manīt
manīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | manu | manām | manīju | manījām | manīšu | manīsim |
2. pers. | mani | manāt | manīji | manījāt | manīsi | manīsiet, manīsit |
3. pers. | mana | manīja | manīs |
Pavēles izteiksme: mani (vsk. 2. pers.), maniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: manot (tag.), manīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: manītu
Vajadzības izteiksme: jāmana
4.parasti formā: trešā persona Sajust (par dzīvniekiem).
5.apstākļa vārda nozīmē; formā: noliegums un nelokāmais divdabis (-ot, -oties) Tā, ka nepamana, neievēro.
Stabili vārdu savienojumiLikt sevi manīt.
- Likt sevi manīt — 1. Izturēties, rīkoties tā, ka piesaista (citu) uzmanību, ka (citi) pamana, ievēro2. Būt tādam, kas piesaista uzmanību, ko ļoti sajūt3. Izraisīt kādas sekas (par kādu parādību, notikumu u. tml.)
Avoti: LLVV, TWN
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Netiešas norādes par nācijas kopīgu iztēlošanos manāmas arī Gellnera nācijas izpratnē.
- Tas ļauj manīt, ka folkloras pētnieku viedokļi šajā jautājumā atšķiras.
- Plusi vēl ir tie, ka matu izskatu var bieži manīt.
- Tiesa, žurnālisti nozieguma laikā gulēja un neko no notikušā nemanīja.
- Varbūt Andris vienkārši nemana sievietes bez uzplečiem - tāda piedodama īpatnība?