gūģis
gūģis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gūģis | gūģi |
| Ģen. | gūģa | gūģu |
| Dat. | gūģim | gūģiem |
| Akuz. | gūģi | gūģus |
| Lok. | gūģī | gūģos |
Glūņa, mēglis.
Avoti: ME