bābietis
bābietis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | bābietis | bābieši |
Ģen. | bābieša | bābiešu |
Dat. | bābietim | bābiešiem |
Akuz. | bābieti | bābiešus |
Lok. | bābietī | bābiešos |
2.apvidvārds Gļēvs, pļāpīgs vīrietis.
3.apvidvārds Vīrietis, kas saietas (vai cenšas saieties) ar vairākām sievietēm.
Avoti: LivP
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet tad cilvēki vienkārši uzskatīja, ka esmu viens nešpetns bābietis.
- Bābieši krastā saskrējuši, kliedzieni, spiedzieni, viss kā nākas.
- — Betija to sacīja, apzinoties, ka bābietis visu dzird.
- „Tas bābietis skaidrā brauca sliktāk, nekā es iedzēris”
- — Ar bābieti zilajās biksēs es nemūžam nerunāšu un nesveicināšos.