Paplašinātā meklēšana

Meklējam U.

Atrasts vārdos (611):

Atrasts vārdu savienojumos (114):

Atrasts skaidrojumos (7999):

paplašinātā atmiņa _PC/AT_ un _IBM PS/2_ tipa datoros, kas izmanto _Intel 80286_ un jaunākus mikroprocesorus, pamatatmiņas paplašinājums, kuru var izmantot operētājsistēmas _MS-DOS_ vidē tikai ar speciālas programmatūras starpniecību, bet operētājsistēmu _OS/2_ un _UNIX_ vidē - bez papildprogrammu palīdzības.
exegi monumentum "Uzcēlis esmu es pieminekli" (Horācija "Odu" 3. grāmatas 30. odas sākums).
(uz)laist (arī (uz)spert) gaisā (Uz)spridzināt
Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
Bataļas klosteris 14. gadsimtā dibināts dominikāņu klosteris Portugālē, Leirijas apgabalā, liesmojošās gotikas un manuelino stilu sajaukums, 1983. g. iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
haidamaks 1919.-1920. g. pilsoņu kara laikā - Ukrainas nacionālā karaspēka karavīrs.
GPU 1922-34 politiskā policija PSRS (agrāk: čeka); no 1924 OGPU, 1934 pārtapa par Iekšlietu komisariātu, NKVD; Staļina laikā bija terora ierocis.
fizetkoks 2-4 m augsts Vidusjūras apgabala augs, saukts arī "Ungārijas dzeltenais koks", ar iedzeltenu koksni no kuras iegūst izturīgu oranždzeltenu krāsvielu.
koronavīrusi 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais vīruss "SARS-CoV-2" (saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2"), ko pazīst arī kā "Covid-19" vai vienkārši koronavīrusu.
Kroja Abavas labā krasta pieteka Ugāles pagastā, garums - 9 km
Abia Abias štats - Nigērijas administratīvi teritoriālā vienība ("Abia" / "Abia State"), administratīvais centrs - Umuahija, platība - 6320 km^2^, 2834000 iedzīvotāju (2007. g.), atrodas valsts dienvidu daļā
astainie abinieki abinieku kārta ("Urodela syn. Caudata"), kuras kāpuriem un pieaugušajiem īpatņiem ir aste, raksturīgākie pārstāvji ir tritoni
Aburgas grāvis Aburgas ezera noteka uz Lakšezeru Ventspils novada Usmas pagastā, garums - \~1 km
Astlana Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - vieta, no kuras dievs Uicilopočtli pavadīja actekus uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā; vārds "acteks" nozīmē Astlanas iedzīvotājs
Actlana Acteku dzimtene, no kurienes dievs Uicilopočtli viņus esot aizvedis uz Meksikas centrālo daļu; vārds "acteki" nozīmē - "Actlanas ļaudis"
Koatlikue acteku mitoloģijā - zemes un nāves dieviete, saules dieva Uicilopočtli māte
Miškoatls Acteku mitoloģijā - zvaigžņu un mākoņu dievs, Uicilopočtli un Kecalkoatla tēvs
Basarabjaskas rajons administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Moldovā, atrodas valsts dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Kantemiras un Čimišlijas rajonu, kā arī ar Ukrainu
vilojats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Tadžikistānā un Uzbekistānā
meģe Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Ungārijā; viens no 19 šīs valsts apgabaliem
Austrumaugšējais reģions administratīvi teritoriāla vienība Ganas ziemeļaustrumos (_Upper East_), robežojas ar Ziemeļu un Rietumaugšējo reģionu, kā arī ar Burkinafaso
župa Administratīvi teritoriāla vienība Horvātijā (līdz 1918. g.), Ungārijā (līdz 1919. g.), Čehoslovākijā (līdz 1928. g.), Krievijas Aizkarpatos (līdz 1919. g.)
Aktebes apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqtöbe oblısı_), robežojas ar Kostanajas, Karaghandi, Kizilordas, Manghistau, Atirau un Rietumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Krieviju un Uzbekistānu
Batkenas apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kirgizstānā, robežojas ar Ošas apgabalu, kā arī ar Tadžikistānu un Uzbekistānu
Altaja vilajets administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļos, robežojas ar Kazahstānu, Krievijas Altaja Republiku un Mongoliju, kā arī ar Čandzji Hueju autonomo prefektūru un Tarbagatajas vilajetu
Aksu vilajets administratīvi teritoriāla vienība Ķīnas rietumu daļā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā
Anīkšču rajons administratīvi teritoriāla vienība Lietuvā (_Anykščių rajonas_), Utenas apriņķī
maakonds Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Igaunijā, 13. gs. Igaunija iedalījās 8 šādās vienībās: Harju, Jerva, Lēnemā, Revala, Sakala, Sāmsala, Ugandi (no tā cēlies Igaunijas latviskais nosaukums), Viru
Zlēku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Zlēku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ugāles pagastā (Cirkales apkaime) un Rumbas pagastā (Pārabava), savukārt pievienota neliela Pārventas daļa, kas bija Ziru un Ēdoles pagastā
Jūrkalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Ulmāles un Užavas pagasta teritorijas
Limbažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Lādes un Nabes pagasts, daļa Umurgas pagasta (Kaijciema apkaime) un neliela daļa Stienes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Limbažu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Katvaru pagastam
Ugāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Ugāles pagastā iekļauta daļa bijušā Puzes, Piltenes un Zlēku pagasta teritorijas, savukārt bijušā Ugāles pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Usmas pagastam
Usmas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Usmas pagastā iekļauta daļa no bijušā Ugāles pagasta, kā arī neliela teritorija no bijušā Spāres, Puzes un Rendas pagasta, savukārt neliela bijušā Usmas pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ģibuļu pagastam
Afganistāna Afganistānas Islāma Emirāts - valsts Āzijas rietumu daļā (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān), galvaspilsēta - Kabula, iedalās 34 vilajetos, robežojas ar Tadžikistānu, Pakistānu, Irānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu
Ben Amera Āfrikas lielākais monolīts, Mauritānijā, Adrāras vilājā, netālu no Rietumsahāras robežas, paceļas 633 metrus virs tuksneša; tas ir pasaulē otrs lielākais monolīts aiz Uluru, Austrālijā.
ubagavieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ubogova" iedzīvotāji
Ruanda-Urundija Agrākā Beļģijas pārvaldītā teritorija ("Rwanda-Urundi", ANO aizbildniecībā 1946.-1962. g.), kopš 1962. g. Burundi un Ruanda
Domica Agtelekas alas nosaukums slovāku valodā, atrodas Slovākijas un Ungārijas robežapvidū
Baradla Agtelekas alas nosaukums ungāru valodā, atrodas Slovākijas un Ungārijas robežapvidū
Arhangajs aimaks Mongolijā (_Arhangay_), robežojas ar Bulganas, Uvurhangaja, Bajanhongoras, Dzavhanas un Huvsgula aimaku
Bajanhongora aimaks Mongolijā, robežojas ar Gobi Altaja, Dzavahanas, Arhangaja, Uvurhangaja un Dienvidgobi aimaku, kā arī ar Ķīnu
Bajanulgī aimaks Mongolijas rietumos, robežojas ar Uvsnūra un Hovdas aimaku, kā arī ar Ķīnu un Krieviju
Akmensstrauts Aiviekstes labā krasta pieteka Pļaviņu novada Aiviekstes pagastā, garums - 4 km; Upēlis
Ungurpils dzirnavezers ar apkārtējo ainavu aizsargājams dabas objekts Alojas pagastā, ietver Ungurpils dzirnavezeru un teritoriju ap to, \~66,3 m vjl., platība - 70,2 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Unguru dzirnavezers aizsargājams dabas objekts Raiskuma pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974., uzstādināts Ungura notekā Dzirnupītē, platība — 12 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,2 km, lielākais dziļums — 2,5 m
Sārnates apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta tagadējā Užavas pagastā, \~500 m uz austrumiem no Sārnates ciema, bijusi apdzīvota vidējā neolītā (3400.-2300. g. p. m. ē.)
Līksnas meteorīts akmens meteorīts, kas 1820. g. 12. jūlijā nokritis Līksnas muižas laukā (tagadējā Upmalas pagastā), masa – \~16 kg, daļa (5213 g) glabājas Ukrainas Ģeoloģijas muzejā Kijivā
jaudas koeficients aktīvās un pilnās jaudas attiecība maiņstrāvas ķēdē: cosφ= P/S=P/UI (φ – fāžu nobīdes leņķis starp spriegumu U un strāvu I)
Ālandu jūra akvatorija starp Uplandi Zviedrijā un Ālandu salām
Vorošilovska Alčevska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1931.-1961. g.
Komunarska Alčevska, pilsēta Ukrainā
Būla algebra algebra, kurā operācijas tiek veiktas ar mainīgajiem, kas pieņem divas vērtības - "patiess" vai "aplams", ko mēdz apzīmēt attiecīgi ar 1 un 0, un galvenās operācijas ir: VAI operācija (disjunkcija), UN operācija (konjunkcija), NE operācija (negācija)
kaira Alku dzimtas ģints ("Uria"), pīles lieluma jūras putni ar smailu knābi, uz sauszemes uzturas tikai ligzdošanas laikā, 2 sugas
pilieši Alojas novada Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Ungurpils" iedzīvotāji
Rūdu Altajs Altaja kalnu rietumu pazeminātā daļa Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā un Krievijas Altaja Republikā un Altaja novadā, ietilpst Ubas, Kalbas, Ulbas, Kolivaņas, tigirecas u.c. grēdas, augstums - 1200-2000 m
Ukajali Amazones pieteka Peru (sp. val. "Ucayali"), garums (kopā ar Apurimaku) - 1950 km, veidojas Andu Austrumkordiljerā, satekot Tambo (augštecē nos. Apurimaka) un Urubambai
Ubadziškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zaborjes Ubadziņš" nosaukuma variants
Zabornaja Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zaborjes Ubadziņš" nosaukuma variants
USA Amerikas Savienotās Valstis (angļu "United States of America"), valsts trīsburtu kods
Upīša memoriālmāja Andreja Upīša memoriālā muzeja struktūrvienība Skrīveru novada Skrīveros, Daugavas ielā 58
AUMM Andreja Upīša memoriālais muzejs (atsaucēs)
užanišķi Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Užanišķi" iedzīvotāji
Annenhof Annas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ukru pagasta teritorijā
UNEP ANO Apkārtējās vides programma (angļu "United Nations Environment Programme")
UNRWA ANO palīdzības orgāns palestīniešu bēgļiem (angļu "United Nations Relief and Works Agency for Palestine Refugees"), izveidots 1949; centrs Vīnē un Amānā, organizē mācības, veselības aprūpi u. c.
FAO ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ("Food and Agriculture Organization of the United Nations")
COPUOS ANO Visuma telpas izmantojuma komiteja (angļu "Committee on the Peaceful Uses of Outer Space")
UN ANO, Apvienoto Nāciju Organizācija (angļu "United Nations")
Ahangarana Anrena, pilsēta Uzbekistānā
Angrena Anrena, pilsēta Uzbekistānā
Bokovoantracita Antracita - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1962. g.
fluorescējoša apdruka apdruka, kas nav redzama parastā gaismā, bet kas fluorescē (t. i., kļūst redzama) UV gaismā
Umurga apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 5 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; vēstures avotos pirmo reizi minēta 1385. g. kā "Ubbenorghe"
Berģi apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā, sākas no Rīgas pilsētas robežas, Rīgas–Siguldas dzelzceļa labajā pusē, ietverot moteli Berģi, un turpinās līdz Upesciemam gar Rīgas robežu
Ugāle apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 27 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Ugahlen" teritorijā, pagasta centrs
Riekstukalns apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas novada Baldones pagastā, LU Radioastrofizikas observatorija
Dzegužkakts apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
Iesalkājas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
Oliņi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
Piķi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
Roperbeķi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
Serkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
Slavenes apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
Vainiži apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
Augstrozes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Schloss Hochrosen" teritorijā
Pūgaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Vilkaļi apdzīvota vieta (mazciems) Ukru pagastā
Marģitava apdzīvota vieta (mazciems) Upmalas pagastā
Dzirnavas apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Ugāles un Usmas pagastā
Amjūdze apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Usmas pagastā
Desuciems apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Usmas pagastā
Zaļais ciems apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Usmas pagastā
Usmas stacija apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Usmas pagastā
Podosinovka apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Preiļu novada Upmalas pagastā
Ķītas apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
Andriveņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Ārnīši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Ašenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Baganišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Bojāri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Bušines apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Caunes apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Dambīši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Divkle apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Dzeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Egļupe apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Kazēri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Kļavinski apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Pogas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Rusiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Upenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Vilcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Berezovka apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā
Bratiški apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā
Broduži apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā
Brokovski apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā
Čukuri apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā
Gavari apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā
Kaļvi apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā
Krīvore apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā
Ksaverinova apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā
Lauski apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā
Lielkursīši apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā
Mačāni apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā
Mazkursīši apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā
Melnā Zeme apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā
Mazie Kūrsīši apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā
Šķiļteri apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā
Svaļbiški apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā
Timenova apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā
Vanagi apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā
Vilkopa apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā
Zablūdnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā
Zaļesje apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā
Zosini apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā
Spūles apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā pie Vārkavas pagasta robežas
Vepri apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas novada Upmalas pagastā
Spūles apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā pie Upmalas pagasta robežas
Ameļciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā
Ciesengure apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā
Dzirciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā
Modes apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā
Rāpati apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā
Sirgumi apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā
Cirkale apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā 46 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas ("Zirkeln") teritorijā
Lībciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Užavas pagastā
Sārnate apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Užavas pagastā
Vendzavas apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Užavas pagastā
Dārzciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
Mežaciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
Lidlauka ciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
Saka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 50 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Upesmuižas teritorijā, pagasta centrs
Aizupes apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā; bijušie nosaukumi - Mazgavilnieki, Uzvara
Sniķere apdzīvota vieta (vidējciems) Ukru pagastā
Vārkava apdzīvota vieta (vidējciems) Upmalas pagastā
Usma apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 55 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Usmaiten" teritorijā, pagasta centrs
Māteri apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novada Ugāles pagastā
Lieplejas apdzīvota vieta (viensēta) Limbažu novada Umrgas pagastā
Aptona apdzīvota vieta ASV (_Upton_), Vaiomingas štata ziemeļaustrumu daļā
Jūniona apdzīvota vieta ASV ("Union"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Jūniona apdzīvota vieta ASV ("Union"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Jūniona apdzīvota vieta ASV ("Union"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Arka un Senāna apdzīvota vieta Francijā (_Arc-et-Senans_), Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā, kur atrodas Karaliskā sāls rūpnīca, kas kopš 1982. gada ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
Šonī apdzīvota vieta Francijā (_Chauny_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta rietumos, Uāzas labajā krastā
Gīza apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta ziemeļu daļā, Uāzas krastos
Etrē-Sendenī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Klermona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Krepīanvaluā apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Lakruā-Sentuāna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Liankūra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Muī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Nuajona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Ponsenmaksansa apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Ribēkūra-Drelēnkūra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Šantijī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Senlī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Senžistanšosē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Trolī-Breija apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Breteija apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamenta ziemeļos
Āpilatoka apdzīvota vieta Grenlandes rietumu piekrastē (_Aappilattoq_), Kāsuitsupas pašvaldībā (līdz 2008. g. - Upernavikas pašvaldībā), Bafina līča austrumu piekrastē
Akulivika apdzīvota vieta Kanādā (_Akulivik_), Kvebekā, Ungavas pusasalas rietumos
Aupaluka apdzīvota vieta Kanādā (_Aupaluk_), Kvebekas provincē, Ungavas pussalas austrumos, pie Ungavas līča
Boiseveina apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidrietumU daļā
Alghabasa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alğabas_), Rietumkazahstānas apgabalā, austrumos no Urālas (Žajikas), Kuperankati upes rietumu krastā
Alghabasa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alğabas_), Rietumkazahstānas apgabalā, rietumos no Urālas (Žajikas)
Akžajika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjayıq_), Rietumkazahstānas apgabala ziemeļos, pie Ašķisajas ietekas Urālā (Žajikā)
Čapajeva apdzīvota vieta Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabalā, Žajikas (Urālas) labajā krastā
Porečje apdzīvota vieta Krāslavas novada Bērziņu pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 70 km no Krāslavas (pa autoceļu); Upmaļi
Alnaši apdzīvota vieta Krievijā (_Alnaši_), Udmurtijas Republikas dienvidu daļā
Argaša apdzīvota vieta Krievijā (_Argaš_), Uļjanovskas apgabala rietumos
Argatjula apdzīvota vieta Krievijā (_Argat-Jul_), Tomskas apgabalā, pie Čalamas ietekas Ulujulā
Atņaša apdzīvota vieta Krievijā (_Atnjaš_), Baškortostānas Republikā, Ufas pietekas Jurjuzaņas labajā krastā
Adzjvavoma apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikas ziemeļu daļā, pie Adzjvas ietekas Usā
Beļajevka apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabalā, Urālas upes kreisajā krastā
Beloruska apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Rītupes (Utrojas) labajā krastā
Bemiža apdzīvota vieta Krievijā, Udmurtijas Republikas dienvidrietumu daļā
Baļezina apdzīvota vieta Krievijā, Udmurtijas Republikas ziemeļu daļā
Bazarnijsizgana apdzīvota vieta Krievijā, Uļjanovskas apgabala rietumu daļā
Abeza apdzīvota vieta Krievijas Komi Republikā, pie polārā loka, Usas kreisajā krastā
Aželi apdzīvota vieta Ķīnā (_Ayeli_), Siņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomā reģiona Keškeras prefektūrā
Akči apdzīvota vieta Ķīnā (_Akqi_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona rietumu daļā
Aksakmarala apdzīvota vieta Ķīnā (_Aksakmaral_), Siņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomajā reģionā
Akto apdzīvota vieta Ķīnā (_Akto_), Sjiņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomajā reģionā, Kizilsu Kirgīzu autonomās prefektūras austrumu daļā
Andirlengara apdzīvota vieta Ķīnā (_Andirlängar_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, Tarimas ieplakas dienvidu malā
Azgana apdzīvota vieta Ķīnā (_Azgan_), Siņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomā reģiona Hotenas prefektūrā
Čarkilika apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidu daļā
Nije apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidu daļā
Tatrana apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidu daļā
Vašahrī apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidu daļā
Beituņa apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala ziemeļos
Bajanbulaka apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala ziemeļrietumu daļā, Tjanšana kalnos
Akmečita apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos
Buja apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos
Karakaša apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos
Argana apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā apgabalā
Balguntaja apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, Tjanšana kalnu ielejā
Alapūla apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Ullapool_), Skotijas ziemeļrietumos, Minča šauruma piekrastē
Lohpagastela apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu Uivištadžešas salas dienvidu daļā
Alanta apdzīvota vieta Lietuvā (_Alanta_), Utenas apriņķa Molētu rajona ziemeļrietumu daļā
Andronišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Andrioniškis_), Utenas apriņķa Anīkšču rajonā
Antaļģe apdzīvota vieta Lietuvā (_Antalgé_), Utenas apriņķa Utenas rajonā
Antazave apdzīvota vieta Lietuvā (_Antazavė_), Utenas apriņķa Zarasu rajonā
Auleļi apdzīvota vieta Lietuvā (_Auleliai_), Utenas apriņķa Anīkšču rajonā
Aviļi II apdzīvota vieta Lietuvā (_Aviliai II_), Utenas apriņķa Zarasu rajonā
Bajori apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Anīkšču rajonā
Debeiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Anīkšču rajonā
Rubiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Anīkšču rajonā
Svēdasi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Anīkšču rajonā
Traupe apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Anīkšču rajonā
Viešintas apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Anīkšču rajonā
Didžasale apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa austrumos
Naujasis Dauģēlišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa austrumu daļā
Mielaģēni apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidaustrumos
Ģiedraiči apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidos
Jonišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidos
Videnišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidrietumos
Inturķe apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidu daļā
Saldutišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidu daļā
Rimše apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Ignalinas rajonā
Daugaiļi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Utenas rajonā
Sudeiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Utenas rajonā
Užpaļi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Utenas rajonā
Vižonas apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Utenas rajonā
Antaliepte apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā
Deguči apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā
Bartķišķe I apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā
Salaka apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā
Suvieka apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā
Turmanta apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā
Užtilte apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā
Balninki apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī
Kazitišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī
Kuktišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī
Kurkļi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī
Ļeļūni apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī
Naujasoda apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī
Skiemoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī
Suģinči apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī
Tauragni apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī
Tolieji apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī
Vidišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī
Vīžonas apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī
Barūnbajanulāna apdzīvota vieta Mongolijā, Ezeru ielejā, Uvurhangaja aimaka rietumos
Barūnturūna apdzīvota vieta Mongolijā, Uvsnūra aimakā
Bajangola apdzīvota vieta Mongolijā, Uvurhangaja aimakā
Bajanundura apdzīvota vieta Mongolijā, Uvurhangaja aimaka ziemeļaustrumu daļā
Batuldzī apdzīvota vieta Mongolijā, Uvurhangaja aimaka ziemeļrietumu daļā
Atalaja apdzīvota vieta Peru (_Atalaya_), Ukajali un tās kreisās satekupes Tambo kreisajā krastā
Unari apdzīvota vieta Somijā (_Unari_), Lapzemē
Laukēla apdzīvota vieta Somijā (_Urjala_), Pirkanmā reģionā
Utsjoki apdzīvota vieta Somijā (_Utsjoki_), Lapzemes ziemeļos
Andrijivka apdzīvota vieta Ukrainā (_Andriivka_), Harkovas apgabalā
Andrijivka apdzīvota vieta Ukrainā (_Andriivka_), Zaporožjes apgabalā
Antoņini apdzīvota vieta Ukrainā (_Antoniny_), Hmeļņickas apgabalā
Antoņivka apdzīvota vieta Ukrainā (_Antonivka_), Hersonas apgabalā
Arbuzinka apdzīvota vieta Ukrainā (_Arbuzynka_), Mikolajivas apgabala ziemeļu daļā
Artemivka apdzīvota vieta Ukrainā (_Artemivka_), Poltavas apgabala austrumu daļā
Askanija Nova apdzīvota vieta Ukrainā (_Askaniia Nova_), Hersonas apgabala dienvidu daļā
Babanka apdzīvota vieta Ukrainā (_Babanka_), Čerkasu apgabala dienvidrietumu daļā
Ozerne apdzīvota vieta Ukrainā (_Babele_), Odesas apgabala dienvidrietumos
Baherove apdzīvota vieta Ukrainā (_Baherove_), Kerčas pussalā
Dašava apdzīvota vieta Ukrainā ("Dashava"), Ļvivas apgabala dienvidos, dabasgāzes atradnes, gāzes vads arī uz Rīgu
Kiriļivka apdzīvota vieta Ukrainā ("Kyryllivka"), Zaporožjes apgabalā, Azovas jūras ziemeļu krastā, 3500 iedzīvotāju (2016. g.)
Jasiņa apdzīvota vieta Ukrainā, Aizkarpatu apgabala ziemeļaustrumos, Čorna Tisas krastos, 8600 iedzīvotāju (2016. g.)
Balakleja apdzīvota vieta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hliboka apdzīvota vieta Ukrainā, Čerņivcu apgabala dienvidu daļā; Adinkata (ungāru val.)
Adžamka apdzīvota vieta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā
Balabine apdzīvota vieta Ukrainā, Zaporižjas apgabalā
Akšelaka apdzīvota vieta Uzbekistānā (_Akshoʻlak_), Karakalpakstānas Republikas rietumu daļā
Bahta apdzīvota vieta Uzbekistānā, Sirdarjas vilojatā
Ālunda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Alunda_), Upsālas lēnē
Bjerklinge apdzīvota vieta Zviedrijā, Upsālas lēnē
Esterbībruka apdzīvota vieta Zviedrijā, Upsālas lēnē
Jimo apdzīvota vieta Zviedrijā, Upsālas lēnē
Knivsta apdzīvota vieta Zviedrijā, Upsālas lēnē
Sēderfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Upsālas lēnē
Sevja apdzīvota vieta Zviedrijā, Upsālas lēnē
Stūrvreta apdzīvota vieta Zviedrijā, Upsālas lēnē
Tīerpa apdzīvota vieta Zviedrijā, Upsālas lēnē
Ēregrunda apdzīvota vieta Zviedrijā, Upsālas lēnē, Botnijas līča piekrastē
Skūtšēra apdzīvota vieta Zviedrijā, Upsālas lēnes ziemeļos
Elvkārlebī apdzīvota vieta Zviedrijā, Upsālas lēnes ziemeļu daļā
Austrumkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas ziemeļaustrumu daļā (_Șığıs Qazaqstan oblısı_), administratīvais centrs — Eskemena (padomju laikā sucās Ustjkamenogorska, un šis nosaukums vēl arvien tiek lietots krievu avotos), 1442000 iedzīvotāju (2006. g.), platība — 283300 kvadrātkilometru, robežojas ar Almati, Karaghandi un Pavlodaras apgabalu, kā arī ar Krieviju un Ķīnu
Volīnijas apgabals apgabals Ukrainas ziemeļrietumos, administratīvais centrs - Lucka, robežojas ar Rivnes un Ļvivas apgabalu, kā arī ar Poliju un Baltkrieviju
Elgons Aprimis vulkāns Austrumāfrikā ("Elgon"), uz Kenijas un Ugandas robežas, augstums - 4322 m, diametrs - 15 km
Čūčs Aprimis vulkāns Balatona ezera Tihaņas pussalā, Ungārijā, augstums - 232 m vjl.
Čabs Aprimis vulkāns, augstākā virsotne Ungavas pussalā, Labradoras pussalas ziemeļos, Kanādā, augstums - 678 m
Galapagu nacionālais parks aptver Galapagu salas kopā ar piekrastes ūdeņiem, izveidots 1959. g. 7995 km^2^ platībā, 1978. g. UNESCO to pasludināja par pasaules mantojumu, 1985. g. - par biosfēras rezervātu
Lielais Fergānas kanāls apūdeņošanas kanāls Fergānas ielejā, Uzbekistānā (283 km) un Tadžikistānā (62 km), izbūvēts 1939.-1940. g., sākas Narinas upē (netālu no Učkurgānas), beidzas Sirdarjā, Hudžandas tuvumā
Ziemeļkrimas kanāls apūdeņošanas kanāls Krimas pussalas ziemeļu un austrumu daļā, Ukrainas Hersonas apgabalā un Krimas Autonomajā Republikā, sākas Kahovkas ūdenskrātuvē (Dņepra), beidzas pie Kerčas, garums — 402,6 km, izbūvēts — 1961.-1971. g., 5 atzari ar kopējo garumu 300 km, nodrošina ūdens sagādi un apūdeņošanu 1580000 ha platībā, piegādā ūdeni Feodosijai, Kerčai u. c. apdzīvotām vietām
UHL Apvienotā hokeja līga (angļu "United Hockey League") - Ziemeļamerikas profesionālā hokeja līga, izveidota 1991. gadā
UNDP Apvienoto Nāciju Attīstības programma (angļu "United Nations Development Programme")
UNESCO Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (angļu "United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization")
UNCTAD Apvienoto Nāciju konference tirdzniecības un attīstības jautājumos (angļu "United Nations Conference on Trade and Development"); dib. 1964. g., sekretariāts atrodas Ženēvā, konferences notiek katru ceturto gadu un veicina tirdzniecības un ekonomikas attīstību, īpašu uzmanību veltot jaunattīstības valstīm
UNDRO Apvienoto Nāciju Organizācija palīdzībai katastrofās ("United Nations Disaster Relief Organisation")
UNHCR Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs ("Office of the United Nations High Commissioner for Refugess")
UNECE Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisija ("United Nations Economic Comission for Europe")
UNRRA Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un rehabilitācijas aģentūra (angļu "United Nations Relief and Rehabilitation Agency"); darbojās Vācijā 1945-46, tās uzdevums bija repatriēt uz dzimteni sabiedroto karagūstekņus un deportētos civiliedzīvotājus
UNCED Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konference ("United Nations Conference on Environment and Development")
UNICEF Apvienoto Nāciju starptautiskais bērnu aizsardzības fonds (angļu "United Nations International Children's Emergency Fund")
meklēšanas kritērijs ar Būla operatoriem (piemēram, UN, VAI, NE) atdalītu atslēgvārdu kopa, kas uzdota vaicājumā, lai atrastu saistītus dokumentus vai ierakstus datu bāzē
safra Argentīnā un Urugvajā - lopu tirgus, aitu cirpšanas sezona
Beitina arheoloģiskais piemineklis Ķīnā, senpilsētas drupas tagadējā Šindžanas / Sidzjanas Uiguru autonomajā apgabalā, Džungārijas līdzenuma dienvidaustrumos
Bānčhīana arheoloģisko izrakumu vieta Taizemē, Udonthānī provinces austrumu pierobežā
ALU aritmētiski loģiskais bloks ("Arithmetic and Logical Unit")
TUC Arodbiedrību kongress ("Trade Union Congress")
Bahmuta Artemivska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1924. g.
ārvalstu ieguldījumi ārvalstu ieguldītāju izdarītie finanšu un mantiskie ieguldījumi Latvijas Uzņēmumu reģistrā reģistrētajos uzņēmumos
viesaukle Ārzemnieks, biežāk ārzemniece, kas strādā ģimenē par aukli vai veic mājsaimniecības darbu apmaiņā pret uzturu, naktsmītni un ierobežotu naudas summu (kabatas naudu). Parasti šī darbība ir apvienota ar vēlmi iepazīt attiecīgo valsti un apgūt valodu. Uz viesaukli neattiecina attiecīgās valsts darba likumus, līdz ar to nav nepieciešama darba atļauja un ar to saistīto iebraukšanas nosacījumu ievērošana
Asaru strauts Asarupe, Ušurupes labā krasta pieteka
umbilikārija asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Umbilicariaceae"), Latvija konstatēta 2 sugas
usneja Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Usneaceae"), krūmu ķērpji ar stāvu vai nokarenu, no visām pusēm mizā ietvertu laponi, 10 ģinšu, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 33 sugas
urnula Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints ("Urnula")
caudata Astaino abinieku "Urodela" nosaukuma sinonīms
acteki Astlanas iedzīvotāji - mitoloģija vēsta, ka dievs Uicilopočtli pavadījis viņus no mītiskās vietas Astlanas uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā
UPI ASV informācijas aģentūra (angļu "United Press International")
Jūta ASV štats ("Utah"), administratīvais centrs - Soltleiksitija, platība - 219 887 kvadrātkilometri, 2,78 mlj iedzīvotāju (~75% mormoņi), robežojas ar Aidaho, Vaiomingu, Kolorādo, Arizonu, un Nevadu, līdz 1822. g. teritorija piederēja Spānijai, līdz 1848. g. - Meksikai, tad mormoņi to kolonizēja un izveidoja savu valsti, kas 1850. g. kļuva autonoma teritorija, 1896. g. - štats
Hārvarda universitāte ASV vecākā universitāte ("Harward University"), dibināta 1636. g., atrodas Keimbridžā, Masačūsetsā
ASV Virdžīnu Salas ASV Virdžīnas, valsts pilnais nosaukums ("Virgin Islands of the United States")
ASV Virdžīnas ASV Virdžīnu salas (angļu _Virgin Islands_ / _Virgin Iislands of the United States_), kas ir ASV nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, atrodas Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Santakrusu, Sentomasu, Sentdžonu un 65 sīkas salas, administratīvais iedalījums - 3 distrikti, 109800 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Šarlote Amālija
Ašanti tradicionālās ēkas Ašanti civilizācijas tradicionālās ēkas (_Asante Traditional Buildings_) atrodas Ganā un ir iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā; ēkas veidotas (gk. 18. gadsimtā) no zemes, koka un salmiem, taču tās ir ļoti neaizsargātas no laikapstākļiem; saglabājušās 13 ēkas
Lībiešu tautas nams Mazirbē atklāts 1939. g. 6. augustā, celts pēc Līvu savienības ierosmes, celtniecībai ziedoja arī lībiešu atbalstītāji Igaunijā, Somijā un Ungārijā, līdz ar to šis nams kļuva par lībiešu un viņu radu tautu sadarbības simbolu
Azovas jūra Atlantijas okeāna iekšējā jūra Ukrainā (_Azovs'ke more_) un Krievijā (_Azovskoe more_), Kerčas šaurums to savieno ar Melno jūru, platība — 38000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 7 m
Sudočjes ezers atradās Arāla jūras dienvidu piekrastē, pie Amudarjas deltas 53 m vjl., Uzbekistānā, platība - 337 kvadrātkilometri (1975. g.), 20. gs. beigās izsīcis
Vainižu viduslaiku pils atradās Limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi
Anniņmuiža Atradās Rīgā, Pārdaugavā, līdz mūsu dienām saglabājusies dzīvojamā ēka (Jūrmalas gatvē 74/76), kas stipri bojāta un nolaista, kā arī regulārais parks ar liepu alejām un dīķi; muižas teritorijā uzbūvētas LU Pedagoģijas fakultātes ēkas
Augstrozes viduslaiku pils atradusies tagadējā Limbažu novada Umurgas pagastā pie Pilskalnu mājām, Limbažu-Valmieras ceļa malā, Lielezera dienvidu krastā, 35-40 m augstā paugurā
Dienvidantiļu grēda atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Dienvidamerikas Andu kalnu turpinājums, stiepjas no Ugunszemes arhipelāga caur Dienvidsendviču salām uz Antarktīdas pussalu, garums - >3500 km, dziļums - līdz 3000 m, vietām - 1000 m, virs ūdens paceļas Dienviddžordžija, Dienvidsendviču, Dienvidorkneju un Dienvidšetlendu salas
Ugandas–Unjamvezi plato atrodas Austrumāfrikas plakankalnes centrālajā daļā, gk. Tanzānijā, Ugandā, augstums 500-1500 m, plašas ieplakas (Viktorijas ezers) mijas ar lēzenām paugurainēm un atliku augstienēm
Udas grēda atrodas Austrumsajānos, Krievijas Irkutskas apgabalā un Tivas Republikā, Udas un Hamsaras ūdensšķirtne, garums — 140 km, augstums — līdz 2875 m (Triangulatoru smaile), gneisi, marmors
Aldanas kalniene atrodas Austrumsibīrijā starp Oļokmas un Učuras upi, Sahas Republikas dienvidos, vidējais augstums - 800-1000 m, lielākais 2264 m virs jūras līmeņa
Girkanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Tališa kalnu Uļasu grēdas nogāzē un Lenkorānas zemienē, platība - 29 kvadrātkilometri, augstums 50-800 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu reliktas koku (zīdakācija, Persijas dzelzskoks, dzelkva, kastaņlapu ozols) un dzīvnieku sugas, endēmi - milzu kailgliemeži, zaļvēdera ķirzakas
Paranas plato atrodas Brazīlijas plakankalnes dienvidu daļā, Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajā, Urugvajā, platība — \~800000 kvadrātkilometru, augstums, vidēji — 400-600 m, dienvidaustrumos — līdz 1870 m
Volīnijas augstiene atrodas Bugas un Korčikas upstarpā, Ukrainas rietumu daļā, garums - >200 km, platums - >80 km, lielākais augstums - 342 m vjl.
Vidusdonavas zemiene atrodas Centrālajā Eiropā, Donavas vidusteces baseinā (gk. Ungārijā), platība - \~200000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 100-200 m vjl.; Ungārijas zemiene
Ujuni solončaks atrodas Centrālajos Andos ("Salar de Uyuni"), Altiplanas dienvidos, Bolīvijā, platība - 10000 kvadrātkilometru, izveidojusies tektoniskā depresijā sena ezera vietā 3680 m vjl.
Vāveres krogs atrodas Cēsu novada Drabešu pagasta Āraišos, autoceļa Rīga-Veclaicene kreisajā pusē, apbūve sastāv no 3 mūra ēkām, kas izvietotas U veidā - simetriskā kompozīcijā ap galveno korpusu un kalēja mājas
Dalverzinas stepe atrodas Fergānas ielejā, Sirdarjas labajā krastā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, austrumos to norobežo Kuramas grēdas atzari, rietumos - Sirdarja, līdzenums 300-500 m vjl.
Donecas akmeņogļu baseins atrodas gk Ukrainas dienvidaustrumu daļā, Luhanskas un Doņeckas apgabalā un Krievijas Rostovas apgabalā, platība – >60000 kvadrātkilometru (garums rietumu-austrumu virzienā – 620 km, platums – 70–170 km)
Turkestānas grēda atrodas Hisaras-Alaja kalnu sistēmā, Alajas grēdas rietumu turpinājums (Tadžikistānā, Kirgizstānā, Uzbekistānā), garums — 430 km, augstums — līdz 5621 m
Gulotnes kalns atrodas Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Umurgas pagastā, ieapaļas formas paugurs \~200 m diametrā, absolūtais augstums - 125,4 m vjl., relatīvais augstums - 39 m
Ubānu baznīckalns atrodas iepretī Ubānu pilskalnam, Ilgas upītes gravas pretējā pusē, domājams, ka bijusi Ubānu pilskalnam atbilstoša kulta vieta, ir nostāsti, ka šeit bijusi baznīca uz kuru no pilskalna vedis ķēdēs iekārts tilts
Upembas nacionālais parks atrodas Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidu daļā Augšlomani, Augškatangas un Lulabas provincē, platība - 9500 kvadrātkilometru, dibināts 1939. g., atrodas Upembas grābenā un Mitumbas kalnu dienvidrietumos, vairāki ezeri, purvi ar papirusu audzēm, savannas, 115 zīdītāju sugu un 600 putnu sugu
Žehes kalni atrodas Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Liaoninas un Dzjiliņas provincē, platība - \~120000 kvadrātkilometru, augstums 500-1300 m ziemeļrietumos, 1000-1600 m dienvidaustrumos (Ulunšana kalns - 2050 m), nogāzes kraujas, akmeņainas
Ungavas pussala atrodas Labradoras pussalas ziemeļu daļā ("Ungava Peninsula"), starp Ungavas un Hudzona līci un Hudzona šaurumu, Kanādā, virsa pauguraina, augstums — līdz 678 m vjl., ezeri, tundra
Dienvidskotijas augstiene atrodas Lielbritānijā ("Southern Uplands"), Skotijas dienvidos, starp Skotijas zemieni ziemeļos un Peninu kalniem dienvidos, garums 180 km, platums — līdz 100 km, augstākā virsotne — 843 m
Augstrozes kompleksais dabas liegums atrodas Limbažu novada Umurgas pagastā un Kocēnu novada Dikļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 3640 ha, izveidots mazpārveidotas dabas saglabāšanai
Dņepras limāns atrodas Melnās jūras piekrastē, Ukrainā, garums — 55 km, platums pie ieejas — 4,3 km, lielākais platums — 16,7 km, dziļums — \~5 m, ietek Dņepra un Buga
Liepleju elku ozoli atrodas nelielā uzkalnā Umurgas pagastā pie Liepleju mājām, senos laikos pie šiem ozoliem ļaudis nākuši lūgt dievus un to zaros ziedojumiem kārtas lupatiņas, senāk bijuši 7 ozoli, bet 3 no tiem nokaltuši, ozolu apkārtmērs - >4 m
Tuguras pussala atrodas Ohotskas jūras rietumu piekrastē, starp Tuguras, Akadēmijas un Uļbanas līci, garums - \~100 km, platums - 1-40 km, kalnaina, augstums - līdz 929 m, meži
Uldevena pils atrodas Rembates parkā pie Daugavas, ir Indriķa hronikā pieminētā Lielvārdes novada virsaiša Uldevena pils versija, kas būvēta pēc arheoloģisko izrakumu materiāliem, kompleksā ietilpst dzīvojamās mājas ar nelielām dūmistabām, podnieku un kalēju darbnīcas; telpu iekārtojumā atspoguļota senlatviešu dzīve vēlajā dzelzs laikmetā
Volfšmita muižiņa atrodas Rīgā, Kandavas ielā 2, pārstāv Pārdaugavas baroka un klasicisma laikmeta muižiņu apbūves ansambļu tipu - mazstāvu koka apbūvi ar plašu parka un dārza teritroriju; kopš 1926. g. mjuižiņas teritorijā atrodas LU Botāniskais dārzs, apbūvē saglabājušās vairākas nelielas Botāniskā dārza vajadzībām pārbūvētas ēkas, teritoriju ieskauj žogs
Sekstu ezers atrodas Rušonas pagastā, platība - 17,6 ha; Sekstes ezers; Uzplūdu ezers
Ventas-Usmas ieplaka atrodas starp Rietumkurzemes un Austrumkurzemes augstieni, Latvijā, augstums - 30-60 m vjl., pamatiežu ieliecē limnoglaciālas smiltis un māli, viļņoti līdzenumi, pauguru grupas, Ventas ielejā plašas terases, ziemeļos - Usmas smiltāju līdzenums, purvi, skujkoku meži
Bosnijas un Horvātijas Krajina atrodas starp Savas labā krasta pietekām Vrbasu, Unu un Kupu, Dināru priekškalnē
Austrumkurzemes augstiene atrodas starp Ventas-Usmas ieplakurietumos, Zemgales līdzenumu un Rīgas smiltāju līdzenumu, Ventas un Lielupes baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 156 m vjl. (Smiltiņu kalns)
Ulbrokas muiža atrodas Stopiņu pagasta Ulbrokā, kungu māja celta ap 1800. g. un līdz mūsu dienām saglabājusies pārbūvētā veidā, tā ir klasicisma formās celta divstāvu mūra ēka ar stāvu teltsveida jumtu; mūsdienās muižas ēkās izvietots Latvijas Radio un TV centrs
Ustjurta plato atrodas Turānas zemienē, Kazahstānas dienvidrietumos un Uzbekistānas rietumu daļā, starp Arāla jūru un Garabogaza līci, vidējais augstums - 200-270 m, lielākais - 340 m vjl.
Bvindi nacionālais parks atrodas Ugandā, izveidots 1991. g., platība - 321 km^2^
Aizkarpatu apgabals atrodas Ukrainas dienvidrietumu daļā (_Zakarpats’ka oblast’_), platība – 12800 km^2^, administratīvais centrs – Užhoroda, kalnains reljefs, augstākā virsotne – 2061 m
Čatkalas rezervāts atrodas Uzbekistānā, Čatkalas grēdas rietumu atzaros, platība 353 kvadrātkilometri, augstums 1000-3200 m, dibināts 1947. g., lai saglabātu kalnu augāju un savvaļas dzīvniekus
Užavas polderis atrodas Užavas abos krastos no Sises līdz Užavai, platība — 3400 ha, maģistrālajos grāvjos ierīkoti regulatori, kas daļēji pasargā no pārplūšanas, nav sūkņu staciju
Stiklu Dižpurvs atrodas Ventspils novada Puzes un Usmas pagastā, Stiklu purvu dabas lieguma teritorijā, platība - 724 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 3,5 m
Usmas elku liepa atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā pie bijušās Usmas muižas, Elkaragā, Usmas ezera krastā, pēc nostāstiem senāk tai bijuši 9 vai pat 12 žuburi, saglabājušies tikai 2 lieli žuburi (apkārtmērs 3,8 m un 2,6 m) un daudzas atvases
Jaunvietu pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, 5 km uz dienvidiem no Ugāles, ir reljefa pacēlums starp divām 5-6 m dziļām gravām, plakumam (garums 35 m, platums 12-20 m) plānā ir noapaļotas, izstieptas trapeces forma, izteikts kultūrslānis nav konstatēts
Māteru Velnapēdas akmens atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, arheoloģiskais piemineklis (kopš 1983. g.), garums - 4,6 m, platums - 4,2 m, augstums - 1,8 m, virspusē paliela iedobe (60 x 50 cm), kuras dibenā ir vairāki mazāki iedziļinājumi
Ugāles pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, bijušajā Ugāles muižas parkā, ir reljefa izvirzījums, kas no 3 pusēm norobežots ar 2 strautu gravām, dabiski neaizsargātajā dienvidaustrumu pusē nocietināts ar 3 vaļņiem un grāvjiem, postīts 19. gs. ierīkojot muižas īpašnieku dzimtas kapus, saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas līgumā minēto apdzīvoto vietu "Ugalen"
Veckušķu svētozols atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, stumbra apkārtmērs - 1,3 m augstumā no zemes 7,6 m, tagad nokaltis, ir nostāsti, ka zem svētozola lūgts Dievs un ziedots
Užavas bāka atrodas Ventspils novada Užavas pagastā, uzbūvēta 1879. g., ir cilindrisks, 19,4 m augsts ķieģeļu mūra tornis ar balkonu un gaismas telpu, gaismas avots atrodas 46,5 m virs jūras līmeņa
Aizkarpatu zemiene atrodas Vidusdonavas līdzenuma ziemeļaustrumu daļā, Ukrainas Aizkarpatu apgabalā, līdzenums, nolaidens dienvidrietumu virzienā
Ufas plato atrodas Vidusurālos, Ufas, Jurjuzaņas un Ajas baseinā, Krievijas Sverdlovskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, garums — \~150 km, augstums — līdz 692 m, austrumu daļā beidzas ar stāvu kāpli (līdz 100 m), lēzeni paugurains reljefs, karsta procesi
stiklprofilīts Atsevišķu stikla elementu veidā izgatavots būvmateriāls, kam ir kārbveida, T veida, U veida, pusloka u. c. šķērsgriezums; var būt stiegrots ar tērauda sietu un nestiegrots, bezkrāsains vai krāsains; izmanto gaismcaurlaidīgu sienu, starpsienu un pārsegumu izveidošanai
Lielsalas purvs augstais purvs Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagastā, platība - 2019 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,5 m; Sēmes purvs
Rāķa purvs augstais purvs Limbažu viļņotajā līdzenumā, Valmieras novada Dikļu pagastā un neliela daļa arī Limbažu novada Umurgas pagastā, platība — 1228 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,5 m, kopš 1968. g. ražo pakaišu frēzkūdru; Rāķu purvs
Ašenieku purvs augstais purvs Preiļu novada Upmalas pagastā izveidojies nepietiekamas noteces dēļ pārpurvojoties ūdensšķirtnei starp Feimanku un Dubnu, tai regulāri pārplūstot; dabas liegums, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 1575 ha
Lielais Ungura purvs augstais purvs Raiskuma un Straupes pagastā, piekļaujas Ungura dienvidu galam, platība - 902 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 10 m, 320 ha platībā iegūst frēzkūdru; Unguru purvs
medžliss Augstākā likumdošanas institūcija dažās Austrumu valstīs, piemēram, Azerbaidžānā, Irānā, Uzbekistānā; madžliss
Narodnajas kalns augstākā Urālu virsotne Piepolārajos Urālos, uz Krievijas Tjumeņas apgabala un Komi Republikas robežas, augstums - 1895 m
Rada Augstākā vēlētā valsts likumdevējinstitūcija Ukrainā
Pobedas kalns augstākā virsotne Čerska grēdājā un visā Sibīrijas ziemeļaustrumu reģionā, Ulahančistaja grēdā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), augstums - 3147 m, nogāzēs - kalnu tundra
Asborna kalns augstākā virsotne Foklenda Salās (_Usbourne, Mount_), Austrumfolklendā, augstums - 705 m
Boboiobs Augstākā virsotne Kuramas grēdā, atrodas uz Uzbekistānas un Tadžikistānas robežas, augstums - 3769 m
Zargars Augstākā virsotne Nuratava kalnu grēdā Uzbekistānā, augstums - 2165 m
Sairamas smaile augstākā virsotne Talasas Alatava Ugamas grēdā, uz Kazahstānas un Uzbekistānas robežas, augstums - 4236 m
Aktavs Augstākā virsotne Tamditava kalnu masīvā Kizilkuma dienvidrietumos, Uzbekistānā, augstums - 922 m
Dženiša smaile augstākā virsotne Tjanšanā, atrodas uz Kirgizstānas un Ķīnas robežas, Kokšāltau grēdā, augstums - 7439 m; Uzvaras smaile; Zengisa smaile
Fito kalns augstākā virsotne Upolu salā, Samoa salās Klusajā okeānā, vulkānisks masīvs, augstums - 1113 m
Kertvēješs Augstākā virsotne Vērteša plato, Ungārijā, augstums - 479 m vjl.
Karusimbi Augstākais vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas, Ruandas un Ugandas robežas, augstums - 4507 m
Piedņepras augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, Dņepras un Dienvidbugas upstarpā, Ukrainā, lielākais augstums - 322 m vjl., stepe (lielākā daļa apstrādāta), vietām platlapju mežu puduri
Viduskrievijas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenumā, no Okas ielejas ziemeļos līdz Doņecas skraustiem dienvidos, Krievijā un Ukrainā, garums - \~1000 km, platums - līdz 500 km, vidējais augstums - 200-250 m, lielākais 293 m vjl.
Kučiļagrande Augstiene Brazīlijas plakankalnes dienvidos ("Cuchilla Grande"), Urugvajā, augstums - līdz 377 m
Augškamas augstiene augstiene Kamas un Čepcas augšteces baseinā Krievijā (_Verhnekamskaja vozvyšennost’_), Permas novadā, Kirovas apgabalā un Udmurtijas Republikā, augstums - līdz 337 m vjl., viļņots līdzenums
Algonkinu augstiene augstiene Kanādā (_Algonquin Upland_), Ontārio provinces dienvidaustrumos, augstums līdz 587 m
Pieazovas augstiene augstiene Ukrainā, Zaporožjes un Doņeckas apgabalā, augstums - līdz 324 m, nogāzēs saglabājusies tipčaka-kaviļu stepe
Lorensa augstiene augstiene Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos (angļu val. “Laurentian Upland”), Kanādā, neliela daļa arī ASV, aptver Hudzona līci un Hudzonas zemieni, augstums — 200-400 m, austrumu daļā (Labradoras pussalā) 600-700 m, ziemeļausrtrumu piekrastē Torngata kalni, augstums — līdz 1676 m
magnāts Augstmanis, liels zemes īpašnieks - feodālis (parasti Polijā, Ungārijā)
Lielezers Augstrozes Lielezers Umurgas pagastā
nātre augu dzimta ("Urticaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki, kam raksturīgas ar dzeļmatiņiem klātas lapas un sīki viendzimuma ziedi spurdzēs vai vārpās, 40 ģinšu, \~500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
pampero Auksts, brāzmains dienvidu vējš Argentīnā un Urugvajā, kura veidošanās saistīta ar auksto antarktisko gaisa masu ielaušanos pampās no Andu puses
AUM AUM Šinrikjo - starptautiska reliģiska budisma organizācija, kuru nodibināja 1989. g. Japānā, apvienojot sākotnējā un Tibetas budisma, indiešu un himalajiešu jogas un daoisma mācības
Burgenlande Austrijas federālā zeme, platība - 3962 kvadrātkilometri, 2811900 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Eizenštate, robežojas ar Štīriju un Lejasaustriju, kā arī ar Slovākiju un Ungāriju
Austrija Austrijas Republika - valsts Centrāleiropā (vācu valodā _Österreich_), galvaspilsēta - Vīne, iedalās 9 federālajās zemēs (Augšaustrija, Burgenlande, Forarlberga, Karintija, Lejasaustrija, Štīrija, Tirole, Vīne, Zalcburga), robežojas ar Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Itāliju, Šveici un Vāciju
Transleitānija Austroungārijas sastāvdaļa (zeme viņpus Leitas) - Ungārijas Karaliste, kurā ietilpa Ungārija, Slovākija, Horvātija, Transilvānija u. c. novadi
Pieurāli Austrumeiropas līdzenuma austrumu mala pie Urālu rietumu nogāzes, gk. Kamas un Pečoras baseinā, Krievijā
drevļani Austrumslāvu cilšu savienība; 6.–10. gs. dzīvoja Poļesjē un Labākrasta Ukrainā; 10. gs. pakļauti Kijivas Krievzemei
Zanzibāra Autonoma pavalsts Tanzānijas Apvienotās Republikas sastāvā, aizņem Unguģa (Zanzibāras) un Pembas salu Indijas okeānā, Āfrikas austrumu piekrastē, platība - 2460 kvadrātkilometru, 1193000 iedzīvotāju (2008. g.)
Friuli–Venēcija Džūlija autonoms Itālijas reģions ("Friuli-Venézia Giúlia"), atrodas Itālijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Trieste, platība - 7855 kvadrātkilometru, 1233000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Gorīcijas, Pordenones, Triestes un Udīnes, robežojas ar Venēcijas reģionu, kā arī ar Austriju un Slovēniju, dienvidos apskalo Adrijas jūra
safari rallijs autosacīkstes Kenijā (agrāk arī Tanzānijā un Ugandā) pa neslēgtiem vispārējās lietošanas ceļiem; trases garums - 3500 km (agrāk - 5000 km). Starts un finišs Nairobi
ATU Autotransporta uzņēmums (kopā ar nosaukumu vai kārtas numuru, piem., 5. ATU)
Avdejevka Avdijivka - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1991. g.
Arabata līcis Azovas jūras līcis Ukrainā (_Arabats'ka zatoka_), Krimā, Kerčas pussalas ziemeļrietumos
gandi bagandi, tauta Ugandā, Tanzānijā, val. (luganda) pieder pie Nigeras-Kongo valodām, reliģija - kristietība, arī islāms, daļa saglabājusi vietējās tradicionālos ticējumus
Baičena Baja - pilsēta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā
bairi Bakondži - tauta Kongo Ddemokrātiskajā Republikā uz Ugandā
banandi Bakondži - tauta Kongo Ddemokrātiskajā Republikā uz Ugandā
Gorjačinska Balneoloģiskais kūrorts Krievijā, Burjatijas Republikā, Baikāla austrumu krastā, 186 km no Ulanudes
BATUN Baltiešu asociācija apelēšanai ANO (angļu "Baltic Association (Appeal) to the United Nations")
Upeņi Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Upiņi" nosaukuma variants
Upini Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Upiņi" nosaukums latgaliski
Baltkrievija Baltkrievijas Republika - valsts Austrumeiropā (baltkrievu valodā "Belarus"), galvaspilsēta Minska, iedalās 6 apgabalos un 1 pilsētā, robežojas ar Krieviju, Ukrainu, Poliju, Lietuvu un Latviju
Juhnovas kultūra baltu kultūra (1. gt. p. m. ē.) Desnas bas. (Ukrainā); nelieli pilskalni upju krastos, virszemes mājokļi; mirušie sadedzināti; lopk., zemk., zveja; bijuši kontakti ar skitiem
upenieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" iedzīvotāji
upenieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Upetnieki" iedzīvotāji
upetnieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Upetnieki" iedzīvotāji
Upenīki Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" nosaukuma variants
bahuti Bantu tauta Ruandā un Burundi, kā arī Zairā (Kongo Demokrātiskajā Republikā) un Ugandā; vahuti
Struncene Baņgevas lejteces kreisais atzarojums Ventspils novada Usmas pagastā, ietek Usmas ezerā; Struncele; Strautupīte
ņero Baņori - tauta Ugandā
ņoro Baņori - tauta Ugandā
Ječupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas, Rucavas un Nīcas pagastā, garums - 26 km, kritums - 31 m, izveidojas, Dunikas pagastā pie Sikšņiem satekot melorācijas grāvjiem, gultne regulēta, lejtecē iedambēta, senāk ietecējusi Toselē, bet 20. gs. 30. gadu beigās ievadīta Bārtā; Krista; Kriste; Kristupe; Upita; Upīte
rundi Barundi - tauta, Burundi pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Tanzānijā, Zairā, Ugandā, Ruandā; valoda pieder pie bantu valodām, ticīgie - kristieši
Baškortostāna Baškortostānas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas austrumos, platība - 142900 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Ufa, 4057000 iedzīvotāju (2009. g.)
uzvarieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Uzvara" iedzīvotāji
Dvari Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Uzvara", kas izveidojusies Dvaru muižas ("Dwarn") teritorijā, bijušais nosaukums
rūsas sēnes bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu klases rinda ("Uredinales"), pēc barošanās veida ir obligāti parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, to ierosinātās augu slimības sauc par rūsām, rindā 126 ģ., \~5000 sugu, Latvijā konstatēta 21 ģ., >240 sugu
melnplaukas sēnes bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu rinda (“Ustilaginales”), parazītiskas sēnes, kas attīstās uz augstāko augu lapām, stublājiem, ziediem, retāk uz saknēm, 48 ģintis, \~850 sugu, Latvijā konstatēts 15 ģinšu, 77 sugas
Bekabada Bekoboda - pilsēta Uzbekistānā
Begovata Bekoboda - pilsēta Uzbekistānā, tās nosaukums līdz 1964. g.
Osipenko Berdjanskas pilsētas (Ukrainā) nosaukums 1939.-1958. g.
Berezovka Berezivka – pilsēta Ukrainā
Arteks Bērnu atpūtas nometne Ukrainā, Krimas pussalas dienvidos, Melnās jūras krastā, padomju laikā pazīstama kā "Vissavienības pionieru nometne"
Biruni Berunija - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā
Birunija Berunija - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā
upmalieši Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Upmaļi" iedzīvotāji
Valks Bērzkalnupe, Užavas pieteka
Beveronia Beveronija - Latvijas Universitātes studentu korporācija
lenčkrekliņš bezaizdares pārmaucamais augšģērbs bez piedurknēm no paplānas trikotāžas drānas; valkā tieši uz miesas, sākotnēji apakšveļas, tagad arī virsdrēbju sastāvā; U krekliņš
Ubsunūrs Beznoteksāļezers Mongolijas ziemeļrietumos un Krievijā (Tivas Republikā), Lielo ezeru ieplakā (mongoļu val. "Uvs Nuur") 753 m vjl., platība - 3350 kvadrātkilometru, garums - 85 km, platums - līdz \~80 km, maksimālais dziļums - 20 m
Sarikamišas ezers beznoteksāļezers Turkmenistānā un Uzbekistānā platība — 2850 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 40 m
Arāla jūra beznoteksāļezers Uzbekistānā un Kazahstānā (_Orol dengizi_), atrodas Turānas zemienes rietumos, bija 4. lielākais ezers pasaulē, bet pēc 20. gs. 60. gados sāktās Amudarjas un Sirdarjas ūdeņu izmantošanas mākslīgajai apūdeņošanai ūdens pieplūde samazinājās un līdz 2000. g. jūras ūdens līmenis bija pazeminājies par 20 metriem, pirmo reizi minēta 10. gs. arābu tekstos, kā Horezmas ezers
Bobrka Bibrka - pilsēta Ukrainā
Jelgavas cukurfabrika bija pārtikas ražošanas uzņēmums, akciju sabiedrība, kas ražoja no cukurbietēm cukuru. Uzņēmums atradās Cukura ielā 22, Jelgavā, dibināts 1926. gadā kā privāta akciju sabiedrība, nākamajā gadā tas kļuva par valsts uzņēmumu, 1995. gadā ieguva akciju sabiedrības statusu, kas beidza pastāvēt 2007. g.
Gailīši Bijusī apdzīvotā vieta (mazciems) Bauskas novadā, kas tagad iekļauta lielciema Uzvara sastāvā, pēc kuras 1945. g. dots nosaukums ciemam un vēlāk (no 1990. g.) pagastam
Ubangi-Šari Bijusī Francijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Ubangi-Chari"), tās nosaukums līdz 1958. g. 1. decembrim, tagadējā Centrālāfrikas Republika
Pridņeprovska Bijusī pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, Čapļi salā (Dņeprā), tagad iekļauta Dņepropetrovskas sastāvā
Klīversala Bijusī sala Daugavas lejtecē, Rīgā, Pārdaugavā, garums bija 0,9 km, platums - 0,4 km, augstums - līdz 2,5 m, pastāvēja līdz 19. gs., kad attekas, kas salu norobežoja no purvainajām pļavām (tagad Uzvaras parka teritorija), aizsērēja un tika aizbērtas
honvedi Bijušajā Austroungārijā - ungāru karaspēka daļa, kas bija pakļauta nevis visas ķeizarvalsts, bet gan Ungārijas ministrijai
Franču Ekvatoriālā Āfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiskā apvienība Centrālajā Āfrikā ("Afrique Equatoriale Francaise"), kurā ietilpa Čada, Gabona, Ubangi-Šari (tagadējā Centrālāfrika), Franču Kongo jeb Viduskongo (tagadējā Kongo Republika), kas visas kopš 1960. g. ir neatkarīgas valstis
Bika Bika masīvs – kalnu masīvs Ungārijas ziemeļos; Biks
Upesmuiža Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" bijušais nosaukums
Bila Cerkva Bilacerkva, pilsēta Ukrainā
Belgoroda-Dņestrovska Bilhoroda-Dņistrovska – pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1944.–1991. g.
Belicka Bilicke – pilsēta Ukrainā
Belopoļje Bilopiļļa – pilsēta Ukrainā
Belozerska Bilozerske – pilsēta Ukrainā
Birznieku ezers Bisnieku ezers Umurgas pagastā
Bobriņeca Bobrineca - pilsēta Ukrainā
Bobrovicja Bobrovica - pilsēta Ukrainā
Bogoduhova Bohoduhiva - pilsēta Ukrainā
Boguslava Bohuslava - pilsēta Ukrainā
Jencelis Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novada Umurgas pagastā, garums - 8 km; Enceļupe; Endzeļupe; Eņģeļupe
Miežupīte Braslas labā krasta pieteka Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā, lejtecē arī šo pagastu robežupe; Mazupīte
Dimza Braslas pietekas Divupes labā satekupe Cēsu novada Stalbes pagastā, izteka Limbažu novada Umurgas pagastā
urdzieši Braslavas pagasta apdzīvotās vietas "Urga" iedzīvotāji
Spuļu ezers Bratišku ezers Upmalas pagastā
Spūļu ezers Bratišku ezers Upmalas pagastā
Braciška ezers Bratišku ezers Upmalas pagastā
ipekakuaņa Brazīlijas auga "Rubiaceae" dzimtai piederīgā balti un sīki ziedoša puskrūma "Uragoga (Cephalis) Ipecacuanha Baill." sakne, ar alkaloida saturu, kura dēļ lietota ārstniecībā
Brazīlija Brazīlijas Federatīvā Republika - lielākā valsts Latīņamerikā, Dienvidamerikas austrumos (portugāļu valodā "Brasil"), aizņem pusi kontinenta teritorijas, ietver 26 štatus un 1 federālo distriktu (galvaspilsēta - Brazilja), robežojas ar Urugvaju, Argentīnu, Paragvaju, Bolīviju, Peru, Kolumbiju, Venecuēlu, Gajānu, Surinamu un Gviānu, kā arī ar Atlantijas okeānu
BThU Britu siltuma vienība (angļu "British Thermal Unit") - siltuma daudzums, kas nepieciešams 1 angļu mārciņas ūdens sasildīšanai par 1 grādu Fārenheita tad, kad ūdens ir visblīvākais
adresātu saraksta serveris Majordomo brīvprogrammatūras adresātu saraksta serveris, kas darbojas _UNIX_ vidē. Kad e-pasts tiek nosūtīts kādam no _Majordomo_ adresāta saraksta, tas automātiski tiek pārsūtīts visiem adresātu saraksta dalībniekiem
maidāns brīvs laukums austrumzemju pilsētās (arī Krievijas dienvidu apvidos un Ukrainā) vai to apkaimē sapulcēm, tirgum un izpriecām
kazaks brīvs, parasti no dzimtkunga aizbēdzis, vīrietis Krievijas nomaļu apgabalos (no 14. līdz 17. gadsimtam), kurš izpildīja arī robežu apgabalu apsardzes dienestu; arī kareivis Ukrainas Tautas Republikas un Ukrainas Valsts militārajos formējumos 19. un 20. gadsimtā
grizlilācis Brūnā lāča pasuga ("Ursus arctos horribilis"), kas dzīvo kalnainos Ziemeļamerikas apvidos
Rietumbuga Buga, upe Ukrainā, Baltkrievijā un Polijā
Buhara Buhāra - pilsēta Uzbekistānā
Krasnogvardeiska Bulunghura, pilsēta Uzbekistānā, tās nosaukums līdz 1991. g.
U Burtu U (angļu "under" - "zem") kopa ar cipariem (parasti 14-23) lieto, lai norādītu jauniešu komandas vecumgrupu
mickāt BUrzīt, spaidīt
usnīnskābe C~18~H~16~O~7~, antibiotiska viela, ko iegūst no ķērpja "Usnea barbata"
umbeliferons C9H6O3, viela, kas sastopama vairākos "Umbelliferae" dzimtas augos; lieto ultravioletā starojuma absorbēšanai pretsaules krēmos un losjonos
salmu celuloze celuloze, ko ražo rajonos, kur nav koksnes, bet ir daudz salmu (Ukrainā, Pievolgā, Rietumeiropā, ASV)
Bangi Centrālāfrikas Republikas galvaspilsēta, osta Ubangi labajā krastā, 552000 iedzīvotāju (2007. g.), universitāte (dibināta 1970. g.)
CPU Centrālais procesors (angļu "Central Processing Unit")
Balatons Centrāleiropas lielākais ezers, atrodas Ungārijā, Vidusdonavas līdzenumā, 105 m vjl., platība - 59600 ha, garums - 78 km, lielākais platums - 12 km, lielākais dziļums - 11 m
upeskalnieši Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Upeskalni" iedzīvotāji
riobiksītes cieši piekļāvīgas mazbiksītes, kuru piegriezumam augšmalā raksturīgs taisns vai U veidā ieliekts pavēderes griezums, bet lejasmalā - gandrīz līdz sānu augšmalai augšup izliekti izgriezumi, kas iluzori pagarina kājas
CFI Cietvielu fizikas institūts (LU)
Ņižņaja Cipa Cipas nosaukums posmā no Baunta ezera līdz Uakitas ietekai
ķēvādietis Citu ļaužu dotā iesauka, palama vainižniekiem (Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiži" iedzīvotājiem)
Aļoški Cjurupinska - pilsētas Ukrainā nosaukums līdz 1928. g.
Čupči Čepca - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums udmurtu valodā
Šimbaja Čimboja - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpastānas Republikas centrālajā daļā
Čugujeva Čuhujiva - pilsēta Ukrainā
Montanja Dabas apgabals Andu priekškalnēs (sp. val. "La Montana"), uz austrumiem no Ukajali upes, Peru, grēdu augstums - 400-600 m
Upstarpa Dabas apgabals Laplatas zemienē, starp Paranas un Urugvajas upi, Argentīnā, ziemeļu daļā pārpurvota zemiene (augstums - 60-70 m), centrā un dienvidos - viļņots līdzenums (90-100 m), subtropu klimats; Entreriosa; Mezopotāmija
Spāres pauguraine dabas apvidus Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, uz austrumiem no Usmas ezera, platība — 120 kvadrātkilometri, lielākā daļa Talsu novadā, dienvidu gals — Kuldīgas novadā
Ventavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, aizņem 18-26 km platu un 45 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, platība — 134900 ha, robežojas ar Irves līdzenumu, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu, Piemares līdzenumu
Irves līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, aizņem 3-15 km platu joslu Kurzemes pussalas ziemeļu malā, to apskalo Baltijas jūra, Irbes šaurums un Rīgas līcis, robežojas ar Ventavas un Engures līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
Kurmāles pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, platība — 52000 ha, garums ziemeļu dienvidu virzienā — 30 km, platums — 24 km, ziemeļrietumos robežojas ar Piejūras zemienes Piemares līdzenumu, ziemeļos — ar Kursas zemienes Ugāles līdzenumu, austrumos — ar Pieventas līdzenumu, dienvidos plašs pazeminājums to atdala no Bandavas pauguraines, dienvidrietumos — ar Apriķu līdzenumu
Taurkalnes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 1389 kvadrātkilometri, robežojas ar Upmales paugurlīdzenumu, Lejasdaugavas senleju, Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalni un Viduslietuvas zemieni (Lietuvā)
Zemgales līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidu daļā, platība — 289500 ha, robežojas ar Tīreļu līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu, Vadakstes līdzenumu, Jonišķu līdzenumu Lietuvā, Austrumkursas augstienes Lielauces pauguraini un Spārnenes viļņoto līdzenumu
Tīreļu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 155200 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu un Zemgales līdzenumu
Ropažu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 76100 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Idumejas augstienes Gaujas senleju, Madlienas nolaidenumu un Daugavu, kas to šķir no Upmales paugurlīdzenuma un Tīreļu līdzenuma
Vanemas pauguraine dabas apvidus Ziemeļkursas augstienes dienvidaustrumu daļā, platība — 90600 ha, garums — 56 km, platums — 10-28 km, robežojas ar Dundagas pacēlumu, Piejūras zemienes Engures līdzenumu, Austrumkursas augstienes Abavas senleju un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
Ciriša ezera salas dabas liegums Aglonas pagastā, ietilpst dabas parkā "Ciriša ezers", valsts aizsardzībā kopš 1931. g. ir Upursala un Ošu sala, kopš 1977. g. - Ciriša salas (līdz 1999. g. botāniskais liegums), Upursalā (16 ha) konstatētas 264 augu sugas, Ošu jeb Jokstu salā (15 ha) - 257 augu sugas, Liepu salā (1,3 ha) - 106 augu sugas. Alkšņu sala (1 ha, 55 augu sugas), Mazā alkšņu sala (0,6 ha, 62 augu sugas), Laiviņu sala (0,7 ha, 52 augu sugas), Akmeņu sala (0,4 ha, 38 augu sugas) un Jaunā sala (0,3 ha, 28 augu sugas) regulāri pārplūst un ir apaugušas ar krūmiem
Lielais Mārku purvs dabas liegums Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Daukstu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 929 ha, centrālā daļa akačaina, apaugumā konstatētas vairākas aizsargājamas sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; Ušuru purvs
Orlovas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Lazdulejas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. platība — 2701 ha, akačains un lāmains purvs, ietver Orlovas ezeru, ligzdo daudzas putnu sugas; Orlovas-Ušķinieku purvs; Ērgļu purvs
Maizezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 65 ha, izveidots 1999. g., lai aizsargātu minerālvielām nabadzīgās augtenēs augošos augus, neskartos purvus un slīkšņas
Purgaiļu purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu un Umurgas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 340 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas (arī aizsargājamās sugas - dzērve, dzeltenais tārtiņš, purva tilbīte)
Pāces pļavas dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās, augu sugām bagātās atmatu pļavas kaļķainās augsnēs
Plunču ezera meži dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, liegumā ietilpst Pluncezers un tā mežainā apkaime, izveidots, lai aizsargātu boreālos mežus, slīkšņas un pārejas purvu, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas lakstaugu un sūnu sugas
Stiklu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagstā un Ventspils novada Puzes un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6636 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu un mežaudžu biotopus, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Popes zāļu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Popes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 78 ha, tajā ir Eiropas nozīmes biotopi: pļavas ar kaļķainām, kūdrainām vai mālainām augsnēm, purvainas bērzu, egļu un priežu audzes, ar kaļķi bagāti avoksnāji, aug vairākas retas un aizsargājamas augu sugas
Puzes smilšu krupja atradne dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Puzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8 ha, izveidots Latvijā reti sastopamā smilšu krupja aizsardzībai
Pluču tīrelis dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Ugāles un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 740 ha, ietilpst 3 nelieli purvi, ir liela biotopu daudzveidība, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Pelcīšu purvs dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 56 ha, ir vairāki pārejas purvu un kaļķaino zemo purvu nogabali, slīkšņas, savdabīgi biotopi
Piešdanga Dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Zlēku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 10 ha, ietilpst avoksnājs Ventas labā krasta nogāzē un tam piegulošā teritorija, ir Latvijā vienīgā aizsargājamās lielās kosas atradne, konstatēts >360 sēklaugu un paparžaugu sugu
Užavas augštece dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Alsungas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 688 ha, iekļauts mazāk pārveidotais Užavas palienes posms aa applūstošu pļavu biotopiem, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Raķupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā (austrumu daļa), valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 2204 ha, izveidots, lai aizsargātu boreālu mežu, amatu, kaļķainu augšņu un palieņu pļavu biotopus
Sārnates purvs dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Jūrkalnes un Užavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 1423 ha, izveidots, lai aizsargātu dažādus nozīmīgus biotopus; Pāzis
Užava Dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas pagastā, Užavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3012 ha, teritorija aizņem \~1 km platu un \~4 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, īpaši aizsargājami ir jūrmalas un pelēko kāpu biotopi, konstatētas daudzas retas augu sugas
Paņemūnes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmalas paugurlīdzenumā, Bauskas novada Brunavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 800 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros un pārmitros lapu koku biotopus, ir nozīmīga putnu ligzdošanas vieta, konstatētas daudzas retas putnu sugas
Vāveres ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 225 ha, ietilpst ezers, purvs ap to un slapjās melnalkšņa audzes tā apkārtnē, purvā ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatēta arī aizsargājama spāru dzimtas suga - spilgtā purvspāre ("Leucorrhinia pectoralis")
Ukru gārša dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Bukaišu un Ukru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1135 ha, izveidots, lai aizsargātu Zemgales līdzenumam raksturīgo platlapju mežu, kurā aug gobas, liepas, kļavas, oši, ozoli, vīksnas, ligzdo vairākas aizsargājamas putnu sugas
Kalēju tīrelis dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Upmales līdzenumā, Gribas tīreļa rietumu daļā, Bauskas novada Vecumnieku pagastā, zemais purvs, platība — 35,6 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Abavas ieleja dabas parks (līdz 1999. g. — kompleksais dabas liegums), atrodas Austrumkursas augstienes ziemeļu daļā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā; platība — 6697 ha; valsts aizsardzībā kopš 1957. g.
Abavas senleja dabas parks Austrumkursas augstienes ziemeļu daļā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, platība - 67 kvadrātkilometri, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., paplašināts 1977. g.
Užavas lejtece dabas parks Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas un Ziru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 1434 ha, iekļauta daļa no Užavas poldera, kas izbūvēts 20. gs. 60. gados, izveidots, lai aizsargātu caurceļojošos un ligzdojošos putnus
Altajs-Zelta kalni dabas piemineklis Altaja kalnos (_Altaj-Zolotye gory_), pie Kazahstānas, Ķīnas un Mongolijas robežas, iekļauts UNESCO aizsargājamo dabas objektu sarakstā; platība - 881238 ha
Augšsvanetija dabas piemineklis un tūrisma objekts Gruzijā (_Upper Svaneti_), Mergelijas-Augšsvanetijas mhares ziemeļaustrumu daļā
Rietumkursas augstiene dabas rajons Latvijas rietumu daļā, platība — 330700 ha, garums — 117 km, platums — 24-50 km, robežojas ar Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu un Piemares līdzenumu, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu un Pieventas līdzenumu, Ventas ieleja to atdala no Austrumkursas augstienes un Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma
Ziemeļkursas augstiene dabas rajons Rietumlatvijā, aizņem ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā orientētu, 90 km garu un 10-28 km platu joslu Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, platība - 160200 ha, ietver Dundagas pacēlumu un Vanemas pauguraini, robežojas ar Piejūras zemienes Irves un Engures līdzenumu, Austrumkursas augstienes Abavas senleju un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
Kursas zemiene dabas rajons Rietumlatvijā, platība — 271200 ha, garums ziemeļu dienvidu virzienā — 90 km, platums — no 48 km ziemeļu daļā līdz 16 km dienvidu daļā, iedala 2 dabas apvidos — Ugāles līdzenumā un Pieventas līdzenumā
Zaaminas rezervāts dabas rezervāts Uzbekistānā, Turkestānas grēdas rietumu daļas ziemeļu nogāzē, platība - 105 kvadrātkilometru, augstums - 1800-3500 m, dibināts 1960. g., lai saglabātu dabas kompleksus
luminiscences mikroskopija dabiski luminiscentu vai ar fluorohromiem krāsotu objektu izpēte, apgaismojot tos ar īsviļņu (UV) gaismu; priekšrocības: liels kontrasts, raksturīgs attēls; izmanto mikrobioloģijā, virusoloģijā, histoloģijā u. c.
ustieši Dagdas novada Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Ustje" iedzīvotāji
ustjieši Dagdas novada Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Ustje" iedzīvotāji
Puzes pagasta teritorija daļa no pirmskara pagasta teritorijas (Modes apkaime) pievienota tagadējam Ugāles pagastam
melnās komponentes pievienošana darbība krāsu dalīšanas procesā, kas ir pretēja UCR jeb melnās komponentes aizstāšanai
Šišaldins Darbīgs vulkāns lielākajā no Aleutu salām, Unimakas salā, ASV, augstums - 2860 m
Njamlagira Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3058 m
Njiragonga Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3470 m
caurspīdīgs demantoīds dārgakmens, Urālu hrizolīts
tīkls UUCPNET datoru tīkls, kas izveidots galvenokārt no datoriem, kuri strādā operētājsistēmas _UNIX_ vidē, un izmantojot programmu _UUCP_, nodrošina jaunumu un elektroniskā pasta ziņojumu apmaiņu starp tā lietotājiem
DSU datu pakalpojumu bloks (angļu "Data Service Unit")
bloks DSU datu pakalpojumu bloks (angļu "Data Service Unit")
urbānišķi Daugavpils novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Urbānišķi" iedzīvotāji
DPU Daugavpils Pedagoģiskā universitāte (tagad - Daugavpils Universitāte)
DPI Daugavpils Pedagoģiskais institūts (tagad - Daugavpils Universitāte)
Daurija Daurijas zeme - krievu dotais nosaukums Aizbaikālam un daļēji Pieamūrai (Šilkas, Arguņas, Zejas, Burejas, daļēji Sungari un Usuri baseins), kurā līdz XVII gs. vidum dzīvoja gk. dauri (dahuri); vēlāk šis nosaukums saglabājās gk. Aizbaikālam
universāli Deklaratīvi programmatiska rakstura aicinājumi, kurus 1917. un 1918. g. publicēja Ukrainas Centrālā rada
jūrassīpols Dekoratīvs sīpolaugs ("Urginea maritima"), kas ir lielākais sīpolaugs, kas jāstāda saulainā vietā, smilšainā augsnē un regulāri jālaista
upenieši Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Upesmuiža" iedzīvotāji
upesmuizieši Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Upesmuiža" iedzīvotāji
upesmuizišķi Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Upesmuiža" iedzīvotāji
Denava Denova - pilsēta Uzbekistānā
Artigasa departaments Urugvajā (_Artigas_), valsts ziemeļos, robežojas ar Salto departamentu, kā arī ar Argentīnu un Brazīliju
Sudista Desnas labā krasta pieteka Ukrainā (Čerņigovas apgabalā), augštece Krievijā (Brjanskas apgabalā) - Sudosta
zirnekļpērtiķis Dienvidamerikas tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Ateles"), ļoti garas ekstremitātes (priekšējās garākas nekā pakaļējās), reducējies īkšķis, labi attīstīta tvērējaste; dzīvo baros koku lapotnē, ēd augļus un lapas, no Meksikas līdz Urugvajai
Hornas rags Dienvidamerikas visvairāk uz dienvidiem izvirzītais punkts (sp. val. "Cabo de Hornos"), kas atrodas Hornas salā Ugunszemes arhipelāgā Čīlē
Dienvidsudāna Dienvidsudānas Republika - valsts Āfrikas vidienā (angļu val. "South Sudan"), kas atdalījās no Sudānas 2011. g. 9. jūlijā, platība - 619745 kvadrātkilometri, 8,26 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džūba, administratīvais iedalījums - 10 vilājas, robežojas ar Sudānu, Etiopiju, Keniju, Ugandu, Kongo Demokrātisko Republiku un Centrālāfrikas Republiku
Mercosur Dienvidu kopējais tirgus (Argentīna, Brazīlija, Urugvaja un Paragvaja; "Mercado Comun del Sur")
giganti Dieviem un kiklopiem radniecīgi milži sengrieķu mitoloģijā, Gajas un Urāna dēli
DUA direktorija lietotāja aģents (angļu "Directory User Agent")
Balhani Divas kalnu grēdas abos Uzbojas krastos, Turkmenistānā, kaļķakmeņi, merģeļi, nogāzes saposmotas, tuksnesis
luo Divas nilotu tautu grupas: dienvidluo (gk. Ugandas ziemeļrietumos) un ziemeļluo (Dienvidsudānā un Etiopijas rietumos)
čemurzieži Divdīgļlapju klases dzimta ("Apiaceae syn. Umbelliferae"), pie kuras pieder lakstaugi, retumis krūmi ar sīkiem ziediem čemuros vai galviņās
goba Divdīgļlapju klases dzimta ("Ulmaceae"), vasarzaļi koki, retāk krūmi, 18 ģinšu, Latvijā sastopama 1 ģints, dažas sugas introducētas
perlamutrene Dižgliemeņu dzimtas ģints ("Unio"), gliemis ar biezu divvāku čaulu, kam ir slēdzene, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
Dņepropetrovska Dnipro - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1926.-2016. g.
Kamjanka Dņepras Kamjanka - Kamjanka-Dņiprovska, pilsēta Ukrainā
Desna Dņepras kreisā krasta pieteka Krievijas rietumos (Smoļenskas un Brjanskas apgabalā) un Ukrainas ziemeļu daļā, garums 1130 km, ietek Dņeprā augšpus Kijivas, izteka Smoļenskas augstienē
Samara Dņepras kreisā krasta pieteka Ukrainā, garums - 311 km, sākas Doņecas skraustā, ietek Dņepras ūdenskrātuvē pie Dņepropetrovskas
Kamenska Dņeprodzeržinska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1936. g.
Dņipropetrovska Dņepropetrovska - pilsēta Ukrainā
Jekaterinoslava Dņepropetrovska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1787.-1796., 1802.-1918. un 1919.-1926. g.
Novorosijska Dņepropetrovskas pilsētas (Ukrainā) nosaukums 1796.-1918. g.
Sečeslava Dņepropetrovskas pilsētas (Ukrainā) nosaukums 1918.-1919. g.
udzenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Udze" iedzīvotāji
upenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" iedzīvotāji
upenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Upesmuiža" iedzīvotāji
Upīša dārzs Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Pētera Upīša dārzs-muzejs" nosaukuma variants
raupšenieki Dobeles novada Ukru pagasta apdzīvotās vietas "Raupšas" iedzīvotāji
Ziemeļu Doņeca Donas labā krasta pieteka Doņeca, kas Ukrainā saucas Siverskijdoņeca
Doneca Donas labā krasta pieteka Krievijā un Ukrainā (kur saucas "Siverskijdoneca"), garums – 1053 km, sākas Viduskrievijas augstienē
Kilija Donavas deltas ziemeļu atzars, garums - 103 km, Rumānijas un Ukrainas robežupe visā garumā
Sireta Donavas kreisā krasta pieteka Ukrainā un Rumānijā (rumāņu val. "Siret"), garums - 726 km, izteka Austrumkarpatos, ieteka augšpus Galacas, Ukrainā saucas Sereta
Kiļija Donavas ziemeļu atzars tās deltā, garākā posmā Ukrainas un Rumānijas robežupe, kreisajā krastā tāda paša nosaukuma pilsēta un osta
Staļina Doņecka - pilsētas Ukrainā, tās nosaukums 1924.-1961. g.
Juzovka Doņeckas pilsētas (Ukrainā) nosaukums 1917.-1924. g. un ciemata nosaukums 1869.-1917. g.
Hutormihailovska Družbas pilsētas Ukrainā, Sumu apgabalā, nosaukums līdz 1962. g., kad tai piešķirtas pilsētas tiesības un mainīts nosaukums
Kalupe Dubnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas un Preiļu novadā, garums - 32 km, kritums - 16 m, sākas Gerlaku purvā, tek cauri Lielajam un Mazajam Kalupes ezeram; Kalupka; Koluika; augštecē Odze, Uda, Ūda, lejtecē Dubenca, Lazdānu strauts
Egļupe Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Upmalas pagastā, augštece Līvānu novada Sutru pagastā, garums – 6 km
Diukle Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Upmalas pagastā, augštece Līvānu novada Sutru pagastā, garums 8 km; Dūklis
Dunapentele Dunaūvjāroša - pilsētas Ungārijā senāks nosaukums
Dūņu ezers Dūņezers, ezers Puzes un Ugāles pagastā
meisterzingeri Dzejnieki un dziesminieki vācu pilsētās kuri savienojās sevišķos pulciņos un skolās ar saviem statūtiem; 17. gadsimtenī viņi sāka izzust, bet beidzamo skolu slēdza tikai 1839. gadā Ulmā
Izvalta Dzelzceļa stacija Krāslavas novada Izvaltas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Krustpils-Indra, 247 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1869. g. ar nosaukumu "Malinowka", no 1920. g. saucās Malinova, no 1921. g. - Uzvaldi, tagadējais nosaukums kopš 1925. g.
Romanova bazārs dzīvojamo ēku komplekss Rīgā, starp Avotu, Lāčplēša (senāk Romanova) un E. Birznieka-Upīša ielu, uzbūvēts 1909. g., ietilpst 6 nami ar pagalma korpusiem
Džarkurgāna Džarkerghona - pilsēta Uzbekistānā
Džizaka Džizaha - pilsēta Uzbekistānā
jaunumi e-raksti, kas tīklā "Usenet" tiek nosūtīti intereškopām
Uto ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete, dieva Ra Acs un faraona sargātājdieviete, kuras svētie dzīvnieki bija kobra un mangusts, kulta centrs bija Buto pilsēta (Nīlas deltā); Uadžeta
Kezleva Eipatorija - pilsēta Ukrainā, Krimā
Frontex Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām ("European Agency for the Management of Operational Cooperation at the External Borders of the Member States of the European Union")
ULEB Eiropas Basketbola līgu apvienība; dibināta 1991. gadā (franču "Union des Ligues Europeennes de Basket-Ball")
Austrumeiropa Eiropas daļa, kurā pēc 2. pasaules kara ietilpa PSRS un tās sabiedrotās: Austrumvācija (VDR), Polija, Čehoslovakija, Ungārija, Rumānija, Bulgārija
UNICE Eiropas Darba devēju asociāciju konfederācija (fr. "Union des Industries de la Communaute europeenne"), izveidota 1958. gada martā, mītne atrodas Briselē
UEFA Eiropas Futbola asociāciju apvienība (angļu "Union of European Football Associations")
EUA Eiropas konta vienība (kuru 1979. g.9. aprīlī nomainīja "ECU", ko savukārt 1999. g. 1. janvārī nomainīja eiro)
EBU Eiropas Raidorganizāciju apvienība (angļu "European Broadcasting Union")
EUISS Eiropas Savienības Drošības izpētes institūts ("European Union Institute for Security Studies")
EMU Eiropas Savienības ekonomiskā un monetārā ūnija (angļu "Economic and Monetary Union"), darbību uzsāka 1999. gadā, kopējo valūtu (eiro) ieviesa 2002. gadā
Taric Eiropas Savienības integrētais tarifs ("integrated tariff of the European Union")
FRA Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra ("European Union Agency for Fundamental Rights")
EUSC Eiropas Savienības Satelītcentrs ("European Union Satellite Centre")
EUI Eiropas Universitāšu institūts
ekijs Eiropas valūtas vienība (angļu "European Currency Unit", ECU), balstījās uz dalībvalstu bruto nacionālo produktu un tirdzniecību; tā vērtība citu valstu valūtās tika aprēķināta un publicēta ik dienas; 1999. g. to aizstāja ar eiro
ECU Eiropas valūtas vienība (angļu "European Currency Unit"), ekijs; tika lietots Eiropas Kopienas valstu bezskaidras naudas norēķinos no 1979. g. 13. marta līdz 1999. 1. janvārim
Čornobiļa Ekoloģiskas katastrofas simbols; 1986. gada 26. aprīlī Černobiļas atomelektrostacijā notika kodolavārija ar ļoti postošām sekām videi, cilvēku veselībai un ekonomikai, atrodas Ukrainā, Kijivas apgabalā
programma Pine elektroniskā pasta programma, ko izmanto operētājsistēmas _UNIX_ vidē, ietver teksta redaktoru un iespēju pievienot datnes nosūtāmajiem e-pasta ziņojumiem
e-raksts Elektroniskā pasta ziņojums, ko nosūta vienai vai vairākām tīkla "USENET" intereškopām un kas ir pieejams katram intereškopas dalībniekam un interneta lietotājam
loģiskais elements elektroniska shēma, kas realizē vienu no Būla algebras funkcijām: UN, NE, VAI, UN-NE, u. c.
ventilis elektroniska shēma, kas realizē vienu no Būla algebras funkcijām: UN, NE, VAI, UN-NE, u. c.
ķengata elektroniskajā pastā vai tīklā _Usenet_ - aizvainojošs ziņojums, kuru nosūta lai aizskartu kādu personu vai intereškopu
ķengata elektroniskajā pastā vai tīklā _Usenet_ - nosodošs ziņojums, ko nosūta lietotājam, kurš nav ievērojis tīkla etiķeti, piemēram, ir aizvainojis kādu citu lietotāju vai uzbāzīgi iztirzājis jautājumu, kas citus lietotājus neinteresē
telegrāfa sakari elektrosakaru veids dokumentālu ziņojumu (telegrammu) vai nekustīgu attēlu pārraidei; uztveršanas vietā iegūst pierakstītu tekstu vai attēlus; Uz telegrāfa ssakaruu sistēmas bāzes ir izveidots paaugstinātas ticamības datu pārraides tīkls
Energodova Enerhodara - pilsēta Ukrainā
Riekte Engures kreisā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Ugāles pagastā, garums - 12 km; Riekste; Riekstustrauts
Dūņupe Engures labā krasta pieteka Ventspils novada Ugāles pagastā, garums - <1 km, iztek no Dūņezera
Dūņupīte Engures labā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagastā, iztek no Lakšezera, garums - \~2 km
uropodīnērce Ērču kārtas kohorta ("Uropodina"), apaļas vai ovālas, parsti tumšbrūnas, līdz 2 mm gara ērce, mugura segta ar vairogu, pārtiek no organiskām atliekām mitrā, pūstošā un trūdošā substrātā
Erasmus ES augstskolu studentu apmaiņas programma (angļu "European Action Scheme for the Mobility of University Students")
PHARE ES pirmsiestāšanās finanšu instruments (angļu "Poland and Hungary: Assistance for Reconstruction of Economy"); Eiropas Savienības palīdzības programma Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, kas tika uzsākta 1989. g. un sākotnēji bija iecerēta Polijas un Ungārijas tautsaimniecības pārkārtošanai, bet vēlāk šīs programmas ietvaros palīdzību saņēma arī citas valstis
MED-Invest ES programma, kas sadarbībā ar Eiropas MVU un profesionālajām struktūrām atbalsta sadarbību MVU attīstībai Vidusjūras valstīs ārpus ES
Ešuelzehta Eša pie Alzetas - pilsēta Luksemburgā (_Esch-Uelzecht_)
gaučo Etniska grupa Argentīnā un Urugvajā, radās 16.-17. gs. no spāņu kolonistu un indiāņu sieviešu pēcnācējiem
Tins etrusku mitoloģijā - debesu dievs un pērkona pavēlnieks, kas pavēl ar trim zibens kūļiem, kopā ar Uni un Menrvu veidoja etrusku dievu triādi
udrijieši Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Udrija" iedzīvotāji
Jalpuhs ezers (Donavas limāns) Ukrainā, Odesas apgabala dienvidrietumu daļā 2 m vjl., platība - 134 kvadrātkilometri, garums - 40 km, platums - līdz 5 km
Aperklematas ezers ezers ASV (_Upper Klamath Lake_), Oregonas štata dienvidos, Kaskāžu kalnos
Apereda ezers ezers ASV (_Upper Red Lake_), Minesotas štata ziemeļu daļā
Dervanišku ezers ezers Augšzemes augstienē, Demenes pagastā, 120,4 m vjl., platība — 68,7 ha, garums 2,2 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 5,5 m, lielākais dziļums — 21 m, eitrofs, aizaugums — \~13%; Ustankas ezers; Ustaukas ezers
Ugarinka ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Demenes pagastā, 147,0 m vjl., platība - 30,1 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,4 m, noteka uz Riču ezeru, eitrofs, maz aizaudzis; Ugarinku ezers, Ugariņķa ezers, Garinka ezers; Ogarinku ezers
Neizīdles ezers ezers Austrijas austrumu daļā (“Neusiedler See”) un Ungārijā (dienvidu gals; Fertē ezers) 115 m vjl., platība — 323 kvadrātkilometri, garums — 36 km, platums — 7-15 km, dziļums — 0,6-1,3 m, atrodas Vidusdonavas līdzenuma malā, purvainā ieplakā, svārstīgs līmenis un platība
Viktorijas ezers ezers Austrumāfrikā (angļu val. "Lake Victoria"), Tanzānijā, Ugandā un Kenijā, 1134 m vjl., pēc platības otrais lielākais saldūdens ezers pasaulē (aiz Augšezera) — 68800 kvadrātkilometru, garums — 337 km, lielākais platums — 240 km, lielākais dziļums — 84 m, astotais ietilpīgākais ezers pasaulē — 2700 kubikkilometru; Viktorijas-Njanzas ezers, Ukereves ezers
Alberta ezers ezers Austrumāfrikas lūzumzonā (_Albert Nyanza_, angļu _Albert, Lake_), 619 m vjl., Kongo Demokrātiskajā Republikā un Ugandā, platība - 5600 m2, garums - 145 km, platums - 35-46 km, dziļums - līdz 58 m, bagāts zivīm; Mobutu Sese Seko ezers
Edvarda ezers ezers Austrumāfrikas lūzumzonā 913 m vjl., uz Kongo Demokrātiskās Republikas un Ugandas robežas, platība - 2150 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 111 m
Ušurs ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, 112,6 m vjl., platība - 161 ha, garums - 3,2 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 6,8 m, lielākais dziļums - 40 m, eitrofs, aizaugums - \~13%; Ušura ezers; Ušuru ezers
Džukstes ezers ezers Balvu novada Rugāju pagastā, platība - 4,8 ha; Upatnieku ezers; Upetnieku ezers; Upītnieku ezers
Vudrinkas ezers ezers Grāveru pagastā, platība - 19 ha; dziļums - līdz 22,3 m; Udrinka; Vudrinka
Umbezers ezers Gulbenes novada Lejasciena pagastā, platība - 4,2 ha; Umba; Umbas ezers; Umbazars; Umbis
Uķis ezers Gulbenes novada Tirzas pagastā, platība - 3,6 ha; Uku ezers; Ūķis
Augstrozes Lielezers ezers Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Limbažu novada Umurgas pagasta ziemeļaustrumu daļā, 78 m vjl., platība — 400 ha, ezerdobe ieapaļa, diametrs — \~2,5 km, lielākais dziļums — 4,2 m, eitrofs, aizaugums — 10%; Lielezers
Urvas ezers ezers Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 2,9 ha; Urvu ezers
Apererova ezers ezers Kanādā (_Upper Arrow Lake_), Britu Kolumbijas dienvidaustrumu daļā
Bekāra ezers ezers Kanādā, Kvebekas provinces ziemeļu daļā, Ungavas pussalā
Umbezers ezers Kolas pussalā 152 m vjl., Krievijas Murmanskas apgabalā, platība - 422 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 115 m, notece pa Umbu uz Kandalakšas līci Baltajā jūrā
Upembas ezers ezers Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidu daļā Augšlomani provincē, Upembas nacionālā parka teritorijā
Ūgliņs ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 16,9 ha; Ogliņa ezers; Ugliņas ezers; Ugļu ezers
Ustubnīks ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, 145,4 m vjl., platība - 17 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 4,9 m, lielākais dziļums - 12,2 m, aizaugums - \~15%; Uztupnieku ezers; Ustubņiku ezers
Lielais Gusena ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 160,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 2,0 km, lielākais platums - 0,9 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 38,0 m, 1 liela un 2 mazas salas ar kopējo platību 2 ha; Gusena ezers; Gusēnu ezers; Lielais Gusenas ezers; Lielais Useņu ezers; Ūseņu ezers
Tulnikezers ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 2,9 ha; Tulniku ezers; Tūļnieku ezers; Ulnika ezers
Usmas ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzdenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, 20,6 m vjl., platība — 3470 ha, kopā ar salām 3890 ha, garums — 13,5 km, lielākais platums — 6 km, vidējais dziļums — 5,4 m, lielākais dziļums — 27 m, ietek 10 upes, iztek Engure, eitrofs, aizaugums — 5%
Pluncezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, 34,2 m vjl., platība - 42,1 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,8 m., dibens līdzens ar biezu dūņu slāni, (sapropeļa slānis līdz 7 m biezs), eitrofs, sekls un stipri aizaudzis, ietek Briežupe, ietilpst dabas liegumā "Plunču ezeara meži"; Plunču ezers
Slujas ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Kuldīgas novada Rendas pagastā, 31,5 m vjl., platība - 57 ha, garums - 1,15 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 1,6 m, distrofs, aizaugums - 20%; Slūjas ezers
Gulbju ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, 30,4 m vjl., platība — 115 ha, garums — 1,55 km, lielākais platums — 0,9 km, lielākais dziļums — 2,1 m; Gulbītis
Spāres ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība — 201,1 ha, sastāv no 2 paralēlām daļām ar savienojumu vidū, ziemeļu daļas garums — 2,85 km, dienvidu — 2,15 km, lielākie platumi attiecīgi 0,8 km un 0,55 km, vidējais dziļums — 2,3 m, lielākais dziļums — 5,6 m, eitrofs, galos aizaudzis, ietek Vidusupe, iztek Spāre; Spares ezers
Puzes ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Puzes pagastā, 12,3 m vjl., platība — 520,5 ha, garums — 4,4 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 12,4 m, lielākais dziļums — 33,6 m, mezotrofs, ar tīru ūdeni; ietek Engure un Svēte, iztek Rinda
Ajakumkels ezers Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona dienvidaustrumu daļā, dienvidos no Altintaga kalnienes
Ulungurs ezers Ķīnas ziemeļrietumos, Džungārijas ieplakas ziemeļu daļā 468 m vjl., platība - 850 kvadrātkilometru, pietece no Ulunguras upes
Cirišs ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 143,5 m vjl., platība - 630 ha, garums - >5 km, lielākais platums - 2,5 km, lielākais dziļums - 10,5 m, ziemeļu daļā liela pussala, ezerā vairākas salas ar kopējo platību \~39 ha, lielākā ir Upursala (16 ha) ar 20 m augstu pilskalnu; Ciriša ezers; Cirīša ezers; Čerešu ezers
Aperērna ezers ezers Lielbritānijā (_Upper Lough Erne_), Ziemeļīrijas Fermenas apgabalā, caurtek Ērnas upe
Ālauša ezers ezers Lietuvā (_Alaušas_), Utenas apriņķa Utenas rajonā
Ausls ezers Lietuvā (_Auslas_), Utenas apriņķa Zarasu rajonā
Prūts ezers Lietuvā un Baltkrievijā; Lietuvas Utenas apriņķa Ignalinas rajona austrumos
Rubiķu ezers ezers Lietuvā, Utenas apriņķa Anīkšču rajonā
Stirņu ezers ezers Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidu daļā
Ažvintis ezers Lietuvā, Utenas apriņķa Ignalinas rajonā
Apvardu ezers ezers Lietuvā, Utenas apriņķa Ignalinas rajona austrumos, daļa Baltkrievijā
Indraju ezers ezers Lietuvā, Utenas apriņķa Utenas rajonā
Alvilis ezers Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā
Čičiris ezers Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā
Samavs ezers Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā
Zarass ezers Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā un pilsētā
Alauša ezers ezers Lietuvā, Utenas apriņķī
Asveja ezers Lietuvā, Utenas un Viļņas apriņķī
Lakaju ezers ezers Lietuvā, uz Viļņas un Utenas apriņķa robežas
Lielā dzelve ezers Limbažu novada Limbažu un Umurgas pagastā, Saules purvā, platība — 3,5 ha; Lielais Purva ezers
Ceļmalezeriņš ezers Limbažu novada Umurgas pagastā, pie Umurgas-Augstrozes ceļa, platība - 0,8 ha
Līņezers ezers Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 1,3 ha
Zvejnieku ezers ezers Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 12,9 ha
Bisnieku ezers ezers Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 4,6 ha, dziļums - 3,8 m; Birznieku ezers
Melnezers ezers Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 6,1 ha
Rancānu ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība — 13,1 ha, dziļumas — lidz 2,8 m; Uškačovas ezers
Ūbēris ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 30,6 ha, dziļums - līdz 2,3 m; Ubera ezers; Ubēra ezers; Ūbēres ezers; Uberu ezers
Airagnūrs ezers Mongolijā (_Ajrag nuur_), Uvsnūra aimakā, iekļauts Hanhuhīūla-Hjargasnūra nacionālajā parkā
Ačitnūrs ezers Mongolijā, Uvsnūra aimakā, pie tā rietumu robežas, caurtek Hovda (Kobdo)
Ummis ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Carnikavas pagastā, 2,9 m vjl., platība - 25,4 ha, garums - \~0,6 km, lielākais platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 6,2 m, viens no tīrākajiem Latvijas ezeriem, aizaugums - tikai \~6%; Ummas ezers; Umu ezers
Ungurs ezers Raiskuma pagastā, pie Stalbes pagasta robežas, 69,3 m vjl., platība - 394 ha, garums - 2,9 km, lielākais platums - 1,6 km, lielākais dziļums - 7,5 meitrofs, aizaugums - \~7%; Rustega ezers; Rustēga ezers; Rustēgs; Rustēgu ezers; Ungurs-Rustēgs; Unguru ezers
Vusars ezers Rēzeknes novada Audriņu pagastā, platība - 13,3 ha; Aizezers; Jūseris; Usaru ezers; Vusaru ezers; Vuseru ezers; Userovas ezers; Useru ezers
Mordangas ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, savienots ar Mežezeru, platība — 45 ha, garums — 2 km, maksimālais platums — \~0,4 km, iztek Kāņupe uz Usmas ezeru
Terehols ezers Tivas Republikā Krievijā, Teshemas beznoteces apgabalā, Ubsunura ieplakā, platība - 68,8 kvadrātkilometri, sastāv no divām daļām, ko savieno starpteka, ezera rietumu daļa atrodas Mongolijā
Baložezers ezers Ugāles līdzenuma ziemeļu daļā, Talsu novada Dundagas pagastā, platība - 45 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 600 m, lielākais dziļums - 2,5 m; Baložu ezers; Pāces dīķis
Lakšezers ezers Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, platība - 34,7 ha, garums - 700 m, lielākais dziļums - 1,2 m, apaļa ezerdobe, eitrofs, aizaugums - 40%, ligzdo gulbji; Lakšu ezers
Fanjāno ezers ezers Ugunszemā ("Lago Fagnano"), uz Argentīnas un Čīles robežas, platība — 593 kvadrātkilometri
Aļibejs ezers Ukrainā (_Alibei, ozero_), Odesas apgabala dienvidu daļā, Melnās jūras piekrastē
Sasika ezers ezers Ukrainā, Odesas apgabalā
Ukru ezers ezers Ukru pagastā, platība — 9,4 ha
Augstrozes ezeriņš ezers Umurgas pagastā, platība - 0,8 ha
Bratišku ezers ezers Upmalas pagastā, pie Vārkavas pagasta robežas, platība — 3,4 ha, cauri tek Ūdzeņa1; Braciška ezers; Spuļu ezers; Spūļu ezers
Vepru ezers ezers Upmalas pagastā, platība - 3,9 ha; Spūļu ezers
Dūņezers ezers Ventspils novada austrumu daļā Puzes un Ugāles pagastā, platība - 4,4 ha; Dūņu ezers
Aburgas ezers ezers Ventspils novada austrumu daļā, Usmas pagastā, platība 6,5 ha
Sārnates ezers ezers Ventspils novada Jūrkalnes pagastā (agrāk Užavas pagastā), nolaists 1970. gados veicot meliorāciju, platība — 1930. gados bijusi 143 ha, tagad Sārnates purvā redzama 3 km gara un līdz 1,3 km plata ezerdobe; Dižezers; Sarnates ezers; Sarnātes ezers; Sembas ezers; Sembu ezers
Paegļu ezers ezers Ventspils novada Ugāles pagastā, platība — <1 ha
Tirukšezers ezers Ventspils novada Usmas pagastā, 20,6 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,52 km, lielākais dziļums - 4,3 m, stipri dūņains, eitrofs, aizaugums - 30%; Tirukša ezers; Tīrukšu ezers; Vectirukšu ezers; Vectīrukšu ezers
Ilziķis ezers Ventspils novada Usmas pagastā, platība - 20,6 ha, lielākais dziļums - 3,2 m, garums - \~1700 m, lielākais platums - \~200 m; Ilzika ezers; Ilziķa ezers; Ilziķu ezers; Ilzikezers
Pelcenes ezers ezers Ventspils novada Usmas pagastā, platība — 3,4 ha; Palcenes ezers
Mazezers ezers Ventspils novada Užavas pagastā, platība - 1 ha
Zaļezers ezers Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, Bārbeles pagastā, garums - \~500 m, lielākais platums - \~100 m
Bramsefjerdens ezers Zviedrijā, Dālarnas un Upsālas lēnē
Udjaurs ezers Zviedrijas ziemeļos ("Uddjaur"), Norlandes plakankalnē 419 m vjl., platība - 203-238 kvadrātkilometri, vidējais no Šelleftes lielajiem caurplūdes ezeriem, uzņem ūdeņus no Hūrnavana ezera, notece uz Stūravana ezeru
Mordangas ezeri ezeru grupa Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Irbes un Ventas lielbaseinā, Talsu un Kuldīgas novadā, kopplatība — >200 ha, ūdensšķirtne dala to 2 daļās, ziemeļu grupa ar noteci uz Usmas ezeru un Irbes baseinu un dienvidu grupa ar noteci uz Abavu, tie ir subglaciālās iegultnes ezeri, orientēti aptuveni dienvidu-ziemeļu virzienā, krasti augsti, apkārt mežainas iekšzemes kāpas
Nabes ezeri ezeru pāris Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Kuldīgas novada Padures pagastā, 2,1 m vjl., eitrofi, vidēji aizauguši ezeri; Nabas ezeri
koša Ezoterismā apvalks jeb maksts, arī tilpne vai sfēra; Upanišadās esot aprakstītas 5 košas, kuras novietotas cita citā
Fastova Fastivas pilsētas Ukrainā nosaukums līdz 1992. g.
Sello feihoja feihoju suga ("Feijoa sellowiana"), mūžzaļš daudzgadīgs koks, ko dēvē arī par Urugvajas feihoju, retāk sastopama arī šīs suga skrūmveida variācija
Kefe Feodosija - pilsēta Ukrainā, Krimā
Karakalpaku stepe Fergānas ielejas centrālā daļa Uzbekistānā, solončaki, takiri, smilšu pauguri, vietām pārpurvota, pustuksnešains, tuksnešains augājs, ganības
Skobeļeva Fergānas pilsētas Uzbekistānā nosaukums 1907.-1924. g.
Novijmargelana Fergānas pilsētas Uzbekistānā nosaukums līdz 1907. g.
UTAG Fiduciārā izceļošanas akciju sabiedrība (vācu "Umsiedlungs Treuhand Aktiengesellschaft"), dibināta saskaņā ar 30.10.1939. Latvijas-Vācijas līgumu par baltvācu izceļošanu
mikroprocesors Intel 80286 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 16 megabitu atmiņu un 16 bitu datu kopni. Uz šī mikroprocesora bāzes firma _IBM_ 1984. g. izstrādāja personālo datoru PC/AT
skalārā procesora arhitektūra firmas _SUN microsystems_ 1988. g. izstrādāta atvērta _RISC_ datora arhitektūra, kuras centrālā funkcionālā bloka izveide aparatūrā ir relatīvi vienkārša
operētājsistēma AIX firmas IBM operēgtājsistēmas UNIX versija, kas paredzēta personālajiem datoriem, darbstacijām, minidatoriem un lieldatoriem, kā arī RS/6000 sērijas datoriem ar RISC procesoru
dinamoefekts Fizikāla parādība - elektrību labi vadošu šķidrumu (arī gāzes vai plazmas) magnetizēšana, lielu šķidruma tilpumu intensīvi maisot, piešķirot tam rotācijas kustību; šī parādība izskaidro Saules un planētu magnētisko lauku rašanos; eksperimentāli LU Fizikas institūtā 1999. g. pirmoreiz pasaulē tika novērots šī efekta radīts magnētiskais lauks
ārvalstu ieguldītāji fiziskas personas, kas nav Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji un juridiskas personas, kas reģistrētas citās valstīs, un kuri veic ieguldījumus Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētajos uzņēmumos
udabnopiteks Fosils cilvēkveidīgais pērtiķis; atliekas atrada 1939. g. Gruzijā, Udabno kalna tuvumā
dialiti Fotogrāfiski objektīvi ar nelīmētām lēcām, lētāki un tomēr labi anastigmati, piem., Celors, Šinlors, Dogmars, Omnars, Unofokals u. c.
Parīze Francijas Republikas galvaspilsēta (franču valodā "Paris"), atrodas pie Marnas un Uāzas ietekas Sēnā, 2243800 iedzīvotāju (2010. g.)
Dimondirvila Francijas zinātniskā stacija Antarktīdā ("Dumont d'Urville"), Petrela salā, pie Adelijas Zemes krasta, dibināta 1956. g.
Galējā Tūle galējā robeža, pasaules mala (latīņu "Ultima Thule"); nosaukums lietots romiešu rakstnieka Vergilija darbā "Georgikas"; senatnē par galējo Tūli sauca salu, ko galējos ziemeļos it kā esot atklājis grieķu jūrasbraucējs Pitijs; mūsdienās par Tūli nereti sauc Islandi, bet par Galējo Tūli - Grenlandi
GULAG Galvenā nometņu pārvalde (krievu "Glavnoje Upravļeņije LAGerej"), Padomju Savienības ieslodzījuma nometņu un nometināšanas vietu sistēma
Selvanga Gandu (Uganda, Tanzānija) mitoloģijā - dievs - pitons, ūdeņu un zivju pavēlnieks, kurš dāvā arī bērnus, tā svētību izlūdzās jaunais pāris
Kibuka Gandu (Uganda, Tanzānija) mitoloģijā - kara dievs, dieva Mukasa jaunākais brālis, kas tika nosūtīts uz zemi palīdzēt karā
Kunluns Garākā kalnu sistēma Āzijā ("Kunlunshan"), Tibetas kalnienes ziemeļos, Ķīnā, garums - \~2700 km, platums - 100 km rietumos, līdz 600 km austrumos, augstums - 5500-6000 m, augstākā virsotne - 7723 m (Ulugmuztags)
Kordiljeri Garākā kalnu sistēma pasaulē (sp. val. "Cordilleras"), stiepjas >18000 km garumā Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas rietumu malā no Aļaskas līdz Ugunszemei
Dumbrāji Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Upesciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems
Ramaņi Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Upesciems" daļa, saukta arī "Ziemeļnieki"
Ziemeļnieki Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Upesciems" daļa, saukta arī "Ramaņi"
upesciemieši Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Upesciems" iedzīvotāji
upeslejieši Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Upeslejas" iedzīvotāji
Lorupe Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Siguldas pagastā, garums - 11 km, kritums - 89 m, iztek no Ummuru ezera (97 m vjl.)
Uriekste Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas un Lizuma pagastā, garums - 23 km, kritums - 32 m; Ureikste; Ušūrupe
Kaičupe Gaujas labā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagstā, garums - 17 km, no tiem Latvijā \~8 km, augštece Igaunijā, kur saucas - Ujuste; Kaicupe; Kalčupe
santpaulija gesnēriju dzimtas suga ("Saintpaulia ionantha"), dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, saiti vai balti ziedi; Uzambāras vijolīte, arī sanpaulija
Galjaarala Ghallaorola - pilsēta Uzbekistānā
Gižduvana Ghidžduvona - pilsēta Uzbekistānā
dižgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Unionidae"), čaulas iekšpusē perlamutra slānis, tikai saldūdeņos, kosmopolīti, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas
rubelīns Glikozīds ar digoksīnam līdzīgu iedarbību, kurš izolēts no Āfrikas auga "Urginea rubella"
vīksnaugs Gobu dzimta ("Ulmaceae")
Amerikas vīksna gobu suga ("Ulmus americana"), Latvijā introducēta, vietām audzē kā krāšņumaugu parkos
stepes goba gobu suga (“Ulmus carpinifolia”, arī “Ulmus minor syn. Ulmus campestre”), Latvijā introducēta, audzē kā krāšņumaugu
parastā goba gobu suga ("Ulmus glabra syn. Ulmus scabra"), koks ar zāģzobainām, pie pamata nesimetriskām lapām, kurām ir raupja virspuse
parastā vīksna gobu suga ("Ulmus laevis"), kas Latvijā sastopama gk. upju sanešu augsnēs
zemā goba gobu suga ("Ulmus pumila"), Latvijā introducēta, audzē kā krāšņumaugu
Godeļupe Godele, ietek Usmas ezerā
GUI Grafiskā saskarne (angļu "Graphical User Interface")
Graenzhof Grenču muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ugāles pagastā
Mnēmosine grieķu mitoloģijā - atmiņas dieviete, cēlusies no titānu dzimtas, Urāna un Gajas meita, dzemdējusi Zevam deviņas meitas - mūzas
erīnijas grieķu mitoloģijā - atriebības, lāsta un soda dievietes, kuras dzemdējusi Gaja, uzsūkdama kastrētā Urāna asinis; eimenīdas
Urāns grieķu mitoloģijā - debesis personificējoša dievība, zemes dievietes Gajas vīrs, pieder pie pirmās, senākās dievu paaudzes, laulībā ar viņu Gaja laida pasaulē kalnus, nimfas, jūru Pontu, titānus, kiklopus, hekatonheirus, pēc Gajas lūguma jaunākais dēls Krons izkastrēja Urānu un vēlāk pārņēma varu
Biarejs grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, viens no trim brāļiem, Poseidona meitas vīrs
Gijs Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, viens no trim hekatonheiriem, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, kas Tartarā apsargā gāztos titānus
Kots Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, viens no trim hekatonheiriem, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, kas Tartarā apsargā gāztos titānus
Briarejs Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, viens no trim hekatonheiriem, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, kurš palīdz dievu jaunajai paaudzei, kas pasaules uzbūvē iedibina kārtības principu, un Tartarā apsargā gāztos titānus
Foibe Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas meita, Apollona un Artemīdas vecāmāte
Alekto Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas meita, atriebības dieviete erīnija, kas mīt Aīda pazemes valstībā, tās izskats ir atbaidošs - tā ir vecene ar lunkanām čūskām matu vietā
Teja Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas meita, saules dieva Hēlija, rītausmas dievietes Ēosas un mēness dievietes Selēnas māte
simtroči Grieķu mitoloģijā - Gajas un Urāna bērni, trīs milži (Briarejs, Kots un Gijs) ar simt rokām un piecdesmit galvām
Dione grieķu mitoloģijā - Gajas un Urāna meita vai viena no okeanīdām; Homēram viņa ir Zeva sieva un Afrodītes māte; arī viens no Afrodītes vārdiem
gigantomahija Grieķu mitoloģijā - kauja starp Olimpa dieviem un milžiem, kas bija radušies no Gajas (zemes) vietā, kur nopilēja kastrētā Urāna asinis, kaujā uzvarēja Olimpa dievi
Hekate grieķu mitoloģijā - krēslas, naksnīgu sapņu un burvību dieviete, titanīdu Persa un Astrejas meita, kura no Zeva saņēma varu pār zemes un jūras likteni, Urāns tai dāvāja milzu spēku
Lisa Grieķu mitoloģijā - neprāta dieviete, ko dieviete Nikte radīja no Urāna asinīm
Reja grieķu mitoloģijā - Olimpa dievu māte, titanīda, Gajas un Urāna meita, Krona sieva
meliādas Grieķu mitoloģijā - ošu nimfas, kas piedzima, Krona izkastrētā Urāna asinīm nokrītot uz Zemes - Gajas
titāni Grieķu mitoloģijā - pirmās paaudzes dievi, kurus radīja debesu dievs Urāns un zemes dieviete Gaja
Temīda grieķu mitoloģijā - taisnīgas tiesas un likumības dieviete, Urāna un Gajas meita, titanīda, Zeva otrā likumīgā sieva, horu un moiru māte; viņu attēloja ar saiti uz acīm (objektivitātes simbols), svariem vienā rokā un zobenu otrā rokā
Pallants grieķu mitoloģijā - titāna Krija un Eiribijas dēls, Astraja un Perses brālis, kuram un okeanīdai Stiksai piedzima Uzvara (Nīke), Spēks, Vara un Skaudība
Japets Grieķu mitoloģijā - titāns, debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, Prometeja tēvs, kopā ar citiem titāniem cīnījās ar dievu valdnieku Zevu, kas viņus uzveica un nogāza Tartarā
Krons Grieķu mitoloģijā - titāns, dievietes Gajas (zemes) un dieva Urāna (debesu) dēls, kurš kļuva par debesu valdnieku, līdz viņu gāza viņa dēls Zevs; orfismā - Hrons
Tētija grieķu mitoloģijā - viena no senākajām dievietēm, titanīda, Gajas un Urāna meita, sava brāļa Okeāna sieva, ar kuru kopā viņa radījusi visas upes un trīstūkstoš okeanīdu
kiklops grieķu mitoloģijā - viens no debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēliem, kas bija milži ar vienu apaļu aci pieres vidū; viņu vārdi: Bronts - "pērkons", Sterops - "zibens" un Args - "zibeņraidis"
Uguņupe Grīva, tās paralēls nosaukums posmā pie Uguņciema Vandzenes pagastā
UAH Grivna; Ukrainas valūtas kods, sīknauda - kapeika
Gruiķu Gruiķu dīķis - ūdenstilpe Ventspils novada Ugāles pagastā, platība - 1,7 ha
Soļikamskas nometnes Gulaga struktūrvienības "Usoļlag" nometņu grupa, kurās bija ieslodzīti daudzi 1941. g. deportētie Latvijas pilsoņi
Gulistāna Gulistona, pilsēta Uzbekistānā
Mirzačula Gulistona, pilsēta Uzbekistānā, tās nosaukums līdz 1961. g.
Zeltapses laukakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, starp Upsīšu un bijušajām Zeltapses mājām, apkārtmērs - 16,4 m, garums - 5,9 m, lielākais platums - 4 m, augstums - 3 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, daži pētnieki uzskata par kultakmeni; Upsīts; Rūnu akmens
Vecumu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ventspils novada Ugāles pagastā, augstums — 2,8 m, garums — 6,7 m, platums — 4,2 m, apkārtmērs — 17,8 m, virszemes tilpums — 42 kubikmetri, ir pelēksārts, lielkristālisks biofita granīts
Ezernieku Velnakmens ģeoloģiskais un vēstures piemineklis Sēlpils pagastā, upurakmens, atrodas 200 m uz dienvidrietumiem no Ezernieku mājām, pegmatīts ar plakanu, slīpu virsu (6,8 x 3,6 m), virs zemes tikai 1,1 m augsts, sens kultakmens ar 3-5 iekaltām iedobēm (lielākā 40 X 35 cm, līdz 8 cm dziļa); Upurakmens
Džindža Ģinģa - pilsēta Ugandā
Džinja Ģinģa - pilsēta Ugandā
Gadjača Hadjača - pilsēta Ukrainā
Hadžibeja Hadžibejas limāns - viens no Odesas limāniem Melnās jūras piekrastē, Ukrainā, Odesas apgabalā
Gaičura Hajčura - upe Ukrainā
Gaisina Hajsina - pilsēta Ukrainā
Haisina Hajsina - pilsēta Ukrainā
Gaivorona Hajvorona - pilsēta Ukrainā
Galiča Haliča - pilsēta Ukrainā
Hoželi Hedžaili - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas dienvidos
Hodžeili Hedžaili, pilsēta Uzbekistānā
Geņičeska Heņičeska, pilsēta Ukrainā
Gerca Herca, pilsēta Ukrainā
Kremenčukas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā (14 km augšpus Kremenčukas), Ukrainā, Kirovohradas, Poltavas un Čerkasu apgabalā, izveidota 1959. g., platība - 2250 kvadrātkilometru, garums - 185 km, lielākais platums - 30 km, vidējais dziļums - 6 m, ūdenslīmenis svārstās līdz 5 m
Dņepras ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā, Ukrainas Dņepropetrovskas un Zaporožjes apgabalā, izveidota 1932. g., platība — 420 kvadrātkilometru, garums — 170 km, platums — līdz 3,5 km, vidējais dziļums — 8,2 m
Kahovkas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā, Ukrainas Hersonas, Dņepropetrovskas un Zaporožjes apgabalā, platība 2155 kvadrātkilometri, garums — 230 km, lielākais platums — 25 km, vidējais dziļums — 8,4 m, lielākais — 36 m
Dhundhu hindu mitoloģijā - asura, kas gudrajam Utankam traucēja veikt reliģiskos rituālus, viņš slēpās zem smilšu jūras, bet viņu no turienes izraka un nogalināja valdnieks Kuvalajasva ar saviem dēliem
Dhruva hindu mitoloģijā - viens no astoņām vasu dievībām, valdnieka Utanapādas dēls un Manu Svajambhuvas mazdēls, kurš trīstūkstoš gadu nodevās askēzei un domāja par Višnu, par ko tika uznests debesīs, kur viņš kļuva par Polārzvaigzni
Hirova Hiriva - pilsēta Ukrainā
Gorņaka Hirnika - pilsētas Ukrainā nosaukums padomju laikā
Gorska Hirske, pilsēta Ukrainā
Adinkata Hliboka, apdzīvota vieta Ukrainā, tās nosaukums ungāru valodā
Gluhova Hluhiva, pilsēta Ukrainā
Proskurova Hmeļnicka, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1954. g.
Hmeļņika Hmiļnika - pilsēta Ukrainā
Golaja Pristaņa Hola Pristaņa, pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, tās nosaukums līdz 1992. g.
Gorodenka Horodenka - pilsēta Ukrainā
Gorodišče Horodišče - pilsēta Ukrainā
Gorodņa Horodņa - pilsēta Ukrainā
Gorodoka Horodoka - pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā
Gorodoka Horodoka - pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā
Gorohova Horohiva, pilsēta Ukrainā
Horvātija Horvātijas Republika - valsts Balkānu pussalā (horv. val. "Hrvatska"), platība - 56610 kvadrātkilometru, 4489400 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Zagreba, administratīvais iedalījums - 20 županiju un 1 pilsēta, robežojas ar Slovēniju, Ungāriju, Serbiju un Bosniju un Hercegovinu, apskalo Adrijas jūra
Grebjonka Hrebinka, pilsēta Ukrainā
Hristinovka Hristiņivka - pilsēta Ukrainā
Gujva Hujva, upe Ukrainā
Guļaipoļe Huļajpole, pilseta Ukrainā
Akvinka I-IV gs. romiešu apmetne ("Aquincum"), tagadējās Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas ziemeļrietumu daļā Donavas labajā krastā, saglabājušies 2 amfiteātri
upeskrastnieki Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Upeskrasti" iedzīvotāji
Unguzs Iegultņveida pazeminājums starp Aizunguza Karakumu un Centrālo Karakumu, no Amudarjas austrumos līdz Uzbojai rietumos, Turkmenistānā, garums - \~470 km, lēzenu ieplaku (95-115 m vjl., platums - 1-4 km, garums - līdz 15 km) virkne ar solončakiem un takiriem, ziemeļos - kāple jeb činks (augstums 60-160 m), dienvidos - zema smilšu grēdu barjera
Centrālā Kordiljera iekšējā kalnu grēda Andos, stiepjas ar pārtraukumiem, Kolumbijā (Uila - 5750 m), Peru ziemeļos (augstums līdz 4471 m), Bolīvijā (5383 m)
Lekzirs Ielejas šļūdonis Galvenās Kaukāza grēdas dienvidu nogāzē, uz austrumiem no Ušbas kalna, Gruzijā, garums - līdz 15 km, platība - 38,9 kvadrātkilometru, noslīd līdz 1980 m vjl.
Karaugoms Ielejas šļūdonis Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, garums - 14 km, noslīd līdz 1820 m vjl., sākas Terekas pieteka Uruha
Mordangas subglaciālā iegultne ielejveida pazeminājums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu un Kuldīgas novada robežjoslā, 5 km uz dienvidaustrumiem no Spāres, garums - 7 km, platums - 500-700 m, orientēta gk. ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā
Sarikamišas ieplaka ieplaka Vidusāzijā, uz dienvidrietumiem no Arāla jūras, Turkmenistānā un Uzbekistānā, garums — 125 km, platums — 90 km, augstums 24-38 m zjl., aptver Sarikamiša ezeru
universālās secīgās kopnes centrmezgls ierīce, kas palielina datora kopnes _USB_ portu skaitu; tā tiek pievienota datoram kopnes _USB_ pieslēgvietā
Urpele Iesalas labā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - \~10 km; Uša; Ušupe; Užupe
Mazupe Iesalas otrs nosaukums lejpus Urpeles ietekas
allons Iesim! Uz priekšu!
iridescenta iespiedkrāsa iespiedkrāsa, kas fluorescē redzamajā gaismas spektrā, ja tā ir stimulēta ar UV gaismu
fotohroma iespiedkrāsa iespiedkrāsa, kas maina krāstoni UV gaismā; kad UV gaismas avota iedarbība beidzas, krāsas maiņa kādu laiku saglabājas, pēc tam atjaunojas iepriekšējais krāstonis
speciālā iespiedkrāsa iespiedkrāsa, ko izmanto speciālu iespieddarbu vajadzībām (piemēram, UV krāsa)
fosforescējoša iespiedkrāsa iespiedkrāsa, kura turpina spīdēt pēc tam, kad uz to iedarbojusies gaisma (redzamā vai UV); atšķirībā no fluorescences fosforescence norisinās daudz izlgākā laika periodā (līdz pat vairākām stundām)
hibrīdkrāsa iespiedkrāsa, kuras sastāvā ir tradicionālās ofseta krāsas, kas bāzētas uz augu vai minerāleļļām, un UV sastāvdaļas (līdz 25% no kopējā apjoma)
UV iespiedkrāsa iespiedkrāsas, kas nostiprinās ultravioletā starojuma (UV) ietekmē
Piejūras ģeobotāniskais rajons ietver Piejuras zemieni, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu un Viduslatvijas zemienes Tīreļu un Ropažu līdzenumu
Viduslatvijas ģeobotāniskais rajons ietver Viduslatvijas nolaidenumu, Upmales paugurlīdzenumu, Taurkalnes līdzenumu un Sēlijas paugurvalni
Kārklupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Kāklupīte; Urgale
ķengatu karš ilgstoša sarkastiska apmaiņa ar ķengatām, izmantojot elektronisko pastu vai tīklu _Usenet_
Ajdina ils Turcijas dienvidrietumos (_Aydın_), robežojas ar Izmiras, Ušakas, Denzili un Muglas ilu
Afjonkarahisara ils Turcijas rietumu daļā, robežojas ar Eskišehira, Konja, Isparta, Denizli, Ušaka un Kithaja ilu
Ilzikezers Ilziķis, ezers Usmas pagastā
Ilzika ezers Ilziķis, ezers Usmas pagastā
Ilziķa ezers Ilziķis, ezers Usmas pagastā
Ilziķu ezers Ilziķis, ezers Usmas pagastā
Iļjičevska Iļjičivska, pilsēta Ukrainā
Iļjičovska Iļjičivska, pilsēta Ukrainā
urehitīns Indīgs glikozīds "Urechites suberecta" lapās, darbības ziņā līdzīgs strofantīnam
UNI Indijas informācijas aģentūra (angļu "United News of India")
Veļikijingula Inhula - upe Ukrainā
Ingula Inhula, upe Ukrainā
Inguļeca Inhuleca, upe Ukrainā
Malijingula Inhuleca, upe Ukrainā
loģiskā instrukcija instrukcija, kas izpilda loģiskās operācijas, piemēram, UN, VAI, NE operācijas
Moricsalas dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, kopplatība - 818 ha, valsts aizsardzībā kopš 1912. g., izveidots, lai saglabātu nepārveidotas dabas ekosistēmas, pētītu tajās notiekošos procesus un nodrošinātu izzūdošo un reto augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku aizsardzību
optiskās īpašības īpašības, kas raksturo gaismas (elektromagnētiskā starojuma spektra diapazonā apm. 10 nm – 1 mm, kas ietver redzamo gaismu, IS un UV starojumu) izplatīšanos un mijiedarbību ar materiālu
Upursalas pilskalns ir Upursalas rietumu puses pauguru grēdas ziemeļu gals, augstums - 17 m, plakums - ovāls 32 x 18 m, lēzenākajā ziemeļu galā izveidotas 2 terases, bijis apdzīvots līdz \~5 gs.
Irikļinskas ūdenskrātuve Irikļinskas HES aizsprosta ūdenskrātuve Urālas upē, Krievijā, Orenburgas apgabala austrumu daļā, platība — 260 kvadrātkilometru, garums — 70 km, vidējais dziļums — 12,7 m
Irpeņa Irpiņa, pilsēta Ukrainā
Kuhulins Īru sāgu, t. s. Uladu cikla centrālais varonis, leģendārs Olsteras karotājs, kuram piemita spēja pārvērsties, par ko vien viņš vēlējās
Perudža Itālijas province ("Provincia di Perugia"), Umbrijas reģionā, platība 6334 kvadrātkilometri, 674900 iedzīvotāju (2012. g.)
Pezāro un Urbīno Itālijas province (“Provincia di Pesaro e Urbino”), Markes reģionā, platība — 2564 kvadrātkilometri, 364900 iedzīvotāju (2012. g.)
Staņislava Ivanofrankivskas pilsētas (Ukrainā) nosaukums līdz 1962. g.
Dašavas-Rīgas gāzes vads izbūvēts 1959.-1962. g. no Dašavas dabasgāzes atradņu rajona Ukrainā, tas šķērso Ukrainu, Baltkrieviju, Lietuvu un sniedzas līdz Rīgai (atzari uz Minsku, Kauņu, Klaipēdu, Daugavpili, Jelgavu, Liepāju), garums 1230 km, diametrs posmā Ukmerģe-Rīga 500 mm
Ģibuļu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietverot gandrīz visu pirmskara Pastendes un Spāres pagasta teritoriju, Stendes pagasta rietumu daļu un nelielu teritoriju no Rendas, Valgales un Usmas pagasta
Variešu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, to veido daļa no pirmskara Krustpils, Ungurmuižas (1939. g. pārdēvēts par Medņu pagastu) un Aiviekstes pagasta teritorijas
Aiviekstes pagasta teritorija izveidota 1922. g., atdalot no bijušā Ungurmuižas pagasta, 1945.-1990. g. pārkārtojumu rezultātā pirmskara Aiviekstes pagasta daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā, nonākusi Variešu un Krustpils pagastā, bet tagadējā pagasta teritorijā iekļauta neliela daļa bijušā Pļaviņu, Odzienas, Vietalvas un Kalsnavas pagasta
Halmstades grupa izveidota 1929. g., apvienojušies seši gleznotāji sirreālisti: Svens Jonsons, Valdemārs Lorencons, Stellans Merners, brāļi Ēriks un Aksels Ulsoni un Esaiass Torēns
Votkinskas ūdenskrātuve izveidota Kamas lejtecē, Krievijas Permas apgabalā un Udmurtijas Republikā, platība — 1120 kvadrātkilometru, garums — 365 km, vidējais dziļums — 8,4 m, līmeņa svārstības — 4 m
Preiļu novads izveidots 2000. gadā Preiļu rajona sastāvā, apvienojot Preiļu pilsētu un pagastu ar Aizkalnes pagastu, 2009. g. teritoriālajā reformā rajoni tika likvidēti un novadam pievienoti Pelēču un Saunas pagasti, 2021. g. reformā pievienots Aglonas, Galēnu, Riebiņu, Rožkalnu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas pagasts, robežojas ar Varakļānu, Rēzeknes, Krāslavas, Augšdaugavas, Līvānu un Jēkabpils novadu
Vārkavas novads izveidots 2002. g. Preiļu rajonā apvienojot Rožkalnu un Upmalas pagastu, ar administratīvo centru Vecvārkavā, 2009. g. pievienots Vārkavas pagasts un kļuva par patstāvīgu novadu, 2021. g. teritorija iekļauta Preiļu novadā
latviešu alfabēts izveidots uz latīņu alfabēta bāzes; tajā ir 33 lielie un 33 mazie burti (Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģģ, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, LI, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž)
Aperelkalai ezers izžūstošs sālsezers ASV (_Upper Alkali Lake_), Kalifornijas štata ziemeļaustrumos
Ižoru Ižoru ezers - atrodas Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 17,8 ha; Ižaru ezers; Ižors; Užaru ezers
Jagotina Jahotina - pilsēta Ukrainā
Jalpugs Jalpuhs, ezers Ukrainā
augstākās debesu dievības japāņu piecas pirmatnējās dievības: Ame Minakanusi ("debesu vidus valdnieks"), vecākā debesu dievība, Takamimusubi un Kamimusubi, kā arī divas mazāk nozīmīgas dievības - Umasjasjikabihikodzi un Ame Totokači
vakame Japāņu virtuvē iecienītas uzturā lietojamu jūraszāļu ģints "Undaria"; vakamaļģes
Jasinovataja Jasinuvata, pilsēta Ukrainā
jaunumdeva Jaunumu pakete, ko tīklā "Usenet" pārsūta no viena datora uz nākošo datoru
Javorova Javoriva, pilsēta Ukrainā
pluģenieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Upespluģi" iedzīvotāji
Mīslavciems Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Upmaļi" bijušais nosaukums
Upinīki Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" nosaukuma variants
Jordānijas Hāšimītu Karaliste Jordānija, valsts pilnais nosaukums ("Al Hamlakah al Urdunniyyah al Hāshimiyyah")
hasīdisms Jūdaisma virziens, kas 18. gs. radās Polijas un Ukrainas ebreju vidū un atspoguļoja opozīciju pret rabīnu varu
upmalieši Jumurdas pagasta apdzīvotās vietas "Upmaļi" iedzīvotāji
Junokommunarovska Junokomunarivska - pilsēta Ukrainā
Ungavas līcis jūras līcis Hudzona šaurumā ("Ungava Bay"), Labradoras pussalas ziemeļu piekrastē, Kanādā, garums - 280 km, platums pie ieejas - \~260 km, dziļums - līdz 67 m, pusdiennakts plūdmaiņas - 13,9 m
Sagami līcis jūras līcis Klusā okeāna ziemeļrietumu daļā ("Sagaminada"), Honsju salas dienvidaustrumu piekrastē, starp Idzu un Boso pussalu, platums pie ieejas - \~100 km, dziļums - līdz 1550 m, Uragas šaurums to savieno ar Tokijas līci
Apolimas šaurums jūras šaurums Samoa salās (_Apolima Strait_), starp Savaii un Upolu salu
Dreika šaurums jūras šaurums starp Ugunszemi un Dienvidšetlendas salām (angļu val. "Drake Passage"), savieno Atlantijas un Kluso okeānu, garums - \~460 km, platums - līdz 1120 km, dziļums - līdz 5249 m
Bīgla šaurums jūras šaurums starp Ugunszemi ziemeļos un Ostes un Navarino salu dienvidos, savieno Atlantijas un Kluso okeānu (angļu val. "Canal Beagle"), garums - \~370 km, vidējais dziļums - 70-259 m, plūdmaiņu straumes līdz 2 km/h
Hammarbija K. Linneja īpašums Upsalas tuvumā ("Hammarby"), Zviedrijā, ko viņš iepircis 1758. g., botāniskais dārzs, muzejs ar nelielu daļu no Linneja kolekcijas, tagad Upsalas universitātes īpašumā
Mērčisona ūdenskritums Kabaregas ūdenskritums Ugandā
Kagarlika Kaharlika, pilsēta Ukrainā
tievknābja kaira kairu ģints suga ("Uria aalge"), ligzdo arī Baltijas jūrā (~10 tk pāru, lielākās kolonijas pie Gotlandes), Latvijas piekrastē sastopama gk. caurceļošanas un ziemošanas laikā
resnknābja kaira kairu ģints suga ("Uria lomvia"), jūras piekrastē ieklīst arī Latvijā, bet ļoti reti
UCLA Kalifornijas universitāte Losandželosā (angļu "University of California at Los Angeles")
Maikendorf Kalna muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Umurgas pagastā
Kalna Kalna Uspeļu ezers - Raudas ezers Silajāņu pagastā
Beišaņs kalnājs Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala austrumos (augstākā virsotne - 1610 m (Kiziltaks)) un Gaņsu provinces ziemeļrietumos (augstākā virsotne - 2584 m (Madzunšaņs))
Aldanas-Učuras grēda kalnbu grēda Krievijā (_Aldano-Učurskij hrebet_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidos, Aldanas kalnienē, augstākā virsotne -2243 m
Gereče kalni Ungārijā ("Gerece"), Dunāntulas līdzenumā, starp Donavu ziemeļos un Tatabūņu dienvidos, augstākā virsotne - Gereče 634 m
Mugodžari Kalni, Urālu kalnzemes dienvidu atzari Kazahstānā Aktebeles apgabalā, garums - 200 km, platums - līdz 30 km, augstums - līdz 657 m, ziemeļos - šaurs kalnu skrausts, dienvidu virzienā sadalās 2 paralēlās grēdās
Bekantovs kalniene Uzbekistānā, Navoji vilajetā, augstākā virsotne - 764 m (Irlirs)
Baznīckalns kalns Augstrozes paugurvalnī uz ziemeļiem no Unguru ezera, Cēsu novada Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, rietumu austrumu virzienā orientēts vaļņveida paugurs, garums - 1 km, platums - 0,5 km, absolūtais augstums - 95 m vjl., relatīvais augstums - 16 m, pilskalns, uz tā atradusies latgaļu Ureles pils; Baznīcas kalns; Ureles pilskalns
Goverla kalns Austrumkarpatos, Čornogoras kalnos, Ukrainā, Ivanofrankovskas apgabalā, augstākā virsotne Ukrainā - 2061 m vjl., nogāzēs dižskābaržu un egļu meži, kupolveida virsotnē - alpīnās pļavas
Lauvaskalns kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Limbažu novada Umurgas pagastā, Augstrozes Lielezera dienvidaustrumu daļā, pussalā, absolūtais augstums - 124,7 m vjl., relatīvais augstums - 46,7 m
Blaņķukalns kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvaļņa dienvidrietumu daļā Cēsu novada Raiskuma pagastā, 1,8 km uz dienvidaustrumiem no Unguru ezera, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts iegarenas formas daugulis, absolūtais augstums - 96,3 m vjl., relatīvais augstums - 22 m, rietumu un ziemeļrietumu nogāzes stāvas
Belijkameņs kalns Krievijā, Irkutskas apgabalā, austrumos no Angaras upes, starp Ustjiļimskas ūdenskrātuves atzariem
Ziestu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, absolūtais augstums - 217 m vjl., relatīvais augstums - 45 m, virsotnē ir triangulācijas tornis, kurš iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojumu sarakstā, kā viens no 34 Strūves meridiāna loka punktiem (uzmērīti 1816.-1855. g.)
Pajers Kalns, augstākā virsotne (1472 m) Polārajos Urālos, Krievijā, uz Tjumeņas apgabala un Komi Republikas robežas
Pamira-Alaja sistēma kalnu apgabals Vidusāzijas dienvidaustrumu daļā uz dienvidiem no Fergānas ielejas, gk. Tadžikistānā, daļēji Kirgizstānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā, sastāv no 3 galvenajām daļām: Hisaras Alaja, Tadžikijas depresijas un Pamira
Bogdūls Kalnu grēda ("Bogdo Ula") Austrumtjanšanā, Ķīnā, garums - \~300 km, augstākā virsotne - Bogdoula kalns - 5445 m, ziemeļos norobežo Turfanas ieplaku, nogāzēs tuksneši, stepes, skujkoku meži, alpīnās pļavas, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi; Bogdošans
Donecas skrausts kalnu grēda Austrumeiropas līdzenuma dienvidu daļā, Krievijas Rostovas apgabalā un Ukrainas Luhanskas, Doneckas un Harkivas apgabalā, garums – 370 km, platums – no 50 km austrumos līdz 120 km rietumos, augstums – līdz 367 m
Stanovoja grēda kalnu grēda Austrumsibīrijā, Krievijā, stiepjas no Oļokmas vidusteces līdz Učuras augštecei, raksturīgas vidēji augstas plakanvirsmas grēdas, ko saposmo plašas garenieplakas; garums — \~700 km, vidējais augstums — 1500-2000 m, lielākais augstums — 2412 m; Stanovojs
Kuilitavs Kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā, starp Kuili upi un Učkelas upi, Kirgizstānā, garums - \~500 km, augstums - līdz 5203 km
Tannuola Kalnu grēda Krievijas Tivas Republikas dienvidos, Ubsunura ezera un Jeņisejas ūdensšķirtne, garums - \~300 km, vidējais augstums - 2500-2700 m, lielākais - 3061 m, lēzeni viļņotajās korēs akmeņu kliedņi, augstkalnu tundra
Bajanharaula Kalnu grēda Kunluna austrumos ("Bayan Hara Ula"), Ķīnā, Huanhes un Jandzi ūdensšķirtne, garums - \~750 km, augstums - līdz 5500 m, lēzenas, kupolveida virsotnes
Barkeltags kalnu grēda Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala ziemeļaustrumu daļā, augstākā virsotne - 4281 m
Harhiraulas grēda kalnu grēda Mongolijas ziemeļrietumos ("Charchiraa Uul"), uz dienvidrietumiem no Ubsunura ezera ieplakas, augstums - līdz 4116 m
Hanhuhijnula Kalnu grēda Mongolijas ziemeļrietumu daļā, atdala Ubsunura ezera un Hirgisnura ezera ieplakas, augstums - 2000-2500 m, denudēti metamorfie ieži, kalnu stepe
Babatags Kalnu grēda Pamira-Alaja sistēmas rietumos, starp Surhondarju un Kafirniganu, uz Uzbekistānas un Tadžikistānas robežas, garums - \~125 km, augstums - līdz 2292 m
Hisaras grēda kalnu grēda Pamira-Alaja sistēmas rietumu daļā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, Zeravšanas un Amudarjas baseina ūdensšķirtne, garums — \~200 km, augstums — līdz 4643 m
Zarafšonas grēda kalnu grēda Pamira-Altaja sistēmā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, garums - \~370 km, augstākā virsotne - 5489 m vjl. (Čimtarga)
Kuramas grēda kalnu grēda Rietumtjanšanā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, ziemeļrietumos norobežo Fergānas ieleja, garums - \~170 km, augstums - līdz 3769 m
Bakoņa kalnu grēda Ungārijas rietumu daļā, augstākā virsotne - 709 m (Kerišs)
Zemplēns Kalnu grēda Ungārijas ziemeļaustrumos, garums - \~70 km, platums - līdz 30 km, augstums - līdz 896 m, andezīti, lava un tufs
Beltovs kalnu grēda Uzbekistānā, Karakalpakstānas austrumu daļā, Turānas zemienē, augstums līdz 101 m vjl.
Nuratavs Kalnu grēda, Turkestānas kalnu grēdas turpinājums Uzbekistānā, garums - 170 km, augstums - līdz 2165 m (Zargars), virsotnē kalnu stepes, nogāzēs krūmāji, stepes
alatau Kalnu grēdas Centrālāzijas, Dienvidsibīrijas un Urālu kalnos
Ruvenzori Kalnu masīvs Austrumāfrikā ("Ruwenzori"), uz Kongo Demokrātiskās Republikas un Ugandas robežas, augstums - līdz 5109 m, garums - 120 km, virsotnes daļā mūžīgais sniegs un ledāji
Gorgani Kalnu masīvs Austrumkarpatos, Ukrainā, Ivanofrankovskas apgabalā, augstums līdz 1818 m (Sivuļa), dziļas šķērsielejas sadala atsevišķās grēdās
Tamditavs Kalnu masīvs Kizilkuma dienvidrietumos, Uzbekistānā, garums - \~60 km, augstums - līdz 922 m (Aktavs), klinšainas grēdas un augstienes, erodēti uvāli
Bukantavs Kalnu masīvs Kizilkumā, Uzbekistānā, augstums - līdz 764 m, virsa lēzena, nogāžu piekājē avoti, ko izmanto apūdeņošanai
Lovezera tundras kalnu masīvs Kolas pussalā starp Umbezeru un Lovezeru, Krievijā, Murmanskas apgabalā, augstums — līdz 1120 m
Bakoņa kalni kalnu masīvs Ungārijā ("Bakony"), Dūnantūlas līdzenumā, uz ziemeļiem no Balatona, ietilpst Vidusungārijas kalnu sistēmā, garums - 80 km, augstums - līdz 704 m
Mečeks Kalnu masīvs Ungārijas dienvidrietumos, augstākā virsotne - Zenges kalns (682 m), kaļķakmeņi, merģeļi, smilšakmeņi, karstie avoti
Biks Kalnu masīvs Ungārijas ziemeļos, augstākā virsotne - Ištālloškē - 959 m, ziemeļu un ziemeļrietumu daļu veido kaļķakmeņi, dienvidaustrumu - andezītu lavas lauki
Užokas pāreja kalnu pāreja Austrumkarpatos, Ukrainā uz Ļvivas un Aizkarpatu apgabala robežas, augstums - 889 m, šķērso Ļvivas-Užhorodas dzelzceļa līnija un autoceļš
Jablunicas pāreja kalnu pāreja Austrumkarpatos, uz ziemeļiem no Jasiņas, Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, augstums - 931 m, Kolomijas-Rahivas autoceļš
Tamerlana vārti kalnu pāreja starp Malguzara un Nuratava grēdu Pamira-Altaja sistēmas rietumos, Uzbekistānā, platums — 120-130 m, vietām 30-40 m, pa to tek Sanzara, izbūvēta Taškentas-Samarkandas dzelzceļa līnija
Tjanšans Kalnu sistēma Centrālajā Āzijā un Vidusāzijā, garums \~2500 km, platums - 500-600 km, Austrumtjanšans (garums \~1300 km) atrodas Ķīnā, rietumu daļa - Uzbekistānā, Kazahstānā, Kirgizstānā un Tadžikistānā, augstums līdz 7439 m
Želica Kalnu sistēma Ungārijas dienvidrietumos, Baraņas meģes ziemeļos
Karpati Kalnu sistēma Viduseiropas austrumu daļā, Čehijas, Slovākijas, Polijas, Ungārijas, Rumānijas un Ukrainas teritorijā, veido līdz 1500 km garu izliektu loku, platums - 120-430 km, vidējais augstums - \~1000 m, augstākā virsotne - 2655 m
Mazie Urāli kalnu un uvālu grupa Polāro Urālu austrumos, Krievijas Tjumeņas apgabalā, garums - 120 km, augstums - līdz 384 m, no Polāro Urālu grēdas tos atdala, pārpurvojies pazeminājums, magmatiski (izvirduma) ieži, smilšakmeņi, kaļķakmeņi
Bandarpūnčs kalnu virsotne Himalajos, Indijā, Utarakhandas štata ziemeļu daļā, augstums - 6315 m
toltri Kaļķakmes pauguru grēdas Podolijas augstienē Ukrainā
Kami Kami ezers - Fanjāno ezers Ugunszemē
Kameņa-Kaširska Kamiņa-Kaširska - pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā
Kameņeca-Podoļska Kamjaneca-Podiļska - pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apagabalā
Kamenka Kamjanka - pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā
Bugas Kamjanka Kamjanka-Buzka, pilsēta Ukrainā
Dņeprodzeržinska Kamjanska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1936.-2016. g.
Dņiprodzeržinska Kamjanska, senāk Dņeprodzeržinska - pilsēta Ukrainā
CSU/DSU kanāla pakalpojumu bloks / datu pakalpojumu bloks (angļu "Channel Service Unit/Data Service Unit")
Untervaldene Kantons Šveices vidienē ("Unterwalden"), uz dienvidiem no Fīrvaldšteterezera, sastāv no diviem puskantoniem - Osvaldenes un Nidvaldenes
Kaņeva Kaņiva - pilsēta Ukrainā
Kaņiva Kaņivas rezervāts – atrodas Ukrainā, Čerkasu apgabalā, platība – 10 kvadrātkilometru, dibināts 1968. g., lai saglabātu dabas kompleksus un kompleksi pētītu relikto skābaržu audzes
Kaņiva Kaņivas ūdenskrātuve – HES aizsprosta ūdenskrātuve Dneprā, Ukrainā, Kijivas un Čerkasu apgabalā, izveidota 1972. g., platība – 675 kvadrātkilometri, garums – 162 km, lielākais platums – \~5 km, vidējais dziļums – 4,4 m
Kaņupe Kāņupe, Usmas ezera pieteka
Ņivaids Kāņupe, Usmas ezera pieteka no Mordangas ezera
Mordanga Kāņupe, Usmas ezera pieteka no Mordangas ezera; Mordangas upe
upmalieši Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Upmaļi" iedzīvotāji
Karakalpakstāna Karakalpakstānas Republika - administratīvi teritoriāla vienība Uzbekistānas Republikas sastāvā (_Qaraqalpaqstan_), aizņem tās teritorijas rietumu daļu, administratīvais centrs - Nukusa, platība 160000 kvadrātkilometru, 1571800 iedzīvotāju (2007. g.)
ulmanietis Kārļa Ulmaņa politikas piekritējs, realizētājs
Karlovka Karļivka, pilsēta Ukrainā
Rietumkarpati Karpatu augstākā, rietumu daļa, Čehijā, Slovākijā, Polijā un Ungārijā, no Bratislavas līdz Duklas pārkāpei, garums - \~400 km, platums - >200 km, augstākā virsotne - Gerlaha smaile (2655 m)
Austrumkarpati Karpatu vidējā daļa no Tilickas pārkāpes ziemeļos līdz Predjalas pārkāpei dienvidos, Polijā, Čehijā, Ukrainā un Rumānijā, garums - \~750 km, augstākā virsotne - 2305 m
uzpūkot Kāršot, kasot u. tml. izveidot pūkainu (piemēram, šķiedru). U. adītu vilnas cepuri
ubogovieši Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ubogova" iedzīvotāji
Katakurgāna Katakerghona, pilsēta Uzbekistānā
kāres Katla veida iedobumi, ielogi jeb nišas ar platu dibenu un U veida šķērsprofilu, kas parasti redzamas augstkalnu šķoru un virsotņu sānos zem kalna galotnes
vidējā katleja katleju suga ("Cattleya intermedia"), kas savvaļā sastopama Brazīlijas dienvidos, Urugvajā un Paragvajā
ksendzs katoļu garīdznieks Polijā, Baltkrievijā un Ukrainā
Sudmalupe Kauliņa, Užavas pieteka
Kauliņi Kauliņu dīķis - atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, platība - 2 ha
Kazahstāna Kazahstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kaz. val. "Qazaqstan"), platība - 2717300 kvadrātkilometru, 16196800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Astana, administratīvais iedalījums - 14 apgabalu un 3 īpašas nozīmes pilsētas, robežojas ar Krieviju, Ķīnu, Kirgizstānu, Uzbekistānu un Turkmenistānu, dienvidrietumu daļu apskalo Kaspijas jūra
hetmans Kazaku komandieris Ukrainā 16.-17. gs., 1648.-1764. g. Ukrainas valdnieks un kazaku karaspēka komandieris; uz īsu laiku atjaunots 1918. g.
Uzboja Kelifas Uzboja - sengultne Karakuma dienvidaustrumos
Konirata Kenghirota - pilsēta Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā
Kungrada Kenghirota, pilsēta Karakalpakstānas Republikā Uzbekistānā
Kenkeme Kengkeme - Upe Krievijā, Sahas Republikā
Kenija Kenijas Republika - valsts Āfrikas austrumos (angļu val. "Kenya"), platība - 580367 kvadrātkilometri, 39002700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Nairobi, administratīvais iedalījums - 8 provinces, robežojas ar Dienvidsudānu, Etiopiju, Somāliju, Tanzāniju un Ugandu, dienvidaustrumus apskalo Indijas okeāns, rietumus nelielā posmā - Viktorijas ezers
Juitiaņa Kerije - pilsēta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumu daļā
Šbalanke Kiču (Centrālamerika) mitoloģijā - viens no dievišķajiem dvīņiem (otrs - Unapu), kas piemuļķoja pazemes dievus un iznāca no pazemes kā saule
Kijivas ūdenskrātuve Kijivas HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā, Ukrainas Kijivas un Černihivas apgabalā, kā arī Baltkrievijas Gomeļas apgabalā, izveidota 1966. g., platība - 925 kvadrātkilometri, garums - 110 km, lielākais platums - 12 km, vidējais dziļums - 4,1 m
Kilmeza Kiļmeza - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukuma versija Udmurtijas Republikā
Kalmeza Kiļmeza - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums udmurtu valodā
Kirgizstāna Kirgizstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kirg. val. "Kyrgyzstan"), platība - 198500 kvadrātkilometru, 5430000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Biškeka, administratīvais iedalījums - 7 apgabali un 2 pilsētas, robežojas ar Kazahstānu, Ķīnu, Tadžikistānu un Uzbekistānu
Kirillovka Kiriļivka - apdzīvota vieta Ukrainā
Zinovjevska Kirovohrada - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1924.-1934. g.
Kirova Kirovohrada - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1934.-1939. g.
Jeļizavetgrada Kirovohrada - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1924. g.
Kitoja Kitojas kailkalni - kalnu grēda Austrumsajānos, Kitojas, Urikas, Onotas un Malaja Belajas ūdensšķirtnē, Krievijā, Burjatijas Republikā, garums - \~180 km, augstums - līdz 3215 m
Kizilkums Kizilkuma rezervāts - atrodas Uzbekistānā, Buhāras vilojatā, Amudarjas palienē, platība - 40 kvadrātkilometru, dibināts 1971. g., lai pētītu tugaju-smiltāju kompleksus, staltbriežu (Buhāras pasuga), džeirānu un fazānu ekoloģiju un un izstrādātu aizsardzības metodes
Kjoga Kjogas ezers - atrodas Austrumāfrikā (angļu val. "Lake Kyoga"), Ugandā 1029 m vjl., platība - \~2590 kvadrātkilometru (pēc citiem datiem 1720 kvadrātkilometru), dziļums - 3-5 m, ūdens līmenim pazeminoties atdalījies no Viktorijas ezera, aizaudzis niedrēm un papirusiem
Alkina II klimatiskais kūrorts Krievijā (_Alkino II_), Baškortostānas Republikā, 35 km no Ufas, sanatorija, ārstniecībā izmanto kumisu
Toltri Klinšainu, stipri saposmotu kaļķakmens pauguru virknes un grēdas Dņestras un Prutas vidusteces apvidū, Ukrainā un Moldovā, garums - \~250 km, platums - 5-6 km, augstums - līdz 440 m vjl. (relatīvais augstums - 60-65 m), senas (miocēna) jūras barjerrifs, karsta parādības
ANZUS Klusā okeāna drošības pakts (angļu "Australia, New Zealand, United States")
upītieši Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Upītes" iedzīvotāji
briders kodolreaktors, kurā, izmantojot kodolu dalīšanās reakcijā radušos neitronu pārpalikumu, notiek paplašināta kodoldegvielas atražošana (^238^U –> ^239^Pu, ^232^Th –> ^233^U); kodoldegvielas rodas vairāk, nekā to patērē; visefektīvākie ir ātro neitronu reaktori
Kagana Kogona, pilsēta Uzbekistānā
Novaja Buhāra Kogona, pilsēta Uzbekistānā, tās nosaukums līdz 1935. g.
urdzēnieši Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Urgas" iedzīvotāji
ušenieki Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Uši" iedzīvotāji
ušnieki Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Uši" iedzīvotāji
Ušciems Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Uši" nosaukuma variants
Magkilā Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Uši" nosaukums lībiski
ungurieši Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Unguri" iedzīvotāji
standarts X.21 komitejas _ITU-T_ ieteikts starptautisks ķēžu komutācijas tīklu protokola standarts
sinhronā datu hierarhija komitejas _ITU-T_ standarts sinhronai ciparsignālu pārraidei pa optiskajām šķiedrām, kas nosaka pārraides ātrumu, signālu parametrus un saskarnes, un sākot ar pārraides ātrumu 155 megabiti sekundē, ir saskaņots ar tīkla _SONET_ standartu
V.32bis Komitejas "ITU-T" ieteikts standarts datu pārsūtīšanai un saņemšanai ar ātrumu līdz 14,4 kilobitiem sekundē
V.34 Komitejas "ITU-T" ieteikts standarts datu pārsūtīšanai un saņemšanai ar ātrumu līdz 28 kilobitiem sekundē
V.32 Komitejas "ITU-T" ieteikts standarts datu pārsūtīšanai un saņemšanai ar ātrumu līdz 9,6 kilobitiem sekundē, izmantojot modemus, publisko telefonu tīklu vai nomātas līnijas
V.42bis Komitejas "ITU-T" ieteikts standarts, kas, salīdzinot ar standartu V.42, paredz papildus izmantot arī datu saspiešanu, lai palielinātu modemu caurlaidību
V.42 Komitejas "ITU-T" ieteikts standarts, kurā paredzētas kļūdu labošanas iespējas, kas ļauj novērst līniju trokšņu radītos nevēlamos efektus
X.21 Komitejas "ITU-T" ieteikts starptautisks ķēžu komutācijas tīkla protokola standarts
Komoru Savienība Komoras, valsts pilnais nosaukums ("Udzima wa Komori" / "Union des Comores")
CUA kopējā lietotāju piekļuve (angļu "Common User Access")
šruti Kopējs hinduisma svēto tekstu kompleksa nosaukums: Vēdas. Upanišadas, Upavēdas (jaunākās Vēdas) un Vēdangas (filozofijas, astronomijas, rituālās prakses un citu reliģisko priekšrakstu traktāti)
Odesas limāni kopējs nosaukums 3 sāļūdens limāniem (Kujaļņikas, Hadžibejas un Tiļihulas limānam) Melnās jūras piekrastē, Odesas apkārtnē, Ukrainā
Andi Kordiljeru kalnu sistēmas dienvidu daļa (_Andes, Cordillera de los_), jeb Andu Kordiljera, kalni Dienvidamerikas ziemeļos un rietumos, Venecuēlā, Kolumbijā, Ekvadorā, Peru, Bolīvijā, Argentīnā un Čīlē, stiepjas no Karību jūras līdz Ugunszemei 9000 km garumā, platums centrālajā daļā - 800 km; pēc Himalajiem otra augstākā kalnu sistēma pasaulē, augstākā virsotne Akongava (6960 m)
Korjukovka Korjukivka, pilsēta Ukrainā
Covid-19 Koronavīruss, 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais vīruss "SARS-CoV-2" (saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2")
Korsuņa Korsuņa-Ševčenkivska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1944. g.
Kosova Kosiva, pilsēta Ukrainā
psoralēns Kosmētikas sastāvdaļa (atvasināts no augiem), UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, smaržās, arī kā vitiligo ārstēšanas līdzekli, var radīt fotodermatītu un pastiprinātu jutīgumu pret gaismu
oksibenzons Kosmētikas sastāvdaļa (atvasināts no izopropanola), UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, kontakta alerģiju un hronisku aktīnisku dermatītu
glicerilpaba Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), UV staru absorbētājs, izmanto kā sauļošanās aizsarglīdzekli, var izraisīt kontakta dermatītu un pastiprinātu jutīgumu pret gaismu
cinka oksīds kosmētikas sastāvdaļa (var saturēt nanodaļiņas), opalescētājs, piedeva, krāsviela, lieto kā pūderi bērniem, pretsviedru līdzekli, skūšanās krēmos, sauļošanās aizsarglīdzekļos un matu kopšanas līdzekļos, palīdz aizsargāt pret UV starojumu, var būt toksisks elpošanas orgāniem, var izraisīt izsitumus uz ādas
cinoksāts Kosmētikas sastāvdaļa, aromātviela, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsaglīdzekļos, smaržās, var radīt alerģiskus izsitumus uz ādas
drometrizols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, UV staru absorbētājs, izmanto nagu lakā, kosmētikā, pēc ekspertu vērtējuma var būt kaitīga ietekme
metoksisalēns Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto iedegumu veicinošos līdzekļos un sauļošanās aizsarglīdzekļos, var izraisīt kontakta alerģiju, var būt toksisks aknām un nervu sistēmai
homosalats Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto kā sauļošanās aizsarglīdzekli, var veicināt endokrīnu noārdīšanu, ir zināmi saindēšanās gadījumi, ja uzsūcies caur ādu
oktilmetoksicinamāts Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, lūpu krāsās, smaržās, tonālajos krēmos, var radīt fotoalerģiju un kontakta alerģiju, veicināt iekšējās sekrēcijas dziedzeru noārdīšanu
meksenons Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, var izraisīt fotoalerģiju, nātreni, kontakta alerģiju, hronisku aktīnisku dermatītu, var saasināt slimības
amildimetil-PABA Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, var izraisīt sensibilizāciju, pastiprināt krūts vēža šūnu dalīšanos
dibenzoilmetāni Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, var radīt alerģiskas reakcijas
benzilcinamāts Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, piedeva, dažiem cilvēkiem cinamāti var izraisīt dzeļošas vēdersāpes, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
benzilsalicilāts Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, var izraisīt ādas izsitumus un uztūkumu, ja atrodas saulē
benzofenoni Kosmētikas sastāvdaļas (pastāv vairāki dažādi svienojumi), aromātviela, fiksācijas līdzeklis, UV staru absorbētājs, var izraisīt nātreni, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
COSPAR Kosmiskās pētniecības komiteja (angļu "Committee on Space Research"), starptautiska zinātniska organizācija, dibināta 1958. g., ietilpst UNESCO starptautisko zinātnisko savienību padomē
Kasana Kosona, pilsēta Uzbekistānā
Kasansaja Kosonsoja, pilsēta Uzbekistānā
UČK Kosovas atbrīvošanas armija (Ushtria Člirimtare e Kosoves), militarizēta Kosovas albāņu organizācija
Konstantinovka Kostjantiņivka - pilsēta Ukrainā
Kostopole Kostopiļa, pilsēta Ukrainā
Birzula Kotovska - pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, tās nosaukums līdz 1935. g.
Kazatina Kozjatina - pilsēta Ukrainā
UCLAF Krāpniecības apkarošanas koordinēšanas nodaļa ("Unit for the Coordination of Fraud Prevention")
Krasilova Krasiļiva, pilsēta Ukrainā
Upmaļi Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Upmale" bijušais nosaukums
Lelī Unguri Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Unguri" nosaukums latgaliski
Mozī Unguri Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Unguri" nosaukums latgaliski
užingorieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Užingora" iedzīvotāji
užinkalnieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Užinkalns" iedzīvotāji
Užinkolns Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Užinkalns" nosaukuma variants
Krindačovka Krasnijluča, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1929. g.
Krasnoarmeiska Krasnoarmijska, pilsēta Ukrainā
Grišina Krasnoarmijska, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1938. g.
Sorokina Krasnodona - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1938. g.
Krasnogorovka Krasnohorivka, pilsēta Ukrainā
Krasnograda Krasnohrada, pilsēta Ukrainā
Krasnohradska Krasnohrada, pilsēta Ukrainā
Konstantinograda Krasnohrada, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1922. g.
ahromatiskā krāsu dalīšana krāsu dalīšanas paņēmiens, kurā melnās krāsas veidošanās no ciāna, madžentas un dzeltenās tiek aizstāta ar pelēko komponenti; procesu apzīmē ar saīsinājumiem GCR, UCR, ICR.
granātu krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Uraeginthus granatina")
Kremeņeca Kremeneca, pilsēta Ukrainā
Kremennaja Kreminna, pilsēta Ukrainā
Dahūrijas cimicifūga Krievijā Usūrijas novadā augošs augs, kura sakni lieto kā nomierinātāju un hipotensīvu līdzekli
Krievija Krievijas Federācija - valsts Eirāzijas ziemeļu daļā (krievu valodā "Rossija"), plešas no Baltijas jūras rietumos līdz Klusajam okeānam austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Lielajam Kaukāzam dienvidos, galvaspilsēta - Maskava, administratīvais iedalījums - 83 federācijas subjekti (46 apgabali, 21 republika, 9 novadi, 4 autonomi apvidi, 1 autonoms apgabals, 2 federālas nozīmes pilsētas), robežojas ar Ziemeļkoreju, Ķīnu, Mongoliju, Kazahstānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Ukrainu, Baltkrieviju, Poliju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Somiju un Norvēģiju, apskalo Ziemeļu Ledus un Klusais okeāns
Baškortostānas Republika Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas austrumos, platība — 142900 kvadrātkilometri, administratīvais centrs — Ufa, 4057000 iedzīvotāju (2009. g.)
Brjanskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas rietumu daļā, pie Baltkrievijas un Ukrainas robežas, platība — 34900 kvadrātkilometru, 1300000 iedzīvotāju (2009. g.)
Burjatija Krievijas Federācijas subjekts, atrodas pie Baikāla ezera, administratīvais centrs - Ulanude, platība - 351300 kvadrātkilometru, 961000 iedzīvotāju (2009. g.)
Saratovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100200 kvadrātkilometru, 2572900 iedzīvotāju, robežojas ar Volgogradas, Voroņežas, Tambovas, Penzas, Uļjanovskas, Samaras un Orenburgas apgabalu, kā arī ar Kazahstānu
Rostovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100800 kvadrātkilometru, 4241800 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Rostova pie Donas, robežojas ar Voroņežas un Volgogradas apgabalu, Kalmikijas Republiku, Stavropoles un Krasnodaras novadu, kā arī Ukrainu
Permas novads Krievijas Federācijas subjekts, platība — 160600 kvadrātkilometru, 2708400 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Komi Republiku, Sverdlovskas apgabalu, Baškortostānas un Udmurtijas Republiku un Kirovas apgabalu
Samaras apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 53600 kvadrātkilometru, 3171400 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Tatarstānas Republiku, Orenburgas, Saratovas un Uļjanovskas abgabalu
Goriņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš pārnēsā kalnus, bet pārējie (Dubiņa un Usiņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus
Dubiņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš rīkojas ar kokiem kā ar skaliņiem, bet pārējie (Goriņa un Usiņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus
Krimas Autonomā Republika Krima, Ukrainas administratīvi teritoriāla vienība, tās pilnais nosaukums
Krima Krimas Autonomā Republika - Ukrainas administratīvi teritoriāla vienība (no 2014. g. Krievijas okupēta), platība - 26100 kvadrātkilometru, 1967300 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Simferopole, robežojas ar Hersonas apgabalu un Sevastopoles pilsētu
CSU Kristīgi sociālā savienība, konservatīva politiska partija Bavārijā, Vācijā (vācu "Christlich-Soziale Union")
Kristāla salaktītu ala Krivčenskas salaktītu ala Ukrainā
Krivojroga Krivijriha, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums krieviski
čarda Krodziņš Ungārijas stepē
Kroļeveca Kroleveca, pilsēta Ukrainā
Kirovograda Kropivnicka - pilsēta Ukrainā
Kirovohrada Kropivnicka - pilsēta Ukrainā
Upsts Kujas kreisā krasta pieteka Indrānu un Praulienas pagastā, garums - 16 km, kritums - 11 m; Upsta; Upsta grāvis; Upsta strauts; Upste
uzāvnieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Užavas" iedzīvotāji
Smiltnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Upīškalns" bijušais nosaukums
urālnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Urāle" iedzīvotāji
Piņņu upurakmens kulta vieta Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, cilindriskas formas akmens 1,2-1,4 m diametrā, kurā iekalts 50-60 cm plats un 16 cm dziļš dobums, pieder pie Rietumkurzemē 15.-18. gs. izplatītajiem cilindriskajiem dobumakmeņiem; Ulmales upurakmens
Panderu upurkalns un upurakmens kulta vieta Smiltenes novada Bilskas pagastā, \~10 m augsts, apaļš paugurs (diametrs \~50 m) ar 2-6 m platām terasēm nogāzēs visapkārt, plakuma centrā, kas ir 2-3 m augstāks par pārējo plakumu, atrodas Upurakmens (augstums - 1,2 m, garums - 1,8 m, platums - 1,6 m), datējums nav zināms
Kumkurgāna Kumkerghona, pilsēta Uzbekistānā
Kurahova Kurahove, pilsēta Ukrainā
UPS Kurjerpasta (eksprespasta) uzņēmums (angļu "United Parcel Service")
Vanema Kuršu un lībiešu apdzīvots novads Ziemeļkurzemē 13. gs.; pēc vieniem uzskatiem aptvēra teritoriju no tagadējā Ventspils novada Ances, Puzes un Usmas pagasta līdz Ķemeriem Jūrmalā, pēc citiem uzskatiem aptvēra tikai Abavas baseina apvidu starp Rendu (Kuldīgas novadā) un Pūri (Tukuma novadā)
Kuvasaja Kuvasoja, pilsēta Uzbekistānā
uzvarieši Ķeguma novada Rembates pagasta apdzīvotās vietas "Uzvara" iedzīvotāji
urāns Ķīmiskais elements - ciets, smags, sudrabbalts radioaktīvs metāls, periodiskās sistēmas 92. elements, U, atommasa - 238,029, zināmi 14 radioaktīvie izotopi
Suņukuns Ķīniešu mitoloģijā - pērtiķu valdnieks, galvenais tēls U. Čeneņa romānā "Ceļojums uz Rietumiem" (14. gs.)
CDU/CSU Labējo politisko spēku apvienība Vācijā "Kristīgo demokrātu savienība / Kristīgi sociālā savienība (vācu "Christlich Demokratische Union / Christlich-Soziale Union")
Ziemeļamerikas lācis lāču suga ("Ursus americanus")
brūnais lācis lāču suga ("Ursus arctos")
Lagerheimia minor lagerheimiju suga, Latvijā sastopama ļoti reti Usmas un Slokas ezerā
Mirima lagūna lagūna Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, Brazīlijā un Urugvajā, platība - \~2000 kvadrātkilometru, garums - 220 km, lielākais platums - 42 km, dziļums - līdz 7 m
gruntslaka laka, kas pēc sastāva ir analoģiska gruntskrāsai, bet tās sastāvā nav pigmenta, kas tai piešķirtu krāstoni, tāpēc laka ir caurspīdīga un bezkrāsaina; to klāj pirms lakošanas, lai uzlabotu lakas spīdumu (īpaši UV lakām), vai pirms līmes uzklāšanas, lai uzlabotu līmes saķeri ar virsmu
UV lakas lakas no akrila sveķiem un šķidriem polimēriem, kas sacietē 250–400 nm UV starojuma ietekmē
Lakšu ezers Lakšezers, ezers Usmas pagastā
sprogaine Lapu sūnu klases pūkcepureņu dzimtas ģints ("Ulota"), \~65 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
Austrumciems Latviešu koloniju grupa Krievijā, Baškīrijā, Ufas apgabalā, pirmie latvieši ieceļoja 1883. g., 20. gs. 20. gados šajā grupā ietilpa Ozolciema, Baltijas ciema, Simbirskas, Novodježinskas, Rīgas ciema, Ziemeļu sētu, Puķu ciema, Baložciema, Novocvetajevkas, Jelohovas latviešu kolonijas
Fraternitas Rusticana latviešu studējošās zemnieku jaunatnes biedrība, darbojās LU no 1921. g. (statūti no 1926. g.)
Lāčplēsis Latviešu tautas brīvības cīnītāja tēls A. Pumpura tautas eposā "Lāčplēsis", J. Raiņa lugā "Uguns un nakts" u. c.; latviešu brīvības cīnītāja simbols
LMA Latvijas Medicīnas akadēmija (tagad RSU, Rīgas Stradiņa universitāte)
Borkovska kabinets Latvijas pārvaldības institūcija 1919.25.IV-10.V, kas tika izveidota pēc Baltijas landesvēra 1919.16.IV izdarītā valsts apvērsuma, kas bija vērsts pret K. Ulmaņa vadīto Latvijas pagaidu valdību
Draudzīgais aicinājums Latvijas Republikas Ministru prezidenta K. Ulmaņa ierosināta labdarības kustība, kas aicināja ikvienu atcerēties un atbalstīt savu skolu, biedrību, pagastu, ziedojot grāmatas, mācību līdzekļus un mākslas darbus
uzņēmumu reģistrs Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs - valsts institūcija, kas Latvijas Republikas teritorijā reģistrē uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), to filiāles un pārstāvniecības, kā arī visas izmaiņas to darbības pamatdokumentos un veic citas likumdošanā paredzētās darbības
ALTA Latvijas Tūrisma aģentu asociācija (angļu "Association of Latvian Travel Agents") - profesionāla sabiedriska organizācija (biedrība), kura apvieno Latvijas tūrisma aģentus un tūrisma operatorus ar mērķi veicināt vietējā un starptautiskā tūrisma attīstību, nodrošināt kvalitatīvus tūrisma pakalpojumus, garantēt savu biedru profesionālo godīgumu attiecībās ar klientiem un partneriem, stiprināt saites ar līdzīgām organizācijām pasaulē u. c., Starptautiskās tūrisma aģentu asociāciju federācijas (UFTAA) biedre
LUB Latvijas Unibanka
LU Latvijas Universitāte
LUB Latvijas Universitātes bibliotēka
LU MII Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts
LUMII Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts; LU MII
gaujmaliete Latvijas Universitātes studenšu korporācijas "Gaujmaliete" biedrene
Curonia Latvijas Universitātes studentu biedrība (līdz 1932. g. vācu studentu korporācija, 1934. g. apstiprināti jauni biedrības statūti); davīzes: "Sirds - kurzemnieka gods. Draugs - draugam"; krāsas - zaļš, zils, balts; slēgta 1939. g.
Beveronija Latvijas Universitātes studentu korporācija, dibināta 1922. g.; krāsas: violets, zils, zelts
LVU Latvijas Valsts universitāte -- Latvijas Universitātes nosaukums padomju varas gados
Bulduru konference Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas pārstāvju apspriede Bulduros 1920. g. 6. VIII - 6. IX, kurā piedalījās arī Lielbritānija un Francijas diplomāti un neoficiāli Ukrainas un Baltkrievijas pretlielniecisko valdību pārstāvji, tika parakstīts slepens līgums par militāro sadarbību pret Padomju Krieviju; taču līgums netika ratificēts visās valstīs un Baltijas savienība netika izveidota
kišlaks Lauku ciemats Uzbekijā un Tadžikijā
gaidamaki Laupītāju bandas 18. gs. sākumā Ukrainā; 1917. g. Ukrainas centrālās radas, bet pēc tam Skoropadska un direktorijas karaspēks
Ašera glečers ledājs Antarktīdā (_Usher Glacier_), Dienvidšetlendas salās, Karaļa Džordža (Vaterlo) salas ziemeļaustrumos, Litvina līča piekrastē
Lelī Uorīši Lelī Uorīši - Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Orīši" nosaukums latgaliski
Ugāles pacēlums lēzeni un vidēji viļņots pacēlums, senā Baltijas ledus ezera sala Kursas zemienes Ugāles līdzenuma rietumu malā uz rietumiem no Usmas ezera, aizņem Ventspils novada Ugāles pagasta lielāko daļu, Piltenes pagasta austrumu malu un Zlēku pagasta ziemeļaustrumu stūri, platība līdz 1250 ha, augstākā daļa paceļas >30 m virs Baltijas ledus ezera akumulācijas līdzenuma
Puzes pacēlums lēzens, nedaudz viļņots pacēlums Kursas zemienes Ugāles līdzenuma ziemeļu daļā, Ventspils novada Puzes pagastā, garums — 11,5 km, platums — līdz 4,5 km, augstākajā daļā absolūtais augstums — 52,6 m vjl.
Popes pacēlums lēzens, vidēji viļņots pacēlums Kursas zemienes Ugāles līdzenuma ziemeļu malā, Ventspils novada Popes pagastā, garums — 4,5 km, platums — 3 km, paceļas >40 m virs blakus esošā Baltijas ledus ezera līdzenuma, augstākajā daļā absolūtais augstums — 70,4 m vjl.
Laplata Līcis Atlantijas okeāna dienvidrietumos, Dienvidamerikas dienvidaustrumu piekrastē, Paranas un Urugvajas satekestuārs, garums - 320 km, platums - līdz 220 km, dziļums - 10-20 m
Rietumsibīrijas līdzenums līdzenums — atrodas Krievijas Āzijas daļas rietumos, viens no lielākajiem akumulācijas līdzenumiem pasaulē, garums ziemeļu-dienvidu virzienā (no Karas jūras līdz Kazahstānas sīksopkainei) — 2500 km, rietumu-austrumu virzienā (no Urāliem līdz Vidussibīrijas plakankalnei) — 1000-1900 km, platība — \~3 mlj kvadrātkilometru, augstums — līdz 300 m
Budžakas stepe līdzenums Moldovā un Ukrainā, augstums — 160-200 m, saposmo gravas, dienvidaustrumu virzienā pakāpeniski pāriet Melnās jūras zemienē
Bada stepe līdzenums Sirdarjas kreisajā krastā, pie tās iztekas no Fergānas ielejas, Uzbekistānā, austrumu daļā to norobežo Sirdarja, dienvidos - Turkestānas grēdas priekškalnes, ziemeļrietumos - Kizilkums, platība - \~10000 kvadrātkilometru, augstums - 230-385 m vjl., māla tuksnesis ar nabadzīgu augāju (gk. efemeri)
Ušurupe Liedes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo pagastā, iztek no Ušura ezera, garums - 12 km; Ušurga
Lielais Purva ezers Lielā dzelve Limbažu un Umurgas pagastā
dzeltenes Lielā nātre ("Urtica dioica")
nātra Lielā nātre ("Urtica dioica")
ņātre Lielā nātre ("Urtica dioica")
Alksnis Lielais Alksnis - Lielalksnīte, sala Usmas ezerā
Unguru purvs Lielais Ungura purvs Pārgaujas novadā
komitāts Lielākā administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Ungārijā
Viskūžu sala lielākā Latvijas ezeru sala (garums - 3 km, platums - 1,5 km) un dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Usmas ezerā, Ventspils novada Usmas pagastā, platība - 309 ha, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., izveidots, lai aizsargātu veco priežu audzi, retos augus un putnus
Unimaka Lielākā no Aleutu salām ("Unimak"), ASV, platība - 5180 kvadrātkilometru, kalnaina (darbīgs Šišaldina vulkāns - 2860 m), piekrastē zemiene, tundra
Austrumeiropas platforma lielākā Zemes garozas struktūra Eiropas austrumu daļā starp Skandināvijas kalniem, Urāliem, Kumas-Maničas ieplaku, Krimas kalniem, Karpatiem un hercīnajiem Viduseiropas kalniem
Alksnīte Lielalksnīte - sala Usmas ezerā
UK Lielbritānija (angļu "United Kingdom")
reaktīvā jauda lielums, kas raksturo enerģijas apmaiņu starp ķēdes reaktīvajiem elementiem un enerģijas avotu; apzīmējums Q; mērvienība reaktīvais voltampērs (VA); sinusoidālai maiņstrāvai Q=Uisinφ
tīkla ievadizvades pamatsistēma lietojumprogrammu un operētājsistēmu (t. sk. _MS-DOS_, _OS/2_ un dažu _UNIX_ versiju) sadarbības procedūru kopums, kas lokālajam tīklam pievienotajiem personālajiem datoriem nodrošina iespēju izmantot tīkla resursus
īstais vārds lietotāja pilns vārds, kas parādās elektroniskā pasta ziņojumos un tīkla _Usenet_ pastā
pilns vārds lietotāja pilns vārds, kas parādās elektroniskā pasta ziņojumos un tīkla _Usenet_ pastā
ULS serveris lietotājnovietojuma serveris (angļu "User Location Service server")
Jagelloni Lietuvas lielkņazu (1377-1401, 1440-1572) un Polijas karaļu dinastija (1386- 1572); valdīja arī Ungārijā un Čehijā
Krasnijlimana Limana, pilsēta Ukrainā
ungurpilieši Limbažu novada (2009.-2021. g. Alojas novada, 1990.-2008. g. Limbažu rajona) Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Ungurpils" iedzīvotāji
augstrozieši Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Augstroze" iedzīvotāji
Augstroze Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Augstrozes muiža" nosaukuma variants
Limbažu dārzkopis Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas “Mežciems” un “Lidlauka ciems” bijušais nosaukums
Augstroze Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Oliņi" bijušais nosaukums padomju laikā
Rotenbergi Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Roperbeķi" nosaukuma variants
rozieši Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Rozes" iedzīvotāji
sārmieši Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Sārums" iedzīvotāji
sārumieši Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Sārums" iedzīvotāji
umurdzieši Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Umurga" iedzīvotāji
Vainizis Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiži" bijušais nosaukums
vainižnieki Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiži" iedzīvotāji
Ubbenorm-Sarumskaja Limbažu novada Umurgas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Ubbenorm-Saarum Limbažu novada Umurgas pagasta bijušais nosaukums vāciski
muižgalietis Limbažu novada Umurgas pagasta Vainižu ciema dienvidu gala iedzīvotājs
muižgals Limbažu novada Umurgas pagasta Vainižu ciema dienvidu gals, kur atrodas Vainižu muiža
korbgalietis Limbažu novada Umurgas pagasta Vainižu ciema ziemeļu daļas iedzīvotājs
korbietis Limbažu novada Umurgas Vainižu ciema ziemeļu daļas iedzīvotājs; korbgalietis
UV akrila līme līme, kuru ražojot ar UV starojumu tiek izveidots ļoti stabils poliakrilāts; polimerizācijas procesā, variējot starojuma intensitāti, iespējams iegūt līmi at atšķirīgām īpašībām
Valles grēda Linkuvas vaļņa turpinājums Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, stiepjas gandrīz 40 km garumā starp Skaistkalni un Lindi, absolūtais augstums — sasniedz 63,4 m vjl., relatīvais augstums — 10-18,4 m, platums — 0,5-1,25 km
apziņas plūsmas literatūra literatūra, kas radīta, rakstīšanas laikā brīvi ļaujoties apziņas plūsmai (piemēram Dž. Džoisa "Uliss")
salutatio Liturģisks sveiciens; mācītājs saka: "Tas Kungs lai ir ar jums" - un draudze atbild: "Un ar tavu garu"
Brūveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" daļa
upenieki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" iedzīvotāji
Upismežs Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Upesmežs" nosaukums latgaliski
Pārdaugavas hercogiste Livonijas teritorijas daļas uz ziemeļiem no Daugavas (latīņu "Ducatus Ultradunensis") no 1566. g. līdz 1629. g., kad šī teritorija bija Polijas un Lietuvas pakļautībā
Lohvicja Lohvica, pilsēta Ukrainā
Pamira-Fergānas rase lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases dienvidu zara, raksturīgās fizikālās pazīmes: relatīvi tumša, matu, ādas un acu pigmentācija, diezgan stipri attīstīts trešējais apmatojums, šaurs un stipri izvirzīts deguns, brahicefālija, izplatīta Afganistānas ziemeļaustrumos, Tadžikistānā un Uzbekistānā
Lozovaja Lozova, pilsēta Ukrainā
Baldones observatorija LU Astronomijas institūta Astrofizikas observatorija Baldonē, 1968.-1997. g. ZA Radioastrofizikas observatorija, 1958.- 1967. ZA Astrofizikas laboratorija
filfaks LU Humanitāro zinātņu fakultāte
Jurfaks LU Juridiskā fakultāte
Vorošilovgrada Luhanska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1935.-1958. g. un 1970.-1990. g.
Lutugina Lutuhine, pilsēta Ukrainā
psihotrīns ļoti rūgts "Uragoga ipecacuanha (Brot.) Baill." saknes alkaloids
MRU Mācību ražošanas uzņēmums (raj., kopā ar nosaukumu, piem., Neredzīgo biedrības MRU koris)
Vilbaku purvs Maizezera purvs Limbažu novada Umurgas pagastā
Mazezers Maizezers Umurgas pagastā
Maizes ezers Maizezers, ezers Umurgas pagastā
Udžungpandaga Makasara - pilsēta Indonēzijā ("Ujung Pandang"), Sulavesi salā, tās nosaukums 1971.-1999. g.
Aidarkels māklsīgs sāļūdens ezers Uzbekistānā, Kizilkuma tuksneša dienvidaustrumos, platība \~250x15 km
bloks MTU maksimālais pārraides bloks (angļu "Maximum Transmission Unit")
Malaja Viska Mala Viska, pilsēta Ukrainā
D'Irvila jūra malas jūra (Dienvidu okeānā) Indijas okeāna Antarktīdas piekrastē ("d'Urville Sea") starp 136. un 148. Austrumu garuma grādu, apskalo Adelijas zemi, lielākais dziļums - 3610 m
Ubogova Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Ubagova" nosaukuma variants
Niči Mālpils novada apdzīvotās vietas "Upmalas" otrs nosaukums
upmalieši Mālpils pagasta apdzīvotās vietas "Upmalas" iedzīvotāji
Mangita Manghita, pilsēta Uzbekistānas Karakalpakijas Republikā
Margova Margava, Užavas pieteka
Mergava Margava, Užavas pieteka
Margilana Marghilona, pilsēta Uzbekistānā
Margaņeca Marhaneca, pilsēta Ukrainā
Ždanova Mariupole - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1948.-1989. g.
Madžuro Māršala Salu Republikas galvaspilsēta (angļu val. "Majuro"), atrodas Klusā okeāna rietumu daļā, Māršala salu atolā, veido 3 apdzīvotas salas - Delapa, Uliga un Darrita (Rita), 25000 iedzīvotāju (2005. g.)
dzeltene Mazā nātre ("Urtica urens")
dzeltenes Mazā nātre ("Urtica urens")
dzelzene Mazā nātre ("Urtica urens")
dzelzenītes Mazā nātre ("Urtica urens")
Kišalfelda Mazā Ungārijas zemiene - Vidusdonavas līdzenuma daļa Ungārijas ziemeļrietumos, augstums 100-150 m, atrodas tektoniskā ieplakā
MVF Mazā vēstures fakultāte (LU)
Kišbalatons Mazais Balatons ("Kis Balaton") - purvu rezervāts Ungārijā, Balatona ezera rietumu galā, platība - 20 kvadrātkilometru, dibināts - 1951. g., aizņem Zalas u. c. upju sanesām pildītu līci, ligzdo gārņi, dūkuri, jūraskraukļi, pīles, barojas gājputni
Ķivuļurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Ropažu un Salaspils novadā, garums - 16 km, kritums - 20 m; Kalnupīte; Ķīvuļurga; Ķivuļu strauts; Urga; lejtecē Skujupīte
Lēģerurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Tīnūžu pagastā, augštece Ropažu pagastā, garums - 18 km, kritums - 34 m, izteka Lielajos Kangaros, grēdas dienvidu pusē; Kangarupīte; Līgeru upe; Līgeru urga; Liģerupīte; Urga
Klein-Autz Mazauces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ukru pagastā
Ungurmuiža Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Unguri" bijušais nosaukums
Lobnors Mazu, sezonālu sālsezeru un purvu rajons Ķīnas ziemeļrietumos (angļu val. "Lop Nur"), atrodas Tarimas līdzenuma austrumu daļā, Sjindzjaņas Uiguru autonomajā apgabalā, 780 m vjl., platība - 3100 kvadrātkilometru, kopš 1964. g. kodolieroču izmēģinājumu centrs
madžliss Medžliss - Augstākā likumdošanas institūcija dažās Austrumu valstīs, piemēram, Azerbaidžānā, Irānā, Uzbekistānā
Hajdū-Bihara Meģe Ungārijas austrumos, platība - 6210,56 kvadrātkilometri, 541300 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Debrcena
Bēkēša Meģe Ungārijas dienvidaustrumos, platība - 5632 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Bēkēščaba
Čongrāda Meģe Ungārijas dienvidos ("Csongrad"), platība - 4263 kvadrātkilometri, 425800 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Segeda
Šomoģa Meģe Ungārijas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Kapošvāra, pauguraine starp Balatona ezeru un Dravas upi, vietām purvaina zemiene, meži smiltāji
Zala Meģe Ungārijas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Zalaegersega, Ungārijas galvenais naftas un gāzes ieguves rajons
Baraņa meģe Ungārijas dienvidrietumos, starp Donavu austrumos un Dravu dienvidos, platība - 4533 kvadrātkilometri, administratīvais centrs Pēča, robežojas ar Šomoģas, Tolnas un Bāčas-Kiškumas meģi, kā arī ar Horvātiju
Bāča-Kiškuna Meģe Ungārijas dienvidu daļā, Donavas un Tisas upstarpā, platība - 8445 kvadrātkilometri, administratīvais centrs Kečkemēta
Vaša meģe Ungārijas rietumos (_Vas_), administratīvais centrs - Sombatheja, platība - 3336 kvadrātkilometri, 256600 iedzīvotāju (2011. g.), robežojas ar Ģēras-Mošonas-Sopronas, Vesprēmas un Zalas meģi, kā arī ar Slovēniju un Austriju
Fejēra Meģe Ungārijas vidienē, Donavas labajā krastā, platība - 4358 kvadrātkilometri
Boršoda-Abaūja-Zemplēna Meģe Ungārijas ziemeļaustrumos, platība - 7024 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Miškolca
Pešta Meģe Ungārijas ziemeļos, abpus Donavas
Nogrāda Meģe Ungārijas ziemeļos, platība - 2544 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Šalgotarjāna, kalnains un mežains apvidus
Komāroma-Estergoma meģe Ungārijas ziemeļrietumu daļā, Slovākijas pierobežā, administratīvais centrs - Tatabāņa
rasu bioloģija mēģinājums radīt bioloģiski pamatotu cilvēku iedalījumu rasēs, balstoties uz pieņēmumiem par rasu īpašībām; radās 19. gs. b., 1921.-1958. g. Zviedrijā Upsalā pastāvēja Rasu bioloģijas institūts
Moinaka Meinoka, pilsēta Uzbekistānā
Muinaka Meinoka, pilsēta Uzbekistānā
Mujnaka Meinoka, pilsēta Uzbekistānā
Meksikas Savienotās Valstis Meksika, valsts pilnais nosaukums ("Estados Unidos Mexicanos")
Melncelma upe Melncelma upe - ietek Usmas ezera austrumu daļā, kuldīgas un Talsu novada teritorijā; Melncelma kanāls; Melncelmupīte
Melncelmupīte Melncelma upe, Usmas ezera pieteka
melnplauka melnplaukas sēnes - bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu rinda ("Ustilaginales"), parazītiskas sēnes, kas attīstās uz augstāko augu lapām, stublājiem, ziediem, retāk uz saknēm, 48 ģintis, \~850 sugu, Latvijā konstatēts 15 ģinšu, 77 sugas
ustilāga Melnplaukas sēņu rindas dzimta ("Ustilaginaceae"), parazītiskas sēnes, kuru teliosporas attīstās no sporogēnajām hifām, \~700 sugu, Latvijā konstatētas 8 ģintis, 44 sugas
Lielais mēris mēra epidēmija 18. gs. sākumā, sākās 1707. g. Ungārijā, 1709. g. izplatījās Polijā, 1710. g. janvārī konstatēti pirmie saslimšanas gadījumi Kurzemē, Liepājas apkārtnē, 1710. g. vasarā izplatījās arī Vidzemē, dažos apvidos dzīvi palikuši 4-16% iedzīvotāju
Merla Merlo, upe Ukrainā
upesgrīvnieki Mērsraga novada apdzīvotās vietas "Upesgrīva" iedzīvotāji
švelleris metāla izstrādājums ar U-profila šķērsgriezumu un paralēliem plauktiem
trombons Metāla pūšamais instruments ar "U" veidā izliektu izbīdāmu kulisi; bazūne
bazūne Metāla pūšamais instruments ar divām U veida caurulēm, no kurām viena iebīdāma otrā
metilmetionīns Metionīna S-metilatvasinājums, U vitamīns, piedalās organisma vielmaiņas metilēšanas reakcijās
Baltā dāma mīklains klinšu zīmējums, kurā attēlota balta sieviete, kura vada melnādaino procesiju; zīmējumu atklāja 1917. g. Brandberga (Uguns kalna) aizā Namība tuksneša malā
Langa Mikronēzijas Uliti atola iedzīvotāju mitoloģijā - debesu valstība
lunahods Milicijas automašīna UAZ
deņikiniāde Militāra diktatūra (1918.-1920. g.), ko nodibināja A. Deņikins Dienvidkrievijā un Ukrainā
kolčakiāde Militārs režīms 1918 XI - 1920 II, ko nodibināja A. Kolčaks Sibīrijā, Urālos un Tālajos Austrumos
15. maija valsts apvērsums ministru prezidenta K. Ulmaņa vadītas Latvijas politiķu grupas un armijas un Latvijas aizsargu organizācijas vadības pārstāvju organizēts valsts apvērsums 1934. g. 15. maijā
Mirgoroda Mirhoroda, pilsēta Ukrainā
Mironovka Miroņivka, pilsēta Ukrainā
Gagarina Mirzačelas pilsētas Uzbekistānā senāks nosaukums
Lugalbanda Mītisks šumeru varonis, pirmās Urukas dinastijas valdnieks, valdījis apmēram 27. gs. p. m. ē.
Bhadra mitoloģisks senindiešu personāžs - skaistule, Somas meita un riši Utathjas sieva, viņu esot iekārojis Indra un sūtījis Nāradu viņu bildināt, pierunājot pamest vīru, bet atteikusies to darīt, tāpēc aizvesta ar varu
Mogiļova-Podoļska Mohiļiva-Podiļska, pilsēta Ukrainā
Moldova Moldovas Republika - valsts Eiropas dienvidaustrumu daļā (moldāvu valodā "Moldova"), platība - 33700 kvadrātkilometru, 4320700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kišiņeva, administratīvais iedalījums - 32 rajoni, 3 pilsētas, 2 autonomas teritoriālas vienības, robežojas ar Ukrainu un Rumāniju
Molodogvardeiska Molodohvardijska, pilsēta Ukrainā
Ulanbatora Mongolijas galvaspilsēta (mong. val. "Ulaanbaatar"), atrodas Toles upes ielejā 1300-1350 km vjl., 881000 iedzīvotāju (2007. g.)
Montevidea Montevideo, Urugvajas galvaspilsēta
Mospina Mospine, pilsēta Ukrainā
Mubareka Muboraka, pilsēta Uzbekistānā
pans Muižnieks (Polijā, Ukrainā, Baltkrievijā)
Mukačeva Mukačeve, pilsēta Ukrainā
kaktinieki Nabadzīgo zemnieku un pilsētnieku slānis Baltkrievijā, Ukrainā, Lietuvā un Polijā 13.-19. gs., kas par mītnes (kakta) nomāšanu pildīja klaušas
UNITA Nacionālā savienība Angolas pilnīgai atbrīvošanai (portug. "Uniao Nacional para a Indenpendencia Total de Angola"); dib. 1964. g., kopš 1997. g. valdībā
Alberto de Agostini nacionālais parks nacionālais parks Čīlē (_Alberto de Agostini, Parque Nacional_), Ugunszemes dienvidos
Ašidzuri Uvakai nacionālais parks nacionālais parks Japānā (_Ashizuri-Uwakai National Park_), Koči prefektūrā, Šikoku salas dienvidu daļā
Ureveras nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļu daļā ("Urewera National Park"), Vulkāniskā plato malā, platība - 1842,1 kvadrātkilometrs, dibināts 1954. g., mīt kivi u. c. putni, aklimatizēti brieži un oposumi
Aukštaitijas nacionālais parks nacionālais parks Lietuvā (_Aukštaitijos nacionalinis parkas_), Utenas un Viļņas apriņķī
Altopurusas nacionālais parks nacionālais parks Peru (_Alto Purús, Parque Nacional_), Ukajali reģiona dienvidaustrumos
Baškomutana nacionālais parks nacionālais parks Turcijā, Kitahjas, Ušakas un Afjonas ilā
Azovas-Sivaša nacionālais parks nacionālais parks Ukrainas dienvidu daļā (_Azovo-Syvas’kyi natsional’nyi pryrodnyi park_), Azovas jūras piekrastē, ietilpst Obitočnajas zemes strēle, Birjučas, Kujuktukas un Čurjukas sala, platība 85 kvadrātkilometri sauszemes un 252 kvadrātkilometri Azovas jūras akvatorijas, dibināts kā rezervāts 1927. g. lai aizsargātu pirmatnējās solončaku stepes, niedrājus salās un pussalās, gājputnu apmešanās vietas
Agtelekas nacionālais parks nacionālais parks Ungārijā (_Aggteleki Nemzeti Park_), Boršoda-Abaūja-Zemplēna meģē
petļurieši Nacionālās neatkarības kustības dalībnieki Ukrainā 1918.-1920. g., pēc viena no vadītājiem Simona Petļuras vārda
Nadvornaja Nadvirna, pilsēta Ukrainā
goldi Nanaji - viena no kopējās tungusu un mandžuru grupas ciltīm, Amuras upes labajā krastā starp Sungari un Usuri ietekām
NAMSA NATO Uzturēšanas un apgādes organizācija ("NATO Maintenance and Supply Agency")
ņātre Nātre (Urtica)
dzeltenes Nātres ("Urtica")
ģelenes Nātres ("Urtica")
nātara Nātres ("Urtica")
nātas Nātres ("Urtica")
nātenes Nātres ("Urtica")
nātr Nātres ("Urtica")
ņātra Nātres ("Urtica")
nātrene Nātres ("Urtica")
nātri Nātres ("Urtica")
nāturs Nātres ("Urtica")
gobaugi Nātru rindas dzimta ("Ulmaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi koki un krūmi ar vienkāršām, veselām, asimetriskām lapām, ziedi viendzimuma, sīki, 16 ģintis, \~150 sugas, Latvijā 1 ģints, 2 sugas
lielā nātre nātru suga ("Urtica dioica")
mazā nātre nātru suga ("Urtica urens")
šiliņš Naudas vienība Kenijā, Somālijā, Tanzānijā, Ugandā (Anglijā līdz 1971. g., Austrijā līdz 2002. g.); attiecīgā naudas zīme, monēta
hrivna naudas vienība Ukrainā (kopš 1996. g. 2. septembra); attiecīgā naudaszīme, monēta
penge Naudas vienība Ungārijā 1925.-1946. g., sudraba monēta vienāda ar 100 filleriem
soms Naudas vienība Uzbekistānā
sums Naudas vienība Uzbekistānas Republikā, sīknauda - tijins
Ūiva Navana - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_An Uaimh_)
svētais karš nebeidzama diskusija starp elektroniskā pasta, tīkla _Usenet_ lietotājiem u. tml. par kādu globālu jautājumu
njam-njami Nēģeru cilts Vidusāfrikā apvidū pie Ubangi upes (Kongo pieteka) iztekas, sarkanbrūnu ādas krāsu
Fertē ezers Neizīdles ezera nosaukums Ungārijā, kur atrodas šī ezera dienvidu gals
lvo neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos un Dienvidsudānā, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi
ačoli neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi
aluri neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi
kumani neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi
lango neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi
upmaļciemnieki Nīcas novada Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Upmaļciems" iedzīvotāji
Alberta Nīla Nīlas augšteces posma nosaukums no Alberta ezera līdz Asvas ietekai (_Albert Nile_), Ugandā, garums - \~200 km
Arkaima nocietināta arheoloģiskā vieta Krievijā (_Arkaim_), kas datēta ar 2150.-1650. g. p. m. ē., pieder Sintashta kultūrai, atrodas Dienvidu Urālu stepē, Čeļabinskas apgabala dienvidu daļā
Ventspils novads nodibināts 2009. g. bijušā Ventspils rajona teritorijā, ietver Ances, Jūrkalnes, Piltenes, Popes, Puzes, Tārgales, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, robežojas ar Talsu, Kuldīgas un Dienvidkurzemes novadu, kā arī ar Baltijas jūru
Melnās jūras zemiene nolaidens līdzenums Melnās jūras un Azovas jūras piekrastē, starp Donavas deltu rietumos un Kaļmiusas upi austrumos, Ukrainā, augstums - līdz 150 m
Pirmais krusta karš norisa 1096.-1099. g., sākās pēc pāvesta Urbāna II aicinājuma, lai palīdzētu Bizantijas impērijai cīnīties pret seldžuku iebrukumiem un atjaunotu kristiešu kontroli pār Jeruzalemi; 1099. g. krustneši ieņēma Jeruzalemi un izveidoja reģionā vairākas valstis
Piektais krusta karš norisa 1217.-1221. g., Ungārijas karaļa Andrāša II, Austrijas hercoga Leopolda VI un vēlāk par Jeruzalemes karali pasludinātā Šampaņas augstmaņa Žana de Briēna vadībā iebrūkot Ēģiptē, bet neizdevās ieņemt Kairu, tāpēc krustneši atkāpā un tika noslēgts pamiers
Nosovka Nosivka, pilsēta Ukrainā
Novaja Kahovka Nova Kahovka, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums krievu valodā
Limbažu novads novads Vidzemes rietumu daļā, 2009.–2021. g. ietver daļu no bijušā Limbažu rajona teritorijas: Limbažu pilsētu un Katvaru, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, 2021. g. pievienots arī Ainažu, Alojas, Braslavas, Brīvzemnieku, Liepupes, Salacgrīvas un Staiceles pagasts; robežojas ar Valmieras, Cēsu, Siguldas un Saulkrastu novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
Dobeles novads novads Zemgales rietumos, ietver Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vecauces, Vītiņu un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu, robežojas ar Saldus, Tukuma un Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu; 2009.-2021. g ietvēra Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Naudītes, Penkules un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu
Novgoroda-Severska Novhoroda-Siverska, pilsēta Ukrainā
Novijbuga Novijbuha, pilsēta Ukrainā
Novijrozdola Novijrozdila, pilsēta Ukrainā
Novoekonomičeska Novoekonomična, pilsēta Ukrainā
Novograda-Volinska Novohrada-Volinska, pilsēta Ukrainā
Novogrodovka Novohrodivka, pilsēta Ukrainā
Novoukrainka Novoukrajinka, pilsēta Ukrainā
mangbatu Nubu tautu cilts, mīt ekvatoriālās Āfrikas vidienē ap Augšnīlas un Uelles (Kongo baseinā) ūdensšķirtnēm, mitrā, mežainā apvidū
nukleotīdi Nukleīnskābju monomēri, kas sastāv no slāpekļa purīnbāzes (adenīns, guanīns, tos apzīmē attiecīgi ar simboliem A un G) vai pirimidīnbāzes (timīns, citozīns, uracils, simboli T, C, U), ribozes (ribonukleīnskābes) vai dezoksiribozes (dezoksiribonukleīnskābes) un fosforskābes atlikuma
Ņežina Ņižina, pilsēta Ukrainā
Očakova Očakiva, pilsēta Ukrainā
Kastrānes muiža Ogres novada Suntažu pagasta apdzīvotās vietas “Upespils” agrāks nosaukums
Kastrāne Ogres novada Suntažu pagasta apdzīvotās vietas "Upespils" bijušais nosaukums
upespilieši Ogres novada Suntažu pagasta apdzīvotās vietas "Upespils" iedzīvotāji
Aktaša Oktoša - pilsēta Uzbekistānā
Boristena Olbija - senpilsēta Ukrainā
Olsteras unionisti Olsteras Unionistu partijas un Olsteras Demokrātiskās unionistu partijas biedri un piekritēji, kas iestājas par politisku ūniju starp Britāniju un Ziemeļīriju un noraida ūniju starp Ziemeļīriju un Īrijas Republiku
Omānas Sultanāts Omāna, valsts pilnais nosaukums ("Salṭanat ʻUmān")
Omāna Omānas Sultanāts - valsts Āzijas dienvidrietumos (_ʻUmān_), Arābijas pussalas dienvidaustrumos, platība - 309500 km^2^, 3418000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maskata, administratīvais iedalījums - 5 mintakas (Bātinas, Zāhiras, Dāhilijas, Šerkijas un Vustas) un 4 muhāfazas (Musendema, Buraimī, Maskatas un Zufāras), robežojas ar Jemenu, Sauda Arābiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, apskalo Arābijas jūra un Omānas līcis
punktdatne Operētājsistēmā "UNIX" - datnes vārds, kas sākas ar punktu
divpunkte operētājsistēmās _UNIX_, _DOS_ un _OS/2_ - aktivizētā direktorija saīsināts apzīmējums senču direktorijā
Orehova Orihiva, pilsēta Ukrainā
Ostjora Ostera, pilsēta Ukrainā
Ostjora Ostera, upe Ukrainā
Ostroga Ostroha, pilsēta Ukrainā
upmaļnieki Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Upmaļciems" iedzīvotāji
Parana Otra lielākā upe Dienvidamerikā (sp. val. "Rio Parana"), Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajas robežupe, sākas Brazīlijas plakankalnē satekot Paranaibai un Riugrandi, garums - 3150 km, kopā ar Riugrandi 4380 km, lejtecē saplūstot ar Urugvaju un ietekot Atlantijas okeānā, veido estuāru - Laplatas līci
Ozjornaja Ozjornajas stalaktītu ala atrodas Podolijas augstienē, Ukrainā, Ternopoles apgabalā, viena no lielākajām alu sistēmām pasaulē, labirintu un eju kopgarums - 100,6 km
Podolijas augstiene paaugstinājums Austrumeiropas līdzenuma dienvidrietumos, Dņestras kreisajā krastā, Ukrainas dienvidrietumu daļā, augstākā virsotne - 471 m, rietumos piekļaujas Austrumkarpatiem
gulags Padomju Savienības ieslodzījuma nometņu un nometināšanas vietu sistēma (it īpaši Sibīrijā un ziemeļu apgabalos); nosaukums cēlies no krievu saīsinājuma GULAG (Glavnoje Upravļeņije LAGerej - Galvenā nometņu pārvalde)
grumada Pagasta sapulces nosaukums Baltkrievijā un Ukrainā, kas 19. gs. lietots arī Latvijā
Rojas pagasta teritorija pagasta teritorija gandrīz pilnībā aptver pirmskara Lubezeres pagastu (bijušie nosaukumi: vāciski - Lubesern, krieviski - Lubezerskaja), kā arī pievienotas daļas no bijušā Dundagas, Nogales un Upesgrīvas pagasta teritorijas
Gailīšu pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Uzvarā, robežojas ar Īslīces, Ceraukstes un Brunavas pagastu, kā arī ar Lietuvu; pagasts izveidots pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta pirmskara Ceraukstes pagasta rietumu daļa Mūsas kreisajā krastā un Īslīces pagasta austrumu mala
Sakas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Pāvilostas pilsētu, Lažas, Cīravas, Dunalkas un Vērgales pagastu, Ventspils un Kuldīgas novadu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Upesmuižas pagasts, vāciski — Bachhof, krieviski — Bechgofskaja
Bukaišu pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Ukru, Bēnes, Penkules, Tērvetes un Augstkalnes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Fockenhof, krieviski — Fokkengofskaja
Bēnes pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Ukru, Vītiņu, Vecauces, Īles, Naudītes, Penkules un Bukaišu pagastu; padomju laikā pagastam pievienota bijušā Sniķeres pagasta ziemeļu daļa; bijušie nosaukumi: vāciski - Behnen, krieviski - Benenskaja
Bērziņu pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Porečjē (Upmaļos), robežojas ar Ķepovas, Svariņu un Šķaunes pagastu, kā arī ar Baltkrieviju
Izvaltas pagasts pagasts Krāslavas novada rietumu daļā, robežojas ar Kombuļu un Ūdrīšu pagastu, kā arī ar Daugavpils un Aglonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Uschwalden, krieviski — Užvaldskaja
Katvaru pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Pociemā, robežojas ar Umurgas, Limbažu, Viļķenes un Pāles pagastu, kā arī ar Alojas un Kocēnu novadu un Limbažu pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kadfer, krieviski — Katverskaja
Alojas pagasts pagasts Limbažu novadā, aptver Alojas pilsētu, robežojas ar Braslavas, Brīvzemnieku, Pāles, Salacgrīvas un Staiceles pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: Ungurpils pagasts, vāciski — Schloss-Puerkeln, krieviski — Pjurkeļskaja
Umurgas pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Limbažu pilsētu, Katvaru un Limbažu pagastu, kā arī ar Valmieras un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ubbenorm-Saarum, krieviski — Ubbenorm-Sarumskaja
Jersikas pagasts pagasts Līvānu novadā ar administratīvo centru Upeniekos, robežojas ar Līvānu pilsētu un Rožupes pagastu, kā arī ar Vārkavas, Daugavpils un Jēkabpils novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Līvānu pagasta teritorijas dienvidrietumu daļā
Rožkalnu pagasts pagasts Preiļu novadā ar administratīvo centru Rimeicānos (teritorija izveidojusies padomju laikā, aizņem bijušā Kalupes pagasta ziemeļu daļu un bijušā Līvānu pagasta dienvidaustrumu malu), robežojas ar Upmalas pagastu, kā arī ar Augšdaugavas un Līvānu novadu
Sīļukalna pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Galēnu, Stabulnieku un Saunas pagastu, kā arī ar Līvānu, Jēkabpils un Varakļānu novadu; 1990.-1992. g. saucās Upenieku pagasts
Vārkavas pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Preiļu, Pelēču un Upmalas pagastu, kā arī ar Līvānu novadu; bijušie nosaukumi: Vorkovas pagasts, krieviski — Vorkovskaja
Ozolaines pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Bekšos, robežojas ar Rēzeknes pilsētu, Griškānu, Čornajas, Lūznavas, Sakstagala, Silmalas un Ozolmuižas pagastu; bijušie nosaukumi: Ozolmuižas pagasts, krieviski — Uzulmuižskaja
Ikšķiles pagasts pagasts Rīgas apriņķī no 19. gs. līdz 1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Ogres novada Tīnūžu pagastā, bet daļa arī Daugmales, Ogresgala, Ķeguma un Salaspils pagastā; bijušie nosaukumi: vāciski — Uexkullsche, krieviski — Ikskjuļskaja
Stopiņu pagasts pagasts Ropažu novadā (2009.-2021. g. atsevišķs novads, 2004.-2009. g. novads Rīgas rajonā) ar administratīvo centru Ulbrokā, robežojas ar Garkalnes un Ropažu pagastu, kā arī ar Salaspils novadu un Rīgas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kurtenhof, krieviski — Stopinskaja
Limbažu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Limbažu pilsētā, robežojas ar Limbažu pilsētu un Viļķenes, Katvaru, Umurgas, Vidrižu un Skultes pagastu, kā arī ar Cēsu un Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski – Lemsal, krieviski – Lemzaļskaja
Mērsraga pagasts pagasts Talsu novadā (2009.-2010. g. Rojas novadā, 2010.-2021. g. patstāvīgs novads, līdz 2008. g. Talsu rajonā); pagasts dibināts 1918. g. un sākotnēji ietvēra arī Upesgrīvu, 1925. g. nodibināts Upesgrīvas pagasts, bet 1990. g. atjaunotajā Mērsraga pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Upesciema pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mērsraga pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema pagastā; bijušais nosaukums vāciski — Markgrafen
Ķūļciema pagasts pagasts Talsu novadā, Engures ezera rietumu krastā, robežojas ar Laucienas un Mērsraga pagastu, kā arī ar Tukuma novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta lielākā daļa pirmskara Mērsraga pagasta, daļa Laucienes pagasta un neliela daļa Upesgrīvas pagasta teritorijas
Puzes pagasts pagasts Ventspils novadā ar administratīvo centru Blāzmā, robežojas ar Ances, Usmas, Ugāles un Popes pagastu, kā arī ar Dundagas un Talsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Pussen, krieviski — Puzenskaja
Piltenes pagasts pagasts Ventspils novadā ar administratīvo centru Piltenes pilsētā, robežojas ar Piltenes pilsētu un Tārgales, Ugāles, Zlēku, Ziras un Vārves pagastu; bijušie nosaukumi: Piltenes pilsētas lauku teritorija (1960.-2009. g.), vāciski — Landgemeinde Pilten, krieviski — Piļtenskaja
Vārves pagasts pagasts Ventspils novadā ar administratīvo centru Ventavā, robežojas ar Ventspils pilsētu, Tārgales, Piltenes, Ziru un Užavas pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: vāciski — Warwen, krieviski — Varvenskaja
Jūrkalnes pagasts pagasts Ventspils novada dienvidu daļā, Baltijas jūras krastā, robežojas ar Užavas un Zīru pagastu, kā arī ar Alsungas un Pāvilostas novadu; bijušie nosaukumi: Pilsberģes pagasts, vāciski — Felixberg, krieviski — Feliksbergskaja
Popes pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Ances, Puzes, Ugāles un Tārgales pagastu; pagasta teritorija 1926. g. samazināta, izveidojot tajā arī Ances pagastu, padomju laikā šo pagastu savstarpējās robežas nedaudz mainītas; bijušie nosaukumi: vāciski — Popensche, krieviski — Popenskaja
Ziru pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Jūrkalnes, Užavas, Vārves, Piltenes un Zlēku pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Alsungas novadu; bijušie nosaukumi: Dziru pagasts, vāciski — Sirgen, krieviski — Zirenskaja
Tārgales pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Kolkas, Ances, Popes, Ugāles, Piltenes un Vārves pagastu, kā arī ar Ventspils pilsētu un Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Sarkanmuižas pagasts, Ventas pagasts, vāciski — Rothof, krieviski — Rotgofskaja
Ugāles pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Puzes, Usmas, Zlēku, Piltenes, Tārgales, Popes pagastu un Piltenes pilsētu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ugahlen, krieviski — Ugaļenskaja
Usmas pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Ugāles un Puzes pagastu, kā arī ar Talsu un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Usmaiten, krieviski — Usmaitenskaja
Zlēku pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Ziru, Piltenes un Ugāles pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schleck, krieviski — Šlekenskaja
Paisanda Paisandu, pilsēta Urugvajā
Paijers Pajers - kalns, augstākā virsotne Polārajos Urālos, Krievijā, uz Tjumeņas apgabala un Komi Republikas robežas
Emberas–Vounānas komarka Panamas pamatiedzīvotāju komarka ("Embera" / "Comarca Embera-Wounaan"), administratīvais centrs - Unjončoko, platība - 4384 kvadrātkilometri, 9550 iedzīvotāju (2010. g.)
Umāra Paparzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 17 km, kritums - 80 m; Umara; Papardze; Prēdeļupe
gobe Parastā goba ("Ulmus glabra")
vīksna Parastā goba ("Ulmus glabra")
vīksnis Parastā goba ("Ulmus glabra")
vigriests Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria", senāk "Ulmaria pentapetala")
blīgzna Parastā vīksna ("Ulmus laevis")
šķetra Parastā vīksna ("Ulmus laevis")
vīksnis Parastā vīksna ("Ulmus laevis")
Ulmus scabra parastās gobas "Ulmus glabra" nosaukuma sinonīms
recesīvais disģenitālais nanisms pārmantota disģenitāla nanosomija (visbiežāk sastopama Šveicē, Ungārijā un dažos Itālijas novados) (autosomāli recesīva pārmantošana); bērns piedzimst ar normālu augumu, mūža otrā gada laikā aizkavējas augšana; augšana turpinās līdz 40 g. vecumam, nepārsniedzot punduraugumu
haiduks Partizāns, kas cīnījās pret turku sultāna jūgu (Balkānos, Ungārijā, Moldāvijā no 15. līdz 19. gadsimtam)
duālā monarhija pārvaldes forma Austroungārijā pēc 1867. g.; divām valstīm Austrijai un Ungārijai bija kopīgs valdnieks, kā arī ārlietu, kara un kopīgo finanšu ministrijas
UWC Pasaules Apvienotās koledžas (angļu "United World Colleges")
WFTU Pasaules Arodbiedrību federācija ("World Federation of Trade Unions")
aviosabiedrības kods pasaules aviosabiedrību divu simbolu kods, ko piešķir Pasaules civilās aviācijas organizācija, lai to lietotu aviobiļetēs, lidojumu sarakstos, datorizētajās rezervēšanas sistēmās; piemēram, BT - Air Baltic, AA - American Airlines, BA - British Airlines, LH - Lufthansa, SU - Aeroflot, 6G - Las Vegas Airlines
Eiropa pasaules daļa, Eirāzijas kontinenta daļa uz rietumiem no Urāliem, platība - 10,5 miljardi kvadrātkilometru, 732000000 iedzīvotāju (2006. g.)
UPU Pasaules pasta savienība (franču "Union postale universelle")
Daugavpils apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aiviekstes, Asūnes, Aulejas, Biķernieku, Dagdas, Izvaltas, Jāsmuižas, Kalupes, Kapiņu, Krāslavas, Krustpils, Līksnas, Līvānu, Naujenes, Piedrujas, Preiļu, Pustiņas, Rudzētu, Skaistas, Ungurmuižas, Vārkavas, Vīpes un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Madonas un Rēzeknes apriņķi, kā arī ar Krieviju un Poliju
Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
Aizputes apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizputes, Alšvangas, Apriķu, Basu, Cīravas, Dunalkas, Dzērves, Gudenieku, Jūrkalnes, Kalvenes, Kazdangas, Klosteres, Lažas, Nīkrāces, Rudbāržu, Sakas, Sieksātes, Ulmales un Valtaiķu pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Liepājas apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru
Ventspils apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ances, Dundagas, Edoles, Piltenes, Popes, Puzes, Sarkanmuižas, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziras, Zlēku un Zūru pagastu un Piltenes pilsētu, Robežojās ar Talsu, Kuldīgas un Aizputes apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru
Talsu apriņķis pastāvēja 1819.–1949. g., ietvēra (1935. g.) Ārlavas, Cēres, Kandavas, Laidzes, Lībagu, Lubezeres, Mērsraga, Nogales, Nurmuižas, Pastendes, Spāres, Stendes, Strazdes, Upesgrīvas, Valgales, Vandzenes, Virbu un Zentenes pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Līvānu pagasts pastāvēja 1861.-1949. g. ap Līvānu pilsētu (miestu) un bija viens no lielākajiem Latgalē, tas stiepās gar Daugavas labo krastu, robežojās ar Vīpes, Atašienes, Kalupes, Rudzātu, Vārkavas Līksnas, Rubenes un Dignājas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rožupes un Jersikas pagastā, neliela daļa — Upmalas un Rožkalnu pagastā
Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu
Ventspils rajons pastāvēja 1950.-2009. g. ietvēra (1990.-2009. g.) Ances, Jūrkalnes, Piltenes, Popes, Puzes, Tārgales, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, robežojās ar Talsu, Kuldīgas un Liepājas rajonu, kā arī ar Baltijas jūru
Dobeles rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Dobeles pilsētu, Auces pilsētu ar lauku teritoriju, Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vītiņu un Zebrenes pagastu, robežojās ar Saldus, Tukuma un Jelgavas rajonu, kā arī ar Lietuvu
Preiļu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Preiļu un Līvānu pilsētu, Aglonas, Aizkalnes, Galēnu, Jersikas, Pelēču, Preiļu, Riebiņu, Rožkalnu, Rožupes, Rudzātu, Rušonu, Saunas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Sutru, Turku, Upmalas un Vārkavas pagastu, robežojās ar Madonas, Rēzeknes, Krāslavas, Daugavpils un Jēkabpils rajonu
Limbažu rajons pastāvēja 1950.–2009. g., ietvēra (1995. g.) Limbažu pilsētu, Ainažu, Alojas, Staiceles un Salacgrīvas pilsētu ar lauku teritoriju, Braslavas, Brīvzemnieku, Katvaru, Lēdurgas, Liepupes, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, robežojās ar Valmieras, Cēsu un Rīgas rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
Auces novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales dienvidrietumos, tagadējā Dobeles novadā, ietvēra Auces pilsētu un Lielauces, Īles, Bēnes, Vecauces, Ukru un Vītiņu pagastu, robežojās ar Saldus, Brocēnu, Dobeles un Tērvetes novadu, kā arī ar Lietuvu
Ulmales–Labraga pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī 1920.-1925. g.; teritorija 1920. g. izdalīta no Sakas pagasta, 1925. g. pagasts pārdēvēts par Ulmales pagastu, teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un neliela daļa Ventspils novada Jūrkalnes pagastā
Ulmales pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī 1925.-1949. g.; 1920.-1925. g. saucās Ulmales-Labraga pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un neliela daļa Ventspils novada Jūrkalnes pagastā
Medņu pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī 1939.-1949. g.; līdz 1939. g. saucās Ungurmuižas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Jēkabpils novada Variešu un Mežāres pagastā
Sniķeres pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Ukru un Bēnes pagastā
Spāres pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Ģibuļu pagastā, neliela daļa — Ventspils novada Usmas pagastā
Umurgas–Sārumu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Umurgas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā
Augstrozes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Umurgas pagastā
Vainižu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Umurgas pagastā
Dauguļu pagasts pastāvēja Valmieras apriņķī līdz 1949. g., mūsdienās lielākā daļa teritorijas iekļauta tagadējā Kocēnu novada Dikļu pagastā, bet neliela daļa Kocēnu novada Zilākalna pagastā, Limbažu novada Umurgas pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā, bijušie nosaukumi: vāciski — Daugeln, krieviski — Daugeļnskaja
Patmalnieki Patmalnieku ezers - Umaņu ezers Pušas pagastā
upsēžnieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Upsēde" iedzīvotāji
saļenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Urga Saļiene" iedzīvotāji
Pavlograda Pavlohrada, pilsēta Ukrainā
Vārkavas pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara ievērojami samazinājusies, tās lielākā daļa iekļauta pēckara laikā izveidotajā Upmalas pagastā, daļa Rožkalnu pagastā
Umurgas pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara tagadējā Umurgas pagastā pilnībā iekļaut bijušais Augstrozes un Vainižu pagasts, kā arī daļa no bijušā Dauguļu un Katvaru pagasta, bet bijušā Umurgas pagasta Kaijciema apkaime iekļauta tagadējā Limbažu pagastā
Ventaszeme pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 5 ainavapvidus gar Ventu no Lietuvas robežas aptuveni līdz Piltenei ietverot arī Puzes un Usmas ezeru apkārtni
Palcenes grāvis Pelcene, ūdenstece Usmas pagastā
Palcenes ezers Pelcenes ezers Usmas pagastā
Perejaslava Perejaslava-Hmeļnicka, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1943. g.
Bahata periodiski izsīkstoša upe Ukrainā (_Bagata_), Harkovas apgabalā, Oriļas labā krasta pieteka
Barkels periodiski izžūstošs sālsezers Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala ziemeļaustrumu daļā
biezā perlamutrene perlamutreņu suga ("Unio crassus"), Latvijā aizsargājama
slaidā perlamutrene perlamutreņu suga ("Unio pictorum")
ķīļveida perlamutrene perlamutreņu suga ("Unio tumidus")
Pervomaiska Pervomajska, pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā
Pervomaiska Pervomajska, pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā
Petrovska Petrovske, pilsēta Ukrainā
Podgaici Pidhajci, pilsēta Ukrainā
Dņepras zemiene Piedņepras zemiene Ukrainā
okupeklis piemineklis, kas atradās Uzvaras parkā, Pārdaugavā, Rīgā no 1985. gada līdz 2022. gadam, veltīts Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem; Uzvaras piemineklis
AUI piesaistes bloka saskarne (angļu "Attachment Unit Interface")
Aizvolga Pievolgas austrumu daļa starp Volgu, Urāliem, Ziemeļuvāliem un Piekaspijas zemieni, Krievijā, no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam
Cesvaines pils pils Cesvainē, Pils ielā 1, celta 1890.-1896. g., ir izcils eklektisma stila arhitektūras piemineklis, celta no kaltiem laukakmeņiem, sastāv no 3 savstarpēji savienotiem divstāvu korpusiem, kas izvietoti U veidā ap daļēji noslēgtu pagalmu, pie pils ir parks ar pilskalnu
Bembe pilsēta Angolā, Uižes provinces rietumu daļā
Ummelkaivaina pilsēta Apvienotajos Arābu Emirātos ("Umm al Qaywayn"), emirāta administratīvais centrs, 33300 iedzīvotāju (2006.)
Alveara pilsēta Argentīnā (_Alvear_), Korrjentesas provincē, Urugvajas labajā krastā
Konkordija pilsēta Argentīnā ("Concordia"), osta Urugvajas labajā krastā, 145200 iedzīvotāju (2007. g.)
Ušvaja pilsēta Argentīnā ("Ushuaia"), Tjerras del Fuego provinces administratīvais centrs, 62800 iedzīvotāju (2010. g.)
Ņūalma pilsēta ASV ("New Ulm"), Minesotas štatā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
Jūkaia pilsēta ASV ("Ukiah"), Kalifornijas štatā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.)
Jūnionsitija pilsēta ASV ("Union City"), Džordžijas štatā, 20400 iedzīvotāju (2014. g.)
Jūnionsitija pilsēta ASV ("Union City"), Kalifornijas štatā, 73600 iedzīvotāju (2014. g.)
Jūnionsitija pilsēta ASV ("Union City"), Ņūdžersijas štatā, 68700 iedzīvotāju (2014. g.)
Jūnionsitija pilsēta ASV ("Union City"), Tenesī štatā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
Jūniona pilsēta ASV ("Union"), Misūri štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Jūniontauna pilsēta ASV ("Uniontown"), Pensilvānijas štatā, 10100 iedzīvotāju (2014. g.)
Ērbana pilsēta ASV ("Urbana"), Ilinoisas štatā, 42000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ērbana pilsēta ASV ("Urbana"), Ohaio štatā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.)
Jūtika pilsēta ASV ("Utica"), Ņujorkas štatā, osta Mohokas upes krastos, 61300 iedzīvotāju (2014. g.)
Jūvaldi pilsēta ASV ("Uvalde"), Teksasas štatā, 16400 iedzīvotāju (2014. g.)
Udžara pilsēta Azerbaidžānā ("Ucar"), rajona administratīvais centrs, 15800 iedzīvotāju (2008. g.)
Čašņiki pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, Ullas labajā krastā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
Bosanska Krupa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosanska Krupa"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 29700 iedzīvotāju (2013. g.)
Cazina pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Cazin"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 69400 iedzīvotāju (2013. g.)
Gorņi Vakufa-Uskopļe pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gornji Vakuf-Uskoplje"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 22300 iedzīvotāju (2013. g.)
Kļuča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ključ"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 18700 iedzīvotāju (2013. g.)
Sanski Mosta pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Sanski Most"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 47400 iedzīvotāju (2013. g.)
Ugļevika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ugljevik"), Serbu Republikā, Bijeļinas reģionā, 16500 iedzīvotāju (2013. g.)
Velika Kladuša pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Velika Kladuša"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 44800 iedzīvotāju (2013. g.)
Bihača pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas Federācijā, Unas-Sanas kantonā, 61200 iedzīvotāju (2013. g.)
Bosanski Petrovaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 7900 iedzīvotāju (2013. g.)
Uberaba pilsēta Brazīlijā ("Uberaba"), Minasžereisas štatā, 289400 iedzīvotāju (2010.g.)
Uberlandija pilsēta Brazīlijā ("Uberlandia"), Minasžereisas štatā, 584100 iedzīvotāju (2010.g.)
Bareiriņa pilsēta Brazīlijā, Amazonasas štata austrumos, Madeiras sāntekas Paranas Urarijas labajā krastā
Ugarčina pilsēta Bulgārijā ("Ugarčin"), Lovečas apgabalā, 2740 iedzīvotāju (2014. g.)
Apingtona pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Upington_), Oranžas upes krastos, Ziemeļkāpas provinces administratīvais centrs
Eitenhahe pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Uitenhage"), Austrumkāpas provinces dienvidu daļā, 103600 iedzīvotāju (2011. g.)
Bārkliīsta pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Austrumkāpas provinces Ukhahlambas distriktā
Kompjeņa pilsēta Francijā (_Compiegne_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā, 40500 iedzīvotāju (2010. g.)
Kreija pilsēta Francijā (_Creil_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā, 33600 iedzīvotāju (2010. g.)
Lezjulīza pilsēta Francijā ("Les Ulis"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 24800 iedzīvotāju (2010. g.)
Bovē pilsēta Francijas ziemeļos ("Beauvais"), Pikardijas reģiona Uāzas departamenta administratīvias centrs, 54700 iedzīvotāji (2010. g.)
Avadhara pilsēta Gruzijā (_Avadkhara_; _Uathara_), Abhāzijas ziemeļrietumos
Opatija pilsēta Horvātijā ("Opatija"), Piejūras-Kalnu županijā, kūrorts Adrijas jūras Rijekas līča rietumu krastā (aptver 20 km garu piekrasti Učkas kalna piekājē), 11700 iedzīvotāju (2011. g.)
Umaga pilsēta Horvātijā ("Umag"), Istras županijā, 13500 iedzīvotāju (2011. g.)
Ahraura pilsēta Indijā (_Ahraurā_), Utarpradēšas štata dienvidu daļā
Ajodhja pilsēta Indijā (_Ayodhya_), Utarpradēšas štatā
Akbarpura pilsēta Indijā (_Akbarpur_), Utarpradēšas štata austrumu daļā
Akbarpura pilsēta Indijā (_Akbarpur_), Utarpradēšas štata rietumu daļā
Almora pilsēta Indijā (_Almora_), Utarakhandas štata dienvidaustrumu daļā
Amroha pilsēta Indijā (_Amroha_), Utarpradēšas štata rietumu daļā
Anandnagara pilsēta Indijā (_Anandnagar_), Utarpradēšas štatā
Atrauli pilsēta Indijā (_Atrauli_), Utarpradēšas štata rietumu daļā
Auraija pilsēta Indijā (_Auraiya_), Utarpradēšas štatā
Āzamgarha pilsēta Indijā (_Āzamgarh_), Utarpradēšas štata austrumu daļā
Baberu pilsēta Indijā (_Baberu_), Utarpradēšas štata dienvidos
Babīna pilsēta Indijā (_Babīna_), Utarpradēšas štata dienvidrietumos
Bačhrāvāna pilsēta Indijā (_Bachhrāwān_), Utarpradēšas štatā
Badrīnātha pilsēta Indijā (_Badrīnāth_), Utarakhandas štata ziemeļu daļā
Bāgešvara pilsēta Indijā (_Bāgeshwar_), Utarakhandas štatā
Bāghpata pilsēta Indijā (_Bāghpat_), Utarpradēšas štata rietumos
Bāha pilsēta Indijā (_Bāh_), Utarpradēšas štata dienvidrietumu daļā
Baheri pilsēta Indijā (_Baheri_), Utarpradēšas štatā
Gorakhpura pilsēta Indijā (_Gorakhpur_), Utarpradešas štata austrumu daļā, Gangas ielejā, osta Rapti kreisajā krastā, 622700 iedzīvotāju (2001. g.)
Murādābāda pilsēta Indijā (_Moradabad_), Utarpradēšas štatā, Rangmangas labajā krastā, 889800 iedzīvotāju (2011. g.)
Una pilsēta Indijā (_Una_), Gudžarātas štatā
Una pilsēta Indijā (_Una_), Himāčala Pradēšas štatā
Lalitpura pilsēta Indijā ("Lalitpur"), Utarpradēšas štatā, 133300 iedzīvotāju (2011. g.)
Rāmpura pilsēta Indijā ("Rāmpur"), Utarpradēšas štatā, 325300 iedzīvotāju (2012. g.)
Udžaina pilsēta Indijā ("Ujjain"), Madhja Pradēšas štata rietumos, izveidojusies ~VII gs. p. m. ē., 451700 iedzīvotāju (2011. g.)
Ulasnagara pilsēta Indijā ("Ulhasnagar"), Mahārāštras štatā, Mumbajas ziemeļaustrumu piepilsēta, 506900 iedzīvotāju (2011. g.)
Āgra pilsēta Indijā (angļu: "Agra", hindi: आगरा, urdu: آ گرہ), Utarpradēšas štatā, Džammas labajā krastā, 1260000 iedzīvotāju (2001. g.)
Baidžnātha pilsēta Indijā, Utarakhandas štatā
Barkota pilsēta Indijā, Utarakhandas štatā
Džosīmatha pilsēta Indijā, Utarakhandas štatā
Džošīmatha pilsēta Indijā, Utarakhandas štatā
Haldvāni-Kathgodāma pilsēta Indijā, Utarakhandas štatā
Bahrāiča pilsēta Indijā, Utarpradēšas štatā
Balija pilsēta Indijā, Utarpradēšas štatā
Balrāmpura pilsēta Indijā, Utarpradēšas štatā
Bānda pilsēta Indijā, Utarpradēšas štatā
Bāngarmau pilsēta Indijā, Utarpradēšas štatā
Bānsi pilsēta Indijā, Utarpradēšas štatā
Džaunpura pilsēta Indijā, Utarpradēšas štatā
Etaha pilsēta Indijā, Utarpradēšas štatā
Faizābāda pilsēta Indijā, Utarpradēšas štatā
Farrukhābāda pilsēta Indijā, Utarpradēšas štatā
Fatehpura pilsēta Indijā, Utarpradēšas štatā
Gonda pilsēta Indijā, Utarpradēšas štatā
Bāra Banki pilsēta Indijā, Utarpradēšas štatā
Orai pilsēta Indijā, Utarpradēšas štatā
Sītāpura pilsēta Indijā, Utarpradēšas štatā
Bānsdīha pilsēta Indijā, Utarpradēšas štata austrumos
Bānsgaona pilsēta Indijā, Utarpradēšas štata austrumu daļā
Barhadža pilsēta Indijā, Utarpradēšas štata austrumu daļā
Bastī pilsēta Indijā, Utarpradēšas štata austrumu daļā
Bela Pratāpgarha pilsēta Indijā, Utarpradēšas štata dienvidaustrumu daļā
Atara pilsēta Indijā, Utarpradešas štata dienvidos
Barauta pilsēta Indijā, Utarpradēšas štata rietumos
Muzafarnagara pilsēta Indijā, Utarpradēšas štata ziemeļrietumos
Fatehpura Sikri pilsēta Indijā, Utarpradēšas štatā, 32900 iedzīvotāju (2011. g.); Mogulu impērijas galvaspilsēta 1571.-1585. g., 1986. g. iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
Gorkhpura pilsēta Indijā, Utarpradēšas štatā, 624600 iedzīvotāju (2001. g.)
Alīgarha pilsēta Indijā, Utarpradēšas štatā, 667700 iedzīvotāju (2001. g.)
Barelī pilsēta Indijā, Utarpradēšas štatā, 699800 iedzīvotāju (2001. g.)
Gāzijābāda pilsēta Indijā, Utarpradēšas štatā, 968500 iedzīvotāju (2001. g.)
Barhni pilsēta Indijā, Utarpradēšas štatā, pie Nepālas robežas
Kānpura pilsēta Indijā, Uttarpradēšas štatā, Gangas labajā krastā, 2770000 iedzīvotāju (2011. g.)
Firozābāda pilsēta Indijas ziemeļos ("Firozabad"), Utarpradēšas štatā, 604000 iedzīvotāju (2011. g.)
Haridvāra pilsēta Indijas ziemeļos ("Haridwar"), Utarpradēšas štatā, Gangas labajā krastā, 310500 iedzīvotāju (2011. g.)
Mirzāpura pilsēta Indijas ziemeļos ("Mirzāpur"), Utarpradēšas štatā, Gangas labajā krastā, 233700 iedzīvotāju (2011. g.)
Sahāranpura pilsēta Indijas ziemeļos ("Saharanpur"), Utarpradēšas štatā, 705500 iedzīvotāju (2011. g.)
Šahdžahanpura pilsēta Indijas ziemeļos (शाहजहाँपुर "Shahjahanpur"), Utarpradēšas štatā, 346100 iedzīvotāju (2011. g.)
Laknava pilsēta Indijas ziemeļos, Gomati krastos, Utarpradēšas štata un Laknavas apgabala administratīvais centrs, 3380000 iedzīvotāju (2017. g.)
Dehrādūna pilsēta Indijas ziemeļos, Utarakhandas štata administratīvais centrs, 578000 iedzīvotāju (2011. g.)
Vārānasī pilsēta Indijas ziemeļos, Utarpradēšas štatā, Gangas krastos, 1200000 iedzīvotāju (2011. g.), hinduisma vissvētākā pilsēta, dieva Šivas kulta centrs, katru gadu uz to dodas miljoniem svētceļnieku; Benaresa
Meratha pilsēta Indijas ziemeļos, Utarpradēšas štatā, Gangas un Džamnas upstarpā, 1309000 iedzīvotāju (2011. g.)
Prajāgrādža pilsēta Indijas ziemeļos, Utarpradēšas štatā, Jamunas upes krastos, netālu no tās ietekas Gangā, 1220000 iedzīvotāju (2011. g.); arī Prajāga (प्रयाग, izrunā: [prʌˈjaːɡ]), svētceļojumu vieta
Udajpura pilsēta Indijas ziemeļrietumos ("Udaipur"), Radžastānas štatā, 451700 iedzīvotāju (2011. g.)
Marāge pilsēta Irānas ziemeļrietumos ("Marāgheh"), \~35 km uz austrumiem no Urmijas ezera, 162300 iedzīvotāju (2011. g.)
Asīze pilsēta Itālijā (_Assisi_), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 27800 iedzīvotāju (2014. g.)
Amēlija pilsēta Itālijā ("Amelia"), Umbrijas reģiona Terni provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
Bevanja pilsēta Itālijā ("Bevagna"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kalji pilsēta Itālijā ("Cagli"), Markes reģiona Pezāro-Urbīno provincē, 8900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kampoformido pilsēta Itālijā ("Campoformido"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kartočeto pilsēta Itālijā ("Cartoceto"), Markes reģiona Pezāro-Urbīno provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastiljone del Lago pilsēta Itālijā (“Castiglione del Lago”), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.)
Červinjāno del Friuli pilsēta Itālijā ("Cervignano del Friuli"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 13700 iedzīvotāju (2014. g.)
Čita della Pjēva pilsēta Itālijā (“Citta della Pieve”), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.)
Čita di Kastello pilsēta Itālijā (“Città di Castello”), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 40000 iedzīvotāju (2014. g.)
Čividāle del Friuli pilsēta Itālijā ("Cividale del Friuli"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 11400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kodroipo pilsēta Itālijā ("Codroipo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 15900 iedzīvotāju (2014. g.)
Deruta pilsēta Itālijā ("Deruta"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 9500 iedzīvotāju (2014. g.)
Fano pilsēta Itālijā ("Fano"), Markes reģiona Pezāro-Urbīno provincē, 63100 iedzīvotāju (2014. g.)
Folinjo pilsēta Itālijā ("Foligno"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 56300 iedzīvotāju (2014. g.)
Fosombrone pilsēta Itālijā ("Fossombrone"), Markes reģiona Pezāro-Urbīno provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.)
Gabiče Mare pilsēta Itālijā ("Gabicce Mare"), Markes reģiona Pezāro-Urbīno provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
Džemona del Friuli pilsēta Itālijā ("Gemona del Friuli"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.)
Gualdo Tadīno pilsēta Itālijā ("Gualdo Tadino"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 15500 iedzīvotāju (2014. g.)
Gubio pilsēta Itālijā ("Gubbio"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 32400 iedzīvotāju (2014. g.)
Latizāna pilsēta Itālijā ("Latisana"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.)
Linjāno Sabbjadoro pilsēta Itālijā ("Lignano Sabbiadoro"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Undīnes provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
Maršāno pilsēta Itālijā ("Marsciano"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.)
Montalto Ufudžo pilsēta Itālijā (“Montalto Uffugo”), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.)
Montefalko pilsēta Itālijā ("Montefalco"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.)
Narni pilsēta Itālijā ("Narni"), Umbrijas reģiona Terni provincē, 19900 iedzīvotāju (2014. g.)
Nočera Umbra pilsēta Itālijā (“Nocera Umbra”), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.)
Norča pilsēta Itālijā ("Norcia"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.)
Orvieto pilsēta Itālijā ("Orvieto"), Umbrijas reģiona Terni provincē, 21000 iedzīvotāju (2014. g.)
Palmanova pilsēta Itālijā ("Palmanova"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
Pergola pilsēta Itālijā ("Pergola"), Markes reģiona Pezāro un Urbīno provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
Perudža pilsēta Itālijā ("Perugia"), Umbrijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 163300 iedzīvotāju (2014. g.)
Pezāro pilsēta Itālijā ("Pesaro"), Markes reģionā, Pezāro un Urbīno provinces administratīvais centrs, 94600 iedzīvotāju (2014. g.)
Saltāra pilsēta Itālijā ("Saltara"), Markes reģiona Pezāro un Urbīno provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
Sandaniele del Friuli pilsēta Itālijā ("San Daniele del Friuli"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
Spello pilsēta Itālijā ("Spello"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
Spoleto pilsēta Itālijā ("Spoleto"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 38200 iedzīvotāju (2014. g.)
Tarčento pilsēta Itālijā ("Tarcento"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.)
Tarvizio pilsēta Itālijā ("Tarvisio"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 4500 iedzīvotāju (2014. g.)
Terni pilsēta Itālijā ("Terni"), Umbrijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 109200 iedzīvotāju (2014. g.)
Todi pilsēta Itālijā ("Todi"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
Tolmeco pilsēta Itālijā ("Tolmezzo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
Trevi pilsēta Itālijā ("Trevi"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.)
Udīne pilsēta Itālijā ("Udine"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 98900 iedzīvotāju (2014. g.)
Udžento pilsēta Itālijā ("Ugento"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
Udžāno la Kjēza pilsēta Itālijā ("Uggiano la Chiesa"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 4500 iedzīvotāju (2014. g.)
Umbertide pilsēta Itālijā ("Umbertide"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 16700 iedzīvotāju (2014. g.)
Urbīno pilsēta Itālijā ("Urbino"), Markes reģiona Pezāro un Urbīno provincē, 15400 iedzīvotāju (2014. g.)
Ucāno pilsēta Itālijā ("Uzzano"), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.)
Ube pilsēta Japānā ("Ube"), Honsju salas dienvidrietumos, Jamaguči prefektūrā, osta Seto jūras krastā, 169400 iedzīvotāju (2015. g.)
Urava pilsēta Japānā ("Urawa"), Honsju salā, Saitamas prefektūrā, Tokijas pavadoņpilsēta, 484800 iedzīvotāju (2000. g.), 2001. g. 1. maijā iekļauta Saitamas pilsētā
Ucunomija pilsēta Japānā ("Utsunomiya"), Honsju salā, Točigi prefektūrā, 518600 iedzīvotāju (2015. g.)
Aperhata pilsēta Jaunzēlandē (_Upper Hutt_), Ziemeļsalas dienvidos, Velingtonas reģionā
Aperheirivera pilsēta Kanādā (_Upper Hay River_), Albertas provinces ziemeļrietumu daļā
Aperliārda pilsēta Kanādā (_Upper Liard_), Jukonas teritorijas dienvidaustrumu daļā
Atirau pilsēta Kazahstānā (_Atıraw_), apgabala administratīvais centrs, osta Urālas kreisajā krastā, 197500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1885. g.
Eskemena pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala administratīvais centrs, 314000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1720. g., līdz 1992. g. sucās Ustjkamenogorska
Sariaghaša pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, pie Uzbekistānas robežas, iepretī Taškentai (20 km no tās), rajona administratīvais centrs, 39700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
Orala pilsēta Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabala administratīvais centrs, 228300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1613. g.; Uraļska
Apartado pilsēta Kolumbijā (_Apartadó_), Antjokijas departamenta ziemeļu daļā, Urabas līča austrumu krastā
Neiva pilsēta Kolumbijas Republikā, Uilas departamenta administratīvais centrs, 305300 iedzīvotāju (2007. g.)
Aru pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Aru_), Ituri provinces austrumos, pie Ugandas robežas
Sonbona pilsēta Korejas Tutas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā, "Sonbong"), Rasonas provincē, pie Krievijas un Ķīnas robežas, Japāņu jūras Ungi līča krastā, 27300 iedzīvotāju (2006. g.)
Puškina pilsēta Krievijā uz dienvidiem no Sanktpēterburgas centra, mūsdienās administratīvi ir Sanktpēterburgas pilsētas daļa, no 1710. gada bijusi Krievijas caru vasaras rezidence, pilsētā esošās pilis un parki ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
Baļeja pilsēta Krievijā, Aizbaikāla novadā, Undas krastos, 11830 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Orenburga pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, atrodas Urālas krastos, 529600 iedzīvotāju (2007. g.), 1938.-1957. g. saucās Čkalova
Tuimazi pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, Useņas krastos, 67600 iedzīvotāju (2014. g.)
Ufa pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikas administratīvais centrs, atrodas Belajas upes krastos pie Djomas ietekas Ufas upē, 1096700 iedzīvotāju (2014. g.)
Ulanude pilsēta Krievijā, Burjatijas Republikas administratīvais centrs, atrodas pie Udas ietekas Selengā, 421500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1934. g. saucās Verhņeudinska
Troicka pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, pie Uveļkas ietekas Ujā, 77200 iedzīvotāju (2014. g.)
Verhņijufaļeja pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Ufaļejas krastos, 29100 iedzīvotāju (2014. g.)
Verhņeuraļska pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Urālas augšteces kreisajā krastā, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
Južnouraļska pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Uveļkas kreisajā krastā, 37600 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņižņeudinska pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidrietumos, Udas krastos, 34800 iedzīvotāju (2014. g.)
Usoļje-Sibirska pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabalā, 80300 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1940. g. saucās Usoļje
Furmanova pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, Uvodas krastos, 35400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kohma pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, Uvodas krastos, Ivanovas piepilsēta, 29400 iedzīvotāju (2014. g.)
Juhnova pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala ziemeļrietumos, Ugras labajā krastā, 6460 iedzīvotāju (2014. g.)
Meždurečenska pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, pie Usas ietekas Tomā, 98900 iedzīvotāju (2014. g.)
Uržuma pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, Uržumkas kreisajā krastā, 10080 iedzīvotāju (2014. g.)
Siktivkara pilsēta Krievijā, Komi Republikā, piestātne Sisolas kreisajā krastā, 242000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1930. g. saucās Ustjsisoļska
Uhta pilsēta Krievijā, Komi Republikā, Uhtas krastos, 99200 iedzīvotāju (2014. g.)
Manturova pilsēta Krievijā, Kostromas apgabala austrumos, Unžas labajā krastā, 16400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kologriva pilsēta Krievijā, Kostromas apgabala ziemeļos, piestātne Unžas krastos, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
Puškina pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Učas krastos, 106100 iedzīvotāju (2014. g.)
Ivantejevka pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Učas krastos, 66700 iedzīvotāju (2014. g.)
Ureņa pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Ustas labajā krastā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.)
Orska pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, Dienvidurālos, pie Oras ietekas Urālā, 234800 iedzīvotāju (2014. g.)
Novotroicka pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, Urālas labajā krastā, 93600 iedzīvotāju (2014. g.)
Usurijska pilsēta Krievijā, Piejūras novadā, Suifunas krastos, 166800 iedzīvotāju (2014. g.), 1926.-1935. g. saucās Ņikoļska-Usurijska, 1935.-1957. g. - Vorošilova
Jekaterinburga pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala administratīvais centrs, Urālu kalnu austrumu daļā, Isetas krastos, 1412300 iedzīvotāju (2014. g.), 1924.-1991. g. saucās Sverdlovska
Krasnoufimska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidrietumos, Ufas labajā krastā, 39300 iedzīvotāju (2014. g.)
Alapajevska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Ņeivas un Alapaihas krastos, 37900 iedzīvotāju (2014. g.), viens no pirmajiem Urālu melnās metalurģijas centriem (1704. g.), mašīnbūve, kokapstrāde, pilsētas tiesības kopš 1639. g.
Sovetska pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, Upas kreisajā krastā, 7400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kambarka pilsēta Krievijā, Udmurtijas Republikā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
Možga pilsēta Krievijā, Udmurtijas Republikā, 49800 iedzīvotāju (2014. g.)
Votkinska pilsēta Krievijā, Udmurtijas Republikā, 98000 iedzīvotāju (2014. g.)
Glazova pilsēta Krievijā, Udmurtijas Republikā, Čepcas krastos, 94900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sarapula pilsēta Krievijā, Udmurtijas Republikā, piestātne Kamas labajā krastā, 99800 iedzīvotāju (2014. g.)
Iževska pilsēta Krievijā, Udmurtijas Republikas administratīvais centrs, atrodas Ižas (Kamas pietekas) krastos, 611000 iedzīvotāju (2009. g.), pilsētas tiesības kopš 1918. g.
Dimitrovgrada pilsēta Krievijā, Uļjanovskas apgabala austrumos, piestātne pie Boļšojčeremšanas ietekas Kuibiševas ūdenskrātuvē, 118500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1972. g. saucās - Melekesa
Novouļjanovska pilsēta Krievijā, Uļjanovskas apgabalā, 15100 iedzīvotāju (2014. g.)
Inza pilsēta Krievijā, Uļjanovskas apgabalā, 18100 iedzīvotāju (2014. g.)
Sengileja pilsēta Krievijā, Uļjanovskas apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
Bariša pilsēta Krievijā, Uļjanovskas apgabalā, Barišas krastos, rajona centrs, 16600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
Tula pilsēta Krievijā, Upas krastos, apgabala administratīvais centrs, 490500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ivanova pilsēta Krievijā, Uvodas krastos, apgabala administratīvais centrs, 409200 iedzīvotāju (2014. g.)
Digora pilsēta Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ursdonas kreisajā krastā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
Usmaņa pilsēta Krievijas Ļipeckas apgabala dienvidos, Usmaņas krastos, 19400 iedzīvotāju (2014. g.)
Jalta pilsēta Krimā, Ukrainā, 78100 iedzīvotāju (2013. g.), kūrorts
Aksu pilsēta Ķīnā (_Aķsu_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā
Altaja pilsēta Ķīnā (_Altay_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļos, Altaja kalnu dienvidrietumos
Arala pilsēta Ķīnā (_Aral_), Šindžanas / Šiņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā
Arasana pilsēta Ķīnā (_Arasan_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā
Aratirika pilsēta Ķīnā (_Aratürük_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona austrumos
Arišana pilsēta Ķīnā (_Arixang_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, Kazahstānas pierobežā; Veņcjuaņa
Atuša pilsēta Ķīnā (_Artux_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala rietumos, Tjanšana dienvidu piekājē
Avata pilsēta Ķīnā (_Avat_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, Tarimas ieplakas ziemeļrietumu daļā
Avata pilsēta Ķīnā (_Awat_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona Keškeras prefektūrā
Baja pilsēta Ķīnā (_Bay_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā; Baičena
Maralbeši pilsēta Ķīnā (_Maralbexi_; _Bachu_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā apgabalā, Tarimas ieplakas ziemeļrietumu malā
Guldža pilsēta Ķīnā ("Gulja"), Šindzanas/Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, 542500 iedzīvotāju (2015. g.); Inina ("Yining")
Hotena pilsēta Ķīnā ("Hotan"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona dienvidrietumos 1382 m vjl., 322300 iedzīvotāju (2010. g.); Hetiana; Hotana
Čerčena pilsēta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidu daļā
Hankova pilsēta Ķīnā, Hubejas provincē, Hanšujas labajā krastā, kopš 1956. g. Uhaņas pilsētas sastāvdaļa
Učana pilsēta Ķīnā, Hubejas provincē, kopš 1953. g. Uhaņas sastāvdaļa
Baikurta pilsēta Ķīnā, Sjiņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomā apgabala Kizilsu Kirgīzu autonomajā prefektūrā
Barkela pilsēta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala ziemeļaustrumu daļā
Čira pilsēta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos
Šaidulla pilsēta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos
Kerije pilsēta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumu daļā; Juitiaņa
Baekela pilsēta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļaustrumos
Jekena pilsēta Ķīnas rietumu daļā ("Yarkant"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona dienvidrietumos, Jarkantas kreisajā krastā, oāzes centrs
Kašgara pilsēta Ķīnas rietumu daļā ("Kashgar"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona dienvidrietumos, oāzē Tjanšana dienvidu piekājē, 340600 iedzīvotāju (2000. g.)
Turpana pilsēta Ķīnas rietumu daļā ("Turpan"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona ziemeļaustrumos, 570000 iedzīvotāju (2003. g.)
Ulānhota pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumos ("Ulan Hoto"), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā, 290000 iedzīvotāju (2004. g.)
Karamaja pilsēta Ķīnas ziemeļrietumu daļā ("Karamai"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, 401500 iedzīvotāju (2015. g.)
Kumula pilsēta Ķīnas ziemeļrietumu daļā ("Kumul"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, 140700 iedzīvotāju
Manasa pilsēta Ķīnas ziemeļrietumu daļā ("Manas"), Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļu daļā, \~40000 iedzīvotāju
Urumči pilsēta Ķīnas ziemeļrietumu daļā ("Urumchi"), Tjanšana ziemeļu priekškalnēs, Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona administratīvais centrs, 1,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Bena pilsēta Laosā, Udomsai provincē, Benas upes labajā krastā
Aloja pilsēta Latvijā, Limbažu novadā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 120 km no Rīgas un 32 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1992. gada, no 1961. g. pilsētciemats, no 1950. g. strādnieku ciemats, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1449. gadā kā miests uz Ungurpils muižas zemes
Jorka pilsēta Lielbritānijā (_York_), Anglijas ziemeļu daļā, pie Uzas upes, 206900 iedzīvotāju (2015. g.), arhibīskapa rezidence ap 630. g., Anglijas lielākā gotiskā katedrāle (12.-15. gs.), 1976.-1981. g. tika atrakta vikingu laiku apmetne Jorvika un rekonstruēta vikingu laiku pilsēta
Alverstona pilsēta Lielbritānijā (_Ulverston_), Anglijā, Kambrijas grāfistes dienvidu daļā
Anīkšči pilsēta Lietuvā (_Anykščiai_), Utenas apriņķī, Šventojas krastos, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 10220 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
Molēti pilsēta Lietuvā (_Molėtai_), Utenas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 6300 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Ukmerģe pilsēta Lietuvā (_Ukmergė_), Viļņas apriņķa Ukmerģes rajona administratīvais centrs, 23000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
Zarasi pilsēta Lietuvā (_Zarasai_), Utenas apriņķa, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 6980 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1843. g.
Dūkšta pilsēta Lietuvā ("Dūkštas"), Utenas apriņķī, Ignalinas rajonā, 820 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Dusetas pilsēta Lietuvā ("Dusetos"), Utenas apriņķī, Zarasu rajona pašvaldībā, 680 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Ignalina pilsēta Lietuvā ("Ignalina"), Utenas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 5260 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Troškūni pilsēta Lietuvā ("Troškūnai"), Utenas apriņķī, Anīkšču rajona pašvaldības administratīvais centrs, 433 iedzīvotāji (2013), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Utena pilsēta Lietuvā ("Utena"), Utenas apriņķa un rajona administratīvais centrs, 28090 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g.
Užvente pilsēta Lietuvā ("Užventis"), Šauļu apriņķa Ķelmes rajona pašvaldībā, 790 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Visagina pilsēta Lietuvā ("Visaginas"), Utenas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 21110 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1977. g.
Kavarska pilsēta Lietuvā (Kavarskas), Utenas apriņķī, Anīkšču rajona pašvaldībā, 640 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Urvapana pilsēta Meksikā ("Uruapan"), Mičoakanas de Okampo pavalstī 1620 m vjl., 315350 iedzīvotāju (2010. g.)
Benemerito de las Amerikasa pilsēta Meksikā, Čjapasas štata austrumos pie Lakantunas un Salinasas satekas, kur izveidojas Usumasinta
Kodre pilsēta Melnkalnē, Ulciņas kopienā, 880 iedzīvotāju (2003. g.)
Kornešti pilsēta Moldovā, Ungenu rajonā, 3300 iedzīvotāju (2014. g.)
Arvaihēra pilsēta Mongolijā (_Arvajheer_), Uvurhangaja aimaka administratīvais centrs
Nalaiha pilsēta Mongolijā ("Nalajcha"), Ulanbatoras piepilsēta, 26500 iedzīvotāju (2006. g.)
Bajančandmaņa pilsēta Mongolijā, Centra aimakā, pie Ulanbatoras ziemeļrietumu robežas
Ulāngoma pilsēta Mongolijā, Uvsnūra aimaka administratīvais centrs, 26300 iedzīvotāju (2000. g.)
Ulfta pilsēta Nīderlandē (_Ulft_), Gelderlandes provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
Urka pilsēta Nīderlandē (_Urk_), Flevolandes provincē, 19500 iedzīvotāju (2014. g.)
Vūrdena pilsēta Nīderlandē (_Woerden_), Utrehtas provincē, 50600 iedzīvotāju (2014. g.)
Zeista pilsēta Nīderlandē (_Zeist_), Utrehtas provincē, 61400 iedzīvotāju (2014. g.)
Abkūde pilsēta Nīderlandē ("Abcoude"), Utrehtas provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
Bārna pilsēta Nīderlandē ("Baarn"), Utrehtas provincē, 24400 iedzīvotāju (2014. g.)
Breikelena pilsēta Nīderlandē ("Breukelen"), Utrehtas provincē, 14600 iedzīvotāju (2014. g.)
Bunika pilsēta Nīderlandē ("Bunnik"), Utrehtas provincē, 14600 iedzīvotāju (2014. g.)
Bunshotene pilsēta Nīderlandē ("Bunschoten"), Utrehtas provincē, 20500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kotena pilsēta Nīderlandē ("Cothen"), Utrehtas provincē, 3000 iedzīvotāju (2014. g.)
Debilta pilsēta Nīderlandē ("De Bilt"), Utrehtas provincē, 42100 iedzīvotāju (2014. g.)
Dendoldera pilsēta Nīderlandē ("Den Dolder"), Utrehtas provincē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.)
Dorna pilsēta Nīderlandē ("Doorn"), Utrehtas provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Drībergena-Reizenburga pilsēta Nīderlandē ("Driebergen-Rijsenburg"), Utrehtas provincē, 18500 iedzīvotāju (2014. g.)
Emnesa pilsēta Nīderlandē ("Eemnes"), Utrehtas provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
Hagesteina pilsēta Nīderlandē ("Hagestein"), Utrehtas provincē, 1450 iedzīvotāju (2014. g.)
Harmelena pilsēta Nīderlandē ("Harmelen"), Utrehtas provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.)
Eiselsteina pilsēta Nīderlandē ("Ijsselstein"), Utrehtas provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.)
Langbrūka pilsēta Nīderlandē ("Langbroek"), Utrehtas provincē, 2070 iedzīvotāju (2014. g.)
Lērsuma pilsēta Nīderlandē ("Leersum"), Utrehtas provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.)
Leisdena pilsēta Nīderlandē ("Leusden"), Utrehtas provincē, 29000 iedzīvotāju (2014. g.)
Lūnene pie Vehtas pilsēta Nīderlandē ("Loenen aan de Vecht"), Utrehtas provincē, 3230 iedzīvotāju (2014. g.)
Lopika pilsēta Nīderlandē ("Lopik"), Utrehtas provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
Mārsena pilsēta Nīderlandē ("Maarsen"), Utrehtas provincē, 39400 iedzīvotāju (2014. g.)
Montforta pilsēta Nīderlandē ("Montfoort"), Utrehtas provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
Nīvegena pilsēta Nīderlandē ("Nieuwegein"), Utrehtas provincē, 61000 iedzīvotāju (2014. g.)
Nigtevehta pilsēta Nīderlandē ("Nigtevecht"), Utrehtas provincē, 1450 iedzīvotāju (2014. g.)
Ūdevatera pilsēta Nīderlandē ("Oudewater"), Utrehtas provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.)
Rensvūde pilsēta Nīderlandē ("Renswoude"), Utrehtas provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.)
Rēnene pilsēta Nīderlandē ("Rhenen"), Utrehtas provincē, 19200 iedzīvotāju (2014. g.)
Sūsta pilsēta Nīderlandē ("Soest"), Utrehtas provincē, 45400 iedzīvotāju (2014. g.)
Stihtse Vehta pilsēta Nīderlandē ("Stichtse Vecht"), Utrehtas provincē, 63700 iedzīvotāju (2014. g.)
Udena pilsēta Nīderlandē ("Uden"), Ziemeļbrabantes provincē, 41000 iedzīvotāju (2014. g.)
Eitgēsta pilsēta Nīderlandē ("Uitgeest"), Ziemeļholandes provincē, 13200 iedzīvotāju (2014. g.)
Eithorna pilsēta Nīderlandē ("Uithoorn"), Ziemeļholandes provincē, 28500 iedzīvotāju (2014. g.)
Vēnendāla pilsēta Nīderlandē ("Veenendaal"), Utrehtas provincē, 63300 iedzīvotāju (2014. g.)
Vianena pilsēta Nīderlandē ("Vianen"), Utrehtas provincē, 19600 iedzīvotāju (2014. g.)
Vinkevēna pilsēta Nīderlandē ("Vinkeveen"), Utrehtas provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.)
Vrēlanda pilsēta Nīderlandē ("Vreeland"), Utrehtas provincē, 1530 iedzīvotāju (2014. g.)
Veikbeidūrstede pilsēta Nīderlandē ("Wijk bij Duurstede"), Utrehtas provincē, 23000 iedzīvotāju (2014. g.)
Vūdenberga pilsēta Nīderlandē ("Woudenberg"), Utrehtas provincē, 12400 iedzīvotāju (2014. g.)
Amersforta pilsēta Nīderlandē, Utrehtas provincē, 151500 iedzīvotāju (2014. g.)
Nivegeina pilsēta Nīderlandē, Utrehtas provincē, 61000 iedzīvotāju (2014. g.)
Utrehta pilsēta Nīderlandē, Utrehtas provinces administratīvais centrs, 330800 iedzīvotāju (2014. g.)
Ujo pilsēta Nigērijā ("Uyo"), Akva Ibomas štata administratīvais centrs, 80700 iedzīvotāju (2005. g.)
Umuahija pilsēta Nigērijā ("Umuahia"), Abias štata administratīvais centrs, 203400 iedzīvotāju (2005. g.)
Narvīka pilsēta Norvēģijā (_Narvik_), Nūrlannes filkes ziemeļos, neaizsalstoša osta Ufutfjorda krastā, 18700 iedzīvotāju (2013. g.)
Unjončoko pilsēta Panamā ("Union Choco"), Emberas-Vounānas pamatiedzīvotāju komarkas administratīvais centrs, 9500 iedzīvotāju (2010. g.)
Agvaitija pilsēta Peru (_Aguaytia_), Ukajali reģiona ziemeļrietumu daļā
Pukaljpa pilsēta Peru, Ukajali reģiona administratīvais centrs, osta Ukajali kreisajā krastā, 204800 iedzīvotāju (2007. g.)
Ustšiki Dolne pilsēta Polijā ("Ustrzyki Dolne"), Priekškarpatu vojevodistē, 9500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1727. g.
Uneiza pilsēta Saūda Arābijā, Kasīmas mintakā, Uneizas oāzē, pie sena karavānu ceļa, 128900 iedzīvotāju (2004. g.)
Uba pilsēta Serbijā ("Ub"), Centrālās Serbijas Kolubaras apgabalā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.)
Užice pilsēta Serbijā ("Užice"), Centrālās Serbijas Zlatobiras apgabala administratīvais centrs, 59700 iedzīvotāju (2011. g.)
Ulvila pilsēta Somijā (_Ulvila_), Satakuntas reģionā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastro-Urdjalesa pilsēta Spānijā ("Castro-Urdiales"), Kantabrijas autonomā apgabala Kantabrijas provincē, 32400 iedzīvotāju (2014. g.)
Ubeda pilsēta Spānijā ("Ubeda"), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, 35900 iedzīvotāju (2014. g.)
Utrera pilsēta Spānijā ("Utrera"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 52400 iedzīvotāju (2014. g.)
Valla de Ušo pilsēta Spānijā ("Vall de Uxo"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 32900 iedzīvotāju (2014. g.)
Umm Durmāna pilsēta Sudānā ("Umm Durmān"), Hartūmas piepilsēta, Baltās Nīlas krastā, pie tās satekas ar Zilo Nīlu, Sudānas parlamenta mītne, 3151600 iedzīvotāju (2007. g.)
Badulla pilsēta Šrilankā (_Badulla_), Uvas provinces administratīvais centrs
Ustere pilsēta Šveicē (_Uster_), Cīrihes kantonā, 33000 iedzīvotāju (2013. g.)
Ucvīle pilsēta Šveicē (_Uzwil_), Sanktagallenes kantonā, 12700 iedzīvotāju (2013. g.)
Senurzanē pilsēta Šveicē ("Saint-Ursanne"), Juras kantonā, 730 iedzīvotāju (2013. g.)
Unterzēne pilsēta Šveicē ("Unterseen"), Bernes kantonā, 5650 iedzīvotāju (2013. g.)
Ucnaha pilsēta Šveicē ("Uznach"), Sanktgallenes kantonā, 6150 iedzīvotāju (2013. g.)
Tursunzoda pilsēta Tadžikistānas dienvidrietumos, Hisaras ielejā, netālu no Uzbekistānas robežas, 37000 iedzīvotāju (2006. g.)
Bānphai pilsēta Taizemē, Udonthānī provincē
Bānphī pilsēta Taizemē, Udonthānī provincē
Bānduna pilsēta Taizemē, Udonthānī provinces ziemeļaustrumu daļā
Bānkhoka pilsēta Taizemē, Utaraditas provinces austrumos
Bānrai pilsēta Taizemē, Uthajhānī provinces dienvidu daļā
Udžidži pilsēta Tanzānijas rietumos ("Ujiji"), Tanganjikas ezera krastā, Kigomas dienvidu piepilsēta
Karahalli pilsēta Turcijā ("Karahalli"), Ušakas ilā, 4200 iedzīvotāju (2013. g.)
Sivasli pilsēta Turcijā ("Sivasli"), Ušakas ilā, 6700 iedzīvotāju (2013. g.)
Ula pilsēta Turcijā ("Ula"), Mūglas ilā, 5700 iedzīvotāju (2013. g.)
Ulubeja pilsēta Turcijā ("Ulubey"), Ordu ilā, 9300 iedzīvotāju (2013. g.)
Ulubeja pilsēta Turcijā ("Ulubey"), Ušakas ilā, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
Uluborlu pilsēta Turcijā ("Uluborlu"), Ispartas ilā, 6200 iedzīvotāju (2013. g.)
Uludere pilsēta Turcijā ("Uludere"), Širnakas ilā, 10000 iedzīvotāju (2013. g.)
Ulusa pilsēta Turcijā ("Ulus"), Bartinas ilā, 3300 iedzīvotāju (2013. g.)
Urla pilsēta Turcijā ("Urla"), Izmiras ilā, 46300 iedzīvotāju (2013. g.)
Uzundere pilsēta Turcijā ("Uzundere"), Erzurumas ilā, 3000 iedzīvotāju (2008. g.)
Ešme pilsēta Turcijā, Ušakas ilā, 14200 iedzīvotāju (2013. g.)
Banaza pilsēta Turcijā, Ušakas ilā, 15500 iedzīvotāju (2013. g.)
Aģumani pilsēta Ugandā (_Adjumani_), valsts ziemeļu daļā
Aloi pilsēta Ugandā (_Aloi_), valsts ziemeļu daļā
Amudata pilsēta Ugandā (_Amudat_), atrodas valsts austrumos, pie Kenijas robežas
Apaka pilsēta Ugandā (_Apac_), Bunoro novadā
Abima pilsēta Ugandā, 111000 iedzīvotāju (2002. g.)
Gulu pilsēta Ugandā, 113100 iedzīvotāju (2002. g.)
Ndžeru pilsēta Uganda, 52500 iedzīvotāju (2002. g.)
Kasese pilsēta Ugandā, 53400 iedzīvotāju (2002. g.)
Masaka pilsēta Uganda, 61300 iedzīvotāju (2002. g.)
Mbarāra pilsēta Uganda, 69200 iedzīvotāju (2002. g.)
Lira pilsēta Ugandā, 89900 iedzīvotāju (2002. g.)
Mbale pilsēta Ugandas austrumos ("Mbale"), Elgona kalna piekājē, 70400 iedzīvotāju (2002. g.)
Ģinģa pilsēta Ugandas dienvidaustrumos ("Jinja"), pie Viktorijas Nīlas iztekas no Viktorijas ezera, 72900 iedzīvotāju 2014. g.
Entebe pilsēta Ugandas dienvidos ("Entebbe"), Viktorijas ezera ziemeļu krastā, 57500 iedzīvotāju (2002. g.)
Arua pilsēta Ugandas rietumos (_Arua_), pie robežas ar Kongo Demokrātisko Republiku
Anaņjiva pilsēta Ukrainā (_Anan’iv_, _Ананьїв_), Odesas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 8600 iedzīvotāju (2013. g.)
Artemivska pilsēta Ukrainā (_Artemivs’k_), Doņeckas apgabalā, 78000 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1924. g. saucās Bahmuta, padomju laikā – Artjomovska
Artemivska pilsēta Ukrainā (_Artemivs’k_), Luhanskas apgabalā, Alčevskas piepilsēta, 7500 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1991. g. saucās Artjomovska
Avdīvka pilsēta Ukrainā (_Авдіївка_), Doneckas apgabalā, 35100 iedzīvotāju (2013. g.)
Almazna pilsēta Ukrainā (_Алмазна_), Luhanskas apgabalā, 4320 iedzīvotāju (2013. g.)
Alupka pilsēta Ukrainā (_Алупка_), Krimas pussalas dienvidos, 17 km uz dienvidrietumiem no Jaltas, 7770 iedzīvotāju (2014. g.)
Alušta pilsēta Ukrainā (_Алушта_), Krimas Autonomajā Republikā, 33 km uz ziemeļaustrumiem no Jaltas, Krimas dienvidu piekrastē, 28400 iedzīvotāju (2013. g.)
Aličevska pilsēta Ukrainā (_Алчевськ_), Luhanskas apgabalā, 111360 iedzīvotāju (2013. g.)>
Andrušivka pilsēta Ukrainā (_Андрушівка_), Žitomiras apgabalā, 9000 iedzīvotāju (2013. g.)
Apostolove pilsēta Ukrainā (_Апостолове_), Dņepropetrovskas apgabala dienvidrietumos, rajona administratīvais centrs, 14400 iedzīvotāju (2013. g.), dzelzceļa mezgls
Armjanska pilsēta Ukrainā (_Армянськ_), Krimas pussalas ziemeļos, netālu no Perekopa, 22300 iedzīvotāju (2013. g.)
Arciza pilsēta Ukrainā (_Арциз_), Odesas apgabala dienvidu daļā, 15200 iedzīvotāju (2013. g.)
Ilovajska pilsēta Ukrainā ("Ilovais'k"), Doņeckas apgabalā, 15950 iedzīvotāju (2013. g.)
Vahruševa pilsēta Ukrainā ("Vakhrusheve"), Luhanskas apgabalā, 11900 iedzīvotāju (2013. g.)
Izmaila pilsēta Ukrainā ("Ізмаїл"), Odesas apgabalā, 73000 iedzīvotāju (2013. g.)
Izjuma pilsēta Ukrainā ("Ізюм"), Harkivas apgabalā, Siverskijdoņecas krastā, 51500 iedzīvotāju (2013. g.)
Sevastopole pilsēta Ukrainā (Krievijas okupētajā Krimas pussalā), 342500 iedzīvotāju (2013. g.)
Rahiva pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, 15240 iedzīvotāju (2013. g.)
Berehove pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, 24450 iedzīvotāju (2013. g.), gotikas katedrāle (1418.g.)
Vinohradiva pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, 25560 iedzīvotāju (2013. g.)
Perečina pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, 6700 iedzīvotāju (2013. g.)
Čopa pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, 9000 iedzīvotāju (2013. g.)
Tjačiva pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, 9160 iedzīvotāju (2013. g.)
Iršava pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, 9220 iedzīvotāju (2013. g.)
Svaļava pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, Latoricas krastos, 17000 iedzīvotāju (2013. g.)
Mukačeve pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, Latoricas krastos, 85000 iedzīvotāju (2013. g.)
Husta pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, pie Rikas ietekas Tisā, 28640 iedzīvotāju (2013. g.)
Užhoroda pilsēta Ukrainā, Aizkarptu apgabalā, Užas krastos, 116350 iedzīvotāju (2013. g.)
Ternopiļa pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 217100 iedzīvotāju (2013. g.)
Kropivnicka pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 234300 iedzīvotāju (2013. g.)
Rivne pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 250300 iedzīvotāju (2013. g.)
Černivci pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 258800 iedzīvotāju (2013. g.)
Žitomira pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 271200 iedzīvotāju (2013. g.)
Čerkasi pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 285600 iedzīvotāju (2013. g.)
Poltava pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 296760 iedzīvotāju (2013. g.)
Dnipro pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 995500 iedzīvotāju (2014. g.); Jekaterinoslava (1787.–1796., 1802.–1918. un 1919.–1926. g.); Novorosijska (1796.–1802. g.); Sečeslava (1918.–1919. g.); Dņepropetrovska (1926.–2016. g.)
Zaporižja pilsēta Ukrainā, apgabala centrs, upes osta Dņepras krastā, 770700 iedzīvotāju (2013. g.)
Špola pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabala vidienē, 17800 iedzīvotāju (2013. g.)
Hristiņivka pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 10860 iedzīvotāju (2013. g.)
Kamjanka pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 12650 iedzīvotāju (2013. g.)
Taļne pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 14200 iedzīvotāju (2013. g.)
Žaškiva pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 14230 iedzīvotāju (2013. g.)
Horodišče pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 14290 iedzīvotāju (2013. g.)
Vatutine pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 17550 iedzīvotāju (2013. g.)
Zvenihorodka pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 17950 iedzīvotāju (2013. g.)
Korsuņa-Ševčenkivska pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 18650 iedzīvotāju (2013. g.)
Zolotonoša pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 28370 iedzīvotāju (2013. g.)
Smila pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 68600 iedzīvotāju (2013. g.)
Umaņa pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 87100 iedzīvotāju (2013. g.)
Monastirišče pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 9040 iedzīvotāju (2013. g.)
Kaņiva pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, piestātne Dnepras labajā krastā, 25550 iedzīvotāju (2013. g.)
Čihirina pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, Tjasminas labajā krastā, 9370 iedzīvotāju (2013. g.)
Bahmača pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabala austrumos, 18800 iedzīvotāju (2013. g.)
Borzna pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 10500 iedzīvotāju (2013. g.)
Bobrovica pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 11200 iedzīvotāju (2013. g.)
Ičņa pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 11580 iedzīvotāju (2013. g.)
Mena pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 12250 iedzīvotāju (2013. g.)
Horodņa pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 12550 iedzīvotāju (2013. g.)
Korjukivka pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 13160 iedzīvotāju (2013. g.)
Novhoroda-Siverska pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 13800 iedzīvotāju (2013. g.)
Nosivka pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 14070 iedzīvotāju (2013. g.)
Baturina pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2013. g.)
Ostera pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 6340 iedzīvotāju (2013. g.)
Ņižina pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 73280 iedzīvotāju (2013. g.)
Semeņivka pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 8470 iedzīvotāju (2013. g.)
Ščorsa pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, Snovas kreisajā krastā, 11470 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1935. g. saucās Snovska
Priluki pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, Udajas krastos, 58450 iedzīvotāju (2013. g.)
Novodņistrovska pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 10770 iedzīvotāju (2013. g.)
Storožineca pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 14470 iedzīvotāju (2013. g.)
Herca pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 2120 iedzīvotāju (2013. g.)
Vižnica pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 4200 iedzīvotāju (2013. g.)
Novoselica pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 7760 iedzīvotāju (2013. g.)
Zastavna pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 8060 iedzīvotāju (2013. g.)
Sokirjani pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 9460 iedzīvotāju (2013. g.)
Vaškivci pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, Čeremošas labajā krastā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
Hotina pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, piestātne Dņepras labajā krastā, 9690 iedzīvotāju (2013. g.)
Kicmaņa pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, Sovicas krastos, 6760 iedzīvotāju (2013. g.)
Hmeļnicka pilsēta Ukrainā, Dienvidbugas krastos, apgabala administratīvais centrs, 265000 iedzīvotāju (2013. g.)
Vinnica pilsēta Ukrainā, Dienvidbugas krastos, apgabala administratīvais centrs, 371700 iedzīvotāju (2013. g.)
Kamjanska pilsēta Ukrainā, Dnipro apgabalā, 241900 iedzīvotāju (2013. g.), osta Dņepras labajā krastā; 1991.-2016. g. saukta Dņiprodzeržinska, 1936.–1991. - Dņeprodzeržinska, līdz 1936. g. – Kamenska
Marhaneca pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabala dienvidos, 48500 iedzīvotāju (2013. g.)
Krivijriha pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabala rietumu daļā, pie Saksagaņas ietekas Inguļecā, 656000 iedzīvotāju (2013. g.)
Verhivceve pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 10000 iedzīvotāju (2013. g.)
Pereščepine pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 10180 iedzīvotāju (2013. g.)
Pavlohrada pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 110000 iedzīvotāju (2013. g.)
Ņikopole pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 118300 iedzīvotāju (2006. g.)
Zelenodoļska pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 13950 iedzīvotāju (2013. g.)
Verhņodņiprovska pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 16900 iedzīvotāju (2013. g.)
Pjatihatki pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 18950 iedzīvotāju (2013. g.)
Pidhorodne pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 19500 iedzīvotāju (2013. g.)
Viļnohirska pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 23760 iedzīvotāju (2013. g.)
Terņivka pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 28900 iedzīvotāju (2013. g.)
Peršotravenska pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 29000 iedzīvotāju (2013. g.)
Sineļnikove pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 31570 iedzīvotāju (2013. g.)
Ordžonikidze pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 41370 iedzīvotāju (2013. g.)
Novomoskovska pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 70800 iedzīvotāju (2013. g.)
Žovti Voda pilsēta Ukrainā, Dņipropetrovskas apgabalā, 47500 iedzīvotāju (2013. g.)
Mariupole pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabala dienvidos, osta Azovas jūras krastā, pie Kaļmiusas grīvas, 461800 iedzīvotāju (2007. g.), 1948.-1989. g. saucās Ždanova
Časivjara pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2013. g.)
Bilozerske pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 16250 iedzīvotāju (2013. g.)
Dokučajevka pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 23700 iedzīvotāju (2013. g.)
Horlivka pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 256700 iedzīvotāju (2013. g.)
Debaļceve pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 25770 iedzīvotāju (2013. g.)
Dobropiļļa pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 31200 iedzīvotāju (2013. g.)
Torecka pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 34700 iedzīvotāju (2014. g.), 1938. g. - 2016. g. saucās Dzeržinska, līdz 1938. g. - Ščerbinovka
Dzeržinska pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 34700 iedzīvotāju (2014. g.), 2016. g. pārdēvēta par Torecku
Dimitrova pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 49640 iedzīvotāju (2013. g.)
Harcizka pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 59300 iedzīvotāju (2013. g.)
Družkivka pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 59800 iedzīvotāju (2013. g.)
Bilicke pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 8690 iedzīvotāju (2013. g.)
Rodinska pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 10800 iedzīvotāju (2012. g.)
Mospine pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 10800 iedzīvotāju (2013. g.)
Hirnika pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 11640 iedzīvotāju (2013. g.)
Soledara pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 11700 iedzīvotāju (2013. g.)
Slovjanska pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 117400 iedzīvotāju (2013. g.)
Komsomoļske pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 11760 iedzīvotāju (2013. g.)
Novoazovska pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 11760 iedzīvotāju (2013. g.)
Ždanivka pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
Siverska pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 12150 iedzīvotāju (2013. g.)
Junokomunarivska pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 14150 iedzīvotāju (2013. g.)
Vuhledara pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 15350 iedzīvotāju (2013. g.)
Novohrodivka pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 15370 iedzīvotāju (2013. g.)
Mikolajivka pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 15700 iedzīvotāju (2013. g.)
Krasnohorivka pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 15900 iedzīvotāju (2013. g.)
Kramatorska pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 164250 iedzīvotāju (2013. g.)
Zuhresa pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 18550 iedzīvotāju (2013. g.)
Kurahove pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 20100 iedzīvotāju (2013. g.)
Volnovaha pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 23300 iedzīvotāju (2013. g.)
Limana pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 23400 iedzīvotāju (2013. g.)
Selidove pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 24140 iedzīvotāju (2013. g.)
Kirovske pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 28290 iedzīvotāju (2013. g.)
Novoekonomična pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
Jasinuvata pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 35200 iedzīvotāju (2013. g.)
Svjatohirska pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 4650 iedzīvotāju (2013. g.)
Sņižne pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 48500 iedzīvotāju (2013. g.)
Šahtarska pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 51000 iedzīvotāju (2013. g.)
Krasnoarmijska pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 64900 iedzīvotāju (2013. g.)
Kostjantiņivka pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 77000 iedzīvotāju (2013. g.)
Toreza pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 80800 iedzīvotāju (2013. g.)
Jenakijeve pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 82600 iedzīvotāju (2013. g.)
Marjinka pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 9900 iedzīvotāju (2013. g.)
Makijivka pilsēta Ukrainā, Doņeckas piepilsēta, 353900 iedzīvotāju (2013. g.)
Derhači pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 18150 iedzīvotāju (2013. g.)
Vovčanska pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 19080 iedzīvotāju (2013. g.)
Ļubotina pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 21900 iedzīvotāju (2013. g.)
Balakļija pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 29500 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Čuhujiva pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 32280 iedzīvotāju (2013. g.)
Lozova pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 58300 iedzīvotāju (2013. g.)
Pivdenne pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.)
Valki pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 9400 iedzīvotāju (2013. g.)
Barvinkove pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 9700 iedzīvotāju (2013. g.)
Krasnohrada pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, Berestovajas krastos, 21300 iedzīvotāju (2013. g.)
Kupjanska pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, Oskolas krastā, 29500 iedzīvotāju (2013. g.)
Tavrijska pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, 11000 iedzīvotāju (2013. g.)
Nova Kahovka pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
Berislava pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, 13200 iedzīvotāju (2013. g.)
Hola Pristaņa pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, 14870 iedzīvotāju (2013. g.)
Skadovska pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, 18940 iedzīvotāju (2013. g.)
Cjurupinska pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, 25100 iedzīvotāju (2013. g.)
Heņičeska pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, osta Azovas jūras krastā, 20350 iedzīvotāju (2013. g.)
Kahovka pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, piestātne Kahovkas ūdenskrātuves dienvidu krastā, 37400 iedzīvotāju (2013. g.)
Kamjaneca-Podiļska pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabala dienvidos, Smotričas krastos, 102700 iedzīvotāju (2013. g.)
Deražņa pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 10300 iedzīvotāju (2013. g.)
Dunajivci pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 16200 iedzīvotāju (2013. g.)
Horodoka pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 16800 iedzīvotāju (2013. g.)
Voločiska pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 19600 iedzīvotāju (2013. g.)
Krasiļiva pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 19740 iedzīvotāju (2013. g.)
Polonne pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 21750 iedzīvotāju (2013. g.)
Slavuta pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 35600 iedzīvotāju (2013. g.)
Netišina pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 36700 iedzīvotāju (2013. g.)
Šepetivka pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 43370 iedzīvotāju (2013. g.)
Izjaslava pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, Goriņas krastos, 17170 iedzīvotāju (2013. g.)
Starokostjantiņiva pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, Slučas krastos, 34950 iedzīvotāju (2013. g.)
Zmijiva pilsēta Ukrainā, iapgabalā, 15200 iedzīvotāju (2013. g.)
Merefa pilsēta Ukrainā, iapgabalā, 22280 iedzīvotāju (2013. g.)
Bohoduhiva pilsēta Ukrainā, iapgabalā, Merlo upes krastos, rajona administratīvais centrs, 15800 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1681. g.
Sņatina pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, 10100 iedzīvotāju (2013. g.)
Burština pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, 15300 iedzīvotāju (2013. g.)
Dolina pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, 20600 iedzīvotāju (2013. g.)
Nadvirna pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, 22200 iedzīvotāju (2013. g.)
Haliča pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, 6290 iedzīvotāju (2013. g.)
Rohatina pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, 8070 iedzīvotāju (2013. g.)
Kosiva pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, 8540 iedzīvotāju (2013. g.)
Tlumača pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, 8830 iedzīvotāju (2013. g.)
Horodenka pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, 9380 iedzīvotāju (2013. g.)
Tismenicja pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, 9500 iedzīvotāju (2013. g.)
Kolomija pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, Prustas krastos, 61400 iedzīvotāju (2013. g.)
Jaremče pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, Prutas krastos, 8120 iedzīvotāju (2013. g.)
Kaluša pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, Sivcas krastos, 67600 iedzīvotāju (2013. g.)
Bolehiva pilsēta Ukrainā, Ivanofrankovskas apgabalā, 10770 iedzīvotāju (2013. g.)
Mikolajiva pilsēta Ukrainā, jūras un upes osta Melnās jūras Bugas limāna krastā, apgabala administratīvais centrs, 496200 iedzīvotāju (2013. g.)
Barišivka pilsēta Ukrainā, Kijevas apgabala austrumu daļā
Bilacerkva pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabala dienvidrietumos, Rosas krastos, 210900 iedzīvotāju (2013. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1155. g.; Bila Cerkva
Čornobiļa pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabala ziemeļu daļā, rajona administratīvais centrs, piestātne Pripetes labajā krastā, 700 iedzīvotāji (2016.g.; pirms avārijas 1986. g. – \~15000), vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1193. g.
Tarašča pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 11400 iedzīvotāju (2013. g.)
Vasiļkiva pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 11900 iedzīvotāju (2013. g.)
Miroņivka pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 11960 iedzīvotāju (2013. g.)
Uzina pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 12100 iedzīvotāju (2013. g.)
Tetijiva pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 13330 iedzīvotāju (2013. g.)
Kaharlika pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 13750 iedzīvotāju (2013. g.)
Ukrajinka pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 15640 iedzīvotāju (2013. g.)
Berezaņa pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 16500 iedzīvotāju (2013. g.)
Skvira pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2013. g.)
Slavutiča pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 24900 iedzīvotāju (2013. g.)
Višhoroda pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 26530 iedzīvotāju (2013. g.)
Perejaslava-Hmeļnicka pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 27950 iedzīvotāju (2013. g.)
Buča pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 28500 iedzīvotāju (2013. g.)
Obuhiva pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 33100 iedzīvotāju (2013. g.)
Bojarka pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 35300 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Višneve pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 37450 iedzīvotāju (2013. g.)
Irpiņa pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 42920 iedzīvotāju (2013. g.)
Borispiļa pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 59500 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1590. g.
Ržiščiva pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 7530 iedzīvotāju (2013. g.)
Pripjata pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, neapdzīvota kopš Černobiļas atomelektrostacijas avārijas 1986. g.
Brovari pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 98200 iedzīvotāju (2013. g.)
Bohuslava pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, Rosas krastos, rajona administratīvais centrs, 16800 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1195. g.; Boguslava
Jahotina pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, Supojas kreisajā krastā, 20440 iedzīvotāju (2013. g.)
Fastiva pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, Unavas krastos, 48200 iedzīvotāju (2013. g.)
Bobrineca pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabala dienvidos, rajona administratīvais centrs, 11000 iedzīvotāju (2013. g.)
Mala Viska pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 11140 iedzīvotāju (2013. g.)
Novomirhoroda pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 11570 iedzīvotāju (2013. g.)
Novoukrajinka pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 17740 iedzīvotāju (2013. g.)
Dolinska pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 19400 iedzīvotāju (2013. g.)
Znamjanka pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 23980 iedzīvotāju (2013. g.)
Svitlovodska pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 46600 iedzīvotāju (2013. g.)
Uļjanovka pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2013. g.)
Oleksandrija pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 82800 iedzīvotāju (2013. g.)
Pomična pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 9210 iedzīvotāju (2013. g.)
Hajvorona pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, Dienvidbugas kreisajā krastā, 15200 iedzīvotāju (2013. g.)
Bilohirska pilsēta Ukrainā, Krimā, 18200 iedzīvotāju (2013. g.); Karasuvbazara
Eipatorija pilsēta Ukrainā, Krimas Autonomajā Republikā, 106800 iedzīvotāju (2013. g.)
Ščolkine pilsēta Ukrainā, Krimas Autonomajā Republikā, 11180 iedzīvotāju (2013. g.)
Sudaka pilsēta Ukrainā, Krimas Autonomajā Republikā, 15450 iedzīvotāju (2013. g.)
Feodosija pilsēta Ukrainā, Krimas Autonomajā Republikā, 69460 iedzīvotāju (2013. g.)
Starijkrima pilsēta Ukrainā, Krimas Autonomajā Republikā, 9500 iedzīvotāju (2013. g.)
Kerča pilsēta Ukrainā, Krimas Autonomajā Republikā, osta pie Kerčas šauruma, 145300 iedzīvotāju (2013. g.)
Krasnoperekopska pilsēta Ukrainā, Krimas Autonomajā Republikā, Perekopa šaurumā, Starojes ezera krastā, 29800 iedzīvotāju (2013. g.)
Simferopole pilsēta Ukrainā, Krimas Autonomās Republikas administratīvais centrs, 362400 iedzīvotāju (2013. g.)
Miusinska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabala dienvidos, Miusas krastos, 4700 iedzīvotāju (2014. g.)
Irmino pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 10040 iedzīvotāju (2013. g.)
Hirske pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 10100 iedzīvotāju (2013. g.)
Lisičanska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 104300 iedzīvotāju (2013. g.)
Sjeverodonecka pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 109500 iedzīvotāju (2013. g.)
Alčevska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 111360 iedzīvotāju (2013. g.); 1931.–1961. g. saucās Vorošilovska, 1961.–1992. g. – Kommunarska
Petrovske pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2013. g.)
Zolote pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 14600 iedzīvotāju (2013. g.)
Červonopartizanska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 15660 iedzīvotāju (2013. g.)
Lutuhine pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 18000 iedzīvotāju (2013. g.)
Svatove pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 18200 iedzīvotāju (2013. g.)
Starobiļska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 18300 iedzīvotāju (2013. g.)
Kreminna pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 20300 iedzīvotāju (2013. g.)
Suhodiļska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 21060 iedzīvotāju (2013. g.)
Popasna pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 21900 iedzīvotāju (2013. g.)
Molodohvardijska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 23330 iedzīvotāju (2013. g.)
Perevaļska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 25940 iedzīvotāju (2013. g.)
Kirovska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 28500 iedzīvotāju (2013. g.)
Pervomajska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 38430 iedzīvotāju (2013. g.)
Roveņki pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 47850 iedzīvotāju (2013. g.)
Rubižne pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 60370 iedzīvotāju (2013. g.)
Sverdlovska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 65270 iedzīvotāju (2013. g.)
Zorinska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 7330 iedzīvotāju (2013. g.)
Stahanova pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 77600 iedzīvotāju (2013. g.)
Krasnijluča pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 82750 iedzīvotāju (2013. g.)
Zimohirja pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 9950 iedzīvotāju (2013. g.)
Priviļļe pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, administratīvi pakļauta Lisičanskas pilsētas padomei, 7700 iedzīvotāju (2013. g.)
Krasnodona pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, Kamenkas kreisajā krastā, 44280 iedzīvotāju (2013. g.)
Brjanka pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, Lozovajas krastos, 47500 iedzīvotāju (2013. g.)
Ščastja pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, Severskijdoņecas kreisajā krastā, 12770 iedzīvotāju (2013. g.)
Skole pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabala dienvidu daļā, 6300 iedzīvotāju (2013. g.)
Dubļani pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 10240 iedzīvotāju (2013. g.)
Kamjanka-Buzka pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2013. g.)
Židačiva pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 11180 iedzīvotāju (2013. g.)
Sosnivka pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 11500 iedzīvotāju (2013. g.), padomju laikā saucās Sosnovka
Javoriva pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 12900 iedzīvotāju (2013. g.)
Žovkva pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 13600 iedzīvotāju (2013. g.)
Mikolajiva pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 14900 iedzīvotāju (2013. g.)
Horodoka pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 16000 iedzīvotāju (2013. g.)
Vinniki pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 16280 iedzīvotāju (2013. g.)
Stebnika pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 21000 iedzīvotāju (2013. g.)
Sokaļa pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 21400 iedzīvotāju (2013. g.)
Brodi pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 23800 iedzīvotāju (2013. g.)
Zoločiva pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 24070 iedzīvotāju (2013. g.)
Novijrozdila pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 28800 iedzīvotāju (2013. g.)
Truskaveca pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 29500 iedzīvotāju (2013. g.)
Novojavorivske pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 29580 iedzīvotāju (2013. g.)
Hliņani pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 3180 iedzīvotāju (2013. g.)
Sambira pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 34900 iedzīvotāju (2013. g.)
Bibrka pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
Komarno pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 3840 iedzīvotāju (2013. g.)
Hiriva pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 4080 iedzīvotāju (2013. g.)
Dobromiļa pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 4450 iedzīvotāju (2013. g.)
Rudki pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 5430 iedzīvotāju (2013. g.)
Strija pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 60100 iedzīvotāju (2013. g.)
Moršina pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 6040 iedzīvotāju (2013. g.)
Veliki Mosti pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 6120 iedzīvotāju (2013. g.)
Starijsambira pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 6450 iedzīvotāju (2013. g.)
Sudova Višņa pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 6460 iedzīvotāju (2013. g.)
Peremišļani pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 6870 iedzīvotāju (2013. g.)
Turka pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 7170 iedzīvotāju (2013. g.)
Drohobiča pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 77080 iedzīvotāju (2013. g.)
Buska pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 8400 iedzīvotāju (2013. g.)
Pustomiti pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 9110 iedzīvotāju (2013. g.)
Mostiska pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2013. g.)
Radehiva pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2013. g.)
Hodoriva pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 9830 iedzīvotāju (2013. g.)
Červonohrada pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Bugas kreisajā krastā, 68000 iedzīvotāju (2013. g.)
Rava-Ruska pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, netālu no Polijas robežas, 8400 iedzīvotāju (2013. g.)
Borislava pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Priekškarpatos, 34900 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1940. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1387. g.
Belza pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Solokijas krastos, 2340 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1030. g.
Nova Odesa pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
Baštanka pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā, 12680 iedzīvotāju (2013. g.)
Sņihurivka pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā, 13100 iedzīvotāju (2013. g.)
Očakiva pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā, 14630 iedzīvotāju (2013. g.)
Novijbuha pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā, 15530 iedzīvotāju (2013. g.)
Voznesenska pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā, 36600 iedzīvotāju (2013. g.)
Južnoukrajinska pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā, 40550 iedzīvotāju (2013. g.)
Pervomajska pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā, 66670 iedzīvotāju (2013. g.)
Teplodara pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 10200 iedzīvotāju (2013. g.)
Tatarbunari pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 11000 iedzīvotāju (2013. g.)
Biļajivka pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 12050 iedzīvotāju (2013. g.)
Rozdiļna pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 17900 iedzīvotāju (2013. g.)
Reņi pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 19480 iedzīvotāju (2013. g.)
Kiļija pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 20600 iedzīvotāju (2013. g.)
Južne pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 31500 iedzīvotāju (2013. g.)
Kotovska pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 40700 iedzīvotāju (2013. g.)
Bilhoroda-Dņistrovska pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 50250 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1944. g. saucās Akermana, 1944.-1991. g. - Belgoroda-Dņestrovska
Čornomorske pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 59700 iedzīvotāju (2013. g.)
Kodima pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 8850 iedzīvotāju (2013. g.)
Berezivka pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 9760 iedzīvotāju (2013. g.)
Vilkove pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, Donavas Kiļijas atzara kreisajā krastā, 8480 iedzīvotāju (2013. g.)
Bolhrada pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, Jalpuha ezera krastā, rajona administratīvais centrs, 15600 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopā 1821. g.
Balta pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, Kodimas krastos, 19200 iedzīvotāju (2013. g.)
Iļjičivska pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, Melnās jūras krastā (26 km uz dienvidiem no Odesas)
Pirjatina pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabala ziemeļrietumos, Udajas labajā krastā, 16000 iedzīvotāju (2012. g.)
Hlobine pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, 10040 iedzīvotāju (2013. g.)
Lohvica pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, 11860 iedzīvotāju (2013. g.)
Horola pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, 13590 iedzīvotāju (2013. g.)
Karļivka pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, 15200 iedzīvotāju (2013. g.)
Kremenčuka pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, 225900 iedzīvotāju (2013. g.)
Hadjača pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, 24200 iedzīvotāju (2013. g.)
Mirhoroda pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, 41100 iedzīvotāju (2013. g.)
Komsomoļska pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, 51730 iedzīvotāju (2013. g.)
Ziņkiva pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, 9950 iedzīvotāju (2013. g.)
Hrebinka pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, Oržicas krastos, 10960 iedzīvotāju (2013. g.)
Lubni pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, piestātne Sulas labajā krastā, 47640 iedzīvotāju (2013. g.)
Kobeļaki pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, Vorsklas labajā krastā, 10180 iedzīvotāju (2013. g.)
Radiviļiva pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabala dienvidrietumos, 10500 iedzīvotāju (2013. g.); līdz 1940. g. saucās - Radzivilova, 1940.-1992. g. - Červonoarmeiska
Berezne pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabalā, 13400 iedzīvotāju (2013. g.)
Zdolbuņiva pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabalā, 24570 iedzīvotāju (2013. g.)
Sarni pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabalā, 28620 iedzīvotāju (2013. g.)
Kostopiļa pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabalā, 31590 iedzīvotāju (2013. g.)
Kuznecovska pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabalā, 41500 iedzīvotāju (2013. g.)
Koreca pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabalā, 7400 iedzīvotāju (2013. g.)
Dubrovica pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabalā, 9460 iedzīvotāju (2013. g.)
Dubno pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabalā, Ikvas krastā, 38000 iedzīvotāju (2013. g.)
Ostroha pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabalā, Vilijas krastos, 15650 iedzīvotāju (2013. g.)
Bilopiļļa pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2013. g.)
Trostjaneca pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 21350 iedzīvotāju (2013. g.)
Hluhiva pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 34570 iedzīvotāju (2013. g.)
Romni pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 42600 iedzīvotāju (2013. g.)
Ohtirka pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 49050 iedzīvotāju (2013. g.)
Družba pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 5030 iedzīvotāju (2013. g.)
Vorožba pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 7440 iedzīvotāju (2013. g.)
Šostka pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 79000 iedzīvotāju (2013. g.)
Seredina-Buda pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 8470 iedzīvotāju (2013. g.)
Konotopa pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 88780 iedzīvotāju (2013. g.)
Buriņa pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 9100 iedzīvotāju (2013. g.)
Kroleveca pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, Retas krastos, 23570 iedzīvotāju (2013. g.)
Putivļa pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, Sejmas labajā krastā, 16300 iedzīvotāju (2013. g.)
Lebedina pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, Viļšankas krastos, 26130 iedzīvotāju (2013. g.)
Bučača pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabala dienvidrietumos, Stripas krastos, 12600 iedzīvotāju (2013. g.)
Borščiva pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 11200 iedzīvotāju (2013. g.)
Zbaraža pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2013. g.)
Kremeneca pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 21700 iedzīvotāju (2013. g.)
Terebovļa pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 217100 iedzīvotāju (2013. g.)
Pidhajci pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 2870 iedzīvotāju (2013. g.)
Čortkiva pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 29640 iedzīvotāju (2013. g.)
Skalata pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2013. g.)
Šumska pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
Kopičinci pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 6890 iedzīvotāju (2013. g.)
Zboriva pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 6920 iedzīvotāju (2013. g.)
Horostkiva pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 7050 iedzīvotāju (2013. g.)
Počajiva pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 7840 iedzīvotāju (2013. g.)
Laņivci pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 8750 iedzīvotāju (2013. g.)
Zaļiščiki pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 9400 iedzīvotāju (2013. g.)
Monastiriska pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, Koropecas krastos, 6090 iedzīvotāju (2013. g.)
Berežani pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 18160 iedzīvotāju (2013. g.)
Beršada pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabala dienvidaustrumos, Dohnas krastos, rajona administratīvais centrs, 13160 iedzīvotāju (2013. g.)
Jampiļa pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 11300 iedzīvotāju (2013. g.)
Iļļinci pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 11360 iedzīvotāju (2013. g.)
Nemiriva pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 11900 iedzīvotāju (2013. g.)
Hnivaņa pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 12580 iedzīvotāju (2013. g.)
Tuļčina pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 15850 iedzīvotāju (2013. g.)
Kaliņivka pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 19300 iedzīvotāju (2013. g.)
Ladižina pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 23000 iedzīvotāju (2013. g.)
Kozjatina pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 24250 iedzīvotāju (2013. g.)
Hajsina pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 25800 iedzīvotāju (2013. g.)
Hmiļnika pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 28200 iedzīvotāju (2013. g.)
Žmerinka pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 35430 iedzīvotāju (2013. g.), dzelzceļa mezgls
Šarhoroda pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 6970 iedzīvotāju (2013. g.)
Lipoveca pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 8720 iedzīvotāju (2013. g.)
Pohrebišče pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 9900 iedzīvotāju (2013. g.)
Mohiļiva-Podiļska pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, piestātne Dņestras krastā, 32050 iedzīvotāju (2013. g.)
Bara pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, Rovas krastos, 16400 iedzīvotāju (2013. g.)
Lucka pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabala administratīvais centrs, 215000 iedzīvotāju (2014. g.)
Novovolinska pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabala dienvidrietumos, 53200 iedzīvotāju (2013. g.)
Ustiluha pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabala dienvidrietumos, pie Luhas ietekas Bugā, 2200 iedzīvotāju (2015. g.)
Ļubomļa pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, 10250 iedzīvotāju (2013. g.)
Rožišče pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, 13320 iedzīvotāju (2013. g.)
Kiverci pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, 14600 iedzīvotāju (2013. g.)
Berestečko pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, 1750 iedzīvotāju (2013. g.)
Volodimira-Volinska pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, 38870 iedzīvotāju (2013. g.)
Horohiva pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, 9090 iedzīvotāju (2013. g.)
Kamiņa-Kaširska pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Ciras krastos, 12000 iedzīvotāju (2013. g.)
Koveļa pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Turijas krastos, 68900 iedzīvotāju (2013. g.)
Primorska pilsēta Ukrainā, Zaporižjas apgabalā, 12200 iedzīvotāju (2013. g.)
Dņiprorudne pilsēta Ukrainā, Zaporižjes apgabalā, 19500 iedzīvotāju (2013. g.)
Kamjanka-Dņiprovska pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 13500 iedzīvotāju (2013. g.)
Huļajpole pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 14350 iedzīvotāju (2013. g.)
Viļņanska pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 15680 iedzīvotāju (2013. g.)
Meļitopole pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 157000 iedzīvotāju (2013. g.)
Polohi pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 19900 iedzīvotāju (2013. g.)
Tokmaka pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 33000 iedzīvotāju (2013. g.)
Enerhodara pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 54700 iedzīvotāju (2013. g.)
Moločanska pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 6980 iedzīvotāju (2013. g.)
Vasiļivka pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, Kahovkas ūdenskrātuves krastā, 14000 iedzīvotāju (2013. g.)
Orihiva pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, Kinskas kreisajā krastā, 15280 iedzīvotāju (2013. g.)
Berdjanska pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, osta Azovas jūras krastā, 116000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1835. g., 1939.-1958. g. saucās Osipenko
Baranivka pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabala rietumu daļā
Olevska pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, 10230 iedzīvotāju (2013. g.)
Baraņivka pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, 15200 iedzīvotāju (2013. g.)
Malina pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, 26930 iedzīvotāju (2013. g.)
Novohrada-Volinska pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, 56000 iedzīvotāju (2013. g.)
Čudņiva pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
Berdičiva pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, 78500 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1845. g.
Ovruča pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, Norinas kreisajā krastā, 16610 iedzīvotāju (2013. g.)
Korostišiva pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, Teterevas krastos, 25800 iedzīvotāju (2013. g.)
Radomišļa pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, Teterevas kreisajā krastā, 14900 iedzīvotāju (2013. g.)
Korosteņa pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, Užas krastos, 65500 iedzīvotāju (2013. g.)
Antracita pilsēta Ukrainas austrumos (_Антрацит_), Luhanskas apgabala dienvidu daļā, 54640 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1962. g. saucās Bokovoantracita
Novodružeska pilsēta Ukrainas austrumos, Luhanskas apgabala rietumos, Siverskijdonecas labajā krastā, 7900 iedzīvoytāju (2012. g.)
Donecka pilsēta Ukrainas austrumu daļā, apgabala centrs, 953200 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1924. g. saukta Južovka, 1924.–1961. g. – Staļina
Amvrosijivka pilsēta Ukrainas dienvidaustrumos (_Амвросіївка_), Doneckas apgabalā, 19000 iedzīvotāju (2013. g.)
Luhanska pilsēta Ukrainas dienvidaustrumos, apgabala centrs, 425000 iedzīvotāju (2013. g.), 1935.-1958. g. un 1970.-1990. g. saucās Vorošilovgrada
Hersona pilsēta Ukrainas dienvidu daļā, apgabala administratīvais centrs, 299000 iedzīvotāju (2013. g.)
Odesa pilsēta Ukrainas dienvidu daļā, osta Melnās jūras ziemeļrietumu krastā, apgabala administratīvais centrs, 1016000 iedzīvotāju (2013. g.)
Ivanofrankivska pilsēta Ukrainas Karpatu priekškalnēs, apgabala administratīvais centrs, 226000 iedzīvotāju (2013. g.); Ivanofrankovska (1962.–1991. g.); Staņislava (līdz 1962. g.)
Ļviva pilsēta Ukrainas rietumu daļā, apgabala administratīvais centrs, 730300 iedzīvotāju (2013. g.), 1772.-1918. g. saucās Lemberga
Sumi pilsēta Ukrainas ziemeļaustrumos, apgabala administratīvais centrs, 269200 iedzīvotāju (2013. g.)
Harkiva pilsēta Ukrainas ziemeļaustrumos, Harkivas, Lopaņas, Udas krastos, apgabala administratīvais centrs, 1442500 iedzīvotāju (2013. g.)
Černihiva pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā, apgabala administratīvais centrs, osta Desnas labajā krastā, 296000 iedzīvotāju (2013. g.)
Aba pilsēta Ungārijā (_Aba_), Fejēras meģē, 4500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ajka pilsēta Ungārijā (_Ajka_), Vesprēmas meģē, 28800 iedzīvotāju (2014. g.)
Tura pilsēta Ungārijā (_Tura_), Peštas meģē, 7700 iedzīvotāju (2014. g.)
Vaja pilsēta Ungārijā (_Vaja_), Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
Aboņa pilsēta Ungārijā ("Abony"), Peštas meģē, 14700 iedzīvotāju (2014. g.)
Adoņa pilsēta Ungārijā ("Adony"), Fejēras meģē, 3700 iedzīvotāju (2014. g.)
Ajaka pilsēta Ungārijā ("Ajak"), Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.)
Albertirša pilsēta Ungārijā ("Albertirsa"), Peštas meģē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
Badačoņtomaja pilsēta Ungārijā ("Badacsonytomaj"), Vesprēmas meģē, 2200 iedzīvotāju (2014. g.)
Baja pilsēta Ungārijā ("Baja"), Bāčas-Kiškunas meģes dienvidrietumos, osta Donavas kreisajā krastā, 36000 iedzīvotāju 2014. g., pilsētas tiesības kopš XIX gs. otrās puses
Balatonkenese pilsēta Ungārijā ("Balatonkenese"), Vesprēmas meģē, 3400 iedzīvotāju (2014. g.)
Balatonlelle pilsēta Ungārijā ("Balatonlelle"), Šomoģas meģē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
Batoņa pilsēta Ungārijā ("Battonya"), Bēkēšas meģē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
Beleda pilsēta Ungārijā ("Beled"), Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
Berhida pilsēta Ungārijā ("Berhida"), Vesprēmas meģē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.)
Bičke pilsēta Ungārijā ("Bicske"), Fejēras meģē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
Biharkeresteša pilsēta Ungārijā ("Biharkeresztes"), Hajdū-Biharas meģē, 4100 iedzīvotāju (2014. g.)
Bodajka pilsēta Ungārijā ("Bodajk"), Fejēras meģē, 4100 iedzīvotāju (2014. g.)
Budakesi pilsēta Ungārijā ("Budakeszi"), Peštas meģē, 13700 iedzīvotāju (2014. g.)
Čengera pilsēta Ungārijā ("Csenger"), Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.)
Čeprega pilsēta Ungārijā ("Csepreg"), Vašas meģē, 3300 iedzīvotāju (2014. g.)
Čorna pilsēta Ungārijā ("Csorna"), Ģēras-Mošonas-Beregas meģē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
Dabaša pilsēta Ungārijā ("Dabas"), Peštas meģē, 16600 iedzīvotāju (2014. g.)
Debrecena pilsēta Ungārijā ("Debrecen"), Hajdū-Biharas meģes administratīvais centrs, 203900 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dib. 1912. g.)
Demečera pilsēta Ungārijā ("Demecser"), Saboličas-Satmāras-Beregas meģē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.)
Derečke pilsēta Ungārijā ("Derecske"), Vesprēmas meģē, 4400 iedzīvotāju (2014. g.)
Devečera pilsēta Ungārijā ("Devecser"), Vesprēmas meģē, 4400 iedzīvotāju (2014. g.)
Doroga pilsēta Ungārijā ("Dorog"), Komāromas-Estergomas meģē, 11900 iedzīvotāju (2014. g.)
Dunaharasti pilsēta Ungārijā ("Dunaharaszti"), Peštas meģē, 20600 iedzīvotāju (2014. g.)
Dunakesi pilsēta Ungārijā ("Dunakeszi"), Peštas meģē, 41200 iedzīvotāju (2014. g.)
Dunaveče pilsēta Ungārijā ("Dunavecse"), Bāčas-Kiškunas meģē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
Eleka pilsēta Ungārijā ("Elek"), Bēkēšas meģē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
Enča pilsēta Ungārijā ("Encs"), Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
Eņinga pilsēta Ungārijā ("Enying"), Fejēras meģē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
Erči pilsēta Ungārijā ("Ercsi"), Fejēras meģē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
Estergoma pilsēta Ungārijā ("Esztergom"), Komāromas-Estergomas meģē, Donavas labajā krastā, 28400 iedzīvotāju (2014. g.), Ungārijas karlistes pirmā galvaspilsēta (1000.-1242. g.), franku valsts attālākais cietoksnis
Feģverneka pilsēta Ungārijā ("Fegyvernek"), Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
Hatvana pilsēta Ungārijā ("Hatvan"), Hevešas meģes dienvidrietumos, 20400 iedzīvotāju (2014. g.)
Herenda pilsēta Ungārijā ("Herend"), Vesprēmas meģē, 3400 iedzīvotāju (2014. g.)
Heveša pilsēta Ungārijā ("Heves"), meģes administratīvais centrs, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
Igala pilsēta Ungārijā ("Igal"), Šomoģas meģē, 1300 iedzīvotāju (2014. g.)
Išasega pilsēta Ungārijā ("Isaszeg"), Peštas meģē, 11300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kaba pilsēta Ungārijā ("Kaba"), Hadjū-Biharas meģē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kaloča pilsēta Ungārijā ("Kalocsa"), Bāčas-Kiškunas meģē, 16400 iedzīvotāju (2014. g.)
Karcaga pilsēta Ungārijā ("Karcag"), Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģes austrumu daļā, 20400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kecela pilsēta Ungārijā ("Kecel"), Bāčas-Kiškunas meģē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kemeče pilsēta Ungārijā ("Kemecse"), Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kendereša pilsēta Ungārijā ("Kenderes"), Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 4500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kerepeša pilsēta Ungārijā ("Kerepes"), Peštas meģē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kestheja pilsēta Ungārijā ("Keszthely"), Zalas meģē, 20200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kiškunhalaša pilsēta Ungārijā ("Kiskunhalas"), Bāčas-Kiškunas meģē, 27900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kiškunmajša pilsēta Ungārijā ("Kiskunmajsa"), Bāčas-Kiškunas meģē, 11500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kištarča pilsēta Ungārijā ("Kistarcsa"), Peštas meģē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kišteleka pilsēta Ungārijā ("Kistelek"), Čongrādas meģē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
Komlo pilsēta Ungārijā ("Komlo"), Baraņas meģē, Mečeka masīva ziemeļu nogāzē, 23900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kondoroša pilsēta Ungārijā ("Kondoros"), Bēkēšas meģē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kunheģesa pilsēta Ungārijā ("Kunhegyes"), Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 7700 iedzīvotāju (2014. g.)
Lajošmiže pilsēta Ungārijā ("Lajosmizse"), Bāčas-Kiškunas meģē, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
Lenti pilsēta Ungārijā ("Lenti"), Zalas meģē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.)
Leteņe pilsēta Ungārijā ("Letenye"), Zalas meģē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.)
Marcali pilsēta Ungārijā ("Marcali"), Šomoģas meģē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Miškolca pilsēta Ungārijā ("Miskolc"), Boršoda-Abaūjas-Zemplēna meģes administratīvais centrs, 161300 iedzīvotāju (2005. g.)
Monora pilsēta Ungārijā ("Monor"), Peštas meģē, 17800 iedzīvotāju (2014. g.)
Naģbajoma pilsēta Ungārijā ("Nagybajom"), Šomoģas meģē, 3300 iedzīvotāju (2014. g.)
Naģečeda pilsēta Ungārijā ("Nagyecsed"), Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
Naģkaniža pilsēta Ungārijā ("Nagykanizsa"), Zalas meģē, 48700 iedzīvotāju (2014. g.)
Naģmarosa pilsēta Ungārijā ("Nagymaros"), Peštas meģē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.)
Onga pilsēta Ungārijā ("Onga"), Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
Pača pilsēta Ungārijā ("Pacsa"), Zalas meģē, 1650 iedzīvotāju (2014. g.)
Pakša pilsēta Ungārijā ("Paks"), Tolnas meģē, 19400 iedzīvotāju (2014. g.)
Pannonhalma pilsēta Ungārijā ("Pannonhalma"), Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
Piliša pilsēta Ungārijā ("Pilis"), Peštas meģē, 11500 iedzīvotāju (2014. g.)
Pilisčaba pilsēta Ungārijā ("Piliscsaba"), Peštas meģē, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
Pustasabolča pilsēta Ungārijā ("Pusztaszabolcs"), Fejēras meģē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
Putnoka pilsēta Ungārijā ("Putnok"), Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
Rakamaza pilsēta Ungārijā ("Rakamaz"), Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.)
Šarkada pilsēta Ungārijā ("Sarkad"), Bēkēšas meģē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Šeļe pilsēta Ungārijā ("Sellye"), Baraņas meģē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
Simontorņa pilsēta Ungārijā ("Simontornya"), Tolnas meģē, 4100 iedzīvotāju (2014. g.)
Šolta pilsēta Ungārijā ("Solt"), Bāčas-Kiškunas meģē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
Šoltvadkerta pilsēta Ungārijā ("Soltvadket"), Bāčas-Kiškunas meģē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
Šoprona pilsēta Ungārijā ("Sopron"), Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 61200 iedzīvotāju (2014. g.)
Sarvaša pilsēta Ungārijā ("Szarvas"), Bēkēšas meģē, 16500 iedzīvotāju (2014. g.)
Segeda pilsēta Ungārijā ("Szeged"), Čongrādas meģes administratīvais centrs, 161900 iedzīvotāju (2014. g.)
Seghaloma pilsēta Ungārijā ("Szeghalom"), Bēkēšas meģē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
Sentendre pilsēta Ungārijā ("Szentendre"), Peštas meģē, 25300 iedzīvotāju (2014. g.)
Senteša pilsēta Ungārijā ("Szentes"), Čongrādas meģē, 28200 iedzīvotāju (2014. g.)
Serenča pilsēta Ungārijā ("Szerencs"), Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.)
Sigethaloma pilsēta Ungārijā ("Szigethalom"), Peštas meģē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
Soba pilsēta Ungārijā ("Szob"), Peštas meģē, 2800 iedzīvotāju (2014. g.)
Solnoka pilsēta Ungārijā ("Szolnok"), Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģes administratīvais centrs, 73100 iedzīvotāju (2014. g.)
Sombatheja pilsēta Ungārijā ("Szombathely"), Vašas meģes administratīvais centrs, 77600 iedzīvotāju (2014. g.)
Taba pilsēta Ungārijā ("Tab"), Šomoģas meģē, 4400 iedzīvotāju (2014. g.)
Tapolca pilsēta Ungārijā ("Tapolca"), Vesprēmas meģē, 15800 iedzīvotāju (2014. g.)
Tata pilsēta Ungārijā ("Tata"), Komāromas-Estergomas meģē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.)
Tisačege pilsēta Ungārijā ("Tiszacsege"), Hadjū-Biharas meģē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.)
Tokaja pilsēta Ungārijā ("Tokaj"), Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 4500 iedzīvotāju (2014. g.)
Tolna pilsēta Ungārijā ("Tolna"), meģes administratīvais centrs, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
Tompa pilsēta Ungārijā ("Tompa"), Bāčas-Kiškunas meģē, 4400 iedzīvotāju (2014. g.)
Velence pilsēta Ungārijā ("Velence"), Fejēras meģē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
Zalaegersega pilsēta Ungārijā ("Zalaegerszeg"), Zalas meģes administratīvais centrs, 59300 iedzīvotāju (2014. g.)
Zalakaroša pilsēta Ungārijā ("Zalakaros"), Zalas meģē, 1900 iedzīvotāju (2014. g.)
Zirca pilsēta Ungārijā ("Zirc"), Vesprēmas meģē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
Tisakēčke pilsēta Ungārijā, Bāčas-Kiškunas meģē, 11500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kiškēreša pilsēta Ungārijā, Bāčas-Kiškunas meģē, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kiškunfēleģhāza pilsēta Ungārijā, Bāčas-Kiškunas meģē, 29300 iedzīvotāju (2014. g.)
Haloša pilsēta Ungārijā, Bāčas-Kiškunas meģē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
Mēļkūta pilsēta Ungārijā, Bāčas-Kiškunas meģē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ižāka pilsēta Ungārijā, Bāčas-Kiškunas meģē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.)
Sabadsāllāša pilsēta Ungārijā, Bāčas-Kiškunas meģē, 6200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kereģhāza pilsēta Ungārijā, Bāčas-Kiškunas meģē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.)
Bāčalmāša pilsēta Ungārijā, Bāčas-Kiškunas meģē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kunsentmikloša pilsēta Ungārijā, Bāčas-Kiškunas meģē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.)
Jānošhalma pilsēta Ungārijā, Bāčas-Kiškunas meģē, 8900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kečkemēta pilsēta Ungārijā, Bāčas-Kiškunas meģes administratīvais centrs, 112100 iedzīvotāju (2014. g.)
Sigetvāra pilsēta Ungārijā, Baraņas meģē, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
Mohāča pilsēta Ungārijā, Baraņas meģē, 17600 iedzīvotāju (2014. g.)
Māgoča pilsēta Ungārijā, Baraņas meģē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
Vilāņa pilsēta Ungārijā, Baraņas meģē, 2500 iedzīvotāju (2014. g.)
Šāšda pilsēta Ungārijā, Baraņas meģē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
Boļa pilsēta Ungārijā, Baraņas meģē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
Pēčvārada pilsēta Ungārijā, Baraņas meģē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.)
Harkāņa pilsēta Ungārijā, Baraņas meģē, 4100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kozāmišleņa pilsēta Ungārijā, Baraņas meģē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sentlērinca pilsēta Ungārijā, Baraņas meģē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
Šikloša pilsēta Ungārijā, Baraņas meģē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.)
Pēča pilsēta Ungārijā, Baraņas meģes administratīvais centrs, 146600 iedzīvotāju (2014. g.)
Mezēberēņa pilsēta Ungārijā, Bekēšas meģē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ģomaendrēda pilsēta Ungārijā, Bēkēšas meģē, 13500 iedzīvotāju (2014. g.)
Orošhāza pilsēta Ungārijā, Bēkēšas meģē, 28700 iedzīvotāju (2014. g.)
Medģešeģhāza pilsēta Ungārijā, Bekēšas meģē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kerešladāņa pilsēta Ungārijā, Bēkēšas meģē, 4600 iedzīvotāju (2014. g.)
Čorvāsa pilsēta Ungārijā, Bēkēšas meģē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.)
Ūjkīģoša pilsēta Ungārijā, Bēkēšas meģē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
Mezēhegeša pilsēta Ungārijā, Bekēšas meģē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
Fizesģarmata pilsēta Ungārijā, Bēkēšas meģē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
Totkomloša pilsēta Ungārijā, Bēkēšas meģē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
Mezēkovāčhāza pilsēta Ungārijā, Bekēšas meģē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.)
Vēstē pilsēta Ungārijā, Bēkēšas meģē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
Dēvavaņa pilsēta Ungārijā, Bēkēšas meģē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.)
Bēkēščaba pilsēta Ungārijā, Bēkēšas meģes administratīvais centrs, 60600 iedzīvotāju (2014. g.)
Sendrē pilsēta Ungārijā, Boršoas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
Pālhāza pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 1060 iedzīvotāju (2014. g.)
Sajosentpētera pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
Šārošpataka pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 12500 iedzīvotāju (2014. g.)
Tisaūjvāroša pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
Šātoraljaūjheja pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 15100 iedzīvotāju (2014. g.)
Mezēkevešda pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 16500 iedzīvotāju (2014. g.)
Genca pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 2100 iedzīvotāju (2014. g.)
Rudabāņa pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 2600 iedzīvotāju (2014. g.)
Šajobāboņa pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 2900 iedzīvotāju (2014. g.)
Cigānda pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 3000 iedzīvotāju (2014. g.)
Abaujsānto pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
Boršodnādašda pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 3200 iedzīvotāju (2014. g.)
Ozda pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 33900 iedzīvotāju (2014. g.)
Mezēkeresteša pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
Emēda pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņēklāhāza pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sikso pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
Alšožolca pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.)
Mezēčāta pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
Felsēžolca pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
Edelēņa pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.)
Čanādpalota pilsēta Ungārijā, Čongrādas meģē, 2900 iedzīvotāju (2014. g.)
Morahaloma pilsēta Ungārijā, Čongrādas meģē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.)
Mindsenta pilsēta Ungārijā, Čongrādas meģē, 6900 iedzīvotāju (2014. g.)
Šandorfalva pilsēta Ungārijā, Čongrādas meģē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.)
Gārdoņa pilsēta Ungārijā, Fejēras meģē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Šārbogārda pilsēta Ungārijā, Fejēras meģē, 12400 iedzīvotāju (2014. g.)
Mora pilsēta Ungārijā, Fejēras meģē, 14300 iedzīvotāju (2014. g.)
Čākvāra pilsēta Ungārijā, Fejēras meģē, 2000 iedzīvotāju (2014. g.)
Rācalmāša pilsēta Ungārijā, Fejēras meģē, 4600 iedzīvotāju (2014. g.)
Martonvāsāra pilsēta Ungārijā, Fejēras meģē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.)
Polgārdi pilsēta Ungārijā, Fejēras meģē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
Dunaūjvāroša pilsēta Ungārijā, Fejēras meģē, pilsēta ar meģes tiesībām, 46300 iedzīvotāju (2014. g.); senāk - Dunapentele, Stalinvāroša
Sēkešfehērvāra pilsēta Ungārijā, Fejēras meģes administratīvais centrs, 99100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kapuvāra pilsēta Ungārijā, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
Lēbēņa pilsēta Ungārijā, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
Mošonmaģarovāra pilsēta Ungārijā, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 32400 iedzīvotāju (2014. g.)
Fertēda pilsēta Ungārijā, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 3300 iedzīvotāju (2014. g.)
Fertēžentmikolša pilsēta Ungārijā, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
Tēta pilsēta Ungārijā, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.)
Jānoššomorja pilsēta Ungārijā, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
Balmazūjvāroša pilsēta Ungārijā, Hadjū-Biharas meģē, 17500 iedzīvotāju (2014. g.)
Vāmošpērča pilsēta Ungārijā, Hadjū-Biharas meģē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
Hajdūhadhāza pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
Hajdūšāmšona pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 12900 iedzīvotāju (2014. g.)
Pišpekladāņa pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.)
Beretpūjfalu pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 15200 iedzīvotāju (2014. g.)
Hajdūnānāša pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 17200 iedzīvotāju (2014. g.)
Hajdūsoboslo pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 24000 iedzīvotāju (2014. g.)
Hajdūbesermēņa pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.)
Komādi pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
Tēglāša pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
Lētavērteša pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņīradoņa pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.)
Polgāra pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
Hajdūdoroga pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
Nādudvara pilsēta Ungārijā, Hajdū-Biharas meģē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
Pētervāšāra pilsēta Ungārijā, Hevešas meģē, 2300 iedzīvotāju (2014. g.)
Ģenģešpata pilsēta Ungārijā, Hevešas meģē, 2500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kiškere pilsēta Ungārijā, Hevešas meģē, 2900 iedzīvotāju (2014. g.)
Ģenģeša pilsēta Ungārijā, Hevešas meģē, 30800 iedzīvotāju (2014. g.)
Bēlapātfalva pilsēta Ungārijā, Hevešas meģē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
Verpelēta pilsēta Ungārijā, Hevešas meģē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.)
Lērinci pilsēta Ungārijā, Hevešas meģē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.)
Fizešaboņa pilsēta Ungārijā, Hevešas meģē, 7700 iedzīvotāju (2014. g.)
Tisafeldvāra pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kišūjsāllāša pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 11400 iedzīvotāju (2014. g.)
Tisafireda pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 11500 iedzīvotāju (2014. g.)
Mezētūra pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 16900 iedzīvotāju (2014. g.)
Tereksentmikloša pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
Bešeņsega pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 3300 iedzīvotāju (2014. g.)
Abādsaloka pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
Rākočifalva pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
Jāskisēra pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
Jāsfēņsaru pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.)
Ūjsāsa pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 6200 iedzīvotāju (2014. g.)
Martfū pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
Jāsāroksāllāsa pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kunsentmārtona pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
Jāsapāti pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
Tūrkeve pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
Jāsberēņa pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, Zaģvas labajā krastā, 26600 iedzīvotāju (2014. g.)
Oroslāņa pilsēta Ungārijā, Komāromas-Estergomas meģē, 18100 iedzīvotāju (2014. g.)
Komāroma pilsēta Ungārijā, Komāromas-Estergomas meģē, 19000 iedzīvotāju (2014. g.)
Bābolna pilsēta Ungārijā, Komāromas-Estergomas meģē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.)
Lābatlana pilsēta Ungārijā, Komāromas-Estergomas meģē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.)
Tāta pilsēta Ungārijā, Komāromas-Estergomas meģē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kišbēra pilsēta Ungārijā, Komāromas-Estergomas meģē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
Āča pilsēta Ungārijā, Komāromas-Estergomas meģē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņergesūjfalu pilsēta Ungārijā, Komāromas-Estergomas meģē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
Tatabāņa pilsēta Ungārijā, Komāromas-Estergomas meģes administratīvais centrs, 67000 iedzīvotāju (2014. g.)
Bātoņtereņe pilsēta Ungārijā, Nogrādas meģē, 12600 iedzīvotāju (2014. g.)
Balašaģarmata pilsēta Ungārijā, Nogrādas meģē, 15900 iedzīvotāju (2014. g.)
Rētsāga pilsēta Ungārijā, Nogrādas meģē, 2800 iedzīvotāju (2014. g.)
Šalgotarjāna pilsēta Ungārijā, Nogrādas meģē, 36500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sēčēņa pilsēta Ungārijā, Nogrādas meģē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
Pāsto pilsēta Ungārijā, Nogrādas meģē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.)
Rāckeve pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Tekela pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 10100 iedzīvotāju (2014. g.)
Budakalāsa pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 10600 iedzīvotāju (2014. g.)
Ilē pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Magloda pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 11900 iedzīvotāju (2014. g.)
Naģkāta pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 12500 iedzīvotāju (2014. g.)
Biatorbāģa pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 12700 iedzīvotāju (2014. g.)
Terekbālinta pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 13100 iedzīvotāju (2014. g.)
Pilišverešvāra pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.)
Pēcela pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 15200 iedzīvotāju (2014. g.)
Pomāza pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 16500 iedzīvotāju (2014. g.)
Verešeģhāza pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 16700 iedzīvotāju (2014. g.)
Ģemrē pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.)
Geda pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 18000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sāzhalambatta pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 18600 iedzīvotāju (2014. g.)
Fora pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 19000 iedzīvotāju (2014. g.)
Večēša pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 20300 iedzīvotāju (2014. g.)
Ģāla pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 22900 iedzīvotāju (2014. g.)
Naģkēreša pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 23800 iedzīvotāju (2014. g.)
Ūjhartāna pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
Budaerša pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 27700 iedzīvotāju (2014. g.)
Gedellē pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 32600 iedzīvotāju (2014. g.)
Vāca pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 33300 iedzīvotāju (2014. g.)
Sigetsentmikloša pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 35100 iedzīvotāju (2014. g.)
Erķēna pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.)
Žāmbēka pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
Tāpiosele pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
Asoda pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 6200 iedzīvotāju (2014. g.)
Ērbotāņa pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
Dunavaršāņa pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
Šiļsāpa pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 8200 iedzīvotāju (2014. g.)
Oča pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
Diošda pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
Halāsteleka pilsēta Ungārijā, Peštas meģē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
Ērda pilsēta Ungārijā, Peštas meģes administratīvais centrs, 63300 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņībātora pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 12300 iedzīvotāju (2014. g.)
Ūjfehērto pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
Tisavašvāri pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kišvārda pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 16700 iedzīvotāju (2014. g.)
Mātēsalka pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
Māriapoča pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 2100 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņīrlugosa pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 2800 iedzīvotāju (2014. g.)
Baklatorānthāza pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.)
Dombrāda pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 4100 iedzīvotāju (2014. g.)
Zāhoņa pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 4100 iedzīvotāju (2014. g.)
Māndoka pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņīrmada pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
Tisaleke pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
Naģhalāsa pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņīrteleka pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.)
Ibrāņa pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
Fenēģarmata pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
Vāšārošnamēņa pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
Naģkāllo pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņīreģhāza pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģes administratīvais centrs, 118200 iedzīvotāju (2014. g.)
Balkāņa pilsēta Ungārijā, Šabolas-Satmāras-Beregas meģē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
Naģatāda pilsēta Ungārijā, Šomoģas meģē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
Barča pilsēta Ungārijā, Šomoģas meģē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
Balatonfeldvāra pilsēta Ungārijā, Šomoģas meģē, 2200 iedzīvotāju (2014. g.)
Zamārdi pilsēta Ungārijā, Šomoģas meģē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kadarkūta pilsēta Ungārijā, Šomoģas meģē, 2500 iedzīvotāju (2014. g.)
Šiofoka pilsēta Ungārijā, Šomoģas meģē, 25400 iedzīvotāju (2014. g.)
Lenģeltoti pilsēta Ungārijā, Šomoģas meģē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
Foņoda pilsēta Ungārijā, Šomoģas meģē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
Čurgo pilsēta Ungārijā, Šomoģas meģē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
Balatonboglāra pilsēta Ungārijā, Šomoģas meģē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.)
Čongrāda pilsēta Ungārijā, tāda paša nosaukuma meģē, 16700 iedzīvotāju (2014. g.)
Bēkēša pilsēta Ungārijā, tāda paša nosaukuma meģē, 19700 iedzīvotāju (2014. g.)
Dombovāra pilsēta Ungārijā, Tolnas meģē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.)
Boņhāda pilsēta Ungārijā, Tolnas meģē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
Ģenka pilsēta Ungārijā, Tolnas meģē, 2100 iedzīvotāju (2014. g.)
Naģmaņoka pilsēta Ungārijā, Tolnas meģē, 2300 iedzīvotāju (2014. g.)
Seksārda pilsēta Ungārijā, Tolnas meģē, 33400 iedzīvotāju (2014. g.)
Bātasēka pilsēta Ungārijā, Tolnas meģē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.)
Tamāši pilsēta Ungārijā, Tolnas meģē, 8200 iedzīvotāju (2014. g.)
Dunafeldvāra pilsēta Ungārijā, Tolnas meģē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
Celldemekla pilsēta Ungārijā, Vašas meģē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kermenda pilsēta Ungārijā, Vašas meģē, 11600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kēsega pilsēta Ungārijā, Vašas meģē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Ērisentpētera pilsēta Ungārijā, Vašas meģē, 1200 iedzīvotāju (2014. g.)
Šārvāra pilsēta Ungārijā, Vašas meģē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.)
Jānošhāza pilsēta Ungārijā, Vašas meģē, 2500 iedzīvotāju (2014. g.)
Rēpcelaka pilsēta Ungārijā, Vašas meģē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
Vēpa pilsēta Ungārijā, Vašas meģē, 3300 iedzīvotāju (2014. g.)
Bika pilsēta Ungārijā, Vašas meģē, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
Vašvāra pilsēta Ungārijā, Vašas meģē, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
Sentgotthārda pilsēta Ungārijā, Vašas meģē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
Balatonfireda pilsēta Ungārijā, Vesprēmas meģē, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
Vārpalota pilsēta Ungārijā, Vesprēmas meģē, 20100 iedzīvotāju (2014. g.)
Pāpa pilsēta Ungārijā, Vesprēmas meģē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.)
Balatonfūzfā pilsēta Ungārijā, Vesprēmas meģē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.)
Šimega pilsēta Ungārijā, Vesprēmas meģē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.)
Balatonalmādi pilsēta Ungārijā, Vesprēmas meģē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
Zalalevē pilsēta Ungārijā, Zalas meģē, 3000 iedzīvotāju (2014. g.)
Hēvīza pilsēta Ungārijā, Zalas meģē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.)
Zalasentgrota pilsēta Ungārijā, Zalas meģē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
Ģula pilsēta Ungārijas dienvidaustrumos ("Gyula"), Bēkēšas meģē, Kerešas kreisajā krastā, 30900 iedzīvotāju (2014. g.)
Mako pilsēta Ungārijas dienvidos, Čongrādas meģē, 23100 iedzīvotāju (2014. g.)
Hodmezēvāšārheja pilsēta Ungārijas dienvidos, Čongrādas meģē, 45200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kapošvāra pilsēta Ungārijas dienvidrietumos, pie Kapošas upes, Šomoģas meģes administratīvais centrs, 64900 iedzīvotāju (2014. g.)
Vesprēma pilsēta Ungārijas rietumu daļā, meģes administratīvais centrs, 60800 iedzīvotāju (2014. g.)
Ceglēda pilsēta Ungārijas vidienē, Peštas meģē, 36100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kazincbarcika pilsēta Ungārijas ziemeļaustrumos ("Kazincbarcika"), Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 27900 iedzīvotāju (2014. g.)
Egera pilsēta Ungārijas ziemeļos ("Eger"), Hevešas meģes administratīvais centrs, 54500 iedzīvotāju (2014. g.)
Višegrāda pilsēta Ungārijas ziemeļos, Donavas krastā, Peštas meģē, 1800 iedzīvotāju (2014. g.), daļēji saglabājies viduslaiku cietoksnis un agrīnās renesanses pils, Ungārijas karaļu vasaras rezidence
Ģeņģeša pilsēta Ungārijas ziemeļos, Hevešas meģē, 30800 iedzīvotāju (2014. g.)
Ģēra pilsēta Ungārijas ziemeļrietumos, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģes administratīvais centrs, osta pie Rābas ietekas Donavā, 128900 iedzīvotāju (2014. g.)
Artigasa pilsēta Urugvajā (_Artigas_), departamenta administratīvais centrs, 41700 iedzīvotāju (2004. g.)
Salto pilsēta Urugvajā ("Salto"), departamenta administratīvais centrs, 99100 iedzīvotāju (2004. g.)
Takvarembo pilsēta Urugvajā ("Tacuarembo"), departamenta administratīvais centrs, 51200 iedzīvotāju (2004. g.)
Maldonado pilsēta Urugvajā, departamenta administratīvais centrs, 54600 iedzīvotāju (2004. g.)
Rivera pilsēta Urugvajā, departamenta administratīvais centrs, 64400 iedzīvotāju (2004. g.)
Paisandu pilsēta Urugvajā, departamenta administratīvais centrs, 73300 iedzīvotāju (2004. g.)
Melo pilsēta Urugvajā, Serrolargo departamenta administratīvais centrs, 50600 iedzīvotāju (2004. g.)
Mersedesa pilsēta Urugvajā, Sorjano departamenta administratīvais centrs, 42000 iedzīvotāju (2004. g.)
Beljaunjona pilsēta Urugvajā, valsts un Artigasas departamenta ziemeļrietumos, Urugvajas upes kreisajā krastā
Angora pilsēta Uzbekistānā (_Angor_), Surhondarjas vilajeta dienvidu daļā
Anrena pilsēta Uzbekistānā (_Angren_), Taškentas vilojatā, 128800 iedzīvotāju (2001. g.)
Asaka pilsēta Uzbekistānā (_Asaka_), Andidžonas vilojata dienvidu daļā
Gazalkenta pilsēta Uzbekistānā ("G'azalkent"), Taškentas vilajetā, Tjanšana atzarā, Čirčikas kreisajā krastā, 27200 iedzīvotāju (2010. g.)
Jaipana pilsēta Uzbekistānā ("Yaypan"), Fergānas apgabala rietumu daļā, 22100 iedzīvotāju (2010. g.)
Jangiabada pilsēta Uzbekistānā ("Yangiabad"), Taškentas vilajetā, 9000 iedzīvotāju (2004. g.)
Jangijera pilsēta Uzbekistānā ("Yangiyer"), Sirdarjas vilajetā, 29600 iedzīvotāju (1991. g.)
Jangijela pilsēta Uzbekistānā ("Yangiyo'l"), Taškentas vilajetā, 60300 iedzīvotāju (2005. g.)
Katakerghona pilsēta Uzbekistānā ("Kattaqo'rg'on", "Kattakurgan"), Samarkandas vilajetā, 76600 iedzīvotāju (2010. g.)
Hedžaili pilsēta Uzbekistānā ("Khojayli"), Karakalpastānas dienvidu daļā, piestātne Amudarjas kreisajā krastā; Hoželi
Kogona pilsēta Uzbekistānā ("Kogon"), Buhāras vilojatā, Zeravšanas ielejā, 58000 iedzīvotāju (2013. g.)
Kosona pilsēta Uzbekistānā ("Koson"), Kaškadarjas vilajetā, Kaškadarjas labajā krastā, 59300 iedzīvotāju (2005. g.)
Kosonsoja pilsēta Uzbekistānā ("Kosonsoy"), Namanganas vilajetā, 43700 iedzīvotāju (2007. g.)
Namangana pilsēta Uzbekistānā ("Namangan"), Fergānas ielejas ziemeļos, pie Ziemeļu Fergānas kanāla, vilojata administratīvais centrs, 484900 iedzīvotāju (2015. g.)
Kuva pilsēta Uzbekistānā ("Quva"), Fergānas vilajetā, 37000 iedzīvotāju (2015. g.)
Kuvasoja pilsēta Uzbekistānā ("Quvasoy"), Fergānas vilajeta dienvidaustrumos, 71500 iedzīvotāju (2005. g.)
Toitepa pilsēta Uzbekistānā ("To'ytepa"), Taškentas vilajetā, 22100 iedzīvotāju (2010. g.)
Tertkela pilsēta Uzbekistānā ("To'rtko'l"), Karakalpakstānas Republikā, 50800 iedzīvotāju (2004. g.)
Uļjanova pilsēta Uzbekistānā ("Ulyanovo"), Sirdarjas vilojatā, 23900 iedzīvotāju (2005. g.)
Urguta pilsēta Uzbekistānā ("Urgut"), Samarkandas vilajeta dienvidaustrumos, Zeravšanas grēdas priekškalnē, 51500 iedzīvotāju (2011. g.)
Hiva pilsēta Uzbekistānā ("Xiva"), Horezmas vilajetā, 51200 iedzīvotāju (2004. g.)
Marhamata pilsēta Uzbekistānā, Andidžonas apgabala dienvidos, Fergānas ielejā, Dienvidu Fergānas kanāla krastā, 15800 iedzīvotāju (2010. g.)
Hakulabada pilsēta Uzbekistānā, Andidžonas vilajetā (pie Namangānas vilajeta robežas), 28300 iedzīvotāju (2010. g.)
Šahrihona pilsēta Uzbekistānā, Andidžonas vilajetā, Fergānas ielejas dienvidaustrumos, Lielā Fergānas kanāla krastā, \~11000 iedzīvotāju
Pahtaabada pilsēta Uzbekistānā, Andidžonas vilojata ziemeļos, Fergānas ielejā, 12200 iedzīvotāju (2000. g.)
Gazli pilsēta Uzbekistānā, Buhāras vilajetā, 12300 iedzīvotāju (2010. g.), apkārtnē bagātīgas gāzes atradnes
Ghidžduvona pilsēta Uzbekistānā, Buhāras vilajetā, 38600 iedzīvotāju (2003. g.)
Mirzačela pilsēta Uzbekistānā, Džizahas vilajeta austrumos, pilsētas tiesības no 1974. g., ilgstoši saucās Gagarina
Ghallaorola pilsēta Uzbekistānā, Džizahas vilajetā, 23000 iedzīvotāju (2005. g.)
Pahtakora pilsēta Uzbekistānā, Džizahas vilajetā, 23600 iedzīvotāju (2012. g.)
Andidžona pilsēta Uzbekistānā, Fergānas ielejas dienvidaustrumos, vilajeta administratīvais centrs, 321600 iedzīvotāju (2007. g.), vēstures avotos pirmoreiz minēta IX gs. kā Andukana
Marghilona pilsēta Uzbekistānā, Fergānas vilojatā, 149600 iedzīvotāju (2001. g.)
Kokanda pilsēta Uzbekistānā, Fergānas vilojatā, 197500 iedzīvotāju (2001. g.)
Urganča pilsēta Uzbekistānā, Horezmas vilojata administratīvais centrs, 138600 iedzīvotāju (2001. g.)
Berunija pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā, Amudarjas labajā krastā, \~20000 iedzīvotāju
Meinoka pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā, senāk bija osta Arāla jūras dienvidu krastā, bet mūsdienās atrodas \~80 km no izžūstošas jūras krasta, 18200 iedzīvotāju (20122. g.)
Nukusa pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikas administratīvais centrs, 240700 iedzīvotāju (2001. g.)
Čimboja pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikas centrālajā daļā, \~20000 iedzīvotāju, Šimbaja
Talimardžana pilsēta Uzbekistānā, Kaškadarjas vilajeta dienvidos, pie Turkmenistānas robežas, 9900 iedzīvotāju (2004. g.)
Muboraka pilsēta Uzbekistānā, Kaškadarjas vilajeta ziemeļrietumos, Karši stepē, 23800 iedzīvotāju (2002. g.)
Karši pilsēta Uzbekistānā, Kaškadarjas vilojata administratīvais centrs, 204700 iedzīvotāju (2001. g.)
Šahrisabza pilsēta Uzbekistānā, Kaškadarjas vilojatā, 85400 iedzīvotāju (1998. g.)
Čusta pilsēta Uzbekistānā, Namanganas vilajetā, >50000 iedzīvotāju
Učkurgāna pilsēta Uzbekistānā, Namanganas vilajetā, 33300 iedzīvotāju (2004. g.)
Džuma pilsēta Uzbekistānā, Samarkandas vilajetā
Oktoša pilsēta Uzbekistānā, Samarkandas vilajetā, \~12000 iedzīvotāju; Oktoša
Bulunghura pilsēta Uzbekistānā, Samarkandas vilajetā, 25000 iedzīvotāju (2005. g.)
Bekoboda pilsēta Uzbekistānā, Sirdarjas krastos, pilsētas tiesības kopš 1945. g., līdz 1964. g. saucās Begovata; Bekabada
Gulistona pilsēta Uzbekistānā, Sirdarjas vilajeta administratīvais centrs, 77300 iedzīvotāju (2010. g.)
Širina pilsēta Uzbekistānā, Sirdarjas vilajetā, 14000 iedzīvotāju (2004. g.)
Sirdarja pilsēta Uzbekistānā, Sirdarjas vilojatā, 30500 iedzīvotāju (2011. g.)
Boisuna pilsēta Uzbekistānā, Surhondarjas vilajetā
Denova pilsēta Uzbekistānā, Surhondarjas vilajetā, \~70000 iedzīvotāju
Šarguna pilsēta Uzbekistānā, Surhondarjas vilajetā, 11800 iedzīvotāju (2005. g.)
Šeroboda pilsēta Uzbekistānā, Surhondarjas vilajetā, 24200 iedzīvotāju (2000. g.)
Kumkerghona pilsēta Uzbekistānā, Surhondarjas vilajetā, Surhondarjas labajā krastā, \~10000 iedzīvotāju
Bektemira pilsēta Uzbekistānā, Taškentas piepilsēta, tās dienvidaustrumos, Čirčikas kreisajā krastā, pilsētas tiesības kopš 1973. g.
Beka pilsēta Uzbekistānā, Taškentas vilajetā
Piskenta pilsēta Uzbekistānā, Taškentas vilajeta dienvidu daļā, 30800 iedzīvotāju (2010. g.)
Činaza pilsēta Uzbekistānā, Taškentas vilajetā, \~10000 iedzīvotāju
Almalika pilsēta Uzbekistānā, Taškentas vilajetā, Kuramas grēdas ziemeļu nogāzē, Angrenas kreisajā krastā
Olmalika pilsēta Uzbekistānā, Taškentas vilojatā, 113100 iedzīvotāju (2001. g.)
Čirčika pilsēta Uzbekistānā, Taškentas vilojatā, 141700 iedzīvotāju (2001. g.)
Džizaha pilsēta Uzbekistānā, vilojata administratīvais centrs, 131500 iedzīvotāju (2001. g.)
Navoji pilsēta Uzbekistānā, vilojata administratīvais centrs, 138100 iedzīvotāju (2001. g.)
Fergāna pilsēta Uzbekistānā, vilojata administratīvais centrs, 183000 iedzīvotāju (2001. g.); Skobeļeva (1907.-1924. g.)
Buhāra pilsēta Uzbekistānā, vilojata administratīvais centrs, 249000 iedzīvotāju (2007. g.)
Samarkanda pilsēta Uzbekistānā, vilojata administratīvais centrs, 312900 iedzīvotāju (2007. g.)
Termiza pilsēta Uzbekistānas dienvidos, Surhondarjas vilajetā pie Afganistānas robežas, 136200 iedzīvotāju (2014. g.)
Džarkerghona pilsēta Uzbekistānas dienvidos, Surhondarjas vilajetā, Surhondarjas labajā krastā
Tahiatoša pilsēta Uzbekistānas Karakalpakastānas Republikā, Amudarjas kreisajā krastā, 64100 iedzīvotāju (2012. g.)
Kenghirota pilsēta Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā, \~10000 iedzīvotāju
Manghita pilsēta Uzbekistānas Karakalpaksttānas Republikā ("Mang'it"), 30700 iedzīvotāju (2004. g.)
Freiburga pilsēta Vācijā (_Freiburg (Unstrut)_), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013.g.)
Unna pilsēta Vācijā (_Unna_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 58900 iedzīvotāju (2013. g.)
Bāduraha pilsēta Vācijā ("Bad Urach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11900 iedzīvotāju (2013. g.)
Grosumštate pilsēta Vācijā ("Gross-Umstadt"), Hesenes federālajā zemē, 20800 iedzīvotāju (2013. g.)
Lauha pilsēta Vācijā ("Laucha an der Unstrut"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013.g.)
Neiulma pilsēta Vācijā ("Neu-Ulm"), Bavārijas federālajā zemē, 55000 iedzīvotāju (2013. g.)
Ibaha-Palenberga pilsēta Vācijā ("Uebach-Palenberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 24000 iedzīvotāju (2013. g.)
Īberlingene pilsēta Vācijā ("Ueberlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 22000 iedzīvotāju (2013. g.)
Ībigava-Vārenbrika pilsēta Vācijā ("Uebigau-Wahrenbrueck"), Brandenburgas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.)
Ikerminde pilsēta Vācijā ("Ueckermuende"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
Ilcene pilsēta Vācijā ("Uelzen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 33300 iedzīvotāju (2013. g.)
Iterzene pilsēta Vācijā ("Uetersen"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 17700 iedzīvotāju (2013. g.)
Ufenheima pilsēta Vācijā ("Uffenheim"), Bavārijas federālajā zemē, 6200 iedzīvotāju (2013. g.)
Uhingene pilsēta Vācijā ("Uhingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13900 iedzīvotāju (2013. g.)
Ulma pilsēta Vācijā ("Ulm"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 118000 iedzīvotāju (2013. g.)
Ulmene pilsēta Vācijā ("Ulmen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.)
Ulrihšteina pilsēta Vācijā ("Ulrichstein"), Hesenes federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
Ummerštate pilsēta Vācijā ("Ummerstadt"), Tīringenes federālajā zemē, 500 iedzīvotāju (2013. g.)
Unkele pilsēta Vācijā ("Unkel"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
Unteršleisheima pilsēta Vācijā ("Unterschleissheim"), Bavārijas federālajā zemē, 26400 iedzīvotāju (2013. g.)
Ūzedoma pilsēta Vācijā ("Usedom"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1800 iedzīvotāju (2013. g.)
Uzingena pilsēta Vācijā ("Usingen"), Hesenes federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.)
Uslara pilsēta Vācijā ("Uslar"), Lejassaksijas federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.)
Ēnšēpinga pilsēta Zviedrijā (_Enköping_), Upsālas lēnē, 21100 iedzīvotāju (2010. g.)
Upsāla pilsēta Zviedrijā (_Uppsala_), lēnes administratīvais centrs, 140500 iedzīvotāju (2010. g.)
Eregrunda pilsēta Zviedrijā, Upsalas lēnē, 1550 iedzīvotāju (2010. g.)
Esthammara pilsēta Zviedrijā, Upsalas lēnē, 4500 iedzīvotāju (2010. g.)
Vorohta Pilsētciemats Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, Prutas krastos, 4300 iedzīvotāju (2016. g.), klimatoloģisks kūrorts, ziemas sporta centrs
Voloveca Pilsētciemats Ukrainas Aizkrpatu apgabala ziemeļos, Vičas upes ielejā, 5200 iedzīvotāju (2016. g.)
Verhovina Pilsētciemats Ukrainas Ivanofrankovskas apgabalā, Čornijčeremošas kreisajā krastā, 5900 iedzīvotāju (2016. g.)
Udinovas pilskalns pilskalns Krāslavas novada Indras pagasta Udinovas ciemā, Garā ezera rietumu krasta pussalā, ir \~400 m gara paugura gals, augstums — \~10 m, ko rietumu pusē norobežo \~50 m plata, purvaina ieleja, plakums — \~100 x 30 m, no pārējā paugura nodalīts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Stāvais kalns pilskalns Krāslavas novada Kalniešu pagastā, starp Stirnu un Ustubnīku ezeru, ir \~15 m augsts paugurs, izmantots lauksaimniecībā un zaudējis sākotnējo formu, plakums - 150 x 80 m, domājams, ka bijis apdzīvots līdz \~5 gs.; Peļņiku stāvais kalns
Piltiņkalns pilskalns Limbažu novada Umurgas pagastā, pie Cēsu novada Stalbes pagasta robežas, stāvs \~40 m augsts paugurs, plakums - 60 x 50 m, datējums nav zināms
Muldenieku pilskalns pilskalns Neretas pagastā, \~300 m uz dienvidaustrumiem no Dumpju (bij. Muldenieku) mājām, reljefa pacēlums (augstums - 7-8 m, garums - 60 m, platums - \~30 m), ko ietver purvājs, kultūrslānis nav konstatēts, varbūtēja kulta vieta; Upurkalns
Ureles pilskalns pilskalns Raiskuma pagastā, Unguru ezera ziemeļu krastā, ir savrups, iegarens, \~30 m augsts paugurs, plakums - 55 x 30 m, saistāms ar Indriķa hronikā 1218. un 1223. g. minēto Ureles pili ("castrum Urele"); Baznīcas kalns
Vainižu pilskalns pilskalns Umurgas pagasta Vainižu ciemā, ir \~9 m augsts, ieapaļš paugurs starp Braslu un tās kreisā krasta pieteku Jenceli, postīts 19. gs. būvējot Vainižu muižas ēkas, plakums — \~45 x 35 m, domājams, ka ap 10.-12. gs. apdzīvojuši lībieši
Džhāmsī Pilzēta Indijas ziemeļos ("Jhānsi"), Utarpradēšas štatā, 383600 iedzīvotāju (2001. g.)
diskusijas pieprasījums pirmais solis tīkla _Usenet_ interešgrupas formālajā veidošanas procesā
Piltenes pagasta teritorija pirmskara pagasta teritorijas austrumu daļa tagad ir pievienota Ugāles pagastam un neliela daļa Zlēku pagastam, Ventas kreisā krasta lielākā daļa pievienota Ziru pagastam, savukārt bijušā Ziru pagasta daļa, kas atradās Ventas labajā krastā pievienota tagadējam Piltenes pagastam
Pskenta Piskenta, pilsēta Uzbekistānā
Pskema Piskoma, upe Uzbekistānā
Pivdennoje Pivdenne, pilsēta Ukrainā
Ankompagrī plato plakankalne ASV (_Uncompahgre Plateau_), Kolorādo štata austrumos
fluorescējoša aizsargjosla plāna polimēra, metāla vai cita materiāla josla, kas papīra izgatavošanas procesā ir pilnībā vai daļēji iestrādāta substrātā; fluorescē UV gaismā
pusta Plaši klajumi Ungārijā ar retām mājām
Lielais Lācis plašs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Ursa Major", saīsinājums "UMa), kura spožākās zvaigznes - Dubhe, Meraks, Fekda, Megrecs, Aliots, Micars ar Alkoru un Benetnašs - veido kausam līdzīgu figūru; Latvijā nekad nenoriet; Lielie Greizie Rati
holds Platības mērs Ungārijā, kas vienāds ar 0,4316 ha vai 0,5755 ha (kadastra holds)
Vērtešs Plato Dunāntūlas līdzenuma ziemeļrietumos, Ungārijā (uz rietumiem no Budapeštas), augstums - 400-450 m vjl., augstākā virsotne - Kertvēješs (479 m), dolomīti un kaļķakmeņi, ozolu un dižskābaržu meži
Ustjurts Plato starp Arāla jūru un Amudarjas deltu austrumos, Mangišlakas pussalu un Karabogazgola līci rietumos, Kazahstānā un Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā, platība - \~200000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 340 m, malās stāva krauja (relatīvais augstums - 60-190 m), ieplakās sāļezeri un solončaki, krasi kontinentāls klimats
Urfas plato plato Turcijas dienvidaustrumu daļā ("Urfa Yaylasi"), augstums pārsvarā 200 m, Kordžika kalns — 978 m, tuksneši, pustuksneši, rietumu daļu šķērso Eifrata
Obščijsirts Platoveida augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumos, gar Piekaspijas zemienes ziemeļu robežu, Krievijā un Kazahstānā, garums - 500 km, rietumu-austrumu virzienā pakāpeniski paaugstinās līdz 405 m, veido ūdensšķirtni starp Volgas un Urālas upi
kakles izgriezums plecģērba modeļa augšējo robežlīniju apveids; var būt apaļais jeb O veida, pakavveida jeb U veida, smailais jeb V veida, taisnstūru, sirdsveida, sakveidā drapētais u. c. kakles izgriezumi
lācis Plēsēju kārtas dzimta ("Ursidae"), kurā ietilpst lieli dzīvnieki ar masīvu ķermeni, biezu apmatojumu, īsu kaklu, strupu asti, 6 ģintis, 7 sugas, Latvijā sastopams tikai brūnais lācis, 21. gs. sākumā \~10 īpatņi
Plinka Plinkas upe - Ubejas labā krasta pieteka Smiltenes novada Drustu pagastā
Polija Polijas Republika - valsts Viduseiropā (poļu valodā "Polska"), platība - 312685 kvadrātkilometri, 38482900 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Varšava, administratīvais iedalījums - 16 vojevodistu, robežojas ar Krieviju (Kaļiņingradas apgabals), Lietuvu, Baltkrieviju, Ukrainu, Slovākiju, Čehiju un Vāciju, ziemeļos apskalo Baltijas jūra
Pologi Polohi, pilsēta Ukrainā
Polonnoje Polonne, pilsēta Ukrainā
Pomošnaja Pomična, pilsēta Ukrainā
určānieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Urči" iedzīvotāji
určieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Urči" iedzīvotāji
Andriveni Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Andriveņi" nosaukums latgaliski
Orneiši Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ārnīši" nosaukuma variants
Ašinieki Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ašenieki" nosaukuma variants
Ašinīki Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ašenieki" nosaukuma variants
Berezauka Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Berezovka" nosaukuma variants
Bojori Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bojāri" nosaukuma variants
Bojuori Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bojāri" nosaukums latgaliski
Bušinis Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bušines" nosaukuma variants latgaliski
Caunis Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Caunes" nosaukuma variants latgaliski
Dambeiši Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Dambīši" nosaukuma variants
Diukle Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Divkle" nosaukuma variants
Dyukle Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Divkle" nosaukuma variants latgaliski
Deukle Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Divkle" nosaukuma variants vietējā izloksnē
Dzeni Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņi" nosaukuma variants latgaliski
Kazieri Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Kazēri" nosaukuma variants
Pūgas Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pogas" nosaukuma variants
Pūgys Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pogas" nosaukuma variants latgaliski
priekulieši Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Priekuļi" iedzīvotāji
Pūgaini Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pūgaiņi" nosaukuma variants latgaliski
Vylcāni Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" nosaukums latgaliski
Lelī Urči Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Urči" nosaukums latgaliski
Upinīki Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" nosaukuma variants
Allu dižpriede priede Ventspils nopvada Usmas pagastā, Stendes upes kreisā krasta kraujā, stumbra apkārtmērs - 4,2 m, vainaga projekcija - 16 x 15 m, augstums - 23,5 m, blīvs zarojums, vecums 250-300 g
urdandznieki Priekules novada Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Urdanga" iedzīvotāji
upmaļnieki Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Upmaļi" iedzīvotāji
Privoļje Priviļļe, pilsēta Ukrainā
programma UUCP programma, kas datoru savienojuma laikā pārkopē datnes, jaunumus un elektroniskā pasta ziņojumus no viena datora, kas strādā operētājsistēmas _UNIX_ vidē, otrā datorā
jaunumlasītājs Programma, ko tīklā "Usenet" izmanto e-rakstu lasīšanai, saglabāšanai un atbilžu sagatavošanai, kā arī jaunu e-rakstu nosūtīšanai
valoda C programmēšanas valoda, kas izstrādāta 70. gadu sākumā, lai atvieglotu programmatūras pārnešanu no viena datoru uz otru, tajā apvienotas augsta līmeņa mašīnneatkarīgas valodas un asamblervalodas iespējas un tā ir operētājsistēmas UNIX pamatvaloda
elektriskā vadītspēja proporcionalitātes koeficients (G) starp elektrisko strāvu (I) patērētājā un spriegumu (U): (I=GU); vadītspējas mērvienība SI mērvienību sistēmā ir sīmenss (S)
tīkla jaunumu pārsūtīšanas protokols protokols, kas ļauj tīkla _Usenet_ jaunumus uzglabāt kādā no interneta resursdatoriem, lai tos varētu izlases veidā pārkopēt vai nolasīt kādā citā interneta resursdatorā
pārraides vadības protokols / intertīkla protokols protokolu sistēma, ko sākotnēji izstrādājusi ASV aizsardzības ministrijas Perspektīvo pētījumu aģentūra _DARPA_, tajā ietilpst desmit protokolu (_TCP_, _IP_, _UDP_, _FTP_, u. c.), kas kļuvuši pa interneta bāzi
Bengela province Angolā, valsts rietumu daļā, Atlantijas okeāna piekrastē, robežojas ar Dienvidkvanzas, Hvambo, Uilas un Namibes provincēm
Bengo province Angolas ziemeļrietumu daļā, Atlantijas okeāna piekrastē, robežojas ar Zaires, Uižes, Ziemeļkvanzas un Luandas provinci
Terni Province Itālijā ("Provincia di Terni"), Umbrijas reģionā, platība - 2122 kvadrātkilometri, 232300 iedzīvotāju (2012. g.)
Udīne Province Itālijā ("Provincia di Udine"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, platība - 4905 kvadrātkilometri, 541600 iedzīvotāju (2012. g.)
Augšvele province Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Haut-Uele_), atrodas valsts ziemeļaustrumos, administrtīvais centrs - Isiro
Hubei Province Ķīnā ("Hubei"), platība - 185900 kvadrātkilometru, 57230000 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Uhaņa
URSS PSRS apzīmējums starptautiskajā pasta satiksmē (franču "Union des Republiques socailistes sovietiques")
Madiešēnu purvs purvs Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Limbažu novada Umurgas pagastā un Valmieras novada Dikļu pagastā, platība - 1881 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,8 m, zem kūdras līdz 2 m biezs sapropeļa slānis
utrikulārija Pūslene ("Urticularia")
parastā pūslene pūsleņu suga ("Utriculara vulgaris")
dienvidu pūslene pūsleņu suga ("Utricularia australis")
vidējā pūslene pūsleņu suga ("Utricularia intermedia")
mazā pūslene pūsleņu suga ("Utricularia minor")
gaišdzeltenā pūslene pūsleņu suga ("Utricularia ochroleuca")
Tihaņa Pussala Balatona ezera ziemeļu daļā ("Tihany"), Ungārijā, iesniedzas ezerā 5 km iepretī Santodas šaurumam (1,5 km), aprimuša vulkāna bazalta palikšņi, augstums - līdz 232 m vjl., sens klosteris, alu mītnes (XI gs.)
pupuķis Putnu klases krāšņvārnveidīgo kārtas dzimta ("Upupidae"), atšķiras no pārējiem krāšņvārnveidīgo kārtas putniem ar spēcīgām, labi attīstītām kājām, kas piemērotas staigāšanai pa zemi, 1 ģints
austrumvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimta ("Icteridae"), 23 ģintis, 43 sugas, Amerikā no Aļaskas līdz Ugunszemei, arī Antiļu salās; Amerikas vālodžu dzimta
zilžagata Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Urocissa")
Svēte Puzes ezera pieteka Ventspils novada Ugāles pagastā, garums - 12 km
Radehova Radehiva, pilsēta Ukrainā
radioaktīvā ķēde radioaktīvo nuklīdu rinda, kuras katrs nākamais nuklīds veidojas iepriekšējā nuklīda alfa vai beta sabrukšanā, bet pēdējais ķēdes nuklīds ir stabils; zināmas četras šādas ķēdes: urāna (^238^U --> ^208^Pb), torija (^232^Th --> ^208^Pb), aktīnija (^235^U --> ^207^Pb) un neptūnija (^237^Np --> ^209^Bi, iegūta mākslīgi) ķēde
Červonoarmeiska Radiviļiva - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1940.-1992. g.
Radzivilova Radiviļiva, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1940. g.
Rahova Rahiva, pilsēta Ukrainā
Ungurmuiža Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Unguri" bijušais nosaukums
ungurieši Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Unguri" iedzīvotāji
saskarne CUI rakstzīmju orientēta lietotāju saskarne (angļu: "Character-based User Interface")
CUI rakstzīmju orientēta lietotāju saskarne (angļu: "Character-based User Interface"); saskarne CUI
Rampūra Rāmpura, pilsēta Indijā, Utarpradēšas štatā
Augšdemerara/Berbisa reģions Gajānā (_Upper Demerara/Berbice_), administratīvais centrs - Lindena
Augštakutu/Augšesekibo reģions Gajānā (_Upper Takutu/Upper Essequibo_), valsts dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Letema
Lacio Reģions Itālijā ("Lazio"), Apenīnu pussalas centrālās daļas rietumos, administratīvais centrs - Roma, platība - 17236 kvadrātkilometri, 5596000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Frozinones, Latīnas, Rieti, Romas un Viterbo, robežojas ar Toskānas, Umbrijas, Markes, Abruco, Molizes un Kampānijas reģionu, apskalo Tirēnu jūra
Marke Reģions Itālijā ("Marche"), Apenīnu pussalas centrālās daļas austrumos, administratīvais centrs - Ankona, platība - 9694 kvadrātkilometri, 1546000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Ankonas, Pezāro un Urbīno, Askoli Pičēno, Fermo un Mačeratas, robežojas ar Abruco, Lacio, Umbrijas, Toskānas un Emīlijas-Romanjas reģionu, kā arī ar Sanmarīno Republiku, apskalo Adrijas jūra
Toskāna Reģions Itālijā ("Regione Toscana"), Apenīnu pussalas rietumu daļā, administratīvais centrs - Florence, platība - 22993 kvadrātkilometri, 3708000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 10 provinces - Areco, Florences, Groseto, Livorno, Lukas, Masas-Karāras, Pizas, Pistoijas, Prato un Sjēnas, robežojas ar Ligūrijas, Emīlijas-Romanjas, Markes, Umbrijas un Lacio reģionu, apskalo Ligūrijas un Tirēnu jūra
Umbrija Reģions Itālijā ("Umbria"), Apenīnu pussalas centrālajā daļā, administratīvais centrs - Perudža, platība - 8456 kvadrātkilometri, 896000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 2 provinces - Perudžas un Terni, robežojas ar Toskānas, Markes un Lacio reģionu
Austrumūsimā reģions Somijas dienvidos (somu _Itā-Uusimaa_, zviedru _Östra Nyland_), Somu līča piekrastē, robežojas ar Ūsimā, Peijethemes un KImenlākso reģionu; pastāvēja no 1997. g. līdz 2011. g.
vistulieši Rembates pagasta apdzīvotās vietas "Vistuļi" (padomju laikā "Uzvara") iedzīvotāji
uļjanovieši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Uļjanova" iedzīvotāji
Vuškaunīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Uškaunieki" nosaukuma variants
Vuškovnīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Uškaunieki" nosaukuma variants
uškānieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Uškāni" iedzīvotāji
Ugulova Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Uguļova" nosaukuma variants
Ugulova Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Uguļova" kļūdains nosaukuma variants
uļjanovieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Uļjanova" iedzīvotāji
Ostroņa Rēzeknes novada Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Ustroņi" bijušais nosaukums
Aksu-Žabaghili rezervāts rezervāts Kazahstānā (_Aqsw-Jabağılı memelekettik tabïğï qorığı_), Dienvidkazahstānas apgabala austrumos, Ugoma grēdas ziemeļaustrumos
Karpatu rezervāts rezervāts Ukrainā, Ivanofrankivskas un Aizkarpatu apgabalā, platība — 127 kvadrātkilometri, dibināts 1968. g., lai saglabātu, pētītu un atjaunotu Karpatu dabas kompleksus
Askanija Novas rezervāts rezervāts Ukrainas dienvidos (_“Askaniia-Nova” , Biosfernyi zapovidnik_), Hersonas apgabalā, platība 110 km^2^, dibināts 1921. g., lai pētītu savvaļas graudzāļu bioloģiju un ekoloģiju, stepes augāja atjaunošanu un saglabāšanu, kā arī lai aklimatizētu retas dzīvnieku sugas un izstrādātu aizsardzības metodes, dendrārijā >150 koku un krūmu sugu
Badaitugaju rezervāts rezervāts Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā, Amudarjas palienē, platība 6500 ha, dibināts 1971. g., lai aizsargātu un pētītu pussalu un salu dabas kompleksus (tugaju)
Karakulas rezervāts rezervāts Uzbekistānā, Kizilkuma rietumu malā, platība - 205 kvadrātkilometri, dibināts 1971. g., lai saglabātu un pētītu dabas kompleksus (floru un faunu tuksnesī sakarā ar apūdeņošanu)
Rietumu Uzboja Rietumu Uzboja - sengultne Karakuma ziemeļrietumos, no Sarikamišas ieplakas līdz Kaspijas jūrai, Turkmenistānā, kur senāk (pirms dažiem gs.) plūdusi daļa Amudarjas ūdeņu, garums - 550 km, platums - 200-300 m, dziļums - līdz 40-50 m
Uzboja Rietumu Uzboja - sengultne Karakuma ziemeļrietumos, Turkmenistānā
RPPU Rīgas pasažieru pārvadāšanas uzņēmums (kopā ar nosaukumu: RPPU "Tālava")
Pleskodāle Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā starp Apūzes, Jūrkalnes, Lielirbes ielu un K. Ulmaņa gatvi, robežojas ar Zolitūdes, Šampētera, Āgenskalna, Bieriņu un Mūkupurva apkaimēm, kā arī Mārupes novadu
Atgāzene Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Bieriņu, Torņakalna un Ziepniekkalna apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (tās robežas ir Vienības gatve, pilsētas robeža (Ābolu iela, Dzelzceļa iela), dzelzceļš, Kārļa Ulmaņa gatve)
Bieriņi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Mārupītes krastos, starp Mārupi un Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līniju, bijusī Bieriņu muiža un tās apkaime starp bij. Petriņciemu (tag. Mārupe), Ozolciemu un Lindes ciemu, kas 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Pleskodāles, Āgenskalna, Torņakalna un Atgāzenes apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (apkaimes robežas ir dzelzceļa loks, dzelzceļš, pilsētas robeža (Sīpeles iela), pilsētas robeža (Mārupīte, Upesgrīvas iela), Kārļa Ulmaņa gatve, Liepājas iela līdz dzelzceļam)
Ziepniekkalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, tās robežas ir pilsētas robeža (Jelgavas šoseja, Tīraines iela, Vienības gatve), Ziepniekkalna iela, Bauskas iela, Doles iela, Bieķengrāvis, Salu tilts, Kārļa Ulmaņa gatve, Vienības gatve, pilsētas robeža
Rogatina Rohatina, pilsēta Ukrainā
baznīcu ūnija Romas pāvesta varai pakļauta katoļu baznīcas un pareizticīgo baznīcas daļas apvienība, kurā katra baznīca saglabā savus dievkalpojuma rituālus, piem., 1596. g. Brestā noslēgtā baznīcas ūnija, saskaņā ar kuru Polijas katoļu baznīca apvienojās ar pareizticīgo baznīcu Ukrainā un Baltkrievijā
upeskrastieši Ropažu novada apdzīvotās vietas "Upeskrasti" iedzīvotāji
Rooperbeck Roperbeķu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Umurgas pagastā
Razdeļnaja Rozdiļna, pilsēta Ukrainā
SESMI RTU Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūts
Kaļķene RTU vēsturiskā ēka Kaļķu ielā
Ruanda Ruandas Republika - valsts Austrumāfrikā (angļu val. "Rwanda"), platība - 26338 kvadrātkilometri, 10746300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kigali, administratīvais iedalījums - 5 provinces, robežojas ar Ugandu, Tanzāniju, Burundi un Kongo Demokrātisko Republiku
ņaruandi Ruandi - tauta Ruandā, Zairā un Ugandā; valoda pieder pie bantu valodām; saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
Rubežnoje Rubižne, pilsēta Ukrainā
upetnieki Rugāju novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Upetnieki" iedzīvotāji
Upītnieki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Upetnieki" nosaukuma variants
Upeitnīki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Upetnieki" nosaukums latgaliski
upītnieki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Upītnieki" iedzīvotāji
rūsa Rūsas sēnes - bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu klases rinda ("Uredinales"), parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, 126 ģintis, \~5000 sugu, Latvijā konstatēta 21 ģints, >240 sugu
uromice Rūsas sēņu rindas pukcīniju dzimtas ģints ("Uromyces"), parazītiskas sēnes, parazitē uz dažādiem lakstaugiem un ierosina to rūsu, \~550 sugu, Latvijā konstatēts \~40 sugu
Utynāni Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Utināni" nosaukums latgaliski
izglītības biedrības sabiedriskas organizācijas, kas tika dibinātas, lai veicinātu izglītību un kultūru; pirmās Latvijā radās 19. gs. 80. gados, aktīvi darbojās līdz 1. pasaules karam, pēc tā bija viena no Latvijas Universitātes dibināšanas iniciatorēm, pastāvēja arī vēl 20. gs. 20. un 30. gados, taču savu agrāko nozīmi tās bija zaudējušas
RUH Sabiedriski politiska tautas kustība Ukrainā, izveidota 1989. gadā
ustilagīnisms Saindēšanās ar melnplaukas sēnēm "Ustilago maydis" (kukurūzas rūsa), kas rada dedzināšanu, niezi, hiperēmiju, akrocianozi un kāju pietūkumu; līdzīgs ergotismam
SARS-CoV-2 Saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2", 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais koronavīruss
Baechhof saka, bijusī Upesmuiža
kanāla pakalpojumu bloks / datu pakalpojumu bloks sakaru sistēmas bloks, kas sastāv no divām funkcionāli atšķirīgām ierīcēm. Kanāla pakalpojumu bloks (bloks CSU) veic sakaru līnijas aizsardzību un diagnosticēšanu. Datu pakalpojumu bloks (bloks DSU) ir ierīce, kas pārveido diskrētos datus analogajos signālos, ko var nosūtīt pa telefona līnijām. Parasti šīs divas ierīces tiek konstruktīvi apvienotas un veido vienu bloku, kas veic jaudīga un visai dārga modema funkcijas
Panamerikas autoceļš sākas Aļaskā un ved cauri visam Amerikas kontinentam līdz Ugunszemei, ar vairākiem atzariem un atsevišķiem pārrāvumiem, kur tiek nodrošināta prāmju satiksme
Malduguņu urga Sakas labā krasta pieteka Sakas pagastā un Pāvilostas pilsētā; Malduguņu upe; Orga; Urga; Kazarmu upe
ulmalnieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ulmale" iedzīvotāji
upenieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Upes muiža" iedzīvotāji
urdzenieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Urga Saļiene" iedzīvotāji
virtuālā sakne saknes direktorijs, ko lietotājs ierauga, kad tas tiek savienots ar interneta serveri, bet kas norāda uz kādu citu saknes direktoriju, kurš fiziski atrodas citā vietā, piemēram, citā serverī; tāda pieeja ļauj izveidot tīmekļa vietnei vietrādi _URL_ un pārvietot saknes direktoriju, nemainot vietrādi _URL_
Grēse sala Baltijas jūras Botnijas līcī, Zviedrijas teritorija, ietilpst Upsālas lēne
Ūzedoma sala Baltijas jūras dienvidrietumos (vācu "Usedom", poļu "Uznam"), kopā ar Volinu atdala Ščecinas līci no Pomožes līča, platība - 445 kvadrātkilometri (no tiem 354 kvadrātkilometri ir Vācijas teritorija, austrumu daļa ar Svinoujsces ostu - Polijas)
Čepela sala Donavas vidustecē ("Csepel"), Ungārijā, platība 257 kvadrātkilometri, garums 48 km, ziemeļu daļa ietilpst Budapeštas teritorijā
Ansta sala Norvēģu jūrā (_Unst_), Šetlendas salu ziemeļos, Skotijā, Lielbritānijas teritorija
Akpatoka sala Ungavas līcī (_Akpatok Island_), Labradoras jūras Hudzona šauruma dienvidos, Kanādas teritorija
Lielalksnīte sala Usmas ezera rietumu daļā, starp Moricsalu un Viskūžu salu, platība - 33 ha, ietilpst Moricsalas rezervātā; Alksnīte; Lielais Alksnis
Moricsala sala Usmas ezera rietumu daļā, Ventspils novada Usmas pagastā, platība - 83 ha, apdzīvota kopš 20. gs. sākuma, senāk dēvēta par Usmas kalvu vai Zivju salu
Agtelekas ala salaktītu ala Slovākijas un Ungārijas robežapvidū, labirints 2 stāvos, kopgarums — 23,1 km (~15 km Ungārijā), pazemes upe Stiksa, grotas ar ezeriem, izveidota koncertzāle
Krivčenskas salaktītu ala salaktītu ala Ukrainā, Podolijas augstienē, alas labirintu garums - 18,8 km
Uguļauka Salas-Ruskulovas strauta labā krasta pieteka Salnavas pagastā, senāk uzskatīta par Ičas pieteku; Uguļanka; Uguļavka; Uguļeva strauts
Arnasoja ezeri sālsezeri Uzbekistānā (_Arnasoy ko'llari_), Džizahas vilajeta ziemeļaustrumos
Inders Sālsnogulu beznotekezers Kazahstānā, Atirau apgabalā, 10 km uz austrumiem no Zajikas (Urālas) upes, mālainā pustuksnesī 24 m zjl., platība - \~110 kvadrātkilometru, sāls slānis 10-15 m, augstvērtīgas sāls ieguve (satur kāliju, bromu, boru)
Šalkars Sālsnogulu ezers Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabala ziemeļos, platība - 200 kvadrātkilometri, vidējais dziļums - 5,1 m, lielākais - 13,5 m, iztek Urālas pieteka Soļanka
Sasiks Sāļūdens limāns Melnās jūras ziemeļrietumos ("ozero Sasyk"), Ukrainā, Odesas apgabalā, platība - 210 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 2,7 m, platums - 3-12 km
Sambora Sambira, pilsēta Ukrainā
Samoa Samoa Neatkarīgā Valsts - atrodas Okeānijas centrālajā daļā (Polinēzijā), Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver divas lielākās salas Samoa salu arhipelāga rietumu daļā (Savaji un Upolu ), kā arī septiņas mazākas salas; platība - 2831 kvadrātkilometrs, 192000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Apija, administratīvais iedalījums - 11 apgabalu
Apija Samoa Neatkarīgās Valsts galvaspilsēta (_Āpia_), Upolu salas ziemeļos, Klusā okeāna krastā, 41200 iedzīvotāju (2007. g.)
Sarnate Sārnate Užavas pagastā
Sarnāte Sārnate, Užavas pieteka
Sernaten Sarnaten - Sarnates muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Užavas pagastā
Vičaka Sārnates ezera noteka uz Baltijas jūru Ventspils novada Užavas pagastā
Sarnātes ezers Sārnates ezers Užavas pagastā
Sarnates ezers Sārnates ezers Užavas pagastā
Sarnaten Sārnates muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Užavas pagastā
Pāzis Sārnates purvs Ventspils novada Jūrkalnes un Užavas pagastā
Kunduka ezers Sasiks, sāļūdens limāns Ukrainā, Odesas apgabalā
sistēma X-Window saskarnes _API_ instrukciju un rutīnu standartkopa darbstacijām, kas strādā operētājsistēmu _UNIX_, bet tā dod arī iespēju izveidot aparatūrneatkarīgu grafisko lietotāju saskarni
Utynāni Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Utināni" nosaukums latgaliski
US Savienotās Valstis (Amerikas; angļu "United States")
Selidova Selidove, pilsēta Ukrainā
Semjonovka Semeņivka, pilsēta Ukrainā
Lielā Armēnija sena armēņu valsts 6. gs. p. m. ē. - 387. g. m. ē., kas izveidojās pēc Urartu valsts sabrukuma, uz laiku bija iekļauta Seleikīdu valstī un 387. g. tika sadalīta starp Bizantiju un Persiju
Moricsalas apmetne sena dzīvesvieta Usmas ezera Moricsalā, ierīkota nelielā reljefa pacēlumā pie Kalviņu mājām, datējama ar vēlo mezolītu (5400-4500 g. p. m. ē.)
Līdaciņu Jāņa kalns ar akmeni sena kulta vieta Smiltenes novada Bilskas pagastā pie Līdaciņu mājām, Jāņa kalns ir uzkalns (garums 50 m, platums 20 m), kura centrālajā daļā atrodas Upurakmens (augstums 1,15 m, apkārtmērs pie zemes 7 m), nostāstos minēta pāļu būve, kas atradusies blakusesošajā purvā
elements Senajās metafiziskajās mācībās valdīja uzskats, ka materiālajā pasaulē visas lietas un parādības ir atšķirīgās proporcijās sajauktu dažu sākotnējo "elementu" jeb "stihiju" kopums; šie elementi ir Uguns, Gaiss, Ūdens un Zeme (ķīniešiem - Uguns, Zeme Metāls, Ūdens un Koks)
titāns Sengrieķu mitoloģijā - vissenākās dievu paaudzes pārstāvis, viens no sešiem brāļiem un sešām māsām, Urāna un Gajas bērniem
mūza Sengrieķu mitoloģijā - zinātnes vai mākslas dieve, viena no deviņām māsām (Eiterpe, Erato, Kalliope, Klīo, Melpomene, Polihimnija, Talija, Terpsihora, Urānija)
rudras senindiešu mitoloģijā - dievību grupa, kas saistīta ar Rudru, sākotnēji bija astoņi rudras: Bhava, Šarva, Pašupati, Ugra, Mahādeva, Rudra, Īšana, Ašani, pēc tam vienpadsmit; Mahans, Mahātmans, Matimans, Bhīšana, Bhajamkara, Ritudhvadža, Urdhvakeša, Pingalakša, Ruči, Šuči, Rudra un trīsdesmit trīs
Aruna senindiešu un hindu mitoloģijā - rītausmas dievs, kas šīs funkcijas pārņēmis vēdiskā perioda Ušasas; Dakšas mazdēls, Kadru (purānu tradīcijā - Danu) un Kāšjapas dēls
Kronoss Seno grieķu mitoloģijā Urāna (debess) un Gajas (zemes) dēls, debesu valdnieks, kamēr viņa dēls tam neatņēma troni
Ahičatra Senpilsēta ("Ahichchhatra", III gs. p. m. ē. - XII gs. m. ē.) Gangas ielejā, Indijā, Utaras štatā, Senās Ziemeļu Pančalu valsts galvaspilsēta, tagad drupas, tiek veikti izrakumi
Teišebaini Senpilsēta Armēnijā, Erevānas tuvumā, Urartu cietoksnis, pilsēta VII gs. - VI gs. sāk. p. m. ē., \~585 g. p. m. ē. vietējās un skitu ciltis to sagrāva
Palenkes senpilsēta senpilsēta Meksikā (“Palenque”), Čjapasas štatā, maiju politiskais un kultūras centrs III-VIII gs., saglabājušās pils, Saules, Krusta, Uzrakstu tempļa drupas ar cilņiem, kapenes ar zemciļņiem, sarkofāgu
Ušmala Senpilsēta Meksikā ("Uxmal"), Jukatanas pavalstī, X-XIII gs. - maiju un tolteku politiskais centrs, vairāku piļu un citu celtņu drupas tiek restaurētas
Karakoruma Senpilsēta Mongolijas vidienē, Orhonas augšteces labajā krastā, dibināta 1230. g., izrakumos 1948.-1949. g. atklātas Ugedeja pils drupas, zem tām budistu svētnīcas drupas (XII-XIII gs. sāk.), dienvidu daļā lamaistu Erdenidzu klostera drupas (1585. g.)
Maču Pikču senpilsēta Peru ("Machu Picchu"), Uruvambas upes krastā 2090 m vjl., arhitektūras piemineklis
Tušpa Senpilsēta Turcijā, Vana ezera krastā, tagadējās Vanas pilsētas teritorijā, IX-VI gs. p. m. ē. Urartu valsts galvaspilsēta, 735. g. p. m. ē. to nopostīja asīrieši, saglabājušās cietokšņa mūru un valdnieku kapeņu drupas
Urgenča Senpilsēta Turkmenistānā, 150 km uz ziemeļrietumiem no tagadājās Urgančas (Uzbekistānā), pirmoreiz minēta I gs., viduslaikos - Horezmas valsts galvaspilsēta, XVII gs. Hivas hans pārcēla senās Urgenčas iedzīvotājus uz Horezmas oāzi (tagadējā Urganča)
Olbija Senpilsēta Ukrainā ("Olbia"), Nikolajevas apgabalā, Bugas limāna rietumu krastā, pastāvējusi no VI gs. p. m. ē. līdz V gs. m. ē., kopš XX gs. 20. gadiem - rezervāts
Utika Senpilsēta Ziemeļāfrikas piekrastē ("Utica"), Tunisijā, dibinājuši feniķieši XII gs. p. m. ē., no 146. g. p. m. ē. - romiešu Āfrikas province, nopostījuši arābi VII gs., tagad drupas
Balasaguna senpilsētas drupas Kirgizstānā, Čiju ielejā starp Biškeku un Isikula ezeru, 2014. g. iekļautas UNESCO mantojuma sarakstā
Serbija Serbijas Republika - valsts Eiropas dienvidaustrumos (serbu valodā "Srbija"), atrodas Balkānu pussalā, platība - 77474 kvadrātkilometri, 7,4 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Belgrada, administratīvais iedalījums - 17 apgabalu, 1 pilsēta, 1 autonoms novads, robežojas ar Ungāriju, Rumāniju, Bulgāriju, Ziemeļmaķedoniju, Kosovu, Melnkalni, Bosniju un Hercegovinu un Horvātiju
Sērža Serža, Usmas ezera pieteka
Upele Sesavas labā krasta pieteka Viesturu pagastā, augštece Sesavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 14 m; Reža; Upeles strauts
fillers Sīka monēta Ungārijā, forinta simtā daļa
mikroplāksnītes sīkas, krāsainas plāksnītes, kas tiek iestrādātas papīrā izgatavošanas procesā; tās var būt metāliskas, caurspīdīgas, fluorescēt UV gaismā vai būt iridescentas
sentesimo sīknauda Panamā (1/100 balboa) un Urugvajā (1/100 peso)
tijins Sīknauda Uzbekistānas Republikā, suma simtdaļa
kapeika sīknaudas vienība Ukrainā, grivnas simtā daļa
ušpelieši Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Ušpeļi" iedzīvotāji
Ūšpeļi Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Ušpeļi" nosaukuma variants
Ūšpeli Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Ušpeļi" nosaukuma variants latgaliski
Ūšpeļnīki Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Ušpeļi" nosaukuma variants latgaliski
Upinīki Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" nosaukuma variants
loģiskais operators simbols, kas norāda izpildāmo loģisko operāciju. Galvenie loģisko operatoru apzīmējumi ir: UN, VAI, NE, UN-NE, VAI-NE
Siņeļņikova Sineļņikove, pilsēta Ukrainā
Siņdzjana Siņdzjanas (Šindžanas) Uiguru autonomais reģions - administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā, administratīvais centrs - Urumči, platība - 1660000 kvadrātkilometru, 20950000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ohangarona Sirdarjas labā krasta pieteka Uzbekistānā, garums - 223 km; Angrena; Ahangarana
Sereta Siretas upes augšteces nosaukums Ukrainā, Čerņivcu apgabalā
saskarne Netbeui sistēmas _NetBios_ paplašinātā lietotāju saskarne (angļu "NetBios Enhanced User Interface")
Jama Siverska - pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, tās nosaukums līdz 1973. g.
Severska Siverska, pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, tās nosaukums 1973.-1991. g.
Severskijdoņeca Siverskijdoņeca, upe Ukrainā
Severodonecka Sjeverodonecka, pilsēta Ukrainā
Severodoņecka Sjeverodonecka, pilsēta Ukrainā
nornas skandināvu mitoloģijā - trīs likteņa dievietes Urda, Verdandi un Skulda, kas vērpa likteņa pavedienu; dažos citos mītos viņu skaits ir mainīgs un nav skaidrs, vai viņas pieder pie dievu vai milžu dzimtas
uztīrīt Slaukot, mazgājot u. tml. padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.); slaukot, mazgājot u. tml. padarīt tīru (telpu). U. grīdu
Slovākija Slovākijas Republika - valsts Centrāleiropā (slovāku valodā _Slovensko_), platība - 49034 kvadrātkilometri, 5463000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Bratislava, administratīvais iedalījums - 8 novadi, robežojas ar Poliju, Ukrainu, Ungāriju, Austriju un Čehiju
Slovēnija Slovēnijas Republika - valsts Dienvideiropā (slovēņu valodā "Slovenija"), platība - 20253 kvadrātkilometri, 2005700 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Ļubļana, administratīvais iedalījums - 210 pašvaldību, robežojas ar Itāliju, Austriju, Ungāriju un Horvātiju, kā arī ar Adrijas jūru
Slavjanska Slovjanska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums krievu valodā
Smela Smila - pilsēta Ukrainā
Eiersa klints smilšakmens klints Austrālijas vidienē, \~450 km no Alispringsas, tās horizontālie izmēri ir 3,6 x 2 km un augstums 335 m, saukta arī par Uluru, tā maina krāsu atkarībā no Saules staru krišanas leņķa, saulrietā un saullēktā tā izskatās spilgti sarkana
Ubari Idehans smilšu tuksnesis Sahārā ("Idehan Ubari"), Lībijas rietumos, līdz 200 m augsti smilšu pauguri, sāļezeri, solončaki, iegūst dabīgo sodu un vārāmo sāli
Sņigirjovka Sņihurivka - pilsēta Ukrainā
Sņežnoje Sņižne - pilsēta Ukrainā
Karpmena drāmas trīsstūris sociālās mijiedarbības modelis, kas atspoguļo specifiskas destruktīvu attiecību lomas (Vainotājs, Glābējs un Upuris)
ustronieši Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Ustroni" iedzīvotāji
Arālkums solončaku un sālsezeru apgabals Uzbekistānā (_Orolqum_), Karakalpakstānā, dienvidos no Arāla jūras
Sosnovka Sosnivka - pilsēta Ukrainā (Ļvivas apgabalā), tās nosaukums krievu valodā
barjerlaka speciāla dispersijas laka, kas palielina iepakojuma mitrumizturību un taukvielu necaurlaidību; to izmanto, lakojot ofseta iespiedmašīnā mitrus novilkumus pirms UV lakas uzklāšanas
Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija specializēta ANO iestāde, kuras uzdevums ir attīstīt starptautisko sadarbību izglītības, zinātnes un kultūras jomā (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization, UNESCO)
Apvienoto Nāciju Bērnu fonds specializēta ANO organizācija ("United Nations Chldren's Fund, UNICEF"), kas rūpējas par bērnu tiesībām un labklājību
vecākvadības programmatūra specializēta pārlūkprogramma vai filtra programma, kas atmet tās tīmekļa vietnes, kas nav piemērotas bērniem. Šādas programmas var pārbaudīt lappuses pēc satura vai pēc vietrāža _URL_, izmantojot nevēlamu vietņu datu bāzes
vakuumspektroskopija Spektroskopijas nozare, kas pētī UV starojuma īsviļņu apgabalu un mīksto rentgenstarojumu (viļņu garumu diapazons \~200-0,4 nm); tā kā šo starojumu stipri absorbē gaiss, tad visas iekārtas (sākot ar starojuma avotu un beidzot ar starojuma uztvērēju) jānovieto vakuumā vai arī cēlgāzu atmosfērā
Unuks spožākā zvaigzne Čūskas zvaigznājā (Čūskas α; arī Čūskas sirds jeb Unuk-El-Haia), ir 2,7. zvaigžņlieluma zvaigzne, kas atrodas 73 ly attālumā
parastā sprogaine sprogaiņu suga ("Ulota crispa")
ugainieši Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ugaiņi-Puduļi" iedzīvotāji
Kadijevka Stahanova, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1978. g.
Eski Krima Starijkrima, pilsēta Ukrainā, Krimā
Starijsambora Starijsambira - pilsēta Ukrainā
Starobeļska Starobiļska - pilsēta Ukrainā
Starokonstantinova Starokostjantiņiva - pilsēta Ukrainā
UNIBOR Starpbanku kredītu procentu likme, kuru nosaka Unibanka un tā tiek lietota Unibankas un Unilīzinga līzinga darījumos
Fergānas ieleja starpkalnu ieplaka Vidusāzijā, Uzbekistānā, daļēji Kirgizstānā un Tadžikistānā, garums — \~300 km, platums — līdz 170 km, augstums — 300-1000 m vjl.
UIA Starptautiskā arhitektu apvienība (franču Union internationale dēs architectes)
IAU Starptautiskā Astronomijas savienība ("International Astronomical Union")
IRU Starptautiskā autotransporta savienība (angļu "International Road Transport Union")
UEA Starptautiskā esperanto asociācija (esperanto Universala Esperanto Asocio)
FIAP Starptautiskā fotomākslas federācija (franču "Federation Internationale de l'Art Photographique"), dib. 1950., sadarbojas ar UNESCO
UNIMA Starptautiskā leļļu mākslinieku asociācija (franču "Union internationale des marionettes")
UNICA Starptautiskā neprofesionālā kino asociācija (franču "Union internationale du cinema d'amateurs")
UIO Starptautiskā orientālistu apvienība (franču "Union internationale des orientalistes")
IARU Starptautiskā radioamatieru apvienība (angļu "International Amateur Radio Union")
UCI Starptautiskā riteņbraukšanas federācija (franču "Union cycliste internationale")
ISU Starptautiskā Slidošanas savienība (angļu "International Skating Union")
IUS Starptautiskā studentu savienība (angļu "International Union of Students")
ITU Starptautiskā telekomunikāciju apvienība (angļu "International Telecommunication Union")
IUTAM Starptautiskā teorētiskās un lietišķās mehānikas savienība (angļu "International Union of Theoretical and Applied Mechanics")
IUPAB Starptautiskā tīrās un lietišķās biofizikas savienība (angļu "International Union of Pure and Applied Biophysics")
IUPAP Starptautiskā tīrās un lietišķās fizikas savienība (angļu "International Union of Pure and Applied Physics")
IUPAC Starptautiskā tīrās un lietišķās ķīmijas savienība (angļu "International Union of Pure and Applied Chemistry")
ITU-T Starptautiskās telekomunikāciju apvienības (angļu "International Telecommunication Union") komiteja, kas nodarbojas arelektrosakaru standartu izstrādāšanu; līdz 1990. g. sākumam bija pazīstama kā Starptautiskā Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvā komiteja (CCITT)
integrēto pakalpojumu cipartīkls starptautiskās telekomunikāciju savienības komitejas _ITU-T_ izstrādāts datu pārraides tīkla standarts, kas nosaka prasības, kurām jāatbilst šī tīkla arhitektūrai un saskarnēm, lai nodrošinātu datu, audio- un videoinformācijas pārraidi pa vienotu cipartīklu
SAI Starptautisko attiecību institūts (LU)
tīkls USENET starptautisks nekomerciāls datoru tīkls, kas apvieno operētājsistēmas _UNIX_ vidē strādājošas datoru sistēmas, kuras ar interneta starpniecību tiek saistītas ar citiem datoru tīkliem; parasti šo tīklu izmanto kā dalītu ziņojumdēļa sistēmu, ar kuras palīdzību dažādas intereškopas apmainās ar informāciju
U Starptautisks signāls "Uniform" - nozīmē "jūs ejat uz bīstamu vietu"
apvienotā divlīmeņu attēlu ekspertu grupa starptautisku organizāciju _ISO_, _IEC_ un _ITU-T_ apvienota ekspertu grupa, kuras uzdevums ir definēt attēlu bezzudumu kodēšanas standartu
Mellupīte Stendes kreisā krasta pieteka Ventspils novadaUsmas pagastā, augštece Talsu novada Ģibuļu pagastā
Paegļu valks Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagastā
Aizupju valks Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagastā, garums \~5 km, iztek no Stiklu Dižpurva
Hortobāģa Stepe Ungārijas ziemeļaustrumos, Vidusdonavas līdzenuma daļa Tisas kreisajā krastā, smiltāji ar lesveida nogulumu segu, viens no sausākajiuem Ungārijas rajoniem (nokrišņi - 300 mm gadā)
sausviedis Stepes goba ("Ulmus minor")
Ulmus campestre stepes gobas "Ulmus minor" nosaukuma sinonīms
Ulmus carpinifolia stepes gobas "Ulmus minor" nosaukuma sinonīms
tokajietis Stipra, salda vīna šķirne no Tokajas apvidus Ungārijā
Lankarājupe Stirnupe, Užavas pieteka, paralēls nosaukums tās vidustecē
Stirna Stirnupe, Užavas pietekas paralēls nosaukums tās augštecē
Stohoda Stohida - upe Ukrainā, tās krieviskais nosaukums
ulbrocieši Stopiņu pagasta apdzīvotās vietas "Ulbroka" iedzīvotāji
Strandhof Strantes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Ulmales pagastā
SIF Studentu iniciatīvas fonds (LU)
Fraternitas Lettica studentu korporācija, dib. 1870. g. Maskavā (statūti no 1902. g., līdz 1920. g. nosaukums - Fraternitas Moscoviensis), (LU)
Fraternitas Arctica studentu korporācija, dib. 1880. g. Rīgā (RTU)
Fraternitas Metropolitana studentu korporācija, dib. 1924. g. Rīgā (no 1922. g. dib. filistru b-bas), Fraternitas Petropolitana (dib. 1896. g. Pēterburgā) pēctece, (RTU)
Fraternitas Vesthardiana studentu korporācija, dib. 1924. g. Rīgā, (RTU)
Fraternitas Academica studentu korporācija, dib. 1925. g. Rīgā (LU)
Fraternitas Livonica studentu korporācija, dib. 1926. g. Rīgā (gk. no studentu b-bas "Austrums" biedriem), (RTU)
Fraternitas Lataviensis studentu korporācija, dib. 1926. g. Rīgā (līdz 1928. g. saucās - Latavia), (LU)
luri Sudānas nēģeru cilts Ugandā starp Alberta ezeru un Vadelaju
kimukoni Suki - tauta Kenijas rietumos un Ugandas kaimiņrajonos
pokoti Suki - tauta Kenijas rietumos un Ugandas kaimiņrajonos
upi Suki - tauta Kenijas rietumos un Ugandas kaimiņrajonos
UZS Sums; Uzbekistānas Republikas valūtas kods, sīknauda - tijins
Sandzjana līdzenums Sunļao līdzenuma ziemeļu daļa Sungari un Usuri upstarpā, Ķīnā, lēzens, pārpurvots līdzenums, garums - \~400 km, platums - 120-160 km, augstums - 50-200 m, kalnu palikšņi ar augstumu līdz 627 m, nogulumieži, skujkoku un platlapju meži, purvi, pļavu stepe
kuvašs Suņu šķirne, izcils sargsuns; dzimtene Ungārija
Supoja Supija - upe Ukrainā
Surhandarja Surhondarja - upe Uzbekistānā
ursulietes Sv. Ursulas vārda nosauktā katoļu mūķeņu ordeņa locekles; šo ordeni nodibināja 16. gs. Itālijā; ursuliešu ordenis pastāv Francijā un dažās citās valstīs
Svatova Svatove - pilsēta Ukrainā
Urbaniški Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Urbanišķi" nosaukuma variants
Tērvete Svētes kreisā krasta pieteka Dobeles un Jelgavas novadā, garums - 68 km, kritums - 74 m, sākas pie Lietuvas robežas Ukru pagastā, ietek Svētē pie Jelgavas
Uzplūdums Svētes ūdenskrātuve Ugāles pagastā
Svetlovodska Svitlovodska - pilsēta Ukrainā
Slavjanogorska Svjatohirska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1991. g.
Šahrihana Šahrihona - pilsēta Uzbekistānā
zeltainais šakālis šakāļu suga ("Canis aureus"), izplatīts Eiropas dienvidos, Āfrikas ziemeļos un austrumos, Āzijas dienvidaustrumos, ap 2010.g. daži īpatņi konstatēti Ukrainā un Polijā, bet 2013. g. viens īpatnis nomedīts Igaunijā
Šarguņa Šarguna - pilsēta Uzbekistānā
Magelāna šaurums šaurums starp Dienvidameriku un Ugunszemes arhipelāgu (sp. val. "Estrecho de Magallanes"), savieno Atlantijas un Kluso okeānu, garums - 575 km, mazākais platums - 2,2 km, mazākais dziļums kuģuceļā - 19,8 m
Sčastje Ščastja, pilsēta Ukrainā
Snovska Ščorsas pilsētas Ukrainā (Čerņigovas apgabalā) nosaukums līdz 1935. g.
Šerabada Šeroboda - pilsēta Uzbekistānā
Šindžana Šindžanas (Siņdzjanas) Uiguru autonomais reģions (sk. Siņdzjana)
goba šīs dzimtas ģints ("Ulmus"), kuras 2 sugas sauc arī par vīksnām, vasarzaļi koki, kas sasniedz >30 m augstumu un >4 m apkārtmēru, 45 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas (2 sugas sauc par vīksnām)
umbilikārija šīs dzimtas ģints ("Umbilicaria")
pupuķis šīs dzimtas ģints ("Upupa"), kurā ir 1 suga
nātre šīs dzimtas ģints ("Urtica"), daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs uz kura četršķautņainā stumbra un zāģzobainajām lapām ir dzeļmatiņi, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
usneja šīs dzimtas ģints ("Usnea"), veido nokarenus vai no substrāta atstāvošus krūmus, gk. uz koku mizas, zariem, \~600 sugu, šie ķērpji ir jutīgi pret gaisa piesārņojumu, tādēļ reti sastopami lielu pilsētu tuvumā, Latvijā konstatētas 9 sugas
ustilāga šīs dzimtas ģints ("Ustilago"), kam sori un teliosporas veidojas gan veģetatīvajos gan ģeneratīvajos orgānos, bieži parazitē uz augiem, >370 sugu, Latvijā konstatētas 28 sugas
pūslene šīs dzimtas ģints ("Utricularia"), daudzgadīgs lakstaugs ar neattīstītu sakņu sistēmu, ar peldošu vai guļošu stublāju un plūksnainām lapām, kuru atsevišķi segmenti pārveidojušies īpašos pūslīšos, >180 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
pupuķis šīs ģints suga ("Upupa epops"), tā sauktais "krāšņais pupuķis", koši rūsgans putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un lielu vēdekļveida cekulu; badadzeguze
krātera urnula šīs ģints suga ("Urnula craterium")
Nitellopsis obtusa šīs ģints suga, kas Latvijā konstatēta Usmas ezerā
ulotriha šīs rindas dzimta ("Ulotrichaceae"), parasti pavedienveidīgs daudzšūnu laponis, ļoti reti to veido 1 šūna, 22 ģintis, Latvijā konstatēts 11 ģinšu
Upis Kūdeni Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas “Upes Kudiņi” nosaukums latgaliski
upītieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Upītes" iedzīvotāji
Utarakhanda štats Indijas ziemeļu daļā (_Uttarakhand_), administratīvais centrs - Dehrādūna, platība - 53483 kvadrātkilometri, 9497000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - angļu, hindi
Utarpradēša Štats Indijas ziemeļu daļā ("Uttar-Pradesh"), administratīvais centrs - Laknava, platība - 240928 kvadrātkilometri, 190891000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - hindi
Akva Iboma štats Nigērijā (_Akwa Ibom_), administratīvais centrs - Ujo, platība - 7081 km^2^, \~4805000 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidos, apskalo Gvinejas līcis
Nanna Šumeru mēness dievs, kurš bija augstākais debesu dievību trijotnē, kurā ietilpa arī viņa pēcnācēja Inanna un Utu
Enmerkars šumeru varoņeposa personāžs, Lugalbandas tēvs un Gilgameša priekštecis, galvenais varonis divos šumeru sacerējumos, kuros stāstīts par Urūkas valdnieka attiecībām ar Aratas pilsētu (Irānas kalnienē) un tās valdnieku
Gilgamešs šumeru, hetu, akadiešu un asīriešu leģendu varonis un Šumeras pilsētvalsts Urūkas valdnieks (28. gs. p. m. ē.), tāda paša nosaukuma eposa (uzrakstīts ap 17. gs. p. m. ē.) varonis
skuķisks tāds, kas raksturīgs skuķim (piemēram, par rīcību, izturēšnos U. tml.)
Tadžikistāna Tadžikistānas Republika - valsts Centrālāzijā, platība - 143100 kvadrātkilometru, 7349000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Dušanbe, administratīvais iedalījums - 2 vilojati, 1 autonoms vilojats, 13 republikas pakļautības rajonu, robežojas ar Kirgizstānu, Ķīnu, Pakistānu, Afganistānu un Uzbekistānu
Ubbenorghe Tagadējā Limbažu novada apdzīvotās vietas "Umurga" nosaukums, kas vēstures avotos minēts 1385. gadā
Ukru pagasta teritorija tagadējā Ukru pagasta dienvidu daļa līdz 1920. gadam bija Lietuvas teritorijā, 1921.-1949. g. Ukru pagasts bija tikai šajā, no Lietuvas pievienotajā teritorijā; 1990. g. atjaunotajā Ukru pagastā iekļauta arī lielākā daļa bijušā Sniķeres pagasta un bijušā Bukaišu pagasta rietumu daļa
Sakas pagasta teritorija tagadējais Sakas pagasts aptver pirmskara Sakas un Ulmales pagastu teritorijas, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Sakas pagastā iekļauta arī daļa no bijušā Cīravas pagasta, bet daļa Sakas pagasta pievienota Pāvilostas pilsētas teritorijai un neliela daļa pievienota Jūrkalnes pagastam (tagad Ventspils novadā)
Vandzenes pagasta teritorija tagadējam Vandzenes pagastam ir pievienota daļa no pirmskara Laidzes un Upesgrīvas pagasta (Uguņciems), bet neliela bijušā Vandzenes pagasta teritorija (Garlene, Okte) iekļauta Laucienas pagastā
Tahiataša Tahiatoša - pilsēta Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā
Šengenas zona tajā ietilpst 26 Eiropas valstis (22 no tām ir ES dalībvalstis) - Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija un Zviedrija, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice
Pskemas grēda Talasas Alatava atzars Rietumtjanšanā, uz Uzbekistānas un Kirgizstānas robežas, garums — 160 km, augstums — līdz 4299 m, nogāzēs alpīnās un subalpīnās pļavas, upju ielejās un grēdas lejdaļā paegļi, apses un krūmāji
Čatakalas grēda Talasas Alatava atzars Rietumtjanšanā, uz ziemeļiem no Fergānas ielejas, Kirgizstānā un Uzbekistānā, garums — \~200 km, vidējais augstums — 3500 m, lielākais — 4503 m
Ugamas grēda Talasas Alatava kalnu grēdas dienvidrietumu atzars Rietumtjanšanā, uz Kazahstānas un Uzbekistānas robežas, garums - \~100 km, augstums - līdz 4236 m (Sairamas smaile)
upenieki Talsu novada Ķūļciema pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" iedzīvotāji
uguņnieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Uguņi" iedzīvotāji
Taļnoje Taļne - pilsēta Ukrainā
Tamerlans Tamerlana vārti - kalnu pāreja starp Malguzara un Nuratava grēdu Pamira-Altaja sistēmas rietumos, Uzbekistānā, platums - 120-130 m, vietām 30-40 m, pa to tek Sanzara, izbūvēta Taškendas-Samarkandas dzelzceļa līnija
Tanzānija Tanzānijas Savienotā Republika - valsts Austrumāfrikā (angļu val. "Tanzania"), sastāv no kontinenālās daļas (bijušās Tanganjikas) un salām Indijas okeānā (Zanzibāra, Pemba, Mafija), platība - 945087 kvadrātkilometru, 41048500 iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Dodoma, valdības mītne Dāresalāma, administratīvais iedalījums - 26 provinces, no tām 5 Zanzibārā, robežojas ar Mozambiku, Zambiju, Kongo Demokrātisko Republiku, Burundi, Ruandu, Ugandu un Keniju, austrumos apskalo Indija okeāns
tarpana stepju pasuga tarpana sugas pasuga ("Equus gmelini gmelini"), kas bijusi sastopama Eiropas stepju zonā un Rietumkazahstānā, savvaļā pēdējais īpatnis nogalināts 1879. g. Ukrainā, bet nebrīvē pēdējais īpatnis nodzīvoja līdz 1918. g.
Čuna Tasejevas satekupe (Angaras baseins) Krievijā (Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā), garums - 1203 km, sākas Austrumsajānos Udas grēdā; augštecē saucas Uda
ulekss Tauriņziežu dzimtas ģints ("Ulex"), vasarzaļš dekoratīvs krūms ar ērkšķainiem zariem
augšupšķiršanas taustiņš taustiņš (parasti ar apzīmējumu [Pg Up]), kas izvietots rediģēšanas taustiņu blokā un dažādās programmās mēdz pildīt atšķirīgas funkcijas, bet visbiežāk to izmanto tekstapstrādes programmās, lai dokumentu ritinātu par viena ekrāna saturu uz augšu
bari tauta, dzīvo Dienvidsudānā, arī kaimiņrajonos Ugandā un Zairā, valoda pieder pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults)
baluhji tauta, dzīvo Kenijas rietumos un Ungadas dienvidaustrumos, valoda (luhja) pieder pie bantu saimes ziemeļu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliels skaits kristīgo
turkani tauta, dzīvo Kenijas ziemeļos starp Turkanas ezeru un Ugandas robežu, arī kaimiņrajonos Dienvidsudānā, valoda pieder pie nilotu saimes dienvidaustrumu grupas, tuvu radniecīgi teso, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
bakondži tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos un Ugandas dienvidrietumos, valoda (olukondžo jeb lukondžo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku kults), daļa - katoļi; banandi; bairi
ngbandi tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļrietumos, Ubangi kreisajā krastā un Veles lejteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas valodām, tuvu radniecīgi bandiem un gbajiem, saglabājušies ģints iekārtas kulti
bareji tauta, dzīvo Ugandā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām
baņori tauta, dzīvo Ugandā, pie Alberta ezera, valoda (luņoro jeb uruņoro) pieder pie bantu saimes ziemeļu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi un kulti, daļa - katoļi vai protestanti
basogi tauta, dzīvo Ugandā, starp Kjogas un Viktorijas ezeru, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - kristīgie
teso tauta, dzīvo Ugandā, uz ziemeļaustrumiem no Kjogas ezera un Kenijas pierobežā, tuvu radniecīgi karamodži (Ugandā) un turkani (Kenijā), valoda pieder pie nilotu saimes dienvidaustrumu grupas, reliģija - kristiānisms (gk. katolicisms), daļa saglabājuši senču un dabas spēku kultu
karamodži tauta, dzīvo Ugandas austrumos un Kenijas ziemeļrietumos, valoda pieder pie nilotu saimes austrumu grupas
karakalpaki tauta, Karakalpakstānas Republikas (Uzbekistānā) pamatiedzīvotāji, runā karakalpaku valodā, ticīgie - musulmaņi
kirgīzi tauta, Kirgīzijas pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Uzbekijā, Tadžikijā, Ķīnā, Afganistānā, runā kirgīzu val., ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
uiguri tauta, Ķīnas Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Kazahstānā, Kirgizstānā un Uzbekistānā; runā uiguru valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
marieši tauta, Marijelas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Baškīrijā, Udmurtijā un Tatārijā; runā mariešu valodā, ticīgie - pareizticīgie
avukaji tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
lendi tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
logo tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
lugbari tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
madi tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
mamzi tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
mangbeti tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
mangbuti tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
mori tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
baņaruandi tauta, Ruandas pamatiedzīvotāji, dzīvo arī kaimiņrajonos Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā) un Ugandā, valoda (uruņaruanda) pieder pie bantu saimes ziemeļu grupas, iedalās 2 etnogrāfiskās grupās - bahuti (83%) un batuci (17%), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristīgie; ņaruandi
udmurti tauta, Udmurtijas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, runā udmurtu valodā, ticīgie - pareizticīgie
ukraiņi tauta, Ukrainas pamatiedzīvotāji; runā ukraiņu valodā, ticīgie - gk. pareizticīgie
ungāri tauta, Ungārijas pamatiedzīvotāji; runā ungāru valodā, ticīgie - gk. katoļi; nedaudz kalvinistu, luteriešu
urugvajieši tauta, Urugvajas pamatiedzīvotāji; runā spāņu valodā, ticīgie - gk. katoļi
uzbeki tauta, Uzbekistānas pamatiedzīvotāji; runā uzbeku valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
opriški Tautas atbrīvošanās kustības dalībnieki, kas cīnījās pret dzimtbūšanu un nacionālajiem spaidiem R-Ukrainā 16. gs.- 19. gs. 1. pusē
sibo tautība, dzīvo Ķīnas Sindzjanas Uiguru autonomajā reģiona ziemeļrietumos (Ili upes ielejā), neliela grupa arī Mandžūrijā, valoda pieder pie tungusmandžūru grupas, tuva mandžūru valodai, reliģija - konfuciānisms, daoisms, budisms
karaīmi tautība, kas dzīvo galvenokārt Ukrainā (vēsturiskā dzimtene Krima), Lietuvā, Polijā; runā karaīmu valodā un pieder pie īpašas jūdaistu sektas
dienvidluo Tautu grupa (ačoli, lango, kumani, lvo, aluri), dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi
morumangbeti Tautu grupa (mori, madi, logo, lugbari, avukaji, mangbeti, mamzi, mangbuti, lendi) Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valodas pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
nandi Tautu grupa, dzīvo Kenijas rietumos (nandi, kipsigisi, kamasiji, kejo, suki, endo, marakveti, tatogi, dorobi u. c.), Ugandas austrumos (sapini, sabaoti), valodas pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
Ninsuna Teiksmainā Urūkas valdnieka Gilgameša dievišķā māte
Liepājas ieplaka tektoniska struktūra Baltijas sineklīzē, tā aizņem Baltijas akvatoriju starp Liepāju un Gotlandi, kā arī sauszemi starp Liepāju, Ventspili un Usmu, tās platums sauszemē ir 50-70 km, garums — >200 km
Melnais bruņinieks tēls Raiņa lugā “Uguns un nakts”, kas simbolizē vācu iekarotājus
pavediens tematiski saistītu ziņojumu kopa, kas tiek nodota tīkla _USENET_ intereškopai un kam tās dalībnieki izseko atbilstoši tematikai, nevis ziņojumu pienākšanas secībai
Kambarupe Tērande, Užavas pieteka
Sluķupīte Tērande, Užavas pieteka
Tēranda Tērande, Užavas pieteka
Tervende Tērande, Užavas pieteka
Torende Tērande, Užavas pieteka
Piedņepras zemiene terasēts līdzenums starp Piedņepras un Viduskrievijas augstieni, Ukrainā, platums — līdz 120 km, augstums — 50-160 m, fluvioglaciālie un limnoglaciālie nogulumi, reljefs — līdzens, pazeminās Dņepras virzienā; Dņepras zemiene
Sibīrija Teritorija Āzijas ziemeļos, Krievijā, stiepjas no Urāliem rietumos līdz ūdensšķirtņu grēdām Klusā okeāna piekrastē austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Vidusāzijas robežām dienvidos, platība - \~10 mlj kvadrātkilometru, \~30 mlj iedzīvotāju
Pavlovska Teritorija Krievijā, Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, tās dienvidu daļā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, šeit esošās pilis un parki ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
Rietumsibīrija Teritorija Krievijas Āzijas daļā, Sibīrijas rietumu daļa starp Urāliem un Jeņiseju
Aizkarpati Teritorija starp Vidusdonavas līdzenumu un Karpatiem, ietver Austrumkarpatu dienvidrietumu daļu un Aizkarpatu zemieni Ukrainas Aizkarpatu apgabalā
dinamiskā hiperteksta marķēšanas valoda termins apzīmē globālā tīmekļa saturu, kas dažādos piekļuves brīžos var būt dažāds. Piemēram, vietrādis _URL_ atkarībā no noteiktiem parametriem var norādīt uz dažādām lappusēm. Kā parametrus var minēt, piemēram, lietotāja ģeogrāfisko novietojumu, konkrēto diennakts brīdi, lietotāja iepriekš apskatītās lappuses u. c.
Turtkula Tertkela - pilsēta Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā
Tertkila Tertkela - pilsēta Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā, tās nosaukums karakalpaku valodā
Petroaleksandrovska Tertkela, pilsēta Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā, tās nosaukums līdz 1920. g.
Cērpaine Tērvetes kreisā krasta pieteka Dobeles novada Bukaišu un Ukru pagastā, garums - 17 km, kritums - 23 m
Svēpaine Tērvetes kreisā krasta pieteka Tērvetes pagastā, izteka Ukru pagastā, šķērso Bukaišu pagastu, garums - 26 km, kritums - 48 m; Svepane; Svēpene
haiduks Tiesu un iestāžu kalpotājs (Ungārijā)
lapasvietne tīkla _Usenet_ dators, kas no kādas vietnes saņem jaunāko informāciju, bet neizplata to citiem datoriem
aicinājums balsot tīkla "Usenet" interešgrupas veidošanas procesa stadija pēc diskusijas pieprasījuma saņemšanas
Tiļigula Tiļihula – upe Ukrainā
Tirukšupe Tirukšezera noteka uz Usmas ezeru Ventspils novada Usmas pagastā; Radziņa; Radziņupe; Sūdzeru upe; Tērukšupe
Tīrukšu ezers Tirukšezers Ventspils novada Usmas pagastā
Tirukša ezers Tirukšezers Ventspils novada Usmas pagastā
Vectirukšu ezers Tirukšezers, ezers Usmas pagastā
Vectīrukšu ezers Tirukšezers, ezers Usmas pagastā
Ilzikupe Tirukšupe Usmas pagastā
Ilikupe Tirukšupe, ūdenstece Usmas pagastā
Radziņa Tirukšupe, Usmas ezera pieteka
Tērukšupe Tirukšupe, Usmas ezera pieteka
Maroša Tisas kreisā krasta pietekas Murešas nosaukums tās lejtecē, Ungārijā
Tisaederkeņa Tisaūjvāroša - pilsēta Ungārijā, tās nosaukums līdz 1970. g.
Leninvāroša Tisaūjvāroša, pilsēta Ungārijā, tās nosaukums 1970.-1990. g.
Rietumtjanšans Tjanšana rietumu daļa: Talasas Alataus, Karataus, Ugomas, Piskomas, Čatkalas, Fergānas un Kuramas grēda, Talasas un Fergānas ieleja, augstums - līdz 4680 m
Tjerras del Fuego province Tjerras del Fuego, Antarktīdas un Dienvidatlantijas salu province ("Tierra del Fuego" / "Provincia de Tierra del Fuego, Antartida e Islas del Atlantico Sur") - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība, administratīvais centrs - Ušvaja, platība - 21571 kvadrātkilometrs, 133700 iedzīvotāju (2010. g.)
berendeji Tjurku nomadu cilts, 11. gs. 2. p. apmetās D-Krievijas stepēs Rosas upes apvidū, 13. gs. daļa pārceļoja uz Bulgāriju un Ungāriju, daļa saplūda ar Zelta Ordas iedz
tatāri Tjurku valodās runājošu mongoļu tautu grupa (piemēram, Pievolgā, Urālos, Krimā); runā tatāru valodā, ticīgie gk. musulmaņi
Boļšojtokmaka Tokmaka - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1963. g.
urehitoksīns Toksīns "Urechites suberecta" lapās
Ščerbinovka Torecka - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1938. g.
Čistjakova Toreza - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1964. g.
Kumkati tuksnesis Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidu daļā
Aizuniza Karakums tuksnesis Turkmenistānā (_Uňūzdenaňyrky Garagumy_), Dašoguzas vilajetā un Lebapa vilajeta ziemeļos
Turja Turija - upe Ukrainā
kumāni Turku tauta, kas no Kumas stepes (Āzijā) ap 11. gs. bij iebrukusi Eiropā un apmetusies Uralas un Volgas lejgala baseinā
NAUN stacija tuvākais aktīvais iepriekšējais kaimiņš (angļu "Nearest Active Upstream Neighbor")
horismoskops U veida mēģene, ko lieto olbaltumu noteikšanai urīnā; vienam no diviem mēģenes zariem ir melna aizmugure, pret kuru viegli saskatāmas olbaltumu duļķes skābes un urīna saskares vietā
tika U veida zīme jogas pierē, kas liecina par garīgā ideāla sasniegšanu, tās zīmēšana ir hinduista ikdienas rituāls
U-šen U-šen Laomu - galvenā ķīniešu budisma dieviete (Cienījamā Māte), kuru godā arī daoisti un sinkrētiskajos tautas kultos
cvinglisms U. Cvinglija nodibināta, kalvinismam radniecīga reliģiska mācība
bārbala Ubadze
ubedze Ubadze
kalada Ubaga dāvana
kaļada Ubaga dāvana
apdiedelēt Ubagojot apstaigāt
ieubagot Ubagojot iegūt
uzdiedelēt Ubagojot iegūt
piediedelēt Ubagojot iegūt, dabūt
uzmangot Ubagojot iegūt, saņemt
izubagot Ubagojot iegūt; arī izlūgties
iesirot Ubagojot ieklīst
noubagot Ubagojot izlūgties
pienabagot Ubagojot piepildīt
pieubagot Ubagojot piepildīt
zebenieks Ubagošanas soma
ubagāt Ubagot
ubagāties Ubagot
ubagoties Ubagot
damelēt Ubagot, diedelēt
kamīt Ubagot, diedelēt
nodiedelēt Ubagot, diedelēt
mendikanti Ubagotāji mūki
terminanti Ubagotāji mūki
teberāri Ubagotāji mūki Persijā
miklo Ubagotājs svētceļnieks; liekulīgs ubags
termināriji Ubagotāju mūku ordeņu sprediķotāji, kuriem bija aizliegts uzstāties ārpus zināmām robežām
dāvanlasis Ubags
diedelētājs Ubags
mangotājs Ubags
uba Ubags
ubaģis Ubags
ubadzis Ubags (1)
cibinieks Ubags, diedelnieks
štakainis Ubags, diedelnieks
nabušnieks Ubags, kas baznīcā lūdz dāvanas
prašava Ubags; kāds, kas visu prasa no citiem
dieds Ubags; vecs vīrs, vecis
tērza Ubagu kule
Uberu Uberu ezers - Ūbēris Liezēres pagastā
mediķis Ubiķis
saubagot Ubogojot iegūt, dabūt
Ubsa Ubsunūrs - beznoteksāļezers Mongolijas ziemeļrietumos un Krievijas Tivas Republikā
ucī Ucacā
ucēt Ucāt
ucīt Ucāt
uicāt Ucāt
uicēt Ucāt
uicināt Ucāt
uicīt Ucāt
ukāt Ucāt
uciņāt Ucināt
studināt Ucināt (bērnu)
Daugavas-Dņepras ūdensceļš ūdensceļš starp Baltijas jūru un melno jūru pa Daugavu, Dņepru un to pietekām, 1797.-1805. g. tika izrakts kanāls, kas savienoja Daugavas pieteku Ulu un Dņepras pieteku Bjarezinu, tomēr tas reāli netika izmantots dēļ nelielā dziļuma un krāču dēļ; 19. gs. 1. pusē izmantoja koku pludināšanai no Bjarezinas uz Rīgu
Augšurālas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Krievijā (_Verhneural’skoe vodohranilišče_), Čeļabinskas apgabalā, izveidota uz Urālas upes
Antalieptes ūdenskrātuve ūdenskrātuve Lietuvā (_Antalieptēs tvenkinys_), Utenas apriņķa Zarasu rajonā, uzpludināta uz Šventojas upes tās augštecē
Umarīte Ūdenskrātuve uz Umāras upes Alūksnes novada Annas pagastā, platība - 2,1 ha
Cirkales dīķis ūdenskrātuve Ventspils novada Ugāles pagastā, platība — 1,2 ha
Kabaregas ūdenskritums ūdenskritums Viktorijas Nīlas lejtecē (angļu val. "Kabarega Falls, Kabalega"), Āfrikas austrumu daļā, 32 km no ietekas Alberta ezerā, Ugandā, veido kaskādi ar 3 ūdenskritumiem, kopējais augstums - 120 m, pirmā ūdenskrituma augstums - 40 m, platums šaurākajā daļā - \~6 m
Vecistabvalks ūdenstece Kolkas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī; Oņķupe; Uņķupe
Serža Ūdenstece Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietek Usmas ezera dienvidu galā; Sērža
Meķupe Ūdenstece Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietek Usmas ezerā, garums - 5 km
Andira ūdenstece Ķīnā (_Andir He_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģionā dienvidu daļā, sezonāli veidojas no Aktaga ledājiem, pakāpeniski izžūst tuksnesī
Kerije ūdenstece Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos, sākas kalnos pie Tibetas autonomā reģiona robežas, izsīkst Taklamakana tuksnesī
Alksnas grāvis ūdenstece Latvijā, Madonas novada Praulienas pagastā, Upsta kreisā krasta pieteka
Jaunais grāvis ūdenstece Mērsraga novadā, ietek Rīgas jūras līcī starp Upesgrīvu un Mērsragu
Dzirnupīte ūdenstece Raiskuma pagastā, iztek no Ungura ezera, satekot ar Dūkupīti izveido Gaujas pieteku Lenčupi
Akmineica Ūdenstece starp vairākiem Latgales ezeriem, iztek no Dubuļu ezera Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, caurtek Asticu un Daņilovkas ezeru Kaunatas pagastā, kā arī Riuseitu Krāslavas novada Ezernieku pagastā un ietek Udrijas ezerā, kurš savienots ar Ežezeru
Godele Ūdenstece Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietek Usmas ezera austrumu daļā, garums - <2 km; Godeļupe
Grīva ūdenstece Talsu novadā, ietek Rīgas jūras līcī pie Upesgrīvas, izveidojas satekot Sārcenei no Laidzes ezera ar Brantu novadgrāvi, garums - \~14 km; Dārtes upe; Mucupe, Jozupe un Jozupupe (uz leju no Dārtes); Uguņupe (pie Uguņciema); Lāčupe (lejtecē)
Grundmaņu strauts ūdenstece Ventspils novada Usmas pagastā, ietek Ilziķa ezera rietumu daļā
Pelcene Ūdenstece Ventspils novada Usmas pagastā, ietek Lakšezerā; Palcenes grāvis
Ostupe Ūdenstece Ventspils novada Usmas pagastā, ietek Usmas ezerā, garums - 6 km
Tirukšupe Ūdenstece Ventspils novada Usmas pagastā, tek no Ilziķa uz Tirukšezeru; Ilikupe; Ilzikupe
Medoles strauts ūdenstece Ventspils novada Vārves pagastā, ietek Baltijas jūrā, augštece Užavas pagastā
Svētes ūdenskrātuve ūdenstilpe Ventspils novada Ugāles pagastā, platība — 18,2 ha; Uzplūdums
Uhdiken Udiķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā
votjaki Udmurti - somugru cilts, kas dzīvo starp Vjatkas un Kamas upi Vjatkas un Ufas apgabalos (guberņās) Krievijā
Udmurtija Udmurtijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas austrumos, administratīvais centrs - Iževska, platība - 42100 kvadrātkilometru, 1528000 iedzīvotāju (2009.)
Inmars Udmurtu (Priekšurālu ziemeļrietumi) mitoloģijā - augstākais dievs, demiurgs, kas rada visu labo
Kildisins Udmurtu (Priekšurālu ziemeļrietumi) mitoloģijā - dievs, kas dzīvo debesīs un no turienes pārvalda Visumu; arī zemes un ražas dievs
Keremets Udmurtu (Priekšurālu ziemeļrietumi) mitoloģijā - ļaunuma radītājs, pretstats savam labajam brālim Inmaram
besermeņi Udmurtu etnogrāfiska grupa Krievijā, Udmurtijas Republikā, dzīvo pie Čepcas upes, domājams cēlušies no Volgas bulgāriem
udm. Udmurtu-
Ūdriņi Ūdriņu ezers - Udrijas ezers Ezernieku pagastā
Udsen Udzes muiža, kas atradās Jelgavass apriņķa Bērzmuižas pagastā
Aja Ufas kreisā krasta pieteka Krievijā, Čeļabinskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, garums - 549 km, sākas Dienvidurālos, sedlienē starp Avaļaka un Ureņgas grēdu 1000 m vjl.
Ugahlen Ugāle
Ugahlen Ugāles muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ugāles pagastā
mātarnieki Ugāles pagasta apdzīvotās vietas "Māteri" iedzīvotāji
UG Uganda, valsts divburtu kods
UGA Uganda, valsts trīsburtu kods
Kampala Ugandas galvaspilsēta (angļu val. "Kampala"), atrodas netālu no Viktorijas ezera ziemeļu krasta 1300 m vjl., 1533600 iedzīvotāju (2009. g.)
Nambi Ugandas gandu mitoloģijā - sieviete, kuras vainas dēļ pasaulē parādījās nāve
Kintu Ugandas gandu mitoloģijā - varonis un ciltstēvs, kas nodibināja valdnieku dinastiju
Clerodendrum ugandense Ugandas klerodendrs
Uganda Ugandas Republika - valsts Āfrikas austrumu daļā, platība - 241139 kvadrātkilometri, 32369500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kampala, administratīvais iedalījums - 79 distrikti, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Sudānu, Keniju, Tanzāniju, Ruandu un Kongo Demokrātisko Republiku
ugandieši Ugandas Republikas iedzīvotāji
UGX Ugandas šiliņš; Ugandas Republikas valūtas kods, sīknauda - cents
Ogarinku ezers Ugarinka, ezers Demenes pagastā
Ugarinku ezers Ugarinka, ezers Demenes pagastā
Garinka ezers Ugarinka, ezers Demenes pagastā
Anate Ugaritiešu (kanaāniešu) auglības dieviete, auglības dieva Baala kareivīgā māsa un galvenā palīdze
Ašera Ugaritiešu (kanaāniešu) mitoloģijā - auglības dieviete, augstākā dieva Ela sieva, kanaāniešu panteona ciltsmāte, septiņdesmit dievu māte
Jamms Ugaritiešu (kanaāniešu) mitoloģijā - jūras dievs, kas simbolizēja haosa spēkus un tika attēlots kā briesmonis
Jarihs Ugaritiešu (kanaāniešu) mitoloģijā - mēness dievietes Nikalas laulībām un viņu dēla piedzimšanu
Akhits Ugaritiešu (kanaāniešu) mitoloģijā - valdnieka Danela dēls, kuram dievišķais amatnieks izgatavoja loku un bultas, kas izsauca dievietes Anates skaudību
Mots Ugaritiešu (kanaāniešu) nāves dievs, pirmatnēja dievība, kas simbolizē zemi
Šačara Ugaritiešu (kanaāniešu) rītausmas dieviete
MRO Ugija; Mauritānijas Islāma Republikas valūtas kods, sīknauda - kums
Ugliņas Ugliņas ezers - Ūgliņs Aulejas pagastā
Esutoru Ugļegorska - Pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
sašķilt Uguni šķiļot nolietot (kramu)
pļi Uguni!
flegetons Ugunīga straume apakšzemē, Acheronta pieteka
vellata Ugunīga, pārtemperamentīga būtne
fuocoso Ugunīgi, kvēli; ar degsmi
uguņains Ugunīgs
gunājs Ugunīgs, karsts
robežugunis Ugunis, ar ko apzīmē, parasti lidlauka, robežas
foco Uguns
fuoco Uguns
udža Uguns
udže Uguns
udžis Uguns
ugne Uguns
kurēklis Uguns apgaismojums
ķenksis Uguns bakstāmais āķis
pagrāpe Uguns dedzināšanas vieta zem katla
pagrāpis Uguns dedzināšanas vieta zem katla
ugunskults Uguns dievināšana un pielūgšana
izdegt Uguns iedarbībā tikt izbojātam (piemēram, izveidojoties caurumam, robam) - par priekšmetu
pretuguns Uguns izraisīšana kādā joslā, lai ierobežotu (parasti meža) ugunsgrēka izplatīšanos
deglens Uguns krāsā, ar uguns plankumiem (cūka, lapsa, lācis u. tml.)
deglains Uguns krāsā, ar uguns plankumiem (cūka, lapsa)
ugunspielūdzējs Uguns kulta piekritējs, dalībnieks
liesminis Uguns kvēle
priekšuguns Uguns maizes krāsns priekšā, ko uzkur, kad krāsns izkurināta, saraušot krāsns priekšā kvēlošas ogles un uzliekot tām skalus virsū, lai maize labāk ceptos un krāsnī būtu labāk saredzama
aizkura Uguns maizes krāsns priekšpusē
kors Uguns pavardā
Kāsis Uguns pavardā iemiesots gars; katla turētājs virs uguns
pirolatrija Uguns pielūgšana
ugunsierocis Uguns šaujamierocis
degums Uguns vai kairinošu vielu iedarbes rezultāts organismā
dzēšana Uguns vai liesmas likvidēšana
ugunsversme Uguns versme
sadegt Uguns, arī ļoti augstas temperatūras iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
izdegt Uguns, karstuma iedarbībā iegūt vajadzīgo kvalitāti (piemēram, par ķieģeļiem)
sedzējuguns Uguns, ko atklāj, lai aizsargātu karaspēka daļas, kad tās atrodas pretinieka kājnieku ieroču sniedzamības attālumā
jāņuguns Uguns, ko dedzina Līgo vakarā un Jāņu naktī (parasti stāvus uzslietas kārts galā piestiprinātā traukā ar darvu, malku)
upuruguns Uguns, ko dedzina upurēšanas norisē
sedzējuguns Uguns, ko jūras desanta operācijā atklāj pirms desanta izsēdināšanas, lai nosegtu sagatavošanās operācijas, tādas kā zemūdens šķēršļu iznīcināšana vai atmīnēšanas darbi
spelte Uguns, liesma
spelts Uguns, liesma
ugunsstrāva Uguns, liesmu strāva
ugunsdzēšana Uguns, ugunsgrēka dzēšana
ugunsmūris Ugunsdroša kapitāla siena, parasti bez logiem, durvīm
tīģelis Ugunsdroša materiāla trauks, ko lieto, parasti metāla, kausēšanai, kausējumu iepildei, arī dažādu vielu karsēšanai vai sakausēšanai
nedegams Ugunsdrošs
seifs Ugunsdrošs tērauda skapis, kaste, atvilktne (parasti ar speciālu slēdzeni) dokumentu, naudas, dārglietu u. tml. glabāšanai
ugunsdzira Ugunsdzēriens
ugunsūdens Ugunsdzēriens; degvīns
pažarnieks Ugunsdzēsējs
požarņiks Ugunsdzēsējs
ugunsdzēsēji Ugunsdzēsējs
ugunsvīrs Ugunsdzēsējs
špricmāja Ugunsdzēsēju depo
spricūzis Ugunsdzēsēju depo
ugunsdzēsis Ugunsdzēsības aparāts
karandašs Ugunsdzēsības lauznis
UGD Ugunsdzēsības un glābšanas dienests (arī VUGD)
žagargailis Ugunsgailis
apdeģis Ugunsgrēkā cietušais
bāka Ugunsgrēka novērošanas tornis
ugunsperēklis Ugunsgrēka perēklis
daga Ugunsgrēka vieta
ugunsvieta Ugunsgrēka vieta
badagailis Ugunsgrēks
gunsgrēks Ugunsgrēks
pažars Ugunsgrēks
požars Ugunsgrēks
ugunspūķis Ugunsgrēks
ugunsgailis Ugunsgrēks; arī uguns; sarkanais gailis
ugunsposts Ugunsgrēks; arī ugunsnelaime
ugunsnelaime Ugunsgrēks; ugunsgrēka radītais postījums, zaudējums; uguns nelaime
CTIF Ugunsgrēku novēršanas un dzēšanas starptautiskā tehniskā komiteja (franču "Comite technique international de prevention et d'extinction du feu")
ugunturība Ugunsizturība
kapsele Ugunsizturīga kārba glazētu keramikas izstrādājumu apdedzināšanai
mufelis Ugunsizturīga vai karstumizturīga kamera vai trauks
ugunturi Ugunsizturīgie materiāli - materiāli un izstrādājumi, kas nesakūstot iztur 1580 Celsija grādu un augstāku temperatūru
ugunsturīgs Ugunsizturīgs
ugunturīgs Ugunsizturīgs
dinass Ugunsizturīgs (līdz 1730 °C) materiāls, parasti no kramzemes, ķieģeļu veidā izmanto metalurģijas, stikla ieguves u. c. krāšņu iekšējai apdarei
dinasķieģeļi Ugunsizturīgs materiāls, kas sastāv galvenokārt no silīcija dioksīda; lieto kausēšanas, apdedzināšanas un karsēšanas krāšņu (koksēšanas, martena u. c.) būvē; dinasķieģeļu ugunsizturība sasniedz 1680 -1730 C grādus
mullīts Ugunsizturīgs materiāls, ko iegūst no kausēta kvarca
šamots Ugunsizturīgs materiāls, ko iegūst, apdedzinot plastisku (piemēram, māla) masu līdz plastiskuma zudumam
bombina Ugunskrupji
hakenkreuz Ugunskrusts
ugunszīme Ugunskrusts
pavards Ugunskura vieta
parts Ugunskura vieta krāsns priekšā
gunkuris Ugunskurs
gunskurs Ugunskurs
kurīķe Ugunskurs
rogs Ugunskurs
taškenta Ugunskurs
ugunkurs Ugunskurs
uguņkurs Ugunskurs
ugunskure Ugunskurs
ugunskuris Ugunskurs
petriņš Ugunskurs uz klona grīdas
ugunspuķes Ugunspuķe ("Chamaenerion")
varnaka Ugunspuķe ("Chamaenerion")
chamaenerion Ugunspuķes
chmaenerion Ugunspuķes
karbunkuls Ugunssarkans dārgakmens, piemēram, granāts, rubīns
gunsarkans Ugunssarkans, spilgti, koši sarkans
pyrrhosoma Ugunsspārītes
pyrochroidae Ugunsvaboļu dzimta
schizothus Ugunsvaboļu dzimtas ģints
koriģēšana Ugunsvadības jomā - jebkuri labojumi apšaudes datos, lai tuvinātu trāpījumus vai sprādziena vidējo punktu tuvāk mērķim
ugunsspļāvējs Ugunsvēmējs
ugunszemieši Ugunszemes (Dienvidamerikā) pirmiedzīvotāji, 3 indiāņu ciltis - alakalufi, jagani un oni, XIX gs. vidū bija \~10000 cilvēku, bet sakarā ar argentīniešu un čīliešu aitkopju un zelta meklētāju iespiešanos tie strauji sāka izmirt
Nothofagus antarctica Ugunszemes dienvidskābardis
ugnots Uguņains
ugunains Uguņains
Uguņu dzirnavezers Uguņezers Vandzenes pagastā
feierverks Uguņošana, salūts
feijerverķis Uguņošana, salūts
feijerverks Uguņošana, salūts
Uggunzeem Uguņu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Upesgrīvas pagastā
Dadža Uhaņa - pilsēta Ķīnā, tās senāks nosaukums
Vuhaņa Uhaņa, pilsēta Ķīnas austrumu daļā
Crataegus x uhrovae Uhrovas vilkābele
Vulkāniskais līcis Uičuras līcis Klusā okeāna ziemeļrietumos, Hokaido salas piekrastē
kašgārieši Uiguri, kas dzīvo Kašgaras oāzē (Ķīnā, Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā)
Ui Uija - pilsēta Francijā ("Houilles")
ujot Ujāt
Apurimaka Ukajali kreisā satekupe Peru (_Apurimac, Rio_), Amazones garākā iztekupe, garums - 1250 km, sākas ziemeļrietumos no Titikakas ezera
rallā Ukcī rallā - izsaucas runājot par ko vieglprātīgu, neapdomīgu
ukcī Ukcī rallā - izsaucas, runājot par ko vieglprātīgu, neapdomīgu
Vilkmerģe Ukmerģe, pilsētas Lietuvā senāks nosaukums
viršas Ukrainā 16.-18. gs. rakstveidā izplatīti dzejoļi
UA Ukraina, valsts divburtu kods
UKR Ukraina, valsts trīsburtu kods
Rietumukraina Ukrainas daļa (tag. Ļvivas, Ivanofrankivskas, Ternopiles, Volīnijas un Rivnas apgabalu teritorijas), ko pēc Rīgas miera līguma (1921. g.) ieguva Polija; pēc Padomju Savienības iebrukuma Polijā (1939. 17. IX) tā tika iekļauta Ukrainas PSR sastāvā (1939. X)
Kijiva Ukrainas galvaspilsēta un apgabala centrs, atrodas Dņepras krastos, 2845000 iedzīvotāju (2013. g.)
kolomijka Ukrainas guculu tautas masu deja, pamatfigūra - slēgts loks
aizkrācieši Ukrainas kazaki no 16. līdz 18. gadsimtam
hetmanis Ukrainas nacionālā karaspēka komandieris 1918. g.
holodomors Ukrainas nacionālās traģēdijas (padomju varas 1932.–1933. gadā mākslīgi izraisītā bada) nosaukums
Mazkrievija Ukrainas nosaukums no 17. gs. vidus līdz 1917. g.
UkrPSR Ukrainas Padomju Sociālistiskā Republika
Belaja Cerkova Ukrainas pilsētas Bilacerkvas nosaukums padomju laikā
Žovtņevoje Ukrainas pilsētas Nikolajevas daļa, kas senāk bija patstāvīga pilsēta, atrodas Dienvidbugas kreisajā krastā, pilsētas dienvidos
hahols Ukrainis
hohols Ukrainis
mazkrievi Ukraiņi
verhovinieši Ukraiņi, kas dzīvo Austrumkarpatu ziemeļaustrumu un dienvidrietumu nogāzēs, Ukrainas dienvidrietumos un daļēji Slovākijā, iedalās etnogrāfiskās grupās: boiki, guculi, lemki
rutēņi Ukraiņi, kas līdz 1918. gadam dzīvoja Austroungārijā, bet pēc 1918. gada - Polijā un Čehoslovākijā (no 1993. g. - Polijā, Čehijā un Slovākijā)
dūma Ukraiņu (arī poļu, čehu) episka dziesma ar vēsturisku saturu, dziļi nopietna, pārdomu pilna
haidamaks Ukraiņu atbrīvošanās kustības dalībnieks, kas Labā krasta Ukrainā 18. gs. cīnījās pret poļu šļahtu
pervaks Ukraiņu degvīna jeb gorilkas marka
gorilka Ukraiņu degvīns
lemki Ukraiņu etnogrāfiska grupa Karpatos, starp Sanu un Popradu, kā arī uz rietumiem no Užas, daļa pārvietojušies uz Ļvivas, Ternopiles un Nikolajevas apgabalu
huculi ukraiņu etnogrāfiskā grupa Ukrainas Austrumkarpatos
guculi Ukraiņu etnogrāfiskā grupa Ukrainas Austrumkarpatos; huculi
boiki Ukraiņu etnogrāfiska grupa, dzīvo Karpatos, starp Sanu, Lomnicu, Užu un Teresvu (Ukrainas ziemeļrietumos), saglabājuši dažas dialekta, etnogrāfiskās un sadzīves īpatnības; verhovinieši
gromadas Ukraiņu inteliģences kultūrizglītības organizācijas 19. gs. 2. pusē un 20. gs. sākumā
borotjbisti Ukraiņu politiskās partijas 1918.-20. g. biedri; nosaukums pēc avīzes "Borotjba"
Galīcija Ukraiņu Rietumu novadu (tagadējās Ukrainas Ļvivas, Ivanofrankivskas un Ternopiļas apgabalu) vēsturisks nosaukums
gopaks Ukraiņu tautas deja, ko izpilda ātrā tempā 2/4 taktsmērā
kobzars Ukraiņu tautas dziesminieks, kas pats sev spēlē pavadījumu ar kobzu
kolomijka Ukraiņu tautasdziesmu žanrs, kas radies 15. gs., pirmie dziesmu pieraksti 17. gadsimtā
ukrainisks Ukraiņu valodā
ukr. Ukraiņu-; ukraiņu valoda
Ukry Ukru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ukru pagastā
sniķernieki Ukru pagasta apdzīvotās vietas "Sniķere" iedzīvotāji
Ukru muiža Ukru pagasta apdzīvotās vietas "Ukri" bijušais nosaukums
ukrenieki Ukru pagasta apdzīvotās vietas "Ukri" iedzīvotāji
zandernieki Ukru pagasta apdzīvotās vietas "Zanderi" iedzīvotāji
uksīte Ukse - bieza miltu un speķa mērce; biezs miltēdiens
ukstiņš Ukse - bieza miltu un speķa mērce; biezs miltēdiens
Uku ezers Uķis, ezers Tirzas pagastā
Ūķis Uķis, ezers Tirzas pagastā
Urga Ulanbatora - pilsēta Mongolijā, tās nosaukums līdz 1924. g.
Verhņeudinska Ulanude - pilsēta Krievijas Burjatijas Republikā, tās nosaukums līdz 1934. g.
Stubbensee Ulbroka
Stubbensee Ulbrokas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Stopiņu pagastā
akladioze Ulceroza dermatomikoze uz plaukstām un pēdu apakšām, sastopama Ceilonā un Malajā
olči Ulči - tauta Krievijas Habarovskas novadā
mangusti Ulči, tauta Krievijas Habarovskas novadā
ula Ule - ratu rumba jeb riteņa vidus, kur spieķi savienojas
ulex Uleksi
Eiropas ulekss uleksu suga ("Ulex europaeus"), ziedi dzelteni, jūnijā-jūlijā
Elgeja Ulgī - pilsēta Mongolijā
ule Ulis - ķīsis, 7-10 cm gara zivtiņa, lielu galvu un tievāku astes daļu, tikai mugurkaula asakām, sastopama vairumā lielākos ezeros
Ulmahlen Ulmales muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Jūrkalnes pagastā
ulotrichaceae Ulotrihu dzimta
binuclearia Ulotrihu dzimtas ģints
chlorhormidium Ulotrihu dzimtas ģints
geminella Ulotrihu dzimtas ģints
gleotilla Ulotrihu dzimtas ģints
stichococcus Ulotrihu dzimtas ģints
uronema Ulotrihu dzimtas ģints
ulotrichales Ulotrihu rinda
pleurococcus Ulotrihu rindas "Pleurococcaceae" dzimtas ģints
coleochaetaceae Ulotrihu rindas dzimta
microsporaceae Ulotrihu rindas dzimta
pleurococcaceae Ulotrihu rindas dzimta
coleochaete Ulotrihu rindas dzimtas "Coleochaetaceae" ģints
microspora Ulotrihu rindas dzimtas "Microsporaceae" ģints
prasiolaceae Ulotrihu rindas zaļaļģu dzimta
prasiola Ulotrihu rindas zaļaļģu ģints
ulotrix Ulotrikss
Ulpen Ulpes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā
ulsteris Ulsters
ultimatums Ultimāts
UHF Ultraaugsta frekvence ("ultra-high frequency")
hiperskaņa Ultraaugstas (no 1 Ghz līdz 10 THz) frekvences akustiskās svārstības
hiperbazīti Ultrabāziskie ieži
elektroultrafiltrācija Ultrafiltrācija elektriskajā laukā
UĪV Ultraīsviļņi
transīvers Ultraīsviļņu radioiekārta, kurā vienas un tās pašas pakāpes ar pārslēgšanas palīdzību izmanto gan raidīšanai, gan uztveršanai
anatekse Ultrametamorfisma process, kurā cietie ieži izkūst un pārvēršas magmā
ultrastruktūra Ultramikroskopisku daļiņu sakārtojums
ultramodernists Ultramodernisma piekritējs
ultramontāns Ultramontānis
ultramontāni Ultramontānisma piekritēji; visdedzīgākie ultramontāni bija jezuīti
ultramontānis Ultramontānisma piekritējs
ultramontānists Ultramontānisma piekritējs
ultramontānis Ultramontānismam raksturīgs
ehokardiogrāfija Ultraskaņas diagnostikas metode, ar kuru reģistrē sirds struktūru un parāda to kustības laikā
ehogrāfija Ultrasonogrāfija
sonogrāfija Ultrasonogrāfija - dažādu organisma struktūru vizualizācija, raidot audos ultraskaņas impulsus un uztverot atstaroto ultraskaņas atbalsi
ultraskaņdiagnostika Ultrasonogrāfija - dažādu organisma struktūru vizualizācija, raidot audos ultraskaņas impulsus un uztverot atstaroto ultraskaņas atbalsi
ultrasonogramma Ultrasonogrāfijā iegūts (piemēram, iekšējā orgāna) attēls, šī attēla fotouzņēmums
endosonogrāfija Ultrasonogrāfijas veids, kad ultraskaņas avots ir iestrādāts elastīgā endoskopa optiskās šķiedras galā, tā dodot iespēju to ievadīt kāda orgāna lūmenā
sonarogrāfija Ultrasonogrāfiskā skenēšana, kas nodrošina divdimensiju attēla iegūšanu, kurš atbilst akustiskajai mijiedarbībai audos
fotoreaktivācija Ultravioletā starojuma bojāto šūnu atjaunošanās lielāka viļņu garuma starojuma ietekmē
UVS Ultravioletais starojums (viļņu garums - 10-400 nm)
biodeva Ultravioleto staru biodozimetriskā vienība, kas rada ādā vājāko eritēmas pakāpi - sliekšņa eritēmu
pārmēļš Ultraviolets
UV Ultraviolets
Uļungura ezers Ulungurs, ezers Ķīnā
ulva Ulvas
ulvaceae Ulvu dzimta
percusaria Ulvu dzimtas ģints
enteromorpha Ulvu dzimtas ģints, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
Simbirska Uļjanovskas pilsētas Krievijā (Uļjanovskas apgabalā) nosaukums līdz 1924. g.
Umago Umaga - pilsēta Horvātijā, tās nosaukums itāļu valodā
Patmalnieku ezers Umaņu ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā
Papardze Umara, Paparzes pieteka
Prēdeļupe Umāra, Paparzes pieteka
Umara Umāra, Paparzes pieteka
Umbas Umbas ezers - Umbezers Lejasciema pagastā
Umba Umbezers Lejasciema pagastā
Umbazars Umbezers Lejasciema pagastā
Umbis Umbezers Lejasciema pagastā
umbilicaria Umbilikārijas
umbilicariaceae Umbilikāriju dzimta
daudzlapu umbilikārija umbilikāriju suga ("Umbilicaria polyphylla"), kas Latvijā ir aizsargājama
Omdurmāna Umm Durmāna, pilsēta Sudānā
Ummerbija Umm Rbija - upe Marokā
Rbija Umm Rbija - upe Marokā ("Oued Oum Rbia"), garums - 556 km, sākas Vidusatlasā, šķērso Marokas plakankalni, ietek Atlantijas okeānā
Umu ezers Ummis, ezers Carnikavas novadā
Wiexten Umpartes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Vecmuižas pagastā
Ubbenorm Umurga
Ubbenorm Umurgas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Umurgas pagastā
Ubbenorm-Sarum Umurgas Sāruma muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Umurgas pagastā
Umurgas-Sārumu Umurgas-Sārumu pagasts - pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Umurgas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā
hungerkumers Umurkumurs
umerkumurs Umurkumurs - agrāk rudens ražas svētki, ābolu svētki Rīgā augusta mēnesī
ummerkumurs Umurkumurs - agrāk rudens ražas svētki, ābolu svētki Rīgā augusta mēnesī
ummurkumurs Umurkumurs - agrāk rudens ražas svētki, ābolu svētki Rīgā augusta mēnesī
Anaiza Unaiza - pilsēta Sauda Arābijas vidienē
Analaska Unalaška - sala Aelutu salās ASV
unārs Unāra operācija - algebriska operācija, ko izpilda ar vienu operandu (argumentu), piekārtojot tam rezultātu
Unctad UNCTAD - ANO Tirdzniecības un attīstības konference
Unesco UNESCO
UNESCO UNESCO kalendārs - ANO rekomendētais starptautiski atzīmējamo dienu saraksts (kurā ietvertas, piemēram)
Benī Hammāda UNESCO Pasaules mantojuma vieta Alžīrijā, Hammādīdas emirāta pirmās galvaspilsētas, ko dibināja 1007. gadā un nojauca 1152. gadā, drupas; mūsdienu Msīlas vilājas ziemeļaustrumu daļā
madjāri Ungāri
maģjari Ungāri
maģāri Ungāri (tautas pašnosaukums)
Maģārija Ungārija
koboca Ungārijā garkakla stīgu instruments ar 5-7 stīgām, kas strinkšķināmas pirkstiem
guļašs Ungārijā iecienīts, stipri vircots (gk. ar papriku, ķiplokiem, majorānu un vīnu) sagrieztas un sutinātas vēršgaļas ēdiens
HU Ungārija, valsts divburtu kods
HUN Ungārija, valsts trīsburtu kods
Acanthus hungaricus Ungārijas akants
Pešta Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas daļa Donavas kreisajā krastā, apvienota ar Budu 1872. g.
Buda Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas rietumu daļa Donavas labajā krastā; Ungārijas galvaspilsēta no 1242. g. līdz 1872. g., kad apvienota ar Peštu
Obuda Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas vecākā - ziemeļrietumu daļa Donavas labajā krastā, I-IV gs. romiešu apmetne Akvinka ("Aquincum")
Ūjpešta Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas ziemeļu daļa ("Ūjpest"), atrodas Donavas kreisajā krastā, sākusi veidoties XIX-XX gs. mijā, iekļauta Budapeštā 1949. g.
MTI Ungārijas informācijas aģentūra (ungāru "Magyar Tavirati Iroda")
forints Ungārijas naudas pamatvienība; vienāda ar 100 filleriem
UR Ungārijas Republika
Ungārija Ungārijas Republika - valsts Viduseiropā (ungāru valodā _Magyarorszag_), platība - 93030 kvadrātkilometru, 9905600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Budapešta, administratīvais iedalījums - 19 meģu, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Slovākiju, Ukrainu, Rumāniju, Serbiju, Horvātiju, Slovēniju un Austriju
Budapešta Ungārijas Republikas galvaspilsēta (ungāru valodā _Budapest_), atrodas Donavas krastos, 1745000 iedzīvotāju (2013. g.)
honvedi Ungārijas revolūcijas laikā - 1848. un 1849. g. - revolucionārās ungāru armijas karavīri
USP Ungārijas Sociālistiskā partija
USSP Ungārijas Sociālistiskā strādnieku partija
UTR Ungārijas Tautas Republika
maģāri Ungārs
frisca Ungāru dejas čardaša ātrā daļa
sekleri Ungāru etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Transilvānijā (Rumānijā), skaits - \~600000 cilvēku
Lidercs Ungāru mitoloģijā - ļaunais gars, malduguns, kas varēja pārvērsties par cilvēku, kā arī uzsūtīt nakts murgus
bosorkāņas Ungāru mitoloģijā - un folklorā raganas, kuras iztēlojās kā kroplīgas vecenes, kuras spēja lidot pa gaisu un pārvērsties par dzīvniekiem
verbunkošs Ungāru pilsētas folkloras joma ar raksturīgu mūzikas valodu un žanriem (piem., čardašs)
čardašs Ungāru tautas deja divdaļu taktsmērā
lečo Ungāru virtuves ēdiens, ko gatavo galvenokārt no paprikas, tomātiem un sīpoliem
ung. Ungāru-; ungāru valoda
Ibdenhof Ungershof - Unguru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Mazsalacas pagastā
Limenen Ungura muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Ungurmuižas pagastā
Schloss-Puerkeln Ungurpils (tagad Alojas) pagasta vāciskais nosaukums
Puerkeln Ungurpils muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Alojas pagastā
Pjurkeļskaja Ungurpils pagasta bijušais nosaukums krieviski
Rustāga ezers Ungurs, ezers Raiskuma pagastā
Rustega ezers Ungurs, ezers Raiskuma pagastā
Rustēga ezers Ungurs, ezers Raiskuma pagastā
Rustēgas ezers Ungurs, ezers Raiskuma pagastā
Rustēgu ezers Ungurs, ezers Raiskuma pagastā
Unguru ezers Ungurs, ezers Raiskuma pagastā
Rustēgs Ungurs, ezers Raiskuma pagastā
Ungurs-Rustēgs Ungurs, ezers Raiskuma pagastā
Orellen Unguru muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Kūduma pagastā
Ungor Unguru muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Ungurmuižas pagastā
Ungershof Unguru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Omuļu pagastā
Undiņa Unģenurga - upe Salacgrīvas un Limbažu novadā
Unģene Unģenurga - upe Salacgrīvas un Limbažu novadā
Ungene Unģenurga, upe Salacgrīvas pagastā
Unicef UNICEF
modulis Unificēts elektroniskās aparatūras būvelements
Mūnisms Unifikācijas baznīca
mūnisti Unifikātu baznīca - reliģiska sekta, ko 1954 nodibināja dienvidkorejietis Sun Mjung Mūns (dz. 1920), kopš 1972 darbojas ASV; šīs baznīcas piekritēji
kandidātatslēga Unikāls identifikators, ko relāciju datu bāzē veido viens vai vairāki atribūti
fluorescējošs sērijas numurs unikāls numurs, ko iespiež dokumentā identifikācijas vajadzībām un kas fluorescē UV gaismā
mastodīnija Unilaterālas vai bilaterālas sāpes krūšu dziedzeros bez lokālām pārmaiņām; parasti novēro jaunām sievietēm, retāk - meitenēm pirms menstruāciju sākšanās, vēl retāk - vīriešiem
Union Union Jack - Apvienotās Karalistes karogs
junionisti Unionisti
liberalunionisti Unionisti
unisono Unisons
socinieši Unitāriešu novirziens Polijā 16.-17. gs.
unitārists Unitārisma (1) piekritējs
unitārists Unitārisma (2) piekritējs
farmakoterapija Universāla daudzu slimību ārstēšanas metode ar ķīmiskiem medicīnas līdzekļiem
UDK Universālā decimālā klasifikācija (bibliotēku zin.)
sistēma UMTS universālā mobilās telekomunikācijas sistēma (angļu "Universal Mobile Telecommunications System")
UMTS universālā mobilās telekomunikācijas sistēma (angļu "Universal Mobile Telecommunications System")
universālisms Universāla parādība
autoiekrāvējs Universāla pašgājējmašīna iekraušanas un transportēšanas darbiem ar maināmām darba ierīcēm
PL/1 Universāla problēmorientēta programmēšanas valoda, kas paredzēta daudzu nozaru uzdevumu risināšanai un datu struktūru apstrādei; arī strukturālajai programmēšanai un sistēmprogrammēšanai
BASIC Universāla programmēšanas valoda, beisiks (angļu "Beginner's All-purpose Symbolic Instruction Code")
beisiks Universāla programmēšanas valoda, kas ērti apgūstama programmētājiem nespeciālistiem, BASIC
kulmans Universāla rasēšanas ierīce
universālvirpa Universāla virpa
plimutroka Universāla vistu šķirne.; plimosroks
raiduztvērējs UART universālais asinhronais raidzutvērējs (angļu "Universal Asynchronous Receiver-Transmitter")
UFC Universālās cīņas čempionāts (angļu "Ultimate Fighting Championship"): sacensības, kurās var piedalīties visdažādāko cīņas sporta veidu pārstāvji, kas savstarpējā cīniņā noskaidro labāko
katoliks Universālas zāles visām slimībām
UCI Universālie saziņas identifikatori
universāls Universālis
universālisti Universālisma (3) mācības sekotāji
universālisms Universalitāte, universālums
universālagregāts Universāls agregāts
daudzdarbis Universāls kultivators
universālkultivators Universāls kultivators
universāllīdzeklis Universāls līdzeklis
motobloks Universāls vienass mazgabarīta traktors darbam ar nomaināmiem uzkarināmiem darbarīkiem un nelielām piekabēm
unisekss Universāls, abiem dzimumiem piemērots, bez dzimuma atšķirībām
bazārs Universāltirgotava
uniks Universālveikals
unis Universālveikals
unītis Universālveikals
univerzālveikals Universālveikals
Ekītis Universālveikals Rīgā, Audēju ielā 16
unuška Universitāte
Baltijas Universitāte universitāte Hamburgā un Pinebergā 1946.-1949. g. (angļu "Baltic University in Exile"), ko var uzskatīt par Latvijas Universitātes tradīciju turpinātāju trimdā
kampuss Universitātes (koledžas) pilsētiņa, komplekss; universitātes teritorija; kempuss
campus Universitātes vai skolas rajons ASV
universums Universs (1)
unkšēt Unkstēt
erskas Untumainas dusmas (par bērnu)
erskoties Untumaini dusmoties un neatlaisties
pampurāt Untumaini izturēties, tiepties
nišķīgums Untumainība, kaprīzums, neapmierinātība
grīzulains Untumains
tītelīgs Untumains
untīgs Untumains
untumaiņš Untumains
untumīgs Untumains
šņerba Untumains cilvēks
untumnieks Untumains cilvēks
kapriss Untumains, iegribīgs; kapriciozs
immīgs Untumains, ietiepīgs
kapriciozs Untumains, ietiepīgs
iztiepiņa Untumains, ietiepīgs bērns
gražīgs Untumains, kaprīzs
nišķīgs Untumains, kaprīzs, neapmierināts
nišķis Untumains, kaprīzs, neapmierināts cilvēks (parasti bērns)
sturmains Untumains; karstgalvīgs, ātrs
kaitavīgs Untumains; ķildīgs
grasēnieši Untumi (maziem bērniem)
fokuss Untumi, iegribas, kaprīzes
graži Untumi, kaprīzes; stūrgalvja ietiepība, bērna dusmas
pinkstiņi Untumi, pekstiņi
gražotājs Untumnieks
niķainis Untumnieks
niķinieks Untumnieks
niķulis Untumnieks
niķumaiss Untumnieks
niķupods Untumnieks
kaprisēt Untumoties
iedaba Untums
kaprise Untums, iedoma
ietiele Untums, kaprīze
ietiepa Untums, kaprīze
ietiepla Untums, kaprīze
imma Untums, stūrgalvība, slikta daba
Čūskas α Unuks, spožākā zvaigzne Čūskas zvaigznājā (Čūskas sirds; Unuk-el-Haia)
Unuk-el-Haia Unuks, spožākā zvaigzne Čūskas zvaigznājā (Čūskas α; Čūskas sirds)
Čūskas sirds Unuks, spožākā zvaigzne Čūskas zvaigznājā (Čūskas α; Unuk-el-Haia)
Kagera upe Āfrikā ("Kagera"), Ruandā, Tanzānijā un Ugandā, veidojas Ruandas un Tanzānijas pierobežā 2440 m vjl., garums - 420 km, ietek Viktorijas ezerā
Ampkvo upe ASV (_Umpqua River_), Oregonas štatā, ietek Klusajā okeānā
Aperaiova upe ASV (_Upper Iowa River_), Aiovas štata ziemeļaustrumos, izteka Viskonsinas štatā, Misisipi labā krasta pieteka
Mūra upe Austrijā un Slovēnijā, kā arī Horvātijas un Ungārijas robežupe (vācu _Mur_, horv. val. _Mura_), Dravas kreisā krasta pieteka, garums - 438 km, izteka Zemajā Tauernā
Rābca upe Austrijā un Ungārijā, Donavas labā krasta pieteka
Rāba upe Austrijā un Ungārijā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 398 km (Ungārijā - 275 km), izteka Štīrijas Alpos
Pripete upe Baltkrievijā un Ukrainā, Dņepras lielākā pieteka, garums – 761 km, sākas Volīnijas augstienē, augštecē Pinskas purvos gultne daļēji iztaisnota, ietek Kijivas ūdenskrātuvē
Scviha upe Baltkrievijā, Brestas apgabala dienvidaustrumos, Pripetes labā krasta pieteka, augštece Ukrainā, kur saucas - Stviha
Ļva upe Baltkrievijā, Brestas un Gomeļas apgabalā, augštece Ukrainā (kur saucas - Lva), Pripetes labā krasta pieteka
Ubarca upe Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka, augštece Ukrainā (kur saucas - Uborta), kopējais garums - 256 km
Hariņa upe Baltkrievijā, Pripetes labā krasta pieteka, augštece un lielākā daļa upes Ukrainā, kur saucas - Horiņa
Unaca upe Bosnijā un Hercegovinā, Unas labā krasta pieteka
Sana upe Bosnijā un Hercegovinā, Unas labā krasta pieteka, garums - 146 km
Abakašisa upe Brazīlijā (_Abacaxis, Rio_), Amazonasas štata austrumos, Madeiras attekas Paranas Urarijas labā krasta pieteka
Urarikuera upe Brazīlijā ("Rio Uraricoera"), Roraimas štatā, Riubranku labā satekupe
Urugvaja upe Brazīlijā, Argentīnā un Urugvajā (port. val. "Uruguai", sp. val. "Uruguay"), garums - 2200 km (kopā ar Pelotasu), veidojas Brazīlijas plakankalnes Žerala grēdā, satekot Pelotasai un Kanoasai, ietekot Atlantijas okeānā kopā ar Paranu veido Laplatas estuāru
Riubranku upe Brazīlijā, Roraimas štatā (port. val. "Rio Branco"), Riunegru kreisā krasta pieteka, kas izceļas, satekot Urarikuerai, kas sākas Parimas grēdas austrumu nogāzēs (Gvajānas plakankalnē) un Takutu, kas sākas Kamoas kalnos, garums - (kopā ar Urarikveru) 1300 km
Koto upe Centrālāfrikas Republikā ("Kotto"), Ubangi labā krasta pieteka
Lobaje upe Centrālāfrikas Republikā ("Lobaye"), Ubangi labā krasta pieteka
Vaka upe Centrālāfrikas Republikā ("Ouaka"), Ubangi labā krasta pieteka
Pama upe Centrālāfrikas Republikā, Ubangi labā krasta pieteka
Mazirbe upe Dundagas un Kolkas pagastā, Irves līdzenumā, ietek Baltijas jūras Irbes šaurumā pie Mazirbes, garums - 26 km, kritums - \~26 m, sākas purvainos mežos uz ziemeļiem no Slīteres Zilo kalnu rietumu gala; Reinupe; Siliņupe; Upe
Dņepra upe Eiropā, Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā, 3. lielākā upe Eiropā (pēc Volgas un Donavas), garums - 2201 km, izteka Valdaja augstienē, ietek Melnajā jūrā
Dņestra upe Eiropas dienvidaustrumos, Ukrainā un Moldovā (moldāvu val. "Nistru"), garums - 1352 km, sākas Austrumkarpatu ziemeļu nogāzē \~900 m vjl., ietek Melnajā jūrā
Avra upe Francijā (_Avre_), Augšfrancijas reģiona Uāzas un Sommas departamentā, Sommas kreisā krasta pieteka
Ēna upe Francijas ziemeļos (_Aisne_), Uāzas kreisā krasta pieteka, garums 280 km, sākas Argonas augstienē
Sera upe Francijas ziemeļos (_Serre_), Adrēnu un Ēnas departamentos, Uāzas kreisā krasta pieteka
Terēna upe Francijas ziemeļos, Pikardijas reģionā, Uāzas labā krasta pieteka, izteka Augšnormandijas reģiona ziemeļaustrumu pierobežā
Usumasinta upe Gvatemalā un Meksikā ("Usumacinta"), garums - 1000 km, sākas Čjapasas Sjerramadrē (augštecē nosukumi - Rionegro, Čihoja, Salinasa), ietek Kampečes līcī Meksikas līča dienvidos, kopā ar Grihalvu veido deltu
Sanpedro upe Gvatemalā un Meksikas Tabasko pavalstī ("Rio San Pedro"), Usumasintas labā krasta pieteka
Pasjona upe Gvatemalā, Usumasintas labā krasta pieteka, sākas Maiju kalnos pie Belizas robežas
Gomati upe Indijā (_Gomati_), Utarpradēšas štatā, Gangas kreisā krasta pieteka
Belana upe Indijā, Utarpradēšas štata dienvidos, Gangas pietekas Tonsas labā krasta pieteka
Arno upe Kanādā (_Arnaud, Rivière_), Ungavas pussalas rietumu daļā, ietek Ungavas līcī
Koksoaka upe Kanādā ("Riviere Koksoak"), Labradoras pussalā, garums - 1062 km, ietek Ungavas līcī, augštecē to sauc par Kaniapisko
Balēna upe Kanādā, Kvebekas provinces ziemeļaustrumu daļā, Labradoras pussalā, ietek Ungavas līcī
Ašķi upe Kazahstānā (_Așși_), Rietumkazahstānas apgabalā, Urālas pietekas Ilekas (Elekas) kreisā krasta pieteka, augštece sausajā periodā izsīkst
Ašķisaja upe Kazahstānā (_Așșısay_), Rietumkazahstānas apgabalā, Urālas (Žajikas) labā krasta pieteka
Eleka upe Kazahstānā ("Elek"), Urālas kreisā krasta pieteka, Krievijā saucas - Iļeka, garums 623 km, sākas Mugodžaru rietumu nogāzē
Ilkenkobda upe Kazahstānā, Aktebes apgabalā, Iļekas (Urālas pietekas) kreisā krasta pieteka, veidojas satekot Karahobdai un Sarihobdai, garums - 277 km
Ojila upe Kazahstānā, izceļas kalnos Aktebes apgabalā, šķērso Atirau apgabala ziemeļu daļu, izsīkst Rietumkazahstānas apgabalā, nesasniedzot Žajikas (Urālas) upi
Ora upe Kazahstānas Aktebes apgabalā un Krievijas Orenburgas apgabalā, Urālas kreisā krasta pieteka, garums - 332 km, veidojas Mugodžaru rietumu nogāzē, satekot Šijli un Terisbutakai
Jasi upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Kardarjas labā krasta pieteka
Kugarta upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Kardarjas labā krasta pieteka
Karadarja upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Sirdarjas kreisā satekupe (labā - Narina), sākas Fergānas un Alaja grēdā, satekot Karakuldžai un Tarai, garums - 180 km
Čatkala upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Sirdarjas labā krasta pietekas Čirčikas kreisā satekupe, garums - 240 km
Narina upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Sirdarjas labā satekupe, garums - 807 km, sākas Centrālā Tjanšana ledājos
Umba upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā, iztek no Umbezera, ietek Baltās jūras Kandalakšas līcī
Giri upe Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļos ("Giri"), Ubangi kreisā krasta pieteka
Lua upe Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļos ("Lua"), Ubangi kreisā krasta pieteka
Vele upe Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļos ("Uele"), Ubangi kreisā satekupe, garums - >1000 km, sākas Zilajos kalnos uz ziemeļrietumiem no Alberta ezera; Uele
Iļeka upe Krievijā ("Ilek"), Urālas kreisā krasta pieteka, garums 623 km, augštece Kazahstānā, vidustece Krievijā, lejtecē Krievijas un Kazahstānas robežupe, Kazahstānā saucas - Eleka, sākas Mugodžaru rietumu nogāzē
Sudosta upe Krievijā (Brjanskas apgabalā) un Ukrainā (Čerņigovas apgabalā, tikai neliels lejteces posms - Sudista), Desnas labā krasta pieteka
Kolva upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Usas labā krasta pieteka (Pečoras baseinā), garums - 546 km
Sakmara upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, Urālas labā krasta pieteka, garums - 798 km, sākas Uraltava grēdas austrumu nogāzē
Tanalika upe Krievijā, Baškortostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, Urālas labā krasta pieteka, ietek Irikļinskas ūdenskrātuvē
Aidara upe Krievijā, Belgorodas apgabala dienvidaustrumos un Ukrainā (_Ajdara_)
Psjola upe Krievijā, Belgorodas un Kurskas apgabalā, tālāk, Ukrainā saucas - Psela, Dņepras kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 717 km, sākas Viduskrievijas augstienē
Jurjuzaņa upe Krievijā, Čeļabinskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Ufas kreisā krasta pieteka, garums - 454 km, sākas Dienvidurālos, Jamantava ziemeļu daļā, ietek Pavlovkas ūdenskrātuvē
Iļima upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Angāras labā krasta pieteka, garums - 589 km, lejtecē Ustjiļimskas ūdenskrātuves atzars
Ullukama upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas satekupe, sākas no Elbrusa masīva Ullukama ledāja
Meža upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Unžas kreisā krasta pieteka, garums - 186 km, veidojas satekot Koņugai un Mičugai, kuras sākas Ziemeļuvālos
Adzjva upe Krievijā, Ņencu autonomajā apvidū un Komi Republikā, Usas labā krasta pieteka
Boļšaja Rogovaja upe Krievijā, Ņencu autonomajā apvidū un Komi Republikā, Usas labā krasta pieteka
Suunduka upe Krievijā, Orenburgas apgabala austrumuos, Urālas kreisā krasta pieteka, ietek Irikļinskas ūdenskrātuvē
Kolva upe Krievijā, Permas apgabalā, Višeras labā krasta pieteka (Kamas baseinā), garums - 400 km, sākas Urālu ziemeļu daļas nogāzēs
Kambarka upe Krievijā, Permas novadā un Udmurtijas Republikā, Kamas kreisā krasta pieteka
Moma upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas labā krasta pieteka, garums - 406 km, sākas Ulahančistaja grēdā
Molodo upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 556 km (kopā ar Molodo-Ungaanabilu - 623 km), veidojas satekot Molodo-Ungaanabilai un Molodo-Hangasanabilai, tek pa Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu malu
Muna upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 715 km, veidojas satekot Ortomunai un Ulahanmunai
Gonama upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā, Učuras kreisā krasta pieteka, garums - 686 km, sākas Stanovoja ziemeļu nogāzē
Sosjva upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tavdas labā satekupe, garums - 635 km, sākas Urālu austrumu nogāzē
Silva upe Krievijā, Sverdlovskas un Permas apgabalā, Čusovajas kreisā krasta pieteka, garums - 493 km, sākas Urālu rietumu nogāzē, līkumaina, lejtece (100 km) Kamas ūdenskrātuves uzstādinājuma zonā, veido ūdenskrātuves līci
Tura upe Krievijā, Sverdlovskas un Tjumeņas apgabalā, Tobolas kreisā krasta pieteka, garums - 1030 km, sākas Urālu kalnu vidusdaļā
Pišma upe Krievijā, Sverdlovskas un Tjumeņas apgabalā, Turas labā krasta pieteka, garums - 603 km, sākas Urālu austrumu nogāzē, tek pa Rietumsibīrijas līdzenumu
Vala upe Krievijā, Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Kiļmezas kreisā krasta pieteka
Čepca upe Krievijā, Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, garums - 501 kilometrs, sākas Augškamas augstienes dienvidu nogāzē
Iža upe Krievijā, Udmurtijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Kamas kreisā krasta pieteka
Nilga upe Krievijā, Udmurtijas Republikā, Valas labā krasta pieteka
Uva upe Krievijā, Udmurtijas Republikā, Valas labā krasta pieteka
Biserta upe Krievijā, Ufas labā krasta pieteka
Tjuja upe Krievijā, Ufas labā krasta pieteka
Svijaga upe Krievijā, Uļjanovskas apgabalā un Tatarstānas Republikā, Volgas labā krasta pieteka, garums - 375 km, veidojas Pievolgas augstienes nogāzēs, tek gandrīz paralēli Volgai, bet pretējā virzienā, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē
Bariša upe Krievijā, Uļjanovskas apgabalā, Suras labā krasta pieteka, garums - \~250 km
Sura upe Krievijā, Uļjanovskas, Penzas apgabalā, Mordvijas Republikā, Čuvašijas Republikā, Marijelas Republikā un Ņižņijnovgorodas apgabalā, Volgas labā krasta pieteka, garums - 841 km, sākas Pievolgas augstienes rietumu nogāzē
Šura upe Krievijā, Volgas kreisā krasta pieteka, lejtecē Čuvašijas Republikas un Ņižņijnovgorodas apgabala robežupe, izteka Penzas apgabalā, vidustecē arī Uļjanovskas apgabala un Mordvijas Republikas robežupe
Belaja upe Krievijā, Voroņežas apgabalā, lejtece Ukrainā (_Bila_), Ajdaras kreisā krasta pieteka
Vovča upe Krievijas Belgorodas apgabalā un Ukrainas Harkivas apgabalā, Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka
Vorkslica upe Krievijas Belgorodas apgabalā un Ukrainas Sumu apgabalā, Vorsklas labā krasta pieteka
Vorskla upe Krievijas Belgorodas apgabalā un Ukrainas Sumu un Poltavas apgabalā, Dņepras kreisā krasta pieteka, garums - 464 km, sākas Viduskrievijas augstienes rietumu nogāzē, ietek Dņeprodzeržinskas ūdenskrātuvē
Urāla upe Krievijas Čeļabinskas, Orenburgas appgabalā un Kazahstānā, garums - 2428 km, sākas Dienvidurālos Uraltava grēdas nogāzēs, ietek Kaspijas jūrā
Maja upe Krievijas Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, Udas kreisā krasta pieteka
Uda upe Krievijas Habarovskas novadā, garums - 457 km (kopā ar satekupi Aņjandžu - 520 km), sākas Džagdi grēdas ziemeļu nogāzē, ietek Ohotskas jūras Udas līcī
Tirkana upe Krievijas Habarovskas novadā, Učuras kreisā krasta pieteka
Ujana upe Krievijas Habarovskas novadā, Učuras kreisā krasta pieteka
Čogara upe Krievijas Habarovskas novadā, Udas kreisā krasta pieteka
Džana upe Krievijas Habarovskas novadā, Udas kreisā krasta pieteka
Galama upe Krievijas Habarovskas novadā, Udas labā krasta pieteka
Gerbikana upe Krievijas Habarovskas novadā, Udas labā krasta pieteka
Ševļi upe Krievijas Habarovskas novadā, Udas labā krasta pieteka
Aņjandža upe Krievijas Habarovskas novadā, Udas satekupe, garums - 63 km
Resa upe Krievijas Kalugas un Smoļenskas apgabalā, Ugras labā krasta pieteka
Lumpuna upe Krievijas Kirovas apgabalā un Udmurtijas Republikā, Kiļmezas labā krasta pieteka
Paga upe Krievijas Komi Republikā, Ļemvas labā krasta pieteka, sākas Polārajos Urālos
Usa upe Krievijas Komi Republikā, Pečoras labā krasta pieteka, garums - 365 km, izveidojas, satekot Malaja Usai un Boļšaja Usai
Kosju upe Krievijas Komi Republikā, Usas kreisā krasta pieteka, sākas Piepolārajos Urālos
Boļšaja Siņa upe Krievijas Komi Republikā, Usas kreisā krasta pieteka, sākas Piepolārajos Urālos
Ļemva upe Krievijas Komi Republikā, Usas kreisā krasta pieteka, sākas Polāro Urālu dienvidrietumu nogāzēs
Seida upe Krievijas Komi Republikā, Usas labā krasta pieteka
Boļšaja Usa upe Krievijas Komi Republikā, Usas satekupe, garums — 98 km, sākas Polāro Urālu ziemeļrietumu nogāzē
Malaja Usa upe Krievijas Komi Republikā, Usas satekupe, sākas Polāro Urālu ziemeļrietumu nogāzē
Vorkuta upe Krievijas Komi Republikas ziemeļaustrumos, Usas labā krasta pieteka
Belijluha upe Krievijas Kostromas apgabalā, Unžas kreisā krasta pieteka
Kņažaja upe Krievijas Kostromas apgabalā, Unžas kreisā krasta pieteka
Ņeja upe Krievijas Kostromas apgabalā, Unžas labā krasta pieteka
Ponga upe Krievijas Kostromas apgabalā, Unžas labā krasta pieteka
Viga upe Krievijas Kostromas apgabalā, Unžas labā krasta pieteka
Abana upe Krievijas Krasnojarskas novadā (_Aban_), Usolkas labā krasta pieteka
Kazira upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Tubas labā satekupe, garums - 388 km, izteka Irkutskas apgabala rietumos, Udas grēdas ziemeļaustrumos
Seima upe Krievijas Kurskas apgabalā un Ukrainā, kur saucas - Sejma, Desnas kreisā krasta pieteka, garums - 748 km, sākas Viduskrievijas augstienē
Oskola upe Krievijas Kurskas un Belgorodas apgabalā, lejtece Ukrainā (kur saucas - Oskila), Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 472 km, sākas Viduskrievijas augstienē
Ižma upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Ustas kreisā krasta pieteka
Čornaja upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Ustas labā krasta pieteka
Vaja upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Ustas labā krasta pieteka
Ginima upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Učuras kreisā krasta pieteka
Vorja upe Krievijas Smoļenskas apgabalā (lejtecē robežupe ar Kalugas apgabalu), Ugras kreisā krasta pieteka
Soža upe Krievijas Smoļenskas apgabalā un Baltkrievijas Mogiļovas un Gomeļas apgabalā, lejtecē \~15 km garā posmā arī Baltkrievijas un Ukrainas robežupe, Dņepras kreisā krasta pieteka, garums - 648 km, sākas Smoļenskas augstienē
Taza upe Krievijas Tjumeņas apgabala un Rietumsibīrijas līdzenuma ziemeļos, garums - 1401 km, sākas Sibīrijas Uvālos, ietek Karas jūras Obas līcī, veidojot grīvlīci
Plava upe Krievijas Tulas apgabalā, Upas kreisā krasta pieteka
Šata upe Krievijas Tulas apgabalā, Upas labā krasta pieteka
Uperta upe Krievijas Tulas apgabalā, Upas labā krasta pieteka
Ļuga upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
Kiļmeza upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, garums - 270 km, sākas Augškamas augstienes atzaros
Umjaka upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
Uta upe Krievijas Udmurtijas Republikā, Kiļmezas labā krasta pieteka
Usa upe Krievijas Uļjanovskas un Samaras apgabalā, Volgas labā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē
Lundonga upe Krievijas Vologdas apgabalā, Unžas kreisā satekupe
Juza upe Krievijas Vologdas apgabalā, Unžas labā krasta pieteka
Kunoža upe Krievijas Vologdas apgabalā, Unžas labā krasta pieteka
Kema upe Krievijas Vologdas apgabalā, Unžas labā satekupe, garums - 105 km
Kokšenga upe Krievijas Vologdas un Arhangeļskas apgabalā, Ustjas kreisā krasta pieteka
Tograsaja upe Ķīnā, , Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona austrumu daļā, lejtece Cjinhai provincē, kur ietek Gaskela ezerā
Beidzjana upe Ķīnā, Guandunas provincē, izveidojas satekot Ušui un Džeņšui, ietek Dienvidķīnas jūrā
Dzjalindzjana Upē Ķīnā, Jandzi kreisā krasta pieteka, garums - 119 km, sākas Cjiņlina dienvidu nogāzē
Karakaša upe Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos, izceļas kalnos pie Pakistānas robežas, izsīkst Taklamakana tuksnesī
Jurunkaša upe Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos, sākas pie Tibetas autonomā reģiona robežas, izsīkst Taklamanaka tuksnesī
Čerčena upe Ķīnas rietumu daļā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, garums \~725 km, sākas Arkataga grēdā, lejtecē izsīkst, palu laikā (jūlijā-augustā) aizplūst līdz purviem Lopnūra (Lobnora) ezera dienvidrietumos
Urunga upe Ķīnas ziemeļrietumu daļā, garums - \~750 km, veidojas Mongolijas Altajā satekot Bulgangolai un Čingilai, grīva nepastāvīga, vasaras uzplūdienos ietek gan Baganura, gan Uļungura ezerā
Bena upe Laosā, Udomsai provincē, Mekongas kreisā krasta pieteka
Rītupe upe Latvijā (Ludzas un Rēzeknes novadā) un Krievijā (Ostrovas un Pitalovas rajonā), Veļikajas kreisā krasta pieteka, garums - 176 km (Latvijā 56 km), kritums Latvijā - 49 m, iztek no Meirānu ezera; Ūdrāja; Krievijā Utroja
Jūra upe Lielbritānijā (_Ure_), Anglijas ziemeļu daļā, Ūzas labā satekupe
Šventoja upe Lietuvā, izteka atrodas pie Dūkštas pilsētas Utenas apriņķa Ignalinas rajonā; ietek Nēres upē pie Jonavas
Virinta upe Lietuvā, Utenas apriņķī, Šventojas kreisā krasta pieteka
Žeimena upe Lietuvā, Utenas un Viļņas apriņķī, Nēres labā krasta pieteka
Siesarte upe Lietuvā, Utenas un Viļņas apriņķī, Šventojas kreisā krasta pieteka
Abida upe Marokā, Umm Rbijas kreisā krasta pieteka
Tesauta upe Marokā, Umm Rbijas kreisā krasta pieteka
Grihalva upe Meksikā ("Rio Grijalva"), Čjapasas un Tabasko pavalstī, garums - 766 km, ietek Kampečes līcī Meksikas līča dienvidos, kopā ar Usumasintu veido deltu
Lakantuna upe Meksikas Čjapasas pavalstī, Usumasintas kreisā krasta pieteka
Ūdens dievs upē mītošs divdabīgs gars, kas minēts galvenokārt sakarā ar ziedošanu, kas tikusi veikta pielabināšanās un briesmu novēršanas labad; Upes dievs
Araguita upe Mongolijā (_Ar Agujt_), Uvurhangaja aimakā, izceļas Hangaja kalnienes dienvidaustrumos, izsīkst tuksnesī nesasniedzot Ezeru ieleju
Vosu upe Norvēģijā, Hordalannes filkē, izteka Sognas un Fjūranes filkē, ietek Ziemeļjūrā pret Ustereini sakas ziemeļu galu
Altopurusa upe Peru (_Alto Purús, Rio_), Ukajali reģiona dienvidaustrumos un Brazīlijas Akri štatā, Purusas kreisā satekaupe
Kuranha upe Peru (_Curanja, Rio_), Ukajali reģiona dienvidaustrumos, Altopurusas kreisā krasta pieteka
Maranjona upe Peru, Amazones kreisā satekupe, garums - 1600 km, sākas Peru Andos, Rietumkordiljeras austrumu nogāzē 4840 m vjl., satekot ar Ukajali veido Amazoni
Sana upe Polijā ("San"), augštecē Polijas un Ukrainas robežupe, garums - 444 km, izteka Austrumkarpatos 843 m vjl. (pie Užokas pārejas), lejtece - Sandomežas ieplakā
Rata upe Polijā un Ukrainā, Bugas kreisā krasta pieteka
Krasna upe Rumānijā ("Crasna"), Selažas un Satumares žudecā, lejtece Ungārijā, kur saucas - Kražna, Tisas kreisā krasta pieteka
Someša upe Rumānijā ("Somesul" un Ungārijā, kur saucas - Samoša "Szamos"), Tisas kreisā krasta pieteka, garums - 418 km, izveidojas, satekot Somešulmarei un Somešulmikai
Mureša upe Rumānijā un Ungārijā (rum. val. "Mures", ung. val. "Maros"), Tisas kreisā krasta pieteka, garums - 883 km, izteka Austrumkarpatos, ieteka iepretī Segedai; Maroša
Kereša upe Rumānijā un Ungārijā, Tisas kreisā krasta pieteka, veidojas no 3 satekupēm, kas sākas Apusenos, garums - 580 km
Barkeu upe Rumānijā, Selažas un Bihoras žudecā, turpinās Ungārijā (Bereko), Kerešas kreisā krasta pieteka
Unģenurga upe Salacgrīvas pagastā un vidusposma neliela daļa arī Viļķenes pagastā, ietek Rīgas jūras līcī, garums - 9 km, kritums - 41 m; Undiņa; Ungene; Unģene
Piķurga upe Salaspils pagastā un Ropažu novada Stopiņu pagastā, kā arī Rīgas pilsētas austrumu malā, ietek Juglas ezera dienvidu galā pie Brekšiem, garums - 17 km; Piķupe; Ulbroka; Smerdele; lejtecē Brekšupīte
Bodroga upe Slovākijā un Ungārijā ("Bodrog"), Tisas labā krasta pieteka, garums - 121 km
Slana upe Slovākijā, Šajo kreisā satekupe, garums - 111 km, sākas Slovākijas Rūdu kalnu austrumu daļā, uz Ungārijas robežas sateka ar Rimavu
Rimava upe Slovākijā, Šajo labā satekupe, garums - \~90 km, sākas Slovākijas Rūdu kalnu vidusdaļā, uz Ungārijas robežas satek ar Slanu
Bodva upe Slovākijas dienvidos un Ungārijas ziemeļu daļā, Šajo kreisā krasta pieteka
Zarafšona upe Tadžikistānā un Uzbekistānā, garums - 877 km, sākas no šļūdoņa Koksas grēdā, pie Samarkandas sadalās 2 atzaros un izveido salu, izsīkst tuksnesī nesasniegusi Amudarju (~25 km)
Vidusupe upe Talsu novadā, ietek Spāres ezerā, garums - 24 km, kritums - 62 m, sākas sazarotā grāvju sistēmā pie Stendes; Vidsupe; Uzvaras upe; augštecē Aizpure, Aizpurve; vidustecē Cēlējupe, Jakša, Jakšupīte, Līčupe, Mauriņupe, Ūzs
Kāņupe upe Talsu un Kuldīgas novadā, garums - 8 km, iztek no Mordangas ezera, ietek Usmas ezerā pie Āpciema; Kānupe; Kaņupe; Mordanga; Mordangas upe; Ņivaids; lejtecē - Āpe, Āpupe, Āpšupe, Apupe
Baņģeva upe Ugāles līdzenumā, Ventspils novadā, garums - 20 km, ietek Usmas ezera rietumu krasta līcī - Pilsgaldangā
Asva upe Ugandā (_Aswa_), Alberta Nīlas labā krasta pieteka, kas kopā izveido Balto Nīlu
Ajdara upe Ukrainā (_Aidar_), Luhanskas apgabalā, Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, augštece un izteka Krievijas Belgorodas apgabalā, kur tās nosaukums ir _Aidara_
Oržica upe Ukrainā ("Orzhytsia"), Sulas labā krasta pieteka Poltavas apgabalā, izteka – Kijivas apgabala austrumos
Psela upe Ukrainā ("Psel"), Dņepras kreisā krasta pieteka, izteka Krievijā, Belgorodas un Kurskas apgabalā, kur saucas - Psjola, kopējais garums - 717 km
Goriņa upe Ukrainā (Horiņa) un Baltkrievijā (Hariņa)
Horiņa upe Ukrainā un Baltkrievijā (kur saucas - Hariņa), garums - 659 km, sākas Kremeņecas augstienē
Stira upe Ukrainā un Baltkrievijā, Pripetes labā krasta pieteka, garums - 494 km, sākas Podolijas augstienē
Miusa upe Ukrainā un Krievijas Rostovas apgabalā, garums - 258 km, sākas Doņecas skrausta dienvidu nogāzē, ietek Azovas jūras Miusas limānā
Krinka upe Ukrainā un Krievijas Rostovas apgabalā, Miusas labā krasta pieteka
Latorica upe Ukrainā un Slovākijā, Bodrogas kreisā satekupe, garums - 182 km
Buga upe Ukrainā, Baltkrievijā un Polijā (poļu val. "Bug"), Vislas labā krasta pieteka, garums - 772 km, izteka Podolijas augstienā (Ukrainā)
Tjasmina upe Ukrainā, Čerkasu apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, ietek Kremenčukas ūdenskrātuvē
Viļšanka upe Ukrainā, Čerkasu apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, ietek Kremenčukas ūdenskrātuvē
Udaja upe Ukrainā, Černihivas un Poltavas apgabalā, Sulas labā krasta pieteka
Ostera upe Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, Desnas kreisā krasta pieteka
Snova upe Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, Desnas labā krasta pieteka, izteka un augštece Krievijā, Brjanskas apgabalā
Bazavluka upe Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, ietek Kahovkas ūdenskrātuvē
Siverskijdoneca upe Ukrainā, Donas labā krasta pieteka, augštecē un lejtecē (Krievijā) saucas Doņeca, kopējais garums - 1053 km
Bika upe Ukrainā, Doneckas un Dņepropetrovskas apgabalā, Dņepras pietekas Samaras kreisā krasta pieteka
Dienvidbuga upe Ukrainā, garums 806 km, sākas Podolijas augstienē, caur Dņepras limānu ietek Melnajā jūrā
Sluča upe Ukrainā, Hmeļnickas, Žitomiras un Rivnes apgabalā, Horiņas labā krasta pieteka, garums - 460 km, sākas Podolijas augstienē, tek pa Poļesji
Zolota Lipa upe Ukrainā, iun Ternopiļas apgabalā, Dņestras kreisā krasta pieteka
Sivca upe Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, Dņestras labā krasta pieteka
Čeremoša upe Ukrainā, Ivanofrankivskas un Čerņivcu apgabalā, Prutas labā krasta pieteka
Pruta upe Ukrainā, kā arī Moldovas un Rumānijas robežupe, Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 953 km, sākas Austrumkarpatos (Ukrainā), Goverlas masīva apkaimē
Supija upe Ukrainā, Kijivas un Čerkasu apgabalā, Dņepras kreisā krasta pieteka, ietek Kremenčukas ūdenskrātuvē
Inhula upe Ukrainā, Kirovohradas un Nikolajevas apgabalā, garums - 354 km, sākas Piedņestras augstienē, lejtecē sazarojas un ietek Dienvidbugā
Inhuleca upe Ukrainā, Kirovohradas, Dņepropetrovskas, Nikolajevas un Hersonas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, garums - 549 km, sākas Piedņestras augstienē
Strija upe Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Dņestras labā krasta pieteka, garums - 230 km, sākas Austrumkarpatu ziemeļu nogāzē
Stripa upe Ukrainā, Ļvivas un Ternopiļas apgabalā, Dņestras kreisā krasta pieteka
Ikva upe Ukrainā, Ļvivas, Ternopiļas un Rivnes apgabalā, Stiras labā krasta pieteka
Tiļihula upe Ukrainā, Odesas apgabala ziemeļaustrumos, ietek Melnajā jūrā, veido limānu \~60 km garumā
Kodima upe Ukrainā, Odesas un Nikolajevas apgabalā, Dienvidbugas labā krasta pieteka
Stviha upe Ukrainā, Rivnes apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka (lejtece Baltkrievijā, kur saucas - Scviha)
Balakļeika upe Ukrainā, Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka Harkivas apgabalā
Tisa upe Ukrainā, Slovākijā, Ungārijā, Serbijā (ukraiņu, slovāku un serbu val. "Tisa", ungāru val. "Tisza"), Donavas lielākā pieteka, garums - 966 km, sākas Austrumkarpatos \~2000 m vjl., satekot Bila Tisai un Čorna Tisai
Sula upe Ukrainā, Sumu un Poltavas apgabalā, ietek Kremenčukas ūdenskrātuvē, grīvā plašs līcis
Pena upe Ukrainā, Sumu un Poltavas apgabalā, Pselas kreisā krasta pieteka
Gruņa upe Ukrainā, Sumu un Poltavas apgabalā, Pselas labā krasta pieteka
Horola upe Ukrainā, Sumu un Poltavas apgabalā, Pselas labā krasta pieteka
Sereta upe Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, Dņestras kreisā krasta pieteka
Zbruča upe Ukrainā, Ternopiļas un Hmeļnickas apgabala robežupe, Dņestras kreisā krasta pieteka
Soba upe Ukrainā, Vinnicas apgabalā, Dienvidbugas kreisā krasta pieteka
Gnilopjata upe Ukrainā, Vinnicas un Žitomiras apgabalā, Teterivas labā krasta pieteka
Hujva upe Ukrainā, Vinnicas un Žitomiras apgabalā, Teterivas labā krasta pieteka
Rosa upe Ukrainā, Vinnicas, Kijivas un Čerkasu apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, garums – 346 km, sākas Piedņepras augstienē, ietek Kremenčugas ūdenskrātuvē
Rostovica upe Ukrainā, Vinnicas, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Rosas kreisā krasta pieteka
Luha upe Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Bugas labā krasta pieteka
Turija upe Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka
Stohida upe Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka, garums - 188 km
Lva upe Ukrainā, Volīnijas apgabalā, un Baltkrievijā (kur saucas - Ļva), Pripetes labā krasta pieteka
Vovča upe Ukrainā, Zaporožjes un Dņepropetrovskas apgabalā, Samaras kreisā krasta pieteka, garums - 323 km, sākas Doņecas skrausta rietumu nogāzē
Uborta upe Ukrainā, Žitomiras apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka (lejtece Baltkrievijā, kur saucas - Ubarca), kopējais garums - 256 km
Irša upe Ukrainā, Žitomiras apgabalā, Teterivas kreisā krasta pieteka
Irpiņa upe Ukrainā, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka
Teteriva upe Ukrainā, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, garums – 365 km, sākas Podolijas augstienē, tek pa Volīnijas Poļesji, ietek Kijivas ūdenskrātuvē
Uža upe Ukrainā, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka, garums – 256 km
Zdviža upe Ukrainā, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Teterivas labā krasta pieteka
Mokri Jali upe Ukrainas Doņeckas apgabalā, Vovčas kreisā krasta pieteka
Oskila upe Ukrainas Harkivas apgabalā (augšteces Krievijā, kur saucas - Oskola), Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 472 km, sākas Viduskrievijas augstienē, lejtecē Červonijoskilas ūdenskrātuve, HES
Kolomaka upe Ukrainas Harkivas un Poltavas apgabalā, Vorsklas kreisā krasta pieteka
Merlo upe Ukrainas iun Poltavas apgabalā, Vorsklas kreisā krasta pieteka
Sejma upe Ukrainas Sumu un Čerņigovas apgabalā, Desnas kreisā krasta pieteka, garums - 748 km, augštece Krievijā, kur saucas - Seima
Hajčura upe Ukrainas Zaporožjes un Dņepropetrovskas apgabalā, Vovčas kreisā krasta pieteka
Alkaļija upe un sausgultne Ukrainā (_Alkaliia_), Odesas apgabala dienvidu daļā, lietus periodā ietek Aļibeja ezerā pie Melnās jūras
Kražna upe Ungārijā ("Krazsna"), Sabolča-Satmāra-Berega meģē, Tisas kreisā krasta pieteka, augštece Rumānijā, kur saucas - Krasna
Samoša upe Ungārijā ("Szamos"), Tisas kreisā krasta pieteka, augštece Rumānijā, kur saucās Someša ("Somesul"), kopējais garums - 418 km, izveidojas, satekot Somešulmarei un Somešulmikai
Zaģva upe Ungārijā ("Zagyva"), Nogradas, Hevešas un Jāsas-Naģkunas-Solonkas meģē, Tisas labā krasta pieteka, garums - 180 km
Zala upe Ungārijā ("Zala"), Vašas un Zalas meģē, ietek Mazajā Balatonā
Egera upe Ungārijā, Hevešas meģē, Tisas labā krasta pieteka
Ģeņģeša upe Ungārijā, Rābas kreisā krasta pieteka
Marcala upe Ungārijā, Rābas labā krasta pieteka
Šajo upe Ungārijas ziemeļaustrumos, Tisas labā krasta pieteka, garums - 111 km, satekupes Slana un Rimava
Hernāda upe Ungārijas ziemeļu daļā, Šajo kreisā krasta pieteka, garums - 186 km
Surhondarja upe Uzbekistānā, Amudarjas labā krasta pieteka, garums - 196 km (kopā ar Karatagu - 306 km), veidojas Hisaras grēdas dienvidu nogāzē, satekot Tupalangdarjai un Karatagai
Kaškadarja upe Uzbekistānā, garums - 378 km, sākas Zeravšanas un Hisaras grēdas atzaros, augštecē dziļas aizas un kanjoni, vidustece plašā ielejā, izsīkst Karši stepē
Guzardarja upe Uzbekistānā, Kaškadarjas kreisā krasta pieteka
Jakabagdarja upe Uzbekistānā, Kaškadarjas kreisā krasta pieteka
Kačigdžara upe Uzbekistānā, Kaškadarjas labā krasta pieteka
Čirčika upe Uzbekistānā, Sirdarjas labā krasta pieteka, veidojas satekot Piskomai un Čatkalai, garums 173 km (kopā ar Čatkalu - 413 km), sniegūdeņu pieplūde, izmanto enerģētikā un apūdeņošanai
Piskoma upe Uzbekistānā, Sirdarjas labā krasta pietekas Čirčikas labā satekupe, garums - \~150 km
Unštrute upe Vācijā ("Unstrut"), Zāles kreisā krasta pieteka, garums - 188 km
Apure upe Venecuēlā (_Apure, Rio_), Orinoko kreisā krasta pieteka, garums - 1580 km, veidojas satekot Uribantei un Sararei, kas sākas Andos
Kāžupe upe Ventspils novada Ugāles un Zlēku pagastā, garums - 11 km, ietek Kāžezerā, dažkārt tā dēvē arī Dzirnavupes posmu no Kāžezera līdz Zlēku dzirnavezeram, bet citkārt tā tiek uzskatīta par Dzirnavupes augšteci
Engure upe Ventspils novadā, Irbes baseinā, garums - 19 km, kritums - 8 m, iztek no Usmas ezera, ietek Puzes ezerā
Amudarja upe Vidusāzijā (Tadžikistānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā, robežupe ar Afganistānu), garums - 1415 km, sākas satekot Pandžai un Vahšai Pamira kalnu rajonā, ietek Arāla jūrā
Sirdarja upe Vidusāzijā (Uzbekistānā, Tadžikistānā un Kazahstānā), garums - 2212 km, veidojas Ferganas ielejas ziemeļaustrumu daļā satekot Narinai un Karadarjai, ietek Arāla jūrā
Kubaņa upe Ziemeļkaukāzā, Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā, Stavropoles un Krasnodaras novadā, garums - 870 km, satekupes Ullukama un Učkulana sākas no Elbrusa masīva šļūdoņiem, gandrīz 3000 m vjl., ietek Azovas jūrā (agrāk ietecēja Melnajā jūrā, bet XX gs. sākumā mainīja gultni)
Umzinvani upe Zimbabvē ("Umzingwani"), Limpopo kreisā krasta pieteka
Šelleftelvena upe Zviedrijas ziemeļos, Norbotenas lēnē, garums - 410 km, iztek no Ikesjaura ezera Skandināvijas kalnos, tek pa Norlandes plakankalni caur Hūrnavana, Udjaures, Stūrāvana ezeru, ietek Botnijas līcī
tece Upe, kanāls u. tml.
caurtece Upe, kanāls, grāvis, kas savieno ūdenskrātuves
tranzītupe Upe, kas atrodas divu vai vairāku valstu teritorijās un ko (parasti) izmanto tranzītam
pieteka Upe, kas ietek citā (parasti lielākā) upē vai ezerā
satekupe Upe, kas satekot ar otru upi veido galveno upi
robežupe Upe, kas tek gar (kādas teritorijas, parasti valsts) robežu vai sadala to divās paralēlās joslās
caurupe Upe, kas zināmās dzelzi saturošās vietās nekad neaizsalst
ostupe Upe, kuras grīvā iekārtota osta
dzirnupe Upe, kuras ūdeni izmanto dzirnavu darbināšanai
rio Upe, straume, arī upei līdzīgs jūras līcis, parasti vietvārdos
riu Upe, straume, arī upei līdzīgs jūras līcis, parasti vietvārdos
rāvupīte Upe, strauts ar necaurspīdīgu, dzelzi saturošu ūdeni
koptekupe Upe, tās posms, kas izveidojies divām (vai vairākām) upēm satekot kopā un izveidojot kopēju gultni tālākam tecējumam (piemēram, Daugavas pieteka Berezovka)
Reža Upele, Sesavas pieteka
buburene Upene
upine Upene (augs)
upine Upene (oga)
žusteri Upenes
žustiķi Upenes
žustrenes Upenes
upinājs Upeņu krūma lapas
upinājs Upeņu krūms
upenājs Upeņu krūms, arī upeņu krūmu audze
auda Upes atvars
dumbēris Upes atvars
dumbieris Upes atvars
sānupe Upes atzarojums
pietaka Upes atzarojums, neliela pieteka
sāņupe Upes atzars
atteka Upes daļa, kas, upei virzienu mainot, palikusi sānis no galvenās straumes un parasti nav vairs ar to saistīta; vecupe
strauma Upes daļa, kur ir visātrākā ūdensplūsma
glīze Upes dūņas
līčenieki Upes dzelmes apdzīvotāji
straumene Upes dzīle
anksāris Upes dziļums
plētne Upes grīva
upsmute Upes grīva
krāts Upes gultne
nogultne Upes gultne (veca)
atteka Upes gultnes daļa, ko no pamatgultnes atdala sala
iedzelme Upes gultnes dziļākā daļa, kas atrodas starp šķēršļiem un kas veidojas vietās, kur palu laikā palielinās straumes ātrums un tiek intensīvi izskalota gultne
meandrēšana Upes gultnes līkumošanās
maiandrs Upes gultnes līkums jeb serpentīne, ko upe met, tekot pa līdzenumu
ūdenskritums Upes gultnes vieta, kur krasi mainās gultnes augstums un kur krīt upes ūdens; upes ūdens, kas krīt šādā vietā
upesleja Upes ieleja
pamatkrasts Upes ielejas vai senlejas malas nogāze
jūrgals Upes ieteka jūrā
lejasdaļa Upes ietekai tuvākā (salas) daļa
mute Upes izteka; sākums
purašķis Upes kosa ("Equisetum fluviatile")
trauslis Upes kosa ("Equisetum fluviatile")
traušlis Upes kosa ("Equisetum fluviatile")
trusēlis Upes kosa ("Equisetum fluviatile")
truši Upes kosa ("Equisetum fluviatile")
trusis Upes kosa ("Equisetum fluviatile")
truslis Upes kosa ("Equisetum fluviatile")
ūdensskostas Upes kosa ("Equisetum fluviatile")
zirgašķi Upes kosa ("Equisetum fluviatile")
gruzis Upes kosa ("Equisetum limosum")
kalts Upes krasta daļa, kas ieliecas upē
uplīcis Upes krasta izliekums, līkums
berma Upes krasta nogāze
būna Upes krastā straumes šķērsvirzienā izveidota hidrotehniska būve (dambis), kas, samazinot caurplūdes šķērsgriezumu, palielina straumes ātrumu un novērš gultnes piesērēšanu un krastu izskalošanu
piegrīve Upes lejas gals
nīcgals Upes lejgals; nīca
nīca Upes lejgals; zema vieta
nīcgalieši Upes lejteces apkārtnes iedzīvotāji
aizgrieznis Upes līcis
lanka Upes līcis
upeslīcis Upes līcis
joms Upes līkums
upvija Upes līkums
upmala Upes mala; upes tuvākā apkārtne
upmale Upes mala; upes tuvākā apkārtne
Baechhof Upes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā
Baechhof Upes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā
Baechhof Upes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā
Baechhof Upes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Sātiņu pagastā
Baechhof Upes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā
Baechhof Upes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zebrenes pagastā
zutiņš Upes nēģis ("Lampetra fluviatilis", senāk "Petromyzon fluviatilis")
grīvi Upes piegultnes vaļņi palienē
pieupe Upes piekraste, tuvākā apkārtne
grīva Upes posms pie ietekas jūrā, ezerā, ūdenskrātuvē vai citā upē; vieta upes lejtecē, kur ūdens izsīkst, nesasniedzot ieteku
aizupnieki Upes pretējā krasta apdzīvotāji
uzbojs Upes sausgultne Vidusāzijas tuksnešos, kas saglabājusies kā relikta reljefa forma
alate Upēs un dažos ezeros sastopama zivs, 20-50 cm garumā, ķermenis slaids, irbuļveidīgs, astes spura stipri šķelta, muguras spura tumšiem plankumiem
krūklis Upes vai grāvja grīva, kur mēdz augt gara zāle
uzlūšana Upes vai ūdenstilpes ledus segas sairšana, kas notiek siltuma vai mehānisko spēku iedarbībā, intensīvi pieplūstot ūdenim
platžaunis Upes zivs
akvadroms Upes, ezera vai jūras iecirknis, kur apkalpes mācās vadīt tankus uz ūdens un zem ūdens
Uppegriwe Upesgrīva
margaritiferidae Upespērļgliemeņu dzimta
margaritifera Upespērļgliemeņu dzimtas ģints
upesveidīgs Upesveida
astacus Upesvēži - upesvēžu dzimtas ģints
astacidae Upesvēžu dzimta
odzīte Upīte
zviedrupīte Upīte ar smilšainu vai oļainu pamatu
skaidrupīte Upīte ar tīru, caurspīdīgu ūdeni
ziedupīte Upīte ar ziediem bagātā ielejā
Korneta Upīte starp Ievas un Dzērves ezeriem Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
Zasipka Upīte starp Krivoje un Varnaviču ezeru Krāslavas novada Kaplavas pagastā
ķursis Upīte, strautiņš
pļavupe Upīte, strauts (arī grāvis, urga) pļavā
pļavupīte Upīte, strauts vai grāvis pļavā
platanistidae Upjdelfīni
gomphidae Upjspāru dzimta
gomphus Upjspāru dzimtas ģints
barkass Upju baržu paveids - neliels kuģis pasažieru un nelielas kravas pārvadāšanai, kā arī nelielu kuģu vai laivu vilkšanai
upenieki Upju krastos un to tuvumā dzīvojošie ļaudis, kas nodarbojas ar zvejniecību un izmanto ūdensceļus
serpentines Upju līkumi, kas cēlušies ar sānu eroziju
pērļgliemene Upju pērļgliemene - ziemeļu upespērlene ("Margaritifera margaritifera")
ripāle Upju piekrastes daļa ar ierobežotu ūdens tecējumu
saka Upju satekas vieta
ambarkadēra Upju transportā īpaši celtas piestātnes vai nostiprinātas liellaivas pasažieru izkāpšanai un iekāpšanai, kā arī kravas operācijām
hidroenergoresursi Upju un ūdenstilpju ūdens krituma enerģijas krājumi
fjumāras Upju uzplūdums un plūdi, kas veidojas saistībā ar Vidusjūras tipa klimata īpatnībām, mežainumu un reljefa saposmojumu
žāklis Upju, ceļu satekas vieta
upmāle Upmala
upmālis Upmala
upenieši Upmalas iedzīvotāji
Uorneiši Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ārnīši" nosaukums latgaliski
Braciškas Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bratiški" nosaukuma variants
Braciški Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bratiški" nosaukuma variants
Braciškys Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bratiški" nosaukuma variants latgaliski
brodūzieši Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Brodūži" iedzīvotāji
Brodeuži Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Broduži" nosaukuma variants
Brodiuži Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Broduži" nosaukuma variants
Brodyuži Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Broduži" nosaukuma variants latgaliski
Brakovski Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Brokovski" nosaukuma variants
Brokauski Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Brokovski" nosaukuma variants latgaliski
kalvieši Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Kalvji" iedzīvotāji
kaļvieši Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Kalvji" iedzīvotāji
Krīvuore Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Krīvore" nosaukuma variants latgaliski
Siurinova Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ksaverinova" nosaukuma variants
Syurinova Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ksaverinova" nosaukuma variants latgaliski
Lielie Kūrsīši Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Lielkursīši" nosaukuma variants
Lelī Kūrsīši Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Lielkursīši" nosaukums latgaliski
mačānieši Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Mačāni" iedzīvotāji
Margitava Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Marģitava" nosaukuma variants
Margitova Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Marģitava" nosaukuma variants
Mozī Kūrsīši Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Kūrsīši" nosaukums latgaliski
Malnzeme Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Melnā Zeme" nosaukuma variants
Malnuo Zeme Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Melnā Zeme" nosaukuma variants
Ruseņi Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Rusiņi" nosaukuma variants
Ruseni Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Rusiņi" nosaukuma variants latgaliski
Spūlis Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Spūles" nosaukuma variants latgaliski
šķilterieši Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Šķilteri" iedzīvotāji
Šķilteri Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Šķiļteri" nosaukuma variants
Škiļteri Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Šķiļteri" nosaukuma variants latgaliski
Timinava Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Timenova" nosaukuma variants
Tymynava Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Timenova" nosaukuma variants latgaliski
Tymynova Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Timenova" nosaukuma variants latgaliski
Upinīki Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" nosaukuma variants
upesčeirānieši Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Upesčeirāni" iedzīvotāji
Vecvārkava Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Upmala" bijušais nosaukums
upmalieši Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Upmala" iedzīvotāji
Vonogi Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" nosaukuma variants
Vārkava II Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" bijušā nosaukuma variants padomju laikā
Vārkavas muiža Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" bijušais nosaukums
Vorkovas muiža Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" bijušais nosaukums
Otrā Vārkava Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" bijušais nosaukums padomju laikā
Vecvārkava Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" bijušais nosaukums padomju laikā
Vorkova Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" nosaukuma variants
Vuorkova Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" nosaukums latgaliski
Vylkopa Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vilkopa" nosaukums latgaliski
Zabludnīki Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Zablūdnīki" nosaukuma variants
Zūsini Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Zosini" nosaukuma variants
Zūsyni Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Zosini" nosaukums latgaliski
upmalietis Upmalieši (1-6)
upmalieši Upmalietis (1)
upietis Upmalnieks
Upenieku ūdenskrātuve Upmaļu dīķis Vilces pagastā
Vilces ūdenskrātuve Upmaļu dīķis Vilces pagastā
Upola Upolu - otrā lielākā no Samoa salām
Vilkupurva upe Upsta labā krasta pieteka Indrānu pagastā
Entreriosa Upstarpa - dabas apgabals Laplatas zemienē, Argentīnā
Mezopotāmija Upstarpa, dabas apgabals Laplatas zemienē, Argentīnā
Upsta Upsts, Kujas pieteka
Upste Upsts, Kujas pieteka
ziedošana Upurēšana - reliģisks rituāls ar mērķi iežēlināt pārdabiskas būtnes, izlūgties to labvēlību, vai pateikties tām
rijkūlis Upurēšanai paredzēts gailis, ko kāva un ēda apkūlībās
altāris Upurēšanas vieta (parasti paaugstinājuma veidā); ziedoklis
ziedoklis Upurēšanas vieta (parasti paaugstinājuma veidā): altāris (1)
noupurēt Upurēt un pabeigt upurēt
ziedotājs Upurētājs, ziedojuma devējs
upars Upuris (1)
upurs Upuris (1)
Upurkalns Upursalas pilskalns Aglonas pagastā, Cirīša ezera Upursalā
Jaika Urālas upes (Krievijā un Kazahstānā) nosaukums līdz 1775. g.
Hypericum uralum Urālu asinszāle
Ziemeļurāli Urālu daļa no Ščugoras upes (ziemeļos) līdz Osļanskas kalnam (dienvidos), Krievijā, centrālajā daļā augstums - 800-1000 m, augstākā virsotne - Telposizs (1617 m), austrumu un rietumu daļā priekškalnu grēdas beidzas ar stāvu krauju
Polārie Urāli Urālu daļa starp Hulgas augšteci un Konstantinovkameņa kalnu, Krievijā uz Komi Republikas un Tjumeņas apgabala robežas, garums - 380 km, platums - 40-100 km, augstums - līdz 1472 m (Pajers)
Piepolārie Urāli Urālu daļa starp Hulgu (Obas bas.) un Ščugoru (Pečoras bas.), Krievijā, garums - 230 km, platums - līdz 150 km, augstums - līdz 1895 m
Dienvidurāli Urālu dienvidu daļa no Ufas augšteces ziemeļos līdz Urālas vidustecei dienvidos, Krievijas Čeļabinskas un Orenburgas apgabalā, kā arī Baškortostānas Republikā, garums - \~500 km, augstums - līdz 1640 m (Jamantavs), ietilpst vairākas paralēlas grēdas, ko šķir dziļas starpkalnu ieplakas
Mugalžara kalni Urālu kalnu dienvidu atzari Kazahstānas rietumu daļā, garums - 200 km, platums - līdz 30 km, lielākais augstums - 657 m
urālieši Urālu kalnu un apkārtnes iedzīvotāji Krievijā
Glycirrhyza uralensis Urālu lakrica
Vidusurāli Urālu zemākā daļa no Osļankas kalna (ziemeļos) līdz Ufas upei (dienvidos), Krievijā, garums - \~400 km, augstums - līdz 993 m, vairākas paralēlas grēdas, stipri denudētas
Ariels Urāna pavadonis ("Ariel"), vidējais attālums no planētas - 190900 km, diametrs - \~1330 km, masa - 0,03 Mēness masas
Belinda Urāna pavadonis ("Belinda"), vidējais attālums no planētas – 75300 km, izmēri – 80 km
Bjanka Urāna pavadonis ("Bianca"), vidējais attālums no planētas - 59200 km, izmēri - 51 km
Kalibans Urāna pavadonis ("Caliban"), vidējais attālums no planētas - 7231000 km, izmēri - 72 km
Kordēlija Urāna pavadonis ("Cordelia"), vidējais attālums no planētas - 49800 km, izmēri - 40 km
Kresīda Urāna pavadonis ("Cressida"), vidējais attālums no planētas - 61800 km, izmēri - 80 km
Kupidons Urāna pavadonis ("Cupid"), vidējais attālums no planētas - 74800 km, izmēri - 10 km
Dezdemona Urāna pavadonis ("Desdemona"), vidējais attālums no planētas - 62700 km, izmēri - 64 km
Ferdinands Urāna pavadonis ("Ferdinand"), vidējais attālums no planētas - 20901000 km, izmēri - 21 km
Francisko Urāna pavadonis ("Francisco"), vidējais attālums no planētas - 4276000 km, izmēri - 22 km
Džuljeta Urāna pavadonis ("Juliet"), vidējais attālums no planētas - 64400 km, izmēri - 93 km
Meba Urāna pavadonis ("Mab"), vidējais attālums no planētas - 97734 km, izmēri - 10 km
Margareta Urāna pavadonis ("Margaret"), vidējais attālums no planētas - 14345000 km, izmēri - 20 km
Miranda Urāna pavadonis ("Miranda"), vidējais attālums no planētas - 129900 km, izmēri - 471 km
Oberons Urāna pavadonis ("Oberon"), vidējais attālums no planētas - 583500 km, izmēri - 1522 km
Ofēlija Urāna pavadonis ("Ophelia"), vidējais attālums no planētas - 53800 km, izmēri - 42 km
Perita Urāna pavadonis ("Perdita"), vidējais attālums no planētas - 76420 km, izmēri - 20 km
Porcija Urāna pavadonis ("Portia"), vidējais attālums no planētas - 13500 km, izmēri - 135 km
Prospers Urāna pavadonis ("Prospero"), vidējais attālums no planētas - 16256000 km, izmēri - 50 km
Paks Urāna pavadonis ("Puck"), vidējais attālums no planētas - 86000 km, izmēri - 162 km
Rozalinda Urāna pavadonis ("Rosalind"), vidējais attālums no planētas - 69900 km, izmēri - 72 km
Seteboss Urāna pavadonis ("Setebos"), vidējais attālums no planētas - 17418000 km, izmēri - 47 km
Sikoroksa Urāna pavadonis ("Sycorax"), vidējais attālums no planētas - 12179000 km, izmēri - 150 km
Stefans Urāna pavadonis ("Stephano"), vidējais attālums no planētas - 8004000 km, izmēri - 32 km
Titānija Urāna pavadonis ("Titania"), vidējais attālums no planētas - 436300 km, izmēri - 1578 km
Trinkuls Urāna pavadonis ("Trinculo"), vidējais attālums no planētas - 8504000 km, izmēri - 18 km
Umbriels Urāna pavadonis ("Umbriel"), vidējais attālums no planētas - 266000 km, izmēri - 1169 km
urānraktuve Urāna raktuve
piķakmens Urāna rūda, kas sastāv galvenokārt no uraninīta; šīs rūdas gabals
uratolīze Urātu ķīmiska šķelšana vai šķīdināšana
urājas Uravas, saucieni "urā"
urjavas Uravas, urravas
urjavāt Uravāt
urjavot Uravot (1), urravot (1)
urbānists Urbānisma pārstāvis
urbānists Urbānistikas speciālists
teredinidae Urbējgliemenes
kuģutārps Urbējgliemeņu dzimtas jūras gliemeņu suga ("Teredo navalis"), 15-20 cm garš, tārpveidīgs ķermenis, ar rudimentārās čaulas palīdzību kokā urbj ejas, bojājot kuģus, zemūdens konstrukcijas u. tml.
teredo Urbējgliemeņu ģints
cossidae Urbēju dzimta
cossus Urbēju dzimtas ģints
zeuzera Urbēju dzimtas ģints
ķirmināt Urbināt
rubināt Urbināt
urbīt Urbināt
vurbināt Urbināt
vurbuļāt Urbināt
tārpināt Urbināt ar pirkstu degunā
kalapīt Urbināt degunu
skrubināt Urbināt, drupināt
urināt Urbināt, rakņāt; ārdīt (sienu)
izurbināt Urbinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.)
izurbināt Urbinot izveidot, radīt (kur caurumu, robu)
izurbināt Urbinot padarīt (ko) caurumainu, robainu
saurbināt Urbinot radīt caurumus; urbinot sabojāt, parasti pilnīgi
ieurbināt Urbinot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu, iedobumu)
caururbis Urbis
drillis Urbis
dursaklis Urbis
grieznis Urbis
grieztuvis Urbis
nebrig Urbis
nebriga Urbis
urbeklis Urbis
vindelis Urbis
vindolis Urbis
vindols Urbis
vinduls Urbis
bormašina Urbis ar motora piedziņu; urbjmašīna
bormašīna Urbis ar motora piedziņu; urbjmašīna
bormašīne Urbis ar motora piedziņu; urbjmašīna
spirālurbis Urbis ar spirālveida griezējdaļu un vadošo daļu
paplašinātājurbis Urbis bez smailes un šķērsasmens, ar vairāk nekā diviem griezējzobiem, ko lieto caurumu diametra palielināšanai
kokurbis Urbis caurumu veidošanai samērā mīkstos materiālos (piemēram, kokmateriālos, zāģmateriālos)
lapatnieks Urbis riteņu rumbu urbšanai
skrūvurbis Urbis, kam sānos ir vītņveida padziļinājums
ledusurbis Urbis, kas paredzēts ledus urbšanai (parasti zemledus makšķerēšanā); ledus urbis
kloķurbis Urbis, kura spalam ir kloķveida izliekums
boris Urbis, parasti metāla, akmens urbšanai
vindulis Urbis, svārpsts
urbjstienis Urbja stienis, kāts
turbourbjmašīna Urbjmašīna ar turbourbi
triecienurbjmašīna Urbjmašīna, kas vienlaikus gan urbj, gan sitas, triecas materiālā un ko izmanto, piemēram, urbšanai betonā, ķieģeļu mūrī
urbjpatrona Urbjmašīnas detaļa, kurā iestiprina urbi ar cilindrisku kātu
izurbties Urbjot (ko), izvirzīt urbi cauri (tam), caur (to)
izurbties Urbjot (ko), izvirzīties cauri (tam), caur (to); urbjoties, arī strauji triecoties, izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
ieurbt Urbjot ieveidot (piemēram, caurumu)
izurbt Urbjot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.)
saurbt Urbjot izveidot (caurumus)
pieurbt Urbjot izveidot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
izvurbt Urbjot izveidot (piemēram, aku)
izurbt Urbjot izveidot (piemēram, caurumu, padziļinājumu (kur))
izurbt Urbjot izveidot caurumu, padziļinājumu (kur); ieurbjoties, arī strauji ietriecoties, padarīt (ko) cauru, caurumainu, robainu
saurbt Urbjot radīt caurumus; urbjot sabojāt, parasti pilnīgi
pieurbties Urbjot vai urbjoties piekļūt (pie kā)
uzurbt Urbjot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko)
ieurbties Urbjoties ievirzīties (kur iekšā) - parasti par urbi
uzurbties Urbjoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu)
turbourbis Urbšanas agregāts ar turbīnas veida dzinēju
urbtuve Urbšanas darbnīca
urbties Urbšanas gaitā tikt virzītam (kur iekšā) - par urbi
deriks Urbšanas tornis
drillēt Urbt
jurbt Urbt
svārpstēt Urbt
svārpstīt Urbt
vurbt Urbt
borēt Urbt (parasti metālu, akmeni)
svīķēt Urbt ar svīķurbi
pārurbt Urbt vēlreiz, no jauna
vurbties Urbties
kavernometrija Urbuma diametra noteikšana
uzspīlējums Urbuma un vārpstas faktisko izmēru negatīva starpība, ja urbuma izmērs pirms savienošanas ir mazāks par vārpstas izmēru
tapa Urbums (tapas iestiprināšanai)
kurcenis Urbums bērzā sulu tecināšanai pavasarī
izlūkurbums Urbums ģeoloģiskajai izlūkošanai
urbšana Urbumu (caurumu un dobumu) izveidošana vienlaidu materiālā un apstrāde ar rotācijas griezējinstrumentu - urbi; griešanas kustība ir urbja rotācija, padeve - urbja un apstrādājamā ķermeņa savstarpējā virzes kustība
izrīvēšana Urbumu gludās un precīzās apstrādes veids - apstrāde ar rīvurbi; panāk gludu urbuma virsmu, precīzus izmērus un centrē urbumu
urdeklis Urda (2)
Lācīte Urdava, Kujas pieteka
Lačupīte Urdava, Kujas pieteka
Lāčupīte Urdava, Kujas pieteka
Ločupīte Urdava, Kujas pieteka
urdināt Urdīt
dučīt Urdīt, rāt^1^
urdoņa Urdītājs
urdzējs Urdītājs
urga Urdītājs
urgoņa Urdītājs
urksis Urdītājs
būksnīties Urdīties, nemierīgi rīkoties
dučīties Urdīties, rāties
saurdīt Urdot padarīt (kādu, tā psihi) rosīgu
uzurdīt Urdot pamudināt, rosināt (kādu); arī panākt, būt par cēloni, ka (jūtas, atmiņas u. tml.) izraisās (psihē), uztrauc
urdu Urdu valoda - ide valodu saimes indoāriešu valodu grupas valoda, Pakistānas valsts valoda, tajā runā arī musulmaņi Indijā, radniecīga hindi, daudzi persiešu un arābu aizguvumi; rakstība - arābu
ulēt Urdzēt
urdēt Urdzēt
urdzuļot Urdzēt
urēt Urdzēt
žurgt Urdzēt
surdzēt Urdzēt, čurkstēt
žurkstēt Urdzēt, žļurkstēt
aizurgt Urdzot aiztecēt, aizplūst
izurgt Urdzot izplūst
uredīnija Uredosporu kopa
Baznīcas kalns Ureles pilskalns Raiskuma pagastā
uraimija Urēmija
pseidourēmija Urēmijai līdzīgi simptomi, kas rodas no nepietiekamas asinsrites galvas smadzenēs, paaugstinoties arteriālajam asinsspiedienam
čurksle Urga
urdze Urga
Caunupīte Urga, Mazās Juglas pieteka
Urgenča Urganča - pilsēta Uzbekistānā
Novourgenča Urganča, pilsēta Uzbekistānā, tās nosaukums līdz 1929. g.
Orgishof Urgas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vilzēnu pagastā
Gurgandža Urgenča - senpilsēta Turkmenistānā
Senā Urgenča Urgenča Turkmenistānā
urgot Urgt
Ureikste Uriekste, Gaujas pieteka
Ušūrupe Uriekste, Gaujas pieteka
Radzupīte Uriekstes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā
Lizuma pilskalns Uriekstes pilskalns Gulbenes novada Lizuma pagastā
išūrija Urīna aizture, nespēja nolaist urīnu apzināti
apstāji Urīna aizturēšana, obstrukcija, mēnešreižu trūkums
apstāvi Urīna aizturēšana, obstrukcija, mēnešreižu trūkums
uroskopija Urīna apskate, lai noteiktu tā īpašības (krāsu, duļķainību); urīna mikroskopēšana
barūrija Urīna atdalīšanās ar augstu īpatnējo svaru
urononkometrija Urīna diennakts daudzuma mērīšana
urhidroze Urīnā esošo vielu (gk. urīnvielas) izvade ar sviedriem
uredēma Urīna infiltrate, urīna izplūdums audos
niktūrija Urīna izdale gk. naktī
hidrodiurēze Urīna izdale lielā daudzumā ar zemu īpatnējo svaru
normostenūrija Urīna izdale, kura īpatnējais svars ir normāls
uropēnija Urīna izdalīšanās niecīgā daudzumā
oligohidrūrija Urīna izdalīšanās, kurā ir liela izšķīdušo vielu koncentrācija
uroplānija Urīna izkļūšana no bojātiem urīnceļiem apkārtējos audos
urosemioloģija Urīna izmeklēšana diagnostikas nolūkā
urekhīze Urīna izplūdums audos
urocēle Urīna izplūdums sēklinieku maisiņā
uroplānija Urīna izplūšana no netipiski novietotas vai mākslīgas atveres
urinācija Urīna izvadīšana no organisma
urohēzija Urīna izvadīšana pa taisno zarnu
mīzalvads Urīna izvadkanāls
ureters Urīna izvadkanāls
urīnizvadorgāns Urīna izvadorgāns
anūrija Urīna neizdalīšanās nieru mazspējas dēļ
urīnnesaturēšana Urīna nesaturēšana jeb urīna noplūšana, cilvēkam nejūtot tieksmi urinēt
urohematoporfirīns Urīna pigments dažos patoloģiskos stāvokļos
urobilinoidīns Urīna pigments, kas dažos patoloģiskos stāvokļos rodas no hematīna; uzbūve līdzīga urobilīnam
kristāluridroze Urīna sāļu izdalīšanās ar sviedriem un kristalizēšanās uz ādas
nierakmeņi Urīna sāļu nogulsnējumi nierēs
urofloumetrija Urīna strūklas rakstura izmeklēšana
urotoksiskums Urīna toksiskās īpašības
pīle Urīna trauks slimniekiem, kam jāievēro gultas režīms
hidropionefroze Urīna un strutu uzkrāšanās nieres bļodiņā
hidroureters Urīna uzkrāšanās nosprostotā urīnvadā
uropoēze Urīna veidošanās
urolīts Urīnakmens
urostealīts Urīnakmens, kurā ir lipīdi
hemolitolīze Urīnceļu akmeņu medikamentoza izšķīdināšana dzerot daudz šķidruma un lietojot spazmolītiskus līdzekļus
lāzerlitotripsija Urīnceļu akmeņu sasmalcināšana, izmantojot fotoakustisko efektu
litotripsija Urīnceļu akmeņu sasmalcināšana, izmantojot mehāniskus līdzekļus, fokusētus impulsus vai citas metodes
ultraskaņlitotripsija Urīnceļu akmeņu sasmalcināšana, izmantojot ultraskaņu
urolitiāze Urīnceļu akmeņu slimība
UTI Urīnceļu infekcija (angļu "urinary tract infection")
urogramma Urīnceļu rentgenogramma, ko iegūst urogrāfiski
urogrāfija Urīnceļu rentgenoloģiska izmeklēšana, izmantojot kontrastvielas
uropātija Urīnceļu slimība
samīzt Urinējot (traukā), piepildīt (to) ar (lielāku daudzumu) urīna
iečurāt Urinējot iepildīt (šķidrumu traukā)
iemīzt Urinējot iepildīt (šķidrumu traukā)
izčurāt Urinējot izvadīt no organisma
apslapināties Urinējot kļūt slapjam (parasti par zīdaini, mazu bērnu)
pieslapināt Urinējot padarīt mitru, slapju, notraipīt (ko)
piečurāt Urinējot piepildīt (ar urīnu); urinējot padarīt slapju
piemīzt Urinējot piepildīt (ar urīnu); urinējot padarīt slapju
samīzināt Urinējot saslapināt
samīzt Urinējot saslapināt
nočurāties Urinējot saslapināties, notraipīties
uzčurāt Urinējot uzvirzīt (urīnu) virsū (uz kā, kam)
mikcija Urinēšana
mīzelis Urinēšana
mīziens Urinēšana
žļārdziens Urinēšana
dizūrija Urinēšanas traucējumi
disūrija Urinēšanas traucējums sakarā ar mehāniskiem vai reflektoriska rakstura kavējumiem
cisāt Urinēt
čurāt Urinēt
čūrāties Urinēt
čūroties Urinēt
mieznāt Urinēt
miezt Urinēt
mīžļāt Urinēt
mīžņāt Urinēt
mīznīt Urinēt
mīzt Urinēt
peņģēt Urinēt
špricēt Urinēt
žeirāt Urinēt
žeirēt Urinēt
žļagt Urinēt
žļūgāt Urinēt
žūrēt Urinēt
mīžāt Urinēt (bērnu valodā)
pižāt Urinēt (bērnu valodā)
uzmīzt Urinēt (kam virsū)
nočurēt Urinēt (par bērniem)
čūrāt Urinēt (par bērnu)
čurēt Urinēt (par bērnu)
slapināt Urinēt (par dzīvniekiem)
slapināt Urinēt (parasti urīna nesaturēšanas gadījumā) - par cilvēkiem
izčurāties Urinēt un beigt urinēt
pačurāt Urinēt un pabeigt urinēt
pamīzt Urinēt un pabeigt urinēt
atvieglināties Urinēt vai izkārnīties
mīža Urinētājs, urīnpūslis
mīžņa Urinētājs, urīnpūslis
meatotomija Urīnizvadkanāla ārējās atveres paplašināšana iegriežot; sašaurināta urīnizvadkanāla paplašināšana ar griezienu no iekšpuses
uretrorāģija Urīnizvadkanāla asiņošana
uretratrēzija Urīnizvadkanāla atveres trūkums kā attīstības defekts
uretrometrija Urīnizvadkanāla diametra mērīšana
uretrīts Urīnizvadkanāla gļotādas iekaisums
uretroskopija Urīnizvadkanāla izmeklēšana ar uretroskopu
cistektāzija Urīnizvadkanāla membranozās daļas izgriešana un urīnpūšļa kakliņa iestiepšana, lai izņemtu urīnpūšļa akmeņus
prostatocistīts Urīnizvadkanāla prostatas daļas un urīnpūšļa iekaisums
uretrogrāfija Urīnizvadkanāla rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas
uretrogramma Urīnizvadkanāla rentgenogramma pēc kontrastvielas ievadīšanas
kalibrators Urīnizvadkanāla sašaurinājuma paplašinātājs
uretrostenoze Urīnizvadkanāla sašaurinājums
ankiluretrija Urīnizvadkanāla sašaurinājums, kas radies no rētaudiem
uretrotomija Urīnizvadkanāla sienas vai tās sašaurinājuma vietas (striktūras) pārgriešana
anteprostatīts Urīnizvadkanāla sīpoliņa dziedzera iekaisums
litektāzija Urīnizvadkanāla un urīnpūšļa slēdzēja paplašināšana, lai izņemtu akmeni
uretrektomija Urīnizvadkanāla vai tā daļas izgriešana
kineurogrāfija Urīnizvadsistēmas kinerentgenogrāfija
meizaļniks Urīnpūslis
mīzalnieks Urīnpūslis
mīzalpūslis Urīnpūslis
mīzeklis Urīnpūslis
cistolīts Urīnpūšļa akmens
litolapaksija Urīnpūšļa akmens sasmalcināšana un drumslu izskalošana
litotrēze Urīnpūšļa akmens urbšana ar speciālu instrumentu
elektrolitotrītija Urīnpūšļa akmeņu skaldīšana ar elektrisko strāvu
paracistīts Urīnpūšļa apaudu iekaisums
cistatrofija Urīnpūšļa atrofija
kolpocistotomija Urīnpūšļa atvēršana caur maksti
cistoptoze Urīnpūšļa gļotādas daļas noslīdēšana urīnizvadkanālā
cistīts Urīnpūšļa gļotādas iekaisums
miksocistīts Urīnpūšļa gļotādas iekaisums
proktocistotomija Urīnpūšļa griezums no taisnās zarnas puses
cistoshīze Urīnpūšļa iedzimta šķeltne
kistīts Urīnpūšļa iekaisums
urocistīts Urīnpūšļa iekaisums
cistoskopija Urīnpūšļa iekšējās virsmas aplūkošana ar īpašu endoskopu - cistoskopu
cistouretroskopija Urīnpūšļa iekšienes un urīnizvadkanāla mugurējās daļas apskate ar endoskopu
urīnkanāls Urīnpūšļa izvads, kas sākas urīnpūšļa kaklā, tēviņiem, savienojoties ar sēklvadu, veido urogenitālo kanālu, mātītēm atrodas iegurņa dobumā ventrāli no maksts
cistoplēģija Urīnpūšļa paralīze
cistoplenija Urīnpūšļa paralīze
cistopeksija Urīnpūšļa piestiprināšana pie vēdera sienas kā pūšļa trūces ārstēšanas paņēmiens
vezikofiksācija Urīnpūšļa piešūšana pie vēdera sienas
cistoplastika Urīnpūšļa plastiska operācija
cistorekse Urīnpūšļa plīsums
cistelkoze Urīnpūšļa pūžņošana
cistogramma Urīnpūšļa rentgenogramma pēc kontrastvielas ievadīšanas
kistalgija Urīnpūšļa sāpes
cistocēle Urīnpūšļa sienas noslīdējums kopā ar maksts priekšējo sienu
cistorāfija Urīnpūšļa sienas sašūšana
cistoklīze Urīnpūšļa skalošana
litoklizma Urīnpūšļa skalošana akmeņu šķīdināšanai vai aizvākšanai
trigonīts Urīnpūšļa trijstūra iekaisums
uretrotrigonīts Urīnpūšļa trīsstūra (parasti priekšējā segmenta) un pieguļošas urīnizvadkanāla daļas iekaisums
kolpocistocēle Urīnpūšļa trūce ar maksts priekšējās sienas izkrišanu
cistopielīts Urīnpūšļa un nieres bļodiņas iekaisums
cistopielogrāfija Urīnpūšļa un nieres bļodiņas rentgenogrāfija
cistouretrīts Urīnpūšļa un urīnizvadkanāla iekaisums
cistouretrogrāfija Urīnpūšļa un urīnizvadkanāla rentgenogrāfija
cistouretrogramma Urīnpūšļa un urīnizvadkanāla rentgenuzņēmums pēc kontrastvielas ievadīšanas
cistoureterīts Urīnpūšļa un urīnvadu iekaisums
cistoureterogramma Urīnpūšļa un urīnvadu rentgenuzņēmums
cistopielonefrīts Urīnpūšļa, nieres bļodiņas un nieres parenhīmas iekaisums
cistoureteropielonefrīts Urīnpūšļa, urīnvada un nieres bļodiņas un nieres vienlaicīgs iekaisums
cistoureteropielīts Urīnpūšļa, urīnvada un nieru bļodiņas iekaisums
čuras Urīns
likvids Urīns
mīza Urīns
mīzali Urīns
mīzals Urīns
mīzelas Urīns
mīzeli Urīns
urina Urīns
žļāga Urīns
tulīte Urīns (bērnu val.)
čuri Urīns (bērnu valodā)
hiperstenūrija Urīns ar paaugstinātu īpatnējo svaru
mīzeļi Urīns, čuras
čura Urīns, urinēšana (sarunā ar bērnu)
mīzalskābe Urīnskābe
URAC Urīnskābe (angļu "uric acid")
urikoholija Urīnskābe žultī
mureksidreakcija Urīnskābei un daudziem tās atvasinājumiem raksturīga reakcija: vielu aplej ar nedaudz slāpekļskābes un uzmanīgi iztvaicē sausu, pārpalikums saslapēts ar amonjaku krāsojas purpura sarkanumā, jo rodas mureksīds
hipourikūrija Urīnskābes daudzuma samazināšanās urīnā
urikotēlisms Urīnskābes kā slāpekļmaiņas galaprodukta ekskrēcija
uroksānskābe Urīnskābes oksidētā forma
urāts Urīnskābes sāls
uratūrija Urīnskābes sāļu izvadīšana ar urīnu, normāli 0,6-0,7 g diennaktī; lielākā daudzumā - ja pastiprināti notiek proteīnu noārdīšanās vai urīnskābes sintēze (leikozes, podagras gadījumā)
urikolīze Urīnskābes vai tās sāļu enzimātiska sašķelšanās
urikopoēze Urīnskābes veidošanās
alopurinols Urīnskābes veidošanos kavējošs līdzeklis
diuretica Urīnu dzenoši zāļu līdzekļi
ureterolitiāze Urīnvadā akmeņi, kas parasti nāk no nieres bļodiņas un iesprūst urīnvadā
ureterorāģija Urīnvadā asiņošana
kolpouretrocistotomija Urīnvada atveres atvēršana, izgriežot caur urīnpūšļa un maksts sienu
ureterocēle Urīnvadā distālā gala iedzimta vai iegūta (atverei sašaurinoties) paplašināšanās
ureteroneocistostomija Urīnvadā distālā gala pārstādīšana urīnpūslī jaunā vietā
elektroureterogrāfija Urīnvada elektromiogrāfija, ko izmanto urīnvada peristaltikas grafiskai reģistrācijai
ureterostomija Urīnvadā fistulas izveidošana
kolpouretrotomija Urīnvada iegriezums caur maksti, lai atvērtu urīnvada sašaurinājumu
ureterīts Urīnvadā iekaisums, kam raksturīgi cistiski veidojumi gļotādā
ureterogrāfija Urīnvada kontūru noteikšanas metode ar rentgenstarojumu, ievadot urinvadā kontrastvielu
ureterektāzija Urīnvadā paplašinājums
ureterotomija Urīnvadā pārgriešana
ureterīts Urīnvadā pūšļa gala iekaisums
ureterovezikostomija Urīnvada reimplantācija pūslī
ureterogramma Urīnvada rentgenogramma
ureterostenoze Urīnvadā sašaurinājums
ureterorāfija Urīnvadā sašūšana
ureteropielīts Urīnvada un nieres bļodiņas iekaisums
ureterektomija Urīnvadā vai tā daļas izgriešana
ureteropielonefrīts Urīnvadā, nieres bļodiņas un nieres iekaisums
mīzeklis Urīnvads
pioureters Urīnvads, pildīts strutām
ureterotrigonosigmoidostomija Urīnvadu implantācija S veida zarnā kopā ar urīnpūšļa trīsstūri
ureteroskopija Urīnvadu izmeklēšana ar endoskopu, ko pa urīnizvadkanālu caur urīnpūsli ievada urīnvadā
enciopielīts Urīnvadu un/vai nieres bļodiņas dilatācija normālas grūtniecības laikā ar sekojošu tūsku, bet reti ar visām klasiskajām iekaisuma pazīmēm
mīzalviela Urīnviela
ureīds Urīnvielas atvasinājums, kurā viens vai vairāki ūdeņraža atomi aizvietoti ar skābes atlikumu
ureametrija Urīnvielas daudzuma noteikšana šķidrumā
hipourēmija Urīnvielas daudzuma samazināšanās asinīs
biurets Urīnvielas derivāts, izveidojas no divām urīnvielas molekulām, atdaloties vienai amonjaka molekulai
ciānurīnviela Urīnvielas un cianogēna savienojums
diūreīdi Urīnvielas un organisku skābju amīdveidīgi savienojumi
ureapoēze Urīnvielas veidošanās
urķītis Urkša - kartupeļu, sīpolu un citu sakņaugu no zemes izcelšanai paredzēts rīks
urkšķoņa Urkšķēšana
burbuļošana Urkšķēšana zarnās
uršķēt Urkšķēt
kurkstēt Urkšķēt (par vēderu)
orkšēt Urkšķēt; rukšķēt
aturkšēt Urkšķot atsaukties (par cūkām)
aturkšķēt Urkšķot atsaukties (par cūkām)
saurkšķēties Urkšķot sazināties
ieurķēt Urķējot ievirzīt (kur iekšā)
izurķēt Urķējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
aizurķēt Urķējot, rakņājot dabūt prom
aizurkņāt Urķējot, rakņājot dabūt prom
urķīt Urķēt (1)
urpēties Urķēties
urķis Urķīgs cilvēks
urķe Urķis
ursuls Urķis
trommsdorfia Urlajas
achyrophorus Urlajas - kurvjziežu dzimtas ģints ("Trommsdorffia") nosaukuma sinonīms
Rezaije Urmija, pilsēta Irānas ziemeļrietumos, tās nosaukums 1926.-1979. g.
Rezājes ezers Urmijas ezers Irānas ziemeļrietumos, tā nosaukums 1926.-1979. g.
mezobilirodīns Urobilīna dehidrogenizēšanās produkts, mezobiliviolīna izomērs
pielogrāfija Urogrāfija - urīnceļu rentgenoloģiska izmeklēšana lietojot kontrastvielas
ģenitogrāfija Uroģenitālā sinusa un iekšējo vadu struktūras rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas pa sinusa atveri
androloģija Uroloģijas nozare, kas pētī vīriešu urīnizvades orgānus un dzimumorgānus
urologs Uroloģijas speciālists
uromyces Uromices
Uromyces nerviphilus uromicu sugas "Uromyces flectens" sinonīms nosaukums
Uromyces appendiculatus uromicu sugas "Uromyces phaseoli" sinonīms nosaukums
uropodidae Uropodīnērču dzimta
fuscuropoda Uropodīnērču ģints
uropodina Uropodīnērču kohorta
Uša Urpele, Iesalas pieteka
Ušupe Urpele, Iesalas pieteka
Užupe Urpele, Iesalas pieteka
uzurrāt Urrājot uzcelt (kādu) vairākas reizes gaisā (uz rokām, krēsla u. tml.)
urrāt Urravot (1)
ursulīnes Ursulietes
Čehovice Ursus - pilsēta Polijā, tās nosaukums līdz 1954. g., kopš 1977. g. tā ir Varšavas pilsētas rajons
Eršeka Uršaka - upe Krievijā, Baškortostānas Republikā
UY Urugvaja, valsts divburtu kods
URY Urugvaja, valsts trīsburtu kods
Urugvaja Urugvajas Austrumu Republika - valsts Dienvidamerikas dienvidaustrumos, platība - 176215 kvadrātkilometri, 3510400 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Montevideo, administratīvais iedalījums - 19 departamentu, robežojas ar Argentīnu un Brazīliju, apskalo Atlantijas okeāns
Cereus uruguayanus Urugvajas cerejs
Montevideo Urugvajas galvaspilsēta (sp. val. "Montevideo"), departamenta centrs, atrodas Atlantijas okeāna Laplatas līča ziemeļu krastā, 1,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
UYU Urugvajas peso; Urugvajas Austrumu Republikas valūtas kods, sīknauda - sentesimo
Artigasa Urugvajas zinātniski pētnieciskā stacija Antarktīdā (_Artigas_), Karaļa Džodža (Vaterlo) salas rietumu daļā
Dihua Urumči - pilsēta Ķīnā, tās nosaukums līdz 1953. g.
Tibouchina urvilleana Urvila tibūčina
Usseken Usaiķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bunkas pagastā
Useru Useru ezers - Vusars Audriņu pagastā
Usmaiten Usma
Āpe Usmas ezera pietekas Kāņupes paralēls nosaukums tās lejtecē
Āpšupe Usmas ezera pietekas Kāņupes paralēls nosaukums tās lejtecē
Apupe Usmas ezera pietekas Kāņupes paralēls nosaukums tās lejtecē
Usmaiten Usmas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Usmas pagastā
usmaš Usmašām
susna Usna, nezāle
gausne Usne
lieldzirkšņi Usne
uška Usne
usna Usne
ušna Usne
ušņas Usne
usnes Usne
ušņi Usne
jukšiņ Usne, dadzis
jukšiņs Usne, dadzis
jukšņa Usne, dadzis
usnea Usnejas
usneaceae Usneju dzimta
coelocaulon Usneju dzimtas ģints
evernija Usneju dzimtas ķērpju ģints ("Evernia"), laponis mīksts, krūmveidīgs, daivu virspuse zaļganpelēka, apakšpuse balta, aug uz koku stumbriem, retāk uz augsnes; \~15 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
nokarenā usneja usneju suga ("Usnea filipendula"), kurai raksturīgi gari, nokareni pavedienveida lapoņi ar sānizaugumiem; galvenie pavedieni klāti ar kārpiņām un sorēdijām; aug vietās, kur ir palielināts gaisa mitrums
dāsnā usneja usneju suga ("Usnea florida"), Latvijā aizsargājama
īsmatainā usneja usneju suga ("Usnea hirta"), kas Latvijā sastopama visbiežāk, tai ir īss krūmveida laponis, uz kura virsmas ir bedrītes, kā arī sorēdijas
visgarā usneja usneju suga ("Usnea longissima"), kas Latvijā it kā atrasta 1935. g., bet pēc tam nav konstatēta
Usoļje Usoļjes-Sibirskas pilsētas Krievijā (Irkutskas apgabalā) nosaukums līdz 1940. g.
ustilago Ustilāgas
ustilaginaceae Ustilāgu dzimta
schizonella Ustilāgu dzimtas ģints
sorosporium Ustilāgu dzimtas ģints
sphacelotecha Ustilāgu dzimtas ģints
sporisorium Ustilāgu dzimtas ģints
tolysporium Ustilāgu dzimtas ģints
Ustilago longissima ustilāgu ģints sugas "Ustilago filiformis" sinonīms nosaukums
Ustilago levis ustilāgu ģints sugas "Ustilago kolleri" sinonīms nosaukums
ustomycetes Ustomicēšu klase
Ustron Ustrones muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā
Uztupnieku ezers Ustubnīks, ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Bikina Usuri labā krasta pieteka Krievijā, Piejūras un Habarovskas novadā, garums - 560 km
Pyrus usuriensis Usūrijas bumbiere
Ņikoļska-Usurijska Usurijskas pilsētas Krievijā (Piejūras novadā) nosaukums 1926.-1935. g.
Vorošilova Usurijskas pilsētas Krievijā (Piejūras novadā) nosaukums 1935.-1957. g.
bauši Uši - bembu tautas cilts Zambijā
gušņains Ušņains
osnains Ušņains
ušņainis Ušņains
usnains Ušņains
ušņots Ušņains
Ušura ezers Ušurs, ezers Jaungulbenes pagastā
Ušurga Ušurupe, Liedes pieteka
Asarupe Ušurupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Jaungulbenes un Līgo pagastā, garums - 14 km
ftiriāze Utainība, ko izraisa kaunuma uts (Phthirus pubis)
buzuļains Utains
utaiņš Utains
utots Utains
vutains Utains
utēzis Utains cilvēks; arī tūļīgs, neveikls cilvēks
utizēda Utains, ar utīm apaudzis cilvēks vai dzīvnieks
Utara Utarpradēša - štats Indijā
utene Utenis
vutenīca Utenis
utilitārists Utilitārisma (1) piekritējs
utilitārisms Utilitaritāte
utilizejviela Utilizācijas (1) izejviela
utiljēlviela Utilizejviela
vlazduška Utis
utisblusas Utis un blusas
vutātīes Utīties
vutīties Utīties
vutizēda Utizēda
uška Utka
vukta Utka
Uadžeta Uto - ēģiptiešu mitoloģijā
skutelēties Utojoties kasīties
utopists Utopijas (1) piekritējs, paudējs, arī īstenotājs
egalitārisms Utopiska nostādne, ka visiem sabiedrības locekļiem vajadzētu būt vienlīdzīgiem
furjerisms Utopiskā sociālisma lielākā pārstāvja - franču domātāja Šarla Furjē (1772-1837) un viņa sekotāju mācība par ražošanas organizēšanu sevišķās kopdzīves sabiedrībās - falangās
falangists Utopiskās falangas iedzīvotājs
bloskāt Utot
knietēt Utot
utēt Utot
utīt Utot
utāties Utoties
utenēt Utoties
utīties Utoties
Sandersona utrikulārija utrikulāriju suga ("Utricularia sandersonii")
buža Uts (bērnu valodā)
buzulis Uts (bērnu valodā)
mandavoška Uts (parasti kaunuma uts)
utāda Uts āda
utumiza Uts apvalks (arī lamuvārds)
bubuldancis Uts apzīmējums kādā mīklā
gnīda Uts oliņa
noēda Utu barība, lamuvārds
utaža Utu kāvējs
plakanīte Utu suga, kaunuma uts ("Pediculus pubis")
chamaemyiidae Utumušu dzimta
ouverture Uvertīra
uvologs Uvoloģijas speciālists
oz- Uz-
oz Uz-
ūz- Uz-
in Uz, pie, no, iekš (lokatīvs)
sopra Uz, virs, augšā
uzači Uzacis
ūzači Uzacis
virsmati Uzacis
izacs Uzacs
supercilijs Uzacs
uzace Uzacs
ūzacs Uzacs
antiķis Uzacs; kauls virspus acīm; deniņi; visa sejas augšējā daļa
skroste Uzacu kauls
skrostiņš Uzacu kauls
saraucējmuskuļi Uzacu saraucējmuskuļi - muskuļi, kas saraujoties rada pierē vertikālas krokas, atrodas virs acīm
ofrioze Uzacu spazma, acs gredzenmuskuļa augšējā plakstiņa daļas spazmatiska savilkšanās, kas sarauc uzacis
blefarofriplastika Uzacu un plakstiņu plastiska operācija
milfoze Uzacu un skropstu trūkums
uzdiegt Uzadīt
piedāvājums Uzaicinājums (ko) darīt, izmantot
citācija Uzaicinājums ierasties tiesā
uzsauksme Uzaicinājums, uzsaukums
uzvedināt Uzaicināt
uzlūgt Uzaicināt (ciemos, uz viesībām u. tml.)
uzlūgt Uzaicināt (dejot)
izsaukt Uzaicināt (skolēnu) atbildēt uzdoto
apsēdināt Uzaicināt vai likt apsēsties
iesēdināt Uzaicināt vai likt iesēsties; palīdzēt iesēsties vai novietoties (kur iekšā)
pieaicināt Uzaicināt veikt (piemēram, darbu, uzdevumu)
piedāvāt Uzaicināt, dot iespēju, izteikt priekšlikumu (ko darīt)
invitēt Uzaicināt, ielūgt
sklaistīt Uzārdīt (sienu)
uzkūjāt Uzārdīt sienu
uzčukāt Uzārdīt; uzrakņāt
uzplēst Uzarot neapstrādātu zemi, atmatu u. tml., izveidot (tīrumu)
izdimīt Uzart
uzplēst Uzart (neapstrādātu lauku, atmatu u. tml.)
uzdirnīt Uzart (plēsumu, pirmo reizi)
uzlobīt Uzart (zemi rudenī, pēc ražas novākšanas)
saarties Uzart savus tīrumus, laukus u. tml.
uzstrādāt Uzart un apstrādāt
uzkārnīt Uzart un attīrīt (no saknēm, nezālēm u. tml. līdumu, atmatu)
izšķērpēt Uzart un sašķērēt kādu zemes gabalu
uzraicīt Uzart vagas
aparties Uzart visu aramzemes platību (savā saimniecībā); pabeigt aršanas darbus
raicīt Uzart, vagas dzīt
reicīt Uzart, vagas dzīt
reitīt Uzart, vagas dzīt
grieze Uzarta atmata
dirvens Uzarta atmata vai plēsums
noara Uzarta augsnes virsējā kārta
plēsums Uzarts (piemēram, neskartās zemes, vecaines, atmatas vai ilggadīgo zālāju) lauks, kura augsnei parasti ir labas fizikāli ķīmiskās īpašības un samērā maza nezāļainība
izcila Uzarts lauks
gabalaine Uzarts lauks ar lieliem, sasalušiem zemes kukuržņiem
uzartne Uzarts tīrums
datrīt Uzasināt
nošņīpēt Uzasināt
uzbrucināt Uzasināt
uzslīpēt Uzasināt
uztutināt Uzasināt
uzvilkt Uzasināt (ar vīli vai uz siksnas)
nobrucināt Uzasināt (izkapti)
nošļaukt Uzasināt (mietam vai kaudzei galu)
izgriezt Uzasināt (piemēram, izkapti)
nosmirģelēt Uzasināt ar smirģeli
uzsmirģelēt Uzasināt ar smirģeli
uzgriezt Uzasināt ar vīli (parasti izkapti)
sabrucināt Uzasināt izkapti
nonažot Uzasināt nazi
sarēdzēt Uzasināt rēdzes
iztecināt Uzasināt, iztrīt (piemēram, ar tecīlu)
uztecināt Uzasināt, uztrīt (piemēram, ar tecīlu); iztecināt 2
aizasināt Uzasināt; sākt asināt
pribluda-priprava Uzasināts metāla priekšmets, primitīvs nazis
graidi Uzaudumi jeb uzadījumi; krāsainas, horizontālas svītras (ieaudumi) drānā
uzaudzināt Uzaudzēt (augus, dzīvniekus, to kopumu)
uzkauliņi Uzaugumi uz kājas priekšpuses, visbiežāk zirgiem
liekkauls Uzaugums kaulam
uzauļot Uzaulekšot
uzaurēt Uzaurot (1)
uzaurēt Uzaurot (2)
izaudināt Uzaust
uzsvīst Uzaust 1(1)
uzaudināties Uzaust priekš sevis
uzaudināt Uzaust, likt uzaust
uzauties Uzaut (1) sev
uzdakstīt Uzbakstīt
uzrubināt Uzbakstīt
uzgāmuris Uzbalsenis
epiglotīts Uzbalseņa iekaisums
epiglotektomija Uzbalseņa izgriešana
uzbangoties Uzbangot (1)
uzbangoties Uzbangot (2)
notucināt Uzbarot
uzbarināt Uzbarot
uzēdināt Uzbarot
uzružināt Uzbarot
atkopt Uzbarot (novārgušo, panīkušo); panākt, ka atgūst spēku, veselību
uzdzirdīt Uzbarot dzirdinot ar treknu šķidrumu
uztaucēt Uzbarot, lai būtu vairāk tauku (par cūku, ko nobaro kaušanai)
atsutināt Uzbarot, nobarot
blīdināt Uzbarot, padarīt tuklu
apzīdināt Uzbarot, uzaudzēt
apsavaltīs Uzbaroties
izabarāties Uzbaroties
uzbarāties Uzbaroties
uzčakarēties Uzbaroties
uztērpties Uzbaroties
apsavelties Uzbaroties, kļūt apaļākam
dasabarāties Uzbaroties, lai kļūtu tuklāks
apvelties Uzbaroties; paaugties
uzberes Uzbars
uzberi Uzbars
uzberība Uzbars
uzmala Uzbars
uzmalums Uzbars
izbārstīt Uzbārstīt
uzbirdelēt Uzbārstīt sīkas pārslas
uzbirdināties Uzbārstīties
uzači Uzbarži
uzbāzīgums Uzbāzība (1)
uzbāzīgums Uzbāzība (2)
sieties Uzbāzīgi censties veidot saskarsmi (ar kādu)
klamestīties Uzbāzīgi lūgties
dasakrauties Uzbāzīgi pievirzīties pie kā
bazūnēt Uzbāzīgi, plātīgi sludināt
izbāzīgs Uzbāzīgs
uzkritīgs Uzbāzīgs
apdribinis Uzbāzīgs cilvēks
bāška Uzbāzīgs cilvēks
bāža Uzbāzīgs cilvēks
dūkņa Uzbāzīgs cilvēks
klīsteris Uzbāzīgs cilvēks
mālis Uzbāzīgs cilvēks
urmaka Uzbāzīgs cilvēks
urmāka Uzbāzīgs cilvēks
uts Uzbāzīgs cilvēks
kūriņš Uzbāzīgs cilvēks, kas cenšas ieņemt kāda vietu
tiela Uzbāzīgs, nepiekāpīgs cilvēks
tielis Uzbāzīgs, nepiekāpīgs cilvēks
tiels Uzbāzīgs, nepiekāpīgs cilvēks
tiele Uzbāzīgs, nepiekāpīgs cilvēks, tielis
uzdzinīgs Uzbāzīgs, uzmācīgs
eldža Uzbāzīgs, uzmācīgs cilvēks
maltuvis Uzbāzīgs, uzmācīgs cilvēks
zajoba Uzbāzīgs, uzmācīgs, ietiepīgs cilvēks
uzštopēt Uzbāzt
grumīties Uzbāzties
izabāzties Uzbāzties
malzīties Uzbāzties
dasagrūsties Uzbāzties kādam
ģērbināt Uzbāzties kādam
kranīties Uzbāzties, būt uzmācīgam, uzmākties ar lūgumiem
šikanēt Uzbāzties, mocīt, patiesību sagrozīt
malsīties Uzbāzties, uzmākties, maisīties
uzkāmēties Uzbāzties, uzplīties
piedrākelēties Uzbāzties; piesisties par draugu
piešūties Uzbāzties; uzmākties
uzšmaukt Uzbēgt
UzbPSR Uzbekijas Padomju Sociālistiskā Republika
UZ Uzbekistāna, valsts divburtu kods
UZB Uzbekistāna, valsts trīsburtu kods
Uzbekija Uzbekistānas bijušais nosaukums padomju laikā
Uzbekistāna Uzbekistānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (uzbeku valodā "O'zbekiston"), platība - 447400 kvadrātkilometru, 27606000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Taškenta, administratīvais iedalījums - 12 vilojatu, 1 pilsēta, 1 republika, robežojas ar Kazahstānu, Kirgizstānu, Tadžikistānu, Afganistānu un Turkmenistānu
Taškenta Uzbekistānas Republikas galvaspilsēta, vilojata centrs, atrodas Uzbekistānas ziemeļaustrumu daļā, Taškentas oāzē, Čirčikas ielejā 440-480 m virs jūras līmeņa, 3,2 miljoni iedzīvotāju
čalopa Uzbeku ēdiens - rūgušpiena zupa ar svaigiem gurķiemun redīsiem
makoms Uzbeku un tadžiku tautas un profesionālās mūzikas žanrs ar 29-40 daļu ciklu instrumentālistu ansamblim, solistiem un korim
tanburs Uzbeku, tadžiku tautas strinkšķināmais stīgu instruments ar bumbierveida korpusu un garu stīgu pamatni
uzčamdīt Uzbērt
villāt Uzbērt
villēt Uzbērt
uzšķipelēt Uzbērt ar lāpstu
uzvillēt Uzbērt, izveidot uzbērumu
uzgraudēt Uzbērt, uzmest
uzgraudot Uzbērt, uzmest
kopa Uzbērums (parasti zemes, smilšu)
brustvērs Uzbērums ierakuma priekšā karavīru aizsargāšanai
izbērums Uzbērums; no zemes izveidots valnis ūdens aizsprostam
uzberzēt Uzberzt (1)
uzberzēt Uzberzt (2)
uzrīvēt Uzberzt (2)
uzberzēties Uzberzties
uzbiknīt Uzbikņīt
uzčukstīt Uzbikstīt
uzurķēt Uzbikstīt
uzbildēt Uzbilst
uzbirināt Uzbirdināt
uzsipināt Uzbirdināt
uzbirkstīt Uzbirdināt ogles vai pelnus
uzdrikšķināt Uzbirkstīt, uzbirdināt
uzblāvot Uzblāzmot
notucis Uzblīdis no taukiem
uzbliesties Uzblīzt
uzbracēt Uzbracāt
uzbraunīt Uzbraucīt
uzmaut Uzbraucīt, uzlocīt, atlocīt
nobraukt Uzbraucot (kam) virsū, nonāvēt (to)
sabraukt Uzbraucot vai pieskaroties (ar transportlīdzekli), savainot, arī sakropļot (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu); uzbraucot vai pieskaroties (ar transportlīdzekli), nonāvēt
ielikt Uzbraukt (kādam šķērslim)
ierullēt Uzbraukt (kādam šķērslim)
ietesties Uzbraukt (kādam šķērslim)
uziet Uzbraukt (par transportlīdzekli)
uzrullēt Uzbraukt (parasti ar automobili)
uzorēt Uzbraukt augšā
uzsēklēt Uzbraukt uz sēkļa (strandēt)
uzbrāzt Uzbrāzties (1)
uzbrāzt Uzbrāzties (2)
uzbriedēt Uzbriedināt
uzcildināt Uzbriedināt
pausīties Uzbriest, lielākam kļūt (piemēram, raudzējot maizes mīklu, vārot gaļu)
turgescence Uzbriešana, uztūkšana
agresors Uzbrucēja puse, uzbrucējs; iebrucējs
troika Uzbrucēju maiņa (hokejā)
polundra Uzbrūkam!
ofensīva Uzbrūkoša darbība; ļoti aktīva, pat agresīva kampaņa ar noteiktu mērķi
naktsuzbrukums Uzbrūkoša kaujas darbība naktī
ofensīvs Uzbrūkošs; saistīts ar ofensīvu, tai raksturīgs
ietrenkt Uzbrūkot panākt, ka (pretinieks) ievirzās (parasti neizdevīgā vietā)
ietriekt Uzbrūkot panākt, ka (pretinieks) ievirzās (parasti neizdevīgā vietā)
iedzīt Uzbrūkot panākt, ka (pretinieks), strauji atkāpjoties, ievirzās (parasti neizdevīgā vietā)
atsviest Uzbrūkot piespiest (pretinieku) strauji atkāpties (kur, līdz kādai vietai)
iekrist Uzbrūkot strauji ieķerties (kādam, piemēram, drēbēs, matos)
sakrist Uzbrūkot strauji saķerties (par cilvēkiem)
klupt Uzbrūkot strauji tuvoties, virzīties klāt
aiznikt Uzbrukt
atakēt Uzbrukt
likties Uzbrukt
pārklupt Uzbrukt
dot triecienu Uzbrukt (arī izdarīt pretuzbrukumu) pretiniekam
sturmēt Uzbrukt (kādam objektam) bruņotā cīņā
aplaupīt Uzbrukt (kādam) un atņemt mantas, naudu
pacelt roku (pret kādu) Uzbrukt (kādam), parasti ar ieroci
izbrukt Uzbrukt (piemēram no nocietinājuma)
paizīt Uzbrukt ar joni, applūdināt
mesties (arī krist) ragos Uzbrukt, arī kauties
brāzēt Uzbrukt, spiesties virsū
brāzēties Uzbrukt, spiesties virsū
uzčupt Uzbrukt, uzklupt kādam
aiznikties Uzbrukt, uzmākties, izzobot, āzēt, nerrot, kaitināt
braukt virsū Uzbrukt; darīt pāri
uzkāst Uzbrukt; izbārt
aptveršana Uzbrukuma manevrs, kurā galvenie uzbrūkošie spēki apiet apkārt pretinieka galvenajām aizsardzības pozīcijā vai šķērso tās, lai nodrošinātu uzdevumu izpildi pretinieka aizmugurē
uzbruciens Uzbrukums
sturme Uzbrukums (bruņotā cīņā)
pretuzbrukums Uzbrukums (piemēram, sporta spēlēs, cīņā u. tml.), ko veic, reaģējot uz pretinieka, parasti neveiksmīgu, uzbrukumu
atentāts Uzbrukums ar nolūku nogalināt (valstsvīrus, ievērojamus politiskus darbiniekus) politisku iemeslu dēļ
laupīšana Uzbrukums cietušajam nolūkā iegūt svešu mantu, ja uzbrukums saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu
šahs Uzbrukums pretinieka karaļa figūrai šai spēlē
štopors Uzbrukums, bruņota laupīšana
pretuzbrukums Uzbrukums, ko sagatavo un izdara aizstāvēšanās operācijas laikā
kodoluzbrukums Uzbrukums, kurā izmanto kodolieročus
torpēduzbrukums Uzbrukums, kurā izmanto torpēdas
šļāce Uzbrukums, trieciens
šturme Uzbrukums; uzbāšanās
uzbrūnēt Uzbrūnināt
uzzeltīt Uzbučot (par rokas bučošanu)
auksomērija Uzbudinājuma izplatīšanās, kas pārņem arvien vairāk šūnu, piem., sirds vadīšanas sistēmā
labilitāte Uzbudinājuma pamatnorišu straujums, nelīdzsvarotība dzīvajos audos, funkcionālais kustīgums
iradiācija Uzbudinājuma vai kavēšanas procesa izplatīšanās (centrālajā nervu sistēmā)
trikmienis Uzbudinājums
uzbude Uzbudinājums
afektētība Uzbudinājums (bieži mākslots); pārspīlēta, nedabiska izturēšanās; afektācija
koekscitācija Uzbudinājums, kas rodas vienlaicīgi ar citām parādībām
kņadze Uzbudinājums, nemiers, trauksme
afekcija Uzbudinājums, stāvokļa maiņa
kairēšanās Uzbudinājums, uzbudināšanās
kairiens Uzbudinājums, uzbudināšanās
aneretīzija Uzbudināmības trūkums (muskuļu vai nervu)
cildīt Uzbudināt
eriģēt Uzbudināt
uzjakarēt Uzbudināt, pavedināt
dražnīt Uzbudināt, saniknot (dzīvnieku)
iekarsināt Uzbudināt, satraukt
ekscitēt Uzbudināt, uzmudināt, ierosināt
sabust Uzbudināt, uztraukt, sakaitināt
uzkurbulēt Uzbudināt; sakūdīt
exaltē Uzbudināti, satraukti
agitato Uzbudināti, satraukti, nemierīgi
ķirināties Uzbudināties
sakairināties Uzbudināties
uzlādēties Uzbudināties
kužņot Uzbudināties, kustēties (galvenokārt no erekcijas, par vīrišķo locekli)
psihot Uzbudināties, uztraukties, nesavaldīgi uzvesties, arī būt intelektuāli vai emocionāli nelīdzsvarotam
stīvstumburs Uzbudināts dzimumloceklis
uzbuksnīt Uzbuknīt
piezintēt Uzburt, pieburt
uzmedāts Uzburts, kārs, iekarsis
anatomija Uzbūve
slāņojums Uzbūve slāņa formā (parasti nogulumiežiem, melamorfajiem iežiem); dalījums slāņos (1)
konstrukcija Uzbūve, (sastāvdaļu) izkārtojums (piemēram, tekstā, mākslas darbā, jēdzienu grupā)
morfoloģija Uzbūve, forma (organismam, tā daļām)
saslaista Uzbūve, iekārtojums
saslaists Uzbūve, iekārtojums
forma Uzbūve, iekārtojums, struktūra (kā realizēšanai, izpausmei)
arhitektonika Uzbūve, kompozīcija (mākslas darbā); sastāvdaļu saliedējums harmoniskā vienībā (mākslas darbā)
tektonika Uzbūve, kompozīcija (mākslas darbā); sastāvdaļu saliedējums harmoniskā vienībā (mākslas darbā)
kompozīcija Uzbūve, struktūra, arī atsevišķu daļu, elementu izkārtojums, sakars (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā, arhitektūrā)
sacere Uzbūve, struktūra, arī atsevišķu daļu, elementu izkārtojums, sakars (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā, arhitektūrā); arī kompozīcija
arhitektonika Uzbūve, struktūra, sevišķi galvas smadzeņu garozā
struktūra Uzbūve; noteikts (kā) sastāvdaļu, elementu savstarpējs izvietojums, sakarība
pamatuzbūve Uzbūves galveno, nozīmīgāko iezīmju kopums
arhitektonika Uzbūves konstruktīvo un māksliniecisko elementu vienība (celtnē)
spongioīds Uzbūves un izskata ziņā līdzīgs sūklim; spongioformisks
spongioformisks Uzbūves un izskata ziņā līdzīgs sūklim; spongioīds
bakteroīds Uzbūves ziņā līdzīgs baktērijai
princips Uzbūves, darbības pamatīpatnība, kas regulē, nosaka visus (kā) elementus, sastāvdaļas
tekstūra Uzbūves, struktūras īpatnību kopums (piemēram, vielā, iežos, koksnē), ko rada sastāvdaļu, elementu novietojums, savstarpējās telpiskās attiecības
kompozīcija Uzbūves, struktūras, arī atsevišķu daļu, elementu izkārtošanas, sakaru teorija (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā, arhitektūrā); attiecīgais mācību priekšmets
dataisīt Uzbūvēt
pastatīt Uzbūvēt
aizbūvēt Uzbūvēt (ko kam priekšā)
aizbūvēties Uzbūvēt (māju) un pārvietoties (uz turieni)
ieligzdoties Uzbūvēt ligzdu un apmesties tajā
iesētot Uzbūvēt sētu visapkārt (kam)
uzbūvēties Uzbūvēt sev, savām vajadzībām (visu); būvēties un pabeigt būvēties
apbūvēt Uzbūvēt zem kā
uzsliet Uzbūvēt, izveidot (ko) virzienā uz augšu
saspurināt Uzbužināt
izpūžināt Uzbužināt (matus ar roku)
uzkužināt Uzbužināt, padarīt mīkstāku, kuplāku
uzbudavāt Uzcelt
pievalnēt Uzcelt (ēku) pie vaļņa
sasliet Uzcelt (kādu, parasti koka, celtni), parasti primitīvi, arī pavirši
pārmest Uzcelt (tiltu, laipu u. tml.) pāri (kam), pār (ko)
pārsviest Uzcelt (tiltu, laipu u. tml.) pāri (kam), pār (ko)
barikadēt Uzcelt barikādi
apbūvēties Uzcelt sev ēkas
iebūvēties Uzcelt sev ēku (kādā teritorijā, arī citu celtņu vidū)
uzgandēt Uzcelt un salikt kaut kur augšā
novietot Uzcelt, būvējot izvietot (kur, parasti kādā secībā, attālumā)
pārtaisīt Uzcelt, izveidot u. tml.
uzsliet Uzcelt, novietot stāvus (piemēram, stabu)
sacilāt Uzcelt, sasliet
uzlipināt Uzcelt, uzbūvēt
uztaisīt Uzcelt, uzbūvēt (celtni, būvi)
uzdimīt Uzcelt, uznest (ko smagu)
brangot Uzcelt, uzsliet brangas
uztraust Uzcelties
uzaurēties Uzcelties (no miega)
uzkustēties Uzcelties, uzmosties (parasti lēni, nesteidzīgi)
aizslaistīt Uzceļot, pieslienot aizsprostot
uzzvērināt Uzcept
uzdzirties Uzcerēt
mielavas Uzcienāšana baznīcā tūlīt pēc laulību ceremonijas
damielāt Uzcienāt
uzcienīt Uzcienāt
uzgosķīt Uzcienāt
izpīpināt Uzcienāt ar smēķējamo
mieloties Uzcienāt sevi, radīt sev kaut kādu labumu
uzķikstināt Uzcirst (1)
uzknābt Uzcirst ar knābi
uzcirst Uzcirst dūri (arī delnu) uz galda (arī galdā) - spēcīgi uzsist ar dūri (arī delnu) pa galdu
uzčamarēt Uzčamdīt (1)
uzčapāt Uzčāpot
uzčužināt Uzčubināt
uzčavāt Uzčubināt (gultu)
izčabināt Uzčubināt, taustot viegli izpurināt
čužināt Uzčubināt; rušināt
uzdabīt Uzdabūt
sadāžāt Uzdāvāt, izdāvāt
izdaravāt Uzdāvināt
izdāvanēt Uzdāvināt
uzdāvāt Uzdāvināt
uzšķiņķāt Uzdāvināt
uzšķiņķot Uzdāvināt
atšķiņķot Uzdāvināt (ko savu citam)
sadāvināt Uzdāvināt (ko vairākiem, daudziem)
sadāvināt Uzdāvināt (ko) lielākā daudzumā; uzdāvināt (kā lielāku daudzumu)
piedāvināt Uzdāvināt (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; uzdāvināt (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
pārdāvināt Uzdāvināt kādam citam kaut ko, kas saņemts kā dāvana
uzdancot Uzdejot
uzdiet Uzdejot
uzlaist Uzdejot
uzsukt Uzdejot
uzgriezt Uzdejot (piemēram, valsi)
uzlēkt Uzdejot (strauju deju)
pārlase Uzdevuma atrisināšanas algoritma paveids, kurā jāpārbauda visi tā atsevišķie gadījumi (piem., kāda parametra skaitliskām vērtībām)
šķērspārbaude Uzdevuma risināšana ar divām dažādām metodēm vai divu dažādu pārbaudes metožu pielietošana
rakstu darbi Uzdevumi, kas skolēniem jāizpilda rakstveidā
darīšana Uzdevumi, pienākumi, vajadzības
eksesaizis Uzdevums
uzdiķis Uzdevums
uzduķis Uzdevums
uzģiks Uzdevums
uzģuks Uzdevums
robežproblēma Uzdevums atrast diferenciālvienādojuma vai to sistēmas atrisinājumu, kas apmierina noteiktus papildnosacījumus uz attiecīgā apgabala robežas (robežnosacījumus)
projektuzdevums Uzdevums projekta izstrādāšanai
kompozīcija Uzdevums, etīde, problēma (šahā, dambretē); šādu uzdevumu, etīžu, problēmu sastādīšana
problēmuzdevums Uzdevums, ko izvirza problēmiskajās mācībās; problēmiskais uzdevums
papilduzdevums Uzdevums, ko veic, izvirza papildus iepriekš paredzētajam uzdevumam
trisekcija Uzdevums, kurā dotais leņķis jāsadala trijās vienādās daļās
funkcija Uzdevums, nozīme, arī darbība (piemēram, kādai sistēmai)
atlaide Uzdevumu, pienākumu, prasību samazinājums
nolaide Uzdevumu, pienākumu, prasību samazinājums; atlaide (2)
uzdīdzināt Uzdiedzēt
uzdīdzēt Uzdiedzēt, izdiedzēt
iedīgt Uzdīgt
izlakstīt Uzdīgt
uzknist Uzdīgt
uznākt Uzdīgt
uztecēt Uzdīgt
piedīgt Uzdīgt (pietiekami, daudz)
uztupēt Uzdirst (bērnu valodā)
uzpļeckāt Uzdirst (par govi)
uzprātot Uzdomāt
uzdomāties Uzdomāt (1)
uzdomāties Uzdomāt (3)
iecelt Uzdot (administratīvā kārtā) izpildīt kādu amatu, veikt kādu pienākumu
plaģiēt Uzdot (cita autora darbu vai tā daļu) par savu; izdarīt literāru zādzību
sadot Uzdot (piemēram, daudzus pienākumus), izteikt (piemēram, daudzus norādījumus)
pasūtīt Uzdot atnest, atvest, atsūtīt (ko)
kamot Uzdot grūtu darbu, mocīt
pasūtīt Uzdot izgatavot (ko)
aizprasīties Uzdot jautājumu
ievaicāt Uzdot jautājumu, apjautāties
pasūtīt Uzdot rezervēt (piemēram, vietu)
atstāt Uzdot veikt (parasti to, kas vēl atlicis)
izdoties Uzdoties (par kādu citu), sākt saukt sevi citā vārdā
mesties Uzdoties (par kaut ko)
uzviesties Uzdoties par
uzdrāzt Uzdrāzties (1)
uzdrāzt Uzdrāzties (2)
iekāriens Uzdrīkstēšanās
uzdrīkstēt Uzdrīkstēties
uzdrošs Uzdrošīgs
uzdrosināt Uzdrošināt
apgarīties Uzdrošināties
uzdirties Uzdrošināties
uzdrost Uzdrošināties
uzgalvoties Uzdrošināties
uzdruskāt Uzdrumstalāt
uzdripināt Uzdrupināt
uzdrumstalāt Uzdrupināt
uzdūcināt Uzducināt
uzdumēt Uzducināt
uzdūkurēt Uzdukurēt
uzmiet Uzdurt
sadurt Uzdurt (ko uz kāda priekšmeta) lielākā daudzumā; uzdurt (uz kāda priekšmeta kā lielāku daudzumu)
uzdvēst Uzdvest
uzdvesmot Uzdvest (1)
uzsvildināt Uzdzeldināt
uzdzanāt Uzdzenāt
uztelst Uzdzert (1)
uzmest Uzdzert (alkoholisku dzērienu), parasti nedaudz
uzstrēbties Uzdzert ēdot
zabuhaķ Uzdzert, iedzert
zaburiķ Uzdzert, iedzert
uzdaiņot Uzdziedāt
uzlīgot Uzdziedāt līgodziesmas
uzraut Uzdziedāt, arī uzspēlēt, uzdejot
uzziņģēt Uzdziedāt; uzdziedāt ziņģes
uzdzeras Uzdziras
uzdzirst Uzdzirdēt
uzklaust Uzdzirdēt
uzdzirkstēties Uzdzirkstēt
uzdzirkstīties Uzdzirkstīt; uzdzirkstēties
uzstīpāt Uzdzīt stīpas
uzstīpot Uzdzīt stīpas
havaja Uzdzīve
plītība Uzdzīve, dzeršna
ballēšana Uzdzīve, dzīrošana
opsofāgija Uzdzīve, izēšanās
bakhanālija Uzdzīve, orģijas, trakulīgas dzīres
izdzīve Uzdzīve; baudu pilna dzīve
bļadavāt Uzdzīvot
festot Uzdzīvot
krucīties Uzdzīvot
trakāt Uzdzīvot
uzdzievāt Uzdzīvot
uzdzīgot Uzdzīvot
uzdzīvāt Uzdzīvot
baļļot Uzdzīvot, dzīrot
padzīroties Uzdzīvot, mazliet dzīrot
brašāt Uzdzīvot, trokšņot, plītēt
brasēt Uzdzīvot, trokšņot, plītēt
datrakāt Uzdzīvot; vieglprātīgi izturēties
bakhante Uzdzīvotāja, dzīrotāja
bāža Uzdzīvotāja, sieviete, kas vienmēr meklē izklaides un klaiņo apkārt
bļadūns Uzdzīvotājs
vītotājs Uzdzīvotājs, krogus brālis
ecējums Uzecēts lauks, tīrums
uzēds Uzēdas
uzelpēt Uzelpot
uzdust Uzelpot (kādam)
uzelsāt Uzelsot
saridāt Uzēst
reklāmklips Uzfilmēts klips^1^ (kā) reklamēšanai
uzporterēt Uzfotografēt
uzporterēties Uzfotografēties
priekšistaba Uzgaidāmā istaba
uzgaidu Uzgaidu istaba - uzgaidāmā istaba
zīmuļturis Uzgalis īsu, parasti norakstītu, zīmuļu pagarināšanai
furmas Uzgaļi (caurules), kas iemūrētas stāvcepļos, domnās vai citās kausējamās krāsnīs un paredzētas saspiesta gaisa vai skābekļa iepūšanai
uzlīksmot Uzgavilēt
burbuļūdens Uzgāzēts ūdens
uzžauties Uzgāzties
uzkavāt Uzglabāt
izturēt Uzglabāt (kādos apstākļos), līdz iegūst vēlamo gatavības pakāpi
nostāvināt Uzglabāt (ko) īpašos apstākļos, līdz (tas) iegūst vēlamās īpašības, noteiktu gatavības pakāpi
paturēt Uzglabāt (pie sevis) kādu laiku; paņemt (sev) uz kādu laiku
atkavāt Uzglabāt, nolikt atsevišķi
glabāties Uzglabāties
stāvēt Uzglabāties, nebojāties, nezaudē kvalitāti
uzglabātava Uzglabātuve
uzglēbt Uzglābt
uzglēbties Uzglābties
samālēt Uzgleznot
uzpindzelēt Uzgleznot
piegleznot Uzgleznot (ko) papildus
uzgļīvēt Uzglīzdēt
uzlūrēt Uzglūnēt
aizgriezt Uzglūnēt kādam
iztīkāt Uzglūnēt, glūnēt
uzkampstīt Uzgrābstīt, uztaustīt
uzkampt Uzgrābt
uztaukšēt Uzgrauzdēt taukos
uztaukšķēt Uzgrauzdēt taukos
mitriķis Uzgrieznis
mitruķis Uzgrieznis
mutara Uzgrieznis
mutars Uzgrieznis
muterka Uzgrieznis
mutraks Uzgrieznis
mutriķis Uzgrieznis
muturis Uzgrieznis
muturs Uzgrieznis
piegrieznis Uzgrieznis
sprostuzgrieznis Uzgrieznis (kā) iespējamās kustības, pārvietošanās novēršanai
piespieduzgrieznis Uzgrieznis (kā) piespiešanai; piespiedējuzgrieznis
piespiedējuzgrieznis Uzgrieznis (kā) piespiešanai; piespieduzgrieznis
spārnuzgrieznis Uzgrieznis ar diviem plakaniem spārnveida veidojumiem, kas piemēroti uzgriežņa skrūvēšanai ar pirkstiem
vainaguzgrieznis Uzgrieznis ar zobainu augšdaļu, kas novērš atskrūvēšanos
kontruzgrieznis Uzgrieznis, ko uzskrūvē virs galvenā uzgriežņa uz vienas un tās pašas skrūves, lai novērstu savienojumu patvaļīgu atskrūvēšanos
pretuzgrieznis Uzgrieznis, ko uzskrūvē virs galvenā uzgriežņa uz vienas un tās pašas skrūves, lai novērstu savienojumu patvaļīgu atskrūvēšanos; kontruzgrieznis
uzvirpināt Uzgriezt
uzsitināt Uzgriezt, atgriezt
stellatslēga Uzgriežņu atslēga ar maināmu platumu
nodurt Uzgrūsties
piedurstīties Uzgrūsties
uzjāties Uzgrūsties
žākstīties Uzgrūsties
izagrūsties Uzgrūsties kam virsū
uzguldināt Uzguldīt
uzgulēt Uzgult
uzgulšņāt Uzgult
izagulties Uzgulties
uzgulēties Uzgulties
uzgult Uzgulties (1)
uzgult Uzgulties (2)
izgult Uzgulties virsū
uzkraķēties Uzgulties virsū (veicot dzimumaktu)
uzgumt Uzgulties, uzmesties ar krūtīm (uz kā)
uzģeņģelēt Uzģenģerēt
paģērbt Uzģērbt (apģērba gabalu) tā, lai (tas) atrastos zem (cita apģērba gabala), arī (tam) apakšā
laikot Uzģērbt (piemēram, apģērba gabalu) un pārbaudīt, vai (tas) ir piemērots augumam
pielaikot Uzģērbt (piemēram, apģērba gabalu) un pārbaudīt, vai (tas) ir piemērots augumam
uzlaikot Uzģērbt (piemēram, apģērba gabalu) un pārbaudīt, vai (tas) ir piemērots augumam; pielaikot
saģērbt Uzģērbt (vairākus apģērba gabalus)
pārģērbt Uzģērbt citu (piemērotāku apģērba gabalu); uzģērbt (kāda apģērba gabala vietā) citu, piemērotāku apģērba gabalu
pārģērbties Uzģērbt sev citu apģērba gabalu, apģērbu
dasavilkties Uzģērbt sev vairākus apģērba gabalus
piesamaukties Uzģērbt sev vairākus apģērba gabalus
piesatuzavāties Uzģērbt sev vairākus apģērba gabalus
piesavilkties Uzģērbt sev vairākus apģērba gabalus
zapāties Uzģērbt zapas
uzraust Uzģērbt, uzmaukt
uztempt Uzģērbt, uzvilkt
uznīdēt Uzīdēt
uzpekot Uziet
atrast Uziet, atklāt (parasti to, ko meklē)
uzkustēt Uziet, uzbraukt (uz kā, kur augšā), parasti lēni
uzkājot Uziet, uzkāpt
uzķegot Uziet, uzkāpt
uzlasīties Uziet, uzvirzīties (uz kā, kur augšā)
Usingen Uziņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jēkabnieku pagastā
izdrumslināt Uzirdināt
noirdināt Uzirdināt
uzērdināt Uzirdināt
uzirdenot Uzirdināt
uzplucināt Uzirdināt
uzskrubināt Uzirdināt
uzurbināt Uzirdināt
uzurbīt Uzirdināt
uzčagināt Uzirdināt (augsni)
uzpederēt Uzirdināt (augsni) ar atsperu ecēšām
apurbināt Uzirdināt ar pūlēm (arot vai rokot)
aiztrupināt Uzirdināt zemi (ļaujot tajā satrūdēt mēsliem)
pabužināt Uzirdināt, pajaukt
izkušināt Uzirdināt, piepūst
saružināt Uzirdināt, uzrušināt
uzjakarēt Uzjaukt
uzvārtīt Uzjaukt, uzmaisīt
uzvaicāt Uzjautāt, uztaujāt
uzlīksmot Uzjautrināt
sadzīvināt Uzjautrināt, atdzīvināt
lustināt Uzjautrināt, ielīksmot
uzlustināt Uzjautrināt, iepriecināt
amizēt Uzjautrināt, izklaidēt (kādu)
sajukināt Uzjautrināt, sasmīdināt (bērnu)
springalvis Uzjautrinātājs, sprukstiņš, vējagrābslis
bāvīties Uzjautrināties
amizēties Uzjautrināties, jokoties, jautri pavadīt laiku (parasti ar pretēja dzimuma personu); koķetēt
uzdrasāt Uzjautrināties, uzdziedāt
spirgļoties Uzjautrināties; kļūt možam, jautram
uzjumēt Uzjumt
uzķibināt Uzkabināt
uzknabināt Uzkabināt
uzāķēt Uzkabināt, arī nostiprināt uz āķa
katapazma Uzkaisāms pulveris, pūderis
uzkult Uzkaisīt (kam virsū plānā kārtā)
dakaisīt Uzkaisīt (ko) papildus
uzklidināt Uzkaisīt, uzbārstīt
uzstreijāt Uzkaisīt, uzbārstīt
pūkojums Uzkaista pūku kārta (piemēram, uz auduma)
izkala Uzkala
odne Uzkala - ragavu slieces balsta augšdaļas stiprinājuma koks
uzkalas Uzkala (2)
endas Uzkalas - ragavu vai ratu sastāvdaļa, bomveidīgi koki virsmalā gar ragavu (ratu) sāniem
uzkalnijs Uzkalnains, paugurains
pauska Uzkalniņš pļavā, kur neaug zāle
pauga Uzkalniņš, cinis, kalna virsotne (tukša)
tumuls Uzkalniņš, kapa kalniņš
ponturs Uzkalniņš; ciņaina, sausa, sūnaina vieta
uzkalnis Uzkalns
kausva Uzkalns pļavā vai purvā
kapurna Uzkalns, kapukalns, kapsēta
apkalnis Uzkalns, paugurs
kurgāns Uzkalns, paugurs
uzkalpot Uzkalpoties (1)
uzkalpot Uzkalpoties (2)
uzkaldināt Uzkalt (1)
uzkaldināt Uzkalt (2)
uzdēja Uzkalums lemesim vai cirvim
nobradāt Uzkāpjot (kam) vairākkārt virsū, ievainot, arī nonāvēt (to)
uzkapīt Uzkaplēt
uzkaplīt Uzkaplēt
uzķebarāt Uzkāpt
uzkuģot Uzkāpt (augšā), uzrāpties
uzvīžot Uzkāpt (kur augšā) ar vīzēm kājās
uzbrist Uzkāpt (nejauši uz kā)
dakāpt Uzkāpt līdz kādai vietai
uzstupāt Uzkāpt soli pa solim
uzķeberēt Uzkāpt, uzrāpties
uzķeberēties Uzkāpt, uzrāpties
uzkāpties Uzkāpt; pakāpties (uz kā)
uzkarpīt Uzkārpīt (1)
uzkarpīt Uzkārpīt (2)
uzkaitēt Uzkarsēt
uzkaitināt Uzkarsēt
sasveilēt Uzkarsēt, panākt. ka sāk kvēlot
siltpiens Uzkarsētā vājpienā iejaukts biezpiens
puga Uzkarsēts biezpiens
uzkaist Uzkarst
uzkarsēties Uzkarst
uztveicēt Uzkarst, izžūt
uztvincināt Uzkarst, izžūt
uzkarināt Uzkārt
uzkacināt Uzkārt, pakārt
sakārt Uzkārt, pakārt (ko) lielākā daudzumā; uzkārt, pakārt (kā lielāku daudzumu)
pažabināties Uzkārties
uzkarāties Uzkārties un palikt karājoties
pažauties Uzkārties, pakārties
uzklepot Uzkāsēt
uzkrekstēt Uzkāsēt
uzkrekstēties Uzkāsēt
saskārpīt Uzkasīt
uzdirnīt Uzkasīt
uzgrābļāt Uzkasīt
uzkacīt Uzkasīt
uzkārst Uzkasīt (matus, matu sakārtojumu)
uzgramšļāt Uzkasīt, uzgrābāt
uzkārnīt Uzkasīt, uzraust
uzkasīt Uzkašņāt virsū (uz kā, kam)
uzkast Uzkašņāt virsū (uz kā, kam)
uzkārpīt Uzkašņāt, uzkasīt, uzrakņāt
uzsārpīt Uzkašņāt, uzkasīt, uzrakņāt
kapturis Uzkaudze, piedeva
uzkaulis Uzkauls
uzlaidināt Uzkausēt, uzmetināt
uzliedēt Uzkausēt, uzmetināt
mešanās Uzkavēšanās, uzturēšanās
noputlēties Uzkavēties
uzkalēties Uzkavēties
uzkavināties Uzkavēties
pamānēties Uzkavēties bez sevišķi svarīga iemesla
iesakavēties Uzkavēties kur ilgāk
pārsēdēt Uzkavēties, palikt kur ilgāk, nekā vajadzīgs, paredzēts
pieklāt Uzklājot, izklājot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt (ar to, piemēram, telpu), pārklāt (kādu priekšmetu)
aizsegties Uzklājot, pārklājot sev (ko) pāri, aizklājot (ko) priekšā, panākt, ka tiek aizsargāts, nav redzams vai ir grūtāk saskatāms; aizklāties
klaistīt Uzklāt
uzkubināt Uzklāt
uzotēt Uzklāt ar otu (ko) virsū (uz kā, kam)
apbetonēt Uzklāt betona masu (ap ko, kam apkārt)
uzvāpēt Uzklāt glazūru
uzsērt Uzklāt labību uz rijas ārdiem žāvēšanai
uzklāties Uzklāt sev (ko) virsū
pasegt Uzklāt uz kā
uzdeķot Uzklāt, apsegt
uzrežģīt Uzklāt, pārklāt
izspavedēt Uzklausīt (grēku sūdzētāju)
saņemt Uzklausīt un atbildēt (parasti uz sveicienu)
ievērot Uzklausīt un izpildīt (lūgumu, vēlēšanos)
pieņemt Uzklausīt vai izlasīt (kāda piedāvājumu, priekšlikumu, lūgumu u. tml.) un ar pozitīvu atbildi vai rīcību reaģēt (uz to)
uzklaušināt Uzklausīt, iedziļināties, atrast
biktēt Uzklausīt, iztaujāt grēksūdzē
uzklausīties Uzklausīt; arī ieklausīties
uzklausināt Uzklaušināt
uzklibāt Uzklibot
uzklīdenis Uzklīdis dzīvnieks, arī cilvēks
uzbļāviens Uzkliedziens
aizkliegt Uzkliegt
uzbļaut Uzkliegt (1)
uzbļaut Uzkliegt (2)
sadēderēt Uzkliegt, bargi uzbļaut, duelī sakaut
uzblandīties Uzklīst
uzdauzīties Uzklīst
uzjukt Uzklīst
uzklaiņāt Uzklīst
uzklejot Uzklīst
uzklimst Uzklīst
uzklūgāt Uzklīst
uzkulties Uzklīst, arī uzrasties
uzkuļināties Uzklīst, uzrasties
iegult Uzklupt, uzbrukt (parasti pēkšņi, negaidīti)
uztikt Uzkļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); uzklāt uz kādas vietas
uzknābt Uzknābāt
uzknāpāt Uzknābāt
uzkņāpāt Uzknābāt
salest Uzknābāt (ar knābi uzlasīt)
uzknāpt Uzknābt
uzkņopēt Uzknopēt
aizēda Uzkoda
aizkode Uzkoda
pakoda Uzkoda
pakods Uzkoda
piekožams Uzkoda
pohļebka Uzkoda
ūzkoda Uzkoda
uzkods Uzkoda
zace Uzkoda (alkoholiskam dzērienam)
zacene Uzkoda (alkoholiskam dzērienam)
zakusks Uzkoda (alkoholiskam dzērienam)
zakušments Uzkoda (alkoholiskam dzērienam)
aizēds Uzkodas
izkonstruēt Uzkonstruēt
uzkrāmēt Uzkopt
uzkārtot Uzkopt, nokopt, uzpost
noglītināt Uzkopt, nospodrināt
uzridāt Uzkopt, sakārtot
uzridēt Uzkopt, sakārtot
apšķūrēties Uzkopt, sakārtot; padarīt visu tīru
izakopties Uzkopties
aizkamsāt Uzkost
iebauzt Uzkost
uzkripšināt Uzkost
uzņagažāt Uzkost (2)
iebauza Uzkožamais pirms ēdiena, uzkodas
āzkoda Uzkožamais, azaids
āzkods Uzkožamais, azaids
snābaris Uzkožamais, azaids (zobgalīgi, nicīgi)
zakuska Uzkožamais, ko ēd pirms pamatēdiena, arī dzerot alkoholisku dzērienu
smoķis Uzkožamais, uzkodas; ēdiens
iedažām Uzkožamam
pieaugt Uzkrājoties palielināties apjomā
sasnigt Uzkrājoties sniegam, izveidoties (par, parasti lielām, kupenām, arī par, parasti biezu, sniega kārtu)
tūkt Uzkrājoties šķidrumam audos, palielināties apjomā (par ķermeņa daļu, ievainojumu)
iepāss Uzkrājums, ietaupījums
ponds Uzkrājums; fonds
uzpervēt Uzkrāsot
uzpindzelēt Uzkrāsot
uzmālēt Uzkrāsot (ar kosmētikas līdzekļiem)
uzsmiņķēt Uzkrāsot, izskaistināt ko ar kosmētikas līdzekli
uzmālēt Uzkrāsot; arī uzgleznot
uzmālēties Uzkrāsoties
uzsmiņķēties Uzkrāsoties ar kosmētikas līdzekļiem
akumulācija Uzkrāšana, savākšana, sakrāšana; uzkrāšanās
taritsja Uzkrāt
tezaurizēt Uzkrāt
piepūtināt Uzkrāt (ūdeni dzirnavu dīķī)
pieriest Uzkrāt sevī šķidrumu lielākā daudzumā (par augiem); uzkrāt, koncentrēt sevī (šķidrumu) lielākā daudzumā un palielināties apjomā (par augļiem, ogām)
pierietēt Uzkrāt, koncentrēt sevī šķidrumu lielākā daudzumā un palielināties apjomā; piepildīties (ar šķidrumu)
akumulēt Uzkrāt, sakrāt
aizkrāties Uzkrāties, sakrāties
uzskurināt Uzkratīt
uzkratināt Uzkratīt (1)
krāstīt Uzkraut
uzdarīt Uzkraut
uzkrāmēt Uzkraut
uzkrāstīt Uzkraut
uzkravāt Uzkraut
uzpakāt Uzkraut
uzslodzīt Uzkraut
uzslogāt Uzkraut (lai noslogotu, nopresētu)
uzkrauties Uzkraut sev (ko)
uzblāķēt Uzkraut uz kaudzes, blāķa
uzslānīt Uzkraut, sakraut
uzzlāģēt Uzkraut, uzgāzt (uz kā, kam virsū, parasti ko lielākā daudzumā)
uzšķūrēt Uzkraut, uzlikt (uz kā, kur augšā)
priekškrūtis Uzkrekls, krūteža
uzkremināties Uzkremties
uzskribināt Uzkribināt
uzkrustīt Uzkristīt
nomālēties Uzkrītoši izkrāsoties (kosmētiski)
stebeklīgs Uzkrītošs
uzkritīgs Uzkrītošs
kičīgs Uzkrītošs, ārēji efektīgs, nedaudz piedauzīgs
uzkuknies Uzkucies
piekurstīt Uzkūdīt
sacildīt Uzkūdīt
sajumdīt Uzkūdīt
samudīt Uzkūdīt
samūdīt Uzkūdīt
sazvērināt Uzkūdīt
uzcetināt Uzkūdīt
uzkudināt Uzkūdīt
uzkūdināt Uzkūdīt
uzstuidīt Uzkūdīt
uztūdīt Uzkūdīt
dakusinēt Uzkūdīt (kādu)
uzlādināt Uzkūdīt (suni)
jumzdīt Uzkūdīt, pamudināt kādu darīt kaut ko sliktu
sajūdīt Uzkūdīt, uzmusināt
uzčuidīt Uzkūdīt, uzmusināt
uzkurstīt Uzkūdīt, uzmusināt
uzkugties Uzkukties
uzkuksnīties Uzkukties
uzpļauties Uzkulties, uzskriet (kam virsū, parasti tumsā)
iekamu Uzkumā
uzkum Uzkumā
uzkumu Uzkumā
uzkumus Uzkumā
uzkumt Uzkumpt
uzkumpis Uzkums 1
uzkungoties Uzkundzēties
uzkupis Uzkupināts
sabirkstīt Uzkurt
piebirkstīt Uzkurt, kurstīt
uzkūsēt Uzkūsāt (2)
uzplēnēt Uzkvēlot
uzķeparāties Uzķeburoties
uzķeperēties Uzķeburoties
uzķemmēties Uzķemmēt sev matus
nosusināt Uzlabojot (zemes virsējo slāni, parasti augsni), padarīt (to) sausāku
apgreids Uzlabojums, atjauninājums (datora programmatūrā)
ticināt Uzlabot
uzlabāt Uzlabot
uzprišināt Uzlabot
uztūnēt Uzlabot
šlekstēt Uzlabot (dzīvnieku šķirni)
spožināt Uzlabot (kāda tēlu)
uztūnēt Uzlabot (piem., pārbūvējot, izdaiļojot) transportlīdzekli (piem., standarta automobili, motociklu)
izlabāt Uzlabot (piemēram, augsni)
sanēt Uzlabot (piemēram, uzņēmuma, rūpnīcas) finansiālo stāvokli
beserēties Uzlabot (savu) veselību, darbības spēju u. tml.; ārstēties
izlabāt Uzlabot (veselību)
uzcikstēt Uzlabot ceļu, pārklājot to ar zariem
uzprišināties Uzlabot pašsajūtu
iespēkoties Uzlabot savus materiālos apstākļus (parasti pakāpeniski)
piesmitēt Uzlabot smitējot
atsvaidzināt Uzlabot, atjaunot (piemēram, krāsojumu)
uzsvaidzināt Uzlabot, atjaunot (piemēram, krāsu, pulējumu), parasti mazliet
kultivēt Uzlabot, iekopt (augsni)
izdarināt Uzlabot, koriģēt
uzlāpīt Uzlabot, lāpīt
celt Uzlabot, palielināt (piemēram, prasmi, zināšanas, pārliecību); būt par cēloni tam, ka uzlabojas, palielinās
pārmatot Uzlabot, pieslīpēt darba rezultātu
atsapravīties Uzlaboties
uzlabēties Uzlaboties
atsapūtināties Uzlaboties (par papuvē atstātu, arī kādu laiku neapstrādātu zemi)
celties Uzlaboties (par parādībām sabiedrības dzīvē, ekonomikā, kultūrā, mākslā)
uzlāpāt Uzlāčot
uzkačāt Uzlādēt; uzbudināt
uzprove Uzlaikošana
uzlāgot Uzlaikot
uzmēģināt Uzlaikot
uzmērīt Uzlaikot
uzpasēt Uzlaikot
uzprovēt Uzlaikot
provēt Uzlaikot (apģērbu)
uzderināt Uzlaikot, pielāgot
paprovēt Uzlaikot, pielaikot
piemesties Uzlaisties (par putniem); uzmesties
uzlakāt Uzlakt
uzknībāt Uzlasīt
uzknīpāt Uzlasīt
uzblusīt Uzlasīt (kādus sīkus priekšmetus)
nolosmot Uzlasīt dārzā nokritušos augļus
uzskrapstīt Uzlasīt, atrast
iesalasīties Uzlasot ko, paēst (par dzīvnieku)
kaburščiks Uzlauzējs
skačoks Uzlauzējs
spusķiķ Uzlauzt slēdzeni
uzlauzties Uzlaužot slēgtas durvis, nokļūt (kaut kur augšā)
uzledus Uzledojums - ledus veidojums, kas radies, sasalstot ūdenim, kurš virs ūdenstilpes ledus segas izplūdis caur plaisām, arī kas radies, sasalstot virs zemes izplūdušam gruntsūdenim
uzleja Uzlējums
uzlija Uzlējums
nostājums Uzlējums (zāļu)
uzlieve Uzlējums (zāļu)
uzlakstīt Uzlēkāt, lēkāt
uztecēt Uzlēkt (par zvaigznēm)
salekt Uzlēkt, ielēkt (kur) - par vairākiem, daudziem; uzlēkt, ielēkt (kur) - par lielāku daudzumu
uzkuzu Uzlīcis, uzkumpis
uzkucis Uzlīcis, uzkumpis (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
uzkupis Uzlīcis, uzkumpis (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
uzplivināties Uzlidot
uzlaisties Uzlidot (2)
uzskriet Uzlidot (parasti par putniem, kukaiņiem)
uzsisties Uzlidot augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par purniem
piesamesties Uzlidot un apmesties, uzmesties (kur) lielākā daudzumā
sliskas Uzliekama virsdaļa ragavām tilpuma pavairošanai
plake Uzliekams sudrabs
uzsliet Uzliekt uz augšu (piemēram, apkakli)
uzrukt Uzliekties
uzkumpt Uzliekties virsū (uz kā, kam)
erupcija Uzliesmojums uz Saules
pašuzliesmošana Uzliesmošana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
aizliesmoties Uzliesmot
nožvibināt Uzliesmot
uzlīpēt Uzliesmot
saliesmot Uzliesmot, kļūt liesmu pārņemtam
uzpļaut Uzliet
uzšēpt Uzliet
uzžaut Uzliet
uzlieties Uzliet (1) sev (ko)
izliet Uzliet virsū
uzblaust Uzliet, uzgāzt
uzlējums Uzlietā šķidruma, masas sacietējusi kārta uz (kā) virsmas
uzlīgoties Uzlīgot 1
bratkas Uzlikas ragavām vai ratiem
impozīcija Uzlikšana
izvalēt Uzlikt
piegniezt Uzlikt
uzlīgt Uzlikt
uzbāzt Uzlikt (cepuri galvā); liekot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
apkraut Uzlikt (daudz nastu, saiņu)
šinēt Uzlikt (ķermeņa daļai) šinu
apriepot Uzlikt (ritenim) riepu kopā ar kameru
apmaut Uzlikt apaušus
apcepurot Uzlikt augšējo kūli labības statiņam
apcepurot Uzlikt cepuri
vainagot Uzlikt galvā vainagu (1); apveltīt ar vainagu (1) kā atzinību
aizgrožot Uzlikt grožus
apgrožot Uzlikt grožus
nogrožot Uzlikt grožus
uzgrūst (arī uzkraut) kaklā (arī uz kakla) Uzlikt grūtu, arī nepatīkamu pienākumu
uzkraut (arī uzgrūst) kaklā (arī uz kakla) Uzlikt grūtu, arī nepatīkamu pienākumu
iezobot Uzlikt iemauktus
uzmaut Uzlikt iemauktus
zabenēt Uzlikt iemauktus (zirgam)
iestangāt Uzlikt iemauktus ar laužņiem
uzmīt Uzlikt kāju vai kājas virsū (piemēram, pedālim, paminai, arī lāpstai), iekustināt (to), lai iedarbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
aptaisīt Uzlikt krējumu vai eļļu un apmaisīt (par ēdienu)
uzlādēt Uzlikt lāstu kādam, nolādēt, piesaukt nelaimi kādam
iezabāt Uzlikt mutes dzelžus (zirgam)
iezubāt Uzlikt mutes dzelžus (zirgam)
akcizierēt Uzlikt nodokļus
damest Uzlikt papildus velkus (uz velku kokiem)
uzrežģīt Uzlikt režģveida paplašinājumu (ragavām, ratiem)
ierēpēt Uzlikt ritenim dzelzs stīpu apkārt
rēpēt Uzlikt ritenim rēpi (metāla aploci)
aplikt Uzlikt saistības (piemēram, maksājumus)
paugāt Uzlikt sakas (paugas)
apseglot Uzlikt seglus (parasti zirgam)
uzlikties Uzlikt sev (parasti cepuri)
apsalikties Uzlikt sev cepuri; aplikt sev ko apkārt
iešinēt Uzlikt šinas (ķermeņa daļai)
iešinot Uzlikt šinas (ķermeņa daļai)
uzsedlot Uzlikt un piestiprināt zirgam seglus
uzkrampēt Uzlikt uz āķa
pastatīt Uzlikt virsū
apslejot Uzlikt zirgam vērzeles (iejūgu)
uzpikāt Uzlikt, novietot (ko) pikām (uz kā, kam virsū)
apmarkot Uzlikt, uzlipināt marku; zīmogot
uzdēt Uzlikt, uzstādīt
nomaskot Uzlikt, uzvilkt (kam) masku (1)
uzriktēt Uzlikt; uzstādīt
uzkala Uzliktnis
maska Uzliktnis (sejai) ar (piemēram, cilvēka, dzīvnieka, fantastiskas būtnes) galvas attēlu; uzliktnis (sejas augšējai daļai) ar izgrieztiem acu caurumiem; krāsojumu un līmējumu kopums, kas ievērojami pārveido sejas formu
pielipene Uzlīme
aizlīmējums Uzlīmējums
uzlīme Uzlīmējums
uzlīmāt Uzlīmēt
uzklīsterēt Uzlīmēt ar klīsteri
uzlingāt Uzlingot (1)
uzlingāt Uzlingot (2)
uzķepināt Uzlipināt
uzklēbēt Uzlipināt, uzlīmēt
uķept Uzlipt
uzķepēt Uzlipt
uzkāst Uzlīt
uzdarināt Uzlīt (par lietu)
uzlāsēt Uzlīt, parasti mazliet (par lietu)
uzlāsot Uzlīt, parasti mazliet (par lietu)
uzbalzīt Uzlocīt (parasti, nokārušos segu) un sabāzt to starp gultas malu un maisu, starp kamanu sāniem un sēdekli u. tml.
uzjozt Uzlocīt aiz jostas, uzspraust (3)
uzspraudīties Uzlocīt apģērbu uz augšu un piespraust
atbraukāt Uzlocīt piedurknes
šlaucīt Uzlocīt piedurknes
uzraitīt Uzlocīt piedurknes
uzbracēties Uzlocīt savu apģērbu
sabrucināt Uzlocīt, atlocīt
uzausīt Uzlocīt, atlocīt
uzlaicīt Uzlocīt, atlocīt
uzmucināt Uzlocīt, atlocīt
parocīt Uzlocīt, atlocīt (nedaudz)
kalbasit Uzlūgt dejot
dalūgt Uzlūgt, pieaicināt
izlūgt Uzlūgt, uzaicināt (ciemos, viesībās)
piesaprasīties Uzlūgt, uzaicināt (vairākus, daudzus)
ieblensties Uzlūkot, uzskatīt; apskatīt; aplūkot
uzļekatāt Uzļepatot
uzļekatot Uzļepatot
uzļipāt Uzļipot
ummācība Uzmācība
uzmācīgums Uzmācība (1)
uzmācīgums Uzmācība (2)
kompulsija Uzmācīga ideja, nepārvarama tieksme izdarīt kaut ko pretēji savai pārliecībai vai gribai
daknomānija Uzmācīga tieksme nogalināt
eskapisms Uzmācīga vēlēšanās izvairīties no īstenības un iegrimt ilūziju pasaulē; seksuālās fantāzijas
perseverācija Uzmācīga vienu un to pašu kustību, tēlu, domu atkārtošanās; rodas gan spēcīgu pārdzīvojumu, gan centrālās nervu sistēmas saslimšanas gadījumos
fobija Uzmācīgas bailes, kas attīstās dažu psihožu gadījumā
knakstīties Uzmācīgi aizskart kādu ar rokām
kacināt Uzmācīgi izjautāt; tincināt
uzdiedelēt Uzmācīgi lūdzot savākt pēc iespējas vairāk (dāvanu, naudas)
uzkaulēties Uzmācīgi lūdzot, prasot, panākt sev kādu labumu vai pakalpojumu
uzdāžāt Uzmācīgi piedāvāt
ļečīt Uzmācīgi skaidrot
piesieties Uzmācīgi tuvoties (pretējā dzimuma cilvēkam, parasti sievietei)
kremināties Uzmācīgi virsū līst
padīkt Uzmācīgi, apnicīgi parunāt, arī palūgt
dīkt Uzmācīgi, apnicīgi runāt, lūgt, prasīt
sīkt Uzmācīgi, apnicīgi runāt, lūgt, prasīt; apnicīgi dziedāt
izdīkt Uzmācīgi, apnicīgi, bieži arī raudulīgā balsī, lūdzoties iegūt, dabūt, arī panākt (ko)
vandīties Uzmācīgi, atkārtoti izraisīties (par psihiskām norisēm)
pakaulēties Uzmācīgi, neatlaidīgi palūgties
kaulēties Uzmācīgi, neatlaidīgi prasīt, lūgt
knakstīt Uzmācīgi, netikli pieskarties
naiks Uzmācīgs
ummācīgs Uzmācīgs
miegstoņa Uzmācīgs (ar vārdiem) cilvēks
damelsts Uzmācīgs (par dzīvnieku, arī cilvēku)
bākslis Uzmācīgs cilvēks
bāšķis Uzmācīgs cilvēks
bāzeklis Uzmācīgs cilvēks
dakšastis Uzmācīgs cilvēks
kruja Uzmācīgs cilvēks
māklis Uzmācīgs cilvēks
piedega Uzmācīgs cilvēks
plijoknis Uzmācīgs cilvēks
plijonis Uzmācīgs cilvēks
ute Uzmācīgs cilvēks
uzbāzenis Uzmācīgs cilvēks
uzmāklis Uzmācīgs cilvēks
uzmāktenis Uzmācīgs cilvēks
uzmākulis Uzmācīgs cilvēks
uzplija Uzmācīgs cilvēks
utvanags Uzmācīgs cilvēks (arī lamuvārds)
kurža Uzmācīgs cilvēks (lamuvārda nozīmē)
ummāka Uzmācīgs cilvēks vai dzīvnieks
spitāgs Uzmācīgs cilvēks, kurš visur bāž savu degunu
činka Uzmācīgs, neatlaidīgs, tāds, kas kaulējas, uzplijas
neatkratāms Uzmācīgs, neatraidāms
neatlaidīgs Uzmācīgs, neatvairāms (par psihisku stāvokli)
vargāns Uzmācīgs, nemierīgs, nepaklausīgs dzīvnieks (retāk cilvēks)
paparaco Uzmācīgs, sensāciju kārs fotogrāfs
nebesa Uzmācīgs, uzbāzīgs cilvēks
kramīzeris Uzmācīgs, uzbāzīgs zēns
fikss Uzmācīgs; nepamatots (par idejām, domām)
uzmāknieks Uzmāka
uzkraupēties Uzmāktie, uzplīties
elgties Uzmākties
kruities Uzmākties
krujāties Uzmākties
nikties Uzmākties
stilgt Uzmākties
uzkriņāties Uzmākties
uzmelsties Uzmākties
piesasieties Uzmākties (kādam ar savu klātbūtni)
koļīt Uzmākties ar jautājumiem vai pārmetumiem
uzmaļīties Uzmākties ar lūgumiem
uznikties Uzmākties ar lūgumiem, uzbāzties
uzkranīties Uzmākties ar lūgumiem, uzbāzties; uznikties
terbt Uzmākties ar runām, pārmetumiem
dasasieties Uzmākties kādam
urdzināt Uzmākties, apgrūtināt
žaudzīties Uzmākties, apkampt, skūpstīt (galvenokārt par mazu bērnu)
delgt Uzmākties, nedot mieru
kakarēties Uzmākties, pieglausties
kraņķēties Uzmākties, uzbāzties
uzkraņāties Uzmākties, uzbāzties
uzkulties Uzmākties, uzbāzties
saplīties Uzmākties, uzbāzties (par vairākiem)
gremzt Uzmākties, uzplīties
krūties Uzmākties, uzplīties
mārgoties Uzmākties, uzplīties
mārnīties Uzmākties, uzplīties
māržoties Uzmākties, uzplīties
uzkrauties Uzmākties, uzplīties
uzlauzties Uzmākties, uzplīties
uznīkties Uzmākties, uzplīties
uzpīties Uzmākties, uzplīties
kraupēties Uzmākties, uzplīties (ar vārdiem, meklējot ķildu)
uzmarnīties Uzmākties, uzplīties, uzbāzties
uzstilgt Uzmākties, uzstāties
uzstilgties Uzmākties, uzstāties
dračīt Uzmākties; sagādāt nepatikšanas, neērtības
dročīt Uzmākties; sagādāt nepatikšanas, neērtības
uzmaļa Uzmalums
aktiņš Uzmanība
iecienība Uzmanība
piemanība Uzmanība
vērība Uzmanība
vēra Uzmanība, ievērība
tēme Uzmanība, laipnība
izgudrība Uzmanība, laipnība, viltība, izgudrojums
uzmaņa Uzmanība, vērība
vagācija Uzmanības klaiņošana
neievērība Uzmanības nepievēršana (kam), intereses trūkums (par ko)
otvod Uzmanības novēršana
ievērība Uzmanības pievēršana (kam), interese (par ko)
vērošana Uzmanības pievēršana (kam), intereses izrādīšana (par ko); priekšstata gūšana (par ko) pēc ārējām pazīmēm
gardez Uzmanieties!
cieši Uzmanīgi
manīgai Uzmanīgi
uzmanīgai Uzmanīgi
piegodēt Uzmanīgi apieties
apbūt Uzmanīgi apkalpot
pievērst uzmanību (arī vērību) Uzmanīgi aplūkot, vērot; izrādīt interesi (par ko)
(pie)vērst (arī veltīt) uzmanību (arī vērību) Uzmanīgi aplūkot, vērot; izrādīt interesi (par ko)
veltīt uzmanību (arī vērību) Uzmanīgi aplūkot, vērot; izrādīt interesi (par ko)
(pie)vērst(arī veltīt) vērību (arī uzmanību) Uzmanīgi aplūkot, vērot; izrādīt interesi (par ko)
klaust Uzmanīgi ieklausoties vai taujājot uzzināt
plidenēt Uzmanīgi iet pa ledu vai slidenu ceļu
izvārtīt Uzmanīgi izkopt
smailēt Uzmanīgi klausīties (par cilvēkiem)
spicēt Uzmanīgi klausīties (par cilvēkiem)
ausenēt Uzmanīgi klausīties, ausīties
ieklausīties Uzmanīgi klausoties, censties sadzirdēt
ieklausīties Uzmanīgi klausoties, censties uztvert, atšķirt
pataupīt Uzmanīgi lietojot, pagarināt (kā, parasti apģērba, apavu) izmantošanas laiku
pietillināt Uzmanīgi pienest (kaut ko smagu vai trauslu)
blisnēt Uzmanīgi skatīties
ķīķerēt Uzmanīgi skatīties
klīrēt Uzmanīgi skatīties un meklēt
blenzt Uzmanīgi skatīties, novērojot (ko)
cīlēt Uzmanīgi skatīties, raudzīties (uz ko)
sakubināt Uzmanīgi un cieši ietīt vai apsegt
apvērot Uzmanīgi vērot
zīmot Uzmanīgi vērot
uzmanīt Uzmanīgi vērot (kādu, tā rīcību), lai ko uzzinātu, izvairītos no kā u. tml.
uzmanīt Uzmanīgi vērot (piemēram, kādu vietu), sekot (piemēram, kādam informācijas līdzeklim), lai ieraudzītu ko gaidītu, iegūtu kādu informāciju u. tml.
taustīt Uzmanīgi, arī nemanāmi censties (ko) uztvert, izzināt
discreto Uzmanīgi, noslēpumiani
noglūnēt Uzmanīgi, piesardzīgi vērojot, izvēlēties (piemērotu, izdevīgu laikposmu, laika momentu)
vārīgai Uzmanīgi, rūpīgi (pret ko, kādu attiekties, izturēties, lai nepiedurtos, nepiespiestos)
izmanīgs Uzmanīgs
piemanīgs Uzmanīgs
josmīgs Uzmanīgs, acīgs, modrs
cīlīgs Uzmanīgs, acīgs; dedzīgs
ziktīgs Uzmanīgs, akurāts, rūpīgs
vērīgs Uzmanīgs, arī smalkjūtīgs; tāds, kurā izpaužas uzmanība, smalkjūtība
lavīgs Uzmanīgs, ložņājošs, piesardzīgs
skatīgs Uzmanīgs, rosīgs, modrs
providenciāls Uzmanīgs, rūpīgs, kas gadā par nākotni
vārīgs Uzmanīgs, saudzīgs (pret ko, parasti priekšmetiem) - par darbību, rīcību u. tml.
aķīls Uzmanīgs, vērīgs, viltīgs, blēdīgs, izveicīgs, veikls, manīgs
makņīt Uzmanīt
piļņavāt Uzmanīt
tiekavot Uzmanīt (kādu)
apčubināt Uzmanīt, aprūpēt
vāķēt Uzmanīt, apsargāt (kādu, ko), parasti, paliekot (pie tā) nomodā, neguļot
mastēties Uzmanīt, kaut ko paredzēt
pievērties Uzmanīt, pasargāt
vākt Uzmanīt, pieskatīt (bērnu)
raudzīties Uzmanīt, sekot, piemēram, lai (kas) tiktu ievērots, izpildīts
skatīties Uzmanīt, sekot, piemēram, lai (kas) tiktu ievērots, izpildīts
knūpēt Uzmanīt, uzmanīgi klausīties
dakiravāt Uzmanīt, uzraudzīt
pasēt Uzmanīt, uzraudzīt
pielūkot Uzmanīt, uzraudzīt (parasti mazu bērnu)
uzkrāpt Uzmānīt, uzvilināt
uzpasēt Uzmanīt; uzraudzīt; aprūpēt
izamanīties Uzmanīties
kiravāties Uzmanīties
pieskatīties Uzmanīties
pravīt Uzmanīties
samanīties Uzmanīties
uzpasēties Uzmanīties
pasēties Uzmanīties, piesargāties
patīkavāt Uzmanīties, skatīties
pielūkot Uzmanīties; arī ievērot (ko)
novaktēt Uzmanot, vērojot notvert, atrast
purga Uzmaucamā daļa ar caurumiem lejkannai, pa kuru līst ūdens sīkām strūklām
izmaukt Uzmaukt
samaukt Uzmaukt
uzmākt Uzmaukt
uzstilpāt Uzmaukt
uzstilpēt Uzmaukt
uzstumt Uzmaukt
aizmaukt Uzmaukt (cepuri) dziļi uz acīm
uzmaukties Uzmaukt sev (ko)
uzmaukties Uzmaukt; tikt uzmauktam
uzmauties Uzmaukt; tikt uzmauktam
mufe Uzmava
mufta Uzmava
ūzma Uzmava
uzroce Uzmava
savienotājuzmava Uzmava (kā) savienošanai
ilksdzelze Uzmavas veida metāla detaļa ar āķi galā, ko piestiprina pie ilkss un pieāķē pie transportlīdzekļa
uzņemt Uzmazgāt, uzslaucīt
piesalasīties Uzmeklējot, uzlasot (barību), paēst (par dzīvnieku)
piesavurinēties Uzmeklējot, uzlasot (barību), paēst (par dzīvnieku)
uzsukņīt Uzmeklēt
uzsuknīt Uzmeklēt
uzzūkurēt Uzmeklēt
saokstīt Uzmeklēt (jaunu mājokli; par bitēm)
saokstot Uzmeklēt (jaunu mājokli; par bitēm)
izsekot Uzmeklēt (zvērus); novērot (zvēru) pēdas
kveksis Uzmeklētājsuns, arī pēdu dzinējs; medību suns
okšķerētājsuns Uzmeklētājsuns, pēdu dzinējs
uzmērojums Uzmērījums
teodolītuzmērīšana Uzmērīšana, kurā horizontālos leņķus un virzienus mēra ar teodolītu
abriss Uzmērīšanas procesā pēc acumēra rasēta apvidus skice
uzmērēt Uzmērīt
uzmērot Uzmērīt (1)
uzmērot Uzmērīt (2)
uzmērot Uzmērīt (3)
uzņemt Uzmērīt (kādu teritoriju, attālumus starp objektiem tajā) un mērījumu rezultātus fiksēt kartē, plānā
izvalēt Uzmest
uzlāpstot Uzmest
kukurēties Uzmest kūkumu itkā saraujoties aukstumā; četrrāpus kaut ko meklēt, īpaši dzērumā
šņerkāt Uzmest lūpas, kad kas nav pa prātam
atviebt Uzmest lūpu
atviept Uzmest lūpu
atviezt Uzmest lūpu
pamaļ Uzmest skatu kaut kur uz sāniem
pamaļām Uzmest skatu kaut kur uz sāniem; pamaļ
izaplēsties Uzmest uz pleciem (apģērba gabalu)
uzgrandīt Uzmest, uzbērt
uzvallēt Uzmest, uzkraut u. tml., veidojot valni
uzpērt Uzmest, uzsist
čūkslis Uzmesta lūpa
čūris Uzmesta lūpa
uzkārnīties Uzmesties (3)
satupt Uzmesties (kur) - parasti par vairākiem, daudziem putniem
dasamesties Uzmesties (par kukaiņiem, putniem)
izamesties Uzmesties (par putnu)
apgult Uzmesties (parasti par kukaiņiem)
uzsēsties Uzmesties (uz kā, kam, arī kur), parasti pēc lidojuma (par putniem, kukaiņiem)
sēsties Uzmesties (uz kā, kur u. tml.), parasti pēc lidojuma (par putniem, kukaiņiem)
bosēt Uzmesties par rīkotāju; pārraudzīt
sasamesties Uzmesties, nosēsties (par putniem, kukaiņiem)
uzsvaidīt Uzmētāt
koncepts Uzmetums
krokijs Uzmetums - neliels grafikas, glezniecības vai tēlniecības darbs brīvā, ātrā izpildījuma manierē
debarkadera Uzmetums, paaugstinājums, pie kura apstājas dzelzceļa braucieni
uzmets Uzmetums, skice
uzmīņāt Uzmīdīt
atcerēt Uzminēt
nomienēt Uzminēt
tapstīt Uzminēt
uzmīt Uzminēt
pārmīt Uzminot (kādam uz kājas), ievainot (to)
nomīdīt Uzminot vairākkārt virsū (parasti apaviem), notraipīt (tos)
nomīņāt Uzminot vairākkārt virsū (parasti apaviem), notraipīt (tos); nomīdīt (2)
nomīt Uzminot virsū, ievainot, arī nonāvēt
samīt Uzminot, uzkāpjot virsū, nonāvēt, arī savainot
samīt Uzminot, uzkāpjot virsū, sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt
uzmirdzēties Uzmirdzēt (1)
uzmirgāt Uzmirdzināt
uzmirguļot Uzmirgot (1)
uzmirkšķināt Uzmirgot (1)
uzmirguļot Uzmirgot (2)
uzdelzt Uzmīt
damīt Uzmīt (uz kā)
uzlāčot Uzmīt 1(1)
apmīt Uzmīt vairākkārt
uzlepēt Uzmīt, uzlāčot
uzcāpāt Uzmīt, uzmīties
uzjedināt Uzmocīt
uzmūdīt Uzmocīt
uzmurīt Uzmocīt
dehipnotizācija Uzmodināšana vai atmošanās no hipnozes stāvokļa
izbudināt Uzmodināt
izbudzīt Uzmodināt
izmidzināt Uzmodināt
izmodināt Uzmodināt
uzgrandīt Uzmodināt
uzkudināt Uzmodināt
uzmodēt Uzmodināt
uzmodrināt Uzmodināt
uzmurīt Uzmodināt
uzorēt Uzmodināt
uzcelt Uzmodināt (no miega)
uzskruķēt Uzmodināt ar krāsns kruķa palīdzību
uztūzīt Uzmodināt, pamodināt
ģidrs Uzmodināts
izamosties Uzmosties
piemosties Uzmosties
uzrauties Uzmosties (no miega), arī atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas, parasti strauji
izbust Uzmosties, atmosties
uzmudrinājums Uzmudinājums
modrīt Uzmudināt
sabikņīt Uzmudināt
sajodināt Uzmudināt
uzbikstīt Uzmudināt
uzkumerēt Uzmudināt
uzmudīt Uzmudināt
uzmudrināt Uzmudināt
uzgumdīt Uzmudināt, arī uzkūdīt
iemundrināt Uzmudināt, iedrošināt
uzpederināt Uzmudināt, ierosināt (ko darīt)
iejodināt Uzmudināt, ieskubināt, satrakot
dzīdināt Uzmudināt, izdzīt ļaudis
samudīt Uzmudināt, paskubināt
samudrināt Uzmudināt, paskubināt
sastidzināt Uzmudināt, paskubināt
uzjodināt Uzmudināt, paskubināt
pamudīt Uzmudināt, paskubināt, pamudināt
paradzināt Uzmudināt, skubināt
uzgundīt Uzmudināt, uzkūdīt
sabūdzīt Uzmudināt, uzskubināt
uzkučerēt Uzmudināt; uzkūdīt
uzmuļināt Uzmuļļāt
iekačāt Uzmundrinājuma sauciens
šprice Uzmundrinājums
kačāt Uzmundrināšanas frāze
atsvaidzināt Uzmundrināt
sakudināt Uzmundrināt
uzdruksnīt Uzmundrināt
uzjestrināt Uzmundrināt
iedvest dzīvību Uzmundrināt (kādu)
iejautrināties Uzmundrināt sevi
uzmundrināties Uzmundrināt sevi
kudīt Uzmundrināt uz darbu, paskubināt
uzpurināt Uzmundrināt, neļaut būt pasīvam, bezdarbīgam
sapurināt Uzmundrināt, neļaut būt pasīvam, bezdarbīgam; arī sarāt
kudināt Uzmundrināt, paskubināt
sapužīt Uzmundrināt, paskubināt
drošināt Uzmundrinot, nomierinot censties darīt drošu, paļāvīgu
izmūrīt Uzmūrēt
uzmūrīt Uzmūrēt
saskuldurēt Uzmusināt
uzmucināt Uzmusināt, paskubināt
pamusināt Uzmusināt, saskubināt
uzneglot Uznaglot
uznākties Uznākt
mīkšņot Uznākt atkusnim, kust, atkušņot
mīkt Uznākt atkusnim, kust, atkušņot
nogribēt Uznākt spēcīgai vēlmei
uznasāt Uznēsāt
uznesāt Uznēsāt
iekrāsot Uznest krāsu iespedumformai pirms katra iespieduma
uzvazāt Uznest, uzvilkt
satomīt Uznest, uzvilkt (kaut ko smagu)
koplīgums Uzņēmēja un uzņēmuma darbinieku rakstisks līgums par darba un sociālo vajadzību nodrošināšanu
privātuzņēmējdarbība Uzņēmējdarbība, ko veic privātuzņēmējs
UAC Uzņēmējdarbības atbalsta centrs
zudumi Uzņēmējdarbības procesā radušies materiālo vērtību nožuvumi, atgriezumi u. c.
statūtsabiedrība Uzņēmējdarbības veids, īpašnieku apvienība, kas izveidota uz tās dibinātāju pieņemto statūtu pamata
uzjēmējs Uzņēmējs
kalnrūpnieks Uzņēmējs kalnrūpniecībā
zeltrūpnieks Uzņēmējs zeltrūpniecībā
podrjadčiks Uzņēmējs, darbu vadītājs; līgumstrādnieks
antreprenieris Uzņēmējs, kas organizē teātra izrādes, koncertus
biznesmenis Uzņēmējs, komersants, veikalnieks
apakšuzņēmējs Uzņēmējs, kurš kāda konkrēta darba izpildē piedalās cita uzņēmēja vadībā
podrjadčiks Uzņēmējs, kurš vada mežizstrādes darbus un baļķu nogādi upes krastā plostu sagatavošanai
karavanščiks Uzņēmējs, kurš vada plostu siešanu un pludināšanu
kontraktors Uzņēmējs, līguma slēdzējs
impresārijs Uzņēmējs, profesionāls aģents, kas organizē izrādes un koncertus vai angažē māksliniekus šādiem pasākumiem
firmačs Uzņēmējs; firmas īpašnieks
starpnieksabiedrība Uzņēmējsabiedrība (komercsabiedrība), kas darbojas kā starpnieks starp pircēju un pārdevēju, par to ņemot komisijas atlīdzību
līgumsabiedrība Uzņēmējsabiedrība, kas izveidota uz tās dalībnieku noslēgta līguma pamata
konkurence Uzņēmējsabiedrības stratēģija un tāda ekonomiski patstāvīgu uzņēmēju sacensība, kas efektīvi ierobežo atsevišķu uzņēmēju spēju ietekmēt vispārīgos preču apgrozības apstākļus (cenu, piedāvājumu) un veicina preču ražošanu (pakalpojumu sniegšanu) atbilstoši pieprasījumam
pulveris Uzņēmība
uzjēmība Uzņēmība
uzņēmīgums Uzņēmība (1)
uzņēmīgums Uzņēmība (2)
munitāte Uzņēmība pret infekciju
iejutīgs Uzņēmīgs
izjēmigs Uzņēmīgs
pieņēmīgs Uzņēmīgs
receptīvs Uzņēmīgs
uzjēmīgs Uzņēmīgs
uzkrāt Uzņemot organisma kādas vielas, palielināt (to) daudzumu - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām
filmēšana Uzņemšana - kādas norises fiksēšana filmā, kas pēc attīstīšanas un kopēšanas var tikt projicēta
immatrikulācija Uzņemšana augstskolā, muižnieku vai garīdznieku kārtā, ierakstot uzņemamās personas vārdu sevišķos sarakstos jeb martikulās
akolāde Uzņemšana bruņinieku kārtā, jaunuzņemto apkampjot un tam uz pleca plakaniski uzsitot ar zobenu
intussuscepcija Uzņemšana iekšā
inkorporācija Uzņemšana sevī, ieslēgšana savā sastāvā, citu organizāciju pievienošana
afiliēt Uzņemt
uznemt Uzņemt
mičot Uzņemt (jaunlaulāto) sievas kārtā, saskaņā ar rituālu apmainot vainagu pret sievas galvassegu
uzpirkt Uzņemt (kārti kāršu spēlē)
pieņemt Uzņemt (svešu bērnu) savā ģimenē, savā dzīvoklī, apgādāt un audzināt (viņu); arī adoptēt
iesaukt Uzņemt aktīvajā karadienestā pilsoņus, kas sasnieguši noteiktu vecumu; arī mobilizēt
ieskriedināt Uzņemt ātrumu
baroties Uzņemt barības vielas (par augiem)
ēst Uzņemt barību (ēdienreizē)
rimeikot Uzņemt jaunu filmu, kuras pamatā ir kāda reiz jau uzņemta filma
filmēt Uzņemt kinofilmā
iesvētīt Uzņemt likumīgo zagļu kārtā
inficēties Uzņemt organismā slimības izraisītājus mikroorganismus; saslimt ar infekcijas slimību
plauvēties Uzņemt pārlieku lielu šķidruma daudzumu
uzsūkt Uzņemt savā apziņā
piejemt Uzņemt savā ģimenē; ļaut apmesties (savā mājā, dzīvoklī)
uztvert Uzņemt sevī (apkārtējās vides iedarbību), arī reaģēt (uz to) - par augiem, to daļām
elpot Uzņemt skābekli un izdalīt ogļskābo gāzi (par augiem)
elpot Uzņemt skābekli un izdalīt ogļskābo gāzi (par cilvēku vai dzīvnieku)
izjemt Uzņemt un labi aprūpēt (ciemiņus)
ciemot Uzņemt viesi
ciemoties Uzņemt viesi
piejemt Uzņemt viesus; ļaut pārnakšņot (svešiem)
ievest Uzņemt, ierakstīt (piemēram, sarakstā, līgumā)
iesūkt Uzņemt, ietvert sevī (parasti šķidrumu)
uzlasīt Uzņemt, parasti pa vienam (valdziņus, cilpiņas uz kā)
pamatmontāža Uzņemtā materiāla savietošana un saskaņošana scenārijam atbilstošā veidā
izplūdums Uzņemta punkta attēla lielums uz filmas emulsijas, filmējot ar noteiktu objektīvu; kvalitatīviem objektīviem tas ir mazāks
tachyuria Uzņemtā šķidruma paātrināta izdalīšanās
atgriezumi Uzņemti kadri vai dubli, kurus neiekļauj filmas pabeigtajā variantā
uzjemties Uzņemties
uznemties Uzņemties
pasajemties Uzņemties (atbildību, vainu)
saistīties Uzņemties (kādu darbu, pienākumu), iestāties (kādā organizācijā), sākt nodarboties (ar ko)
apkrauties Uzņemties (ļoti lielas saistības); sevi ļoti noslogot (ar darbiem, pienākumiem)
kraut Uzņemties (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.); panākt, ka (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.) uzņemas cits, arī novirzīt (atbildību, pienākumu, vainu u. tml.) uz citu
uzkraut Uzņemties (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.); panākt, ka (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.) uzņemas cits, arī novirzīt (atbildību, pienākumu, vainu u. tml.) uz citu
gruzitsja Uzņemties kaut ko darīt
sapausties Uzņemties ko izdarīt
otkaļivaķ Uzņemties līdzdalībnieka vainu
otmazivaķ Uzņemties līdzdalībnieka vainu
otsaživaķ Uzņemties līdzdalībnieka vainu
galvot Uzņemties saistības, apliecināt, solīt, ka persona pēc likuma izpildīs saistībā, apliecinājumā, solījumā noteiktās prasības
izajemties Uzņemties, apņemties ko paveikt
pieteikties Uzņemties, būt ar mieru izpildīt (kādu pienākumu, darbu)
ielīgt Uzņemties, salīgt
ražotājbarība Uzņemto barības vielu un enerģijas daļa, ko no barības devas patērē produkcijas veidošanai
uzturētājbarība Uzņemto barības vielu un enerģijas daļa, ko organisms izmanto organisma dzīvības funkciju uzturēšanai - gremošanas un elpošanas orgānu, asinsriņķošanas un nervu sistēmas darbībai, ķermeņa šūnu atjaunošanai, normālas ķermeņa temperatūras saglabāšanai, kustībām utt.
spraits Uzņēmuma "Coca-Cola" zīmols: gāzēts dzēriens ar citrona un laima garšu; kopš 2003. gada tiek ražots arī ar tropisko augļu garšu
kadiljaks Uzņēmumā "General Motors" ražots luksusa klases automobilis, īpaši iecienīts ASV un Kanādā
saimniece Uzņēmuma (parasti neliela) īpašnieka vai nomnieka sieva; šāda uzņēmuma īpašniece vai nomniece
kapitalizācija Uzņēmuma akciju kapitāla kopējais apjoms un struktūra
pamatdarbība Uzņēmuma darbība, kas nodrošina uzņēmuma nozīmīgākās ienākuma daļas gūšanu, un citas darbības, kas nav saistītas ar ieguldīšanu un finansēšanu
diversifikācija Uzņēmuma darbības profila paplašināšanās
kalkulētājs Uzņēmuma darbinieks, kas izdara aprēķinus, kalkulāciju
faktūrists Uzņēmuma darbinieks, kas veic faktūru izrakstīšanu un reģistrēšanu
reģistrētā adrese uzņēmuma galvenā biroja adrese, kas minēta Uzņēmumu reģistrā
UIN Uzņēmuma ienākuma nodoklis
patrons Uzņēmuma īpašnieks; darba devējs
monopolstāvoklis Uzņēmuma izņēmuma stāvoklis kādas preces ražošanā (pakalpojuma sniegšanā) un iekļūšana visas valsts vai vietējā tirgū, kas dod viņam iespēju pašam vai sadarbībā ar citiem uzņēmumiem būtiski ietekmēt konkurenci, apgrūtinot citiem uzņēmējiem piekļūšanu tirgum vai kā citādi ietekmējot viņu ekonomiskās darbības brīvību
tirgzinība Uzņēmuma komerciālās darbības plānošana, tirgus izpēte un reklāma ar mērķi nodrošināt uzņēmuma sekmīgu darbību un palielināt tā peļņu
kopkapitāls Uzņēmuma kopējais kapitāls (pašu un aizņemtā kapitāla summa)
aktīvi Uzņēmuma līdzekļi, kas attēloti grāmatvedības bilances aktīvā
goodwill Uzņēmuma nemateriālā vērtība - pozitīva starpība starp vesela uzņēmuma pirkšanas vērtību un tā substances (tīro) vērtību
pārsvešināšanās Uzņēmuma pārveidošanās jeb pāreja citu īpašnieku noteicošajā dalībā
pašapdrošināšanās Uzņēmuma pasākumu komplekss, kuru mērķis ir samazināt iespējamos zudumus, neizmantojot apdrošināšanas kompānijas pakalpojumus
pārprofilēšana Uzņēmuma ražošanas profila izmainīšana jeb pāriešana uz jauna profila produkcijas ražošanu
ERP Uzņēmuma resursu plānošana (angļu "Enterpraise Resource Planning")
nelikviditāte Uzņēmuma saimnieciskais stāv oklis, kad tam nav pietiekami daudz līdzekļu savu kārtējo parādsaistību pildīšanai
lokauts Uzņēmuma slēgšana un algotā personāla pilnīga vai grupveida atlaišana konflikta dēļ
darbokla Uzņēmuma tehniska vienība, piem., darbnīca, nodaļa vai darba vieta, kas strādā uzņēmuma darba veikšanai
peļņa Uzņēmuma tīrais ienākums, ko veido starpība starp produkcijas realizācijas cenu un produkcijas pilno pašizmaksu
kontrolings Uzņēmuma vadības mērķtiecīgu pasākumu kopums pārvaldības procesa - plānošanas, vadīšanas, kontroles un informācijas aprites - koordinēšanā un efektivitātes paaugstināšanā
personālvadība Uzņēmuma vadības pasākumi kvalitatīva personāla nodrošināšanā un izmantošanā
menedžments Uzņēmuma vadošā personāla kopums
priekšapmaksa Uzņēmuma veiktie izdevumi, kas attiecas uz nākamo pārskata periodu un ir atspoguļoti grāmatvedības bilances aktīva postenī
obligo Uzņēmuma vekseļu parādu kopējā summa
reference Uzņēmuma, firmas u. tml., arī kādas personas izziņa, atsauksme par kādu cilvēku un viņa darbu ieteikuma veidā
kopētava Uzņēmuma, iestādes nodaļa, arī telpa, kurā kopē (3)
šefs Uzņēmuma, iestādes u. tml., tās nodaļas vadītājs
statūtkapitāls Uzņēmuma, organizācijas u. tml. statūtos noteikto pamatlīdzekļu kopums
uzjēmums Uzņēmums
laķis Uzņēmums "Lattelekom"
RŪ Uzņēmums "Rīgas ūdens"
raidorganizācija Uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kam ir redaktoriska atbildība par programmu izkārtojumu likuma izpratnē, kas veido programmas un veic programmu izplatīšanu vai nodod tās izplatīšanai trešajām personām, vai ir uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas veic programmu retranslāciju
būvuzņēmums Uzņēmums būvdarbu veikšanai
ražotājfirma Uzņēmums izgatavotājs; uzņēmums, kas kaut ko ražo
konsolidators Uzņēmums vai atsevišķs darbinieks, kurš veic konsolidāciju
izdevniecība Uzņēmums vai organizācija, kas izdod iespieddarbus
darbnīca Uzņēmums vai rūpnīcas, uzņēmuma nodaļa, kur labo vai izgatavo dažādus izstrādājumus (parasti sadzīves priekšmetus); arī ateljē
lietuve Uzņēmums vai tā daļa, kur kausē metālu un lejot izgatavo no tā priekšmetus
velmētava Uzņēmums vai tā daļa, kur velmē (ko)
tipogrāfija Uzņēmums vai uzņēmuma nodaļa, arī darbnīca, kur izgatavo iespieddarbus (parasti augstspieduma tehnikā)
tipolitogrāfija Uzņēmums vai uzņēmuma nodaļa, kur iespieddarbus izgatavo ar tipogrāfiskiem un litogrāfiskiem paņēmieniem
spiestuve Uzņēmums, arī tā daļa, celtne, telpa, kurā (ko) iegūst spiežot, presējot
cinkogrāfija Uzņēmums, arī tipogrāfijas nodaļa, kas izgatavo klišejas fotomehāniski
fotocinkogrāfija Uzņēmums, arī tipogrāfijas nodaļa, kas izgatavo klišejas fotomehāniski
sierotava Uzņēmums, arī uzņēmuma daļa, kurā ražo sieru
nodrosētājs Uzņēmums, banka, fermeris vai cits saimnieciskās darbības subjekts, kas veic nodroses operācijas
sālītava Uzņēmums, cehs, arī telpa, kur ko sāla
skābētava Uzņēmums, cehs, arī telpa, kur ko skābē
ceptuve Uzņēmums, fabrika, arī cehs, kur cep maizi, maizes izstrādājumus
darbavieta Uzņēmums, iestāde, kur (cilvēks) ir saistīts algotā darbā
mainītava Uzņēmums, iestāde, kur (ko) apmaina
koncesija Uzņēmums, kas dibināts pēc šāda līguma
komercpilnvarotais Uzņēmums, kas iegādājas tiesības ražot vai pārdot preces vai pakalpojumus, izmantojot komercpilnvarotāja izstrādātās darba metodes un koncepciju, kā arī zīmolu, kas parasti ir labi pazīstams tirgū
autsaiders Uzņēmums, kas neietilpst nozares uzņēmēju monopolistiskajā apvienībā
patērētājuzņēmums Uzņēmums, kas no citiem uzņēmumiem pērk preces un pusfabrikātus, lai no tiem ražotu citas preces
suņaudzētava Uzņēmums, kas nodarbojas ar (parasti šķirnes) suņu audzēšanu
lidsabiedrība Uzņēmums, kas nodrošina regulāru gaisa satiksmi vienā vai vairākos maršrutos un apkalpo tajos braucošos pasažierus; aviosabiedrība
palīguzņēmums Uzņēmums, kas palīdz nodrošināt galveno darbu (rūpnīcā, uzņēmumā u. tml.)
veļasmazgātava Uzņēmums, kas piedāvā veļas mazgāšanas, gludināšanas u. tml. pakalpojumus; ēka, telpa, kurā tiek piedāvāti šādi pakalpojumi; veļas mazgātava
krājkase Uzņēmums, kas pieņem naudas kapitāla noguldījumus, tirgojas ar to, kā arī izdara citas finanšu operācijas
krājbanka Uzņēmums, kas pieņem naudas kapitāla noguldījumus, tirgojas ar to, kā arī izdara citas finanšu operācijas; krājkase
ražotājuzņēmums Uzņēmums, kas rada materiālas vērtības pārstrādājot izejvielas
darītājs Uzņēmums, kas ražo (parasti) alu vai vīnu
elektrocentrāle Uzņēmums, kas ražo elektrisko un atsevišķos gadījumos arī siltuma enerģiju
banka Uzņēmums, kas realizē starpniecību starp kreditoriem un aizņēmējiem, kā arī tirgojas ar naudas kapitālu, nodarbojas ar vērtspapīriem un valūtām
operators Uzņēmums, kas sniedz pakalpojumus noteiktā sektorā (piem., telekomunikācijā, transportā)
revidentfirma Uzņēmums, kas veic citu uzņēmumu gada pārskatu pārbaudes
stividorkompānija Uzņēmums, kas veic kuģu iekraušanas un izkraušanas darbus
arsenāls Uzņēmums, kur izgatavo, remontē un glabā ieročus, munīciju un uzkabes priekšmetus
nomātava Uzņēmums, kur iznomā (ko)
velonoma Uzņēmums, kur par maksu iespējams iznomāt velosipēdu
veltava Uzņēmums, kur veļ audumus
autosaimniecība uzņēmums, kura galvenā funkcija ir autotransports - kravas un pasažieru pārvadājumi un tā nodrošinājums; parasti tā ir kompleksa ražošanas vienība, kas izveidota kā autotransporta uzņēmums (ATU), autokombināts (AK), autotransporta kantoris (ATK) vai parks (piem., taksometru parks), kam parasti ir savs transportlīdzekļu parks, garāžas un darbnīcas tehniskās apkopes un neliela remonta darbiem
supertuvplāns Uzņēmums, kurā ietilpst filmējamās personas sejas daļa starp lūpām un uzacīm
lopkautuve Uzņēmums, kurā kauj gaļas dzīvniekus un veic kautķermeņu pirmapstrādi
mātesuzņēmums Uzņēmums, kurš uzņēmumu apvienībā, koncernā vai holdingā funkcionāli var pārņemt vadības un kontroles funkcijas, jo tam pieder akciju kontrolpakete meitas uzņēmumos
kopsabiedrība Uzņēmums, sabiedrība, ko organizē ar vairāku vai daudzu valstu, uzņēmumu, organizāciju u. tml. līdzekļiem
kaltuve Uzņēmums, tā nodaļa, arī darbnīca, kurā kaļot veido, parasti dekoratīvu, virsmu (metāla, akmens) priekšmetiem
grauzdētava Uzņēmums, telpa, kur grauzdē
fordizācija Uzņēmumu pārkārtošana ieviešot masveida ražošanas procesu standartizāciju, unifikāciju un konveijerizāciju
holdings Uzņēmumu pārvaldes veids ar akciju kontrolpaketēm
UR Uzņēmumu reģistrs
BC-NET Uzņēmumu sadarbības tīkls ("business cooperation network")
grinderisms Uzņēmumu, akciju sabiedrību, banku masveida dibināšana, kas bija saistīta ar biržas spekulācijām un finanšu mahinācijām; visplašāk risinājās 19. gs. 50.-70. gados
saošķerēt Uzost, sadzīt pēdas
uzsudīt Uzost, uzokšķerēt
sašukāt Uzošņāt, saošņāt
iztulzis Uzpampis, uztūcis
izspangāties Uzpampt
paipt Uzpampt
piepaupt Uzpampt
piepeipt Uzpampt
piepumpt Uzpampt
uzkverpt Uzpampt
uzpempt Uzpampt
uzpumpt Uzpampt
appampt Uzpampt (visapkārt); aptūkt
nopempt Uzpampt visā apjomā, pietūkt pa visu ķermeni
iepempt Uzpampt, aptūkt
saģilt Uzpampt, aptūkt
izpausīties Uzpampt, aptūkt, pieaugt
notūkt Uzpampt, kļūt visai treknam
uzspānēt Uzpampt, piebriest
izpumpt Uzpampt, uzpūsties
uztūskums Uzpampums
kunna Uzpampums no sitiena
šūte Uzpampums no sitiena
aizmilzums Uzpampums, naga uzpampums
artrocēle Uzpampusi locītava
uzķērpslāt Uzpārslot
uzparselēt Uzpārslot
uzpārselēt Uzpārslot
uzpērslāt Uzpārslot
uzmaut Uzpeldēt
uzvērsties Uzpeldēt
dapildīt Uzpildīt
uztankoties Uzpildīt degvielu
uzlasēt Uzpilēt
uzpilt Uzpilēt
uzkrist Uzpilēt virsū (uz kā, kam)
uzlasināt Uzpilināt
uzlāsināt Uzpilināt
uzpildināt Uzpilināt
uzspīlis Uzpīlis
izpīlis Uzpīlis 1
uzpīpāt Uzpīpēt
uzkupčene Uzpircēja
uzkupča Uzpircējs
uzkupcis Uzpircējs
uzkupčis Uzpircējs
uzkupša Uzpircējs
uzkupšis Uzpircējs
vējķipars Uzpircējs
kupcis Uzpircējs (parasti lopu)
kupča Uzpircējs, tirgotājs
kupčs Uzpircējs, tirgotājs; arī pircējs
peņģerots Uzpirkstenis
piņģerots Uzpirkstenis
pirčuks Uzpirkstenis
pirkstcepurīte Uzpirkstenis
pirkstine Uzpirkstenis
pirkstinieks Uzpirkstenis
pirkstnieks Uzpirkstenis
pirščuks Uzpirkstenis
uzpirkstiņš Uzpirkstenis
uzpirkstis Uzpirkstenis
uzpirkstnieks Uzpirkstenis
uzpirkstnis Uzpirkstenis
uzīkstis Uzpirkstenis īkšķim
digitalis Uzpirkstīte
peņģerīte Uzpirkstīte ("Digitalis")
peņģerote Uzpirkstīte ("Digitalis")
peņģerotes Uzpirkstīte ("Digitalis")
peņģerute Uzpirkstīte ("Digitalis")
pingerūte Uzpirkstīte ("Digitalis")
piņģerute Uzpirkstīte ("Digitalis")
pirkstainīte Uzpirkstīte ("Digitalis")
pirkstmauce Uzpirkstīte ("Digitalis")
pirkstmicīte Uzpirkstīte ("Digitalis")
uzpirkste Uzpirkstīte ("Digitalis")
uzpirkstene Uzpirkstīte ("Digitalis")
uzpirkstenes Uzpirkstīte ("Digitalis")
uzpirkstenīte Uzpirkstīte ("Digitalis")
uzpirkstenītes Uzpirkstīte ("Digitalis")
uzpirkstne Uzpirkstīte ("Digitalis")
skupka Uzpirkšanas punkts (PSRS laikā)
zablatovaķ Uzpirkt
kukuļot Uzpirkt, piekukuļot
apbalvāt Uzpirkt, piekukuļot; apdāvināt
piebažīt Uzpirkt; iegūt ar kukuļošanas palīdzību
kručkovatijs Uzpirktais
uzrežģīt Uzpīt
uzplaiksnēt Uzplaiksnīt
uzplikt Uzplakt
uzplaucināt Uzplaucēt
stumulgots Uzplaucis
uzzieds Uzplauksme (1), uzplaukums (1)
uzzieds Uzplauksme (2), uzplaukums (2)
atraisīties Uzplaukt (par pumpuriem, ziediem)
augšupceļš Uzplaukuma, sekmīgas attīstības gaita
sazaļojums Uzplaukums
sazelsme Uzplaukums
uzzieds Uzplaukums (3)
izaugsme Uzplaukums (mākslā, zinātnē)
prosperiti Uzplaukums, labklājība
kalnupeja Uzplaukums, progress
bums Uzplaukums; straujš aktivitātes vai popularitātes pieaugums
poļete Uzplecis
pagona Uzplecis (formas tērpam)
pagonas Uzpleči
pagoni Uzpleči
plečinieki Uzpleči
uzplēst Uzplest
pierāt Uzplēst (jaunu zemi); līst (līdumu)
šķērpēt Uzplēst, uzart velēnu
izgraut Uzplēst, uzraut
uzģērēt Uzplēst, uzraut
uzģirīt Uzplēst, uzraut
uzplēsties Uzplesties
uzplēne Uzplēve
uzplišķēt Uzplīkšķināt
uzdiedelēties Uzplīties
uzplijāties Uzplīties
elgt Uzplīties, uzbāzties
švirnīties Uzplīties, uzbāzties
kurināties Uzplīties, vienam otru uzkūdīt
plūds Uzplūdi
uzplūda Uzplūdi
Cesvaines ūdenskrātuve uzpludināta uz Urdavas upes, Cesvaines pagastā, platība - 1,9 ha
Ugāles dzirnavezers uzpludināts uz Engures upes Ventspils novada Ugāles pagastā, platība — \~2 ha
Vainižu dzirnavezers uzpludināts uz Jenceļa Limbažu novada Umurgas pagastā, platība — 4,5 ha
Upmaļu dīķis uzpludināts uz Ķīves Jelgavas novada Vilces pagastā, platība — 5,3 ha; Upenieku ūdenskrātuve; Vilces ūdenskrātuve
Dzirnavu ezers uzpludināts uz Riežupes Kuldīgas novada Kabiles pagastā, platība - 1,8 ha; Pusgaldiņu dzirnavezers; Upesmuižas dzirnavezers
uzplūsme Uzplūdums (2)
uzplūdot Uzplūst
uzpēkāt Uzpļeckāt
klopis Uzpogājama bikšu pakaļējā daļa
uzknopēt Uzpogāt
uzpampāt Uzpogāt
uzpogāties Uzpogāt (savu apģērbu, apģērba daļu)
uzpucēt Uzpost (piemēram, uzģērbjot svētku drēbes); izgreznot
pošīt Uzpost, greznot
saprāvīt Uzpost, salabot, pielabot
pausties Uzposties
sastaltoties Uzposties
uzkņotēties Uzposties
uzpudžīties Uzposties
uzpurināties Uzposties
uzspridzināties Uzposties
uzštagāties Uzposties
uzvīkšties Uzposties
uzpucēties Uzposties (piemēram, uzģērbjot sev svētku drēbes); izgreznoties
klīrēt Uzposties, greznoties
uzklīrēties Uzposties, izrotāties
uzprausties Uzposties, sakārtoties
sapudžināties Uzposties, uzkopties
sapudzīties Uzposties, uzkopties
sapudžīties Uzposties, uzkopties
sapuģēties Uzposties, uzkopties
iesarošties Uzposties; apģērbties glīti
paštātēties Uzposties; izrādīt sevi
uzprāvīt Uzpravīt
uzpūderēties Uzpūderēt savas ķermeņa daļas (parasti seju), parasti mazliet
uzķisēt Uzpurināt (spilvenu)
apčabināt Uzpurināt, uzčubināt (gultu, lai tā kļūtu mīkstāka)
uztirināt Uzpurināt, uzkratīt, uzpilēt
ērķelis Uzpurnis
murda Uzpurnis
uzmuči Uzpurnis
muči Uzpurnis sunim
apdvest Uzpūst (dvašu, elpu)
piepūst Uzpūst (dzīvnieku)
uzdvašot Uzpūst (par vēju, gaisa pūsmu)
piespundēt Uzpūst (vēderu)
uzspundēt Uzpūst (vēderu)
uzdūlēt Uzpūst dūmus (ar dūlāju)
apdvašot Uzpūst elpu
uzdvašot Uzpūst elpu
uzdvest Uzpūst elpu (kādam, kam)
izērkulēt Uzpūst kā ērkuli
svipstēt Uzpūst liesmu no oglēm
svipt Uzpūst liesmu no oglēm
ružģēt Uzpūst uguni, bikstīt ogles
ružģināt Uzpūst uguni, bikstīt ogles
saspanderēt Uzpūst; būt par cēloni tam, ka (piemēram, kuņģis, zarnas), fizioloģisku traucējumu dēļ piepildoties ar gāzi, šķidrumu, palielinās apjomā
pudeļgrīslis Uzpūstais grīslis ("Carex rostrata")
izbliezties Uzpūsties
piespugt Uzpūsties
uzdumpēties Uzpūsties
uzpumpēties Uzpūsties
izapūsties Uzpūsties (par vēderu)
piebangāties Uzpūsties, piepampt
izkūkt Uzpūsties, pietūkt
izkūkties Uzpūsties, pietūkt
kūkt Uzpūsties, pietūkt
kūkties Uzpūsties, pietūkt
piepangot Uzpūsties, uzpampt
sapausties Uzpūsties, uzpampt, pacelties
piespuga Uzpūšanās (vēdera)
timpanitis Uzpūšanās, govju un sīklopu
muss Uzputenis
soufflet Uzpūtenis
padebešmannā Uzputenis, debesmannā
uzpūtīgums Uzpūtība
izspildzība Uzpūtība, izlepšana
sabliezis Uzpūties, piebriedis
pūcspieģelis Uzpūtīga persona
blazēts Uzpūtīgi vienaldzīgs
pintiķīgs Uzpūtīgs
elefants Uzpūtīgs cilvēks
ceizuks Uzpūtīgs, iedomīgs cilvēks
augstdegunīgs Uzpūtīgs, lielīgs
šķestrs Uzpūtīgs, lielīgs
mipora Uzputota aminoplasta bloki; lieto par skaņas un siltumizolācijas materiālu celtniecībā
uzšūmēties Uzputoties
inflācija Uzpūtums; kādas daļas vai orgāna izstiepšana, piepildot to ar gāzi vai šķidrumu
kvantificēt Uzrādīt izmērāmos lielumos
adresierēt Uzrādīt, ievēlēt
aprakstīt Uzrādīt, reģistrēt īpašā aktā (kādam piederošu mantu, aizliedzot rīkoties vai ierobežojot rīcību ar to)
leģitimēties Uzrādot dokumentu, pierādīt savas tiesības
leģitimēties Uzrādot leģitimāciju (2), pierādīt savu personību
kūliņš Uzragavām liekams klucis, kas nepieciešams baļķu vešanai
aprakņāt Uzrakņājot (zemi), apkopt (kokus, krūmus)
aprakņāt Uzrakņājot (zemi), apstrādāt (piemēram, dārzu)
uzgrandīt Uzrakņāt
uzkārnīt Uzrakņāt
uzrakāt Uzrakņāt
uzrakt Uzrakņāt (par dzīvniekiem)
kurmuļot Uzrakņāt (par kurmju rakumiem)
uzūkņāt Uzrakņāt, sajaukt
uzmudzināt Uzrakņāt, samētāt, uzirdināt
uzmudžināt Uzrakņāt, samētāt, uzirdināt
uzžolkāt Uzrakņāt, uzjaukt
uzmuļļāt Uzrakņāt, uzmaisīt
uzurbināt Uzrakņāt, uzrakt; ne visai rūpīgi uzart
uzraušņāt Uzrakņāt, uzrušināt, aprušināt
uzdrillēt Uzrakstīt
uzskribīt Uzrakstīt
pierakstīt Uzrakstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
pierakstīt Uzrakstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, burtnīcu)
aizrakstīt Uzrakstīt (līdz kādai vietai)
sarakstīt Uzrakstīt (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.)
parakstīt Uzrakstīt (zem kā)
izkonspektēt Uzrakstīt konspektu (piemēram, iespieddarbam)
darakstit Uzrakstīt līdz kādai vietai
parakstīties Uzrakstīt savu vārdu un uzvārdu (pilnā vai saīsinātā formā), lai ko apliecinātu, apstiprinātu
atrakstīt Uzrakstīt un atsūtīt (piemēram, vēstuli)
izrakstīt Uzrakstīt un izsniegt dokumentu (kā saņemšanai, iegādei)
parakstīt Uzrakstīt un izsniegt recepti (medikamentu iegādei un lietošanai); rakstveidā noteikt (ārstēšanas procedūras, arī analīzes)
aizrakstīt Uzrakstīt un nosūtīt (vēstuli, paziņojumu u. tml.)
vizēt Uzrakstīt vīzu (2); iesniegt (dokumentu) šādas vīzas saņemšanai
novīzēt Uzrakstīt vīzu 1(2)
pavilkt Uzrakstīt zem (kā), parasti neveikli, arī nevērīgi; uzvilkt (piemēram, svītru) zem (kāda teksta, attēla u. tml.)
uzskrīvēt Uzrakstīt, parasti īsi, ātri, arī nevīžīgi
uzlikt Uzrakstīt, uzgleznot, uzzīmēt u. tml. (uz kā)
savilkt Uzrakstīt, uzzīmēt, arī ieveidot (vairākas, daudzas zīmes, līnijas u. tml.)
dzēšana Uzrakstītā vai uzzīmētā norīvēšana vai noslaucīšana
ližma Uzraksts
subtitrs Uzraksts (kinofilmas, televīzijas u. tml.) kadra apakšējā daļā (parasti teksta tulkojums)
epitāfija Uzraksts (parasti dzejā) uz kapakmens vai pieminekļa
leģenda Uzraksts (uz monētas, medaļas u. tml.)
inskripcija Uzraksts (uz statujas, plāksnes u. tml.)
kenotafija Uzraksts dzejas vai prozas formā uz kapa plāksnes, kas uzlikta nevis nomirušā apbedījuma vietā, bet kādā citā vietā, kas saistīta ar mirušo
kolumntituls Uzraksts katrā grāmatas, žurnāla lappusē virs teksta (piemēram, nodaļas nosaukums, pirmais un pēdējais vārdnīcas lappuses vārds)
rezolūcija Uzraksts uz dokumenta, kurā izteikts (piemēram, iestādes, uzņēmuma vadītāja vai kādas citas amatpersonas) lēmums, norādījums par kādu rīcību
R.S.V.P. Uzraksts uz ielūguma, kas norāda, ka tiek gaidīta atbilde (apstiprinājums vai noraidījums)
epigrāfs Uzraksts uz kapakmens vai pieminekļa; arī epitāfija
adrese Uzraksts uz pasta sūtījumiem, kurā norādīta adresāta atrašanās vieta
uzgalvenis Uzraksts virs tabulu galvenes ar titulveida salikumu
žiro Uzraksts, parasti uz vekseļa, par tā nodošanu citai personai
epigrāfiķis Uzrakstu pētnieks
uzurķēt Uzrakt
darakt Uzrakt līdz kādai vietai
buduļāt Uzrakt, pārrakt
uzurdināt Uzrakt, uzart, uzirdināt
uzkubināt Uzrakt, uzirdināt
uzrāpāt Uzrāpot
iedrevēties Uzrāpties
uzkrābāt Uzrāpties
uzlīsties Uzrāpties
uzrāpt Uzrāpties
uzremsties Uzrāpties
uzvemzties Uzrāpties (ar mokām)
uztuntuļot Uzrāpties (lēnām)
izrāpāt Uzrāpties augšā
uzžaustīties Uzrāpties, uzkāpt
uzskrabulēties Uzrāpties, uzķepuroties
uzcērot Uzrāpties, uzlīst
izarasties Uzrasties
izrasties Uzrasties
uzmuities Uzrasties
uzradīties Uzrasties
uzgaist Uzrasties (nejauši)
ņirva Uzraudzēta bērzu sula
ņirvs Uzraudzēta bērzu sula
aizredzība Uzraudzība
pieraudzība Uzraudzība
pieskats Uzraudzība
supervīzija Uzraudzība
ūzpase Uzraudzība
uzpasēšana Uzraudzība
uzskate Uzraudzība
pavadība Uzraudzībā
valds Uzraudzība, audzināšana
kontrole Uzraudzība, lai (ko) novērotu, sekotu (kā) norisei, darbībai, pārliecinātos par (kā) pareizību; pārbaude
bezuzraudzība Uzraudzības trūkums
pārvērties Uzraudzīt
pārraudzīt Uzraudzīt (kādu), būt atbildīgam (par kādu)
ganīt Uzraudzīt (lauksaimniecības dzīvniekus) ganībās; panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) ganās
vagarēt Uzraudzīt darbus (par vagaru)
pravīt Uzraudzīt, lai viss norit atbilstoši iepriekš zināmiem rituāliem
monitorēt Uzraudzīt, novērot
inspicēt Uzraudzīt, pārlūkot; kontrolēt
uzlenkt Uzraudzīt, pieskatīt
uzlūkot Uzraudzīt, pieskatīt
uzskatīt Uzraudzīt, pieskatīt
vāķīt Uzraudzīt, pieskatīt (bērnu)
modēt Uzraudzīt, sargāt
izpasēt Uzraudzīt, uzmanīt (ilgāku laiku); pieskatīt bārnu
pārzināt Uzraudzīt, vadīt (iestādi, ražošanas iecirkni, darbu u. tml.)
uzpasētājs Uzraudzītājs, uzmanītājs
kļizma Uzrauga izsaukšanas slēdzis (ieslodzījuma vietas kamerā)
savaktēt Uzraugot, uzmanot sagaidīt (ko)
dubaks Uzraugs
mentavra Uzraugs
pārraudzītājs Uzraugs
popkarjs Uzraugs
uzlūks Uzraugs
uzmanītājs Uzraugs
uzraudzene Uzraugs
uzraudzīša Uzraugs
uzraudzītājs Uzraugs
uzskatītājs Uzraugs
šuba Uzraugs (cietumā)
piesargs Uzraugs, apsargs
pakums Uzraugs, paskubinātājs
lauks Uzraugs, vagars
stražs Uzraugs, vagars
strožs Uzraugs, vagars; stražs
ieblenzties Uzraukt uzacis, ieplest acis
uzraušņāt Uzraust, sabikstīt, pārsegt
uzčakarēties Uzrausties
uztrausties Uzrausties (1)
uztrausties Uzrausties (2)
izraut Uzraut (parasti vairākus sērkociņus)
uzdīdīt Uzraut, uzvilkt
kodiens Uzrāviens (automašīnai)
vdogonku Uzreiz pēc kaut kā
ekspromtom Uzreiz, bez gatavošanās
ras Uzreiz, pēkšņi, nekavējoties, ātri
acumirklis Uzreiz; īsu brīdi
ar reizi Uzreiz; pēkšņi
uzlēst Uzrēķināt
uzlēse Uzrēķins
uzlēsums Uzrēķins
uzlaist Uzrīdīt
uzraidīt Uzrīdīt
uzsprūdīt Uzrīdīt
uzpucināt Uzrīdīt (1)
dakusinēt Uzrīdīt (suni)
sapuijināt Uzrīdīt (suni)
uzcuināt Uzrīdīt, saucot "cui!"
uzcujināt Uzrīdīt, saucot "cui!"
uzripāt Uzripot
roktenis Uzroce, manžete
mukta Uzrocis
uzmava Uzrocis
uzroce Uzrocis
mufe Uzrocis; roku sildāmais
tulpši Uzroči, manšetes
aprakt Uzrokot (zemi), apkopt (kokus, krūmus)
aprakt Uzrokot (zemi), apstrādāt (piemēram, dārzu)
atlaucenēt Uzrotīt
atlaucēt Uzrotīt
atlaucīt Uzrotīt
saraistīt Uzrotīt (piedurknes)
raitīt Uzrotīt, uzbužināt
reitīt Uzrotīt, uzbužināt
uzritināt Uzrotīt; uzlocīt
uzcilt Uzrūgt
čīžāt Uzrūgt, rūgstot izplesties (par alu)
sacilt Uzrūgt, uzbriest
vecais Uzruna
ievadvārdi Uzruna (parasti neliela), ar kuru atklāj (sapulci, konferenci u. tml.)
dvēsele Uzruna ar svinīgu vai lirisku mīlināmu nokrāsu
vecīši Uzruna draugiem, paziņām
draudziņš Uzrunā lieto, izsakot nedraudzīgu, draudošu attieksmi
zadinājums Uzruna, bildinājums
bildiens Uzruna, uzaicinājums
biedris Uzrunas forma
kungs Uzrunas forma (runājot ar vīrieti); cieņas izteikšanas forma
kundze Uzrunas forma (runājot ar, parasti precētu, sievieti; arī vecāku neprecētu sievieti); cieņas izteikšanas forma
biedrs Uzrunas forma sociālistiskajās valstīs
žēlīgs Uzrunas ievadījums, vēršoties pie dižciltīgas personas
pieieti Uzrunāšana, drošināšana
nobildināt Uzrunāt
uzbildināt Uzrunāt (1)
uzbilst Uzrunāt (1)
pasaukt Uzrunāt (kādā vārdā); uzrunājot nosaukt (kāda vārdu)
jūsot Uzrunāt (kādu) ar "jūs"
jautāt Uzrunāt (kādu), izsakot jautājumu
uzjautāt Uzrunāt (kādu), izsakot, parasti īsu, jautājumu
uztaujāt Uzrunāt (kādu), izsakot, parasti īsu, jautājumu
uzdēvēt Uzrunāt (pagodinoši)
tutināt Uzrunāt ar "tu"
tutulēt Uzrunāt ar "tu"
tutuļot Uzrunāt ar "tu"
tuvēt Uzrunāt ar "tu"
tuināt Uzrunāt ar tu
kungoties Uzrunāt ar vārdu "kungs"
kungot Uzrunāt ar vārdu "kungs"; kungoties
jūsoties Uzrunāt citam citu ar "jūs"
uzgodāt Uzrunāt pagodinājuma vārdā; pagodinoši uzrunāt
zadināt Uzrunāt, bildināt
zadīt Uzrunāt, bildināt
bildināt Uzrunāt; arī sveicināt
uzbilsties Uzrunāt; ierunāties
uzružināt Uzrušināt
dragāt vaļā Uzsākt
vīkšēt Uzsākt
pieņemt Uzsākt (militāra pretdarbību, cīņu), parasti pretinieka radītajā situācijā; darboties (sacensībās) atbilstoši pretinieka radītajai situācijai
sacelties Uzsākt aktīvu (parasti bruņotu) masveida darbību, kas vērsta pret (kā, piemēram, valsts, šķiras) varu, parasti nolūkā gāzt vai vājināt (to)
saslieties Uzsākt aktīvu darbību (pret ko); aktīvi izpaust pretestību (pret ko)
atjaunot Uzsākt atkal, no jauna; atsākt
blokēt Uzsākt blokādi, ielenkt
izbraukt Uzsākt braucienu
pieteikt karu Uzsākt cīņu (pret nevēlamu parādību)
sarasties Uzsākt darbību (kādā nozarē) - par vairākiem, daudziem; izveidot, radīt kādas attieksmes (pret kādu, pret ko)
atsāknēt Uzsākt darbināt datoru, atkārtoti ielādējot operētājsistēmu
aiziet Uzsākt darboties (piem., par motoru)
ieķērnāties Uzsākt darbu, ko nevar pabeigt
sadumpoties Uzsākt dumpi, sacelties
iebalsot Uzsākt dziedāt vai uzdot (norādīt) toni
uzvilkt Uzsākt dziedāt; uzdziedāt
aizadīt Uzsākt gatavot vīzi, savelkot tās purngalu vai gatavojot dubultu zoli
dasalikties Uzsākt kādu darbu
dasastāties Uzsākt kādu darbu
iedzievāt Uzsākt kādu darbu
pieņemt Uzsākt kārtējo (darba, dienesta, sabiedriska) pienākuma veikšanu, nomainot šī pienākuma iepriekšējo veicēju
pasacilāties Uzsākt ko darīt
sasalikties Uzsākt kopdzīvi, nereģistrējot laulību
atstāt Uzsākt kustību (no kādas vietas) - par transportlīdzekļiem
atiet Uzsākt kustību, braucienu (no kādas vietas) - par transportlīdzekļiem
ierumulēt Uzsākt lopu ganīšanas sezonu ar rumulēšanos
stāties (darba) ierindā Uzsākt patstāvīgu darbu; arī atsākt darbu (pēc ilgāka pārtraukuma)
stāties darba ierindā Uzsākt patstāvīgu darbu; arī atsākt darbu (pēc ilgāka pārtraukuma)
iebildināt Uzsākt sarunu vai to ierosināt
ievadīt Uzsākt, iesākt (ko)
sarma Uzsalne
uzsala Uzsalne, sērsna
uzsalēt Uzsalt
salnot Uzsalt, pārklāties ar ledus kristāliem, salnu
uzsārtināties Uzsārtināt sev vaigus, lūpas
kriku Uzsauciens
ķiš Uzsauciens ar kuru kaķi un kazas aizbiedēt
vut Uzsauciens dzenot pīles
tuš Uzsauciens govij
kokš Uzsauciens govīm
brud Uzsauciens kaķim
stig Uzsauciens kazai vai aitai
stikš Uzsauciens kazai vai aitai
ķis Uzsauciens ķircinot (kādu), parasti atkārtojumā
ķisi Uzsauciens ķircinot (kādu), parasti atkārtojumā
šuš Uzsauciens sivēna paskubināšanai
kuč Uzsauciens sunim
sa Uzsauciens sunim
uzga Uzsauciens sunim, arī cūkai, kas liek apstāties
užgā Uzsauciens sunim, pavēle uzbrukt, dzīt pēdas
truš Uzsauciens trusim vai vāverei
nuk Uzsauciens zirga pamudināšanai, arī atkārtojumā
kaš Uzsauciens zirgam
čuk Uzsauciens, bieži atkārtojumā, ko lieto saucot cūkas, piemēram, barošanas reizēs
duš Uzsauciens, pamudinājums govīm
uzprūsināt Uzsaukt "prus!" (parasti vairākkārt), liekot zirgam apstāties
saturkšt Uzsaukt "turr", saucot cūkas
bauslot Uzsaukt (baznīcā) zemniekus
pārsaukt Uzsaukt baznīcā (laulājamo pāri) otro vai trešo reizi
aklamēt Uzsaukt, skaļi saucot izteikt piekrišanu
sauksme Uzsaukums, aicinājums
lozungs Uzsaukums, aicinājums; uzsaukuma, aicinājuma formā izteikta ideja, doma
sauklis Uzsaukums, aicinājums; uzsaukuma, aicinājuma formā izteikta ideja, doma; lozungs (1)
aksios Uzsaukums, ko Pareizticīgajā baznīcā diakona vai priestera iesvētīšanas laikā vispirms saka garīdznieks un tad atkārto koris
aicinājums Uzsaukums, pamudinājums
uzsutināt Uzsautēt
uzsvīdināt Uzsautēt
uzsēdīt Uzsēdināt
uzseglot Uzsedlot
pamave Uzsegs; galdaini austa linu garenas formas sagša
pamāve Uzsegs; galdaini austa linu garenas formas sagša
pamuja Uzsegs; galdaini austa linu garenas formas sagša
pamuve Uzsegs; galdaini austa linu garenas formas sagša
mautave Uzsegs; galdaini austa linu garenas formas sagša; pamave (3)
dasegt Uzsegt (ko) papildus
sasegt Uzsegt (piemēram, vairākas segas)
izasegties Uzsegt sev
uzsegties Uzsegt sev (ko) virsū
apsaplesties Uzsegt sev ko virsū
izasēsties Uzsēsties
izsēst Uzsēsties
uzsēst Uzsēsties (1)
uzsēst Uzsēsties (2)
uzsēšanās Uzsēšanās uz sēkļa - apstāšanās un palikšana uz vietas, ja peldlīdzekļa korpuss vai ķīlis atbalstās pret ūdenstilpes dibenu (grunti)
pasēt Uzsēt (mēslojumu)
uzstagāt Uzsiet
uzsprangāt Uzsiet (sasiet)
uzsieties Uzsiet sev (ko)
stagāt Uzsiet zirgam asti
atsildināt Uzsildīt
saremdināt Uzsildīt
sarēmināt Uzsildīt
uzremdināt Uzsildīt
pasildīt Uzsildīt (parasti ēdienu)
uztvaicēt Uzsildīt, izsutināt
uzgozēt Uzsildīt, sildot no jauna pagatavot
karsēklis Uzsildīts alus ar pienu
peziks Uzsildīts izkāstas auzu tumes un alus maisījuma dzēriens
pezics Uzsildīts izkāstas auzu tumes un alus maisījuma dzēriens; peziks
žildiņi Uzsildīts, atsulots biezpiens, no kā gatavo sieru
uzgniezt Uzsist
uzkacēt Uzsist
uzkaisīt Uzsist
uzklapēt Uzsist
uzkniebt Uzsist
uzpakšināt Uzsist
uzpakšķināt Uzsist
uzplītēt Uzsist
uzslāt Uzsist
uzveķēt Uzsist
uzzvecēt Uzsist
uzzvetēt Uzsist
vezsist Uzsist
uzknaicēt Uzsist (1)
uzķīlāt Uzsist (2)
uzdukņīt Uzsist ar dūri
uzgrožot Uzsist ar grožiem
uzpokšināt Uzsist ar plaukstu
nopeksīt Uzsist ar spriguli vai rungu; nopērt
uzdervēt Uzsist, iepērt
uzblektēt Uzsist, iesist (par kaut ko)
uzauzot Uzsist, izdarīt sitienu (zirgam, ar pātagu)
uzklauvēt Uzsist, pieklauvēt
uzdimdināt Uzsist, tā ka dimd
uzsnāt Uzsist, uzkaisīt
uzlaitīt Uzsist, uzpērt
uzšmaugt Uzsist, uzskaitīt (ar rīksti)
blūmers Uzsista zila acs
šeiners Uzsista zila acs
knopa Uzsists zilums, uzpampums
knope Uzsists zilums, uzpampums
knopis Uzsists zilums, uzpampums
kuvalda Uzsitējveseris
kūvalda Uzsitējveseris
uzskaistināties Uzskaistināt sevi
uzrotāt Uzskaistināt, izdaiļot, izrotāt
tabeļuzskaite Uzskaite, ko veic, izmantojot tabeles
reģistrācija Uzskaitījuma, saraksta sastādīšana
saskaits Uzskaitījums, saraksts, rēķins, summa
Birjučijostrivas strēle uzskalota zemes strēle Azovas jūras ziemeļrietumu daļā, Ukrainā, garums - \~50 km, platums - 5 km
uzštimmēt Uzskaņot
atspoguļot Uzskatāmi parādīt (ko), iepazīstināt (ar ko)
illūstrēt Uzskatāmi paskaidrot kādu jēdzienu ar konkrētiempiemēriem, priekšmetiem vai to attēliem
atspoguļoties Uzskatāmi, skaidri parādīties, būt labi uztveramam
atainot Uzskatāmi, tēlaini parādīt, pastāstīt, aprakstīt; attēlot
uzskatība Uzskatāmība
evidence Uzskatāmība, pilnīga skaidrība
ilustrācija Uzskatāms, konkrēts piemērs, kas noder paskaidrojumam, pierādījumam
uzraksts Uzskatāms, parasti īss, informatīvs teksts, kas ir uzrakstīts, izveidots (uz kā, piemēram, plāksnes, plakāta)
ķecerība Uzskati, attieksme, rīcība, kas ir pretrunā ar valdošajiem uzskatiem, sabiedriskajām normām
ķecerība Uzskati, attieksme, rīcība, kas ir pretrunā ar valdošās reliģijas dogmām un organizatoriskajām formām (parasti viduslaikos)
maldi Uzskati, spriedumi, priekšstati u. t ml., ko rada sagrozīta (kā) izpratne
skaitīt Uzskatīt
šķirt Uzskatīt (kādu parādību, faktu u. tml.) par atšķirīgu (no kā), nesavienojamu (ar ko)
noliegt Uzskatīt (ko) par neesošu, arī nepatiesu un izpaust šādu uzskatu; arī neatzīt
pieņemt Uzskatīt (ko) par nenovēršamu, negrozāmu un būt mierā (ar to)
nievāt Uzskatīt (ko) par nenozīmīgu, mazvērtīgu, arī nederīgu
pievērst uzmanību (arī vērību) Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un intensīvi nodarboties (ar to)
(pie)vērst (arī veltīt) uzmanību (arī vērību) Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un intensīvi nodarboties (ar to)
veltīt uzmanību (arī vērību) Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un intensīvi nodarboties (ar to)
(pie)vērst(arī veltīt) vērību (arī uzmanību) Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un intensīvi nodarboties (ar to)
skaitīt Uzskatīt par (kāda laikposma, notikuma) sākuma momentu
nošķirt Uzskatīt par atšķirīgu (no kā)
apērmot Uzskatīt par brīnumu
favorizēt Uzskatīt par favorītu
paskaitīt Uzskatīt par ko
niecināt Uzskatīt par mazvērtīgu, nenozīmīgu; arī pelt
mirināt Uzskatīt par mirušu
izsvītrot no dzīves Uzskatīt par mirušu
nosvītrot Uzskatīt par nebijušu; aizmirst
nicināt Uzskatīt par nenozīmīgu, mazvērtīgu, arī nederīgu
noliegt Uzskatīt par nepieņemamu, neatbilstošu kādām prasībām
godināties Uzskatīt par pagodinājumu (ko), lepoties ar to
attaisnot Uzskatīt par pieļaujamu
izsvītrot no dzīves Uzskatīt par pilnīgi nenozīmīgu (piemēram, laika posmu)
siet Uzskatīt par vainīgu (kādā nodarījumā)
paaugstināties Uzskatīt sevi par pārāku, izpaust savu pārākuma apziņu
saukt Uzskatīt, arī atzīt (par ko)
piesiet Uzskatīt, arī censties padarīt par vainīgu (kādā nodarījumā)
turēt Uzskatīt, atzīt (par ko)
pieņemt Uzskatīt, būt kādās domās (par ko), parasti bez stingra pamatojuma
domāt Uzskatīt, būt vērtējumam, spriedumam; būt pārliecinātam (par ko)
raudzīties Uzskatīt, pieņemt (par ko)
skatīties Uzskatīt, pieņemt (par ko)
aizspriedums Uzskats (maldīgs, bieži vien novecojis), kas kļuvis par šķērsli saprātīgam, pareizam spriedumam, saprātīgai, pareizai rīcībai
mistika Uzskats par īstenību, kurš balstās uz ticību pārdabiskajam, dievišķajam; misticisms
estētisms Uzskats par mākslu, kas pamatojas uz ideju par tīro mākslu, "mākslu mākslai"
tehnokrātija Uzskats, arī sabiedriska kustība, kuras pamatā ir pārliecība par tehnizācijas, industrializācijas izcilu nozīmi sabiedrības attīstībā; tehnikas speciālistu, inženieru kopums, kas pārvalda sabiedrību
ieskats Uzskats, domas; arī atzinums
viedoklis Uzskats, izpratne (par ko), arī attieksme (pret ko)
amilleniālisms Uzskats, ka 1000 gadu miera valsts jāsaprot garīgā nozīmē
finālisms Uzskats, ka attīstības cēlonis ir mērķis, kas nosaka notikumu (evolūcijas) virzību
atomisms Uzskats, ka cilvēka apziņa veidojas no psihisku pārdzīvojumu elementiem
antropisms Uzskats, ka cilvēks ir pasaules radīšanas gala mērķis un pretstats visai pārējai dabai
antropocentrisms Uzskats, ka cilvēks ir visa esošā, Visuma centrs
historisms Uzskats, ka dabas un sabiedriskās dzīves parādības ir vēsturiski procesi; vēsturiska pieeja
agnosticisms Uzskats, ka dievišķās lietas ir neizzināmas un tās nevar nedz pierādīt, nedz noliegt
binitārisms Uzskats, ka Dievs sevī ietver nevis trīs, bet divas personas; tiek noliegts Svētā Gara dievišķums
trinitārisms Uzskats, ka Dievs sevī ietver trīs personas (Tēvu, Dēlu un Svēto Garu)
polifilija Uzskats, ka dzīvnieku un augu organismu sugas cēlušās no daudzām izejformām
henoteisms Uzskats, ka eksistē daudz dievu, bet tikai vienam atsevišķam dievam ir īpašs sakars ar konkrētu dzimtu, ģinti vai cilti, un tas nozīmē, ka šai grupai nekādu citu dievu nav, bet vispār eksistē arī citādi dievi
heteroseksisms Uzskats, ka heteroseksualitāte ir vienīgais dabiskais seksuālo attiecību veids
mehānicisms Uzskats, ka ikvienu dabas parādību var izskaidrot ar ķīmijas un fizikas likumiem; uzskats, ka pat vissarežģītākās norises (ari, piem., sabiedrībā un psihes darbībā) galu galā var izskaidrot ar mehānikas likumiem
diofizītisms Uzskats, ka inkarnētajā personā Kristum ir divas atsevišķas (Dieva un cilvāka) dabas
diotelētisms Uzskats, ka inkarnētajā personā Kristum ir divas atsevišķas (Dieva un cilvēka) gribas
panlogisms Uzskats, ka īstenība esot iemiesojušās idejas un tāpēc loģikas likumi neesot vien mūsu domāšanas, bet arī visas esamības likumi; panloģisms
iluzionisms Uzskats, ka īstenība ir tikai šķietama - subjektīvā ideālisma galējā forma
flogozelotisms Uzskats, ka katras slimības pamatā ir iekaisums
historicisms Uzskats, ka katrs vēsturiskais laikmets ir nesalīdzināms, unikāls, tādēļ pētāms idiogrāfiski
postmilleniārisms Uzskats, ka Kristus otrā atnākšana notiks 1000 gadu miera valsts beigās
premilleniārisms Uzskats, ka Kristus otrā atnākšana notiks pirms 1000 gadu miera valsts iestāšanās
eksemplārisms Uzskats, ka lietu izziņa iespējama ar Dieva apgaismības palīdzību, un visu lietu pirmsakne meklējama Dievā
holopātija Uzskats, ka lokāla slimība ir vispārējas saslimšanas izpausme
panlunārisms Uzskats, ka Mēness ir vienīgais mītu veidotājs faktors
agnosticisms Uzskats, ka objektīvās īstenības izziņa nav iespējama
ovulisms Uzskats, ka olšūnā jau ir izveidots pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks
holisms Uzskats, ka parādība jāpētī kā vienots veselums, nevis atsevišķas tās daļas
materiālisms Uzskats, ka pasaule, viss, kas eksistē, sastāv tikai no matērijas (t. i., vielas, laukiem un to izpausmēm)
empīrisms Uzskats, ka pieredze, jutekliskā uztvere ir vienīgais drošais izziņas līdzeklis
pansolārisms Uzskats, ka Saule ir primārais faktors, kas ierosinājis mītus radošo fantāziju, tāpēc arī Saules mītiem ierādāma pirmā vieta dažādu tautu mitoloģijā
kauzālisms Uzskats, ka slimībai ir viens vienīgs specifisks cēlonis
teocentrisms Uzskats, ka visa esošā centrā ir Dievs un Viņa pagodināšana
atomisms Uzskats, ka visa saimnieciskā dzīve ir atsevišķo indivīdu saimnieciskās darbības summa un ka tāpēc par tautsaimnieciskās pētīšanas sākuma punktu jāņem atsevišķā indivīda saimnieciskā rīcība
panpsihisms Uzskats, ka viss dabā pastāvošais apveltīts ar noteiktu apziņas pakāpi
ģeocentrisms Uzskats, ka Zeme ir nekustīgs Visuma centrs
individuālisms Uzskats, kas atzīst personības autonomiju un absolūtās tiesības sabiedrībā
eudaimonisms Uzskats, kas par cilvēka dzīves mērķi un ētisko vērtību uzskata laimes iegūšanu
sociāletātisms Uzskats, pēc kura valsts varai ir liela nozīme sociālistiskas sabiedrības attīstībā un vadīšanā
apriorisms Uzskats, saskaņā ar kuru telpa, laiks, cēlonība ir formas, kas piemīt cilvēka apziņai neatkarīgi no viņa pieredzes
prāts Uzskats, uzskatu kopums; arī nodoms, nolūks, vēlēšanās
doma Uzskats, viedoklis
diverģence Uzskatu atšķirība
sektantisms Uzskatu ierobežotība, dogmatisms, kas raksturīgi kādai samērā šaurai cilvēku grupai (piemēram, politikā, mākslā); piederība pie sektas (2)
doma Uzskatu kopums (kādā jomā); zināšanas, to kopums (kādā nozarē)
nostādne Uzskatu kopums (piemēram, par kādu problēmu, parādību), arī veids, kurā aplūko (piemēram, kādu problēmu, parādību)
ekoskepticisms Uzskatu kopums, kam raksturīga neuzticēšanās ekodomāšanas idejām
transformisms Uzskatu sistēma (bioloģijā) par dzīvnieku un augu formu mainību un pārvēršanos dabas faktoru ietekmē; arī evolucionisms
aizspriedumainība Uzskatu sistēma, kas balstās uz aizspriedumiem, aizdomām, iepriekš pieņemtiem vērtējumiem
humānisms Uzskatu sistēma, kas centrēta uz cilvēku, tā vērtībām, prasībām utt., pretēji viduslaiku uzskatu sistēmai, kuras centrā bija Dievs
antihumānisms Uzskatu sistēma, kas nav centrēta uz cilvēku, tā vērtībām, prasībām
elitārisms Uzskatu sistēma, pēc kuras vienīgi elite (2) ir spējīga pārvaldīt sabiedrību
propaganda Uzskatu, ideju, zināšanu sistemātiska izplatīšana, izskaidrošana un pamatošana nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus
maksimālisms Uzskatu, prasību, principu galējība
taisnība Uzskatu, rīcības, izturēšanās pareizība, arī patiesīgums
apvārsnis Uzskatu, zināšanu, interešu u. tml. kopums
uzmest Uzskicēt (1), parasti ātri
uzdrīksnāt Uzskrambāt, viegli ievainot
uzbuģīt Uzskribelēt, nesaprotami uzrakstīt
uzdesot Uzskriet
uzdiebt Uzskriet
uzdilbt Uzskriet
uzliebt Uzskriet
uzlobt Uzskriet
uzmiegt Uzskriet
iemaukties Uzskriet (kam)
uzļipot Uzskriet (parasti par zaķi); uzļinkāt
uzļinkāt Uzskriet (parasti par zaķi); uzļipot
uzskrīpstāt Uzskrīpāt
uzskrūlēt Uzskrullēt
uzgriezt Uzskrūvēt (1)
uzšmukstināt Uzskūpstīt
uzšļacīt Uzslacīt
uzslakstīt Uzslacīt
uzdrašķīt Uzslacīt, uzšļākt
uzšķaidīt Uzslacīt, uzšļākt
uzšķaidīties Uzslacīties, uzšļākties
uzšļacīties Uzslacīties; uzšļakstīties
uzslānis Uzslāņojums
saslaucīt Uzslaucīt (izlijušu, izlietu šķidrumu)
uzšļucināt Uzslaukt
pacildinājums Uzslava
paslava Uzslava
uzslavējums Uzslava
uzteikājums Uzslava
pašuzslava Uzslava sev pašam
kompliments Uzslava, cildinājums, parasti, lai kādam glaimotu, izpatiktu
uzteikums Uzslavējums
patēkt Uzslavēt
uzgodāt Uzslavēt
uzslavināt Uzslavēt
uzteikt Uzslavēt
uztencināt Uzslavēt
uzteikties Uzslavēt citam citu
čačināt Uzslavēt, cildināt
izteikt Uzslavēt, cildināt
uzsklidēt Uzslīdēt
uzsklenst Uzslidot (uz kā nevēlama, piemēram, akmens)
apsliet Uzsliet, nolikt apkārt; visapkārt, apkārt balstīt, atbalstīt
piesaslieties Uzslieties stāvus (parasti par dzīvnieku)
uzspicēt Uzsmailināt, uzasināt
uzšpicēt Uzsmailināt, uzasināt
uzsmaršot Uzsmaržot
uzdūmēt Uzsmēķēt
uzdūmot Uzsmēķēt
uzpīpēt Uzsmēķēt
uzpīpot Uzsmēķēt
uzvilkt Uzsmēķēt
sasmēķēt Uzsmēķēt kopā (vienam ar otru, citam ar citu)
iepīpēt Uzsmēķēt, arī aizsmēķēt (parasti pīpi)
iepīpot Uzsmēķēt, arī aizsmēķēt (parasti pīpi)
glizināt Uzsmērēt plānu kārtiņu
uzmargot Uzsmidzināt (1), uzmirgot (2)
uzmirdzināt Uzsmidzināt (1); uzmirgot (2)
uzmiglot Uzsmidzināt (par lietu)
uzsijāt Uzsmidzināt (par lietu)
izsnigt Uzsnigt
uzdzeldēt Uzsnigt
uzkrist Uzsnigt
uzlepēt Uzsnigt
uzlaist Uzspēlēt
uzplinkšķināt Uzspēlēt
uzzāģēt Uzspēlēt (ar sliktas kvalitātes vijoli)
uzģīgāt Uzspēlēt (ar sliktu vijoli)
uzdūdot Uzspēlēt (kādu pūšamo mūzikas instrumebtu)
uzsist Uzspēlēt (kāršu spēli)
uzpūst Uzspēlēt (piemēram, melodiju ar pūšamo instrumentu)
uzragot Uzspēlēt (piemēram, melodiju ar pūšamo instrumentu)
uztaurēt Uzspēlēt (piemēram, melodiju) ar tauri
uzpļīkšķināt Uzspēlēt (slikti, ķērcoši)
uzpļirkstināt Uzspēlēt (slikti, ķērcoši)
uzspīst Uzspīdēt
uzzvērot Uzspīdēt, iemirdzēties
uzžmaugt Uzspiest
gofrēt Uzspiest (audumam) reljefu rakstu vai zīmējumu
uzkniebt Uzspiest (piemēram, pensneju, spīles) virsū (uz kā, kam); uzspīlēt
uzšmakstēt Uzspiest (skūpstu)
romanizēt Uzspiest Senās Romas valodu un kultūru (citām tautām)
uzkarināties Uzspiest sevi (kādam)
saštampot Uzspiest zīmogu
štampot Uzspiest zīmogu
apzīmogot Uzspiest zīmogu vai zīmogus (kam)
zīmogot Uzspiest zīmogu, piemēram, uz dokumenta, (kā) apstiprināšanai
sazīmogot Uzspiest zīmogus (kam) lielākā daudzumā; uzspiest zīmogus (kā lielākam daudzumam)
uzdelgt Uzspiest, uzsiet
uzzmaugt Uzspiest, uzžņaugt
oktroēt Uzspiest, vienpusīgi noteikt vai izdot
uzzmaugties Uzspiesties, uzžņaugties
slāpēšana Uzspiesto svārstību amplitūdas vai intensitātes mazināšana ar pretestības spēkiem
rezonanse Uzspiestu svārstību amplitūdas straujš pieaugums svārstību sistēmā, kas novērojams, ja pastāv noteikta ārējās iedarbības frekvence
uzžņaugt Uzspīlēt, cieši aptvert
uzkniebties Uzspīlēties
uzšpļaut Uzspļaut
uzsliekāt Uzspļaut vai ļaut siekalām kaut kur uzpilēt
piespļaut Uzspļaut, ignorēt, negatīvi, nicīgi attiekties
uzpucēt Uzspodrināt
uzspīdināt Uzspodrināt
uzspuldzināt Uzspodrināt
uzviksēt Uzspodrināt (apavus) ar apavu krēmu
uzbirstēt Uzspodrināt (apavus) ar suku
uzšnallēt Uzsprādzēt
uzsprēgāt Uzsprakstēt (1)
bracāties Uzspraudīt, pacelt drēbes
uzspraukt Uzsprauslot
uzbracāt Uzspraust
uzknopēt Uzspraust
atspraust Uzspraust (piemēram, drēbes malu) uz augšu
uzsprausties Uzspraust sev (ko) uz augšu
uzspridzināt Uzspraust, piespraust
sašautrēt Uzspraust, saspraust
uzlaist (arī uzspert) gaisā Uzspridzināt
uzspert (arī uzlaist) gaisā Uzspridzināt
uzspirdzināt Uzspridzināt
uzspradzināt Uzspridzināt
uzspridzināties Uzspridzināt sevi
uzspūdzināt Uzspridzināt, rīkot uguņošanu
nostate Uzspridzinātāja pārslēdzēja stāvoklis
apakšuzspridzinātājs Uzspridzinātājs, kas novietots bumbas vai šāviņa pamatnē
izspridzināties Uzspridzināties
uzspurkšēt Uzspurgt (1)
uzspurkšķēt Uzspurgt (1)
uzspurkšēt Uzspurgt (2)
uzspurkšķēt Uzspurgt (2)
uzstebulēt Uzstabulēt
Zvanezers Uzstādināts uz Kangarupītes Ogres novada Meņģeles pagastā, \~500 m pirms ietekas Ogrē, platība - 3,1 ha; Meņģeles ezers; Zvanu ezers
uzkāršot Uzstādīt jumta kārtis
kakažāt Uzstādīt jumta spāres
uzkļaut Uzstādīt piestiprinot
nourrāt Uzstādīt vainagu uz jaunbūves jumta
grīst Uzstādīt, izveidot (galdu)
uzstellēt Uzstādīt, sagatavot (piemēram, ierīci, mašīnu) lietošanai, darbināšanai
nagāns Uzstājīga persona
melsties Uzstājīgi ko pieprasīt
iesamelsties Uzstājīgi, neatlaidīgi lūgties, prasīt
delgt Uzstājīgi, uzbāzīgi sūdzēties
bosīgs Uzstājīgs
uzstāvīgs Uzstājīgs
manēža Uzstāšanās laukums (cirkā); arēna
arēna Uzstāšanās laukums (cirkā); manēža
atspēkojums Uzstāšanās, ziņojums, raksts, kurā kas tiek atspēkots
uzstāties Uzstāt
uzstebēt Uzsteberēt
uzsteigt Uzsteigties
uzspolēt Uzsteigties (kur augšā)
tenzija Uzstiepums, spriegums, saspīlējums
uzpolsterēt Uzstiprināt attiecīgu veidojumu (ķermeņa daļai), lai (tai) piešķirtu vēlamo formu
uzstīlēt Uzstīvēt
uzstibīt Uzstīvēt; uzvilkt (apģērba gabalu, apavus)
uzstostīt Uzstostīt atbildi - stostoties, vārdus meklējot atbildēt
uzpelnīties Uzstrādāties
uzpūlēties Uzstrādāties
aizdienēt Uzstrādāties, tikt uz augšu
uzbuldurēt Uzstreipuļot
uzstraipelēt Uzstreipuļot
uzstreimuļot Uzstreipuļot
uzžvāļoties Uzstreipuļot
uzbidzīt Uzstumt, uzgrūst
uztotināt Uzstutēt (kur augšā), uztupināt
briest Uzsūcot mitrumu, izplesties, palielināties
pabriest Uzsūcot mitrumu, kļūt mazliet lielākam
piebriest Uzsūcot, uzkrājot šķidrumu, palielināties apjomā; piesūcoties ar šķidrumu, mitrumu, kļūt cietākam, stingrākam, biezākam
absorbefacients Uzsūkšanos veicinātājs līdzeklis
piedzert Uzsūkt (asinis) - par dzīvniekiem
adsorbēt Uzsūkt (ko) ar virsmu
izdzert Uzsūkt (visu ūdeni vai noteiktu tā daudzumu) - par traukā novietotiem augiem, to daļām
drakšt Uzsūkt mitrumu, sākt bojāties
lizģīt Uzsūkt, iesūkt
sasūkstīt Uzsūkt, izsūkt
sasūcināt Uzsūkt, sasūkt
uzzīst Uzsūkt; zīst, kamēr rodas zilums
adsorbāts Uzsūktā, adsorbētā viela
uzdīdīt Uzsūtīt
uzpestīt Uzsūtīt kādam ko nevēlamu, ļaut kādam atnākt
uzstellēt Uzsūtīt; norīkot
uzsvaidzināties Uzsvaidzināt, parasti sejas izskatu (parasti ar kosmētiskiem līdzekļiem)
sinkope Uzsvara pārvietojums no metriski akcentētās taktsdaļas uz neakcentēto taktsdaļu
kalats Uzsvārcis
pārkrekls Uzsvārcis, virsvalks
kitelis Uzsvārcis; halāts
battuta Uzsvars, akcents
uzšvempties Uzsvempties
accentato Uzsverot, akcentējot
accentuato Uzsverot, akcentējot
uzsvarot Uzsvērt
akcentēt Uzsvērt (takts daļu vai atsevišķu muzikālu frāzi)
akūtēt Uzsvērt intonāciju, akcentu zilbē
likt svaru (uz ko) Uzsvērt, akcentēt
piētisms Uzsvērta, arī liekuļota dievbijība
piētists Uzsvērti, arī liekuļoti dievbijīgs cilvēks
marcando Uzsvērti, precīzi
pantpēda Uzsvērto un neuzsvērto zilbju savienojums (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai garo un īso zilbju savienojums (antīkajā vārsmošanas sistēmā), kas vārsmā atkārtojas un nosaka tās ritmu
pēda Uzsvērto un neuzsvērto zilbju savienojums (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai garo un īso zilbju savienojums (antīkajā vārsmošanas sistēmā), kas vārsmā atkārtojas un nosaka tās ritmu
uzgraut Uzsviest, uzgāzt
uzsvilpēt Uzsvilpot
uzšvilpot Uzsvilpot
uzšvelpt Uzsvilpt
uzšvilpt Uzsvilpt
uzsvelpt Uzsvilpt (1)
uzsvelpt Uzsvilpt (2)
uzsaut Uzšaut
piegniezt Uzšaut, iesist
atšķērst Uzšķērst
izšķērst Uzšķērst (dzīvnieku) un izņemt iekšas
secēt Uzšķērst (līķi), parasti medicīniskās, kriminālistiskās izpētes nolūkā; uzšķērst (beigta dzīvnieka ķermeni) pētnieciskā nolūkā
uztraipīties Uzšķiesties
aizšķilt Uzšķilt
pašķilt Uzšķilt
piedzirkstīt Uzšķilt
sašķilt Uzšķilt (uguni)
atšķilt Uzšķilt uguni
atšķirt Uzšķirt (noteiktu vietu, lapu grāmatā, burtnīcā u. tml.)
uzklastīt Uzšķirt, atšķirt
uzšķīst Uzšļāksiet (1)
uzšķīst Uzšļāksiet (2)
uzžļakstēt Uzšļakstēt
uzšļācināt Uzšļakstināt (1)
uzbrizgāt Uzšļakstīt
uzšļakatāt Uzšļakstīt
uzšpricēt Uzšļakstīt
uzžalgāt Uzšļakstīt
uzdriskāties Uzšļakstīties
uzšpricēties Uzšļakstīties
nošļurkstēt Uzšļakstot, apšļakstot padarīt netīru
apslacīt Uzšļakstoties, uzpilot padarīt slapju
uzšalkt Uzšļākt (2)
uzlidot Uzšļākties (2)
uzšļākt Uzšļākties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
uzšļākt Uzšļākties virsū (uz kā, kam)
uzšļucināt Uzšļūcināt
uzšņūkt Uzšņaukt
uzšūdināties Uzšūdināt sev (ko)
uzstūrēt Uzšūpot
uzšūpāt Uzšūpot
uzucāt Uzšūpot, sakot "ucā!"
uzucināt Uzšūpot, sakot "ucā!"
uzšūdināt Uzšūt (1)
uzvārstīt Uzšūt (ielāpu) ar lieliem dūrieniem
uzlāpīt Uzšūt (ielāpu); lāpot piestiprināt (uz kā, kam virsū)
nošūdināt Uzšūt rotājumus
uzšūties Uzšūt sev (ko)
kabata Uzšūts, iešūts nodalījums (piemēram, portfelim, čemodānam, somai)
uzšuva Uzšuve
pasite Uzšuve (uz apģērba)
blemža Uzšuve sieviešu lindrakiem gar apakšu
zīmotne Uzšuve, emblēma (piemēram, formas tērpam)
uzelkonis Uzšuvums apģērba (krekla, žaketes) elkoņa daļai
ševrons Uzšuvums uz kreisās piedurknes dienesta pakāpju apzīmēšanai
uzšuve Uzšuvums, parasti rotājošs (piemēram, uz apģērba, apaviem)
uzšvīckāt Uzšvīkāt
nostreipuļot Uzšvīkāt, pavirši uzrakstīt, izraibināt
atkapināt Uztaisīt atkarpi
uzčukurot Uztaisīt salmu jumta kori
uzcept Uztaisīt, uzrakstīt uz ātru roku
uztrašķīt Uztašķīt
uzcapstīt Uztaustīt
uzgramstīt Uztaustīt
uztāpuļot Uztaustīt tumsā, uzminēt
uzčamdīt Uztaustīt; taustot atrast
uzsacīt Uzteikt (1)
uztest Uztēst
pataisns Uzticams, uzticīgs
verns Uzticams, uzticīgs, drošs
trasts Uzticēšanās darījums, kurā persona(s) citas personas interesēs pārvalda īpašumu
izticēt Uzticēt
uzgalvot Uzticēt
izšķērdēšana Uzticētās mantas nelikumīga izlietošana, patērēšana, pārdošana vai atdošana citai personai
atsavirīties Uzticēties
izaticēties Uzticēties
noticēties Uzticēties
ticināties Uzticēties
dievpaļāvība Uzticība dievam
idejisms Uzticība idejām; aktīva cīņa par idejām
rojālisms Uzticība karalim, (parasti neaprobežotas) karaļa varas un politikas atzīšana un sekmēšana
lojālisms Uzticība pastāvošai iekārtai
kontrolārsts Uzticības ārsts
diskreditācija Uzticības mazināšana; autoritātes, cieņas graušana
faktotums Uzticības persona, kāda cilvēka labā roka, kas bez ierunām izpilda visus uzdevumus
pataisnīgi Uzticīgi, patiesi
izticīgs Uzticīgs
kveksis Uzticīgs un pacietīgs kalps
fidēls Uzticīgs, uzticams; jautrs
uztielēt Uztiept
uztīkāt Uztīkot
stakles Uztinamo tītavu detaļa - krusteniski sastiprinātas koka līstītes
rulo Uztinams priekškars no auduma vai šauriem ar aukliņām saistītiem koka spieķīšiem
uztipāt Uztipināt
muskulēt Uztīt
uztīņāt Uztīt (daudzkārt)
saspolēt Uztīt (dziju), parasti lielākā daudzumā, uz spoles; spolējot dziju, piepildīt ar to (spoli)
uzrullēt Uztīt (ko uz ruļļa), izveidot rulli (no kāda materiāla)
uzbomēt Uztīt dzijas uz steļļu bomja pirms aušanas
nolocīt Uztīt dziju no vērpjamās spoles uz tītavām
uzspolēt Uztīt uz spoles
uzritināt Uztīt virsū (uz kā, kam)
uzdaidzīt Uztrāklēt, viegli piešūt
uztrāpt Uztrāpīt
traukāt Uztraukt
nervozēt Uztraukt, satraukt
budināt Uztraukt, uzbudināt
iekairināt Uztraukt, uzbudināt
concitato Uztraukti
kurgt Uztraukti kladzināt (par vistām)
žamerīt Uztraukti un skaļi sarunāties
klūgāt Uztraukti, skaļi gāgināt (par zosīm); klēgāt
izatraukties Uztraukties
nervēt Uztraukties
rūgaļāt Uztraukties
satraukāties Uztraukties
satrūkāties Uztraukties
uzkraukāties Uztraukties
uzmusināties Uztraukties
uztraukāties Uztraukties
dristāt Uztraukties, būt nemierīgam
uzvārīties Uztraukties, rājoties uz kādu
iekaist Uztraukties, sadusmoties
iekarst Uztraukties, sadusmoties
satracināties Uztraukties, sadusmoties
uzbust Uztraukties, uzbudināties
pirkšēt Uztraukties; ātri sadusmoties
flammēties Uztraukties; iekaist
perplekss Uztraukts
dirbuļot Uztraukumā drebēt
uzbudums Uztraukums
uztrauktība Uztraukums
raizes Uztraukums, bažas (par kādu, ko)
mandrāža Uztraukums; lampu drudzis
budis Uztraukums; uzbudinājums
uztrankāt Uztrenkāt
uztrinkt Uztrenkt
uzkleķerēt Uztriept
piezeļķēt Uztriept vairāk nekā nepieciešams
saķepēt Uztriept, uzziest (ko mīkstu, lipīgu), parasti ļoti, biezā kārtā, daudz
nostriņķēt Uztrīt
spanderēt Uztūkt
uzpampt Uztūkt
uzpurkt Uztūkt
uzspenderēt Uztūkt
uztukt Uztūkt
spangot Uztūkt (par augoni)
apmilzt Uztūkt (parasti ap ievainojumu), rodoties zemādas sastrutojumam
uzmilzt Uztūkt (parasti, rodoties zemādas sastrutojumam) - par ķermeņa daļu, arī brūci, augoni
izbringt Uztūkt (piemēram, par izmirkušām rokām, kājām)
uzburbt Uztūkt, arī pārklāties ar izsitumiem (piemēram, par seju, tās daļām)
uzburbēt Uztūkt, arī pārklāties ar izsitumiem (piemēram, par seju, tās daļām); uzburbt (2)
piebriest Uztūkt, piepampt
satukt Uztūkt, uzpampt
uztulzt Uztūkt, uzpampt
tūksis Uztūkums
milzums Uztūkums (parasti ap ievainojumu), kas veidojas, rodoties zemādas sastrutojumam
narīca Uztūkums govs tesmenī pēc atnešanās
pneimatocēle Uztūkums vai dobums, kurā ir gāze
tūka Uztūkums, pampums
bumbulis Uztūkums, puns
tūkšis Uztūkums, satūkums, pampums, tūska
tūkša Uztūkums, tūska
tūška Uztūkums, uzpampums
tūsa Uztūkusi vieta, uztūkums, uzpampums
uztupēt Uztupt, uztupties
uztupēties Uztupties
uztupt Uztupties
uztupstīties Uztupties (atkārtoti) uz kaut kā
uzturdeva Uztura deva (noteiktam laikposmam)
izotēls Uztura faktors, kas spēj aizvietot citu noteiktā diētā noteiktai sugai
ovolaktoveģetārisms Uztura ierobežojums, lietojot dārzeņus augu un piena produktus un olas un atteikšanās no citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem
subprodukti Uzturā izmantojami dzīvnieku iekšējie orgāni; viszemākās kvalitātes gaļas produkti (piemēram, kājas, galvas)
trepangs Uzturā izmantojams bezmugurkaulnieku tipa jūrasgurķu klases dzīvnieks ar gurķveida ķermeni, uz kura ādas ir adatveida izaugumi
biete Uzturā lietojams dārzenis ar tumši sarkanu, paresninātu sakni
dietoterapija Uztura lietošana ārstniecības nolūkā
kserofāgija Uztura režīms ar stipri ierobežotu ūdens patēriņu; lieto diagnostikā un ārstniecībā
oligofāgija Uztura režīms, kurā dzīvnieki izmanto tikai nedaudz (bieži tuvu radnieciskas) augu sugas
stenofāgija Uztura režīms, kurā organismi izmanto noteiktu sugu augus un dzīvniekus
monofāgija Uztura režīms, kurā organismi izmanto vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augus vai dzīvniekus
ovoveģetārisms Uztura režīms, kura pamatā ir augu produkti un olas un atteikšanās no citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem
veģetārisms Uztura režīms, kura pamatā ir augu produktu lietošana; mācība par šādu uztura režīmu
laktoveģetārisms Uztura režīms, kura pamatā ir augu un piena produkti un atteikšanās no citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem
jūraskāposti Uzturā un medicīnā izmantojamās brūnaļģes laminārijas
bromatogrāfija Uztura vai ārstnieciskās uztures apraksts
trofoloģija Uztures mācība
gādža Uzturēšana
mišana Uzturēšanās
mišanās Uzturēšanās
apstājiens Uzturēšanās vieta, apstāšanās
svešniecība Uzturēšanās, dzīve svešā zemē, vietā, teritorijā u. tml.
barāt Uzturēt
tīties Uzturēt (ar kādu) slepenu mīlas sakaru
piņāties Uzturēt (parasti tuvas, draudzīgas) attiecības (ar kādu)
pīties Uzturēt (parasti tuvas, draudzīgas) attiecības (ar kādu)
tīties Uzturēt (parasti tuvas, draudzīgas) attiecības (ar kādu)
noturēt Uzturēt (piemēram, kārtību); panākt, ka (kāds) paliek noteiktā stāvoklī, situācijā
saieties Uzturēt draudzīgas, tuvas attiecības (piemēram, bieži satiekoties, apciemojot vienam otru u. tml.)
promotēt Uzturēt interesi, popularizēt, reklamēt; iepazīstināt potenciālo pircēju ar produktu, virzīt uz priekšu
izadzīvāties Uzturēt intīmus sakarus ar vairākiem, vairākām
radot Uzturēt radniecības attiecības
radoties Uzturēt radniecības attiecības
izaradināties Uzturēt radniecīgas attiecības
piesaradināties Uzturēt saikni ar daudziem radiniekiem
radināties Uzturēt sakarus ar radiem; saieties (ar citiem cilvēkiem)
karažoties Uzturēt seksuālās attiecības
nokopt Uzturēt tīru, apkoptu (cilvēku, tā ķermeņa daļas)
modēt Uzturēt un izmantot senas tradīcijas vai modeli
uzmitināt Uzturēt, pabarot
misties Uzturēties
dzīvot Uzturēties (ilgāku laiku), noteiktā vietā (par cilvēkiem)
luncināties Uzturēties (kā tuvumā), luncinot asti, kustoties, lēkājot (parasti par suni)
luncināties Uzturēties (kā) tuvumā, parādot sevišķu laipnību, uzmanību, arī iztapību
vīties Uzturēties (kāda) tuvumā, darboties (ap kādu), izradot sevišķu interesi, uzmanību
stāvēt Uzturēties (kur, kādā vietā) - par cilvēkiem; uzturēties (kā) tuvumā, lai uzmanītu (to), rūpētos (par to)
tverties Uzturēties (kur)
pārziemot Uzturēties (kur), kamēr paiet ziema
ziemot Uzturēties (kur), kamēr paiet ziema
ierauties Uzturēties (noteiktā vietā), norobežojoties no citiem
rezidēt Uzturēties citā valstī, veicot kādus amata, dienesta pienākumus (piemēram, diplomātijā, izlūkošanā)
dežurēt Uzturēties kādā vietā, parasti ko gaidot, vērojot
pāroties Uzturēties kopā, lai radītu pēcnācējus (par dzīvnieku tēviņu un mātīti)
trīties Uzturēties ļoti tuvu (pie kā)
smacēties Uzturēties piesmakušās, nevēdinātās telpās
nodzīvāt Uzturēties, atrasties (kādu laiku kādā vietā, pie kāda)
nodzīvot Uzturēties, atrasties (visu laikposmu kur, pie kāda)
izaturēties Uzturēties, atrasties kur kādu laiku
staigāt Uzturēties, būt, parasti bieži, sastopamam (kur)
mačavāt Uzturēties, dzīvot
pieturēties Uzturēties, dzīvot
dzīvot Uzturēties, eksistēt noteiktā vietā, vidē (par dzīvniekiem)
bāvīties Uzturēties, kavēties
uzmist Uzturēties, pārtikt
produkts Uzturlīdzeklis ēdiena gatavošanai; izstrādājums, kas sagatavots ēšanai
manna Uzturlīdzeklis, ko iegūst no kviešu graudiem, nolobot tiem biezo apvalku un pēc tam sīki saskaldot; mannas putraimi
margarīns Uzturlīdzeklis, ko iegūst no šķidriem augu un dzīvnieku taukiem, nepiesātinātās taukskābes pārvēršot piesātinātās
aizdars Uzturlīdzekļi
aizdarvielas Uzturlīdzekļi
apanāža Uzturlīdzekļi vai zemes īpašums, ko piešķir valdnieka dzimtas locekļiem
sofistikācija Uzturlīdzekļu vai zāļu līdzekļu viltojums
aizdarnauda Uzturnauda
flace Uzturs
flēģis Uzturs
maizeputra Uzturs
uzture Uzturs (1)
dinamofors Uzturs vai katra cita viela, kas ķermenim var dot enerģiju
mona Uzturs, ko nespējniekam dod radinieki, tuvinieki
polloveģetārisms Uzturs, kurā nav citu gaļas produktu kā tikai putnu gaļa
peskoveģetārisms Uzturs, kurā nav gaļas produktu, bet iekļautas tikai zivis vai citi ūdens dzīvnieki
iztika Uzturs, pārtika
maize Uzturs, pārtika
mitums Uzturs, pārtika
uztura Uzturs; barība
hemotrofs Uzturvielas, ko embrijs saņem no mātes asinīm
uzturvērtība Uzturvielu un kaloriju daudzums attiecīgajā uzturlīdzeklī
trepsoloģija Uzturzinātne
uzturzinātnieks Uzturzinātnes speciālists; dietologs
uztusnāt Uztusnīt
uztusnēt Uztusnīt
uztusnīties Uztusnīt
uztusnot Uztusnīt
uztušņot Uztusnīt
uztveicēt Uztvaicēt
pamaņa Uztvere
matījums Uztvere, izjūta, sajušana
auss Uztvere, izpratne (par dzirdēto)
jušana Uztvere, sajūta
imperceptibls Uztverei nepieejams
dežūrradio Uztvērēja pastāvīga uzturēšana ieslēgtā stāvoklī kopā ar kalibrētu un pieejamu raidītāju, kam nav obligāti jābūt pieejamam tūlītējai lietošanai
percipients Uztvērējs, cilvēks, kas telepātijas eksperimentos cenšas uztvert domu signālus, ko raida cits cilvēks
bradiestēzija Uztveres (maņas) trulums
sejunkcija Uztveres destrukcija, kas saistīta ar murgiem
konstance Uztveres nemainība, mainot kairinājumu
sensibilizācija Uztveres spēju kāpināšana
agnozija Uztveres traucējumi, kas saistīti ar galvas smadzeņu darbības traucējumiem un izpaužas kā nespēja pazīt redzēto, dzirdēto, taustīto
pseidohalucinācija Uztveres traucējums, spilgta uztvere bez reāla ārēja stimula, kuru slimnieks pats uzskata par halucinatorisku
kontrastrežģis Uztveres treniņu palīglīdzeklis - melni kvadrāti uz balta fona (dažkārt arī citās kontrastējošās krāsās)
impercepcija Uztveres trūkums vai nepietiekamība
kadrēšana Uztverošās iekārtas sinhronizācija, lai nodrošinātu kadra pareizu uztveršanu
radiotīkls Uztverošo un raidošo radiostaciju tīkls, kas paredzēts radiofonijas programmu pārraidēm
izšķirt Uztverot, piemēram, ar redzi vai dzirdi, izdalīt (no kāda kopuma); domās atdalīt (citu no cita pēc kādām pazīmēm)
lasīt Uztverot, saprotot rakstu valodā (tekstu), uzzināt (ko no tā)
pamanīšana Uztveršana vai sajušana ar maņu orgāniem
ģidene Uztveršanas spēja, atmiņa
uzņemt Uztvert (1) (ko) un paust savu attieksmi (pret to), arī pārdzīvot (to)
just Uztvert (ar maņu orgāniem)
ievērot Uztvert (ar redzi), ieraudzīt; atšķirt no citiem (pēc kādām pazīmēm)
izlobīt Uztvert (kā būtību, jēgu)
saprast Uztvert (kā) īpašības, pazīmes, saturu u. tml., izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus
noķert Uztvert (kāda skatienu)
uzpazīt Uztvert (kādu, ko) kā iepriekš pazītu, arī, parasti pēkšņi, pazīt
izlasīt Uztvert (ko, parasti acīs, skatienā)
ost Uztvert (ko, piemēram, vielu) ar ožas analizatoru; sajust, uztvert (smaku, smaržu)
apbrīnot Uztvert (ko) ar apbrīnu; paust apbrīnu
pierast Uztvert (ko) par labi zināmu, arī parastu, ikdienišķu
manīt Uztvert (parasti ar tausti, dzirdi); arī just
pamanīt Uztvert (pēc kādām pazīmēm), parasti, atšķirot no citiem; ievērot
justies Uztvert (savu stāvokli) - par dzīvniekiem
just Uztvert (signālu, informāciju) - par ierīcēm, aparātiem
sajust Uztvert (signālu, informāciju) – par ierīcēm, aparātiem
blemzt Uztvert ar grūtībām
viedēt Uztvert ar redzi (parasti vāji, neskaidri)
ieraudzīt Uztvert ar redzi, arī pamanīt
manīt Uztvert ar redzi; redzēt, saskatīt
atdalīt Uztvert izolēti, bez saistības ar ko citu
norobežot Uztvert izolēti, bez saistības ar ko citu
saņemt Uztvert kustībā esošu priekšmetu - bumbu, ripu
noņemt Uztvert no citas detaļas, cita elementa (kādu fizikālu procesu) - par detaļu, elementu
aprast Uztvert par nepieciešamu, nemainīgu (ko ilgstošu)
pazīstēt Uztvert pierasto (piemēram, mājas, apkārtnes iedzīvotājus) - par dzīvniekiem
izjust Uztvert un ar prātu, arī intuitīvi, emocionāli novērtēt (piemēram, kādu parādību, tās īpašības)
uzņemt Uztvert un atsist (volejbola, tenisa u. tml. spēlē bumbas servi, gremdi, piespēli)
pārvadīt Uztvert un izplatīt tālāk organismā (kairinājumu, impulsu u. tml.)
uzklausīt Uztvert un izprast (piemēram, daiļdarbā)
retranslēt Uztvert un noraidīt tālāk (signālus) tādos pārraides traktos, kuros (tie) jāraida lielākā attālumā
pieņemt Uztvert un reģistrēt (piemēram, ziņojumu, radiogrammu, telefonogrammu)
noost Uztvert vai sajust ar ožu
apercipēt Uztvert, apgūt, pamatojoties uz pieredzi
tvert Uztvert, arī izprast
sagaršot Uztvert, arī konstatēt (kā) garšu, parasti pilnīgi, precīzi
pamanīt Uztvert, arī sajust (piemēram, ar dzirdi, ožu)
pazīt Uztvert, atšķirt (ko) kā iepriekš redzētu, dzirdētu u. tml. un iegaumētu
nomanīt Uztvert, ievērot (kādas pazīmes, īpatnības); arī izjust
manīt Uztvert, ievērot (kādas pazīmes, īpatnības); arī vērot
redzēt Uztvert, ievērot ar redzi (kādas pazīmes, īpatnības); arī ievērot
samanīt Uztvert, ievērot, parasti pilnīgi, arī precīzi (kādas pazīmes, īpatnības)
lasīt Uztvert, izprast (ko, parasti daiļdarbu, mākslas darbu)
iztaisīt Uztvert, izprast (ko) ļoti pārspīlēti (parasti negatīvā nozīmē)
nostādīt Uztvert, izprast, arī aplūkot (ko no kāda viedokļa, ar kādu tendenci u. tml.)
romantizēt Uztvert, iztēloties (ko) idealizēti, ar emocionālu pacēlumu
lasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm
nolasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm; uzminēt, nojaust (kāda domas), piemēram, pēc skatiena, sejas izteiksmes
notvert Uztvert, pamanīt
nomanīt Uztvert, parasti ar redzi, dzirdi (parasti ko vāji redzamu, sadzirdamu)
atšķirt Uztvert, sajust (ko no kāda kopuma); izšķirt
sajust Uztvert, sākt uztvert (ar maņu orgāniem)
lasīt Uztvert, saprast rakstu valodā (tekstu); uztverot, saprotot rakstu valodā (tekstu), runāt (to klausītājiem)
salasīt Uztvert, saprast, parasti pilnīgi (rakstveida tekstu, burtus u. tml.)
pārjemt Uztvert; arī saprast
lasījums Uztvērums, interpretējums (parasti daiļdarbam skatuves mākslā)
uzučināt Uzucāt
Uzulišķu Uzulišķu ezers - Ūzulišķu ezers Lūznavas pagastā
uzutot Uzutīt
uzvadāt Uzvadīt
klifts Uzvalks
ļepjoha Uzvalks
ļepņa Uzvalks
pitžaks Uzvalks
šēze Uzvalks (parasti smalks); apģērbs
petecis Uzvalks ar ielāpu citā krāsā
vienrindis Uzvalks ar vienas rindas pogām
družīns Uzvalks, blūze ar jostu (ap Nīgrandu)
dress Uzvalks, īpaši sporta
citydress Uzvalks, kas sastāv no svītrainām biksēm, vestes un melnas žaketes; priekšpusdienas apģērbs (darbam)
ancuks Uzvalks; apģērbs
fraķis Uzvalks; apģērbs
uzvalkaudums Uzvalku (1) audums
uzvandināt Uzvandīt
dūņot Uzvandīt dūņas
vinne Uzvara
vinniņš Uzvara
vinnis Uzvara
zaudējums Uzvaras neiegūšana (piemēram, spēlē, cīņā, tiesas procesā); rezultāts --> [zaudēt]{s:974}
Uzvaras Uzvaras smaile - Dženiša smaile, augstākā virsotne Tjanšanā
V-zīme Uzvaras zīme: ar rādītāja un vidējo pirkstu izveidota "V" zīme
uzvaržāt Uzvaražāt
uzvaržīt Uzvaražāt
aizvārds Uzvārds
famīlija Uzvārds
izvārde Uzvārds
izvārds Uzvārds
palama Uzvārds
palums Uzvārds
pamilija Uzvārds
uzvārde Uzvārds
ūzvārde Uzvārds
uzvārdis Uzvārds
uzviča Uzvārds
goda vārds Uzvārds, arī godavārds (2)
godavārds Uzvārds, arī vārds
Singhs Uzvārds, ko lieto sikhi; tas nozīmē "lauva" un izsaka kareivīgumu, ko guru Govinds Singhs attiecināja uz visu sikhu kopienu
pārspēkot Uzvarēt
uzvārēt Uzvarēt
samasēt Uzvarēt (kādu, parasti sporta sacensībās)
salikt Uzvarēt (kādu, parasti sporta spēlē)
notrumpēt Uzvarēt (kāršu spēlē ar trumpju palīdzību)
likt Uzvarēt (ko)
iebādēt Uzvarēt (sportā)
nomasēt Uzvarēt (sportā)
uzvilkt Uzvarēt (sportā)
attrumpot Uzvarēt kāršu spēlē
piesist Uzvarēt spēlē
savīt Uzvarēt, pārspēt
finišeris Uzvarētājs
veicējs Uzvarētājs
vinnētājs Uzvarētājs (piemēram, kādā spēlē)
nika Uzvari! - uzraksts, kas esot bijis redzams uz krusta, kurš parādījies Konstantīnam Lielajam dienu pirms kaujas ar Maksenciju
aizvārīt Uzvārīt
uzvirināt Uzvārīt
novārīt Uzvārīt (parasti ūdeni)
zamuķiķ Uzvārīt, pagatavot
zavariķ Uzvārīt, pagatavot
izavirties Uzvārīties
novārīties Uzvārīties
uzvirst Uzvārīties
karsēklis Uzvārīts jaunpiens
karsēknis Uzvārīts jaunpiens
karseknis Uzvārīts jaunpiens
karsiens Uzvārīts jaunpiens
triumfējošs Uzvarošs
uzvārkstīt Uzvārstīt
izvāzt Uzvāzt virsū
uzvāznis Uzvāžama, uzliekama vākveida detaļa kā nosegšanai, aizsargāšanai
izvedība Uzvedība
izavešanās Uzvedība; izturēšanās
aktivizēšana Uzvedības aktivitātes veicināšana
neaudzinātība Uzvedības iemaņu trūkums
durabilitāte Uzvedības ilgstamība, ilgtspēja
skripts Uzvedības instrukcija
sociopātija Uzvedības modelis, kas izpaužas kā antisociāla izturēšanās un attieksme
impulsivitāte Uzvedības netīšums, tieksme darboties ātri, reaktīvi, vadoties no pēkšņas ierosmes, impulsa, neapzināti, bez refleksijas
institucionalizācija Uzvedības normu oficiāla pasludināšana par vispārobligātām
deviācija Uzvedības novirze no normas
rituāls Uzvedības stereotips
maniere Uzvedības un izturēšanās savdabību kopums (atsevišķiem cilvēkiem vai sabiedrības grupai)
rezecs Uzvedinājums uz noziegumu
pavedināt Uzvedināt (uz kādām domām)
uzlukšināt Uzvedināt, pavedināt
uzkacināt Uzvedināt, piemēram, kaitinot (uz kādu darbību); arī pavedināt
blizecs Uzvedinātājs, kūdītājs uz noziegumu
bļizņecs Uzvedinātājs, kūdītājs uz noziegumu
pasmārdīt Uzvēdīt smaržu
feerija Uzvedums ar krāšņām dekorācijām, kostīmiem, inscenējuma efektiem
rokuzvedums Uzvedums ar rokmūzikas elementiem
uzkarot Uzveikt
sagraut Uzveikt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (parādības sabiedrībā)
satriekt Uzveikt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (parādības sabiedrībā); sagraut (3)
apšancēt Uzveikt, pieveikt
uzvinnēt Uzveikt, uzvarēt
apgaut Uzveikt, veikt
eksokanibālisms Uzveiktā ienaidnieka apēšana
aplikē Uzvelmētais sudrabs
uzvārtīt Uzvelt
uzzvelt Uzvelt (2)
uzvērsties Uzvelties
uzvirināt Uzvērt
uzvirknēt Uzvērt
uznērt Uzvērt, uzmaukt
uzvadāt Uzvest
uzriedīt Uzvest, aizvest
izaturēties Uzvesties
izavesties Uzvesties
lēkāt Uzvesties izaicinoši
lekties Uzvesties izaicinoši, agresīvi
borzoties Uzvesties izaicinoši, būt nekaunīgam
vebžoties Uzvesties kā nerātnam bērnam
krančoties Uzvesties kā piedzērušam
teļoties Uzvesties kā teļam - slinkot, ākstīties
varmākot Uzvesties kā varmāka (2)
ģērdāties Uzvesties vieglprātīgi, trakulīgi, draiskuļot (par sievieti)
uzstāja Uzvešanās
uzvicāt Uzvicot
ukce Uzvija
uzbara Uzvija
uzbere Uzvija
uzdalka Uzvija
uzdeva Uzvija
ūzvija Uzvija (1)
uzmērs Uzvija, pārmērs
uzbars Uzvija, pārmērs (pie labības nodevām)
atberas Uzvija, procenti par labības aizņēmumu
uzviļināt Uzvilināt
uzvilstīt Uzvilināt
maut Uzvilkt
uzelpēt Uzvilkt
uzšļaukt Uzvilkt
uzaut Uzvilkt (apavus, zeķes)
uzģērbt Uzvilkt (apģērba gabalu, apģērbu)
pavilkt Uzvilkt (apģērba gabalu) tā, lai (tas) atrastos zem (cita apģērba gabala), arī (tam) apakšā
uzcirst Uzvilkt (apģērbu, apavus), uzlikt (cepuri), parasti strauji
apģērbt Uzvilkt (apģērbu, drēbes)
uzdricināt Uzvilkt (ar grūtībām, kur augšā)
pāraut Uzvilkt (citas zeķes, apavus)
pārvilkt Uzvilkt (citu apģērba gabalu, apavus)
ieģērbt Uzvilkt (kādam apģērbu)
ietērpt Uzvilkt (kādam apģērbu); panākt, ka (kāds) uzvelk, arī valkā (kādu apģērbu)
uzslūtēt Uzvilkt (pa slīpu sastatni)
saaut Uzvilkt (parasti vairākus pārus zeķu)
paaut Uzvilkt (parasti zeķes) tā, lai (tās) atrastos zem (virsējām zeķēm)
pastatīt Uzvilkt (pulksteni)
savilkt Uzvilkt (vairākus, daudzus apģērba gabalus)
apaut Uzvilkt (zeķes, apavus)
bābot Uzvilkt ar vinču (bābu (4))
uztušīt Uzvilkt augšā
nokrustot Uzvilkt krusta zīmi (vairākās vai daudzās vietās)
kostimēties Uzvilkt lomai raksturīgu apģērbu; pārģērbties skatuvei vai maskarādei
piemest Uzvilkt papildus velkus (uz velku kokiem)
uzģērbties Uzvilkt sev (apģērba gabalu, apģērbu)
uzvilkties Uzvilkt sev (parasti apģērba gabalu, apavus)
lakatāt Uzvilkt sliktu (vecu) apģērbu
apstīgot Uzvilkt stīgas
uzstīgot Uzvilkt stīgas
uzstrīķēt Uzvilkt svītras
uzstrīpot Uzvilkt svītras
uzsvītrāt Uzvilkt svītras
nostīlēt Uzvilkt un nostiprināt (noskaņot) bungām ādu
uzcvikot Uzvilkt uz liestes un piestiprināt (zābaku, kurpju virsas) ar kurpnieku naglām - cvikām
uzšķērēt Uzvilkt velkus uz velku kokiem
ļenkot Uzvilkt virvju cilpas (laivas vilkšanai pret straumi)
uzlēzēt Uzvilkt, sakārtot (auduma pavedienus)
uzīvēt Uzvilkt, uzcelt
apvilkt Uzvilkt, uzģērbt
uzsuknīt Uzvilkt, uzģērbt
uzķibināt Uzvilkt, uzmaukt
uzdabūt Uzvilkt, uzmaukt, parasti ar pūlēm, grūtībām (apavus, apģērbu)
uzķirināt Uzvilkt, uzmaukt, viegli piestiprināt
uzdillēt Uzvilkt, uzstiept
uzvilcināt Uzvilkt, uzvest
uzvazāties Uzvilkties, ar lielu piepūli uzkāpt
uzvilēt Uzvillēt
uzriņķot Uzvirpuļot (par viesuli, arī sniegu, lapām u. tml.)
uzvirt Uzvirst (1)
uzvirt Uzvirst (2)
izsliegt Uzvirzīt
uzstūkāt Uzvirzīt (uz kā, kur augšā) un blīvi sabāzt, sakraut
uzķēzīt Uzvirzīt mēslus, netīrumus virsū (uz kā, kam)
uzrūmēt Uzvirzīt un novietot (uz kā, kur augšā)
uzņemt Uzvirzīt uz adāmadatas, tamboradatas u. tml. (valdziņu); uzvirzīt uz adāmadatas, tamboradatas valdziņu un izadīt, iztamborēt (to)
uzcelt Uzvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu)
uzsliet Uzvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu), arī uzcelt stāvus (piemēram, asti)
uzlaist Uzvirzīt, arī panākt, arī pieļaut, ka (kas) slīdot, krītot u. tml. uzvirzās virsū (uz kā, kam)
uzkleķēt Uzvirzīt, parasti ar metienu, (kleķi, tā kārtu) virsū (uz kā, kam)
uzpeldēt Uzvirzīties (šķidruma, masas) virspusē (piemēram, karsējot)
uzdzīties Uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); uzvirzīties uz kādas vietas
uzvīties Uzvirzīties augšā lokveidā, līkločiem (piemēram, par dūmiem, tvaikiem, uguni)
sakāpt Uzvirzīties gar ķermeni uz augšu (par apģērbu, tā daļām)
uznākt Uzvirzīties ūdens virspusē (parasti no dziļuma) - par priekšmetiem, nogulsnēm u. tml.
uznirt Uzvirzīties ūdens virspusē (parasti no dziļuma) - par priekšmetiem, nogulsnēm u. tml.
uzpeldēt Uzvirzīties ūdens virspusē, arī augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par priekšmetiem, nogulsnēm u. tml.
uzkortelēties Uzvirzīties un novietoties (uz kā, kur augšā)
uzriktēties Uzvirzīties un novietoties, iekārtoties (uz kā, kur augšā)
uzrūmēties Uzvirzīties un novietoties, iekārtoties (uz kā, kur augšā)
uzgulties Uzvirzīties virsū (uz kā, kam) - par priekšmetu, vielu u. tml.
uzkāpt Uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, piemēram, debess spīdekļiem
uznākt Uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, piemēram, mākoņiem, debess spīdekļiem
uztutināties Uzvirzīties, novietoties (uz kā, kur augšā) un atbalstīties (pret ko); uztupties
uzkāpt Uzvirzīties, parasti, slīdot gar ķermeni, uz augšu (par apģērbu, tā daļām)
uzslieties Uzvirzīties, tikt uzvirzītam uz augšu (par ķermeņa daļu)
uzskalot Uzvirzot (kur) virsū ko, piemēram, smiltis (no ūdenstilpes pamata, zemes dzīlēm), izveidot (piemēram, valni)
uzsēsties Uzvirzoties virsū (uz kā, kam, arī kur), nespēt turpināt pārvietošanos (parasti par ūdens transportlīdzekli)
uzvīterēt Uzvīterot
uzvižņot Uzvizēt (2)
uzzāgāt Uzzāģēt
uzzibinēt Uzzibēt
uzzibsnis Uzzibsnījums
uzliesmot Uzzibsnīt (par zibeni)
izziedēt Uzziedēt
saziest Uzziedēt (par vairākiem, daudziem augiem)
noziēst Uzziedēt (par visiem, daudziem)
dziet Uzziedēt, izdzīt (asnus, ziedus)
dzieties Uzziedēt, izdzīt (asnus, ziedus)
izziest Uzziedēt, izziedēt (1)
uzziest Uzziedēt, uzplaukt
izdzīt Uzziedināt
uzsmērēt Uzziest
uztept Uzziest
uzzviest Uzziest
veķēt Uzziest biezu kārtu (sviesta)
uzlikt Uzziest, uzklāt (uz kā, kam)
uzķepēt Uzziest, uzsmērēt
uzsvaidīt Uzziest, uzsmērēt
uzveķēt Uzziest, uzsmērēt
uzviķēt Uzziest, uzsmērēt
uztraipīt Uzziest, uztriept
uzzieķēt Uzziest, uztriept (ko, parasti biezā kārtā)
uztepties Uzziesties
uztraipīties Uzziesties
uzsmērēties Uzziesties, uztriepties
izvaražāt Uzzīlēt
uzceikināt Uzzīmēt
sazīmēt Uzzīmēt (ko) lielākā daudzumā; uzzīmēt (kā lielāku daudzumu)
uzpeižāt Uzzīmēt, uzziest, uztriept
apsazināties Uzzināt
atmandoties Uzzināt
ķert Uzzināt
paģist Uzzināt
pazināt Uzzināt
vikupiķ Uzzināt
saklaust Uzzināt (ko dzirdētu)
dadzirdēt Uzzināt (ko runātu)
dadzirst Uzzināt (ko runātu)
nodzirdēt Uzzināt (ko runātu)
sadzirdēt Uzzināt (piemēram, sarunās, noklausoties)
saklausīt Uzzināt (piemēram, sarunās, noklausoties)
prokačaķ Uzzināt apstākļus
uzdzirdēt Uzzināt dzirdot, klausoties
sazinēt Uzzināt un sameklēt, atrast
ņemt Uzzināt, arī apgūt (piemēram, tekstu, domu), lai (to) izmantotu
sazināt Uzzināt, arī noskaidrot; arī savākt kādas ziņas (par ko)
dzirdēt Uzzināt, iegūt (kādas ziņas, informāciju)
redzēt Uzzināt, iegūt (kādas ziņas, informāciju)
apzināt Uzzināt, izdibināt
ielīst Uzzināt, izpētīt
dazināt Uzzināt, izzināt
nozināt Uzzināt, konstatēt
poščekotaķ Uzzināt, kur atrodas nauda, vērtlietas
padzirdēt Uzzināt, nejauši dzirdot, noklausoties
pieklaust Uzzināt, noklausīties
pieklausties Uzzināt, noklausīties
sadabūt Uzzināt, parasti ar pūlēm
spravočņiks Uzziņu birojs
spravočņiks Uzziņu krājums, rokasgrāmata
uzzvilt Uzzvelties
uzzveķēt Uzzvetēt
vārde Uzžaujama kārtiņa; vadzis; plauktiņš
vārdis Uzžaujama kārtiņa; vadzis; plauktiņš
uzžavēt Uzžāvēt
Užaru Užaru ezers - Ižoru ezers Pušas pagastā
Hasau Užava
Dižupe Užava - upe Kuldīgas un Ventspils novadā
Zirgmežupe Užava, upe Kuldīgas, Alsungas un Ventspils novadā
Tiemene Užavas kreisā krasta pieteka Alsungas pagastā
Bērzkalnupe Užavas kreisā krasta pieteka Alsungas pagastā, kas izveidojas kā Dravniekvalka un Muceniekvalka satekupe; Brenčsātes upīte; Mucenieku valks (augštecē); Muceniekvalks (augštecē); Mucniekvalks (augštecē); Siliņa; Siliņu upe; Siliņupe; Valks
Saltvalks Užavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Gudenieku pagastā
Sārnate Užavas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Užavas pagastā, iztecēja no Sārnates ezera, pēc meliorācijas darbu veikšanas dabā vairs nepastāv
Siliņa Užavas kreisā krasta pieteka, garums - 7 km; Siliņu upe; Valka
Stirnupe Užavas labā krasta pieteka Alsungas novadā, garums - 10 km; Stirna (augštecē); Lankarājupe (vidustecē)
Margava Užavas labā krasta pieteka Alsungas pagastā, garums - 6 km; Margova; Mergava
Kauliņa Užavas labā krasta pieteka Alsungas pagastā, izteka un augštece Īvandes pagastā, garums - 26 km, kritums - 67 m, ietek Užavā 3,5 km uz ziemeļrietumiem no Alsungas; lejtecē Sudmalupe
Gaiļvalks Užavas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Ēdoles pagastā
Guļas valks Užavas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, garums - 7 km; Guļas strauts
Vanka Užavas labā krasta pieteka Kuldīgas un Alsungas novadā, garums - 30 km, kritums - 80 m; augštecē Planīcas upe, Bebriena, Mazupe; vidustecē Ēdole, Ēdoles upe, Lanka
Tērande Užavas labā krasta pieteka Kuldīgas un Ventspils novadā, garums - 15 km, kritums - 22 m; Kambarupe; Sluķupīte; Tēranda; Torende; Tervende
Elku strauts Užavas labā krasta pieteka Ventspils novada Užavas pagastā
Stradze Užavas labā krasta pieteka Ventspils novada Užavas pagastā, garums - 5,9 km
Planīcas upe Užavas labā krasta pietekas Vankas paralēls nosaukums tās augštecē
Ēdole Užavas labā krasta pietekas Vankas paralēls nosaukums tās vidustecē
Lanka Užavas labā krasta pietekas Vankas paralēls nosaukums tās vidustecē
Hasau Užavas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Užavas pagastā
Titovo Užice Užice, pilsēta Serbijā ("Titovo Užice"), tās nosaukums 1952.-1992. g.
Ļesinsku ezers Užuņu ezers Kastuļinas pagastā
Ūglinīki Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Uglinieki" nosaukuma variants
Baltijas baronu kopa Berlīnē vācbaltiešu muižnieku grupa, kas 1. pasaules kara laikā sadarbojās ar Vācijas valdību un ieteica Vācijai anektēt Krievijas Baltijas guberņas; pēc tam kad 1917. g. Vācija bija okupējusi Vidzemi, grupas dalībnieki izveidoja Vidzemes bruņniecības Uzticības padomi, kas sadarbojās ar okupācijas varu
Antikominternes pakts Vācijas un Japānas sadarbības līgums, ko noslēdza Berlīnē 1936. g. 25. novembrī, vēlāk tam pievienojās Itālija, Ungārija un Spānija; beidza pastāvēt 1945. g. maijā
vīksna Vairākas gobu ģints ("Ulmus") sugas, vasarzaļi koki ar lielu vainagu, Latvijā brīvā dabā tikai 1 suga
vakamaļģes Vakame - japāņu virtuvē iecienītas uzturā lietojamu jūraszāļu ģints "Undaria"
Baltkrievijas Republika valsts Austrumeiropā (baltkrievu valodā "Belarus"), galvaspilsēta — Minska, iedalās 6 apgabalos un 1 pilsētā, robežojas ar Krieviju, Ukrainu, Poliju, Lietuvu un Latviju
Ukraina Valsts Austrumeiropā, platība - 603700 kvadrātkilometru, 45700400 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kijiva, administratīvais iedalījums - 24 apgabali, 2 pilsētas, 1 autonoma republika, robežojas ar Baltkrieviju, Krieviju, Rumāniju, Moldovu, Ungāriju, Slovākiju un Poliju
Kongo Demokrātiskā Republika valsts Centrālajā Āfrikā ("Congo" / "République Démocratique du Congo"), platība — 2344855 kvadrātkilometri, 68692500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Kinšasa, administratīvais iedalījums — 26 provinces, robežojas ar Kongo Republiku, Centrālāfrikas Republiku, Dienvidsudānu, Ugandu, Ruandu, Burundi, Tanzāniju, Zambiju un Angolu
Turkmenistāna Valsts Centrālās Āzijas dienvidrietumu daļā (turkmēņu valodā "Turkmenistan"), platība - 488100 kvadrātkilometru, 4885000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ašgabata, administratīvais iedalījums - 5 vilajeti, 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Kazahstānu, Uzbekistānu, Afganistānu un Irānu, kā arī ar Kaspijas jūru
Mongolija Valsts Centrālāzijā ("Mongol uls"), 1924.-1991. g. - Mongolijas Tautas Republika, 1992. g. notika brīvās vēlēšanas, taču joprojām valda reformētā komunistu partija, platība - 1564100 kvadrātkilometru, 2766500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Ulanbatora, administratīvais iedalījums - 21 aimaks un 1 galvaspilsēta, robežojas ar Krieviju un Ķīnu
Argentīna valsts Dienvidamerikā, aizņem kontinenta dienvidaustrumu daļu, Ugunszemes austrumu daļu un vairākas salas, ziemeļu-dienvidu virzienā stiepjas 3694 km, rietumu-austrumu — 1423 km, galvaspilsēta — Buenosairesa, administratīvais iedalījums — 23 provinces un galvaspilsēta, robežojas ar Čīli, Bolīviju, Paragvaju, Brazīliju un Urugvaju, apskalo Atlantijas okeāns
Rumānija Valsts Eiropas dienvidaustrumos (rumāņu valodā "Romania"), platība - 238391 kvadrātkilometrs, 22215400 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Bukareste, administratīvais iedalījums - 41 žudecs un 1 municipija, robežojas ar Bulgāriju, Serbiju, Ungāriju, Ukrainu un Moldovu, austrumos apskalo Melnā jūra
Tērbatas bīskapija valsts Livonijā, dibināta 1224. g., platība \~9600 km^2^, aizņēma tagadējo Igaunijas dienvidaustrumu daļu - bijušo Ugaunijas zemi un dažas kaimiņteritorijas, tās centrs atradās Tērbatā (tagadējā Tartu), pārvaldīja bīskaps un domkapituls; beidza pastāvēt Livonijas kara sākumā 1558. g., kad iebruka Krievijas karaspēks
Jordānija valsts Rietumāzijā ("Al Urdunn"), platība - 89342 kvadrātkilometri, 6269300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ammāna, administratīvais iedalījums - 12 muhāfazu, robežojas ar Sīriju, Irāku, Saūda Arābiju un Izraēlu; Jordānijas Hāšimītu Karaliste
Hivas haniste valsts Vidusāzijā 16. gs. — 1920. g., aptvēra Senās Horezmas teritoriju, turkmēņu apmetnes Mangišlakā, Dahistānā, gar Uzboju, 1873. g. atzina Krievijas protektorātu
Amerikas Savienotās Valstis valsts Ziemeļamerikā (ASV; angļu valodā _United States of America_, saīsināti - _USA_), sastāv no galvenās daļas (kontinenta vidusdaļā), Aļaskas (kontinenta ziemeļrietumu daļā) un Havaju salām (Klusajā okeānā), galvaspilsēta - Vašingtona, administratīvais iedalījums - 50 štatu un 1 distrikts, sauszemes robežas ar Kanādu un Meksiku
Austroungārija Valsts, kas sastāvēja no Austrijas impērijas un Ungārijas karalistes, pastāvēja 1867.-1918. g., daudznāciju dubultmonarhija, kopplatība - 1914. g. bija 676600 kvadrātkilometru, 52800000 iedzīvotāju
Višegrādas grupa valstu alianse - Ungārija, Polija un Čehoslovākija -, kas tika nodibināta 1991. gadā ar mērķi iestāties Eiropas Savienībā
Roztoče Vaļņveida grēda (poļu val. "Roztocze"), Ļubļinas augstienes augstākā daļa Polijas dienvidaustrumos un Ukrainas Ļvivas apgabalā, garums - 200 km, platums - 15-20 km, augstums - 300-350 m, Velki Dzjals - 390 m
Bebriena Vanka, Užavas pieteka
Mazupe Vanka, Užavas pieteka
Andukana Vārds, ar kādu Andudžonas pilsēta Uzbekistānā minēta IX gs. dokumentos
kursieši Vārkavas novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Kursīši" iedzīvotāji
rejieši Vārkavas novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarejas" iedzīvotāji
rejnieki Vārkavas novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarejas" iedzīvotāji
rijieši Vārkavas novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarejas" iedzīvotāji
rijnieki Vārkavas novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarejas" iedzīvotāji
parizieši Vārkavas novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pariža" iedzīvotāji
vanadzieši Vārkavas novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" iedzīvotāji
Vuorkovys muiža Vārkavas novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" bijušais nosaukums latgaliski
veprieši Vārkavas novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vepri" iedzīvotāji
vilcānieši Vārkavas novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" iedzīvotāji
zīberdzieši Vārkavas novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Zīberģi" iedzīvotāji
Taivanas zilžagata vārnu dzimtas suga ("Urocissa caerulea")
sarkanknābja zilžagata vārnu dzimtas suga ("Urocissa erythrohyncha")
dzeltenknābja zilžagata vārnu dzimtas suga ("Urocissa flavirostris")
bērnu ciemati vasaras nometnes, kurās sapulcējas bērni no dažādām pasaules valstīm, tiek organizētas UNESCO darbības ietvaros, lai veicinātu internacionālu sapratni
Vasiļjevka Vasiļivka, pilsēta Ukrainā
Vasiļkova Vasiļkiva, pilsēta Ukrainā
Vaškovci Vaškivici, pilsēta Ukrainā
Vatutina Vatutine, pilsēta Ukrainā
jūgs Veca laukuma mērvienība - 5603 kvadrātmetri (Vācijā), 3600 kvadrātmetru (Šveicē), 4316 kvadrātmetru (Ungārijā)
umpārtieši Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Umpārte" iedzīvotāji
Umparte Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Umpārte" nosaukuma variants
upmalieši Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Upmala" iedzīvotāji
Upmola Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Upmala" nosaukuma variants
hetmanis Vēlēts kazaku karaspēka vadonis (no 16. līdz 17. gadsimtam Ukrainā); Ukrainas pavaldonis (no 17. līdz 18. gadsimtam)
modenieki Venstspils novada Ugāles pagasta apdzīvotās vietas "Mode" iedzīvotāji
laugaļnieki Venstspils novada Usmas pagasta apdzīvotās vietas "Laugali, "Laukgali", "Laugaļi" jeb "Laukgaļi" iedzīvotāji
laugali Venstspils novada Usmas pagasta apdzīvotās vietas "Laugali", "Laukgali", "Laugaļi" jeb "Laukgaļi" iedzīvotāji
laugalnieki Venstspils novada Usmas pagasta apdzīvotās vietas "Laugali", "Laukgali", "Laugaļi" jeb "Laukgaļi" iedzīvotāji
laukgali Venstspils novada Usmas pagasta apdzīvotās vietas "Laugali", "Laukgali", "Laugaļi" jeb "Laukgaļi" iedzīvotāji
laukgalnieki Venstspils novada Usmas pagasta apdzīvotās vietas "Laugali", "Laukgali", "Laugaļi" jeb "Laukgaļi" iedzīvotāji
lībciemnieki Venstspils novada Užavas pagasta apdzīvotās vietas "Lībciems" iedzīvotāji
lībieši Venstspils novada Užavas pagasta apdzīvotās vietas "Lībciems" iedzīvotāji
Dabiķene Ventas labā krasta pieteka Lietuvā, augštece Latvijā Ukru pagastā, 5 km posmā arī Latvijas un Lietuvas robežupe
Vēždūka Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Piltenes pagastā, augštece Ugāles pagastā, garums - 33 km; Varždūka; Vežupe; Vēžupe; Zūrupe; iztaisnoto un pārrakto vidusteci sauc arī par Varžupi
Grūžciems Ventspils novada Ances pagasta apdzīvotās vietas "Upatciems" paralēls nosaukums
upenieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Upmalciems" iedzīvotāji
upenieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Upnieki" iedzīvotāji
upnieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Upnieki" iedzīvotāji
upmalnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Upmalas" iedzīvotāji
ciesengurnieki Ventspils novada Ugāles pagasta apdzīvotās vietas "Ciesengure" iedzīvotāji
cirkalnieki Ventspils novada Ugāles pagasta apdzīvotās vietas "Cirkale" iedzīvotāji
dzirciemnieki Ventspils novada Ugāles pagasta apdzīvotās vietas "Dzirciems" iedzīvotāji
dzirnavnieki Ventspils novada Ugāles pagasta apdzīvotās vietas "Dzirnavas" iedzīvotāji
māternieki Ventspils novada Ugāles pagasta apdzīvotās vietas "Māteri" iedzīvotāji
modnieki Ventspils novada Ugāles pagasta apdzīvotās vietas "Mode" iedzīvotāji
rāpatnieki Ventspils novada Ugāles pagasta apdzīvotās vietas "Rāpati" iedzīvotāji
sinipnieki Ventspils novada Ugāles pagasta apdzīvotās vietas "Sinipi" iedzīvotāji
sirgumnieki Ventspils novada Ugāles pagasta apdzīvotās vietas "Sirgumi" iedzīvotāji
ugālnieki Ventspils novada Ugāles pagasta apdzīvotās vietas "Ugāle" iedzīvotāji
vecsinepnieki Ventspils novada Ugāles pagasta apdzīvotās vietas "Vecsinepes" iedzīvotāji
Ugahlen Ventspils novada Ugāles pagasta bijušais nosaukums
Ugaļenskaja Ventspils novada Ugāles pagasta bijušais nosaukums krieviski
Amjūdzi Ventspils novada Usmas pagasta apdzīvotās vietas "Amjūdze" nosaukuma variants
amjūdznieki Ventspils novada Usmas pagasta apdzīvotās vietas "Amjūdzi" ("Amjūdzciems", "Amjūdžu ciems") iedzīvotāji
bēģnieki Ventspils novada Usmas pagasta apdzīvotās vietas "Bēģi" (arī "Bēgi", senāk - "Bēģciems" jeb "Bēģniekciems") iedzīvotāji
desciemnieki Ventspils novada Usmas pagasta apdzīvotās vietas "Desuciems" iedzīvotāji
dzirnavnieki Ventspils novada Usmas pagasta apdzīvotās vietas "Dzirnavas" iedzīvotāji
grenčnieki Ventspils novada Usmas pagasta apdzīvotās vietas "Grenči" iedzīvotāji
kalniņnieki Ventspils novada Usmas pagasta apdzīvotās vietas "Kalniņi" iedzīvotāji
laukgaļnieki Ventspils novada Usmas pagasta apdzīvotās vietas "Laugali", "Laukgali", "Laugaļi" jeb "Laukgaļi" iedzīvotāji
muižgaļi Ventspils novada Usmas pagasta apdzīvotās vietas "Muižgaļi" iedzīvotāji
muižgalnieki Ventspils novada Usmas pagasta apdzīvotās vietas "Muižgaļi" iedzīvotāji
muižgaļnieki Ventspils novada Usmas pagasta apdzīvotās vietas "Muižgaļi" iedzīvotāji
usmenieki Ventspils novada Usmas pagasta apdzīvotās vietas "Usma" iedzīvotāji
Zaļaisciems Ventspils novada Usmas pagasta apdzīvotās vietas "Zaļais ciems" nosaukuma variants
Usmaiten Ventspils novada Usmas pagasta bijušais nosaukums
Usmaitenskaja Ventspils novada Usmas pagasta bijušais nosaukums krieviski
kangročnieki Ventspils novada Užavas pagasta apdzīvotās vietas "Kangrotkājas" (senāk - "Kangročciems") iedzīvotāji
kangrotkājnieki Ventspils novada Užavas pagasta apdzīvotās vietas "Kangrotkājas" iedzīvotāji
kurpnieki Ventspils novada Užavas pagasta apdzīvotās vietas "Kurpnieki" iedzīvotāji
sārnatnieki Ventspils novada Užavas pagasta apdzīvotās vietas "Sārnate" iedzīvotāji
silmalnieki Ventspils novada Užavas pagasta apdzīvotās vietas "Silmalas" iedzīvotāji
uzāvnieki Ventspils novada Užavas pagasta apdzīvotās vietas "Užava" iedzīvotāji
vēžnieki Ventspils novada Užavas pagasta apdzīvotās vietas "Vēži" iedzīvotāji
Spūļu ezers Vepru ezers Upmalas pagastā
Verhovceva Verhivceve - pilsēta Ukrainā
Verhņedņeprovska Verhņodņiprovska - pilsēta Ukrainā
Pikardija Vēsturiska province Francijas ziemeļos, pie Lamanša, ietver Ēnas, Sommas un Uāzas departamentu, platība 19600 kvadrātkilometru; 2016. g. iekļauta jaunizveidotajā Augšfrancijas reģionā
Ildefransa Vēsturiska province Ziemeļfrancijā ("Īle-de-France") ap Sēnu un Uāzu, šeit atrodas Parīze
Verhovina Vēsturiski etnogrāfisks novads Austrumkarpatos, gk. Ukrainā, daļēji arī Slovākijas austrumos, iedzīvotāji - ukraiņu etnogrāfiskās grupas (boiki, guculi)
Ventava Vēsturisks kuršu un lībiešu apdzīvots novads Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, kas 13. gs. aptuveni ietvēra tagadējā Ventspils novada Piltenes, Popes, Tārgales, Ugāles, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, kā arī daļu no tagadējā Kuldīgas novada Ēdoles pagasta
Pomorje Vēsturisks novads (XV-XVII gs.) Baltās jūras un Oņegas ezera piekrastē, Oņegas, Severnaja Dvinas, Mezeņas, Pečoras, Kamas, Vjatkas baseinā (līdz Urāliem)
Bukovina Vēsturisks novads abpus Ukrainas un Rumānijas robežas, Priekškarpatos, Ukrainas Čerņivcu apgabala dienvidu daļā un Rumānijas Sučavas žudeca ziemeļu daļā
Baktrija Vēsturisks novads Amudarjas vidusteces un augšteces apvidū, tagadējās Uzbekistānas dienvidos, Tadžikistānas dienvidrietumos un Afganistānas ziemeļos, viens no senākajiem zemkopības un valsts veidošanās centriem Vidusāzijā
Kašmira Vēsturisks novads Āzijā ("Kāshmīr"), Himalaju un Tibetas kalnienes saskares rajons, kur dzīvo gk. kašmirieši; līdz 19. gs. vidum termins "Kašmira" tika attiecināts tikai uz Kašmiras ieleju, kas atrodas starp Pīrpandžālas kalniem un atlikušo Himalaju kalnu sistēmu; mūsdienās ar terminu "Kašmira" apzīmē daudz lielāku teritoriju, kas robežojas ar Sindžanas Uiguru autonomo reģionu ziemeļaustrumos un Tibetas autonomo reģionu rietumos, kā arī ar Indijas štatiem Himāčalu Pradēšu un Pendžābu dienvidos, Pakistānu austrumos un Afganistānu ziemeļrietumos
Avadha vēsturisks novads Indijā (_Avadh_), Utarpradēšas štata ziemeļaustrumu daļā
Baghelkhanda vēsturisks novads Indijā (_Baghelkhand_), tagadējo Utarpradēšas, Madhja Pradēšas un Čatisgarhas štatu saskares apkārtnē
Auda Vēsturisks novads Indijas ziemeļos, Utarpradēšas štatā, uz Ziemeļiem no Gangas vidusteces, senajos laikos un viduslaikos Gangas ielejas lielo valstu nozīmīga sastāvdaļa, XVIII-XIX gs. viena no ievērojamākajām Indijas radžistēm (galvaspilsēta - Laknava)
Džungārija Vēsturisks novads Ķīnas ziemeļrietumu daļā ("Jungaria"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, platība - \~700000 kvadrātkilometru
Banata Vēsturisks novads Rumānijā un Serbijā, starp Donavu, Tisu, Murešu un Dienvidkarpatiem, X-XI gs. feodāla valstiņa, no XII gs. ietilpa Ungārijā, XVI-XVIII gs. Osmaņu impērijā, no 1718. g. – Austroungārijā, no 1920. g. sadalīta – lielākā daļa Rumānijā, rietumu daļa - Dienvidslāvijā, tagad - Serbijā (Vojvodina)
Krišana Vēsturisks novads Rumānijas ziemeļrietumu pierobežā, no X gs. vaivadija Ungārijas karalistē, no 1451. g. - Transilvānijas satāvdaļa, tagad - Bihoras un daļēji - Aradas žudecs
Besarābija Vēsturisks novads starp Dņestru, Prutu un Donavas lejteci, Moldovā un Ukrainā, līdz XIX gs. sākumam tā sauca tikai Prutas un Dņestras upstarpas dienvidu daļu
Ankole vēsturisks novads Ugandā (_Ankole_), atrodas valsts dienvidrietumu daļā, uz rietumiem no Viktorijas ezera
Aizdonava vēsturisks novads Ungārijā (_Dunántúl_)
Fezāna Vēsturisks reģions Lībijā, tās dienvidrietumu daļa, 1963. g. to sadalīja Ubari un Sebhas šebijās
Kāršmežupe Vēždūkas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ugāles pagastā
Krēziņģe Vēždūkas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ugāles pagastā
luli Vidusāzijas čigānu grupa, dzīvo Uzbekistānā un Tadžikistānā, runā uzbeku un tadžiku valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
Dūnāntūla Vidusdonavas līdzenuma daļa Ungārijā, Donavas labajā krastā, 150-200 m vjl.
Alfelda Vidusdonavas līdzenuma galvenā daļa Ungārijā (_Alföld_), stiepjas \~450 km uz ziemeļaustrumiem no Donavas līdz Karpatiem; Lielā Ungārijas zemiene
Ulmales griezums viduspleistocēna jūras nogulumu stratotipiskais griezums (9. urbums) pie Ulmales Sakas pagastā, kvartāra nogulumu segas biezums — 78 m
Sudrabu slāņi viduspleistocēna Lētīžas apledojuma beiguposma nogulumi Latvijā, biezums - 3-5 m, konstatēti Akmeņraga, Sakas un Ulmales apkārtnē, nodalīti Sudrabu griezumā
huzārs Vieglās kavalērijas karavīrs Ungārijā 16. gs., vēlāk arī citās zemēs; dažu valstu armijās šis nosaukums saglabājies arī tagad
oni viena no 3 Ugunszemes (Dienvidamerikā) pirmiedzīvotāju ciltīm, 1975. g. mirusi pēdējā šīs cilts pārstāve, valoda pieder pie čonu grupas, animistiskie ticējumi, šamanisms, buršana
jagani viena no 3 Ugunszemes (Dienvidamerikā) pirmiedzīvotāju ciltīm, ap 1960. g. bija \~50 cilvēku kopiena, valoda savrupa, animistiskie ticējumi, šamanisms, buršana
alakalufi viena no 3 Ugunszemes (Dienvidamerikā) pirmiedzīvotāju ciltīm, ap 1975. g. bija \~100 cilvēku kopiena, valoda savrupa, animistiskie ticējumi, šamanisms, buršana
Lauvas aptieka viena no vecākajām aptiekām Latvijā, dibināta ap 1633. g., slēgta 1939. g., 1944. g. Jelgavas degšanas laikā aptiekas ēka (Uzvaras ielā 5) gājusi bojā
vietrādis URL vienotais resursu vietrādis (angļu "Uniform Resource Locator")
Kujaļnikas limāns viens no Odesas limāniem Melnās jūras piekrastē, Ukrainā, Odesas apgabalā
Tiļihulas limāns viens no Odesas limāniem Melnās jūras piekrastē, Ukrainā, Odesas un Nikolajevas apgabalā
Hoverūda vieta Zviedrijā, Dālslandē, kur atrodas akvedukts, kas Dālslandes kanālu 32,5 m garumā pārvada pār Uperūdas upi
aizurālu vieta, izcelsme aiz Urālu kalniem
relatīvais vietrādis URL vietrādis _URL_, kas norāda tikai dokumenta vārdu. Pilnais ceļš līdz meklējamajam dokumentam ir ietverts aplūkojamajā dokumentā
absolūtais vietrādis URL vietrādis "URL", kas detalizēti apraksta visu ceļu līdz meklējamā dokumenta lappusei, ietverot arī šīs lappuses domēna vārdu
Saintpaulia ionantaha vijolīšu sanpaulija jeb Uzambāras vijolīte
Austrumu Ekvatorija vilāja Dienvidsudānas dienvidos (_Eastern Equatorial_), robežojas ar Centrālās Ekvatorijas un Džūnkalī vilāju, kā arī ar Etiopiju, Keniju un Ugandu, administratīvais centrs - Kapoeta
Balha Vilajets Afganistānas ziemeļu daļā, administratīvais centrs Mazārešarīfa, robežojas ar Kondozas, Samangānaa, Sarepolas un Džouzdžānas vilajetu, kā arī ar Uzbekistānu un Tadžikistānu
Balkanas vilajets vilajets Turkmenistānas rietumos, Kaspijas jūras piekrastē, robežojas ar Dašoguzas un Ahala vilajetu, kā arī ar Irāku, Kazahstānu un Uzbekistānu
Andidžonas vilajets vilajets Uzbekistānas austrumos (_Andijon viloyati_), ietver Fergānas ielejas austrumu daļu
Vilkova Vilkove - pilsēta Ukrainā
Ūgrinīki Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Ugrinieki" nosaukuma variants
Voļņanska Viļņanska - pilsēta Ukrainā
Karši stepe viļņots līdzenums Uzbekistānā, pazeminās (no 500 m līdz 200 m) rietumu virzienā — no Zeravšanas un Hisaras grēdas paugurainajiem atzariem līdz Sundukli smiltājiem
Vinogradova Vinohradiva - pilsēta Ukrainā
Sevļuša Vinohradiva, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1946. g.
Aktags virsotne Altintaga kalnu grēdas rietumos (_Aktag_), Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienviodu daļā, augstums - 6716 m
Bendārgs virsotne Dienvidāfrikas Republikā, Austrumkāpas provinces Ukhahlambas distrikta rietumos
Hoverla virsotne Karpatos, Ukrainas Aizkarpatu apgabala dienvidos, augstums - 2060 m
Atsalatags virsotne Ķīnā (_Atsala Tag_), Sjiņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomajā reģionā, Tohtakoruma kalnienē, augstums - 5376 m
Kazbeks Virsotne Lielā Kaukāza Sānu grēdā (gruz. val. "Mkinvari", oset. val. "Urshohs"), uz Gruzijas un Krievijas robežas, aprimis vulkāna konuss, augstums - 5047 m
Arcbogdūls virsotne Mongolijā (_Arc Bogd uul_), Uvurhangaja aimaka dienvidaustrumos, Gobi Altajā, augstums - 2477 m
Bagabogdūls virsotne Mongolijā (_Baga Bogd uul_), Uvurhangaja aimakā, Gobi Altaja kalnos, augstums - 3590 m
Spīka kalns virsotne Ruvenzori kalnu masīvā, Kongo Demokrātiskajā Republikā un Ugandā, ceturtā augstākā virsotne Āfrikā - 4890 m vjl.
Stenlija kalns virsotne Ruvenzori kalnu masīvā, Kongo Demokrātiskajā Republikā un Ugandā, trešā augstākā virsotne Āfrikā — 5109 m vjl.
Ankompagrī smaile virsotne Sanhuana kalnu ziemeļos (_Uncompahgre Peak_), ASV Kolorādo štata dienvidaustrumu daļā, augstums - 4361 m
Airibobo virsotne Tjanšana kalnu rietumos (_Ayribobo_), uz Uzbekistānas un Turkmenistānas robežas, augstums 3137 m; Turkmenbaši
Kēkešs virsotne Ungārijā, augstums - 1014 m
Konžakovskijkameņs virsotne Urālos, Sverdlovskas apgabala rietumu daļā, augstums - 1569 m
Altanovoūls virsotne uz Mongolijas un Ķīnas robežas (_Altan Ovoo Uul_), Mongolijas Hovdas aimaka dienvidrietumos, augstums - 3290 m
Aščitovs virsotne Uzbekistānā (_Ashchitov_), Horezmas apvidū, augstums - 478 m vjl.
tunelēšanas divpunktu protokols virtuālu privātu tīklu izveidošanas tehnoloģija, ko izstrādājušas firmas _Microsoft_ un _U. S. Robotics_. Tā kā internets ir atvērts tīkls, protokolu _PPTP_ lieto, lai nodrošinātu ziņojumu pārraidi starp _VPN_ tīkla mezgliem
NACE Vispārējā saimniecisko darbību klasifikācija Eiropas Savienībā ("general industrial classification of economic activities within the European Union")
Višegrādas četrinieks Višegrādas grupas nosaukums pēc Čehoslovākijas sadalīšanās 1992. gadā (Ungārija, Polija, Čehija un Slovākija)
Višgoroda Višhoroda, pilsēta Ukrainā
Višņovoje Višneve, pilsēta Ukrainā
Boļšojčeremšana Volgas kreisā krasta pieteka Krievijā, Samaras apgabalā, Tatarstānas Republikā un Uļjanovskas apgabalā, garums - 336 km, sākas Buguļmas-Belebejas augštecē, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē
Vladimira-Volinska Volodimira-Volinska, pilsēta Ukrainā
Volčja Vovča, upe Ukrainā
Volčanska Vovčanska, pilsēta Ukrainā
Vozņesenska Voznesenska, pilsēta Ukrainā
Virunga Vulkāniskas apgabals Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas, Ruandas un Ugandas robežas, 8 lielu un daudzu mazu vulkānu konusi (augstākais - Karusimbi, 4507 m), liels seismiskums
Beržeņi Vulkāniski kalni Ungārijas ziemeļos, starp Donavu un Ipoju, augstākā virsotne – Čovāņošs – 939 m, andezītu lava un tufs
Mātra Vulkānisks masīvs Rietumkarpatu dienvidos, Ungārijā, augstākā virsotne masīvā un Ungārijā - Kēkeša kalns - 1015 m, andezītu lava un tufs
ulotriha Zaļaļģu klases rinda ("Ulotrichales"), pavedienveidīgas vai plātņveidīgas daudzšūnu aļģes, 13 dzimtu, kas visas konstatētas arī Latvijā
ulva Zaļaļģu klases ulotrihu rindas dzimta ("Ulvaceae"), makroskopiskas zaļaļģes ar plātņveidīgu vai stobrveidīgu laponi, 4 ģintis, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 8 sugas
zaporožecs Zaporižjas pilsētas un apgabala (Ukrainā) iedzīvotājs
Aleksandrovska Zaporožjes pilsētas Ukrainā nosaukums līdz 1921. g.
Tendrovas strēle zema smilšaina sala Melnās jūras ziemeļu piekrastē, uz dienvidiem no Odesas, Ukrainā, garums - 65 km, platums - līdz 1,8 km
Adžijaska rags zemesrags Ukrainā (_Adzhyiasʾk, mys_), Nikolajevas apgabalā, Melnās jūras ziemeļu piekrastē
Pilišs Zemi cilu kalni Ungārijā, uz ziemeļiem no Budapeštas, garums - \~30 km, augstums - līdz 757 m, stāva, klinšaina dienvidu nogāze
Poļesjes zemiene zemiene Austrumeiropas līdzenuma rietumos, Pripetes, Dņepras un Desnas baseinā, Baltkrievijā, Ukrainā un Krievijā, platība - \~270000 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 316 m
Baltijas zemiene zemiene Latvijas galējos rietumos, austrumos tā robežojas ar Rietumkursas augstieni, ziemeļos sniedzas līdz Užavas apkaimei, dienvidos līdz Palangai Lietuvā
eritēmspuldze Zemspiediena dzīvsudraba spuldze, kuras siena no iekšpuses pārklāta ar luminoforu, kas dod UV starojumu; lieto apstarošanas iekārtās
unionisti Ziemeļīrijas Unionistu partija (aizstāv ūniju ar Lielbritāniju); šās partijas biedri
Zimogorje Zimohirja - pilsēta Ukrainā
Zeņkova Ziņkiva - pilsēta Ukrainā
Gotvalda Zmijiva - pilsētas Ukrainā nosaukums 1976.-1991. g.
Zmijova Zmijiva - pilsētas Ukrainā nosaukums līdz 1976. g.
Mazais Lācis zvaigznājs (latīņu "Ursa Minor", saīsinājums "UMi"), kurā atrodas debess ziemeļpols, tā spožākās zvaigznes ir Polārzvaigzne jeb Kinosura, Kohaba un Ferkada, Latvijā nekad nenoriet; Mazie Greizie Rati
Ustje Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Ustja" nosaukuma variants
Žolkva Žovkva - pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, tās nosaukums līdz 1951. g.
Ņesterova Žovkva, pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, tās nosaukums 1951.-1992. g.
garastes svilpis žubīšu dzimtas suga ("Uragus sibiricus")
Užavas Elku liepa žuburaina liepa, kas aug Ventspils novada Užavas pagastā, Užavas krastā pie Elku strauta ietekas, gan liepai gan strautam piedēvētas dziednieciskas īpašības, liepas dobumā senāk ziedota nauda
Arada žudecs Rumānijas rietumos (_Arad_), pie Ungārijas robežas

U citās vārdnīcās:

MLVV