Paplašinātā meklēšana
Meklējam ave.
Atrasts vārdos (515):
- ave:1
- ave:2
- aves:1
- Kave:1
- lave:1
- rave:3
- rave:2
- rave:1
- avele:1
- avena:1
- avene:1
- avens:1
- aveņi:1
- aveši:1
- abave:1
- agave:2
- agave:1
- Agave:1
- Alave:1
- ālave:1
- Ālave:1
- apave:1
- grave:1
- Grave:1
- krave:1
- slave:1
- soave:1
- Havea:1
- pavei:1
- avelis:1
- aveņot:1
- averss:1
- dējave:1
- ketave:1
- pamave:1
- papave:1
- ramave:1
- sētave:1
- Baveno:1
- baveši:1
- davelt:1
- davest:1
- favela:1
- havegs:1
- Lavega:1
- lavene:1
- Laveri:1
- pavecs:1
- pavele:1
- pavelt:1
- paveļa:1
- paveļs:1
- pavemt:1
- paveru:1
- pavest:1
- Ravena:1
- saveds:1
- savelt:1
- savemt:1
- avenāji:1
- avenajs:1
- avenājs:1
- avenīns:1
- aveniņš:1
- avenīte:1
- aveņājs:1
- aveņoga:1
- aveņuks:1
- averāža:1
- avesene:1
- aveškas:1
- avetēna:1
- avetene:1
- avetiņa:1
- aizkave:1
- apskave:1
- austave:1
- celkave:1
- cielave:1
- enklave:1
- gaisave:1
- gvajave:1
- jauņave:1
- kāstave:1
- Kernave:1
- Kotrave:1
- maltave:1
- mautave:1
- neslave:1
- pakrave:1
- piešave:1
- sestave:1
- šautave:1
- Adavere:1
- ālaveja:1
- alavejs:1
- ālavene:1
- Alavere:1
- Aravete:1
- bavembi:1
- bavendi:1
- Favernē:1
- Faverža:1
- flavedo:1
- flavets:1
- Gaveiki:1
- Gaveins:1
- gavelēt:1
- gavenis:1
- gavente:1
- Haverns:1
- Idavela:1
- Idavere:1
- Imavere:1
- kavente:1
- kavents:1
- kaveola:1
- kaverna:1
- Kļaveni:1
- Kļaveņi:1
- kraveši:1
- Lavello:1
- Navesti:1
- papaver:1
- paraves:1
- paveids:1
- paveikt:1
- paveķēt:1
- pavelēt:1
- paverpt:1
- paverus:1
- paveska:1
- paveste:1
- pavests:1
- pavezme:1
- pavezms:1
- pļavele:1
- pļavene:1
- Praveca:1
- Ravenna:1
- savecēt:1
- savecot:1
- savečot:1
- Saveiki:1
- saveikt:1
- saveķēt:1
- saveķot:1
- savelēt:1
- savelgt:1
- Savenci:1
- savergt:1
- aveikšas:1
- avenītis:1
- avenragi:1
- avenragi:2
- aventiņa:1
- aventiņš:1
- aveņkode:1
- aveņragi:1
- aversija:1
- Antazave:1
- darkwave:1
- grīztave:1
- grūstave:1
- izgatave:1
- jauktave:1
- kārstave:1
- kulstave:1
- paistave:1
- sagatave:1
- slepkave:1
- Tamatave:1
- tīklkave:1
- turētave:1
- velētave:1
- vērstave:1
- žaustave:1
- Adaveila:1
- Alaverdi:1
- Begaveke:1
- clavecin:1
- Činavezi:1
- davedējs:1
- Draveija:1
- Dunaveče:1
- faverola:1
- gaveinis:1
- gavelīgs:1
- gavelīte:1
- Hāpavesi:1
- havegīts:1
- havelock:1
- haveloks:1
- Jākaveli:1
- Jākaveļi:1
- Jukaveli:1
- Kalaveja:1
- kalaveji:1
- kapaveņš:1
- karavela:1
- karavele:1
- kāravene:1
- ketaveja:1
- Kjavenna:1
- kravella:1
- Mahaveli:1
- maravedi:1
- Mašavera:1
- mataveļs:1
- murcaveķ:1
- mustaves:1
- paslaves:1
- pavecīgs:1
- pavečīgs:1
- pavedējs:1
- pavedens:1
- pavedīgs:1
- pavedums:1
- paveikls:1
- pavelcēt:1
- paveplāt:1
- paverkši:1
- paveršķi:1
- pavesels:1
- pavestka:1
- pavežmis:1
- Pūlavesi:1
- pusavens:1
- raveklis:1
- ravelīns:1
- ravenala:1
- redavene:1
- ružaveņš:1
- Sakavena:1
- savedējs:1
- saveidot:1
- saveitēt:1
- saveitēt:2
- saveldēt:1
- savelnes:1
- saveltņi:1
- savencēt:1
- Saveņeca:1
- saverdēt:1
- savergot:1
- aveksenes:1
- avemarija:1
- aveņkrāsa:1
- aveņkrūms:1
- avesenāji:1
- avesināji:1
- brauktave:1
- miekstave:1
- palēktave:1
- piedētave:1
- skaustave:1
- sprēstave:1
- vērpstave:1
- ceļavedis:1
- cielavele:1
- cielavene:1
- Demavends:1
- diraveņas:1
- Ēmshavena:1
- galaveška:1
- gaventere:1
- gravelīts:1
- javenieki:1
- Javenieki:1
- javesella:1
- Kallavesi:1
- karātaves:1
- karavella:1
- karavelle:1
- kārstaves:1
- kavekslis:1
- Kaveriški:1
- kavernīts:1
- kavernoma:1
- kavernozs:1
- klavesīns:1
- Ksaverina:1
- Ksaverova:1
- lavendele:1
- lavendels:1
- lavendula:1
- Laventila:1
- Lendaveri:1
- Maskaveņa:1
- matavelis:1
- metaverss:1
- Mežavepri:1
- Navelvapi:1
- pavecišķs:1
- pavedenis:1
- pavediens:1
- pavedināt:1
- paveikums:1
- paveldzēt:1
- pavelgans:1
- pavelties:1
- paventoso:1
- paverkšķi:1
- paveseris:1
- pavesties:1
- peskaveņš:1
- Pielavesi:1
- piešavens:1
- ritaveņas:1
- salavecis:1
- salsavets:1
- savedināt:1
- savedines:1
- saveicīgs:1
- saveldrēt:1
- saveldzēt:1
- Savelinki:1
- savelkams:1
- savelties:1
- saveltnēt:1
- saveļināt:1
- Saveļinki:1
- savemties:1
- savendžīt:1
- Savenieki:1
- savenieks:1
- saverksēt:1
- saverksīt:1
- aveņvabole:1
- averroisms:1
- Lielsesave:1
- padzirnave:1
- paslēptave:1
- apkaveibys:1
- baldaveška:1
- cielavenes:1
- dabravecis:1
- daveneīdas:1
- dravenieks:1
- gaveicieši:1
- Gaveiniški:1
- Gaveitiški:1
- gavelēšana:1
- gavenēšana:1
- Gravendahl:1
- Gravendāle:1
- gravenieki:1
- gudravecis:1
- Haveisunna:1
- Hodžavenda:1
- iegraverēt:1
- intraverts:1
- izavelties:1
- izavemties:1
- izavesties:1
- izavešanās:1
- izspavedēt:1
- kadaverīns:1
- Kanaverala:1
- Kasaverina:1
- kodaverīns:1
- kramavecis:1
- kravenieks:1
- Kurikaveri:1
- lavendelis:1
- Malavejovo:1
- papaverīns:1
- pavedenija:1
- pavedienis:1
- pavedinošs:1
- paveicināt:1
- paveikties:1
- paveķēties:1
- paveznieks:1
- pienavecis:1
- pļavenieki:1
- pļavenieks:1
- pravenieki:1
- puspavelti:1
- savednīcas:1
- savedžerēt:1
- savedžināt:1
- saveicieši:1
- saveikties:1
- saveķēties:1
- savelēties:1
- Saveļezers:1
- saveņcieši:1
- savergties:1
- saverkstēt:1
- aveseņlaiks:1
- aizavesties:1
- Analaveluna:1
- apgatavenis:1
- apsavelties:1
- atsavesšona:1
- atsavesties:1
- baltavetīna:1
- Boleslaveca:1
- Bonaventura:1
- dasavelties:1
- ekstraverts:1
- Glaversvila:1
- iesavelties:1
- intravenozs:1
- izaveikties:1
- izavelēties:1
- Kerkavezāta:1
- Ksaverinova:1
- Malaveijovo:1
- Miroslaveca:1
- nesaveicīgs:1
- nosavelties:1
- nosavemties:1
- papaverales:1
- paravespula:1
- pasavelties:1
- pasavesties:1
- pavedieniņš:1
- paverdzināt:1
- Pihlajavesi:1
- pļaveglītes:1
- pļaveglītis:1
- primaverins:1
- primaveroze:1
- sagatavenis:1
- salavecītis:1
- salavectēvs:1
- sasavelties:1
- saveldēties:1
- savelkamais:1
- Altaverapasa:1
- Buenaventura:1
- Buonaventura:1
- Čivitavekija:1
- dzirnavezers:1
- Dzirnavezers:1
- Elizavetpole:1
- flavektomija:1
- Gavezenskaja:1
- gravenšteins:1
- izaveidāties:1
- kavernoskops:1
- kaverversija:1
- klavesīnists:1
- maskavenieši:1
- nosavelēties:1
- papaveraceae:1
- paravezikāls:1
- pārsavelties:1
- pārsavesties:1
- pavedienaļģe:1
- paveselāties:1
- paveselēties:1
- paveseļoties:1
- Puertokaveļa:1
- Santaisavela:1
- saveldrējums:1
- saveldrēties:1
- saveldzēties:1
- savelencieši:1
- savelincieši:1
- ainavelements:1
- Brūvershavene:1
- ekstraversija:1
- ingravescence:1
- intravenācija:1
- intravezikāls:1
- išiokavernozs:1
- izavedināties:1
- izaveselēties:1
- klavelizācija:1
- makiavellisks:1
- makiavellisms:1
- makjavellisms:1
- monopavediens:1
- pasaulslavens:1
- pavedienveida:1
- prīmavekselis:1
- Santavenerīna:1
- savedžerēties:1
- savedžināties:1
- atsaveselāties:1
- dasaveselāties:1
- interkavernozs:1
- intrakavernozs:1
- izaspavedēties:1
- jaunpļavenieki:1
- Jeļizavetgrada:1
- Jeļizavetopole:1
- kadaverizācija:1
- kavernilokvija:1
- kavernometrija:1
- kavernoskopija:1
- kavernostomija:1
- paravertebrals:1
- paravertebrāls:1
- pasavedināties:1
- pasaveselāties:1
- Peršotravenska:1
- sasavedināties:1
- sasaveselāties:1
- bronhokavernozs:1
- Malojaroslaveca:1
- pavedienveidīgs:1
- kavernozogrāfija:1
- kavernozometrija:1
- makjavellistisks:1
- intraventrikulārs:1
- ekstraventrikulārs:1
- elementārpavediens:1
- korporokavernozīts:1
- Ponfaveržē-Moronvijē:1
- Bādteinaha-Cavelšteina:1
- paraskavedekatriafobija:1
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (4989):
- sencontotočtini "Četrsimt truši", augumā nelielas acteku dievības, kas saistītas ar reibinošo dzērienu oktli, ko gatavoja no agaves sulas un plaši izmantoja publiskos rituālos un svinībās.
- femme fatale "liktenīga sieviete"; pavedinoši pievilcīga sieviete.
- plaušu mukormikoze "Mucorales" rindas sēņu izraisīta infekcija, parasti vērojama diabēta slimniekiem vai imūndeficīta gadījumā; raksturīgs bronhīts, kavernu veidošanās, asinsspļaušana, var būt ar letālu iznākumu dažu mēnešu laikā.
- izpilde (kā iepriekš sagatavota) atveidošana, paveikšana; process, arī rezultāts --> izpildīt (2).
- (ne)pietikt pulvera (ne)pietikt spēka, izturības (ko paveikt).
- pūls [biljarda]{s:1212} paveids
- ekstroversija [ekstraversija]{s:2254}
- ekstroverts [ekstraverts]{s:2253}
- skrējiens [skriešana]{s:652}, steigšanās kaut kur – ejot, braucot; vienreizēja paveikta attiecīgā darbība (par cilvēku)
- apokalipse A. Dīrera kokgriezumu sērija, kuras slavenākais darbs ir "Četri apokalipses jātnieki" - mēris, karš, bads, nāve -, kas joņo pāri pasaulei.
- Majauela Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - sākotnēji viena no auglības dievietēm, vēlāk agaves un no agaves gatavotā dzēriena - oktli dievība, kuru attēloja kā sievieti ar 400 krūtīm.
- cilpu veidošanas mehānisms adāmmašīnas galvenais mehānisms pavediena izliekšanai un cilpu veidošanai.
- sumestuve Ādas aukla, ar ko savelk kopā zirga sakas.
- skleromiksedēma Ādas mucinozās deģenerācijas paveids, ko nosaka paraproteinēmija.
- žakardpinumi Adījuma pinumi, kuros cilpas veidotas saskaņā ar rakstu, bet vietās, kur pavediens neveido cilpas, vecās cilpas tiek saglabātas.
- plīšpinums Adījuma rakstu pinums, kurā ieadīti papildu pavedieni vai štāpeļa šķiedras, kas veido pagarinātus pārstaipus.
- šķērsadījums Adījums, kurā cilpu rinda veidota no viena vai dažiem pavedieniem.
- garenadījums Adījums, kurā katra cilpu rindas cilpa veidota no sava pavediena; pamatņu adījums.
- henekens Agaves šķiedra.
- agave Agaves.
- Amerikas agave agavju suga ("Agave americana"), ko Indijā stāda dzīvžogos, lai norobežotos no savvaļas dzīvniekiem.
- vēršragu agave agavju suga ("Agave bovicornuta").
- diegveida agave agavju suga ("Agave filifera").
- zilā agave agavju suga ("Agave tequliana"), kuras sulu izmanto tekilas ieguvei.
- centrodesma Ahromatisks pavediens, kas savieno centrosomas un veido sākumu centrālajai dalīšanās vārpstai mitozē.
- masināt Aicināt, kārdināt, pavest.
- sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas; pie tā piesaistītās dzeņaukstes pārnes zirga vilcējspēku uz velkamo priekšmetu.
- nokavēt Aizkavēt (kā) paveikšanu, iegūšanu.
- Ungurpils dzirnavezers ar apkārtējo ainavu aizsargājams dabas objekts Alojas pagastā, ietver Ungurpils dzirnavezeru un teritoriju ap to, \~66,3 m vjl., platība - 70,2 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Kormiļcevas dzirnavezers Akmenīcas dzirnavezers Šķeltovas pagastā.
- Akmenicu dzirnavezers Akmenīcu dzirnavezers Šķeltovas pagastā.
- kapnohepatogrāflja Aknu rentgenogrāfija pēc intravenozas oglekļa dioksīda ievadīšanas.
- pārvarēt Aktivizējot savu gribu, ar savu rīcību, izturēšanos panākt, ka (kas nevēlams) nespēj kavēt ko paveikt, sasniegt.
- pārvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, nekavē ko paveikt, sasniegt.
- uzvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
- uzveikt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
- Džuela ala ala Blekhilsu kalnos ("Jewel Cave"), ASV, Dienviddakotā, eju un zāļu kopgarums - 49,5 km.
- Ālava Ālave - upe Latvijā.
- Alave Ālave - upe Latvijā.
- Jugliņa Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru pagastā, augštece Naudītes un Penkules pagastā, garums - 13 km; Juglas strauts.
- Aurupīte Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru un Krimūnu pagastā, garums - 8 km.
- akromelanisms Albīnisma paveids, kad dzīvniekam nav pilnīgs pigmenta trūkums: ausis, aste, ķepas un purns ir krāsains.
- akordalga Alga par paveikto gabaldarbu.
- dialekts Algoritmu valodas paveids, kas paredzēts lietošanai konkrētas sērijas skaitļotājos atbilstoši to translatoru konstrukcijai; versija.
- tekila Alkoholisks dzēriens, ko iegūst no raudzētas zilās agaves sulas.
- Alšvangas dzirnavezers Alsungas dzirnavezers.
- crossover Alternatīvās rokmūzikas paveids - dažādu atšķirīgu muzicēšanas stilu apvienojums.
- Alī Sadra alas alu komplekss Irānā (_Ali Sadr Caves_), Hamadānas ostāna ziemeļos.
- APA alus veids - [ipai]{s:2055} līdzīgs [eila]{s:2056} paveids ar īpaši izteiktu apiņu garšu, bet mazāku alkohola grādu daudzumu
- pilzeners alus veids - relatīvi viegls, nedaudz vairāk apiņots [lāgera]{s:2058} paveids; Pilzenes alus
- ipa alus veids (eila paveids) ar īpaši izteiktu apiņu garšu, parasti alkohola saturs vismaz 7%
- porteris alus veids, [stauta]{s:2054} paveids
- riepniecība Amatniecības vai rūpniecības nozare, kas izgatavoja sienamos pavedienus, auklas, valgus, virves, riepes u. c.
- amatļaunprātība Amatpersonas izdarīts noziedzīgs nodarījums, kas paveikts ļaunprātīgā nolūkā.
- Agave americana Amerikas agave.
- amforofonija Amforiska balss pieskaņa, ko dzird, auskultējot virs dobumiem ar gludām sienām, piem., kavernām.
- progresējošā pigmentdermatoze angiopātiskās purpuras paveids: mazi, brūngansārti punktveida plankumiņi, pārsvarā lielā apakšstilba kaula apvidū, arī uz pēdas dorsālās virsmas, paceles bedrītē un augšstilba apvidū; pēc dažiem mēnešiem izsitumi izzūd.
- ranteri Angļu reliģiska sekta, kas radās Anglijas Pilsoņu kara laikā 17. gs. vidū, slaveni ar ekstātiskiem izsaucieniem dievkalpojumu laikā, arī izlaidību.
- paskvinātas Anonīmi satīriski sacerējumi dzejā vai prozā, kas vērsti pret Romas kūrijas locekļiem, rakstniekiem vai citām slavenām personām.
- streptotricīns Antibiotiska, toksiska viela, ko iegūst no "Streptomyces lavendulae"; iedarbīga pret gramnegatīviem un grampozitīviem mikroorganismiem.
- pastorāle Antīkās bukoliskās dzejas paveids, kam raksturīgs lauku dzīves idealizētu ainu, bezrūpīgas, prieka pilnas ganu dzīves attēlojums; šī dzejas paveida daiļdarbs.
- idille Antīkās bukoliskās dzejas paveids; dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, ar dabu cieši saistītu lauku ļaužu dzīvi.
- bukoliskā dzeja antīkās dzejas paveids, radusies no ganu dziesmām, ievērojamākie pārstāvji - grieķu dzejnieks Teokrits, romiešu dzejnieks Vergilijs.
- asasīni Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīdi.
- asasīdi Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīni.
- asanīti Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asasīni; asasīdi.
- Pakerortas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, ko Latvijā veido 2-29 m biezi Kallaveres svītas kvarca smilšakmeņi vai aleirolīti.
- ažģīši Apaļi savelta zāle gubošanai.
- urskulis Apaļīgs, krunkains (lūpu) veidojums, kas rodas, (tās) izvirzot uz priekšu un savelkot.
- rundolis Apaļš, saveltnēts priekšmets, veidojums.
- Devenporta Apdzīvota vieta ASV ("Davenport"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ravena Apdzīvota vieta ASV ("Ravenna"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Veiverli Apdzīvota vieta ASV ("Waverly"), Mičiganas štatā, 23900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Veiverli Apdzīvota vieta ASV ("Waverly"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Alavere apdzīvota vieta Igaunijā (_Alavere_), Harju apriņķī.
- Aravete apdzīvota vieta Igaunijā (_Aravete_), Jervas apriņķa ziemeļos.
- Milfordheivena apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Milford Haven_), Velsas dienvidrietumos, tāda paša nosaukuma grīvlīča ziemeļu krastā.
- Pielavesi apdzīvota vieta Somijā (_Pielavesi_), Ziemeļsavo reģionā.
- pušķis Apģērba, arī apavu dekoratīvs elements - pavedienu sasējums vienkopus vai mezglā, atstājot to galus brīvus.
- apkārtot Apkalpot; sakārtot, savest kārtībā.
- baltvīkale Apmetņa paveids.
- piesolīt Apsolīt (ko paveikt, izdarīt).
- dekatēt Apstrādāt ar tvaiku vai karstu ūdeni (piemēram, vilnas drānu), lai uzlabotu kvalitāti, nodrošinātu pret savelšanos, saraušanas.
- liekšana Apstrādes process, kurā sagatavei vai tās daļai veido liektu formu.
- iecerējums Apsvērums par kā īstenošanu, paveikšanu, iegūšanu.
- apvērpties Aptīties, apvīties (par dziju, pavedienu).
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts (nepieciešamais, paredzētais, iecerētais), tiek atrisināts (kāds jautājums).
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts, padarīts nepieciešamais (kur, kādā darbā, darba veidā, nozarē); apzīmē lādu stāvokli, kad tiek panākts pozitīvs rezultāts, atrisinājums.
- lolita Apzīmējums pusaugu meitenei, kurai ir attiecības ar krietni vecāku vīrieti; nepilngadīga pieaugušu vīriešu pavedinātāja.
- adīt Ar adatām vai speciālu mašīnu no pavediena veidot cilpas un savīt tās kopā; šādā veidā darināt (ko).
- izšuvums Ar adatu un pavedienu veidots rotājums.
- saspingāt ar grūtībām paveikt (darbu).
- izlauzīties Ar grūtībām, pūlēm censties paveikt (piemēram, darbu).
- šūt ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem saistīt malas (brūcei, plīsumam u. tml.); šādā veidā saistīt (orgānu daļas)
- sašūt Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem savienot malas (brūcei, plīsumam u. tml.); šādā veidā savienot (orgānu daļas).
- ielabināt Ar labiem vārdiem pavedināt.
- izmocīt Ar lielu piepūli, ar mokām paveikt (kādu darbu).
- uzmocīt Ar lielu piepūli, grūtībām (ko) paveikt.
- šuve ar pavedienu izveidota un nostiprināta savienojuma josla brūcei, plīsumam u. tml.
- garote Ar skrūvi savelkama stīpa - spīdzināšanas ierocis, ar ko izpildīja arī nāves sodu nožņaudzot; lietoja viduslaikos Spānijā un Portugālē.
- tīt Ar šādām kustībām virzot ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, veidot (piemēram, kamolu).
- pusspreža Ar vērpjamo mašīnu izveidots nevērpts vilnas pavediens.
- sašķūtēt Ar vezumu vai citādi daudz savest.
- zeltšūts Ar zelta pavedieniem izšūts.
- tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
- rīt arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
- ariozo Ārijas paveids ar mazāku apjomu un brīvāku, rečitatīvam tuvāku formu.
- supermodele Ārkārtīgi slavena, augsti atalgota modele.
- dilles Aromātiski garšaugi (arī ārstniecības augi) ar ļoti smalki plūksnainām lapām un dzelteniem ziediem ("Anethum graveolens").
- vieglā artilērija artilērijas paveids, kurā ietilpst ieroči, kuru kalibrs ir mazāks par 150 milimetriem.
- asinsaizstājējs Asins aizstājējs - šķidrums, kas intravenozi ievadīts var daļēji aizstāt asinis.
- sudraba sertifikāts ASV naudaszīmes paveids.
- zelta sertifikāts ASV un Dienvidāfrikas Republikas naudaszīmes paveids.
- klasiskais bezdarbs ekonomistu izpratnē atalgojuma neatbilstība paveiktajam darbam.
- alga atalgojums par paveikto; atzinība, pateicība.
- comeback atgriešanās profesionālajā darbības laukā pēc ilgāka pārtraukuma (gk. par slaveniem sportistiem, izpildītājiem u. tml.).
- prēmija Atlīdzība, atalgojums, apbalvojums (par ko, parasti vienreizēji paveiktu).
- kompensācija atlīdzība; atalgojums (piemēram, par paveikto, zaudēto); naudas summa, ar kuru kaut ko atlīdzina.
- kompensēt Atlīdzināt, atalgot (piemēram, par paveikto, zaudēto); par atlīdzību izsniegt naudas summu.
- skrējiens ātra pārvietošanās (par priekšmetiem un parādībām dabā); vienreizēja, paveikta attiecīgā darbība
- izdragāt Ātri paveikt (kādu darbību); ātri pateikt (ko).
- izgūt Ātri paveikt, paspēt.
- steigt Ātri veikt (darbu, darba objekta izveidi); censties paveikt (darbu, darba objekta izveidi) cik iespējams ātri.
- nodrēbt Ātri, steigā padarīt, paveikt.
- paraut Ātri, strauji pavest (parasti ar transportlīdzekli).
- izolīties Ātri, veikli paveikt, izdarīt (ko); izrīkoties, izkārtoties (piemēram, ar saimniecības darbiem).
- izolīt Ātri, veikli rīkojoties, paveikt ko (piemēram, saimniecības darbus).
- Karlsbādes alas atrodas ASV (“Carlsbad Caverns”), Ņūmeksikas štatā, Gvādalupes grēdā, karstu alu sistēma ar milzīgām zālēm, grotām, stalaktītiem un stalagmītiem, eju kopgarums — 11,8 km, dziļums — 339 m, lielākā zāle T burta veidā, 610 x 335 m, platums — 190 m, augstums — 87 m, platība — 5,7 ha, bagāta alu fauna (11 sikspārņu sugu).
- Pāces pilskalns atrodas Dundagas pagastā, Pāces dzirnavezera salā, neregulāras formas plakums - \~50 x 25-40 m, augstums virs ezera līmeņa - \~2 m, sākotnēji pilskalns atradies pie \~5 m augstas Pāces upes krasta kraujas.
- Grobiņas pilskalns atrodas Grobiņā, Ālandes labajā krastā, pussalā, ko apliec Ālandē uzstādinātais dzirnavezers, plakums ovāls (garums 80 m, lielākais platums 40-45 m), datējams ar 9.-13. gs.; uz austrumiem no pilskalna ir senpilsētas vieta (platība 3 ha).
- Ēdoles pils atrodas Kuldīgas novada Ēdolē, celta 1264.-1276. g. kā Kurzemes bīskapijas pils, sākotnēji sastāvēja no 2 paralēli novietotiem dzīvojamiem korpusiem, ko savienoja aizsargmūra sienas, laika gaitā vairākkārt pārbūvēta un paplašināta; parks 7,2 ha, tajā aug 27 vietējās un 42 introducētas koku un krūmu sugas, plašs dīķis (dzirnavezers), kas uzpludināts Vankas upē
- Ārciema parks atrodas Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā, platība - 8,1 ha, reljefs līdzens, viegli nolaidens pret dzirnavezeru, aug 21 vietējā un 37 introducētās koku un krūmu sugas, t. sk. balzama baltegle, Sibīrijas baltegle, kalnu kļava, sudraba kļava, Tatārijas kļava, pelēkais riekstkoks, smaržīgā apse.
- Akenstakas parks atrodas Mores pagastā , \~10 km no Nītaures, platība - 6,1 ha, reljefs paugurains, aug 20 vietējās un 19 introducētās koku un krūmu sugas, no bijušās muižas vietas paveras skats uz garu, nolaidenu lauci ar vairākām baltegļu grupām.
- Kazdangas dzirnavezers atrodas Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, Alokstes upē, 55 m vjl., platība – 21,3 ha, garums – 0,9 km, lielākais dziļums – 3,1 m, vidēji aizaudzis; Dzirnavezers.
- Gaiķu pilskalns atrodas Saldus novada Gaiķu pagastā, \~1 km uz ziemeļiem no Gaiķiem, Satiķu dzirnavezera dienvidu galā, ir 6-7 m augsts paugurs starp 2 strautu gravām, ziemeļrietumu virzienā paugurs pāriet šaurā, lēzenā zemes strēlē, kas, iespējams, bijusi nodalīta no pilskalna plakuma (~130 x 20 m) ar valni nocietinājumi nopostīti ar kara laika tranšejām.
- Allažu dzirnavezers atrodas Siguldas novada Allažu pagastā, uzpludināts uz Tumšupes, platība 5,2 ha; Allažmuižas dzirnavezers.
- čāpsts Atsevišķa skaņa, kas var rasties paverot muti.
- konglobācija Atsevišķu daļiņu savelšanās apaļās pikās.
- komplementaritāte Atsevišķu DNS un RNS molekulu pavedienu spēja sapāroties, veidojot dubultspirāles.
- liektās mēbeles atšķirībā no tradicionālās galdnieku tehnoloģijas šo mēbeļu sagataves vispirms tvaicē ūdens tvaikos vai vāra šķidrumā, tad speciālā aprīkojumā (šablonā) saliec un žāvē līdz ekspluatācijas mitrumam, piedodot tām liektu formu.
- bronhokavernozs Attiecīgs uz bronhu un kavernu.
- arkiostihohroms Attiecīgs uz nervu šūnu, kuras bazofilā substance ir gan tīkla, gan paralēlu pavedienu veidā.
- izpildīt Atveidot, paveikt (ko sagatavotu, iestudētu).
- gandarījums Atzinība (par paveikto).
- lumstot Audekla pavedienus izšķirt ar lumstiem.
- mets Audumam garumā ejošie pamatpavedieni.
- simtdzīparu Audums ar 100 vilnas pavedieniem.
- lamē Audums, kurā ieausti zelta vai sudraba pavedieni.
- saru drēbe audums, kurā ir iestrādāti stingri, rupji dzīvnieku mati vai stingri, rupji kāda materiāla pavedieni.
- bazaltiskais augīts augīta paveids, satur titānu un mangānu.
- prādžņa Augstākā gudrības pakāpe budismā, kas ļauj apzināties, ka viss eksistējošais ir iluzors, un kas paver ceļu uz nirvānu.
- Mežmuižas dzirnavezers Augstkalnes dzirnavezers Augstkalnes pagastā.
- Pēternieku dolomīta atradne augšdevona dolomīta iegula Rēzeknes novadā, 7 km uz austrumiem no Viļāniem, Rēzeknes upes kreisajā krastā, derīgo slāni veido pelēcīgs, plaisains, kavernozs, nedaudz mālains dolomīts, slāņa biezums 17,9 m, 1979. g. sākta intensīva dolomīta ieguve, kas pārtraukta 1991. g.
- Dārzciema dolomīta atradne augšdevona Pļaviņu svītas dolomīta iegula Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Dārzciema, derīgā slāņkopa sastāv no 3 daļām: augšējo (tās biezums - 4,3 m) un apakšējo (9,1 m) veido kavernozi, plaisaini, pelēki dolomīti, kas derīgi šķembu un dolomītmiltu ieguvei, bet vidējo daļu (2,5 m) - gaišpelēks, biezplātņains dolomīts, kas derīgs apdares materiālu ražošanai.
- arabīns Augu līmes paveids, gumiarābika sastāvdaļa.
- plazmodesma augu šūnu citoplazmas pavediens, kas saista blakus esošās šūnas (starpšūnu protoplazmas tiltiņš); pa tiem pārvietojas barības vielas un kairinājuma signāli.
- apsitām satīts aukla ir nelīdzeni satīta, ja viens pavediens ir stingrāk, otrs vaļīgāk pievilkts.
- nūžaukla Aukla, ar ko pastalas purngalu savelk kopā.
- šmurkšaukla Aukla, ar ko savelk pastalas purnu un papēdi.
- savelkamais Aukla, ar ko savelk un sasien sakas.
- savelkams Aukla, ar ko savelk un sasien sakas.
- samestaukla Aukla, ar ko, jūdzot zirgu, savelk sakkokus; samestava.
- samestava Aukla, siksna, ar ko, jūdzot zirgu, savelk sakkokus; samestaukla.
- vīžauklas Auklas ar ko savelk un sasien vīzes.
- izvilkšana Aukstās lokšņu štancēšanas operācija, kurā loksnesveida sagataves pārvērš dobās detaļās vai maina izvilkta pusfabrikāta diametru un/vai sieniņu biezumu.
- šķielens auns, avens.
- bulvītis Auns, avens.
- meķis Auns, avens.
- mekuška Auns, avens.
- mongondou Austronēziešu saimes indonēziešu grupas valoda, kurā runā bolangmongondovi Indonēzijā, Sulavesi salas Minahasu pussalā.
- taibokss austrumu cīņas paveids, kuras pamatelements ir sitiens bez boksera cimdiem
- saudekla Aušanas piederums - atspole, ar kuru audu pavedienus ievieto velkos.
- šaudekla Aušanas piederums - atspole, ar kuru audu pavedienus ievieto velkos.
- šaudeklis Aušanas piederums - atspole, ar kuru audu pavedienus ievieto velkos.
- šautuva Aušanas piederums - atspole, ar kuru audu pavedienus ievieto velkos.
- darba cikls automātiskas mašīnas darbību kopa, sākot ar sagataves vai materiāla iepildīšanu un beidzot ar apstrādātās detaļas (gatavā izstrādājuma) noņemšanu, kas periodiski atkārtojas.
- atspole aužamo stāvu piederums - laiviņveida detaļa ar audu pavediena uztinumu, ko aužot vada cauri šķīrienam un ievelk audus velkos.
- nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai).
- aiviekstenājs Avenājs, aveņkrūms.
- avieksnājs Avenājs, aveņu krūms.
- Pennisetia hylaeiformis avenāju stiklspārnis.
- aiviekste Avene, avenājs.
- aiviekstene Avene, avenājs.
- Callophrys rubi aveņu astainītis.
- avenājs Aveņu audze, aveņu stādījums.
- aviēkšājs Aveņu audze; arī avene (augs).
- aiviekstājs Aveņu krūms, avenājs.
- aviesenājs Aveņu krūms, avenājs.
- Henrija avene aveņu suga ("Rubus henryi").
- meža avene aveņu suga ("Rubus idaeus").
- purpuraugļu avene aveņu suga ("Rubus neglectus").
- kazeņveida avene aveņu suga ("Rubus occidentalis").
- smaržīgā avene aveņu suga ("Rubus odoratus").
- vīna avene aveņu suga ("Rubus phoeniculasius").
- izskatīgā avene aveņu suga ("Rubus spectabilis").
- Anthonomus rubi aveņu zieddūrējs.
- zemeņu zieddūrējs aveņu zieddūrējs.
- lielā aveņvabole aveņvaboļu suga ("Byturus fumatus").
- mazā aveņvabole aveņvaboļu suga ("Byturus tomentosus syn. Byturus aestivus").
- hrizotils Azbesta paveids ar ļoti labām tehnikā izmantojamām īpašībām.
- amiants Azbesta paveids, kas var mehāniskā ceļā sašķelties ārkārtīgi smalkos, elastīgos un izturīgos pavedienos.
- babuvisms Babefa mācība (komunistiskās kustības paveids 1795.-1797. g. Francijā), ka taisnīga sabiedrība nodibināma sazvērestības ceļā, sagrābjot valsts varu un ar tās palīdzību bez tautas politiskas līdzdalības radot jaunu iekārtu.
- putnkrāpis babņiks, sieviešu pavedējs.
- leptotrihs Baktērija smalka pavediena veidā, dzīvo ūdenī, bet dažreiz iemetinās arī cilvēka mutē un bronhos.
- dermatofili Baktēriju ģints; aerobiski vai fakultatīvi anaerobiski, grampozitīvi mikroorganismi, kas veido micēliju saturošus pavedienus; dalās vertikāli un horizontāli, veidojot kokveida šūnas, kas vēlāk pārtop par sporām; patogēnas zīdītājiem.
- augu tuberkuloze baktēriju izraisītas augu slimības; uz slimības skartajiem orgāniem izveidojas raupji uzaugumi - pauguriņi, kuru tukšumus (kavernas) piepilda slimības ierosinātāji; slimība skar bietes, olīvas, ošus un oleandrus.
- baltavitiņa Balta aitiņa; baltavetīna.
- zīda kokons balts vai iedzeltens olveida kokons, kas izveidots no zīda pavediena, ko iekūņojoties ap sevi tin zīdvērpējs.
- javenieki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Javenieki" iedzīvotāji.
- Javinīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Javenieki" nosaukuma variants.
- bangija Bangiju klase – zemāko augu sārtaļģu nodalījuma klase ("Bangiophyceae"), pavedienveidīgas, cilindriskas vai plātņveidīgas vienšūnas un daudzšūnu aļģes, 7 dzimtas, Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
- Vasarsvētku draudze baptisma paveids.
- BMW Bavārijas motorrūpnīca (vācu "Baverische Motorenwerke") un automobiļu, motociklu marka.
- baveši Bavendi - tauta Zimbabvē un DĀR.
- vendi Bavendi - tauta Zimbabvē un DĀR.
- Beberbeķi Beberbeķu ezers - dzirnavezers Beberbeķu dabas parka dienvidu daļā, platība - 10,3 ha, vidējais dziļums - 1,7 m.
- softbols Beisbola paveids, ko ar lielāku un mīkstāku bumbu spēlē uz mazāka laukuma.
- piegrieze bendes aukla; karātavu cilpa; vispārīgi koka sprūds, ar ko kaut ko piesien , savelk.
- vorobjevīts Berila paveids - dārgakmens rožainā vai ķiršu sarkanā krāsā.
- akvamarīns Berila paveids - dārgakmens zilganzaļā vai zilā krāsā.
- azazels Bībelē - velns, kas pavedināja pirmos cilvēkus.
- lasāmmāja Bibliotēkas paveids (Latgalē no 1919. gada līdz 1920. gadam un Padomju Savienībā 20. gs. 20. un 30. gados).
- urbānistiskā ainava biezi apdzīvots apvidus, kurā dominē pilsētas tipa dzīvojamā un industriālā apbūve, kā arī ir liels transporta un komunikāciju ainavelementu īpatsvars.
- šinšilla Biezs, porains vilnas dubultaudums, kura virsmu klāj garas, mazliet sagrodotas, uzkārstas dzijas pārsedzes, kas saveltas cirtainās sprogās.
- kastors Biezs, stipri savelts vilnas audums.
- inteliģentā deju mūzika biežāk lieto saīsinājumā "idm" (angļu "intelligent dance music") - elektroniskās mūzikas paveids.
- bīts Bigbīta paveids.
- Akmenīcas dzirnavezers bija uzpludināts Dubnas upē, Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, platība — \~1,7 ha; Akmenicas ezers; Akmenicu ezers; Kormiļcevas dzirnavezers.
- Sudārdiņš Bijušo Tolkas dzirnavu ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Miltupītē starp Salāju un Kāla ezeru, platība - 12,9 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~300 m, dziļums - līdz 8,5 m; Dambja dzirnavezers; Dzirnavu dzirnavezers; Talkas dzirnavezers; Tolkas dzirnavezers; Tolku dzirnavezers.
- guocinīks bikšu savelkamā aukla.
- Dzirnavu dīķis Biržu dzirnavezers Jēkabpils novada Salas pagastā.
- agalmatolīts Blāvi zaļas krāsas minerāls, pirofilīta kriptokristālisks paveids.
- Čodarānu dzirnavezers Blaževiču dzirnavezers Blontu pagastā.
- halcedons Blīvs, slēptkristālisks, mikrošķiedrains kvarca paveids, nereti krāsains; izmanto juvelierizstrādājumiem un kā cietu tehnisko akmeni.
- blumss Blūms - kvadrātveida sagatave, ko iegūst blūmingā no tērauda lietņiem; apspaidīts lietenis.
- bugivugi Blūza paveids, ko spēlē uz klavierēm; radās ap 20. gs. sāk. ASV D štatos un 30. un 40. gados kļuva populārs visā pasaulē, basa melodija atkārtojas, diskantā dzīvas, improvizētas melodijas.
- Dzirnavu ezers Brantu dzirnavezers Brantu pagastā.
- hopaks bravūrīga ukraiņu tautasdeja 2/4 taktsmērā ar izsaucieniem, radusies aizkrāciešu sadzīvē; ir solo, pāru un grupu paveidi.
- smalkmatainā brorija brioriju suga ("Bryoria capillaris"), kas aug skujkoku mežos uz egļu zariem un koku stumbriem, tās lapoņi gaišpelēki, pavedienveidīgi, cilindriski, nokareni.
- šūšana brūces vai plīsuma malu saistīšana ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem
- smaržīgā brugmansija brugmansiju suga ("Brugmansia suaveolens").
- ektokarpas Brūnaļģu izogenerātu klases rinda, gk. jūrās, laponis pavedienveidīgs, zarains, šūnās 1 vai vairāki hromatofori.
- izogenerāti Brūnaļģu nodalījuma klase ("Isogeneratophyceae"), apvieno makroskopiskas, dažkārt tikai dažus centimetrus garas pavedienveida vai lapveida brūnaļģes, kas aug jūrās, retumis saldūdeņos, piestiprinājušās pie substrāta.
- mautave Brunči no nātnas baltas drēbes, no viena gabala, ar virsas malā ievērtu aukliņu, ar kuru tos ap viduci apsēja; pamave (1).
- lignīts Brūnogļu paveids, kas sastāv galvenokārt no maz sadalījušās koksnes atliekām, satur 65-71% oglekļa.
- smaržīgā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum suaveolens").
- Ārati Budisma mitoloģijā - ļaundabīga dievība, miesaskārības personifikācija, kas centās pavedināt budu Šākjamuni.
- lamaisms Budisma paveids, kas radās Tibetā 7. gadsimtā un no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam izplatījās Centrālāzijas ziemeļos starp mongoļu tautām.
- turēt pulveri sausu būt gatavam uzsākt cīņu, kaut ko paveikt.
- izadoties Būt iespējai ko izdarīt, paveikt; norisināties tā, kā iecerēts.
- izdoties Būt iespējamam (kādam ko, piemēram, izdarīt, paveikt).
- stīgot Būt izveidotam, atrasties (kur) pavediena, stieples, šauras joslas u. tml. veidā.
- saveldrēt Būt par cēloni tam, ka (kas) saveldrējas.
- slavēties Būt slavenam; būt plaši pazīstamam (ar kādu spilgti izteiktu īpašību).
- slivēt Būt slavenam.
- slūt Būt slavenam.
- primaveroze C11H20O10, disaharīds, primaverīna, gaulterīna un dažu citu glikozīdu enzimātiskas hidrolīzes produkts.
- ksantalīns C20H19NO5, opija alkaloīds, papaverīna atvasinājums, balta kristāliska viela, tās sāļi ir dzeltenas vielas.
- Islandes špats caurspīdīgs, romboedrisks, bieži lielkristālisks kalcīta paveids, kam piemīt stipra dubultlaušana; nozīmīga optiskā izejviela.
- rīklīte Caurums vērpjamā ratiņa spārna dzelzij, kur vērpjot ieiet dzija, linu pavediens.
- vērens Caurvelkamais pavediens.
- cēdru Cēdru josta - celaine, īpašs jostas paveids.
- šķērsojummezgls Ceļu mezglu paveids, kad savienotie ceļi atrodas divos vai vairākos līmeņos.
- maldīties kā pa tumsu censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties.
- slēpt pēdas censties likvidēt pārkāpuma, nozieguma pierādījumus, arī kādas paveiktas darbības pazīmes.
- centreņi Centromēri - vietas dubultajā hromosomā jeb māthromosomā, pie kurām šūnu dalīšanās laikā piestiprinās no centriolām nākošie pavedieni.
- sasprandzēt Cieši savelkot, aizdarīt (jostu, siksnu) ar sprādzi.
- saspraņģēt Cieši savelkot, aizdarīt (jostu, siksnu); sajozt (kādu ķermeņa daļu).
- serado Ciešs krūmu mežs Brazīlijas vidienē, pārejas formācija starp mežu un kampu 2 zālājiem, sertaona paveids.
- dundulis Cieta sniega pika vai no maizes savelta bumbiņa.
- dimants Ciets minerāls, kristālisks oglekļa paveids (bezkrāsains, viegli zilgans vai iedzeltens dārgakmens).
- krams Ciets, dažādas krāsas oksīdu un hidroksīdu grupas minerāls (kvarca paveids); šī minerāla gabals.
- žņurgulis Cilpa, ar ko savelk cūkai purnu, lai nevar kviekt.
- žņurguls Cilpa, ar ko savelk cūkai purnu, lai nevar kviekt.
- šķērsadīšana Cilpu rindas veidošana uz adāmmašīnas adatām pakāpeniski izliecot vienu vai nedaudzus pavedienus.
- oranglauti Cilšu grupa (badžavi, illanuni, siluki, obiani, sekahi, binadi, pesukuani, baroki), dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvas malajiešu valodai, ģints ticējumi, daļa - musulmaņi; jūras klejotāji.
- loinangi Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas austrumu daļā un Pelenas salā, Centrālajā Sulavesi provincē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tradicionālie animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie.
- koro Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
- pali Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
- poso Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
- sadangi Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
- darbs Cilvēka lietderīgās darbības rezultāts; veikums, paveiktais.
- traversants Cilvēks, kas (alpīnismā) veic traversu (2).
- pavedējs Cilvēks, kas (kādu) paved (3).
- pirmatklājējs Cilvēks, kas pirmais ir paveicis, arī aizsācis (ko).
- lingvistiskā kopiena cilvēku kopums, kas savstarpējā saziņā izmanto vienu un to pašu valodu vai valodas paveidu, piemēram, izloksni.
- valodas kopiena cilvēku kopums, kas savstarpējā saziņā izmanto vienu un to pašu valodu vai valodas paveidu, piemēram, izloksni.
- hiacints Cirkona paveids - sarkanbrūns vai sarkanzeltains caurspīdīgs minerāls (dārgakmens).
- arhiplazma Citoplazmas viela, no kuras radušās un sastāv centrosomas, to stari un vārpstas pavedieni mitozē.
- apgrēcināšana Citu pavedināšana un pamudināšana uz grēku, maldiem, ļaunām domām par cilvēkiem vai Dievu.
- noziegumi pret cilvēci civiliedzīvotāju nogalināšana, iznīcināšana, paverdzināšana, izsūtīšana, aparteīds, genocīds, rasu diskriminācija un rasisms, kā arī citas cietsirdības kara un miera laikā (vajāšana politisku, rasu un reliģisku motīvu dēļ utt.), par ko paredzēta fizisko personu (individuālā) starptautiskā kriminālatbildība.
- selerijas čemurziežu dzimtas ģints ("Apium"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi trīsstarainām vai plūksnainām lapām, ziedkopa - salikts čemurs, auglis ir dvīņkarulis, ģintī 20 sugu, Latvijā kā dārzeni un garšaugu audzē smaržīgo seleriju ("Apium graveolens"), kas ir aromātisks divgadīgs augs ar zarotu vārpstveida sakni.
- krusta trinis četrnīšu trinīša paveids, kur auduma raksts veido nelielus rombus.
- pretdeja Četru pāru deja, kurā katri 2 pāri dejo viens pret otru, tās paveidi ir franksēze jeb kadriļa, ačkups, jandāls.
- Čigānu Čigānu dzirnavezers - bija uzpludināts Ogres novada Mazozolu pagastā.
- čukču valoda čukču-kamčatkiešu valodu saimes valoda, rakstības pamatā no 1936. g. krievu alfabēts (1931.-1936. g. - latīņu); luoravetlanu valoda.
- okers Dabiska minerālkrāsa (limonīta paveids) ar dažādiem dzeltenās krāsas toņiem.
- masīvā koksne dabiskai koksnei raksturīga struktūra, tie ir apaļie kokmateriāli, zāģmateriāli, sagataves, būvdetaļas, skaldītie kokmateriāli, bet tajos neietilpst sasmalcināta un slāņota koksne.
- ievīkt Daļēji paveikt (darbu).
- kaišelis Daļēji sakults sviests jeb baltais sviests, parasti no skāba krējuma gatavots sviesta paveids, kam kuļot nelielās devās vairākkārt pievienots piens, rūgušpiens, paniņas vai retāk ūdens, vienlaicīgi šo masu sildot; dažkārt arī krējumā iekuļot siltu ūdeni.
- cilvēkstunda Darba patēriņa mērvienība - darbs, ko cilvēks paveic vienā stundā.
- cilvēkdiena Darba patēriņa mērvienība - darbs, ko viens cilvēks paveic vienā dienā.
- pārlidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> pārlidot (2).
- uzlidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> uzlidot (1).
- uzlidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> uzlidot (2).
- uzlidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> uzlidot (3).
- virzījums Darbība, process, arī paveikta darbība --> virzīt (1).
- virzījums Darbība, process, arī paveikta darbība --> virzīt (2).
- izdarītājs Darbības paveicējs.
- tēlojums Darbību kopums, ko veic tēlotāji izrādē, uzvedumā atbilstoši situācijai, kura ir ietverta lugā, scenārijā u. tml.; paveikta darbība, rezultāts --> tēlot (1.1)
- pienākums Darbību, darbu kopums, arī uzdevums, kas (kādam) noteikti jāpaveic.
- berils Dārgakmens – viens no šī minerāla paveidiem.
- sardonikss Dārgakmens ar baltām un brūnām švīkām, halcedona paveids.
- kauties Darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu).
- pavedējs Darītājs --> pavest.
- piedzīt Darot (ko) ātrāk, intensīvāk, paveikt, atgūt (nokavēto), panākt (citus, piemēram, darbā).
- iedzīt Darot ko ātrāk, spraigāk, paveikt, atgūt (nokavēto), panākt (citus, piemēram, darbā).
- gredzentopoloģija Datoru tīklu topoloģijas paveids, kurā katrs mezgls ir saistīts ar diviem zariem un starp jebkuriem diviem mezgliem ir tikai divi ceļi.
- ievadforma datu ievadei un rediģēšanai izveidota ekrāna loga sagatave.
- lauka tips datu lauka paveids, ko nosaka tajā ierakstāmo datu tips.
- datu tips datu paveids. Raksturīgākie datu tipi ir skaitliskie dati, burtciparu (rakstzīmju) dati, loģiskie (patiess / aplams) dati un datumi.
- valodas norma daudzfunkcionālajā tautas valodas lietojumā, regulāri atkārtojoties, dabiski izveidojušās un tradicionāli nostiprinājušās valodas likumības, kas pastāv visos nacionālās valodas paveidos, piemēram, dialekta norma; valodas normas tiek teorētiski izzinātas, aprakstītas, pamatotas un kļūst par vienu no literārās normas avotiem
- ogu krūmi daudzgadīgi krūmi (jāņogas, upenes, ērkšķogas, avenes, zilenes, dzērvenes u. c.), kuru augļus (ogas) izmanto uzturā.
- ārstniecības brūnvālīte daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs, brūnvālīšu suga ("Sanguisorba officinalis") ar horizontāliem sakneņiem, Latvijā aizsargājama, sastopama reti, drogu lieto par savelkošu un asinis apturošu līdzekli.
- famozs Daudzināts, pazīstams, slavens.
- griezne Daudzkārtīgi savīti vilnas pavedieni, arī austas, pītas vai trikotāžas lentes, kas šūtas uz sieviešu svārkiem, lai nodrošinātu lielāku izturību.
- pavedienaļģe Daudzšūnu aļģe ar vienā rindā pavedienveidigi novietotām šūnām.
- Salienas dzirnavezers Dauguļu dzirnavezers Salienas pagastā.
- Tavoja Davei (Thave) - pilsēta Mjanmā ("Tavoy").
- izkulties uz citu rēķina dažādiem līdzekļiem panākt, lai (ko) paveiktu cits vai citi.
- vārddarināšanas sistēma dažādo hierarhiski saistīto varddarināšanas paņēmienu, tipu, veidu un paveidu, kā arī varddarināšanas līdzekļu un citu varddarināšanas elementu iekšēji organizēts kopums, kas nodrošina jaunu leksisku vienību darināšanu.
- atjaunošanas cirtes dažādu paveidu pakāpeniskās cirtes (regulētā izlases cirte, grupu izlases cirte, joslu izlases cirte) pieaugušos, pāraugušos, aizsargājamos, saudzējamos un saimnieciskos mežos, lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus dabiskās meža atjaunošanas norisēm (sēklinieku klātbūtne, labvēlīgāks mikroklimats saimnieciski vēlamo koku sugu paaugas augšanai).
- parafīzes Dažām aļģēm, sēnēm un sūnām - daudzšūnu pavedieni vai atsevišķas šūnas starp dzimumorgāniem jeb spornešiem, kas pasargā šos orgānus no izžūšanas.
- tautomērija Dažu organisku vielu spēja eksistēt divos paveidos (ar atšķirīgu struktūru un vienādu sastāvu), kuri var pārvērsties viens otrā.
- tīmekļa dziedzeri dažu posmkāju ārējās sekrēcijas dziedzeri, kuru sekrēts gaisā ātri sacietē un veido smalkus tīmekļu pavedienus.
- azurīts Debeszils dārgakmens, smitsonīta paveids.
- fitilis Degpavediens, ar ko senāk aizdedzināja šaujamā pulvera pildiņus, raķetes, uguņošanas ierīces, uz kuģiem lietoja arī aizpīpošanai.
- meskals Degvīns, ko Vidusamerikā taisa no meksikāņu nacionālā dzēriena pulkes ("pulque") vai arī no agaves lapām.
- bostons Deja (lēnā valša paveids).
- kotijons Deja, sevišķi cienīta balles beigās, ar dažādiem jautriem iepinumiem; pretdeja, franksēzes paveids.
- kokošņiks Dekoratīva ēkas ārējās sienas augšējā pusaploces daļa, kas noslēdz tai piegulošo cilindrisko velvi un atkārto šīs velves liekto līniju; zakomaras paveids.
- bārkstis Dekoratīvs elements - pavedienu, dažāda materiāla sloksnīšu kopas, kam viens gals saistīts, piemēram, ar audumu, apģērba gabalu.
- Ligustrum delavayum Delaveja ligustrs.
- Paeonia delavayi Delaveja peonija.
- Msinkoalikans Delaveru (ASV austrumi) mitoloģijā - meža gars, kas pārzina medījumu, medību aizgādnis.
- avenīte Dem. --> avene.
- aveņuks Dem. --> avens; jauns auns.
- aveniņš Dem. --> avens.
- avenītis Dem. --> avens.
- aventiņš Dem. --> avens.
- pavedieniņš Dem. --> pavediens.
- ramaviņa Dem. --> ramave.
- ramavīte Dem. --> ramave.
- zaveklītis Dem. --> zaveklis.
- participārā demokrātija demokrātiskā politiskā režīma paveids, kam raksturīga visu sabiedrības locekļu aktīva un nepārtraukta līdzdalība sabiedrības pārvaldīšanā.
- Altaverapasa departaments Gvatemalā (_Alta Verapaz_), administratīvais centrs - Kobana, robežojas ar Petenas, Isabalas, Sakaras, Bahaverapasas un Kičes departamentu, kā arī ar Meksiku.
- vijorklis Desmit līdz piecpadsmit centimetrus garš koks ar caurumiem, pa kuriem iever un izver ap koku aptīto pavedienu; vijroklis.
- vijroklis Desmit līdz piecpadsmit centimetrus garš koks ar caurumiem, pa kuriem iever un izver ap koku aptīto pavedienu.
- tārps Destruktīva pašreproducēšanās programma (datora vīrusa paveids), kas pakāpeniski aizpilda datora atmiņu, vairojoties tādās datora atmiņas vietās, kas netiek aktīvi izmantotas.
- liekātnis Diegi (pavedieni), kas aužot netika ieausti audumā, bet palika uz auduma virsmas.
- Agave filifera diegveida agave.
- sepaks Dienvidaustrumāzijā iecienīts volejbola paveids, ļoti akrobātiska spēle, kurā spēlētājs nedrīkst pieskarties bumbai ar rokām, tādēļ izmantotas tiek kājas, pleci, galva.
- kabiri Dievietes Ištaras (viens no viņas vārdiem ir Kabara) priesteri, kas kļuvuši slaveni ar izlaidīgu orģiju rīkošanu.
- Dzirnavu ezers Dikļu dzirnavezers Dikļu pagastā.
- parastā dille diļļu suga ("Anethum graveolens").
- karbonado Dimanta paveids - mikroskopisku dimanta graudiņu agregāts melnā vai pelēkā krāsā.
- magone Divdīgļlapju augu dzimta ("Papaveraceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi vai nelieli koki ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
- cūcenāji Divdīgļlapju klases rožziežu dzimtas suga ("Rubus corylifolius"), krūms ar divgadīgiem stumbriem un melniem aveņveidīgiem augļiem; aug saulainās, sausās vietās; ar šo vārdu apzīmētie augi īstenībā ir daudzas sugas un sīksugas.
- Upkalnu ūdenskrātuve divi uzpludinājumi uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagastā, apvieno Pastendes dzirnavezeru un Brūžezeru.
- ratine Divkāršs audums no vilnas un kamieļu spalvu pavedieniem, kas īpatnēji sasprogots.
- šķeterēšana Divu vai vairāku pavedienu sakārtošana un sagrodošana kopā.
- diglosija Divu valodu vai vienas valodas divu paveidu (piemēram, literārās valodas un dialekta) lietojums; katrai valodai vai paveidam ir citādas sabiedriskās funkcijas.
- ālavnieki Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Ālave" (senāk - "Ālaves muiža", arī "Ālavas muiža") iedzīvotāji.
- Ālaves muiža Dobeles novada Penkules pagasta bijušais nosaukums; apbūve veidojusies 18. un 19. gadsimtā, kungu māja ir viena no retajām muižu koka dzīvojamām ēkām, kas raksturo attiecīgā perioda celtniecības tradīcijas Latvijā, no tās lieveņa paveras skats uz iespaidīgo sarkanu ķieģeļu staļļa ēku.
- Dzirnavezers Dobuļu dzirnavezers Liezēres pagastā.
- izrīkot Dodot rīkojumus, panākt, ka (tehnisku līdzekļu grupa, ražošanas vienība u. tml.) darbojas, paveic kādu uzdevumu.
- pieprasījums dokuments, kurā izteikta prasība; paveikta darbība, rezultāts --> pieprasīt (4).
- rosinante Donkihota zirgs Servantesa slavenajā romānā.
- ērzelis Donžuāns; pavedējs.
- kuilis Donžuāns; pavedējs.
- apsolīt Dot solījumu (ko paveikt, izdarīt).
- neaustās tekstildrānas drānas, kas visbiežāk veidotas no šķiedrām, kuras sastiprina cauršujot, cauradot, salīmējot u. tml., bet var veidot arī no pavedieniem, priekšdzijas, auduma, adījuma u. c. materiāliem.
- malajalu valoda dravīdu valodu saimes valoda, rakstu pieminekļi no 10. gs. sākuma, lieto vienu no indiešu rakstu paveidiem.
- karneols Dzeltenīgs līdz asinssārts halcedona (kvarca) paveids.
- topāzs dzeltens, gaišzils, zaļš, violets, sārts vai bezkrāsains silikātu grupas minerāls Al~2~SiO~4~(O,H,F)~2~, kura dzidrie, krāsainie paveidi (rozā, zili, dzelteni) ir dārgakmeņi; izmanto arī abrazīviem.
- vošērija Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterosifonu klases ģints ("Vaucheria"), līdz 40 cm garas, zarotas pavedienveida aļģes, kuru laponis nav sadalīts šūnās, \~60 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
- heterosifoni Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Heterosiphonophyceae"), mikroskopiskas pavedienveida vai lodveida aļģes, kuru laponis nav sadalīts šūnās.
- heterotrihas Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Heterotrichophyceae"), pavedienveidīgas daudzšūnu aļģes, kas peld ūdenī vai ir piestiprinātas pie substrāta, 5 dzimtas, Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
- peridots Dzeltenzaļš vai brūngans silikātu klases minerāla olivīna paveids.
- profildzelzs Dzelzs sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
- armocements Dzelzsbetona paveids, ko izgatavo no smalkgraudainā smagā betona un stiegro ar tievu stiepļu sietiem.
- sadziedāt dziedot paveikt, pārvarēt.
- lūrekss Dzija ar spīguļojošu pavedienu, kā arī no šādas dzijas ražots audums.
- šķimelaiņa dzija dzija, kas savīta no diviem dažādu krāsu pavedieniem.
- stiegrotā dzija dzija, ko iegūst, vienkārtīgas vai šķeterētas dzijas serdeni apvijot ar pavedienu.
- dzijs Dzija, savērpts vilnas pavediens.
- pasms Dzijas pavedienu kopums audekla velkos; noteikta skaita dzijas vai diegu pavedienu kopums, parasti aužot.
- spice dzijas saišķis (50-60 pavedieni).
- gūcens Dzijas vai diega pavediens.
- vēriens Dzijas, pavediena gabals, ko iever adatā.
- gaņģis Dziju posms (uz velku kokiem) ar noteiktu pavedienu skaitu (pēc kura noteic auduma platumu).
- pāsms Dziju posms uz aužamā šķieta ar noteiktu pavedienu skaitu.
- pogonofori Dziļjūras bezmugurkaulnieki ("Pogonophora"), kam raksturīgs pavedienveida ķermenis, kurš ieslēgts ragvielas caurulē, un sēdošs dzīves veids, \~120 sugu, mīt jūrās 3-10 km dziļumā.
- diakinēze Dzimumšūnas nobriešanas stadija, kurā hromosomu pāru pavedieni uzbriest, saīsinās un saplūst, veidojot haploīdo skaitu.
- dzijpārs Dzīpars - krāsains dzijas pavediens.
- dzivpars Dzīpars - krāsains dzijas pavediens.
- Vecmelderu dzirnavezers dzirnavezers Aknīstes pagastā, platība — 1,6 ha.
- Ančkas dzirnavezers dzirnavezers Apes pilsētas teritorijā, platība 1 ha.
- Beberbeķu ezers dzirnavezers Beberbeķu dabas parka dienvidu daļā, platība — 10,3 ha, vidējais dziļums — 1,7 m.
- Tartaka ezers dzirnavezers Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, uzstādināts Rudņas upē, 107,4 m vjl., platība — 33 ha, lielākais dziļums — 3 m; Tartaka dzirnavezers; Tartakas dzirnavezers; Tartaku dzirnavezers.
- Mazezers Dzirnavezers Limbažu pilsētā, uzpludināts uz strauta, kurš ietek Dūņezerš, platība - 1,7 ha; Mazezeriņš.
- Vatrānes dzirnavezers dzirnavezers Ogres novada Ķeipenes pagastā, platība — 1 ha.
- Plānupes dzirnavezers dzirnavezers Siguldas novada Allažu pagastā, platība — 1,1 ha.
- Brantu dzirnavezers dzirnavezers Smiltenes novada Brantu pagastā, Mutulītes upē; Dzirnavu ezers.
- Rideļu dzirnavezers dzirnavezers Tukuma novada Engures pagastā, Kalnupes ielejā, platība — 45 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,5 m, eitrofa, vidēji aizaugusi ūdenstilpe; Rīdeļu ezers; Stulbais ezers; Stulbis; Vanadziņš.
- Zantes dzirnavezers dzirnavezers Tukuma novada Zantes pagastā, platība — 1,6 ha; Dziru dzirnavezers.
- Vītiņu dzirnavezers dzirnavezers Vītiņu pagastā, platība - 2,5 ha.
- Ziedugravas dzirnavezers dzirnavezers Ziemera pagastā, platība — 1 ha; Sļukuma ezers; Šļukuma ezers.
- Pūņupe Dzirnavupes paralēls nosaukums posmā no Kāžezera līdz Zlēku dzirnavezeram, Ventspils novada Zlēku pagastā.
- natūrisms Dzīves veids un filozofija - kaila ķermeņa kulta sludināšana apvienojumā ar videi draudzīga dzīves veida popularizēšanu, nūdisma paveids, kura piekritēji arī uzturā cenšas patērēt pārtikas produktus, kas ir izaudzēti un saražoti, izmantojot videi draudzīgu tehnoloģiju.
- klabis Dzīvnieku slazda paveids - iegarena kaste, kuras ieeja aizkrīt, kad dzīvnieks sasniedz ēsmu.
- frīdžezs Džeza mūzikas paveids, kam raksturīga atteikšanās no tonalitātes, taktsmēra, tempa, ritma, harmonijas.
- Lilita Ebreju mitoloģijā - sieviešu kārtas dēmons, kas pavedina vīriešus, ir bīstams dzemdētājām un jaundzimušajiem.
- kultenis Ēdiens no sakultām olām un piena vai ūdens, kurus karsē uz pannas un sarecējušo masu savelk nelielās pikās.
- klarendons Ēģiptiešu burtu paveids, Oksfordas universitātes spiestuves "Clarendon-Press" burti.
- Lernes hidra Ehidnas un Tīfona radīta daudzgalvu čūska grieķu mitoloģijā, ko nogalināja Hērakls, paveicot savu otro varoņdarbu.
- ETC Eiropas Ceļojumu komisija (ECK, angļu "European Travel Commission") - 1948. gadā Norvēģijā nodibināta institūcija, kuras mērķis bija palielināt tūristu plūsmu uz Eiropas valstīm - komisijas loceklēm, galvenokārt no ASV, Kanādas un Japānas, kā arī no Austrālijas un Latīņamerikas; mūsdienās Eiropas ceļojumu komisija (ECK) veicina starptautisko sadarbību tūrisma jomā Eiropā; tūrisma informācijas apmaiņu; veic pētījumus tūrisma jomā, publicē pētnieciskos darbus tirgus izpētes jomā, dažādus referātus un pārskatus; Latvija iestājās 2002. g.
- penthauss Ēkas augšējā stāvā izbūvēts (parasti grezns, dārgs) dzīvoklis, no kura paveras skaists skats.
- cilvēku tirdzniecība ekspluatācijas nolūkā īstenota cilvēku savervēšana, pārvadāšana, nodošana un saņemšana, lietojot vardarbību, iebiedēšanu, krāpšanu un izmantojot personas neaizsargātību vai pārsniedzot amata pilnvaras.
- ekstirpaters Ekstirpators - darbarīks augsnes izirdināšanai, kultivatora paveids.
- lingvistiskā varietāte ekstralingvistisko faktoru (vecuma un dzimuma grupu, reģionu, vēstures periodu u. tml.) iedarbības ietekmēts valodas paveids.
- ārupvērstība Ekstraversija - cilvēka psihes īpašība, kuras izpausme ir palielināta sociālā aktivitāte; šāds cilvēks ir ļoti sabiedrisks, bieži rīkojas mirkļa iespaidā, netiecas pēc dziļas pašanalīzes.
- ardometrs Elektrisks aparāts augstas temperatūras mērīšanai, pirometra paveids.
- pretelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēka paveids, kas darbojas pretī elektriskās enerģijas pievadītajam spriegumam.
- sintīpops Elektroniskās mūzikas paveids, kur galvenais mūzikas instruments ir sintezators; sintpops.
- hromonēma Elementārais hromosomas pavediens, kurā lokalizēti gēni.
- bronhoskopija Elpvada un bronhu iekšējā apskate ar speciālām ierīcēm; viens no endoskopijas paveidiem.
- alla prima eļļas glezniecības paveids - gleznošana vienā paņēmienā, visu darot vienā seansā un bez pārgleznojumiem.
- gandarījums Emocionāls stāvoklis, jūtas, ko izraisa, piemēram, labi paveikts darbs, kā iecerēta īstenošanās.
- empiriosimbolisms Empiriokriticisma paveids, kas atzīst, ka sajūtas un domāšanas konstrukcijas ir simboli, nevis mater. pas. atspoguļojums; šie simboli ir vienīgā realitāte.
- empiriomonisms Empiriokriticisma paveids, pārspīlēja zināšanu relatīvo raksturu, izvirzīja sab. esamības un sab. apziņas identitātes principu.
- turbijons Enkura mehānisma paveids, kas apvieno pulksteņa mehānisma vairākas kustīgās daļas vienā blokā, kurš regulāri apgriežoties ap savu asi izlīdzina smaguma spēka iedarbību un tādējādi uzlabo precizitāti.
- stāsts Episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, maz darbības personu, notikumu ikdienišķums; šī episkās literatūras paveida daiļdarbs.
- IHTFP Esmu paradīzē (angļu "I have truly found paradise"; īsziņās).
- gospelis Evaņģēlisks Amerikas nēģeru dziedājums; spiričuela paveids; gospels; gospeļmūzika.
- ēvelnazis Ēvelmašīnas griezējinstruments, kas paredzēts finiera sloksnes nogriešanai no sagataves.
- Narūts ezers Dagdas pagastā, platība - 6 ha; Narotne; Naritka; Narutakes dzirnavezers; Narutenes dzirnavezers.
- Mazapguldes ezers ezers Dobeles novada Auru pagastā, platība - 7,1 ha; Apguldes dzirnavezers; Dzirnezers.
- Saviļu ezers ezers Grāveru pagastā, 156,3 m vjl., platība - 55,3 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,9 km, dziļums - līdz 20 m, ezerdobe līčaina, krasta līnija - 4,7 km; Savaļu ezers; Saveļu ezers; Saveļezers; Saviņu ezers; Šauļu ezers; Šavels; Šaveļu ezers.
- Lesersleiva ezers ezers Kanādā ("Lesser Slave Lake"), Makenzi baseinā 577 m vjl., platība - 1194 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 3 m, krasti lēzeni; Mazais Vergu ezers.
- Greitsleivleiks Ezers Kanādas rietumu daļā (angļu val. "Great Slave Lake"), Ziemeļrietumu Teritorijās, 150 m vjl., platība - 28400 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 614 m; Lielais Vergu ezers.
- Davilnītis ezers Madonas novada Jumurdas pagastā, platība - 2,5 ha; Davelnīša ezers; Delvenīša ezers; Develnīša ezers; Develnīšu ezers; Sila ezers.
- Ilziņš Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 22,2 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 2 m, lielākais dziļums - 5,3 m, savdabīgs ar to, ka tajā periodiski uzpeld kūdras vai sapropeļa saliņas, Ilziņa ezers; Ilziņu ezers; Ilziņu-Zāļu ezers; Vestienas dzirnavezers.
- Sudmalezers Ezers Skrundas novada Nīkrāces pagastā, platība - 1 ha; Sudmalnieku dzirnavezers; Dzeldes-Sudmalnieku ezers.
- Brantu ezers ezers Smiltenes novada Brantu pagastā, platība — 10 ha, noteka uz Mutulītes upi augšpus dzirnavezera.
- Pihlajavesi ezers Somijā (_Pihlajavesi_), Dienvidsavo reģionā.
- Vanajavesi ezers Somijā (_Vanajavesi_), Pirkanmā un Kantaheme reģionā.
- Kallavesi ezers Somijas vidienē (_Kallavesi_), Ziemeļsavo reģionā, platība - 564 kvadrātkilometri, dziļums - 102 m (dziļākais ezers Somijā).
- Stulbais ezers ezers Tukuma novada Zentenes pagastā pie Engures pagasta robežas un blakus Rideļu dzirnavezeram, platība - 3,2 ha, dziļums - līdz 3,1 m; Vanadziņš; Stulbes ezers.
- Nedzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, 185,8 m vjl., platība - 82,8 ha, garums - 1,25 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 5,5 m, dibenā dūņas, vietām 3-4 m biezs sapropeļa slānis; Nedžis; Saves ezers.
- išvarakoti Ezoterismā avatāra zemākais paveids, kas ierodas uz Zemes, lai darītu labu cilvēkiem.
- Vīdemaņa efekts feromaģnētiķa vērpes deformācija, pa to plūstot elektriskai strāvai; magnetostrikcijas paveids.
- hīlings Filipīniešu tradicionālās dziedniecības paveids - garīgā ķirurģija, kur iejaukšanās cilvēka organismā notiek nevis ar instrumentu palīdzību, bet koncentrētas garīgās enerģijas veidā; hīlerisms.
- formveidošanas paņēmiens formveidošanas līdzekļu nosacīts gramatisko formu veidošanas paveids.
- metafosforskābe Fosforskābes paveids - balta kristāliska masa.
- paparazzi Fotogrāfs (parasti pašnodarbināts), kas izseko un novēro slavenības lai iegūtu sensacionālu informāciju (fotouzņēmumu); paparaci.
- paparaci Fotogrāfs (parasti pašnodarbināts), kas izseko un novēro slavenības, lai iegūtu sensacionālu informāciju (fotouzņēmumu).
- frambezioma Frambēzijas primārais bojājums: liela papula, kuras virsmā ir veģetācijas, kas atgādina aveni.
- faverola Francijā selekcionēta gaļas dējējvistu šķime (pēc Faverolas pilsētas nosaukuma).
- šansons Franču (dažādu laikmetu, dažādu žanra paveidu) dziesma.
- kamambērs Franču mīkstais baltā pelējuma siers, viena no slavenākajām franču siera šķirnēm.
- frīsteils Frīstails - kalnu slēpošanas trīscīņas paveids.
- daiļliteratūras stils funkcionālais literārās valodas paveids jeb stils, ko lieto daiļliteratūrā.
- lietišķo rakstu stils funkcionālais valodas paveids jeb stils, ko lieto oficiālos dokumentos.
- publicistikas stils funkcionālais valodas paveids jeb stils, ko lieto plašsaziņas līdzekļos.
- zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids jeb stils, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā; zinātniskajā stilā lieto emocionāli neitrālus izteiksmes līdzekļus, to raksturo objektīvums, vispārīgums, loģiskums un precizitāte, speciālās terminoloģijas un abstraktas nozīmes vārdu lietojums, liels lietvārdu īpatsvars, vienlīdzīgu teikuma locekļu un apzīmētāju virknes, salikti pakārtoti un jaukti salikti saikļa teikumi, daudz ciešamās kārtas un vispārinātas personas teikumu.
- literārā sarunvaloda funkcionālās valodas paveids jeb stils - sarunvaloda, kurā visos valodas līmeņos (fonētikā, gramatikā, leksikā) ievēro literārās valodas normas.
- palaimēties Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam; paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
- seniors Gados paveci vai veci sportisti, kas piedalās sava vecuma kategorijas sacensībās.
- lugertakelējums Gafeltakelējuma paveids - virsklāja aprīkojuma elementu kopums peldlīdzeklim ar četrstūrainām burām, kuras piestiprinātas pie rājai līdzīgas gafeles, kas pacelta tā, lai tās trešā (vai ceturtā) daļa atrastos masta priekšpusē, buras priekšējo apakšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz pakaļpusi.
- hrizoprass Gaišzaļš minerāls, halcedona paveids, kura krāsu nosaka niķeļa piejaukums; ābolzaļš pusdārgakmens.
- normālelements Galvaniskā elementa paveids, kas ir elektrodzinējspēka etalons līdzstrāvu ķēdēs.
- pamatforma Galvenais, nozīmīgākais (kā) veids, paveids.
- kordīts Gara pavediena veidā izgatavots brūnganas krāsas bezdūmu šaujamais pulveris.
- skripturatbildība Garantijas atbildības paveids.
- sidhi Garīga un psihofiziska pilnība, spējas, ko iegūst ar garīgajām praksēm, kā telepātija, levitācija, telekinēze u. c., ar kurām slaveni tantrisma jogi.
- auditors Garīgas mācību iestādes (arī dažu civilu mācību iestāžu) audzēknis, kas skolotāja uzdevumā pārbaudīja savu biedru paveiktos mājas uzdevumus.
- tamborēt Gatavot (ko) no vienlaidu pavediena, ar īpašu adatu (tamboradatu) saistot to ciešos valdziņos.
- tīklu mest gatavot tīklu no izturīga pavediena, izveidojot cilpas un krustošanās vietās tās savstarpēji sasaistot.
- nomuļļāt Gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi, paveikt.
- smaržīgā gautierija gautieriju suga ("Gautieria graveolens").
- koalescence Gāzē vai šķidrumā disperģētu pilienu vai burbuļu saplūšana; koagulācijas paveids.
- gēnu terapija gēnu inženierijas paveids, nomainot, piem., kādu bojātu gēnu ar veselu, lai izārstētu slimu indivīdu vai novērstu iedzimtas slimības attīstību.
- lusingando Glaimīgi, lišķīgi; valdzinoši, pavedinoši.
- stājglezniecība Glezniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- sēdgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Dreissenidae"), čaulas garums - līdz 5 cm, pieaugot piestiprinās ar bisusa pavedieniem pie zemūdens priekšmetiem, kāpuri planktoniski; \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- platišizma dolomīts gliemeždolomīta paveids, kas sastāv no gliemežu "Platyschima kirchholmiensis", "Plastyschima uchtensis" un "Naticopsis kircholmiensis" atliekām, sastopams Daugavas svītas nogulumos; gliemeždolomīts.
- intalja Gliptikas paveids - gemma ar iegrieztiem, iedobtiem attēliem.
- kamgarns Gludi savērpta kārstas vilnas dzija; arī audums no šādas, vienkāršas vai šķetinātas dzijas, kam mēdz piejaukt arī citas krāsas zīda, mākslīgā zīda vai kokvilnas pavedienus.
- Hērostrats Godkārīgs cilvēks, kas cenšas kļūt slavens ar jebkuriem līdzekļiem.
- gospeļmūzika Gospelis - afroamerikāņu evaņģēliska rakstura dziedājums; spiričuela paveids; gospels.
- gospels Gospelis - Amerikas nēģeru evanģēliska rakstura dziedājums; spiričuela paveids.
- gotu burti gotiskie burti - latīņu burtu paveids burti ar stūrainām līnijām.
- rezervāža Grafikas dobspieduma tehnika, oforta paveids; novilkums atgādina spalvas vai otas zīmējumu; izplatīta 19. gs. 2. p.
- vara grebums grafikas iespiedtehnika, mehāniskā dobspieduma paveids; gravīra, kas izpildīta šādā tehnikā.
- mīkstā laka grafikas iespiedtehnika; oforta paveids, tā novilkums atgādina krīta zīmējumu, pazīstama kopš 17. gs., plašāk - kopš 19. gs. 2. p.
- linogriezums Grafikas paveids, kurā attēla novilkšanai izmanto linoleja plātnes (klišejas).
- stājgrafika Grafikas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piemēram, ar tekstu ilustrēšanu.
- formas tips gramatiskās formas paveids atkarībā no formveidošanas paņēmiena un izmantotajiem līdzekļiem.
- pirops granātu grupas minerāls Mg~3~Al~2~(SiO~4~)~3~, kuram raksturīga rožaini sarkana, violeta vai melna krāsa un kura dzidrie paveidi ir dārgakmeņi.
- demantoīds Granātu grupas minerāls, spilgti zaļš andradīta paveids.
- kordēt Greznuma un rotas lietu izgatavošanā, iegriezt ar īpašu mašīnu sudraba vai zelta stiepules virsmā smalkas vītņveida rieviņas, lai tā līdzinās no sīkiem pavedieniem savītai aukliņai.
- plotīnisms Grieķu filozofiskā skola, jaunplatonisma paveids.
- Hērostrats Grieķu kurpnieks, kurš 356. g. p. m. ē. nodedzināja Artemīdas templi Efesā, lai kļūtu slavens un nemirstīgs.
- Diomēds Grieķu mitoloģijā - Aitolijas valdnieks, slavens grieķu karotājs Trojas karā.
- Tantals grieķu mitoloģijā - ar savu bagātību slavens varonis, Zeva un Plūto dēls, kas valdīja Dienvidfrīģijā (Mazāzijā), un bija ieguvis dievu labvēlību, varēja piedalīties viņu dzīrēs, bet izrādīja nepateicību atklājot cilvēkiem dievu noslēpumus, par ko Zevs viņu soda, likdams tam pazemes valstībā mūžīgi ciest badu un slāpes, lai gan augļi un ūdens ir tuvumā.
- Agamēds grieķu mitoloģijā - boiotiešu varonis, orhomeniešu valdnieks, slavens celtnieks, kas kopā ar savu brāli Trodā) un Hirieja foniju uzcēla Delfu templi, Poseidina svētnīcu Mantinejā, , valdnieku Augeja (Elīdā) un Hirieja (Boiotijā) dārgumu glabātavas.
- Kloto Grieķu mitoloģijā - dievietes Niktes meita, likteņa dieviete moira, vērpēja, kas vērpj cilvēka dzīves pavedienu.
- Aloādi grieķu mitoloģijā - divi brāļi: Ots un Efialts, Īfimedijas un Poseidona dēli (vai mazdēli), kas bija slaveni ar savu neizmērojamo spēku un gigantisko augumu.
- Odisejs grieķu mitoloģijā - Itakas salas valdnieks, Lāerta un Antiklejas dēls, kas paveicis daudzus varoņdarbus un atjautību, piedalījās Trojas karā (viņa izgudrots arī koka zirgs).
- Heirons Grieķu mitoloģijā - kentaurs, kurš atšķirībā no ciltsbrāļiem bija slavens ar savu gudrību, izpalīdzību un jauko dabu.
- Kallisto Grieķu mitoloģijā - nimfa, viena no dievietes Artemīdas pavadonēm, kuru paveda Zevs un Hēra vēlāk pārvērta par lāčumāti, ko medībās nogalināja viņas no Zeva ieņemtais dēls; pēc nāves Zevs viņu pārvērta par Lielā Lāča zvaigznāju.
- Daidals grieķu mitoloģijā - prasmīgs meistars, arhitekts un tēlnieks, kas Krētas salas valdniekam uzbūvē slaveno labirintu.
- heliādi grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija dēli, Faetons (dzimis laulībā ar nimfu Klimeni) un septiņi brāļi, kas piedzima Afrodītes meitai nimfai Rodai un bija slaveni kā gudri astrologi.
- Teikrs grieķu mitoloģijā - Telamona un trojiešu valdnieka meitas Hēsiones dēls, ko uzaudzinājis tēvs Salamīnas salā, piedalījās Trojas karā, kļuva slavens loka šaušanā, viens no grieķu karavīriem, kas paslēpušies koka zirgā iekļūst Trojā, vēlāk nokļūst Kipras salā, kur nodibina Salamīnas pilsētu.
- Eimolps Grieķu mitoloģijā - trāķiešu valdnieks, kas devās palīgā Eleisīnai karā pret Atēnām, tiek uzskatīts par Eleisīnas mistēriju iedibinātāju un slavenu dziedoni.
- Akamants grieķu mitoloģijā - Trojas kara laikā trojiešiem palīgā atnākušais trāķiešu vadonis, slavens ar savu drosmi un ātro skrējienu
- ševers Griezējinstruments - zobrats vai zobstienis, kura zobu virsmā ir ieveidotas sīkas rievas ar asām malām cita zobrata sagataves gludai apstrādei.
- virpa Griezējmašīna, kam ir rotējoša apstrādes detaļa, sagatave.
- groduma koeficients groduma intensitātes salīdzinošs mērs dzijām vai pavedieniem ar dažādu lineāro blīvumu; to aprēķina: α=0,01K√T (K – grodums, T – dzijas vai pavediena lineārais blīvums).
- kritiskais grodums grodums, kuru palielinot, sāk samazināties dzijas vai pavediena stiprība.
- šairi Gruzīnu episkās dzejas pantmērs, kurā sacerēta 12. gs. dzejnieka Šotas Rustaveli poēma "Bruņinieks tīģera ādā"; bija divi paveidi - sešpadsmitzilbnieks un astoņzilbnieks, izcelsme gruzīnu episkajā tautas dzejā.
- tongs Gurnautam līdzīgs vīriešu apakšveļas paveids, auduma strēmele, kas fiksēja dzimumorgānus un pasargāja tos no traumām.
- transformatīvā gramatika ģeneratīvās gramatikas paveids, kurā, par galveno valodas vienību atzīstot teikumu, konstatē regulārās atbilsmes starp teikumu abstrakto dziļo struktūru un konkrēto virsējo struktūru, kas, izmantojot transformācijas likumus, tiek radīta no dziļās struktūras.
- Šķērveļa lejteces dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Šķērveļa kreisajā krastā, \~300 m no tā ietekas Ventā, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,9 ha, augstums - 6 m, atsedzas zaļganpelēki, kavernozi smilšakmensveida kvarcītveida dolomīti ar šūnainu tekstūru.
- sprandzēties Ģērbties ciešā, šaurā (parasti ar āķiem, sprādzēm aizdarāmā) apģērbā; jozt sev apkārt (jostu, siksnu), to cieši savelkot un aizdarot (parasti ar sprādzi).
- alabastrs Ģipša paveids - sīkgraudains minerāls CaSO~4~·2H~2~O, dedzināts dod sevišķi baltu krāsu; nosaukts Ēģiptes pilsētas Alabastras vārdā.
- ģitārlira Ģitāras paveids ar sengrieķu lirai līdzīgu korpusu.
- serdoliks Halcedona paveids - sarkans vai dzeltens minerāls (pusdārgakmens).
- heliotrops Halcedona paveids - zaļgans minerāls ar sarkaniem lāsumiem (pusdārgakmens).
- fluorīts halogēnu grupas dažādas krāsas stiklam līdzīgs minerāls, kalcija fluorīds CaF~2~; izmanto metalurģijā (par kusni), optikā, fluora ieguvei, krāsainos paveidus – juvelierizstrādājumiem.
- havegīts Havegs ziedes (ķites) veidā.
- medulizācija Heiversa (Havers) kanālu paplašināšanās rarefaciējošā osteīta gadījumā un pārveidošanās par kaulu smadzeņu telpu; kaulaudu nomaiņa ar kaulu smadzenēm.
- kvadrokopters Helikoptera paveids ar četriem vertikālajiem propelleriem, kas izvietoti četrstūra veidā, parasti radiovadāms un neliels.
- Rubus henryi Henrija avene.
- pseidoaldosteronisms Hereditāri konģenitālas tubulopātijas paveids (iespējams, autosomāli dominanta vai recesīva pārmantošana): sistoliski diastoliska hipertonija, kas manifestējas jau agrā bērnībā; hipokaliēmija, plazmas renīna daudzums samazināts, nātrija retence.
- hīlerisms Hīlings - filipīniešu tradicionālās dziedniecības paveids - garīgā ķirurģija, kur iejaukšanās cilvēka organismā notiek nevis ar instrumentu palīdzību, bet koncentrētas garīgās enerģijas veidā.
- vidjādharas hindu mitoloģijā - pusdievu grupa, labsirdīgi gaisa gari, kas mīt starp zemi un debesīm kā Indras pavadoņi vai arī mīt ziemeļu kalnos; kopā ar kinnarām un jakšām viņi pieder pie Kuberas svītas un pārzin maģiskos rituālus, kas ļauj viņiem pēc vēlēšanās mainīt savu izskatu; viņu vīrieši ir slaveni ar savu gudrību, sievietes - ar skaistumu.
- Vadžrānga hindu mitoloģijā - slavens askēts un Indras pretinieks, kam piemita neparasts spēks un bezbailība, viņš kaujā uzvarēja Indru, bet Brahma izlūdzās Indru atlaist.
- klīnohlors Hlorītu paveids, vizlām līdzīgi minerāli.
- hiloteisms Holozoisma paveids, kas vielā redz dievību, izplatīts primitīvās tautās.
- tribadija Homoseksuālisma paveids, sieviešu savstarpēja kopošanās; lesbisms.
- serpentīnazbests Hrizotilazbests - šķiedrains serpentīna 2 paveids, izplatītākais no azbestu minerāliem, kancerogēns; izejviela būvmateriāliem, skābju un karstumizturīgiem materiāliem.
- aksonēma Hromosomas ass pavediens ar gēniem (genonēma).
- hromosomas fragments hromosomas pavediena pārraušanas produkts.
- strepsinēma Hromosomas pavediens strepsitēnijas stadijā.
- endomitoze Hromosomas veidojošo nukleoproteīda pavedienu (hromonēmu) daudzkārtējās pavairošanās process; tā rezultātā attīstās milzu (politēnas) hromosomas.
- subjektīvais ideālisms ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata cilvēka individuālo apziņu, viņa sajūtas, priekšstatus un gribu.
- objektīvais ideālisms ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata ideju, garu, kurš eksistē neatkarīgi no matērijas un atrodas ārpus cilvēka apziņas.
- mitohondrijs ieapaļš vai pavedienveidīgs veidojums šūnas citoplazmā; to daudzums un novietojums šūnā ir mainīgs, un tiem ir svarīga nozīme šūnas enerģētiskajā metabolismā.
- piegriezumdetaļas izklājums iecerētā vai materializētā ģērba piegriezuma apjomiskās aptvērumdetaļas virsmas bezuzlaižu pirmsagataves plakniskais apveids, kura izmēri atbilst uzdotā lieluma figūras somatomēriem un modeļa virslaidēm.
- kollimācijas līnija iedomāta līnija, kas savieno tālskata objektīva centru ar okulāra pavedienu plates vidējā vertikālā un horizontālā pavediena krustošanās punktu.
- uzjausmināt Iedvesmot, aizraut, pavedināt.
- idiosinkrāzija Iedzimts pastiprināts vārīgums pret noteiktām uzturvielām vai citiem faktoriem - alerģijas paveids.
- stelles iekārta, mašīna noteikta pinuma, blīvuma un platuma auduma veidošanai no iepriekš sagatavotiem šķēru, un audu pavedieniem; aužamie stāvi.
- iedomāt Ienākt prātā izdarīt ko patīkamu (kādam) un paveikt to.
- saveds Iepazīstināšana, kopā savešana.
- sakankalēt Iepīt, savedināt.
- pavadoņierīce Ierīce apstrādājamās sagataves vai saliekamā izstrādājuma detaļu novietošanai, kuru transportsistēma pārvieto pa visām automātiskās līnijas pozīcijām.
- stopers Ierīce mehāniskai augšup vērstu urbumu urbšanai; perforatora (2) paveids.
- pavediena vadīkla ierīce pavediena noklāšanai uz adāmmašīnas adatām.
- austiņķemme Ierīce pavediena noklāšanai uz pamatņu adāmmašīnas adatām.
- mezglu sējējs ierīce pavedienu galu savienošanai mezglos.
- pasete Ierīce pavedienu ievēršanai šķietā.
- tītavas Ierīce savērpto pavedienu notīšanai no vārpstas vai spoles šķeterēs, kā arī šo pavedienu satīšanai no šķeterēm kamolos.
- lāzertālmērs Ierīce, kas izmanto lāzerenerģiju, lai noteiktu attālumu no ierīces līdz vietai vai objektam; aktīvā tipa gaismas tālmēra paveids.
- pavest Ierosināt, pamudināt darīt (ko nevēlamu); pavedināt (1).
- pusdarbs Iesākts, bet līdz galam nepaveikts darbs, arī pavirši, slikti paveikts darbs.
- iesapravities Iespēt ko paveikt, nokārtot.
- ielocīt Iešūt (lokot pavedienu, piemēram, pagaros pārstaipos).
- dūzis Ietekmīga, augsta persona (kādā nozarē), arī augsta amatpersona, slavena, nozīmīga persona (piemēram, mākslā, sportā).
- guru Ietekmīgs skolotājs; slavens lietpratējs; autoritatīvs cilvēks.
- Sulas salas ietilpst Moluku salu grupā, uz austrumiem no Sulavesi, Indonēzijā, platība — \~5000 kvadrātkilometru, pauguraini līdzenumi un kalni, augstums — līdz 1157 m.
- ielasīt Ieveidot rotājumu, ielokot pavedienu audumā.
- stārhitekts Ievērojams arhitekts, kura darbi slaveni pasaules līmenī.
- ievalcīt Ievērt pavedienu.
- kils Iezis, balinošu mālu paveids, satur daudz sārmu, puto jūras ūdenī; kefekelīts.
- kefekelīts Iezis, balinošu mālu paveids, satur daudz sārmu, puto jūras ūdenī; kils.
- retromorfoze Iežu metamorfozes paveids.
- hlorīti iežveidotāju minerālu grupa, zaļgani minerāli, visbiežāk magnija, alumīnija, dzelzs, litija alumosilikāti (Mg, Fe)~6~AlSi~3~O~10~(OH)~8~), kas ietilpst daudzu iežu sastāvā, \~30 paveidu; hlorpaskābes sāļi.
- darba pārslodze ilgstoša situācija, kurā darba prasības pārsniedz indivīda spēju ar tām tikt galā un darbu nav iespējams paveikt ar pieejamiem resursiem.
- Kurukšetra Indiešu mitoloģiskajā tradīcijā - svētais līdzenums netālu no Deli Panipatas, kur norisinājās slavenā kauja starp pandaviem un kauraviem, kas ilga astoņpadsmit dienas.
- Ardžuna indiešu princis (_Arjuna_), viens no diviem galvenajiem varoņiem indiešu eposā "Mahābhārata", pāndavs, dieva Indras un Kuntī dēls, bija slavens karotājs un ideāls karavīrs, drosmīgs un spēcīgs, cēlsirdīgs un taisnprātīgs.
- bandhani Indijas izcelsmes sietās batikas paveids, kurā audums tiek nosiets neskaitāmos sīkos mezglos, un krāsots vairākos piegājienos, kas kopā veido tēlainu rakstu.
- Selvāsa Indijas Republikas teritorijas "Dādra un Nagarhaveli" administratīvais centrs, 21890 iedzīvotāju (2001. g.).
- idiolekts Individuālais kādas valodas paveids, atsevišķa indivīda valoda; atsevišķa indivīda valodas sociālo, profesionālo, teritoriālo u. c. īpatnību kopums.
- starpvaloda Individuāls, mainīgs valodas paveids vai lietojums, kam raksturīgas divu valodu pazīmes.
- Indonēzija Indonēzijas Republika - atrodas dienvidaustrumu Āzijā (indon. val. "Indonesia / Republik Indonesia"), Malajas arhipelāgā, salu valsts (~17500 salu, apdzīvotas \~6000 salas), no kurām nozīmīgākās ir Java, Sumatra, Kalimantāna (Borneo dienvidu daļa), Sulavesi un Iriāndžaja (Jaungvinejas salas rietumu daļa), salas kalnainas (virsotnes 3000-4000 m, daudz darbīgu vulkānu) un mežainas (lietus meži), platība - 1904443 kvadrātkilometri, 240271500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džakarta, administratīvais iedalījums - 33 provinces, sauszemes robežas ar Malaiziju (Kalimantānā), Papuā-Jaungvineju (Jaungvinejā) un Austrumtimoru (Timorā).
- Svētā pavediena ceremonija iniciācijas ceremonija, kurā piedalās augstāko kastu hinduistu zēni; ap kaklu viņiem tiek aplikts svētais pavediens, kas norāda uz to, ka zēns ir viens no divreiz dzimušajiem un ir iegājis pirmajā dzīves posmā.
- blūgrāss Instrumentālas kantrimūzikas paveids.
- kamersonāte Instrumentālās mūzikas žanra triosonātes paveids.
- kavernoskops Instruments plaušu kavernas apskatei; to ievada kaverna caur ribstarpu.
- apsviežamais termometrs instruments ūdens temperatūras mērīšanai dziļumā; dzīvsudraba termometrs, kas ar virvi nolaists konkrētā dziļumā, nolaižot pa virvi kādu smagumu rada termometra strauju apsviešanos par 180 grādiem, kas izsauc dzīvsudraba pavediena pārtraukšanu noteiktā vietā un izvelkot pēc notrūkušās daļas nolasa temperatūru, ko termometrs rādījis dziļumā apsviešanās momentā.
- idm Inteliģentā deju mūzika (angļu "intelligent dance music") - elektroniskās mūzikas paveids, kas aizsākās kā tehnomūzika 20. gadsimta 90. gadu sākumā, taču ir lēnāka, melodiskāka un nav tik agresīva, ir piemērota dejošanai gan klubos, gan arī mājās, dzīvoklī; mūzika, kas piemērota ne tikai kājām, bet arī galvai, sirdij un dvēselei; IDM.
- krijs Īpaša veida tītavas, uz kurām uztin audekla velkiem domātos pavedienus.
- vīt Īpašā veidā, griežot (kāda materiāla šķiedras, pavedienus) pretējos virzienos, darināt (auklu, virvi u. tml.).
- nopelns Īpaši nozīmīgs paveiktais darbs, darba rezultāts un tā atzinīgs novērtējums.
- acaines Īpašs cimdu un zeķu adījums, kur pārmaiņus vienu aci ieada ar citas krāsas pavedienu.
- acenes Īpašs cimdu un zeķu adījums, kur pārmaiņus vienu aci ieada ar citas krāsas pavedienu.
- actaiņi Īpašs cimdu un zeķu adījums, kur pārmaiņus vienu aci ieada ar citas krāsas pavedienu.
- dredi Īpašs matu sakārtojums, kas tiek radīts, saviļājot matus, līdz tie kļūst līdzīgi virves pavedienam; oriģināli dredus nēsā Jamaikas rastafarieši.
- seniors īpašs tūrisma tirgus segments, ko sauc arī par pelēko vilni (angļu "Grey Wave"); tie ir attīstīto Eiropas valstu ceļotāji vecumā pēc 50 gadiem; tūrisma nozarē īpaši pievilcīga klientu grupa, jo viņiem ir daudz brīvā laika, viņi ir pārtikuši un finansiāli neatkarīgi, kā arī nav pakļauti ierobežojumiem (skolas vai darba laikam), tāpēc var ceļot arī tukšajā sezonā.
- slengs Īpašs valodas paveids, ko savā starpā lieto kādas sociālas grupas pārstāvji; arī žargons (1).
- limnonīms Īpašvārds, hidronīma paveids, kas nosauc ezeru vai dīķi.
- okeanonīms īpašvārds, hidronīmu paveids, kas nosauc okeānu vai tā daļu; par tā paveidu mēdz uzskatīt arī jūru nosaukumus.
- kinonīms Īpašvārds, zoonīma paveids, kas nosauc suni.
- heterocistas Īpatnējas pavedienveidīgo zilaļģu šūnas, kurās nekad nav asimilācijas pigmentu.
- automazohisms Īpatnējs mazohisma paveids, kad attiecīgās personas, nevienu citu neiesaistot, moka pašas sevi.
- intuitīvisms Iracionālisma paveids, kas par tiešo un vienīgo izziņas līdzekli uzskata intuīciju.
- Rustams Irāņu mitoloģijā - varonis no slavenas un senas dzimtas, Zahaka dzimtas atvase, varoņa Zala un Rudabas dēls.
- Diarmits Īru karotājs, varoņa Finna cīņubiedrs, kurā iemīlējās pavecā Finna jauniņā līgava Graine un kāzu svinību laikā abi aizbēga.
- Ferguss Īru varonis, apveltīts ar milzu augumu un pārcilvēcisku spēku, Olsteras valdnieks, slavens ar savu spēku, karotāja prasmi un neremdināmu miesaskāri.
- ātri Īsā laika posmā (ko paveikt); īsā laika posmā (notikt, norisināties).
- novele Īsā stāsta paveids, kam raksturīgs lakonisks, spraigs vēstījums par kādu neparastu notikumu, negaidīts atrisinājums; šī stāsta paveida daiļdarbs.
- štāpeļšķiedra Īsa, smalka ķīmiskā šķiedra; iegūst no viskozes šķiedrām, poliakrilnitrilšķiedrām, poliesteršķiedrām, to elementārpavedienu grīsti sagriežot noteikta garuma gabalos; vērpj atsevišķi vai kopā ar atbilstoša garuma dabiskajām šķiedrām.
- čembals Itāliešu nosaukums klavesīnam.
- rokzvaigzne Izcils, slavens rokmūziķis.
- eminents Izcils; slavens, augsts.
- izkrāmēties Izdarīt, paveikt (dažādus saimniecības darbus).
- pakalpot izdarīt, paveikt (ko, piemēram, pasniegt, aiznest, atvest), lai kādam palīdzētu
- izrīkoties Izdarīt, paveikt (piemēram, saimniecības darbus); izkārtoties.
- izroīdāties Izdarīt, paveikt (piemēram, saimniecības darbus).
- nomanīties Izdarīt, paveikt ar sevis apmānīšanu, pašapmānu.
- pārspēt (pašam) sevi izdarīt, paveikt ko ievērojami labāk, nekā parasti pats to spēj izdarīt, paveikt.
- apridāties Izdarīt, paveikt visu vajadzīgo.
- notaisīt Izdarīt, paveikt; arī izveidot.
- nodoties Izdoties (2); arī paveikties.
- nolaimēties Izdoties, paveikties; ielaimēties.
- ielaimēties Izdoties, paveikties.
- ciesumi Izecētas, laukā saveltas zāles, ciesas.
- tālmācība Izglītības ieguves neklātienes formas paveids, kuru raksturo īpaši strukturēti mācību materiāli, individuāls mācīšanās temps, īpaši organizēts izglītības sasniegumu novērtējums, kā arī dažādu tehnisko un elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana.
- paverams tilts izgriežamā tilta veids; kustīgais laidums šajā gadījumā paveras kā vārti.
- iztaisnot Izlīdzināt, izplest nostiepjot, pavelkot u. tml. (piemēram, audumu).
- glazūras defekti izplatītākie glazūras defekti ir: matplaisas – sīku plaisiņu tīkls glazūras slānī; nolobīšanās – glazūra atdalās no drumstalas; savilkšanās – uzkausēšanas laikā glazūra savelkas pilienos; adatas dūrieni – punktveida iedobumi glazūras slānī līdz pat drumstalai; sausums – laukumi bez glazūras uz izstrādājuma virsmas; notecējumi – vietām uz izstrādājuma virsmas sabiezināta glazūras kārta.
- izerbīt Izplēst, savelt.
- Zālamans Izraēlas-Jūdejas valsts valdnieks 10. gs. p. m. ē.; slavens ar savu gudrību.
- gulēt uz sirdsapziņas izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu).
- gulēt (arī gulties, būt) uz sirdsapziņas izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu).
- aizspēt Izraisīties, rasties tik pēkšņi, negaidīti, ka kāds nepaspēj ko paveikt.
- gandarīt Izraisot pozitīvas jūtas (piemēram, par labi paveiktu darbu, kā iecerēta īstenošanu), apmierināt (kādu).
- izvirzīt Izsakot, ierosinot darīt zināmu (piemēram, domu, problēmu); likt paveikt, realizēt (piemēram, uzdevumu).
- Rubus spectabilis izskatīgā avene.
- spodrdūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā rakstu veido blīvi blakus cits citam sekojoši pavediena posmi; ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
- ielocījums Izšuvumu tehnika, kurā pavediena pārstaipu garums ir dažāds.
- piedāvāt palīdzību izteikt gatavību darīt (ko) kāda labā, lai (kas) tiktu paveikts.
- ieteikums Izteikums, kas (neuzspiežot savu gribu) ierosina, ko darīt, kā rīkoties, izturēties; paveikta darbība, rezultāts --> ieteikt (1).
- sakopt Iztīrīt un savest kārtībā (piemēram, telpas, celtni, apkārtni).
- Feimankas ūdenskrātuve izveidota uz Feimankas upes Preiļu novada Vārkavas pagastā, platība — 5,6 ha, Kličkas dzirnavezers.
- Brandeļu ezers izveidots uz Anuļas upes Valmieras novada Kocēnu pagastā, platība — 19,9 ha; Kocēnu dzirnavezers.
- iešķietot Izvērt pavedienus caur aužamo stāvu šķietu.
- Abasi Jakutu mitoloģijā - ļaunie dēmoni, kuriem ir tikai viena roka, viena kāja un viena acs, tie pavedina cilvēkus uz ļaunu, spēj atņemt cilvēkam prātu un pārtiek no cilvēku un dzīvnieku dvēselēm.
- holijambs Jamba paveids, trimetra vārsma, kurā priekšpēdējā pēda ir apvērsta otrādi (jambiskās vietā trohajiska), kas rada ritma plūduma strauju pārtraukumu, līdz ar to domas aprautību, nepabeigtību.
- Hačimans Japāņu mitoloģijā - kara dievs, dievišķotais imperators Odzins (miris ap 394. g.), kurš bija slavens karotājs.
- kjogen Japāņu teātra virziens, komiskās drāmas paveids.
- ikebana Japāņu tēlotājas mākslas paveids - kompozīciju veidošana no ziediem un keramikas vai citiem priekšmetiem.
- Hannibala zvērests jaunībā dots zvērests veltīt savu dzīvi kādam cēlam mērķim (Hannibals Barka, kas vēlāk kļuva par slavenu kartāgiešu karavadoni, deviņu gadu vecumā zvērēja savam tēvam, ka nekad nebeigs cīnīties pret Romu, kas nemitīgi apdraudēja Kartāgu).
- Sudmaļu dzirnavezers Jaunmoku dzirnavezers Tumes pagastā.
- Popes dzirnavezers Jaunmuižas dzirnavezers Popes pagastā.
- kineds Jauns vīrietis, profesionāls prostitūta vai/un savedējs Senajā Grieķijā.
- kordierīts Jolīts, dihroīts, - minerāls, sastopams metamorfos iežos, bezkrāsains, zilgans, violets; dzidri zilie paveidi - dārgakmeņi, atrodams Šrilankā, Indijā, Mjanmā, Madagaskarā, Brazīlijā, Kanādā.
- mežģīte Jostas veids, pītenes paveids, kur velki kalpo arī iekšaudam.
- Belials Jūdaisma, kristietības un islāma reliģijā un mitoloģiskajā tradīcijā dēmoniska būtne un ļaunuma iemiesojums, kas kārdina un pavedina cilvēkus pamest dieva Jahves norādīto ceļu.
- iedzeltanais jumjupūpēdis jumjupūpēžu suga ("Rhizopogon luteolus"), sastopams bieži sausos, smilšainos priežu mežos rudenī, augļķermenis valrieksta līdz vistas olas lielumā, netīri dzelteni, tīklveidā klāti ar hifu pavedieniem, mīkstums dzeltenīgs, vēlāk olīvbrūns līdz melngans. aug grupās zem zemes, tādēļ bieži tiek noturēts par trifeli, ēdams jauns, kamēr mīkstums dzeltenīgs.
- Alalākeiki šaurums jūras šaurums Klusajā okeānā (_‘Alalākeiki Channel_), ASV, Havaju salās, starp Maui un Kahoolave salu.
- Makasaras šaurums jūras šaurums starp Kalimantānas un Sulavesi salu (angļu val. “Makassar Strait”), savieno Sulavesi jūru ar Javas, Bali un Floresas jūru, garums — 710 km, platums — 120-398 km, vidējais dziļums — \~1000 m, lielākais dziļums — 3392 m.
- divplankumu jūrasgrundulis jūrasgrunduļu suga ("Gobiusculus flavescens").
- pelagonīms Jūrasvārds - vietvārds, hidronīmu paveids, kas nosauc jūru vai tās daļu.
- iesniegšana juridiska, diplomātiska politiska u. tml. akta paveikšana, parasti, nododot attiecīgu iesniegumu, dokumentu
- turpinājums Kā (piemēram, tradīciju, kāda cilvēka paveiktā) uzturēšana, saglabāšana
- vērtējums Kā materiālo, skaitlisko vērtību konstatēšana; šī vērtība; paveikta darbība, rezultāts --> vērtēt (2).
- islamejs Kabariešu un adigejiešu strauja rakstura tautas deja, lezginkas paveids.
- sisalkaņepes Kādas Austrumāfrikā un Javā kultivētas agaves lapu šķiedras (riepu ražošanai).
- kopvaloda Kādas kultūras tautas dažādiem slāņiem un novadu kopīgs valodas paveids, ko lieto runā un rakstos.
- konfesija Kādas reliģijas paveids ar tai raksturīgu rituālu; oficiāla piederība pie kādas reliģijas.
- pentametīlēndiamīns Kadaverīns.
- cirpulis Kāds burvja vai gariņa paveids, kas gavēnī pa naktīm apcērpj lopus.
- karcenis Kāds ūdas paveids.
- obliterējošais trombangīts kāju obliterējošā endarterīta paveids: slimība sākas vidējos gados, noris ar recidīvu un remisiju miju.
- Kaleši Kalešu dzirnavezers - uzpludināts uz Kalešupes Talsu novada Ģibuļu pagastā.
- mikroklīns kālija laukšpatu grupas minerāls K[AlSi~3~O~8~]; izplatīts iežveidotājs minerāls granītos, pegmatītos un gneisos, sastopams sārtos, brūngandzeltenos, zilganzaļos toņos; izmanto keramikā, zaļo paveidu (amazonītu) - par pusdārgakmeni.
- Kalna Kalna dīķis - dzirnavezers Amatas novada Zaubes pagastā uz Zaubes upes; Zaubes dzirnavezers.
- Kalna Kalna dzirnavezers - atrodas Jērcēnu pagastā, platība - 9,1 ha; Jērcēnu dzirnavezers; Dzirnavu ezers.
- Kalna Kalna dzirnavezers - atrodas Madonas novada Ļaudona pagastā uz Svētupes, platība - 6,6 ha.
- Kalna Kalna dzirnavezers - Kalndzirnavu dzirnavezers Staiceles pagastā.
- Kalna Kalna dzirnavezers - Kalndzirnavu ezers Jērcēnu pagastā.
- Jērcēnu dzirnavezers Kalna dzirnavezers Jērcēnu pagastā.
- Dzirnavu ezers Kalna dzirnavezers Jērcēnu pagastā.
- Kalna Kalna Spridzēnu dzirnavezers - atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - <1 ha.
- Kalnmuižas dzirnavezers Kalnamuižas dzirnavezers Kandavas pagastā.
- Kalndzirnavu Kalndzirnavu dzirnavezers - uzpludināts uz Līvupes Alojas novada Staiceles pagastā, platība - 3 ha; Kalna dzirnavezers.
- Kalndzirnavu Kalndzirnavu ezers - uzpludināts uz Lielupes Strenču novada Jērcēnu pagastā; Dzirnavu ezers, Kalna dzirnavezers, Jērcēnu dzirnavezers.
- Masgreiva grēda kalnu grēda Austrālijas vidienē ("Musgrave Ranges"), garums - 200 km rietumu-austrumu virzienā, augstums - līdz 1515 m (Vūdrofa kalns).
- moguls Kalnu slēpošanas paveids - nobrauciens ar slēpēm vai dēļiem pa nelīdzenu trasi.
- Analaveluna kalnu virsotne Madagaskarā (_Analavelona_), Tuliaras provincē, augstums - 1348 m.
- Kalvene Kalvenes ezeri - ezeru grupas Kalvenes pagastā, Alokstes, Tebras un Kojas izteku apvidū, ietver lielākos Tīdu ezeru, Tāšu Padures dzirnavezeru, Ilziku un daudzus mazākus ezerus.
- Kanaverala Kanaverala rags - atrodas Floridas pussalas austrumu piekrastē ("Cape Canaveral"), ASV, šeit izvietots Dž. Kenedija kosmisko lidojumu centrs (Meritas salā) un kosmodroms.
- hillbillijs Kantrimūzikas paveids, kas cēlies Apalaču kalnu balto iedzīvotāju vidū.
- kupolveida kapenes kapenes, segtas ar kupolu; slavenas ir Mikēnu kupolveida kapenes Grieķijā (ap 1500-1300 pr. Kr.).
- ārzemnieku leģions karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no savervētiem algotiem (parasti cittautu) karavīriem un ir paredzēta galvenokārt dienestam kolonijās.
- karavele Karavela.
- karavella Karavela.
- karavelle Karavela.
- izvilkšana Karstās kalšanas vai tilpumštancēšanas palīgoperācija, kurā palielina sagataves garumu, samazinot tā šķērsgriezuma laukumu.
- neguss Karstvīna paveids.
- šlaka Kārta (kāršu spēlē); suga, šķirne, paveids.
- leptīts Kārtains, smalkgraudains, metamorfs iezis (gneisa paveids).
- kartoīds kartoshēmas paveids, kur parādības vai procesa raksturlieluma teritoriālās izmaiņas attēlotas ar dabas, politisku vai administratīvi teritoriālu vienību platību proporcionālu sagrozījumu.
- lēzēt Kārtot, krustot pavedienus, veidojot šķīrienu.
- perkutānā nefrostomija katetra ievadīšana caur ādu līdz nieres bļodiņai fluoro- vai ultrasonogrāfiskā kontrolē; izmanto, lai novērstu supravezikālu aizsprostojumu, kā arī atvērtu urīnceļus pirms dažādām procedūrām, piem., sašaurinājuma dilatēšanas vai akmeņu izņemšanas.
- trapisti Katoļu mūku un mūķeņu ordenis, kas slavens ar savu stingro reglamentu, kurā cita starpā prasīts uzturēt klusumu, strādāt fizisku darbu un ievērot veģetāru diētu; cisterciešu ordeņa paveids.
- Katrīndzirnavu Katrīndzirnavu dzirnavezers - uzpludināts uz Lojas upes Siguldas novada Krimuldas pagastā, platība - 5,7 ha.
- muridi Kaukāzā muhamedāņu sekta (19. gadsmiteņa pirmā pusē), kas prasīja nerimstīgu cīņu ar neticīgajiem, bet sevišķi ar krieviem; sektas priekšgalā stāvēja slavenais Šamils, kuram krītot tā izira.
- eritroblastoma Kaulu smadzeņu audzējs, kura šūnas līdzīgas eritroblastiem; mielomas paveids.
- luņķis Kaut kas savelts, savīstīts.
- saveltņi kaut kas savelts, tāds kas sarullējas; savaļņi^3^.
- suknis Kaut kas savelts, tīstoklis.
- savaļņi kaut kas savelts.
- sapļorkāt Kaut ko ātri un pavirši paveikt.
- smagā kavalērija kavalērijas paveids, kurā izmanto smagu apbruņojumu.
- vieglā kavalērija kavalērijas paveids, kurā izmanto vieglu apbruņojumu un ātrus zirgus.
- gavente Kavente - sapulce, sanāksme.
- koverversija Kaverversija (angļu "coverversion") - dziesmas vai skaņdarba versija, kas atšķiras no oriģināla, un to izpilda cita grupa vai solists.
- Kāvu Kāvu dzirnavezers - Ķāvu dzirnavezers Skaņkalnes pagastā.
- Dzirnavezers Kazdangas dzirnavezers Kazdangas pagastā.
- Rubus occidentalis kazeņveida avene.
- ketave Ketaveja.
- ketovejs Ketaveja.
- ķetovejs Ketaveja.
- ketuveja Ketaveja.
- ketuvejs Ketaveja.
- kenarejas Khmeru (Kambodža, Taizeme) mitoloģijā - pa pusei sievietes, pa pusei putni, kas mīt biezos mežos un bieži pastaigājas ar smaržīgām puķēm rokās, meklē vīriešus un tos pavedina.
- ēnmaskas kineskops kineskopa paveids, ko plaši izmantoja krāsu televizoros \~1980.-2010. g.
- Kjaravalle Kjaravalle Čentrāle - pilsēta Itālijā ("Chiaravelle Centrale"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- arheoloģiskais klasicisms klasicisma paveids, kura pārstāvji konsekventi izmantoja antīkās arhitektūras formas, radās Francijā 18. gs.
- pļavu golfs klasiskā golfa paveids, kas atšķiras ar mazāk nopļautu spēles laukumu un ar dažām atkāpēm no spēles pamatnoteikumiem, kas saistītas ar golfa bumbiņas biežāku pazaudēšanu; laukums netiek sertificēts un spēle uz tā ir uzskatāma tikai par brīvā laika pavadīšanas veidu.
- pludmales golfs klasiskā golfa paveids, kas atšķiras ar to, ka laukumus iekārto pludmalēs ar noblietētiem smilšu laukumiem, kas netiek sertificēti un spēle ir uzskatāma tikai par brīvā laika pavadīšanas veidu.
- klavicītara klavesīns ar vertikāli novietotu korpusu; rets instruments.
- drāšu kumode klavesīns.
- čembalo Klavesīns.
- gravicembalo Klavicembale - 18. gs. klavieru paveids.
- mautave Kleita; pamave (2).
- kleškas klešķi^1^ - saku savelkamie gali.
- Kličkas Kličkas dzirnavezers - Feimankas ūdenskrātuve Vārkavas pagastā.
- Klucīši Klucīšu dzirnavezers - atrodas Cēsu novada Straupes pagastā, uz Draņķupītes, 4 km no ietekas Gaujā, platība - <1 ha.
- Moluku jūra Klusā okeāna starpsalu jūra (angļu val. "Molucca Sea") starp Sulavesi, Sanihes, Mindanao, Talaudu, Halmaheras un Sulas salu, platība - 274000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 4970 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas - līdz 2,2 m.
- Australoāzijas vidus jūra Klusā okeāna starpsalu jūru (Dienvidķīnas, Javas, Sulavesi, Bandas jūra), kas atrodas starp Āziju un Austrāliju, kopējs nosaukums, platība \~8000000 kvadrātkilometru.
- apzobis Kļūdaina vieta audumā, kas radusies, auduma velku vilkšanas laikā, neieverot pavedienu kādā šķieta caurumā.
- iegūt vārdu, arī iegūt (arī būt ar) pasaules vārdu kļūt (arī būt) plaši pazīstamam, slavenam (piemēram, ar darbu).
- iesluvēt Kļūt pazīstamam, zināmam, slavenam.
- novillāties Kļūt pinkainam, saveļoties apmatojumam, apspalvojumam.
- sakamot Kļūt pinkuļainam, savelties (cietās) pikās.
- iegūt vārdu kļūt plaši pazīstamam, slavenam (piemēram, ar darbu).
- uzkāpt uz pjedestāla kļūt slavenam, atšķirties no citiem; nostādīt sevi izņēmuma stāvoklī, uzsvērt savu pārākumu.
- sagrabēt Kļūt, parasti ļoti, slimīgam, vārgais (parasti par pavecu cilvēku).
- Knīderi Knīderu dzirnavezers - atrodas Siguldas novada Lēdurgas pagastā, uz Juglas upes, platība - 5,3 ha.
- Kocēni Kocēnu dzirnavezers - Brandeļu ezers Kocēnu pagastā.
- neitronmunīcija Kodolmunīcijas paveids ar mazas jaudas kodollādiņu, kas atšķiras ar palielinātu neitronstarojumu, bet kodolsprādziena triecienvilnim un caurspiedīgajai radiācijai ir otršķirīga nozīme.
- koisanu Koisanu valodas - valodu saime D-Āfrikā (saukta par "klikšķu valodu" pēc raksturīgas klikšķa skaņas); tajā ietilpst hotentotu un bušmeņu valodas, kā arī A-Āfrikas valodas - sandave, hadzapu.
- blokflauta Koka pūšaminstruments, garenflautas paveids, kas bija plaši izplatīts 16.-18. gs.
- hekelfons Koka pūšaminstruments, obojas paveids - baritonoboja.
- tītulis Koka rīks pavediena vadīšanai šķetinot.
- Kokmuiža Kokmuižas dzirnavezers - Brandeļu ezers Kocēnu pagastā.
- lignostons Koksne, kas sablīvēta ar presēšanu vai sildīšanu; presēta koksne - plastmasas paveids.
- brusiņas sagatave koksnes sagatave, kuras platums nav lielāks par tās dubultu biezumu.
- mančestrs Kokvilnas samta paveids.
- poplīns Kokvilnas vai zīda audums audekla pinumā, kurā šķēru pavedieni ir ievērojami tievāki par audu pavedieniem.
- sipaji Koloniālais karaspēks (Britu impērijā), kas galvenokārt bija savervēts no vietējiem iedzīvotājiem.
- nolaižamais kombinētais lodziņš kombinētā lodziņa paveids, kurā sarakstlodziņš ir apslēpts līdz brīdim, kad lietotājs veic noteiktu darbību, lai to padarītu redzamu.
- mukokutānā limfadenopātija kombinēts neskaidras ģenēzes ādas, gļotādas un limfmezglu bojājums: augsta ķermeņa temperatūra, kas nepadodas antibiotikterapijai; akūts, parasti kakla limfadenīts; sklēru hiperēmija, sausas, sarkanas, saplaisājušas lūpas, aveņkrāsas mēle; mutes un rīkles dobuma gļotādas hiperēmija, eritematozs plaukstu un pēdu ādas sabiezējums; polimorfiski izsitumi uz ķermeņa bez pūšļu un kreveļu veidošanās.
- sinekija Komensālisma paveids - divu dažādu sugu dzīvnieku sadzīves forma, kurā abiem partneriem ir kopīga dzīvesvieta.
- cific-klauzula komisijas tirdzniecībā lietotais, bet praksē reti sastopams, cif-klauzulas paveids, kam raksturīgs, ka cenas kalkulācijā ietilpst arī komisija un procenti
- faktorings Komisijas tirdzniecības darījuma paveids, kurā banka pērk klienta faktūrrēķinus, faktiski kreditējot sava klienta apgrozības kapitāla apriti.
- balādopera Komiskās operas paveids, kas 18. gs. radās Anglijā.
- sotī Komisks, satīrisks uzvedums 15.-16. gs. franču teātrī, farsa paveids.
- konģenitālā universālā astēnija konstitucionālas anomālijas paveids.
- miofibrilla Kontraktils pavediens muskuļšķiedrā.
- verbalizēšanās Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu pāreja darbības vārdos.
- interjektivēšanās Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu pāreja interjekcijās.
- numeralizācija Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu pāreja skaitļa vārdos.
- numeralizāšanās Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu pāreja skaitļa vārdos.
- pronominalizēšanās konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu pāreja vietniekvārdos.
- adverbācija Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu resp. vārdformu pāreja apstākļa vārdos.
- adverbēšanās Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu resp. vārdformu pāreja apstākļa vārdos.
- adjektivēšanās Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu resp. vārdformu pāreja īpašības vārdos.
- substantivēšanās Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu vai vārdformu pāreja lietvārdos.
- MICE Kopīgs apzīmējums vairākiem darījumtūrisma veidiem: darījumu ceļojumi, motivējošais tūrisms, konferences, komercizstādes (angļu "Meeting, Incentive travel, Conferences, Exibitions").
- babka Korpulenta, paresna (parasti paveca) sieviete.
- niķeļa sulfāts kosmētikas sastāvdaļa, piedeva, lieto matu krāsās, acu zīmuļos, kosmētikā, savelkošos līdzekļos, var radīt izsitumus uz ādas, toksisks nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēmai un imūnsistēmai, var izraisīt vemšanu, ja ieēd, var radīt kontakta dermatītu.
- bārdainais zvanputns kotingu dzimtas suga ("Procnias averano").
- Kovaļova Kovaļovas dzirnavezers - atrodas Šķeltovas pagastā uz Dubnas upes, platība - 1 ha.
- Jākaveli Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Jākaveļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Jākoveli Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Jākaveļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Jākoveļi Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Jākaveļi" nosaukuma variants.
- saveicieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Saveiki" iedzīvotāji.
- Pirmā Saveņeca Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Savenci" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
- Otrā Saveņeca Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Savenci" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
- Trešā Saveņeca Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Savenci" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
- Saveņeca Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Savenci" nosaukuma variants.
- saveņcieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Saveņci" iedzīvotāji.
- cf-darījums Kraušanas darījumu paveids, kas raksturīgs ar to, ka pirkuma cenā bez preču cenas jau ieskaitītas arī pārvadāšanas izmaksas.
- gadīgs Krietns, cienījams, pavecs.
- 17. oktobra manifests Krievijas imperatora Nikolaja II 1905. g. 17./30. oktobra manifests "Par valsts iekārtas pilnveidošanu", kas pasludināja tiesības uz personas neaizskaramību, sirdsapziņas, vārda, sapulču un biedrošanās brīvību un noteica, ka augstākā likumdošanas institūcija Krievijā būs Valsts Dome, tādējādi paverot ceļu reformām Krievijā, taču tika izsludināta novēloti.
- Bermonta armija krievu un vācu pretlielnieciska armija Kurzemē un Lietuvā 1919. g. (Krievu brīvprātīgā Rietumu armija), izveidota 1919. g. augustā no Baltijā izvietotā vācu karaspēka vienībām un krievu brīvprātīgajiem (gk. Vācijā savervētiem krievu karagūstekņiem), komandieris bija ģenerālis P. Bermonts-Avalovs; šai vienībai bija norādīts iecirknis frontē Krievijā, bet vadība nepakļāvās šim rīkojumam un 1919. g. oktobrī sāka uzbrukumu Latvijas armijai.
- Mores dzirnavezers Krīgaļu dzirnavezers Nītaures pagastā.
- Septītās dienas adventisti kristīga kustība, protestantisma paveids, kas sludina drīzu Kristus otro atnākšanu un kuras locekļi svin sestdienu.
- aveņkrūms Krūms, kurā aug avenes.
- sertaons Krūmu, mežu un krūmāju formācija Brazīlijas vidienes sausākos novados, kas iedalās kātingas un serado paveidos.
- pīt Krusteniski, pamīšus liekot (kāda materiāla šķiedras, sloksnes, pavedienus, arī tievus zarus, saknes u. tml.) pāri citu citam vai pamīšus virzot (tos) cauri kādam karkasam, veidot (to) savienojumu; šādā veidā darināt (priekšmetu).
- cilindriskā krustspole krustspole, kur pavediena uztinums veido cilindrisku ķermeni.
- koniskā krustspole krustspole, kur pavediena uztinums veido nošķeltu konisku ķermeni.
- Xaverinhof Ksaveriņu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagastā.
- Dņepras-Bugas kanāls kuģojams kanāls Baltkrievijā, Brestas apgabalā, savieno Pinu (Pripetes pieteka) ar Muhavecu (Bugas pieteka), garums 196 km (110 km mākslīga gultne, 10 slūžu, 12 aizsprostu un dambju), izbūvēts 1775.-1884. g.
- strautene Kukaiņu klases kārta ("Plecoptera"), pie kuras pieder vidēji lieli, plakani, parasti tumši, kukaiņi ar divām pavedienveida piedevām vēdera galā, kāpuri dzīvo tekošos ūdeņos, parasti zem akmeņiem, \~200 sugu, Latvijā konstatēts \~30 sugu.
- veltnis Kulinārijas produkts - rulete, kuras pagatavošanā produkti pakļauti vienam tehnoloģiskam paņēmienam - saveltnēšanai.
- kultūrforma Kultūras paveids (augiem).
- durra kultūraugs (sorgo paveids), ko galvenokārt audzē Āfrikā, Dienvidaustrumu Āzijā un ASV kā lopbarības un labības augu (sausumizturības dēļ durru dēvē par augu kamieli, Tālajos Austrumos - par gaoļanu); durro.
- Grūba Kumadas labā krasta pieteka Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 11 km, lejpus Vidzemes šosejas upē ir 2 ūdenskritumi (augstums - 2,5 un 2 m), kas kopā ar bijušo Ieriķu dzirnavezeru ir aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.); Grūbe; Ieriķupīte; Melderupe; Meldrupīte.
- Melderupe Kumadas labā krasta pietekas Grūbas otrs nosaukums lejpus Ieriķu dzirnavezera, bet reizēm arī visā garumā.
- kinocilija Kustīgs protoplazmas pavediens uz šūnas virsmas.
- lēķšķa Kušķis, pušķis, šķipsna; mīksta, savelta vilnas, sniega u. tml. pika; lēkšķe.
- lešķe Kušķis, pušķis, šķipsna; mīksta, savelta vilnas, sniega u. tml. pika; lēkšķe.
- blūms Kvadrātveida sagatave, ko iegūst blūmingā no tērauda lietņiem.
- ahāts Kvarca paveids - kārtains halcedons, pusdārgakmens; izmanto juvelierizstrādājumos un kā cietu tehnisku akmeni; nosaukts pēc Ahates upes Sicīlijā.
- pjezokvarcs Kvarca paveids, kam piemīt pjezoelektriskas īpašības.
- kvēlzeķīte Kvēlsietiņa paveids no piesūcināta mākslīgā zīda vai kokvilnas auduma; kvēlsietiņš; kvēlzeķe.
- Ogmijs Ķeltu mitoloģijā - gallu dievs, identificēts ar romiešu varoni Herkulesu (grieķu Hēraklu), taču atšķirībā no tā bija pavecs vīrs un tika pielūgts kā daiļrunības dievs.
- Graine Ķeltu mitoloģijā - Īrijas karaļa Kormaka meita, kura bija saderināta ar slaveno varoni Finnu, bet aizbēga kopā ar vienu no viņa cīņubiedriem.
- eļļotājs Ķīmisku vielu maisījums, ar kuru apstrādā filamentus vai pavedienus to iegūšanas procesā; parasti satur augu eļļas vai minerāleļļas.
- ailants Ķīnas osis - simarubu dzimtas koks ("Ailanthus"), Japānā un Ķīnā tā lapas izbaro zīdvērpējiem (zīdtauriņu kāpuriem), kuri dod zīda pavedienus t. s. ailanta zīdam.
- nomaukt Labi paveikt (ko), piem., veiksmīgi piedalīties sacensībās.
- lācenājs Lācene ("Rubus chamaemorus") - rožu dzimtas lakstaugs ar aromātiskām, oranždzeltenām, avenēm līdzīgām ogām.
- HAND Lai tev jauka diena (angļu "have nice day"; īsziņās).
- statistiskā multipleksēšana laikdales multipleksēšanas paveids, kas laikšķēles dinamiski pārdala, piešķirot tās tiem datu avotiem, kamir pārraidei sagatavoti dati, bet nevis visiem datu avotiem pēc kārtas.
- pavediens laiksakritīgs process, kas ir kāda lielāka procesa vai programmas daļa. Šo terminu parasti izmanto vairākuzdevumu operētājsistēmu aprakstos, kad vairākas programmas daļas (pavedieni) var tikt izpildīti vienlaicīgi.
- Pienavas dzirnavezers Lancenieku dzirnavezers Džūkstes pagastā.
- Lanciņu dzirnavezers Lancenieku dzirnavezers Džūkstes pagastā.
- rudā lapsene lapseņu suga ("Paravespula rufa").
- parastā lapsene lapseņu suga ("Paravespula silvestris").
- šķelveris Lāpstiņa, ar kuru palīdz veidot auduma pamatni, tinot uz veltņa pavedienus.
- labības laputs laputu apakškārtas suga ("Sitobion avenae").
- aveņot Lasīt avenes.
- pulpērija latīņamerikāņu taverna ar veikaliņu.
- fraktūra Latīņu burtu paveids - burti ar stūrainām līnijām; gotiskie burti.
- gotiskie burti latīņu burtu paveids burti ar stūrainām līnijām.
- vīkala Latviešu mitoloģijā - vērpēju aizgādne; plašāk tā, kas sasien, savij vai atvij vērpēju un citu cilvēku dzīvības pavedienu.
- Rīšķu māte latviešu mitoloģijā vērpēju, iespējams arī malēju aizgādne, vienlaikus likteņa gars, kas vērpj (sasien un atraisa) cilvēka dzīvības pavedienu; Rīšu māte.
- dūda Latviešu stīgu instruments, kas sastāv no 1,5 m gara un ap 9 cm plata plāna dēlīša, ko 2-3 zarnu stīgas savelk puslokā; kā rezonatoru lieto starp stīgām un dēlīti iestiprināto cūkas pūsli.
- ALTA Latvijas Tūrisma aģentu asociācija (angļu "Association of Latvian Travel Agents") - profesionāla sabiedriska organizācija (biedrība), kura apvieno Latvijas tūrisma aģentus un tūrisma operatorus ar mērķi veicināt vietējā un starptautiskā tūrisma attīstību, nodrošināt kvalitatīvus tūrisma pakalpojumus, garantēt savu biedru profesionālo godīgumu attiecībās ar klientiem un partneriem, stiprināt saites ar līdzīgām organizācijām pasaulē u. c., Starptautiskās tūrisma aģentu asociāciju federācijas (UFTAA) biedre.
- ankilostomatoze Lauksaimniecības dzīvnieku slimība, gremošanas trakta helmintozes, strongilatozes paveids.
- akotnieki laukstrādnieki Latvijā 20. gs. 20.-40. gados, kurus saimnieks nolīga konkrēta gabaldarba veikšanai, par paveikto darbu viņi saņēma akorda algu jeb akotu.
- mēnessakmens Laukšpata paveids - minerāls (pusdārgakmens) ar maigi zilganu nokrāsu.
- saulesakmens Laukšpata paveids - minerāls (pusdārgakmens) ar zeltaini mirdzošu vizmojumu; saules akmens.
- saules akmens Laukšpata paveids minerāls (pusdārgakmens) ar zeltaini mirdzošu vizmojumu; saulesakmens.
- adulārs Laukšpatu grupas minerāla ortoklaza paveids.
- parastā lazda lazdu suga ("Corylus avellana").
- Lejas dzirnavezers Lejasdzirnavu dzirnavezers Lejasciema pagastā.
- nokukšināt Lēni, pamazām padarīt, paveikt.
- groduma leņķis leņķis starp vijumu un dzijas vai pavediena garenvirziena asi.
- Rogenas morēnas lēzeni lokveidīgi izliektu, subparalēlu grēdu sistēmas, kas orientētas perpendikulāri ledāja kustības virzienam, riboto morēnu paveids.
- Degēra morēnas lēzeni, izliekti vaļņi, kas orientēti perpendikulāri ledāja kustības virzienam, viens no rievoto morēnu tipiem, ribotās morēnas paveids.
- Bones līcis līcis Klusā okeāna Bandas jūras ziemeļrietumu daļā Sulavesi salas dienvidu piekrastē, iesniedzas sauszemē \~330 km, platums - 50-120 km, dziļums pie ieejas - >2500 m.
- regs Līdzens akmeņu tuksnesis Z-Āfrikā, īpaši Alžīrijas Sahārā, hamādu paveids.
- uzlaide Liekais materiāla slānis, ko sagatavei noņem apstrādes procesā.
- Byturus fumatus lielā aveņvabole.
- šote Lieliem pavedieniem šūta vīle.
- HPM Lieljaudas mikroviļņu ierīce (angļu "High Power Microwave").
- iesmenis Liels iesms, uz kā saver spoles, lai iztītu dziju.
- vilnainis Liels, savelts vilnas lakats.
- dzeltenīgā liepa liepu suga ("Tilia flavescens"), ko retumis audzē parkos.
- tlir Lieto atdarinot kādu nenoteiktu, grabošu, čīkstošu skaņu, kas rodas, piemēram, paverot vecas durvis.
- pa Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, apdomāsies; pag.
- pag Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, arī apdomāsies; pa 2.
- paga Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, arī apdomāsies; pa 2.
- pagaidīt Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pārtraukt tā darbību, līdz runātājs paveiks kādu darbību, arī apdomāsies.
- tā Lieto, lai noradītu, ka (kas) ir padarīts, paveikts, noticis.
- gan jau lieto, lai norādītu, ka darbība kaut kad vai kaut kā tomēr tiks paveikta.
- koļīties Lietot narkotikas (intravenozi).
- skudučs Lietuviešu tautas pūšaminstruments, vairākstobru flautas paveids.
- nolīgt Līgstot vienoties (ko veikt, darīt); līgstot vienoties par paveikto, padarīto dot (noteiktu atlīdzību).
- pasasūtīties Likt kādam (kur) iet, ko izdarīt, paveikt.
- lumstīt Likt lumstus 1(2) starp velku pavedieniem.
- spraņģēt Likt, jozt, sprādzēt (jostu ap kādu ķermeņa daļu); likt apkārt (piemēram, jostu, siksnu kādai ķermeņa daļai), to cieši savelkot un aizdarot.
- supresors Limfocītu paveids.
- krušons Limonādes paveids.
- sjenna Limonīta paveids - sarkanbrūns minerāls.
- lipokalcinogranulomatoze Lipīdtezaurismozes paveids: kalcinozes perēkļu veidošanās muskulatūrā un lielo locītavu somiņās; perēkļu vidū parasti fluktuējoši audzēji; muskuļu fascijās un serozajās plēvēs nogulsnējas lipīdi, attīstās granulomu audi ar milzu šūnām, kas atgādina celulāru infiltrāciju ap svešķermeņiem.
- bostonvalsis Liriska, nereti arī sentimentāla rakstura amerikāņu salona deja, lēnā valša paveids 3/4 taktsmērā.
- eposs Liroepikas paveids - varoņpoēma, kas vēstī par svarīgiem notikumiem tautas dzīvē; šī liroepikas paveida daiļdarbs.
- ljūiss Ljūisa patšautene - rokas ložmetēja paveids.
- lūiss Ljūisa patšautene - rokas ložmetēja paveids.
- mikrokoki Lodveida baktēriju paveids.
- savāces maršruts loka maršruta paveids, kad kravas (pasažieru) uzņemšana notiek vairākos punktos, bet piegāde (izkraušana, pasažieru izlaišana) - vienā.
- izdales maršruts loka maršruta paveids, kad kravas (pasažieru) uzņemšana notiek vienā punktā, bet piegāde (izkraušana, pasažieru izlaišana) - vairākos.
- atlokošana Lokšņu štancēšanas operācija, kurā pa sagataves ārējo kontūru vai ap caurumu sagatavē izveido atloku.
- planetārās dzirnavas ložu dzirnavu paveids ar vertikāliem cilindriem, kas kustas horizontālā plaknē (planetāri), – mehānisms, kurā viens vai vairāki zobrati griežas ap savu asi, vienlaikus griežoties ap cita rotējoša zobrata asi.
- gaveicieši Ludzas novada Ņukšas pagasta apdzīvotās vietas "Gaveiki" iedzīvotāji.
- Pureņi Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Gaveiki" (mazciema) nosaukums 1975.-1990. g.
- Kasaverina Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ksaverina" neprecīzs nosaukuma variants.
- sizals lūksnes šķiedra, ko iegūst, piemēram, no agaves lapām (_Agave sisalana_) un no kā izgatavo tauvas, maisu audeklu u. tml.
- ielaidene Lumsts - aušanas palīgrīks, neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā, lai saglabātu šķīrienu.
- ielaidenis Lumsts - aušanas palīgrīks, neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā, lai saglabātu šķīrienu.
- šķēne Lumsts - neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
- Luedži Lundu (Āfrika, Angolas ziemeļaustrumi un Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidrietumi) leģendārā valdniece, pirmatnējās čūskas Činavezi pēcnācēja un varoņa Čibindas Ilungas sieva.
- vilcināties Ļaut (piem., darbiem) ieilgt; paveikt (piem., darbus) vēlāk par paredzēto laiku.
- ievārstīt Ļaut saiet mudžeklī (par pavedienu).
- stāvēt kaut vai uz galvas ļoti censties ko paveikt, sasniegt, darīt visu, kas iespējams.
- uz galvas stāvēt ļoti censties paveikt, sasniegt.
- korunds ļoti ciets kristālisks minerāls, alumīnija oksīds Al~2~O~3~, abrazīvs materiāls, daži paveidi ir dārgakmeņi (rubīns, safīrs).
- pakņābt Ļoti maz padarīt, paveikt.
- pūderslotiņa Ļoti mīkstu, smalku, kopā sastiprinātu pavedienu, pūku pušķītis pūdera klāšanai uz ādas.
- nokauties Ļoti nopūlēties (ar ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu).
- mežģīne Ļoti plāns, tīklam līdzīgs audums, ko izgatavo no smalka (parasti kokvilnas, linu, zīda) pavediena.
- novelties Ļoti savelties (par apmatojumu).
- spēle Ļoti sens mūzikas instruments, viens no latviešu muzikālā loka paveidiem - koka loks, kura gali ir savilkti ar vienu stingri nostieptu stīgu.
- spēles Ļoti sens mūzikas instruments, viens no latviešu muzikālā loka paveidiem - koka loks, kura gali ir savilkti ar vienu stingri nostieptu stīgu.
- leģendārs Ļoti slavens, izcils (piemēram, par cilvēkiem, īpašībām, notikumiem).
- sagrabējis Ļoti slimīgs, vārgs (parasti par pavecu cilvēku).
- tīmeklis Ļoti smalks, tievs (dažu posmkāju, piemēram, zirnekļu) sekrēta veidojums, arī no tā veidotais pavediens, tīkls.
- sīks Ļoti tievs, smalks (piemēram, par pavedienu).
- terminisms Mācība, pēc kuras visi vispārīgie jēdzieni ir tikai vārdi vai nosaukumi; galējā nominālisma mūsdienu paveids.
- animalkulists Mācības piekritējs, kura aizstāv uzskatu, ka dzīvnieka attīstībā galvenā nozīme esot sēklas pavedienam, spermatozoīdam.
- labradorīts Magmatisks dziļumiezis, gabro paveids; sastāv gk. no labradora (1); to izmanto pieminekļu un ēku apdarei.
- magāma Magone ("Papaver").
- magana Magone ("Papaver").
- magane Magone ("Papaver").
- magauma Magone ("Papaver").
- magauna Magone ("Papaver").
- magaune Magone ("Papaver").
- magaunes Magone ("Papaver").
- magona Magone ("Papaver").
- magonīte Magone ("Papaver").
- magonītes Magone ("Papaver").
- magons Magone ("Papaver").
- maguna Magone ("Papaver").
- magūna Magone ("Papaver").
- magūne Magone ("Papaver").
- magunes Magone ("Papaver").
- magūnes Magone ("Papaver").
- sarainā magone magoņu suga ("Papaver argemone").
- lauka magone magoņu suga ("Papaver dubium").
- kailstublāju magone magoņu suga ("Papaver nudicaule").
- austrumu magone magoņu suga ("Papaver orientale").
- zīda magone magoņu suga ("Papaver rhoeas").
- miega magone magoņu suga ("Papaver somniferum").
- pierītes Maiņas naudas paveids, vāveru ādas pieres daļa ar austiņām (arī ar tajā ietītu sudraba stienīti), lietoja kā maksāšanas līdzekli Krievijā vēl līdz 1400. g.
- aceknis Mājās austa auduma raksta paveids (skujains vai rombveida), arī audums ar šo rakstu.
- aceknītis Mājās austa auduma raksta paveids (skujains vai rombveida), arī audums ar šo rakstu.
- Udžungpandaga Makasara - pilsēta Indonēzijā ("Ujung Pandang"), Sulavesi salā, tās nosaukums 1971.-1999. g.
- aizguls Mākoņi, kas savelkas no vienas puses, aizsedz vienu pusi.
- pamatmaksa Maksa, kas paredzēta, piemēram, par paveikto darbu (bez piemaksām).
- ekserģija Maksimālais darbs, kuru termodinamiskā sistēma var paveikt, atgriezeniski pārejot no esošā stāvokļa līdzsvarā ar apkārtējo vidi.
- kollāža Mākslas paveids, kurā uz pamatnes apvienoti dažādi priekšmeti vai materiālu motīvi, iespaidu radīšanai; kolāža.
- kluazonisms Mākslas virziens, kuram bija raksturīgi intensīvi, vienmērīgi ieklāti krāsu laukumi, kurus citu no cita atdalīja stingras, tumšas līnijas, kas atgādināja gotisko vitrāžu; sākotnēji to uzskatīja par patstāvīgu virzienu, vēlāk par postimpresionisma paveidu.
- Vidus ezers mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes pilsētas ziemeļaustrumu nomalē, 90,0 m vjl., platība - 3,5 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~120 m; Vidus dzirnavezers; Vidusezers.
- blitne Makšķeres paveids, ar ko ziemā zvejo asarus, ēsmai izmantojot metāla zivtiņas atdarinājumu.
- Lielās Zunda salas Malajas arhipelāga Zunda salu galvenā daļa (angļu val. "Greater Sunda Islands"), kurā ietilpst lielās salas Kalimantāna, Sumatra, Java, Sulavesi, mazākas salas - Banka, Belitunga, Butunga, Madura, Niasa u. c., Lingas un Riavu arhipelāgs, platība - 1,4 mlj kvadrātkilkometru, kalnains reljefs, augstākā virsotne - 4101 m.
- Mālu Mālu dzirnavezers - uzpludināts uz Svārbes upes Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,8 ha.
- Stefensa salas māņceplītis māņceplīšu suga ("Xenicus lyalli syn. Traversia lyalli").
- siltuma mašīna mašīna, kas, patērējot siltuma daudzumu, paveic mehānisku darbu vai arī realizē siltuma pārnesi, darbu paveicot ārējiem spēkiem.
- čarvaka Materiālistisks virziens senās Indijas filozofijā, lokājatas paveids.
- šarpija Materiāls - saplucināta kokvilnas auduma pavedieni.
- pilimikcija Matu vai gļotu pavedienu izvadīšana ar urīnu.
- čāpa Maza auguma paveca sieviete.
- Byturus tomentosus mazā aveņvabole.
- Apguldes dzirnavezers Mazapguldes dzirnavezers Dobeles novada Auru pagastā.
- stobriņtārps Mazsartārpu klases dzimta ("Tubificidae"), kurā ietilpst tārpi ar iesārtu posmotu pavedienveida ķermeni un četrām saru grupām pie katra posma, \~130 sugu, Latvijā konstatēts \~20 sugu.
- harmoniskais mažors mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. pakāpi.
- melodiskais mažors mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. un 7. pakāpi.
- dabiskais mažors mažora skaņkārtas paveids, kurā skaņas sakārtotas pēc formulas: tonis - tonis - tonis - pustonis - tonis - tonis - tonis - pustonis.
- sistēma medikamentu, vitamīnu ievadīšana organismā intravenozas infūzijas veidā.
- jātaļnieks Meitu pavedējs.
- leptotēnija Mejozes pirmās dalīšanās profāzes pirmā stadija, kurā hromosomām ir tievu pavedienu izskats.
- leptotēna Mejozes profāzes pirmā stadija, kuras laikā šūnas kodolā kļūst redzami smalki pavedieni - daļēji spiralīzējušās hromosomas.
- strepsitēnija Mejozes stadija, kurā hromosomu pavedieni ir savijusies.
- pulke Meksikāņu nacionālais dzēriens no raudzētas, saldinātas agaves sulas, viegli skābens, alkohola saturs 5-6%.
- Verakrusa de Ignasio de la Ljave Meksikas pavalsts — Brīvā un Suverēnā Verakrusas de Ignasio de la Ljaves Valsts ("Veracruz de Ignacio de la Llave" / "Estado Libre y Soberano de Veracruz de Ignacio de la Llave"), administratīvais centrs — Halapa, platība — 71856 kvadrātkilometri, 7110200 iedzīvotāju (2005. g.).
- kulišu papuve melnās papuves paveids (sausa klimata rajonos), kur slejās audzē kultūraugus ar augstu stublāju.
- morions Melns kvarca paveids; izmanto par pjezoelektriķi, arī juvelierizstrādājumiem.
- šungīts Melns, blīvs metamorfs slāneklis, kas satur daudz slēptkristāliska oglekļa; lieto par apdares materiālu un melnu krāsvielu ražošanai, mālainos paveidus - betonu vieglo pildvielu ražošanai.
- šerls Melns, necaurspīdīgs minerāls, turmalīna paveids; satur daudz dzelzs oksīda.
- stieple Metāla izstrādājums (sagatave), kura garums salīdzinājumā ar šķērsgriezumu (parasti apaļu, līdz 17 milimetriem diametrā) ir ļoti liels; šāda izstrādājuma gabals.
- stīgla Metāla pavediens, stīga.
- eifonijs Metāla pūšaminstruments, tubas paveids.
- balvanka Metāla sagatave (parasti stieņveidīga); metāla stienis.
- ievelmēšana Metāla sagataves virsmas reljefa veidošana, to spiedapstrādes procesā plastiski deformējot; ievelmē vītnes, zobratu zobus, vārpstu izciļņus, rokturu rievojumu; palielinās arī apstrādāto detaļu nogurumizturība, dilumpretestība un cietība.
- profils Metāla spiedapstrādē iegūta metāla sagatave un izstrādājums ar dažādu šķērsgriezuma konfigurāciju.
- nosēdināšana Metāla spiedapstrādes operācija ar ko palielina sagataves šķērsgriezuma laukumu, vienlaikus samazinot tās augstumu; sēdināšana.
- apspaide Metāla spiedapstrādes veids, kas samazina sagataves šķērsgriezuma laukumu un palielina tās garumu.
- stiprināšana Metālu sagataves vai izstrādājuma stiprības paaugstināšana ar mehāniskām, termiskām, ķīmiski termiskām, termomehāniskām u. c. metodēm.
- savērpšana Metālu spiedapstrādes operācija, kurā sagataves vienu daļu attiecībā pret otru pagriež ap vertikālo simetrijas asi.
- raidījums metiens, grūdiens, sitiens u. tml., ar kuru panāk (priekšmeta) kustību kādā virzienā; paveikta darbība, rezultāts --> raidīt(2).
- ģerpsts Mezgls vilnas pavedienā; ģerpste.
- ģerpste Mezgls vilnas pavedienā.
- slīdošais pāļmezgls mezgls, kuru sien, lai izveidotu cilpu, kas savelkas.
- Rubus idaeus meža avene.
- knipelēšana Mežģīņu izgatavošanas metode - pavedienu ar irbuļu palīdzību aptin ap kniepadatām, kas iestiprinātas rakstā uz speciāla spilventiņa.
- Dzirnavezers Mežzīles dzirnavezers Rendas pagastā.
- ektoendomikoriza mikorizas paveids jeb jauktā mikoriza, kas sastopama pareti.
- endomikoriza mikorizas paveids, kas raksturīga graudzālēm (lapsastēm) un kokaugiem (kadiķiem), sēnes hifu apvalks neveidojas, bet hifas ieaug saknes mizas šūnstarpās un parenhīmas šūnās; šo mikorizu veido \~90% vaskulāro augu sugu.
- ektomikoriza mikorizas paveids, kas raksturīgs skujkokiem, bērziem, vītoliem; tam veidojoties sakņu spurgaliņas atmirst, jo to funkcijas veic sēnes hifas, kas ap īssaknītēm izveido blīvu apvalku jeb mantiju.
- pseidomikroriza mikorizas paveids, kas veidojas nelabvēlīgos augšanas apstākļos.
- miofibrillas Mikroskopiski pavedieni, kas iet pa gludo un šķērssvītroto muskuļu šķiedrām un regulē muskuļu saraušanos; saraušanās pavedieni.
- hifas Mikroskopiski šūnu pavedieni, kas veido sēņu veģetatīvo daļu - sēņotni jeb micēliju.
- milava Mīksta, biezi savelta vadmala.
- lēšķe Mīksta, savelta pika; lēkšķe.
- lēšķis Mīksta, savelta pika; lēkšķe.
- lēšķa Mīksta, savelta pika.
- lēkša Mīksta, savelta vilnas, sniega, mēslu u. c. pika; kušķis, pušķis, šķipsna.
- lēkše Mīksta, savelta vilnas, sniega, mēslu u. c. pika; kušķis, pušķis, šķipsna.
- lēkšņa Mīksta, savelta vilnas, sniega, mēslu u. c. pika; kušķis, pušķis, šķipsna.
- lunte Mīksti savīts valgs, pavediens, grīste; pīta pakulu aukla.
- marselīns mīksts zīda audums, tafta paveids.
- brunčumednieks Mīlas dēku meklētājs, pavedējs; donžuāns; meitumednieks; lovelass.
- meitičs mīlas dēku meklētājs, pavedējs; donžuāns.
- lovelass Mīlas dēku meklētājs, pavedējs; donžuāns.
- donžuāns mīlas dēku meklētājs, pavedējs.
- meituģēģeris Mīlas dēku meklētājs, pavedējs.
- meituglūņa Mīlas dēku meklētājs, pavedējs.
- meitujunkurs Mīlas dēku meklētājs, pavedējs.
- meitumednieks Mīlas dēku meklētājs, pavedējs.
- siržu zaglis mīlas dēku meklētājs; pavedējs.
- pandaimonijs Miltona "Pazaudētā paradīzē" ļaunu garu valstība, kur tie apspriežas par cilvēces pavešanu.
- Lumimuuta Minahasu (Indonēzija, Sulavesi salas ziemeļi) mitoloģijā - dieviete, dievu un cilvēku ciltsmāte.
- Moro līcis Mindanao (Sulavesi) jūras līcis Mindanao salas dienvidu piekrastē ("Moro Bay"), Filipīnās, iesniedzas sauszemē - \~150 km, platums pie ieejas - 204 km, dziļums - 2500-5000 m, vidū Olutangas sala, kas iekļauta koraļļu rifos, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas līdz 2 m.
- hiastolīts Minerāla andaluzīta paveids (andaluzīts ar ogļveida ieslēgumiem).
- safīrs Minerāls - zils, dzeltens, zaļš vai violets korunda paveids (alumīnija oksīds ar dažādiem piemaisījumiem, parasti dārgakmens).
- onikss Minerāls, ahāta paveids ar melnu un baltu slāņu miju, pusdārgakmens.
- jordizīts Minerāls, amorfs molibdenīta paveids, koloidāli blīvi un pulverveida agregāti, melns, pusmetālisks spīdums.
- aleksandrīts Minerāls, caurspīdīgs hrizoberila paveids, dārgakmens, kas maina krāsu atkarībā no apgaismojuma - dienas gaismā smaragdzaļš, mākslīgā - violeti sārts.
- cirkons Minerāls, cirkonija silikāts, prizmatiski kristāli, ieslēgumi citos minerālos; dzidrie paveidi (piemēram, hiacinti) ir dārgakmeņi.
- špinelis Minerāls, magnija un alumīnija oksīds, kura dzidrie paveidi (piem., cēlšpinelis jeb Bālas rubīns) ir dārgakmeņi.
- sanidīns minerāls, ortoklaza paveids, KAlSi~3~O~8~ ar NaAlSi~3~O~8~ piejaukumu (0 līdz 62%), kristalizējas monoklinā singonijā, veidojot caurredzamus bezkrāsas kristālus, izmanto iežu vecuma noteikšanai.
- eidialīts Minerāls, sārts, aveņsarkans, brūns vai dzeltens, no tā iegūst cirkoniju.
- sericīts Minerāls, sīkzvīņains muskovīta vai paragonīta paveids; bezkrāsains vai iezaļgans, ar zīdainu spīdumu; metamorfo un intruzīvo iežu iežveidotājs minerāls.
- kristobalīts minerāls, silīcija dioksīda SiO~2~ polimorfa modifikācija, augsttemperatūras (virs 1470 °C) silīcija dioksīda paveids, kas kristalizējas silikātmateriālos.
- kleveīts Minerāls, uraninīta paveids; tā sastāvā ir retzemju elementi (galvenokārt itrijs); izmanto kā rūdu urāna un rādija iegūšanai.
- uzsūbējums Minerālu agregātu paveids - plēvītes uz minerālu vai iežu virsmas.
- serpentīns minerālu grupa, hidralizēti dzelzs un magnija silikāti Mg~3~Si~2~O~5~(OH)~4~, kuru šķiedrainais paveids hrizotils ir galvenais azbestu minerāls.
- špinelīds minerālu grupa, saliktie oksīdi (hromīts, magnetīts u. c.), kuru dzidrie paveidi (piemēram, cēlšpinelis) ir dārgakmeņi; špineļi.
- špineļi Minerālu grupa, saliktie oksīdi, kuru dzidrie paveidi ir dārgakmeņi.
- minimālā alga minimālais atalgojums, kas darba devējam jāmaksā darbiniekam (piemēram, par noteiktā laika posmā paveikto darbu).
- melodiskais minors minora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot 6. un 7. pakāpi.
- harmoniskais minors minora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot 7. pakāpi.
- dabiskais minors minora skaņkārtās paveids, kurā skaņas sakārtotas pēc formulas: tonis - pustonis -tonis -tonis - pustonis - tonis - tonis.
- tompaks Misiņa paveids, vara sakausējums ar cinku (3-12%), dažreiz ar alvas piedevu; krāsa - no zeltaini dzeltenas līdz vara sarkanai; īpaši noturīgs pret koroziju, labs antifriktīvs materiāls.
- spiritisms Misticisma paveids, kam ir raksturīga ticība dvēseļu pēcnāves eksistencei un mediju spējai kontaktēties ar tām.
- evidenciālā modalitāte modalitātes paveids, kas izsaka teksta autora attieksmi pret izteikuma (sprieduma, apgalvojuma) saturu, norādot, ka teksta autors nav pārliecināts par teksta satura patiesumu vai ka tekstam var būt cits autors.
- epistēmiskā modalitāte modalitātes paveids, kas norāda teksta autora attieksmi pret izteikuma (sprieduma, apgalvojuma) saturu, izsakot nepieciešamību, iespējamību, varbūtību.
- deontiskā modalitāte modalitātes paveids, kas norāda teksta autora attieksmi pret situācijas norisi, parasti izsakot pavēli, aizliegumu, ieteikumu.
- džailo Modernā tūrisma paveids Vidusāzijā, kas sniedz iespēju cilvēkiem aizbēgt no civilāzijas un padzīvot nomadnieku jurtās gandrīz pirmatnējos apstākļos - vismaz bez elektrības un mobilajiem sakariem.
- Tomini līcis Moluku jūras līcis tās rietumu daļā ("Teluk Tomini"), Sulavesi salas austrumu piekrastē, garums - 440 km, platums pie ieejas - \~100 km, rietumu daļā - \~200 km, lielākais dziļums - 3573 m, līča vidū - Togianu salas, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas līdz 1,4 m.
- skrīviņš Monētas averss.
- obverse Monētas vai medaļas galvenā jeb priekšpuse; averss.
- obverss Monētas vai medaļas galvenā jeb priekšpuse; averss.
- Tarvaa Mongoļu mītos slavens šamanis, kas dzīvoja sensenos laikos.
- monofilaments Monopavediens - pavediens, ko bez sagraušanas nevar sadalīt garenvirzienā vairākos citos pavedienos, bet ko var izmantot tekstilizstrādājumu izgatavošanai.
- pūls monopolapvienības paveids.
- grizajs Monumentāli dekoratīvās glezniecības paveids, kur izmantoti tikai vienas krāsas (parasti pelēkās) gaišāki un tumšāki toņi.
- rolleris motocikla paveids; priekšējā riteņa dubļusargs lejasdaļā pāriet platā kāju balsta platformā, kas aizsargā vadītāju un pasažieri no putekļiem un dubļiem; motorollers
- motorollers Motocikla paveids; priekšējā riteņa dubļusargs lejasdaļā pāriet platā kāju balsta platformā, kas aizsargā vadītāju un pasažieri no putekļiem un dubļiem.
- apaļsuku hromosomas mugurkaulnieku un amfībiju olšūnās sastopamās gigantiskās hromosomas, kas veido hromomēru asi, no tās uz visām pusēm izplešascilpveida pavedienu pāri, kuros notiek intensīva ģenētiskās informācijas transkripcija.
- osteons Mugurkaulnieku un cilvēka stobra kaulos - kaulu plātnīšu sistēma, kas koncentriski novietojas ap dobumu (Haversa kanālu), kurā atrodas asinsvads, limfvads un nervs.
- Muinieku dzirnavezers Muiniešu dzirnavezers Blomes pagastā.
- misināt Mulsināt, pavest neceļā.
- narts Murdam līdzīgs zvejas rīks, ko veido pavedienu cilpas.
- Mūrmuižas ūdenskrātuve Mūrmuižas dzirnavezers Vilces pagastā.
- džilabs Musulmaņu sievietes virsdrēbju paveids, kas sedz visu ķermeni, atskaitot plaukstas un pēdas; seju šo drēbju valkātājas aizsedz ar citu plīvuru.
- skroderputns Mušķērāju dzimtas dziedātājputnu suga, ligzdu veido no vienas vai vairākām lapām, kuru malas sašuj kopā ar augu šķiedras u. c. pavedieniem, sastopams Indijā un Šrilankā.
- ravenela mutīne mutīņu ģints pūpēžu suga ("Mutinus ravenelii").
- distanttulkošana mutvārdu tulkošanas paveids, kurā tulkam nav tieša vizuāla kontakta ar tulkojamā teksta runātāju; distantā tulkošana.
- distantā tulkošana mutvārdu tulkošanas paveids, kurā tulkam nav tieša vizuāla kontakta ar tulkojamā teksta runātāju; distanttulkošana.
- sarsuela Muzikāli skatuviska darba nacionālais paveids Spānijā, tuvs operetes žanram, radies 17. gs. sākumā.
- introdukcija Muzikāls ievads pirms skaņdarba pamatdaļas; operas vai baleta uvertīras paveids.
- virdžināls Mūzikas instruments - klavesīna paveids; vērdžinels.
- soulmūzika Mūzikas paveids, kurā apvienojušies blūza un gospeļu elementi un kuru gk. izpilda nēģeru mūziķi.
- klavesīnists Mūziķis, kas spēlē klavesīnu; klavesīna spēlētājs.
- traversflautists Mūziķis, kas spēlē šķērsflautu jeb traversflautu.
- nanozirneklis Nanoizmēru programmējams automāts, kas atgādina zirnekli uz trim kājām, kas katra būvēta no īsa DNS pavediena.
- automonoseksuālisms Narcisma paveids, kad dzimumdziņas objekts ir paša ķermenis, kas ieģērbts pretējā dzimuma tērpā.
- autoirumācija Narcisma paveids, sava dzimumlocekļa kairināšana ar mēli un lūpām; orālā masturbācija.
- taels Naudas vienība Ķīnā no 14. gs. līdz 1933. g.; eksistēja daudzi (līdz 170) paveidi.
- Detvelija Nāves ieleja ("Death Walley") Mohaves tuksneša ziemeļos, ASV.
- profermenti Neaktīvi fermentu paveidi.
- iekarot vārdu neatlaidīgi darbojoties, kļūt plaši pazīstamam, slavenam.
- norakstīt Neatļauti pārrakstīt (cita paveikta uzdevuma tekstu) savām vajadzībām (parasti skolā).
- šmirģelis Neattīrīta korunda paveids, kas satur aptuveni 1/3 daļu magnetīta, haimatīta, kvarca u. c. minerālu piemaisījumu.
- brut necukurots, sauss (par vīnu); šampanieša sausākais paveids.
- nīgess Neguss - karstvīna paveids.
- negus Neguss^2^ - karstvīna paveids.
- filaments neierobežota garuma šķiedra; elementārpavediens.
- epigonis Neievērojams, netalantīgs zinātnes, politikas, mākslas virziena, slavenas personas vai stila sekotājs, atdarinātājs.
- pakauties Neilgu laiku, mazliet darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu); neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
- mežģere Neīsta avene asu stiebru, cietām ogām.
- kūka Neizskatīga, nesimpātiska, parasti paveca, sieviete.
- nokurļāt Neizveicīgi strādājot paveigt kādu darbu.
- nekādi Nekādā veidā; tā, ka nav labvēlīgu apstākļu, lai, piemēram, kas notiktu, ko paveiktu; nekā (1).
- nekā Nekādā veidā; tā, ka nav labvēlīgu apstākļu, lai, piemēram, kas notiktu, ko paveiktu; nekādi.
- donžuānisms Nekautrīga sieviešu pavešana, patērētāja psiholoģijas izpausme.
- runckains nelīdzens, pumpains (dzijas pavediens).
- lipa Neliela darba daļa, kas vēl jāpaveic.
- lumste Neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
- lumsts Neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā, lai saglabātu šķīrienu.
- abuliņtuntulis Neliela saveltnēta āboliņa kopa; āboliņa klēpis.
- lumstes Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
- lumsti Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
- šķeimini Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
- šķēmini Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
- vingaļi Nelieli, kopā savelti siena kušķi.
- spinets Neliels četrstūrveida vai trīsstūrveida formas klavesīns, kam klaviatūra ir novietota stīgu garenvirzienā.
- dzijsūciens Neliels gabaliņš dzijas, viens pavediens.
- saiva Neliels laiviņveida rīks pavediena uztīšanai (aušanai, tīklu lāpīšanai u. tml.).
- Smiltenes ezeri un Abula ūdenskrātuves nelielu ūdenstilpju kopums Mežoles pauguraines ziemeļaustrumu stūrī, Gaujas pieteku Abula un Vijas baseinā, Smiltenes novadā, kopējā platība - >70 ha, ezeri: Niedrājs, Spicieris, Klievezers, Salainis, Mellūzis un Bābenis, mākslīgās ūdenstilpes: Vidus un Tiltlejas ezers, Brutuļu un Cērtenes dzirnavezers, kā arī Teperis.
- gaurenīte Neļķu dzimtas ģints ("Sagina"), lakstaugi, kas reizēm veido nelielu velēniņu, stublāji stāvi, pacili vai guļoši, lapas gandrīz pavedienveidīgas, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- palikt Nemainīt, saglabāt (stāvokli, kad kas nav paveikts, sasniegts u. tml.); nemainīties, tikt atstātam (stāvoklī, kad kas nav paveikts, sasniegts).
- izķēpāt Nemākulīgi, nekārtīgi paveikt.
- pielipenis Nemākulīgi, vaļīgi vērpjot radies paresninājums pavedienā.
- pielips Nemākulīgi, vaļīgi vērpjot, radies paresninājums pavedienā.
- pieļips Nemākulīgi, vaļīgi vērpjot, radies paresninājums pavedienā.
- rīcāgs nemākuļa vērpts linu pavediens.
- auzu nematode nematožu suga ("Heterodera avenae").
- gūšķis Nenopietns cilvēks, kas daudz grib paveikt, bet nespēj ilgstoši strādāt.
- pamest (arī atstāt) pusceļā nepabeigt (ko iesāktu), nepaveikt (ko) līdz galam.
- atstāt (arī pamest) pusceļā nepabeigt (ko iesāktu), nepaveikt (ko) līdz galam.
- vīžot Nepadoties slinkumam, nolaidībai, gribēt, arī spēt (ko darīt, paveikt).
- apstāties (arī palikt) pusceļā nepaveikt ko līdz galam.
- palikt (arī apstāties) pusceļā nepaveikt ko līdz galam.
- palikt kaunā nepaveikt ko vajadzīgu, nepaveikt atbilstoši noteiktām prasībām.
- ievilkt Nepaveikt laikā (darbu, pasākumu); ieildzināt.
- iekavēt Nepaveikt paredzētajā laikā (parasti darbu).
- novēlot Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā; nokavēt (2).
- nokavēt Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
- nokavēties Nepaveikt, nepadarīt īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
- iziet plāni nepaveikties, klāties slikti.
- nezināmība Nepazīstamība, neslavenība, neiespējamība.
- amplis Nerātns cilvēks, ļoti nemierīgs zirgs; tāds, kas savu darbu paveic ātri un slikti, pavirši; sprukstiņš, vientiesis.
- ganglijšūnas Nervaudu šūnas ganglijās, galvas un muguras smadzenēs un dažkārt arī nervu pavedienos.
- nervu stiegra nervu sistēmas pavedienveida daļa (piemēram, plakantārpiem, velteņtārpiem).
- griohroma Nervu šūna, kuras hromofilā substance sastāv no sīkiem graudiņiem, kas veido pavedienus vai konglomerātus.
- iegrodojums Nesagrodotas un sagrodotas dzijas vai pavediena garuma starpība; izsaka procentos no sākotnējā garuma.
- neteicams Neslavens, bez slavas.
- greists nešķeterēts pavediens.
- palikt pusceļā netikt pabeigtam (par ko iesāktu), netikt paveiktam līdz galam
- iesakavēties Netikt paveiktam laikā (par darbu).
- iekavēties Netikt paveiktam laikā (parasti par darbu).
- novēloties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā; arī nokavēties (2).
- nokavēties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
- mautave Netīrs, sliktas drēbes priekšauts; pamave (4).
- garšļaukains Nevienāds un mīksti (nepilnīgi) savērpts (par dzijas pavedienu).
- kuņģains Nevienāds, nelīdzens, ar paresninājumiem (par dziju, pavedienu).
- kuņķains Nevienāds, nelīdzens, vietām stingri, cieši, vietām vaļīgi noadīts (par adījumu); nevienāds, nelīdzens (par dziju, pavedienu).
- Niedrišku-Dzirnavu dzirnavezers Niedrišku dzirnavezers Ļaudonas pagastā.
- Niedrišķu dzirnavezers Niedrišku dzirnavezers Ļaudonas pagastā.
- oktli No agaves gatavots dzēriens, kuram actekiem bija atsevišķa dieviete - Majauela.
- alunīts No alumīnija folijas izgatavots pavediens, kas piešķir drānai spīdumu.
- dzīgalis No auduma atdalījies pavediena gals.
- fibrīna pavedieni no fibrogēne radušies pavedieni, kas izveido biezu un izturīgu tīklu; nodrošina asinsrites hemostāzi, jo tīklā ieķeras asinsķermenīši.
- ahromatīna vārpsta no gaišiem pavedieniem veidota vārpstveida struktūra, kas novērojama mitozes vai mejozes laikā; dalīšanās vārpsta.
- saksofons No metāla, parasti misiņa, izgatavots mūzikas instruments, kas uzskatāms par koka pūšamo instrumentu paveidu ar plašu diapazonu, spēcīgu skaņu, raksturīgu nazālu tembru, sastāv no koniskas caurules un iemutņa ar vienkāršo mēlīti.
- sniega vīrs no savelta sniega bumbām, rituļiem izveidota cilvēka figūra (bērnu rotaļās); sniegavīrs.
- sniegavīrs No savelta sniega bumbām, rituļiem izveidota cilvēka figūra (bērnu rotaļās).
- eņģeļu mati no sudrabotas vai zeltītas krāsas materiāla (piemēram, papīra) veidoti pavedieni, ar ko rotā Ziemassvētku eglīti.
- nokulstine No šādiem pavedieniem austs izstrādājums.
- musfīns No šādiem pavedieniem izgatavots vienkrāsains vai apdrukāts plāns audeklpinuma audums.
- diegs No tekstilšķiedrām (piemēram, kokvilnas, vilnas, zīda) izgatavots un pēc tam savērpts pavediens (parasti šūšanai).
- diedziņš No tekstilšķiedrām iegūti un pēc tam savērpti pavedieni (audumu aušanai).
- uninlārs No viena pavediena, viena vada veidots.
- kopauglis no viena zieda vairākām auglenīcām veidojusies augļa kopa. Cik auglenīcu ir ziedā, tikpat daudz augļu ir kopauglī. Ir kauleņu kopaugļi, riekstiņu kopaugļi un someņu kopaugļi; sausi (piemēram, gundegām) un sulīgi kopaugļi (piemēram, kazenēm, avenēm).
- snājums No vilnas veidots pavediens, kas sagatavots vērpšanai.
- sutašs No zīda pavedieniem pīta smalka aukla, ko izmanto, piemēram, rotājumiem.
- piesars Nojume, lievenis abās pusēs rijai, kur saved labību.
- novēlots Nokavēts, paredzētajā laikā nepaveikts.
- nojemt Nolīgt, uzņemties ko paveikt.
- ciktāl Norāda uz darbības nezināmu paveikto daļu.
- mito- Norāda uz pavedienveida struktūru, uz līdzību ar pavedienu.
- pēc Norāda uz to, kas laika un telpas secībā tiek sasniegts, paveikts u. tml.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība tikko vai nesen ir paveikta.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iesākts vai iesācies, bet nav paveikts vai norisis līdz galam.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paveicis ko pirmo reizi.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paveikts daļēji, nepilnīgi.
- apraut Noraujot saīsināt (diegus, pavedienu).
- adjūstēt Noregulēt vai savest kārtībā kādu instrumentu.
- autentiskā iztulkošana normatīvās iztulkošanas paveids, ko veic kompetentas valsts iestādes, kas ir izdevušas iztulkojamo normu.
- doktrinālā iztulkošana normatīvās iztulkošanas paveids, ko veic pētniecības iestādes un tiesību zinātnieki.
- kopnorāde Nortādes paveids, ko bibliotēkās lieto, lai ar vienu kartīti aizstātu vairākas vienveida norādes un samazinātu to skaitu.
- pārbaudīt Noskaidrot, kontrolēt (darba gaitu, paveikto, padarītā darba kvalitāti).
- sprungulēt Nostiprināt iesaiņojumu ar sprunguli savelkot apsaiti.
- nošansēt Nostrādāt; paveikt darbu.
- savecot Novecot, parasti ļoti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); savecēt.
- savecēt Novecot, parasti ļoti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); savecot.
- ultimātisti Novirziens Krievijas sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā (KSDSP) 1908.-1909. g.; otzovisma paveids.
- dzimumnoziegums Noziegums, kas saistīts ar dzimumdziņas apmierināšanu netiklā, arī vardarbīgā formā; izvarošana, incests, dzimumsakari ar bērniem, savešana.
- normāldalītājs Nozīmīgs apakšgrupu paveids algebrā.
- Obiteles dzirnavezers Obiteļu dzirnavezers Krāslavas novadā.
- asemblāža Objektu mākslas paveids - dažādu (citām vajadzībām paredzētu) priekšmetu apkopojums plaknē vai telpā.
- pieņemt Oficiāli atzīt (paveikto) par pabeigtu un kvalitatīvu.
- tipoofsets Ofsetiespieduma paveids, kurā lieto augstspieduma iespiedformas.
- riņķvads Okeāna zvejas rīks - 200-2000 m (parasti 600 m) garš un 30-300 m augsts apmetamais tīkls, ko apakšdaļā savelk ar trosi, - siļķu, skumbriju u. c. pelaģisko zivju zvejošanai.
- citoskelets Olbaltumvielu pavedienu tīkls šūnas iekšienē.
- hrizolīts Olivīna paveids - dzeltenīgi zaļš, caurspīdīgs minerāls (dārgakmens).
- jaspopāls Opāla paveids.
- kriptopīns Opijā un dažās lauztās sirds ("Dicentra") sugās atrasts alkaloīds, kas iedarbības ziņā līdzīgs papaverīnam.
- saulenīte Orhideju dzimtas ģints ("Goodyera"), daudzgadīgi lakstaugi ar zarotu, ložņājošu pavedienveida sakneni, \~30 sugu, Latvijā samērā bieži sastopama 1 suga.
- ragu orķestris Orķestris, kurā katrs dalībnieks spēlēja kāda paveida ragu, no kā varēja iegūt tikai vienu toni.
- Otte Ottes dzirnavezers - uzpludināts uz Paparzes upes Alūksnes novada Kalncempju pagastā, platība - 3,7 ha; Altes dzirnavezers; Attes dzirnavezers, Otes dzirnavezers.
- Altes dzirnavezers Ottes dzirnavezers Kalncempju pagastā.
- Otes dzirnavezers Ottes dzirnavezers Kalncempju pagastā.
- pabeserēties Paārstēties, paveseļoties.
- pamerkavāt Pacensties (ko paveikt).
- Peļupīte Pāces kreisā krasta pieteka, augšpus Pāces dzirnavezera, Talsu novada Dundagas pagastā.
- nodarīt padarīt, paveikt (darbu, darbību); izdarīt (1).
- Gaviezes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Tadaiķu, Bunkas, Virgas, Bārtas un Grobiņas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gawesen, kriewviski — Gavezenskaja.
- Aulejas pagasts pagasts Krāslavas novadā, kas izveidojās 20. gs. 30. gados ar centru Grāveros, 20. gs. 20. gados šī teritorija bija Izvaltas pagasta sastāvdaļa; robežojas ar Andrupenes, Konstantinovas, Skaistas, Kombuļu, Grāveru un Kastuļinas pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Graverskaja.
- iegrūst Pagrūst uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu).
- taftēšana Paklāju darināšanas tehnika, kurā dzijas pavedienu izvelk cauri pamataudumam, taču nenostiprina ar mezglu, bet pielīmē ar lateksu un gatavam bārkšaudumam aizmugurē uzlīmē audekla oderi.
- palobties Palaimēties, paveikties, izdoties.
- Palejas dzirnavezers Palejas dzirnavezers - Bikstu Palejas dzirnavezers Bikstu pagastā.
- spolēšana Palīgatmiņas kā buferatmiņas izmantošana, lai samazinātu apstrādes aizkaves laiku, kas rodas datu pārsūtīšanas gaitā starp datora ārējām ierīcēm un procesoru.
- aizavilkties Palikt kur ilgāk nekā paredzēts; nepaveikt, nepadarīt paredzētajā laikā.
- pamatu pēda pamatu apakšējā virsma, kas atbalstās uz pamatnes (grunts vai sagataves kārtas).
- sarežģīt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kā) paveikšana, atrisināšana, izlemšana kļūst grūta vai grūtāka.
- komplicēt Panākt, ka (kā) paveikšanai, atrisināšanai, izlemšanai nepieciešama samērā liela psihiska piepūle; sarežģīt.
- turpināt Panākt, ka (kas, piemēram, tradīcijas, kāda cilvēka paveiktais) neizbeidzas, eksistē arī turpmāk, attīstās.
- aizzīmēšana Paņēmiens kontūrlīniju un palīglīniju uzvilkšanai uz sagataves pirms tās iestatīšanas apstrādes mašīnā; līnijas uzvelk ar smailu darbarīku un nostiprina, tas iepunktējot galos, krustpunktos un urbumu centros.
- pilulārija Paparžu nodalījuma marsileju dzimtas ģints ("Pilularia"), sīks purvu un ūdeņu augs ar pavedienveida lapām un maziem, apaļiem sporaugiem; Latvijā 1 suga.
- izomērija parādība, kad kādam radioaktīvam elementam ir vairāki atomu kodolu paveidi ar dažādiem pussabrukšanas periodiem; atomu kodoli izomērija.
- pārsmeldžots Pārāk plāns vai izgatavots no pārlieku tieviem pavedieniem (īpaši par dziju).
- pārgrodot Pārāk stingri savīt, savērpt (auklu, pavedienu, dziju u. tml.).
- protofibrillas Paralēli ejoši pavedieni muskuļu miofibrillās.
- aušanas pamatne paralēlu šķēru pavedienu uztinums, ko novieto steļļu aizmugurē un no kā aušanas laikā tiek padoti šķēri uz auduma veidošanas zonu.
- kropi Parastā dille - diļļu suga ("Anethum graveolens").
- lagzda Parastā lazda ("Corylus avellana").
- lagzdas Parastā lazda ("Corylus avellana").
- lagzde Parastā lazda ("Corylus avellana").
- lagzdi Parastā lazda ("Corylus avellana").
- lagzds Parastā lazda ("Corylus avellana").
- lagžu Parastā lazda ("Corylus avellana").
- lazdas Parastā lazda ("Corylus avellana").
- lazde Parastā lazda ("Corylus avellana").
- lazds Parastā lazda ("Corylus avellana").
- legzda Parastā lazda ("Corylus avellana").
- legzde Parastā lazda ("Corylus avellana").
- legzdi Parastā lazda ("Corylus avellana").
- legzdkoks Parastā lazda ("Corylus avellana").
- legzdkrūms Parastā lazda ("Corylus avellana").
- legzds Parastā lazda ("Corylus avellana").
- lezda Parastā lazda ("Corylus avellana").
- lezds Parastā lazda ("Corylus avellana").
- logzds Parastā lazda ("Corylus avellana").
- rūte Parastā rūta ("Ruta graveolens").
- rūtele Parastā rūta ("Ruta graveolens").
- rūtes Parastā rūta ("Ruta graveolens").
- vīnrūte Parastā rūta ("Ruta graveolens").
- iesākt Parasti savienojumā "ko iesākt": darīt, rīkoties; paveikt.
- anoraks Parasti ūdensnecaurlaidīga, ar rāvējslēdzēju pilnīgi atdarāma vējjaka vai pusatdarāma vējblūze ar kapuci un gurnos savelkamu lejasmalu; parka.
- tips Paraugs, modelis, kam atbilst (priekšmetu, parādību) kopums ar noteiktām īpašībām, pazīmēm; priekšmetu, parādību paveids ar noteiktām īpašībām, pazīmēm.
- dermatosoma Paresninājums katra vārpstas pavediena ekvatora apvidū šūnas dalīšanās procesā.
- kuņģis Paresninājums, negludums (dzijā, pavedienā).
- padzīvājis Pāri pusmūžam; pavecs.
- apikolīze Parietalās pleiras atdalīšana no krūšu sienas plaušu galotnes apvidū plaušu audu saspiešanas nolūkā; lieto plaušu tuberkulozes terapijā, ja galotnē ir kaverna.
- Parca Parka (lat. val. "Parcae") romiešu mitoloģijā, nāves dievība, kura pārgrieza dzīves pavedienu.
- heredoataksija Pārmantotas spinocerebrālās ataksijas paveids.
- tīklkave Pārmērīga aizkave, kas interneta tīklā tērzēšanas retranslēšanas gaitā rada ziņojumu drūzmēšanos un novilcina to nosūtīšanu.
- raidījums pārraide (radio, televīzijā); paveikta darbība, rezultāts --> raidīt(3).
- naudžote Parsu iniciācijas ceremonija, kuras laikā bērnam pasniedz kreklu un pavedienu, kas simbolizē "jaunu piedzimšanu" pieauguša cilvēka kārtā.
- pievarēt Pārvarēt (piemēram, šķēršļus); paveikt (parasti grūtu, arī laikietilpīgu) darbu.
- pievārēt Pārvarēt (piemēram, šķēršļus); paveikt (parasti grūtu, arī laikietilpīgu) darbu.
- saņemties Pārvarot bailes, kautrību u. tml., iedrošināties, spēt (ko paveikt, izdarīt).
- gērs Pārvietojama, apaļa telts, pārklāta ar filcu vai ādām, kas kalpo par mājokli nomadiem Centrālāzijas stepēs, jurtas paveids.
- skrējiens pārvietošanās [skrienot]{s:651}; vienreizēja, paveikta attiecīgā darbība
- brīnumpasakas Pasaku žanra paveids, pasakas, kurās galvenā sižetiskā līnija saistīta ar pārdabisku spēku darbību.
- Minhauzens Pasaulslavens fantazētājs un melis - Karls Fridrihs Hieronīms fon Minhauzens (1720.-1797. g.); R. Raspe 1785. g. Londonā angļu valodā izdeva grāmatu, kurā fantāzijas aprakstīja kā Minhauzena personīgos piedzīvojumus.
- pektorilokvija Pastiprināta bronhofonija, ko dzird, izklausot kavernu vai infiltrātu bronha tuvumā.
- bukingnota Pasūtījuma zīme - līguma par jūras pārvadājumiem paveids tiešas satiksmes gadījumā.
- stiklveida ķermeņa apduļķojumi patoloģiski veidojumi sīku putekļu, peldošu pārslu vai pavedienu veidā, kurus var radīt stipra tuvredzība, iridociklīts un citi acābola apvalku iekaisumi, acs traumas, it sevišķi perforēti acābola ievainojumi, kad stiklveida ķermenī iekļūst asinis.
- pleiga Paveca kundze, kārklu vāciete.
- buoba Paveca sieviete.
- čiekste Paveca, grumbaina sieviete.
- čiekstena Paveca, grumbaina sieviete.
- čiekstene Paveca, grumbaina sieviete.
- čieksta Paveca, vāja sieviete.
- ķoķa Pavecāka sieviete; tante.
- pusvecene pavecāka sieviete.
- ķotka Pavecāka sieviete.
- tētiņš Pavecāks puisis, vīrietis.
- vecišķs Pavecs (par cilvēku); arī tāds, kam piemīt vecam cilvēkam raksturīgas pazīmes; vecīgs (2).
- vecīgs Pavecs (par cilvēku); arī tāds, kam piemīt vecam cilvēkam raksturīgas pazīmes.
- vecoksnis Pavecs cilvēks.
- gados Pavecs.
- ievecs Pavecs.
- pārziedējis Pavecs.
- pavecīgs Pavecs.
- pavečīgs Pavecs.
- pavecišķs Pavecs.
- pavītis Pavecs.
- vecains Pavecs.
- vecans Pavecs.
- vecelīgs Pavecs.
- kazanova Pavedējs, mīlas dēku meklētājs.
- seduktors Pavedējs.
- kulirēšana Pavediena izliekšana cilpā.
- cilpa pavediena izliektā daļa, kas veido noslēgtu kontūru.
- pārspolēšana Pavediena pārtīšana no vienas uztinuma formas uz citu uztinuma formu.
- pavediena numurs pavediena smalkuma mērs, kas raksturo garuma attiecību pret masu: N=L/M; pavediena mērvienības ir km/kg, m/g, mm/mg.
- ģērpsteles Pavedieni dzijā, kas paši griežas kopā.
- uzstaipi Pavedieni, kas audumam iet garumā.
- tīmekļa pavediens pavediens, kas ir veidots, savijot tīmekļa dziedzera izdalījumus; tīmekļpavediens.
- tīmekļpavediens Pavediens, kas ir veidots, savijot tīmekļa dziedzeru izdalījumus; tīmekļa pavediens.
- grīzts Pavediens, kas nav sagriezts virvē.
- desmoze Pavediens, kas savieno intranukleāros (centrdesmoze) vai ekstranukleāros (paradesmoze) bazālos ķermenīšus mitozes laikā.
- kompleksais pavediens pavediens, ko iegūst no diviem vai vairākiem filamentiem, tos sagrodojot vai salīmējot.
- pasūks Pavediens.
- pavadiens Pavediens.
- pavedenis Pavediens.
- pavedienis Pavediens.
- šķirenis Pavediens.
- stiepulis Pavediens.
- vediens Pavediens.
- Potamogeton filiformis pavedienu glīvene.
- ceļi Pavedienu kārta satītā dzijas kamolā.
- šķēri Pavedienu kopums, kas ir novietots auduma garenvirzienā (perpendikulāri audiem); meti; velki.
- velki Pavedienu kopums, kas ir novietots auduma garenvirzienā; šķēri.
- lēze Pavedienu šķīriens velku koku augšgalā.
- Androsace filiformis pavedienu vairodzene.
- filamentācija Pavedienu veidošanās; dažu baktēriju formas pārveidošanās, augot nelabvēlīgā vidē.
- Veronica filiformis pavedienu veronika.
- neirofibrillas Pavedienveida balststruktūras nervu šūnās un to izaugumos.
- hondriomīts Pavedienveida hondriosoma.
- bārstes Pavedienveida izaugumi liellopu mēles sānos.
- leptotrikss Pavedienveida ūdens baktēriju ģints ("Leptotrix"), kuras sugas atrod gk. dzelzi saturošā ūdenī.
- pavedienveidīgs Pavedienveida.
- trihobaktērijas Pavedienveidīgas aerobas daudzšūnu baktērijas, kas dzīvo cilvēku un dzīvnieku mutes dobumā, kā arī ar sērūdeņradi bagātos ūdeņos.
- afanizomenonas Pavedienveidīgas aļģes no zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Aphanizomenon"), 4 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- alysiella Pavedienveidīgo daudzšūnu baktēriju trihobaktēriju ģints, sastopamas dzīvnieku mutes dobumā.
- sedukcija Pavedināšana, piemānīšana, pavešana.
- ievest kārdināšanā (arī grēkā) pavedināt (kādu) darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
- piemulsināt Pavedināt (uz kaut ko sliktu).
- uztapt Pavedināt pļāpāt.
- saskolot Pavedināt uz nedarbiem, slikti iespaidot.
- seducēt Pavedināt uz netiklību, piemānīt; pavest.
- apziedzināt Pavedināt, vilināt grēkā, vilināt uz pārkāpumu, noziegumu.
- piemusināt Pavedināt.
- griezaune Pavedinātāja.
- podfarķilo Paveicās.
- ietaupīt Paveicot (ko) īsākā laikā, arī ātrāk, atlicināt (laiku).
- izpelnīties Paveicot, sasniedzot ko, iegūt, saņemt (uzslavu, atzinību u. tml.).
- varietāte Paveida modifikācija, kas nesasniedz varianta līmeni (statusu); vēl neizveidojies variants, ko raksturo kāda izpausmes īpatnība.
- apakšveids Paveids - kādai augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota vienība, kurā parasti ietilpst parādības, priekšmeti ar mazliet atšķirīgām pazīmēm.
- padzimte Paveids, pašķira.
- kultūra Paveids, suga (kultūraugiem); šī paveida, sugas augi.
- modifikācija Paveids; variācija.
- nošķira Paveids.
- statīt Paveikt (darba) daļu.
- nolīgot Paveikt (darbu, darbību).
- nolingāt Paveikt (darbu, darbību).
- apmuit Paveikt (darbu) ļoti nolaidīgi.
- apgraulēt Paveikt (darbu) ļoti pavirši, nevīžīgi, nolaidīgi.
- nostrādāt Paveikt (darbu), parasti labi, kārtīgi.
- izskriet Paveikt (kādu ceļa gabalu, attālumu).
- ieguldīt Paveikt (ko nozīmīgu, piemēram, kādā nozarē).
- pasteigt Paveikt (ko) ātrāk; pasteigties (1).
- pasteigties Paveikt (ko) ātrāk.
- nospēlēt Paveikt (noteiktu funkciju, uzdevumu kopumu).
- sadarīt Paveikt (parasti daudz); izdarīt (parasti daudz nevēlama).
- novinnēt Paveikt (parasti ko grūtu).
- panākt Paveikt (tikpat, cik paveicis kāds cits), darot ko ātrāk, spraigāk, labāk; arī atgūt (nokavēto).
- apvārēt Paveikt (visu darbu kopumu).
- apstrēbt Paveikt darbus steidzīgi un pavirši.
- apdēstīties Paveikt dēstīšanu (kādā noteiktā platībā vai saimniecībā).
- apkopties Paveikt ikdienas darbus saimniecībā.
- nokopties Paveikt ikdienas darbus saimniecībā.
- piekopties Paveikt ikdienas darbus saimniecībā.
- aizjumt Paveikt jumšanu (parasti līdz kādai vietai).
- iesniegt Paveikt juridisku, diplomātisku, politisku u. tml. aktu, parasti, nododot attiecīgu iesniegumu, dokumentu.
- iziet Paveikt kādu gājienu.
- izkāpt Paveikt kāpienu, arī kāpienus.
- pasvīst Paveikt ko grūtu, saistītu ar piepūli.
- kalnus gāzt paveikt ļoti lielus darbus.
- sasakopties Paveikt mājas darbus, apkopties.
- izstiepties Paveikt neiespējamo; pārcensties.
- apiet (arī apmest, aptecēt, izmest, piekopt u. tml.) mājas (arī rīta, vakara) soli paveikt nepieciešamos mājas (arī rīta, vakara) darbus.
- apiet (biežāk apkopt, arī aptecēt, apmest) mājas (arī rīta, vakara) soli paveikt nepieciešamos mājas (rīta, vakara) darbus.
- apkopt (retāk aptecēt, apiet, apmest) mājas (arī rīta, vakara) soli paveikt nepieciešamos mājas (rīta, vakara) darbus.
- apmest (biežāk apkopt, arī aptecēt, apiet) mājas (arī rīta, vakara) soli paveikt nepieciešamos mājas (rīta, vakara) darbus.
- aptecet (biežāk apkopt, arī apmest, apiet) mājas (arī rīta, vakara) soli paveikt nepieciešamos mājas (rīta, vakara) darbus.
- izmest (biežāk apmest) mājas soli paveikt nepieciešamos mājas darbus.
- piekopt mājas soli paveikt nepieciešamos mājas darbus.
- apiet (arī apmest, aptecēt, izmest, piekopt u. tml.) vakara (arī rīta, mājas) soli paveikt nepieciešamos vakara (arī rīta, mājas) darbus.
- apolīt Paveikt parastos mājas darbus (pabarot lopus, pagatavot ēdienu utt.).
- notiesāt Paveikt tiesneša pienākumus (sporta spēlē).
- atgūt nokavēto paveikt to, kas nav laikā izdarīts.
- aizurbt Paveikt urbšanu (līdz noteiktai vietai).
- izkāpelēt Paveikt vairākus kāpienus.
- sarīkot Paveikt visu vajadzīgo, nepieciešamo, lai (kas, piemēram, svinības, sabiedrisks pasākums) notiek.
- nomiglot Paveikt, izdarīt; novest līdz galam, tikt galā (ar ko).
- iztenkt Paveikt, izdarīt.
- pārsniegt Paveikt, izpildīt vairāk par paredzēto, uzdoto (piemēram, plānu, uzdevumu).
- savilkt (arī dabūt) galus kopā Paveikt, nokārtot.
- savilkt (arī dabūt) galus kopā, retāk savilkt galus ar galiem Paveikt, nokārtot.
- savilkt galus kopā, retāk savilkt galus ar galiem Paveikt, nokārtot.
- iziet Paveikt, pabeigt (piemēram, mācību kursu, praksi); būt pakļautam (kādai darbībai, norisei).
- izsmelt Paveikt, pabeigt.
- nodzīvot Paveikt, padarīt (darbu); no kopt (piemēram, lauku).
- apdarīt Paveikt, padarīt (daudzus vai visus darbus).
- apdarīties Paveikt, padarīt (daudzus vai visus darbus).
- apsapravīties Paveikt, padarīt visus darbus.
- pabeigt Paveikt, padarīt, izpildīt (ko iesāktu) pilnīgi, līdz galam.
- nobeigt Paveikt, padarīt, izpildīt (ko) pilnīgi, līdz galam; pabeigt (1).
- apgaut Paveikt, padarīt; savākt, salikt.
- pasadarīties Paveikt, piemēram, mājas darbus.
- pievaļāt Paveikt, tikt galā.
- nobīdīt Paveikt; nokārtot (piem., eksāmenu).
- apveikt Paveikt.
- izstrāde Paveikta darba daudzums; izstrādātās produkcijas daudzums.
- bronzējums Paveikta darbība - bronzēt.
- aizliegums Paveikta darbība --> aizliegt (1).
- aizpārdevums Paveikta darbība --> aizpārdot.
- apciemojums Paveikta darbība --> apciemot.
- aplapojums Paveikta darbība --> aplapot.
- aplatojums Paveikta darbība --> aplatot.
- aplidojums Paveikta darbība --> aplidot (1).
- aplējums Paveikta darbība --> apliet.
- auklējums Paveikta darbība --> auklēt.
- cildinājums Paveikta darbība --> cildināt; slavinājums.
- demonstrējums Paveikta darbība --> demonstrēt (1).
- demonstrējums Paveikta darbība --> demonstrēt (2).
- dramatizējums Paveikta darbība --> dramatizēt.
- elpojums Paveikta darbība --> elpot.
- frēzējums Paveikta darbība --> frēzēt (1); priekšmets, kas pagatavots frēzējot.
- garnējums Paveikta darbība --> garnēt.
- grebums Paveikta darbība --> grebt (2); ar īpašu rīku gravēts attēls, raksts; šāda attēla novilkums uz papīra.
- grozījums Paveikta darbība --> grozīt (1).
- ieaicinājums Paveikta darbība --> ieaicināt; vārdi, rīcība, ar ko ieaicina.
- iebūvējums Paveikta darbība --> iebūvēt (2).
- iecirtums Paveikta darbība --> iecirst (1).
- iecirtums Paveikta darbība --> iecirst (2).
- iedalījums Paveikta darbība --> iedalīt (1).
- iedalījums Paveikta darbība --> iedalīt (2).
- iegalvojums Paveikta darbība --> iegalvot (1); izteikums, vārdi, ar kuriem iegalvo (1).
- iekarojums Paveikta darbība --> iekarot (1); iekarotā teritorija, valsts.
- ielogojums Paveikta darbība --> ielogot (1); ietvars (gleznai, attēlam).
- iemaksa paveikta darbība --> iemaksāt; naudas summa, ko samaksā kādu saistību kārtošanai; daļa no kādas samaksas.
- iespiedums Paveikta darbība --> iespiest 1 (2); rieva, svītra, iedobums u. tml., kas radies iespiežot, saspiežot.
- iespiedums Paveikta darbība --> iespiest 2(1); iespiestais teksts.
- iespiedums Paveikta darbība --> iespiest 2(2); iespiestais ornaments, attēls u. tml.
- iesprostojums Paveikta darbība --> iesprostot; iežogojums, sprosts.
- iestiklojums Paveikta darbība --> iestiklot; stikla plāksne, kas iestiprināta (kā) rāmī, ietvarā.
- iesūtījums Paveikta darbība --> iesūtīt; iesūtītais priekšmets vai priekšmeti.
- iesvītrojums Paveikta darbība --> iesvītrot.
- iešķēlums Paveikta darbība --> iešķelt (1).
- iešņāpums Paveikta darbība --> iešņāpt (1); griezta brūce.
- iešņāpums Paveikta darbība --> iešņāpt (2); iegriezta svītra, iegriezts teksts, attēls.
- iešūpojums Paveikta darbība --> iešūpot.
- ievākojums Paveikta darbība --> ievākot (1); speciāls apvāks (grāmatai, burtnīcai).
- ievākojums Paveikta darbība --> ievākot (2); vāks (iespieddarbam).
- ievākums Paveikta darbība --> ievākt (1); ievāktā raža.
- ievākums Paveikta darbība --> ievākt (2); savākto paraugu kopums.
- izaicinājums Paveikta darbība --> izaicināt (2); izturēšanās, rīcība, runa, kas apvaino, liek asi reaģēt, pamudina uz pretdarbību, cīņu.
- izbraukums Paveikta darbība --> izbraukt (2).
- izgreznojums Paveikta darbība --> izgreznot; tas (piemēram, priekšmets), ar ko izgrezno.
- izlidojums Paveikta darbība --> izlidot (1).
- izliekums Paveikta darbība --> izliekt (1); izliektā (priekšmeta) daļa.
- izliekums Paveikta darbība --> izliekt (2); izliektā (ķermeņa) daļa.
- izpirkums Paveikta darbība --> izpirkt (2).
- izplīsums Paveikta darbība --> izplīst; izplīsusi vieta.
- izrotājums Paveikta darbība --> izrotāt; priekšmets, ornaments u. tml., kas izgrezno, izdaiļo.
- izsūtījums Paveikta darbība --> izsūtīt (3); izsūtītais priekšmets vai priekšmeti.
- izveidojums Paveikta darbība --> izveidot (2); pārējā forma (piemēram, priekšmetam).
- kodums Paveikta darbība --> kost (2); kožot radīta brūce, saspiedums.
- lādējums Paveikta darbība --> lādēt 2; lāsts (1).
- latojums Paveikta darbība --> latot.
- locījums paveikta darbība --> locīt 1(1).
- lokalizējums Paveikta darbība --> lokalizēt (2); citas tautas daiļdarbs, folkloras sacerējums, kas, parasti tulkojot, pielāgots savas tautas, zemes īpatnībām.
- lolojums Paveikta darbība --> lolot (1).
- mēslojums Paveikta darbība --> mēslot.
- pārmaksājums Paveikta darbība --> pārmaksāt; naudas summa, kas ir pārmaksāta; pārmaksa.
- sakodums Paveikta darbība --> sakost(1); sakožot radīta brūce, saspiedums.
- šķiedrojums Paveikta darbība --> šķiedrot (3), šķiedroties (3).
- veidojums Paveikta darbība --> veidot (2); ārējā forma (piemēram, priekšmetam).
- klejojums Paveikta darbība, arī darbība --> klejot (1).
- brošējums Paveikta darbība, rezultāts - brošēt.
- izrakums Paveikta darbība, rezultāts - izrakt.
- variējums Paveikta darbība, rezultāts - variēt (2).
- variējums Paveikta darbība, rezultāts - variēt (3).
- acojums Paveikta darbība, rezultāts --> acot.
- adījums Paveikta darbība, rezultāts --> adīt; ar adatām no nepārtraukta dzijas pavediena darināts valdziņu sasaistījums; tekstiliju veids - no nepārtraukta pavediena darināts cilpu sakārtojums trikotāžas drānas un trikotāžas izstrādājumu ražošanai.
- aizbildinājums Paveikta darbība, rezultāts --> aizbildināt, aizbildināties; izteikums, ar ko aizbildina vai aizbildinās.
- aizdambējums Paveikta darbība, rezultāts --> aizdambēt.
- aizguvums Paveikta darbība, rezultāts --> aizgūt.
- aizkniedējums Paveikta darbība, rezultāts --> aizkniedēt.
- aizlakojums Paveikta darbība, rezultāts --> aizlakot.
- aizpildījums Paveikta darbība, rezultāts --> aizpildīt (1).
- aiztumšojums Paveikta darbība, rezultāts --> aiztumšot.
- aizvākojums Paveikta darbība, rezultāts --> aizvākot(1); tas, ar ko aizvāko.
- palojums Paveikta darbība, rezultāts --> alot.
- alvojums Paveikta darbība, rezultāts --> alvot.
- apbedījums Paveikta darbība, rezultāts --> apbedīt.
- apdāvinājums Paveikta darbība, rezultāts --> apdāvināt.
- apdedzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> apdedzināt (1).
- apdēstījums Paveikta darbība, rezultāts --> apdēstīt.
- apdrošinājums Paveikta darbība, rezultāts --> apdrošināt.
- apdrupums Paveikta darbība, rezultāts --> apdrupt.
- apdzejojums Paveikta darbība, rezultāts --> apdzejot(1).
- apdzejojums Paveikta darbība, rezultāts --> apdzejot(2).
- apecējums Paveikta darbība, rezultāts --> apecēt(1).
- apelējums Paveikta darbība, rezultāts --> apelēt (1).
- apelējums Paveikta darbība, rezultāts --> apelēt (2).
- apgleznojums Paveikta darbība, rezultāts --> apgleznot.
- apgriezums Paveikta darbība, rezultāts --> apgriezt 2.
- apkalums Paveikta darbība, rezultāts --> apkalt (1); arī metāla kārta, ar ko kas ir apkalts.
- apkalums Paveikta darbība, rezultāts --> apkalt (2).
- apkopojums Paveikta darbība, rezultāts --> apkopot.
- aplēsums Paveikta darbība, rezultāts --> aplēst; aprēķins.
- aplocījums Paveikta darbība, rezultāts --> aplocīt.
- aplūkojums Paveikta darbība, rezultāts --> aplūkot (1).
- aplūkojums Paveikta darbība, rezultāts --> aplūkot (3).
- apmalojums Paveikta darbība, rezultāts --> apmalot (1); tas, ar ko apmalo.
- apmalojums Paveikta darbība, rezultāts --> apmalot (2); tas, ar ko apmalo.
- apmetums Paveikta darbība, rezultāts --> apmest (2).
- apmierinājums Paveikta darbība, rezultāts --> apmierināt (2).
- apmierinājums Paveikta darbība, rezultāts --> apmierināt (3).
- apmiglojums Paveikta darbība, rezultāts --> apmiglot (2).
- apmūrējums Paveikta darbība, rezultāts --> apmūrēt (1); mūra segums (ap ko).
- applaucējums Paveikta darbība, rezultāts --> applaucēt (2).
- aprobežojums Paveikta darbība, rezultāts --> aprobežot (1).
- apsekojums Paveikta darbība, rezultāts --> apsekot.
- apsējums Paveikta darbība, rezultāts --> apsiet.
- apsitums Paveikta darbība, rezultāts --> apsist (1).
- apsudrabojums Paveikta darbība, rezultāts --> apsudrabot; sudraba kārta (ar ko pārklāts kāds priekšmets).
- apsvērums Paveikta darbība, rezultāts --> apsvērt; slēdziens, kas iegūts, (ko) apsverot.
- aptinums Paveikta darbība, rezultāts --> aptīt.
- aptumšojums Paveikta darbība, rezultāts --> aptumšot (1).
- apvākojums Paveikta darbība, rezultāts --> apvākot.
- apvienojums Paveikta darbība, rezultāts --> apvienot.
- apzeltījums Paveikta darbība, rezultāts --> apzeltīt; zelta kārta (ar ko pārklāts kāds priekšmets); zeltījums.
- aranžējums Paveikta darbība, rezultāts --> aranžēt (1).
- arums Paveikta darbība, rezultāts --> art; uzarta vieta.
- asinājums Paveikta darbība, rezultāts --> asināt.
- atainojums Paveikta darbība, rezultāts --> atainot; attēlojums, atspoguļojums.
- atbalsojums Paveikta darbība, rezultāts --> atbalsot (1); atbalss.
- atbalsojums Paveikta darbība, rezultāts --> atbalsot (2).
- atgriezums Paveikta darbība, rezultāts --> atgriezt 2(1).
- atkārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> atkārtot (1), atkārtoties (1); tas, kas ir atkārtots, atkārtojies.
- atliekums Paveikta darbība, rezultāts --> atliekt (1); atliektā daļa.
- atlocījums Paveikta darbība, rezultāts --> atlocīt (2).
- atmaskojums Paveikta darbība, rezultāts --> atmaskot.
- atplēsums Paveikta darbība, rezultāts --> atplēst; atplēstā daļa.
- atplētums paveikta darbība, rezultāts --> atplest.
- atpletums Paveikta darbība, rezultāts --> atplest.
- atraidījums Paveikta darbība, rezultāts --> atraidīt (1); noraidījums.
- atradums Paveikta darbība, rezultāts --> atrast (1); tas, kas ir atrasts.
- atreferējums Paveikta darbība, rezultāts --> atreferēt.
- atrežģījums Paveikta darbība, rezultāts --> atrežģīt.
- atsaukums Paveikta darbība, rezultāts --> atsaukt (4).
- atsaukums Paveikta darbība, rezultāts --> atsaukt (5).
- atskaņojums Paveikta darbība, rezultāts --> atskaņot (1).
- atsukājums Paveikta darbība, rezultāts --> atsukāt (1).
- atšifrējums Paveikta darbība, rezultāts --> atšifrēt (1); atšifrēts teksts.
- audums Paveikta darbība, rezultāts --> aust 2 (1).
- badījums Paveikta darbība, rezultāts --> badīt.
- bangojums Paveikta darbība, rezultāts --> bangot.
- barojums Paveikta darbība, rezultāts --> barot (2).
- bērums Paveikta darbība, rezultāts --> bērt (1); tas, kas ir nobērts.
- bridums Paveikta darbība, rezultāts --> brist.
- bruģējums Paveikta darbība, rezultāts --> bruģēt; arī bruģis.
- centrējums Paveikta darbība, rezultāts --> centrēt (1).
- centrējums Paveikta darbība, rezultāts --> centrēt (2).
- cepums Paveikta darbība, rezultāts --> cept.
- cirpums Paveikta darbība, rezultāts --> cirpt (1).
- cirpums Paveikta darbība, rezultāts --> cirpt (2).
- cirtums Paveikta darbība, rezultāts --> cirst (1); tas, kas ir sacirsts.
- dalījums Paveikta darbība, rezultāts --> dalīt (1).
- dalījums Paveikta darbība, rezultāts --> dalīt (2).
- dalījums Paveikta darbība, rezultāts --> dalīt (4).
- darinājums Paveikta darbība, rezultāts --> darināt (1).
- darvojums Paveikta darbība, rezultāts --> darvot.
- dekorējums Paveikta darbība, rezultāts --> dekorēt; arī dekorācija (1).
- dublējums Paveikta darbība, rezultāts --> dublēt (1).
- dublējums Paveikta darbība, rezultāts --> dublēt (2).
- dublējums Paveikta darbība, rezultāts --> dublēt (3).
- dublējums Paveikta darbība, rezultāts --> dublēt (4).
- dublējums Paveikta darbība, rezultāts --> dublēt (5).
- ducinājums Paveikta darbība, rezultāts --> ducināt (1).
- ducinājums Paveikta darbība, rezultāts --> ducināt (2).
- ducinājums Paveikta darbība, rezultāts --> ducināt (3).
- ducinājums Paveikta darbība, rezultāts --> ducināt (4).
- dvašojums Paveikta darbība, rezultāts --> dvašot (1).
- dvašojums Paveikta darbība, rezultāts --> dvašot (2).
- dvesmojums Paveikta darbība, rezultāts --> dvesmot (1); dvesma (1).
- dvesmojums Paveikta darbība, rezultāts --> dvesmot (3); dvesma (3).
- dvesiens Paveikta darbība, rezultāts --> dvest (1).
- dvesiens Paveikta darbība, rezultāts --> dvest (2); pūtiens.
- dvesiens Paveikta darbība, rezultāts --> dvest (6).
- ekipējums Paveikta darbība, rezultāts --> ekipēt; nepieciešamo priekšmetu, ierīču u. tml. kopums (piemēram, transportlīdzeklim, ekspedīcijai).
- ekranizējums Paveikta darbība, rezultāts --> ekranizēt.
- eksponējums Paveikta darbība, rezultāts --> eksponēt (1).
- eksponējums Paveikta darbība, rezultāts --> eksponēt (2).
- falsificējums Paveikta darbība, rezultāts --> falsificēt (1).
- falsificējums Paveikta darbība, rezultāts --> falsificēt (2); viltojums.
- fasējums Paveikta darbība, rezultāts --> fasēt; arī iesaiņojums.
- finierējums Paveikta darbība, rezultāts --> finierēt; finiera vai saplākšņa kārta (piemēram, kādam priekšmetam).
- gandarījums Paveikta darbība, rezultāts --> gandarīt (2).
- ganījums Paveikta darbība, rezultāts --> ganīt.
- gludinājums Paveikta darbība, rezultāts --> gludināt (1).
- gludinājums Paveikta darbība, rezultāts --> gludināt (2).
- gofrējums Paveikta darbība, rezultāts --> gofrēt (1).
- gofrējums Paveikta darbība, rezultāts --> gofrēt (2).
- grafējums Paveikta darbība, rezultāts --> grafēt.
- grauzums Paveikta darbība, rezultāts --> grauzt (1).
- grauzums Paveikta darbība, rezultāts --> grauzt (2).
- gravējums Paveikta darbība, rezultāts --> gravēt; gravīra (1).
- grebums Paveikta darbība, rezultāts --> grebt (1).
- greznojums Paveikta darbība, rezultāts --> greznot (1); rotājums.
- griezums Paveikta darbība, rezultāts --> griezt 2(1).
- grozījums Paveikta darbība, rezultāts --> grozīt (2); izmaiņa.
- grumbojums Paveikta darbība, rezultāts --> grumbot.
- gruntējums Paveikta darbība, rezultāts --> gruntēt.
- harmonizējums Paveikta darbība, rezultāts --> harmonizēt; arī harmonizācija (2).
- ieadījums Paveikta darbība, rezultāts --> ieadīt (1).
- iearums Paveikta darbība, rezultāts --> ieart (1).
- ieaudums Paveikta darbība, rezultāts --> ieaust (1).
- ieberzums Paveikta darbība, rezultāts --> ieberzt (2).
- ieberzums Paveikta darbība, rezultāts --> ieberzt (3); ieberzties (2).
- iebetonējums Paveikta darbība, rezultāts --> iebetonēt (1).
- iebetonējums Paveikta darbība, rezultāts --> iebetonēt (2).
- iebrukums Paveikta darbība, rezultāts --> iebrukt 1(1).
- ieburzījums Paveikta darbība, rezultāts --> ieburzīt (1).
- iecietinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iecietināt.
- iedarvojums Paveikta darbība, rezultāts --> iedarvot.
- iededzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iededzināt (2).
- iedibinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iedibināt (1).
- iedilums Paveikta darbība, rezultāts --> iedilt (1).
- iedragājums Paveikta darbība, rezultāts --> iedragāt (1).
- iedragājums Paveikta darbība, rezultāts --> iedragāt (2).
- iedrošinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iedrošināt.
- iedublējums Paveikta darbība, rezultāts --> iedublēt.
- iedzīvinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iedzīvināt (1).
- iedzīvinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iedzīvināt (2).
- ieēnojums Paveikta darbība, rezultāts --> ieēnot (1).
- ieēnojums Paveikta darbība, rezultāts --> ieēnot (2).
- iefrēzējums Paveikta darbība, rezultāts --> iefrēzēt.
- iegaismojums Paveikta darbība, rezultāts --> iegaismot.
- iegleznojums Paveikta darbība, rezultāts --> iegleznot.
- iegludinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iegludināt.
- iegrāmatojums Paveikta darbība, rezultāts --> iegrāmatot.
- iegrauzums Paveikta darbība, rezultāts --> iegrauzt (1).
- iegrauzums Paveikta darbība, rezultāts --> iegrauzt (3).
- iegrauzums Paveikta darbība, rezultāts --> iegrauzt (4).
- iegravējums Paveikta darbība, rezultāts --> iegravēt.
- iegrebums Paveikta darbība, rezultāts --> iegrebt.
- iegremdējums Paveikta darbība, rezultāts --> iegremdēt (1).
- iegremdējums Paveikta darbība, rezultāts --> iegremdēt (3).
- iegrimums Paveikta darbība, rezultāts --> iegrimt (1).
- iegrimums Paveikta darbība, rezultāts --> iegrimt (4).
- iegrožojums Paveikta darbība, rezultāts --> iegrožot (1).
- iegrožojums Paveikta darbība, rezultāts --> iegrožot (2).
- iegruvums Paveikta darbība, rezultāts --> iegrūt (1).
- iegulējums Paveikta darbība, rezultāts --> iegulēt (1).
- iegulējums Paveikta darbība, rezultāts --> iegulēt (3).
- iegumzījums Paveikta darbība, rezultāts --> iegumzīt (1).
- ieģipsējums Paveikta darbība, rezultāts --> ieģipsēt.
- ieilgums Paveikta darbība, rezultāts --> ieilgt.
- iekalkulējums Paveikta darbība, rezultāts --> iekalkulēt.
- iekalums Paveikta darbība, rezultāts --> iekalt (1).
- iekalums Paveikta darbība, rezultāts --> iekalt (2).
- iekalums Paveikta darbība, rezultāts --> iekalt (3).
- iekarojums Paveikta darbība, rezultāts --> iekarot (2).
- iekarojums Paveikta darbība, rezultāts --> iekarot (3).
- iekasījums Paveikta darbība, rezultāts --> iekasīt (1).
- iekasījums Paveikta darbība, rezultāts --> iekasīt (2).
- iekausējums Paveikta darbība, rezultāts --> iekausēt (2).
- ieklājums Paveikta darbība, rezultāts --> ieklāt (1); arī ieklājs.
- ieklājums Paveikta darbība, rezultāts --> ieklāt (2).
- iekļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> iekļaut (1).
- iekļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> iekļaut (2).
- iekrāsojums Paveikta darbība, rezultāts --> iekrāsot (1).
- iekritums Paveikta darbība, rezultāts --> iekrist (6).
- iekrokojums Paveikta darbība, rezultāts --> iekrokot.
- ieķīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> ieķīlēt.
- ieķitējums Paveikta darbība, rezultāts --> ieķitēt.
- ielabojums Paveikta darbība, rezultāts --> ielabot (1).
- ielabojums Paveikta darbība, rezultāts --> ielabot (2).
- ielasījums Paveikta darbība, rezultāts --> ielasīt (2).
- ielenkums Paveikta darbība, rezultāts --> ielenkt (1).
- ieliekums Paveikta darbība, rezultāts --> ieliekt (1).
- ielikums Paveikta darbība, rezultāts --> ielikt (2).
- ielocījums Paveikta darbība, rezultāts --> ielocīt (1).
- ielogojums Paveikta darbība, rezultāts --> ielogot (2); ar līniju ierobežots laukums (uz papīra).
- iepazīstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iepazīstināt (2).
- iepildījums Paveikta darbība, rezultāts --> iepildīt.
- iepletums Paveikta darbība, rezultāts --> ieplest.
- ieplētums Paveikta darbība, rezultāts --> ieplest.
- iepludinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iepludināt (1).
- ieplūdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> ieplūdināt (1).
- iepludinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iepludināt (2).
- ieplūdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> ieplūdināt (2).
- ieplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> ieplūst (1).
- ieplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> ieplūst (3).
- ieplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> ieplūst (4).
- iepriecinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iepriecināt.
- ierāmējums Paveikta darbība, rezultāts --> ierāmēt.
- ierāvums Paveikta darbība, rezultāts --> ieraut (1).
- ierievojums Paveikta darbība, rezultāts --> ierievot.
- ierobežojums Paveikta darbība, rezultāts --> ierobežot (1).
- ierobežojums Paveikta darbība, rezultāts --> ierobežot (2).
- iesaiņojums Paveikta darbība, rezultāts --> iesaiņot.
- iesaistījums Paveikta darbība, rezultāts --> iesaistīt.
- iesālījums Paveikta darbība, rezultāts --> iesālīt.
- iesaukums Paveikta darbība, rezultāts --> iesaukt (2); noteikta vecuma pilsoņi, kas vienā laikā iesaukti, mobilizēti karadienestā.
- iesegums Paveikta darbība, rezultāts --> iesegt; ieklājums (1).
- iesējums Paveikta darbība, rezultāts --> iesēt.
- iesējums Paveikta darbība, rezultāts --> iesiet (1).
- ieskaitījums Paveikta darbība, rezultāts --> ieskaitīt (1).
- ieskaņojums Paveikta darbība, rezultāts --> ieskaņot.
- ieskicējums Paveikta darbība, rezultāts --> ieskicēt.
- ieskrambājums Paveikta darbība, rezultāts --> ieskrambāt (1).
- ieskrambājums Paveikta darbība, rezultāts --> ieskrambāt (2).
- ieskrāpējums Paveikta darbība, rezultāts --> ieskrāpēt (1).
- ieskrāpējums Paveikta darbība, rezultāts --> ieskrāpēt (2).
- iespraudums Paveikta darbība, rezultāts --> iespraust (1).
- iespraudums Paveikta darbība, rezultāts --> iespraust (2).
- iestarpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iestarpināt (1).
- iestarpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iestarpināt (2).
- iestarpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iestarpināt (3).
- iestigums Paveikta darbība, rezultāts --> iestigt.
- iestiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iestiprināt.
- iesverams Paveikta darbība, rezultāts --> iesvērt.
- iešļircinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iešļircināt.
- iešuvums Paveikta darbība, rezultāts --> iešūt.
- ietaupījums Paveikta darbība, rezultāts --> ietaupīt (1).
- ietaupījums Paveikta darbība, rezultāts --> ietaupīt (2).
- ietēsums Paveikta darbība, rezultāts --> ietēst (1).
- ietetovējums Paveikta darbība, rezultāts --> ietetovēt.
- ietinums Paveikta darbība, rezultāts --> ietīt.
- ietonējums Paveikta darbība, rezultāts --> ietonēt; arī nokrāsa.
- ieturējums Paveikta darbība, rezultāts --> ieturēt (3).
- ietvērums Paveikta darbība, rezultāts --> ietvert (1).
- ietvērums Paveikta darbība, rezultāts --> ietvert (2).
- ietvērums Paveikta darbība, rezultāts --> ietvert (3).
- ietvērums Paveikta darbība, rezultāts --> ietvert (4).
- ietvērums Paveikta darbība, rezultāts --> ietvert (5).
- ievadījums Paveikta darbība, rezultāts --> ievadīt (3).
- ievadījums Paveikta darbība, rezultāts --> ievadīt (4).
- ievadījums Paveikta darbība, rezultāts --> ievadīt (5).
- ievākums Paveikta darbība, rezultāts --> ievākt (3).
- ievalcējums Paveikta darbība, rezultāts --> ievalcēt.
- ievaskojums Paveikta darbība, rezultāts --> ievaskot.
- ievazājums Paveikta darbība, rezultāts --> ievazāt.
- ieveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> ieveidot (1).
- ieveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> ieveidot (2).
- ievelmējums Paveikta darbība, rezultāts --> ievelmēt.
- ievedums Paveikta darbība, rezultāts --> ievest (4).
- ievedums Paveikta darbība, rezultāts --> ievest (5).
- ievedums Paveikta darbība, rezultāts --> ievest (6).
- ievīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> ievīlēt 1.
- ievīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> ievīlēt 2.
- ieviļņojums Paveikta darbība, rezultāts --> ieviļņot (1).
- ieviļņojums Paveikta darbība, rezultāts --> ieviļņot (3).
- ievirze Paveikta darbība, rezultāts --> ievirzīt (1).
- ievirzījums Paveikta darbība, rezultāts --> ievirzīt (1).
- ievirze Paveikta darbība, rezultāts --> ievirzīt (2).
- ievirzījums Paveikta darbība, rezultāts --> ievirzīt (2).
- ievirzījums Paveikta darbība, rezultāts --> ievirzīt (3).
- ievirzījums Paveikta darbība, rezultāts --> ievirzīt (4).
- ievijums Paveikta darbība, rezultāts --> ievīt (1).
- iezāģējums Paveikta darbība, rezultāts --> iezāģēt (3).
- iezemējums Paveikta darbība, rezultāts --> iezemēt.
- iezīmējums Paveikta darbība, rezultāts --> iezīmēt (1).
- iezīmējums Paveikta darbība, rezultāts --> iezīmēt (2).
- iezīmējums Paveikta darbība, rezultāts --> iezīmēt (4).
- iežogojums Paveikta darbība, rezultāts --> iežogot; iežogota vieta.
- ilustrējums Paveikta darbība, rezultāts --> ilustrēt (1).
- ilustrējums Paveikta darbība, rezultāts --> ilustrēt (2).
- ilustrējums Paveikta darbība, rezultāts --> ilustrēt (3).
- imitējums Paveikta darbība, rezultāts --> imitēt (1).
- imitējums Paveikta darbība, rezultāts --> imitēt (2).
- imitējums Paveikta darbība, rezultāts --> imitēt (3).
- impregnējums Paveikta darbība, rezultāts --> impregnēt; vielas, kas iesūcinātas impregnēšanai.
- interpretējums Paveikta darbība, rezultāts --> interpretēt (1).
- interpretējums Paveikta darbība, rezultāts --> interpretēt (2).
- intonējums Paveikta darbība, rezultāts --> intonēt.
- izadījums Paveikta darbība, rezultāts --> izadīt (1).
- izarums Paveikta darbība, rezultāts --> izart (3).
- izberzējums Paveikta darbība, rezultāts --> izberzēt (3).
- izberzums Paveikta darbība, rezultāts --> izberzt (1).
- izberzums Paveikta darbība, rezultāts --> izberzt (4).
- izbīdījums Paveikta darbība, rezultāts --> izbīdīt (2); izvirzījums (1).
- izbrukums Paveikta darbība, rezultāts --> izbrukt.
- izcēlums Paveikta darbība, rezultāts --> izcelt (1).
- izcēlums Paveikta darbība, rezultāts --> izcelt (5).
- izcirtums Paveikta darbība, rezultāts --> izcirst (1).
- izcirtums Paveikta darbība, rezultāts --> izcirst(4).
- izdailējums Paveikta darbība, rezultāts --> izdailēt.
- izdilums Paveikta darbība, rezultāts --> izdilt (2).
- izdrupums Paveikta darbība, rezultāts --> izdrupt; izdrupusī vieta (caurums, robs u. tml., piemēram, sienā, mūrī).
- izdvesums Paveikta darbība, rezultāts --> izdvest (1).
- izdvesums Paveikta darbība, rezultāts --> izdvest (2).
- izdvesums Paveikta darbība, rezultāts --> izdvest (3).
- izelpojums Paveikta darbība, rezultāts --> izelpot (1).
- izfantazējams Paveikta darbība, rezultāts --> izfantazēt.
- izgaismojums Paveikta darbība, rezultāts --> izgaismot (1).
- izgaismojums Paveikta darbība, rezultāts --> izgaismot (2).
- izgāzums Paveikta darbība, rezultāts --> izgāzt.
- izgleznojums Paveikta darbība, rezultāts --> izgleznot (1).
- izgleznojums Paveikta darbība, rezultāts --> izgleznot (2).
- izgrauzums Paveikta darbība, rezultāts --> izgrauzt (1).
- izgrauzums Paveikta darbība, rezultāts --> izgrauzt (2).
- izgruvums Paveikta darbība, rezultāts --> izgrūt (1); izgruvusi vieta (piemēram, mūrī).
- izirums Paveikta darbība, rezultāts --> izirt (1).
- izirums Paveikta darbība, rezultāts --> izirt (2).
- izirums Paveikta darbība, rezultāts --> izirt (3).
- izjukums Paveikta darbība, rezultāts --> izjukt (1).
- izjukums Paveikta darbība, rezultāts --> izjukt (2).
- izjukums Paveikta darbība, rezultāts --> izjukt (3).
- izkāpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izkāpināt.
- izkāpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izkāpināties.
- izkariķējums Paveikta darbība, rezultāts --> izkariķēt.
- izkarojums Paveikta darbība, rezultāts --> izkarot (1).
- izkarojums Paveikta darbība, rezultāts --> izkarot (2).
- izklājums Paveikta darbība, rezultāts --> izklāt (2).
- izkodinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izkodināt (1).
- izkodinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izkodināt (2).
- izkodinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izkodināt (3).
- izkodinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izkodināt (4).
- izkoriģējums Paveikta darbība, rezultāts --> izkoriģēt.
- izkodums Paveikta darbība, rezultāts --> izkost (1).
- izkristalizējums Paveikta darbība, rezultāts --> izkristalizēt (1).
- izkristalizējums Paveikta darbība, rezultāts --> izkristalizēt (2).
- izkropļojums Paveikta darbība, rezultāts --> izkropļot (1).
- izkropļojums Paveikta darbība, rezultāts --> izkropļot (2).
- izkūlums Paveikta darbība, rezultāts --> izkult (1).
- izlaidums Paveikta darbība, rezultāts --> izlaist (1).
- izlaidums Paveikta darbība, rezultāts --> izlaist (7).
- izlīdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izlīdzināt (1).
- izlīdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izlīdzināt (2).
- izlīdzināšana Paveikta darbība, rezultāts --> izlīdzināt.
- izlietojums Paveikta darbība, rezultāts --> izlietot (1).
- izlietojums Paveikta darbība, rezultāts --> izlietot (2).
- izlietojums Paveikta darbība, rezultāts --> izlietot (3).
- izlietojums Paveikta darbība, rezultāts --> izlietot (4).
- izlietojums Paveikta darbība, rezultāts --> izlietot (5).
- izlīgums Paveikta darbība, rezultāts --> izlīgt.
- izlocījums Paveikta darbība, rezultāts --> izlocīt (1).
- izmalums Paveikta darbība, rezultāts --> izmalt (1).
- izmērījums Paveikta darbība, rezultāts --> izmērīt.
- izmūrējums Paveikta darbība, rezultāts --> izmūrēt.
- izplānojums Paveikta darbība, rezultāts --> izplānot.
- izpušķojums Paveikta darbība, rezultāts --> izpušķot (1); izrotājums.
- izpušķojums Paveikta darbība, rezultāts --> izpušķot (2); pārspīlējums, samākslo jums.
- izraibinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izraibināt.
- izraidījums Paveikta darbība, rezultāts --> izraidīt.
- izrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> izraut (1).
- izrobojums Paveikta darbība, rezultāts --> izrobot.
- izsaukums Paveikta darbība, rezultāts --> izsaukt (1); aicinājums.
- izsecinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izsecināt.
- izsekojums Paveikta darbība, rezultāts --> izsekot (2).
- izskaistinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izskaistināt (1).
- izskaistinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izskaistināt (2).
- izskaitļojums Paveikta darbība, rezultāts --> izskaitļot.
- izskaldījums Paveikta darbība, rezultāts --> izskaldīt.
- izslaukums Paveikta darbība, rezultāts --> izslaukt (2); piena daudzums, kas iegūts slaucot.
- izslidojums Paveikta darbība, rezultāts --> izslidot (1).
- izslīpējums Paveikta darbība, rezultāts --> izslīpēt (1).
- izslīpējums Paveikta darbība, rezultāts --> izslīpēt (2).
- izstarojums Paveikta darbība, rezultāts --> izstarot (3).
- izstiepums Paveikta darbība, rezultāts --> izstiept (1).
- izstiepums Paveikta darbība, rezultāts --> izstiept (2).
- izstiepums Paveikta darbība, rezultāts --> izstiept (3).
- izstīgojums Paveikta darbība, rezultāts --> izstīgot.
- izstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> izstrādāt (1); izstrādātais priekšmets, izstrādātā viela.
- izstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> izstrādāt (2).
- izsvarojums Paveikta darbība, rezultāts --> izsvarot.
- izsvērums Paveikta darbība, rezultāts --> izsvērt (1).
- izsviedums Paveikta darbība, rezultāts --> izsviest; tas, kas ir izsviests.
- izsvītrojums Paveikta darbība, rezultāts --> izsvītrot.
- iztaisnojums Paveikta darbība, rezultāts --> iztaisnot (1).
- iztaisnojums Paveikta darbība, rezultāts --> iztaisnot (2).
- iztaisnojums Paveikta darbība, rezultāts --> iztaisnot (3).
- iztaujājums Paveikta darbība, rezultāts --> iztaujāt.
- iztecējums Paveikta darbība, rezultāts --> iztecēt 1 (2); tas, kas ir iztecējis.
- iztēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> iztēloties.
- iztulkojums Paveikta darbība, rezultāts --> iztulkot (1).
- izvaicājums Paveikta darbība, rezultāts --> izvaicāt.
- izveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> izveidot (1).
- izveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> izveidot (3).
- izveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> izveidot (4).
- izveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> izveidot (5).
- izveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> izveidot (6).
- izvelvējums Paveikta darbība, rezultāts --> izvelvēt.
- izvērsums Paveikta darbība, rezultāts --> izvērst 1 (1).
- izvērsums Paveikta darbība, rezultāts --> izvērst 1 (3).
- izvērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> izvērtēt.
- izvedums Paveikta darbība, rezultāts --> izvest (3).
- izvedums Paveikta darbība, rezultāts --> izvest (4).
- izvedums Paveikta darbība, rezultāts --> izvest (7).
- izvīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> izvīlēt (1).
- izvīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> izvīlēt (2).
- izvilkums Paveikta darbība, rezultāts --> izvilkt (5).
- izvirzījums Paveikta darbība, rezultāts --> izvirzīt (3).
- izvirzījums Paveikta darbība, rezultāts --> izvirzīt (6).
- izvirzījums Paveikta darbība, rezultāts --> izvirzīt (7).
- izvijums Paveikta darbība, rezultāts --> izvīt (1).
- izvijums Paveikta darbība, rezultāts --> izvīt (2).
- izvijums Paveikta darbība, rezultāts --> izvīt (3).
- izzīmējums Paveikta darbība, rezultāts --> izzīmēt (1).
- izzīmējums Paveikta darbība, rezultāts --> izzīmēt (2).
- izzobojums Paveikta darbība, rezultāts --> izzobot.
- jaukums Paveikta darbība, rezultāts --> jaukt (2); dažādu sastāvdaļu maisījums.
- kadrējums Paveikta darbība, rezultāts --> kadrēt (1).
- kadrējums Paveikta darbība, rezultāts --> kadrēt (2).
- kairinājums Paveikta darbība, rezultāts --> kairināt (1).
- kairinājums Paveikta darbība, rezultāts --> kairināt (2).
- kairinājums Paveikta darbība, rezultāts --> kairināt (3).
- kalums Paveikta darbība, rezultāts --> kalt (1).
- kalums Paveikta darbība, rezultāts --> kalt (2).
- kalums Paveikta darbība, rezultāts --> kalt (3).
- kalums Paveikta darbība, rezultāts --> kalt (5).
- kaļķojums Paveikta darbība, rezultāts --> kaļķot (1).
- kaļķojums Paveikta darbība, rezultāts --> kaļķot (2).
- kapājums Paveikta darbība, rezultāts --> kapāt (1).
- kāpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> kāpināt (1).
- kāpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> kāpināt (2).
- kāpums Paveikta darbība, rezultāts --> kāpt (6).
- kāpums Paveikta darbība, rezultāts --> kāpt (7).
- kāpums Paveikta darbība, rezultāts --> kāpt (8).
- kārdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> kārdināt.
- kariķējums Paveikta darbība, rezultāts --> kariķēt.
- kārsums Paveikta darbība, rezultāts --> kārst; šādā veidā apstrādātā šķiedra.
- kārums Paveikta darbība, rezultāts --> kārt.
- kārtājums Paveikta darbība, rezultāts --> kārtāt (1).
- kartonējums Paveikta darbība, rezultāts --> kartonēt; vienkāršots (parasti grāmatas) iesējums kartona vākos.
- kārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> kārtot 1(2).
- kārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> kārtot 1(3).
- kārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> kārtot 1(4).
- kasījums Paveikta darbība, rezultāts --> kasīt (1).
- kasījums Paveikta darbība, rezultāts --> kasīt (2).
- kasījums Paveikta darbība, rezultāts --> kasīt (3).
- kauninājums Paveikta darbība, rezultāts --> kaunināt.
- kausējums paveikta darbība, rezultāts --> kausēt 1(1); kausējot šķidrā agregātstāvoklī pārvērsta viela.
- kausējums paveikta darbība, rezultāts --> kausēt 1(2); termiski apstrādājot, attīrīta viela, arī viendabīgā masā, materiālā pārvērsta viela.
- kāviens Paveikta darbība, rezultāts --> kaut (1).
- kavējums Paveikta darbība, rezultāts --> kavēt (1).
- kavējums Paveikta darbība, rezultāts --> kavēt (2).
- kavējums Paveikta darbība, rezultāts --> kavēt (3).
- klājums Paveikta darbība, rezultāts --> klāt (1).
- klājums Paveikta darbība, rezultāts --> klāt (4); uzklātais slānis, kārta.
- klaušinājums Paveikta darbība, rezultāts --> klaušināt.
- klusinājums Paveikta darbība, rezultāts --> klusināt (1).
- klusinājums Paveikta darbība, rezultāts --> klusināt (2).
- klusinājums Paveikta darbība, rezultāts --> klusināt (3).
- klusinājums Paveikta darbība, rezultāts --> klusināt (4).
- kniedējums Paveikta darbība, rezultāts --> kniedēt (1).
- kniedējums Paveikta darbība, rezultāts --> kniedēt (2).
- kodinājums Paveikta darbība, rezultāts --> kodināt 1 (1); ornaments, attēls u. tml., kas iegūts kodinot.
- kolorējums Paveikta darbība, rezultāts --> kolorēt (1).
- kolorējums Paveikta darbība, rezultāts --> kolorēt (2).
- kombinējums Paveikta darbība, rezultāts --> kombinēt (1).
- kombinējums Paveikta darbība, rezultāts --> kombinēt (2).
- kombinējums Paveikta darbība, rezultāts --> kombinēt (3).
- komentējums Paveikta darbība, rezultāts --> komentēt (1).
- komentējums Paveikta darbība, rezultāts --> komentēt (2).
- komponējums Paveikta darbība, rezultāts --> komponēt (1).
- komponējums Paveikta darbība, rezultāts --> komponēt (2).
- komponējums Paveikta darbība, rezultāts --> komponēt (3).
- konfrontējums Paveikta darbība, rezultāts --> konfrontēt (1).
- konfrontējums Paveikta darbība, rezultāts --> konfrontēt (2).
- kontrastējums Paveikta darbība, rezultāts --> kontrastēt (1).
- kontrastējums Paveikta darbība, rezultāts --> kontrastēt (2).
- konturējums Paveikta darbība, rezultāts --> konturēt.
- kopējums Paveikta darbība, rezultāts --> kopēt (1).
- kopējums Paveikta darbība, rezultāts --> kopēt (2).
- kopējums Paveikta darbība, rezultāts --> kopēt (3).
- kopums Paveikta darbība, rezultāts --> kopt (3).
- koriģējums Paveikta darbība, rezultāts --> koriģēt (1).
- koriģējums Paveikta darbība, rezultāts --> koriģēt (2).
- kodums Paveikta darbība, rezultāts --> kost (1).
- kotējums Paveikta darbība, rezultāts --> kotēt (1).
- kotējums Paveikta darbība, rezultāts --> kotēt (2).
- krāsojums Paveikta darbība, rezultāts --> krāsot (1).
- krāsojums Paveikta darbība, rezultāts --> krāsot (2).
- krāšļojums Paveikta darbība, rezultāts --> krāšļot.
- krājums Paveikta darbība, rezultāts --> krāt (1).
- krājums Paveikta darbība, rezultāts --> krāt (2); kolekcija.
- krājums Paveikta darbība, rezultāts --> krāt (3); arī ietaupījums.
- krāvums Paveikta darbība, rezultāts --> kraut (1).
- krāvums Paveikta darbība, rezultāts --> krauties.
- krītojums Paveikta darbība, rezultāts --> krītot (1).
- krokojums Paveikta darbība, rezultāts --> krokot (1).
- krokojums Paveikta darbība, rezultāts --> krokot (2).
- krokojums Paveikta darbība, rezultāts --> krokot (3).
- kropļojums Paveikta darbība, rezultāts --> kropļot (1).
- kropļojums Paveikta darbība, rezultāts --> kropļot (2).
- kropļojums Paveikta darbība, rezultāts --> kropļot (3).
- krustojums Paveikta darbība, rezultāts --> krustot (1).
- krustojums Paveikta darbība, rezultāts --> krustot (2).
- krustojums Paveikta darbība, rezultāts --> krustot 1(1).
- krustojums Paveikta darbība, rezultāts --> krustot 1(2).
- kūdījums Paveikta darbība, rezultāts --> kūdīt.
- kūdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> kūdīt.
- kuģojums Paveikta darbība, rezultāts --> kuģot (1).
- kuģojums Paveikta darbība, rezultāts --> kuģot (2).
- kūkojums Paveikta darbība, rezultāts --> kūkot 1.
- kūlums Paveikta darbība, rezultāts --> kult (1); kuļot iegūtais graudu, sēklu kopums.
- kūlums Paveikta darbība, rezultāts --> kult (2).
- kuplinājums Paveikta darbība, rezultāts --> kuplināt (2); papildinājums.
- kuplojums Paveikta darbība, rezultāts --> kuplot (1).
- kuplojums Paveikta darbība, rezultāts --> kuplot (2); papildinājums.
- kūrums Paveikta darbība, rezultāts --> kurt (1).
- kūrums Paveikta darbība, rezultāts --> kurt (2).
- kvēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> kvēlot (1).
- kvēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> kvēlot (2).
- kvēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> kvēlot (3).
- kvēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> kvēlot (4).
- kvitējums Paveikta darbība, rezultāts --> kvitēt.
- ķēpājums Paveikta darbība, rezultāts --> ķēpāt (2).
- ķēriens Paveikta darbība, rezultāts --> ķert (3); tas, kas ir iegūts ķerot, gūstot.
- ķīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> ķīlēt.
- labojums Paveikta darbība, rezultāts --> labot (1).
- labojums Paveikta darbība, rezultāts --> labot (2).
- labojums Paveikta darbība, rezultāts --> labot (3).
- labojums Paveikta darbība, rezultāts --> labot (4).
- lādējums Paveikta darbība, rezultāts --> lādēt 1 (1).
- lādējums Paveikta darbība, rezultāts --> lādēt 1 (2).
- lādējums Paveikta darbība, rezultāts --> lādēt 1 (3).
- laistījums Paveikta darbība, rezultāts --> laistīt 1 (1).
- laistījums Paveikta darbība, rezultāts --> laistīt 1 (2).
- lakojums Paveikta darbība, rezultāts --> lakot; lakas kārta, kas pārklāta (kā) virsmai.
- laķējums Paveikta darbība, rezultāts --> laķēt; izskaistinājums.
- lāpījums Paveikta darbība, rezultāts --> lāpīt; lāpīta vieta.
- lasījums Paveikta darbība, rezultāts --> lasīt (1).
- lasījums Paveikta darbība, rezultāts --> lasīt (1).
- lasījums Paveikta darbība, rezultāts --> lasīt (2).
- lasījums Paveikta darbība, rezultāts --> lasīt (3).
- lasījums Paveikta darbība, rezultāts --> lasīt (5).
- latviskojums Paveikta darbība, rezultāts --> latviskot (1).
- latviskojums Paveikta darbība, rezultāts --> latviskot (2).
- lauzums Paveikta darbība, rezultāts --> lauzt (1).
- lauzums Paveikta darbība, rezultāts --> lauzt (2).
- lauzums Paveikta darbība, rezultāts --> lauzt (3).
- lauzums Paveikta darbība, rezultāts --> lauzt (4).
- līdzsvarojums Paveikta darbība, rezultāts --> līdzsvarot (1).
- līdzsvarojums Paveikta darbība, rezultāts --> līdzsvarot (2).
- liegums Paveikta darbība, rezultāts --> liegt (1).
- liekums Paveikta darbība, rezultāts --> liekt (1); veidojums, kam ir loka forma.
- liesmojums Paveikta darbība, rezultāts --> liesmot (1).
- liesmojums Paveikta darbība, rezultāts --> liesmot (2).
- liesmojums Paveikta darbība, rezultāts --> liesmot (3).
- lējums Paveikta darbība, rezultāts --> liet (1).
- lējums Paveikta darbība, rezultāts --> liet (2); izstrādājums, kas iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
- lijums Paveikta darbība, rezultāts --> līt (1).
- lobījums Paveikta darbība, rezultāts --> lobīt (1).
- lobījums Paveikta darbība, rezultāts --> lobīt (2).
- lobījums Paveikta darbība, rezultāts --> lobīt (3).
- locījums paveikta darbība, rezultāts --> locīt 1(2).
- lodējums Paveikta darbība, rezultāts --> lodēt; savienojuma vieta, kas izveidojusies lodējot.
- lokalizējums Paveikta darbība, rezultāts --> lokalizēt (1).
- lolojums Paveikta darbība, rezultāts --> lolot (2).
- lūzums Paveikta darbība, rezultāts --> lūzt (1); šķelšanās, dalīšanās vieta.
- lūzums Paveikta darbība, rezultāts --> lūzt (2).
- madarojums Paveikta darbība, rezultāts --> madarot (1).
- madarojums Paveikta darbība, rezultāts --> madarot (2).
- madarojums Paveikta darbība, rezultāts --> madarot (3).
- maketējums Paveikta darbība, rezultāts --> maketēt (1).
- maketējums Paveikta darbība, rezultāts --> maketēt (2).
- malums Paveikta darbība, rezultāts --> malt (1).
- margojums Paveikta darbība, rezultāts --> margot (2).
- markojums Paveikta darbība, rezultāts --> markot; marķējums (1).
- marķējums Paveikta darbība, rezultāts --> marķēt (1).
- marķējums Paveikta darbība, rezultāts --> marķēt (2).
- marķējums Paveikta darbība, rezultāts --> marķēt (3).
- marķējums Paveikta darbība, rezultāts --> marķēt (4).
- marmorējums Paveikta darbība, rezultāts --> marmorēt.
- maskējums Paveikta darbība, rezultāts --> maskēt (1); tas, ar ko maskē.
- maskējums Paveikta darbība, rezultāts --> maskēt (2).
- materializējums Paveikta darbība, rezultāts --> materializēt.
- matējums Paveikta darbība, rezultāts --> matēt.
- meistarojums Paveikta darbība, rezultāts --> meistarot; priekšmets, kas ir pagatavots, arī izlabots, parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi.
- meklējums Paveikta darbība, rezultāts --> meklēt (1).
- meklējums Paveikta darbība, rezultāts --> meklēt (2).
- meklējums Paveikta darbība, rezultāts --> meklēt (3).
- meklējums Paveikta darbība, rezultāts --> meklēt (4).
- metalizējums Paveikta darbība, rezultāts --> metalizēt; metāla kārta, kas ir pārklāta (kā) virsmai; metāla kopums, kas ir pievienots (kam).
- metinājums Paveikta darbība, rezultāts --> metināt 1(1).
- metinājums Paveikta darbība, rezultāts --> metināt 1(2).
- mežģījums Paveikta darbība, rezultāts --> mežģīt (3).
- miecējums Paveikta darbība, rezultāts --> miecēt.
- mierinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mierināt.
- miglojums Paveikta darbība, rezultāts --> miglot (1).
- miglojums Paveikta darbība, rezultāts --> miglot (2).
- mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (1).
- mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (2).
- mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (3).
- mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (4).
- mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (5).
- mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (6).
- mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (7).
- mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (8).
- mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (9).
- minējums Paveikta darbība, rezultāts --> minēt (1).
- minējums Paveikta darbība, rezultāts --> minēt (3).
- mitrinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mitrināt.
- mīzienis Paveikta darbība, rezultāts --> mīzt, urinēt.
- modelējums Paveikta darbība, rezultāts --> modelēt (1).
- modelējums Paveikta darbība, rezultāts --> modelēt (2).
- modelējums Paveikta darbība, rezultāts --> modelēt (3).
- modernizējums Paveikta darbība, rezultāts --> modernizēt.
- modulējums Paveikta darbība, rezultāts --> modulēt (1).
- modulējums Paveikta darbība, rezultāts --> modulēt (2).
- modulējums Paveikta darbība, rezultāts --> modulēt (3).
- montējums Paveikta darbība, rezultāts --> montēt (1).
- montējums Paveikta darbība, rezultāts --> montēt (2).
- motivējums Paveikta darbība, rezultāts --> motivēt (1).
- mudinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mudināt (1).
- mudinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mudināt (2).
- mūrējums Paveikta darbība, rezultāts --> mūrēt.
- murgojums Paveikta darbība, rezultāts --> murgot (1).
- murgojums Paveikta darbība, rezultāts --> murgot (2).
- murgojums Paveikta darbība, rezultāts --> murgot (3).
- musinājums Paveikta darbība, rezultāts --> musināt.
- naglojums Paveikta darbība, rezultāts --> naglot.
- nākums Paveikta darbība, rezultāts --> nākt (1); arī nāciens (1).
- nesums Paveikta darbība, rezultāts --> nest (1).
- niansējums Paveikta darbība, rezultāts --> niansēt.
- nievājums Paveikta darbība, rezultāts --> nievāt; arī nievas.
- niķelējums Paveikta darbība, rezultāts --> niķelēt; niķeļa kārta, kas ir pārklāta (kā) virsmai.
- nītījums Paveikta darbība, rezultāts --> nītīt.
- nivelējums Paveikta darbība, rezultāts --> nivelēt (1).
- nivelējums Paveikta darbība, rezultāts --> nivelēt (2).
- nivelējums Paveikta darbība, rezultāts --> nivelēt (3).
- noapaļojums Paveikta darbība, rezultāts --> noapaļot (1).
- noapaļojums Paveikta darbība, rezultāts --> noapaļot (2).
- nobarojums Paveikta darbība, rezultāts --> nobarot.
- nobeigums Paveikta darbība, rezultāts --> nobeigt (1).
- noberzums Paveikta darbība, rezultāts --> noberzt (1).
- nobīdījums Paveikta darbība, rezultāts --> nobīdīt (3).
- nobirums Paveikta darbība, rezultāts --> nobirt (1).
- nobirums Paveikta darbība, rezultāts --> nobirt (2).
- nobrukums Paveikta darbība, rezultāts --> nobrukt (1).
- nobrūnējums Paveikta darbība, rezultāts --> nobrūnēt (1).
- nocenojums Paveikta darbība, rezultāts --> nocenot (1).
- nocenojums Paveikta darbība, rezultāts --> nocenot (2).
- nocirpums Paveikta darbība, rezultāts --> nocirpt (1).
- nodibinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nodibināt (1).
- nodibinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nodibināt (3).
- nodibinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nodibināt(2).
- nodilums Paveikta darbība, rezultāts --> nodilt.
- nodrošinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nodrošināt (1).
- nodrošinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nodrošināt (2).
- nodrošinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nodrošināt (3).
- nodrošinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nodrošināt (4).
- nodrošinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nodrošināt (5).
- nodrupums Paveikta darbība, rezultāts --> nodrupt; nodrupusi vieta.
- noēnojums Paveikta darbība, rezultāts --> noēnot.
- noformējums Paveikta darbība, rezultāts --> noformēt (1).
- noformējums Paveikta darbība, rezultāts --> noformēt (2).
- nogriezums Paveikta darbība, rezultāts --> nogriezt 2(1); nogriezta daļa, gabals.
- nogruvums Paveikta darbība, rezultāts --> nogrūt, nogruvusi vieta.
- nokārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> nokārtot.
- nokavējums Paveikta darbība, rezultāts --> nokavēt (1).
- nokavējums Paveikta darbība, rezultāts --> nokavēt (2).
- noklusējums Paveikta darbība, rezultāts --> noklusēt (1).
- nokomplektējums Paveikta darbība, rezultāts --> nokompleklēt (1).
- nokūlums Paveikta darbība, rezultāts --> nokult (1); kuļot iegūtais graudu, sēklu kopums; kūlums (1).
- nolādējums Paveikta darbība, rezultāts --> nolādēt.
- nolaidums Paveikta darbība, rezultāts --> nolaist (1).
- nolaidums Paveikta darbība, rezultāts --> nolaist (2).
- nolasījums Paveikta darbība, rezultāts --> nolasīt 1(3).
- nolatojums Paveikta darbība, rezultāts --> nolatot.
- nolēmums Paveikta darbība, rezultāts --> nolemt (1).
- nolēmums Paveikta darbība, rezultāts --> nolemt (2).
- noliegums Paveikta darbība, rezultāts --> noliegt (1).
- noliegums Paveikta darbība, rezultāts --> noliegt (2); aizliegums.
- noliekums Paveikta darbība, rezultāts --> noliekt (1).
- noliekums Paveikta darbība, rezultāts --> noliekt (2).
- nolietojums Paveikta darbība, rezultāts --> nolietot (1).
- nolīgums Paveikta darbība, rezultāts --> nolīgt (1); vienošanās par veicamo darbu, saņemamo atlīdzību.
- nolocījums Paveikta darbība, rezultāts --> nolocīt.
- nomelnējums Paveikta darbība, rezultāts --> nomelnēt; nomelnējusi vieta.
- nomelnojums Paveikta darbība, rezultāts --> nomelnot (1); nomelnējums.
- nomelnojums Paveikta darbība, rezultāts --> nomelnot (2).
- nometinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nometināt (1).
- nomierinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nomierināt.
- nonicinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nonicināt.
- noniecinājums Paveikta darbība, rezultāts --> noniecināt.
- nopaļājums Paveikta darbība, rezultāts --> nopaļāt.
- nopamatojums Paveikta darbība, rezultāts --> nopamatot.
- nopēlums Paveikta darbība, rezultāts --> nopelt.
- noplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> noplūst (1).
- noplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> noplūst (2).
- noplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> noplūst (3).
- nopļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> nopļaut.
- nopratinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nopratināt.
- nopulgojams Paveikta darbība, rezultāts --> nopulgot.
- norādījums Paveikta darbība, rezultāts --> norādīt (2).
- norādījums Paveikta darbība, rezultāts --> norādīt (3).
- norādījums Paveikta darbība, rezultāts --> norādīt (4).
- noraidījums Paveikta darbība, rezultāts --> noraidīt (3).
- noraidījums Paveikta darbība, rezultāts --> noraidīt (4).
- norājums Paveikta darbība, rezultāts --> norāt.
- norāvums Paveikta darbība, rezultāts --> noraut (1).
- norāvums Paveikta darbība, rezultāts --> noraut (6).
- norāvums Paveikta darbība, rezultāts --> noraut (7).
- norāvums Paveikta darbība, rezultāts --> noraut (8).
- noregulējums Paveikta darbība, rezultāts --> noregulēt (1).
- noregulējums Paveikta darbība, rezultāts --> noregulēt (2).
- normējums Paveikta darbība, rezultāts --> normēt (1).
- normējums Paveikta darbība, rezultāts --> normēt (2).
- norobežojums Paveikta darbība, rezultāts --> norobežot (2).
- norobežojums Paveikta darbība, rezultāts --> norobežot (3).
- norobežojums Paveikta darbība, rezultāts --> norobežot(1); tas (piemēram, zīme, konstrukcija), kas izmantots (kā) norobežošanai, tas, kas veido (kā) robežu.
- norūdījums Paveikta darbība, rezultāts --> norūdīt (1).
- norūdījums Paveikta darbība, rezultāts --> norūdīt (2).
- nosaitējums Paveikta darbība, rezultāts --> nosaitēt; tas, ar ko (kas) ir nosaitēts.
- nosegums Paveikta darbība, rezultāts --> nosegt (1); tas, ar ko (kas) ir nosegts.
- nosegums Paveikta darbība, rezultāts --> nosegt (2); tas, ar ko (kas) ir nosegts.
- nosegums Paveikta darbība, rezultāts --> nosegt (3).
- nosegums Paveikta darbība, rezultāts --> nosegt (4).
- noskaidrojums Paveikta darbība, rezultāts --> noskaidrot (1).
- noskaidrojums Paveikta darbība, rezultāts --> noskaidrot (2).
- noskalojums Paveikta darbība, rezultāts --> noskalot; tas, kas ir noskalots, noskalojies.
- noskaņojums Paveikta darbība, rezultāts --> noskaņot (1).
- noslīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> noslīdēt (1).
- noslīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> noslīdēt (2).
- noslīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> noslīdēt (5).
- noslīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> noslīdēt (7).
- noslīpējums Paveikta darbība, rezultāts --> noslīpēt (1).
- noslīpējums Paveikta darbība, rezultāts --> noslīpēt (2).
- noslīpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> noslīpināt.
- noslogojums Paveikta darbība, rezultāts --> noslogot (1).
- noslogojums Paveikta darbība, rezultāts --> noslogot (2).
- nosodījums Paveikta darbība, rezultāts --> nosodīt (1); noraidoša, nopeļoša attieksme (pret ko), šādas attieksmes izpausme.
- nosodījums Paveikta darbība, rezultāts --> nosodīt (2).
- nospiedums Paveikta darbība, rezultāts --> nospiest (1).
- nospiedums Paveikta darbība, rezultāts --> nospiest (10); ar spiedienu radīts (kā) atveids.
- nospiedums Paveikta darbība, rezultāts --> nospiest (6).
- nospiedums Paveikta darbība, rezultāts --> nospiest (7).
- nospriegojums Paveikta darbība, rezultāts --> nospriegot.
- nosprostojums Paveikta darbība, rezultāts --> nosprostot; aizsprostojums (1); arī nosprosts.
- nostādinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nostādināt (1).
- nostādinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nostādināt (2).
- nostādne Paveikta darbība, rezultāts --> nostādīt (5).
- nostādījums Paveikta darbība, rezultāts --> nostādīt 1(2).
- nostādījums Paveikta darbība, rezultāts --> nostādīt 1(4).
- nostiepums Paveikta darbība, rezultāts --> nostiept (1).
- nostiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nostiprināt (1); veidojums (kā) nostiprināšanai.
- nostiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nostiprināt (3).
- nostrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> nostrādāt (3); izveidojums, apdare.
- nostrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> nostrādāt (5).
- nosūtījums Paveikta darbība, rezultāts --> nosūtīt (1).
- nosūtījums Paveikta darbība, rezultāts --> nosūtīt (2); arī norīkojums.
- nošķēlums Paveikta darbība, rezultāts --> nošķelt.
- nošļaupums Paveikta darbība, rezultāts --> nošļaupt.
- notecējums Paveikta darbība, rezultāts --> notecēt 1(1).
- notecējums Paveikta darbība, rezultāts --> notecēt 1(2).
- notecējums Paveikta darbība, rezultāts --> notecēt 1(3).
- notēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> notēlot (1).
- notēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> notēlot (2).
- notinums Paveikta darbība, rezultāts --> notīt (1).
- notinums Paveikta darbība, rezultāts --> notīt (2).
- notinums Paveikta darbība, rezultāts --> notīt (3).
- notonējums Paveikta darbība, rezultāts --> notonēt; arī krāsas tonis, nokrāsa.
- novēlējums Paveikta darbība, rezultāts --> novēlēt (1); izteikums, ar kuru ko novēl.
- novēlējums Paveikta darbība, rezultāts --> novēlēt (2).
- novēlējums Paveikta darbība, rezultāts --> novēlēt (3).
- novēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> novēlot (1); nokavējums (2).
- novērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt (1).
- novērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt (2).
- novērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt (3).
- novērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt (4).
- novērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt (5).
- novietojums Paveikta darbība, rezultāts --> novietot (1).
- novietojums Paveikta darbība, rezultāts --> novietot (2).
- novilcinājums Paveikta darbība, rezultāts --> novilcināt.
- nožogojums Paveikta darbība, rezultāts --> nožogot.
- nožuvums Paveikta darbība, rezultāts --> nožūt (1).
- oderējums Paveikta darbība, rezultāts --> oderēt (1).
- oderējums paveikta darbība, rezultāts --> oderēt (2); aizsargslāņa, arī apmetuma kārta (kā) iekšpusē.
- oriģinalizējums Paveikta darbība, rezultāts --> oriģinalizēt.
- ornamentējams Paveikta darbība, rezultāts --> ornamentēt(1).
- ornamentējams Paveikta darbība, rezultāts --> ornamentēt(2).
- otējums Paveikta darbība, rezultāts --> otēt.
- paasinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paasināt (2).
- paasinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paasināt (3).
- paasinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paasināt (4).
- paātrinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paātrināt (1).
- paātrinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paātrināt (2).
- paaugstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paaugstināt (1).
- paaugstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paaugstināt (2).
- paaugstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paaugstināt (3).
- paaugstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paaugstināt (4).
- paaugstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paaugstināt (5).
- pabiezinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pabiezināt (1).
- pabiezinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pabiezināt (2).
- pacēlums Paveikta darbība, rezultāts --> pacelt (3).
- pacēlums Paveikta darbība, rezultāts --> pacelt (4).
- pacēlums Paveikta darbība, rezultāts --> pacelt (5).
- pacēlums Paveikta darbība, rezultāts --> pacelt (6).
- pacienājums Paveikta darbība, rezultāts --> pacienāt; ēdieni, dzērieni, ar ko pacienā (parasti viesi); arī cienasts.
- padārdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> padārdzināt.
- padziļinājums Paveikta darbība, rezultāts --> padziļināt (1).
- padziļinājums Paveikta darbība, rezultāts --> padziļināt (2).
- padziļinājums Paveikta darbība, rezultāts --> padziļināt (3).
- pafakturējums Paveikta darbība, rezultāts --> pafakturēt.
- pagarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pagarināt (1); daļa (piemēram, priekšmetam), kas padara (to) garāku.
- pagarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pagarināt (2); paildzinājums (2).
- pagleznojums Paveikta darbība, rezultāts --> pagleznot (1).
- pagodinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pagodināt (1).
- pagrozījums Paveikta darbība, rezultāts --> pagrozīt (1).
- paildzinājums paveikta darbība, rezultāts --> paildzināt (1).
- paildzinājums paveikta darbība, rezultāts --> paildzināt (2).
- pakaļdarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pakaļdarināt (1).
- pakaļdarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pakaļdarināt (2).
- pakārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakārtot (1), pakārtoties (1).
- pakļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pakļaut (1).
- pakļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pakļaut (2).
- pakļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pakļaut (3).
- pakļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pakļaut (4).
- pakojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakot (1).
- pakojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakot (2); materiāls, materiāla kārta, ar ko apņem (piemēram, priekšmetu), piepilda (piemēram, spraugas, plaisas).
- palēninājums Paveikta darbība, rezultāts --> palēnināt.
- palētinājums Paveikta darbība, rezultāts --> palētināt.
- palielinājums Paveikta darbība, rezultāts --> palielināt (1).
- palielinājums Paveikta darbība, rezultāts --> palielināt (2).
- palielinājums Paveikta darbība, rezultāts --> palielināt (3).
- palocījums Paveikta darbība, rezultāts --> palocīt (1).
- paļājums Paveikta darbība, rezultāts --> paļāt; paļas.
- pamatojums Paveikta darbība, rezultāts --> pamatot; faktu, cēloņu, loģisku slēdzienu u. tml. kopums, ko izmanto, lai pierādītu (kā) patiesumu, nepieciešamību.
- pamazinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pamazināt (1).
- pamazinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pamazināt (2).
- pametums Paveikta darbība, rezultāts --> pamest (3); kādā vietā atstāts, arī pazaudēts priekšmets.
- pamudinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pamudināt; arī ierosinājums, norādījums (ko darīt).
- panējums Paveikta darbība, rezultāts --> panēt; apceptā (produkta) virskārta no rīvmaizes, miltiem, olas u. tml.
- paotējums Paveikta darbība, rezultāts --> paotēt.
- papildinājums Paveikta darbība, rezultāts --> papildināt (1); tas, ar ko papildina (1).
- papildinājums Paveikta darbība, rezultāts --> papildināt (2); tas, ar ko papildina (2); arī piedeva.
- papildinājums Paveikta darbība, rezultāts --> papildināt (3); tas, ar ko papildina (3).
- papildinājums Paveikta darbība, rezultāts --> papildināt (4); tas, ar ko papildina (4).
- papildinājums Paveikta darbība, rezultāts --> papildināt (5); izteikums, kas papildina, arī precizē iepriekš teikto; arī piebilde.
- paplašinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paplašināt (1); paplašināta (kā) daļa, vieta.
- paplašinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paplašināt (2).
- paplašinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paplašināt (3).
- paplatinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paplatināt; paplatinātā (kā) daļa, vieta.
- parādījums Paveikta darbība, rezultāts --> parādīt (3).
- parādījums Paveikta darbība, rezultāts --> parādīt (4).
- parādījums Paveikta darbība, rezultāts --> parādīt (6).
- paraibinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paraibināt.
- pārakmeņojumi Paveikta darbība, rezultāts --> pārakmeņoties; fosilijas.
- pārapdrošinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārapdrošināt.
- pārbīdījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārbīdīt (1).
- pārbīdījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārbīdīt (2).
- pārcēlums Paveikta darbība, rezultāts --> pārcelt (1).
- pārcēlums Paveikta darbība, rezultāts --> pārcelt (3).
- pārcēlums Paveikta darbība, rezultāts --> pārcelt (8).
- pārdalījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārdalīt (1).
- pārdalījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārdalīt (2).
- pārdrukājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārdrukāt (1).
- pārdrukājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārdrukāt (2).
- paredzējums Paveikta darbība, rezultāts --> paredzēt (1).
- pareģojums Paveikta darbība, rezultāts --> pareģot (1).
- pareģojums Paveikta darbība, rezultāts --> pareģot (2).
- paresninājums Paveikta darbība, rezultāts --> paresnināt, paresnināties, paresnināta, paresninājusies (kā) daļa, vieta.
- pārgaismojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārgaismot.
- pārgleznojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārgleznot.
- pārgrozījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārgrozīt; arī pārmaiņa.
- pārgrupējams Paveikta darbība, rezultāts --> pārgrupēt, pārgrupēties.
- pārkairinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkairināt.
- pārkaļķojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkaļķoties (1).
- pārkaļķojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkaļķoties (2).
- pārkārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkārtot (1).
- pārkārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkārtot (2); pasākums, ar ko ievieš citu sistēmu, kārtību (piemēram, ekonomikā, ražošanā, politikā).
- pārkārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkārtot (3).
- pārklājums paveikta darbība, rezultāts --> pārklāt (2); kādas vielas, materiāla kārta uz (kā) virsmas, parasti ar aizsargājošu vai dekoratīvu nozīmi.
- pārlabojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārlabot (1).
- pārlabojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārlabot (2).
- pārliekums Paveikta darbība, rezultāts --> pārliekt (1).
- pārliekums Paveikta darbība, rezultāts --> pārliekt (2).
- pārlējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārliet (1); viela, ar kuru pārlej (kā) virsmu.
- pārlikums Paveikta darbība, rezultāts --> pārlikt (5).
- pārlūkojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārlūkot.
- pārmantojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārmantot (1).
- pārmantojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārmantot (2).
- pārmēslojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārmēslot.
- pārmetums Paveikta darbība, rezultāts --> pārmest (4).
- pārmitrinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārmitrināt.
- pārnesums Paveikta darbība, rezultāts --> pārnest (3).
- pārogļojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārogļot (1), pārogļoties (1); ogle, kas radusies, kam sadegot.
- pārplānojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārplānot.
- pārplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> pārplūst (1).
- pārplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> pārplūst (2); pārplūdusi vieta.
- pārplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> pārplūst (4).
- pārpublicējams Paveikta darbība, rezultāts --> pārpublicēt.
- pārradījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārradīt.
- pārraidījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārraidīt (1).
- pārrakstījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārrakstīt (1).
- pārrakstījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārrakstīt (2).
- pārrakums Paveikta darbība, rezultāts --> pārrakt (1).
- pārrakums Paveikta darbība, rezultāts --> pārrakt (2).
- pārrakums Paveikta darbība, rezultāts --> pārrakt (3).
- pārrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pārraut (1).
- pārrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pārraut (2).
- pārrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pārraut (3).
- pārsātinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārsātināt (1).
- pārsātinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārsātināt (2).
- pārsātinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārsātināt (3).
- pārsātinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārsātināt (4).
- pārsegums Paveikta darbība, rezultāts --> pārsegt (2).
- pārsējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārsiet (1).
- pārsējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārsiet (2).
- pārskaitījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārskaitīt (1); arī uzskaitījums.
- pārslogojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārslogot (1).
- pārslogojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārslogot (2); pārslodze (2).
- pārslogojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārslogot (3).
- pārslogojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārslogot (4).
- pārsniegums Paveikta darbība, rezultāts --> pārsniegt (1).
- pārspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārspīlēt.
- pārspriedums Paveikta darbība, rezultāts --> pārspriest.
- pārstāstījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstāstīt.
- pārstatījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstatīt (1).
- pārstatījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstatīt (2).
- pārstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstrādāt (1).
- pārstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstrādāt (2).
- pārstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstrādāt (3).
- pārstudējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstudēt (1).
- pārtapums Paveikta darbība, rezultāts --> pārtapt (2).
- pārtēriņš Paveikta darbība, rezultāts --> pārtērēt.
- pārtraukums Paveikta darbība, rezultāts --> pārtraukt (3); atstarpe, kas ir izveidota, radusies (starp ko).
- pārtrūkums Paveikta darbība, rezultāts --> pārtrūkt (1).
- pārtrūkums Paveikta darbība, rezultāts --> pārtrūkt (2).
- pārtulkojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārtulkot.
- pārtvērums Paveikta darbība, rezultāts --> pārtvert (1).
- pārvadājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārvadāt.
- pārveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārveidot (1), pārveidoties (1).
- pārveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārveidot (2), pārveidoties (2).
- pārveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārveidot (3), pārveidoties (3).
- pārvērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārvērtēt (1).
- pārvērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārvērtēt (2).
- pārvilkums Paveikta darbība, rezultāts --> pārvilkt (5).
- pārzāģējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārzāģēt.
- pasējums Paveikta darbība, rezultāts --> pasēt 1; arī pasējas kultūra.
- paskaidrojums Paveikta darbība, rezultāts --> paskaidrot; teksts, kurā kas ir paskaidrots.
- paskubinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paskubināt; arī ierosinājums, norādījums (ko darīt); arī pamudinājums.
- pasliktinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pasliktināt.
- paspilgtinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paspilgtināt(1).
- paspilgtinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paspilgtināt(2).
- pastarpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pastarpināt(1).
- pastarpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pastarpināt(2).
- pastiepums Paveikta darbība, rezultāts --> pastiept(1).
- pastiepums Paveikta darbība, rezultāts --> pastiept(2).
- pastiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pastiprināt (1); konstrukcija, veidojums, kas ko pastiprina.
- pastiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pastiprināt (2).
- pastiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pastiprināt (3).
- pastiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pastiprināt (4).
- pasūtījums Paveikta darbība, rezultāts --> pasūtīt 1.
- pasvītrojums Paveikta darbība, rezultāts --> pasvītrot (1); svītra, kas ir pavilkta (parasti zem kādas teksta daļas), lai padarītu (to) atšķirīgu.
- pasvītrojums Paveikta darbība, rezultāts --> pasvītrot (2).
- patapinājums Paveikta darbība, rezultāts --> patapināt (1).
- patapinājums Paveikta darbība, rezultāts --> patapināt (2); tas, kas ir patapināts.
- patinējums Paveikta darbība, rezultāts --> patinēt.
- pavadījums Paveikta darbība, rezultāts --> pavadīt(1).
- pavairojams Paveikta darbība, rezultāts --> pavairot(1); pavairojot iegūtais (kā) skaits, daudzums.
- pavairojams Paveikta darbība, rezultāts --> pavairot(2).
- pavairojams Paveikta darbība, rezultāts --> pavairot(3).
- pavairojams Paveikta darbība, rezultāts --> pavairot(4).
- pavājinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pavājināt.
- paveikums Paveikta darbība, rezultāts --> paveikt.
- pavērsums Paveikta darbība, rezultāts --> pavērst(1).
- pavērsums Paveikta darbība, rezultāts --> pavērst(2).
- pavērums Paveikta darbība, rezultāts --> pavērt(1).
- pavedums Paveikta darbība, rezultāts --> pavest(1).
- pavēstījums Paveikta darbība, rezultāts --> pavēstīt.
- pavīpsnājams Paveikta darbība, rezultāts --> pavīpsnāt.
- pazeminājums Paveikta darbība, rezultāts --> pazemināt (1).
- pazeminājums Paveikta darbība, rezultāts --> pazemināt (2).
- pazeminājums Paveikta darbība, rezultāts --> pazemināt (3).
- pazeminājums Paveikta darbība, rezultāts --> pazemināt (4).
- pazeminājums Paveikta darbība, rezultāts --> pazemināt (5).
- pazeminājums Paveikta darbība, rezultāts --> pazemināt (6).
- pazemojums Paveikta darbība, rezultāts --> pazemot; izturēšanās, rīcība, runa, kas pazemo (kādu).
- pazobojums Paveikta darbība, rezultāts --> pazobot.
- pēdojums Paveikta darbība, rezultāts --> pēdot; kādā virsmā atstāto pēdu nospiedumu kopums.
- peldējums Paveikta darbība, rezultāts --> peldēt (1).
- peldējums Paveikta darbība, rezultāts --> peldēt (2).
- pēlums Paveikta darbība, rezultāts --> pelt.
- penterējums Paveikta darbība, rezultāts --> penterēt (1); arī penteris (1).
- perējums Paveikta darbība, rezultāts --> perēt; vienā reizē izperēto mazuļu kopums.
- personificējums Paveikta darbība, rezultāts --> personificēt.
- pieadījums Paveikta darbība, rezultāts --> pieadīt(1); pieadītā (kā) daļa, gabals.
- pieaugums paveikta darbība, rezultāts --> pieaugt (6); pilnveidošanās.
- piebildums Paveikta darbība, rezultāts --> piebilst; arī piebilde (1).
- piecirtums Paveikta darbība, rezultāts --> piecirst(2).
- piedegums Paveikta darbība, rezultāts --> piedegt(1); piedegušās vielas kārta.
- piedēvējums Paveikta darbība, rezultāts --> piedēvēt; īpašība, pazīme u. tml., ko kāds ir piedēvējis (kam).
- piedraudējums Paveikta darbība, rezultāts --> piedraudēt; vārdi, darbība, ar ko kādam piedraud.
- piedūmojums Paveikta darbība, rezultāts --> piedūmot.
- piedūņojums Paveikta darbība, rezultāts --> piedūņot.
- piefantazējums Paveikta darbība, rezultāts --> piefantazēt.
- piefiksējums Paveikta darbība, rezultāts --> piefiksēt.
- piefilmējums Paveikta darbība, rezultāts --> piefilmēt.
- piefotografējums Paveikta darbība, rezultāts --> piefotografēt.
- piefrizējums Paveikta darbība, rezultāts --> piefrizēt.
- pieglaudums Paveikta darbība, rezultāts --> pieglaust(1).
- piegriezums Paveikta darbība, rezultāts --> piegriezt 2(1).
- piegriezums Paveikta darbība, rezultāts --> piegriezt 2(2); papildus iemērītā, piešķirtā zeme.
- piejaukums Paveikta darbība, rezultāts --> piejaukt(1); tas, kas ir piejaukts (kā pamatsastāvam); arī piemaisījums.
- piekabinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piekabināt (1).
- piekabinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piekabināt (2).
- piekabinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piekabināt (3); tas, kas, piemēram, mākslas darbā, ir lieks, neiederīgs.
- piekārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> piekārtot (4).
- piekārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> piekārtot (5).
- iekausējums Paveikta darbība, rezultāts --> piekausēt (1).
- piekausējums Paveikta darbība, rezultāts --> piekausēt; kausējot pievienotā daļa.
- pieklauvējums Paveikta darbība, rezultāts --> pieklauvēt.
- piekļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> piekļaut(1).
- piekļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> piekļaut(2).
- piekniedējums Paveikta darbība, rezultāts --> piekniedēt.
- piekodinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piekodināt; arī norādījums, brīdinājums.
- piekrokojums Paveikta darbība, rezultāts --> piekrokot.
- piekusums Paveikta darbība, rezultāts --> piekust 2; piekusušās vielas kopums.
- pielabojums Paveikta darbība, rezultāts --> pielabot.
- pielāgojums Paveikta darbība, rezultāts --> pielāgot(1).
- pielāgojums Paveikta darbība, rezultāts --> pielāgot(2).
- pielāgojums Paveikta darbība, rezultāts --> pielāgot(3).
- pielidojums Paveikta darbība, rezultāts --> pielidot.
- pielīdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pielīdzināt(1).
- pielīdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pielīdzināt(2).
- pielējums Paveikta darbība, rezultāts --> pieliet(2).
- pielējums Paveikta darbība, rezultāts --> pieliet(4); pielejot izveidotā detaļa, elements.
- pielietojums Paveikta darbība, rezultāts --> pielietot.
- pielīmējums Paveikta darbība, rezultāts --> pielīmēt; pielīmētā daļa.
- pielodējums Paveikta darbība, rezultāts --> pielodēt.
- pielūžņojums Paveikta darbība, rezultāts --> pielūžņot (1).
- pielūžņojums Paveikta darbība, rezultāts --> pielūžņot (2).
- piemaisījums Paveikta darbība, rezultāts --> piemaisīt; tas, kas maisot ir pievienots, arī pievienojies klāt pie pamatsastāva.
- piemetinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piemetināt 1(1).
- piemetinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piemetināt 1(2).
- piemetinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piemetināt 2(1); īss izteikums, ar ko papildina iepriekš teikto; piebildums.
- piemetinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piemetināt 2(3).
- piemetinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piemetināt(2).
- pieminējums Paveikta darbība, rezultāts --> pieminēt(1).
- pieminējums Paveikta darbība, rezultāts --> pieminēt(2).
- piemistrojums Paveikta darbība, rezultāts --> piemistrot.
- piepildījums Paveikta darbība, rezultāts --> piepildīt (1).
- piepildījums Paveikta darbība, rezultāts --> piepildīt (2).
- piepildījums Paveikta darbība, rezultāts --> piepildīt (5); saturs, jēga.
- pieplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> pieplūst (3).
- pieplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> pieplūst(1).
- pieplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> pieplūst(2).
- piepušķojums Paveikta darbība, rezultāts --> piepušķot; tas, kas ir izdomāts, arī pārspīlēts un iekļauts tekstā.
- pierakstījums Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt(1).
- pierakstījums Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt(2).
- pierakums Paveikta darbība, rezultāts --> pierakt(2).
- pierausums Paveikta darbība, rezultāts --> pieraust (1); augs, tā daļa, kam ir pierausta augsne.
- piesārņojums Paveikta darbība, rezultāts --> piesārņot.
- piesātinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piesātināt (1).
- piesātinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piesātināt (2).
- piesātinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piesātināt (3).
- piesātinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piesātināt (4).
- piesegums Paveikta darbība, rezultāts --> piesegt(1); tas, ko izmanto (kā) piesegšanai.
- piesegums Paveikta darbība, rezultāts --> piesegt(2).
- piesērējums Paveikta darbība, rezultāts --> piesērēt(1).
- piesērējums Paveikta darbība, rezultāts --> piesērēt(2).
- piesērums Paveikta darbība, rezultāts --> piesērt 1.
- piesērums Paveikta darbība, rezultāts --> piesērt 2.
- presējums Paveikta darbība, rezultāts --> piesēt.
- piesējums Paveikta darbība, rezultāts --> piesiet(1); saite, ar ko (kas) ir piesiets.
- pieslāpējums Paveikta darbība, rezultāts --> pieslāpēt(1).
- pieslāpējums Paveikta darbība, rezultāts --> pieslāpēt(2).
- pieslēgums Paveikta darbība, rezultāts --> pieslēgt (2).
- pieslīpējums Paveikta darbība, rezultāts --> pieslīpēt (1).
- pieslīpējums Paveikta darbība, rezultāts --> pieslīpēt (2).
- piespēlējums Paveikta darbība, rezultāts --> piespēlēt.
- piestiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piestiprināt.
- piešķīrums Paveikta darbība, rezultāts --> piešķirt(1).
- piešuvums Paveikta darbība, rezultāts --> piešūt(1); tas, kas ir piešūts (piemēram, tērpa pagarināšanai).
- pietauvojums Paveikta darbība, rezultāts --> pietauvot.
- pieteikums Paveikta darbība, rezultāts --> pieteikt (2).
- pieteikums Paveikta darbība, rezultāts --> pieteikt (3); tas (piemēram, mākslas darbs), ar ko (kāds) apliecina, atklāj savas spējas; pirmā (spēju, talanta) izpausme.
- pietuvinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pietuvināt.
- pievedums Paveikta darbība, rezultāts --> pievest(1).
- pievienojums Paveikta darbība, rezultāts --> pievienot (1).
- pievienojums Paveikta darbība, rezultāts --> pievienot (2).
- pievienojums Paveikta darbība, rezultāts --> pievienot (3).
- pigmentējums Paveikta darbība, rezultāts --> pigmentēt(1).
- pigmentējums Paveikta darbība, rezultāts --> pigmentēt(2).
- pikējums Paveikta darbība, rezultāts --> pikēt.
- piķelējums Paveikta darbība, rezultāts --> piķelēt.
- piķējums Paveikta darbība, rezultāts --> piķēt 1.
- pildījums Paveikta darbība, rezultāts --> pildīt(1); viela, materiāls u. tml., ko izmanto (kā) pildīšanai.
- pilnveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> pilnveidot(1).
- pilnveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> pilnveidot(2).
- pilnveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> pilnveidot(3).
- pilnveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> pilnveidot(4).
- pindzelējums Paveikta darbība, rezultāts --> pindzelēt(1).
- pindzelējums Paveikta darbība, rezultāts --> pindzelēt(2).
- pinums paveikta darbība, rezultāts --> pīt (1); pinot darināts izstrādājums, priekšmets.
- placinājums Paveikta darbība, rezultāts --> placināt.
- plaisājums Paveikta darbība, rezultāts --> plaisāt; arī plaisa.
- plakums Paveikta darbība, rezultāts --> plakt (1).
- plakums Paveikta darbība, rezultāts --> plakt (2).
- plakums Paveikta darbība, rezultāts --> plakt (3).
- planējums Paveikta darbība, rezultāts --> planēt 1.
- planējums Paveikta darbība, rezultāts --> planēt 2.
- plankojums Paveikta darbība, rezultāts --> plankot.
- plaucējums Paveikta darbība, rezultāts --> plaucēt (1).
- plētums paveikta darbība, rezultāts --> plest.
- plisējums Paveikta darbība, rezultāts --> plisēt; speciāli apstrādātu sīku, regulāru ieloču kopums (piemēram, tērpā, audumā).
- plīsums Paveikta darbība, rezultāts --> plīst (2); bojājums, plaisa.
- plīsums Paveikta darbība, rezultāts --> plīst (3); izdilusi (kā) vieta, arī caurums.
- plīsums Paveikta darbība, rezultāts --> plīst (4).
- plīvojums Paveikta darbība, rezultāts --> plīvot.
- plūdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> plūdināt.
- pludinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pludināt(1).
- plūdums Paveikta darbība, rezultāts --> plūst(1).
- plūdums Paveikta darbība, rezultāts --> plūst(2).
- plūdums Paveikta darbība, rezultāts --> plūst(3).
- plūdums Paveikta darbība, rezultāts --> plūst(4).
- plūdums Paveikta darbība, rezultāts --> plūst(5).
- plūdums Paveikta darbība, rezultāts --> plūst(6).
- pļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pļaut; pļaujot iegūtais augu daļu kopums.
- poetizējums Paveikta darbība, rezultāts --> poetizēt.
- pogājums Paveikta darbība, rezultāts --> pogāt(1); daļa, josla (piemēram, apģērbam), kur ir izvietotas pogas, arī pogcaurumi.
- polsterējums Paveikta darbība, rezultāts --> polsterēt(1); arī polsteris (1).
- polsterējums Paveikta darbība, rezultāts --> polsterēt(2); arī polsteris (2).
- polsterējums Paveikta darbība, rezultāts --> polsterēt(3); arī polsteris (3).
- popularizējums Paveikta darbība, rezultāts --> popularizēt(1).
- popularizējums Paveikta darbība, rezultāts --> popularizēt(2).
- portretējums Paveikta darbība, rezultāts --> portretēt(1).
- portretējums Paveikta darbība, rezultāts --> portretēt(2).
- portretējums Paveikta darbība, rezultāts --> portretēt(3).
- postījums Paveikta darbība, rezultāts --> postīt(1).
- postījums Paveikta darbība, rezultāts --> postīt(2).
- postījums Paveikta darbība, rezultāts --> postīt(3).
- potējums Paveikta darbība, rezultāts --> potēt(1); vakcinējums.
- potējums Paveikta darbība, rezultāts --> potēt(2); vieta (augam), kur ir pārstādīts cita auga veģetatīvais orgāns.
- potējums Paveikta darbība, rezultāts --> potēt(3).
- prasījums Paveikta darbība, rezultāts --> prasīt (1).
- prasījums Paveikta darbība, rezultāts --> prasīt (2).
- pravietojums Paveikta darbība, rezultāts --> pravietot(1).
- pravietojums Paveikta darbība, rezultāts --> pravietot(2).
- precizējums Paveikta darbība, rezultāts --> precizēt.
- pretstatījums Paveikta darbība, rezultāts --> pretstatīt(1).
- pretstatījums Paveikta darbība, rezultāts --> pretstatīt(2).
- priekšstatījums Paveikta darbība, rezultāts --> priekšstatīt.
- profilējums Paveikta darbība, rezultāts --> profilēt(1).
- publicējums Paveikta darbība, rezultāts --> publicēt; publicētais teksts.
- pulējums Paveikta darbība, rezultāts --> pulēt.
- pulsējums Paveikta darbība, rezultāts --> pulsēt(1); atsevišķs pulsu cikls.
- pulsējums Paveikta darbība, rezultāts --> pulsēt(2).
- pulsējums Paveikta darbība, rezultāts --> pulsēt(3).
- punktējums Paveikta darbība, rezultāts --> punktēt (1).
- punktējums Paveikta darbība, rezultāts --> punktēt (2).
- pušķojums Paveikta darbība, rezultāts --> pušķot; arī rotājums (1).
- racionalizējums Paveikta darbība, rezultāts --> racionalizēt.
- radījums Paveikta darbība, rezultāts --> radīt (1).
- rādījums Paveikta darbība, rezultāts --> rādīt (5).
- raidījums Paveikta darbība, rezultāts --> raidīt(1).
- rakstījums Paveikta darbība, rezultāts --> rakstīt(1).
- rakstījums Paveikta darbība, rezultāts --> rakstīt(2).
- rakstījums Paveikta darbība, rezultāts --> rakstīt(3).
- rakums Paveikta darbība, rezultāts --> rakt (1).
- rakums Paveikta darbība, rezultāts --> rakt (2).
- rakums Paveikta darbība, rezultāts --> rakt (3).
- raudzējums Paveikta darbība, rezultāts --> raudzēt.
- raukums Paveikta darbība, rezultāts --> raukt(1).
- raukums Paveikta darbība, rezultāts --> raukt(2).
- ravējums Paveikta darbība, rezultāts --> ravēt(1).
- realizējums Paveikta darbība, rezultāts --> realizēt (1).
- realizējums Paveikta darbība, rezultāts --> realizēt (2).
- recējums Paveikta darbība, rezultāts --> recēt.
- regulējums Paveikta darbība, rezultāts --> regulēt (2).
- regulējums Paveikta darbība, rezultāts --> regulēt (3).
- regulējums Paveikta darbība, rezultāts --> regulēt (l).
- reizinājums Paveikta darbība, rezultāts --> reizināt; skaitlis, ko atrod reizināšanas rezultātā.
- reklamējums Paveikta darbība, rezultāts --> reklamēt(1).
- remdējums Paveikta darbība, rezultāts --> remdēt.
- remdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> remdināt; remdējums.
- resninājums Paveikta darbība, rezultāts --> resnināt.
- retinājums paveikta darbība, rezultāts --> retināt (1).
- retinājums paveikta darbība, rezultāts --> retināt (2).
- retinājums paveikta darbība, rezultāts --> retināt (4).
- rievojums Paveikta darbība, rezultāts --> rievot.
- rīmējums Paveikta darbība, rezultāts --> rīmēt; diletantisks, nemākulīgs dzejolis, pants.
- rindojums Paveikta darbība, rezultāts --> rindot.
- ritums Paveikta darbība, rezultāts --> ritēt (2).
- ritums Paveikta darbība, rezultāts --> ritēt (3).
- ritums Paveikta darbība, rezultāts --> ritēt (4).
- ritmizējums Paveikta darbība, rezultāts --> ritmizēt(1).
- ritmizējums Paveikta darbība, rezultāts --> ritmizēt(2).
- ritmizējums Paveikta darbība, rezultāts --> ritmizēt(3).
- robojums Paveikta darbība, rezultāts --> robot; robu kopums (piemēram, priekšmetā).
- rosinājums Paveikta darbība, rezultāts --> rosināt(1).
- rosinājums Paveikta darbība, rezultāts --> rosināt(2).
- rotājums Paveikta darbība, rezultāts --> rotāt(1); priekšmets, veidojums, ko izmanto (kā) rotāšanai.
- rotājums Paveikta darbība, rezultāts --> rotāt(2).
- rūdījums Paveikta darbība, rezultāts --> rūdīt(1).
- rūdījums Paveikta darbība, rezultāts --> rūdīt(2).
- rūgums Paveikta darbība, rezultāts --> rūgt(1).
- rūgums Paveikta darbība, rezultāts --> rūgt(2).
- rūgums Paveikta darbība, rezultāts --> rūgt(3).
- rukums Paveikta darbība, rezultāts --> rukt.
- runājums Paveikta darbība, rezultāts --> runāt(1).
- rūsējums Paveikta darbība, rezultāts --> rūsēt(1).
- rūsinājums Paveikta darbība, rezultāts --> rūsināt.
- rustējums Paveikta darbība, rezultāts --> rustēt.
- rūtojums Paveikta darbība, rezultāts --> rūtot 1.
- saadījums Paveikta darbība, rezultāts --> saadīt(1).
- saarums Paveikta darbība, rezultāts --> saart(1).
- saasinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saasināt (1).
- saasinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saasināt (2).
- saasinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saasināt (3).
- saasinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saasināt (4).
- saaudums Paveikta darbība, rezultāts --> saaust(1).
- sabadījums Paveikta darbība, rezultāts --> sabadīt(1); badot radītais ievainojums.
- sabalansējums Paveikta darbība, rezultāts --> sabalansēt.
- sabalsojums Paveikta darbība, rezultāts --> sabalsot (1); arī harmonizējums.
- sabalsojums Paveikta darbība, rezultāts --> sabalsot (2); arī atskaņa.
- sabalsojums Paveikta darbība, rezultāts --> sabalsot (3).
- sabangojams Paveikta darbība, rezultāts --> sabangot(2).
- sabērums Paveikta darbība, rezultāts --> sabērt.
- sabiezējums Paveikta darbība, rezultāts --> sabiezēt (1).
- sabiezējums Paveikta darbība, rezultāts --> sabiezēt (2); veidojums, kas radies, organisma audiem sabiezējot.
- sabiezējums Paveikta darbība, rezultāts --> sabiezēt (3).
- sabiezējums Paveikta darbība, rezultāts --> sabiezēt (4).
- sabiezinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sabiezināt(1).
- sabiezinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sabiezināt(2).
- sabiezinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sabiezināt(3).
- sabiezinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sabiezināt(4).
- sablīvējums Paveikta darbība, rezultāts --> sablīvēt; veidojums, kopums, kas ir radies, ko sablīvējot, kam sablīvējoties.
- sabraukums Paveikta darbība, rezultāts --> sabraukt(1).
- sacerējums Paveikta darbība, rezultāts --> sacerēt(1).
- sacietējums Paveikta darbība, rezultāts --> sacietēt(1).
- sacildinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sacildināt.
- sačokurojums Paveikta darbība, rezultāts --> sačokurot.
- sadalījums paveikta darbība, rezultāts --> sadalīt (1).
- sadalījums paveikta darbība, rezultāts --> sadalīt (2).
- sadalījums paveikta darbība, rezultāts --> sadalīt (3).
- sadalījums paveikta darbība, rezultāts --> sadalīt (4).
- sadambējums Paveikta darbība, rezultāts --> sadambēties.
- sadārdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sadārdzināt.
- sadilums Paveikta darbība, rezultāts --> sadilt (1).
- sadrapējums Paveikta darbība, rezultāts --> sadrapēt.
- sadrumstalojums Paveikta darbība, rezultāts --> sadrumstalot(1).
- sadrumstalojums Paveikta darbība, rezultāts --> sadrumstalot(2).
- sadrumstalojums Paveikta darbība, rezultāts --> sadrumstalot(3).
- sadrūzmējums Paveikta darbība, rezultāts --> sadrūzmēt, sadrūzmēties; arī drūzma, burzma.
- sadugums Paveikta darbība, rezultāts --> sadugt(2).
- sadugums Paveikta darbība, rezultāts --> sadugt(3).
- saduļķojums Paveikta darbība, rezultāts --> saduļķot(1).
- saduļķojums Paveikta darbība, rezultāts --> saduļķot(2).
- sadzejojums Paveikta darbība, rezultāts --> sadzejot.
- sadzinums Paveikta darbība, rezultāts --> sadzīt(3).
- safantazējums Paveikta darbība, rezultāts --> safantazēt.
- sagatavojums Paveikta darbība, rezultāts --> sagatavot (1).
- sagatavojums Paveikta darbība, rezultāts --> sagatavot (2).
- sagatavojums Paveikta darbība, rezultāts --> sagatavot (3).
- sagatavojums Paveikta darbība, rezultāts --> sagatavot (4).
- sagausinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sagausināt.
- sagāzums Paveikta darbība, rezultāts --> sagāzt(1).
- sagrafējums Paveikta darbība, rezultāts --> sagrafēt.
- sagrozījums Paveikta darbība, rezultāts --> sagrozīt(2).
- sagrupējams Paveikta darbība, rezultāts --> sagrupēt(1).
- sagrupējams Paveikta darbība, rezultāts --> sagrupēt(2).
- saindējums Paveikta darbība, rezultāts --> saindēt; stāvoklis, kad (piemēram, vidē, vielās, uz priekšmetiem) ir paaugstināta indīgu vielu, nevēlamu mikroorganismu koncentrācija, paaugstināts radiācijas līmenis.
- saiņojums Paveikta darbība, rezultāts --> saiņot.
- sairums Paveikta darbība, rezultāts --> sairt 2(1).
- sairums Paveikta darbība, rezultāts --> sairt 2(2).
- saīsinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saīsināt (1).
- saīsinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saīsināt (2).
- saīsinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saīsināt (3).
- saīsinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saīsināt (4).
- saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt(1).
- saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt(2).
- saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt(3).
- saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt(4).
- saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt(5).
- saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt(6).
- saitējums Paveikta darbība, rezultāts --> saitēt (1).
- saitējums Paveikta darbība, rezultāts --> saitēt (2).
- sajaukums Paveikta darbība, rezultāts --> sajaukt(2); maisījums.
- sajūgums Paveikta darbība, rezultāts --> sajūgt(1).
- sajūgums Paveikta darbība, rezultāts --> sajūgt(2); saistījums, savienojums.
- sajutums Paveikta darbība, rezultāts --> sajust(1).
- sakaltums Paveikta darbība, rezultāts --> sakalst(1).
- sakalums Paveikta darbība, rezultāts --> sakalt(1).
- sakāpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sakāpināt(1).
- sakāpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sakāpināt(2).
- sakarsējams Paveikta darbība, rezultāts --> sakarsēt(1).
- sakarsums Paveikta darbība, rezultāts --> sakarst(1).
- sakarsums Paveikta darbība, rezultāts --> sakarst(2).
- sakarsums Paveikta darbība, rezultāts --> sakarst(3).
- sakārtājums Paveikta darbība, rezultāts --> sakārtāt.
- sakārtojums paveikta darbība, rezultāts --> sakārtot (1).
- sakārtojums paveikta darbība, rezultāts --> sakārtot (2).
- sakārtojums paveikta darbība, rezultāts --> sakārtot (3).
- sakasījums Paveikta darbība, rezultāts --> sakasīt (1).
- sakasījums Paveikta darbība, rezultāts --> sakasīt (2).
- sakausējums paveikta darbība, rezultāts --> sakausēt (1); viendabīgs maisījums, kas radies, sacietējot divu vai vairāku vielu šķidram kausējumam.
- sakniedējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakniebt.
- sakņojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakņot (1), sakņoties (1).
- sakņojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakņot (2), sakņoties (2).
- saknupums Paveikta darbība, rezultāts --> sakņupt.
- sakņupums Paveikta darbība, rezultāts --> sakņupt.
- sakompilējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakompilēt.
- sakoncentrējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakoncentrēt(1).
- sakoncentrējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakoncentrēt(2).
- sakonstruējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakonstruēt.
- sakopojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakopot(1); kopums, kas ir izveidots, izveidojies no vairākām, daudzām sastāvdaļām.
- sakopojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakopot(2).
- sakrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> sakraut, sakrauties.
- sakritums Paveikta darbība, rezultāts --> sakrist (3).
- sakrokojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakrokot.
- sakropļojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakropļot(1).
- sakrustojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakrustot 1.
- sakrustojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakrustot 2(1).
- sakrustojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakrustot 2(2).
- sakuplojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakuplot(1).
- sakuplojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakuplot(2).
- sakusums Paveikta darbība, rezultāts --> sakust(1).
- sakusums Paveikta darbība, rezultāts --> sakust(2).
- sakustinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sakustināt (1).
- sakustinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sakustināt (2).
- sakustinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sakustināt (3).
- saķēdējums Paveikta darbība, rezultāts --> saķēdēt.
- saķepums Paveikta darbība, rezultāts --> saķept.
- salāgojums Paveikta darbība, rezultāts --> salāgot.
- salaidums Paveikta darbība, rezultāts --> salaist (3).
- salapojums Paveikta darbība, rezultāts --> salapot.
- salidojums Paveikta darbība, rezultāts --> salidot(1).
- saliedējums Paveikta darbība, rezultāts --> saliedēt 2(1).
- saliedējums Paveikta darbība, rezultāts --> saliedēt 2(2).
- salīkums Paveikta darbība, rezultāts --> saliekt.
- salikums Paveikta darbība, rezultāts --> salikt (4); no tipogrāfiskiem materiāliem izveidota sleja, sleju kopums, ko izmanto par iespiedformu vai no kā fotomehāniski izgatavo iespiedformas.
- sālījums paveikta darbība, rezultāts --> sālīt (1).
- salums Paveikta darbība, rezultāts --> salt (1).
- samākslojams Paveikta darbība, rezultāts --> samākslot.
- samelojums Paveikta darbība, rezultāts --> samelot.
- sametinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sametināt 1(1).
- sametinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sametināt 1(2).
- samezglojums Paveikta darbība, rezultāts --> samezglot.
- samežģījums Paveikta darbība, rezultāts --> samežģīt(1).
- samilzums Paveikta darbība, rezultāts --> samilzt.
- samitrinājums Paveikta darbība, rezultāts --> samitrināt.
- samudžinājums Paveikta darbība, rezultāts --> samudžināt(1).
- samudžinājums Paveikta darbība, rezultāts --> samudžināt(2).
- sanaglojums Paveikta darbība, rezultāts --> sanaglot.
- sanesums Paveikta darbība, rezultāts --> sanest (1).
- sanesums Paveikta darbība, rezultāts --> sanest (2); arī saneši.
- sanesums Paveikta darbība, rezultāts --> sanest (3).
- sapakojums Paveikta darbība, rezultāts --> sapakot(1).
- sapakojums Paveikta darbība, rezultāts --> sapakot(2).
- saplacinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saplacināt.
- saplaisājams Paveikta darbība, rezultāts --> saplaisāt.
- saplakums Paveikta darbība, rezultāts --> saplakt(1).
- saplakums Paveikta darbība, rezultāts --> saplakt(2).
- saplakums Paveikta darbība, rezultāts --> saplakt(3).
- saplakums Paveikta darbība, rezultāts --> saplakt(4).
- saplaukums Paveikta darbība, rezultāts --> saplaukt.
- sapludinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sapludināt.
- saplūdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saplūdināt(1).
- saplūdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saplūdināt(2).
- saplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> saplūst(1).
- saplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> saplūst(2).
- sapņojums Paveikta darbība, rezultāts --> sapņot (2).
- sapostījums Paveikta darbība, rezultāts --> sapostīt.
- saraibinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saraibināt.
- sarāvums Paveikta darbība, rezultāts --> saraut(1).
- sarežģījums Paveikta darbība, rezultāts --> sarežģīt(1).
- sarežģījums Paveikta darbība, rezultāts --> sarežģīt(2).
- sarindojums Paveikta darbība, rezultāts --> sarindot, sarindoties.
- sarmojums Paveikta darbība, rezultāts --> sarmot; arī sarma.
- sārņojums Paveikta darbība, rezultāts --> sārņot; sārņu (1) koncentrācija (kur).
- sārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> sārtot (1), sārtoties (1).
- sarukums paveikta darbība, rezultāts --> sarukt (1).
- sarukums paveikta darbība, rezultāts --> sarukt (2).
- sasaistījums Paveikta darbība, rezultāts --> sasaistīt(1).
- sasaistījums Paveikta darbība, rezultāts --> sasaistīt(2).
- sasaistījums Paveikta darbība, rezultāts --> sasaistīt(3).
- sasaistījums Paveikta darbība, rezultāts --> sasaistīt(4).
- sasaukums Paveikta darbība, rezultāts --> sasaukt(2).
- sasējums Paveikta darbība, rezultāts --> sasiet(1).
- sasējums Paveikta darbība, rezultāts --> sasiet(2).
- sasējums Paveikta darbība, rezultāts --> sasiet(3).
- sasējums Paveikta darbība, rezultāts --> sasiet(4).
- sasildījums Paveikta darbība, rezultāts --> sasildīt(1).
- sasilums Paveikta darbība, rezultāts --> sasilt (1).
- sasilums Paveikta darbība, rezultāts --> sasilt (2).
- sasilums Paveikta darbība, rezultāts --> sasilt (3).
- saskaldījums Paveikta darbība, rezultāts --> saskaldīt(4).
- saskalojums Paveikta darbība, rezultāts --> saskalot(1).
- saskalojums Paveikta darbība, rezultāts --> saskalot(2).
- saskaņojums Paveikta darbība, rezultāts --> saskaņot (1).
- saskaņojums Paveikta darbība, rezultāts --> saskaņot (2).
- saskaņojums Paveikta darbība, rezultāts --> saskaņot (3).
- saskrambājums Paveikta darbība, rezultāts --> saskrambāt(2).
- saskrāpējums Paveikta darbība, rezultāts --> saskrāpēt(2).
- saslēgums Paveikta darbība, rezultāts --> saslēgt(1).
- sasmalcinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasmalcināt.
- saspiedums Paveikta darbība, rezultāts --> saspiest (1).
- saspiedums Paveikta darbība, rezultāts --> saspiest (3).
- saspiedums Paveikta darbība, rezultāts --> saspiest (5); savainojums, kas radies spiediena rezultātā.
- saspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt(1); stāvoklis, kam raksturīgs saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
- saspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt(2).
- saspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt(3).
- saspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt(4).
- saspriegums Paveikta darbība, rezultāts --> saspriegt 1(1).
- sasprindzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasprindzināt (2).
- sasprindzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasprindzināt(1).
- sasprindzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasprindzināt(3).
- sastatījums Paveikta darbība, rezultāts --> sastatīt(1).
- sastatījums Paveikta darbība, rezultāts --> sastatīt(2).
- sastiegrojums Paveikta darbība, rezultāts --> sastiegrot.
- sastiepums Paveikta darbība, rezultāts --> sastiept (3).
- sastingums Paveikta darbība, rezultāts --> sastingt (1).
- sastingums Paveikta darbība, rezultāts --> sastingt (2).
- sastingums Paveikta darbība, rezultāts --> sastingt (3).
- sastingums Paveikta darbība, rezultāts --> sastingt (4).
- sastingums Paveikta darbība, rezultāts --> sastingt (5).
- sastingums Paveikta darbība, rezultāts --> sastingt (6).
- sastiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sastiprināt; detaļa, viela u. tml., (kā) sastiprināšanai.
- sastrēdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sastrēdzināt.
- sastrēgums Paveikta darbība, rezultāts --> sastrēgt (1); veidojums, kas ir radies, kam sastrēgstot.
- sastrēgums Paveikta darbība, rezultāts --> sastrēgt (2).
- sasukājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasukāt; noteikts matu sakārtojums.
- sasveķojums Paveikta darbība, rezultāts --> sasveķot.
- sašaurinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sašaurināt(1); sašaurinātā (kā) daļa, vieta.
- sašaurinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sašaurināt(2).
- sašaurinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sašaurināt(3).
- sašķēlums Paveikta darbība, rezultāts --> sašķelt(1).
- sašķēlums Paveikta darbība, rezultāts --> sašķelt(2).
- sašķēlums Paveikta darbība, rezultāts --> sašķelt(3).
- sašķiebums Paveikta darbība, rezultāts --> sašķiebt.
- satamborējums Paveikta darbība, rezultāts --> satamborēt(1).
- satapojums Paveikta darbība, rezultāts --> satapot; arī tapsavienojums.
- satauvojums Paveikta darbība, rezultāts --> satauvot.
- satecējums Paveikta darbība, rezultāts --> satecēt 1 (2).
- satīklojums Paveikta darbība, rezultāts --> satīklot.
- satricinājums Paveikta darbība, rezultāts --> satricināt(1).
- satricinājums Paveikta darbība, rezultāts --> satricināt(2).
- satrūkums Paveikta darbība, rezultāts --> satrūkt.
- satrunējums Paveikta darbība, rezultāts --> satrunēt.
- satrupējums Paveikta darbība, rezultāts --> satrupēt.
- satumsums Paveikta darbība, rezultāts --> satumst(1).
- satumsums Paveikta darbība, rezultāts --> satumst(2).
- satumsums Paveikta darbība, rezultāts --> satumst(3).
- satumsums Paveikta darbība, rezultāts --> satumst(4).
- satuvinājums Paveikta darbība, rezultāts --> satuvināt (1).
- satuvinājums Paveikta darbība, rezultāts --> satuvināt (2).
- savākums Paveikta darbība, rezultāts --> savākt(1); savākto priekšmetu kopums.
- savākums Paveikta darbība, rezultāts --> savākt(2).
- savākums Paveikta darbība, rezultāts --> savākt(3); savākto paraugu, ziņu, datu kopums.
- savākums Paveikta darbība, rezultāts --> savākt(4).
- savākums Paveikta darbība, rezultāts --> savākt(5).
- savārpojums Paveikta darbība, rezultāts --> savārpot.
- savārstījums Paveikta darbība, rezultāts --> savārstīt(1).
- savārstījums Paveikta darbība, rezultāts --> savārstīt(2).
- saveldrējums Paveikta darbība, rezultāts --> saveldrēt, saveldrēties.
- savēlums Paveikta darbība, rezultāts --> savelt(1).
- savēlums Paveikta darbība, rezultāts --> savelt(2).
- savēlums Paveikta darbība, rezultāts --> savelt(3).
- savēlums Paveikta darbība, rezultāts --> savelt(4).
- savēlums Paveikta darbība, rezultāts --> savelt(5).
- savērpums Paveikta darbība, rezultāts --> savērpt(1).
- savērpums Paveikta darbība, rezultāts --> savērpt(2).
- savērpums Paveikta darbība, rezultāts --> savērpt(3).
- savērsums Paveikta darbība, rezultāts --> savērst.
- savērums Paveikta darbība, rezultāts --> savērt.
- savienojums Paveikta darbība, rezultāts --> savienot (1).
- savienojums paveikta darbība, rezultāts --> savienot (3).
- savietojums Paveikta darbība, rezultāts --> savietot.
- savilkums Paveikta darbība, rezultāts --> savilkt(1).
- savilkums Paveikta darbība, rezultāts --> savilkt(2).
- savilkums Paveikta darbība, rezultāts --> savilkt(4).
- savilkums Paveikta darbība, rezultāts --> savilkt(5); arī krokojums.
- savilkums Paveikta darbība, rezultāts --> savilkt(6).
- savilkums Paveikta darbība, rezultāts --> savilkt(7).
- saviļņojums Paveikta darbība, rezultāts --> saviļņot(1).
- savirknējams Paveikta darbība, rezultāts --> savirknēt.
- savirpuļojums Paveikta darbība, rezultāts --> savirpuļot(1).
- savijums Paveikta darbība, rezultāts --> savīt (1).
- savijums Paveikta darbība, rezultāts --> savīt (2).
- savijums Paveikta darbība, rezultāts --> savīt (3).
- savrupinājums Paveikta darbība, rezultāts --> savrupināt (1).
- sazarojums Paveikta darbība, rezultāts --> sazarot (1), sazaroties (1).
- sazarojums Paveikta darbība, rezultāts --> sazarot (2), sazaroties (2).
- sazarojums Paveikta darbība, rezultāts --> sazarot (3), sazaroties (3).
- sazēlums Paveikta darbība, rezultāts --> sazelt(1).
- sazēlums Paveikta darbība, rezultāts --> sazelt(2).
- sažuburojums Paveikta darbība, rezultāts --> sažuburot.
- seglojums Paveikta darbība, rezultāts --> seglot.
- segums paveikta darbība, rezultāts --> segt (1).
- segums paveikta darbība, rezultāts --> segt (3).
- segums paveikta darbība, rezultāts --> segt (4); konstrukcija, veidojums, kas (ko) aizsargā no apkārtējās vides iedarbības, izolē (to) no apkārtējās vides.
- segums paveikta darbība, rezultāts --> segt (5).
- segums paveikta darbība, rezultāts --> segt (6).
- sērojums Paveikta darbība, rezultāts --> sērot.
- sērums Paveikta darbība, rezultāts --> sērt; labības, linu kopums, kas novietots rijā kaltēšanai.
- servējums Paveikta darbība, rezultāts --> servēt 1.
- sējums Paveikta darbība, rezultāts --> sēt.
- shematizējums Paveikta darbība, rezultāts --> shematizēt(1).
- shematizējums Paveikta darbība, rezultāts --> shematizēt(2).
- sējums paveikta darbība, rezultāts --> siet (1).
- sējums paveikta darbība, rezultāts --> siet (5).
- sildījums Paveikta darbība, rezultāts --> sildīt(1).
- sildījums Paveikta darbība, rezultāts --> sildīt(2).
- simbolizējams Paveikta darbība, rezultāts --> simbolizēt.
- sintezējums Paveikta darbība, rezultāts --> sintezēt(1).
- sintezējums Paveikta darbība, rezultāts --> sintezēt(2).
- sintezējums Paveikta darbība, rezultāts --> sintezēt(3).
- sintezējums Paveikta darbība, rezultāts --> sintezēt(4).
- sirojums Paveikta darbība, rezultāts --> sirot(2).
- sirojums Paveikta darbība, rezultāts --> sirot(3).
- sistematizējams Paveikta darbība, rezultāts --> sistematizēt.
- situējums Paveikta darbība, rezultāts --> situēt(1).
- situējums Paveikta darbība, rezultāts --> situēt(2).
- skābējums Paveikta darbība, rezultāts --> skābēt.
- skaistinājums Paveikta darbība, rezultāts --> skaistināt(1).
- skaistinājums Paveikta darbība, rezultāts --> skaistināt(2).
- skaitļojums Paveikta darbība, rezultāts --> skaitļot.
- skaldījums Paveikta darbība, rezultāts --> skaldīt(1).
- skaldījums Paveikta darbība, rezultāts --> skaldīt(2).
- skaldījums Paveikta darbība, rezultāts --> skaldīt(4).
- skalojums Paveikta darbība, rezultāts --> skalot(1).
- skalojums Paveikta darbība, rezultāts --> skalot(2).
- skalojums Paveikta darbība, rezultāts --> skalot(3).
- skalojums Paveikta darbība, rezultāts --> skalot(4).
- skalojums Paveikta darbība, rezultāts --> skalot(5).
- skandējums Paveikta darbība, rezultāts --> skandēt 1(1).
- skandējums Paveikta darbība, rezultāts --> skandēt 1(2).
- skandējums Paveikta darbība, rezultāts --> skandēt 1(3).
- skandējums Paveikta darbība, rezultāts --> skandēt 1(4).
- skandinājums Paveikta darbība, rezultāts --> skandināt(1).
- skandinājums Paveikta darbība, rezultāts --> skandināt(2).
- skandinājums Paveikta darbība, rezultāts --> skandināt(2).
- skanējums Paveikta darbība, rezultāts --> skanēt(1); arī skaņa (2).
- skanējums Paveikta darbība, rezultāts --> skanēt(3); arī noskaņa, iespaids.
- skaņojums Paveikta darbība, rezultāts --> skaņot(2).
- skārums Paveikta darbība, rezultāts --> skart 1(1).
- skārums Paveikta darbība, rezultāts --> skart 1(2).
- skicējums Paveikta darbība, rezultāts --> skicēt(1); arī skice (1).
- skicējums Paveikta darbība, rezultāts --> skicēt(2); arī skice (2).
- skrāpējums Paveikta darbība, rezultāts --> skrāpēt(2); arī skramba (1).
- skrāpējums Paveikta darbība, rezultāts --> skrāpēt(3).
- skubinājums Paveikta darbība, rezultāts --> skubināt(1); arī mudinājums (1).
- skubinājums Paveikta darbība, rezultāts --> skubināt(2); arī mudinājums (2).
- slaukums Paveikta darbība, rezultāts --> slaukt; piena daudzums, kas ir izslaukts vienā slaukšanas reizē.
- slavējums Paveikta darbība, rezultāts --> slavēt.
- slavinājums Paveikta darbība, rezultāts --> slavināt.
- slēgums paveikta darbība, rezultāts --> slēgt (1).
- slīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> slīdēt(1).
- slīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> slīdēt(2).
- slīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> slīdēt(3).
- slidojums Paveikta darbība, rezultāts --> slidot.
- slīpējums Paveikta darbība, rezultāts --> slīpēt(1).
- slīpējums Paveikta darbība, rezultāts --> slīpēt(2).
- slīpējums Paveikta darbība, rezultāts --> slīpēt(3).
- slīpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> slīpināt.
- slogojums Paveikta darbība, rezultāts --> slogot(1).
- slogojums Paveikta darbība, rezultāts --> slogot(2).
- sludinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sludināt (2).
- smēlums Paveikta darbība, rezultāts --> smelt (1).
- smēlums Paveikta darbība, rezultāts --> smelt (2).
- smērējums Paveikta darbība, rezultāts --> smērēt (1).
- smidzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> smidzināt (2).
- smitējums Paveikta darbība, rezultāts --> smitēt.
- snigums Paveikta darbība, rezultāts --> snigt.
- solījums Paveikta darbība, rezultāts --> solīt (1).
- solījums Paveikta darbība, rezultāts --> solīt (2).
- soļojums Paveikta darbība, rezultāts --> soļot (1).
- soļojums Paveikta darbība, rezultāts --> soļot (2).
- spārnojums Paveikta darbība, rezultāts --> spārnot.
- spēlējums Paveikta darbība, rezultāts --> spēlēt (3).
- spēlējums Paveikta darbība, rezultāts --> spēlēt (4).
- spērums Paveikta darbība, rezultāts --> spert (1).
- spērums Paveikta darbība, rezultāts --> spert (2).
- spīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> spīdēt (1).
- spīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> spīlēt (1).
- spīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> spīlēt (2).
- spilgtinājums Paveikta darbība, rezultāts --> spilgtināt (1).
- spilgtinājums Paveikta darbība, rezultāts --> spilgtināt (2).
- sprēgājums Paveikta darbība, rezultāts --> sprēgāt (1); sīku plaisu kopums.
- spriegojums Paveikta darbība, rezultāts --> spriegot.
- sprogojums Paveikta darbība, rezultāts --> sprogot, sprogoties.
- stādījums Paveikta darbība, rezultāts --> stādīt (1); tas, kas ir iestādīts.
- starpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> starpināt.
- stāstījums Paveikta darbība, rezultāts --> stāstīt; teksts, ko kāds veido, ir izveidojis stāstot.
- stepējums Paveikta darbība, rezultāts --> stepēt.
- stiebrojums Paveikta darbība, rezultāts --> stiebrot; stiebru kopums (piemēram, augu audzē).
- stiegrojums Paveikta darbība, rezultāts --> stiegrot; stiegru (1) kopums, grupējums (kādā konstrukcijā, materiālā).
- stiepums Paveikta darbība, rezultāts --> stiept (1).
- stiepums Paveikta darbība, rezultāts --> stiept (2).
- stiepums Paveikta darbība, rezultāts --> stiept (3).
- stīgojums Paveikta darbība, rezultāts --> stīgot (1).
- stīgojums Paveikta darbība, rezultāts --> stīgot (2).
- stīgojums Paveikta darbība, rezultāts --> stīgot (3).
- stigojums Paveikta darbība, rezultāts --> stigot.
- stiklojums Paveikta darbība, rezultāts --> stiklot; stikla plāksne, stikla, plākšņu kopums, kas ir iestiprināts, piemēram, celtnē, tās detaļā, mēbelē.
- stilizējums Paveikta darbība, rezultāts --> stilizēt (1).
- stilizējums Paveikta darbība, rezultāts --> stilizēt (2).
- stimulējums Paveikta darbība, rezultāts --> stimulēt.
- stingums Paveikta darbība, rezultāts --> stingt (1).
- stingums Paveikta darbība, rezultāts --> stingt (2).
- stingums Paveikta darbība, rezultāts --> stingt (3).
- stingums Paveikta darbība, rezultāts --> stingt (4).
- stingums Paveikta darbība, rezultāts --> stingt (5).
- stīpojums Paveikta darbība, rezultāts --> stīpot.
- stiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> stiprināt (1).
- stiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> stiprināt (2).
- stiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> stiprināt (3).
- stiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> stiprināt (4).
- stiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> stiprināt (5).
- stiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> stiprināt (6).
- stiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> stiprināt (7).
- strāvojums Paveikta darbība, rezultāts --> strāvot (1).
- strīķējums Paveikta darbība, rezultāts --> strīķēt (1).
- strīķējums Paveikta darbība, rezultāts --> strīķēt (2).
- strukturējums Paveikta darbība, rezultāts --> strukturēt.
- strupinājums Paveikta darbība, rezultāts --> strupināt.
- strutojums Paveikta darbība, rezultāts --> strutot.
- sūbējums Paveikta darbība, rezultāts --> sūbēt.
- sūbinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sūbināt.
- substantivizējums Paveikta darbība, rezultāts --> substantivēties; substantivējums.
- substantivējums Paveikta darbība, rezultāts --> substantivēties; substantivizējums.
- sudrabojums Paveikta darbība, rezultāts --> sudrabot (1); sudraba kārta, ar kuru ir pārklāta (kā) virsma.
- sukājums Paveikta darbība, rezultāts --> sukāt (1); noteikts matu kārtojums.
- sukājums Paveikta darbība, rezultāts --> sukāt (2).
- sūkums Paveikta darbība, rezultāts --> sūkt.
- sulojums Paveikta darbība, rezultāts --> sulot (1).
- sulojums Paveikta darbība, rezultāts --> sulot (2).
- suminājums Paveikta darbība, rezultāts --> sumināt.
- summējums Paveikta darbība, rezultāts --> summēt (1).
- summējums Paveikta darbība, rezultāts --> summēt (2).
- sūnojums Paveikta darbība, rezultāts --> sūnot; sūnu kopums, kas pārklāj (ko).
- sveicinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sveicināt (1); arī sveiciens (1).
- sveicinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sveicināt (2); arī sveiciens (2).
- sveķojums Paveikta darbība, rezultāts --> sveķot (1); arī sasveķojums.
- sveķojums Paveikta darbība, rezultāts --> sveķot (2).
- svērums Paveikta darbība, rezultāts --> svērt (1).
- svērums Paveikta darbība, rezultāts --> svērt (3).
- svilinājums Paveikta darbība, rezultāts --> svilināt (1).
- svilinājums Paveikta darbība, rezultāts --> svilināt (2).
- svilinājums Paveikta darbība, rezultāts --> svilināt (3).
- svilinājums Paveikta darbība, rezultāts --> svilināt (4).
- svilinājums Paveikta darbība, rezultāts --> svilināt (5).
- svītrojums Paveikta darbība, rezultāts --> svītrot (1).
- svītrojums Paveikta darbība, rezultāts --> svītrot (2).
- šķēlums Paveikta darbība, rezultāts --> šķelt (1).
- šķēlums Paveikta darbība, rezultāts --> šķelt (2).
- šķēlums Paveikta darbība, rezultāts --> šķelt (3).
- šķērsojums Paveikta darbība, rezultāts --> šķērsot (1).
- šķērsojums Paveikta darbība, rezultāts --> šķērsot (2).
- šķeterējums Paveikta darbība, rezultāts --> šķeterēt.
- šķīdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> šķīdināt; arī šķīdums.
- šķiedrojums Paveikta darbība, rezultāts --> šķiedrot (1), šķiedroties (1).
- šķiedrojums Paveikta darbība, rezultāts --> šķiedrot (2), šķiedroties (2).
- šķīrums Paveikta darbība, rezultāts --> šķirt (1).
- šķīrums Paveikta darbība, rezultāts --> šķirt (2).
- šķīrums Paveikta darbība, rezultāts --> šķirt (5).
- šķīrums Paveikta darbība, rezultāts --> šķirt (6).
- šķinums Paveikta darbība, rezultāts --> šķīt (1); šķinot iegūto augu daļu kopums.
- šķinums Paveikta darbība, rezultāts --> šķīt (2).
- šļākums Paveikta darbība, rezultāts --> šļākt (1).
- šļaupums Paveikta darbība, rezultāts --> šļaupt; slīpums.
- šrafējums Paveikta darbība, rezultāts --> šrafēt.
- štancējums Paveikta darbība, rezultāts --> štancēt.
- švīkājums Paveikta darbība, rezultāts --> švīkāt (1).
- tamborējums Paveikta darbība, rezultāts --> tamborēt; tamborēts priekšmets.
- tapsējums Paveikta darbība, rezultāts --> tapsēt (1); tapešu kārta (uz sienu, griestu virsmas).
- tapsējums Paveikta darbība, rezultāts --> tapsēt (2); materiāla (parasti tekstilmateriāla) kārta, ar ko ir klāta (kā, parasti priekšmeta) virsma.
- tapums Paveikta darbība, rezultāts --> tapt (1).
- tapums Paveikta darbība, rezultāts --> tapt (2).
- taujājums Paveikta darbība, rezultāts --> taujāt; arī jautājums.
- taukojums Paveikta darbība, rezultāts --> taukot (1).
- taukojums Paveikta darbība, rezultāts --> taukot (2).
- tecējums Paveikta darbība, rezultāts --> tecēt 1(1).
- tecējums Paveikta darbība, rezultāts --> tecēt 1(2).
- tecējums Paveikta darbība, rezultāts --> tecēt 1(3).
- tecējums Paveikta darbība, rezultāts --> tecēt 1(5).
- tecējums Paveikta darbība, rezultāts --> tecēt 1(6).
- tecējums Paveikta darbība, rezultāts --> tecēt 1(7).
- tecējums Paveikta darbība, rezultāts --> tecēt 2.
- tecinājums Paveikta darbība, rezultāts --> tecināt 1 (1).
- tecinājums Paveikta darbība, rezultāts --> tecināt 1 (2).
- tecinājums Paveikta darbība, rezultāts --> tecināt 1 (3).
- tecinājums Paveikta darbība, rezultāts --> tecināt 1 (4).
- tecinājums Paveikta darbība, rezultāts --> tecināt 2.
- tēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> tēlot (1); personu, vides, norišu u. tml. apraksts (parasti daiļdarbā).
- tēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> tēlot (2).
- tēmējums Paveikta darbība, rezultāts --> tēmēt (1).
- tēmējums Paveikta darbība, rezultāts --> tēmēt (2).
- teoretizējums Paveikta darbība, rezultāts --> teoretizēt.
- tepējums Paveikta darbība, rezultāts --> tepēt.
- tēsums Paveikta darbība, rezultāts --> tēst 1 (1).
- tetovējums Paveikta darbība, rezultāts --> tetovēt; tetovējot izveidotais attēls, burts, zīme u. tml.
- tiepums Paveikta darbība, rezultāts --> tiept.
- tievinājums Paveikta darbība, rezultāts --> tievināt.
- tīklojums Paveikta darbība, rezultāts --> tīklot (1).
- tīklojums Paveikta darbība, rezultāts --> tīklot (2).
- tīkojums Paveikta darbība, rezultāts --> tīkot.
- tincinājums Paveikta darbība, rezultāts --> tincināt.
- tipizējums Paveikta darbība, rezultāts --> tipizēt (1).
- tipizējums Paveikta darbība, rezultāts --> tipizēt (2).
- tirdījums Paveikta darbība, rezultāts --> tirdīt (1).
- tirdījums Paveikta darbība, rezultāts --> tirdīt (2).
- tirzājums Paveikta darbība, rezultāts --> tirzāt.
- tinums Paveikta darbība, rezultāts --> tīt (1); priekšmets, kas ir izveidots, tinot kādu materiālu.
- tinums Paveikta darbība, rezultāts --> tīt (2).
- tonējums Paveikta darbība, rezultāts --> tonēt; arī nokrāsa.
- tralējums Paveikta darbība, rezultāts --> tralēt (1); tralējot iegūtais (kā) daudzums.
- tralējums Paveikta darbība, rezultāts --> tralēt (2).
- transformējums Paveikta darbība, rezultāts --> transformēt, transformēties.
- transponējums Paveikta darbība, rezultāts --> transponēt.
- trāpījums Paveikta darbība, rezultāts --> trāpīt (1).
- trāpījums Paveikta darbība, rezultāts --> trāpīt (2).
- trāpījums Paveikta darbība, rezultāts --> trāpīt (3).
- trasējums Paveikta darbība, rezultāts --> trasēt (1).
- trasējums Paveikta darbība, rezultāts --> trasēt (2).
- traucējums Paveikta darbība, rezultāts --> traucēt (1).
- trepanējums Paveikta darbība, rezultāts --> trepanēt.
- tricinājums Paveikta darbība, rezultāts --> tricināt.
- triepums Paveikta darbība, rezultāts --> triept (1).
- triepums Paveikta darbība, rezultāts --> triept (2).
- triepums Paveikta darbība, rezultāts --> triept (3).
- trinums Paveikta darbība, rezultāts --> trīt (1).
- trūdējums Paveikta darbība, rezultāts --> trūdēt.
- trunējums Paveikta darbība, rezultāts --> trunēt; trupējums.
- trupējums Paveikta darbība, rezultāts --> trupēt.
- tumsums Paveikta darbība, rezultāts --> tumst (1).
- tumsums Paveikta darbība, rezultāts --> tumst (2).
- tumsums Paveikta darbība, rezultāts --> tumst (3).
- tumsums Paveikta darbība, rezultāts --> tumst (4).
- tušējums Paveikta darbība, rezultāts --> tušēt (1).
- tušējums Paveikta darbība, rezultāts --> tušēt (2).
- tuvinājums Paveikta darbība, rezultāts --> tuvināt (1).
- tuvinājums Paveikta darbība, rezultāts --> tuvināt (3).
- tuvinājums Paveikta darbība, rezultāts --> tuvināt (4).
- tvaicējums Paveikta darbība, rezultāts --> tvaicēt (1).
- tvaicējums Paveikta darbība, rezultāts --> tvaicēt (2).
- tvaikojums Paveikta darbība, rezultāts --> tvaikot (1).
- tvērums Paveikta darbība, rezultāts --> tvert (1).
- tvērums Paveikta darbība, rezultāts --> tvert (2).
- tvērums Paveikta darbība, rezultāts --> tvert (3).
- unificējums Paveikta darbība, rezultāts --> unificēt.
- urbums Paveikta darbība, rezultāts --> urbt (1); caurums, dobums, kas izveidots urbjot.
- urbums Paveikta darbība, rezultāts --> urbt (2).
- uzaicinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzaicināt.
- uzasinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzasināt.
- uzbangojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbangot (1).
- uzbangojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbangot (2).
- uzbarojams Paveikta darbība, rezultāts --> uzbarot.
- uzbērums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbērt (1).
- uzbērums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbērt (2); attiecīgs celtniecības veidojums.
- uzberzums Paveikta darbība, rezultāts --> uzberzt (2).
- uzbiezējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbiezēt.
- uzbiezinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbiezināt.
- uzbirdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbirdināt.
- uzbirums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbirt.
- uzblāzmojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzblāzmot.
- uzblīdums Paveikta darbība, rezultāts --> uzblīst (2).
- uzbraukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbraukt (1).
- uzbraukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbraukt (2).
- uzbrāzmojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbrāzmot.
- uzbriedums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbriest (1).
- uzbriedums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbriest (2).
- uzduļķojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzduļķot.
- uzdzirkstījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzdzirkstīt.
- uzganījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzganīt.
- uzgleznojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzgleznot.
- uzirdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzirdināt (1).
- uzirdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzirdināt (2).
- uzjautrinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzjautrināt.
- uzjundījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzjundīt.
- uzkārsums Paveikta darbība, rezultāts --> uzkārst (1).
- uzkausējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzkausēt.
- uzklājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzklāt (1).
- uzklājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzklāt (2).
- uzkniedējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzkniedēt.
- uzkrāsojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzkrāsot (1).
- uzkrāsojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzkrāsot (2).
- uzkrājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzkrāt (1).
- uzkrājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzkrāt (2).
- uzkrājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzkrāt (3).
- uzlādējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlādēt (1).
- uzlādējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlādēt (3).
- uzlaidums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlaist (5); uzlaide.
- uzlauzums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlauzt (2).
- uzliekums Paveikta darbība, rezultāts --> uzliekt.
- uzliesmojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzliesmot (1).
- uzliesmojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzliesmot (2).
- uzliesmojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzliesmot (3).
- uzliesmojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzliesmot (4).
- uzliesmojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzliesmot (5).
- uzlikums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlikt (1).
- uzlīmējams Paveikta darbība, rezultāts --> uzlīmēt.
- uzlocījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlocīt.
- uzlūgums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlūgt.
- uzlūzums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlūzt.
- uzmērījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzmērīt (1).
- uzmetums Paveikta darbība, rezultāts --> uzmest (3).
- uzmetinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzmetināt 1.
- uzminējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzminēt (1).
- uzmirdzums Paveikta darbība, rezultāts --> uzmirdzēt (1); uzmirdzējums (1).
- uzmirdzējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzmirdzēt (1).
- uzmirdzums Paveikta darbība, rezultāts --> uzmirdzēt (2); uzmirdzējums (2).
- uzmirdzējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzmirdzēt (2).
- uzmudinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzmudināt.
- uzmundrinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzmundrināt.
- uznesums Paveikta darbība, rezultāts --> uznest (1).
- uzpildījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzpildīt.
- uzpilējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzpilēt.
- uzpilinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzpilināt.
- uzplaiksnījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplaiksnīt.
- uzplandījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplandīt.
- uzplaukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplaukt (1).
- uzplaukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplaukt (2).
- uzplaukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplaukt (3).
- uzplīvojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplīvot.
- uzplūdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplūdināt, uzpludināt; ūdenskrātuve, kas izveidojusies, aizsprostojot ūdensteci.
- uzplūksnojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplūksnot.
- uzplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplūst (2).
- uzplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplūst (4).
- uzpūkojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzpūkot.
- uzputinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzputināt.
- uzputojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzputot (1).
- uzputojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzputot (2).
- uzrādījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzrādīt (1).
- uzrādījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzrādīt (2).
- uzrādījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzrādīt (3).
- uzrādījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzrādīt (4).
- uzrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> uzraut (4).
- uzrūgums Paveikta darbība, rezultāts --> uzrūgt (1).
- uzrūgums Paveikta darbība, rezultāts --> uzrūgt (2).
- uzsējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzsēt (1).
- uzskaistinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzskaistināt (1).
- uzskaistinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzskaistināt (2).
- uzskaitījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzskaitīt (1).
- uzskaitījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzskaitīt (2).
- uzskalojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzskalot (1).
- uzskalojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzskalot (2).
- uzslāņojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzslāņot, uzslāņoties.
- uzslavējams Paveikta darbība, rezultāts --> uzslavēt.
- uzsmidzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzsmidzināt (2).
- uzspīdums Paveikta darbība, rezultāts --> uzspīdēt.
- uzspīgojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzspīgot.
- uzspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzspīlēt (1).
- uzspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzspīlēt (2).
- uzspolējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzspolēt.
- uzstādinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzstādināt.
- uzstādījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzstādīt (3).
- uzsukājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzsukāt.
- uzšķērdums Paveikta darbība, rezultāts --> uzšķērst.
- uzšuvums Paveikta darbība, rezultāts --> uzšūt (2).
- uztinums Paveikta darbība, rezultāts --> uztīt.
- uzturējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzturēt (3).
- uztvērums Paveikta darbība, rezultāts --> uztvert (1); uztvere.
- uzvedinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzvedināt.
- uzvelvējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzvelvēt.
- uzvedums paveikta darbība, rezultāts --> uzvest (1).
- uzvedums Paveikta darbība, rezultāts --> uzvest (2).
- uzvilnījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzvilnīt.
- uzviļņojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzviļņot.
- uzvirmojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzvirmot (1).
- uzvirmojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzvirmot (2).
- uzvirmojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzvirmot (3).
- uzvizmojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzvizmot.
- uzzaigojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzzaigot.
- uzzalgojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzzalgot.
- uzzibsnījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzzibsnīt.
- uzzibšņojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzzibšņot; uzzibsnījums.
- uzzīmējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzzīmēt (1); arī zīmējums.
- vāciskojums Paveikta darbība, rezultāts --> vāciskot (1).
- vāciskojums Paveikta darbība, rezultāts --> vāciskot (2).
- vadījums Paveikta darbība, rezultāts --> vadīt (1).
- vadījums Paveikta darbība, rezultāts --> vadīt (2).
- vadījums Paveikta darbība, rezultāts --> vadīt (3).
- vadījums Paveikta darbība, rezultāts --> vadīt (4).
- vadījums Paveikta darbība, rezultāts --> vadīt (5).
- vadījums Paveikta darbība, rezultāts --> vadīt (6).
- vadījums Paveikta darbība, rezultāts --> vadīt (7).
- vagojums Paveikta darbība, rezultāts --> vagot (1).
- vagojums Paveikta darbība, rezultāts --> vagot (2).
- vagojums Paveikta darbība, rezultāts --> vagot (3).
- vainagojums Paveikta darbība, rezultāts --> vainagot (3).
- vakcinējums Paveikta darbība, rezultāts --> vakcinēt.
- vākums Paveikta darbība, rezultāts --> vākt (1).
- vākums Paveikta darbība, rezultāts --> vākt (2).
- vākums Paveikta darbība, rezultāts --> vākt (3).
- valcējums Paveikta darbība, rezultāts --> valcēt.
- vāpējums Paveikta darbība, rezultāts --> vāpēt.
- variējums Paveikta darbība, rezultāts --> variēt (1).
- vārījums Paveikta darbība, rezultāts --> vārīt (1).
- vārījums Paveikta darbība, rezultāts --> vārīt (2); vārot gatavotais produkts, viela.
- vaskojums Paveikta darbība, rezultāts --> vaskot.
- vatējums Paveikta darbība, rezultāts --> vatēt.
- veidojums Paveikta darbība, rezultāts --> veidot (1).
- veidojums Paveikta darbība, rezultāts --> veidot (3).
- veidojums Paveikta darbība, rezultāts --> veidot (4).
- veidojums Paveikta darbība, rezultāts --> veidot (5).
- veidojums Paveikta darbība, rezultāts --> veidot (6).
- velēnojums Paveikta darbība, rezultāts --> velēnot.
- velmējums Paveikta darbība, rezultāts --> velmēt; velmējot izveidotais, apstrādātais priekšmets.
- vēlums Paveikta darbība, rezultāts --> velt (1).
- vēlums Paveikta darbība, rezultāts --> velt (2).
- vēlums Paveikta darbība, rezultāts --> velt (3).
- veltījums Paveikta darbība, rezultāts --> veltīt (1).
- veltījums Paveikta darbība, rezultāts --> veltīt (2).
- vērojums Paveikta darbība, rezultāts --> vērot; informācija, kas iegūta vērojot.
- vērpums Paveikta darbība, rezultāts --> vērpt (1); savērpto tekstilšķiedru kopums.
- vērpums Paveikta darbība, rezultāts --> vērpt (3).
- vērsums Paveikta darbība, rezultāts --> vērst 1 (1).
- vērsums Paveikta darbība, rezultāts --> vērst 1 (2).
- vērums Paveikta darbība, rezultāts --> vērt (1).
- vērums Paveikta darbība, rezultāts --> vērt (2).
- vēsmojums Paveikta darbība, rezultāts --> vēsmot (1).
- vēsmojums Paveikta darbība, rezultāts --> vēsmot (2).
- vēstījums Paveikta darbība, rezultāts --> vēstīt; ziņojums, stāstījums.
- vibrējums Paveikta darbība, rezultāts --> vibrēt.
- viedējums Paveikta darbība, rezultāts --> viedēt (1).
- viedējums Paveikta darbība, rezultāts --> viedēt (2).
- vieglinājums Paveikta darbība, rezultāts --> vieglināt (1).
- vieglinājums Paveikta darbība, rezultāts --> vieglināt (2).
- vienādojums Paveikta darbība, rezultāts --> vienādot (1).
- vienādojums Paveikta darbība, rezultāts --> vienādot (2).
- vienkāršojums Paveikta darbība, rezultāts --> vienkāršot (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienkāršojums Paveikta darbība, rezultāts --> vienkāršot (2).
- vienkāršojums Paveikta darbība, rezultāts --> vienkāršot (3).
- viltojums Paveikta darbība, rezultāts --> viltot (1).
- viltojums Paveikta darbība, rezultāts --> viltot (2).
- viļņojums Paveikta darbība, rezultāts --> viļņot (1), viļņoties (1).
- viļņojums Paveikta darbība, rezultāts --> viļņot (2), viļņoties (2).
- virknējums Paveikta darbība, rezultāts --> virknēt (1).
- virknējums Paveikta darbība, rezultāts --> virknēt (2).
- virmojums Paveikta darbība, rezultāts --> virmot (1).
- virmojums Paveikta darbība, rezultāts --> virmot (2).
- virmojums Paveikta darbība, rezultāts --> virmot (3).
- virmojums Paveikta darbība, rezultāts --> virmot (4).
- virpojums Paveikta darbība, rezultāts --> virpot 1.
- vispārinājums Paveikta darbība, rezultāts --> vispārināt; spriedums, atzinums, izteikums u. tml., kurā (kas) tiek vispārināts.
- vijums Paveikta darbība, rezultāts --> vīt, arī vīties (1).
- vulgarizējums Paveikta darbība, rezultāts --> vulgarizēt.
- vulkanizējums Paveikta darbība, rezultāts --> vulkanizēt.
- zagums Paveikta darbība, rezultāts --> zagt; nozagtā manta, vērtība.
- zāģējums Paveikta darbība, rezultāts --> zāģēt (1).
- zākājums Paveikta darbība, rezultāts --> zākāt; zākās.
- zēlums Paveikta darbība, rezultāts --> zelt (1).
- zeltījums Paveikta darbība, rezultāts --> zeltīt; zelta kārta, ar ko ir (kas) pārklāts.
- zieķējums Paveikta darbība, rezultāts --> zieķēt.
- zilējums Paveikta darbība, rezultāts --> zilēt (1).
- zīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> zīlēt.
- zīmējums Paveikta darbība, rezultāts --> zīmēt (1); attēls uz plaknes, kas veidots, piemēram, ar zīmuli, ogli, tušu.
- zīmējums Paveikta darbība, rezultāts --> zīmēt (2).
- zondējums Paveikta darbība, rezultāts --> zondēt (1).
- zondējums Paveikta darbība, rezultāts --> zondēt (2).
- zondējums Paveikta darbība, rezultāts --> zondēt (3).
- zonējums Paveikta darbība, rezultāts --> zonēt (1).
- zonējums Paveikta darbība, rezultāts --> zonēt (2).
- žāvējums Paveikta darbība, rezultāts --> žāvēt (2); žāvēts (parasti gaļas) izstrādājums.
- žilbums Paveikta darbība, rezultāts --> žilbt.
- rafinējums Paveikta darbība, rezultāts -->rafinēt.
- iztirzājums Paveikta darbība, rezultāts, arī process --> iztirzāt.
- riņķojums Paveikta darbība, rezultāts, arī process --> riņķot(1).
- riņķojums Paveikta darbība, rezultāts, arī process --> riņķot(2).
- riņķojums Paveikta darbība, rezultāts, arī process --> riņķot(3).
- riņķojums Paveikta darbība, rezultāts, arī process --> riņķot(4).
- ritējums Paveikta darbība, rezultāts, arī process --> ritēt(1).
- ritējums Paveikta darbība, rezultāts, arī process --> ritēt(2).
- ritējums Paveikta darbība, rezultāts, arī process --> ritēt(3).
- ritējums Paveikta darbība, rezultāts, arī process --> ritēt(4).
- izēdums Paveikta darbības --> izēst (3); izēstā vieta.
- varējums Paveiktais, veikums.
- konts Paveiktajā, iegūtajā.
- rēķins Paveiktajā, iegūtajā.
- pavesties Paveikties (par darbību).
- iziet greizi paveikties slikti, norisēt kļūmīgi.
- noiet (arī iziet) greizi paveikties slikti; norisēt kļūmīgi.
- pašķirties Paveikties vēlamā veidā, kvalitātē (par darbu, darbību).
- izaveikties Paveikties, izdoties.
- izveikties Paveikties, izdoties.
- iziet Paveikties, klāties (kā).
- noiet Paveikties, klāties; iziet (8).
- nospīdēt Paveikties, laimēties.
- noplaukt Paveikties.
- pavals pavele.
- novilkt Pavelkot uz leju, novietot (pār ko, pāri kam u. tml.).
- saraustīt Pavelkot, pagrozot u. tml., sakārtot (apģērba gabalu).
- apvelt Pavelt zem kā.
- apvelties Pavelties zem kā.
- pasavelties Pavelties.
- pabiksts Paverdzināts cilvēks.
- pavērkšas Paverkšķi.
- pavērkšķi Paverkšķi.
- paveselēties Paveseļoties.
- sabakarēt Pavest (meiteni), piesmiet.
- ziedzināt Pavest, ievilt grēkā, mudināt uz pārkāpumu, noziegumu.
- izdakarēt Pavest, piegulēt.
- stuprēt Pavest.
- abbreviators Pāvesta kancelejas ierēdnis, kas īsi savelk lūgumrakstu saturu un uzmet bullu konceptus.
- abreviātors Pāvesta kancelejas ierēdnis, kas īsi savelk lūgumrakstu saturu un uzmet bullu konceptus.
- pavaznieks Paveznieks.
- apgrūst Pavirši paveikt (darbu).
- apgrābstīt Pavirši paveikt (kādu darbu); pavirši iemācīties.
- apmačāt Pavirši paveikt, izpildīt (darbu).
- haļava Pavirši paveikts darbs.
- apmuļļāt Pavirši, nekārtīgi paveikt; nepadarīt līdz galam.
- izmuļļāt Pavirši, nekārtīgi paveikt.
- aromātiskā pelargonija pelargoniju suga ("Pelargonium graveolens").
- Gorniešu dzirnavezers Pelēču dzirnavezers Pelēču pagastā.
- galvainais pelējums pelējums, kura pavedieni aug uz augšu un galotnēs veido apaļas lodītes.
- nefrīts Pelēks vai zaļš minerāls, pusdārgakmens, blīvs, slēptšķiedrains amfibolu paveids, kam senatnē piedēvēja nieru slimības ārstējošas īpašības, labi pulējams, izmanto mākslas priekšmetiem un juvelierizstrādājumiem.
- Pērles dzirnavezers Pērļa dzirnavezers Druvienas pagastā.
- pāžisms Perversitāte, sadomazohisma paveids, kas piekopj verdzisku bezierunu pakļaušanos aktīvajam partnerim - libertēnam.
- cisvestisms Perversitāte, transverstisma paveids, uzmācīga tieksme nēsāt bērnu tērpu vai veļu seksualitātes palielināšanai; dažreiz apvienojas ar fetišismu.
- Dzirnupīte Pēterupes labā krasta pieteka Vidrižu pagastā, uz tās uzpludināts Bīriņu dzirnavezers.
- iespiesties Pētījot iedziļināties, paveikt atklājumus.
- nekings Petinga paveids, mīlestības glāsti, aprobežojoties ar ķermeņa augšdaļu.
- rifs pie buras piestiprinātu saišu šķērsrinda; tā ļauj samazināt buras laukumu, apakšējā daļā to savelkot.
- valsts Pie šķūņa savelts siens, ko ar dakšām liek šķūnī.
- tamzēt Pieaust tīkla malas ar rupjāku pavedienu.
- skašķis piebūve vai palievenis (pie rijas), kur saved seru.
- piesolīt Piedāvāt (kāda labā ko paveikt, izdarīt).
- piesolīties Piedāvāties (ko paveikt, izdarīt).
- Amalfi piekraste piekrastes josla Itālijā (_Costiera Amalfitana_), dienvidos no Neapoles, no kuras paveras skats uz Tirēnu jūru un Salerno līci.
- paviļāt Piemānīt, pavest.
- iedzeltenā diplomitopore piepju sēņu grupas diplomitoporu ģints suga ("Diplomitoporus flavescens").
- smaržīgā tauriņpiepe piepju sēņu grupas tauriņpiepju ģints suga ("Trametes suaveolens").
- lukšināt Pierunāt, glaimot, pavedināt.
- dasaspiesties Piespiest (sevi) paveikt (ko).
- pietrūkt pulvera pietrūkt spēka, izturības (ko paveikt).
- dzeltenā pikre pikru suga ("Pycreus flavescens"), Latvijā aizsargājama, bet tiek uzskatīta par izzudušu, jo kopš 19. gs. nav atrasta.
- Heiverila Pilsēta ASV (_Haverhill_), Masačūsetsas štatā, 62500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bīverdama Pilsēta ASV ("Beaver Dam"), Viskonsinas štatā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bīverkrīka Pilsēta ASV ("Beavercreek"), Ohaio štatā, 45900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bīvertona Pilsēta ASV ("Beaverton"), Oregonas štatā, 95100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brukheivena Pilsēta ASV ("Brookhaven"), Džordžijas štatā, 51000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brukheivena Pilsēta ASV ("Brookhaven"), Misisipi štatā, 12500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Keispringa Pilsēta ASV ("Cave Spring"), Virdžīnijas štatā, 24900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Devenporta Pilsēta ASV ("Davenport"), Aiovas štatā, Misisipi labajā krastā, 102400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grandheivena Pilsēta ASV ("Grand Haven"), Mičiganas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Havloka Pilsēta ASV ("Havelock"), Ziemeļkarolīnas štatā, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Levenvērta Pilsēta ASV ("Leavenworth"), Kanzasas štatā, 36000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Levenvērta Pilsēta ASV ("Leavenworth"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ņūheivena Pilsēta ASV ("New Haven"), Indiānas štatā, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūheivena Pilsēta ASV ("New Haven"), Konnektikutas štatā, 130200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ravena Pilsēta ASV ("Ravenna"), Ohaio štatā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Travērssitija Pilsēta ASV ("Traverse City"), Mičiganas štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veiverli Pilsēta ASV ("Waverly"), Aiovas štatā, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gendže Pilsēta Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza ziemeļaustrumu piekājē, 307500 iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1804. g. un 1918.-1935. g. saucās - Gjandža, 1804.-1918. g. - Jeļizavetopole, 1935.-1991. g. - Kirovabada.
- Kobrina Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, pie Muhavecas un Dņepras-Bugas kanāla satekas, 51200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stavelote Pilsēta Beļģijā ("Stavelot"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 6900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brena le Konte pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Braine-le-Comte", nl. "'s-Gravenbrakel"), Valonijas reģiona Eno provincē, 21300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vavra Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Wavre", nl. "Waver"), Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē, 33200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pāvelbaņa Pilsēta Bulgārijā ("Pavelbanja"), Stara Zagoras apgabalā, 2850 iedzīvotāju (2014. g.).
- Praveca Pilsēta Bulgārijā ("Pravec"), Sofijas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zaveta Pilsēta Bulgārijā ("Zavet"), Razgradas apgabalā, 3240 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ītona Pilsēta Dienvidanglijā pie Temzas ("Eton"), 30 km uz rietumiem no Londonas \~4000 iedzīvotāju, šeit atrodas slavenākā Anglijas zēnu internātskola "Eton College" (dib. 1440. g.).
- Tavernī Pilsēta Francijā ("Taverny"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 26100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Bolnisi Pilsēta Gruzijas dienvidos, Lejaskartlijas mharē, Mašaveras krastā, rajona administratīvais centrs, 11500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Ampana pilsēta Indonēzijā (_Ampana_), Sulavesi salā, Centrālās Sulavesi provincē, Tomini līča dienvidu piekrastē.
- Anabanu pilsēta Indonēzijā (_Anabanu_), Sulevesi salā, Dienvidsulavesi provincē.
- Makasara Pilsēta Indonēzijā ("Makassaar"), osta Sulavesi dienvidrietumu piekrastē, Dienvidsulavesi provinces administratīvais centrs, 1400000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Manado Pilsēta Indonēzijā, Ziemeļsulavesi provinces administratīvais centrs, osta Sulavesi ziemeļaustrumu daļā, 701400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Banjakavallo Pilsēta Itālijā ("Bagnacavallo"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Baveno Pilsēta Itālijā ("Baveno"), Pjemontas reģiona Verbāno-Kuzio-Osolas provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kave Pilsēta Itālijā ("Cave"), Lacio reģiona Romas provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Červija Pilsēta Itālijā ("Cervia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 28800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kjavenna Pilsēta Itālijā ("Chiavenna"), Lombardijas reģiona Sondrio provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čivitavekija Pilsēta Itālijā ("Civitavecchia"), Lacio reģiona Romas provincē, 51400 iedzīvotāju (2014. g.), Romas priekšosta Tirēnu jūras krastā.
- Konseliče Pilsēta Itālijā ("Conselice"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Faenca Pilsēta Itālijā ("Faenza"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 58000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džavēno Pilsēta Itālijā ("Giaveno"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 16200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gravelona Toče pilsēta Itālijā ("Gravellona Toce"), Pjemontas reģiona Verbāno-Kuzio-Osolas provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lavello Pilsēta Itālijā ("Lavello"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lugo Pilsēta Itālijā ("Lugo"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 32000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Muzile di Pjāve pilsēta Itālijā ("Musile di Piave"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ravenna Pilsēta Itālijā ("Ravenna"), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 154300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Riolo Terme pilsēta Itālijā ("Riolo Terme"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rivarolo Kanavēze pilsēta Itālijā ("Rivarolo Canavese"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 12500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rusi Pilsēta Itālijā ("Russi"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandona di Pjave pilsēta Itālijā ("San Dona di Piave"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 41200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanlačaro di Savena pilsēta Itālijā ("San Lazzaro di Savena"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 31600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Seraveca Pilsēta Itālijā ("Seravezza"), Toskānas reģiona Lukas provincē, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastela Boloņeze pilsēta Itālijā (“Castel Bolognese”), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 9500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Asomada pilsēta Kaboverdes Republikā (_Assomada_), Sotaventu salu Santjagu salā, 11900 iedzīvotāju (2005. g.).
- Heiverila pilsēta Lielbritānijā (_Haverhill_), Anglijā, Safolkas grāfistes dienvidrietumos pie Eseksas robežas; Heiverhila.
- Vaitheivena pilsēta Lielbritānijā (_Whitehaven_), Anglijas ziemeļrietumos, Īrijas jūras piekrastē, 24000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tamatave Pilsēta Madagaskaras austrumu krastā ("Tamatave"), reģiona administratīvais centrs, liela osta, 274700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Akajukana pilsēta Meksikā (_Acayucan_), Verakrusa de Ignasio de la Ljave pavalstī.
- Alamo pilsēta Meksikā (_Álamo_), Verakrusas de Ignasio de la Ljaves pavalsts ziemeļu daļā.
- Altotonga pilsēta Meksikā (_Altotonga_), Verakrusas de Ignasio de la Ljave pavalstī.
- Alvarado pilsēta Meksikā (_Alvarado_), Verakrusas de Ignasio de la Ljaves pavalstī, Kampečes līča krastā.
- Koacakoalkosa Pilsēta Meksikā ("Coatzacoalcos"), Verakrusas de Ignasio de la Ljaves pavalsts, osta Meksikas līča krastā, 305300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kordova Pilsēta Meksikā ("Cordoba"), Verakrusas de Ignasio de la Ljaves pavalstī, 218100 iedzīvotāju (2015. g.).
- Minatitlana Pilsēta Meksikā ("Minatitlan"), Verakrusa de Ignaso de la Ljave pavalstī, Koacakoalkosas krastos, 157800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Orisaba Pilsēta Meksikā ("Orizaba"), Verakrusas de Ignasio de la Ljaves štatā 1280 m vjl., 120800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Posarika Pilsēta Meksikā ("Poza Rica"), Verakrusas de Ignasio de la Ljaves štatā, Meksikas līča zemienē, 185200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Verakrusa Pilsēta Meksikā ("Veracruz"), Verakrusas de Ignasio de la Ljaves pavalstī, 573900 iedzīvotāju (2005. g.).
- Halapa Pilsēta Meksikā ("Xalapa"), Verakrusas de Ignasio de la Ljaves pavalsts administratīvais centrs, 387900 iedzīvotāju (2005. g.).
- Klazīnavēna pilsēta Nīderlandē (_Klazienaveen_), Drentes provincē, 11900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grāvenpoldera Pilsēta Nīderlandē ("'s-Gravenpolder"), Zēlandes provincē, 4550 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brūvershavene Pilsēta Nīderlandē ("Brouwershaven"), Zēlandes provincē, 1420 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grave Pilsēta Nīderlandē ("Grave"), Ziemeļbrabantes provincē, 12700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grāvendēla Pilsēta Nīderlandē ("s-Gravendeel"), Dienvidholandes provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grāvenzande Pilsēta Nīderlandē ("s-Gravenzande"), Dienvidholandes provincē, 19200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šaviša Pilsēta Portugālē ("Chaves"), Vilarealas apgabalā, 41200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Marku di Kanaveziša pilsēta Portugālē ("Marco de Canaveses"), Portu apgabalā, 53500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sakavena Pilsēta Portugālē ("Sacave'm"), Lisabonas apgabalā, 17700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Hāpavesi pilsēta Somijā (_Haapavesi_), Ziemeļpohjanmā reģionā, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kuopio Pilsēta Somijas vidienē pie Kallavesi ezera, Ziemeļsavo reģiona administratīvais centrs, 106500 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte, pareizticīgo arhibīskapa sēdeklis.
- Havea Pilsēta Spānijā ("Javea"), Valensijas apgabala Alakantas provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.); Šabja.
- Talavera de la Reina pilsēta Spānijā ("Talavera de la Reina"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē, 132200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torrelavega Pilsēta Spānijā ("Torrelavega"), Kantabrijas autonomā apgabala Kantabrijas provincē, 54200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šabja Pilsēta Spānijā ("Xabia"), Valensijas apgabala Alakantas provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.); Havea.
- Hāga pilsēta un osta Nīderlandes rietumu daļā (nīderlandiešu valodā _'s-Gravenhage, Den Haag_, angļu val. _The Hague_), kurā atrodas karaļa rezidence, valdības un parlamenta mītne, Dienvidholandes provinces administratīvais centrs, 510900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dunaveče Pilsēta Ungārijā ("Dunavecse"), Bāčas-Kiškunas meģē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brēmerhāfene pilsēta Vācijā (_Bremerhaven_), Brēmenes federālajā zemē, 112900 iedzīvotāju (2013. g.), Brēmenes priekšosta Vēzeres grīvā, Ziemeļjūras Helgolandes līča krastā.
- Kukshāfene pilsēta Vācijā (_Cuxhaven_), Lejassaksijas federālās zemes ziemeļos, Elbas estuāra dienvidu krastā pie Ziemeļjūras, 48300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vilhelmshāfene pilsēta Vācijā (_Wilhelmshaven_), Lejassaksijas federālajā zemē, 75700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādteinaha-Cavelšteina Pilsēta Vācijā ("Bad Teinach-Zavelstein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brandenburga Pilsēta Vācijā ("Brandenburg an der Havel"), Brandenburgas zemē, 71000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Firstenberga Pilsēta Vācijā ("Fuerstenberg", arī "Fuerstenberg/Havel"), Brandenburgas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hāfelberga Pilsēta Vācijā ("Havelberg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 6700 iedzīvotāju (2013.g.).
- Hāfelzē Pilsēta Vācijā ("Havelsee"), Brandenburgas federālajā zemē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Klingentāle Pilsēta Vācijā ("Klingenthal"), Saksijas federālajā zemē, Čehijas pierobežā (robežas pretējā pusē atrodas Čehijas pilsēta Kraslice), 9100 iedzīvotāju (2013. g.), slavens mūzikas instrumentu ražošanas un ziemas sporta centrs.
- Rāvensburga Pilsēta Vācijā ("Ravensburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 49100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rāvenšteina Pilsēta Vācijā ("Ravenstein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štāfenhāgene Pilsēta Vācijā ("Stavenhagen, Reuterstadt"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5620 iedzīvotāju (2013. g.).
- Paventu pilskalns pilskalns Ventspils novada Zlēku pagastā, \~1,2 km uz rietumiem no Pavenšu mājām, Ventas labajā krastā, tas ir reljefa pacēlums ar dabiski stāvām nogāzēm trijās pusēs, bet ziemeļaustrumu pusē tas no apkārtnes norobežots ar valni un grāvi, plakums - 60 x 40 m, izmantošanas laiks nav zināms.
- aromātiskā piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe fragrans", syn. "Clitocybe suaveolens").
- iesākums Pirmie paveiktie, jau redzamie priekšdarbi.
- hromaugīts Piroksēnu grupas iežveidotājs minerāls, augīta paveids, sastāvā 3-4% hroma oksīda.
- titānaugīts Piroksēnu grupas iežveidotājs minerāls, augīta paveids, sastāvā līdz 4% titāna oksīda.
- bambarzīds Plāns audums ar ievilktām zīda joslām, pavedieniem.
- patrona Plastmasas vai kartona spole pavediena uztīšanai; žakarda kartes uztīšanas ierīce.
- dialekts Plašākā apvidū vēsturiski izveidojies valodas paveids, kurā apvienotas vairākas radniecisku izlokšņu grupas.
- platišisma Platišisma dolomīts - gliemeždolomīta paveids, sastopams vietumis Daugavas svītas nogulumos.
- kavernoskopija Plaušu kavernas apskate ar kavernoskopu.
- kavernostomija Plaušu kavernas dobuma drenāža.
- auzas Pļavas zeltauzīte ("Trisetum flavescens").
- pļavauza Pļavas zeltauzīte ("Trisetum flavescens").
- zeltauza Pļavas zeltauzīte ("Trisetum flavescens").
- pļaveglītis Pļaveglīte ("Pedicularis palustris").
- puregles Pļaveglītes, purvāju pļaveglītes.
- encefalomieloradikuloneirīts Poliradikuloneirīta paveids ar motoriskiem traucējumiem un cīpslu refleksu zudumu.
- planšetdators Portatīvā datora paveids ar skārienjūtīgu ekrānu.
- diplomāts Portfeļa paveids (kofera veida portfelis).
- zirneklis Posmkāju tipa helicerātu apakštipa zirnekļveidīgo klases kārta ("Aranea"), bezmugurkaulnieks ar iežmaugu starp galvkrūtīm un vēderu, ar četriem pāriem ejkāju un tīmekļa dziedzeriem, kas izdala tīmekļa pavedienus.
- pragmaticisms Pragmatisma paveids 19. gs.
- instrumentālisms Pragmatisma paveids, kas idejas un jēdzienus aplūko nevis kā objektīvās īstenības atspoguļojumu, bet gan kā mākslīgus rīkus (instrumentus) subjektīvās pieredzes sakārtošanai.
- gudravecis Prātīgs, piedzīvojis pavecs vīrs.
- maskvenieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Maskaveņa" iedzīvotāji.
- maskavenieši Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Maskaveņa" iedzīvotāji.
- prettrestu likumdošana pretmonopolu likumdošanas paveids.
- koturns Priekšā ar auklu savelkami augsti mednieku zābaki, vēlāk aktieru zābaki ar ļoti biezām zolēm, lai paaugstinātu aktiera augumu.
- protonēma Primārais pavediens vai plātnīte, kas attīstās no šūnu sporām.
- klaiņojums Process, arī paveikta darbība --> klaiņot (1); ilgāks gājiens (parasti bez noteikta mērķa).
- piepildījums Process, arī paveikta darbība, rezultāts --> piepildīt (6).
- aušana Process, kura laikā, savstarpēji sapinot divas pavedienu sistēmas - audus un šķērus, veido audumu.
- krustmija Process, kurā notiek homoloģisko hromosomu pavedienu (hromatīdu) fermentatīva šķelšanās un fragmentu savienošanās, tiem savstarpēji apmainoties; ģenētiskais pārkrustojums; krosingovers.
- izziņa Process, paveikta darbība --> izzināt (2); faktu, datu apkopojums.
- uzziņa Process, paveikta darbība --> uzzināt.
- profesionālā valoda profesiolekts - valodas paveids, ko lieto noteikta profesionāla grupa.
- sericīns Proteīns, kas mazina materiāla elastību, tā sauktā zīda līme, zīda kāpura vērptā pavediena ārējās kārtas substance.
- anglikānisms Protestantisma paveids Anglijas Baznīcā un 14 patstāvīgajās Anglikāņu baznīcu savienības baznīcās (Velsā, Skotijā, Īrijā, ASV u. c.); radās Anglijā reformācijas laikā 16. gs.; reformēja kristietības dogmas, bet neskāra rituālus un organizācijas principus.
- Anglikāņu baznīca protestantisma paveids, kas radās 16. gs. Anglijā, saglabāja katolicisma rituālus un Baznīcas organizācijas principus, bet par Baznīcas vadītāju atzina nevis Romas pāvestu, bet Anglijas karali.
- plastosoma Protoplazmas granula vai pavediens, kas saista krāsvielu.
- Austrumkalimantāna province Indonēzijā (_Kalimantan Timur_), Kalimantāna salas austrumu daļā, robežojas ar Dienvidkalimantānas un Centrālaš Kalimantānas provinci, kā arī ar Malaiziju, austrumos apskalo Sulavesi jūra un Makasaras šaurums.
- Ravenna Province Itālijā ("Provincia di Ravenna"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 1858 kvadrātkilometri, 394500 iedzīvotāju (2012. g.).
- dianētika Psihoterapijas paveids, kuru radījis ASV rakstnieks, zinātniskās fantastikas darbu autors L. Rons Habards (1911.-1986. g.); tā kļuvusi par scientoloģijas pamatu.
- jātaļa Puišu pavedēja; arī meitu pavedējs.
- pārpūlēt pūloties paveikt, tikt pāri (kam).
- sistaltisks Pulsējošs; tāds, kas savelkas; tāds, kam ir sistole.
- Rubus neglectus purpuraugļu avenes.
- purveglīte Purvāju pļaveglīte.
- priekšpuse Puse (monētai, medaļai u. tml.), kurā ir fiksēta galvenā informācija teksta, attēla veidā; averss.
- Pusgaldiņi Pusgaldiņu dzirnavezers - Dzirnavu ezers Kabiles pagastā.
- sīrinkss Pūšamais instruments, daudzstobru flautas paveids.
- sarisofons Pūšamais mūzikas instruments, saksofona paveids, no misiņa, ar divkāršas niedriņas iemuti, no diskanta līdz kontrabasa diapazonam.
- avielis Putnu būrītis; avele.
- cukurķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumķauķu dzimtas suga ("Coereba flaveola").
- rentgenluminiscence Radioluminiscences paveids, kas rodas, apstarojot luminoforu ar rentgenstariem vai gamma stariem; lieto rentgendiagnostika attēla vizualizācijai.
- māksla Radošās darbības nozare, veids vai paveids, kam raksturīga estētiski izzinoša attieksme pret īstenību.
- astri Ragvielas pavedieni (zirga astē).
- nordisms rasisma paveids, mācība, saskaņā ar kuru civilizācijas radītāji ir tikai "augstākās", nordiskās (ziemeļu) rases pārstāvji (vācieši, anglosakši, skandināvi).
- ādiņa Ratiņa sastāvdaļa - pie stabiņa piestiprinātas ādas gabaliņš ar caurumu, caur kuru tiek ievilkts pavediens.
- ādīna Ratiņa sastāvdaļa - pie stabiņa piestiprinātas ādas gabaliņš ar caurumu, caur kuru tiek izvilkts pavediens.
- Rauna Raunas dzirnavezers - atrodas Raunas upes ielejā, augšpus Raunas centra, platība - 2 ha, garums - \~350 m, lielākais platums - 150 m, lielākais dziļums - 3 m.
- Mutinus ravenelii Ravenela mutīne.
- Ruijas dzirnavezers Rēcijas dzirnavezers Bebru pagastā.
- Recijs Rēcijas dzirnavezers Bebru pagastā.
- pavelties Refl. --> pavelt (1); tikt paveltam.
- pavelties Refl. --> pavelt (2); tikt paveltam.
- savelēties Refl. --> savelēt; tikt savelētam.
- savelties Refl. --> savelt(1); tikt saveltam.
- savelties Refl. --> savelt(2); tikt saveltam.
- savelties Refl. --> savelt(3); tikt saveltam.
- savelties Refl. --> savelt(4); tikt saveltam.
- savelties Refl. --> savelt(5); tikt saveltam.
- muzikolepsija Reflektoriskas epilepsijas paveids: epileptiska aura, "petit mal" vai ģeneralizēta epilepsijas lēkme pēc akustiska (bieži - kādas noteiktas melodijas radīta) kairinājuma.
- kursenieku valoda reģionāls latviešu valodas paveids, ko runāja latviešu izceļotāju pēcteči Kuršu kāpās (tagadējā Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā).
- Emīlija-Romanja Reģions Itālijā ("Regione Emilia-Romagna"), Apenīnu pussalas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Boloņa, platība - 22123 kvadrātkilometri, 4400000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Boloņas, Ferrāras, Forli-Čezēnas, Modēnas, Parmas, Pjačencas, Ravenas, Redžo nell'Emīlijas un Rimini, robežojas ar Ligūrijas, Pjemontas, Lombardijas un Venēcijas reģionu ziemeļos, ar Markes un Toskānas reģionu, kā arī ar Sanmarīno Republiku dienvidos, austrumos apskalo Adrijas jūra.
- nokalums Relatīvs lielums, kas raksturo sagataves deformācijas pakāpi kalšanas operācijā; parasti izsaka kā sagataves un kaluma šķērsgriezuma laukumu attiecību.
- kaldināšana Reljefa iespiešana sagataves virsmā, nedaudz mainot izejmateriāla biezumu.
- kaldināšana Reljefa izveidošana no plakana skārda vai dobas metāla sagataves.
- stiegra Reljefs pavediens (audumā).
- Dzirnavezers Rencēnu dzirnavezers Rencēnu pagastā.
- nefrotomogrāfija Rentgenoloģiska nieres attēlu iegūšana ar tomogrāfijas metodi pēc intravenozas kontrastvielas ievadīšanas.
- rap-metal Repmetāls, mūzikas stils, kurā savijusies repa un "metal" elementi, alternatīvā metāla paveids.
- maura retējs retēju suga ("Potentilla anserina"), kura lakstus lieto tautas medicīnā par savelkošu līdzekli pret caureju, asiņošanas apturēšanai.
- meža retējs retēju suga ("Potentilla silvestris"), kura sakneņus lieto par savelkošu līdzekli.
- spontānā osteolīze reti sastopamas progresējošas osteolīze paveids: simptomi manifestējas pēc traumas; koncentriski (sākot no traumas vietas) mazinās kaulviela, līdz attiecīgā kaula daļa vai viss kauls izzūd; process noris pakāpeniski; citas skeleta daļas paliek neskartas.
- radioķēdes Retranslācijas paveids, ko veido uz ultraīsviļņu radiotīklu radiostaciju bāzes.
- ķitējums Rezultāts, paveikta darbība --> ķitēt; tepējums (1).
- krokidolīts Ribekita paveids - minerāls ar šķiedrainu uzbūvi, iezilganu krāsu; zilais azbests.
- palīdzība Rīcība, darbība, lai palīdzētu (kādam), sniegtu atbalstu, arī lai (kas) tiktu paveikts, padarīts.
- tīklotā ričija ričiju suga ("Riccia cavernosa"), Latvijā aizsargājama.
- Stulbais ezers Rideļu dzirnavezers Engures pagastā.
- Stulbis Rideļu dzirnavezers Engures pagastā.
- Vanadziņš Rideļu dzirnavezers Engures pagastā.
- Ešu Rietumāfrikas dievība, visslavenākais krāpnieks un blēdis afrikāņu mitoloģijā.
- Kraks Rietumslāvu mitoloģijā - Krakovas pilsētas dibinātājs, kurš nosita Vavela kalna pūķi un uzcēla tur pilsētu.
- kašūbu valoda rietumslāvu valoda, kas visai tuva poļu valodai un parasti tiek uzskatīta par tās īpatnēju paveidu.
- serms Rijas pažobele, kur saved seru.
- sērms Rijas pažobele, kur saved seru.
- palīdzēt Rīkoties, darīt, lai (kāds) sasniegtu ko vēlamu, spētu ko paveikt; piedalīties (kādā kopīgā darbā), veicot daļu (no tā).
- rokstārs Roka zvaigzne, rokmūzikas slavenība.
- loks Rokas ierocis šaušanai ar bultām - elastīgs stienis, kas saliekts līknes daļas formā, savelkot tā galus ar stiegru.
- Ljūisa patšautene rokas ložmetēja paveids, bija izplatīts ASV līdz 1945. g.; ljūiss; lūiss.
- metālroks rokmūzikas paveigs, kam raksturīgs ļoti intensīvs un skaļš ģitāru skanējums zemajos toņos, ātrs sitaminstrumentu temps utt.
- jaunais vilnis rokmūzikas stils (angļu val. "new wave").
- Parka Romiešu mitoloģijā, nāves dieviete (lat. "Parcae"), kura pārgrieza dzīves pavedienu.
- lācene Rožu dzimtas kazeņu ģints suga ("Rubus chamaemorus"), lakstaugs ar aromātiskām, oranždzeltenām, avenēm līdzīgām ogām.
- Dzirnavezers Rudbāržu dzirnavezers Rudbāržu pagastā.
- gravenšteins Rudens šķirnes ābele, šīs šķirnes ābols ("Malus domestica 'Gravenstein'").
- maconi Rūgušpiena paveids, iecienīts Kaukāzā, gk. Armēnijā.
- burlesks Rupja komisma paveids, kura nolūks smīdināt, izzobojot cilvēka dzīvnieciskās vai dabiskās vajadzības.
- karuseļkrāsns Rūpnieciska krāsns, kurā izstrādājumus (gk metāla sagataves) karsē uz rotējoša diskveida klona.
- phargmidium Rūsu sēņu ģints "Pucciniaceae" dzimtā, parazitē uz "Rosaceae" augiem (avenāju rūsa, rožu rūsas).
- smaržīgā rūta rūtu suga ("Ruta graveolens"), Latvijā audzē kā garšaugu, ārstniecības augu un krāšņumaugu.
- saskruķēt sabīdīt, savelt, sašķūrēt.
- atslāņošanās Sabrukuma paveids slāņaino (kārtaino) plastu konstrukcijās.
- sapikāt Saburzīt, sagumzīt; arī savelt, saspiest pikā.
- sapikot Saburzīt, sagumzīt; arī savelt, saspiest pikā.
- šķieznot Sadalīt šķiedrās un veidot pavedienu.
- sapinkuļot Sadalīt, savelt pinkuļos.
- izkūlāt Sadīgt, izstīgot, savelties.
- izkūlot Sadīgt, izstīgot, savelties.
- saliromānija Sadisma paveids, kas izpaužas centienos seksuālo partneri notraipīt ar dubļiem, izkārnījumiem, apliet ar urīnu, asinīm u. c.
- koksnes sagatave sagatave no koksnes.
- apgatavenis Sagatave.
- sagatavenis Sagatave.
- bāze sagataves vai izstrādājuma virsma vai to pašu funkciju izpildoša virsmu kombinācija, ass un punkts, kurus izmato bāzēšanai.
- bāzēšana Sagataves, detaļas vai izstrādājuma novietošana attiecībā pret izraudzīto koordinātu sistēmu.
- tempe Sagrūstas, klučos vai klimpās saveidotas kaņepes, kartupeļi vai pupas.
- temps Sagrūstas, klučos vai klimpās saveidotas kaņepes, kartupeļi vai pupas.
- saimniekmamma Saimniekmāte, parasti paveca, turīga.
- šūt saistīt kopā ar adatā ievērtu pavedienu; šādā veidā gatavot (piem., apģērbu), arī veikt tā apdari
- makiavellisks Saistīts ar makiavellismu, tam raksturīgs.
- makjavellistisks Saistīts ar makjavellismu, tam raksturīgs.
- hidrauliskās saistvielas saistvielas, kas spēj sacietēt un ilgstoši saglabāt stiprību ne tikai gaisā, bet galvenokārt arī ūdenī (portlandcements un tā paveidi, aluminātcements, pucolāncements, romāncements, hidrauliskie kaļķi); lieto būvēm arī zem ūdens.
- žņaugs Saite, arī gumijas caurule, ko stingri savelk ap ekstremitāti, saspiežot asinsvadu, parasti, lai apturētu asiņošanu.
- sapinkot Sajaukt, savelt pinkās (parasti apmatojumu, apspalvojumu).
- vai lūst vai plīst saka par kaut ko, kas jāizdara, jāpaveic katrā ziņā.
- viens rāviens saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu.
- viens rāviens, arī viena vīle saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu.
- viena vīle saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu.
- ne (ko) pielikt, ne (ko) atņemt saka par ko ļoti labi paveiktu, pateiktu u. tml.
- staigāt (kādam) pakaļ saka, ja (kāda) pavirši darītais jāpaveic, arī jālabo citam.
- kaverna izkrīt saka, ja izveidojas kaverna (parasti plaušās), sabrūkot audiem.
- (vēl) ir pulveris (ragā, arī pulvernīcā) (sauss) saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt).
- (vēl) ir pulveris pulvernīca (arī ragā) (sauss) saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt).
- (vēl) ir pulveris ragā (arī pulvernīcā) (sauss) saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt).
- ir pulveris sauss saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt).
- vēl ir pulveris ragā sauss saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt).
- vēl ir pulveris pulvernīcā sauss saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt).
- ir pulveris ragā sauss saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt).
- ir pulveris pulvernīcā sauss saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt).
- gatavs (vai) no ādas izlīst saka, ja kāds visiem spēkiem pūlas, cenšas (ko realizēt, paveikt).
- izlīst no ādas laukā saka, ja kāds visiem spēkiem pūlas, cenšas (ko realizēt, paveikt).
- rokas ir par īsām saka, ja kaut kas nav pa spēkam, ja kāds ko nespēj izdarīt, paveikt, sasniegt.
- viens redzējiens (arī redzējums) saka, ja ko paveic ļoti ātri; saka, ja kas noris ļoti ātri.
- domāts – darīts saka, ja nekavējoties ir paveikts nodomātais, iecerētais.
- rokas par īsām saka, ja nevar visu vajadzīgo vai iecerēto paveikt.
- kauls Sakaltuši augu (piemēram, āboliņa, aveņu) stublāji.
- apolīt Sakārtot (savest kārtībā) māju, dzīvokli.
- piespiesties Sakopojot spēkus, enerģiju, pārvarot nevēlēšanos u. tml., piespiest sevi paveikt, padarīt (ko).
- somastivs Saku savelkamā aukla (aizjūga piederums).
- saspranga Saku savelkamā aukla, samestaukla, somakstavas.
- sumistuvis saku savelkamā aukla.
- savilcienis Saku savelkamā aukla.
- žmauga Saku savelkamā aukla.
- žņauga Saku savelkamā aukla.
- klekšķi Saku savelkamie gali.
- klešķi Saku savelkamie gali.
- Butona Sala Lielo Zunda salu grupā ("Buton"), uz dienvidaustrumiem no Sulavesi salas, Indonēzijā, platība - \~4600 kvadrātkilometru, kalnaina, augstākā virsotne - 1190 m (Vani kalns).
- Lorda Hava sala sala Tasmāna jūrā, Austrālijā, platība - 12,8 kvadrātkilometri, puslokā apņem lagūnu, tuvumā 12 sīku salu, vulkāniskas izcelsmes bazalta masīvs, augstums - līdz 860 m (Gavera kalns).
- Sanihes salas salas Lielo Zunda salu grupā ("Sanighe"), uz ziemeļaustrumiem no Sulavesi salas, Indonēzijā, Sulavesi jūras austrumos, kopējā platība — 800 kvadrātkilometru, kalnainas, augstākā virsotne — 1784 m, darbīgi vulkāni, tropu meži.
- Gaveiniški Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Gaveitiški" nosaukuma variants.
- ballēt Salipt un savelties pikās.
- Moluku salas salu grupa Malajas arhipelāga austrumu daļā (indon. val. “Maluku”), starp Sulavesi un Jaungvinejas salu, Indonēzijā, platība — 83700 kvadrātkilometru, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 1300 km, augstums — līdz 3019 m, daudz vulkānu, no tiem 10 darbīgi, biežas zemestrīces.
- akorda alga samaksa par darbu, ko aprēķina atbilstoši paveiktā darba daudzumam neatkarīgi no laika, kādā tas paveikts.
- sēdināt Samazināt (piemēram, sagataves) augstumu un vienlaikus palielināt (tās) šķērsgriezuma laukumu.
- tālu Samērā daudz (padarīt, paveikt u. tml.).
- pajauns Samērā jauns (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem); pretstats: pavecs (1).
- aukla Samērā tievs šķiedru savijums; arī resns pavediens.
- stīga Samērā tievs, garš veidojums (parasti stieple, pavediens, mats).
- somastevis Samestaukla - siksna vai aukla, ar ko savelk un sasien sakas.
- čuņčuris Samezglojums, savijums (pavedienā).
- savilināt Samīcīt, savelt, sarullēt.
- savedžināties Samudzīnāties; savedžerēties.
- savedžināt Samudžināt; savedžerēt.
- saplekšināt Saņudzināt, savelt.
- savetēt Sapērt; saveitēt.
- saviļāties Sapinkāties, savelties.
- sapentēties Sapīties, savelties.
- sakumpot saprecināt, izdot (pie vīra), savest kopā.
- mionēmas Sarauties spējīgi pavedieni dažu vienšūnas organismu citoplazmā.
- iztalkāt Sarīkot talku un paveikt tajā plānoto darbu.
- iztaisīt Sarīkot, noorganizēt, arī paveikt (kādu pasākumu).
- avanturīns Sarkanbrūns vai pelēcīgi dzeltens minerāls (kvarca paveids) ar nelieliem vizlas, hematīta un citu minerālu ielāsmojumiem.
- loganoga Sarkano aveņu un lāča kazeņu hibrīds, Ziemeļamerikā audzē kā ogu kultūru; 20. gs. vidū mēģināts audzēt arī Latvijā, bet bez panākumiem.
- cerāmija Sārtaļģu florideju klases rinda ("Ceramiales"), augstāk attīstītās sārtaļģes, tumšsarkans zarots, plātņveida, plakans vai pavedienveida laponis, 4 dzimtas, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 2 dzimtas, 8 sugas.
- gigartīna Sārtaļģu nodalījuma florideju klases rinda ("Gigartinales"), aļģēm laponis dzudzslāņains, biežāk plātņveidīgs, cilindrisks, pavedienveidīgs, dihotomiski vai vienkārši zarots, 900 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 2 sugas.
- nemalione Sārtaļģu nodalījuma florideju klases rinda ("Nemalionales"), aļģes ar pavedienveidīgu laponi, gk. jūrās, retāk saldūdeņos, 8 dzimtas, Latvijā konstatētas 3 dzimtas, 11 sugu.
- florideja Sārtaļģu nodalījuma klase ("Florideophyceae"), makroskopiskas daudzšūnu aļģes ar sarežģītu anatomisko uzbūvi, retāk tās ir vienas šūnu rindas pavedieni, lapotnis parasti plātņveidīgs vai krūmveidīgs, dalīts stumbram un lapām līdzīgos orgānos, \~3700 sugu, kas iedalās 6 rindās, no tām Latvijā konstatētas 4 rindas.
- selenīts Sārti dzeltens vai balts šķiedrains ģipša paveids ar zīdainu spīdumu.
- kalamīns Sārts smalks pūderis, maigs audus savelkošs aizsarglīdzeklis, kas sastāv no cinka oksīda un aptuveni 0,5% dzelzs oksīda; lieto ādas slimību ārstēšanā.
- vienkāršruna Sarunvalodas stila paveids, kam raksturīgas novirzes no literārās valodas normām.
- kūlis Sasiets, arī savelts (nopļautas labības, noplūktu linu) stiebru klēpis.
- transporta un komunikāciju ainava satiksmes ceļu mezgli, maģistrāles un ar tām saistīto inženiertehnisko būvju un struktūru, sakaru līniju, ražošanas un apkalpojošās sfēras objektu, apstādījumu un citu funkcionālo ainavelementu kopums, kā arī pārējās platības, kur daba, saimniecība un kultūrvide atrodas tiešā vai netiešā cilvēku, kravu un informācijas plūsmu ietekmē.
- Satiķi Satiķu dzirnavezers - uzpludināts uz Imulas upes Gaiķu pagastā, platība - 11,9 ha; Vecsatiķu dzirnavezers.
- Vecsatiķu dzirnavezers Satiķu dzirnavezers Gaiķu pagastā.
- sarundulēt Satīt (rullī, veltnī); saveltnēt, saritināt.
- sarundulēties Satīties (rullī, veltnī); saveltnēties, saritināties.
- saķurzulēties Satīties, saveltnēties; sačokuroties.
- kamols Satīts, savelts, parasti apaļš, priekšmets.
- tuksnešstepe Sausa, tuksnesīga dabas zona, kas veido pāreju no stepes uz tuksnesi; pustuksneša paveids.
- svuoča savedēja, preciniece.
- rufiāns Savedēja, sutenera nosaukums Itālijā.
- savešniece Savedēja.
- savežniece Savedēja.
- taparmane Savedēja.
- savedines Savedējas.
- savednīcas Savedējas.
- galeoto Savedējs, nodevējs.
- svuots savedējs, precinieks.
- makero Savedējs, suteners Francijā, vīrietis, kas parazitē uz prostitūtu rēķina.
- sapangāt saveikt; atriebties.
- pangāt Saveikt; atriebties.
- Saweiki Saveiku muiža, kas atradās Piedrujas pagastā.
- sagāzt veldrē saveldrēt.
- noveldrēt Saveldrēt.
- saveldēt Saveldrēt.
- noveldrēties Saveldrēties.
- saveldēties Saveldrēties.
- saveldrēt Saveldrēties.
- sazvilnēt Saveldrēties.
- apvērtne Savelkamā aukla (piem., pastalu).
- krimpet Savelkoši spiest.
- viebt Savelkot sejas muskuļus, mainīt izteiksmi (sejai, tās daļām), parasti kā negatīva, nepatīkama ietekmē; šādā veidā radīt (sejā, tās daļās kādu grimasi), parasti kā negatīva, nepatīkama ietekmē.
- pieskrīpāt Savelkot svītras, piepildīt (lapu, burtnīcu u. tml.).
- stringnendo Savelkot, noraujot, ātrumā pieņemoties (mūzikā).
- sažņaugt Savelkoties cieši saspiest (piemēram, par cilpu, auklu); cieši savilkt (ap ko, piemēram, auklu).
- davelt Savelt (vadmalu).
- sakamot Savelt pikās (biezputru, matus, drēbes).
- plūrēt Savelt, ņurcīt, izplūkāt, sadriskāt.
- saringt savelt, sagrābt klēpjos; savākt.
- saružģelēt Savelt, sajaukt, savandīt.
- saružģēt Savelt, sajaukt, savandīt.
- saružināt savelt, sakuželēt.
- savaļāt Savelt.
- valsts Savelta siena grīste.
- viļūknis Savelta siena grīzte.
- milainis Saveltas vilnas apavs.
- pakalāties Savelties (parasti par linu audumu).
- sasavelties Savelties (piemēram, par audumu).
- blektēt Savelties pikās (par vilnu, liniem u. c.).
- sapinkāties Savelties pinkās (par apmatojumu, apspalvojumu); kļūt tādam, kam ir pinkas savēlies apmatojums, apspalvojums.
- sapinkoties Savelties pinkās (par apmatojumu, apspalvojumu); kļūt tādam, kam ir pinkas savēlies apmatojums, apspalvojums.
- sapinkuļoties Savelties pinkās.
- sapinkuļoties savelties pinkuļos.
- sapinkāties Savelties, samudžināties (piemēram, par pavedienu, dziju).
- sapinkoties Savelties, samudžināties (piemēram, par pavedienu, dziju).
- salēkšēt Savelties, samudžināties.
- tuņķēties Savelties, savīstīties.
- tuņķoties Savelties, savīstīties.
- muskuļoties Savelties, tīties, locīties.
- sapinckāties Savelties.
- saveļināt Saveltnēt.
- rulade Savelts cepums.
- viļekls Savēlums (mazgājoties noberztās un saveltās ādas virskārtas daļiņas).
- Saweneeken Savenieku muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagastā.
- savērgot Savergot.
- saverkšēt Saverkšīt (1).
- saverkšināt Saverkšīt (1).
- saverkšināt Saverkšīt (2).
- saverkšināt Saverkšīt (3).
- saverkšēties Saverkšīties (1).
- saverkšēt Saverkšīties (2).
- saverkšēties Saverkšīties (2).
- saverkšēties Saverkšīties (3).
- saverkšķēt Saverkšķīt (1).
- saverkšķināt Saverkšķīt (1).
- saverkšķināt Saverkšķīt (2).
- saverkšķināt Saverkšķīt (3).
- saverkšķēties Saverkšķīties (1).
- saverkšķēt Saverkšķīties (2).
- saverkšķēties Saverkšķīties (2).
- saverkšķēties Saverkšķīties (3).
- saveršķelēties saverkšķīties.
- savērvēt Savervēt.
- sadzīties Saves, sagādāt sev (ko) lielākā daudzumā; savest, sagādāt sev (kā lielāku daudzumu).
- sadzīt Savest (1).
- savadināt Savest (kopā).
- savalkāt Savest aiz saites (lauksaimniecības dzīvniekus).
- saklaustīt Savest kārtībā, salabot.
- pavīkšt Savest kārtībā.
- pārot Savest kopā (dzīvnieku tēviņu ar mātīti) pēcnācēju iegūšanai.
- sapārot Savest kopā, saprecināt.
- sagadīt savest kopā.
- novadāt Savest pietiekošā daudzumā (piemēram, lai apmēslotu tīrumu ar mēsliem).
- saorēt Savest.
- savizināt Savest.
- vilknītis Savienojumā "ar vilknīti aizsiet" - aizsiet ar mezglu, ko viegli atraisīt pavelkot aiz viena no galiem.
- izbraukt Savienojumā ar "ceļš"; paveikt braucienu (pa kurieni).
- pavesties Savienojumā ar "ļauties": ļaut sevi pavest (3).
- sen- Savienojumā ar divdabi, kam ir izskaņa "-ts", norāda, ka pamatvārdā nosauktais ir noticis, paveikts sen.
- mezgls Savienojums (diegiem, auklām u. tml.), ko veido, (tos) sasienot; ciešs iesējums (piemēram, pavedienā); savilkta cilpa.
- tīmags Savienojums, paresninājums dzijā, pavedienā.
- šķeterēt Savienot (divus vai vairākus pavedienus), vienlaikus tinot (tos) uz spoles.
- verzele Savijusies, samezglojusies (dziju, diegu, pavedienu) kopa.
- skrudzēt Savīt no trīs pavedieniem vienu.
- sačervuļoties Savīties, samezgloties (parasti par grodu dziju, pavedienu).
- sačirkstoties Savīties, samezgloties (parasti par grodu dziju, pavedienu).
- sačumurēties Savīties, samezgloties (parasti par grodu dziju, pavedienu).
- sačunčurāties Savīties, samezgloties (parasti par grodu dziju, pavedienu).
- sačunčurēties Savīties, samezgloties (parasti par grodu dziju, pavedienu).
- sačungurēties Savīties, samezgloties (parasti par grodu dziju, pavedienu).
- saverzelēties Savīties, samezgloties (parasti par grodu dziju, pavedienu).
- saveržināties Savīties, samezgloties (parasti par grodu dziju, pavedienu).
- hemispora Segments, kas radies pēc mikroskopiskās sēnes micēlija pavediena šķērsdalīšanās.
- epigonisms Sekošana (kādam zinātnes, politikas, mākslas virzienam, slavenai personai) bez radošas, oriģinālas pieejas.
- striptīzs Seksuāli uzbudinoša izrāde un adspektprostitūcijas paveids, kurā demonstrē izģērbšanos.
- selderiņas Selerija ("Apium graveolens").
- selderiņi Selerija ("Apium graveolens").
- selderiņš Selerija ("Apium graveolens").
- selerijas Selerija ("Apium graveolens").
- seleriņš Selerija ("Apium graveolens").
- smaržīgā selerija seleriju suga ("Apium graveolens"), divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar, parasti dobu, stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm.
- sīriešu valoda semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda, kas izveidojusies uz aramiešu valodas dialekta bāzes un kļuva par visu kristīgo aramiešu literāro valodu; mūsu dienās ir dažu Austrumu baznīcu kulta valoda, lieto vairākus aramiešu raksta paveidus.
- Ruņģu apmetne sena dzīvesvieta Dobeles novada Penkules pagastā, 150-200 m no Ālaves kreisā krasta, aizņem 35 x 45 m lielu teritoriju, konstatēts 35 cm biezs, melns kultūrslānis, kurā ir apdeguši akmeņi, bijusi apdzīvota dzelzs laikmetā.
- paspjē Sena franču tautas deja, savdabīgs ātra menueta paveids 3/4 vai 3/8 taktsmērā.
- bujutsu sena japāņu karavīru cīņa, austrumu cīņu paveids.
- Pāces elku kalns sena kulta vieta Dundagas pagastā, Pāces dzirnavezera ziemeļu krastā pie Dīķkalna upītes ietekas, tagad ar kokiem apaudzis paugurs \~90 x 80 m, kultūrslānis nav konstatēts, taču novietojums netālu no Pāces pilskalna (~250 m) ir raksturīgs Kurzemes senvietām.
- Tivoli Senāk slavena vasaras atpūtas vieta šajā pilsētā.
- Mīnoss Senējs Krētas salas valdnieks, kas bija slavens savas taisnības dēļ.
- bazīdijs Sēnēm sporu nesēju pavedienu gali, kur attīstās un nošņorējas nedaudzas ārējas sporas.
- Atropa Sengrieķu mitoloģijā - viena no trim likteņa dievietēm moirām, kas pārgrieza cilvēka dzīves pavedienu.
- skolija Sengrieķu tradīcijā kora lirikas paveids - galda dziesmas, ko dziedāja sapulcējušies viesi kopā ar nama saimnieku.
- Urvašī Senindiešu mitoloģijā - debesu nimfa, aspara, kas pavedināja daudzus dievus un gudros.
- Menaka Senindiešu mitoloģijā - dievišķā aspara, kurai dievs Brahma lika pavedināt riši Višvāmitru, lai to novērstu no askētisma varoņdarbiem, kā rezultātā viņai piedima meita Šakuntala.
- dermatofīti Sēnītes, kam veģetatīvais ķermenis (micēlijs) sastāv no tieviem, zarotiem pavedieniem (hifām) un kas atšķiras no citām sēnītēm ar to, ka tām nav novērota dzimumvairošanās; ieperinoties ādā rada iekaisumu, matu lūšanu, atmiršanu.
- lansjē Senlaicīga balles deja, kadriļas paveids.
- sirventesa Senprovansiešu dzejas paveids, kanconai līdzīgā formā, parasti politiska vai morāliska satura.
- surna sens Austrumslāvu pūšamais instruments - gara koka taure; obojas paveids.
- farss Sens franču sadzīves komēdijas paveids; komēdija vai vodeviļa ar ārišķīgiem, parupjiem efektiem.
- šalmeja Sens koka pūšaminstruments ar dubultmēlīti, diskanta un soprāna paveids.
- pommers Sens koka pūšaminstrumentu (alta, tenora un baritona) paveids.
- kins sens ķīniešu cītaras veida mūzikas instruments, kura stīgas (5-25) savītas no zīda pavedieniem.
- mikelijs Sēņu galvenā sastāvdaļa, sēņu pavedieni, ar ko tās uzņem barību.
- hrizotilazbests Serpentīnazbests - šķiedrains serpentīna paveids, izplatītākais no azbestu minerāliem, kancerogēns; izejviela būvmateriāliem, skābju un karstumizturīgiem materiāliem.
- metamorfisms Servilisma paveids, pasīvais partneris uzņemas padevīga mājdzīvnieka lomu, libertēns rīkojas nežēlīgi.
- hēroidas Sevišķs literatūras paveids, nosaukts pēc Ovidija sacerējuma "Heroides", t. i. sieviešu vēstules mīļākiem no svešuma, īstenībā maskotas mīlestības vēstules.
- rekombināciju mezgli sfēriskas submikroskopiskas struktūras, kas izvietotas sinaptonemālajā kompleksā starp konjugējošo hromosomu pavedieniem.
- bāzlis Sieviešu pavedējs.
- sieviņa Sieviete, parasti paveca.
- izloksne Sīkākais vēsturiski izveidojies kāda novada valodas paveids.
- džerkstele Sīku, smalku diegu, pavedienu u. tml. savijums grūti atrisināmā mudžeklī; samudžinājums; džerkste.
- džērkste Sīku, smalku diegu, pavedienu u. tml. savijums grūti atrisināmā mudžeklī; samudžinājums.
- rubelīts silikātu klases minerāls sārtā krāsā, turmalīna paveids.
- veltenis Silti tūbas apavi (ar stulmiem), ko bez šuvēm saveļ no vilnas šķiedrām, kažokādu ražošanas atkritumiem u. tml.
- trofobioze Simbiozes paveids, kas novērojams, piem., skudrām, kuras barojas ar laputu izdalījumiem.
- sinekdocha Sinekdoha - metonīmijas paveids rakstu mākslā, minot daļu vesela vietā vai otrādi.
- rjobusinto Sinkrētisks sintoisma paveids Japānā, kurā ietverti arī budisma elementi.
- orlons sintētiska šķiedrmateriāla paveids; no šā materiāla izgatavots audums; nitrons.
- tetorons Sintētisko poliesteršķiedru paveids, ko ražo Japānā, no tā izgatavo virves, tauvas un troses, kā arī buru audeklu.
- sintpops Sintīpops - elektroniskās mūzikas paveids, kur galvenais mūzikas instruments ir sintezators.
- kapillārsīrups Sīrupa veids, bezkrāsaina staigna viela, kas satur vismaz 56% glikozes, stiepjas tievos garos pavedienos.
- Armīda Skaista pavedinātāja.
- Regīns Skandināvu mitoloģijā - kalējs un burvis, pūķa Fāfnira brālis un slavenā varoņa Sigurda audzinātājs.
- Himirs Skandināvu mitoloģijā - milzis, kas devies slavenā zivju zvejā kopā ar dievu Toru.
- Helgi skandināvu mitoloģijā - mītiskais ciltstēvs, kurš savā pirmajā dzīvē paveicis vairākus varoņdarbus un atriebies tēva slepkavam, otrajā dzīvē viņš uzvar ļauno ķēniņu Hundingu, trešajā dzīvē kopā ar Halfdanu valda dāņu zemē.
- Volsungs Skandināvu mitoloģijā - slavens ziemeļzemes valdnieks, kam ir deviņi dēli un viena meita, kuru valdnieks pret viņas gribu izprecināja Gotlandes valdniekam.
- nornas skandināvu mitoloģijā - trīs likteņa dievietes Urda, Verdandi un Skulda, kas vērpa likteņa pavedienu; dažos citos mītos viņu skaits ir mainīgs un nav skaidrs, vai viņas pieder pie dievu vai milžu dzimtas.
- Starkads skandināvu mitoloģijā - vikings, ar kura vārdu saistīti daudzi varoņdarbi, kas paveikti Dānijā un Zviedrijā.
- baletopera Skatuves mākslas veids, operas paveids, kur baleta ainām ir tikpat nozīmīga vieta kā vokālajām ainām.
- penibords Skeitborda dēļa paveids ar plastmasas virsmu.
- izskriet Skrienot, parasti sacensībās, paveikt (distanci).
- Kalnezers Skrīveru dzirnavezers Skrīveru pagastā.
- Slagunas dzirnavezers Slagūnes dzirnavezers Annenieku pagastā.
- Slagunes ezers Slagūnes dzirnavezers Annenieku pagastā.
- Lāokoons Slavena antīku tēlu grupa, kas rāda Apollona priestera Lāokoona nāvi Trojā, kur viņu līdz ar divi dēliem nožņaudza čūskas par to, ka tas sadurstīja koka zirgu, kura dēļ Troja aizgāja bojā.
- taborieši Slavenā čehu reformatora Jana Husa piekritēji cīņā ar pāvesta un ķeizara krusta karotāju pulkiem (1419.-1431. g., pēc Taboras pilsētas vārda); taborīti.
- meiningieši Slavena dramatiska trupa Meiningenes pils galma teātrī, kura lielāko vērību piegrieza pilnīgam ansamblim un vispārējam iespaidam.
- Tiilerijas Slavena pils Parīzē, karaļu un ķeizaru miteklis, kommunāru nodedzināta 1871. g.
- makuba Slavena šņaucamās tabakas šķirne no Martinikas salas kāda apgabala ar tādu pašu nosaukumu.
- kinodīva Slavena, ļoti skaista kinoaktrise; kinozvaigzne.
- Maui Slavenākais krāpnieks un kultūrvaronis polinēziešu mitoloģijā.
- Apells Slavenākais sengrieķu gleznotājs (4. gs. p.m.ē.), bija Maķedonijas valdnieku galma gleznotājs.
- spalži slaveni, augsti.
- sluveni Slaveni.
- lielmoguls Slavens dimants briljanta noslīpējumā (280 karātu).
- J'accuse Slavens E. Zolā raksts avīzē 1898. g. 13. janvārī (fr. "Es apsūdzu"), kas ievadīja kampaņu Alfreda Dreifusa attaisnošanai.
- Tafaki Slavens maori (Okeānija) mītu varonis, kas devās atriebt savu tēvu, ko bija nogalinājuši briesmoņi.
- dižbāliņš Slavens un plaši pazīstams radu (saimes) vīrietis.
- Kerets Slavens valdnieks ugaritiešu (kanaāniešu) mitoloģijā, kura septiņas sievas visas nomira, neatstājot bērnus, bet astotā dāvāja astoņus dēlus.
- vijoļvirtuozs Slavens vijolspēles meistars.
- zvaigžņots slavens, ar izciliem panākumiem
- gloriozs Slavens, cildināts; lielīgs.
- kinoleģenda Slavens, izcils kinomākslinieks.
- izdaudzināts Slavens.
- izslavēts Slavens.
- pārpazīstams Slavens.
- slavanīgs Slavens.
- slavans Slavens.
- slavāns Slavens.
- slivens Slavens.
- izslēpot Slēpojot paveikt (distanci).
- zieķis Slikti un nekārtīgi paveikts krāsošanas darbs, saķēpājums.
- kanga Slinga paveids, ko izmanto Austrumāfrikā, bērna nēsāšanai uz nēsātāja muguras.
- onbuhimo Slinga paveids, ko izmanto Japānā, bērna nēsāšanai uz nēsātāja muguras.
- podegi Slinga paveids, ko izmanto Korejā, bērna nēsāšanai uz nēsātāja muguras.
- riņķu slings slinga paveids, kuram vienā galā ir piešūti divi riņķi ar kuru palīdzību var ērti regulēt tā stiprinājumu.
- pauerliftings Smagatlētikas paveids.
- būdzīties Smagi strādāt, ilgstoši pūlēties (paveikt kādu darbu).
- lameta Smalks metāla pavediens, ko iegūst, velmējot apzeltītas vai apsudrabotas stieplītes.
- musfīns Smalks vidēja groduma jēlzīda, viskozes vai kompleksā kaprona šķiedru pavediens.
- kokons Smalku pavedienu apvalks, ko dažu kukaiņu kāpuri iekūņojoties auž ap sevi.
- Rubus odoratus smaržīgā avene.
- salātu selerija smaržīgās selerijas varitāte ("Apium graveolens var. dulce"), lapu kāti sulīgi.
- sakņu selerija smaržīgās selerijas varitāte ("Apium graveolens var. rapaceum").
- lapu selerija smaržīgās selerijas varitāte ("Apium graveolens var. secalium").
- lagglāze Smilšu pulksteņa paveids, lagas sastāvdaļa.
- zirgs ballē sniegs salīp, saveļas zirgam zem pakaviem.
- soavemente Soave.
- saistība Solījums, apņemšanās (piemēram, paveikt noteiktu darba apjomu, saražot ko, veikt kādu pasākumu).
- mēnessērdzība Somnambulisms - īpatnēji apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā; apziņas krēslas paveids.
- Aizvēja salas Sotaventu salas, Zaļā raga salu dienvidu daļa, Karboverdes teritorija.
- quartillo Spānijas 16. gs. 1/4 reāla monēta, kas vērtībā vienāda ar 8-8,5 maravedi.
- nervgaļi Specializēti nervu šķiedru galaveidojumi, izšķir jušanas jeb receptoriskos un kustību jeb efektoriskos.
- katehu Spēcīgs savelkošs līdzeklis, iegūts no akācijas "Acacia catechu (L. fil.)" koksnes; senāk lietots pret caureju, vietēji - kakla skalošanai.
- valodas prasme Spēja izmantot visu valodas līmeņu vienības un funkcionālos paveidus valodas normām un konkrētai saziņas situācijai atbilstoša teksta veidošanai mutvārdos un rakstos.
- skārdnieku darbi spēkratu un to detaļu remontā veicamie darbi skārda mehāniskā apstrādē ar rokas vai mehanizētiem darbarīkiem, izplatītākie to paveidi ir skārda griešana, ciršana, locīšana, taisnošana, vīlēšana, urbšana, kniedēšana, kā arī aizzīmēšana un citi darbi.
- popa Spēle - ķegļu paveids.
- muškuļoties Spēlējoties savelties ciešā kamolā.
- parasoma Spermatīdas mitohondriju sakopojums ass pavediena apvalka veidošanai.
- nematospermija Spermatozoīdi ar garu pavedienveida asti, raksturīgi cilvēka spermai.
- izturēt Spēt (ilgāku laiku) veikt (iesākto), spēt paveikt (iesākto).
- pārspēt Spēt paveikt vairāk, labāk (salīdzinot ar kādu citu); spēt būt spēcīgākam, izturīgākam u. tml. (salīdzinot ar kādu citu), uzvarēt (to).
- štance Spiedapstrādes instruments (kā) veidošanai no plakana materiāla, plakanas sagataves, piemēram, to cērtot, griežot, lokot, velkot.
- paplašināšana Spiedapstrādes operācija caurules vai dobas sagataves dobuma diametra palielnāšanai.
- vilkšana Spiedapstrādes veids stiepļu izgatavošanai - apaļu vai fasonprofila sagatavi aukstā stāvoklī izvelk caur spraugu, kuras šķērsgriezums ir mazāks par sagataves šķērsgriezumu; v-as procesā metāls plastiski deformējas un uzkaldinās; tā plastiskumu var atjaunot ar atkvēlināšanu.
- dziedzerīte Spilvītes (spilvas) paveids, kas ražo dažādas smaržvielas un nektāru.
- krāģis Spīļarkla paveids.
- epinette Spinets - klavesīna paveids, klaviatūra aptver 4 oktāvas, katram taustiņam atbilst tikai viena stīga.
- leptospira Spirohetu baktēriju ģints ("Leptospira") smalki spirālveida kustīgi pavedieni ar āķveidīgi liektiem galiem, grūti krāsojami, labāk konstatējami tumšā redzes laukā.
- krustspole spole ar krustenisku pavediena uztinumu.
- gonīdijas Sporas, dažu pavedienveida baktēriju un dažu zilaļģu vairošanās šūnas.
- klase Sporta, sacensību tips, paveids (piemēram, atkarība no grūtības, meistarības pakāpes).
- illūstrs Spožs, slavens, ievērojams.
- vērtējums Spriedums, atziņa, secinājums, kas izveidojies (par kā atbilstību vai neatbilstību noteiktām prasībām); paveikta darbība, rezultāts --> vērtēt (1).
- efektīvais spriegums sprieguma efektīvā vērtība - fizikāls lielums, kas raksturo maiņstrāvu pēc tās paveiktā darba.
- izstaigāt Staigājot pārvietoties; staigājot paveikt (kādu gājienu).
- Staņķa ezers Staņķu dzirnavezers Vecumnieku pagastā.
- taparmanis Starpnieks, savedējs (kādam līgumam).
- Bandas jūra starpsalu jūra Klusā okeāna rietumu daļā (angļu val. "Banda Sea"), starp Seramu, Tanimbaru, Timoru, Kalaotou, Sulavesi, Buru, Sulas salām, platība - 714000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 7440 m, neregulāras plūdmaiņas - līdz 2,4 m.
- Sulavesi jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (angļu val. "Sulawesi Sea"), starp Sulavesi, Kalimantānu, Mindanao, Singihes salu un Sulu arhipelāgu, Makasaras šaurums savieno ar Javas jūru, platība — 453000 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 5914 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas — >3 m.
- Bali jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā, Indonēzijā, starp Javu, Bali, Lomboku, Sumbavu, Sabalanas, Kangeanas salu, Sulavesi un Maduru, platība - 400000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 800 m, plūdmaiņas - līdz 1,7 m.
- Mindanao jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā, starp Sulu arhipelāgu un Mindano salu, dienvidos nosacīta robeža ar Sulavesi jūru.
- scientoloģija Starptautiska reliģiska kustība "lietišķā reliģiskā filozofija", kas saistīta ar īpašu psihoterapijas paveidu (t. s. dianētiku) un sludina, ka tās mācība stiprina cilvēka garīgo pašapzināšanos.
- ielenkums Stāvoklis, kad (karaspēka grupējumu, militāru objektu) ir izolējis pretinieks; paveikta darbība --> ielenkt (2).
- nepabeigtība Stāvoklis, kad kas nav līdz galam paveikts, izstrādāts, izveidots.
- sasteigtība Stāvoklis, kad ko dara, veic, arī kad kas ir padarīts, paveikts steigā, parasti pavirši.
- apgūstīt Steidzīgi paveikt (virkni darbu).
- sastribuļāt steidzīgi un pavirši paveikt (kādu darbu).
- iesteigt Steidzīgi, ātri paveikt (iekavēto).
- izsteigt Steidzīgi, ātri paveikt (piemēram, darbu).
- Figaro Steidzīgs, izveicīgs cilvēks, kurš grib paveikt daudzus darbus gandrīz vai vienlaikus.
- sasteigt Steigā padarīt, paveikt; steigā pavirši padarīt, paveikt.
- uzgrūst Steigā pavirši, nevīžīgi (ko) izdarīt, paveikt.
- nogrūst Steigā, pavirši paveikt, izdarīt.
- pseidoparafīzes Sterili, pavedienveidīgi veidojumi dažu asku sēņu pseidotēcijos.
- vērdžinels Stīgu taustiņinstruments, klavesīna paveids; virdžināls.
- obsidiāns stiklveida vulkāniskais iezis (parasti tumšos toņos), kas veidojas, strauji atdziestot magmai, ar grumbuļainu, asu virsmu; lieto būvmateriāliem (perlīta ieguvei), dažus paveidus – juvelierizstrādājumiem.
- piekodināt Stingri pieteikt, norādīt, arī nobrīdināt (lai ko paveic, izdara).
- nepacietība Stipra, dedzīga vēlēšanās tūlīt, drīz, arī ātrāk ko paveikt, sasniegt, iegūt.
- korda pavediens stipri grodots kokvilnas vai ķīmisko šķiedru pavediens, ko izmanto auklu, virvju un drānu izgatavošanai.
- sastrādāt Strādājot paveikt (ko) lielākā daudzumā; strādājot paveikt (kā lielāku daudzumu); strādājot, darba procesā izgatavot (ko) lielākā daudzumā; strādājot, darba procesā izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- izstrādāt Strādājot paveikt (noteiktu darba daudzumu).
- iegrūdiens Straujš grūdiens uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu).
- Dzirnavezers Strazdes dzirnavezers Virbu un Strazdes pagastā.
- Strazdupes dzirnavezers Strazdes dzirnavezers Virbu un Strazdes pagastā.
- helidonīns Strutenes kristālisks alkaloīds ar papaverīnam līdzīgu darbību.
- berklijisms Subjektīvā ideālisma paveids filozofijā, kas saistīts ar angļu bīskapa Džordža Berklija (1685–1753) vārdu.
- jūmisms subjektīvā ideālisma paveids filozofijā; hjūmisms.
- Jaunsudmaļu dzirnavezers Sudmaļu dzirnavezers Pūres pagastā.
- Celebesa Sulavesi - sala Lielo Zunda salu grupā, Indonēzijā.
- Celebesas jūra Sulavesi jūra.
- semastava Sumestuve - ādas aukla, ar ko savelk zirga sakas.
- somstava Sumestuve - ādas aukla, ar ko savelk zirga sakas.
- vienzieda sūnactiņa sūnactiņu suga ("Moneses uniflora syn. Pyrola uniflora", arī "Pyrola grandiflora"), samērā reti sastopama arī Latvijā, aug ēnainos skujkoku mežos (biežāk egļu vērī vai lānā) un jauktos mežos starp sūnām; tā ir 5—10 cm augsts, mūžzaļš daudzgadīgs lakstaugs ar pavedienveida sakneni.
- Sunītis Sunīšu dzirnavezers Gaujienas pagastā.
- SVT Supraventrikulārā tahikardija (angļu "supraventricular tachycardia").
- Ezeres dzirnavezers Sustes dzirnavezers Ezeres pagastā.
- Dzirnavu ezers Sustes dzirnavezers Ezeres pagastā.
- mazais susuris susuru dzimtas suga ("Muscardinus avellanarius"), Latvijā aizsargājama.
- babīna Sutašs - no zīda pavedieniem pīta smalka aukla, ko izmanto, piemēram, rotājumiem.
- Bouza–Čoudhuri–Hokenhema kodi svarīga bināru lineāru kļūdu labojošu blokkodu saime, kas izceļas ar kļūdu labošanas iespējām, relatīvi vieglo veidošanu un dekodēšanu; šie kodi pazīstami kā Heminga kodu vispārinājums un speciāls Rīda-Solomona kodu paveids.
- Rīda-Solomona kodi svarīga lineāro blokkodu saime, ko parasti izmanto sprādzienkļūdu labošanai; viens no ciklisko kodu paveidiem.
- tuvappute Svešapputes veids, apputeksnēšanās starp dažādiem ziediem viena auga robežās (piemēram, avenēm, jāņogām, ērkšķogām).
- nīts Šādu pavedienu pāris vai šāds pavediens.
- šarfija Šarpija - agrāk lietots pārsiešanas materiāls - ar rokām saplucinātu kokvilnas lupatu pavedieni.
- koridors Šaura (kādas valsts) zemes josla, kas, šķērsodama citas valsts teritoriju, paver (tai) izeju uz jūru vai savieno (to) ar citu (tai) piederošu teritoriju.
- Norrakvarkens Šaurums Baltijas jūrā (zv. val. "Norra Kvarken"), savieno Botnijas līča ziemeļu daļu Botenvikenu ar dienvidu daļu Botenhavetu, platums - 75 km, dziļums - līdz 29 m.
- Šederes dzirnavezers Šēderes dzirnavezers Šēderes pagastā.
- stājgrafika Šī grafikas paveida darbs.
- linogriezums Šī grafikas paveida mākslas darbs.
- stājskulptūra Šī tēlniecības paveida darbs.
- izloksne Šī valodas paveida izpausmes forma.
- agave Šīs dzimtas ģints ("Agave"), dekoratīvs tropu augs ar biezām, gaļīgām lapām, \~300 sugu, zied tikai vienu reizi, pēc augļu ienākšanās iet bojā.
- vija Šīs dzimtas ģints ("Cuscuta"), parazītiski viengadīga parazītiska nezāle bez lapām un saknēm, bet ar vijīgu, pavedienveidīgu, kailu stublāju un piesūcekņiem, kas iesūcas saimniekaugā, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- magone Šīs dzimtas ģints ("Papaver"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
- smaržīgā puķutabaka šīs ģints suga ("Nicotiana suaveolens").
- tievā teilorija šīs ģints suga ("Tayloria tenuis"), kas aug kūdreņos uz nitrofilu augu (aveņu, nātru) paliekām.
- ulotriha Šīs rindas dzimta ("Ulotrichaceae"), parasti pavedienveidīgs daudzšūnu laponis, ļoti reti to veido 1 šūna, 22 ģintis, Latvijā konstatēts 11 ģinšu.
- Jaunšķepeles dzirnavezers Šķēpeļu dzirnavezers Līgatnes pagastā.
- šķērēšana Šķēru pavedienu uztīšana uz aušanas pamatnes paralēli.
- šķiedre Šķiedra - pavedienveidīga ķermeņa šūna; sleja; slānis.
- šķiedris Šķiedra - pavedienveidīga ķermeņa šūna; sleja; slānis.
- šķiedrs Šķiedra - pavedienveidīga ķermeņa šūna; sleja; slānis.
- zīds Šķiedra, ko iegūst no zīdtauriņu kokoniem un kas gaisā sacietē smalku, tievu pavedienu veidā.
- pilings Šķiedru savelšanās bumbiņās (trikotāžas izstrādājumiem).
- tekstildrāna šķiedru un pavedienu saistījums plakniskā tekstilizstrādājumā, kura virsmas laukums ir daudzkārt lielāks nekā biezums un kuru raksturo pietiekama mehāniskā stiprība; drāna.
- tekss Šķiedru, filamentu un pavedienu lineārā blīvuma mērvienība - viena kilometra masa gramos.
- kilotekss šķiedru, filamentu un pavedienu lineārā blīvuma mērvienība - viena kilometra masa kilogramos; apzīmējums ktex.
- militekss Šķiedru, filamentu un pavedienu lineārā blīvuma mērvienība - viena kilometra masa miligramos; apz. mtex.
- denjē Šķiedru, filamentu un pavedienu smalkuma mērvienība, kas rāda 9000 m šķiedras masu gramos; apz. den.
- licella Šķiedrvielu aizvietojums, papīra pavediens no skuju koku celulozes, ko īpaši lietoja Vācijā 1. pasaules kara laikā.
- blekte Šķipsna, lēvenis, kušķis; grīste, pika, bezformīgi kopā savelta masa.
- lumstēt Šķirt velku pavedienus ar lumsti.
- Šķīvišķu ezers Šķivišķu dzirnavezers Ambeļu pagastā.
- apgriezējštance Štance, kas nogriež sagataves liekās, nevajadzīgās detaļas.
- hromosoma Šūnas kodola autoreproduktīvās pavedienveida struktūras, kurās ieslēgta šūnas galvenā ģenētiskā informācija.
- bocmaņa šuve šūšanas paņēmiens, labojot mazus buru plīsumus, bez ielāpa, tikai savelkot kopā šujamās malas.
- priekšdūriens Šūšanas un izšūšanas tehnikas paņēmiens - pavediena virzīšana pāri noteiktam (velku) diegu skaitam pa augšu un apakšu.
- švalbe Švalbes bumbiņa - īpaša paveida badmintona bumbiņa.
- sviežai Tā, ka kas ir nesen paveikts.
- vikalīns Tabletes, kas satur bismuta bāzisko nitrātu, magnija karbonātu, nātrija hidrokarbonātu u. c. ārstnieciskas vielas, darbojas savelkoši, neitralizē skābi un atvieglo vēdera izeju.
- parupjš Tāds (audums), kas gatavots no rupji vērptiem pavedieniem.
- parupš Tāds (audums), kas gatavots no rupji vērptiem pavedieniem.
- pusvelts Tāds (audums), kas nav pilnīgi savelts.
- rupš Tāds (pavediens, dzija), kam ir samērā liels šķērsgriezums; tāds, kas nav smalks, tievs.
- tīmagains Tāds (pavediens, dzija), kas nav vienmērīgi, līdzeni savērpts, kur daudz savienojuma vietu.
- pieļipains Tāds (pavediens), kam šķiedra vērpjot nav pietiekami pievīta, piesaistīta un ir radies paresninājums.
- automātiskā rakstīšana tāds automātisma paveids, kur indivīds spontāni raksta, rakstīto nekontrolēdams.
- harismātisks Tāds autoritātes vai vadonības paveids, kas dibinās vadoņa personiskajās īpašībās.
- ražīgs Tāds, ar ko samērā īsā laikā var iegūt daudz produkcijas, var daudz paveikt (piemēram, par darba līkiem, ierīcēm, iekārtām).
- sāpīgs Tāds, kā paveikšana, īstenošana sagādā daudz grūtību; tāds, kas nav atrisināts, sagādā daudz grūtību (par jautājumu, problēmu).
- pavedienveida Tāds, kam ir pavediena (1) forma, veids.
- veiksmīgs Tāds, kam ir pozitīvs rezultāts, tāds, kas ir paveikts labā kvalitātē, atbilstoši noteiktām prasībām.
- pahihromatisks Tāds, kam ir resni hromatīna pavedieni.
- rupjš Tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezums (par pavedienu, dziju u. tml.).
- pabiezs Tāds, kam ir samērā mazas atstarpes starp pavedieniem (par audumu, adījumu).
- smalks Tāds, kam ir samērā mazs šķērsgriezums (par pavedienu, dziju u. tml.).
- veiksmīgs tāds, kam izdodas sasniegt labus rezultātus, kaut ko paveikt labā kvalitātē atbilstoši prasībām
- pavoļņš Tāds, kam pavedieni nav pārāk cieši saistīti (par adījumu).
- zīdveida Tāds, kas atgādina zīda pavedienu, audumu.
- interfilārs Tāds, kas atrodas starp tīkliņa pavedieniem.
- interzonāls Tāds, kas attiecas uz pavedieniem starp meitšūnām mitozes telofāzē.
- gorīgs Tāds, kas gorās, ir kustīgs, svaida rokas, savelk plecus, ļogās, staipās; arī tūļājas.
- rupjš Tāds, kas ir darināts no pavediena, dzijas u. tml., kurai ir samērā liels šķērsgriezums.
- smalks Tāds, kas ir darināts no pavediena, dzijas u. tml., kurai ir samērā mazs šķērsgriezums.
- rups Tāds, kas ir darināts no pavediena, dzijas u. tml., kurai ir smērā liels šķērsgriezums.
- neizdevies Tāds, kas ir izveidots, paveikts neveiksmīgi, slikti; tāds, kas nav paveikts tā, kā iecerēts, kā vajadzētu būt.
- tīmeklīgs Tāds, kas ir līdzīgs tīmekļa pavedienam.
- nelāgs Tāds, kas ir paveikts zemā kvalitātē, nepareizi, arī neglīti (piemēram, par darbu).
- pēdējais Tāds, kas ir paveikts, izteikts neilgi pirms nāves; tāds, kas ir saistīts ar kāda nāvi, apbedīšanu.
- nepilnīgs Tāds, kas ir paveikts, izveidots, arī noris tikai daļēji, tāds, kas nav paveikts, izveidots līdz galam; tāds, kurā ir trūkumi, nepareizības.
- padzīvojis Tāds, kas ir pusmūžā vai pāri pusmūžam (par cilvēkiem); pavecs.
- kavernozs Tāds, kas ir saistīts ar kavernu rašanos, tāds, kam ir raksturīgas kavernas.
- parupjš Tāds, kas ir samērā rupji vērpts (par dziju, pavedienu).
- parupš Tāds, kas ir samērā rupji vērpts (par dziju, pavedienu).
- tuņķains Tāds, kas ir saveltnētu, saviļātu priekšmetu, vielas (piemēram, siena) daļas.
- pasaulslavens Tāds, kas ir slavens visā pasaulē vai lielā tās daļā.
- nepietiekams Tāds, kas ir tikai daļēji paveikts, izpildīts; tāds, kura kvalitāte, kvantitāte nav pietiekama.
- stīgans Tāds, kas līstot izstiepjas smalkā pavedienā; staipīgs.
- stāvīms Tāds, kas nav saveldrējis (par liniem, labību).
- neslavans Tāds, kas nav slavens.
- centīgs Tāds, kas neatlaidīgi cenšas (ko paveikt, sasniegt); uzcītīgs.
- cītīgs Tāds, kas neatlaidīgi ko dara, cenšas ko sasniegt, paveikt; centīgs.
- uzcītīgs Tāds, kas neatlaidīgi ko dara, cenšas ko sasniegt, paveikt; cītīgs, centīgs.
- hērostratisks Tāds, kas pazīstams savas godkāres dēļ; nosaukums cēlies no Hērostrata, kurš, gribēdams kļūt slavens, 356 pr. Kr. nodedzināja Artemīdas templi Efesā.
- bifilārs Tāds, kas sastāv no diviem pavedieniem.
- unifilārs Tāds, kas sastāv no viena pavediena, no viena vada.
- nepacietīgs Tāds, kas stipri, dedzīgi vēlas tūlīt, drīz, arī ātrāk ko paveikt, sasniegt, iegūt.
- jaunākais Tāds, kas tikko vai nesen ir bijis, noticis, paveikts, sācies.
- smags Tāds, ko ir grūti paveikt, atrisināt, izlemt, apgūt, tāds, kas prasa lielu psihisku piepūli; grūts (2).
- smags Tāds, ko ir grūti paveikt, tāds, kas ir realizējams ar fizisku spēku, piepūli, lielu sasprindzinājumu; grūts (1).
- viegls Tāds, ko nav grūti paveikt, tāds, kas ir realizējams ar nelielu fizisku spēku, piepūli, sasprindzinājumu.
- pirmstermiņa Tāds, ko paveic, īsteno pirms termiņa.
- centīgs Tāds, kurā izpaužas cenšanās (ko paveikt, sasniegt).
- nepacietīgs Tāds, kurā izpaužas stipra, dedzīga vēlēšanās tūlīt, drīz, arī ātrāk ko paveikt, sasniegt, iegūt.
- grūts Tāds, kura paveikšana, atrisināšana, izlemšana, apgūšana prasa lielu psihisku piepūli.
- pasmags Tāds, kura paveikšana, atrisināšana, izlemšana, apgūšana prasa samērā lielu psihisku piepūli; pagrūts (2).
- pagrūts Tāds, kura paveikšana, atrisināšana, izlemšana, apgūšana prasa samērā lielu psihisku piepūli.
- pacietīgs Tāds, kura paveikšanai nepieciešama ilgstoša neatlaidība, izturība (piemēram, par darbu).
- vienkāršs Tāds, kura paveikšanai, atrisināšanai, arī izpratnei, apguvei, izlemšanai nav nepieciešama liela fiziska vai garīga piepūle.
- komplicēts Tāds, kura paveikšanai, atrisināšanai, izlemšanai nepieciešama samērā liela psihiska piepūle; sarežģīts.
- sarežģīts Tāds, kura paveikšanai, atrisināšanai, izlemšanai nepieciešama samērā liela psihiska piepūle.
- neērts Tāds, kura veikšana ir apgrūtināta, tāds, ko nevar paveikt viegli, netraucēti.
- biezs Tāds, kuram ir mazas atstarpes starp pavedieniem (par audumu, adījumu); tāds, kas nav plāns (par audumu, adījumu, apģērbu); ciešs, blīvs.
- gafeltakelējums Takelējuma paveids, izmantojot gafeli - masta augšdaļā slīpi paceļamu apaļkoku, pie kura stiprina četrstūrainas buras augšējo malu (augšējo līķi).
- stabiņš Tamborēšanā - veidojums, kurā pavediens ir izvilkts cauri divām vai vairākām cilpām.
- pusstabiņš Tamborēšanas paņēmiens, kad tamboradatu bez pavediena iedur pīnītes cilpiņā, aizķer pavedienu un izvelk cilpiņu.
- Kujeravaperi Tarasku (vēst. Meksika) mitoloģijā - Lielā dieviete, visu dievu māte, dieva Kukrikaveri māsa un sieva, dieva Šaratangi māte.
- Tartaka Tartaka ezers - atrodas Krāslavas rajona Ūdrīšu pagastā, uzstādināts Rudņas upē, 107,4 m vjl., platība - 33 ha, lielākais dziļums - 3 m; Tartaka dzirnavezers; Tartakas dzirnavezers; Tartaku dzirnavezers.
- darāms Tas (darbs), kas jāpadara, jāpaveic, tas (darbs), ko dara.
- alēlisms Tas, ka daudziem gēniem ir divi vai vairāki paveidi (alēles); šī parādība ir sugas indivīdu daudzveidības pamatā.
- sāpes Tas, kā paveikšana, īstenošana sagādā daudz grūtību; tas, kas nav atrisināts, sagādā daudz grūtību.
- ekstraverts tas, kam raksturīga ekstraversija
- uzdevums Tas, kas (kādam, kam) ir uzdots darīt, veikt; darbība, darbību kopums, kas (kādam, kam) jāpaveic.
- veikums Tas, kas ar rīcību, darbību ir īstenots; izdarītais, paveiktais.
- darījums Tas, kas ir izdarīts, paveikts; darbības rezultāts.
- padarīt Tas, kas ir izdarīts, paveikts.
- kārs kumoss Tas, kas ir ļoti pievilcīgs, vilinošs, arī pavedinošs.
- tīrais (arī dzīves) sīkums Tas, kas ir paveicams viegli, bez piepūles.
- nepilnība Tas, kas ir paveikts, izveidots, arī noris tikai daļēji, tas, kas nav paveikts, izveidots līdz galam; trūkums, nepareizība.
- pielikums Tas, kas ir pielikts, pievienots (piemēram, darba algai, to palielinot); paveikta darbība, rezultāts --> pielikt(4).
- pielīpi tas, kas ir pielipis, piemēram, pavediens vērpjot.
- tuņķis Tas, kas ir saveltnēts, saviļāts, savīstīts (vīstoklī, rullī).
- grīste Tas, kas ir savelts, savēlies (parasti par augiem, spalvām u. tml.).
- iepirkums Tas, kas pērkot sagādāts, iegādāts (parasti daudz, arī krājumam, rezervei); paveikta darbība --> iepirkt.
- jaunākais Tas, kas tikko vai nesen ir bijis, noticis, paveikts, sācies.
- ciets rieksts tas, ko ir grūti paveikt, tas, kas sagādā grūtības.
- aveņkode Tauriņu kārtas dzimta ("Schreckensteinidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 10-13 mm), galva gluda, snuķis samērā labi attīstīts, kāpuri izgrauž mazus caurumus aveņu lapās, Eiropā, arī Latvijā 1 suga.
- tinējs Tauriņu kārtas dzimta ("Tortricidae"), kurā ietilpst nelieli tauriņi un kuras kāpuri parasti dzīvo vai nu uz kokaugu lapām, ko tie satin vai savelk ar tīmekļiem, vai arī augu daļu iekšienē, \~5000 sugu, Latvijā konstatētas 368 sugas.
- zīdtauriņš Tauriņu kārtas pāvaču dzimtas ģints ("Antheraea"), pie kuras pieder kukaiņi, kam ir drukns, pūkains ķermenis un kuru kāpuri vērpj ap sevi kokonu, kas sastāv no viena izturīga, ļoti gara pavediena.
- sundi Tauta Indonēzijā, dzīvo Javas salas rietumu daļā, atsevišķas grupas arī Sumatras dienvidaustrumos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu valodām, rakstība latīņu alfabētā, lieto arī devanagari paveidu, ticīgie - musulmaņi (sunnīti šafiīti).
- makasari Tauta Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas dienvidrietumos, valoda pieder pie indonēziešu valodām, rakstība latīņu alfabētā, ticīgie - gk. musulmaņi (sunnīti), arī animistiski un hinduistiski ticējumi.
- mandari Tauta Indonēzijā, Sulavesi salas rietumu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- bugi Tauta Sulavesi salā (Indonēzijā), valoda (bugu) pieder pie indonēziešu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- butungi Tauta, dzīvo Butonas (Butungas) salā, pie Sulavesi dienvidaustrumu krasta, Indonēzijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- holontali Tauta, dzīvo Indonēzijā, Sulavesi salas ziemeļos, Minahasu pussalā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, saglabājušies arī tradicionālie ticējumi; gorontali.
- gorontali Tauta, dzīvo Indonēzijā, Sulavesi salas ziemeļos, Minahasu pussalā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, saglabājušies arī tradicionālie ticējumi; holontali.
- minahasi Tauta, dzīvo Sulavesi salas Minahasas pussalas ziemeļaustrumos, Indonēzijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - kristīgie (protestanti, katoļi), daļa - musulmaņi, saglabājušies animistiski ticējumi.
- bolangmongondovi Tauta, dzīvo Sulavesi salas Minahasu pussalā (Indonēzijā), valoda (mongondou) pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islams (sunnisms).
- redžanglampongi Tautu grupa (lumpongi, redžanglebongi, pasemahi, seraveji, semendi, ampatlavani, kroji), dzīvo Sumatras salas dienvidu piekrastē, Indonēzijā, valodas pieder austronēziešu saimes indonēziešu grupai, tuvas malajiešu valodai, reliģija - islāms (sunnisms šafiisms), animistiskie ticējumi.
- toradži Tautu grupa (sadangi, poso, koro, pali) Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
- marionete Teātra lelle, ko darbina ar pavedieniem, auklām, arī atsperēm.
- platēšana Tekstilrūpniecībā - mazākvērtīgas šķiedras (kokvilnas) pavedienu apvērpšana ar labāku šķiedru (zīdu), vai arī aušanas paņēmiens, kur 2 dažāda labuma šķiedras pavedieni tiek ieausti kopā; arī lentu cauraušana ar stieplītēm, papīru, īpašiem pavedieniem u. tml.
- Nāves ieleja tektoniska starpkalnu ieplaka Mohaves tuksneša ziemeļos (angļu val. "Death Valley"), Lielā Baseina kalnienes dienvidrietumos, ASV, garums - 250 km, platums - 24 km, viena tuksnesīgākajām bezūdens ieplakām uz Zemes, astotā dziļākā pasaules sauszemes ieleja - 86 m zjl. (dziļākā Ziemeļamerikā); Detvelija.
- negatīvais uzsitums televīzijas signāla kropļojuma paveids.
- stājtēlniecība Tēlniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piemēram, ar arhitektūras veidojumiem; stājskulptūra (1).
- stājskulptūra Tēlniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piemēram, ar arhitektūras veidojumiem; stājtēlniecība.
- mitoloģiskais žanrs tēlotājas mākslas paveids ar mitoloģisku saturu, Latvijā pirmsākumi rodami lielāko piļu interjeru dekorā 18. gs. 2. pusē un tālāk attīstās 19. un 20. gs., arī Brīvības pieminekļa ansamblī.
- stājmāksla Tēlotājas mākslas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- taheometrs Teodolīta paveids - ģeodēzijas instruments ātrai horizontālā attāluma un vietas augstuma noteikšanai.
- Pāvesta apgabals teokrātiska valsts Vidusitālijā 756.-1870. g., kas izveidojās, kā Romas pāvesta laicīgais valdījums ap Romas un Ravennas pilsētām, sākotnēji ietilpa Franku Impērijā, no 962. g. - Svētajā Romas Impērijā, no 1274. g. bija suverēna valsts, 1861. g. iekļauta Itālijas Karalistē, bet 1870. g. 20. septembrī likvidēta; Baznīcas valsts; Pāvesta valsts.
- antropozofija Teozofijas paveids - mācība par cilvēku un tā garaspēju attīstīšanu līdz garīgai varai pār dabu (izveidojis vācu misticists R. Šteiners 20. gs. sākumā); antropozofi radīja Valdorfa pedagoģiju.
- slabs Tērauda lokšņu sagatave, kam platums ir no 400 līdz 2500 milimetriem un biezums - no 75 līdz 600 milimetriem.
- profiltērauds Tērauda sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
- veidtērauds Tērauda sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir sarežģīta šķērsgriezuma forma.
- nozīmes pārnesums terminu darināšanā - vārda nozīmes maiņas paveids, kurā mainās vārda vai citā nocīmē lietota termina jēdzieniskais saturs, pamatojoties uz loģiski (arī tehniski) asociatīvām saitēm strp reālijām, resp., notiek vārda vai citā nozarē lietota termina nozīmes pārnsums pēc jēdzienu pakļautības klasifikācijas sistēmā, pēc tehniskās vai ārējās analoģijas, pēc jēdzienu robežošanās u. c.
- burzgalas Tērpa skrandas; izirušo vīļu pavedieni.
- YMMV Tev var būt cita pieredze (angļu "your mileage may vary (you may not have the same luck / did)"; īsziņās).
- drīzuļi Tie, kas pirmie kādu darbu paveic.
- filopodija Tieva, pavedienveida pseidopodija.
- rizoīdi Tievi pavedienveida izaugumi, ar kuriem daļa aļģu, sēnes, ķērpji, sūnas un paparžu protalliji piestiprinās pie substrāta, uzņem no tā ūdeni un barības vielas.
- adata Tievs (metāla) irbulis (šūšanai), kam vienā galā ir asa smaile, bet otrā - spraudziņa pavediena ievēršanai.
- šķiedra Tievs, garš veidojums organismā; arī garena, pavedienam līdzīga šūna vai šādu šūnu kopums.
- jaunizgudrojums Tikko vai nesen paveikts izgudrojums.
- koktīkls Tīkla topoloģijas paveids, kurā ir vairāk nekā divi terminālmezgli un vismaz divi starpmezgli un kurā starp jebkuriem diviem mezgliem ir tikai viens ceļš.
- zvaigžņtopoloģija Tīkla topoloģijas paveids, kurā ir vairāki terminālmezgli un tikai viens starpmezgls.
- režģtīkls tīkla topoloģijas paveids, kurā ir vismaz divi mezgli, starp kuriem ir ne mazāk kā divi ceļi.
- lineārs tīkls tīklu topoloģijas paveids, kurā ir tikai divi terminālmezgli, galīgs skaits starpmezglu un starp jebkuriem diviem mezgliem ir tikai viens ceļš.
- izadarities Tikt izdarītam, paveiktam.
- beigties Tikt paveiktam (par mācībām); beigt darbu (par mācību iestādi).
- izdoties Tikt paveiktam, izdarītam labi, prasmīgi, tā, kā vajag, kā vēlams.
- padoties Tikt paveiktam, izdarītam, parasti atbilstoši kādām prasībām, normām.
- noiet Tikt paveiktam, norisināties (kā, piemēram, labi, slikti).
- padoties Tikt, parasti labi, uztvertam, apgūtam, paveiktam (par mācību priekšmetu, darbu, iemaņu u. tml.).
- tīkls Tīmekļa pavedienu veidojums, kas pēc izskata atgādina šādu pinumu; arī ķeramtīkls.
- kuniņš Tinamais kociņš, pa kura caurumotiem galiem tiek izlaists pavediens; tītelītis.
- ģenerālaģents Tirdzniecības aģentu paveids, parasti ar plašākām funkcijām un aģentu tīkla vadītājs.
- ģenerālpilnvara Tirdzniecības pilnvaras paveids, kas dod tiesību pārvaldīt visu tirdzniecības uzņēmumu, pārdot un iepirkt preces.
- šķērēt Tīt uz veltņa noteiktu skaitu nepieciešamā garuma pavedienu (auduma pamatnei).
- veltne Tītenis, ēdiens, ko saveltnē, ietinot mīklā vai citā materiālā.
- Tolka Tolkas dzirnavezers - Sudalezers Zeltiņu un Lejasciema pagastā.
- emprostotonuss Toniski muskuļu krampji, kas savelk galvu un kājas uz priekšu.
- Kombengi Toradžu (Indonēzija, Sulavesi sala) mitoloģijā - nakts un nāves dievs, kā arī mirušo dvēseļu pavadonis ceļā uz mirušo valstību.
- Ndara Toradžu (Indonēzija, Sulavesi sala) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, kura nes Zemi rokās virs galvas; kad viņa kasās, notiek zemestrīces.
- turpināšana tradīciju, kāda cilvēka paveiktā u. tml. saglabāšanas un attīstīšanas nodrošināšana
- učikake Tradicionāls sieviešu kāzu tērps Japānā, ļoti svinīgs kimono paveids, ko valkā tikai līgava vai skatuves priekšnesumos, tas paredzēts valkāšanai virs cita kimono, un tam raksturīga biezi polsterēta apakšmala, kas velkas pa grīdu.
- gubu vedējs traktoram uzkarināma mašīna siena un salmu gubu savešanai stirpās; lieto arī kūtsmēslu, skābbarības u. tml. kravu iekraušanai transportlīdzekļos; vestspēja līdz 1 t.
- transantroponimizācija Transonimizācijas paveids, vienas kategorijas personvārda pārtapšana par citas kategorijas personvārdu.
- transantroponimizēšanās Transonimizācijas paveids, vienas kategorijas personvārda pārtapšana par citas kategorijas personvārdu.
- transtoponimizācija Transonimizācijas paveids, vienas kategorijas vietvārda pārtapšana par citas kategorijas vietvārdu.
- transtoponimizēšanās Transonimizācijas paveids, vienas kategorijas vietvārda pārtapšana par citas kategorijas vietvārdu.
- iemest sprunguli riteņos traucēt (parasti kādam ko paveikt).
- (ie)mest sprunguli starp kājām (arī kājās, riteņos) traucēt (parasti kādam ko paveikt).
- Tiegaždzirnavu eazers Trautmaņa dzirnavezers Katvaru pagastā.
- taļļa Trices paveids - kustīgu un nekustīgu bloku savienojums, ko izmanto smagumu celšanai un buru nostiprināšanai.
- ērkulis Tridekšņa paveids, sitamais mūzikas instruments.
- eglīte Tridekšņa paveids.
- mašīnadīšana Trikotāžas drānas vai trikotāžas izstrādājumu izgatavošana ar adāmmašīnu no nepārtraukta pavediena ar iepriekšēju pavediena izliekšanu vai bez pavediena izliekšanas.
- adīšana Trikotāžas drānas vai trikotāžas izstrādājumu izgatavošana no nepārtrauktiem pavedieniem, izliecot tos cilpās.
- garenadīšana Trikotāžas izstrādājumu izgatavošana, veidojot cilpu rindas vienlaikus uz visām adāmmašīnas adatām no paralēlām pamatņu pavedienu sistēmām.
- pīne Trīs vai vairāku pavedienu, slokšņu u. tml., garens pinums.
- pasms Trīsdesmit šķieta zobu, kuros var ievērt trīsdesmit pāru audekla velku pavedienu.
- Mohaves tuksnesis tuksnesis Kordiljeros (angļu val. "Mojave Desert"), Lielā Baseina kalnienes dienvidos, ASV (Kalifornijas dienvidos), platība - 30000 kvadrātkilometru, kalnu grēdas (līdz 3366 m vjl. - Teleskopa smaile) mijas ar zemienēm (līdz 85 m zjl. - Nāves ieleja).
- serirs Tuksneša paveids, kur zemes virskārta sastāv no zvirgzdiem, oļiem un akmens šķembām.
- millenārisms Tūkstošgadu miera valstības gaidīšana; politiski reliģiskas kustības paveids, ticība pārdabiskiem spēkiem, kas izraisīs dziļas, tālejošas pārmaiņas pastāvošajā lietu kārtībā; hiliasms.
- milenārisms Tūkstošgadu valstības gaidīšana; politiski reliģiskas kustības paveids: tās dalībnieki tic, ka kādi pārdabiski spēki izraisīs dziļas, tālejošas pārmaiņas pastāvošajā lietu kārtībā.
- plasma Tumši zaļš pusdārgakmens, halcedona paveids.
- turbopropellera ventilatora dzinējs turbopropellera dzinēja paveids, kurā parastā propellera vietā izmantots propelleris ventilators, kas ir viens vai vairāki loka korpusā ievietoti propelleri; to var uzskatīt arī par divkontūru dzinēju ar ļoti lielu divkontūrības pakāpi.
- turboventilatoru Turboventilatoru dzinējs - divkontura turboreaktīvā dzinēja paveids, kuram caur ārējo un iekšējo kontūru izgājušā gaisa masu attiecība ir >1.
- ķurza Tūtas veidā saritinājies, saveltnējies veidojums.
- žavelizācija Ūdens tīrīšana, piejaucot tam kālija hipohlorīdu jeb Žavelas ūdeni.
- Karvas dīķis ūdenskrātuve Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — 5 ha; Karvas dzirnavezers.
- Šķivišķu dzirnavezers ūdenskrātuve Ambeļu pagastā, platība - 1 ha; Šķīvišķu dzirnavezers.
- Zaboru dzirnavezers ūdenskrātuve Dagdas pagastā, platība - 3,5 ha; Mazo Aprobovcu dzirnavezers.
- Elkuzemes dzirnavu dīķis ūdenskrātuve Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, platība — 4,2 ha; Elkuzemes dzirnavezers; Pļaviņu dzirnavezers; Pļaviņu-Vaiņodes dzirnavezers; Vaiņodes dzirnavezers.
- Slagūnes dzirnavezers ūdenskrātuve Dobeles novada Annenieku pagastā, platība — 1,1 ha; Slagunas dzirnavezers; Slagunes dzirnavezers.
- Kabiles dzirnavezers ūdenskrātuve Kuldīgas novada Kabiles pagastā, platība — 6,5 ha; Rentes dzirnavezers.
- Alsungas dzirnavezers ūdenskrātuve Kuldīgas novadā, Alsungas ciemata nomalē, uzpludināta uz Kauliņas upes, platība - 9,6 ha; Alšvangas dzirnavezers.
- Gravu dīķis ūdenskrātuve uz Zvarītes upes Tukuma novada Pūres pagastā, platība - 7,3 ha; Gravu dzirnavezers; Gravu-Jaunsudmaļu dzirnavezers; Vecsudmalu dzirnavezers; Vecsudmaļu dzirnavezers.
- Kalnamuižas dzirnavezers ūdenstilpe Kandavas pagastā, platība — 2,5 ha; Kalna muižas dzirnavezers; Kalnmuižas dzirnavezers.
- Jaunmoku dzirnavezers ūdenstilpe Tukuma novada Tumes pagastā, platība — 1,8 ha; Sudmaļu dzirnavezers.
- Jaunmuižas dzirnavezers ūdenstilpe Ventspils novada Popes pagastā, platība — 1,4 ha; Popes dzirnavezers.
- Obiteļu dzirnavezers ūdesnkrātuve Narūtas upē, uz dienvidiem no Ežezera, uz Andzeļu un Dagdas pagasta robežas, platība — 2 ha, garums — 0,5 km, lielākais dziļums — 3 m, kopā ar apkārtējo ainavu kopš 1977. g. ir aizsargājams dabas objekts (platība — 8,4 ha); Abiteļu dzirnavezers; Obiteles dzirnavezers.
- Arno upe Dānijā (_Arnå_), Dienviddānijas reģiona dienvidos, ietek Ziemeļjūrā, dienvidos no Vadehaveta šauruma.
- Gavdepo Upe Francijas dienvidrietumos ("Gave de Pau"), Akvitānijas reģionā, Adūras kreisā krasta pieteka, garums 170 km.
- Halliste upe Igaunijā, Navesti kreisā krasta pieteka, sākas Viljandi apriņķa dienvidos.
- Kāveri Upe Indijā ("Kaveri"), Dekānas plakankalnes dienvidu robeža, garums - \~800 km, sākas Rietumgatu nogāzēs 1745 m vjl., ietek Bengālijas līcī.
- Sleiva Upe Kanādā ("Slave River"), Albertas provincē un Ziemeļrietumu Teritorijās, garums - 415 km, iztek no Atabaskas ezera, ietek Greitsleiva ezerā, vidustecē krāces.
- Ālave Upe Latvijā, Dobeles novada Naudītes, Penkules, Auru, Krimūnu un Bērzes pagastā, Bērzes labā krasta pieteka, garums - 36 km, kritums - 40 m; Ālava; Alave.
- Mindanao Upe šajā salā ("Mindanao", augštecē saucas - Pulangi), garums - \~550 km, ietek Sulavesi jūras Iljanas līcī.
- Hāfele Upe Vācijā ("Havel"), Elbas labā krasta pieteka, garums - 341 km, sākas Mēkelburgas ezeru plato., tek caur vairākiem ezeriem (Plaues, Vanzē, Švīlovas ezers), kritums 45 m.
- Kāžupe Upe Ventspils novada Ugāles un Zlēku pagastā, garums - 11 km, ietek Kāžezerā, dažkārt tā dēvē arī Dzirnavupes posmu no Kāžezera līdz Zlēku dzirnavezeram, bet citkārt tā tiek uzskatīta par Dzirnavupes augšteci.
- barkass Upju baržu paveids - neliels kuģis pasažieru un nelielas kravas pārvadāšanai, kā arī nelielu kuģu vai laivu vilkšanai.
- Syurinova Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ksaverinova" nosaukuma variants latgaliski.
- Siurinova Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ksaverinova" nosaukuma variants.
- nokarenā usneja usneju suga ("Usnea filipendula"), kurai raksturīgi gari, nokareni pavedienveida lapoņi ar sānizaugumiem; galvenie pavedieni klāti ar kārpiņām un sorēdijām; aug vietās, kur ir palielināts gaisa mitrums.
- Blaževiču dzirnavezers uz Čodarānu upes uzpludināta ūdenskrātuve, Ludzas novada Blontu pagastā pie Zvirgzdenes pagasta robežas, platība — \~3 ha; Čodarānu dzirnavezers.
- Neretas ūdenskrātuve uz Dienvidsusējas un tās pietekas Salātes uzpludināta ūdenstilpe Neretas pagastā, platība — \~9 ha; Neretas dzirnavezers.
- Uguņezers Uz Grīvas upes uzpludināts dzirnavezers Talsu novada Vandzenes pagastā, platība - 17,9 ha.
- Pelēču dzirnavezers uz Jašas upes uzstādināta ūdenskrātuve Preiļu novada Pelēču pagastā, platība - 2,3 ha; Gorniešu dzirnavezers; Gornijašu dzirnavezers; Gornojašu dzirnavezers.
- Niedrišku dzirnavezers uz Niedruškas upes uzpludināta ūdenstilpe Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 1,9 ha; Niedrišķu dzirnavezers; Niedrišku-Dzirnavu dzirnavezers.
- Dzirnavezers Uz Supenkas upes uzpludināts dzirnavezers Baltinavas novadā, platība - 6 ha.
- paveļs uzbērums ap mājas pamatiem siltuma izolācijai, sākotnēji pievelts baļķis pie pamatiem; pavele.
- uzjakarēt Uzbudināt, pavedināt.
- pārlase Uzdevuma atrisināšanas algoritma paveids, kurā jāpārbauda visi tā atsevišķie gadījumi (piem., kāda parametra skaitliskām vērtībām).
- galatslēga uzgriežņu atslēgas paveids, kad atslēgas galviņa aptver uzgriezni vai skrūves galvu no visām sešām pusēm, tāpēc tā nav pieliekama uzgrieznim no sāniem, bet tikai aksiāli, no gala, un ir piemērota tikai viena izmēra sešstūrim.
- izajemties Uzņemties, apņemties ko paveikt.
- Zeltiņu dzirnavezers uzpludināta ūdenskrātuve uz Melnupes Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, platība - 3 ha; Lejas dzirnavezers; Lejasdzirnavu ezers.
- Mūrmuižas dzirnavezers uzpludināta uz Svētes upes Jelgavas novada Vilces pagastā, platība — 13,2 ha; Ziedkalnes dzirnavezers; Ziedkalnes ūdenskrātuve; Mūrmuižas ūdenskrātuve.
- Dobuļu dzirnavezers uzpludināts Kujas upē, Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 4,2 ha; Dzirnavezers.
- Sipenes dzirnavezers uzpludināts Pavārvalkā Ventspils novada Puzes pagastā, platība - 8,8 ha; Zubenes dzirnavezers; Zupenes dzirnavezers.
- Ezeres dzirnavu dīķis uzpludināts Saldus novada Ezeres pagastā uz Ezeres upes, platība - 24 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 4 m; Ezeres dzirnavezers.
- Bukas dīķis uzpludināts Siguldas novada Mālpils pagastā uz Sudas upes, platība — 4,5 ha; Bukas dzirnavezers; Lejasjaunzemju dzirnavezers.
- Rudbāržu dzirnavezers uzpludināts un Kojas upes Rudbāržu pagastā, platība — 4,1 ha; Dzirnavezers.
- Trikātas dzirnavezers uzpludināts uz Abula, Trikātas pagastā, platība — 3 ha; Skolas dzirnavezers; Trikatas dzirnavezers.
- Grobiņas dzirnavu dīķis uzpludināts uz Ālandes upes Grobiņas pilsētas teritorijā, platība — \~10 ha; Grobiņas dzirnavezers.
- Dēseles dzirnavezers uzpludināts uz Bakūzes upes, Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, platība — 3,8 ha; Bakūžu dzirnavezers.
- Bikstu Palejas dzirnavezers uzpludināts uz Bērzes upes Dobeles novada Bikstu pagastā, platība — \~9 ha; Palejas dzirnavezers.
- Jumpravdzirnavu dīķis uzpludināts uz Cimeļupes Limbažu novada Limbažu pagastā, platība - 4,5 ha; Jumpravdzirnavu dzirnavezers; Jumpravas dzirnavezers.
- Dūres ezers uzpludināts uz Dūres upes Valmieras novada Burtnieku pagastā, platība — 1,6 ha; Dūres dzirnavezers; Melderīšu dzirnavezers.
- Strazdes dzirnavezers uzpludināts uz Dzirnavupītes Talsu novada Virbu un Starzdes pagastā, platība — 2,5 ha; Strazdupes dzirnavezers; Dzirnavezers.
- Lancenieku dzirnavezers uzpludināts uz Džūkstes upes Tukuma novada Džūkstes pagastā, platība — 13,1 ha; Lanciņu dzirnavezers; Pienavas dzirnavezers.
- Šēderes dzirnavezers uzpludināts uz Ilūkstes upes Šēderes pagastā, platība — 3,5 ha; Šederes dzirnavezers.
- Satiķu dzirnavezers uzpludināts uz Imulas upes Gaiķu pagastā, platība — 11,9 ha; Vecsatiķu dzirnavezers.
- Šķēpeļu dzirnavezers uzpludināts uz Līgatnes upes Līgatnes pagastā, platība - 1,2 ha; Jaunšķepeles dzirnavezers.
- Līgas dzirnavezers uzpludināts uz Līgupes Kandavas pagastā, platība — 2 ha; Līgu dzirnavezers.
- Lejasdzirnavu dzirnavezers uzpludināts uz Līvupes Staiceles pagastā, platība - 4,2 ha; Lejas dzirnavezers.
- Krīgaļu dzirnavezers uzpludināts uz Mergupes Amatas novada Nītaures pagastā, platība — 3,7 ha; Mores dzirnavezers.
- Miegupes dzirnavezers uzpludināts uz Miegupītes Valmieras novada Kauguru pagastā, platība — 5,6 ha; Mūrmuižas dzirnavezers.
- Muiniešu dzirnavezers uzpludināts uz Nigras upes Smiltenes novada Blomes pagastā, platība - 1 ha; Muinieku dzirnavezers.
- Rencēnu ezers uzpludināts uz Ošupītes Rencēnu pagastā, platība — \~18 ha; Dzirnavezers; Rencēnu dzirnavezers.
- Ottes dzirnavezers uzpludināts uz Paparzes upes Alūksnes novada Kalncempju pagastā, platība — 3,7 ha; Altes dzirnavezers; Attes dzirnavezers, Otes dzirnavezers.
- Planīcas dzirnavu dīķis uzpludināts uz Planīcas upes Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, platība — 1 ha; Planicas dzirnavezers.
- Sudmaļu dzirnavezers uzpludināts uz Pūres upes Tukuma novada Pūres pagastā, platība — 7 ha; Jaunsudmaļu dzirnavezers.
- Dzirnavu ezers uzpludināts uz Rātes upītes Valmieras pilsētas teritorijā, platība - 3 ha; Dzirnavu ezeriņš; Pilsētas dzirnavezers.
- Rēcijas dzirnavezers uzpludināts uz Rēcijas upes Kokneses novada Bebru pagastā, platība — 3,4 ha; Ruijas dzirnavezers; Recijs.
- Dzirnavu ezers uzpludināts uz Riežupes Kuldīgas novada Kabiles pagastā, platība - 1,8 ha; Pusgaldiņu dzirnavezers; Upesmuižas dzirnavezers.
- Šlokenbekas dzirnavezers uzpludināts uz Slocenes upes Tukuma novada Smārdes pagastā, platība — 7,7 ha; Slokenbekas dzirnavezers.
- Augstkalnes dzirnavezers uzpludināts uz Svētes upes Augstkalnes pagastā, platība — 17 ha; Mežmuižas dzirnavezers.
- Dauguļu dzirnavezers uzpludināts uz Tartaciņas upes Augšdaugavas novada Salienas pagastā, platība — 2,7 ha; Salienas dzirnavezers.
- Skuķīšu dīķis uzpludināts uz Tumšupes Garkalnes pagastā, platība — 7 ha; Skuķīšu dzirnavezers.
- Mežzīles dzirnavezers uzpludināts uz Vardenes upes Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - 13 ha; Mežzīļu dzirnavezers; Dzirnavezers.
- Varnaviču dzirnavezers uzpludināts uz Varnaviču strauta Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība — 1,6 ha; Novoseļcu dzirnavezers; Tartaka-Varnaviču dzirnavezers.
- Pērļa dzirnavezers uzpludināts uz Vilaunes upes Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība - 7,8 ha; Pērles dzirnavezers.
- Pampāļu dzirnavu dīķis uzpludināts uz Zaņas upes Saldus novada Pampāļu pagastā, platība — 14,4 ha; Pampāļu dzirnavezers; Pampaļu dzirnavezers.
- Lejas dīķis uzpludināts uz Zaubes upes Zaubes pagastā, Zaubes dzirnavezera augšējā daļa, platība — 1,5 ha.
- aizadīt Uzsākt gatavot vīzi, savelkot tās purngalu vai gatavojot dubultu zoli.
- mautave Uzsegs; galdaini austa linu garenas formas sagša; pamave (3).
- korporatīvisms uzskats, ka sabiedrības sociālajām un profesionālajām grupām jāfunkcionē kā korporācijām (apvienībām), bet visai sabiedrībai - kā korporāciju korporācijai; totalitāras valsts paveids, kurā pārstāvniecības institūciju vietā radīta mākslīga korporāciju sistēma; indivīdu rakstura īpašības, nosliece un izturēšanās stils, kas izpaužas viņu kopīgā darbībā un ir vērsti uz organizācijas iekšējo noslēgtību un tās locekļu rīcības vienotību, to individualitātes nonivelēšanu.
- Pakrāces dzirnavezers uzstādināts ezers Pakrāces upē Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, platība — 1 ha, garums — 0,5 km, lielākais platums — 0,1 km, lielākais dziļums — 3,5 m, dzirnavu ēka pārbūvēta atpūtas vajadzībām; Pokrāces dzirnavezers.
- Siladzirnavu ezers uzstādināts Liedes upē, Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, līmenis pacelts par 3 m, līdz 122,5 m vjl., platība — 48,4 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 3,2 m, aizaugums — 60%; Jaungulbenes dzirnavezers; Liedes ezers.
- Sustes dzirnavezers uzstādināts uz Sustes upes Saldus novada Ezeres pagastā, platība — 6,4 ha; Ezeres dzirnavezers; Dzirnavu ezers.
- uzlukšināt Uzvedināt, pavedināt.
- uzkacināt Uzvedināt, piemēram, kaitinot (uz kādu darbību); arī pavedināt.
- uzlēzēt Uzvilkt, sakārtot (auduma pavedienus).
- aveņvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Byturidae"), 20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas parasti ziemo augsnē zem aveņu krūmiem u. c., izlido pavasarī, dēj olas aveņu ziedos.
- pusmila Vadmala, kam viens velku pavediens ir vilnas, otrs - kokvilnas, audi - vilnas.
- sprikstenis vagols, kas savelkoties spēj veikt augstus lēcienus.
- sprikstins vagols, kas savelkoties spēj veikt augstus lēcienus.
- Jērikas roze vairākas kurvjziežu dzimtas sugas Ziemeļāfrikas un Rietumāzijas tuksnešu apgabalos, t. sk. "Odontospermum pygmaeum", sausā laikā savelkas kamolā, bet mitrā laikā atkal atveras, lai varētu izkrist sēklas.
- Artemīdas templis Efesā vairākkārt pārbūvēts templis Mazāzijas pilsētā Efesā, kuru 356. g. p. m. ē. nodedzināja Herostats, kas šādi vēlējās kļūt slavens; templi drīz atjaunoja un pieskaitīja saptiņiem pasaules brīnumiem.
- kvarks Vairāku paveidu daļiņas, no kādām sastāv elementārdaļiņas, kas piedalās stiprajā mijiedarbībā.
- Bryum flaccidum vairpavedienu samtīte.
- vajadzības izteiksmes atstāstījuma paveids vajadzības izteiksmes paveids, kas ietver gan vajadzības, gan atstāstījuma izteiksmes nozīmi un norāda uz atstāstītu citas personas nepieciešamību veikt kādu darbību.
- vajadzības izteiksmes vēlējuma paveids vajadzības izteiksmes paveids, kas ietver gan vajadzības, gan vēlējuma izteiksmes nozīmi un norāda uz iespējamu vai vēlamu darbību, kam noteikti būtu nepieciešams notikt.
- čivenda Valoda, pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, tajā runā bavendi tauta, kas dzīvo Āfrikas dienvidu daļā abos Limpopo vidusteces krastos.
- kognitīva valoda valodas funkcionālais paveids, kura uzdevums ir sniegt informāciju, kas klausītājam ir jauna, līdz šim nezināma; šāda valoda ir denotatīva, t. i. lieto vārdus, kuriem ir tikai jēdzieniska nozīme.
- akrolets Valodas paveids vai varietāte ar augstāko prestižu sabiedrībā.
- koinē valodas paveids, kas kalpo saziņai starp vienas valodas dažādu dialektu runātājiem; parasti tas izveidojas uz viena (vai divu) dialektu pamata.
- dialekts Valodas paveids, kas raksturīgs kādai sociālajai grupai.
- bazilekts Valodas paveids, kas tik tālu attālinājies no valodas prestižākās varietātes jeb akrolekta, ka kļuvis gandrīz par citu, patstāvīgu valodu.
- jauniešu slengs valodas paveids, ko jaunieši izmanto neformālā savstarpējā saziņā un kam raksturīgs īpatnējas leksikas, piemēram, familiārismu un slengismu, samērā biežs lietojums.
- argo Valodas paveids, ko lieto kāda sociāla vai profesionāla grupa; sākotnēji - noziedznieku žargons.
- profesiolekts Valodas paveids, ko lieto noteikta profesionāla grupa, un kam raksturīga savdabīga leksika un frazeoloģija, dažkārt arī savdabīgas sintakstiskas konstrukcijas.
- sociolekts Valodas paveids, ko lieto noteikta sociāla grupa un kam raksturīgi īpatnēji valodas līdzekļi (leksika, frazeoloģija, vārddarināšanas modeļi).
- emocionāli ekspresīvais stils valodas paveids, ko raksturo autora vērtējoši emocionālā attieksme pret runas saturu un emocionāla iedarbe uz adresātu.
- žargons Valodas paveids, ko, parasti savā starpā, lieto kādas sociālas, arī profesionālas grupas pārstāvji; arī slengs (1).
- prefiksālā vārddarināšana vārda darināšana (atvasināšanas paveids), izmantojot priedēkļus; prefiksācija.
- nozīmes precizējums vārda nozīmes maiņas paveids, kad vispārlietojams vārds, kļūstot par terminu, pamatos saglabā savu pamatnozīmi, tomēr tā iegūst zinātnisku un tehnisku noteiktību, ko izsaka definīcijā.
- teleskopēšana Vārddarināšanas paveids, ko izmanto terminoloģijā, - terminu darināšana, apvienojot no diviem vienkāršiem, resp., viensaknes, vārdiem nošķeltas daļas (parasti - viena vārda sākumdaļu ar otra vārda beigu daļu).
- vadžrajāna Vārds ("dimanta rats"), ko dažkārt lieto Tibetas budisma - mahājānas budisma paveida apzīmēšanai; to raksturo atšķirīgas doktrīnas un prakses formas.
- amerikānisms Vārds, kas kādā valodā aizgūts no Amerikas angļu valodas (anglicisma paveids).
- fleksācija Vārdu darināšana (atvasināšanas paveids), izmantojot derivatīvās galotnes.
- fleksīvā vārddarināšana vārdu darināšana (atvasināšanas paveids), izmantojot dervatīvās galotnes.
- paspēt Varēt noteiktā laikposmā, savlaicīgi (ko izdarīt) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; varēt paveikt, izdarīt (ko); pagūt.
- pagūt Varēt noteiktā laikposmā, savlaicīgi (ko izdarīt) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; varēt paveikt, izdarīt (ko); paspēt.
- Siurinova Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Ksaverinova" nosaukuma variants.
- Syurinova Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Ksaverinova" nosaukums latgaliski.
- Tartaku-Varnaviču dzirnavezers Varnaviču dzirnavezers Kaplavas pagastā.
- pundurzāle Vārpainajiem salmaugiem piederīgs smiltāju augs, sīka, velēnīga, pavedienveidīga zāle; reti sastopams Kurzemē.
- pentakosti Vasarsvētku draudze; šīs draudzes locekļi; protestantisma paveids, kas 20. gs. sākumā radies ASV un kura ticības centrā ir Svētā Gara saņemšana Vasarsvētkos.
- ģerontokrātija Vecajo kundzība kā sociālās stratifikācijas sistēmas paveids.
- grosis Vecāmāte vai vecvecmāte; arī paveca radiniece vai vispār veca sieviete.
- Ezeriņš Veckārķu dzirnavezers Kārķu pagastā.
- sēņotne Veģetatīvs sēņu ķermenis, kas sastāv no tieviem pavedieniem; micēlijs.
- micēlijs Veģetatīvs sēņu ķermenis, kas sastāv no tieviem pavedieniem; sēņotne.
- cilpa Veidojums (no virves, auklas, siksnas u. tml.), kam ir gredzena vai loka forma un kas velkot sašaurinās, savelkas ciet.
- stīgot Veidot (ko) pavediena, stieples, šauras joslas u. tml. veidā.
- stīgāt Veidoties pavedienam līdzīgām daļēji sarecējušas līmveida vielas daļām.
- raksturs Veids, paveids.
- pasekties Veikties, paveikties.
- bastarda feodālisms vēlajos viduslaikos ieviesies feodālisma paveids, kur dienestu atalgoja nevis ar zemi, bet gan naudā.
- ievilkt Velkot, arī verot ievirzīt (kur iekšā pavedienu, auklu u. tml.).
- Samiēls Velnu virsaitis, kas paveda Ievu un Ādamu un tāpēc tika nogāzts no debesīm.
- kritērijs Velotreka sacensību paveids ar īpašu punktu skaitīšanas sistēmu.
- augsnes nematodes veltņtārpu tipa nematožu klases ("Nematoda") dzīvnieku grupa; mazkustīgi tārpi ar slaidu vārpstveida vai pavedienveida ķermeni (gar. 0,4—2 mm), ko klāj biezs, caurspīdīgs apvalks — kutikula.
- gondoljera Venēcijas gondoljeru dziesma (barkarolas paveids).
- pievērt Verot (ko) virsū lielākā daudzumā, piepildīt (ar to pavedienu, auklu u. tml.).
- ievērt Verot ievirzīt (kur iekšā pavedienu, auklu u. tml).
- izvērt Verot izvirzīt (pavedienu, auklu u. tml.) cauri (kam), caur (ko).
- Rīšu māte vērpēju, iespējams arī malēju aizgādne, vienlaikus likteņa gars, kas vērpj (sasien un atraisa) cilvēka dzīvības pavedienu; Rīšķu māte.
- dženija Vērpjamā mašīna, kas darbojās kā vērpjamais ratiņš, bet viena pavediena vietā varēja savērpt 8 līdz 80 pavedienus reizē (patentēta 1770. g.).
- šņūka Vērpjamā ratiņa pavedienu padeves sprauga.
- kuņa Vērpjamā ratiņa piederums - kociņš, pa kura caurumotiem galiem tiek izlaists pavediens.
- kuniņa Vērpjamā ratiņa piederums - kociņš, pa kura caurumotiem galiem tiek izlaists pavediens.
- ievērpt Vērpjot ietvert (pavedienā).
- iztecināt Vērpjot izveidot pavedienā.
- tecināt dziju vērpjot ļaut pavedienam caur pirkstiem tecēt.
- ievalks Vērpjot pie spoles piesiets pavediena sākums.
- šļūkt Vērpt pavedienu; grodi kopā sagriezt pavedienu.
- snāt Vērpt pavedienu; grodi kopā sagriezt pavedienu.
- vērpstave Vērstave.
- Agave bovicornuta vēršragu agave.
- pārķemmēt Vērt vēlreiz (tos pašus pavedienus šķīetā).
- stils Vēsturiski izveidojies valodas paveids, kas ir atkarīgs no sazināšanās mērķa.
- valodas funkcionālais paveids vēsturiski izveidojies valodas paveids, ko raksturo noteikta funkcionēšanas sfēra un ar to saistīta valodas līdzekļu atlase.
- funkcionālais stils vēsturiski izveidojies valodas paveids, ko raksturo noteikta funkcionēšanas sfēra un ar to saistīta valodas līdzekļu atlase.
- reliģiskās konfesijas vēsturiski izveidojušies pasaules reliģiju paveidi, kā arī nacionālās reliģijas, kurām ir sava mācība (Svētie raksti, dogmatika), reliģisko ceremoniju un organizatoriskās uzbūves tradīcijas.
- klavīrs Vēsturisks kopapzīmējums visai taustiņinstrumentu saimei (klavesīns, klavihords, vērdžinels, spinets, pozitīvs, ērģeles), kuras pārstāvjus varēja izmantot "baso continuo" partijas spēlei (visbiežāk kopā ar čellu).
- Imeretija Vēsturisks novads Gruzijas rietumu daļā, Rioni vidusteces rajonā, no XV gs. beigām valsts (galvaspilsēta — Kutaisi), kas apvienoja Mergēliju, Gūriju, Abhāziju un Saventiju, 1811. - 1990. g. bija iekļauta Krievijas un Padomju Savienības sastāvā.
- orkāns vētra, kuras vēja ātrums pārsniedz 32 m/s (12 balles pēc Boforta skalas); tropiskā ciklona paveids.
- dziļuma vibrators vibrators, ko vibrēšanas laikā ievieto tieši betona masā; darbības dziļums ir apmēram 1,25 reizes lielāks par vibratora darbīgās daļas garumu; masīvu konstrukciju betonēšanai lieto grupu vibratorus, kas sastāv no vairākiem uz vienas traversas nostiprinātiem dziļuma vibratoriem.
- kinetoplasts Vicaino protozoju organella; sastāv no divām daļām - blefaroplasta un parabazālā ķermeņa, kas saistīti ar smalku pavedienu; kalpo kustību koordinācijai.
- aksonēma Vicaiņu viciņas ass pavediens.
- Jehvi horizonts vidusordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, ko Latvijā iespējams nodalīt tikai nosacīti, tādēļ tas apvienots ar zemāk iegulušo Idaveres horizontu.
- tecēt Viegli, bez traucējumiem virzīties, parasti kādā ierīcē, iekārtā (piemēram, par dziju, pavedienu).
- stikla vate viegls izolācijas materiāls, kas ir veidots no īsiem, masā dažādos stāvokļos izvietotiem stikla šķiedras pavedieniem.
- grizajs Viegls zīda audums melniem un baltiem pavedieniem.
- hromsomu matrikss viela, kas aptver hromosomu pavedienus - hromonēmas.
- kardiotrasts Viela, ko lieto intravenozi par kontrastlīdzekli, rentgenoloģiski izmeklējot nieru bļodiņas, urīnvadus, urīnpūsli, kā arī asinsvadus un sirdi.
- hromatīda Viena no divām hromosomas funkcionālajām vienībām (pavedieniem), kas izveidojas hromosomas replikācijas rezultātā.
- Veļalaveļa Viena no Jaundžordžijas salām ("Vella Lavella Island"), Melanēzijā, Zālamana salu rietumos.
- badžavi Viena no oranglautu grupas ciltīm, dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuva malajiešu valodai.
- baroki Viena no oranglautu grupas ciltīm, dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuva malajiešu valodai.
- binadi Viena no oranglautu grupas ciltīm, dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuva malajiešu valodai.
- illanuni Viena no oranglautu grupas ciltīm, dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuva malajiešu valodai.
- obiani Viena no oranglautu grupas ciltīm, dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuva malajiešu valodai.
- pesukuani Viena no oranglautu grupas ciltīm, dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuva malajiešu valodai.
- sekahi Viena no oranglautu grupas ciltīm, dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuva malajiešu valodai.
- siluki Viena no oranglautu grupas ciltīm, dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuva malajiešu valodai.
- popdīva Viena no slavenākajām, atzītākajām popmūzikas izpildītājām.
- Mangole Viena no Sulas salām Moluku salu grupā, Indonēzijā, uz austrumiem no Sulavesi.
- Sulbesi Viena no Sulas salām Moluku salu grupā, Indonēzijā, uz austrumiem no Sulavesi.
- Taliaba Viena no Sulas salām Moluku salu grupā, Indonēzijā, uz austrumiem no Sulavesi.
- valdziņš Viena no vienlaidu pavediena cilpiņām, ar kurām veido adījumu, tamborējumu.
- valdzītis Viena no vienlaidu pavediena cilpiņām, ar kurām veido adījumu, tamborējumu.
- cels Viena pavedienu kārta, viens tinums ap dzijas kamolu.
- izomēri Viena un tā paša ķīmiskā elementa atomu kodolu paveidi, kas atšķiras ar dažādiem pussabrukšanas periodiem.
- izotopi Viena un tā paša ķīmiskā elementa atomu paveidi, kuriem ir vienādi kodolu elektriskie lādiņi, bet dažādi masas skaitļi.
- šķetere Vienādos lokos satītas dzijas, pavedienu kopums.
- pārsedze Vienas sistēmas pavedienu pārklāšana pār otras sistēmas pavedieniem pinuma veidošanai.
- ceļotājkoks Viendīgļlapju klases liliju apakšklases ingveru rindas strelīciju dzimtas suga ("Ravenala madagascariensis"), līdz 6 m garas, vēdekļveidā sakārtotas lapas, kuru makstīs uzkrājas līdz 1,5 1 dzeramā ūdens (no tā cēlies nosaukums), Madagaskarā audzē kā dekoratīvu augu.
- griešana Viengabala materiāla (sagataves, pusfabrikāta) daļas mehāniska atdalīšana.
- vienkārtnis Vienkāršais auduma pinums, kurā katrs otrais velku un audu pavediens krustojas; audums, kam ir šāds pinums.
- ķēdīte Vienkārtas pamatņu adījuma pinums, kas darināts ar vienu pavedienu un veido vienu cilpu stabiņu.
- triko pinumi vienkārtas pamatņu adījuma pinums, kurš veidots ar vienu pavedienu sistēmu un kurā cilpas pamīšus veidotas divos blakusstāvošos cilpu stabiņos.
- triko pinums vienkārtas pamatņu adījuma pinums, kurš veidots ar vienu pavedienu sistēmu un kurā cilpas pamīšus veidotas divos blakusstāvošos cilpu stabiņos.
- atvasinātie triko pinumi vienkārtas pamatņu pinumi, kas veidoti ar vienu pavedienu sistēmu un kam starp blakusstāvošo cilpu stāviem ir viens vai vairāki triko pinuma cilpu stāvi.
- monopavediens Vienkārtīgs, garenvirzienā nesadalāms pavediens; monofilaments.
- plāce Vienkārtņa auduma paveids.
- plācis Vienkārtņa auduma paveids.
- liekti līmētas sagataves vienlaikus liektas un līmētas koka sagataves no finieriem.
- makačāt Vienmērīgi virzīt (dzijas pavedienu), tinot kamolā, saivā.
- pusbrakteāts Vienpusēji kaltas viduslaiku monētas (brakteāta) paveids.
- apgājiens Vienreizēja paveikta darbība --> apiet.
- apkampiens Vienreizēja paveikta darbība --> apkampt; apskāviens.
- apsauciens Vienreizēja paveikta darbība --> apsaukt.
- apskāviens Vienreizēja paveikta darbība --> apskaut.
- aptvēriens Vienreizēja paveikta darbība --> aptvert (1).
- atbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> atbraukt (1).
- atgrūdiens Vienreizēja paveikta darbība --> atgrūsties (1), atgrūst (1).
- atsitiens Vienreizēja paveikta darbība --> atsisties (1).
- atspēriens Vienreizēja paveikta darbība --> atsperties.
- atsviediens Vienreizēja paveikta darbība --> atsviest (2), atsviesties (3).
- atvēziens Vienreizēja paveikta darbība --> atvēzēt.
- badiens Vienreizēja paveikta darbība --> badīt.
- badījiens Vienreizēja paveikta darbība --> badīt.
- bāriens Vienreizēja paveikta darbība --> bārt; pārmetums, dusmu izpaudums.
- baudījums Vienreizēja paveikta darbība --> baudīt (1); liela patika, tīksme.
- bēdziens Vienreizēja paveikta darbība --> bēgt (1).
- biedinājums Vienreizēja paveikta darbība --> biedināt (2); draudi, piedraudējums.
- blieziens Vienreizēja paveikta darbība --> bliezt (1).
- blieziens Vienreizēja paveikta darbība --> bliezt (2).
- bridiens Vienreizēja paveikta darbība --> brist.
- cēliens Vienreizēja paveikta darbība --> celt (1).
- cepiens Vienreizēja paveikta darbība --> cept.
- cirtiens Vienreizēja paveikta darbība --> cirst (1).
- cirtiens Vienreizēja paveikta darbība --> cirst (4).
- cirtiens Vienreizēja paveikta darbība --> cirst (5); spēcīgs sitiens.
- cirtiens Vienreizēja paveikta darbība --> cirst (7).
- čukstiens Vienreizēja paveikta darbība --> čukstēt.
- drāziens Vienreizēja paveikta darbība --> drāzt 1(1).
- dūriens Vienreizēja paveikta darbība --> durt (1).
- dūriens Vienreizēja paveikta darbība --> durt (3).
- dūriens Vienreizēja paveikta darbība --> durt (4).
- dūriens Vienreizēja paveikta darbība --> durt (5).
- dzēliens Vienreizēja paveikta darbība --> dzelt (1).
- dzēliens Vienreizēja paveikta darbība --> dzelt (2).
- dzēliens Vienreizēja paveikta darbība --> dzelt (3).
- elsojiens Vienreizēja paveikta darbība --> elsot (2); elsiens.
- elsiens Vienreizēja paveikta darbība --> elst.
- gāziens Vienreizēja paveikta darbība --> gāzt (1).
- gāziens Vienreizēja paveikta darbība --> gāzt (2).
- grābiens Vienreizēja paveikta darbība --> grābt (1); tvēriens.
- grābiens Vienreizēja paveikta darbība --> grābt (2).
- grieziens Vienreizēja paveikta darbība --> griezt 1(1).
- grieziens Vienreizēja paveikta darbība --> griezt 1(2).
- grieziens Vienreizēja paveikta darbība --> griezt 2(1).
- iecirtiens Vienreizēja paveikta darbība --> iecirst (1).
- iegrābiens Vienreizēja paveikta darbība --> iegrābt (2).
- iemetiens Vienreizēja paveikta darbība --> iemest (1).
- ieskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> ieskriet.
- gājiens Vienreizēja paveikta darbība --> iet (1).
- ievēziens Vienreizēja paveikta darbība --> ievēzēt.
- izbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> izbraukt (2); atpūtas brauciens, ekskursija.
- izjājiens Vienreizēja paveikta darbība --> izjāt (1).
- izkliedziens Vienreizēja paveikta darbība --> izkliegt (1).
- izklupiens Vienreizēja paveikta darbība --> izklupt (1).
- izkritiens Vienreizēja paveikta darbība --> izkrist (1).
- izlēciens Vienreizēja paveikta darbība --> izlēkt (1).
- izmetiens Vienreizēja paveikta darbība --> izmest (1).
- izmetiens Vienreizēja paveikta darbība --> izmest (3).
- iznāciens Vienreizēja paveikta darbība --> iznākt (1).
- izpūtiens Vienreizēja paveikta darbība --> izpūst (1).
- izrāviens Vienreizēja paveikta darbība --> izraut (1).
- izskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> izskriet(1).
- izspēriens Vienreizēja paveikta darbība --> izspert (1).
- izstiepiens Vienreizēja paveikta darbība --> izstiept (3).
- izšāviens Vienreizēja paveikta darbība --> izšaut (1).
- jājienis Vienreizēja paveikta darbība --> jāt (1).
- jājiens Vienreizēja paveikta darbība --> jāt (1).
- jājums Vienreizēja paveikta darbība --> jāt (1).
- kampiens Vienreizēja paveikta darbība --> kampt (1); barības, šķidruma daudzums, ko vienā reizē var ieņemt mutē vai norīt.
- kampiens Vienreizēja paveikta darbība --> kampt (2); tvēriens, grābiens.
- kāpiens Vienreizēja paveikta darbība --> kāpt (1); kāpšana.
- kāpiens Vienreizēja paveikta darbība --> kāpt (2).
- klupiens Vienreizēja paveikta darbība --> klupt (1).
- kniebiens Vienreizēja paveikta darbība --> kniebt (1).
- kniebiens Vienreizēja paveikta darbība --> kniebt (2).
- kniebiens Vienreizēja paveikta darbība --> kniebt (3).
- kodiens Vienreizēja paveikta darbība --> kost (2); arī kodums (1).
- kritiens Vienreizēja paveikta darbība --> krist (1).
- kritiens Vienreizēja paveikta darbība --> krist (11).
- kritiens Vienreizēja paveikta darbība --> krist (14).
- kritiens Vienreizēja paveikta darbība --> krist (2).
- ķēriens Vienreizēja paveikta darbība --> ķert (1).
- lēciens Vienreizēja paveikta darbība --> lēkt (1).
- lēciens Vienreizēja paveikta darbība --> lēkt (2).
- lēciens Vienreizēja paveikta darbība --> lēkt (3).
- lēciens Vienreizēja paveikta darbība --> lēkt (4).
- lējiens Vienreizēja paveikta darbība --> liet (1).
- lējiens Vienreizēja paveikta darbība --> liet (2).
- licienis Vienreizēja paveikta darbība --> likt 1(1).
- maliens Vienreizēja paveikta darbība --> malt (1); tas, kas vienā reizē ir samalts vai maļams.
- maliens Vienreizēja paveikta darbība --> malt (2).
- maliens Vienreizēja paveikta darbība --> malt (3).
- mājiens Vienreizēja paveikta darbība --> māt (1).
- metiens Vienreizēja paveikta darbība --> mest (1; 2).
- metienis Vienreizēja paveikta darbība --> mest (1).
- muciens Vienreizēja paveikta darbība --> mukt (1).
- nāciens Vienreizēja paveikta darbība --> nākt (1).
- nesiens Vienreizēja paveikta darbība --> nest (1).
- niriens Vienreizēja paveikta darbība --> nirt (1).
- nobrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> nobraukt (1).
- nobrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> nobraukt (2).
- nolēciens Vienreizēja paveikta darbība --> nolēkt (1).
- noskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> noskriet (1).
- noskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> noskriet (2).
- noskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> noskriet (4).
- noskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> noskriet (6).
- nospiediens Vienreizēja paveikta darbība --> nospiest (1).
- nospiediens Vienreizēja paveikta darbība --> nospiest (10).
- ņēmiens Vienreizēja paveikta darbība --> ņemt (1).
- ņurdiens Vienreizēja paveikta darbība --> ņurdēt(2).
- pacēliens Vienreizēja paveikta darbība --> pacelt (1).
- pacēliens Vienreizēja paveikta darbība --> pacelt (2).
- pacēliens Vienreizēja paveikta darbība --> pacelt (3).
- pacēliens Vienreizēja paveikta darbība --> pacelt (4).
- padeviens Vienreizēja paveikta darbība --> padot (2).
- pagrūdiens Vienreizēja paveikta darbība --> pagrūst (1).
- paklupiens Vienreizēja paveikta darbība --> paklupt (1).
- pakritiens Vienreizēja paveikta darbība --> pakrist (1).
- palaidiens Vienreizēja paveikta darbība --> palaist (3); īss brauciens, jājiens.
- palaidiens Vienreizēja paveikta darbība --> palaist (6).
- palēciens Vienreizēja paveikta darbība --> palēkt.
- palieciens Vienreizēja paveikta darbība --> paliekt.
- pamājiens Vienreizēja paveikta darbība --> pamāt (1).
- pamājiens Vienreizēja paveikta darbība --> pamāt (2).
- pametiens Vienreizēja paveikta darbība --> pamest (1).
- pametiens Vienreizēja paveikta darbība --> pamest (9); arī pamājiens.
- panāciens Vienreizēja paveikta darbība --> panākt 1(1).
- pārbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> pārbraukt (3).
- pārgāziens Vienreizēja paveikta darbība --> pārgāzt (1).
- pārlaidiens Vienreizēja paveikta darbība --> pārlaist (1).
- pārskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> pārskriet (1).
- pārskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> pārskriet (2).
- pasauciens Vienreizēja paveikta darbība --> pasaukt(1).
- pastiepiens Vienreizēja paveikta darbība --> pastiept (2).
- pasviediens Vienreizēja paveikta darbība --> pasviest (1).
- pasvilpiens Vienreizēja paveikta darbība --> pasvilpt (1).
- pēliens Vienreizēja paveikta darbība --> pelt.
- pēriens Vienreizēja paveikta darbība --> pērt (1).
- pēriens Vienreizēja paveikta darbība --> pērt (2).
- piebrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> piebraukt(1).
- piecirtiens Vienreizēja paveikta darbība --> piecirst(3).
- piecirtiens Vienreizēja paveikta darbība --> piecirst(4).
- piecirtiens Vienreizēja paveikta darbība --> piecirst(5).
- piedūriens vienreizēja paveikta darbība --> piedurt (1).
- piegājiens Vienreizēja paveikta darbība --> pieiet (1).
- pielēciens Vienreizēja paveikta darbība --> pielēkt(1).
- piesitiens vienreizēja paveikta darbība --> piesist (2).
- piesitiens vienreizēja paveikta darbība --> piesist (4).
- pieskāriens Vienreizēja paveikta darbība --> pieskarties (1).
- pieskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> pieskriet(1).
- piespēriens Vienreizēja paveikta darbība --> piespert (1).
- piespiediens Vienreizēja paveikta darbība --> piespiest (1).
- piesvilpiens Vienreizēja paveikta darbība --> piesvilpot(2).
- pieteiciens Vienreizēja paveikta darbība --> pieteikt (2).
- pievilciens Vienreizēja paveikta darbība --> pievilkt (1).
- pievilciens Vienreizēja paveikta darbība --> pievilkt (4).
- pīkstiens Vienreizēja paveikta darbība --> pīkstēt(2).
- pīkstiens Vienreizēja paveikta darbība --> pīkstēt(3).
- pīkstiens Vienreizēja paveikta darbība --> pīkstēt(4).
- pinkšiens Vienreizēja paveikta darbība --> pinkšēt(2).
- pinkšķiens Vienreizēja paveikta darbība --> pinkšķēt(2).
- plēsiens Vienreizēja paveikta darbība --> plēst (1).
- plēsiens Vienreizēja paveikta darbība --> plēst (5).
- plīvojiens Vienreizēja paveikta darbība --> plīvot.
- pļāviens Vienreizēja paveikta darbība --> pļaut; arī pļāvums.
- rājiens Vienreizēja paveikta darbība --> rāt; aizrādījums, pārmetums.
- rausiens Vienreizēja paveikta darbība --> raust(1).
- rāviens Vienreizēja paveikta darbība --> raut (1).
- rāviens Vienreizēja paveikta darbība --> raut (2).
- rāviens Vienreizēja paveikta darbība --> raut (3).
- rāviens Vienreizēja paveikta darbība --> raut (4).
- rāviens Vienreizēja paveikta darbība --> raut (6).
- rāviens Vienreizēja paveikta darbība --> raut (7).
- redzējiens Vienreizēja paveikta darbība --> redzēt (1).
- rijiens Vienreizēja paveikta darbība --> rīt 1(1).
- runājiens Vienreizēja paveikta darbība --> runāt(1).
- sakodiens Vienreizēja paveikta darbība --> sakost(3).
- sasauciens Vienreizēja paveikta darbība --> sasaukties(1).
- sasitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sasist(4).
- saskāriens Vienreizēja paveikta darbība --> saskarties(1).
- saspiediens Vienreizēja paveikta darbība --> saspiest (1).
- saspiediens Vienreizēja paveikta darbība --> saspiest (3).
- sasvēriens Vienreizēja paveikta darbība --> sasvērt(2).
- satvēriens Vienreizēja paveikta darbība --> satvert(1).
- sauciens Vienreizēja paveikta darbība --> saukt(1).
- sauciens Vienreizēja paveikta darbība --> saukt(2).
- sauciens Vienreizēja paveikta darbība --> saukt(3).
- dzēliens Vienreizēja paveikta darbība --> sazelt (5).
- sērsiens Vienreizēja paveikta darbība --> sērst.
- sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist(10).
- sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist(11); pēkšņa, strauja kustība (kādā virzienā).
- sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist(12); skaņa, ko rada šāda darbība.
- sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist(2); skaņa, ko rada šāda darbība.
- sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist(3).
- sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist(4).
- sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist(5).
- sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist(6); skaņa, ko rada šāda darbība.
- sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist(7); skaņa, ko rada šāda darbība.
- sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist(8); skaņa, ko rada šāda darbība.
- sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist(9); skaņa, ko rada šāda darbība.
- skāriens Vienreizēja paveikta darbība --> skart(1), skarties.
- skāriens Vienreizēja paveikta darbība --> skart(2).
- skāviens Vienreizēja paveikta darbība --> skaut 1(1).
- slauciens Vienreizēja paveikta darbība --> slaukt.
- smēliens Vienreizēja paveikta darbība --> smelt (1).
- smēliens Vienreizēja paveikta darbība --> smelt (2).
- spēriens Vienreizēja paveikta darbība --> spert (1).
- spēriens Vienreizēja paveikta darbība --> spert (2).
- spiediens Vienreizēja paveikta darbība --> spiest (1).
- spiediens Vienreizēja paveikta darbība --> spiest (4).
- spiediens Vienreizēja paveikta darbība --> spiest (5).
- spiediens Vienreizēja paveikta darbība --> spiest (6).
- spiediens Vienreizēja paveikta darbība --> spiest (7).
- spiediens Vienreizēja paveikta darbība --> spiest (8).
- spļāviens Vienreizēja paveikta darbība --> spļaut; tas (parasti siekalas, krēpas), ko izspļauj vienā reizē.
- sprādziens Vienreizēja paveikta darbība --> sprāgt (1); īslaicīgs vienreizējs troksnis, kas rodas, kam sprāgstot.
- spurdziens Vienreizēja paveikta darbība --> spurgt (1).
- spurdziens Vienreizēja paveikta darbība --> spurgt (2).
- spurdziens Vienreizēja paveikta darbība --> spurgt (3).
- stenējiens Vienreizēja paveikta darbība --> stenēt (2).
- stiepiens Vienreizēja paveikta darbība --> stiept (1).
- stiepiens Vienreizēja paveikta darbība --> stiept (2).
- stiepiens Vienreizēja paveikta darbība --> stiept (4).
- stiepiens Vienreizēja paveikta darbība --> stiept (5).
- strēbiens Vienreizēja paveikta darbība --> strēbt.
- stūmiens Vienreizēja paveikta darbība --> stumt.
- sūciens Vienreizēja paveikta darbība --> sūkt.
- svēriens Vienreizēja paveikta darbība --> svērt (1).
- svēriens Vienreizēja paveikta darbība --> svērt (3).
- sviediens Vienreizēja paveikta darbība --> sviest (1); metiens (1).
- sviediens Vienreizēja paveikta darbība --> sviest (2); metiens (2).
- šāviens Vienreizēja paveikta darbība --> šaut (1); īslaicīgs vienreizējs troksnis, kas rodas šaujot.
- šāviens Vienreizēja paveikta darbība --> šaut (2).
- šāviens Vienreizēja paveikta darbība --> šaut (3).
- šāviens Vienreizēja paveikta darbība --> šaut (4).
- šķaudiens Vienreizēja paveikta darbība --> šķaudīt.
- šķīriens Vienreizēja paveikta darbība --> šķirt (5).
- šķīriens Vienreizēja paveikta darbība --> šķirt (6).
- šļāciens Vienreizēja paveikta darbība --> šļākt (1); arī šalts, šļakata.
- šļūciens Vienreizēja paveikta darbība --> šļūkt (1).
- šļūciens Vienreizēja paveikta darbība --> šļūkt (2).
- šļūciens Vienreizēja paveikta darbība --> šļūkt (3).
- šļupstiens Vienreizēja paveikta darbība --> šļupstēt; arī šļupsts.
- šņāpiens Vienreizēja paveikta darbība --> šņāpt (1).
- šņāpiens Vienreizēja paveikta darbība --> šņāpt (2).
- šņauciens Vienreizēja paveikta darbība --> šņaukt (1).
- šņauciens Vienreizēja paveikta darbība --> šņaukt (2); arī pulverveida vielas (parasti tabakas) daudzums, ko var iešņaukt vienā reizē.
- šūpojiens Vienreizēja paveikta darbība --> šūpot (1).
- šūpojiens Vienreizēja paveikta darbība --> šūpot (2).
- šūpojiens Vienreizēja paveikta darbība --> šūpot (3).
- tecējiens Vienreizēja paveikta darbība --> tecēt 2.
- tēsiens Vienreizēja paveikta darbība --> tēst 1(1).
- tēsiens Vienreizēja paveikta darbība --> tēst 1(2).
- tesiens Vienreizēja paveikta darbība --> test 2.
- trauciens Vienreizēja paveikta darbība --> traukt (1), traukties.
- trīcējiens Vienreizēja paveikta darbība --> trīcēt (1).
- trīcējiens Vienreizēja paveikta darbība --> trīcēt (2).
- triciens Vienreizēja paveikta darbība --> tricināt.
- trīsiens Vienreizēja paveikta darbība --> trīsēt (1).
- trīsiens Vienreizēja paveikta darbība --> trīsēt (2).
- tupiens Vienreizēja paveikta darbība --> tupties.
- tusnījiens Vienreizēja paveikta darbība --> tusnīt (1).
- uzbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzbraukt (1).
- uzbrēciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzbrēkt.
- uzgrieziens Vienreizēja paveikta darbība --> uzgriezt 1 (1).
- uzgrieziens Vienreizēja paveikta darbība --> uzgriezt 1 (2).
- uzgrieziens Vienreizēja paveikta darbība --> uzgriezt 1 (3).
- uzgrieziens Vienreizēja paveikta darbība --> uzgriezt 1 (4).
- uzgrieziens Vienreizēja paveikta darbība --> uzgriezt 1 (5).
- uzgrieziens Vienreizēja paveikta darbība --> uzgriezt 1 (6).
- uzgājiens Vienreizēja paveikta darbība --> uziet (1).
- uzkliedziens Vienreizēja paveikta darbība --> uzkliegt (1).
- uzlēciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzlēkt (1).
- uzlēciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzlēkt (3).
- uzliciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzlikt (1).
- uzmetiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzmest (1).
- uzmetiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzmest (2).
- uznāciens Vienreizēja paveikta darbība --> uznākt (1).
- uzpūtiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzpūst (1).
- uzpūtiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzpūst (2).
- uzrāviens Vienreizēja paveikta darbība --> uzraut (1).
- uzrēciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzrēkt.
- uzrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzriet.
- uzrūciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzrūkt.
- uzsauciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzsaukt (1).
- uzsitiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzsist (1).
- uzsitiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzsist (2).
- uzsitiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzsist (4).
- uzsitiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzsist (5).
- uzskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzskriet (1).
- uzspiediens Vienreizēja paveikta darbība --> uzspiest (1).
- uzspiediens Vienreizēja paveikta darbība --> uzspiest (2).
- uzspiediens Vienreizēja paveikta darbība --> uzspiest (3).
- uzsvilpiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzsvilpt (1).
- vārijiens Vienreizēja paveikta darbība --> vārīt; tas, kas ir izvārīts.
- vēdiens Vienreizēja paveikta darbība --> vēdīt (1).
- vēriens Vienreizēja paveikta darbība --> vērt (1).
- vediens Vienreizēja paveikta darbība --> vest (1).
- vēziens Vienreizēja paveikta darbība --> vēzēties (2).
- vēziens Vienreizēja paveikta darbība --> vēzt, vēzēt (1).
- viebiens Vienreizēja paveikta darbība --> viebt.
- vilciens Vienreizēja paveikta darbība --> vilkt (1).
- vilciens Vienreizēja paveikta darbība --> vilkt (4); līnija, arī svītra, kas ir (kā, piemēram, gleznas, ogles zīmējuma) pamatelements.
- vilciens Vienreizēja paveikta darbība --> vilkt (6).
- vilciens Vienreizēja paveikta darbība --> vilkt (7).
- zvēliens Vienreizēja paveikta darbība --> zvelt (1).
- zvēliens Vienreizēja paveikta darbība --> zvelt (2).
- belziens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> belzt; spēcīgs sitiens.
- sitiens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> sist(1); skaņa, ko rada šāda darbība.
- trieciens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> triekt 1 (1).
- triepiens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> triept (1).
- triepiens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> triept (2).
- triepiens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> triept (3).
- tvēriens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> tvert (1).
- tvēriens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> tvert (2).
- tvēriens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> tvert (3); arī tvērums (3).
- pagrieziens Vienreizēja paveikta darbība, rezultāts --> pagriezt 1(1).
- pagrieziens Vienreizēja paveikta darbība, rezultāts --> pagriezt 1(2), pagriezties 1(1).
- pavērsiens Vienreizēja paveikta darbība, rezultāts --> pavērst(1).
- uguns sprediķis viens no Budas slavenākajiem sprediķiem, kuru pēc tradīcijas viņš nolasījis Gajā 1000 uguni pielūdzošiem askētiem un kurā viņš skaidro, ka visu pastāvošo sadedzina iekāres, dusmu un neziņas liesmas.
- neirofibrilla Viens no citoplazmas pavedieniem nerva šūnā un tās izaugumos.
- plazmas displejs viens no elektroluminiscento displeju paveidiem, kurā par gaismu emitējošā pildījuma slāni izmantota gāze; sauc arī par gāzizlādes displejiem; parasti izmanto klēpjdatoros.
- garais stāsts viens no episkās, vēstītājas literatūras paveidiem, kurā atšķirībā no īsā stāsta attēlots nevis viens, bet vairāki notikumi galvenās darbojošās personas dzīvē.
- Rolands viens no slavenākiem franču episko teiku varoņiem, kuri pulcējas ap Kārli Lielo; kristīgas bruņniecības ideāls.
- forma Viens no vairākiem (dzīvu organismu) veidiem; paveids.
- kvarcs viens no visizplatītākajiem iežveidotājiem minerāliem, silīcija dioksīds ar daudziem paveidiem, starp tiem ir dārgakmeņi (ametists, citrīns, kalnu kristāls, morions, prazems u. c.); izmanto aparātu būvē, optikā, juvelierizstrādājumiem, stikla rūpniecībā u. c.
- radiolārija vienšūņu sarkodīnu klases apakšklase ("Radiolaria"), kuras pārstāvjiem raksturīga centrālā kapsula, kas ietver kodolu un tā tuvumā esošo plazmu, sarežģīti veidots kramains skelets un pavedienveida pseidopodijas; šīs apakšklases dzīvnieki, mikroskopiski jūras planktona organismi, sastopami galvenokārt siltajās jūrās.
- vienteku Vienteku dzija - viena pavediena dzija, kas nav sašķeterēta.
- cinava Vieta audumā, kur pavedieni krustojas.
- aviekstājs Vieta, kur aug avenāji.
- krautuve Vieta, kur saved un krauj kokmateriālus tālākai transportēšanai vai apstrādei.
- oikonīms Vietvārda paveids, kas nosauc apdzīvotu vietu.
- oikodomonīms Vietvārda paveids, kas nosauc atsevišķu ēku (parasti pilsētā vai ciematā).
- selenonīms Vietvārds, astrotoponīma paveids, kas nosauc dabas objektu uz Mēness.
- jūrasvārds Vietvārds, hidronīmu paveids, kas nosauc jūru vai tās daļu; pelagonīms.
- potamonīms Vietvārds, hidronīmu paveids, kas nosauc upi vai citu ūdensteci.
- vijums Vijot (kāda materiāla šķiedras, pavedienus), darināts izstrādājums.
- bētiņmezgls Vilcējtroses (vilcējtauvas) nostiprināšanai (piesiešanai vai aizlikšanai) paredzēts mezgls, kas ir ātri sasienams un atraisāms, neslīd un nesavelkas.
- pollermezgls Vilcējtroses (vilcējtauvas) nostiprināšanai (piesiešanai vai aizlikšanai) paredzēts mezgls, kas ir ātri sasienams un atraisāms, neslīd un nesavelkas.
- slīdragmezgls Vilcējtroses (vilcējtauvas) nostiprināšanai (piesiešanai vai aizlikšanai) paredzēts mezgls, kas ir ātri sasienams un atraisāms, neslīd un nesavelkas.
- vilcējtroses mezgls vilcējtroses nostiprināšanai (piesiešanai vai aizlikšanai) paredzēts mezgls, kas ir ātri atraisāms, neslīd un nesavelkas.
- ievilcināt Vilcināties nokārtot, paveikt (ko); pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) ieilgst.
- novilcināties Vilcinoties paveikt vēlāk par paredzēto laiku.
- sleņģene Villaines paveids.
- vilnas velšanās vilnas īpašība noteiktā temperatūrā un mitrumā savelties blīvā masā – tūbā.
- velšana Vilnas tekstilizstrādājumu (filca, tūbas, velto apavu) izgatavošanas vai apdares process, kurā izmanto vilnas šķiedru uzbūves īpatnības (zvīņveida virsmu, cirtainību, plastiskumu, elastību), kuru dēļ vilnas izstrādājumi spēj savelties, kļūstot biezāki, blīvāki, siltāki un izturīgāki.
- viļāt Viltīgi aicināt, pavest.
- WL Viļņu garums (angļu "wavelength").
- Rubus phoeniculasius vīna avene.
- gamba Violas paveids, ko atskaņotājs turēja starp kājām vai uz ceļiem, skaņa maiga, vāja.
- ametists Violets kvarca paveids, kura caurspīdīgos, tīros kristālus lieto juvelierizstrādājumos.
- MSM Vīrieši, kam ir seksuālas attiecības ar vīriešiem (angļu "men who have sex with men").
- čemberlens Vīriešu lietussarga paveids.
- babņiks Vīrietis, kam patīk uzsākt daudz mīlas dēku, parasti ar precētām sievietēm; uzdzīvotājs, kas mīl saieties ar sievietēm; donžuāns; sieviešu pavedējs.
- runcis Vīrietis; donžuāns; mīlas dēku meklētājs, pavedējs.
- karuseļvirpa Virpa ar rotējošu galdu, uz kura apstrādā lielas masas izstrādājumu sagataves, kam biezums ir samērā mazs salīdzinājumā ar diametru.
- virsvelkamās virsdrēbes virsdrēbes, ko parasti valkā virs pavelkamajām virsdrēbēm, piem., žakete, kostīmjaka.
- tendertakelējums Virsklāja aprīkojuma paveids nelielam vienmasta buru peldlīdzeklim ar slīpajām burām; tam ir gāfeltakelēta grotbura (grots), topbura (var būt lugertākelēta) un divas vai trīs priekšburas (štagbura un viens vai divi klīveri).
- uzvijas virsvērtība virsvērtības pārpalikums; relatīvās virsvērtības paveids.
- urva Virve, pavediens.
- grīste Virvei līdzīgi (parasti cieši) savīts, sagriezts saišķis; no vairākiem pavedieniem darināts vijums.
- orfejisms Virziens 20. gs. sākumā Parīzes glezniecībā: agrā modernisma paveids, kura pamatā ir spektrālo krāsu toņos veidotas abstrahētu plakņu kompozīcijas.
- vērt Virzīt (ko tievu, plakanu, piemēram, pavedienu) cauri (kā spraugai, caurumam).
- vērt Virzīt (ko) pa (tā) caurumiem, dūruma vietām uz kā tieva, samērā gara (piemēram, uz pavediena, stieples); šādā veidā gatavot (ko, piemēram, virteni).
- rāpties (arī līst) pa sienu augšā visiem spēkiem pūlēties, censties (ko panākt, paveikt).
- līst (arī rāpties) pa sienu augšā visiem spēkiem pūlēties, censties (ko panākt, paveikt).
- sisties (vai) nost visiem spēkiem pūlēties, censties (ko paveikt, realizēt).
- lēkt (arī sprāgt) no ādas laukā (arī ārā) Visiem spēkiem pūlēties, censties (ko realizēt, paveikt).
- sprāgt (arī lēkt) no ādas ārā (arī laukā) Visiem spēkiem pūlēties, censties (ko realizēt, paveikt).
- līst no ādas laukā visiem spēkiem pūlēties, pārmērīgi censties (ko realizēt, paveikt); darīt gandrīz neiespējamo.
- rekordlaiks Visīsākais laikposms, kādā ko paveic, izdara.
- bituminozās ogles visizplatītākais akmeņogļu paveids, satur 15-20% gaistošo komponentu.
- polinoze Viskozes šķiedru paveids, kas atšķiras ar lielāku šķiedras struktūrelementu sakārtotības pakāpi un viendabīgāku struktūru.
- slavenums Vispārināta īpašība --> slavens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pirmķērpji Visprimitīvākie ķērpji, kas veido uz koku stumbriem miltveida masu, kura sastāv no aļģēm un sēņu micēlija pavedieniem ar vāji izteiktām savstarpējām attiecībām.
- pārskats Vispusīgs ziņojums par paveikto, (kā) stāvokli, norisi (noteiktā laikā, laikposmā).
- palpiens Vīšanai sagatavotas linu un kaņepāju šķipsniņas pavedienu resnumā.
- Avīknes ūdenskrātuve Vītiņu dzirnavezers.
- pavizināt Vizinot pavest, pavadāt (kur, kādā virzienā u. tml.); vizināt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- osrams Volframa leģējums ar drusku osmija, ko lietoja kvēlspuldžu pavedieniem.
- avenāju pumpuru kode zāģkožu dzimtas suga ("Incurvaria rubiella"), kuras kāpuri vasarā alo aveņu ziedgultnes, bet rudenī un pēc ziemošanas (pavasarī) - dzinumus.
- sagatave no koksnes zāģmateriāls ar izmēriem un kvalitāti, kas atbilst no tā izgatavojamiem izstrādājumiem un detaļām ar apstrādes un rukuma uzlaidi; koksnes sagatave.
- gonatoziga Zaļaļgu nodalījuma konjugātu klases dzimta ("Gonatozygaceae"), šūnas cilindriskas vai cilindriski vārpstveidīgas, veido viegli sairstošus pavedienus, dažreiz dzīvo pa vienai, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- mezotēnija Zaļaļgu nodalījuma konjugātu klases dzimta ("Mesotaeniaceae"), tajā apvienotas vienkāršākās konjugātu klases aļģes, tās dzīvo pa vienai, retumis apvienotas viegli sairstošos pavedienos, 8 ģintis, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 18 sugu.
- ulotriha Zaļaļģu klases rinda ("Ulotrichales"), pavedienveidīgas vai plātņveidīgas daudzšūnu aļģes, 13 dzimtu, kas visas konstatētas arī Latvijā.
- kladofora zaļaļģu klases sifonokladu rindas dzimta ("Cladophoraceae"), makroskopiskas aļģes ar pavedienveida (dažkārt zarotu) laponi, 14 ģintis, Latvijā konstatētas 4 ģintis.
- sifonokladi Zaļaļģu klases ūdensaugi ar pavedienveidīgu, zarotu vai lodveidīgu laponi; izplatība visā pasaulē saldūdeņos un jūrās (~ 16 ģinšu, 300 sugu).
- hetofora Zaļaļģu klases ulotrihu rindas dzimta ("Chaetophoraceae"), laponis sastāv no substrātam pieguļošiem un bieži vien zarotiem, vertikāliem pavedieniem, kuru galā ir bezkrāsains viešūnas vai daudzšūnu matiņš, Latvijā konstatētas 7 ģintis.
- trentepolija Zaļaļģu klases ulotrihu rindas dzimta ("Trentepohliaceae"), pavedienveida aļģes, 6 ģintis, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- zignemātas zaļaļģu konjugātu klases rinda, nezarotas, pavedienveidīgas aļģes, saldūdeņos un iesāļos ūdeņos; 1 dzimta, 13 ģinšu, \~600 sugu.
- zignēma Zaļaļģu nodalījuma konjugātu klases dzimta ("Zygnemataceae"), makroskopiskas pavedienveida daudzšūnu aļģes, pavedieni nezaroti, sastāv no 1 cilindrisku šūnu rindas, \~13 ģinšu, Latvijā konstatētas 8 ģintis, parasti sastopamas stāvošos ūdeņos.
- sifonoklada Zaļaļģu nodalījuma rinda ("Siphonocladales"), laponis pavedienveidīgs, zarots vai lodveidīgs, šūnās daudz kodolu, raksturīga izomorfiskā paaudžu maiņa, 6 dzimtas, Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
- mužocija Zaļaļģu nodalījuma zignēmu dzimtas ģints ("Mougeotia"), pavedienveidīgas daudzšūnu aļģes, 120 sugas, Latvijā konstatētas 29 sugas.
- spirogīra Zaļaļģu nodalījuma zignēmu rindas ģints ("Spirogyra"), pavedienveida nezarots lapotnis, stāvošu vai lēni tekošu saldūdeņu virspusē bieži veido zaļganus, vatei līdzīgus sakopojumus, 300 sugu, Latvijā konstatētas 62 sugas.
- savelencieši Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Savelenki" iedzīvotāji.
- savelincieši Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Savelenki" iedzīvotāji.
- Saveļinki Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Savelinki" nosaukuma variants.
- Dziru dzirnavezers Zantes dzirnavezers Zantes pagastā.
- gabanlapas Zari vai jauni kociņi, ko like zem siena gubām, lai tās savestu noteiktā vietā.
- sudrabzivtiņas Zelta zivtiņu paveids ar sudrabotu spīdumu.
- monas Zeltaino aļģu nodalījuma ohromonāžu dzimtas ģints ("Monas"), brīvi peldošas vai ar tievu pavedienu pie substrāta piestiprinātas bezkrāsainas vienšūnas aļģes, kam nav šūnapvalka, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- pļavas zeltauzīte zeltauzīšu suga ("Trisetum flavescens", arī "Avena flavescens").
- Lejasdzirnavu dzirnavezers Zeltiņu dzirnavezers Zeltiņu pagastā.
- Lejas dzirnavezers Zeltiņu dzirnavezers Zeltiņu pagastā.
- kavernilokvija Zema toņa pektorilokvija, kas liecina par kavernu.
- zaļaļģes zemāko augu nodalījums ("Chlorophyta"), vienšūnas vai daudzšūnu pavedienveida vai plātņveida aļģes, galvenokārt zaļā krāsā, \~360 ģinšu, 8000 sugu, Latvijā konstatēts >1380 sugu.
- zeltainās aļģes zemāko augu nodalījums ("Chrysophyta"), kustīgas vai pie substrāta piestiprinātas vienšūnas, koloniju, retāk daudzšūnu (pavedienveida, plātņveida) aļģes ar zeltaini dzeltenu, zaļgandzeltenu vai brūnganu nokrāsu, \~1200 sugu, Latvijā konstatēta 71 suga
- zilaļģes Zemāko augu nodalījums ("Cyanophyta"), pēc cita sistemātiskā iedalījuma ir baktēriju valsts ciānbaktēriju klase ("Cyanobacteria syn. Oxyphotobacteria"), vienšūnas, koloniju vai pavedienveida daudzšūnu organismi, vissenākie organismi uz Zemes, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts 390 sugu.
- pirofīti Zemāko augu nodalījums ("Pyrrophyta"), kustīgas vai nekustīgas vienšūnas koloniju, retumis pavedienveida, aļģes, kuru šūnas ir kailas vai ietvertas divdaļīgās bruņās; pirofītaļģes.
- sārtaļģe Zemāko augu nodalījums ("Rhodophyta"), vienšūnas vai daudzšūnu pavedienveida, krūmveida, plātņveida aļģes sarkanā, iedzeltenā, zilganā krāsā, 2 klases, \~3800 sugu, Latvijā konstatēta 41 suga, no tām saldūdeņos - 27 sugas.
- landarts Zemes māksla, vides mākslas paveids, ainavas veidošanas māksla; arī ainavu arhitektūra; lendarts, lendārts.
- Arusa rags zemesrags Indonēzijā (_Arus, Tanjung_), Sulavesi salas Minahasu pussalas ziemeļrietumos.
- Antonlisardo rags zemesrags Meksikā (_Antón Lizardo, Punta de_), Verakrusas de Ignasio de la Ljaves pavalstī, Kampečes līča krastā.
- smaržīgā zemessomenīte zemessomenīšu suga ("Geocalyx graveolens"), kas ir reta un aizsargājama.
- Dzirnavu ezers Zemītes dzirnavezers Zemītes pagastā.
- saimniekmāte Zemnieka saimniecības īpašnieka (īpašnieces) vai nomnieka (nomnieces) māte; arī paveca saimniece (1).
- saimniektēvs Zemnieku saimniecības īpašnieka (īpašnieces) vai nomnieka (nomnieces) tēvs; arī pavecs saimnieks (1).
- sericins Zīda līme, zīda kāpura vērptā pavediena ārējās kārtas substance.
- cīrmagone Zīda magone ("Papaver rhoeas").
- cīrmagones Zīda magone ("Papaver rhoeas").
- pļāpene Zīda magone ("Papaver rhoeas").
- rudzmagana Zīda magone ("Papaver rhoeas").
- rudzmagone Zīda magone ("Papaver rhoeas").
- suņmagone Zīda magone ("Papaver rhoeas").
- zīdmagonas Zīda magone ("Papaver rhoeas").
- zīdvērpējs Zīdtauriņa (2) kāpurs, kas pārtiek no zīdkoku lapām un iekūņojoties veido zīda pavedienu, kas tiek izmantots dabiskā zīda ražošanā.
- kokons zīdtauriņu kūniņas apvalks, kas sastāv no zīda pavedieniem, no kuriem iegūst jēlzīdu.
- monohazijs Ziedkopas veids ar vairākiem paveidiem.
- Šļukuma dzirnavezers Ziedugravas dzirnavezers Ziemera pagastā.
- Norvēģu jūra Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra (angļu val. "Norwegian Sea", norv. val. "Norskehavet") starp Skandināvijas pussalu, Šetlendas, Fēru salām, Islandi, Jana Majena un Lāču salu, platība - 1,34 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3970 m.
- Barenca jūra Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra Eiropas ziemeļu piekrastē (norvēģu val. "Barentshavet"), starp Lāča salu, Špicbergenu, Franča Jozefa Zemi, Novaja Zemļu un Vaigaču salu, platība - 1,42 mlj kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 186 m, lielākais dziļums - \~600 m.
- Agave tequilana zilā agave.
- oscillātorijas Zilaļģes, kuru ķermenis vienkāršs, nezarojošs, mikroskopiski sīks veltenisks daudzšūnu pavediens, kas aug garumā, interkalāri daloties.
- anabēnas Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Anabaena"), aļģes ar visā garumā vienāda platuma pavedieniem, kas var būt pa vienam vai apvienoti pārslveida vai plēvveida kopās; Latvijā konstatētas 38 sugas, gk. stāvošu vai lēni tekošu ūdeņu planktonā; bieži izraisa ūdens "ziedēšanu".
- kalotriha Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Calotrix"), pavedieni nezaroti vai zaroti, asimetriski, \~45 sugas, Latvijā konstatēts 11 sugu, kas mīt gk stāvošos ūdeņos, kur veido apaugumus uz zemūdens priekšmetiem un arī uz mitrām klintīm.
- lingbija Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Lyngbya"), pavedieni sastāv no diskveida šūnām, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 22 sugas, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos uz grunts, retāk planktonā.
- nostoki Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Nostoc"), pavedienveida aļģes, kas apvienotas gļotainās kolonijās, \~50 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu, kas mīt saldūdeņos, kā arī uz augsnes.
- oscilatorija Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Oscillatoria"), aļģu pavedieni taisni vai izliekti, zilganzaļi, retāk dzeltenzaļi, pa 1 vai pa vairākiem kopā; >1000 sugu, Latvijā konstatētas 46 sugas.
- formīdija Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Phormidium"), pavedieni sastāv no diskveida šūnām; \~100 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu, kas sastopamas ne visai bieži dažādos ūdeņos, augsnē, uz mitrām klintīm, epifītiski uz citām aļģēm.
- rivulārija Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Rivularia"), pavedieni asimetriski, galos sašaurināti, bieži pāriet matiņā, veido sfēriskas vai puslodesveidīgas kolonijas, kas piestiprinātas pie substrāta, retāk brīvi peldošas, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- šizotrihas Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Schizotrix"), pavedieni neīsti zaroti, cieši savijušies, veido ādainas, garozveidīgas vai spilvenveidīgas kopas, \~80 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu, kas ne visai bieži sastopamas uz augsnes, klintīm, upju krastos, arī apaugumos, tekošos ūdeņos.
- hormogoni Zilaļģu nodalījuma klase ("Hormogonophyceae"), pavedienveidīgas daudzšūnu aļģes, iedalās 5 rindās, Latvijā konstatētas 3 rindas.
- hormogoniji Zilaļģu pavedienu gabaliņi, no kuriem var izaugt jauni eksemplāri.
- alfortioze Zirgu nematodes, helmintozes paveids, ko ierosina "Alfortia edentatus" kāpuri, kas lokalizējas gk. zem vēdera plēves serozā apvalka.
- ornitohorija Zoohorijas paveids, sulīgo augļu sēklu izplatīšanās ar putnu palīdzību.
- Drugs Zoroastrismā ļaunais gars, ko radījis ļaunuma dievs Ahrimāns, melu un netaisnības iemiesojums, visspēcīga ļaunuma dievība, kas tiecas pavedināt pravieti Zaratustru.
- Avesta Zoroastrisma svēto rakstu krājums, sarakstīts avestas valodā 9.-3. gs. pirms mūsu ēras, tā vecāko daļu piedēvē Zaratustram (Zoroastram).
- Meņģeles dzirnavezers Zvanezers, dzirnavezers Meņģeles pagastā.
- kravella Zvejas kuģu tips 16. gs., atbilst spāņu karavellai.
- cicit Žīdu dievkalpojuma lakata 4 stūros iepītie 8 pavedieni.
- puigainis Žvadzošs metāla mūzikas rīks, tridekšņa paveids.
ave citās vārdnīcās:
MEV