Paplašinātā meklēšana
Meklējam ķis.
Atrasts vārdos (536):
- ķis:2
- ķis:1
- ķisi:1
- aķis:1
- aķis:2
- āķis:1
- Āķis:1
- ķisis:2
- ķisis:1
- ķiskā:1
- ķista:1
- ķiste:1
- ķists:1
- apķis:1
- arķis:1
- arķis:3
- arķis:2
- ārķis:1
- ašķis:1
- baķis:1
- bāķis:1
- biķis:1
- boķis:3
- boķis:4
- boķis:5
- boķis:6
- boķis:2
- boķis:1
- buķis:1
- būķis:2
- būķis:4
- būķis:1
- būķis:3
- ciķis:1
- cīķis:1
- coķis:1
- čiķis:1
- daķis:1
- deķis:2
- deķis:1
- diķis:1
- dīķis:1
- doķis:1
- doķis:2
- duķis:1
- dūķis:1
- Dūķis:1
- ērķis:1
- ēšķis:1
- faķis:1
- fāķis:1
- ģeķis:1
- heķis:1
- hoķis:1
- ķisals:1
- ķisele:1
- ķisens:1
- ķisins:1
- ķiskad:1
- ķiskas:1
- ķiskāt:1
- ķisnuķ:1
- āliķis:1
- aniķis:1
- āniķis:1
- atāķis:1
- aušķis:1
- balķis:1
- baļķis:1
- baņķis:1
- bašķis:1
- bāšķis:1
- bauķis:1
- beņķis:1
- bešķis:1
- bišķis:1
- bīšķis:1
- blaķis:1
- blāķis:1
- bleķis:1
- bleķis:2
- bloķis:1
- bluķis:1
- boņķis:1
- borķis:1
- bošķis:1
- bošķis:2
- braķis:1
- brāķis:1
- brāķis:2
- brēķis:1
- brūķis:1
- buņķis:1
- būšķis:2
- būšķis:1
- cauķis:1
- cuņķis:1
- cvāķis:1
- čurķis:2
- čurķis:1
- daiķis:1
- daļķis:1
- dārķis:1
- deņķis:1
- diņķis:1
- diņķis:2
- dorķis:1
- druķis:1
- duļķis:1
- duļķis:2
- duņķis:3
- duņķis:2
- duņķis:1
- Duņķis:1
- epiķis:1
- ēršķis:1
- etiķis:1
- filķis:1
- fleķis:1
- floķis:1
- fraķis:1
- gaiķis:2
- gaiķis:1
- garķis:2
- garķis:1
- gārķis:1
- gašķis:1
- gliķis:1
- graķis:1
- griķis:1
- gurķis:1
- gūšķis:1
- ķiselis:1
- ķisenis:1
- ķiskāds:1
- abruķis:1
- agurķis:1
- āmriķis:1
- antiķis:1
- augšķis:1
- auniķis:1
- bākšķis:1
- bāršķis:1
- beliķis:1
- bīkšķis:1
- biršķis:1
- biziķis:1
- blaņķis:1
- blašķis:1
- blieķis:2
- blieķis:4
- blieķis:3
- blieķis:1
- bliņķis:1
- blīšķis:1
- blūšķis:1
- bokšķis:1
- bolšķis:1
- bosāķis:1
- boziķis:1
- brauķis:1
- brimķis:1
- brīšķis:1
- bukšķis:1
- bukšķis:2
- būkšķis:2
- būkšķis:3
- būkšķis:1
- buršķis:1
- cāziķis:1
- ciniķis:1
- cobiķis:2
- cobiķis:1
- cvaiķis:1
- cvaņķis:1
- čemiķis:1
- demiķis:1
- depšķis:1
- deziķis:1
- dikšķis:2
- dikšķis:1
- diriķis:1
- dīriķis:1
- dīriķis:2
- draņķis:2
- draņķis:1
- drašķis:1
- dreiķis:1
- dreņķis:1
- drišķis:1
- drošķis:1
- druņķis:1
- drušķis:2
- drušķis:1
- Dubiķis:1
- dukšķis:1
- dūkšķis:1
- dūlēķis:1
- dumeķis:1
- dumiķis:1
- dūriķis:1
- dvaņķis:1
- ērbēķis:1
- erkšķis:1
- ērkšķis:1
- erziķis:1
- finfķis:1
- fiziķis:1
- flauķis:1
- gābiķis:1
- ganiķis:1
- gāniķis:1
- gleņķis:1
- gūbiķis:1
- gubšķis:1
- heliķis:1
- homiķis:1
- buķiski:1
- alāliķis:1
- Alsviķis:1
- apriņķis:1
- aptieķis:1
- ārleņķis:1
- atsišķis:1
- bankšķis:1
- barkšķis:2
- barkšķis:1
- barpšķis:1
- baukšķis:1
- beiziķis:1
- bezroķis:1
- bieršķis:1
- bimbiķis:1
- bioniķis:1
- birkšķis:1
- birkšķis:2
- bizzaķis:1
- blakšķis:1
- blākšķis:1
- blaršķis:1
- blaušķis:1
- blēniķis:1
- blesiķis:1
- blīkšķis:1
- blūkšķis:1
- bluršķis:1
- bļuršķis:1
- borviķis:1
- bostiķis:1
- brakšķis:1
- brakšķis:2
- brākšķis:1
- brāliķis:1
- brikšķis:1
- brīkšķis:1
- brūkšķis:1
- bulveķis:1
- Bungšķis:1
- bunkšķis:2
- bunkšķis:1
- burkšķis:1
- buzdiķis:1
- cīliņķis:1
- čirkšķis:1
- dauziķis:1
- dēlišķis:1
- dipliķis:1
- dirkšķis:1
- dirpiķis:1
- draišķis:1
- drapšķis:1
- dubliķis:1
- dulliķis:1
- dunkšķis:1
- dupliķis:1
- dvāliķis:1
- erotiķis:1
- fabriķis:1
- fabrīķis:1
- firziķis:1
- flomiķis:1
- floriķis:1
- fufaiķis:1
- garašķis:1
- glumiķis:1
- glūniķis:1
- glupiķis:1
- grābeķis:1
- grabiķis:1
- grābiķis:1
- grabšķis:1
- grābšķis:1
- grafiķis:1
- gramšķis:1
- gudriķis:1
- gumziķis:1
- gvelšķis:1
- hroniķis:1
- ķisenbīrs:1
- ķisenkule:1
- ķisinbīre:1
- ķisinītis:1
- ķisinkule:1
- ķiskāties:1
- ķiskāties:2
- ķiskāties:3
- ādbrauķis:1
- aizbāšķis:1
- akustiķis:1
- alķīmiķis:1
- antvērķis:1
- apalliķis:1
- apsaišķis:1
- apuždeķis:1
- astēniķis:1
- atņeršķis:1
- balstāķis:1
- bezsaņķis:1
- biezaņķis:1
- bifsteķis:1
- bifstiķis:1
- bipstiķis:1
- blandiķis:1
- blankšķis:1
- blarkšķis:1
- blaukšķis:1
- blenkšķis:1
- blīstiķis:1
- bliukšķis:1
- botāniķis:1
- braikšķis:1
- braukšķis:1
- breikšķis:1
- briukšķis:1
- brustiķis:1
- buldriķis:1
- bulīmiķis:1
- bulverķis:1
- būvbaļķis:1
- datoriķis:1
- debīliķis:1
- deķbaļķis:1
- dēļblāķis:1
- desluņķis:1
- dienešķis:1
- dienišķis:1
- disomiķis:1
- dusmpūķis:1
- eidētiķis:1
- empīriķis:1
- ērmakaķis:1
- estētiķis:1
- fanātiķis:1
- folverķis:1
- fonētiķis:1
- gadriņķis:1
- garleņķis:1
- garsnuķis:1
- garteņķis:1
- glauniķis:1
- glezniķis:1
- gnostiķis:1
- grābleķis:1
- grābliķis:1
- guļbaļķis:1
- gvelkšķis:1
- ģenētiķis:1
- hēdoniķis:1
- herētiķis:1
- holeriķis:1
- iebilšķis:1
- anarķisms:1
- anarķists:1
- grieķisms:1
- ķisenbiers:1
- ķisinbīris:1
- ķisindrēbe:1
- agnostiķis:1
- ahterlīķis:1
- akadēmiķis:1
- analītiķis:1
- apakšdeķis:1
- apaļbaļķis:1
- Apšuriņķis:1
- astmatiķis:1
- badstaņķis:1
- biofiziķis:1
- bioķīmiķis:1
- bleistiķis:1
- blemstiķis:1
- blorstiķis:1
- blurstiķis:1
- bļorstiķis:1
- bļurstiķis:1
- brazdaiķis:1
- brāzdaiķis:1
- bulusviķis:1
- choleriķis:1
- cibetkaķis:1
- civetkaķis:1
- čērmūkšķis:1
- čučabīšķis:1
- daltoniķis:1
- darbarūķis:1
- daudzmāķis:1
- diabētiķis:1
- didaktiķis:1
- dietētiķis:1
- Dobeļdīķis:1
- dogmatiķis:1
- dramatiķis:1
- dubļblāķis:1
- eklektiķis:1
- elektriķis:1
- elektriķis:2
- ēvelbeņķis:1
- gafellīķis:1
- galamērķis:1
- glagolāķis:1
- grābstiķis:1
- gramatiķis:1
- guļamdeķis:1
- ģeofiziķis:1
- ģeoķīmiķis:1
- hairetiķis:1
- handverķis:1
- harmoniķis:1
- histēriķis:1
- historiķis:1
- abrumaišķis:1
- ādlopstiķis:1
- agonistiķis:1
- aitborvīķis:1
- aizverkšķis:1
- alkoholiķis:1
- analgētiķis:1
- apakšblāķis:1
- apkārtteķis:1
- atomfiziķis:1
- badastaņķis:1
- baložbaļķis:1
- baltērkšķis:1
- Bondarišķis:1
- bruņumērķis:1
- buciņkraķis:1
- būvtehniķis:1
- centerpūķis:1
- cepurbaļķis:1
- cīpurbleķis:1
- cukurķauķis:1
- čučabīkšķis:1
- dialektiķis:1
- dienasdeķis:1
- dislektiķis:1
- dīveldriķis:1
- dižindriķis:1
- dubļubleķis:1
- dubultdeķis:1
- enerģētiķis:2
- enerģētiķis:1
- Enerģētiķis:1
- epigrāfiķis:1
- epileptiķis:1
- etnomūziķis:1
- feierverķis:1
- filofoniķis:1
- filtrkaļķis:1
- flegmatiķis:1
- gudramuļķis:1
- gultasdeķis:1
- hemofiliķis:1
- agrotehniķis:1
- aizsegleņķis:1
- anagnostiķis:1
- antiseptiķis:1
- astrofiziķis:1
- aviotehniķis:1
- balzametiķis:1
- blakusleņķis:1
- ciklotīmiķis:1
- darbaholiķis:1
- dielektriķis:1
- dimagnētiķis:1
- Divrubļdīķis:1
- drīveldriķis:1
- dzeloņgurķis:1
- Dzirnavdīķis:1
- ekoskeptiķis:1
- ekscentriķis:1
- ērzeļrūniķis:1
- faleristiķis:1
- feijerverķis:1
- gaisgrābeķis:1
- glaudlaišķis:1
- ģeobotāniķis:1
- ģeopolitiķis:1
- hidroķīmiķis:1
- hipertoniķis:1
- ķisinšleijers:1
- aizsargleņķis:1
- apokaliptiķis:1
- austrumķauķis:1
- automehāniķis:1
- azboplastiķis:1
- bortmehāniķis:1
- degunpērtiķis:1
- diamagnētiķis:1
- dodekafoniķis:1
- drēblopstiķis:1
- džentelbeņķis:1
- eiroskeptiķis:1
- eksportbaļķis:1
- emfizemātiķis:1
- fizikoķīmiķis:1
- heliotehniķis:1
- hidrotehniķis:1
- hipohondriķis:1
- bambalstruņķis:1
- čiepstējķauķis:1
- drēbniekķauķis:1
- dubultklikšķis:1
- epigrammatiķis:1
- ferimagnētiķis:1
- feromagnētiķis:1
- hidroakustiķis:1
- antialkoholiķis:1
- biezputrmekšķis:1
- ceturtdaļbaļķis:1
- dziedātājķauķis:1
- elektrotehniķis:1
- empiriokritiķis:1
- ceturtdaļstrēķis:1
- elektromehāniķis:1
- elektrotechniķis:1
- galvanoplastiķis:1
- antiferomagnētiķis:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (3500):
- lielais pirksts (kājas) īkšķis.
- alkāns [alkoholiķis]{s:1638}
- vaņķis 14–15 pēdu garš ozola bluķis mucu dēlīšu taisīšanai.
- salvatorietes 1888. g. dibināta biedrība "Dievišķā Pestītāja māsas", mērķis - mācība skolās, slimnieku kopšana, patversmju vadība, misija.
- panafrikānisms 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma idejiski politiska kustība, kuras mērķis bija apvienot nēģerus cīņai pret rasismu; vēlāk pārauga antikoloniālā kustībā.
- menestrels 19. gs. romantisma literatūrā - idealizēts viduslaiku dzejnieks un mūziķis.
- skraupulis Ādas slimība - kraupis; arī kašķis.
- kasus Ādas slimība kašķis.
- Echinocystis lobata adatainais dzeloņgurķis.
- kivano Adatu gurķis ("Cucumis metuliferus", angļu val. "kiwano").
- Vitebskas guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā, izveidota 1802. g., bija iedalīta 11 apriņķos, no tiem 3 apriņķi (Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķis) bija Latgalē, pastāvēja līdz 1924. g., bet Latgale faktiski atdalījās jau 1917. g.
- čorka Aizaudzis dīķis, mārks.
- purciķis Aizbāznis, korķis, tapa; alus mucas tapa.
- praplis Aizbāznis, korķis.
- sprūdziņš Aizbāznis, puļķis.
- propka Aizbāznis; korķis; propis.
- dabas rezervāts aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuru izveidošanas mērķis ir saglabāt tipiskas un unikālas ainavas un nepieļaut ekosistēmu dabiskā stāvokļa sagraušanu, tajos ir aizliegta jebkāda saimnieciska darbība, atļauti tikai zinātniski pētnieciski darbi, kas neietekmē rezervāta hidroloģisko režīmu, augus un dzīvniekus.
- akadēmijas īstenais loceklis akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums; akadēmiķis (Latvijas Zinātņu akadēmijā).
- Mušhušs Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pūķis, viens no briesmoņiem, kurus radījusi dieviete Tiamata; dieva Marduka emblēma.
- bīstamās iekārtas pārbaude akreditētas un akreditēto inspicēšanas institūciju sarakstā iekļautas inspicēšanas institūcijas darbība, kuras mērķis ir bīstamās iekārtas lietošanas laikā novērtēt tās atbilstību normatīvajos un normatīvtehniskajos aktos noteiktajām konkrētajām prasībām vai, pamatojoties uz profesionālu spriedumu, - normatīvajos aktos noteiktajām galvenajām drošības prasībām.
- āvs Āksts, ģeķis; āvis.
- buffo aktieris komiķis, it īpaši itāļu operās.
- izpildītājs aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kura atveido lomu, lasa, dzied, atskaņo vai kādā citādā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka vai leļļu priekšnesumu.
- jaudas koeficients aktīvās un pilnās jaudas attiecība maiņstrāvas ķēdē: cosφ= P/S=P/UI (φ – fāžu nobīdes leņķis starp spriegumu U un strāvu I).
- aizmeteklis Āķis aizāķēšanai, nostiprināšanai.
- kņope Āķis apģērba aizdarei.
- kāpslis Āķis kāpšanai stabos, kokos.
- kakažiņa Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
- kakazis Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
- kakažnieks Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
- ķenksis Āķis tīruma vagu vai sēšanas joslu iezīmēšanai.
- ķēpis Āķis virves vīšanai.
- suns Āķis zāģēšanas ierīcē, kas pietur, balsta dēli apstrādes procesā (apzāģējot, gropējot malas).
- knābis Āķis, ar kuru no uguns izņem gludekļa dzelzi un ievieto gludeklī.
- ķanksis Āķis, ar kuru no vezuma uz tīruma izvelk mēslus.
- ieliecenis Āķis, ieliekums.
- kārķis Āķis, kāķis.
- knabis Āķis, kāsis, kas iestiprināts sienā kaut kā uzkāršanai.
- atsitenis Āķis, kāsis.
- kazers Āķis, kur piestiprina virvi, pārsienot siena vezumu ar bomi.
- kabe Āķis, makšķerāķis.
- pakara Āķis, pakaramais.
- pakares Āķis, pakaramais.
- pakari Āķis, pakaramais.
- pakars Āķis, pakaramais.
- knāķis Āķis, uz kura var ko uzkārt.
- kabeklis Āķis.
- kabekls Āķis.
- kabis Āķis.
- vāķis Āķis.
- Alīta Alītas apriņķis, atrodas Lietuvas dienvidos, robežojas ar Marijampoles un Viļņas apriņķi, kā arī ar Baltkrieviju un Poliju.
- alkonauts alkoholiķis, dzērājs.
- alkanauts Alkoholiķis, dzērājs.
- alkans Alkoholiķis, dzērājs.
- alkašs Alkoholiķis, dzērājs.
- zildegunis Alkoholiķis; dzērājs.
- hroniķis Alkoholiķis.
- nāliķis Alkoholiķis.
- zilītis Alkoholiķis.
- alchimists Alķīmiķis; zelta taisītājs.
- alsviķieši Alūksnes novada (līdz 2009. g. - rajona) Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Alsviķi" (senāk - "Alsviķis") iedzīvotāji.
- elektroniskie svari analītiskie svari, kuru pleca pārbīdes leņķis pārvēršas elektriskā signālā un to reģistrē elektroniskā ierīce.
- portfeļa analīze analīzes metode, ko pielieto kontrolingā un stratēģiskajā plānošanā; uzņēmuma portfelis iekļauj visus darījumus, darbības un notikumus; analīzes mērķis ir noskaidrot cik liela ir uzņēemuma vai tā stratēģiski nozīmīgas struktūrvienības normāla peļņas norma (bruto peļņa pret vidējo uzņēmumā ieguldīto kapitālu procentos), kādi stratēģiski faktori ietekmē peļņas normu, cik lielai jābūt uzņēmuma tirgus daļai.
- Celsijs Anderss Celsijs - zviedru astronoms un fiziķis (1701.-1744. g.).
- Būls angļu matemātiķis un loģiķis Džordžs Būls (George Boole, 1815.-1864. g.), izveidojis loģikas algebru, tā nodibinot matemātisko loģiku.
- sātneris Antialkoholiķis.
- goniometrs Antropoloģisks instruments sejas un galvas (galvaskausa) leņķisko izmēru noteikšanai.
- eldenīte Apaļkoks, guļbaļķis; veldene.
- pompons Apaļš (parasti zīda, vilnas) pušķis (apģērba gabalu, apavu rotāšanai).
- bimbulis Apaļš pušķis, kaut kas apaļš.
- apertūra Apertūra kodolfizikā - leņķis starp koniskā radioaktīvā starojuma malējiem stariem, kuri nonāk reģistrējošā iekārtā.
- aizsargleņķis Apgaismes armatūrā - leņķis, ko veido horizontāle un līnija, kura pieskaras gaismas avotam un apgaismes armatūras atstarotāja vai gaismas izkliedētāja mallai.
- aizmilze Apkārtteķis - pirkstu iekaisums, kas ceļas no maziem ievainojumiem, ja tur ietiek netīrumi un strutojumu dīgļi.
- apkārttecis Apkārtteķis.
- aizdedzes iestatīšana apkopes operācija aizdedzes momenta ieregulēšanai dzirksteļaizdedzes motorā, kuras mērķis ir saskaņot dzirksteles parādīšanos katrā svecē ar virzuļa tuvošanos augstākam maiņas punktam; pārāk vēla vai pārāk agra aizdedze kaitīgi ietekmē motora darbību, tāpēc no aizdedzes iestatīšanas ir atkarīga motora jauda, ekonomiskums un darbības stabilitāte.
- aplamis Aplamnieks; muļķis, nelga, vientiesis.
- ripulis Aplis (1.1); riņķis (2); arī ripa (1).
- rēkot aprēķināt, novērtēt, šķist, pieņemt.
- trakts Apriņķis (Latvijā 17. un 18. gadsimtā).
- kreise Apriņķis.
- bedre Apšaubāmu cilvēku uzturēšanās vai dzīves vieta; zaņķis.
- vanks Aptēsts ozola baļķis.
- žolubs Aptēsts, tievs baļķis ar gropi, kurā ievieto jumta lubu; lubturis.
- lubturis Aptēsts, tievs baļķis ar gropi, kurā ievieto jumta lubu; žolubs.
- sindikāts Apvienība, kura veic tajā iekļauto uzņēmumu produkcijas realizāciju un kuras mērķis ir ierobežot konkurenci, paaugstināt cenas un palielināt peļņu.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek sasniegts ceļamērķis, galapunkts.
- spīts Apzināti nepiekāpīga izturēšanās, rīcība, kas krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu; spītība (1).
- augšcilpām Ar augstiem lēcieniem (kā zaķis).
- augšcilpiem Ar augstiem lēcieniem (kā zaķis).
- augstcilpiem Ar augstiem lēcieniem (kā zaķis).
- zirgs Ar mīkstu materiālu pārvilkts baļķis, kam ir četras kājas un ko izmanto par vingrošanas rīku (piemēram, atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām).
- svētruna Ar reliģiskām darbībām saistīta runa par kādu Bībeles fragmentu; arī sprediķis.
- veikt Ar savu darbību, rīcību, izturēšanos panākt, ka īstenojas (piemēram, kāda norise), tiek sasniegts (kāds mērķis).
- svinūdens Ar ūdeni atšķaidīts svinetiķis, pienains šķidrums, ko lieto medicīnā kompresēm pret iekaisumiem.
- aizdipēt Arī par attālinošos skaņu, ko rada skrienošs suns, kaķis vai pele.
- Aždahaks armēņu mitoloģijā - višaps (pūķis), mkinēts kā maru (mēdiešu) valdnieks, armēņu valdnieka Tigrana pretinieks.
- gornapštikneri armēņu ticējumos - mirušo citticībnieku, pašnāvnieku, ļaundaru gari, kas parādās zoomorfiskā veidolā (kā kaķis, suns, vilks, ēzelis), stāv uz ceļiem (it īpaši pie kapsētām), baida garāmgājējus, naktīs klīst arī ap mājām, bet rītausmā atgriežas savos kapos.
- mērķleņķis Artilērijā un jūras spēku ugunsatbalstā - mērķlīnijas un mērķa novērošanas līnijas krustošanās leņķis.
- Pasaules brīvo latviešu apvienība ārzemēs dzīvojošo latviešu nacionālo apvienību centrālā organizācija ("PBLA"), dibināta 1956. g., sākotnējais mērķis bija uzturēt latviešu etnisko kopību, aizstāvēt latviešu nacionālās intereses visā pasaulē un atjaunot Latvijas valstisko neatkarību; mūsu dienās mērķis ir veicināt latviešu tautas uzplaukumu un vienotību Latvijā un pasaulē.
- durstīklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem; dureklis, dursteklis, dursaklis.
- dursaklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem; dureklis, dursteklis, durstīklis.
- dursteklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem; dureklis.
- dureklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem.
- smagkrūtis Astmatiķis.
- horizontālā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir matemātiskā horizonta plakne un pamatvirziens – vertikālās līnijas virziens; horizontālās koordinātas ir azimuts un leņķiskais augstums, tās noteic tiešos mērījumos un lieto novērotāja ģeogrāfisko koordinātu un novērojumu laika momenta noteikšanai.
- oktants astronomisks instruments, ko senāk lietoja, lai izmērītu leņķiskos attālumus starp debess ķermeņiem.
- dži-ai-džei ASV karadienestā esošo sieviešu ironiska iesauka (saīsinājums GIJ "Government Issue Jane" - valsts parauga sievišķis).
- reiganomika ASV prezidenta Ronalda Reigana 1981. gadā ieviestā sociāli ekonomiskā programma, kuras mērķis bija samazināt inflāciju un bezdarbu.
- dzīre Ašņu dzīre - parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- dzēres Ašņu dzīre jeb parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- kompleksa skaitļa arguments atbilstošā kompleksās plaknes punkta rādiusvektora leņķis ϕ ar reālo asi (0≤ϕ<2π).
- natīvisms Atdzimšanas kustība, reliģiska svešas kultūras pakļautas tautas vidū radusies kustība, kuras mērķis ir pārveidot šās tautas kultūru un sabiedrību; galvenās cerības saistās ar pestītāja vai pravieša atnākšanu.
- Aristeids Atēnu politiķis ("Aristeidēs", \~530.-468. g. p. m. ē.), komandēja kauju pie Maratonas (490. g.), piedalījas Dēlas savienības dibināšanā.
- Alkibiāds Atēnu politiķis un karavadonis (Alkkibiadēs, ap 450.-404. g. p. m. ē.), darbojies gan Atēnās, gan Spartā, pazīstams ar savu apdāvinātību un pievilcību, nodevību un bramanīgo izturēšanos.
- šķīdonis Atkusnis (parasti pavasarī), kad strauji kūst sniegs, atlaižas zeme; arī slapjdraņķis (rudenī, ziemā).
- drēgs Atkusnis, slapjdraņķis.
- iztveršana atlases process, kura mērķis ir izveidot tādu objektu kopu, no kuras izpētes rezultātā varētu iegūt informāciju par līdzīgiem objektiem, kas nav iekļauti šajā kopā.
- vēja nobīde atmosfēras nevienmērīgums, vēja ātruma, stipruma un virziena krasas maiņas; bieži rodas zemākos atmosfēras slāņos, kā rezultātā mainās spārna uzplūdes leņķis un lidmašīnas gaisa ātrums; vēja nobīdes vertikālā komponente ir daudzu gaisakuģu katastrofu cēlonis.
- Ēdoles pils atrodas Kuldīgas novada Ēdolē, celta 1264.-1276. g. kā Kurzemes bīskapijas pils, sākotnēji sastāvēja no 2 paralēli novietotiem dzīvojamiem korpusiem, ko savienoja aizsargmūra sienas, laika gaitā vairākkārt pārbūvēta un paplašināta; parks 7,2 ha, tajā aug 27 vietējās un 42 introducētas koku un krūmu sugas, plašs dīķis (dzirnavezers), kas uzpludināts Vankas upē
- Mizaiņu dobumakmens atrodas Lutriņu pagastā 200 m uz dienvidiem no Mizaiņu pilskalna, rūpīgi apstrādāts granīta bluķis, augstums virs zemes - 0,35 m, garums - 1 m, platums - 0,8 m, apakšdaļa trapecveidīga, bet augšdaļa 11 cm augstumā nokalta cilindriska (diametrs - 0,7 m), virspusē un augšdaļas sānos iekalts dobums (diametrs - 5 cm, dziļums - 10-13 cm), nozīme nav zināma, tas atgādina nepabeigtu dzirnakmeni vai īpaši apstrādātu akmeni (lagrietu), ko izmantoja zirga loku un ragavu slieču liekšanai.
- klaikš Atsevišķa skaņa, blīkšķis.
- operācija Atsevišķa, konkrēta darbība, arī konkrēts savstarpēji saistītu darbību kopums, kam ir noteikts mērķis.
- pušķis Atsevišķs, neliels (matu, spalvu) kopums (dzīvniekiem), atsevišķs, neliels (matiņu) kopums (augiem); arī kušķis.
- kumšķis Atsevišķs, neliels tuvu kopā saaudzis (augu, to daļu) kopums; arī kušķis.
- apsteigums Attālums, ko kustīgais mērķis noiet (pārvar) lodes (šāviņa, mīnas, raķetes) lidojuma laikā līdz mērķim.
- glagolāķis Atvāžams āķis, kas atrodas zem spriedzes; izmanto ķēžu un vītņu turētājos, glābšanas laivu, klāja kravu nostiprināšanai.
- retraktors Atvilcējs, instruments mīksto audu atvilkšanai, piem., operācijas laikā; brūces pletējs, āķis.
- Labdzeņu kadiķis aug Talsu novada Ģibuļu pagasta Labdzeņu māju zemē, otrs lielākais kadiķis Latvijā, stumbra apkārtmērs - 1,9 m, vainaga projekcija - 2,5 x 5 m, augstums - 9 m (1999. g.); Čiekuru paeglis.
- Čiekuru kadiķis aug Talsu novada Ģibuļu pagasta Labdzeņu māju zemē, otrs lielākais kadiķis Latvijā, stumbra apkārtmērs - 1,9 m, vainaga projekcija - 2,5 x 5 m, augstums - 9 m (1999. g.); Labdzeņu paeglis.
- Rietekļa paeglis aug Valmieras novada Valmieras pagastā, laukā pie Baložu mājām, ir visdižākais kadiķis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, koka augstums - 9,2 m, vainaga projekcija - 4 x 5 m, zarojums blīvs, nosvēries austrumu virzienā.
- pseidencefāls Auglis, kam galvas smadzeņu vietā ir asinsvadu, saistaudu un nervaudu saišķis.
- dievs Augstākais ideāls, pilnība; centienu augstākais gala mērķis.
- summum bonum augstākais labums (piemēram, kā pamatprincips vai mērķis ētisko uzskatu sistēmā).
- gaspačo Aukstā zupa no andalūziešu virtuves Spānijā; sastāvdaļas: svaigi tomāti, paprika, sīpoli, selerijas, gurķi, ķiploki, olīveļļa, etiķis, citrona sula, grauzdiņi, arī ola.
- brekulis Auns, teķis.
- sonis Auns, teķis.
- sonnis Auns, teķis.
- baideklis Ausainā pūce; pupuķis.
- automehāniķis Automobiļu mehāniķis.
- drifts Autosporta sacensību veids uz šosejas tipa trases, kurā galvenais ir automašīnas kontrole vadāmā sānslīdē un rezultāts tiek vērtēts pēc tādiem kritērijiem kā leņķis, ātrumsjosla, prezentācija.
- Avogadro Avogadro Amedeo - itāļu fiziķis un ķīmiķis (9. 08. 1776. - 9. 07. 1856.).
- kaļķošanas līdzekļi avotkaļķi, dedzinātais kaļķakmens, dedzinātie dolomīta milti, filtrkaļķis (lauku, dārza platībām), krīts (pakaišu kūdras skābuma neitralizācijai segtajās platībās).
- azbotekstolīts Azboplastiķis ar azbesta auduma pildvielu; lieto elektroģeneratoru detaļu un sūkņu lāpstiņu, kā arī kosmisko aparātu siltumaizsardzības elementu izgatavošanai.
- azbolīts Azboplastiķis ar azbesta kartona pildvielu; lieto par siltumizolācijas un ķīmiski izturīgu elektroizolācijas materiālu.
- azbohetinakss Azboplastiķis ar azbesta papīra pildvielu; lieto zemsprieguma iekārtu elektroizolācijas detaļām.
- Aži Dahaks Ažidahaks - pūķis irāņu mitoloģijā.
- puputis Badadzeguze, pupuķis.
- helenologofobija Bailes no sarežģītas terminoloģijas un arī visa grieķiskā.
- bailprātītis Bailulis (zaķa epitets); baltais zaķis.
- tiņava Baķis; kamols; pika.
- baks Baķis.
- spieķis Baltais spieķis - neredzīga cilvēka pazīšanas zīme, palīglīdzeklis šķēršļu konstatēšanai un pārvarēšanai.
- Ciconia ciconia baltais stārķis.
- garķis Baltais stārķis.
- gārķis Baltais stārķis.
- melnsprāklis Baltais stārķis.
- liepiņš Baltais zaķis ("Lepus timidus", senāk "Lepus variabilis").
- līpiņš Baltais zaķis ("Lepus timidus", senāk "Lepus variabilis").
- līpītis Baltais zaķis ("Lepus timidus", senāk "Lepus variabilis").
- leitis Baltais zaķis ("Lepus timidus").
- šerpaks Baltais zaķis ("Lepus timidus").
- šerpuks Baltais zaķis ("Lepus timidus").
- Lepus timidus baltais zaķis.
- baltenis Baltais zaķis.
- lipainis Baltais zaķis.
- makšķis Balts zaķis, trusītis.
- Phylloscopus bonelli baltvēderu lapuķauķis.
- balsamico Balzametiķis.
- balzamiko Balzametiķis.
- slida Baļķis ar rievu laivas ielaišanai jūrā.
- kūliņš Baļķis jumta konstrukcijā, pie kura piestiprina lubas.
- kakažneica baļķis koka guļbūvē zem spārēm (kakažām).
- sānkars Baļķis plosta sānos.
- sānkārs Baļķis plosta sānos.
- nospārnīca Baļķis pret kuru balstās jumta spāres.
- lenteris Baļķis zirgu piesiešanai.
- sirobs Baļķis, baļķu vainags.
- šķērsbaļķis Baļķis, kas (piemēram, kādā konstrukcijā) ir novietots šķērsām (kam).
- guļbaļķis Baļķis, kas koka konstrukcijā novietots guļus.
- vainagkoks Baļķis, kas veido vainagu (4).
- cepurbaļķis Baļķis, ko ēku būvējot, liek uz aplodām.
- stutbaļķis Baļķis, ko izmanto par balstu.
- balka Baļķis.
- balķe Baļķis.
- baļķe Baļķis.
- balķis Baļķis.
- balks Baļķis.
- Bātes dzirnavu dīķis Bātas dzirnavu dīķis Vaiņodes pagastā.
- Bātes dzirnavu ezers Bātas dzirnavu dīķis.
- Baujas dīķis Bauju dīķis Kandavas pagastā.
- baukšis Baukšķis.
- bauksnis Baukšķis.
- koķis Beciņa, poķis (2).
- knauķelis Bērns (parasti zēns), knēvelis; knauķis.
- knauķelītis Bērns (parasti zēns), knēvelis; knauķis.
- knēvelis Bērns (parasti zēns); knauķis.
- bērzpodiņš Bērzlapas poķis.
- enkurklucis Betonēts bluķis upes krastā ar stipru metāla riņķi ragatas troses, plostu kuterīšu atsiešanai.
- politikānis bezprincipu politiķis, politisks spekulants, intrigants.
- miskastnieks Bezsugas dzīvnieks (parasti kaķis).
- bidzeklis Bidzulis - krāsns kruķis.
- čučakoks Bigulis, kruķis.
- ķeks Bigulis, kruķis.
- Miltiņu dīķis bija ierīkots Talsu novada Virbu pagastā, nolaists; Jaunpagasta dīķis.
- bicis Biķis - koka stampa kāpostu stampāšanai.
- bioķīmiķe Bioķīmiķis.
- kriminālbioloģija Bioloģijas nozare, kuras mērķis bija izpētīt katra konkrēta noziedznieka iedzimto un iegūto fizisko īpašību kopumu.
- birkšis Birkšķis - drusciņa miltu vai citas kādas smalkas vielas.
- birmieši Birmas šķirnes kaķis.
- stāvkocis Bišu mājoklis - izdobts, vertikāli novietots koka bluķis.
- blāksnis Blāķis 1.
- šārva Blāķis, gāze, šalts.
- blozme Blāķis, kaudze.
- jaross Blāķis; jarass.
- blāģis Blāķis.
- jarass Blāķis.
- plāķis Blāķis.
- slāķis Blāķis.
- blaugžis Blaukšķis.
- blaukšis Blaukšķis.
- blaužģis Blaukšķis.
- Hippolais pallida blāvais smējējķauķis.
- milka Blēdis, krāpnieks; paviršs strādnieks, haltūrists; muļķis.
- blieka Blieķis - saķepusi, neizdevusies maize.
- balkšņa Blieķis audeklu balināšanai; balinātava.
- sprēgums Blīkšķis, kas rodas pārplīstot (piemēram, par balonu).
- klakšis Blīkšķis, klakšķis.
- blīkšis Blīkšķis.
- blīkšķiens Blīkšķis.
- bliukšis Bliukšķis.
- blūgžienis Bliukšķis.
- blūkšas Bliukšķis.
- klānis Blīva (liela) kopa, liela kaudze; blāķis.
- skaļbis bluķis uz ragavām baļķu vešanai.
- ķilpe Bluķis uz ragavām, kas tiek izmantots, lai vilktu baļķus.
- viļaka Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga.
- viļaklis Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga.
- viļāklis Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga.
- viļāknis Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga.
- viļakns Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga.
- viļākns Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga.
- viļaks Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga.
- viļuknis Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga.
- peķe Bluķis, klucis ragavās, uz kura guļ vedamais baļķis.
- kūlenis Bluķis, ko uzsien uz ragavām baļķu vešanai; klūdzenis.
- blučs bluķis.
- bluks Bluķis.
- Bondariški Bondarišku ezers - atrodas Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība - 5,5 ha; Bondarišķis; Bondarišķu ezers.
- Boze Boze Šatjendranats - indiešu fiziķis (1894.-1974. g.), viens no kvantu fizikas pamatlicējiem.
- brakšis Brakšķis 1.
- brākšis Brakšķis 1.
- brakšs Brakšķis 1.
- brakša Brakšķis.
- brakšas Brakšķis.
- braks Braķis - siena gubas centrālās kārts balsts.
- braks Brāķis, nederīga lieta.
- niece Brāķis; izniekots darbs.
- caurums brāķis; nepilnības.
- ķeglis Brauķis - ādmiņa darbarīks ādas gludināšanai.
- Brauns Brauns Roberts - angļu botāniķis (1773.-1858. g.).
- brazdavāks Brazdaiķis.
- biuas Brēkulis, brēķis, bļauka, bļāvējs, bļauris.
- braikšķis Brīkšķis, dārdoņa.
- brīkšas Brīkšķis.
- brīkšis Brīkšķis.
- brīškas Brīkšķis.
- brīšķis Brīkšķis.
- Sylvia conspillicata briļļainais ķauķis.
- inklinācija Brīvi piekārtas magnētadatas nolieces leņķis pret horizontāli.
- kooperatīvā sabiedrība brīvprātīga fizisko un juridisko personu apvienība ar mainīgu biedru sastāvu un kapitālu, kuras mērķis ir apmierināt savu biedru saimnieciskās un sadzīves vajadzības, kā arī veicināt viņu sabiedrisko darbību, materiālās labklājības un kultūras līmeņa celšanos.
- nevalstiskās organizācijas brīvprātīgas sabiedriskās organizācijas, kuras veidojušās pēc privātas iniciatīvas un kuru mērķis nav gūt peļņu.
- Phylloscopus fuscatus brūnais lapuķauķis.
- flogopīts brūns vizlu grupas minerāls K(Mg,Fe)~3~AlSi~3~O~10~(OH,F)~2~, dielektriķis, nozīmīgs elektroizolācijas materiāls.
- kalpiņš Brūnspārnu ķauķis ("Sylvia communis").
- Sylvia communis brūnspārnu ķauķis.
- karadarbība Bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus; kara darbība.
- kara darbība bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus; karadarbība.
- Bukas dzirnavezers Bukas dīķis Mālpils novadā.
- Lejasjaunzemju dzirnavezers Bukas dīķis Mālpils pagastā.
- bokšs Būkšķis.
- bukšiens Būkšķis.
- bukšis Būkšķis.
- bukšķis Būkšķis.
- Buku Buku dīķis - ūdenstilpe Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā, platība - 1,5 ha.
- buķiski Buķiski celt - celt (virzīt) ar bomjiem (parasti baļķus).
- abraxas Buramvārds, ko var atrast iekaltu senos akmeņos; ja šā vārda burtus grieķiskā rakstībā interpretē kā ciparus, summā iznāk 365.
- kaitings Burāšana ar dēli aiz pūķa; pūķošana, kaitošana, kaitsērfings (angļu "kitesurfing", no "kite" - "pūķis"), kaitbords (angļu "kiteboard").
- lurkšis Burkšķis, neskaidrs troksnis.
- bukšs Burkšķis.
- burkšnis Burkšķis.
- burkstis Burkšķis.
- dzirdēties Būt, šķist dzirdamam.
- pailgt Būt, šķist ilgam (par laiku, laikposmu).
- baļķis Būvmateriāls - apzāģēts, arī aptēsts, apēvelēts liels koka stumbra gabals; sija, būvbaļķis.
- paraaminosalicilskābe C~7~H~7~NO~3~, bezkrāsains kristālisks pulveris, grūti šķist ūdenī; bakteriostatiska pret tuberkulozes mikobaktērijām.
- lopress C8H8N4HCl, līdzeklis, kas rada stabilu arteriālā spiediena pazemināšanos; balta kristāliska viela, šķist ūdenī.
- kaķcaurums Caurums klēts durvju apakšējā stūrī (lai kaķis varētu staigāt iekšā un ārā); kaķlūka.
- kaķa caurums caurums klēts durvju apakšējā stūrī (lai kaķis varētu staigāt iekšā un ārā).
- kaķlūka Caurums klēts durvju apakšējā stūrī (lai kaķis varētu staigāt iekšā un ārā).
- kuti Cekuls, pušķis.
- turpatpakaļceļojums Ceļojums, kura laikā tiek apmeklēta tikai viena tūrisma vieta (galamērķis) un kurš beidzas tajā pašā vietā, kur sācies.
- ideāls Centienu augstākais galamērķis.
- ūķis Centīgs, mierīgs strādnieks; rūķis.
- Phylloscopus griseolus Centrālāzijas lapuķauķis.
- Boma ezers Cepļa dīķis Lejasciema pagastā.
- Bomīšu ezers Cepļa dīķis Lejasciema pagastā.
- Buma ezers Cepļa dīķis Lejasciema pagastā.
- tutina Cepures pušķis.
- ceru ķauķis ceru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus schoenobaenus").
- ceru purvuķauķis ceru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus schoenobaenus").
- Acrocephalus schoneobeanus ceru kāpelētājķauķis.
- metilbutirāts CH~3~(CH~2~)~2~COOCH~3~, metilgrupa, bezkrāsains šķidrums, slikti šķist ūdeni, sajaucas ar spirtu; lieto augļu ekstraktu ražošanā.
- regulārā precesija cieta ķermeņa sfēriska kustība, kuras laikā nemainās trīs lielumi: nutācijas leņķis, rotācijas leņķiskais ātrums un precesijas leņķiskais ātrums.
- bičoks Cigaretes izsmēķis.
- proneur cildinātājs, glaimotājs; lišķis.
- budzis Cilvēks, kam ir uz augšu izslējies matu kušķis.
- plikgalvis Cilvēks, kam pilnīgi vai daļēji trūkst matu; pleiķis (2).
- reiboņa Cilvēks, kas bieži ir alkohola reibonī; alkoholiķis.
- dzērājs Cilvēks, kas bieži, sistemātiski lieto alkoholiskus dzērienus; arī alkoholiķis.
- dīkdienis Cilvēks, kas dzīvo bezdarbībā; sliņķis, slaists.
- hakeris Cilvēks, kas interesējas par datoriem, programmēšanu u. tml., gk. lai nelegāli piekļūtu datiem; urķis (2).
- darbaholiķis Cilvēks, kas pārāk daudz laika un enerģijas ziedo darbam; vārds veidots pēc analoģijas ar "alkoholiķis".
- polemists Cilvēks, kas piedalās polemikā; polemiķis.
- cukurslimnieks Cilvēks, kas slimo ar cukurslimību; diabētiķis.
- muzikants Cilvēks, kas spēlē kādu mūzikas instrumentu (piemēram, viesībās, ballēs), parasti par atlīdzību, bet nav profesionāls mūziķis.
- plāngaldiņa urbējs cilvēks, kas veic nenozīmīgu darbu; arī sliņķis.
- plānā galdiņa urbējs cilvēks, kas veic nenozīmīgu darbu; arī sliņķis.
- līpiķis Cilvēks, kurš ar glaimiem grib iemantot otra labpatikšanu; lipiķis.
- vuārists Cilvēks, kurš nodarbojas ar vuārismu; lūriķis.
- cimbalists Cimbolists - mūziķis, kas spēlē cimboli.
- cimbālists Cimbolists - mūziķis, kas spēlē cimboli.
- dūraiņi Cimdi, kam atsevišķi izdalīts tikai viens pirksts - īkšķis.
- cērpuļi Cirpuļi - taukos sacepināti dažādi cūkgaļas sīkumi, tai skaitā speķis, nieres.
- cirpšļi Cirpuļi - taukos sacepināti dažādi cūkgaļas sīkumi, tai skaitā speķis, nieres.
- starpcirte cirte, kuras galvenais mērķis ir vērtīgu, noturīgu un kvalitatīvu vēlamā sastāva mežaudžu izaudzēšana; te ietilpst sastāva kopšanas cirte, krājas kopšanas cirte un rekonstruktīvā cirte.
- Civettictis civetta civeta jeb civetkaķis, šīs ģints suga.
- čūčis Cūka līdz gada vecumam, suķis.
- ķunnis Cūkas snuķis.
- rakstulis Cūkas snuķis.
- činklis Cūkas šķiņķis.
- Coereba flaveola cukurķauķis.
- Achillea umbellata čemurainais pelašķis.
- čimurs Čemurs, kušķis.
- ķenurs Čemurs, pušķis no ziediem.
- ķenors Čemurs; pušķis no ziediem.
- lubstāvs Četrkantīgs baļķis, kam vienā malā rene izkalta; pie lubu jumtiem to liek uz spāru līkajiem galiem guleniski.
- peļuzirņi Četrsēklu vīķis ("Vicia tetrasperma").
- vīķis Četrsēklu vīķis ("Vicia tetrasperma").
- Vicia tetrasperma četrsēklu vīķis.
- augšējais līķis četrstūra buras līķis, kas piestiprināts pie gafeles.
- baložbaļķis Četrstūrains baļķis, ko ēku būvējot, liek uz (mūra) sienas.
- gumza Čupa, kušķis.
- uroboross Čūska vai pūķis, kas iekodies savā astē, sens mistisks simbols, kas tradicionāli apzīmē Debesis, Visumu un Mūžību; aplis.
- Pasaules Dabas fonds dabas aizsardzības organizācija, dibināta 961. g., centrālā mītne atrodas Šveicē, projekti tiek īstenoti \~130 valstīs, galvenais mērķis ir saglabāt ģenētisko sugu un ekosistēmu daudzveidību, nodrošināt dabas resursu nenoplicinošu izmantošanu, samazināt piesārņojumu, dabas resursu un enerģijas izšķērdīgu patēriņu.
- Raudas meži dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 211 ha, izveidots, lai aizsargātu mežu biotopus, konstatētas vairākas Latvijā retas augu sugas, ligzdo melnais stārķis.
- treknums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; taukums (1); arī speķis.
- taukums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; treknums (1); arī speķis.
- struktūrfondi daļa no Kopienas strukturālās politikas, kuras mērķis ir attīstības atšķirību mazināšana starp Eiropas Savienības reģioniem un dalībvalstīm, tādējādi sekmējot sociālo kohēziju.
- Danciņš Dancenes dīķis Seces pagastā.
- zvīra Darbā lēnīgs cilvēks, sliņķis.
- sliedvilcis Darbarīks, kas paredzēts līniju atzīmēšanai, pa kurām tiek aptēsts kāds priekšmets, piemēram, sija, baļķis.
- vardarbīga kontrole darbība vai to kopums, kas ietver aizskaršanu, seksuālu manipulēšanu, draudus, pazemošanu vai citas vardarbīgas rīcības, kuru mērķis ir ierobežot, iebiedēt un kontrolēt otru personu.
- vadība Darbība, darbību kopums, kuru mērķis ir panākt, lai (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa, pasākums, uzņēmums, organizācija) funkcionē vēlamajā veidā.
- darījuma priekšmets darbība, kā arī atturēšanās no tās, un darbība, kuras mērķis ir nodibināt, grozīt vai izbeigt kādu tiesību vai pienākumu.
- pārmeklēšana Darbība, kas vērsta uz kādu krimināllietā nozīmīgu objektu atrašanu, tie var būt nozieguma izdarīšanas rīki, viltoti dokumenti, līķis utt.
- likvidēt spēli darbība, kuras mērķis ir novērst brīvkustību starp savstarpēji savienotiem mezgliem vai to kustīgām daļām vai ierobežot brīvkustības lielumu pieļaujamās robežās, ko panāk, regulējot vai nomainot detaļas; iziet brīvgājienu.
- garantijas iegūšana darbība, kuras mērķis ir saņemt kredītiestādes garantiju - galvojumu par sava klienta maksātspēju.
- starpmērķis Darbības, norises starpposma mērķis.
- treniņš Darbību, vingrinājumu kopums, sistēma, kuras mērķis ir veidot piemērotību (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūt (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
- smala Darva; arī piķis.
- sētlodzītis Dārza ķauķis ("Sylvia borin").
- Anthriscus cerefolium dārza suņuburkšķis.
- kazapiņi Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus").
- kazuapiņi Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus").
- kazugriķi Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus").
- kazvija Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus").
- tītene Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus").
- tītenis Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus").
- vējkriķis Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus").
- Fallopia convolvulus dārza vējgriķis.
- Sylvia borin dārzu ķauķis.
- Orfeja dziedātājķauķis daudzbalsu smējējķauķis ("Hippolais polyglotta").
- Hippolais polyglotta daudzbalsu smējējķauķis.
- koķis Daudzēža, stūķis.
- Mārupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgā, augštece Mārupes novadā, garums - 11 km, kritums - 15 m, izveidojusies satekot vairākiem meliorācijas grāvjiem, gultne vairākkārt mainīta, starp Torņkalnu un Āgenskalnu uzstādināts Māras dīķis, ietek Āgenskalna līcī aiz Raņķa dambja.
- mekonijs Dažādu vielu atliekas, viskozas, lipīgas konsistences tumši zaļganas vai brūnas krāsas masa, kas uzkrājas gremošanas traktā embrionālās attīstības periodā; zarnu piķis.
- rietumu punkts debess ekvatora un matemātiskā horizonta krustpunkts, kas atrodas 90° leņķiskajā attālumā no ziemeļu punkta pulksteņa rādītāju kustībai pretējā virzienā.
- austrumu punkts debess ekvatora un matemātiskā horizonta krustpunkts, kas atrodas 90° leņķiskajā attālumā no ziemeļu punkta pulksteņa rādītāju kustības virzienā.
- debess meridiāns debess sfēras lielais riņķis, kas iet caur debess poliem un šķērso horizontu dienvidu un ziemeļu punktā.
- kolūrs Debess sfēras lielais riņķis, kas iet caur ekliptikas poliem.
- meridiāns Debess sfēras lielais riņķis, kas iet caur poliem un zenītu.
- debess ekvators debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs debess asij un dala debess sfēru divās puslodēs - ziemeļu un dienvidu puslodē.
- matemātiskais horizonts debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs vertikālai līnijai un kas iet caur debess sfēras centru.
- ekliptika Debess sfēras lielais riņķis, pa kuru pārvietojas Saules centrs tās gadskārtējā šķietamajā kustībā.
- debess paralēle debess sfēras mazais riņķis, kura plakne paralēla debess ekvatora plaknei.
- deklinācijas riņķis debess sfēras riņķis, kas iet caur debess poliem un spīdekli.
- augstuma riņķis debess sfēras riņķis, kas iet caur zenītu, spīdekli un nadīru.
- Juvenāls Decims Jūnijs Juvenāls - seno romiešu dzejnieks satīriķis (~60.-127. g.).
- Vicia lathyroides dedestiņu vīķis.
- plakanais vīķis dedestiņu vīķis.
- Nasalis larvatus degunpērtiķis.
- sņukuris Deguns, purns, snuķis.
- sņukurs Deguns, purns, snuķis.
- snukurs Deguns, purns; snuķis.
- snurķis Deguns; snuķis.
- aķītis Dem. --> aķis 1.
- āķītis Dem. --> āķis.
- baļķītis Dem. --> baļķis.
- beņķelis Dem. --> beņķis.
- bīšķītis Dem. --> bīšķis.
- bluķēns Dem. --> bluķis.
- bluķītis Dem. --> bluķis.
- deķīts Dem. --> deķis; neliela sega.
- deķītis Dem. --> deķis; sedziņa.
- diķiņa Dem. --> diķis.
- grābeķītis Dem. --> grābeķis.
- gurķītis Dem. --> gurķis.
- īkšķītis Dem. --> īkšķis.
- kadiķans Dem. --> kadiķis.
- kaķelis Dem. --> kaķis.
- kaķitiņš Dem. --> kaķis.
- kaķītis Dem. --> kaķis.
- klaniņa Dem. --> klanis; vērpjamā ratiņa spieķis starp paminām un riteni; madaleņa; makace.
- kloķītis Dem. --> kloķis.
- knakšķītis Dem. --> knakšķis.
- kraķelis Dem. --> kraķis 1.
- kraķītis Dem. --> kraķis.
- čupītis dem. --> kušķis.
- kušķelis Dem. --> kušķis.
- kušķītis Dem. --> kušķis.
- ķauķītis Dem. --> ķauķis.
- muļķēns Dem. --> muļķis.
- muļķītis Dem. --> muļķis.
- pīķītis Dem. --> pīķis.
- puļķītis Dem. --> puļķis.
- pūciņš Dem. --> pušķis.
- pusciņš Dem. --> pušķis.
- pušķiņš Dem. --> pušķis.
- pušķītis Dem. --> pušķis.
- snuķītis Dem. --> snuķis.
- spieķītis Dem. --> spieķis.
- spiķītis Dem. --> spiķis (2).
- stauķītis Dem. --> stauķis.
- steķītis Dem. --> steķis.
- strēķītis Dem. --> strēķis.
- struņķēns Dem. --> struņķis.
- sušķītis Dem. --> sušķis.
- šuķelis Dem. --> šuķis~2~.
- urķelis Dem. --> urķis.
- zaķītis Dem. --> zaķis.
- zviķītis Dem. --> zviķis.
- dempe Demiķis.
- demūksnis Demiķis.
- Nesu dīķis Desas dīķis Kabiles pagastā.
- lunģis Desas līkums, luņķis.
- lunķis Desas līkums, luņķis.
- stipars Desas līkums, luņķis.
- psiholoģiskā agresija destruktīvas un kaitnieciskas darbības, kas vērstas pret indivīdu, grupu vai sabiedrības daļu, nodarot upurim psiholoģisku kaitējumu; izpausmes ir verbālas un neverbālas, tās mērķis ir ietekmēt, dominēt un izrādīt varu.
- dimagnētiķis Diamagnētiķis - viela vai materiāls, ko magnētiskais lauks vai magnēta poli atgrūž.
- spārkslauks Dibena slauķis.
- sprākplauks Dibena slauķis.
- lukturis Diegā pie griestiem piekārts pušķis.
- elektrets Dielektriķis, kas ilgstoši saglabā polarizāciju pēc to ārējo faktoru iedarbības izbeigšanās, kuri polarizāciju izraisījuši.
- piroelektriķis Dielektriķis, kurā eksistē spontānā elektriskā polarizācija, kas ir atkarīga no temperatūras maiņas.
- lamsts Dienaszaglis, sliņķis.
- dieniškas Dienišķis.
- zirnekļpērtiķis Dienvidamerikas tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Ateles"), ļoti garas ekstremitātes (priekšējās garākas nekā pakaļējās), reducējies īkšķis, labi attīstīta tvērējaste; dzīvo baros koku lapotnē, ēd augļus un lapas, no Meksikas līdz Urugvajai.
- mellais Dienvideiropietis, piem.: itālis, grieķis, kaukāzietis.
- melnais Dienvideiropietis, piem.: itālis, grieķis, kaukāzietis.
- Sylvia hortensis dienvidmežu ķauķis.
- Acrocephalus stentoreus dienvidu kāpelētājķauķis.
- badņaks Dienvidu slāvu mitoloģijā - bluķis, celms, pagale vai zars, ko dedzināja ziemas saulgriežu svētkos, to dēvēja arī par veco gadu.
- dīkacis Dīkdienis, sliņķis.
- dīkonis Dīkdienis, sliņķis.
- slaišķis Dīkdienis, sliņķis.
- slaistonis Dīkdienis, sliņķis.
- Vandzenes parka dīķis dīķis — atrodas Talsu novada Vandzenes pagastā, platība — 1,4 ha.
- mārks Dīķis (parasti pļavā, ganībās), kas paredzēts, piemēram, linu, kaņepāju, mērcēšanai.
- Aizkraukles dīķis dīķis Aizkraukles pilsētā, platība - \~1,8 ha.
- Auru dīķis dīķis Auru pagastā, platība — 1,1 ha.
- Uriekstes dīķis dīķis Gulbenes novada Rankas pagastā, platība — 4,5 ha.
- Vaivaru dīķis dīķis Kuldīgas novada Laidu pagastā, platība - 1,5 ha.
- mārksne Dīķis linu mērcēšanai.
- dzirnavu dīķis dīķis, kura ūdeni izmanto dzirnavu darbināšanai.
- punga dīķis.
- stauka dīķis.
- diņķis Dīķis.
- dobe Dīķis.
- dubaks Dīķis.
- lumpis Dīķis.
- produs Dīķis.
- pruds Dīķis.
- finišs Distances galapunkts, mērķis (sporta sacensībās).
- dohodjaga Distrofiķis.
- motiļs Distrofiķis.
- šķietams Divd. --> šķist.
- unaus Divpirkstainais sliņķis, kustonis Dienvidamerikā; mēdz ieķerties koku zaros un karāties ar galvu uz leju.
- iesmidzināšanas apsteidzes leņķis dīzeļmotora kloķvārpstas pagrieziena leņķis no degvielas iesmidzināšanas sākuma cilindrā līdz brīdim, kad virzulis sasniedz augšējo maiņas punktu.
- Achillea nobilis dižais pelašķis.
- parūķnieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Parūķis" iedzīvotāji.
- Dobeļu dīķis Dobeļdīķis Priekules pagastā.
- bankšķis Dobja skaņa (dzidrāka nekā bunkšķis).
- mehāniskais domkrats domkrats ar mehānisku spēkierīci, par ko parasti izmanto zobstieņa vai skrūves mehānismus; ar skrūves tipa spēkierīci spēku attīsta, izmantojot vītnes kāpumu, jo mazāks kāpuma leņķis, jo lēnāk ierīce darbojas, bet var attīstīt lielāku spēku.
- dreņa Draņķis - kā lamuvārds cilvēkam vai dzīvniekam; arī jēla, atcepusi maize.
- paskustva Draņķis (lamuvārds).
- ļerļaks draņķis, nieks.
- draņa Draņķis.
- draņķiens Draņķis.
- narba Draņķis.
- tučans Druķis.
- tucis Druķis.
- Gulbenes ezers Dubiķis, ezers Prodes pagastā.
- Dubiķa ezers Dubiķis, ezers Prodes pagastā.
- Dubiķu ezers Dubiķis, ezers Prodes pagastā.
- Dubiņu Dubiķu ezers - Dubiķis Prodes pagastā.
- Acrocephalus bistrigiceps dubultuzacu kāpelētājķauķis.
- Dūku ezers Dūku ezers - Dūķis, ezers Drustu pagastā.
- Dūķu ezers Dūķis, ezers Drustu pagastā.
- Dukļu ezers Dūķis, ezers Drustu pagastā.
- Dūķa ezers Dūķis, ezers Drustu pagastā.
- Dūķu Dūķu ezers - Dūķis, ezers Drustu pagastā.
- dumais Dumiķis.
- dumeķis Dumiķis.
- Dumķu ezers Dumķis, ezers Grundzāles pagastā.
- Dienku ezers Duņķis, ezers Grundzāles pagastā.
- Dunku ezers Duņķis, ezers Grundzāles pagastā.
- skrobe Dusmas, neapmierinātība, kreņķis.
- škrobe Dusmas, neapmierinātība, kreņķis.
- eutīmija Dvēseles miers un līdzsvars, Dēmokrīta filozofijā katras darbības mērķis un īstā svētlaimība.
- krapānieši Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Krapānišķis" iedzīvotāji.
- krapānišķieši Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Krapānišķis" iedzīvotāji.
- debate Dzejolis - strīds starp diviem viedokļiem, ko izsaka divi dažāda rakstura putni, dzīvnieki (pūce un lakstīgala, zaķis un vilks) vai divi atšķirīgi cilvēki, kas pārstāv katrs savu taisnību.
- spina Dzelonis, ērkšķis, asaka, smaile.
- dzenolis Dzelonis, ērkšķis.
- dzenols Dzelonis, ērkšķis.
- Dendroica petechia dzeltenais kokķauķis.
- Vicia lutea dzeltenais vīķis.
- Phylloscopus inormatus dzeltensvītru lapuķauķis jeb dzeltensvītru ķauķītis.
- Dendroica coronata dzeltenuzastes kokķauķis.
- Phylloscopus nitidus dzeltenvēdera lapuķauķis.
- atsijgalis Dzelzs āķis, ar kuru ilkss piestiprināta pie ratu ass.
- ilksnīca Dzelzs āķis, kas savieno ilksi ar slieci vai ratiem.
- zintele Dzelzs riņķis zirga loka augšdaļā, pa kuru izvilka iemauktu pavadu un tās galu piesēja vai nu pie ilkss, vai arī pie auklas, vai oie siksnas starp ilksi un sakām.
- strūbiķis Dzērājs, alkoholiķis.
- sviķotājs Dzērājs, alkoholiķis.
- sijotne Dziedrs - neaizsegta (griestu) sija, neaizsegts saišķis (griestos); neapņemts sijas vai spāres gals.
- spice dzijas saišķis (50-60 pavedieni).
- Dzintares dīķis Dzintarnieku dīķis Lažas pagastā.
- Dzintares ezers Dzintarnieku dīķis Lažas pagastā.
- klambaris Dzintele, āķis, rokturis.
- klambars Dzintele, āķis, rokturis.
- klamberis Dzintele, āķis, rokturis.
- Aizputes dzirnavu ezers Dzirnavdīķis Aizputes pilsētā.
- choleriķis Dzīvas, ātras dabas cilvēks; holeriķis.
- miskastnieks Dzīvnieks (parasti kaķis) bez saimnieka.
- maistārpi Dzīvnieku valsts daudzšūņu nodalījuma tipisko daudzšūņu apakšnodalījuma klases ("Priapulida"), 8 sugas, ķermenis cilindrisks, parasti 10-15 cm garš, tā priekšgalā āķveidaīgiem dzelkšņiem klāts snuķis, ko var ievilkt ķermenī, gk. mēreno joslu jūrās, dzīvo litorālē, ierakušies gruntī.
- Pārkinsons Džeimss Pārkinsons - britu mediķis (1755.-1824. g.).
- džezists Džeza mūziķis.
- džezmenis Džeza mūziķis.
- salāti Ēdiens, kas ir gatavots, parasti no svaigiem vai vārītiem dārzeņiem, gaļas, zivīm, un kam ir pievienota mērce, etiķis, eļļa.
- Basta Ēģiptiešu mitoloģijā - prieka un līksmības dieviete, kuras svētais dzīvnieks bija kaķis un kuru attēloja kā sievieti ar kaķa galvu; Bastas kulta galvenā vieta bija Būbastija, kur atradās grezns templis; Basteta.
- Eikaži Eikažu dīķis - atrodas Siguldas novada Krimuldas pagastā, platība - 1,9 ha.
- precesijas leņķis Eilera leņķis, kas novietots starp nekustīgo (Ox) asi un mezglu līniju (OM).
- Euratom Eiropas atomenerģijas apvienība - starptautiska organizācija (angļu "European Atomic Energy Community"); līgums parakstīts 1957., mērķis - koordinēt un finansēt dalībvalstu kopīgo darbību atomenerģijas ražošanas un izmantošanas sfērā.
- ETC Eiropas Ceļojumu komisija (ECK, angļu "European Travel Commission") - 1948. gadā Norvēģijā nodibināta institūcija, kuras mērķis bija palielināt tūristu plūsmu uz Eiropas valstīm - komisijas loceklēm, galvenokārt no ASV, Kanādas un Japānas, kā arī no Austrālijas un Latīņamerikas; mūsdienās Eiropas ceļojumu komisija (ECK) veicina starptautisko sadarbību tūrisma jomā Eiropā; tūrisma informācijas apmaiņu; veic pētījumus tūrisma jomā, publicē pētnieciskos darbus tirgus izpētes jomā, dažādus referātus un pārskatus; Latvija iestājās 2002. g.
- subsidiaritāte Eiropas Savienības īstenots kompetences sadales princips, kura mērķis ir nodrošināt lēmumu pieņemšanas procesa saikni ar iedzīvotājiem tuvāku varas institūciju.
- protonefrīdiji Ektodermālas izcelsmes zaroti kanāli parenhīmā, kas sākas ar īpašu zvaigžņveida (terminālo) šūnu, kuras iekšienē ir skropstiņu pušķis.
- pavaļas Ēku pamata pildījums, kam uzguldīts baļķis, kura izvirzījumā var arī atsēsties.
- deklinācija Ekvatoriālā koordināte, kas izsaka debess sfēras punkta leņķisko attālumu no debess ekvatora.
- pirmā ekvatoriālā koordinātu sistēma ekvatoriālā koordinātu sistēma, kuras koordinātas ir stundu leņķis un deklinācija.
- Ēķengrāves dīķis Eķengrāves dīķis Viesītes pagastā.
- grāds elektriskais grāds - lielums, ko izmanto maiņstrāvas mašīnu teorijā; aprēķina ar nosacījumu, ka 180 elektriskiem grādiem atbilst leņķis starp blakus esošo N un S polu asīm.
- elektriskā izolācija elektriskās strāvas nevadītājs (dielektriķis, izolators), ar ko vadītājs norobežots no apkārtējiem priekšmetiem.
- elektriķis Elektrotehniķis; cilvēks, kas strādā elektrotehnikā.
- elektrotechniķis Elektrotehniķis.
- Pļaviņu-Vaiņodes dzirnavezers Elkuzemes dzirnavu dīķis Vaiņodes pagastā.
- Vaiņodes dzirnavezers Elkuzemes dzirnavu dīķis Vaiņodes pagastā.
- Pļaviņu dzirnavezers Elkuzemes dzirnavu dīķis Vaiņodes pagastā.
- empīrists Empīriķis, cilvēks, kas savās domās vai darbos iziet no pieredzes.
- ganībērce Ērču kārtas ģints ("Ixodes"), parazīti, kas piesūcas cilvēkam un dzīvniekiem; pie galvas esošais snuķis ieurbjas ādā, un ērce piesūcas ar asinīm, līdz sasniedz zirņa lielumu; var pārnēsāt daudzas slimības; Latvijā konstatētas 6 sugas, bet biežāk sastopamas 2 sugas.
- ērģeļnieks Ērģeļu spēlētājs, mūziķis.
- ēršķis Ērkšķis (auga daļa).
- dzenāklis Ērkšķis, dzelonis, adata (ezim).
- dzenūgls Ērkšķis, dzelonis, adata (ezim).
- aksts ērkšķis, dzelonis, smaile, galotne, putna spalvas pamats.
- ērkšis Ērkšķis, dzelonis; ķildīgs, kašķīgs cilvēks.
- apkubeklis Ērkšķis, dzelonis; sprādzes mēlīte.
- akstins Ērkšķis, dzelonis.
- krāse Ērkšķis, dzelonis.
- dzenuls Ērkšķis.
- erkšis Ērkšķis.
- ērksis Ērkšķis.
- ērkšķi Ērkšķis.
- testošana ESM programmu skaņošanas sastāvdaļa, kuras mērķis ir programmas kļūdu atrašana ar testu palīdzību; var atklāt kļūdas, bet pierādīt to trūkumu programmā nav iespējams.
- eidemonisms Ētikas virziens, kas atzīst, ka laime ir cilvēka dzīves augstākais mērķis un viņa darbības vadmotīvs.
- vīnetiķis Etiķis, ko iegūst, raudzējot vieglos vīnus.
- Cisticola bodessa Etiopijas čiepstējķauķis
- ezeru kāpelētājķauķis ezera kāpelētājķauķis.
- Acrocephalus scirpaceus ezera kāpelētājķauķis.
- Lielais Paiķis ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 2,3 ha, dziļums — līdz 6,8 m; Paiķis; Lielais Paiķu ezers.
- Klebēķītis Ezers Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā, platība - 2,2 ha; Klabēķis; Klabēķu ezers; Klebekļu ezers; Klebeķis; Klebēķis; Klebeķu ezers.
- Uķis Ezers Gulbenes novada Tirzas pagastā, platība - 3,6 ha; Uku ezers; Ūķis.
- Bondarišku ezers ezers Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība — 5,5 ha; Bondarišķis.
- Pils ezers ezers Talsu novada Ārlavas pagastā, Nogales pils parkā, platība 2,1 ha; Nogales parka dīķis.
- Stupēnu ezers ezers Taurenes pagastā, 184,8 m vjl., platība — 37,5 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 1,7 m, lielākais dziļums — 7,2 m, cauri tek Gauja; Stupeņu ezers; Stemiķis; Stemiķu ezers.
- Klankšezers Ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 1,5 ha; Klangšu dīķis; Klankšu ezers.
- Baložezers Ezers Ugāles līdzenuma ziemeļu daļā, Talsu novada Dundagas pagastā, platība - 45 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 600 m, lielākais dziļums - 2,5 m; Baložu ezers; Pāces dīķis.
- Mazais Paiķis ezers Veclaicenes pagastā, platība - 1,3 ha; Paiķis; Mazais Paiķu ezers.
- Brūžezers Ezers, kas uzpludināts uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagasta Pastendē, platība - 4,9 ha; Pastendes parka dīķis.
- Turnas ezeri ezeru grupa Valkas novada Ērģemes pagastā: Valdis, Kukris, Rūķis, Vircelis, Andums, Vēršādiņa, Sutainis un Trūdis.
- ezeru ķauķis ezeru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus scirpaceus").
- mazais niedru ķauķis ezeru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus scirpaceus").
- ezeru purvuķauķis ezeru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus scirpaceus").
- fanaķiks Fanātiķis.
- fanāts Fanātiķis.
- Fārenheits Fārenheits Daniels - vācu fiziķis (1686.-1736. g.).
- komutācijas leņķis fāzes leņķis starp momentu, kad atveras jaunie ventiļi, un momentu, kad beidzas komutācija – iepriekš atvērtie ventiļi ir aizvērušies.
- koercitīvais spēks feromagnētiķos – magnētiskās histerēzes raksturlielums – magnētiskā lauka intensitāte, kurā iepriekš līdz piesātinājumam magnetizēts feromagnētiķis atmagnetizējas līdz nullei; segnetoelektriķos – histerēzes raksturlielums – elektriskā lauka intensitāte, kas jāpieliek spēka polārajā fāzē, lai tā samazinātu polarizāciju līdz nullei.
- Juniperus media Ficera kadiķis.
- konisks šķēlums figūra, kuru iegūst, taisnu riņķa konusu šķeļot ar plakni (riņķis, elipse, parabola, hiperbola).
- čartists Finanšu analītiķis, kas specializējies biržu kursu evolūcijas prognozēšanā, pamatojoties uz grafiku aprēķiniem (kursu kustības grafikiem).
- griezes moments fizikāls lielums, kas raksturo ārējo ietekmi uz rotējoša ķermeņa leņķisko ātrumu.
- firziķis Fiziķis.
- bankrota procedūra fiziskas personas maksātnespējas procesa sastāvdaļa, kuras laikā tiek realizēts finansiālo, tiesisko un organizatorisko pasākumu kopums, kura mērķis ir realizēt visu parādnieka mantu un no tās realizācijas iegūtos līdzekļus novirzīt kreditoru prasījumu apmierināšanai, izņemot _Civilprocesa likumā_ noteikto mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu.
- kultūrisms Fizisku vingrinājumu sistēma, kuras mērķis ir attīstīt spēku un palielināt muskuļu masu.
- korners Fondu biržā noslēgts īslaicīgs nolīgums, kura mērķis ir tālākpārdošanai kopīgi uzpirkt atsevišķu sabiedrību akcijas vai arī iegūt kādas sabiedrības akciju kontrolpaketi.
- parapiteks Fosils cilvēkpērtiķis, kura atliekas Ēģiptē uzietas oligocēna slāņos.
- udabnopiteks Fosils cilvēkveidīgais pērtiķis; atliekas atrada 1939. g. Gruzijā, Udabno kalna tuvumā.
- sivapiteks Fosils cilvēkveidīgs pērtiķis; atliekas atrastas Indijā (Sivalika kalnos).
- pamatfotoobjektīvs Fotoobjektīvs, kura fokusa attālums ir vienāds ar kadra diagonāles garumu; tā attēlotā telpas perspektīva un redzes leņķis ir tuvi cilvēka redzes uztverei.
- platleņķa fotoobjektīvs fotoobjektīvs, kura redzes leņķis ir lielāks par 60°; izmanto, ja ir ierobežota telpa vai ja attālums līdz uzņemšanas objektam ir neliels.
- kalotisti Francijā 1702. g. dibināta biedrība, kuras mērķis bija zem ākstību un joku maskas kritizēt sadzīves un sabiedrības netikumus.
- Ampērs Franču fiziķis un matemātiķis (Andrē Marī Ampērs, "Andre-Marie Ampere", 1775.-1836. g.), viens no elektrodinamikas pamatlicējiem.
- Lārmora frekvence frekvence, ar kādu ap ārējā magnētiskā lauka virzienu precesē elektrona orbitālās kustības daudzuma moments (leņķiskais moments); precesija ir saistīta ar magnētiskā lauka mijiedarbību ar magnētiskā dipola momentu, kas vienmēr ir paralēls, bet vērsts pretēji elektrona orbitālās kustības mehāniskajam momentam.
- Fuko Fuko Žans Bernārs Leons (1819.-1868. g.) - franču fiziķis, darbi optikā, mehānikā, elektromagnētismā.
- sociālā gadījuma vadība funkciju un metožu kopums, kura mērķis ir panākt konkrētas sociālās situācijas uzlabošanos, atrisinot klienta sociālo problēmu.
- ķepis Gabals, pika, kušķis, pārsla; ķepe.
- ķepe Gabals, pika, kušķis, pārsla.
- gābans Gābiķis.
- gābša Gābiķis.
- gābšis Gābiķis.
- ķezēklis Gaisa grābslis, muļķis.
- liederis Gaisa grābslis, vazaņķis.
- tangāža Gaisakuģa leņķiskā kustība, kad tā garenass maina savu stāvokli attiecībā pret horizontālo plakni; to raksturo ar leņķi un leņķisko ātrumu.
- Snelliusa likums gaismas laušanas likums, kas nosaka, kā gaismas stars tiks lauzts uz robežvirsmas starp divām vidēm; sin i/sin i'=n'/n (i ir gaismas krišanas leņķis, i' – gaismas laušanas leņķis, n – tās vides laušanas koeficients, no kuras gaisma krīt, n' – tās vides laušanas koeficients, kurā gaisma tiek lauzta).
- Brjūstera leņķis gaismas stara krišanas leņķis, ja, gaismai krītot uz caurspīdīgu vidi, kuras laušanas koeficients ir n, atstarotā gaisma ir lineāri polarizēta; Brjūstera leņķis á=arctan n.
- Sylvia curruca gaišais ķauķis.
- Phylloscopus tenellipes gaiškāju lapuķauķis.
- gala mērķis Galamērķis (1).
- gala mērķis Galamērķis (2).
- nāre Galdniekiem bluķis ar šķērsām iecirstu robu, kur liek apstrādājamu koka gabalu, to saķīlējot, lai tas nekustētos; arī saspiež kopā salīmētus dēļus.
- nārs Galdniekiem bluķis ar šķērsām iecirstu robu, kur liek apstrādājamu koka gabalu, to saķīlējot, lai tas nekustētos; arī saspiež kopā salīmētus dēļus.
- pārmuļķis Galīgs muļķis, muļķu muļķis.
- Galilejs Galilejs Galileo (1564.-1642. g.) - itāļu astronoms, fiziķis un mehāniķis.
- trotiņš Galoda, strīķis.
- trots Galoda, strīķis.
- virsuzdevums Galvenais mērķis, uzdevums (kādai darbībai, rīcībai).
- pamatuzstādījums Galvenais mērķis, virziens.
- pamatmērķis Galvenais, nozīmīgākais mērķis.
- vidriecis Gaļas viducis; speķis.
- svētulis Gandrs, stārķis.
- ķimpulis Garāks spieķis, nūja, virve.
- ķimpuls Garāks spieķis, nūja, virve.
- gardumlaiža Gardēdis, našķis; kārumnieks.
- gardumnieks Gardēdis, našķis; kārumnieks.
- gardmēlis Gardēdis, našķis.
- gardmutis Gardēdis, našķis.
- garfokusa Garfokusa objektīvs, arī šaurleņķa objektīvs - objektīvs, kam fokusa attālums vairāk nekā l,5 reizes lielāks par kadra diagonāli (leņķiskais redzes lauks <45 grādiem); lieto gk. tālu objektu uzņemšanai lielā mērogā.
- aļamo-fo Garīgi atpalicis cilvēks, pamuļķis, muļķis.
- anton Garīgi atpalicis cilvēks, pamuļķis, muļķis.
- aivars garīgi atpalicis, pamuļķis (kriminālvidē).
- garšņucis Garsnuķis.
- bosaks Garš krāsns kruķis, ko izmanto ugunsgrēka gadījumā.
- Gauss Gauss Kārlis Fridrihs (1777.-1855. g.) - vācu fiziķis un astronoms, celmlauzis skaitļu teorijā, algebrā, ģeometrijā, potenciālu teorijā u. c.
- šļāka Gāziens, lējiens, samazgas, slapjdraņķis; slapjš sniegs (sniegs ar lietu).
- Geigers Geigers Hanss (1882.-1945. g.) - vācu fiziķis.
- Geislers Geislers Heinrihs (1815.-1879. g.) - vācu fiziķis.
- glaiminieks Glaimotājs, lišķis.
- glaimnieks Glaimotājs, lišķis.
- labietis Glaimotājs, lišķis.
- liblaba Glaimotājs, lišķis.
- lišķmēlis Glaimotājs, lišķis.
- lišķmutis Glaimotājs, lišķis.
- lumsteklis Glaimotājs, lišķis.
- vismēlīte Glaimotājs, lišķis.
- animālists Gleznotājs, grafiķis, skulptors, kas strādā animālistiskajā žanrā.
- glupēns Glupiķis.
- grābšķi Grābšķis.
- Gravu-Jaunsudmaļu dzirnavezers Gravu dīķis Pūres pagastā.
- Vecsudmalu dzirnavezers Gravu dīķis Pūres pagastā.
- Vecsudmaļu dzirnavezers Gravu dīķis Pūres pagastā.
- Gravu dzirnavezers Gravu dīķis, ūdenskrātuve Pūres pagastā.
- grunde Gredzenveida dzelzs riņķis izkapts pēdas iestiprināšanai.
- helenizēt Grieķiskot.
- zeltvilnas aunāda grieķu mitoloģijā - aunāda, kuru Frikss bija upurējis dievu valdniekam Zevam pēc ierašanās Kolhīdā pie valdnieka Aiēta un kuru sargāja pūķis.
- Delfins grieķu mitoloģijā - briesmonis, pūķis, kas Delfos pie orākula sargājis svēto avotu, viņam audzināšanā tika nodots zemes radītais briesmonis Tīfons, bet viņu nogalināja Apollons
- Delfins grieķu mitoloģijā - briesmonis, pūķis, pussieviete, pusčūska, kam Pītons bija nodevis glabāšanā Zevam divkaujā izgrieztās cīpslas nolicis sargāt Zevu, bet Hermejs un Pāns nozaga cīpslas un izārstēja Zevu
- Ladons grieķu mitoloģijā - jūras dievību Forkija un Kēto radītais pūķis, kas apsargāja zelta ābolus hesperīdu dārzā.
- grec Grieķu, grieķis.
- pronācija Griešanās uz priekšu un uz iekšu; tāds cilvēka rokas apakšdelma stāvoklis, kurā īkšķis ir vērsts uz iekšu, pret ķermeņa vidus plakni.
- rocenieks griežamais kloķis; vienrocis (izkapts).
- grīšļu ķauķis grīšļu kāpelētājķauķis ("Acrocephalus paludicola").
- grīšļu purvuķauķis grīšļu kāpelētājķauķis ("Acrocephalus paludicola").
- Acrocephalus paludicola grīšļu kāpelētājķauķis.
- Grobiņas dzirnavezers Grobiņas dzirnavu dīķis.
- grotbura ar vaļēju apakšējo līķi grotbura, kuras apakšējais līķis nav paredzēts ievilkšanai grotbomja gropē.
- Gruiķu Gruiķu dīķis - ūdenstilpe Ventspils novada Ugāles pagastā, platība - 1,7 ha.
- sutenis Guļava, sliņķis.
- nospārbaļķis Guļbūvē celtas ēkas augšējais baļķis, kurā iecirsti vai iezāģēti robi spāru ielikšanai.
- balks Guļbūves ēkas baļķis (kā celtnes detaļa); griestu sija.
- pamatbaļķis Guļbūves sienas apakšējais baļķis; viens no šādas sienas apakšējiem baļķiem.
- agurks Gurķis ("Cucumis sativus").
- ogurks Gurķis ("Cucumis sativus").
- agurķis Gurķis.
- krievābols Gurķis.
- ķeršķis Gūšķis (1).
- gūška Gūšķis.
- sfinksa Gvinejas paviāns - pērtiķis ar šauru degunu un kuplu, sarkanbrūnu kažoku, kas tēviņiem veido it kā mantiju ap pleciem.
- āvis Ģeķis, āksts.
- jeķis Ģeķis.
- Jaunžagatu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Palsas (Vecpalsas) labajā krastā, Virešu pagastā pie Jaunžagatu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 1,93 ha, to veido milzīgs dolomīta blāķis, augstums - līdz 3 m, platums - \~15 m.
- Alberihs Ģermāņu mitoloģijā - sirmbārdis rūķis un burvis, Nībelungu un Šilbungu dārgumu glabātājs; vēlāk Zigfrīda vietvaldis un rūķu pavēlnieks.
- Ģibolas Ģibolu dīķis - ūdenstilpe Priekuļu pagastā.
- borskābe H~3~BO~3~ (ortoborskābe), balta, cieta viela, neorganiska vāja skābe; 1–2% ūdens šķīdums ir vājš antiseptiķis.
- Hanumāns Hindu mitoloģijā - dievība, gudrības simbols, dievišķais pērtiķis, vēju dieva Vāju vai Maruta un pērtiķienes Andžanas dēls; Rāmas un viņa sievas Sitas visuzticamākais līdzgaitnieks.
- hipohondrs Hipohondriķis.
- apsēsta Histēriķe; histēriķis.
- koleriķis Holeriķis.
- nonesuma leņķis horizontālais leņķis starp gaisakuģa garenass un ceļa ātruma virzieniem; tā lielumu ietekmē vēja ātrums un virziens.
- slita Horizontāli nostiprināts baļķis zirgu piesiešanai, parasti pajūgu stāvvietās.
- ģeogrāfiskais kurss horizontāls leņķis starp ģeogrāfiskā meridiāna ziemeļu virzienu, kas iet caur gaisakuģa smaguma centru un garenass virzienu.
- magnētiskais kurss horizontāls leņķis starp magnētiskā meridiāna ziemeļu virzienu, kas iet caur gaisakuģa smaguma centru un garenass virzienu.
- ortodromiskais kurss horizontāls leņķis starp nosacīta meridiāna (piemēram, maršruta sākuma punkta ģeogrāfiskā meridiāna) ziemeļu virzienu, kas iet caur gaisakuģa smaguma centru un garenass virzienu.
- virsuzdevums Idejisks un radošs mērķis, ko (lomai, izrādei) izvirza aktieri, režisors, lai atklātu daiļdarba būtisko saturu.
- tropu loks iedomāts riņķis uz Zemes virsmas un pie debess sfēras 23°27' attālumā no ekvatora; saulgriežu loks.
- iedzeltenais smējējķauķis iedzeltenais dziedātājķauķis (“Hippolais icterina”)
- iedzelteneis ķauķis iedzeltenais smējējķauķis ("Hippolais icterina").
- Hippolais icterina iedzeltenais smējējķauķis.
- žākle Iekšējais leņķis starp lapu un augšup ejošo stumbra posmu.
- liektuve Ierīce ratu riteņu un kamanu vai ragavu slieču izliekšanai; koka, parasti ozolkoka bluķis ar stīpu u. tml. priekšmetu liekšanai.
- stūres rata brīvgājiena mērītājs ierīce stūres rata leņķiskā brīvgājiena (leņķiskās brīvkustības) mērīšanai.
- buka Ierīce zāģējamā materiāla uzlikšanai; steķis.
- heliometrs Ierīce, ar ko mērī mazus leņķiskos atstatumus (līdz 1 grādam) starp spīdekļiem, kā arī Saules, Mēness un planētu leņķisko diametru.
- orientācijas detektors ierīce, kas mēra kosmiskā lidaparāta leņķisko stāvokli attiecībā pret orientācijas asīm un rotācijas ātrumu attiecībā pret smaguma centru.
- Kalnciema darba nometme ieslodzījuma vieta Kalnciema pagasta Plostmuižā (tagad "Kaļķis"), dibināta 1935. g. kā Rīgas Centrālcietuma filiāle, ieslodzītos nodarbināja akmeņlauztuvēs, likvidēta 194. g.
- veicējs Iestāde, organizācija, kuras darbības rezultātā tiek sasniegts kāds mērķis.
- atkalizmantošana Iestādes rīcībā esošās informācijas izmantošana, ko veic iestāde vai privātpersona komerciālam vai nekomerciālam mērķim, kas nav šīs informācijas radīšanas sākotnējais mērķis; atkārtota izmantošana.
- ievārškas Ievāršķis (2).
- pollex Īkstis, īkšķis.
- utkuka Īkšķis (kā utu kāvējs).
- utkuks Īkšķis (kā utu kāvējs).
- utukuka Īkšķis (kā utu kāvējs).
- utukuksa Īkšķis (kā utu kāvējs).
- eikss Īkšķis, pirmais rokas pirksts.
- pirmais pirksts īkšķis.
- īkšis Īkšķis.
- īksnis Īkšķis.
- īksteris Īkšķis.
- īksts Īkšķis.
- īšķis Īkšķis.
- kuksis Īkšķis.
- utbunga Īkšķis.
- utubunga Īkšķis.
- utukuksis Īkšķis.
- būkšone Ilgstošu, padobju trokšņu kopums; arī būkšķis.
- streņģāķis Ilkss atsaites āķis.
- Ilzikezers Ilziķis, ezers Usmas pagastā.
- Ilzika ezers Ilziķis, ezers Usmas pagastā.
- Ilziķa ezers Ilziķis, ezers Usmas pagastā.
- Ilziķu ezers Ilziķis, ezers Usmas pagastā.
- kutba Imāma teiktais tradicionālais piektdienas sprediķis.
- Vovoka Indiāņu mistiķis (1856.-1932. g.), kurš pretojās balto valdīšanai un aicināja savus sekotājus cīnīties ar baltajiem, izmantojot spoku dejas spēku.
- Padmasambhava Indiešu mistiķis un tantriķis (okultists), kurš 762. gadā pēc Tibetas valdnieka Hri Srongldeubcana aicinājuma ieviesa budismu Tibetā.
- pagrieziena un slīdēšanas indikators indikators, kas vienlaikus mēra un attēlo gaisakuģa leņķisko ātrumu attiecībā pret tā vertikālo asi, kā ari tā šķērsvirziena slīdēšanu.
- geštaltterapija Individuālā un grupveida psihoterapijas metode, kuras mērķis ir palīdzēt klientam ar savu daudzpusīgo dvēseli produktīvāk integrēt savu pašreizējās uztveres un pieredzes novērtēšanu vienā veselumā, vienlaicīgi uzsverot indivīda atbildību par sevi un savu rīcību.
- ortognati Indokaukāziešu rases ļaudis, kuru ģīmja leņķis tuvojas taisnam leņķim.
- antreprenierisms Iniciējoša ekonomiskā darbība, kas tiek īstenota par paša vai aizņemtiem līdzekļiem uz savu risku un atbildību, tās galvenais mērķis ir peļņas gūšana un sava biznesa attīstīšana.
- intensifikācija Intensitātes palielināšana vai palielināšanās; pastiprināšana; uzlabošana, kuras mērķis ir iegūt lielāku atdevi, labākus rezultātus; ražīguma kāpināšana; paspilgtināšana.
- zvaigžņu interferometrs interferometrijas instruments, kurš sastāv no diviem atstatus izvietotiem optiskajiem teleskopiem un kura darbība balstās uz gaismas interferences parādību; to izmanto zvaigžņu leņķisko diametru un vizuālo dubultzvaigžņu komponentu leņķisko attālumu noteikšanai.
- skrybyns invalīda kruķis.
- orvilki Īpaša peļu pasuga (gaiši rudas ar melnu svītriņu pār muguru un spicu deguntiņu, kaķis nokož, bet neēd), kas izēd dātrzos gladiolas u. c. puķu saknes.
- karabīnāķis Īpaša sakabināšanas ierīce - āķis ar atsperi, kas ir momentāni iekabināms, bet atbrīvojas, atbīdot speciālu aizturi.
- aizsargājamo ainavu apvidus īpaši aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuras mērķis ir saglabāt ainavu uzbūves reģionālās īpatnības un skaistumu, novērst nejaušu un nesaskaņotu pārveidošanu, saglabāt vērtīgus dabas kompleksus, ekoloģiski un estētiski nozīmīgus ainavas elementus, nodrošināt kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.
- āzis Īpaši pagatavots steķis (kā novietošanai), balsts (kā atbalstīšanai).
- Phylloscopus neglectus Irānas lapuķauķis.
- Ažidahaks Irāņu mitoloģijā - pūķis; mitoloģiskajā historiogrāfijā - svešzemju valdnieks uzurpators, kas sagrābis varu Irānā, - Zahaks.
- Irbu dīķis Irbes dīķis Blīdenes pagastā.
- virbuls Irbulis, puļķis ar ko piesprauž kodeļu.
- Cettia squameiceps īsastes krūmķauķis.
- tuļķis Īsi nocirsts puļķis vai miets.
- atelpas brīdis īslaicīgs sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums, kura mērķis ir sniegt iespēju bērna ar funkcionāliem traucējumiem vecākiem vai pilngadīgas personas ar funkcionāliem traucējumiem tuviniekiem atpūtu no ikdienas aprūpes veikšanas pienākuma.
- korners Īslaicīgs spekulatīvs uzņēmēja nolīgums, kura mērķis ir uzpirkt noteiktu preču krājumus un paaugstināt cenu.
- nobraikšķēt Īslaicīgs troksnis, brīkšķis.
- skriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests; kriukšķis.
- skraukšis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; kraukšķis.
- skraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; kraukšķis.
- spraksts Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, kam degot, sprāgstot, lūstot; sprakšķis 1.
- skrapsts Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts arī ļa dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu; skrapšķis.
- skrakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts; krakšķis.
- puksts Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties mehānismam; pukšķis.
- spraukšķis Īslaicīgs, samērā ass troksnis, kas rodas, piemēram, kam lūstot, sprāgstot; arī sprakšķis 1.
- štencele Īss baļķis.
- katehisms Īss kristīgās ticības mācības izklāsts jautājumu un atbilžu veidā; katķisms.
- iluzorisms Īstenības imitācija tēlotājā mākslā, kuras mērķis ir radīt iespaidu par attēlotās telpas un priekšmeta reālu eksistenci, šķietami iznīcinot robežu starp reālo un attēloto pasauli.
- īšķi Īšķis.
- pančeta Itāliešu virtuves ēdiens - iesālīta un sapiparota cūkas krūtiņa, cauraudzis speķis.
- Akvīnas Toms itāļu teologs un filozofs ("Thomas Aquino", 1225.-1274. g.), katoļu baznīcas dogmatiķis, viduslaiku sholastikas pārstāvis, dominikāņu mūks, 1323. g. pasludināts par svēto, galvenais darbs "Teoloģijas summa" ("Summa theological"), 1879. g. viņa mācība neotomisma formā kļuva par oficiālo katoļu baznīcas filozofiju.
- rokzvaigzne Izcils, slavens rokmūziķis.
- dēglis Izdegusi ar ūdeni pildīta vieta; dīķis.
- uzkums Izkapts piestiprinājuma pie kāta leņķis.
- braģis Izlaidīgs cilvēks, klaidonis, vazaņķis.
- paģisties Izlikties, šķist.
- leņķiskā izmēru ķēde izmēru ķēde, kurā izmēri ir leņķiski lielumi.
- šļecēns Izmircis koka bluķis.
- šmacāns Izmircis koka gabals, bluķis.
- australopiteks Izmiris cilvēkpērtiķis ("Australopithecus"), kuram ir gan cilvēka, gan pērtiķa pazīmes; dzīvojis terciāra beigās un kvartāra sākumā.
- piteks Izmiris cilvēkpērtiķis, kas dzīvojis vairāk nekā pirms 50000 gadu.
- afropiteks Izmiris cilvēkpērtiķis.
- dalītājgalva Izpildietaise leņķiskai dalīšanai, mehāniska vai optiska.
- plušķis Izplūkāts vilnas kušķis.
- soroks Izsmēķis; smēķētas cigaretes gals.
- benārs Izsmēķis.
- benčiks Izsmēķis.
- benītis Izsmēķis.
- činariks Izsmēķis.
- činčiks Izsmēķis.
- sakomplektēt Izveidot (kolektīvu) no atsevišķiem cilvēkiem, kuriem ir kopīgs mērķis, uzdevums.
- Torilis japonica Japānas sārtburkšķis.
- Kusinada Hime japāņu mitoloģijā - vētras dieva sieva, kuras septiņas māsas bija aprijis astoņgalvainais pūķis.
- Kusinadahime Japāņu mitoloģijā - vētras dieva Susano sieva ("nelobīto rīsu princese"), bija jaunākā no astoņām māsām, no kurām septiņas aprija astoņgalvu pūķis Jamato Oroči.
- Akahada usagi japāņu mitoloģijā - zaķis, kas devās pavadīt savus vecākos brāļus - 80 dievus, kuri devās uz Inabas zemi lūgt dievietes Jagamihimes roku, pa ceļam krokodili viņam noplēsa ādu, bet vecākie brāļi deva aplamus padomus, kas pelielināja viņa ciešanas, vienīgi Okuninusi palīdzēja.
- poņģis Jauna sēne poda veidā (bērzlape); poģis; poķis.
- poģis Jauna sēne poda veidā (bērzlape); poņģis; poķis.
- kaķulēns Jauns kaķis.
- kaķulītis Jauns kaķis.
- jaunaugslis Jauns pintiķis.
- starcēns Jauns stārķis.
- kūniķis Jauns zaķis.
- puskaķis Jauns, nepieaudzis kaķis.
- zaķelēns Jauns, nepieaudzis zaķis.
- subuda Javas musulmaņu skolotāja Paka Subuha (dz. 1901. g.) garīga mācība, kas akcentē pakļaušanos Dzīves spēkam ar garīgu vingrinājumu palīdzību, kuru mērķis ir atvērt cilvēku Dieva realitātei un pārvaldīt zemākos dabas līmeņus.
- bruņumērķis Jebkāds kaujaslaukā esošs kustīgs vai nekustīgs bruņām klāts mērķis.
- atbilstības novērtēšana (akreditācija) jebkura darbība, kuras mērķis ir tieši vai netieši noteikt, vai izvirzītās prasības ir izpildītas.
- almukantarats Jebkurš iedomājams debess sfēras mazais riņķis, kas ir paralēls horizontam.
- vertikāls Jebkurš lielais debess sfēras riņķis, kas iet caur zenītu un nadīru.
- kaitējuma mazināšana jēdziens, ko sabiedrības veselības jomā attiecina uz programmām un rīcībpolitiku, kuru mērķis ir mazināt kaitējošas uzvedības negatīvās sekas indivīdam un apkārtējiem cilvēkiem, kopienai un sabiedrībai kopumā.
- meņķieši Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Meņķis" iedzīvotāji.
- Plostmuiža Jelgavas novada Kalnciema pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķis" bijušais nosaukums.
- jampampiņš Jocīgs cilvēks; pamuļķis.
- Keplers Johanness Keplers - vācu astronoms, matemātiķis (1571.-1630. g.).
- bufons Jokdaris, komiķis; galma nerrs, kas uzjautrina valdnieku.
- ālmanis Joku, izlēcienu taisītājs, muļķis, auša, tas, kas nemierīgi uzvedas.
- āļa Joku, izlēcienu taisītājs, neprātīgs cilvēks, muļķis.
- āļoknis Joku, izlēcienu taisītājs, neprātīgs cilvēks, muļķis.
- jumtinieks Jumiķis.
- jumtnieks Jumiķis.
- lubiķis Jumiķis.
- Jumpravas dzirnavezers Jumpravdzirnavu dīķis Limbažu pagastā.
- sedzējs Jumta sedzējs - jumiķis, kas noklāj jumtu ar dakstiņiem, šīferi u. c.
- jūraskaķis Jūras kaķis, adataste.
- adataste Jūras kaķis.
- pļopis Jūras zaķis, zivju suga ar piesūcekņa orgānu ķermeņa apakšpusē, ar ko piestiprinās pie akmeņiem u. c. cietiem priekšmetiem.
- kaba Kabenis; āķis; makšķerāķis.
- vārnagi Kāda ložņājošu augu suga (ar dzelteniem ziediem un pelēkām lapām); pūkainais vīķis ("Vicia hirsuta").
- paeglis Kadiķis - ziemzaļš krūms, retāk koks ("Juniperus") ar adatveida vai zvīņveida lapām un melnām vai sarkanām čiekurogām.
- kadedzis Kadiķis, paeglis.
- kadiģis Kadiķis, paeglis.
- kadags Kadiķis.
- kadaks Kadiķis.
- kadiķe Kadiķis.
- kadiķi Kadiķis.
- murāns Kāds, kas ir netīrs kā skursteņslauķis.
- ņurkste Kāds, kas neskaidri runā, caur degunu ņurkst; ņurkšķis (4).
- kaitbords Kaitings - burāšana ar dēli aiz pūķa (angļu "kiteboard"); pūķošana, kaitošana, kaitserfings (angļu "kitesurfing", no "kite" - "pūķis").
- kaitsērfings Kaitings - burāšana ar dēli aiz pūķa (angļu "kitesurfing", no "kite" - "pūķis"); pūķošana, kaitošana, kaitbords (angļu "kiteboard").
- kaitošana Kaitings - burāšana ar dēli aiz pūķa; pūķošana, kaitsērfings (angļu "kitesurfing", no "kite" - "pūķis"), kaitbords (angļu kiteboard).
- paklājs Kājslauķis, celiņš (3).
- kājslaukamais Kājslauķis; kājslaukams.
- kājslauks Kājslauķis; kājslaukams.
- kāju slaukāmais (arī slauķis) kājslauķis.
- kājslaukams Kājslauķis.
- tīsēns Kaķēns; kaķis.
- kaķe Kaķis - namdara darbarīks, ar ko velk svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās.
- kaksis Kaķis (bērnu valodā).
- kicītis Kaķis (bērnu valodā).
- junka Kaķis, kaķene.
- peļotājs Kaķis, kas daudz, veiksmīgi medī peles.
- cincis Kaķis, mincis.
- muris Kaķis; vecs, liels runcis.
- peļu junkurs kaķis.
- raunacis kaķis.
- sētložņa kaķis.
- briska Kaķis.
- hašeks Kaķis.
- incis Kaķis.
- iņčuks Kaķis.
- kašaks Kaķis.
- kašara Kaķis.
- kažokvarde Kaķis.
- ķicis Kaķis.
- koķiks Kaķis.
- košaks Kaķis.
- maika Kaķis.
- mincis Kaķis.
- miņčuks Kaķis.
- minculis Kaķis.
- minka Kaķis.
- miņķins Kaķis.
- minna Kaķis.
- minnis Kaķis.
- peļjunkurs Kaķis.
- pincis Kaķis.
- pinka Kaķis.
- plēsis Kaķis.
- sētlaipiņš Kaķis.
- svātlaibs Kaķis.
- tīsis Kaķis.
- tīšuks Kaķis.
- umpsis Kaķis.
- abesīnietis kaķu šķirne Abesīnijas kaķis
- kaļķammonijsalpetris Kalcija amonjaka salpetris, satur sintētiskā ceļā iegūtu amonija nitrātu, kuram piejaukts ogļskābais kaļķis.
- kruks Kalēja kruķis ogļu rušināšanai.
- Kalna Kalna dīķis - dzirnavezers Amatas novada Zaubes pagastā uz Zaubes upes; Zaubes dzirnavezers.
- Kalncempji Kalncempju dīķis - ūdenskrātuve Alūksnes novada Kalncempju pagastā, platība - 1,8 ha.
- Kalnlauka Kalnlauka dīķis - ūdenskrātuve Aizputes pagastā, platība 2,6 ha.
- Sylvia althaea kalnu ķauķis.
- Phylloscopus occipitalis kalnu lapuķauķis.
- Leptopoecile sophiae kalnu zīlīšķauķis.
- zvanītājs Kalpotājs (baznīcā, kapsētā), kura pienākums ir zvanīt baznīcas vai kapsētas zvanus; zvaniķis.
- Kalvas Kalvas dīķis - Kalves dīķis Ēdoles pagastā.
- Kalves Kalves dīķis - ūdenskrātuve Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 9,3 ha; Kalvas dīķis.
- skaļķis Kaļķis.
- vapna Kaļķis.
- Velna dīķis Kaners, zivju dīķis Turlavas pagastā.
- veļamais kāsis kantāķis.
- purvķauķis Kāpelētājķauķis, ķauķu apakšdzimtas ģints.
- Kāpu ezers Kapu dīķis Meirānu pagastā.
- uzbrukums kara un kaujas darbības veids, kura mērķis ir pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu
- karabīne Karabīnāķis.
- atiešana Karadarbība, kuras mērķis ir pasargāt karaspēka daļas no pretinieka triecieniem, ieņemt aizsardzībai izdevīgas pozīcijas, sagatavoties pretuzbrukumiem un prettriecieniem.
- demonstrācija Karaspēka darbība (piemēram, pārvietošanās, uzbrukums), kuras mērķis ir maldināt pretinieku, izlūkot pretinieka uguns sistēmu.
- trieciens Karaspēka strauja un nepārtraukta virzīšanās, intensīva apšaude, kuras mērķis ir samērā īsā laikposmā iznīcināt pretinieka dzīvo spēku un tehniku.
- pīķnesis Karavīrs, kura apbruņojumā bija pīķis.
- asinhronais kardānsavienojums kardānsavienojums, kurā rotējošās savienojamās vārpstas griežas ar periodiski mainīgu leņķisko ātrumu.
- sinhronais kardānsavienojums kardānsavienojums, kurā rotējošās vārpstas griežas ar nemainīgu leņķisko ātrumu neatkarīgi no to pagriešanās leņķa.
- kārklu ķauķis kārklu sisinātājķauķis ("Locustella naevia").
- Locustella naevia kārklu sisinātājķauķis.
- ilgana Karpu dzimtas suga ("Rhodeus sericeus", senāk "Rhodeus amarus"), neliela saldūdeņu zivs, līdzīga sīkai karpai (līdz 9 cm garumā), bet bez ūsām, augstu plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sidrabotiem sāniem; spidiļķis; pempiņš.
- karstulis Karstgalvis, sangviniķis.
- šķeiste Kārts, nūja, spieķis; rīkste; šķeista.
- Kārtūži Kārtūžu dīķis - atrodas Siguldas novada Mores pagastā, platība - <1 ha.
- laiziķis Kārumnieks; gardēdis, našķis; laiža.
- ļūļa Kastrētājs, rūniķis.
- naizains Kašķains, tāds, kam ir kašķis.
- naizojs Kašķains, tāds, kam ir kašķis.
- naizots Kašķains, tāds, kam ir kašķis.
- kasi Kašķis (ādas slimība).
- nieza Kašķis, ādas slimība.
- niezakls Kašķis, kasus.
- niezeklis Kašķis, kasus.
- horioptoze Kašķis, ko ierosina "Chorioptes" ģints ērces, gk. zirgiem, govīm, trušiem.
- psora Kašķis; ikviena niezoša ādas slimība.
- kass Kašķis; ķildīgs cilvēks.
- koss kašķis.
- skrauperis kašķis.
- kasa Kašķis.
- kasis Kašķis.
- kašķe Kašķis.
- knadze Kašķis.
- naizs Kašķis.
- nenošs Kašķis.
- Vicia cassubica Kašūbijas vīķis.
- atsaceiba katķisms.
- lementars katķisms.
- bāse Katla āķis.
- zlāķis Kaudze, blāķis.
- slāģis Kaudze, čupa; blāķis.
- Kauķens Kauķis 4.
- Kauks Kauķis 4.
- Kauliņi Kauliņu dīķis - atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, platība - 2 ha.
- Juniperus sabina kazaku kadiķis.
- kazaku paeglis kazaku kadiķis.
- klinciņa Kaziņa - vērpjamā ratiņa spieķis starp paminām un riteni.
- Kaziņu Kaziņu dīķis - atrodas Tukuma novada Slampes pagastā, platība - 7 ha.
- keramiķi Keramiķis.
- avangarda kino kino, kura galvenais mērķis ir nevis peļņas gūšana, bet mākslinieciski interesantu ainu veidošana uz ekrāna.
- kinokritiķis Kinomākslas darbu kritiķis.
- kinoklasiķis Kinomākslas klasiķis.
- klabeklis Klabiķis.
- klabekls Klabiķis.
- zaltens Klaidonis, blandonis, sliņķis.
- klencis Klaidonis, blandonis, vazaņķis.
- saules brālis klaidonis, dīkdienis, sliņķis, morāli pagrimis cilvēks.
- deidelnieks Klaidonis, sliņķis, panīcis cilvēks.
- blezeris Klaidonis, sliņķis.
- klamesteris Klaidonis, vazaņķis.
- ļurza Klaidonis, vazaņķis.
- Juniperus horizontalis klājeniskais kadiķis.
- klakšiens Klakšķis.
- klakšķiens Klakšķis.
- klaukšķis Klakšķis.
- Klangšu Klangšu dīķis - Klankšezers, ezers Sēmes pagastā.
- krekstis Klepus, krekšķis.
- kremkšķis Klepus, krekšķis.
- kreukšs Klepus, krekšķis.
- krakšķis Klepus, krikšķis.
- klīvars Klibiķis (lamu vārda nozīmē).
- stipata Klibiķis.
- stuģis Klibiķis.
- klikstis Klikšķis (1).
- klukstis Klikšķis (1).
- klikšis Klikšķis.
- klinkšs Klinkšķis, klikšķis.
- klindzis Kliņķis, kliņģis.
- kurbulis Kloķis motora iedarbināšanai.
- aizdedzes apsteidzes leņķis kloķvārpstas pagrieziena leņķis no dzirksteles pārlēkšanas momenta starp aizdedzes sveces elektrodiem līdz brīdim, kad virzulis sasniedz augšējo maiņas punktu.
- kludiķis Klubiķis.
- paklucis Klucis, bluķis uz kura skalda malku.
- klankšķis Klunkšķis (1).
- klankšis Klunkšķis.
- dulis Knablis, āķis.
- nikšķis Knakšķis, knikšķis.
- knakšis Knakšķis.
- kņakšķienis Knakšķis.
- kņakšs Knakšķis.
- knakstiens Knakšķis.
- knaukšis Knakšķis.
- knaukšķiens Knakšķis.
- knaukšķis Knakšķis.
- knaucis Knauķis, knēvelis.
- pintiķis Knauķis, mazs vīrelis.
- zvaņģis Knauķis, puika.
- svāpurs Knauķis, pusaudzis, vājš cilvēciņš.
- cerokslis Knēvelis, knauķis.
- snēvelis Knēvelis, knauķis.
- knikšis Knikšķis.
- knikšķiens Knikšķis.
- knerba Knīpa, knauķis.
- virziena koeficients, slīpums koeficients k=tg a taisnes vienādojumā y=kx+b (a – taisnes leņķis ar x ass pozitīvo virzienu).
- kluģis Koka aizšaujamais durvīm, slēģiem; koka nagla; kruķis; līks kociņš tītavām, uz kā atrodas dzija.
- spunsāķis Koka āķis tīkla uzķeršanai zem ledus.
- steģis Koka baļķis zirga piesiešanai.
- kulcenis Koka baļķis, kas bluķa vilkšanas laikā tiek piesiets ragavām.
- ķimpolis Koka bluķis, ko liek uz ragavām baļķu vilkšanai.
- ķimpols Koka bluķis, ko liek uz ragavām baļķu vilkšanai.
- pametnis Koka bluķis, uz kura balstās sijas vai dēļi.
- koketiķis Koka etiķis.
- porga Koka kruķis, ar ko dzen zivis dukurā vai tīklā.
- ķemme Koka puļķis ar ko sastiprina divas sijas.
- ķebis Koka spieķis.
- ķeģis Koka spieķis.
- kapbaļķis Koka stumbru resgaļa nogrieznis (baļķis), gludi nodarināts, mizots, eksporta sortiments.
- lauku mežsaimniecība kokaugu stādījumi lauksaimniecības zemēs, kuru mērķis ir uzlabot lauksaimniecības zemju hidroloģisko stāvokli, mazināt klimatisko faktoru nelabvēlīgo ietekmi, panākt racionālu zemes resursu izmantošanu, uzlabot vides ainavisko un bioloģisko daudzveidību, kā arī radīt cilvēkiem labvēlīgus dzīves apstākļus.
- griests Koks, ko senāk lietoja griestiem; atsevišķs griestu dēlis vai baļķis.
- koķe Koķis - ēdiens.
- streika sarunas kolektīvā darba strīda pušu sarunas, kuru mērķis ir panākt vienošanos kolektīvajā darba strīdā un izbeigt streiku.
- ūdenspolo Komandu sporta spēle uz ūdens, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos; ūdens polo.
- ūdens polo komandu sporta spēle uz ūdens, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos; ūdenspolo.
- polo Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir (parasti jājot uz zirgiem, arī braucot ar velosipēdiem) ar īpašu nūju ieraidīt nelielu bumbu pretinieka vārtos.
- rokasbumba Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir ar vienu, roku ieraidīt bumbu pretinieka vārtos; handbols.
- futbols Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu (ar kāju vai galvu) pretinieka vārtos.
- volejbols Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir pārraidīt bumbu (ar rokām) pāri tīklam pretinieka komandas laukumā.
- regbijs Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir piezemēt ovālu bumbu aiz pretinieka vārtu līnijas vai iesist to vārtos virs pārliktņa un kurā ir atļauti spēka paņēmieni ar cīņas sporta elementiem.
- velobols Komandu sporta spēle, kuru spēlē velosipēdisti un kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos.
- MDP Kondensators, kura viens elektrods ir metāla, otrs - pusvadītājmateriāls, un starp tiem atrodas dielektriķa slānis (metāls - dielektriķis - pusvadītājs).
- omfals Konusveida marmora bluķis Apollona templī Delfos, ko grieķi uzskatīja par Zemes centru.
- patērētāju biedrības kooperatīvas sabiedrības, kuru darbības mērķis ir apmierināt savu biedru vajadzības pēc precēm un pakalpojumiem, realizēt savu biedru ražojumus, veicināt sabiedrisko darbību, materiālās labklājības un kultūras līmeņa celšanos.
- pureklis kopā sasietu bērza zaru saišķis, ko senāk izmantoja arī piedarbā nokultā klājiena atdalīšanai no rogām un pelavām.
- kopienā balstīti pakalpojumi kopienas iedzīvotāju vai profesionāļu sniegti pakalpojumi dzīvesvietā vai tās apkaimē, kuru mērķis ir izglītības, atpūtas, veselības, tiesību aizsardzības, politiskās līdzdalības, arodapmācības un sociālās labklājības vajadzību nodrošināšana vietējā līmenī.
- Kančhori Korejiešu mitoloģijā - pūķis, kas zemei nes sausumu un iznīcina augu valsti.
- laidiņi korķa vai koka pludiņi, lai makšķeres āķis nenogrimtu.
- korka Korķis 1(1).
- dūkšķis Korķis no lupatām un pakulām.
- tropis Korķis, aizbāznis.
- trops Korķis, aizbāznis.
- karķis Korķis.
- kurka Korķis.
- suber Korķis.
- krecele Korķu viļķis.
- grecele Korķviļķis.
- grecelis Korķviļķis.
- grecere Korķviļķis.
- greceris Korķviļķis.
- krecelis Korķviļķis.
- štopors Korķviļķis.
- vilķis Korķviļķis.
- viļķis Korķviļķis.
- dibromosalāns Kosmētikas sastāvdaļa (ASV aizliegts lietot kosmētikā), antseptiķis, fungicīds, lieto ziepju, krēmu, losjonu, pūderu ražošanā, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu un līdz ar to izsitumus uz ādas un uzpampumu.
- metēnamīns Kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no formaldehīda un amonjaka), konservants, antiseptiķis, lieto dezodorējošos krēmos un pulveros, mutes skalošanas līdzekļos, var izdalīt formaldehīdu, veicināt notrozamīnu rašanos, izraisīt ādas kairinājumus un izsitumus uz ādas.
- heksilrezorcinols Kosmētikas sastāvdaļa (naftas atvasinājums), antioksidants, antiseptiķis, izmanto mutes skalošanas līdzekļos, krēmos pret saules apdegumiem, var izraisīt spēcīgu kuņģa un zarnu trakta kairinājumu, zarnu, aknu un sirds bojājumus, alerģiskas reakcijas.
- ciklometikons Kosmētikas sastāvdaļa (no silīcija atvasināts silikons), šķīdinātājs, antistatiķis, izmanto matu kondicionētājos, lūpu krāsās, dezodorantos, ādas atsvaidzinātājos, toksiskums nav zināms, bet, pārklājot ar to ādu, var kavēt pareizu ādas funkcionēšanu.
- cerezīna vasks kosmētikas sastāvdaļa (trausls vasks, ko iegūst no ozocerīta minerāla), biezinātājs, antistatiķis, tiek izmantots aizsagkrēmos, matu kondicionētājos, krēmveida vaigu sārtuma līdzekļos, lūpu krāsās, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, dažiem cilvēkiem var izraisīt pastiprinātu jutīgumu.
- oleoilsarkozīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), antistatiķis, virsmaktīva viela, izmanto ziepēs, kosmētikā, lubrikantos, matu kondicionētājos, var izraisīt vieglu ādas kairinājumu, var veicināt citu savienojumu uzsūkšanos caur ādu un izraisīt saindēšanos ar nitrozamīniem.
- stearamidopropilbetaīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), antistatiķis, izmanto kā matu kondicionātāju, var būt toksisks, var radīt acu un gļotādas kairinājumus, kontakta dermatītu.
- stearoilsarkozīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), antistatiķis, izmanto skūšanās želejā, var izraisīt nitrozamīnu veidošanos.
- stearamidopropildimetilamīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, antistatiķis, izmanto kā matu kondicionētānju, var radīt alerģisku dermatītu, var veicināt nitrozamīnu veidošanos.
- hektorīts Kosmētikas sastāvdaļa, absorbents, antiseptiķis, izmanto matu balimātājos, acu konturzīmuļos, tonālajos krēmos, arī pesticīdos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, putekļi var izraisīt plaušu kairinājumu.
- kokamidopropildimetilamīns Kosmētikas sastāvdaļa, antistatiķis, izmanto matu kondicionētājos, var izraisīt kontakta alerģiju, dažiem cilvēkiem arī kontakta dermatītu.
- lauramidopropilbetaīns Kosmētikas sastāvdaļa, antistatiķis, izmanto pretsviedru līdzekļos, dezodorantos, roku krēmā, mutes skalošanas līdzekļos, var toksisks, izraisīt kontakta dermatītu, acu un gļotādas kairinājumus.
- lauramīda MEA kosmētikas sastāvdaļa, antistatiķis, izmanto šampūnos un matu kondicionētājos, var izraisīt nelielu ādas kairinājumu.
- metikons Kosmētikas sastāvdaļa, antistatiķis, mīkstinātājs, izmanto lūpu krāsās, vaigu sārtumos, skropstu tušās, pēcskūšanās līdzekļos, piemīt neliels toksiskums, var izraisīt ādas kairinājumus un alerģiskas reakcijas.
- acetamīda MEA kosmētikas sastāvdaļa, antistatiķis, mitrumuzturētājs, var radīt vieglu ādas kairinājumu.
- rezorcinols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, antiseptiķis, krāsviela, izmanto kā pretblaugznu šampūnos, matu krāsās, lūpu krāsās, matus tonizējošos līdzekļos, arī miecēšanā, sprāgstvielās un tekstilmateriālu apdrukāšanā, var radīt acu un acs plakstiņu iekaisumu, var būt toksisks imūnsistēmai, aknām, asinsrites orgāniem un nervu sistēmai.
- skvalēns Kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, antistatiķis, izmanto ādas kopšanas līdzekļos, matu krāsās, kā smaržu fiksētāju, uzskata, ka ir labvēlīga ietekme uz veselību.
- zvačka Kožļājamās tabakas vīkšķis.
- kraksts Krakšķis.
- krampbaļķis Krancbaļķis - viens no ēkas skeleta gulenisko baļķu joslas baļķiem, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi.
- vainagbaļķis Krancbaļķis - viens no ēkas skeleta gulenisko baļķu joslas baļķiem, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi.
- bigulis Krāsns kruķis - dzelzs stienis ar liektu, paplatinātu galu kurināmā rušināšanai.
- čičkoks Krāsns kruķis, bigulis.
- čiksteklis Krāsns kruķis, bigulis.
- bīstekls Krāsns kruķis, krāsns urķis.
- bīstkocis Krāsns kruķis; bīskocis.
- dalbs Krāsns kruķis; miets sera irdināšanai rijas ārdos.
- bīkstaklis Krāsns kruķis; sitamais, nūja.
- bistāgs Krāsns kruķis; sitamais, nūja.
- bīstākls Krāsns kruķis; sitamais, nūja.
- bidzulis Krāsns kruķis.
- bijstarags Krāsns kruķis.
- bīšķis Krāsns kruķis.
- bīskocis Krāsns kruķis.
- bīstarags Krāsns kruķis.
- čikstiklis Krāsns kruķis.
- čučeris Krāsns kruķis.
- čučurbikstis Krāsns kruķis.
- dalba Krāsns kruķis.
- dalbe Krāsns kruķis.
- delba Krāsns kruķis.
- ķeksis Krāsns kruķis.
- pažarka Krāsns kruķis.
- pomelnieks Krāsns kruķis.
- urka Krāsns kruķis.
- krāskungs Krāsns kungs, kaķis.
- krāsnkungs Krāsns kungs, kaķis.
- čuča Krāsns rušināmais kruķis, koks.
- pažags Krāsns slakāmais kruķis; slotaskāts; krāsns slota.
- bīstakls Krāsns urķis.
- Cettia cettia krastmalu krūmķauķis.
- Seiurus noveboracensis krastmalu zemesķauķis.
- celte Krāsu miešķis ("Asperula tinctoria").
- meziķe Krāsu miešķis ("Asperula tinctoria").
- Asperula tinctoria krāsu miešķis.
- krāsu lauka vektors krāsu televīzijas signālā matemātiski noteikts vektors, kura leņķis atspoguļo krāsu un garums – piesātinājumu.
- Terpsiphone paradisi krāšnais paradīzesķauķis.
- sējas vārna krauķis ("Corvus frugilegus").
- Corvus frugilegus krauķis jeb sējas vārna.
- sējasvārna Krauķis.
- kredītbiedrība kredītiestāde, kuras mērķis bija sagādāt kredītlīdzekļus saviem biedriem, kas nodarbojās ar tirdzniecību, rūpniecību un piepilsētas lauksaimniecību.
- depozītoperācija Kredītiestāžu (banku u. c.) operācija, kuras mērķis ir panākt naudas noguldīšanu.
- dzijkoks Kreķis, dzijas uztinamais.
- kriksts Krikšķis.
- pjezoelektriķis Kristālisks dielektriķis, kurā pastāv lineāra sakarība starp elektrisko polarizāciju un mehānisko deformāciju (saspiešanu vai stiepšanu).
- Doplers Kristiāns Doplers - austriešu fiziķis (1803.-1853. g.), teorētiski pamatojis to, ka gaismas un skaņas svārstību frekvence, ko uztver novērotājs, ir atkarīga no novērotāja un svārstību avota kustības ātruma.
- katechisms Kristīgās reliģijas mācības grāmata; katehisms; katķisms.
- pārspriedējs Kritiķis, recenzents.
- krobis Krobiķis.
- skruķis kruķis (2).
- skribins kruķis (klibam cilvēkam).
- kascele Kruķis (slimniekiem, ievainotajiem u. tml.).
- biksteklis Kruķis krāsns bikstīšanai.
- skručs kruķis krāsns tīrīšanai; kačergs.
- kačergs kruķis krāsns tīrīšanai.
- bizuls Kruķis, koks; metamais, sitamais.
- bīkšķis Kruķis.
- bīšķarags Kruķis.
- ķeķa Kruķis.
- Scotocerca inquieta krūmājķauķis.
- Fallopia dumetorum krūmāju vējgriķis.
- Krūmu dīķis Krumešu dīķis Remtes pagastā.
- krūmu ķauķis krūmu kāpelētājķauķis ("Acrocephalus dumetorum").
- krūmu purvuķauķis krūmu kāpelētājķauķis ("Acrocephalus dumetorum").
- Acrocephalus dumetorum krūmu kāpelētājķauķis.
- kudiņš Kudiķis.
- pretbranga Kuģa brangas iekšējais leņķis.
- čīfs Kuģa vecākais (pirmais) mehāniķis.
- ramte Kūja, spieķis.
- Kuldīga Kuldīgas apriņķis - pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi.
- kūlenes Kūlenis 2, bluķis, ko uzsien uz ragavām baļķu vešanai.
- vilciņi Kūlenis 2, bluķis, ko uzsien uz ragavām baļķu vešanai.
- kopa Kūlis, vīšķis.
- pletne Kūlis, vīšķis.
- kūlenis Kuļamais bluķis - paprāvs koka bluķis ar tapām vai gareniski rievotu virsmu, kas veļas ap rāmī iestiprinātu dzelzs asi un zirga vilkts pa piedarba kulu izdauza graudus no vārpām.
- simtkājis kuļamais bluķis vai veltnis.
- koluda kuļamais bluķis.
- strupuļs kuļamais bluķis.
- skumšķins Kumšķis.
- skumškis Kumšķis.
- skumšķis Kumšķis.
- škumškis Kumšķis.
- PKK Kurdistānas strādnieku partija - marksistiska kurdu partija, kuras mērķis ir neatkarīga Kurdistāna.
- ķempelis Kurzemē kūleņa nosaukums: ragavām vai ratiem piestiprināts ierobīts koka bluķis baļķu uzlikšanai un vešanai; koka klucis paliktnim, balstam.
- kurss kustības virziens (transportlīdzeklim); leņķis starp transportlīdzekļa garenisko asi un meridiānu.
- šekums kušķis (spalvu, matu).
- cemuls Kušķis, cekuls.
- skurbs kušķis, krūmveida zāles vai labība saaugums.
- klumzaka Kušķis, kunkulis, gabals.
- klumzaks Kušķis, kunkulis, gabals.
- klundzaks Kušķis, kunkulis, gabals.
- cebriņš Kušķis, neliela grupa.
- lēķšķa Kušķis, pušķis, šķipsna; mīksta, savelta vilnas, sniega u. tml. pika; lēkšķe.
- lešķe Kušķis, pušķis, šķipsna; mīksta, savelta vilnas, sniega u. tml. pika; lēkšķe.
- čams Kušķis, pušķis; ķekars.
- cekule Kušķis, pušķis.
- cekulis Kušķis, pušķis.
- kupsnis Kušķis, pušķis.
- skara Kušķis, sproga.
- skupsna kušķis, šķipsna.
- stope Kušķis, šķipsna.
- čamurs Kušķis, vairāki rieksti kopā.
- čepste Kušķis, žūksnis.
- kamšķis Kušķis; arī gabals, kumoss; tas ko var sakampt saujā.
- gabaniņa Kušķis.
- škumšks Kušķis.
- skušķis Kušķis.
- tušķis Kušķis.
- komplementaritātes princips kvantu fizikas, vēlāk arī visas modernās zinātnes un dabas filozofijas pamatpostulāts, ko 1927. g. formulēja dāņu fiziķis N. Bors: "Liela Patiesība ir Patiesība, kuras pretmets arī ir liela Patiesība".
- vēdzis Kvarkšķis.
- kvaternijs Kvaternijs-26 - kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, antistatiķis, izmanto līdzekļos, kas piešķir matiem spīdumu, var radīt acu kairinājumu, kontakta dermatītu, kancerogēns.
- varšķis Kvekšķis (suns); tāds, kas rūc, ņurd.
- varkšis Kvekšķis (suns).
- čuciņš Ķauķis.
- kauķi Ķauķis.
- kauķis Ķauķis.
- vīstiķis Ķauķis.
- ķems Ķekars, čemurs, kušķis, pušķis.
- čumuls Ķekars, kušķis, kaudzīte.
- čeka Ķekars, kušķis, pušķis.
- čemuls Ķekars, kušķis, pušķis.
- čankurs Ķekars, pušķis, čemurs.
- kogulītis Ķekars, pušķis, skara.
- kogurs Ķekars, pušķis, skara.
- Ķempju dzirnavezers Ķempju dzirnavu dīķis.
- lapseņu klijāns ķīķis (“Pernis apivorus”).
- Pernis apivorus ķīķis jeb lapseņu klijāns.
- ķeška Ķildnieks, kašķis.
- ķestuvis Ķildnieks, kašķis.
- Juniperus chinensis Ķīnas kadiķis.
- Bradypterus tacsanowskius Ķīnas krūmķauķis.
- Luņs Ķīniešu mitoloģijā - ragains pūķis ar kamieļa galvu, brieža ragiem, govs ausīm, zivju zvīņām, piekūna nagiem un tīģera ķepām.
- tai-dzi Ķīniešu tradicionālās medicīnas (Austrumu vingrošanas) un cīņas veids; vingrojumu galvenais mērķis ir veselības uzturēšana un dzīves paildzināšana; taidzi.
- Labdzeņu paeglis Labdzeņu kadiķis.
- kvulīņs labības kuļamais bluķis.
- vals labības kuļamais bluķis.
- sportloto Laimes spēle, kuras mērķis ir pirms izlozes uzminēt noteiktu skaitu sporta veidu nosaukumu (ciparu) un kurā izmanto īpaša veida formulārus.
- Lusciniola melanopogon lakstīgalķauķis.
- šļepstināt Lakt, kā kaķis.
- līpiņš Lamu vārds, lišķis.
- desa Lamu vārds: muļķis, nelga, vientiesis.
- teļabrencis Lamuvārds (muļķis).
- ķārķis Lamuvārds teicienā - kaut ķārķis tevi parautu.
- teļausis Lamuvārds, muļķis.
- Bradypterus thoracicus lāsumainais krūmķauķis.
- Monarcha guttula lāsumainais monarhķauķis.
- ķeksis Lašu tēviņš (ar mutes āķi); ķeņķis.
- ruņķis Latviešu folklorā - mantnesis pūķis, mājas gars.
- konkordija Latviešu studentu organizācijas, dib. 1926.; bija 4 krāsu nozīmes, kas simbolizēja Kurzemi, Zemgali, Vidzemi, Latgali; to mērķis bija veidot studentu dzīvi latviskā garā.
- kuronismi Latviešu vārdi, kuros sastopami ar normālo latviešu skaņu attīstības pakāpi nesaskanīgi elementi, kas savukārt saskan ar kuršu valodas skaņām, piem., dzintars, kaķis, leitis.
- Baltijas harta Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Amerikas Savienoto Valstu partnerības dokuments, ko parakstīja Baltijas valstu prezidenti un ASV prezidents 1998. g. 16. janvārī Vašingtonā, ar to paziņojot, ka to kopīgais mērķis ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pilnīga integrācija Eiropas un transatlantiskajās politiskajās, ekonomiskajās, drošības un aizsardzības organizācijās un ka Eiropa nebūs pilnīgi droša, kamēr Latvija, Igaunija un Lietuva nebūs drošas.
- kradzis Laukā zemē iedzīts miets ar krustiski piestiprinātiem šķērskokiem (arī zarains miets) labības žāvēšanai; kracis; krabiķis.
- rotējošs magnētiskais lauks lauks, kura indukcijas vērtība ir nemainīga, bet indukcijas vektors rotē ar noteiktu leņķisko ātrumu.
- lauķene Lauķis 1.
- Malurus cyaneus lazūra māņķauķis.
- lēkatnis Lēcējs, zaķis (mīklās).
- lēkātnis Lēcējs, zaķis (mīklās).
- aisbergs Leduskalns, peldošs vai uz sēkļa uzsēdies ledus blāķis; veidojas, atšķeļoties no kontinentālajiem vai šelfa ledājiem.
- Siltāju dīķis Lejas dīķis Lizuma pagastā.
- Siltais ūdens Lejas dīķis Lizuma pagastā.
- Siltais dīķis Lejas dīķis Lizuma pagastā.
- lēkšs Lēkšķe; lēšķis.
- suma Lempis, muļķis (lamuvārda nozīmē).
- ķepurka Lempis, muļķis.
- lemausis Lempis, muļķis.
- ļempausis Lempis, muļķis.
- lūļa Lempis, muļķis.
- lumeika Lempis, muļķis.
- luzāris Lempis, muļķis.
- negandelis Lempis, muļķis.
- tentere Lempis, muļķis.
- mimmis Lempis, neveiklis, muļķis.
- lālaks Lempis, sliņķis.
- ķezis Lempis, trašķis.
- lunis Lempis; tūļa; sliņķis.
- pundurlemūrs Lemūru dzimtas suga, neliels pērtiķis, viens no mazākajiem primātiem.
- džogings Lēna skriešana, kuras mērķis ir iegūt fizisko rūdījumu, nostiprināt veselību u. tml.
- vīsts Lēns strādnieks, sliņķis.
- lābāns Lēns, tūļīgs, neizveicīgs cilvēks; sliņķis.
- lāpāns Lēns, tūļīgs, neizveicīgs sliņķis.
- miljema Leņķa mērīšanas vienība - centra leņķis, kas vienāds ar 1/6400 no riņķa līnijas garuma un kura garums aptuveni atbilst 1/1000 daļai no rādiusa (attāluma).
- veņķelis Leņķa mērs; taisnais leņķis.
- orpēšanas leņķis leņķis horizontālā plaknē starp gaisakuģa garenasi un pārvietošanās virzienu attiecībā pret gaisa masu.
- magnētiskā variācija leņķis horizontālā plaknē starp ģeogrāfiskā meridiāna un kompasa meridiāna ziemeļu virzieniem, kuru atskaita no ģeogrāfiskā meridiāna pulksteņa rādītāju kustības virzienā ar zīmi "+" un pretējā virzienā ar zīmi "–".
- spīdekļa stundas leņķis leņķis pie debess pola vai attiecīgs ekvatora loks, skaitot no novērotāja meridiāna pusdienas daļas caur rietumiem līdz spīdekļa meridiānam.
- īstais kurss leņķis pie kompasa rozes centra, skaitot (pulksteņa rādītāju kustības virzienā) no īstā meridiāna ziemeļu gala līdz peldlīdzekļa diametrālajai plaknei - no 0 līdz 360 grādiem.
- atsveķošanas brūces atjaunošanas leņķis leņķis starp abiem slīpajiem iegriezumiem (atsveķošanas sāntekām) atsveķojamā koka stumbrā.
- vertikālais leņķis leņķis starp brīvi pakārtu magnēta adtu un horizontālo plakni.
- iekšējais leņķis leņķis starp daudzstūra blakus malām daudzstūra iekšienē.
- ārējais leņķis leņķis starp daudzstūra malu un blakus malas pagarinājumu.
- patiesā anomālija leņķis starp debess ķermeņa rādiusvektoru un tā orbītas lielāko asi.
- objektīva leņķis leņķis starp divām nosacītām līnijām, kas vilktas no objektīva centra uz kadrā ietvertās telpas diviem malējiem punktiem; objektīva leņķa lielums nosaka kadrā ietvertās telpas apjomu.
- pagrieziena leņķis leņķis starp divām plaknēm – kustīgo un nekustīgo plakni, kuras ķermenim rotējot, krusto rotācijas asi.
- paralakse Leņķis starp diviem skatiena virzieniem (taisnēm), kas no divām dažādām vietām ir vērsti uz vienu un to pašu punktu.
- virsotnes leņķis leņķis starp divu griezējasmens nogriežņu projekcijām uz pamatplaknes.
- magnētiskā deklinācija leņķis starp ģeogrāfisko uin magnētisko meridiānu ziemeļu virzieniem dotajā punktā.
- aizsegleņķis Leņķis starp ieroča horizontu un aizsega virsotni.
- īstā vēja leņķis leņķis starp īstā vēja virzienu un peldlīdzekļa diametrālo plakni.
- vēja leņķis leņķis starp īsto vēju un jahtas diametrālo plakni (īstā vēja leņķis)
- lēcienleņķis Leņķis starp izsviedes līniju un šaušanas līmeni.
- azimuts Leņķis starp kādu noteiktu virzienu un ziemeļu virzienu.
- lobnaža griešanas leņķis leņķis starp kluča virsmas pieskari un naža priekšējo skaldni.
- driftes leņķis leņķis starp kompasa kursu un reālo pārvietošanās virzienu.
- ieejas leņķis atmosfērā leņķis starp kosmiskā lidaparāta kustības virzienu un vietējo horizontu brīdī, kad lidaparāts sasniedz atmosfēras blīvos slāņus.
- bīdes leņķis leņķis starp ķermeņa vielas slāņiem perpendikulārā nogriežņa sākuma un pagrieziena stāvoklī bīdes deformācijas gadījumā.
- leņķiskā apertūra leņķis starp malējiem stariem gaismas konusā, kas nonāk optiskā sistēmā.
- azimuts Leņķis starp meridiāna plakni un debess spīdekļa vertikālo plakni (no dienvidiem uz rietumiem).
- vēja virziens leņķis starp meridiāna ziemeļu virzienu un virzienu, uz kurieni pūš vējš (atšķiras no meteoroloģiskā vēja virziena par 180°).
- radiopeilējums Leņķis starp meridiānu un virzienu uz radiostaciju, kas raida signālus.
- ķīļleņķis leņķis starp mugurvirsmu un griešanas plakni.
- mugurleņķis leņķis starp mugurvirsmu un griešanas plakni.
- berzes leņķis leņķis starp normālo reakciju un pilno balsta reakciju maksimālās berzes gadījumā.
- peilējums leņķis starp novērotā objekta virzienu un novērošanas vietas meridiānu.
- izlidleņķis Leņķis starp pacēluma līniju (stobra kanāla ass turpinājumu mērķēšanas brīdī) un izsviedes līniju (stobra kanāla ass turpinājumu brīdī, kad lode izlido no šaujamieroča stobra kanāla).
- skaidleņķis leņķis starp skaidvirsmu un griešanas plaknei perpendikulāru plakni.
- griešanas leņķis leņķis starp skaidvirsmu un griešanas plakni.
- spārna iestādīšanas leņķis leņķis starp spārna centrālo hordu un lidmašīnas bāzes asi; šis leņķis ir pozitīvs, ja hordas priekšējais punkts ir augstāks par pakaļējo attiecībā pret lidmašīnas bāzes līniju.
- stūres leņķis leņķis starp stūres lāpstas virsmu un peldlīdzekļa laterālo plakni (garenplakni).
- vēja leņķis leņķis starp šķietamo vēju jeb vimpeļvēju un jahtas diametrālo plakni
- šķietamā vēja leņķis leņķis starp šķietamo vēju jeb vimpeļvēju un jahtas diametrālo plakni.
- vimpeļvēja leņķis leņķis starp šķietamo vēju jeb vimpeļvēju un jahtas diametrālo plakni.
- kritienleņķis Leņķis starp trajektorijas pieskari kritienpunktā un šaušanas līmeni.
- sānsveres leņķis leņķis starp ūdensvirsmas normāli un peldlīdzekļa diametrālo plakni.
- vēja leņķis leņķis starp vēja virzienu un buras plakni
- magnētiskais azimuts leņķis starp vietas magnētiskā meridiāna plakni un jebkuru virzienu.
- groduma leņķis leņķis starp vijumu un dzijas vai pavediena garenvirziena asi.
- iedarbības leņķis leņķis starp vimpeļvēja virzienu un buras plakni.
- spīdekļa deklinācija leņķis starp virzienu uz spīdekli un ekvatora plakni.
- pieleņķis Leņķis, kam viena no malām sakrīt ar kāda daudzstūra malu.
- pretleņķis Leņķis, kas daudzstūrī atrodas pretī citam šī daudzstūra leņķim vai malai.
- šaurleņķis Leņķis, kas ir mazāks par 90 grādiem.
- papildleņķis Leņķis, kas papildina doto šaurleņķi līdz taisnam leņķim.
- direkcionālais leņķis leņķis, kas raksturo Zemes virsmas līnijas virzienu horizontālā plaknē, parasti attiecībā pret koordinātu asīm.
- spīdekļa augstums leņķis, ko debess sfēras rādiuss, kurš novilkts no spīdekļa centra, veido ar horizonta plakni.
- prizmas lauzējleņķis leņķis, ko ierobežo prizmas skaldnes, caur kurām izplatās gaisma.
- īstais azimuts leņķis, ko mēra no ģeogrāfiskā meridiāna ziemeļu virzienā.
- spīdekļa azimuts leņķis, ko spīdekļa meridiāns veido ar novērotāja vietas meridiānu; šie meridiāni vilkti caur zenītu un to plaknes ir perpendikulāras horizonta plaknei; azimuta lielums ir 0–180°, skaitot no dienvidu vai ziemeļu punkta, vai 0–90°, skaitot no horizonta ceturkšņiem.
- fotoobjektīva attēla leņķis leņķis, ko veido caur fotoobjektīvu ejošie gaismas stari, savienojot kadra diagonāli ar optiskās sistēmas (fotoobjektīva) galveno aizmugures punktu.
- ekliptikas slīpums leņķis, ko veido ekliptikas plakne ar debess ekvatora plakni; tā vērtība ir 23° 26'.
- inklinācija Leņķis, ko veido kādas planētas orbītas plakne ar Zemes orbītas plakni.
- gaismas laušanas leņķis leņķis, ko veido lauztais stars pēc tā laušanas uz divu vižu robežvirsmas un normāle pret šo robežvirsmu stara laušanas punktā.
- lobnaža asinājuma leņķis leņķis, ko veido lobmašīnas naža priekšējā un muguras skaldnes.
- drifte Leņķis, ko veido peldlīdzekļa diametrālā plakne ar virzienu, kādā faktiski peldlīdzeklis pārvietojas vēja ietekmē.
- elongācija leņķis, ko veido Saules sistēmas debess ķermenis, Zeme un Saule; to mēra no 0° līdz 180° uz austrumiem vai rietumiem no Saules.
- krišanas leņķis leņķis, ko veido stars, krītot uz robežvirsmu starp divām vidēm, un normāle, kas novilkta pret šo virsmu stara krišanas punktā.
- ārleņķis Leņķis, ko veido trīsstūra vai daudzstūra viena mala ar blakus malas turpinājumu.
- izstiepts leņķis leņķis, kura lielums ir 3,142 radiāni (180 grādi) un kura malas veido taisni
- palīgleņķis Leņķis, kura lielumu izmanto trigonometrisko vienādojumu atrisināšanai.
- redzes leņķis leņķis, kura virsotne ir acs optiskajā centrā, bet stari vērsti uz priekšmeta galējiem punktiem.
- centra leņķis leņķis, kura virsotne ir riņķa līnijas centrā un malas veido divi rādiusi.
- gada paralakse leņķis, par kādu mainās spīdekļa stāvoklis, ja to novēro no Zemes centra vai no Saules centra – un ja spīdeklis atrodas uz taisnes, kas ir perpendikulāra Zemes orbītas plaknei un iet caur Saules centru.
- diennakts paralakse leņķis, par kādu mainās spīdekļa stāvoklis, ja to novēro no Zemes virsmas vai no Zemes centra; novērojama tikai Saules sistēmas objektiem.
- leņķe Leņķis.
- viņķele Leņķis.
- sasvere Leņķiska noliece no kāda stāvokļa, parasti uz sāniem.
- svērt Leņķiski liekt, virzīt no kāda stāvokļa, parasti uz sāniem.
- sasvērt Leņķiski noliekt no kāda stāvokļa, parasti uz sāniem.
- universālinstruments Leņķu mērāmais instruments, ar ko mēra debess spīdekļu leņķiskos augstumus un azimutus.
- Leukādijas Leukādiju dīķis - atrodas Priekuļu pagastā, platība - 1 ha.
- lūvēšana Lidaparāta (kuģa, automobiļa, tanka u. c. transportlīdzekļa) garenass nelielas leņķiskas novirzes uz abām pusēm no noteiktā kustības virziena.
- incis Līdējs, lišķis.
- pipargurķītis Līdz 6 centimetriem garš marinēts gurķis ar spēcīgi izteiktu piparu garšu.
- sēdiņš liekēdis, sliņķis.
- sēdenis Liekēdis, sliņķis.
- lapsaste Liekulis, glaimotājs, lišķis.
- blastonis Liekulis, lišķis.
- pirkšķis Liekulis, lišķis.
- blozs Liela auguma sliņķis.
- stavka Liela, plata ūdenstilpe (parasti upes vai ezera tuvumā), arī izrakts plats, garš dīķis (parasti linu mērcēšanai).
- niedru strazds lielais kāpelētājķauķis ("Acrocephalus arundinaceus"), arī niedru kāpelētājķauķis.
- niedrustrazds Lielais kāpelētājķauķis ("Acrocephalus arundinaceus").
- niedru kāpelētājķauķis lielais kāpelētājķauķis.
- Acrocephalus arundinaceus lielais kāpelētājķauķis.
- Bradypterus major lielais krūmķauķis.
- Lielais Paiķu ezers Lielais Paiķis, ezers Veclaicenes pagastā.
- Paiķis Lielais Paiķis, ezers Veclaicenes pagastā.
- Locustella fasciolata lielais sisinātājķauķis.
- klumzāks Lielāks baļķis, sieksta; kāds lielāks, ciets gabals, kunkulis.
- atrautenis Liels (100 m un vairāk) iežu blāķis, kuru ledājs pārvietojis no sākotnējā saguluma vietas.
- bloks Liels (no būvmateriāliem izgatavots) bluķis.
- lānis Liels (parasti biezas, necaurredzamas miglas) blāķis, vāls.
- lāns Liels (parasti biezas, necaurredzamas miglas) blāķis, vāls.
- cemmeris Liels āķis zivju ķeršanai.
- vergs Liels dzelzs āķis, ledus bloku izcelšanai u. tml.
- masīvs Liels nenoteiktas formas reljefa pacēlums vai klinšu blāķis.
- zakucija Liels palaidnis, vazaņķis, blandonis.
- biemis Liels sliņķis, slaists, dīkdienis.
- losms Liels, garš cilvēks, arī klaidonis, sliņķis.
- mužgums Liels, nekārtīgs dzijas nobrukums no vērpjamās spoles; dzijas vīkšķis.
- leduskalns Liels, no ledāja atlūzis ledus blāķis, kas peld vai ir uzsēdies uz sēkļa (parasti okeānā, jūrā) un kam lielākā daļa atrodas zem ūdens; aisbergs.
- buršķis Liels, pēkšņs troksnis, burkšķis.
- liesēšķis Lielsaišķis.
- ūdens strūklas spiediens lielums (p), kas raksturo vidējo spiedienu uz virsmas daļu, pret kuru atsitas ūdens strūkla; ja virsma ir plakne, tad p=rv^2^cos a (r – ūdens blīvums, v – strūklas ātrums, a – strūklas virziena leņķis pret plaknes normāli).
- teleskopa izšķirtspēja lielums, ar ko mēra teleskopa spēju atšķirt savstarpēji tuvus objektus un ko visbiežāk raksturo ar mazāko leņķisko atstatumu starp diviem punktiem, kas vēl redzami atsevišķi.
- elektriskais grāds lielums, ko izmanto maiņstrāvas mašīnu teorijā; aprēķina ar nosacījumu, ka 180 elektriskiem grādiem atbilst leņķis starp blakus esošo N un S polu asīm.
- Vicia grandiflora lielziedu vīķis.
- gramūklis liepas lūku vīšķis, ko dod govij ar maizi (aitai - gredzenveidīgs lūks), ja tā negremo ("gramūklis izkrytis").
- zāģbaļķis Lietkoksnes baļķis, ko izmanto zāģmateriālu ražošanai.
- gleņķis Lieto salīdzinājumā "kā gleņķis" - runājot par lipīgu, glīzdainu vielu, masu vai par ūdeņainu dārzeni (parasti kartupeli).
- kļēpa Lietus kopā ar sniegu; slapjdraņķis.
- pļummis Lietus kopā ar sniegu; slapjdraņķis.
- pļumpis Lietus kopā ar sniegu; slapjdraņķis.
- neģēlīgs laiks lietus, slapjdraņķis.
- Vizūns Lietuviešu mitoloģijā - pūķis, kas aprij mirušos, kuri pēc nāves cenšas uzkāpt nepieejamā kalnā un nokrīt no tā.
- jauničs Līgavainis; puisis precību gados; jauniķis.
- domāt Likties, šķist.
- domāties Likties, šķist.
- ģisties Likties, šķist.
- izarādīties Likties, šķist.
- izaredzēties Likties, šķist.
- izlikties Likties, šķist.
- izrādīties Likties, šķist.
- pasarādīties Likties, šķist.
- pasaredzēties Likties, šķist.
- operatīvā darbība likumā noteiktajā kārtībā un ar likumu īpaši pilnvarotu valsts institūciju amatpersonu atklātas un slepenas tiesiskas darbības, kuru mērķis ir aizsargāt personu dzīvību un veselību, tiesības un brīvības, godu, cieņu un īpašumu; nodrošināt Satversmi, valsts iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību, valsts aizsardzības,ekonomisko, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumus pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem.
- uzlīkāt Līkumojot (kā zaķis) uzkļūt.
- labās rokas likums likums, pēc kura nosaka inducētās strāvas vai elektrodzinējspēka virzienu vadītājā, ja vadītājs pārvietojas magnētiskajā laukā: ja labo roku novieto tā, ka magnētiskā lauka indukcijas līnijas ieiet delnā, bet par 90 grādiem atliektais īkšķis vērsts vadītāja kustības virzienā, tad četri iztieptie pirksti norāda vadītājā inducētās strāvas (elektrodzinējspēka) virzienu.
- kreisās rokas likums likums, pēc kura noteicams virziens spēkam, kas darbojas uz vadītāju magnētiskajā laukā, ja pa to plūst elektriskā strāva: ja kreiso roku novieto tā, ka izstieptie pirksti norāda strāvas virzienu un magnētiskā lauka intensitātes līnijas ieiet delnā, tad atliektais īkšķis norāda vadītājam pieliktā spēka virzienu.
- žmuriks Līķis, noslepkavotais.
- stīvais Līķis.
- sija Lineārs konstruktīvs būvelements, parasti horizontāli nostiprināts baļķis, profilēts metāla velmējums, kas pakļauts galvenokārt liecei un ko izmanto celtniecībā, mašīnbūvē.
- lipstiķi Lipstiķis (1).
- meliķis Lirisku dziesmu sacerētājs, liriķis.
- loža Lišķis, glaimotājs.
- roklaizis Lišķis, līdējs; roklaiža.
- žurķis Lišķis, pielīdējs, viltnieks.
- dibenlaiža Lišķis, pielīdējs.
- piegaviks Lišķis, valšķis.
- glaimotājs Lišķis.
- glaudlaišķis Lišķis.
- kurtizānis Lišķis.
- kurtizāns Lišķis.
- lakatlaiža Lišķis.
- likša Lišķis.
- liska Lišķis.
- lyska Lišķis.
- felibri Literāras kustības dalībnieki D-Francijā (Provansā) 19. gs. 2. pusē; kustības mērķis bija jaunprovansiešu literatūras un valodas izveidošana, pārmantojot Provansas vēsturiskā novada pagātnes kultūru.
- literatūrkritiķis Literatūras kritikas speciālists; literatūras kritiķis.
- literatūras kritiķis literatūrkritikas speciālists; literatūrkritiķis.
- literatūrteorētiķis Literatūrteorijas speciālists; literatūras teorētiķis.
- literatūras teorētiķis literatūrteorijas speciālists; literatūrteorētiķis.
- bogens Loks; līkums; priekšmets, kam lokveida forma; izliekts spieķis.
- repertuārs Lomas, ko attiecīgajā laikposmā tēlo kāds aktieris, skaņdarbi, daiļdarbi, ko attiecīgajā laikposmā izpilda dziedātājs, mūziķis, daiļlasītājs.
- pluceklis Lopbarības buljons - ar vārošu ūdeni applaucētas rudzu pelavas, auzu plēkas, siena ziedi un āboliņa kušķis.
- plucekls Lopbarības buljons - ar vārošu ūdeni applaucētas rudzu pelavas, auzu plēkas, siena ziedi un āboliņa kušķis.
- sluga lubstājs - četrkantīgs baļķis, kam vienā malā izgrebta rene; pie lubu jumtiem to lika uz spāru līkajiem galiem guleniski.
- Purva ķauķis luksta kāpelētājķauķis ("Acrocephalus palustris").
- lukstu kāpelētājķauķis luksta kāpelētājķauķis.
- Acrocephalus palustris luksta kāpelētājķauķis.
- lukstu purvuķauķis lukstu kāpelētājķauķis ("Acrocephalus palustris").
- luncis Luņķis - līkums, ritulis, gabals (parasti par desu).
- lupatbunte Lupatu sainis, saišķis.
- suļķis Ļuļķis; smēķis.
- politehnisms Mācību sistēma, kuras mērķis ir sniegt teorētiskas un praktiskas zināšanas par ražošanas principiem un nozarēm, izveidot vispārtehniskas prasmes un iemaņas.
- magnētiskā viela magnētiķis.
- Malurus lamberti mainīgais māņķauķis.
- Vicia varia mainīgais vīķis.
- fallēt Mainīt buru kuģa (jahtas) kursu uz aizvēja pusi, lai leņķis starp vēja virzienu un peldlīdzekļa diametrālo plakni, skaitot no tā priekšgala, palielinātos.
- falēt Mainīt buru kuģa kursu uz lejpusi jeb tā, ka leņķis starp vēja virzienu un kuģa simetrijas plakni, skaitot no kuģa priekšgala, palielinās.
- maikšķis Maišķis.
- vīkaļa Mājas gariņš, arī pūķis, kas mājai bagātības gādā.
- Felis catus mājas kaķis.
- Felis silvestris forma catus mājas kaķis.
- dvorņiks Mājas uzraugs; namiķis.
- čubināmzvērs mājdzīvnieks (parasti suns vai kaķis), ko tur mājās savam priekam, patikai; mīļdzīvnieks.
- rēzus makaks makaku suga ("Macaca mulatta") jeb rēzuspērtiķis.
- virtuozs Mākslinieks (parasti mūziķis) ar tehniski izkoptu, izcilu profesionālo izpildījumu.
- piecirst Makšķerējot strauji paraut makšķerēšanas rīku, lai āķis ieķertos zivs ķermenī.
- atredzēns Makšķeres āķis.
- kabis Makšķeres āķis.
- makšķerāķis Makšķeres āķis.
- ūda Makšķeres āķis.
- ūde Makšķeres āķis.
- klunkšis Malks, guldziens; paņēmiens; klunkšķis.
- klukats Malks, klunkšķis.
- mantrausis Mantnesis, pūķis.
- gābžis Mantrausis, nesātīgs cilvēks, kam nekad nepietiek; gūbiķis gābiķis.
- Maņģeņu dīķis Maņģenes dīķis Rumbas pagastā.
- Meņģeņu dīķis Maņģenes dīķis Rumbas pagastā.
- mārga Mārks, dīķis.
- mārka Mārks, dīķis.
- bukmasts Masta baļķis.
- čagums Matu kušķis, čuprs.
- čima Matu kušķis.
- čupa Matu kušķis.
- cupis Matu kušķis.
- čupis Matu kušķis.
- rūķītis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna; rūķis (1).
- zuzuļķis Maza koka pīpīte, puļķis.
- krūklītis Mazā plūme (piemēram, būka, krēķis).
- Mazais Paiķu ezers Mazais Paiķis, ezers Veclaicenes pagastā.
- Paiķis Mazais Paiķis, ezers Veclaicenes pagastā.
- Mazērmaņu Mazērmaņu dīķis - atrodas Cīravas pagastā, platība - 2,3 ha.
- uzmazgāties Mazgājoties vietā, kur līķis mazgāts, varot sev nelaimi uzmazgāt.
- papirksnis Mazliet; tik, cik starp pirkstu galiem var saņemt; papirkšķis.
- dumbēris Mazs dīķis ar neskaidru ūdeni.
- dumbieris Mazs dīķis ar neskaidru ūdeni.
- knauslis Mazs puisēns, knauķis.
- prods Mazs, dabisks dīķis.
- zaķēns Mazs, nepieaudzis zaķis.
- rēčka mazs, netīrs un dubļains dīķis; peļķe; ar ūdeni pildīta bedre.
- MOP struktūra MDP struktūra, kurā dielektriķis ir oksīda slānis.
- komercmedības medības, kuru mērķis ir gūt ienākumus no medību resursu izmantošanas.
- knipēšana Medņu gaiļa dziesmas pirmā daļa (strofa) riestošanas laikā, pēc kuras parasti seko, bet dažkārt arī neseko "korķis" un slīpēšana.
- bortmehāniķis Mehāniķis - apkalpes loceklis, kas atbild par lidaparāta (lidmašīnas, helikoptera, dirižabļa) motoru un iekārtas stāvokli un darbību.
- mekaniks Mehāniķis.
- pārvads Mehānisms, kas pārvada kustību ar spēka parametriem (spēku, griezes momentu) un attiecīgi izmaina kinemātisko parametru (leņķisko vai lineāro ātrumu).
- skuķe Meitene (1); skuķis.
- melancholiķis Melanholiķis.
- melika Meliskā dzeja, grieķiskais lirikas nosaukums.
- gandrs Melnais stārķis - stārķu dzimtas suga, liels putns ar garām kājām, garu kaklu un knābi, Latvijā ligzdo līdz 1000, iespējams, pat vairāk pāru, kas ziemo Āfrikā.
- goris melnais stārķis ("Ciconia nigra").
- Ciconia nigra melnais stārķis.
- dzēse Melnais stārķis.
- dzēze Melnais stārķis.
- Terpsiphone atrocaudata melnastes paradīzesķauķis.
- Sylvia atricapilla melngalvas ķauķis.
- Geothlypis trichias melnsvītru austrumķauķis.
- ūdra Mencu makšķere, naktsšņore; āķis.
- jurītis Mencu zvejas āķis, kam kāta galā apliets svins zivtiņas veidā.
- meniņš Meniķis - slūžu dambis.
- miniķis Meniķis, slūžu aizvērtnis.
- mediķis Meniķis.
- smārķis Mērce, ziede; smāķis.
- naupis Mērkaīs, pērtiķis.
- markats Mērkaķis.
- mērakaķis Mērkaķis.
- suņgalvis Mērkaķu dzimtas pērtiķis (Āfrikā) ar lielu galvu un pagarinātu purnu (piemēram, paviāns, mandrils).
- gvereca Mērkaķu dzimtas suga ("Colobus guereza"), samērā liels pērtiķis (svars - līdz 23 kg), apmatojums melns, ap seju balts, ķermeņa sānos garu, baltu matu josla, fitofāgs, mīt Āfrikas vidienē.
- tēmēšana Mērķēšana - tāda leņķiska stāvokļa piešķiršana ierocim telpā attiecībā pret mērķi, lai šāviņa lidojuma trajektorija mērķa sasniegšanas brīdī ietu caur mērķi vai nokļūtu tam tuvā apgabalā.
- mērķzona Mērķis, ko veido teritorija vai zona, nevis atsevišķs punkts.
- telos Mērķis.
- trāpis Mērķis.
- kruks Metāla āķis ilkss galā.
- enkuris Metāla āķis, kas satur kopā griestu siju un vainagbaļķi.
- pistuns Metāla aplis (apaviem) saišu ievēršanai; apavu āķis.
- pinekls Metāla aploce, riņķis ar ķēdi zirga kāju sasaistīšanai; pinekļi.
- skrents Metāla riņķis līnijdroškas priekšējās ass regulēšanai.
- deniņrota Metāla rota, visbiežāk grezns riņķis, ko sieviete ievija matos; radusies bronzas laikmetā, lietota arī viduslaikos.
- luķis Metāla veidojums (riņķis) pie sedulkas, caur kuru ver sedulkas siksnu.
- čakra Metamais ierocis senajā Indijā, metāla riņķis (12-15 cm diametrā) ar asu ārmalu, kuru uzmauca uz rokas vidējā pirksta, sagrieza un meta uz pretinieku.
- caurdegums Metināšanas procesa brāķis, kad savienojuma vietā izdedzināts metāls.
- sociālās uzvedības korekcija metodoloģiski organizēts pasākumu kopums, kura mērķis ir integrēt personu sabiedrībā.
- dzeinis Meža dravniecības piederums (virvēs iestiprināts dēlis un koka āķis), ar kuru dravnieks uzvelkas pie dorēm vai auļiem.
- Felis silvestris meža kaķis.
- burkāns Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris", senāk arī "Chaerophyllum silvestre").
- suņburkšķi meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris").
- gosķimene Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris").
- kārvele Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris").
- kārveles Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris").
- ķerbelis Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris").
- suņķimene Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris").
- svētas Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris").
- svētes Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris").
- Anthriscus sylvestris meža suņuburkšķis.
- meža meistars meža tehniķis.
- Vicia sylvatica meža vīķis.
- pritons Midzenis, perēklis; zaņķis; vieta, kur uzdzīvo kriminālvidei piederīgie.
- midze Miegainis, sliņķis.
- miga Miegamice, sliņķis.
- civilā aizsardzība miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret masveida iznīcināšanas ieročiem, veikt glābšanas, avāriju likvidēšanas un izpostīto objektu atjaunošanas darbus.
- asperula Miešķis.
- pintiķis Mietiņš, puļķis.
- lēkša Mīksta, savelta vilnas, sniega, mēslu u. c. pika; kušķis, pušķis, šķipsna.
- lēkše Mīksta, savelta vilnas, sniega, mēslu u. c. pika; kušķis, pušķis, šķipsna.
- lēkšņa Mīksta, savelta vilnas, sniega, mēslu u. c. pika; kušķis, pušķis, šķipsna.
- govmēle Miltene, pabāršķis, ēdama sēne.
- Jaunpagasta dīķis Miltiņu dīķis Virbu pagastā.
- miroņmiesa Mironis, līķis.
- mironis Miruša cilvēka ķermenis; līķis.
- izmirējs Mirušais, nelaiķis.
- buras gredzens misiņa riņķis, ko iešuj buras stūros, lai palielinātu tās izturību.
- dervišs Mistiķis islāmā, kurš pieder kādam no ordeņiem un praktizē nonākšanu ekstātiskā stāvoklī ar kustību, dejas un Dieva vārdu piesaukšanas starpniecību.
- Vanapagans mitoloģisks varonis ("vecais pagāns") igauņu tautas vēstītājā folklorā - teikās viņš ir pamuļķis un cilvēkiem nelabvēlīgs dabas milzis, kas cīnās ar Kalevipoegu un Lielo Tellu vai arī darbojas viens pats; pasakās darbojas pretī asprātīgajam kalpam.
- mitriķine Mitriķis.
- šļumurs Mitru, gļotainu ūdensaugu kušķis.
- mnemotechniķis Mnemotehniķis - atmiņu stiprinātājs.
- muts Mokšķis, spoks.
- ūķis Moku ūķis - spīdzināšanas (moku) rīki un telpa.
- tarbagans Mongolijas murkšķis; liels grauzējs, izplatīts Ķīnā un Mongolijā, Krievijā - Aizbaikālā; medību objekts.
- Lu Mongoļu tautu mitoloģijā - pūķis, ūdens stihijas pavēlnieks un zibeņmetis - pērkons ir pūķa rēkoņa, bet zibens rodas, kad tas uzsit ar asti.
- munktieris Montieris, mehāniķis.
- mokšis Mošķis - (maldinātājs) gars, nelabais.
- mokšķis Mošķis - (maldinātājs) gars, nelabais.
- bokšis Mošķis, ķēms; arī burvis.
- bokšķis Mošķis, ķēms; arī burvis.
- bokšs Mošķis, ķēms; arī burvis.
- možeklis Mošķis.
- vārpstas iegriešanas metode motora pārbaudes metode, kurā izmanto inerci, kloķvārpstai strauji mainot griešanās ātrumu. Lietojot šo metodi, par motora efektīvo jaudu var spriest pēc kloķvārptas leņķiskā paātrinājuma, tai brīvi ieskrienoties. Kloķvārpstas brīvo ieskriešanos panāk, strauji līdz galam nospiežot akseleratora pedāli vai sviru, motoram ātri bez slodzes mainot apgriezienus no minimālajiem brīvgaitas līdz nomināliem.
- mozaists Mozaiķis.
- stabule Mucas tapa vai kāds cits apaļš puļķis, ar ko aiztaisa caurumu kādai baļļai, kastei u. tml.
- ānķens Mucas tapa; āniķis.
- stibeņķis Mucinieka darbgalds stīpu izgatavošanai - stīvbeņķis.
- stīvbeņķis Mucinieka darbgalds stīpu izgatavošanai; stibeņķis.
- varmāks Mucinieka spīles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; balstāķis spandags.
- varmāka Mucinieka spīles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; balstāķis; spandags.
- spandags Mucinieka spīles, knaibles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; balstāķis.
- Birkeneļu muiža muiža Augšdaugavas novada Kalkūnes pagasta Birkineļos, ko 1872.-1881. g. nomājuši dzejnieka Raiņa vecāki, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, pagrabs, klēts, divstāvu stallis, ābeļdārzs un dīķis; Kalkūnes muižas pusmuiža.
- profess Mūku ordeņa loceklis jeb regulārs klēriķis, kas nodevis mūka solījumu.
- mūķējamais Mūķis.
- mājēklis Muļķīgs, aušīgs cilvēks, ģeķis.
- nebīlis Muļķīgs, muļķis.
- temuks Muļķis, dumjš cilvēks.
- temuļa Muļķis, dumjš cilvēks.
- paiki Muļķis, dumjš.
- paiks Muļķis, dumjš.
- lagaris Muļķis, ģeķis.
- goffo Muļķis, lempis: komiska figūra itāliešu teātrī.
- dulba Muļķis, lempis.
- glevēzis Muļķis, lempis.
- mermeklis Muļķis, lempis.
- želejgalva muļķis, nejēga.
- bomis Muļķis, nejēga.
- abuks Muļķis, nelga.
- debiloīds muļķis, nepatīkams cilvēks.
- dodiņš Muļķis, nepilnīgs (2).
- čāčis Muļķis, nepraša.
- lohs Muļķis, nepraša.
- nejēgulis Muļķis, nepratējs.
- adžoks Muļķis, nerrs, āksts, ģeķis.
- mazprātiņš Muļķis, plānprātiņš.
- Mačus Muļķis, pļāpa.
- dalbajobs muļķis, slikts cilvēks.
- dalbis muļķis, slikts cilvēks.
- paģebs Muļķis, stulbenis.
- varapiere Muļķis, stūrgalvis.
- svopuls Muļķis, tūļa.
- ķomka Muļķis, tumsonis.
- gugucis Muļķis, vientiesis.
- negudrenieks Muļķis, vientiesis.
- stulburis Muļķis; apjucis, dzeorientēts cilvēks.
- bauris Muļķis; cilvēks ar psihiskiem traucējumiem.
- āmuriņš Muļķis; garīgi atpalicis cilvēks.
- muļķa desa muļķis; ģeķis; muļķadesa.
- edmundiņš Muļķis; naivs cilvēks.
- glupiķis Muļķis; nejēga.
- idiots Muļķis; nejēga.
- kretīns Muļķis; nejēga.
- ģeķis Muļķis; nelga.
- pāķis Muļķis; nemākulis; naivs cilvēks.
- auers Muļķis; nemākulis.
- čāča Muļķis; nepraša.
- stulbausis Muļķis; nepraša.
- ninkampūps Muļķis; nezinis.
- ninkompūps Muļķis; nezinis.
- pampālis Muļķis; slikts cilvēks.
- daunis muļķis; stulbenis.
- lollis Muļķis; tas, kas rīkojas, izturas bērnišķīgi.
- tumelis Muļķis; tumulis.
- dumis muļķis.
- lašara muļķis.
- lohotrons muļķis.
- teļa mice muļķis.
- teļu mozgys muļķis.
- utu vanags muļķis.
- āklis Muļķis.
- ambālis Muļķis.
- ambals Muļķis.
- ambīlis Muļķis.
- āmurgalva Muļķis.
- āmurs Muļķis.
- anafasts Muļķis.
- āpsis Muļķis.
- aunapiere Muļķis.
- auza Muļķis.
- bambālis Muļķis.
- banāns Muļķis.
- bēnausis Muļķis.
- biete Muļķis.
- boris Muļķis.
- brikete Muļķis.
- bumbieris Muļķis.
- čainiks Muļķis.
- čaiņiks Muļķis.
- čamarags Muļķis.
- čava Muļķis.
- cepums Muļķis.
- ciris Muļķis.
- cirmuļgalva Muļķis.
- cirvis Muļķis.
- cirvjapiere Muļķis.
- čubraks Muļķis.
- čubriks Muļķis.
- čukča Muļķis.
- debīliķis Muļķis.
- dolbis Muļķis.
- dornis Muļķis.
- dubina Muļķis.
- dubris Muļķis.
- dūcis Muļķis.
- dūda Muļķis.
- dūķis Muļķis.
- dulbaks Muļķis.
- dulliķis Muļķis.
- dumiks Muļķis.
- dunduks Muļķis.
- dupaks Muļķis.
- duraks Muļķis.
- duriks Muļķis.
- durko Muļķis.
- durnis Muļķis.
- emuzis Muļķis.
- ēpulis Muļķis.
- ēzeļgalva Muļķis.
- ēzelis Muļķis.
- fofans Muļķis.
- fops Muļķis.
- ģēnijs Muļķis.
- ģerevjannijs Muļķis.
- īblis Muļķis.
- infantilis Muļķis.
- infantīlis Muļķis.
- jampiņš Muļķis.
- jersis Muļķis.
- kabjols Muļķis.
- kāpostgalva Muļķis.
- ķerlis Muļķis.
- ķezākls Muļķis.
- ķēzeklis Muļķis.
- klanis Muļķis.
- kobeļs Muļķis.
- kogans Muļķis.
- kokapauris Muļķis.
- lāpsta Muļķis.
- lauznis Muļķis.
- lemesis Muļķis.
- lemmuris Muļķis.
- lepausis Muļķis.
- lerpis Muļķis.
- loha Muļķis.
- luņa Muļķis.
- lunafors Muļķis.
- lunis Muļķis.
- ļurka Muļķis.
- maušuks Muļķis.
- mīkstais Muļķis.
- moila Muļķis.
- mudaks Muļķis.
- mūjābelis Muļķis.
- mukausis Muļķis.
- muļa Muļķis.
- muļķadesa Muļķis.
- muļķdesa Muļķis.
- mulks Muļķis.
- mullis Muļķis.
- nafīlis Muļķis.
- negudrinieks Muļķis.
- negudris Muļķis.
- okuņs Muļķis.
- pajoliņš Muļķis.
- pālis Muļķis.
- pampaks Muļķis.
- papēdis Muļķis.
- pasistais Muļķis.
- pasuntuls Muļķis.
- pazole Muļķis.
- pedālis Muļķis.
- petuhs Muļķis.
- plembels Muļķis.
- pušvists Muļķis.
- rēds Muļķis.
- smauģis Muļķis.
- šņorga Muļķis.
- štemps Muļķis.
- sunduks Muļķis.
- tempelis Muļķis.
- tjomka Muļķis.
- tjufaks Muļķis.
- tjufans Muļķis.
- tjufļaks Muļķis.
- trulenis Muļķis.
- truliķis Muļķis.
- trulprātiņš Muļķis.
- tukšpakausis Muļķis.
- tukšprātiņš Muļķis.
- tumulis Muļķis.
- tumuls Muļķis.
- tupaks Muļķis.
- tuporezs Muļķis.
- ukrops Muļķis.
- ulbiķis Muļķis.
- urbis Muļķis.
- zobubakstāmais Muļķis.
- šķimbēgs Mūrēta aka; zivju dīķis; igvāts.
- šķimbēks Mūrēta aka; zivju dīķis; igvāts.
- šķimbogs Mūrēta aka; zivju dīķis; igvāts.
- šķimboks Mūrēta aka; zivju dīķis; igvāts.
- murmulis Murkšķis 1.
- murkšis Murkšķis 1(1).
- muršķis Murkšķis 1(1).
- tarāns Mūru graujamā ierīce - trosēs vai ķēdēs iekārts baļķis.
- hutba Musulmaņu dievkalpojumā - sprediķis piektdienās un svētku dienās.
- aģitācija Mutiska un rakstiska politiska darbība, kuras mērķis ir ietekmēt plašas aprindas, izplatīt kādas idejas un saukļus.
- mūzikas festivāls mūzikas svētki, kas ietver virkni koncertu vai izrāžu, kuriem ir kopīgs mērķis, vairākums tiek rīkoti periodiski.
- iesildītājs Mūziķis (dziedātājs, grupa), kas uzstājas pirms grupas, kurai ir koncerts.
- atskaņotājmākslinieks Mūziķis, kas darbojas atskaņotājmākslā (dziedonis, instrumentālists, diriģents).
- simfoniķis Mūziķis, kas komponē tikai vai galvenokārt simfoniskajā žanrā.
- multiinstrumentālists Mūziķis, kas prot spēlēt vairākus instrumentus.
- šlāgermūziķis Mūziķis, kas sacer vai izpilda šlāgermūziku.
- koncertants Mūziķis, kas sniedz koncertu, koncertē.
- akordeonists Mūziķis, kas spēlē akordeonu; akordeona spēlētājs.
- altists Mūziķis, kas spēlē altu.
- arfists Mūziķis, kas spēlē arfu.
- soloģitārists Mūziķis, kas spēlē augsta reģistra ģitāru.
- bajānists Mūziķis, kas spēlē bajānu; bajāna spēlētājs.
- bandūrists Mūziķis, kas spēlē bandūru; bandūras spēlētājs.
- basists Mūziķis, kas spēlē basa instrumentu.
- bazūnists Mūziķis, kas spēlē bazūni.
- bundzinieks Mūziķis, kas spēlē bungas, – bungu spēlētājs.
- cimbolists Mūziķis, kas spēlē cimboli; cimboles spēlētājs.
- čellists Mūziķis, kas spēlē čellu.
- domrists Mūziķis, kas spēlē domru; domras spēlētājs.
- ērģelnieks Mūziķis, kas spēlē ērģeles.
- fagotists Mūziķis, kas spēlē fagotu.
- flautists Mūziķis, kas spēlē flautu.
- ģitārists Mūziķis, kas spēlē ģitāru; ģitāras spēlētājs.
- harmonists Mūziķis, kas spēlē harmonikas; harmoniku spēlētājs.
- klarnetists Mūziķis, kas spēlē klarneti.
- klavesīnists Mūziķis, kas spēlē klavesīnu; klavesīna spēlētājs.
- pianists Mūziķis, kas spēlē klavieres.
- koklētājs Mūziķis, kas spēlē kokli; kokles spēlētājs.
- kontrabasists Mūziķis, kas spēlē kontrabasu.
- kornetists Mūziķis, kas spēlē korneti.
- lautists Mūziķis, kas spēlē lautu.
- mandolīnists Mūziķis, kas spēlē mandolīnu; mandolīnas spēlētājs.
- marimbists Mūziķis, kas spēlē marimbu; marimbas spēlētājs.
- mežradznieks Mūziķis, kas spēlē mežragu.
- instrumentālists Mūziķis, kas spēlē mūzikas instrumentu.
- sitaminstrumentālists Mūziķis, kas spēlē mūzikas sitaminstrumentu vai sitaminstrumentus.
- obojists Mūziķis, kas spēlē oboju.
- orķestrants Mūziķis, kas spēlē orķestrī.
- piferaro Mūziķis, kas spēlē pifero.
- pūtējs Mūziķis, kas spēlē pūšamo mūzikas instrumentu; pūšamā mūzikas instrumenta spēlētājs.
- radznieks Mūziķis, kas spēlē pūšamo mūzikas instrumentu.
- ragāpūtējs Mūziķis, kas spēlē pūšamo mūzikas instrumentu.
- saksofonists Mūziķis, kas spēlē saksofonu.
- perkusionists Mūziķis, kas spēlē sitaminstrumentus.
- stīdzinieks Mūziķis, kas spēlē stīgu instrumentu.
- traversflautists Mūziķis, kas spēlē šķērsflautu jeb traversflautu.
- taurētājs Mūziķis, kas spēlē tauri; taures spēlētājs.
- taustiņinstrumentālists Mūziķis, kas spēlē taustiņinstrumentu.
- timpānists Mūziķis, kas spēlē timpānus.
- trombonists Mūziķis, kas spēlē trombonu; bazūnists.
- trompetists Mūziķis, kas spēlē trompeti.
- tubists Mūziķis, kas spēlē tubu.
- vijolnieks Mūziķis, kas spēlē vijoli.
- virdžinālists Mūziķis, kas spēlē virdžinālu; komponists, kas sacer mūziku virdžinālam.
- etnomūziķis Mūziķis, kurš atskaņo (nereti arī komponē) etnomūziku.
- rokmūziķis Mūziķis, kurš atskaņo (nereti arī komponē) rokmūziku.
- atskaņotājs Mūziķis, mūziķu kolektīvs, kas atskaņo skaņdarbu.
- skaņumākslinieks Mūziķis.
- šansara Mūžīgās atkalpiedzimšanas un dzīves riņķis ar visām tā ciešanām indiešu filozofijā.
- dūdiņš Naivulis, pamuļķis.
- zecāķis Naktsāķis.
- pļera Naktssarga tarkšķis, klabeklis.
- pļerra Naktssarga tarkšķis, klabeklis.
- varde Naktssarga tarkšķis.
- naršķi Naršķis.
- stalgums Našķis, gards kumoss, delikatese.
- murķis Naudas maks, liels daudzums naudas; muķis.
- skutka ne visai tikumīgs skuķis.
- dziedrs Neaizsegta (griestu) sija, neaizsegts saišķis (griestos); neapņemts sijas vai spāres gals.
- putriņš Neapdomīgs, straujas dabas cilvēks; civēks, kas neapdomības dēļ kļūdās, jauc (ko) u. tml.; putriķis.
- losis Neapķērīgs cilvēks; muļķis, stulbenis, nejēga.
- ņurkste Neapmierināts rūcējs, īgņa; ņuršķis (3).
- candars Neapstrādāts, resns spieķis, īpaši tāds ar ko ubagi staigā.
- iekšējais audits neatkarīga un objektīva darbība, kuru veic iekšējais auditors un kuras mērķis ir pilnveidot ministrijas vai iestādes darbību, sistemātiski pārbaudot un novērtējot ministrijas vai iestādes iekšējās kontroles sistēmas kvalitāti un efektivitāti un sniedzot ieteikumus šīs sistēmas pilnveidošanai.
- antons Neattapīgs cilvēks, muļķis.
- aitaspiere Neattapīgs, dumjš cilvēks; muļķis.
- pārkaļķis Nededzināts kaļķis.
- baškis Negausis, rīma; bašķis.
- bošķis Negausis, rīma; bašķis.
- klurģis Negluds koka gabals; puļķis, koka tapa.
- neurastēniķis Neirastēniķis - nervu slimnieks.
- neurotiķis Neirotiķis - iedomu slimnieks.
- čangalis Nejēga, muļķis.
- tīkls FidoNet nekomerciāls amatieru datoru tīkls, kura mērķis ir nodrošināt iezvanpieejas lietotājiem piekļuvi elektroniskajam pastam un dalību elektroniskajās konferencēs; _FidoNet_.
- FidoNet nekomerciāls amatieru datoru tīkls, kura mērķis ir nodrošināt iezvanpieejas lietotājiem piekļuvi elektroniskajam pastam un dalību elektroniskajās konferencēs; tīkls _FidoNet_.
- radiodeglis Nekontakta uzspridzinātājs, kas iedarbojas no radioviļņu enerģijas, ko izstaro vai atstaro mērķis; radiovadāmais uzspridzinātājs.
- nelaiķais Nelaiķis, aizgājējs.
- nelaiķenis Nelaiķis, aizgājējs.
- veļanieks Nelaiķis, aizgājējs.
- nelaicinieks Nelaiķis; pašnāvnieks.
- nabašnīks nelaiķis.
- nelaiķene Nelaiķis.
- pakoiniks Nelaiķis.
- pempiņš Neliela karpu dzimtas zivs ar plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sudrabotiem sāniem un zaļganzilu svītru astes daļā; spidiļķis.
- klipa Neliela klints, arī neliels (akmens, ledus) bluķis.
- pakaramais Neliela mēbele ar āķiem, vadžiem drēbju, dvieļu uzkāršanai; arī atsevišķs āķis, vadzis, tapa u. tml. šim nolūkam.
- lumpa Neliela staigna ieplaka (kur ir bijis vai arī ir ūdens); neliels dīķis.
- ūkšķis Neliela telpa, ūķis (1).
- lompis Neliela, staigna ieplaka (kur ir bijis vai arī ir ūdens); neliels dīķis.
- bābiņa Neliels (auzu) kūlis; (uzsliets) linu saišķis; arī saslieta (vasarāju) kopiņa.
- bābīna Neliels (auzu) kūlis; (uzsliets) linu saišķis; arī saslieta (vasarāju) kopiņa.
- bābiņš Neliels (auzu) kūlis; (uzsliets) linu saišķis; arī saslieta (vasarāju) kopiņa.
- pinkulis Neliels (parasti savēlies, matu, spalvu) kopums; šķipsna; kušķis.
- irbīte Neliels (salmu, klūgu u. tml.) saišķis, kūlis.
- baķelis Neliels baķis.
- baļķelis Neliels baļķis.
- rembēns Neliels baļķis.
- igvartis Neliels dīķis mājas tuvumā, arī ar dēļiem izbūvēts, kur uzturēties putniem.
- dambītis Neliels dīķis.
- pade Neliels dīķis.
- prodiņš Neliels dīķis.
- riņģis Neliels dzelzs riņķis vārtu ārpusē zirga pavadas piesiešanai.
- ļipainis Neliels dzīvnieks (piemēram, zaķis, trusis), kam ir ļipa.
- būcenis Neliels koka bluķis sēdēšanai vai kā pamats jebkuram objektam.
- ķuģis Neliels krāsns kruķis.
- pauturēns Neliels teķis.
- baļķēns Neliels tievāks baļķis ar caurmēru tievgalī 15-20 cm.
- vīšķis Neliels, parasti savīstīts, kā (piemēram, zāles, salmu) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā; vīkšķis (1).
- ķūlis Nemākulis un sliņķis.
- činka Nenopļauts zāles, smilgu kušķis.
- ulpis Nepatīkams cilvēks, lempis, muļķis.
- ulps Nepatīkams cilvēks, lempis, muļķis.
- nērvs Nerrs; muļķis.
- krūteklis Nervozs kašķis; krūtelis.
- krūtelis Nervozs kašķis.
- intrasigents Nesamierināms politiķis, kas nav pierunājams uz kompromisiem.
- neziņš Nesaprātīgs, neprātiņš, muļķis.
- nēšu Nēšu deķis - nēsu deķis.
- Zoils Netaisnīgs, ļauns kritiķis, ķengātājs.
- neticētājs Neticīgais, skeptiķis.
- stabausis Neveikla, dumja, slinka būtne; sliņķis, nemākulis; stulbs, stīvs cilvēks.
- stūķis Neveiklis, sliņķis.
- tāmarags Neveiklis, vientiesis, muļķis.
- laidaks Neveikls, gļēvs, kūtrs cilvēks; sliņķis.
- litauris Neveikls, muļķis.
- murza Neveikls, pamuļķis.
- tāmuks Neveikls, vientiesis, muļķis; tāms.
- tāms Neveikls, vientiesis, muļķis.
- pinceklis Nevērīgi sasiets saišķis.
- Fāfnirs Nībelungu sāgā - pūķis, kas sargā Nībelungu dārgumus.
- lielais niedru ķauķis niedru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus arundinaceus").
- lielais niedruķauķis niedru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus arundinaceus").
- lielais purvuķauķis niedru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus arundinaceus").
- mazais niedruķauķis niedru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus scirpacreus").
- Seivi ķauķis niedru sisinātājķauķis ("Locustella luscinioides").
- Locustella luscinioides niedru sisinātājķauķis.
- niezus Nieze, kašķis; naiza.
- naiza Nieze, kašķis.
- naizes Nieze, kašķis.
- naizis Nieze, kašķis.
- naizulis Nieze, kašķis.
- niezētājs Nieze; kašķis; niezēklis.
- niezēklis Nieze; kašķis.
- Baltiņu purva dīķis Nikmaņu dīķis Sēlpils pagastā.
- grazis Niķis, niķi.
- niks Niķis.
- Nīzere Nīzeres dīķis - ūdenstilpe Bauskas novada Stelpes pagastā, platība - 1,2 ha.
- krutka No avīzē ietītas tabakas paštaisīts smēķis.
- apkaklis No bronzas vai sudraba stieņa liedināts kakla riņķis, visu latviešu cilšu iecienīta kakla rota, kas parādās m. ē. 1. gs. un izzūd 13.-14. gs.
- dūcene No cūkas kauliņa izgatavota rotaļlieta, kuru griežot ar aukliņu rada dūcošu skaņu; ūkšķis.
- puliņģis No koka gabala izveidots puļķis vai tapa.
- dūmeklis No salmiem savīstīts, gruzdošs, dūmojošs vīkšķis (bišu aizdzīšanai).
- ķilpa No skala saliekts riņķis ar kātiņu.
- dukšķis No skrandām un pakulām kopā savīstīts puļķis kaut kā aizbāšanai.
- drošības josta no stipra brezenta izgatavota josta ar apm. 2 m garu atsaiti, kuras galā iestiprināts karabīnāķis.
- apaļbaļķis Noapaļots, gluds baļķis.
- gals Nobeigums, beigu posms, arī mērķis (ceļojumam, braucienam u. tml.); nobeigums (maršrutam).
- virszemes ūdensobjekts nodalīts un nozīmīgs virszemes ūdens hidrogrāfiskā tīkla elements: ūdenstece (upe, strauts, kanāls, grāvis vai to daļa), ūdenstilpe (ezers, dīķis, ūdenskrātuve vai to daļa), kā arī pārejas ūdeņi vai piekrastes ūdeņu posms.
- izprieca Nodarbība, pasākums, kura mērķis ir izklaidēšanās, patīkama aktīva atpūta.
- intencija Nodoms, cenšanās, mērķis.
- haniga Nodzēries alkoholiķis, klaidonis.
- luntiņš Nolaidīgs sliņķis.
- uz Norāda cilvēku, kas ir (kāda) virzības mērķis; pie.
- pretī Norāda, ka ko dara, nepakļaujoties (kāda uzskatiem, gribai u. tml.); norāda uz darbību, kuras mērķis ir ko atvairīt, likvidēt.
- optiskā aktivitāte noteiktu šķīdumu un cietvielu spēja griezt lineāri polarizētas gaismas polarizācijas plakni; plaknes pagriešanas leņķis ir proporcionāls attālumam, kādā gaismas stars izplatās vielā, un šķīduma koncentrācijai, ja stars izplatās šķīdumā.
- genocīds Noziedzīgi nodarījumi, kuru mērķis ir iznīcināt nacionālu, etnisku, rases vai reliģisku (cilvēku) grupu (fiziski vai bioloģiski) vai tās kultūru.
- dodams Nūja, spieķis ar ko var sist.
- žabanga Nūja, spieķis, runga.
- pomeļnīks nūja, spieķis.
- mestaunīca Nūja, spieķis.
- vērzda Nūja, spieķis.
- vēzda Nūja, spieķis.
- vēzdine Nūja, spieķis.
- vēzdins Nūja, spieķis.
- vēzds Nūja, spieķis.
- ņaut Ņaudēt (kā kaķis).
- ņurkstis Ņurrājoša, ņurdoša, rūcoša, raudulīga būtne; ņuršķis (2).
- ņurkšis Ņurrājoša, ņurdoša, rūcoša, raudulīga būtne; ņuršķis.
- deokupācija Okupācijas pārtraukšana, pasākumi, kuru mērķis ir likvidēt okupāciju un tās sekas.
- Olimpiskā kustība Olimpiskā kustība ir saskaņota, organizēta, vispārēja un ilglaicīga darbība, kura tiek realizēta Starptautiskās Olimpiskās komitejas vadībā, un kurā tiek iesaistīti visi Olimpiskās idejas vērtību iedvesmotie cilvēki. Tā aptver piecus kontinentus. Tās mērķis ir pulcēt visas pasaules labākos atlētus grandiozos sporta, jaunības, solidaritātes un miera festivālos – olimpiskajās spēlēs. Tās simbols ir pieci savstarpēji savīti apļi.
- Hippolais olivetorum olīvbiržu smējējķauķis.
- Rica metode operatoru vienādojumu skaitliskās risināšanas tuvinātā metode, ko 20. gs. sākumā izveidojis matemātiķis un fiziķis V. Rics.
- Amerikas Nacionālais standartu institūts organizācija, kas dibināta 1918. gadā ASV un ko subsidē šīs valsts rūpnieku aprindas; tās darbības mērķis - izstrādāt ASV nacionālos standartus, t. sk. datu apstrādes un programmatūras jomā, kā arī saskaņot tos ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas pieņemtajiem standartiem.
- maldināšana Organizatoriska vai tehniska rakstura pasākumi, dažādu darbību kopums, kuru mērķis ir maldināt pretinieku un mudināt to darboties pretēji savām interesēm.
- radiomaskēšanās Organizatorisko un tehnisko pasākumu komplekss, kura mērķis ir pretdarbība pretinieka radioizlūkošanai, tā ir sakaru drošības pasākumu sastāvdaļa.
- organotekstolīts Organoplastiķis ar sintētiskas šķiedras auduma pildvielu; konstrukcijas un elektroizolācijas materiāls aviorūpniecībā un mašīnbūvē.
- organogetinakss Organoplastiķis ar sintētiskās šķiedras papīra pildvielu; lieto mašīnbūvē, elektrotehnikā un radiotehnikā.
- organovoloknīts Organoplastiķis ar sintētiskas šķiedras pildvielu; korozijizturīgs un nodilumizturīgs siltumizolācijas materiāls aerokosmiskajā tehnikā, kuģu būvē un mašīnbūvē.
- ozolnieks Ozola spieķis.
- ozolbluķis Ozolkoka bluķis.
- skāba smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, citrons, etiķis; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem.
- trukts Paciņa, saišķis.
- bākšis Padobjš troksnis, kas rodas, kam pasmagam atsitotes pret ko; būkšķis.
- kaba Paegles koka āķis biezputras un ķīseļa maisīšanai.
- struņģis Paīss (parasti kā mīksta) gabals; struņķis 1.
- pajaunis Pajauniķis.
- baks Paka, sainis, saišķis.
- pakaļplecs Pakaļgabals, pakaļējais gurns, pakaļējais šķiņķis.
- pakaļvadņa brusa pakaļvadņa baļķis - būvkonstrukcija, kas iet no pakaļvadņa līdz spogulim.
- tepeklis Pakulu vai linu vīkšķis pannas ieziešanai ar taukvielām.
- grēkgabals Palaidnis; sliņķis.
- palaiofitologs Paleobotāniķis.
- vīšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai; arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai; vīkšķis (2).
- Acrocephalus agricola palieņu kāpelētājķauķis.
- Sylvia mystacea palieņu ķauķis.
- zaļā aprūpe pamattermins plašam veselības veicināšanas un sociālās iekļaušanas pasākumu un pakalpojumu spektram, kur izmanto dzīvo dabu telpā vai tās dabiskajā vidē; mērķis ir saglabāt un veicināt personas sociālās, fiziskās un garīgās spējas, kā arī paaugstināt dzīves kvalitāti, izmantojot dabas elementus.
- pusglups Pamuļķis; apjucis.
- āmuls Pamuļķis.
- fedja Pamuļķis.
- malahoļnijs Pamuļķis.
- mīzalpakausis Pamuļķis.
- žabeklis Pamuļķis.
- žabuls Pamuļķis.
- pārorientēt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) darbība, norise kļūst citāda, tai tiek izvirzīts cits mērķis; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, norise) kļūst citāds.
- murdināt Panākt, ka murrā (kaķis).
- Vicia pannonica Pannonijas vīķis.
- ocelots Panterkaķis - kaķu ģints dzīvnieks, \~65-100 cm garš, \~40 cm gara aste; apmatojums ar skaistu rakstu, mugura sarkana vai brūni pelēka, vēders dzelteni balts, sastopams Amerikā, no Argentīnas ziemeļiem līdz Arizonai ASV, draud izmiršana, aizsargājams.
- pantenols Pantotēnskābes atvasinājums, organismā pārvēršas par pantotēnskābi, B grupas kompleksa vitamīnu; antistatiķis, izmanto matu kopšanas līdzekļos, kosmētikā.
- kara viltība paņēmiens karā, kura mērķis ir maldināt pretinieku.
- pipirkšis Papirkšķis - mazumiņš, drusciņa.
- papirksniņš Papirkšķis.
- papirkstiņš Papirkšķis.
- Holla efekts parādība, ka, strāvai plūstot vadītājā, kas atrodas magnētiskajā laukā, starp vadītāja abām sānu virsmām pastāv potenciālu starpība (1879. g. atklāja amerikāņu fiziķis E. Holls).
- peliška parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- perešķis parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- aitašķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- aitķiemeles Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- aitkriemeles Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- asinsdziras Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- asinsdzīras Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- asinspuķe Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- ašķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- ašņadziras Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- dzelszāle Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- dzelzzāle Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- dzirenes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- ežapuķe Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- ežapuķes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- ežpuķe Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- gabane Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- indricene Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- indricenes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- ķermelītes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- laukpipari Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- laukpipariņi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- mērpuķe Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- mērpuķes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- papīrene Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- papīrenīte Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- pelašķes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- pelaški Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- pelašķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- peļašķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- peļastes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- peļastīte Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- pelēči Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- pelekši Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- pelēkši Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- peleška Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- peleški Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- pelešķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- pelieši Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- peliška Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- peliškas Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- pelišķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- pelišķītes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- peluškas Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- peļuškas Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- peluški Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- pelušķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- pīpenes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- šāpšīri Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- sierenes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- tītardilliņi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- tītarene Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- tītarenes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- tītarine Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- tītarines Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- tītariņi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- tītarīši Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- tītarpuķe Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- tītarpuķes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- tītartēja Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- tītarzāle Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- tītarzāles Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žinžārņa Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žiužaiņa Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žiužārņa Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- živžāņa Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žūžainas Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žūžaines Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žūžaiņi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žužāne Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žužāni Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žužāņi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žužārne Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žužārnene Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žūžaunas Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žūžaune Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žūžavne Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žūžēnes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žūžēni Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žūžērne Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žūžērnes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žūžērņi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žūžērns Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žūžiens Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žūžainis Parastais pelašķis ("Acillea millefolium").
- Achillea millefolium parastais pelašķis.
- Callitrix jackhus parastais pundurpērtiķis.
- Hippophae rhamnoides parastais smilšērkšķis.
- pabērzu smiltsērkšķis parastais smiltsērkšķis.
- sadursme Parasti savienojumā "bruņota sadursme": darbība, darbību kopums, kura mērķis ir, izmantojot ieročus, bruņojumu, pārvarēt, arī iznicināt pretinieku vai pretinieku grupu; neilgs, parasti pēkšņs, šādu darbību kopums.
- mitriķis Parasti savienojumā "spēka mitriķis": spēcīgs vīrietis.
- izlaist Parasti savienojumā ar "loks", "līkums", "riņķis" u. tml.; doties (kur, parasti lokveida, riņķveida virzienā, arī turp un atpakaļ).
- amats Paraža, tikums; arī niķis.
- eupraksija Pareiza, laba un taisnīga darbība, Sokrāta filozofijā viens no tikumības principiem; Aristoteļa ētikā tikumiskās darbības mērķis.
- laipa Pāriešanai paredzēts dēlis, baļķis u. tml., no dēļiem, baļķiem u. tml. izveidota šaura pāreja (piemēram, pāri šaurai upei, grāvim, staignai vietai).
- Lielauces parka dīķis parka dīķis Auces novada Lielauces pagastā, platība — 1,1 ha.
- Euchnemis capucina parka māņsprakšķis.
- sarkanspārnu sisenis parkšķis, siseņu apakškārtas suga ("Psophus stridulus"), Latvijā aizsargājama.
- Psophus stridulus parkšķis.
- parkšins Parkšķis.
- parkšis Parkšķis.
- Zaļo partija partija, kuras mērķis ir apkārtējās dabas vides aizsardzības pastiprināšana.
- izmēģinājums Pasākums vai pasākumu kopums, kura mērķis ir pārbaudīt (kā) kvalitāti, īpašības, piemērotību (kam); arī eksperiments.
- ainavu aizsardzība pasākumu komplekss, kura mērķis ir nodrošināt ainavu ekoloģisko stabilitāti, saglabāt to savdabīgumu un skaistumu, radīt apstākļus to izmantošanai; ietver ainavu kopšanu, veidošanu, pārveidošanu, atjaunošanu, plānošanu, projektēšanu, kontroli.
- sociālā ārstēšana pasākumu komplekss, kura mērķis ir noteikt sociālo diagnozi un sniegt palīdzību sociālās krīzes situācijās.
- karantīna Pasākumu komplekss, kura mērķis ir novērst infekcijas slimību izplatīšanos.
- meliorācija Pasākumu kopums, kura mērķis ir augsnes ielabošana uz ilgāku laiku.
- racionalizācija Pasākumu kopums, kuru mērķis ir padarīt (ko, parasti darbību, norisi ražošanā, arī ražošanas produkciju) lietderīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.; šādu pasākumu kopuma realizēšana.
- ugunsaizsardzība Pasākumu kopums, kuru mērķis ir pasargāt no ugunsgrēka, nepieļaut tā izcelšanos.
- vietējā pretgaisa aizsardzība pasākumu sistēma, kuru mērķis bija aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret pretinieka aviācijas uzbrukumiem un likvidēt to sekas (Padomju Savienībā no 1932. līdz 1961. gadam).
- WEF Pasaules ekonomikas forums (angļu "World Economic Forum"), neatkarīga starptautiska organizācija, kuras mērķis -- uzlabot situāciju pasaulē.
- ņurķis Pašpārliecināts, pretīgs cilvēks, verkšķis, īgņa.
- lotega Pātaga, rīkste vai spieķis.
- pliksiens Pātagas plīkšķis.
- izņemšana Patstāvīga procesuāla izmeklēšanas darbība, kuras mērķis ir atrast un izņemt nodarījuma rīkus, noziedzīgā kārtā iegūtas vērtības un citus priekšmetus un dokumentus, kuriem var būt nozīme lietas izmeklēšanā.
- paukšis Paukšķis (1).
- pauškis Paukšķis (1).
- paukšis Paukšķis (2).
- blaužgoņa Paukšķis, baukšķis, dārdoņa, pļāpāšana.
- paukšiens Paukšķis.
- paukšķiens Paukšķis.
- piukšis Paukšķis.
- piukšķis Paukšķis.
- Naga Padoha pazemes valstības valdnieks -pūķis Sumatras Bataku pasaules radīšanas mītā.
- pazudis bez vēsts pazudis kuģis, jahta vai cilvēks, ja nav atrasts to vraks, atsevišķas detaļas vai līķis.
- Juniperus procumbens pazvilu kadiķis.
- balzametiķis Pēc stingri noteiktas tehnoloģijas no vīnogu misas (parasti Itālijā) ražots etiķis.
- vējineica pēdējais šķērsbaļķis koka guļbūvē.
- pleikšķis Pēkšņs blīkšķis.
- būkšienis Pēkšņs liels troksnis; būkšķis.
- blākšis Pēkšņs troksnis, blākšķis, sitiena vai kritiena troksnis.
- blaušķis Pēkšņs troksnis, blaukšķis.
- bliģžis Pēkšņs troksnis, blīkšķis.
- blīšķis Pēkšņs troksnis, blīkšķis.
- būšķis Pēkšņs troksnis, būkšķis.
- ļaršķis Pēkšņs troksnis, būkšķis.
- zibenskarš Pēkšņs uzbrukums, kura mērķis ir gūt uzvaru pār pretinieku īsā laikā.
- baltvēdere Pelašķis ("Achilea millefolium").
- pelašķi Pelašķis ("Achillea").
- pelešķis Pelašķis.
- tītarzāle Pelašķis.
- letauris Pelēkais (lauku) zaķis.
- ļetauris Pelēkais (lauku) zaķis.
- Lepus europaeus pelēkais zaķis.
- leitāns Pelēkais zaķis.
- leitenis Pelēkais zaķis.
- litauris Pelēkais zaķis.
- litaurītis Pelēkais zaķis.
- tauris Pelēkais zaķis.
- pelēcis Pelēkas krāsas dzīvnieks (parasti zirgs, vilks, zaķis).
- peliķis Pelēķis.
- ružģis pelnurušķis, netīrs, noniecināts zēns .
- klans Peļķe, palts; dīķis.
- špidiļķis Pempiņš, spidiļķis.
- manihejieši Persiešu garīgā skolotāja Manī (ap 216.-276. g.) sekotāji, kuru stingrās askētiskās sistēmas mērķis bija atbrīvot cilvēkā dievišķās dzirkstis.
- kolorpoints Persijas kaķa varietāte, respektīvi, Persijas kaķis ar Siāmas kaķa krāsojumu, tiek saukts arī par Himalaju kaķi.
- voyeur Persona, kas gūst seksuālo apmierinājumu, skatoties, kā citi nodarbojas ar seksu, novērojot, kā izģērbjas sievietes u. tml.; lūriķis.
- ležņa Persona, kas mīl daudz gulēt, snaudulis, sliņķis.
- komandītsabiedrība Personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopēju firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri), ja vismaz viena sabiedrības biedra (komandīta) atbildība attiecībā uz sabiedrības kreditoriem ir ierobežota ar viņa ieguldījuma apmēru, bet pārējo personiski atbildīgo sabiedrības biedru (komplementāru) atbildība nav ierobežota.
- pilnsabiedrība Personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopīgu firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata, neierobežojot savu atbildību pret kreditoriem, apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri).
- kara kurinātāji (arī kūrēji) personas, arī valstis, valstu grupējumi, kuru politikas mērķis ir radīt un uzturēt pasaulē politiska saspīlējuma stāvokli, vairot militāro potenciālu.
- organizācija Personu, sabiedrisku grupu, valstu apvienība, ko vieno kopēja darbības programma, kopējs mērķis, uzdevums.
- maracaklis Pērtiķis, mērkaķis, ērms.
- nalpa pērtiķis.
- ērmnieks Pērtiķis.
- pērte Pērtiķis.
- kopienas profils pētījumu procesa rezultātā iegūts priekšstats par apdzīvotas vietas vai kopienas raksturojošām iezīmēm, vajadzībām un resursiem; tā izveides mērķis ir izstrādāt un īstenot rīcības plānu kopienas problēmu risināšanai, aktīvi piedaloties kopienas dalībniekiem.
- kaķa starpa pie māju celšanas - vieta, kur viens baļķis gulst virs otra.
- Cettia diphone piejūras krūmķauķis.
- Locustella ochotensis piejūras sisinātājķauķis.
- lunceklis Pielīdējs, lišķis.
- piesienamais gredzens pietauvošanās vietā krastā (krastmalā) nostiprināts kustīgs metāla riņķis, caur kuru izvelk piesienamos galus.
- špīķis Pīķis - garš, smails elements, detaļa vai ierocis.
- pada Pīķis (kāršu spēlē).
- mašīnpiķis Piķis savienojumu vietu noblīvēšanai mašīnās.
- Jaunlaicenes parka dīķis Pils dīķis Jaunlaicenes pagastā.
- Preiļu parka ūdenskrātuve Pils dīķis Preiļu pilsētā.
- Ezers Pīļu dīķis - ūdenskrātuve Tārgales pagastā.
- spanga pinka, izcēlies spalvu kušķis.
- bēbars Pinka, kudla, šķipsna, kušķis.
- zurzis Pinkšķis, īgņa.
- pīkste Pinkšķis, raudulīgs bērns.
- pintiķe Pintiķis.
- piparksnis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- pipērkšķis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- pipirksnis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- pipirkstītis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- pipirsnis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- pipirstītis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- pipurtiņš Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- pirkšata Pipirkšķis.
- Bruno Pirmais vēsturiski zināmais mediķis Rīgā, minēts 1287. un 1290. g. parādu grāmatās.
- maģija Pirmatnējās reliģijas forma, kurai raksturīga ticība pārdabisku spēku darbībai; rituālu kopums, kuru mērķis ir izraisīt pārdabisku spēku darbību.
- leksiskā pārbaude pirmprogrammas pārveidošana, ko izdara vienlaicīgi ar leksisko analīzi un kuras mērķis ir programmā nepieļaujamu vārdu atklāšana.
- šaurs leņķis plakans leņķis, kas ir lielāks par 0 radiāniem (0 grādiem) un mazāks par 1,571 radiānu (90 grādiem).
- plats leņķis plakans leņķis, kas ir lielāks par 1,571 radiānu (90 grādiem) un mazāks par 3,142 radiāniem (180 grādiem).
- ievilkts leņķis plakans leņķis, ko veido divas hordas, kuras iziet no viena un tā paša riņķa līnijas punkta.
- taisns leņķis plakans leņķis, kura lielums ir 1,571 radiāns (90 grādi).
- pilns leņķis plakans leņķis, kura lielums ir 6,283 radiāni (360 grādi).
- aplis Plaknes daļa, ko ierobežo aploce; [riņķis]{s:460}
- leņķis Plaknes daļa, ko ierobežo divi stari, kuri iziet no viena un tā paša punkta; plakans leņķis; patvaļīgs stara pagrieziens ap punktu (trigonometrijā).
- radiāns plaknes leņķa mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā); 1 radiāns ir leņķis starp diviem riņķa līnijas rādiusiem, kuru ietvertā loka garums ir vienāds ar rādiusu; 1 rad = 180⁰/π ≈ 57⁰ 17' 44,8".
- plekšķis Plakšķis.
- nepiļņa Plānprātīgais, muļķis.
- artroplastika Plastiska operācija, kuras mērķis ir atjaunot locītavas kustīgumu.
- azbovoloknīts Plastmasas, kuru galvenās sastāvdaļas ir termoreaktīvi sveķi un azbesta šķiedras pildviela; tām ir liela mehāniskā un siltumizturība, labas elektroizolācijas īpašības; azboplastiķis.
- platleņķis Plats leņķis.
- plaukšķiens Plaukšķis.
- priekšplecs Pleca priekšējā daļa (dzīvniekam); kautķermeņa priekšējais šķiņķis.
- kaķis plēsēju kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli, vidēji un nelieli dzīvnieki ar spēcīgu, slaidu, vijīgu ķermeni, strupu, apaļu galvu, stipriem, līkiem, asiem, ievelkamiem nagiem; 4 ģintis, 36 sugas, Latvijā 1 ģ. 1 s. - lūsis; kā mājdzīvnieks tik turēts mājas kaķis.
- nošvīkstiens Plīkšķis (pātagu vicinot).
- plīšķienis Plīkšķis.
- plīšķinis Plīkšķis.
- plīšķis Plīkšķis.
- ķezis Pliķis, pļauka.
- plītsriņķis Plīts riņķis.
- plicis Pliukšķis, kas rodas, sviežot akmentiņu slīpi pa ūdens virsmu.
- pliukšis Pliukšķis.
- lumpis Plukata, lempis, sliņķis, klaidonis.
- pļukšķis Plukšķis, mežastrazdu suga ("Turdus iliacus").
- blunkšis Plunkšķis.
- plankšis Plunkšķis.
- plonkšs Plunkšķis.
- plunkšis Plunkšķis.
- pļunkšķis Plunkšķis.
- plūšķiens Plunkšķis.
- plūšķīns Plunkšķis.
- Turdus iliacus plušķis.
- kaikara Plušķis.
- likšķis Pļāpa, lišķis.
- ļaršķenieks Pļāpa, melša; niekkalbis; ļerkšķis.
- ļaršķis Pļāpa, melša; niekkalbis; ļerkšķis.
- ļurkstis Pļāpa, melša; niekkalbis; ļerkšķis.
- ļuršķis Pļāpa, melša; niekkalbis; ļerkšķis.
- tankšis Pļāpa, niekkalbis, tarkšķis.
- kļeris Pļāpa, sliņķis, tūļa, vazaņķis; kleris.
- kleris Pļāpa, sliņķis, tūļa, vazaņķis.
- čabaste Pļāpa, tarkšķis, melša.
- lekšķis Pļāpa, tarkšķis, melša.
- ļera Pļāpa, tarkšķis, tūļa.
- ļere Pļāpa, tarkšķis, tūļa.
- ļerga Pļāpa, tarkšķis, tūļa.
- ļeris Pļāpa, tarkšķis, tūļa.
- tāpša Pļāpa, tarkšķis; melša, niekablis.
- sepenis pļāpa, tarkšķis.
- grabiķis Pļāpa, tarkšķis.
- grabšķis Pļāpa, tarkšķis.
- ļerums Pļāpa, tarkšķis.
- perģelis Pļāpa, tarkšķis.
- tāpļa Pļāpa, tarkšķis.
- traišķis Pļāpa, tarkšķis.
- trašķis Pļāpa, tarkšķis.
- varkšis Pļāpa, tarkšķis.
- varšķis Pļāpa, tarkšķis.
- tukšis Pļāpa, terkšķis (1).
- terkšs Pļāpīgs cilvēks, tarkšķis.
- rociņa Pļaujmašīnas izkapts kustinātājkloķis.
- blenze Pļauka, pliķis.
- pļeršķis Pļerkšķis.
- polemizētājs Polemiķis.
- poligrāfists Poligrāfiķis.
- neitralizācija Politika, kuras mērķis ir panākt, lai kāda sabiedrības grupa neiejauktos citu grupu sadursmē; šādas politikas realizēšana.
- revanšisms Politika, politisks virziens, kura mērķis ir gūt revanšu (par zaudējumu karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu.
- stipendiāts politiķis, kas saņem nedeklarētus ienākumus jeb kukuļus.
- sociāldemokrātija Politisks virziens strādnieku kustībā, kurš radās 19. gadsimta beigās un kura mērķis ir pakāpeniski, ar demokrātiskām metodēm izveidot sociālistisku sabiedrību.
- monarhisms Politisks virziens, kura mērķis ir monarhijas nodibināšana, saglabāšana.
- bītls Popmūziķis.
- makroprakse Prakses veids sociālajā darbā, kuras mērķis ir radīt uzlabojumus un izmaiņas sabiedrības sociālajā attīstībā.
- interferometrija Praktiskās astrofizikas metode, kurā debess ķermeņu attēlu iegūšanai, leņķiskā diametra un leņķiskā attāluma mērīšanai izmanto speciālus instrumentus - radiointerferometru un zvaigžņu interferometru.
- statistika Praktiskās vai teorētiskās darbības nozare, kuras mērķis ir vākt, apkopot, analizēt datus par masveida parādībām (parasti sabiedrībā); šādu, parasti apkopotu, analizētu, datu kopums.
- prape Prapis - korķis, puļķis, aizbāznis.
- pretējā precesija precesija, kurā precesijas un rotācijas leņķiskie ātrumi vērsti pretējos virzienos.
- tiešā precesija precesija, kurā precesijas un rotācijas leņķiskie ātrumi vērsti vienādos virzienos.
- darba aizsardzības pasākumi preventīvi tiesiski, saimnieciski, sociāli, tehniski un organizatoriski pasākumi, kuru mērķis ir izveidot drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi, kā arī novērst nelaimes gadījumus darbā un arodslimības.
- lielsaitis Prievīte, ar ko mēdza apsiet zeķes vai bikses ap lieliem; lielsaišķis.
- Dendroica pityophila priežmežu kokķauķis.
- gibons primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Hylobatidae"), šaurdeguna pērtiķis ar ļoti garām priekšējām ekstremitātēm, dzīvo nelielās grupās lietus mežos, ļoti veikli kāpelē pa kokiem, 5 - 7 sugas, Āzijas dienvidaustrumos, arī Sumatrā, Javā, Borneo un Zunda salās.
- indrs Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Indridae"), vidēji liels pērtiķis (ķermeņa gar. 32-70 cm, masa - līdz 7 kg) Madagaskarā, 3 ģintis, 4 sugas.
- tīklojuma veidošana process sosiālajā darbā, kura mērķis ir pilnveidot un attīstīt sociālās saiknes starp klientu un viņam tuviem cilvēkiem - ģimeni, draugiem, kaimiņiem, darbabiedriem.
- atteikšanās ierosināt krimināllietu procesuāls institūts, kura mērķis un būtība ir nepieļaut krimināllietas ierosināšanu bez pietiekama pamata un pastāvot apstākļiem, kas nepieļauj tiesvedību krimināllietā.
- blakusprodukts Produkts, kas nav ražošanas mērķis, bet nenovēršami rodas tehnoloģiskā procesā.
- derīgais produkts produkts, kura ieguve ir tehnoloģiskā procesa mērķis.
- sociālā pedagoga profesija profesija, kuras darbības mērķis ir atbalsta sniegšana indivīdam, grupai un sabiedrībai, lai pilnveidotu prasmes veidot komunikatīvās attiecības un veicinātu sociālo kompetenci.
- būvekspertīze Profesionāla pārbaude, kuras mērķis ir dot pamatotu atzinumu par būvprojekta, būves tehniskā stāvokļa vai veikto būvdarbu tehnisko risinājumu atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām (Būvniecības likums).
- muzikants Profesionāls mūziķis.
- prozaists Prozaiķis.
- prozists Prozaiķis.
- krivūle Prūsijā un Lietuvā zizlis (spieķis ar saknes gabalu rokturim), ar ko krīvs, vai kāds cits tautas priekšnieks nodeva savam vēstniekam pilnvarojumu aiznest viņa vēsti ciemam, pagastam vai plašākam novadam; arī nododot to kopā ar vēsti no rokas rokā.
- spītība Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu.
- eksistenciālā terapija psihoterapijas virziens, kas pievēršas cilvēka situācijai “šeit un tagad”; terapijas process notiek saskaņā ar cilvēka individuālajām vajadzībām, nepiepildītajām ilgām un dzīves jēgas izjūtu; tās mērķis ir palīdzēt indivīdam apzināties savas esamības unikalitāti, rosinot izprast savas dzīves patiesos sociālos, garīgos un fiziskos aspektus.
- deferents Ptolemaja pasaules sistēmā - riņķis, pa kuru pārvietojas epicikla centrs.
- epicikls Ptolemaja planētu teorijā - riņķis, pa kuru pārvietojas debess ķermenis.
- Vicia hirsuta pūkainais vīķis.
- pūkšis Pūkšķis.
- Dra Pūķis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Draco Pūķis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- pūkulis pūķis, drakons.
- drāka Pūķis, drakons.
- ugunspūķis Pūķis, kas spļauj uguni un aprij cilvēkus un dzīvniekus; drakons (1).
- drakons Pūķis, kas spļauj uguni un aprij cilvēkus un dzīvniekus.
- vilķis Pūķis, kas velk mantu mājās.
- maizes roķis pūķis.
- spīdana pūķis.
- aitvaras Pūķis.
- mantnesis Pūķis.
- poučs Pūķis.
- smaks Pūķis.
- spīgans Pūķis.
- vilce Pūķis.
- bukets Puķu pušķis.
- aizdurs Puļķis durvju aizduršanai, lai tās netaisītos vaļā.
- kluģītis Puļķis tītavām.
- šprika Puļķis, tapa.
- dulbe Puļķis.
- pluģis Puļķis.
- spuļķis Puļķis.
- bonsai Pundurkociņi, kas tiek audzēti puķpodos kā mākslas darbi Ķīnā un Japānā, piem., priede, kadiķis u. c.; bonzai.
- figūra Punktu un līniju kopa plaknē (piemēram, leņķis, četrstūris); punktu, līniju un virsmu kopa telpā (piemēram, konuss, piramīda).
- purpuls Puņķis (degungalā).
- šņurgulis Puņķis.
- badadzegoze Pupuķis - neliels cekulains ceļotājputns ar sārti brūnām spalvām un garu knābi.
- badadzeguse Pupuķis - neliels cekulains ceļotājputns ar sārti brūnām spalvām un garu knābi.
- badadzeguze Pupuķis - neliels cekulains ceļotājputns ar sārti brūnām spalvām un garu knābi.
- badadzegūze Pupuķis - neliels cekulains ceļotājputns ar sārti brūnām spalvām un garu knābi.
- baddzegoze Pupuķis - neliels cekulains ceļotājputns ar sārti brūnām spalvām un garu knābi.
- baddzeguse Pupuķis - neliels cekulains ceļotājputns ar sārti brūnām spalvām un garu knābi.
- baddzeguze Pupuķis - neliels cekulains ceļotājputns ar sārti brūnām spalvām un garu knābi.
- baddzegūze Pupuķis - neliels cekulains ceļotājputns ar sārti brūnām spalvām un garu knābi.
- pupucis Pupuķis, arī pupiķis, puputis u. tml.
- pupudze Pupuķis, bada dzeguze.
- Upupa epops pupuķis.
- ķikukaza Pupuķis.
- papucis Pupuķis.
- pupenīca Pupuķis.
- pupiķis Pupuķis.
- pupuce Pupuķis.
- Cisticola juncidis purvaiņu čiepstējķauķis
- Sūnāklis purvs Sēlijas paugurvalnī un Taurkalnes līdzenumā, Saukas un Viesītes pagastā, platība - 1003 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 6,5 m, zem kūdras vietām sapropelis un kaļķis, 50 ha platībā iegūst frēzkūdru; Liepu-Sūnākļu purvs.
- pusbaļķis Puse vai aptuvena puse no vesela baļķa; garenvirzienā uz pusēm pāršķelts baļķis.
- puška pušķis
- pušķe pušķis (2).
- sultāns Pušķis pie huzāra cepures vai uz zirga galvas (svinīgās ceremonijās).
- buncele Pušķis, saišķis (puķu, kādu augu).
- pača Pušķis, slota.
- čiba Pušķis, vīstoklis.
- bukšķis Pušķis.
- purga Pušķis.
- puškis Pušķis.
- pusks Pušķis.
- pušks Pušķis.
- stārķveidīgie Putnu kārta ("Ciconiiformes"), pie kuras pieder plēsīgie putni, kam ir raksturīgas garas kājas, slaids; kakls un knābis, īsa aste, noapaļoti spārni (piemēram, stārķis, gārnis, dumpis); šīs kārtas putni.
- konciliārisms R-Eiropas augstāko garīgo un laicīgo feodālu kustība 14. gs. b. - 15. gs., kuras mērķis bija panākt ekumenisko koncilu primātu pār pāvestu; cieta sakāvi Florences koncilā (1438-1445).
- radiomehāniķis Radioaparātu mehāniķis.
- radiotermolokators Radioelektroniska ierīce objektu (mērķu) atklāšanai, to leņķisko koordinātu u. c. datu noteikšanai ar radiotermolokācijas metodēm.
- iedomāties Radīt sev maldīgu uzskatu, pārliecību (par ko); likties, šķist.
- mālēties Rādīties (iztēlē); rēgoties; šķist.
- ragate Ragata - baļķis, ko pārvelk pāri upei, lai saturētu pludināmos kokus.
- zagata Ragata - baļķis, ko pārvelk pāri upei, lai saturētu pludināmos kokus.
- Zoothera dauma raibais māņplušķis.
- Locustella certhiola raibastes jeb Pallasa sisinātājķauķis.
- Pallasa sisinātājķauķis raibastes sisinātājķauķis.
- žardinjēre Raibs pušķis sieviešu cepurēm.
- Rāķa ezers Rāķis, ezers Dikļu pagastā.
- Rāķu ezers Rāķis, ezers Dikļu pagastā.
- Ezermuižas ezers Rāķis, ezers Dikļu pagastā.
- ramcis Rāmiķis, zirgu kastrētājs.
- rāmicis Rāmiķis, zirgu kastrētājs.
- skrābāties rāpties (kā kaķis).
- krancis Ratu sastāvdaļa - uz ratu priekšējās ass piestiprināts metāla riņķis, lai ratu priekšdaļa varētu grozīties.
- puskrancis Ratu sastāvdaļa - uz ratu priekšējās ass piestiprināts pusriņķis, lai ratu priekšdaļa varētu grozīties.
- pidelis Raudulis, pinkšķis.
- timaļa Raudulis, pinkšķis.
- žņergata Raudulis, pinkšķis.
- žņergava Raudulis, pinkšķis.
- zendere Raudulis, vēkšķis.
- pinkstulis Raudulis; pinkšķis.
- amerikāņu futbols regbijam līdzīga komandu sporta spēle, kurā spēlētāja mērķis ir aiznest un piezemēt ovālu bumbu aiz pretinieka vārtu līnijas vai iesist to vārtos.
- psiholoģiskā vardarbība regulāras, tīšas darbības un tādas apzinātas attieksmes paušana, kas upurim kropļo realitātes izjūtu; mērķis ir pārliecināt upuri par tā psihes problēmām vai nekompetenci.
- sholastika Reliģiskā filozofija (viduslaikos), kuras galvenais mērķis bija kristīgās ticības dogmu racionālistiska sistematizācija, apoloģija, izmantojot formālās loģikas paņēmienus.
- teodiceja Reliģiski filozofiska doktrīna, kuras mērķis ir novērst pretrunu starp Dievu kā absolūti labu būtni un pasaulē eksistējošo ļaunumu.
- puritānisms Reliģiski politiska protestantu kustība (angļu un skotu sabiedrībā 16. un 17. gadsimtā), kuras sākotnējais mērķis bija atbrīvot anglikāņu baznīcu no katolicisma elementiem.
- Acrocephalus aedon resnknābja kāpelētājķauķis.
- Phylloscopus schwarzi resnknābja lapuķauķis.
- kaļļas Resns baļķis; svira.
- brustiķis Resns baļķis.
- bumbāks Resns spieķis, nūja, runga.
- sekundārā varavīksne retāk novērojama varavīksne ar pretēju krāsu izvietojumu: leņķiskais rādiuss 50°.
- pūksna Rets pušķis.
- Macaca mulata rēzus makaks jeb rēzuspērtiķis.
- blarkšis Rībiens, blarkšķis.
- paskuda Riebeklis (apvainojums, pazemojošs apzīmējums); draņķis.
- Sylvia undata rietumu ķauķis.
- gaiķoties Rīkoties kā gaiķis 1.
- ota Rīks - kātā iestiprināts matu vai spalvu pušķis (kā) virsmas noklāšanai ar kādu vielu (piemēram, ar krāsu, līmi).
- slota rīks (piemēram, telpu, pagalmu, ielu) slaucīšanai - vienādā virzienā sakārtotu, samērā tievu zaru, arī stiebru saišķis, kurā (parasti) ir iestiprināts kāts.
- bīstāklis Rīks kurināmā maisīšanai krāsnīs; krāsns kruķis; bigulis.
- spriķis Riķis, zediņš.
- riņķa kvadrants riņķa ceturtā daļa; sektors, kura centra leņķis ir vienlīdzīgs 90 grādiem (aptuveni 1,571 radiānam).
- deguna riņķis riņķis, ko lieto buļļu savaldīšanai un cūkām – zemes rakšanas kavēšanai ganībās.
- limba Riņķis, lēciens, lēciens sāņus.
- anus Riņķis, pakaļa, tūplis.
- rindzis Riņķis.
- riņģis Riņķis.
- rimpulis ripulis, riņķis.
- stuks Riteņa spieķis.
- baltā maģija rituālu kopums, kuru mērķis ir izraisīt labu pārdabisko spēku darbību.
- melnā maģija rituālu kopums, kuru mērķis ir izraisīt ļaunu pārdabisko spēku darbību.
- raks Robeža, mērķis.
- vinda Rokām darbināma ūdens smelšanas ierīce no dziļām akām, kas sastāv no troses (virves, ķēdes u. tml.), ko tin ap 15-25 cm resnu, apaļu cieta koka veltni, kura galā (vai abos) ir kloķis griešanai.
- ķūķītis Rokas dzirnavu piederums, detaļa; ķūķis.
- klodzens Rokturis, kloķis (kā griešanai).
- kloģis Rokturis, kloķis (kā griešanai).
- venta Rokturis, kloķis, līkste (kā darbināšanai).
- ventka Rokturis, kloķis, līkste (kā darbināšanai).
- svirnis Rokturis; kloķis; svira.
- rieķis Roķis 2.
- Antonijs Romiešu politiķis un karavadonis Marks Antonijs ("Antonius", ap 82.-30. g. p. m. ē.), Cēzara piekritējs, vēlāk Oktaviāna sāncensis cīņā par varu.
- valdmeistars Rubiju dzimtas augu miešķu suga, smaržīgais miešķis.
- rūkšķis Rūceklis, smurkšķis.
- Monarcha rubiensis rudais monarhķauķis.
- vīsteklis Rudzu maize, kurā iecepts žāvēts speķis un sīpoli.
- vīstīkls Rudzu maize, kurā iecepts žāvēts speķis un sīpoli.
- vīstoklis Rudzu maize, kurā iecepts žāvēts speķis un sīpoli.
- vīstoknis Rudzu maize, kurā iecepts žāvēts speķis un sīpoli.
- vīsts Rudzu maize, kurā iecepts žāvēts speķis un sīpoli.
- ruņģītis Rudzu ruņģis - senlatviešu svētības un bagātības vācējs, labības, īpaši rudzu pūķis.
- kolokinta Rūgts gurķis, ko lietā medicīnā kā stipras caurejas zāles.
- Glodis Rūķis, ezers Ērģemes pagastā.
- Rūķu ezers Rūķis, ezers Ērģemes pagastā.
- Glūdes ezers Rūķis, ezers Ērģemes pagastā.
- Rūķezers Rūķis, ezers Ērģemes pagastā.
- Sūdainis Rūķis, ezers Ērģemes pagastā.
- rūsmanis Rūķis, strādīgs cilvēks.
- Rumiķu ezers Rūmiķis, ezers Ģibuļu pagastā.
- Rūmiķu ezers Rūmiķis, ezers Ģibuļu pagastā.
- šimskuķis Runā minētā vīrieša skuķis; šā skuķis.
- šaiskuķis Runā minētās sievietes skuķis; šās skuķis.
- šiemskuķis Runā minēto personu skuķis; šo skuķis.
- boze Runga (liela, smaga), vāle; paresna nūja, spieķis.
- dēsna Runga, spieķis, nūja, rīkste.
- gāžamais Runga, spieķis, stiba ar ko sist.
- unguris Rūniķis, kastrētājs.
- rōmoks rūniķis.
- lunģis Ruņģis - mantnesis pūķis, mājas gars latviešu folklorā.
- ruņģis Ruņģītis - mantnesis pūķis, mājas gars.
- rundulis Ruņģītis – mantnesis pūķis, mājas gars.
- runkulis Ruņģītis – mantnesis pūķis, mājas gars.
- rutulis Ruņģītis – mantnesis pūķis, mājas gars.
- Līvu savienība sabiedriska organizācija ("Līvõd Īt"), atrodas Rīgā, Alksnāja ielā 3, dibināta 1923. g. 2. aprīlī Mazirbē, tās mērķis ir lībiešu etniskās pašapziņas stiprināšana, karogs zaļbaltzils Latvijas valsts karoga proporcijās.
- konkurss sacensība, kuras mērķis ir noskaidrot tās labākos, spējīgākos dalībniekus.
- bruņinieku turnīri sacensības 16.-18. gs., kurās jātniekam ar šķēpu jātrāpa vai jāsatver pakārts priekšmets, parasti - riņķis.
- treniņsacensības Sacensības, kuru mērķis ir sportistu un to komandu spēju pārbaude un salīdzināšana.
- grīzte Sainis, kušķis, bize.
- nošķis Saišķis linu, dziju vai matu, ko nošķir vīšanai vai pīšanai.
- kūlis Saišķis, (priekšmetu) kopa.
- bunkšķis Saišķis, kopā sasietās lietas.
- čukurs Saišķis, kūlis, krūms.
- saitne Saišķis, piemēram, savienojumā "atslēgu saitne".
- saiknis Saišķis, sienamais, saite.
- saiksnis Saišķis, sienamais, saite.
- ķimpa Saišķis; nasta; (labības, siena) klēpis.
- ķimpelis Saišķis; nasta; (labības, siena) klēpis.
- ķimpīns Saišķis; nasta; (labības, siena) klēpis.
- saikšis saišķis.
- buņģis Saišķis.
- bunte Saišķis.
- panars Saišķis.
- saikšķis Saišķis.
- žunte Saišķis.
- liesaišķis Saite, ar kuru nostiprina sieviešu garās zeķes; lielsaišķis.
- buķete Sakārtots (ziedu) pušķis.
- bukate Sakārtots ziedu pušķis; buķete.
- risakls Salmu grīste; saišķis.
- risekls Salmu grīste; saišķis.
- vistiņa Salmu vīšķis jumta klājuma apakšējā malā.
- bāšķis Salmu vīšķis vai lupatas, ar kurām aizbāž logu spraugas.
- grīslis Salmu vīšķis.
- Sylvia sarda salu ķauķis.
- trinkšķis Samērā augsta, parasti spalga, skaņa, ko rada, piemēram, parasti saspriegti, metāla priekšmeti, plīstoši stikli; skaņa, ko rada strinkšķināmie stīgu instrumenti; strinkšķis.
- štrauss Samērā plakanas formas ziedu pušķis (likšanai uz kapa); liels ziedu pušķis.
- pusbaļķēns samērā tievs (un ne garš) baļķis.
- santehniķis Sanitārtehniķis, sanitārās tehnikas speciālists.
- plamers Santehniķis (angļu "plumber").
- cauruļatslēdznieks Santehniķis, sntehnikas atslēdznieks.
- karlsons Santehniķis.
- korķa kambijs sānu meristēma, kurai daloties uz āru, sekundārās augšanas laikā veidojas korķis, daloties uz iekšu - korķa miza; felogēns.
- sapatisti Sapatas Nacionālā atbrīvošanās armija (EZLN) - sadumpojušies indiāņi Meksikas dienvidu štatā Čjapasā; dumpis sākās 1994. g. janvārī, mērķis - indiāņu pilsoņu tiesības.
- lēšķene Sapelējis, stingri salipis kūtsmēslu vai siena saišķis.
- Sāmsalas apriņķis Sāremā apriņķis Igaunijā.
- Sāremā apriņķis Sāremā apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem, tas sastāv no Igaunijas lielākās salas Sāmsalas, Muhu, Roņu salas un citām mazākām salām (platība - 2922 km^2^, 33300 iedzīvotāju (2017. g.), administratīvais centrs - Kuresāre); ziemeļos to no Hījumā apriņķa šķir Soelas šaurums, austrumos no Lēnes apriņķa Sūrveina šaurums, bet dienvidos no Latvijas — Irbes šaurums; Sāmsalas apriņķis.
- sacīkstes Sarīkojums, pasākums (piemēram, kādā mākslas, ražošanas nozarē, mācību priekšmetā), kura mērķis ir dalībnieka spēju pārbaude un salīdzināšana.
- sacensība Sarīkojums, pasākums (piemēram, kādā mākslas, ražošanas nozarē, mācību priekšmetā), kura mērķis ir dalībnieku spēju pārbaude un salīdzināšana.
- sacīkstes Sarīkojums, pasākums (sportā), kura mērķis ir sportistu un to komandu spēju pārbaude un salīdzināšana; sacensība (2).
- sacensība Sarīkojums, pasākums (sportā), kura mērķis ir sportistu un to komandu spēļu pārbaude un salīdzināšana.
- Ampedus sanguineus sarkanais sprakšķis.
- Setophaga ruticilla sarkanastes kokķauķis.
- Orthotomus sutorius sarkanpieres drēbniekķauķis.
- Sylvia cantillans sarkanrīkles ķauķis.
- Ampedus sanguinolentus sarkansvītrotais sprakšķis.
- sarkanbrūnis Sarķis (zirgs).
- sērķis Sarķis.
- rūsis Sarūsējis dzelzis, plīts riņķis.
- kūlītis Sasiets (novāktu, parasti nelielu, augu) saišķis.
- ruņģis satīts tabakas vīšķis.
- ruņģis Satīts tabakas vīšķis.
- griezaimiņš Savēlies spalvu kušķis govij uz muguras.
- bunkšķis Savēlies, sapinkājies kušķis.
- plenīca Savēlušos matu kušķis.
- tūte Savienojumā "bada tūte" - pupuķis, bada dzeguze.
- bļem Savienojumā "bļem bļem!" - lieto, lai norādītu, ka kāds ir muļķis.
- stēķis Savienojumā "piedzēries kā stēķis" - stipri piedzēries.
- suņgalvas Savienojumā "suņgalvas pērtiķis"; suņgalvis.
- riņķum savienojumā ar "riņķis" daudzskaitļa formām izsaka šī vārda pastiprinājumu.
- šķistin Savienojumā ar "šķist" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- lepstiķis Savienojuma gabals, uzšuvums; lāpstiķis.
- rēzus Savienojumos "rēzus makaks", arī "rēzus pērtiķis": samērā liels mērkaķu dzimtas dzīvnieks (Himalajos) ar zaļganpelēku apmatojumu, sārtu seju un ausīm, sarkanām sēžas tulznām.
- bākšķis Savīts salmu kušķis.
- bluķis Sēdēšanai paredzēts resns koka baļķis.
- Ephippiorhynchus senegalensis seglknābja stārķis.
- Bebronis sechellensis Seišelu ķauķis.
- Fagopyrum esculentum sējas griķis.
- Cucumis sativus sējas gurķis.
- šķēpiņvārna sējas vārna jeb krauķis ("Corvus frugilegus").
- lēca Sējas vīķis ("Vicia sativa").
- lēcas Sējas vīķis ("Vicia sativa").
- lēces Sējas vīķis ("Vicia sativa").
- lēcis Sējas vīķis ("Vicia sativa").
- pelušķi Sējas vīķis ("Vicia sativa").
- pupa Sējas vīķis ("Vicia sativa").
- vika Sējas vīķis ("Vicia sativa").
- vīķis Sējas vīķis ("Vicia sativa").
- Vicia sativa sējas vīķis.
- limāns Sekls dīķis ūdens uzkrāšanai lauksaimniecības platību apūdeņošanai; arī mākslīgi veidots ar dambjiem vai zemes valnīšiem.
- apars Sekls dīķis.
- barbars Senajiem grieķiem cilvēks, kas nav grieķis; senajiem romiešiem - cilvēks, kas nav grieķis vai romietis.
- tupē Senāk vīriešiem uzvīts matu kušķis galvas virsū.
- noms Senās Ēģiptes galvenās administratīvās vienības grieķiskais nosaukums.
- Ārjabhata Senās Indijas matemātiķis un astronoms (Aryabhata; 476.-550. g.), ko uzskata par arābu ciparu radītāju; aprēķinājis skaitļa "pī" vērtību, izteica domu, ka Zeme griežas ap savu asi, zinātniski skaidroja Saules un Mēness aptumsumus.
- harmoniķis Sengrieķiem mūzikas teorētiķis, kas teorētiskās normas dibināja uz praksē gūtām atziņām.
- ciniķis Sengrieķu filozofijas skolas pārstāvis, kura sludināja sabiedrisko un tikumisko normu neievērošanu, atgriešanos pie dabas; kiniķis.
- Zoils Sengrieķu filozofs un kritiķis (4. gs. p. m. ē.), kas pazīstams ar saviem uzbrukumiem Homēra sacerējumiem.
- Pitagors Sengrieķu filozofs, mūziķis un matemātiķis (dzīvoja ap 570.-500. g. p. m. ē.), kurš mācīja, ka realitātes pamats ir skaitlis un ka matemātika sniedz ieskatu neredzamajā pasaulē; viņš mācīja par reinkarnāciju un ievēroja stingru veģetārismu.
- urobors Sens simbols - pūķis vai čūska, kas satvērusi savu asti; simbolizē cikliskumu, mūžīgo atgriešanos.
- četniki Serbu monarhistisko nacionālo vienību dalībnieki, kuru sākotnējais mērķis bija visu serbu apvienošana vienā valstī.
- Zoothera sibirica Sibīrijas māņplušķis.
- šuls Sienā vertikāli iebūvēts baļķis, kura robos horizontāli ievieto baļķu galus.
- risaklis Sienamais, saišķis; salmu saišķis, ar ko sien kūļus.
- sufražisms Sieviešu idejiskā kustība, kura radās Anglijā 19. gadsimta 2. pusē un kuras mērķis ir panākt vēlēšanu tiesību vienlīdzību ar vīriešiem.
- meitiskis Sieviete, sievišķis.
- vilkata Sievišķis ar vilka dabu.
- vārcele Sija, dzieds jeb vērbaļķis.
- vārcelis Sija, dzieds jeb vērbaļķis.
- Callitrix pygmaea sīkais pundurpērtiķis.
- gaiļbiksīšu sīkraibenis sīkraibeņu dzimtas suga ("Hamearis lucina"), spārnu plētums - 25-30 cm, spārni tumšbrūni ar rudu zīmējumu, taustekļi vālesveidīgi, snuķis labi attīstīts, kāpuri dzīvo uz gaiļbiksītēm, Latvijā sastopams ļoti reti, aizsargājams.
- Siltāji Siltāju dīķis - Lejas dīķis Lizuma pagastā.
- Lieldienu zaķis simbolisks zaķis, kas Lieldienu rītā apdāvina ar raibām olām, arī ar šādas formas konditorejas izstrādājumiem.
- simfonists Simfoniķis - mūziķis, kas komponē tikai vai galvenokārt simfoniskajā žanrā.
- sinoptiķi Sinoptiķis.
- pašaudzināšana Sistemātisku darbību kopums, kura mērķis ir savas personības pilnveidošana.
- pļauka Sitiens ar plaukstu (parasti pa vaigu); pliķis.
- runas situācija situācija (saziņas apstākļi, mērķis u. tml.), kurā notiek runas akts un kura var ietekmēt izteikuma struktūru; runas konteksts.
- svīkalts Sivēns, suķis.
- šizītis Sizofrēniķis.
- skalārais reizinājums skaitlis ab=|a| |b| cosφ dotajiem vektoriem (|a|, |b| – vektoru moduļi, φ – leņķis starp vektoriem); izsaka projekcijas garumu vienam vektoram uz otru.
- Hippolais caligata skaļais smējējķauķis.
- slankšēt Skanēt līdzīgi kā ūdens šļaksti mucā, vai sauss baļķis, ja tam sit ar cirvja pietu vai otru koku.
- kaverversija Skaņdarba, dziesmas atšķirīga versija (parasti to ieskaņo cits mūziķis vai grupa); koverversija.
- Staņislavska sistēma skatuves mākslas teorijas un aktiertehnikas sistēma, ko izstrādājis krievu režisors, skatuves mākslas pedagogs un teātra teorētiķis K. Staņislavskas.
- kniebis Skava, āķis katla uzkarināšanai.
- knībis Skava, āķis poda, katla uzkāršanai.
- klamburs Skava, āķis; arī sprādze.
- klemburs Skava; āķis.
- Skolas Skolas dīķis - atrodas Tukuma novada Zantes pagastā, platība - 2,5 ha; Skolas ūdenskrātuve.
- naudpūķis Skops cilvēks, kas krāj naudu, arī kam ir daudz naudas; naudaspūķis.
- skraksts Skrakšķis.
- driskis Skrandainis, plušķis; drišķis.
- drišķis Skrandainis, plušķis.
- kramšāt Skrāpēt (kā kaķis).
- linkāt Skubīgi iet, lēkāt kā zaķis.
- kripšis Skursteņslauķis.
- skrāpis Skursteņslauķis.
- šlīmeris Slaists, slīmests; sliņķis.
- slokātnis Slaists, sliņķis.
- svalsts Slaists, sliņķis.
- slāna Slānis, blāķis; rinda.
- slapdrags slapdraņķis.
- gļeza Slapdraņķis.
- sladrabs Slapdraņķis.
- sūst slapināt, čūlot (piemēram, kašķis).
- slapeni Slapjdraņķis laiks.
- plomps Slapjdraņķis, lietains laiks.
- šļāca Slapjdraņķis, lietus ar sniegu.
- šloga Slapjdraņķis, sniegs ar lietu.
- drēbulis Slapjdraņķis; lielas slapjas sniegpārslas.
- drābļāta Slapjdraņķis.
- drābļi Slapjdraņķis.
- drāblis Slapjdraņķis.
- dreblis Slapjdraņķis.
- dreiķis Slapjdraņķis.
- liedenis Slapjdraņķis.
- plarkšs Slapjdraņķis.
- pļoncka Slapjdraņķis.
- pļorka Slapjdraņķis.
- plorkšs Slapjdraņķis.
- pļudris Slapjdraņķis.
- pļumpa Slapjdraņķis.
- pļurka Slapjdraņķis.
- šlāka Slapjdraņķis.
- šlakdraņķis Slapjdraņķis.
- šļakdraņķis Slapjdraņķis.
- šļandra Slapjdraņķis.
- slapdraņķis Slapjdraņķis.
- šļedraba Slapjdraņķis.
- šļerpis Slapjdraņķis.
- šlodraks Slapjdraņķis.
- šlorga Slapjdraņķis.
- šļūka Slapjdraņķis.
- noslaukdrēbe Slaukāmā drēbe, slauķis.
- noslauka Slauķis, slaukāmā drāna.
- slaukāmais Slauķis; drāna vai rīks slaucīšanai.
- heterijas Slepenas grieķu biedrības 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā; to galvenais mērķis bija tautas atbrīvošana no turku jūga.
- kompanjonāžas Slepenas zeļļu apvienības Francijā (16.-18. gs.), kuru mērķis bija organizēt savstarpēju palīdzību un cīņu ar meistariem par labākiem darba un dzīves apstākļiem.
- slinkuma maiss slinks cilvēks, sliņķis.
- sluņķis Slinks cilvēks; sloņķis.
- mustis Slinks runāt, vientiesis, muļķis.
- tupēksnis Slinķis, mazkustīgais, kam patīk daudz sēdēt.
- slaists Sliņķis (1); cilvēks, kas izvairās no darba.
- slamsts Sliņķis (1).
- zalanka Sliņķis, blandonis, vazanka.
- leitenis Sliņķis, dienaszaglis.
- zvilniņš Sliņķis, gulētājs.
- zvilnis Sliņķis, gulētājs.
- sūtoņa sliņķis, guļava.
- lunga Sliņķis, guļava.
- sautis Sliņķis, guļava.
- blīstiķis Sliņķis, kas klaiņo darba.
- goza Sliņķis, kas labāk "gozējas" nekā strādā.
- vīžņa Sliņķis, kas nekārtīgi strādā.
- zalaks Sliņķis, klaidonis, līderīgs jaunietis, nekrietns, nelāgs cilvēks.
- antlangars Sliņķis, klaidonis.
- atlangars Sliņķis, klaidonis.
- vazma Sliņķis, klaidonis.
- lemesnieks Sliņķis, lempis.
- posa Sliņķis, liels guļava, "miega pūznis".
- sutrājs Sliņķis, miegamice.
- dīvānpirdējs sliņķis, nepatīkams cilvēks.
- blesis Sliņķis, palaidnis; arī slinks dzīvnieks.
- saulesbrālis Sliņķis, slaists, dīkdienis; saules brālis.
- lošmaks Sliņķis, slaists, dīkdienis.
- sutnis Sliņķis, slaists, guļava.
- bīkšķis Sliņķis, slaists.
- slamasts Sliņķis, slaists.
- slamšķis Sliņķis, slaists.
- slaņķis Sliņķis, slaists.
- slīperis Sliņķis, slaists.
- slons Sliņķis, slaists.
- zlaģis Sliņķis, slaists.
- gurste Sliņķis, sliņķe.
- loders Sliņķis, zaglis.
- laiskummaiss Sliņķis; laidmaiss.
- slinkuma lāpītājs sliņķis.
- ceptu baložu ķērājs sliņķis.
- sēkatēvs sliņķis.
- slimbāns sliņķis.
- sutmuguris sliņķis.
- biezādis Sliņķis.
- blesiķis Sliņķis.
- blešinka Sliņķis.
- blezis Sliņķis.
- blinda Sliņķis.
- cepesis Sliņķis.
- diengalis Sliņķis.
- gauris Sliņķis.
- gora Sliņķis.
- goris Sliņķis.
- gorza Sliņķis.
- gruznis Sliņķis.
- grūznis Sliņķis.
- gulis Sliņķis.
- gūris Sliņķis.
- gurķis Sliņķis.
- laidmaiss Sliņķis.
- laiskainis Sliņķis.
- laiskonis Sliņķis.
- laiskons Sliņķis.
- laiskulis Sliņķis.
- ļemauris Sliņķis.
- lēna Sliņķis.
- lugums Sliņķis.
- luņa Sliņķis.
- luņģis Sliņķis.
- lūnis Sliņķis.
- luņķis Sliņķis.
- lūža Sliņķis.
- midzene Sliņķis.
- milins Sliņķis.
- milns Sliņķis.
- nūnis Sliņķis.
- pieslaišķis Sliņķis.
- silksnis Sliņķis.
- slamstiķis Sliņķis.
- sleņģis Sliņķis.
- slietenis Sliņķis.
- slinkmanis Sliņķis.
- slinkons Sliņķis.
- slinkulis Sliņķis.
- slinkumlāpītājs Sliņķis.
- slinkummaiss Sliņķis.
- slundurs Sliņķis.
- smirnis Sliņķis.
- staipēklis Sliņķis.
- staipeknis Sliņķis.
- stibens Sliņķis.
- stibins Sliņķis.
- stuģis Sliņķis.
- sukna Sliņķis.
- sutums Sliņķis.
- teslis Sliņķis.
- tilauda Sliņķis.
- trupeknis Sliņķis.
- trupēknis Sliņķis.
- trupeksnis Sliņķis.
- trupēksnis Sliņķis.
- trupēns Sliņķis.
- valksts Sliņķis.
- vantaļa Sliņķis.
- vilmetis Sliņķis.
- wūlaks Sliņķis.
- žaiksts Sliņķis.
- zalāns Sliņķis.
- zlaukts Sliņķis.
- zloķis Sliņķis.
- zlukts Sliņķis.
- zluņķis Sliņķis.
- slīpleņķis Slīps leņķis.
- slipšķis slipsnis, snipšķis.
- slupška slupšķis.
- lemēks Slūžu aizvars, meniķis.
- urķis Smails, parasti tievs, priekšmets (kā) bikstīšanai, rušināšanai u. tml.; arī kruķis (1); miets.
- Vicia tenuifolia smalklapu vīķis.
- sīkbaļķis Smalkšķiedrains priedes baļķis, kas ir garāks par 6,4 metriem un ko parasti izmanto jahtu mastu un laivu darināšanai.
- māreņi Smaržīgais miešķis ("Asperula odorata").
- māriņa Smaržīgais miešķis ("Asperula odorata").
- māriņi Smaržīgais miešķis ("Asperula odorata").
- mezika Smaržīgais miešķis ("Asperula odorata").
- mieziķi Smaržīgais miešķis ("Asperula odorata").
- mieziķis Smaržīgais miešķis ("Asperula odorata").
- možiki Smaržīgais miešķis ("Asperula odorata").
- palagzde Smaržīgais miešķis ("Asperula odorata").
- palagzdes Smaržīgais miešķis ("Asperula odorata").
- vinēgrs Smaržīgs tualetes etiķis.
- smece Smecere - (cūkas) šņukuris; snuķis.
- šmecere Smecere - (cūkas) šņukuris; snuķis.
- šņecere Smecere - (cūkas) šņukuris; snuķis.
- lorķis Smēķis; pīpe.
- lurķis Smēķis; pīpe.
- smulētājs Smērētājs, trašķis, sušķis.
- smuļļa Smērētājs, trašķis, sušķis.
- šmuļļa Smērētājs, trašķis, sušķis.
- peļzirņi Smilšu vīķis ("Vicia villosa").
- peļzirnīši Smilšu vīķis ("Vicia villosa").
- Achillea micrantha smilts pelašķis.
- Vicia villosa smilts vīķis.
- smilšērkšķis Smiltsērkšķis.
- ķemplis Smulētājs, ķēpātājs, trašķis.
- kraņķis Smulis, sušķis, trašķis.
- trašķis Smulis, sušķis.
- nemažga Smulis, trašķis, neveiklis, muļķis.
- nemažģis Smulis, trašķis, neveiklis, muļķis.
- nemužģis Smulis, trašķis, neveiklis, muļķis.
- svēpis Smulis, trašķis; maza auguma notašķījies cilvēks.
- ķenga Smulis, trašķis.
- ķeplācis Smulis, trašķis.
- ķērna Smulis, trašķis.
- ķērnags Smulis, trašķis.
- ķērne Smulis, trašķis.
- ķeska Smulis, trašķis.
- leze Smulis, trašķis.
- murķis Smulis, trašķis.
- plunca Smulis, trašķis.
- šekste Smulis, trašķis.
- šmaule Smulis, trašķis.
- šmērķis Smulis, trašķis.
- taška Smulis, trašķis.
- tasna Smulis, trašķis.
- tepča Smulis, trašķis.
- timaļa Smulis, trašķis.
- smurgalis Smuļļa, sušķis.
- šmurkšķis Smurkšķis.
- ļeža Snaudulis, sliņķis; leža.
- leža Snaudulis, sliņķis.
- murza Snīpis, snuķis.
- šņuceris Snuķis (cūkas), deguns.
- šņuķis Snuķis (kukaiņiem).
- šņucis Snuķis, deguns.
- šņūcis Snuķis, deguns.
- snūķis Snuķis, deguns.
- šnukuris Snuķis, purns, sevišķi cūkas purns.
- šņupe Snuķis, tējkannas snīpis.
- snorķis Snuķis.
- sociālo gadījumu apzināšana sociālā darba funkcija, kuras mērķis ir savlaicīgi atrast un identificēt sociālam riskam pakļautos indivīdus, grupas, ģimenes, kopienas, lai nodrošinātu vajadzīgo sociālo palīdzību un piedāvāt nepieciešamos sociālos pakalpojumus.
- sociālais darbs probācijā sociālā darba joma, kuras mērķis ir veicināt probācijas klienta iekļaušanos sabiedrībā, kā arī spēju apzināties savas domāšanas, attieksmes un uzvedības ietekmi, tādējādi mazinot atkārtotas pārkāpuma veikšanas risku.
- mikroprakse Sociālā darba prakses veids, kuras mērķis ir palīdzēt risināt sociālās problēmas, kas skar galvenokārt indivīdus un ģimenes.
- mezoprakse Sociālā darba prakses veids, kuras mērķis ir radīt uzlabojumus un izmaiņas kopienas sociālajā attīstībā.
- sociālais darbs ar jauniešiem sociālā darba specializācija, kuras mērķis ir palīdzēt izprast jauniešu problēmas, attīstīt jauniešu prasmes tikt galā ar dzīves grūtībām, sniegt atbalstu pārmaiņu procesos, ja nepieciešams, piesaistīt papildu atbalsta resursus.
- feministiskais sociālais darbs sociālā darba virziens, kura mērķis ir palīdzēt indivīdam un sabiedrībai atrisināt emocionālās un sociālās problēmas, kas rodas dzimuma diskriminācijas dēļ.
- pedagoģiskā rehabilitācija sociāli pedagoģisku funkciju kopums, kura mērķis ir palīdzēt personai pārvarēt grūtības mācībās un uzvedībā, tādējādi nodrošinot optimālu izglītošanās un attīstības procesu.
- savstarpējie sociālie pakalpojumi sociālie pakalpojumi, kuru mērķis ir veicināt attiecības starp cilvēkiem un apkārtējo vidi, kā arī nodrošināt sociālo vajadzību apmierināšanas iespējas.
- strukturālais sociālais darbs sociālo darbinieku darbības virziens, kura pamatā ir uzskats, ka daudzas klienta problēmas rada neadekvāta sociālā struktūra, un sociālā darba mērķis ir palīdzēt mainīt sociālās struktūras, kas ierobežo cilvēku funkcionēšanu, piemēram, atrast pieeju vajadzīgajiem resursiem, vadīt sarunas grūtās situācijās un mainīt ierobežojošus sociālos apstākļus.
- vajadzību novērtēšana sociālo darbinieku un citu līdzētājprofesiju speciālistu funkcija, kuras mērķis ir sistemātiski veikt klientu sociālo vajadzību apzināšanu.
- sociālo pakalpojumu sistēma sociālo institūciju un sociālo programmu kopums, kura mērķis ir nodrošināt sociālos pakalpojumus un padarīt viegli pieejamas tās sociālās institūcijas, kuras atbildīgas par pakalpojumu sniegšanu.
- karitatīvais sociālais darbs Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma izpratnē ir sociālajam darbam analogs darbs, kura mērķis ir palīdzēt personām, ģimenēm, grupām vai sabiedrībai kopumā atgūt spēju sociāli un garīgi funkcionēt.
- poena Sods romiešu tiesībās, kura galvenais mērķis bija atriebt noziedzniekam.
- bakenes Spalvu kušķis putna galvas sānos.
- plimāža Spalvu pušķis (kā, piemēram, tērpa, cepures, zirglietu) greznošanai.
- panašs Spalvu pušķis, sultāns pie cepures.
- spandāgs Spandags - mucinieka darbarīks stīpu uzvilkšanai; balstāķis.
- piekārtnīca Spāres atbalsta baļķis.
- piekārtnīce Spāres atbalsta baļķis.
- spārna savērpums spārna vietējo hordu novirze no lidmašīnas bāzes plaknes vai profila izliekuma izmaiņa pa tā vēzienu; var būt ģeometriskais savērpums, kad mainās hordas iestādīšanas leņķis, un aerodinamiskais savērpums, kad mainās profila izliekums.
- kaksis Spāru baļķis.
- spārbaļķis speciāli sagatavots baļķis, jumta spāres izveidei.
- sintētiķis Speciālists (parasti ķīmiķis), kas nodarbojas ar vielu sintēzi.
- veselības aprūpe specializētu pasākumu kopums, kura mērķis ir sniegt medicīnisko palīdzību, veikt preventīvus pasākumus, noteikt fiziska un psihiska rakstura traucējumus, kā arī veicināt cilvēku fizisko un psihosociālo labklājību.
- skrūvveida kustība speciāls cieta ķermeņa kustības gadījums, kurā leņķiskā ātruma vektors ir paralēls virzes kustības ātruma vektoram.
- penitenciārā pedagoģija specifiska izglītības darba prakse, kuras mērķis ir atbalstīt un veicināt ieslodzītās personas pašizaugsmes iespējas un sekmēt iekļaušanos sabiedrībā pēc soda izciešanas.
- spaga speģis, spieķis.
- lašiņa Speķis, trekna gaļa; žāvēta, vītēta gaļa.
- lašinis Speķis, trekna gaļa.
- ķeglis Spēle, kuras mērķis ir, ripinot bumbiņu, apgāzt stateniskas figūras.
- ķegļi Spēle, kuras mērķis ir, ripinot bumbiņu, apgāzt stateniski novietotas figūras.
- zenītdistance Spīdekļa leņķiskā augstuma papildinājums līdz taisnam leņķim.
- Selatosomus aeneus spīdīgais sprakšķis.
- Rhodeus sericeus spidiļķis.
- Mēness dārziņš spīdošs riņķis ap Mēnesi, halo fenomens, kas rodas, gaismai atstarojoties ledus kristālos augstajos spalvu mākoņos.
- spiņķis Spieķis (1).
- kņāva Spieķis ar liektu galu.
- bijstarags Spieķis ar zariem, vāle milna.
- bīstarags Spieķis ar zariem, vāle, milna.
- pieduris Spieķis, atbalsts.
- kneija Spieķis, kūja.
- ķeņķis Spieķis, nūja ar aizliektu augšgalu.
- ķenka Spieķis, nūja ar izliektu rokturi.
- ķenkla Spieķis, nūja ar izliektu rokturi.
- ķepe Spieķis, nūja, zizlis.
- ķepis Spieķis, nūja, zizlis.
- kūļa Spieķis, nūja.
- spoķis Spieķis, runga, šautrs.
- mērcamais Spieķis, sitamais.
- kneģis Spieķis; apdarināts koks atbalstam ejot.
- stimbuks spieķis; īsa, resna nūja
- bezinis Spieķis; spieķis kā garuma mērs.
- spīce spieķis.
- speģis Spieķis.
- spēķis Spieķis.
- spiķis Spieķis.
- štoka Spieķis.
- štoks Spieķis.
- zizlis Spieķis.
- španvica Spīļarkla sastāvdaļa - metāla vai cita materiāla stīpa, kas aptver lemesnīcu; španriņķis.
- spirillas Spirāliskas, kustīgas baktērijas, kam vienā vai abos galos ir viciņa vai viciņu pušķis, pieder pie nodalījuma "Gracilicutes" klases "Scotobacteria" dzimtas "Spirillaceae".
- mādžs Spoks, mokšķis, rēgs; burvība.
- treniņš Sportā - vingrinājumu sistēma, kuras mērķis ir attīstīt vēlamās fiziskās un psihiskās īpašības, iemaņas, spējas; attiecīgā nodarbība.
- paukošana Sporta veids - cīņa ar aukstajiem sporta ieročiem, kuras mērķis ir skart ar ieroci pretinieku un aizsargāt sevi.
- vindskeitings Sporta veids, slidošana vienlaicīgi kopā ar pūķa laišanu; vējainā laikā var panākt, ka pūķis velk slidotāju.
- Anthriscus nitida spožais suņuburkšķis.
- sprikšķis Sprakšķis, spraukšķis.
- kapucināda Sprediķis pa jokam.
- mōceiba sprediķis.
- prediķis Sprediķis.
- sprikšķiens Sprikšķis.
- sprūsls Sprūds; vīkšķis.
- Lielplatones ūdenskrātuve Staņuvēnu dīķis Lielplatones pagastā.
- stikāns Stārķis ("Ciconia").
- dievāzītis Stārķis (dažkārt arī citu putnu apzīmējums).
- viesturis Stārķis (kā mīklas atminējums).
- tarks Stārķis, gandrs.
- svētēlis stārķis.
- svētenis stārķis.
- bacans Stārķis.
- bugure Stārķis.
- cikoniņš Stārķis.
- dzēstrs Stārķis.
- garnis Stārķis.
- gārnis Stārķis.
- kāķis Stārķis.
- kārķis Stārķis.
- krulla Stārķis.
- lielaisputns Stārķis.
- stāks Stārķis.
- starka Stārķis.
- stārka Stārķis.
- starķis Stārķis.
- starks Stārķis.
- stārks Stārķis.
- štarks Stārķis.
- sterks Stārķis.
- storķis Stārķis.
- štorks Stārķis.
- sventelis Stārķis.
- svētainis Stārķis.
- svētelis Stārķis.
- svētputns Stārķis.
- svētsputns Stārķis.
- tāks Stārķis.
- tārciņš Stārķis.
- zuburis Stārķis.
- žuburis Stārķis.
- zuburs Stārķis.
- žugure Stārķis.
- zuguris Stārķis.
- žuguris Stārķis.
- žūguris Stārķis.
- zugurs Stārķis.
- žugurs Stārķis.
- Pestīšanas armija starptautiska kristīga kustība ar militarizētu raksturu, kuras mērķis ir sludināt Jēzus Kristus evaņģēliju, sniegt praktisku sociālo palīdzību; darbojas 111 valstīs, tās darbs iedalīts 6 ģeogrāfiskajās zonās un daudzās teritorijās; Latvijā oficiāli sāka darboties 1923. g., 1943. g. aizliegta, darbību oficiāli atjaunoja 1991. g.
- PADI Starptautiska niršanas instruktoru profesionālā asociācija (angļu "Professional Association of Diving Instructors"), kuras mērķis ir veicināt niršanas un akvalangisma izplatību un nirēju izglītību; organizē apmācību un izsniedz sertifikātus, sertificē un pārrauga niršanas centrus un sertificēto niršanas instruktoru darbu.
- SWIFT Starptautiska starpbanku organizācija (angļu "Society for Worldwide Interbank Financial Telecommunication"), kuras mērķis ir elektroniska informācijas apmaiņa par veiktajiem norēķiniem; dibināta 1973. g.; tajā ietilpst ap 1500 banku no vairāk nekā 50 valstīm.
- HUGO Starptautisks zinātnisks projekts (angļu "the Human Genome Organization"), kura mērķis ir noteikt visus gēnus cilvēka DNS.
- buks Statnis zāģējamā materiāla novietošanai; steķis, arī steķi.
- steģis Steķis (1).
- nīts Steķis, atbalsts.
- zakši Steķis, statnis.
- stērste Steķis.
- zāģenis Steķis.
- raķis Steļļu sastāvdaļa - metu atlaižamais riņķis ar zobiņiem fiksācijai.
- baibaks Stepes murkšķis - grauzēju kārtas vāveru dzimtas murkšķu ģints suga ("Marmota bobak"), sastopams galvenokārt Krievijas un Centrālās Āzijas stepēs, Latvijā neveiksmīgi mēģināts audzēt kā kažokzvēru, bet dažkārt audzē kā mājdzīvnieku.
- karodziņu transportieris stieņveida transportieris ar izciļņiem (karodziņiem), kurš veic lineāro un leņķisko kustību, pārvietošanās laikā aptverot pārvietojamos priekšmetus.
- štuks Stiķis (kāršu spēlē).
- stībeņķis Stīpbeņķis jeb stīpradzis.
- virkšis Stirkšķis.
- virkšķis Stirkšķis.
- virkšoņa Stirkšķis.
- arodveselība Strādājošo veselības nodrošināšanas sistēma, kuras mērķis ir veicināt un saglabāt jebkurā profesijā strādājošo cilvēku augstu fiziskās, garīgās un sociālās labklājības līmeni, veikt preventīvus pasākumus, lai novērstu veselības traucējumus un riskus.
- raboķaga Strādnieks, darba rūķis.
- zēvelnīca Straujš, dedzīgs, ātras dabas sievišķis.
- rinde strēķis (1), pants^2^.
- grievalgs Striķis, egles zars vai bērza klūga, ar ko ilkss piestiprināta pie ragavām; samestava.
- grievalks Striķis, egles zars vai bērza klūga, ar ko ilkss piestiprināta pie ragavām.
- grievalts Striķis, egles zars vai bērza klūga, ar ko ilkss piestiprināta pie ragavām.
- Fratercula arctica strupiķis.
- stauķis Stūķis 1(5).
- priduraks Stulbenis, idiots, muļķis.
- dulbausis Stulbs, muļķis.
- dulbis Stulbs, muļķis.
- stūres patēriņš stūres atliekšanas leņķis ar vadības ierīcēm vai automātiskām iekārtām.
- viņķelis Stūris; leņķis; līkums.
- Stūru dīķis Stūrmuižas dīķis Blīdenes pagastā.
- mačalks Sūklis, vīšķis (mazgāšanai, tīrīšanai).
- suiķēns Suķis - puscūcis, sivēns.
- surķis suķis, cūka; puscūka.
- siamangs Sumatras salā mītošs gibonu dzimtas cilvēkpērtiķis; tam ir kopā saauguši pirksti un kakla maiss.
- mārcis Suns (vai kaķis) ar baltu kaklu.
- kārveles Suņburkšķis ("Anthriscus").
- suņburksis Suņburkšķis; arī suņstobrs.
- suņķimīns Suņburkšķis; arī suņstobrs.
- sunsķimins Suņburkšķis; arī suņstobrs.
- suņstriebulis Suņburkšķis; suņstobrs.
- sumburkšķis Suņburkšķis.
- suņburkšis Suņburkšķis.
- sukšis Sušķis.
- sukšķis Sušķis.
- suška Sušķis.
- sautelis Sutonis, sliņķis.
- harmonisko svārstību fāze svārstību aprakstošo sinusa vai kosinusa funkciju arguments (leņķis).
- svētals Svētelis, stārķis.
- sermon Svētruna, sprediķis.
- skopus Svētrunas teksta mērķis, ko interpretācijas procesā nedrīkst pazaudēt.
- makarisms Svētslavēšana liturģijā (kalna sprediķis).
- svīķis Sviķis - maza tapiņa (alus) mucas virspusē gaisa caurumiņa aiztaisīšanai; spunde.
- sviķi Sviķis.
- vipsts Svipšķis (1).
- svipsts Svipšķis.
- Mniotilta varia svītrainais austrumķauķis.
- Dendroica tigrina svītrainais kokķauķis.
- sīkraibais ķauķis svītrainais ķauķis.
- Sylvia nisoria svītrainais ķauķis.
- Locustella lanceolata svītrainais sisinātājķauķis.
- svīpuris Svītrains kaķis.
- nūja Šāda veida priekšmets, kas pielāgots iešanai, atbalstam; spieķis.
- slota šāds, parasti bērza zaru, saišķis, ar kuru peras pirtī; pirtsslota.
- Vicia angustifolia šaurlapu vīķis.
- knubjš Šaurs leņķis.
- slīps leņķis šaurs vai plats leņķis.
- šķīvītis Šaušanas sacensībās - lidojošs mērķis, ko izmet speciāla ierīce.
- Ecballium elaterium šāvējgurķis.
- taukšķis Šāviena blīkšķis.
- zaķzivs Šīs dzimtas suga ("Cyclopterus lumpus"), saimnieciski izmantojama, vidēji liela jūras zivs; jūras zaķis; jūraszaķis.
- persiks Šīs ģints suga ("Persica vulgaris"), ko gk. izmanto šķirņu veidošanā, kuru skaits sniedzas līdz 5000, Latvijā izveidotas vairākas jaunšķirnes un hibrīdi; firziķis.
- pupuķis Šīs ģints suga ("Upupa epops"), tā sauktais "krāšņais pupuķis", koši rūsgans putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un lielu vēdekļveida cekulu; badadzeguze.
- schizofreniķis Šizofrēniķis.
- spūkšēt Šķaudīt, sprauslāt (kā kaķis).
- dāboliņš Šķavu pelašķis ("Achillea ptarmica").
- puķkumeleni Šķavu pelašķis ("Achillea ptarmica").
- Achillea ptarmica šķavu pelašķis.
- hasta Šķēps, pīķis.
- šķērsdziedris Šķērsbaļķis.
- traverss Šķērsis, šķērsbaļķis.
- šķērskoks Šķērsvirzienā novietots koka stienis, baļķis, dēlis u. tml., parasti (kā) detaļa, elements.
- cūkgurnis Šķiņķis - dzīvnieka (parasti cūkas) liemeņa gurns.
- kumpis Šķiņķis.
- stibirklis Šķiņķis.
- nošķis Šķipsna, kušķis.
- šķieznis Šķipsna, kušķis.
- šķupsnis Šķipsna, kušķis.
- blekte Šķipsna, lēvenis, kušķis; grīste, pika, bezformīgi kopā savelta masa.
- šķiezna Šķipsna; arī kušķis.
- šķisties Šķist (1).
- šķisties Šķist (2).
- šķisties Šķist (3).
- šķisties Šķist (4).
- izklausīties Šķist skanam (kā, līdzīgi kam).
- izaklausīties Šķist skanam kā, līdzīgi kam.
- žļeibt Šķist, domāt.
- izadzirdēties Šķist, ka dzird (skaņas).
- spokoties Šķist, likties (par ko nevēlamu).
- ģiesties Šķist, likties.
- jausties Šķist, likties.
- tēloties Šķist, likties.
- izalikties Šķist.
- izskatīties Šķist.
- talērķis Šķīvis; talēķis.
- šledraba Šledraba laiks - slapjdraņķis, lietus ar sniegu.
- šnipsts Šnipšķis.
- špurstiķis Špurkstiķis.
- Šulca Šulca dīķis - atrodas Kalvenes pagastā, platība - 4 ha.
- skuķiski Tā (rīkojas, izturas u. tml.) kā skuķis; skuķim raksturīgi.
- heirēka Tā esot izsaucies sengrieķu matemātiķis Arhimēds, kad viņš atklājis hidrostatikas pamatlikumu.
- ķimpī Tā, ka izkapts iesējuma leņķis ir šaurāks par vajadzīgo; kāsī.
- kāsī Tā, ka izkapts iesējuma leņķis ir šaurāks par vajadzīgo.
- riņķveidā Tā, ka veido riņķi; tā, ka veidolos riņķis.
- ķiķis Tabakas vīšķis aiz zoba.
- papuša Tabaklapu saišķis.
- apkuma Tāda īpatnība, ka leņķis starp izkapts asmeni un tās kātu ir par šauru.
- misticisms Tāda reliģiozitāte, kuras pamatā ir ticība mistikai - tiešai intuitīvai saskarsmei ar dievišķo (var būt saistīta ar vīzijām, transu un ekstāzi); prakse, kuras mērķis ir ar specifisku vingrinājumu, pašsuģestijas, ekstāzes u. tml. palīdzību nonākt tiešā saskarē ar pārdabiskiem spēkiem.
- multilaterālisms Tāda tirdzniecība vairāk nekā starp divām valstīm, kur nešķiro, kāda ir preču izcelsmes vieta vai galamērķis, un neuztraucas pat par liela tirdzniecības bilances deficīta rašanos.
- vispārīgā vienošanās tāda vienošanās starp vienu vai vairākiem pasūtītājiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem, kuras mērķis ir noteikt un raksturot attiecīgā laikposmā slēdzamos līgumus un paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem tie tiks slēgti (īpaši attiecībā uz cenām un, ja nepieciešams, paredzēto daudzumu).
- kasains Tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kam ir kašķis.
- kasaiņš Tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kam ir kašķis.
- kašķaiņš Tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kam ir kašķis.
- dūrains Tāds (cimds), kam atsevišķi izdalīts tikai viens pirksts - īkšķis.
- telisks Tāds (darbības vārds), kas apraksta darbību, kurai ir kāds dabīgs noslēgums, galamērķis.
- atelisks Tāds (darbības vārds), kas apraksta darbību, kurai netiek prognozēts noslēguma laiks un nav definēts galamērķis.
- virtuozs Tāds (mākslinieks, parasti mūziķis), kam ir tehniski izkopts, izcils profesionālais izpildījums; tāds, kam (kādā nozarē) ir izcila profesionālā meistarība, izcila prasme.
- teocentrisks Tāds (par teorijām), kura skatījumā visa centrs vai radīšanas galamērķis ir Dievs.
- baltļipains Tāds (parasti, zaķis), kam ir balta ļipa.
- kramplauzis Tāds urķis, kas cenšas nesankcionēti piekļūt datoru sistēmai vai tīklam; ļaunprātīgs sistēmu aizsardzības līdzekļu uzlauzējs.
- kāsains Tāds, kam ir āķis.
- garsnuķis Tāds, kam ir garš snuķis.
- slīps Tāds, kam ir pakāpenisks pazeminājums vai paaugstinājums, kuram ar horizontālu plakni ir samērā šaurs leņķis (par reljefa veidojumiem).
- kņubs Tāds, kam ir par daudz šaurs leņķis starp asmeni un kātu (par izkapti).
- platleņķa Tāds, kam ir plats leņķis.
- pušķains Tāds, kam ir pušķis (1).
- pušķains Tāds, kam ir pušķis (3).
- slapjdraņķīgs Tāds, kam ir raksturīgs slapjdraņķis (par laikapstākļiem, laikposmu).
- snuķains Tāds, kam ir snuķis (1).
- snuķains Tāds, kam ir snuķis (2).
- šaurleņķa Tāds, kam ir šaurs leņķis (šauri leņķi).
- taisnleņķa Tāds, kam ir taisns leņķis (taisni leņķi).
- atkara Tāds, kam leņķis starp izkapts asmeni un tās kātu ir par platu.
- atkars Tāds, kam leņķis starp izkapts asmeni un tās kātu ir par platu.
- gūšķīgs Tāds, kas ir gūšķis pēc savas būtības.
- kašķains Tāds, kura ādā ir kašķis (par ķermeņa daļu).
- speķots Tāds, kura piedevā ir speķis.
- momentānā rotācijas ass tādu cieta ķermeņa punktu ģeometriskā vieta, kuru ātrumi dotajā laika momentā ir vienādi ar nulli; pa šo asi vērsts momentānā leņķiskā ātruma vektors.
- dvars Taisnais leņķis starp kuģa diametrālo plakni un kuģa sāna virzienu uz attiecīgo priekšmetu.
- dvarss Taisnais leņķis starp kuģa diametrālo plakni un virzienu uz attiecīgo priekšmetu.
- sproslis Tapa, puļķis, kociņš (kā aizdarīšanai).
- muļmis Tapa, puļķis.
- pulka Tapa, puļķis.
- purkšis Tarkšķis (kā rotaļlieta).
- tēršķines Tarkšķis 1.
- grīzeklis Tarkšķis 1(2).
- plirkšis Tarkšķis putnu aizbaidīšanai.
- spurgulis Tarkšķis, plerkšķis.
- terkšens Tarkšķis, plerkšķis.
- terkšins Tarkšķis, plerkšķis.
- terkšķenes Tarkšķis, plerkšķis.
- urkšķis Tarkšķis, plerkšķis.
- vurkšķins Tarkšķis, plerkšķis.
- vuršķins Tarkšķis, plerkšķis.
- pārkšis Tarkšķis.
- tarkšans Tarkšķis.
- tāršķins Tarkšķis.
- priapulidae Tārpu dzimta ar ķermeni muskuļu šļūtenes veidā, kam priekšdaļa (snuķis) ievelkama un izspīlējama.
- veicējs Tas (parasti cilvēks), kas ar savu darbību, rīcību, izturēšanos panāk, ka īstenojas (piemēram, kāda norise), tiek sasniegts (kāds mērķis).
- gardegunis Tas (tāds), kam ir garš knābis, snuķis, purns.
- divžuburis Tas, kam ir divi žuburi (piem., makšķerāķis).
- brāks Tas, kas (šķirojot, vērtējot) ir atzīts par nederīgu, nepiemērotu, neatbilstoši; brāķis.
- kverplis Tas, kas ir sušķis, vājš, panīcis.
- rūnītājs Tas, kas rūna, kastrē; rūniķis.
- vazāklis Tas, kas vazājas; vazaņķis.
- slaukāms Tas, ko lieto (kā) slaucīšanai; slauķis.
- smēķējams Tas, ko smēķē (parasti papiross, cigarete, cigārs, pīpe); smēķis.
- Fagopyrum tataricum Tatārijas griķis.
- baščina Tauki, speķis.
- cirpuļi Taukos sacepināti dažādi cūkgaļas sīkumi, tai skaitā speķis, nieres.
- puskode Tauriņu kārtas dzimta ("Acrolepiidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 10-16 mm), galva gluda, uz paura atstāvošu zvīņu cekuliņš, snuķis garš, kails, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- blastobazīdi Tauriņu kārtas dzimta ("Blastobasidae"), nelieli tauriņi (spārnu plētums - 11-22 mm), galva gluda, snuķis diezgan labi attīstīts, kāpuri dzīvo gk. trupošā koksnē, detrītā un mež nobirās, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- līktaustkode Tauriņu kārtas dzimta ("Bucculatricidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 6-11 mm), galva ar zvīņu cekuliņu, apakšlūpas tausti īsi, vērsti uz leju, snuķis īss, Latvijā konstatēts 15 sugu.
- gartaustkode Tauriņu kārtas dzimta ("Gelechiidae"), sīki, retāk nelieli tauriņi (spārnu plētums - 7-25 mm), galva gluda, klāta ar pieguļošām zvīņām, samērā labi attīstīts snuķis, Eirāzijā >1500 sugu, Latvijā konstatētas 164 sugas.
- bārkstkode Tauriņu kārtas dzimta ("Momphidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 9-21 mm), galva neliela, snuķis zvīņots, spārni ļoti šauri ar garām bārkstīm, Latvijā konstatēta 31 suga.
- aveņkode Tauriņu kārtas dzimta ("Schreckensteinidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 10-13 mm), galva gluda, snuķis samērā labi attīstīts, kāpuri izgrauž mazus caurumus aveņu lapās, Eiropā, arī Latvijā 1 suga.
- ašugs Tautas dziesminieks - dzejnieks un mūziķis (galvenokārt kaukāziešiem).
- tavskuķis Tavs skuķis; tava meita; tevskuķis.
- tevskuķis Tavs skuķis; tava meita.
- siltumtehniķis Tehniķis, arī strādnieks, kas strādā siltumtehnikā.
- shēmtehniķis Tehniķis, kas sastāda shēmas.
- aviotehniķis Tehniķis, kurš veic lidmašīnu tehniskā stāvokļa pārbaudes un profilaktisko apkalpi.
- tekniks Tehniķis.
- tetniks Tehniķis.
- teikuma komunikatīvais tips teikuma tips, ko vieno saziņas mērķis resp. komunikatīvā ievirze.
- runas žanrs teksta tips, kas veidots pēc noteiktiem nacionālajā kultūrā nostiprinātiem kanoniem un ko nosaka runas situācija un saziņas mērķis.
- krītne Tektonisks traucējums, kur ar lūzuma plaisu zemes garozā viens slāņu komplekss jeb blāķis pārmainījis savu stāvokli attiecībā pret otru, nokrītot uz leju, paceļoties uz augšu vai sabīdoties sāniski.
- pussonis Teķis ar vienu dzimumdziedzeri.
- soņķis Teķis, auns.
- pauturis Teķis; nekastrēts auns.
- iluzionisms Tēlotājmākslā - īstenības imitācija, kuras mērķis ir ar mākslinieciskiem līdzekļiem radīt mānīgu iespaidu, ka attēlotie priekšmeti un telpa reāli eksistē.
- leņķis Telpas daļa, ko ierobežo koniska virsma; telpisks leņķis.
- redzesloks Telpas daļa, ko uztver acs; arī redzes leņķis; redzes loks.
- redzes loks Telpas daļa, ko uztver acs; arī redzes leņķis.
- steradiāns Telpiska leņķa mērvienība Sr (starptautiskajā mērvienību sistēmā); telpas leņķis, kas izšķel no tā virsotnei apvilktas sfēras ar rādiusu r virsmas daļu, kuras laukums ir r kvadrātā.
- gaks Tērauda āķis kravas pacelšanai un nostiprināšanai.
- termoenerģētiķis Termoenerģētikas speciālists; siltumenerģētiķis.
- pretmonopolu likumdošana tiesību normu un institūtu sistēma, kuras galvenais uzdevums ir aizsargāt patērētāju intereses pret ražotāju monopolu un ierobežot vai aizliegt apvienības, kuru mērķis ir konkurences ierobežošana.
- causa Tiesiska akta (darījuma) pamats resp., mērķis.
- labas ticības princips tiesiski ētiska rakstura norma, kuras mērķis ir nodrošināt, lai indivīdi, īstenojot savas tiesības, respektētu arī citu personu pamatotās intereses.
- špīrs Tievs baļķis; masta koks.
- Anobium pertinax tikšķis 2 jeb ēku ķirmis.
- tilkšis Tinkšķis, šķindiens.
- tinkšis Tinkšķis.
- tirgus intervence tirgus cenu atbalsta mehānisms, kura mērķis ir nodrošināt noteiktu cenas līmeni iekšējā tirgū.
- klirkšķis Tirkšķis.
- tirkšīns Tirkšķis.
- tirkšis Tirkšķis.
- tirkšs Tirkšķis.
- tītaru Tītaru zāle - parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- tīteru Tīteru zāle - parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- toļķis Tīts smēķis.
- ķufaks Tjufaks - muļķis.
- ķufans Tjufans - muļķis.
- ķufļaks Tjufļaks - muļķis.
- traģisks rakstnieks traģēdiju autors; traģiķis (2).
- traikšķis Traišķis.
- klājeniska trajektorija trajektorija, kuras kāpuma zara leņķis ir mazāks par maksimālā attāluma leņķi (artilērijas ieročiem), trajektorija, kura nepaceļas, virs mērķēšanas līnijas augstāk par apšaudāmo mērķi (strēlnieku ieročiem).
- trakains Traks, muļķis.
- buģis Trauks, kur sāli grūž un glabā, buķis.
- dauzna Trauks, kurā (ko) dauza, grūž; duņķis (4).
- ļumekls Treknums, speķis.
- taisnleņķa trijstūris trijstūris, kura viens leņķis ir taisns.
- Apvienotā Amerikas baltiešu komiteja trimdas baltiešu organizācija ASV, izveidoja 1961. g. aprīlī Amerikas latviešu apvienība, Igauņu nacionālā padome un Lietuviešu nacionālā padome, tās mērķis ir sadarboties ar ASV valdību un likumdošanas iestādēm, informēt tās par situāciju Baltijas valstīs, veicināt Baltijas valstu uzņemšanu NATO.
- blupers Trīsstūrveida "vēderaina" priekšbura, kuras priekšlīķis nav piestiprināts pie štagas, fallstūris sasniedz masta topu, viens no apakšējiem buras stūriem (halzstūris) piestiprināts jahtas priekšgalā pie klāja, bet otrs - pie grotbomja pakaļējā gala, lieto bakštagvējā ar spinakeru tā virsvēja pusē.
- koška Trīsžuburains āķis virves galā, ko uzmet cietuma sētai, lai bēgot pārkļūtu tai pāri.
- lorkšs Troksnis; burkšķis.
- lurkšs Troksnis; burkšķis.
- Achillea tomentosa tūbainais pelašķis.
- Sylvia nana tuksneša ķauķis.
- Hippolais languida tuksneša smējējķauķis.
- mošķis Tūļa, cilvēks, kas netiek uz priekšu ar darbu; ģeķis, āksts.
- eidis Tūļa, lempis; muļķis.
- ļūļa Tūļa, slinķis; lempis.
- bloss Tūļa, sliņķis.
- garkaulis Tūļa, sliņķis.
- Agriotes obscurus tumšais sprakšķis.
- baltkaklis Tumšas krāsas kaķis ar gaišu pakakli.
- Sylvia rueppeli tumšgalvas ķauķis.
- izstāžu tūrisms tūrisma veids, kura galvenais ceļojuma mērķis ir izstāžu apmeklēšana vai dalība tajās.
- kultūras tūrisms tūrisma veids, kura galvenais mērķis ir iepazīšanās ar kultūrvēsturisko mantojumu un ievērojamām vietām.
- rekreatīvais tūrisms tūrisma veids, kura mērķis ir atjaunot cilvēka fizisko un garīgo potenciālu, racionāli izmantojot dabiskos un mākslīgos atpūtas un atveseļošanās resursus.
- dabas tūrisms tūrisma veids, kura mērķis ir izzināt dabu, apskatīt raksturīgas ainavas, biotopus, novērot augus un dzīvniekus dabiskajos apstākļos, kā arī izglītoties dabas aizsardzības jautājumos.
- kultūrtūrisms tūrisms, kura mērķis ir kultūras iepazīšana.
- izklaidniecība Tūristu un atpūtnieku brīvā laika organizēšana, kas vēsturiski veidojusies XX gadsimta piecdesmitajos gados Vidusjūras atpūtas klubos, kuru galvenais mērķis bija piedāvāt brīvdienu viesiem sporta, kultūras, mākslas, skaistumkopšanas, izklaides, piedzīvojumu u. c. programmas; animācija.
- plintgals Tuvs mērķis šaušanai.
- mediķis Ubiķis.
- undāķis Ūdas āķis.
- unnāķis Ūdas āķis.
- etiķūdens Ūdens, kam pievienots etiķis.
- Stūrmuižas dīķis ūdenskrātuve Blīdenes pagastā, platība - 3 ha; Stūru dīķis.
- Irbes dīķis ūdenskrātuve Blīdenes pagastā, platība - 9,9 ha; Irbu dīķis.
- Desas dīķis ūdenskrātuve Kuldīgas novada Kabiles pagastā, platība - 1,5 ha; Nesu dīķis.
- Božu ūdenskrātuve ūdenskrātuve Mārupes novada Babītes pagastā, platība - 35 ha; Vosa dīķis (_sar._).
- Kleinis Ūdenskrātuve Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 39,6 m vjl., platība - >10 ha; Divrubļdīķis.
- Pils dīķis ūdenstilpe Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība — 2,3 ha; Jaunlaicenes parka dīķis.
- Kosas ezers ūdenstilpe Cēsu novada Skujenes pagastā, platība — 12,9 ha; Kosas dīķis.
- Maņģenes dīķis ūdenstilpe Kuldīgas novada Rumbas pagastā, platība — 5,5 ha; Maņģeņu dīķis; Meņģenu dīķis.
- Krumešu dīķis ūdenstilpe Remtes pagastā, platība - 2,2 ha; Krūmu dīķis.
- Tērvetes ūdenskrātuve ūdenstilpe Tērvetes pagastā, platība — 74 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 1,5 m, uzstādināta 1981. g. Tērvetes upē, ietilpst Tērvetes dabas parkā; Gulbju dīķis.
- Lejas dīķis ūdenstilpne Gulbenes novada Lizuma pagastā, platība — 9 ha; Siltais dīķis; Siltais ūdens; Siltāju dīķis.
- ķenksis Uguns bakstāmais āķis.
- Uku ezers Uķis, ezers Tirzas pagastā.
- Ūķis Uķis, ezers Tirzas pagastā.
- Ālande Upe Latvijā, Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, sākas Ploča purvā Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, augštecē ir Vērgales un Medzes pagasta robežupe, iztek caur Tāšu ezeru, Grobiņā uz tās uzpludināts Grobiņas dzirnavu dīķis, ietek Liepājas ezera ziemeļu galā, garums - 24 km; Alanda; Alande.
- upju sisinātājķauķis upes sisinātājķauķis.
- Pallasa ķauķis upju sisinātājķauķis ("Locustella fluviatilis").
- Locustella fluviatilis upju sisinātājķauķis.
- Upenieku ūdenskrātuve Upmaļu dīķis Vilces pagastā.
- Vilces ūdenskrātuve Upmaļu dīķis Vilces pagastā.
- urķe Urķis.
- ursuls Urķis.
- cekuls Uz augšu izslējies (matu) kušķis pieres daļā vai galvas vidū (cilvēkam); arī mati.
- ģimenes konsultēšana uz ģimeni kā sistēmu vērsta metode sociālajā darbā, tā iekļauj vismaz trīs konsultāciju veidus – informatīvās, uz personu vērstās un uz palīdzību vērstās konsultācijas; mērķis ir sniegt padomus, ieteikumus noteiktu problēmu risināšanai vai mazināšanai.
- paveļs uzbērums ap mājas pamatiem siltuma izolācijai, sākotnēji pievelts baļķis pie pamatiem; pavele.
- pavele uzbērums ap mājas pamatiem siltuma izolācijai, sākotnēji pievelts baļķis pie pamatiem.
- trisekcija Uzdevums, kurā dotais leņķis jāsadala trijās vienādās daļās.
- dinamometriskā atslēga uzgriežņu atslēga ar mehānismu un mērierīci pievilkšanas momenta noteikšanai, kas parasti ir galatslēga ar skalu vai indikatoru pievilkšanas momenta nolasīšanai. Pie šīs uzgriežņu atslēgu grupas pieder arī momentatslēgas, kurām vajadzīgo pievilkšanas momentu var ieregulēt. Sasniedzot ieregulēto momentu, dzirdams īpašs signāls - knikšķis.
- sociālais uzņēmums uzņēmējdarbības veids, kurā galvenais mērķis ir nevis peļņas nodrošināšana, bet gan labvēlīgas sociālas ietekmes radīšana, sniedzot atbalstu noteiktai mērķa grupai.
- pašapdrošināšanās Uzņēmuma pasākumu komplekss, kuru mērķis ir samazināt iespējamos zudumus, neizmantojot apdrošināšanas kompānijas pakalpojumus.
- sabiedriskās attiecības uzņēmuma, iestādes sabiedriskā tēla veidošana, šo pasākumu mērķis - reklāmas, labdarības un citu pasākumu rezultātā iegūt sabiedrības simpātijas; sadarbība ar sabiedrību.
- Zaņas ūdenskrātuve uzpludināta uz Zaņas upes Saldus novada Zaņas pagastā, platība — 20,4 ha; Zaņas dzirnavu dīķis.
- Biržu dzirnavezers uzpludināts uz Podvāzes upes Jēkabpils novada Salas pagastā, platība — 6,9 ha; Dzirnavu dīķis.
- Ēdoles dzirnavezers uzpludināts uz Vankas upes Ventspils novada Ēdoles pagastā, platība — 9,3 ha; Ēdoles dzirnavu dīķis.
- finālisms Uzskats, ka attīstības cēlonis ir mērķis, kas nosaka notikumu (evolūcijas) virzību.
- antropisms Uzskats, ka cilvēks ir pasaules radīšanas gala mērķis un pretstats visai pārējai dabai.
- kalējiņš Vaboļu dzimtas "Elateridae" nosaukums tautā, \~7000 sugu; sprakšķis; knikšķis.
- Zobenbrāļu ordenis vācu bruņinieku reliģioza un militāra apvienība Latvijā un Igaunijā dibināta 1202. g., kuras mērķis bija Baltijas iekarošana, cieta sakāvi Saules kaujā 1236. g. un beidza pastāvēt; ordeņa bruņinieki valkāja zīmi, kurā bija redzams zobens un krusts.
- kategoriskais imperatīvs vācu filozofa I. Kanta (1724.-1804. g.) tiesību filozofijas jēdziens, kas izsaka apriāro morālo likumu, pēc kura jāvadās cilvēkiem, - katram cilvēkam vienmēr jārīkojas tā, lai viņa uzvedība varētu kalpot par piemēru vispārējai likumdošanai, un pret cilvēku nekad nedrīkst izturēties kā pret līdzekli kādu mērķu sasniegšanai; katrs cilvēks vienmēr ir augstākais mērķis un vērtība.
- Abe Ernsts vācu fiziķis (1840.-1905. g.), darbi teorētiskajā un lietišķajā (eksperimentālajā) optikā, izstrādājis teoriju par attēla veidošanos mikroskopā.
- sociālā gadījuma integrācija vadības funkcija, kuras mērķis ir sociālo darbinieku un citu līdzētājprofesiju speciālistu, kas nodarbojas ar konkrēta sociālā gadījuma risināšanu, darbības saskaņotība un koordinācija.
- koncertmeistars Vadošais (kādas instrumentu grupas) mūziķis simfoniskajā orķestrī.
- knablis Vadzis sienā; āķis, drēbju pakaramais.
- knāģeris Vadzis, āķis; knaģis.
- knaģis Vadzis, āķis.
- žabēklis Vadzis, puļķis.
- vaibstaļa Vaibstiķis.
- nīkšis Vaimanātājs, raudulis, pinkšķis.
- nīkšķis Vaimanātājs, raudulis, pinkšķis.
- krancbaļķis Vainagbaļķis; vainagkoks.
- vesperis Vakara sprediķis.
- pidriķieši Valmieras novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pidriķis" iedzīvotāji.
- Pidriķi Valmieras novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pidriķis" nosaukuma variants.
- nuķieši Valmieras novada Ipiķu pagasta apdzīvotās vietas "Nuķis" iedzīvotāji.
- Nuķi Valmieras novada Ramatas pagasta apdzīvotās vietas "Nuķis" nosaukuma variants.
- solecisms Valodas kļūda; nepareizs, attiecīgās valodas normām neatbilstošs vārdu savienojums (nosaukums cēlies no Solās - senās Atēnu kolonijas, kur grieķiski runāts visai nepareizi).
- valsts metroloģijas uzraudzība valsts institūcijas darbība, kuras mērķis ir pārbaudīt likumu un noteikumu ievērošanu reglamentētās metroloģijas jomā.
- marīnisms Valsts militāra politika, kuras mērķis ir panākt hegemoniju uz jūras.
- dzimumu līdztiesības politika valsts politika, kuras mērķis ir nostiprināt sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas iespējas un tiesības.
- bērnu labklājība valsts politikas joma, kuras pamatmērķis ir īstenot bērnu tiesības dzīvot drošā un labvēlīgā sociālā vidē, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko, intelektuālo, psihoemocionālo un sociālo attīstību atbilstoši bērna labākajām interesēm.
- bērnu tiesību aizsardzība valsts sociālās aizsardzības sastāvdaļa, kuras mērķis ir organizēt un kontrolēt bērnu tiesību īstenošanu visā valsts teritorijā.
- valūtas politika valsts un centrālo banku veicamie pasākumi naudas apgrozības un valūtas attiecību sfērā, kuru mērķis ir ietekmēt naudas pirktspēju, valūtas kursus un valsts ekonomiku kopumā.
- valkšis Valšķis.
- valkšķis Valšķis.
- valškis Valšķis.
- veronika vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- dedesiņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- dedestiņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- lauklēcas Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- lauklēči Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- lēca Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- lēcas Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- lēceklis Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- lēces Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- lēči Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- lēciņa Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- lēciņas Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- lēciņš Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- lēcīts Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- peļlēcas Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- peļzirņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- peļzirniņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- peļzirniņš Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- peļzirnis Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- peļzirnīši Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- peļzirnīts Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- pļavlēcas Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- retējums Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- vanadži Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- vanadziņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- vanadzis Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- vanadzīši Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- vanadzīts Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- vanaģelis Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- vanaģēlis Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- vanagiņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- vanaglēca Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- vanagzirņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- vanagzirnis Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- vējzirnis Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- vējzirnīši Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- vīka Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- vīķis Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- vīķīši Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- vīks Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- zirnāji Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- zirnēji Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- zirnis Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- zirnīši Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- zirniški Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- zirnītis Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- zirnīts Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- zirnuškas Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
- Vicia cracca vanagu vīķis.
- voņķis Vaņķis (2).
- primārā varavīksne varavīksne, kuras ārējā mala ir sarkana, iekšējā - violeta, pārējās krāsas izvietojas atbilstoši viļņu garumam; leņķiskais rādiuss 42°.
- rakstnieka valodas vārdnīca vārdnīca, kurā sakopota kāda rakstnieka daiļradē lietotā leksika, jaundarinājumi, frazeoloģismi, vārdformas un kuras mērķis ir rakstnieka individuālā stila atspoguļošana.
- puškala vārds govij, kurai starp ragiem ir apmatojuma kušķis.
- vārkšķis Varšķis.
- kurķis Varžu dīķis.
- vardukle Varžu dīķis.
- vazaklis Vazaņķis, tas, kas vazājas.
- vazāknis Vazaņķis, tas, kas vazājas.
- klenders Vazaņķis.
- linaka Vazaņķis.
- zalaņķis Vazaņķis.
- vecenis Vecs zirgs, vecs zaķis, vecs putns.
- Vrišākapi Vēdisma mitoloģijā - pērtiķis, dieva Indras ārlaulības dēls.
- komplektēt Veidot (kolektīvu) no atsevišķiem cilvēkiem, kuriem ir kopīgs mērķis, uzdevums.
- kazvija Vēja griķis.
- terkšans Vējdzirnavām līdzīgs tarkšķis, ko uzstāda kāpostu dārzā, lai atbaidītu zaķus.
- aizejošs vējš vējš, kad, jahtas kursam mainoties, leņķis starp tās diametrālo plakni un vēja virzienu (raugoties braukšanas virzienā) palielinās.
- Vēķu ezers Vēķis, ezers Drabešu pagastā.
- Vēķi Vēķu ezers - Vēķis Drabešu pagastā.
- velekņu Velekņu beņķis - velēknis.
- uska Vēlēšanās, iedoma, noskaņojums, niķis, kasprīze, iegriba.
- smuts Velns, pūķis; nelabais.
- vērbalks Vērbaļķis.
- kaziņa Vērpjamā ratiņa spieķis starp paminām un riteni.
- ērkulis Vērpšanai sagatavots (vilnas, linu, pakulu) vīšķis.
- diņķenice Vērša diņķis.
- stabs Vertikāli kādā pamatnē iestiprināts baļķis vai tam pēc formas līdzīga konstrukcija.
- statnis Vertikāls baļķis, dēlis, stienis, kam ir balsta funkcijas (celtnē, ierīcē u. tml.).
- stāvbluķis Vertikāls bluķis.
- uzplūdes leņķis vertikāls leņķis starp gaisakuģa ātruma virzienu un tā garenvirziena asi, kas ir pozitīvs, ja gaisakuģa garenvirziena ass atrodas augstāk par gaisa ātruma vektora virzienu, un negatīvs, ja gaisakuģa garenvirziena ass ir zemāka par gaisa ātruma vektora virzienu.
- garensvere Vertikāls leņķis starp horizontālo plakni un gaisakuģa garenasi.
- sānsvere vertikāls leņķis starp horizontālo plakni un gaisakuģa šķērsasi, kas vērsta labā spārna virzienā; sānsvere ir pozitīva, ja šķērsass atrodas zem horizontālās plaknes, negatīva – ja šķērsass atrodas virs horizontālās plaknes.
- glisādes slīpums vertikāls leņķis starp horizontālo plakni un glisādes plakni, parasti no 2 līdz 4 grādiem.
- vietas leņķis vertikāls leņķis starp novērotāja atrašanās vietas horizontālo plakni un gaisakuģa virzienu.
- zombijs Vestindijas un ASV dienvidu iedzīvotāju (melnādaino, indiāņu) pagāniskajos ticējumos - svētais pūķis, dievišķais pitons.
- astrolabija Vēsturisks astronomijas instruments Saules un spožāko zvaigžņu stāvokļa noteikšanai jebkuram laika momentam; sastāv no zvaigžņu kartes, grozāma tīkliņa un papildu skalām; ja astrolābija bija aprīkota ar vizūras iekārtu, to varēja izmantot arī debess spīdekļu leņķiskā augstuma noteikšanai.
- gnomons Vēsturisks astronomijas instruments, kas sastāv no vertikāla stieņa uz horizontāla pamata; pēc stieņa ēnas garuma nosaka Saules leņķisko augstumu, bet pēc īsākās ēnas virziena - pusdienas līnijas virzienu.
- Vībiņi Vībiņu dīķis - atrodas Embūtes pagastā, platība - 1,5 ha.
- vidbalka Vidējais baļķis.
- vidbaļķis Vidējais baļķis.
- vidriece Vidriecis - gaļas viducis; speķis.
- vidrietis Vidriecis - gaļas viducis; speķis.
- Sylvia melanocephala Vidusjūras ķauķis.
- gaisgrābslis Vieglprātīgs, nenopietns, arī draiskulīgs, trakulīgs cilvēks; gaisgrābeķis.
- nevadītājs Viela, kas praktiski nevada elektrisko strāvu; dielektriķis.
- mahāmudra Viena no galvenajām vadžrajānas skolām, kuras adepta mērķis ir "tukšuma izpratne", kas ir iluzorās būtības pamats; pasaulīgās dzīves ziņā - pilnīga garīga atbrīvošanās no jebkādas nosacītības.
- virioplanktons Viena no okeāna planktonu veidojošām organismu grupām, kas aptver visus ūdenī brīvi peldošos vīrusus, kuru mērķis ir inficēt citus organismus un vairoties to šūnās.
- sociālais grupu darbs viena no sociālā darba formām, kuras mērķis ir uzlabot grupas dalībnieku sociālo funkcionēšanu un veicināt personisko izaugsmi saskaņā ar katra indivīda vajadzībām un spējām.
- plunčiens Vienreizējs troksnis, plunkšķis.
- grabiens Vienreizējs troksnis, tarkšķis, grabis, klikšķis.
- terapeitiskā grupa viens no grupu veidiem, kura galvenais mērķis ir grupas dalībnieku psiholoģisko un sociālo konfliktu izpēte, apzināšana un mazināšana, kā arī problēmu pārvarēšanas stratēģiju attīstīšana.
- sākotnējā izvērtēšana viens no posmiem sociālajā darbā ar gadījumu, kura mērķis ir noskaidrot klienta sociālās situācijas faktus un apzināt informāciju par aktuālajām grūtībām, problēmām, kā arī resursiem, izmantojot holistisku pieeju.
- atbalsta grupa viens no sociālā darba ar grupu veidiem, cilvēku kopa, ko vieno līdzīga situācija un dzīves apstākļi; kopas galvenais mērķis ir psihoemocionālā atbalsta sniegšana un informācijas apmaiņa.
- izglītojoša grupa viens no sociālā darba ar grupu veidiem, kur grupas mērķis ir jaunu zināšanu un prasmju apgūšana vai esošo padziļināšana grupas dalībnieku sociālās funkcionēšanas uzlabošanai.
- prasmju veicināšanas grupa viens no sociālā darba ar grupu veidiem, kur grupu izveides un funkcionēšanas galvenais mērķis ir vērsts uz dalībnieku prasmju attīstību un pilnveidošanu.
- saskarsmes veicināšanas grupa viens no sociālā darba ar grupu veidiem, kura mērķis ir uzlabot starppersonu komunikāciju.
- izvērtēšana viens no sociālā darba posmiem, kura mērķis – iegūt jaunu izpratni, viedokli vai lēmumu par indivīda, ģimenes, grupas, kopienas vai klientu mērķgrupas situāciju, vajadzībām, sociālajām problēmām un resursiem, kā arī sniegt rekomendācijas un plānot turpmāko sociālā darba procesu vai sociālos pakalpojumus.
- mentālās veselības aprūpe viens no veselības aprūpes jomas virzieniem cilvēkiem ar mentālās vai psihiskās veselības traucējumiem; tā mērķis ir indivīda emocionālās, psiholoģiskās un sociālās labbūtības veicināšana, drošības un atbalsta sniegšana, nodrošinot šo cilvēku neatkarīgas dzīves iespējas un pašnoteikšanos.
- nejēgs Vientiesis, muļķis, auša; vārgulis, nīkulis.
- kociņš Vientiesis, muļķis.
- mulaža Vientiesis, muļķis.
- nejēglis Vientiesis, muļķis.
- tāmulis Vientiesis, muļķis.
- babais Vientiesis; pamuļķis.
- babajs Vientiesis; pamuļķis.
- Achillea filipendulina vīgriežu pelašķis.
- roķis Vijoles roķis - vijoles kakls.
- višķis Vīkšķis (1).
- berzeklis Vīkšķis (salmu, meldru utt.) trauku beršanai.
- vīkšis Vīkšķis, murskulis.
- bukšķis Vīkšķis.
- lēkšķe Vīkšķis.
- lēkšķis Vīkšķis.
- šķumšķis Vīkšķis.
- vīkšņis Vīkšķis.
- vīkšs Vīkšķis.
- viķi Vīķis.
- viks Vīķis.
- vanagvīķis Vīķu suga, vanagu vīķis.
- spurdzeklis Vilciņš, tarkšķis.
- šikane Viltīgs, blēdīgs niķis.
- falšais zaķis viltotais zaķis.
- filarets Viļņas universitātes poļu studentu slepenas organizācijas loceklis (1820.-1823. g.), kas simpatizēja poļu nacionālās atbrīvošanās kustībai; mērķis bija pašizglītošanās un savstarpēja palīdzība; 1823. g. biedrus apcietināja un izsūtīja trimdā.
- solfedžo vingrinājumu, arī apmācības paņēmienu kopums, kuru mērķis ir attīstīt muzikālo dzirdi, balsi, atmiņu, ritma izjūtu, prasmi dziedāt nepazīstamu nošu tekstu bez iepriekšējas sagatavošanas; attiecīgais mācību priekšmets.
- Juniperus virginiana Virdžīnijas kadiķis.
- sporineica virsējais sānu baļķis koka guļbūvē spāru uzlikšanai.
- ķieķis Virtuve, ķēķis.
- sānstriķs Virve, ko sien apkārt siena vezumam; sānstriķis.
- grīste Virvei līdzīgi (parasti cieši) savīts, sagriezts saišķis; no vairākiem pavedieniem darināts vijums.
- kaķis Virves galā piesiets divu vai trīs žuburu āķis, ko uzmet uz sētas, lai pārkļūtu tai pāri.
- bundulis Virvju saišķis.
- rumbs Virziens no novērotāja uz redzamā horizonta punktiem attiecībā pret debess pusēm; leņķis starp diviem šādiem virzieniem.
- panāziātisms Virziens, kura mērķis ir panākt to, lai Āzijas kontinentu pārvaldītu tikai Āzijas tautas, izspiežot no turienes eiropiešus un amerikāņus.
- braka Visnevērtīgākā, zemākā linu šķirne; brāķis.
- braks Visnevērtīgākā, zemākā linu šķirne; brāķis.
- sūtība Visnozīmīgākais, visbūtiskākais uzdevums, mērķis, darbību kopums (mūžā, kādā tā lielākajā daļā).
- krimināllietu apvienošana vispārīgs pirmstiesas izmeklēšanas noteikums, atbilstoši kuram krimināllietu apvienošanas mērķis ir nodrošināt pirmstiesas izmeklēšanas pilnību un objektivitāti, ievērojot katra apsūdzētā lomu, viņa atbildības pakāpi u.c. apstākļus.
- čuba Vīstoklis, pušķis.
- vickulis Vīstoklis, tīstoklis; kušķis.
- škumšķis Vīšķis, kušķis (1), vīkšķis.
- būkšķis Vīšķis; kušķis.
- tūšķis Vīšķis.
- vikšis Vīšķis.
- Vite Vites dīķis - ūdenstilpe Mālpils novadā, platība - 12 ha, dziļums - līdz 3,3 m.
- prošuto Vītināts šķiņķis itāļu gaumē.
- baltrozīte Vītolu pelašķis ("Achillea salicifolia").
- Achillea salicifolia vītolu pelašķis.
- Molotovs Vjačeslavs Molotovs - PSRS politiķis (1890.-1986. g.).
- vurkšis Vurkšķis.
- vuršķis Vurkšķis.
- krikums Zagļu darbarīks; mūķis.
- kaneris Zaķis (arī trusītis).
- Lep Zaķis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Lepus Zaķis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- garausis Zaķis; trusis.
- jancītis Zaķis.
- jenis Zaķis.
- ļekainis Zaķis.
- ļekainītis Zaķis.
- trusis Zaķis.
- žagargraudis Zaķis.
- žagargrauzis Zaķis.
- zuiķis Zaķis.
- cinkuris Zāles kušķis uz ciņa.
- Phylloscopus trochiloides zaļais lapuķauķis jeb zaļais ķauķītis.
- Dendroica virens zaļganais kokķauķis.
- žampa Zampa, zaņķis.
- žompa Zampa, zaņķis.
- saņķis Zaņķis.
- zaņģis Zaņķis.
- Phylloscopus proregulus zeltgalvas lapuķauķis jeb zeltgalvas ķauķītis, arī Sibīrijas ķauķītis.
- Seiurus aurocapilus zeltgalvas zemesķauķis.
- zeltvilnas Zeltvilnas aunāda - grieķu mitoloģijā - aunāda, kuru Frikss bija upurējis dievu valdniekam Zevam pēc ierašanās Kolhīdā pie valdnieka Aiēta un kuru sargāja pūķis.
- aguts Zeltzaķis jeb kuprzaķis - grauzējs ar ļoti īsu asti; mīt Dienvidamerikā un Centrālamerikā.
- veļamais blučs zemes veltnis, bluķis sējumu pievelšanai.
- līdzvērtīgi zemesgabali zemesgabali, kuru lietošanas mērķis un veids ir vienāds un kuru vērtība, ko nosaka atbilstoši Standartizācijas likumā paredzētajā kārtībā apstiprinātajiem Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem, neatšķiras vairāk kā par 20 procentiem.
- plantigrads Zīdītājs, kas ejot min uz zemes ar visu pēdu un atbalstās uz tās apakšu (piemēram, āpsis, lācis, pērtiķis, arī cilvēks).
- kata Zīdītāju klases primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas lemuru dzimta suga ("Lemur catta"), neliels pērtiķis, sastopams Madagaskarā un Komoru salās.
- varis Zīdītāju klases primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas lemuru dzimta suga ("Lemur variegatus"), neliels pērtiķis, sastopams Madagaskarā un Komoru salās.
- bukete Ziedu pušķis; buķete.
- Phylloscopus borealis ziemeļu lapuķauķis.
- Fāfnirs Ziemeļu tautu mitoloģijā - pūķis, pārvērsts par milzi, kurš sargā zelta lādi un kuru nonāvē Sīgurds Fāfnirkāvis.
- Protonotaria citrea zildzeltenais mežķauķis.
- Parula americana zilpelēkais austrumķauķis.
- Vermivora pinus zilspārnu austrumķauķis.
- grēviņš Zīme, kas zvejniekam uz ūdens virsas rāda, kur ielaists tīkls; tīkla pludiķis.
- mežzinības Zināšanu kopums par mežsaimniecību; studiju programma, kuras mērķis ir sagatavot mežsaimniecības speciālistus.
- komerczinības Zināšanu kopums par uzņēmējdarbību - tās uzsākšanu, vadīšanu, pilnveidošanu; studiju programma, kuras mērķis sagatavot uzņēmējdarbības speciālistus.
- lokriņķis Zirga loka riņķis, kur atsien pavadu (pēc zirga sajūgšanas).
- kraupis Zirgu kašķis.
- zirgkasa Zirgu kašķis.
- Brachyteles arachnoides zirnekļpērtiķis.
- koata Zirnekļveida pērtiķis, tvērējastes pērtiķu ģints, sastopams Dienvidamerikas tropiskajos mežos.
- Nikmaņu dīķis zivju dīķis Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, platība - 26 ha; Baltiņu purva dīķis.
- Kaners Zivju dīķis Kuldīgas novada Turlavas pagastā, platība - 19,9 ha; Velna dīķis.
- zislis Zizlis, spieķis.
- lorķis Zīžamā tabaka, lapu vīšķis, ko košļā vai zīž.
- portepejs Zobena roktura pušķis.
- zolotehniķis Zootehniķis.
- barsoms Zoroastriešu reliģisko rituāļu atribūts: tamariska zariņu saišķis, ko priesteris tur kreisajā rokā lūgšanas laikā.
- gāgars Zosu tēviņš, tītars, stārķis; gāgans.
- gāgans Zosu tēviņš, tītars, stārķis.
- zvaigznes īpatnējā kustība zvaigznes leņķiskā pārvietošanās pie debess sfēras vienā gadā, kuras cēlonis ir zvaigznes kustība kosmiskajā telpā attiecībā pret Sauli.
- zvaņus Zvaniķis.
- knīpe Zvejas āķis, ar kuru tīkla kārts tiek nostiprināta zem ledus.
- makšķere Zvejas rīks - kāts ar auklu, pie kuras ir piestiprināts āķis.
- pankšķins Zvejas rīks garas kārts veidā ar 2 pēdas garu auklu, kurā iesiets akmens un āķis galā, ko pa nakti ielaiž ūdenī.
- Juniperus communis Zviedrijas kadiķis.
- parastais kadiķis Zviedrijas kadiķis.
- Juniperus squamata zvīņainais kadiķis.
- žagarbunte Žagaru saišķis.
- kumpelis Žāvēts cūkgaļas šķiņķis; kumpis (2).
- peleszirņi Žogu vīķis ("Vicia sepium").
- Vicia sepium žogu vīķis.
- būksnis Žūksnis, vīkšķis.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa ķis.