Paplašinātā meklēšana

Meklējam manīt.

Atrasts vārdos (45):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

likt sevi manīt

Atrasts skaidrojumos (191):

amiši Amanīti, eimiši.
amīši Amanīti.
eimiši Amanīti.
samanīties Apjēgt, pamanīt.
apraudzīt Apskatot, pavērojot (laiku pa laikam) pārbaudīt, uzmanīt (parasti bērnus, lopus, saimniecību u. tml.).
apčupt Aptaustīt; atrast, taustoties apkārt; nākt pie atziņas (pamanīt).
kāpt (arī mīt) uz papēžiem Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
mīt (arī kāpt) uz papēžiem Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
blenkt Ar pūlēm samanīt, noticēt, ieraudzīt.
palaist Atstāt neievērotu; nepamanīt apzināti neievērot (dzirdēto).
pamanīties attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt); [izmanīties]{s:1543}
bromhidrofobija Bailes, ka apkārtējie var pamanīt slikto ķermeņa smaku, sviedrus.
baidēties Bažīties, uztraukties, šaubīties; uzmanīties, censties izvairīties (no kā nevēlama).
būt (arī palikt) ēnā būt (palikt) neievērotam, nepamanītam.
izstāvēt klāt būt klāt, lai, piemēram, uzmanītu, aprūpētu (kādu).
atrasties ēnā būt neievērotam, nepamanītam, tādam, kas neizceļas.
zasveķitsja Būt pamanītam.
turēt acis un ausis vaļā censties izprast situāciju, uzmanīgi sekot kaut kam, vērot, uzmanīties.
meklēt Censties pamanīt, uztvert (ko grūti saskatāmu, konstatējamu).
meklēt Censties pamanīt, uztvert ko vajadzīgu (kādā teritorijā, vidē).
novērotājs Cilvēks, kura uzdevums ir novērot, uzmanīt (ko).
Dūņezera purvs dabas liegums Bauskas novada Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 21 ha, izveidojies aizaugot ezeram, ir klajš, zems, līdzens, to ieskauj pļavas, dzērvenāji aizņem 7,9 ha, to segums - 70%, gk. lielā dzērvene, zemsedzē gk. sfagni, uzpūstais grīslis u. c. purva augi; ligzdo gugatnis, lielais dumpis, lielais ķīris, niedru lija, ormanītis, pīles (brūnkaklis, cekulpīle, platknābis), zīriņi u. c. putni.
manāms Divd. --> manīt.
tēmēt Dot mājienu (kādam); likt saprast, likt manīt (kādam, ko); sacīt (uz kādu); mērķēt (2).
mērķēt Dot mājienu (kādam); likt saprast, likt manīt (kādam, ko); sacīt (uz kādu).
nozust Doties prom, parasti nepamanītam, nepievēršot sev uzmanību.
čutēt Dzirdēt, manīt.
Svētes ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, viens no Lazdonas ezeriem, 96 m vjl., platība — 49,0 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 8,8 m; Dreimanis; Dreimanītis; Dreimaņu ezers; Svētezers.
paģisties Iegaumēt, uzmanīt.
iešlīherēties Iekļūt (neuzkrītoši, nepamanīti).
dasamanīties Iemanīties piekļūt pie kā, iegūt ko.
damanīt Iemanīties.
damanīties Iemanīties.
iemodāt Iemanīties.
iemuities Iemanīties.
iesamanīties Iemanīties.
atrast Ieraudzīt, pamanīt (ko noteiktā stāvoklī).
atrast Ieraudzīt, pamanīt (lietas, parādības).
pamatīt Ieraudzīt, pamanīt, viedēt.
uzredzēt Ieraudzīt, pamanīt; ieskatīt.
noglenst Ieraudzīt, pamanīt.
ievērāt Ieraudzīt; arī pamanīt.
zagties Iet, doties tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti iet, doties (kur, pie kā u. tml.) - par cilvēkiem.
ģidāt Ievērot, manīt.
piefiksēt Ievērot, pamanīt, arī iegaumēt (ko).
aizzīmāt Ievērot, pamanīt.
ielāgot Ievērot, pamanīt.
iesavērties Ievērot, pamanīt.
jēgot Ievērot, uzmanīt.
iegudrēties Ievingrināties, iemanīties.
iepravīties Ievingrināties; iemanīties.
ierauties Ievirzīties (kur iekšā), lai paliktu, nepamanīts, lai paslēptos.
apsargāt Ilgāku laiku aizsargāt (no kā), uzraudzīt, uzmanīt.
izvaktēt Ilgāku laiku, daudz uzmanīt, uzraudzīt.
izvaktēties Ilgāku laiku, daudz uzmanīt, uzraudzīt.
medības ar piezagšanos individuālo medību veids, kurā medniekam, dzīvnieka nepamanītam, jāpiekļūst droša šāviena attālumā, svarīgi, lai mednieks dzīvnieku pamanītu pirmais un to neiztraucētu, medniekam jāvirzās pret vēju vai šķērsām tam, lai dzīvnieks to nesaostu, ieteicams dzīvniekam tuvoties, slēpjoties aiz kāda aizsega — krūma, kokiem, garas zāles, siena zārda.
ispasēt Izdarīt pa prātam, uzmanīt kaut ko.
snīķerēties izmanīties, izlavīties, izdomāt un izdarīt ko niķīgu.
tiekavāt Izsekot (kādu); uzmanīt (kādu).
jaust Just, pamanīt.
zaglīgi soļi klusi soļi, ar kādiem iet nolūkā palikt nepamanītam, neatklātam.
Porzana porzana lielais ormanītis.
asimilācija Lielākoties nepamanīta pielāgošanās shēmām.
manītes Lieto (savienojumā "vai manītes"), lai izteiktu nepatiku, sāpes, pārdzīvojumu.
atgādināt savu klātbūtni (arī sevi) likt manīt, atcerēties (savu klātbūtni, sevi).
atgādināt sevi (arī savu klātbūtni) likt manīt, atcerēties u. tml. (sevi, savu klātbūtni).
medību būves luktas, torņi un podesti medību vajadzībām, arī dzīvnieku barotavas; luktas un torņus gatavo medībām uz gaidi, bet podestus — medībām ar dzinējiem; būves izmanto, lai medniekam būtu labāka pārredzamība; dzīvnieki mednieku sliktāk spētu saost un pamanīt, medniekam būtu lielāka drošība pret nelaimes gadījumiem diennakts tumšajā laikā (sēdeklis atrodas vismaz 2,5 m augstumā virs zemes); medību luktas var būt gan stacionāras (atbalstītas pie koka), gan pārvietojamas un uzstādāmas atklātā vietā.
sargāt (arī glabāt) kā acuraugu ļoti rūpēties, uzmanīt.
glabāt (arī sargāt) kā acuraugu ļoti rūpēties, uzmanīt.
turēt (arī sargāt, glabāt) kā acuraugu ļoti rūpēties, uzmanīt. šaubīties (par kādu); nebūt pārliecinātam par (kāda) godīgumu. neizpaust; arī slēpt.
stāvēt (arī būt) uz papēžiem ļoti stingri, neatlaidīgi uzmanīt, uzraudzīt.
skatīties (kādam) uz pirkstiem ļoti vērīgi uzraudzīt, uzmanīt (kādu).
Porzana parva mazais ormanītis.
papasēt Mazliet, neilgu laiku uzraudzīt, uzmanīt.
pavaktēt Mazliet, neilgu laiku uzraudzīt, uzmanīt.
pakaravulēt Neilgu laiku uzraudzīt, uzmanīt.
uzmest acis (arī aci) neilgu laiku, reizēm pievērst uzmanību (kādam, kam), lai nepieļautu ko nevēlamu; arī uzmanīt (1)
uzgadīties Nejauši gadīties (piemēram, ko pamanīt, kur ierasties).
skaitīt kumosus nenovīdīgi ievērot, uzmanīt, cik daudz (kāds) apēd.
pa acu galam nevērīgi, pavirši; mazliet, neilgi; no tālienes (apskatīt, manīt, redzēt).
noblenkt Noģist, manīt, paredzēt; noblankst.
noblankst Noģist, manīt, paredzēt.
noblenkst Noģist, manīt, paredzēt.
nemanāms Nolieguma divdabis --> manīt.
nemanīts Nolieguma divdabis --> manīt.
nominēt Noteikt, pamanīt.
ugunsnovērošana Novērošana, ko veic, lai pamanītu uguns, ugunsgrēka izcelšanos.
nopiļņavāt Novērot un pamanīt, ieraudzīt.
ievērot Novērot, uzmanīt.
vairot Ņemt vērā, apdomāt, manīt.
secen Paliekot nepamanītam, neuztvertam.
palikt ēnā palikt neievērotam, nepamanītam; tikt pārspētam, neizvirzīties.
iet garām (arī secen) Palikt nepamanītam, nedzirdētam, neuztvertam.
uzvaktēt Pamanīt (ilgstoši vērojot).
novaktēt Pamanīt (piem., stāvot sardzē).
ieskatīt Pamanīt, ieraudzīt (kādu).
ievieķēt Pamanīt, ieraudzīt.
noblenst Pamanīt, ieraudzīt.
paredzēt Pamanīt, ieraudzīt.
uzblemzt Pamanīt, ieraudzīt.
atklāt Pamanīt, ievērot (ko nepamanītu, nezināmu).
apjust Pamanīt, ievērot.
apmanīt Pamanīt, ievērot.
uztaustīt Pamanīt, uztvert, arī padarīt saskatāmu (par skatienu, arī optisku ierīci).
aptikt Pamanīt; arī uzzināt.
iemanīt Pamanīt; ieraudzīt; just; uztvert; ņemt vērā.
pajust Pamanīt.
poļevaķ Pamanīt.
uzjaust Pamanīt.
pasamanīties Pamanīties.
čekot Pārbaudīt, uzmanīt, būt lietas kursā.
lūkāt pakaļā pārbaudīt; uzraudzīt, uzmanīt.
paturēt (arī turēt) acīs paturēt uzmanības centrā; uzmanīt; neizlaist no redzes loka.
paturēt acīs paturēt uzmanības centrā; uzmanīt; neizlaist no redzes loka.
izlaist no acīm (kādu, kaut ko) pazaudēt no redzes loka, atstāt neievērotu; pietiekami neuzmanīt, neuzraudzīt (_biežāk_ nolieguma teikumos).
izlaist no acīm (retāk no redzes loka) pazaudēt no redzes loka; pietiekami neuzmanīt.
izlaist no acīm kādu pazaudēt no redzesloka, atstāt neievērotu; pietiekami neuzmanīt, neuzraudzīt.
attapties Pēkšņi pamanīt (ka ir kur nokļuvis).
atģisties Pēkšņi pamanīt un saprast (ko).
attapties Pēkšņi pamanīt, saprast (ko).
gūties Pēkšņi pamanīt.
damanīties Piemanīties.
piekavāties Piesargāties, uzmanīties.
čulināt Pieskatīt, uzmanīt; arī lutināt.
dasavērties Pieskatīt, uzmanīt.
oļāt Redzēt, manīt.
acis kā kaķim saka, ja ir ļoti laba redze, ja kāds spēj pamanīt pat ko grūti saskatāmu.
nokaravulīt Sargājot pamanīt, arī aizturēt.
vaktēties Sargāt, uzraudzīt, uzmanīt.
pieraugs Sargs, uzmanītājs.
piesieties Sekot (kādam), lai (to) novērotu, uzmanītu.
tesmoteti Senajās Atēnās seši arhonti, kas lūkoja cauri likumus un tanīs pamanītās pretrunas cēla tautai priekšā.
zagties Skatīties (kādā virzienā) tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti vērsties (kur, kādā virzienā) - par acīm, skatienu.
davērties Skatīties, uzmanīt.
ieskatīties Skatoties ievērot, pamanīt.
pieraudzīt Skatoties, vērojot uzmanīt, pārbaudīt; pieskatīt.
pieskatīt skatoties, vērojot uzmanīt, pārbaudīt.
zagšus Slepeni, nepamanīti, arī neatļauti.
nomerkavāt Slepus novērot un pamanīt.
uzraudzība Stāvoklis, kad (kāds) tiek uzmanīts, vērots, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, normām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
gunīt Stingri uzmanīt.
mīt uz papēžiem stingri uzraudzīt, uzmanīt kādu, izrīkot.
zaglīgs Tāds (rīcība, skatiens u. tml.), kurā izpaužas vēlēšanās palikt nepamanītam, tāds, kas ir saistīts ar ko neatjautu, slepenu, tam raksturīgs.
zaglīgs Tāds, kas cenšas palikt nepamanīts, dara ko neatļauti, slepeni.
nemanīts Tāds, kas nav pamanīts, ievērots.
slēpts Tāds, ko nevar ieraudzīt, pamanīt; tāds, ko ir grūti vai neiespējami konstatēt.
pazimigs Tāds, ko var viegli ieraudzīt, pamanīt.
pētīgs Tāds, kurā izpaužas cenšanās (ko) novērot, saskatīt, pamanīt, uzzināt (parasti par skatienu, skatīšanos); pētījošs (2).
pētījošs Tāds, kurā izpaužas cenšanās (ko) novērot, saskatīt, pamanīt, uzzināt (parasti par skatienu, skatīšanos).
vērīgs Tāds, kurā izpaužas uzmanība, cenšanās ievērot, pamanīt, saskatīt vai saklausīt ko; arī tāds, kurā izpaužas iedziļināšanās, rūpīgums.
ietīties Tinot nepamanīt (ko nevēlamu) un ietīt kamolā.
turēt acis vaļā uzmanīgi vērot; uzmanīties.
tiekavot Uzmanīt (kādu).
būt nomodā uzmanīt no kā nevēlama, sargāt, aizstāvēt, kādu, kaut ko.
apčubināt Uzmanīt, aprūpēt.
vāķēt Uzmanīt, apsargāt (kādu, ko), parasti, paliekot (pie tā) nomodā, neguļot.
mastēties Uzmanīt, kaut ko paredzēt.
pievērties Uzmanīt, pasargāt.
vākt Uzmanīt, pieskatīt (bērnu).
raudzīties Uzmanīt, sekot, piemēram, lai (kas) tiktu ievērots, izpildīts.
skatīties Uzmanīt, sekot, piemēram, lai (kas) tiktu ievērots, izpildīts.
knūpēt Uzmanīt, uzmanīgi klausīties.
pielūkot Uzmanīt, uzraudzīt (parasti mazu bērnu).
dakiravāt Uzmanīt, uzraudzīt.
pasēt Uzmanīt, uzraudzīt.
turēt acīs (arī zem acīm) uzmanīt; neizlaist no redzes loka.
uzpasēt Uzmanīt; uzraudzīt; aprūpēt.
makņīt Uzmanīt.
piļņavāt Uzmanīt.
pasēties Uzmanīties, piesargāties.
patīkavāt Uzmanīties, skatīties.
pielūkot Uzmanīties; arī ievērot (ko).
izamanīties Uzmanīties.
kiravāties Uzmanīties.
pieskatīties Uzmanīties.
pravīt Uzmanīties.
samanīties Uzmanīties.
uzpasēties Uzmanīties.
izpasēt Uzraudzīt, uzmanīt (ilgāku laiku); pieskatīt bārnu.
uzpasētājs Uzraudzītājs, uzmanītājs.
stāvēt Uzturēties (kur, kādā vietā) - par cilvēkiem; uzturēties (kā) tuvumā, lai uzmanītu (to), rūpētos (par to).
ieraudzīt Uztvert ar redzi, arī pamanīt.
notvert Uztvert, pamanīt.
dapiļnavāt Vairākkārt, arī bieži uzmanīt, uzraudzīt.
slēpties Vairīties (no kā bīstama, nevēlama), parasti ilgstoši, atrodoties slepenā vietā, cenšoties palikt nepamanītam, nepazītam.
aizbēgt Vairoties (no kā), censties nemanīti aiziet.
fiskāls Valsts amats Krievijā, ko Pēteris I nodibināja, lai varētu slepeni vērot, kā izpilda valsts rīkojumus, galvenokārt finansu un tieslietu jomā, un ziņot par pamanītām nepareizībām.
novērot vērojot pamanīt (ko); ievērot.
vaktēt Vērot, skatīties, uzmanīt, lai ko konstatētu, ieraudzītu.
slēptuve Vieta, telpa, kur var slēpties, patverties (no kā), novietoties tā, lai citi nepamanītu, nesaskatītu.
zagties Virzīties, braukt tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti virzīties, braukt (par transportlīdzekļiem).

manīt citās vārdnīcās:

MLVV

manīt

LLVV

manīt