Paplašinātā meklēšana
Meklējam mānīt.
Atrasts vārdos (25):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (192):
- (ne)ķert uz mušpapīra (ne)izsmiet, (ne)zoboties, arī (ne)mānīt.
- aizvilt Aizmānīt, aizvilināt.
- aizmānēt Aizmānīt; aizvilināt.
- aizlāboties Aizmānīties.
- žmogoties Ākstīties, mānīties, ķēmoties, blēņoties.
- iznest Apkrāpt; piemānīt; izjokot.
- piešņākt Apkrāpt; piemānīt.
- piešņāpt Apkrāpt; piemānīt.
- apvilināt Apmānīt apkārt.
- aptamborēt Apmānīt, apkrāpt.
- apžilīt Apmānīt, apkrāpt.
- apmuldināt Apmānīt, apmulsināt.
- apkrāpt Apmānīt, lai iegūtu materiālu labumu.
- bāzt batonu ausī apmānīt, melot.
- ķīst Apmānīt, pārvērsties.
- apčakarēt apmānīt, piekrāpt; izjokot, izmuļķot; izmantot naivāka cilvēka ticību citu cilvēku godīgumam.
- apskūt Apmānīt, piekrāpt.
- nokrāpties Apmānīt, piekrāpt.
- nomānīties Apmānīt, piemānīt.
- pārvarēt apmānīt, pievilt.
- apkāst Apmānīt; apkrāpt.
- apšņākt Apmānīt; apkrāpt.
- izjāt Apmānīt; piemuļķot.
- apmānēt Apmānīt.
- apmēmerēt Apmānīt.
- apšūmēt Apmānīt.
- obduriķ Apmānīt.
- obuķ Apmānīt.
- otvoģiķ Apmānīt.
- piečakarēt Apmānīt.
- pripečataķ Apmānīt.
- raskoloķ Apmānīt.
- raskruķiķ Apmānīt.
- samānīt Apmānīt.
- zaarapiķ Apmānīt.
- zablatovaķ Apmānīt.
- apkāsēja Apmānītāja, krāpniece.
- sastulbot Apmulsināt, apmānīt.
- samuldināt Apmuļķot, ar viltu apmānīt.
- obstaviķ Apspēlēt, apmānīt.
- apmānīt Apzināti maldināt; piemānīt.
- apmānīt Apzināti mānīt, krāpt, lai iegūtu materiālus labumus; apkrāpt.
- izlīpināt Ar glaimiem un pazemību kaut ko iegūt, izvilināt, izmānīt.
- iepīpināt Ar tabakas baudas solījumiem iemānīt kaut ko sliktu, izraisīt nelaimi.
- izvilstināt Ar viltu izmānīt.
- muļķot Ar viltu, negodīgi izmantot (kādu); panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; mānīt.
- apmuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot vai panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; apmānīt; piemuļķot.
- atvilt Atmānīt, atvilināt šurp; atmānīt, atvilināt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atmasināt Atmānīt, atvilināt.
- atkrāpt Atmānīt, pierunājot nākt atpakaļ.
- atkacināt Atmānīt.
- vērzināt Atņemt, nomānīt.
- uzblēdīt Blēdoties iemānīt.
- bagoties Blēņoties, smieklīgi vaibstīties, mānīties, māžoties.
- burmanis Burvju mākslinieks, acu apmānītājs.
- māžoklis Burvju mākslinieks; acu apmānītājs.
- spēlēt paslēpes censties apmānīt kādu, noslēpt patiesību, nerīkoties atklāti.
- mozgas kompostrēt censties apmānīt, stāstīt nepatiesību.
- pūderēt smadzenes censties pārliecināt; censties apmānīt.
- ķert aubē censties piemānīt.
- ķert bebrus censties piemānīt.
- Sīsifs Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, kas bija tik viltīgs, ka spēja apmānīt pat dievus, bet Aīds viņu sodīja - viņam jāveļ kalnā smags akmens, kas, sasniedzis virsotni, atkal noripo lejā, un darbs jāsāk no gala.
- Īksions Grieķu mitoloģijā - lapitu valdnieks Tesālijā, kas mēģināja iegūt dievu valdnieka Zeva sievu Hēru, bet tika apmānīts ar mākoni, no kā radās kentauri.
- ievilt Iemānīt, ievilināt.
- iemudrīt Iemānīt; ar viltību iedabūt.
- iemānēt Iemānīt.
- iemusināt Iemānīt.
- atvadāt Ilgāku laiku mānīt, krāpt, piemēram, solot ko iedot, precēt.
- izmuldināt Ilgāku laiku, daudz mānīt, maldināt; izmaldināt.
- izvilstīt Ilgāku laiku, daudz mānīt, maldināt.
- izmugurot Izāzēt, izmuļķot, apmānīt, apvest ap stūri; izmugurēt.
- izmugurēt Izāzēt, izmuļķot, apmānīt, apvest ap stūri.
- izjokot Izdarīt tā, ka (kāds) nonāk smieklīgā situācijā; apmānīt (kādu), radot pārliecību, ka (tas) nonāk nepatīkamā vai bīstamā stāvoklī.
- blefs Izdomājums, lai kādu apmulsinātu vai apmānītu.
- izmurzāt Izģeķot, piešmaukt, piemānīt.
- piešūt bārdu (kādam) izjokot, apmānīt.
- krokšķoties Izlikties; blēdīties; mānīties.
- mokšķoties Izlikties; mānīties.
- mošķoties Izlikties; mānīties.
- izvilstalēt Izmaldināt, izmānīt.
- izvilt Izmānīt (2), izvilināt (1).
- izšmaukt Izmānīt, izkrāpt (ko); apmānīt, apkrāpt (kādu).
- izmānēt Izmānīt, izkrāpt.
- izšļaukt Izmānīt.
- izcūkāt Izmuļķot, apmānīt; ļauni izjokot.
- izmopsēties Izmuļķot, izmānīt sevi; izmuļķoties; izmānīties.
- drātēt Izmuļķot, mānīt.
- izkaķot Izmuļķot, piemānīt.
- izsmurgāt Izmuļķot, piemānīt.
- iztapot Izmuļķot; apmānīt.
- izmopsēt Izmuļķot; izmānīt.
- izviļināt Izvilt, izmānīt.
- paķert Izzobot, izjokot (kādu); pārbaudīt (kāda) asprātību, uztveri; piemānīt.
- mulšināt Izzobot, pievilt, piemānīt.
- izmulsināt Izzobot, samulsināt, apmānīt; apmulsināt; neskaidri izteikt.
- zuņģis Kāds (neliels, pelēcīgs) putns (kuram dzeguze var iemānīt savu olu perēšanai).
- izskultēt Krāpjot, blēdoties panākt, ka (kāds) zaudē (naudu); izkrāpt, izblēdīt, izmānīt.
- apkrāpējs Krāpnieks, mānītājs.
- jāt Krāpt, mānīt, vilt.
- šmaukt Krāpt, mānīt.
- vilāt Krāpt, mānīt.
- apmāžot Maldināt, mānīt, vilt, apburt.
- alināt Maldināt, mānīt.
- muldināt Maldināt; mānīt.
- krāpt Maldinot (melojot, izliekoties u. tml.) mānīt kādu.
- kroiķ Mānīt, izmānīt naudu.
- vest ap stūri mānīt, krāpt.
- kaisīt smiltis acīs mānīt, maldināt.
- vazāt aiz deguna (kādu) mānīt, muļķot, krāpt.
- vazāt aiz deguna mānīt, muļķot, krāpt.
- krūdēt Mānīt, piemānīt, krāpt, vilt.
- krūdīt Mānīt, piemānīt, krāpt, vilt.
- vilstīties Mānīties, krāpties, slepeni mānīt.
- kārt makaronus uz ausīm mānīties, melot.
- iešukstīt Mānot iemainīt, iemānīt.
- melināt Melojot mānīt, maldināt.
- duranuķ Melot, apmānīt.
- česaķ lohmatovo Melot, apmānīt.
- bāzt banānus ausī(s), arī spraust banānus ausīs melot; censties apmānīt.
- spraust batonus (ausīs), arī bāzt batonus (ausīs) melot; censties apmānīt.
- dakšot Melot; mānīt.
- šāksts Muļķīgs cilvēks, acu apmānītājs, āksts; jokdaris.
- žāksts Muļķīgs cilvēks, acu apmānītājs, āksts; jokdaris.
- žeiksts Muļķīgs cilvēks, acu apmānītājs, āksts; jokdaris.
- šmaulēt Muļķot, mānīt.
- mūzēt Muļķot; arī mānīt.
- mūzēties Muļķoties; arī mānīties.
- pamānīt Neilgu laiku, mazliet mānīt.
- pamānīties Neilgu laiku, mazliet mānīties.
- izraut (arī izzagt) aci(s) no pieres nekaunīgi, pārdroši apzagt, apkrāpt, apmānīt (kādu).
- izzagt (arī izraut) aci (arī acis) no pieres nekaunīgi, pārdroši apzagt, apkrāpt, apmānīt (kādu).
- maukt maisu galvā neļaut saskatīt patiesību; muļķot, mānīt.
- nokrūdīt Nomānīt, izmānīt.
- nomānēt Nomānīt, noblēdīt.
- pasamānīties Pamānīt vienam otru.
- pavilstelēt Pamānīt, pavilt; pavilstalēt.
- pavilstalēt Pamānīt, pavilt.
- pamozēt Pamānīt; arī mazliet izjokot.
- pamūzēt Pamānīt; arī mazliet izjokot.
- pamānēt Pamānīt.
- pamugurēt Pamānīt.
- pamānēties Pamānīties.
- nošķērsīt Pārmānīt (pircēju, klientu, u. tml.).
- seducēt Pavedināt uz netiklību, piemānīt; pavest.
- apdīrāt Piekrāpt, apmānīt.
- apjāt Piekrāpt, apmānīt.
- izkankarēt Piekrāpt, piemānīt.
- nokaķēt Piekrāpt, piemānīt.
- piešmaukt Piekrāpt, piemānīt.
- apmaukt Piekrāpt; piemānīt, pievilt.
- piekrāpt Piemānīt (kāda), lai iegūtu sev labumu.
- apvilstīt Piemānīt, apkrāpt.
- ielupt Piemānīt, apkrāpt.
- paviļāt Piemānīt, pavest.
- apvest ap stūri piemānīt, piekrāpt.
- iztūtēt Piemānīt, piekrāpt.
- piemozēt Piemānīt, piemuļķot; piemūzēt.
- piemūzēt Piemānīt, piemuļķot.
- piekrāpt Piemānīt, pievilt (kādu), piemēram, melojot, neizpildot solīto, neattaisnojot cerības.
- uzvilt Piemānīt, sniegt maldinošu informāciju.
- piedirst Piemānīt; apmānīt.
- piedrāzt Piemānīt; apmānīt.
- piejāt Piemānīt; apmānīt.
- apkāst kā mazo ezīti piemānīt; apmuļķot.
- novadāt Piemānīt; arī pievilt.
- ielikt aubē piemānīt; piekrāpt.
- apmālēt Piemānīt.
- izmānīt Piemānīt.
- izmeimurot Piemānīt.
- kinuķ Piemānīt.
- piedrātēt Piemānīt.
- piekāst Piemānīt.
- piemāt Piemānīt.
- apvārdot zobus pierunāt, iestāstīt (piemēram, lai apmānītu, pieglaimotos).
- piemuit Pierunāt, piemānīt.
- apšķiebt Pievilt, apmānīt.
- pudrīt mozgas pūderēt smadzenes - censties pārliecināt; censties apmānīt.
- bakšķīties Runāt ko nepatiesu; mānīties; jokoties.
- bakšķoties Runāt ko nepatiesu; mānīties; jokoties.
- bakšoties Runāt ko nepatiesu; mānīties; jokoties.
- parādīt pigu rupji, nievājoši noraidīt, izsmiet, piemānīt kādu, izjaukt nodomāto, atteikt kādam.
- samarūdīt Sajaukt, samulsināt, apmānīt, "sagrozīt galvu".
- sablefot Samelot, samānīties.
- blēdīties Savtīgos nolūkos rīkoties negodīgi, melot, krāpt, mānīties.
- pūst miglu acīs stāstīt kaut ko patiesībai neatbilstošu, melot, censties piemānīt, apmuļķot kādu.
- māneklīgs Tāds, kas mēdz mānīties.
- piesamānīties Tikt piemānītam.
- uzkrāpt Uzmānīt, uzvilināt.
- taisīt (arī rādīt) kumēdiņus uzvesties smieklīgi, dīvaini, ākstīgi (parasti, lai kādu apmānītu, pārliecinātu par ko nepatiesu).
- rādīt (arī taisīt) kumēdiņus uzvesties smieklīgi, dīvaini, ākstīgi (parasti, lai kādu apmānītu, pārliecinātu par ko nepatiesu).
- izviļāt Viltīgi izmānīt, izvilināt.
- kukla Viltotas naudas vai sagriezta papīra paka, kas cietušajam tiek iemānīta kā nauda.
mānīt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV