kvernēt
kvernēt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kvernu | kvernam | kvernēju | kvernējām | kvernēšu | kvernēsim |
| 2. pers. | kverni | kvernat | kvernēji | kvernējāt | kvernēsi | kvernēsiet, kvernēsit |
| 3. pers. | kvern | kvernēja | kvernēs | |||
Pavēles izteiksme: kverni (vsk. 2. pers.), kverniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kvernot (tag.), kvernēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kvernētu
Vajadzības izteiksme: jākvern
1.Ilgstoši būt, atrasties (kur), ilgstoši atrasties bezdarbībā.
1.1.Ilgstoši būt, atrasties piespiedu bezdarbībā (gaidot).
2.Ilgstoši (parasti negribot) strādāt, darīt (vienmuļu darbu).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Otrais kvern klusāk, zemē iegrimis, tas kaļ savus plānus zagšus.
- — Tur pie “ Royal” mūždien kāds kvern līdz vēlai naktij.
- Vecajā kā šī pasaule piezīmju grāmatiņā pakalpīgi kvernēja Violetas Purvaneckienes ( adīt.)
- Kvernu vagona kaktā, apslapinājis bikses, jo sardze neļauj pieiet pie cauruma.
- Diez cik augstu uzkārpīties neizdodas un tomēr labāk, nekā kvernēt bezcerības pakaļā.