noskrapstēt
noskrapstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noskrapstu | noskrapstam | noskrapstēju | noskrapstējām | noskrapstēšu | noskrapstēsim |
| 2. pers. | noskrapsti | noskrapstat | noskrapstēji | noskrapstējāt | noskrapstēsi | noskrapstēsiet, noskrapstēsit |
| 3. pers. | noskrapst | noskrapstēja | noskrapstēs | |||
Pavēles izteiksme: noskrapsti (vsk. 2. pers.), noskrapstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noskrapstot (tag.), noskrapstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noskrapstētu
Vajadzības izteiksme: jānoskrapst
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- , paspēju, paspēju nodomāt, dzirdot kā ārdurvīs noskrapst atslēga.
- Šoreiz būdas durvis, liekas, noskrapstēja daudz skaļāk un griezīgāk...
- Atslēga noskrapstēja vēlreiz, un jauns policists-praktikants izsauca Danti laukā.
- Spalgi noskrapstēja atslēga, un Radziņš ar Cvībaku palika vieni.
- Noskrapst atslēga, atveras durvis, un istabā tiek ielaistas divas sievietes.