krāpt
krāpt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | krāpju | krāpjam | krāpu | krāpām | krāpšu | krāpsim |
| 2. pers. | krāp | krāpjat | krāpi | krāpāt | krāpsi | krāpsiet, krāpsit |
| 3. pers. | krāpj | krāpa | krāps | |||
Pavēles izteiksme: krāp (vsk. 2. pers.), krāpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: krāpjot (tag.), krāpšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: krāptu
Vajadzības izteiksme: jākrāpj
1.Mānīt, maldināt kādu, lai iegūtu sev materiālu labumu.
PiemēriVadonis reizēm tās uz virtuves svariem mēdza pārsvērt — raudzīja, lai cepēji un tirgotāji nekrāpj tautu.
- Vadonis reizēm tās uz virtuves svariem mēdza pārsvērt — raudzīja, lai cepēji un tirgotāji nekrāpj tautu.
2.Maldinot (melojot, izliekoties u. tml.) mānīt kādu.
PiemēriKrāpju tēvu, jo nelasu tās vietas, kur māte sūdzas par savu dzīvi.
- Krāpju tēvu, jo nelasu tās vietas, kur māte sūdzas par savu dzīvi.
- Tikai dīvaini — viņam šķita, ka neteikdams viņš Valēriju tā kā krāpj.
- Ināra to neprata: karot, krāpt, vilināt.
- Ļaudīm nepatīk, ja viņus krāpj citi.
- Cietumā tāpēc vien ir grūti strādāt, ka allaž jāstāv pāri tam, ka tevi kāds izmanto, krāpj, neieredz, apmelo, rāj, komandē, grib pakļaut, manipulē.
3.Būt neuzticīgam (attiecībās, laulības dzīvē).
PiemēriSavu sievu Roberts it kā nav krāpis.
- Savu sievu Roberts it kā nav krāpis.
- Viņš paniski baiļojās, ka Irēna viņu slepšus krāpj.
- Viņam nav tiesību pavedināt sievietes, krāpt tās.
- Sieva krāpj vīru?
Avoti: LLVV, T
Piemēri valodas korpusos:šeit