Paplašinātā meklēšana
Meklējam glis.
Atrasts vārdos (147):
- glis:1
- glisa:1
- glise:1
- glisē:1
- eglis:1
- oglis:1
- glisēt:1
- glissé:1
- auglis:1
- bēglis:1
- bīglis:1
- ciglis:1
- cīglis:1
- daglis:2
- daglis:1
- deglis:1
- dēglis:1
- dīglis:1
- doglis:1
- ērglis:1
- Ērglis:1
- ķeglis:2
- ķeglis:1
- mēglis:1
- miglis:1
- mīglis:1
- mūglis:1
- mūglis:2
- naglis:1
- niglis:2
- niglis:1
- nūglis:1
- ņēglis:1
- pāglis:1
- zaglis:1
- žoglis:1
- glisāde:1
- glisers:1
- āmeglis:1
- āmēglis:1
- baiglis:1
- Baiglis:1
- derglis:1
- dieglis:1
- ierglis:1
- Maiglis:1
- mazglis:1
- mērglis:1
- ņarglis:1
- ņerglis:1
- paeglis:1
- paēglis:1
- paiglis:1
- paīglis:1
- steglis:1
- šmūglis:1
- terglis:1
- vaiglis:1
- varglis:1
- vieglis:1
- Vieglis:1
- žmūglis:1
- glisando:1
- gliseris:1
- džunglis:1
- iedīglis:1
- nejēglis:1
- neveglis:1
- nezaglis:1
- nodeglis:1
- paauglis:1
- padeglis:1
- paērglis:1
- pajaglis:1
- pajeglis:1
- pamēglis:1
- paseglis:1
- pazaglis:1
- smirglis:1
- snerglis:1
- spaiglis:1
- spirglis:1
- striglis:1
- sunaglis:1
- suneglis:1
- šmurglis:1
- šnerglis:1
- šņarglis:1
- šņerglis:1
- šņērglis:1
- žņarglis:1
- žņauglis:1
- žņerglis:1
- anglisks:1
- anglisms:1
- glisēšana:1
- glishrīns:1
- glisonīts:1
- glissando:1
- aizdeglis:1
- bukzaglis:1
- ekoauglis:1
- jērzaglis:1
- kopauglis:1
- mājzaglis:1
- nomērglis:1
- pārbēglis:1
- plateglis:1
- puszaglis:1
- putnēglis:1
- sērmoglis:1
- spierglis:1
- sunnaglis:1
- sunneglis:1
- trianglis:1
- oglisteņa:1
- oglistiņa:1
- Spanglish:1
- atsprāglis:1
- bīkstēglis:1
- čūskērglis:1
- dārzbēglis:1
- pirmdīglis:1
- saldauglis:1
- sausauglis:1
- vārtinglis:1
- zeltauglis:1
- zivjērglis:1
- anglistika:1
- cvinglisms:1
- glishrogēns:1
- glishrūrija:1
- jūrasērglis:1
- kabatzaglis:1
- palmuzaglis:1
- platpaeglis:1
- radiodeglis:1
- skaldauglis:1
- spārnauglis:1
- spilvauglis:1
- proanglisks:1
- dienaszaglis:1
- dubultauglis:1
- harpijērglis:1
- kauliņauglis:1
- griezējdeglis:1
- Marmaraereglisi:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (666):
- litopēdijs "Akmens bērns" nedzīvs, pārkaļķojies miesas auglis.
- atskāre "Gaismas zaglis" - apogļota dakts vai skala daļa, kas atkarājas liesmas vidū un samazina apgaismojumu.
- ābols Ābeles auglis, kam ir apaļa forma un dzeltenīgi zaļgana vai sarkanīga miza.
- suislepss Ābolu šķirne, auglis sārts, pietiekoši liels, sevišķi sulīgs, ienākas septembra sākumā, uzglabājas līdz novembrim.
- čerimoja Amerikas tropu augļukoks un tā auglis, kas ārēji līdzinās kastanim, bet pēc garšas atgādina anansu, mango un zemenes.
- anglofilija Anglijas, angļu, visa angliskā apjūsmošana.
- angļiks Anglis.
- angols Anglis.
- cimtābols Anona koku auglis, tropos.
- antonavka Antonovkas auglis.
- galva Apaļas formas zieds, ziedkopa, auglis, augļa daļa.
- Silmala Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 28 km no Rēzeknes, saukta arī Silmola un Silamola (attiecīgi latagliski - Sylmola un Sylamola).
- pompelmuse Apelsīnu koku pasuga un tā auglis.
- kvēpeklis Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no trauka ar kurināmo, kurā ielikts deglis.
- sildķermenis Apkures sistēmas elements, piemēram, radiators, deglis (kā, parasti telpas, virsmas) sildīšanai.
- molodčiks Apķērīgs, pieredzējis zaglis.
- sīkaprikoze Aprikožu šķirne ar sīkiem augļiem; šīs aprikožu šķirnes auglis.
- šrapnelis Ar apaļām lodēm, maziem metāla stieņiem, mazām bultām u. tml. pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
- Sīrijas asklēpija asklēpiju suga ("Asclepias syriaca"), kas Latvijā ir dārzbēglis, sastopama ļoti reti.
- slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens); gliseris.
- Labdzeņu kadiķis aug Talsu novada Ģibuļu pagasta Labdzeņu māju zemē, otrs lielākais kadiķis Latvijā, stumbra apkārtmērs - 1,9 m, vainaga projekcija - 2,5 x 5 m, augstums - 9 m (1999. g.); Čiekuru paeglis.
- Čiekuru kadiķis aug Talsu novada Ģibuļu pagasta Labdzeņu māju zemē, otrs lielākais kadiķis Latvijā, stumbra apkārtmērs - 1,9 m, vainaga projekcija - 2,5 x 5 m, augstums - 9 m (1999. g.); Labdzeņu paeglis.
- somenis Auglis - sauss veronis, kas izveidojies no vienas augļlapas, saaugot tās malām.
- pāksts Auglis - sauss viencirkņa veronis, kas atveras ar divām vārsnēm un attīstās no vienas augļlapas.
- grauds Auglis (graudzālēm).
- sausauglis Auglis (piemēram, pāksts, pogaļa), kam pilnīgas gatavības stadijā mezokarpijs ir sauss (plēvains vai ciets).
- miops Auglis ar divām kopā saplūdušām galvām, no kurām viena ir rudimentāra.
- heterocefālis Auglis ar divām nevienāda lieluma galvām.
- dipigs Auglis ar divkāršu ķermeņa lejasdaļu.
- diprozops Auglis ar divkāršu seju vai tās daļu.
- ribains auglis auglis ar gareniem izciļņiem, kas ir būtiska pazīme čemurziežu dzimtas sugu noteikšanā pēc gataviem augļiem.
- iniencefālis Auglis ar iedzimtu pakauša šķeltni, pa ko galvas smadzenes iespiedušās muguras smadzeņu kanālā.
- celosoms Auglis ar iedzimtu viscerālu trūci.
- kokcicefālis Auglis ar knābjveida galvu.
- paragnāts Auglis ar lieku apakšžokli.
- kriptocefālis Auglis ar neizveidotu, apslēptu galvu.
- heteroprozops Auglis ar vienu galvu un divām sejām.
- simpods Auglis ar vienu nepilnīgi attīstītu kāju vai kopā saaugušām kājām.
- pleirosoms Auglis ar zarnu izvirzījumu un nepilnvērtīgu augšējās ekstremitātes attīstību.
- mielacefālis Auglis bez galvas un bez muguras smadzenēm.
- opocefāls Auglis bez mutes un deguna, ar rudimentāru žokli, vienu vai divām kopā saplūdušām orbītām.
- monstrs Auglis vai indivīds ar iedzimtu kroplību, kurš nespēj normāli attīstīties.
- rinocefālis Auglis, kam deguns snuķa veidā atrodas virs kopā saplūdušām orbītām.
- pseidencefāls Auglis, kam galvas smadzeņu vietā ir asinsvadu, saistaudu un nervaudu saišķis.
- gnatocefālis Auglis, kam galvas vietā ir palielināts apakšžoklis.
- tetrahīrs Auglis, kam ir četras plaukstas.
- tetradaktils Auglis, kam ir četri roku vai kāju pirksti.
- podencefālis Auglis, kam ir daļēja akrānija pakauša apvidū un galvaskausa satura izspiedums paura apvidū.
- dicefalotorakopāgs Auglis, kam ir divas galvas un saauguši krūškurvji.
- tetrots Auglis, kam ir divas sejas, četras acis un četras ausis.
- tetroftalms Auglis, kam ir divas sejas, četras acis un divas ausis.
- hemiencefālis Auglis, kam ir tikai viena galvas smadzeņu puslode.
- opodidīms Auglis, kam ir viens ķermenis un viens galvaskauss, bet divas atsevišķas sejas.
- omacefālis Auglis, kam nav augšējo locekļu un ir vāji attīstīta galva.
- anencefālis Auglis, kam nav galvas smadzeņu.
- omocefāls Auglis, kam nav roku un ir nepilnīgi izveidota galva.
- deromels Auglis, kam papildloceklis piestiprināts pie kakla vai žokļa.
- ekoauglis Auglis, kas audzēts un apstrādāts bez ķīmiskiem piemaisījumiem un satur vienīgi dabiskas vielas.
- sinkarpijs Auglis, kas patiesībā sastāv no vairākiem kopā saaugušiem auglīšiem.
- neveronis Auglis, kas pēc sēklu nobriešanas neatveras.
- derencefāls Auglis, kura galvaskausa kauli attīstījušies rudimentāri; mazattīstītās galvas smadzenes atrodas šķeltos augšējos kakla skriemeļos, trūkst pakauša kaula mugurējās daļas; anencefālijas veids.
- notomels Auglis, kura mugurai pieauguši viens vai divi lieki locekļi.
- proencefālis Auglis, kura smadzenes izspiedušas uz āru pa galvaskausa spraugu pieres apvidū.
- ciklencefālis Auglis, kuram abas galvas smadzeņu puslodes saplūdušas kopā.
- tricefālis Auglis, kuram ir trīs galvas.
- cefalomels Auglis, kuram pie galvas ir ekstremitāte.
- torakomels Auglis, kuram pie krūtīm pieaudzis lieks loceklis.
- tlipsencefālis Auglis, kuram trūkst pakauša kaula un augšējo kakla skriemeļu.
- dzīvi dzimušais auglis, kurš ir atdalīts no mātes organisma un ir parādījis dzīvības pazīmes.
- nedzīvi dzimušais auglis, kurš piedzimis nedzīvs pēc pilnām 22 grūtniecības nedēļām.
- bezsēkle Auglis, oga bez sēklām.
- fructus Auglis; ienākums; labums.
- frukts Auglis.
- frutto Auglis.
- vaiss Auglis.
- kauleņaugs Augs, kura auglis ir kaulenis.
- ogaugs Augs, kura auglis ir oga.
- koledža augstākā vai vidējā mācību iestāde (gk. angliski runājošās zemēs); koledžas kā augstskolas bieži ietilpst universitātēs.
- blastocista Augstāko zīdītāju (placentāļu) dīgļa pūslīšveida attīstības stadija; dīglis šajā stadijā.
- poguļa Augu auglis, īpaši arī linu auglis.
- aviekšine Avene (auglis).
- aviekša Avenes auglis.
- Biedēkls Baiglis.
- baltais dzidrais baltās dzidrās ābeles auglis.
- gugure Baltās lēpas auglis.
- Haliaeetus albicilla baltastes jūrasērglis.
- Haliaeetus leucocephalus baltgalvas jūrasērglis.
- kļukveņņiks Baznīcu zaglis.
- bēdzeklis Bēglis, dezertieris.
- mucējs Bēglis, tāds, kas grib aizmukt.
- zemteks Bēglis, vajātais, tāds, kas slapstās (piemēram, no ģimenes); klaidonis.
- tekulis Bēglis; klaiņotājs.
- bežancs Bēglis.
- skrejulis Bēglis.
- bergamots Bergamote – bergamotkoka ("Citrus bergamia") auglis, no kura mizas iegūst ēterisku eļļu.
- ūdenszvaigzne Bezziedlapjiem piederīga zālējāda divdīglapu augu dzimta un ģints, ziedi pa vienam lapu žākļos, lapas veselas, pretējas, auglis asi noapaļots.
- drebeklis Biedēklis, bubulis, baiglis.
- prošļaks Bijušais "likumīgais zaglis", kas aizgājis no aktīvās kriminālvides, bet cietumā turpina baudīt autoritāti un piedalās "shodkās".
- gimnospora Bioloģijā kaila spora vai dīglis.
- balzama biškrēsliņš biškrēsliņu suga ("Tanacetum balsamita", agrāk arī "Crysanthemum balsamita"), kas paretam Latvijā tiek audzēta un sastopama arī kā dārzbēglis.
- žuļuks Blēdis, zaglis.
- ķerainis Botānikā - auglis, kas ar atskabargainiem vai āķveida izaugumiem ieķeras dzīvnieku vilnā, pie drēbēm u. tml.
- skaistkārkls Brīvziedlapaino divdīgļlapju ģints kultivēts krāšņuma krūms, 3-4 m garš, zied no maija līdz jūnijam, jaunie zari stāvus spilvoti, rudenī un ziemā asinssarkanu, lapas gludām malām ar īsām spilvītēm, balti ziedi pačemuros, auglis apaļš, melns ar baltām punktīm.
- bukers Bukera balva - ikgadēja literārā balva, kuru piešķir par labāko romānu, kas sarakstīts angliski Apvienotajā Karalistē vai britu kādreizējos valdījumos, arī ASV, to administrē Lielbritānijas Nacionālā grāmatu līga un sponsorē pārtikas ražošanas kompānija "Booker".
- bamba Bumba (ierīce, kurā ir sprāgstviela, deglis un kura paredzēta nomešanai no lidaparāta).
- bumbierābols Bumbierābeles auglis.
- bumbieris Bumbieres auglis.
- raiška ciglis jeb dadzītis ("Carduelis carduelis").
- auglis cilvēka dīglis no 9. attīstības nedēļas līdz piedzimšanai.
- homunkuls Cilvēka miesas auglis; pundurītis.
- embrijs Cilvēka vai dzīvnieka dīglis no olšūnas dalīšanās sākuma līdz augļa izveidošanās beigām.
- garnadzis Cilvēks, kam piemīt tieksme izdarīt sīkas zādzības; sīks zaglis.
- ekspatriants Cilvēks, kas dzīvo ārpus savas dzimtenes (bēglis, emigrants, trimdinieks).
- bergamote Citrusauga bergamotkoka ("Citrus bergamia") auglis, bāldzeltens, apaļš vai olveida, skābs, no augļu mizām iegūst eļļu, ko izmanto parfimērijā; bergamots.
- laims Citrusu ģints suga ("Citrus aurantifolia"), augļu koks; šī koka auglis.
- veronika Cūknātru (vīrceļu) dzimtas ģints ("Veronica"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis - sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu.
- studentneļķe Čemurneļķe - neļķu suga ("Dianthus barbatus"), Latvijā dārzbēglis.
- selerijas čemurziežu dzimtas ģints ("Apium"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi trīsstarainām vai plūksnainām lapām, ziedkopa - salikts čemurs, auglis ir dvīņkarulis, ģintī 20 sugu, Latvijā kā dārzeni un garšaugu audzē smaržīgo seleriju ("Apium graveolens"), kas ir aromātisks divgadīgs augs ar zarotu vārpstveida sakni.
- rūgtdille Čemurziežu dzimtas ģints ("Peucedanum"), daudzgadīgi lakstaugi, lapas trīsstarainas vai plūksnainas, ziedi saliktos čemuros, auglis - plakans eliptisks dvīņkarulis, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- merikarpijs Čemurziežu kopauglis, kas sastāv no diviem sausiem viensēklas augļiem.
- Circaetus gallicus čūskērglis.
- kumulis Dadzītis jeb ciglis ("Carduelis carduelis").
- Carduelis carduelis dadzīts jeb ciglis.
- datele Dateļpalmas auglis.
- pupa Dažu citu tauriņziežu dzimtas, arī daža citu dzimtu augu sēkla, auglis.
- frullato Dažu pūšamo instrumentu (flautas, trompetes) spēles paņēmiens, līdzīgs tremolo (uz vienas nots) vai glissando (pakāpeniskā kustībā).
- degls Deglis (2).
- lunte Deglis (aukla).
- kņats Deglis pulvera lādiņa aizdedzināšanai spridzināmajā akmenī.
- impulsu deglis deglis, ar kuru šķidro, gāzveida vai cieto kurināmo ritmiski ievada krāsnī no augšas.
- kalorizators Deglis, iekšdedzes motora cilindra daļa, kurai ir augsta temperatūra un kurā iztvaiko un uzliesmo degviela.
- laika deglis deglis, kas izraisa sprādzienu vai aizdedzina noteiktā laika momentā.
- ķemple Deglis, posa.
- mola Deģenerējies auglis dzemdē.
- apašs Deklasēts elements Francijā, huligāns, zaglis.
- auglītis Dem. --> auglis.
- ciglītis Dem. --> ciglis.
- daglītis Dem. --> daglis.
- ērgliņi Dem. --> ērglis.
- pazaglēns Dem. --> pazaglis.
- zaglītis Dem. --> zaglis.
- muceklis Dezertieris, bēglis.
- kurvjzieži Didīgļlapju klases augu dzimta ("Compositae syn. Asteraceae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi vai koki, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos un auglis ir sēklenis, šīs dzimtas augi, dzimtā 1150-1300 ģintis, >22000 sugu, Latvijā konstatētas 65 ģintis, \~190 sugu; asteru dzimta.
- filou Dienas zaglis, blēdis.
- lantiņš Dienaszaglis, dīkdienis.
- lamsts Dienaszaglis, sliņķis.
- dīgļaizmetnis Dīglis attīstības sākuma posmā.
- diegsts Dīglis, asns.
- knita Dīglis, asns.
- dieglis Dīglis.
- dīgnis Dīglis.
- dīgs Dīglis.
- pirmdīglis Dīglis.
- dienas zaglis dīkdienis, slaists; dienaszaglis.
- chantransia Diploidāls batrahospermu pirmdīglis jeb attīstības stadija, ko vairāki autori uzskata par patstāvīgu ģinti.
- trioftalms Diprozopisks auglis, kam ir trīs acis.
- triots Diprozopisks auglis, kam ir trīs ausis.
- sapotacejas Divdīgļlapju augu dzimta "Ebenales" (ebenkoku) rindā, kam 4- vai 5-skaitļa ziedi ar augšēju sēklotni, saaugušām ziedlapām un auglis oga, kokaugi, kādas 600 sugas tropos.
- stirakacejas Divdīgļlapju augu dzimta, kokaugi ar ziediem, kur auglenīca tikai apakšdaļā sadalīta 3-5 apcirkņos, lapas ar veselu vai zāģzobotu malu, auglis - kaulenis vai pogaļa, kādas 110 sugas Amerikā un Austrumāzijā.
- tauriņzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Fabaceae syn. Papilionaceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts, 490 ģinšu, >12000 sugu, Latvijā konstatēts 19 ģinšu, 95 sugas, no tām 26 sugas ir adventīvas, 13 sugu - dārzbēgļi, 7 sugas - aizsargājamas.
- vijolīte Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Violales"), kokaugi, lakstaugi ar vienkāršām, veselām, pamīšus, retāk pretēji sakārtotām lapām, auglis pogaļa, 9 dzimtas, 103 ģintis, \~2300 sugu, izplatīti gk. tropu un subtropu joslās.
- naktene Divdīgļlapju klases dzimta ("Solanaceae"), 90 ģinšu, \~2600 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 9 sugas, no tām 6 sugas ir adventīvas, bet 1 suga ir dārzbēglis.
- avokado Divdīgļlapju klases lauru rindas lauru dzimtas ģints ("Persea"), mūžzaļš tropisks augļu koks ar lieliem bumbierveida augļiem; šā koka auglis.
- skujene Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Hippuridales, Haloragales"), ūdeņu un purvu lakstaugi, daudzgadīgs ūdensaugs, lapas lineāras, mieturos, ziedi sīki, lapu žāklēs, auglis - kaulenis, sastopams ziemeļu puslodē, Dienvidamerikas un Austrālijas dienvidu daļās, Latvijā gk. lēni tekošu vai stāvošu ūdeņu krastmalās.
- podostēmi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Podostemales"), sīki ūdensaugi, ziedi atveras virs ūdens, auglis - pogaļa, tropos, gk. Dienvidamerikā, 1 dzimta.
- sieramoliņš divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Trigonella"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga un 1 dārzbēglis; sierāboliņš.
- jumala Divkāršs auglis.
- jume Divkāršs auglis.
- uzpūstais dižtītenis dižtīteņu suga ("Colystegia inflata"), kas Latvijā tiek audzēta kā krāšņumaugs, bet ir arī dārzbēglis, kas retumis kā nezāle sastopams tīrumos, dārzos, arī grāvmalās un ruderālās vietās.
- jumis Dubultauglis, dubultvārpa, pa pārim kopā saauguši augi.
- ļumis Dubultauglis.
- sinadelfs Dvīņauglis ar vienu galvu, vienu vidumu un divkāršotu locekļu skaitu; cilvēkam nav novērots.
- monosoms Dvīņauglis ar vienu ķermeni un divām galvām.
- engastrijs Dvīņauglis, kam parazīts pilnīgi vai daļēji atrodas autozīta vēdera dobumā.
- polignāts Dvīņauglis, kam parazīts savienots ar autozīta žokli.
- toradelfs Dvīņauglis, kas saaudzis kopā augšpus nabas, tam ir viena galva, četras kājas un divas rokas.
- omfalopāgs Dvīņauglis, kas savienots nabas apvidū.
- omfalozīts Dvīņauglis; parazīts bez sirds, dzīvotnespējīgs pēc piedzimšanas; nomirst, tiklīdz nosien nabassaiti.
- plaiksne Dzeltenā lēpa - divdīgļlapju ģints ūdens un purva augs, zieds ar 5 dzeltenām kauslapām, daudz vainaglapām un putekšlapām, pudeles veida auglis; \~12 sugu, Latvijā 2 sugas.
- kalnu dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea montana"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, bet ļoti retos gadījumos sastopama arī kā dārzbēglis.
- dzībe Dzīvības iedīglis, pirmelements, no kā viss rodas un veidojas.
- fortočņiks Dzīvokļu zaglis, kas dzīvoklī iekļūst caur vēdlodziņu.
- domašņiks Dzīvokļu zaglis.
- domušņiks Dzīvokļu zaglis.
- kakiplūme Ebenauga Japānas hurmas ("Diospyros kaki") jeb persimona auglis, sarkans, līdz 7 cm garš, nenogatavojies ļoti rūgts.
- ēdamais kastanis ēdamās kastaņas auglis.
- homoģenēze Embrionālās attīstības process, kurā auglis atkārto tās pašas pārvērtības, kādas bijušas vecākiem.
- divgalvainais ērglis ērglis ar divām galvām; iesākumā likts vācu-romiešu (austriešu) ķeizaru un krievu caru ģerboņos.
- Aql Ērglis, zvaigznājs Piena Ceļā debess ekvatora rajonā.
- Aquila Ērglis, zvaigznājs Piena Ceļā debess ekvatora rajonā.
- erelis Ērglis.
- ierglis Ērglis.
- virblis Ērglis.
- aktinīdijaugi Ēriku rindas dzimta ("Actinidiaceae" - aktinīdiju dzimta), koki, krūmi un kāpelējoši krūmi; ziedi parasti viendzimuma, auglis - oga; gk. Āzijā un Amerikā.
- zaķskābeņaugi Gandreņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi, koki, liānas ar staraini vai plūksnaini saliktām lapām, ziedi kārtni, pieclocekļu, auglis - pogaļa.
- banāns Garens, mazliet līks, ar biezu, dzeltenu mizu klāts šīs dzimtas lakstaugu auglis.
- reverends Garīdznieka tituls Lielbritānijā, ASV un dažās citās zemēs, kur runā angliski.
- gloma Glome - plūme, arī plūmveidīgs auglis.
- glomene Glome - plūme, arī plūmveidīgs auglis.
- gūģis Glūņa, mēglis.
- biblioklepts Grāmatu zaglis.
- granāts Granātkoka auglis.
- sulenis Greipfrūta auglis.
- stiebrzare Grīšļaugu dzimtas zaru ("Cladium") ģints suga, diezgan bieži satopama purvos, ezeros, gar jūrmalu, 1-1,5 m gara, zied no jūnija līdz jūlijam, stublājs veltenisks, lapains, lapas plati linealas, ziedu sastats plašs, apziedņa nav, auglis olējāds.
- pikulis gurķu auglis, ko novāc 4 vai 5 dienas pēc aizmešanās, kad tā garums - ir 2-3 cm, diametrs - 1,0-1,5 cm; izmanto konserviem.
- kornišons Gurķu šķirne - trīs līdz pieci centimetri garš gurķu auglis, kuru izmanto konserviem.
- Viktorija Honkonga, pilsēta Ķīnā, tās senāks angliski lietots nosaukums.
- neirula Hordaiņu (arī cilvēka) dīgļa attīstības stadija; šajā stadijā no ektodermas izdalās nervu kārtiņa, no kuras izveidojas visa nervu sistēma; dīglis šajā stadijā.
- čiebējs Ierāvējs, zaglis.
- bumba Ierīce, kurā ir sprāgstviela, deglis un kura paredzēta nomešanai no lidaparāta vai kuģa.
- aizperēt Iesākt perēt; perēt, līdz (olā) sācis attīstīties jauna organisma dīglis.
- pekanrieksts Ilinoisas kārija ("Carya illinoensis") jeb pekanriekstkoka auglis (sēkla), kurā ir līdz 70 % eļļas un ko izmanto uzturā.
- Akermanis Jānis Akermanis - latviešu izcelsmes amerikāņu aviokonstruktors (angliski "John D. Akerman", 1897.-1972. g.).
- šlana Jauns zaglis, nepilgadīgs noziedznieks.
- šlanoks Jauns zaglis, nepilgadīgs noziedznieks.
- jērenīcis Jēru zaglis, vilka epitets.
- jērzaglis Jēru zaglis, vilka un čigāna epitets.
- lantars Jūras ērglis.
- Lamanšs Jūras šaurums starp Rietumeiropas ziemeļu krastu un Lielbritānijas salu (fr. val. _La Manche_) kopā ar Padekalē šaurumu savieno Ziemeļjūru ar Atlantijas okeānu, garums - 578 km, platums - 32-250 km; Angļu kanāls (angļu val. _English Channel_).
- ščipačs Kabatzaglis vienpatis.
- pisaks Kabatzaglis, kas ar žileti pārgriež kabatu.
- ščipačs Kabatzaglis, kas maku vai naudu izvelk ar diviem pirkstiem.
- širmačs Kabatzaglis, kas zādzības laikā piesedz roku ar avīzi vai kaut ko citu.
- karmaņņiks tjehņiks kabatzaglis, kas zog, pārgriežot kabatu
- širmans Kabatzaglis, krāpnieks.
- širmens Kabatzaglis, krāpnieks.
- širmušņiks Kabatzaglis, krāpnieks.
- kabatas zaglis kabatzaglis.
- karmančiks Kabatzaglis.
- karmaņņiks Kabatzaglis.
- mākars Kabatzaglis.
- māķeris Kabatzaglis.
- pikpokets Kabatzaglis.
- ščipačs Kabatzaglis.
- voriška Kabatzaglis.
- kadedzis Kadiķis, paeglis.
- kadiģis Kadiķis, paeglis.
- knipaks Kāds mazs auglis (piemēram, ābols).
- kubeba Kaltēts "Piper cubeba L." nenogatavojies auglis, kurā ir ēteriska eļļa un organiska skābe.
- prezbiterisms Kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā Lielbritānijā; šo baznīcu pārvalda ievēlētas personas - garīdznieki un prezbiteri; izplatīts angliski runājošās valstīs (Skotijā - valsts reliģija).
- sirdsveida kārija kāriju suga ("Carya cordiformis"), ziemcietgākā, auglis 2-2,5 cm.
- olveida kārija kāriju suga ("Carya ovata"), auglis Latvijā nenogatavojas.
- kastanis Kastaņas auglis.
- kastrolis Kastaņu auglis.
- kauline Kaulenes auglis.
- Gauja Kerepa, upe Venecuēlā, Orinoko pietekas Čurunas pieteka, ko Aleksandrs Laime 1946. g. nosauca Gaujas vārdā ("Rio Gauja", angliskos tekstos arī "Rio Gauya"), bet mūsdienās vairāk tiek lietots senais indiāņu nosaukums.
- Aquila chrysaetos klinšu ērglis.
- āzītis Kļavas auglis.
- kokosrieksts Kokospalmas auglis.
- karambola Koks ("Averrhoa carambola"), aug Dienvidaustrumāzijā un Vestindijā; šī koka auglis.
- aplacentalia Kopējs nosaukums dzīvniekiem, kuru dīglis attīstās neizveidojot placentu.
- sējas koriandrs koriandru suga ("Coriandrum sativum"), sens kultūraugs, savvaļā sastopams kā dārzbēglis.
- kramplauzējs Kramplauzis, zaglis, kas uzlauž un apzog slēgtas telpas, arī seifus.
- masķ Kriminālspecializācija (piem., laupītājs, kabatzaglis).
- mēnešvijole Krustziežiem piederīgas ģints augs, kuru raksturo sirdsveidīgas, lielas, apmalē veselas vai zobotas, nešķeltas lapas, sarkani ziedi un ļoti liels auglis - pākstenis, kas sasniedz līdz 2 cm platumā.
- torneši Krustziežu augu ģints, auglis papākstis (mazākais 3 reizes garāks nekā plats), skaujlapām sirdsveidīgs vai bultveidīgs pamats, ziedi dzeltenbalti, lapas gludmalainas (izņemot apakšlapas).
- turnīši Krustziežu augu ģints, auglis papākstis (mazākais 3 reizes garāks nekā plats), skaujlapām sirdsveidīgs vai bultveidīgs pamats, ziedi dzeltenbalti, lapas gludmalainas (izņemot apakšlapas).
- pazvēre Krustziežu dzimtas ģints ("Erucastrum"), lakstaugi ar vienkāršiem matiņiem, lapas plūksnaini dalītas, ziedi ķekaros, auglis - lineārs, četršķautņains pākstenis ar konisku knābi, 14 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas.
- cietķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Lipidium"), lakstaugi, puskrūmi un krūmi, \~130 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, visas lakstaugi, no tām 1 ir dārzbēglis.
- rācenītis Krustziežu dzimtas ģints ("Rapistrum"), lakstaugi, stublājs vismaz apakšdaļā ar sarveida matiņiem, lapas vienkāršas plūksnainas, nelieli ziedi ķekaros, auglis - divdaļīgs pākstenītis, 3 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas; vējāzītis.
- ārstniecības kumelīte kumelīšu suga ("Matricaria recutita", arī "Matricaria chamomilla"), kuru Latvijā audzē dārzos, retumis sastopama arī kā dārzbēglis.
- mārpuķīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Bellis"), \~7 sugas, Latvijā sastopama 1 suga, kas kā dārzbēglis ieviesusies no kultūras.
- baltdadži Kurvjziežu dzimtas ģints ("Onopordum"), \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, adventīvs augs vai dārzbēglis, sastopams ļoti reti uz dzelzceļa uzbērumiem, nezālēs, līdz 1,5 m augsts, resns stublājs, lapas nolaidenas, ziedu kurvīši pa 1-2 zaru galos.
- masķers Kvalificēts, autoritatīvs zaglis.
- kivi Ķīnas aktinīdija - aktinīdiju dzimtas kāpelētājaugu ("Actinidia chinensis") auglis, kam ir plāna, spalvaina miza, zaļš mīkstums un melnas sēklas.
- višņa Ķirsis (auglis).
- saldais ķirsis ķiršu suga ("Cerasus avium syn. Prunus avium"), Latvijā ∆ ir dārzbēglis, introducēts jau 10.—11. gs. no Eiropas dienvidrietumu apgabaliem, vasarzaļš koks ar stāvu zarojumu un spīdīgu, pelēkbrūnu mizu, lapas līdz 16 cm garas, eliptiskas vai otrādi olveidīgas.
- parastā ķiverene ķivereņu suga ("Scutellaria galericulata"), sastopama samērā bieži visā Latvijā, arī mitros, pārpurvotos mežos, zemajos un pārejas purvos, ūdenstilpju krastos, tā ir 10—50 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas vai lancetiskas, ziedi pa 1 lapu žāklēs, zilvioleti, divlūpaini, ar ķiverveidīgu augšlūpu, zied jūnijā—augustā, auglis — riekstiņu kopauglis.
- bučinka Laupītājs, zaglis, slepkava; slikts cilvēks (zaglis, slepkava).
- rezbainieks Laupītājs, zaglis.
- memuris Lempis, mēglis.
- propaļs Līdzdalībnieks, kam zaglis nodod nozagto.
- septiņgulētājs lielais susuris ("Glis glis syn. Myoxus glis").
- stopine Lielgabala deglis; stopīns.
- muskete Lielkalibra šautene, kam ir deglis un ko šaujot atbalsta uz paliktņa.
- bakacis Liels auglis vai dārzenis.
- bakāns Liels kustonis vai auglis.
- zivju ērglis liels, plēsīgs piekūnveidīgo kārtas putns ar tumšu muguru un baltu vēderu; zivjērglis.
- skrietiņš Ligzdbēglis.
- fritilārija Liliju dzimtas ģints ("Fritillaria"), daudzgadīgi sīpolaugi (ap 100 sugu) ar zvanveidīgiem, nokareniem ziediem, \~100 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, kas izplatījusies kā dārzbēglis, kā krāšņumaugus audzē vismaz 4 sugas.
- martagonlilija Liliju ģints suga ("Lilium martagon"), daudzgadīgs lakstaugs ar dzeltenu, olveida sīpolu, Latvijā sastopama reti, tikai Daugavas ielejā, kā dārzbēglis sastopama visā Latvijā vecos muižu parkos un to apkaimē; Daugavas lilija.
- izops Lūpziežu dzimtas ģints ("Hyssopus"), garšaugs, 13-15 sugas, līdz 60 cm augsts puskrūms, kas aug dienvidu reģionos (Kaukāzā, Krimā, ap Vidusjūru); satur ēteriskas eļļas; garšaugs, Latvijā kā dārzbēglis vecos parkos, dārzos, ceļmalās.
- pēdīgs ļoti slikts cilvēks, nekur nederīgs, zaglis.
- preformācijas teorija mācība, ka dzimumšūnā ir veidojums, kas visā pilnībā nosaka, kā attīstīsies dīglis un kādas pazīmes būs no tā izaugušajam organismam; preformisms.
- reverend Mācītāja tituls angliski runājošās zemēs.
- allantoiss Maisiņveidīga dīgļa piedeva rāpuļiem, putniem un zīdītājiem ar kuras palīdzību dīglis iegūst skābekli elpošanai; vēlāk tā daļa pārveidojas par urīnvadu un pūsli.
- mālābols Mālābeles auglis.
- rambutāns Malaizijā augoša koku suga; šī koka auglis - sarkans, sarains, ar sulīgu mīkstumu.
- īstais mārdadzis mārdadžu suga ("Silybum marianum"), ko Latvijā audzē kā dekoratīvo augu, paretam sastopams kā dārzbēglis.
- vējpauts Mātes miesās nobeidzies auglis saslimušo pautu jeb olas (augļa) plēņu apvalkā, kas no dzemdes tiek izstumts bieži vien tikai labu laiku pēc augļa nāves.
- būka Mazā plūme ("Prunus insitita"); šī augļu koka auglis.
- būķele Mazā plūme; šī augļu koka auglis.
- Aquila pomarina mazais ērglis.
- bībe Mēglis, lempis.
- mūlis Mēglis, lempis.
- pļergans Mēglis, lempis.
- veplis Mēglis, lempis.
- memeris Mēglis, stostītājs.
- mēgle Mēglis.
- mērģelis Mērglis; vārgulis.
- ķīkste Mežābele ("Malus sylvestris"), arī tās auglis.
- mežābols Mežābeles auglis.
- tēcis Mežābeles auglis.
- vītolu miķelīte miķelīšu suga ("Aster salignus", senāk "Aster salicifolius"), sastopama kā dārzbēglis samērā reti.
- guava Miršu dzimtas kultūraugs, ko kultivē gk. Centrālamerikā un Indijā; arī tā auglis ar muskata aromātu un plānu zaļi dzeltenu mizu.
- gvajave miršu dzimtas suga ("Psidium guajava"), augļu koks, kura dzimtene ir Amerikas tropi; šā koka auglis ābola lielumā, kurā ir daudz C un A vitamīna.
- pūslīšu mola mola, kas rodas, cistiski deģenerējoties norija bārkstīm; auglis neattīstās un pārvēršas ķekaram līdzīgā veidojumā.
- nogatavošanās Morfoloģisku un bioķīmisku pārmaiņu kopums augļos, kuru rezultātā sēklā attīstās dīglis, bet augļapvalks iegūst sēklas izplatīšanas un aizsargāšanas spēju.
- smilšmīle Nagleņziežu dzimtas augu ģints, kauslapiņas svabadas, lapas olējādas vai diegveidīgas, bez kātiem (sēdošas), sēklas ar iespiestiem punktiem, bez āķīša, auglis ar 4-6 zobiņiem.
- krams Negatava oga vai auglis.
- budzis Negatavs auglis vai dārzenis.
- sass Negatavs auglis, nenobriedis, zaļš; sasains.
- sasis Negatavs auglis.
- svojaks Nekronēts kā likumīgais zaglis "likumā", bet pretendē uz to un iziet "kandidāta stāžu".
- kumkvats Neliels apaļš vai ovāls citrusauglis ar skābenu mīkstumu un saldu mizu.
- čams Nelietis, zaglis.
- balandaugi Neļķu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, retāk kokaugi, lapas vienkāršas, ziedi sīki, zaļgani, apputeksnē vējš, auglis riekstiņš, retāk ogveidīgs.
- čemurneļķe Neļķu suga ("Dianthus barbatus"), Latvijā dārzbēglis; studentneļķe.
- šķērsguļa Nenormāls, patoloģisks stāvoklis grūtniecībā, kad auglis guļ dzemdē šķērsām.
- frejs Nepieredzējis zaglis.
- lapuhs Nepieredzējis zaglis.
- partačs Nepieredzējis zaglis.
- porčaks Nepieredzējis zaglis.
- porčila Nepieredzējis zaglis.
- himera Nerealizējams fantāzijas auglis.
- graudenis Neveroņa tipa auglis, kam augļapvalks saaudzis ar sēklapvalku, tāpēc auglis un sēkla nav atdalāmi; grauds.
- paki Nicinošs pakistāniešu apzīmējums (gk. angliski runājošā vidē).
- gnēze Niecīgs auglis.
- gringo Nievājošs angliski runājošo apzīmējums Amerikā vietās, kur runā spāņu valodā.
- sporogonijs No apaugļotas sūnu olšūniņas izaugušais auglis ar sporām.
- pākstenis No divām saaugušām augļlapām attīstījies auglis - sauss veronis, kura garums ir vismaz trīsreiz lielāks par platumu.
- pākstenītis No divu augļlapu auglenīcas attīstījies auglis - sauss veronis, kura garums nav trīsreiz lielāks par platumu.
- perisperma Nobriedušas sēklas barojošie rezerves audi, kurus dīglis izmanto dīgstot.
- zaļrauts Norauts, nenogatavojies auglis.
- olīve Olīva (3), olīvkoka auglis.
- olīva Olīvkoka auglis.
- tomotokija Operatīvā dzemdniecība, dzemdēšana ar griešanas palīdzību (piem., kad dzemdības ceļi par šauriem un auglis pa tiem ārā nevar izkļūt).
- ērču krūms paeglis (daiņās).
- ēdži Paeglis.
- ērcašas Paeglis.
- ērcējiņas Paeglis.
- ērcesis Paeglis.
- ērcetis Paeglis.
- ērcietis Paeglis.
- paīglis Paeglis.
- saka Paeglis.
- steglis Paeglis.
- trusis Paeglis.
- pamēklis Pamēglis - spoks, ķēms.
- plankumainā panātre panātru suga ("Lamium maculatum"), tā ir 10—45 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, lapas olveidīgas, ar zāģzobainu malu, ziedi purpursārti, sakopoti mieturos lapu žāklēs, zied jūnijā—septembrī, auglis — riekstiņu skaldauglis, nektāraugs.
- ēči Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- ecis Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- ēcis Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- ērcis Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- ērķis Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- ēzis Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- kadeģis Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- kadegs Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- kadeķis Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- kadiķi Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- kadiķītis Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- kadiķīts Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- kadiķkrūms Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- kadiks Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- katajs Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- kodiģis Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- paegle Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- paēgle Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- paēgles Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- paegļi Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- paēglis Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- paeglīte Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- paeglītis Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- paeglīts Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- paegls Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- paērglis Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- pāglis Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- pāgulis Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- paigle Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- paīgle Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- paīgļi Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- paiglis Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- paiglits Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- paiglīts Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- paigls Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- pajagle Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- pajaglis Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- pajegle Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- pajeglis Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- pajeglīte Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- viecis Parastais paeglis ("Juniperus communis").
- pēgle parastais paeglis.
- paragnāts Parazītauglis, kas piestiprināts laterāli pie autozīta žokļa.
- anglomānija Pārspīlēta visa angliskā cienīšana un atdarināšana.
- dīpītis Pārvietotā persona; Otrā pasaules kara bēglis (angļu "displaced person" - DP).
- dīpīts Pārvietotā persona; Otrā pasaules kara bēglis (angļu "displaced person" - DP).
- anglofils Persona, kas atbalsta visu anglisko.
- anglofobs Persona, kas nicina visu anglisko, vai baidās no visa angliskā.
- pesks piepe ("Polyporus igniarius"), deglis.
- peska Piepe ("Polyporus igniarius"), deglis.
- pīlādžoga Pīlādža auglis.
- Eglizava Pilsēta Šveicē ("Eglisau"), Cīrihes kantonā, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
- grauds Pirmsākums, iedīglis.
- plapa Platpaeglis jeb parastā īve ("Taxus baccata").
- paeglis Platpaeglis; īve.
- klinšu petrorāgija plaukšķeņu apakšdzimtas suga ("Petrorhagia saxifraga syn. Tunica saxifraga"), kas Latvijā ir dārzbēglis un sastopama ļoti reti vecos parkos un ceļmalās.
- pūslītis plēvjains grīšļa augšlapu saaugums, kurā ir sievišķais zieds un auglis.
- blome Plūme (auglis).
- blūme Plūme (auglis).
- plūma Plūme (auglis).
- šliuka Plūme (auglis).
- krieķene Plūme, "Prunus insititia" auglis.
- pole Pogaļa (auglis).
- pole Pogaļa (auglis).
- pomerancis Pomeranču koka auglis.
- spermisms Preformācijas teorija, kas mācīja, ka vīrieša sēklas šūnā atrodas jau iepriekš izveidots dīglis.
- tirka Priekšmets (avīze u. tml.), ar ko zagšanas laikākabatzaglis piesedz rokas.
- pavirza Prīmulu dzimtas ģints ("Anagallis"), viengadīgi lakstaugi ar apaļu vai četršķautņainu stulbāju, ziedi aktinomorfi, divdzimumu ar divkāršu apziedni, auglis - lodveida pogaļa; \~24 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- sulejmans Profesionāls kabatzaglis.
- piekūnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder plēsīgie dienas putni (piemēram, piekūns, vanags, ērglis), kam raksturīgs līks, ass knābis, asi, spēcīgi nagi, laba redze un dzirde, augsti attīstīta lidošanas spēja; šīs kārtas putni; 5 dzimtas, 81 ģints, 287 sugas; Latvijā 3 dzimtas.
- čūskērglis Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas suga ("Circaetus gallicus"), Latvijā aizsargājams; parastais čūskērglis.
- zemeņāboliņš Reti sastopama āboliņa suga (pļavās, gar upjmalām, jūrmalā), 7-20 cm garumā, zied no jūnija līdz septembrim, rožsārtiem ziediem, auglis nogatavojoties uzpūsts.
- kurpjknābis Reti sastopams un neparasts putns ("Balaeniceps rex", angliski saukts "Shoebill"), ar savu masīvo knābi tas izskatās līdzīgs mītiskajam putnam dodo, pelikānam vai stārķim, mīt purvainos mežos Āfrikas vidienē, tā pastāvēšana apdraudēta, tiek uzskatīts, ka savvaļā dzīvo tikai 5000-8000 indivīdu; vaļgalvis.
- rožābols Rožābeles auglis.
- taucene Rožziežu dzimtai piederīga augu ģints, ziedi dzelteni, auglis ar dzelonīšiem, rievains, lapas pārtraukti plūksnotas.
- sukāde Sacukurots auglis, sacukurotas augļa mizas.
- saldauglis Salds auglis.
- klementīns Salds un sulīgs auglis, mandarīna un sarkanā apelsīna krustojums.
- rupatene Sārmene ("Stachys") - lūpziežu dzimtas divdīgļlapju augu ģints, lakstaugi, puskrūmi un krūmi ar robotām lapām, ziediem lapu padusēs neīstos mieturos, auglis - riekstiņu skaldauglis.
- dzeltenums Sastāvdaļa (olā), ar kuru barojas dīglis.
- saulene Saulgriezes auglis, sēkla.
- semuška Saulgriezes auglis, sēkla.
- dagla Sausa bērza piepe, arī poss; deglis.
- daglis Sausa bērza piepe, arī poss; deglis.
- rieksts Sauss auglis (neveronis) ar vienu sēklu un pārkoksnējušos augļa apvalku (piemēram, lazdām, ciedriem); šī augļa sēkla, kodols.
- sēklenis Sauss auglis (piemēram, asteru dzimtas augiem), kam ir viena sēkla un kas attīstās no auglenīcas ar apakšējo sēklotni.
- skaldauglis Sauss auglis, kas ir attīstījies no vienas auglenīcas, bet nogatavojies sadalās vairākās daļās.
- veronis Sauss auglis, kas, sēklām nogatavojoties, atveras.
- zīle sauss rieksta tipa viensēklas auglis (raksturīgs ozoliem), kas neatveras, tā pamatne ietverta kausveida bļodiņā, ko izveido pārkoksnējies zieda vīkals, izplatīšanos veicina putni, it īpaši sīļi, un grauzēji.
- dvīņkarulis Sauss sēkleņu skaldauglis, kam abi skaldeņi karājas pie ziedkāta turpinājuma.
- dvīņsēklenis sauss sēkleņu skaldauglis, kas veidojas no divcirkņu sēklotnes.
- palmuvēzis Sauszemes vientuļniekvēžu dzimtas māņkrabju suga, ķermeņa garums - līdz 32 cm, dzīvo Indijas okeāna un Klusā okeāna R daļas salās (olas un kāpuri attīstās ūdenī), spēj rāpties kokos, ēd gk. palmu augļus, it īpaši kokosriekstus; palmuzaglis.
- nucels Sēklaizmetņa kodols - sēklaugu sēklaizmetņa centrālā daudzšūnu daļa, ko ietver viena vai divas segas (t. sauc. integumenti); segsēkļu nucelā atrodas dīgļsoma ar olšūnu, no kuras pēc apaugļošanas rodas dīglis.
- dīgļsoma Sēklaizmetņa šūna, kurā izveidojas olšūna, notiek apaugļošanās un attīstās dīglis.
- diegtums Sēklas dīglis.
- segsēkļi Sēklaugu apakšnodalījums ("Magnoliophytina syn. Angiospermae"), kam sēklaizmetņi ir ieslēgti auglenīcā un kam, sēklām nogatavojoties, attīstās auglis, 358 dzimtas, \~13000 ģinšu, \~300000 sugu, Latvijā konstatētas 109 dzimtas, \~1600 sugu.
- sēkla Sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāns, kurā ir jaunā auga dīglis, tā attīstībai nepieciešamās barības vielas un apvalks; arī sauss auglis, tā daļa, kas parasti satur vienu šādu orgānu un ar ko pavairo augus sēklu iegūšanai.
- aizmats Sēklotne, dīglis auglī.
- hiranjagarbha senindiešu mitoloģijā - zelta dīglis, kas peld kosmiskajos ūdeņos un no kā cēlies Visums, tas ir kodols vienai no agrākajām radīšanas koncepcijām, daudzos gadījumos tas tiek identificēts ar sauli.
- brionija Sētvija - ķirbju dzimtas ģints ("Bryonia"), daudzgadīgi kāpelējoši vienmājas vai divmāju lakstaugi ar bietei līdzīgu sakni, \~10 sugu, Latvijā kā dārzbēglis sastopama 1 suga.
- zilganais sieramoliņš sieramoliņu suga ("Trigonella caerulea"), senāk Latvijā kultivēts, dārzbēglis.
- klēpis Sievietes ķermeņa daļa, kurā veidojas auglis.
- pazaglis Sīks zaglis, zaglīgs cilvēks.
- gruobaļs sīks zaglis.
- grābalis Sīks zaglis.
- grābulis Sīks zaglis.
- noroza Sīks, vārgulīgs dārzenis, auglis, oga u. c.
- grābšķis Sīku lietu zaglis.
- barahoļščiks Sīkumu zaglis.
- kosušņiks Sīkumu zaglis.
- šesķorka Sīkumzaglis, kas izpilda vecāko zagļu pavēles.
- krohobors Sīkumzaglis.
- portjanočņiks Sīkumzaglis.
- instrumentālās nosēšanās sistēma sistēma, kas nodrošina gaisakuģu nosēšanos sliktos redzamības apstākļos, izmantojot tikai indikatora rādījumus vai automātiskā lidojuma vadības sistēmas; sastāv no kursa un glisādes zemes radiobākām un gaisakuģu ierīcēm.
- leitenis Sliņķis, dienaszaglis.
- loders Sliņķis, zaglis.
- šņarglis Snerglis.
- šņerglis Snerglis.
- spangļu Spangļu valoda - spāņu un angļu valodas mikslis (angļu val. "spanglish").
- vīnpuķīte Sparģeļaugu ģints, stublājs tikai ar divām, sirdsveidīgām, kātainām lapām, ziedi galotnes ķekarā, auglis sarkana oga.
- dvīņspārnulis spārnains auglis kļavu u. c. augu dzimtās.
- spārnauglis Spārnains auglis.
- spilvauglis Spilvains auglis.
- leduskross Sporta veids (radies 2000. gadā), nobrauciens ar slidām hokejista formā un bruņās, angliski "Crashe Ice"; krešdaiss.
- ugunscaurulīte Spridzdeglis.
- IELTS Starptautiskā angļu valodas zināšanu novērtēšanas sistēma (angļu "International English Language Testing System").
- TOEFL Starptautiska angļu valodas zināšanu pārbaudes sistēma sertifikāta iegūšanai (angļu "Test of English as a Foreign Language").
- oga Sulīgs auglis ar daudzām sēklām; arī jebkurš mazs, samērā sulīgs auglis (piemēram, kaulenis).
- paauglis Sulīgs auglis, kas veidojas no auglenīcas un citām zieda daļām, parasti no ziedgultnes.
- kaulenis Sulīgs auglis, parasti ar vienu sēklu - kauliņu (piemēram, ķiršiem, plūmēm), retāk ar vairākām sēklām.
- cinarodijs Sulīgs riekstiņu kopauglis (piem., rozēm).
- statoblasts Sūneņu ziemošanas dīglis.
- lielais susuris susuru dzimtas suga ("Glis glis syn. Myoxus glis").
- dižsusuris Susuru dzimtas suga ("Glis glis"), vāverei līdzīgs dzīvnieks Eiropā un Rietumāzijā, ķermeņa garums \~16 cm, aste \~13 cm., nakts dzīvnieks, ziemas guļā \~7 mēnešus, Latvijā sastopams ļoti reti, aizsargājams.
- pipars Šī auga auglis, kas ir pazīstama garšviela: izžāvēti negatavi augļi ir melnie pipari, izžāvētu gatavu augļu kauliņi ir baltie pipari.
- saulespuķe Šī auga auglis, sēkla; saulgrieze (2).
- saulgrieze Šī auga auglis, sēkla.
- paprika Šī auga auglis, visbiežāk sarkanā, dzeltenā vai zaļā krāsā.
- ananass Šī auga auglis.
- arahiss Šī auga auglis.
- arbūzs Šī auga auglis.
- baklažāns Šī auga auglis.
- korinte Šī auga auglis.
- melone Šī auga auglis.
- miltene Šī auga auglis.
- pīlādzis Šī auga auglis.
- tomāts Šī auga auglis.
- zemene Šī auga auglis.
- krūklītis Šī augļu koka auglis.
- ķirsis Šī augļu koka vai krūma auglis.
- plūme Šī augļu koka vai krūma auglis.
- gurķis Šī dārzeņa auglis.
- kabacis Šī dārzeņa auglis.
- ķirbis Šī dārzeņa auglis.
- patisons Šī dārzeņa auglis.
- koriandrs Šī garšauga auglis.
- ķirsēns Šī koka auglis (parasti neliels).
- līčija šī koka auglis, plūmes lielumā, ar ļoti cietu, bet nolobāmu mizu un saldu sulīgu mīkstumu.
- mandele Šī koka auglis, sēkla.
- valrieksts Šī koka auglis, sēkla.
- pampelmūze Šī koka auglis; greipfrūts (2).
- mango Šī koka auglis; tā sēklas lieto pret cērmēm, bet mizu par savilcēju līdzekli.
- apelsīns Šī koka auglis.
- aprikoze Šī koka auglis.
- čerimoija Šī koka auglis.
- citrons Šī koka auglis.
- dateļplūme Šī koka auglis.
- greipfrūts Šī koka auglis.
- hurma Šī koka auglis.
- mandarīns Šī koka auglis.
- mangostāns Šī koka auglis.
- mirabele Šī koka auglis.
- persiks Šī koka auglis.
- mespils Šī koka vai krūma auglis.
- pistācija Šī koka vai krūma auglis.
- pomerance Šī koka vai krūma auglis.
- vīģe Šī koka vai krūma auglis.
- cidonija Šī krūma vai koka auglis.
- birnis Šīs ābeles auglis.
- cukuriņš Šīs ābeles auglis.
- paradīznieks Šīs ābeles auglis.
- pepinka Šīs ābeles auglis.
- pepiņš Šīs ābeles auglis.
- sīpoleņš Šīs ābeles auglis.
- sīpolīns Šīs ābeles auglis.
- trebis Šīs ābeles auglis.
- trebo Šīs ābeles auglis.
- bergamote Šīs bumbieres auglis.
- neļķe Šīs dzimtas ģints ("Dianthus"), lakstaugi vai nelieli puskrūmi ar šaurām pretējam lapām un krāšņiem, smaržīgiem, parasti sarkaniem, rožainiem vai baltiem, ziediem, 300 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 7 sugas, no tām 2 sugas ir adventīvas un 1 suga - dārzbēglis.
- rūta Šīs dzimtas ģints ("Ruta"), daudzgadīgs augs, kam ir pelēki zaļganas divkārt vai trīskārt plūksnainas lapas, dzelteni ziedi un auglis - pogaļa, \~60 sugu.
- zivjērglis Šīs dzimtas suga ("Pandion haliaetus"), liels, plēsīgs putns ar tumšu muguru un baltu vēderu; zivju ērglis.
- serinka Šīs šķirnes ābeles auglis; mālābols.
- antonovka Šīs šķirnes ābeles auglis.
- aports Šīs šķirnes ābeles auglis.
- sīpoliņš Šīs šķirnes ābeles auglis.
- trebū Šīs šķirnes ābeles auglis.
- uzgriežams Šķēlēs, gabalos u. tml. sagriezts produkts (parasti desa, siers, auglis), ko liek uz sviestmaizes vai pasniedz galdā, ievietotu traukā.
- pērkoņrīki Šķiltavas, krams, deglis.
- šnerglis Šņerglis.
- dīgļšūna Šūna, no kuras veidojas dīglis (1).
- kraupaiņš Tāds (auglis, bumbulis), kam ir negluda, parasti slimības bojāta, miza.
- pusagrs Tāds (auglis, dārzenis), kas ienākas samērā agri.
- pusvēls Tāds (auglis, dārzenis), kas ienākas samērā vēlu.
- bezsēklu Tāds (auglis, oga), kam nav sēklu.; tāds (augs), kura augļiem, ogām nav sēklu.
- gatavs Tāds (auglis, sēkla), kas sasniedzis pilnīgu briedumu, ienācies; nogatavojies.
- viensēklains Tāds (auglis), kam ir viena sēkla.
- nenogatavojies Tāds (auglis), kas vēl nav nobriedis.
- nezaglis Tāds, kurš nav zaglis.
- ķirmenains Tārpains (auglis).
- skarbā tauksakne tauksakņu suga ("Symphytum asperum"), Latvijā sastopama samērā reti, kā dārzbēglis.
- galega Tauriņziežu dzimtas ģints ("Galega"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas pārgājusi savvaļā kā dārzbēglis.
- seradella Tauriņziežu dzimtas ģints ("Ornithopus"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas pārgājusi savvaļā kā dārzbēglis.
- dzenolis Tikko izaugusi vasas daļa, zars, stīga; dīglis.
- dzenols Tikko izaugusi vasas daļa, zars, stīga; dīglis.
- marakuja Tropu auga pasifloras dažu sugu auglis, kam ir biezs apvalks un aromātisks tumši dzeltens mīkstums ar mazām, cietām sēkliņām.
- bastarda tūsklape tūsklapju suga ("Petasites spurius"), Latvijā dārzbēglis, sastopama samērā reti.
- koncepcija Uz teorētiskām atziņām balstīta priekšmeta, parādības vai notikuma būtības apraksts vai izskaidrojums; teorijas iedīglis.
- smaržīgā vakarene vakareņu suga ("Hesperis matronalis"), kas ir dārzbēglis, audzē kā krāšņumaugu.
- varnakas Varnakziežu ģints, ziedi sarkani vai bālgani violeti, sēklotne lineāla, auglis ar daudz sēklām, sēklas ar bieziem gariem matiņiem.
- storaksi Vasarzaļi un mūžzaļi koki un krūmi ar ādainām lapām, ziedi parasti balti, smaržīgi ķekarā, auglis - kaulenis vai pogaļa; subtropos un tropos jūru piekrastēs \~130 sugu.
- pelcītis Vējmietiņu dzimtas ģints ("Peplis"), nelieli viengadīgi lakstaugi, ziedi nelieli, divdzimumu ar divkāršu apziedni un paplašinātu ziedgultni, auglis - lodveida pogaļa; 4 sugas, Latvijā - 1 suga.
- vēlulis Vēlīns auglis.
- jatropa Vemjamais jeb caurejas rieksts, eiforbiju dzimtas tropu augu ģints auglis; jatrofa.
- jatrofa Vemjamais jeb caurejas rieksts, podagras jatrofas auglis.
- glisādes slīpums vertikāls leņķis starp horizontālo plakni un glisādes plakni, parasti no 2 līdz 4 grādiem.
- Aquila clanga vidējais ērglis.
- Vieglais ezers Vieglis Ģibuļu pagastā.
- pontedērijas Viendīgļlapju klases liliju apakšklases liliju rindas dzimta ("Pontederiaceae"), ūdensaugi, kas peld vai sakņojas substrātā, aug arī purvos, gk. tropos un subtropos, auglis - pogaļa; 7 ģintis, \~30 sugu.
- strelīcija viendīgļlapju klases, banānu dzimtas apakšdzimta ("Strelitziaceae"), lakstaugi ar ādainām lapām divās rindās un nekārtniem ziediem laivveida seglapas žāklē, auglis - pogaļa, aug tropos, gk. Dienvidāfrikā un Dienvidamerikā; 3 ģintis, 7 sugas; audzē arī kā krāšņumaugus.
- vijoga Vīģes koka auglis, vīģe.
- vīnoga Vīnkoka auglis.
- anglofobija Visa angliskā nicināšana vai bailes no visa angliskā.
- Aster salignus vītolu miķelīte, sastopama kā dārzbēglis samērā reti.
- zaglēns Zaglīgs (1) bērns; arī sīks zaglis.
- medveģs Zaglis - seifu uzlauzējs.
- medvežatņiks Zaglis - seifu uzlauzējs.
- baklans Zaglis huligāns.
- baklans Zaglis iesācējs.
- smaks Zaglis iesācējs.
- blatirjs Zaglis informators.
- majdanščiks Zaglis stacijā.
- mojščiks Zaglis stacijā.
- volčars Zaglis vienpatis.
- maršrutņiks Zaglis vilcienā.
- pojezdņiks Zaglis vilcienos.
- pojezdušņiks Zaglis vilcienos.
- kukums Zaglis, blēdis, krāpnieks.
- ganefs Zaglis, blēdis.
- poļaks Zaglis, kas aizgājis no grupas un zog viens.
- soņņiks Zaglis, kas apzog dzīvokli naktī, kad iemītnieki tajā guļ.
- mājzaglis Zaglis, kas apzog mājas.
- krisa Zaglis, kas apzog savējos.
- kriskaņiks Zaglis, kas apzog savējos.
- cirkačs Zaglis, kas braukā no pilsētas uz pilsētu.
- kabatzaglis Zaglis, kas izdara kabatzādzību.
- nočņiks Zaglis, kas izdara zādzību naktī.
- kramplauzis Zaglis, kas uzlauž un apzog slēgtas telpas, arī seifus.
- deņņiks Zaglis, kas zog dienā.
- tičņiks Zaglis, kas zog no neaizslēgtiem dzīvokļiem.
- verhušečņiks Zaglis, kas zog no sānkabatām.
- banščiks Zaglis, kas zog tikai stacijās.
- žigans Zaglis, kriminālvides loceklis.
- krampētājs Zaglis; krampējs.
- gopārs zaglis.
- čava Zaglis.
- cēlājs Zaglis.
- čopa Zaglis.
- fendermanis Zaglis.
- garpirkstnieks Zaglis.
- grābiķis Zaglis.
- grābs Zaglis.
- grābška Zaglis.
- grābškata Zaglis.
- grābslis Zaglis.
- gramšķis Zaglis.
- hafers Zaglis.
- kamaris Zaglis.
- kamars Zaglis.
- kampējs Zaglis.
- ķerpis Zaglis.
- knakstaža Zaglis.
- kralis Zaglis.
- krampējs Zaglis.
- kramšķis Zaglis.
- kramslis Zaglis.
- krusts Zaglis.
- lunkanrocis Zaglis.
- nagainis Zaglis.
- naktsložņa Zaglis.
- suka Zaglis.
- zeltauglis Zeltains auglis.
- cītizs Zemais cītizs - divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Chamaecytisus"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas pārgājusi savvaļā kā dārzbēglis.
- paradīzes ābols zemās ābeles auglis.
- zemeņābols Zemeņābeles auglis.
- zemtekulis Zemteks - bēglis, vajātais, tāds, kas slapstās.
- birztalu zemzālīte zemzālīšu suga ("Luzula luzuloides syn. Luzula nemorosa"), kas ir dārzbēglis.
- embrijs Ziedaugu dīglis, kas ieslēgts sēklā.
- caurais zieds zieds, kam neaizmetas auglis.
- safrāna pepiņš ziemas šķirnes ābele ar vidēji lieliem koniskiem vai olveida dzeltensarkaniem aromātiskiem augļiem; šīs šķirnes ābeļu auglis.
- rozmarīns Ziemas šķirnes ābele; attiecīgā ābeļu šķirne; šīs šķirnes ābeles auglis.
- Visakedžaks Ziemeļamerikas kri indiāņu mitoloģijā - krāpnieks, angliskotā formā Viskija Džeks.
- zīlene Zīle - ozola auglis.
- zīline Zīle - ozola auglis.
- zirgkastanis Zirgkastaņas (1) auglis.
- blatirjs Zirgu zaglis.
- kains Zirgu zaglis.
- kajs Zirgu zaglis.
- skameječņiks Zirgu zaglis.
- skamjevščiks Zirgu zaglis.
- ķīrlis Zivjērglis ("Pandion haliaetes").
- ķirlis Zivjērglis ("Pandion haliaetes").
- zivkārnis Zivjērglis ("Pandion haliaetus").
- Pandion haliaetus zivjērglis.
- ķirlāns Zivju ērglis.
- kūlainis Zivju ērglis.
- dadzītis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas ķivuļu ģints suga ("Carduelis carduelis", senākā klasifikācijā žubīšu ģintī "Fringilla carduelis"), neliels putns ar raibām (melnām, baltām, sarkanām) spalvām un melodisku balsi, daudzveidīga dziesma, Latvijā sastopams visu gadu, bieži; ciglis.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa glis.