ķipars
ķipars vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | ķipars | ķipari |
Ģen. | ķipara | ķiparu |
Dat. | ķiparam | ķipariem |
Akuz. | ķiparu | ķiparus |
Lok. | ķiparā | ķiparos |
1.humoristiska ekspresīvā nokrāsa Bērns.
PiemēriTe pāris mūsu mazā ķipara bildes.
- Te pāris mūsu mazā ķipara bildes.
- Kad mazais ķipars ir paaudzies, laiks mācīties lasīt.
- Ja ķiparam gadīsies nokrist, tad tas nebūs tik sāpīgi kā uz betona vai asfalta.
2.Raibi ieģērbta lelle ar auklā kustināmiem locekļiem.
4.Nicināms vārds sunim.
Avoti: LLVV, LE, TWN
Korpusa piemēri:šeit