Paplašinātā meklēšana

Meklējam šķelt.

Atrasts vārdos (59):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

šķelts iegurnis

Atrasts skaidrojumos (391):

pārgaldīt (Kuļot) pāršķelt (pupas vai zirņus).
Abavas Velnakmens Abavas Velnakmens - aizsargājams dabas un arheoloģiskais piemineklis, sena kuršu kulta vieta, atrodas netālu no Abavas Velnalas, Kandavas pagastā, tā virszemes daļai aptuvena nošķelta elipsoīda forma, augstums - 2,1 m, apkārtmērs - 15 m
Schistidium agassizii Agasica šķeltcepurene.
kopepodi Airkāji, zemāko vēžu kārta, visprimitīvākie starp tiem, kam pie olveida galvas un krūšu daļas pievienojas tievāks slaids abdomens, ar 4-5 divās daļās šķeltām airējamām (krūšu) kājām, kurām kā kustības orgāns piebiedrojas arī lielākās pirmās antenas, gk. bez sirds un asinsvadiem.
heptarhija Anglijas vēstures periods no 6. gs. b. - 7. gs. sāk. līdz 9. gs., kad valsts bija politiski sašķelta 7 anglosakšu karalistēs (Veseksa, Saseksa, Eseksa, Mēršija, Nortambrija, Austrumanglija un Kenta).
aizsleji Apaļi vai sašķelti koki, kas slīpi atslieti pret mājas sienām, lai aizturētu siltumu.
modificētā ciete ar enzīmiem sašķeltas cietes molekulas, kas pašķidrina cietes klīsteri, nemainot koncentrāciju (sevišķa nozīme papīra virsmas līmēšanā uz līmpreses)
salauzt Ar sitienu, spiedienu u. tml. sadalīt, sašķelt.
atsist Ar sitienu, triecienu atšķelt, atdalīt.
zāģēt Ar speciālu zāģi dalīt, šķelt (priekšmetu, tā daļu); šādi dalot, šķeļot, veidot (priekšmetu, tā formu).
škamba Ar triecienu, sprādzienu atšķelta skaida.
satriekt Ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst; ar triecienu, triecieniem sabojāt, parasti pilnīgi.
griezt Arot šķelt (piemēram, augsni).
vēlpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Leontodon"), lakstaugs ar zarainu stublāju, plūksnaini šķeltām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos.
atrauties Atdalīties, atšķelties (piemēram, eksplozijas, ķīmiskas reakcijas rezultātā).
Štārka efekts atomu un molekulu enerģētisko līmeņu sašķelšanās elektriskajā laukā; sašķeltās līnijas spektrā novietojas simetriski attiecībā pret sākotnējo spektrālās līnijas pozīciju; atkarībā no tā, vai spektrālās līnijas nobīde ir proporcionāla elektriskajam laukam pirmajā pakāpē vai kvadrātā, ir lineārais un kvadrātiskais Štārka efekts
Aizvīķu meža parks atrodas Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidots 19. gs. beigās 36 ha platībā kā muižas parks, tajā aug Eiropas baltegles, Veimuta priedes, Rietumeiropas lapegles, sarkanie ozoli, baltie un šķeltlapu dižskābarži
Lūznavas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, kungu ēka celta 1905.-1908. g. no sarkanajiem ķieģeļiem, cokolstālvs mūrēts un dekoratīvās joslas fasādēs veidotas no šķeltiem laukakmeņiem, pie muižas ir parks ar dīķu sistēmu, alejām un celiņiem
Siguldas jaunā pils atrodas Siguldā, Pils ielā 16, muiža vēstures avotos minēta jau 1582. g., kompleksā koka dzīvojamā māja, dārznieka māja un klēts; pils celta 1878.-1881. g. gotiskās formās, ir šķeltu laukakmeņu mūra taisnstūra plāna divstāvu ēka ar poligonālu piecstāvu torni, kas daļēji iebūvēts ēkas korpusā
singletes atsevišķas vienvienīgas spektrāllīnijas, ko nosaka elektronu kvantu pārejas starp kvantu sistēmas nesašķeltajiem līmeņiem
atdauzīt Atsist, atšķelt.
nodauzīt Atsitot, piesitot, parasti neviļus, negribēti (pie kā), atšķelt, atdalīt nost.
canga Atsperīgs, šķelts ieliktnis cilindrisku vai prizmatisku priekšmetu iestiprināšanai; lieto virpās, avioslēdzenēs u. c.
atspradzināt Atšķelt, atdalīt.
atšķēpelēt Atšķelt, atskaldīt.
atskarbelēt Atšķelt; atskarbināt.
atskarbināt Atšķelt.
atskarbīt Atšķelt.
šķerba Atšķelta, atplīsusi skaida.
atšķēlums Atšķeltas koksnes gabals kokmateriāla resgaļa zonā; rodas mežmateriālu sagatavošanas un apstrādes laikā.
atlēkt Atšķelties, atkrist nost (piemēram, no tā, ko kulsta, skalda u. tml.).
atplīst Atšķelties.
atskarbināties Atšķelties.
sadalīt Atšķirt (cilvēkus citu no cita), arī sašķelt (grupu, kolektīvu).
somatoshīze Attīstības anomālija, kam raksturīga viduma šķeltne.
lapas šķēlums auga lapas plātnes seklāks vai dziļāks iegriezums, kas nosaka vai lapa ir daivaina, šķelta vai dalīta
iniencefālis Auglis ar iedzimtu pakauša šķeltni, pa ko galvas smadzenes iespiedušās muguras smadzeņu kanālā.
derencefāls Auglis, kura galvaskausa kauli attīstījušies rudimentāri; mazattīstītās galvas smadzenes atrodas šķeltos augšējos kakla skriemeļos, trūkst pakauša kaula mugurējās daļas; anencefālijas veids.
zaķalūpa Augšlūpas šķeltne; augšlūpa, kam ir šāds defekts.
zaķa lūpa augšlūpas šķeltne; augšlūpa, kurai ir šķeltne; zaķalūpa
šķiedrviela augu izcelsmes uzturlīdzekļu sastāvdaļas, kas zarnās netiek sašķeltas un neuzsūcas
vilkarīkle Aukslēju šķeltne - iedzimta (embrionālās attīstības trešajā mēnesī radusies) anomālija, kas izveidojas, viduslīnijā nesaaugot simetriskajiem aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
likostoma Aukslēju šķeltne, vilkarīkle.
vilka rīkle aukslēju šķeltne; vilkarīkle
palatorāfija Aukslēju šķeltnes sašūšana.
stafilorāfija Aukslēju šķeltnes sašūšana.
amiants Azbesta paveids, kas var mehāniskā ceļā sašķelties ārkārtīgi smalkos, elastīgos un izturīgos pavedienos.
sīkstas Brīvziedlapjiem piederīga zālēdāju divdīglapju augu dzimta, ziedlapām kopā, gareniski pāršķeltu vainadziņa stobriņu, 3 putekšnīcām, 2 daļās sašķeltu kausiņu.
skaida Būvmateriāls - no koka gabala nošķelta neliela, plāna plāksne (jumta segumam).
pilons Celtne nošķeltas piramīdas veidā, ko senajā Ēģiptē būvēja tempļu priekšā abās pusēs portālam.
atcirst Cērtot atdalīt, atšķelt.
iecirst Cērtot, strauji skarot ar cirvi, iešķelt (kādā priekšmetā), radīt plaisu.
uranostafiloshīze Cieto un mīksto aukslēju šķeltne.
zvaigznīte Čemurziežu dzimtas ģints ("Astrantia"), daudzgadīgi lakstaugi ar staraini šķeltām lapām un sīkiem ziediem vienkāršos čemuros, 9 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
kārvele Čemurziežu dzimtas ģints ("Chaerophyllum"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem ziediem saliktos čemuros un parasti šķeltām vai dalītām lapām, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
burkāns Čemurziežu dzimtas ģints ("Daucus"), divgadīgs, retāk viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar plūksnaini šķeltām lapām un paresninātu, parasti oranžsārtu vai dzeltenu, sakni.
zilpodze Čemurziežu dzimtas ģints ("Eryngium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, veselām, biezām apakšējām lapām, staraini šķeltām augšējām lapām un sīkiem zilganiem ziediem galviņveida čemuros, 220-250 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 2 sugas.
krastu čurkste čurkstu suga ("Riparia riparia"), putns ar mazliet iešķeltu asti, kas ligzdo stāvos krastos
šķilums Daļa, kas atšķelta, atdalīta no veseluma.
šķīlums Daļa, kas atšķelta, atdalīta no veseluma.
uranokoloboma Daļēja cieto aukslēju šķeltne.
kalts Darbarīks trieciena pārnešanai uz cietu materiālu, piemēram, lai tam veidotu formu, ko atšķeltu no tā.
teleskopējums Darinājums, kas iegūts, apvienojot no diviem vienkāršiem, resp., viensaknes, vārdiem nošķeltas daļas (parasti - viena vārda sākumdaļu ar otra vārda beigu daļu).
izdauzīt Dauzot sašķelt, sabojāt (tā, ka izbirst, izkrīt).
sadauzīt Dauzot sašķelt, saplēst.
šķeltnīte Dem. --> šķeltne.
pēterene Dipsaku dzimtas ģints ("Knautia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar pretējām veselām vai plūksnaini šķeltām lapām, parasti zilgani violetām ziedu galviņām, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
skabioza Dipsaku dzimtas ģints ("Scabiosa"), daudzgadīgs (parasti dekoratīvs) lakstaugs, retāk puskrūms ar veselām, plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un ziediem galviņās, \~100 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, vairākas sugas un to šķirnes Latvijā audzē kā krāšņumaugus.
bīdījums Dislokācija, kurā gar šķeltni jeb plaisu notikusi slāņu kompleksa pabīdīšanās.
malva Divdīgļlapju klases dzimta ("Malvaceae"), koki, krūmi un lakstaugi ar, parasti staraini šķeltām vai daivainām, lapām un lieliem ziediem.
gundegaugi Divdīgļlapju klases gundegu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, krūmi, lapas šķeltas vai dalītas, retāk veselas, ziedi pa vienam vai ķekaros, skarās, kārtni vai zigomorfi.
dzelksnis divgadīgs kurvjziežu dzimtas ģints ("Carduus"), ģintī \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, divgadīgi, līdz 1,2 m augsti dzeloņaini lakstaugi, lapas pamīšas, lancentiskas, plūksnaini daivainas, šķeltas līdz dalītas, ar nevienādi dzeloņaini zobainu malu
Lāčplēša gulta dižakmens, atrodas Lielvārdē pie A. Pumpura muzeja, augstums 2,1 m, garums 4,8 m, platums 3,5 m, neregulāra forma, apkārtmērs 15 m, tilpums 20 m^3^; blakus atrodas no tā atšķeltā daļa (augstums 1 m, garums 4,8 m, platums 2,7 m), kas iedēvēta par Lāčplēša segu
guta doriskā ordera elementi — nelieli nošķelta konusa formas izvirzījumi, kas atrodas virs triglifiem un metopām, kā arī zem tiem
drašķīt Drāzt, griezt, skaldīt, šķelt.
atdrāzt Drāžot atšķelt.
birīnija Dubults, šķelts deguns, iedzimts ģīmja defekts.
dumdums Dumdumlode - strēlnieku ieroča lode ar smailē nogrieztu vai iešķeltu metāla apvalku.
stāvlapu dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza incarnata"), Latvijā sastopama samērā bieži, aug palieņu un mitrās, kūdrainās pļavās, zemajos jeb zāļu purvos, krūmājos, grāvmalās, daudzgadīgs lakstaugs ar 2-4 daļās pirkstveidīgi šķeltiem gumiem, stublājs 20-60 cm augsts
manioka Eiforbiju rindas dievkrēsliņu dzimtas ģints ("Manihot"), kokaugi un lakstaugi ar lielām staraini daivainām, šķeltām vai dalītām lapām, >160 sugu.
bromelīns Ferments, kas atrodams bromēliju dzimtas augos un palīdz labāk sašķelt olbaltumvielas, tādējādi veicinot ēdiena sagremošanu.
šēze Fraka; pagari, mugurpusē šķelti izejamie vīriešu svārki.
bruņniekpieši Gaiļpieši - gundegaugu dzimtas ģints, daudzgadīgi lakstaugi ar šķeltām vai dalītām lapām, ziedi nekārtni ķekaros vai skarās, \~360 sugu, Latvijā tikai 1 reti sastopama suga.
kranioshīze Galvaskausa iedzimta šķeltne.
kraniorahishīze Galvaskausa un mugurkaulāja kanāla iedzimta šķeltne.
diastematokrānija Galvaskauss ar iedzimtu šķeltni viduslīnijā.
feska Galvassega nošķelta konusa formā ar pušķi (dažās Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas zemēs).
plāka Garenvirzienā šķelta koka daļa, ko senāk lietoja dēļu vietā.
sariņsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Lerchenfeldia"), daudzgadīgi lakstaugi, aug skrajos ceros, lapas spilgti zaļas, sarveidīgas, makstis šķeltas gandrīz līdz pamatam, mazliet nokarena ziedkopa, Latvijā konstatēta 1 suga.
ņemt Griezt, šķelt (par rīku, tā elementu).
šņakāt Griezt, šķelt, kapāt.
kurpīte Gundegu dzimtas ģints ("Aconitum"), daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām, parasti zili violetiem, ziediem ķekaros; ziemeļu puslodē, \~300 sugu, Latvijā 2 sugas.
gaiļpieši Gundegu dzimtas ģints ("Delphinium"), daudzgadīgi lakstaugi ar aptuveni 360 sugām; daudzgadīgi lakstaugi ar staraini šķeltām vai dalītām lapām, ziedi ķekaros vai skarās, visbiežāk zili, Latvijā konstatēta 1 suga.
Kapsēdes dižakmens ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Medzes pagastā, dzelzceļa malā, 300 m uz dienvidiem no dzelzceļa stacijas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,01 ha, akmens sašķelts 3 daļās, mazākā daļa 20. gs. sākumā izmantota celtniecībā, lielākās daļas apkārtmērs, 16,5 m, augstums - 4,2 m, garums - 5,5 m, platums - 3,5 m; otras daļas tilpums - \~10 kubikmetri
Ragāļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Kūku pagastā, Rogāļu upītes krasta nogāzē, 50 m no Daugavas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs — 18,5 m, garums — 6,5 m, platums — 4,6 m, augstums — kraujas pusē 3,7 m, daļa akmens atšķelta, tas ir noapaļots, sarkanbrūns ovālas formas granīts
kapāt Iedobt, drupināt, šķelt (par lodēm, šāviņiem).
heiloshīze Iedzimta augšlūpas šķeltne, zaķalūpa.
palatoshīze Iedzimta aukslēju šķeltne.
shistocefālija Iedzimta galvaskausa vai galvas šķeltne.
shistosomija Iedzimta kroplība, kam raksturīga vēdera sienas šķeltne un rudimentāras kājas.
diglosija Iedzimta kroplība, ko raksturo šķelta mēle.
dignātija Iedzimta kroplība: divi apakšžokļi vai šķelts apakšžoklis.
torakoshīze Iedzimta krūškurvja šķeltne.
shistosternija Iedzimta krūšu kaula šķeltne.
shistoglosija Iedzimta mēles šķeltne.
rahishize Iedzimta mugurkaula šķeltne.
rahishīze Iedzimta mugurkaula šķeltne.
shizoblefārija Iedzimta plakstiņa šķeltne.
gnatoshīze Iedzimta sagitāla šķeltne augšžokļa kaulā, bieži kopā ar lūpas un aukslēju šķeltni.
traheloshīze Iedzimta šķeltne kaklā, persistējošas žaunu spraugas apvidū.
sternoshīze Iedzimta šķeltne krūšu kaulā.
shizoprozopija Iedzimta šķeltne sejā, piem., lūpas vai aukslēju šķeltne; vairākas šķeltnes sejā.
šķelts iegurnis iedzimta šķeltne simfīzē, ko bieži pavada urīnpūšļa izvērsums
merorahishīze Iedzimta šķeltne vienā norobežotā mugurkaula daļā.
holorahishīze Iedzimta šķeltne visā mugurkaulāja garumā.
hologastroshīze Iedzimta šķeltne visā vēdera garumā.
traheoshīze Iedzimta trahejas šķeltne.
shistocēlija Iedzimta vēdera dobuma šķeltne.
torakoceloshīze Iedzimta viduma šķeltne, kas skar krūšu un vēdera dobumu.
shizognātisms Iedzimta žokļa šķeltne.
diastemomiēlija Iedzimti gareniski šķeltas muguras smadzenes.
shistāze Iedzimts defekts, kas izpaužas ar ķermeņa daļas vai orgāna šķeltni.
šķērsspēks Iekšējo spēku komponente, kas paralēla atšķeltās daļas šķēlumam.
aizšķelt Iesākt šķelt, bet nepāršķelt; iešķelt.
iešķelt Iesākt šķelt, bet nepāršķelt.
saspert Iesperot sašķelt, sabojāt, parasti pilnīgi (par zibeni).
iešķelst Iešķelt.
iešķēlums Iešķeltā vieta.
heilognāts Indivīds, kam ir lūpas un augšžokļa šķeltne.
šķeļamība Īpašību kopums, kas rada iespēju (ko) šķelt (1).
šķeļamība Īpašību kopums, kas rada iespēju (ko) šķelt (2).
šķeļamība Īpašību kopums, kas rada iespēju (ko) šķelt (3).
strupinājumsaliktenis Īsinājums (saīsinājumu saliktenis), ko darina no nošķeltām (strupinātām) vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu (vismaz pirmā vārda) sākumdaļām.
suks īss, nošķelts zobs
ķīļlapji Izmiruši kosveidīgo klases nelieli purvu un purvainu mežu augi devona beigās un triasa sākumā ar gareniski ribainu, posmainu stumbru, kura mezglos veselas vai dihotomiski šķeltas ķīļveida lapas.
bej Izplatītākais pareģošanas un zīlēšanas piederums viduslaiku Ķīnā, no koka vai bambusa saknes izgatavots priekšmets, kas gareniski pāršķelts uz pusēm.
išķelt Izšķelt.
zobs Izvirzījums (smails, noapaļots, asi nošķelts u. tml., parasti kā malā).
pusšļaupta jumtgale jumta plakne ēkas galos virs nošķelta zelmiņa
šķeltastes kaija kaiju suga ("Larus sabini syn. Xema sabini"), Latvijā konstatēta 4 reizes; šķeltastes ķīris
monstera Kallu dzimtas ģints ("Monstera"), mūžzaļš kāpelējošs augs ar plūksnaini šķeltām, caurumainām lapām, 27 sugas.
rutks Kāpostu (krustziežu) dzimtas pērkoņu ģints suga ("Raphanus sativus"), viengadīgs vai divgadīgs augs ar (parasti) plūksnaini šķeltām lapām, baltiem, iesārtiem vai violetiem ziediem, apaļām, ovālām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm.
baltais sapals karpu dzimtas suga ("Leuciscus leuciscus"), slaida, 15-25 cm gara zivs ar relatīvi mazu galvu un nelielu muti, mugura zaļganmelna, sāni un vēders dzeltenīgi vai balti, astes spura šķelta, dzīvo baros noteiktā upes teritorijā, kur ir mērena straume; tulcis; baltiņš
meiksta Kārts ar krustiski iešķeltu galu; meiksts.
meikste Kārts ar krustiski iešķeltu galu; meiksts.
meiksts Kārts ar krustiski iešķeltu galu.
čuha Kaukāzā vīriešu virsuzvalks, pāršķeltām piedurknēm.
šķelpsne Kaut kas nošķelts, šķelts, šķeltā veidā.
pārknāpt Knābjot pārdalīt, pāršķelt; knābjot ievainot.
iekniebt Kniebjot daļēji atšķelt.
kanele Koka kluča (nošķelta) puse.
maigles Koka stienis ar, parasti diviem, žuburiem galā vai iešķeltu galu (kā satveršanai).
maigle Koks ar iešķeltu vai žuburainu galu, ko lieto čūsku vai vēžu ķeršanai, akmeņu lingošanai u. tml.
kuntušs Kontušs, poļu apģērbs ar pāršķeltām piedroknēm, ko tie patapinājuši no Krimas tatāriem.
vulkāna konuss konusveidīgs kalns ar nošķeltu virsotni, kurā atrodas krāteris; parasti vulkāna konusam ir kārtaina uzbūve: drupu materiāls, ko veido lielāki vai mazāki lavas gabali un vulkāniskie izdedži, kuri pārklāti ar lavas kārtām
izkost Kožot atšķelt, izraut.
alene Krastu čurkste - zvirbuļveidīgo kārtas putns ar mazliet iešķeltu asti; mājo stāvos ūdensbaseinu krastos pašizraktās alās.
iniencefāls Kroplis ar iedzimtu pakauša šķeltni, pa kuru galvas smadzenes iespiedušās muguras smadzeņu kanālā.
koniskā krustspole krustspole, kur pavediena uztinums veido nošķeltu konisku ķermeni
mēnešvijole Krustziežiem piederīgas ģints augs, kuru raksturo sirdsveidīgas, lielas, apmalē veselas vai zobotas, nešķeltas lapas, sarkani ziedi un ļoti liels auglis - pākstenis, kas sasniedz līdz 2 cm platumā.
pērkone Krustziežu dzimtas ģints ("Raphanus"), viengadīgs augs ar bāli dzelteniem ziediem un plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām (parasti nezāle), 8 sugas, izveidoti vairāki pasaulē pazīstami kultūraugi, t. sk. redīsi un rutki, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
žodzene Krustziežu dzimtas ģints ("Sisymbrium"), lakstaugi un puskrūmi (Eiropā tikai puskrūmi), kaili vai ar vientāršiem matiņiem, lapas plūksnaini šķeltas vai dalītas, parasti uz stublāja, ziedi ķekaros, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, no tām 5 adventīvas.
sinepīte Krustziežu dzimtas ģints ("Teesdalia"), nelieli viengadīgi lakstaugi, stublāji parasti vairāki, nezaroti, lapas plūksnaini šķeltas, sakārtotas rozetē, ziedi balti, mazliet zigomorfi, sakopoti īsā, blīvā ziedkopā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
Ezergailīšu velna akmens kulta vieta, atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, Ezergailīšu ciemā, tas ir ieapaļš, vienā pusē nošķelts akmens, augstums virs zemes - \~1 m, apkārtmērs - 7,6 m, tā virsā iedobta zirga pēda, liela un maza cilvēka pēda un starp tām krusts, visas 3 pēdas veido gandrīz pareizu vienādmalu trīsstūri ar 1 m garām malām
leizeja Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs (Āzijā) ar violetiem ziediem kurvīšos un plūksnaini šķeltām lapām.
sunīši Kurvjziežu dzimtas ģints ("Bidens"), viengadīgi lakstaugi ar pretējām, staraini vai plūksnaini šķeltām lapām, brūngani dzelteniem vai zeltaini dzelteniem ziediem kurvīšos un sēkleni, kam ir divi vai četri atskabargaini izaugumi, \~230 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
ežziede Kurvjziežu dzimtas ģints ("Echinops"), daudzgadīgi lakstaugi, stublājs līdz 2 m augsts, ar tūbainu matojumu, augšdaļā zarots, lapas pamīšas, plūksnaini šķeltas līdz dalītas, dzeloņaini zobainas, apakšpusē balti tūbainas, \~150 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas.
diastemātija Ķermenis ar garenisku šķeltni.
sētvija Ķirbjaugu dzimtas ģints ("Bryonia"), daudzgadīgs augs ar ložņājošu stumbru, staraini daivainām vai šķeltām lapām un melnām ogām.
šķaute Lauska, šķemba; šķēlums, nošķeltā vieta.
kazkāja Lauznis ar līku, iešķeltu galu naglu vilkšanai, dēļu atplēšanai (nojaucot ēku).
uzlauzīt Lauzot, parasti no apakšpuses uz augšu, atdalīt, sašķelt, sasmalcināt.
uzlauzt Laužot, parasti no apakšpuses uz augšu, atdalīt, sašķelt, sasmalcināt.
shistomēlija Locekļa šķeltne kā attīstības anomālija.
ateloheilija Lūpas nepareiza attīstība, piem., šķeltne (zaķa lūpa).
malvaugi Malvu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, retāk kokaugi ar veselām, daivainām vai šķeltām lapām, vainaglapas pumpurā spirāliski savītas, izplatīti gk. tropu un subtropu joslās, \~90 ģinšu, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
pušpušums maļot uz pusēm pāršķelti graudi, ko lieto lopbarībai
sakņmeldri Meldru suga ar vienatnīgām, reti pa 2 sakopotām, 3-6 mm garām vārpiņām, nešķeltām plēksnēm, 2-3 reizes par augli garākiem sariem.
glososhīze Mēles šķeltne kā attīstības traucējums.
skaldnība Minerālu spēja šķelties noteiktos virzienos; skaldība.
skaldība Minerālu spēja šķelties noteiktos virzienos; skaldnība.
siringocēle Muguras smadzeņu centrālā kanāla trūce sakarā ar mugurkaula šķeltni.
hidromielocēle Mugurkaula šķeltnes veids, kurā izspiedušās hidromiēlijas izplestās muguras smadzenes un to apvalki.
hemirahishīze Mugurkaulāja šķeltne bez muguras smadzeņu prolapsa.
zatari Mugurpusē šķelti vīriešu svārki.
zatarsvārki Mugurpusē šķelti vīriešu svārki.
zatersvārki Mugurpusē šķelti vīriešu svārki.
zatori Mugurpusē šķelti vīriešu svārki.
zatorsvārki Mugurpusē šķelti vīriešu svārki.
zatursvārki Mugurpusē šķelti vīriešu svārki.
spuldzes Nagleņziežu (neļķu) ģints ar kopā saaugušām kauslapiņām, 2 daļās šķeltām, baltām vai sarkanām ziedlapiņām, spilvotu kausiņu, pieczobainu auglīti.
platnadži Nagu dzīvnieku kārta, truša lieluma dzīvnieki ar lielu galvu, šķeltu virslūpu, izplatīti DR-Āzijā un Āfrikā; saukti arī par izraēliešu avīm, pazīstami no Bībeles laikiem (Lutera tulkojumā - trusis).
kaņepjaugi Nātru rindas dzimta, divmāju lakstaugi ar staraini šķeltām lapām, ziedi sīki zaļgani, izplatīti ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 2 ģintis - kaņepes un apiņi.
pašķelt Nedaudz, mazliet skaldīt, šķelt.
padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko) lai (to) sašķeltu, sadrupinātu.
spīļsavienojums Nekustīgs, izjaucams savienojums, kuru nodrošina berzes spēki vai saskarvirsmu formu mijiedarbība un kurā aptverošā šķeltā detaļa tiek savilkta.
kupella Neliels porozs trauciņš, šķelta kona veidā, ar puslodes veida iedobumu, ko lieto cēlmetālu kausējumu raudzes noteikšanai.
piroskops No keramiskas masas izgatavota nošķelta trijstūra piramīda ar noteiktu deformācijas temperatūru, ko izmanto temperatūras noteikšanai keramisko materiālu apdedzināšanas krāsnīs.
shiz- Norāda uz šķeltni vai skaldīšanos.
shizo- Norāda uz šķeltni vai skaldīšanos.
shisto- Norāda uz šķeltni, plaisu.
atšķilināt Nošķelt (nelielu skaidu no sveķainas priedes pagales, ar ko iekurt).
atšķembelēt Nošķelt, atšķelt.
uzšļaukt Nošķelt, padarīt slīpu.
uzšļaupt Nošķelt, padarīt slīpu.
nošķilt Nošķelt.
šķelksnis Nošķelta daļa.
Didymochlaena truncatula nošķeltā didimohlēna
Clavariadelphus tuncatus nošķeltā dižvālene
Zygocactus truncatus nošķeltais zigokaktuss
nošķilties Nošķelties (1).
atšķilties Nošķelties, atdalīties.
šķedarksnis Nošķelts gabals, šķila, šķēpele.
šķedarna Nošķelts gabals, šķila, šķēpele.
šķedarnis Nošķelts gabals, šķila, šķēpele.
šķēdarnis Nošķelts gabals, šķila, šķēpele.
šķedens Nošķelts gabals, šķila, šķēpele.
šķediens Nošķelts gabals, šķila, šķēpele.
šķedrēns Nošķelts gabals, šķila, šķēpele.
blankšis Nošķelts koka gabals, īpaši lietaskoks.
šķadārnis Nošķelts koka gabals; šķila, šķēpele.
šķederna Nošķelts koka gabals; šķila, šķēpele.
šķedernis Nošķelts koka gabals; šķila, šķēpele.
šķeders Nošķelts koka gabals; šķila, šķēpele.
šķedena nošķelts, nolauzts gabals
noriest Nošķirt, atšķirt, atšķelt.
nodrošināt ar šķelttapu novērst uzgriežņa patvaļīgu atskrūvēšanos, izmantojot šķelttapu; lai novērstu uzgriežņa atskrūvēšanos, skrūves galā, kas pēc pieskrūvēšanas paliek brīvs, izveido radiālu urbumu, kurā ievieto šķelttapu un atliec tās brīvos galus vai vienu galu
dzegužpirkstīte Orhideju dzimtas ģints ("Dactylorhiza"), daudzgadīgi lakstaugi, gumi pirkstveidīgi šķelti, ziedi violeti, sarkanvioleti, reti dzelteni, vārpā, ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~30 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas, visas aizsargājamas.
šēzu svārki pagari, mugurpusē šķelti izejamie vīriešu svārki; fraka
bezdelīgsvārki Pagari, mugurpusē šķelti vīriešu izejamie svārki; fraka.
invertēt Pakļaut inversijai; apgriezt otrādi; saskaldīt, sašķelt; pārveidot.
spradzināt Panākt, ka sāk plaisāt, šķelties.
mātere Panātru (lūpziežu) dzimtas ģints ("Leonurus"), daudzgadīgs lakstaugs ar staraini šķeltām lapām un ziediem vārpveida ziedkopā.
otiņmēļi Papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Loriidae"), nelieli, neparasti kustīgi putni ar spilgtu, krāsainu apspalvojumu, mēles gals otiņveidīgi sašķelts vai ar izaugumiem, dzīvo mežos, Austrālijā un salās līdz Filipīnām, 11 ģinšu, 55 sugas.
salvīnija Paparžveidīgo klases neliels ūdensaugs ("Salvinia"), kuram nav sakņu, lapas izvietotas pie stublāja, pa trim mieturos, divas ovālas lapas peld pa ūdens virsu, bet trešā ir sašķelta šaurās daiviņās, atgādina sakni un atrodas ūdenī.
Schistidium apocarpum parastā šķeltcepurene
šķeltnadži Pārnadži; dzīvnieki ar šķeltiem nagiem.
pāršķiest Pārplēst, pāršķelt.
pārdairīties Pārplīst, pāršķelties.
atšķilt Pāršķelt (olas čaumalu).
izkūņoties Pāršķelt apvalku un izlīst no kūniņas; atbrīvoties no kūniņas.
pāršķelt galvu kā kāli pāršķelt galvu ļoti viegli
šķilāt pāršķelt, saplēst
pārsašķelties Pāršķelties.
dalīt Pārveidot, šķelt (veselo) tā, ka rodas vairākas atsevišķas daļas, vienības.
dalīties Pārveidoties, šķelties tā, ka rodas vairākas atsevišķas daļas, vienības; refl. --> dalīt (1).
strupnis Patvaļīgi nošķelta vārddaļa - viens vai daži burti, ko lieto aizstājot attiecīgo vārdu.
iešķēlums Paveikta darbība --> iešķelt (1).
nošķēlums Paveikta darbība, rezultāts --> nošķelt.
sašķēlums Paveikta darbība, rezultāts --> sašķelt(1).
sašķēlums Paveikta darbība, rezultāts --> sašķelt(2).
sašķēlums Paveikta darbība, rezultāts --> sašķelt(3).
šķēlums Paveikta darbība, rezultāts --> šķelt (1).
šķēlums Paveikta darbība, rezultāts --> šķelt (2).
šķēlums Paveikta darbība, rezultāts --> šķelt (3).
griezt Peldot vai lidojot šķelt (ūdens virsmu, gaisu).
fregatputni Pelikānveidīgo putnu dzimta, 5 sugas tropiskajās jūrās; gari, smaili spārni un dziļi iešķelta aste, lieliski lidotāji, var attīstīt ātrumu līdz 200 km/h.
spunda Pie tačiem lietojams ķīlis no šķelta mieta.
atšķilties Plaisāt vai pāršķelties (par perētām olām).
sektors Plaknes figūra, ko ierobežo divi stari, kuri iziet no kāda punktu ārpus līknes un krusto to, un līknes loks starp abiem krustpunktiem; ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo koniska virsma ar virsotni ārpus dotās virsmas un tās izšķeltā dotās virsmas daļa.
vīdriekši Platlapu cemere ("Sium latifolium"), taisnsēkļi, ūdensaugi ar dzļi rievainu, kantīgu stublāju, skujaini šķeltām lapām.
šķēst Plēst, šķelt.
uzplēst Plēšot, parasti no apakšas uz augšu, atdalīt, sašķelt, sasmalcināt.
koklesveida lapa plūksnaini šķelta vai dalīta lapa ar manāmi lielāku gala plūksnu
kontušs Poļu apģērbs ar pāršķeltām piedroknēm; kuntušs.
apalis Puse no pāršķelta koka kluča.
pusbaļķis Puse vai aptuvena puse no vesela baļķa; garenvirzienā uz pusēm pāršķelts baļķis.
iedzīt ķīli radīt nesaskaņas, sašķelt
plaušenes Raupjlapju dzimtai piederīgas ģints augi - augstākais līdz pusei šķeltu kausiņu, ziliem, violetiem vai sarkaniem ziediem, 5 matiņu pušķiem stobriņa rīklītei, tikai apakšā pieziedlapainu ziedu ķekaru.
aizšķelties Refl. --> aizšķelt.
atskaldīties Refl. --> atskaldīt (1); tikt atskaldītam; atšķelties, atdalīties.
atšķelties Refl. --> atšķelt (1).
iešķelties Refl. --> iešķelt (1).
iešķelties Refl. --> iešķelt (2).
nošķelties Refl. --> nošķelt; tikt nošķeltam.
sašķelties Refl. --> sašķelt(3); tikt sašķeltam.
šķelties Refl. --> šķelt (1); tikt šķeltam.
šķelties Refl. --> šķelt (2); tikt, šķeltam.
šķelties Refl. --> šķelt (3); tikt šķeltam.
šķelties Refl. --> šķelt (4); tikt šķeltam.
atšķēlums Rezultāts --> atšķelt (1); tas, kas ir atšķelts.
uraniskolālija Runas defekts aukslēju šķeltnes dēļ.
saskaldīt Sadalīt (teritoriju) vairākas daļas; sašķelt (3).
pantotas vārpas sadalītas, sašķeltas vārpas (kurās graudi veidojas tikai atsevišķās vietās)
pašķirties Sadalīties, sašķelties, ieplūkt uz neilgu laiku (piemēram, par viļņiem, ūdenstilpes līmeni).
pantots Sadalīts, sašķelts.
pārraut Sagraut, sašķelt (aizsprostu, dambi u. tml.) - par ūdeņiem, straumi.
sašķērst Sagriezt, sacirst, sašķelt.
-shīze Salikteņu beigu daļa, kas norāda uz spraugu, plaisu, šķeltni.
šķila Samērā liels (no kā) nošķelts gabals.
sadrokstēt Saplēst jeb sašķelt šaurākās strēmelēs.
sašķēst Saplēst, sašķelt, sacirst.
pašķelties Saskaldīties, sašķelties.
skarbīt Sašķelt, sadrumstalot, atskaldīt, atdalīt (piemēram, malkas šķilu).
skārbīt Sašķelt, sadrumstalot, atskaldīt, atdalīt (piemēram, malkas šķilu).
sakapāt Sašķelt, sadrupināt, radīt vairākus, daudzus caurumus (par lodēm, šāviņiem u. tml.).
skaldīšana sašķelta ekrāna izveidošanas process
sasašķelties Sašķelties.
šķeltin Savienojumā ar "šķelt" izsaka šis darbības pastiprinājumu.
Šahars un Šalims seni rietumsemītu dievi, atjauninātā Ela un Anates un Jaunavas bērni, kam piemīt nepiesātināma rijība, bet pēc septiņu gadu izsūtījuma tuksnesī viņi kļūst par labestīgiem dieviem, kam pa spēkam pat sašķelt jūru
plūksna Sīks veidojums no vaļējiem šķeltiem kāda materiāla galiem, kurš atrodas uz (kā) virsmas.
sasist Sitot sašķelt, saplēst.
lauzt Sitot, triecot (piemēram, ar smagu priekšmetu), atdalīt, dalīt, šķelt.
spilgt skaldīt, šķelt
talsīt Skaldīt, šķelt; salikt slejās; plīst, plaisāt.
šķeldēt Skaldīt, šķelt.
šķeldināt Skaldīt, šķelt.
skalgans Skals, arī no tā nošķelts gabals; šķila skaidu plēšanai; arī jumstiņš; skangals.
skangals Skals, arī no tā nošķelts gabals; šķila skaidu plēšanai; arī jumstiņš.
nošļaupts Slīps, nošķelts.
nošmaugans Smails, ar ieslīpi nošķeltu galu.
saspārdīt Spārdot sašķelt, saplēst.
vētras enkurs speciāls, no brezenta vai buru audekla nošķelta konusa veidā sašūts maiss, kuru izmet ūdenī, lai vētrā, kad buras nolaistas, samazinātu peldlīdzekļa dreifu (līdz 1-3 mezgliem) un noturētu tā priekšgalu pret viļņiem
peldošais enkurs speciāls, no brezenta vai buru audekla nošķelta konusa veidā sašūts maiss, kuru izmet ūdenī, lai vētrā, kad buras nolaistas, samazinātu peldlīdzekļa dreifu (līdz 3-4 mezgliem) un noturētu tā priekšgalu pret viļņiem
saspert Sperot sašķelt, saplēst.
paparde Sporaugs ("Filices") ar lielām plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām.
papardes Sporaugs ("Filices") ar lielām plūksnainin šķeltām vai dalītām lapām.
dumdumlode Sprāgstoša lode ar iešķeltu apvalku, kura nodara daudz lielākus bojājumus nekā parastā lode; lietošana aizliegta Hāgas konferencē 1899. g.
atspridzināt Spridzinot atdalīt, atšķelt nost.
saspridzināt Spridzinot sašķelt, sadalīt; spridzinot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
Dryopton patens spurainā šķeltzobe
ūdensrauda Staraino kurvjziežu ģints, iesarkaniem ziediem, staroti 3-5 daļās šķeltām, reti kad veselām lapām, spilvu vainadziņu auglīšam.
saskaldītība Stāvoklis, kad (kas) ir saskaldīts (4); sašķeltība.
sašķeltība Stāvoklis, kad (kas) ir sašķelts (3).
atsprāgt Strauji, pēkšņi (arī ar troksni) atdalīties nost; atšķelties.
šķeltne Svārku šķelte.
kaņepe Šīs dzimtas ģints ("Cannabis"), viengadīgs lakstaugs ar staraini šķeltām lapām.
matuzāle Šīs dzimtas ģints ("Fumaria"), viengadīgs indīgs lakstaugs ar plūksnainām, dziļi šķeltām lapām un sarkaniem ziediem ķekaros, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
skarbināt šķelt
šķelst šķelt (1)
kost riekstu šķelt rieksta čaulu ar zobiem
Polystichum setiferum šķeltā cietpaparde
Geranium dissectum šķeltā gandrene
šķeļtine šķeltā malka
Hieracium bifidum šķeltā mauraga
Tritomaria exsecta šķeltā trejsmailīte
Galeopsis bifida šķeltais aklis
Syringa laciniata šķeltais ceriņš
Larus sabini šķeltastes kaija
Agasica šķeltcepurene šķeltcepureņu suga ("Schistidium agassizzii")
parastā šķeltcepurene šķeltcepureņu suga ("Schistidium apocarpum")
lūzt Šķelties, dalīties divās vai vairākās daļās, arī šķelties, dalīties nost no kā (kāda spēka iedarbībā).
Mesomysis anomala šķeltkājvēžu suga
Mesomysis kowalewski šķeltkājvēžu suga
Mysis oculata šķeltkājvēžu sugas "Mysis oculata relicta" nosaukuma sinonīms
Solanum lanciniatum šķeltlapu naktene
Rudbeckia lanciniata šķeltlapu rudbekija
Tritomaria exsectiformis šķeltlapu trejsmailīte
Obelia gelatinosa šķeltzobainā obēlija
spurainā šķeltzobe šķeltzobju suga ("Dryptodon patens")
pāršķelties Šķeļoties, tiekot šķeltam, pārdalīties.
grauztiņi Šķembas, gruveši, šķelti mūu gabali.
žults Šķidrums, ko izdala aknas un kas palīdz sašķelt un uzsūkt taukvielas.
trekns malums tāds papīrmasas stāvoklis, kad šķiedras ir pietiekami sašķeltas un hidrolizētas
liess malums tāds papīrmasas stāvoklis, kad šķiedras ir vāji hidrolizētas, nesašķeltas, uz papīrmašīnas sieta ātri atūdeņojas
palatognāts Tāds, kam ir iedzimta aukslēju šķeltne.
šķeltkāja Tāds, kam ir sašķelta kājas pēda (piem., daži putni).
šķeltlapu Tāds, kam ir šķeltas lapas (par augiem).
reducējams Tāds, kam var atšķelt skābekli vai pievienot ūdeņradi.
peptonizēts Tāds, kas sašķelts ar pepsīnu.
atšķerbēt Taisīt atkarpes, atšķelt, iešķelt.
šķerbēt Taisīt atkarpes, šķelt, iešķelt.
zīriņš Tārtiņveidīgo kārtas kaiju dzimtas apakšdzimta ("Sterninae"), neliels, slaids ūdensputns ar slaidu, galā nosmailētu knābi, gariem, šauriem spārniem un šķeltu asti, 10 ģinšu, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
bulgurs Termiski apstrādāti šķelti kviešu graudi.
plīst Tiekot šķeltam (piemēram, cirstam, spridzinātam), dalīties atsevišķos gabalos.
pārplīst Tiekot šķeltam, pārdalīties.
sašķelties Tikt sašķeltam (1); sadalīties (gabalos, daļās u. tml.).
malabsorbcija Traucēta jau sašķelto barības vielu uzsūkšanās un pārnese no tievās zarnas.
stafiloshīze Ūkas un mīksto aukslēju šķeltne.
alate Upēs un dažos ezeros sastopama zivs, 20-50 cm garumā, ķermenis slaids, irbuļveidīgs, astes spura stipri šķelta, muguras spura tumšiem plankumiem.
cistoshīze Urīnpūšļa iedzimta šķeltne.
balani Ūskāju vēžu apakškārta, ar cietām čaulām nošķeltas piramīdas veidā, dzīvo kolonijās jūrā.
dauzīt Vairākkārt sist (ko), lai sašķeltu, sadrupinātu.
atdauzīt Vairākkārt sitot, dauzot, panākt, ka atdalās, atšķeļas; sitot, dauzot atšķelt.
kulstīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku spēcīgi šķelt (gaisu, gaisa strāvu).
kult Vairākkārt, arī ilgāku laiku spēcīgi šķelt (gaisu, gaisa strāvu).
klija Vanagu dzimtas ģints ("Milvus"), vidēji liels putns ar platiem spārniem un garu, galā šķeltu asti, 2 sugas, abas sastopamas arī Latvijā un ir aizsargājamas.
teleskopēšana Vārddarināšanas paveids, ko izmanto terminoloģijā, - terminu darināšana, apvienojot no diviem vienkāršiem, resp., viensaknes, vārdiem nošķeltas daļas (parasti - viena vārda sākumdaļu ar otra vārda beigu daļu).
shistokormija Viduma šķeltne kā attīstības anomālija.
gnībeklis Vienā galā iešķelta nūja, piemēram, vēžu ķeršanai vai čūskas saņemšanai spīlē, kā arī labības kūļu pasniegšanai uz vezuma.
tasa Vieta, kur robs nošķeltas skaidas vietā.
fraka vīriešu svinību tērps – žakete ar lielu izgriezumu priekšā un pagarinātu, dziļi šķeltu muguras daļu
griezt Virzoties (pa cietu virsmu), daļēji vai pilnīgi šķelt (to).
šķeltnieciskums Vispārināta īpašība --> šķeltniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
xema Xema sabini - šķeltastes kaijas "Larus sabini" nosaukuma sinonīms.
piretra Zeltpīpenīte - asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Pyrethrum"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
zibens plaisa zibens pāršķelta koka vai kokmateriāla sānu virsma
lūpzieds Zieds ar stobriņu apakšā un divās daļās sašķeltu augšējo daļu.
eringija Zilpodzes - čemurziežu dzimtas ģints, lakstaugi, lapas veselas, staraini šķeltas vai dalītas, ar dzeloņaini zobainu malu, ziedi zili vai balti galviņveida čemurā; \~230 sugu, Latvijā 2 sugas, reti.
čurkste Zvirbuļveidīgo kārtas divas bezdelīgu dzimtas ģintis ("Delichon, Riparia"), slaidi dziedātājputni ar mazliet iešķeltu asti, 7 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
bezdelīga Zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Hirundinidae"), nelieli (ķermeņa masa - 10-60 g), slaidi dziedātājputni ar gariem smailiem spārniem un vairāk vai mazāk šķeltu asti, ligzdguļi, 20 ģinšu, 80 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.

šķelt citās vārdnīcās:

MLVV

šķelt

LLVV

šķelt

MEV

šķel̂t