Paplašinātā meklēšana

Meklējam cīties.

Atrasts vārdos (192):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (427):

iebāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu).
sabāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu).
bāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu).
(sa)gatavot stundu (arī uzdevumu, mācību priekšmetu) (ie)mācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu).
ieadīties Adot iemācīties labi adīt; adīt, kamēr adīšana sāk labi veikties.
ieairēties Airējot iemācīties labi airēt; airēt, kamēr airēšana sāk labi veikties.
noluncīties Aizlocīties projām.
aizviņģot Aizlocīties.
apšļakstēt Aizslacīties, aizšļakstēt uz visām pusēm.
iesajemties Apgūt, iemācīties ko darīt, veikt.
piesavināt Apgūt, iemācīties, arī pārņemt; piesavināties (2).
piesavināties Apgūt, iemācīties, arī pārņemt.
davuikt Apgūt, iemācīties.
iesakopties Apgūt, iemācīties.
izvuikt Apgūt, iemācīties.
internalizēt Apgūt, t. i., iemācīties un sev par saistošiem pieņemt (sabiedrības ideālus, vērtības un normas).
ieņemties Apgūt; iemācīties.
klausīties Apmeklējot lekcijas, studēt, mācīties (ko).
nošļandēties Apslacīties, aplieties.
nospridzināties Apslacīties, aptašķīties.
noslapēties Apslacīties.
iecīnīt Ar grūtībām iemācīties.
ulksnēt Ar lielām grūtībām iemācīties lasīt un rakstīt.
iedrenēt Ar lielām pūlēm kaut ko iemācīties, iegaumēt.
izēsties Ar pūlēm apgūt, iemācīties (ko); ar pūlēm iepazīties (ar daudziem materiāliem).
iebulderēties Ar pūlēm iemācīties (parasti lasīt).
iebuldurēties Ar pūlēm iemācīties (parasti lasīt).
ielauzīties Ar pūlēm iemācīties.
ierūdīt Ar pūlēm iemācīties.
iesalauzīties Ar pūlēm, grūtībām iemācīties, ievingrināties.
iesalumdīties Ar pūlēm, grūtībām iemācīties, ievingrināties.
lauzīties grāmatā ar pūlēm, grūtībām mācīties lasīt.
et ab hoste doceri arī no ienaidnieka var mācīties.
iearties Arot iemācīties labi art; art, kamēr aršana sāk veikties.
atmest Atbrīvoties, atsacīties (no kā iepriekš atzīta, lietota).
nolikt pie malas Atbrīvoties, atsacīties (piemēram, no domas).
izspraidīties Atkārti izlocīties, izspiesties.
atmaukties Atlocīties atpakaļ.
atlukt Atlocīties, karāties uz leju.
atvingurot Atlocīties.
atmest Atsacīties (no tā, kas līdz tam pašam piemitis, bijis raksturīgs), arī pārvarēt (to).
dirsu atsist atsacīties no kaut kā uz īsāku vai garāku laiku.
atliegties Atsacīties, atteikties, noliegt.
atsasacīties Atsacīties.
atkāpties Atteikties, atsacīties (piemēram, no lēmuma, solījuma).
abdicēt Atteikties, atsacīties.
trīties Beržot sevi, savu ķermeni (ar suku, dvieli u. tml.), mazgāties, slaucīties; berzties (3).
atļuru Brīvi nokarāties, atlocīties.
aizvīties Būt novietotam līku loču (par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.); aizlocīties.
lokās kā teļa aste cenšas izlocīties, izmeloties, izkļūt no kādas nepatīkamas situācijas.
zaurēt Cītīgi mācīties.
zaurēties Cītīgi mācīties.
lauzt kaulus darīt darbu, kas prasa lielu fizisku piepūli, mocīties.
teikties Darīt zināmu (kādu faktu, domu u. tml.), parasti runājot; sacīties (1).
samācīties Daudz iemācīties; intensīvi, arī ilgāku laiku mācoties, apgūt, iegaumēt (ko).
noplēsties Daudz strādājot, nomocīties, nopūlēties.
nokāpelēties Daudzkārt kāpjot augšā un lejā nomocīties.
iekalt Daudzreiz atkārtojot, (mehāniski) iemācīties.
iedrillēt Daudzreiz atkārtojot, iemācīt, iemācīties (parasti mehāniski, bez izpratnes).
iezubrīt Daudzreiz atkārtojot, mehāniski iemācīties; iekalt (5).
bugoties Dejojot locīties.
dricēties Dracīties.
ņurkāties Draiskoties (rotaļājoties); murcīties (par dzīvniekiem).
kļaustīties Gorīties, grozīties, locīties.
speciālās izglītības grupas grupu veids, ko veido bērni ar redzes, dzirdes, valodas, ar garīgās vai fiziskās attīstības traucējumiem, ar smagām somatiskām, psihoneiroloģiskām slimībām, kā arī ar ar psihiskās attīstības aizturi un grūtībām mācīties.
tikt Gūt iespēju piedalīties, strādāt, mācīties, ko izmantot vai ar ko darboties.
iepaurēt Iegaumēt, iemācīties.
ģibt Iegrimt, locīties, grimt.
vērsināt Iekalt, mācīties no galvas.
ieriezties Ieliekties, ielocīties.
iegomīties Ielocīties, ieliekties.
iekacēties Ielocīties.
ieluncināties Ielocīties.
dasavuicīties Iemācīties (ko) no kāda cita.
sabāzt (arī iebāzt) galvā iemācīties (parasti ko nevajadzīgu); iemācīt (parasti ko nevajadzīgu).
sabuldurēt Iemācīties iekaļot (galvā).
iesaadīties Iemācīties labi adīt.
iesaarties Iemācīties labi art.
iesaausties Iemācīties labi aust.
iesaskaitīties Iemācīties labi lasīt.
piemācīties Iemācīties papildus.
apgūt Iemācīties ražot, arī iemācīties izmantot (piemēram, materiālus, ierīces).
nablatikatsja Iemācīties runāt argo.
apgūt iemācīties un pilnībā pārzināt (profesiju, specialitāti u. tml.), mācoties, vingrinoties iegūt (prasmi, iemaņas)
dasajemties Iemācīties uztvert runas saturu; ievingrināties kādā darbā, apgūt darba prasmi.
ieprasties Iemācīties, ievingrināties.
sagatavot stundu (arī uzdevumu, mācību priekšmetu) iemācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu).
iejemties Iemācīties.
iemākt Iemācīties.
iepaukāt Iemācīties.
iesamācīties Iemācīties.
iesavuicīties Iemācīties.
izamācīties Iemācīties.
izmācīties Iemācīties.
izmākt Iemācīties.
ielocīties Iesākt locīties; īsu brīdi locīties.
iezināt Ievērot, iegaumēt; iemācīties.
nomocīties Ilgāku laika, arī visu laikposmu ļoti mocīties (parasti līdz nogurumam, spēku izsīkumam); arī nopūlēties.
saurbināt Ilgāku laiku nepārtraukti mācīties.
samuities Ilgāku laiku nepārtraukti nomocīties.
samurīties Ilgāku laiku nepārtraukti nomocīties.
nomācīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz mācīties (parasti līdz nogurumam).
nomocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti mocīties (ar sāpēm, slimību, nogurumu u. tml.).
nomocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti mocīties, pārdzīvojot ko, domājot par ko u. tml.
samocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mocīties; ilgāku laiku mocīties (līdz noteiktam brīdim).
nolīkņāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam); nolocīties (3).
izķīpāties Ilgāku laiku, daudz darīt (ko) grūtu, darbietilpīgu; izpūlēties, izmocīties.
nogrābties Ilgāku laiku, daudz grābjot (sienu), nopūlēties, nomocīties.
atsakivāties Ilgāku laiku, daudz locīties (piemēram, veicot kādu darbu), parasti līdz nogurumam.
izalocīties Ilgāku laiku, daudz locīties, ko darot, strādājot.
izlocīties Ilgāku laiku, daudz locīties.
izmocīties Ilgāku laiku, daudz mocīties; ilgāku laiku justies ļoti slikti.
atsamočīties Ilgāku laiku, daudz mocīties.
sapļauties Ilgāku laiku, daudz pļaujot, stipri piepūlēties, samocīties, saslimt.
sanesties Ilgāku laiku, vairākkārt nesot (ko smagu), stipri piepūlēties, samocīties, saslimt.
saskoloties Ilgi un ne īpaši sekmīgi mācīties skolā.
interiorizēt Internalizēt - apgūt, t. i., iemācīties un sev par saistošiem pieņemt (sabiedrības ideālus, vērtības un normas).
nolocīties Īsu brīdi locīties un pārstāt locīties.
skoloties Izglītoties, mācīties, parasti mācību iestādē.
izskoloties Izglītoties; arī izmācīties (1).
izgnutēt Izliekties, izlocīties, pārvirzīties.
izgumzīties Izliekties, izlocīties.
izkacēties Izliekties, izlocīties.
izlancīties Izlocīties (2).
izgalēties Izlocīties, atgaiņāties.
izļodzīties Izlocīties, izgrozīties.
izgūbāties Izlocīties, noliekties.
pipkoties izlocīties, slapstīties.
izzubrīt Izmācīties (visu, parasti daudzreiz atkārtojot).
izamācīties Izmācīties par ko.
izavuicīties Izmācīties par ko.
izmākt Izmācīties par ko.
izvuicīties Izmācīties, iemācīties.
izmūdīties Izmocīties (2).
izamučīties Izmocīties.
izpludināties Izpluncīties.
izpļundzināties Izpluncīties.
aizsacīties Izsacīties, ierunāties, izdarīt īsu piezīmi.
izšļacīties Izslacīties, izšļakstīties.
mūžīties Izstiepties, ilgi ilgt, nespēt tikt uz priekšu, mocīties.
izštudierēt Izstudēt; izmācīties.
atteikties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt); noraidīt, nepieņemt (piedāvājumu, priekšlikumu u. tml.); atsacīties.
valbīties Izvairīties, izlocīties (no darīšanas).
šlīmerēties Izvairīties, izlocīties no darba.
izčauksterēt Izžūstot sakrunkāties un salocīties.
pamugāties Kādu laiku ar grūtībām locīties.
palīkāt Kādu laiku daudz locīties.
nokūņāties Kādu laiku nepārtraukti locīties.
nokārsties Kāršot nomocīties.
iepaurēties Kaut ko iemācīties, apgūt.
mest Kļūt brīvam, atsacīties (no kā iepriekš atzīta, lietota).
saļupt Kļūt mīkstam un sākt locīties (mitrumā).
dižoties Kustēties, liekties, locīties.
vīkstīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem); locīties (4).
nogūstīties Ķert, kampt, nomocīties.
ielasīties Lasot iemācīties labi lasīt.
apkāļš Līdējs, tāds kas mēdz izgrozīties, atrunāties, izlocīties.
gubāties Liekties, locīties; salīkušam iet.
gnutēt Liekties, locīties.
gugt Liekties, locīties.
klāņoties Liekties, locīties.
kņubt Liekties, locīties.
verkšēties Liekties, locīties.
verkšķēties Liekties, locīties.
sūtīt Likt (kādam), lai mācās (mācību iestādē), dot, nodrošināt iespēju mācīties (kur), dot (kādam) rīkojumu mācīties (kur, parasti kursos).
piesēdināt pie grāmatas likt mācīties lasīt; likt mācīties no grāmatas.
līkus Līkus lokus - locīties, aizlocīties.
landžāt Līst, locīties, laipot.
locināt Locīt, likt locīties.
švaītīties Locīties (piemēram, sienu pļaujot).
kukšņāties Locīties uz priekšu un atpakaļ, neveikli kustēties.
klanīties Locīties uz priekšu, piemēram, sveicinot, godinot.
viņģot Locīties, grozīties, vīties.
bogōtīs locīties, klanīties (zirgs, saimniekam).
diekoties Locīties, klanīties, izdabāt, ārstēties, pieglaimoties.
guņāties Locīties, klanīties.
kumurot Locīties, krampjaini raustīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī ķepuroties.
randzīties locīties, liekties, līkt.
staipīties Locīties, lokoties virzīties (parasti par tārpiem, kāpuriem).
stervelēties Locīties, raustīties (agonijā) guļus (par dzīvniekiem).
sprandzīties locīties, raustīties; dandzīties.
dandzīties Locīties, raustīties.
klanīties Locīties, šūpoties (parasti vēja) - par augiem, to daļām.
lokņāties Locīties, vairākkārt noliekties.
valdzēties Locīties.
vingurot Locīties.
vinguroties Locīties.
vinkuroties Locīties.
laist Ļaut, arī likt (kādam) doties mācīties (kur), apgādājot (to), rūpējoties (par to).
nokauties Ļoti nomocīties, cenšoties pārvarēt (nevēlamu fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
nosadrelēties Ļoti nostrādāties; nomocīties strādājot.
riedīties mācīties (darbu).
ņemt stundas mācīties (ko) pie privātskolotāja.
zubrīt Mācīties (ko), parasti, daudzreiz atkārtojot.
apmeklēt Mācīties (kursos, skolā), būt skolas audzēknim, kursu dalībniekam.
ņemt stundas Mācīties (mācību priekšmetu) mācību iestādē pēc savas izvēles.
nomācīties Mācīties (visu laikposmu) un pabeigt mācīties.
mācīties amatā mācīties amatu.
studēt Mācīties augstākajā (retāk vidējā) mācību iestādē.
blatikatsja Mācīties kaut ko darīt.
boksterēt Mācīties lasīt, nosaucot katru burtu, lasīt pa zilbēm.
bokšķerēt Mācīties lasīt, nosaucot katru burtu; lasīt pa zilbēm; burtot.
bokšterēt Mācīties lasīt, nosaucot katru burtu; lasīt pa zilbēm; burtot.
boksturēt Mācīties lasīt, nosaucot katru burtu; lasīt pa zilbēm; burtot.
boksturot Mācīties lasīt, nosaucot katru burtu; lasīt pa zilbēm; burtot.
mācīties ābeci mācīties lasīt.
mācīties ābecē mācīties lasīt.
memorēt Mācīties no galvas, piesavinātie kādu mācības vielu, to vairākreiz atkārtojot un radot labvēlīgus atcerēšanās nosacījumus.
dulzāt Mācīties staigāt (par mazu bērnu).
dulzēt Mācīties staigāt (par mazu bērnu).
nosamācīties Mācīties un pabeigt mācīties.
apgūt Mācīties un paturēt atmiņā.
gatavot stundu Mācīties uzdoto (par skolēnu).
dasavuicīties Mācīties vēl uzcītīgāk.
paurēt Mācīties, censties iegaumēt.
sēdēt pie grāmatām mācīties, cītīgi lasīt.
kalties Mācīties, intensīvi cenšoties iegaumēt (daudzreiz atkārtojot).
zubrīties Mācīties, parasti, daudzreiz atkārtojot.
glītoties Mācīties, pilnveidoties.
borēt Mācīties.
jimt Mācīties.
učīties Mācīties.
vuicīties Mācīties.
pakalēties Mazliet liekties, locīties.
pazubrīt Mehāniski pamācīties (ko).
pazubrīties Mehāniski pamācīties.
gaunerēties Melot, izlocīties.
ielingoties Metot iepraktizēties un iemācīties.
dūcīties Mīcīties, mīņāties, tūļāties.
murkāties Mīcīties, vārtīties.
ņukāties Mīcīties.
ņūkāties Mīcīties.
goravāt Mocīties ar ko.
morgāties Mocīties nekārtīgi strādājot.
pakutavāt Mocīties, ciest.
kļēroties Mocīties, klaiņot.
murīties Mocīties, nomocīties.
uimenēt Mocīties, nopūlēties.
vārdzināties Mocīties, novājēt.
galavoties Mocīties, raizēties.
spīrināties Mocīties, spārdīties, turēties pretim.
mokāties Mocīties.
morcīties Mocīties.
stukņāties Mocīties.
murksnīties Murcīties, spiesties, burzīties (drūzmā).
izteikties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piemēram, domu, vērtējumu); izsacīties (1).
urbt Neatlaidīgi mācīties.
palocīties Neilgu laiku, mazliet locīties.
pamācīties Neilgu laiku, mazliet mācīties.
pamocīties Neilgu laiku, mazliet mocīties.
ietūcīties Nejauši tikt iebāztam, iespaidītam; ieņurcīties.
ietuncīties Nejauši tikt iebāztam, iespaidītam; ieņurcīties.
nostīvēties Nesot, velkot (ko smagu), nopūlēties, nomocīties.
gramzdīt Netikt ar kaut ko galā, mīcīties uz vietas.
gramzdīties Netikt ar kaut ko galā, mīcīties uz vietas.
izteikties Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izrunātam.; izsacīties (2).
kukties Noliekties, locīties.
nokukt Noliekties, locīties.
noiet Nomācīties (visu laikposmu), ierodoties (kur), parasti regulāri.
izkauties Nomocīties (ar smagu darbu).
izliet sviedrus nomocīties (parasti darbā).
nomužināties Nomocīties (rotaļīgā nozīmā).
izknīdzgāties Nomocīties ar nenozīmīgu, bet nepieciešamu, laikietilpīgu darbu.
noslemēt Nomocīties ar smagu un netīru darbu.
saplaukāt nomocīties attīrot plaukas no linu šķiedrām.
izklimsties Nomocīties skraidot apkārt, klaiņojot.
izmurīties Nomocīties, ar grūtībām izkļūt.
izkratīt dvēseli pa muti nomocīties, braucot pa sliktu ceļu, kad transportlīdzeklis ļoti kratās.
izkļēroties Nomocīties, izklaiņoties.
izmušīties Nomocīties, izmocīties.
nosakamāties Nomocīties, ļoti nopūlēties.
noīgt Nomocīties, nogurt, pavadīt laiku bez miega.
nobeigties Nomocīties, nogurt.
nomočkāties Nomocīties, nopūlēties (darbojoties ar ko slapju, dubļainu).
izeņģēties Nomocīties, nopūlēties.
iznāvīties Nomocīties, nopūlēties.
nožurdzīties Nomocīties, nopūlēties.
nožurgāties Nomocīties, nopūlēties.
murāties Nomocīties, strādāt karstā laikā.
mūčāties Nomocīties, strādāt.
kancināties Nomocīties, taupīgi apieties.
nosamočities Nomocīties; nopūlēties.
aizbeigties Nomocīties.
izmuities Nomocīties.
mūčīties Nomocīties.
nokamoties Nomocīties.
nokarpīties Nomocīties.
nokārpīties Nomocīties.
noķipāties Nomocīties.
nolietāties Nomocīties.
nomudzīties Nomocīties.
nomurināties Nomocīties.
nomurīties Nomocīties.
nomurkšīties Nomocīties.
piemocīties Nomocīties.
mūdīties Noņemties; mocīties; pūlēties.
nolauzties Nopūlēties, nomocīties (daudz, smagi strādājot).
nomīcīties Nopūlēties, nomocīties, ejot, brienot pa dubļiem, dubļainu, dūksnainu vietu.
korpēties Nopūlēties, nomocīties.
nomuit Nopūlēties, nomocīties.
nomuities Nopūlēties, nomocīties.
nopurgāties Nopūlēties, nomocīties.
urpēties Nopūlēties, nomocīties.
noblišķāties Noslacīties.
nosipināt Noslāpt un nomocīties.
nosaslaucīties Noslaucīties.
noplosīties Nostrādāties, nopūlēties, nomocīties.
nopisties Nostrādāties; nomocīties.
novērsties Novirzīties, atsacīties (no uzskata, viedokļa, mērķa u. tml.).
ņorcīties Ņurcīties; arī burzīties.
pārcelt Oficiāli atļaut mācīties nākamajā klase, kursā (pēc attiecīgas mācību vielas apguves).
močāties Pa dubļiem mīcīties (kustēties).
paklanīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu (piemēram, sveicinot, pateicoties); palocīties (1).
pasalocities Palocīties.
paskoloties Pamācīties (piemēram, kāda uzdevuma veikšanai, arodā).
pasamācīties Pamācīties.
(ie)dzīt (arī sadzīt) galvā pamatīgi (ie)mācīties; pamatīgi, bieži ar bardzību, (ie)mācīt.
iedzīt (arī sadzīt) galvā pamatīgi iemācīties; pamatīgi, bieži ar bardzību, iemācīt.
sadzīt (arī iedzīt) galvā pamatīgi iemācīties; pamatīgi, bieži ar bardzību, iemācīt.
iebuldurēt Pamazām iemācīties (parasti lasīt).
paņorcīties Paņurcīties; paburzīties.
pārskoloties pārāk daudz mācīties (skolā).
beigties Parasti savienojumā ar "nost": ļoti mocīties, būt tuvu nāvei, iet bojā (par dzīvnieku).
palocīties Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) locīties.
kārties (vai) nost pārlieku nomocīties, veicot, piemēram, daudzus, smagus darbus, arī cenšoties ko iegūt, dabūt.
nāvīties Pārmērīgi pūlēties, mocīties.
pārmuities Pārmocīties.
pārsamočīties Pārmocīties.
dasaplēsties Pārpūlēties, nomocīties (ar ko); pūloties kļūt nespēcīgam, slimīgam.
pārvilkties Pārpūlēties, pārmocīties, velkot ko ļoti smagu.
atstāt Pārtraukt mācīties, strādāt.
pasnaikāties pasnaicīties, pasnaikstīties.
pašļaukāties Pastaipīties, pavārtīties (guļasvietā); pašļaucīties.
ziedot Pašaizliedzīgi atsacīties (no kā) ka laba, kāda mērķa dēļ.
upurēt Pašaizliedzīgi atsacīties (no kā) kā labā, kāda mērķa dēļ.
teikties Paust (kādu apņemšanos), solīties (ko darīt); sacīties (2).
apgrābstīt Pavirši paveikt (kādu darbu); pavirši iemācīties.
piegaloties Pietiekami nomocīties.
pīkt pīkstot, dīcot mocīties
izpīkt Pīkstot, dīcot nomocīties.
piegalēties Pilnīgi nomocīties.
piegalināties Pilnīgi nomocīties.
nodrēksties Plosoties vai nedarbus darot nomocīties.
aizsardzībniecība Politiska kustība Krievijā 1. pasaules kara laikā, kas par galveno izvirzīja tēvijas aizstāvēšanas ideju un aicināja strādniekus kara laikā atsacīties no šķiru cīņas.
aizsardzībnieki Politiska kustība Krievijā 1. pasaules kara laikā, kas par galveno izvirzīja tēvijas aizstāvēšanas ideju un aicināja strādniekus kara laikā atsacīties no šķiru cīņas.
uimēties Pūlēties, mocīties.
ākstīties Rīstīties, mocīties ar nelabumu.
žākstīties Rīstīties, mocīties ar nelabumu.
ringoties Ritināties, locīties.
ņemt cauri Rūpīgi analizēt, apspriest (jautājumu); mācīties, apgūt (visu mācību vielu, tekstu u. tml.).
izmācīt Sagādāt (kādam) iespēju izmācīties, iegūt izglītību.
izvuicīt Sagādāt (kādam) iespēju izmācīties, iegūt izglītību.
vilka kauls ir mugurā saka, ja cilvēks darbā ir slinks, gauss, negrib pieliekties, locīties.
krama galva saka, ja kādam ir grūti ko iemācīties, iegaumēt, izprast.
ciets pauris saka, ja kādam ir grūti ko iemācīties, iegaumēt.
veļa (biežāk vilka) kauls mugurā saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
vilka (retāk veļa) kauls mugurā saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
līst galvā Saka, ja ko var viegli, ātri iemācīties.
gora visu ko māca saka, ja rūpes, nepieciešamība liek daudz ko iemācīties.
pārteikties Sakot ko, kļūdīties, nepasacīt vajadzīgo; pārsacīties.
krunkuļoties Sakrunkāties, sagrumbāties, salocīties.
piesēsties pie grāmatas sākt mācīties no grāmatas; sākt lasīt.
gumzdīt Salieks, saspiest, spaidīt, burzīt; lauzt, lauzīties, pūlēties, mocīt, mocīties.
sagugt saliekties kopā, liekties, locīties.
salīkumoties saliekties, satīties kamolā; salocīties vairākos līkumos.
sasalocīties Salocīties.
piebāzt (arī piedzīt) pilnu galvu samācīties, arī saklausīties daudz (parasti kā nevajadzīga); iemācīt daudz (parasti kā nevajadzīga).
piedzīt (arī piebāzt) pilnu galvu samācīties, arī saklausīties daudz (parasti kā nevajadzīga); iemācīt daudz (parasti kā nevajadzīga).
samākt Samācīties.
sasamācīties Samācīties.
samokāties samocīties (1).
sasakamāties Samocīties.
sasamočīties Samocīties.
saslacināties Saslacīties.
muskuļoties Savelties, tīties, locīties.
izburties Savienojumā ar "cauri": ar pūlēm izskatīt, izlasīt (piemēram, grāmatu), arī izmācīties (daudz vai visu).
ieritināties Savilkties (kopā), ielocīties (uz iekšu).
šļākāties Savstarpēji laistīties, slacīties.
ērcēties Skumt, bēdāties, mocīties.
brizgātiēs Slacīties, šļakstīties.
šļacīties Slacīties.
šļenkarēties Slacīties.
šļenkāties Slacīties.
slocīties Slaicīties, staipīties.
šļocīties Slaicīties, staipīties.
noslacīt Slakot (ko), ļaujot slacīties (kam), padarīt mitru, slapju, arī notraipīt (ar to).
iegrābstīties Slikti iemācīties.
gūbāties Smagi locīties, tūļāties.
nodrellēties Smagi strādājot (vergojot) nomocīties un notašķīties.
snaikāties Snaicīties, sniegties.
zvaikstīties Sniegties, snaicīties.
mācāmība Spēja un gatavība mācīties, kas raksturo dotības un iespējas mācīties ar citu cilvēku palīdzību.
samocīties Stipri, arī ilgāku laiku mocīties, pūlēties; stipri, arī ilgāku, laiku mocīties, pūlēties tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
izblaizīties Strādājot nolocīties, nostaipīties.
izplēsties Strādājot nomocīties, nopūlēties.
paplēsties Strādājot pamocīties, papūlēties.
tūpļāties Strādājot vairākkārt locīties, tupties.
līkstīties Strādāt salīkušam, locīties.
plēsties Strādāt, darboties ar lielu piepūli; ļoti pūlēties, mocīties kādā darbā, darbībā.
diet Strauji kustēties, locīties (piemēram, par liesmām, ēnām); griezties, virpuļot (par sniega pārslām, dzirkstelēm u. tml.); līgoties, šūpoties.
dejot Strauji kustēties, locīties (piemēram, par liesmām, ēnām); griezties, virpuļot (par sniega pārslām, dzirkstelēm u. tml.).
izstudēt Studējot augstskolā, izmācīties (par ko).
pārstudēt Studēt, mācīties vēlreiz, no jauna (piemēram, apgūstot citu specialitāti).
izsūtīt Sūtīt (mācīties, skolā), līdz pabeidz (mācīšanos, skolu).
nodot amatā sūtīt mācīties amatu.
izvadīt Sūtot (mācīties), apgādāt ar visu nepieciešamo.
vadīt Sūtot (mācīties), apgādāt ar visu nepieciešamo.
šļaukāties Šļaucīties (1).
šļaukāties Šļaucīties (2).
šaubīties šūpoties, svārstīties, locīties.
puscepts Tāds (cilvēks), kas ir iesācis (ko) mācīties, bet nav pabeidzis.
pārstūrs Tāds, kam ir pārmērīgi grūti mācīties, par maz apdāvināts.
pirmsskolas Tāds, kas pastāv, noris pirms bērns sāk mācīties vispārizglītojošā skolā.
iesācējs Tas (tāds), kas tikko sāk vai ir sācis (piemēram, mācīties, strādāt) un kam vēl nav pietiekamu zināšanu, iemaņu.
adaptācija teksta (piemēram, daiļdarba) pielāgošana (atvieglošana) bērniem, kā arī tiem, kas sāk mācīties svešvalodu.
tupelēt Tupuļot, locīties.
uzšķaidīties Uzslacīties, uzšļākties.
uzšļacīties Uzslacīties; uzšļakstīties.
iedejoties Vairākkārt dejojot, iemācīties labi dejot; dejot, kamēr dejošana sāk labi veikties.
iedziedāties Vairākkārt dziedot, iemācīties labi dziedāt; dziedot ievingrināt balsi (piemēram, pirms uzstāšanās).
iepļauties Vairākkārt pļaujot, iemācīties labi pļaut; pļaut, kamēr pļaušana sāk labi veikties.
ierakstīties Vairākkārt rakstot, iemācīties labi rakstīt; rakstīt, kamēr rakstīšana sāk labi veikties.
ķepelēties Veltīgi nomocīties.
izgalēties Veltīgi nopūlēties, nomocīties.
novergoties Vergojot nomocīties.
hospitēšana Viesošanās mācību stundās, ar nolūku mācīties no skolotāja stundu pasniegšanu, vai spriest par tā spējām, arī piedalīšanās skolotāju sapulcēs novērotāja lomā.
vilkkauls Vikkauls mugurā - saka, ja cilvēks ir stīvs, nevar vai negrib locīties.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa cīties.