Paplašinātā meklēšana
Meklējam Sena.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (563):
- nome Administratīvi teritoriāla vienība (apgabals) Senajā Ēģiptē.
- maakonds Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Igaunijā, 13. gs. Igaunija iedalījās 8 šādās vienībās: Harju, Jerva, Lēnemā, Revala, Sakala, Sāmsala, Ugandi (no tā cēlies Igaunijas latviskais nosaukums), Viru.
- diecēze Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Romā.
- triba Administratīvi teritoriāls apgabals (Senajā Romā).
- ergastērijs Amatniecības darbnīca Senajā Grieķijā, Romas austrumu provincēs, vēlāk - Bizantijā; izmantoja vergu darbu.
- deša Apgabala, valsts nosaukums Senajā Indijā.
- nome Apollona cildinājuma dziesma Senajā Grieķijā.
- arhakets Augstākā amatpersona Senajā Spartā, amats bija mantojams, tomēr to salīdzinoši viegli varēja atstādināt; vienlaicīgi valdīja divi arhaketi.
- retoru skola augstākā humanitārā skola Senajā Grieķijā un Romā; tajā audzēkņi apguva ne vien retoriku, bet arī tiesības, vēsturi un literatūru.
- hēlieja Augstākā tiesa Senajās Atēnās, ko 6. gs. p. m. ē. ieviesa Solons, sastāvēja no 6000 Atēnu pilsoņu, kas ārkārtējos gadījumos visi veidoja vienotu tiesu, vienkāršākās lietās piedalījās 201, 401, 501, bet sevišķi svarīgās krimināllietās 1001, 1501 vai 2001 tiesnesis.
- areopāgs Augstākā tiesas un politiskās varas institūcija Senajās Atēnās, par kuras locekļiem iecēla bijušos arhontus.
- jātnieki Bagātu, privileģētu iedzīvotāju kārta Senajās Atēnās, Senajā Romā, Tesālijā u. c., kas par saviem līdzekļiem uzturēja kavalēriju vai paši tajā dienēja.
- dharmašastra Brahmaņu sastādītie noteikumu un priekšrakstu krājumi Senajā Indijā 1.-4. gs., kuros bija reglamentēta cilvēka sabiedriskā un personiskā dzīve atkarībā no viņa piederības noteiktai kastai.
- demiurgs Brīvais amatnieks, tirgotājs, ārsts, mākslinieks Senajā Grieķijā; vēlāk - augstākais valdības ierēdnis doriešu valstīs.
- libertīni Brīvlaistie vai izpirkušies vergi Senajā Grieķijā un Romā, kā arī Rietumeiropas valstīs agrajos viduslaikos.
- komīcijas Brīvo pilsoņu tautas sapulces Senajā Romā un citās zemēs; komīciji.
- apdedzināti ķieģeļi būvmateriāls, kas parādījās apmēram 3000 gadus p. m. ē. Senajā Ēģiptē.
- amfiktioņi Cilšu un polišu pārstāvji, sarunvedēji Senajā Grieķijā.
- van Cilts vadonis Senajā Ķīnā; valdnieka apzīmējums no 16. gs. p. m. ē., arī valdnieka ģimenes locekļu apzīmējums sākot no \~200. g. p. m. ē.
- izgātņi Cilvēki Senajā Krievzemē 11.-12. gs., kuri bija mainījuši savu sabiedrisko stāvokli; gk. zemnieki, kas bija pārtraukuši sakarus ar kopienu, vai arī kalpi, kas bija izpirkušies vai atlaisti brīvībā.
- pankratijs Cīņas un dūru sitienu apvienojums atlētu sacīkstēs Senajā Grieķijā.
- circenses Cirka spēles Senajā Romā.
- insula Daudzdzīvokļu māja Senajā Romā, kuras pirmajā stāvā bija darbnīcas, veikali vai krodziņi, otrajā stāvā mitinājās mājas īpašnieks, bet augstākajos stāvos esošās telpas tika izīrētas.
- flamini Dažādu dievu tempļu priesteri Senajā Romā, ko ievēlēja no patriciešiem, viscienījamākie bija Jupitera un Marsa tempļu priesteri.
- fasti Dienas Senajā Romā, kad drīkstēja kārtot valsts lietas (citās dienās reliģisku motīvu dēļ tas bija aizliegts), romiešu kalendāra nosaukums; tāpat sauca arī amatpersonu, triumfatoru u. c. sarakstus, ko sastādīja priesteri.
- cerāliji Dievietei Cererai veltīti svētki Senajā Romā.
- karmentāliji Dievietei Karmentai veltīti svētki Senajā Romā.
- Argosa Dievietes Hēras kulta centrs Senajā Grieķijā, kas atradās mūsdienu pilsētas teritorijā.
- Hnums Dievs radītājs Senajā Ēģiptē, viens no četriem galvenajiem demiurgiem, kuru iztēlojās kā podnieku.
- patriciāts Dzimts aristokrātija (Senajā Romā).
- Gerzes kultūra eneolīta kultūra (4. gt. p. m. ē.) Senajā Ēģiptē; nosaukums pēc senkapiem Lejasēģiptē; akmens, krama, vara rīki, keramika ar dzelteno angobu un sarkanu rakstu, apūdeņojuma zemkopība, lopkopība.
- likumnieki Filozofiskās un politiskās domas virziens Senajā Ķīnā, radās 4. gs. v. p. m. ē., vērsās pret ģints iekārtas paliekām, cīnījās par Ķīnas apvienošanu, atzina despotisku valsts varu un sodu sistēmu, kas pilnīgi pakļauj cilvēku; fadzja.
- agons Fiziska vai cita veida sacensība Senajā Grieķijā.
- navarhs flotes priekšnieks (kā arī kuģa komandieris) Senajā Grieķijā.
- Equus october gadskārtējais zirga upuris oktobrī Marsa laukumā Senajā Romā.
- eka Ģimene Senajā Grieķijā.
- triba Ģinšu un cilšu savienība (Senajā Romā); romiešu iedalījums trīs grupās pēc viņu izcelsmes: latīņu, sabīņu, etrusku.
- ludus Hēdoniska mīlestība Senajā Grieķijā, kas neprasīja dziļas jūtas un uzticību, pielīdzināma flirtam.
- se Iedzīvotāju grupas nosaukums Senajā Ķīnā un līdz pat viduslaikiem, kurai piederīgie bija apveltīti ar caurmērā vienādām tiesībām un pienākumiem; sākotnējā nozīme sakrita ar varnas jēdzienu Senajā Indijā.
- klientēla Iedzīvotāju šķira "clientes" Senajā Romā, kas bija atkarīgi no patrona.
- remi Ievērojama beļģu cilts Senajā Gallijā, kas kļuva par romiešu sabiedrotajiem.
- fu-žeņ Imperatora favorītes tituls Senajā Ķīnā; saskaņā ar tradīciju imperatoram bija 3 favorītes.
- agnomens Individuāla iesauka, ko varēja fakultatīvi pievienot cilvēka vārdam Senajā Romā.
- nomofilakija Institūcija Senajās Atēnās, kas sastāvēja no 7 pilsoņiem, kuru uzdevums bija valsts dokumentu glabāšana, tautas sapulces un Piecu simtu padomes sēžu uzraudzība; līdzīga institūcija bija arī citās Senās Grieķijas polisās.
- pekūnija Īpašums, manta, nauda Senajā Romā; sākotnēji tiesības uz ganāmpulku, vēlāk soda nauda, nauda vispār, beidzot jebkurš īpašums.
- kora Jaunas meitenes skulpturāls atveidojums Senajā Grieķijā arhaikas periodā.
- kineds Jauns vīrietis, profesionāls prostitūta vai/un savedējs Senajā Grieķijā.
- portorijs Jūras tirdzniecības muita, kas pastāvēja jau Senajā Romā; Latvijā to ieviesa Stefans Batorijs 1582. un 1783. tika atcelts.
- varna Katra no četrām kastu grupām (brahmaņi, kšatriji, vaišjas un šūdras) Senajā Indijā.
- turma Kavalērijas apakšvienība Senajā Romā, kas ietilpa leģionā un sastāvēja no 3 dekūrijām, kas savukārt katra sastāvēja no 10 jātniekiem.
- dekūrija Kavalērijas zemākā apakšvienība Senajā Romā, kas sastāvēja no 10 jātniekiem.
- cinisms Kiniķu filozofiskā mācība Senajā Grieķijā, kas demonstratīvi noliedza jebkādus sociālos sakarus, aicināja atteikties no ģimenes, paražām, morāles normām.
- pentatlons Klasiska sporta pieccīņa (Senajā Grieķijā), kurā ietilpa tāllēkšana, skriešana, diska, šķēpa mešana un nobeigumā divu spēcīgāko dalībnieku cīņa.
- rapsods Klejojošs dziesminieks (Senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas; arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma).
- Tarpeja klints klints Kapitolija pakalna rietumdaļā Senajā Romā, no kura meta aizā uz nāvi notiesātos valsts noziedzniekus.
- komīciji Komīcijas - brīvo pilsoņu tautas sapulces Senajā Romā un citās zemēs.
- logisti Kontrolieri Senajās Atēnās, kuri no ierēdņiem pēc amata gada notecējuma prasīja atskaiti par izlietoto valsts naudu.
- mistēriju reliģijas kulti, kuru pamatā bija senie mīti un kuri bija ļoti populāri Senajā Grieķijā un Romā; iniciētie kulta locekļi piedalījās slepenās dramatizētās ceremonijās, kurās tie identificējās ar mīta centrālo dievību un pārdzīvoja glābšanos un nemirstības izjūtu.
- krēzs lielu bagātību īpašnieks; pēc pēdējā Līdijas valdnieka (Senajā Grieķijā 6. gs. p. m. ē.) vārda.
- aklamācija likuma (lēmuma) pieņemšanas princips; Senajā Romā imperators varēja kādam uzdot nolasīt viņa likumu Senātā, tādā gadījumā balsojums nenotika, likumu pieņēma, ņemot vērā imperatora vēlēšanos un senatoru bezierunu piekrišanu tam, ka šī likuma pieņemšana nāks par labu impērijai.
- faczja Likumnieki - filozofiskās un politiskās domas virziens Senajā Ķīnā, radās 4. gs. v. p. m. ē., vērsās pret ģints iekārtas paliekām, cīnījās par Ķīnas apvienošanu, atzina despotisku valsts varu un sodu sistēmu, kas pilnīgi pakļauj cilvēku.
- fadzja Likumnieki - filozofiskās un politiskās domas virziens Senajā Ķīnā, radās 4. gs. v. p. m. ē., vērsās pret ģints iekārtas paliekām, cīnījās par Ķīnas apvienošanu, atzina despotisku valsts varu un sodu sistēmu, kas pilnīgi pakļauj cilvēku.
- codex Likumu grāmata; Senajā Romā ar šo vārdu apzīmēja grāmatu no vairākiem vaskotiem dēlīšiem; vēlāk papirusa un pergamenta grāmatas.
- klērs Lozējot iegūtā daļa Senajā Grieķijā, sevišķi zemes gabals (īpaši izplatīta šāda sistēma bija Spartā).
- fiziognomika Mācība par sakarībām starp cilvēka (dzīvnieka) ārējo izskatu un raksturu, radās Senajos Austrumos; līdz šim nav zinātniski pamatota.
- ušebti Maģiskas cilvēku figūriņas Senajā Ēģiptē, kurām rokās bija zemkopības darbarīki; atrastas Vidējās valsts un Vēlās valsts pieminekļos.
- ostraki Māla trauku lauskas, ko Senajā Ēģiptē un mazākos apmēros arī Grieķijā lietoja papirusa vietā kā lētāku rakstāmo materiālu.
- heredes Mantinieki (Senajā Romā).
- drahma Masas vienība un sudraba monēta Senajā Grieķijā.
- statērs Masas vienība, vēlāk naudas vienība Senajā Grieķijā (1/2 unces) un citās antīkās pasaules valstīs; monētas kala no zelta, sudraba un to sakausējuma.
- Ašoka Maurju dinastijas valdnieks Senajā Indijā (Ashoka; 304.-232. g. p. m. ē.; valdnieks no 268. g.); apvienoja Indiju, Afganistānu un Pakistānu; ieviesa budismu.
- lepta Mazākā masas aprēķina vienība un sīka vara monēta Senajā Grieķijā.
- Kolizejs Milzīgs amfiteātris Senajā Romā, romiešu arhitektūras piemineklis (celts 75.-80. g.).
- adonīds Mirstošas un atdzimstošas dabas dievs senajiem sīriešiem un feniķiešiem; tā pielūgšana bija plaši izplatīta Senajā Grieķijā un Romā.
- Jajāti mītisks valdnieks Senajā Indijā, Nahušas dēls, kura sievai Devajānī bija pieci dēli, kā arī tās kalponei Šarmišthai bija pieci dēli, tikai vēlāk Devajānī uzzināja, ka kalpones bērnu tēvs arī ir viņas vīrs.
- trapezīdi Naudas mijēji Senajā Grieķijā, kas darbojās pie svētnīcām un tirgus laukumos.
- kuna Naudas vienība Senajā Krievzemē 10.-15. gs. sāk.; tā sauca arī dirhemus, Rietumeiropas denārijus, krievu serebrjaņikus; nosaukta dārgākās kažokādas - melnās caunas - vārdā.
- rezana Naudas vienība Senajā Krievzemē, kūfiskā dirhēma fragments; 11. gs. līdzinājās 1/50 grivnas, 2/5 nogatas, 1/2 kunas; masa - 1,02 g.
- domināts Neierobežota monarhija Senajā Romā, vēlās Romas impērijas laikā (284.-476. g.); izveidoja imperators Diokletiāns.
- basilejs Nelielas apmetnes pārvaldītājs Senajā Grieķijā Mikēnu laikmetā; Homēra laikā - cilts vai cilšu savienības vadonis; viduslaikos tas bija Bizantijas imperatora oficiālais tituls.
- nomarhs Nomes pārvaldnieks Senajā Ēģiptē.
- retors Orators; arī retorikas skolotājs (parasti Senajā Grieķijā, Romā).
- tribunāls paaugstinājums tiesneša, karavadoņa krēslam Senajā Romā, vēlāk tiesas laukums.
- bulē Padome, svarīgs valsts orgāns Senajā Grieķijā.
- arthašastra Pamācību kopums par valsts pārvaldīšanu Senajā Indijā, kas sastādīts \~4.-2. gs. p. m. ē.
- herontokrātija Pārvaldes princips, kad vara pieder vecākajiem kopienas pārstāvjiem, kas bija plaši izplatīts pirmatnējā sabiedrībā un valstu veidošanās laikā; šaurākā nozīmē ar to saprotvalsts pārvaldi Senajā Spartā u. c. Senās Grieķijas polisās; gerontokrātija.
- patikuss Pasīvais partneris pederastijā Senajā Grieķijā.
- SC Pēc senāta lēmuma (latīņu "Senatus Consulto"), uzraksts uz Romas ķeizaru monētām.
- fakcijas Personu kopums, kas organizēja zirgu sacīkstes Senajā Romā.
- Armenta Pilsēta Ēģiptē, Luksoras muhāfazā, osta Nīlas kreisajā krastā, Senajā Grieķijā bija pazīstama arī ar nosaukumu "Hermonthis".
- Olimpija Pilsēta Senajā Grieķijā, Peloponesas rietumdaļā, kurā ik pēc četriem gadiem notika seno grieķu lielākie svētki, ko rīkoja par godu Olimpa augstākajam dievam Zevam, un labākie atlēti no visas Grieķijas ieradās šeit, lai piedalītos olimpiskajās spēlēs.
- diacēze Pilsētas apgabals vai provinces daļa Senajā Romā 1. gs. p. m. ē. - 3. gs. b., vēlāk administratīvi teritoriāla vienība, kurā ietilpa vairākas (līdz 16) provinces.
- Atēnas pilsētvalsts Atikā Senajā Grieķijā, kas izveidojās \~9. gs. p. m. ē., piedzīvoja uzplaukumu \~6.-5. gs. p. m. ē., 146. g. p. m. ē. iekaroja Roma.
- logogrāfi Pirmie vēsturiskās prozas autori Senajā Grieķijā (ap 6. gs. p. m. ē.).
- plebiscīts Plebeju sapulces lēmums Senajā Romā.
- relegacija Politisko noziedznieku izsūtījums trimdā Senajā Romā, kas parasti nebija saistīts ar tiesību atņemšanu.
- atīmija Politisko un civilo tiesību atņemšanas procedūra Senajā Grieķijā.
- populāri Politisks grupējums Senajā Romā (2.-1. gs. p. m. ē.), kas pauda lauku un pilsētu plebeju intereses.
- olimpiskās spēles populārākie svētki Senajā Grieķijā; pirmās spēles notika 776. g. p. m. ē., tās rīkoja Olimpijā (sengrieķu pilsēta Peloponēsas pussalas ziemeļrietumu daļā) un pēc tam katru 4. gadu līdz 394. gadam (pavisam 293 reizes), kad Romas imperators Feodosijs I tās aizliedza.
- rektors Prefektam vai eksarham pakļauts provinces pārvaldnieks Senajā Romā.
- rekuperators Privāts tiesnesis Senajā Romā, ja puses labprātīgi nevarēja vienoties tiesneša izvēlē, pretors iecēla 3-5 šādus tiesnešus lietas iztiesāšanai.
- histrions Profesionāls aktieris Senajā Romā.
- konvents Provinces pārvaldnieka periodiskas tiesu sēdes iecirkņu pilsētās Senajā Romā.
- amfiktionija Reliģiska un politiska cilšu un polišu savienība Senajā Grieķijā.
- epigāmija Romiešu konkubinātam līdzīgs institūts Senajā Grieķijā; deva tiesības precēties ar citas dzimtas, kārtas un pat valsts pārstāvi.
- patricieši Sākotnēji - vissenāko pilsētas iedzīvotāju pilntiesīgā privileģētā daļa, kas ietilpa ģints kopienā (pretstatā beztiesīgajiem plebejiem), vēlāk Senajā Romā - ģints aristokrātija, ko veidoja apmēram 300 dzimtu locekļi.
- mugams Sarežģīta, tautas mūzikā sakņota tonālās mūzikas tradīcija, kas vienlaikus paģēr kanonisku sistēmu un improvizāciju veidojot melodisko līniju un kadences; izplatīta plašā areālā no Turcijas līdz Irānai (Senajai Persijai), no Azerbaidžānas līdz Siņdzjanas autonomajam apgabalam Ziemeļķīnā.
- obelisks Saules dievības kulta simbols Senajā Ēģiptē, šāds četrskaldņu stabs.
- archistratēgs Sauszemes un jūras karaspēka virspavēlnieks Senajā Grieķijā.
- odeons Segta, apaļa celtne mūzikas priekšnesumiem Senajā Grieķijā un Romā.
- ēģiptiešu valoda semītu-hamītu valodu saimes valoda, lietota Senajā Ēģiptē 3. gt. p. m. ē. - 5. gs. m. ē.; viena no senākajām pasaules kultūras valodām, ap 2.-3. gs. m. ē. no tās attīstījusies koptu valoda.
- pusdālderis Sena (parasti sudraba) monēta, kuras vērtība ir puse no dāldera.
- sabeisms Sena (pirmsislāma) reliģija Ziemeļmezopotāmijā, Arābijā, Sīrijā un Mazāzijā; tai raksturīgs debess spīdekļu kults; nosaukums cēlies no Arābijas sabiešu cilts, kurā meklējami šā kulta pirmsākumi.
- miniji Sena aioliešu cilts, kas no Tesalijas pārnākusi dzīvoja Boiotijā ap Orchomenu.
- skeletkapi Sena apbedījuma vieta, kur atrodami nesadedzināti skeleti.
- kapulauks Sena apbedījumu vieta; senkapi.
- revitizācija Sena apbūves kompleksa funkcionāla aktivizācija, pielāgojot to jaunai sabiedriskajai funkcijai.
- revitalizācija Sena apbūves kompleksa funkcionāla aktivizēšana, ko veic, to pielāgojot jaunai sabiedriskai funkcijai.
- Dubnava Sena apmetne, kas jau pirms 13. gs. atradusies tagadējo Līvānu vietā; saukta arī Dubna, Dubena, Dubenaw.
- Dubenaw Sena apmetne, kas jau pirms 13. gs. atradusies tagadējo Līvānu vietā; saukta arī Dubna, Dubena, Dubnava.
- Dubena Sena apmetne, kas jau pirms 13. gs. atradusies tagadējo Līvānu vietā; saukta arī Dubna, Dubnava, Dubenaw.
- Dubna Sena apmetne, kas jau pirms 13. gs. atradusies tagadējo Līvānu vietā; saukta arī Dubnava, Dubena, Dubenaw.
- saracēņi Sena Arābijas cilts; šīs cilts piederīgie.
- baķis Sena auduma mērvienība - tāds auduma gabals, ko varēja noaust vienā reizē, garums bija dažāds (~15-32 olektis) atkarībā no aužamo stāvu konstrukcijas.
- dirhams Sena Austrumu monēta.
- dirhēms Sena Austrumu monēta.
- pūrs Sena beramu vielu tilpuma mērvienība = 3 sieki = 3 ķipi = 4 sētuves = 240 riekšavas = 54 stopi = 69,5 litri (citviet arī \~70-100 litru; 48 kg).
- megalīts Sena celtne (kapene, svētnīca u. tml.), kas veidota no lieliem sakrautiem akmeņiem.
- zihi Sena cilšu savienība ziemeļrietumu Kaukāzā, \~1. gs. p. m. ē. līdz 15. gs.; piedalījušies abhāzu un adigejiešu etnoģenēzē.
- budini Sena cilts, kas dzīvojusi Donas vidusteces baseinā, aprakstījis Hērodots, piedalījušies skitu karā ar Dāriju I (512 p. m. ē.).
- geloni Sena cilts, piedalījušies skitu karā ar persiešu valdnieku Dāriju I (512 p. m. ē.), nodarbojās ar zemkopību un dārzkopību.
- padmatanka Sena Dienvidindijas zelta monēta.
- Babilona Sena Divupes pilsēta Eifratas krastos, kuras drupas atrodas tagadējās Irākas teritorijā netālu no Hillas pilsētas; Bābele.
- lullubieši Sena etniska grupa, kas 3. gt. - 1. gt. pirmajos gadsimtos p. m. ē. dzīvoja kalnos uz A no Mezopotāmijas.
- senforma Sena forma.
- denjē Sena Francijas monēta.
- gavote Sena franču tautas deja divu ceturtdaļu taktsmērā, dejojama mērenā tempā.
- paspjē Sena franču tautas deja, savdabīgs ātra menueta paveids 3/4 vai 3/8 taktsmērā.
- burē Sena franču tautas rotaļu deja, dzīvespriecīga, dejojama četru ceturtdaļu taktsmērā.
- fidepromissio Sena galvojuma forma.
- sprīdis Sena garuma mērvienība - aptuveni 18 centimetri (attālums starp izstieptu īkšķi un rādītāja pirkstu); arī samērā neliels attālums.
- kubits Sena garuma mērvienība, aptuveni 45 cm.
- Satezele Sena Gaujas lībiešu pils, kas 12. gs. atradās tagadējās Siguldas pilsētas teritorijā.
- Hatusasa Sena hetu galvaspilsēta (XVII-XIII gs. p. m. ē.), atradās Mazāzijas pussalas ziemeļaustrumu daļā (tagadējā Turcijas teritorijā) Bogazkejas pilsētas vietā.
- kerīzs Sena hidrotehniska sistēma pazemes ūdeņu savākšanai Vidusāzijā un Aizkaukāzā, akas un ar tām savienotas pazemes galerijas.
- mesāpiji Sena illiriešu tauta dienvidaustrumu Itālijā un Kalabrijā, kas asimilējās ar romiešiem ap 1. gs. p. m. ē.
- tolteki Sena indiāņu tauta, kas 8. gs. iebruka Centrālajā Meksikā un 9. gs. izveidoja valsti; 12. gs. šo civilizāciju sagrāva no ziemeļiem iebrukušās ciltis.
- pana Sena Indijas sudraba un vara monēta.
- galjarda Sena itāliešu deja ar lēcieniem mērenā tempā; gaļjarda.
- bergamaska Sena itāliešu deja četru ceturtdaļu taktsmērā.
- passamezzo Sena itāliešu deja no 16. gs. divdaļīgā taktsmērā, paātrā tempā, sastopama svītā līdz 18. gs.
- calata Sena itāliešu deja, izpildāma divdaļu taktsmērā, mierīgā tempā.
- madonna Sena itāliešu sievietes uzrunas forma, arī cieņas izteikšanas forma.
- faliski Sena itāļu cilts, Tibras upes labā krastā seno Faleriju pilsētas novadā Etrūrijā.
- pēlīgni Sena itāļu tauta Abrucu kalnu apgabalā, ko 304. g. pakļāva romieši.
- nerviji Sena kareiviska beļģu cilts starp Šeldu un Māsu; tās pēkšņais uzbrukums 57 p. m. ē. Cēzara leģionam tikko nebeidzās ar pilnīgu romiešu sakaušanu.
- dzenekls Sena kaudzes centrālā kārts.
- triktraks Sena kauliņu galdiņspēle (angļu "trick-track"), kura ir populāra daudzās tautās, pazīstama ar vairākiem nosaukumiem (nardi, sunoroko, pufs, bekgemons u. c.).
- zuntēšana Sena kāzu paraža - naudas lasīšana ar pavārnīcu priekš barības vārītājas, pēc pusdienas iedošanas, viesiem vēl pie galda sēdot.
- apdziras Sena kāzu paraža Latgalē, kam citur atbilst derības.
- amaleķieši Sena klejotāju tauta Dienvidpalestīnā, tuksnešainā apgabalā dienvidaustrumos no Nāves jūras, bieži iebruka Kanaānas zemē, līdz tika iznīcināti ap 700 g. p. m. ē.
- gorodki Sena krievu tautas spēle, kuras dalībnieki, metot no zināma attāluma nūjas, cenšas izsist koka klucīšu figūras.
- Ceklis Sena kuršu zeme, atradās tagadējā Lietuvā starp Baltijas jūru un Ventu.
- žīga Sena ķeltu pāru tautasdeja, kas 17. gs. kļuva par salona deju.
- boji Sena ķeltu tauta, kas ķeltu izcelšanas laikā apmetās Augšitālijā - Emilia apgabalā, ap vēlāko Boloņas pilsētu un kuru viena daļa nodibināja Bohēmijas valsti tagadējās Čehijas teritorijā.
- reiki Sena ķīniešu dziedniecības metode, enerģijas pārvalde ar roku pieskārieniem, kuru 19. gadsimtā no jauna atklāja Japānā.
- jo-jo Sena ķīniešu spēļlietiņa, uzskata, ka manipulācijas ar to ir relaksējošas; plakans cilindrs ar noapaļotām gala skaldnēm, cilindra vidū atrodas iedobe, kurā ietīta aukliņa; spēlētājs, turot rokā aukliņu, palaiž cilindru brīvkritienā, un, prasmīgu roku vadīts, tas uztinas atpakaļ.
- glase Sena laika mērvienība uz jūras (pēc paraduma skaitīt laiku ar smilšu pulksteni); 1 glase = pusstunda; normāls sardzes laiks uz kuģa ilga 8 glases.
- bičkus Sena latviešu dejas melodija.
- pūrvieta Sena laukuma mērvienība - 0,364962 hektāri; sākotnēji atbilda laukumam, uz kā izsēts 1 pūrs rudzu.
- asmīte Sena laukuma mērvienība (zemes platības mērīšanai) - viena astotdaļa arkla; attiecīga lieluma lauku saimniecība.
- Salisburga Sena lībiešu pils, kas atradās tagadējā Skaņkalnes pagasta teritorijā, tagadējā Lībiešu (Skaņkalnes) pilskalnā.
- Metsepole Sena lībiešu zeme Vidzemes jūrmalā, kas ziemeļos robežojās ar igauņu zemi (aiz Salacas), austrumos - ar Tālavu un Idumeju, dienvidos - ar Gauju, rietumos - ar Rīgas līci; minēta Latviešu Indriķa hronikā.
- talents Sena masas mērvienība (aptuveni 25 kilogrami), arī naudas vienība (piemēram, senajā Grieķijā, Itālijā); talants (2).
- kins Sena masas mērvienība Austrumāzijā; Ķīnā un Japānā - 604,79 g.
- grans Sena medikamentu daudzuma mērvienība (aptuveni 0,06 g).
- chihuahua Sena meksikāņu suņu šķirne, mazākie pasaulē.
- osteoklāzija Sena metode kaula lūzuma radīšanai, lai labotu locekļa deformāciju.
- robainis Sena monēta ar robainām malām.
- dalders Sena monēta; dālderis 1(1).
- tabulatūra Sena mūzikas skaņu rakstības sistēma ar burtiem vai cipariem; skaņdarbs, kas ir pierakstīts šādā sistēmā.
- mārka Sena naudas vienība (piemēram, Baltijā no 12. gadsimta līdz 17. gadsimtam) - sudraba stienis ar noteiktu masu.
- nagata Sena naudas vienība Krievijas ziemeļdaļā un Livonijā, domājams, ka ādu (igauņu "nahhad") naudas norēķinu veids.
- vērdiņš Sena naudas vienība; attiecīgā monēta, ceturtdaļa senās Rīgas markas, vēlāk trīs graši (1,5 kapeikas).
- dukāts Sena naudas vienība; sākotnēji sudraba (Itālijā, Sicīlijas hercogistē 1140. g.), vēlāk visplašāk izplatītā zelta monēta Eiropā; sākot ar 1523. g., kalta arī Latvijā.
- pilskalns Sena nocietināta dzīves vieta (parasti paaugstinājumā, ezera vai upes tuvumā), kas saglabājusi senlaiku apmetņu paliekas un agrākā dzīves veida vēsturiskās iezīmes.
- dravniecība Sena nodarbošanās palīgnozare - medus, vaska ieguve (no meža, arī māju dravām).
- bloks Sena papīra daudzuma mērvienība: 1 b. = 25 papīra loksnes, 20 bloki = 1 rīse.
- atdzīres Sena paraža pēc lielākām dzīrēm (īpaši kāzās) nākamajā vai aiznākamajā svētdienā sarīkot nelielākas dzīres tuvāku radu vai draugu ielokā.
- mizete Sena pastorāla franču tautas deja; šīs dejas mūzika.
- Tēbas Sena pilsēta Augšēģiptē, kas bija apvienotās Ēģiptes galvaspilsēta \~2200.-1500. g. p. m. ē. un savos ziedu laikos pletās abos Nīlas krastos aptuveni tur, kur tagad Karnaka un Luksora.
- Insterburga Sena pilsēta Austrumprūsijā, pilsētas tiesības kopš 1336. g., pēc 2. pasaules kara iekļauta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, 1946. g. pārdēvēta par Čerņahovsku.
- Hēdebija Sena pilsēta Baltijas jūras piekrastē (angļu val. "Hedeby", sendāņu val. "Haithabu"), netālu no vācu pilsētas Šlēzvigas, dibināta, domājams, ap 800. g., vikingu laikos līdz pat 11. gs. beigām bija nozīmīgs tirdzniecības centrs, daudz senatnes pieminekļu.
- Harapa Sena pilsēta Indostānas ziemeļrietumu daļā, kas pastāvējusi ap 2500.-1500. g. p. m. ē.
- Herkulāna Sena pilsēta Itālijā ("Herculaneum"), pie Neapoles līča, Vezuva izvirduma laikā 79. g. tika aprakta reizē ar Pompeju, izrakumos vērtīgi atradumi.
- Knosa Sena pilsēta Krētas salas ziemeļu daļā (Grieķija), viens no Egejas kultūras centriem, 22.-16. gs. p. m. ē. tā bija liela pilsēta, Krētas valsts galvaspilsēta; izpostīja zemestrīce (ap 1470. g. p. m. ē.) un ugunsgrēks (ap 1380. g. p. m. ē.).
- Troja Sena pilsēta Mazāzijas ziemeļrietumos; pazīstama pēc sengrieķu eposa par Trojas karu.
- Čičenica Sena pilsēta Meksikā ("Chichen Itza"), Jukatanas pavalstī, ko ap 534. g. nodibināja maiju cilts ici; ap 980. g. pilsētu iekaroja tolteki un no 11. gs. tā bija tolteku galvaspilsēta, bet 1178. g. to sagrāva.
- Ugarita Sena pilsēta Sīrijas ziemeļrietumos, kas piedzīvoja uzplaukumu 15.-12. gs. p. m. ē., te atrastās plāksnītes ir atklājušas daudz faktu par seno kanaāniešu reliģiju un mitoloģiju.
- Dēla Sena pilsēta tāda paša nosaukuma salā Egejas jūrā, liels sengrieķu tirdzniecības un reliģiskais centrs, nopostīta 85. g. p. m. ē.
- Akada Sena pilsēta un valsts Divupes vidusdaļā, ap 24. gs. p. m. ē. kļuva par valdnieka Sargona Senā valsts galvaspilsētu, 22. gs. p. m. ē. to nopostīja.
- Antiohija Sena pilsēta, dibināta 300. g. p. m. ē. kā seleikīdu galvaspilsēta, 63. g. p. m. ē. nonāca romiešu pārvaldībā, kā tranzītceļš uz austrumiem un grieķu kultūras centrs tā kļuva par vienu no Vidusjūras valstu lielākajām pilsētām (šeit tika nodibināta pirmā kristīgā draudze ārpus Palestīnas), tās vietā tagad atrodas Turcijas pilsēta Antakja.
- kokošņiks Sena precētas krievu sievietes galvassega, ko nēsāja svētkos (gk. ziemeļu guberņās), raksturīga sekstveida forma, darināja no cieta materiāla, rotāja ar brokātu, pozamentu, stikla zīlītēm, pērlēm, lietots līdz 19. gs.
- rigodons Sena provansiešu tautas deja, dzīvā, straujā raksturā, tuva kontrdejai vai burē.
- Armaņaka Sena province Francijas dienvidrietumos ("Armagnac"), pazīstama ar konjakam līdzīgo dzērienu armaņjaku.
- Tilzīte Sena prūšu pilsēta tagadējā Krievijas Kaļiņingradas apgabala teritorijā, 1946. g. pārdēvāta par Sovetsku.
- kvinārijs Sena romiešu sudraba monēta, masa - 2,27 g, no 269. g. p. m. ē. līdz 3. gs. mūsu ērā.
- solīds Sena romiešu zelta (4,55 g) monēta (apgrozībā no 312. g.).
- blīgatas Sena rotaļa, ko spēlējot pagalmā apzīmē četrstūri, kurā no zināma attāluma jāiemet sprungulītis, sitot pa to ar nūju; kačkus sist.
- blīkatas Sena rotaļa, ko spēlējot pagalmā apzīmē četrstūri, kurā no zināma attāluma jāiemet sprungulītis, sitot pa to ar nūju; kačkus sist.
- mieturaiņi Sena segsēkļu rinda, kurā ietilpst kosām līdzīgi bezlapu koki ar vienkāršu vadaudu uzbūvi; šīs rindas koki.
- kāls Sena skaita mērvienība - 30 gabalu; lietota tirdzniecībā (gk. zivīm, nēģiem, vēžiem); dažviet mainīgs skaits (no 60 līdz 100).
- ekosēze Sena skotu tautasdeja, XIX gs. 1. pusē balles deja un visā Eiropā populārs žanrs straujā tempā 2/4 taktsmērā (praktiski tas pats, kas kontrdeja, kadriļa).
- rūna Sena somu, karēļu, igauņu tautasdziesma.
- duro Sena spāniešu sudraba monēta, kas vienāda ar 20 reāliem^2^ (2).
- dublons Sena spāniešu zelta monēta, kurā bija apmēram 7,5 g tīra zelta (divas reizes vairāk nekā Kastīlijas monētā, kas pastāvēja pirms dublona; no tā arī radies monētas nosaukums).
- maravedi Sena Spānijas monēta.
- folija Sena spāņu un portugāļu deja ar dziedāšanu 3/4 taktsmērā; 18. gs. instrumentālā mūzikālēns, svinīgs raksturs.
- go Sena stratēģiska galda spēle ar 360 kauliņiem, kas bija pazīstama Ķīnā jau pirms \~4000 gadu, tradicionāli populāra Ķīnā, Japānā un Korejā, bet mūsdienās pazīstama visā pasaulē, daudzi to spēlē internetā; nosaukums cēlies no tās nosaukuma japāņu valodā.
- moreska Sena strauja Dienvideiropas tautu (spāņu, itāliešu, franču) deja ar pantomīmas elementiem, kurā attēlota cīņa pret iebrucējiem (mauriem, saracēņiem, turkiem); šīs dejas mūzika.
- reāls Sena sudraba monēta (Spānijā, Meksikā, Portugālē).
- ditkus Sena sudraba monēta ar ieliektu uz iekšu malu; trīskapeiku monēta.
- pimveris Sena sudraba monēta; Šveices 14-16. gs. sudraba 5 helleru monēta, vēlāk 5 kreiceru monēta Austrijā un Vācijā; ap 1800. g. Latvijā tā sauca Zviedrijas 5 ēru sudraba monētas un Prūsijas un Saksijas sudraba 1/12 dāldera monētas; pimberis.
- grimnīns Sena sudraba monēta.
- artavs Sena sudraba naudas vienība, arī dārgmetālu masas mērvienība, ko lietoja Gotlandes tirgotāji; 13.-14. gs. vienāds ar 1/24 Rīgas mārkas.
- āme Sena šķidruma mērvienība, āms 3, āma (2).
- muids Sena šķidrumu un beramvielu mērvienība Francijā, tās lielums bija stipri mainīgs atkarībā no rajona un mērījamā produkta; visbiežāk lietojamais muids bija aptuveni vienāds ar 270 l.
- siluri Sena tauta Dienvidvelsā, tumšu ādas krāsu un sprogainiem matiem, niknāk pretojās romiešiem un tika pakļauti 76.-78. g.
- pikti Sena tauta Ziemeļbritānijā, kas 9. gs., sajaucoties ar skotiem, piedalījās Skotijas karalistes veidošanā.
- frīģieši Sena tauta, kas apdzīvoja Mazāzijas augstienes centrālo un rietumu daļu.
- taurīni Sena tauta, kas dzīvoja Alpu rietumu daļā, kur tagad Turīnas pilsēta.
- filistieši Sena tauta, kas no 12. gs. p. m. ē. dzīvoja Kanaānas dienvidrietumos (Vidusjūras dienvidaustrumu piekrastē); 8. gs. p. m. ē. to pakļāva Asīrija.
- etruski Sena tauta, kas pirms mūsu ēras dzīvojusi Vidusitālijā.
- urarti Sena tauta, urartu valsts galvenie iedzīvotāji, bija tuvu radniecīgi hurriešiem.
- bričkus Sena tautasdeja.
- mīts Sena teika, nostāsts par dieviem, gariem, varoņiem, pasaules izcelšanos, dabas parādībām, aizvēsturiskiem notikumiem.
- senteika Sena teika.
- kauss Sena tilpuma mērvienība - 0,5 litri.
- stops Sena tilpuma mērvienība - aptuveni 1,3 l; citur arī 1/8 spaiņa jeb 1,537 l.
- vācele Sena tilpuma mērvienība vienāda ar 6-8 stopi.
- treinis Sena tilpuma mērvienība, kas atbilda vienai ceturtajai vai vienai trešajai daļai no ass.
- šadūfs Sena ūdens smeļamā ierīce Ēģiptē; vinda ar atsvaru.
- sākija Sena ūdens smeļamā ierīce sējumu apūdeņošanai Ēģiptē, ar vertikālu ratu līdz 9 m diametrā virs ūdenskrātuves, kam malās piestiprināti smeļamie trauki, augšdaļā ūdens izlīst notekas silē un aizplūst uz tīrumiem.
- trepaks Sena ukraiņu cilmes deja 2/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- vecgultne Sena upes gultne; sengultne.
- sengultne Sena upes gultne.
- senleja Sena upes ieleja vai ielejveida forma; ledāja kušanas ūdeņu veidota ieleja; senieleja.
- senieleja Sena upes ieleja vai ielejveida forma; ledāja kušanas ūdeņu veidota ieleja; senleja.
- teutoņi Sena vācu cilts; arī visu seno vācu cilšu kopnosaukums.
- Ammona Sena valsts (14.-1. gs. p. m. ē.) uz austrumiem no Palestīnas.
- Babilonija Sena valsts Mezopotāmijā ap Tigru un Eifratu.
- Asīrija Sena valsts tagadējās Irākas teritorijā, kas sāka veidoties ap 20. gs. p. m. ē., lielāko uzplaukumu sasniedza ap 9.-7. gs. p. m. ē., bet ap 600. g. p. m. ē. to sagrāva Babilonija un Mēdija.
- gazzetta Sena venēciešu monēta 10 čentezimu vērtībā.
- cehīns Sena Venēcijas zelta monēta.
- annāles Sena vēsturisko notikumu apraksta forma, kur notikumi kārtoti pa gadiem; hronika.
- luidors Sena zelta monēta (Francijā 1640.-1795.) 24 mārciņu vērtībā (24 livres).
- unce Sena zelta monēta (piemēram, Spānijā, Itālijā, Meksikā); sena sudraba monēta (Marokā).
- pistole Sena zelta monēta (Spānijā, vēlāk arī Francijā, Itālijā, Vācijā un citās zemēs).
- nobls Sena zelta monēta, vērtībā vienāda ar 6 šiliņiem un 8 pensiem vai 10 šiliņiem (14.-16. gs.).
- Galatija Sena zeme Mazāzijā (ap tagadējo Ankaru), nosaukums pēc galatu ciltīm, 25. g. p. m. ē. kļuva par romiešu provinci.
- voloka Sena zemes platības mērvieniba.
- ponijs Sena zirgu populācija, kuras īpatņiem augums skaustā nav lielāks par 120 centimetriem; šīs populācijas zirgs.
- kerketi Sena ZR Kaukāza cilts, adigu senči, līdz 3.-4. gs. dzīvojuši Melnās jūras piekrastē.
- polska Sena zviedru dejas dziesma.
- lispunds Sena zviedru svara vienība, 1 l = 8,5 kg.
- frotola Sena, jautra daudzbalsu itāliešu dziesmiņa.
- pasakalja Sena, lēna spāņu cilmes deja 3/4 vai 3/2 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- allemande Sena, mierīga rakstura deja lēnā tempā.
- pavana Sena, svinīga pāru deja lēnā tempā; iespējams, ka cēlusies Spānijā, 16.-17. gs. bija izplatīta Francijas galma ceremonijās.
- senatne Sena, tāla pagātne.
- Kubes kalns Senais kalns Rīgā, tagadējās Esplanādes rajonā.
- Rīgas kalns Senais kalns Rīgā, tagadējās Esplanādes rajonā.
- paleokontinents Senais kontinents, kas pastāvējis agrākajos ģeoloģiskajos periodos.
- Batāvija Senais latīņu nosaukums tagadējai Holandei.
- litiķi Senajā Aleksandrijā zinātnieki, kas nodarbojās ar visādu sarežģītu jautājumu izšķiršanu.
- Atons Senajā Ēģiptē - Saules disks kā vienīgās dievības simbols; sākotnēji - viena no saules dieva Atuma izpausmēm.
- ciborijs Senajā Ēģiptē audzētas pupas ("Cocolasia") čaula, ko lietoja kā dzeramo trauku; tāpat sauca arī seno grieķu un romiešu dzeramās bļodiņas.
- Anate Senajā Ēģiptē kareivīga dievība, dieva Ra meita, kas bija arī liellopu aizgādne.
- benbens Senajā Ēģiptē svētais akmens, uz kura pacēlās Saule, kad bija piedzimusi no ūdens haosa.
- pektorāle Senajā Ēģiptē un dzelzs laikmeta Eiropā - no metāla darināta rota, kas sedza krūtis un plecus.
- Amaunete Senajā Ēģiptē viena no astoņām pirmatnējām dievībām vai dievišķajiem spēkiem ogdoādē.
- henerete Senajā Ēģiptē viena no sievietēm, kam pastāvīgi vajadzēja uzturēties dievu tempļos; galveno viņu priesterieni sauca par "dievišķo sievu".
- hekatomba Senajā Grieķijā - 100 vēršu upuris, vēlāk katrs liels upuris.
- sindiks Senajā Grieķija - aizstāvis tiesā.
- tetrarhija Senajā Grieķijā - apgabala ceturtā daļa, ko pārvaldīja tetrarhs.
- simahija Senajā Grieķijā - atsevišķu valstu (polisu) militāra savienība.
- sinklīts Senajā Grieķijā - augstāko amatpersonu sapulce.
- dēmoss Senajā Grieķijā - brīvie iedzīvotāji, kam bija pilsoņu tiesības; vienkāršie iedzīvotāji pretstatā aristokrātijai.
- tetraloģija Senajā Grieķijā - četri dramatiski dzejojumi - trīs traģēdijas un satīru luga.
- strofa Senajā Grieķijā - dziesma, ko dziedāja koris, pārvietodamies no skatuves labās puses uz kreiso.
- komēdija Senajā Grieķijā - izrāde, kurā dziedāja dziesmas karnevāla procesijās par godu dievam Dionīsam.
- olimpietis Senajā Grieķijā - olimpisko spēļu dalībnieks.
- ekseģēti Senajā Grieķijā - orākulu, likumu un paražu izskaidrotāji, vēlāk ceļveži (pilsētā).
- Arkādija Senajā Grieķijā - Peloponēsas kalnainā vidusdaļa, kuru apdzīvoja galvenokārt lopkopji.
- efēbi Senajā Grieķijā - pilngadīgi jaunekļi (sākot ar 18 gadiem), kas mācījās kara mākslu, apmeklēja retoru, filozofu u. c. skolas.
- metropole Senajā Grieķijā - pilsētvalsts, kam bija kolonijas.
- sinekisms Senajā Grieķijā - savrup dzīvojošu ģinšu un cilšu kopienu apvienošanas vienotā politiskā vienībā pilsētvalstī (polisā).
- dionīsiji Senajā Grieķijā - svētki par godu Dionīsam (Bakham), kurus svinēja 4 reizes gadā (ar šiem svētkiem saistīta sengrieķu teātra rašanās).
- dionīsijas Senajā Grieķijā - svētki par godu Dionīsam (Bakham), kurus svinēja četras reizes gadā (ar šiem svētkiem saistīta sengrieķu teātra rašanās).
- ditirambs Senajā Grieķijā - svinīga dziesma par godu dievam Dionisam.
- fila Senajā Grieķijā - tāda cilts, kuru veidoja trīs fratrijas un kuras locekļi uzskatīja, ka cēlušies no kopīga senča.
- hlamīda Senajā Grieķijā - taisna piegriezuma apmetnis.
- koinē Senajā Grieķijā - tautas sarunvaloda, kas izveidojās uz Atikas dialekta pamata, bet atšķīrās no klasiskās grieķu valodas; šajā valodā sarakstīti Jaunās Derības manuskripti.
- pinakotēka Senajā Grieķijā - telpa, kurā glabājās tēlotājas mākslas darbi.
- hidrija Senajā Grieķijā - ūdens nešanai paredzēts liels māla trauks ar divām horizontālām un vienu vertikālu osu.
- epigramma Senajā Grieķijā - uzraksts uz svētnīcu sienām, statujām u. c.
- peltasti Senajā Grieķijā - viegli bruņoti kareivji, kas nesa vieglu vairogu (gr. "peltē").
- monodija Senajā Grieķijā - viena dziedātāja dziedājums mūzikas instrumenta pavadījumā vai arī bez tā.
- lagēma Senajā Grieķijā - vienosaina māla pudele vīnam, ar šauru kaklu un dažāda veida vēderu; bija pazīstama arī romiešiem.
- monohords Senajā Grieķijā - vienstīgas mērinstruments skaņas īpašību pētīšanai.
- olimpiāde Senajā Grieķijā - Zevam veltīti svētki (Olimpijas tuvumā), kurus svinēja ik pēc 4 gadiem un kuru laikā notika sacensības skriešanā, lēkšanā, diska un šķēpa mešanā.
- odeions Senajā Grieķijā apaļa ēka mūzikai un sacīkstēm.
- olimpiāde Senajā Grieķijā arī laika skaitīšanas vienība (ieviesa 294. g. p. m. ē.) līdz 394. g., kad olimpiskās spēles tika aizliegtas.
- taumaturgs Senajā Grieķijā baltās maģijas priesteris, kas tieši sazinās ar dieviem, kā arī mags, kas izdzen ļaunos garus un dēmonus, prasmīgs pareģis un astrologs.
- mists Senajā Grieķijā cilvēks, kas guvis iepriekšēju svētību kādā mistiskā noslēpumā, pilda iesvētīšanā saņemtos slepenos norādījumus, klusē par visu, ko viņš rituāla laikā redzēja un dzirdēja.
- stoa Senajā Grieķijā galerija, kurai vienā pusē ir siena, bet otrā - kolonnas; ap laukumiem, pie ģimnāzijām, tempļiem u. c., pastaigu un pulcēšanās vieta (no tās cēlies stoicisma nosaukums).
- bule Senajā Grieķijā Homēra laikā - basileja dzimtas dižciltīgo padome, kas padota basilejam.
- gimnasijs Senajā Grieķijā mācību iestāde dižciltīgiem jauniešiem, kas tur nodarbojās ar vingrošanu, mācījās politiku, filozofiju un literatūru.
- auletrīda Senajā Grieķijā profesionāla dejotāja un mūziķe, kas piedalījās dzīrēs un simpozijos, bieži vien sniedzot arī intīmus pakalpojumus.
- ētoss Senajā Grieķijā tā sauca individualitātes rakstura stabilo, noturīgo tikumisko īpašību kopumu, vēlāk to attiecināja arī uz lielākām kopībām.
- olimpiāde Senajā Grieķijā un mūsdienu olimpiskajā kustībā četru gadu periods starp divām olimpiskajām spēlēm.
- simpozijs Senajā Grieķijā un Romā - ēšanai sekojošā dzīru daļa, kurā dzēra vīnu un teica runas.
- diptihs Senajā Grieķijā un Romā - rakstāmā tāfele, kas sastāvēja no divām ar viru vai saiti savienotām plāksnēm.
- katedra Senajā Grieķijā un Romā - vieta, kur runāja retori un filozofi.
- pepls Senajā Grieķijā un Senajā Romā - krokots sieviešu virstērps no vieglas drānas, bez piedurknēm, to valkāja virs tunikas.
- panegiriks Senajā Grieķijā un senajā Romā - slavinoša runa.
- panteons Senajā Grieķijā un senajā Romā - templis, kas bija veltīts visiem dieviem.
- dikterions Senajā Grieķijā valsts, vēlāk arī privāts publiskais nams; tādus izveidoja pēc Atēnu arhonta Solona likumiem 6. gs. p. m. ē.
- amfiteātris Senajā Grieķijā, Romā – atklāta apaļa vai ovāla celtne izrādēm, kurā skatītāju vietas iekārtotas pakāpjveidīgi ap arēnu.
- arani Senajā Indijā - dēlīši, kurus berzējot ieguva uguni.
- gana Senajā Indijā ar šo terminu apzīmēja dažāda veida korporatīva rakstura apvienības, kas būtiski ietekmējis budistu (un džainistu) mūku ordeņu, amatnieku korporāciju u. tml. uzbūvi.
- side Senajā Japānā īpaša zīda drāna, ko pasniedza kā dāvanu dieviem sintoistu tempļos.
- kabala Senajā Krievijā (no \~14. gs.) parādu kalpības nosaukums; Livonijā pa daļai atbilst drellība.
- hiposkaņkārtas Senajā mūzikas teorijā skaņkārtas, kuru skaņurinda konstruēta sākot no dominanates, un tās tonika atrodas vidū.
- lāgtengs Senajā Norvēģijā novada tiesas sapulce, kas sprieda pēc tautas (ieradumu) tiesībām.
- kūrija Senajā Romā - 10 patriciešu dzimtu kopums; ēka, kur sanāca senāts; provinces senāts.
- feciāli Senajā Romā - 20 priesteru kolēģija, kas piedalījās starptautisku līgumu slēgšanā, kara pieteikšanas, līgumu laušanas ceremonijās un veica noteiktus rituālus.
- fabri Senajā Romā - amatnieki, kas varēja kaut ko pagatavot, mākslinieciski apstrādājot koku, metālu u. c.
- kvestors Senajā Romā - amatpersona, kam dažādos periodos bija dažādi tieslietu, finansiālie, administratīvie pienākumi, piem., republikas laikā kvestors pārzināja valsts kasi.
- pretors Senajā Romā - amatpersona, kas realizēja augstāko tiesas varu un atbildēja par iekšējo kārtību; arī provinces pārvaldnieks.
- edikts Senajā Romā - amatpersonas paziņojums, rīkojums, pavēle.
- rostra Senajā Romā - ar trofeju kuģu priekšgaliem rotāta oratoru tribīne Romas forumā.
- devocija Senajā Romā - ar zināmām formulām un rituāliem saistītas savas vai cita cilvēka dzīvības apsolījums apakšzemes dieviem.
- optimāti Senajā Romā - aristokrātija, dižciltīgie; aristokrātijas partija, kas pārstāvēja nobiļu intereses.
- diktators Senajā Romā - ārkārtēja amatpersona, kam bija neierobežota vara.
- Opikonsīviji Senajā Romā - auglības, sējumu un bagātīgas ražas dievietei Opei veltītie svētki, kas tika svinēti 25. augustā valdnieka namā un tajos drīkstēja piedalīties tikai vestālietes un lielais pontifiks.
- liktors Senajā Romā - augstāko amatpersonu sargs, kas rokās turēja rīkšu saišķi, kurā ārpus pilsētas robežām iesprauda kara cirvi.
- intercesija Senajā Romā - augstāko amatpersonu tiesības atcelt citu amatpersonu lēmumus un apturēt viņu darbību.
- infula Senajā Romā - balta pieres saite, ko valkāja priesteri, vestālietes un upurētāji.
- argentārijs Senajā Romā - baņķieris, kas pieņēma naudas noguldījumus, izsniedza kredītus un veica bezskaidras naudas norēķinus.
- prokonsuls Senajā Romā - bijušais konsuls, kas bija iecelts par kādas tās provinces pārvaldītāju.
- propretors Senajā Romā - bijušais pretors, kas iecelts par provinces pārvaldītāju.
- klients Senajā Romā - brīvie cilvēki, kas atradās patronu aizgādībā un bija no tiem atkarīgi.
- itinerārijs Senajā Romā - ceļu un apmetņu saraksts ar attālumu norādi.
- cenzūra Senajā Romā - cenzora (2) amats.
- proletārietis Senajā Romā - cilvēks, kas piederēja pie nabadzīgāko, nemantīgo pilsoņu slāņa.
- vestāliete Senajā Romā - dievietes Vestas priesteriene; vestālietes nedrīkstēja precēties, tām bija jādod šķīstības solījums.
- diktatūra Senajā Romā - diktatora valdīšana, tā vara, pilnvaras.
- patrons Senajā Romā - dižciltīgs pilsonis - aizbildnis un aizstāvis brīvlaistiem pilsoņiem, kuri bija atkarīgi no sava bijušā kunga un kuriem pret viņu bija zināmi pienākumi.
- annona Senajā Romā - gada raža un labības krājumi, kas nepieciešami pilsētas apgādei, kā arī labības cena; vēlīnajā impērijā - produktos maksājamas nodevas.
- province Senajā Romā - iekarota teritorija, ko pārvaldīja Romas vietvaldis.
- reskripts Senajā Romā - imperatora rakstveida atbilde sakarā ar kādu jautājumu, kas viņam ticis iesniegts izlemšanai; šāda atbilde ieguva likuma spēku.
- gladiators Senajā Romā - īpašām izrādēm apmācīts cīnītājs (parasti vergs vai karagūsteknis).
- triumfs Senajā Romā - karā uzvarējuša karavadoņa un viņa armijas svinīga ierašanās galvaspilsētā pa īpašiem vārtiem un brauciens, arī gājiens no Marsa laukuma līdz Kapitolijam.
- triumfators Senajā Romā - karavadonis, kas bija uzvarējis karā un triumfa gājienā ieradās galvaspilsētā.
- imperators Senajā Romā - karavadonis, vēlāk valdnieks; karavadoņa, vēlāk valdnieka tituls.
- konsulāts Senajā Romā - konsulu valdīšanas laiks (republikas periodā).
- pekūlijs Senajā Romā - kustams un nekustams īpašums, ko ar zināmiem noteikumiem vergu īpašnieks nodeva lietošanā no viņa atkarīgām personām un vergiem, saglabājot sev īpašuma tiesības.
- triklīnijs Senajā Romā - kvadrātveida ēdamgalds, kuram trīs pusēs bija novietotas kušetes sēdēšanai maltītes laikā; arī telpa (ēdamistaba), kurā atradās šāds galds.
- epistula Senajā Romā - ķeizara atbildes raksts ierēdņiem vai pilsoņiem; bieži saturēja tiesiskas normas.
- pretoriānis Senajā Romā - ķeizara, karavadoņa miesassargs; imperatora gvardes karavīrs; karavīrs karaspēka vienībās, kas aizsargāja Romu, tās provinces.
- parentāliji Senajā Romā - mirušo piemiņas svētki ar ziedojumiem pazemes dieviem un mirušo dvēselēm (13.-21. februāri).
- kolons Senajā Romā - neliela zemes gabala nomnieks, kas par nelielu zemes gabalu lietošanu atdeva daļu ražas un pildīja naturālās klaušas.
- podijs Senajā Romā - paaugstinājums ar sēdvietām cirkā vai amfiteātrī privileģētiem skatītājiem.
- nobilis Senajā Romā - patriciešu un plebeju aristokrātijas pārstāvis, kas ieņēma kādu no augstākajiem valsts amatiem.
- kolēģija Senajā Romā - personu apvienība, kas pārzināja noteiktu amatu vai reliģisko kultu.
- kvirīti Senajā Romā - pilntiesīgi Romas pilsoņi; romiešu tautas svinīgs nosaukums.
- cenzs Senajā Romā - pilsoņu īpašuma periodiska novērtēšana viņu iedalīšanai attiecīgās nodokļu maksātāju grupās.
- asesors Senajā Romā - pretora, tiesneša palīgs.
- augurs Senajā Romā - priesteris, kas pēc dabas parādībām, it īpaši putnu dziesmām un lidojuma, iztulkoja dievu gribu.
- epistula Senajā Romā - privāta vēstule.
- pretorijs Senajā Romā - provinces pārvaldnieka mītne.
- prokurators Senajā Romā - provinces pārvaldnieks.
- lupanārs Senajā Romā - publiskais nams.
- fascijas Senajā Romā - rīkšu saišķi, kuri simbolizēja augstāko maģistrātu varu pār cilvēku dzīvību un brīvību; procesijās tos viņiem pa priekšu nesa liktori (zema ranga amatpersonas); saišķī iesprauda kara cirvi.
- prokurators Senajā Romā - saimniecības pārvaldnieks; tiesas pilnvarotais; ierēdnis, kas vāca nodokļus.
- centorija Senajā Romā - simt vīru liela karaspēka nodaļa; pilsoņu grupa, kurai bija vienāds mantas cenzs un viena balss tautas sapulcē.
- delators Senajā Romā - slepens ziņotājs, kas uzrādīja noziegumus, par kuriem draudēja mantas konfiskācija; bija tiesīgs saņemt daļu konfiscētās mantas.
- dedikācija Senajā Romā - svētnīcas iesvētīšana.
- atellāna Senajā Romā - tautas komēdija, bieži vien ar politisku saturu; nosauktas pēc Atellas (Kampaņā) pilsētas, kurā tās radušās.
- podijs Senajā Romā - tempļa pamatne ar pakāpieniem vienā malā.
- centumviri Senajā Romā - tiesneši civillietās.
- triumvirāts Senajā Romā - trīs personu kolēģija, ko iecēla vai ievēlēja īpašos valsts amatos.
- triumvirāts Senajā Romā - trīs politisku darbinieku vai karavadoņu savienība augstākās varas sagrābšanai 1. gs. p. m. ē.
- decemviri Senajā Romā - valsts pārvaldes kolēģija, kurā bija 10 cilvēku; visvairāk pazīstami decemviri, kas bija ievēlēti likumu izdošanai. 5. gs. p. m. ē. viņu darba rezultātā tika sagatavoti 12 tabulu (plākšņu) likumi.
- duumvirāts Senajā Romā - valsts pārvaldības kolēģija, kas sastāvēja no diviem vīriem (duumviriem).
- cenzors Senajā Romā - vēlēta amatpersona, kas pārzināja pilsoņu īpašuma novērtēšanu tā aplikšanai ar nodokļiem, uzraudzīja pilsoņu dzīves veidu un pārbaudīja viņu politisko uzticamību.
- ergastuls Senajā Romā - vergu cietums, parasti pazemē, kur ķēdēs iekaltie vergi veica sevišķi smagu darbu.
- komentārs Senajā Romā - vēsturisks apcerējums.
- velīti Senajā Romā - viegli apbruņoti kājnieku karaspēka karavīri.
- konsuls Senajā Romā - viena no divām augstākajām vēlētajām amatpersonām (republikas laikā); goda tituls (impērijas laikā); cilvēks, kam ir šāds goda tituls.
- duumvirs Senajā Romā - viens no diviem vienlīdzīgiem augstiem ierēdņiem 2 vīru kolēģijā, ko ievēlēja uz 1 g. dažādu uzdevumu veikšanai; arī augstākās amatpersonas Romas municipijās un kolonijās.
- pretorijs Senajā Romā - vieta (karaspēka nometnē), kur atradās pretora, vēlāk karavadoņa telts, mītne.
- cirks Senajā Romā - vieta karavadoņu triumfa gājienam, jātnieku un četrjūgu sacensībām, dūru cīņām utt.
- harūspiki Senajā Romā - zīlnieki, kas izkopa no etruskiem aizgūtos zīlēšanas veidus, īpaši zīlējot ar upurēto dzīvnieku iekšām; šis pareģošanas veids 1. gs. p. m. ē. izspieda auguru mākslu.
- centūrija Senajā Romā 100 vīru liela karaspēka apakšvienība, 60 centūrijas veidoja leģionu.
- albums Senajā Romā ar ģipsi nobalsināta siena, kur uzkrāsoja valdības ziņojumus un amata vīru sarakstus.
- stuprum Senajā Romā ārlaulības dzimumsakari.
- stola Senajā Romā gara kleita līdz zemei (ar jostu).
- patronāts Senajā Romā īpaša aizbildnības forma; nepilngadīgo vai trūcīgo pilsoņu (klientu) atkarība no bagātajiem un ietekmīgajiem pilsoņiem (patroniem).
- flāmins Senajā Romā Jupitera augstākais priesteris, kuram bija lielas tiesības, viņš varēja arī apžēlot ieslodzītos.
- palūdāments Senajā Romā kara rota, kara apģērbs.
- stuprata Senajā Romā laulības pārkāpēja (sieviete).
- stuprator Senajā Romā laulības pārkāpējs (vīrietis).
- diagonālkapitells Senajā Romā lietota joniskā kapitella forma ar vienlīdzīgiem skatiem no visām 4 pusēm.
- proletariāts Senajā Romā mantiski mazturīgākā pilsoņu šķira, par kuras vienīgo devumu valsts labā tika uzskatīta pēcnācēju (proles) radīšana.
- publikāņi Senajā Romā muitas maksājumu un nodokļu piedzinēji, kas nereti nodarbojās ar izspiešanu, tāpēc senākajos Bībeles tulkojumos saukti par "grēciniekiem".
- promaģistrāti Senajā Romā personas, kas darbojās maģistrātu vārdā; dažkārt arī zemākas pakāpes maģistrāts, kas darbojās augstākas pakāpes maģistrāta vietā ar viņa pilnvarām.
- sembella Senajā Romā skaita vienība, 1/20 denārija, vēlāk 1/20 sestercija.
- prēkoni Senajā Romā sludinātāji, izjundētāji.
- kvirinālijas Senajā Romā svētki 17. februārī par godu dievam Kvirīnam.
- cereālijas Senajā Romā svētki par godu dievietei Cererai.
- pedagoģijs Senajā Romā vergtura mājas daļa, kurā apmācīja vergus.
- kontubernijs Senajā Romā vergu ārlaulības kopdzīve bez tiesiskām sekām.
- coemptio Senajā Romā viens no likumīgās jeb romiešu laulības noslēgšanas veidiem, ar ko sieva nokļuva vīra varā ar visu savu mantu un bērniem, kas piedzima šai laulībā.
- koemcija Senajā Romā viens no likumīgās jeb romiešu laulības noslēgšanas veidiem, ar ko sieva nokļuva vīra varā ar visu savu mantu un bērniem, kas piedzima šai laulībā.
- cincinnāts Senajā Romā visai godīgs diktators, kas pēc sava amata laika notecēšanas no tā atkāpās.
- mufetišs Senajā Turcijā pēdējās instances tiesnesis labdarīgo biedrību lietās, arī Turcijas un Ēģiptes valdības vairāku ierēdņu tituls.
- kustods Senajās ar roku rakstītajās un iespiestajās grāmatās - lappuses beigās ierakstītais vai iespiestais nākamās lappuses pirmais vārds vai pirmā zilbe; aizstāj kolumnciparu.
- eponīms Senajās Atēnās - pirmais no deviņiem arhontiem, ar kura vārdu apzīmēja gadu.
- tesmoteti Senajās Atēnās seši arhonti, kas lūkoja cauri likumus un tanīs pamanītās pretrunas cēla tautai priekšā.
- ostrakisms Senajās Atēnās un citās Grieķijas pilsētās - nevēlamu pilsoņu izraidīšana saskaņā ar tautas sapulces lēmumu, ko pieņēma balsojot ar māla plāksnītēm vai gliemežvākiem.
- veltīšana Senajās kāzās līgavaiņa radu apdāvināšana no līgavas puses.
- elements Senajās metafiziskajās mācībās valdīja uzskats, ka materiālajā pasaulē visas lietas un parādības ir atšķirīgās proporcijās sajauktu dažu sākotnējo "elementu" jeb "stihiju" kopums; šie elementi ir Uguns, Gaiss, Ūdens un Zeme (ķīniešiem - Uguns, Zeme Metāls, Ūdens un Koks).
- cests Senajiem atlētiem dzelzs cimds, ko tie uzmauca cīņā.
- logoss Senajiem grieķiem - jēdziens, kategorija, definīcija, doma, slēdziens, sakarība, pamats, princips, cēlonis, argumentācija, pierādījums, pētījums, hipotēze, teorija, metode, likums, zinātne, sapratne, prāts, vārds, teikums, izteikums, izklāsts, runa, saruna, patiesība.
- akrobolisti Senajiem grieķiem - mobilas jātnieku vienības, priekšpulki, kas veica izlūkošanas uzdevumus.
- mistagogs Senajiem grieķiem - priesteris, kas pārzināja mistērijas (slepenās reliģiskās ceremonijas).
- eumenīdas Senajiem grieķiem atriebējas sievietes, cits apzīmējums erīnijām.
- barbars Senajiem grieķiem cilvēks, kas nav grieķis; senajiem romiešiem - cilvēks, kas nav grieķis vai romietis.
- kseniji Senajiem grieķiem un romiešiem - dāvanas, ko mājastēvs par viesmīlības zīmi pasniedza viesiem.
- kripta Senajiem grieķiem un romiešiem - klintī izcirsta eja ar velvēm.
- sarīsa Senajiem maķedoniešiem garš šķēps, zāģa veidā.
- peri Senajiem persiešiem ļoti skaisti labi gari.
- penāti Senajiem romiešiem - dievības, kas sargā ģimeni un mājas pavardu; mitoloģiski mājas gariņi.
- solārijs Senajiem romiešiem - terase, lēzens jumts mājas dienvidu pusē.
- auspicijs Senajiem romiešiem - zīlēšana pēc putnu lidojuma, debess parādībām u. c. zīmēm.
- novemdiālijas Senajiem romiešiem deviņu dienu sēras pēc nomirušiem.
- omens Senajiem romiešiem laika pazīme, ļauns vai labs pareģojums, īpaši nejauši dzirdēts vārds.
- vigīlija Senajiem romiešiem nakts sardze.
- ovācijas Senajiem romiešiem parasts mazais uzvaras gājiens (triumfs), kurā uzvaru vaiņagotais ieradies nevis braukšus - pajūgā, bet kājām vai jāšus zirgā, un upurējis nevis vērsi, bet aitu (ovis).
- pontifeks Senajiem romiešiem priesteru kolēģijas loceklis, kuras priekšnieku sauca "pontifex maximus"; šo nosaukumu vēlāk pārņēma pāvests.
- terminālijas Senajiem romiešiem svētki par godu robežu dievam Terminam.
- prīmāni Senajiem romiešiem vecākie, izveicīgākie karavīri.
- mamons Senajiem sīriešiem - bagātības un iedzīvošanās dievs.
- ghorfa Senajos ciematos "ksar" Atlasa kalnos - graudu noliktava; cilindriskas telpas, būvētas ap pagalmu; vēlāk izmantotas par dzīvojamām istabām.
- Džužuns Senajos ķīniešu mītos uguns dievs un labdabīgs Visuma valdnieks.
- oblāti Senajos laikos un viduslaikos - bērni, kurus viņu vecāki jau agrā bērnībā veltīja Dievam un nodeva klosterī audzināt par mūkiem.
- Miha Chakaja Senaki, pilsēta Gruzijā, tās nosaukums 1935.-1976. g. (მიხა ცხაკაია).
- Chakaja Senaki, pilsēta Gruzijā, tās nosaukums 1976.-1991. g.
- Allāta Senarābu (Sīrijas tuksnesis) mitoloģijā - debesu un lietus dieviete, mākoņu un zibeņu pavēlniece un kara dieviete.
- Dušara Senarābu (vēst. Nabatejas valsts) mitoloģijā - augstākā dievība, kosmiskā dievība, pasaules harmonijas un kārtības ierīkotājs, pasaules valdnieks.
- Āra Senarābu mitoloģijā - dievs, Basras pilsētas aizgādnis, auglības un augu valsts dievs, tam raksturīgas gaismas un saules dieva iezīmes.
- Armavira Senarmēņu Airarata valsts galvaspilsēta un reliģiskais centrs, pastāvēja no IV gs p. m. ē. līdz V gs m. ē.
- apakšroka Senas bērnu rotaļas elements - man virsroka, tev apakšroka.
- apakšpakši Senas bērnu rotaļas personāži.
- apakšpaksis Senas bērnu rotaļas personāžs.
- tisageti Senas ciltis (6.-3. gs. p. m. ē.), ko pieminējuši antīkie autori; domājams, ka piederējuši pie senajām somugru ciltīm un dzīvojuši Aizvolgas un Rietumurālu meža joslā.
- ibēri Senas ciltis Spānijā, kuras 6.-3. gs. p. m. ē. sajaucās ar ķeltiem, bet, pakļautas Romai, pamazām romanizējās.
- ķeltibēri Senas ciltis ZA Spānijā, cēlušies 6.-3. gs. p. m. ē., ieceļojušajiem ķeltiem sajaucoties ar vietējām ibēru ciltīm; 2. gs. p. m. ē. pakļāva romieši.
- skiti Senas ciltis, kas dzīvoja Melnās jūras ziemeļu piekrastē (no 7. gadsimta pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 3. gadsimtam), valoda piederēja pie ziemeļirāņu valodu grupas.
- partieši Senas irāņu ciltis, kas dzīvoja Partas valstī Irānas ziemeļaustrumos, tos asimilēja persieši u. c. tautas.
- fokača Senas izcelsmes itāļu maize, līdzīga picai, bet ar biezu pamatni un treknāka.
- kasieši Senas kalniešu ciltis, 2.-1. gt. p. m. ē. dzīvoja Zāgrosa kalnos (Irānas R daļā), etniskā piederība nav noskaidrota, minēti līdz 324. g. p. m. ē.
- usuņi Senas klejotāju ciltis Centrālāzijā, nodarbojās gk. ar zirgkopību; līdz 5. gs.
- reti Senas ķeltu-illīriešu ciltis, kas dzīvoja Alpos; 15 g. p. m. ē. pakļāva romieši.
- divjūgaiņi Senas monētas, kam vienā pusē attēlots divjūgs.
- neimas Senas skaņdarbu zīmes (punkti, svītras, to apvienojumi u. tml.), kas aptuveni norāda skaņas augstumu; tās izmantoja viduslaikos, piem., korāļu pierakstos.
- venedi Senas slāvu ciltis, kas pēc antīko autoru ziņām, ap 1. -2. gs. dzīvojuši Vislas baseinā un Baltijas jūras piekrastē.
- kaļadas Senas slāvu tautu ierašu dziesmas, ko dzied ziemas saulgriežos un pavada dažādām izdarībām, maskošanos u. tml.
- semīti Senas tautas Āzijas dienvidrietumu daļā, Āfrikas ziemeļaustrumu daļā (piemēram, asīrieši, feniķieši, arābi, sīrieši, ebreji).
- senkrasts Senas ūdenstilpes krasts.
- jomenri Senatnē - angļu brīvprātīgā kavalērijā, kas sastāvēja no muižniekiem un citiem zemes īpašniekiem.
- horunžijs Senatnē - karognesējs kazaku karaspēkā.
- decimācija Senatnē - katra desmitā noziedznieka sodīšana ar nāvi; nāvei nolemtos lozēja.
- kastells Senatnē (Romā) un viduslaikos nocietinājums, bastions, forts, cietoksnis; vēlāk arī pils.
- Ilīrija Senatnē Adrijas jūras austrumu piekraste.
- balans Senatnē Grieķijā lietota durvju noslēgšanas sistēma ar dzelzs tapu.
- trabuks Senatnē īsa šautene ar resnu stobru.
- senlietas Senatnē izgatavoti priekšmeti, kas ir iegūti arheoloģiskos izrakumos.
- profoss Senatnē kareivju bende.
- suterasi Senatnē lietota ūdensvada konstrukcija ar atsevišķi (150-200 m) stāvošiem stabiem ar ūdens tvertnēm augšgalā un svina caurulēm starp tiem.
- kraps Senatnē pazīstama sarkana krāsviela un literatūrā sastopams nosaukums krāsu augam "Rubia tinctorum", no kura saknes šo krāsu ieguva; vēlāk to aizvieto ar mākslīgo krāsvielu alizarīnu.
- minervals Senatnē skolnieka dāvana skolotājam (pa lielākai daļai ēdamlietas).
- tibia Senatnē stabuļu mūzikas instruments, ko grieķi sauca par "aulos" un kas viduslaikos attīstījās mēlīšu pūšamo instrumentu ģimenē, pie kuras tagad pieder obojas, klarnetes, fagoti.
- toreutika Senatnē tēlniecība.
- parapēgma Senatnē vara dēlis, uz kura uzrakstīja likumus.
- hiērodūli Senatnē vergi, kas kalpoja svētnīcās un skaitījās par dievu īpašumu; dažos austrumu kultos un Korintā sievietes šajās statusā kalpoja sakrālai prostitūcijai.
- agriena Senatne; agrāki laiki.
- pirmatne Senatne; arī (kā) sākotne.
- aizmūži Senatne.
- pirmlaiki Senatne.
- seņātne Senatne.
- senatnība Senatne.
- vecatne Senatne.
- elektrums Senatnes metālu sakausējums no 3 daļām zelta un 1 daļas sudraba, lietots mākslas priekšmetiem.
- senatnieks Senatnes pētnieks, vēsturnieks, arheologs.
- senāds Senatnīgs.
- senlaicība Senatnīgums; noilgums.
- senādība Senatnīgums.
- senatnība Senatnīgums.
- senaugšv. Senaugšvācu.
- trijkājis Sengrieķu altāris - bronzas statīvs uz trim kājām, ko Senajā Grieķijā izmantoja upurēšanas piederumu uzlikšanai.
- ginekonoms Sievu uzraugs, Senajās Atēnās - īpašs amats sievu greznības apkarošanai.
- obols Sīka sudraba (vēlāk vara) monēta Senajā Grieķijā; viena sestā daļa no drahmas.
- sestercijs Sīka sudraba monēta Senajā Romā, bet vēlāk bronzas monēta, kas bija apgrozībā 187.-217. g.
- komendācija Simbolisks akts, ar ko Senajā Romā klients nonāca patricieša patronātā, bet Rietumeiropā viduslaikos karavīrs iestājās kunga karadraudzē un lēņa vīrs lēņa kunga vasaļos.
- efēbija Skola Senajā Grieķijā brīvo pilsoņu (18.-20. g. vecumā) sagatavošanai militārajam un civilajam dienestam.
- princips Smagi bruņoti kājnieki leģionu sastāvā Senajā Romā 4.-2. gs. p. m. ē.
- hoplīts Smagi bruņots kājnieks Senajā Grieķijā 6.-4. gs. p. m. ē.
- kriptijas Soda ekspedīcijas (arī soda vienības) Senajā Spartā, ko regulāri rīkoja pret helotiem.
- palestra Sporta skola zēniem Senajā Grieķijā.
- nogata Sudraba monēta Senajā Krievzemē (10.-15. gs.).
- skarabejs Svētā skarabeja skulpturāls attēls - kulta priekšmets, arī amulets, rotas lieta Senajā Ēģiptē.
- panatēnaji Svētki Atikā (Senajā Grieķijā) par godu dievietei Atēnai no 6. gs. p. m. ē.
- luperkāliji Svētki Senajā Romā (parasti 15. februārī) par godu dievam Luperkam (viens no Fauna vārdiem) - druvu, ganāmpulku aizbildnim.
- robigāliji Svētki Senajā Romā, kas bija veltīti labības sargātājam dievam un tika svinēti 23. aprīlī, upurējot rudu suni.
- apela Tautas sapulce Senajā Spartā, kas tika sasaukta reizi mēnesī, piedalījās 30 g. vecumu sasnieguši pilsoņi, tā apstiprināja vai noraidīja vecāko padomes un amatpersonu lēmumus, balsoja kliedzot.
- eklēsija Tautas sapulce Senajās Atēnās, kas īstenoja likumdošanas, izpildu un tiesu varu, vēlēja amatpersonas, tajā varēja piedalīties visi 20 g. vecumu sasniegušie pilsoņi.
- aizlūgumu templis templis Senajā Ēģiptē, kurā notika mirušajam veltītās ceremonijas.
- logogrāfi Tiesas runu sastādītāji Senajā Grieķijā, kuri sacerēja apsūdzības vai aizstāvības runas pilsoņiem.
- zevgiti Trešā ietekmīgākā kārta Senajās Atēnās pēc Solona reformām, kas sastāvēja gk. no vidējiem un sīkajiem zemes īpašniekiem.
- Sjuņa Upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Kamas pietekas Belajas kreisā krasta pieteka; Sena.
- vaisji Vaišjas - trešā no četrām vārnām Senajā Indijā; pie šīs vārnas piederēja brīvie kopienu ļaudis (tirgotāji, zemkopji, lopkopji).
- parišads Valdnieka padomnieku, augstmaņu sapulce Senajā Indijā.
- archonts Valdnieks, vadonis; augstākā amatpersona Senajā Grieķijā.
- alimentācija Valsts pabalsts brīvcilvēku trūcīgajiem bērniem un bāreņiem Senajā Romā.
- Jaunā valsts valsts Senajā Ēģiptē (ap 1600. g. - 1050. g. p. m. ē.), kura nomainīja sairušo Vidējo valsti; radās pēc hiksu padzīšanas un tās galvaspilsēta bija Tēbas.
- Vēlā valsts valsts Senajā Ēģiptē, kas radās ap 1070. g. p. m. ē. un nomainīja sairušo Jauno valsti; pastāvēja līdz 331. g. p. m. ē., kad Seno Ēģipti iekaroja Maķedonijas Aleksandrs, un tās vēsturē sākās grieķu-romiešu periods.
- Vidējā valsts valsts Senajā Ēģiptē, kas radās ap 2050. g. p. m. ē. un nomainīja Seno valsti; tās galvaspilsēta bija Tēbas; pārtrauca lielo piramīdu celtniecību; 18. gs. p. m. ē. valstī iebruka hiksi tā saira.
- Senā valsts valsts Senajā Ēģiptē, kas radās ap 2800. g. p. m. ē. un nomainīja Agro valsti; tās galvaspilsēta bija Memfisa; sākās piramīdu celtniecība.
- agrā valsts valsts Senajā Ēģiptē, kas radās ap 3000. g. p. m. ē., kad Augšēģiptes faraons Narmers iekaroja Lejasēģipti un radīja vienotu Ēģiptes valsti.
- principāts Valsts varas forma, kas radās 1. gs. p. m. ē. Senajā Romā, kad republika pamazām pārveidojās par impēriju, ārēji saglabājoties republikāniskiem institūtiem, bet imperators, kas faktiski jau bija kļuvis par patvaldnieku, formāli tika atzīts tikai par pirmo no senatoriem.
- follijs Vara monēta Senajā Romā, kalta pēc 293.-296. g. naudas reformas.
- melnfigūru stils Vāžu glezniecības stils Senajā Grieķijā 6. gs. p. m. ē.; oranžsarkani ietonētu māla virsmu apgleznoja ar laku, kas pēc apdedzināšanas kļuva spīdīgi melna.
- sarkanfigūru stils vāžu glezniecības stils Senajā Grieķijā, kas izveidojās ap 530. g. p. m. ē. un pastāvēja līdz 4. gs. p. m. ē., figūras saglabāja oranžsarkano māla toni, bet fons tika noklāts ar melnu laku.
- herūsija Vecāko padome Senajā Grieķijā, kurā izskatīja svarīgākās valsts lietas pirms to apspriešanas tautas sapulcē.
- geronts Vecāko padomes (gerūsijas) loceklis Senajā Grieķijā.
- edils Vēlēta amatpersona (viena no vairākām) Senajā Romā, kuras pārziņā bija sabiedriskās celtnes un tempļi, pilsētu apgāde ar pārtiku, sarīkojumu un svinību rīkošana, tīrības un kārtības uzturēšana pilsētās.
- gimnēti Viegli apbruņoti kājnieki Senajā Grieķijā.
- senāts Viena no augstākajām valsts varas institūcijām (Senajā Romā).
- kšatriji Viena no četrām galvenajām varnām Senajā Indijā, pie kuras piederēja militārā aristokrātija, augstākie ierēdni un valdnieki maharadžas.
- vaišjas Viena no četrām varnām Senajā Indijā; pie šās varnas piederēja brīvie kopienu ļaudis - tirgotāji, zemkopji, lopkopji (mūsu ēras sākumā daudzus no tiem sāka uzskatīt par šūdrām); vaišji.
- vaišji Viena no četrām varnām Senajā Indijā; tajā ietilpa brīvie, pilntiesīgie kopienu locekļi; vaišjas.
- Aspasija Viena no ievērojamākajām sievietēm Senajās Atēnās (Aspasia; ap 470. g. - ap 400. g. p. m. ē.), Perikla draudzene, viņas mājās pulcējās mākslinieki, rakstnieki un filozofi.
- filija Viena no mīlestības izpausmēm Senajā Grieķijā - maiga mīlestība un draudzība, kas bieži bija platoniska, savstarpējas simpātijas un cieņa.
- antu templis vienkāršākais un senākais tempļa tips Senajā Grieķijā - neliela četrstūraina telpa, ko sedz divslīpju jumts; galveno fasādi veidoja sānsienu pagarinājumi, starp kuriem atradās divas kolonnas.
- tirānija Vienvaldības forma (Senajā Grieķijā no 7. līdz 6. gadsimtam pirms mūsu ēras), kas radās, ietekmīgai personai sagrābjot varu, un kam bija piespiedu raksturs.
- princeps Viscienījamākais senators Senajā Romā, kura vārds bija pirmais senatoru sarakstā; tas nozīmēja vispāratzītu pilsoni valstī, tādu, kas pārējo vidū izcēlās ar savu autoritāti, bet faktiski bija valdnieks.
- ģeomori Zemes īpašnieki Senajā Grieķijā; Senajās Atēnās līdz 6. gs. p. m. ē. daudzi no tiem bija nokļuvuši parādu verdzībā pie citiem zemes īpašniekiem, Solona reformu laikā viņiem atjaunoja īpašumtiesības uz zemi.
- Konsuāliji Zemes, zemkopības un auglības dievam Konsam veltīti svētki Senajā Romā, kuros tika nesti upuri, dzīvniekus rotāja ziediem, rīkotas skriešanas sacensības.
- heloti Zemkopji Senajā Spartā - spartiešu iekaroto vietu iedzīvotāji, kurus uzskatīja par valsts īpašumu un kuru stāvoklis līdzinājās verga stāvoklim.
- Nemejas spēles Zevam veltīti svētki - sporta spēles - Senajā Grieķijā, ko katru otro gadu svinēja Nemejas ielejā.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Sena.