mānīties
mānīties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | mānos | mānāmies | mānījos | mānījāmies | mānīšos | mānīsimies |
| 2. pers. | mānies | mānāties | mānījies | mānījāties | mānīsies | mānīsieties, mānīsities |
| 3. pers. | mānās | mānījās | mānīsies | |||
Pavēles izteiksme: mānies (vsk. 2. pers.), mānieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: mānoties (tag.), mānīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: mānītos
Vajadzības izteiksme: jāmānās
Stāstīt ko nepatiesu; rīkoties, izturēties negodīgi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Par slavenībām, kas mānījušās par savu patieso vecumu – galerijā.
- Mēdz būt, ka bērni mānās, kad baidās sarūgtināt vecākus.
- Pa īstam, neslēpjoties, nemānoties, nerādot mēli un pigu.
- "Mana ciemīna, mana ciemīna," Marija drošinot mānās.
- Viņš ir tik mīļš, kad mānās, vai ne?