mānīt
mānīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | mānu | mānām | mānīju | mānījām | mānīšu | mānīsim |
| 2. pers. | māni | mānāt | mānīji | mānījāt | mānīsi | mānīsiet, mānīsit |
| 3. pers. | māna | mānīja | mānīs | |||
Pavēles izteiksme: māni (vsk. 2. pers.), māniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: mānot (tag.), mānīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: mānītu
Vajadzības izteiksme: jāmāna
1.Stāstot ko nepatiesu, apzināti maldināt.
Stabili vārdu savienojumiMānīt (pašam) sevi (ar ko).
- Mānīt (pašam) sevi (ar ko) kolokācija — censties pārliecināt sevi par ko īstenībā neesošu
1.1.Ar viltu panākt, ka (dzīvnieks) klausa, izturas kādā veidā; arī vilināt.
1.2.intransitīvs Neprecīzi, arī nepareizi atspoguļot īstenību (par maņu orgāniem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Toties iemāca baidīties, melot, mānīt vecākus un neuzticēties viņiem.
- Padomājiet, vai Jūs nemānāt sevi, uzdodot vēlamo par esošo?
- Nemāni bērnu, ka krūts kļuvusi veca, slima vai slikta.
- Nevar sev melot, un nevar sevi un arī citus mānīt.
- Beigsim mānīt sevi un sakārtojam šo jautājumu," aicināja Vitenbergs.