mērglis
mērglis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mērglis | mērgļi |
| Ģen. | mērgļa | mērgļu |
| Dat. | mērglim | mērgļiem |
| Akuz. | mērgli | mērgļus |
| Lok. | mērglī | mērgļos |
1.Gļēvulis.
2.Vārgulis, nīkulis.
3.Riebeklis, nelietis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet likās, ka nevainības tēlošana mazo mērgli sakaitinātu vēl vairāk.
- Viens mērglis man uzlēja apelsīnu sulu un ar benčiku izdedzināja muguru.
- Tik un tā tu esi mērglis, nodomāja Valksna. "
- Tūristiem ir iespējas doties Tarantino pēdās un apskatīt Bēdīgi slavenajos mērgļos redzamās vietas.
- Tad sekoja dažas šausmenes un piedāvājums strādāt ar Tarantīno Bēdīgi slavenajos mērgļos. “