Paplašinātā meklēšana
Meklējam apš.
Atrasts vārdos (223):
- apš:1
- apšūt:1
- klapš:1
- krapš:1
- slapš:1
- čapši:1
- lapša:1
- Lapši:1
- apšājs:1
- apšaut:1
- apšķīt:1
- apšust:1
- apšuva:1
- apšuve:1
- skrapš:1
- Cjapši:1
- kapšis:1
- Tjapši:1
- apšalkt:1
- apšaude:1
- apšaust:1
- apšbeka:1
- apšērpt:1
- apšķelt:1
- apšķilt:1
- apšķirt:1
- apšķīst:1
- apšļāka:1
- apšļākt:1
- apšļukt:1
- apšļūkt:1
- apšmukt:2
- apšmukt:1
- apšņākt:1
- apšņāpt:1
- apšūmēt:1
- apšūnis:1
- apšūpāt:1
- apšutām:1
- paslapš:1
- kapšuks:1
- klapšēt:1
- krapšēt:1
- krapšis:1
- snapšis:1
- tapšana:1
- tapšņāt:1
- apšalkot:1
- apšancēt:1
- apšaubīt:1
- apšaudīt:1
- apšaulis:1
- apšekšēt:1
- apšervēt:1
- apšyukys:1
- apšķebēt:1
- apšķērēt:1
- apšķibēt:1
- apšķibīt:1
- apšķibot:1
- apšķiebt:1
- apšķiest:1
- apšķorēm:1
- apšķubīt:1
- apšķūnis:1
- apšķūrēt:1
- apšļakāt:1
- apšļākāt:1
- apšļaukt:1
- apšļaupt:1
- apšļokāt:1
- apšļūkāt:1
- apšmaukt:1
- apšmorēt:1
- apšmucēt:1
- apšmulēt:1
- apšmulīt:1
- apšņākts:1
- apšņaukt:1
- apšņurkt:1
- apšpicēt:1
- apšpļaut:1
- apštopēt:1
- apštukot:1
- apšubeka:1
- apšulājs:1
- apšurcis:1
- apšustīt:1
- apšūstīt:1
- apšuvīte:1
- apšuvums:1
- apšvīkāt:1
- apšvilpt:1
- ārapšuve:1
- drapšķis:1
- iztapšņa:1
- klapšķēt:1
- klapšķis:1
- krapšķēt:1
- krapšķis:1
- Lapšanga:1
- paslapši:1
- skrapšēt:1
- snapšķis:1
- šnapšķis:1
- šņapšķis:1
- tapšināt:1
- tapšināt:2
- apšaubāms:1
- apšauties:1
- apšebināt:1
- apšekstēt:1
- apšenieki:1
- apšgrauži:1
- apšķaidīt:1
- apšķārdīt:1
- apšķaudēt:1
- apšķaudīt:1
- apšķelmēt:1
- apšķērmēt:1
- apšķinķot:1
- apšķiņķāt:1
- apšķiņķēt:1
- apšļankāt:1
- apšļiekāt:1
- apšmuņķēt:1
- apšņurcis:1
- apšņurkāt:1
- apšūdināt:1
- apšutains:1
- iztapšņāt:1
- kapšķināt:1
- knapšināt:1
- krapšināt:1
- krapšķoņa:1
- Lapšupīte:1
- skrapšķēt:1
- skrapšķis:1
- tapšķināt:1
- apšālējums:1
- apšaudelēt:1
- apšausties:1
- apšebēties:1
- apšķebināt:1
- apšķibināt:1
- apšķipelēt:1
- apšķupelēt:1
- apšļacināt:1
- apšļakstēt:1
- apšļakstīt:1
- apšļākties:1
- apšmucināt:1
- apšpļaudīt:1
- apšupnieki:1
- apšvitināt:1
- drapšļains:1
- iekšapšuve:1
- Kapšaghaja:1
- kapšenieki:1
- krapšķināt:1
- nokrapšķēt:1
- noskrapšēt:1
- paskrapšēt:1
- skrapšināt:1
- skrapšķona:1
- slapšķināt:1
- apšaubāmība:1
- apšaudīties:1
- apšķebēties:1
- apšķelvināt:1
- apšķerbināt:1
- apšķiesties:1
- apšķūrēties:1
- apšļircināt:1
- apšļuncināt:1
- apšmaukties:1
- apšmucēties:1
- apšmulēties:1
- apšmulīties:1
- apšmurgulēt:1
- apšpļauties:1
- apštempelēt:1
- apštopēties:1
- lapšināties:1
- neapšaubāms:1
- noskrapšķēt:1
- paskrapšķēt:1
- skrapšēties:1
- skrapšķiens:1
- skrapšķināt:1
- uzkrapšināt:1
- apšciemnieki:1
- apšekstēties:1
- apšķaidīties:1
- apšķendēties:1
- apšķermīties:1
- apšļakstināt:1
- apšūdināties:1
- aiztapšķināt:1
- mīksttapšana:1
- noskrapšināt:1
- paskrapšināt:1
- skrapšķēties:1
- apšķebinājums:1
- apšķebināties:1
- apšļakstīties:1
- apšpļaudīties:1
- iekrapšķēties:1
- ieskrapšēties:1
- neapšaubāmība:1
- nokrapšķēties:1
- noskrapšķināt:1
- paskrapšķināt:1
- skrapšināties:1
- apšķerbināties:1
- gornapštikneri:1
- ieskrapšķēties:1
- pielapšināties:1
- skrapšķināties:1
- apšukrodzenieki:1
- ieskrapšināties:1
- nokrapšķināties:1
- ieskrapšķināties:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (415):
- demimonds 19. gs. Francijā - to sieviešu slānis, kuru sociālo stāvokli un tikumību uzskatīja par apšaubāmiem; šāds sieviešu slānis jebkurā citā sabiedrībā.
- Beveridža ziņojums 1942. gadā Lielbritānijas valdības sagatavotais ziņojums par sociālās drošības sistēmu “Par sociālo apdrošināšanu un līdzīgiem pakalpojumiem” (_Social Insurance and Allied Services_), kas ietvēra gan esošās situācijas analīzi, gan nepieciešamo reformu plānu Lielbritānijas tapšanai par labklājības valsti ar visaptverošu sociālās drošības pārklājumu.
- ērkšķene Ādas gabals, kuru kurpju tapšanas procesā klāj pār līsti.
- irka Ādas strēmeles, ar ko apšuj kažoka malas.
- irks Ādas strēmeles, ar ko apšuj kažoka malas.
- drīvāšana Aizbakstīšana - apšuves spraugu aizpildīšana ar organiskas šķiedras materiālu, lai novērstu sūces.
- suspekts Aizdomīgs; apšaubāms.
- patvertne Aizsargbūve (parasti cilvēku) aizsargāšanai no pretinieka apšaudes vai aviācijas, raķešu uzbrukumiem.
- grīvlāde Akas dubultais apšuvums, lai aizsargātos no smiltīm.
- skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēka izturēšanās normas.
- tenaje Apcietinājuma daļa vai atsevišķs apcietinājums gludās artilērijas laikā, leņķa veidā ar stūri uz iekšu, lai veiktu uzbrūkošā pretinieka apšaudi gandrīz paralēli cietokšņa sienai.
- apšķibot Apcirst, apšķibināt.
- aprotījums Apmale, apšuvums.
- apkantēt Apmalot, apšūt.
- rustojums Apmetuma apdares paņēmiens - rievojums, kas sadala sienas plakni joslās, kuras imitē akmens rustu apšuvumu.
- aplāsināt Appilināt, apšļakstīt, apsmidzināt.
- apsenājs Apsājs, apšu mežs.
- apsūla Apsājs, apšu mežs.
- apšļircināt Apslacīt, apšļakstināt.
- gagušņiks apšaubāma kafejnīca.
- mērķis apšaudē iznīcināmais objekts; šāda objekta imitācija šaušanas vingrinājumiem.
- pretuguns Apšaude, ko izdara, atbildot uz pretinieka apšaudi.
- uzbērt ogles apšaudīt.
- Saperda populnea apšgraužu suga.
- Saperda scalaris apšgraužu suga.
- apsašķebināties apšķebināties
- apsaskrieties apšķebināties.
- apžļāgt Apšļakstīt, apšķiest.
- apšu kundziņš apšu beka.
- Brachythecium populeum apšu īsvācelīte.
- Eilema complana apšu ķērpjlācītis.
- Notodonta ziczac apšu parastais zobspārnis.
- Limentris populi apšu raibenis.
- baltā apse apšu suga ("Populus alba").
- parastā apse apšu suga ("Populus tremula").
- Byctiscus populi apšu tinējsmecernieks.
- Apatura ilia apšu zaigraibenis.
- apvirt Apvārīt, virmot, tecēt, apšļakstīt.
- stotēt Apvīlēt, apšūt brunčiem apmalu.
- centroversija Apziņas vadīta tapšana.
- drīvēt šuves ar augu šķiedru pakulām aizpildīt (aizbakstīt) apšuves planku starpas (spraugas).
- caunāts Ar caunādu apšūts.
- caunots Ar caunādu apšūts.
- cauņots Ar caunādu apšūts.
- aizblankot Ar dēļiem (blankām) aizsist, apsist, apšūt.
- apšuves daļa ūdenslīnijā ārējās apšuves daļa uz brīvsānu un zemūdens daļas robežas, ko sauc arī par kimmjoslu.
- gludbūve Ārējās apšuves veids koka kuģiem, kur viena planka piegulst otrai.
- uruakani armēņu mitoloģijā - mirušo gari, pie tiem pieder arī gornapštikneri.
- mīnmetējs Artilērijas gludstobra ierocis apšaudei ar stāvuguni līdz 8 km.
- lielgabals Artilērijas ierocis ar samērā garu stobru apšaudei ar klājuguni.
- haubice Artilērijas ierocis, kam ir samērā īss stobrs, apšaudei ar stāvuguni pa mērķiem, kas atrodas aizsargbūvēs, aizklātās ugunspozīcijās u. tml.
- apšaudelēt Atkārtoti apšaut (mazliet); atkārtoti nošaut.
- papīrmalkas plantācija ātri augošu, celulozes ražošanai piemērotu sugu koku (priežu, egļu, bērzu, apšu, hibrīdapšu) stādījums, kas īsā laikā sasniedz papīrmalkas prasībām atbilstošas dimensijas, tās minim. caurmērs bez mizas tievgalī — 6 cm, bet maksimālais diametrs nav ierobežots.
- rājveida branga attiecīgajam peldlīdzekļa šķērsgriezumam precīzi izgatavota noslēgta arka (riba), kura atbils t labo un kreiso sānu (bortu), kā arī dibena un nklāja sijas profilam un pie kuras stiprina apšuvumu.
- pārliecība atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
- prezumēt Atzīt faktu par juridiski neapšaubāmu, kamēr netiek pierādīts pretējais (piem., nevainīguma prezumpcija kriminālprocesā).
- Leccinum percandidum baltā apšubeka.
- kāpostu baltenis balteņu dzimtas suga ("Pieris brasicae"), tauriņa spārnu plētums 50-60 mm, kāpuri \~40 mm gari, dzeltenzaļi ar 3 dzeltenām, gareniskām joslām un melniem punktiem, dzīvo uz krustziežiem (kāpostiem, kāļiem, rapšiem, redīsiem), kresēm un rezēdām.
- lācīši Beku dzimtas ģints ("Leccinum"), sēņu augļķermeņi lieli, cepurītes diametrs - 3-30 cm, 22 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas, pie kurām pieder arī apšubekas un bērzubekas.
- parastā apšubeka beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum aurantiacum"), aug lapu koku un jauktos mežos, apšu mikorizas sēne, saukta arī "kundziņš".
- brūnā apšubeka beku dzimtas suga ("Leccinum duriusculum"), apšu mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, sastopama reti.
- antilegomeni Bībeles Jaunās Derības grāmatas, kuru iekļaušana kanonā tikusi apstrīdēta, jo apšaubīta to apustuliskā izcelsme.
- margapmale Biezs dēlis vai metāla stienis, kas sedz augšējo apšuvuma joslu (laivai vai koka kuģim).
- rosts Brunču vai bikšu augšējā, jostas daļa, apšuve.
- līt Būt nepārtrauktam, intensīvam (par apšaudi).
- virīt Būt pārliecinātam (par ko); neapšaubīt.
- laša Būvelements (dēlītis, plāksnīte) peldlīdzekļa apšuvuma laižu vai plātņu, kā arī citu detaļu galeniskai savienošanai.
- garenbrangu salaidbūve būves paņēmiens apšuves salaidvietas garumā, nosedzot ar tā sauktajām garenbrangām, kas piešķir peldlīdzeklim papildu izturību.
- fibrolīts būvmateriāls - no koka skaidām un ķīmiskiem cietinātājiem izgatavotas presētas plātnes (piemēram, sienu, griestu apšūšanai).
- salicīns C~13~H~18~O~7~, salicilspirta glikozīds, sastopams vītolu un apšu mizā.
- būvobjekts Celtne, kas atrodas tapšanas stadijā.
- vairīties Censties panākt, ka nesastopas (ar kādu); censties panākt, ka nenotiek (sastapšanās).
- apvilkt Cieši apklāt (parasti ar ādu, audumu) un nostiprināt; pārvilkt; apšūt.
- cietokšņa artilērija cietokšņa garnizona artilērijas ieroči, ko izmantoja ienaidnieka apšaudei, uzbrukuma atvairīšanai, cietokšņa pieeju piesegšanai ar flangu uguni un izbrukumu no cietokšņa atbalstīšanai.
- katoda izputināšana cietvielu sagraušana, apšaudot virsmu ar atomiem, joniem un neitroniem.
- čapsi Čapši - ādas aizsargbikses jātniekiem; čaparahosi.
- čaparahosi Čapši - ādas aizsargbikses jātniekiem.
- kniednagla Četršķautnaina (vai cita profila) nagla no vara, cita nerūsoša vai pret koroziju apstrādāta materiāla, ko lieto koka laivu būvē, piekniedējot apšuves laides pie brangām.
- Zepu mežs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 65 ha, izveidots, lai saglabātu cilvēku darbības neskartus meža biotopus (bērzu — egļu — apšu audzes, paaugā liepas), konstatētas vairākas retas augu sugas (arī īpaši aizsargājama suga — divsēklu grīslis).
- Rušona ezera salas dabas liegums Rušona ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 34,2 ha, ietilpst 10 salas, kurās ir priežu, bērzu un apšu audzes, vietām - melnalkšņa un platlapju audzes, gar salu piekrasti - pļavas, ligzdo daudzas apdraudētas un retas putnu sugas.
- Sventes ezera salas dabas liegums Sventes ezera dienvidu galā, kur atrodas 3 salas, platība - 3 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., tajās jauktas apšu-bērzu-melnalkšņu audzes.
- Kāla ezera salas dabas liegums Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, liegumā kopš 1999. g. ietilpst 3 lielākās Kāla ezera salas; Tolkas sala (18,6 ha, konstatētas 157 augu sugas), Lielā Vestienas sala (9,6 ha, 121 suga) un Vistu sala (0,68 ha, apšu audzes).
- rapsieši Dagdas novada Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Rapši" iedzīvotāji.
- Šaraškina kantoris darba vieta, kas nodarbojas ar apšaubāmām darbībām.
- vispārējās izmaksas darba, materiālu un citas izmaksas, kuras to izveidošanās brīdī nevar saistīt ar kādu atsevišķu izstrādājumu, pasūtījumu un pakalpojuma veidu, t. i. ar noteiktu izmaksu nesēju, kaut gan šīs izmaksas, neapšaubāmi ir saistītas ar ražošanu kopumā.
- apšaude Darbība, process --> apšaudīt; apšaudīšana; apšaudīšanās.
- meteoru plūsma daudzu meteoru parādīšanās dažu stundu laikā, kam par cēloni ir Zemes sastapšanās ar ģenētiski saistītu meteoroīdu spietu.
- kleiddēlis Dēlis, ko lieto (celtnes) apšūšanai.
- kleida Dēlītis, ko lieto celtņu sienu apšūšanai.
- trinītis Dēļu sāniskais savienojums (parasti apšuvumā), kurā spraugu starp diviem dēļiem pārsedz ar trešo dēli.
- abšivka Dēļu vai kāda cita materiāla apšuvums.
- apšuvīte Dem. --> apšuve.
- apšaubāms Divd. --> apšaubīt.
- lasēšana Divu peldlīdzekļu apšuvuma elementu (laižu, plātņu) vai citu detaļu galenisks savienojums ar lašu; divu apaļkoku galenisks savienojums (avārijas apstākļos), abpus savienojuma uzliekot divus vai vairākus šaurus dēlīšus (lašas) un visā garumā tos notinot ar stipru līni.
- Leccinum testaceoscabrum dzeltenbrūnā apšubeka.
- Borkes bataljons Dzelzsdivīzijas vienība, kuras komandieris bija fon Borke, 1919. g. piedalījās kaujās ar Sarkano armiju Kurzemē, 1919. g. 3. martā Saldus novadā pie Airītēm pārpratuma dēļ notikušajā apšaudē starp šo vienību un Latviešu atsevišķo (Kalpaka) bataljonu krita Latvijas Pagaidu valdības Bruņoto spēku komandieris pulkvedis O. Kalpaks.
- apšyukys dzīvojamās mājas apšuvums ar dēļiem.
- palls Eiharistiskā dievkalpojuma piederums Romas katoļu baznīcas misē - četrstūrveida, ar baltu drānu apšūts apsegs bīķerim un patēnai.
- ārapšuve Ēkas sienu apšuvums no ārpuses.
- mikroevolūcija Evolucionāras izmaiņas, kas noris sugas ietvaros, bagātina tās struktūru, izraisa varietāšu un pasugu veidošanos un noslēdzas ar jaunu sugu tapšanu.
- Galšūns Ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Dagdas pagastā, 161 m vjl., platība - 65,3 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 5,6 m, lielākais dziļums - 14,8 m, eitrofs, aizaugums - 15%; Galšums; Galšūnu ezers; Rabšu ezers; Rapšu ezers.
- Leišu ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 49 m vjl., platība — 10,9 ha, garums — 800 m, lielākais platums — 150 m, lielākais dziļums — 14 m; Lapšu ezers; Lepšu ezers; Lubušs; Lubušu ezers.
- prezumpcija Fakta atzīšana par neapšaubāmu (kamēr nav pierādīts pretējais).
- špangouts Gaisakuģu fizelāžas spēka uzņemšanas sistēmas šķērselementi, kas nodrošina šķēluma formu un stingrību; uzņem vietējo slogojumu kopā ar apšuvumu.
- panelis gaisakuģu spēka konstrukciju tehnoloģiskais un konstruktīvais elements, kas sastāv no apšuvuma un stringeriem.
- polene Galvassega no ādas ar apšuvumu.
- skifs Gara, šaura sporta laiva ar kustīgu sēdekli un gludu apšuvumu.
- stringers Garenisks lidaparāta vai kuģa (laivas) korpusa spēku uzņemšanas konstrukcijas elements; kalpo apšuvuma pastiprināšanai, stiepes un spiedes slogojumu uzņemšanai.
- bibliolatrija Grāmatas, sevišķi Bībeles dievināšana; akla māņticīga pļaušanās uz iespiestu vārdu; neapšaubāma ticība tam.
- koka siena guļbūves, stāvbūves, apšūta karkasa vai vairogu siena; būvē ne augstāku par diviem stāviem.
- polimērmateriālu presēšana gumijas maisījumu un termoreaktīvo plastmasu lokšņu u. c. izstrādājumu iegūšanas tehnoloģija, kuras pamatā ir materiāla mīksttapšana, to sildot (80–300 °C), un izstrādājuma formas fiksācija, materiālam sacietējot veidnē izturēšanas laikā.
- ātrās apkalpošanas sekss iekāres acumirklīga pārtapšana seksā (parasti kādā publiskajā namā).
- satikšanās Iepriekš noteikta kuģu vai kuģu vienību sastapšanās noteiktā jūras (okeāna) rajonā noteiktā laikā, norādot pienākšanas kursus un savstarpējas atpazīšanas pasākumus.
- katapulta Ierīce smagu priekšmetu (piemēram, baļķu, akmeņu) mešanai (ielenktu cietokšņu, nocietinātu pilsētu apšaudei).
- ieskrapšēties Iesākt skrapšēt un tūlīt pārstāt.
- ieskrapšināties Iesākt skrapšināties un tūlīt pārstāt.
- ieskrapšķēties Iesākt skrapšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieskrapšķināties Iesākt skrapšķināties un tūlīt pārstāt.
- ieskripšēties Ieskripšķēties; ieskrapšķēties.
- labojamība Iespēja tulkotājam labot tulkojumu tā tapšanas procesā vai pēc pabeigšanas.
- problemātisks iespējams, bet nepierādīts; tikai varbūtējs, apšaubāms.
- skrapstināties Ilgstoši, intensīvi skrapstināt; skrapšķināties.
- skrapšināties Ilgstoši, intensīvi skrapšināt; skrapstināties.
- skrapšķināties Ilgstoši, intensīvi skrapšķināt; skrapstināties.
- krapšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krapšķēt.
- skrapstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrapstēt; skrapšķoņa.
- skrapšķona Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrapšķēt; skrapstoņa.
- sprostuguns Intensīva apšaude (noteiktā joslā), kas kavē pretinieka pārvietošanos.
- apelativācija Īpašvārda pārtapšana par sugas vārdu (nepievienojot papildu vārddarināšanas līdzekļus).
- Frašakrti Irāņu mitoloģijā — pēdējā un galīgā Visuma pārtapšana, pēdējā cīņa, kuras laikā tiks pieveikts ļaunais dievs Angra Mainju un daivi, notiks mirušo augšāmcelšanās, miesas un dvēseles atkalapvienošanās.
- skrapstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrapstēt; skrapšķiens.
- skrapšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrapšķēt; skrapstiens.
- skrapsts Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts arī ļa dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu; skrapšķis.
- atila Īss, divrindu pogu savienotājām auklām apšūts kamzolis; ungāru tautas apģērba un huzāru formas uzvalka daļa.
- noskrapšināt Īsu brīdi skrapšināt un pabeigt skrapšināt.
- noskrapšķināt Īsu brīdi skrapšķināt un pabeigt skrapšķināt.
- noskrapšēt Īsu brīdi, vienu reizi skrapšēt.
- noskrapšķēt Īsu brīdi, vienu reizi skrapšķēt.
- izkaptnieks Izkapšu kalējs.
- nošķebināt Izraisīt stipru pretīguma sajūtu (piemēram, par ko saldu); apšķebināt.
- aprosts Izrotāts ar apšuvumiem.
- piekārt (kaut kādu) birku (kādam) izteikt kādam apšaubāmu vērtējumu, nepatiesi apvainot.
- liekt (biežāk mest) līkumu apkārt izvairīties no sastapšanās.
- mest (retāk liekt) līkumu apkārt izvairīties no sastapšanās.
- mest (arī liekt) līkumu apkārt Izvairīties no sastapšanās.
- kazuistika Izveicība aplamu vai apšaubāmu tēžu pierādīšanā, viltīgu paņēmienu izmantošana strīdos.
- izbruderēt Izveidot rotājumu (audumā), izgriežot nelielus caurumus un tos apšujot.
- izbrudierēt Izveidot rotājumu (audumā), izgriežot nelielus caurumus un tos apšujot.
- Kapšaghajas ūdenskrātuve izveidota Iles upes vidustecē, Almati apgabalā Kazahstānā, pēc Kapšaghajas HES uzcelšanas, platība — 1850 kvadrātkilometru, garums — 180 km, platums — līdz 22 km, vidējais dziļums 15,2 m, lielākais — 45 m, līmeņa svārstības — 4 m.
- plankojums Jahtas ārējā koka apšuve.
- salaidbūves apšuve jahtas korpusa apšuves veids, kur viena laide 2 iet cieši blakus otrai laidei 2.
- kompozītblīve Jahtu un kuģu būves veids, izmantojot divus vai vairākus atšķirīgus materiālus (sastāvdaļas, kompozītus), piemēram, korpusam ir koka apšuve un metāla brangas.
- dukha Jēdziens budismā, kas apzīmē neapmierinātību un ciešanas; dzimšana, slimības, novecošana, nāve un atdzimšana ir nerimtīgas un nepārtrauktas "tapšanas" simptomi, kas visu esamību raksturo kā dukhu.
- ugunsloks Josla, ko apšauda.
- uguns josla josla, kuru apšauda.
- sarkangalvīte kāda sēņu suga (varbūt apšu beka).
- kakle Kakla izgriezums - plecģērba stāva augšējā, kakla pamatni aptverošā atvere, kurā iešuj apkakli vai kuru apšuj ar zemapmali.
- sakapināt Kapinot sagatavot (parasti izkaptis) lielākā daudzumā; kapinot sagatavot (parasti izkapšu, lielāku daudzumu).
- Kapčagaja Kapšaghaja, pilsēta Kazahstānā.
- Kapschenhof Kapšu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
- mīnu kuģis karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, torpēdām, kuģu apsargāšanai, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai; mīnukuģis.
- mīnukuģis Karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, torpēdām, kuģu apsargāšanai, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai.
- trieciens Karaspēka strauja un nepārtraukta virzīšanās, intensīva apšaude, kuras mērķis ir samērā īsā laikposmā iznīcināt pretinieka dzīvo spēku un tehniku.
- pārlīšana Karavīru pārvietošanās veids kaujaslaukā (parasti pretinieka apšaudes zonā).
- autorkatalogs Katalogs, kas sastāv no alfabētiskā secībā sakārtotiem grāmatu aprakstiem pēc autoriem, redaktoriem, tulkotājiem u. c. perswonām, kas piedalījušās grāmatas tapšanā.
- ugunskauja Kauja, kurai ir raksturīga intensīva apšaude.
- kapšenieki Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Kapši" iedzīvotāji.
- glasiss Klaja slīpa josla cietokšņa ārpusē, neapbūvēta teritorija starp nocietinājumu (citadeli) un pilsētas apbūvi; kalpo sekmīgākai uzbrucēju apšaudīšanai.
- domāšanas kļūdas kognitīvi biheiviorālajā teorijā lietots jēdziens, kas apzīmē automātiskas domas, kuras izpaužas kā neloģiski, apšaubāmi, iracionāli spriedumi.
- ūdensdēlis Koka ēkās - konstruktīvs un arhitektonisks elements starp sienas augšdaļu un zelmiņa apakšdaļu, kas piesedz sienas plakni vai virspamatu pret lietusgāzēm; apšūtās ēkās arī virs cokola.
- bārbala Koku (piemēram, alkšņu, apšu) ziedu skara.
- kraps Krapš.
- uzkrapšināt Krapšinot uzkāpt.
- krapstēt Krapšķēt.
- krapstināt Krapšķināt.
- krapstoņa Krapšķoņa.
- kvalles Krekla apšuves.
- garšuve Kuģa ārējās apšuves un klāja plāšu kniežu savienojums, kas iet gareniski kuģim.
- pakaļvadnis kuģa pakaļgala apakšējā daļa (ar sarežģītu profilu), savienota ar ķīli, borta apšuvi, stūri un dzenvārpstas deidvudu. (Kuģa stringeru sastiprinājuma vieta pakaļgalā - kuģa daļa, kas šķeļ ūdeni kuģa atpakaļgaitā.)
- pasējas kultūra kultūra, kas ir pasēta zem virsauga un dod ražu sējas gadā vai otrajā gadā pēc sējas (piemēram, daudzgadīgas zāles, zirņi ziemājiem, rapši agrīnu šķirņu vasaras labībām).
- klinkers laivas apšuvums.
- laktobioze Laktoze, piena cukura tapšanas process.
- Jumalda Lapšupīte, Melnupes pieteka.
- Leišu Leišu ezers - atrodas Valkas novada Valkas pagastā, viens no Taču ezeriem, platība - 10,9 ha; Lapšu ezers; Lepšu ezers; Lubušs; Lubušu ezers.
- burde Lente, apšuve.
- Catocala nupata lielā apšu pūcīte jeb vītolu dižpūcīte.
- vītolu dižpūcīte lielā apšu pūcīte.
- Saperda carcharias lielais apšgrauzis.
- Chrysomela populi lielais apšu lapgrauzis.
- Sesia apiformis lielais apšu stiklspārnis.
- klipš Lieto (parasti savienojumā ar "klapš"), lai atdarinātu troksni, kas rodas, kuļot ar spriguli.
- nezin vai, arī nezin vai maz lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- diezin vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- nezin (arī nez) vai, arī nezin (arī nez) vai maz lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmos ticamības nokrāsu.
- izlīgums Līgums, ar kuru tā dalībnieki kādu apstrīdamu vai citādi apšaubāmu savstarpēju tiesisku attiecību, savstarpēji piekāpdamies, pārvērš par neapstrīdamu un neapšaubāmu.
- šaubināt likt šaubīties, apšaubīt.
- pietiekamā pamatojuma likums loģikas pamatlikums, saskaņā ar kuru doma ir patiesa tikai tad, ja tā loģiski balstās uz pietiekamu pamatojumu - neapšaubāmi patiesu izteikumu vai to kopumu.
- kokšķiedru plātnes lokšņu materiāls, ko izgatavo, presējot karstajās presēs koksnes masu, kurai pievienotas pildvielas, sintētiskie sveķi un dažādas antiseptiskas, antipirēnas, hidrofobas u. c. piedevas; lieto kā apšuves un siltumizolācijas materiālu.
- Lielie Tjapši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Tjapši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
- Mazie Tjapši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Tjapši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
- Cjapši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Tjapši" nosaukuma variants.
- uguns viesulis (arī auka, krusa, jūra), arī dzīva uguns ļoti intensīva, blīva apšaude.
- fuzijāde Masu apšaušana.
- melasoma Melasoma populi - lielā apšu lapgrauža "Chrysomela populi" nosaukuma sinonīms.
- krustuguns Mērķa vienlaicīga apšaude no diviem vai vairākiem virzieniem.
- krustugunis Mērķa vienlaicīga apšaude no vairākiem virzieniem.
- bombardēt Mest (uz kādu objektu) aviobumbas; apšaudīt (kādu objektu) ar raķetēm.
- metināšana ar augstfrekvences strāvu metināšana, izmantojot dažu plastmasu spēju sasilt augstfrekvences strāvas laukā līdz mīksttapšanas temperatūrai pietiekami īsā laikā polāru molekulu svārstību berzes radītā siltuma rezultātā.
- mizas bojājumi meža dzīvnieku radīti koku un krūmu mizas bojājumi; izšķir bojājumus, kas radušies, dzīvniekiem noberžot ragus (ragu berzumi), un bojājumus, kas radušies, dzīvniekam plēšot mizu barošanās vajadzībām; sevišķi daudz jauno ozolu, ošu, apšu, blīgznu, pīlādžu mizas barībā izmanto aļņi un staltbrieži rudenī un ziemā; ja lapkoku jaunaudžu ir maz, tad dzīvnieki plēš mizu arī jaunām priedēm un eglēm.
- deformācijas temperatūra mīksttapšanas intervāla augšējā robeža, temperatūra, kurā stikls no plastiska stāvokļa pāriet šķidrā stāvoklī.
- irki Mītas ādas strēmeles ar ko apšuj kažoka malas.
- pīss Mitrs, liels mežs (priežu, egļu, apšu p).
- diezkāds Nav zināms kāds; mazvērtīgs, apšaubāmas kvalitātes.
- balta patiesība neapšaubāma patiesība.
- ābeces patiesība neapšaubāma, nenoliedzama patiesība, kas neprasa pierādījumu.
- beigts un pagalam Neapšaubāmi miris.
- nerādīt ne savu acu kaut kur neierasties, izvairīties no sastapšanās, vairs nenākt.
- paskrapšēt Neilgu laiku, mazliet skrapšēt.
- paskrapšķēt Neilgu laiku, mazliet skrapšķēt.
- paskrapšināt Neilgu laiku, mazliet skrapšķināt.
- paskrapšķināt Neilgu laiku, mazliet skrapšķināt.
- obelisms Neīstas vai apšaubāmas vietas apzīmējums ar bultiņu grāmatās vai rokrakstos.
- apokrifs Neīsts, viltots, apšaubāms raksts, sacerējums.
- rādīties acīs (kādam) neizvairīties no sastapšanās, ierasties pie kāda; būt kāda tuvumā (_biežāk_ nolieguma teikumos)
- tikšanās nejauša sastapšanās vai norunāta satikšanās.
- mazā lāpsta neliela lāpsta ar īsu kātu ierakumu rakšanai tiešas (šauteņu, automātu, ložmetēju) apšaudes apstākļos.
- zaiza Neliels priekšmets bez praktiska pielietojuma ar apšaubāmu estētisko vērtību.
- gāķens Neliels, īpaši apdarināts (apšūts, nostiprināts ar metāla gredzenu u. tml.) apaļš caurums buras, pārvalka vai cita auduma gabala malā, kas atkārtojas vienādos attālumos un kalpo nostiprināšanai.
- nedross Neuzticams; apšaubāms.
- nokrapšķināties Nokrapšķēt.
- neapšaubāms Nolieguma divdabis --> apšaubīt.
- uz- Norāda uz darbības subjekta, parasti nejaušu, arī negribētu, sastapšanos (ar kādu), pietuvošanās (kādam).
- noskrapstēt Noskrapšķēt.
- noskrapstēties Noskrapšķēt.
- noskrapstināt Noskrapšķināt.
- kesons noslēgtas kontūras plānsienu spēka konstrukcija ar vismaz divām sijām garenvirzienā, vienu vai vairākām sasaistēm šķērsvirzienā un apšuvumu, kas pastiprināts ar stringeriem; plaši izmanto lidmašīnu spārnu konstrukcijā, ko hermetizējot lieto arī par degvielas tvertni.
- apslīdēt Noslīdēt visapkārt, apšļukt.
- apvīlēt Nošūt vīli (gar malu); apšujot (ko) izveidot vīli.
- savīlēt Nošūt vīli (gar malu); apšujot (ko) izveidot vīli.
- nokleidot Nošūt, apšūt (celtni, celtnes sienas) ar dēļiem.
- kā likts noteikti, neapšaubāmi, katrā ziņā.
- aviācijas nelaimes gadījums notikums, kurš saistīts ar gaisa kuģa izmantošanu no brīža, kad vismaz viena persona iekāpj gaisa kuģī ar nolūku veikt lidojumu, līdz brīdim, kad visas gaisa kuģī esošās personas ir to atstājušas, un kura laikā kāda no minētajām personām iegūst miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājas nāve, vai smagus miesas bojājumus sakarā ar atrašanos šajā gaisa kuģī, sakarā ar tiešu saskari ar kādu gaisa kuģa daļu, arī daļu, kas atdalījusies no šā gaisa kuģa, tiešu reaktīvā dzinēja gāzes strūklas iedarbību; gaisa kuģis iegūst bojājumus vai tiek saārdīta tā konstrukcija un tā rezultātā: samazinās konstrukcijas izturība, pasliktinās gaisa kuģa tehniskie vai aerodinamiskie dati, nepieciešams liels remonts vai bojātā elementa nomainīšana, izņemot dzinēja darbības traucējumus vai tā bojājumus, kad bojāts tikai dzinējs, tā pārsegi vai palīgierīces vai bojāti tikai propelleri, plākšņu gali, antenas, riepas, bremžu ierīces, aptecētāji vai apšuvumā ir nelieli iespiedumi vai caursisti caurumi; gaisa kuģis pazūd bez vēsts vai nokļūst tādā vietā, kur tam piekļūt nav iespējams.
- nopļeckāt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko apšļakstot, apķepinot u. tml.).
- malignizācija organisma šūnu ļaundabīga pārveidošanās, pārtapšana par audzēja šūnām
- atšaudīt Padarīt apšaubāmu; atšaubīt.
- atšaubīt Padarīt apšaubāmu.
- raibīt Padarīt šķebinošu, apšķebināt.
- pantaloni Pagarinātas, ar mežģīnēm apšūtas sieviešu apakšbikses.
- krapšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krapšķ.
- krapšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krapšķ.
- skrapstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrapst; skrapšķināt.
- skrapšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrapšķ; skrapstināt.
- skrapšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrapšķ; skrapstināt.
- šopēšana Paņēmiens dažādu priekšmetu virsmas pārklāšanai ar plānu metāla kārtiņu, apšļācot tās ar smalkos putekļos izsmidzinātu metālu.
- litifikācija Pārakmeņošanās, irdenu nogulu pārtapšana cietos iežos.
- Leccinum aurantiacum parastā apšubeka.
- plāksnēt Pārklāt, apšūt ar plāksnēm.
- pārlaidbūve Pārlaidbūves apšuve - apšuves veids, kurā katras laides apakšējā mala nosedz iepriekšējās laides augšmalu.
- patmīlība Pārspīlēta pašcieņa, arī viegla aizvainojamība, kad tiek aizskartas personīgās intereses, apšaubīts pašvērtējums; arī egoisms.
- pārsviesties Pārvietoties, tikt pārvirzītam (uz citu vietu, citā virzienā) - par apšaudi, karadarbību, cīņu.
- iebilst Pateikt, ka nepiekrīt (kam), ka vēršas (pret ko), apšauba (ko).
- apvārstīt Pavirši apšūt.
- apdiegt Pavirši, ar lieliem dūrieniem (visapkārt) apšūt vai piešūt.
- kā saule pavisam skaidrs, neapšaubāms; morāli tīrs.
- klājjosla Pēdējā (augšējā) apšuves josla, t. s. šīrgaņģis.
- klājjoslas laide pēdējā (augšējā) apšuves laide.
- laide klājjoslā pēdējā (augšējā) apšuves laide.
- korpuss Peldlīdzekļa apšuve, ķīlis un klājs.
- dubulkorpuss Peldlīdzekļa apšuves veids, kad salaidbūves apšuvuma iekšpusē liek vēl vienu apšuves kārtu, kas pagriezta 45-90 grādu leņķī attiecībā pret pirmo, ar to panākot teicamu korpusa izturību.
- diagonālkrustbūve Peldlīdzekļa apšuves veids, kur plankojums ir divās savstarpēji perpendikulārās kārtās, bet laides no ķīļplankas iet uz augšu 45 grādu leņķī pret ūdenslīniju.
- korpusa dubultojums peldlīdzekļa apšuves veids, salaidbūves apšuvuma iekšpusē liekot vēl vienu apšuves kārtu, kas pagriezta 45-90 grādu leņķī attiecībā pret pirmo, tādējādi panākot teicamu korpusa izturību.
- lašējums Peldlīdzekļa apšuvuma planku (laižu) vai plātņu, pārlūzušu apaļkoku (arī metāla cauruļu) vai citu detaļu galenisks savienojums ar lašu.
- ķimeņjosla Peldlīdzekļa ārējās apšuves josla ķimeņu rajonā.
- laide ķimeņjoslā peldlīdzekļa ārējās apšuves laide (dēlis, planka) ķimeņjoslā.
- ķimeļlaide Peldlīdzekļa ārējās apšuves laide (dēlis, planka) ķimeņjoslā.
- laide Peldlīdzekļa ārējās apšuves planka (dēlis).
- kāre Peldlīdzekļa iekšpusē izvietotas ribas, kas satur ārējo apšuvi.
- deantroponimizācija Personvārda, respektīvi, antroponīma, pārtapšana par cita veida īpašvārdu vai sugasvārdu.
- deantroponimizēšanās Personvārda, respektīvi, antroponīma, pārtapšana par cita veida īpašvārdu vai sugasvārdu.
- jonu implantācija piemaisījumu atomu ievadīšana cietvielā līdz 1 μm dziļumā, apšaudot virsmu ar joniem.
- sarkanā piraija piraiju suga ("Pygocentrus nattereri"), parasti sastopama tikai Dienvidamerikā, galvenokārt Brazīlijā, bet 2008. g. viens īpatnis izmakšķerēts Daugavpils nomalē Porohovkas dīķī, Eiropā konstatēti deviņi šīs sugas sastapšanas gadījumi dabā.
- azbofinieris Plākšņu materiāls no azbestcementa; lieto griestu un sienu apšūšanai, kā arī jumtu segšanai; azbestfinieris.
- azbestfinieris Plākšņu materiāls no azbestcementa; lieto griestu un sienu apšūšanai, kā arī jumtu segšanai; azbofinieris.
- zaplavas Plosta piederums, plūdu baļķi, kas piesieti plostam gar malām no visvieglākiem kokiem (eglēm), lai plosts vieglāk turētos virs ūdens, sevišķi pie smagu bluķu, kā apšu, alkšņu, bērzu u. tml. plostiem.
- zaplavnas Plosta piederums, plūdu baļķi, kas piesieti plostam gar malām no visvieglākiem kokiem (eglēm), lai plosts vieglāk turētos virs ūdens, sevišķi pie smagu bluķu, kā apšu, alkšņu, bērzu u. tml. plostiem.
- flankēšana Pretinieka apšaude no flanga.
- priežu galotņu griezējs priežu-apšu rūsa.
- lesinis Punktains raksts gar apšūto malu.
- clavus Purpura apšuve tunikas malā.
- skrapstēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapšķēt.
- rīpši Rapši.
- izcelsme Rašanās, tapšanas, veidošanās process, arī apstākļi; izcelšanās, cilme.
- izcelšanās Rašanās, tapšanas, veidošanās process, arī apstākļi; sabiedriskā vide, kur dzimis, audzis cilvēks.
- apšķaidīties Refl. --> apšķaidīt; tikt apšķaidītam.
- apšķiesties Refl. --> apšķiest; tikt apšķiestam.
- apšļakstīties Refl. --> apšļakstīt; tikt apšļakstītam.
- apšļākties Refl. --> apšļākt; tikt apšļāktam.
- apšmaukties Refl. --> apšmaukt; tikt apšmauktam.
- buhmanisms Reliģiski ētiska un politiska kustība, kas izvirza cilvēces glābšanas mācību, kuras centrā ir indivīda morālā pārtapšana, aizsācis 1938. g. amerikāņu luteriešu mācītājs F. Buhmanis.
- apšuvums Rezultāts --> apšūt (1); tas, ar ko apšūts.
- apšuvums Rezultāts --> apšūt (3); tas, ar ko apšūts.
- vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par kauju, apšaudi); būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par, parasti šāvienu, sprādzienu, troksni); būt tādam, kurā norisinās ļoti intensīva kauja, apšaude, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
- ritmveide Ritma tapšanas un būves ceļš; paņēmieni, principi, modeļi.
- gaptas Rokdarbu, apģērba rotājums, kas veidots, izdurot mazus caurumiņus audumā un tos apšujot.
- antependijs Romas katoļu baznīcā - altāra priekšpuses apšuvums ar greznu audumu vai dekoratīvām koka vai metāla plāksnēm.
- brudieršpice Rotājums (apģērbam, audumam), kas veidots, izgriežot nelielus caurumus un tos apšujot.
- runāt baltu patiesību runāt neapšaubāmu patiesību.
- kā āmen (baznīcā) saka par ko neapšaubāmu, neapstrīdamu, drošu.
- tikpat kā āmen baznīcā saka par ko neapšaubāmu, neapstrīdamu, drošu.
- kā divreiz divi saka par ko neapšaubāmu, neapstrīdamu, drošu.
- (tikpat) kā divreiz divi saka par ko neapšaubāmu, neapstrīdamu, drošu.
- kā āmen baznīcā saka par ko pilnīgi drošu, neapstrīdamu, neapšaubāmu.
- un āmen (baznīcā) saka, izbeidzot sarunu par ko neapšaubāmu, neapstrīdamu, drošu.
- tītars arī domā saka, ja ko apšauba, izsmej, ir nemierā ar kāda teikto.
- kā dievs debesīs saka, pastiprinot izteikuma ticamību, uzskatot kaut ko par neapšaubāmu.
- pārnest uguni sākt apšaudīt citu mērķi, citu vietu.
- lašiņa Salaida jahtas (laivas) apšuves dēļu savienojuma vietā; salaida kuģa plātņu vai veidtērauda savienošanai.
- karvelbūve Salaidbūve, salaidbūves apšuve.
- sašķibīt Salasīt, savākt, apšķīt, nobraucīt.
- satika Sastapšanās, atkalredzēšanās.
- apēnošana Saules starojuma negatīvās ietekmes novēršana vasaras karstajā periodā - stiklotās siltumnīcās un lecektīs stiklus piesedz ar režģotiem koka rāmjiem, apšļaksta ar krīta vai māla suspensiju.
- vēris Sausieņu meža augšanas apstākļu tips ("Oxalidosa"), mežs, kurā aug egļu tīraudze vai egļu audze ar bērzu, apšu un baltalkšņu piemistrojumu, retāk bērzu, apšu, baltalkšņa tīraudze vai bērzu, apšu, baltalkšņu audze ar egļu piemistrojumu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- mizoties Savstarpēji apšaudīties; mizāties.
- mizāties Savstarpēji apšaudīties.
- scindapsus Scindapši.
- raibais scindapsis scindapšu suga ("Scindapsus pictus").
- apsene Sēne, apšu beka ("Boletus rufus").
- ozolene Sēne, arī apšu beka.
- apšūta karkasa siena siena no koka karkasa ar abpusēju vai vienpusēju dēļu apšuvumu un siltumizolācijas materiāla pildījumu starp karkasu un apšuvumu.
- karkasu starpsiena siena no koka karkasa, aizpildījuma un apšuvuma; statņus veido no latām vai dēļiem, apšuvumam izmanto dēļus, kokskaidu vai kokšķiedru plātnes, sausā apmetuma loksnes, aizpildījumam – izdedžus, zāģskaidu un pulverkaļķu maisījumu, izdedžbetonu, skaidbetonu, minerālvati.
- vairogu siena siena no koka vairogiem, kas veidoti no latu ietvara, siltumizolācijas materiāla pildījuma un abpusēja dēļu apšuvuma; vairogus sastiprina ar naglām un salaiduma vietu nosedz ar segdēli.
- demi-mondaine sieviete, kurai ir apšaubāms sociālais stāvoklis un tikumība.
- ausīmdzirdot skaidri samanāmi, nenoliedzami, neapšaubāmi (attiecinot uz to, kas uztverams ar dzirdi)
- acīm redzams skaidri saprotams, nenoliedzams, neapšaubāms; viegli samanāms, jūtams.
- acīmredzams Skaidri saprotams, nenoliedzams, neapšaubāms; viegli samanāms, jūtams.
- acīm redzami skaidri saprotams; neapšaubāms.
- acīm redzams (arī redzami) skaidri saprotams; neapšaubāms.
- redzams Skaidri saprotams; neapšaubāms.
- acīmredzamība Skaidrība, saprotamība, nenoliedzamība, neapšaubāmība.
- aporētiķi Skeptiķi, noliedzēji, apšaubītāji.
- skrapšēties Skrapšēt.
- skrapšķēties Skrapšķēt.
- šenijs Spalvainam kāpuram līdzīga zīda vai vilnas aukliņa dažādā krāsā, ko gatavo noaužot taftas sējumā 8-15 cm platu lentu, to sagriežot strēmelēs, izvelkot tām malējos diegus un savijot tās aukliņās, lieto apšuvēm, izšuvumiem, šaļļu, lakatu un tepiķu darināšanai, mākslīgu puķu izgatavošanai, mežģīnēm utt.
- adiantu spārnene spārneņu suga ("Fissidens adianthoides"), kas mitros mežos izplatās arī uz kritalām un koku (it īpaši apšu) stumbru pamatnes.
- viesuļuguns Spēcīga, postoša daudzu ieroču apšaudes uguns.
- apsprauslot Sprauslojot apšķiest (parasti ar siekalām).
- aizsarguguns Sprostuguns - intensīva apšaude, kas kavē pretinieka pārvietošanos.
- starptautiskā līguma slēgšana starptautisko tiesību normas tapšanas process, kas izpaužas juridiskās darbības vairākās pēctecīgās stadijās: līgumiskās iniciatīvas, iesaistīšanās pārrunās un to kārtošana, līguma teksta veidošana un tā pieņemšana, līguma autentiskuma noteikšana, piekrišanas izpausme līguma obligātumam.
- interpolācija Statistikā - dinamikas rindas nezināmo locekļu aprēķināšana vai apšaubāmo locekļu pārrēķināšana, ja zināmi pietiekami daudzi ticami locekļi.
- toponimizācija Sugasvārda pārtapšana par vietvārdu.
- toponimizēšanās Sugasvārda pārtapšana par vietvārdu.
- onimizācija Sugasvārda vai vārdkopas pārtapšana par īpašvārdu.
- onimizēšanās Sugasvārda vai vārdkopas pārtapšana par īpašvārdu.
- apšalkot Šalkojot apņemt, ietvert: apšalkt.
- šaubulīgs šaubīgs, apšaubāms.
- trītava Šaurs izkapšu trinamais soliņš ar rievu vidū.
- uguns Šaušana, apšaude; raidīto šāviņu, ložu kopums.
- ņemt Šaut (uz kādu, ko), apšaudīt (ko).
- pļaut Šaut intensīvi (par šaujamieročiem); būt intensīvam (par apšaudi).
- sēt Šaut intensīvi, nepārtraukti; būt intensīvam, nepārtrauktam (par apšaudi).
- apšķaidīt Šķaidot apšļākt, aptraipīt.
- šķaidiņi šķiedes - apšķīdušas novārītas kartupeļu šķēles vai kartupeļu biezputra ar nepilnīgi izšķīdušiem kartupeļiem.
- apšķiest Šķiežot apšļākt, aptraipīt.
- apšļakstīt Šļakstot apšļākt, aptraipīt.
- burdains Tāds, kam ir apšuvums, aprote.
- nedrošs Tāds, kam nav stingra, droša pamatojuma, apšaubāms.
- apokrifisks Tāds, kam nav zināma autorība; apšaubāms.
- mazticīgs Tāds, kas ir grūti pārliecināms (par ko), tāds, kas (ko) apšauba.
- nenoliedzams Tāds, kas ir tik patiess, pareizs, ka to grūti vai neiespējami apšaubīt, noliegt (piemēram, par faktu, atziņu).
- negrozāms Tāds, kas nav apšaubāms, apstrīdams.
- drošs Tāds, kas nerada šaubas; neapšaubāms.
- autentisks Tāds, kas saskan ar oriģinālu; tāds, kas pamatojas uz pirmavotu; neapšaubāms, ticams.
- apšaubāms Tāds, ko iespējams apšaubīt, par kā patiesumu, īstumu var šaubīties.
- neapšaubāms Tāds, kura patiesīgums neizraisa nekādas šaubas (par domu, uzskatu, faktu); tāds, ko ir grūti vai neiespējami apšaubīt.
- izlūkvienība Taktiskās izlūkošanas struktūrvienība, ko izsūta vispārējā karaspēka vienības (daļas) vissvarīgākajā virzienā, lai iegūtu ziņas par pretinieku un apvidu, gk. uzbrukumā un maršā, paredzot sastapšanās kauju.
- in statu nascendi tapšanas stāvoklī, radīšanas brīdī.
- status nascendi tapšanas stāvoklis, rašanās brīdis.
- im Werden tapšanas, rašanās stadijā.
- apskalot Tekot (kam) pāri vai garām, apšļākt (ko) - par straumi, viļņiem.
- apskalāt Tekot pāri vai garām, apšļākt (ko).
- tektoģenēze Tektoniskie procesi un kustības, kas radījuši Zemes tektoniskos veidojumus; Zemes garozas tektonisko veidojumu tapšana.
- aizodere Telpa starp sienas apšuvumu un mūri.
- panelis telpas sienas apakšējās daļas apdare (piemēram, koka plātņu apšuvums); arī plātnes šādai apdarei.
- dogmats Teoloģijā - ticības mācības pamattēze, kas obligāta visiem ticīgajiem; to uzskata par neapšaubāmu un nekritizējamu.
- apšķīst Tikt apšķiestam, aptrieptam (ar ko).
- apšļakstēt Tikt apšļakstītam.
- aizsargtornis Tornis, no kura veic apkārtnes novērošanu un uzbrūkošā pretinieka apšaudi.
- klājeniska trajektorija trajektorija, kuras kāpuma zara leņķis ir mazāks par maksimālā attāluma leņķi (artilērijas ieročiem), trajektorija, kura nepaceļas, virs mērķēšanas līnijas augstāk par apšaudāmo mērķi (strēlnieku ieročiem).
- transantroponimizācija Transonimizācijas paveids, vienas kategorijas personvārda pārtapšana par citas kategorijas personvārdu.
- transantroponimizēšanās Transonimizācijas paveids, vienas kategorijas personvārda pārtapšana par citas kategorijas personvārdu.
- transtoponimizācija Transonimizācijas paveids, vienas kategorijas vietvārda pārtapšana par citas kategorijas vietvārdu.
- transtoponimizēšanās Transonimizācijas paveids, vienas kategorijas vietvārda pārtapšana par citas kategorijas vietvārdu.
- ārējie sekrētaudi ūdens atvārsnītes (hidatodes), sagremotājdziedzeri (raksturīgi kukaiņēdājiem augiem), nektārdziedzeri (daudziem gundegu un krustziežu dzimtas augiem), arī dziedzeršūnas (bērzu, alkšņu, apšu pumpuriem) un dziedzermatiņi (pelargoniju, tabakas lapām), kas izdala gļotvielas, ēteriskās eļļas, sveķus u. c.
- koriģēšana Ugunsvadības jomā - jebkuri labojumi apšaudes datos, lai tuvinātu trāpījumus vai sprādziena vidējo punktu tuvāk mērķim.
- nošļurkstēt Uzšļakstot, apšļakstot padarīt netīru.
- apšļakstināt Vairākkārt apšļakstīt.
- šūnu konstrukcija vairākslāņu konstrukcija, kas sastāv no diviem apšuvumiem ar aizpildītāju šūnu formā (sešstūru, romba, taisnstūru u. c. formas šūnām no plānas folijas) starp tiem un ir savienota ar karkasa elementiem.
- izvairīties Vairoties panākt, ka nesastopas (ar kādu); vairoties panākt, ka nenotiek (sastapšanās).
- brudierēt Veidot rotājumu (audumā), izgriežot nelielus caurumus un tos apšujot.
- transonimizācija Vienas kategorijas īpašvārda pārtapšana par citas kategorijas īpašvārdu.
- transonimizēšanās Vienas kategorijas īpašvārda pārtapšana par citas kategorijas īpašvārdu.
- tausts vienkārša stienīšveida kontroles ierīce šķidruma līmeņa noteikšanai, parasti ar divām atzīmēm, kas norāda minimālo un maksimālo pieļaujamo līmeni. Kontrolējot šķidruma (parasti - eļļas) līmeni, spēkratiem jāatrodas horizontāli; taustu izņem, noslauka un ievieto tam paredzētajā vietā līdz galam. Izņemot taustu vēlreiz, pēc tā saslapšanas līmeņa konstatē šķidruma līmeni tvertnē un tā atbilstību atzīmēm.
- apšļāka Vienreizēja, pilnībā pabeigta apšļākšana.
- pozīcija Vieta, kur novietots karaspēks, arī atsevišķs karavīrs cīņai ar pretinieku; vieta, kur novietoti ieroči (parasti artilērija, ložmetēji) pretinieka apšaudei.
- detoponimizācija Vietvārda pārtapšana par cita veida īpašvārdu (ne vietvārdu) vai sugasvārdu.
- detoponimizēšanās Vietvārda pārtapšana par cita veida īpašvārdu (ne vietvārdu) vai sugasvārdu.
- smokings vīriešu svinību tērps - žakete ar dziļu izgriezumu priekšā un zīda audumu apšūtiem atlokiem.
- Akojuks virsotne Krievijas Altaja Republikā (_Ak-Ojuk, gora_), Šapšajas grēdas dienvidaustrumos, augstums 3608 m.
- līķis Virve, kas apšūta apkārt burām.
- apšaubāmība Vispārināta īpašība --> apšaubāms, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neapšaubāmība Vispārināta īpašība --> neapšaubāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ugunskontrole Visu ar mērķa apšaudi saistīto operāciju kontrole.
- galons Zelta vai sudraba apšuvums livrejām un galā uniformām: krāsaina svītra uz bikšu ārējās šuves.
- galūns Zelta vai sudraba apšuvums, trese, krāsaina svītra gar bikšu ārējo šuvi.
- zurvānisms Zoroastrisma herēze, saskaņā ar kuru absolūtā esamība radīja labo un ļauno, kas ir divu garu Ahiuramazdas un Anhro Mainju (ļaunais gars) tapšanas avots.
apš citās vārdnīcās:
MEV