Paplašinātā meklēšana
Meklējam cirst.
Atrasts vārdos (41):
- cirst:1
- cirste:2
- cirste:1
- cirstas:1
- cirstīt:1
- apcirst:1
- atcirst:1
- dacirst:1
- iecirst:1
- izcirst:1
- nocirst:1
- pacirst:1
- sacirst:1
- uzcirst:1
- cirsties:1
- aizcirst:1
- pārcirst:1
- piecirst:1
- nācirste:1
- cirstains:1
- iecirstīt:1
- apcirsties:1
- atcirsties:1
- iecirsties:1
- izcirsties:1
- nocirsties:1
- pacirsties:1
- sacirsties:1
- uzcirsties:1
- cirstēnieši:1
- aizcirsties:1
- izacirsties:1
- pārcirsties:1
- piecirsties:1
- aizacirsties:1
- atsacirsties:1
- dasacirsties:1
- iesacirstiēs:1
- nosacirsties:1
- pasacirsties:1
- sasacirsties:1
Atrasts vārdu savienojumos (20):
- (ie)cirst pliķi (arī pļauku)
- (ie)cirst zobus
- (iz)cirst (arī (iz)lauzt) ceļu
- (iz)lauzt (arī (iz)cirst) ceļu
- (pār)šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī (pār)šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai)
- āderi cirst
- cirst (arī dot, spert) pretī
- cirst āderi
- cirst bullīti
- cirst cauri
- cirst iekšā
- cirst pār šņori
- cirst pliķi
- cirst pretī
- cirst pušu (arī pāri), arī sist pušu
- cirst zobus
- izcirst (arī cirst, (iz)lauzt) ceļu
- šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai)
- sist (arī cirst, griezt u. tml.) robu
- sist (arī cirst) pušu (arī pāri)
Atrasts skaidrojumos (364):
- littera scripta manet "uzrakstītais burts paliek"; kas ar spalvu uzrakstīts, to ar cirvi nevar izcirst.
- (no)laist no kājas (no)zāģēt, (no)cirst (koku).
- končars 14.-16. gs. zobens ar šauru un garu asmeni, ar kuru varēja pārcirst bruņukreklu.
- aizņurcīt Aizcirst (aizgriezt) ar neasu instrumentu.
- aizgramzt Aizcirst koku ar trulu cirvi.
- aizdarināt Aizcirst līdz noteiktai vietai.
- apkabināt Aizcirst visapkārt (koku pirms ciršanas).
- aizrantīt Aizcirst.
- aizklapēt Aiztaisīt, aizcirst ar sitienu.
- Pūšļu svētki Aļaskas inuītu ziemas svinības, kurā gada laikā noķerto jūras dzīvnieku pūšļi tiek vilkti caur ledū izcirstiem āliņģiem, lai dzīvnieku dvēseles atdotu garu pasaulei un tiktu vēlreiz sūtītas uz šo pasauli kā medījums.
- koksnes piesūcināšana ar spiedienu caur pieres daļu apaļu, nemizotu, svaigi cirstu kokmateriālu piesūcināšana ar spiedienu pa vienu no gala virsmām.
- izdarināt Apcirst (kokam zarus).
- apskabīt Apcirst (krūmus).
- trumpēt Apcirst koka galotni.
- apdzenāt Apcirst koka zarus.
- apdzenēt Apcirst koka zarus.
- apkņapāt Apcirst, apdarināt (parasti zarus).
- apšķibot Apcirst, apšķibināt.
- apdriksnāt Apcirst, aptēst.
- kantēt Apcirst, aptēst.
- apkašāt Apcirst, nocirst (virkni objektu).
- uztēst Apcirst, uzasināt.
- boze Apcirsts bišu koks mežā.
- Lalibela Apdzīvota vieta Etiopijas ziemeļos ("Lalibela"), Abunajosefa kalna piekājē, viduslaiku reliģiskais centrs, Zagves dinastijas galvaspilsēta (XII-XIII gs.), grupa (11) monolītu, klintīs izcirstu pareizticīgo baznīcu (XI-XIII gs.) ar ciļņiem un sienu gleznojumiem.
- apventēt Apsist, apcirst lielā daudzumā.
- apdarināt Apstrādāt (nocirstu koku), apcērtot, atcērtot zarus.
- darināt Apstrādāt (parasti nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot zarus.
- nodarināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot zarus.
- aplekties Apvainoties (parasti pēkšņi), iespītēties; iecirsties.
- izkaķēt Ar būvamatnieku rīku - kaķi - iezīmēt, novilkt līnijas baļķiem (lai pēc tam iezīmēto daļu izcirstu).
- iztastīt Ar cirvi izcirst.
- kapt Ar kapli cirst, kaplēt.
- nokaplīt Ar kapli nocirst.
- ieknābt Ar knābi iecirst.
- cirstīt Ar nelieliem atvēzieniem vairākkārt cirst.
- kable Ar sakni izcirsts koks ragavu sliecei.
- kluiga Ar sakni izcirsts koks.
- aizsist Ar spēku grūžot, strauji aizvērt (logu, durvis, vārtus u. tml.); aizcirst.
- aizsisties Ar troksni strauji aizvērties; aizcirsties.
- cērte Asins laidēja instruments, ar ko pārcirst asinsvadu.
- atgremties Atcirst (nelaipni atbildēt), dot pretī.
- skarbīt Atcirst (pretī).
- skārbīt Atcirst (pretī).
- atkļaut Atcirst pretī; uz cirtienu atbildēt ar cirtienu.
- atšķibīt Atcirst, atdalīt ar cirvi.
- atrenst Atcirst, nocirst.
- atšļaukt Atcirst.
- atsacirsties Atcirsties (par rīku).
- atvaigot Atdalīt, nocirst (baļķa apaļās malas - vaigus).
- stunguris Atlikusī daļa (par nocirstu pirkstu vai koka zaru).
- apcirsties Ātri apvainoties; iespītēties; iecirsties.
- izskulbīt Attīrīt no (sīkākiem) zariem (stumbru, resnākos zarus); izcirst, nocirst (sīkākos) zarus.
- kārtējais krājas pieaugums augošo koku krāja perioda beigās, no kuras atskaitīta augošo koku krāja perioda sākumā un pieskaitīta periodā nokaltušo un izcirsto koku krāja.
- lauztā arka baroka frontona augšējais noslēgums, kam parasti ir nevis trīsstūra, bet elipses forma un kas vidū ir it kā pārcirsts.
- kurcens Bērzā izcirsts robs (pavasarī), lai krātos sula.
- žurnēties Bez panākumiem (ilgāku laiku) griezt, zāģēt, cirst.
- kuitenis Biezoknis mežā, sevišķi, kur nocirsts vecs mežs.
- kuitiens Biezoknis mežā, sevišķi, kur nocirsts vecs mežs.
- kulišu cirsmu piesliešanās veids blakus cirsmai atstāj necirstu joslu 2—3 cirsmu platumā un to nocērt >10 g. ilgā laikā pēc pirmās cirsmas nociršanas.
- vihāra Budistu mūku mītne senajā Indijā, kas bieži bija izcirsta klintī; parasti taisnstūraina zāle ar mūku cellēm visapkārt.
- čaitija Budistu un džainistu templis vai klosteris; jēdzienu galvenokārt attiecina uz klintī iecirstu tempļa vai klostera lūgšanu telpu senajā Indijā, kuru divas kolonnu rindas sadalīja trīs jomos, iepretī ieejai dziļumā parasti novietoja stūpu.
- atbuinīt Cērtot padarīt neasu; atcirst.
- Adžanta Ciems Indijā Maharaštaras štatā, kura tuvumā atrodas pats iespaidīgākais senās Indijas budistu klinšu tempļu komplekss (2. gs. p. m. ē. - 7. gs. m. ē.), klintīs izcirstas 5 čaitijas (lūgšanu telpas) un 24 vihāras (mūku mītnes), sienu gleznojumos attēlotas ainas no Budas dzīves, griesti gk. apgleznoti ar ornamentiem, apgleznotas arī kolonnas.
- mežābraucējs Cilvēks, kas brauc mežā cirst un vest malku, sagatavot kokmateriālus.
- bļitkotājs Cilvēks, kas zvejo zivis ar vizuli (ledū izcirstā āliņģī).
- darināt Cirst, zāģēt (parasti nocirsta, nozāģēta, koka zarus).
- gāzt baļķus cirst, zāģēt kokus baļķiem.
- cērtamais Darbarīks, ar ko cirst.
- apciršana Darbība, process --> apcirst.
- cirtējs Darītājs --> cirst.
- izcirtējs Darītājs --> izcirst.
- ķīpāt Daudz un rijīgi ēst, iecirst.
- sacirsties Daudz, arī ilgāku laiku cirst; daudz, arī ilgāku laiku cirst tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- norobīt Daudzkārt iecirst robu, izveidot daudzus robus.
- koksnes trupe Dažāda veida koksnes bojājumi augošā vai nocirstā kokā.
- dorēt Dori cirst.
- bilžakmens Dzelzs laikmeta (5.-11. gs.) pieminekļi, parasti no kaļķakmens, kuros reljefā izcirsti attēli un ornamenti; daudz atrasti Gotlandē.
- dzenīt Dzenēt - ar cirvi nocirst kokam zarus.
- žepers eglīte vai priedīte ar daļēji apcirstiem zariem siena vai labības žāvēšanai.
- stadeņš eglīte, priedīte, daļēji apcirstiem zariem labības žāvēšanai; žepers.
- stēkāt Ēku cirst.
- cirsmas piesliešanās laiks gadu skaits (neskaitot ciršanas gadu), pēc kura atļauts nocirst nākamo cirsmu.
- nāre Galdniekiem bluķis ar šķērsām iecirstu robu, kur liek apstrādājamu koka gabalu, to saķīlējot, lai tas nekustētos; arī saspiež kopā salīmētus dēļus.
- nārs Galdniekiem bluķis ar šķērsām iecirstu robu, kur liek apstrādājamu koka gabalu, to saķīlējot, lai tas nekustētos; arī saspiež kopā salīmētus dēļus.
- Halirotijs grieķu mitoloģijā - Poseidona un nimfas Eiritas dēls, kuru tēvs sūtīja nocirst Atēnas svēto olīvu, bet cirvis viņu nāvīgi ievainoja; pēc cita mīta viņš mēģināja laupīt godu Alkipei un tika nogalināts.
- kulcenis Gulošs, no bluķa izcirsts bišu strops; gulinis.
- gulinis Gulošs, no bluķa izcirsts bišu strops.
- nospārbaļķis Guļbūvē celtas ēkas augšējais baļķis, kurā iecirsti vai iezāģēti robi spāru ielikšanai.
- kaķēt Guļbūvē liekama baļķa apakšpusē visā garumā izcirst ieapaļu rievu.
- ieart Iecirst (kur iekšā) un pavilkt (piemēram, nagus, piešus).
- iešņapt Iecirst, iekost (piemēram, par čūskas kodienu).
- iekrostīt Iecirst, ierobīt, iegriezt (piemēra, kādu zīmi kokā vai citur).
- sunuķ Iecirst, iesist, iedurt.
- iecirtums Iecirstā vietā; cērtot ieveidotais, radītais robs.
- ierobt Iegrebt, iekasīt, iegriezt, iecirst.
- aprobīt Iegriezt, iecirst robus (visapkārt, parasti kokam).
- aprobot Ierobīt apkārt (aptēst, apcirst).
- aprantīt Ierobīt, iecirst visapkārt.
- ierantīt Ierobīt, iecirst.
- aizcirst Iesākt cirst, bet nepabeigt; iecirst (līdz kādai vietai).
- Lielais Tells Igauņu teiku varonis ("Suur Tõll") no milžu ģimenes, kurš stājas pretī zemē iebrukušajiem ienaidniekiem apbruņots ar vēršu ratiem vai ratu riteņiem, kad ienaidniekiem izdodas nocirst viņam galvu, viņš paņem to padusē un turpina cīņu, kamēr ienaidnieks sakauts.
- sacirst Ilgāku laiku, arī visu laikposmu cirst; ilgāku laiku cirst (līdz noteiktam brīdim).
- izcirsties Ilgāku laiku, daudz cirst.
- tuļķis Īsi nocirsts puļķis vai miets.
- strumpuči Īsi sacirsti zaru žagari.
- izdūrēt Izcirst (āliņģi) ar āliņģu cērtamo cērti (dūri).
- smeldzināt izcirst (jaunu mežu).
- izplintavāt Izcirst (kādā platībā) krūmus, ciņus.
- noplintavāt Izcirst (krūmus, ciņus), parasti pļavā; veidot (līdumu) pļavā.
- nolest Izcirst (mežā kokus), izveidojt stigu.
- izdrelēt Izcirst (robu, caurumu).
- dori dēt izcirst dori (koka dobumā), dobt
- pļintavāt Izcirst krūmus ar saknēm.
- žagarot Izcirst zarus mežaudzē.
- iztešļāt Izcirst, izkalt.
- izslānīt Izcirst, lielāku daudzumu izcirst, izdauzīt.
- izšķibot Izcirst, nocirst (zarus).
- zobīt Izcirst, taisīt zāģim zobus; asināt (zāģa) zobus.
- zobot Izcirst, taisīt zāģim zobus; asināt (zāģa) zobus.
- izkopt Izcirst.
- līnija Izcirsta josla (mežā).
- stiga Izcirsta josla mežā, kura atdala kvartālus, audzes u. tml. citu no cita.
- brukstalas Izcirsta vieta skuju mežā, kur aug jaunas eglītes un priedītes.
- brūkstalas Izcirsta vieta skuju mežā, kur aug jaunas eglītes un priedītes.
- brukstuli Izcirsta vieta skuju mežā, kur aug jaunas eglītes un priedītes.
- brukstuļi Izcirsta vieta skuju mežā, kur aug jaunas eglītes un priedītes.
- cakāns Izcirsts gaļas gabals ar kauliem tajā.
- izcirksnis Izcirsts meža gabals.
- teicis Izcirsts mežs.
- izšķibīt Izgriezt, izcirst (zarus).
- izklīvēties Izrotāties, uzcirsties.
- izlaubt Izsist, izcirst, izkapāt.
- ataudze Jaunie dzinumi (nocirstiem kokiem).
- atauga Jaunie dzinumi (nocirstiem kokiem).
- izplauksne Jaunie dzinumi (nocirstiem kokiem).
- ķegna Jumta spāres koks no egles (kas izrakta no zemes un apcirstas saknes, izņemot vienu, resnāko, uz kuras uzliek lubstājus).
- biķēt Kapāt, cirst.
- klangas kaut kā (piemēram, aizcirstu durvju) radīts spēcīgs troksnis; troksnis vispār.
- Petra Klintīs izcirsta senpilsēta uz dienvidiem no Nāves jūras, tagadējā Jordānijā, radusies ap II gt. beigām p. m. ē., atstāta V gs., kompleksā (platība \~3 kvadrātkilometri) klintīs >1000 alu: tempļi, kapenes, dzīvojamās un sabiedriskās telpas, romiešu laika virszemes celtņu drupas.
- mitruma ielāsme kodolkoksnes iekrāsojuma iecirkņi, kas rodas augošā kokā, ja krasi palielinās mitrums; redzama svaigi cirstas koksnes galos tumšu (ziemā - sasalušu) stiklveida dažādas formas un lieluma plankumu veidā, garengriezumos - joslu veidā.
- stimbens Koka celms; koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu; koka gabals; stumbenis (1).
- stuburs Koka celms; koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu; koka gabals; stumbenis (1).
- stumbenis Koka celms; koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu; koka gabals.
- nāras Kokā iecirsti robi, kuros kaut ko iestiprināt.
- dore Kokā izdobts, izcirsts vai dabisks dobums bišu ligzdai.
- nelikvīds Koki vai to daļas, kas rodas koku atmiršanas vai mežizstrādes procesā (kritalas, lapas, skujas, zari, žagari, koku galotnes, stumbru atlūzas, skaidas un mizas, kā arī nocirstie koki un krūmi, kurus atstāj satrupēšanai sastāva kopšanas cirtēs) un ko neizmanto mehāniskā, ķīmiskā, siltumenerģētiskā vai citās pārstrādes nozarēs.
- valdaudze Koki, kas palikuši pēc audzes dabiskās izretināšanas, ieskaitot tos kokus, kuri periodiski izcirsti.
- līdzenzaris Koks (ozols) ar apcirstiem zariem.
- deķeris Koks ar izcirstu rievu uz kā balstīja lubu jumta apakšējo malu; lubstājs (2).
- lubstājis Koks ar izcirstu rievu uz kā balstīja lubu jumta apakšējo malu.
- lubstājs Koks ar izcirstu rievu uz kā balstīja lubu jumta apakšējo malu.
- šļaupsts Koks ar slīpi apcirstiem galiem, retāk šo koku sakopojums guļkoku zelmiņu uzbūvē vai pats zelminis.
- stubērnis Koks, kam nocirsti visi zari.
- brūnējums Koksnes krāsas izmaiņa tikko cirstiem bezkodola lapu kokiem, it īpaši bērziem; nosmakums.
- nosmakums Koksnes krāsas izmaiņa, brūnējums, tikko cirstiem bezkodola lapu kokiem, it īpaši bērziem.
- nobrūnēšana Koksnes nobrūnēšana - aplievas trupes sākums, lapkoku aplievas dažādu nokrāsu un intensitātes tumši brūni iekrāsojumi, kas rodas nocirstajā (visvairāk bērza, dižskābarža un alkšņa) koksnē dažādu bioķīmisko procesu iedarbībā un izsauc nelielu koksnes cietības samazināšanos; vērojama tikai koksnes griezumos dažāda lieluma un formas plankumu veidā; iztvaicētā koksnē neattīstās.
- organiskā masa kopums, kurā ietilpst organiska sastāva veidojumi (piemēram, nopļauti, nocirsti u. tml. augi, to daļas).
- aizkrist Krist ciet; aizcirsties.
- sirubs Krusta pakšos cirstas guļbūves celtnes vainagu kopums.
- kāpuru ejas kukaiņu radīti bojājumi augošā, nocirstā, apstrādātā, kā arī konstrukcijās iebūvētā kokā, koka izstrādājumos (mēbeles, skulptūras, sadzīves priekšmeti, īpaši muzeja fondos).
- Zlatni Pjasci kūrorts Bulgārijā, Melnās jūras krustā, 17 km uz ziemeļaustrumiem no Varnas, Tautas parks, 3 km uz rietumiem - Aladžas klosteris (IV gs. izcirsts klintī).
- žepurs Labības žāvējamais koks - paresns stumbrs ar apcirstiem zariem; žumburs.
- žumburs Labības žāvējamais koks - paresns stumbrs ar apcirstiem zariem.
- žumburis Labības, siena žāvējamais koks (parasti stumbrs ar apcirstiem zariem).
- cirtes aprite laiks, kurā saimnieciskajā vienībā kādas koku sugas kokaudzes to gatavības sasniegšanas secībā tiek izcirstas un atjaunotas.
- ciršanas apliecinājums Latvijas Valsts meža dienesta izsniegta ciršanas atļauja, kas apliecina tiesības cirst mežu konkrētajā meža zemē visa veida meža īpašumos.
- roka ledū izcirsta taisnstūra gala līnija (uzstādot nēģu aizsprostu).
- aiztriekt Ļoti spēcīgi grūžot, aizvērt; aizcirst, aizsist.
- patastīt Mazliet apcirst, aptēst.
- pačakāt Mazliet sakapāt vai sacirst.
- biškoks Meža koks, kurā iecirsta bišu dore.
- cērtams gabals meža nogabals, kur cērt vai kur paredzēts cirst.
- tehnoloģiskais koridors mežaudzē izcirsta stiga, pa kuru no pieguļošām mežaudzes joslām izcirstos kokus treilē vai pieved līdz augšgala krutuvei.
- galvenā audze mežaudzes daļa, kas saglabājusies līdz ciršanas vecumam un tiek izcirsta galvenajā cirtē.
- taksācija mežsaimniecības nozare, kurā pēta un noskaidro metodes, ar kurām noteikt augošu, nocirstu un pārstrādātu koku dimensijas un tilpumu, koku un audžu vecumu, pieaugumu, krāju, augšanas gaitu un mežaudžu struktūras likumsakarības.
- piesliešanās laiks minimālais gadu skaits, ieskaitot ciršanas gadu, pēc kura pieguļošo cirsmu ir atļauts nocirst.
- cirsmu piesliešanās laiks minimālais laiks gados (ieskaitot ciršanas gadu), pēc kura atļauts cirst izcirtumam blakusesošo cirsmu; tas parasti atbilst periodam, kad jaunais apmežojums sasniedzis Meža atjaunošanas noteikumu prasības.
- atcirst Nedaudz iecirst tajā pusē, uz kuru grib gāzt zāģējamo koku.
- pacirst Neilgu laiku, mazliet cirst (ar asu ķermeņa daļu, parasti ar knābi).
- pacirst Neilgu laiku, mazliet cirst (ko).
- zaļš Neizžāvēts, nesen cirsts (par koksni, malku).
- nosacirsties Nejauši tikt nocirstam.
- apsnāt Nekārtīgi apcirst.
- rājums neliela pļava mežā; klaja vieta mežā, kur izcirsti koki un krūmi; izcirtums mežā.
- ceplītis Neliels kamīns rijas piedarbā, kurā kurināja smalki sacirstu malku, lai nodrošinātu apgaismojumu.
- stāvkaltis Nenocirsts vai nenozāģēts nokaltis (koks).
- sacirsties Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) tiek sacirsts (1).
- kneijāt Niekojoties koku cirst.
- krūtsgabals No dzīvnieka kautķermeņa krūšu daļas izcirsts, izgriezts gaļas gabals.
- locka No liepas vai apses stumbra cirsta laiva.
- notērēt NO Nocirst galvu.
- bullis no resna koka izcirsta sile, ar kuru braukā pa ūdeni kā ar laivu.
- norobīt Nocirst (ar neasu cirvi); ierobojot (ar grūtībām) nogriezt, nocirst; apgriežot padarīt īsāku.
- izcirst Nocirst (daudz vai visu).
- nošķibīt Nocirst (kokam zarus).
- noknellēt Nocirst (koku).
- nolīst Nocirst (kokus, krūmus kādā vietā).
- nopeizāt Nocirst (krūmus), nopļaut (labību).
- apspalēt Nocirst (lielu skaitu objektu).
- nošķibot Nocirst (parasti nelielus) zarus (nozāģētam kokam); atzarot.
- apcirst Nocirst (piemēram, kokam zarus, saknes visapkārt).
- notrumpēt Nocirst galotni bišu kokam.
- notrumpēt Nocirst galotni bišu kokam.
- nodzenēt Nocirst kokam (zarus); nodarināt (skujas, zarus).
- božēt Nocirst kokam galotni iekārtojot bišu koku.
- sadzenēt nocirst kokam noteiktu daudzumu zaru.
- nošķibēt Nocirst zarus, nobraucīt lapas.
- apriest Nocirst, īsināt.
- apcirst Nocirst, izcirst (daudzus vai visus).
- atdzenēt Nocirst, nodzenāt (apakšējos zarus).
- norenst Nocirst, nogriezt.
- notrumpot Nocirst, nokapāt.
- nospalēt Nocirst, nosist, nopļaut.
- noduņķēt Nocirst, nosist.
- noramstīt Nocirst, nozāģēt (ar neasu cirvi, zāģi).
- nodarināt Nocirst, nozāģēt (parasti nocirsta, nozāģēta koka zarus).
- rantēt Nocirst, pārcirst.
- noriest Nocirst, saīsināt, pamazināt, nogriezt, nopļaut, nocirpt.
- atrantīt Nocirst.
- nošņīpēt Nocirst.
- šņārka Nocirstam kokam pie resgaļa iecirtuma pusē palikusī garākā mala.
- zaru izkliedēšana nocirsto koku nelikvīdo atlieku vienmērīga izkliedēšana, tos sagarumojot līdz 1 m garos nogriežņos.
- meija Nocirsts neliels lapains koks vai zars.
- meija Nocirsts neliels zaļojošs lapu koks (parasti bērzs) vai tā zars (piemēram, telpu) rotāšanai.
- noskabīt Nodarināt, nokapāt, nocirst zarus.
- neatzarots stumbrs nogāzts koks, kam nav nozāģēti vai nocirsti zari.
- stāvlobis Nokaltis, vēl nenocirsts koks.
- noķikstināt Noķikstināt zarus - nocirst zarus.
- izdarināt Nolīst, nocirst mežu.
- nosmaļīt Nopļaut, nocirst.
- zaļā masa nopļautu, nocirstu u. tml. augu, to daļu kopums.
- nostrupēt Notrulināt, atcirst.
- pārstigot Novilkt vai izcirst robežlīniju (par mērnieku).
- pārlaist Nozāģēt, nocirst (koku) tā, ka (tas) gāžoties novietojas pāri (kam), pār (ko).
- nolaist Nozāģēt, nocirst (koku); nogāzt (aizzāģētu, aizcirstu koku).
- nolaist no celma (arī no kājas) nozāģēt, nocirst (koku).
- nogāzt Nozāģēt, nocirst (kokus).
- izcirst Nozāģēt, nocirst kokus (lielākā platībā).
- dacirst Pabeigt cirst (kā) daļu.
- pakapāt Pacirst (piemēram, žagarus).
- padarināt Pacirst, pazāģēt (koka daļas).
- padzenēt Pacirst, pazāģēt (koka daļas).
- parantīt Pacirst.
- spurdze Pagale ar nenocirstām atvasēm.
- spurga Pagale ar nenocirstām atvasēm.
- spurgala Pagale ar nenocirstām atvasēm.
- spurgana Pagale ar nenocirstām atvasēm.
- pāršļaukt Pārcirst, pārdalīt.
- žeberis Paresns koks ar apcirstiem īsiem zariem (zārdu veidošanai), arī (parasti zaraina) maiksts, zarains sprungulis.
- žeperis Paresns koks ar apcirstiem īsiem zariem (zārdu veidošanai), arī (parasti zaraina) maiksts, zarains sprungulis.
- žeperklis Paresns koks ar apcirstiem īsiem zariem (zārdu veidošanai), arī (parasti zaraina) maiksts, zarains sprungulis.
- pārcirsties Pārskatoties nocirst (to ko nevajag vai nedrīkst).
- iecirtums Paveikta darbība --> iecirst (1).
- iecirtums Paveikta darbība --> iecirst (2).
- cirtums Paveikta darbība, rezultāts --> cirst (1); tas, kas ir sacirsts.
- izcirtums Paveikta darbība, rezultāts --> izcirst (1).
- izcirtums Paveikta darbība, rezultāts --> izcirst(4).
- piecirtums Paveikta darbība, rezultāts --> piecirst(2).
- nokņapāt Pavirši, nemākulīgi nocirst (piemēram, zarus).
- pagāzt Pazāģēt, pacirst (kokus).
- atcelmošana Pilnīga vai daļēja nocirsto koku celmu novākšana ar celmu rāvēju un šķeldotāju mašīnām izcirtumos, lai atvieglotu meža atjaunošanas darbu mehanizēšanu.
- iecirtiens Pirmais cirtiens kokā, kuru paredzēts nocirst.
- gredzenplaisa Plaisa, kas iet starp gadskārtām un rodas augoša koka kodolā, plaisa palielinās, nocirstajam kokam žūstot; kokmateriālu galos tā ir lokveida un gredzenveida plaisa, bet uz sānvirsmām - garenplaisa.
- koksnes plaisas plaisas, kas veidojas augošam vai nocirstam kokam, darbojoties nevienmērīgai spiedei žūšanas laikā, strauji mainoties temperatūrai ziemas apstākļos vai iedarbojoties citiem faktoriem; plaisas pazemina stiprību un veicina trupes rašanos.
- Matabele Plakankalne Āfrikas dienvidu daļā, Zimbabvē, vidējais augstums - 1000-1500 m, viegli viļņot virsa, atsevišķi kalni un grēdas, austrumos - Injangani kalns - līdz 2596 m, tropu klimats, skrajmeži stipri izcirsti.
- baļķus laist Pludināt nocirstus un apdarinātus kokus.
- intensitāte procentos no kopējās audzes krājas izteikta (regulētas un grupu izlases, pakāpeniskās, kopšanas un sanitārās izlases cirtēs) izcērtamās (izcirstās) koksnes krāja.
- serdes plaisa radiāli vērsta kodola plaisa, kas sākas no serdes un tālu izplatās sortimenta garumā; rodas augošā kokā un palielinās nocirstā koksnē, tai žūstot.
- aizcirsties Refl. --> aizcirst (2).
- aizcirsties Refl. --> aizcirst (3).
- aizrauties Refl. --> aizraut (4); aizcirsties.
- iecirsties Refl. --> iecirst (6); tikt iecirstam.
- pacirsties Refl. --> pacirst (4); tikt pacirstam.
- uzcirsties Refl. --> uzcirst (1); tikt uzcirstam.
- izretināt Retinot izraut, izcirst, izzāģēt (augus, to daļas).
- čora Rievas, ievainojuma vietas koka mizā; aizaugusi nocirsta zara vieta.
- robt robu veidot (cirst, kapāt, grebt, griezt, kasīt).
- norantīt Rūpīgi nocirst.
- sacirsties Sacirst (2) sev.
- uzčakstināt Sacirst.
- sastrādāt Sagatavot (kokmateriālus), piemēram, apdarinot, cērtot, zāģējot; apdarinot, cērtot, zāģējot (nocirstu koku), pārveidot (to) par ko.
- sašķērst Sagriezt, sacirst, sašķelt.
- sašķēst Saplēst, sašķelt, sacirst.
- sacirsties Saposties, grezni saģērbties; uzcirsties.
- sacirsties Savienojumā "sacirsties pretī": stingri, kategoriski iebilst, arī spītīgi atbildēt.
- cirtin Savienojumā ar verba "cirst" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; ciršus.
- ciršus Savienojumā ar verba "cirst" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- cirtes virziens secība, kādā katru nākamo kailcirtes cirsmu drīkst projektēt blakus iepriekšējai, lai izcirtumos nodrošinātu meža dabisko atjaunošanos ar sēklām un nenocirstā meža pusi nepakļautu valdošo vēju iedarbībai.
- suplicijs Senā Romā sākumā akts, kur notiesātais nometās ceļos, lai viņu sistu ar pletni un pēc tam viņam nocirstu galvu.
- kripta Senajiem grieķiem un romiešiem - klintī izcirsta eja ar velvēm.
- hidra Sengrieķu mitoloģijā - daudzgalvains nezvērs, kuram katras nocirstās galvas vietā izaug divas jaunas.
- žāpurs Siena, āboliņa žāvējamais koks (parasti stumbrs ar apcirstiem zariem).
- žēpurs Siena, āboliņa žāvējamais koks (parasti stumbrs ar apcirstiem zariem).
- stumburs Siena, āboliņa žāvējamais koks (paresns stumbrs ar apcirstiem zariem).
- ķērpa Siena, labības žāvējamais koks - paresns stumbrs ar apcirstiem zariem.
- bullītis Silei līdzīga no bluķa izcirsta laiviņa.
- klāt Sist (kādam), cirst (ar ieroci).
- sadrāztīt Sist, cirst (ar pātagu).
- bliezt Sist, cirst (spēcīgi, ar plašu vēzienu).
- knābt Sist, cirst, arī plēst ar knābi.
- dabt Sist, cirst.
- likt Sist, cirst.
- rantīt Skaldīt, cirst; iegriezt, ievilkt zīmes.
- renst Skaldīt, cirst.
- ramtīt skaldīt, zvetēt, cirst; iegriezt, ievilkt zīmes.
- noknallēt Slepus nocirst.
- nošļaupstīt Slīpi nocirst.
- piešļaukt Slīpi nocirst.
- sklaust slīpi nogriezt, nocirst.
- sadzenāt smalki un nevērīgi sacirst (sakapāt).
- dasacirsties Spēcīgi (nejauši) iecirsties kur iekšā.
- uzcirst Spēcīgi iecirst (ar knābi, nagiem u. tml.) - par dzīvniekiem.
- starpjoslu cirsmu piesliešanās veids starp iepriekšējo un nākamo cirsmu atstāj vienu cirsmu necirstu (šis cirsmu piesliešanās veids lietojams visās kokaudzēs, izņemot egļu un bērzu audzes).
- atcirsties Strauji pagriezties atpakaļ; apcirsties.
- aizsviest Strauji, ar sparu aizvērt (durvis, logu u. tml.); aizcirst, aizsist.
- piecirst Strauji, ar sparu aizvērt; aizcirst (2).
- stupe Stumbrs, zars ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu augšdaļu, galu.
- stuburains Stūrains, žuburains, zarains, aplauztiem vai apcirstiem zariem, negluds; ar daudziem stab(iņ)iem.
- skļaut Šļaupt, slīpi nocirst.
- ass Tāds (asmens, rīks), ar ko var viegli griezt, cirst, durt.
- zarains Tāds (priekšmets), uz kura ir zaru izaugumi; tāds (priekšmets), kam ir redzamas bijušo (parasti nocirsto) zaru vietas.
- izlases cirtes tāds galvenās cirtes veids, kad kokaudze tiek nocirsta vairākos paņēmienos ilgākā laikā.
- pazaļš Tāds, kas ir iegūts no samērā nesen nozāģēta, nocirsta augoša koka, krūma (par malku, arī kokmateriāliem).
- plīst Tiekot šķeltam (piemēram, cirstam, spridzinātam), dalīties atsevišķos gabalos.
- šķeists tievs, garš nocirsts vai nozāģēts koka stumbrs (bez zariem), arī zars, rīkste.
- šķeista Tievs, garš nocirsts vai nozāģēts koka stumbrs (bez zariem), arī zars.
- iecirsties Tikt iecirstam (kur iekšā, parasti neviļus, negribēti) - piemēram, par cirvi, kapli.
- iesacirstiēs Tikt iecirstam, parasti neviļus, negribēti.
- izacirsties Tikt izcirstam.
- nocirsties Tikt nocirstam (1).
- uzķikstināt Uzcirst (1).
- uzknābt Uzcirst ar knābi.
- uzcirst Uzcirst dūri (arī delnu) uz galda (arī galdā) - spēcīgi uzsist ar dūri (arī delnu) pa galdu.
- cērtāt Vairākkārt, ne visai intensīvi cirst; arī pļaustīt.
- iecirstīt Vairākkārtēji iecirst, iecirst vairākās vietās.
- iecērtāt Vairākkārtīgi iecirst.
- vecstrumps Vecs bišu koks, ko vairs neizmanto, ar nocirstu galotni.
- vectrumps Vecs bišu koks, ko vairs neizmanto, ar nocirstu galotni.
- kabināt Veidot iecirtumus visapkārt kokam (lai nocirstu).
- Čufutkale Viduslaiku alu pilsēta Krimā, Bahčisarajas vēstures un arheoloģijas muzeja rezervāts, sāka veidoties X-XI gs., saglabājušās klintīs izcirstas alas, mošejas un nocietinājumu drupas, ielas, tatāru mauzolejs (XV gs.) u. c. būves.
- pēlīte Vienkocis, sekli peldoša laiviņa, bieži izcirsta no viena gabala, lietoja zvejai un putnu medībām.
- meža zīme vienota parauga dokuments – sveķu, sulu, celmu, mizu, zaru, zaleņa, eglīšu, meiju u. c. dekoratīvo materiālu un meža blakusizmantošanas produktu ieguves atļauja, arī nelikumīgi nocirsto koku izvešanas atļauja.
- aizcirtiens Vienreizēja darbība --> aizcirst.
- cirtiens Vienreizēja paveikta darbība --> cirst (1).
- cirtiens Vienreizēja paveikta darbība --> cirst (4).
- cirtiens Vienreizēja paveikta darbība --> cirst (5); spēcīgs sitiens.
- cirtiens Vienreizēja paveikta darbība --> cirst (7).
- iecirtiens Vienreizēja paveikta darbība --> iecirst (1).
- piecirtiens Vienreizēja paveikta darbība --> piecirst(3).
- piecirtiens Vienreizēja paveikta darbība --> piecirst(4).
- piecirtiens Vienreizēja paveikta darbība --> piecirst(5).
- Ziemassvētku kociņi vienreizējai lietošanai cirsti vai speciālos substrātu ietvaros vairākkārtējai lietošanai audzēti dažādu sugu un izmēru kociņi, ko izmanto dekorēšanai Ziemassvētkos; Latvijā pārsvarā audzē parasto egli, retāk aso egli, Eiropā un citur pasaulē – dažādu sugu baltegles, garskujainās priedes, duglāzijas, tūjas un kadiķus.
- cirksnis Vieta kur malku cērt, vai kas izcirsta.
- cirtums Vieta mežā, kur ir izcirsti koki.
- izcirtums Vieta mežā, kur ir izcirsti koki.
- cirtums Vieta, kur ir cirsts; iezīmējums, kas veidots cērtot.
- līdums Vieta, kur ir nocirsts mežs lauksaimniecībā izmantojamas zemes iegūšanai.
- apskulbīt Visapkārt nocirst zarus, atzarot.
- laist no kājas zāģēt, cirst (koku).
- laist Zāģēt, cirst (koku).
- gāzt Zāģēt, cirst (kokus).
- gāzt (arī laist) kokus zāģēt, cirst kokus.
- espadrons Zobens - paukošanā visbiežāk lietojamais ierocis, ar ko var durt un cirst.
- bļitkot Zvejot zivis ar vizuli (ledū izcirstā āliņģī).
cirst citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV