Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Rudens versija 2024

405 379 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam fē.

Atrasts vārdos (247):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (1692):

terra incognita _burtiski_ "nepazīstama zeme"; sveša sfēra; kaut kas nesaprotams.
postmodernisma laikmets 2. gs. 2. puse (sākot no 60. gadiem), kad ekonomikai, zinātnei un citām cilvēka darbības sfērām (gk. attīstītajās valstīs) raksturīga atklātība, decentralizācija, vietējā autonomija, plurālisms u. tml.
telūriskās līnijas absorbcijas spektrāllīnijas, kas rodas kosmiskā starojuma avota spektrā, starojumam ejot cauri Zemes atmosfērai un starojumam mijiedarbojoties ar N~2~, O~3~ un H~2~O molekulām.
Omejokatla Acteku mitoloģijā - augstākā debesu sfēra "divējādības vieta" kurā valdīja pirmās dievības pasaulē Ometeotla abas hipostāzes - Ometekutli un Omesivatla.
sferolīts Adatveida kristālu agregāts, kam ir sfēras forma un radiāli staraina struktūra.
aerofotoaina Aerofotogrāfija - apvidus fotoattēls, kas iegūts, fotografējot no lidaparāta un paredzēta fotogrammetriskai apstrādei.
aerogrāfija Aeroloģija - meteoroloģijas nozare, kas pētī procesus troposfērā un stratosfērā.
aerostatika Aeromehānikas nozare, kurā pēta gāzu vides (galvenokārt - atmosfēras) līdzsvara likumus un nekustīgas gāzes iedarbību uz nekustīgu cietu ķermeni, kas tajā atrodas.
atmosfēras spiediens aerostatiskais spiediens, ar kuru atmosfēra spiež uz ķermeni tajā un uz Zemes virsmu.
kručenijs Afērists, blēdis.
araps Afērists.
interfikss Afikss, kas saista divas morfēmas, bet kam parasti nav savas semantikas.
cirkumfikss Afikss, kuru veido abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku.
izskalošanās aizsarglīdzekļu komponentu izdalīšanās no piesūcinātas koksnes atmosfēras nokrišņu vai cita mitruma avota ietekmē.
pagulvirsa Aktīvā virsma; Zemes (augsnes, augāja, sniega, ledus, ūdens) virsma, kas mijiedarbībā ar atmosfēru piedalās siltuma un mitruma apmaiņā.
pagulvirsma Aktīvā virsma; Zemes (augsnes, augāja, sniega, ledus, ūdens) virsma, kas mijiedarbībā ar atmosfēru piedalās siltuma un mitruma apmaiņā.
kalpot aktīvi darboties kādas idejas vai jomas labā; veltīt mūžu izvēlētajai darbības sfērai, izraudzītam mērķim
skaņas trieciens akustiska parādība, kas rodas atmosfērā, pārvietojoties trieciena viļņiem no lidaparāta, kurš lido ar virsskaņas ātrumu.
masalas Akūta infekcijas slimība ("morbilli"), kam raksturīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, nelieli, bāli sārti izsitumi uz ādas, palielināti perifērie limfmezgli.
Priekšalpi Alpu kalnu sistēmas perifērijas grēdas, kas no dienvidiem, rietumiem un ziemeļiem aptver centrālo Alpu kristālisko iežu zonu, augstums - 2000-3000 m, no centrālajām grēdām kalnus atdala tektoniskas un erozijas ielejas.
barometriskais altimetrs altimetrs, kura darbība pamatojas uz atmosfēras statiskā spiediena atkarību no lidojuma augstuma.
anastatisks Anastatisks pārvedums - vecu novilkumu poligrāfiskas reproducēšanas paņēmiens: tajos ķīmiski apstrādā krāsaino attēlu, kuru pārved uz litogrāfijas akmens vai cinka (mūsdienās tiek praktizēti procesi, kuru pamatā ir fotografēšana).
anoksiskā anoksija anoksija, kuras cēlonis ir plaušu slimība vai zems skābekļa spriegums atmosfērā.
retrogrādiskā aortogrāfija aortas rentgenogrāfija pēc katetra ievadīšanas pa kādas perifēriskās artērijas lūmenu pret asins plūsmu aortā un rentgenkontrastvielas ievadīšanas.
homosfēra Apakšējie atmosfēras slāņi (līdz 100 kilometru augstumam).
saules granulas apaļi veidojumi, kas vielas kustības rezultātā veidojas Saules konvektīvajā zonā un kļūst redzami fotosfēras virskārtā.
barometrs Aparāts atmosfēras spiediena mērīšanai; izmanto arī atrašanās vietas absolūtā augstuma virs jūras līmeņa noteikšanai.
kinetoskops Aparāts ķermeņa kustību sērijveida fotografēšanai.
perimetrs Aparāts perifēriskā redzes lauka mērīšanai.
piranometrs Aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas mērīšanai.
piranogrāfs Aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas pastāvīgai reģistrēšanai.
vakuumaparāts Aparāts šķīdumu iztvaicēšanai, kā arī žāvēšanai un filtrēšanai spiedienā, kas mazāks par atmosfēras spiedienu.
tvaika ģenerators aparāts vai agregāts virsatmosfēras spiediena tvaika ražošanai, izmantojot kurināmā sadedzes siltumu (tvaika katls) vai elektroenerģiju (elektriskais tvaika ģenerators).
vakuummetrs Aparāts, ar kuru mērī starpību starp retinātās gāzes spiedienu un atmosfēras spiedienu.
dzirksteļkamera Aparāts, kas reģistrē ātru lādētu daļiņu kustības trajektorijas (trekus), reģistrējot vai fotografējot šo daļiņu izraisīto dzirksteļizlādi.
meteoroloģiskais pavadonis aparatūra kosmosā, ar kuras palīdzību iegūst datus par atmosfēras globālo stāvokli.
Ajosmateja apdzīvota vieta Grieķijā (_Ágios Matthaíos_), Kerkīras (Korfu) salā, Epiras perifērijā.
Iraklija apdzīvota vieta Grieķijā ("Ηράκλειο"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, <10000 iedzīvotāju.
Adama apdzīvota vieta Grieķijā, Dienvidegejas perifērijā, Mitrejas jūras Milas salā.
Vaitheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Karikfērgusas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē, daļēji arī Magī salas dienvidu galā.
pretgaisma Apgaismojums, kad fotografēšanas vai filmēšanas laikā uzņemamais objekts atrodas starp uzņemšanas aparātu un gaismas avotu; kontražūrs.
zibspuldze Apgaismošanas ierīce, ko lieto fotografēšanā, lai iegūtu ļoti spilgtu gaismu no īpašas spuldzes, tai spēji uzliesmojot.
rāmis Apjoms, robeža (darbības sfērai, zināšanu nozarei u. tml.).
ambients Apkārtējā atmosfēra, vide, ietekme, gaisotne.
dzinēja emisija apkārtējai videi kaitīgu vielu (oglekļa daļiņu, slāpekļa oksīdu, sodrēju u. c.) izmešana no dzinēja atmosfērā kopā ar gāzes strūklu.
granula aptuveni apaļi veidojumi vairāku simtu km diametrā, kas veido Saules fotosfēras redzamo virskārtu; veidojas Saules konvektīvajā zonā notiekošo vielas kustību rezultātā.
vaļēja zvaigžņu kopa aptuveni sfēriska zvaigžņu grupa, kurā ir 100 līdz 1000 zvaigžņu; kopa sastāv no relatīvi jaunām zvaigznēm.
Galapagu nacionālais parks aptver Galapagu salas kopā ar piekrastes ūdeņiem, izveidots 1959. g. 7995 km^2^ platībā, 1978. g. UNESCO to pasludināja par pasaules mantojumu, 1985. g. - par biosfēras rezervātu.
bārisks Ar atmosfēras spiedienu saistīts.
eifēmistisks Ar eifēmismu izteikts.
polaroīdfotogrāfija Ar firmas "Polaroid" patentētu fotoaparātu izgatavota fotogrāfija, kas tiek izvadīta no šī aparāta dažu sekunžu laikā pēc fotografēšanas.
fotoplate Ar fotoemulsiju pārklāta stikla plate fotografēšanai.
plate Ar fotoemulsiju pārklāts taisnstūrveida stikla gabals fotografēšanai: fotoplate.
izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast (piemērotu, atbilstošu, piemēram, darbības sfēru, darba metodi, domu izteikšanas līdzekli).
hidrogrāfisks kuģis ar speciālām ierīcēm apgādāts kuģis, kas veic ūdenstilpju dibena reljefa un kuģošanas apstākļu izpēti, kartografēšanu u. c.
aeroloģiskais balons ar ūdeņradi vai hēliju piepildīts kaučuka vai plastmasas balons brīvās atmosfēras aeroloģiskai zondēšanai.
eksterjers ārējais (dzīvnieka) izskats un tā ķermeņa daļu proporcijas, kas raksturo organisma bioloģiskās īpatnības un saimniecisko noderību; novērtē vizuāli, dzīvnieku mērījot un aprēķinot indeksus un fotografējot.
garoza Ārējais cietais (zemeslodes) akmens apvalks (aptuveni līdz 75 kilometru dziļumam); litosfēra.
vainags ārējais, retinātākais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis kurā vērojamas protuberances; Saules vainaga arējā daļa izkliedējas starpplanētu telpā Saules vēja veidā.
apaļslīpēšana Ārēju cilindrisku virsmu apstrāde ar slīpripas perifēriju.
armilārs Armilārā sfēra.
litratmosfēra Ārpussistēmas darba un enerģijas mērvienība, kas vienāda ar darbu, kuru veic gāze, palielinot savu tilpumu par 1 litru telpā, kurā spiediens ir 1 atmosfēru liels.
baroterapija Ārstēšanas metode - ārstēšana ar atmosfēras spiediena mākslīgu maiņu barokamerā.
osteorefleksterapija Ārstēšanas metode, kurā izmanto kaulu sensorisko sistēmu, lai ietekmētu perifērās un centrālās nervu sistēmas atbildes reakcijas.
labirintzivs Asarveidīgo kārtas dzimta ("Anabantidae"), zivs ar virsžaunu orgāniem jeb labirintiem, kas ļauj elpot atmosfēras gaisu, garums - parasti 4-10 cm, var iztikt bez ūdens pat vairākas dienas.
artērija Asinsvads, pa kuru asinis plūst no sirds uz organisma perifēriju.
amphisphaeriaceae Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases amfisfēriju dzimta.
anthostomella Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases klipeosfēriju dzimtas ģints.
klipeosfērija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Clypeosphaeriaceae"), saprofīti uz nokaltušiem lakstaugu stublājiem, nobirušām koku lapām, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 5 sugas.
diatripa Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Diatrypaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz koku un krūmu zariem, lakstaugu stublājiem, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 11 sugu.
ascosphaerales Asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases askosfēru rinda.
ascosphaeraceae Asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases askosfēru rindas askosfēru dzimta.
ascosphaera Asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases askosfēru rindas askosfēru dzimtas ģints.
amfisfērija Asku sēņu pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Amphisphaeriaceae"), Latvijā konstatēta 2 ģintis, 2 sugas.
hetomija Asku sēņu pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Chaetomiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas.
sordārija Asku sēņu pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Sordariaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
zvaigžņu fizika astrofizikas nozare, kurā pēta zvaigžņu izcelšanos, uzbūvi un tajās norisošos procesus; zvaigžņu atmosfēru fizika.
fotoheliogrāfs Astronomijā lietots instruments Saules fotografēšanai.
kosmiskā astronomija astronomija, kurā pēta debess ķermeņus ar aparatūru, kas pacelta virs Zemes atmosfēras.
selenogrāfija Astronomijas nozare, kas apraksta un kartografē Mēness virsmas detaļas.
sfēriskā astronomija astronomijas nozare, kas izstrādā matemātiskās metodes, kā noteikt uz debess sfēras redzamos debess spīdekļu stāvokļus un kustības.
ārpusatmosfēras astronomija astronomijas nozare, kas pētī debess ķermeņus ar aparatūru, kura pacelta virs Zemes atmosfēras.
selenodēzija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness ģeometrisko formu un izmērus, nosaka Mēness virsmas reljefa raksturlielumus un kartografē Mēness virsmu.
fokusēšana Asuma iestādīšana fotografējot; skaidra fotoattēla iegūšana, pamatojoties uz saistības likumsakarību, kāda pastāv starp fotoobjektīva projicētā attēla un fotografējamā objekta plakņu attālumu.
ISEE ASV un R-Eiropas valstu kosmisko aparātu sistēma Saules uzliesmojumu, Saules vēja, Zemes magnetosfēras un to mijiedarbības kompleksai izpētei (angļu "International Sun-Earth Explorer").
kosmēts Atēniešu efēbu uzraugs, ko balsojot vēlēja uz 1 g. no cienījamāko pilsoņu aprindām.
rekompresija Atkārtota pakļaušana paaugstinātam atmosfēras spiedienam; kesona slimības ārstēšanas metode, novietojot slimnieku atkal paaugstinātā spiedienā.
karte PCMCIA atmiņas vai perifērijas ierīces karte, kas atbilst PCMCIA standartam.
atmiņas hierarhija atmiņu sistēma, kas sastāv no vairākiem līmeņiem. Pie zemākā līmeņa pieder perifērijas atmiņas ierīces ar mazu darbības ātrumu (magnētiskā lenšatmiņa), pie vidējā - lielapjoma perifērijas atmiņas ierīces (diskatmiņa), bet pie augstākā līmeņa - ātrās atmiņas ierīces (operatīvā atmiņa, kešatmiņa) un procesora iekšējie reģistri.
atmosfere Atmosfēra (1).
gaisotne Atmosfēra (3).
meteorognozija atmosfērā norisošo parādību zinātniska izskaidrošana.
pilotbalons Atmosfērā palaižams, ar ūdeņradi pildīts neliels balons vēja virziena un ātruma noteikšanai atmosfēras slāņos.
atmosfaira Atmosfēra.
atmosfēras robežslānis atmosfēras apakšējais slānis, kura īpašības nosaka papulvirsmas dinamiskā un termiskā iedarbe; tā biezums ir no Zemes virsmas līdz 300-2000 m augstumam, tam raksturīgs paaugstināts putekļu, dūmu, kondensācijas produktu piejaukums.
gaisa bedre atmosfēras apvidus, kur ir citāda temperatūra un gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu.
ekzosfēra atmosfēras augšējais slānis, kas Zemes gadījumā ir \~800 - 10000 km augstumā; precīzs šī slāņa robežu augstums nav labi definēts un mēģinājumiem šo robežu augstumam piešķirt specifisku zinātnisku nozīmi nav īpaša pamata.
polārblāzma Atmosfēras augšējo slāņu spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru, joslu veidā.
debess Atmosfēras daļa virs valsts teritorijas.
Elma ugunis atmosfēras elektriska parādība – spīdoši gaismas kūļi virs asiem, izstieptiem priekšmetiem (piemēram, kokiem, stabiem, torņiem).
ārlaiks Atmosfēras fizikālais stāvoklis kādā vietā vai apgabalā noteiktā brīdī; laiks 2.
atmosfēras akustika atmosfēras fizikas un akustikas nozare, kurā pēta skaņas izplatīšanos un ģenerācijas īpatnības reālā atmosfērā un pēta atmosfēru ar akustikas metodēm.
katafronte Atmosfēras fronte ar siltā gaisa masu lejupkustību.
oklūzijas atmosfēras fronte atmosfēras fronte, kas rodas, aukstajai vai siltajai atmosfēras frontei panākot pretējo atmosfēras fronti un saplūstot ar to.
anafronte Atmosfēras fronte, ko raksturo augšupejoša siltu gaisa masu plūsma.
aukstā atmosfēras fronte atmosfēras fronte, kurā aukstais gaiss aizņem siltāka gaisa apgabalus.
siltā atmosfēras fronte atmosfēras fronte, kurā siltais gaiss virzās uz priekšu, aizņemot arvien aukstāka gaisa apgabalus.
frontolīze Atmosfēras frontes izzušana.
frontoģenēze Atmosfēras frontes veidošanās.
izskalošana Atmosfēras gaisam nepiederošu, svešu daļiņu izņemšana no gaisa ar no mākoņiem izkritušo nokrišņu palīdzību.
atmosfēras pretstarojums atmosfēras garviļņu starojums, kas virzīts pret Zemes virsmu, tā intensitāte ir atkarīga no ūdens tvaiku, ogļskābās gāzes un ozona daudzuma atmosfērā.
mikrometeorītu erozija atmosfēras neieskautu planētu, pavadoņu un asteroīdu virsmas lēna erozija, ko rada mikrometeorītu triecieni pret to virsmu; rezultātā veidojas regolīts.
vēja nobīde atmosfēras nevienmērīgums, vēja ātruma, stipruma un virziena krasas maiņas; bieži rodas zemākos atmosfēras slāņos, kā rezultātā mainās spārna uzplūdes leņķis un lidmašīnas gaisa ātrums; vēja nobīdes vertikālā komponente ir daudzu gaisakuģu katastrofu cēlonis.
ledus graudi atmosfēras nokrišņi – caurspīdīgi ledus graudi ar necaurspīdīgu, baltu kodolu.
ledains lietus atmosfēras nokrišņi sīku, cietu, pilnīgi caurspīdīgu ledus lodīšu veidā, kas veidojas no lietus pilieniņiem, kuri sasalst, nonākot no siltāka atmosfēras slāņa aukstākā.
nolijums Atmosfēras nokrišņi šķidrā veidā, nolijuša lietus daudzums zināmā laika posmā (dienā, mēnesī, gadā).
halo Atmosfēras optiska parādība, ko rada gaismas staru lūšana spalvmākoņu ledus kristālos un atstarošanās no tiem; balti vai varavīkšņaini gredzeni vai loki, stabi, plankumi ap Sauli un Mēnesi.
negaiss Atmosfēras parādība - elektriskā izlāde starp mākoņiem, pērkons līdz ar lietu, arī krusu, stiprām vēja brāzmām.
mezopauze Atmosfēras pārejas slānis starp mezosfēru un termosfēru; tajā novērojami sudrabainie mākoņi.
stratopauze Atmosfēras pārejas slānis starp stratosfēru un mezosfēru (50-55 km augstumā).
atmosfēras piezemes slānis atmosfēras robežslāņa apakšējā daļa no Zemes virsmas līdz 50-100 m augstumam, kur mikroreljefa, ekspozīcijas un pagulvirsmas ietekmē raksturīgas lielas diennakts temperatūras, mitruma un vēja izmaiņas.
hemosfēra Atmosfēras slānis 30-80 kilometru augstumā.
heterosfēra Atmosfēras slāņi augstāk par 100 km, kuros gaisa sastāvs, augstumam pieaugot, stipri mainās molekulu disociācijas dēļ.
azotifiksācija Atmosfēras slāpekļa saistīšana augsnes mikroorganismos.
atmosfēras duļķojums atmosfēras spēja absorbēt un izkliedi Saules radiāciju; šī spēja pieaug, palielinoties atmosfēras piejaukumu daudzumam.
zemspiediens Atmosfēras spiediena izmaiņa, kad sprādziena vilnis pārvietojas pāri un rezultējošais spiediens ir mazāks par atmosfēras spiedienu.
bāriskais lauks atmosfēras spiediena teritoriālais sadalījums, ko raksturo vienāds spiediens.
gaisa spiediens atmosfēras spiediens uz visiem atmosfērā esošiem priekšmetiem un Zemes virsmu.
virpuļstabs Atmosfēras stabveida virpulis.
laikapstākļi Atmosfēras stāvokļa izraisīto apstākļu kopums kādā vietā, laikposmā.
meteoroloģiskie elementi atmosfēras stāvokļa un procesu raksturlielumi, kas raksturo atmosfēras fizikālo stāvokli (piemēram, gaisa spiediens un mitrums, vēja virziens un ātrums, redzamība, nokrišņi, gaisa, zemes un ūdens temperatūra, saules radiācija).
gaisa telpa atmosfēras telpiskā vide virs valsts sauszemes un ūdens teritorijas, kā arī virs starptautiskajām sauszemes un ūdens teritorijām.
hidrometeoroloģiskā stacija atmosfēras un hidrosfēras stāvokļa, procesu un režīma novērošanas vieta.
radiometode Atmosfēras un kosmosa pētīšanas metode, kas pamatota uz atstaroto radioviļņu analīzi.
kriokonīts Atmosfēras vai pa daļai arī kosmiskie meteoru putekļi, kas polāros apgabalos pārklāj ledāju virsu pelēka pulvera veidā, dažreiz virāk mm biezā kārtā.
atmosfairisks Atmosfēras.
rekreācija Atpūta, kādā darbībā iztērētā spēka atjaunošana; ar brīvā laika izmantošanu saistīta sabiedrības sfēra; atpūtas industrija.
izvēlēties Atrast, izraudzīties (piemērotu, atbilstošu, piemēram, darbības sfēru, darba metodi, domu izteikšanas līdzekli).
nutācijas leņķis ātri rotējoša ķermeņa dinamiskās simetrijas ass svārstības (trīcēšana) sfēriskā kustībā, kas saistīta ar nutācijas leņķa izmaiņu laikā.
spīkulas Atsevišķi īslaicīgi (5-7 min) gaismu izstarojošas plazmas stabi, kas no hromosfēras paceļas Saules vainagā līdz 10 000 km augstumā; uz Saules vienlaicīgi veidojas simtiem tūkstošu spīkulu, taču tās iespējams novērot tikai gar Saules diska malu.
pārstāvis atsevišķs indivīds, kas pieder kādai cilvēku grupai, darbības sfērai, sabiedriskajam virzienam.
relatīvā leikocitoze atsevišķu leikocītu formu procentuāls pieaugums perifēriskajās asinīs, palielinoties vai nepalielinoties kopējam leikocītu skaitam.
coniothyrium Atsevišķu leptosfēriju un pleosporu sugu anamorfas.
bāriskā kāpe attālums metros pa vertikāli, kurā atmosfēras spiediens mainās par 1 vienību.
lidojuma absolūtais augstums attālums pa vertikāli no gaisakuģa līdz vidējam jūras līmenim; nosaka ar barometrisko augstuma mērītāju, zinot atmosfēras spiedienu virs jūras līmeņa.
foto Attēls, kas iegūts fotografējot; fotogrāfija (1.1).
uzņēmums attēls, kas iegūts fotografējot.
foto Attēlu iegūšana, izmantojot fotoaparātu; fotografēšana, fotogrāfija (1).
fotogrāfija Attēlu iegūšana, izmantojot fotoaparātu; fotografēšana.
autotipija Attēlu reproducēšanas paņēmiens, fotografējot tos caur rastru un izgatavojot metāla klišeju.
arheokinētisks Attiecīgs uz primitīvo motorisko nervu mehānismu, uz perifēro nervu sistēmu.
neiroepitelioma Audzējs ar kubiskām vai cilindriskām šūnām, kas veido rozetes; izveidojies no primitīvā neiroepitēlija, rodas tīklenē, centrālajā nervu sistēmā, dažreiz arī perifēriskajos nervos.
sausmīļi Augi, kas pielāgojušies augšanai neliela mitruma apstākļos un var ilgstoši izturēt augsnes un atmosfēras sausumu; kserofīti.
aerofīti Augs, kas barības vielas uzņem no apkārtējās atmosfēras.
aktīvais slānis augsnes vai ūdens slānis, kura siltuma stāvokli nosaka Saules radiācijas procesi un siltuma apmaiņa un atmosfēru.
anticiklons Augsta atmosfēras spiediena apgabals, kur spiediens samazinās un vējš pūš no centra uz perifēriju.
Ketera Augstākā zefirota, kas veido Kosmiskā Koka intelektuālo sfēru, identificējas ar Ādama Kadmona galvu.
vimpergs Augsts, smails frontons, kas noslēdz gotikas celtņu portālus vai logailas; parasti rotāts ar ažūriem vai reljefētiem ornamentāliem griezumiem, plastiskiem rotājumiem.
ziemeļblāzma Augšējo atmosfēras slāņu spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru, joslu veidā; polārblāzma.
bibliobuss Autobuss, kas aprīkots kā ceļojošā bibliotēka perifērijā dzīvojošo iedzīvotāju apkalpošanai, iedzīvotājiem piedāvā arī interneta pakalpojumus.
aktīvā autofokusa sistēma autofokuss kompaktkamerās, kas attālumu līdz fotografējamam objektam nosaka ar ultraskaņas vai infrasarkano staru impulsiem.
pasīvā autofokusa sistēma autofokuss spoguļkamerās, kas attālumu līdz fotografējamam objektam nosaka pēc fotoaparātā iebūvēto gaismas sensoru uztvertā projicētā attēla kontrasta analīzes.
fotorobots Automātiska fotografēšanas iekārta.
aerofotokamera Automatizēta optiska un elektromehāniska ierīce apvidus fotografēšanai no lidaparāta.
reālā sistēma autonoms viena vai vairāku datoru atbilstošās programmatūras, perifērijas iekārtu, termināļu, personāla, fizikālo procesu un datu pārraides līdzekļu kopums, kas spēj veikt datu apstrādi un pārraidi.
šifers Azbesta (1 daļa) un portlandcementa (6-8 daļas) maisījums, ko sajauc un žāvē uz īpaša auduma veido noteikta biezuma plāksnēs un saspiež zem 300 atmosfērām.
sarma Baikāla ezera bora (stiprais ziemeļvējš), ko rada atmosfēras spiediena starpība virs sauszemes un ezera virsmas.
nitragīns bakteriāls augsnes mēslojums, kas satur gumiņbaktērijas, kuras saista atmosfēras slāpekli un uzkrāj to.
nefroblastomatoze Bērniem vērojami mikroskopiski blastulo, kanāliņu un stromas šūnu sakopojumi nieres daivu perifērijā.
spārnotā raķete bezpilotu lidaparāts vienreizējam vadāmam lidojumam atmosfērā ar automātisko mērķēšanas sistēmu raķešdzinēju un kaujas lādiņu.
sfēriskais svārsts bezsvara saitē iekārts materiāls punkts, kas smaguma spēka laukā var svārstīties pa sfēras virsmu ar rādiusu, kurš vienāds ar saites garumu.
ģeoekoloģija bioloģijas nozare, kas pētī ekoloģiskās sistēmas no lieliem rajoniem līdz biosfērei kopumā.
ugunsputns Brīnumputns ar mirdzošām spalvām sarkanā krāsā; arī fēnikss.
atmosfēras perspektīva brīvā dabā uzņemtu objektu attēlu krāsas un kontūru izšķiramības samazināšanās atmosfēras ūdens tvaikuietekmē atkarā no kameras attāluma.
aeroklimatoloģija Brīvās atmosfēras klimatoloģija; pēta klimatiskos apstākļus troposfērā un apakšējā stratosfērā.
nirmānarati budisma mitoloģijā - dievību grupa, kas mīt piektajā "vēlmju sfēras" debesu pasaulē, kur diena ilgst 800 cilvēka gadu garumā, mūžs - 8000 gadu.
trajastrinsa budisma mitoloģijā - otrā debesu pasaule "vēlmju sfērā" un tajā mītošās dievības, kas atrodas Meru kalna virsotnē.
rūpadhātu budisma mitoloģijā - viena no pasaulēm, kas atrodas virs "vēlmju sfēras" un zem "to sfēras, kam nav formas", kuras apraksts veidots, balstoties uz jogu iekšējo mediatīvo pieredzi, kas pārnesta uz ārējām eksistēšanas formām.
akaništha Budisma mitoloģiskajā sistēmā kosmogonisks objekts, brahmālokas pasauļu kopas sastāvdaļa, kas visos budisma novirzienos ir viena no augstākajām debesu sfērām.
stūpa budisma sakrālā celtne ar terasveida pamatni, masīvu centrālo daļu un tornīti; var būt apaļa, ar pussfērisku jumtu (Indijā), kvadrātveida (Taizemē); torņveida vai zvanveida (Birmā).
dubultā buferizācija buferizācijas metode, kas izmanto divas buferatmiņas. Izejas datus var ievietot vienā buferatmiņā, bet otras buferatmiņas saturu pārsūta perifērijas iekārtām. Pēc tam buferatmiņas apmainās lomām. Analoga darbība notiek pie datu ievadīšanas.
litotipija Burtu salikuma novilkuma pārvedums uz litografējamā akmens.
beigties Būt pie savas ietekmes sfēras, eksistences robežas.
pārstāvēt Būt tādam, kas ir saistīts ar kādu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu (piemēram, par tekstu, mākslas darbu).
pārstāvēt Būt tādam, kura darbība ir saistīta ar noteiktu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu u. tml.
reforma Būtiska pārmaiņa, pārkārtojums kādā sabiedrības dzīves sfērā.
palete Caurspīdīga, kvadrātiņos sagrafēta plāksnīte, ko lieto laukuma noteikšanai uz plāna vai kartes.
subordinācija centrālās nervu sistēmas pastāvīga ietekme uz perifēro nervu sistēmu.
eksodisks Centrifugāls; tāds, kas virzās uz perifēriju.
sfēriska kustība cieta ķermeņa kustība ap vienu tā nekustīgu punktu; tā kā ķermenis ir ciets, tad visi tā punkti kustas pa sfērām ar nemainīgiem rādiusiem.
regulārā precesija cieta ķermeņa sfēriska kustība, kuras laikā nemainās trīs lielumi: nutācijas leņķis, rotācijas leņķiskais ātrums un precesijas leņķiskais ātrums.
Zemes garoza cietais Zemes ārējais apvalks, litosfēras augšdaļa, kas robežojas ar dziļāk iegulošo Zemes mantiju.
cyphelium Cifēlija - asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints.
sēdošā cifēlija cifēliju suga ("Cyphelium sessile"), Latvijā aizsargājama.
pārdievošana Cilvēka pacelšana dievības stāvoklī, pārlaicīgā sfērā.
augstuma slimība cilvēka patoloģisks stāvoklis, kas rodas, samazinoties parciālajam spiedienam ieelpojamā gaisā retinātā atmosfērā.
stenogrāfists Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) stenografēšanu; cilvēks, kas prot stenografēt.
afērists Cilvēks, kas nodarbojas ar afērām, dēkainis, blēdis.
fotoamatieris Cilvēks, kas nodarbojas ar fotografēšanu, nebūdams profesionāls fotogrāfs.
stratonauts Cilvēks, kas veic lidojumu stratosfērā.
ekotakse Cirkulējošo limfocītu tieksme saistīties pie specifiskiem perifēriskās limfatiskās sistēmas audiem - B leikocītiem pie B - atkarīgiem audiem un T limfocītiem pie T - atkarīgiem audiem.
ambifikss Cirkumfikss - afikss, kuru lieto abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku.
Purgaiļu purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu un Umurgas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 340 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas (arī aizsargājamās sugas - dzērve, dzeltenais tārtiņš, purva tilbīte).
Augstroze dabas liegums Limbažu un Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, iekļauj Augstrozes Lielezeru, Dauguļu Mazezeru, Madiešēnu purvu, Vecmuižas purvu, Bisnieku purvu un pauguraino apvidu starp tiem, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (1977.-1987. g. daļā teritorijas dzērvenāju liegums), platība 4007 ha.
Randu pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Limbažu novada Ainažu un Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 280 ha, izveidots, lai aizsargātu piejūras pļavas, retās augu sugas un putnu ligzdošanas vietas.
Vitrupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Vitrupes krastos, Limbažu novadā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 126 ha, izveidots, lai aizsargātu retus biotopus, konstatētas 9 aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas un 2 aizsargājamas augu sugas.
Mērnieku dumbrāji dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Ainažu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 61 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjo platlapju mežu, kurā ir daudz vecu, cilvēka darbības neskartu meža biotopu, konstatētas retas augu un dzīvnieku sugas, ligzdo daudzas putnu sugas.
Ziemeļvidzemes akmeņainā jūrmala dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas un Liepupes pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība 3371 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ietilpst 14 km garš Rīgas līča piekrastes posms no Tūjas līdz Dzeņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas.
Karateri Dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 14 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., liegums izveidots izmantotā grants karjerā smilšu krupja aizsardzībai, 1993. g. konstatēts \~500 smilšu krupju.
Pirtsmeža purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 571 ha, to veido purva daļa ar daudziem maziem ezeriņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas, ligzdo retas putnu sugas; Ridas purvs.
Niedrāju-Pilkas purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1041 ha, ligzdo retas un saudzējamas putnu sugas.
Limšēnu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 447 ha, dzērvenāji aizņem 43,3 ha, to segums 60%.
Ungurpils meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 55 ha, izveidots, lai aizsargātu mitrās platlapju un melnalkšņu audzes, alas, avotus un smilšakmens atsegumus Salacas kreisā krasta nelielo pieteku krastos, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
Rūjas paliene dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 444 ha, izveidots, lai aizsargātu Rūjas palieņu pļavu biotopus, kas nodrošina dzīves vidi vairākām retām un aizsargājamām putnu sugām.
Kārķu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Bezdibeņa purvā, Valkas novada Kārķu pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 316 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., lieguma vidū Bezdibeņa ezers, purvā ligzdo retas un aizsargājamas putnu sugas, migrācijas laikā atpūšas ūdensputni.
Oleru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumā, Valmieras novada Jeru pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 105 ha, vairāki aizsargājami biotopi.
Sedas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Ērģemes, Ēveles un Plāņu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 7300 ha, liegumā ietilpst lielākā daļa Sedas tīreļa, tas izveidots gk. ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, konstatētas arī daudzas retas bezmugurkaulnieku sugas.
Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus.
piegaismošana Dabiskā apgaismojuma mainīšana, lai mīkstinātu kontrastu, koriģētu gaismēnu attiecības un veidotu fotografējamajam objektam vēlamo krāsas toni; izmanto zibspuldzes, atstarotājus un reflektorus.
derīgie izrakteņi dabiski neorganiskas vai organiskas izcelsmes minerālu un iežu sakopojumi Zemes garozā, kurus var izmantot materiālās ražošanas sfērā; minerālizejvielas.
tonsilotomija Daļēja hipertrofētu mandeļu izgriešana.
plazma Daļēji vai pilnīgi jonizēta gāze, kas rodas gāzu izlādē zvaigžņu atmosfērās, augstu temperatūru procesos un iekārtās, kurās tiek sintezēti vieglie atomu kodoli.
kosmiskā starojuma teleskops daļiņu teleskops, kas reģistrē no debess ķermeņiem nākošo protonu, hēlija atomu kodolu, elektronu u. c. lādēto daļiņu plūsmu, kura veido kosmisko starojumu; tā kā primārais kosmiskais starojums sasniedz tikai augšējos Zemes atmosfēras slāņus, šos teleskopus izvieto galvenokārt orbitālajās observatorijās.
specialitāte Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme; arī profesija; noteikta darbības sfēra.
fotografēšana Darbība, process --> fotografēt.
aproksnis Darbības lauks, iedarbības sfēra.
dusmu vadība darbību kopums, lai novirzītu dusmas konstruktīvā gultnē, tādējādi mazinot to negatīvās sekas emocionālajā, sociālajā un fiziskajā sfērā.
fotodarbnīca Darbnīca, kur fotografē un izgatavo fotogrāfijas.
gemma Dārgakmens vai pusdārgakmens ar reljefētu (kameja) vai iegrieztu (intalja) miniatūrattēlu; senos laikos gemmas izmantotas par zīmogiem, īpašuma zīmēm, amuletiem, rotaslietām.
izlūkziņas Dati par pretinieku, apvidu, atmosfēras stāvokli un gaidāmo kaujas darbību rajonu, kas saņemti no pakļautajiem štābiem, izlūku apakšvienībām, novērošanas posteņiem, nopratinot gūstekņus, un no citiem avotiem un kas vēl nav apstrādāti štābā.
selektorkanāls Datora ievadizvades kanāls, kas nodrošina centrālā procesora sakarus ar ātrdarbīgām perifērijas ierīcēm.
datorsistēma Datora un tā perifērijas ierīču (t. sk. diskdziņu, monitora, dažādu ievadizvades ierīču u. c.) pilna konfigurācija, kas operētājsistēmas vadībā kopīgi veic datu apstrādi.
datortehnika Datori un to perifērās iekārtas (printeri, skeneri, u. c.).
kompjuterizācija Datorizācija - datoru plaša lietošana un efektīvas izmantošanas apguve dažādās sabiedrības dzīves sfērās, arī atsevišķa uzņēmuma, iestādes vai nozares apgāde ar datortehniku.
datorizētā projektēšana datoru izmantošana tehnisku izstrādņu, t. sk. drukāto shēmu un integrēto shēmu projektēšanai. Datorizētas projektēšanas sistēmas parasti strādā dialogrežīmā un izmanto konkrētās nozares objektu izstrādei izveidotu speciālu programmatūru, grafikas ievadizvadi, skenerus un citas perifērijas ierīces.
datorizācija Datoru plaša lietošana un efektīvas izmantošanas apguve dažādās sabiedrības dzīves sfērās, arī atsevišķa uzņēmuma, iestādes vai nozares apgāde ar datortehniku.
tīkls Datoru un ar tiem saistīto perifērijas ierīču grupa, kas savstarpēji savienotas ar sakaru kanāliem un nodrošina datņu un citu resursu kopīgas izmantošanas iespējas vairākiem lietotājiem.
tiešsaistes apstrāde datu apstrāde, ko centrālā procesora vadībā veic perifērijas ierīces vai perifērijas dators.
līnijapstrāde Datu apstrāde, ko centrālā procesora vadībā veic perifērijas ierīces vai perifērijas dators.
ārlīnijas apstrāde datu apstrāde, ko patstāvīgi veic perifērijas ierīces vai perifērijas datori, neizmantojot centrālā procesora vadību.
nesaistes apstrāde datu apstrāde, ko, neizmantojot centrālā procesora vadību, patstāvīgi veic perifērijas ierīces vai perifērijas datori.
aparatūras profils datu kopa, ko izmanto specifisku perifērijas iekārtu un draiveru konfigurāciju veidošanai.
pazemes ledus dažādas izcelsmes ledus, kas ietilpst litosfērā mūžīgā sasaluma apgabalos.
fototriki Dažādi paņēmieni, kā fotografējot vai kopējot transformēt fotoattēlu.
debess ass debess sfēras diennakts šķietamās griešanās ass.
zodiaks Debess sfēras josla (16 grādu plata), kuras centrālā līnija ir ekliptika.
debess meridiāns debess sfēras lielais riņķis, kas iet caur debess poliem un šķērso horizontu dienvidu un ziemeļu punktā.
kolūrs Debess sfēras lielais riņķis, kas iet caur ekliptikas poliem.
meridiāns Debess sfēras lielais riņķis, kas iet caur poliem un zenītu.
debess ekvators debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs debess asij un dala debess sfēru divās puslodēs - ziemeļu un dienvidu puslodē.
matemātiskais horizonts debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs vertikālai līnijai un kas iet caur debess sfēras centru.
ekliptika Debess sfēras lielais riņķis, pa kuru pārvietojas Saules centrs tās gadskārtējā šķietamajā kustībā.
ekliptikas ass debess sfēras līnija, kas perpendikulāra ekliptikas plaknei un iet caur debess sfēras centru.
Galaktikas ass debess sfēras līnija, kas perpendikulāra Galaktikas ekvatoram un iet caur debess sfēras centru.
debess paralēle debess sfēras mazais riņķis, kura plakne paralēla debess ekvatora plaknei.
rudens punkts debess sfēras punkts (viens no diviem debess ekvatora un ekliptikas krustpunktiem), kurā Saules diska centrs atrodas rudens ekvinokcijā.
zenīts Debess sfēras punkts virs novērotāja galvas, svērteņa līnijas un debess sfēras augšējais krustpunkts; nadīram pretējais debess sfēras punkts.
vasaras saulgriežu punkts debess sfēras punkts, kurā Saules diska centrs atrodas vasaras saulgriežos.
ziemas saulgriežu punkts debess sfēras punkts, kurā Saules diska centrs atrodas ziemas saulgriežos; tas iestājas ap 21. decembri, un tad zemeslodes ziemeļu puslodē ir visīsākā diena.
radiants Debess sfēras punkts, no kura šķietami nāk visi vienas meteoru plūsmas meteori.
apekss Debess sfēras punkts, uz ko vērsta Saules relatīvā kustība attiecībā pret citām zvaigznēm.
vertekss Debess sfēras punkts, uz kuru vērsta kustīgās zvaigžņu kopas, asociācijas vai kinemātiskās grupas locekļu kustība.
pavasara punkts debess sfēras punkts, viens no diviem debess ekvatora un ekliptikas krustpunktiem; punkts, kurā Saules diska centrs atrodas pavasara ekvinokcijā.
paralēle Debess sfēras riņķa līnija, kas ir paralēla debess ekvatoram.
deklinācijas riņķis debess sfēras riņķis, kas iet caur debess poliem un spīdekli.
augstuma riņķis debess sfēras riņķis, kas iet caur zenītu, spīdekli un nadīru.
nadīrs Debess sfēras un vertikālās līnijas krustpunkts zem horizonta diametrāli pretī zenītam.
horizontālā paralakse debess spīdekļa diennakts maksimālā paralakse, kas tiek sasniegta, ja spīdeklis atrodas uz horizonta; tā kā Zeme nav sfēriska, tad horizontālās paralakses vērtība ir atkarīga no novērojumu vietas ģeogrāfiskā platuma.
debess spīdekļu diennakts kustība debess spīdekļu redzamā pārvietošanās pie debess sfēras (rotācija ap pasaules asī) diennakts laikā, kuras faktiskais cēlonis ir Zemes rotācija ap asi; diennakts kustībā visi debess spīdekļi pārvietojas pa debess paralēlēm – debess sfēras mazajiem riņķiem, kas paralēli debess ekvatoram.
restocitēmija Deģenerēti eritrocīti perifēriskajās asinīs.
prekankrozā norobežotā melanoze dermatoloģisku simptomu komplekss: asi norobežotas, sarkanbrūnas krevelītes uz sejas vai kakla veciem cilvēkiem; krevelīte perifēriski paplašinās un nereti čūlo.
neirodermatomiozīts Dermatomiozīts ar spilgti izteiktiem perifēriskās un centrālās nervu sistēmas bojājuma simptomiem.
valodas zīme divpusēja valodas vienība, kam ir materiālais apvalks (apzīmējošais) un nozīme jeb saturs (apzīmējamais); minimālā valodas zīme ir morfēma, galvenā relatīvi patstāvīgā valodas zīme ir vārds, bet pilnīgas komunikatīvās zīmes ir teikums un teksts.
aizdreifēt Dreifējot aizvirzīties.
dūmvielas Dūmojošas vielas; vielas, kas atmosfērā veido noturīgus aerosolus (dūmus, miglu).
lēca Dzidrs (parasti stikla) ķermenis, ko no apkārtējās vides norobežo dažādas formas (piemēram, sfēriskas, cilindriskas) virsmas.
fotosfēra Dziļākais un blīvākais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis, kas emitē lielāko daļu tās izstarotās enerģijas, galvenokārt redzamās gaismas veidā.
biogenosfēra Dzīvības izcelšanās sfēra; planētas apvalka daļa, kurā pamazām izveidojās apstākļi, kas ir labvēlīgi matērijas attīstībai no neorganiskām formām līdz dzīvībai.
organiskā pasaule dzīvo organismu kopums biosfērā.
smagās šķīvju ecēšas ecēšas ar lielāka diametra robotiem sfēriskiem šķīvjiem; lieto galvenokārt plēsumu šķīvošanai līdz 25 cm dziļumam.
šķīvju ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir sfēriski gludu vai robotu tērauda šķīvju kopas ar nostādījuma leņķi 8–24°; lieto augsnes irdināšanai pēc aršanas, rugaines lobīšanai, pļavu un ganību ielabošanai.
čūžis Eifēmisms čūskas vārdam.
eufēmisms Eifēmisms.
Euratom Eiropas atomenerģijas apvienība - starptautiska organizācija (angļu "European Atomic Energy Community"); līgums parakstīts 1957., mērķis - koordinēt un finansēt dalībvalstu kopīgo darbību atomenerģijas ražošanas un izmantošanas sfērā.
komisārs Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas amatpersona, kas koordinē darbību kādā noteiktā sfērā.
klinšainās gruntis ēkas pamatne, kas praktiski ir nesaspiežama, tomēr atmosfēras procesu iedarbībā pakāpeniski sadēdē.
ekliptiskais platums ekliptiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita no ekliptikas pa platuma riņķi – debess sfēras lielo riņķi, kurš iet caur ekliptikas poliem un spīdekli, – līdz spīdeklim; tas mainās robežās no –90° līdz 90°.
ekliptiskais garums ekliptiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita pa ekliptiku no pavasara punkta pretēji pulksteņrādītāja kustības virzienam līdz platuma riņķim – debess sfēras lielajam riņķim, kurš iet caur ekliptikas poliem un spīdekli; tas mainās robežās no 0° līdz 360°.
mezglrajons Ekonomģeogrāfisks jēdziens - monocentrāls areāls, ko veido centrbēdzes vai centrtieces plūsmas (sagāde, sadale, apmaiņa); sastāv no kodola un perifērijas (piemēram, piepilsētas lauksaimniecības zona).
kara komunisms ekonomiskā politika Krievijā pilsoņu kara laikā 1918.-1921. g., kas ietvēra uzņēmumu nacionalizāciju, pārtikas rekvizīciju sistēmu, vispārēju darba klausību, preču - naudas apgrozības sfēras sašaurināšanu
ekspozimetrs Eksponometrs - ierīce ekspozīcijas laika noteikšanai fotografējot, fotokopējot vai filmējot.
deklinācija Ekvatoriālā koordināte, kas izsaka debess sfēras punkta leņķisko attālumu no debess ekvatora.
atmosfēras elektrība elektriskās parādības un procesi atmosfērā; atmosfēras elektriskais lauks, tās jonizācija, atmosfēras elektrovadītspēja, mākoņu un nokrišņu lādiņi, atmosfēras elektriskās strāvas un izlādes (arī zibens; Elma ugunis).
emocionālās problēmas emocionālās sfēras dinamikas traucējumi, ieskaitot vienaldzību pret dzīvi; pārsvarā saistītas ar garastāvokļa nemainīgumu (uztraukums, bailes, depresija, eiforija) vai arī ļoti lielu mainīgumu (emociju nelīdzsvarotība, straujas un nekontrolējamas izmaiņas).
eozinopēnija Eozinofilo leikocītu normālā skaita mazināšanās perifērijas asinīs.
plakanšūna epidermas ārfējo (virsmas) slāņu šūna, kas nodrošina sekrēciju, aizsardzību un absorbciju, bet ar laiku atdalās; arī visi procesi kas saistīti ar to, piemēram, plakanšūnu vēzis.
Epīra Epira - Grieķijas perifērija.
sferocīts Eritrocīts, kam ir lodveida, sfēriska forma.
eritrocitoze Eritrocītu skaita pavairošanās perifēriskajās asinīs kā skābekļa trūkuma sekas dažu sirdskaišu, plaušu slimību u. c. gadījumos.
Trihonidas ezers ezers Grieķijā ("Trichonida"), Rietumgrieķijas perifērijas kontinentālajā daļā, tektoniskā ieplakā 18 m vjl., platība - 97 kvadrātkilometri, rietumu piekrastē purvaina zemiene, notece uz Aheloju, kas ietek Jonijas jūrā.
koša Ezoterismā apvalks jeb maksts, arī tilpne vai sfēra; Upanišadās esot aprakstītas 5 košas, kuras novietotas cita citā.
ānandamājākoša Ezoterismā svētlaimības sfēra jeb piektā koša, ko reizēm sauc arī par ego vai prieka sfēru.
enkoprēze fēču un gāzu nesaturēšana jeb patvaļīga izdalīšanās.
feldvēbels Feldfēbelis.
divstūris Figūra uz sfēras; to veido divi sfēras lielo riņķu pusloki.
vidējā Saule fiktīvs debess sfēras punkts, kas vienmērīgi pārvietojas pa debess ekvatoru, visu laiku atrazdamies Saules tuvumā.
aizfilozofēties Filozofējot nonākt (līdz kādai domai, atziņai).
filosofēt Filozofēt.
tīkla datņu sistēma firmas _Sun Microsystems_ izstrādāta dalīta datņu koplietošanas sistēma, kas ļauj izmantot attāla datora datnes un perifērijas iekārtas tā, it kā tās atrastos lietotāja datorā.
polaroīds Firmas "Polaroid" patentēta fotoaparātu klase, kurā notiek arī fotomateriāla apstrāde un fotoattēls ir gatavs dažu sekunžu laikā pēc fotografēšanas.
uzlabotā konfigurācijas un barošanas bloka saskarne firmu "Microsoft", "Intel" un "Toshiba" izstrādāta barošanas pārvaldības standartizēta saskarne, kas ļauj personālajam datoram vadīt barošanas sprieguma padevi dažādām ar šo datoru savienotām perifērijas ierīcēm.
gaisa mitrums fizikāls lielums, kas raksturo ūdens tvaika daudzumu (blīvumu) atmosfērā attiecīgā temperatūrā un gaisa spiedienā.
diadinamoterapija Fizioterapijas veids - līdzstrāvas impulsveida iedarbība, kuras rezultātā uzlabojas perifērā asinsrite, vielmaiņa un mazinās sāpes.
krioģenēze Fizisko, ķīmisko, bioķīmisko u. c. procesu kopums, kuri norisinās kriosfērā un kuros veidojas ledus.
sandhi Fonēmu grupas maiņa morfēmu kopā (iekšējais sandhi) un vārdu savienojumā (ārējais sandhi).
ģeneratīvā fonoloģija fonoloģijas apakšnozare, kurā morfēmas analizē ciešā saistībā ar to fonētiskajiem komponentiem, izmantojot fonētisku pazīmju matricu.
fotokamera Fotoaparāts - optiski mehāniska ierīce fotografēšanai.
izfotografēt Fotografējot izlietot (fotofilmu).
safotografēt Fotografējot izveidot (fotoattēlus) lielākā daudzumā; fotografējot izveidot (fotoattēlu lielāku daudzumu).
piefotografēt Fotografējot papildināt, (esošo fotoattēlu krājumu); fotografējot iegūt (trūkstošos, nepieciešamos fotoattēlus).
aktinogrāfija Fotografēšana ar Rentgena stariem.
telefotografēšana Fotografēšana no liela attāluma ar teleobjektiva palīdzību.
skatogrāfija Fotografēšana rentgenstaros.
noģīmēšana Fotografēšana, portretēšana.
fotogēns Fotografēšanai labvēlīgs; fotogēnisks.
normālgadījums Fotogrāfēšanas moments, kad kameru optiskās asis ir paralēlas un perpendikulāras pret bāzi.
direktogrāfija Fotografēšanas paņēmiens uz metāla plāksnes, kuru kā negatīvu kodinot pārvērš iespiežamā plāksnē.
pseidosolarizācija Fotografēšanas paņēmiens, kurā eksponētu fotoemulsijas slāni daļēji attīsta, nefiksētu vienmērīgi sagaismo un attīsta vēlreiz; arī fotoattēla (negatīvā un pozitīvā attēla detaļas, kas atdalītas ar kontūrlīniju), kas iegūts šādā veidā.
imediogrāfija fotografēšanas paņēmiens; attēls tiek uzņemts tieši uz jutīgas metāla fotoplates.
izfotografēties Fotografēt (daudzus objektus), vairākkārt fotografēt (kādu objektu).
pārfotografēt Fotografēt (piemēram, fotoattēlu, arī iespiestu tekstu, rokrakstu), lai iegūtu (tā) fotogrāfiju, fotokopiju.
nofotografēt Fotografēt un pabeigt fotografēt.
uzfotografēt Fotografēt un pabeigt fotografēt.
pārfotografēt Fotografēt vēlreiz, no jauna.
uzņemt Fotografēt, nofotografēt (ar fotokameru, kinokameru, videokameru); fotografējot (ar fotokameru, kinokameru, videokameru), iegūt kadrus (kinofilmas izveidošanai).
bildēt Fotografēt.
fočēt Fotografēt.
foķēt Fotografēt.
knipsēt Fotografēt.
porterēt Fotografēt.
porturēt Fotografēt.
potagrapēt Fotografēt.
potigrapēt Fotografēt.
potogrāpēt Fotografēt.
potrēt Fotografēt.
pārfotografēties Fotografēties vēlreiz, no jauna.
uzņemties Fotografēties, nofotografēties.
bildēties Fotografēties.
fočēties Fotografēties.
foķēties Fotografēties.
jemties Fotografēties.
porterēties Fotografēties.
potogrāpēties Fotografēties.
poturēties Fotografēties.
infrasarkanā fotogrāfija fotogrāfija, kurā izmanto infrasarkano starojumu – objektu fotografē caur tumšsarkano vai speciālo infrasarkano gaismas filtru uz infrahromatiskiem fotomateriāliem; izmanto astronomijā, spektroskopijā, mikroskopijā, medicīnā, kriminālistikā u. c. zinātnēs.
fotogrāfs Fotogrāfijas (3) speciālists; cilvēks, kas fotografē.
pretoreola slānis fotomateriāla aizsargslānis, kas novērš atspīdumu oreolus, fotografējot spilgtus vai mirdzošus objektus.
fotoobjektīva gaismasspēja fotoobjektīva projicētā optiskā attēla apgaismojuma attiecība gaismjutīgā materiāla atrašanās plaknē pret fotografējamā objekta apgaismojumu.
dziļuma asums fotoobjektīva spēja vienlīdz asi vienā plaknē projicēt telpiski izvietotus objektus; tas atkarīgs no fotoobjektīva fokusa attāluma, diafragmas atvēruma lieluma un attāluma līdz fotografējamam objektam.
makrofotoobjektīvs Fotoobjektīvs ar pastāvīgu vai maināmu fokusa attālumu, kura optiskā sistēma speciāli konstruēta sīku objektu fotografēšanai lielā palielinājumā no ļoti tuvas distances.
stereofotouzņēmums Fotouzņēmums, kas iegūts, izmantojot divus objektīvus, vai arī savietojot un apstrādājot divus, no atšķirīgiem punktiem fotografētus uzņēmumus.
akroneiroze Funkcionāli agroneirotiski traucējumi locekļu perifērajās daļās.
rigiditāte funkcionāls skeleta muskuļu stāvoklis, kam raksturīgs muskuļu sasprindzinājums, cietums un stīvums, ko izraisa CNS bojājumi un patoloģisks perifēro nervu kairinājums.
konvekcija Gaisa apmaiņa starp atmosfēras augšējiem un apakšējiem slāņiem, kuru izraisa nevienmērīga sasilšana.
augsnes aerācija gaisa apmaiņa starp augsnes slāni un atmosfēru.
ūdens aerācija gaisa apmaiņa starp ūdens slāni un atmosfēru.
zonde gaisa balons ar īpašu aparatūru meteoroloģisko datu iegūšanai atmosfēras augšējos slāņos.
meteoroloģiskā zonde gaisa balons ar speciālu apartūru meteoroloģisko datu iegūšanai atmosfēras augšējos slāņos.
aeroloģiskā zondēšana gaisa īpašību un dažu atmosfēras procesu noteikšana ar aerostatiem, raķetēm vai akustiskām un elektroniskām distances metodēm.
vējš Gaisa masu kustība attiecībā pret Zemes virsmu sakarā ar nevienmērīgu atmosfēras gaisa spiediena sadalījumu.
termiskā stratifikācija gaisa temperatūras augstuma sadalījums atmosfērā.
kalibrētais gaisa ātrums gaisakuģa ātrums, kura mērīšanā ņemtas vērā aerodinamiskās un instrumentālās kļūdas; tas ir vienāds ar patieso (īsto) gaisakuģa ātrumu standarta atmosfēras apstākļos jūras līmenī.
ekspozīcija gaismas daudzums, kas iedarbojas uz fotomateriāla gaismjutīgo slāni uzņemšanas (fotografēšanas) laikā.
neidentificēts lidojošais objekts gaismas parādība atmosfērā vai fizisks objekts, kura izcelsme subjektīvu vai objektīvu iemeslu pēc nav zināma; NLO.
meteors gaismas parādība, kas rodas, sīkam debess ķermenim ievirzoties planētas atmosfērā; krītošā zvaigzne.
nakts debess spīdēšana gaismas parādības, kas nosaka nakts debess spožumu skaidrā bezmēness naktī; šo spīdēšanu veido jonizēto gāzu spīdēšana atmosfērā, Piena Ceļa gaisma, zodiakālā gaisma un ar neapbruņotu aci nesaskatāmo zvaigžņu, miglāju un galaktiku spīdēšana.
ekstinkcija Gaismas plūsmas vājināšanās atmosfērā gaismas izkliedes un absorbcijas dēļ.
atmosfēras refrakcija gaismas staru laušana atmosfērā.
refrakcija Gaismas staru lūšana (Zemes atmosfērā), kas izraisa šķietamu debess spīdekļu redzamās vietas un formas maiņu.
atmosfēras (arī atmosfēriskā) refrakcija gaismas staru refrakcija atmosfērā.
spirālveida galaktika galaktika, kurai ir spožs centrālais sablīvējums, no vecām zvaigznēm sastāvošs sfērisks halo un no jaunām zvaigznēm, gāzes un putekļiem sastāvošs disks; diskā atrodas spirālzari.
normālās spirālveida galaktikas galaktikas kurām ir sfērisks centrālais sablīvējums.
Galaktikas ekvatora plakne Galaktikas redzamā zvaigžņu sadalījuma simetrijas plakne, kas ar debess ekvatora plakni veido apm. 63° leņķi; tās projekcija uz debess sfēras veido Galaktikas ekvatoru.
Galaktikas halo Galaktikas sfēriskā sastāvdaļa, ko veido vecas, izklaidus izvietotas zvaigznes un lodveida zvaigžņu kopas.
galaktiskais platums Galaktiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita no Galaktikas ekvatora pa platuma riņķi – debess sfēras lielo riņķi, kas iet caur Galaktikas poliem un spīdekli, – līdz spīdeklim; mainās robežās no –90° līdz 90°.
galaktiskais garums Galaktiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita pa Galaktikas ekvatoru pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam no Galaktikas ekvatora un debess ekvatora krustpunkta līdz platuma riņķim – debess sfēras lielajam riņķim, kas iet caur Galaktikas poliem un spīdekli; tas mainās robežās no 0° līdz 360°.
galapeikys galifē bikses.
galopeja bikses galifē bikses.
galafeikas Galifē bikses.
galafejas Galifē bikses.
gali Galifē bikses.
galifeikas Galifē bikses.
galifejas Galifē bikses.
galifejs Galifē.
paplašinātā galotne galotne kopā ar citu noteiktas gramatiskās nozīmes izteikšanai tai pievienotu morfēmisku elementu.
neiropsiholoģiskās funkcijas galvas smadzeņu aktivitāšu kopums, kas nodrošina nervu sistēmas un indivīda emocionālo, uzvedības, sensomotorisko un kognitīvo sfēru vienotu darbību.
encefalomieloneiropātija Galvas smadzeņu, muguras smadzeņu un perifērijas nervu slimība.
fotogastroskops Gastroskops ar fotoaparātu kuņģa iekšienes fotografēšanai.
cēlgāze gāze, kas ir indiferenta pret ķīmisku vielu iedarbību un parastajos apstākļos neveido savienojumus; seši periodiskās sistēmas VIII grupas elementi: argons (Ar), hēlijs (He), kriptons (Kr), ksenons (Xe), neons (Ne) un radons (Rn), kas sastopami atmosfērā, bezkrāsas gāzes bez smaržas.
vakuums gāzes retinājums (traukā) - gāzes stāvoklis, kad tās spiediens ir zemāks par atmosfēras spiedienu; arī telpa, kurā nav vielas
torrs Gāzes spiediena vienība, kas vienāda ar 1 mm dzīvsudraba stabiņa spiedienu jeb 1/760 no fizikālās atmosfēras; tors 2.
BTPS Gāzes stāvoklis 37 Celsija grādu temperatūrā faktiskā atmosfēras spiediena apstākļos, ja gāze piesātināta ar ūdens tvaikiem (angļu "body temperature and pressure, saturated with water vapour").
STPD Gāzes tilpums 0 Celsija grādu temperatūrā pie atmosfēras spiediena 760 mm Hg, ja tā ir sausa, t. i. bez ūdens tvaikiem (angļu "standart temperature and pressure, dry").
zemspiediens Gāzes vai tvaika spiediens līdz 0,2 atmosfērām.
korona Gāzu izlāde, kas novērojama stipri nehomogēnos elektriskos laukos, pastāvot atmosfēras spiedienam.
koronizlāde Gāzu izlāde, kas novērojama stipri nehomogēnos elektriskos laukos, pastāvot atmosfēras spiedienam.
atmosfēras spīdēšana gāzu spīdēšana augšējā a-ā līdz 50-400 km augstumam, ko galvenokārt izraisa Saules starojums, kas atmosfērā disociē un jonizē gaisa molekulas un atomus.
gaiss gāzveida slānis, kas aptver Zemi un veido tās atmosfēru; galvenās sastāvdaļas procentos: slāpeklis (78,09), skābeklis (20,95), cēlgāzes (0,94), ogļskābā gāze (0,03), inertās gāzes un citi piemaisījumi.
glabāšana nojumē glabāšana vieglas konstrukcijas celtnē zem jumta, bet bez sienām, kas nepasargā spēkratus no atmosfēras iedarbes un tajā nav iespējams uzturēt glabāšanai optimālu temperatūru.
starppavedieni Gludās muskulatūras šūnu perifērālās daļas miofibrillu struktūras, kas veido pie īpašām plātnītēm piestiprinātus kūlīšus, veido gludā miocīta skeletu un saraušanās laikā neļauj gludajam miocītam pārmērīgi izplesties.
regmaglipti Gludas rievas meteorīta virsmā, kas rodas, meteorītam ar lielu ātrumu lidojot cauri Zemes atmosfērai, sakarstot un kūstot.
pārgrafēt Grafēt vēlreiz, no jauna.
mikrofilmēšana grāmatu, dokumentu u. c. materiālu fotografēšana, pamazinot to izmērus; mikrofotokopēšana.
Grieķija Grieķijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (grieķu valodā "Hellas"), aizņem Balkānu pussalas dienvidu daļu un vairāk nekā 200 salu Egejas jūrā, Jonijas jūrā un Vidusjūrā, galvaspilsēta - Atēnas, administratīvais iedalījums - 13 perifērijas un 1 autonoma klostervalsts, robežojas ar Albāniju, Ziemeļmaķedoniju, Bulgāriju un Turciju, kā arī Egejas jūru, Vidusjūru un Jonijas jūru.
Epira Grieķijas Republikas perifērija (grieķu: Ήπειρος, Ìpiros), atrodas valsts kontinentālās daļas rietumos, administratīvais centrs - Joannina, 333700 iezdīvotāju (2019. g.).
lipoīdā nekrobioze ģeneralizēta, atrofiska dermatoze ar lipodistrofiju cukura diabēta slimniekiem: atsevišķas vai multiplas, mazliet spīdīgas, dažāda lieluma papūlas, kas pamazām pārveidojas asi norobežotās pangās ar dzeltenīgu centru un sārtu vai zilganvioletu apmali; pangu centrs vēlāk atrofējas un kļūst redzamas teleangiektāzijas.
morfotaktika Ģeneratīvās un strukturālās gramatikas apakšnozare, kurā pēta morfēmu lineāro izkārtojumu, morfēmu savienošanās fonoloģiskās un strukturālās likumības.
aeroģeodēzija Ģeodēzijas nozare, kurā nodarbojas ar Zemes un citu planētu virsmas kartēšanu no attāluma, izmantojot aerofotografēšanu vai infrasarkano viļņu izstarojumus.
meteoroloģija Ģeofizikas nozare, kas pētī atmosfēru un tās fizikālos procesus.
aktinometrija Ģeofizikas nozare, kas pētī Saules staru enerģiju Zemes atmosfērā.
hidrofizika Ģeofizikas nozare, kas pētī ūdens fizikālās īpašības un procesus, kuri noris hidrosfērā.
sociosfēra ģeogrāfiskā apvalka daļa, kas ietver cilvēci ar tai raksturīgām ražošanas attiecībām, kā arī cilvēka apgūto dabas sfērs daļu.
astroklimats Ģeogrāfisko un klimatisko faktoru kopums (mākoņainība, atmosfēras turbulence, gaisa mitrums, gaisa piesārņotība), kas nosaka apvidus piemērotību astronomiskajiem novērojumiem.
hidroģeoķīmija Ģeoķīmijas nozare, kas pētī ķīmisko elementu un to savienojumu rašanos un migrāciju hidrosfērā.
tehnoģenēze Ģeoķīmisko un ģeofizikālo procesu kopums, kas saistīts ar cilvēka darbību, kuras rezultātā tiektiek pārmainīti dabiskie ģeoķīmiskie apstākļi biosfērā.
ģeoķīmija Ģeoloģijas nozare par Zemes ķīmisko sastāvu, ķīmisko elementu sadalījumu un migrāciju Zemes garozā un citās ģeosfērās.
Spiģu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valkas novada Kārķu pagastā, 60 m no Sedas labā krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 11,9 ha, alas garums - 7,8 m, ieejas platums - 2 m, augstums - 2 m, dziļāk sašaurinās, no alas izplūst avots; Rūcekļa ala.
Veczemju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vidzemes jūrmalā, starp Rankuļragu un Kutkāju ragu pie Veczemju mājām Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ir \~480 m garš un \~3,5 m augsts vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmens atsegums jūras krastā, līdz 2005. g. janvāra vētrai, kas noskaloja piekrasti, atsegums bija tikai 160 m.
Svētciema akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, vaļņveida reljefa forma Rīgas līča piekrastes zemūdens nogāzē, atrodas Salacgrīvas pagastā iepretī Svētciemam, 200 m no krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,1 ha, paralēli krastam orientēts \~150 m garš akmeņu valnis, kas parasti atrodas zem ūdens, pazeminoties ūdenslīmenim daži akmeņi kļūst redzami.
topfigūra Ģeometriska figūra (sfēra, konuss vai konusu kombinācija), pēc kuras identificē bojas vai stoderes.
topzīme Ģeometriska figūra (sfēra, konuss vai konusu kombinācija), pēc kuras identificē bojas vai stoderes.
mantija ģeosfēra, kas atrodas starp litosfēru un Zemes kodolu līdz 3480 km dziļumam.
heliogrāfiskās Heliogrāfiskās koordinātes - Saules virsmas sfērisko koordināšu sistēma dažādu uz Saules novērojamu parādību (plankumu, lāpu, protuberanču) vietas noteikšanai.
hemopauze Hemosfēras augšējais slānis.
pneimotērps Hermētisks plastikāta tērps darbam atmosfērā, kurā ir radioaktīvas gāzes un radioaktīvi putekļi; gaisa spiediens pneimotērpā nedaudz pārsniedz atmosfēras spiedienu.
himjariešu Himjariešu alfabēts - fēniķiešu alfabēta attīstības virziens, no kura cēlušies Etiopijas, Lībijas u. c. Ziemeļāfrikas semītu alfabēti.
adenoīdi Hipertrofēti aizdegunes limfadenoīdie audi.
Kurzemes litosfēras miniplātne hipotētisks, vēlajā arhajā pirms \~2,6 mld gadu radies litosfēras bloks, ko veidoja agrā arhaja Eiropas protokontinenta atlūza — tagadējais Kurzemes megabloks un tajā laikā jaunizveidojusies okeāniskā tipa Zemes garoza.
termobarometrs Hipsotermometrs - ierīce atmosfēras spiediena noteikšanai pēc ūdens vārīšanās temperatūras.
hromosfaira Hromosfēra.
Saules uzliesmojums hromosfēras apgabala spožuma pēkšņa palielināšanās, kas ilgst no dažām minūtēm līdz dažām stundām, tajā rodas spēcīgs radiostarojums, ultravioletais starojums, rentgenstarojums, un tiek izsviesta lādētu daļiņu plūsma.
arsēnisms Hroniska saindēšanās ar arsēnu: kuņģa un zarnu darbības traucējumi, elpošanas orgānu iekaisums, perifēriski neirīti.
mieloleikoze Hroniska, ļaundabīga asinsrades sistēmas slimība ar mieloīdo audu, gk. granulocītu, hiperplāziju un metaplāziju; noris ar ievērojamu liesas un aknu palielināšanos, anēmiju, hemorāģiskās diatēzes parādībām, leikocītu skaita palielināšanos un mielocītiem perifēriskās asinīs.
izkaisītā skleroze hroniska, progresējoša slimība, kurai raksturīgi sklerotiski perēkļi dažādās centrālās un perifērās nervu sistēmas daļās
hilētisks Huserla filozofijā - pilnīgi bezveidīgi tīrie, pirmie dati kā maņu, tā jūtu sfērā.
ķīniešu raksts ideogrāfisks raksta veids, kurā rakstu zīmes (hieroglifi) apzīmē morfēmas vai vārdus, tādēļ var lasīt neatkarīgi no dialekta.
tropu loks iedomāts riņķis uz Zemes virsmas un pie debess sfēras 23°27' attālumā no ekvatora; saulgriežu loks.
konimetrs Iekārta aerosolu daudzuma noteikšanai atmosfērā.
tvaika katls iekārta ar kurtuvi, kur iegūst virs atmosfēras spiediena tvaiku izmantošanai ārpus iekārtas, ja tajā esošo darbvielu (ūdeni) apsilda ar kurināmā sadedzes dūmgāzēm.
dzirksteļu kamera iekārta lādēto daļiņu reģistrēšanai vai fotografēšanai.
pozēt Ieņemot kādu noteiktu pozu, būt par modeli māksliniekam vai par fotografēšanas, filmēšanas objektu.
Silēzijas zemiene ieplaka Polijas dienvidrietumos ("Nizina Šlaska"), starp Sudetu priekškalnēm dienvidrietumos, Tšebņicas grēdu ziemeļos, Odras vidusteces baseinā lejpus Vroclavas, augstums — \~80-100 m, perifērijā līdz 200 m.
lietusmērs Ierīce atmosfēras nokrišņu daudzuma noteikšanai.
hipsotermometrs ierīce atmosfēras spiediena noteikšanai pēc ūdens viršanas temperatūras; hipsometrs.
astrogrāfs ierīce debess spīdekļu fotografēšanai, kas sastāv no attēlu veidojoša objektīva un starojuma uztvērēja.
rastrs ierīce nošpapīra grafēšanai, kas vienlaicīgi novelk piecas paralēlas līnijas.
radiometeorogrāfs Ierīce temperatūras, mitruma un gaisa spiediena mērīšanai atmosfērā; sastāv no radiozondes un radiouztvērēja ar reģistratoru uz zemes.
aizmugures plate ierīce, kas nodrošina datu apmaiņu starp datora blokiem un tā perifērijas ierīcēm, tā satur daudzkontaktu spraudņu ligzdas, kas pievienotas pie datora iekšējām ķēdēm vai kopnēm; perifērijas ierīces pieslēdz pie ligzdām, izmantojot saskarnes plates.
pieslēgvietas replikators ierīce, ko izmanto, lai savienotu perifērijas ierīces ar klēpjdatoru. Visas šī datora ierīces ir pastāvīgi pievienotas pieslēgvietas replikatoram, kas tās ātri pievieno datoram.
iegulties dreifā iesākt dreifēt (parasti par kuģi).
ekspokorekcija Iespēja veikt ekspozīcijas izmaiņas automātiskos eksponēšanas režīmos, fotografējot sarežģītos apgaismojuma apstākļos.
kodolziema Iespējamas ilglaicīgas plaša kodolkara sekas, kas izraisītu atmosfēras piesārņošanos, ilglaicīgu temperatūras pazemināšanos un leduslaikmeta iestāšanos.
meteostacija Iestāde, kas regulāri novēro atmosfēras stāvokli; meteoroloģiskā stacija.
meteoroloģiskā stacija iestāde, kas regulāri novēro atmosfēras stāvokli; meteostacija.
ietiece Ietiekšanās, iekļūšana (kādā citā sfērā, jomā - parasti saistībā ar mākslu).
aptvert Ietvert savas darbības, arī ietekmes sfērā (parasti visu).
dēdēšanas garoza iežu komplekss (formācija), kas veidojas litosfēras virspusē iegulušo iežu dēdēšanas procesā.
sadzīve Ikdienas dzīve (ārpus darba, ražošanas sfēras) un cilvēku savstarpējās attiecības tajā; ar šādu ikdienas dzīvi saistīto darbību, norišu, izturēšanās veidu kopums.
profānais Ikdienišķais, cilvēciskais, nereliģiskajai sfērai piederīgais.
izfilozofēties Ilgāku laiku, daudz filozofēt.
izfotografēties Ilgāku laiku, daudz fotografēt.
izfotografēties Ilgāku laiku, daudz fotografēties.
augstuma aprīkojums individuālais lidotāja aprīkojums, kas aizsargā no retinātās atmosfēras negatīvās iedarbības un hipoksijas lielā augstumā; sastāv no skābekļa maskas, augstuma kompensācijas apģērba, hermētiskas aizsargmaskas, var būt arī skafandrs.
ģermāņu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, kurā šķir ziemeļģermāņu jeb skandināvu (dāņu, islandiešu, norvēģu, zviedru, fēru), rietumģermāņu (afrikandu, angļu, nīderlandiešu, vācu, frīzu) un austrumģermāņu (mirusī vestgotu un ostgotu) valodas.
aerofotoizlūkošana Informācijas vākšana par pretinieku un apvidu ar aerofotografēšanas palīdzību.
heliogrāfs Instruments Saules fotografēšanai.
koronogrāfs Instruments Saules vainaga (koronas) fotografēšanai.
augstummērs Instruments, kuru pielieto aerofotografēšanā fotografējamo punktu augstuma noteikšanai.
ceturtā koša intelekta jeb gudrības sfēra; vidžņamājākoša.
interfiksācija Interfiksu izmantošana neērtu skaņu kopu novēršanai morfēmu sadurā.
standarta atmosfēra internacionālā nosacītā atmosfēra (pieņemts atmosfēras modelis), kura aptuveni atbilst vidējai reālai atmosfērai (ar noteiktu spiedienu un temperatūru dažādos augstumos) un kuras spiediena sadalījumu atkarībā no augstuma virs Zemes aprēķina, izmantojot barometrisko formulu; izmanto aviācijā u. c.
naudas tirgus īpaša ekonomisko attiecību sfēra, kura veidojas, aizdodot un aizņemoties naudu un citas aizvietojamas lietas uz laiku līdz vienam gadam.
kapitāla tirgus īpaša ekonomisko attiecību sfēra, kura veidojas, aizdodot un aizņemoties naudu un citas aizvietojamas lietas uz laiku, kas ilgāks par 1 gadu.
izvērses kopne īpašas datora kopnes un protokolu kopums, kas ļauj paplašināt datora funkcijas un resursus, pievienojot tam izvērses plates un perifērijas ierīces.
kosmodroms Īpaši iekārtota teritorija kosmisko lidaparātu sagatavošanai lidojumam, palaišanai, to lidojuma vadībai un kontrolei; izmanto arī lidojošos kosmodromus, kuros kosmiskais lidaparāts startē no stratosfērā lidojošas lidmašīnas.
salāgojamība Īpašība, kas raksturīga skaitļotāju saimei ar vienādām perifēriskajām ierīcēm un vienādu programmnodrošinājumu.
vienotājpatskanis Īpašs afiksāls elements (parasti patskanis -o-, retāk -i- vai -e-), ko, ievērojot tā vēsturisko cilmi un mūsdienu funkciju, mēdz dēvēt par vienotājmorfēmu jeb interfiksu un kas salikteņos, kuri darināti no internacionālajiem prefiksoīdiem un internacionālajiem postfiksoīdiem, ir raksturīga prefiksoīdu sastāvdaļa.
vērtspapīru tirgus īpašu ekonomisko attiecību sfēra, kura veidojas, iegūstot vai atdodot vērtspapīros nostiprinātās tiesības, īstenojot slēgto un publisko emisiju, sākotnējo izvietošanu, otrreizējo publisko apgrozību.
koksnes optiskās īpašības ir atkarīgas no gaismas viļņa garuma, koksnes mitruma, virsmas stāvokļa, temperatūras, apstarošanas ilguma, atmosfēras sastāva; infrasarkanajam starojumam piemīt spēja absorbēties koksnē, tā iedarbībā koksne sasilst.
regolīts Irdens iežu slānis, kas sastāv no dažāda lieluma šķembām, putekļiem un kas klāj tādu planētu, pavadoņu un mazo planētu virsmu, kurām nav atmosfēras.
ortodroma Īsākā sfēras vai citas rotācijas virsmas līnija, kas savieno divus šās virsmas punktus; lieto navigācijā.
meteora pēda īslaicīga sliede Zemes atmosfērā, kas redzama pēc spoža meteora lidojuma; to veido atmosfēras gāzes, kas spīd rekombinācijas procesu rezultātā.
izbildēt Izfotografēt.
izopiesta Izobāra - līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus ar vienādu atmosfēras spiedienu.
izoamplitūda Izolīnija, kas savieno punktus ar vienādu starpību starp kāda lieluma (temperatūras, atmosfēras spiediena u. c.) maksimālo un minimālo vērtību noteiktā laikposmā.
debess Izplatījuma vai atmosfēras daļa, kas redzama novērotājam no Zemes.
inkorporācija Izsacījumu veidošanas paņēmiens: vairāku morfēmu apvienošana vienā veselumā, kas reizē ir gan vārds, gan teikums.
vakuumveidošana Izstrādājumu veidošana no termoplastiska polimērmateriāla plēvēm vai loksnēm, kuras atrodas superelastiskā stāvoklī, izmantojot spēku, kas rodas atmosfēras un retinājuma (50-85 kilopaskāli (kPa)) spiedienu starpības dēļ; v-u var kombinēt ar pneimoveidošanu; izmanto lielgabarīta plānsienu izstrādājumu (ledusskapju, aparātu korpusu, automobiļu detaļu u. c.) ražošanai.
emocionālā ekspresivitāte izteiksmīgums, ko kādai valodas vienībai (vārdam, morfēmai, vārdformai, frazeoloģismam, teikumam) piešķir emocionāls nozīmes papildkomponents.
stilistiskā ekspresivitāte izteiksmīgums, ko kādai valodas vienībai (vārdam, morfēmai, vārdformai, teikumam) piešķir stilistisks nozīmes papildkomponents, kas norāda uz lietojuma ierobežojumu noteiktā saziņas sfērā.
atmosfērizturība Izturība pret atmosfēras iedarbību jebkuros laika apstākļos.
firma "NEC" japāņu firma, kas pazīstama kā datoru, perifērijas ierīču un elektronisku mēriekārtu ražotāja.
darināšana Jaunu vārdu veidošana, izmantojot valodā esošos vārdus vai morfēmas; darbība --> darināt (2).
almukantarats Jebkurš iedomājams debess sfēras mazais riņķis, kas ir paralēls horizontam.
vertikāls Jebkurš lielais debess sfēras riņķis, kas iet caur zenītu un nadīru.
vikurs Joks; afēra; notikums.
tvērums Joma, uz kuru attiecas likums vai noteikums; darbības sfēra.
Amvrakijas līcis Jonijas jūras līcis Grieķijā (_Amvrakikós Kólpos_), Epiras perifērijā.
Zemes jonosfēra jonizētie Zemes atmosfēras slāņi, aptuveni no 50 līdz 400 kilometru augstumā.
drifters Jūras zvejas kuģis ar peldošiem tīkliem; zvejošanas laikā kuģis dreifē.
plūdmaiņas Jūru un okeānu ūdenslīmeņa Zemes cietās virsas un atmosfēras spiediena periodiskas svārstības Mēness un Saules gravitācijas spēka iedarbībā.
apsīda Kāda debess ķermeņa orbītas vistuvākais un vistālākais punkts attiecībā pret centrālo debess ķermeni, piem., Mēness apsīdas attiecībā pret Zemi ir perigejs un apogejs, Zemes apsīdas attiecībā pret Sauli ir perihēlijs un afēlijs.
aizstāšana Kādas valodas vienības (skaņas, morfēmas, vārda, vārdformas vai sintaktiskas konstrukcijas) lietošana citas vietā, saglabājot to pašu nozīmi.
visšķīris Kāds, kas izšķir visus jautājumus (izmantots arī kā dieva eifēmisms).
ģeosinklinālā josla kalnveidošanās josla; plašs, garenstiepts, tektoniski aktīvs Zemes litosfēras rajons, kurā ietilpst dažāda vecuma un dažādas attīstības stadijas ģeosinklināles.
polihlorkamfēns Kamfēna hlorēšanas produkts, pieskares un zarnu insekticīds.
kapitāla riņķojums kapitāla kustība ražošanas un apgrozības sfērā.
ražīgais kapitāls kapitāls, kas funkcionē materiālās ražošanas sfērā.
rūpnieciskais kapitāls kapitāls, ko avansē virsvērtības iegūšanai un kas funkcionē materiālās ražošanas sfērā (rūpniecībā, lauksaimniecībā, celtniecībā un transportā).
Šmita teleskops katadioptriskais teleskops, kurā sfēriskā spoguļa aberāciju koriģēšanai lieto speciālas formas lēcu, t. s. korekcijas plati.
penitenciārija Katoļu baznīcas augstākā tiesa lietām, kas attiecas uz sirdsapziņas darbības sfēru, proti: grēksūdzes un nožēlas, atlaižu un laulības lietām.
somatiskais nervs katrs perifēriskais nervs, kas nepieder pie autonomās nervu sistēmas.
osteoreceptori Kaulu sensoriskās sistēmas perifēriskā daļa, centrālās nervu sistēmas veidojumi, kas atrodas kaulos un nuztver elektriskus, mehāniskus, termiskus un citus kairinājumus.
mieloīdā metaplāzija kaulu smadzeņu audu attīstīšanās tādās ķermeņa vietās, kurās tie parasti nav sastopami, ekstramedulāri hemopoēzes perēkļi aknās un liesā, nenobrieduši eritrocīti un leikocīti perifēriskās asinīs, anēmija, liesas un aknu palielināšanās.
kā mieža grauds acī kaut kas nepatīkams, triumfējošs.
karstā dokošana klēpjdatora pievienošana dokstacijai tā darbības laikā, automātiski aktivizējot dokstacijas displeju un perifērijas iekārtas.
dinamiskā klimatoloģija klimatoloģijas daļa, kurā pēta klimata īpatnības kā vispārējās atmosfēras cirkulācijas procesu rezultātu un klimata apstākļus izskaidro ar procesiem dažādos atmosfēras cirkulācijas tipos.
musonu klimats klimats apgabalos ar musonu atmosfēras cirkulāciju: sausa ziema un lietaina, mitra vasara.
clypeosphaeria Klipeosfēriju dzimtas ģints.
hypospila Klipeosfēriju dzimtas ģints.
linospora Klipeosfēriju dzimtas ģints.
Kodaji Kodaju purvs - Sokas purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Limbažu novada Staiceles pagastā (tā ziemeļu daļa ir Igaunijā); Soku purvs; Kodu-Kapzemes purvs.
Kodu-Kapzeme Kodu-Kapzemes purvs - Sokas purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Alojas novada Staiceles pagastā (tā ziemeļu daļa ir Igaunijā); Soku purvs; Kodaju purvs.
koksnes kondicionēšana koksnes izturēšana atmosfēras spiedienā, noteiktā temperatūrā un relatīvā gaisa mitrumā, kamēr tā sasniedz līdzsvara mitrumu.
koksnes žāvēšana gāzu un tvaika spiedē koksnes konvekcijas žāvēšana gaisa, gāzes vai pārkarsēta tvaika vidē atmosfēras spiedienā.
vaļējais koksnes vēzis koksnes vēzis vai brūce ar plakanu vai padziļinātu dibenu, pakāpjveidīgām malām un uzaugumiem tās perifērijā.
koksnes dabiskā žāvēšana koksnes žāvēšana atmosfēras gaisa apstākļos zem nojumes.
Vidzemes akmeņainā jūrmala kompleksais dabas liegums Salacgrīvas novadā uz ziemeļiem no Tūjas, dibināts 1977. g., platība - 1322 ha, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.
solārkonstante konstante, kas raksturo Saules radiācijas intensitāti uz Zemes atmosfēras augšējās robežas; Saules konstante.
jumts Konstrukcija, kas sedz (transportlīdzekli) no augšas un aizsargā pret atmosfēras iedarbību; šāda augšējā daļa (transportlīdzeklim, tā kabīnei).
klimatiskie izmēģinājumi konstrukciju un aprīkojumu izmēģinājumi, kuros pārbauda gaisakuģa darbspējas klimatisko faktoru (temperatūras, spiediena, gaisa mitruma, piesārņotas atmosfēras) iedarbībā lidojumā un bāzēšanās vietās (jūras klimats, putekļi, sēnītes u. tml.).
stundu leņķis koordināta ekvatoriālajā koordinātu sistēmā, ko skaita pa debess ekvatoru no tā krustpunkta ar debess meridiānu (debess sfēras dienvidu daļā) pulksteņrādītāja kustības virzienā līdz spīdekļa deklināciju riņķim; tas mainās robežās no 0 līdz 24
leņķiskais augstums koordināta horizontālajā koordinātu sistēmā, ko skaita pa spīdekļa augstuma riņķi (debess sfēras lielo riņķi, kas iet caur zenītu, spīdekli un nadīru) no horizonta līdz spīdeklim; tas mainās robežās no –90° līdz 90°.
afiksoīds Kopīgs nosaukums prefiksoīdiem un postfiksoīdiem, kuru sastāvā ir saknes morfēma un kuriem salikteņu darināšanā ir patstāvīga afiksam līdzīga vārddarināšanas līdzekļa funkcija.
fotokopija Kopija, kas iegūta fotografējot.
Alakranesas rifs koraļļu rifs Meksikas līcī (_Alacránes, Arrecife_), biosfēras rezervāts, kas ir nozīmīgs patvērums apdraudētām un endēmiskām sugām.
KLA Kosmiskais lidaparāts - pilotējams vai automātisks aparāts, kas veic lidojumu ārpus Zemes atmosfēras.
kosmosa kuģis kosmiskais lidaparāts, kas nodrošina cilvēka lidojumu un uzturēšanos ārpus Zemes atmosfēras; kosmiskais kuģis.
kosmiskais kuģis kosmiskais lidaparāts, kas nodrošina cilvēka lidojumu un uzturēšanos ārpus Zemes atmosfēras; kosmosa kuģis.
suborbitāls lidojums kosmiskais lidojums, kura laikā kosmiskais lidaparāts paceļas ārpus atmosfēras blīvajiem slāņiem, taču neattīsta pirmo kosmisko ātrumu un līdz ar to nenonāk orbītā, bet nolaižas atpakaļ uz Zemes.
slūžu kamera kosmosa kuģa vai orbitālās stacijas hermētisks nodalījums, kura galos ir divas lūkas, kas nav atveramas abas vienā laikā; paredzēts kosmonautu iziešanai atklātā kosmosa vai pārejai no viena lidaparāta nodalījuma otrajā tajos ir dažāds atmosfēras spiediens vai sastāvs.
kosmoplāns Kosmosa kuģis, kas lidojuma posmus atmosfērā (pacelšanos un nolaišanos vai vienu no tiem) veic kā parasta lidmašīna.
segts kravas vagons kravas vagons ar segtu virsbūvi dažāda veida kravu pārvadāšanai, to saglabāšanai un aizsardzībai no atmosfēras iedarbības.
tiesfotogrāfija Kriminālistikas tehniskā nozare: zinātniski izstrādātu fotografēšanas veidu un metožu sistēma, ko lielo noziegumu izmeklēšanas procesā, kriminālist. ekspertīzē, operatīvās kriminālās meklēšanas darbā, lai iegūtu un fiksētu pierādījumus, kā arī noziegumu profilaksē.
kriolitozona Kriosfēras daļa, Zemes garozas virsējais slānis, kurā visu gadu vai arī īsāku laiku ir negatīva iežu un augsnes temperatūra.
debesbraukšana Kristietības reliģiskajā mitoloģijā — Jēzus Kristus atgriešanās dievišķajā esamības sfērā pēc zemes dzīves.
litogrāfijas krīts krīts, kura sastāvā ietilpst, piemēram, tauki, ziepes un kurš paredzēts litografēšanai uz graudota papīra, graudota litogrāfijas akmens, arī uz graudota cinka.
augstais purvs kūdras veidots, lēzens kupolveida izliekums, kas veidojas, pārejas purvam tālāk attīstoties; pārsvarā barojas ar atmosfēras nokrišņiem; sūnu purvs.
bulbs Kuģa priekšvadņa pilienveidīgs vai pussfērisks izvirzījums, kas samazina ūdens viļņu pretestību un dinamisko triecienu līdz 5%.
morfoīds Kvazimorfēma - šķietama, neīsta morfēma.
metargons Ķīmisks elements, atmosfēras gaisā atrasta gāze.
tuberkuloīdā lepra labdabīga lepras forma; histoloģiski tai raksturīgi tuberkuloīdi granulācijas audi bez lepras šūnām, reti lepras nūjiņas; klīniski - ādas bojājumi un perifērisko nervu saslimšana; iekšējie orgāni nesaslimst; lepromīna raudze bieži pozitīva.
neirilemmoma Labdabīgs audzējs, kas rodas no perifēro, galvas smadzeņu vai simpātisko nervu neirilemmas.
patiesais Saules laiks laika mērīšanas sistēma, kas balstās uz redzamo Saules diennakts kustība pie debess sfēras un ir vienāds ar Saules centra stundu leņķi; patieso laiku rāda Saules pulksteņi, un tas nav vienmērīgs, jo Saules diennakts kustības ātrums gada laikā mazliet mainās.
rudens ekvinokcija laika moments, kurā Saules diska centrs šķērso debess ekvatoru virzienā no debess sfēras ziemeļu puslodes uz dienvidu puslodi.
mazais ledus laikmets laika posms no 14. gs. vidus līdz 19. gs. vidum, kad globālā Zemes atmosfēras temperatūra bija zemāka nekā mūsdienās.
sideralgads Laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365,26 diennaktis); sideriskais gads; zvaigžņu gads.
zvaigžņu gads laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365,26 diennaktis); sideriskais gads.
ievadizvades pamatsistēmas lasāmatmiņa lasāmatmiņa, kurā ierakstītas programmas un instrukcijas personālā datora perifērijas ierīču ievadizvades operāciju veikšanai; BIOS lasāmatmiņa.
BIOS lasāmatmiņa lasāmatmiņa, kurā ierakstītas programmas un instrukcijas personālā datora perifērijas ierīču ievadizvades operāciju veikšanai.
aplanātiskā lēca lēca ar koriģētu sfērisko aberāciju.
eksarācija Ledāja erozija - ledāja (šļūdoņa) gultnes iežu noārdīšana, izlīdzināšana, pulēšana, slīpēšana ar ledājā iesalušo drupu materiālu un noārdīšanas produktu iznešana perifērijā.
perifērais pauguru grēdu reljefs ledāja malas veidojumu reljefa tips, kas raksturīgs ledusšķirtņu zonu akumulatīvo salveida augstieņu perifērijai.
absolūtā leikocitoze leikocītu kopējā skaita pieaugums perifēriskajās asinīs.
akūtā leikoze leikoze, kam raksturīgs neregulārs drudzis, progresējoša anēmija, hemorāģiskā diatēze un uzņēmība pret infekcijām; kaulu smadzenēs, tāpat kā perifēriskajās asinīs, pārsvarā ir hemocito-, mielo- vai limfoblasti.
leikēmiskā leikoze leikoze, kuras gadījumā leikocītu skaits 1 mm3 perifērisko asiņu ir ļoti liels (pārsniedz 15 000).
aleikēmiskā leikoze leikoze, kuras gadījumā leikocītu skaits perifēriskajās asinīs ir normāls vai samazināts; asinsainā, kā arī mieloīdajos un limfoīdajos audos pārsvarā ir jaunās formas.
ieejas leņķis atmosfērā leņķis starp kosmiskā lidaparāta kustības virzienu un vietējo horizontu brīdī, kad lidaparāts sasniedz atmosfēras blīvos slāņus.
spīdekļa augstums leņķis, ko debess sfēras rādiuss, kurš novilkts no spīdekļa centra, veido ar horizonta plakni.
Coniothyrium vagabundum leptosfērijas "Leptosphaeria vagabunda" anamorfa.
leptosphaeria Leptosfērijas.
zemkalnājs Lēzenu kalnu un kalnu grēdu reljefs, kam raksturīgas noapaļotas virsotnes, nav augstumjoslojuma; sastopams mērenu tektonisko pacēlumu zonā, plašu kalnāju perifērijā, kur notiek intensīva erozija.
gaisa balons lidaparāts bez dzinēja - milzīgs ar gāzi pildīts (parasti apaļš) apvalks ar piestiprinātu grozu pasažieriem; sfērisks aerostats.
meteoroloģiskā raķete lidaparāts, kas paredzēts augšējo atmosfēras slāņu novērojumiem; aparatūras nodalījumu ar izpletni nolaiž uz zemes pēc dzinēja darbības izbeigšanās.
kosmiskais lidaparāts lidaparāts, kas spēj lidot ārpus Zemes atmosfēras.
gaisakuģis lidaparāts, ko atmosfērā notur mijiedarbība ar gaisu, ja tā nav mijiedarbība ar gaisu, kas reflektēta no zemes vai ūdens virsmas.
gaisa kuģis lidaparāts, ko atmosfēra notur mijiedarbība ar gaisu, ja tā nav mijiedarbība ar gaisu, kas reflektēts no zemes vai ūdens virsmas.
aerofotogrāfēšanas augstums lidmašīnas lidojuma augstums virs fotogrāfējamā rajona vidējā līmeņa virsmas.
stratolidojums Lidojums stratosfērā.
superteleskops Liela izmēra teleskopu sistēma ar paaugstinātu gaismas uztveri, izšķiršanas spēju un adaptīvo optiku atmosfēras nevienmērību radīto traucējumu novēršanai.
subdukcija Lielas litosfēras plātnes ieniršana zem citas plātnes.
Tērksas un Kaikosas Lielbritānijas aizjūras teritorija (angļu val. "Turks and Caicos"), Bahamu arhipelāga dienvidaustrumu daļā, Vidusamerikā, ietver >30 koraļļu salu 2 grupās Atlantijas okeāna perifērijā, platība - 430 kvadrātkilometru, 23528 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Kokbērntauna, administratīvais iedalījums - 6 distrikti.
bāriskās sistēmas lieli atmosfēras bāriskā lauka apgabali ar tipisku atmosfēras spiediena sadalījumu, zema un augsta spiediena apgabali - cikloni, anticikloni, sedlienes, atzari, vaļņi.
sekundārais kosmiskais starojums liels daudzums nestabilu elementārdaļiņu, kas rodas, primārajam kosmiskajam starojumam saduroties ar Zemes atmosfēras atomu kodoliem; kosmiskās šaltis.
gaisa masa liels gaisa daudzums ar visumā viendabīgu temperatūru, mitrumu, blīvumu utt.; dažādas gaisa masas vienu no otras šķir atmosfēras frontes.
litosfēras plātne liels litosfēras bloks, ko norobežo aktīvas spredinga un subdukcijas zonas un kas pārvietojas (dreifē) kā viens vesels.
kontinentu dreifs lielu litosfēras plātņu lēna (līdz dažiem cm gadā) horizontāla pārvietošanās, ko izraisa konvekcijas strāvas Zemes mantijā.
astronomiskās koordinātas lielumi, kas nosaka spīdekļa vai kosmiskā lidaparāta stāvokli debess sfērā; debess koordinātas.
bāriskais gradients lielums, kas raksturo atmosfēras spiediena maiņu attāluma vienībā spiediena krituma virzienā.
purulentais limfadenīts limfadenīts, kas parasti pievienojas akūtiem strutojošiem procesiem perifērijā.
alimfocitoze Limfocītu iztrūkums vai pilnīgs trūkums perfērajās asinīs.
limfocitopēnija Limfocītu normālā skaita samazināšanās perifēriskajās asinīs.
limfocitoze Limfocītu skaita palielināšanās perifēriskajās asinīs; to novēro sakarā ar dažādām akūtām (garais klepus) vai hroniskām infekcijas slimībām (tuberkuloze, infekciozā mononukleo-ze, infekciozais hepatīts), vai arī kā nenobriedušo limfocītu skaita pieaugumu limfoleikozes gadījumā.
limfocitēmija Limfocītu skaita palielināšanās perifēriskajās asinīs.
limfopēnija Limfocītu skaita samazināšanās perifēriskajās asinīs.
sintagmatiskās attieksmes lineāras secīgu valodas vienību (skaņu, morfēmu, vārdformu, vārdu, teikumu) attieksmes runas plūsmā vai tekstā.
ceļš Līnija, josla (atmosfērā, izplatījumā), pa kuru vai kuras robežās (kas) virzās, pārvietojas.
izobāra Līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus ar vienādu atmosfēras spiedienu.
izanomāle Līnija, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno vietas, kurās ir vienāda (piemēram, temperatūras, atmosfēras spiediena) novirze no vidējā lieluma.
fokālā līnija līnija, uz kuras atrodas staru kūļa fokusi pēc staru atspoguļošanās no sfēriskā spoguļa vai lūšanas optiskajā stiklā.
šķīvju lobītājs lobītājs, kura darbīgās daļas ir sfēriski šķīvji ar 450 mm diametru, kas sakopoti baterijās ar nostādījuma leņķi līdz 35°; šķīvji sagraiza augsni, irdina un daļēji apvērš 5–7 cm dziļumā; lieto arī augsnes pirmssējas apstrādei 4–10 cm dziļumā.
līkne Lokveida ceļš, ceļa posms; iedomāta lokveida līnija (parasti atmosfērā, izplatījumā).
statoskops Ļoti jutīgs barometrs, kas rāda visniecīgākās atmosfēras spiediena pārmaiņas.
ciklons Ļoti plašs atmosfēras virpulis, kura centrā ir pazemināts spiediens.
ģeokorona Ļoti retināts lādētu daļiņu apvalks, kas apņem Zemes atmosfēru un stiepjas apm. 2000 līdz 20 000-100 000 km augstumā. To veido ūdeņraža joni, kas aizlido no eksosfēras.
meteoronomija Mācība par atmosfērisko parādību likumiem.
heliocentriskā pasaules sistēma mācība, ka pasaules centrs ir Saule, bet pārējās planētas, arī Zeme, riņķo ap to; pasaules robežu šādā sistēmā veido nekustīgā zvaigžņu sfēra.
magnetopauze Magnetosfēras robeža ar starpplanētu vidi.
pārprofilēt mainīt darbības sfēru.
lietusmākonis Mākonis, kas satur atmosfēras nokrišņus lietus veidā.
lietus mākoņi mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus lietus veidā; lietusmākoņi.
sniega mākoņi mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus sniega veidā.
meteoroloģiskais (mākslīgais planētas) pavadonis mākslīgais planētas pavadonis, kas piegādā informāciju par atmosfēras stāvokli.
flebostāze Mākslīgi radīts asins sastrēgums perifērijas vēnās, lai atslogotu iekšējos orgānus.
eritrēmiskā mieloze maligns eritro- un mielopoēzes palielinājums pieaugušiem: izteikta perifēriska eritroblastoze; normohroma anēmija ar anizo- un poikilocitozi; trombocitopēnija ar hemorāģiskās diatēzes iezīmēm; neraksturīga leikocitoze ar novirzi pa kreisi; palielinātas aknas un liesa ar sekundārās asinsrades centriem šais orgānos.
spredings Mantijas litosfēras plātņu savstarpēja atbīdīšanās, ko okeānu vidusgrēdu zonās rada konvekcijas strāvas; okeāna dibena izplešanās.
apofonija mantotā patskaņu mija - no indoeiropiešu pirmvalodas mantota morfonoloģiska vokālisma mija saknes un afiksu morfēmās, kas izpaužas vārddarināšanā un formveidošanā.
Mari līcis Marifērts, līcis Ziemeļjūrā, Lielbritānijas ziemeļaustrumu piekrastē.
Buclers Mārtiņš Buclers - fotogrāfs, fotorūpnieks, izdevējs (1866.-1944. g.), Latvijas fotomākslas pamatlicējs, 1903. g. atvēris pirmo fotopreču veikalu Latvijā, sarakstījis pirmo fotografēšanas pašmācības grāmatu latviešu valodā, nodibinājis pirmo latviešu fotogrāfu biedrību.
sfērika Matemātikas un astronomijas apakšnozares nosacīts nosaukums, kas lieto sfēriskās ģeometrijas, sfēriskās trigonometrijas un sfēriskās astronomijas elementus lai veiktu debess spīdekļu novērojumu rezultātu apstrādi un interpretāciju.
ablācija Materiāla saārdīšanās (izgarošanas, kušanas vai ķīmiskās erozijas rezultātā) augstas temperatūras gāzes plūsmas u. c. iedarbībā; arī kosmiskā lidaparāta ārējā apvalka daļēja izkušana vai iztvaikošana berzes dēļ, tam nonākot atmosfēras zemākajos slāņos.
Apollo Mazā planēta, attālums no Saules perihēlijā ir 0,65 ua, afēlijā - 2,29 ua; visas mazās planētas, kuru perihēlijā attālums < l ua, sauc par Apollo grupas planētām.
fonēma Mazākā skaņu valodas vienība, kas šķir vārdu un morfēmu skanējumu.
emanometrs Mēraparāts radona satura noteikšanai atmosfērā.
barogrāfs Mēraparāts, kas nepārtraukti reģistrē un automātiski pieraksta atmosfēras spiedienu.
jūras navigācijas kartes tīkls meridiānu un paralēļu, sfērisko un speciālo koordinātu attēlojums.
dobsons Mērvienība ozona koncentrācijas mērīšanai atmosfērā.
šmartiņš Metāla (tērauda) troses nodrošinājums pret atmosfēras kaitīgo iedarbību, ko panāk trosi ietaukojot vai nodarvojot un pēc tam aptinot ar buru audekla strēmeli.
aneroīds Metāla barometrs atmosfēras spiediena mērīšanai.
atmosfēriskā korozija metāla izstrādājumu materiāla sairšana atmosfēras korozīvo ķīmisko vai elektroķīmisko procesu rezultātā.
aerobioloģija Meteoroloģijas nozare, kas pētī dzīvo organismu (mikroorganismu, dažu kukaiņu), kā arī sēklu, sporu sadalījumu atmosfērā un šī sadalījuma sekas, kas ir atkarīgs no vēja, konvekcijas un turbulences.
aeroloģija Meteoroloģijas nozare, kas pētī procesus troposfērā un stratosfērā.
radiometeoroloģija Meteoroloģijas nozare, kas pētī stratosfēras un troposfēras meteoroloģisko apstākļu ietekmi uz radioviļņu izplatīšanos, kā arī pēc uztverto radiosignālu īpašībām nosaka meteoroloģiskās parādības atmosfērā.
lietišķā meteoroloģija meteoroloģijas nozare, kurā pēta atmosfēras procesu sakarības ar cilvēku saimniecisko darbību; pie lietišķās meteoroloģijas pieder biometeoroloģija, agrometeoroloģija, medicīnas meteoroloģija, rūpniecības meteoroloģija, lauksaimniecības meteoroloģija, aviācijas meteoroloģija.
atmosfēras fizika meteoroloģijas nozare, kurā pēta atmosfēras procesu un parādību fizikālās likumsakarības.
aeroloģiskā stacija meteoroloģiskā dienesta iestāde, kas regulāri izdara temperatūras, gaisa mitruma, spiediena, vēju u. c. aeroloģiskus pētījumus atmosfēras augšējos slāņos (līdz 40 km).
aeroloģiskais aparāts meteoroloģiskais aparāts gaisa fizikālā stāvokļa noteikšanai brīvā atmosfērā dažādos augustumos.
krītošā zvaigzne meteors, kas ir uzliesmojis planētas atmosfērā.
aptauja Metode, ko izmanto datoru tīklos, lai vadītu pieeju kopējai datu pārraides videi - centrālā stacija noteiktā kārtībā aptaujā datoru tīkla perifērijas stacijas.
bioģeoķīmiskās derīgo izrakteņu meklēšanas metodes metožu komplekss, kura pamatā ir anomālu ķīmisko elementu koncentrācijas pētījumi biosfēras objektos: augsnē, kūdrā, augu pelnos u. c.
mielēmija Mielocīti perifēriskās asinis.
mielanemija Mielocīti perifēriskās asinīs.
subleikēmiskā mieloze mieloze ar normālu leikocītu skaitu perifēriskās asinīs un nenobriedušām leikocītu formām.
leikēmiskā mieloze mieloze ar palielinātu leikocītu skaitu perifēriskās asinīs un nenobriedušām leikocītu formām.
barofils Mikroorganisms, kas vislabāk attīstās augsta atmosfēras spiediena apstākļos.
karbofils Mikroorganisms, kas vislabāk aug oglekļa dioksīda atmosfērā.
elektronmikroskops Mikroskops, kurā gaismas staru vietā izmanto elektronu kūli vakuumā un stikla lēcu vietā fokusējošus elektromagnētus; izšķirtspēja līdz 5 angstrēmi (gaismas mikroskopam 2000 angstrēmi); attēlu novēro uz luminiscējoša ekrāna vai fotografē.
skenējošais elektronmikroskops mikroskops, kurā liela palielinājuma un izšķirtspējas attēla iegūšanai izmanto elektronstaru kūli; attēlu var apskatīt uz fluorescējoša ekrāna vai nofotografēt.
gludās ādas mikrosporija mikrosporija, kurai raksturīgi apaļi perēkļi, kuru centrā vērojama lobīšanās un perifērijā ir vezikulu valnītis.
sferosiderīts Minerāla siderīta pasuga, kas veido sfēriskus agregātus.
neiromiotonija Miotonija, ko izraisījuši perifēriskā nerva elektriskās aktivitātes traucējumi; raksturīgs stīvums, kavēta atslābšana un nekoordinēta muskuļšķiedru rauste.
mizošanas atliekas mizas, krijas, koksnes un stumbru perifērijas daļiņas, kas rodas, kokmateriālu mizojot.
mjaojao Mjaojao valodas - radniecīgu valodu grupa, kuras ģenealoģiskā piederība nav pilnībā noskaidrota, dažkārt pieskaita pie austroaziātu valodām, tipoloģiski līdzīgas citā dienvidaustrumu Āzijas valodām, maz palīgmorfēmu, stingri noteikta vārdu kārta un zilbes uzbūves likumības, bagātas toņu sistēmas.
submorfs Morfa strukturāli mainīgā daļa, kas paplašina vai samazina pamatmorfēmu.
postfikss Morfēma, kas atrodas aiz vārda saknes (piemēram, piedēklis, galotne).
piedēklis Morfēma, kas atrodas starp vārda sakni un galotni.
morfs Morfēmas īstenošanās valodas lietojumā; konkrēta valodas vienība pretstatā morfēmai kā vispārinātai abstraktai valodas vienībai.
pamatmorfēma Morfēmas variants, kas ir pamatā citiem morfēmas variantiem resp. alomorfiem.
morfotaktika Morfēmu lineārais izkārtojums vārdā vai vārdformā.
fūzija Morfēmu saplūšana, mainoties fonēmu sastāvam.
transformācija Morfēmu un vārdu savienojumu pārveidošana citā konstrukcijā, piem., darāmās kārtas pārveidošana ciešamajā.
morfēmika Morfoloģijas apakšnozare, kurā pēta morfēmas, to struktūru, funkcijas, saistījumu un izkārtojumu.
suprafikss Morfoloģiska supramorfēma, kas īstenojas vārda vai vārdformas robežās un kas parasti saistīta ar zilbes intonāciju vai vārda uzsvaru vārddarināšanas vai formveidošanas funkcijā; superfikss.
morfonēma Morfonoloģiska vienība, kas sastāv no divām vai vairākām fonēmām, kuras vienas un tās pašas morfēmas alomorfos parādās atkarībā no fonoloģiskiem (fonētiskiem) nosacījumiem, piem., i/ie - tikt, tieku: n/ņ - līnis, līņa: sl/šļ - kāpslis, kāpšļa.
kafkaeska Murgainā atmosfēra, kas valda čehu rakstnieka Franča Kafkas (1883.-1924. g.) darbos.
speciālās funkcijas neelementāras funkcijas, ko definē ar rindām, integrāļiem (piemēram, gammafunkcija) vai kā atsevišķu diferenciālvienādojumu atrisinājumus (cilindriskās un sfēriskās funkcijas); izmanto matemātiskajā analīzē un matemātiskajā fizikā.
abpusēji ieliekta lēca negatīvā jeb mīnusa lēca ar biezām malām un ieliektu sfērisku virsmu pretējās pusēs; lieto brillēm miopijas koriģēšanai.
NLO neidentificēts lidojošais objekts - gaismas parādība atmosfērā vai fizisks objekts, kura izcelsme subjektīvu vai objektīvu iemeslu pēc nav zināma.
pafilozofēt Neilgu laiku, mazliet filozofēt.
pafotografēt Neilgu laiku, mazliet fotografēt.
descendējošais neirīts neirīts, kas izplatās virzienā no centra uz perifēriju.
ascendējošais neirīts neirīts, kas sākas nerva perifērijā un izplatās centrālajā virzienā.
menedžera slimība neirocirkulatoriskā distonija vīriešiem psihiskas, retāk fiziskas pārpūles dēļ; parasti novēro vadošiem darbiniekiem 40-60 g. vecumā; darbaspēju samazināšanās, viegla nogurdināmība, iniciatīvas apsīkums, koncentrācijas spēju samazināšanās; nereti depresija; miega traucējumi (agripnija, asomnija utt.); libido un potences pavājināšanās; elpas trūkums nelielas fiziskas slodzes laikā; stenokardija; perifēriskās asinsrites traucējumi; bieži radikulāras sāpes; nosliece uz miokarda infarktu un smadzeņu insultu.
eferents neirons neirons, kas impulsus vada no centra uz perifēriju.
postganglionārais neirons neirons, kura šūna atrodas autonomās nervu sistēmas ganglijos; tas raida impulsus no ganglijiem uz perifēriju.
polineiropātija Neiropātija, kuras gadījumā vienlaikus skarti vairāki perifēriskie nervi.
parhēliji Neīstas saules - gaiši plankumi abpus Saulei 22⁰, 46⁰ vai 90⁰ atstatumā; tie rodas, saules stariem lūstot atmosfērā suspendētos ledus kristālos.
neitrofilija Neitrofilo leikocītu skaita palielināšanās virs normas perifērijas asinīs.
neitropēnija Neitrofilo leikocītu skaita pazemināšanās zem normas perifērijas asinīs.
Zemes grupas planēta neliela vidējas masas planēta, kurai ir cieta virsa un relatīvi plāns atmosfēras slānis.
bufervalsts Neliela, kā arī militāri un politiski vāja valsts, kas atrodas starp lielvalstu teritorijām vai to ietekmes sfērām.
globula Neliels sfērisks tumšs miglājs, kas spēcīgi absorbē zvaigžņu gaismu.
neocitoze Nenobrieduši leikocīti perifērajās asinīs.
leikoeritroblastoze Nenobrieduši leikocīti un eritrocīti perifēriskajās asinīs.
akromikrija Nenormāli mazi locekļi un galva, salīdzinot ar pārējo ķermeni; locekļu perifēro daļu samazināšanās.
meža resursu atražošana nepārtraukta ilgtspējīga mežsaimnieciskā darbība, kas saistīta ar visu patērējamo daudzveidīgo meža materiālo un ekoloģisko vērtību atjaunošanu un apsaimniekošanu (koksnes, sveķu, ogu, sēņu, riekstu, medījamo dzīvnieku u. c. ieguvi un biosfēras vitalitātes nodrošināšanu).
laiks Nepārtraukti mainīgs atmosfēras stāvoklis, kas veidojas zemes virsas tuvumā un kam attiecīgajā vietā un laikposmā raksturīgs noteiktu atmosfēras īpašību kopums.
dienvidblāzma Neregulāra parādība Zemes atmosfērā - izretināta gaisa luminiscence 90-100 km augstumā dienvidpola tuvumā.
svētie putni nereti pārmaiņu simbols (Zevs mīlas dēkās - gulbis, ķeltiem kara dievietes - kraukļi, fēnikss u. tml.), putni bieži simbolizē dvēseles aiziešanu un atbrīvošanos npo zemes dzīves.
eferents, centrifugals nervs nervs, kas novada impulsus no centrālās nervu sistēmas uz perifēriju, piem., uz muskuli.
sensoriskais nervs nervs, kas vada aferentos impulsus no perifērijas uz centrālo nervu sistēmu.
aferents, centripetāls nervs nervs, kas vada impulsus no perifērijas uz centrālo nervu sistēmu.
supramorfēma Nesegmentējama valodas vienība, kurai ir sava nozīme un kuras izpausme var būt zilbe, vārds vai teikums kopā ar suprasegmentālu elementu (intonāciju vai uzsvaru); supermorfēma.
supermorfēma Nesegmentējama valodas vienība, kurai ir sava nozīme un kuras izpausme var būt zilbe, vārds vai teikums kopā ar suprasegmentālu elementu (intonāciju vai uzsvaru); supramorfēma.
stratostats Nevadāms aerostats lidojumiem stratosfērā.
vēja brāzma nevienmērīga turbulentā gaisa plūsma atmosfērā; tās ātruma maksimālā vērtība slogojuma aprēķinam ir noteikta gaisakuģa stiprības normās.
aramiešu alfabēts no fēniķiešu alfabēta cēlies raksts, ko sastop papirusa tīstokļos blakus vadžu rakstiem arābu apdzīvotos apgabalos.
mantotā patskaņu mija no indoeiropiešu pirmvalodas mantota morfonoloģiska vokālisma mija saknes un afiksu morfēmās, kas izpaužas vārddarināšanā un formveidošanā.
trepelis No mikroskopiskām sfēriskām opāla daļiņām sastāvošs nogulumiezis.
organiskais stikls no polimetilmetakrilāta ražots caurspīdīgs, ciets, relatīvi viegls lokšņu materiāls; noturīgs pret atmosfēras, gaismas, ūdens un minerālskābju iedarbību, laika gaitā nedzeltē, nekļūst nespodrs.
buras pārsegs no saules un atmosfēras kaitīgās iedarbības pasargājošs pārsegs burai, kas atstāta, piemēram, uz grotbomja.
meteorīts No starpplanētu telpas uz planētas nokritis meteora ķermenis, kas krītot atmosfērā nav pilnīgi sašķēlies.
uzņemt Nofotografēt (ar fotoaparātu).
izfotografēt Nofotografēt (vairākās pozās).
noģīmēt Nofotografēt, portretēt.
nobildēt Nofotografēt.
nofočēt Nofotografēt.
noknipsēt Nofotografēt.
noņemt Nofotografēt.
noporterēt Nofotografēt.
noportrēt Nofotografēt.
nopotagrapēt Nofotografēt.
aerofogrāfēšanas mērogs nofotogrāfētā rajona aerofotoainu mēroga vidējā vērtība.
noģīmēties Nofotografēties, (atļaut) attēlot.
nobildēties Nofotografēties.
nojemties Nofotografēties.
noņemties Nofotografēties.
noporterēties Nofotografēties.
noportrēties Nofotografēties.
nosajemties Nofotografēties.
nosapotagrapēties Nofotografēties.
uzbildēties Nofotografēties.
uzfotografēties Nofotografēties.
makroglobulinēmija Nogurums, bālums, viegla dispnoja; ģeneralizēti palielināti (ne vienmēr), nesāpīgi limfmezgli; perifēriskās asinsrites traucējumi; hemorāģiskā diatēze (visbiežāk asinsizplūdumi tīklenē ar redzes pasliktināšanos, iekšējā ausī, centrālajā nervu sistēmā, augšējos elpceļos, kuņģa un zarnu traktā, makstī).
skābie nokrišņi nokrišņi, kuru reakcija ir zemāka par normālo; nokrišņu normālais skābums (pH=5,7) veidojas, atmosfēras ūdens pilienos izšķīstot gaisa dabiskajam komponentam — oglekļa dioksīdam, bet rodas, ūdenī izšķīstot sērskābei un slāpekļskābei.
Argolida nome Grieķijā (_Argolída_), Peloponesas perifērijas austrumu daļā.
krist Nonākt planētas atmosfērā (par meteoriem).
amputēt Noņemt (perifēru ķermeņa daļu, kādu orgānu vai tā daļu) operējot.
meteo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atmosfēru un tās fizikālajiem procesiem, kā arī ar to pētīšanu.
meteoro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atmosfēru un tās fizikālajiem procesiem, kā arī ar to pētīšanu.
foto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar fotografēšanu vai fotogrāfiju.
siltumaizsardzība Normāla siltuma režīma nodrošinājums aviācijas un raķešu iekārtās un aparātos, lai pasargātu no aerodinamiskas sasilšanas atmosfēras blīvajos slāņos. Ir aktīvas s-as metodes (ar aukstu dzesēšanas šķidrumu, piem., degvielu) un pasīvas s-as metodes (ar siltumizolējošiem un aizsargājošiem materiāliem).
standartatmosfēra Nosacīta atmosfēra, kuras parametri nav atkarīgi no meteoroloģiskajiem apstākļiem un kura pamatojas uz ilgstošu novērojumu rezultātiem; galvenie fizikālie raksturlielumi: atmosfēras spiediens jūras līmenī - 1013,25 hPa, temperatūra jūras līmenī +15 °C grādi, blīvums jūras līmenī 1,225 kg/m^2^, temperatūras gradients: līdz 11 km augstumam (-6,5 °C/km), no 11-20 km (0 °C/km), 20-32 km (+1 °C/km).
marginalizācija Nostumšana sociālā, politiskā perifērijā; padarīšana par maznozīmīgu.
loks Noteikta (procesu, parādību) grupa; apjoms, sfēra (piemēram, parādības, procesa izplatībai, ietekmei).
centrs noteiktas sfēras institūcija.
ietvars noteikts aspekts; realizēšanās robežas (darbības sfērai, zināšanu nozarei, mākslas darba veidam u.tml.).
konfigurācija noteikts planētas stāvoklis uz debess sfēras attiecībā pret Sauli; pēc planētas un Saules ekliptisko garumu starpības izšķir konjunkciju, maksimālo elongāciju un opozīciju.
magnēzijs Novecojis metāliskā magnija pulvera nosaukums; agrāk lietoja fotografēšanā zibspuldzes vietā, jo degot rada spilgtu gaismu.
stratoplāns Novecojis nosaukums lidmašīnai, kas piemērota lidojumiem stratosfērā.
stereorentgenogrāfija Objekta fotografēšana ar rentgenstarojumu no divām vietām, kas atrodas noteiktā atstatumā viena no otras; attēlus apskatot ar īpašu aparātu, rodas šķietami telpiska aina.
aeroloģiskā observatorija observatorija, kas zondē brīvo atmosfēru un izdara eksperimentālos un teorētiskos pētījumus atmosfēras fizikā un aeroloģijā.
oglekļa cikls oglekļa savienojumu uzkrāšanās, pārveidošanās un cirkulācijas procesu kopums biosfērā, litosfērā, atmosfērā un hidrosfērā.
kompensācijas okulārs okulārs, kas koriģē objektīva sfērisko aberāciju.
fatamorgāna Optiska atmosfēras parādība, kas sastāv no vairākām mirāžas formām - attālāki priekšmeti redzami vairākkārt un dažādi pārveidoti.
varavīksne Optiska parādība atmosfērā - daudzkrāsains loks, kas novērojams, saules stariem lūstot ūdens pilienos.
glorija Optiska parādība atmosfērā - krāsaini gredzeni ap novērotāja ēnu, kas krīt uz mākoņiem vai miglas blāķi, novērotājam atrodoties ar muguru pret sauli (novērojama augstu kalnos, lidojumā).
mirāža Optiska parādība atmosfērā - šķietams attēls pie horizonta.
adaptīvā optika optiskā sistēma optiskajos un infrasarkanajos teleskopos, kurā ietilpst maināmas formas palīgelements, kas kompensē Zemes atmosfēras radītos attēla kropļojumus.
aplanāts Optiska sistēma, parasti objektīvs, kurā ir novērsta sfēriskā, hromatiskā aberācija, distorsija un koma, samazināts astigmātisms.
zvaigznes drebēšana un mirgošana optiskā teleskopa redzeslaukā novērojamā zvaigznes attēla svārstību un spožuma maiņa, kuras cēlonis ir turbulence Zemes atmosfērā; samazina teleskopa izšķirtspēju un līdz ar to teleskopa efektivitāti.
sferometrs Optiska vai mehāniska ierīce izliektu vai ieliektu sfērisku virsmu rādiusa mērīšanai.
fotoaparāts optisks aparāts fotografēšanai.
stereoskopisks attēls optisks attēls, kas redzams kā telpisks objekts: divi viena un tā paša priekšmeta attēli, kas iegūti, fotografējot no diviem punktiem, starp kuriem attālums ir vidēji 65 mm (attālums starp cilvēka acu zīlītēm); attēla telpiskuma ilūzija rodas, ja to aplūko stereoskopā.
šoks Organisma reakcija uz ārkārtīgi stipru kairinātāju (piemēram, smagu traumu, psihisku stāvokli) - perifērās asinsrites nepietiekamība, kas izraisa šūnu bojājumu.
orientācija Orientēšanās - sava stāvokļa noteikšana telpā; savas pozīcijas noteikšana politiskajā, ideoloģiskajā u. tml. sfērās; savas darbības virzīšana uz noteiktu mērķi.
riftu globālā sistēma ortogonālo un diagonālo Zemes garozas dziļlūzumu tīkls, kas sadala to atsevišķos lielos litosfēras blokos.
ozona slānis ozonosfēra; ozona koncentrācijas slānis atmosfērā 10-50 km augstumā, kas pasarga Zemi no ultravioleta starojuma.
katelektrotonuss Paaugstinātas kairināmības stāvoklis (vietējais kairinājums) nervā vai citā jutīgā audā, attīstās katoda pielikšanas sfērā, ja laiž cauri līdzstrāvu.
bakelizēts saplāksnis paaugstinātas ūdensizturības, atmosfērizturības un stiprības saplāksnis.
pafoķēties Pafotografēt.
monocitoze Palielināts monocītu skaits perifēriskajās asinīs.
uzlādēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, gāze, atmosfēra) jonizējas.
šķērsmodulācija Parādība, kas novērojama nelineārā vidē vai elementā (piem., jonosfērā, radiouztvērējā) un izpaužas kā modulācijas pārnese no vienas AF svārstības uz citu.
sociālās parādības parādību kopums vai arī atsevišķi fakti noteiktā sabiedriskās dzīves sfērā, kā piemēram, cilvēka darbība, rīcība un uzvedība; sociālo grupu darbība un rīcība; sabiedrisko aktivitāšu materiālie un garīgie rezultāti; verbāla darbība; domas, uzskati vērtējumi.
Saules aktivitāte parādību kopums, kas saistīts ar Saules plankumu, fotosfēras lāpu, protuberanču skaita, Saules uzliesmojumu biežuma un Saules radiācijas palielināšanos; Saules aktivitātei raksturīgs apmēram 11 gadu aktivitātes cikls, kam klājas pāri garāki cikli.
homopauze Pārejas slānis starp homosfēru un heterosfēru.
parfait Parfē - saldais ēdiens no franču virtuves: saldējuma, augļu, putukrējuma, saldās mērces (sīrupa), cepumu u. c. kārtojums, ko pasniedz iegarenā vāzē.
pārlādēt Pārmainot, piemēram, kaseti ar filmu, sagatavot (fotoaparātu, fotografējošu ierīci u. tml.) fotografēšanai; pārmainīt (piemēram, kaseti ar filmu) fotoaparātā, fotografējošā ierīcē u. tml.
skaņu (arī fonēmu) mija pārmaiņas, kurās kādas vārda, morfēmas skaņas (fonēmas) vietā rodas cita skaņa (fonēma).
oligomeganefronija Pārmantota nieru hipoplāzija, kad daivu un kopējais nefronu skaits ir samazināts, bet nefroni ir hipertrofēti.
ārējie pārspriegumi pārspriegumi, ko izraisa atmosfēras parādības (zibens).
atmosfēras pārspriegums pārspriegums, kas rodas sakarā ar elektriskām parādībām atmosfērā.
vārīšana Pārtikas produktu termiskā apstrāde lielā ūdens, buljona vai retāk piena daudzumā 100 C temperatūrā atmosfēras spiedienā vai augstākā temperatūrā virsspiedienā.
ierobežojuma partikula partikula, kas vārda nozīmē ietvertās attieksmes sfēru sašaurina, ierobežo.
periferiālais pārtraukums pārtraukums, ko izsauc signāls no perifērijas ierīces.
pašvaldība Pārvaldes sistēma, kurā no vietējo pilsoņu vidus izraudzītām amatpersonām un iestādēm piešķirta kāda pārvaldes sfēra; šādas sistēmas institūcija.
migrēt Pārvietoties (piemēram, atmosfēra, hidrosfērā ūdens, vēja iedarbībā) - par vielām.
institūcija Pasaules, reģiona vai atsevišķas valsts iestāde vai organizācija, kas veic noteiktus uzdevumus kādā sabiedrības dzīves sfērā (likumdošanā, izpildvaras vai tiesu darbā u. tml.).
lidojuma līmenis pastāvīga atmosfēras spiediena līmenis, kas noteikts attiecībā pret atmosfēras standarta spiediena 1013,2 hPa līmeni.
zvaigžņu vējš pastāvīga radiāla zvaigznes atmosfēras ārējo slāņu plazmas plūsma virzienā projām no zvaigznes.
selfijs pašportrets, parasti fotografēts ar mobilā telefona kameru; pašbilde.
pašģīmis Pašportrets, parasti fotografēts ar mobilā telefona kameru; pašbilde.
pašiņš Pašportrets, parasti fotografēts ar mobilā telefona kameru; pašbilde.
pašītis Pašportrets, parasti fotografēts ar mobilā telefona kameru; pašbilde.
paškadriņš Pašportrets, parasti fotografēts ar mobilā telefona kameru; pašbilde.
paštīksmeklis Pašportrets, parasti fotografēts ar mobilā telefona kameru; pašbilde.
patiņš Pašportrets, parasti fotografēts ar mobilā telefona kameru; pašbilde.
patnītis Pašportrets, parasti fotografēts ar mobilā telefona kameru; pašbilde.
sevītis Pašportrets, parasti fotografēts ar mobilā telefona kameru; pašbilde.
tīksmiņš Pašportrets, parasti fotografēts ar mobilā telefona kameru; pašbilde.
pašbilde Pašportrets, parasti fotografēts ar viedtālruni, turot to rokā; pašfoto; fotopašportrets.
barotīts Patoloģisks process ausis, kurš radies mainīga atmosfēras spiediena ietekmē, saukts arī par aerotītu.
grafējums Paveikta darbība, rezultāts --> grafēt.
piefotografējums Paveikta darbība, rezultāts --> piefotografēt.
sagrafējums Paveikta darbība, rezultāts --> sagrafēt.
šrafējums Paveikta darbība, rezultāts --> šrafēt.
infiltrācijas ūdeņi pazemes ūdeņi, kas veidojas, virszemes ūdeņiem, atmosfēras nokrišņiem un sniega kušanas ūdeņiem iesūcoties zemē; vadozie ūdeņi.
mākslīgā valoda pēc dabisko valodu parauga mākslīgi izstrādāta precīzi definēta zīmju sistēma, ko izmanto sfērās, kurās dabiskās valodas lietošana ir (vai šķiet) neefektīva vai nav iespējama; mākslīgās valodas konstrukcijas plaši lieto dažāda veida programmēšanas valodās.
smadzeņu garoza pelēkā viela ar krokainu un rievainu virsmu, kas veido abu lielo smadzeņu pusložu perifēriju.
pericystis Pericystis apis - askosfēru dzimtas sugas "Ascosphaera apis" nosaukuma sinonīms.
amputācija Perifēras ķermeņa daļas, kāda orgāna vai tā daļas noņemšana operējot; amputēšana.
iridodiastāze Perifērās varavīksnenes malas defekts, kas neskar zīlītes malu; izskatās it kā būtu vairākas zīlītes.
sakaru multipleksors perifērijas ierīce, kas paredzēta vairāku attālu termināļu pievienošanai datoram un sadarbībai ar to.
tīkla perifērijas ierīce perifērijas ierīce, kas pievienota tieši tīklam, nevis kādam no tīklā ieslēgtajiem datoriem vai darbstacijām.
skeneris perifērijas ierīce, kas secīgi caurskata un lasa tekstus, attēlus un svītrkodus, pārveido tos ciparu kodā un uzglabā kā datnes, ko ar lappušu izkārtojuma un datorizdevniecības programmu starpniecību var ievietot sagatavojamā dokumenta tekstā.
perifērijas iekārta perifērijas ierīce.
neiromodulācija Perifēriskā nerva, muguras smadzeņu vai galvas smadzeņu elektriskā stimulācija; izmanto sāpju mazināšanai.
perimetrija Perifēriskā redzes lauka mērīšana ar perimetru.
perifēriskais motoneirons perifēriskā refleksa loka trešais neirons, kas saņem impulsus no starpneirona un vada tos uz šķērssvītroto muskulatūru.
periferoceptors Perifēriska sensoriska neirona receptors, kas uztver kairinājumus.
perifēriskais neirīts perifēriskās daļas iekaisums.
alkuronijs Perifēriskās darbības miorelaksants, kas iedarbojas uz elpošanas muskulatūru.
pankuronijs Perifēriskās darbības miorelaksantu aktīvā viela.
perioptometrija Perifēriskās redzes asuma vai redzes lauka robežu noteikšana.
elektroneirogrāfija Perifērisko nervu impulsu vadīšanas ātruma grafisks pieraksts līknes veidā.
mieloneirīts Perifērisko nervu un muguras smadzeņu vienlaicīgs iekaisums.
perifērisks Perifērs (1).
perifērisks Perifērs (2).
vakuumkatls Periodiskas vai nepārtrauktas darbības hermētisks aparāts, kurā spiediens zemāks par atmosfēras spiedienu.
Saules plankumi periodiski novērojami tumši laukumi uz Saules virsmas, kas saistīti ar aktīviem fizikāli ķīmiskiem procesiem tās dzīlēs, to temperatūra ir ievērojami zemāka nekā fotosfērai.
gaisa kuģa ekspluatants persona, kas nodarbojas ar gaisa kuģa ekspluatāciju vai piedāvā savus pakalpojumus aviācijas sfērā.
ekspluatants Persona, kas nodarbojas ar kādas tehniskas iekārtas ekspluatāciju vai piedāvā savus pakalpojumus šajā sfērā.
psihoseksualitāte Personības psihiskās un seksuālās īpatnības, kas nosaka apziņu un uzvedību seksuālajā sfērā.
urtikācija Pēršana ar nātrēm, lai radītu kairinājumu (ārstējot perifērisko paralīzi).
sfēriskā ģeometrija pētī uz sfēras (lodes virsmas) esošu figūru īpašības, kas saglabājas jebkurām sfēras ritācijas kustībām.
fotopiederumi Piederumi, kas nepieciešami fotografēšanai.
piebildēt Piefotografēt.
kompetence Piekritība, tiesīgums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā), pilnvaru kopums (piemēram, iestādei, tās vadītājam); sfēra, par ko uzdota atbildība, ņemot vērā personas izglītību, spējas, zināšanas un pieredzi attiecīgajā jautājumā.
sārņi Piemaisījumi (atmosfērā, ūdenstilpēs, augsnē u. tml.), kas nevēlami ietekmē apkārtējo vidi.
fitoremediācija Piesārņoto teritoriju attīrīšana, izmantojot augu spēju sadalīt toksiskās vielas un mazāk kaitīgā veidā novadīt tās atmosfērā, ar augu saknēm saistītajiem mikroorganismiem vienlaikus veicot piesārņojošo vielu uzņemšanu vai noārdīšanu augsnē.
polihlorpinēns Pieskares insekticīds, pinēna un kamfēna hlorēšanas produkts.
aizfilozofēties Pilnīgi iegrimst filozofēšanā.
reduplicēt Pilnīgi vai daļēji atkārtot (valodas vienību, piemēram, morfēmu, vārdu).
Ambelona pilsēta Grieķijā (_Ampelónas_), Tesālijas perifērijā.
Ajaparaskeve pilsēta Grieķijā (_Αγία Παρασκευή_, _Agía Paraskeví_), Atikas perifērijā, 59700 iedzīvotāju (2011. g.).
Ajasa pilsēta Grieķijā (_Αγιάσος_, _Agiásos_), Ziemeļegejas perifērijā, 2500 iedzīvotāju (2011. g.).
Ajosdimitrisa pilsēta Grieķijā (_Άγιος Δημήτριος_), Atikas perifērijā, 71300 iedzīvotāju (2011. g.).
Ajoskirika pilsēta Grieķijā (_Άγιος Κήρυκος_), Ziemeļegejas perifērijā, 3200 iedzīvotāju (2011. g.).
Ajosnikolaja pilsēta Grieķijā (_Άγιος Νικόλαος_, _Ágios Nikólaos_), Krētas perifērijā, 12600 iedzīvotāju (2011. g.).
Agrinja pilsēta Grieķijā (_Αγρίνιο_, _Agrinio_), Rietumgrieķijas perifērijā, 93900 iedzīvotāju (2012. g.).
Aleksandrupole pilsēta Grieķijā (_Αλεξανδρούπολη_, _Alexandroūpoli_), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijas austrumu daļā, Trāķijas jūras piekrastē, 72700 iedzīvotāju (2011. g.).
Amindeja pilsēta Grieķijā (_Αμύνταιο_), Rietummaķedonijas perifērijā, 4300 iedzīvotāju (2011. g.).
Amfiklija pilsēta Grieķijā (_Αμφίκλεια_), Centrālās Grieķijas perifērijā, 3200 iedzīvotāju (2011. g.).
Amfilohija pilsēta Grieķijā (_Αμφιλοχία_), Rietumgrieķijas perifērijā, 4300 iedzīvotāju (2011. g.).
Amfisa pilsēta Grieķijā (_Άμφισσα_), Centrālās Grieķijas perifērijā, 6900 iedzīvotāju (2011. g.).
Andra pilsēta Grieķijā (_Άνδρος_), Dienvidegejas perifērijā, 4100 iedzīvotāju (2011. g.).
Arideja pilsēta Grieķijā (_Αριδαία_, _Aridaía_), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.).
Mola pilsēta Grieķijā (_Μώλος_), Centrālās Grieķijas perifērijā, 6700 iedzīvotāju (2011. g.).
Patra pilsēta Grieķijā (_Πάτρα_), Peloponesas pussalas ziemeļos, Rietumgrieķijas perifērijas administratīvais centrs, osta Jonijas jūras krastā, 167400 iedzīvotāju (2011. g.).
Roda pilsēta Grieķijā (_Ρόδος_), Dienvidegejas perifērijā, tāda paša nosaukuma salas ziemeļaustrumos, 118600 iedzīvotāju (2011. g.).
Eja pilsēta Grieķijā ('Αίγιο"), Rietumgrieķijas perifērijā, 26500 iedzīvotāju (2011. g.).
Aja Pilsēta Grieķijā ("Agia"), Tesālijas perifērijā, <10000 iedzīvotāju (2009. g.).
Kalamata Pilsēta Grieķijā ("Kalamata"), Peloponesas perifērijā, Mesines līča krastā, 70100 iedzīvotāju (2011. g.).
Pirga Pilsēta Grieķijā ("Pyrgos"), Rietumgrieķijas perfērijā, Peloponesas pussalas rietumos, Ilejas (Elīdas) nomes administratīvais centrs, 25200 iedzīvotāju (2011. g.).
Abdera pilsēta Grieķijā ("Άβδηρα"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 19000 iedzīvotāju (2011. g.).
Ajivarvara pilsēta Grieķijā ("Αγία Βαρβάρα"), Atikas perifērijā, 26500 iedzīvotāju (2011. g.).
Ajoanargirija pilsēta Grieķijā ("Άγιοι Ανάργυροι"), Atikas perifērijā, 34200 iedzīvotāju (2011. g.).
Ajosteodora pilsēta Grieķijā ("Άγιοι Θεόδωροι"), Peloponesas perifērijā, 6000 iedzīvotāju (2011. g.).
Ajosatanasa pilsēta Grieķijā ("Άγιος Αθανάσιος"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 14400 iedzīvotāju (2011. g.).
Ajoskonstantina pilsēta Grieķijā ("Άγιος Κωνσταντίνος"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 3400 iedzīvotāju (2011. g.).
Ajospavlosa pilsēta Grieķijā ("Άγιος Παύλος"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 6900 iedzīvotāju (2011. g.).
Ajosperta pilsēta Grieķijā ("Άγιος Πέτρος"), Jonijas salu perifērijā, 580 iedzīvotāju (2011. g.).
Ajosstefana pilsēta Grieķijā ("Άγιος Στέφανος"), Atikas perifērijā, 10000 iedzīvotāju (2011. g.).
Adamanta pilsēta Grieķijā ("Αδάμαντας"), Dienvidegejas perifērijā, 1700 iedzīvotāju (2011. g.).
Ajane pilsēta Grieķijā ("Αιανή"), Rietummaķedonijas perifērijā, 2000 iedzīvotāju (2011. g.).
Egaleja pilsēta Grieķijā ("Αιγάλεω"), Atikas perifērijā, 69900 iedzīvotāju (2011. g.).
Egeira pilsēta Grieķijā ("Αιγείρα"), Rietumgrieķijas perifērijā, 4500 iedzīvotāju (2011. g.).
Egina pilsēta Grieķijā ("Αίγινα"), Atikas perifērijā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.).
Eginija pilsēta Grieķijā ("Αιγίνιο/Αιγίνιον"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 4300 iedzīvotāju (2011. g.).
Etolika pilsēta Grieķijā ("Αιτωλικό"), Rietumgrieķijas perifērijā, 4300 iedzīvotāju (2011. g.).
Akrata pilsēta Grieķijā ("Ακράτα"), Rietumgrieķijas perifērijā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.).
Aleksandrija pilsēta Grieķijā ("Αλεξάνδρεια"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, \~50 km uz rietumiem no Salonikiem, 14800 iedzīvotāju (2011. g.).
Aljarta pilsēta Grieķijā ("Αλιάρτος"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 4800 iedzīvotāju (2011. g.).
Alima pilsēta Grieķijā ("Άλιμος"), Atikas perifērijā, 41700 iedzīvotāju (2011. g.).
Alistrate pilsēta Grieķijā ("Αλιστράτη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 4100 iedzīvotāju (2011. g.).
Almira pilsēta Grieķijā ("Αλμυρός"), Tesālijas perifērijā, 8200 iedzīvotāju (2011. g.).
Amaljada pilsēta Grieķijā ("Αμαλιάδα"), Rietumgrieķijas perifērijā, 18300 iedzīvotāju (2011. g.).
Amarinta pilsēta Grieķijā ("Αμάρυνθος"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 3700 iedzīvotāju (2011. g.).
Ampelokipa pilsēta Grieķijā ("Αμπελόκηποι"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 41000 iedzīvotāju (2011. g.).
Amfipolisa pilsēta Grieķijā ("Αμφίπολη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 2600 iedzīvotāju (2011. g.).
Anavisa pilsēta Grieķijā ("Ανάβυσσος"), Atikas perifērijā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.).
Anatole pilsēta Grieķijā ("Ανατολή"), Epiras perifērijā, 7200 iedzīvotāju (2011. g.).
Andravida pilsēta Grieķijā ("Ανδραβίδα"), Rietumgrieķijas perifērijā, 3600 iedzīvotāju (2011. g.).
Andricaina pilsēta Grieķijā ("Ανδρίτσαινα"), Rietumgrieķijas perifērijā, 2150 iedzīvotāju (2011. g.).
Antusa pilsēta Grieķijā ("Ανθούσα"), Atikas perifērijā, 2130 iedzīvotāju (2011. g.).
Anikse pilsēta Grieķijā ("Άνοιξη"), Atikas perifērijā, 6500 iedzīvotāju (2011. g.).
Antikira pilsēta Grieķijā ("Αντίκυρα"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 1450 iedzīvotāju (2011. g.).
Andirija pilsēta Grieķijā ("Αντίρριο"), Rietumgrieķijas perifērijā, 2600 iedzīvotāju (2011. g.).
Anoviana pilsēta Grieķijā ("Ἀνω Βιάννος"), Krētas perifērijā, 770 iedzīvotāju (2011. g.).
Anoliosija pilsēta Grieķijā ("Άνω Λιόσια"), Atikas perifērijā, 33600 iedzīvotāju (2011. g.).
Anosira pilsēta Grieķijā ("Άνω Σύρος"), Dienvidegejas perifērijā, 3400 iedzīvotāju (2011. g.).
Aksupole pilsēta Grieķijā ("Αξιούπολη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 6700 iedzīvotāju (2011. g.).
Apollonija pilsēta Grieķijā ("Απολλωνία"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 4100 iedzīvotāju (2011. g.).
Apollonija pilsēta Grieķijā ("Απολλωνίας"), Dienvidegejas perifērijā, Sifnas salā, 1700 iedzīvotāju (2011. g.).
Arahova pilsēta Grieķijā ("Αράχωβα/Αράχοβα"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 2800 iedzīvotāju (2011. g.).
Argosorestika pilsēta Grieķijā ("Άργος Ορεστικό"), Rietummaķedonijas perifērijā, 9900 iedzīvotāju (2011. g.).
Argosa pilsēta Grieķijā ("Άργος"), Peloponesas perifērijā, 24700 iedzīvotāju (2011. g.).
Argostole pilsēta Grieķijā ("Αργοστόλι"), Jonijas salu perifērijā, Kefalonijas salā, 10600 iedzīvotāju (2011. g.).
Argirupole pilsēta Grieķijā ("Αργυρούπολη"), Atikas perifērijā, 34100 iedzīvotāju (2011. g.).
Arta pilsēta Grieķijā ("Άρτα"), Epiras perifērijā, 27300 iedzīvotāju (2011. g.).
Artemida pilsēta Grieķijā ("Αρτέμιδα"), Atikas perifērijā, 21500 iedzīvotāju (2011. g.).
Artemona pilsēta Grieķijā ("Αρτεμώνος"), Dienvidegejas perifērijā, 930 iedzīvotāju (2011. g.).
Arhangela pilsēta Grieķijā ("Αρχάγγελος"), Dienvidegejas perifērijā, Rodas salas austrumu piekrastē, 7800 iedzīvotāju (2011. g.).
Arhane pilsēta Grieķijā ("Αρχάνες"), Krētas perifērijā, 4500 iedzīvotāju (2011. g.).
Aspropirga pilsēta Grieķijā ("Ασπρόπυργος"), Atikas perifērijā, 30300 iedzīvotāju (2011. g.).
Astaka pilsēta Grieķijā ("Αστακός"), Rietumgrieķijas perifērijā, 2730 iedzīvotāju (2011. g.).
Astra pilsēta Grieķijā ("Άστρος"), Peloponesas perifērijā, 2400 iedzīvotāju (2011. g.).
Atalande pilsēta Grieķijā ("Αταλάντη"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 8300 iedzīvotāju (2011. g.).
Avlonas pilsēta Grieķijā ("Αυλώνας"), Atikas perifērijā, 5900 iedzīvotāju (2011. g.).
Afidnesa pilsēta Grieķijā ("Αφίδνες"), Atikas perifērijā, 3600 iedzīvotāju (2011. g.).
Aharne pilsēta Grieķijā ("Αχαρνές"), Atikas perifērijā, 106900 iedzīvotāju (2011. g.).
Vagija Pilsēta Grieķijā ("Βάγια"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 4500 iedzīvotāju (2011. g.).
Vatī Pilsēta Grieķijā ("Βαθύ"), Jonijas salu perifērijā, 1040 iedzīvotāju (2011. g.).
Vatī Pilsēta Grieķijā ("Βαθύ"), Ziemeļegejas perifērijā, 1900 iedzīvotāju (2011. g.).
Vama Pilsēta Grieķijā ("Βάμος"), Krētas perifērijā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.).
Varda Pilsēta Grieķijā ("Βάρδα"), Rietumgrieķijas perifērijā, 3100 iedzīvotāju (2011. g.).
Vare Pilsēta Grieķijā ("Βάρη"), Atikas perifērijā, 15900 iedzīvotāju (2011. g.).
Vartolomija Pilsēta Grieķijā ("Βαρθολομιό"), Rietumgrieķijas perifērijā, 3600 iedzīvotāju (2011. g.).
Varnavas Pilsēta Grieķijā ("Βαρνάβας"), Atikas perifērijā, 2100 iedzīvotāju (2011. g.).
Vasilika Pilsēta Grieķijā ("Βασιλικά"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 4200 iedzīvotāju (2011. g.).
Vasilike Pilsēta Grieķijā ("Βασιλική"), Jonijas salu perifērijā, 430 iedzīvotāju (2011. g.).
Velvenda Pilsēta Grieķijā ("Βελβεντός"), Rietummaķedonijas perifērijā, 3400 iedzīvotāju (2011. g.).
Vela Pilsēta Grieķijā ("Βέλο"), Peloponesas perifērijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.).
Verija Pilsēta Grieķijā ("Βέροια"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, \~60 km uz rietumiem no Salonikiem, nomes administratīvais centrs, 66600 iedzīvotāju (2011. g.).
Vola Pilsēta Grieķijā ("Βόλος"), Tesālijas perifērijā, 144400 iedzīvotāju (2011. g.).
Vonica Pilsēta Grieķijā ("Βόνιτσα"), Rietumgrieķijas perifērijā, 4100 iedzīvotāju (2011. g.).
Vukole Pilsēta Grieķijā ("Βουκολιές"), Krētas perifērijā, 3300 iedzīvotāju (2011. g.).
Vula Pilsēta Grieķijā ("Βούλα"), Atikas perifērijā, 28400 iedzīvotāju (2011. g.).
Vuljagmene Pilsēta Grieķijā ("Βουλιαγμένη"), Atikas perifērijā, 4200 iedzīvotāju (2011. g.).
Vrahnaīka Pilsēta Grieķijā ("Βραχνέικα/Βραχναίικα"), Rietumgrieķijas perifērijā, 2800 iedzīvotāju (2011. g.).
Vrilisija Pilsēta Grieķijā ("Βριλήσσια"), Atikas perifērijā, 30700 iedzīvotāju (2011. g.).
Vironas Pilsēta Grieķijā ("Βύρωνας"), Atikas perifērijā, 61300 iedzīvotāju (2011. g.).
Gavalu pilsēta Grieķijā ("Γαβαλού"), Rietumgrieķijas perifērijā, 1400 iedzīvotāju (2011. g.).
Gaze pilsēta Grieķijā ("Γάζι"), Krētas perifērijā, 9600 iedzīvotāju (2011. g.).
Galakside pilsēta Grieķijā ("Γαλαξίδι"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 2000 iedzīvotāju (2011. g.).
Galatas pilsēta Grieķijā ("Γαλατάς"), Atikas perifērijā, 2600 iedzīvotāju (2011. g.).
Galace pilsēta Grieķijā ("Γαλάτσι"), Atikas perifērijā, 59300 iedzīvotāju (2011. g.).
Gargaljani pilsēta Grieķijā ("Γαργαλιάνοι"), Peloponesas perifērijā, 5600 iedzīvotāju (2011. g.).
Gastune pilsēta Grieķijā ("Γαστούνη"), Rietumgrieķijas perifērijā, 11300 iedzīvotāju (2011. g.).
Jera pilsēta Grieķijā ("Γέρα"), Ziemeļegejas perifērijā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.).
Gerakas pilsēta Grieķijā ("Γέρακας"), Atikas perifērijā, 29900 iedzīvotāju (2011. g.).
Janica pilsēta Grieķijā ("Γιαννιτσά"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 29800 iedzīvotāju (2011. g.).
Glika Nera pilsēta Grieķijā ("Γλυκά Νερά"), Atikas perifērijā, 11050 iedzīvotāju (2011. g.).
Glifada pilsēta Grieķijā ("Γλυφάδα"), Atikas perifērijā, 87300 iedzīvotāju (2011. g.).
Gortina pilsēta Grieķijā ("Γόρτυν/Γόρτυς/Γόρτυνα"), Krētas perifērijā, 4700 iedzīvotāju (2011. g.).
Guva pilsēta Grieķijā ("Γούβες"), Krētas perifērijā, 7800 iedzīvotāju (2011. g.).
Gumenisa pilsēta Grieķijā ("Γουμένισσα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.).
Grevena pilsēta Grieķijā ("Γρεβενά"), Rietummaķedonijas perifērijā, 13400 iedzīvotāju (2011. g.).
Giteja pilsēta Grieķijā ("Γύθειο"), Peloponesas perifērijā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.).
Dafne pilsēta Grieķijā ("Δάφνη"), Atikas perifērijā, 22900 iedzīvotāju (2011. g.).
Delfi pilsēta Grieķijā ("Δελφοί"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 1000 iedzīvotāju (2011. g.).
Dervene pilsēta Grieķijā ("Δερβένι"), Peloponesas perifērijā, 830 iedzīvotāju (2011. g.).
Desfina pilsēta Grieķijā ("Δεσφίνα"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 2000 iedzīvotāju (2011. g.).
Diakoptona pilsēta Grieķijā ("Διακοπτό"), Rietumgrieķijas perifērijā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.).
Didimotiha pilsēta Grieķijā ("Διδυμότειχο"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 16100 iedzīvotāju (2011. g.).
Diona pilsēta Grieķijā ("Δίον"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 1400 iedzīvotāju (2011. g.).
Dionisa pilsēta Grieķijā ("Διόνυσος"), Atikas perifērijā, 40200 iedzīvotāju (2011. g.).
Distoma pilsēta Grieķijā ("Δίστομο"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 2000 iedzīvotāju (2011. g.).
Domoka pilsēta Grieķijā ("Δομοκός"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 1500 iedzīvotāju (2011. g.).
Doksata pilsēta Grieķijā ("Δοξάτο"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 14500 iedzīvotāju (2011. g.).
Drapecona pilsēta Grieķijā ("Δραπετσώνα"), Atikas perifērijā, 14000 iedzīvotāju (2011. g.).
Drosija pilsēta Grieķijā ("Δροσιά"), Atikas perifērijā, 7200 iedzīvotāju (2011. g.).
Edesa pilsēta Grieķijā ("Έδεσσα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 18200 iedzīvotāju (2011. g.).
Ekale pilsēta Grieķijā ("Εκάλη"), Atikas perifērijā, 5900 iedzīvotāju (2011. g.).
Elasona pilsēta Grieķijā ("Ελασσόνα"), Tesālijas perifērijā, 7750 iedzīvotāju (2011. g.).
Elateja pilsēta Grieķijā ("Ελάτεια"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 5600 iedzīvotāju (2011. g.).
Elefterija-Kordelija pilsēta Grieķijā ("Ελευθέριο-Κορδελιό"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 21600 iedzīvotāju (2011. g.).
Elefterupole Pilsēta Grieķijā ("Ελευθερούπολη"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 11400 iedzīvotāju (2011. g.).
Eleisīna Pilsēta Grieķijā ("Ελευσίνα"), Atikas perifērijā, 24900 iedzīvotāju (2011. g.); Elefsina.
Elliniko pilsēta Grieķijā ("Ελληνικό"), Atikas perifērijā, 17300 iedzīvotāju (2011. g.).
Epanome pilsēta Grieķijā ("Επανομή"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 8700 iedzīvotāju (2011. g.).
Epidaura pilsēta Grieķijā ("Ἐπίδαυρος"), Peloponesas perifērijā, 1930 iedzīvotāju (2011. g.).
Eretrija pilsēta Grieķijā ("Ερέτρια"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.).
Ermione pilsēta Grieķijā ("Ερμιόνη"), Peloponesas perifērijā, 3100 iedzīvotāju (2011. g.).
Ermupole pilsēta Grieķijā ("Ερμούπολη"), Dienvidegejas perifērijā, Siras salā, Kiklādu nomes administratīvais centrs, 13700 iedzīvotāju (2011. g.).
Eritresa pilsēta Grieķijā ("Ερυθρές"), Atikas perifērijā, 3350 iedzīvotāju (2011. g.).
Efkarpija pilsēta Grieķijā ("Ευκαρπία"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.).
Evosma pilsēta Grieķijā ("Εύοσμος"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 52600 iedzīvotāju (2011. g.).
Zakinta Pilsēta Grieķijā ("Ζάκυνθος"), Jonijas salu perifērijā, 16800 iedzīvotāju (2011. g.), tāda paša nosaukuma salas lielākā pilsēta un osta.
Zahara Pilsēta Grieķijā ("Ζαχάρω"), Rietumgrieķijas perifērijā, 3500 iedzīvotāju (2011. g.).
Zefire Pilsēta Grieķijā ("Ζεφύρι"), Atikas perifērijā, 9500 iedzīvotāju (2011. g.).
Zografu Pilsēta Grieķijā ("Ζωγράφου"), Atikas perifērijā, 71000 iedzīvotāju (2011. g.).
Igumenica pilsēta Grieķijā ("Ηγουμενίτσα"), Epiras perifērijā, 9800 iedzīvotāju (2011. g.).
Iliupole pilsēta Grieķijā ("Ηλιούπολη"), Atikas perifērijā, 78200 iedzīvotāju (2011. g.).
Iraklija pilsēta Grieķijā ("Ηράκλειο"), Atikas perifērijā, 49600 iedzīvotāju (2011. g.).
Iraklija pilsēta Grieķijā ("Ηράκλειο"), Krētas salas ziemeļu piekrastē, Krētas perifērijas administratīvais centrs, 173500 iedzīvotāju (2011. g.).
Tasa Pilsēta Grieķijā ("Θάσος"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, tāda paša nosaukuma salas ziemeļaustrumu piekrastē, 3200 iedzīvotāju (2011. g.).
Terme Pilsēta Grieķijā ("Θέρμη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 53200 iedzīvotāju (2011. g.).
Terma Pilsēta Grieķijā ("Θέρμο"), Rietumgrieķijas perifērijā, 2000 iedzīvotāju (2011. g.).
Tēbas Pilsēta Grieķijā ("Θῆβαι"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 22900 iedzīvotāju (2011. g.).
Trakomakedones Pilsēta Grieķijā ("Θρακομακεδόνες"), Atikas perifērijā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.).
Iālisa pilsēta Grieķijā ("Ιαλυσός"), Dienvidegejas perifērijā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.).
Jasma pilsēta Grieķijā ("Ίασμος"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 13800 iedzīvotāju (2011. g.).
Jerapetra pilsēta Grieķijā ("Ιεράπετρα"), Krētas perifērijā, 16100 iedzīvotāju (2011. g.).
Iliona pilsēta Grieķijā ("Ίλιον"), Atikas perifērijā, 84800 iedzīvotāju (2011. g.).
Ija pilsēta Grieķijā ("Ίος"), Dienvidegejas perifērijā, 2000 iedzīvotāju (2011. g.).
Iulisa pilsēta Grieķijā ("Ιουλίς/Ιουλίδα"), Dienvidegejas perifērijā, 630 iedzīvotāju (2011. g.).
Istieja pilsēta Grieķijā ("Ιστιαία"), Centrālās Grieķijas perifērijā, Evijas salas ziemeļu daļā, 5500 iedzīvotāju (2011. g.).
Itea pilsēta Grieķijā ("Ιτέα"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 4400 iedzīvotāju (2011. g.).
Joannina pilsēta Grieķijā ("Ιωάννινα"), Epiras perifērijas administratīvais centrs, 111700 iedzīvotāju (2011. g.).
Kavala Pilsēta Grieķijā ("Καβάλα"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, osta Trāķijas jūras krastā, 70400 iedzīvotāju (2011. g.).
Kaisariani pilsēta Grieķijā ("Καισαριανή"), Atikas perifērijā, 26500 iedzīvotāju (2011. g.).
Kalavrita pilsēta Grieķijā ("Καλάβρυτα"), Rietumgrieķijas perifērijā, 1830 iedzīvotāju (2011. g.).
Kalamarja pilsēta Grieķijā ("Καλαμαριά"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, Soloniku piepilsēta, 91300 iedzīvotāju (2011. g.).
Kalamosa pilsēta Grieķijā ("Κάλαμος"), Atikas perifērijā, 3700 iedzīvotāju (2011. g.).
Kalambaka pilsēta Grieķijā ("Καλαμπάκα"), Tesālijas perifērijā, 8600 iedzīvotāju (2011. g.).
Kalandra pilsēta Grieķijā ("Καλάνδρα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 670 iedzīvotāju (2011. g.).
Kaliteja pilsēta Grieķijā ("Καλλιθέα"), Atikas perifērijā, 100600 iedzīvotāju (2011. g.).
Kallone pilsēta Grieķijā ("Καλλονή"), Ziemeļegejas perifērijā, 8200 iedzīvotāju (2011. g.).
Kalivja Torika pilsēta Grieķijā ("Καλύβια Θορικού"), Atikas perifērijā, 14400 iedzīvotāju (2011. g.).
Kalimna pilsēta Grieķijā ("Κάλυμνος"), Dienvidegejas perifērijā, 16200 iedzīvotāju (2011. g.).
Kamatera pilsēta Grieķijā ("Καματερó"), Atikas perifērijā, 28400 iedzīvotāju (2011. g.).
Kamena Vurla pilsēta Grieķijā ("Καμένα Βούρλα"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 2800 iedzīvotāju (2011. g.).
Kandana pilsēta Grieķijā ("Κάνδανος/Κάντανος"), Krētas perifērijā, 1600 iedzīvotāju (2011. g.).
Kandila pilsēta Grieķijā ("Κανδήλα"), Rietumgrieķijas perifērijā, 1270 iedzīvotāju (2011. g.).
Kapandrite pilsēta Grieķijā ("Καπανδρίτι"), Atikas perifērijā, 4200 iedzīvotāju (2011. g.).
Kardica pilsēta Grieķijā ("Καρδίτσα"), Tesālijas perifērijā, nomes administratīvais centrs, 113500 iedzīvotāju (2011. g.).
Karlovase pilsēta Grieķijā ("Καρλόβασι"), Ziemeļegejas perifērijā, 9600 iedzīvotāju (2011. g.).
Karpata Pilsēta Grieķijā ("Κάρπαθος"), Dienvidegejas perifērijāā, tāda paša nosaaukuma salas austrumu piekrastē, 2800 iedzīvotāju (2011. g.).
Karpenise pilsēta Grieķijā ("Καρπενήσι"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.).
Karista pilsēta Grieķijā ("Κάρυστος"), Centrālās Grieķijas perifērijā, Evijas salas dienvidos, 5100 iedzīvotāju (2011. g.).
Kasandreja pilsēta Grieķijā ("Κασσάνδρεια"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 2780 iedzīvotāju (2011. g.).
Kastelloriza pilsēta Grieķijā ("Καστελλόριζο"), Dienvidegejas perifērijā, 490 iedzīvotāju (2011. g.).
Kastorija pilsēta Grieķijā ("Καστοριά"), Rietummaķedonijas perifērijā, 13400 iedzīvotāju (2011. g.).
Kato Ahaja pilsēta Grieķijā ("Κάτω Αχαΐα"), Rietumgrieķijas perifērijā, 5500 iedzīvotāju (2011. g.).
Katonevrokopja pilsēta Grieķijā ("Κάτω Νευροκόπι"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 7900 iedzīvotāju (2011. g.).
Keramote pilsēta Grieķijā ("Κεραμωτή"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 6000 iedzīvotāju (2011. g.).
Kerateja pilsēta Grieķijā ("Κερατέα"), Atikas perifērijā, 11200 iedzīvotāju (2011. g.).
Keratsini pilsēta Grieķijā ("Κερατσίνι"), Atikas perifērijā, Atēnu piepilsēta, 77100 iedzīvotāju (2011. g.).
Kifisija pilsēta Grieķijā ("Κηφισιά"), Atikas perifērijā, 47300 iedzīvotāju (2011. g.).
Kilkida pilsēta Grieķijā ("Κιλκίς"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 28700 iedzīvotāju (2011. g.).
Kisama pilsēta Grieķijā ("Κίσσαμος"), Krētas perifērijā, 4300 iedzīvotāju (2011. g.).
Kozane pilsēta Grieķijā ("Κοζάνη"), Rietummaķedonijas perifērijas administratīvais centrs, 70400 iedzīvotāju (2011. g.).
Kolindra pilsēta Grieķijā ("Κολινδρός"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 3000 iedzīvotāju (2011. g.).
Kolimbare pilsēta Grieķijā ("Κολυμβάρι"), Krētas perifērijā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.).
Konica pilsēta Grieķijā ("Κόνιτσα"), Epiras perifērijā, 2940 iedzīvotāju (2011. g.).
Korisija pilsēta Grieķijā ("Κορησσία"), Dienvidegejas perifērijā, 1050 iedzīvotāju (2011. g.).
Korina pilsēta Grieķijā ("Κορινός"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 3500 iedzīvotāju (2011. g.).
Koridala pilsēta Grieķijā ("Κορυδαλλός"), Atikas perifērijā, 63400 iedzīvotāju (2011. g.).
Korone pilsēta Grieķijā ("Κορώνη"), Peloponesas perifērijā, 1700 iedzīvotāju (2011. g.).
Kucopode pilsēta Grieķijā ("Κουτσοπόδι"), Peloponesas perifērijā, 3600 iedzīvotāju (2011. g.).
Kufalja pilsēta Grieķijā ("Κουφάλι"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.).
Kranide pilsēta Grieķijā ("Κρανίδι"), Peloponesas perifērijā, 4400 iedzīvotāju (2011. g.).
Kremaste pilsēta Grieķijā ("Κρεμαστή"), Dienvidegejas perifērijā, 4400 iedzīvotāju (2011. g.).
Krestena pilsēta Grieķijā ("Κρέστενα"), Rietumgrieķijas perifērijā, 4900 iedzīvotāju (2011. g.).
Krinida pilsēta Grieķijā ("Κρηνίδες"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 3400 iedzīvotāju (2011. g.).
Krija Vrise pilsēta Grieķijā ("Κρύα Βρύση"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 11000 iedzīvotāju (2011. g.).
Krionere pilsēta Grieķijā ("Κρυονέρι"), Atikas perifērijā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.).
Kropija pilsēta Grieķijā ("Κρωπία"), Atikas perifērijā, 30300 iedzīvotāju (2011. g.).
Kitira pilsēta Grieķijā ("Κύθηρα"), Atikas perifērijā, 4000 iedzīvotāju (2011. g.).
Kiline pilsēta Grieķijā ("Κυλλήνη"), Rietumgrieķijas perifērijā, 630 iedzīvotāju (2011. g.).
Kime pilsēta Grieķijā ("Κύμη"), Centrālās Grieķijas perifērijā, Evijas salas austrumu daļā, 8800 iedzīvotāju (2011. g.).
Kiparisija pilsēta Grieķijā ("Κυπαρισσία"), Peloponesas perifērijā, 5800 iedzīvotāju (2011. g.).
Kiprina pilsēta Grieķijā ("Κυπρίνος"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 1160 iedzīvotāju (2011. g.).
Kosa pilsēta Grieķijā ("Κως"), Dienvidegejas perifērijā, 19400 iedzīvotāju (2011. g.).
Lagkada pilsēta Grieķijā ("Λαγκαδάς"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 41100 iedzīvotāju (2011. g.).
Lamija pilsēta Grieķijā ("Λαμία"), Centrālās Grieķijas perifērijas administratīvais centrs, 74700 iedzīvotāju (2011. g.).
Larisa pilsēta Grieķijā ("Λάρισα"), Tesālijas perifērijas administratīvais centrs, Pinjas krastos, 162600 iedzīvotāju (2011. g.), VI gs. p. m. ē. - sengrieķu lielākā pilsēta.
Lavreotike pilsēta Grieķijā ("Λαυρεωτική"), Atikas perifērijā, 25100 iedzīvotāju (2011. g.).
Lavriona pilsēta Grieķijā ("Λαύριο"), Atikas perifērijā, 9900 iedzīvotāju (2011. g.).
Levide pilsēta Grieķijā ("Λεβίδι"), Peloponesas perifērijā, 4100 iedzīvotāju (2011. g.).
Legrena pilsēta Grieķijā ("Λεγρενά"), Atikas perifērijā, 450 iedzīvotāju (2011. g.).
Leptokarja pilsēta Grieķijā ("Λεπτοκαρυά"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 3700 iedzīvotāju (2011. g.).
Lefkada pilsēta Grieķijā ("Λευκάδα"), Jonijas salu perifērijā, tāda paša nosaukuma salas ziemeļu galā, 16300 iedzīvotāju (2011. g.).
Lefkimme pilsēta Grieķijā ("Λευκίμμη"), Jonijas salu perifērijā, Kerkiras (Korfu) salas dienvidu daļā, 3500 iedzīvotāju (2011. g.).
Lehena pilsēta Grieķijā ("Λεχαινά"), Rietumgrieķijas perifērijā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.).
Leonidja pilsēta Grieķijā ("Λεωνίδιο"), Peloponesas perifērijā, 3250 iedzīvotāju (2011. g.).
Liksure pilsēta Grieķijā ("Ληξούρι"), Jonijas salu perifērijā, 4300 iedzīvotāju (2011. g.).
Levadija pilsēta Grieķijā ("Λιβαδειά"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 22200 iedzīvotāju (2011. g.).
Livade pilsēta Grieķijā ("Λιβάδι"), Tesālijas perifērijā, 2700 iedzīvotāju (2011. g.).
Linda pilsēta Grieķijā ("Λίνδος"), Dienvidegejas perifērijā, 3600 iedzīvotāju (2011. g.).
Litohora pilsēta Grieķijā ("Λιτόχωρο"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.).
Lutrohore pilsēta Grieķijā ("Λουτροχώρι"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 460 iedzīvotāju (2011. g.).
Likovrise pilsēta Grieķijā ("Λυκόβρυση"), Atikas perifērijā, 9600 iedzīvotāju (2011. g.).
Magula pilsēta Grieķijā ("Μαγούλα"), Atikas perifērijā, 4700 iedzīvotāju (2011. g.).
Makrakome pilsēta Grieķijā ("Μακρακώμη"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 2250 iedzīvotāju (2011. g.).
Malesina pilsēta Grieķijā ("Μαλεσίνα"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 4500 iedzīvotāju (2011. g.).
Malija pilsēta Grieķijā ("Μάλια"), Krētas perifērijā, 3700 iedzīvotāju (2011. g.).
Mandra pilsēta Grieķijā ("Μάνδρα"), Atikas perifērijā, 12900 iedzīvotāju (2011. g.).
Mantamada pilsēta Grieķijā ("Μανταμάδος"), Ziemeļegejas perifērijā, 3200 iedzīvotāju (2011. g.).
Mantineja pilsēta Grieķijā ("Μαντίνεια"), Peloponesas perifērijā, 3500 iedzīvotāju (2011. g.).
Maratona pilsēta Grieķijā ("Μαραθώνας"), Atikas perifērijā, 33400 iedzīvotāju (2011. g.).
Markopula Mesogaja pilsēta Grieķijā ("Μαρκόπουλο Μεσογαίας"), Atikas perifērijā, 20000 iedzīvotāju (2011. g.).
Markopola Oropa pilsēta Grieķijā ("Μαρκόπουλο Ωρωπού"), Atikas perifērijā, 2550 iedzīvotāju (2011. g.).
Marusi Pilsēta Grieķijā ("Μαρούσι"), Atikas perifērijā, 72300 iedzīvotāju (2011. g.).
Megalopole pilsēta Grieķijā ("Μεγαλόπολη"), Peloponesas perifērijā, 5800 iedzīvotāju (2011. g.).
Megara pilsēta Grieķijā ("Μέγαρα"), Atikas perifērijā, 36900 iedzīvotāju (2011. g.).
Metana pilsēta Grieķijā ("Μέθανα"), Atikas perifērijā, 1100 iedzīvotāju (2011. g.).
Melivoja pilsēta Grieķijā ("Μελίβοια"), Tesālijas perifērijā, 1200 iedzīvotāju (2011. g.).
Meligala pilsēta Grieķijā ("Μελιγαλάς"), Peloponesas perifērijā, 4000 iedzīvotāju (2011. g.).
Melisija pilsēta Grieķijā ("Μελίσσια"), Atikas perifērijā, 22700 iedzīvotāju (2011. g.).
Menemeni pilsēta Grieķijā ("Μενεμένη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, Saloniku piepilsēta, 14900 iedzīvotāju (2011. g.).
Mesolonga pilsēta Grieķijā ("Μεσολόγγι"), Rietumgrieķijas perifērijā, 14400 iedzīvotāju (2011. g.).
Mesine pilsēta Grieķijā ("Μεσσήνη"), Peloponesas perifērijā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.).
Metamorfose pilsēta Grieķijā ("Μεταμόρφωση"), Atikas perifērijā, 29900 iedzīvotāju (2011. g.).
Metaksade pilsēta Grieķijā ("Μεταξάδες"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 870 iedzīvotāju (2011. g.).
Mecova pilsēta Grieķijā ("Μέτσοβο"), Epiras perifērijā, 2500 iedzīvotāju (2011. g.).
Moira pilsēta Grieķijā ("Μοίρες"), Krētas perifērijā, 5900 iedzīvotāju (2011. g.).
Molaji pilsēta Grieķijā ("Μολάοι"), Peloponesas perifērijā, 2530 iedzīvotāju (2011. g.).
Monemvasija pilsēta Grieķijā ("Μονεμβασία"), Peloponesas perifērijā, 1400 iedzīvotāju (2011. g.).
Moshata pilsēta Grieķijā ("Μοσχάτο"), Atikas perifērijā, 25400 iedzīvotāju (2011. g.).
Mudra pilsēta Grieķijā ("Μούδρος"), Ziemeļegejas perifērijā, 1040 iedzīvotāju (2011. g.).
Muzake pilsēta Grieķijā ("Μουζάκι"), Tesālijas perifērijā, 1960 iedzīvotāju (2011. g.).
Mikona pilsēta Grieķijā ("Μύκονος"), Dienvidegejas perifērijā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.).
Mirsine pilsēta Grieķijā ("Μυρσίνη"), Rietumgrieķijas perifērijā, 1200 iedzīvotāju (2011. g.).
Mistra pilsēta Grieķijā ("Μυστράς" / "Μυζηθράς"), Peloponesas perifērijā, 4600 iedzīvotāju (2011. g.).
Mitiline pilsēta Grieķijā ("Μυτιλήνη"), Ziemeļegejas perifērijas administratīvais centrs, Lesbas salā, osta Egejas jūras Mitilines šauruma krastā, 29700 iedzīvotāju (2011. g.).
Naksa pilsēta Grieķijā ("Νάξος"), Dienvidegejas perifērijā, 12100 iedzīvotāju (2011. g.).
Nausa pilsēta Grieķijā ("Νάουσα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 32500 iedzīvotāju (2011. g.).
Nafpakta Pilsēta Grieķijā ("Ναύπακτος/Έπαχτος"), Rietumgrieķijas perifērijā, 19800 iedzīvotāju (2011. g.).
Nafplija pilsēta Grieķijā ("Ναύπλιο"), Peloponesas perifērijā, 14200 iedzīvotāju (2011. g.).
Neaartake pilsēta Grieķijā ("Νέα Αρτάκη"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 9500 iedzīvotāju (2011. g.).
Neaeritraja pilsēta Grieķijā ("Νέα Ερυθραία"), Atikas perifērijā, 17400 iedzīvotāju (2011. g.).
Neajonja pilsēta Grieķijā ("Νέα Ιωνία"), Atikas perifērijā, 67100 iedzīvotāju (2011. g.).
Neamakre pilsēta Grieķijā ("Νέα Μάκρη"), Atikas perifērijā, 16700 iedzīvotāju (2011. g.).
Neamudanja pilsēta Grieķijā ("Νέα Μουδανιά"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 9300 iedzīvotāju (2011. g.).
Neapentele pilsēta Grieķijā ("Νέα Πεντέλη"), Atikas perifērijā, 7200 iedzīvotāju (2011. g.).
Neapotedaja pilsēta Grieķijā ("Νέα Ποτείδαια"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 900 iedzīvotāju (2011. g.).
Neasmirni pilsēta Grieķijā ("Νέα Σμύρνη"), Atikas perifērijā, 73100 iedzīvotāju (2011. g.).
Neafiladelfeja pilsēta Grieķijā ("Νέα Φιλαδέλφεια"), Atikas perifērijā, 25700 iedzīvotāju (2011. g.).
Neahalkidona pilsēta Grieķijā ("Νέα Χαλκηδόνα"), Atikas perifērijā, 9800 iedzīvotāju (2011. g.).
Neapole pilsēta Grieķijā ("Νεάπολη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 30300 iedzīvotāju (2011. g.).
Neapole pilsēta Grieķijā ("Νεάπολη"), Krētas perifērijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.).
Neapole pilsēta Grieķijā ("Νεάπολη"), Rietummaķedonijas perifērijā, 2320 iedzīvotāju (2011. g.).
Nemeja pilsēta Grieķijā ("Νεμέα"), Peloponesas perifērijā, 3900 iedzīvotāju (2011. g.).
Neopsihika pilsēta Grieķijā ("Νέο Ψυχικό"), Atikas perifērijā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.).
Nigrita pilsēta Grieķijā ("Νιγρίτα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 4900 iedzīvotāju (2011. g.).
Nikeja pilsēta Grieķijā ("Νίκαια"), Atikas perifērijā, Atēnu piepilsēta, 89400 iedzīvotāju (2011. g.).
Nikaja pilsēta Grieķijā ("Νίκαια"), Tesālijas perifērijā, 6500 iedzīvotāju (2011. g.).
Nisira pilsēta Grieķijā ("Νίσυρος"), Dienvidegejas perifērijā, 1000 iedzīvotāju (2011. g.).
Nidre pilsēta Grieķijā ("Νυδρί"), Jonijas salu perifērijā, 1250 iedzīvotāju (2011. g.).
Ksilokastra pilsēta Grieķijā ("Ξυλόκαστρο"), Peloponesas perifērijā, Korintas līča dienvidu piekrastē, 5700 iedzīvotāju (2011. g.).
Oihalija pilsēta Grieķijā ("Οιχαλία"), Tesālijas perifērijā, 2940 iedzīvotāju (2011. g.).
Olimpiake Akte pilsēta Grieķijā ("Ολυμπιακή Ακτή"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 320 iedzīvotāju (2011. g.).
Orestjada pilsēta Grieķijā ("Ορεστιάδα"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijas austrumos, 18400 iedzīvotāju (2011. g.).
Ormilija pilsēta Grieķijā ("Ορμύλια"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 4700 iedzīvotāju (2011. g.).
Uranupole Pilsēta Grieķijā ("Ουρανούπολη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 960 iedzīvotāju (2011. g.).
Pajanija pilsēta Grieķijā ("Παιανία"), Atikas perifērijā, 26700 iedzīvotāju (2011. g.).
Palaja Fokaja pilsēta Grieķijā ("Πάλαια Φώκαια"), Atikas perifērijā, 2700 iedzīvotāju (2011. g.).
Paleofalira pilsēta Grieķijā ("Παλαιό Φάληρο"), Atikas perifērijā, 64000 iedzīvotāju (2011. g.).
Paleohora pilsēta Grieķijā ("Παλαιόχωρα/Παλιόχωρα"), Krētas perifērijā, 2200 iedzīvotāju (2011. g.).
Paleorosa pilsēta Grieķijā ("Πάλαιρος"), Rietumgrieķijas perifērijā, 4500 iedzīvotāju (2011. g.).
Palama pilsēta Grieķijā ("Παλαμάς"), Tesālijas perifērijā, 5700 iedzīvotāju (2011. g.).
Palline pilsēta Grieķijā ("Παλλήνη"), Atikas perifērijā, 16400 iedzīvotāju (2011. g.).
Panorama pilsēta Grieķijā ("Πανόραμα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 14600 iedzīvotāju (2011. g.).
Papagu pilsēta Grieķijā ("Παπάγου"), Atikas perifērijā, 13700 iedzīvotāju (2011. g.).
Paravola pilsēta Grieķijā ("Παραβόλα"), Rietumgrieķijas perifērijā, 4800 iedzīvotāju (2011. g.).
Paralija pilsēta Grieķijā ("Παραλία"), Rietumgrieķijas perifērijā, 9100 iedzīvotāju (2011. g.).
Paramitija pilsēta Grieķijā ("Παραμυθιά"), Epiras perifērijā, 7900 iedzīvotāju (2011. g.).
Parga pilsēta Grieķijā ("Πάργα"), Epiras perifērijā, 2400 iedzīvotāju (2011. g.).
Parikija pilsēta Grieķijā ("Παροικιά"), Dienvidegejas perifērijā, 4500 iedzīvotāju (2011. g.).
Patma pilsēta Grieķijā ("Πάτμος"), Dienvidegejas perifērijā, 3000 iedzīvotāju (2011. g.).
Pireja pilsēta Grieķijā ("Πειραιάς"), Atikas perifērijā, Atēnu piepilsēta, osta Egejas jūras Saronas līča krastā, 449000 iedzīvotāju (2011. g.).
Pelasgija pilsēta Grieķijā ("Πελασγία"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 3300 iedzīvotāju (2011. g.).
Pelana pilsēta Grieķijā ("Πέλλανα"), Peloponesas perifērijā, 3400 iedzīvotāju (2011. g.).
Pentēle pilsēta Grieķijā ("Πεντέλη"), Atikas perifērijā, 34900 iedzīvotāju (2011. g.).
Perama pilsēta Grieķijā ("Πέραμα"), Atikas perifērijā, 25400 iedzīvotāju (2011. g.).
Perama pilsēta Grieķijā ("Πέραμα"), Epiras perifērijā, 5700 iedzīvotāju (2011. g.).
Peta pilsēta Grieķijā ("Πέτα"), Epiras perifērijā, 1900 iedzīvotāju (2011. g.).
Petrupole pilsēta Grieķijā ("Πετρούπολη"), Atikas perifērijā, 59000 iedzīvotāju (2011. g.).
Pefki pilsēta Grieķijā ("Πεύκη"), Atikas perifērijā, 21400 iedzīvotāju (2011. g.).
Pefkohore pilsēta Grieķijā ("Πευκοχώρι"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 1650 iedzīvotāju (2011. g.).
Pikerme pilsēta Grieķijā ("Πικέρμι"), Atikas perifērijā, 2000 iedzīvotāju (2011. g.).
Platamona pilsēta Grieķijā ("Πλαταμώνας"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 2000 iedzīvotāju (2011. g.).
Plati pilsēta Grieķijā ("Πλατύ"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 2300 iedzīvotāju (2011. g.).
Plomare pilsēta Grieķijā ("Πλωμάρι"), Ziemeļegejas perifērijā, 6700 iedzīvotāju (2011. g.).
Polihne pilsēta Grieķijā ("Πολίχνη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 36100 iedzīvotāju (2011. g.).
Polihnita pilsēta Grieķijā ("Πολίχνιτος"), Ziemeļegejas perifērijā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.).
Polijira pilsēta Grieķijā ("Πολύγυρος"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 22000 iedzīvotāju (2011. g.).
Polidendre Pilsēta Grieķijā ("Πολυδένδρι"), Atikas perifērijā, 1600 iedzīvotāju (2011. g.).
Polikastra pilsēta Grieķijā ("Πολύκαστρο"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 6500 iedzīvotāju (2011. g.).
Polihrona pilsēta Grieķijā ("Πολύχρονο"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 1060 iedzīvotāju (2011. g.).
Portorafte pilsēta Grieķijā ("Πόρτο Ράφτη"), Atikas perifērijā, 9700 iedzīvotāju (2011. g.).
Preveza pilsēta Grieķijā ("Πρέβεζα"), Epiras perifērijā, 20800 iedzīvotāju (2011. g.).
Prosocane pilsēta Grieķijā ("Προσοτσάνη"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 13100 iedzīvotāju (2011. g.).
Ptolemaīda pilsēta Grieķijā ("Πτολεμαΐδα"), Rietummaķedonijas perifērijā, 32100 iedzīvotāju (2011. g.).
Pidna pilsēta Grieķijā ("Πύδνα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 1200 iedzīvotāju (2011. g.).
Pitagoreja pilsēta Grieķijā ("Πυθαγόρειο"), Ziemeļegejas perifērijā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.).
Pitija pilsēta Grieķijā ("Πύθιο"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 560 iedzīvotāju (2011. g.).
Pilaja pilsēta Grieķijā ("Πυλαία"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 22700 iedzīvotāju (2011. g.).
Pilosa pilsēta Grieķijā ("Πύλος"), Peloponesas perifērijā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.).
Pirgosa pilsēta Grieķijā ("Πύργος"), Rietumgrieķijas perifērijā, 25200 iedzīvotāju (2011. g.).
Rafina pilsēta Grieķijā ("Ραφήνα"), Atikas perifērijā, 12200 iedzīvotāju (2011. g.).
Retimna pilsēta Grieķijā ("Ρέθυμνο"), Krētas perifērijā, 29000 iedzīvotāju (2011. g.).
Rio pilsēta Grieķijā ("Ρίο"), Rietumgrieķijas perifērijā, 13300 iedzīvotāju (2011. g.).
Rodoliva Pilsēta Grieķijā ("Ροδoλίβος"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 3300 iedzīvotāju (2011. g.).
Rodija Pilsēta Grieķijā ("Ροδιά"), Rietumgrieķijas perifērijā, 430 iedzīvotāju (2011. g.).
Rodopole Pilsēta Grieķijā ("Ροδόπολη"), Atikas perifērijā, 2100 iedzīvotāju (2011. g.).
Salamina Pilsēta Grieķijā ("Σαλαμίνα"), Atikas perifērijā, tāda paša nosaukuma salā, 25900 iedzīvotāju (2011. g.).
Same Pilsēta Grieķijā ("Σάμη"), Jonijas salu perifērijā, Kefalonijas salas austrumu daļā, 2340 iedzīvotāju (2011. g.).
Sapes Pilsēta Grieķijā ("Σάπες"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 9500 iedzīvotāju (2011. g.).
Serifa Pilsēta Grieķijā ("Σέριφος"), Dienvidegejas perifērijā, 1420 iedzīvotāju (2011. g.).
Seres Pilsēta Grieķijā ("Σέρρες"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 76200 iedzīvotāju (2011. g.).
Sitija Pilsēta Grieķijā ("Σητεία"), Krētas perifērijā, 9900 iedzīvotāju (2011. g.).
Sjatista Pilsēta Grieķijā ("Σιάτιστα"), Rietummaķedonijas perifērijā, 5500 iedzīvotāju (2011. g.).
Sidirokastra Pilsēta Grieķijā ("Σιδηρόκαστρο"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 5700 iedzīvotāju (2011. g.).
Sinarade Pilsēta Grieķijā ("Σιναράδες"), Jonijas salu perifērijā, 1120 iedzīvotāju (2011. g.).
Skala Pilsēta Grieķijā ("Σκάλα"), Peloponesas perifērijā, 5900 iedzīvotāju (2011. g.).
Suda Pilsēta Grieķijā ("Σούδα"), Krētas perifērijā, 7800 iedzīvotāju (2011. g.).
Sufle Pilsēta Grieķijā ("Σουφλί"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijas austrumos, 14900 iedzīvotāju (2011. g.).
Sofades Pilsēta Grieķijā ("Σοφάδες"), Tesālijas perifērijā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.).
Sparta Pilsēta Grieķijā ("Σπάρτη"), Peloponesas perifērijā, 17400 iedzīvotāju (2011. g.).
Spata Pilsēta Grieķijā ("Σπάτα"), Atikas perifērijā, 12300 iedzīvotāju (2011. g.).
Sperhejada Pilsēta Grieķijā ("Σπερχειάδα"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.).
Stilida Pilsēta Grieķijā ("Στυλίδα"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.).
Sivota Pilsēta Grieķijā ("Σύβοτα"), Epiras perifērijā, 880 iedzīvotāju (2011. g.).
Sikamina Pilsēta Grieķijā ("Συκάμινο"), Atikas perifērijā, 1600 iedzīvotāju (2011. g.).
Sikes Pilsēta Grieķijā ("Συκιές"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 37800 iedzīvotāju (2011. g.).
Simi Pilsēta Grieķijā ("Σύμη"), Dienvidegejas perifērijā, 2600 iedzīvotāju (2011. g.).
Tanagra Pilsēta Grieķijā ("Τανάγρα"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 3800 iedzīvotāju (2011. g.).
Tavra Pilsēta Grieķijā ("Ταύρος"), Atikas perifērijā, 15000 iedzīvotāju (2011. g.).
Tina Pilsēta Grieķijā ("Τήνος"), Dienvidegejas perifērijā, 4400 iedzīvotāju (2011. g.).
Torone Pilsēta Grieķijā ("Τορώνη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 4000 iedzīvotāju (2011. g.).
Tragana Pilsēta Grieķijā ("Τραγανό"), Rietumgrieķijas perifērijā, 2700 iedzīvotāju (2011. g.).
Trikala Pilsēta Grieķijā ("Τρίκαλα"), Tesālijas perifērijā, 80900 iedzīvotāju (2011. g.).
Trikere Pilsēta Grieķijā ("Τρίκερι"), Tesālijas perifērijā, 1700 iedzīvotāju (2011. g.).
Tripole Pilsēta Grieķijā ("Τρίπολη"), Peloponesas perifērijā, 30900 iedzīvotāju (2011. g.).
Troezena Pilsēta Grieķijā ("Τροιζήνα"), Atikas perifērijā, 670 iedzīvotāju (2011. g.).
Tilisa Pilsēta Grieķijā ("Τύλισος"), Krētas perifērijā, 3940 iedzīvotāju (2011. g.).
Timpake Pilsēta Grieķijā ("Τυμπάκι"), Krētas perifērijā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.).
Tirnava Pilsēta Grieķijā ("Τύρναβος"), Tesālijas perifērijā, 12600 iedzīvotāju (2011. g.).
Tirosa Pilsēta Grieķijā ("Τυρός"), Peloponesas perifērijā, 2100 iedzīvotāju (2011. g.).
Tihera Pilsēta Grieķijā ("Τυχερό"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 2000 iedzīvotāju (2011. g.).
Imita pilsēta Grieķijā ("Υμηττός"), Atikas perifērijā, 10700 iedzīvotāju (2011. g.).
Farsala pilsēta Grieķijā ("Φάρσαλα"), Tesālijas perifērijā, 9300 iedzīvotāju (2011. g.).
Feres pilsēta Grieķijā ("Φέρες"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 5200 iedzīvotāju (2011. g.).
Fira pilsēta Grieķijā ("Φηρά"), Dienvidegejas perifērijā, 2100 iedzīvotāju (2011. g.).
Filiate pilsēta Grieķijā ("Φιλιάτες"), Epiras perifērijā, 2600 iedzīvotāju (2011. g.).
Filjatra pilsēta Grieķijā ("Φιλιατρά"), Peloponesas perifērijā, 7900 iedzīvotāju (2011. g.).
Filipjada pilsēta Grieķijā ("Φιλιππιάδα"), Epiras perifērijā, 8400 iedzīvotāju (2011. g.).
Filoteja pilsēta Grieķijā ("Φιλοθέη"), Atikas perifērijā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.).
Florina pilsēta Grieķijā ("Φλώρινα"), Rietummaķedonijas perifērijā, 17900 iedzīvotāju (2011. g.).
File pilsēta Grieķijā ("Φυλή"), Atikas perifērijā, 46000 iedzīvotāju (2011. g.).
Haidare pilsēta Grieķijā ("Χαϊδάρι"), Atikas perifērijā, 46900 iedzīvotāju (2011. g.).
Halandre pilsēta Grieķijā ("Χαλάνδρι"), Atikas perifērijā, 74200 iedzīvotāju (2011. g.).
Halandrica pilsēta Grieķijā ("Χαλανδρίτσα"), Rietumgrieķijas perifērijā, 1140 iedzīvotāju (2011. g.).
Halastra pilsēta Grieķijā ("Χαλάστρα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 9800 iedzīvotāju (2011. g.).
Halkidona pilsēta Grieķijā ("Χαλκηδόνα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 33700 iedzīvotāju (2011. g.).
Halkida pilsēta Grieķijā ("Χαλκίδα"), Centrālās Grieķijas perifērijā, Evijas salā, 59100 iedzīvotāju (2011. g.).
Hanja pilsēta Grieķijā ("Χανιά"), Krētas perifērijā, Krētas salas rietumu daļā, Krētas jūras piekrastē, 108300 iedzīvotāju (2011. g.).
Haniotisa pilsēta Grieķijā ("Χανιώτης/Χανιώτη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 970 iedzīvotāju (2011. g.).
Hersonisa pilsēta Grieķijā ("Χερσόνησος"), Krētas perifērijā, 3200 iedzīvotāju (2011. g.).
Holarga pilsēta Grieķijā ("Χολαργός"), Atikas perifērijā, 30800 iedzīvotāju (2011. g.).
Hortjatisa pilsēta Grieķijā ("Χορτιάτης"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 12900 iedzīvotāju (2011. g.).
Hrisupole pilsēta Grieķijā ("Χρυσούπολη"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 22300 iedzīvotāju (2011. g.).
Psihika pilsēta Grieķijā ("Ψυχικό"), Atikas perifērijā, 9500 iedzīvotāju (2011. g.).
Oreokastra pilsēta Grieķijā ("Ωραιόκαστρο"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 21700 iedzīvotāju (2011. g.).
Opora pilsēta Grieķijā ("Ωρωπός"), Atikas perifērijā, 33800 iedzīvotāju (2011. g.).
Zoniana Pilsēta Grieķijā (Ζωνιανά), Krētas perifērijā, 1580 iedzīvotāju (2011. g.).
Ajosjanisa Retnisa pilsēta Grieķijā, Atikas perifērijā ("Άγιος Ιωάννης Ρέντης"), 16000 iedzīvotāju (2011. g.).
Arnaja Pilsēta Grieķijā, Centrālās Maķedonijas perifērijā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.).
Drama pilsēta Grieķijas ziemeļaustrumos ("Δράμα"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 44800 iedzīvotāju (2011. g.).
Komotine pilsēta Grieķijas ziemeļaustrumos ("Κομοτηνή"), Austrummaķedonoijas un Trāķijas perifērijas administratīvais centrs, 51000 iedzīvotāju (2011. g.).
Ksante pilsēta Grieķijas ziemeļaustrumos ("Ξάνθη"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 70900 iedzīvotāju (2014. g.).
Saloniki pilsēta Grieķijas ziemeļos (_Θεσσαλονίκη_), Centrālās Maķedonijas perifērijas administratīvais centrs, osta Egejas jūras Termes līča krastā, 790800 iedzīvotāju (2011. g.).
Kerkira Pilsēta Grieķijas ziemeļrietumos ("Κέρκυρα"), Jonijas salu perifērijā, tāda paša nosaukuma salā, 39700 iedzīvotāju (2011. g.).
Katerine pilsēta Grieķijas ziemeļu daļā ("Κατερίνη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, netālu no Termes līča rietumu krasta, 85800 iedzīvotāju (2015. g.).
Ebifīla pilsēta Īrijā (_Abbeyfeale_), Limerikas grāfistes dienvidrietumos, 2500 iedzīvotāju (2011. g.); Moništirnafēla.
Invernesa Pilsēta Lielbritānijā ("Inverness"), Skotijas ziemeļos, osta Marifērta krastā, 58000 iedzīvotāju (2011. g.).
Habla teleskops pirmais lielais optiskais teleskops, kas pacelts orbītā ap Zemi virs tās atmosfēras (1990, ASV).
reproducēšana Plakanu informatīvo materiālu (rasējumu, zīmējumu, gleznu, grafisku attēlu un fotogrāfiju) fotografēšana, lai izgatavotu fotokopijas (reprodukcijas).
plakanslīpēšana Plakanu virsmu apstrāde ar slīpripas perifēriju vai gala virsmu.
fotofilma Plāna, no caurspīdīga materiāla izgatavota lente ar gaismjutīgu emulsiju (fotografēšanai); filma.
planētas pretējā kustība planētas kustība pie debess sfēras virzienā no austrumiem uz rietumiem.
planētas tiešā kustība planētas kustība pie debess sfēras virzienā no rietumiem uz austrumiem.
planētas cilpveida kustība planētas redzamā kustība pie debess sfēras, kas rodas, summējoties planētas kustībai pa orbītu un Zemes (novērotāja) kustībai pa orbītu; tā kā šīs kustības notiek ar atšķirīgu ātrumu un dažādās plaknēs, planēta attiecībā pret zvaigznēm pārvietojas pa cilpveida trajektoriju.
jonosfēra Planētas vai pavadoņa atmosfēras jonizētā daļa.
leptocīts Plāns eritrocīts ar samazinātu tilpumu salīdzinājumā ar diametru; tā izskats atgādina šaušanas mērķi - hemoglobinēta perifērijas līnija apjož gaišu laukumu ar pigmentētu centru.
panama Plaša mēroga afēra ar amatpersonu uzpirkšanu.
sausiene Platība, kurā nav dabisku ūdenstilpju un kura saņem mitrumu galvenokārt no atmosfēras nokrišņiem.
plasma Plazma (1) - daļēji vai pilnīgi jonizēta gāze, kas rodas gāzu izlādē zvaigžņu atmosfērās, augstu temperatūru procesos un iekārtās, kurās tiek sintezēti vieglie atomu kodoli.
toksafēns Polihlorkamfēns - kamfēna hlorēšanas produkts, pieskares un zarnu insekticīds.
polihromāzija Polihromatofilie eritrocīti perifērajās asinīs.
vārdiskā izskaņa postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms), latviešu valodā - arī latviska galotne (vai izskaņa), un kuru ārpus salikteņa kā patstāvīgu vārdu parasti nelieto, bet postpozitīvi pievieno internacionālajam prefiksoīdam, darinot salikteni; internacionālais postfiksoīds.
internacionālais postfiksoīds postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms), latviešu valodā - arī latviska galotne (vai izskaņa), un kuru ārpus salikteņa kā patstāvīgu vārdu parasti nelieto, bet postpozitīvi pievieno internacionālajam prefiksoīdam, darinot salikteni; postfiksoīds.
postfiksoīds postpozitīva vārddaļa, kuras satāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms); internacionālais postfiksoīds.
trešā koša prāta sfēra, kurā izpaužas arī jūtu ietekmes; manomājākoša.
tirgus preču vai pakalpojumu apgrozības sfēra.
internacionālais afiksoīds prepozitīva vai postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla (parasti - klasisko valodu cilmes) saknes morfēma un kuru dažādās valodās izmanto kā afiksam līdzīgu vārddarināšanas līdzekli, darinot salikteņus.
internacionālais prefiksoīds prepozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms) kopā ar vienotājfunkcijā lietotu patskani un kuru vārdam vai internacionālajam postfiksoīdam pievieno prepozitīvi, darinot salikteni.
prefiksoīds Prepozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms) kopā ar vienotājfunkcijā lietotu patskani un kuru vārdam vai internacionālajam postfiksoīdam pievieno prepozitīvi, darinot salikteni.
kontražūrs pretgaisma; fotografēšana vai filmēšana, kad uzņemamais objekts atrodas starp uzņemšanas aparātu un gaismas avotu.
nosa- Priedēklis, plus, iesprausta atgriezeniskā morfēma augšzemnieku, daļēji arī vidus un tāmnieku dialektā.
noza- Priedēklis, plus, iesprausta atgriezeniskā morfēma augšzemnieku, daļēji arī vidus un tāmnieku dialektā.
platinēšana Priekšmetu pārklāšana ar plānu platīna kārtiņu, lai palielinātu to izturību pret skābēm, atmosfēras iedarbību, lai dotu tiem glītāku izskatu.
atrofija Process, arī rezultāts --> atrofēties.
hidrometeori Produkti, kas rodas, atmosfērā kondensējoties ūdens tvaikiem: migla, mākoņi, rasa, sarma, atkala.
interneta biedrība profesionāla bezpeļņas organizācija, kas veicina un atbalsta interneta tehnisko attīstību un tā lietojumus pētnieciskajās un akadēmiskajās institūcijās, kā arī ražošanas sfērā.
ierīces draiveris programma, kas nodrošina operētājsistēmas sadarbību ar kādu perifērijas ierīci, sniedzot operētājsistēmai informāciju par tās raksturojumiem (piemēram, displeja ekrāna izšķirtspēju); ja datoram tiek pieslēgtas jaunas ārējās iekārtas, tad jāizmanto jauni draiveri.
planetārijs projekcijas aparāts, ar ko uz kupolveida ekrāna demonstrē debess sfēras ainu.
Molotova-Ribentropa pakts PSRS un Vācijas līgums par neuzbrukšanu un tam pievienotais slepenais protokols par interešu sfēru sadali Eiropā, noslēgts 1939. g. 23. augustā Maskavā.
ekliptikas poli punkti, kuros ekliptikas ass krusto debess sfēru; debess Ziemeļpolam tuvāko ekliptikas polu sauc par ekliptikas Ziemeļpolu, tas atrodas Pūķa zvaigznājā; pretējo eliptikas polu sauc par ekliptikas Dienvidpolu, tas atrodas Zelta Zivs zvaigznājā.
debess (arī pasaules) pols punkts, kurā debess sfēra krustojas ar pasaules asi.
Galaktikas Ziemeļpols punkts, kurā Galaktikas ass krusto debess sfēru Berenikes Matu zvaigznājā.
Galaktikas Dienvidpols punkts, kurā Galaktikas ass krusto debess sfēru Skulptora zvaigznājā.
galvenais fokuss punkts, kurā saiet sfēriskajā spogulī atstarots vai lēcā lauzts paralēlu staru kūlis.
aeronivelēšana Punktu augstumu noteikšana ar radioaugstummēru un statoskopu aerofotografēšanas procesā.
Sokas purvs purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Alojas novada Staiceles pagastā (ziemeļu daļa turpinās Igaunijā), platība Latvijas daļā — 2167 ha, 1989. g. iekļauts Starptautiskās putnu aizsardzības padomes Eiropas nozīmīgāko putnu vietu sarakstā; Kodu-Kapzemes purvs; Kodaju purvs.
pārejas purvs purvs, kas veidojas, kūdras slānim zemā purvā kļūstot biezākam un mainoties augu valstij; palielinās augu barošanās no atmosfēras nokrišņiem, bet samazinās no gruntsūdeņiem.
eņģelis pusdievišķa būtne, Dieva sūtnis, kam parasti ir spārnota jaunekļa izskats; Vecajā derībā sastopams trīs nozīmēs: cilvēks, kas tiek sūtīts no cilvēka pie cilvēka un tādējādi pilnībā pieder pie cilvēciskās sfēras; cilvēks, visbiežāk pravietis, kas ir starpnieks starp Dievu un cilvēkiem un tādējādi pieder gan pie dievišķās, gan cilvēciskās sfēras; pusdievišķa vai gandrīz dievišķa būtne, ķermeniska vai neķermeniska, redzama vai neredzama, kas pilnībā pieder pie dievišķās sfēras.
Halkidike Pussala Grieķijas ziemeļaustrumos (gr. val. "Chalkidikē"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, starp Termes un Strimonas līci, platība - 3000 kvadrātkilometru, iestiepjas jūrā 120 km, lielākais augstums - 2033 m (Atona kalns).
fotoradars Radars ar automātisku fotografēšanas iekārtu, kas fiksē braukšanas ātruma pārsniegšanu.
sakne Radniecīgu vārdu grupai kopēja morfēma, ar ko ir saistīta vārda visa leksiskā nozīme vai tās galvenā dala.
depresija Rajons ar pazeminātu atmosfēras spiedienu.
ideogrāfiskais raksts raksta veids, kurā rakstzīmes (nosacīts attēls vai zīmējums) apzīmē nevis valodas skaņas, bet noteiktas nozīmes vārdus vai morfēmas (senēģiptiešu, šumeru, ķīniešu u. c. rakstības sistēmās).
mīties Rasties citas skaņas, fonēmas vietā (morfēmā, vārdā) - par skaņu, fonēmu.
šautras zibens redzama līnijveida elektriskā izlāde atmosfērā, ja ir liela potenciālu starpība starp mākoņiem vai starp mākoņiem un zemi.
atmosfēras zondēšana regulāra radiozondes vai citu aeroloģisko aparātu pacelšana atmosfērā, lai iegūtu datus par augšējo atmosfēras slāņu temperatūru, mitrumu, spiedienu, vēju un notiekošajiem procesiem.
neirotropisms Reģeneratīvu nerv-šķiedru tieksme augt noteiktu perifērisko nerva daļu virzienā.
aeropauze Reģions, kur atmosfēras funkcionālā iedarbība uz cilvēku un lidaparātu pārstāj eksistēt.
reklamizācija reklāmas iespiešanās dažādās sabiedrības dzīves sfērās.
svaidīšana Reliģijā, pareizticības un katolicisma sakraments, ar kuru personas nošķir no pasaulīgās sfēras un ievada dievišķajā.
rentgens rentgenaparāts (parasti medicīnā); caurskate vai fotografēšana ar rentgenaparātu; rentgenattēls.
Berģi Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā, atrodas Rīgas austrumu daļas perifērijā, Juglas ezera austrumu krastā.
lielais riņķis riņķa līnija, pa kuru sfēru šķeļ plakne, kas iet caur sfēras centru.
sadura Robeža (piemēram, vārdā, tekstā) starp divām valodas vienībām (piemēram, morfēmām, vārdiem).
fronte Robežjosla (atmosfērā), kas nodala, šķir dažādas (piemēram, siltas un aukstas) gaisa masas.
sabildēt Safotografēt.
safočēt Safotografēt.
dabas resursi saimniecībā un kultūrā izmantojamie dabas objekti un procesi: zeme, tās dzīles, ūdeņi, meži, flora un fauna, atmosfēra, gaiss, Saules un vēja enerģija, Zemes iekšējais siltums, paisums un bēgums.
mitilotoksisms Saindēšanas ar mitilotoksīnu, kas izpaužas kā centrālas un perifēriskās nervu sistēmas paralīze.
margināls Saistīts ar (kā) robežu, perifēriju; tāds, kas atšķiras no kā galvenā, centrālā.
afēristisks Saistīts ar afērām; raksturīgs afēristam.
meteoroloģisks Saistīts ar atmosfēru un tās fizikālajiem procesiem.
kosmisks Saistīts ar kosmosu, tam raksturīgs; tāds, kas norisinās ārpus Zemes atmosfēras.
morfēmisks Saistīts ar morfēmiku, tai raksturīgs.
sfērisks Saistīts ar sfēru (1), tai raksturīgs; tāds, kam ir sfēras forma, veids.
hidrofizikāls Saistīts ar ūdens fizikālajām īpašībām un procesiem, kas noris hidrosfērā, tiem raksturīgs.
barometrs kāpj saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena paaugstināšanos.
barometrs ceļas saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena paaugstināšanos.
barometrs krīt saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena pazemināšanos.
barometrs krītas saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena pazemināšanos.
sēdēt kā uz pulvera mucas saka, ja kādam draud briesmas, ja kuru katru brīdi var notikt kas ārkārtējs, ir ļoti saspīlēta atmosfēra.
čīz Saka, mudinot smaidīt (parasti fotografēšanas laikā).
dagerotipija Sākotnējais fotografēšanas paņēmiens, ar kuru attēlu ieguva uz plates, kas pārklāta ar sudraba jodīdu.
Ajosefstratija sala Egejas jūrā (_Ágios Efstrátios, Nísos_), Grieķijas teritorija, Ziemeļegejas perifērijā.
Antipara sala Egejas jūrā (_Antíparos Nísos_), Kiklādu salu grupā, Grieķijas Dienvidegejas perifērijā.
Antipsara sala Egejas jūrā (_Antipsara, Nisos_), Grieķijas Ziemeļegejas perifērijā.
Amorga sala Egejas jūras dienvidos (_Amorgós_), Grieķijas Dienvidegejas perifērijā.
Ajosjeorja sala Mirtejas jūras ziemeļu daļā (_Ágios Geórgios, Nísos_), Grieķijas teritorija, Atikas perifērijā.
Antimila sala Mitrejas jūras austrumu daļā (_Antímilos, Nisída_), Grieķijas Dienvidegejas perifērijā.
Ejina Sala Mitrejas jūras Saronikas līcī ("Aigina"), Grieķijas teritorija, Atikas perifērijā, apdzīvota, platība - 87,4 km^2^, garums - 18,5 km; Aigīna.
Salamina Sala Mitrejas jūras Saronikas līcī ("Nisos Salamina"), Grieķijas teritorija, Atikas perifērijā, apdzīvota, platība - 96,04 kvadrātkilometri, maksimālais garums - 15 km, augstums - līdz 375 m vjl.
Magī sala sala Ziemeļu šauruma rietumu piekrastē, Lielbritānijā, lielākā daļa Ziemeļīrijas Lārnas apgabalā, bet dienvidu gals - Karikfērgusas apgabalā.
apohromatiskā lēca salikta lēca ar koriģētu sfērisko un hromatisko aberāciju.
monocitopēnija Samazināts monocītu skaits perifēriskajās asinīs.
austrumu plūdums samērā stabila gaisa pārnese no austrumiem uz rietumiem vispārējā atmosfēras cirkulācijas sistēmā; pasāti tropos.
barotalģija Sāpes vidusausī, strauji mainoties atmosfēras spiedienam.
krokota zona sarežģīta tektoniskā struktūra, ko nav iespējams tieši kartografēt.
sarkano acu efekts sarkanā krāsā attēlotas acu zīlītes fotoattēlā; rodas, acu aizmugures sienai atstarojot gaismas sarkanā spektra daļu, ja fotografējot virza zibspuldzes gaismas impulsu fotoobjektīva optiskai asij tuvā leņķī; to novērš ar īslaicīgu impulsa apgaismojumu tieši pirms uzņemšanas, kā arī nevēršot zibspuldzi tieši uz uzņemamo objektu.
kartēt Sastādīt (kā) karti; atzīmēt, apzīmēt (ģeogrāfiskajā) kartē vai kartogrammā; kartografēt.
transporta un komunikāciju ainava satiksmes ceļu mezgli, maģistrāles un ar tām saistīto inženiertehnisko būvju un struktūru, sakaru līniju, ražošanas un apkalpojošās sfēras objektu, apstādījumu un citu funkcionālo ainavelementu kopums, kā arī pārējās platības, kur daba, saimniecība un kultūrvide atrodas tiešā vai netiešā cilvēku, kravu un informācijas plūsmu ietekmē.
Saules vainags Saules atmosfēras ārējā, retinātā daļa; korona.
flokula Saules atmosfēras veidojumi, kas novērojami hromosfērā virs fotosfēras lāpām; pastiprināti tās staro hromosfēras spektra līnijās.
Saules konstante Saules elektromagnētiskā starojuma summārā enerģija, kas 1 sekundē krīt uz 1 m^2^ lielu, perpendikulāri Saules stariem novietotu virsmu pie Zemes atmosfēras augšējās robežas, ja Zeme atrodas vidējā attālumā no Saules; šīs konstantes vērtība ir 1370 W/m^2^; solārkonstante.
spulgotava Saules fotosfēra.
fākela Saules fotosfēras lāpa; fotosfēras lāpas ir tās rajoni ar pastiprinātu spožumu, kas parasti parādās aktīvajos apgabalos agrāk par plankumiem un pazūd pēc to izzušanas.
fotosfēras lāpa Saules fotosfēras rajons ar pastiprinātu spožumu.
Saules radiācija Saules izstarotais siltums; tās daudzums ir atkarīgs no attāluma starp Zemi un Sauli (attāluma starpība gada laikā mainās par apm. 5 milj. km), Saules staru krišanas leņķa (jo tas mazāks, jo mazāku enerģijas daudzumu saņem laukuma vienība), no Saules augstuma virs horizonta, dienas garuma, mākoņainības, atmosfēras dzidruma.
duļķainuma faktors Saules radiācijas vājināšanās raksturotājs atmosfērā – reālās atmosfēras un ideālas atmosfēras (tīra, sausa gaisa) dzidruma koeficientu logaritmiska attiecība.
izkliedētā Saules radiācija saules siltuma daļa, kas izkliedējas atmosfērā, sastopoties ar gaisa molekulām, putekļiem un ūdens daļiņām.
sausleja Sausa, lēzena ieleja, kam ir plats dibens un kas saņem mitrumu galvenokārt no atmosfēras nokrišņiem.
harmsils Sauss, karsts vējš Rietumtjanšanā, parasti pūš no kalna un tam ir fēna raksturs; vasarā pūš no dienvidiem un postoši ietekmē veģetāciju.
superkondensators Sava veida neķīmisks akumulators, kas spēj uzkrāt lielu daudzumu elektrības, lietojot tādus materiālus kā grafēns.
oksimioglobīns Savienojums, kas rodas no mioglobīna atmosfēras skābekļa iedarbībā, veidojoties kovalentai saitei ar skābekli, bet ar dzelzs jonu pārmaiņas nenotiek.
Cyphelium sessile sēdošā cifēlija.
kauslampa Sekls sfērisks reflektors ar vienu lampu; lieto pamatapgaismojumam.
deva senindiešu mitoloģijā - dievu šķira; parasti runā par 33 dieviem (lai gan tekstos tiek pieminēti 333, 3306 vai 339 dievi), kas sadalīti pa trim kosmiskajām sfērām.
plāksne Sfēra, joma, kurā (ko) attēlo, izsaka; viedoklis, no kā (ko) aplūko, analizē.
nereglamentētā sfēra sfēra, kas nav pakļauta normatīvajos aktos noteiktajai obligātajai produktu, procesu un pakalpojumu atbilstības novērtēšanai.
reglamentētā sfēra sfēra, kas pakļauta normatīvajos aktos noteiktajai obligātajai produktu, procesu vai pakalpojumu atbilstības novērtēšanai.
sadure Sfēra, kurā saskaras (piemēram, zinātnes nozares, parādības sabiedrībā).
niša Sfēra, nozare, sektors u. tml., kas piemērots specifiskai darbībai vai vēl ir relatīvi brīvs, lai tajā varētu uzsākt veiksmīgu darbību.
sfaira Sfēra.
ekvators sfēras viduslīnija.
sphaeriaceae Sfēriju dzimta.
sphaeriales Sfēriju rinda.
ortodromas koordinātas sfēriskā koordinātu sistēma, kuras ekvators ir otodroma, kas savieno divus secīgus maršruta punktus uz Zemes virsmas.
sfērisks šarnīrs sfēriska locīkla.
lodveida zvaigžņu kopa sfēriska vai elipsoidāla zvaigžņu sistēma, kurā ir vismaz 100 000 zvaigžņu; kopa sastāv no vecām zvaigznēm.
aplanātisms Sfēriskās aberācijas trūkums.
rekombināciju mezgli sfēriskas submikroskopiskas struktūras, kas izvietotas sinaptonemālajā kompleksā starp konjugējošo hromosomu pavedieniem.
zvaigznes zonas sfēriski simetriski zvaigznes slāņi, kuriem raksturīga noteikta vidējā temperatūra, gāzes spiediens, blīvums, ķīmiskais sastāvs un kuros norisinās tiem raksturīgi fizikālie procesi.
pavadonis Sfērisks hromosomas iecirknis, ko no pārējās hromosomas atdala sekundārā iežmauga.
šķīvja priekšlobītājs sfērisks šķīvis, kas nostiprināts slīpi gan pret vertikālo plakni, gan pret braukšanas virzienu; iestrādā nezāļu un augu atliekas līdzīgi lemeša priekšlobītājam.
sfairisks Sfērisks.
horoskops Shēma, kas īpašā debess sfēras projekcijā attēlo planētu, Saules un Mēness stāvokli noteiktā laika momentā; to izmanto, lai ar astroloģijas metožu palīdzību noteiktu cilvēku īpašības un likteņus, pareģotu nākotni.
oolīti Sīki sfēriski ogļskābes kaļķu vai dzelzs oksīdu graudi ar koncentriski čaumalainu vai radiāli starainu struktūru.
migla sīku ūdens pilienu vai ledus kristāliņu sabiezinājums atmosfēras zemākajos slāņos
konvekcija atmosfērā siltuma apmaiņa starp atmosfēras augšējiem un apakšējiem slāņiem gaisa vertikālo kustību rezultātā, kuras izraisa spiediena maiņa vertikālā virzienā.
zemes un jūras siltuma bilance siltuma enerģijas pieplūdes un zuduma attiecība sistēmā, kur galvenie elementi ir radiācijas bilance, kondensācijas un iztvaikošanas siltums, turbulentā un konvektīvā siltuma apmaiņa starp atmosfēru un litosfēras virsmu, advekcija, siltuma plūsma starp Zemes virsmu un litosfēras un hidrosfēras dziļākajiem slāņiem un siltuma pārnese (jūrā) ar straumēm.
siltumnīcefekts Siltumnīcas efekts - temperatūras paaugstināšanās planētas atmosfērā; izraisa noteikti ķīmiskie savienojumi (CO~2~ u. c.), kas relatīvi nedaudz aiztur Saules gaismu, bet stipri kavē planētas virsmas siltuma starojuma aizplūšanu kosmosā.
koksnes sadedzināšanas izmete siltumnīcefekta gāzu izdalīšanās atmosfērā koksnes degšanas procesā, ko veido nepilnīgās degšanas produkti, degšanas oksidētie produkti un produkti, kas rodas no kurināmā esošajām blakus vielām.
drenāžas un uzpūtes sistēma sistēma spiediena regulēšanai tvertnē virs degvielas vai cita šķidruma, lai sekmētu šķidrumu padevi sūkņiem bez kavitācijas; realizē, savienojot tvertnes ar ārēju atmosfēru vai saspiestās gāzes avotu.
vaļējā kartera ventilācija sistēma, kas atsūc kartera gāzes un izvada tās atmosfērā pa ežektora cauruli.
Piena Ceļš skaidrās, tumšās bezmēness naktīs pie debess redzama blāva, gaiša josla, kas pa loku stiepjas pāri visai debess sfērai; mūsu Galaktika (zvaigžņu sistēma).
barometriskais gradients skaitlis, kas rāda atmosfēras spiediena maiņu uz Zemes virsmas, ģeogrāfiskajam platumam mainoties par vienu grādu.
debess koordinātas skaitļi, kas raksturo astronomisko objektu un palīgpunktu stāvokli uz debess sfēras.
plāns Skatījums no noteikta viedokļa, arī kā izpausmes sfēra, aspekts.
skatumeklētājs skatu meklētājs - ierīce, ar kuras palīdzību fotokameru novirza uz fotografējamo objektu.
substratosfēra Slānis starp stratosfēru un troposfēru.
astenosfēra Slānis Zemes mantijas augšējā daļā 50-400 km dziļumā ar pazeminātu viskozitāti un palielinātu plastiskumu; izraisa lielu litosfēras plātņu horizontālu pārvietošanos (kontinentu dreifu).
zemes klātne sliežu ceļa grunts inženierbūvju komplekss (uzbērumi, ierakumi, pusuzbērumi, pusierakumi) - ceļa virsbūves pamats, kas nodrošina sliežu ceļa noturību un aizsargā pret atmosfēras un gruntsūdeņu iedarbību.
simpatalģija Slimība, kas rodas, ja bojāti simpātiskās nervu sistēmas mezgli vai nervi un to gala sazarojumi sakarā ar asinsvadu slimībām un kaulu un locītavu slimībām; raksturīgas dedzinošas, spiedošas, spīlējošas sāpes, kas pastiprinās siltumā, kā arī mainoties atmosfēras spiedienam.
neirofibromatoze Slimība, kurai raksturīgi daudzi perifēro nervu labdabīgie audzēji - neirofibromas, ko veido nervu apvalku šūnas.
aeropātija Slimīgs stāvoklis, ko izraisa straujas pārmaiņas atmosfēras spiedienā.
sadzīve Sociālās dzīves neražojošā sfēra, kas ietver cilvēku materiālo vajadzību (piemēram, pēc pārtikas, apģērba, mājokļa, medicīniskās palīdzības) apmierināšanu, kā arī garīgo un kultūras vērtību izmantošanu, cilvēku savstarpējos sakarus, atpūtu, izpriecas; cilvēku ikdienas dzīves apstākļi un veids, materiālo un garīgo vajadzību apmierināšanas veidu un formu kopums, paradumu, ieražu kopums, kas izveidojušies sociāli vēsturisko apstākļu rezultātā un raksturīgi kādai noteiktai šķirai, sociālai grupai u. tml.
fotokinoložmetējs Speciāls filmēšanas aparāts, ko lieto aviācijā, lai kontrolētu tēmēšanas kvalitāti, uzbrukuma izpildes, šaušanas, bombardēšanas un raķešu palaišanas rezultātus; nodrošina nepārtrauktu un vienlaicīgu mērķa un tēmēkļa tīkliņa fotografēšanu pa kadriem.
fotoložmetējs Speciāls filmēšanas aparāts, ko lieto aviācijā, lai kontrolētu tēmēšanas kvalitāti, uzbrukuma izpildes, šaušanas, bombardēšanas un raķešu palaišanas rezultātus; nodrošina nepārtrauktu un vienlaicīgu mērķa un tēmēkļa tīkliņa fotografēšanu pa kadriem.
multipleksais kanāls speciāls ievadizvades kanāls, pa kuru var pārraidīt datus starp datoru un vairākām vienlaicīgi strādājošām perifērijas ierīcēm.
konflikta vadīšana specifisku darbību kopums konflikta risināšanas procesā, kad kādas grupas dalībniekiem palīdz noteikt un raksturot savstarpējās attiecības, atkarības sfēras, novērst komunikācijas barjeras, precizēt problēmas un resursus, darboties kopā specifisko problēmu risināšanā.
smerčs Spēcīgs, postošs atmosfēras stabveida virpulis, kas piltuvveidīgi rodas no gubu lietusmākoņa līdz zemes vai ūdens virsai.
slēgtā glabāšana spēkratu glabāšana slēgtās telpās, speciāli iekārtotos boksos vai garāžās, kurās spēkrati ir pasargāti no atmosfēras iedarbes un ir iespējams uzturēt glabāšanai optimālu temperatūru.
vakuumspektroskopija Spektroskopijas nozare, kas pētī UV starojuma īsviļņu apgabalu un mīksto rentgenstarojumu (viļņu garumu diapazons \~200-0,4 nm); tā kā šo starojumu stipri absorbē gaiss, tad visas iekārtas (sākot ar starojuma avotu un beidzot ar starojuma uztvērēju) jānovieto vakuumā vai arī cēlgāzu atmosfērā.
manometriskais spiediens spiediens, ko rāda parastais tehniskais manometrs; manometriskais spiediens ir vienāds ar absolūtā un atmosfēras spiediena starpību.
lāpa Spilgti fotosfēras veidojumi Saules aktīvajos rajonos, kas redzami baltā gaismā (galvenokārt Saules diska malu tuvumā).
galaktiskais halo spirālveida galaktikas sfēriskā sastāvdaļa, ko veido vecas, izklaidus izvietotas zvaigznes un lodveida zvaigžņu kopas.
loksodroma Spirālveida līnija uz sfēras, kas ar visiem meridiāniem veido vienādus leņķus.
fotostats Stacionāra iekārta operatīvai automatizētai zīmējumu, dokumentu un grāmatu attēlu fotografēšanai.
normālapstākļi Standarta fizikālie apstākļi, kuros spiediens p=101325 Pa (normālā atmosfēra), termodinamiskā temperatūra T=273,15 K un gāzes molārais tilpums VO=22414 x 10-2 m3 mol-1.
standartizācija standartu^1^(2) izstrāde un lietošana darbības reglamentēšanai noteiktā sfērā.
starpgredzens Starp fotoobjektīvu un fotoaparātu ievietojams gredzens, kas, pagarinot fokusēšanas attālumu, dod iespēju fotografēt no tuvākas distances, nekā to pieļauj fotoobjektīva un fotoaparāta konstrukcija.
Y "Yankee" starptautisks signāls – nozīmē "es dreifēju ar enkuru".
Y Starptautisks signāls "Yankee" - nozīmē "es dreifēju ar enkuru".
dzidruma koeficients staru caurlaides koeficients, kas raksturo atmosfēras spēju laist cauri Saules radiāciju.
radiācija starveidīga izplatīšanās no centra uz perifēriju.
CEIES Statistikas informācijas ekonomikas un sociālajā sfērā padomdevēja komiteja (fr. "Comite consultatif europeen de l'information statistique dans les domaines economique et social").
leksikostatistika Statistiska valodas pētīšana (atsevišķu vārdu lietojuma biežums, morfēmu, vārdu, teikuma konstrukciju lietošanas kvantitatīvās īpatnības u. tml.).
normocitoze Stāvoklis, kurā eritrocīti perifērijas asinīs ir normāli.
Marsa lielā opozīcija stāvoklis, kurā Marss ir vistuvāk Zemei (Marss atrodas tuvu savas orbītas perihēlijam, bet Zeme - tuvu savas orbītas afēlijam) un kas atkārtojas reizi 15-17 gados.
stenotipija stenografēšana un stenogrammu atšifrēšana ar speciālu rakstāmmašīnu.
stereoprojektors Stereofotogrammetrisks aparāts, kas ļauj pēc robežfotoattēlu pāra atveidot un izmērīt nofotografētā apvidus iecirkņa telpisko modeli, turklāt mērījumu rezultāti tiek uzzīmēti uz papīra topogrāfiskās kartes veidā.
morfostilistika Stilistikas apakšnozare, kurā pēta morfēmu un gramatisko formu lietojuma stilistisko un emocionālo ekspresivitāti.
E slānis stipri jonizēts atmosfēras slānis 90-150 km augstumā, labi atstaro radioviļņus
stratosfaira Stratosfēra.
SOFIA Stratosfēras infrasarkanās astronomijas observatorija (angļu "Stratospheric Observatory for Infrared Astronomy").
perlamutra mākoņi stratosfēras mākoņi, kas pēc izskata līdzīgi spalvu un spalvu-gubu mākoņiem; veidojas virs Ziemeļeiropas un ziemā arī virs Aļaskas, redzami tikai īsu brīdi pēc Saules rieta.
magnētiskā vētra straujas Zemes magnētiskā lauka virziena un stipruma izmaiņas, kas ilgst no dažām stundām līdz vairākām diennaktīm un aptver visu zemeslodi; rodas, Saules uzliesmojuma izsviestajam kosmiskajam starojumam sasniedzot Zemi un ietekmējot Zemes magnetosfēru.
superfikss Suprafikss - morfoloģiska supramorfēma, kas īstenojas vārda vai vārdformas robežās un kas parasti saistīta ar zilbes intonāciju vai vārda uzsvaru vārddarināšanas vai formveidošanas funkcijā.
supramorfs Supramorfēmas īstenošanās runā; supermorfs.
supermorfs Supramorfēmas īstenošanās runā; supramorfs.
piektā koša svētlaimības sfēra jeb ānandamājākoša.
strāvplūsma Šaura gaisa plūsma ar lielu ātrumu (parasti troposfērā, stratosfērā).
Fraunhofera līnijas šauras absorbcijas spektra līnijas nepārtrauktā Saules izstarotās gaismas spektrā; veidojas, Saules starojumam absorbējoties Saules atmosfēras ārējos slāņos, un satur informāciju par Saules atmosfēras ķīmisko sastāvu.
zemes piramīdas šauri 10–15 m augsti konusveida pauguri, kas veidojas, atmosfēras nokrišņiem izskalojot nešķiroto morēnas materiālu; virsotnē liels laukakmens vai klints atlūznis, kas pasargā no erozijas morēnas masu.
fjerdi Šauri un gari, bieži vien upjveidīgi jūras līči Jitlandes un Zviedrijas austrumu krastos; fērdi.
šķērstiltiņi Šķērssvītroto muskuļu protofibrillas sasaistošie elementi, kas atrodas muskuļšķiedras tumšo disku perifērijā.
kvazimorfēma Šķietama, neīsta morfēma, piemēram, latviešu valodā no viduslejasvācu valodas aizgūtos vārdos "bēniņi", "misiņš", "tēriņš" vārda daļa "-iņ-" (latviskots vācu valodas piedēklis "-ing(e)-") atgādina deminutīva piedēkli "-iņ-".
Ņūmeksika Štats ASV ("New Mexico"), administratīvais centrs - Santafē, platība - 314914 kvadrātkilommetri, 2085600 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Arizonu, Jūtu, Kolorādo, Oklahomu un Teksasu, kā arī ar Meksiku.
cikla pārķere tāda centrālā procesora darba cikla izmantošana, kas ļauj periodiski pārtvert atsevišķus pamatatmiņas darba ciklus un nodrošināt vienlaicīgu vairāku datu apstrādes un perifērijas ierīču operāciju veikšanu vai zināmu to izpildes pārklāšanos.
bezatmosfēras Tāds (debess ķermenis), kam nav atmosfēras.
pilns Saules aptumsums tāds Saules aptumsums, kad Mēness pilnīgi aizklāj Sauli; šai laikā novērojami Saules atmosfēras augšējie slāņi.
monomorfēmisks Tāds vārds vai vārdforma, kurā ir tikai viena morfēma - sakne.
polimorfēmisks Tāds vārds vai vārdforma, kurā ir vismaz divas morfēmas - sakne un afikss vai vairākas saknes un afiksi.
kariosfērisks Tāds, kam ir sfērisks kodols.
caurspiedīgs Tāds, kam piemīt spēja izspiesties cauri (piemēram, kādam ķermenim, atmosfērai).
visaptverošs Tāds, kas aptver visas sfēras, arī tāds, kas aptver visu (kādā sfērā).
perifērs Tāds, kas atrodas perifērijā (1).
perifērs Tāds, kas atrodas perifērijā (2).
sfērisks Tāds, kas atrodas uz sfēras virsmas (par figūrām); tāds, kas pētī figūras, kuras atrodas uz sfēras virsmas (par matemātikas nozari).
ārpusatmosfēras Tāds, kas atrodas vai noris ārpus atmosfēras.
barometrisks Tāds, kas attiecas uz atmosfēras spiedienu.
atmosfērisks Tāds, kas attiecas uz atmosfēru (1).
ektolecitāls Tāds, kas attiecas uz olu, kurā dzeltenums novietots perifērijā.
periferoneirāls Tāds, kas attiecas uz perifērijas nerviem.
atmosfērizturīgs Tāds, kas ir izturīgs pret atmosfēras iedarbību jebkuros laika apstākļos.
spiedīgs Tāds, kas ir ļoti karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (parasti pirms negaisa) un izraisa nepatīkamas sajūtas (par gaisu, tā plūsmu); tāds, kad gaiss ir ļoti karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi, kad atmosfēras spiediens krīt (parasti pirms negaisa) un izraisās nepatīkamas sajūtas (par laikposmu, laikapstākļiem).
šaurfilma Tāds, kas ir paredzēts filmēšanai, fotografēšanai ar šādu filmu; tāds, kas ir filmēts, fotografēts uz šādas filmas.
aerokosmisks Tāds, kas izmantojams gan atmosfērā, gan kosmosā.
pilnīgs Tāds, kas ļoti izteikti atbilst kādai darbības sfērai, stāvoklim (par cilvēku).
vispārlietojams Tāds, kas nav saistīts ar specifiskām sazināšanās situācijām vai valodas lietošanas sfērām (piemēram, par vārdu, izteikumu); neitrāls (6).
neitrāls Tāds, kas nav saistīts ar specifiskām sazināšanās situācijām vai valodas lietošanas sfērām (piemēram, par vārdu, izteikumu); vispārlietojams.
aplanātisks Tāds, kas novērš staru sfērisko aberāciju, piem., optiska lēca.
mikroaerofīls Tāds, kura augšanai nepieciešams brīvais skābeklis, bet mazākā koncentrācijā nekā atmosfērā (par mikroorganismiem).
monotonisks Tāds, kurā neizmanto toņa frekvences un intensitātes maiņas, lai pretstatītu vārdus, morfēmas.
pirmatnīgs Tāds, kura sastāvā nav atvasināšanas morfēmu vai salikteņa sastāvdaļu (parasti par vārdu).
neatvasināts Tāds, kura sastāvā nav atvasināšanas morfēmu vai salikteņa sastāvdaļu.
pasaules ass taisne, kas paralēla Zemes rotācijas asij un iet caur debess sfēras centru; punktus, kuros šī ass krusto debess sfēru, analoģiski Zemes poliem sauc par debess Ziemeļpolu (atrodas Mazā Lāča zvaigznājā) un debess Dienvidpolu (Oktanta zvaigznājā).
dzīle Tālums, augstums (atmosfērā, kosmosā).
zīme Tas (piemēram, uzšuve, nozīme, emblēma, medaļa u. tml.), kas norāda uz kādu darbības sfēru, piederību kādai organizācijai, apbalvojumu par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē.
triumfētājs Tas, kas triumfē.
tirdzniecība tautsaimniecības nozare, kas ietver preču apgrozību, to kustību no ražošanas sfēras uz patērēšanas sfēru.
at Tehniskā atmosfēra (ārpussistēmas spiediena mērvienība).
ata Tehniskās atmosfērās izteikta gāzes vai tvaika absolūtā spiediena apzīmējums (tehniskā atmosfēra, absolūtā).
mobilisms Tektoniska hipotēze par litosfēras bloku (plātņu) horizontālu pārvietošanos (dreifu).
radiotelegrafēšana Telegrafēšana, izmantojot radioviļņus.
gidēšana Teleskopa griešana līdzi debess spīdeklim ar nolūku kompensēt tā redzamo kustību pie debess sfēras, lai debess spīdekli varētu ērti aplūkot, fotografēt u. tml.
meniska teleskops teleskops ar ieliektu sfērisku galveno spoguli un vienu vai vairākiem meniskiem.
gamma teleskops teleskops kosmisko objektu gamma starojuma uztveršanai un reģistrēšanai ārpus Zemes atmosfēras; tā izšķirtspēja ir loka grāda daļas.
mākslas foto tēlotājas mākslas nozare, kur mākslas darbu izstrādā ar fotografēšanas tehniku; fotomāksla.
fotomāksla Tēlotājas mākslas nozare, kur mākslas darbu izstrādā ar fotografēšanas tehniku; mākslas foto.
fotostudija Telpa, kur fotografē un izgatavo fotogrāfijas; attiecīga iestāde vai organizācija.
steradiāns Telpiska leņķa mērvienība Sr (starptautiskajā mērvienību sistēmā); telpas leņķis, kas izšķel no tā virsotnei apvilktas sfēras ar rādiusu r virsmas daļu, kuras laukums ir r kvadrātā.
aerofotoainu punktu telpiskās koordinātas telpiskās taisnleņķa koordinātas sistēmā, kuras sākumpunkts ir aerofotogrāfēšanas punkts jeb projekcijas centrs.
efektīvā temperatūra temperatūra, kāda būtu zvaigznes virsmai (fotosfērai), ja tā starotu kā absolūti melns ķermenis ar zvaigznes starjaudu; zvaigznes virsmas temperatūra.
siltumnīcas efekts temperatūras paaugstināšanās planētas atmosfērā; izraisa noteikti ķīmiskie savienojumi (CO~2~ u. c.), kas relatīvi nedaudz aiztur Saules gaismu, bet stipri kavē planētas virsmas siltuma starojuma aizplūšanu kosmosā.
stratifikācija Temperatūras sadalījums (atmosfērā, ūdenstilpēs).
terminelements Termina terminoloģiski nozīmīga sastāvdaļa, kuras konkrētais veids atkarīgs no attiecīgā termina struktūras: atvasinātajam vietvārda terminam tā ir morfēma, salikteņterminam - salikteņa sastāvdaļa, vārdkopterminam - vārds.
fotografēties Tikt fotografētam.
nofotografēties Tikt nofotografētam.
litrs Tilpuma mērvienība (parasti šķidruma mērīšanai) - 0,001 kubikmetrs = 1 kubikdecimetrs; 1 l ir vienāds ar 1 kg tīra ūdens tilpumu, ja tā temperatūra ir 4 Celsija grādi un atmosfēras spiediens ir 760 mm Hg.
aerofototopogrāfija Topogrāfijas nozare, kas meklē iespējas, kā pilnveidot topogrāfisko karšu izstrādāšanu pēc attēliem, kuri iegūti, apvidu fotografējot no lidaparātiem.
vazomotoriskā ataksija traucējumi perfēriskās asinsrites regulācijā, kuri izpaužas piesarkuma un bāluma mijā, u. c. formās.
treniņsacīkstes Treniņsacensības - vingrinājuma brauciens kopā ar konkurentiem, lai radītu regates atmosfēru un noteiktu vietu kārtību finišā.
sfērisks trijstūris trijstūris, ko veido trīs lielo riņķu loki uz sfēras; sfēriska trijstūra malas izsaka ar attiecīgajiem centra leņķiem.
pandantifs Trīsstūraina sfēriska ievelve kupola celšanai virs taisnstūra telpas.
polārais trīsstūris trīsstūris ar lielo riņķu malām, tā virsotnes ir zenīts, pols un spīdekļa vieta; aprēķina ar sfēriskās trigonometrijas paņēmieniem.
ecclesia triumphans triumfējošā draudze (svēto draudze debesīs).
trionfale Triumfējoši; gavilējoši, līksmi.
trofoderma Trofoblasta augošā, aktīvā daļa placentas apvidū (placentas trofobiasts, ektoplacenta; perifēriskais trofoblasts).
troposfaira Troposfēra.
hionosfēra troposfēras slānis ar pozitīvu gada cieto nokrišņu bilanci, slānis, kurā iespējama sniega un ledus uzkrāšanās.
nākotne Turpmākā dzīve, arī turpmākais liktenis; turpmākā darbības sfēra.
tuvplāns tuvs (objekta) attēlojums (piemēram, kinolentē, gleznā); optiski tuvs (objekta) novietojums (parasti fotografēšanas procesā); tuvskats.
ūdens riņķojums ūdens nepārtraukta kustība Zemes (arī citas planētas) atmosfērā, hidrosfērā un garozā Saules radiācijas un smaguma spēka iedarbībā.
laivas pārvalks ūdensnecaurlaidīga auduma individuāli pašūts pārvalks, kas pasargā peldlīdzekli no atmosfēras kaitīgās iedarbības.
ultravioletā mikroskopija ultravioletās gaismas izmantošana mikroskopā ar kvarca lēcām; attēlu aplūko uz luminiscējoša ekrāna, uz elektrooptiskā pārveidotāja vai fotografē; nav nepieciešama preparāta fiksācija un krāsošana.
Aheloja upe Grieķijā (_Achelóos_), Tesālijas un Rietumgrieķijas perifērijā, sākas Atamana grēdas ziemeļu daļā, ietek Jonijas jūrā.
Aljakmona upe Grieķijā (_Aliákmon_), Rietummaķedonijas un Centrālās Maķedonijas perifērijā, garums - 314 km, sākas Pinda kalnu ziemeļu daļā, ietek Egejas jūras Termes līcī; Vistrica.
Arahta upe Grieķijā (_Árachthos_), Epiras perifērijā, ietek Jonijas jūras Amvrakijas līcī.
Aksja upe Grieķijā (_Axiós_), Centrālās Maķedonijas perifērijā, augštece Ziemeļmaķedonijā (kur saucas - Vardara), kopējais garums - 388 km, izteka Šarplaninas kalnu dienvidos, ietek Egejas jūras Termes līcī.
Enipefa Upe Grieķijā, Centrālās Grieķijas un Tesālijas perifērijā, Pinjas labā krasta pieteka.
Pinja Upe Grieķijā, Tesālijas perifērijā, garums - 205 km, sākas Pinda kalnos, ietek Egejas jūras Termes līcī.
Vetluga Upe Krievijā, Kirovas, Kostromas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, kā arī Mari El Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 889 km, augštece Ziemeļuvālu dienvidu perifērijā, lejtecē iesniedzas Čeboksaru ūdenskrātuves atzars (~150 km).
upes barošanās upi baro atmosfēras nokrišņi, sniega kušanas ūdeņi, ledāju kušanas ūdeņi un pazemes ūdeņi; visbiežāk barošanās ir jaukta, kur viens no ūdensguves veidiem ir pārsvarā pār citiem.
aerofotoaparāts Uz lidaparāta uzstādīta optiski mehāniska ierīce Zemes virsmas fotografēšanai.
uzporterēt Uzfotografēt.
uzporterēties Uzfotografēties.
Eilera dinamiskie vienādojumi vairāki vienādojumi, kas apraksta ķermeņa sfērisko kustību uz izvēlētajām kustīgajām asīm, kuras ir galvenās inerces asis cietā ķermenī.
freons Vairāku fluoru saturošu ogļūdeņražu apzīmējums (sākotnēji preču zīme), izmanto par aukstuma aģentu ledusskapjos un saldētavās un kā aktīvo (izsmidzinošo) līdzekli aerosolu flakonos; izplūstot atmosfērā, freons veicina ozona slāņa noārdīšanos.
inkorporēšana vairāku morfēmu apvienošana vienā veselumā, kas reizē ir gan vārds, gan teikums; inkorporācija.
aerofotogrāfēšanas plānošana vairāku parametru, kas nepieciešami aerofotogrāfēšanas veikšanai, noteikšana.
daudznozīmīgums vairāku savstarpēji saistītu nozīmju piemitība vienai valodas vienībai (morfēmai, vārdam, vārdformai, frazeoloģismam, teikumam); polisēmija.
naktslaunags Vakariņas (svinīgā atmosfērā).
grāmata Vākos iestiprinātas (parasti sagrafētas) rakstāmpapīra lapas (piezīmēm vai speciāliem ierakstiem).
vakuummanometrs Vakuummetrs - aparāts vakuuma (gāzes retinājuma) mērīšanai; atšķirībā no manometra, kas mērī gāzes spiedienu, vakuummetrs mēri starpību starp atmosfēras spiedienu un retinātās gāzes spiedienu.
monetārā politika valdības politika finanšu sfērā, naudas daudzuma kontrole, regulējot banku procentus, nodokļus, aizņēmumus u. tml.
rietumu plūdums valdošā gaisa plūsma no rietumiem uz austrumiem vidējos platuma grādos troposfērā un stratosfērā, kā arī tropu un polārajos platumos augšējā troposfērā un stratosfērā.
morfoloģijas līmenis valodas apakšsistēma, kuru veido morfēmu un gramatisko formu kopums to savstarpējās attiecībās.
politonisms Valodas fonoloģiskās sistēmas īpašība vārdu, vārdu formu, morfēmu diferencēšanā izmantot runas melodiju (intonāciju).
valodu konkurence valodas kolektīvu sacensība par savas nācijas valodas pārākumu, priekšrocībām vai lietojuma sfērām, piemēram, viena valstiskā veidojuma robežās.
valodas ekspansija Valodas lietojuma robežu vai ietekmes sfēras un sociolingvistisko funkciju paplašināšana (parasti uz citas valodas rēķina).
sociolingvistiskā funkcija valodas lietojums dažādās sabiedrības saziņas sfērās.
valodas vienība valodas sistēmas sastāvdaļa (fonēma, morfēma, vārds, vārdu savienojums, teikums, teksts) ar noteiktu ārējo formu (noformējumu) un semantisko funkciju.
invariants valodas struktūrvienība (fonēma, morfēma utt.), kurai piemīt diferencējošu pazīmju kopums, ar ko tā atšķiras no citām tās pašas kategorijas vienībām.
apkaime Valodas vienības (fonēmas, morfēmas, vārdi, teikumi u. tml.), kas ir tieši pirms un aiz kādas valodas vienības.
desemantizēšanās Valodas vienības (parasti vārda vai morfēmas) sākotnējās nozīmes pilnīgs vai daļējs zudums.
semantika Valodas vienības (piemēram, morfēmas, vārda, vārdu savienojuma) nozīme, valodas vienību nozīmju kopums.
saistāmība valodas vienību (fonēmu, morfēmu, vārdu) spēja saistīties tekstā citai ar citu.
sintagma Valodas vienību (parasti vārdu, morfēmu) savienojums noteiktās attieksmēs.
inkorporējošās valodas valodas, kurās morfēmas apvienojas vienā veselumā, kas reizē ir gan vārds gan teikums; arī gramatiskās nozīmes izsaka nevis atsevišķs vārds, bet šis kopums.
etimoloģija Valodniecības nozare, kas pētī vārdu un morfēmu izcelšanos un to attīstību.
morfoloģiskā valodu klasifikācija valodu iedalījums pēc vārdu morfēmiskās uzbūves un gramatisko nozīmju izteikšanas līdzekļiem.
totalitārisms Valsts forma, kurai raksturīga vienas politiskas partijas vai politiskas grupas neierobežota vara un pilnīga kontrole pār visām sabiedrības dzīves sfērām, nepieļaujot nekādu politisku brīvību un opozīciju; attiecīgā ideoloģijas forma.
ekspansija Valsts robežu vai tās ietekmes, darbības sfēras paplašināšana.
valūtas politika valsts un centrālo banku veicamie pasākumi naudas apgrozības un valūtas attiecību sfērā, kuru mērķis ir ietekmēt naudas pirktspēju, valūtas kursus un valsts ekonomiku kopumā.
dabas aizsardzība valsts un sabiedrisko pasākumu sistēma atsevišķu dabas objektu (zemes, tās dzīļu, ūdeņu, mežu, floras un faunas, atmosfēras gaisa) un visas dabas vides aizsardzībai ar tiesību normu un valsts un sabiedrisko institūciju aktīvas darbības palīdzību.
kravas platforma vaļēja noliktava tādu kravu glabāšanai, kas nav jāpasargā no atmosfēras nokrišņiem un temperatūras svārstībām.
iridavulsija Varavīksnenes atraušana no perifērijas.
masu apkalpošanas teorija varbūtību teorijas nozare, kurā pēta likumības lielas sistēmas (ražošana, sakaru tehnikā, pakalpojumu sfērā), lai izstrādātu optimālas to apkalpošanas metodes; rindu teorija.
konotatīvais komponents vārda leksiskās nozīmes daļa - nozīmes pamatkomponenta uzslāņojums, kas izsaka runātāja emocionālo attieksmi vai norāda vārda lietojuma sfēru.
nozīmes papildkomponents vārda leksiskās nozīmes daļa - nozīmes pamatkomponenta uzslāņojums, kas izsaka runātāja emocionālo attieksmi vai norāda vārda lietojuma sfēru.
iekšējā forma vārda morfoloģiskās struktūras saikne ar vārda celma morfēmu sākotnējo semantiku.
priedēklis Vārda sastāvdaļa (morfēma), kas atrodas saknes priekšā; afikss.
morfoloģiskā analīze vārda vai vārdformas gramatisko funkciju (gramatisko kategoriju, locīšanas tipu u. tml.) un morfēmiskās struktūras analīze.
reanalīze Vārda vai vārdformas morfēmiskā sastāva pārveidošanās morfēmu desemantizēšanās vai produktivitātes zuduma dēļ, kā sekas parasti ir jaunu morfēmu rašanās.
morfēmiskā analīze vārda vai vārdformas morfēmiskās struktūras un morfēmu funkciju analīze.
morfēmiskais dalījums vārda vai vārdformu dalījums morfēmās.
hibrīds Vārds, kuru veido morfēmas vai vārdi, kas aizgūti no dažādām valodām.
aizguvums Vārds, vārdu savienojums, morfēma u. tml., kas aizgūts (no citas valodas).
vārdnīca Vārdu (arī vārdu savienojumu, retāk morfēmu) sakopojums noteiktā veidā, kārtībā (parasti alfabēta secībā) ar informāciju par to nozīmi, lietojumu, izcelsmi, gramatiskajām formām, tulkojumu citās valodās u. tml.; attiecīgā grāmata.
etimoloģija Vārdu un morfēmu izcelšanās un to attīstība.
gerodermija Veca cilvēka āda, kas atrofējusies, zaudējusi taukaudus un elastību; krunkaina, novītusi āda sakarā ar endokrīniem traucējumiem.
zaponizēšana Vecu, satrunējušu vai bojātu iespiedumu apstrādāšana ar zapona laku aizsardzībai pret atmosfēras ietekmi.
Ahibudnaja vēdiskajā mitoloģijā - rāpuļveida dievība, plašākā nozīmē - jūras un pasaules okeāns; lai gan tradīcija saista šā čūskveidīgā mitoloģiskā radījuma dzīvesvietu ar ūdenstilpju dzelmēm, tā ietekmes sfērā ietilpst arī zeme, debesis, debesu spīdekļi, augi, dzīvnieki un kalni.
apmale veidojums ap ēku atmosfēras u.c. ūdeņu aizvadīšanai no ēku pamatiem; ierīko ietves veidā ar slīpumu, kas vērsts prom no ēkas.
mākonis Veidojums atmosfērā, kas sastāv no kondensētiem ūdens tvaikiem smalku ūdens pilienu vai ledus kristālu veidā.
sausmigla Veidojums zemajos atmosfēras slāņos, kuru rada putekļu, dūmu u. tml. piejaukumi; arī dūmaka.
darināt Veidot (jaunus vārdus), izmantojot valodā esošos vārdus vai morfēmas.
dabiskā velkme velkme, ko rada atmosfēras gaisa un dūmvada gāzu blīvuma starpība, kura palielinās ar dūmvada vai dūmeņa augstumu.
diantre Velns; eufēmistisks izsauciens "diable" vietā.
Trāķija Vēsturiski ģeogrāfisks apgabals Grieķijas ziemeļaustrumos, tagadējās Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijas austrumu daļa.
Maķedonija Vēsturiski ģeogrāfisks apgabals Grieķijas ziemeļos, ietver Rietummaķedonijas un Centrālās Maķedonijas perifērijas, kā arī Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijas rietumu daļu.
valodas funkcionālais paveids vēsturiski izveidojies valodas paveids, ko raksturo noteikta funkcionēšanas sfēra un ar to saistīta valodas līdzekļu atlase.
funkcionālais stils vēsturiski izveidojies valodas paveids, ko raksturo noteikta funkcionēšanas sfēra un ar to saistīta valodas līdzekļu atlase.
kultūra Vēsturiski nosacīts sabiedrības un cilvēka dzīves un darbības organizācijas tipu un formu, kā arī sabiedrības un cilvēka materiālo un garīgo vērtību kopums (cilvēcei, cilvēku grupām, arī kādam laikposmam, sabiedriski politiskai formācijai); cilvēku garīgās dzīves sfēra.
armilārā sfēra vēsturisks astronomijas instruments debess spīdekļu koordinātu noteikšanai, kuru veido vairāki koncentriski riņķi, kurus var griezt ap sfēras centru; riņķiem piekārtoti dioptri spīdekļu stāvokļa vizēšanai.
Tripolitānija Vēsturisks reģions Lībijā, tās ziemeļrietumu daļa, ko ap VI gs. p. m. ē. izveidoja fēniķieši apvienojot iepriekš nodibinātās kolonijas, vēlāk kartāgiešu, romiešu, spāņu, turku, 1911.-1920. g. itāliešu pakļautībā (1918.-1919. g. pastāvēja neatkarīga Tripolitānijas valsts), 1939. g. apvienojoties ar Kirēnaiku un Fezānu.
virpuļvētra Vētra, kas noris ar spēcīgiem, ārkārtīgi postošiem atmosfēras virpuļiem; virpuļviesulis.
hromosfēra Vidējais, retinātais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis; Saules hromosfērā novērojamas spīkulas, notiek Saules uzliesmojumi.
radioaktīvais piesārņojums vides piesārņojums, kas rodas, radioaktīvajām vielām nokļūstot atmosfērā, ūdenī, zemes virskārtā vai uz apvidus priekšmetiem; viens no kodolieroču postošajiem faktoriem, to var izraisīt arī kodoltehnisko un kodolenerģētisko iekārtu bojājumi vai avārijas, kā arī radioaktīvo vielu glabāšanas un transportēšanas noteikumu neievērošana.
diptihs Viduslaiku baznīcās - divvērtņu altāris ar uzgleznotu vai reljefētu attēlu katrā pusē.
antiozonāti Vielas, kas palielina sintētisko materiālu un gumijas izturību pret atmosfēras ozona iedarbību.
vazodilatatori Vielas, kas samazina asinsvadu perifēro pretestību un asinsspiedienu.
migrācija vielu pārvietošanās (piemēram, atmosfērā, hidrosfērā ūdens, vēja iedarbībā).
puslode Viena no divām pusēm, kādās nosacīti pēc noteiktām pazīmēm sadalīta zemeslode (debess ķermenis) un debess sfēra.
buli Viena no lieltonnāžas virsūdens kuģu bortu zemūdens daļas prettorpēdu un pretmīnu konstruktīvās aizsardzības sistēmām, pussfēras veida pludlīnijas formas metāla pierīces, kas aizsedz kuģa korpusa zemūdens daļu.
alomorfs Viena no morfēmas alternatīvajām formām.
suksametonijs Viena no perifērālas darbības miorelaksantu aktīvajām vielām.
diabētiskā neiropātija viena no smagākajām perifēriskās neiropātijas formām, kas attīstās cukura diabēta gadījumā; novēro jušanas, motoriskās, veģetatīvās un jauktās izpausmes.
Heseda Viena no trim vidējām zefirotām, kas veido kosmiskā koka garīgo sfēru.
tifereta Viena no trim vidējām zefirotām, kas veido kosmiskā koka garīgo sfēru.
klostervalsts Vienas autonomās administratīvi teritoriālā iedalījuma vienības nosaukums Grieķijā, blakus 13 perifērijām.
monopods Vienbalsta fotostatīvs operatīvai fotografēšanai vai filmēšanai ierobežotā apgaismojumā.
polineiromiozīts Vienlaicīgs vairāku perifērijas nervu un muskuļu iekaisums.
trops viens no diviem iedomātiem riņķiem (uz Zemes virsmas vai pie debess sfēras), kas ir paralēls ekvatoram un atrodas no tā 23°27’ attālumā; tropu loks; saulgriežu loks.
ģeosfēra Viens no koncentriskiem Zemes apvalkiem ar atšķirīgām fizikālām, ķīmiskām un bioloģiskām īpašībām (atmosfēra, hidrosfēra, litosfēra, mantija, kodols, Zemes garoza, biosfēra, noosfēra).
atmosfēras gaisa aizsardzība viens no vides aizsardzības veidiem, kas paredz aizsardzību pret atmosfēras gaisa piesārņošanu ar cilvēkam kaitīgām ķīmiskām vielāmun putekļiem, kā arī pret radiāciju un troksni, pārmērīgu sasilšanu.
virpuļviesulis Viesulis, kas noris ar spēcīgiem, ārkārtīgi postošiem atmosfēras virpuļiem; veidojas no gubu lietusmākoņa līdz zemes vai ūdens virsmai un iesūc dažādus priekšmetus un ūdeni; tornādo; smerčs.
sfēriskais vilnis vilnis, kas no viļņa avota izplatās radiāli ar visos virzienos vienādu ātrumu; viļņa fronte ir sfēra.
rotācijas virsma virsma, ko iegūst, ja plaknes līnija (veidule) rotē ap asi, kas atrodas tai pašā plakne (piemēram, taisns riņķa cilindrs, sfēra).
distribūcija Visas iespējamās pozīcijas (konteksti), kurās var atrasties kāda valodas vienība (fonēma, morfēma, vārds).
ūdens krājumi visi Zemes hidrosfēras ūdeņi (1386 milj. km^3^, no tiem 96,5% Pasaules okeāns), kas ietver litosfēras augšējo slāņu ūdeņus, atmosfēras tvaikus un ūdeņus biosfēras organismos.
ledus lauks vislielākie dreifējošā ledus veidojumi: gigantiskie ledus lauki ir pāri par 10 km caurmērā, plašie - 2-10 km caurmērā, lielie - 0,5-2 km un ledus lauku atlūzas - ledus gabali ar 100-500 m caurmēru.
sfēriskums Vispārināta īpašība --> sfērisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
izplatījums visuma jeb universa daļa, kas ir ārpus Zemes atmosfēras (ārējais kosmoss).
redzamības horizonts Visuma novērojamās daļas robeža, sfēras virsma, kuras centrā atrodas novērotājs un kuras rādiuss ir vienāds ar Visuma pastāvēšanas laika un gaismas ātruma reizinājumu.
salu koki vulkānisku salu un zemūdens kalnu grēdu virknes litosfēras plātņu robežjoslā subdukcijas zonās, stiepjas kontinenta pusē no okeāna dziļvagām paralēli tām; raksturīga liela seismiskā aktivitāte un vulkānisms, jaunas kontinentālās Zemes garozas veidošanās.
izmeši Vulkānu izvirdumu irdenie produkti (bumbas, lapilli, smiltis, pelni, senāku lavu atlūzas), kas ar sprādzienu spēku tiek izsviesti atmosfērā vai pat stratosfērā.
dabiskā zāģmateriālu žāvēšana zāģmateriālu žāvēšana atmosfēras apstākļos īpaši sakrautās krautnēs, caur kurām cirkulē atmosfēras gaiss.
zapona Zapona laka - celuloīda šķīdinājums amilacetātā un acetonā, izturīga laka iespieddarbu aizsardzībai pret atmosfēras ietekmi.
bāriskā depresija zema atmosfēras spiediena apgabals ar noslēgtām (ciklons) vai pusnoslēgtām (bāriskā grava) izobārām.
depresija Zema atmosfēras spiediena apgabals ar noslēgtām (ciklons) vai pusnoslēgtām (bāriskā grava) izobārām.
biosfēra Zemes apvalka daļa, kurā pastāv dzīvība (litosfēras augšējā daļa, hidrosfēra un atmosfēras apakšējā daļa).
ainavapvalks Zemes apvalks, kas aptver augšējo litosfēru, apakšējo atmosfēras slāni, hidrosfēru un biosfēru; tajā ir izveidojušies dažāda lieluma un sarežģītības dabas kompleksi, un tajā darbojas cilvēks.
ekosfēra Zemes apvalks, kurā var eksistēt dzīvi organismi; biosfēra.
atmofilie elementi Zemes atmosfērai raksturīgie ķīmiskie elementi.
atmofils Zemes atmosfērai raksturīgs.
troposfēra Zemes atmosfēras apakšējais slānis (aptuveni līdz 11-17 kilometru augstumam).
atmosfēras turbulence Zemes atmosfēras īpašība - haotiska spiediena, temperatūras un pārvietošanās ātruma maiņa.
tropopauze Zemes atmosfēras pārejas slānis starp troposfēru un stratosfēru.
stratosfēra Zemes atmosfēras slānis aptuveni no 11-17 līdz 40-50 kilometru augstumā, kurā līdz 25 km augstumam temperatūra maz mainās, bet virs 25 km palielinās par 2-3 °C kilometrā, sasniedzot +50-55 °C.
mezosfēra Zemes atmosfēras slānis no 40 līdz 80 kilometru augstumā.
termosfēra Zemes atmosfēras slānis, kurš atrodas no 80 līdz 1000 kilometru augstumā un kurā strauji pieaug temperatūra.
atmosfēras dzidrums Zemes atmosfēras spēja laist cauri gaismu, to neizkliedējot.
Zemes kodols Zemes centrālā ģeosfēra, kas aizņem 17% no Zemes tilpuma, kodola ārējā daļa ir šķidrā agregātstāvoklī, apmēram 2200 km bieza, sastāv no dzelzs un niķeļa sakausējuma ar silīcija un magnija piejaukumu; iekšējais kodols ir ciets, tuvs viskozam stāvoklim, sastāv no dzelzs un niķeļa.
zemes dzīles Zemes garoza, mantija un kodols; šaurākā nozīmē tā ir litosfēras daļa, kurā iespējama derīgo izrakteņu ieguve.
tektoniskās kustības Zemes garozas un litosfēras kustības, kas noaska to tektonisko struktūru un parasti izpaužas arī Zemes virsmas reljefā.
precesija Zemes rotācijas ass virziena periodiska maiņa, kuras cēlonis ir Mēness un Saules, kā arī planētu gravitācijas iedarbība uz Zemes ekvatoriālo paresninājumu (attiecīgi lunisolārā precesija un planetārā precesija); precesijas dēļ Zemes rotācijas ass apmēram 25 700 gadu laikā apraksta ap ekliptikas poliem gandrīz konisku virsmu, kuras sfēriskais rādiuss ir apmēram 23,5°; precesijas rezultātā pavasara punkts pārvietojas par 50,4" gadā un mainās debess spīdekļu ekvatoriālās koordinātas.
hemisfaira Zemes vai debesu puslode; hemisfēra.
ortofotoattēls Zemes virsas attēls, kurā novērsti sagrozījumi, kas fotografēšanas brīdī radušies ainas slīpuma vai slīpuma un reljefa ietekmē.
aerofotografēšana Zemes virsas attēlu iegūšana, fotografējot to no lidaparāta.
aerofotogrāfija Zemes virsmas un atmosfēras slāņu fotografēšana no lidojoša objekta (gaisakuģa, pavadoņa u. c.); izmanto topogrāfijā, ģeogrāfisko karšu un apkārtnes (apvidus) plānu izgatavošanā, mežsaimniecībā, lauksaimniecībā, dabas aizsardzībā, ģeoloģijā, aerofotoizlūkošanā u. c. zinātniskās un tehniskās izpētes nozarēs.
termika zemes virsmas, atmosfēras vai okeāna siltuma (temperatūras) apstākļi.
barisfaira Zemeslodes kodols; barisfēra.
kriosfēra Zemeslodes nevienlaidu apvalks atmosfēras, hidrosfēras un litosfēras mijiedarbības zonā, kurām raksturīga ledus klātbūtne vai iespēja tā pastāvēšanai.
noosfēra Zemi aptveroša sfēra, kuras stāvokli un attīstību nosaka cilvēka saprātīga darbība.
Glenmora Zemiene Lielbritānijā, šaurā tektoniskā ieplakā starp Grempjanu kalniem un Ziemeļskotijas kalnienes ziemeļrietumu daļu no Marifērta austrumos līdz Lohlines līcim dienvidrietumos, garums - \~100 km, gari, šauri ezeri, kurus savā starpā un ar jūru savieno Kaledonijas kanāls.
kodolstabs Zemūdens kodolsprādziena radīts dobs ūdens un putu stabs, pa ko eksplozijā radušās karstas augsta spiediena gāzes nokļūst atmosfērā.
zilais Zilais stars - zaļā stara gaišzila variācija, ko dažkārt izdodas novērot, ja ir īpaši dzidra atmosfēra un anomāla refrakcija.
rivulārija Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Rivularia"), pavedieni asimetriski, galos sašaurināti, bieži pāriet matiņā, veido sfēriskas vai puslodesveidīgas kolonijas, kas piestiprinātas pie substrāta, retāk brīvi peldošas, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
metatonija Zilbes intonācijas maiņa vienā un tai pašā morfēmā.
bioģeocenoloģija Zinātne par bioģeocenozēm un to kopumu - biosfēru.
biometeoroloģija Zinātne par sakarībām starp atmosfēras ķīmiskajiem un fizikālajiem procesiem un dzīvajiem organismiem.
glacioloģija zinātne par visiem dabiskā ledus veidiem atmosfērā, hidrosfērā un litosfērā.
gladoloģija Zinātne par visiem dabiskā ledus veidiem atmosfērā, hidrosfērā un litosfērā.
hidroloģija Zinātne, kas pētī hidrosfēras ūdeņus, to režīmu, fizikālos un bioloģiskos procesus, ķīmisko sastāvu.
radioekoloģija Zinātne, kas pēti radioaktīvo vielu izplatīšanos biosfērā.
agrofizika Zinātnes nozare, kas agronomiskā aspektā pētī augsnes fizikālās īpašības, fizikālos procesus augsnē un augos un šo procesu mijiedarbību ar piezemes atmosfēras slāni.
konioloģija Zinātnes nozare, kas pēta atmosfēras putekļu iedarbību uz organismu.
meteorītika zinātnes nozare, kurā pēta meteoroīdu kustību starpplanētu telpā, Zemes atmosfērā (meteoru parādības), meteorītu nokrišanu uz Zemes, kā arī pašus meteorītus un meteorītu krāterus.
aerotopogrāfija Zinātnes nozare, kurā pēta topogrāfisko karšu izstrādāšanas metodes pēc attēliem, kas iegūti, fotografējot apvidu no lidaparātiem.
aeronautika Zinātnes nozaru kopums, kas pētī lidojumus atmosfērā (līdz 70 km augstumam) ar lidaparātiem; šādu lidojumu teorija un prakse.
gaiskuģniecība Zinātnes nozaru kopums, kas pētī lidojumus atmosfērā ar lidaparātiem; šādu lidojumu teorija un prakse; aeronautika.
zinātniski tehniskā revolūcija zinātnes un tehnikas sasniegumu strauja ieviešana, ieviešanās visās saimnieciskās dzīves sfērās.
planetārijs Zinātniski izglītojoša iestāde, kur lasa lekcijas astronomijā un ar šādiem aparātiem, ierīcēm demonstrē debess sfēras ainas; celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde.
kosmiskā medicīna zinātņu (piemēram, medicīnas, bioloģijas) komplekss, kas pētī cilvēka dzīvības norises drošību un optimālos nosacījumus ārpus Zemes atmosfēras.
ģeofizikālais ZMP ZMP, kas pēta Zemes ģeofizikālos parametrus – atmosfēras blīvumu, magnētisko lauku, radiācijas līmeni – un to izmaiņas kosmisko faktoru, galvenokārt Saules aktivitātes, ietekmē.
sakaru ZMP ZMP, kas retranslē uztvertos radiosignālus un tādējādi nodrošina televīzijas, telefona, telefaksa, datoru u. c. sakarus starp objektiem uz Zemes, atmosfērā un tuvējā kosmiskajā telpā; sakaru pavadoņus parasti palaiž ģeostacionārā orbītā.
zvaigznes atmosfēra zvaigznes ārējie slāņi, kas apņem zvaigzni, – fotosfēra, hromosfēra un vainags.
zvaigznes īpatnējā kustība zvaigznes leņķiskā pārvietošanās pie debess sfēras vienā gadā, kuras cēlonis ir zvaigznes kustība kosmiskajā telpā attiecībā pret Sauli.
zvaigznes vieta zvaigznes stāvoklis uz debess sfēras, to nosaka astronomisko koordinātu pāris.
spektrālās zvaigžņu klases zvaigžņu klasifikācija pēc līniju intensitātes to optiskajos spektros (šī intensitāte atkarīga no fizikālajiem apstākļiem to atmosfērā).
optiskā dubultzvaigzne zvaigžņu pāris, kas pie debess sfēras projicējas blakus, bet kosmiskajā telpā atrodas dažādos attālumos un nav savstarpēji fizikāli saistīti.
zvaigžņu atmosfēru fizika zzaigžņu fizikas nozare, kurā pēta fizikālos apstākļus (temperatūru, spiedienu, blīvumu, gāzu masu kustību) zvaigžņu atmosfērās un to ķīmisko sastāvu, izmantojot spektrālanalīzi u. c. metodes.
brutālā māksla Ž. Dibifē ieviests apzīmējums psihiski slimu cilvēku radītajai mākslai.
aukstā žāvēšana žāvēšana dabiskos atmosfēras apstākļos.
vakuumžāvēšana Žāvēšana kamerā, kurā gāzes spiediens ir zemāks par atmosfēras spiedienu.
mākslīgā žāvēšana žāvēšana, ko veic periodiskas vai nepārtrauktas darbības žāvētavās, atmosfēras vai pazeminātā spiedienā (vakuumžāvēšana).
fēnot Žāvēt un ieveidot matus, lietojot fēnu.
gnatostats Žokļa fiksators; lieto zobu rentgenoloģijā, sejas fotografēšanā, cefalometrijā u. c., ja nepieciešama žokļu fiksācija.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa fē.

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2024

Pēdējais atjauninājums: 2024. gada 22. septembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

MLVV LLVV MEV, LVVV

Seko mums: