puscūcis2
puscūcis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | puscūcis | puscūči |
| Ģen. | puscūča | puscūču |
| Dat. | puscūcim | puscūčiem |
| Akuz. | puscūci | puscūčus |
| Lok. | puscūcī | puscūčos |
Avoti: KnV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šādā situācijā aviokompānija nevarējusi un nemaz nedrīkstējusi rīkoties citādi, kā vien ielaist 135 kilogramus smago puscūci lidaparātā.
- Vieni izrāva puscūci no aizgalda, otri kā tāds siseņu bars ieklupa kartupeļos un, kamēr aizgāja garām, pus laukā laksti vien pagriezās.
- Puscūcim miga iztīrīta, govij pilns aizgalds ar svaiga āboliņa pļāvumu.
- Kūtī nepiesieta ārdījās satracinātā Odaļa, pārbīlī kvieca puscūcis.
- Aplokā aiz sakņupušās kūtiņas pa vircu meņģējas divi puscūči.