Paplašinātā meklēšana
Meklējam audzis.
Atrasts vārdos (42):
- audzis:1
- Daudzis:1
- raudzis:1
- klaudzis:1
- ādraudzis:1
- agraudzis:1
- aitaudzis:1
- aizaudzis:1
- ātraudzis:1
- dižaudzis:1
- gadaudzis:1
- garaudzis:1
- lētaudzis:1
- pāraudzis:1
- pieaudzis:1
- podaudzis:1
- pusaudzis:1
- pušaudzis:1
- sīkaudzis:1
- zemaudzis:1
- bērnaudzis:1
- cauraudzis:1
- daiļaudzis:1
- jaunaudzis:1
- līdzaudzis:1
- liekaudzis:1
- mitraudzis:1
- sēklaudzis:1
- vienaudzis:1
- virsaudzis:1
- nepieaudzis:1
- rakstaudzis:1
- staltaudzis:1
- vasaraudzis:1
- vieglaudzis:1
- vietraudzis:1
- pusaudzisks:1
- kannaraudzis:1
- kannuraudzis:1
- pusaizaudzis:1
- rakstraudzis:1
- kannasraudzis:1
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (519):
- vietraugs [vietraudzis]{s:2159}
- ovisti 17. gs. biologi, kas kļūdaini domāja, ka pieaudzis organisms jau izveidots sievietes dzimumšūnā (olšūnā).
- ovulisti 17. gs. biologi, pēc kuru domām sievišķajā dzimumšūnā - olšūnā - jau ir sīks pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks.
- animalkulisti 17. gs. biologi, pēc kuru domām vīrišķajā dzimumšūnā - spermatozoīdā - jau ir sīks pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks.
- aizlaists Aizaudzis
- sazāļojis Aizaudzis
- aizburbis Aizaudzis (piem., avots)
- aizcerojis Aizaudzis ar augiem, kas aug ceros, puduros
- aizkrūmojis Aizaudzis ar krūmiem
- aizzāļojis Aizaudzis ar zāli
- čorka Aizaudzis dīķis, mārks
- ezērklis Aizaudzis ezers
- Kausiņš aizaudzis ezers Jēkabpils novada Saukas pagastā
- Mazais Kangaru ezers aizaudzis ezers Ropažu pagastā, Velna ezers
- Laidziņa purvs aizaudzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,6 m vjl., ezera platība bija 11 ha, tika uzskatīts par Gaujas sākumu, tagad pāraudzis, tajā ir pļavas un zemais (zāļu) purvs; Laidza ezers; Laidzes ezers; Laidzis; Laidziņš; Laidža ezers
- aizlapojis Aizaudzis tā, ka ir nosegts ar lapām
- Lielais Vilku ezers aizaudzis, atradās Lubānas novada Indrānu pagastā, Vilku purvā; Vilku ezers
- aizmilzums Aizsērējums, tāds, kas ir aizsērējis vai aizaudzis
- elkšņots Alkšņiem apaudzis
- alkšņains Alkšņiem apaudzis, pieaudzis
- kosains Apaudzis ar kosu, apklāts ar sausu zāli
- lēpots Apaudzis ar ūdensrozēm
- cers Apaudzis cinis purvā
- pieumbis Apaudzis, aizaudzis
- trumains ar augoņiem (trumiem) apaudzis
- mūglis ar biezu krūmāju apaudzis purvs
- Bindēnu pilskalns ar biezu mežu apaudzis paugurs Madonas novada Bērzaunes pagastā \~500 m uz ziemeļaustrumiem no Kalna Bindēnu mājām, bez izteiktām pilskalna pazīmēm, visstāvākā ir ziemeļaustrumu nogāze (augstums \~20 m), stāvas arī ziemeļu un austrumu nogāzes, pārējās nogāzes lēzenākas, nav izteiktu nocietinājumu
- dadžains ar dadžiem apaudzis, pieaudzis
- ganības ar daudzgadīgām zālēm apaudzis zemes gabals, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanai
- viliķis ar garu spalvu noaudzis dzīvnieks
- vilniķis ar garu spalvu noaudzis dzīvnieks
- idrains ar idrām ("Camelina") pieaudzis (linu) lauks
- villiķis ar lielu vilnu apaudzis kustonis
- maurains ar mauru apaudzis
- silots ar siliem apaudzis
- basaiņš ar spalvām noaudzis (par putnu, parasti vistu, kājām)
- apsūnojis ar sūnām pārklāts, apaudzis
- čukslis ar sūnām un vītolu krūmiem apaudzis purvs
- sūniens ar sūnu apaudzis lauks, sūnauins purvs
- viršāji ar viršiem apaudzis laukums
- vītolains ar vītoliem apaudzis
- činkurs ar zāli apaudzis cinis
- plāči ar zāli apaudzis gabals laukā vai mežā
- plācis ar zāli apaudzis gabals laukā vai mežā
- plocis ar zāli apaudzis gabals laukā vai mežā
- zālējums ar zāli apaudzis laukums
- cērps ar zāli apaudzis neliels zemes izcilnis, cinis (parasti purvainā, krūmainā vietā)
- notars ar zāli apaudzis pagalms; nora
- džūksnis ar zāli un krūmājiem apaudzis purvs
- piezāļot ar zāli un nezālēm pieaudzis
- artonija Asku ķērpju klases dzimta ("Arthoniaceae"), ķērpju krevveida laponis cieši saaudzis ar substrātu, 3 ģintis, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- bacīdija Asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints ("Bacidia"), raksturīgs krevju laponis, kas dažreiz var būt ieaudzis koka mizā vai akmenī, \~420 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
- apaudzis zars atmiris zars, kas pāraudzis ar stumbra koksni un neparādās apaļā kokmateriāla sānu virsmā, bet aizaugums ir radījis uzaugumu, punu, brūces rētu, valnīti vai citu koksnes bojājumu; aizaudzis zars
- Eiņa ezers atradās Madonas novada Ošupes pagastā uz ziemeļiem no Lubāna ezera, Abaines augšteces baseinā, tā platība bija \~35 ha, apaļš, sekls, dūņains, pēc Aiviekstes un tās pieteku regulēšanas pilnīgi aizaudzis (kūdrājs, mežs); tagad - Eiņa purvs
- Vēžu dīķis atradās Remtes pagastā, aizaudzis
- Drubenes ezers atradās Talsu novada Laucienes pagastā, aizaudzis
- ātraudži Ātraudzis
- ātrauģis Ātraudzis
- agraudzis Ātraudzis, agrīnais (piem., par kartupeļiem)
- mīkstčaulis ātri izaudzis koks ar gludu mizu
- Vārņu ezermītne atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā kādreizējā ezera, tagad Vārņu purva ziemeļu daļā, kur senāk konstatēti 150-200 purvā iedzīti koka pāļi, bet lielākā daļa no tiem laika gaitā aizvākti un izlietoti malkai, tagad purvs pāraudzis ar krūmiem un pāļi vairs nav saskatāmi, datējums nav zināms
- Labones ezers atrodas Aronas paugurlīdzenumā pie Vidzemes augstienes robežas, Madonas novada Mārcienas pagastā, 108,8 m vjl., platība - 26 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 6,9 m, eitrofs, dūņains, vidēji aizaudzis
- Kalnišķu pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, tas ir savrups rietumu-austrumu virzienā orientēts, ar mežu apaudzis paugurs (augstums \~10 m), plakums aizņem paugura platāko galu, daļēji postīts ar 1. pasaules kara tranšejām un grants ieguvi 20. gs. 20. gados, bijis apdzīvots 1.-4. gs.
- Šarlotes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, 135,8 m vjl., platība - 39,2 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,1 m, eitrofs, stipri aizaudzis
- Šusta ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Aizkalnes pagastā pie robežas ar Vārkavas pagastu, 103,2 m vjl., platība — 73,4 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 0,7 m, lielākais dziļums — 1,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Zaķīšu ezers
- Kauķa kalns atrodas Imulas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē 0,5 km lejpus Matkules pilskalna, Tukuma novada Matkules pagastā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, tas ir saldūdens kaļķiežu masīvs, kas 30 m augstajā upes ielejas nogāzē izgulsnējies no kaļķainiem avotu ūdeņiem, apaudzis ar gobām; Kursas Staburags; Imulas Staburags
- Avotiņu pilskalns atrodas Madonas novada Liezēres pagastā, Ogres augšteces apvidū, aizaugušā Pilsezera ziemeļaustrumu krastā, augsts zemesrags , kas no apkārtnes norobežots ar \~2 m dziļu grāvi, kurš tagad aizaudzis, lēzenākajā dienvidu nogāzē ir terases paliekas, kumpajā plakumā (diametrs \~50 m) un nogāzēs konstatēts kultūrslānis
- Liepājas ezers atrodas Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Liepājas pilsētā un Grobiņas un Nīcas novadā, 0,2 m vjl., platība — 3715 ha, garums — 16,2 km, lielākais platums — 3,5 km, lielākais dziļums — 2,8 m, 13 salas, eitrofs, stipri aizaudzis (40%)
- Gribuļu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Verēmu pagastā, ir savrups, apaļš, daļēji kokiem apaudzis paugurs, tā 13 m augstā ziemeļu nogāze piekļaujas paugurainam reljefa paaugstinājumam, bet dienvidu pusē tas paceļas 35 m virs apkārtnes pļavām, plakums (50 x 35 m) ir mākslīgi izlīdzināts, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī
- Kazdangas dzirnavezers atrodas Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, Alokstes upē, 55 m vjl., platība – 21,3 ha, garums – 0,9 km, lielākais dziļums – 3,1 m, vidēji aizaudzis; Dzirnavezers
- Dziršu kalns atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Amatas pagastā, Grūbas ielejas labajā krastā, \~600 x 300 m paugurs ar absolūto augstumu 191,6 m vjl., relatīvais augstums - 40 m rietumu nogāzē un 30 m austrumu nogāzē, to veido smilts un smalka grants, apaudzis ar kokiem
- pušķis Atsevišķs cieši kopā saaudzis (lapu vai ziedu) kopums
- kumšķis Atsevišķs, neliels tuvu kopā saaudzis (augu, to daļu) kopums; arī kušķis
- kušķis Atsevišķs, neliels tuvu kopā saaudzis (augu, to virszemes daļu) kopums; neliels (piemēram, zāles, siena) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā
- gudrinieks Attapīgs, apdāvināts cilvēks (parasti bērns, pusaudzis)
- torakomels Auglis, kuram pie krūtīm pieaudzis lieks loceklis
- sēklaudzis Augs, kas ir izaudzis no sēklas
- patsaknis Augs, kas ir izaudzis no spraudeņa, šķirtņu vai sakņu dzinuma
- lielkaulis Augs, kas noaudzis liels un kaulains
- lielkauls Augs, kas noaudzis liels un kaulains
- Spirku purvs augstais purvs Zilupes līdzenumā, Līdumnieku pagastā, platība - 737 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 3,7 m, apaudzis retām priedītēm
- Egļu kalns Augšzemes augstienes augstākā virsotne, Augšdaugavas novada Sventes pagastā, uz rietumiem no Sventes ezera, absolūtais augstums – 220 m vjl., kalns apaudzis ar egļu mežu
- Austriņa ezers Austriņezers, aizaudzis ezers Mārsnēnu pagastā
- ēveņģēlis Aušīgs, trakulīgs, draiskulīgs cilvēks; palaidnīgs cilvēks (biežāk bērns, pusaudzis)
- dābulājs Bagātīga apaudzis ar āboliņu
- dābls Bagātīgi saaudzis
- bārdainis Bārdains cilvēks; ar bārdu apaudzis, neskuvies cilvēks
- baronēns Barona nepieaudzis dēls
- dencis Bērns (parasti zēns); pusaudzis
- akcelerāts Bērns, pusaudzis, kas attīstās paātrināti
- ganbērns Bērns, pusaudzis, kas gana lauksaimniecības dzīvniekus
- žaisls Bērns, pusaudzis, kas mēdz daudz kāpelēt, piemēram pa žogiem, kokiem
- birzoklis Bērzu birzī audzis koks
- maura Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu
- maurs Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu
- brīkšņa Biezi saaudzis mežs ar vēja gāztiem kokiem
- kumšķis Biezi saaudzis, arī savēlies (apmatojuma) kopums
- kupls Biezi, blīvi saaudzis, noaudzis (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml)
- biezoksnējs Biezs, blīvi saaudzis
- dabls Blīvi saaudzis, krūmains
- ercens Brašs, bezbēdīgs cilvēks (parasti zēns, pusaudzis)
- ārkauss Brīvu vai saaugušu augšlapu veidojums, kas atrodas tieši zem kausa vai pat ir saaudzis ar to
- necaurredzams Cieši, blīvi saaudzis (par kokiem, krūmiem)
- šviskstiņš cilvēks (parasti bērns, pusaudzis), kas (ko) dara, rīkojas ātri, neapdomīgi, steigā
- joška cilvēks (parasti bērns, pusaudzis), kas klaiņo apkārt
- šķeteklis cilvēks (parasti bērns, pusaudzis), kas mēdz draiskuļoties, plosīties
- izsūtāms cilvēks (parasti pusaudzis), ko izmanto sīku pakalpojumu veikšanai
- mileniālis cilvēks, kas dzimis laikā no 1980. g. līdz 2000. g. un uzaudzis tehnoloģiju pārmaiņu laikmetā
- novadnieks cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis (ar kādu) vienā un tai pašā novadā
- pārnovadnieks cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis pārnovadā
- vienpagastnieks cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis vai dzīvo (ar kādu) vienā un tai pašā pagastā
- pieaugušais cilvēks, kas sasniedzis fizisko un garīgo briedumu; pieaudzis cilvēks
- kāpēcītis cilvēks, parasti bērns vai pusaudzis, kas ļoti bieži uzdod dažādus jautājumus
- pārnovads Cits, tālāks novads attiecībā pret novadu, kurā ir dzimis, audzis, dzīvojis runātājs vai tekstā minētais
- Aizdumbles purvs dabas liegums Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, Dienvidsusējas baseinā, dibināts 1977. g., platība 376 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,8 m, purvs daļēji aizaudzis ar priedēm un krūmiem
- Tāšu ezers dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Ālandes senlejā, Medzes pagastā, 17,2 m vjl., ezera platība - 94,9 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 1,2 m, dibenā dūņu un sapropeļa slānis (līdz 6 m) stipri aizaudzis, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība - 271 ha, ietver arī slapjās un krūmainās pļavas ap ezeru, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Bednes purvs dabas liegums Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 30 ha, to veido aizaudzis ezers, kam vidū ir nepārejama slīkšņa, dzērvenāji aug gar purva malām 10-15 m platā joslā, galvenokārt lielā dzērvene
- Nesaules kalns dabas liegums, kas ietver šo kalnu un tā apkārtni, platība - 66 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., kalns apaudzis ar egļu mežu, tā zemsedzē aug retas ozolpaparžu sugas - Austrijas, Linneja, melnā un pūkainā ozolpaparde
- pusaizaudzis daļēji aizaudzis (piemēram, ar zāli, krūmiem)
- pusbērns daļēji pieaudzis, liels bērns
- šnauceri dažāda lieluma sargsuņu šķirņu grupa, kam raksturīga īsa, cieta spalva un ar biezu bārdu apaudzis purns
- šnaucers Dažāda lieluma sargsuņu šķirņu grupa, kam raksturīgs īss, ciets apmatojums un ar biezu bārdu apaudzis purns
- dēlēns dem. --> dēls (1); nepieaudzis dēls (1)
- dižaudzīte dem. --> dižaudzis
- garaudzīte dem. --> garaudzis
- garaudzītis dem. --> garaudzis
- Sīļu Badakmens dižakmens, kulta akmens Jumurdas pagastā, augstums — vidēji 2,5 m, pie zemes garums — 3,15 m, platums — 2,45 m, apkārtmērs — 9,1 m, virszemes tilpums — 12 kubikmetri, ieaudzis pamestu tīrumu alkšņos
- kundziņš Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku nepieaudzis dēls
- kundzēns Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku nepieaudzis dēls; kundziņš (3)
- Tūteres ozols dižkoks, kas bijis arī upurozols un audzis tagadējā Vecates pagastā, pie Sēļu pagasta robežas, stumbra apkārtmērs — 8,5 m, tajā milzīgs dobums, nolauzts 1967. g. vētrā
- kaikars Draisks pusaudzis, gariem, izstīdzējušiem locekļiem
- stepis Drukns pusaudzis
- toradelfs Dvīņauglis, kas saaudzis kopā augšpus nabas, tam ir viena galva, četras kājas un divas rokas
- pīsa Dziļš purvs, apaudzis pundura kociņiem
- pusaudzis Dzīvnieks, kas vēl ir augšanas stadijā, kas vēl nav pilnīgi izaudzis
- skuts Egļu mežs, biezoknis; sīks, biezi saaudzis krūmājs; skuta
- Sprūšu Jāņa kalns eventuāla kulta vieta Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Sprūšu un Atmatu mājām, kas tagad ir kokiem apaudzis paugurs (augstums rietumu pusē \~20 m, garums \~60 m, platums \~40 m)
- Tuļģu Jāņa kalns eventuāla kulta vieta Salaspils pagastā, Doles salā, sausās Daugavas krastā, ir \~3 m augsts uzkalns (35 x 25 m), kas tagad apaudzis ar kokiem; senāk ļaudis no plašas apkārtnes šeit svinējuši Jāņus
- Franapoles ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā, Ciblas novada Zvirgzdenes pagastā, 138 m vjl., platība - 70,4 ha, garums - 2,2 km pa loka asi, 1,3 km rietumu - austrumu virzienā, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 1,3 m, eitrofs, viscaur aizaudzis, dūņains
- Vaidavas ezers ezers Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Ziemera pagastā, 170,5 m vjl., platība — 22 ha, garums — 0,75 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 1,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, dūņains
- Murāta ezers ezers Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Ziemera pagastā, uz Latvijas un Igaunijas robežas, 171,9 m vjl., platība - 66,0 ha (Latvijā ezera dienvidu gals 11,2 ha), garums - 1,8 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3,0 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Muratu ezers
- Pintelis ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 108 m vjl., platība - 65,7 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 4,1 m, eitrofs, gar krastiem aizaudzis ezers; Pinteļa ezers; Pinteļu ezers; Lisa ezers; Lisas ezers; Ļisa ezers
- Ludza ezers ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvaļņa ziemeļu daļā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, 124,5 m vjl., platība — 280,9 ha, garums — 2,9 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 4 m, lielākais dziļums — 11 m, eitrofs, vidēji aizaudzis ezers; Ludzes ezers; Ludzezers; Ludzu ezers
- Lūkumietis ezers Alūksnes augstienes Vaidavas pazeminājumā, Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, 174,2 m vjl., platība - 51,5 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 2,8 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Lūkumītis; Lukumiešu ezers
- Pātražs ezers Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, 106,6 m vjl., platība - 31 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,44 km, lielākais dziļums - 2,5 m, eitrofs, gar krastmalu aizaudzis; Patražu ezers; Potrašu ezers
- Taurenes ezers ezers Augšgaujas pazeminājumā, Taurenes pagastā, 178,7 m vjl., platība — 31,6 ha, garums — 0,80 km, lielākais platums — 0,62 km, lielākais dziļums — 4,2 m, eitrofs, vidēji aizaudzis
- Zabolotņiku ezers ezers Augšzemes augstienē, Salienas pagastā, 147,1 m vjl., platība - 21,0 ha, garums - 0,9 ha, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,0 m, lielākais dziļums - 15,8 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis
- Valņaņišku ezers ezers Augšzemes augstienē, Skrudalienas pagastā, 145,1 m vjl., platība - 15,3 ha, garums - 0,5 km, lielākais platums - \~0,4 km, lielākais dziļums - 3,7 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Volnanišku ezers; Volnjanišku ezers; Volnjanišķu ezers
- Sviļu ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Eglaines pagastā, 126,9 m vjl., platība - 31,9 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 7,3 m, eitrofs, maz aizaudzis; Sviles ezers; Sveiļu ezers
- Viņaukas ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa dienvidu galā, Rites pagastā, 86,5 m vjl., platība — 124 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 3,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Minjaukas ezers; Miņaukas ezers; Vīņaukas ezers; Viņauku ezers
- Ugarinka ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Demenes pagastā, 147,0 m vjl., platība - 30,1 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,4 m, noteka uz Riču ezeru, eitrofs, maz aizaudzis; Ugarinku ezers, Ugariņķa ezers, Garinka ezers; Ogarinku ezers
- Šengeidas ezers ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, 150,0 m vjl., platība — 59,8 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,7km, lielākais dziļums — 4,4 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Ezerenes ezers; Senheidas ezers; Šēnheidas ezers
- Svētes ezers ezers Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Zebrenes pagastā, 87,6 m vjl., platība — 55,0 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,55 km, lielākais dziļums — 2,2 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Svētezers; Ārīšu ezers
- Valguma ezers ezers Austrumkursas augstienes Abavas senlejā, Smārdes pagastā, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, 4,3 m vjl., platība - 60,3 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 10,4 m, lielākais dziļums - 27 m, eitrofs, maz aizaudzis
- Baltezers ezers Austrumlatvijas zemienē, Madonas-Trepes vaļņa malā, Jēkabpils novada Variešu pagastā, 120 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 8,5 m, eitrofs, bet maz aizaudzis beznoteces ezers; Baltais ezers; Timsmales ezers
- Nūmierņas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, 103,9 m vjl., platība — 73,8 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 1,5 m, lielākais dziļums — 4 m, ezerdobe ovāla, eitrofs, vidēji aizaudzis, iztek Kūkova; Numernes ezers
- Pērkonu ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā, 100,7 m vjl., platība - 230 ha, garums - 4,7 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 2,3 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Pārkuņu ezers; Pērkoņu ezers
- Orlovas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Lazdulejas pagastā, 130,7 m vjl., platība — 82 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums 0,8 km, lielākais dziļums — 1 m, eitrofs, stipri aizaudzis ezers
- Vārzgūnes ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, 88 m vjl., platība — 43 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 1,8 m, eitrofs, stipri aizaudzis
- Marinzejas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Atašienes pagastā, 95,3 m vjl., platība — 74,2 ha, garums — 2 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Mariensejas ezers; Marijas ezers; Marindzes ezers; Mariņezers
- Ļūbasts ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavpils novada Līksnas pagastā, 89 m vjl., platība - 59 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - \~0,3 m, lielākais dziļums - 1 m, ultraeitrofs ezers, aizaudzis ar ūdensaugiem; Ļūbasta ezers; Ļubests; Ļūbista ezers; Ļubosta ezers; Ļubistas ezers; Ļubosts
- Garlaku ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Rožkalnu pagastā, platība - 37 ha, lielākais dziļums - 1,8 m, apaļa ezerdobe 0,7 km diametrā, dūņains, pusaizaudzis
- Lubāns ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, \~92,5 m vjl., līmenis tiek regulēts, pie maksimālā līmeņa platība - 82 km^2^, garums - līdz 14 km, lielākais platums - 9 km, lielākais dziļums - 2,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Lubāna ezers; Lubānas ezers
- Kalnis ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz Balvu novada Rugāju pagasta un Gulbenes novada Litenes un Stradu pagasta robežas, 102,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Kalna ezers; Kaļņa ezers
- Dūņu ezers ezers Baldones pagastā, stipri aizaudzis
- Asvejas ezers ezers Baltkrievijā (_Asviejskaje, voziera_), Vitebskas apgabala ziemeļos 131 m vjl., platība - 5280 ha, dziļums - līdz 7,5 m, stipri aizaudzis
- Pulksteņezers ezers Carnikavas pagastā starp Gauju un Dzirnezeru, platība - 3,8 ha, garums - 320 m, lielākais platums - 170 m, lielākais dziļums - 5,0 m, mezotrofs, gar krastu maz apaudzis, vidū dūņas; Pelksteņa ezers; Pulksteņa ezers; Pulksteņu ezers
- Austriņezers ezers Cēsu novada Mārsnēnu pagastā, aizaudzis; Radziņezers; Radziņš; Radziņu ezers
- Veirūgnas ezers ezers Dubnas pagastā un Pelēču pagastā (ziemeļu gals), 100,5 m vjl., platība - 128 ha, garums - 3,6 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 6,1 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Veirogna ezers; Veirognas ezers; Viragnas ezers; Vīragnas ezers
- Pogas ezers ezers Gulbenes paugurvaļņa pārejā uz Adzeles pacēlumu, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, 113,5 m vjl., platība — 27,9 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 5,5 m, lielākais dziļums — 14,2 m eitrofs, maz aizaudzis
- Viņaudu ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā pie Stalbes pagasta robežas, 49,3 m vjl., platība - 10,6 ha, garums - 0,6 km, lielākais platums - 0,25 km, lielākais dziļums - 1,9 m, eitrofs, aizaudzis, ar dūņainu dibenu
- Bleidas ezers ezers Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Vārkavas pagastā, 108,5 m vjl., platība - 33,8 ha, garums - 1,3 km, lielākais dziļums - 1,8 m, eitrofs, dibens apaudzis
- Pluncezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, 34,2 m vjl., platība - 42,1 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,8 m., dibens līdzens ar biezu dūņu slāni, (sapropeļa slānis līdz 7 m biezs), eitrofs, sekls un stipri aizaudzis, ietek Briežupe, ietilpst dabas liegumā "Plunču ezeara meži"; Plunču ezers
- Spāres ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība — 201,1 ha, sastāv no 2 paralēlām daļām ar savienojumu vidū, ziemeļu daļas garums — 2,85 km, dienvidu — 2,15 km, lielākie platumi attiecīgi 0,8 km un 0,55 km, vidējais dziļums — 2,3 m, lielākais dziļums — 5,6 m, eitrofs, galos aizaudzis, ietek Vidusupe, iztek Spāre; Spares ezers
- Okras ezers ezers Latgales augstienē Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, 154,7 m vjl., platība - 63,5 ha, garums - 2,9 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 3,4 m, lielākais dziļums - 13,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis
- Vaišļu ezers ezers Latgales augstienē, Kaunatas pagastā, 198,9 m vjl., platība - 29,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 5,7 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Baišaliņu ezers; Polkas ezers; Vaišlinkas ezers; Vaišlinskas ezers
- Adamovas ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Ezernieku pagastā, 174,8 m vjl., platība - 32,0 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 2,2 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Adamova ezers; Vilku ezers
- Seklis ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 175,6 m vjl., platība - 26,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 0,4 m, dūņains, gar malām aizaudzis; Seklais ezers; Sēkļa ezers; Sekļu ezers
- Pūdnīku ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, 142,6 m vjl., platība — 33,5 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,3 km, vidējais dziļums — 2,8 m, lielākais dziļums — 8,0 m, eitrofs, maz aizaudzis; Podnieku ezers; Podņicas ezers; Pudniku ezers; Pudņicas ezers
- Kauguris ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 159 m vjl., platība - 52,1 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 0,9 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, dibenā dūņas; Kaugaru ezers; Kaugurs; Kauguru ezers
- Micānu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, 139 m vjl., platība — 123,2 ha, garums, 3,3 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,0 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Bērzgales ezers; Bērzgaļu ezers; Bērziņu ezers; Mincānu ezers
- Sološnieku ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Dricānu pagastā pie robežas ar Ilzeskalna pagastu, 160,6 m vjl., platība — 81,2 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 8,4 m, 3 salas, eitrofs, maz aizaudzis; Salošu ezers; Sološu ezers
- Viraudas ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 143,6 m vjl., platība — 95,4 ha, garums — 2,2 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 6,1 m, lielākais dziļums — 15,3 m, eitrofs, maz aizaudzis; Viravds
- Sološu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 151,4 m vjl., platība — 66,2 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 1,6 m, lielākais dziļums — 3,6 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Labāržu ezers; Lobaržu ezers; Salatu ezers; Solotu ezers
- Pujatu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, 165,2 m vjl., platība — 36,6 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,1 m, sala 0,5 ha, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Pujata ezers
- Olovecas ezers ezers Latgales augstienes centrā, Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība — 165 ha, garums — 2,4 km, lielākais platums — 1,2 km, lielākais dziļums — 5,0 m, eitrofs, maz aizaudzis
- Udrijas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ezernieku pagastā, 169,4 m vjl., platība - 53,5 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 4,1 m, lielākais dziļums - 8,7 m, 3 salas, eitrofs, nedaudz aizaudzis
- Osvas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Bērziņu pagastā, 167,9 m vjl., platība — 51,8 ha, garums — 1,4 km, platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 8,9 m, lielākais dziļums — 8,9 m, eitrofs, maz aizaudzis; Asvas ezers
- Plisūns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ludzas novada Istras pagastā, 149,8 m vjl., platība - 480 ha, garums - 2,9 km, lielākais platums - 2,5 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Plisūna ezers; Plisunas ezers; Plisūnas ezers; Plusina ezers; Plusonas ezers
- Olksns ezers Latgales augstienes dienvidu malā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā pie Kombuļu pagasta robežas, 133,8 m vjl., platība - 54,1 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 5,4 m, lielākais dziļums - 17,5 m, eitrofs, maz aizaudzis; Olksnas ezers; Volksnas ezers
- Svātovas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 163 m vjl., platība — 133 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 1,2 km, vidējais dziļums — 3,5 m, stāvošs, eitrofs, vidēji aizaudzis; Svātavas ezers; Svatovas ezers
- Zolvas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 149,6 m vjl., platība — 365 ha, garums — 5,5 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 2,8 m, lielākais dziļums — >6,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis
- Pakalnis ezers Latgales augstienes malas ieplakā, Preiļu novada Aglonas pagastā, 127,6 m vjl., platība - 54,8 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 4,9 m, lielākais dziļums - 11,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, cauri tek Tartaks; Pakalna ezers; Pakalnes ezers; Pakaļņa ezers; Pakalniņu ezers; Pakaļnes ezers; Pakaļņa ezers
- Tiskāda ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Silmalas pagastā, 129,9 m vjl., platība — 179 ha, garums — 3 km, lielākais platums — 1 km, vidējais dziļums — 3 m, lielākais dziļums — 7 m, eitrofs, stipri aizaudzis
- Runtortas ezers ezers Latgales augstienes pazeminājumā, Ludzas novada Cirmas pagastā (pie Isnaudas pagasta un Ludzas pilsētas robežas), 134,1 m vjl., platība — 32,5 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 3,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Runtorts; Runtortu ezers
- Sološu ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Lauderu pagastā, 132,3 m vjl., platība — 88,5 ha (kopā ar salām 100,5 ha), garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,9 km, vidējais dziļums — 2,7 m, lielākā sala 10 ha, eitrofs, vidēji aizaudzis; Salošu ezers
- Lielais Ludzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ciblas novada Zvirgzdenes pagastā, 132,8 m vjl., platība — 846 ha, garums — 7 km, lielākais platums — 1,9 km, lielākais dziļums — 6,5 m, 4 salas, līči, pussalas, eitrofs, maz aizaudzis ezers
- Križutu ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Cirmas pagastā, 144,4 m vjl., platība — 67,1 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4,3 m, eitrofs, maz aizaudzis
- Nirzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Nirzas pagastā, 156,2 m vjl., platība — 552 ha, garums — 4,9 km, lielākais platums — 1,5 km, vidējais dziļums — 8,2 m, lielākais dziļums — 21 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Nirza
- Lauderu ezers ezers Latgales auhstienes Rāznavas paugurainē, Lauderu pagastā, 139,3 m vjl., platība — 55,3 ha, garums — 2 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 6,5 m, krasti slīpi 3-8 m augsti, eitrofs, stipri aizaudzis
- Ruckas ezers ezers Limbažu viļņotajā līdzenumā Stalbes pagastā, platība — 41 ha, garums — >0,8 km, lielākais platums — \~0,6 km, lielākais dziļums — 1,7 m, maz aizaudzis, ar smilšainu dibenu; Vada ezers
- Zeiļu ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā 134,7 m vjl., platība – 44,8 ha, garums – 1,8 km, lielākais platums – 0,6 km, lielākais dziļums – 1,6 m, eitrofs, stipri aizaudzis
- Lazdonas ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, 135,6 m vjl., platība — 30,2 ha, garums — 1,5 km (puslokā pa ass līniju), lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 22,9 m, eitrofs, maz aizaudzis, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Muižas ezers
- Zilezers ezers Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā, uz Latvijas (Līdumnieku pagastā) un Krievijas robežas, 104,4 m vjl., platība - 216,0 ha (Latvijā 56,9 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,3 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Siņeje ezers; Siņejes ezers; Zilais ezers
- Laveru ezers ezers Piejūras zemienē, Carnikavas pagastā, 1,5 m vjl., platība — 21,0 ha, garums — 670 m, lielākais platums — 430 m, lielākais dziļums — 2,3 m, stipri aizaudzis
- Līņezers ezers Piejūras zemienē, Garkalnes pagastā, 2,7 m vjl., platība - 8,5 ha, garums - 400 m, lielākais platums - 270 m, vidējais dziļums - 0,3 m, lielākais dziļums - 1,0 m, uzkrājies līdz 4 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, stipri aizaudzis; Linezers; Līņu ezers
- Tosmares ezers ezers Piejūras zemienē, Liepājas pilsētas teritorijā, uz robežas ar Medzes pagastu, 0,4 m vjl., platība — 405-415 ha (gandrīz pilnīgi aizaudzis, ūdens spoguļlaukums tikai \~50 ha), garums — 5,85 km, lielākais platums — 1,2 km, lielākais dziļums — 1,2 m
- Duņieris ezers Piejūras zemienē, Tukuma novada Lapmežciema pagastā, 2 km uz dienvidrietumiem no Lapmežciema, 1,7 m vjl., platība - 25,3 ha, garums - 0,7 km, platums - 0,4 km, dziļums - līdz 0,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Dūņera ezers; Dūņers; Dūņeris; Dūņieris; Dūņiers; Dūņu ezers
- Poļivaru ezers ezers Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā, stipri aizaudzis
- Vilgāles ezers ezers Rietumkursas augstienes Kurmāles paugurainē, Kurmāles pagastā, 63 m vjl., platība — 242,5 ha, garums — 2,8 km, lielākais platums — 1,2 km, lielākais dziļums — 3,6 m, 1 sala (0,5 ha), eitrofs, vidēji aizaudzis; Vilgales ezers
- Tavainis ezers Straupes pagastā, aizaudzis
- Lisiņš ezers Teiču purvā, Varakļānu novada Murmastienes pagastā, 103,3 m vjl., platība - 33,5 ha, garums - 720 m, lielākais platums - 610 m, vidējais dziļums - 0,6 m, lielākais dziļums - 1,2 m, distrofs, malās vidēji aizaudzis; Lisenas ezers; Lisenes ezers; Lisinas ezers; Lisiņas ezers; Ļisiņas ezers; Pošku ezers
- Spirgus ezers ezers Tukuma novada Slampes pagastā, gandrīz aizaudzis
- Plaužu ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Ogres novada Ķeipenes pagastā, 106,4 m vjl., platība — 95,6 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 8,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Plaušu ezers
- Pečora ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Ogres novada Ķeipenes pagastā, 91,4 m vjl., platība — 109 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 2,0 m, eitrofs, stipri aizaudzis, apkārt purvains mežs
- Lobes ezers ezers Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ogres novada Krapes pagastā, 81 m vjl., platība — 497 ha, garums — 4,5 km, lielākais platums — 2,2 km, lielākais dziļums — 2,2 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Viskāļu ezers
- Pāvītes ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Inešu pagastā, 186 m vjl., platība — 18,2 ha (samazināta, divkārt pazeminot līmeni), apaļa ezerdobe 500 m diametrā, dziļums — līdz 1,5 m, no malām aizaudzis (iesēta tuskarora); Pievītes ezers
- Sietnieku ezers ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Vestienas pagastā, 199 m vjl., platība — 26,5 ha, garums — \~850 m, lielākais platums — \~500 m, dziļums — līdz 5,5 m, stipri aizaudzis ar ūdensrozēm, niedrēm; Lepju ezers; Lepu ezers; Liepu ezers
- Kārzdabas ezers ezers Vidzemes augstienes malā, Cesvaines pagastā, platība — 12,3 ha, garums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2 m, eitrofs, stipri aizaudzis
- Puduļu ezers ezers Vidzemes augstienes malā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 102,6 m vjl., platība — 20,4 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,8 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Spridzenu ezers; Spridzēnu ezers
- Zosins ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 180,9 m vjl., platība - 19,6 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 2,1 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Cālīša ezers; Cālīšu ezers; Velna ezers; Zosna ezers; Zasenu ezers; Zasēnu ezers
- Liezēris ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, 184,2 m vjl., platība - 106 ha, garums - 2,5 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 4,6 m, lielākais dziļums - 13,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Liezeres ezers; Liezēres ezers
- Viešūrs ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Vestiena", Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 221,6 m vjl., platība - 176 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 1,0 km, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 21 m, 2 salas, mezotrofs, vidēji aizaudzis; Kaķīša ezers, Kaķīšu ezers; Tulderu ezers, Vesenbergu ezers, Vēžu ezers, Viešu ezers; Viešurs
- Sūnāklis ezers Zentenes pagastā, stipri aizaudzis; Sūneklis; Sūnakles ezers
- Rajevkas ezers ezers Zilupes līdzenumā, Kreiču purvā, Ludzas novada Blontu pagastā, 107,4 m vjl., platība - 42,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - \~0,8 km, lielākais dziļums - 3,3 m, distrofs, maz aizaudzis; Ņīvu ezers
- ganupuika Gans (parasti pusaudzis)
- ganuzēns Gans (parasti pusaudzis); ganu zēns
- ganu zēns gans (parasti pusaudzis); ganuzēns
- čūrēgs Gariem matiem apaudzis cilvēks
- stēga Garš cilvēks; garš, izstīdzējis jaunietis, pusaudzis
- iztīsis Garš izaudzis (piem., koks, cilvēks)
- plēksnenis Grauds, kas neizbirst no zieda plēksnēm un parasti ir saaudzis ar tām
- bemberis Greizi izaudzis bērzs
- krobiķis Greizi izaudzis zarains koks
- pļeņica Greizs, līki saaudzis koks
- Eirials grieķu mitoloģijā - Odiseja un Eiipes (Ēpeiras valdnieka Tirimma meitas) dēls, kurš piedzima pēc Odiseja aizceļošanas, jau pieaudzis devās uz Itaku, kur tika nogalināts
- pančeta Itāliešu virtuves ēdiens - iesālīta un sapiparota cūkas krūtiņa, cauraudzis speķis
- izvērējis Izaudzis, kļuvis vecāks
- degša Izdedzis mežs vai purvs, kas apaudzis ar zāli vai jaunu mežiņu
- grēkdaris Jaunietis, pusaudzis, kas palaidņojas, nestrādā
- sverģis jauns, labi noaudzis dzīvs radījums
- nenobriedis Jauns, nepieaudzis
- puskaķis Jauns, nepieaudzis kaķis
- zaķelēns Jauns, nepieaudzis zaķis
- stāds Jauns, parasti neliels, augs, kas ir izaudzēts vai izaudzis no sēklas, spraudeņa, noliektņa u. tml. un ko pārstāda vai paredz pārstādīt pastāvīgā vietā
- audzin Kā audzin saaudzis - ļoti cieši klāt; tā, ka nevar atdalīt, nošķirt; (garīgi) ļoti tuvs, radniecisks
- Bērtiņu kalns kalns Alūksnes augstienes Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, glaciostruktuāls izometriskas formas paugurs, diametrs 1 km, vairākas virsotnes, kuru absolūtais augstums — 205-212 m vjl., relatīvais augstums līdz 40 m, stāvas nogāzes, ko saposmo vairākas gravas, apaudzis ar kokiem
- Dadzu kalns kalns Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 1 km uz dienvidiem no Apekalna, absolūtais augstums - 225 m vjl., relatīvais augstums - 50 m, kupolveida paugurs, apaudzis ar kokiem un labi izceļas apkārtējā ainavā; Daudzu kalns
- Elku kalns kalns Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Bikstu pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, orientēts ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, garums \~600 m, platums 300 m, absolūtais augstums 107,5 m vjl., relatīvais augstums 18 m, nogāzes lēzenas, apaudzis ar ozoliem un lazdām, sena kulta vieta
- Beļavas kalns kalns Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 1 km uz rietumiem no Pilskalna ciema, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts kupolveida paugurs, garums — 300 m, absolūtais augstums — 178 m vjl., relatīvais augstums — 35 m, sens latgaļu pilskalns, daļēji apaudzis ar kokiem; Kārtenes pilskalns
- Vaišļu kalns kalns Latgales augstienē, Kaunatas pagastā, konusveida paugurs ar stāvām nogāzēm, absolūtais augstums - 261,0 m, relatīvais augstums - 51 m, apaudzis ar jauktu mežu
- Dubuļu kalns kalns Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, absolūtais augstums — 273,8 m vjl., relatīvais augstums — 54 m, vairākas virsotnes, ko citu no atdala gravas un sedlienes, apaudzis ar priedēm
- Aparnieku kalns kalns Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Cēsu novada Amatas pagastā, 3 km no Spāres, kupolveida paugurs ar 2 virsotnēm, absolūtais augstums - 216 m vjl. (relatīvais augstums - 35 m), to veido gk. morēnas nogulumi, daļēji apaudzis ar mežu
- pakalpiņš Kalpotājs (parasti pusaudzis), kas veic sīkus pakalpojumus
- Kalsnava Kalsnavas ezers - atrodas Vidzemes augstienes malā, Madonas novada Kalsnavas pagastā, platība - 23,4 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,1 m, lielākais dziļums - 13,8 m, eitrofs, maz aizaudzis, iztek Aronas pieteka Vēžaunīca
- Kamenka Kamenkas ezers - atrodas Skrudalienas paugurainē, Salienas pagastā, 153,4 m vjl., platība - 13 ha, lielākais dziļums - 1,3 m, distrofs, stipri aizaudzis; Kaimjonsku ezers; Kamjonoka ezers; Kamjonoks; Komjonoks
- levenis kaut kas kopā sasaistīts, saaudzis
- lēvenis kaut kas kopā sasaistīts, saaudzis
- lēvens kaut kas kopā sasaistīts, saaudzis
- kurceknis kaut kas pāraudzis, kokains, porains
- Kjoga Kjogas ezers - atrodas Austrumāfrikā (angļu val. "Lake Kyoga"), Ugandā 1029 m vjl., platība - \~2590 kvadrātkilometru (pēc citiem datiem 1720 kvadrātkilometru), dziļums - 3-5 m, ūdens līmenim pazeminoties atdalījies no Viktorijas ezera, aizaudzis niedrēm un papirusiem
- svāpurs Knauķis, pusaudzis, vājš cilvēciņš
- spērģis Koka vidū ieaudzis tukšums, ieplīsums
- niobīts Kolumbīts, minerāls, kas ieaudzis lauka špatā
- vērtens Krietni paaudzis, gandrīz pieaudzis
- boga Krūmiem vai kokiem apaudzis gabals uz lauka, apaļa koku grupa
- čūkslains Krūmiem, brikšņiem aizaudzis
- plūzurs krūms, kas nav vienmērīgi audzis ("nav vienādā kuplumā")
- Ezerskolas upurakmens kulta vieta Nīcas pagastā, Papes ezera austrumu piekrastē, bijušās Sesku muižas parkā, ir ieapaļš (garums 2,5 m, platums 2 m, augstums \~1 m), apaudzis ar sūnām
- dabļi audzis kupli audzis
- adatdirša Kustīgs, nemierīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis)
- šķeista Kustīgs, nemierīgs cilvēks (parasti pusaudzis)
- škumšķains kušķveidīgi augošs; tāds, kas saaudzis kušķos
- Žušou ķīniešu mitoloģijā - rietumu valdnieka palīgs, metāla gars, kas dzīvoja Juišaņa kalnā un katru vakaru vēroja, kā saule noriet rietumu pusē un tās stari atstarojas austrumu pusē, viņam bija cilvēka seja, tīģera nagi, baltu spalvu apaudzis ķermenis, rokās viņš parasti turēja cirvi, viņa pārziņā bija rudens
- kā mūris labi noaudzis, ļoti biezs
- kā siena labi noaudzis, ļoti biezs
- ķevēns Labi paaudzis dzīvnieks
- dvablis Labi paaudzis kāpostu u. tml. stāds
- lapegļains Lapeglēm apaudzis, apstādīts
- birzokle Lapu kokiem noaudzis zemes gabals
- Lielais Liepukalns Latgales augstienes augstākā virsotne, atrodas Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, ietilpst Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidū, 289,3 m vjl., relatīvais augstums — 86 m, kalns apaudzis ar eglēm un lapu kokiem
- dābolaite Lauks, kur ir audzis āboliņš
- ģemberis Līks, slikti izaudzis bērzs
- līgzda Līkšņa, aizaudzis purvs
- azurs Ļauns, nepiekāpīgs, rupjš cilvēks, parasti pusaudzis
- kā suseklis ļoti biezi sadīdzis, noaudzis
- kā velēna ļoti biezi sazēlis, noaudzis
- zili melns ļoti spēcīgi audzis
- kuplmatis Matiem apaudzis
- jeperis Maza auguma cilvēks; pusaudzis
- tekulēns mazs (nepieaudzis) auns
- puisietis mazs zēns, arī pusaudzis
- puisis mazs zēns, arī pusaudzis
- velnēns Mazs, nepieaudzis velns
- zaķēns Mazs, nepieaudzis zaķis
- mākslīgā meža atjaunošana mērķtiecīga meža stādīšana vai sēšana vietās, kurās mežs ir audzis agrāk vai aug pašreiz
- meženis Mežā vai mežam pieguļošā platībā savvaļā izaudzis koks, kas izmantojams par stādāmo materiālu meža atjaunošanai
- senmežs Mežs, kas ir audzis kādā senākā laikmetā
- pertīts Minerāls ortoklazs, regulāri cauraudzis sīkiem albīta gabaliņiem
- klancis Neapaudzis lauka gabals
- kušķains Nelīdzeni noaudzis (piemēram, par zāli, labību)
- sūklis neliels avotiņš pļavā, kas pāraudzis ar zāli; urga, strūkla
- lāma neliels laukums, kas, piemēram, ir apaudzis (ar kādiem augiem), apklāts (ar ko)
- sīkbērzs neliels sliktos apstākļos audzis āra bērzs (<15 m); šādu bērzu birzis veido robežu starp skujkoku mežiem un kailām kalnu grēdām
- ļevinis Neliels, aizaudzis, staigns ezers
- čunčurs Neliels, ar zāli apaudzis cinis
- puskuilēns Neliels, nepieaudzis kuilis; arī puskuilis
- lēvars Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis)
- lēveris Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis)
- lenturis Nemierīgs, kustīgs, arī nestabils, ļodzīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis)
- bamplis Nepaklausīgs pusaudzis
- roža Nepaklausīgs, arī nekaunīgs cilvēks (bērns, pusaudzis)
- pauskainis Nepaklausīgs, nerātns bērns vai pusaudzis
- nepieauguši Nepieaudzis
- vēršēks Nepieaudzis vērsis, vērsēns
- nepilgadenis Nepieaudzis, nepilngadīgs
- prusnas Nepieaudzis, sīkaļa, tāds, kam vēl mātes piens aiz lūpām
- dandala Nerātns, trokšņains bērns (retāk pieaudzis cilvēks), arī tāds dzīvnieks
- ercens Nesaticīgs, ķildīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis)
- snerglis Netīrs pusaudzis
- graudenis Neveroņa tipa auglis, kam augļapvalks saaudzis ar sēklapvalku, tāpēc auglis un sēkla nav atdalāmi; grauds
- izraustains Nevienādi saaudzis (vietām labāk, vietām sliktāk)
- klāņains Nevienādi, nelīdzeni noaudzis (par lauku, druvu, zelmeni)
- gnajs Nieciņš, piciņa, drusciņa; tas, kas ir sīks, mazs, neizaudzis
- niedulots Niedrēm pieaudzis
- nieduļots Niedrēm pieaudzis
- vaļā norāda uz stāvokli, kad (kas, parasti brūce) nav sadzijis, aizaudzis
- vietējais Noteikta novada iedzīvotājs, kas dzimis un uzaudzis šajā novadā
- krūce Paaugstinājums, ar sūnu apaudzis cinis
- negla Palaidnīgs bērns, pusaudzis
- resgalis Palaidnis, nerātnis (parasti bērns, pusaudzis)
- cilvēkgabals Paliels bērns, pusaudzis, jaunietis
- pārvecuma Pāraudzis
- kurceknains Pāraudzis, kokains, porains
- raudzeknis Paraugs, rakstraudzis; piemērs
- pārstīdzējis Pārlieku ātri izaudzis
- pangurs Paugurs, ar zāli apaudzis pakalns
- kalva Paugurs, arī kokiem apaudzis uzkalns (piemēram, purvā); pauguru rinda līdztekus kāpām (Kurzemes jūrmalā)
- Mazais Liepukalns pauguru masīvs Latgales augstienē Andzeļu pagastā, uz ziemeļiem no Isakovas ezera, garums 0,8 km, platums 0,6 km, relatīvais augstums līdz 50 m, augstākā virsotne 263,7 m vjl., veido gk. smilšmāla morēna, apaudzis ar mežu
- mēsnaine Pavasarī mēslots ar zāli apaudzis lauks, kur gana lopus
- brālnieks Pieaudzis brālis
- lielais Pieaudzis cilvēks
- lielcilvēks Pieaudzis cilvēks
- gadenis Pieaudzis cilvēks, kas jau labi gados
- katehūmens Pieaudzis cilvēks, kas katehēta vadībā mācās katehismu, gatavojoties kristībām
- pedofils Pieaudzis cilvēks, kuram piemīt dzimumtieksme pret bērniem
- šļebs Pieaudzis cilvēks, kurš uzvedas kā bērns
- lielkalps Pieaudzis kalps
- dižpuisis Pieaudzis neprecējies kalps (pretstatā puspuisim)
- veczirgs Pieaudzis sporta zirgs
- dižstrādnieks Pieaudzis strādnieks, kas labi veic savu darbu
- dzjadzja Pieaudzis vīrietis (ja par to runā vai to uzrunā bērns)
- Avotiņkalns pilskalns Aizkraukles novada Klintaines pagastā pie bijušajām Avotiņu un Lūzānu mājām, Daugavas labajā krastā, tas ir ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā orientēts, kokiem apaudzis paugurs, ziemeļu pusē 42 m, dienvidrietumu pusē 10-18 m augsts, tā kumpais plaknums ir 40 m garš un 15-20 m plats, domājams, ka bijis apdzīvots vidējā un vēlajā dzelzs laikmetā (5.-12. gs.)
- Lapsukalns pilskalns Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, savrups, 17 m augsts, apaļš, tagad ar mežu apaudzis paugurs, bijis apdzīvots līdz \~10. gs, postīts ar 1. pasaules kara tranšejām
- Baltkāju pilskalns pilskalns Daugavpils novada Kalkūnes pagastā, savrups, 12 m augsts, austrumu-rietumu virzienā orientēts, kokiem apaudzis paugurs, konstatēts apmetnes kultūrslānis, kas datējams ar 1. gt. 1. pusi vai nedaudz vēlāku laiku
- Kaivēnu pilskalns pilskalns Ērgļu pagastā, Ogres kreisajā krastā, \~3 km no Ērgļiem un \~500 m uz ziemeļiem no Kaivēnu mājām, tas ir ar kokiem un krūmiem apaudzis iegarenas formas paugurs \~20 m augstas pauguru grēdas austrumu galā, plakums — 40 x 20 m, domājams, bijis apdzīvots bronzas laikmentā (1500. g. — 1. gs. p. m. ē.)
- Rudavas kalns pilskalns Ludzas novada Lauderu pagastā, Lauderu-Rundēnu ceļa labajā pusē, apaudzis ar mežu, plakums 60 x 40 m, nolaidens, ar 2 m kritumu, visapkārt izveidots 1-2 m augsts valnis un grāvis, bijis apdzīvots dzelzs laikmetā
- Ģērķu Dievu kalns pilskalns Ogres novada Meņģeles pagastā pie Ģērķu mājām, ir iegarens uzkalns (garums \~30 m, platums \~20 m, augstums \~3 m) Ogres upes ielokā, kur vēl 19. gs. 80. gados bijis satrupējis liela ozola celms, otrs liels ozols (apkārtmērs \~5 m) tur audzis līdz 20. gs. 70. gadiem; pie ozoliem nesti ziedojumi dieviem, gk. ēdieni
- Saldu piliņgore pilskalns un senkapi Krāslavas novada Konstantinovas pagastā starp Ignatovas un Saldu ciemu; pilskalns ir 13 m augsts, tagad kokiem apaudzis paugurs, plakums 40 x 20 m, datējums nav zināms
- Kūliņu pilskalns pilskalns Viesītes pagastā, savrups, \~34 m augsts, kokiem apaudzis paugurs ar dabīgi stāvām nogāzēm, kurās izveidotas terases, bijis apdzīvots līdz \~13. gs.
- priežains Priedēm apaudzis, pieaudzis
- zolītis Puika; pusaudzis
- zoloks Puika; pusaudzis
- zolonka Puika; pusaudzis
- zoļuks Puika; pusaudzis
- zokseris Puisis (parasti pusaudzis)
- zoksteris Puisis (parasti pusaudzis)
- deņčuks Puišelis; pusaudzis
- sokle Purvā audzis skuju koks
- soklis Purvā audzis skuju koks
- ļava Purvaina vieta, kuras virsma šūpojas, daļēji aizaudzis ezers
- Medņu purvs purvs Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Rudzātu pagastā, platība — 1410 ha, lielāko daļu (1232 ha) aizņem augstais purvs, kūdras slāņa lielākais dziļums — 7,5 m, apaudzis ar sīkām priedītēm, gar malām mežs
- Rampas purvs purvs Saulkrastu un Ādažu novadā, Ropažu līdzenumā starp Gauju un Pusku, platība - 680 ha, lielākais kūdras dziļums - 3,5 m, apaudzis ar mežu; Rampas-Bitnieku purvs
- Mūžezera purvs purvs Tukuma novada Zentenes pagastā, vidū aizaudzis ezers, kas bija <1 ha
- peiss purvs, staigns, aizaudzis
- sivēnaste Pusaudze; pusaudzis
- puscilvēks pusaudzis
- snapans pusaudzis
- audzis Pusaudzis
- gončis Pusaudzis
- pastruņķis Pusaudzis
- pušaudzēks Pusaudzis
- pušaudzis Pusaudzis
- pusauģis Pusaudzis
- pusaugulis Pusaudzis
- puscūcis Pusaudzis
- sasis Pusaudzis
- sass Pusaudzis
- vasarauģis Pusaudzis
- sonnelis Pusaudzis auns
- knoblaka Pusaudzis bērns (parasti zēns)
- ielas puika pusaudzis vai jaunietis, kura uzvedība neatbilst sabiedriskās dzīves normām; piedauzīgs, vulgārs pusaudzis vai jaunietis
- rupūzis pusaudzis zēns
- tīnis Pusaudzis, arī jaunietis (aptuveni līdz 19 gadu vecumam); tīneidžers
- tīneidžers Pusaudzis, arī jaunietis (aptuveni līdz 19 gadu vecumam); tīnis
- stebis Pusaudzis, drukns zēns
- pašpuika Pusaudzis, jaunietis (parasti pilsētas nomalēs) ar piedauzīgu, huligānisku uzvedību
- junga Pusaudzis, kas uz kuģa mācās par matrozi, kā arī veic dažādus darbus
- kuģapuika Pusaudzis, kas uz kuģa mācās par matrozi, kā arī veic dažādus darbus; junga
- šepčuks Pusaudzis, maza auguma dzīvnieks
- šepuris Pusaudzis, maza auguma dzīvnieks
- šepuks Pusaudzis, maza auguma dzīvnieks; šepuris
- vasaraudzis Pusaudzis, pusaudze; arī padsmitgadnieks; par pusaudzi vai padsmitgadnieku nedaudz jaunāks zēns, jaunāka meitene
- smurgulis Pusaudzis; arī ļoti jauns cilvēks
- šmurgulis Pusaudzis; arī ļoti jauns cilvēks; smurgulis (1)
- jemperis Pusaugu zēns, pusaudzis
- izcelšanās Rašanās, tapšanas, veidošanās process, arī apstākļi; sabiedriskā vide, kur dzimis, audzis cilvēks
- bulciņa Resns, maza auguma pusaudzis
- padēls Resns, stumbrā šaurā leņķī ieaudzis zars, kas izveidojies no augumā atpalikušas vai atmirušas agrākās galotnes
- trebis Rudens ābeļu šķirne - Trebū sēklaudzis; šīs šķirnes ābele
- trebo Rudens ābeļu šķirne - Trebū sēklaudzis; šīs šķirnes ābele
- mēlveida vainags saaudzis vainags ar vainaga apmali tikai vienā pusē
- zvanveida vainags saaudzis vainags, kā stobriņš virzienā uz augšdaļu ir mazliet un vienmērīgi platāks; bieži raksturīgs, piemēram, pulkstenīšu dzimtas sugām
- divlūpains vainags saaudzis zieda vainaglapu kopums, kas ar divām iežmaugām sadalīts augšlūpā un apakšlūpā
- kundziņš Saimnieka, darba devēja nepieaudzis dēls
- kundzēns Saimnieka, darba devēja nepieaudzis dēls; kundziņš (2)
- kā gailēns saka par pusaudzi, kas izturas bravūrīgi, lielīgi, it kā būtu pieaudzis
- cieta pauska saka, ja cilvēks (parasti bērns vai pusaudzis) ir nepaklausīgs, nerātns
- liela smaule saka, ja cilvēks (parasti bērns vai pusaudzis) ir nepaklausīgs, nerātns
- kā kāposti saka, ja kas ir audzis lekni, ja ir viegli pļaut
- kā mežs saka, ja kas ir biezi, spēcīgi, raženi audzis
- krenis Sakne, celms, cieti saaudzis koks
- paliels samērā pieaudzis, tuvs pilngadībai
- pazaļš samērā, arī mazliet nepie iedzēlis; tāds, kas vēl nav pilnīgi pieaudzis
- mitelšnaucers Sargsuņu šķirne, asspalvains melns vai "sāls un pipari" krāsā, ar biezu bārdu apaudzis purns
- ārasbērzs Sausā vietā audzis bērzs (pretstatā bērzam, kas audzis mitrā vietā)
- otene Sausā vietā audzis bērzs (pretstatā purva bērzam)
- otenis Sausā vietā audzis bērzs (pretstatā purva bērzam); otainis
- oteņbērzs Sausā vietā audzis bērzs (pretstatā purva bērzam); otenis
- birzoklis Sausā zemē audzis koks
- nora Sauss, mazauglīgs nogabals, kas reizumis ir apaudzis ar retiem krūmiem (piemēram, ar paegļiem)
- meženis Sēklaudzis, kam nav attiecīgā mātesauga kultūras īpašība
- apdega Sen nolīsts mežs, kas nav uzarts (iekopts par aramzemi), bet gan apaudzis ar zāli
- Pāces elku kalns sena kulta vieta Dundagas pagastā, Pāces dzirnavezera ziemeļu krastā pie Dīķkalna upītes ietekas, tagad ar kokiem apaudzis paugurs \~90 x 80 m, kultūrslānis nav konstatēts, taču novietojums netālu no Pāces pilskalna (~250 m) ir raksturīgs Kurzemes senvietām
- veprēks Sevišķi labs, mazliet nepieaudzis vepris
- sīkaudze Sīkaudzis
- brikšņi Sīks, biezi saaudzis krūmājs; briksnājs
- berbele Sīksts un greizi audzis koks
- soklijs Sīksts, mitrā vietā audzis
- birzoklējs Skuju koks, kas audzis bērzu birzē un tāpēc izaudzis ātri, ar mīkstu koksni; nederīgs baļķiem un lietas kokiem
- slieds slaiks, labi noaudzis
- smilgaite Smilgām apaudzis lauks
- rempudzis Smilts zemē audzis koks, visbiežāk bērzs
- pesks Spalvains, ar spalvām apaudzis
- tulpains Spalvains, spalvām apaudzis
- upes nospārnošana spārnu baļķu nostiprināšana vietās, kur iespējama pludināmo kokmateriālu aizķeršanās, visvairāk nepieciešama šaurās un līkumainās upēs, kā arī vietās, kur upes krasts noaudzis ar kokiem vai krūmiem līdz ūdens līmenim
- ļekminis Staigns, aizaudzis ezers, arī: staigna pļava
- jaunaudze stipri sazēlis, pieaudzis jauns (augu) kopums
- švakai tā, ka nav labi paaudzis
- tupuļains tāds (kartupelis), kas apaudzis ar mazākiem kartupeļiem
- izsūtāms tāds (parasti pusaudzis), ko izmanto sīku pakalpojumu veikšanai
- asimetrisks torakopāgs tāds torakopāgs, kad parazīts pieaudzis autozīta pakrūtes apvidū
- neražīgs tāds, kad ir slikti audzis un iegūta maza raža (par laikposmu)
- pinkains tāds, kam ir pinkas, arī tāds, kas ir apaudzis ar biezu, parasti cirtainu, apmatojumu (par dzīvnieku)
- kails tāds, kam nav augu segas tāds, kas nav apaudzis ar kokiem, krūmiem
- pliks tāds, kam nav augu segas vai tā ir niecīga; tāds, kas nav apaudzis ar kokiem, krūmiem; kails (4)
- piepains tāds, kas apaudzis ar piepēm
- piepaiņš tāds, kas apaudzis ar piepēm
- gadaudzis tāds, kas audzis 1 gadu
- ārisks tāds, kas aug vai ir audzis iekoptā, auglīgā zemē
- purvisks tāds, kas aug vai ir audzis purvā
- čukslains tāds, kas ir apaudzis ar maziem, blīviem krūmiem
- sūnains tāds, kas ir apaudzis ar sūnām, tāds, ko klāj sūnas
- tukls tāds, kas ir audzis labi mēslotā augsnē; arī sulīgs
- iedzimts tāds, kas ir dzimis un uzaudzis kādā noteiktā vietā
- vecs tāds, kas ir ilgi dzīvojis un novecojis (par dzīvniekiem); tāds, kas ir ilgi audzis un (parasti) pāraudzis (par augiem, to kopumu)
- liels tāds, kas ir izaudzis (salīdzinājumā ar kādu); pieaudzis, sasniedzis pilngadību
- pastiept tāds, kas ir izaudzis, izveidojies (kādā virzienā) samērā garš (parasti par organisma daļām)
- izstīga tāds, kas izaudzis garš un tievs
- klebencis tāds, kas labi audzis, izdevies
- augulis tāds, kas labi aug vai labi noaudzis
- švaks tāds, kas nav izaudzis pietiekamā daudzumā, vēlamā lielumā; tāds, kuram trūkst vēlamo īpašību; panīcis
- pasmalks tāds, kas nav pāraudzis (par sienu, āboliņu)
- mazs tāds, kas nav pieaudzis, arī nav sasniedzis pilngadību
- jauns tāds, kas nav vēl pieaudzis, izaudzis (par dzīvniekiem, augiem)
- saulgoznējs tāds, kas saulgozī audzis
- pusauga tāds, kas vēl ir augšanas stadijā, tāds, kas vēl nav pilnīgi izaudzis (par dzīvniekiem)
- meldrains tāds, kur aug daudz meldru; meldriem aizaudzis
- niedrains tāds, kur aug daudz niedru; niedrām aizaudzis
- zālains tāds, kur aug zāle, tāds, kas ir apaudzis ar zāli
- mežains tāds, kur ir daudz mežu; tāds, kas ir apaudzis ar mežu
- sūnaine tas (tāds), kas ir apaudzis ar sūnām
- sūnainis tas (tāds), kas ir apaudzis ar sūnām
- staltaudzis tas (tāds), kas ir stalti izaudzis (par augiem, parasti kokiem)
- vienaudzis tas, kas ir viens pats uzaudzis (parasti par vienīgo bērnu ģimenē)
- garaudzis tas, kas izaudzis garumā
- uzaudziens tas, kas uzaudzis papildus
- mistraine Tīrums, kurā audzis mistrs vai kāds citas augu sajaukums
- tītarens tītaru mazulis; nepieaudzis tītars
- žausteve Trakulīgs cilvēks, pusaudzis
- Krāku ezeri trīs ezeri Latgales augstienē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 150 m vjl., lielākā Krāku ezera platība - 18,7 ha, garums - 0,7 km, vidējais dziļums - 2,2 m, eitrofs, stipri aizaudzis, zivīm bagāts, ziemeļu pusē no tā neliels ezeriņš
- kvancis Trokšņains, palaidnīgs bērns, pusaudzis, kas mēdz (vārdos) aizskart citus
- Tīreļu dzirnavezers ūdenskrātuve Embūtes pagastā, 92,0 m vjl., uzstādināts strauta ielejā, platība — 24,1 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,4 km, dziļums — līdz 2,5 m, vidēji aizaudzis
- Ramas dzirnavezers ūdenstilpe Līgatnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 3,3 ha, garums — 500 m, lielākais platums — 100 m, lielākais dziļums — 2,5 m, stipri aizaudzis
- utizēda Utains, ar utīm apaudzis cilvēks vai dzīvnieks
- aizaudzis zars uz apaļā kokmateriāla izliektās virsmas neredzams, stumbra koksnē ieaudzis zars, par ko var liecināt mizas rētas vai saaugumi
- žeoda uz iežu dobuma sienām izaudzis minerālagregāts ar tukšu vidu (liela sekrēcija)
- ovulisms Uzskats, ka olšūnā jau ir izveidots pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks
- turnavietis Valkas novada Ērģemes pagasta apdzīvotās vietas "Turna" iedzīvotājs, parasti dzimis un uzaudzis Turnā
- dzimtene Valsts, zeme, kur (cilvēks) ir dzimis, arī uzaudzis
- spruksts Veikls, palaidnīgs zēns, pusaudzis
- atzale Vēlāk par citiem izaudzis zāles vai labības stiebrs; atāls
- atzals Vēlāk par citiem izaudzis zāles vai labības stiebrs; atāls
- lētaudzis Viegli audzis, izlutināts
- večuks Vienaudzis
- viengadnieks Vienaudzis (1)
- acotnis Viengadīgs dzinums, kas izaudzis no acojuma
- Zvirgzdenes ezers viens no Ludzas ezeriem, atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Zvirgzdenes pagastā pie Ludzas novada un pilsētas robežas, 133,2 m vjl., platība — 134 ha, garums — 2,7 km, lielākais platums — 0,9 km, lielākais dziļums — 4,7 m, eitrofs, vidēji aizaudzis ezers; Zvirgzdienes ezers; Zvirgzdines ezers
- dzimtene vieta, kur (cilvēks) ir dzimis, arī uzaudzis
- augtuve vieta, kur augs izaudzis
- iedzimtais Vietējais iedzīvotājs, kas dzimis un uzaudzis kādā vietā (pilsētā, ciemā u. tml.)
- vietraudži Vietraudzis
- Vilkkalna Vilkkalna ezers - atradās Sudas purvā, Līgatnes pagastā, tagad aizaudzis un nosusināts
- zēns vīriešu dzimuma bērns (aptuveni līdz 11 gadiem); arī pusaudzis
- Drikšņu pīsa zemais purvs Madonas novadā, Lubāna ieplakas purvu masīvā, Aiviekstes kreisajā krastā, platība — 1560 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 1,7 m, apaudzis ar priedēm un bērziem
- zeņķis Zēns, aptuveni skolas vecumā; arī pusaudzis
- kalpa zēns zēns, parasti pusaudzis, kas veic algotu darbu lauku saimniecībā
- poiģelis Zēns; pusaudzis
- naris Zirga piesis, t. i. kāju pakaļpusē pēdējais augstumiņš virspus naga, kas apaudzis pagariem sariem
audzis citās vārdnīcās:
MEV