kverpis
kverpis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | kverpis | kverpji |
Ģen. | kverpja | kverpju |
Dat. | kverpim | kverpjiem |
Akuz. | kverpi | kverpjus |
Lok. | kverpī | kverpjos |
2.Vājš sivēns.
Avoti: LLVV, EH, LE
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kverpis nerādījās un gāja laiku pavadīt kaut kur pāri dzelzceļam.
- Viņai vēl tagad sāpēja galvas āda no kverpja rāvumiem.
- Bija viens mazs, plecīgs kverpis, kas vienmēr prata pielavīties, kad to vismazāk gaidīja.
- Tad parādījās plecīgais kverpis.
- Viņa izvēlējās plecīgo kverpi.