Paplašinātā meklēšana
Meklējam upe.
Atrasts vārdos (686):
- upe:1
- aupe:1
- ķupe:1
- Pupe:1
- upene:1
- Acupe:1
- Akupe:1
- Alupe:1
- Apupe:1
- Arupe:1
- Atupe:1
- Āzupe:1
- Āžupe:1
- čaupe:1
- Ežupe:1
- grupe:1
- Ižupe:1
- kaupe:1
- klupe:1
- klupe:2
- krupe:1
- krupe:2
- laupe:1
- Oļupe:1
- Ošupe:1
- dupes:1
- upelis:1
- upenes:1
- upeņas:1
- uperēt:1
- uperis:1
- Abrupe:1
- aizupe:1
- Aizupe:1
- Aknupe:1
- Alšupe:1
- Apšupe:1
- Āpšupe:1
- Aucupe:1
- Aukupe:1
- Ausupe:1
- Bakupe:1
- Balupe:1
- Barupe:1
- Bekupe:1
- Bočupe:1
- Bolupe:1
- Bukupe:1
- Čūčupe:1
- Dēdupe:1
- Dēļupe:1
- Desupe:1
- Dirupe:1
- Divupe:1
- Dīvupe:1
- dižupe:1
- Dižupe:1
- Dobupe:1
- Dokupe:1
- Dorupe:1
- Dūņupe:1
- Durupe:1
- Dūrupe:1
- Eglupe:1
- Egļupe:1
- Elkupe:1
- Elpupe:1
- Gačupe:1
- Garupe:1
- Girupe:1
- Gīrupe:1
- Gosupe:1
- Ģirupe:1
- Iežupe:1
- Ilgupe:1
- Inčupe:1
- Iršupe:1
- Jāņupe:1
- Jašupe:1
- Ječupe:1
- Jēčupe:1
- Jodupe:1
- Joņupe:1
- Jozupe:1
- Jūdupe:1
- Jūgupe:1
- Jūzupe:1
- Kačupe:1
- Kāķupe:1
- Kalupe:1
- Kanupe:1
- Kānupe:1
- kaņupe:1
- Kaņupe:1
- Kāņupe:1
- Kapupe:1
- Kāšupe:1
- Kazupe:1
- Kažupe:1
- Kāžupe:1
- Kilupe:1
- Kiļupe:1
- Kižupe:1
- knaupe:1
- Kokupe:1
- Kosupe:1
- Kozupe:1
- kraupe:1
- kraupe:2
- Kucupe:1
- Kūdupe:1
- Kujupe:1
- Kūrupe:1
- Ķēšupe:1
- Ķēvupe:1
- Ķilupe:1
- Ķīlupe:1
- Ķīļupe:1
- Ķirupe:1
- Ķīšupe:1
- Lācupe:1
- Lāčupe:1
- Ladupe:1
- Lāņupe:1
- Lapupe:1
- Lašupe:1
- Latupe:1
- Ledupe:1
- Leķupe:1
- Lēnupe:1
- līčupe:1
- Līčupe:1
- Līgupe:1
- Līkupe:1
- Linupe:1
- Līvupe:1
- Ločupe:1
- Lorupe:1
- Lošupe:1
- Lūžupe:1
- Mālupe:1
- Mārupe:1
- Mazupe:1
- Mažupe:1
- Medupe:1
- Meķupe:1
- Melupe:1
- Mežupe:1
- Milupe:1
- Molupe:1
- Mucupe:1
- Norupe:1
- Oizupe:1
- Oknupe:1
- Oņķupe:1
- Orbupe:1
- ostupe:1
- Ostupe:1
- padupe:1
- Padupe:1
- Pālupe:1
- pārupe:1
- Pārupe:1
- Pašupe:1
- Pažupe:1
- Pāžupe:1
- pieupe:1
- Piķupe:1
- Pilupe:1
- Podupe:1
- Pogupe:1
- Poļupe:1
- Porupe:1
- Potupe:1
- Pūdupe:1
- Puķupe:1
- Pūķupe:1
- Pūņupe:1
- Pūrupe:1
- Pužupe:1
- Ragupe:1
- Rakupe:1
- Raķupe:1
- Rāķupe:1
- Režupe:1
- Asupen:1
- bupete:1
- bupets:1
- clupea:1
- čupele:1
- dupels:1
- dupens:1
- Kaupen:1
- kupecs:1
- kupeja:1
- kupele:1
- kupels:1
- kupena:1
- kupene:1
- kupers:1
- upenaji:1
- upenāji:1
- upenajs:1
- upenājs:1
- Andrupe:1
- Asarupe:1
- Audrupe:1
- Avotupe:1
- Baltupe:1
- Balvupe:1
- Barģupe:1
- Bārzupe:1
- Baurupe:1
- Bebrupe:1
- Bērģupe:1
- Bērzupe:1
- bezpupe:1
- Bieļupe:1
- Biržupe:1
- Blomupe:1
- Blusupe:1
- Brūnupe:1
- Brūzupe:1
- Buļļupe:1
- Bunkupe:1
- caurupe:1
- Cepļupe:1
- Cērsupe:1
- Cielupe:1
- Ciemupe:1
- Cirsupe:1
- Čukņupe:1
- Dadžupe:1
- Dangupe:1
- Dieļupe:1
- Dikļupe:1
- Dūkšupe:1
- Dupļupe:1
- Dursupe:1
- Dvorupe:1
- dziļupe:1
- Ēķinupe:1
- Ellsupe:1
- Ezerupe:1
- Gaidupe:1
- Gaiļupe:1
- Galdupe:1
- Gaņģupe:1
- Gāršupe:1
- Girčupe:1
- Glāžupe:1
- Govsupe:1
- Grašupe:1
- Grīdupe:1
- grīvupe:1
- Grīvupe:1
- Grīzupe:1
- Grotupe:1
- Gružupe:1
- Grūžupe:1
- Guldupe:1
- Gulsupe:1
- Ģeišupe:1
- Ģirčupe:1
- Ieskupe:1
- Iesnupe:1
- Ilikupe:1
- Imaļupe:1
- Jaunupe:1
- Jurģupe:1
- Kaicupe:1
- Kaičupe:1
- Kalčupe:1
- kalnupe:1
- Kalnupe:1
- Kaļķupe:1
- Kančupe:1
- Kausupe:1
- Koršupe:1
- Kovšupe:1
- krāčupe:1
- Krāčupe:1
- Krakupe:1
- Kranupe:1
- Krēķupe:1
- Krišupe:1
- Krožupe:1
- Krūmupe:1
- Krutupe:1
- Krūtupe:1
- Kuiļupe:1
- Kukšupe:1
- Kungupe:1
- Ķeižupe:1
- ķēvpupe:1
- Laikupe:1
- Lankupe:1
- Lazdupe:1
- Leičupe:1
- Leinupe:1
- Leļļupe:1
- Lenčupe:1
- Lenkupe:1
- Leņķupe:1
- Lešķupe:1
- Lībjupe:1
- lielupe:1
- Lielupe:1
- Liepupe:1
- Liesupe:1
- Maiļupe:1
- Maldupe:1
- Maučupe:1
- Medņupe:1
- Melkupe:1
- Mellupe:1
- melnupe:1
- Melnupe:1
- Meļļupe:1
- Meņģupe:1
- Mergupe:1
- Mērgupe:1
- Miegupe:1
- Miežupe:1
- Mozgupe:1
- Naucupe:1
- Naudupe:1
- Omulupe:1
- Omuļupe:1
- Ozolupe:1
- Palnupe:1
- Pārtupe:1
- Paurupe:1
- Pelčupe:1
- Pelnupe:1
- Pērļupe:1
- Pērtupe:1
- Pieņupe:1
- Pilsupe:1
- Pišķupe:1
- Plānupe:1
- Plāņupe:1
- Pluģupe:1
- pļavupe:1
- Pļavupe:1
- Puļķupe:1
- Purvupe:1
- Putkupe:1
- Putrupe:1
- Radžupe:1
- Raiņupe:1
- Rakšupe:1
- raudupe:1
- Raudupe:1
- Rauņupe:1
- Reinupe:1
- Reiņupe:1
- Aizupes:1
- Alsupes:1
- blupers:1
- drupena:1
- drupene:1
- drupens:1
- drupeņu:1
- dupenes:1
- dupenis:1
- dupeņot:1
- duperes:1
- glupeņš:1
- grupene:1
- grupeto:1
- Kalupes:1
- Kauperi:1
- kaupers:1
- koupers:1
- kraupes:1
- kraupes:2
- krupene:1
- kupelēt:1
- kupelis:1
- kupella:1
- kupenis:1
- kupeņot:1
- kuperēt:1
- kuperis:1
- kupetna:1
- Lašupes:1
- Laupene:1
- upenieki:1
- upenieši:1
- uperieši:1
- uperkuts:1
- upesleja:1
- upesmute:1
- upespuķe:1
- Adlerupe:1
- Akmeņupe:1
- Akmiņupe:1
- Alkšņupe:1
- Andumupe:1
- Anstrupe:1
- Baložupe:1
- Bikstupe:1
- Brantupe:1
- Braucupe:1
- Briežupe:1
- Briņķupe:1
- Brūžaupe:1
- Cālīšupe:1
- Cēlējupe:1
- Cimeļupe:1
- Cirstupe:1
- Cīruļupe:1
- Daukšupe:1
- Dedumupe:1
- Dobeļupe:1
- Domērupe:1
- Dubeņupe:1
- Dukuļupe:1
- Dūķerupe:1
- Dzalzupe:1
- Dzedrupe:1
- Dzelzupe:1
- Dzērdupe:1
- Dzesnupe:1
- Dzeznupe:1
- Dzilnupe:1
- dzirnupe:1
- Dzirnupe:1
- Eikinupe:1
- Eiķinupe:1
- Elkšķupe:1
- Elkšņupe:1
- Enceļupe:1
- Eņģeļupe:1
- Godeļupe:1
- Graudupe:1
- Graužupe:1
- Gruzdupe:1
- Ilzikupe:1
- iztekupe:1
- Jamaņupe:1
- Jāmaņupe:1
- Jozupupe:1
- Kalējupe:1
- Kalešupe:1
- Kamačupe:1
- Kārklupe:1
- Kazeņupe:1
- Kazesupe:1
- Klampupe:1
- Kraukupe:1
- Krievupe:1
- Kristupe:1
- Krūkļupe:1
- Kumbrupe:1
- Kumeļupe:1
- Ķemerupe:1
- Ķikutupe:1
- Lanckupe:1
- Lejasupe:1
- Lējējupe:1
- Lībagupe:1
- lielpupe:1
- Lorumupe:1
- Ludiņupe:1
- Lūdiņupe:1
- Lūkačupe:1
- Lukstupe:1
- Meldrupe:1
- Mīļumupe:1
- Moricupe:1
- Mugurupe:1
- Nabagupe:1
- Nābeļupe:1
- Nabesupe:1
- Niedrupe:1
- Norumupe:1
- nošļaupe:1
- Otaņķupe:1
- Pēterupe:1
- Pikstupe:1
- Pīkstupe:1
- Plampupe:1
- Plaušupe:1
- Plieņupe:1
- Polīšupe:1
- Preiļupe:1
- Pubuļupe:1
- Pūčiņupe:1
- Pūdānupe:1
- Rideļupe:1
- alckupes:1
- atlupens:1
- drupenis:1
- dvīņupes:1
- Gaidupes:1
- huperzia:1
- Jākupeni:1
- Jākupeņi:1
- Jekupeņa:1
- juzupeņi:1
- kanupene:1
- kaupenis:1
- kauperis:1
- klupeīns:1
- klupeņot:1
- kraupele:1
- Kraupeli:1
- Kraupeļi:1
- kriupene:1
- krupelis:1
- kupellēt:1
- kupenice:1
- kuperoze:1
- lejupeja:1
- upeslīcis:1
- upesmētra:1
- upesveida:1
- upesvēzis:1
- upetnieki:1
- Aizvīķupe:1
- Akmensupe:1
- Apkārtupe:1
- Augustupe:1
- Baltiņupe:1
- Bebrīšupe:1
- Bensonupe:1
- Brīnumupe:1
- Brūverupe:1
- Ciemeļupe:1
- Čiekurupe:1
- Endzeļupe:1
- Ganekļupe:1
- Gaumērupe:1
- Grauzdupe:1
- Grāverupe:1
- Griguļupe:1
- Gvadalupe:1
- Ilgančupe:1
- Kambarupe:1
- Kandeļupe:1
- kantalupe:1
- Kauliņupe:1
- Kazbarupe:1
- koptekupe:1
- Kumbuļupe:1
- Kunkuļupe:1
- Kurliņupe:1
- Ķilmeņupe:1
- Ķilmiņupe:1
- Ķirkumupe:1
- Lieknsupe:1
- likteņupe:1
- Maltavupe:1
- Mauriņupe:1
- Melderupe:1
- Naskānupe:1
- Olarājupe:1
- Paskuļupe:1
- Pietēnupe:1
- Pintesupe:1
- Pirkuļupe:1
- Prēdeļupe:1
- Puršēnupe:1
- Rencēnupe:1
- Aizupeņka:1
- Andrupene:1
- atlaupeņi:1
- augšupeja:1
- augšupeņi:1
- Aukupeite:1
- Biskupeca:1
- Briedupes:1
- clupeidae:1
- drupeklis:1
- gartupeļi:1
- geotrupes:1
- jezupeņas:1
- jēzupeņas:1
- juzupeņas:1
- kalnupeja:1
- kartupels:1
- katupelis:1
- kauperīts:1
- kupenains:1
- kupeņains:1
- lejupenis:1
- upesmētras:1
- Aizklāņupe:1
- Dzirkstupe:1
- dzirnavupe:1
- Dzirnavupe:1
- Gartiltupe:1
- Jaunmārupe:1
- Jaunzilupe:1
- Kāršmežupe:1
- Lieliesupe:1
- Makstiņupe:1
- Mazdursupe:1
- Mazstraupe:1
- Melnsilupe:1
- Nurmuižupe:1
- Pārlielupe:1
- Pitragsupe:1
- Purciemupe:1
- aizkupeņot:1
- aiztupelēt:1
- apšķupelēt:1
- atšķupelēt:1
- bupečnieks:1
- hylotrupes:1
- kartupelis:1
- kauperieši:1
- klupeniski:1
- Krupeniški:1
- kupelēšana:1
- kupellampa:1
- Kupenheima:1
- kupenpiens:1
- kvadrupedi:1
- ķirtupelis:1
- lejupejošs:1
- upesdelfīns:1
- upeslejieši:1
- upespērlene:1
- upespilieši:1
- upesveidīgs:1
- Bērzkalnupe:1
- Dziļgravupe:1
- Jaunarājupe:1
- Jaunmuižupe:1
- Krustceļupe:1
- Lankarājupe:1
- Lieliesnupe:1
- Lielstraupe:1
- Riekstiņupe:1
- augšupejošs:1
- bupetskapis:1
- kartupelājs:1
- kartupelējs:1
- kartupelēns:1
- Kaupernieki:1
- Krupeniškas:1
- Krupeniškys:1
- upesbundulis:1
- upesciemieši:1
- upeskalnieši:1
- upesmuizieši:1
- upesmuizišķi:1
- Dzelzāmurupe:1
- Kanneniekupe:1
- baložupelēks:1
- clupeiformes:1
- kartupelaine:1
- kartupeleite:1
- kartupelītis:1
- kartupeļains:1
- kartupeļmala:1
- kartupeļvaga:1
- upesgrīvnieki:1
- upeskrastieši:1
- ekokartupelis:1
- eupenicillium:1
- flupentiksols:1
- kartupeļbedre:1
- kartupeļgrozs:1
- kartupeļlauks:1
- kartupeļmilti:1
- kartupeļūdens:1
- upesčeirānieši:1
- upeskrastnieki:1
- čupengrūžamais:1
- Jaunstupeliški:1
- kartupeļtīrums:1
- anterosuperiors:1
- bumbuļkartupeļi:1
- Jaunstupeliškas:1
- kartupeļkalnīns:1
- upespērļgliemene:1
- kartupeļlasāmais:1
- kartupeļlasīšana:1
- kartupeļlasītājs:1
- kartupeļrokamais:1
- ģenerālsuperintendents:1
- ģenerālsuperintendentūra:1
Atrasts vārdu savienojumos (181):
- Abiseo upes nacionālais parks
- Aizklāņu upe
- Annaskroga upe
- Antāna upe
- Ausātu upe
- Āžkalna upe
- Baliņas upe
- Baložu upe
- Bānūžu upe
- Bērzkroga upe
- Bilskas upe
- Bisnieku upe
- Boles upe
- Bozenieku upe
- Bozeniku upe
- Brasliņu upe
- Brīdāgu upe
- Briežpurva upe
- Bruņenieku upe
- Cepļa upe
- Čodarānu upe
- Čuriškas upe
- Damrožu upe
- Dandaru upe
- Dārtes upe
- Dārzeņu upe
- Dauguļu upe
- Draņķu upe
- Dravnieku upe
- Dubeņu upe
- Dubļu upe
- Dzelzāmuru upe
- Dzelzsāmura upe
- Dzirnavu upe
- Ēderes upe
- Ēdernieku upe
- Ēdus upe
- Eiķenu upe
- Engures upe
- Ermiķu upe
- Gaiķu upe
- Gailīšu upe
- galvenā upe
- Garbaru upe
- Gārdenes upe
- Garūdens upe
- Guliņas un Lī upes nacionālais parks
- Jeidas upe
- Jērcēnu upe
- Jūdažu upe
- Kalešu upe
- Kārļu upe
- Ķirkumu upe
- Korkuļu sausgultne un pazemes upe
- Krampanu upe
- Krieviņu upe
- Krūmešu upe
- Krustalīču upe
- Kuiļa upe
- Kuiļu upe
- Kulpju upe
- Labrenča upe
- Lagzdes upe
- Lākturu upe
- Lāņu upe
- Lazdukalna upe
- Lenču upe
- Līču upe
- Lielā upe
- Lobēģu upe
- Lobērģu upe
- Lošas upe
- Ludzas upe
- Lūķēnu upe
- Lukstas upe
- Mācītājmuižas upe
- Meijermuižas upe
- Melderīšu upe
- Melderu upe
- Melncelma upe
- Melnezera upe
- Mezīšu upe
- Mežzīles upe
- Moveša upe
- Muižas upe
- Murjāņu upe
- Nabes upe
- Napo upes tamarīns
- Neguskas upe
- Nurmižu upe
- Oļļas upe
- Pagūžu upe
- Pakracu upe
- Patmaliešu upe
- Patmalīšu upe
- Piltenes upe
- Pitraga upe
- Planīcas upe
- Pļavu upe
- Priednieku upe
- Prinduļu upe
- Pulkaiņa upe
- Pulkaiņu upe
- Purvicu upe
- Purvu upe
- Putras upe
- Ratnieku upe
- Raunaižu upe
- Remtes upe
- Rencēnu upe
- Rezguļu upe
- Ringas upe
- Rogas upe
- Ropju upe
- Rudes upe
- Rumbas upe
- Salenieku upe
- Sarkanā upe
- Sēmes upe
- Šešku upe
- Šešķu upe
- Silaciema upe
- Silenes upe
- Siļķes upe
- Skanstnieku upe
- Skultes upe
- Smuku upe
- Sovānu upe
- Spiciera upe
- Šteinberga upe
- Sūdzeru upe
- Šūņu upe
- Sušku upe
- Sveķu upe
- Svētā Labrenča upe
- Tasmana upe
- Tiltakalnu upe
- Ūdensrijēju upe
- upes (arī upju) tramvajs
- upes akmeņgliemezis
- upes barošanās
- upes baseins
- upes bezzobe
- Upes dievs
- upes gultne
- upes ieleja
- upes izžūšana
- upes kosa
- upes krāšņspārnis
- upes kritums
- upes krustaine
- Upes Kudiņi
- Upes māte
- upes micīte
- upes nēģis
- upes nospārnošana
- upes pārtvere
- upes perlamutrene
- upes planārija
- upes pundurgliemene
- upes raibgliemezis
- upes sisinātājķauķis
- upes slīpums
- upes strupknābe
- upes tārtiņš
- upes tilbīte
- upes zīriņš
- Vandzenes upe
- Vecpils upe
- Vecroču upe
- Veismaņu upe
- Vēžu upe
- Vilkupurva upe
- Viļvānu upe
- Virbu upe
- Vītēgas upe
- Vītiņu upe
- Zāģeru upe
- Zurzu upe
- Zvanenieku upe
- Zvārtavas upe
Atrasts skaidrojumos (8190):
- rollingi "Rolling Stones" - angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā.
- rollingstoni "Rolling Stones" - angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā.
- žograusis [sklandrausis]{e:56897} - cepts mīklas izstrādājums (Kurzemē) - plāns rupjas mīklas plācenis ar uzliektām malām, kas ietver kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara u. c. pildījumu
- zustrene [upene]{s:2224}
- zustrene [upene]{s:2225}
- Rankuļrags 1,5 km garš, izliekts krasta posms Rīgas līča Vidzemes piekrastē, pie Kurliņupes ietekas, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, turpinās arī zem ūdens 0,7 km no 4-6 m augstā abrāzijas stāvkrasta, virsas absolūtais augstums - 11,7 m vjl., ietilpst dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala".
- akmens zivis 10-45 cm gari zivju atveidojumi akmenī, izplatīti A-Sibīrijas, īpaši Baikāla ezera R piekrastes un Angaras upes ielejas neolīta pieminekļos.
- Asares pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas (uz ziemeļiem no Eglaines upes) un daļa bijušā Rubenes pagasta (Ancenes apkaime), savukārt bijušā Asares pagasta Spēlēnu apkaime ir pievienota tagadējam Rubenes pagastam un bijušās Jaunsubates mācītājmuižas apkaime pievienota tagadējā Subates pagasta teritorijai.
- Vānes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Vānes pagastā ir iekļauts gandrīz viss pirmskara Aizupes pagasts un daļa Matkules pagasta, savukārt daļa bijušā Vānes pagasta pievienota Saldus novada Šķēdes pagastam.
- Mazozolu pagasta teritorija 1990. g. nodibinātajā Mazozolu pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Ogres pagasts un daļa Taurupes un Ērgļu pagasta teritorijas.
- Starpiņupīte 20. gs. sākumā izveidots kanāls Lapmežciema pagastā, kas savieno Kaņieri ar jūru, garums - 1,3 km, kritums - 2,3 m; Kaņiera kanāls; Starpiņa; Starpiņupe; Starpupīte.
- Livingstona ūdenskritumi 32 krāču un ūdenskritumu sērija Kongo upes lejtecē (angļu val. “Livingstone Falls”), starp Kinšasu un Matadi Kongo Demokrātiskajā Republikā un uz robežas ar Kongo Republiku, posma garums — 360 km, augstumu starpība \~260 m, lielākās krāces augstums — 87 m
- Centra ūdenskrātuve 5 ūdenskrātuvju kaskāde uz Slampes upes Tukuma novada Slampes pagastā, platība — 12 ha
- Belingrātu dārzi 65 akru liels publiskais dārzs un vēsturiska mājvieta, kas atrodas pie Faula upes netālu no Mobilas, Alabamas štatā, ASV
- Boļšaja Abakana Abakanas kreisā satekupe, atrodas Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidrietumu daļā
- abakanieši Abakanas pilsētas, tās apkārtnes, kā arī Abakanas upes apkārtnes (līdz 1992. g. Krasnojarskas novadā, tagadējā Hakasijas Republikā, Krievijā) iedzīvotāji
- Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte
- Dūņupe Abavas kreisā krasta pieteka Rendas pagastā, garums - 7 km; Dūņupīte; Ozolupe; Ozolupīte
- Rumbulīte Abavas kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, augštece Tukuma novada Matkules pagastā, garums - 10 km, kritums - \~60 m; Briņķupe; Rambulis; Rembulis; Rumbula; Rumbuliņa
- Auziņu grāvis Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Jaunpils un Irlavas pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe
- Viesata Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 41 km, kritums - 59 m, iztek no Remtes ezera; Remtes upe; Smuku upe; Vēžu upe
- Vēdzele Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 35 km, kritums - 70 m, vidustecē un lejtecē izteikti līkumaina; Kukša; Kukšupe; Vēdzeļupe; augštecē Zemīte, Zilupīte
- Roja Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, lejtecē Jaunsātu un Irlavas pagasta robežupe, garums - 15 km, kritums - 3,1 m; Bunkupe; Rojas strauts
- Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene
- Līgupe Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums - 17 km, augštece uz robežas ar Strazdes pagastu; Līga; Līgasupe; Jāņupe
- Vardene Abavas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, iztek no Slujas ezera, garums - 10 km; Mergava; Mežzīles upe
- Kalešupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 9 km; Kalešu upe
- Veģupīte Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Lībagu, Abavas un Ģibuļu pagastā, garums - 8 km; Veģupe; Veģe; Veģes upe
- Dzelzāmurupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Rendas pagastā, iztek no Segliņu ezera, garums - \~3 km; Dzelzsāmura upe; Lanka; Lankupe
- Virbupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 23 km, kritums - 65,2 m; Karone; Kārone; augštecē Sknābe; vidustecē Virba, Virbupe, Virbu upe, Jaunpagaste; lejtecē Svente
- Pūre Abavas labā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 18 km, kritums - 18 m, iztek no Sēmes ezera, augštecē (līdz Sīļupes ietekai) saucas "Sēmes upe"; Pūres upe; Pūrupe
- Mellupe Abavas labā krasta pieteka, garums - 12 km; Melupe; Melnupīte
- Sēmes upe Abavas labā krasta pietekas Pūres nosaukums tās augštecē līdz Sīļupes ietekai
- Nigra Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 25 km, kritums - 147 m; Blomupe; Labsne; Labzna; Lābzna
- Nārvelis Abula labā krasta pieteka, Smiltenes un Valmieras novada robežupe, iztek no Slīpju ezera, garums - 10 km; Narvele; Narvelis; Karvelis
- acāts Acains (par maizi, kartupeļiem)
- fotoatjaunošana Ādas atjaunināšana ar intensīviem gaismas impulsiem, kas iekļūstot ādā, iedarbojas uz kolagēnšķiedrām, nostiprina un stimulē to sintēzi, novērš kuperozi un pigmentācijas traucējumus
- Fistehlen Aderkašu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Taurupes pagastā
- Agere Ādģēre - upe Latvijā
- Barkavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pagasta teritorijas pievienota tagadējam Murmastienes un Ošupes pagastam, savukārt tagadējā Barkavas pagastā iekļauta daļa bijušā Saikavas pagasta teritorijas
- Dagdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Konstantinovas, Andrupenes, Asūnes pagastam un Dagdas pilsētai, savukārt Dagdas pagastā iekļauta daļa bijušā Ezernieku pagasta
- Kalupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Dubnas, Nīcgales un Rožkalnu pagastā, savukārt tagadējā Kalupes pagastā iekļauta daļa pirmskara Līksnas pagasta teritorijas
- Taurupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Taurupes pagasta teritorijas pievienota Mazozolu pagastam
- Andrupenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Andrupenes pagasta platības tika pievienota tagadējam Mākoņkalna un Andzeļu pagastam, daļa - tagadējam Pušas pagastam; savukārt liela daļa pirmskara Kapiņu un Dagdas pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Andrupenes pagastam
- Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi
- Zantes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta Amulas kreisā krasta josla no bijušā Aizupes pagasta un neliela teritorija no bijušā Matkules pagasta, savukārt neliela bijušā Zantes pagasta daļa pievienota tagadējam Zemītes pagastam
- Viļķenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī lielākā daļa pirmskara Vitrupes pagasta teritorijas un bijušā Pāles pagasta dienvidu daļa
- Mežotnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mežotnes pagasta (Lielupes kreisā krasta teritorija) pievienota tagadējam Viesturu un Rundāles pagastam
- Nīcgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līksnas pagastam
- Līksnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līksnas pagasta pievienota tagadējam Dubnas, Kalupes, Maļinovas, Vaboles pagastam un nedaudz arī Daugavpils pilsētai
- Mālupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijas rietumu daļā nodibināts Malienas pagasts un 1990. g. atjaunotais Mālupes pagasts aizņem savas pirmskara teritorijas pārējo daļu
- Zaubes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Ķēču pagasta dienvidu daļa, bet neliela daļa bijušā Zaubes pagasta teritorijas iekļauta Nītaures un Taurupes pagastā
- Vērgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Vērgales pagastā iekļauts arī viss bijušais Ziemupes pagasts un daļa bijušā Tāšu un Medzes pagasta
- Aduliena Adulīte, upe Tirzas pagastā
- Kabula Afganistānas galvaspilsēta (puštu val. "Kābul"), vilajeta centrs, atrodas Kabulas upes ielejas oāzē, 1795 m vjl., 2536300 iedzīvotāju (2006. g.)
- Kāpzeme Āfrikas dienvidu gals aiz Oranžas upes, t. i. Dienvidāfrikas Republikas dienvidu daļa
- Nīla Āfrikas garākā upe, otrā garākā upe pasaulē (aiz Amazones), garums - 6671 km, sākas Austrumāfrikas plakankalnē, ietek Vidusjūrā, augštece pirms Viktorijas ezera saucas Kagera un tās pieteka Rukarara tiek uzskatīta par izteku
- Mazozolu pagasts agasts Ogres novadā ar administratīvo centru Līčupē, robežojas ar Meņģeles un Taurupes pagastu, kā arī ar Cēsu un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Ogres pagasts, vāciski — Ogerhof, krieviski — Ogerskaja
- Ziemeļupe Agrākā, tagad aizsērējusī, Lielupes ieteka jūrā Buļļu salas austrumu daļā
- drīzene Agrīnais kartupelis
- drīzuļi Agrīni augļi, dārzāji, sevišķi kartupeļi
- ātraudži Agro kartupeļu šķirne
- ērstlingi Agro kartupeļu šķirne
- Skultes upe Aģe, upe Vidzemē
- Tora Aģes labā krasta pieteka Limbažu novada Skultes, Limbažu un Vidrižu pagastā, garums - 13 km; Tores strauts; Torupe; Tārupīte
- Igate Aģes labā pieteka Limbažu novada Vidrižu pagastā, garums - 5 km, iztek no Aijažu ezera; Dzirnupe
- Mazupīte Aģes labā pieteka Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Skultes un Liepupes pagastā, garums - 15 km, kritums - 21 m, sākas Metsepoles līdzenumā pie Stienes; Aģes strauts
- Aheronts Aheronta - grieķu mitoloģjjā pekles upe, pār kuru vajadzēja braukt nomirušo dvēselēm
- Arpa Ahurjanas upes nosaukums Turcijā
- Aišate Aiša - upe Latvijā
- Aise Aiša - upe Latvijā
- Aizšate Aiša - upe Latvijā
- Egļupe Aišas labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, garums – 10 km; Eglupe
- Zvidze Aiviekstes kreisā krasta pieteka Indrānu pagastā, augštece Ošupes pagastā
- Mila Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā; Milupe
- Iča Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, iztek no Čakšu ezera Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, ir Rēzeknes un Ludzas novada robežupe (izņemot divus posmus Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā), lejāk Rēzeknes un Balvu novada robežupe; garums - 71 km, kritums - 57 m
- Kuja Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 77 km, kritums - 133 m, iztek no Liezēra; Kūja; Kujupe
- āžome aiz jūrmalas kāpām izraktas, nolīdzinātas ielejas, kur stādīja kartupeļus
- maukt aiz lakstiem raut ārā no zemes (piemēram, kartupeļus, burkānus)
- aizsērīt Aizbērt ar saslaukām (upes gultni)
- aizšļukāt aiziet, velkot kājas (pārāk lielās tupelēs)
- aizšļurāt aiziet, velkot kājas (pārāk lielās tupelēs)
- Aizklāņu upe Aizklāņupe Talsu novadā
- Mazupīte Aizklāņupe, ūdenstece Dundagas un Rojas pagastā
- Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi
- Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts aizsargājama dabas teritorija Ziemeļvidzemē, no Rīgas līča piekrastes (no Liepupes līdz Ainažiem) līdz Valkas novada ziemeļu daļai, platība - 457600 ha, izveidots, lai nodrošinātu ainavu, ekosistēmu, sugu un dabas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un sekmētu degradētu ekosistēmu atjaunošanu
- Kaļķupītes krastu smilšakmens kraujas aizsargājams ģeoloģiskais objekts Kaļķupes labajā krastā Dundagas pagastā, platība - 2 ha, vidusdevona Arukilas svītas sarkana slīpslāņota smilšakmens atsegumi, krauju augstums - līdz 20 m
- Vieša klintis aizsargājams ģeoloģiskais objekts, sarkanīgu un sārti rūsganu smilšakmeņu atsegums Gaujas ielejas labajā stāvkrastā \~3 km augšpus Turaidas, Viešu pilskalna nogāzē virs vecupes, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, augstums - 8 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 0,3 ha
- Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips
- Asupen Aizupes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā
- Asuppen Aizupes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā
- Ajaguza Ajageza - upe Kazahstānā
- Akavina Akaviņa - upe Latvijā
- Siberupīte Akaviņas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, lejtecē arī Jaunalūksnes pagasta robežupe
- Akmensupe Akmene - upe Latvijā
- Akmeņupe Akmene - upe Latvijā, Durbes pieteka
- Akmeņupe Akmene - upe Latvijā, Valkas novada Kārķu pagastā
- Akmeņrūču strauts Akmeņrūcis, upe Latvijā
- Akmeņu Akmeņu valks - Akmeņvalks, upe Kazdangas pagastā
- Akmensupīte Akmeņupe - upe Latvijā
- Akmeņupīte Akmeņupe, Ilūkstes novadā
- Jerķene Akmeņupītes (Jurgupes labās satekupes) nosaukums tās augštecē, Tukuma novada Zentenes pagastā
- mālupieši Aknīstes novada Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Mālupe" iedzīvotāji
- vilkupieši Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Vilkupe" iedzīvotāji
- Akubu Akūbū, upe Etioopijā un Sudānā
- Melnupe Akvīnes labā krasta pieteka Vītiņu pagastā, augštece Jaunauces pagastā; Melnupīte; Melkupe
- Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem
- Krēķupe Alakste, Pāces satekupe
- Zeltupe Alakste, Pāces satekupe
- Alande Ālande, upe Dienvidkurzemes novadā
- Kazupe Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā, lejtecē arī Tadaiķu un Grobiņas pagastu robežupe; Kokupe
- Lībiešu upuralas alas Svētupes labajā krastā, Salacgrīvas pagastā, sena lībiešu kulta vieta, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., lielākā ala 46 m gara, pie ieejas 2-3 m plata, dziļumā šaura un zema, otra 19,5 m gara un līdz 2 m augsta
- Ālava Ālave - upe Latvijā
- Alave Ālave - upe Latvijā
- Alazaņa Alazani - upe Gruzijā un Azerbaidžānā
- Vistrica Aljakmona, upe Grieķijā
- Milnupīte Alkšņupe, Gaujas pieteka
- Zvirguļupe Alkšņupe, Gaujas pieteka
- Alkšņupīte Alkšņupe, Vadakstes pieteka
- Kraukupe Alkšņupe, Vadakstes pieteka
- Vaipa Alokstes labā krasta pieteka Kazdangas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Laides pagastu, garums - 10 km; Vaipe
- Alsup Alsupes muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Tirzas pagasta teritorijā
- Alts Alta fjords ("Altafjord"), atrodas Finmarkā, Norvēģijas ziemeļu daļā, \~30 km garš, ietek lašiem bagātā Altaelvas upe
- Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m
- Alūksnīte Alūksne - upe Latvijā
- Sarkanupe Alūksnes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, augštece Mārkalnes pagastā, vidustecē ir šo pagastu robežupe
- Robežstrauts Alūksnes lejteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, vidustecē Malienas pagasta robežupe, lejtecē - Mālupes; Robežupīte; Terešku strauts
- Oizupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" bijušais nosaukums
- aizupieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" iedzīvotāji
- Bārzupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzupe" bijušais nosaukums
- Stardupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Stārdupe" kļūdains nosaukuma variants
- Olūdzene Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Alodzene" bijušais nosaukums
- alodzenieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Alodzene" iedzīvotāji
- ārmanieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Ārmaņi" iedzīvotāji
- Bātarava Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Bāterava" bijušais nosaukums
- Blekteskols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Blekteskalns" nosaukums vietējā izloksnē
- Brīdinīki Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Briedinieki" nosaukums vietējā izloksnē
- Cirakols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Cirakalns" nosaukums vietējā izloksnē
- ērmanieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Ērmaņi" iedzīvotāji
- gravinieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Graviņas" iedzīvotāji
- igrivieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Igrive" iedzīvotāji
- Lajaskrūgs Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Lejaskrogs" nosaukums vietējā izloksnē
- mālupieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālupe" iedzīvotāji
- Molupe Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālupe" nosaukums vietējā izloksnē
- Pujakols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Pujakalns" nosaukums vietējā izloksnē
- Sopikols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Sofikalns" nosaukums vietējā izloksnē
- sofikalnieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Sofikalns", tagad "Igrīve" iedzīvotāji
- Torvas Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Tarvas" nosaukums vietējā izloksnē
- Žierveļi Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Žērveļi" nosaukums vietējā izloksnē
- Malupskaja Alūksnes novada Mālupes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Mahlup Alūksnes novada Mālupes pagasta bijušais nosaukums vāciski
- kūdupieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Kūdupe" iedzīvotāji
- Garjuru grāvis Alūksnes upes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
- Aloksnīte Alūksnīte - upe Latvijā
- Alūkste Alūksnīte - upe Latvijā, Jēkabpils un Madonas novadā
- Amada Amata - upe Latvijā
- Incēnu iezis Amatas kreisā krasta krauja upes līkumā aiz Kumadas ietekas, Līgatnes pagastā, augstums — 40 m, atsedzas Gaujas svītas smilšakmeņi
- Maiļupe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā, garums - 12 km; Āpšupe
- Nediene Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Amatas pagastā, iztek no Ruķeļu ezera, garums - 10 km; Nadiena; Nediena; Vedienīte; Zāģerupe
- Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa
- Dzirnupe Amatas labā krasta pieteka Vaives pagastā, vidustece \~1 km posmā Skujenes pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe, garums - 6 km, izveidojas satekot Pieņupei ar Mellupi un Krampupi
- Ene Amazones garākās iztekupes Apurimakas upes paralēls nosaukums tās lejtecē
- Putumajo Amazones kreisā krasta pieteka Dienvidamerikā ("Putumayo"), garums - 1580 km, gandrīz visā garumā Kolumbijas, Ekvadoras un Peru robežupe, lejtece Brazīlijā, kur tās nosaukums Isa, izteka Andos
- Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas
- Žavari Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Javari"), Brazīlijas un Peru robežupe, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Peru - Javari ("Rio Yavari")
- īnija Amazones upesdelfīns - delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus
- stupelišķi Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupelišķi" iedzīvotāji
- stupelišķieši Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupelišķi" iedzīvotāji
- Jaunstupeliškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" nosaukuma variants
- Jaunuos Stupelišķys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" nosaukums latgaliski
- Vecās Stupeliškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukuma variants
- Vecie Stupiliški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukuma variants
- Vecuos Stupeliškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukums latgaliski
- Amma Amga - upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas kreisā krasta pieteka
- Amnokana Amnokgana - Ķīnas un Ziemeļkorejas robežupes nosaukums korejiešu valodā
- Šilka Amūras satekupe Krievijā, Aizbaikāla novadā, veidojas satekot Ingodai un Ononai, garums - 560 km (kopā ar Ononu 1592 km)
- Augšamūra Amūras upes augšteces posms līdz Blagoveščenskai, garums - \~900 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe
- Lejasamūra Amūras upes lejteces posms Krievijā, Habarovskas novadā, no Habarovskas pilsētas līdz grīvai, garums - \~920 km
- Vidusamūra Amūras upes vidusteces posms no Blagoveščenskas līdz Habarovskai, garums - \~1000 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe
- Boļšaja Kuonamka Anabaras upes Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), augšteces otrs nosaukums
- klinšu andreja andreju suga ("Andrea rupestris")
- Andrupīte Andrupe, Lielupes pieteka Gaujas baseinā
- Andrepno Andrupene
- Ondrupines Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupenes Sloboda" nosaukuma variants
- Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupenes Sloboda" nosaukuma variants
- Briuveri Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Brīveri" nosaukuma variants
- Bryuveri Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Brīveri" nosaukums latgaliski
- Bronkas Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" bijušais nosaukums
- bronkieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" iedzīvotāji
- Bronkys Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" nosaukums latgaliski
- Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Dagdas Sloboda" nosaukuma variants
- Golovāni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Golovāni" bijušais nosaukums
- golovanovcieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Golovanovka" iedzīvotāji
- golovanovkieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Golovanovka" iedzīvotāji
- Grabauski Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grabova" bijušais nosaukums
- Grigadinduni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grigodinduni" bijušais nosaukums
- Grigodynduni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grigodinduni" nosaukums latgaliski
- grišānieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grišāni" iedzīvotāji
- grizānieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grizāni" iedzīvotāji
- Kotariški Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Kotoriški" bijušais nosaukums
- Kraukli Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" nosaukums latgaliski
- Krauli Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Krauļi" nosaukums latgaliski
- Libini Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Libiņi" nosaukums latgaliski
- Litvini Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" bijušais nosaukums
- Lītaunīki Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" nosaukuma variants
- mariampolieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Mariampole" iedzīvotāji
- Miurinīki Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Mivrinieki" nosaukuma variants
- Myurinīki Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Mivrinieki" nosaukums latgaliski
- Munciškys Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Munciški" nosaukums latgaliski
- Munciški Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Muntiški" nosaukuma variants
- murānieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Murāni" iedzīvotāji
- murēnieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Murāni" iedzīvotāji
- Rogali Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Rogaļi" nosaukums latgaliski
- Sleseri Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Slesari" nosaukuma variants
- Biržas Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Sloboda" nosaukuma variants
- Staleidzāni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Stalīdzāni" nosaukuma variants
- stankeviči Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Stankeviči" iedzīvotāji
- strodieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji
- užanišķi Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Užanišķi" iedzīvotāji
- Vasili Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasiļi" nosaukums latgaliski
- vecokrieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecokra" iedzīvotāji
- Vacokra Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecokra" nosaukums latgaliski
- Vygori Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vigori" nosaukums latgaliski
- zundieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" iedzīvotāji
- Zuņdes Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" nosaukuma variants
- Zuņdis Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" nosaukums latgaliski
- Andrepno Andrupienes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagasta teritorijā
- Rolling Stones angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā
- Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Mārupes novada Babītes pagasta teritorijā
- Anstrup Anstrupes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagasta teritorijā
- Anuļupīte Anuļa, upe Kocēnu pagastā
- Alegeinu plato Apalaču plato ziemeļu daļa (uz ziemeļiem no Tagforkas upes) ASV (_Allegheny Plateau_), augstums pieaug no 600 m ziemeļos līdz 1070 m dienvidaustrumos; viļņoti, lēzeni līdzenumi mijas ar atsevišķiem kalnu masīviem, ko saposmo dziļas ielejas
- Apalaču plato Apalaču ziemeļrietumu priekškalne ASV, uz dienvidiem no Tagforkas upes to sauc par Kamberlendas plato, ziemeļos - par Alegeinu plato
- doķis Apaļas formas mārks; ūdens bedre; veca upes gultne; ieleja; aizaugusi avota vieta
- šnudži Apaļu stādu paliekas, piemēram, kartupeļi, bietes
- Mūsa apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā 3 km no Bauskas, Mūsas upes labajā krastā
- Brankas apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā, 9 km no Jelgavas; bijušais nosaukums padomju laikā - Lielupe
- Rucava apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 47 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Rutzau" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Paurupe
- Jaunbērze apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 15 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Kazupes muižas ("Kasuppen") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums Grundmaņi
- Augstkalne apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, Augstkalnes pagasta centrs, pie Lielupes pietekas Svētes, 80 km no Rīgas un 30 km no Dobeles, līdz 1937. g. saucās Mežmuiža, arī Mežamuiža
- Aiviekste apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagasta dienvidu daļā Aiviekstes upes labajā krastā 33 km no Madonas un 14 km no Pļaviņām
- Jaunmārupe apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes novada Mārupes pagastā, 12 km no Rīgas
- Spuņciems apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes novada Salas pagastā, izveidojusies bijušās Medus muižas ("Honighof") teritorijā; Spuņņciems; Kļavas
- Tīraine apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes pagastā 8 km no Rīgas
- Skulte apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes pagastā, aiz lidostas Rīga teritorijas
- Rude apdzīvota vieta (lielciems) Rojas pagastā 4 km no Rojas; bijušie nosaukumi: Rudesmuiža, Rudsmuiža, Rojupe
- Peltes apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā 2 km no Siguldas, izveidojusies bijušās Lorupes muižas "Kronenberg" teritorijā, Siguldas pagasta administratīvais centrs
- Līkumciems apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Mārupes novada Salas pagastā
- Alodzene apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā
- Bāterava apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā
- Grundas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā
- Mežnieki apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā
- Sofikalns apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā
- Stradiņš apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā
- Žērveļi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā
- Stankeviči apdzīvota vieta (mazciems) Andrupenes pagastā
- Vecokra apdzīvota vieta (mazciems) Andrupenes pagastā
- Bisteri apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Poguļanka apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
- Kumpāni apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā
- Ķurmrags apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā
- Lembuži apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā
- Mežciems apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā
- Zaķi apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā
- Duntes skola apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Liepupes pagastā
- Porkas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Liepupes pagastā
- Babri apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Druvas apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Lāčkāji apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Lietaunieki apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Lojāni apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Mālnieki apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Mežancāni apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Mucenieki apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Muktupāveli apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Rušenieki apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Rusiņi apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Sproģi apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Asni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ošupes pagastā
- Cesvainieki apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ošupes pagastā
- Kalnagals apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ošupes pagastā
- Ieķi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novadā
- Stūri apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novadā
- Annas apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
- Beberi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
- Dižbārdi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
- Dzērves apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
- Egļuciems apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
- Kaupi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
- Klīves apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
- Ezerlīči apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Salas pagastā
- Kaģi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Salas pagastā
- Remesi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Salas pagastā
- Aderkaši apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā
- Bēvulēni apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā
- Dreimaņi apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā
- Lakstene apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā
- Rasas apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā
- Virticēni apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā
- Zvaigznītes apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā
- Kalvāni apdzīvota vieta (mazciems) Rožupes pagastā
- Lielstraupe apdzīvota vieta (mazciems) Straupes pagastā
- Laivacums apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Briedinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā
- Tarvas apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā
- Brīveri apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Bronki apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Golovanovka apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Grabova apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Grigodinduni apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Grišāni apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Grīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Ivanova apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Janokra apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Janovci apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Kotoriški apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Kraukļi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Krauļi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Libiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Lītaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Malka apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Maslova apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Mivrinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Muntiški apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Murāni apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Andrupenes Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Dagdas Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Rogaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Slesari apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Stalīdzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Sukaili apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Tizori apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Usači apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Užaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Vasiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Vigori apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Zambari apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Zundi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Aizupieši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Andrijova apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Audzeri apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Baltači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Baltaiskrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Barovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Bībelišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Lāčukrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Peršaki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Plonišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Pramanišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Pudāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Rasnači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Ravlicas apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Straupes pagastā
- Baltmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
- Graizgališki apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
- Grancova apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
- Grustiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
- Ignatāni apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
- Ivbuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
- Kapčinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
- Krivāni apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
- Krutaruča apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
- Kuklišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
- Kungadruvas apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
- Kusiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
- Laurišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
- Logocki apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
- Mazsloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
- Mendriķi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
- Miglāni apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
- Morkonišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
- Ratnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
- Ruksišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
- Ruži apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
- Salieši apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
- Silagols apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
- Sleiži apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
- Somukokts apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
- Stūrīši apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
- Ūda apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
- Vecumi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
- Andiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
- Bikova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
- Birža apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
- Biža apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
- Dilmani apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
- Dinduni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
- Dubņagi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
- Foļvarka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
- Kazimirova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
- Klismeti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
- Oloveca apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
- Piruški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
- Pozdņakova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
- Rakuti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
- Rimšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
- Jaunokra apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas un Andrupenes pagastā
- Augštūja apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Liepupes pagastā
- Aizpore apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Aptaka apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Cielauka apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Drēņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Dzalbi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Eņģeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Eriņbirze apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Gaigalova apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Gercāni apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Gulbinski apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Jaudzemi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Jaujas apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Jaunbirzāki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Kazimirovka apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Kazuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Kivlenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Knutenīca apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Korsikova apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Kūkas apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Kūkusiliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Laivacumi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Lielojuri apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Liepsaliņa apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Līpinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Mālkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Novomisle apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Oškalnieši apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Pastalojāni apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Peiveliškas apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Pētermuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Podusala apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Prīdauka apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Rubeņkalns apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Rusinova apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Samuldruva apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Skrebeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Skrūzmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Soltumi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Stares apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Stepores apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Stikāni apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Sumanka apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Švirksti apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Tomiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Upesmežs apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Vecāsala apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Vilmenieši apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Druvenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
- Gaigalieši apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
- Iecelnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
- Jaundegumnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
- Jaunlubāna apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
- Klāvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
- Krievbirze apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
- Lielmežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
- Liepsalas apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
- Paukulnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
- Pauri apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
- Rupsala apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
- Siliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
- Stūrmežs apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
- Zvidziena apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
- Miški apdzīvota vieta (skrajciems) Mālupes pagastā
- Pavasari apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes novada Salas pagastā
- Pērnciems apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes novada Salas pagastā
- Silmalas apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes novada Salas pagastā
- Sīpolciems apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes novada Salas pagastā
- Varkaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes novada Salas pagastā; Vārkaļi
- Vētras apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes pagastā
- Ikaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Ošupes pagastā
- Tropi apdzīvota vieta (skrajciems) Ošupes pagastā
- Rubeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rožupes pagastā
- Braslas apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā
- Mazstraupe apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā
- Šņores apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā
- Strautiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā
- Vārnskalns apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā
- Stūnīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Mārupes novadā
- Kūdra apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Mārupes novada Salas pagastā
- Mariampole apdzīvota vieta (vidējciems) Andrupenes pagastā
- Plācis apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Straupes pagastā, šī pagasta administratīvais centrs
- Ķeiši apdzīvota vieta (vidējciems) Kalupes pagastā
- Neikšāni apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. - Krāslavas rajonā) 56 km no Krāslavas, Ķepovas pagasta administratīvais centrs; padomju laikā saucās Ošupe
- Astašova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā 12 km no Dagdas, izveidojusies bijušās Astašovas muižas ("Astaszewa") teritorijā; arī Dzeguze
- Andrupene apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada ziemeļrietumu daļā, 14 km no Dagdas un 52 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Andrupenes muižas teritorijā, pagasta centrs; Ondrupine
- Tūja apdzīvota vieta (vidējciems) Liepupes pagastā
- Tūjasmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Liepupes pagastā
- Jelgavkrasti apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Liepupes pagastā
- Mustkalni apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Liepupes pagastā
- Prinkas apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Liepupes pagastā
- Dunte apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Liepupes pagasta dienvidu daļā
- Rožupe apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 13 km no Līvāniem un 23 km no Preiļiem, pagasta centrs; bijušais nosaukums Rožanova, latgaliski Rūžupe
- Pasiene apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2008.-2021. g. Zilupes novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 57 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Posin" teritorijā, pagasta centrs; arī Posīne, Pasīne
- Lauderi apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Zilupes novadā. 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Lauder" teritorijā, pagasta centrs
- Degumnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 40 km no Madonas, izveidojusies bijušās Meirānu muižas "Meiran" teritorijā, Ošupes pagasta administratīvais centrs
- Dzilnuciems apdzīvota vieta (vidējciems) Mārupes novada Babītes pagastā
- Priežciems apdzīvota vieta (vidējciems) Mārupes novada Babītes pagastā
- Gātciems apdzīvota vieta (vidējciems) Mārupes novada Salas pagastā
- Straupciems apdzīvota vieta (vidējciems) Mārupes novada Salas pagastā
- Bikava apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā Krēsles upes labajā krastā, pretējā krastā atrodas Gaigalava un vēsturiski abi ciemi ir bijuši apvienoti vienā lielciemā, kas dažādos periodos saucies gan Bikava (Bikova, Bykova) gan Gaigalava (Gaigolova)
- Gaigalava apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā Krēsles upes kreisajā krastā (Gaigolova, Bikava) 34 km no Rēzeknes, pagasta centrs
- Dursupe apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Balgales pagastā 18 km no Talsiem, pagasta administratīvais centrs, izveidojusies bijušās Dursupes muižas ("Dusuppen") teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1390. g.
- Skaņkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, Salacas upes kreisajā krastā, iepretim Mazsalacai, izveidojusies bijušās Skulberģu muižas teritorijā, pagasta centrs
- Zaļesje apdzīvota vieta (vidējciems) Zaļesjes pagastā, 6 km no Zilupes, pagasta centrs
- Ērmaņi apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Straupes pagastā
- Klucīši apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Straupes pagastā
- Aizpurvji apdzīvota vieta (viensēta) Ogres novada Taurupes pagastā
- Vilciņi apdzīvota vieta (viensēta) Pārgaujas novada Straupes pagastā
- Vējiņi apdzīvota vieta (viensēta) Straupes pagastā
- Asmāra apdzīvota vieta Afganistānā (_Asmār_), Konaras vilajetā, Konaras upes kreisajā krastā
- Aragaca apdzīvota vieta Armēnijas Republikā (_Aragatz_), Aragacotnas marzas austrumos, Kasahas upes krastos
- Astorija apdzīvota vieta ASV (_Astoria_), Oregonas štata ziemeļrietumos, Kolumbijas upes grīvlīča kreisajā krastā
- Airaena apdzīvota vieta ASV (_Iraan_), Teksasas štatā Pekosas upes krastos
- Ārlingtona apdzīvota vieta ASV ("Arlington"), Oregonas štata ziemeļos, Kolumbijas upes kreisajā krastā, 600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Supīriora apdzīvota vieta ASV ("Superior"), Arizonas štatā, <10000 iedzīvotāju
- Supīriora apdzīvota vieta ASV ("Superior"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju
- Supīriora apdzīvota vieta ASV ("Superior"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju
- Belousfolsa apdzīvota vieta ASV, Ņūhempšīras štatā, Konnektikutas upes labajā krastā
- Balindžera apdzīvota vieta ASV, Teksasas štatā, Kolorādo upes krastos
- Baskobela apdzīvota vieta ASV, Viskonsinas štatā, Viskonsinas upes dienvidu piekrastē
- Amata apdzīvota vieta Cēsu novada Drabešu pagastā 13 km no Cēsīm, Amatas upes labajā krastā
- Bāra pie Obas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu jeb Grandestas reģiona Obas departamentā, Obas upes krastos
- Bāra pie Sēnas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu jeb Grandestas reģiona Obas departamentā, Sēnas upes krastos
- Vira apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Viras upes augšteces krastos
- Senlo apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Viras upes labajā krastā
- Keila-Joa apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa ziemeļrietumu daļā, pie Keilas upes
- Surju apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Reiju upes krastā
- Pizonje apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē, Izeo ezera ziemeļaustrumu krastā, pie Oljo upes ietekas
- Balfūra apdzīvota vieta Kanādā, Britu Kolumbijas dienvidaustrumu daļā, Kūtenejas upes un Kūtenejas ezera krastā
- Alghabasa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alğabas_), Rietumkazahstānas apgabalā, austrumos no Urālas (Žajikas), Kuperankati upes rietumu krastā
- Leposaviča apdzīvota vieta Kosovā, Ziemeļkosovā, Ibaras upes krastā
- Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Samaras apgabala dienvidaustrumos, Sjezžajas upes krastos
- Balikča apdzīvota vieta Krievijā, Altaja Republikā, Čuļčas upes krastā
- Bainazarova apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikā, Belajas (Agizelas) upes kreisajā krastā
- Bala-Četirmana apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas dienvidrietumos, Aškadaras upes krastā
- Arka apdzīvota vieta Krievijā, Magadanas apgabalā, Ohotas upes labajā krastā
- Beļajevka apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabalā, Urālas upes kreisajā krastā
- Aloja apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabala dienvidu daļā, Alojas upes krastos
- Beloruska apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Rītupes (Utrojas) labajā krastā
- Agariševa apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Siņajas (Zilupes) kreisajā krastā
- Beļajeva apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Ščepecas upes labajā krastā
- Ajanka apdzīvota vieta Krievijas Kamčatkas novada ziemeļos (_Ajanka_), Penžinas upes krastos
- Urtmuruna apdzīvota vieta Ķīnā, Cjinhai provinces rietumu daļā, Narinas upes krastos
- Pukova apdzīvota vieta Ķīnā, Naņdzjiņas pilsētas sastāvdaļa tās ziemeļrietumu daļā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta Jandzi upes kreisajā krastā
- Biltvelsa apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Builth Wells_), Velsā, Vajas upes labajā krastā
- Kārdigana apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Cardigan_; _Aberteifi_), Velsā, Taivi upes krastos, tās lejtecē
- Karmārtena apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Carmarthen_), Velsā, Taui upes labajā krastā
- Lendaveri apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Llandovery_), Velsā, Taivi upes labajā krastā
- Velšpūla apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Welshpool_), Velsas ziemeļaustrumu daļā, rietumos no Sevērnas upes
- Berisentedmundsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Safolkas grāfistē, Lārkas upes krastos
- Benkori apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Aberdīnšīras grāfistē, Dī upes kreisajā krastā
- Baletera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Dī upes kreisajā krastā
- Grentauna pie Spejas apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Spejas upes kreisajā krastā, pie Evimoras - Kītas ceļa
- Evimora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Spejas upes rietumu krastā
- Pitlokri apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Tejas upes austrumu krastā
- Eberfeldri apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Tejas upes krastā
- Kāsldaglasa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidos, austrumos no Dī upes
- Holkērka apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas ziemeļos, Tērso upes krastos
- Bala apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Dī upes augšteces krastā
- Kilrī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala dienvidaustrumos, Bennas upes kreisajā krastā
- Lamaja apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Kinabatananas upes labajā krastā
- Piņķi apdzīvota vieta Mārupes novada Babītes pagastā 12 km no Rīgas, šeit izvietotas novada un pagasta vadības iestādes, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1225. g.; 1945.-1990. g. saucās Saliena
- Bajannūra apdzīvota vieta Mongolijā, Bajanulgī aimakaaustrumos pie Hovdas upes
- Atalaja apdzīvota vieta Peru (_Atalaya_), Ukajali un tās kreisās satekupes Tambo kreisajā krastā
- Cveizimmene apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantoā, Zimmes upes krastā
- Erlenbaha Zimmentālē apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā, Zimmes upes kreisajā krastā
- Ainī apdzīvota vieta Tadžikistānā (_Aynī_), Sugdas vilojatā, Zarafšonas upes ielejā
- Bangala apdzīvota vieta Zimbabvē, Masvingo provincē, Mutirikvi upes krastos
- Petriņciems Apdzīvotās vietas "Mārupe" daļas bijušais nosaukums līdz 19. gs., kas robežojās ar Bieriņiem
- Kandavas stacija apdzīvotās vietas Bebrupe, Kandavas pagastā, bijušais nosaukums
- aplievas trupe aplievā ierobežota trupe, kas attīstās nokaltušos kokos, kā arī apaļajos kokmateriālos, ko ilgi uzglabā nemizotus (krautņu trupe)
- mīkstā aplievas trupe aplievas trupe ar mazu koksnes cietību
- cietā aplievas trupe aplievas trupe, kas pēc cietības tuva apkārtējās koksnes cietībai
- Baltais strauts Apozole, upe Madonas un Jēkabpils novadā
- superpozīcijas aprēķina metode aprēķina metode, pēc kuras shēmā atrod katra EDS avota darbības rezultātu, pēc tam tos summē saskaņā ar superpozīcijas principu
- superpozīcijas aprēķinu metode aprēķinu metode, pēc kuras shēmā atrod katra EDS avota darbības rezultātu, pēc tam to summē saskaņā ar superpozīcijas principu
- Apsū Apsu - dievs Divupes mitoloģijā, kas simbolizēja pirmatnējo saldūdens okeānu; Abzu
- Abzu Apsu - dievs Divupes mitoloģijā, kas simbolizēja pirmatnējo saldūdens okeānu; Apsū
- Apsa Apše - upe Latvijā
- Apša Apše - upe Latvijā
- Apste Apše - upe Latvijā
- Apšupe Apše - upe Latvijā
- Sārte Apšes labā krasta pieteka, Latvijas un Lietuvas robežupe (visā garumā) Vaiņodes un Gramzdas pagastā, garums - 12 km, iztek no Kalšu ezera; Sarta; Sārta; Sārtis; Sorte
- šķiedes Apšķīdušas novārītas kartupeļu šķēles vai kartupeļu biezputra ar nepilnīgi izšķīdušiem kartupeļiem
- Apschuppen Apšupes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Džūkstes pagasta teritorijā
- Karakuma kanāls apūdeņošanas un kuģniecības kanāls Turkmenistānas dienvidos, sākas no Amudarjas upes pie Kerki pilsētas, stiepjas rietumu virzienā gar Karakoruma dienvidu daļu un Kopetdaga priekškalnēm, garums — 1100 km
- Portugesa Apures kreisā krasta pieteka Venecuēlā, Portugesas un Kohedesas štatā, lejtecē Barinasas un Gvariko štata robežupe, izteka Andu Meridas grēdas ziemeļaustrumos
- Sarare Apures satekupe Venecuēlā, Austrumkordiljeras austrumu nogāzē
- Uribante Apures satekupe Venecuēlā, Austrumkordiljeras austrumu nogāzē
- Tambo Apurimakas upes (Peru) paralēls nosaukums tās lejtecē
- aizupe Apvidus, vieta aiz upes
- pārupe Apvidus, vieta upes pretējā krastā
- C. S. N. apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai Francijā (franču "Comite superieur de normalisation")
- Mazlandziņa ar ceļojošām kāpām nodalīts Langas upes posms Carnikavas novadā
- acains ar daudzām sīkām bedrītēm, iedobumiem (parasti par kartupeļiem)
- kaķgaļa ar kaņepēm kopā sagrūstu kartupeļu biezputra
- stiebraite ar meldriem un niedrēm aizaugusi neliela sala, vai tāds upes krasts
- grebzdi ar nazi sakasīti (arī sarīvēti) kāļu, burkānu vai kartupeļu smalkumi
- oļāt ar oļiem nolīdzināt upes dibenu
- steļķe ar pienu vārīta kartupeļu piezputra
- rušīt ar rokām rušināt zemi, rudenī, kartupeļus lasot
- kartiņkaudze ar salmiem aplikta un velēnām apmesta kartupeļu kaudze (kartupeļu uzglabāšanai ziemā)
- kapsis ar salmiem un zemi nosegta kartupeļu kaudze uz lauka
- kapšis ar salmiem un zemi nosegta kartupeļu kaudze uz lauka
- kapča ar salmiem un zemi pārklāta kartupeļu kaudze tīrumā (ilgākai uzglabāšanai)
- bāka ar salmiem, mēsliem un zemi pārsegta kartupeļu vai sakņu kaudze uz lauka
- tupelēt ar tupelēm drusku paieties, parotaļāties
- hidrosfēra ar ūdeni klātā zemeslodes virsma; zemeslodes ūdeņu kopums, kurā ietilpst, piemēram, okeāni, jūras, ezeri, upes, pazemes ūdeņi
- rusums ar zemes nobrukumu atsegta stāva kaila vieta upes krastā vai kalna nogāzē
- nachr- Arābu vietu vārdos - upe
- Arasa Araksa - upe Turcijā, Irānā, Armēnijā un Azerbaidžānā
- Goba Arālītes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, lejtecā ir Kalna un Aknīstes pagasta robežupe, augštece Leimaņu pagastā, garums - 9 km; Gobas strauts
- Rēzeknes senleja ārēji ieleju atgādinoša reljefa forma Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā no Rēzeknes pilsētas līdz Pēterniekiem, pa kuru 20 km garā posmā tek Rēzeknes upe, dziļums — 30-35 m, platums — 1,5-2,5 km, nogāzes paugurotas, vietām kāpļainas
- Arele Areles strauts - Arālīte, upe Latvijā
- Arelīte Arelītes strauts - Arālīte, upe Latvijā
- Oresa Aresa, upe Baltkrievijā
- Aripvanana Aripuanana - upe Brazīlijā
- Paugurīte Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Bērzaunes pagastā, lejtecē arī Mārcienas pagasta robežupe
- atvagāt Arot atsegt (piemēram, kartupeļu vagas)
- apart Arot, padziļinot vagu, apraust (piemēram, kartupeļu stādījuma rindu); vagot
- skopolamīns Ārstniecībā lietojams alkaloīds, ko satur kartupeļu (nakteņu) dzimtas augi; iedarbīgs narkotisks līdzeklis
- Arupe Ārupīte - upe, Raunas pieteka
- Arupe Arupīte, Svētupes pieteka
- Ārupīte Arupīte, Svētupes pieteka
- Dzirnupīte Arupīte, Svētupes pieteka
- Božupīte Ārupītes kreisā satekupe Veselavas pagastā
- Sērmūkšu strauts Ārupītes kreisā satekupe Veselavas pagastā
- Asaru strauts Asarupe, Ušurupes labā krasta pieteka
- Siltā strauts Asarupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo pagastā, augštece Jaungulbenes pagastā
- Asi Āsī - upe Libānā, Sīrijā un Turcijā
- Oronta Āsī, upe Libānā, Sīrijā un Turcijā, tās nosaukums senatnē
- Paramecium caudatum astainā tupelīte
- Dzeguze Astašova, apdzīvota vieta Andrupenes pagastā
- Zaguzes ezers Astašovas ezers Andrupenes pagastā
- Dzeguzes ezers Astašovas ezers Andrupenes pagastā
- relatīvistiskā astrofizika astrofizikas nozare, kas, balstoties uz A. Einšteina gravitācijas teoriju, pētī superblīvu kosmisku ķermeņu - neitronu zvaigžņu un melno caurumu - īpašības
- Ašarova Ašarovas strauts - ūdenstece Baltinavas novadā, Supenkas labā krasta pieteka
- Ašasila Ašasila strauts - Ašusila strauts, Bolupes labā krasta pieteka
- Ošmjanka Ašmjanka, upe Baltkrievijā
- Ašesila strauts Ašusila strauts, Bolupes pieteka
- Ašesita strauts Ašusila strauts, Bolupes pieteka
- rakt kartupeļus atart (retāk atrakt) kartupeļu vagas un vākt atsegtos kartupeļus
- atbērt Atdot (graudu, kartupeļu u. tml.) aizņēmumu
- reņģe Atlantijas siļķes Baltijas pasuga ("Clupea harengus membras"), zivs, kam ir līdz 25 centimetriem garš ķermenis, zilganzaļa mugura un sudrabbalti sāni
- atlaupiņi Atlaupeņi
- atbērt Atlikt, rezervēt (sēklas labību, kartupeļus u. tml.)
- šņudži Atlikumi no apaļiem augiem (kartupeļiem, kāļiem u. tml.)
- anafronte Atmosfēras fronte, ko raksturo augšupejoša siltu gaisa masu plūsma
- strauja Ātra straume, straume upes izliekumā
- pasāža Ātrā tempā atskaņojama augšupejoša vai lejupejoša skaņu secība
- Cesvaines viduslaiku pils atradās Cesvainē, Sūlas upes labajā krastā, turpat, kur tagad ir Cesvaines pils, celta 14. gs. beigās vai 15. gs. sākumā, iespējams, ka nopostīta 1656. g. Krievijas-Zviedrijas kara laikā
- Biržu pilskalns atradās Gramzdas pagastā pie Biržu mājām, bija neliels paugurs Ruņas krastā, dienvidos un austrumu galā nostiprināts ar valni, plakums \~700 m^2^, 1920. g. daļēji noskalots upes krastu erozijas rezultātā, vēlāk nopostīts, ierīkojot grants karjeru
- Kausas pilskalns atradās Ludzas novada Pasienas pagastā, Zilupes kreisajā krastā, netālu no Latvijas un Krievijas robežas, aizņēma pauguru grēdas atzaru un bija norobežots ar 5 vaļņiem un 5 grāvjiem, plakums bija \~25 x 130 m, norakts 20. gs. 60.-70. gados, atradumi liecina, ka 1. gt. 2. pusē tur dzīvojuši balti
- Eiņa ezers atradās Madonas novada Ošupes pagastā uz ziemeļiem no Lubāna ezera, Abaines augšteces baseinā, tā platība bija \~35 ha, apaļš, sekls, dūņains, pēc Aiviekstes un tās pieteku regulēšanas pilnīgi aizaudzis (kūdrājs, mežs); tagad - Eiņa purvs
- Zvidzes ezers atradās Madonas novada Ošupes pagastā, nosusināts
- Mālpils viduslaiku pils atradās Mālpils pagastā pie Sprīdīšu mājām, Mālpils-Sidgundas ceļa kreisajā pusē, Mērgupes labajā krastā, \~150 m uz dienvidaustrumiem no Mālpils luterāņu baznīcas, domājams celta 14. gs. 1. pusē, 1626. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā nodedzināta un nav atjaunota, saglabājušies \~2 m augsti aizsargmūra fragmenti
- Nītaures viduslaiku pils atradās Nītaurē, Mērgupes kreisajā krastā, bija celta no laukakmeņiem nelielā reljefa pacēlumā, ko norobežo Mērgupes līkuma stāvais krasts, austrumu pusē bija nocietināta ar grāvi, pagalmu (~50 x 65 m) apjozis aizsargmūris, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1435. g.stipri cieta Polijas-Zviedrijas karā, līdz mūsu dienām saglabājies 49 m garš, 0,5-3 m augsts un 1,5 m biezs aizsargmūra fragments
- Aderkašu dzirnavezers atradās Ogres novada Taurupes pagastā
- Ropažu viduslaiku pils atradās Siguldas novada Ropažos, Lielās Juglas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. sākumā; Livonijas kara laikā 1558. g. krievu karaspēks nodedzināja; būvēta uz neliela paugura, ko dienvidos norobežo 6-10 m augsts upes krasts, rietumu pusē - grāvis, 3-4 m augstās ziemeļu un austrumu nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, pilij bija neregulāra sešstūra veids
- Astašovas ezers atradās tagadējā Krāslavas novada Andrupenes pagastā uz dienvidiem no Astašovas ciema, 1960. gados ūdens nolaists, apaļo ezerdobi (~1 km diametrā) apņem kontūrgrāvis, kas meliorācijas ūdeņus novada uz Indru, ezera vietā izveidojies krūmains klajums, tā vidū akačains, ovāls purvs; Dzeguzes ezers; Dzegūžu ezers; Zaguzes ezers
- Atreka Atraka - upe Irānā un Turkmenistānā ("Atrak")
- auseisks Ātraudzīgs (par kartupeļu šķirni)
- agraudzis Ātraudzis, agrīnais (piem., par kartupeļiem)
- augstas veiktspējas skaitļošana ātrdarbīga skaitļošana, kas raksturīga zinātniskajos pētījumos izmantojamiem superdatoriem
- straujupe ātri plūstoša upe
- Dzirnavdīķis Atrodas Aizputes pilsētā, Tebras upes uzpludinājums, platība - \~3 ha; Aizputes dzirnavu ezers
- Lauru pilskalns atrodas Alojas pagastā pie Veclauru mājām, Iģes labajā krastā, reljefa pacēlums (~150 x 100 m), ko no 3 pusēm apliec Iģes upe, kuras krasti šajā vietā ir 3-4 m augsti, domājams, ka izmantots viduslaikos, kā nocietināta dzīvesvieta
- Silguldas purvs atrodas Alūksnes novada Mālupes un Liepnas pagastā, platība - 851 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,5 m, iegūst pakaišu frēzkūdru; Siguldas purvs
- Karlsbādes alas atrodas ASV (“Carlsbad Caverns”), Ņūmeksikas štatā, Gvādalupes grēdā, karstu alu sistēma ar milzīgām zālēm, grotām, stalaktītiem un stalagmītiem, eju kopgarums — 11,8 km, dziļums — 339 m, lielākā zāle T burta veidā, 610 x 335 m, platums — 190 m, augstums — 87 m, platība — 5,7 ha, bagāta alu fauna (11 sikspārņu sugu)
- Kamārdes pilskalns atrodas Bauskas novada Gailīšu pagastā, \~600 m uz ziemeļiem no Paliepu un Alejnieku mājām, Mūsas kreisajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums bijis \~50 x 25 m, pilskalna lielu daļu noskalojusi upe, bijis apdzīvots 1.-8. gs., 10.-12. gs. pārbūvēts; Brūklāju pilskalns
- Lielā Buļu ala atrodas Buļļu ieža lejasgalā virs atvara, tai ir 7,8 m augsta un līdz 4 m plata ieeja, iesniedzas klintī 11,3 m dziļumā, tā veidojusies glaciotektoniskajā plaisā, ko paplašinājusi upes sānerozija
- Cirstu muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, pirmoreiz rakstītos avotos minēta 1544. gadā, muižas kompleksā ap parādes pagalmu izvietotas kungu māja, kalpu māja un klēts, ap noslēgtu saimniecības pagalmu - kūtis, stallis un ratnīca, lejā upes ielokā bijis brūzis, abpus ceļam ierīkots dārzs
- Lielstraupes zirgu pasta stacija atrodas Cēsu novada Straupes pagastā, bija viens no galvenajiem Rīgas-Tērbatas-Pēterburgas pasta ceļa mezgla punktiem, stacijas kompleksā ir paralēli ceļam novietota dzīvojamā ēka, aiz kuras ap pagalmu ir kalpu dzīvojamā ēka, zirgu staļļi, kūts, klēts ar ratnīcu, otrpus ceļam - smēde
- Tugelas ūdenskritums atrodas Dienvidāfrikā, Tugelas upes augštecē, augstums — 983 m, augstākais Āfrikā un viens no augstākajiem pasaulē
- Kalētu pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalētu pagastā, \~400 m uz dienvidrietumiem no Plūdoņu mājām, Latvijas un Lietuvas robežupes Ašupes labajā krastā, neregulāras formas plakums - \~70 x 100 m
- Elekšu dobumakmens atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Virgas upes ielejas malā pie Elekšu mājām, garums - 2,4 m, platums - 1,8 m, augstums - līdz 0,9 m, tā plakanajā virsā iekalti \~200 iedobumiņi (diametrs - 4-6 cm, dziļums - līdz 2 cm)
- Bašķu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā pie bij. Barbānu, Bašķu un Timbru mājām, \~100 m no Sventājas upes, tās labā krasta palienē, 1 m augsts zemes pacēlums, apbedījumus veido ugunskapi māla urnās vai bez tām, atsevišķi atradumi datēti ar 2.-1. gs. p. m. ē.
- Dobeles pilskalns ar priekšpili un senpilsētu atrodas Dobelē, Bērzes upes labajā krastā, tas ir morēnas paugurs, ko austrumos apliec Bērze, ziemeļos un dienvidos norobežo dabiskas gravas, bet rietumos - aizsarggrāvis, 9-15 m augstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvas
- Pāces pilskalns atrodas Dundagas pagastā, Pāces dzirnavezera salā, neregulāras formas plakums - \~50 x 25-40 m, augstums virs ezera līmeņa - \~2 m, sākotnēji pilskalns atradies pie \~5 m augstas Pāces upes krasta kraujas
- Sikšņu krāces atrodas Gaujas vidusteces sākumā, Virešu pagastā pie Sikšņiem, relatīvi taisns upes posms, garums - >4 km, upes platums - 30 m, dziļums - braslos \~0,4 m, gultnē un krastos atsedzas Daugavas svītas dolomīti, augsti krasti
- Kauķa kalns atrodas Imulas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē 0,5 km lejpus Matkules pilskalna, Tukuma novada Matkules pagastā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, tas ir saldūdens kaļķiežu masīvs, kas 30 m augstajā upes ielejas nogāzē izgulsnējies no kaļķainiem avotu ūdeņiem, apaudzis ar gobām; Kursas Staburags; Imulas Staburags
- Gārsenes muiža atrodas Jēkabpils novada Gārsenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, stallis ar lieveņa arkādi, klēts, spirta brūža strādnieku māja, pienotava, kalpu māja, kūtis, parks (4 ha), pie dīķa atrodas dzirnavas, garām tek Dienvidsusēja, pāri dīķa sašaurinājumam un upei uzcelti tilti; parkā aug 24 vietējās un 50 introducētas koku un krūmu sugas
- Toktogulas ūdenskrātuve atrodas Kirgizstānā, Narinas upes lejtecē, Ketmentibas ieplakā, platība — 284 kvadrātkilometri, garums — 65 km, lielākais platums — 12 km, vidējais dziļums — 69 m, izveidota pēc Toktogulas HES aizsprosta uzcelšanas 1975. g.
- Lielais kanjons atrodas Kolorādo upes vidustecē lejpus Litlkolorādo ietekas (angļu val. “Grand Canyon”), Kolorādo plato, ASV, garums — 446 km, dziļums — līdz 1600 m, platums — 8-25 km (upes līmenī 120-1000 m), sienas vietām vertikālas
- Robeždaugavas dižakmens atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas gultnē iepretī Robeždaugavu mājām, 700 m lejpus Robežupes ietekas, dabas piemineklis Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, garums - 4,9 m, augstums - 3,3 m, tilpums - \~20 kubikmetri; Rudais akmens
- Mīsnīku pilskalns atrodas Krāslavas novada Ķepovas pagastā pie Mīsnīku mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums 60 x 25-30 m, atrastās senlietas un keramikas trauku lauskas liecina, ka bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē un 2. gt. sākumā
- Gazimuras grēda atrodas Krievijā, Aizbaikāla novada austrumu daļā, Gazimuras upes labajā krastā, garums — 200 km, augstums — līdz 1372 m
- Kaunatas ezers atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 161 m vjl., platība - 54,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,6 m, eitrofs, no rietumiem intensīvi aizaug, iztek Rēzeknes upe
- Liepupes pilskalns atrodas Lieupes pagastā, Liepupes kreisajā krastā, līdzenā vietā ierīkoto pilsvietu ziemeļu pusē norobežo 8 m augstais Liepupes krasts, pārējās pusēs - līdz 15 m plats, sekls grāvis, kas pie upes pāriet 25 m platā un 5-6 m dziļā gravā, abās pusēs grāvim \~1 m augsts valnis, plakums - četrstūrains 70 x 85 m, domājams, ka izveidots ne ātrāk kā 13. gs.
- Līgatnes pilskalns atrodas Līgatnes pagastā, \~500 m uz austrumiem no Līgatnes upes, netālu no Līgatnes pilsētas robežas, aizņem savrupa 60 m augsta un 175 m gara paugura ziemeļaustrumu galu, plakums - 35 x 30 m, datējums nav zināms
- Liepupes muižas kungu māja atrodas Limbažu novada Liepupes pagastā, celta 1751. g. baroka formās, kā vienstāva ēka ar jumta izbūvi, liela svētku zāle centrā un 2 telpu anfilādes, saglabājušās autentiskas arhitektoniskas detaļas
- Nabes viduslaiku pils atrodas Limbažu pagastā, bijušajā Nabes muižā, Reiņupes kreisajā krastā pie tās iztekas no Lādes ezera, domājams, ka celta 13. gs., 1624. g. arklu revīzijas materiālos minēta kā sabrukusi, līdz mūsu dienām saglabājies dzīvojamais tornis, kura sienu biezums 2 m, un \~1 m augstas aizsargmūra paliekas 17 m garumā
- Pētermuižas purvs atrodas Līvānu novada Jersikas pagastā (neliela daļa Rožupes pagastā), platība - 1154 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4,7 m
- Eiņa purvs atrodas Madonas novada Ošupes pagastā, Eiņa ezera vietā
- Priekšēnu pilskalns atrodas Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ir savrups, 10 m augsts paugurs salā, kuru ziemeļu pusē apliec Ogre, bet no pārējām pusēm - Ogres vecupe, dabiski stāvas nogāzes, plakums - 60 x 20 m, bijis apdzīvots līdz \~1 gs. p. m. ē.
- Aņītes Vidējais iezis atrodas nākamajā Braslas līkumā 20-50 m attālumā no upes un paceļas līdz 10 m augstu un ir 100 m garš
- Misņikovas pilskalns atrodas netālu no Misņikovu mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, nocietināts ar vairākiem vaļņiem un grāvjiem, plakums - 60 x 25-30 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
- Ārlingtonas kapsēta atrodas netālu no Vašingtonas, ASV, pie Potamakas upes, tiek apbedīti izcili cilvēki, Nezināmā kareivja kaps (1931. g.)
- Nītaures pilskalns atrodas Nītaurē, Mērgupes labajā krastā, ir stāvs \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm apliec Mērgupe un ceturtā nocietināta ar grāvi un 3 m augstu valni, plakums - neregulārs (garums - 50-60 m, platums - 20-45 m), atrastās senlietas datējamas ar 9.-12. gs, vai pat vēlāku laiku (13.-14. gs.)
- Pērļupes ala atrodas Pērļupes kreisajā krastā pie ietekas Amatā, Cēsu novada Drabešu pagastā, eju kopgarums - 33 m, 2 šauras ieejas, notiek nobrukumi
- Plivdu pilskalns atrodas Plivdu ciemā, Preiļupes labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, ko no austrumiem un ziemeļiem apliec Preiļupe, ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Raibās klintis atrodas Raunas labajā krastā lejpus Vaives ietekas, Cēsu novada Liepas pagastā, iežu atsegums izveidojies kā milzīgs pakavs upes līkumā, atkailināto smilšakmeņu posma garums - \~300 m, lielākais augstums - 14,5 m, visas kraujas augstums - 22 m, lejāk, aiz nākamā upes līkuma, ir zemākas, apsūnojušas klintisa ar nišām un plaisām
- Subinaites laukakmens atrodas Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), iegūlis Rēzeknes upes stāvajā kreisajā krastā, tā apakšējā daļa atrodas zem ūdens, garums - 5,2 m, platums - 4,2 m, augstums no upes gultnes - 4,4 m (virs ūdens 1,6 m), virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, sarkanbrūns, stipri sadēdējis rapakivi granīts
- Vakarbuļļu dabas liegums atrodas Rīgā, Daugavgrīvas salas dienvidrietumu daļā, Lielupes un Buļļupes krasta joslā, dibināts 1993. g., platība - 58 ha, reljefs vienveidīgs, tikai 0,4-0,9 m vjl., applūstošas pļavas, kāpas, nelielu bērzu un melnalkšņu audzes
- Eimura polderis atrodas Rīgavas līdzenumā (zemākā daļa 0,3-0,6 m vjl.), Garciema dzelzceļa stacijas apkaimē, aptver Langes vecupes palieni; Eimura-Mangaļu polderis
- Krupenišku pilskalns atrodas Rušonas pagastā, netālu no Krupenišku (Krupenišķu) mājām, Zolvas ezera ziemeļu krastā, aizņem gara, šaura paugura daļu, plakums - 70 x 25 m, atdalīts ar aizsarggrāvjiem, rietumu un austrumu nogāzes stāvas
- Minhauzena muzejs atrodas Salacgrīvas novada Liepupes pagasta Duntē, dibināts 1995. g., no 2005. g. izvietots atjaunotajā Duntes muižas pilī, kur 1740. gados kopā ar savu sievu Jakobīni dzīvojis barons Minhauzens
- Vadakstes muiža atrodas Saldus novada Vadakstes pagastā, Vadakstes upes krastā, tās pils celta 1911.-1914. g. neoklasicisma stilā un no 1923. g. tajā darbojas Vadakstes pamatskola, pilī saglabājusies halle ar jūgendstila kamīnu un platām ozolkoka kāpnēm uz mansarda stāvu, ovālajā zālē nišās - podiņu krāsnis, kompleksu ieskauj parks ar introducētām koku un krūmu sugām
- Allažu dzirnavezers atrodas Siguldas novada Allažu pagastā, uzpludināts uz Tumšupes, platība 5,2 ha; Allažmuižas dzirnavezers
- Lētīžas brūnogļu atsegumi atrodas Skrundas novada Nīkrāces pagastā, ir lēcveidīgas juras brūnogļu iegulas Lētīžas upes gultnē un tās labajā pakrastē, biezums krastā - 15 cm, tālāk urbumos līdz 3 m
- Alanhes ūdenskrātuve atrodas Spānijā (_Alange, Embalse de_), Estremaduras autonomajā apgabalā, izveidota uz Matačelas upes
- Austrumkurzemes augstiene atrodas starp Ventas-Usmas ieplakurietumos, Zemgales līdzenumu un Rīgas smiltāju līdzenumu, Ventas un Lielupes baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 156 m vjl. (Smiltiņu kalns)
- Aizpurvju senkapi atrodas Taurupes pagastā pie Aizpurvju mājām, mežā (t. s. Čūsku purvā), ierīkoti 3 iegarenos pauguros (augstums - 2-3 m)
- Engures pilskalns atrodas Tukuma novada Engures ciema ziemeļu daļā, Vecupes krasta kāpās, 100 m no Rīgas līča, 1923. g. tur atrasts 42 romiešu bronzas monētu depozīts, kas datējamas ar 4. gs. beigām, netālu atrasta arī kāda atsevišķa romiešu monēta un Bizantijas 5. un 6. gs. mijas zelta solīds; pilskalns ir 10-15 m augsts paugurs, kura sākotnējo veidolu nav iespējams noteikt kāpu pārvietošanās dēļ, kultūrslānis nav konstatēts
- Lielais Kalupes ezers atrodas Vārkavas novada Rožkalnu pagastā un Daugavpils novada Kalupes pagastā, platība - 160 ha, garums - 4,8 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 3,8 m, aizaugums 35%; Kalupa ezers; Kalupes ezers; Salenieku ezers
- apakšgarums Atsevišķiem alfabēta mazajiem burtiem (g, j, p) lejupejošā daļa
- atleja Atteka (upes)
- attaka Atteka, sena upes gultne vai upes atzars; maza saliņa
- apteka Attekas daļa, kas ir atdalīta no pārējās upes
- kompozīcija Attēlojumu secīga izpilde (reizināšana), kam funkciju gadījumā atbilst to superpozīcija
- boldarēt Attīrīt kartupeļus no smiltīm
- Mazupe Atupe, Durbes pieteka
- Atvelas kanjons Atvelas upes ieleja ar ļoti stāvām nogāzēm Argentīnā (_Atuel, Cañon del_), Mendosas provincē
- arhitektūra PowerPC atvērta personālo datoru arhitektūra, ko 1992. g. izveidoja firmas _IBM_, _Motorola_ un _Apple_ uz _RISC_ datoru un superskalāro procesoru bāzes
- Dorupīte Auces labā krasta pieteka Jelgavas novadā, garums - 10 km; Dorupe
- Audruvis Audruves upes nosaukuma variants
- Miķelēnu ozols aug Ogres novada Taurupes pagastā, stumbra apkārtmērs — 8,1 m, vainaga projekcija — 17 x 19 m
- Kvēpenes dižegle aug Raiskuma pagastā, Gaujas ielejas labajā nogāzē, 70 m no upes, stumbra apkārtmērs — 3,1 m, augstums — 39 m, augstākais dižkoks Latvijā
- lakstot Augot veidot lakstu vai lakstus (piemēram, par kartupeļiem, burkāniem)
- Pemmas purvs augstais purvs Lēdurgas un Straupes pagastā, platība - 995 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 8 m, sastopamas retas putnu sugas
- Lielais purvs augstais purvs Lēdurgas, Limbažu un Straupes pagastā, \~13 km uz dienvidaustrumuiem no Limbažiem, platība — 1812 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 3,8 m, lielākais dziļums — 9,5 m, zem kūdras līdz 0,5 m biezs sapropeļa slānis
- Lielais Ungura purvs augstais purvs Raiskuma un Straupes pagastā, piekļaujas Ungura dienvidu galam, platība - 902 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 10 m, 320 ha platībā iegūst frēzkūdru; Unguru purvs
- Daibes purvs augstais purvs Stalbes pagastā, Gaujas pietekas Lenčupes baseinā, platība - 762 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 9 m
- Spirku purvs augstais purvs Zilupes līdzenumā, Līdumnieku pagastā, platība - 737 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 3,7 m, apaudzis retām priedītēm
- Sudrabkalni Augstākā paugurgrēda Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kuldīgas novada Snēpeles un Kurmāles pagastā, garums - \~7 km, platums - 1-2,5 km, augstākā virsotne - Vārdupes kalns (137,7 m vjl.), relatīvais augstums dienvidu nogāzē - 25-36 m, bet kopumā - 50-68 m virs tai paralēlā pazeminājuma starp Vilgāles ezeru un Snēpeli; Vārdupes kalni
- V. S. O. P. Augstas kvalitātes maigs konjaks (angļu "a very superior Old Pale")
- kompuļi Augstas, stāvas kupenas
- svētupnieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Svētupe" iedzīvotāji
- Jaunstupeliški Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" nosaukuma variants
- Biļinski Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" otrs nosaukums
- Kolups Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Kalupe" nosaukuma variants
- aizupieši Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Aizupieši" iedzīvotāji
- Aizupīši Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Aizupieši" nosaukuma variants
- aizupnieki Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Aizupnieki" iedzīvotāji
- Audzariškas Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Audzeri" bijušais nosaukums
- baltacieši Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Baltači" iedzīvotāji
- Boltakrūgs Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Baltaiskrogs" nosaukuma variants
- Boltmuiža Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" nosaukuma variants
- Barauka Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Barovka" nosaukuma variants
- Borovka Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Barovka" nosaukuma variants
- bībelišķieši Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Bībelišķi" iedzīvotāji
- Bībeliški Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Bībelišķi" nosaukuma variants
- Ploniški Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Plonišķi" nosaukuma variants
- Pluoniški Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Plonišķi" nosaukums latgaliski
- Pramaniškas Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pramanišķi" nosaukuma variants
- Pramaniški Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pramanišķi" nosaukuma variants
- Pramaniškys Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pramanišķi" nosaukums latgaliski
- pūdānieši Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pūdāni" iedzīvotāji
- Pudāni Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pudāni" nosaukuma variants
- Kolupskaja Augšdaugavas novada Kalupes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Pēternieku dolomīta atradne augšdevona dolomīta iegula Rēzeknes novadā, 7 km uz austrumiem no Viļāniem, Rēzeknes upes kreisajā krastā, derīgo slāni veido pelēcīgs, plaisains, kavernozs, nedaudz mālains dolomīts, slāņa biezums 17,9 m, 1979. g. sākta intensīva dolomīta ieguve, kas pārtraukta 1991. g.
- Ketleru svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums 39-45 m, virsa no 92 m vjl. pazeminās uz dienvidrietuniem līdz 171 m zjl., atsegumi Ventas, Mālupes (Bērzenes), Cieceres un tās pieteku krastos
- Cīrulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atseguma krauja ar sīkām alām un nišām Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzē pie vecupes, Cēsu pilsētas dienvidrietumu nomalē, iepretim pansionātm "Cīrulīši", augstums — līdz 10 m, garums — 140 m
- SVC Augšējā dobā vēna (angļu "superior vena cava")
- ureteropielogrāfija Augšējo urīnceļu rentgenizmeklēšanas metode, ievadot kontrastvielu pa urīnvadu (augšupejā pielogrāfija); ureterogrāfija vienlaikus ar pielogrāfiju
- Pirgu horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijas teritorijā biezums - 3,4-85 m, nodalīta Ziemeļigaunijā, stratotipiskā reģionā Pirgu upes baseinā sastāv no 48 m bieziem pelēkiem aļģu vai mālainiem un detrītiskiem kaļķakmeņiem
- kāpiens Augšupeja, progress; arī panākumi
- termika Augšupejoša gaisa plūsma, kas izveidojas virs samērā siltas vietas Zemes virsā
- dabiskā skaņurinda augšupejošā secībā izkārtota skaņurinda (t. i. pamatskaņa un tās virsskaņas), kas rodas kāda skanoša ķermeņa (piemēram, stīgas) un tā daļu vibrācijas rezultātā; virsskaņu rinda
- augšupejošā lokzarna augšupejošā zarna
- ascendējošs Augšupejošs
- kāpums Augšupejošs (parasti ceļa, kalna) slīpums
- spudiņš Aukstā gaļa no lopu iekšām, kājām un galvas, kopā ar kartupeļiem
- rasols Aukstais ēdiens - salāti, kas gatavoti no vārītas vai ceptas gaļas, vārītiem dārzeņiem (piemēram, kartupeļiem, bietēm), olām un skābētiem vai marinētiem gurķiem, pievienojot krējumu vai krējumu ar majonēzi un garšvielas
- Aukupe Aukupeite Baltinavas pagastā
- Stādiņupīte Auļukalna ezera pieteka Drustu pagastā; Ramdotu grāvis; augštecē Kapupe
- krīks Austrālijā - periodiski izsīkstoša upe, kas sausā gadalaikā sadalās atsevišķās, savā starpā nesaistītās ūdenstilpēs
- Krustuļu grāvis Austras strauts, Lielupes pieteka Jērcēnu pagastā
- burgundi Austrumģermāņu cilts, ap m. ē. sākumu ieceļojuši no Bornholmas salas, 5. gs. v. Ronas upes baseinā nodibināja agrā feod. valsti (534 to iekaroja franki)
- sogdieši Austrumirāņu tautība, kas 1. gt. 2. pusē p. m. ē. dzīvoja Vidusāzijā Zeravšanas un Kaškadarjas upes baseinā; piedalījās tadžiku un uzbeku etnoģenēzē
- burdjuks Austrumos, it īpaši Kaukāzā, Aizkaukāzā un Sibīrijā - maiss no veselas kazādas (liels maiss - no zirga ādas); lieto šķidrumu uzglabāšanai, dažās Austrumu zemēs ar piepūstu burdjuku ceļas pāri upei
- radimiči Austrumslāvu ciltis, kas 9.-10. gs. dzīvoja Dņepras un Desnas upes apvidū; nodarbojās ar zemkopību un amatniecību; pēdējās liecības ap 1169. g.
- dulebi Austrumslāvu cilts, kas 10.-11. gs. mita Dienvidu Bugas upes krastos tās vidējā un augšējā daļā uz austrumiem no Galicijas
- Averona Aveirona - upe Francijā
- Saltavots Avots Siguldas novada Siguldas pagastā, iztek Lorupes ielejas stāvajā labajā krastā, ūdens uzkrājas baseiniņā aiz akmeņu barjeras un lejāk, noplūstot Lorupē izveidotajā ūdenskrātuvē, veido sazarotu krāci, debits 2000 kubikmetru diennaktī, ūdens temperatūra arī vasarā nepārsniedz 5 Celsija grādus
- Kubuļupīte Azandas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā, nepilnu 2 km posmā arī Rankas pagasta robežupe; Kubula
- Saltupe Azandas labā krasta pieteka Gulbenes novada Druvienas pagastā; Saltupes grāvis; Saltupis; Soltupe; Soltups
- piti Azerbaidžāņu ēdiens - jēra gaļas zupa ar kartupeļiem, zirnīšiem un zaļumiem
- Bābele Babilona - viena no senatnes lielākajām pilsētām, atradās pie Eifratas upes, \~100 km no tagadējās Bagdādes Irākā
- Babja ezers Babītes ezers Mārupes novadā
- miltaiņš Bagāts ar cieti un vārītā veidā irdens (par kartupeļiem)
- Gazala Bahrelgazāla, upe Dienvidsudānā
- Balagata Bālāghāta - upe Indijā
- Istisu Balneoloģisks kūrorts Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza Terteras upes aizā 2225 m vjl., karsto minerālūdeņu avoti
- Baložu upe Baložupe, Sedas pieteka
- Rencēnu upe Baložupe, Sedas pieteka
- Rencēnupe Baložupe, Sedas pieteka
- Gaspaža Baložupe, Ventas pieteka
- perbuks Baltais sviests - no paniņām neatdalīts sviests, ko ēda pie jaunajiem kartupeļiem
- Maiļups Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Maiļupe" nosaukuma variants
- Dzirnavupīte Baltiņupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 10 km
- pārtikas ciete balts, ūdenī nešķīstošs pulveris (C~6~H~10~O~5~), ko iegūst no kukurūzas, kviešiem un kartupeļiem; sildot un maisot to ūdenī, iegūst viskozu un lipīgu klīsteri, ko poligrāfijā izmanto kā līmi
- zilganā baltsamtīte baltsamtīšu suga ("Leucobryum glaucum"), kas veido baltzaļas vai zilganzaļas, blīvas, līdz 20 cm augstas velēnas, biežāk sastopama piejūras apvidos, kur veido augstus, kupenām līdzīgus ciņus; nomīdītās vietās velēnas ir zemas, plakanas
- jātvingi Baltu cilšu grupa, etniski tuva lietuviešiem; dzīvoja Nemunas vidusteces, Šešupes un Narevas augšteces apkārtnē; vēl 1857 Grodņas guberņā 30,9 tk iedzīvotāju uzskatīja sevi par jātvingiem; sudāvi; sudīni
- Balta Baltupe Gulbenes novadā
- Teterupe Balupes kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 23 km, kritums - 20 m
- dūrupieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Dūrupe" iedzīvotāji
- mežupieši Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Mežupe" iedzīvotāji
- zeltupieši Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltupe" iedzīvotāji
- Zaltupe Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltupe" nosaukuma variants
- Palnupe Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Pelnupe" nosaukums vietējā izloksnē
- Palnupe Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pelnupe" nosaukums vietējā izloksnē
- Aizups Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" nosaukuma variants
- kazupieši Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kazupe" iedzīvotāji
- Pārtupe Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Pērtupe" nosaukums latgaliski
- mainīgais bambals bambalu suga ("Geotrupes mutator")
- lielais bambals bambalu suga ("Geotrupes stercorarius")
- meža bambals bambalu suga ("Geotrupes stercorosus")
- pavasara bambals bambalu suga ("Geotrupes vernalis")
- manjemi Bantu nēģeru cilts; dzīvo Vidusāfrikā rietumos no Tanganikas ezera, ziemeļos no Lukugas upes
- Bānūži Bānūžu upe - Pieņupe, Dzirnupes satekupe Cēsu novada Vaives pagastā
- Bangena Baņģeva, upe Ventspils novadā
- Bangeva Baņģeva, upe Ventspils novadā
- Raņgava Baņģeva, upe Ventspils novadā
- mīkstbarība Barība (mājputniem), ko gatavo no miltiem ar pienu, piena sūkalām, gaļas buljonu vai ūdeni, piejaucot vārītus kartupeļus, sasmalcinātu sulīgo barību, zaļbarību, dzīvnieku valsts barību
- Bārū Baro - upes nosaukums sudāniešu valodā
- Bartuva Bārta, upes augšteces nosaukums Lietuvā
- Naudupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas pagastā, garums - 10 km; Naucupe
- Ječupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas, Rucavas un Nīcas pagastā, garums - 26 km, kritums - 31 m, izveidojas, Dunikas pagastā pie Sikšņiem satekot melorācijas grāvjiem, gultne regulēta, lejtecē iedambēta, senāk ietecējusi Toselē, bet 20. gs. 30. gadu beigās ievadīta Bārtā; Krista; Kriste; Kristupe; Upita; Upīte
- Elkupīte Bārtas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bārtas pagastā; Brūnupe; Elkupe
- Ķīburu strauts Bārtas labā krasta pieteka Otaņķu pagastā, augštece Gaviezes un Bārtas pagastā, garums — 14 km; Kungupe
- Apše Bārtas labā krasta pieteka, Lietuvas un Latvijas robežupe (Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Kalētu pagastā), garums - 45 km (Lietuvā 25 km, robežupe 20 km), kritums - 37 m; Apsa; Apse; Apste; Apšupe; augštecē Vereta
- joms Baseins (upes)
- Hari Batanhari - upe Indonēzijā
- Džambi Batanhari upe Sumatras salā
- Ipomoea batatas batāte jeb saldais kartupelis
- Baurupīte Baurupe Limbažu pagastā
- baznīcu vizitācija baznīcu un draudžu darbības pārbaude, pirmās notika 4. gs., tās veica baznīcas amatpersonas - bīskapi, arhibīskapi, superintendenti vai īpašas vizitācijas komisijas
- makololo Bazuto nēģeru cilts nozarojums, kas 1824. gadā no būru zemes devās uz ziemeļiem un Augšzambezi un tās pietekas Čobes apvidū, vēlāk karojot ar citām ciltīm pārcēlās uz Šires upes augšdaļu
- Belbošu ezers Bebrišu ezers Andrupenes pagastā
- Bobry Bebru muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā
- Babrovka Bebrupe Jēkabpils novadā
- Bebrīte Bebrupe Kokneses novadā
- Bebrupīte Bebrupe Kokneses novadā
- Babrova Bebrupe Krustpils novadā
- Braslava Bebrupe, Babraunīcas labā krasta pieteka
- Ezerupīte Bebrupe, Pededzes pieteka
- Mezīte Bebrupe, Pededzes pieteka
- Mezīšu upe Bebrupe, Pededzes pieteka
- Zirguvalka Bebrupe, Raudupe pieteka
- Lantupīte Bebrupes kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā, garums - 10 km
- Galdupe Bebrupes kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses un Bebru pagastā, lejtecē arī šo pagastu robežupe
- rūsene bedre (kartupeļiem u. tml.); [rūsa]{s:2474}
- tupeņdobe Bedre kartupeļu uzglabāšanai
- karpeļbedre Bedre kartupeļu uzglabāšanai (ziemā)
- kartupeļbedre Bedre kartupeļu uzglabāšanai (ziemā)
- Holuņica Belaja Holuņica - upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
- Brisele Beļģijas Karalistes galvaspilsēta un reģions (flāmu valodā "Brussel", franču valodā "Bruxelles"), atrodas Sennas upes krastos, 1,04 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
- Riobermeho Bermeho, upe Bolīvijā un Argentīnā, Paragvajas labā krasta pieteka
- Lācīte Bērzaunes labā krasta pieteka Madonas novada Bērzaunes pagastā, garums - 8 km; Potupe
- apbrucināt Berzējot, skalojot daļēji notīrīt, nolobīt (mizu), piemēram, jaunajiem kartupeļiem
- Bērze Bērzene, upe Baldones un Ķekavas pagastā
- Grauzdu upīte Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Annenieku pagastā, augštece Auru pagastā, garums - 17 km, kritums - 20 m; Gardene; Gārdenes upe; Ausātu upe
- Balžņa Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Annenieku pagastā, garums - 14 km; Baliņas upe; Balžiņa
- Valks Bērzkalnupe, Užavas pieteka
- Dravniekvalks Bērzkalnupes kreisā satekupe Kuldīgas novada Alsungas pagastā
- Bērza Bērzkroga upe Skrundas novadā
- Dūņupīte Bērzkroga upe, Kojas pieteka
- Žebērkšu strauts Bērzkroga upes kreisā krasta pieteka Nīkrāces pagastā
- Bērze Bērzupe Zaubes pagastā
- Kraviete Bērzupe, Iesalnīcas pieteka
- enkurklucis Betonēts bluķis upes krastā ar stipru metāla riņķi ragatas troses, plostu kuterīšu atsiešanai
- bezacu Bezacu rāciņi - kartupeļi, kam nav asnu iedobumu
- Pjēra Sanmartēna bezdibenis bezdibenis Pireneju rietumos, uz Francijas un Spānijas robežas, dziļākā ala pasaulē - 1360 m, t. sk. \~350 m dziļa dabiska šahta, pazemes zāles, ezeri, upe, ūdenskritums
- Balhašs Beznoteces ezers Kazahstānas dienvidaustrumu daļā, 342 m vjl., platība - 18200 kvadrātkilometru, garums - 614 km, lielākais platums - 70 km, lielākais dziļums - 26 m, saimnieciskas darbības rezultātā samazinās ūdens pieplūde no Ili upes un ezers pamazām izžūst
- Kalahari beznoteces ieplaka Dienvidāfrikā (Botsvānā, Zambijā, Zimbabvē, DĀR, Namībijā), platība - \~630000 kvadrātkilometru, garums - \~2000 km, platums - \~1200 km, vidējais augstums - 900-1000 m, ziemeļu robežu nosaka Kongo un Zambezi upju ūdensšķirtne, dienvidu - Oranžas upes ieleja
- Dangrajums Beznotekas sālsezers ("Tangra Yum Tso") Tibetas kalnienes dienvidos, starpkalnu ieplakā 4434 m vjl., Ķīnas rietumu daļā, platība \~920 kvadrātkilometru, ietek Targocangpo upe
- Kukunors Beznoteksāļezers Centrālajā Āzijā (ķīn. val. "Kuku Nur"), Naņšaņā 3205 m vjl., Ķīnas rietumu daļā, platība - mainīga 4200-5700 kvadrātkilometru, garums - 105 km, lielākais platums - 65 km, dziļums - 38 m, vairākas salas, ietek 23 upes; Cinhai
- melnkājība Biešu, kāļu kāpostu un kartupeļu slimības, ko rada dažas zemākās sēnes un baktērijas
- galeriju mežs bieza meža joslas upes krastos savannās un prērijās, tuneļmežs
- bukstiņbiezputra Biezputra, kurā apvienoti putraimi un kartupeļi; bukstiņputra
- bubulmercis Biezputras veida ēdiens no putraimiem, kartupeļiem un gaļas
- bygucs Bigucis - gavēņa laika ēdiens no piestā sagrūstiem kartupeļiem, pupām un linsēklu eļļas
- Asūnes dzirnavu ezers bija uzpludināts uz Asūnes upes, platība - 5 ha
- Atradzes dzirnavu ezers bija uzpludināts uz Atradzes upes tagadējā Aizkraukles novada Kokneses pagastā
- Aviekstes dzirnavu ezers bija uzpludināts uz Aviekstes upes Lēdmanes pagastā, platība — 10 ha
- Avotiņu dzirnavu ezers bija uzpludināts uz Tabores upes Tabores pagastā
- Kojusala Bijusī Daugavas sala Rīgas dienvidaustrumu daļā, saplūdusi ar upes labo krastu, teritorijā iekārtots parks "Maskavas dārzs", 1965. g. uzcelta Nacionālā sporta manēža
- Palsa bijusī Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, kā arī Gulbenes novada robežupe, kas pēc hidrotehniskās sistēmas pārveidošanas 1960. gados pa Jaunpalsu novadīta Vizlā, un tagad visas trīs veido vienotu Gaujas pieteku, garums - 78 km, (68 km Palsa kopā ar Jaunpalsu, 10 km Vizlas lejtece), kritums - 154 m, savulaik (kopā ar tagadējo Vecpalsu) bija 2. lielākā Gaujas pieteka (garums - 82 km); augštecē Ūdrupe
- Buļļupe Bijusī Lielupes lejtece, tagadējais Lielupes lejteces labais, Daugavā ietekošais atzars (tagadējo ieteku jūrā (t. s. Jaunupi) Lielupe izveidoja 1755.-57. g. pavasara palos pārraujot šauro piekrastes smilšu joslu), tek pa Rīgavas līdzenumu, garums - 9,5 km, platums - \~200 m
- Avotu parks bijušais Avotu pusmuižas parks Siguldas novada Lēdurgas pagastā, \~4 km uz rietumiem no Straupes, Braslas labajā krastā, platība — 24,4 ha, aug 20 vietējās un 29 introducētās koku un krūmu sugas
- Spuņņupe Bijušais Babītes ezera savienojums ar Lielupi Mārupes novada Salas pagastā, pastāvēja no 1816. līdz 1988. gadam, aizbērts pēc Varkaļu kanāla izbūves; Jaunupe; Grāvgals
- Aakrug Bijušais Gaujas krogs, kas atradās tagadējā Pārgaujas novada Straupes pagasta teritorijā
- Arhitekts Bijušais vasarnīcu ciems Ādažu novada Carnikavas pagastā, tagad Garupes daļa
- Kasuppen Bijušās Kazupes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Dobeles novada Jaunbērzes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Jaunbērze
- Kronenberg Bijušās Lorupes muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Siguldas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Peltes
- Lindenruhe Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies tagadējā apdzīvotā vieta Mārupe
- Pernigele Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Limbažu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Liepupe; Pernigeles muiža
- Bikste Bikstupe
- Rūšu strauts Bikstupes kreisā krasta pieteka Jaunpils pagastā
- Augšējā Kalifornijas līča un Kolorādo deltas biosfēras rezervāts biosfēras rezervāts Meksikā (_Alto Golfo de California y Delta del Rio Colorado, Reserva de la Biosfera_), aptver Kolorādo upes deltu un Kalifornijas līča ziemeļaustrumu galu
- Vieža ezers Bižas ezers Andrupenes pagastā
- Bīžu ezers Bižas ezers Andrupenes pagastā
- šķiedenis Blakusprodukts, kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā, kurā tiek pārstrādāti graudi, kartupeļi, melase; brāga
- Bligsne Blīgzna, upe Alūksnes un Smiltenes novadā
- Blizdene Blīgzna, upe Alūksnes un Smiltenes novadā
- Ploskava Blīgznas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā un Smiltenes novada Trapenes pagastā, garums - 7 km, \~3 km ir novadu robežupe; Rezaka
- Kulsdorf Blomes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vitrupes pagastā
- Blusupe Blusupīte, upe Ainažu pagastā
- Bogučara Bogučarka - upe Krievijā
- Boanna Boinas upes (Īrijā) dieviete vai dievišķs gars, kas sākumā bija upes dieva Nehtana sieva, bet vēlāk kļuva par Boinas upi
- kriva Bojājumi kartupeļu mizā, kas rodas no īpašas sēnītes
- Bokāni Bokānu upe - Dvietes upes nosaukums tās augštecē
- Bolaņosa Bolanjosa - upe Meksikā
- Baltā kāpa Bolderājas-Priedaines kāpu grēdas rietumu gals, kas beidzas ar 15-20 m augstu, brūkošu krauju; atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Lielupes labajā krastā, netālu no Vārnukroga un Buļļupes ietekas, absolūtais augstums 20-21 m virs jūras līmeņa
- Pērdeja Bolupe, tās lejteces posma (7 km) senāks nosaukums lejpus Vārnienes ietekas, lejtecē tas sadalās 2 zaros: Sūriņš - ietek Vecppededzē, Posms - ietek Aiviekstē
- Balvupe Bolupe, tās nosaukuma variants
- Balupe Bolupe, Vecpededzes pieteka
- Dūrupe Bolupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Balvu un Rugāju pagastā, garums - 10 km
- Staigupe Bolupes kreisā krasta pieteka Rugāju pagastā
- Vārniene Bolupes kreisā krasta pieteka Rugāju pagastā, lejtecē Lazdukalna pagasta robežupe, augštece Bērzkalnes un Balvu pagastā, garums - 50 km, kritums - 36 m; Vārmene; Vārniena; Vornīne; latgaliski Vuornīne
- Pērdeja Bolupes kreisā krasta pieteka tās augštecē, Balvu novada Vīksnas pagasta robežupe ar Žīguru un Susāju pagastu, augštece un lielākā daļa tecējuma Alūksnes novada Liepnas pagastā
- Melnaisrūcis Bolupes kreisā krasta pieteka Žīguru pagastā, garums - 10 km; Melnais strauts
- Raganiņa Bolupes labā krasta pieteka Balvu novadā Kubulu pagastā
- Šļapikova Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km
- Pelnupe Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km; Pelnupes strauts; Pelnupīte
- Ladzīte Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Rugāju pagastā, iztek no Lazdaga ezera
- Makšinava Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā
- Ašusila strauts Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, augštece Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 10 km; Ašasila strauts; Ašesila strauts; Ašesita strauts
- Oknupe Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, garums - 11 km; Aknupe
- Čāgupīte Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, garums - 8 km; Gačupe
- Kurna Bolupes labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 26 km, kritums - 22 m, iztek no Sprogu ezera
- Kalnīte Bolupes labā krasta pieteka Rugāju pagastā, iztek no Kaļņa ezera, garums - 4,5 km; Kalvīte
- Sore Bolupes lejteces atzarojums
- Posms Bolupes lejteces kreisais, Aiviekstē ietekošais zars Balvu novada Lazdukalna pagstā, garums - 3,5 km
- Sūriņš Bolupes lejteces labais atzarojums Lazdukalna pagastā, ietek Vecpededzē, Sore; Sūre
- Revumreva Boļšaja Čukočja, upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos
- Kokša Boļšaja Kokša - upe Krievijas Kirovas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka
- Čeremšana Boļšojčeremšana - upe Krievijā
- Zurčimešena Boļšojčeremšana - upe Krievijā, Tatarstānas Republikā, tās nosaukums tatāru valodā
- Ololka Boļšojika, upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, tās nosaukums baškīru valodā
- Lielā Jugana Boļšojjugana, upe Krievijā
- Kineļa Boļšojkineļa - upe Krievijā
- Uzeņa Boļšojuzeņa - upe Krievijā un Kazahstānā
- bondiāna Bondiāde - filmu kopa, kuru galvenais varonis ir superizlūks Džeimss Bonds
- Mazupes parastās purvmirtes atradne botāniskais liegums parastās purvmirtes aizsardzībai, atrodas Ventspils novada Ances pagastā, Trumpes jeb Mazupes ielejā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 129,7 ha
- Gaborone Botsvānas galvaspilsēta, atrodas Notvani upes krastā 1100 m vjl., 220000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Cangpo Bramaputra - upes lokāls nosaukums augšteces posmā Tibetā
- Brantupīte Brantupe Brantu pagastā
- Jencelis Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novada Umurgas pagastā, garums - 8 km; Enceļupe; Endzeļupe; Eņģeļupe
- Iesala Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - 17 km; Iesalkāja; Jūga; Jūgupe; Skausta; Skaustupe; Skrausta; Skraustupe; Susāna; Mazupe
- Cūkdambis Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā
- Silēnu upīte Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā
- Līčupīte Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, augštece Stalbes pagastā
- Strautene Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, iztek no Plaužu ezera; Strautiņupe
- Panūta Braslas labā krasta pieteka Cēsu novada Straupes pagastā, garums - \~6 km
- Nabe Braslas labā krasta pieteka Cēsu novada Straupes pagastā, tek cauri Sāruma ezeram, augštece Limbažu novada Limbažu pagastā, garums - 18 km
- Miežupīte Braslas labā krasta pieteka Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā, lejtecē arī šo pagastu robežupe; Mazupīte
- Cīruļupe Braslas pietekas Divupes kreisā satekupe Stalbes pagastā
- Dimza Braslas pietekas Divupes labā satekupe Cēsu novada Stalbes pagastā, izteka Limbažu novada Umurgas pagastā
- Purmsāte Braucupe, Birztalas pieteka Virgas pagastā
- ķilata Brētliņa ("Spratus spratus", senāk "Clupea sprattus"); konservēta brētliņa
- Budze Briedes kreisā krasta pieteka Burtnieku novada Matīšu pagastā, vidustecē arī robežupe ar Kocēnu novadu, garums - 6 km; Pinte; Pintesupe; Pikāte
- Mazbriede Briedes kreisā krasta pieteka Dikļu pagastā, garums - 19 km, kritums - 28 m, iztek no Mazezera, augštecē \~3 km ir Valmieras un Limbažu novada robežupe, lejtecē \~1 km Dikļu un Zilāklna pagasta robežupe; Briedīte; Dikļupe
- Ziedene Briedes labā krasta pieteka Vaidavas un Kocēnu pagastā, iztek no Lielā bauža ezers, garums - 12 km, kritums - 7 m; Ziede; Ziedupe
- skorpioncilvēki Briesmoņi Divupes mitoloģijā, kuri sargāja pazemes valstības vārtus
- Presveta Bruņenieku upe, Daugavas pieteka
- Šilovka Bruņenieku upe, Daugavas pieteka
- Brūžaupe Brūžupīte, Melnupes pieteka
- Paldu grāvis Brūžupīte, Melnupes pieteka
- Bubere Bubieris, upe Vērgales pagastā
- Bubiere Bubieris, upe Vērgales pagastā
- Bubiers Bubieris, upe Vērgales pagastā
- Rietumbuga Buga, upe Ukrainā, Baltkrievijā un Polijā
- Bakupe Bukupe, Cieceres pieteka
- Bekupe Bukupe, Cieceres pieteka
- kebabčeta Bulgāru virtuves ēdiens - grilētas maltas gaļas desiņas ar kartupeļu un dārzeņu piedevu
- Buļļupīte Buļļupe, Sedas pieteka
- Staizupe Buļļupe, Sedas pieteka
- Balcerupīte Buļļupes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā, garums - \~5 km
- Loču kanāls Buļļupes labā krasta atzarojums pie ietekas Daugavā, Rīgas pilsētas teritorijā
- Brancupīte Buļļupes labā krasta pieteka Brocēnu novada Gaiķu pagastā
- Timba Buļļupes labā krasta pieteka Rencēnu pagastā, iztek no Timbas ezera, garums - 12 km; Timbas upe; lejtecē Kančupe
- Ostermaņu strauts Buļļupes labā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā
- Kančupe Buļļupes pietekas Timbas nosaukums tās lejtecē
- bērniņš Bumbulis (sīku bumbuļu veidošanās kā kartupeļu slimība)
- tuberarium Bumbuļkartupeļu sekcija
- Bunēnu Būnēnu strauts – Mergupes lejtece no Ķēču dzirnavu ezera līdz Būnēnu ezeram
- briedupieši Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Briedupes" iedzīvotāji
- kāpt būt augšupejošam (piemēram, par līkni); mainīties no zemākas pakāpes uz augstāku (piemēram, par gradāciju)
- Carnikava Carnikavas novada apdzīvotās vietas "Garupe" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasrnīcu ciems
- Zvirgzdupīte Cekulupītes kreisā krasta pieteka Apes pagastā, augštece - Jaunlaicenes pagastā, senāk uzskatīta par Vaidavas pieteku, bet tagadējā Cekulupītes augštece par Zvirgzdupītes pieteku; Cerkaļupīte; Dzerkaļupīte; Klinču upe; Vāciņupīte
- loks Ceļš, virziens, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma; virziens (piemēram, ceļam, upei), kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma
- slepenā cena cena, par kuru lētāk izsolē ar lejupejošu soli mantu nedrīkst pārdot
- kugelis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2)
- kuģēlis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2)
- kuģis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2)
- makusis Cepeškrāsnī speciālā režīmē gatavota kartupeļu putra
- Cepļupe Cepļa upe Cīravas pagastā
- pāpāni Cepti kartupeļi (bērnu valodā)
- sklandrausis cepts rudzu vai rupju kviešu miltu mīklas plācenis ar uzliektām malām un kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara u. c. pildījumu; [žograusis]{s:2196}
- Cērpnīca Cērpa ezera noteka uz Kustaru ezeru Grāveru pagastā, lielākajā daļā tecējuma arī robežupe ar Andrupenes pagastu; Cierpnīca; Tērpīca; Tērpeces strauts
- abrupieši Cēsu novada Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Abrupe" iedzīvotāji
- Pušpūri Cēsu novada Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Šņores" otrs nosaukums
- pērļupieši Cēsu novada Zosēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pērļupe" iedzīvotāji
- Jelmarens Ceturtais pēc lieluma Zviedrijas ezers ("Hjaelmaren"), atrodas starp Nerki, Vestmanlandi un Sēdermanlandi, platība - 478 kvadrātkilometri, garums - 63 km, lielākais platums - 21 km, lielākais dziļums - 22 m, Eskilstūnas upe un kanāls to savieno ar Mēlarenu
- Zezer Ciecere (upe)
- Pišķupe Cieceres kreisā krasta pieteka, lejtecē Kuldīgas un Saldus novada robežupe, augštece Saldus novada Zirņu pagastā
- Bukupe Cieceres kreisā krasta pieteka, Saldus novada Zirņu pagastā, ietek Pakuļu ūdenskrātuvē; Bakupe; Bekupe
- Krimelde Cieceres labā krasta pieteka Saldus novada ziemeļu daļā, garums - 25 km, kritums - 18 m; Krimilde; Rītupe
- Šengena Ciemats Luksemburgas dienvidos, Mozeles upes krastā, pie robežas ar Franciju un Vāciju
- Aironbridža ciemats Telfordas un Vrekinas apgabalā Šropšīrā, Anglijā, Lielbritānijā, Severnas upes krastā
- kartupeļu milti ciete, ko iegūst no kartupeļiem
- gremzdi Cietes rūpniecības blakusprodukts - pārpalikums pēc kartupeļu vai graudu cietes izskalošanas; ūdeņains lopbarības līdzeklis, ko izēdina nobarojamiem liellopiem svaigā vai skābētā veidā
- veneti Cilšu grupa, kas senatnē dzīvoja Adrijas jūras piekrastē, uz ZA no Po upes; izcelsme nav izpētīta
- aizupietis cilvēks, kas dzīvo aiz upes
- aizsedietis cilvēks, kas dzīvo Sedas upes pretējā krasta teritorijā
- pārsedietis cilvēks, kas dzīvo Sedas upes pretējā krasta teritorijā
- upmalietis cilvēks, kas dzīvo upmalā, upes tuvumā
- upmalnieks cilvēks, kas dzīvo upmalā, upes tuvumā
- karpeļlasītājs cilvēks, kas novāc kartupeļus
- kartupeļlasītājs cilvēks, kas novāc kartupeļus
- kasējs cilvēks, kas rok kartupeļus
- Ciemeļupe Cimeļupe Limbažu pagastā
- Cimele Cimeļupe Limbažu pagastā
- grūstava Cipara 8 veidā vai citādi saliekts ass rīks ar kātu, ar ko grūž (kapā) kāpostu lapas, kartupeļu lakstus u. c. zāles cūkām
- Cirsupe Cirstupe Gulbenes un Alūksnes novadā
- Kosuliņa Cirstupe, Ķiploka upītes pieteka
- Kosuliņš Cirstupe, Ķiploka upītes pieteka
- Cīruļupe Cīruļupīte, Lielupes pieteka
- cībari Cūku bēru ēdiens, kas tiek pagatavots no mazajiem gabaliņiem, kas cūkas sadalot kur nekur atkrīt, kā cīpslām, nierēm, aknām utt., ko visu saliek katliņā un grauzdē jeb vāra, pie kam izkusušos taukus nosmeļ un atlikušos sausumus ēd ar maizi vai kartupeļiem
- Cūkezerupīte Cūkupīte, Līgupes kreisā satekupe
- Gačupe Čāgupīte, Bolupes pieteka
- Čupči Čepca - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums udmurtu valodā
- Semecena Čermasana - upe Krievijā, Belajas kreisā krasta pieteka
- Riočiko Čiko, upe Argentīnā
- Čandra Činābas upes nosaukums tās augštecē
- Trimaba Činābas upes nosaukums tās lejtecē
- Silagaiļu strauts Čodarānu upes kreisā krasta pieteka Blontu pagastā
- Kaļitva Čornaja Kaļitva - upe Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums - \~150 km
- Džūba Čuba - upe Āfrikas ziemeļaustrumos, Etiopijā un Somālijā
- Uda Čunas upes nosaukums tās augštecē, Krievijas Irkutskas apgabalā
- Šenheida Čuriškas upe, Sila ezera pieteka
- Montanja Dabas apgabals Andu priekškalnēs (sp. val. "La Montana"), uz austrumiem no Ukajali upes, Peru, grēdu augstums - 400-600 m
- Patagonija Dabas apgabals Argentīnā, uz dienvidiem no Kolorado upes, starp Andiem un Atlantijas okeānu, platība - \~650000 kvadrātkilometru, kāpļains, kanjonveida ieleju un aizu saposmots plato, kas Andu priekškalnu virzienā paaugstinās līdz 2200 m
- Sģeidaraursandirs dabas apgabals Islandes Dienvidu Zemes austrumos, ko šķērso vairākas upes un strauti no Vahdnajegidla uz okeānu
- Dagdas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes dienvidu daļā, platība — 236700 ha, robežojas ar Jersikas līdzenumu, Feimaņu un Rāznavas pauguraini, Zilupes līdzenumu un Augšdaugavas pazeminājumu
- Maltas pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes rietumu daļā, Maltas upes baseina augšdaļā, platība — 42800 ha, garums — 42 km, lielākais platums — 21 km, robežojas ar Rāznavas, Dagdas un Feimaņu pauguraini, ziemeļrietumu malā — ar Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
- Rāznavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes vidusdaļā, platība - 149700 ha, stiepjas rietumu-austrumu virzienā 72 km garumā, platums vidusdaļā - 36 km, robežojas ar Rēzeknes pazeminājumu, Maltas pazeminājumu, Dagdas pauguraini un Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu
- Rēzeknes pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, platība — 44200 ha, garums — 60 km rietumu austrumu virzienā, platums — līdz 20 km, robežojas ar Burzavas pauguraini, Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, Rāznavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
- Burzavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, rietumos un ziemeļos robežojas ar Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu, austrumos — ar Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, bet dienvidos Rēzeknes pazeminājums to atdala no Rāznavas pauguraines
- Abrenes nolaidenums dabas apvidus Mudavas zemienes rietumu malā Latvijas ziemeļaustrumu daļā, austrumos tas iestiepjas tagadējā Krievijas Pitalovas rajonā, kur no Mudavas zemienes pazeminātās daļas to norobežo Ostrovas-Opočkas purvu josla, no Zilupes līdzenuma - purvu virkne ziemeļos no Malnavas, rietumos robeža ar Adzeles pacēlumu ir Kacēnu-Dzērvēnu paugurgrēda un tajā ietilpstošā Viļakas vaļņa austrumu mala
- Vidzemes piekraste dabas apvidus Piejūras zemienē, platība — 479 km^2^, aizņem Rīgas līča austrumu piekrastes joslu \~60 km garumā no Ķīšupes ietekas līdz Igaunijas robežai, ziemeļu virzienā tā pakāpeniski paplašinās no 2 km līdz 9 km
- Čužupurvs Dabas liegums (kopš 1999. g.) krūma čužas aizsardzībai, atrodas Kandavas novada Kandavas pagastā, Abavas senlejā upes kreisā krasta terasē, valsts aizsardzībā kopš 1927. gada, 1977. g. aizsargājamā platība palielināta līdz 131,2 ha, bagāta flora, sastopamas daudzas aizsargājamas sugas
- Avotu mežs dabas liegums Alūksnes novada Ziemeru pagastā, Vaidavas ielejā (1,5 km no upes), Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 110 ha, aug Latvijā retas un aizsargājamas sugas
- Sofikalna meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Mālupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 52 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus Pededzes pietekas Igrīves krastos
- Īdeņu un Kvapānu dīķi dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., liegumā iekļauti 6 bijušās zivsaimniecības "Nagļi" dīķi Īdeņu apkārtnē un 6 Kvapānu dīķi Rēzeknes upes labajā krastā
- Pārabaine Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, Balvu novada Bērzpils pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 9822 ha, izveidots, lai saglabātu mitrzemju kompleksu ar tā reto un aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu kopumu, kā arī pārplūstošās pļavas (klānus)
- Baukalnu purvs dabas liegums Cēsu novada Straupes pagstā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g. (līdz 1999. g. purva liegums)
- Kreiču purvs dabas liegums Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā Ludzas novada Blontu un Goliševas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 2273 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas
- Grebļakalns Dabas liegums Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā Pasienes pagastā pie Meikšāniem, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 212,3 ha, savdabīga augu valsts
- Gulbju un Platpirovas purvs dabas liegums Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novada Līdumnieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība — 1771 ha, dzērvenāji aizņem \~800 ha, to segums 40%; zemsedzē ārkausa kasandra, makstainā spilve, polijlapu andromeda, sfagni
- Vitrupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Vitrupes krastos, Limbažu novadā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 126 ha, izveidots, lai aizsargātu retus biotopus, konstatētas 9 aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas un 2 aizsargājamas augu sugas
- Ziemeļvidzemes akmeņainā jūrmala dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas un Liepupes pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība 3371 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ietilpst 14 km garš Rīgas līča piekrastes posms no Tūjas līdz Dzeņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas
- Ances purvi un meži dabas liegums Ventspils novada Ances un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 10130 ha, ietver arī Skarbas purva liegumu, Mazupes parastās purvmirtes atradnes botānisko liegumu un Putera ezara purva dzērvenāju liegumu
- Vērenes gobu un vīksnu audze dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlinas nolaidenumā, Ogres novada Madlienas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ietilpst dabas parkā "Ogres ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 53 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās gobu un vīksnu audžu augu sabiedrības, pļavas, vecupes, upju stāvkrastus
- Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte)
- Launkalne Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 172 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē reto un izmirstošo gliemju sugu - ziemeļu upespērleni
- Šepka Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes, Palsmanes un Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 375 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - upespērleni ("Margaritifera margaritifera")
- Kaļķupes ieleja dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Dundagas pagastā, platība 575 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dibināts, lai aizsargātu Kaļķupītes (Pilsupes augšteces) ieleju ar augstiem, gravu saposmotiem krastiem un savdabīgu veģetāciju jauktajos mežos
- Rauza Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Launkalnes un Palsmanes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 812 ha, izveidots lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - ziemeļu upespērleni
- Lubānas ieplakas dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz dienvidrietumiem no Lubāna, Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2522 ha, izveidots lai aizsargātu dabiskos biotopu kompleksus un teritorijas bioloģisko daudzveidību
- Klešniku purvs dabas liegums, atrodas Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novadā Līdumnieku pagastā, platība 1987 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purvu liegums), aizņem Zabolotjes purva lielāko daļu, tajā iekļauti arī 120 ha no Pīteļa ezera, ligzdo daudzas putnu sugas
- Buļļezers dabas liegums, atrodas Ropažu novada Garkalnes pagastā, \~2 km uz dienvidiem no Krievupes dzelzceļa stacijas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums)
- Cenas tīrelis dabas liegums, purvs, platība — 8983 ha, atrodas Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Mārupes novadā, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, centrālā daļa akačaina un lāmaina, ar daudziem maziem ezeriņiem
- Riežupe Dabas parks Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 452 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgo Riežupes ieleju (no Mežvaldes līdz Riežupes ietekai Ventā) un tai piegulošo apvidu
- Beberbeķu dabas parks dabas parks Mārupes novada Babītes pagastā, platība - 302 ha, dibināts 1977. g., lai saudzētu kāpu meža masīvu un nodrošinātu racionālu rekreācijas resursu izmantošanu un aizsardzību, tas atrodas Rīgas zaļajā zonā un tam ir sanitārhigieniska un estētieka nozīme
- Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus
- Spulgsūnas ala dabas piemineklis Gaujas vecupes krastā, Ramātu klintīs, Priekuļu pagastā, garums - 8,5 m, platums - 4 m, augstums - 3,3 m, laukums - 33 kvadrātmetri
- Elles bedres dabas piemineklis, sufozijas veidojumu komplekss Cēsu novada Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, zemes iebrukumi vairāku hektāru platībā izveiojuši 8 dziļas un plašas kritenes, no kurām 3 aizbērtas 1984. g., lielākās izmēri - 30 x 20 m, dziļums - 7 m
- Skujupes upurakmens dabas un vēstures piemineklis šīs upes gravā, garums - 4,65 m, platums - 3,65 m, augstums - 2,8 m, apkārtmērs - 13 m, virszemes tilpums - 20 kubikmetri; Skuju uprakmens
- ūdens objekts dabas vidē esoša ūdenstilpe - upe, ezers, ūdenskrātuve, kanālu un dīķu ūdeņi, pazemes ūdeņi, jūras ūdeņi, teritoriālie ūdeņi
- ponora Dabiska atvere karsta masīvā, erozijas ieleja, karsta piltuve vai karsta ieplaka, kas uzsūc lietus un sniega kušanas vai upes ūdeņus un novada tos pazemē
- ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls); ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā
- Mazā Dadžupīte Dadžupe, Amatas pieteka
- astašovieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Astašova" iedzīvotāji
- bizieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Biža" iedzīvotāji
- broncieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" iedzīvotāji
- griezēnieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Griezēni" iedzīvotāji
- stradieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji
- Dāla Dālelvena - upe Zviedrijā
- Patkula ala daļa no ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Stoķu klints un Patkula ala", atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, lielākā no 4 alām, ko veido sarežģīta sistēma ar daudziem sānzariem, galvenā eja 36 m gara, tās platums - līdz 4 m, augstums - līdz 3,5 m, pie tās izveidojušās vairākas 2,5 m dziļas un 4-5 m platas sufozijas kritenes, alā notiek ziemojošo sikspārņu pētījumi
- Hūvera dambis dambis uz Kolorado upes, viens no lielākajiem ASV, augstums — 221 m, garums — 360 m
- Sozanu grāvis Dambītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā
- ķeksītis Darbarīks kartupeļu noņemšanai, rakšanai
- čakarnieks Darbinieks, kas ar kārti vai ķeksi lejtecē pārbauda upes gultni, meklējot nogrimušos pludinātos baļķus
- petaflops Datora ātrdarbības mērvienība - kvadriljons (miljons miljardu = 1 000 000 000 000 000) flopu jeb kvadriljons peldošā komata darbību sekundē; 2011. gadā ar superdatoru "K Computer" tika sasniegta 10,51 petaflopu ātrdarbība
- skopolijas Daudzgadīgi kartupeļu (nakteņu) dzimtas indīgi lakstaugi, kas satur alkaloīdus
- ogu krūmi daudzgadīgi krūmi (jāņogas, upenes, ērkšķogas, avenes, zilenes, dzērvenes u. c.), kuru augļus (ogas) izmanto uzturā
- Borne Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Salienas pagastā, garums - 19 km, kritums - 64,4 m, iztek no Kirjanišku ezera, tek cauri Kamenkas ezeram, pēc tam 4 km ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe, ietek Daugavā pie Lielbornes; Lielborne
- Laucesa Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, Augšzemes augstienē, garums - 29 km, kritums - 73 m, iztek no Smelines (Laucesas; Lietuvā - Laukesas) ezera, kas atrodas uz Latvijas un Lietuvas robežas, un pirmos 2 km ir robežupe; Laucasa; Lauce; Laukasa
- Gļinovka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, lejtecē Laucesas un Tabores pagastu robežupe, garums - 12 km; Maļutka
- Dzisna Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā, iztek no Dīsnu ezera Lietuvā (kur saucas - Dīsna), \~30 km Lietuvas un Baltkrievijas robežupe, kopējais garums 178 km
- Dīsna Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā, tās nosaukums augštecē, Lietuvā, iztek no Dīsnu ezera, augštece Lietuvā, \~30 km posmā ir Lietuvas un Baltkrievijas robežupe, Baltkrievijā saucas - Dzisna, kopējais garums 178 km
- Torbēnupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, garums - 8 km; Tarbānupīte; Bērzupe
- Ņega Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Maltavupe; Melderupe; Norumupe; Norupīte
- Sienapurva upīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Melderu upe
- Reiņupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Ābeļu pagastā; Reiņupe
- Puntouka Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dunavas pagastā, augštece Ilūkstes novada Dvietes pagastā; Puntovka; Gaiļupe
- Skujupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, augštece Zasas pagastā, pēc tam Dunavas pagastā, lejtecē arī Dignājas pagasta robežupe, garums - 10 km
- Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 16 km; Bērzes strauts; Bērzīte; Bērzupe
- Robežupe Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, garums - \~6 km, iztek no Jablonkas ezera, lejtece \~4 km ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe
- Viļeika Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, vidustecē arī Baltkrievijas robežupe, iztek no Pļusu ezera Baltkrievijā, garums - 12 km; Dvorišče
- Kausupe Daugavas kreisā krasta pieteka Ogres novada Tomes pagastā, izteka Ķekavas novada Baldones pagastā, vidustecē ir Ogres un Ķekavas novada robežupe, garums - 13 km; Kausa; Kausupīte
- Mārupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgā, augštece Mārupes novadā, garums - 11 km, kritums - 15 m, izveidojusies satekot vairākiem meliorācijas grāvjiem, gultne vairākkārt mainīta, starp Torņkalnu un Āgenskalnu uzstādināts Māras dīķis, ietek Āgenskalna līcī aiz Raņķa dambja
- Mālkalne Daugavas kreisā krasta pieteka Salienas pagastā, augštece Vecsalienas pagastā; Lazdukalna upe
- Berezauka Daugavas kreisā krasta pieteka, Dvietes un Ilūkstes koptekupe Dvietes pagastā, garums — 2 km
- Meļņička Daugavas kreisā krasta pietekas Silupes nosaukums tās augštecē
- Saka Daugavas kreisā sānupe lejpus Jēkabpils, garums - 7,4 km, kritums - 2 m
- Sausā Daugava Daugavas kreisā sānupe, Ķekavas un Salaspils novadu robežupe, no Daugavas atdala Doles sala, pēc Rīgas HES uzcelšanas augšgals applūdināts, tagad garums 8,5 km, Rīgas HES nevienmērīgās darbības dēļ reizēm mainās ūdens plūsmas virziens
- Ilūkste Daugavas kreisās pietekas Berezaukas labā satekupe Augšdaugavs novadā, iztek no Lukšta ezera Lietuvā, garums - 53 km (Latvijā 37 km), kritums - 54 m
- Skanstupīte Daugavas labā krasta pieteka Aiviekstes pagastā, garums - 7 km; Aizmata, Skanstnieku upe
- Sarjanka Daugavas labā krasta pieteka Baltkrievijā, augštece Ludzas un Krāslavas novadā, garums - 77 km (Latvijā 50 km), kritums - 63 m, iztek no Bižas ezera (Rundēnu pagastā), 7 km garā posmā ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Sarija; Sārija; Sarijanka; Sarja
- Šūņu upe Daugavas labā krasta pieteka Daugavpils pilsētā; Adatiņa; Sūnupīte; Šuņīca; Šuņupe
- Dārzupīte Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Kūku pagastā, garums - 7 km; Asote; Lagzdes upe; Lazdupīte; Tarzupīte
- Donaviņa Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums - 11 km, iztek no Baļotes ezera, ir Variešu un Kūku pagasta robežupe; Baļuta; Tonaviņa; lejtecē - Mācītājupīte, Dzirnupīte
- Stirna Daugavas labā krasta pieteka Kalniešu pagastā, iztek no Stirna ezera, tek caur Šternberga ezeru; Dauguļu upe; Kozlovica; Kozlovka; Stierna; Stierna ups; Stirenka; Stirnas strauts; Stirnauka
- Rīterupīte Daugavas labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Klintaines pagastā, vidustecē šo pagastu robežupe, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē; Rīterupe; Grotene; Grotupe; Grotupīte
- Skaista Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Krāslavas pagastā, iztek no Skaistas ezera, augštecē ir Kalniešu pagasta robežupe, garums - 18 km
- Rudņa Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, augštece Izvaltas pagastā, iztek no Sargovas ezera, caurtek Tartaka ezeru, garums - 26 km, kritums - 68 m; Bukupe; Rudna; Tartaka
- Rosica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, ar vidusteci Baltkrievijās, garums - 46 km (Latvijā \~15 km), kritums - 70 m, izteka un augštece Robežnieku pagastā, lejtece - Piedrujas pagastā, pēdējā kilometrā ir arī Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Rosīca
- Rite Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes novada Jumpravas pagastā, garums - 9 km; Ritupe; Rites strauts
- Rumbiņa Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes novadā, garums - 5 km; Ranka; Rumbas upe; Rumbene
- Ķilupe Daugavas labā krasta pieteka Ogres novadā, garums - 17 km, kritums - 31,3 m, ieteka 4 km lejpus Ķeguma HES; Ciemupe; Ķīlupe; Ķīļupe; Kilupe; Kiļupe
- Graužupīte Daugavas labā krasta pieteka Rembates pagastā un Lielvārdes pilsētā; Graužupe
- Joņupe Daugavas labā krasta pieteka Vaboles, Kalupes un Nīcgales pagastā, garums - 18 km, kritums - 19,7 m, iztek no Baltezera; Jāņupe; Ivone; Līvāne
- Auseika Daugavas labā krasta pieteka, lejtecē Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta un Līvānu novada Jersikas pagasta robežupe, vidustece Jersikas pagastā, augštece Preiļu novada Rožkalnu pagastā, iztek no Gerlaka ezera
- Dviete Daugavas pietekas Berezaukas kreisā satekupe Augšdaugavas novadā, garums - 37 km, kritums - 49 m, sākas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē; Slabada; Zesere; augštecē - Bokānu upe
- Rudzaite Daugavas sānupes Sakas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Sēlpils pagastā, garums - 14 km; Rugaite
- Buļļu sala Daugavgrīvas sala, kas atrodas starp Rīgas līci un Buļļupi no Daugavas līdz Lielupei
- ķeisenieši Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ķeiši" iedzīvotāji
- podānieši Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Podāni" iedzīvotāji
- salinieki Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Salinieki" iedzīvotāji
- samukaktieši Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Samukakts" iedzīvotāji
- somukaktieši Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Somukakts" iedzīvotāji
- stūrīši Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" iedzīvotāji
- bimbaļi Dažos apvidos kartupeļi
- gulbes Dažos apvidos kartupeļi
- gulbīši Dažos apvidos kartupeļi; īpaša kartupeļu šķirne
- Indas upesdelfīns defīnu suga ("Platanista minor"), garums - 2,1-2,5 m, svars - 70-90 kg, dzīvo Indas upē un tās pietekās, bet tā kā Indas upes aizsprosti ir sašķēluši populāciju, tad šī suga ir kļuvusi apdraudēta
- hierarhiskā dekompozīcija dekompozīcija, kuras rezultātā sistēma tiek sadalīta komponentu hierarhijā, ievērojot lejupejošus precizējumus
- pūgulis dekoratīvs elements - kartupelis ar iedurtiem salmiņiem un spalvu kušķīšiem jeb papīrīšiem galos vai arī tukšas olu čaulas ar caurumiņos sadurtiem papīrīšiem u. tml., ko kāra pie griestiem kā dekoratīvu priekšmetu
- leiogoma Dekstrīna šķirne, ko iegūst, grauzdējot kartupeļu cieti
- leiogomma Dekstrīns, kas iegūts no kartupeļu vai kukurūzas stērķelēm, karsējot tās sausas līdz 200 grādiem
- Amazones upesdelfīns delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus; īnija
- Ķīnas upesdelfīns delfīnu suga ("Lipotes vexillifer"), garums - 2,2-2,5 m, svars - 125-160 kg, izmiris 21. gs. sākumā, dzīvoja Jandzi upes vidustecē un lejtecē
- Amazones baltais delfīns delfīnu suga ("Sotalia fluviatilis"), garums 1,3-2 m, svars - 35-45 kg, dzīvo pie Dienvidamerikas ziemeļaustrumu krasta, kā arī Amazones upes baseinā, reti ienirst ilgāk par minūti
- ots Dēļiem izlikta ieeja kartupeļu bedrē
- nokals Dēļu vai žagaru aizsprostojums tača vienā vai abos galos līdz upes krastam
- dzirnupīte dem. --> dzirnupe
- kartupelītis dem. --> kartupelis
- salupītis dem. --> salube, salupe
- sānupīte dem. --> sānupe
- šļupiņa dem. --> šļupe
- šļupīte dem. --> šļupe
- tupelīte dem. --> tupele
- tupenītis dem. --> tupenis
- tupestiņš dem. --> tupesis
- upelis dem. --> upe; strauts, neliela upīte
- Demokrātu Demokrātu upe - Demokrātupīte
- Amazonasa departaments Kolumbijas dienvidos (_Amazonas_), robežojas ar Putumajo, Kaketas un Vaupesas departamentu, kā arī ar Brazīliju un Peru
- dekapodi Desmitkāji - vēžveidīgie (upes vēži, krabji, omāri, krevetes) un daļa galvkāju gliemju (tinteszivis, kalmāri)
- rāpotājvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Reptantia"), kuras raksturīgi pārstāvji ir upes vēži un krabji, pirmais krūškāju pāris parasti sevišķi liels un ar spīlēm, daudz dzimtu, 6500 sugu, Latvijā sastopama upesvēžu dzimta un divas krabju dzimtas
- Turku pagasts dibināts 1990. g. pirmskara Līvānu pagasta teritorijā, 1999.-2009. g. iekļauts Preiļu rajona Līvānu novadā, atjaunots 2009. g Līvānu novadā, robežojas ar Līvānu pilsētu, Rožupes un Rudzātu pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu
- saacot diedzēt (kartupeļu) asnus
- gvarani Dienvidamerikas indiāņu tauta Amazones upes apvidū, ar pirmdzimteni gar Atlantijas okeāna piekrasti no Amazones līdz Laplatai; gvarani valoda ievērojama kā visas Brazīlijas vidienes satiksmes valoda un tajā runā vairākums Paragvajas iedzīvotāju
- para- Dienvidamerikas vietu, īpaši upju nosaukumos vārdu sākumā nozīmē: lietus, daudz ūdens, liela upe
- menciņi Dienvidkurzemē izplatīts ēdiens, kūpināta menca ar kartupeļiem un sīpoliem
- Elsīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, Aknīstes un Gārsenes pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 38 m, sākas Augštaitijas augstienē Lietuvā; Eliste; Elksnīte
- Dobe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Asares pagastā un Augšdaugavas novada Prodes pagastā, lielākajā daļā tecējuma ir šo novadu un pagastu robežupe, garums - 13 km, kritums - 23 m, tek caur Zuju ezeru; Dobes strauts; Susējiņa
- Asupīte Dienvidsusējas labā krasta pieteka; Asupe
- Ganga Dieviete, kas personificē Gangas upi, kuras ūdeņi ir svēti visiem hinduistiem; tiek uzskatīts, ka tā izplūst no Višnu kājas pirksta; svētceļnieki te nomazgā no sevis visu ļaunumu, un upes ūdeņos tiek iemesti mirušo pelni
- Apsu Dievs Divupes mitoloģijā, kas simbolizēja pirmatnējo saldūdens okeānu; Apsū; Abzu
- merčelis Diezgan biezs ēdiens no pērļu miežiem, kartupeļiem un kūpinātas gaļas
- Sirvana Dijalas upes paralēls nosaukums tās augštecē Irānā un Irākā
- Dingu Dingu valks - Dingsvalks, Zemdegsupes pieteka
- Disna Dīsna - upe Lietuvā (Dzisnas augštece)
- Brasla Dīvajas labā satekupe Aizkraukles novadā, garums - 26 km, sākas Aizkraukles purva rietumu malā, uz dienvidiem no Lobes ezera, augštecē \~3 km posmā ir Ogres un Aizkraukles novadu robežupe, šķērso Ogres novada Krapes pagastu
- dvīņupes Divas upes, kas iztek netālu viena no otras, lielāku gabalu tek viena otrai līdzās, kamēr apvienojas
- batāte Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas tīteņu dzimtas suga ("Ipomoea batatas"), tropu un subtropu augs, kura miltainos bumbuļus (tā sauktos saldos kartupeļus) lieto uzturā, iegūst cieti un spirtu, gatavo konservus
- anadikrotisms Divi papildu viļņi pulsa līknes augšupejošā daļā
- Upkalnu ūdenskrātuve divi uzpludinājumi uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagastā, apvieno Pastendes dzirnavezeru un Brūžezeru
- Dīvupe Divupe - Braslas kreisā krasta pieteka, Cēsu novada Stalbes pagastā
- Dumuzi Divupes lopkopības un auglības dievs, kas tika identificēts ar grieķu dievu Adonīdu; Tammuzs
- annunaki Divupes mitoloģijā - spēcīgāko dievu grupa, kuras skaitliskais sastāvs svārstās no 7 līdz 600, viņi ir cilvēku likteņu lēmēji, cilvēku un dievību starpnieki, laika gaitā kļūstot par dievu saimes pārvaldītājiem, darbu un pienākumu nastu uzveļot zemākajiem dieviem - igigiem, bet paši veido dievu sanāksmi, kas valda pār cilvēkiem un dieviem
- Mellaču dižakmens dižakmens Burtnieku pagastā, sastāv no 2 daļām, starp kurām tek Ēķinupes pieteka Maurupīte, augstums - 3,6 m, abu daļu kopējais apkārtmērs - 17,65 m, lielākās daļas tilpums - \~26 kubikmetri, mazākās - 10 kubikmetri
- Lindes meža dižakmens dižakmens Zantes pagastā, Aizupes mežniecības Lindes apgaitā, garums — 4,9 m, platums — 4,3 m, augstums — 2 m, apkārtmērs — 15,75 m, virszemes tilpums — 21 kubikmetrs, tramplīna forma, viena mala slīpa, pārējās stāvas
- Grobiņas akmens dižakmens, kultakmens, atrodas Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā, Ālandes upes ielejā, garums 2, 9 m, platums 2,1 m, augstums 1,6 m, meliorācijas darbos (20. gs. vidū) tas izcelts no sākotnējās atrašanās vietas, tajā iekaltas 5 rievas un \~50 bedrīšu
- Gross-Dueppeln Diždupeles muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā
- dižupmala Dižupes krastmala
- bāte Dobe, kartupeļu glabāšanai pa ziemu
- bērzupnieki Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Bērzupe" iedzīvotāji
- bērzupnieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Bērzupes" iedzīvotāji
- Dobele Dobeļupe, Virgas pieteka
- kurtums Dobums, kas izveidojies atsevišķos kartupeļos vai dārzeņos
- Domērupīte Domērupe, Gāburupītes pieteka
- Kilija Donavas deltas ziemeļu atzars, garums - 103 km, Rumānijas un Ukrainas robežupe visā garumā
- Ardžeša Donavas kreisā krasta pieteka Rumānijā (Argeș), garums - 355 km, sākas Fegeraša masīvā pie Negoja kalna, uz upes 14 HES
- Sava Donavas labā krasta pieteka, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, ievērojamā posmā ir Horvātijas un Bosnijas un Hercegovinas robežupe, garums - 940 km, sākas Jūlijas Alpos satekot Sava Bohiņskai un Sava Dohinskai, ieteka pie Belgradas
- Kiļija Donavas ziemeļu atzars tās deltā, garākā posmā Ukrainas un Rumānijas robežupe, kreisajā krastā tāda paša nosaukuma pilsēta un osta
- doralis Doralis frangulae - krūkļu-kartupeļu laputs "Aphis frangulae" nosaukuma sinonīms
- Poļupe Dorupe, Liepājas ezera apvadkanāla pieteka
- Riudosi Dosi, upe Brazīlijā
- Driksna Driksa - Lielupes atteka Jelgavā
- Drina Drini - upe Albānijā
- Drini i Zi Drini kreisā satekupe, garums 133 km, augštece Ziemeļmaķedonijā (saucas - Crna Drima), iztek no Orhidas ezera
- Drini Barda Drini labā satekupe, garums 130 km, augštece un vidustece Kosovā, lejtece (~20 km) Albānijā
- drupens Drupens - viegli drūpošs; arī irdens
- birstošs Drupens, drūpošs
- trapains Drupens, izburbējis
- trapans Drupens, izburbējis
- trapjš Drupens, izburbējis
- Kalupe Dubnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas un Preiļu novadā, garums - 32 km, kritums - 16 m, sākas Gerlaku purvā, tek cauri Lielajam un Mazajam Kalupes ezeram; Kalupka; Koluika; augštecē Odze, Uda, Ūda, lejtecē Dubenca, Lazdānu strauts
- Bērzupe Dubnas kreisā krasta pieteka Līvānu novada Rožupes pagastā, garums – 7 km
- Augšdedze Dubnas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Rožkalnu pagastā, augštece Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Dabiņš Dubnas labā krasta pieteka Līvānu novada Rožupes pagastā, garums - \~10 km
- Jāša Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā, iztek no Jāšezera Rušonas pagastā, garums - 28 km, kritums - 52 m; Jaša; Jašupe
- Šusta Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novadā vairāku pagastu robežupe, garums - 17 km, iztek no Šusta ezera; Šuste; Šustjanka
- Lazdānu strauts Dubnas pietekas Kalupes paralēls nosaukums tās lejtecē
- Dubļu ezers Dubulis, ezers Andrupenes pagastā
- dugesia Dugesia lugubris - upes planārijas "Euplanaria lugubris" nosaukuma sinonīms
- Daukšupe Dūkšupe, Tilžas pieteka
- Nūvozine Dūkšupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Krišjāņu pagastā, augštece Ludzas novada Salnavas pagastā; Nouzenu strauts; Nozina; Novaziņa; Novoziņa
- Mežupe Dūkšupes labā krasta pieteka Balvu novada Krišjāņu pagastā, augštece Tilžas pagastā
- Cēsniekupīte Dūkupītes kreisā satekupe Raiskuma pagastā
- Rideļupīte Dūkupītes labā satekupe Cēsu novada Raiskuma pagastā
- anstrupnieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Anstrupe" iedzīvotāji
- Dūņupīte Dūņupe, Abavas pieteka
- Ozolupe Dūņupe, Abavas pieteka
- Dūņupīte Dūņupe, Cieceres ezera pieteka
- Sauka Dūņupe, Dienvidsusējas labā krasta pieteka
- Kapurga Dūņupe, Sudas pieteka
- Skosupīte Dūņupes kreisā krasta pieteka Saukas pagastā
- Trumpe Durbes ezera pieteka, Tadaiķu un Durbes pagasta robežupe
- Gārde Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, augštece Cīravas pagastā, kā arī šī pagasta un Dunalkas pagasta robežupe, garums - 7 km; Garde
- Atupe Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vērgales un Sakas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Dunalkas pagastu, garums - 6 km; Mazupe
- Dubeņa Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Aizputes un Cīravas pagastā, garums - 14 km; Dubene; Dubeņu upe; Zīlīte
- Akmene Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, augštece Aizputes pagastā, garums - 15 km; Akmensupe; Akmeņupe; Vīcupe; Vicupīte; Viče; Vīčupe
- Cepļa upe Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, garums — 10 km; Cepļupe; Kleperu upe
- Mazdursupe Dursupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Balgales pagastā, Sēņgrāvja un Vārngrāvja satekupe, garums - 8 km; Sēņu grāvis
- Sviķu strauts Dursupes labā krasta pieteka Talsu novada Balgales pagastā, iztek no Kannenieku dīķa
- Oksle Dursupes labā krasta pieteka Tukuma novada Cēres un Talsu novada Balgales pagastā, garums - 14 km, kritums - 56 m (augštecē arī Zvente, lejtecē - Balgale)
- Gross-Dursuppen Dursupes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā
- Kažupe Dursupes nosaukums atsevišķā tās posmā
- Jeidas upe Dursupes nosaukums atsevišķā tās posmā
- Boles upe Dursupes nosaukums atsevišķā tās posmā
- Skujupe Dursupes nosaukums atsevišķā tās posmā
- Spilva Dursupes nosaukums atsevišķā tās posmā
- Zvente Dursupes pietekas Oksles otrs nosaukums tās augštecē
- Balgale Dursupes pietekas Oksles otrs nosaukums tās lejtecē; Balgales upe
- Durupe Dūrupe, Bolupes pieteka
- Zesere Dviete, Berezaukas satekupe
- Slabada Dviete, Berezauskas satekupe
- Kaldabruņa Dvietes labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā; Kaldabruņas strauts; Kaļva; Kalves upe
- Ilzupīte Dvietes labā krasta pieteka uz Jēkabpils novada Rubenes pagasta un Augšdaugavas novada Bebrenes pagastu robežas, vairāk nekā 7 km posmā ir šo novadu un pagastu robežupe, augštece un izteka Bebrenes pagastā, garums - 12 km; Ilza
- Dzabhana Dzavhana - upe Mongolijas rietumu daļā ("Dzavchan Gol")
- Šķēde Dzedrupes kreisā satekupe Talsu novadā, garums - 20 km, kritums - 75 m; Dandaru upe; Elpupe; Gartiltupe; Kalvetnieku upe; Līčupe; Vandzenes upe; augštecē Odre, Nastupīte; lejtecē Žurnika, Žurnikupe
- Jādekša Dzedrupes labā satekupe Talsu novada Laucienes un Ķūļciema pagastā, garums - 17 km; Grīvupe; augštecē saucas arī Nurmuižupe un Nurmižupīte, vidustecē Meņģupe, Pļavupe, Pļavu upe, Pļavu grāvis
- Elpupe Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums Talsu novadā
- Dandaru upe Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums Talsu novadā
- Odre Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums tās augštecē
- Žurnika Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums tās lejtecē
- Žurnikupe Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums tās lejtecē
- Dzeguze Dzeguzes ezers - Astašovas ezers Andrupenes pagastā
- Dzegūžu Dzegūžu ezers - Astašovas ezers Andrupenes pagastā
- Huanhe Dzeltenā upe, otra lielākā upe Ķīnā, garums - \~5460 km, sākas Tibetas austrumu daļā >4000 m vjl., liec lielu loku uz ziemeļiem caur Iekšējo Mongoliju un ietek Dzeltenajā jūrā, bieži pārplūst
- Lankupe Dzelzāmurupe, Abavas pieteka
- Dzelzsāmura upe Dzelzāmurupe, Abavas pieteka
- Baltava Dzelzcela stacija Ogres novada Taurupes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 88 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1937. g.
- Apšupe Dzelzceļa pietura Dobeles novada Jaunbērzes pagastā, pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 134 km no Ventspils dzelzceļa stacijas; pietura atklāta 1920. g. pie Krustpils-Ventspils dzelzceļa līnijas ar nosaukumu "Ērzeļi", bet 1921. g. nosaukums mainīts
- Brakšķi Dzelzceļa pietura Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 151 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1931. g.
- Briģi dzelzceļa pietura Ludzas novada Briģu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 447 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1934. g., tolaik pie dzelzceļa līnijas Rīga-Zilupe
- Goba Dzelzceļa pieturpunkts Birzgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 229 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāts 1933. g.
- Džūkste Dzelzceļa pieturpunkts Tukuma novada Džūkstes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 130 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāts 1930. gadā
- Babīte Dzelzceļa stacija Babītes novada Babītes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 13 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g., līdz 1919. g. saucās "Pupe", 1919.-1926. g. - "Pūpe"
- Birze Dzelzceļa stacija Bauskas novada Vecumnieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 225 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Lesting", 1919.-1924. g. saucās "Lestiķi"
- Iecava Dzelzceļa stacija Iecavas novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 196 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Gross-Eckau", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Daudzeva Dzelzceļa stacija Jaunjelgavas novada Daudzeses pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 261 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Daudsewa", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Atašiene Dzelzceļa stacija Jēkabpils novada Atašienes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 337 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1901. g. pie dzelzceļa līnijas Maskava-Kreicburga (Krustpils) ar nosaukumu "Borch", 1918.-1919. g. saucās "Borķi", bet 1919.-1929. g. - "Ataišiene"
- Daugava Dzelzceļa stacija Jēkabpils rajona Sēlpils pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 291 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g.
- Istalsna Dzelzceļa stacija Ludzas novada Isnaudas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 430 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g. ar nosaukumu "Pumpuri", tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
- Cirma Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Lendžu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 409 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, kā dzelzceļa pietura "Sarkani" atklāta 1926. g., tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
- Garoza Dzelzceļa stacija Salgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 178 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Garosen", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Elkšķene Dzelzceļa stacija Ventspils novada Tārgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 12 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, pieturpunkts ar nosaukumu "Pope" atklāts 1927. g., tagadējais nosaukums kopš 1932. g.
- Lanka Dzelzsāmurupe, Abavas pieteka
- Dzelzupīte Dzelzupe, Paparzes pieteka
- Dzerdupīte Dzērdupe, Gaujas pieteka
- Simtēnupe Dzērdupe, Gaujas pieteka
- klātstrebjams Dzēriens vai šķidrs ēdiens, ko dzer vai strebj klāt, piemēram, maizei, kartupeļiem
- skābums dzēriens, kas pagatavots no rudzu miltiem un ūdens; Latgalē - zupa no kartupeļiem un maizes mīklas; Kurzemē - vārītu sūkalu nogulsnes
- Vilkupīte Dzestrenes labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Dzērbenes pagastā, garums - \~4 km; Kurmīšupīte; Vilkupe
- Dzilnene Dzilnupe Mārupes novada Mārupes un Babītes pagastā
- Mācītājmuižas upe Dzilnupe, ietek Babītes ezerā
- stāvbedre Dziļa bedre, kas piepildīta ar kartupeļiem un pārklāta ar salmiem.un zemes slāni
- dziļupe Dziļa upe
- Boāmas aiza dziļa, šaura Čujas upes aiza Ziemeļtjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~30 km, dziļums - līdz 1500 m, izbūvēts autoceļš un dzelzceļa līnija, kas savieno Biškeku ar Isikula piekrasti
- ievalka Dziļākā upes ielejas, gravas, vecgravas vai citas erozijas reljefa formas daļa; tālvegs
- sētuve dziļāka vieta upes līcī
- strūklas dzirnavas dzirnavas supersmalkai malšanai; sasmalcināšana notiek turbulences plūsmā esošu daļiņu savstarpējas trieciendarbības rezultātā
- Rideļu dzirnavezers dzirnavezers Tukuma novada Engures pagastā, Kalnupes ielejā, platība — 45 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,5 m, eitrofa, vidēji aizaugusi ūdenstilpe; Rīdeļu ezers; Stulbais ezers; Stulbis; Vanadziņš
- Dzirnavu upe Dzirnavupe, Ventas pieteka
- Pūņa Dzirnavupe, Ventas pieteka
- Ragana Dzirnavupe, Ventas pieteka
- Zeļļupe Dzirnavupe, Ventas pieteka
- Pūņupe Dzirnavupes paralēls nosaukums posmā no Kāžezera līdz Zlēku dzirnavezeram, Ventspils novada Zlēku pagastā
- Strazde Dzirnavupīte, Līgupes pieteka
- Zābakupe Dzirnavupīte, Līgupes pieteka
- Bočupe Dzirnavupīte, Līgupes pieteka Talsu novadā
- Čūčupe Dzirnavupīte, Līgupes pieteka Talsu novadā
- dzirnavupe Dzirnupe
- Dzirnupīte Dzirnupe, Dienvidsusējas pieteka
- Dzirnupīte Dzirnupe, Īslīces pieteka
- Pieņupe Dzirnupes labā satekupe Cēsu novada Vaives pagastā
- Disna Dzisna - upe Baltkrievijā (Dīsnas lejtece)
- likteņupe Dzīves vai dzimšanas vietas tuvākā lielākā upe; dzimtenes lielākā upe
- Dakota Džeimsa - upe ASV, Misūri pieteka
- Djerema Džerema - upe Kamerūnā
- Džukste Džūkste, upe Tukuma novadā
- Lestene Džūkstes labā krasta pieteka Tukuma novada Lestenes pagastā, garums - 11 km; Lestenes upe
- jamss Ēdamie šā auga apakšzemes bumbuļi, kurus lieto līdzīgi kartupeļiem
- Vārme Ēdas kreisā satekupe Kuldīgas novada Vārmes pagastā, garums - 15 km, kritums - 27 m, izveidojas, satekot Ķīšupei un Palīcei
- Šķēde Ēdas labā satekupe Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 32 km, kritums - 60 m; augštecē saukta arī par Edīti un Eglīti
- zirņu pikas ēdiens - no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotas lodītes
- slapnāms Ēdiens - rūgušpiens ar krējumu, locoņiem, tajā slapināja kartupeļus
- kamiņi Ēdiens ar zirņiem, kartupeļiem un samaltu gaļu
- pīceņi Ēdiens no daudzām kopā samīcītām sastāvdaļām (zirņi, sīpoli, kaņepes, pupas, kartupeļi u. c.)
- pītes Ēdiens no daudzām kopā samīcītām sastāvdaļām (zirņi, sīpoli, kaņepes, pupas, kartupeļi u. c.)
- pītnes Ēdiens no daudzām kopā samīcītām sastāvdaļām (zirņi, sīpoli, kaņepes, pupas, kartupeļi u. c.)
- staks ēdiens no kartupeļiem un kaņepēm vai tikai kaņepēm; stečkis
- stečkis ēdiens no kartupeļiem un kaņepēm vai tikai kaņepēm; stoks
- pikas Ēdiens no kartupeļiem, kaņepēm vai zirņiem
- stīvastis Ēdiens no sagrūstām kaņepēm ar kartupeļiem
- grūšs Ēdiens no sagrūstiem zirņiem, kartupeļiem un kaņepēm
- bizirairairā Ēdiens no sakaltušas rupjmaizes, ko pārlej ar vārošu ūdeni, pieliek upeņu ievārījumu un pārkaisa ar kanēli
- grūdinis Ēdiens no sasmalcinātiem, grūstiem kartupeļiem un pupām
- tauku šķaidiņi ēdiens no taukos ceptiem kartupeļiem
- pusķeska Ēdiens, biezputra kopā ar kartupeļiem
- murcavka Ēdiens, kas pagatavots no pienā iedrupinātas maizes un vārītiem kartupeļiem
- grencumi Ēdiens, ko gatavo no cūku kaušanas un sadalīšanas rezultātā atkritušiem sīkiem gabaliņiem, ko visu saliek katlā un vāra, izkusušos taukus nosmeļ, bet atlikušos sausumus ēd ar maizi vai kartupeļiem
- šutenes Ēdiens, sutināti nomizoti kartupeļi
- piemērcēt Ēdot (ko, piemēram, maizi, kartupeļus), mērcēt (to šķidrā aizdarā)
- Lāčupīte Eglonas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā, garums - 11 km; Līčupe; augštecē - Cīruline, Cīruļupīte
- Eglupe Egļupe, Aišas pieteka
- Desupe Egļupe, Gaujas kreisā krasta pieteka, tās augšteces paralēls nosaukums
- Egļupīte Egļupe, Gaujas pieteka
- Vītiņu upe Egļupe, Gaujas pieteka
- Zustrene Egļupe, Gaujas pieteka
- Barģupe Egļupes labā krasta pieteka Siguldas un Inčukalna pagastā, garums - \~4 km
- Dzirnavupe Egļupes labā krasta pieteka Siguldas un Inčukalna pagastā, garums - \~6 km
- Silupīte Egļupes nosaukums tās augštecē, Siguldas novada Allažu pagastā
- Hapi Ēģiptiešu mitoloģijā - dievība, Nīlas upes personifikācija, ko pielūdza kā valgmes un dzīvības devēju
- Nīls Ēģiptiešu mitoloģijā - Nīlas upes dievs
- akronekroze Eiropā reti sastopama kartupeļu vīrusslimība, kas saistīta ar galotņu nokalšanu
- ANSE Eiropas Nacionālo supervīzijas organizāciju asociācija
- Ajata Ejeta, upe Kazahstānas Kostanajas apgabalā, Tobolas kreisā krasta pieteka
- hinterlande Ekonomģeogrāfijā - apgabals, ko pastāvīgas kravu un pasažieru plūsmas saista ar ostu, pilsētu pie upes vai citu centru; aizzona
- Ēķene Ēķinupe
- Eikinupe Ēķinupe Burtnieku pagastā
- Eiķinupe Ēķinupe Burtnieku pagastā
- Ēķina Ēķinupe Burtnieku pagastā
- Eiķenu upe Ēķinupe Burtnieku pagastā
- Maurupīte Ēķinupes labā krasta pieteka Burtnieku pagastā
- Melnupīte Ēķinupes labā krasta pieteka Burtnieku pagastā
- Negurskas upīte Ēķinupes labā krasta pieteka Burtnieku pagastā
- Eckhof Ēķupes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā
- heptode Elektronu lampa ar septiņiem elektrodiem: anodu, katodu un pieciem tīkliņiem; to sauca arī par pentagrīdu; superheterodina radiouztvērējos to lietoja frekvences pārveidošanai
- magnetrons Elektronu lampa superaugsto frekvenču svārstību iegūšanai
- Zvirbuļu kalns elipsoidāls morēnu lielpaugurs Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines rietumu malā, Ogres novada Taurupes pagastā, garums — 0,9 km, platums — 500 m, absolūtais augstums — 152,4 m vjl., relatīvais augstums — 15-25 m
- Elkupe Elkšķene - Ventas pietekas Kamārces labā satekupe
- Elkšķupe Elkšķene, Kamārces labā satekupe
- Mazā Emajegi Emajegi upes augštece no iztekas līdz Vertsjerva ezera (Vircezera) dienvidu galam, garums - 82 km
- Mētra Emajegi, upe Igaunijā
- Emmentāle Emmes upes (Āres labā krasta pieteka) ielejas daļa Šveicē ("Emmental"), aptuveni no Šanfgnavas līdz Burgdorfai, garums - \~45 km
- Emsas līcis Emsas upes izveidots estuārs Ziemeļjūrā, uz Vācijas un Nīderlandes robežas
- Engures upe Engures ezera noteka uz Rīgas jūras līci, kas līdz Engures kanāla izrakšanai 1842. g. bija vienīgais savienojums ar jūru; Engure; Engurupīte; Vecupe
- Bērģupe Engures ezera pietekas Jurģupes nosaukums tās lejtecē
- Čiekurupe Engures ezera pietekas Melnupes nosaukums tās augštecē
- Melnupe Engures upe, Engures ezera noteka uz jūru
- Vecupe Engures upe, sena Engures ezera noteka uz jūru
- Enipeja Enipefa - upe Grieķijā
- Erfte Erfta - upe Vācijā
- lanstupieši Ērgļu novada Sausnējas pagasta apdzīvotās vietas "Lanstupe" iedzīvotāji
- Hermannshof Ermaņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Mālupes pagastā
- Esekiba Esekibo - upe Gajānā
- Esterdāla Esterdālelvena - upe Norvēģijā un Zviedrijā
- buļvis Ēšanai sagatavoti kartupeļi; kartupeļu ēdiens
- Akūbū Etiopijas un Dienvidsudānas robežupe (Akūbū Wenz), Piboras labā krasta pieteka, augštece izžūstoša, lietus periodā sākas Etiopijas kalnienes dienvidrietumos
- negidali Etnogrāfiska grupa Krievijas Habarovskas novadā, pie Amguņas upes, valoda (evenku valodas dialekts) pieder pie tungusu-mandžūru valodu grupas, reliģija - pareizticīgie, saglabājušies animistiskie ticējumi, šamanisms
- Ewangen Evangas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ziemupes pagastā
- Druve Ezeres labā krasta pieteka Saldus novada Zvārdes un Jaunauces pagastā, garums - 22 km, kritums - 25 m; Druva; Krūmupe; Krūmešu upe; Melnupe
- Brūzile Ezeres labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 27 km, kritums - 25 m, sākas Kursīšu apkaimes pļavās; Brūzupe; augštecē arī Sauļupe
- Dabaru ezers ezers — atrodas Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība — 17,8 ha, garums 1,2 km, platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 5,3 m; Stupeņu ezers; Stupeņu-Dabaru ezers
- Balvu ezers ezers Adzeles pacēlumā 100,5 m virs jūras līmeņa, Balvu pilsētas un Balvu novada Kubuļu pagasta teritorijā, platība — 167,9 ha, garums — 3,2 km austrumu-rietumu virzienā, lielākais platums — 0,7 km, dziļums — līdz 3,9 m; cauri tek Balupe
- Grundu ezers ezers Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Mālupes pagastā, 133 m vjl., platība — 48,9 ha, garums — 960 ha, platums — 640 m, lielākais dziļums — 1,3 m, diseitrofs, aizaugošs
- Circeņu ezers ezers Andrupenes pagastā, platība - 1,6 ha
- Zundovas ezers ezers Andrupenes pagastā, platība - 15 ha; Kumena ezers; Kumenas ezers; Zundu ezers; Zundu-Kamanes ezers
- Ilgošu ezers ezers Andrupenes pagastā, platība - 2,7 ha; Ildze
- Križovs ezers Andrupenes pagastā, platība - 25,2 ha; Križovas ezers; Križava ezers; Križutu ezers
- Tīvgols ezers Andrupenes pagastā, platība - 8,1 ha; Dilmaņu ezers; Rakuskova ezers; Rakuskovas ezers
- Sevans ezers Armēnijas austrumu daļā, atrodas tektoniskā ieplakā starp Armēnijas kalnienes grēdām 1900 m vjl., platība - 1240 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 83 m, ietek 28 nelielas upes, iztek Araksas pieteka Razdana
- Mazais Kalupes ezers ezers Augšdaugavas novada Kalupes pagastā, platība - 110 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 0,9 km, lielākais dziļums - 9,8 m; Kalupa ezers; Kalupes ezers; Ķeišu ezers
- Brocēnu ezers ezers Austrumkursas augstienē, Cieceres pagastā, 89,4 m vjl., platība — 43,6 ha, vidējais dziļums — 2,5 m, lielākais dziļums — 14,6 m, cauri tek Vēršādas upe
- Lubāns ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, \~92,5 m vjl., līmenis tiek regulēts, pie maksimālā līmeņa platība - 82 km^2^, garums - līdz 14 km, lielākais platums - 9 km, lielākais dziļums - 2,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Lubāna ezers; Lubānas ezers
- Titikakas ezers ezers Centrālajos Andos 3812 m vjl., Peru un Bolīvijā (sp. va. "Lago Titicaca"), platība - 8300 kvadrātkilometru, garums - 150 km, platums - līdz 70 km, dziļums - līdz 304 m, tektoniskas izcelsmes relikts, ietek >40 upes, sezonālas līmeņa svārstības līdz 5 m
- Purva ezers ezers Cēsu novada Straupes pagastā, platība - \~1 ha
- Eiķēnu ezers ezers Cēsu novada Straupes pagastā, platība - 10,4 ha; Eiķeni
- Pulles ezers ezers Cēsu novada Straupes pagastā, platība - 2,4 ha; Palles ezers
- Pūricu ezers ezers Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, 62,2 m vjl., platība - 32,1 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,35 km, dziļums - līdz 2 m; Ikuļu ezers; Paricas ezers; Purica ezers; Puricas ezers; Pūricas ezers
- Pekša ezers ezers Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, Lielstraupē, 62 m vjl., platība — 9,7 ha, garums — \~700 m, lielākais platums — \~300 m, vidējais dziļums — 5,1 m, lielākais dziļums — 15,5 m, eitrofs; Peksis
- Viņaudu ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā pie Stalbes pagasta robežas, 49,3 m vjl., platība - 10,6 ha, garums - 0,6 km, lielākais platums - 0,25 km, lielākais dziļums - 1,9 m, eitrofs, aizaudzis, ar dūņainu dibenu
- Plaužu ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā, 57 m vjl., platība — 13,6 ha, garums — >0,5 km, lielākais platums — \~0,4 km, lielākais dziļums — 6 m, eitrofs, aizaugums — 25%; Plaudis; Plaudes ezers
- Muižnieka ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā, 62 m vjl., platība - 10,5 ha, garums - 800 m, platums - 110-170 m, vidējais dziļums - 3 m, lielākais dziļums - 7,6 m, eitrofs, aizaugums - >1/3; Muižnieku ezers; Muižnieks
- Sārumezers ezers Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Straupes pagastā pie Limbažu pagasta robežas, 50,8 m vjl., platība - 189 ha, garums - 2,8 km, lielākais platums - 0,95 km, vidējais dziļums - 2,3 m, lielākais dziļums - 6 m, eitrofs, aizaugums 20%; Sārmes ezers; Saruma ezers; Sāruma ezers; Sārums
- Vagulas ezers ezers Igaunijā, Veru apriņķī, caurtek Vehandu upe
- Baltezers ezers Jersikas līdzenumā, Augšdaugavas novada Vaboles pagastā 6 km uz dienvidrietumiem no Kalupes, 101,4 m virs jūras līmeņa, garums - 1,2 km (ziemeļu-dienvidu virzienā), dziļums - līdz 15,8 m
- Šuņezers ezers Jersikas līdzenumā, Daugavpils pilsētas ziemeļrietumu daļā, 94 m vjl., platība - 74,6 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 3,1 m, eitrofs, iztek Šūņu upe
- Krivānu ezers ezers Kalupes pagastā, pie Vaboles pagasta robežas, platība — 11,8 ha; Aukštanu ezers
- Seiļu ezers ezers Kalupes pagastā, platība - 17 ha
- Ņerpičjes ezers ezers Kamčatkas pussalā 0,4 m vjl., Krievijas Kamčatkas apgabalā, platība - 552 kvadrātkilometri, līmeni ietekmē Klusā okeāna plūdmaiņas, ietek 117 nelielas upes, iztek Kamčatkas upes pieteka Ozjornaja
- Abitibi ezers ezers Kanādā (_Abitibi, Lake_), uz Ontārio un Kvebekas provinces robežas, 265 m vjl., vidējais dziļums 3,5 m, iztek Abitibi upe
- Bižas ezers ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, 172,7 m vjl., platība — 173,6 ha; garums — 2,65 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 2,4 m, 6 salas, eitrofs, aizaugums — \~90%, ziemā ūdenī trūkst skābekļa, bagāta ornitofauna; Biža ezers; Bīžu ezers; Vieža ezers
- Pozņakovas ezers ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība - 22,2 ha; Poznakovas ezers; Pozņakova ezers; Mazais Kustaru ezers; Mazais ezers
- Ņemčiks ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība - 7,7 ha; Ņemčika ezers
- Bebrišu ezers ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība — 2,4 ha; Belbošu ezers
- Dubulis ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība 10,2 ha; Dubļu ezers
- Teļecas ezers ezers Krievijā (_Teleckoe ozero_), Altaja Republikas austrumos 436 m vjl., platība - 223 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 325 m, garums - 78 km, vidējais platums - 3 km, ietek \~70 upju, iztek Obas labā satekupe Bija; Altinkels
- Ilmeņa ezers ezers Krievijā, Novgorodas apgabalā, 18 m vjl., vidējā platība - 982 kvadrātkilometri (atkarībā no ūdens līmeņa 733-2090 kvadrātkilometru), garums - \~45 km, platums - līdz 35 km, dziļums - līdz 10 m, ietek \~50 upes, iztek Volhova, ūdens svārstības no 2,3 m (martā) līdz 5,8 m (maijā)
- Usmas ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzdenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, 20,6 m vjl., platība — 3470 ha, kopā ar salām 3890 ha, garums — 13,5 km, lielākais platums — 6 km, vidējais dziļums — 5,4 m, lielākais dziļums — 27 m, ietek 10 upes, iztek Engure, eitrofs, aizaugums — 5%
- Pluncezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, 34,2 m vjl., platība - 42,1 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,8 m., dibens līdzens ar biezu dūņu slāni, (sapropeļa slānis līdz 7 m biezs), eitrofs, sekls un stipri aizaudzis, ietek Briežupe, ietilpst dabas liegumā "Plunču ezeara meži"; Plunču ezers
- Spāres ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība — 201,1 ha, sastāv no 2 paralēlām daļām ar savienojumu vidū, ziemeļu daļas garums — 2,85 km, dienvidu — 2,15 km, lielākie platumi attiecīgi 0,8 km un 0,55 km, vidējais dziļums — 2,3 m, lielākais dziļums — 5,6 m, eitrofs, galos aizaudzis, ietek Vidusupe, iztek Spāre; Spares ezers
- Ulungurs ezers Ķīnas ziemeļrietumos, Džungārijas ieplakas ziemeļu daļā 468 m vjl., platība - 850 kvadrātkilometru, pietece no Ulunguras upes
- Visolda ezers ezers Latgales augstienē, Andrupenes pagastā, 181,0 m vjl., platība - 96,4 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,0 km, lielākais dziļums - 5,0 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Visalda ezers; Visaldas ezers; Visaudas ezers; Visvalda ezers; Vizoma ezers; Kazimirova ezers; Kazimirovas ezers
- Olovecas ezers ezers Latgales augstienes centrā, Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība — 165 ha, garums — 2,4 km, lielākais platums — 1,2 km, lielākais dziļums — 5,0 m, eitrofs, maz aizaudzis
- Cērps ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā pie robežas ar Kastuļinas un Andrupenes pagastu, 163,5 m vjl., platība - 134,9 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,1 km, vidējais dziļums - 5,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 6 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Cerpa ezers; Cērpes ezers; Tērpenes ezers; Tērpes ezers
- Žuguru ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Andrupenes pagastā, 165,3 m vjl., platība - 32,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 6 m, lielākais dziļums - 15,5 m, 2 salas (kopplatība - 1,4 ha), eitrofs, aizaugums - niecīgs
- Asariņs ezers Latvijā, Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība - 3,9 ha
- Alūksnes ezers ezers Latvijas ziemeļaustrumos, Alūksnes augstienes Vaidavas pazeminājumā, Alūksnes novadā, platība - 15,44 km^2^, garums - 5,7 km, platums - līdz 4,25 km, viens no augstākajiem Latvijas ezeriem - 183,7 m virs jūras līmeņa, ezera dienvidrietumu krastā atrodas Alūksnes pilsēta, iztek Alūksnes upe
- Aperērna ezers ezers Lielbritānijā (_Upper Lough Erne_), Ziemeļīrijas Fermenas apgabalā, caurtek Ērnas upe
- Teja ezers ezers Lielbritānijā, Skotijā, kuru Tejas upe caurtek garenvirzienā
- Louerērna ezers ezers Lielbritānijā, Ziemeļīrijas rietumu daļā, Fermenas apgabala ziemeļrietumu pusē, caurtek Ērnas upe
- Dūņezers ezers Limbažu novada Katvaru un Limbažu pagastā, platība - 135,6 ha, garums - 4,75 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1 m, iztek Svētupe; Dūņu ezers; Limbažu Dūņezers
- Lejas ezers ezers Limbažu novada Liepupes pagstā, platība — 1 ha
- Višezers ezers Limbažu novada Vidrižu pagastā, Laugas purvā, platība - 10,1 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~300 m, iztek Ķīšupe; Viešezers; Laugas ezers; Viršu-Linu ezers; Viršu-Višu ezers
- Cimelis ezers Limbažu pagastā, platība - 12,7 ha, iztek Cimeļupe; Ciemeļu ezers; Cimeļa ezers; Cimeļezers
- Mazezers ezers Limbažu pagastā, viens no Jumpravas ezeriem, platība - 5,3 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~200 m, ietek Cimeļupe, atrodas starp Riebezeru un Auziņu ezeru
- Riebiņu ezers ezers Limbažu viļņotajā līdzenumā, Cēsu novada Straupes pagastā, 51,2 m vjl., platība — 75,5 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4,4 m, eitrofs, bagāta ihtiofauna
- Skrebeļu ezers ezers Līvānu novada Rožupes pagastā, platība — 6,4 ha
- Rustiņa ezers ezers Madonas novada Ošupes pagastā, platība - 1,5 ha
- Melnezers ezers Mārupes novada Salas pagastā, platība - 10,3 ha
- Huvsguls ezers Mongolijas ziemeļu daļā, tektoniskā ieplakā 1645 m vjl., platība - 2620 kvadrātkilometru, garums - 134 km, platums - līdz 35 km, dziļums - līdz 238 m, ietek 46 upes, vienīgā notece pa Egu (Egingolu) uz Selengu
- Kurjanovas ezers ezers Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Līdumnieku pagastā, 111,4 m vjl., platība 128 ha, garums 1,6 km, lielākais platums 1,2 km, lielākais dziļums 5,8 m, 1 sala (0,2 ha), dibenā \~5 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — neliels; Karjanovas ezers; Kurjānovas ezers; Kuranovas ezers
- Zilezers ezers Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā, uz Latvijas (Līdumnieku pagastā) un Krievijas robežas, 104,4 m vjl., platība - 216,0 ha (Latvijā 56,9 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,3 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Siņeje ezers; Siņejes ezers; Zilais ezers
- Vardulis ezers Pārgaujas novada Straupes pagastā, platība - <1 ha; Igluma ezers
- Babītes ezers ezers Piejūras zemienē, Mārupes novada Babītes un Salas pagastā, 0,2 m virs jūras līmeņa, platība — 2556 ha, garums — 13,5 km (dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā), lielākais platums — 2,7 km, lielākais dziļums — 1,7 m, ūdensputnu koncentrēšanās vieta; Babja ezers
- Mazazars ezers Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, caurtek Zušupe, platība - 3,4 ha; Mazezers
- Durbes ezers ezers Rietumkursas augstienes malā, Vārtājas viļņotajā līdzenumā, uz ziemeļiem no Durbes pilsētas, Dunalkas, Durbes un Tadaiķu pagastā, 23,2 m vjl., platība — 670,5 ha, garums — 5,2 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 1,5 m, eitrofs, bagāts ar zivīm; ietek Lāņupe, iztek Durbe
- Silguldas ezers ezers Silguldas purvā, Alūksnes novada Mālupes un Liepnas pagastā, platība — 6,9 ha; Siguldas ezers
- Tavainis ezers Straupes pagastā, aizaudzis
- Ķiržu ezers ezers Straupes pagastā, mežā, 62 m vjl., platība - 14,7 ha, garums - 1,4 km, platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 5,6 m, eitrofs, 1/4 platības aizaugusi; Ķiržu-Ķirzas ezers; Tirša ezers
- Melnezers ezers Straupes pagastā, platība - 2,6 ha
- Līņezers ezers Straupes pagastā, platība - 9,5 ha; Līņu ezers; Linezers
- Salas ezers ezers Straupes pagastā, platība — 1,6 ha
- Mazā dzelve ezers Straupes pagastā, platība — 2,4 ha
- Ceplīšu dzelve ezers Straupes pagastā, purvā, platība — <1 ha
- Mellupezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 6,8 ha; Melnupezers; Melnupes ezers; Melnupu ezers
- Mordangas ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, savienots ar Mežezeru, platība — 45 ha, garums — 2 km, maksimālais platums — \~0,4 km, iztek Kāņupe uz Usmas ezeru
- Pļavu ezers ezers Talsu novada Laucienas pagastā, platība — 21 ha, ietek Pļavupe, iztek Jādekša
- Stupēnu ezers ezers Taurenes pagastā, 184,8 m vjl., platība — 37,5 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 1,7 m, lielākais dziļums — 7,2 m, cauri tek Gauja; Stupeņu ezers; Stemiķis; Stemiķu ezers
- Vāveres ezers ezers Valles pagastā, platība - 14,3 ha, dziļums - līdz 0,9 m, iztek Svētupe; Vāveru ezers
- Matiņu ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Lorupes-Jūdažu subglaciolajā iegultnē, Siguldas pagastā, 88,4 m vjl., platība - 19 ha, garums - 1 km
- Jūdažu ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Siguldas pagastā, platība — 32,7 ha, garums — 1,8 km, platums — 230 m, lielākais dziļums — 8 m, iztek Teiļupe; Tīruma ezers
- Rajevkas ezers ezers Zilupes līdzenumā, Kreiču purvā, Ludzas novada Blontu pagastā, 107,4 m vjl., platība - 42,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - \~0,8 km, lielākais dziļums - 3,3 m, distrofs, maz aizaudzis; Ņīvu ezers
- Šešku ezers ezers Zilupes līdzenumā, Pasienes pagastā, 120,5 m vjl., platība — 40,0 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 5,5 m, eitrofs, aizaugums — 20%; Šeševskas ezers; Šešķu ezers; Zaborjes ezers
- Brūžezers Ezers, kas uzpludināts uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagasta Pastendē, platība - 4,9 ha; Pastendes parka dīķis
- notekezers Ezers, no kura iztek viena upe vai vairākas upes
- Jumpravas ezeri ezeru grupa Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, dienvidaustrumu-ziemeļu virzienā orientētu ezeru virkne Vitrupes subglaciālajā iegultnē (Dziļezers un Riebezers, Auziņu ezers, Skujas ezers, Bruņķītis un Mazezers); Jumpravmuižas ezeri
- Faksa Fakselvena - upe Zviedrijā
- Vonganuja Fananui - upe Jaunzēlandē
- Šaurupīte Feimankas kreisā krasta pietekas Preiļupes nosaukums tās augštecē Rušonas pagastā
- starpfrekvence Fiksēta elektrisko svārstību frekvence superheterodīna uztvērējos
- bondiāde Filmu kopa, kuru galvenais varonis ir superizlūks Džeimss Bonds; bondiāna
- mikroprocesors Intel Pentium firmas _Intel_ 1933. g. izstrādāts 32 bitu superskalārs sarežģītas instrukciju kopas mikroprocesors, kas ir atpakaļsaderīgs ar mikroprocesoru _80x86_ saimi
- mikroprocesors Intel Pentium Pro firmas _Intel_ mokroprocesoru _80x86_ saimes superskalārs 32 bitu mikroprocesors, kurš satur arī otrā līmeņa kešatmiņu
- bakteriālās augu slimības fitopatogēno baktēriju ierosinātas augu slimības, kas bojā daudzus kultūraugus, gk. tomātus, kāpostus kartupeļus; var būt specifiskas saimniekauga ģints un sugas robežās, var inficēt vairāku ģinšu augus dzimtas robežās vai arī dažādu dzimtu augus
- fosforīti Fosfātu grupas nogulumu ieži, kuru galvenā sastāvdaļa ir kalcija fosfāti (lieto superfosfāta ražošanai)
- Gvadelupa Francijas aizjūras reģions Vidusamerikā (fr. val. "Guadeloupe"), ietver Gvadelupu, Marīgalantas salu kā arī atsevišķas nelielas salas Mazo Antiļu salu ziemeļos, platība - 1705 kvadrātkilometri, 404000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Bastēra, iedalījums - 2 apriņķi
- Luāra Francijas lielākā upe (_Loire_), garums - 1012 km, izteka Sevēnos 1424 m vjl., ietek Atlantijas okeāna Biskajas līcī
- Fransesa Frānsisa - upe Kanādā
- frī kartupeļi fritēti kartupeļi jeb kartupeļu friti, eļļā ceptas kartupeļu šķēlītes
- kaptāns Fungicīds, ar ko apkaro ābeļu un bumbieru kraupi, kauleņkoku sausplankumainību, kartupeļu lakstu puvi, biešu neīsto miltrasu un dažādas krāšņumaugu slimības
- figons Fungicīds, lieto vīnogulāju miltrasas, ābeļu, bumbieru, ērkšķogulāju, dārzeņu kultūru miltrasu apkarošanai, lieto arī pret ābeļu kraupi, kauleņaugu koku lapu sīkplankumainību, kartupeļu lakstu un tomātu augļu puvi
- Librevila Gabonas galvaspilsēta, osta Gabonas upes estuārā, 604000 iedzīvotāju (2007. g.)
- gailīši Gailīšu upe - Viļķēnupīte, Gaujas pieteka
- Krabja miglājs galaktiskais emisijas miglājs Vērša zvaigznājā; 1054. g. notikušā supernovas uzliesmojuma atliekas
- Gaļega Galjego - upe Spānijā
- rasoļņiks Gaļas vira (ar putraimiem, kartupeļiem, burkāniem), kurai vārīšanās beigās pievieno sīki sagrieztus skābētus vai marinētus gurķus
- atlaupeņu zupa gaļas zupa ar ar putraimiem un kartupeļiem
- kapele Gaļas zupa, kurai pievienoti atdzisuši vārīti kartupeļi
- Kolorado vabole gaļēdāju vaboļu apakškārtas lapgraužu dzimtas suga (_Leptinotarsa decemlineata_), vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem; kartupeļu lapgrauzis
- Bandžula Gambijas galvaspilsēta, jūras un upes osta Atlantijas okeāna krastā, atrodas Sentmēri salā Gambijas grīvā, 34400 iedzīvotāju (2007. g.), Gambijas lielākā pilsēta, ekonomikas un tirdzniecības centrs
- Krāčupe Ganekļupe, Mežezera (Kāņu ezera) pieteka
- Ganeklis Ganekļupe, Mežezera pieteka
- Džamna Gangas upes labā krasta pieteka ("Yamuna"), Indijā, garums - 1384 km, sākas Himalajos (3255 m vjl.)
- Gaņģupe Gaņģupīte, Glāžupes pieteka
- Gauja Garākā upe Latvijas teritorijā, garums - 452 km, kritums - 234,5 m, par tās sākumu uzskata Arnīšupi (Arnīte), kas sākas Elkas kalna nogāzē Amatas novada Skujenes pagastā pie "Ģībēniem"; augšteci sauc arī par Ežupi, Ārnīti, Ārnīšupi (līdz Zobolam); Mierupīte (starp Zobolu un Laidzi)
- Kemijoki garākā upe Somijā (somu val. _Kemijoki_), Lapzemē, garums - 552 km, sākas Mānselkes augstienes austrumu malā pie Krievijas robežas, ietek Botnijas līča ziemeļu galā
- riņķvads Garāks tīkls lielākas ezera vai upes daļas aptveršanai
- stirpa Garens (parasti siena, salmu, kartupeļu, sakņaugu, augļu) krāvums, kas ir paredzēts (to) uzglabāšanai
- tumšupieši Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Tumšupe" iedzīvotāji
- Garoza Garoze, Lielupes pieteka
- Garozis Garoze, Lielupes pieteka
- limāns Garš, sekls līcis, kas izveidojies, jūrai pārplūdinot upes grīvu; neliels, vasarā izsīkstošs ezers
- upes gultne garš, šaurs pazeminājums upes ielejas dibenā, ko visu gadu aizpilda upes ūdens
- Gaujiņa Gaujas augšteces labā krasta pieteka, Taurenes un Vecpiebalgas pagasta robežupe, iztek no Alauksta ezera, garums - 2 km, senāk dažkārt uzskatīta par Gaujas sākumu
- Dzērbe Gaujas kreisā krasta pieteka (ietek Taurenes ezerā, kuram cauri tek Gauja), Cēsu novada Dzērbenes pagastā, garums - 16 km, iztek no Juvera ezera; Dzērve; Dzērvupīte; Juvera upīte; Juveris; Skraustupīte; Šķesterupīte (posmā starp Taurenes un Šķestera ezeru); Vicupe (starp Šķestera un Kapsētas ezeru)
- Viltums Gaujas kreisā krasta pieteka Brenguļu pagsatā, lejtecē arī Kauguru pagasta robežupe; Ķeņģupīte; Viltuma; Viltumupe
- Siļķupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsīs, garums - 8 km, augštece Priekuļu pagastā; Siļķes upe
- Dzestrene Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, izteka Dzērbenes pagastā, vidusposmā ir Cēsu un Smiltenes novada robežupe, garums - 14 km, sākas mežā uz ziemeļaustrumiem no Dzērbenes; Dekstirine; Dekstirne; Dekstrine; Desterna; Desterne; Destrene; augštecē Dzestrupīte
- Rauna Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā, vidustece arī Smiltenes novadā, garums - 50 km, kritums - 183 m, iztek no Slutaiša ezera (208 m vjl.); augštecē arī Raunaižu upe
- Pērļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Drustu pagastā, garums - 14 km, kritums - 12 m, lejtecē \~4 km ir Smiltenes un Cēsu novada robežupe; Pērļupīte; Pērtupe
- Ubeja Gaujas kreisā krasta pieteka Drustu pagastā, lejtecē Jaunpiebalgas pagasta robežupe, garums - 11 km
- Aima Gaujas kreisā krasta pieteka Grundzāles, Zvārtavas un Gaujienas pagastā; Zvārtavas upe
- Linupe Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Linupīte; Leinupe; Linurga
- Straujupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā, garums - 17 km, kritums - 37 m, ietek Gaujā pie Vangažiem; Briežpurva upe; Briežupe; Griķupīte; Straujupe; Vangažupīte
- Inčupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā; Dzelzāmuru upe; Līčupe; Skolas upe
- Miegupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Kauguru pagastā, augštecē robežupe ar Mārsnēnu pagastu, vidustecē ar Brenguļu pagastu, garums - 23 km, kritums - 44 m; Miega, Miegupe; Ķempe; Sapa
- Skaļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, lejtecē robežupe ar Drabešu pagastu, garums - 16 km, avotaina; Skalupe; Skāļupe; Skaļupīte; Zužupe
- Egļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagastā, garums – 15 km; Egļupīte; Vītiņu upe; Zustrene; augštece arī Silupīte, Desupe
- Dauda Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka Nurmižu gravu rezervāta zonā; Cūkaiņu upe; Lākturu upe
- Vējupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā, lejtecē arī Siguldas pilsētas austrumu robežupe, garums - 14 km, kritums - 88 m, lejtecē 3 km posmā kritums - \~46 m un 2 ūdenskritumi 0,6 un 0,8 m; Vējstrauts
- Meļļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Taurenes pagastā, garums - 18 km, kritums - 37 m, iztek no Gulbenes ezera Dzērbenes pagastā, ietek Rijas ezerā, kuram cauri tek Gauja; Melnupe; Cielupe; Cieļupe; Meļļupīte
- Alkšņupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 10 km; Zvirguļupe; Milnupīte
- Kāršupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, garums - 8 km; Kāršupes strauts; Kāšupe
- Dedums Gaujas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Trikātas un Brenguļu pagastā, garums - 13 km; Dedumupe
- Vidaga Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Variņu pagastā, augštecē Smiltenes un Gulbenes novada robežupe, vidustecē Virešu pagasta robežupe ar Palsmanes un Grundzāles pagastu, garums - 24 km
- Rāmnieku strauts Gaujas kreisā krasta pieteka, Cēsu un Siguldas novada robežupe
- Aukstais dīķis Gaujas kreisā krasta vecupe pie Inčukalna Velnalas, Inčukalna pagastā
- Platūne Gaujas labā krasta pieteka Cēsu novada Raiskuma pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Straupes pagastā; Platone; Platonīte; Pēterupīte
- Iežupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - \~12 km; Ieža; Iža; Ižupe; Ladupe; augštecē - Rīgupe
- Dzērve Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Trapenes pagastā, vidustecē ir Trapenes un Virešu pagasta robežupe, garums - 14 km
- Mutulīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Calpa; Calpupīte; Dukuļupe
- Uriekste Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas un Lizuma pagastā, garums - 23 km, kritums - 32 m; Ureikste; Ušūrupe
- Mustjegi Gaujas labā krasta pieteka Igaunijā, garums - 84 km, kritums - 47 m; Mustoja; Melnupe
- Brasla Gaujas labā krasta pieteka Limbažu un Cēsu novadā, lejtecē arī Cēsu un Siguldas novadu robežupe, garums - 70 km, kritums - 68 m, sākas Limbažu novadā uz austrumiem no Pociema 96,8 m vjl.
- Tulija Gaujas labā krasta pieteka Madonas un Cēsu novadā, lejtecē Zosēnu un Jaunpiebalgas pagasta robežupe, garums - \~16 km, kritums - 68 m; Tuleja; Tūlija
- Ķūķupīte Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, \~2 km posmā ir Straupes un Raiskuma pagasta robežupe, ietek Gaujā augšpus Ķūķu klintīm; Degmalupīte; Edernieku upe; Ēderes upe
- Lenčupe Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, garums - 23 km, Lenču upe; Lenčupīte; augštecē - Kazene
- Poļaka Gaujas labā krasta pieteka Smiltenes novada Gaujienas pagastā; Markuzu upe
- Draņķupīte Gaujas labā krasta pieteka Straupes pagastā, garums - 11 km; Draņķu upe; Ķiršupīte; Ķiržupīte; augštecē - Grotiņgrāvis
- Strenčupīte Gaujas labā krasta pieteka Strenču novadā, garums - 15 km, kritums - 13 m; Jērcēnu upe
- Strīķupe Gaujas labā krasta pieteka Vaidavas un Raiskuma pagastā, iztek no Vaidavas ezera, senākos avotos tiek uzskatīts, ka caurtek (šķērso) Vaidavas ezeru (tādā gadījumā garums - 24 km, kritums - 37 m; Dangupe; Dzirnavupe; augštecē Vaidava)
- Kaičupe Gaujas labā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagstā, garums - 17 km, no tiem Latvijā \~8 km, augštece Igaunijā, kur saucas - Ujuste; Kaicupe; Kalčupe
- Krāčupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novadā, Valmieras un Jērcēnu pagasta robežupe, Lielupes un Andrupes satekupe, garums kopā ar Lielupi - 19 km
- Mellupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā, augštece Rencēnu pagastā, garums - 14 km, kritums - \~46 m; Mellupīte; Melnupe
- Rātes upīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pilsētā, augštece Burtnieku un Valmieras pagastā, garums - 13 km; Dzirnavu upe; Rāceņu grāvis; Rātsupīte; augštecē arī Āžkalna grāvis
- Viļķēnupīte Gaujas labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā, tek caur Gailīšu ezeru, garums - 10 km; Gailīšupīte; Gailīšu upe; Gaiļupe; Tomuļupīte
- Braslas senleja Gaujas labā krasta pietekas Braslas ieleja no Straupes līdz ietekai Gaujā, Gaujas senlejas atzars Gaujas nacionālā parka teritorijā, abos upea krastos stāvas devona smilšakmens kraujas - Šponu, Burtaku iezis, Vējiņu iezis ar alām un pazemes ezeru
- Vaidava Gaujas labā krasta pietekas Strīķupes senāks nosaukums
- Rīgupe Gaujas pietekas Iežupes paralēls nosaukums tās augštecē līdz Kūrupes ietekai
- Eniņa atteka Gaujas vecupes atteka Valmieras novada Kauguru pagastā, platība - 3,7 ha
- Koiva Gaujas vidusteces nosaukums Igaunijā, posmā, kur tā ir Latvijas un Igaunijas robežupe
- gryuslis gavēņa ēdiens (sagrūsti kartupeļi, pupas un zirņi kopā)
- bigucis Gavēņa laika ēdiens no piestā sagrūstiem kartupeļiem, pupām un linsēklu eļļas
- stuļčuks gavēņa laika ēdiens, piestā sagrūsti novārīti šķēlēs sagriezti auksti kartupeļi ar linsēklu eļļu
- limnantems Gencianu dzimtas divdīgļlapis, ilggadīgs ūdensaugs ložņīgu zemes stumbru, spīdīgām apaļi nierveidīgām lapām un lieliem dzelteniem piltuves izskata ziediem, Latvijā sastopams tikai pie Ziemupes
- Ģercāni Gercāni, apdzīvota vieta Līvānu novada Rožupes pagastā
- Gagra Ghāghara - upe Ķīnā, Nepālā un Indijā
- Gilgeričaja Gjuļgeričaja, upe Krievijas Dagestānas Republikā
- Dzirnupe Glāžupe, Salacas pieteka
- Dzirnupīte Glāžupe, Salacas pieteka
- Līvupe Glāžupe, Salacas pieteka
- Medajtērce Glāžupes kreisā krasta pieteka Staiceles pagastā, garums - \~2 km
- Gaņģupīte Glāžupes labā krasta pieteka Alojas novada Staiceles pagastā, izteka Igaunijā, garums - 7 km
- Maldupīte Glāžupes labā krasta pieteka Staiceles pagastā, garums - 6 km; Maldupe
- najadas Gliemeņu dzimta, plaši izplatīta un daudzām sugām, kuras visai mainīgas; galvenās ģintis: dīķa gliemenes, upes gliemenes un upes pērlenes
- kartupeļu globodera globoderu suga ("Globodera rostochiensis syn. Heterodera rostochiensis"), kartupeļu nematode
- Vintergrava Glūdas upes grava Cēsīs
- Govsupe Gosupe, Tirzas pieteka Gulbene novadā
- Kaulupīte Gosupeas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Isliņa Gosupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā; garums - 13 km
- taurgovs Govju šķirne "Auroxen" (līdz 2004. g. saucās "Heck cattle"), kas sākot no 20. gs. 20. gadiem izveidota, izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, rezultātā iegūstot izmirušā taura (mājas govs priekšteča) līdzinieku, kas sākot no 1999. g. ieviestas arī Latvijā, ganās Lielupes palienes pļavās un dabas parkā "Pape"
- Grabažānu Grabažānu upe - Klauce, Saukas ezera pieteka
- Grabažūnu Grabažūnu upe - Klauce, Saukas ezera pieteka
- Grauduppen Graudupes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā
- vecis Grauzdētas un sasmalcinātas kaņepes, piemēram, sviestmaizei, bet ēd arī ar zirņiem un kartupeļiem
- Ausātu upe Grauzdupe, Bērzes pieteka
- Gārdenes upe Grauzdupe, Bērzes pieteka
- Gruzdupe Grauzdupe, Šķēdes pieteka
- Dobjais valks Grauzdupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Kabiles pagastā
- Liedes strauts Gravas strauta labā krasta pieteka, Madonas un Cēsu novadu robežupe gandrīz visā garumā, garums — \~7 km; Palejas strauts; Skujas strauts
- Grīdupīte Grīdupe, Melnupes pieteka
- Lēte grieķu mitoloģijā - aizmirstības upe pazemes valstībā; tās ūdens liekot mirušo dvēselēm aizmirst pagātni
- Alfejs grieķu mitoloģijā - Alfijas (Alfejas) upes dievs Peloponēsā, titānu Okeāna un Tētijas dēls
- Orfejs grieķu mitoloģijā - dziedonis, kura dziedāšana valdzinājusi ne vien cilvēkus, bet arī plēsīgus zvērus, kokus, klintis, upes
- Kalliroja grieķu mitoloģijā - nimfa, upes dieva Aheloja meita, Ganimēda māte
- Sperhejs Grieķu mitoloģijā - Okeāna un Tētijas dēls, Sperhejas upes dievs Tesālijā
- sparti grieķu mitoloģijā - spēkavīri, kas izauguši no zemes, kuru Tēbu dibinātājs Kadms apsēja ar paša nogalinātā pūķa zobiem, viņi parādījušies pasaulē pilnā apbruņojumā un uzreiz sāka cīnīties cits ar citu, kamēr palika tikai pieci: Htonijs (zemes cilvēks), Ūdejs (pazemes cilvēks, Pelors (milzis), Hiperīons (supervarenais), Ehions (cilvēks čūska)
- Īnahs grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma upes dievs Argosā un Argosas valdnieks, Okeāna un Tētijas dēls, pirmā Peleponēsas cilvēka Foroneja, Zeva iemīļotās Īo un Īo sarga Argosa tēvs
- Erimants grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma upes dievs Arkādijā
- Nīls grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma upes dievs Ēģiptē, Okeāna un Tētijas dēls
- Āsops grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma upes dievs, , kuram bija 12 dēli un 2 meitas - pilsētu un salu eponīmi
- Skamandrs Grieķu mitoloģijā - Trojas līdzenuma upes dievs, kas bija saistīts ar Trojas valdnieku dzimtu
- Flegetonta Grieķu mitoloģijā - uguns upe, viena no piecām pazemes valstības upēm
- Ēridana Grieķu mitoloģijā - upe, upes dieva Okeāna un dievietes Tētijas meita
- Narkiss Grieķu mitoloģijā - upes dieva Kēfisa un nimfas Leiriopes dēls, skaists jauneklis, kurš iemīlējās savā atspulgā un nomira aiz mīlas pret sevi
- Teikrs grieķu mitoloģijā - upes dieva Skamandra dēls, frīģiešu cilts teikru eponīms, viņa meita Batija kļuva par Dardana sievu, tādējādi viņš kļuva par trojiešu valdnieku ciltstēvu
- Driops grieķu mitoloģijā - upes dieva Sperheja dēls, driopu cilts valdnieks un eponīms, Driopes tēvs
- Ahelojs Grieķu mitoloģijā - upes dievs Aitolijā, titāna Okeāna un titanīdas Tērijas dēls
- Ladons grieķu mitoloģijā - upes dievs Arkādijā, Okeāna un Tētijas dēls, Dafnes tēvs
- Kalliroja grieķu mitoloģijā - upes nimfa, Aheloja meita, Alkmaiona sieva, Akarnāna un Amfotera māte, kura pēc Alkaimona nāves izlūdzās Zevam padarīt viņas mazgadīgos dēlus tūlīt pieaugušus, kuri pēc tam atriebās par tēvu un nogalināja Fēgeju, viņa sievu un bērnus
- Tētija grieķu mitoloģijā - viena no senākajām dievietēm, titanīda, Gajas un Urāna meita, sava brāļa Okeāna sieva, ar kuru kopā viņa radījusi visas upes un trīstūkstoš okeanīdu
- Peirēne grieķu mitoloģijā - viena no upes dieva Aheoja 12 meitām (variants: upes dieva Āsopa meita), Poseidona mīļākā, kas dzemdēja Poseidonam divus dēlus - Leheju un Kenhreju
- Eiterpe grieķu mitoloģijā - Zeva un Mnēmosines meita, viena no deviņām mūzām, mūzikas un liriskās dzejas aizbildne, tiek attēlota ar dubultflautu, no upes dieva Strīmona viņai piedzimis dēls Rēss
- Griguļu strauts Griguļupe, ūdenstece Vērgales pagastā
- palu grīslis grīšļu suga ("Carex irrigua syn. Carex paupercula")
- Grūšļovas strauts Griušļova, Supenkas pieteka
- Jozupe Grīva, upes paralēls nosaukums lejpus Dārtas
- Jozupupe Grīva, upes paralēls nosukums lejpus Dārtas
- Sārcene Grīvas labā satekupe Talsu novada Vandzenes pagastā, iztek no Laidzes ezera, garums - \~6 km; Laidzes upe; Sārajupe; Silenes upe
- Čaunas līcis grīvlīcis Austrumsibīrijas jūras dienvidaustrumos, no kuras to atdala Ajonas sala, garums - 150 km, lielākais platums - 100 km, dziļums - līdz 25 m, ietek Čaunas upe
- Obas līcis grīvlīcis Karas jūrā, starp Jamalas, Gidanas un Tazas pussalu, applūdināta Obas upes ieleja, garums — 800 km, platums — 30-90 km, dziļums — 10-12 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,7 m
- Kapupīte Grīvupītes labā krasta pieteka, Gulbenes un Madonas novada robežupe, garums - 5 km (senāk uzskatita par Leldes pieteku)
- Grisuppen Grīzupes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Grobiņas pagastā
- Postojnas ala grota Dināru Karsta apvidū 550 m vjl. (“Postojnska jama”), Slovēnijas dienvidrietumos, eju garums — 23 km, izveidojusi Pivkas upe (800 m tek alas apakšstāvā), stalagmīti, stalaktīti, drapējumi, milzu grotas (lielākajā var saiet līdz \~10000 cilvēku)
- karpeļgrozs Grozs, kas paredzēts kartupeļu ievietošanai
- drauza Grubuļaina, kreveļaina miza (piemēram, kartupeļiem)
- Grundu Grundu ezers - atrodas Alūksnes novada Mālupes pagastā, Grundu purva vidusdaļā, platība - \~5 ha
- Grundu Grundu grāvis - Igrīves kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā, iztek no Grundu ezera
- komandas supervīzija grupas supervīzijas veids, kura fokusā ir komandas attīstība; sociālajā darbā tā ir organizācijas darbinieku vai starpprofesionāļu tikšanās supervīzijā, lai atjaunotu, uzlabotu vai pārstrukturētu sadarbības formas ar mērķi uzlabot darba kvalitāti un efektivitāti
- pīcis Grūslis - no zirņiem, kartupeļiem un kaņepēm sagrūsts ēdiens
- lazi Gruzīnu etnogrāfiskā grupa, dzīvo gk. Turcijā, Melnās jūras dienvidaustrumu piekrastē (Lazistānā) un Čorohas upes baseinā, arī Adžārijā, valoda pieder pie kartveļu grupas zanu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (senāk - kristieši); čani
- Gružu strauts Grūžupe, Miegupītes pieteka
- Gūdena Gūdenoena, upe Dānijā
- Saltupe Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Saltupes" nosaukuma variants
- Guldupīte Guldupe, Pededzes pieteka
- Lanckupe Gulsupes labā krasta pieteka Siguldas novada Mores pagastā
- jūrmalas gumumeldrs gumumeldru suga ("Bolboschoenus maritimus", arī "Scirpus maritimus"), sastopams reti Baltijas jūras un Rīgas jūras līča lagūnas ezeru piekrastēs, kā arī Daugavas ielejā - upes sēkļos un palienē, līdz 150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gariem pazemes dzinumiem
- mikro- gurnģērba garums līdz kājstaklei, piemēram, mikrošorti; arī supermini
- ģenerālsuperintendentūra Ģenerālsuperintendenta pienākumi
- Ziedleju klintis ģeoliģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Inčukalna pagastā, iepretī Silciemam, 1,5 km lejpus Lorupes ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir augšdevona sarkano smilšakmeņu divpakāpju atsegums Gaujas vecupes krastā, apakšējā pakāpe 4,5 m augsta, augšējā pakāpe 4 m, garums — 40 m, augšējā pakāpē izveidojusies 5,5 m plata niša ar rievotiem griestiem, tās dziļums — 3,5 m, augstums — 3 m, blakus ir otra, mazāka nišveida ala
- Vējiņu alas un Elles bedres ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Straupes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 7,3 ha, ir aktīvās sufozijas lauks, kur avoti Gaujas svītas smilšakmeņos izskalojuši pazemes tukšumus un ejas un kur joprojām rodas jauni zemes iebrukumi
- Brāžu krāces un Akmeņupītes ūdenskritums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Madonas novada Ērgļu un Sausnējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., lejpus Ērgļiem ir \~3 km garš Ogres upes visstraujākais posms - Brāžu krāces, turpat sāngravā, pa kuru ieplūst Akmeņupīte, izveidojies ūdenskritums
- Zoslēnu atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Nīkrāces pagastā, Dzeldas kreisajā krastā augšpus tās ietekas Šķērvelī, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,2 ha, atsegumi ir 3 upes līkumos, augstākais 14 m
- Riežupes smilšalas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Riežupes kreisā krasta kraujā, \~600 m augšpus tās ietekas Ventā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 2,8 ha, ir mākslīgu alu labirints ar eju kopgarumu 460 m (garākā alu sistēma Latvijā), kas izdobts vairāku gadsimtu laikā, ņemot smiltis mājsaimniecības vajadzībām, vēlāk — stikla rūpniecībai
- Randatu klintis un Tilderu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Virešu pagastā, Gaujas krastos \~1 km augšpus Virešu tilta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 14,5 ha, Randatu klintis atrodas Gaujas labajā krastā, ir 15 m augstas dolomīta klintis, kas paceļas 8 m virs upes līmeņa, līdzīga ir Tilderu krauja, kas atrodas Gaujas pretējā krastā
- Kaļķupītes klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., vidēji lieli un nelieli smilšakmens atsegumi, viens no krāšņākajiem atsegumiem atrodas Puišakalna ziemeļrietumu nogāzē, tā augstums līdz 5 m, platums \~40 m; otrs lielākais atsegums (līdz 4 m augsts, \~6 m plats) ir Kaļķupītes krastā lejpus Mazupes ietekas
- Stoķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 5 ha, ir >5 m augsts sarkanu vidusdevona smilšakmeņu atsegums ar 4 alām, no kurām iztek vairāki avoti, lielākā ir Patkula ala
- Zaņas lejteces atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Zaņas lejtecē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 53,2 ha, upes pamatkrastā vairākās vietas atsedzas pelēki un brūngani kaļķakmeņi, pelēki melni māli, kā arī irdeni smilšakmeņi, kopējais biezums - \~3,5 m
- Dzilnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā starp Pērļupes un Kumadas ieteku Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir \~40 m augsts un \~300 m garš, pakavveidīgs iežu atsegums Amatas un Gaujas svītas smilšakmeņos un māla nogulumos, to turpina pārveidot sufozijas un sānerozijas procesi — iezis atvirzās >1 m gadā; apakšdaļu ārda Amatas straume, agšdaļu — avotu izplūdumi
- Kalējala Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, Strīķupes (Vaidavas) labajā krastā, 3 km no tās ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., garums - 46 m, platība - \~150 kvadrātmetri, augstums - līdz 2 m, alā ir ziemojošo sikspārņu novērošanas vieta; Vaidavas ala
- Simtēnu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Drabešu pagastā iepretī Simtēnu mājām, Gaujas pietekas Rakšupes gravā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 18,7 ha, ir ziemojošo sikspārņu izpētes vieta, izveidojusies augšdevona Gaujas svītas sarkanajos un baltajos smilšakmeņos, garums - \~40 m, platums - līdz 7 m, augstums - līdz 1,9 m; Dzirnes ala (1939. g. atklājis "Simtēnos" dzīvojošais R. Dzirne)
- Pitragsupes krasti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā pie Pitragsupes un Zviedrgrāvja satekas, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība — 8,3 ha, atsedzas vidusdevona aleirolīti un smilšakmeņi (augstums — līdz 2 m), atrodamas brahiopodu atliekas, šajā vietā upē ir 1,1 m augsts ūdenskritums
- Tītmaņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, \~0,5 km no upes, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir līdz 12 m augsts smilšakmens kraujas atsegums, garums - 200 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 4,8 ha, vidusdaļā ir Līgoņu ala, abos galos pa nišai
- Launagiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, 700 m no Ērmaņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,5 ha, pret Gauju vērstās vienlaidus kraujas augstums - 20 m, garums - 250 m, mazāki atsegumi sastopami 1 km garumā; Ērmaņu iezis
- Ēdernieku klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Amatas ietekas Cēsu novada Raiskuma pagastā, pie Ēdernieku mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., stāvkrasta augstums - 40 m, pie pamatnes ir upes izgrauzta 7 m plata un 5 m dziļa niša
- Gūdu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja (augstums - 13-20 m, garums - \~250 m)
- Katrīnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 17,51 ha, iezis ir sarkanīga augšdevona smilšakmens krauja, augstums — \~15 m, garums — 200 m; Nāru klintis
- Jumpravas dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Lielupes labajā krastā pie Jumpravas parka, Bauskas novada Mežotnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 2,427 ha, augstums līdz 5 m, garums \~1,5 m, vidusdaļu šķērso grava, kurā ir 1,5 m augsta ūdenskritumu kaskāde (vasarā ūdens tajā izsīkst)
- Līčupes atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ogres labajā krastā, lejpus Līčupes ietekas, Ogres novada Taurupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 3,3 ha, \~10 m augstajā Ogres krasta nogāzē atsedzas morēnas slāņi ar smilšakmeņu starpslāņiem, kuros kopā ar jūras nogulumiem sastopamas gliemju čaulas
- Kalamecu un Markuzu gravas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Markuzu upes un tās pietekas, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 28,78 ha, Kalamecu gravas garums - 240 m, dziļums - 12 m, vairāki ūdenskritumi; Markuzu grava atrodas \~1 km uz austrumiem no Kalamecu gravas, tās labajā nogāzē, iegūstot dolomītu, izlauzta 1,2 m augsta un 8 m dziļa ala
- Krāču kalni ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, ir seno, domājams, Litorīnas jūras stadijas kāpu virkne Jelgavas novada Valgundes pagastā un Mārupes novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība — 78,16 ha, puslokā no austrumiem apliec Ķemeru-Smārdes tīreli, garums ir 9 km, platums - 70-150 m, augstākais punkts - Ložmetējkalns (absolūtais augstums 23 m vjl.)
- Stupeļu lielais akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, sena kulta vieta, atrodas Stupeļu kalna rietumu piekājē, garums - 6,7 m, platums - 5,6 m, augstums nogāzes pusē - 2,8 m, kalna pusē - 0,2 m, apkārtmērs - 20,5 m, akmenim ir apgāztas piramīdas forma, tā virsa plakana (25 kvadrātmetri), virspusē neregulārs iedobums (1,5 x 1,3 m, dziļums - 0,1 m), pie akmens konstatēts māla klons (domājams, ziedošanas vieta)
- Ānfabrikas klints ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Līgatnē, Līgatnes upes kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tas ir Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, , ko veido sarkanbrūni, slīpslāņoti smilšakmeņi, augstums 17 m, bijuši ierīkoti pagrabi (alas), kas tagad pamesti, pagrabu garums <5 m, daļa atzarojas no galvenajām ejām, pavisam konstatēts 150 pagrabu un 13 pagrabu sistēmas ar 170 pagrabiem
- heruski Ģermāņu cilts; m. ē. sākumā dzīvoja Vezēras upes vidusteces apvidū; 4. gs. m. ē. to pakļāva romieši un tā saplūda ar sakšiem
- Dirupe Ģirupe, Iecavas pieteka
- Girčupe Ģirupe, Iecavas pieteka
- Ģirčupe Ģirupe, Iecavas pieteka
- Girupe Ģirupe, Iecavas pieteka
- Gīrupe Ģirupe, Iecavas pieteka
- Gaičura Hajčura - upe Ukrainā
- Gaina Hajna - upe Baltkrievijā, Bjarezinas labā krasta pieteka
- Handzjana Haņšui - upe Ķīnā
- Hanšuja Haņšui - upe Ķīnā
- Kotuja Hatangas galvenā satekupe Krievijā (Taimiras un Evenku autonomajā apvidū), garums - 1409 km, sākas Putoranas plato, krāčaina, līkumaina
- upju tīkls hidrogrāfiskā tīkla daļa, ko veido kādas teritorijas upes
- hidrometrija Hidroloģijas nozare, kurā izstrādā metodes dažādu tekošam ūdenim raksturīgu lielumu mērīšanai; ūdens caurteces mērīšana ūdensteces (upes, strauta, kanāla) gultnē
- zemteka Hidrotehniska būve ūdens izvadīšanai zem šķēršļa, piemēram, zem upes, ceļa, gravas
- Goloka Hindu mitoloģijā - dieva Krišnas paradīze, kura atrodas svētā Meru kalna dienvidu nogāzēs un caur kuru tek debesu upe
- Vaitaranī hindu mitoloģijā - upe, kas tek nāves dieva Jamas valstībā vai, pēc citiem aprakstiem, kas atdala dzīvo pasauli un mirušo valstību
- Pangeja Hipotētisks paleozoja superkontinents, kurš pastāvējis aptuveni pirms 300 miljoniem gadu un aptvēris vienkopus visu tā laika sauszemi
- Gondvana Hipotētisks paleozoja un mezozoja sākuma (pirms 170-125 mij gadu) superkontinents Zemes dienvidu puslodē, kas apvienojis tagadējo Dienvidameriku, Āfriku, Arābi-jas un Indostānas pussalas, Madagaskāru, Austrāliju un Antarktīdu
- Laurāzija Hipotētisks ziemeļu puslodes paleozoja beigu superkontinents, kas aptvēris tagadējo Ziemeļameriku, Austrumeiropu un Āzijas ziemeļdaļu
- Sarkanā upe Hongha, upe Ķīnā un Vjetnamā
- Juandzjana Honghas upes nosaukums tās augštecē, Ķīnā
- Songkoja Honha - upe Vjetnamā
- bāzlīnija Horizontāla izlīdzināšanas līnija mazajiem burtiem, kuriem nav tādu lejupejošu daļu, kas atrodas zem šīs līnijas
- Razdana Hrazdana, upe Armēnijā
- Gujva Hujva, upe Ukrainā
- Joskeha Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - pavasara simbols, viens no dvīņiem - antagonistiem (otrs - Taviskarons - ziemas simbols), kurš radīja ielejas, taisnas upes, mežus, medījumus
- Strodu upīte Ičas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, augštece Mežvidu pagastā; Aglupīte; Strodu strauts; Strodu upeite
- Suļka Īdeņas kanāla kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nagļu pagastā, lejtecē arī Madonas novada Barkavas pagasta robežupe, izteka Dekšāres pagastā, garums - 7 km, kritums - 4 m, pirms kanāla izbūves ietecēja Lubānā; Sulija; Sulka
- Ieķeve Iecava (upe Zemgalē)
- Smārde Iecavas kreisā krasta pieteka Kurmenes pagastā, garums - 12 km, lejtecē \~7 km ir Kurmenes un Valles pagasta robežupe
- Ģirupe Iecavas kreisā krasta pieteka Kurmenes pagastā, izteka Daudzeses pagastā, šķērso Valles pagasta dienvidu stūri, garums - 12 km; Dirupe; Girupe; Gīrupe; Girčupe; Ģirčupe
- Svētupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Kurmenes pagastā; Svētupe
- Vērģupe Iecavas labā krasta pieteka Iecavas novadā, garums - 15 km, Vergupe; Vērgupe; Vērģupis
- Podzīte Iecavas labā krasta pieteka Salgales pagastā, augštece Iecavas pagastā, garums - 2 km, veidojas satekot Smakupei un Baložu kanālam; dažos avotos par šo Iecavas pieteku tiek dēvēta Smakupe, bet Podzīte kā tās otrs nosaukums
- Veciecava Iecavas upes dabīgās gultnes lejtece no Velna grāvja pie Garozas, kas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, līdz ietekai Lielupē 4 km lejpus Jelgavas, garums - 19 km, kritums - 3,2 m
- acs Iedobums kartupelī, kur aug asni
- Baukalns Iegarens vaļņveida paugurs (gar. \~1,5 km) ar viļņotu virsotni Augstrozes paugurvalnī, Braslas upes ielokā, Cēsu novada Straupes pagastā, absolūtais augstums - 87,2 m vjl., relatīvais augstums - 38 m
- kastens Iegarenu balto kartupeļu šķirne
- sarūdēt iegūt sarkanbrūnus plankumus (par kartupeļiem, kas glabāti mitrā vietā)
- Kamanu kalni iekšzemes kāpu masīvs Gulbenes novadā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Lejasciema, Gaujas pietekas Linupes iztekas apvidū; kāpas un kāpu vaļņi paraboliski nedaudz izliekti austrumu virzienā, relatīvais augstums līdz 15 m; augstākā virsotne 219 m virs jūras līmeņa
- upes ieleja ieleja ar kritumu virzienā no upes iztekas uz ieteku; tās galvenās morfoloģiskās sastāvdaļas ir ielejas dibens ar paliem un gultni, nogāzes, terases un pamatkrasts; upes ieleju raksturo dziļums, platums un terašu skaits
- Levantīnas ieleja ieleja Šveices dienvidu daļā ("Leventina"), ko izveidojusi Tičīno upe 36 km garā posmā no Airolas pie Sengotarda pārejas līdz Brenno upes ietekai
- Vahšas ieleja ieleja Tadžikistānā, Vahšas upes vidustecē un lejtecē, garums — 110 km, platums — 7-25 km, veido 5 lēzenas terases
- Vaives senleja ieleja, pa kuru līkumo Vaives upe Priekuļu pagastā, garums — 6,5-7 km, platums — 2 km, dziļums — 45-60 m, atdala Cēsu un Ģūģeru paliksni
- upleja Ieleja, pa kuru plūst upe
- sausgultne Ielejveida vieta, kur kādreiz tecējis strauts vai upe, kas tagad tek citviet
- ielocis Ieloks (parasti upes vai meža)
- Vadiennatruna Ieplaka Ēģiptē ("Wadi en Natrun"), Nīlas deltas rietumos, 24 m zjl., garums - \~40 km, platums - 3-8 km, aizņem tektonisku plaisu, ko padziļinājusi senas upes erozija un deflācija, sāļezeros (>10) vārāmās sāls, dabīgās sodas ieguve
- Narinas ieplaka ieplaka Iekšējā Tjanšanā, Narinas upes vidusteces apvidū, Kirgizstānā, garums — 300 km, platums — 50 km, augstums — 1300-3000 m vjl.
- stērķeļmašīna ierīce cietes gatavošanai no kartupeļiem
- stērķeļmašīns ierīce cietes gatavošanai no kartupeļiem
- vibrācijas dzirnavas ierīce supersmalkai malšanai; sasmalcināšana notiek maļķermeņu svārstību rezultātā
- Urpele Iesalas labā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - \~10 km; Uša; Ušupe; Užupe
- Ošupīte Iesalnīcas kreisā krasta pieteka, Cēsu novada Zaubes pagasta un Ogres novada Taurupes pagasta robežupe, augštece Taurupes pagastā; Ošupe
- Bērzupe Iesalnīcas labā krasta pieteka Cēsu novada Zaubes pagastā, vidustecē arī šī novada robežupe ar Ogres novada Taurupes pagastu; Bērze; Kraviete
- ošlapas Iesarkanas krāsas kartupeļu šķirne sīkiem raibumiem, mazaudzēji
- ošlapiņas Iesarkanas krāsas kartupeļu šķirne sīkiem raibumiem, mazaudzēji; ošlapas
- skābulis Ieskābētu rudzu miltu ēdiens, ēdiena piedeva pie kartupeļiem
- Ieskupe Iesnupe, Zalvītes pieteka
- Lieliesnupe Iesnupe, Zalvītes pieteka
- Lieliesupe Iesnupe, Zalvītes pieteka
- kliškāt Iet ar lielām koka tupelēm
- Kukarenkas strauts ietek Leidiukšņa ezera dienvidu galā, Ludzas novadā, gandrīz visā garumā ir Pildas un Nirzas pagasta robežupe
- leja Ieteka (upei)
- lejasdaļa Ietekai tuvākā (upes) daļa
- lejtece Ietekai tuvākā (upes) daļa; beigu posms (upei) vai tā tuvākā apkārtne
- lejastece Ietekai tuvākā (upes) daļa; beigu posms (upei) vai tā tuvākā apkārtne; lejtece
- Josemitu Nacionālais parks ietver Mersedas upes Josemitu ieleju u. c. aizas, platība - 3043,2 kvadrātkilometri, dibināts 1864. g., skujkoku meži (trīs mamutkoku audzes), bagāta fauna
- Madonas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Madonas un Lubānas pilsētu, Cesvaines, Ērgļu un Varakļānu pilsētciematu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Murmastienes, Ošupes, Pamatu, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas ciemu
- Panāsīte Ievednes labā krasta pieteka Alūksnes novada Annas un Jaunannas pagastā, ir šo pagastu robežupe (izņemot nelielus posmus augštecē un lejtecē), garums - 8 km
- atvars Ievērojams padziļinājums, bedre (parasti upes līkumā)
- grunts ieži ieži, kas atrodas jūras, upes, ezera vai kanāla dibenā
- Ieža Iežupe, Gaujas pieteka
- Iža Iežupe, Gaujas pieteka
- Ižupe Iežupe, Gaujas pieteka
- Ladupe Iežupe, Gaujas pieteka
- Ežupīte Iežupe, Gaujas pieteka Lejasciema pagastā
- Ķivurga Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Lēnupīte Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Suņu grāvis Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Suņugrāvis
- Briežupe Iežupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā
- Dziļāgrava Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Kūrupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Mērupīte Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Musturga Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Kārklupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Kāklupīte; Urgale
- Ledupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Ladupe
- Vārpu grāvis Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, lejtece uz Mālupes pagasta robežas
- Vītrupes grāvis Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā
- Melnupe Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā; Mellupes strauts
- Igvasa Igvasu, upe Brazīlijā
- Ījevka Ījevkas strauts - Rītupes kreisā krasta pieteka Malnavas pagastā
- Ijevkas strauts Ījevkas strauts, Rītupes pieteka
- atskust ilgāku laiku, daudz mizot (nevārītus kartupeļus)
- atkast ilgāku laiku, daudz rakt (kartupeļus)
- dzeguzes kurpe ilggadīgs viendīgļlapju augs orhideju dzimtā ar 3-4 eliptiskām gaišzaļām lapām un 1 vai 2, retāk arī 3 un 4 skaistiem ziediem, kuros citrondzeltenā apakšējā ziedlapiņa (lūpa) izveido koka tupelei līdzīgu kurpīti
- Ildze Ilgošu ezers Andrupenes pagastā
- Ilukste Ilūkste, Berezovkas satekupe
- Roucupe Ilūkstes novada Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Rūcupe" nosaukuma variants
- Elneta Iļeta - upe Krievijā, Marijelas Republikā, tās nosaukums mariešu valodā
- Dzīvene Imulas kreisā krasta pieteka Gaiķu pagastā, garums - 6 km; Dzīvenes strauts; Gaiķu upe
- Indāla Indālselvena - upe Zviedrijā
- solanīns Indīga viela kartupeļu (nakteņu) dzimtas augos
- indoārieši Indijas ziemeļrietumos, Indas upes baseinā un Kašmirā dzīvojošās tautas, kas cēlušās no gaišiem āriešu ziemeļnieku ieceļotājiem un ir gaiši brūnu, pat baltu ādas krāsu
- Dzeguze Indricas upes augšteces nosaukums līdz Indra ezeram, iztek no Astašovas purva (bijušā Astašovas ezera) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
- premunīcija Infekcijas imunitāte, organisma rezistence pret superinfekciju
- Veļikijingula Inhula - upe Ukrainā
- Ingula Inhula, upe Ukrainā
- Inguļeca Inhuleca, upe Ukrainā
- Malijingula Inhuleca, upe Ukrainā
- Boļšojinzera Inzeras upes (Krievijā, Baškortostānas Republikā) augšteces nosaukums Dienvidurālos, Jamantava piekājē
- sutināms Īpašs katls kartupeļu, sakņaugu vārīšanai, sautēšanai; arī neliela celtne, piebūve, kur atrodas sautēšanas katls un kur sagatavo lopbarību
- Ipuca Iputa - upes lejteces nosaukums Baltkrievijā
- izcilā henomele ir Japānas henomeles un krāšņās henomeles hibrīds ("Chaenomeles x superba"), ko arī audzē kā krāšņumaugu
- Bagdāde Irākas galvaspilsēta (angļu val. "Baghdad"), muhāfazas centrs, atrodas pie Tigras upes, 5,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 762. g.
- Dižirbe Irbe, upe Ventspils novadā
- Dižirve Irbe, upe Ventspils novadā
- Irve Irbe, upe Ventspils novadā
- Lielirbe Irbe, upe Ventspils novadā
- Dižgrāvis Irbes kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, iztek no Klāņezera, augštecē ir Tārgales un Popes pagastu robežupe, kā arī dažādos posmos šķērso šos pagastus, garums - 12 km; Lūžpurva grāvis; Lūžupurva grāvis; Nābeļu grāvis
- Rinda Irbes kreisā satekupe Ventspils novadā, garums - 29 km, kritums - 6,8 m, iztek no Puzes ezera
- Stende Irbes labā satekupe Talsu un Ventspils novadā, garums - 100 km, kritums - 78 m; augštecē līdz Dižstendei Leļļupe
- Irgiza Irghiza, upe Kazahstānā
- Dublina Īrijas galvaspilsēta, atrodas Īrijas jūras krastā, Lifi upe dala pilsētu 2 daļās, 527600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Iskera Iskara, upe Bulgārijā
- Islica Īslīce, Lielupes pieteka
- Īslica Īslīce, Lielupes pieteka
- Īslīca Īslīce, Lielupes pieteka
- Īslīcis Īslīce, Lielupes pieteka
- Maučuve Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Gailīšu pagastā, garums - 22 km (Latvijā 5 km), kritums - 17 m, sākas Lietuvā, 4 km uz ziemeļiem no Linkuvas galamorēnas vaļņa, netālu no Īslīces iztekas, sausās vasarās un bargās ziemās tece izsīkst; Maručeva; Mauče; Maučeva; Maučupe
- Plānīte Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Īslīces pagastā, augštece Lietuvā, garums - 35 km (Latvijā 17 km), kritums - 32 m, vairāk nekā 1 km garā posmā ir Latvijas un Lietuvas robežupe; Plonīte; Plone
- Mazplānīte Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Īslīces pagastā, lejtecē arī Īslīces un Rundāles pagasta robežupe, garums - 7 km
- Melnupīte Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, augštece Īslīces pagastā un Lietuvā, garums - 16 km, kritums - 28 m, sākas Lietuvā, Mergu mežā; Melkupe
- Jaunisliena Islienas upes iztaisnotais posms Madonas novadā, Mētrienas un Barkavas pagastu robežupe
- Ļadiņa Istalsnas upes augštece posmā līdz Istalsnas ezeram
- Istrenka Istra, Zilupes pieteka
- Grīva Istras labā krasta pieteka Zaļesjes pagastā, lejtecē arī Zilupes pilsētas rietumu robežupe, iztek no Zaļesjes ezera; Grivka
- gnoki Itāļu izcelsmes ēdiens, nelielas klimpiņas ar smailiem galiem, kuras pārsvarā gatavo no kartupeļiem (bet populāri arī gnoki no mannas, kviešu miltiem un pat rīvētas maizes) un pasniedz ar mērci
- ņoki Itāļu virtuves ēdiens - klimpas no kartupeļiem, kukurūzas miltiem vai mannas; ņjoki
- ņjoki Itāļu virtuves ēdiens - klimpas no kartupeļiem, kukurūzas miltiem vai mannas; ņoki
- gagarēt Izdzīt (vēžus vai zivis no upes vai ezera krasta alām)
- vārti Izeja (piemēram, pilsētai, upei) uz kurieni vai ieeja no kurienes
- jūras vārti Izeja no ostas, upes atklātā jūrā, ieeja no atklātas jūras ostā, upē; vieta, kur upe ietek jūrā
- dakast Izrakt (kartupeļus) līdz kādai vietai
- papirkstot Izrušināt atsevišķus gatavākos (kartupeļus, rāceņus) no vēl augošu sakņu dobes (pēc tam uzmanīgi sakļaujot zemi)
- pamēda Izskalots upes krasts
- vakuumveidošana Izstrādājumu veidošana no termoplastiska polimērmateriāla plēvēm vai loksnēm, kuras atrodas superelastiskā stāvoklī, izmantojot spēku, kas rodas atmosfēras un retinājuma (50-85 kilopaskāli (kPa)) spiedienu starpības dēļ; v-u var kombinēt ar pneimoveidošanu; izmanto lielgabarīta plānsienu izstrādājumu (ledusskapju, aparātu korpusu, automobiļu detaļu u. c.) ražošanai
- Jaunzilupe Iztaisnotais Zilupes posms Ludzas novada Brigu pagastā un Zilupes pilsētā
- augša Izteka (upei)
- augštece Iztekai tuvākā (upes) daļa; sākuma posms (upei)
- atara Izvagots kartupeļu lauks
- kartupeļu šķīdnis izvārīti un sastampāti kartupeļi
- Daugavas ieleja izveidojusies leduslaikmeta beiguposmā, noplūstot ledāja kušanas ūdeņiem no viena pieledāja baseina uz otru un upei pakāpeniski pagarinoties lejteces virzienā
- Straupes pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gandrīz visu bijušā Lielstraupes un Mazstraupes pagasta teritoriju
- Indrānu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Lubānas pagasta teritorijā un pievienota daļa no bijušā Meirānu pagasta, bet daļa no bijušā Lubānas pagasta pievienota tagadējam Madonas novada Ošupes pagastam
- Dīriķu ūdenskrātuve izveidota Aizkraukles novada Vietalvas pagastā uz Naskānes upes, platība — 3 ha
- Kapšaghajas ūdenskrātuve izveidota Iles upes vidustecē, Almati apgabalā Kazahstānā, pēc Kapšaghajas HES uzcelšanas, platība — 1850 kvadrātkilometru, garums — 180 km, platums — līdz 22 km, vidējais dziļums 15,2 m, lielākais — 45 m, līmeņa svārstības — 4 m
- Feimankas ūdenskrātuve izveidota uz Feimankas upes Preiļu novada Vārkavas pagastā, platība — 5,6 ha, Kličkas dzirnavezers
- Lisas ūdenskrātuve izveidota uz Lisas upes Mārsnēnu pagastā
- Kuibiševas ūdenskrātuve izveidota uz Volgas upes Krievijā, izbūvējot Volgas HES 1955.-1957. g., platība - 5900 kvadrātkilometru, garums - 510 km, lielākais platums - 27 km, ūdens līmeņa svārstības līdz 5,7 m
- Olaines novads izveidots 2009. g. administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, ietver Olaines pilsētu un Olaines pagastu, robežojas ar Rīgas pilsētu un Ķekavas, Bauskas, Jelgavas un Mārupes novadu
- Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu
- Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu
- Aičas dzirnavu ezers izveidots Buļļupes augštecē, Valmieras novada Rencēnu pagastā, \~2 km uz rietumiem no Rencēniem; Aiču dzirnavu ezers
- Brandeļu ezers izveidots uz Anuļas upes Valmieras novada Kocēnu pagastā, platība — 19,9 ha; Kocēnu dzirnavezers
- izzvejot Izvilkt (priekšmetu, piemēram, no upes, ūdens)
- Izjva Ižma - upe Krievijā, Komi Republikā
- Grīvupe Jādekša, Dzedrupes satekupe
- Mengupīte Jādekša, Dzedrupes satekupe
- Pļavu upe Jādekša, Dzedrupes satekupe
- Pļavu grāvis Jādekša, Dzedrupes satekupe
- Pļavupe Jādekšas nosaukums tās vidustecē Talsu novada Laucienes pagastā; Meņģupe
- Meņģupe Jādekšas nosaukums tās vidustecē Talsu novada Laucienes pagastā; Pļavupe
- Cerenda Jāmaņupe Kuldīgas novadā
- Cērenda Jāmaņupe Kuldīgas novadā
- Jamaņupe Jāmaņupe, Vilgāles ezera pieteka
- Čandzjana Jandzi - upe Ķīnā
- Jandzidzjana Jandzi - upe Ķīnā
- Dzinšadzjana Jandzi - upe Ķīnā, tās nosaukums augštecē un vidustecē
- Putrupe Jāņupes labā krasta pieteka Olaines novadā, augštece Bauskas novada Iecavas pagastā, garums - 11 km
- Jarkenddarja Jarkanta, upe Ķīnā
- Jarkenda Jarkanta, upe Ķīnas ziemeļrietumos
- Jaseļda Jasjeļda, upe Baltkrievijā
- Gubaika Jāšas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā, garums - 10 km; Gubaina; Kazupe; Križovas strauts
- Jaunarāja Jaunarājupe, Velkumupes pieteka
- Neu-Warriben Jaunvariebas (Jaunvaribes) muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā
- Jēčupe Ječupe, Bārtas pieteka
- Krista Ječupe, Bārtas pieteka
- Kriste Ječupe, Bārtas pieteka
- Kristupe Ječupe, Bārtas pieteka
- Upita Ječupe, Bārtas pieteka
- Upīte Ječupe, Bārtas pieteka
- Kigumīza Jegala - upe Igaunijā
- Rotupes Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Rātupes" nosaukums vietējā izloksnē
- dorupnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Dorupe" iedzīvotāji
- pārupnieki Jelgavas novada Jelgavas pilsētas daļas "Pārlielupe" iedzīvotāji
- Pārlielupe Jelgavas pilsētas daļa Lielupes labajā krastā
- Jeni Jeneda, upe Igaunijas ziemeļu daļā
- Mazā Jeņiseja Jeņisejas kreisā satekupe Krievijas Tivas Republikā, augštece Mongolijā, garums - 615 km; Kahema; Malijjeņiseja
- Lielā Jeņiseja Jeņisejas labā satekupe Krievijas Tivas Republikā, garums - 605 km, iztek no Karabalika ezera Austrumsajānos; Bijhema; Boļšojjeņiseja
- Gēta Jeta, upe Zviedrijā
- Jogle Jogla, upes paralēls nosaukums tās lejtecē
- Porza Joglas upes paralēls nosaukums tās augštecē
- Porzasupīte Joglas upes paralēls nosaukums tās augštecē
- Jola Jole - upe Latvijā, Aronas pieteka
- Līvāne Joņupe, Daugavas labā krasta pieteka Vaboles, Kalupes un Nīcgales pagastā
- Ivone Joņupe, Daugavas pieteka
- Jāņupe Joņupe, Daugavas pieteka
- Šaušupe Joņupes labā krasta pieteka Vaboles un Kalupes pagastā, garums - 7 km, iztek no Baltezera
- Ammāna Jordānijas galvaspilsēta (_‘Ammān_), muhāfazas centrs, atrodas 40 km uz austrumiem no Jordānas upes, 1,3 miljoni iedzīvotāju (2007. g.); senatnē - Rabatammona, hellēnisma posmā - Filadelfija
- Jora Jori, upe Gruzijā un Azerbaidžānā
- piegultne Josla (upes) ielejā līdztekus krastam
- tašlihs Jūdaisma rituāls Jaungada svētkos, ko notur pie upes, kurā simboliski slīcina savus grēkus
- Jūdupīte Jūdupe, Ezeres pieteka
- Jugla Juglas ezera noteka uz Ķīšezeru, Rīgas ziemeļaustrumu daļā, garums - 3 km, platums - līdz 100 m; Meldrupe
- Mazā Jugla Juglas satekupe Ogres, Salaspils un Ropažu novadā, garums 119 km, kritums 212 m, sākas Vidzemes augstienes rietumu nogāzē uz ziemeļiem no Taurupes
- Juktona Juktana, upe Zviedrijā
- jūras ledus jūrā peldošs ledus, kas sastāv no ledus, kurš veidojies jūrā, upes ledus un kontinentālā ledus
- bachr Jūra, ezers, plaša upe
- Šenonas grīvlīcis jūras līcis Īrijas salas rietumos, kas izveidojies Šenonas upei ietekot Atlantijas okeānā
- grīvlīcis Jūras līcis, kurš iestiepjas tālu sauszemē un kura virsotnē ietek upe
- estuārs Jūras virzienā piltuvveidīgi paplašināta upes grīva dziļās piekrastēs, kur jūras straumes un plūdmaiņas neļauj nogulsnēties upes sanešiem
- Liekna Jurģupes kreisā satekupe Tukuma novada Zentenes pagastā, garums - \~6 km, veidojas satekot Vecmuižas un Kraujas upītei; Liekņa; Liekne
- Akmeņupīte Jurģupes labā satekupe Talsu novada Zentenes pagastā
- lielupieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Lielupe" iedzīvotāji
- Vārnukrogs Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes labajā krastā pie Buļļupes attekas
- Priedaine Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes labajā krastā un dzelzceļa stacija 17,5 km no Rīgas; sākusi veidoties kā vasarnīcu rajons 20. gs. sākumā
- Buļļuciems Jūrmalas pilsētas daļa, atrodas 3 km uz ziemeļaustrumiem no Lielupes dzelzceļa stacijas, pie Lielupes grīvas, vēstures avotos minēta jau 1495. g. (pārceltuve "Buļļu prāmis"), izveidojusies bijušās muižas ("Bullenhof") teritorijā kā zvejnieku ciems
- Jūzupīte Jūzupe, Ičas pieteka
- arulis kāda kartupeļu šķirne
- lopainis kāda kartupeļu šķirne
- mēnesnieks kāda kartupeļu šķirne
- kuiļa pauti kāda kartupeļu šķirne
- stirniņas kāda kartupeļu šķirne
- vācainis kāda kartupeļu šķirne
- zaļlaksti kāda kartupeļu šķirne
- zaļvīši kāda kartupeļu šķirne
- zileņi kāda kartupeļu šķirne
- zilēzieši kāda kartupeļu šķirne
- kuilīši kāda kartupeļu šķirne (ar gareniem un līkiem kartupeļiem)
- govainis kāda kartupeļu šķirne (vairāk lietota govju un cūku ēdieniem)
- zilīši kāda kartupeļu šķirne ar zilganu mizu
- pāržmaugs kāda ķermeņa, kalna, meža, jūras līča, upes u. c. šaurākā vieta; zemes vai jūras šaurums
- pāržņauga kāda ķermeņa, kalna, meža, jūras līča, upes u. c. šaurākā vieta; zemes vai jūras šaurums
- ūpenieki kāda zināma kartupeļu šķirne
- iztekupe kādas lielas upes satekupes izteka, vai viena no šādām iztekām
- upju sistēma kādas teritorijas galvenā upe ar visām tās pietekām, kas saplūst kopā un iznes savus ūdeņus no šās teritorijas ar kopējo ūdensteci
- iegultne Kādreizēja upes gultne
- cemeris kāds augs, kas aug upes krastos
- ķepsis kāds biezs ēdiens (piemēram, kartupeļu biezputra)
- taukšs kāds ēdiens no sagrūstām ceptām kaņepēm, pupām, zirņiem un kartupeļiem
- gulbainis kāds kartupeļu ēdiens
- pārupis kāds, ka dzīvo pāri upei
- klumpāns kāds, kam ir lielas koka tupeles
- upinieks kāds, kas dzīvo pie upes, upenieks
- stupelnieks kāds, kas staigā tupelēs
- nošķorēt kādu brīdi paturēt uz uguns (katlu ar novārītiem kartupeļiem, lai iztvaikotu atlikusī ūdens daļa)
- Kaicupe Kaičupe, Gaujas pieteka
- Kalčupe Kaičupe, Gaujas pieteka
- Bebrupe Kaičupes labā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagastā
- Kalēju strauts Kalējupe, Padones pieteka
- Kaleši Kalešu dzirnavezers - uzpludināts uz Kalešupes Talsu novada Ģibuļu pagastā
- Kaleši Kalešu upe - Kalešupe, Abavas pieteka
- Kalešu upe Kalešupe, Abavas pieteka
- Alkšņstrauts Kalešupes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā
- Kāliksa Kālikselvena, upe Zviedrijas ziemeļos
- Kalna Kalna dīķis - dzirnavezers Amatas novada Zaubes pagastā uz Zaubes upes; Zaubes dzirnavezers
- Kalna Kalna dzirnavezers - atrodas Madonas novada Ļaudona pagastā uz Svētupes, platība - 6,6 ha
- kraupe Kalna kraupe - kaila, klinšaina kalna kore
- Kalnciems Kalnciema pagasts - pagasts Jelgavs novadā, Lielupes kreisajā krastā, izveidots 2010. g. janvārī reorganizējot bijušo Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, robežojas ar Valgundes un Līvbērzes pagastu; bijušie nosaukumi: Kalnciema pilsēta ar lauku teritoriju (1991.-2010. g.), vāciski - Kalnzeemsche, krieviski - Kaļnecemskaja
- Kalndzirnavu Kalndzirnavu dzirnavezers - uzpludināts uz Līvupes Alojas novada Staiceles pagastā, platība - 3 ha; Kalna dzirnavezers
- Kalndzirnavu Kalndzirnavu ezers - uzpludināts uz Lielupes Strenču novada Jērcēnu pagastā; Dzirnavu ezers, Kalna dzirnavezers, Jērcēnu dzirnavezers
- Makenzi kalni kalni Kordiljeros (angļu val. “Mackenzie Mountains”), Kanādas ziemeļrietumos, Makenzi upes kreisajā krastā garums — 700 km, platums — 200 km, augstums — 2972 m
- Kalvīte Kalnīte, Bolupes pieteka
- Belijkameņs kalns Krievijā, Irkutskas apgabalā, austrumos no Angaras upes, starp Ustjiļimskas ūdenskrātuves atzariem
- Noraugu kalns kalns Latgales augstienes ziemeļaustrumu daļā, Ludzas novada Pušmucovas pagastā, ir 1,5 km garš un 0,7 km plats valnis, kas veido augstienes malu, absolūtais augstums - 179,7 m, relatīvais augstums virs austrumos esošā Zilupes līdzenuma - 48 m, nogāzes daudzviet stāvas, saposmotas sengravām
- Vārnas kalns kalns Straupes pagastā, asimetrisks, ieapaļš glaciotektoniskas izcelsmes lielpaugurs, diametrs - 1,75-2 km, absolūtais augstums - 95,8 m, relatīvais augstums - 30-40 m
- Angaras skrausts kalnu grēda Krievijā (_Angarskij krjaž_), Irkutskas apgabalā, Vidussibīrijas plakankalnes dienvidaustrumos, Angaras upes baseinā, garums - 800 km, lielākais augstums - 946 m; sastāv no vairākām paralēlām grēdām ar izteiktām upju ielejām
- Ortless Kalnu masīvs Austrumalpos, Itālijā, ziemeļos un austrumos to norobežo Adidžes, rietumos - Adas, dienvidos - Nočes upes ieleja, augstums - līdz 3899 m, virsotnēs - mūžīgais sniegs, \~60 šļūdoņu
- Haiberas pāreja kalnu pāreja ("Khaibar") Spingara grēdā, uz dienvidiem no Kabulas upes aizas, starp Pakistānu un Afganistānu, garums - 53 km, augstums - 1030 m, sastāv no divām 15-130 m platām aizām ar 400-900 m augstām kraujām
- Kilikijas Vārti kalnu pāreja ("Kuelek Bogazi") Taura kalnos (starp Bolkara un Aladaglara grēdu), Turcijas dienvidos, līdz 1800 m dziļš Čakitas upes kanjons savieno Anatolijas plakankalni ar Čukurovas zemieni
- Gandisišaņs Kalnu sistēma (angļu val. "Gangdisishan") Centrālajā Āzijā, Tibetas kalnienes dienvidos, Ķīnā, no Himalajiem to atdala Cangpo (Bramaputras) un Indas upes ielejas, garums - \~1600 km, platums - līdz 300 km, augstums - līdz 7315 m, nelieli ladāji; Transhimalaji
- Jāņupīte Kalnupe - Engures ezera pieteka
- Čukņupe Kalnupe Tukuma un Engures novadā
- Kanupe Kalnupe, Engures ezera pieteka
- Rideļupīte Kalnupe, Engures ezera pieteka
- Silupīte Kalnupe, Stendes pieteka
- Plaušupe Kalnupe, ūdenstece Engures pagastā
- orogēns Kalnveidošanās apgabals attīstības beigu stadijā, kad augšupejošās tektoniskās kustības dominē pār lejupejošajām un veidojas kalni
- Kalupa Kalupa ezeri - Lielais un Mazais Kalupes ezers Rožkalnu un Kalupes pagastā
- Kolup Kalupe
- Dubenca Kalupe, Dubnas pieteka
- Kalupka Kalupe, Dubnas pieteka
- Uda Kalupe, Dubnas pieteka
- Ūda Kalupe, Dubnas pieteka
- Kalupes Kalupes ezeri - Lielais un Mazais Kalupes ezers Rožkalnu un Kalupes pagastā
- Kolup Kalupes muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Kalupes pagastā
- Saušinīki Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Audzeri" bijušais nosaukums
- baltmuizieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" iedzīvotāji
- Latgale Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Bībelišķi" bijušais nosaukums padomju laikā
- Greizgališki Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Graizgališki" nosaukuma variants
- Grancauska Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Grancova" nosaukuma variants
- Grancava Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Grancova" nosaukuma variants
- Griusteņi Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Grustiņi" nosaukuma variants
- Gryusteni Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Grustiņi" nosaukums latgaliski
- ivbulieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ivbuļi" iedzīvotāji
- Iubuļi Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ivbuļi" nosaukuma variants
- Iubuli Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ivbuļi" nosaukums latgaliski
- kolupieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kalupe" (arī "Kolups") iedzīvotāji
- kalupieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kalupe" iedzīvotāji
- Kapčinīki Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kapčinieki" nosaukuma variants
- krivānieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Krīvāni" iedzīvotāji
- krīvānieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Krīvāni" iedzīvotāji
- Krīvāni Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Krivāni" nosaukuma variants
- Krutoruča Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Krutaruča" nosaukuma variants
- Krutoruči Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Krutaruča" nosaukuma variants
- Kukliškas Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kuklišķi" nosaukuma variants
- Kukliški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kuklišķi" nosaukuma variants
- Kukliškys Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kuklišķi" nosaukums latgaliski
- Kungadrivas Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kungadruvas" nosaukuma variants
- Kungadryvys Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kungadruvas" nosaukums latgaliski
- kusinieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kusini" iedzīvotāji
- Kuseņi Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kusiņi" nosaukuma variants
- Kuseni Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kusiņi" nosaukums latgaliski
- Keiši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ķeiši" nosaukums latgaliski
- Ločukrūgs Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčukrogs" nosaukuma variants
- Luočukrūgs Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčukrogs" nosaukums latgaliski
- Lauriški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Laurišķi" nosaukuma variants
- Mozsloboda Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Mazsloboda" nosaukuma variants
- Mendriki Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Mendriķi" nosaukuma variants
- Myglāni Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Miglāni" nosaukums latgaliski
- Morkoniški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Morkonišķi" nosaukuma variants
- Muorkuoniški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Morkonišķi" nosaukums latgaliski
- Ratnīki Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" nosaukuma variants
- rudānieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Rudāni" iedzīvotāji
- Ruksiški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ruksiški" nosaukuma variants
- Salīši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Salieši" nosaukuma variants
- Sylagols Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Silagols" nosaukums latgaliski
- stūrišķieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" iedzīvotāji
- Stiurieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" nosaukuma variants
- Stiuriški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" nosaukuma variants
- Styurieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" nosaukuma variants latgaliski
- Styuriški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" nosaukuma variants latgaliski
- Ūdze Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ūda" nosaukuma variants
- Vacumi Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Vecumi" nosaukuma variants
- Kolup Kalupes pagasta bijušais nosaukums
- Odze Kalupes paralēls nosaukums tās augštecē
- Kalve Kalves upe - Kaldabruņa, Dvietes pieteka
- Kalvetnieku Kalvetnieku upe - Šķēde, Dzedrupes satekupe
- Kaļķupīte Kaļķupe Dundagas pagastā
- Kurmīšupīte Kamaldas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - \~9 km; Atvarupīte; Bilskas upe; Viekupīte; Vilkupe; Vilkupīte
- Pnompeņa Kambodžas galvaspilsēta (khmeru val. "Phum Penh"), upes osta pie Tonlesapas ietekas Mekongā (pieejama arī jūras kuģiem), 1,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Goļama Kamčija Kamčijas satekupe
- Luda Kamčija Kamčijas satekupe
- Otava Kanādas galvaspilsēta (angļu val. "Ottawa"), osta pie Otavas upes, 896 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.)
- Grandkanāls kanāls Īrijā, savieno Sakas un Šenonas upes ar Īrijas jūru
- Reiņupe Kanāls, kas savieno Vitrupes un Liepupes augšgalus Limbažu novadā, garums - 5 km, izveidots 1952. g., platums - līdz 10 m
- Liepupes-Reiņupes kanāls kanāls, kas savieno Vitrupi (Reiņupi) ar Liepupi Limbažu un Liepupes pagastā, garums - 5 km
- bebrupnieki Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Bebrupe" iedzīvotāji
- Kandeļi Kandeļu upe - Garūdene, Ventas pieteka
- Kaniņas Kaniņu kalns - pilskalns Limbažu novada Vidrižu pagastā pie Bērzkalnu mājām, bijušajā Aģes upes senkrastā, augstums - \~9 m, plakums - \~80 x 20 m, bijis apdzīvots aptuveni 9-12 gs.
- Agavas kanjons kanjona Agavas upes lejtecē (_Agawa Canyon_), Kanādā, Ontārio provinces dienvidu daļā, netālu no šīs upes ietekas Augšezerā
- Kānupe Kāņupe Talsu un Ventspils novadā
- Kaņupe Kāņupe, Usmas ezera pieteka
- Ņivaids Kāņupe, Usmas ezera pieteka no Mordangas ezera
- Mordanga Kāņupe, Usmas ezera pieteka no Mordangas ezera; Mordangas upe
- Kāķupe Kāņupe, Vilces pieteka
- Kāna Kāņupe, Vilces pieteka
- Kanupe Kāņupe, Vilces pieteka
- Kānupe Kāņupe, Vilces pieteka
- Briežupe Kāņupes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - \~3 km
- kapaimi Kapājumi, smalki sakapātas kāļu, burkānu, kartupeļu u. c. lapas, ko dod cūkām, aplietas ar samazgām, dažreiz piejaucot arī miltus
- Kunkuļupe Kapupes labā krasta pieteka Vērgales pagastā, senāk Kapupe uzskatīta par tās pieteku un tagadējā Kapupes lejtece, kas ieplūst Baltijas jūrā, par Kunkuļupes lejteci
- Rietumeifrata Karasu, upe Turcijā, satekot ar Muratu veido Eifratu
- Kerhe Karhe - upe Irānā ar lejteci Irākā
- Kārklupis Kārklupe, Bārtas pieteka
- Kārklupīte Kārklupe, Iežupes pieteka
- Urgale Kārklupe, Iežupes pieteka
- Puļķupe Kārklupes kreisā satekupe Dienvidkurzemes novada Bārtas pagastā
- Melnupe Kārklupes labā satekupe Bārtas pagastā
- Poļu grāvis Kārklupes labā satekupe Dienvidkurzemes novada Bārtas pagastā
- Kāroņu strauts Kāroņstrauts, Virbupes pieteka
- Karpin Karpines, arī Matuļu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kalupes pagastā
- baltais sapals karpu dzimtas suga ("Leuciscus leuciscus"), slaida, 15-25 cm gara zivs ar relatīvi mazu galvu un nelielu muti, mugura zaļganmelna, sāni un vēders dzeltenīgi vai balti, astes spura šķelta, dzīvo baros noteiktā upes teritorijā, kur ir mērena straume; tulcis; baltiņš
- Kāršmeže Kāršmežupe, Vēždūkas pieteka
- karpulaine Kartupelājs
- kartapulaite Kartupelājs
- kartupanājs Kartupelājs
- kartupelaine Kartupelājs
- kartupeleite Kartupelājs
- kartupelējs Kartupelājs
- rācenājs Kartupelājs
- tupenājs Kartupelājs
- guļba kartupelis
- pomme de terre kartupelis
- Solanum tuberosum kartupelis
- rācēnis kartupelis
- rācinis kartupelis
- rācīnis kartupelis
- rāciņš kartupelis
- uļbiks kartupelis
- ābals Kartupelis
- bambulis Kartupelis
- bambuls Kartupelis
- bimbalis Kartupelis
- bimbazis Kartupelis
- bimbulis Kartupelis
- bulbe Kartupelis
- buļbe Kartupelis
- buļva Kartupelis
- bumbulis Kartupelis
- bumburs Kartupelis
- kaņķens Kartupelis
- kartpelis Kartupelis
- katupelis Kartupelis
- pimpulis Kartupelis
- rāpucis Kartupelis
- tupelis Kartupelis
- tupenis Kartupelis
- tupiņa Kartupelis
- tupinis Kartupelis
- tupulis Kartupelis
- ulbiķis Kartupelis
- zemābolis Kartupelis
- zemābuls Kartupelis
- bumbulis kartupelis ("Solanum tuberosum")
- bambuļi Kartupelis ("Solanum tuberosum")
- bimbaži Kartupelis ("Solanum tuberosum")
- bimbuļi Kartupelis ("Solanum tuberosum")
- buļba Kartupelis ("Solanum tuberosum")
- buļbas Kartupelis ("Solanum tuberosum")
- buļbs Kartupelis ("Solanum tuberosum")
- bullīši Kartupelis ("Solanum tuberosum")
- buļvas Kartupelis ("Solanum tuberosum")
- buļvis Kartupelis ("Solanum tuberosum")
- bumbeži Kartupelis ("Solanum tuberosum")
- kanķeni Kartupelis ("Solanum tuberosum")
- kaņķis Kartupelis ("Solanum tuberosum")
- kankumi Kartupelis ("Solanum tuberosum")
- kankuni Kartupelis ("Solanum tuberosum")
- karpeļi Kartupelis ("Solanum tuberosum")
- karpelis Kartupelis ("Solanum tuberosum")
- kartapelis Kartupelis ("Solanum tuberosum")
- kartapulis Kartupelis ("Solanum tuberosum")
- kartini Kartupelis ("Solanum tuberosum")
- kartiņi Kartupelis ("Solanum tuberosum")
- kartīni Kartupelis ("Solanum tuberosum")
- kārtiņi Kartupelis ("Solanum tuberosum")
- kartins Kartupelis ("Solanum tuberosum")
- kartiņš Kartupelis ("Solanum tuberosum")
- kartufeļi Kartupelis ("Solanum tuberosum")
- kartulis Kartupelis ("Solanum tuberosum")
- kartupēlis Kartupelis ("Solanum tuberosum")
- kartupels Kartupelis ("Solanum tuberosum")
- kartupi Kartupelis ("Solanum tuberosum")
- kartupis Kartupelis ("Solanum tuberosum")
- kartups Kartupelis ("Solanum tuberosum")
- kartupulis Kartupelis ("Solanum tuberosum")
- ķēpuļi Kartupelis ("Solanum tuberosum")
- kundziņš Kartupelis ("Solanum tuberosum")
- pampaļi Kartupelis ("Solanum tuberosum")
- pampāļi Kartupelis ("Solanum tuberosum")
- pampalis Kartupelis ("Solanum tuberosum")
- pampālis Kartupelis ("Solanum tuberosum")
- papučis Kartupelis ("Solanum tuberosum")
- pentups Kartupelis ("Solanum tuberosum")
- rāceņi Kartupelis ("Solanum tuberosum")
- rācenis Kartupelis ("Solanum tuberosum")
- rācins Kartupelis ("Solanum tuberosum")
- runciņi Kartupelis ("Solanum tuberosum")
- rūši Kartupelis ("Solanum tuberosum")
- topelis Kartupelis ("Solanum tuberosum")
- topeņi Kartupelis ("Solanum tuberosum")
- topenis Kartupelis ("Solanum tuberosum")
- tupiņi Kartupelis ("Solanum tuberosum")
- tupiņš Kartupelis ("Solanum tuberosum")
- zemābuļi Kartupelis ("Solanum tuberosum")
- zemesābols Kartupelis ("Solanum tuberosum")
- kartinis Kartupelis (auga bumbulis, ko lieto uzturā)
- kartinis Kartupelis (augs)
- čāčiņš Kartupelis (bērnu runā)
- pāpulis Kartupelis (bērnu runā)
- čāčis Kartupelis (bērnu ruunā)
- cāčis Kartupelis (bērnu valodā)
- kapulis Kartupelis (bērnu valodā)
- dukurītis Kartupelis (iesauka)
- stīdzinieks Kartupelis ar daudziem un gariem dīgstiem
- sprēgulis Kartupelis ar nelīdzenu, saplaisājušu mizu; šo kartupeļu šķirne
- ekokartupelis Kartupelis, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas
- bulbis Kartupelis; bulbe
- bulba Kartupelis; buļba
- bulvis Kartupelis; buļba
- kartoška Kartupelis; kartupeļi
- pemputs Kartupelis; pentups
- pentupelis Kartupelis; pentups
- kartupāja Kartupelu lauks
- buļvis Kartupeļa bumbulis
- purnis Kartupeļa bumbuļa tievākais gals
- dupuriņš Kartupeļa epitets
- oksts Kartupeļa ieapaļais, resnais gals
- buļbys kartupeļi
- guļbys kartupeļi
- kaņķeni kartupeļi
- otrā maize kartupeļi
- pēpas kartupeļi
- rāči kartupeļi
- rāpuči kartupeļi
- gartupeļi Kartupeļi
- guļbi Kartupeļi
- kankāli Kartupeļi
- kankāļi Kartupeļi
- kankeni Kartupeļi
- kanki Kartupeļi
- kantuļi Kartupeļi
- karpāni Kartupeļi
- kārpeļi Kartupeļi
- karpeņi Kartupeļi
- karpuļi Kartupeļi
- kartuški Kartupeļi
- kaukaļi Kartupeļi
- ķepuļi Kartupeļi
- papuļi Kartupeļi
- tupini Kartupeļi
- zempupas Kartupeļi
- kašķaini rāceņi kartupeļi ar raupainu mizu
- bļugās Kartupeļi bļugās - saka, ja vārot kartupeļi izšķīduši biezputrveidīgā masā
- bumbēži Kartupeļi, arī bumbuļi vispār
- galda kartupeļi kartupeļi, kas lietojami, noderīgi uzturam
- sebaudzēji rāceņi kartupeļi, kas vēlu nogatavojas
- jaunie kartupeļi kartupeļi, kuri tikko sasnieguši tādu stadiju, ka tos var izmantot pārtikā
- miltaini kartupeļi kartupeļi, kuri vārītā veidā ir irdeni
- guļbes Kartupeļi; guļbi
- ķildiņas Kartupeļiem (bumbuļiem) pumpuri (acis)
- paprika Kartupeļu (nakteņu) dzimtas ģints ("Solanum capsicum")
- konca Kartupeļu (un citu augu) lakstu resgaļi
- stiebre Kartupeļu (vai citu dārzeņu) kaudze uz lauka, pārklāta ar salmiem un zemi
- stirpa Kartupeļu bedre
- stirpe Kartupeļu bedre
- cietumbedre Kartupeļu bedre, no kuras kartupeļus ziemā ārā neņem
- mironbedre Kartupeļu bedre, no kuras kartupeļus ziemā ārā neņem
- kartupeļu biezputra kartupeļu biezenis
- miguzis Kartupeļu biezenis
- penka Kartupeļu biezenis
- šķiedenis Kartupeļu biezenis
- baka Kartupeļu biezputra
- bakiņa Kartupeļu biezputra
- bigudzis Kartupeļu biezputra
- dopiņš Kartupeļu biezputra
- grūsla Kartupeļu biezputra
- grūstenis Kartupeļu biezputra
- grūstiņi Kartupeļu biezputra
- gryuslis Kartupeļu biezputra
- jambass Kartupeļu biezputra
- kopsis Kartupeļu biezputra
- ķopsis Kartupeļu biezputra
- leska Kartupeļu biezputra
- māmiņš Kartupeļu biezputra
- mošķeni Kartupeļu biezputra
- mozus Kartupeļu biezputra
- puntūzis Kartupeļu biezputra
- siltaisgrūdiens Kartupeļu biezputra
- šķaidēknis Kartupeļu biezputra
- sollis Kartupeļu biezputra
- staļķenīca Kartupeļu biezputra
- stampaks Kartupeļu biezputra
- stiklenīca Kartupeļu biezputra
- strudzene Kartupeļu biezputra
- stūķene Kartupeļu biezputra
- stuķis Kartupeļu biezputra
- štūva Kartupeļu biezputra
- tūcenis Kartupeļu biezputra
- tūciens Kartupeļu biezputra
- tūcins Kartupeļu biezputra
- pence Kartupeļu biezputra ar ceptu gaļu un sīpoliem
- pencele Kartupeļu biezputra ar ceptu gaļu un sīpoliem
- pencis Kartupeļu biezputra ar ceptu gaļu un sīpoliem
- mietiņputra Kartupeļu biezputra ar putraimiem
- paksāputra Kartupeļu biezputra ar putraimiem
- pikucis kartupeļu biezputra ar zirņiem vai pupām
- tūcis Kartupeļu biezputra; arī kaņepju un zirņu grūdenis
- bocītis Kartupeļu biezputra; kartupeļu biezenis
- ķinka Kartupeļu biezputra; kartupeļu biezenis
- penkāputra Kartupeļu biezputra; pencis
- vīte Kartupeļu cers
- vītis Kartupeļu cers
- kartiņmilti Kartupeļu ciete
- kartupeļmilti Kartupeļu ciete jeb kartupeļu milti
- rakums Kartupeļu daudzums, ko, rokot kartupeļus, iegūst vienā reizē
- naktene Kartupeļu dzimta
- umbedre Kartupeļu glabātuve pilnībā nosegtā bedrē
- Globodera rostochiensis kartupeļu globodera jeb kartupeļu nematode
- kartupeļgrozs Kartupeļu grozs
- kurza Kartupeļu grozs, grezele
- ķurza Kartupeļu grozs, grezele
- ķurze Kartupeļu grozs, grezele
- pincenis Kartupeļu grūdenis
- voliņš Kartupeļu grūdenis
- kartiņbānis Kartupeļu kaudze
- miroņu bedre kartupeļu kaudze, ko ieziemo uz lauka
- karpelājs Kartupeļu kauks (parasti novākts)
- villainie klučki kartupeļu klimpas
- klučkas Kartupeļu klimpas
- mātrāji Kartupeļu laksti
- vīkne Kartupeļu lakstu cers
- baltkāja Kartupeļu lakstu slimība, kas attīstās no kartupeļu bumbuļu bakām
- Leptinotarsa decemlineata kartupeļu lapgrauzis jeb Kolorādo vabole
- karpeļmala Kartupeļu lauka mala
- kartupeļmala Kartupeļu lauka mala
- buļbaine Kartupeļu lauks
- buļbaite Kartupeļu lauks
- bumbulājs Kartupeļu lauks
- karpeļlauks Kartupeļu lauks
- karpeļtīrums Kartupeļu lauks
- kartupeļlauks Kartupeļu lauks
- kartupeļtīrums Kartupeļu lauks
- mātrājs Kartupeļu lauks
- pampalājs Kartupeļu lauks
- tupelājs Kartupeļu lauks
- kartinājs Kartupeļu lauks (parasti novākts)
- buļvaine Kartupeļu lauks Latgalē
- karpenājs Kartupeļu lauks pēc kartupeļu nolsīšanas
- tupīnājs kartupeļu lauks, kurā kartupeļi jau ir novākti
- kartupelājs Kartupeļu lauks, parasti novākts
- dukuris Kartupeļu mīcāmais daikts; stampa
- mizeklis Kartupeļu mizu kaudze
- Heterodera rostochinensis kartupeļu nematodes "Globodera rostochinensis" nosaukuma sinonīms
- karpeļlasīšana Kartupeļu novākšana
- kartupeļlasīšana Kartupeļu novākšana
- Aulacorthum solani kartupeļu plankumainā laputs
- grūslis Kartupeļu putra
- kratītāja kartupeļu racējs kartupeļu racējs, kam elevatoru vietā ir divi pakarināti ārdu sieti ar lemesi
- sviedējrata kartupeļu racējs kartupeļu racējs, kura lemesis paceļ vagas augsni ar bumbuļiem, pēc tam to sviedējrats aizsviež sānis, izkaisot līdz 3 m platā joslā; izmanto stipri nezālainos, mitros laukos
- elevatora kartupeļu racējs kartupeļu racējs, kura lemeši nogriež divas blakusvagas un novada to masu uz elevatoriem, kur notiek atsijāšana; bumbuļi tiek nobērti 1–1,2 m platā joslā; izmanto vieglās un smilšainās augsnēs
- ķebeklis Kartupeļu rakšanas ķeksis
- spārdīklis Kartupeļu rokamās mašīnas sastāvdaļa
- babka Kartupeļu sacepums ar gaļu; arī bieza taukos cepta nevārītu kartupeļu pankūka
- miroņgalva Kartupeļu sfings ("Acherontia atropos"), tauriņš ar spēcīgu, vārpstveidīgu ķermeni, šauriem, gariem spārniem
- Acherontia atropos kartupeļu sfings jeb miroņgalva
- ērpe Kartupeļu sijājamā ierīce
- lakstu puve kartupeļu slimība
- kartupeļu lakstu puve kartupeļu slimība, kuras izraisītāja sēne bojā kartupeļu lapas, radot uz tām brūngani pelēkus plankumus
- kartupeļu vēzis kartupeļu slimība, kuras rezultātā uz bumbuļiem izveidojas dažāda lieluma un formas tumši izaugumi
- trīkuls Kartupeļu stāds
- vangale Kartupeļu stampa
- vengre Kartupeļu stublājs
- sarķi Kartupeļu suga
- pimpuļi Kartupeļu suga ("Solanum tuberosum")
- bumbuļkartupeļi Kartupeļu sugu sekcija ("Tuberarium"), kam ir apakšzemes bumbuļi
- carica kartupeļu šķirne
- imperatorka kartupeļu šķirne
- baltziedi Kartupeļu šķirne
- brūnītis Kartupeļu šķirne
- grapīši Kartupeļu šķirne
- grundulis Kartupeļu šķirne
- liperi Kartupeļu šķirne
- peles Kartupeļu šķirne
- sarkanbikši Kartupeļu šķirne
- zilbikši Kartupeļu šķirne
- sprāguļi kartupeļu šķirne; sarkanie kartupeļi ar saplaisājušu mizu
- bismarki Kartupeļu šķirne; šīs šķirnes kartupeļi
- ošlapīnas Kartupeļu šķirne; šīs šķirnes kartupeļi
- ošlapiņi Kartupeļu šķirne; šīs šķirnes kartupeļi
- guļbaine Kartupeļu tīrums
- bukstiņš Kartupeļu un miltu biezputra
- bukstene Kartupeļu un putraimu biezputra
- bukstiņš Kartupeļu un putraimu biezputra
- pusnātnene Kartupeļu un putraimu biezputra
- bukstiņš Kartupeļu un putraimu vai grūbu biezputra
- karpeļvaga Kartupeļu vaga
- kartupeļvaga Kartupeļu vaga
- karaša Kartupeļu vai asiņu pankūkas
- sutra kartupeļu vai dārzeņu kaudze glabāšanai (zem klajas debess), pārklāta ar zemi, gariem salmiem un kūtsmēsliem
- modificētā ciete kartupeļu vai kukurūzas ciete, kas pakļauta 1% sālsskābes iedarbībai 50 °C temperatūrā un pēc tam apstrādāta ar kālija permanganātu
- aprāvas Kartupeļu vai rāceņu novākšanas beigas
- stiebra kartupeļu vai salmu kaudze
- kasas Kartupeļu virsmas nelīdzenumi
- čums Kartupeļu ziedkopās izveidojušies augļi
- buļvine Kartupeļu zupa
- ķirpa Kartupeļu, retāk dārzeņu kaudze (parasti, sagatavota uzglabāšanai pa ziemu - nosegta ar salmiem un apmesta ar zemi)
- urkša Kartupeļu, sīpolu un citu sakņaugu no zemes izcelšanai paredzēts rīks
- laupēt kartupeļus kartupeļus mizot
- buļbešnīks Karupeļu pīrādziņi ar pildījumu
- buļbašnīks Karupeļu pīrādziņi ar pildījumu; buļbešnīks
- skorbīt Kasīt, kasot mizot (piemēram, kartupeļus)
- Kasjma Kasma, upe Krievijā
- Nāru klintis Katrīnas iezis Gaujas labajā krastā Straupes pagastā
- Katrīndzirnavu Katrīndzirnavu dzirnavezers - uzpludināts uz Lojas upes Siguldas novada Krimuldas pagastā, platība - 5,7 ha
- Kauce Kaucis, Lielupes pieteka
- Kauču Kauču strauts - Kaucis, Lielupes pieteka
- Kaugu Kaugu valks - Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā
- līčupieši Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Līčupes" iedzīvotāji
- Kušala Kaugurupīte, Pogupes pieteka
- Kūšala Kaugurupīte, Pogupes pieteka
- Kauliņa Kauliņupe, Ruņas pieteka
- siļķe Kaulzivju klases siļķveidīgo kārtas dzimta ("Clupeidae"), izplatīta gk. Atlantijas un Klusajā okeānā, 65 ģintis, \~230 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas - reņģe, brētliņa, palede
- siļķzivis Kaulzivju klases siļķveidīgo kārtas dzimta ("Clupeidae"), izplatītas gk. Atlantijas un Klusajā okeānā, 20-50 ģinšu, \~190 sugu
- kauperīts Kaupera dziedzera iekaisums (parasti gonorejiskas izcelsmes)
- koupers Kaupers
- kupers Kaupers
- Kausa Kausupe, Daugavas pieteka
- Kausupīte Kausupe, Daugavas pieteka
- sašķīdas kaut kas ēdams (piemēram, kartupeļi), kas ir izšķīdis (izkusis)
- klaba kaut kas klaudzošs, neērts (piemēram, koka tupeles)
- grūznis kaut kas sagrūsts (kaņepes, kartupeļi)
- Kazana Kazanka - upe Krievijā, Tatarstānas Republikā, tās nosaukums tatāru valodā
- Tēnuze Kazari - upe Igaunijā
- Kazarmu Kazarmu upe - Malduguņu orga, Sakas pieteka
- Kokupe Kazupe, Ālandes pieteka
- Kazesupe Kazupe, kas ietecēja Engures ezerā uz dienvidiem no Jurgupes
- Kazupe Kazupes muiža - bijušās muižas nosaukums Dobeles novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Jaunbērze
- Varakļānu strauts Kaževas kreisā krasta pieteka Varakļānos, augštece Varakļānu pagastā; Varakļānu upe
- Kažoču Kažoču upe - Amatas labā krasta pieteka
- Gauja Kerepa, upe Venecuēlā, Orinoko pietekas Čurunas pieteka, ko Aleksandrs Laime 1946. g. nosauca Gaujas vārdā ("Rio Gauja", angliskos tekstos arī "Rio Gauya"), bet mūsdienās vairāk tiek lietots senais indiāņu nosaukums
- Kilmeza Kiļmeza - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukuma versija Udmurtijas Republikā
- Kalmeza Kiļmeza - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums udmurtu valodā
- Ļevaja Kirenga Kirengas kreisā satekupe
- Pravaja Kirenga Kirengas labā satekupe
- klipināt Klabināt (piemēram, koka tupeles)
- Muižnieku grāvis Klampupe, Raunas pieteka
- Muižnieku strauts Klampupe, Raunas pieteka
- Plampupe Klampupe, Raunas pieteka
- Klāra Klārelvena - upe Zviedrijā
- klātejams Klātejamā bedre - kartupeļu bedre, no kuras kartupeļus ņem ārā arī ziemā
- Kleperu Kleperu upe - Cepļa upe Cīravas pagastā
- Klešniku Klešniku purvs - dabas liegums Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novada Līdumnieku pagastā, platība - 1987 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizņem Kļešņiku (Zabolotjes) purva lielāko daļu, tajā iekļauti arī 120 ha no Peiteļa ezera, ligzdo daudzas putnu sugas
- gadījuma apraksts klienta sociālās situācijas koncentrēts rakstisks vai mutisks raksturojums, ko sociālie darbinieki izmanto praksē, piemēram, supervīzijās, starpinstitucionālā vai starpdisciplinārā sadarbībā, kā arī izglītībā un tālākizglītībā
- Klinču Klinču upe - Zvirgzdupīte, Cekulupītes pieteka
- tripmadama Klinšu laimiņš ("Sedum rupestre")
- Klostera Klostera grāvis - Dimantu grāvja pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, senāk uzskatīts arī par Lielupes pieteku un Dimantu grāvis par tā pieteku
- Klucīši Klucīšu dzirnavezers - atrodas Cēsu novada Straupes pagastā, uz Draņķupītes, 4 km no ietekas Gaujā, platība - <1 ha
- Kluta Klūta - upe Jaunzēlandē
- Kļeva Kļava - upe Baltkrievijā
- pamiltināties kļūt mazliet miltainākam (par novārītiem sausiem kartupeļiem, tos kratot, valstot katlā)
- Knīderi Knīderu dzirnavezers - atrodas Siguldas novada Lēdurgas pagastā, uz Juglas upes, platība - 5,3 ha
- Kurunčana Kočečuma, upe Krievijas Krasnojarskas novadā
- Kočkora Kočkoras ieplaka - atrodas Iekšējā Tjanšanā, Šu upes augštecē, Kirgizstānā, garums - \~60 km, platums - lidz 20 km, augstums - 1700-2200 m
- kodola trupe kodolkoksnē ierobežota trupe, kas attīstās augošiem kokiem inficējoties caur saknēm, nolūzušiem zariem un stumbra bojājumiem (t. s. meža trupe), beigu stadijā koksne sairst, veidojot dobumu
- Kafirnigana Kofarnihona, upe Tadžikistānā
- brants Koka konstrukciju trupe, ko rada īstā mājassēne jeb slapjā ēku piepe
- ķeglis Koka rīks kartupeļu izkasīšanai no zemes; kāsis
- klumzaka Koka tupele
- klumzaks Koka tupele
- kocene Koka tupele
- klumpe Koka tupele ar ādas virsu
- kadaks Koka tupele; zābaks
- aizklaugāt Koka tupelēm klaudzot, aiziet
- kūcinīki koka tupeles
- kadiķi Koka tupeles
- klabačas Koka tupeles
- klabatas Koka tupeles
- klamgas Koka tupeles
- klauvāni Koka tupeles
- klumpas Koka tupeles
- kripas Koka tupeles
- lužas Koka tupeles bez papēža un kapes
- luženes Koka tupeles bez papēža un kapes; lužas
- kopele Koka tupeles, kuru zole ir pārklāta ar ādu
- kadaki Koka tupeles; nonēsāti apavi, kam augšdaļa apgriezta
- klumpenieks Koka tupeļu izgatavotājs
- Ludumka Kokavas kreisā krasta pieteka Balvu novada Medņevas un Vecumuā un Krievijā, garums - 25 km (Latvijā 14 km, Latvijas un Krievijas robežupe 7 km), kritums - 28 m (Latvijā 22 m); Lodumka; Ļudonka; Krievijā - Ludonka
- kokmateriālu pludināšana kokmateriālu transportēšana lejup pa upes straumi; pludina vaļējus (nesaistītus savā starpā) vai plostos iepriekš sasaistītus kokmateriālus; retāk sastopama pārvietošana pa ūdeni ar vēja, cilvēka vai mehānisko spēku
- puslietkoks Koks, kura lietkoksnes daļas garums ir mazāks par lietkokiem noteikto garumu, bet lielāks par 2,0 m; stumbra apakšējā trešdaļa pēc līkumainības un trupes izplatības atbilst papīrmalkas sagatavošanas prasībām
- nobrūnēšana Koksnes nobrūnēšana - aplievas trupes sākums, lapkoku aplievas dažādu nokrāsu un intensitātes tumši brūni iekrāsojumi, kas rodas nocirstajā (visvairāk bērza, dižskābarža un alkšņa) koksnē dažādu bioķīmisko procesu iedarbībā un izsauc nelielu koksnes cietības samazināšanos; vērojama tikai koksnes griezumos dažāda lieluma un formas plankumu veidā; iztvaicētā koksnē neattīstās
- ēkgrauzis Koksngraužu dzimtas suga ("Hylotrupes bajulus"), 8-20 mm gara vabole, pelēkbrūna ar gaišāku svītru uz segspārniem, kāpuri ļoti bojā koksni
- kurantiņš kokteilis _Black Balsam Currant_, gāzēts alkoholisks kokteilis, kura sastāvs bagātināts ar _Rīgas Melno balzamu_ un upeņu sulu
- Aņuja Kolimas labā krasta pieteka, Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), veidojas satekot Boļšojaņujai (garums - 693 km) un Malijaņujai (garums - 738 km), kas sākas Anadiras plakankalnē, koptekupes garums - 8 km
- Kolka Kolkas upe - Kolkupīte, Rūjas pieteka
- Gārdenriča Kolkatas pilsētas Indijā rajons, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, Hugli upes kreisajā krastā, Kolkatas dienvidrietumos
- Riokolorada Kolorado, upe Patagonijas ziemeļos, Argentīnā
- Riokolorado Kolorado, upe Patagonijas ziemeļos, Argentīnā
- Komve Komoe, upe Rietumāfrikā
- SACD Kompaktdisku ierakstu tehnoloģijas nosaukums; angļu "super audio compact disc"
- Lielstraupes pils kompleksā ietilpst pils, Lielstraupes luterāņu baznīca, senpilsētas vieta, aizsargmūri u. c. objekti, pils celta, domājams, 13. gs. 2. pusē; Straupes pils
- Ragakāpa Kompleksais dabas liegums Jūrmalas pilsētas austrumu daļā, pie Lielupes ietekas jūrā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 26 ha; pati Ragakāpa ir 800 m garš, 100 m plats un 12-17 m augsts asimetrisks smilšu valnis, ko klāj vecu priežu audze
- Salāja ezers ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Krāslavas novada Andrupenes pagastā un Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, dibināts 1977. g., platība - 410 ha, 2003. g. iekļauts Rāznas nacionālajā parkā
- Slocenes ieleja ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Lapmežciema un Smārdes pagastā, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, dibināts 1977. g., platība - 1612 ha, ietver Slocenes lejteci 10 km garumā, līdz 1,5 km platu joslu abos upes krastos un Kaņiera ziemeļrietumu piekrasti, izveidots, lai aizsargātu unikālu primāro pārpurvoto mežu kompleksu ar savdabīgu veģetāciju, retām augu sugām, bebru mītnēm
- Surhaba Kondoza - upe Afganistānā
- Kunduza Kondoza, upe Afganistānā
- Kinšasa Kongo Demokrātiskās Republikas galvaspilsēta (fr. val. "Kinshasa"), atrodas Kongo (Zairas) upes kreisajā krastā, 8,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1966. g. saucās Leopoldvila
- Brazavilla Kongo Republikas galvaspilsēta (fr. val. "Brazzaville"), atrodas Kongo upes labajā krastā pretī Kinšasai, valsts dienvidaustrumu daļā, 1308700 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta kopš 1960. g.
- Zaira Kongo upes nosaukums Zairas Republikā
- lielkontinents Kontinents, kas izveidojies atsevišķu kontinentu saplūšanas rezultātā, ko rada kontinentu dreifs; piemēram, pirms 300 miljoniem gadu uz Zemes bija viens kontinents - Pangeja, bet pēc 100 miljoniem gadu paredzama Amerikas un Āzijas kontinentu saplūšana; superkontinents; milzzeme
- konoss Konusveida kartupeļu kaudze, kas nosegta ar salmiem un apmesta ar zemi kartupeļu uzglabāšanai ziemā; stirpa
- Karū Kopīgs nosaukums tuksnešainu plato un starpkaļņu ieplaku sistēmai Dienvidāfrikā (angļu val. "Karroo"), uz dienvidiem no Oranžas upes
- Haihe Koptekupe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Haihe"), garums - 69 km, sākas Lielā Ķīnas līdzenuma ziemeļos satekot Baihei, Veihei u. c., ietek Bohai jūras Bohai līcī, izmanto apūdeņošanai
- Pungču Kosi upes nosaukums tās augštecē, Ķīnā
- Kovaļova Kovaļovas dzirnavezers - atrodas Šķeltovas pagastā uz Dubnas upes, platība - 1 ha
- Kauša Kovšupe, Rēzeknes pieteka
- Grumuži Kozupe, Maltas pieteka
- Kazesupe Kozupe, Maltas pieteka
- Kazupe Kozupe, Maltas pieteka
- Kosupe Kozupe, Maltas pieteka
- Kozubka Kozupe, Maltas pieteka
- krāčupe Krāčaina upe
- Krāčupīte Krāčupe, Gaujas pieteka
- andenieši Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andeņi" ("Andiņi") iedzīvotāji
- andiņi Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andiņi" iedzīvotāji
- Andeņi Kraslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andiņi" nosaukuma variants
- Andeni Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andiņi" nosaukums latgaliski
- andrupieši Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupene" ("Andrupiene", "Andrupine") iedzīvotāji
- Ondrupine Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupene" nosaukums latgaliski
- Bykova Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bikova" nosaukums latgaliski
- Dilmaņi Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Dilmani" nosaukuma variants
- Dylmani Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Dilmani" nosaukums latgaliski
- Dynduni Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Dinduni" nosaukums latgaliski
- Foļvarki Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Foļvarka" bijušais nosaukums
- kazimirovieši Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirova" iedzīvotāji
- Klismetes Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Klismeti" nosaukuma variants
- Klīsmeti Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Klismeti" nosaukuma variants
- Klīsmetis Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Klismeti" nosaukums latgaliski
- Olovecs Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Oloveca" bijušais nosaukums
- Piruškas Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Piruški" bijušais nosaukums
- Piruškys Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Piruški" nosaukums latgaliski
- pozdņakovieši Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Pozdņakova" iedzīvotāji
- Pozņakova Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Pozdņakova" nosaukuma variants
- Andrepenskaja Krāslavas novada Andrupenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Andrepen Krāslavas novada Andrupenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
- ošupieši Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Ošupe" iedzīvotāji
- cimuss Krāsnī sutināts kāļu, burkānu un kartupeļu ēdiens
- lēciens Krass pavērsiens, strauja augšupeja (piemēram, procesā, parādībā)
- uvāls krasta ieleja vai ieplaka ar plašu nelīdzenu dibenu, pa kuru plūst upe
- pamiltināt Kratot, valstot (katlu ar novārītiem sausiem kartupeļiem), padarīt (tos) mazliet miltainākus
- miltināties Kratot, valstot kļūt miltainam, miltainākam (par novārītiem sausiem kartupeļiem)
- Annupīte Kraukļupīte, upe Latvijā
- čipsi kraukšķīgi, plānās šķēlēs cepti kartupeļi vai no kartupeļu masas gatavotas sausas, plānas plāksnītes (parasti ovālā formā), ko lieto kā uzkodu, našķi
- Krauna Kreuna, upe Prodes pagastā
- Maskava Krievijas Federācijas galvaspilsēta un atsevišķs subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas centrā, Okas un Volgas upstarpā, Maskavas upes krastos, platība - 1081 kvadrātkilometrs, 12100000 iedzīvotāju (2014. g.)
- deržavņiki Krievijas sabiedriski politisko kustību pārstāvji, kas aizstāv ideju par Krieviju kā pasaules superlielvalsti
- Mūrmuižas kauja Krievijas un Zviedrijas karaspēka kauja Ziemeļu kara laikā 1705. g. 16. jūlijā, notika purvainā un mežainā apvidū pie Svētes upes (tagadējā Vilces pagastā), kurā zviedri (~5500 vīru) pieveica krievus (~10000 vīru), bija viena no lielākajām kaujām Latvijas teritorijā Ziemeļu kara laikā, taču tās iznākumam nebija stratēģiskas nozīmes
- Usiņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš aizsprosto upes, bet pārējie (Dubiņa un Goriņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus
- Kistna Krišna - upe Indijā
- Krišupīte Krišupe, ūdenstece Salacgrīvas pagastā
- Krišu strauts Krišupe, ūdenstece Salacgrīvas pagastā
- upes slīpums krituma un garuma attiecība kādā noteiktā posmā vai visā garumā; upes slīpums parasti atbilst apvidus reljefam
- Aukštanu ezers Krivānu ezers Kalupes pagastā
- Kriwiszi Krivinskas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā
- Križava ezers Križovs, ezers Andrupenes pagastā
- Križovas ezers Križovs, ezers Andrupenes pagastā
- Križutu ezers Križovs, ezers Andrupenes pagastā
- reģionālais ileīts Krona slimība - tievās zarnas beigu daļas vai resnās zarnas augšupejošās daļas slimība, kam raksturīga granulomu veidošanās zarnas sienā
- Adze Kroņa muiža Kurzemē, Aizputes apriņķī, Rīves upes krastā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta, kas tagad saucas "Adzes" Kuldīgas novada Gudenieku pagastā
- Aphis frangulae krūkļu-kartupeļu laputs
- krūkļu-gurķu laputs krūkļu-kartupeļu laputs
- Niguļupīte Krūkļupe, Ramatas pieteka
- Nūtupīte Krūkļupe, Ramatas pieteka
- Asarupe Krustalīces kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Stradu pagastā un nelielā posmā ir Gulbenes pilsētas robežupe, garums - 13 km
- Kubanga Kubango, Okavango upes augšteces nosaukums Angolā
- Kudeba Kūdupe, Veļikajas pieteka, tās nosaukums Krievijā
- Isanka Kūdupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā
- Šepica Kūdupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā; Shchepitsa; Stsepitsa; Ščepica; Šepca
- Naumovas strauts Kūdupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā: Naumova; Kovsanka
- Čistigu strauts Kūdupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā
- Bērzupīte Kūdupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā, garums – \~10 km
- Kuiļa upe Kuiļupe, Lankas pieteka Embūtes pagastā
- Kuiļu upe Kuiļupe, Lankas pieteka Embūtes pagastā
- Birzelīte Kujas labā krasta pieteka, Cesvaines un Madonas novadu robežupe, augštece Cesvaines pagastā
- Moseika Kūkovas kreisā krasta pieteka Škilbēnu pagastā, augštecē robežupe ar Medņevas pagastu, lejtecē Latvijas-Krievijas robežupe; Mosieka
- vārdupnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vārdupes" iedzīvotāji
- grauzdupnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Graudupe" (senāk - "Grauzdupe") iedzīvotāji
- graudupnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Graudupe" iedzīvotāji
- ēķupnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Ēķupe" iedzīvotāji
- Jaungarandžu baznīcas kalns kulta vieta Limbažu novada Alojas pagastā, tas ir reljefā norobežots, \~4 m augsts zemes pacēlums (platība \~100 x 80 m) Joglas upes kreisajā krastā pie Jaungarandžu mājām, ir nostāsti, ka šeit rādījušies dažādi māņi un senatnē tur atradusies baznīca
- bumbuļaugi kultūraugi (piemēram, kartupeļi, topinambūrs), kuru galvenā produkcija (bumbuļi vai gumi) izveidojas kā atsevišķu augu pazemes daļu paresninājumi
- Grūba Kumadas labā krasta pieteka Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 11 km, lejpus Vidzemes šosejas upē ir 2 ūdenskritumi (augstums - 2,5 un 2 m), kas kopā ar bijušo Ieriķu dzirnavezeru ir aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.); Grūbe; Ieriķupīte; Melderupe; Meldrupīte
- kupē Kupeja - vieglā automobiļa virsbūves tips (divas durvis un divi sēdekļi)
- kupana Kupena
- kūpana Kupena
- kupatna Kupena
- kupetna Kupena
- zvāle Kupena
- kupene Kupena (1)
- kupenis Kupena (1)
- kupeņains Kupenains; tāds, kur ir daudz kupenu
- Rebutia kupperiana Kupera rebūcija
- Barku Kuperskrīkas upes (Austrālijas vidienē) augšteces senāk lietots nosaukums
- Otlūža Kurliņupe
- Oltūža Kurliņupe, ūdenstece Viļķenes un Salacgrīvas pagastā
- Oltužupīte Kurliņupe, ūdenstece Viļķenes un Salacgrīvas pagastā
- Eksmuta kūrortpilsēta Lielbritānijā (_Exmouth_), Devonas grāfistē, Kornvolas pussalas dienvidu daļā, Eksas upes grīvā
- Guļča Kuršabas upes Kirgizstānā nosaukums tās augštecē
- Andreja sala Kurzemes hercogistes kolonija (1651.-1664. g.), atradās Rietumāfrikā tagadējās Gambijas Republikas teritorijā, Gambijas upes grīvā
- samiltināt Kustinot, kratot katlu ar izvārītiem sausiem kartupeļiem, padarīt (tos) miltainus
- Linjanti Kvando upes lejteces otrs nosaukums
- Kuanda Kvando, upe Āfrikā
- Kuanga Kvango, upe Āfrikā
- Kuanza Kvanza, upe Āfrikā
- ahāts Kvarca paveids - kārtains halcedons, pusdārgakmens; izmanto juvelierizstrādājumos un kā cietu tehnisku akmeni; nosaukts pēc Ahates upes Sicīlijā
- Ņega Ķeguma ūdenskrātuves līcis, uzplūdinājums Daugavas kreisās pietekas Ņegas (Melderupes, Norupītes) ielejas lejgalā Ķeguma novada Birzgales pagastā, platība - 33,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m; Ņegas ezers
- Sūnupe Ķekaviņas labā krasta pieteka Ķekavas pagastā, augštece Baldones pagastā; Sūnupīte; Suņupe
- Ķeižupe Ķēšupe, Rojas pieteka
- Ķikens Ķikans, upe Dundagas un Ventspils novadā
- Ķikenupīte Ķikans, upe Dundagas un Ventspils novadā
- Ķikna Ķikans, upe Dundagas un Ventspils novadā
- Sīkragupīte Ķikans, upe Dundagas un Ventspils novadā
- Ķilmeņupe Ķilmiņupe Rojas pagastā
- Ciemupe Ķilupe, Daugavas pieteka
- Kilupe Ķilupe, Daugavas pieteka
- Kiļupe Ķilupe, Daugavas pieteka
- Ķīlupe Ķilupe, Daugavas pieteka
- Ķīļupe Ķilupe, Daugavas pieteka
- Kazupe Ķilupes kreisā krasta pieteka Ogres novada Rembates pagastā
- peroksīds ķīmiskais savienojums, kurā ir divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupa; superoksīds
- hetu un lošu Ķīnas mītos pieminētas zīmes - Huanhes upes plāns un Lo upes raksti, kas bija shēmas, ko veidoja atsevišķi vai savstarpēji savienoti punkti melnā un baltā krāsā
- Amnokgana Ķīnas un Korejas TDR robežupes nosaukums korejiešu valodā (_Amnok-gang_), garums - 813 km, sākas vulkāna Baitoušana nogāzē, ietek Dzeltenās jūras Rietumkorejas līcī; ķīniešu valodā - Jaludzjana (_Yalu Jiang_)
- Heilundzjana Ķīnas un Krievijas robežupes Amūras nosaukums Ķīnā
- He-Bo Ķīniešu mitoloģijā - Dzeltenās upes - Huanhes gars ar zivs ķermeni un cilvēka seju, kuram katru gadu tika upurēta skaistākā meitene
- Vieglgrāvis Ķipstvalks, Spāres upes pieteka
- Kirbisch Ķirbižu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vitrupes pagastā
- Akmene Ķires kreisā satekupe Valkas novada Kārķu pagastā, garums - 9 km; Akmeņupe
- Acupīte Ķires labā krasta pieteka (senāk uzskatīta par Rūjas pieteku un Ķire par Acupītes pieteku), lielā posmā ir Valmieras un Valkas novada robežupe, garums - 22 km, iztek no nelielā Piliča ezera Ērģemes paugurainē, augštecē līkums Igaunijā, kur saucas - Atse, arī Latvijas-Igaunijas robežupe, iztek caur Pukšezeru
- Šēlupīte Ķires labā satekupe Valkas novada Kārķu pagastā; Šēlupe
- Ķirkumupe Ķirkumu upe, Raunas pieteka
- Ķiržu–Ķirzas ezers Ķiržu ezers Straupes pagastā
- Tirša ezers Ķiržu ezers Straupes pagastā
- Ķīšupe Ķīse, Vārmes satekupe
- Mīlgrāvis Ķīšezera noteka uz Daugavu, garums - 12,6 km, platums - 200 m, lielākais dziļums - 9 m, sākotnēji izveidots 13. gs., padziļināts un paplašināts kopš 19. gs.; Mīlgrāvja atteka; Dūņupe
- Kižupe Ķīšupe
- Tīšu strauts Ķīšupe
- Tišupe Ķīšupe
- Oļļas upe Ķīšupe, Ramatas pieteka
- Viršupe Ķīšupe, Višezera noteka uz jūru
- Višupīte Ķīšupe, Višezera noteka uz jūru
- Ķidurga Ķīšupes kreisā krasta pieteka Sējas pagastā, augštece Vidrižu pagastā; Ķīdurga
- Kulaurga Ķulaurga, Svētupes kreisā krasta pieteka Salacgrīvas pagastā
- puspūrs Labības, kartupeļu daudzums, kas ietilpst šādā mērtraukā
- Lāčupe Lācupe, Ošas pieteka
- Lanka Lāčupītes nosaukums tās augštecē Tukuma novadā, arī Lankupe
- Ladziņa Ladzīte, Bolupes pieteka
- Lazdoga Ladzīte, Bolupes pieteka
- Lagrandrivjera Lagranda, upe Kanādā ("La Grande Riviere")
- ķilu laiks laiks, kad izceļas plūdi un upes iznāk no krastiem
- ķīļa laiks laiks, kad upe pārplūst; slikts laiks
- Krutupīte Laikupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, garums - 7 km
- klinšu laimiņš laimiņu suga ("Sedum rupestre", arī "Sedum reflexum")
- lumsts Laksts (piemēram, kartupeļiem)
- kuplis Lampas kupols; kuperis
- Garupe Langa - upe Rīgā un Carnikavas pagastā
- Kuiļupe Lankas labā krasta pieteka Embūtes pagastā; Kuiļa upe; Kuiļu upe
- Lambsdorfshof Lanstupes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Liepkalnes pagastā
- Lāņu upe Lāņupe, Durbes ezera pieteka
- Ragupe Lāņupe, Durbes ezera pieteka
- Vecpils upe Lāņupe, ūdenstece Lejaskurzemes novadā
- Rasūte Lāņupes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, Durbes un Vecpils pagasta robežupe
- Dupļupe Lāņupes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā, garums - 5 km
- baltā šķiedrainā trupe lapkoku trupe, kam raksturīga pazemināta cietība un gaiši dzeltena vai gandrīz balta krāsa un šķiedraina struktūra; bojātai koksnei bieži ir raiba nokrāsa, kas atgādina marmora zīmējumu, kur gaišie apgabali ir norobežoti no tumšākiem apgabaliem ar tievām līkloču līnijām; stipri bojāta koksne kļūst mīksta, viegli sadalās šķiedrās un drūp
- Jumalda Lapšupīte, Melnupes pieteka
- Lassenbeck Lasenbekas, Lašupes muiža, kas atradās Skrudalienes pagastā
- smolts Lašu mazuļu attīstības stadija, kad tie ir nobrieduši ceļojumam no upes uz jūru; šādu attīstības stadiju sasniedzis lašu mazulis
- Laschenbach Lašupe
- Lošas upe Lašupe Bunkas un Priekules pagastā
- Loša Lašupe, Melnupes pieteka Priekules pagastā, augštece Bunkas pagastā, \~3 km posmā arī šo pagastu robežupe
- Puntūžu strauts Lašupīte, Melnupes pieteka
- Idumeja Latgaļu un lībiešu apdzīvots novads 12.-13. gs., aptvēra Braslas baseinu Gaujas labajā pusē (tagadējo Straupes pagastu un daļu Raiskuma un Stalbes pagasta)
- Augšbebri Latviešu kolonija Krievijā (_Bobrovka_), Rietumsibīrijā, Omskas apgabalā pie Irtišas upes, tuvākā pilsēta Tara atrodas 40 km attālumā, dibināta 1897. g., 1928. g. bija 58 zemnieku saimniecības, 21. gs. sākumā ciemā dzīvoja \~200 cilvēku, no kuriem >110 sevi uzskata par latviešiem
- Aizupe Latviešu kolonija Krievijas Tālajos austrumos Amūras apgabalā pie Zejas upes 20 km no Ovsjanskas pilsētas, izveidojās 1908. g., 1914. g. bija 47 viensētas, pastāvēja līdz 1938. g.
- Aizupeņka Latviešu kolonijas "Aizupe" nosaukums Krievijas pārvaldes dokumentos 1915. g., kad tā kļuva par pašvaldības vienību
- Būzēlis Latviešu mitoloģijā - ūdens gars, ar kuru pārsvarā baidīja bērnus, cenšoties atturēt tos no upes un citiem ūdeņiem
- Sventāja Latvijas un Lietuvas robežupe Dunikas un Rucavas pagastā, izteka un ieteka Baltijas jūrā atrodas Lietuvā, garums - 73 km (no tiem 34 km ir robežupe, 17 km augšteces un 22 km lejteces Lietuvā), kritums - 50 m, par robežupi kļūst pie satekas ar Lukni, ietek Baltijas jūrā pie Palangas; Robežupe; Sventaja; Sventoja; Lietuvā saucas Šventoja
- Pakrāce Laucesas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums - 11 km, iztek no Sventes ezera; Pakracu upe; Pikrača; Pokrace; Pokrāce
- Rūpes urga Laučurgas kreisā satekupe Limbažu novada Skultes pagastā
- Josturga Laučurgas labā satekupe Limbažu novada Skultes pagastā
- krusti Lauka sadalījums, stādot kartupeļus krustveidā
- tupinēte Lauks, kurā auguši kartupeļi
- buļvaite Lauks, kurā ir auguši kartupeļi
- pupaine lauks, kurā novāc kartupeļus
- rušināmaugi Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeli, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana
- rušināmkultūras Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeļi, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana; rušināmaugi
- dakšas lauksaimniecības mašīnu satvērējmehānisma dakšveida darbīgās daļas, piemēram, cukurbiešu krāvēja dakšas, kartupeļu racēja dakšas
- Feldhof Lauku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā
- Ērmaņu iezis Launagiezis Pārgaujas novada Straupes pagastā pie Ērmaņu mājām
- Lauri Lauru pilskalns - atrodas Alojas novada Alojas pagastā pie Veclauru mājām, Iģes labajā krastā, reljefa pacēlums (~150 x 100 m), ko no 3 pusēm apliec Iģes upe, kuras krasti šajā vietā ir 3-4 m augsti, domājams, ka izmantots viduslaikos, kā nocietināta dzīvesvieta
- Kerpelene Lazdupe, Gaujas pieteka
- Ķerpelene Lazdupe, Gaujas pieteka
- Lazdupīte Lazdupe, Gaujas pieteka
- klintsslieksnis Ledāja (šļūdoņa) ielejas gultnes slieksnis; veidojas, ledājam padziļinot upes ieleju un atsedzot gultnē cietos iežus; rīgels
- Vahdnajegidls ledājs Islandes dienvidrietumu daļā, no tā iztek daudzas upes ziemeļu, austrumu un dienvidu virzienā
- Ladupe Ledupe, Iežupes pieteka
- ledus sastrēgums ledus sablīvēšanās upes gultnes sašaurinātās, seklās vietās, līkumos, uz sēkļiem ledus iešanas laikā
- nolasmanis Ledus strēmeles gar ūdens tilpnes (upes, ezera, dīķa) krastu, kad vidus vēl nav aizsalis
- nosala Ledus uz ūdens gar upes malām, kur nav straumes, vai tā ir vāja
- Sapra Leičupe, Maltas pieteka
- Sopra Leičupe, Maltas pieteka
- Līdacīte Leidaceite, Rītupes pieteka
- Līdaces strauts Leidaceite, Rītupes pieteka
- Līdeksna Leidiukšņa, upe Ludzas novadā
- Līdeksne Leidiukšņa, upe Ludzas novadā
- Lejasupe Lējējupe, Ventas pieteka
- Viesalupe Lējējupe, Ventas pieteka
- Sprincupe Lējējupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek no Āpu ezera Kurmāles pagastā, šķērso arī Pelču pagasta nomali, garums - 18 km, kritums - 63 m; Sprinčupe; Sēlija; augštecē Āpa
- Lones grāvis Lējējupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā
- Viesalgupe Lējējupes paralēls nosaukums tās lejtecē
- katabāze Lejupeja, izbeigšanās (slimības, arī dzīvības)
- lejupejošā lokzarna lejupejošā zarna
- krūšu aorta lejupejošās aortas proksimālā daļa no sākuma līdz diafragmai
- descendējošs lejupejošs
- diastaltika Lejupejošs kontrakciju vilnis, ko novēro tievajā zarnā gremošanas laikā
- elektroniskā izsole lejupejošu cenu vai noteiktu piedāvājumu daļu jaunu vērtību atkārtota norādīšana ar elektroniskajiem līdzekļiem pēc pilnīgas piedāvājumu novērtēšanas, tādējādi ar šiem līdzekļiem sakārtojot piedāvājumus noteiktā secībā pēc cenām vai noteiktu piedāvājumu daļu vērtībām; atsevišķi publiski būvdarbu līgumi vai publiski pakalpojumu līgumi, kuru priekšmets ir intelektuāls darbs (piemēram, projektēšana), nav elektronisko izsoļu objekts
- Vīgriežlejgrāvis Leķupe, Pilsupes pieteka
- Vīnkalnvalks Leķupe, Pilsupes pieteka
- Pursilupīte Leķupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Dundagas pagastā
- Kazene Lenčupe, Gaujas pieteka
- Lenču upe Lenčupe, Gaujas pieteka
- Bisnieku upe Lenčupes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Raiskuma pagastā
- Melnezera upe Lenčupes kreisā krasta pieteka Raiskuma pagastā
- Sveķupīte Lenčupes labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, garums - 4 km, kritums - 26 m, iztek no Raiskuma ezera
- Lendzīšu strauts Lendzeišu strauts, Rītupes pieteka
- Leņķupe Lenkupe Vērgales pagastā
- Dūkupīte Lenžupes kreisā satekupe Cēsu novada Raiskuma pagastā, izveidojas satekot Rideļupītei un Cēsniekupītei
- kapača Lēzens koka trauks, kurā kapā, piemēram gaļu, kartupeļus
- Ļaohe Liaohe, upe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Liao He")
- Laiarda Liārda, upe Kanādā
- Aizkraukle lībiešu apdzīvots novads 10.-13. gs., ziemeļos un rietumos to norobežoja Dīvajas upe, austrumos robežojās ar Koknesi, dienvidos piederēja arī zemes josla Daugavas kreisajā krastā
- Kuskokvimas līcis līcis Beringa jūras austrumu daļā, Aļaskas dienvidrietumu piekrastē, ieplūst Kuskovimas upe
- līčupe Līčaina upe
- Līce Līčupe, Bērzes pieteka
- Līču strauts Līčupe, Daugavas pieteka
- Līce Līčupe, Ogres pieteka
- Līčupīte Līčupe, Raunas pieteka
- Zaķīšu strauts Līčupes (Raunas baseinā) kreisā krasta pieteka Veselavas pagastā
- Bieļupe Līčupes kreisā krasta pieteka (Raunas baseinā) Cēsu novadā
- Saltupīte Līčupes kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Vecumnieku pagastā
- Badupīte Līčupes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Veselavas pagastā un Smiltenes novada Raunas pagastā
- Vedze Līčupes kreisā krasta pieteka uz Zaubes un Mazozolu pagasta robežas, šo pagastu robežupe \~6 km posmā, augštece un izteka Ērgļu pagastā, šķērso Mazozolu pagasta ziemeļu daļu, garums - 12 km; Vedzīte
- Kazupīte Līčupes labā krasta pieteka
- Birzenes strauts Līčupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Raunas pagastā
- Stirve Līčupes labā krasta pieteka Zaubes pagastā; Lavīzīte
- Salas stepe līdzenums uz dienvidiem no no Salas lejteces un Maničas upes, Krievijas Rostovas apgabalā
- Liekņa Liekna, Jurģupes kreisā satekupe
- Liekne Liekna, Jurģupes kreisā satekupe Tukuma novadā
- Krauja Lieknas labā krasta pieteka Tukuma novada Zentenes pagastā, lielākajā daļā tecējuma ir Tukuma un Talsu novadu robežupe
- Veldze Lieknes kreisā satekupe Kuldīgas novada Rumbas pagastā, garums - 31 km
- Vecmuižas upīte Liekņas kreisā satekupe Talsu novada Balgales pagastā, augštece Tukuma novada Cēres pagastā
- Boļšojjeņiseja Lielā Jeņiseja - Jeņisejas labā satekupe Krievijā
- Bijhema Lielā Jeņiseja - Jeņisejas labā satekupe Krievijā, Tivas Republikā
- Meandra Lielā Menderesa, upe Turcijā, tās senāks nosaukums
- dižupe liela upe
- lielupe liela upe
- kvanka Liela, ļoti smaga tupele
- stavka Liela, plata ūdenstilpe (parasti upes vai ezera tuvumā), arī izrakts plats, garš dīķis (parasti linu mērcēšanai)
- luška Liela, veca tupele
- Salenieku ezers Lielais Kalupes ezers Rožkalnu un Kalupes pagastā
- Grandkanjons Lielais kanjons Kolorādo upes vidustecē, ASV
- Šanhaja Lielākā Ķīnas pilsēta (上海 Shànghǎi), jūras osta pie Huanpu upes (Jandzi deltā), \~30 km no Austrumķīnas jūras, 20218000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Daugava Lielākā Latvijas upe, garums 1005 km (Krievijā 325 km, Baltkrievijā 328 km, Latvijā 352 km), kritums - 221 m (Latvijā 99 m); Baltkrievijā saucas - Zachodniaja Dvina, Krievijā - Zapadnaja Dvina
- Čiloje Lielākā sala Čīles arhipelāgā (sp. val. "Chiloe"), Čīles teritorija, platība - 8300 kvadrātkilometru, augstums - līdz 820 m, kartupeļu dzimtene
- Drini Lielākā upe Albānijā, vaidojas satekot Drini i Zi un Drini Barda, garums kopā ar Drini i Zi - 281 km, Lejtecā sadalās, dienvidu atzars ietek Adrijas jūras Drini līcī, ziemeļu atzars - Škodras ezera notekā Bunā
- Gūdenoena Lielākā upe Dānijā, Jitlandes pussalas austrumos, garums - 158 km, tek caur Silkeborgas apkaimes ezeriem, ietek Kategatā
- Vaikata Lielākā upe Jaunzēlandē ("Waikato"), Ziemeļsalā, garums - 425 km, sākas Vulkāniskajā plato, pie vulkāna Ruapeha, tek uz ziemeļiem cauri Taupo ezeram, vidustece vietām aizā, lejtece zemienē, pa grīvlīci ietek Tasmāna jūrā
- Visla lielākā upe Polijā, garums - 1047 km, izteka Silēzijas Beskidos 1106 m vjl., ietek Baltijas jūras Gdaņskas līcī
- Misisipi Lielākā upe Ziemeļamerikā, ASV (angļu val. "Mississippi"), garums - 3950 km, iztek no Aitaskas ezera Minesotas štata ziemeļu daļā 450 m vjl., ietek Meksikas līcī
- Lielupe Lielākā Zemgales upe, garums - 119 km, kritums - 11 m, izveidojas lejpus Bauskas, satekot Mēmelei un Mūsai, 1755.-1757. g. plūdos izveidojusies tagadējā ieteka Rīgas līcī, senāk pa tagadējo Buļļupi ietecēja Daugavā
- Augšezers Lielākais (pēc platības) saldūdens ezers pasaulē (angļu val. "Lake Superior"), augšējais no 5 lielajiem ezeriem, atrodas uz ASV un Kanādas robežas 183 m virs jūras līmeņa, platība - 82380 kvadrātkilometru, ceturtais ietilpīgākais ezers pasaulē - 11600 kubikkilometru, lielākais dziļums 397 m; Sjupīriors
- Mergupe Lielās Juglas kreisā satekupe Cēsu un Siguldas novadā, garums - 53 km, kritums - 140 m, iztek no Būnēnu ezera; Mērgupe
- Tumšupe Lielās Juglas labā krasta pieteka Ropažu pagastā, augštece Allažu pagastā, garums - 49 km, kritums - 69 m; Melnupe
- Suda Lielās Juglas labā satekupe Mālpils pagastā, augštece Mores pagastā, garums - 38 km, kritums - 48 m; Sude; Sudupe
- Jugla Lielās Juglas un Mazās Juglas satekupe Rīgas pilsētā, abu kopēja delta, kas dziļi ievirzīta ezera dienvidu daļā
- lamžas Lielas koka tupeles
- kliškas Lielas kokam tupeles
- ljanosi Lieli klajumi Dienvidamerikā; lietainā laikā tie pārvēršas par zālainām pļavām, upes un zemākas vietas par ezeriem
- milzzeme Lielkontinents, superkontinents
- Ķeikuru strauts Lielmaņstrauts, Zābakupes pieteka
- sigas liels daudzums nelielu augļu (īpaši kartupeļu)
- topacis Liels, garens kartupelis
- Gross-Roop Lielstraupes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Lielstraupes pagastā
- Straupes pils Lielstraupes pils
- Kurlaendische Aa Lielupe
- Semgaller Aa Lielupe
- Kurzemes Aa Lielupe
- Bullen Lielupe, Jūrmalas pilsētas daļa
- Driksa Lielupes atteka Jelgavas pilsētas teritorijā, starp Pilssalu un kreiso krastu, garums - 5,2 km, platums - 150-500 m, izveidošanās saistīta ar ledus sastrēgumiem Lielupē; Driksna
- Kaucis Lielupes kreisā krasta pieteka Bauskas novada Rundāles pagastā, augštece Gailīšu un Īslīces pagastā, garums - 13 km; Kauce; Kauces upe; Kauču strauts
- Sesava Lielupes kreisā krasta pieteka Bauskas un Jelgavas novadā, augštece Lietuvā, garums - 58 km (Latvijā 39 km), kritums - 44 m, ieteka \~3 km augšpus Jelgavas
- Rūdulis Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Kalnciema pagastā, augštece Līvbērzes pagastā; Rūduls; Ruduļu strauts
- Svitene Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Bauskas novadā un Lietuvā, garums - 80 km (Latvijā 46 km), kritums - 47 m; Lietuvā saucas Švitenis
- Vircava Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Lietuvā (Virčiuve), garums - 69 km (Latvijā 45 km), kritums - 46 m, ietek Lielupē Jelgavas dienvidaustrumu daļā
- Platone Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, izteka Lietuvā \~10 km uz dienvidrietumiem no Jonišķiem, garums - 69 km (Latvijā 42 km), kritums - 78 m, ietek Lielupē Jelgavā pie dzelzceļa tilta
- Jāņupīte Lielupes kreisā krasta pieteka Mārupes novada Salas pagastā
- Svēte Lielupes kreisā krasta pieteka, garums - 123 km (Latvijā 75 km), kritums - 97 m, sākas Lietuvā, apmēram 2 km ir garā posmā ir robežupe, ietek Lielupē Līvbērzes pagastā, \~10 km lejpus Jelgavas; Lietuvā saucas Švete
- Vecbērze Lielupes kreisā krasta pieteka, kas senāk bija Bērzes lejtece, bet pēc kanāla uz Svēti izrakšanas 19. gs. novada gk. Kaigu purva ūdeņus, garums - \~12 km, ietek Lielupē pie Kalnciema
- Mūsa Lielupes kreisā satekupe, kas pie Bauskas saplūst ar Mēmeli, garums - 164 km (Latvijā 20 km, Latvijas un Lietuvas robežupe - 6 km), sākas Lietuvā (tur saucas - Mūša), kritums - 73 m
- jūras zars Lielupes kreisais atzarojums pie Zirgu salas Jūrmalas pilsētā
- Meža zars Lielupes labā krasta atzars Mārupes novada Salas pagastā, starp Zirgu salu un Mežzara salu
- Zizma Lielupes labā krasta pieteka Bauskas novada Codes un Mežotnes pagastā, garums - 15 km, kritums - 27 m
- Grēka grāvis Lielupes labā krasta pieteka Jelgavas novada Sidrabenes pagastā
- Dimantu grāvis Lielupes labā krasta pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, augštecē arī Valgundes un Cenu pagasta robežupe
- Cīruļupīte Lielupes labā krasta pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, garums - 5 km; Cīruļupe
- Vīburupe Lielupes labā krasta pieteka Jērcēnu pagastā, augštece Ēveles pagastā
- Garoze Lielupes labā krasta pieteka Salgales pagastā, augštece Mežotnes pagastā, garums - \~26 km, kritums - 14 m, sākas 5 km uz ziemeļrietumiem no Codes; Garoza; Garozis
- Austras strauts Lielupes labā krasta pieteka Valmieras novada Jērcēnu pagastā; Austrumu strauts
- Mēmele Lielupes labā satekupe, kas saplūst ar Mūsu pie Bauskas, garums - 191 km (Latvijā 40 km, Latvijas un Lietuvas robežupe 76 km), kritums - 97 m, iztek no Olsetu ezera pie Rokišķiem Lietuvā; Lielmēmele; Lietuvā - Nemunēle (lietuniešu val. "Nemunēlis")
- Nemunelis Lielupes labās satekupes Mēmeles nosaukums Lietuvā
- Gaurata Lielupes lielbaseina upe Dobeles un Jelgavas novadā, kopā ar Pienavu ietek Vecbērzes poldera apvadkanāla augšgalā, garums - 15 km, kritums - 38 m, iztek no Gauratas ezera; Gaurāta, Gauratiņa
- Baņķa grāvis Lielupes Majoru cilpas 1860. g. izdarītais pārrakums, ko upe neizmanto
- Mūša Lielupes pietekas Mūsas nosaukums tās augštecē un vidustecē, Lietuvā
- Švitine Lielupes pietekas Svitenes nosaukums tās augštecē, Lietuvā
- Virčuve Lielupes pietekas Vircavas nosaukums tās augštecē, Lietuvā
- Gāte Lielupes savienojums ar Babītes ezera rietumu daļu Mārupes novada Salas pagastā, garums - 1,5 km, platums - 120-140 m, dziļums - \~5 m
- strajupieši Lielvārdes novada Jumpravas pagasta apdzīvotās vietas "Straujupe" iedzīvotāji
- Ķikšu grāvis Liepnas augšteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, izteka un augštece Mālupes pagastā; Ķikšu purva grāvis
- Medņusala Liepnas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 9 km; Medņusalas upe
- Pernigel Liepupes (Pernigeles) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Liepupes pagastā
- Pernigel-Pastorat Liepupes mācītāja muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Liepupes pagastā
- Kumpani Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Kumpani" nosaukuma variants
- Ķurmragciems Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Ķumrags" nosaukuma variants
- liepupieši Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Liepupe" iedzīvotāji
- mežciemieši Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Mežciems" iedzīvotāji
- Mētagmuiža Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Mežciems" paralēls nosaukuma variants
- Mētaka Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Mežciems" paralēls nosaukuma variants
- mustkalnieši Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Mustkalni" iedzīvotāji
- Liepupes skola Liepupes pagasta apdzīvotās vietas “Porkas” otrs nosaukums
- Tūjas skola Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Tūjasmuiža" otrs nosaukums
- vecmuižnieki Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Vecmuiža" iedzīvotāji
- Zaķukrogs Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Zaķi" nosaukuma variants
- kārst Liet nost novārījumu (piemēram, no kartupeļiem)
- kāst Liet nost novārījumu (piemēram, no kartupeļiem)
- gleņķis lieto salīdzinājumā "kā gleņķis" - runājot par lipīgu, glīzdainu vielu, masu vai par ūdeņainu dārzeni (parasti kartupeli)
- cepelīns Lietuviešu nacionālais ēdiens - liela, parasti ar maltu gaļu pildīta kartupeļu klimpa, kuras forma līdzinās cepelīnam (1)
- Jāņupe Līgupe, Abavas pieteka
- Līgupis Līgupe, Abavas pieteka
- Līga Līgupe, Abavas pieteka Kandavas pagastā
- Līgupis Līgupe, Papes ezera apvadkanāla pieteka
- Cūkupīte Līgupes augšteces kreisā satekupe Talsu novada Virbu pagastā un Tukuma novada Kandavas pagastā
- Vārnupe Līgupes labā krasta pieteka Rucavas pagastā; Vārnupis
- Bemberupīte Līgupes labā krasta pieteka Talsu novada Strazdes pagastā
- Dzirnavupīte Līgupes labā krasta pieteka Talsu novada Virbu un Strazdes pagastā, garums - 8 km
- līkums Līkā daļa, arī pagrieziens (piemēram, ceļam, upei)
- Šaltupe Līksnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā; Šoltupe
- ķirupieši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ķirupe" iedzīvotāji
- Kirups Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ķirupe" nosaukuma variants
- enterokolektomija Līkumainās zarnas lejasgala, aklās zarnas un augšupejās lokzarnas rezekcija
- meandrēt Līkumoties (par upes gultni)
- Mazā Līkupe Līkupes labā krasta pieteka Saldus novada Zvārdes pagastā, lejtecē arī Zvārdes un Jaunauces pagasta robežupe, garums — 6 km
- Vērteža Līkupes labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 11 km; Verteža
- Melnupe Lilastes ezera pieteka Sējas pagastā, no vidusteces ir Sējas un Ādažu pagasta robežupe; Mellupe
- Beisugas limāns limāns Beisugas upes lejtecē, pie ietekas Azovas jūras Jasenkas līcī, garums - līdz 30 km
- duntieši Limbažu novada Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Dunte" iedzīvotāji
- jelgavkrastieši Limbažu novada Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Jelgavkrasti" iedzīvotāji
- kannieki Limbažu novada Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Kannieki" iedzīvotāji
- perniģelieši Limbažu novada Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Perniģele" iedzīvotāji
- Pernigeles pagasts Limbažu novada Liepupes pagasta bijušais nosaukums
- Pernigeļskaja Limbažu novada Liepupes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Mariampoles māla atradne limnoglaciāla māla iegula Andrupenes pagastā, māla slāņa biezums - līdz 4,4 m, segkārta (augsne, smilts) 0,1- 2 m, izmantota līdz 1963. g.
- limpatu Limpatu lampatu - klupšus, klupeniski
- Limpopa Limpopo, upe Āfrikas dienvidos
- aprāvības Linu plūkšanas un kartupeļu novākšanas beigas
- Leinupe Linupe, Gaujas pieteka
- Leinurga Linupe, Gaujas pieteka
- Linupīte Linupe, Gaujas pieteka
- Linurga Linupe, Gaujas pieteka
- Linezers Līņezers, ezers Straupes pagastā
- Līņu ezers Līņezers, ezers Straupes pagastā
- Kaņupe Lisas kreisā krasta pieteka Mārsnēnu pagastā, lejtecē ir Cēsu un Smiltenes novada robežupe, vidustece Raunas pagastā, augštece Blomes pagastā
- Rožanova Līvānu novada apdzīvotās vietas "Rožupe" bijušais nosaukums
- Rūžupe Līvānu novada apdzīvotās vietas "Rožupe" nosaukums latgaliski
- Aizpūre Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Aizpore" nosaukuma variants
- Ceukauss Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Ceukausis" nosaukuma variants izloksnē
- Cīlauka Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Cielauka" nosaukuma variants
- Upīši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Drēņi" Dala, kas agrāk bija atsevišķs mazciems
- drēnieši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Drēņi" iedzīvotāji
- Drieņi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Drēņi" nosaukuma variants
- Drieni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Drēņi" nosaukums latgaliski
- Drivas Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Druvas" nosaukuma variants
- Dryvys Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Druvas" nosaukums latgaliski
- Eņdželi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Eņģeli" nosaukums latgaliski
- Eņdžeļi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Eņģeļi" nosaukuma variants
- Eriņbierze Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Eriņbirze" nosaukums latgaliski
- Guļbinski Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbinski" nosaukuma variants
- ģercānieši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Ģercāni" iedzīvotāji
- Jaudzimi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemi" nosaukuma variants
- Jaunbierzāki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbirzāki" nosaukuma variants
- Kiulinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kivlenieki" nosaukuma variants
- Keulinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kivlenieki" nosaukuma variants izloksnē
- Knutineica Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Knutenīca" nosaukuma variants
- kūkānieši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kūkas" iedzīvotāji
- Keukas Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kūkas" nosaukuma variants
- Keukys Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kūkas" nosaukuma variants izloksnē
- Keukusileņi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kūkusiliņi" nosaukuma variants
- Keukusiliņi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kūkusiliņi" nosaukuma variants
- Keukusileni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kūkusiliņi" nosaukuma variants izloksnē
- Ločkoji Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčkāji" nosaukuma variants
- Lōčkōji Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčkāji" nosaukuma variants latgaliski
- Lelūjuri Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Lielojuri" nosaukums latgaliski
- Līpsaleņa Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Liepsaliņa" nosaukuma variants
- Lītaunieki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Lietaunieki" nosaukuma variants
- Lūjāni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Lojāni" nosaukuma variants
- Dzagūzes Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalni" daļa
- Molakolni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalni" nosaukuma variants
- Mōlakolni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalni" nosaukums latgaliski
- Molenīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukuma variants
- Molinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukuma variants
- Mōlinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukums latgaliski
- mucenieki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mucenieki" iedzīvotāji
- Mucinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mucenieki" nosaukuma variants
- muktupāvelieši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Muktupāveli" iedzīvotāji
- Muktupovuli Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Muktupāveli" nosaukuma variants
- Muktupuovuli Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Muktupāveli" nosaukums latgaliski
- Āžkalnieši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Oškalnieši" nosaukuma variants
- Ožkalnieši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Oškalnieši" nosaukuma variants
- Ožkaļņīši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Oškalnieši" nosaukuma variants
- Uožkaļnīši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Oškalnieši" nosaukums latgaliski
- Postalūjāni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Pastalojāni" nosaukuma variants
- Peiveliški Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Peiveliškas" nosaukuma variants
- Peiveliškys Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Peiveliškas" nosaukums latgaliski
- Pēternīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" nosaukuma variants
- Pūdusola Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Podusala" nosaukuma variants
- Ceukausis Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rožiupe" daļa
- Voļa Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rožupe" daļa
- Rubini Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukuma variants
- Rubyni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukums latgaliski
- Rubinkolns Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņkalns" nosaukuma variants
- Rubynkolns Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņkalns" nosaukums latgaliski
- rušenieki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rušenieki" iedzīvotāji
- Rušinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rušenieki" nosaukuma variants
- Samuldriva Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Samuldruva" nosaukuma variants
- Samuldryva Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Samuldruva" nosaukums latgaliski
- Seiļi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" nosaukuma variants
- Seili Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" nosaukums latgaliski
- Skrebeli Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Skrebeļi" nosaukums latgaliski
- Skreuzmaņi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Skrūzmaņi" nosaukuma variants
- Skreuzmani Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Skrūzmaņi" nosaukuma variants izloksnē
- Skryuzmani Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Skrūzmaņi" nosaukums latgaliski
- Sprūdži Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" nosaukuma variants latgaliski
- Sprūgi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" nosaukuma variants latgaliski
- Staris Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Stares" nosaukums latgaliski
- Stepuoris Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Stepores" nosaukums latgaliski
- Stykāni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukums latgaliski
- švirkstieši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Švirksti" iedzīvotāji
- Švyrksti Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Švirksti" nosaukums latgaliski
- Tūmeņi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Tomiņi" nosaukuma variants
- Tūmeni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Tomiņi" nosaukums latgaliski
- Upismežs Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Upesmežs" nosaukums latgaliski
- Vacosola Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Vecāsala" nosaukuma variants
- Vacuosola Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Vecāsala" nosaukums latgaliski
- Viļminīši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Vilmenieši" nosaukuma variants
- Vole Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Voļa" nosaukuma variants
- rožupieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Rožupe" iedzīvotāji
- Šventojas kauja Livonijas ordeņa, lietuviešu un poļu karaspēka kauja pie Šventojas upes 1435. g. 1. septembrī, kurā Livonijas ordenis cieta sakāvi, līdz ar to beidzās tā mēģinājumi iekarot Žemaitiju, kā arī livoniešu un lietuviešu savstarpējie cīniņi
- laupiķi Lobāmi kartupeļi
- Lobēģu Lobēģu upe - Pubuļupe, Vijas pieteka
- Lobērģi Lobērģu upe - Pubuļupe, Vijas pieteka
- Logena Logene, upe Norvēģijā
- lepika Lokā apņemts lekns pļavas gabals pie upes
- Lorupes-Jūdažu suglaciālā iegultne lokveidīgi stiepjas 9,5 km garumā no Siguldas-Allažu ceļa līdz Jūdažu ezeram, platums 150-450 m, dziļums līdz 18-20 m rietumu galā, pa to tek Lorupe, nogāzes ir stāvas, dienvidrietumu virzienā tās kļūst zemākas un lēzenākas
- s veida zarna lokzarnas pēdējais posms, kas ir resnās zarnas daļa, tā ir lejupejošās zarnas turpinājums, kas tālāk pāriet taisnajā zarnā
- Rūšupe Lonastes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, iztek no Pāces purva; Rušupe; Rušu strauts
- Pāce Lonastes labā satekupe Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā, garums - 27 km, kritums - 4,2 m; vidustecē arī Kazeņupe
- Kazeņupe Lonastes satekupes Pāces paralēls nosaukums tās vidustecē
- ūdeņainā barība lopbarībai izmantojami pārtikas rūpniecības blakusprodukti ar lielu ūdens daudzumu, kas pievienots pārstrādes procesā (šķiedenis, drabiņas, kartupeļu gremzdi, cukurbiešu graizījumi)
- Greba grāvis Lorupes kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā
- Ločupe Lošupe, Būšnieku ezera noteka
- Lošupīte Lošupe, Būšnieku ezera noteka
- Lva Lua - upe Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļos
- Meirānu kanāls Lubāna hidrotehniskās sistēmas daļa, Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā, novada Aiviekstē vairāku senāk Lubāna ezerā ietecējušu upju ūdeņus, dziļums — >9 m, platums — >50 m. garums — 25 km, kritums — 2,5 m
- Lūdiņa Lūdiņupe, Svētupes pieteka
- Ludiņupe Lūdiņupe, Svētupes pieteka
- Segruma Lūdiņupe, Svētupes pieteka
- Čodarānu upe Ludzas kreisā krasta pieteka Blontu pagastā, augštecē tā ir robežupe ar Zvirgzdenes pagastu, lejteces daļā ar Pušmucovas un Mērdzenes pagastu; Franopoles upe
- Djatlovka Ludzas labā krasta pieteka Ludzas novada Līdumnieku pagastā, augšteces nelielā posmā arī Līdumnieku un Ciblas pagastu robežupe
- podupieši Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Podupe" iedzīvotāji
- Lža Ludzas upes nosaukums Krievijā
- Lūkača Lūkačupe, Šķēdes pieteka
- Krieviņu upe Lūkačupe, Šķēdes pieteka
- Salupe Lukstupes labā krasta pieteka Krustpils pagastā
- Lūle Lūlelvena, upe Zviedrijā
- luperkālijas Luperkāliji - seno romiešu pavasara svētki par godu faunam Luperkam, kas dod auglību un svētību
- Lovua Luvua, upe Zambijā un Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā)
- Lužna Lūžupe Ventspils novadā
- Lužņa Lūžupe Ventspils novadā
- Lūžņa Lūžupe Ventspils novadā
- Nabele Lūžupe Ventspils novadā
- Nobele Lūžupe Ventspils novadā
- Nābeļupe Lūžupes nosaukums tās augštecē
- ljana Ļana - savanna Dienvidamerikas ziemeļos Orinoko upes kreisajā krastā; tās veidošanos nosaka nevis klimatiskie, bet augsnes apstākļi
- Linde Ļinde, upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā)
- Kaine Madeiras satekupes Mamores (Bolīvijā) nosaukums tās augštecē
- Riogrande Madeiras satekupes Mamores (Bolīvijā) nosaukums tās vidustecē
- cērpelnieki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Cērpelnieki" iedzīvotāji
- degumnieki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Degumnieki" iedzīvotāji
- Dagumnīki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Degumnieki" nosaukums latgaliski
- Degumnīki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Degumnieki" nosaukums latgaliski
- gaigalieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Gaigalieši" iedzīvotāji
- iecelnieki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Iecelnieki" iedzīvotāji
- ikaunieki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Ikaunieki" iedzīvotāji
- jaunlubānieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunlubāna" iedzīvotāji
- Kolnagols Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnagals" nosaukums latgaliski
- kalngalieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Kalngals" iedzīvotāji
- klāvānieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Klāvāni" iedzīvotāji
- ošupieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Ošupe" iedzīvotāji
- rupsalieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Rupsalas" iedzīvotāji
- Kārklaiņi Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūramežs" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
- stūrmezieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrmežs" iedzīvotāji
- stūrmežnieki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrmežs" iedzīvotāji
- vīksninieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Vīksniņas" iedzīvotāji
- zvidzēnieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Zvidziena" iedzīvotāji
- dobupieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Dobupe" iedzīvotāji
- Madrededjosa Madre de Djosa - upe Peru un Bolīvijā
- Kutaja Mahakama, upe Indonēzijā, Kalimantānas salā, tās senāks nosaukums
- Āpšupe Maiļupe, Amatas pieteka
- Bulnetene Maizīte, Dīvajas satekupe
- Majēna Majenna, upe Francijā
- Cērtenes dzirnavezers mākslīga ūdenstilpe uz Cērtenes upes, Smiltenes novada Brantu pagastā, 138 m vjl., platība - 2 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~40 m
- ūdenskrātuve Mākslīgi (piemēram, ar aizsprostiem) izveidota ūdenstilpe upes ielejā vai reljefa pazeminājumā
- kanāls Mākslīgi veidota upei līdzīga ūdenstilpe (ūdens pārvadīšanai, transportam)
- Barenriveras ezers mākslīgs ezers ASV, Kentuki štata dienvidu daļā, uzpludināts uz Barenriveras upes
- Makšinova Makšinava, Bolupes pieteka
- Makšinovka Makšinava, Bolupes pieteka
- makuss Makusis - cepeškrāsnī speciālā režīmā gatavota kartupeļu putra
- Kokša Malaja Kokša - upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka
- Suna Malaja Suna - upe Krievijas Karēlijas Republikā, ietek Sjamezerā
- Maldupe Maldupīte, Glāžupes pieteka
- Bamako Mali galvaspilsēta, atrodas Rietumāfrikā, pie Nigēras upes, 1,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Uzeņa Malijuzeņa - upe Krievijā, Saratovas apgabalā
- Melnupe Malnupeite, Rudņas pieteka
- Melnupīte Malnupeite, Rudņas pieteka
- Balda Maltas kreisā krasta pieteka Krāslavas un Rēzeknes novadā, garums - 24 km, kritums - 28,1 m, iztek no Bižas ezera pie Andrupenes, dažus kilometrus ir Krāslavas un Preiļu novada robežupe un \~1 km Rēzeknes un Preiļu novada robežupe; Kažaune
- Kozupe Maltas labā krasta pieteka Lūznavas, Mākoņkalna un Maltas pagastā, garums - 8 km; Kazupe; Kosupe; Kozubka
- Līčupe Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 14 km; Leičupe
- Leičupe Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 14 km; Līčupe; Sapra; Sopra
- Mālu Mālu dzirnavezers - uzpludināts uz Svārbes upes Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,8 ha
- Purmaļu strauts Mālupe, Pededzes pieteka
- Mahlup Mālupes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Mālupes pagastā
- Mežinīki Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Mežnieki" nosaukums vietējā izloksnē
- pudeļkoks Malvu dzimtas suga ("Brachychiton rupestris"), Austrālijā, Kvīnslendas sausajos rajonos augošs koks, kura "uztūkušajos" stumbros uzkrājas ūdens rezerve sausajai sezonai, Eiropā jaunos pudeļkokus tirgo kā telpaugus
- Mamberamo Mamberano, upe Jaungvinejas salā, Indonēzijā
- vilnainā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria supertexta syn. Mammillaria lanata")
- Austrummandžūrijas kalni Mandžurijas-Korejas kalnu ziemeļrietumu daļa uz dienvidiem no Suņhuadzjanas (Sungari) upes Ķīnā un Ziemeļkorejā, augstums - \~500-1200 m
- Zapadnijmaniča Maniča - upe Krievijā
- Vostočnijmaniča Maniča - upe Krievijā, uz Stavropoles novada un Kalmikijas Republikas robežas
- Mantara Mantaro, upe Peru
- Pani Maoru (Okeānija) mitoloģijā - dieviete, Rongomaui sieva un pirmo saldo kartupeļu radītāja
- Maraņona Maranjona, upe Peru
- Mureja Mareja, upe Austrālijā
- Evra Marica - upes lejteces nosaukums Grieķijā
- Meriča Marica, upes lejteces nosaukums Turcijā
- Lindenruh Mārupe
- bierinieši Mārupes ciema daļas, apdzīvotās vietas "Bieriņi" iedzīvotāji
- bašēnieši Mārupes novada apdzīvotās vietas "Bašēni" iedzīvotāji
- celtnieki Mārupes novada apdzīvotās vietas "Celtnieku ciemats" iedzīvotāji
- cerenieki Mārupes novada apdzīvotās vietas "Ceri" iedzīvotāji
- cerieši Mārupes novada apdzīvotās vietas "Ceri" iedzīvotāji
- Bašēni Mārupes novada apdzīvotās vietas "Mārupe" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
- Dambji Mārupes novada apdzīvotās vietas "Mārupe" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
- Šosciems Mārupes novada apdzīvotās vietas "Mārupe" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
- Tēriņi Mārupes novada apdzīvotās vietas "Mārupe" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
- mārupieši Mārupes novada apdzīvotās vietas "Mārupe" iedzīvotāji
- skultieši Mārupes novada apdzīvotās vietas "Skulte" iedzīvotāji
- stīpnieki Mārupes novada apdzīvotās vietas "Stīpnieki" iedzīvotāji
- Peles Mārupes novada apdzīvotās vietas "Stūri" otrs nosaukums
- vētrenieki Mārupes novada apdzīvotās vietas "Vētras" iedzīvotāji
- vētrenieši Mārupes novada apdzīvotās vietas "Vētras" iedzīvotāji
- Dzilnas Mārupes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Dzilnuciems" nosaukuma variants
- Egļu ciems Mārupes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Egļuciems" nosaukuma variants
- klīvieši Mārupes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Klīves" iedzīvotāji
- Klīvia Mārupes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Klīves" nosaukuma variants
- Klīvji Mārupes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Klīves" nosaukuma variants
- austrumieši Mārupes novada Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Austrumi" iedzīvotāji
- lagatieši Mārupes novada Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Lagatas" iedzīvotāji
- gātciemieši Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Gātciems" iedzīvotāji
- pavasarieši Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Pavasari" iedzīvotāji
- pērņciemieši Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Pērnciems" (senāk arī "Pērņciems") iedzīvotāji
- Silamalas Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Silmalas" nosaukuma variants
- Kļavas Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Spuņciems" bijušais nosaukums
- Spuņņciems Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Spuņciems" bijušais nosaukums
- Salaskaja Mārupes novada Salas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- dambenieki Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Dambji" iedzīvotāji
- dambenieši Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Dambji" iedzīvotāji
- Mazieķi Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Ieķi" nosaukuma variants
- meijenieki Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Meijas" iedzīvotāji
- meijieši Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Meijas" iedzīvotāji
- mētrenieki Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Mētras" iedzīvotāji
- mētrenieši Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Mētras" iedzīvotāji
- pilātieši Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Pilāti" iedzīvotāji
- tīrainieši Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Tīraine" iedzīvotāji
- vecmuižnieki Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Vecmuižnieki" iedzīvotāji
- Mēza Māsa, upe Francijas austrumos (fr. val. "Meuse"), Beļģijā un Nīderlandē
- kartupeļu kombains mašīna kartupeļu novākšanai un iekraušanai transportlīdzeklī; ir piekabināmi, pusuzkarināmi un pašgājēji kartupeļu kombaini; kartupeļu kombains atgriež vagas ar kartupeļu ceriem, drupina augsni, izkrata un izsijā masu, atdala no bumbuļiem lakstus, nezāles, akmeņus un atlikušo augsni; pēc tam uz pārlasīšanas galda no bumbuļiem tiek izlasīti pārpalikušie piemaisījumi
- dārzeņu novākšanas mašīnas mašīnas tādu dārzeņu novākšanai, kas ienākas vienā laikā un lielās platībās (kāpostu kombains, burkānu novācējs, pākšaugu novākšanas mašīnas, sīpolu novākšanas mašīnas, zāles pļaujmašīna, cukurbiešu cēlājs, kartupeļu kombains, dārzeņu kuļmašīna)
- Bieriņi Māupes novada apdzīvotās vietas "Mārupe" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
- Mauriņa Mauriņupe, Elkšķenes pieteka
- Kahema Mazā Jeņiseja, Jeņisejas satekupe
- Malijjeņiseja Mazā Jeņiseja, upe Krievijā
- sīkupīte maza upe
- rūcis Maza upe; urga, strauts
- smerdele Maza, netīra, piesērējusi upe
- Kalupa ezers Mazais Kalupes ezers Kalupes pagastā
- Kalupes ezers Mazais Kalupes ezers Kalupes pagastā
- Ķeišu ezers Mazais Kalupes ezers Kalupes pagastā
- Pedele Mazās Emajegi kreisā krasta pieteka Igaunijā un Latvijā, Valkas novada Valkas pagastā un pilsētā, garums - 31 km (Latvijā 16 km), kritums - 32 m, iztek no Katai ezera Igaunijā, pēc dažiem kilometriem nelielu posmu ir Latvijas un Igaunijas robežupe; Igaunijā saucas "Pedeli"
- Lēģerurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Tīnūžu pagastā, augštece Ropažu pagastā, garums - 18 km, kritums - 34 m, izteka Lielajos Kangaros, grēdas dienvidu pusē; Kangarupīte; Līgeru upe; Līgeru urga; Liģerupīte; Urga
- kilkas Mazas silķītes ("Clupea sprattus"), ko zvejo Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā un marinē
- Klein-Dueppeln Mazdupeles muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā
- Vārngrāvis Mazdursupes kreisā satekupe Talsu novada Laucienas pagastā; Vārnu grāvis
- Sēņgrāvis Mazdursupes labā satekupe Talsu novada Balgales pagastā; Sēņu grāvis
- Klein-Dursuppen Mazdursupes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā
- kumosiņi Mazi gabaliņi (par kartupeļiem u. tml.)
- cūkkartiņi Mazie, bojātie kartupeļi, kas paredzēti cūku barībai
- Reinupe Mazirbe, upe Dundagas un Kolkas pagastā
- Siliņupe Mazirbe, upe Dundagas un Kolkas pagastā
- paķinkāt mazliet, neilgu laiku stampāt (vārītus kartupeļus, gatavojot kartupeļu biezputru - "ķinku")
- tupinēns mazs kartupelis
- Klein-Roop Mazstraupes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Mazstraupes pagastā
- Kanneniekupe Mazupe - Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Vārmes pagastā, vidustece Skrundas pagastā, augštece Saldus novada Zirņu pagastā
- Mazupīte Mazupe, Cieceres ezera pieteka
- Ciecere Mazupe, ūdenstece Saldus novadā
- Mellupe Mazupe, Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā
- Melnupe Mazupe, Ventas pieteka
- Zarupīte Mazupes (Cieceres augšteces) labā krasta pieteka Blīdenes pagastā
- Porupe Mazupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Skrundas pagastā
- Biritene Medņupes labā krasta pieteka Alūksnes novadā; Biritenes strauts
- Kļon Medupe, Dubnas pieteka
- Kļona Medupe, Dubnas pieteka
- Kutka Medupe, Dubnas pieteka
- Kutki Medupe, Dubnas pieteka
- Honighof Medus muiža, kuras teritorijā, tagadējā Mārupes novada Salas pagastā, izveidojusies apdzīvotā vieta "Spuņciems"
- grīzupnieki Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Grīzupes" iedzīvotāji
- Zvidzes kanāls Meirānu kanāla labā krasta pieteka Madonas novada Ošupes pagastā, garums — 15 km, nav dabiska krituma, izrakts gar Lubāna ziemeļrietumu krastu līdztekus dambim, augšgalā ierīkota sūkņu stacija
- Dzačhu Mekonga - upe Indoķīnas pussalā
- Mēķes ezers Mēķes ezers - atradās Piejūras zemienē, Nīcas pagastā, 0,7 m vjl., platība - \~50 ha, nosusināts 1960. gadu sākumā, izbūvējot Mēķes polderi, notekupe Tosele (33 km) saīsināta līdz 10 km
- Ķerupīte Melderupītes kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Gaujienas pagastā, nelielā posmā arī šo pagastu robežupe; Tērupīte
- gruppetto Melismu veids; melodijas pamatskaņas un tās augšējo un apakšējo palīgskaņu mija; grupeto
- Tumšupe Mellupe - Pededzes labā krasta pietekas Mugurupes labā satekupe Gulbenes novadā
- Melnupīte Mellupe, Abavas pieteka
- Melupe Mellupe, Abavas pieteka
- Mellupīte Mellupe, Gaujas pieteka
- Melnupe Mellupe, Gaujas pieteka Burtnieku novadā
- Melnupe Mellupe, Pededzes pietekas Mugurupes labā satekupe
- Melnupezers Mellupezers Ģibuļu pagastā
- Melnupes ezers Mellupezers Ģibuļu pagastā
- Melnupu ezers Mellupezers, ezers Ģibuļu pagastā
- Melurga Mellurga, Spaļupes pieteka
- Melurgupīte Mellurga, Spaļupes pieteka
- zustrenājs Melnā jāņoga ("Ribes nigrum") jeb upenes, upeņu krūms, upeņu krūmu audze
- ievoga Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upene
- apenaji Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
- apenāji Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
- apenis Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
- apīnis Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
- bubere Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
- buberene Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
- buberenes Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
- džustrenes Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
- marodenes Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
- smorūdeji Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
- šustaras Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
- sustrenājs Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
- sustrene Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
- šustrenes Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
- upenaji Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
- upenāji Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
- upenajs Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
- upeņas Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
- Melnais strauts Melnaisrūcis, Bolupes pieteka
- Melncelma kanāls Melncelma upe
- Melncelma upe Melncelma upe - ietek Usmas ezera austrumu daļā, kuldīgas un Talsu novada teritorijā; Melncelma kanāls; Melncelmupīte
- Melncelmupīte Melncelma upe, Usmas ezera pieteka
- bang-up Melno jāņogu, upeņu šķirne; spēcīga auguma, dod maz dzinumu, lielas ogas
- saussaknis melnsaknes jeb raudupes ("Scorzonera")
- melnsaknis Melnsaknes jeb raudupes ("Scorzonera")
- skorzoneras Melnsaknes jeb raudupes ("Scorzonera")
- Melnsila Melnsilupe
- Timatejupe Melnsilupes kreisā krasta pieteka Rojas pagastā
- Milzgrāvis Melnsilupes kreisā satekupe Dundagas un Rojas pagastā, garums - 17 km, kritums - 12 m, sākas purvos Zilo kalnu austrumu galā, Slīteres rezervātā; Mīlgrāvis; vidusteces atzarojums - Ellsgrāvis, Ellsupe, Elles upe; augštecē - Kusperlankgrāvis
- Melkupe Melnupe, Avīknes pieteka
- Melnupīte Melnupe, Avīknes pieteka Vītiņu pagastā
- Engure Melnupe, Engures ezera pieteka
- Melnupīte Melnupe, Engures ezera pieteka
- Mellupe Melnupe, Lilastes ezera pieteka
- Pēterupe Melnupe, Mustjegi kreisā krasta pieteka Alūksnes un Apes novadā
- Mālupe Melnupe, Salacas pieteka
- Pātraža grāvis Melnupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā
- Medņupe Melnupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, augštece Kalncempju pagastā, kur nelielā posmā tā ir arī robežupe ar Alsviķu pagastu, garums - 12 km
- Brūžupīte Melnupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, garums - 7 km; Brūžaupe; Paldu grāvis
- Lašupe Melnupes kreisā krasta pieteka Priekules pagastā, augštece Bunkas pagastā
- Bebrupīte Melnupes kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, izteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā, augštecē pāris km arī Alūksnes un Smiltenes novadu robešupe, garums - 8 km
- Grīdupe Melnupes kreisā krasta pieteka Trapenes pagastā
- Vosu grāvis Melnupes kreisā krasta pieteka Trapenes pagastā
- Lapšupīte Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā; Jumalda; Lapjupe; Puntūžu strauts
- Mazupe Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā; Mazupīte; Mazupes strauts; Mozupe
- Zviedrupīte Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novadā; Zviedriešu upe; Zviedrupe
- Blīgzna Melnupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Alsviķu pagastā, garums - 26 km, kritums - 86 m, tek pa Trapenes līdzenumu, pa mežainu apvidu, upes paliene vietām purvaina; Bliksne; Blizdene
- Baltiņupe Melnupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 17 km
- Ķīšupīte Melnupes labā krasta pieteka Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Alsviķu pagastā, tek caur Luksta, Sētas un Garo ezeru
- Lorumupe Melsnsilupes labā satekupe Dundagas un Rojas pagastā
- Cielupe Meļļupe, Gaujas pieteka
- Meļļupīte Meļļupe, Gaujas pieteka
- Melnupe Meļļupe, Gaujas pieteka
- Pauniņupīte Meļļupes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā; Puniņupīte
- Lielmēmele Mēmele, Lielupes satekupe
- Nereta Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā, Latvijas un Lietuvas robežupe, garums - 25 km, kritums - 23 m, sākas pārpurvotā mežā Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa dienvidrietumu galā Lietuvā un pirmos 7 km tek pa Lietuvas teritoriju, Lietuvā saucas Neretēle
- Dienvidsusēja Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novadā, augštece Jēkabpils novadā, garums 114 km, kritums - 81 m; Suseja; Susēja; Lielā Suseja; Lielā Susēja; Lielā upe
- Likvertenu strauts Mēmeles labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagastā, augštecē arī Vecsaules un Codes pagasta robežupe, garums — 4 km; Likvertene
- Menama Menamčaopraja, upe Indoķīnas pussalā
- Mergava Mērgava, Riežupes pieteka
- Mērgupe Mergupe, Lielās Juglas satekupe
- Merga Mērgupe, Lielās Juglas satekupe
- Būnēnu strauts Mergupes augštece no Būnēnu ezera līdz Ķēču dzirnavu ezeram
- Zaube Mērgupes kreisā krasta pieteka Mālpils pagastā, augštece Nītaures un Zaubes pagastā, garums 29 km, kritums - 125 m
- Jāņupīte Mergupes kreisā krasta pieteka Mālpils pagastā, garums - 9 km
- Viļumupe Mergupes kreisā krasta pieteka Zaubes pagastā; Saliņupīte; Viluma
- Cirīšupīte Mergupes labā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures pagastā, garums - \~5 km; Cirišupīte
- Vanagupīte Mērgupes labā krasta pieteka Mālpils novadā
- Gulsupe Mergupes labā krasta pieteka Siguldas novada Mores pagastā, lejtecē ir Siguldas novada Mores pagasta un Cēsu novada Nītaures pagasta robežupe
- Straujupīte Mērgupes labā krasta pieteka Siguldas novada Mores pagastā; Piģeleja
- Merla Merlo, upe Ukrainā
- kartupeļu bedre mežā izrakta bedre, kur pa ziemu glabāja kartupeļus un saknes
- Mežazars Meža zars, Lielupes atzars ap Zirgu salu
- Mjoža Meža, upe Krievijas Kostromas apgabalā
- Klīves kanāls mežu meliorācijas sistēmu ūdeņu novadkanāls uz Lielupi Tīreļu līdzenumā, garums - 19 km, platums - līdz 15 m, dziļums - līdz 3 m, kritums - 5 m, ierīkots 19. gs. beigās, atjaunots ap 1930. g., vēlāk tīrīts, savāc ūdeņus sākot no Cenas tīreļa rietumu daļas, Cenas upes baseina augšdaļā
- Mežupīte Mežupe, Vadakstes pieteka
- Miežupe Mežupe, Vadakstes pieteka
- trambeles Mīcīti kartupeļi ar sīpoliem un dradžiem
- mīceklis Mīcītu vārītu kartupeļu, zirņu, pupu biezputra
- mīceknis Mīcītu vārītu kartupeļu, zirņu, pupu biezputra
- mīcene Mīcītu vārītu kartupeļu, zirņu, pupu biezputra
- mīcenis Mīcītu vārītu kartupeļu, zirņu, pupu biezputra
- Mūrmuižas dzirnavezers Miegupes dzirnaezers Kauguru pagastā
- Mīļuma Miegupītes kreisā krasta pieteka Kauguru pagastā, nelielā posmā arī Cēsu un Valmieras novada robežupe; Mīļumupe
- Velniņupīte Miegupītes labā krasta pieteka Mārsnēnu pagastā; Pienotavas grāvis; Velniņupe
- cepamais pulveris mīklas irdinātājs, ko gatavo no dzeramās sodas, citronskābes un kartupeļu cietes
- ļekainis Mīksta masa no sasmalcinātiem (vārītiem) kartupeļiem, ogām, sēnēm u. tml.
- ļeckains Mīksts, lipīgs (par vielu, masu); ūdeņains (par kartupeļiem)
- Meletina Miletina, upe Rumānijā
- militārais līdzsvars militāra stratēģiskā doktrīna aukstā kara laikā: superlielvalstīm ASV un PSRS bija līdzīgs bruņojums, un abu valstu kodolieroču arsenāls atturēja pretējo pusi no uzbrukuma, jo pastāvēja risks, ka pati uzbrucēja valsts varētu tikt iznīcināta
- pusdamašķis Miltu un putraimu vai kartupeļu un miltu ēdiens (parasti, biezputra)
- biguzis Miltu vai kartupeļu ēdiens ar piedevām
- Mīlgrāvis Milzgrāvis - Melnsilupes satekupe Dundagas un Rojas pagastā
- Kusperlankgrāvis Milzgrāvja augštece Dundagas un Kolkas pagastā, arī šo pagastu robežupe
- Ellsgrāvis Milzgrāvja kreisais atzarojums Talsu novada Dundagas pagastā, augštecē arī Kolkas pagasta robežupe
- langbeinīts Minerāls, bezkrāsains, dzeltens, iesarkans, violets, graudaini agregāti, lēni šķīst ūdenī; no tā iegūst kālija mēslus ko izmanto pret hloru jutīgu kultūru (kartupeļu, griķu, tabakas, lupīnas) mēslošanai
- apatīts minerāls, fosforskābā kalcija sāls ar hloru un fluoru; izmanto kā izejvielu superfosfāta ražošanai
- Vārniņa Misas labā krasta pieteka Vecumnieku novadā, garums - 17 km, kritums - 20 m; Vārnupe; Vārna
- Zvirgzde Misas labā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, augštece Birzgales pagastā, garums - 30 km, kritums - 22 m; Zvirgzda; Zvirgzdupe
- muga Mitras smiltis upes krastos
- gramzda Miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa
- grebzda Miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa
- grebzde Miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa
- gremzde Miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa
- gremzdi Miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa
- gremzda Miza, piem., kartupelim
- mizināt Mizot (ābolus, kartupeļus)
- Jangona Mjanmas bijusī galvaspilsēta (līdz 2006. g., Mjanmiešu (birmiešu) valodā "Yangon", līdz 1989. g. - Ranguna), upes un jūras osta Iravadi deltas atzara Rangunas krastos, \~40 km no Andamanu jūras Moutanas līča, 4700000 iedzīvotāju (2007. g.)
- stirpu apmetējs mobila mašīna kartupeļu, biešu u. c. sakņu stirpu ieziemošanai - pārsegšanai ar zemi
- Alabama Mobilas kreisā satekupe ASV dienvidaustrumu daļā (_Alabama River_), garums 569 km (kopā ar Kūsu 933 km), veidojas satekot Kūsai un Talapūsai
- Mojera Mojero, upe Krievijā
- Moloda Molodo, upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā)
- Ulanbatora Mongolijas galvaspilsēta (mong. val. "Ulaanbaatar"), atrodas Toles upes ielejā 1300-1350 km vjl., 881000 iedzīvotāju (2007. g.)
- mokši Mordviešu tautas grupa (~1/3 daļa), dzīvo gk. Mokšas upes baseinā, pašnosaukums - mokša
- suprafikss Morfoloģiska supramorfēma, kas īstenojas vārda vai vārdformas robežās un kas parasti saistīta ar zilbes intonāciju vai vārda uzsvaru vārddarināšanas vai formveidošanas funkcijā; superfikss
- Moveša Moveša upe - Olekšupīte, Sudalezera pieteka
- Mugurve Mugurupe, Pededzes pieteka
- Pogupe Mugurupes kreisā satekupe Gulbenes novadā, garums - 23 km, kritums - 23 m, iztek no Ludza ezera, tek cauri Stāmerienas un Pogas ezeram, gultne regulēta
- Muižnieks Muižnieka ezers Straupes pagastā
- Muižnieku ezers Muižnieka ezers Straupes pagastā
- Muižnieku Muižnieku ezers - Muižnieka ezers Straupes pagastā
- Muižnieku Muižnieku grāvis - Klampupe, Raunas pieteka
- Muižnieku Muižnieku strauts - Klampupe, Raunas pieteka
- Mukažaji Mukažai, upe Brazīlijā
- zokolants Mūks basām kājām vai koka tupelēs
- Cvikavas Mulde Muldes kreisā satekupe, Saksijā, garums - 128 km, sākas Rūdu kalnos
- Freibergas Mulde Muldes labā satekupe, Saksijā, garums 102 km, sākas Rūdu kalnos
- Muonia Muonio, upe Somijas un Zviedrijas ziemeļos
- Murgaba Murgapa, upe Turkmenistānā
- Marambidži Murumbiģi, upe Austrālijas dienvidaustrumos (angļu val. "Murrumbidgee")
- Pērļupīte Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes novadā, garums - 39 km (Latvijā 6 km, Latvijas un Igaunijas robežupe 2 km), kritums - 96 m, sākas no Trumulīša ezera pie Veclaicenes; Lakna; Laknas strauts; Sveķa upe; Sveķupe; Sloka
- Melnupe Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes un Smiltenes novadā, garums - 73 km (Latvijā 58 km), kritums - 132 m, sākas Alūksnes augstienes dienvidrietumu daļā purvainos mežos Strautiņu apkaimē, ietek Mustjegi lejtecē; Pēterupe, Igaunijā saucas "Peetri"
- Mustoja Mustjegi, Gaujas labā krasta pieteka Igaunijā, garums - 84 km, kritums - 47 m; Melnupe
- Spelte Nabes labā krasta pieteka Straupes pagastā; Speltes upe
- Amazonijas nacionālais parks nacionālais parks Brazīlijā (_Amazônia, Parque Nacional da_), atrodas Paras štata rietumos, Tapažosas upes kreisajā pusē
- Aragvajas nacionālais parks nacionālais parks Brazīlijā (_Araguaia, Parque Nacional do_), Tonkantinas štatā, Aragvajas upes Bananalas salas ziemeļu galā
- Benues nacionālais parks nacionālais parks Kamerūnā, Ziemeļu provincē, Benue upes kreisajā krastā
- naktsskātes Naktenes ("Solanum"), \~1200 sugu, starp tām kartupeļi, tomāti, bebru kārkliņš, naktskālis, nakts pamašas u. c.
- zalkšogāji Nakteņaugu ģints, līdzīgi kartupeļiem un citām naktenēm, tikai putekšmaciņi nav kopā un vainadziņš veltņveidīgs vai zvana veidā, ar pieclēverainu valnīti, violeti brūns, lapas vienkāršas
- goldi Nanaji - viena no kopējās tungusu un mandžuru grupas ciltīm, Amuras upes labajā krastā starp Sungari un Usuri ietekām
- Nankina Naņdzjiņa, pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Nanjing"), upes osta Jandzi krastā (pieejama arī jūras kuģiem), Dzjansu provinces centrs, 3,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.); Naņdzina
- Narbada Narmada, upe Indostānas pussalā, Indijā
- Obitele Narūta, upe Krāslavas novadā
- Vačupīte Nātrenes augšteces kreisā satekupe Skaņkalnes pagastā, izteka Alojas pagastā pie tā ziemeļaustrumu robežas
- Naucupe Naudupe, Bārtas pieteka
- Kovsanka Naumovas strauts, Kūdupes pieteka
- ihtiotoksīns Nāvīga olbaltumviela upes un jūras zušu asinīs
- pamedne Neapstrādāta, krūmiem aizaugusi zeme upes krasta zemienē
- Nečesa Nečisa, upe ASV
- Dumpa dzirnavezers neeksistē, bija uzpludināts uz Melnupes tagadējā Smiltenes novada Trapenes pagastā pie Dumpju mājām
- Neguskas upe Negurskas upīte, Ēķinupes pieteka
- njam-njami Nēģeru cilts Vidusāfrikā apvidū pie Ubangi upes (Kongo pieteka) iztekas, sarkanbrūnu ādas krāsu
- buļvinīks neliela ēciņa kartupeļu un sakņu uzglabāšanai
- mente neliela koka liekšķere kartupeļu rakšanai
- Cērtene neliela upe Abula baseinā, Drandas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Brantu pagastā, lejtecē ir pilsētas robežupe ar Brantu un Launkalnes pagastu, garums - 8 km; Abulstrauts
- Mažupīte neliela upe Abula baseinā, Spindupes kreisā pieteka, garums - \~4 km
- Spriņģupīte neliela upe Rūjas baseinā, Acupītes labā krasta pieteka; Spriņģu grāvis
- Mailīte neliela upe Smiltenes pagastā, Abula labā krasta pieteka, garums - \~5 km
- Zvirgzdusala Neliela, iegarena bijusī sala Daugavas lejtecē pie upes labā krasta (tagadējā Salu tilta nobraukšanas un uzbraukšanas zonā), izveidojās 18. gs., 20. gs. sākumā garums bija 0,75 km, platums - 0,3 km, relatīvais augstums - 2-2,5 m, no krasta atdalīja 0,1-0,2 km plata atteka (Kojusalas grāvis), ar krastu savienoja tilts
- kapeleti Nelieli itāļu pelmenīši, kas gatavoti no pastas mīklas un pildīti ar maltas gaļas un kartupeļu vai siera masu
- karpeļkalnīns neliels kalns, uzkalns, kur atrodas bedres kartupeļu uzglabāšanai
- kartupeļkalnīns neliels kalns, uzkalns, kur atrodas bedres kartupeļu uzglabāšanai
- karpelēns neliels kartupelis; kartupelis
- kartupelēns neliels kartupelis; kartupelis
- aizlīcis neliels upes līcis pie lēzeniem krastiem ar lēnu, bieži vien pat pretēju straumi, kuru veido asi gultnes pagriezieni un izvirzīti zemesragi
- plācenītis Neliels, apaļš kādas (piemēram, biezpiena, kartupeļu) masas veidojums, kas ir cepts pannā uz pavarda virsmas
- krēpa Neliels, garens veidojums, piemēram, kupena, siena vāls u. tml.
- klimpa Neliels, ieapaļš veidojums no citiem pārtikas produktiem (piemēram, no kartupeļiem)
- uzjume Neliels, pārvietojams jumtiņš kartupeļu, dārzeņu vai sakņu kaudzes apsegšanai un aizsardzībai no lietus
- uzjumis Neliels, pārvietojams jumtiņš kartupeļu, dārzeņu vai sakņu kaudzes apsegšanai un aizsardzībai no lietus
- uzjums Neliels, pārvietojams jumtiņš kartupeļu, dārzeņu vai sakņu kaudzes apsegšanai un aizsardzībai no lietus
- ķalsa Nelielu priekšmetu (ogas, kartupeļi) kaudze; ķelsis
- krāšņā neļķe neļķu suga ("Dianthus superbus"), Latvijā aizsargājama
- kartupeļu nematode nematožu klases suga ("Globodera rostochiensis syn. Heterodera rostochiensis"), kartupeļu globodera
- rūšrāceņi Nemizoti novārīti kartupeļi
- cēls Nemizots (par kartupeļiem); nesamalts (par graudiem)
- Ņomana Nemuna, upes nosaukums tās augštecē Baltkrievijā
- Jodupe Nemunēļa labā krasta pieteka Lietuvā, augštecē ir Elkšņu un Aknīstes pagasta robežupe, iztek no Rūķu purva
- ķepauši Nenormāli lieli priekšmeti (piemēram, kartupeļi)
- Nundzjana Neņdzjana, upe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Nunjiang")
- Ičas apmetne neolīta apmetne (3.- 1. gt. p. m. ē.) Balvu novadā, Ičas upes lejtecē; agrā neolīta keramika, ķemmes-bedrīšu, auklas un tekstila keramika, akmens, kaula, krama rīki, dzintara priekšmeti
- Akali Neolīta un bronzas laikmeta apmetne (3.-1. gt. p. m. ē.) Igaunijas austrumu daļā, Emajegi upes krastā
- klambas Nepatīkami klabošas koka tupeles
- eskarps Nepilna profila prettanku grāvis, norakums, ko ierīko nogāzē vai upes krastā uz pretinieka pusi
- katakrotisms Neregulārs pulss, kam raksturīgas svārstības sfigmogrammas līknes lejupeja daļā
- katadikrotisms Neregulārs pulss, kam raksturīgs papildsitiens sfigmogrammas līknes lejupeja daļā
- Vilija Nēres upes nosaukums, tās augštecē, Baltkrievijā
- supramorfēma Nesegmentējama valodas vienība, kurai ir sava nozīme un kuras izpausme var būt zilbe, vārds vai teikums kopā ar suprasegmentālu elementu (intonāciju vai uzsvaru); supermorfēma
- šerve Netīrumi, kreve, kraupe
- paklambāt Neveikli iet (kādu brīdi); kādu brīdi staigāt koka tupelēs
- klabāns Neveikls, ļengans vīrietis, kurš staigā koka tupelēs
- dorupnieki Nīcas novada Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Dorupe" iedzīvotāji
- Nedruška Niedruška, Svētupes pieteka
- Ņiedruška Niedruška, Svētupes pieteka
- Mutulīte Nigras kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Blomes pagastā, augštece Brantu pagastā, garums - 26 km, kritums - 152 m, lejtecā \~1,5 km ir Smiltenes un Valmieras novada robežupe
- Baltā Nīla Nīlas upes nosaukums Dienvidsudānā un Sudānā no Gazalas ietekas līdz Zilās Nīlas grīvai, garums — 957 km
- Nīna Nīne, upe Lielbritānijā
- Kurns Nivhu (Sahalīnas ziemeļi) mitoloģijā - Visuma saimnieks, kurš radījis zemi, upes un mežus, apbraukājot Visumu briežu pajūgā
- kartupeļu ploška no kartupeļa izgatavota tauku lampiņa
- mīkle no kartupeļiem un miltiem gatavota cūku barība
- bukstinputra no kartupeļiem un putraimiem vārīta biezputra
- bukstiņputra no kartupeļiem un putraimiem vārīta biezputra
- trinīšputra no kartupeļiem un putraimiem vārīta biezputra
- piena šķaidiņi no kartupeļu un piena sacepuma pagatavots ēdiens
- biga no miltiem un piena savārīta putriņa, ko ēda pie gaļas vai kartupeļiem
- baltais sviests no paniņām neatdalīts sviests, ko ēda kopā ar vārītiem kartupeļiem
- dižais sviests no paniņām neatdalīts sviests, ko ēda kopā ar vārītiem kartupeļiem; baltais sviests
- grūdienis no pupām un kartupeļiem ar sviesta vai linsēklu eļļas aizdaru pagatavots ēdiens
- iejavine no rūgušas maizes mīklas (iejavas) vārīta skāba kartupeļu zupa ar pienu
- zopara kule no rupja taras auduma darināts maiss (paredzēts superfosfāta fasēšanai)
- sangastieši no Sangastes ievesta kartupeļu šķirne; šīs šķirnes kartupeļi
- knēdelis no vārītu kartupeļu masas vai mīklas pagatavota liela, parasti pildīta, klimpa
- grūslis no zirņiem, kartupeļiem un kaņepēm sagrūsts ēdiens
- gals Nobeigums, beigu daļa (ceļam, upei, grāvim u. tml.)
- virszemes ūdensobjekts nodalīts un nozīmīgs virszemes ūdens hidrogrāfiskā tīkla elements: ūdenstece (upe, strauts, kanāls, grāvis vai to daļa), ūdenstilpe (ezers, dīķis, ūdenskrātuve vai to daļa), kā arī pārejas ūdeņi vai piekrastes ūdeņu posms
- Mārupes pagasts nodibināts 1925. g. pārdēvējot Bieriņu pagastu, pēc 2. pasaules kara teritorija palielinājusies četrkārtīgi, iekļaujot daļu bijušā Babītes pagasta (Mazcenas un Skultes apkaimi), bet neliela teritorija atdota Rīgai, pagasts atjaunots 1990. g., 2009. gadā pārveidots par atsevišķu novadu, bet 2021. g. iekļauts paplašinātajā Mārupes novadā
- Tukuma novads nodibināts 2009. g. ietverot Tukuma pilsētu, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu, 2021. g. reformā pievienota Kandavas pilsēta, kā arī Cēres, Engures, Kandavas, Lapmežciema, Matkules, Smārdes, Vānes, Viesatu, Zantes un Zemītes pagasts, robežojas ar Jūrmalas pilsētu, Mārupes, Jelgavas, Dobeles, Saldus, Kuldīgas un Talsu novadu, apskalo Rīgas jūras līcis
- Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu
- pārlasīt Nolasīt, novākt (kādu, parasti ar kartupeļiem apstādītu, platību) vēlreiz, no jauna
- noknībāt Nolasīt, novākt (ko mazu, sīku, piemēram, kartupeļus)
- nokrabināt Nolasīt, novākt (ko mazu, sīku, piemēram, ogas, kartupeļus)
- salaupīt Nomizot (daudz novārītu kartupeļu)
- apskust Nomizot (daudzus, visus nevārītus kartupeļus, daudzas, visas nevārītas saknes)
- noskust Nomizot (nevārītus kartupeļus, nevārītas augu saknes)
- aplaupīt Nomizot (piemēram, vārītus kartupeļus, pupas, olas)
- lejpus norāda, ka (kas) ir tuvāk par ko (citu) upes ietekai
- nomaukt Norakt (kartupeļus)
- nokast Norakt (kartupeļus), novākt
- noraki Norakta vieta, piem., kartupeļu laukā, norakumi
- atkast Norokot (kartupeļus), attīrīt, atbrīvot platību, ceļu
- Augšogre Nosacīts reģions Ogres upes augštecē
- supervizors noteiktas profesionālās nozares speciālists, kurš papildus ir ieguvis supervizora kvalifikāciju un ir tiesīgs veikt supervīziju
- Paramecium putrinum notekūdeņu tupelīte
- Garozes kauja notika 1287. g. 26. martā pie Lielupes pietekas Garozes ("ad locum Grose"), kurā zemgaļi (~1400 vīru) ielenca krustnešu karaspēku (~500 vīru) un to sakāva
- nobačāt Notīrīt ūdenī iebārtus kartupeļus, grūstot tos ar koku
- Līvānu novads novads Latgalē (1999.-2009. g. Preiļu rajonā, ietvēra Līvānu pilsētu, Turku un Rožupes pagastus), no 2009. g. ietver Līvānu pilsētu un Jersikas, Rožupes, Rudzātu, Sutru un Turku pagastu, robežojas ar Jēkabpils, Preiļu un Augšdaugavas novadu
- Krāslavas novads novads Latvijas dienvidaustrumos, 2009.-2021. g. ietvēra Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Krāslavas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagastus, kā arī Krāslavas pilsētu, 2021. g. pievienoti Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Kastuļinas, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu, Šķaunes un Šķeltovas pagasts, kā arī Dagdas pilsēta, robežojas ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas novadu, kā arī ar Baltkrieviju
- Ogres novads novads Vidzemē, 2009.-2021. g. ietvēra Ogres pilsētu, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Suntažu un Taurupes pagastu, 2021. g. pievienotas Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētas, kā arī Birzgales, Jumpravas, Lēdmanes, Lielvārdes, Rembates, Tīnūžu un Tomes pagasts, robežojas ar Siguldas, Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas, Ķekavas, Salaspils un Ropažu novadu
- Mārupes novads novads Vidzemē, nodibināts 2009. g. bijušā Marupes pagasta teritorijā, 2021. g. pievienots Babītes un Salas pagasts, robežojas ar Olaines, Jelgavas un Tukuma novadu, kā arī ar Jūrmalas un Rīgas pilsētu
- Limbažu novads novads Vidzemes rietumu daļā, 2009.–2021. g. ietver daļu no bijušā Limbažu rajona teritorijas: Limbažu pilsētu un Katvaru, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, 2021. g. pievienots arī Ainažu, Alojas, Braslavas, Brīvzemnieku, Liepupes, Salacgrīvas un Staiceles pagasts; robežojas ar Valmieras, Cēsu, Siguldas un Saulkrastu novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
- Alūksnes novads novads Vidzemes ziemeļaustrumos, ietver Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Veclaicenes, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojas ar Balvu, Gulbenes un Smiltenes novadu, kā arī ar Igauniju un Krieviju; 2009.-2020. g. ietvēra arī Apes pilsētu un pagastu, kā arī Gaujienas, Trapenes un Virešu pagastu
- ņemt kartupeļus novākt kartupeļus
- uļbicaine novākts kartupeļu lauks
- pampāliens Novākts kartupeļu lauks
- tupenaite Novākts kartupeļu lauks
- tupinaite Novākts kartupeļu lauks
- Nouzenu strauts Novaziņa, Dūkšupes pieteka
- Bestes jūdžakmens nozīmīgs tehnikas vēstures piemineklis, kas atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, Valmieras-Straupes-Rīgas šosejas labajā pusē, \~2 km no Valmieras robežas, sens zviedru pasta ceļa aprīkojuma akmens, tajā iekalts gadskaitlis 1686 un "14 M", kas pēc vēsturnieku domām apzīmē uzstādīšanas gadu un attālumu Zviedrijas jūdzēs līdz Rīgai
- ūdensartērija Nozīmīgs ūdensceļš, parasti upe; nozīmīga upe (kādā teritorijā)
- Negeša Nuguša, upe Krievijā, Baškortostānas Republikas dienvidu daļā
- Nonni Nundzjana, upe Ķīnas ziemeļaustrumos ("Nunjiang")
- Keregetasa Nura - upe Kazahstānā
- Karašoki Nura, upe Kazahstānā
- Paigoža Nura, upe Kazahstānā
- Svīķupīte Nurmižupītes kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā, garums - \~9 km; Kautraka strauts; Stemberģupīte; Stenberga upīte; Sviķupīte; Šteinberga upe; Šteinberģupīte
- Novaziņa Nūvozine, Dūkšupes pieteka
- Novoziņa Nūvozine, Dūkšupes pieteka
- Nozina Nūvozine, Dūkšupes pieteka
- Nozins Nūvozine, Dūkšupes pieteka
- Ņemčika ezers Ņemčiks, ezers Andrupenes pagastā
- Lejastunguska Ņižņaja Tunguska, upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā
- Bronksa Ņujorkas administratīvais rajons ("Bronx"), atrodas pilsētas kontinentālajā daļā, no Manhetenas to atdala Hārlemas upe, no Kvīnsas - Īstriveras šaurums, platība - 112 kvadrātkilometru, Fordemas universitāte (dibināta 1841. g.)
- Tafilaleta Oāžu grupa Marokas dienvidaustrumos ("Tafilalet"), starp Atlasa grēdām un Giras hamādu, tektoniskā ielejā, ko šķērso izžūstošās upes Ziza un Gerisa, iedzīvotāji gk. berberi
- Keta Obas labā krasta pieteka Krievijā, Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā, garums - 1621 km (kopā ar Boļšaja Ketu), veido satekupes Boļšaja Keta un Malaja Keta, kas sākas ūdensšķirtnē netālu no Jeņisejas, ietek Obā pa 2 atzariem: Toguras un Narimas atzaru
- Bija Obas labā satekupe Krievijas Altaja Republikā un Altaja novadā, garums - 301 km, iztek no Teļecas ezera
- Odra Odera, upes nosaukums Čehijā un Polijā
- Neise Oderas kreisā krasta pieteka ("Neisse"), tās vācu nosaukums, gk. Vācijas un Polijas robežupe (198 km), garums - 256 km, izteka Jizeras kalnos Čehijā; Nisa Lužicka
- Nisa Lužicka Odras (Oderas) kreisā krasta pieteka, gk. Vācijas un Polijas robežupe (198 km), garums — 256 km, izteka Jizeras kalnos Čehijā; Neise
- Dzirnavu grāvis Oglaines labā krasta pieteka Jelgavas novada Sesavas pagastā, lejtecē arī robežupe ar Vircavas pagastu, garums — \~12 km
- Ogrīte Ogres augšteces kreisā krasta pieteka Madonas novadā, Aronas un Liezēres pagasta robežupe
- Viešupe Ogres kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, caurtek Lielo Līdēri, garums - 15 km; Grāvupīte; Vēžupe
- Bložupīte Ogres kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, lejtecē \~0,5 km Aronas un Liezēres pagasta robežupe, garums - 3 km
- Virdzīte Ogres kreisā krasta pieteka, lejtecē Jumurdas un Liezēres pagasta robežupe \~5 km, augštece Aronas pagastā, garums - 8 km
- Āķenupīte Ogres kreisā krsta pieteka Madonas novada Ērgļu pagastā, garums - 4 km, iztek no Pulgošņa ezera; Dambupīte; Dravnieku upe; Priednieku upe
- Skolasupe Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Madlienas pagastā, augštece Ķeipenes pagastā, šķērso arī Taurupes pagasta dienvidrietumu stūri, garums - 14 km; Skala; Skolas upe
- Taukātne Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Taurupes pagastā
- Aviekste Ogres labā krasta pieteka Ogres novadā, Madlienas, Lauberes un Lielvārdes pagastā, vidustecē arī Lēdmanes un lejtecē Rembates pagasta robežupe, garums - 28 km, gandrīz visā garumā, izņemot lejteci, pārrakta un iztaisnota
- līčupieši Ogres novada Mazozolu pagasta apdzīvotās vietas "Līčupe" iedzīvotāji
- Braki Ogres novada Mazozolu pagasta apdzīvotās vietas "Līčupe" otrs nosaukums
- ciemupieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Ciemupe" iedzīvotāji
- aderkasieši Ogres novada Taurupes pagasta apdzīvotās vietas "Aderkaši" iedzīvotāji
- bēvulēnieši Ogres novada Taurupes pagasta apdzīvotās vietas "Bēvulēni" iedzīvotāji
- lakstenieši Ogres novada Taurupes pagasta apdzīvotās vietas "Lakstene" iedzīvotāji
- taurupieši Ogres novada Taurupes pagasta apdzīvotās vietas "Taurupe" iedzīvotāji
- Fistehlen Ogres novada Taurupes pagasta bijušais nosaukums
- Aderkasskaja Ogres novada Taurupes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Ohaija Ohaio upe ASV
- Kubango Okavango upes augšteces nosaukums Angolā
- Aknupe Oknupe - Bolupes pieteka Vīksnas pagastā
- Sēliešu sils Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Jāņupe" otrs nosaukums
- olainiņa Oļiem bagātas upes vai strauta pievārds
- olainīte Oļiem bagātas upes vai strauta pievārds
- Olupīte Oļupe, Rikandas pieteka
- tortilja omlete ar sīpoliem, kartupeļiem un citām piedevām, iecienīta spāņu virtuvē
- Omuļa Omuļupe
- Omulupe Omuļupe
- Ongermana Ongermanelvena, upe Zviedrijā
- cekokolopeksija Operācija, kuras laikā aklo zarnu un augšupejošo resno zarnu piešuj pie vēdera sienas
- Meta Orinoko kreisā krasta pieteka Kolumbijā (sp. val. "Meta"), lejtecē Venecuēlas un Kolumbijas robežupe, garums - >1000 km, sākas Ziemeļrietumu Andos, Austrumkordiljerā
- Orinoka Orinoko, upe Kolumbijā un Venecuēlā
- priekšosta Ostas ārējā, priekšējā daļa, kas pielāgota kuģu enkurvietai, iekraušanai un izkraušanai; viena no divām pāra ostām, no kurām priekšējā atrodas tuvāk jūrai, bet galvenā - netālu no upes ietekas jūrā; avanports
- Ostjora Ostera, upe Ukrainā
- Zārdsvalks Ostupes labā krasta pieteka Dundagas pagastā
- Soltupe Ošas kreisā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu pagastā; Saltupe
- Lācupe Ošas labā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu pagastā; Lāčupe
- Borovka Ošas labā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu un Rožupes pagastā, garums - 10 km
- Gavieze Otaņķes upes augšteces paralēls nosaukums
- Islandes sala otrā lielākā sala Eiropā, atrodas \~1000 km uz ziemeļrietumiem no Norvēģijas, vulkāniskas izcelsmes plakankalne ar lieliem ledājiem, no kuriem daudzas ūdeņiem bagātas upes plūst uz okeānu, ap 30 darbīgu vulkānu, gandrīz nav mežu
- Parana Otra lielākā upe Dienvidamerikā (sp. val. "Rio Parana"), Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajas robežupe, sākas Brazīlijas plakankalnē satekot Paranaibai un Riugrandi, garums - 3150 km, kopā ar Riugrandi 4380 km, lejtecē saplūstot ar Urugvaju un ietekot Atlantijas okeānā, veido estuāru - Laplatas līci
- Otte Ottes dzirnavezers - uzpludināts uz Paparzes upes Alūksnes novada Kalncempju pagastā, platība - 3,7 ha; Altes dzirnavezers; Attes dzirnavezers, Otes dzirnavezers
- lielupnieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Lielupe" iedzīvotāji
- daskust pabeigt mizot (nevārītus kartupeļus)
- kāpiens Pacēlums (ceļā, ceļa posmā), augšupejošs ceļa posms
- šūkne Pacere upes krastā, kur vēžiem alas
- Štēburupe Pāces kreisā satekupe Dundagas pagastā; Štēburupīte; lejtecē Štēburgupe; augštecē Pieņupe
- Pieņupe Pāces satekupes Štēburupes augštece Dundagas pagastā
- Rudzātu pagasta teritorija padomju laika teritoriālajos pārkārtojumos daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota Rožupes pagastam, savukārt neliela daļa bijušā Turku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Rudzātu pagastam
- Agapitova Padomju totalitārā režīma upuru masu kapu vieta Krievijā, Rietumsibīrijā pie Jeņisejas upes \~200 km uz ziemeļiem no polārā loka, 20. gs. 40. un 50. gados tur nogalināti >50 izsūtītie Latvijas iedzīvotāji
- Kalējupe Padones strauta kreisā krasta pieteka Durbes pagastā; Kalēju upe; Kalēju strauts
- gultne padziļinājums zemes virsmā, pa kuru plūst (piemēram, upes vai strauta) ūdens
- Malienas pagasts pagasts Alūksnes novadā ar administratīvo centru Brencos, robežojas ar Jaunalūksnes, Mālupes, Jaunannas un Annas pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Mālupes pagasta teritorijas rietumu daļā
- Jaunalūksnes pagasts pagasts Alūksnes novadā ar administratīvo centru Kolberģī, robežojas ar Ziemeru (Ziemera), Mārkalnes, Pededzes, Liepnas, Mālupes, Malienas, Annas un Alsviķu pagastu, kā arī ar Alūksnes pilsētu
- Jaunannas pagasts pagasts Alūksnes novada dienvidu daļā, robežojas ar Annas, Malienas un Mālupes pagastu, kā arī ar Balvu un Gulbenes novadu
- Liepnas pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Mālupes, Jaunalūksnes un Pededzes pagastu, kā arī ar Balvu novadu un Krieviju; bijušie nosaukumi: Lipnas pagasts, krieviski — Lipnovskaja
- Dubnas pagasts pagasts Augšdaugavas novada ziemeļu daļā, robežojas ar Višķu, Maļinovas un Kalupes pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; pagasts izveidojies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Višķu, Kalupes un Līksnas pagasta teritorijā
- Vaboles pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Kalupes, Maļinovas un Līksnas pagastu; līdz 2. pasaules karam Vaboles pagasta teritorija ietilpa Līksnas pagastā
- Līksnas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Nīcgales, Kalupes, Vaboles, Maļinovas, Naujienes un Sventes pagastu, kā arī ar Daugavpils pilsētu un Ilūkstes novadu; bijušais nosaukums: krieviski – Ļiksņenskaja
- Maļinovas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Višķu, Biķernieku, Naujenes, Līksnas, Vaboles, Kalupes un Dubnas pagastu
- Līgatnes pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Augšlīgatnē, robežojas ar Līgatnes pilsētu, Straupes, Drabešu, Amatas un Nītaures pagastu, kā arī ar Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paltemal, krieviski — Paltemalskaja
- Raiskuma pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Liepas, Priekuļu, Straupes un Stalbes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Cēsu pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Raiskum, krieviski — Raiskumskaja
- Stalbes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Raiskuma un Straupes pagastu, kā arī ar Limbažu un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stolben, krieviski — Stolbenskaja
- Drabešu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Vaives, Amatas, Līgatnes, Straupes un Raiskuma pagastu, kā arī ar Cēsu pilsētu
- Nīcgales pagasts pagasts Daugavpils novadā, kas izveidots 1936. gadā pēc atdalīšanās no Līksnas pagasta, robežojas ar Kalupes un Līksnas pagastu, kā arī ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu un Preiļu novadu
- Valgundes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Līvbērzes un Kalciema pagastu, kā arī ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines un Ozolnieku novadu un Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: Volguntes pagasts, vāciski — Wolgunde, krieviski — Vaļgundskaja
- Dagdas pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Ozoliņos (Ūzuleņos), gandrīz aptver Dagdas pilsētu (izņemot to pilsētas daļu, kas ir tieši Dagdas ezera krastā), robežojas ar Andzeļu, Ezernieku, Svariņu, Asūnes, Konstantinovas un Andrupenes pagastu
- Kastuļinas pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Priežmalē, robežojas ar Grāveru un Andrupenes pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Preiļu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Kapiņu pagasta dienvidrietumu daļā
- Andzeļu pagasts pagasts Krāslavas novada ziemeļu daļā, robežojas ar Ezernieku, Dagdas un Andrupenes pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; pirms 2. pasaules kara lielākā pagasta teritorijas daļa ietilpa Andrupenes pagastā, neliela daļa - Ezernieku pagastā
- Aulejas pagasts pagasts Krāslavas novadā, kas izveidojās 20. gs. 30. gados ar centru Grāveros, 20. gs. 20. gados šī teritorija bija Izvaltas pagasta sastāvdaļa; robežojas ar Andrupenes, Konstantinovas, Skaistas, Kombuļu, Grāveru un Kastuļinas pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Graverskaja
- Konstantinovas pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Andrupenes, Dagdas, Asūnes, Robežnieku, Skaistas un Aulejas pagastu
- Grāveru pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Kastuļinas, Andrupenes, Aulejas, Kombuļu, Izvaltas un Šķeltovas pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; izveidojies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Aulejas pagasta teritorijā
- Skultes pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Mandegās, robežojas ar Liepupes, Limbažu un Vidrižu pagastu, kā arī ar Saulkrastu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Adiamunde, krieviski — Skuļtskaja
- Viļķenes pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Pāles, Katvaru, Limbažu, Liepupes un Salacgrīvas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wilkenhof, krieviski — Viļkenskaja
- Salacgrīvas pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Salacgrīvas pilsētu, Ainažu, Staiceles, Alojas, Pāles, Viļķenes un Liepupes pagastu, kā arī ar Rīgas jūras līci; bijušie nosaukumi: Salacgrīvas pilsētas lauku teritorija, Salacas pagasts, Vecsalacas pagasts, Lielsalacas pagasts, vāciski — Alt-Sales, krieviski — Starosalackaja
- Jersikas pagasts pagasts Līvānu novadā ar administratīvo centru Upeniekos, robežojas ar Līvānu pilsētu un Rožupes pagastu, kā arī ar Vārkavas, Daugavpils un Jēkabpils novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Līvānu pagasta teritorijas dienvidrietumu daļā
- Sutru pagasts pagasts Līvānu novadā, robežojas ar Rožupes pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tā aizņem pirmskara Vārkavas pagasta ziemeļu daļu
- Rudzātu pagasts pagasts Līvānu novadā, robežojas ar Rožupes un Turku pagastu, kā arī ar Krustpils, Riebiņu un Preiļu novadu; bijušais nosaukums krieviski — Rudzatskaja
- Zaļesjes pagasts pagasts Ludzas novadā, aptver Zilupes pilsētu no trim pusēm, robežojas ar Pasienas, Istras, Lauderu, Nirzas un Brigu pagastu, kā arī ar Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem bijušā Pasienes pagasta ziemeļu daļu un bijušā Briģu pagasta dienvidu stūri
- Nirzas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Brigu, Zaļesjes, Lauderu, Rundēnu, Pildas un Isnaudas pagastu, kā arī ar Zilupes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Nersesnsche, krieviski — Nerzenskaja
- Indrānu pagasts pagasts Madonas novadā (2009.-2021. g. Lubānas novadā, 1990.-2009. g. Madonas rajonā) ar administratīvo centru Lubānas pilsētā, no trim pusēm aptver Lubānas pilsētu, robežojas ar Ošupes, Barkavas, Praulienas, Sarkaņu un Dzelzavas pagastu, kā arī ar Gulbenes un Balvu novadu
- Barkavas pagasts pagasts Madonas novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Mētrienas, Praulienas, Indrānu un Ošupes pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Varakļānu novadu; bijušais nosaukums krieviski — Borkovskaja
- Babītes pagasts pagasts Mārupes novadā, kura teritorijā sākotnēji izveidojās Piņķu un Beberbeku pagasti, kas 1925. g. apvienoti ar tagadējo nosaukumu, pagasta administratīvais centrs Piņķos, robežojas ar Salas un Mārupes pagastu, Olaines un Jelgavas novadu, kā arī ar Jūrmalas un Rīgas pilsētu; bijušie nosaukumi: Piņķu pagasts, vāciski — Pinkenhof, krieviski — Pinkenskaja
- Salas pagasts pagasts Mārupes novadā, robežojas ar Babītes pagastu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Jelgavas un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Holmhof, krieviski — Salaskaja
- Madlienas pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Ķeipenes, Taurupes, Meņģeles, Krapes un Lauberes pagastu, kā arī ar Kokneses un Lielvārdes novadu; bijušie nosaukumi: Lielais pagasts, vāciski — Esenhof, krieviski — Lelaskaja
- Meņģeles pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Madlienas, Taurupes un Mazozolu pagastu, kā arī ar Ērgļu un Kokneses novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Altenwoga, krieviski — Altenvogskaja
- Ķeipenes pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Taurupes, Madlienas, Lauberes un Suntažu pagastu, kā arī ar Siguldas un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Jaunķeipenes pagasts, vāciski — Kaipen, krieviski — Keipenskaja
- Rožkalnu pagasts pagasts Preiļu novadā ar administratīvo centru Rimeicānos (teritorija izveidojusies padomju laikā, aizņem bijušā Kalupes pagasta ziemeļu daļu un bijušā Līvānu pagasta dienvidaustrumu malu), robežojas ar Upmalas pagastu, kā arī ar Augšdaugavas un Līvānu novadu
- Mākoņkalna pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Ļipuškos, robežojas ar Čornajas, Kaunatas, Pušas, Maltas un Lūznavas pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Andrupenes un Maltas pagasta teritorijā
- Ozolmuižas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, izveidots 1990. gadā, robežojas ar Ozolaines, Silmalas, Sakstagala un Audriņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Ozolaines pagasta ziemeļrietumu daļā un Makašēnu pagasta teritorijā Rēzeknes upes kreisajā krastā
- Pušas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Feimaņu, Maltas un Mākoņkalna pagastu, kā arī ar Krāslavas un Preiļu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Andrupenes pagasta rietumu daļu, Kapiņu pagasta ziemeļrietumu daļu un nelielu daļu Maltas pagasta teritorijas
- Slampes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Džūkstes, Lestenes, Degoles un Smārdes pagastu un Jūrmalas pilsētu, kā arī ar Mārupes un Jelgavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schlampen, krieviski — Šlampenskaja
- Smārdes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Engures, Lapmežciema, Slampes, Degoles, Tumes un Sēmes pagastu, Mārupes novadu, kā arī ar Jūrmalas un Tukuma pilsētu; bijušie nosaukumi: Ozolnieku pagasts, vāciski — Eckendorf, krieviski — Ekendorfskaja
- kartiņbedre Pagrabam līdzīga bedre vai izbūve ar griestiem un smilšu apbērumu kartupeļu glabāšanai
- Līgatnes mākslīgās alas pagrabi, kas izkalti devona smilšakmeņos Līgatnes upes ielejā, lielākā daļa ir līdz 5 m dziļa telpa, kas bieži atzarojas no garām ejām, saskaitīti >150 atsevišķi pagrabi un 13 ejas ar 170 pagrabiem, pēc Gauja nacionālā parka nodibināšanas jaunus pagrabus veidot aizliegts
- ļoti ātrdarbīgi mugurkaultīkla pakalpojumi pakalpojumi, ko ASV Nacionālajam zinātnes fondam sniedz liela ātruma pamattīkls, kurš savieno vairākus superdatoru centrus
- lejupslīde Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana; lejupceļš (2), lejupeja
- lejupceļš Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana; lejupeja, lejupslīde (2)
- Pakuļu Pakuļu ūdenskrātuve - atrodas Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu un Zirņu pagastā, uzstādināta Cieceres upes ielejā bijušās Pakuļu HES darbināšanai, 67,7 m vjl., platība - 172 ha, garums - 7 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,1 m, 2 salas ar kopējo platību 2 ha; Pakuļu HES ūdenskrātuve
- Sventāja Palangas pilsētas daļa, pie Sventājas upes ietekas Baltijas jūrā
- Palšče Palīce, Vārmes satekupe
- Palše Palīce, Vārmes satekupe
- grunts Pamatne, dibens (jūrai, upei, ezeram u. tml.)
- paskust Pamizot (nevārītus kartupeļus)
- novadīt panākt, ka (upe, strauts u. tml.) aizplūst citā virzienā
- Pendža Pandža, upe Afganistānā un Tadžikistānā
- Pjandža Pandža, upe Centrālajā Āzijā
- Krančkalns Panūtas kalns - pilskalns Straupes pagastā; Panūtes kalns
- Umāra Paparzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 17 km, kritums - 80 m; Umara; Papardze; Prēdeļupe
- Lejas strauts Paparzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Kalncempju pagastā, garums — 8 km; Bačka; Ermiķu strauts; Ermiķu upe
- kalandrētais papīrs papīrs, kas izlaists caur superkalandru, palielinot gludumu un spodrumu
- apkakles paradīzesputns paradīzesputnu suga ("Lophorina superba")
- Asunsjona Paragvajas galvaspilsēta (_Asunción_), atrodas Paragvajas upes kreisajā krastā, valsts vienīgā lielpilsēta, 507000 iedzīvotāju (2007. g.), upes osta
- Pilkomajo Paragvajas labā krasta pieteka Bolīvijā, Paragvajas un Argentīnas robežupe (sp. val. "Pilcomayo"), garums - 1200 km, sākas Centrālajos Andos, grīvā Paragvajas galvaspilsēta Asunjona; Pilkomaja
- klepsis pārāk biezi savārīta putra, īpaši, kad kartupeļi izšķīduši
- pakasinēt Parakt (kartupeļus)
- pakast Parakt (kartupeļus)
- Paranapanema Paranapaneima - upe Brazīlijā
- Riugrandi Paranas satekupe Brazīlijā (port. val. "Rio Grande"), garums - 1230 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Mantikeiras grēdā
- Ribes nigrum parastā upene
- bubriņoga Parastā upene ("Ribes nigrum")
- melnā jāņoga parastā upene, jāņogu suga ("Ribes nigrum"), kas ir pamatsuga upeņu šķirnēm, ko audzē dārzos kā ogu krūmus
- plācēnieši Pārgaujas novada Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Plācis" iedzīvotāji
- Pārgauja Pārgaujas novads - pastāvēja 2009.-2021. g. apvienojoties trim tagadējā Cēsu novada pagastiem, kas atrodas Gaujas labajā krastā, ietvēra Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastu, robežojās ar Kocēnu, Priekuļu, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Krimuldas un Limbažu novadu
- laipa Pāriešanai paredzēts dēlis, baļķis u. tml., no dēļiem, baļķiem u. tml. izveidota šaura pāreja (piemēram, pāri šaurai upei, grāvim, staignai vietai)
- aizkraupēt pārklāties ar izsitumiem, kļūt raupjam (par kartupeļiem)
- uzvaļāt pārspēt, savaldīt, nolikt zem tupeles
- Orehovka Pārtovas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Kaunatas pagastā; Orehovkas strauts; Riekstupe
- dabiskās robežas pasaules daļu, valstu, apgabalu robežas, ko veido, piemēram, jūras, upes, kalni
- tālsatiksmes vagons pasažieru (kupejas vai vietkaršu) vagons ar guļamvietām
- kupeju vagons pasažieru vagons ar kupejām ērtai braukšanai lielā attālumā
- padukurēt Pastampāt (vārītus kartupeļus)
- Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
- Daugavpils apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aiviekstes, Asūnes, Aulejas, Biķernieku, Dagdas, Izvaltas, Jāsmuižas, Kalupes, Kapiņu, Krāslavas, Krustpils, Līksnas, Līvānu, Naujenes, Piedrujas, Preiļu, Pustiņas, Rudzētu, Skaistas, Ungurmuižas, Vārkavas, Vīpes un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Madonas un Rēzeknes apriņķi, kā arī ar Krieviju un Poliju
- Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi
- Rēzeknes apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Andrupenes, Atašienes, Barkavas, Bērzgales, Bukmuižas, Dricēnu, Gaigalavas, Kaunatas, Makašēnu, Maltas, Ozolmuižas, Rēznas, Ružinas, Sakstagala, Silajāņu, Stirnienas, Varakļānu, Vidsmuižas un Viļēnu pagastu, robežojās ar Abrenes, Ludzas, Daugavpils un Madonas apriņķi
- Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
- Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju
- Tukuma apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizupes, Annenieku, Bikstu, Blīdienas, Dzirciema, Engures, Grenču, Irlavas, Jaunpils, Lestenes, Matkules, Milzkalnes, Praviņu, Pūres, Remtes, Sēmes, Slampes, Smārdes, Struteles, Tumes, Vānes, Vecmoku, Zantes, Zebrenes un Zemītes pagastu, robežojās ar Rīgas, Jelgavas, Kuldīgas un Talsu apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
- Līvānu pagasts pastāvēja 1861.-1949. g. ap Līvānu pilsētu (miestu) un bija viens no lielākajiem Latgalē, tas stiepās gar Daugavas labo krastu, robežojās ar Vīpes, Atašienes, Kalupes, Rudzātu, Vārkavas Līksnas, Rubenes un Dignājas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rožupes un Jersikas pagastā, neliela daļa — Upmalas un Rožkalnu pagastā
- Liepājas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizteres, Aizviķu, Asītes, Bārtas, Bunkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Ezeres, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Krotes, Medzes, Nīcas, Nīgrandas, Pērkones, Priekules, Purmsātu, Rāvas, Rucavas, Tadaiķu, Tāšu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgaļu, Virgas un Ziemupes pagastu, robežojās ar Aizputes, Kuldīgas un Jelgavas apriņķi, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
- Rīgas rajons pastāvēja 1950.- 2009. g., ietvēra (1995. g.) Baldones, Baložu, Olaines, Siguldas un Vangažu pilsētu, Salaspils un Saulkrastu pilsētu ar lauku teritoriju, Ādažu, Allažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Daugmales, Garkalnes, Inčukalna, Krimuldas, Ķekavas, Mālpils, Mārupes, Mores, Olaines, Ropažu, Salas, Sējas, Stopiņu pagastu; robežojās ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Bauskas, Jelgavas un Tukuma rajonu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci
- Daugavpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1990.-2009. g.) Daugavpils un Ilūkstes pilsētu, Subates pilsētu ar lauku teritoriju, Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Dvietes, Eglaines, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Pilskalnes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Jēkabpils, Preiļu un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu
- Alūksnes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Apes, Gaujienas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Trapenes, Veclaicenes, Virešu, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojās ar Balvu, Gulbenes un Valkas rajonu, kā arī ar Igauniju un Krieviju
- Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu
- Krāslavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Krāslavas un Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Aulejas, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kastuļinas, Kombuļu, Konstantinovas, Krāslavas, Ķepovas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas, Svariņu, Šķaunes, Šķeltovas un Ūdrīšu pagastu, robežojās ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas rajonu, kā arī ar Baltkrieviju
- Ludzas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ludzas, Kārsavas un Zilupes pilsētu, Blontu, Briģu, Ciblas, Cirmas, Goliševas, Isnaudas, Istras, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu, Nirzas, Ņukšu, Pasienes, Pildas, Pureņu Pušmucovas, Rundēnu, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu rajonu, kā arī ar Krieviju un Baltkrieviju
- Madonas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Madonas, Lubānas un Varakļānu pilsētu, Cesvaines pilsētu ar lauku teritoriju, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Murmastienes, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas pagastu, robežojās ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Preiļu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu rajonu
- Ogres rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ogres pilsētu, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētu ar lauku teritoriju, Birzgales, Jumpravas, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Lēdmanes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Rembates, Suntažu un Taurupes pagastu, robežojās ar Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas un Rīgas rajonu
- Preiļu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Preiļu un Līvānu pilsētu, Aglonas, Aizkalnes, Galēnu, Jersikas, Pelēču, Preiļu, Riebiņu, Rožkalnu, Rožupes, Rudzātu, Rušonu, Saunas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Sutru, Turku, Upmalas un Vārkavas pagastu, robežojās ar Madonas, Rēzeknes, Krāslavas, Daugavpils un Jēkabpils rajonu
- Limbažu rajons pastāvēja 1950.–2009. g., ietvēra (1995. g.) Limbažu pilsētu, Ainažu, Alojas, Staiceles un Salacgrīvas pilsētu ar lauku teritoriju, Braslavas, Brīvzemnieku, Katvaru, Lēdurgas, Liepupes, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, robežojās ar Valmieras, Cēsu un Rīgas rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
- Daugavpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Latgales dienvidos, ietver Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu, Vārkavas, Preiļu, Riebiņu, Aglonas un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu
- Pārgaujas novads pastāvēja 2009.-2021. g. apvienojoties trim tagadējā Cēsu novada pagastiem, kas atrodas Gaujas labajā krastā, ietvēra Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastu, robežojās ar Kocēnu, Priekuļu, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Krimuldas un Limbažu novadu
- Dagdas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Latgales austrumu daļā, ietvēra Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu un Šķaunes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Aglonas, Rēzeknes, Ludzas un Zilupes novadu, kā arī ar Baltkrieviju
- Salacgrīvas novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Ainažu un Salacgrīvas pilsētas un Ainažu, Liepupes un Slacgrīvas pagastus, robežojās ar Alojas un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju un Rīgas jūras līci; līdz 2009. g. minētie pagasti bija Limbažu rajonā, 2021. g. tie iekļauti Limbažu novadā
- Zilupes novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Zilupes pilsētu, Lauderu, Pasienes un Zaļesjes pagastu, 2021. g. novadu reformā teritorija iekļauta Ludzas novadā, kura sastāvā tā bija arī līdz 2009. g.
- Mazstraupes pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Straupes pagastā
- Lielstraupes pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Straupes pagastā
- Kapiņu pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Krāslavas novada Kastuļinas un Andrupenes pagastā, kā arī Rēzeknes novada Pušas pagastā
- Lubānas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Lubānas novada Indrānu pagastā un Lubānas pilsētā, kā arī Madonas novada Ošupes pagastā
- Meirānu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, neliela daļa Praulienas un Barkavas pagastā
- Plāteres pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ogres novada Madlienas un Taurupes pagastā
- Tūjas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Vecmuižas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Liepupes pagastā
- Ķirbižu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Vitrupes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā
- Duntes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas novada Liepupes pagastā un Limbažu novada Skultes pagastā
- Līvānu novada lauku teritorija pastāvēja Preiļu rajonā 1999.-2009. g., ietvēra Turku un Rožupes pagasta teritoriju
- Bieriņu pagasts pastāvēja Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Mārupes pagastu
- Aderkašu pagasts pastāvēja Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pievienoja Taurupes pagastam
- termiki Pastāvīgas, spēcīgas augšupejošas gaisa plūsmas, kuras rodas konvekcijas rezultātā dienā virs sauszemes, naktī virs ūdens virsmas
- puspļepene Pašķidra miltu vai putraimu putra ar kartupeļiem
- Patmaliešu upe Patmalīšu upe Pasienas pagastā
- Šešķu upe Patmalīšu upe, Plisunkas pieteka
- Šešku upe Patmalīšu upe, Plisunkas pieteka
- Parīzes baseins paugurains līdzenums Francijas ziemeļos (fr. val. “Bassin de Paris”), aizņem \~1/4 Francijas teritorijas, augstums — 100-500 m vjl., saposmo gk. Sēnas baseina upes
- Puniņupīte Pauniņupīte, Meļļupes pieteka
- sotē Pavalgs no burkāniem, kartupeļiem, rutkiem u. c. pie cepeša
- ukšiņa Pavalgs pie kartupeļiem
- straujvilnīte Pavārds straujai upei
- pantogs Pavasara cikla (Ūsiņdienas) rituāls ēdiens, ko gatavoja no olām, sastampātiem kartupeļiem, kuriem vārot pievienoja gaļu, miltus, saldo pienu vai krējumu; dažkārt tā bija miltu biezputra, kurai pēc tam pievienoja olas un pienu
- pentogs Pavasara cikla (Ūsiņdienas) rituāls ēdiens, ko gatavoja no olām, sastampātiem kartupeļiem, kuriem vārot pievienoja gaļu, miltus, saldo pienu vai krējumu; dažkārt tā bija miltu biezputra, kurai pēc tam pievienoja olas un pienu
- ziemupnieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Ziemupe" iedzīvotāji
- Pažupe Pāze, Sprincupes pieteka
- Pāžupīte Pāžupe
- Ptiča Pciča, upe Baltkrievijā
- Babītes pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara daļa bijušā Babītes pagasta teritorijas pievienota Mārupes un Salas pagastam, Rīgai un Jūrmalai, savukārt tagadējā Babītes pagastā iekļauta daļa bijušā Kalnciema un Salas pagasta; salīdzinot ar 1935. g. teritorija ir samazinājusies vairāk nekā divas reizes
- Gaujaszeme pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 11 ainavapvidus ap Gauju vai gar kreiso krastu (tur, kur Gauja ir Igaunijas robežupe)
- Vecbārta pēc Bārtas lejteces iztaisnošanas atlikušais vecais upes lejteces posms, kurā ietek Tosele
- Krutupīte Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā; Krutupe; Krūtupe
- Liepkalni Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā
- Igrīve Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā, augštece Liepnas pagastā, garums - 17 km, kritums - 16 m; Igrīva; Igrive
- Mālupe Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā, izteka Jaunalūksnes pagastā; Purmaļu struts
- Sita Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes, Balvu un Gulbenes novadā, garums - 41 km, kritums - 34 m, atsevišķos posmos ir Alūksnes un Balvu novada robežupe, kā arī Gulbenes un Balvu novada robežupe
- Alūksne Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā (lejtecē 1 km Jaunalūksnes un Mālupes pagasta robežupe), garums - 24 km, iztek no Alūksnes ezera; Alūksnīte; Beja; Murjāņu upe
- Dambīte Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Malienas pagastā, lejteces posmā Mālupes un Malienas pagasta robežupe, ieteka Mālupes pagastā, garums - 12 km
- Laikupe Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā pie Igaunijas robežas, atsevišķos posmos arī robežupe
- Paparze Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 27 km, kritums - 69 m, vairākos posmos ir Alūksnes un Gulbenes novada robežupe, iztek no Indzera ezera Alūksnes augstienē
- Guldupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienes un Litenes pagastā, lielāko daļu tecējuma ir šo pagastu robežupe, garums - 9 km; Guldupīte
- Krustalīce Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, augštece Galgauskas pagastā, garums - 24 km, kritums - 44 m; Kristalīce; Krustalpe; Krustaīca; Krustalīču upe; augštecē Aizupe
- Bebrupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 11 km, tek cauri Mezīša ezeram; Ezerupīte; Mezīšu upe; Mezīte
- Mugurupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novadā, Mellupes un Pogupes satekupe, garums - 2 km (kopā ar Mellupi 23 km); Mugurve
- Mellupe Pededzes labā krasta pietekas Mugurupes labā satekupe Gulbenes novadā, garums - 21 km
- Vecpededze Pededzes lejteces vecupe pēc kanāla (Jaunpededzes) izbūves, garums - \~7 km, ietek Balupē \~1,3 km pirms tās ietekas Aiviekstē
- Rīzupe Pedeles kreisā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagastā, augštece Igaunijā; Rizupe
- Varžupīte Pedeles labā krasta pieteka Valgā, augštece Valkā, vidustecē ir Latvijas un Igaunijas robežupe
- Peksis Pekša ezers - atrodas Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, Lielstraupē, 62 m vjl., platība - 9,7 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~300 m, vidējais dziļums - 5,1 m, lielākais dziļums - 15,5 m, eitrofs; Pēkša ezers; Pekšes ezers; Pekšu ezers; Pēkšu ezers
- Naskāne Pelavas kreisā krasta pieteka Vietalvas pagastā, garums - 7 km; Naskānupe; Naskena; Naskene
- pelēcītis Pelēcīšu šķirnes kartupelis
- Boļšojpelima Pelima - upe Krievijas Sverdlovskas apgabalā
- Pelnupīte Pelnupe, Bolupes pieteka
- Perdija Pērdeja, Bolupes lejteces posms
- Asapa periodidki izsīkstoša upe Namībijā (_Asab_), lietus periodā Fišas pieteka
- fjumāres Periodiskas upes Itālijā, kas satur ūdeni tikai lietus sezonā, bet citā laikā sausas
- Daiamantina Periodiski izsīkstoša upe (krīks) Austrālijas vidienes pustuksnešos, Lielajā Artēziskajā baseinā, garums \~900 km, tek no Selvina grēdas uz dienvidiem, pazūd smiltīs, nesasniegusi Kūperskrīku
- Arrojoverde periodiski izsīkstoša upe Argentīnā (_Arroyo Verde_), Rionegro provinces dienvidaustrumos, lietus periodā ietek Atlantijas okeāna Sanmatiasa līcī
- Bāndi periodiski izsīkstoša upe Indijā, Rādžastānas štata dienvidu daļā, lietus periodos Lūni kreisā krasta pieteka
- Amidžs periodiski izsīkstoša upe Irākā (_'Amij, Wādī_), Haurāna labā krasta pieteka, Anbāras muhāfazā
- Bandāna periodiski izsīkstoša upe Irānā, Dienvidhorasānas un Sistānas un Beludžistānas ostānā, lietus periodā ietek Sāberī ezerā
- Ašķibutaka periodiski izsīkstoša upe Kazahstānā (_Așșıbutak_), Kostanajas apgabalā, Kabirghas kreisā krasta pieteka
- Ansu periodiski izsīkstoša upe Ķīnas ziemeļrietumos (_Ansu_), Maidantaga kalnos
- Avadža periodiski izsīkstoša upe Marokā (_Aouej, Oued_), Austrumu reģionā, satekot ar Šārefu izveido Mulūjas kreisā krasta pieteku Za
- Arsaja periodiski izsīkstoša upe Mongolijā, Husgvula aimakā, Šisgedas pieteka
- Baka periodiski izsīkstoša upe Namībijā un Dienvidāfrikā, Oranžas labā krasta pieteka
- Bado periodiski izsīkstoša upe Pakistānā (_Baddo Dhora_), Beludžistānā, izceļas Sarlata kalnu grēdā, izsīkst Harāndi tuksnesī
- Abū Gārs periodiski izsīkstoša upe Rihāba tuksnesī (_Abū Ghār, Shaʼīb_), Irākā, Mutannas un Dīkāras muhāfazā
- Badana periodiski izsīkstoša upe Somālijas dienvidos (_Baddana_), lietus periodos ietek Indijas okeānā
- Beraka periodiski izsīkstoša upe Sudānas austrumos, Bahr el Ahmera vilājas dienvidaustrumos, augštece Eritrejā, kur izveidojas satekot Brakai un Ansebai
- Bahata periodiski izsīkstoša upe Ukrainā (_Bagata_), Harkovas apgabalā, Oriļas labā krasta pieteka
- Ašbērtona periodiski izžūstoša upe Austrālijā (_Ashburton_), Rietumaustrālijas štata rietumu daļā, lietus periodā ietek Indijas okeānā pie Eksmutas līča
- Pērļupīte Pērļupe, Amatas pieteka
- Pērļupīte Pērļupe, Gaujas pieteka
- Pērtupe Pērļupe, Gaujas pieteka
- Greile Pērļupe, Svētupes pieteka
- Pērļupīte Pērļupe, Svētupes pieteka
- Rīdeļupīte Pērļupes labā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, augštece Smiltenes novada Drustu pagastā, tek caur Auļukalna (Vaiveles) ezeru
- Pernigele Pernigeles pagasts - Limbažu novada Liepupes pagasta bijušais nosaukums
- Ternovka Pernovka, Zilupes pieteka
- Paskule Pērses labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Bebru pagastā, garums - 8 km; Paskuļupe
- superficiars persona, kas baudīja "superficies" tiesības
- arhitektūra ALPHA AXP personālajiem skaitļotājiem, darbstacijām un superskaitļotājiem paredzēta firmas "DEC" "RISC" procesora slēgta arhitektūra, kurā izmantota superskalārā instrukciju izpilde, fiksēta un peldoša konata procesori, kā arī datu un instrukciju kešatmiņas
- bonobo Pērtiķu suga ("Pan paniscus"), kas ar savu uzvedību un kopienas sadzīvi būtiski atšķiras no pārējiem pērtiķiem un dzīvo Āfrikas vidienē ierobežotā mežu apgabalā Kongo upes ielokā
- Pesteļu Pesteļu valks - Pesteļvalks, Raķupes pieteka
- Burbu grāvis Pestīles labā krasta pieteka Ezeres pagastā, lejtecē arī Ezeres un Zaņas pagasta robežupe, garums - \~3 km
- Ežurga Pēterupes kreisā krasta pieteka Sējas novadā, garums - 9 km
- Tarupe Pēterupes kreisā krasta pieteka Siguldas novadā, lejtecē Lēdurgas un Krimuldas pagastu robežupe, augštece Krimuldas pagastā, garums - 10 km; Tara; Tāra; Jurka
- Dzirnupīte Pēterupes labā krasta pieteka Vidrižu pagastā, uz tās uzpludināts Bīriņu dzirnavezers
- nelineārā akustika pētī lielas intensitātes akustisko viļņu izplatīšanos, kam nav spēkā superpozīcijas princips; procesu aprakstīšanai hidrodinamikas un stāvokļa vienādojumos jāņem vērā nelineārie locekļi
- Petitota Petito, upe Kanādā
- Kurliņupe Piejūras zemienes Vidzemes piekrastes upe Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas līcī pie Rankuļraga, garums - 10 km, kritums - 8,7 m; Oltūža; Oltužupīte
- Krišupe Piejūras zemienes Vidzemes piekrastes upe Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī pie Kuivižiem, garums - 10 km, kritums - 21 m, ietekā zvejas kuģu piestātne; Krišupīte; Krišu strauts
- Piekrastes kalni Piekrastes kalni - atrodas Kordiljeros (angļu val. "Coast Mountains"), ASV un Kanādā, stiepjas 1700 km garumā gar Klusā okeāna piekrasti no Atlina ezera ziemeļos līdz Freizeras upei dienvidos
- piekupināt Piekupenēt
- pieskust Piemizot (nevārītus kartupeļus pietiekami, daudz)
- tuntuļmozis Pienā iejaukti kviešu milti, kas sacepti uz pannas līdz ar cūku taukiem; to ēd kopā ar kartupeļiem
- tuntuļnozis Pienā iejaukti kviešu milti, kas sacepti uz pannas līdz ar cūku taukiem; to ēd kopā ar kartupeļiem
- kapalīne Piena zupa ar putraimiem, kapātiem kartupeļiem un burkāniem
- Bānūžu upe Pieņupe, Dzirnupes satekupe Cēsu novada Vaives pagastā
- piekast Pierakt (kartupeļus pietiekami, daudz)
- piesakasties Pierakt sev (kartupeļus)
- piekupenēt Piesnigt, tā ka veidojas kupenas
- Pietēnu urga Pietēnupe, Lielās Juglas pieteka
- Pietene Pietēnupe, Lielās Juglas pieteka
- Pietēnupīte Pietēnupe, Lielās Juglas pieteka
- Pietēnurga Pietēnupe, Lielās Juglas pieteka
- pīkas Pikas - ēdiens no kartupeļiem, kaņepēm vai zirņiem
- piki Pikas - ēdiens no kartupeļiem, kaņepēm vai zirņiem
- Pikstupe Pīkstupe, Pūres pieteka
- Smerdele Piķurga - upe Stopiņu pagastā un Rīgas pilsētas austrumu malā
- Ilža Pilda - upe Ludzas novadā, ietek Lielajā Ludzas ezerā, garums - 36 km, kritums - 48 m, ja uzskata, ka šī upe caurtek Pildas ezeru; citos avotos upes augštece līdz Pildas ezeram saucas "Ilža" (arī "Iļža"), bet lejtece no Pildas ezera - Pilda
- Isnauda Pildas upes paralēls nosaukums posmā starp Pildas un Lielo Ludzas ezeru
- Robežniece Pildas upes paralēls nosaukums tās augštecē
- upes izžūšana pilnīga noteces izbeigšanās upes gultnē
- vecupe pilnīgi vai daļēji atdalījies kādreizējais upes gultnes posms
- apvērsiens Pilotāžas figūra - gaisakuģa pagriešanās ap savu garenasi par 180 grādiem ar sekojošu lejupejošu lidojuma trajektoriju līdz horizontālam lidojumam pretējā virzienā
- spirāle pilotāžas figūra – gaisakuģa kustība pa spirāli, kas var būt augšupejoša vai lejupejoša, atkarībā no sānsveres – lēzena vai stāva spirāle
- Basongo pilsāta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasai provinces rietumu pierobežā, Kasai upes kreisajā krastā
- Baglāna pilsēta Afganistānas ziemeļos ("Baghlan"), Kondozas upes ielejā
- Beljavista pilsēta Argentīnā, Korrjentesa provincē, Paranas upes kreisajā krastā
- Kolumbusa pilsēta ASV ("Columbus"), pie Saito upes, Ohaio štata administratīvais centrs, 836000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Evanstona pilsēta ASV ("Evanston"), Ilinoisas štatā, osta Ohaijo upes labajā krastā, 75600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Leikčārlza pilsēta ASV ("Lake Charles"), Luiziānas štatā, jūras osta pie Kalkašas upes, 74900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Luisvila pilsēta ASV ("Louisville-Jefferson"), Kentuki štatā, upes osta Ohaijo kreisajā krastā, 612800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pitsburga pilsēta ASV ("Pittsburgh"), Pensilvānijas štatā, osta Ohaijo upes sākumā (pie Alegeini un Monongahilas satekas), 305400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sakramento pilsēta ASV ("Sacramento"), Kalifornijas ielejas ziemeļu daļā, Kalifornijas štata administratīvais centrs, osta pie Sakramento upes, 485200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sentluisa pilsēta ASV ("Saint Louis"), Misūri štatā, upes osta Misisipi krastā, 317400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Supīriora pilsēta ASV ("Superior"), Kolorādo štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Supīriora pilsēta ASV ("Superior"), Viskonsinas štatā, 26700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Topīka pilsēta ASV ("Topeka"), Kanzasas upes krastos, Kanzasas štata administratīvais centrs, 127200 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dibināta 1865. g.)
- Tjūpelo pilsēta ASV ("Tupelo"), Misisipi štatā, 35700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jūtika pilsēta ASV ("Utica"), Ņujorkas štatā, osta Mohokas upes krastos, 61300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Detroita pilsēta ASV Mičiganas štatā, pie Detroitas upes iztekas no Sentklēras ezera, 680200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vagavaga pilsēta Austrālijā ("Wagga Wagga"), Jaundienvidvelsas dienvidos, pie Marambidži upes, 54000 iedzīvotāju (2016. g.)
- Aghsu pilsēta Azerbaidžānā (_Ağsu_), rajona administratīvais centrs, tāda paša nosaukuma upes krastos
- Aghstafa pilsēta Azerbaidžānas rietumu daļā (_Ağstafa_), Kūras upes ielejā, rajona administratīvais centrs, 20200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Elpene pilsēta Beļģijā ("Eupen"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 18900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Beljavista pilsēta Bolīvijā, Beni departamenta austrumu daļā, Rioblanko upes labajā krastā
- Asu pilsēta Brazīlijā (_Açu_), Riugrandi du Norti štatā, Piraņasas upes labajā krastā
- Almeirima pilsēta Brazīlijā (_Almeirim_), Paras štatā pie Paru upes ietekas Amazonē
- Aparesida du Taboadu pilsēta Brazīlijā (_Aparecida do Taboado_), Matugrosu du Sulas štatā, Paranaibas upes rietumu krastā
- Arasi pilsēta Brazīlijā (_Araçuai_), Amazonasas štata dienvidrietumu daļā, Pauini upes krastos
- Babasulandija pilsēta Brazīlijā (_Babaçulândia_), Tokantinsas štata ziemeļaustrumos, Tokantinsas upes kreisajā krastā
- Žuazeiru pilsēta Brazīlijā ("Juazeiro"), Baijas štata ziemeļos, Sanfransisku upes labajā krastā, 151300 iedzīvotāju (2010. g.), pretējā krastā - Petrolina, Pernambuku štatā
- Barselusa pilsēta Brazīlijā, Amazonasas štatā, Riunegru upes labajā krastā
- Batagvasu pilsēta Brazīlijā, Matugaru du Sula štata rietumu daļā, Aņandui upes krastā
- Belena di Sanfransisku pilsēta Brazīlijā, Pernambuku štatā, Sanfransisku upes kreisajā krastā
- Aragvatinsa pilsēta Brazīlijā, Tokantinsas štata ziemeļos, Aragvajas upes labajā krastā
- Sanpaulu pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos ("Sao Paulo"), Tietes upes ielejā, Brazīlijas plakankalnē 750 m vjl., štata administratīvais centrs, 10,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Sarha pilsēta Čadas dienvidos ("Sarh"), Šari upes kreisajā krastā, 103300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Apingtona pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Upington_), Oranžas upes krastos, Ziemeļkāpas provinces administratīvais centrs
- Minja pilsēta Ēģiptē, muhāfazas administratīvais centrs, upes osta Nīlas kreisajā krastā, 230600 iedzīvotāju (2005. g.)
- Aparri pilsēta Filipīnās (_Aparri_), Lusonas salas ziemeļos, Kagajanas Ielejas provincē, pie Kagajanas upes ietekas Babujanas šaurumā
- Kavajana pilsēta Filipīnās, Kagajanas Ielejas reģionā, Kagajanas upes kreisajā krastā
- Tabuka pilsēta Filipīnās, Kordiljeras administratīvajā reģionā, Čiko upes krastos
- Servantesa pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Ilokosas reģiona Dienvidilokosas provinces austrumu daļā, Abras upes krastos
- Kabugao pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Kagajanas Ielejas reģiona Apajao provinces administratīvais centrs, Abulugas upes krastos
- Ilagana pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Kagajanas Ielejas reģionā, Kagajanas upes krastos
- Kabagana pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Kagajanas Ielejas reģionā, Kagajanas upes krastos
- Pasi pilsēta Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, Panajas salas centrālajā daļā, Ilianas upes krastos
- Albī pilsēta Francijā (_Albi_), Oksitānijas (līdz 2016. g. - Dienvidu-Pireneju) reģiona Tarnas departamentā, Tarnas upes krastos, 48900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Brīvlagaijāra pilsēta Francijā ("Brive-la-Gaillarde"), Limuzēnas reģiona Korēzas departamentā, Korēzas upes krastā, 48900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bezansona pilsēta Francijas austrumos (_Besancon_), Juras kalnu piekājē, Dū departamenta administratīvais centrs, osta Ronas-Reinas kanāla un Dū upes krastos, 117000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Strasbūra pilsēta Francijas austrumu daļā (franču valodā "Strasbourg"), upes osta Ilas krastos un pie Ronas-Reinas un Marnas-Reinas kanāla, Elzasas reģiona un departamenta administratīvais centrs, 274400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Amjēna pilsēta Francijas ziemeļu daļā (_Amiens_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamenta administratīvais centrs, Somnas upes krastos, 133400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Base Santasu pilsēta Gambijas austrumos, Gambijas upes kreisajā krastā
- Akosombo pilsēta Ganas dienvidu daļā (_Akosombo_), Voltas upes krastā, kur šaurā ielejā ir uzcelta HES uz Voltas upes
- Ambrolauri pilsēta Gruzijā (_Ambrolauri_), Rača-Lečhumi un Lejassvanetijas mharē, Rioni upes krastos, 2400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Gurdžaani pilsēta Gruzijā ("Gurjaani"), Kahetijas mharē, Alazani upes ielejā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čiatura pilsēta Gruzijā, Imeretijas mharē, Kvirilas upes aizā, 14200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Cnori pilsēta Gruzijas austrumos, Alazani upes ielejā, 6700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Apatu pilsēta Gviānā (_Apatou_), Maroni upes labajā krastā
- Senlorāndimaroni pilsēta Gviānā ("Saint-Laurent-du-Maroni"), Francijas aizjūras departamentā, atrodas pie Maroni upes grīvas, 38400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Supetara pilsēta Horvātijā ("Supetar"), Splitas-Dalmācijas županijā, 4100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bhātpāra pilsēta Indijā ("Bhatpara"), Hugli upes kreisajā krastā, Rietumbengāles štatā, Kalkātas piepilsēta
- Rādžamandri pilsēta Indijā ("Rājahmundry"), Āndhra Pradēšas štatā, Godāvari upes deltā, 341800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Amarāvati pilsēta Indijas dienvidaustrumos (telugu: అమరావతి, _Amarāvati_), Āndhras Pradēšas štata oficiālā galvaspilsēta, štata vidusdaļā Krišnas upes labajā krastā iepretī Vidžajavādas pilsētai, faktiski ietilpst tās aglomerācijā
- Rānīgandža pilsēta Indijas ziemeļaustrumos ("Rānīganj"), Rietumbengāles štatā, Damodaras upes ielejā, 129400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Prajāgrādža pilsēta Indijas ziemeļos, Utarpradēšas štatā, Jamunas upes krastos, netālu no tās ietekas Gangā, 1220000 iedzīvotāju (2011. g.); arī Prajāga (प्रयाग, izrunā: [prʌˈjaːɡ]), svētceļojumu vieta
- Čepu pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Austrumjavas provinces rietumos, Solo upes krastos
- Ahvāza pilsēta Irānā ("Ahvāz"), Hūzestānas ostāna administratīvais centrs, osta Karunas upes labajā krastā, 985600 iedzīvotāju (2006. g.)
- Tebrīza pilsēta Irānas ziemeļrietumos (persiešu: تبریز, azerbaidžāņu: Təbriz), Adžičajas upes ielejā, Austrumazerbaidžānas ostāna administratīvais centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Liforda pilsēta Īrijā (_Lifford_), Donegolas grāfistes administrtīvais centrs, Foilas upes kreisajā krastā, 1660 iedzīvotāju (2011. g.)
- Albisola Suoeriore pilsēta Itālijā ("Albisola Superiore"), Ligūrijas reģiona Savonas provincē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Montoro Superiore pilsēta Itālijā (“Montoro Superiore”), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 8950 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nočera Superjore pilsēta Itālijā (“Nocera Superiore”), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 24300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Suprsāno pilsēta Itālijā ("Supersano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 4500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Florence pilsēta Itālijas centrālajā daļā (it. val. _Firenze_), Arno upes krastos, Toskānas reģiona un Florences provinces administratīvais centrs, 367000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Turīna pilsēta Itālijas ziemeļrietumos (it. val. _Torino_), atrodas Rietumalpu piekājē, Po upes krastos, Pjemontas reģiona un Turīnas provinces administratīvais centrs, 872600 iedzīvotāju
- Kavaguči pilsēta Japānā ("Kawaguchi"), Tokijas ziemeļrietumu piepilsēta, Saitamas prefektūrā, upes osta Arakavas krastā, 500100 iedzīvotāju (2008. g.)
- Belabo pilsēta Kamerūnā, Austrumu provincē, Sanagas upes kreisajā krastā
- Čērčila pilsēta Kanādā ("Churchill"), Manitobā, pie tāda paša nosaukuma upes grīvas, osta Hudzona līča rietumu krastā, \~4000 iedzīvotāju
- Prinsruperta pilsēta Kanādā ("Prince Rupert"), Britu Kolumbijā, osta Klusā okeāna krastā, 12500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Barjēra pilsēta Kanādā, Britu Kolumbijas provincē, Norttompsonas upes krastā
- Arisa pilsēta Kazahstānā (_Arıs_), Dienvidkazahstānas apgabala dienvidu daļā, Arisas upes kreisajā krastā, 42280 iedzīvotāju, pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Sergejevka pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, pie Esilas upes, 7300 iedzīvotāju (2015. g.)
- Išarala pilsēta Kazahstānā, Almati apgabala austrumu daļā, Temtekas upes krastos, 17500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1984. g.
- Atokorosala pilsēta Kolumbijā (_Hato Corozal_), Kasanares departamentā, Kasanares upes labajā krastā
- Barrankilja pilsēta Kolumbijas ziemeļos, Atlantiko departamenta administratīvais centrs, jūras un upes osta Magdalenas krastā, 12 km no ietekas Karību jūrā, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Benadibele pilsēta Kongo Demokrātiskās Republikas Sankuru provincē, Sankuru upes labajā krastā
- Aleksandrovska pilsēta Krievijā (_Aleksandrovsk_), Permas novadā, Litvas upes krastos, 1500 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1783. g.
- Astrahaņa pilsēta Krievijā (_Astrahan’_) pie Volgas ietekas Kaspijas jūrā, apgabala administratīvais centrs, jūras un upes osta Volgas deltā, 530860 iedzīvotāju (2014. g.)
- Atkarska pilsēta Krievijā (_Atkarsk_), Saratovas apgabala rietumu daļā, 92 km uz ziemeļrietumiem no Saratovas, pie Atkaras upes ietekas Medvedicā, 25400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1780. g.
- Aginska pilsēta Krievijā, Aizbaikāla novadā, Agas upes ielejā, \~50000 iedzīvotāju
- Aļeiska pilsēta Krievijā, Altaja novadā, Aļejas upes krastos, 29500 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1913. g.
- Kaļiņingrada pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, neaizsalstoša jūras un upes osta pie Prēgeles (Pregoļas) ietekas Baltijas jūrā, 448500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Kēnigsberga; lietuviešu un latviešu valodā agrākais nosaukums Karalauči
- Ufa pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikas administratīvais centrs, atrodas Belajas upes krastos pie Djomas ietekas Ufas upē, 1096700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arguna pilsēta Krievijā, Čečenijas Republikā, \~15 km uz austrumiem no Groznijas, Argunas upes labajā krastā, 33200 iedzīvotāju (2014.g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Sima pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Simas upes krastos, 13700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Abaza pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidu daļā, Abakanas upes krastos, 17100 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1957. g. kā kalnraču ciemats, kā apdzīvota vieta pirmo reizi minēta 1867. g.
- Krasnoznamenska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, Šešupes kreisajā krastā, 3360 iedzīvotāju (2014. g.)
- Buja pilsēta Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas upes krastos, 24500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dudinka pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļrietumos, upes un jūras osta Jeņisejas krastā, 22400 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1667. g., pilsētas tiesības kopš 1951. g.
- Igarka pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, upes un jūras osta Jeņisejas lejtecē, 673 km no grīvas, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Voskresenska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumos, piestātne Maskavas upes kreisajā krastā, 93500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zveņigoroda pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala vidienē, Maskavas upes krastos, 18200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Žukovska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Maskavas upes krastos, 107500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Litkarina pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Maskavas upes kreisajā krastā, 56000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kolomna pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, osta pie Maskavas upes ietekas Okā, 144300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Broņņici pilsēta krievijā, Maskavas apgabalā, piestātne Maskavas upes labajā krastā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vetluga pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabla ziemeļos, tāda paša nosaukuma upes labajā krastā, 8550 iedzīvotāju (2014. g.)
- Narjanmara pilsēta Krievijā, pie Pečoras upes grīvas, aiz polārā loka, Ņencu autonomā apvidus administratīvais centrs, 23400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Partizanska pilsēta Krievijā, Piejūras novada dienvidos, Sučanas upes ielejā, 37800 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1972. g. saucās Sučana
- Verhojanska pilsēta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļu daļā, Janas upes labajā krastā, 1170 iedzīvotāju (2014. g.)
- Esentuki pilsēta Krievijā, Stavropoles novada dienvidos, Podkumokas upes ielejā 600-650 m vjl., 103100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Voroņeža pilsēta Krievijā, tāda paša nosaukuma upes krastos, apgabala administratīvais centrs, 1014600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aļmetjevska pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas dienvidaustrumos, Zajas upes kreisajā krastā, 149900 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1720. g.
- Ļenska pilsēta Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), liela upes osta, 24000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bahčisaraja pilsēta Krimas pussalā (ukraiņu: _Бахчисарáй_; tatāru: _Bağçasaray_), Čuruksas upes ielejā, hana pils ansamblis (XVI gs.), 26500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Baņtou pilsēta Ķīnā, Guandunas provincē, Džudzjanas (Pērļu upes) deltā
- Handžou pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Hangzhou"), Austrumķīnas jūras krastā, osta Fučuņdzjanas upes grīvā, Džedzjanas provinces centrs, 2059800 iedzīvotāju (2002. g.)
- Čendu pilsēta Ķīnas dienvidrietumu daļā, Mindzjanas upes ielejā, Sičuaņas provinces administratīvais centrs, 3,9 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Naņnina pilsēta Ķīnas dienvidu daļā, upes osta Sidzjanas krastā, Guansji Džuanu autonomā reģiona administratīvais centrs, 807000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Guandžou pilsēta Ķīnas dienvidu daļā, upes un jūras osta Sidzjanas deltas pietekas Džudzjanas krastos, atrodas \~100 km no Dienvidķīnas jūras, Guandunas provinces administratīvais centrs, 10640000 iedzīvotāju (2010. g.); Kantona
- Aņšaņa pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (angļu val. "Anshan"), Ļaohē upes ielejā, Liaoninas provincē, 1,2 miljoni iedzīvotāju
- Bena pilsēta Laosā, Udomsai provincē, Benas upes labajā krastā
- Jūrmala pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumos, valstspilsēta, kūrortpilsēta, kas stiepjas paralēli jūras krastam vairāk nekā 25 km, pilsētas tiesības kopš 1959. g., ietver dzelzceļa stacijas Priedaine, Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Jaundubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Sloka, Kūdra, Ķemeri; apdzīvotās vietas attīstība sākās 19. gs. un paātrinājās pēc 1877. g., kad atklāja Rīgas - Tukuma dzelzceļu
- Saulkrasti pilsēta Latvijā, Vidzemes rietumos, Rīgas jūras līča krastā, no 2009. g. - novada centrs (1957.-2009. g. Rīgas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 45 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, pilsētciemats no 1950. g., līdz 1935. g saucās Neibāde, kas sākotnēji izveidojās kā Ziemeļvidzemes muižniecības peldvieta, ko 1823. g. dibināja apvienojot vairākas apdzīvotas vietas Inčupes, Pēterupes, un Ķīšupes krastos
- Salacgrīva pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Rīgas jūras līča krastā pie Salacas upes ietekas, Limbažu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. Valmieras apriņķī) 104 km no Rīgas un 45 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1921. g., tagadējā pilsēta sāk attīstīties kā miestiņš ap 1870. g. saistībā ar kuģniecības uzplaukumu Baltijas jūrā, 13.-17. gs. te bija bīskapa pils, Latviešu Indriķa hronikā minēta 1215. gadā
- Ešforda pilsēta Lielbritānijā (_Ashford_), Anglijā, Kentas grāfistē, distrikta administratīvais centrs, atrodas grāfistes austrumdaļā Stauras upes krastos
- Bideforda pilsēta Lielbritānijā (_Bideford_), Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā, Toridžas upes grīvā
- Bišopstortforda pilsēta Lielbritānijā (_Bishop's Stortford_), Anglijas dienvidaustrumos, Hārtfordšīras grāfistē, Stortas upes krastos
- Bridžvotera pilsēta Lielbritānijā (_Bridgwater_), Anglijā, Somersetas grāfistes vidusdaļā, Paretas upes krastos
- Čestera pilsēta Lielbritānijā (_Chester_), Anglijas rietumu daļā, Dī upes krastos, Češīras grāfistes administratīvais centrs, 81300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čipnema pilsēta Lielbritānijā (_Chippenham_), Anglijas dienvidrietumos, Eivonas upes krastos
- Īstlī pilsēta Lielbritānijā (_Eastleigh_), Anglijā, Hempšīras grāfistē, distrikta administratīvais centrs; atrodas grāfistes dienviddaļā Ičenas upes krastos 15 km no grāfistes centra Vinčesteras
- Jorka pilsēta Lielbritānijā (_York_), Anglijas ziemeļu daļā, pie Uzas upes, 206900 iedzīvotāju (2015. g.), arhibīskapa rezidence ap 630. g., Anglijas lielākā gotiskā katedrāle (12.-15. gs.), 1976.-1981. g. tika atrakta vikingu laiku apmetne Jorvika un rekonstruēta vikingu laiku pilsēta
- Solsberija pilsēta Lielbritānijā (_Salisbury_), Anglijas dienvidu daļā, Eivonas upes krastos, 39900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Strauda pilsēta Lielbritānijā (_Stroud_), Anglijas dienvidrietumos, Glosteršīras grāfistē, Frūmas upes krastos
- Tivertona pilsēta Lielbritānijā (_Tiverton_), Anglijā, Devonas grāfistes austrumos, Eksas upes krastos
- Tanbridža pilsēta Lielbritānijā (_Tonbridge_), Anglijā, Kentas grāfistē, Medvejas upes krastos
- Visbīča pilsēta Lielbritānijā (_Wisbech_), Anglijā, Kembridžšīras grāfistes ziemeļaustrumos, Nenas upes krastos
- Vestonsjūpermēra pilsēta Lielbritānijā ("Weston-super-Mare"), Anglijas dienvidrietumu daļā, Bristoles līča piekrastē, 76100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Meidstona pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Kentas grāfistes ziemeļos Medvejas upes krastos
- Bārnstapla pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas ziemeļu daļā, To upes un tās pietekas Jeo satekā
- Kingslinna pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Norfolkas grāfistē, Greitūzas upes labajā krastā
- Ņūakra pie Trentas pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Trentas upes labajā krastā
- Spoldinga pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Velendas upes krastos, Linkolnšīras grāfistes Dienvidholendas distrikta administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta
- Kolreina pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Bennas upes krastos, apgabala administratīvais centrs
- Eksetera pilsēta Lielbritānijas dienvidrietumos (_Exeter_), Anglijā, Devonas grāfistes administratīvais centrs, osta Eksas upes krastā, 129800 iedzīvotāju (2016. g.)
- Gargždi pilsēta Lietuvā (_Gargždai_), Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā, Minijas upes labajā krastā, 17 km uz austrumiem no Klaipēdas, 15000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Kudirkas Naumieste pilsēta Lietuvā (_Kudirkos Naumiestis_), Marijampoles apriņķa Šaķu rajonā, Šešupes krastos, 1570 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1668. g.
- Švenčonēļi pilsēta Lietuvā (_Švenčionėliai_), Viļņas apriņķa Švenčoņu rajonā, Žeimenas upes kreisajā krastā, 5470 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
- Bababe pilsēta Mauritānijā (_Bababé_), Braknas reģiona dienvidos, Senegālas upes labajā krastā
- Huaresa pilsēta Meksikas ziemeļos ("Juarez"), Čivavas pavalstī 1135 m vjl., robežupes Riograndes labajā krastā pretim Elpaso pilsētai ASV, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Mgave pilsēta Mjanmā, Iravadi upes krastos
- Čauto pilsēta Mjanmā, valsts rietumu daļā, Kulandanas upes krastos
- Baitadī pilsēta Nepālas rietumos, provincē Nr. 7, Sārdas upes kreisajā krastā
- Aģaokuta pilsēta Nigērijā (_Ajaokuta_), Kogi štatā, Nigēras upes labajā krastā
- Oniča pilsēta Nigērijas dienvidos ("Onitsha"), Aukas štatā, upes osta Nigēras kreisajā krastā, 484200 iedzīvotāju (2005. g.)
- Abeokuta pilsēta Nigērijas dienvidrietumos (_Abeokuta_), pie Ogunas upes, dibināta 1825. gadā kā patvēruma vieta no vergu ķērājiem, pilsētu apjoza 3 m augsts zemes valnis 32 km garumā, Ogunas štata administratīvais centrs, 487600 iedzīvotāju (2005. g.)
- Bahāvalpura pilsēta Pakistānas austrumos (_Bahawalpur_), Pendžabas provincē, netālu no Satledžas upes, 408400 iedzīvotāju (1998. g.), dibināta 1802. g.
- Bidgošča pilsēta Polijas ziemeļu daļā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistes administratīvais centrs, osta Bidgoščas kanāla un Brda upes krastos, 361300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Lupeni pilsēta Rumānijas rietumos ("Lupeni"), Hunedoaras žudecā, 23400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bistrica pilsēta Rumānijas ziemeļos, Bistricas upes krastos, Bistricas-Neseudas žudeca administratīvais centrs
- Beledveine pilsēta Somālijā, Šabēlles upes krastos, 100900 iedzīvotāju (2004. g.)
- Bārrdēre pilsēta Somālijas rietumu daļā, Čubas upes krastos
- Laupene pilsēta Šveicē ("Laupen"), Bernes kantonā, 2850 iedzīvotāju (2013. g.)
- Nazilli pilsēta Turcijas dienvidrietumos ("Nazilli"), Ajdinas ilā, Menderesas upes ielejā, 111300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Manisa pilsēta Turcijas rietumos ("Manisa"), Gedizas upes ielejā, ila administratīvais centrs, 309000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mari pilsēta Turkmenistānā, tās dienvidu daļā, pie Murgabas upes un Karakuma kanāla, vilajeta administratīvais centrs, 159000 iedzīvotāju (2004. g.)
- Zaporižja pilsēta Ukrainā, apgabala centrs, upes osta Dņepras krastā, 770700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bohoduhiva pilsēta Ukrainā, iapgabalā, Merlo upes krastos, rajona administratīvais centrs, 15800 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1681. g.
- Mikolajiva pilsēta Ukrainā, jūras un upes osta Melnās jūras Bugas limāna krastā, apgabala administratīvais centrs, 496200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Verdena pilsēta un cietoksnis Francijas ziemeļaustrumos pie Mēzas upes ("Verdun-sur-Meuse"), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kapošvāra pilsēta Ungārijas dienvidrietumos, pie Kapošas upes, Šomoģas meģes administratīvais centrs, 64900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Beljaunjona pilsēta Urugvajā, valsts un Artigasas departamenta ziemeļrietumos, Urugvajas upes kreisajā krastā
- Brēmene pilsēta Vācijā (_Bremen_), Vēzeres upes krastos, 100 km no Ziemeļjūras, 547360 iedzīvotāju (2009. g.), otra lielākā Vācijas osta
- Barmene pilsēta Vācijā ("Barmen") līdz 1929. g., kad apvienojot ar Elberfeldi u. c. pilsētām kļuva par Vupertāles pilsētas austrumu daļu, vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1070. g., pilsētas tiesības kopš 1808. g.
- Halle pilsēta Vācijā ("Halle"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 231600 iedzīvotāju (2013. g.), dzelzceļa mezgls, upes osta, universitāte (no 1694. g.)
- Heilbronna pilsēta Vācijā (vācu val. "Heilbronn"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, vīnogu audzēšanas apvidū, 117500 iedzīvotāju (2023. g.), upes osta Nekāras krastos
- Frankfurte pie Oderas pilsēta Vācijas austrumos ("Frankfurt an der Oder"), Brandenburgā, pie Oderas upes, \~88000 iedzīvotāju, senās Hanzas pilsētas daļa Oderas rietumu krastā, tās austrumu daļa tagad ir Polijas pilsēta Slubice
- Hošimina pilsēta Vjetnamas dienvidu daļā ("Ho Chi Minh"), Saigonas upes krastos, 80 km no Dienvidķīnas jūras, 3500000 iedzīvotāju; Saigona - līdz 1976. g.
- Hoabina pilsēta Vjetnamas ziemeļrietumu daļā ("Hoa Binh"), Da upes kreisajā krastā, 808200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Haifona pilsēta Vjetnamas ziemeļu daļā ("Hai Fong"), Honghas upes deltā, netālu no Dienvidķīnas jūras, 621000 iedzīvotāju
- Tujenkuana pilsēta Vjetnamas ziemeļu daļā, Lo upes labajā krastā, provinces administratīvais centrs, 139000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Jonampo pilsēta Ziemeļkorejā ("Yongampo"), osta robežupes Amnokanas (Jaludzjanas) deltā
- Beitbridža pilsēta Zimbabvē, Dienvidmatabelelendas provinces dienvidos, Limpopo upes kreisajā krastā
- Jēvle pilsēta Zviedrijā (_Gaevle_), Jestrīklandē, pie Jēvles upes grīvas, Jēvleborgas lēnes administratīvais centrs, 71000 iedzīvotāju (2010. g.), Norlandes vecākā un lielākā pilsēta, viena no lielākajām ostām Zviedrijā
- Huskvarna pilsēta Zviedrijā ("Huskvarna"), Smolandē, pie Veterna dienvidu gala, 21500 iedzīvotāju (2010. g.), 1689. g. pie Huskvarnas upes ierīkoja šauteņu rūpnīcu, kas kļuva par pamatu rūpniecības sākumam, pilsētas tiesības kopš 1911. g.
- Voloveca Pilsētciemats Ukrainas Aizkrpatu apgabala ziemeļos, Vičas upes ielejā, 5200 iedzīvotāju (2016. g.)
- Strobuku pilskalns pilskalns Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā, ir \~70 m garš paugurs, plakuma platums - \~20 m, postīts ar kartupeļu bedrēm, datējums nav zināms, ziemeļu pakājē atklāta apmetnes vieta
- Medņu pilskalns pilskalns Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, Medņupes labajā krastā, aizņem garena, šaura, ar eglēm apauguša paugura (augstums — 15-20 m, platums — 10-15 m) rietumu galu, kas no pārējā paugura atdalīts ar nelielu pāržmaugu, un no 3 pusēm apliec Medņupe, plakuma garums — \~40 m, datējums nav zināms
- Brīveru Garadkas kalns pilskalns Andrupenes pagasta Brīveros, 13 m augsts paugurs, kura rietumu gals nocietināts ar \~1 m augstu valni, kam abās pusēs grāvji, plakums - (~100 x 20 m), pēc savrupatradumiem vērtējot, izmantošana attiecināma uz 1. gadu tūkstoti
- Stalidzānu svilušais kalns pilskalns Andrupenes pagastā, ir savrups, ovāls, \~10 m augsts paugurs, plakums — 45 x 30 m, dienvidrietumu nogāze dabiski stāva, pārējās apliec 3 paralēlu grāvju, vaļņu un terašu sistēma, datējums nav zināms; Kara kalns; Kara kapi
- Mežotnes pilskalns pilskalns Bauskas novada Mežotnes pagastā, Lielupeas kreisajā krastā, ir \~16 m augsts paugurs, ko austrumu pusē norobežo Lielupes stāvais krasts, ziemeļu pusē — grava, rietumu un dienvidu pusē nocietināts ar 2 vaļņiem un grāvi, plakums — 80 x 40 m, blakus pilskalnam 13 ha senpilsētas vieta, spriežot pēc 13. gs vēstures avotu ziņām Mežotnes pils bija Auztrumzemgales zemes centrs, ko 1220. g. pakļāva krustneši
- Doļu pilskalns pilskalns Cēsu novada Amatas pagastā, Amatas kreisajā krastā, upes līkumā pie Dzirnaiņu un Doļu mājām
- Panūtas kalns pilskalns Cēsu novada Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, reljefa izvirzījums pie Panūtas ietekas Braslā, plakums - trīsstūrveidīgs (lielākais platums - \~40 m), datējums nav zināms; Krančkalns
- Ērgļu kalni pilskalns Cēsu novada Straupes pagastā, starp Riebiņu un Eiķēnu ezeru, osu grēdas šaurākajā vietā, tam ir 2 līdzīgas \~45 x 25 m lielas daļas, visa nocietinājumu sistēma kopumā norobežo teritoriju 150 m garumā
- Paplakas pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, Virgas upes kreisajā krastā, tā ziemeļu pusē upes krasta erozijas dēļ nobrukusi \~1/3 plakuma, austrumu un rietumu nogāzes dabiski stāvas, bet neaizsargātā nocietināta ar 2 vaļņiem (augstums — 6 m un 1 m) un grāvi starp tiem, bijis apdzīvots līdz \~4 gs.
- Uriekstes pilskalns pilskalns Gulbenes novada Lizuma pagastā, upes līkumā labajā krastā, dabiski stāvās nogāzes pret upi ir 10-15 m augstas, pārējās pusēs nocietināts ar 2 grāvjiem un platu valni, domājams, ka izmantots par patvērumu briesmu gadījumos; Lizuma pilskalns
- Tulijas pilskalns pilskalns Jaunpiebalgas novada Jaunpiebalgas pagastā, ir paugurs, ko ziemeļu un rietumu pusē apliec upe, austrumu pusē purvaina ieplaka, plakums — 70 x 25 m, bijis apdzīvots 5.-12. gs.
- Ungurkalns Pilskalns Limbažu novada Viļķenes pagastā, Svētupes labajā krastā, ir \~0,5 km garas pauguru grēdas ziemeļu gals, augstums - \~12 m, nogāzes dabiski stāvas, plakums - \~80 x 40 m, datējums nav zināms
- Rogu kara kapi pilskalns Ludzas novada Salnavas pagastā, Rītupes labajā krastā, ir stāva , 10 m augsta paugura austrumu daļa, plakums 50 x 20 m, bijis apdzīvots 1.-5. gs.
- Sidgundas pilskalns pilskalns Mālpils pagastā pie Sudas un Mērgupes satekas, pret upēm vērstās \~7 m augstās nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, bet austrumu pusi norobežo līdz 5 m augsts valnis un staigna ieplaka, plakums — \~70 x 60 m, postīts, izmantojot lauksaimniecībā; Vecais kalns
- Ogres pilskalns pilskalns Ogres novada Mazozolu pagastā, Ogres labajā krastā, paugurs, ko no 3 pusēm norobežo Ogre un tās vecupe, nogāzes stāvas, līdz 15 m augstas, plakums — \~60 x 10-20 m, domājams, ka bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.)
- Ģērķu Dievu kalns pilskalns Ogres novada Meņģeles pagastā pie Ģērķu mājām, ir iegarens uzkalns (garums \~30 m, platums \~20 m, augstums \~3 m) Ogres upes ielokā, kur vēl 19. gs. 80. gados bijis satrupējis liela ozola celms, otrs liels ozols (apkārtmērs \~5 m) tur audzis līdz 20. gs. 70. gadiem; pie ozoliem nesti ziedojumi dieviem, gk. ēdieni
- Aderkašu pilskalns pilskalns Ogres novada Taurupes pagastā, Ogres upes labā krasta pietekas Taukatnes malā - 15-17 m augsts paugurs, augšpusē \~25x18 m, rietumu nogāze stāva, pārējās viena zem otras izveidotas divas 3-5 m platas terases
- Rasnupļu pilskalns pilskalns Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, Zušupes kreisajā krastā, ir \~1 km gara paugurvaļņa augstākā vieta, kas paceļas >20 m virs apkārtnes, plakums — 100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~13. gs.; Openku pilskalns; Žogotu pilskalns
- Vīnakalns pilskalns Rundāles pagastā, ir reljefa veidojums Lielupes senlejas nogāzes malā, ko norobežo gravas ar stāvām nogāzēm, plakums ovāls \~25 x 17 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Tanīskalns Pilskalns Smiltenes novada Raunas ciemā, Raunas upes labā krasta ielokā, ir >20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, kas augšdaļā izveidotas vēl stāvākas, plakums - 100 x 30 m, bijis apdzīvots no 7. līdz 14. gs., domājams, ka te bijusi Indriķa hronikā minētā Satekles pils, bet ir izteiktas arī domas, ka šeit bijusi Beverīnas pils
- Batarejas kalns pilskalns Straupes pagastā pie Pilskalnu mājām, 1,5 km no Lielstraupes centra, Braslas kreisajā krastā, 8 m augsts stāvs paugurs, kam 2 pusēs gravas, plakums - iegarens (80 x 50 m), ziemeļu un austrumu pusēs nocietināts ar 1-2 m augstu valni un grāvi
- Vējiņu pilskalns pilskalns Straupes pagastā, \~300 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Braslas labajā krastā, ir \~10 m augsts reljefa veidojums Braslas un tās sāngravas sadurē, plakums — 55 x 35 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
- Puiša kalns pilskalns Talsu novada Dundagas pagastā, Kaļķupes ielejas dabas lieguma teritorijā, ir \~20 m augsts reljefa veidojums starp Kaļķupīti un tās pieteku Mazupi, plakums - \~80 x 30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs., bet vēlāk izmantots par kulta vietu, 19. gs. publikācijās minēts, ka plakumā atradies akmens, kurš pēc formas līdzinājies cilvēkam un pie kura vietējie iedzīvotāji nesuši ziedojumus
- Lanku pilskalns pilskalns Vaiņodes pagastā, \~600 m uz dienvidrietumiem no Vecpakuļu mājām, ziemeļu pusē gar pilskalnu tek Dakterišķe (Lankupe, Lankupīte), dienvidu pusē 2 vaļņi un grāvis, plakuma austrumu malā - 2 vaļņi, izmantošanas laiks nav zināms
- Leķupe Pilsupes kreisā krasta pieteka Dundagas pagastā
- Lieknsupe Pilsupes kreisā krasta pieteka Dundagas un Rojas pagastā, garums - 13 km, tek paralēli Rīgas jūras līča krastam
- Emarkalnvalks Pilsupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Dundagas un Rojas pagastā
- Purciemupe Pilsupes nosaukums tās lejtecē
- Pilupīte Pilupe, Gaujas pieteka
- Pīļupīte Pilupe, Gaujas pieteka
- Peneja Pinja, upe Grieķijā
- Sarkaņupe Pirkuļupe, Vijas pieteka
- seno laiku pirmais posms pirmās (upju ieleju) civilizācijas - Divupes, senās Ēģiptes, senās Indijas un senās Ķīnas civilizācijas
- Kenorlenda Pirms 2,7-2,4 miljardiem gadu izveidojies superkontinents, kas sastāvēja no tagadējās Ziemeļamerikas, Grenlandes, Baltijas, Skandināvijas, Rietumaustrālijas un Āfrikas daļām un pastāvēja aptuveni 300 miljonus gadu
- arhimicētes Pirmsēnes, mikroskopiski sīkas sēnes, aļģu un ziedaugu iekšējie šūnu parazīti; pie arhimicētēm pieder kartupeļu vēža, kāpostu dēstu melnkaites u. c. slimību ierosinātāji
- Pskema Piskoma, upe Uzbekistānā
- Pitraga upe Pitragsupe, ūdenstece Dundagas un Kolkas pagastā
- Mežvidu valks Pitragsupes kreisā krasta pieteka Talsu novadā
- Zviedrgrāvis Pitragsupes labā krasta pieteka Dundagas pagastā; Zviedrvalks
- Kukšupes krasti Pitragupes krasti Kolkas pagastā
- koksnes plaisas plaisas, kas veidojas augošam vai nocirstam kokam, darbojoties nevienmērīgai spiedei žūšanas laikā, strauji mainoties temperatūrai ziemas apstākļos vai iedarbojoties citiem faktoriem; plaisas pazemina stiprību un veicina trupes rašanos
- plakanis Plakans kartupeļu bumbulis vai dārzāju sakne
- slieksnis Planētas virsas reljefa dabiska, arī mākslīga veidojuma valnis (piemēram, upes dibenā, arī uz sauszemes)
- grebzdas Plāni nokasīta kārtiņa kartupelim, burkānam
- gremzda Plāni nokasīta kārtiņa kartupelim, burkānam
- plunciņi Plāni plāceņi no saberztiem kartupeļiem, kviešu miltiem un skāba piena
- juma Plāni, brīžiem ar sniegu sajaukti upes vižņi
- Avotupe Plānupe, Tumšupes pieteka
- apmālis Platāka vieta upes gultnē
- hidromodulis Plātne ar speciāli veidotu izgriezumu ūdens caurplūšanai; lieto upes ūdens vidējā caurteces daudzuma mērīšanai
- atārs Plats un dziļš vecupes posms
- Astacus astacus platspīļu upesvēzis
- platspīļu vēzis platspīļu upesvēzis
- Plaudes ezers Plaužu ezers Straupes pagastā
- Plaudis Plaužu ezers Straupes pagastā
- Plinka Plinkas upe - Ubejas labā krasta pieteka Smiltenes novada Drustu pagastā
- Plisūna Plisunka, Zilupes pieteka
- Plusona Plisunka, Zilupes pieteka
- plene plostu siešanas pamatvienība, ko izveido no atsevišķiem sortimentiem, tās izmēri atkarīgi no upes platuma, ūdens dziļuma un straumes ātruma, garums parasti ir vienāds ar sortimenta garumu, bet platums — 7—11 m
- lincis Pļava upes līkuma krastā
- Riežupes slāņi Pļaviņu svītas augšējā hronostratigrāfiskā iedaļa, vēlā devona transgresijas laika nogulumi, stratotipiskais griezums ir Riežupes atsegumā
- limonāža Pļavu apūdeņošanas paņēmiens, uzplūdinot duļķainu upes vai strauta ūdeni
- Sredņaja Tunguska Podkamennaja Tunguska, upe Krievijā
- šļompa Podniecībā putra no rudzu miltiem, karupeļiem, ko lēja traukiem pirms glazūras likšanas, lai labāk turas
- Aglonka Podupe, Zilupes pieteka
- Smakupe Podzītes kreisā satekupe Iecavas novadā, garums - 17 km, dažos avotos tiek minēta kā Iecavas labā krasta pieteka, bet Podzīte kā otrs tās nosaukums, tad garums - 19 km, kritums - 19 m; arī Smārdupīte
- Poga Pogupe, Mugurupes satekupe
- Kaugurupīte Pogupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā, izteka un augštece Litenes pagastā, Salenieku purvā, lejtecē Litenes un Stāmerienes, kā arī Litenes un Stradu pagasta robežupe, tek cauri Kauguru ezeram, garums - 14 km; Kušala; Kūšala
- elastomēri Polimēri (gk. kaučuki) un to materiāli, kas ekspluatācijas laikā saglabā superelastiskas īpašības plašā temperatūras diapazonā
- Markuzu upīte Poļakas upes kreisā krasta pieteka Gaujienas pagastā, senāk uzskatīta par Poļakas upes augšteci
- portepeja Portupeja
- portepejs Portupeja
- Šotkija barjera potenciāla barjera pusvadītāja kontaktā ar metālu; veidojas, ja elektronu izejas darbi no metāla un no pusvadītāja ir dažādi; Šotkija barjerai ir maiņstrāvas taisnošanas efekts; pusvadītājus ar Šotkija barjeru izmanto par superaugstfrekvenču detektoriem
- Poznakovas ezers Pozņakovas ezers Andrupenes pagastā
- Pozņakova ezers Pozņakovas ezers Andrupenes pagastā
- Mazais Kustaru ezers Pozņakovas ezers Andrupenes pagastā
- Mazais ezers Pozņakovas ezers Andrupenes pagastā
- Pregoļa Prēgele, upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā
- Dieļupe Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Dēļupe" nosaukuma variants
- kauperieši Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kauperi" iedzīvotāji
- Prēle Preiļupe, Feimankas pieteka
- Preļka Preiļupe, Feimankas pieteka
- Allu dižpriede priede Ventspils nopvada Usmas pagastā, Stendes upes kreisā krasta kraujā, stumbra apkārtmērs - 4,2 m, vainaga projekcija - 16 x 15 m, augstums - 23,5 m, blīvs zarojums, vecums 250-300 g
- upes pārtvere process, kurā izskalošanās rezultātā viena upe tuvojas otrai, mainot ūdensšķirtni, t. i., upes augšteces ūdeņi ieplūst blakus upē vai upe sadalās divās tecēs katra savā sistēmā
- atbalstprogrammas Programmas, kas sniedz servisu supervizora un lietojumprogrammām un ietver sevī, piem., diagnostikas, testēšanas un datu ģenerēšanas līdzekļus
- Henaņa Province Ķīnā ("Henan"), platība - 167000 kvadrātkilometru, atrodas abpus Huanhe upes, administrartīvais centrs Džendžou, auglīgs līdzenums austrumos, kalniene rietumos, dzelzsrūdas un ogļu iegulas
- Dzjansji Province Ķīnas dienvidu daļā ("Jiangxi"), uz dienvidiem no Jandzi upes
- apspiešana Psihoanalīzē - vairāk vai mazāk apzināta cenšanās izpiest no apziņas nepieņemamo Ego vai Super Ego saturu, kas saistīta ar dziņu, vai arī tā turēšana bezapziņā
- ego Psihoanalīzē - vistuvāk ārpasaulei esošā, apzinātā psihes daļa (Es), uz ko no vienas puses iedarbojas neapzinātas dziņas (Tas), no otras - internalizētās normas (superego jeb super-Es)
- Mētras strauts Pubuļupe
- Mētra Pubuļupe, Vijas pieteka
- Lobērģu upe Pubuļupe, Vijas pieteka
- Lobēģu upe Pubuļupe, Vijas pieteka
- Pubuļa Pubuļupe, Vijas pieteka
- Pubulīte Pubuļupe, Vijas pieteka
- Pubuļupīte Pubuļupe, Vijas pieteka
- Sūcupīte Pubuļupe, Vijas pieteka
- Pudana Pūdānupe, Dvietes pieteka
- Pudāne Pūdānupe, Dvietes pieteka
- Padupe Pūdupe, Zilupes pieteka
- Padupne Pūdupe, Zilupes pieteka
- Podupe Pūdupe, Zilupes pieteka
- Palles ezers Pulles ezers Straupes pagastā
- anakrota Pulsa viļņa augšupejošā daļa
- katakrota pulsa viļņa lejupejošā daļa
- Putkupe Puļķupe, Kārklupes satekupe
- Pīkstupe Pūres kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 10 km; Pikstupe
- Sīļupe Pūres labā krasta pieteka Tukuma novadā, iztek no Sīļu ezera, garums - \~6 km; Sīļezerupe
- Purica Pūrica, Līčupes pieteka
- Ikuļu ezers Pūricu ezers Straupes pagastā
- Paricas ezers Pūricu ezers Straupes pagastā
- Puricas ezers Pūricu ezers Straupes pagastā
- Pūricas ezers Pūricu ezers Straupes pagastā
- Purica ezers Pūricu ezers Straupes pagastā
- Purnača Purna, upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā
- Dūņupe Puršēnupe, Salacas pieteka
- žūklis Purvaina pļava pie upes
- Seķu purvs purvs Liepupes pagastā, platība - 666 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 3,6 m, iegūst pakaišu kūdru un frēzkūdru
- Steporu purvs purvs Līvānu novada Rožupes un Sutru pagastā un Preiļu novada Saunas pagastā, platība — 2996 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,7 m, vidudsdaļā daudz ezeriņu, akaču un lāmu
- Baroce purvs Zambijas Rietumu provincē, caurtek Zambezi upe
- jēlciete Pusfabrikāts, ko iegūst gk. no kartupeļiem un kukurūzas graudiem, izmanto sausās cietes, glikozes, dekstrīna u. c. produktu ražošanā
- rūgu putas putas, kas pavasarī veidojas uz upes ūdens
- aizputināt Putinot pārklāt (ar sniegu, ar kupenām); putinot (sniegu), padarīt (ceļu) nelietojamu vai grūti lietojamu
- klienis Putns, tārtiņu ģints suga, upes tārtiņš ("Aegialites curonicus")
- nātnene Putraimu - kartupeļu biezputra
- igauņputra Putraimu un kartupeļu biezputra
- Isa Putumajo upes nosaukums tās lejtecē, Brazīlijā
- topiņi Rāceņi, arī kartupeļi
- laprāceņi Rāceņu nosaukums, lai tos atšķirtu no kartupeļiem, ko Kurzemē parasti sauc par rāceņiem
- Radžanga Radžana, upe Malaizijā
- Radžupīte Radžupe, Dienvidsusējas pieteka
- Šķērse Radžupe, Dienvidsusējas pieteka
- Šķerstene Radžupes nosaukuma variants tās augštecē
- Skirsa Radžupes nosaukuma variants tās augštecē
- Silaciema upe Raganiņa, Bolupes pieteka
- ragate Ragata - baļķis, ko pārvelk pāri upei, lai saturētu pludināmos kokus
- zagata Ragata - baļķis, ko pārvelk pāri upei, lai saturētu pludināmos kokus
- rukīt Rakņāt (zemi ar rokām, piemēram, lasot kartupeļus)
- Jēčupīte Rakšupe - Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā
- Vītēgas upe Rakšupe, Gaujas pieteka
- Rakstupīte Rakšupe, Gaujas pieteka
- Rakšupīte Rakšupe, Gaujas pieteka
- Vītega Rakšupe, Gaujas pieteka
- Meijermuižas upe Rakšupes labā krasta pieteka Drabešu pagastā
- Simtupe Rakšupes labā krasta pieteka Drabešu pagastā, garums - \~8 km, tek cauri Āraišu ezeram, lejpus tā kritums sasniedz 10,4 m/km, ir viena no straujākajām Latvijas upēm
- bagarēt Rakt ar bagaru (parasti upes, ezera gultnē); padziļināt, tīrīt (piemēram, upi)
- Dižupe Raķupe - Lonastes kreisā satekupe
- Moricupe Raķupe, Lomastes satekupes paralēls nosaukums tās augštecē
- Rakupe Raķupe, Lonastes kreisā satekupe
- Rāķupe Raķupe, Lonastes satekupe
- Pesteļvalks Raķupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Dundagas pagastā, augštece Ventspils novada Puzes pagastā
- Veciere Raķupes kreisā krasta pieteka Ventspils novada Puzes pagastā, garums - 12 km; Sviķupe
- Krojas valks Raķupes labā krasta pieteka Dundagas pagastā
- Vēžvalks Raķupes labā krasta pieteka Dundagas pagastā; Vēžu valks
- Pārkakte Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā
- Zemdegsupe Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā, augštece Dundagas pagastā; Zemdegu valks
- Dzērves valks Raķupes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā (tikai īss lejteces posms) un Dundagas novada Dundagas pagastā, garums — \~2 km
- Zariņupīte Ramatas labā krasta pieteka Ramatas pagastā, garums - 8 km; Zariņupe
- Ķīšupe Ramatas labā krasta pieteka Valmieras novada Ramatas pagastā, garums - 7 km; augštecē arī Oļļas upe
- norāpāt Rāpojot norakt (kartupeļus)
- raudupes Raudupe
- skorconera Raudupe - kurvjziežu dzimtas ģints ("Scorzonera")
- skorzonera Raudupe - kurvziežu dzimtas ģints
- scorzonera Raudupes
- saldsakne Raudupes sakne, iesaldenu garšu, lietoja arī kā kafijas surogātu
- Raune Rauna (upe)
- Rauna Raunas dzirnavezers - atrodas Raunas upes ielejā, augšpus Raunas centra, platība - 2 ha, garums - \~350 m, lielākais platums - 150 m, lielākais dziļums - 3 m
- Raunis Raunas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā, garums - 22 km, kritums - \~170 m; Rauna; Rauņupe
- Līčupe Raunas kreisā krasta pieteka Raunas pagastā, augštece Dzērbenes pagastā, divos posmos arī Veselavas pagasta robežupe, garums - 14 km; Līčupīte
- Ķirkumu upe Raunas kreisā krasta pieteka Raunas pagastā; Ķirkumupe
- Ārupīte Raunas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Raunas pagastā, augštece Cēsu novada Veselavas un Priekuļu pagastā, garums - 16 km; Ārupe; Arupīte; Alkšņupīte
- Klampupe Raunas labā krasta pieteka Raunas pagastā, garums - 7 km; Muižnieku grāvis; Muižnieku strauts; Plampupe
- Pūrica Raunas pietekas Līčupes kreisā krasta pieteka
- Aizreina Reinas labā satekupe Šveicē (_Hinterrhein_), Graubindenes kantonā
- Roņupe Reiņupe Limbažu novadā
- Raiņupe Reiņupe, Cimeļupes pieteka
- cokols reljefa formas (piemēram, augstienes, upes terases) pamatnes izcilnis, kas veidots no vecākiem iežiem un pārklāts ar jaunākiem nogulumiem, kuri ir ģenētiski saistīti un radušies vienlaikus ar reljefa formu
- Ķeipenes valnis reljefa paaugstinājums Viduslatvijas nolaidenumā, Ogres novada Ķeipenes un Taurupes pagastā, starp Vatrāni un Laksteni, gar Pečora un Plaužu ezeru, garums — 9 km, platums — 0,2-1,4 km, maksimālais absolūtais augstums — 141,9 m vjl., relatīvais augstums — 35 m
- lauka retējs retēju suga ("Potentilla rupestris")
- Taudejāņu upīte Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Vērēmu un Griškānu pagastā, garums — 13 km, dažu km posmā arī Vērēmu un Lendžu pagasta robežupe
- Krupeniškas Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Krupeniški" nosaukuma variants
- Krupeniškys Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Krupeniški" nosaukums latgaliski
- Kraupeli Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kraupeļi" nosaukums latgaliski
- Rēzīte Rēzeknes upe
- Rēznīte Rēzeknes upe
- Čečora Rēzeknes upes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada rietumu daļā, Rēzeknes pazeminājumā, garums - 19 km, kritums - 40 m, iztek no pārpurvotas pļavas Rāznavas paugurainē; Čečava; Čečere; Čečorka; Čičora
- Ancovas strauts Rēzeknes upes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Stoļerovas pagstā, augštecē (~2 km) arī robežupe ar Ludzas novada Pureņu pagastu, garums - 5 km
- Rēzne Rēzeknes upes senāk lietots nosaukuma variants
- Silica Riču ezera pieteka no Sila ezera Skrudalienas pagastā; Sila; Silīca; Silupe
- Rideļupe Rīdeļupīte, Pērļupes pieteka
- Arensberg Riebiņa muiža, kas atradās tagadējā Cēsu novada Straupes pagasta teritorijā
- Kurzemes pussala Rietumlatvijas ziemeļu daļa starp Baltijas jūru un Rīgas līci, dienvidu robeža ir Rīgas līča dienvidu krasta līnijas turpinājums sauszemē pa līniju Kauguri — Ziemupe
- Išimas līdzenums Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļa starp Irtišu un Tobolu, Krievijā un Kazahstānā, daudz saldūdens un sāļūdens ezeru, vasarās nelielie ezeri un upes izžūst
- polabi Rietumslāvu cilšu grupa, kas no 7. gs. līdz 18. gs. dzīvoja Elbas upes apkārtnē
- sorbi Rietumslāvu tauta, kas dzīvo Šprē upes augštecē Vācijas dienvidaustrumu daļā; lužicieši; runā sorbu valodās, ticīgie - luterieši, katoļi
- Rūpjupe Riežupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Kabiles pagastā
- Desas grāvis Riežupes labā krasta pieteka Kuldīgas novadā
- Mērgava Riežupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Kabiles un Rendas pagastā, garums - 22 km, kritums - 36 m
- Graudupe Riežupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Lībvalks Riežupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, garums - 7 km
- Liekne Riežupes nosaukums tās lejtecē no Veldzes ietekas
- Bolderāja Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, Buļļupes labajā krastā pie tās ietekas Daugavā, par apdzīvotu vietu sākusi veidoties 18. gs. muižas "Bolderaa" teritorijā un 20. gs. sākumā kļuva par svarīgu rūpniecības centru, 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Daugavgrīvas, Vecmīlgrāvja (nav sauszemes savienojuma), Voleru, Spilves un Kleistu apkaimēm
- Spilve Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Beķermuiža, Guberņciems, Lielā Muiža, Podrags un Rātsupe, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Bolderājas dzelzceļa līniju, robežojas ar Bolderājas, Voleru, Ķīpsalas (nav sauszemes savienojuma), Iļģuciema, Imantas un Kleistu apkaimēm
- Ķīpsala Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, sala Daugavas lejtecē, ko no pārējās Pārdaugavas atdala Daugavas atteka Zunds, salas garums - 2,7 km, platums - 0,5 km, augstums - 3-5 m virs upes līmeņa, pastāv >300 gadu, tagadējā teritorija izveidojusies, saplūstot ar Burkānu salu u. c. mazākām saliņām; Žagaru sala
- Pleskodāle Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā starp Apūzes, Jūrkalnes, Lielirbes ielu un K. Ulmaņa gatvi, robežojas ar Zolitūdes, Šampētera, Āgenskalna, Bieriņu un Mūkupurva apkaimēm, kā arī Mārupes novadu
- Atgāzene Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Bieriņu, Torņakalna un Ziepniekkalna apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (tās robežas ir Vienības gatve, pilsētas robeža (Ābolu iela, Dzelzceļa iela), dzelzceļš, Kārļa Ulmaņa gatve)
- Beberbeķi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas rietumu daļā, robežojas ar Imantas, Zolitūdes un Mūkupurva apkaimi, kā arī ar Mārupes novadu, kas ieskauj Beberbeķu apkaimi no ziemeļrietumu un dienvidrietumu puses
- Bieriņi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Mārupītes krastos, starp Mārupi un Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līniju, bijusī Bieriņu muiža un tās apkaime starp bij. Petriņciemu (tag. Mārupe), Ozolciemu un Lindes ciemu, kas 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Pleskodāles, Āgenskalna, Torņakalna un Atgāzenes apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (apkaimes robežas ir dzelzceļa loks, dzelzceļš, pilsētas robeža (Sīpeles iela), pilsētas robeža (Mārupīte, Upesgrīvas iela), Kārļa Ulmaņa gatve, Liepājas iela līdz dzelzceļam)
- Mūkupurvs Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Rīgas rietumu daļā, robežojas ar Beberbeķu, Zolitūdes un Pleskodāles apkaimēm, kā arī Mārupes novadu, kas piekļaujas Mūkupurva apkaimes dienvidu daļai
- Kundziņsala Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, sala Daugavas lejtecē starp Daugavas galveno gultni, Mīlgrāvi un Sarkandaugavas atteku, platība - \~180 ha, garums - 2,7 km, platums - 1 km, augstums - līdz 5 m virs upes līmeņa, pievienota Rīgas pilsētai 1917. g.
- Vakarbuļļi Rīgas pilsētas Kurzemes rajona apdzīvotās vietas "Buļļi" dienvidrietumu daļa pie Lielupes ietekas jūrā
- Rītabuļļi Rīgas pilsētas Kurzemes rajona apkaimes "Buļļi" daļa Buļļupes krastā, dažkārt tā tiek dēvēta arī visa apkaime "Buļļi"
- Izteka Rijaskalnu strauta kreisā satekupe Nītaures pagastā, iztek no Ezerrožu ezera
- Baurupīte Rijaskalnu strauta labā satekupe Cēsu novada Nītaures pagastā
- kašelis Rīks ar 2 vai 3 zariem kartupeļu rakšanai
- spīļarkls Rīks augsnes apstrādei ar diviem spīļveida lemešiem - uzirdināšanai un daļējai apvēršanai; piemērots galvenokārt vieglām augsnēm, ieteicams kartupeļu vagošanai
- dunkuris Rīks kartupeļu biezputras samīcīšanai
- biķis Rīks, ar ko sastampā kartupeļu biezputru
- Ringa Ringas upe - Gulbenes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā
- Riobravo Riogrande, ASV un Meksikas robežupes nosaukums Meksikā
- pantāgs Rituāls ēdiens, ko gatavo, kad zirgus pirmoreiz jāj pieguļā, vai kad lopus pirmoreiz no ganiem mājā laiž, vai beidz pļaut; gatavo no olām, ko sagrūž kopā ar kartupeļiem un vāra, pielikot miltus, gaļu un krējumu saldā pienā
- Schogowo Rītupe
- Udraja Rītupe, Veļikajas pieteka
- skabori Rītupes apkārtnes iedzīvotāji
- Ījevkas strauts Rītupes kreisā krasta pieteka Malnavas pagastā
- Moseju strauts Rītupes kreisā krasta pieteka Malnavas pagastā
- Šņitka Rītupes kreisā krasta pieteka Malnavas pagastā; Šnitka; Šņitkas strauts
- Janiku strauts Rītupes kreisā krasta pieteka Mežvidu pagastā
- Lendzeišu strauts Rītupes kreisā krasta pieteka Mežvidu pagastā; Lendzīšu strauts
- Lada Rītupes labā krasta pieteka Krievijā, augštece un izteka Ludzas novada Malnavas pagastā
- Boltānu strauts Rītupes labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, augštece Pušmucovas pagastā
- Ludza Rītupes labā krasta pieteka Ludzas novadā, kā arī Krievijā, garums - 156 km, (Latvijā 29 km, Latvijas un Krievijas robežupe \~80 km), kritums - 115 m, iztek no Lielā Ludzas ezera, Krievijā saucas Lža
- Ziblas strauts Rītupes labā krasta pieteka Malnavas pagastā
- Zeļčovas strauts Rītupes labā krasta pieteka Malnavas pagastā, augštece Goliševas pagastā
- Strauja Rītupes labā krasta pieteka Malnavas pagastā, tek caur Mērdzenes un Goliševas pagastu, augštece Pušmucovas pagastā, garums - 24 km, kritums - 41 m
- Steponu upīte Rītupes labā krasta pieteka Mērdzenes pagastā; Stepanu strauts; Steponu strauts; Steponu upeite
- Leidaceite Rītupes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Bērzgales pagastā; Līdacīte; Līdaces strauts
- Utroja Rītupes nosaukums Krievijā
- Rīve Rīva, upe Kuldīgas, Dienvidkurzemes un Ventspils novadā
- Aga Rīvas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, vairākos posmos robežupe ar Aizputes novada Lažas pagastu, garums - 9 km
- kuģelis Rīvētu kartupeļu sacepums
- rieziks Rīvētu kartupeļu un gaļas sacepums
- riezis Rīvētu kartupeļu un gaļas sacepums
- Rizupe Rīzupe, Pedeles pieteka
- Kumeļupe Robežupe, Vārnienes pieteka
- Velkumupe Rojas kreisā krasta pieteka Rojas novadā, garums - 11 km; Brūverupe; Vecupe; Velkamupe; Velkule; Velkume; Ziepanvalks
- Mazupīte Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagastā, iztek no Lubezera, garums - 11 km; Mazupe; Ošciema grāvis; Vēruma grāvis
- Augšdonavas grāvis Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā, \~0,4 km posmā arī Ārlavas pagasta robežupe, garums — 5 km
- rojupnieki Rojas novada apdzīvotās vietas "Rojupe" iedzīvotāji
- norakt Rokot novākt (parasti kartupeļus); rokot novākt, parasti kartupeļus (kādā platībā)
- Marīka romiešu mitoloģijā - dieviete vai nimfa, ko godāja Minturnu apgabalā pie Līras upes viņai veltītajā birzī; Fauna sieva, Latīna meita, identificēta ar Veneru
- Volturns romiešu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma upes (mūsdienās Volturno) dievs Itālijā
- Ronura Ronuro, upe Brazīlijā
- Ronuru Ronuro, upe Brazīlijā
- tumšupieši Ropažu pagasta apdzīvotās vietas "Tumšupe" iedzīvotāji
- Savica Rosicas labā krasta pieteka Krāslavas novada Piedrujas pagastā, augštece Indras pagastā, garums - 12 km; Ostupe
- Džercāni Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Gercāni" nosaukuma variants
- Robežupe Rūbežupe, Vārnienes pieteka
- Sūcene Rūbežupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Bērzkalnes pagastā, augštece Susāju pagastā, kur iztek no Stompaku purva
- paurupnieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Paurupes ciems" iedzīvotāji
- Melnupeite Rudņas labā krasta pieteka Krāslavas novada Izvaltas un Ūdrīšu pagastā; Melnupe; Melnupīte
- Ruduļu strauts Rūdulis, Lielupes pieteka
- Rūduls Rūdulis, Lielupes pieteka
- Rudes upe Rudupe, ūdenstece Sakas pagastā
- Rudīte Rudupe, ūdenstece Sakas pagastā
- Rūdupe Rudupe, Ventas pieteka
- Rusāte Rudupe, Ventas pieteka
- Ruda Rūdupe, Ventas pieteka
- Bebrupe Rudupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas un Rumbas pagastā, garums - 8 km; Zirguvalka
- Rugaite Rudzaite, Daugavas sānupeas Sakas pieteka
- sklandu rausis rudzu miltu rausis ar uzlocītām malām un sasmalcinātu burkānu, kartupeļu pildījumu; sklandrausis
- kozupieši Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kozupe" iedzīvotāji
- Ķire Rūjas kreisā krasta pieteka Valkas un Valmieras novadā (lielākajā daļā tecējuma šo novadu robežupe), garums - 17 km, kritums - 22 m, izveidojas Valkas novada Kārķu pagastā satekot Akmenei un Šēlupītei; Ķira
- Juldurga Rūjas kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, lielāko daļu garuma ir Ķoņu un Naukšēnu pagasta robežupe, garums - 12 km, izteka Naukšēnu pagastā pie Igaunijas robežas; Juldruga
- Kolkupīte Rūjas labā krasta pieteka Rūjienas novada Lodes pagastā, augštece Igaunijā, garums - 8 km; Kolkas upe; Kolkiņa
- Palmute Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novada Sēļu pagastā, divos posmos arī Vilpulkas pagasta robežupe, augštece Ramatas pagastā, garums - 12 km; Palmaka; Palmute; Ide
- Sapraša Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novadā, garums - 24 km, izteka Igaunijā (kur saucas Pestava), turpinās Ipiķu pagastā, lejtecē ir Vilpulkas un Ķoņu pagasta robežupe
- Melnupīte Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novadā, izteka Idus (Purmuižas) purvā, augštece Mazsalacas pagastā, lejtecē \~8 km ir Sēļu un Vecates pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 19 m
- Garbaru upe Runtortas ezera noteka uz Plītnīcas upi (un Mazo Ludzas ezeru), Ludzas novada Cirmas pagasta robežupe ar Ludzas pilsētu; senāk Runtortas lejtece
- Dakterišķe Ruņas kreisā krasta pieteka Vaiņodes pagastā, garums - 12 km; Lankupe; Lankupīte
- brutulis Rupeklis
- Bindenšū Ruperts Bindenšū - vācu būvmeistars (Rupert Bindenschu; 1645.-1698. g.), kas no 1671. g. dzīvoja Latvijā; viņa ievērojamākie darbi bija J. Reiterna nams (1685. g.), kur pirmo reizi Rīgas celtniecībā tika izmantots lielais orderis, un Sv. Pētera baznīcas unikālās konstrukcijas koka tornis (1690. g.)
- zvira Rupja, akmeņaina (upes) grants
- perlūvijs Rupjgraudainais materiāls (laukakmeņi, klintsbluķi), kas uzkrājies upes gultnē nogulumu izskalošanas un krasta nogruvumu rezultātā
- Rupjupe Rūpjupe, Riežupes pieteka
- rūši Rūšrāceņi - nemizoti novārīti kartupeļi; ar visu mizu pelnos cepti kartupeļi
- Nīla Rūšu strauts, Bikstupes pieteka
- Rušu strauts Rūšupe, Lonastes pieteka
- Rušupe Rūšupe, Lonastes pieteka
- olat Sabērt oļus gar taci upes dibenā
- Sagiza Saghiza, upe Kazahstānā
- mākslīgais sāgo sāgo, ko iegūst no kartupeļu vai kukurūzas cietes
- tempe Sagrūstas, klučos vai klimpās saveidotas kaņepes, kartupeļi vai pupas
- temps Sagrūstas, klučos vai klimpās saveidotas kaņepes, kartupeļi vai pupas
- grūsla Sagrūsts kartupeļu, kaņepju, pupu, zirņu ēdiens
- Saida Saidupe, Liepnas pieteka
- rekuperatīvs saistīts ar rekuperāciju, tai raksturīgs
- superreālistisks saistīts ar superreālismu, tam raksturīgs
- liels kā batons saka par ko, kas pēc formas atgādina garenu baltmaizes klaipu, piemēram, kartupeļiem
- Durbe Sakas kreisā satekupe Durbes, Aizputes un Pāvilostas novadā, garums - 47 km, kritums - 22 m, iztek no Durbes ezera
- Malduguņu urga Sakas labā krasta pieteka Sakas pagastā un Pāvilostas pilsētā; Malduguņu upe; Orga; Urga; Kazarmu upe
- Tebra Sakas labā satekupe Dienvidkurzemes novadā, garums - 69 km, kritums - 92 m, iztek no Podnieku ezera pie Kalvenes
- sakast sakašņāt; sarakt no dobes (piemēram, kartupeļus)
- Hakmara Sakmara, upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, tās nosaukums baškīru valodā
- Ašūrs sākotnēji lokāla dievība Ašūras pilsētā Divupes ziemeļos, 2. gt. vidū p. m. ē. Asīrijas lielvalsts veidošanās laikā asīriešu panteona galvenais dievs, kara un gudrības dievs
- aizraudzīt sākt skatīties, vai vēl augoši kartupeļi jau der ēšanai
- Hisingene sala Gēteborgā ("Hisingen"), starp Jētas upes abiem atzariem, platība - 193 kvadrātkilometri
- Gvadalupe sala Klusajā okeānā ("Guadalupe"), Meksikas teritorija, \~1000 km uz rietumiem no Kalifornijas pussalas, platība - 264 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - 1372 m, aizsargā roņus
- Argamuorasises sala sala Laptevu jūrā un Ļenas upes grīvā (_Arga-Muora-Sise, ostrov_), Krievijas Sahas Republkas (Jakutijas) ziemeļos
- slimiķis Salā sabojāts kartupelis
- Daugavgrīvas sala sala starp Rīgas līci un Buļļupi no Daugavas līdz Lielupei, garums 8,5 km, platums — 1-2 km, vidējais augstums — 2-4 m vjl., lielākais augstums — 14 m vjl.; Buļļu sala
- Salace Salaca, upe Vidzemē
- Noriņa Salacas kreisā krasta pieteka Ainažu pagastā, garums - 11 km; Norene; Norenupīte; Norēnupīte; Norupe
- Spaļupe Salacas kreisā krasta pieteka Alojas pagastā; Spalupe; Spaļupīte
- Puršēnupe Salacas kreisā krasta pieteka Limbažu novada Staiceles pagastā, garums - 9 km; Dūņupe; Puršena; Puršenupe
- Iģe Salacas kreisā krasta pieteka Limbažu un Valmieras novadā (lejtecē 15 km abu novadu robežupe), vidustece Limbažu novadā, augštece (nepilnu kilometru) Dikļu pagastā, garums - 49 km, kritums - 47 m; Īģe
- Vecupīte Salacas kreisā krasta pieteka Vecates pagastā, augštece Skaņkalnes pagastā, vidustecē Vecates un Skaņkalnes pagasta robežupe; Vecates grāvis
- Melnupe Salacas labā krasta pieteka Ainažu pagastā, garums - 14 km; Mālupe
- Glāžupe Salacas labā krasta pieteka Ramatas un Staiceles pagastā, garums - 18 km; Dzirnupe; Dzirnupīte; augštecē Līvupe, Munca
- Munca Salacas pietekas Glāžupes augšteces paralēls nosaukums
- tūjieši Salacgrīvas novada Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Tūja" iedzīvotāji
- Pernigel Salacgrīvas novada Liepupes pagasta bijušais nosaukums
- Riosalada Salado, upe Meksikā
- Agtelekas ala salaktītu ala Slovākijas un Ungārijas robežapvidū, labirints 2 stāvos, kopgarums — 23,1 km (~15 km Ungārijā), pazemes upe Stiksa, grotas ar ezeriem, izveidota koncertzāle
- buļbājs Salapojis kartupeļu cers
- cassis salds upeņu alkoholiskais dzēriens; aromatizējoša upeņu piedeva alkoholiskiem dzērieniem; baltais vīns (Francijas dienvidos); _burtiski_: "upenes"
- Līči Saldus novada Lutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Lašupe" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
- lašupnieki Saldus novada Lutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Lašupe" iedzīvotāji
- Nākotne Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Bukupe" bijušais nosaukums padomju laikā
- Salenieki Salenieku ezers - Lielais Kalupes ezers Rožkalnu un Kalupes pagastā
- Salenieki Salenieku upe - Tartaks, Dubnas pieteka
- grūžavs Saliekts ass rīks ar kātu, ar ko grūž (kapā) kāpostu lapas, kartupeļu lakstus u. c. zāles cūkām
- Inders Sālsnogulu beznotekezers Kazahstānā, Atirau apgabalā, 10 km uz austrumiem no Zajikas (Urālas) upes, mālainā pustuksnesī 24 m zjl., platība - \~110 kvadrātkilometru, sāls slānis 10-15 m, augstvērtīgas sāls ieguve (satur kāliju, bromu, boru)
- Saltupis Saltupe, Azandas pieteka
- Soltupe Saltupe, Azandas pieteka
- Soltups Saltupe, Azandas pieteka
- Ābeļu salas salu grupa Daugavā augšpus Jēkabpils 3,5 km garā upes posmā, ko veido 2 vidēji lielas un 5-8 mazākas salas, kā arī smilts un grants sēres
- Akteona grupa salu grupa Klusā okeāna Tuamotu arhipelāgā (_Actėon, Groupe_), Franču Polinēzijas austrumu daļā
- Ģamonulčhu Salvina - upes augšteces posma nosaukums ("Gyamo Nguqu") Tibetas autonomajā reģionā
- Naga Salvina - upes nosaukums tās augšteces posmā Tibetas kalnienē (_Nag Qu_), Ķīnā
- Nudzjana Salvina - upes posma nosaukums Ķīnas dienvidrietumos ("Nu Jiang"), Juņnaņas provincē
- Nagču Salvina - upes posma nosaukums tās augštecē, Ķīnā
- padrupens samērā, arī mazliet drupens
- bakrāceņi Samīcīti kartupeļi ar krējumu
- salupināt Samizot pietiekamā daudzumā (sīpolus, kartupeļus u. tml.)
- kolmatāža Sanesu nogulsnēšana, uzpludinot sanesām bagātus upes ūdeņus, lai paaugstinātu apvidus virsmu vai arī palielinātu augsnes auglību
- Sanfranciska Sanfrancisko, upe ASV dienvidrietumos
- Sanfransiska Sanfransisku, upe Brazīlijā
- Sankura Sankuru, upe Kongo Demokrātiskajā Republikā
- ļema Sapuvis ābols vai kartupelis
- virteņi Sarīvētu kartupeļu pīrāgi ar smalki grieztas gaļas, sīpolu, biezpiena un garšvielas pildījumu
- Vanagupīte Sarjankas kreisā krasta pieteka Ludzas un Dagdas novadā, garums - 9 km; Ribaku upīte; Vanaga; Vonogupeite; Vonogu upīte
- Moļneica Sarjankas kreisā krasta pieteka Šķaunes un Bērziņu pagastā, iztek no Zeiļovas ezera, lejtecē Baltkrievijas robežupe, garums 9 km; Mālnīca; Molnīca
- Asūnīca Sarjankas labā krasta pieteka Krāslavas novadā (lejtece Baltkrievijā), robežupe 6,4 km, iztek no Dagdas ezera tek caur Lielo Asūnes ezeru; Asūne; Osuņica (Baltkrievijā)
- Čaušica Sarjankas labā krasta pieteka Svariņu un Bērziņu pagastā, garums - 21 km, kritums - 41 m, lejtecē 2 km posmā ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Tovša (Baltkrievijā)
- Volčica Sarjankas labā krasta pieteka uz Ludzas un Krāslavas novada robežas, gandrīz 10 km ir šo novadu robedžupe, izteka Krāslavas novada Ezernieku pagasta ziemeļu pierobežā, garums - 12 km; Volčīca; Volničas strauts; Sarija; Sarja
- Sarkanā Sarkanā upe - Hongha
- Sarkanā Sarkanā upe - Redrivera
- Sarkanā Sarkanā upe - Ziemeļu Redrivera
- zirdzeņi Sarkanīgi, negaršīgi kartupeļi
- zirdzene Sarkans, negaršīgs kartupelis
- Sārums Sārumezers Straupes pagastā
- Sārmes ezers Sārumezers, ezers Straupes pagastā
- Saruma ezers Sārumezers, ezers Straupes pagastā
- Sāruma ezers Sārumezers, ezers Straupes pagastā
- saķinkāt Sastampāt, saspaidīt (izvārītus kartupeļus, gatavojot kartupeļu biezputru - ķinku)
- Liepupes pagasta teritorija sastāv no trim pirmskara pagastiem - Liepupes, Duntes un Tūjas
- grīvupe Satekupe, kas veido divu upju kopējo grīvu
- Satiķi Satiķu dzirnavezers - uzpludināts uz Imulas upes Gaiķu pagastā, platība - 11,9 ha; Vecsatiķu dzirnavezers
- Pandžnada Satledža - upes paralēls nosaukums tās lejtecē, Pakistānā
- batoports Sausā doka aizvars, kas paredzēts doka izolēšanai no upes vai jūras ūdens
- Žanadarja Sausgultne Kizilkumā, Kazahstānā, garums - 836 m, \~500 km garā posmā ievadīti Sirdarjas ūdeņi, upes krastos apūdeņojumzemkopība, aitkopība
- sausā ieleja sausleja - lineāri pazeminājumi, kuros ūdens straume ir tikai sezonāli; veidojas arīda klimata apgabalos, kur izplatīti ūdenscaurlaidīgi ieži, arī karsta rajonos, apstākļos, kad upes ūdeņi pēkšņi aizplūst pazemē
- Sausupīte Sausupe, Svētupes pieteka
- līcis Sauszemē ievirzījusies (upes) daļa
- hidrogrāfija Sauszemes hidroloģijas nozare, kas pētī un apraksta upes, ezerus, purvus
- krastmala Sauszemes platība ūdenstilpes (parasti upes, ezera, jūras) tuvumā
- upju baseinu apgabals sauszemes un jūras teritorija, ko veido vienas upes vai vairāku blakus esošu upju baseini, kā arī ar tiem saistītie pazemes ūdeņi un piekrastes ūdeņi, kas saskaņā ar likumu ir upju baseinu apsaimniekošanas pamatvienība
- Dienvidsaskačevana Sautsaskačevana - upe Kanādā
- Bova Sautsaskačevana upes Kanādā augšteces nosaukums Klinšu kalnos
- ļana Savanna Dienvidamerikas ziemeļos Orinoko upes kreisajā krastā; tās veidošanos nosaka nevis klimatiskie, bet augsnes apstākļi; ljana
- Varkaļu kanāls savieno Babītes ezera ziemeļaustrumu daļu ar Lielupi, izbūvēts 1988. g., garums - 1 km, platums - 120 m, dziļums - \~5 m, ierīkots, lai samazinātu ūdens caurplūdumu Lielupē un lai nodrošinātu Lielupes ūdens caurplūdi visā Babītes ezera garumā
- platspīļu savienojumā "platspīļu vēzis": vēzis, kam ir raksturīgas platas spīles; upes vēzis
- superelastisks savienojumā "superelastiskais stāvoklis" - polimēra fizikālais stāvoklis, kurā tam piemīt sevišķi liela elastība
- tralla savienojumā "tupeņu tralla" - kartupeļu biezputra
- Šūnupe Sedas kreisā krasta pieteka Ēveles pagastā, lejteces daļā ir arī Jērcēnu pagasta robežupe; Sūnupe
- Purgaile Sedas kreisā krasta pieteka Valkas novada Valkas un Ērģemes pagastā, lejtecē nepilnu km arī Valkas un Valmieras novada robežupe; Ķēķupīte; Ķaka
- Ērgļupīte Sedas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā, lejtecē arī robežupe ar Kārķu pagastu, iztek no Rūķa ezera, garums - \~2,5 km
- Buļļupe Sedas lejteces kreisā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā, arī Burtnieku pagasta robežupe \~8 km garā posmā, garums - 18 km, agrāk ietecēja Burtniekā, lejtece pārrakta un ievadīta Sedā; Buļļupīte; Staizupe
- aizsediešos Sedas upes pretējā krasta teritorijā; mājās, kas atrodas šajā teritorijā
- pārsedietis Sedas upes pretējā krasta teritorijā; mājās, kas atrodas šajā teritorijā
- laiba sekla liellaiva kravu pārvadāšanai (līdz 30 t) pa upēm; upes buru laiva
- nomelis Sekla vieta ezera vai upes krasta tuvumā
- sēklaskartiņi Sēklai paredzētie kartupeļi
- sēklkartiņi Sēklai paredzētie kartupeļi; sēklaskartiņi
- bumbaļa Sēklas bumbulis kartupeļiem
- trijkulis Sēklas kartupeļi
- šķērsnis Sekls upes gultnes posms, kas līdzenuma upēs veidojies, nosēžoties sanešiem
- anakrotisms Sekundārs papildu vilnis pulsa līknes augšupejošajā daļā
- Sēmesupe Sēmes upe, Abavas pieteka
- Babilona sena Divupes pilsēta Eifratas krastos (_Babylon_), kuras drupas atrodas tagadējās Irākas teritorijā netālu no Hillas pilsētas; Bābele
- Aroniešu apmetne sena dzīvesvieta (1. gt.-2. gt. 1. puse) Madonas novada Aronas pagastā pie Aroniešu mājām, upes stāvkrastā, palienas malā, platība \~1 ha, intensīvs kultūrslānis, atrastas vairākas senlietas (aproce, sakta u. c.)
- Saušu apmetne sena dzīvesvieta tagadējā Kalētu pagasta teritorijā, \~300 m uz dienvidrietumiem no Saušu mājām, Apšes vecupes krastā, bijusi apdzīvota m. ē. 1. gt.
- faliski sena itāļu cilts, Tibras upes labā krastā seno Faleriju pilsētas novadā Etrūrijā
- pilskalns sena nocietināta dzīves vieta (parasti paaugstinājumā, ezera vai upes tuvumā), kas saglabājusi senlaiku apmetņu paliekas un agrākā dzīves veida vēsturiskās iezīmes
- Akada sena pilsēta un valsts Divupes vidusdaļā, ap 24. gs. p. m. ē. kļuva par valdnieka Sargona Senā valsts galvaspilsētu, 22. gs. p. m. ē. to nopostīja
- sengultne sena upes gultne
- vecgultne sena upes gultne; sengultne
- senleja sena upes ieleja vai ielejveida forma; ledāja kušanas ūdeņu veidota ieleja; senieleja
- senieleja sena upes ieleja vai ielejveida forma; ledāja kušanas ūdeņu veidota ieleja; senleja
- burlaks Senāk audzēta lopbarības kartupeļu šķirne; šīs šķirnes kartupeļi
- Kukšupe senāk lietots Pitragupes nosaukums tās vidustecē Dundagas pagastā
- Akitu senās Divupes iedzīvotāju kalendārie Jaungada svētki, kas ilgst 11 dienas, no 1. līdz 11. nisannu (martā un aprīlī pēc mūsu kalendāra), galvenās svinības notiek Babilonā (Bābelē) dieva Marduka tempļos
- Kelifas Uzboja sengultne Karakuma dienvidaustrumos, gk. Turkmenistānā, senāk Balhabas upes (sākas Afganistānā) gultne, tagad solončaku ieplaku sistēma, garums — 180 km, platums — 400-1500 m, \~100 km garš posms ietverts Karakuma kanālā
- Limbažu-Nabes senleja senleja Limbažu un Cēsu novadā, stiepjas 36 km garumā no Viļķenes pagasta Šķirstiņiem līdz Straupes pagasta Plācim, platums - 1,2-1,5 km, dziļums - 18-33 m
- Maču Pikču senpilsēta Peru ("Machu Picchu"), Uruvambas upes krastā 2090 m vjl., arhitektūras piemineklis
- pindols sens griestu rotājums (izgatavots no kartupeļa, kurā iesprausti koka spieķi, kuru galos piestiprināti krāsaini papīra gabali)
- mērcputriņa Sens latviešu ēdiens: pašķidra biezputriņa, ko gatavo no ūdenī vai pienā (arī abu maisījumā) savārītiem bīdelētiem miltiem un pārlej ar grauzdētiem cūku taukiem un mazos gabaliņos sagrieztu taukumu; pasniedz pie sausiem kartupeļiem vai maizes, dažreiz kopā ar ceptu siļķi
- Rubikona Sens nosaukums - upe, kas ieplūda Adrijas jūrā un veidoja Jūlija Cēzara provinces robežu; 49. g. p. m. ē. viņš pretēji senāta aizliegumam to pārgāja ar saviem leģioniem, izsaukdamies "Kauliņi ir mesti!" (latīņu "Alea iacta est!"); ar to sākās pilsoņu karš, kurā Cēzars ieņēma Romu
- Svētā Labrenča upe Sentlorensa, upe ASV un Kanādā
- Labrenča upe Sentlorensa, upe Kanādā
- Sēņu grāvis Sēņgrāvis, Mazdursupes satekupe
- stumbra trupe sēņu izraisīta stumbra koksnes noārdīšanās, kas ir gk. lapkoku, retāk skujkoku slimība; slimie koki ir novājināti, tos bieži izgāž vai nolauž vējš, inficēto koku stumbrā trupe parasti izplatās strauji
- iekrāsojums Sēņu vai baktēriju (retāk miecvielu) darbības rezultātā mainījusies aplievas vai kodolkoksnes krāsa; trupes sākumstadija, kurā koksne vēl saglabā mehāniskās īpašības
- Bārbeles sēravots sērūdens avots Vecumnieku novada Bārbeles pagastā, Iecavas upes ielejā, 2 km uz dienvidiem no Bārbeles, netālu no Kokneviču mājām
- Keltma Severnaja Keltma - upe Krievijas Komi Republikā, Vičegdas kreisā krasta pieteka
- dravantnīca Sevišķa kartupeļu putra
- Kūperskrīka Sezonāla upe (krīks) Austrālijas vidienē (angļu val. "Cooper's Creek"), garums - 1420 km, tikai uzplūdienos sasniedz Eira ezeru
- Bata sezonāli izsīkstoš upe Čadā, Vadaji un Bata reģionā, lietus periodā ietek Fitri ezerā
- Bentjaba sezonāli izsīkstoša upe Angolā, Namibes provinces ziemeļu daļā
- Bennihalla sezonāli izsīkstoša upe Indijā, lietus sezonā Malprabhas labā krasta pieteka
- Amargosa sezonāli izžūstoša upe ASV (_Amargosa River_), augštece Nevadas štata dienvidrietumu malā, lejtece Nāves ielejā Kalifornijā
- Asaba sezonāli izžūstoša upe Namībijā, lietus perioā Fišas labā krasta pieteka
- Belaba sezonāli izžūstoša upe Pakistānā, lietus periodā ieplūst Indas labā krasta pietekā
- ķūķis Siena tupesis
- ķūķītis Siena tupesis
- Sienapurvs Sienapurva upīte - Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Sienapurva upe; Siena purva upe; Melderu upe
- plānupieši Siguldas novada Allažu pagasta apdzīvotās vietas "Plānupe" iedzīvotāji
- Draudzība Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Egļupe" bijušais nosaukums
- ērpēt Sijāt, miltus no graudiem (vai smiltis no kartupeļiem)
- plida Sīka, plāna upes zivs
- lakšķis Sīkos gabalos sagriezti kartupeļi
- mūru sīkpaparde sīkpaparžu ģints suga (“Asplenium rutamuraria”), Latvijā sastopama reti, gk. Daugavas un Lielupes baseina upju krastos kaļķainās augtenēs, ir aizsargājama
- Seleti Sileti, upe Kazahstānā
- Siguldas ezers Silguldas ezers Mālupes un Liepnas pagastā
- Siguldas purvs Silguldas purvs Liepnas un Mālupes pagastā
- Vidovka Silupe, Daugavas pieteka
- Silupka Silupe, Daugavas pieteka Sventes pagastā
- Silupīte Silupe, Stendes pieteka
- Vecupe Silupe, Stendes pieteka
- Zilupe Silupe, Stendes pieteka
- Silupes grāvis Silupes kreisā krasta pieteka Talsu novadā
- Ratupes grāvis Silupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā
- Atlantijas siļķe siļķu suga ("Clupea harengus"), kuras pasuga ir Baltijas jūrā sastopamā reņģe
- Sīļezerupe Sīļupe, Pūres pieteka
- Silupe Sīļupe, Pūres pieteka
- Simtēnupīte Simtupe, Rakšupes pieteka
- Sereta Siretas upes augšteces nosaukums Ukrainā, Čerņivcu apgabalā
- Zise Sise - neliela upe Mazās Juglas baseinā, Abzes labā krasta pieteka, garums - 5 km
- strukturētā projektēšana sistemātiska pieeja programmatūras projektēšanai, ievērojot modularitātes, lejupejošās projektēšanas, sistēmas struktūras un tās funkcionēšanas dalījumu soļos
- paralēlais process supervīzijā situācija, kad starp supervizoru un supervizējamo vai supervīzijas grupas dalībniekiem notiekošais atspoguļo supervīzijā izskatītā gadījuma apstākļus un attiecības starp sociālo darbinieku un klientu vai klienta ģimenes locekļiem
- Severskijdoņeca Siverskijdoņeca, upe Ukrainā
- Sena Sjuņa, upe Krievijā, Belajas pieteka
- kāpusts Skābu rāceņu un biešu zupa, kurā pievieno arī sagrieztus kartupeļus
- Turlava Skaldas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 18 km, kritums - 34 m; Lapupe
- Zambe Skalde, Kamrāces satekupe
- karbulis Skalu grozs priekš kartupeļiem
- kārbulis Skalu grozs priekš kartupeļiem
- Zužupe Skaļupe - Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes novadā
- Skalupe Skaļupe, Gaujas pieteka
- Skāļupe Skaļupe, Gaujas pieteka
- Skaļupīte Skaļupe, Gaujas pieteka
- Ķikutupe Skaļupes labā krasta pieteka Līgatnes pagastā, garums - 3 km
- uldēt skaņas atdarinājuma verbs: "upe klusi uld"
- Skolas Skolas grāvis - Lielupes labā krasta pieteka, garums - 8 km
- Skolas Skolas ūdenskrātuve - izveidota uz Vijatas upes 3 km no ietekas Tirzā, Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība - 3 ha
- Skolas Skolas upe - Inčupīte, Gaujas pieteka
- Skolas Skolas upe - Skolasupe, Ogres pieteka
- Skala Skolasupe, Ogres pieteka
- Kranupīte Skujas ezera pieteka Limbažu pagastā, garums - 6 km; Kranupe
- Skujasupe Skujupe, Amatas pieteka
- Skuju upurakmens Skujupes upurakmens Amatas pagastā
- masta koks slaids, taisns būvkoks, ko izmanto karogu, antenu, laivu un kuģu mastiem, ko izgatavo no bezzarainas egles vai priedes koksnes, kam nav trupes, iezāģējumju, iecirtumu un saussānu
- Vecslampe Slampes vidusposma vecupe, kas izveidojusies pēv Slampes augšteces ūdeņu novadīšanas uz Kauguru kanālu, bet lejteces - uz Vecbērzes poldera apvadkanālu; Vecā Slampe
- slapnams Slapnāms - ēdiens - rūgušpiens ar krējumu, lociņiem, tajā slapināja kartupeļus
- Vergupe Sleiva, upe Kanādā
- Vecslocene Slocenes kādreizējā lejtece, kas tagad savieno Dūņieri ar Slokas ezeru un Lielupi, garums - 8 km, kritums - 2,5 m; Sloka; Slokasupe
- Skujupīte Slocenes labā krasta pieteka Smārdes pagastā, garums - 20 km, kritums - 32 m; Skuja; Skujupe
- slotraža Slotas stupe, nodeldēta slota
- atskamenis Slotas stupe, stuburs
- atskamene Slotas stupe, stuburs; atskamenis
- atskaminis Slotas stupe, stuburs; atskamenis
- Jāņupe Smakupes labā krasta pieteka Iecavas pagastā, vidustece Olaines pagastā, atsevišķos posmos arī šo pagastu (un Bauskas un Olaines novadu) robežupe, augštece Iecavas pagastā, garums 20 km, kritums 16 m
- Rāmnieku atsegums smilšakmens atsegums Gaujas labajā krastā augšpus Strenčiem, Plāņu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 0,6 ha), upes krasta avotainajā terasē atsegti sarkani vidusdevona Živetas stāva Burtnieku svītas mālainie smilšakmeņi ar fosilo zivju un bezžokleņu atliekām
- ūdrupēnieši Smiltenes novada Variņu pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrupe" iedzīvotāji
- muga Smiltis upes grīvā, kur var iestigt
- pūta sniega kupena
- kāps Sniega kupena
- kulka Sniega kupena
- kupona Sniega kupena
- pusnis Sniega kupena
- sniegkupena Sniega kupena
- pusne Sniega kupena; pusnis
- ziedkupena Sniega kupenai līdzīgs ziedu kopums
- ascendācija Sociāla augšupeja
- Sogamosa Sogamoso - upe Kolumbijā
- Sokota Sokoto - pilsēta, štats un upe Nigērijā
- Saltupe Soltupe, Ošas pieteka
- Saltupīte Soltupeite, Ludzas pieteka
- Manala somu mitoloģijā - aizkapa pasaule, tās saimnieki, kā arī upe, kas atdala mirušo pasauli no dzīvo pasaules, tā ir drūma, krēslaina un auksta sēta, kas atrodas pasaules ziemeļu malā, kā arī zem zemes
- pečori Somugru cilts, kas dzīvoja Pečoras upes baseinā, 12.-14. gs. bija Novgorodas feodālās republikas, no 15. gs. Krievijas valsts pakļautībā
- lužicieši Sorbi - tauta, dzīvo Vācijas dienvidaustrumu daļā Šprē upes baseinā 2 areālos (Kotbusas un Baucenes apvidū), runā sorbu valodās, cēlušies no senajām Pielabas slāvu ciltīm, ticīgie - kristieši (luterieši un katoļi)
- pencēt Spaidīt, mīcīt (piemēram, kartupeļus, zirņus) ar stampu
- Spalupe Spaļupe, Salacas pieteka
- Spaļupīte Spaļupe, Salacas pieteka
- Mellurga Spaļupes kreisā krasta pieteka Staiceles pagastā, augštece Alojas pagastā; Melurga, Melurgupīte
- Scorzonera hispanica Spānijas raudupe
- melnsakne Spānijas raudupe ("Scorzonera hispanica")
- gvad- Spāņu upju un vietu vārdos: upe, ieleja
- Ķipstvalks Spāres upes kreisā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, iztek no Viegļa ezera; Vieglgrāvis
- spārna profils spārna šķērsgriezums paralēli lidmašīnas bāzes plaknei; to raksturo ar maksimālo relatīvo biezumu un maksimālo izliekumu; šī profila forma var būt simetriska, asimetriska, superkritiska, rombveida, ķīļveida u. c.
- upes nospārnošana spārnu baļķu nostiprināšana vietās, kur iespējama pludināmo kokmateriālu aizķeršanās, visvairāk nepieciešama šaurās un līkumainās upēs, kā arī vietās, kur upes krasts noaudzis ar kokiem vai krūmiem līdz ūdens līmenim
- supersmagsvars Sportista smagsvara augstāka kategorija (piemēram, cīņas sportā); supersmagais svars
- supersmagais svars sportistu smagsvara augstākā kategorija (piemēram, cīņas sportā); supersmagsvars
- Sālija Sprincupe, Lējējupes pieteka
- Sprinčupe Sprincupe, Lējējupes pieteka
- Pāze Sprincupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Pelču pagastā, garums - 8 km; Pažupe
- Mazsālija Sprincupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Kurmāles un Snēpeles pagastā, garums - \~5 km
- Krogsētu valks Sprincupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, garums — \~7 km
- Āpa Sprincupes paralēls nosaukums tās augštecē, Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
- Grāvgals Spuņņupe Mārupes novada Salas pagastā
- Jaunupe Spuņņupe Mārupes novada Salas pagastā
- pneimatiskais šķirojamais galds stacionāra mašīna labības un zāļu sēklu tīrīšanai un šķirošanai pēc to blīvuma; šķirojamās sēklas tiek uzvirzītas uz slīpā galda sieta, kratītas un vienlaikus irdinātas ar augšupejošu gaisa plūsmu
- lebijāss Stādīšanai paredzēts kartupelis
- dēstīt Stādīt (kartupeļus)
- klušāt Staigāt koka tupelēs, kājas velkot
- apdziras Staipekņu dzimtas ģints ("Huperzia syn. Lycopodium"), \~350 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga
- apdziras Staipekņu suga ("Huperzia selago syn. Lycopodium selago"), daudzgadīgs staipeknis, kas aug ēnainos, mitros mežos, satur toksiskas vielas, lakstu 5% novārījumu lieto medicīnā
- Kara kalns Stalidzānu svilušais kalns Andrupenes pagastā
- bultaks Stampa (parasti kartupeļu stampāšanai)
- ķinkāt Stampāt, grūst (parasti kartupeļus)
- Skampupe Stampupe, Vijas pieteka
- Stamupe Stampupe, Vijas pieteka
- tupeļknābis Stārķveidīgo kārtas dzimta, pelnu pelēks putns, ar baltu vēderu un koka tupelei līdzīgu knābi, kam gals noliekts uz leju; uz pakauša spalvu cekuls; \~120 cm garš; sastopams Centrālāfrikas purvājos un ezeros, reti
- gāte Starpteka - neliela upe, kas savieno divas ūdenstilpnes, parasti mazūdenīgāka nekā galvenā gultne; atzars aiz salām; neliels divu ezeru savienojums; atzars no upes uz ezeru
- anatrikrotisms stāvoklis, kad sfigmogrammā pulsa viļņa augšupejošā daļā novērojami trīs izciļņi
- trikrotisms stāvoklis, kad sfigmogrammas lejupejošā daļā vienam pulsa sitienam atbilst trīs viļņi
- krante Stāvs upes krasts, krastmala
- kritums Stāvus lejupejošs (parasti ceļa, kalna, upes gultnes) slīpums
- Silupe Stendes kreisā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu un Lībagu pagastā, garums - 12 km; Zilupe; vidustecē Bezdubens; lejtecē Vecupe
- Lonaste Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, garums - 12 km, Pāces un Raķupes koptekupe; Lone
- Trumpe Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, garums - 18 km, kritums - 32 m; Strumpe; Mazupe
- Raķupe Stendes pietekas Lonastes kreisā satekupe (ar Pāci), Ventspils un Talsu novadā, garums - 36 km, kritums - 41 m; Rakupe; Rāķupe; Dižupe; augštecē arī Moricupe
- Stepanu strauts Steponu strauts, Rītupes pieteka
- Stepes strauts Stepupe, Gaujas pieteka
- Staļļupīte Stepupe, Gaujas pieteka
- Tiņņupīte Stepupes kreisā krasta pieteka Zvārtavas pagastā, garums - 9 km; Tinupīte
- gabions stiepļu pinuma kaste, ko piepilda ar oļiem vai akmeņiem; gabionus lieto aizsprostu būvē, upes krastu un tilta balstu nostiprināšanai
- Lankarājupe Stirnupe, Užavas pieteka, paralēls nosaukums tās vidustecē
- Stirna Stirnupe, Užavas pietekas paralēls nosaukums tās augštecē
- Lavīzīte Stirve, Līčupes pieteka Zaubes pagastā
- Stohoda Stohida - upe Ukrainā, tās krieviskais nosaukums
- Amulas svīta stratigrāfiska vienība, augšdevona Frānas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 8-22 m, slāņkopas virsa pazeminās no 32 m virs jūras līmeņa pie Irlavas līdz 189 m zem jūras līmeņa pie Nīgrandes; atsegumi Abavas, Alokstes, Amulas, Ēdas, Imulas, Lielupes, Šķēdes, Tebras, Ventas krastos
- uzplūdenis Strauja, īslaicīga upes līmeņa paaugstināšanās pēc intensīvām lietusgāzēm, kas beidzas tikpat strauji kā sākusies
- uzplūdiens Strauja, īslaicīga upes līmeņa paaugstināšanās pēc intensīvām lietusgāzēm, kas beidzas tikpat strauji kā sākusies
- Kreiču strauts Straujas labā krasta pieteka Ludzas novadā, lejtecē Mērdzenes un Goliševas pagasta robežupe, garums — 7 km
- raits Straujš (par upes, strauta u. tml. tecējumu)
- Strenču krāces straujš Gaujas posms, kas sākas lejpus Strenčiem un beidzas iepretī Krāčupes ietekai, garums — 4 km, kritums — 4 m, krasti — 8-9 m augsti, gultne smilšaina, krācēs akmeņi, 3 lielākas un vairākas mazākas zemūdens kāples
- Straujupe Straujupīte, Mērgupes pieteka
- Roop Straupe
- lielstraupieši Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Lielstraupe" iedzīvotāji
- mazstraupieši Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Mazstraupe" iedzīvotāji
- Rāvlicas muiža Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Ravlicas" bijušais nosaukums
- Rāvlica Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Ravlicas" nosaukuma variants
- straupieši Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Straupe" iedzīvotāji
- Šņores muiža Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Šņores" bijušais nosaukums
- Plaužupīte Strautenes kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, iztek no Plaužu ezera
- Dangupe Strīķupe, Gaujas pieteka
- Striķupe Strīķupe, Sepenes ezera pieteka
- Strīķupīte Strīķupe, Sepenes ezera pieteka
- Baužupīte Strīķupes labā krasta pieteka Cēsu un Valmieras novadā
- laksts Stublājs un lapas (lakstaugiem); virszemes daļa (dažiem augiem, piemēram, kartupeļiem, burkāniem)
- stups Stupe
- Augulienas strauts Sudaliņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Lejasciema pagastā; Bozenieku upe; Krampanu upe
- Hartūma Sudānas galvaspilsēta un vilājas administratīvais centrs (angļu val. "Khartoum"), 2737500 iedzīvotāju (2007. g.), upes osta Baltās un Zilās Nīlas satekā
- Soļupīte Sūļupe, Rēzeknes pieteka
- Suņupe Sūnupe, Ķekaviņas pieteka
- Sūnupīte Sūnupe, Ķekaviņas pieteka
- Suņugrāvis Suņu grāvis, Iežupes pieteka
- Supe Supenka, Kūkovas pieteka
- Griušļova Supenkas kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 10 km
- Zvaiga Supenkas labā krasta pieteka Baltinavas pagastā, garums - 4 km
- SAF Superaugsta frekvence
- klistrons Superaugsto frekvenču elektronlampa, ko lieto svārstību radīšanai, pastiprināšanai un frekvences palielināšanai
- žirators Superaugsto frekvenču ierīce, kas rada fāžu starpību; izmanto superaugsto frekvenču ventiļos, pārslēhgos, modulatoros, cirkulatoros
- zopars Superfosfāts
- zuperfosfats Superfosfāts
- zuperiņš Superfosfāts
- zupers Superfosfāts
- zupuris Superfosfāts
- zupurmilti Superfosfāts
- zupurs Superfosfāts
- preselektors Superheterodina uztvērēja sastāvdaļa, kas pastiprina raidstacijas signālu
- superintendants Superintendents
- superintendente Superintendents
- zuperintendents Superintendents
- zupurdents Superintendents - luterāņu baznīcas augstākais garīdznieks, pārraugs
- zuperlatīvs Superlatīvs
- supertirgus Supermārkets
- superveikals Supermārkets
- supercilvēks Supermenis
- supermens Supermenis
- supervīrietis Supermenis
- fotoobjektīvs "zivs acs" superplatleņķa fotoobjektīvs ar izteiktu distorsiju, ļoti mazu fokusa attālumu un plašu redzes leņķi (līdz 180°)
- superreālists Superreālisma pārstāvis
- fotoreālisms Superreālisms - 20. gs. otrās puses tēlotājas mākslas virziens, kura pārstāvji ar glezniecības vai tēlniecības līdzekļiem fotogrāfiski precīzi atveidoja vizuālo realitāti
- hipersīkstruktūra Supersīkstruktūra - atoma enerģijas līmeņu sašķelšanās tuvu novietotos komponentos
- supertankers Supertankkuģis
- grupas supervīzija supervīzijas forma - supervizora un vairāk nekā trīs supervizējamo noteiktā veidā organizēts supervīzijas process
- individuālā supervīzija supervīzijas forma: divu profesionāļu – supervizora un supervizējamā – noteiktā veidā organizēts konsultēšanas process, kura gaitā supervizējamais var atspoguļot, analizēt un reflektēt savas profesionālās darbības daudzveidīgos aspektus
- supervizorprogramma supervizors, operētājsistēmas daļa
- Supoja Supija - upe Ukrainā
- supramorfs Supramorfēmas īstenošanās runā; supermorfs
- Sora Surga - upe Krievijas Čuvašijas Republikā, tās nosaukums čuvašu valodā
- Surhandarja Surhondarja - upe Uzbekistānā
- sucināt Susināt (kartupeļus)
- Sventaja Sventāja - Latvijas un Lietuvas robežupe
- Šventa Sventāja, Latvijas un Lietuvas robežupe
- Robežupe Sventāja, Latvijas un Lietuvas robežupe Dunikas un Rucavas pagastā
- Sventoja Sventāja, upe Dunikas un Rucavas pagastā
- Lukne Sventājas labā krasta pieteka Dunikas pagastā, Latvijas un Lietuvas robežupe, garums - 13 km, kritums - 6,8 m; Lūkne, Lukna
- Auce Svētes kreisā krasta pieteka Auces, Dobeles, Tērvetes un Jelgavas novadā, garums - 86 km, kritums - 94 m, iztek no Lielauces ezera, pie ietekas Svētē izbūvēts polderis (1971. g.) un upes tece novadīta pa jaunizveidotu gultni; Aucupe; Īle
- Bērze Svētes kreisā krasta pieteka Dobeles un Jelgavas novadā, garums – 109 km, kritums – 108 m, iztek no meliorētām pļavām Austrumkursas augstienes dienvidu daļā, Lielauces paugurainē; senāk ietecēja Lielupē pie Kalnciema, bet 19. gs. tika izrakts kanāls uz Svēti; sākot no Līvbērzes 6,5 km garumā upe ir regulēta un iedambēta; Bērzupe
- luperkāliji Svētki Senajā Romā (parasti 15. februārī) par godu dievam Luperkam (viens no Fauna vārdiem) - druvu, ganāmpulku aizbildnim
- Heiligenbach Svētupe
- Svēte Svētupe, Aiviekstes pieteka
- Svētupīte Svētupe, Iecavas pieteka
- Raudupīte Svētupes kreisā krasta pieteka Limbažu novada Katvaru pagastā (pie ietekas Dūņezerā, senāk uzskatīta par Dūņezera pieteku)
- Niedruška Svētupes kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 12 km; Nedruška; Ņiedruška; augštecē saukta arī par Ķemerupi un Viļvānu upi
- Ķulaurga Svētupes kreisā krasta pieteka Salacgrīvas pagastā, garums - 5 km
- Sausupe Svētupes labā krasta pieteka Limbažu novada Pāles pagastā, garums - 11 km; Sausupīte
- Pērļupe Svētupes labā krasta pieteka Limbažu novada Pāles pagastā, garums - 19 km, kritums - 41 m, sākas Brīvzemnieku pagasta nomalē netālu no Puikules, posmā no Ārciema līdz Pālei izveidoti >10 lieli dīķi; Pērļupīte; Greile
- Šķirstiņa Svētupes labā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - \~7 km, tek cauri Āsteres ezeram
- Lūdiņupe Svētupes labā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - 22 km; Lūdiņa; Ludiņupe; Segruma
- Vedamurga Svētupes labā krasta pieteka Salacgrīvas novadā, garums - 8 km
- Ķemerupe Svētupes pietekas Niedruškas nosaukums tās augštecē
- Viļvānu upe Svētupes pietekas Niedruškas nosaukums tās augštecē
- Zeja Svijaga - upe Krievijas Tatarstānas Republikā, tās nosaukums tatāru valodā
- Svisloča Svislača - upe Baltkrievijā
- Švitene Svitene, Lielupes pieteka, tās nosaukums Lietuvā
- Liepars Svitenes kreisā krasta pieteka Jelgavas un Bauskas novadā (augštece Lietuvā), garums - 43 km (Latvijā 25 km), kritums - 39 m, sāk tecējumu kā novadgrāvis 4 km uz ziemeļiem no Pasvitenes, ietek Svitenē lejpus Jaunsvirlaukas, sausos gados upe uz laiku izsīkst; Liepare; Liepāre; Liepāres strauts; Lietuvā - Liepora
- pankūka šādi sagatavots ēdiens no sīki sasmalcinātu produktu (piemēram, kartupeļu, biezpiena) masas
- citerior Šai pusē esošs, tuvs; senatnē pavārds vietām, kas raugoties no Romas atradās šaipus kāda kalna, upes utt.
- Šeiena Šaiena - upe ASV
- Šoltupe Šaltupe, Līksnas pieteka
- šauras šaurāka vieta starp ezera krastiem, piemēram, pie upes ietekas vai iztekas
- šaurspīļu vēzis šaurspīļu upesvēzis
- Astacus leptodactylus šaurspīļu upesvēzis jeb purva vēzis
- Šebeli Šebele - upe Āfrikā
- Šabēlle Šebele - upe Āfrikas ziemeļaustrumos, tās nosaukums Somālijā
- Vebišebeli Šebele, upe Āfrikas ziemeļaustrumos
- Vebi Šabelle Šebele, upe Āfrikas ziemeļaustrumos (somāliešu val. "Wabi Shabelle")
- Šellefte Šelleftelvena - upe Zviedrijā
- Šēlupe Šēlupīte, Ķires satekupe
- Šanona Šenona - upe Īrijā
- Šonona Šenona - upe Īrijā, tās nosaukums īru valodā
- Ščepica Šepica, Kūdupes pieteka
- Šepca Šepica, Kūdupes pieteka
- Shchepitsa Šepica, Kūdupes pieteka
- Stsepitsa Šepica, Kūdupes pieteka
- ciete šī viela balta pulvera veidā (parasti iegūst no kartupeļiem, rīsiem, kukurūzas, kviešiem)
- šimpusietis šīs (ezera, upes, meža u. c.) puses iedzīvotājs
- bambals šīs apakšdzimtas ģints ("Geotrupes")
- Cyclonexis annularis šīs ģints suga, kas veido piltuvveida kolonijas, mīt Lielupes attekā pie Slokas
- Līčupe Šķēde, Dzedrupes satekupe
- Vandzenes upe Šķēde, Dzedrupes satekupe
- Nastupīte Šķēde, Dzedrupes satekupe
- Gartiltupe Šķēde, Dzedrupes satekupe Talsu novadā
- Līču upe Šķēde, Ēdas satekupe
- Karpene Šķēdes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Vārmes pagastā, garums - 10 km; Kārpene; Ausupe
- Lūkačupe Šķēdes labā krasta pieteka Saldus novada Šķēdes pagastā, garums - 7 km; Lūkača; Krieviņu upe
- Grauzdupe Šķēdes labā krasta pieteka Saldus novada Šķēdes pagastā, vidustece Kuldīgas novada Kabiles pagastā, garums - 8 km; Gruzdupe
- Šķēdes atsegums Šķēdes upes kreisā krasta krauja Kuldīgas novada Vārmes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., platība — 1,1 ha), augšdevona Famenas stāva Mūru svītas stratotips
- Dzelda Šķērveļa kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, augštece Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, garums - 24 km, kritums - 89 m, iztek no neliela ezera Embūtes paugurainē, upe stipri līkumaina un tai ir dziļa ieleja ar daudzām sāngravām
- pudināt Šķīdināt (kartupeļus, ilgi vārot)
- šķiede Šķiedenis - no kartupeļiem savārīts biezenis
- šķiedens Šķiedenis - no kartupeļiem savārīts biezenis
- šķaidiņi šķiedes - apšķīdušas novārītas kartupeļu šķēles vai kartupeļu biezputra ar nepilnīgi izšķīdušiem kartupeļiem
- Zaļčups Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zaļčupe" nosaukuma variants
- Dzirnupīte Šķirstiņa, Svētupes pieteka
- Šlepikava Šļapikova, Boliupes pieteka
- Šlapikava Šļapikova, Bolupes pieteka
- Maldrovs Šļūdonis Aļaskā ("Muldrow"), slīd no Makinlija masīva firna laukiem (1900 kvadrātkilometru) uz ziemeļiem, garums - \~50 km, sākas Makinlijas upe; iekļauts Mauntmakinlija nacionālajā parkā
- Šnitka Šņitka, Rītupes pieteka
- Amazonasa Štats Brazīlijas ziemeļrietumos ("Amazonas"), lielākais un visretāk apdzīvotais, atrodas Brazīlijas ziemeļrietumos, Amazones upes baseinā, administratīvais centrs - Manausa, platība - 1570746 kvadrātkilometru, 3393400 iedzīvotāju (2009. g.)
- Štēburgupe Štēburupe, Pāces satekupe
- Štēburupīte Štēburupe, Pāces satekupe
- Ču Šu - upe Kirgizstānā un Kazahstānā
- Čuja Šu upes augšteces nosaukums Krgizstānā
- Kura šumeru-akadiešu mitoloģijā - viens no veļu valstības, pazemes nosaukumiem, kas spilgti izsaka senās Divupes iedzīvotāju priekšstatu par nāvi kā totālu galu un veļu valstību kā dzīvo valstības pretstatu un noliegumu
- Sūnupe Šūnupe, Sedas pieteka
- Veites strauts Šūnupes kreisā krasta pieteka Ēveles pagastā
- Adatiņa Šūņu upe, Daugavas pieteka
- Šuņupe Šūņu upe, Daugavas pieteka
- Sūnupīte Šūņu upe, Daugavas pieteka
- Šuņīca Šūņu upe, Daugavs pieteka
- Ementāles siers Šveices cietā siera šķirne, ko ražo no govs piena, tam raksturīgi lieli caurumi; nosaukums cēlies no Emmes upes ielejas nosaukuma, kur šis siers tiek ražots
- Berne Šveices Konfederācijas galvaspilsēta (vācu valodā _Bern_) un kantona centrs, atrodas pie Āres upes, 550 m virs jūras līmeņa, 119 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.)
- cietmetamā bedre tāda kartupeļu bedre, no kuras kartupeļus ziemā ārā neņem
- kasains tāds (augs, parasti kartupelis), kam ir slimības bojāta, negluda miza
- kasaiņš tāds (augs, parasti kartupelis), kam ir slimības bojāta, negluda miza
- tupuļains tāds (kartupelis), kas apaudzis ar mazākiem kartupeļiem
- karpeļains tāds (trauks), kas notriepts ar (ēšanai sagatavotu) kartupeļu atliekām
- kartupeļains tāds (trauks), kas notriepts ar (ēšanai sagatvotu) kartupeļu atliekām
- saustrūdām pūt tāds process, kad esot sauss, ne mīksts, kļūst šķidrs, pūstošs (piemēram, kartupeļi)
- lēcienveida tāds, kam ir krasi pavērsieni, strauja augšupeja (par procesu, parādību)
- sprēgaiņš tāds, kam ir saplaisājusi miza (parasti par kartupeļiem)
- upesveida tāds, kam ir upes forma, veids
- tupeļains tāds, kam kājās ir tupeles
- gļeckains tāds, kas nav miltains (par kartupeļiem)
- lejupslīdošs tāds, kas pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks; lejupejošs (2)
- miltāts tāds, kas satur daudz cietes (par kartupeļiem)
- nesauss tāds, kas satur maz cietes (parasti par kartupeļiem)
- pļekains tāds, kas satur maz cietes un vārītā veidā nav irdens (par kartupeļiem)
- pļekaiņš tāds, kas satur maz cietes un vārītā veidā nav irdens (par kartupeļiem)
- pļekans tāds, kas satur maz cietes un vārītā veidā nav irdens (par kartupeļiem)
- dziļš tāds, kas veido biezu slāni (par sniegu, kupenām)
- karpeļlasāmais tāds, ko izmanto kartupeļu novākšanā
- karpeļrokamais tāds, ko izmanto kartupeļu novākšanā
- kartupeļlasāmais tāds, ko izmanto kartupeļu novākšanā
- kartupeļrokamais tāds, ko izmanto kartupeļu novākšanā
- kupenains tāds, kur ir daudz kupenu
- rušināms tāds, kura normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana (par lauksaimniecības augiem, piemēram, cukurbietēm, kartupeļiem, kukurūzu, saulgriezēm)
- Livengofskaja Tagadējā Rožupes (pirmskara Līvānu) pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Težu Taho upes nosaukums tās lejtecē, Portugālē
- Talasas ieleja Talasas upes ieleja Rietumtjanšanā, starp Kirgīzijas grēdu un Talasas Alatau Kirgizstānā, garums — \~250 km, platums — 1-30 km, augstums — 600-2000 m, pustuksneši, stepes
- dursupnieki Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Dursupe" iedzīvotāji
- mazdursupnieki Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Mazdursupe" iedzīvotāji
- Mazgavilnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Aizupes" bijušais nosaukums
- Uzvara Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Aizupes" bijušais nosaukums padomju laikā
- aizupnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Aizupes" iedzīvotāji
- Tana Tāna - upe Norvēģijā
- Tapti Tāpi - upe Indijā
- Tartaka Tartaks - upe Aglonas un Višķu pagastā
- Antāna upe Tartaks, upe Aglonas un Višķu pagastā
- Jurka Tarupe, Pēterupes pieteka
- Tara Tarupe, Pēterupes pieteka
- Tāra Tarupe, Pēterupes pieteka
- pierakāt tas, ko var daudz (vai ilgi) rakt (piemēram, kartupeļus), vienalga neko daudz neiegūstot
- Čuna Tasejevas satekupe (Angaras baseins) Krievijā (Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā), garums - 1203 km, sākas Austrumsajānos Udas grēdā; augštecē saucas Uda
- sutenis Taukos ceptas kartupeļu šķēles
- ragoļi Taukos cepti sarīvēti kartupeļi
- Taurup Taurupe
- Taurup Taurupes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Taurupes pagastā
- asīrieši tauta, dzīvo Irānā (Rezaijes ezera rietumu krastā), Irakā (uz ziemeļiem no Mosulas), Gruzijā un Armēnijā, Sīrijā (Haburas upes ielejā), arī Libānā, Jordānijā, ASV; valoda (jaunsīriešu) pieder pie semīthamītu saimes semītu grupas
- dogoni tauta, dzīvo Nigēras upes baseinā Rietumāfrikā, Mali Republikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie guru grupas, reliģija - islams, senie tradicionālie kulti
- kamas Tautas ēdiens - sagrūstu zirņu, pupu (arī kartupeļu) un kaņepju maisījums
- kame Tautas ēdiens - sagrūstu zirņu, pupu (arī kartupeļu) un kaņepju maisījums
- kames Tautas ēdiens - sagrūstu zirņu, pupu (arī kartupeļu) un kaņepju maisījums
- sibo tautība, dzīvo Ķīnas Sindzjanas Uiguru autonomajā reģiona ziemeļrietumos (Ili upes ielejā), neliela grupa arī Mandžūrijā, valoda pieder pie tungusmandžūru grupas, tuva mandžūru valodai, reliģija - konfuciānisms, daoisms, budisms
- dahuri tautība, dzīvo Ķīnas ziemeļaustrumos, pie Nundzjanas upes, valoda pieder pie mongoļu grupas, pēc izcelsmes - mongolizēti evenki, saglabājies šamanisms
- stūķis Tautisks ēdiens, kartupeļu biezputra ar sviestu un biezpienu
- Grāpste Tebras kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, garums - 17 km, augštecē tā ir Cīravas un Lažas pagasta robežupe; Grābste; Grabste; Ilmade
- Sarkanvalks Tebras labā krasta pieteka Sakas pagastā, divos posmos arī Sakas un Lažas pagasta robežupe
- Saka Tebras un Durbes koptekupe Sakas pagastā, garums - 6 km, ietek Baltijas jūrā
- Herīrūda Tedženas upes nosaukums tās augštecē, Afganistānā
- spekulatīvā izpilde tehnoloģija, kas ļauj superskalāram procesoram maksimāli nodarbināt savus funkcionālos blokus, izpildot instrukcijas pat pirms tam, kad ir skaidri zināms, ka tās ir jāispilda
- pārcukurošana Tehnoloģijas posms, iegūstot spirtu no graudiem vai kartupeļiem, izejvielās esošās cietes pārvēršana cukuros; visbiežāk pārcukuro ar fermentiem
- Jūdažu upe Teiļupe, Sudas pieteka
- Teiļupīte Teiļupe, Sudas pieteka
- Umerupīte Teiļupes labā krasta pieteka Siguldas pagastā
- Dzjanhaņas līdzenums tektoniska ieplaka Hanšui upes lejtecē, augstums 30-80 m, norobežo 600-1500 m augsti kalni, subtropu klimats
- Tenojoki Teno - upe Somijā
- Darjala aiza Terekas upes aiza Lielā Kaukāza Sānu grēdā, garums - 16 km, dziļums 3 km garā posmā - 1000 m, Gruzijas Kara ceļa posms no Kazbegi līdz Verhņijlarsai, senatnē pazīstama ar nosaukumu "Kaukāza Vārti" (Alanu Vārti)
- Robežupīte Terešku strauts, Alūksnes upes pieteka
- Zvirbuļu kalni teritorija Krievijas galvaspilsētas Maskavas dienvidrietumu daļā, Maskavas upes labajā krastā, starp Setuņas ieteku un Loka dzelzceļa tiltu, pamatkrasts, augstums — līdz 80 m
- Tiberīns Tibras upes dievība senajiem romiešiem
- sadzīties tikt sadzītam (parasti par kupenām, sniegu); arī stipri sasnigt
- Bakunajagvas tilts tilts Kubā, Havanas provinces ziemeļrietumots, pāri dziļai vecupes gravai, uzcelts 1959. g.
- Dūkšupe Tilžas kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 16 km, kritums - 14 m; Daukšupe; Dukšupe
- Tiļigula Tiļihula – upe Ukrainā
- Tinupīte Tiņņupīte, Stepupes pieteka
- kasīt Tīrīt, velkot ar ko asu (piemēram, burkānus, kartupeļus)
- Paramecium aurelia tīrūdeņu tupelīte
- Tirukšupe Tirukšezera noteka uz Usmas ezeru Ventspils novada Usmas pagastā; Radziņa; Radziņupe; Sūdzeru upe; Tērukšupe
- Ilzikupe Tirukšupe Usmas pagastā
- Sūdzeru upe Tirukšupe, Tirukšezera pieteka
- Ilikupe Tirukšupe, ūdenstece Usmas pagastā
- Radziņa Tirukšupe, Usmas ezera pieteka
- Tērukšupe Tirukšupe, Usmas ezera pieteka
- Vilaune Tirzas kreisā krasta pieteka Druvienas pagastā, augštece Jaunpiebalgas pagastā, lejtecē arī Gulbenes un Madonas novada robežupe, garums - 18 km, kritums - 84 m; Viļaune
- Gosupe Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 19 km; Govsupe
- Lāčupīte Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas, Galgauskas un Lejasciema pagastā, garums - 12 km; Lācupe; Lūčupīte; augštecē arī Kamaldiņa
- Virāne Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā, garums - 9 km, augštecē ir Gulbenes un Cesvaines novada robežupe, iztek no Mazā Virānes ezera un tek cauri Lielajam Virānes ezeram; Alšupe; Viranīte; Virānīte
- Egļupīte Tirziņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Virešu pagastā; Egļupe
- Dzelzupīte Tirziņas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Lejtecē arī Alūksnes un Smiltenes novada robežupe, garums - 9 km; Dzelzupe
- Klīsmetis Tiveimuos Klīsmetis - Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Klismeti" nosaukuma variants latgaliski
- Klīsmetis Tivejuos Klīsmetis - Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Klismeti" nosaukuma variants latgaliski
- Rakuskovas ezers Tīvgols, ezers Andrupenes pagastā
- Dilmaņu ezers Tīvgols, ezers Andrupenes pagastā
- berendeji Tjurku nomadu cilts, 11. gs. 2. p. apmetās D-Krievijas stepēs Rosas upes apvidū, 13. gs. daļa pārceļoja uz Bulgāriju un Ungāriju, daļa saplūda ar Zelta Ordas iedz
- Turne Torne - upe Zviedrijas ziemeļos, robržupe ar Somiju, kur saucas - Torniojoki
- mēlenis Traheātu klase, dažkārt uzskata par posmtārpu tipa klasi ("Linguatulida"), bet arvien biežāk - par patstāvīgu dzīvnieku tipu; ķermenis tārpveidīgs (garumā līdz 14 cm), ārēji posmots, parazitē rāpuļu un zīdītāju elpošanas ceļos un plaušās, gk. tropos, \~60 sugu, Latvijā sastopama 1 suga, kas parazitē upes zīriņa gaisamaisos
- kartupeļu racējs traktoram uzkarināta mašīna kartupeļu izrakšanai un izkliedēšanai uz lauka
- Eisrīzenvelta Trešā garākā (42 km) alu sistēma Rietumeiropā ("Eisriesenwelt"), Tennena masīvā, Alpos 1641 m vjl., uz dienvidiem no Zalcburgas (Austrijā), ieeja 1120 m augstāk par Zalcahas upes līmeni, ejas sniedzas 407 m dziļumā
- bullītis Trijstūrains dēlītis spīļu arklam kartupeļus vagojot
- Aņītes ieži trīs atsegumi \~1 km garā Braslas ielejas kreisā krasta posmā, Cēsu novada Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā; raksturīgi augšdevona Gaujas svītas smilšakmens atsegumi
- ņurdzēt Troksnis, kāds rodas berot maisā zivis vai puvušus kartupeļus
- raibā sietveida trupe trupe, kam raksturīga pazemināta koksnes cietība un raiba nokrāsa uz tumši brūna vai pelēki violeta fona, iedzelteni plankumi un joslas un šūnveida vai šķiedraina struktūra
- truplis Trupens
- Mazais Nefūds tuksnesis Arābijas pussalas centrālajā daļā (Saūda Arābijā), savieno Lielo Nefūda un Rubalhālī tuksnesi, stiepjas pa izžuvušas upes gultni 1200 km garumā un 20 km platumā, augstums - 400-500 m
- atvaga Tukša vaga starp kartupeļu, biešu, pupu vagām
- apšupnieki Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Apšupe" iedzīvotāji
- aizupnieki Tukuma novada Vānes pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" iedzīvotāji
- Aizupes muiža Tukuma novada Vānes pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" senāks nosaukums
- ārējā mīkstā trupe tumši brūna plaisainuma trupe, kas aptver kokmateriālu visā tā šķērsgriezumā vai tikai tā daļā un izplatās dziļumā, bieži virzoties pa plaisām; rodas galvenokārt kokmateriālu ārējās (kā aplievas, tā kodola) daļās no ilgas un nepareizas glabāšanas koksni noārdošu sēņu iedarbībā; uz koksnes bojātās virsmas bieži novērojami sēņotnes kūlīši un augļķermeņi
- Melnupe Tumšupe, Lielās Juglas pieteka
- Kaļķavotupīte Tumšupes augšteces kreisā krasta pieteka Siguldas novada Allažu pagastā
- Plānupe Tumšupes labā krasta pieteka Siguldas novada Allažu pagastā
- tuntuļu nozis tuntuļnozis - pienā iejaukti kviešu milti, kas sacepti uz pannas līdz ar cūku taukiem; to ēd kopā ar kartupeļiem
- stupele Tupele
- topele Tupele, nakts kurpe
- capatas Tupeles
- čuibas Tupeles
- paramaecium Tupelīšu "Paramecium" nosaukuma sinonīms
- tīrūdens tupelīte tupelīšu suga ("Paramecium aurelia"), kuras klātbūtne liecina, ka ūdens ir diezgan tīrs
- zaļā tupelīte tupelīšu suga ("Paramecium bursaria"), kas sastopama samērā netīros ūdeņos
- astainā tupelīte tupelīšu suga ("Paramecium caudatum"), kas sastopama netīros ūdeņos
- notekūdeņu tupelīte tupelīšu suga ("Paramecium putrinum"), kas parasti mīt ļoti piesārņotos ūdeņos
- braģis Tupelīte - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores
- kraģis Tupelīte - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores
- paramecium Tupelītes
- pārkaras Tupelītes - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores
- kozari Tupelītes - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores; kazuri
- kazuri Tupelītes - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores; kozari
- paramēcijas Tupelītes, infuzoriju ģints, kuras dažādas sugas lieto par eksperimenta dzīvniekiem, jo tie ir diezgan lieli un viegli kultivējami
- tupinājs Tupenājs
- tupecis Tupesis
- tupezis Tupesis - neliela, apaļa siena, labības u. c. kaudzīte, kopa
- notupuļāt Tupus norakt (piemēram, kartupeļus)
- Gvadalavjara Turija - upe Spānijā, tās augšteces nosaukums
- Turja Turija - upe Ukrainā
- lejāk Tuvāk (upes) ietekai
- Klīsmetes Tuvās Klīsmetes - Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Klismeti" nosaukuma variants
- atbūda ūdens līmeņa svārstības, kad ilgstoši pārplūst upes, ezeri un applūst tuvējās pļavas; upes ūdens, kas appludinājis pļavu
- derivācija Ūdens novadīšana sānis no upes galvenās gultnes
- ūdenstece Ūdens plūsma pa dabisku vai mākslīgu gultni; zemes virsas pazeminājums, pa kuru virzās šāda ūdens plūsma (upe, tērce, kanāls u. tml.)
- atbods ūdens uzkrāšanās (līmenim ceļoties), [atbūda]{s:1666}; arī ūdens atsišanās (ledus sastrēguma vai paisuma dēļ, upes līkuma iekšpusē) pret kādu šķērsli un tecēšana pretējā virzienā
- atbulda Ūdens uzplūdi, kas rodas, upei pārplūstot
- sateka Ūdens, kas pieplūst upei, sevišķi pavasarī
- kartupeļūdens Ūdens, kurā ir vārīti kartupeļi
- Ilinoisas ūdensceļš ūdensceļš, kas savieno Mičigana ezeru ar Misisipi ("Illinois waterway"), ASV, garums 520 km, sākas Čikāgā, tālāk izmantota Despleinsas un Ilinoisas upe, izbūvēts 1900.-1933. g.
- Cirstupe Ūdensece Gulbenes novada Beļavas pagastā un Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, aptuveni 4 km posmā ir šo novadu robežupe, iztek no Opulīša ezera, ietek Ķiploka upītē, garums - \~8 km; Cirsupe; Kosuliņa; Kosuliņš
- Alliemanskrālas ūdenskrātuve ūdenskrātuve (_Allemanskraal Dam_) Dienvidāfrikas Republikas Frīsteitas provinces Thabo Motucaņanes distriktā, uzpludināta uz Sandas upes
- Ahurjanas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Armēnijā (_Akhurian jrambar_), izveidota uz Ahurjanas upes, daļēji saplūst ar Turcijā izveidoto Arpas ūdenskrātuvi
- Alegeini ūdenskrātuve ūdenskrātuve ASV (_Allegheny Reservoir_), izveidota uz Alegeini upes Ņujorkas un Pensilvānijas štatā
- Amerikanfolsas ūdenskrātuve ūdenskrātuve ASV (_American Falls Reservoir_), Aidaho štatā, uzpludināta uz Sneikas upes
- Balbinas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Brazīlijā, Amazonasas štata austrumu daļā, uz Vatumanas upes
- Barabonitas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Brazīlijā, Sanpaulu štatā, uzpludināta uz Tjetes upe
- Cesvaines dzirnavezers ūdenskrātuve Cesvainē, uzpludināta uz Sūlas upes, platība — 2,1 ha
- Andonas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Dienvidkorejā (_Andong-ho_), izveidota uz Naktonganas upes Kjonsanpukto provincē
- Bērzes dzirnavu ezers ūdenskrātuve Dobeles novada Bērzes ciemā, uzpludināta uz Bērzes upes, platība — \~3 ha
- Bango ūdenskrātuve ūdenskrātuve Indijā, Čhatīsgarhas štatā, uzpludināta uz Hasdo upes
- Tartāra ezers ūdenskrātuve Irākā, Tigras un Eifratas starpupes rajonā, platība - līdz 3400 kvadrātkilometriem, garums - līdz 100 km, piepilda Tigras ūdeņi, izveidota 1957.-1976. g., lai novērstu plūdus Bagdādē un apūdeņotu laukus
- Baskatonas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Kanādā, Kvebekas provincē, uzpludināta uz Otavas upes kreisā krasta pietekas
- Argazi ūdenskrātuve ūdenskrātuve Krievijā (_Argazinskoe vodohranilišče_), Čeļabinskas apgabalā, uzpludināta uz Miasas upes
- Augšurālas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Krievijā (_Verhneural’skoe vodohranilišče_), Čeļabinskas apgabalā, izveidota uz Urālas upes
- Beisugas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Krievijā, Krasnodaras novadā, izveidota uz Beisugas upes
- Alsungas dzirnavezers ūdenskrātuve Kuldīgas novadā, Alsungas ciemata nomalē, uzpludināta uz Kauliņas upes, platība - 9,6 ha; Alšvangas dzirnavezers
- Fenšubas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Ķīnā, Guandunas provinces ziemeļaustrumu daļā, uzpludināta Dundzjanas upes augštecē
- Baiguišaņa ūdenskrātuve ūdenskrātuve Ķīnā, Henaņas provincē, izveidota Feņhe upes augštecē
- Sjiņfendzjanas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Ķīnā, uzpludināta uz Dundzjanas upes, Guandunas provincē
- Antalieptes ūdenskrātuve ūdenskrātuve Lietuvā (_Antalieptēs tvenkinys_), Utenas apriņķa Zarasu rajonā, uzpludināta uz Šventojas upes tās augštecē
- Beiču ūdenskrātuve ūdenskrātuve Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā, uzpludināta uz Audras upes
- Božu ūdenskrātuve ūdenskrātuve Mārupes novada Babītes pagastā, platība - 35 ha; Vosa dīķis (_sar._)
- A. L. Mateosa ūdenskrātuve ūdenskrātuve Meksikā (_Adolfo López Mateos, Presa_), Sinaloas pavalstī, uzpludināta uz Remedjosas upes
- A. R. Kortinesa ūdenskrātuve ūdenskrātuve Meksikā (_Adolfo Ruiz Cortines, Presa_), Sonoras pavalsts dienvidu daļā, uzpludināta uz Majo upes
- A. Obregona ūdenskrātuve ūdenskrātuve Meksikā (_Alvaro Obregón, Presa_), Sonoras štatā, uzpludināta uz Jaki upes
- Taurupes parka dīķis ūdenskrātuve Ogres novada Taurupes pagastā, platība — 2,2 ha
- Alkevas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Portugālē (_Alqueva, Barragem do_), Evoras un Bežas apgabalā, uzpludināta uz Gvadjanas upes un tās pietekām
- Cieceres dzirnavezers ūdenskrātuve Saldus pilsētas un Cieceres pagasta teritorijā, uzpludināta uz Cieceres upes, platība 11,6 ha
- Asada ūdenskrātuve ūdenskrātuve Sīrijā (_ASad, Buḩayrat al_), uzpludināta uz Eifratas upes Rakas un Halebas muhāfazā
- Alarkonas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Spānijā (_Alarcón, Embalse de_), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, izveidota uz Hukaras upes
- Alkantaras ūdenskrātuve ūdenskrātuve Spānijā (_Alcântara, Embalse de_), Estremaduras autonomā apgabala Kaseresas provincē, uzpludināta uz Taro un Alagonas upes
- Almendras ūdenskrātuve ūdenskrātuve Spānijā (_Almendra, Embalse del_), uz Tormesas upes Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala rietumu daļā
- Kaķu dīķis ūdenskrātuve Straupes pagastā, platība — <1 ha
- Altinkajas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Turcijā (_Altınkaya Barajı_), uzpludināta uz Kizilirmakas upes Samsunas ilā
- Arpas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Turcijā (_Arpaçay Barajı_), uzpludināta uz Arpas upes pie robežas ar Armēniju, kur saucas - Ahurjanas ūdenskrātuve
- Ataturka ūdenskrātuve ūdenskrātuve Turcijā (_Atatūrk Barajı_), izveidota uz Eifratas upes Adijamanas un Šanliurfas ilā
- Liepnas dīķis ūdenskrātuve uz Saidupes, Alūksnes novada Liepnas pagastā, platība — \~1 ha
- Umarīte Ūdenskrātuve uz Umāras upes Alūksnes novada Annas pagastā, platība - 2,1 ha
- Gravu dīķis ūdenskrātuve uz Zvarītes upes Tukuma novada Pūres pagastā, platība - 7,3 ha; Gravu dzirnavezers; Gravu-Jaunsudmaļu dzirnavezers; Vecsudmalu dzirnavezers; Vecsudmaļu dzirnavezers
- Vecais ezers ūdenskrātuve Vecumnieku pagastā, uzpludināta uz Taļķes upes, platība - 18 ha; Vecumnieku ūdenskrātuve
- Beibežu ūdenskrātuve ūdenskrātuve, kas izveidojusies bijušā kūdras karjera vietā Bauskas novada Vecumnieku pagasta dienvidrietumos uz dienvidiem no Beibežiem un Misas, gar tās austrumu krastu tek Misas upe, kuras ūdeņi tiek izmantoti līmeņa regulēšanā; vairāku sugu ūdensputnu ligzdošanas vieta
- Staņuvēnu dīķis ūdenskrāutuve uz Platones upes Jelgavas novada Lielplatones pagastā, platība - 29 ha; Lielplatones ūdenskrātuve
- Anhela ūdenskritums ūdenskritums Čurunas upes augštecē (_Salto del Angel_), Orinoko pietekas Karoni baseinā, Gvajānas plakankalnē, Venecuēlā; pēc ūdenskrituma kaskādes augstuma (1054 m) - augstākais ūdenskritums Dienvidamerikā, pēc straumes brīvā krituma augstuma (979 m) - augstākais ūdenskritums pasaulē
- Keilas ūdenskritums ūdenskritums Igaunijas Harju apriņķa ziemeļrietumu daļā, Keilas upes lejtecē, tas ir 6 metrus augsts un, atkarībā no sezonas, 60-70 m plats
- Niagāras ūdenskritums ūdenskritums Niagāras upes vidustecē (angļu val. “Niagara Falls”), Kazu sala ("Goat Island") to sadala 2 daļās: Pakavā (“Horseshoe Falls”) Kanādas pusē, platums — \~800 m, augstums — 48 m, aizplūst 95% ūdens un ASV posmā (“American Falls”), platums — 400 m, augstums — 51 m
- Pauluafonsu ūdenskritums ūdenskritums Sanfransisku upes lejtecē (port. val. "Cachoeira de Paulo Afonso"), Brazīlijā, Brazīlijas plakankalnes un Atlantijas okeāna piekrastes zemienes saskares zonā, ūdens 5 atzaros veido 4 pakāpju kaskādes, kopējais kritums 84 m
- Viktorijas ūdenskritums ūdenskritums uz Zambezi upes (angļu val. "Victoria Falls"), uz Zimbabves un Zambijas robežas, platums — 1,7 km, kritums — 128 m, veido gigantiskus ūdens putekļu stabus
- Amazones viktorija ūdensrožu dzimtas viktoriju ģints suga, kas aug Amazones upes līčos un attekās; botāniskajos dārzos audzē kā viengadīgu krāšņumaugu
- pārcelšanās Ūdensšķēršļa (upes, kanāla, ezera, jūras līča, jūras šauruma, ūdenstilpes u. c.) šķērsošana, ko veic karaspēks
- pārvelce Ūdensšķirtnes apvidus, kur divas kuģojamas upes atrodas vistuvāk un kur pa visīsāko sauszemes ceļu var pārvilkt laivas un kravu no vienas upes otrā
- orga Ūdenstece (parasti Kurzemē), neliela upe, strauts
- Vēverupe ūdenstece Ainažu pilsētā, Indupes un Rožupes satekupe, ietek Rīgas jūras līcī, garums - \~0,6 km; Vēverupīte; Krožupe
- Okurjanica ūdenstece Augšdaugavas novada Salienas pagastā, iztek no Dūnakļa ezera, \~1 km garumā ir Baltkrievijas robežupe, ietek Kamienka ezerā Baltkrievijā
- Miglupīte ūdenstece Babītes pagastā, ietek Babītes ezerā, sākas Cenas tīreļa rietumu malā; Annaskroga upe
- Žaugupe Ūdenstece Balvu novada Balvu pagastā, divos posmos ir arī Balvu pilsētas robežupe, ietek Pērkonu ezerā, garums - 7 km
- Dukurgrāvis Ūdenstece Cēsu pilsētas ziemeļu daļā un Cēsu novada Priekuļu pagastā, Siļķupītes kreisā krasta pieteka, \~300 m posmā arī Cēsu pilsētas robežupe
- Dorupe ūdenstece Dienvidkurzemes novada Grobiņas un Otaņķu pagastā, ietek Liepājas ezera apvadkanālā, garums - 10 km; Poļupe
- Strīķupe ūdenstece Embūtes pagastā, Sepenes ezera pieteka; Striķupe; Strīķupīte
- Dzēsupīte Ūdenstece Gulbenes novada Beļavas pagastā, ietek Augulienas ezerā, garums - 10 km; Dzegsnupīte; Dzesnupe; Dzeznupe; Dzeznupīte; Ragaviņa
- Olekšupīte Ūdenstece Gulbenes novada Beļavas pagastā, lejtecē arī Lejasciema pagasta robežupe, iztek no Pinteļa ezera, ietek Sudalezerā, caurtek Moveša ezeru; Moveša upe
- Zvirgzdupīte ūdenstece Kocēnu pagastā, ietek Vaidavas ezera ziemeļu galā, garums - 7 km; Zvirgzdupe
- Vecistabvalks ūdenstece Kolkas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī; Oņķupe; Uņķupe
- Narūta ūdenstece Krāslavas novadā, iztek no Ežezera, augštecē ir Andzeļu un Ezernieku pagasta robežupe, lejāk Andzeļu un Dagdas pagasta robežupe, tek Dagdas pagastā cauri Galšūna ezeram, lejtece Dagdas pilsētā, ietek Dagdas ezerā; Obitele
- Grašupīte ūdenstece Krimuldas pagastā, ietek Jērkules ezerā; Grašupe
- Vārdupe Ūdenstece Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, ietek Vilgāles ezerā; Vardupe
- Ganekļupe Ūdenstece Kuldīgas novada Rendas pagastā un Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietek Mežezerā (Kāņu ezerā); Ganeklis; Krāčupe
- Jāmaņupe Ūdenstece Kuldīgas novadā, izteka Gudenieku pagastā, lejtece Kurmāles un Turlavas pagastā, arī šo pagastu robežupe, ietek Vilgāles ezerā, bet daļēji novrzīta uz Rīvu, garums - \~6 km
- Annas upīte ūdenstece Latvijā, Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, lejtecē arī Medzes pagasta robežupe, ietek Baltijas jūrā
- Alkšņvalks ūdenstece Latvijā, Talsu novada Dundagas un Rojas pagastā, Milzgrāvja kreisā satekupe; Šteinertgrāvis
- Bauņupīte ūdenstece Limbažu novada Braslavas pagastā un Valmieras novada Mattīšu pagastā, ietek Burtnieku ezerā, garums - 10 km; Bauņu upe; Beķerupīte
- Pašupe ūdenstece Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī uz dienvidiem no Svētupes, garums - 4 km
- Lepsturga ūdenstece Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī uz dienvidiem no Vitrupes
- Lielurga Ūdenstece Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī uz dienvidiem no Vitrupes, garums - 6 km; Lielupe; Lielupīte
- Cimeļupe ūdenstece Limbažu pagastā, iztek no Cimeļa ezera, ietek Mazezerā, garums - 12 km; Ciemeļupe; Cimele
- Bataru strauts ūdenstece Ludzas novadā, Pūdnīku ezera noteka uz Dukanu ezeru, augštece Pureņu pagastā, lejtecē Pureņu un Cirmas pagasta robežupe
- Gravas strauts ūdenstece Madonas novada Liezēres un Cēsu novada Inešu pagastā, \~3 km posmā arī šo novadu un pagastu robežupe, ietek Briņģu ezerā, garums — \~10 km, atteka savieno arī ar Sustalu; Grīvas strauts
- Dzilnupe ūdenstece Mārupes novada Mārupes un Babītes pagastā, ietek Babītes ezera austrumu galā; Dzilnene; Mācītājmuižas upe
- Poganka Ūdenstece no Idzepoles ezera uz Opolo Snidzinu, Ludzas un Rēzeknes novadu robežupe gandrīz visā garumā, lejtece Ludzas novada Pildas pagastā; Roganka
- Vordovka ūdenstece Pelēču un Višķu pagastā, daļā tecējuma arī šo pagastu robežupe, savieno Ārdavas ezeru ar Veirūgnas ezeru
- Ismeru strauts ūdenstece Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, tek no Ismeru ezera uz Zosnas ezeru, augštecē Lūznavas un Čornajas pagasta robežupe
- Ķilmiņupe Ūdenstece Rojas pagastā pie Melnsila, ietek Rīgas jūras līcī; Ķilmeņupe
- Mazupīte ūdenstece Rojas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī netālu no Rojas grīvas; Krākšupīte; Vēverupe
- Rudupe ūdenstece Sakas pagastā, ietek Baltijas jūrā uz dienvidiem no Sakas grīvas; Rudes upe; Rudīte
- Bērzupurva grāvis ūdenstece Smiltenes novada Apes pagastā un Igaunijā, Melnupes labā krasta pieteka Igaunijā
- Lāču strauts ūdenstece starp Lāču un Musteru ezeru Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Lāčupe
- Raudziņu grāvis ūdenstece Talsu novada Balgales pagastā, ietek Dursupes dzirnavu ezerā
- Godele Ūdenstece Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietek Usmas ezera austrumu daļā, garums - <2 km; Godeļupe
- Grīva ūdenstece Talsu novadā, ietek Rīgas jūras līcī pie Upesgrīvas, izveidojas satekot Sārcenei no Laidzes ezera ar Brantu novadgrāvi, garums - \~14 km; Dārtes upe; Mucupe, Jozupe un Jozupupe (uz leju no Dārtes); Uguņupe (pie Uguņciema); Lāčupe (lejtecē)
- Baložupe Ūdenstece Valmieras novada Rencēnu pagastā, Sedas kreisā krasta pieteka, garums - 14 km; Baložu upe; Rencēnu upe; Rencēnupe; Gaspaža; Dzirnavupe
- Muižupīte Ūdenstece Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, ietek Baltijas jūrā pie Labraga; Muiža; Muižas upe
- Jaunupe Ūdenstece Ventspils novada Tārgales pagastā, ietek Baltijas jūrā pie Jaunupes ciema
- Tirukšupe Ūdenstece Ventspils novada Usmas pagastā, tek no Ilziķa uz Tirukšezeru; Ilikupe; Ilzikupe
- Griguļupe ūdenstece Vērgales pagastā, ietek Baltijas jūrā uz ziemeļim no Ziemupes, garums - 4 km
- Lenkupe ūdenstece Vērgales pagastā, ietek Baltijas jūrā; Leņķupe
- Vitrupe ūdenstece Vidzemes piekrastē, Limbažu novadā, garums - 33 km, kritums - 38 m, iztek no Riebezera, ietek Rīgas jūras līcī; Vītrupe
- Donaviņa ūdenstece, kas savieno Dūņezeru ar Limbažu Lielezeru, Limbažu pilsētas teritorijā, garums - 1,5 km; Donava; Nabesupe; Nabes upe
- Pakuļu ūdenskrātuve ūdenstilpe Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu un Zirņu pagastā, uzstādināta Cieceres upes ielejā bijušās Pakuļu HES darbināšanai, 67,7 m vjl., platība — 172 ha, garums — 7 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 2,4 m, lielākais dziļums — 6,1 m, 2 salas ar kopējo platību 2 ha
- Cesvaines peldētavas ūdenskrātuve ūdenstilpe Cesvainē, uzpludināta uz Sūlas upes, platība - <1 ha
- Kārļu dzirnavezers ūdenstilpe Drabešu pagastā, uzpludināta uz Amatas upes, platība - \~1 ha
- Duntes dzirnavezers ūdenstilpe Limbažu novada Liepupes pagastā, platība — 1 ha
- Raunas dzirnavezers ūdenstilpe Raunas upes ielejā, augšpus Raunas centra, platība — 2 ha, garums — \~350 m, lielākais platums — 150 m, lielākais dziļums — 3 m
- Ķāvu dzirnavezers ūdenstilpe Skaņkalnes pagstā, uzpludināta uz Nātrenes upes, platība — 2,2 ha
- starpteka Ūdenstilpes atzars, kurš atrodas aiz salas un kurā parasti ir mazāks ūdenīgums nekā galvenajā gultnē; neliels divu ezeru savienojums; atzars no upes uz ezeru
- glīzdas Ūdeņaini kartupeļi
- šļāgans Ūdeņains (par kartupeļiem)
- šļacēns Ūdeņains (parasti par kartupeļiem)
- šļagans Ūdeņains (parasti par kartupeļiem)
- šļegans Ūdeņains (parasti par kartupeļiem)
- glits Ūdeņains (vārīts kartupelis)
- baunis Ūdeņains kartupelis
- gleze Ūdeņains kartupelis
- besermeņi Udmurtu etnogrāfiska grupa Krievijā, Udmurtijas Republikā, dzīvo pie Čepcas upes, domājams cēlušies no Volgas bulgāriem
- Ūdre Ūdrupe, Šķēdes pieteka
- Apurimaka Ukajali kreisā satekupe Peru (_Apurimac, Rio_), Amazones garākā iztekupe, garums - 1250 km, sākas ziemeļrietumos no Titikakas ezera
- Ummerbija Umm Rbija - upe Marokā
- Rbija Umm Rbija - upe Marokā ("Oued Oum Rbia"), garums - 556 km, sākas Vidusatlasā, šķērso Marokas plakankalni, ietek Atlantijas okeānā
- Undiņa Unģenurga - upe Salacgrīvas un Limbažu novadā
- Unģene Unģenurga - upe Salacgrīvas un Limbažu novadā
- Ungene Unģenurga, upe Salacgrīvas pagastā
- kiang upe
- ups upe
- Emsa upe (_Ems_) Vācijas ziemeļrietumos, garums - 371 km, izteka Teitoburgas Meža dienvidu nogāzē netālu no Pāderbornas, ietek Ziemeļjūrā, veidojot estuāru
- Jukona upe (angļu val. "Yukon") Kanādā un ASV (Aļaskā), garums - 3185 km, sākas Ziemeļamerikas Kordiljeru Piekrastes grēdās, ietek Bēringa jūras Nortona līcī
- Alīngāra upe Afganistānā (_‘Alīngār, Daryā-ye_), Kābolas kreisā krasta pieteka Langmānas vilajetā, augštece Nūrestānas vilajetā
- Andarāba upe Afganistānā (_Andarāb_), Baglānas vilajetā, Kondozas labā satekupe
- Argandāba upe Afganistānā (_Arghandāb, Rūd-e_), Helmandas kreisā krasta pieteka
- Argestāna upe Afganistānā (_Arghestān_), Pseinbouras labā krasta pieteka
- Morgāba upe Afganistānā ("Morghāb"), lejtece Turkmenistānā, kur saucas - Murgapa ("Murgap"), kopējais garums - 978 km, sākas Parapomiza kalnos, lejtece Karakuma tuksnesī, beidzas Karakuma kanālā
- Kabula upe Afganistānā un Pakistānā ("Kabul"), Indas labā krasta pieteka, garums - 460 km, sākas Hindukuša Babas grēdā
- Kāšāna upe Afganistānā un Turkmenistānā ("Kāshān"), Murgapas kreisā krasta pieteka
- Balha upe Afganistānā, Balhas vilajetā, sākas Turkestānas grādas austrumos, izsīkst tuksnesī
- Bandeamīra upe Afganistānā, Bāmijānas un Balhas vilajetā, Balhas kreisā krasta pieteka, sākas Bābas grēdas ziemeļu nogāzē
- Gaznī upe Afganistānā, Gardīzas labā satekupe, Gaznī un Vardakas vilajetā
- Bātūra upe Afganistānā, Gaznī un Orūzgānas vilajetā, Helmandas kreisā krasta pieteka
- Farāha upe Afganistānā, Gouras un Farāhas vilajetā, ietek Sāberī ezerā uz Irānas robežas, izteka Zanga grēdas ziemeļu nogāzē
- Bāmijāna upe Afganistānā, izceļas Hindukuša Bābas grēdā, izsīkst tuksnesī
- Čāla upe Afganistānā, Kondozas labā krasta pieteka
- Tedžena upe Afganistānā, Turkmenistānā daļēji Irānas un Afganistānas, Irānas un Turkmenistānas robežupe, garums - 1150 km, sākas Vidusafganistānas kalnos, izsīkst Tedženas oāzē, augštecē (Afganistānā) saucas Herīrūda
- Hāšrūda upe Afganistānas dienvidrietumos, Daštimargas tuksneša ziemeļu malā, sākas Zanga grēdas dienvidu malā, lietus periodā ietek Pūzaka ezerā, sausajā periodā izsīkst
- Atbara upe Āfrikā (_‘Ațbarah_), Nīlas labā krasta pieteka Etiopijā un Sudānā, garums - 1120 km, sākas Etiopijas kalnienē, uz ziemeļiem no Tanas ezera, Nīlā ietek tikai lietus sezonā (jūnijs-novembris), sausajā sezonā izsīkst
- Aruvimi upe Āfrikā (_Aruvimi_), Kongo (Zairas) labā krasta pieteka Kongo Demokrātiskajā Republikā, garums - \~1300 km, sākas Zilajos kalnos, uz rietumiem no Alberta ezera (līdz Nepoko ietekai nosaukums Ituri), augštecē un vidustecē krāces un ūdenskritumi, kuģojama lejtecē, 60 km no ietekas, ietekā 1,5 km plata
- Kagera upe Āfrikā ("Kagera"), Ruandā, Tanzānijā un Ugandā, veidojas Ruandas un Tanzānijas pierobežā 2440 m vjl., garums - 420 km, ietek Viktorijas ezerā
- Kvando upe Āfrikā ("Kwando"), Angolā un Namībijā, Namībijas un Zambijas, kā arī Botsvānas un Namībijas robežupe, Zambezi labā krasta pieteka, garums - \~800 km, sākas Bje plakankalnē
- Luvua upe Āfrikā ("Luvua"), Lualabas (Kongo augšteces) pieteka Zambijā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, iztek no Mveri ezera; bieži tiek uzskatīts, ka upe caurtek Bangveulu un Mveri ezeru, kopējais garums - >1500 km, izteka uz dienvidiem no Tanganjikas ezera, augšteci līdz Bangveulu ezeram sauc par Čambeši, bet posmu līdz Mveru ezeram - Luapula
- Vama upe Āfrikā ("Ouham"), Centrālāfrikas Republikā un Čadā, Šari kreisā krasta pieteka
- Kvango upe Āfrikā (angļu val. "Kwango", port. val. "Cuango"), Angolā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasai kreisā krasta pieteka, garums - \~1200 km, sākas Lundas plato; Kuanga
- Kvilu upe Āfrikā (fr. val. "Kouilou"), Angolā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kvango labā krasta pieteka, garums - \~1050 km, sākas Luandas plato
- Lomami upe Āfrikā (fr. val. "Lomami"), Kongo kreisā krasta pieteka Kongo Demokrātiskajā Republikā, garums - 1500 km, sākas Katangas plato
- Kvanza upe Āfrikā (port. val. "Cuanza"), Angolā, garums - 960 km, sākas Bje plakankalnē, ietek Atlantijas okeānā; Kuanza
- Kunene upe Āfrikā (port. val. "Cunene"), Angolā, lejtecē Angolas un Namībijas robežupe, garums - 945 km, sākas Biē plakankalnē, ietek Atlantijas okeānā
- Bamingi upe Āfrikā, Centrālāfrikas republikā, lejteces daļā ir Bamingi-Bangoranas un Nana-Grebizi prefektūras robežupe, Satekot ar Bngoranu uz Čadas robežas izveido Šari upi, kas ietek Čada ezerā
- Volta upe Āfrikā, Ganā (angļu val. "Volta"), veidojas satekot Baltajai un Melnajai Voltai, kas abas sākas Burkinfaso teritorijā, garums - 1600 km (kopā ar Melno Voltu), ietek Atlantijas okeāna Gvinejas līcī
- Bakoja upe Āfrikā, Gvinejā un Mali, Senegālas kreisā satekupe
- Ngoko upe Āfrikā, Kamerūnas un Kongo Republikas robežupe visā tās garumā \~140 km, Sangas labā krasta pieteka, izveidojas, satekot Dža un Bumbai
- Lufira upe Āfrikā, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidu daļā, Kongo augšteces Lualabas labā krasta pieteka
- Nepoko upe Āfrikā, Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļaustrumos, Aruvimi labā krasta pieteka
- Benue upe Āfrikā, Nigēras kreisā krasta lielākā pieteka Kamerūnā un Nigērijā, garums – \~1300 km, sākas Adamavas kalnienē
- Tana upe Āfrikas austrumu daļā (_Tana_), Kenijā, garums - \~800 km, sākas Aberdera kalnos, ietek Indijas okeānā, grīvā smilšu bārs
- Limpopo upe Āfrikas dienvidos (angļu val. "Limpopo"), DĀR un Mozambikā, vidustecē DĀR robežupe ar Botsvānu un Zimbabvi, garums - 1800 km, sākas Vitvatersrandas grēdā, satekot Marikai un Krokodailai, ietek Indijas okeānā
- Zambezi upe Āfrikas dienvidu daļā, Angolā, Zambijā, Mozambikā, Zambijas un Namībijas, Zambijas un Zimbabves robežupe, garums - 2574 km, sākas Lundas plato (Zambijā), ietek Indijas okeāna Mozambikas šaurumā, veidojot plašu deltu
- Senegāla upe Āfrikas rietumu daļā, Gvinejā, Mali, Senegālas un Mauritānijas robežupe, garums - 1430 km, sākas Futadžalona plato, ietek Atlantijas okeānā
- Bandama upe Āfrikas rietumu daļā, Kotdivuārā, veidojas satekot Baltajai un Sakanajai Bandamai, garums kopā ar Balto Bandamu \~700 km, ietek Gvinejas līcī, krāčaina
- Avaša upe Āfrikas ziemeļaustrumos (_Āwash Wenz_), Etiopijā, garums - \~750 km, sākas Etiopijas kalnienē, ietek Afāras ielejas Abes ezerā, lejtecē bieži izsīkst
- Šebele upe Āfrikas ziemeļaustrumos ("Wabē Shebelē Wenz"), Etiopijā un Somālijā (kur saucas - Šabēlle), kopējais garums - 2490 km, sākas Etiopijas kalnienē, šķērso Somālijas plato, no Mogadīšo tek paralēli Indijas okeāna krastam, izsīkst purvos 40 km no Indijas okeāna piekrastes Somālijas dienvidu daļā; Vebi Šabelle
- Čuba upe Āfrikas ziemeļaustrumos (somāliešu val. "Jubba"), Etiopijā un Somālijā, garums - 1600 km (kopā ar Genali); Džūba
- Mulūja upe Āfrikas ziemeļrietumos ("Oued Moulouya"), Marokā, garums - 520 km, sākas Vidusatlasā, ietek Vidusjūrā
- Draa upe Āfrikas ziemeļrietumos, Marokā, garums 1150 km, sākas Augstā Atlasa dienvidu nogāzē, pastāvīga tece 200 km (gandrīz visu ūdeni izmanto apūdeņošanai), Atlantijas okeānu sasniedz tikai kalnu sniega kušanas periodā
- Tartaks upe Aglonas un Višķu pagastā, iztek no Rušona, ietek Luknas ezerā, tā kā tam cauri tek Dubna, tad uzskata arī par Dubnas labā krasta pieteku, garums - 21 km, kritums - 50 m, tek cauri Cirišam; Tartaka; Antāna upe; Salenieku upe
- Labonīte upe Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, Vesetas kreisā krasta pieteka, garums - 6 km; Barisa
- Lokmene upe Aizkraukles un Ogres novadā, lielākajā daļā tecējuma ir šo novadu robežupe, garums - 21 km, sākas pie Iršiem, ietek Lobes ezera ziemeļrietumu galā, netālu no Lobes upes iztekas un dažkārt tiek uzskatīta par Lobes pieteku; Lokamane; Lokmane; Lokmenīte
- Maizīte upe Aizkraukles un Skrīveru pagastā, Daugavas senlejas malā, satekot ar Braslu veido Dīvaju, garums - 14 km, kritums - 44 m; Bulnetene
- Devoli upe Albānijas vidienē ("Devoll"), Semani labā satekupe, sākas Gramosas grēdas rajonā, garums - 181 km
- Osumi upe Albānijas vidienē ("Osum"), Semani kreisā satekupe, sākas Gramosas grēdas rajonā, garums - 126 km
- Semani upe Albānijas vidienē ("Semani"), izveidojas, satekot Devoli un Osumi, kas abas sākas Gramosas grēdas rajonā, garums - 85 km, lejtece piejūras zemienē meandrē, ietek Adrijas jūrā
- Araba upe Alžīrijā (_El Arab, Oued_), ietek Merlhīra sālsezerā
- Šelīfa upe Alžīrijas ziemeļrietumos ("Chelif"), garums no Tullas iztekas Sahāras Atlasā - \~700 km, ietek Vidusjūrā
- Kuskokvima upe Aļaskā ("Kuskokwim"), garums - 1300 km, sākas Aļaskas grēdas ziemeļu nogāzē satekot Nortforkai un Īstforkai, šķērso Kuskokvimu kalnus, ietek Beringa jūrā, veidojot garu estuāru
- Arinsala upe Andorā (_Arinsal_), Valiras labā krasta pieteka
- Balombo upe Angolā, Hvamo un Bengelas procincē, ietek Atlantijas okeānā
- Kakuluvara upe Angolā, Kunenes labā krasta pieteka, sākas Lubango plakankalnes rietumu daļā
- Okavango upe Angolā, Namībijā, Bostvanā un Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Okavango"), garums - 1600 km, sākas Bjē plakankalnē Angolā (nosaukums Kubango), Kalahari ieplakā veido purvainu deltu, kuras dienvidu atzars plūdu laikā ietek Ngami ezerā, ziemeļu atzars (periodiski) - Zambezes pietekā Kvando
- Bengo upe Angolā, Ziemeļkvanzas un Bengo prpvincē, sākas netālu no Kamabatela kalna, ietek Atlantijas okeāna Bengo līcī
- dūņupīte upe ar dūņainu ūdeni un dubļainiem krastiem
- tīrupe upe ar tīru, skaidru ūdeni
- melnupe upe ar tumšu ūdeni
- Agrio upe Argentīnā (_Agrio, Rio_), Neukenas provincē, Neukenas labā krasta pieteka, garums 400 km, vidustecē ūdenskritums - augstums 50 m
- Atvela upe Argentīnā (_Atuel, Rio_), Mendosas un Lapampas provincē, Salado labā krasta pieteka
- Rionegro upe Argentīnā ("Rio Negro"), veidojas Andos, satekot Neukenai un Limajai, garums (kopā ar Neukenu) - 1300 km, tek pa Patagoniju, ietek Atlantijas okeānā
- Salado upe Argentīnā (sp. val. "Rio Salado"), Kolorado kreisā krasta pieteka (lejtecē - sausgultne)
- Salado upe Argentīnā (sp. val. "Rio Salado"), Paranas labā krasta pieteka, garums - 1300 km, sākas Andos; Riosalado
- Čiko upe Argentīnā, Čubutas labā krasta pieteka
- Čubuta upe Argentīnā, garums 810 km, sākas Andu austrumu nogāzē, šaurā, dziļā ielejā šķērso Patagonijas plato un piekrastes zemieni, ietek Atlantijas okeānā
- Riodulse upe Argentīnas ziemeļrietumos ("Rio Dulce"), garums - \~650 km, sākas Andos, Akonkihas grēdā, sausajā Grančako līdzenumā veido attekas, ietek Marčikitas ezerā, vasarā uzplūdieni
- Ahsteva upe Armēnijā (_Aghstev_), Kūras labā krasta pieteka, lejtece Azerbaidžānā
- Arpa upe Armēnijā un Azerbaidžānā (Nahčivanas Autonomajā Republikā) (_Arpa_), Araksas kreisā krasta pieteka
- Debeda upe Armēnijā un Gruzijā, Kūras labā krasta pieteka
- Vorotana upe Armēnijā un Kalnu Karabahā, Araksas kreisā krasta pieteka
- Kasaha upe Armēnijā, Araksas kreisā krasta pieteka
- Hrazdana upe Armēnijā, Araksas kreisā krasta pieteka, garums - 141 km, iztek no Sevana ezera, augštece šaurā aizā, lejtece Ararata līdzenumā
- Ahurjana upe Armēnijā, kā arī Armēnijas un Turcijas (kur saucas - Arpa) robežupe, Araksas kreisā krasta pieteka
- Agvafrija upe ASV (_Agua Fria River_), Arizonas štata vidienē, Soltas labā krasta pieteka
- Alamitokrīka upe ASV (_Alamito Creek_), Teksasas štata rietumu daļā, Riograndes kreisā krasta pieteka
- Alapaha upe ASV (_Alapaha River_), Džordžijas un Floridas štatā, Suvonī labā krasta pieteka
- Alatna upe ASV (_Alatna River_), Aļaskas ziemeļu daļā, Kajukukas labā krasta pieteka
- Alagaša upe ASV (_Allagash River_), Menas štata ziemeļos, Sentdžonas labā krasta pieteka
- Alegeini upe ASV (_Allegheny River_), Ņujorkas un Pensilvānijas štatā, Ohaijo labā krasta pieteka
- Anaktūvaka upe ASV (_Anaktuvuk River_), Aļaskas štata ziemeļu daļā, Kolvilas labā krasta pieteka
- Androskogina upe ASV (_Androscoggin River_), Meinas un Vērmontas štatā, Konektikutas kreisā krasta pieteka
- Anīaka upe ASV (_Aniak River_), Aļaskā, Kuskovimas kreisā krasta pieteka
- Animasa upe ASV (_Animas River_), Kolorādo štatā, Ganisonas kreisā krasta pieteka
- Apomatoksa upe ASV (_Appomattox River_), Virdžīnijas štatā, Notovejas kreisā krasta pieteka
- Arikarī upe ASV (_Arikaree River_), Kolorādo un Nebraskas štatā, augštece sezonāli izsīkstoša, satekot ar Sautforkripablikanu izveido Kanzasas pieteku Ripablikanu
- Ārkanzasa upe ASV (_Arkansas River_), Misisipi labā krasta pieteka, garums - 2410 km, sākas Klinšu kalnos, tek pa Lielajiem un Centrālajiem līdzenumiem
- Avuna upe ASV (_Awuna River_), Aļaskas štatā, Kolvilas kreisā krasta pieteka
- Bafalo upe ASV (_Buffalo River_), Ārkanzasas štatā, Vaitriveras labā krasta pieteka
- Bafalo upe ASV (_Buffalo River_), Minesotas štatā, Redriveras labā krasta pieteka
- Bafalo upe ASV (_Buffalo River_), Tenesī un Alabamas štatā, Tenesī kreisā krasta pieteka
- Ganisona upe ASV (_Gunnison River_), Kolorādo štatā, Kolorādo kreisā krasta pieteka
- Aiditaroda upe ASV (_Iditarod River_), Aļaskas rietumu daļā, Inoko kreisā krasta pieteka
- Aiova upe ASV (_Iowa River_), Aiovas štatā, Misisipi labā krasta pieteka
- Kajukuka upe ASV (_Koyukuk River_), Aļaskā, Jukonas labā krasta pieteka
- Redrivera upe ASV (_Red River_), Misisipi labā krasta pieteka, garums - 2050 km, sākas Ljano Estakado plato, lejtecē sadalās Oldriverā (ietek Misisipi) un Ačafalajā (ietek Meksikas līcī)
- Ampkvo upe ASV (_Umpqua River_), Oregonas štatā, ietek Klusajā okeānā
- Aperaiova upe ASV (_Upper Iowa River_), Aiovas štata ziemeļaustrumos, izteka Viskonsinas štatā, Misisipi labā krasta pieteka
- Šaiena upe ASV ("Cheyenne River"), Vaiomingas un Dienviddakotas štatā, Misūri labā krasta pieteka
- Kolvila upe ASV ("Colville"), Aļaskā, garums - 800 km, sākas Bruksa grēdā, līdz 120 m dziļā aizā šķērso krīta plato, ietek Boforta jūrā
- Kūsa upe ASV ("Coosa River"), Dienvidkarolīnas un Alabamas štatā, Alabamas labā satekupe, garums 364 km
- Kamberlenda upe ASV ("Cumberland River"), Ohaijo kreisā krasta pieteka, garums - 1109 km, sākas Apalačos, augštecē līdz 100 m dziļas aizas
- Dablmauntinforka upe ASV ("Double Mountain Fork Brazos River"), Teksasas štatā, Brazosas labā satekupe
- Ilinoisa upe ASV ("Illinois River"), Ilinoisas štatā, Misisipi kreisā krasta pieteka, garums - 439 km
- Kanzasa upe ASV ("Kansas"), Kanzasas štatā, Misūri labā krasta pieteka, veidojas satekot Ripablikanai un Smokihilai, kas sākas Augstajos līdzenumos, garums - 275 km (kopā ar Smokihilu - \~1000 km)
- Nabesna upe ASV ("Nabesna"), Aļaskā, sākas no šļūdoņa Vrangeļa kalnu nogāzē, garums - 117 km, satekot ar Čisanu izveido Jukonas kreisā krasta pieteku Tananu
- Nortkaneidjana upe ASV ("North Canadian River"), Oklahomas štatā, Kaneidjanas kreisā krasta pieteka
- Ohaio upe ASV ("Ohio River"), Misisipi kreisā krasta pieteka, garums - 1579 km, sākas 214 m vjl., satekot divām upēm, kuru iztekas ir Apalaču kalnos
- Ovaihī upe ASV ("Owyhee River"), Sneikas kreisā krasta pieteka
- Potomaka upe ASV ("Potomac"), garums (kopā ar Sautpotomaku) - 590 km, ar estuāru - 780 km, sākas Apalačos satekot Nortpotomakai un Sautpotomakai, ietek Atlantijas okeāna Česapīka līcī
- Ripablikana upe ASV ("Republican River"), Kolorādo, Nebraskas un Kanzasas štatā, Kanzasas kreisā satekupe
- Soltforka upe ASV ("Salt Fork Brazos River"), Teksasas štatā, Brazosas kreisā satekupe
- Savana upe ASV ("Savannah"), garums - 725 km, sākas Apalačos, šķērso Pidmonta plato un Pieatlantijas zemieni, ietek Atlantijas okeānā, uzplūdieni pavasarī
- Šaiena upe ASV ("Sheyenne River"), Ziemeļdakotas štatā, Ziemeļu Redriveras kreisā krasta pieteka
- Smokihila upe ASV ("Smoky Hill River"), Kolorādo un Kanzasas štatā, Kanzasas labā satekupe, garums - \~725 km
- Saskvehana upe ASV ("Susquehanna River"), garums - \~990 km, tek pa Apalačiem, ietek Atlantijas okeāna Česapīka līcī, krāčaina
- Talapūsa upe ASV ("Tallapoosa River"), Alabamas štatā, Alabamas kreisā satekupe
- Tanana upe ASV ("Tanana River"), Aļaskā, Jukonas kreisā krasta pieteka, garums - 940 km, izveidojas, satekot Nabesnai un Čisanai, kas abas tek no šļūdoņiem Vrangeļa kalnos
- Triniti upe ASV ("Trinity"), Teksasas štatā, garums - 820 km, ietek Meksikas līča Galvestonas līcī
- Brazosa upe ASV (angļu val. "Brazos"), Teksasas štatā, garums - 1530 km, sākas Ļanoestakadā, satekot Soltforkai un Dablmauntinforkai, ietek Meksikas līcī
- Kolorādo upe ASV (angļu val. "Colorado"), Teksasas štatā, garums - 1450 km, sākas Ljano-Estakado plato, ietek Meksikas līcī; Austrumkolorādo
- Plata upe ASV (angļu val. "Platte River"), Misūri labā krasta pieteka, garums - 510 km (kopā ar Nortplatu 1415 km), satekupes Nortplata un Sautplata sākas Klinšu kalnos
- Sneika upe ASV (angļu val. "Snake River"), Kolumbijas kreisā krasta pieteka, garums - 1670 km, sākas Klinšu kalnos, Jeloustounas Nacionālajā parkā, kanjonos 2 ūdenskritumi (55 un 65 m)
- Apalačikola upe ASV dienvidaustrumu daļā (_Apalachicola River_), veidojas satekot Čatahūči un Flintai, sākas Apalaču dienvidu atzaros, garums - 160 km (kopā ar Čatahūči 820 km), ietek Meksikas līča Apalačikolas jomā, kuģojama līdz Kolumbusai
- Čatahūčī upe ASV dienvidaustrumu daļā ("Chattahoochee River"), Apalačikolas labā satekupe, garums 660 km
- Flinta upe ASV dienvidaustrumu daļā ("Flint River"), Džordžijas štatā, Apalačikolas kreisā satekupe, sākas Apalaču dienvidos
- Hīla upe ASV dienvidrietumos ("Gila"), Arizonas štatā, Kolorādo kreisā krasta pieteka, garums - 1040 km, sākas Meksikas kalnienē, augštece un vidustece - kanjonveida ielejā, lejtecē bieži izsīkst; Džīla
- Pekosa upe ASV dienvidrietumos ("Pecos"), Riograndes kreisā krasta pieteka, garums - 1480 km, sākas Klinšu kalnos
- Sanpedro upe ASV dienvidrietumos, Arizonas štatā, Hīlas kreisā krasta pieteka, augštece Meksikā, Sonoras pavalsts ziemeļos
- Sanfrancisko upe ASV dienvidrietumos, Arizonas štatā, Hīlas labā krasta pieteka
- Vērdī upe ASV dienvidrietumos, Arizonas štatā, Hīlas labā krasta pieteka
- Arūstuka upe ASV Meinas štatā un Kanādas Ņūbransvikas provincē (_Aroostook River_), Sentdžonas labā krasta pieteka
- Sentdžona upe ASV Meinas štatā un Kanādas Ņūbransvikas provincē ("Saint John River"), sākas Notrdamas kalnu dienvidaustrumu nogāzē, ietek Atlantijas okeāna Fandi līcī
- Redrivera upe ASV un Kanādā (_Red River_), Ziemeļdakotas un Minesotas štatu robežupe, ietek Vinipega ezerā
- Ziemeļu Redrivera upe ASV un Kanādā (“Red River of the North”), garums — 920 km, sākas Minesotas štatā, satekot Bua de Sū un Oterteilai, plūst pa Centrālajiem līdzenumiem, ir Minesotas robežupe ar Dienvidakotu un Ziemeļdakotu, ietek Vinipega ezerā
- Sentlorensa upe ASV un Kanādā (angļu val. "Saint Lawrence", fr. val. "Saint Laurent"), garums - 1200 km, iztek no Ontario ezera, ietek Sentlorensa līcī, lejpus Kvebekas veido 400 km garu, 50 km platu estuāru; Svētā Labrenča upe
- Kolorādo upe ASV un Meksikā (angļu val. "Colorado"), garums - 2740 km, sākas Klinšu kalnu Priekšējā grēdā, ietek Klusā okeāna Kalifornijas līcī, šķērsojot Kolorādo plato veido kanjonus; Rietumkolorādo
- Riogrande upe ASV un Meksikā (angļu val. "Rio Grande", sp. val. "Rio Bravo"), gk. robežupe, garums - 3034 km, sākas Klinšu kalnos, ietek Meksikas līcī; Riobravo
- Kaneidjana upe ASV, Arkanzas labā krasta pieteka ("Canadian River"), garums - 1458 km, sākas Klinšu kalnu Sangredekristo grēdā
- Baiudorčīta upe ASV, Ārkanzas un Luiziānas štatā, Reriveras kreisā krasta pieteka
- Baiudevjū upe ASV, Ārkanzasas štatā, Vaitriveras kreisā krasta pieteka
- Baiumeikona upe ASV, Ārkanzasas un Luiziānas štatā, Vošitas kreisā krasta pieteka
- Befa upe ASV, Ārkanzasas un Luiziānas štatā, Vošitas kreisā krasta pieteka
- Baiubārtolomjū upe ASV, Ārkanzasas un Luiziānas štatā, Vošītas kreisā krasta pieteka
- Džeimsa upe ASV, garums - \~550 km, veidojas Apalačos, satekot Džeksonai un Kaupasčerai, ietek Atlantijas okeāna Česapīka līcī, veido Hemptorodsas līci
- Delavēra upe ASV, garums 600 km, sākas Ketskila kalnos (Apalačos) 600 m vjl., ietek Atlantijas okeāna Delavēras līcī, plūdmaiņas 210 km augšpus grīvas
- Bēra upe ASV, Jūtas, Vaiomingas un Aidaho štatā, izceļas Jūintas kalnos un tek uz ziemeļiem līdz apliec Vosiča grēdas ziemeļu galu, pagriežas uz dienvidiem un gar šīs grēdas rietumu malu ietek Lielajā Sālsezerā
- Džeimsa upe ASV, Misūri kreisā krasta pieteka, gareums - 1142 km, tek gar Lielo līdzenumu austrumu malu, uzplūdieni pavasarī un vasarā (lietus), izmanto apūdeņošanai; Dakota
- Bedrivera upe ASV, Misūri labā krasta pieteka Dienviddakotas štatā
- Belfurša upe ASV, Misūri pietekas Šaienas kreisā krasta pieteka
- Hudzona upe ASV, Ņujorkas štatā ("Hudson River"), garums - 510 km, sākas Adirondaka masīvā 600 m vjl., ietek Atlantijas okeānā pie Ņujorkas, plūdmaiņas līdz Trojai (242 km), ar kanāliem savienota ar Ēri un Ontārio ezeru un Sentlorensu
- Tenesī upe ASV, Ohaio kreisā krasta pieteka, garums - 1050 km, kopā ar Holstonu 1470 km, veidojas Apalaču rietumu nogāzē satekot Holstonai un Frenčbrodai
- Nortpotomaka upe ASV, Potomakas kreisā satekupe
- Sautpotomaka upe ASV, Potomakas labā satekupe
- Nečisa upe ASV, Teksasas štatā, ietek Meksikas līcī
- Šenandoa upe ASV, Virdžīnijas un Rietumvirdžīnijas štatā, Potomakas labā krasta pieteka
- Barabū upe ASV, Viskonsinas štatā, Viskonsinas labā krasta pieteka
- Balta upe Augšdaugavas novada Ambeļu un Biķernieku pagastā, Daugavas labā krasta pieteka, garums 15 km; Balda
- Kumbule upe Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas un Demenes pagastā, garums - 18 km, kritums - 24,4 m, iztek no Bruņu ezera, tek cauri Kumbuļu ezeram, ietek Jāņuciema ezerā; Kumbula; Kumbuls; Kumbele; Kumbuļupe
- Ārčera upe Austrālijā (_Archer_), Kvīnslendā, Jorkas raga pussalā, periodiski izsīkstoša, lietus periodos ietek Karpentārija līcī
- Brisbena upe Austrālijā ("Brisbane River"), Kvīnslendas štata dienvidaustrumos, garums 344 km, sākas Stenlija kalnā, ietek Koraļļu jūras Mortona līcī
- Barvona upe Austrālijā Jaundienvidvelsas štata ziemeļaustrumos, daļā tecējuma arī Kvīnslendas štata robežupe, viena no Dārlingas satekupēm
- Bovena upe Austrālijā, Kvīnslendas austrumos, Bērdekinas labā krasta pieteka, sausajā sezonā izsīkst
- Satora upe Austrālijā, Kvīnslendas austrumos, Bērdekinas labā krasta pieteka, sausajā sezonā izsīkst
- Beljando upe Austrālijā, Kvīnslendas austrumos, ietek Dalrimpla ezerā, sausajā sezonā izsīkst
- Keipa upe Austrālijā, Kvīnslendas austrumos, ietek Dalrimpla ezerā, sausajā sezonā izsīkst
- Goulberna upe Austrālijā, Marejas kreisā krasta pieteka
- Lodona upe Austrālijā, Marejas kreisā krasta pieteka
- Mitamita upe Austrālijā, Marejas kreisā krasta pieteka
- Moulameinkrīka upe Austrālijā, Marejas labā krasta pieteka
- Avoka upe Austrālijā, Viktorijas štatā, Marejas kreisā krasta pieteka
- Dosona upe Austrālijas austrumos ("Dawson"), Ficrojas labā satekupe, garums - 400 km
- Ficroja upe Austrālijas austrumos ("Fitzroy"), Kvīnslendā, Dosonas un Makenzi koptekupe, garums 450 km, ietek Koraļļu jūrā
- Makenzi upe Austrālijas austrumos ("Mackenzie"), Ficrojas kreisā satekupe
- Dārlinga upe Austrālijas dienvidaustrumos ("Darling"), Marejas lielākā pieteka, Austrālijas garākā upe - 2739 km, sākas Jaunanglijas grēdas rietumu nogāzē, ietek Marejā 245 km no tās grīvas
- Laklana upe Austrālijas dienvidaustrumos ("Lachlan"), Murumbigi labā krasta pieteka, garums - 1500 km, sākas Lielajā Ūdensšķirtnes grēdā, uz ziemeļiem no Kanberas
- Mareja upe Austrālijas dienvidaustrumos (angļu val. "Murray"), Jaundienvidvelsas un Viktorijas štata robežupe, garums - 2589 km, izteka Austrālijas Alpos 1846 m vjl., caur Aleksandrīnas ezeru ietek Indijas okeāna Enkauntera līcī
- Murumbiģi upe Austrālijas dienvidaustrumos (angļu val. "Murrumbidgee"), Marejas labā krasta pieteka, garums - 2172 km, augštece Austrālijasa Alpos, lietus periodā līdzenumā pārplūst, sausajā periodā apsīkst
- Gaskoina upe Austrālijas rietumos ("Gascoyne"), garums 780 km, augštece Rietumaustrālijas plakankalnē, ietek Indijas okeāna Šārkbeja līcī, sausajā sezonā izsīkst
- Laionsa upe Austrālijas rietumos ("Lyons"), Gaskoinas labā krasta pieteka, sausajā sezonā izsīkst
- Mareja upe Austrālijas rietumos ("Murray"), Rietumaustrālijas dienvidrietumos, ietek Indijas okeānā uz dienvidiem no Pērtas, sausuma periodos izžūst
- Tomsona upe Austrālijas vidienē, Kuperskrīkas labā krasta pieteka
- Plenti upe Austrālijas vidienē, Ziemeļu teritoriju dienvidu daļā, izceļas Hārtsa grēdas ziemeļu nogāzēs, izsīkst Simpsona tuksnesī, sausajā sezonā izžūst
- Bērdekina upe Austrālijas ziemeļaustrumos, Kvīnslendā, garums – 680 km, sākas Atertonas plato, ietek Koraļļu jūrā, sausajā sezonā gandrīz izsīkst, no lietus XII-III spēcīgi uzplūdieni
- Flindersa upe Austrālijas ziemeļos ("Flinders"), garums - 830 km, sākas Lielās Ūdensšķirtnes grēdas rietumu nogāzē, ietek Arafuru jūras Karpentārija līcī
- Ficroja upe Austrālijas ziemeļrietumos ("Fitzroy"), garums 520 km, iztek no Kimbernijas plato, ietek Indijas okeāna Kinga līcī
- Klonkari upe Austrālijas ziemeļu daļā ("Cloncurry"), Flindersas kreisā krasta pieteka, sākas Lielās Ūdensšķirtnes grēdas rietumu nogāzē, garums - 900 km
- Saksbi upe Austrālijas ziemeļu daļā ("Saxby"), Flindersas labā krasta pieteka, sākas Gregorija grēdas rietumu nogāzē
- Ensa upe Austrijā ("Enns"), Donavas labā krasta pieteka, garums - 320 km, sākas Zemā Tauerna masīvā Alpos
- Ille upe Austrijā ("Ill"), Reinas kreisā krasta pieteka, garums - 208 km
- Zalca upe Austrijā ("Salza"), Ensas labā krasta pieteka
- Šteire upe Austrijā ("Steyr"), Ensas kreisā krasta pieteka
- Trauna upe Austrijā ("Traun"), Augšaustrijā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 153 km, tek caur Traunas ezeru
- Mūra upe Austrijā un Slovēnijā, kā arī Horvātijas un Ungārijas robežupe (vācu _Mur_, horv. val. _Mura_), Dravas kreisā krasta pieteka, garums - 438 km, izteka Zemajā Tauernā
- Rābca upe Austrijā un Ungārijā, Donavas labā krasta pieteka
- Rāba upe Austrijā un Ungārijā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 398 km (Ungārijā - 275 km), izteka Štīrijas Alpos
- Ahe upe Austrijā un Vācijā (_Ache_), ietek Kīmezerā
- Leha upe Austrijā un Vācijā (_Lech_), Donavas labā krasta pieteka, garums - 263 km, sākas Forarlbergā 1865 m vjl.
- Zalcaha upe Austrijā un Vācijā (_Salzach_), lejteces posmā - robežupe, Innas labā krasta pieteka, garums - 220 km
- Agere upe Austrijā, Augšaustrijas federālajā zemē, Traunas kreisā krasta pieteka, iztek no Aterezera
- Brēgencerahe upe Austrijā, Forarlbergā, ietek Bodenezerā
- Išle upe Austrijā, Traunas kreisā krasta pieteka
- Ruvuma upe Austrumāfrikā ("Ruvuma"), Tanzānijas un Mozambikas robežupe, garums - \~800 km, sākas kalnos uz Austrumiem no Nasjas ezera, ietek Indijas okeānā
- Rufidži upe Austrumāfrikā (angļu val. "Rufiji"), Tanzānijā, garums (kopā ar Luvegu) - \~1400 km, sākas kalnos uz austrumiem no Ņasas ezera, satekot Luvegu un Kilombero, ietek Indijas okeānā
- Aghsu upe Azerbaidžānā (_Ağsu_), Kūras kreisā krasta pieteka
- Ahuma upe Azerbaidžānā (_Axum_), Kūras labā krasta pieteka, izteka un augštece Armēnijā
- Gejčaja upe Azerbaidžānā, Kūras labā krasta pieteka, kas ievadīta Galvenajā Širvanas kanālā
- Talačaja upe Azerbaidžānā, Žagatalas rajonā, Ganihas kreisā krasta pieteka, sākas Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē
- Vileščaja upe Azerbaidžānas dienvidaustrumos, izteka Tališu kalnu ziemeļu daļā, ietek Kaspijas jūras Gizilaghačas līcī
- Hongha upe Āzijas austrumos (vjetnamiešu val. "Song Hong"), garums - 1183 km, sākas Juņnaņas kalnienē (Ķīnā, nosaukums Juaņdzjana) ietek Dienvidķīnas jūras Bakbo līcī (Vjetnamā)
- Iravadi upe Āzijas dienvidaustrumos ("Irrawaddy"), Ķīnā un Mjanmā, garums - 2150 km, sākas Tibetas kalnienes dienvidaustrumu nogāzē, ietek Andamanu jūrā
- Salvina upe Āzijas dienvidaustrumos, Ķīnā (nosaukums Naga, Nagču, Ģamonulčhu un Nudzjana) un Mjanmā, daļēji Mjanmas un Taizemes robežupe, garums - \~3000 km, sākas Tibetas kalnienes Tanglas grēdas ledājos \~5000 m vjl., pa 2 atzariem ietek Andamanu jūras Motamas līcī
- Tigra upe Āzijas dienvidrietumos, Turcijā un Irākā, Sīrijas un Turcijas robežupe (angļu val. "Tigris"), garums - 1850 km, sākas Armēnijas kalnienes nogāzēs, lejtecē satekot ar Eifratu, veido Šatelarabu, kas ietek Persijas līcī
- Bērzene upe Baldones un Ķekavas pagastā, Daugavas kreisā krasta pieteka, garums – 15 km; Bērze; Bērzupīte; Melnā Bērzene
- Ascjora upe Baltkrievijā (_Ascior_), Sožas kreisā krasta pieteka, robežupe ar Krieviju, kur saucas - Ostjora
- Avsjanka upe Baltkrievijā (_Aūsianka_), Vitebskas apgabala ziemeļaustrumos, izteka Haradokas augstienē, ietek nelielā ezerā Krievijas Plekavas apgabala dienvidos
- Avuta upe Baltkrievijā (_Avuta_), Vitebskas apgabalā, Dzisnas kreisā krasta pieteka
- Bjesjedza upe Baltkrievijā Mogiļovas un Gomeļas apgabalā, Sožas kreisā krasta pieteka, izteka Krievijas Smoļenskas apgabalā, vidusteces posms - Krievijas Brjanskas pagabalā, Krievijā saucas - Beseda
- Nareva upe Baltkrievijā un Polijā ("Narew"), Bugas labā krasta pieteka, garums - 438 km, ietek Zegžes ūdenskrātuvē (Bugas lejtecē)
- Pripete upe Baltkrievijā un Ukrainā, Dņepras lielākā pieteka, garums – 761 km, sākas Volīnijas augstienē, augštecē Pinskas purvos gultne daļēji iztaisnota, ietek Kijivas ūdenskrātuvē
- Loša upe Baltkrievijā, Ašmjankas kreisā krasta pieteka
- Scviha upe Baltkrievijā, Brestas apgabala dienvidaustrumos, Pripetes labā krasta pieteka, augštece Ukrainā, kur saucas - Stviha
- Pina upe Baltkrievijā, Brestas apgabalā, Pripetes kreisā krasta pieteka
- Jasjeļda upe Baltkrievijā, Brestas apgabalā, Pripetes kreisā krasta pieteka, garums - 242 km
- Mišanka upe Baltkrievijā, Brestas apgabalā, Ščaras labā krasta pieteka
- Ļva upe Baltkrievijā, Brestas un Gomeļas apgabalā, augštece Ukrainā (kur saucas - Lva), Pripetes labā krasta pieteka
- Ščara upe Baltkrievijā, Brestas un Grodņas apgabalā, Nemunas kreisā krasta pieteka, garums - 325 km, sākas Baltkrievijas grēdas dienvidu nogāzē
- Ļasnaja upe Baltkrievijā, Bugas labā krasta pieteka
- Bjarezina upe Baltkrievijā, Dņepras labā krasta pieteka, garums - 613 km, sākas uz ziemeļiem no Minskas augstienes
- Svislača upe Baltkrievijā, garums - 327 km, Bjarezinas labā krastā pieteka, sākas Minskas augstienē
- Ubarca upe Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka, augštece Ukrainā (kur saucas - Uborta), kopējais garums - 256 km
- Zilupe upe Baltkrievijā, Latvijā un Krievijā, Veļikajas kreisā krasta pieteka, garums - 195 km, no tiem Latvijas teritorijā 80 km, kritums - 30 m, atsevišķos posmos ir Latvijas un Baltkrievijas un Latvijas un Krievijas robežupe; Krievijā saucas Siņaja, Baltkrievijā - Siniucha
- Nemuna upe Baltkrievijā, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā (liet. val. _Nemunas_), garums - 937 km, izteka Minskas augstienē, lejtece sadalās 2 attekās, ietek Baltijas jūras Kuršu jomā
- Uša upe Baltkrievijā, Minskas apgabala austrumu daļā, Bjarezinas labā krasta pieteka
- Uša upe Baltkrievijā, Minskas apgabala ziemeļrietumos, Vilijas (Nēres augšteces) kreisā krasta pieteka
- Hajna upe Baltkrievijā, Minskas apgabalā, Bjarezinas labā krasta pieteka
- Laņa upe Baltkrievijā, Minskas un Brestas apgabalā, Pripetes kreisā krasta pieteka
- Aresa upe Baltkrievijā, Minskas un Gomeļas apgabalā, Pcičas labā krasta pieteka
- Sluča upe Baltkrievijā, Minskas un Gomeļas apgabalā, Pripetes kreisā krasta pieteka
- Oļsa upe Baltkrievijā, Minskas un Mogiļevas apgabalā, Bjarezinas kreisā krasta pieteka
- Pciča upe Baltkrievijā, Minskas, Mogiļovas un Gomeļas apgabalā, Pripetes kreisā krasta pieteka, garums - 486 km, sākas Minskas augstienē
- Basja upe Baltkrievijā, Mogiļevas apgabalā, Proņas labā krasta pieteka
- Ala upe Baltkrievijā, Mogiļevas un Gomeļas apgabalā, Bjarezinas kreisā krasta pieteka
- Kļava upe Baltkrievijā, Mogiļevas un Minskas apgabalā, Bjarezinas kreisā krasta pieteka
- Proņa upe Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, Sožas labā krasta pieteka
- Hariņa upe Baltkrievijā, Pripetes labā krasta pieteka, augštece un lielākā daļa upes Ukrainā, kur saucas - Horiņa
- Ašmjanka upe Baltkrievijā, Vilijas (Nēres augšteces) kreisā krasta pieteka
- Strača upe Baltkrievijā, Vilijas (Nēres augšteces) kreisā krasta pieteka
- Narača upe Baltkrievijā, Vilijas labā krasta pieteka, iztek no Narača ezera
- Adrova upe Baltkrievijā, Vitebskas apgabala dienvidos, Dņepras labā krasta pieteka
- Megna upe Bangladešā ("Meghna"), Gangas un Bramaputras kopējās deltas austrumu daļas atteka, veidojas satekot vienai no Bramaputras austrumu attekām un Surmai, garums \~240 km, saplūstot ar deltas galveno atteku (Padma), veido līdz 60 km platu estuāru
- Atrai upe Bangladešā, Rādžšāhī apgabalā, Džamunas labā krasta pieteka
- Semuā upe Beļģijā un Francijā, Māsas labā krasta pieteka, garums - 192 km
- Šelda upe Beļģijā un Nīderlandē ("Schelde"), augštece Francijā, kur saucas "Esko", garums - 430 km, ietek Ziemeļjūrā, veido estuāru 90 km garumā
- Urta upe Beļģijā, Māsas labā krasta pieteka, garums - 166 km
- Alibori upe Beninas ziemeļu dalā (_Alibori_), Nigēras labā krasta pieteka
- Apere upe Bolīvijā (_Apere, Rio_), Mamores kreisā krasta pieteka
- Itonamasa upe Bolīvijā ("Rio Itonamas"), Gvapores kreisā krasta pieteka
- Ortona upe Bolīvijā ("Rio Orthon"), Pando departamentā, Madre de Djosas kreisā krasta pieteka
- Bermeho upe Bolīvijā un Argentīnā ("Rio Bermejo"), Paragvajas labā krasta pieteka, garums – 1450 km, sākas Centrālo Andu austrumu nogāzē
- Rapulo upe Bolīvijā, Jakumas labā krasta pieteka
- Benisito upe Bolīvijā, Jatas kreisā krasta pieteka
- Beni upe Bolīvijā, Madeiras kreisā satekupe, garums – \~1500 km, sākas Andos, augštecē krāčaina, lejtecē meandri
- Mamore upe Bolīvijā, Madeiras labā satekupe, lejtecē arī Brazīlijas robežupe, garums - >2000 km, sākas Centrālajos Andos Austrumkordiljerā, nosaukums augštecē - Kaine, vidustecē - Riogrande
- Ičilo upe Bolīvijā, Mamores kreisā krasta pieteka
- Jakuma upe Bolīvijā, Mamores kreisā krasta pieteka
- Jata upe Bolīvijā, Mamores kreisā krasta pieteka
- Neretva upe Bosnijā un Hercegovinā un Horvātijā, garums 218 km, tek pa kanjonu Dināru kalnienē, lejpus Mostaras - pa purvainu ieleju, ietek Adrijas jūrā
- Krka upe Bosnijā un Hercegovinā un Horvātijā, ietek Adrijas jūrā
- Krivaja upe Bosnijā un Hercegovinā, Bosnas labā krasta pieteka (Donavas baseinā)
- Spreča upe Bosnijā un Hercegovinā, Bosnas labā krasta pieteka (Donavas baseinā)
- Bosna upe Bosnijā un Hercegovinā, Savas labā krasta pieteka (Donavas baseinā), garums - 308 km, iztekas un vidustece Dināru kalnienē, lejtece Vidusdonavas līdzenumā
- Vrbasa upe Bosnijā un Hercegovinā, Savas labā krasta pieteka, garums - 240 km
- Unaca upe Bosnijā un Hercegovinā, Unas labā krasta pieteka
- Sana upe Bosnijā un Hercegovinā, Unas labā krasta pieteka, garums - 146 km
- Šaše upe Bostvānā un Zimbabvē ("Shashe"), lielā daļā garuma šo valstu robežupe, Limpopo kreisā krasta pieteka
- Abakašisa upe Brazīlijā (_Abacaxis, Rio_), Amazonasas štata austrumos, Madeiras attekas Paranas Urarijas labā krasta pieteka
- Akara upe Brazīlijā (_Acará, Rio_), Paras štata austrumu daļā, ietek Atlantijas okeāna Maražo līcī
- Akarau upe Brazīlijā (_Acaraú, Rio_), Searas štata rietumu daļā, ietek Atlantijas okeānā
- Akari upe Brazīlijā (_Acari, Rio_), Amazonasas štatā, Madeiras pietekas Kanumanas kreisā satekupe
- Ajurvoka upe Brazīlijā (_Aiuruoca, Rio_), Riugrandi kreisā krasta pieteka
- Alalau upe Brazīlijā (_Alalaū, Rio_), Riunegru kreisā krasta pieteka, Roraimas un Amazonasas štata robežupe
- Almasa upe Brazīlijā (_Almas, Rio_), Gojasas štatā, Tokantinsas kreisā krasta pieteka, ietek Seras da Mesas ūdenskrātuvē
- Alkobasa upe Brazīlijā (_Alvobaça, Rio_), Baijas štata dienvidrietumos, izteka un augštece Minasžeraisas štata austrumos
- Amambai upe Brazīlijā (_Amambai, Rio_), Matugrosu du Sula štata dienvidos, Paranas labā krasta pieteka
- Amapari upe Brazīlijā (_Amapari, Rio_), Aragvari labā krasta pieteka
- Anamu upe Brazīlijā (_Anamu, Rio_), Paras štata ziemeļos, Trombetasas kreisā krasta pieteka
- Anava upe Brazīlijā (_Anauá, Rio_), Roraimas štatā, Riubranku kreisā krasta pieteka
- Aņandui upe Brazīlijā (_Anhandui, Rio_), Matugrosu du Sula štatā, Paranas labā krasta pieteka
- Apodi upe Brazīlijā (_Apodi, Rio_), Riograndi du Norti štata ziemeļaustrumos, sausajos periodos izsīkst, ietek Atlantijas okeānā
- Apore upe Brazīlijā (_Aporé, Rio_), Paranas labā krastapieteka, visā garumā Gojasas un Matugrosu du Sulas štata robežupe
- Akidavana upe Brazīlijā (_Aquidauana, Rio_), Matugrosu du Sula štatā, Mirandas labā krasta pieteka
- Arasa upe Brazīlijā (_Araça, Rio_), Amazones baseinā, Amazonasas štata ziemeļaustrumos, Riunegru kreisā krasta pieteka
- Arasuai upe Brazīlijā (_Araçuai, Rio_), Minasžeraisas štatā, Žektiņoņas labā krasta pieteka
- Aragvaja upe Brazīlijā (_Araguaia, Rio_), Tokantinsas kreisā krasta pieteka (Amazones baseinā), garums - 2630 km, tek pa Brazīlijas plakankalni, vidustecē sadaloties attekās kā Brasa Majora un Brasa Menora, veido vienu no pasaules lielākajām upju salām - Bananalu (300 x 75 km), lejtecē krāces, kuģojama vidustecē 1300 km
- Aragvari upe Brazīlijā (_Araguari, Rio_), Amapas štatā, izceļas Tumukumakes kalnu grēdas austrumos, ietek Atlantijas okeānā
- Arinusa upe Brazīlijā (_Arinos, Rio_), Matugrosu štatā, Žuruenas labā krasta pieteka
- Aripuanana upe Brazīlijā (_Aripuanã, Rio_), Matugrosu un Amazonasas štatā, Madeiras labā krasta pieteka
- Arajasa upe Brazīlijā (_Arraias, Rio_), Matugrosu štatā, Šingu kreisā krasta pieteka
- Aruana upe Brazīlijā (_Aruā, Rio_), Amazonasas štatā, Kuari ezera pieteka
- Ati-Parana upe Brazīlijā (_Ati-Paraná, Rio_), Amazonasas štatā, Žapuras labā krasta pieteka
- Iriri upe Brazīlijā ("Iriri"), Šingu kreisā krasta pieteka
- Paranaiba upe Brazīlijā ("Paranaiba"), Paranas labā satekupe, garums - 860 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Mata da Kordas grēdā, tek pa dziļu ieleju, krāčaina
- Aragvari upe Brazīlijā ("Rio Araguari"), Minasžeraisas štatā, Paranaibas kreisā krasta pieteka
- Katrimani upe Brazīlijā ("Rio Catrimani"), Roraimas štatā, Riubranku labā krasta pieteka
- Dosi upe Brazīlijā ("Rio Doce"), Minasžerisa un Espritu Santa štatā, garums \~600 km, veidojas Brazīlijas plakankalnē satekot Pirangai un Šopotai, ietek Atlantijas okeānā
- Fresku upe Brazīlijā ("Rio Fresco"), Šingu labā krasta pieteka
- Mukažai upe Brazīlijā ("Rio Mucajai"), Roraimas štatā, Riubranku labā krasta pieteka
- Paranapaneima upe Brazīlijā ("Rio Paranapanema"), augštece Sanpaulu štata dienvidu daļā, tālāk Sanpaulu un Paranas štata robežupe, garums - \~900 km
- Ronuro upe Brazīlijā ("Rio Ronuro"), Šingu kreisā krasta pieteka
- Surumu upe Brazīlijā ("Rio Surumu"), Roraimas štatā, Takutu labā krasta pieteka
- Takutu upe Brazīlijā ("Rio Tacutu"), Roraimas štatā, kā arī Brazīlijas un Gajānas robežupe, Riubranku kreisā satekupe
- Urarikuera upe Brazīlijā ("Rio Uraricoera"), Roraimas štatā, Riubranku labā satekupe
- Verdi upe Brazīlijā ("Rio Verde"), Ggojasas štatā, Paranaibas labā krasta pieteka
- Žekitinjonja upe Brazīlijā (port. val. "Jequitinhonha"), garums - 1030 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Espinjasu grēdā, ietek Atlantijas okeānā
- Madeira upe Brazīlijā (port. val. "Madeira"), augštecē īsā posmā robežupe ar Bolīviju, Amazones labā krasta pieteka, veidojas satekot Mamorei un Beni, garums - 1350 km, kopā ar Mamori 3230 km, pie ietekas 2,7 km plata, pali X-V, līmeņa svārstības \~12 m
- Paragvaja upe Brazīlijā un Paragvajā (sp. val. "Paraguay", port. val. "Paraguai"), vidustecē Brazīlijas un Bolīvijas, kā arī Brazīlijas un Paragvajas robežupe, lejtecē Paragvajas un Argentīnas robežupe, Paranas labā krasta pieteka, garums - 2500 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Matugrosu plato
- Šingu upe Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Xingu"), garums - 1980 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Matugrosu plato, lejtecē platums - 8-12 km, dziļums - 44 m
- Tokantinsa upe Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, garums - 2850 km, veidojas Brazīlijas plakankalnes vidusdaļā, satekot Maranjanai un Almasai, ietek Amazones attekā Parā, veidojot estuāru
- Tapažosa upe Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, veidojas Brazīlijas plakankalnē, satekot Žuruenai un Sanmanuelai, garums - \~2000 km (kopā ar Žuruenu), lejtecē, tekot pa Amazonas zemieni platums sasniedz 15 km, palos līmenis ceļas par 7-8 m
- Urugvaja upe Brazīlijā, Argentīnā un Urugvajā (port. val. "Uruguai", sp. val. "Uruguay"), garums - 2200 km (kopā ar Pelotasu), veidojas Brazīlijas plakankalnes Žerala grēdā, satekot Pelotasai un Kanoasai, ietekot Atlantijas okeānā kopā ar Paranu veido Laplatas estuāru
- Kašueira upe Brazīlijā, Baijas štatā, ietek Atlantijas okeānā, grīvā jūras osta Iļeusa
- Piranga upe Brazīlijā, Dosi labā satekupe
- Sanfransisku upe Brazīlijā, garums - 2830 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Kanastras grēdā 1400 m vjl., ietek Atlantijas okeānā
- Korumba upe Brazīlijā, Gojasas štatā, Paranaibas labā krasta pieteka
- Itui upe Brazīlijā, Itakvaji kreisā krasta pieteka
- Balsasa upe Brazīlijā, Maraņaunas štatā, Parnaibas kreisā krasta pieteka
- Anjandui upe Brazīlijā, Matugrosu du Sula štatā, Paranas labā krasta pieteka
- Anapu upe Brazīlijā, Paras štatā, Amazones labā krasta pieteka
- Bakaža upe Brazīlijā, Paras štatā, Šingu labā krasta pieteka
- Gurgeja upe Brazīlijā, Pjaui štatā, Parnaibas kreisā krasta pieteka
- Kaninde upe Brazīlijā, Pjaui štatā, Parnaibas kreisā krasta pieteka
- Urusuipretu upe Brazīlijā, Pjaui štatā, Parnaibas kreisā krasta pieteka
- Riubranku upe Brazīlijā, Roraimas štatā (port. val. "Rio Branco"), Riunegru kreisā krasta pieteka, kas izceļas, satekot Urarikuerai, kas sākas Parimas grēdas austrumu nogāzēs (Gvajānas plakankalnē) un Takutu, kas sākas Kamoas kalnos, garums - (kopā ar Urarikveru) 1300 km
- Tiete upe Brazīlijā, Sanpaulu štatā, Paranas kreisā krasta pieteka, garums - 1120 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Mara grēdā
- Itakvaji upe Brazīlijā, Žavari labā krasta pieteka
- Kurusa upe Brazīlijā, Žavari labā krasta pieteka
- Paraiba du Sula upe Brazīlijas dienvidaustrumos (“Rio Paraibo do Sul”), Riodežaneiro štatā, garums — 1150 km (kopā ar Paraitingu), sākas Brazīlijas plakankalnes Mara grēdā, ietek Atlantijas okeānā
- Igvasu upe Brazīlijas dienvidaustrumos, Paranas kreisā krasta pieteka, garums - 1320 km, sākas Mara grēdā netālu no Atlantijas okeāna, tek rietumu virzienā, lejtecē veido robežu ar Argentīnu
- Itapekuru upe Brazīlijas ziemeļaustrumos (port. val. "Itapicuru"), Maranjaunas štatā, garums - 1650 km, sākas Brazīlijas plakankalnē, ietek Atlantijas okeāna Sanžozē līcī
- Parnaiba upe Brazīlijas ziemeļaustrumos (port. val. "Parnaiba"), garums - \~1500 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Šapada das Mangabeirasa kalnos, ietek Atlantijas okeānā
- Alperkatasa upe Brazīlijas ziemeļaustrumu daļā (_Alpercatas, Rio_), Maraņaunas štatā, Itapekuru kreisā krasta pieteka
- Žutai upe Brazīlijas ziemeļrietumu daļā (port. val. "Jutai"), Amazones labā krasta pieteka, garums - 1200 km
- Mesta upe Bulgārijā ("Mesta"), lejtece Grieķijā, kur saucas - Nesta, kopējais garums - 273 km, sākas Rilas masīvā, tek starp Pirina un Rodopu kalniem, ietek Trāķijas jūras Tasas šaurumā
- Loma upe Bulgārijā (Targovištes un Ruses apgabalā), Donavas labā krasta pieteka
- Struma upe Bulgārijā un Grieķijā (kur saucas - Strimona), garums - 415 km, izteka Vitošas masīvā uz dienvidiem no Sofijas, ietek Egejas jūras Strimonas līcī
- Nišava upe Bulgārijā un Serbijā ("Nišava"), Južna Moravas labā krasta pieteka, garums - 218 km
- Tundža upe Bulgārijā un Turcijā (turku val. "Tunca"), Maricas kreisā krasta pieteka, garums - 405 km (345 km Bulgārijā), sākas Staraplaninā pie Boteva kalna
- Drjanovska upe Bulgārijā, Donavas labā krasta pietekas Jantras pieteka
- Rosica upe Bulgārijā, Donavas labā krasta pietekas Jantras pieteka
- Kamčija upe Bulgārijas austrumos, garums - 244 km (kopā ar Goļama Kamčiju), sākas Staraplaninā, lejtece (40 km) pārplūstošajā Longoza zemienē (sanešiem aizpildīts limāns), ietek Melnajā jūrā
- Marica upe Bulgārijas dienvidos, lejtecē Turcijas (kur saucas - Meriča) un Grieķijas (kur saucas - Evra) robežupe, garums - 525 km, sāks Rilas masīvā, pie Muasalas kalna, tek gk. pa Augštrāķijas zemieni, ietek Trāķijas jūrā, veido purvainu deltu
- Krumovica upe Bulgārijas dienvidu daļā, Kardžali apgabalā, Ardas labā krasta pieteka
- Iskara upe Bulgārijas rietumu daļā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 368 km, satekupes Beli Iskara un Černi Iskara iztek no Rilas masīva
- Jantra upe Bulgārijas ziemeļos, Donavas labā krasta pieteka, garums - 286 km, sākas Staraplaninā, Šipkas pārejas apvidū, lejtece - Lejasdonavas līdzenumā
- Osema upe Bulgārijas ziemeļos, Donavas labā krasta pieteka, garums - 314 km, sākas Staraplaninā
- Baba upe Centrālāfrikas Republikā (_Baba_), Vamas labā krasta pieteka
- Koto upe Centrālāfrikas Republikā ("Kotto"), Ubangi labā krasta pieteka
- Lobaje upe Centrālāfrikas Republikā ("Lobaye"), Ubangi labā krasta pieteka
- Vaka upe Centrālāfrikas Republikā ("Ouaka"), Ubangi labā krasta pieteka
- Sanga upe Centrālāfrikas Republikā un Kongo Republikā, arī abu šo valstu robežupe ar Kamerūnu (dažu kilometru garumā ar katru), Kongo labā krasta pieteka, veidojas Adamavas plakankalnes dienvidaustrumos, satekot Kadeji un Mamberei, garums - \~790 km, kopā ar Kadeji - \~1300 km
- Bangorana upe Centrālāfrikas Republikā, Bamingi-Bangoranas prefektūrā, Bamingi labā krasta pieteka
- Pama upe Centrālāfrikas Republikā, Ubangi labā krasta pieteka
- Kasai upe Centrālajā Āfrikā ("Kasai", lejtecē "Kva"), Kongo (Zairas) lielākā, kreisā krasta, pieteka (Angolā un Kongo Demokrātiskajā Republikā), garums - 2153 km, sākas Lundas plato, lejtecē Kongo ieplakā līdz 6 km plati ezerveida paplašinājumi
- Šari upe Centrālajā Āfrikā, CĀR, Čadā, lejtecē Čadas un Kamerūnas robežupe (fr. val. "Chari"), garums - \~1400 km (kopā ar Vamu), veidojas satekot Bamingi un Gribingi, ietekot Čada ezerā, kopā ar Logoni veido kopēju deltu
- Kongo upe Centrālajā Āfrikā, garums - 4320 km, sākas Šabas plato dienvidos 1435 m vjl., ietek Atlantijas okeānā veidojot \~700 km garu un līdz 19 km platu estuāru
- Ubangi upe Centrālajā Āfrikā, Kongo pieteka, Kongo Demokrātiskās Republikas, Kongo Republikas un Centrālāfrikas Republikas robežupe, veidojas satekot Mbomu un Velei, garums - \~1200 km
- Kerulena upe Centrālajā Āzijā (mong. val. "Kherueln"), Mongolijā un Ķīnā, garums - 1264 km (Mongolijā 1090 km), sākas Henteja grēdas dienvidaustrumu nogāzēs 1750 m vjl., ietek Dalainora ezerā
- Pandža upe Centrālajā Āzijā, Tadžikistānas un Afganistānas robežupe visā garumā, Amudarjas kreisā satekupe (labā - Vahša), garums - 921 km, veidojas satekot Pamirai un Vāhānai
- Ili upe Centrālāzijā (Ķīnā un Kazahstānā), garums - 1001 km (kopā ar Tekesu 1439 km), veidojas satekot Tekesai un Kungesai Austrumtjanšanā (Ķīnā), ietek Balhaša ezerā
- Asiņupīte upe Cēsu novada Kaives pagastā, Risenes augšteces kreisā krasta pieteka
- Austrumlogone upe Čadā (_Logone Oriental_), Logones labā satekupe, augštece Centrālāfrikas Republikā, kur saucas - Pende
- Auka upe Čadā un Centrālāfrikas Republikā (_Aouk, Bahr_), šo valstu robežupe visā tās garumā, Šari labā krastā pieteka, augštece sausajā sezonā izsīkst
- Bailli upe Čadā, Šari kreisā krasta pieteka
- Salamata upe Čadas dienvidu daļā, Vidusšari reģionā, Šari labā krasta pieteka, augštece sausajā sezonā izsīkst
- Jizera upe Čehijā ("Jizera"), Labas (Elbas) labā krasta pieteka, garums 164 km
- Laba upe Čehijā ("Labe"), Elbas augštece
- Morāva upe Čehijā ("Morava"), Čehijas un Slovākijas robežupe, kā arī Slovākijas un Austrijas robežupe (vācu val. "March"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 352 km, sākas Sudetos pie Sņežnika kalna 1380 m vjl., tek gar Jesenīku kalniem, starp Karpatiem un Čehijas-Morāvijas augstieni
- Orlice upe Čehijā ("Orlice"), Labas (Elbas) kreisā krasta pieteka
- Vltava upe Čehijā ("Vltava"), Labas (Elbas) kreisā krasta pieteka, garums - 433 km, satekupes sākas Šumavā
- Dije upe Čehijā un Austrijā, Morāvas labā krasta pieteka (čehu val. "Dyje", vācu val. "Thaya"), garums 302 km
- Elba upe Čehijā un Vācijā (čehu val. _Labe_, vācu val. _Elbe_), garums - 1165 km, sākas Sudetos Čehijā 1400 m vjl., augštecē veido 70 m augstu ūdenskritumu, ietek Ziemeļjūrā, veidojot 100 km garu estuāru
- Svratka upe Čehijā, Dijes kreisā krasta pieteka, garums - 172 km
- Bečva upe Čehijā, Morāvas kreisā krasta pieteka
- Uslava upe Čehijā, Plzeņas apgaalā, Berounkas labā krasta pieteka
- Uhlava upe Čehijā, Plzeņas apgaalā, Berounkas labā krasta pieteka, garums - 102 km
- Mže upe Čehijā, Plzeņas apgabalā, Berounkas kreisā satekupe, garums - 107 km
- Radbuza upe Čehijā, Plzeņas apgabalā, Berounkas labā satekupe, garums - 111 km
- Odera upe Čehijā, Polijā un Vācijā (čehu val., poļu val. "Odra", vācu val. "Odera"), garums - 854 km, izteka sākas Morāvijas ziemeļu daļā 633 m vjl., ietek Baltijas jūras Ščecinas līcī
- Svitava upe Čehijā, Svratkas kreisā krasta pieteka
- Jihlava upe Čehijā, Svratkas labā krasta pieteka, garums - 185 km
- Otava upe Čehijā, Vltavas kreisā krasta pieteka, garums - 138 km
- Lužnice upe Čehijā, Vltavas labā krasta pieteka, garums - 208 km
- Sāzava upe Čehijā, Vltavas labā krasta pieteka, garums - 219 km
- Loa upe Čīlē ("Loa"), garums - \~440 km, sākas Centrālajos Andos Rietumkordiljerā \~4000 m vjl., augštece dziļā aizā, šķērso Atakamas tuksnesi, ietek Klusajā okeānā
- Paskva upe Čīlē, Aisenas reģiona dienvidu daļā, iztek no O'Higinsa ezera, ietek Klusā okeāna Beikera fjordā
- Laha upe Čīlē, Biobio reģionā, Biobio labā krasta pieteka
- Biobio upe Čīles vidusdaļā, garums - 380 km, sākas Patagonijas Andos, ietek Klusajā okeānā pie Konsepsjonas
- Arno upe Dānijā (_Arnå_), Dienviddānijas reģiona dienvidos, ietek Ziemeļjūrā, dienvidos no Vadehaveta šauruma
- Alinga upe Dānijā, Jitlandes pussalā, Gūdenoenas kreisā krasta pieteka
- Nereja upe Dānijā, Jitlandes pussalā, Gūdenoenas kreisā krasta pieteka
- Skerna upe Dānijā, Vidusjitlandes reģiona dienvidu daļā, ietek Ringkēbingas fjordā
- Skirna upe Demenes pagastā un Lietuvā, garums - 6 km, iztek no Skirnas ezera, ietek Škirnates ezerā, visā garumā ir Latvijas un Lietuvas robežupe, Lietuvā saucas "Vilenka"; Šķirne; Šķieme
- Bafalo upe Dienvidāfrikā (_Buffalo_), Kvazulu-Natālas provincē, Tugelas kreisā krasta pieteka
- Oranža upe Dienvidāfrikā, Lesoto, DĀR, Namībijā (afrikandu val. "Oranje", angļu val. "Orange"), garums - 1860 km, sākas Drakonu kalnos 3000 m vjl., ietek Atlantijas okeānā, lejtecē Namībijas un DĀR robežupe
- Hartsa upe Dienvidāfrikas Republikā ("Harts"), Vālas labā krasta pieteka
- Krokodilrifīra upe Dienvidāfrikas Republikā ("Krokodilriver"), Limpopo labā krasta pieteka
- Olifantsa upe Dienvidāfrikas Republikā ("Olifants"), Rietumkāpas provincē, garums - 250 km, sākas Olifantsriveras kalnos, ietek Atlantijas okeānā
- Rita upe Dienvidāfrikas Republikā ("Riet"), Vālas kreisā krasta pieteka
- Tugela upe Dienvidāfrikas Republikā ("Tugela"), garums - \~480 km, sākas Drakonu kalnos, ietek Indijas okeānā, augštecē ūdenskritums
- Vāla upe Dienvidāfrikas Republikā ("Vaal"), Oranžas labā krasta pieteka, garums - 1120 km, sākas Drakonu kalnos
- Feta upe Dienvidāfrikas Republikā ("Vet"), Vālas kreisā krasta pieteka
- Vilge upe Dienvidāfrikas Republikā, Vālas kreisā krasta pieteka
- Abunana upe Dienvidamerikā (_Abunā, Rio_), Bolīvijas un Brazīlijas robežupe (Bolīvijas ziemeļos), Madeiras kreisā krasta pieteka; Abuna
- Abuna upe Dienvidamerikā (_Abuná, Rio_), Bolīvijas un Brazīlijas robežupe (Bolīvijas ziemeļos), Madeiras kreisā krasta pieteka; Abunana
- Akre upe Dienvidamerikā (_Acre, Rio_), augštecē Peru un Bolīvijas robežupe, nelielā posmā arī Bolīvijas un Brazīlijas robežupe, vidustece un lejtece Brazīlijā, kur saucas _Akri_, Purusas kreisā krasta pieteka
- Akri upe Dienvidamerikā (_Acre, Rio_), Purusas labā krasta pieteka Brazīlijā, augštecē Brazīlijas un Peru robežupe, un \~100 km Brazīlijas un Bolīvijas robežupe
- Gvapore upe Dienvidamerikā ("Guapore"), Mamores labā krasta pieteka, garums 1150 km, lielāko daļu garuma ir Bolīvijas un Brazīlijas robežupe, sākas Brazīlijā, Brazīlijas plakankalnes rietumos
- Amazone upe Dienvidamerikā (portugāļu valodā _Rio Amazonas_), Peru un Brazīlijā, Kolumbijas robežupe, lielākā upe pasaulē pēc garuma (6450 km), ūdenīguma un baseina platuma, ietek Atlantijas okeānā, veidojot lielu deltu, kuģojama 4300 km garumā (no grīvas līdz Andiem), 1700 km no grīvas Manausas osta pieejama okeāna kuģiem
- Esekibo upe Dienvidamerikā, Gajānā ("Essequibo"), garums - 970 km, sākas Gvajānas plakankalnes kalnos, ietek Atlantijas okeānā, veidojot līdz 25 km platu grīvlīci
- Brahmaputra upe Dienvidāzijā (Ķīnā, Indijā un Bangladešā, angļu val. "Brahmaputra"), garums - \~2900 km, sākas Tibetā (nos. _Cangpo_, _Jarluna_), saplūstot vairākām iztekām no Himalaju ziemeļu un Kailasa dienvidu nogāzēm, ietek Bengālijas līcī kopā ar Gangu
- Hangana upe Dienvidkorejā ("Hangang"), garums - 514 km, sākas Austrumkorekas kalnos, ietek Dzeltenās jūras Kanvamana līcī, krastos Seula
- Lāņupe upe Dienvidkurzemes novadā, ietek Durbes ezera ziemeļaustrumu galā, garums - 17 km; Lāņu upe; Ragupe; Vecpils upe
- Adera upe Dienvidsudānā (_Adar, Khwar_), Baltās Nīlas labā krasta pieteka
- Bahrelgazāla upe Dienvidsudānā, Baltās Nīlas kreisā krasta pieteka, garums - 241 km, veidojas no vairākām satekupēm, vasaras lietus sezonā plaši pārplūst
- Sobāta upe Dienvidsudānā, Baltās Nīlas labā krasta pieteka, izveidojas, satekot Baro un Piborai uz Etiopijas robežas, garums kopā ar Baro - 730 km
- Pibora upe Dienvidsudānā, lejtecē arī Dienvidsudānas un Etiopijas robežupe, Sobātas kreisā satekupe
- Kangena upe Dienvidsudānas austrumos, Piboras kreisā satekupe
- Agvei upe Dienvidsudānas austrumos, Piboras labā satekupe
- Pienava upe Dobeles, Tukuma un Jelgavas novadā, netālu no Gauratas ietek Vecbērzes poldera apvadkanāla augšgalā, garums - 28 km, kritums - 63 m
- Kaļķupe upe Dundagas pagastā, Pilsupes kreisā satekupe, dažkārt uzskatīta arī par Pilsupi visā garumā līdz ietekai Rīgas līcī, garums - \~12 km; Kaļķupīte
- Mazirbe upe Dundagas un Kolkas pagastā, Irves līdzenumā, ietek Baltijas jūras Irbes šaurumā pie Mazirbes, garums - 26 km, kritums - \~26 m, sākas purvainos mežos uz ziemeļiem no Slīteres Zilo kalnu rietumu gala; Reinupe; Siliņupe; Upe
- Reina upe Eiropā (Šveicē, Vācijā, Nīderlandē; Lihtenšteinas, Austrijas un Francijas robežupe; vācu val. _Rhein_, fr. val. _Rhin_, hol. val. _Rijn_), garums - 1320 km, sākas Šveices Alpos, tek cauri Bodenezeram, Nīderlandē sadalās 2 atzaros un veidojot kopēju deltu ar Māsu un Šeldu ietek Ziemeļjūrā
- Drava upe Eiropā, Donavas labā krasta pieteka Itālijā, Austrijā, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, garums - 749 km, sākas Karintijas Alpu dienvidu pusē 1192 m vjl.
- Dņepra upe Eiropā, Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā, 3. lielākā upe Eiropā (pēc Volgas un Donavas), garums - 2201 km, izteka Valdaja augstienē, ietek Melnajā jūrā
- Dņestra upe Eiropas dienvidaustrumos, Ukrainā un Moldovā (moldāvu val. "Nistru"), garums - 1352 km, sākas Austrumkarpatu ziemeļu nogāzē \~900 m vjl., ietek Melnajā jūrā
- Abanga upe Ekvatoriālajā Gvinejā un Gabonā (_Abanga_), Ogoves labā krasta pieteka
- Anseba upe Eritrejā (_'Anseba_), Barkas labā krasta pieteka
- Barka upe Eritrejā, Gaša-Barkas un Ansebas zobā, satekot ar Ansebas upi izveido Beraku Sudānā, kas lietus periodos ietek Sarkanajā jūrā
- Angereba upe Etiopijā un Sudānā (_Angereb Wenz_), Atbaras labā krasta pieteka
- Baro upe Etiopijā, lejtecē arī Etiopijas un Dienvidsudānas robežupe, Sobātas labā satekupe; Dienvidsudānā saucas - Bārū
- Agno upe Filipīnās (_Agno_), Lusonas salā, ietek Dienvidķīnas jūras Lingajenas līcī
- Agusana upe Filipīnās (_Agusan_), Mindanao salas austrumu daļā, ietek Boholas jūras Butuanas līcī
- Akana upe Filipīnās (_Akan_), Rietumu Visajas reģionā, Panajas salā, ietek Sibujanas jūrā
- Alaha upe Filipīnās (_Alah_), Mindanao salā, Mindanao upes kreisā krasta pieteka
- Pampanga upe Filipīnās ("Pampanga River"), Lusonas salā, garums - 260 km, izteka Sjerramadres kalnos, ietek Lusonas jūras Manilas līcī
- Čiko upe Filipīnās, Lusonas salā, Kagajanas kreisā krasta pieteka
- Abuluga upe Filipīnās, Lusonas salas ziemeļos, Kordiljeras administratīvā reģiona ziemeļu daļā, lejtece - Kagajanas Ielejas reģionā, ietek Babujanas šaurumā
- Abra upe Filipīnās, Lusonas salas ziemeļrietumu daļā, ietek Dienvidķīnas jūrā
- Kagajana upe Filipīnās, Lusonas salas ziemeļu daļā, Kagajanas ielejas reģionā, sākas reģiona dienvidos, ietek Babujanas šaurumā
- Magata upe Filipīnās, Lusonas salas ziemeļu daļā, Kagajanas kreisā krasta pieteka
- Ala upe Filipīnās, Mindanao salā, Mindanao upes kreisā krasta pieteka
- Malbula upe Filipīnās, Mindanao salā, Mindanao upes kreisā krasta pieteka
- Ēna upe Francijā (_Ain_), Ronas labā krasta pieteka
- Ēra upe Francijā (_Aire_), Ēnas labā krasta pieteka
- Andela upe Francijā (_Andelle_), Augšnormandijas reģionā, Sēnas labā krasta pieteka
- Anglēna upe Francijā (_Anglin_), Krēzas kreisā krasta pieteka
- Ardēša upe Francijā (_Ardèche_), Ronas labā krasta pieteka
- Aržāna upe Francijā (_Argens_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, ietek Vidusjūras Azūra krastā pie Frēžī
- Aržantona upe Francijā (_Argenton_), Puatū-Šarantas reģiona Desevras departamentā, Tuē kreisā krasta pieteka
- Armansona upe Francijā (_Armancon_), Jonnas labā krasta pieteka
- Arā upe Francijā (_Arrats_), Garonnas kreisā krasta pieteka, izceļas Pireneju ziemeļu atzaru kalnos
- Aro upe Francijā (_Arros_), Dienvidu-Pireneju reģiona Augšpireneju un Žēras departamentā, Aduras labā krasta pieteka
- Arū upe Francijā (_Arroux_), Burgundijā, Luāras labā krasta pieteka
- Asa upe Francijā (_Asse_), Diransas kreisā krasta pieteka
- Avra upe Francijā (_Avre_), Augšfrancijas reģiona Uāzas un Sommas departamentā, Sommas kreisā krasta pieteka
- Ēra upe Francijā (_Eure_), Sēnas kreisā krasta pieteka
- Oba upe Francijā ("Aube"), Šampaņas-Ardēnu reģionā, Sēnas labā krasta pieteka, garums - 225 km
- Esko upe Francijā ("Escaut"), izteka un augštece Ardēnu rietumu atzaros, garums - 430 km, ietek Ziemeļjūrā, Beļģijā un Nīderlandē saucas "Šelda"
- Gāra upe Francijā ("Gard"), Ronas labā krasta pieteka
- Endra upe Francijā ("Indre"), Luāras kreisā krasta pieteka, garums - 282 km, sākas Centrālā masīva ziemeļu malā
- Jonna upe Francijā ("Yonne"), Sēnas kreisā krasta pieteka, garums - 295 km, sākas Morvāna masīvā, lejtece Parīzes baseinā
- Luēna upe Francijā ("Loing"), Sēnas kreisā krasta pieteka
- Lo upe Francijā ("Lot"), Garonnas labā krasta pieteka, garums - 480 km, izteka Sevēnu rietumu nogāzē
- Mē upe Francijā ("Meu"), Bretaņā, Vilēnas labā krasta pieteka
- Usta upe Francijā ("Oust"), Bretaņas dienvidos, Vilēnas labā krasta pieteka
- Rila upe Francijā ("Risle"), Sēnas kreisā krasta pieteka
- Seša upe Francijā ("Seiche"), Bretaņā, Vilēnas kreisā krasta pieteka
- Arjēža upe Francijā (Ariège), Dienvidu-Pireneju reģionā, Garonnnas labā krasta pieteka
- Sambra upe Francijā un Beļģijā (_Sambre_), Māsas kreisā krasta pieteka, garums - 190 km, sākas Ardēnu augstienes rietumos 210 m vjl.
- Zāra upe Francijā un Vācijā (fr. "Sarre", vācu "Saar"), Mozeles labā krasta pieteka, garums - 246 km, izteka Vogēzos
- Mozele upe Francijā un Vācijā (fr. val. _Moselle_, vācu val. _Mosel_), arī Luksemburgas un Vācijas robežupe, Reinas kreisā krasta pieteka, garums - 545 km, izteka Vogēzos 735 m vjl.
- Vezēra upe Francijā, Dordoņas labā krasta pieteka, garums - 192 km
- Ila upe Francijā, Dordoņas labā krasta pieteka, garums - 235 km
- Otija upe Francijā, ietek Lamanšā, lejtecē Noras-Pdekalē un Pikardijas reģiona robežupe, augštecē vairākkārt šķērso šo reģionu robežu
- Draka upe Francijā, Izēras kreisā krasta pieteka
- Arka upe Francijā, Izēras kreisā krasta pieteka, garums - 150 km
- Kīra upe Francijā, Jonnas labā krasta pieteka
- Serēna upe Francijā, Jonnas labā krasta pieteka
- Vira upe Francijā, Lejasnormandijas reģionā, ietek Sēnas līcī
- Vela upe Francijā, Lielā austrumu reģiona Marnas departamentā un Augšfrancijas reģiona Ēnas departamentā, Ēnas kreisā krasta pieteka
- Suipa upe Francijā, Lielo Austrumu reģiona Marnas departamentā un Augšfrancijas reģiona Ēnas departamentā, Ēnas kreisā krasta pieteka
- Selē upe Francijā, Lo labā krasta pieteka
- Trijēra upe Francijā, Lo labā krasta pieteka
- Šjēra upe Francijā, Māsas labā krasta pieteka
- Tuka upe Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, ietek Sēnas līcī
- Dīva upe Francijā, Normandijas reģionā, ietek Sēnas līcī
- Orna upe Francijā, Normandijas reģionā, ietek Sēnas līcī
- Droma upe Francijā, Ronas kreisā krasta pieteka
- Ega upe Francijā, Ronas kreisā krasta pieteka
- Klēna upe Francijā, Vjennas kreisā krasta pieteka
- Krēza upe Francijā, Vjennas labā krasta pieteka, garums - 267 km
- Dū upe Francijas austrumos (_Doubs_), Sonas kreisā krasta pieteka, garums 440 km, sākas Juras austrumu nogāzē
- Oņona upe Francijas austrumos ("Ognon"), Franškontē reģionā, Sonas kreisā krasta pieteka, garums - 185 km
- Seija upe Francijas austrumos ("Seille"), Franškontē reģionā, Sonas kreisā krasta pieteka
- Seija upe Francijas austrumos ("Seille"), Lotringas reģionā, Mozeles labā krasta pieteka
- Māsa upe Francijas austrumos, Beļģijā un Nīderlandē (fr. val. _Meuse_, flāmu val. _Maas_), garums - 925 km, sākas Langras plato 384 m vjl., ietek Reinas deltas kreisajā atzarā - Vālā; Mēza
- Sona upe Francijas austrumos, Ronas labā krasta pieteka, garums - 482 km, izteka uz rietumiem no Vogēziem, kanāli savieno ar Mozeli, Reinu, Luāru un Sēnas baseinu
- Lū upe Francijas austrumu daļā (_Loue_), Dū kreisā krasta pieteka
- Diransa upe Francijas dienvidaustrumos ("Durance"), Ronas kreisā krasta pieteka, garums 305 km, iztekas Pelvū masīvā un Kotas Alpos
- Izēra upe Francijas dienvidaustrumos ("Isere"), Ronas kreisā krasta pieteka, garums - 290 km, sākas Grajas Alpos 2400 m vjl., šķērso Savojas Alpus
- Verdona upe Francijas dienvidaustrumos ("Verdon"), Diransas kreisā krasta pieteka, garums 175 km
- Aglī upe Francijas dienvidos (_Agly_), Odas un Austrumpireneju departamentā, izteka Korbjēru kalnos, ietek Vidusjūras Lionas līcī
- Agū upe Francijas dienvidrietumos (_Agout_), Tarnas kreisā krasta pieteka
- Dordoņa upe Francijas dienvidrietumos (_Dordogne_), Garonnas labā krasta pieteka, garums - 472 km, sākas pie Mondora masīva, ietekot Garonnā kopā ar to veido estuāru Žirondu
- Adūra upe Francijas dienvidrietumos ("Adour"), garums - 335 km, sākas Centrālajos Pirenejos, 1930 m vjl., ietek Biskajas līcī, kuģojama 132 km, grīvā Bajonas osta
- Aveirona upe Francijas dienvidrietumos ("Aveyron"), Tarnas labā krasta pieteka
- Gavdepo upe Francijas dienvidrietumos ("Gave de Pau"), Akvitānijas reģionā, Adūras kreisā krasta pieteka, garums 170 km
- Tarna upe Francijas dienvidrietumos ("Tarn"), Garonnas labā krasta pieteka, garums - 375 km, sākas Sevēnos, >500 m dziļā aizā šķērso Grankosa plato
- Garonna upe Francijas dienvidrietumos (fr. val. "Garonne"), garums - 650 km, sākas Spānijā, Pirenejos, Aneto masīva ziemeļu nogāzēs, ietekot Biskajas līcī veido estuāru (garums - 75 km, platums - 3-10 km), sniegūdeņu un lietus ūdeņu uzplūdieni (līdz 12 m), estuāra paisums (5 m)
- Lija upe Francijas dienvidrietumos, Akvitānijas reģionā, Adūras kreisā krasta pieteka, garums \~120 km
- Midūza upe Francijas dienvidrietumos, Akvitānijas reģionā, Adūras labā krasta pieteka, garums \~100 km
- Šaranta upe Francijas rietumos ("Charente"), garums - 360 km, sākas Centrālā masīva rietumu atzaros, tek pa Garonnas zemienes ziemeļu malu, ietek Biskajas līcī uz ziemeļiem no Žirondas, veido estuāru
- Sēņa upe Francijas rietumos ("Seugne"), Šarantas kreisā krasta pieteka
- Vjenna upe Francijas rietumos ("Vienne"), Luāras kreisā krasta pieteka, garums - 372 km, sākas Centrālā masīva ziemeļrietumos, tek pa Luāras zemieni
- Bandiā upe Francijas rietumos, Šarantas kreisā krasta pieteka
- Butona upe Francijas rietumos, Šarantas labā krasta pieteka
- Uina upe Francijas rietumu daļā ("Huisne"), Sartas kreisā krasta pieteka
- Majenna upe Francijas rietumu daļā ("Mayenne"), garums - 200 km, satekot ar Sartu veido koptekupi Mēnu (10 km), kas ietek Luārā
- Sarta upe Francijas rietumu daļā ("Sarthe"), garums - 285 km, sākas Armorikas augstienē, tek pa Luāras zemieni, meandrē, satekot ar Majennu veido koptekupi Mēnu (10 km), kas ietek Luārā
- Mēna upe Francijas rietumu daļā, Sartas un Majennas koptekupe, garums - 10 km, ietek Luārā
- Arnona upe Francijas vidienē (_Arnon_), Šēras kreisā krasta pieteka
- Šēra upe Francijas vidienē ("Cher"), Luāras kreisā krasta pieteka, garums - 320 km, izteka Centrālā masīva ziemeļos, kur iegrauzusies priekškalnu plato
- Orona upe Francijas vidienē, Šēras labā krasta pieteka
- Sodra upe Francijas vidienē, Šēras labā krasta pieteka
- Ēna upe Francijas ziemeļos (_Aisne_), Uāzas kreisā krasta pieteka, garums 280 km, sākas Argonas augstienē
- Uāza upe Francijas ziemeļos (_Oise_), izteka Ardēnos (Beļģijas dienvidos), Sēnas labā krasta pieteka, garums - 302 km
- Sera upe Francijas ziemeļos (_Serre_), Adrēnu un Ēnas departamentos, Uāzas kreisā krasta pieteka
- Somma upe Francijas ziemeļos (_Somme_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģionā, garums - 245 km, ietekot Lamanšā veido estuāru (Sommas līci)
- Izēra upe Francijas ziemeļos un Beļģijas rietumos, ietek Ziemeļjūrā
- Terēna upe Francijas ziemeļos, Pikardijas reģionā, Uāzas labā krasta pieteka, izteka Augšnormandijas reģiona ziemeļaustrumu pierobežā
- Luāra upe Francijas ziemeļrietumos (_Loir_), Sartas kreisā krasta pieteka, garums - 311 km, izteka Armorikas austienē Peršas masīva austrumu malā, tek pa Luāras zemieni
- Vilēna upe Francijas ziemeļrietumos ("Vilaine"), garums - 225 km, sākas Armorikas augstienes dienvidos, ietek Biskajas līcī
- Marna upe Francijas ziemeļu daļā (fr. _Marne_), lielākā Sēnas pieteka, garums - 525 km, izteka Langras plato, lietusūdeņu uzplūdieni (līdz 5 m) ziemā
- Sēna upe Francijas ziemeļu daļā (fr. val. _Seine_), garums - 776 km, augštece šaurā ielejā Langras plato, ietek Lamanšā pie Havras, estuārs (platums - līdz 25 km) pāriet Sēnas līcī
- Ogove upe Gabonā ("Ogowe"), augštece Kongo Republikā, garums - 850 km, sākas Dienvidgvinejas augstienē, ietek Gvinejas līcī, veido plašu deltu
- Kujuvini upe Gajānā ("Kuyuwini"), Esekibo kreisā krasta pieteka tās augštecē
- Rupununi upe Gajānā ("Rupununi"), Esekibo kreisā krasta pieteka tās vidustecē
- Barama upe Gajānā, Barima Vaini reģionā, ietek Atlantijas okeānā
- Barima upe Gajānā, Barima/Vaini reģionā, lejtece Venecuēlā, ietek Orinoko deltas lejtecē un Atlantijas okeānā
- Potara upe Gajānā, Esekibo kreisā krasta pieteka, tajā Kajetura ūdenskritums
- Aframa upe Ganā (_Afram_), Voltas labā krasta pieteka, ietek Voltas ūdenskrātuvē un paplašina to
- Ankobra upe Ganā (_Ankobra_), Ašanti un Rietumu reģionā, ietek Atlantijas okeānā Ziloņkaula krasta austrumu malā
- Baltā Volta upe Ganā, Voltas labā satekupe
- Aheloja upe Grieķijā (_Achelóos_), Tesālijas un Rietumgrieķijas perifērijā, sākas Atamana grēdas ziemeļu daļā, ietek Jonijas jūrā
- Aljakmona upe Grieķijā (_Aliákmon_), Rietummaķedonijas un Centrālās Maķedonijas perifērijā, garums - 314 km, sākas Pinda kalnu ziemeļu daļā, ietek Egejas jūras Termes līcī; Vistrica
- Aoja upe Grieķijā (_Aóös_), Epiras perifērijā, Vjosas labā krasta pieteka
- Arahta upe Grieķijā (_Árachthos_), Epiras perifērijā, ietek Jonijas jūras Amvrakijas līcī
- Aksja upe Grieķijā (_Axiós_), Centrālās Maķedonijas perifērijā, augštece Ziemeļmaķedonijā (kur saucas - Vardara), kopējais garums - 388 km, izteka Šarplaninas kalnu dienvidos, ietek Egejas jūras Termes līcī
- Alfija upe Grieķijā ("Αλφειός"), Peloponēsas pussalā, ietek Jonijas jūrā, garums - 110 km
- Nesta upe Grieķijā, augštece Bulgārijā, kur saucas - Mesta, kopējais garums - 273 km, ietek Trāķijas jūras Tasas šaurumā
- Enipefa upe Grieķijā, Centrālās Grieķijas un Tesālijas perifērijā, Pinjas labā krasta pieteka
- Strimona upe Grieķijā, izteka un augštece Bulgārijā, kur saucas - Struma, kopējais garums - 415 km, ietek Egejas jūras Strimonas līcī
- Pinja upe Grieķijā, Tesālijas perifērijā, garums - 205 km, sākas Pinda kalnos, ietek Egejas jūras Termes līcī
- Angita upe Grieķijas ziemeļaustrumu daļā (_Angitis_), Strimonas kreisā krasta pieteka
- Otaņķe upe Grobiņas un Nīcas novadā, ietek Liepājas ezerā, garums - 32 km, kritums - 40 m; Otanka; Otaņķupe; Tiltupe; Purvupe; Purvu upe
- Kvirila upe Gruzijā ("Kvirila"), Rioni labā krasta pieteka
- Chenisckali upe Gruzijā ("Tsenistskali"), Rioni labā krasta pieteka, sākas Galvenās Kaukāza grēdas dienvidu nogāzes ledājos, ieteka Kolhidas zemienē
- Alazani upe Gruzijā un Azerbaidžānā (arī robežupe; _Alazani_), Kūras kreisā krasta pieteka, garums - 351 km, kritums - 2741 m, sākas Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē, ietek Mingečeviras ūdenskrātuvē
- Jori upe Gruzijā un Azerbaidžānā, garums - 320 km, sākas Lielajā Kaukāzā, ietek Mingečauras ūdenskrātuvē
- Iori upe Gruzijā un Azerbaidžānā, Kūras kreisā krasta pieteka, sākas Kartiljas grēdas ziemeļaustrumu nogāzē, ietek Mingečeviras ūdenskrātuvē
- Hrami upe Gruzijā, Debedas kreisā krasta pieteka
- Inguri upe Gruzijā, garums - 213 km, sākas Galvenās Kaukāza grēdas ledājos 2614 m vjl., lejtece Kolhīdas zemienē, ietek Melnajā jūrā
- Rioni upe Gruzijā, garums - 327 km, sākas Galvenās Kaukāza grēdas dienvidu nogāzes ledājos, Kolhidas zemienē sadalās attekās, veido salas, vecupes un Melnajā jūrā ietek pa divām attekām
- Mašavera upe Gruzijā, Hrami labā krasta pieteka
- Ksani upe Gruzijā, Kūras kreisā krasta pieteka
- Pochovisckali upe Gruzijā, Kūras kreisā krasta pieteka
- Akstafa upe Gruzijā, Kūras labā krasta pieteka
- Algeti upe Gruzijā, Kūras labā krasta pieteka
- Dzegamčaja upe Gruzijā, Kūras labā krasta pieteka
- Šamhorčaja upe Gruzijā, Kūras labā krasta pieteka
- Džodžora upe Gruzijā, Rioni kreisā krasta pieteka
- Abaša upe Gruzijā, Rioni labā krasta pieteka
- Civi upe Gruzijā, Rioni labā krasta pieteka
- Hanisckali upe Gruzijā, Rioni labā krasta pieteka
- Asinsupīte upe Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Koruļupītes kreisā krasta pieteka; Asins upe
- Usumasinta upe Gvatemalā un Meksikā ("Usumacinta"), garums - 1000 km, sākas Čjapasas Sjerramadrē (augštecē nosukumi - Rionegro, Čihoja, Salinasa), ietek Kampečes līcī Meksikas līča dienvidos, kopā ar Grihalvu veido deltu
- Sanpedro upe Gvatemalā un Meksikas Tabasko pavalstī ("Rio San Pedro"), Usumasintas labā krasta pieteka
- Pasjona upe Gvatemalā, Usumasintas labā krasta pieteka, sākas Maiju kalnos pie Belizas robežas
- Apruaga upe Gviānā (_Approuague, Fleuve l’_), ietek Atlantijas okeānā
- Kogona upe Gvinejā ("Kogon"), ietek Atlantijas okeānā
- Bafinga upe Gvinejā un Kotdivuārā, Nzo labā krasta pieteka
- Bale upe Gvinejā un Mali, Nigēras augšteces labā krasta pieteka
- Bafinga upe Gvinejā un Mali, Senegālas kreisā krasta pieteka
- Artibonita upe Haiti salā (_Artibonite, Riviēre de l’_), Dominikānas Republikas dienvidrietumos un Haiti Republikā, ietek Gonavas līcī
- Agvana upe Hondurasā (_Aguán, Rio_), lejtece Kolonas departamentā, ietek Karību jūrā
- Kupa upe Horvātijā ("Kupa"), Savas labā krasta pieteka, garums - 256 km, sākas Dināru kalnienē, lejtece līdzenumā
- Una upe Horvātijā un Bosnijā un Hercegovinā, arī šo valstu robežupe, Savas labā krasta pieteka, garums - 256 km, izteka Dināru kalnienē
- Bosuta upe Horvātijā un Serbijā, Savas kreisā krasta pieteka
- Dobra upe Horvātijā, Kupas labā krasta pieteka
- Gļina upe Horvātijā, Kupas labā krasta pieteka
- Korana upe Horvātijā, Kupas labā krasta pieteka
- Krapina upe Horvātijā, Savas kreisā krasta pieteka
- Loņa upe Horvātijā, Savas kreisā krasta pieteka
- Bedņa upe Horvātijā, Varaždinas županijā, Dravas labā krasta pieteka
- Ahelo upe Igaunijā (_Ahelo_), Veru apriņķa dienvidrietumos, Mustjegi labā krasta pieteka
- Antsla upe Igaunijā (_Antsla_), Mazās Emajegi kreisā krasta pieteka, iztek no Lēdlas ezera
- Avijegi upe Igaunijā (_Avijõgi_), Rietumviru un Austrumviru apriņķī, ietek Peipusa ezerā pie Lohusū
- Aiju upe Igaunijā (_Rõuge_), Veru apriņķī, izteka Hānjas augstienē, ietek Vagulas ezerā
- Pinza upe Igaunijā un Krievijā, izceļas Igaunijas Veru apriņķa dienvidu daļā, šķērso Pelvas apriņķa dienvidu daļu, lejtece Krievijas Pleskavas apgabalā, ietek Pleskavas ezerā
- Narva upe Igaunijā un Krievijā, visā garumā šo valstu robežupe, iztek no Peipusa ezera, garums - 77 km, ietek Somu līcī
- Rannapungerja upe Igaunijā, Austrumviru apriņķī, ietek Peipusa ezera Ziemeļu galā
- Elva upe Igaunijā, Emajegi labā krasta pieteka
- Pirita upe Igaunijā, Harju apriņķī, garums - 100 km, tek pa Ziemeļigaunijas plato, ietek Baltijas jūras Tallinas līcī
- Vazalemma upe Igaunijā, Harju apriņķī, ietek Baltijas jūras Kurkses šauruma austrumu daļā
- Leivajegi upe Igaunijā, Harju apriņķī, Piritas labā krasta pieteka
- Sauga upe Igaunijā, ietek Pērnavas līcī, izteka Raplas apriņķa dienvidos
- Emajegi upe Igaunijā, iztek no Pihajerva Valgas apriņķī, Otepes augstienē, caurtek Vertsjervu, ietek Peipusa ezerā, garums - \~250 km
- Vehandu upe Igaunijā, iztek no Vagulas ezera Veru apriņķī, līkumojot šķērso Pelvas apriņķi, ietek Lemmejerva dienvidu galā
- Amme upe Igaunijā, Jegevas un Tartu apriņķī, Emajegi kreisā krasta pieteka
- Laeva upe Igaunijā, Jegevas un Tartu apriņķī, Emajegi kreisā krasta pieteka
- Lintsi upe Igaunijā, Jervas apriņķī, Pernu labā krasta pieteka
- Pernu upe Igaunijā, Jervas un Pērnavas apriņķī, sākas Pandiveres augstienē, garums - 144 km, ietek Pērnavas līcī
- Navesti upe Igaunijā, Jervas, Viljandi un Pērnavas apriņķī, Pernu kreisā krasta pieteka
- Līvi upe Igaunijā, Kazari labā krasta pieteka, augštece Harju un Raplas apriņķa rietumos
- Vihterpalu upe Igaunijā, Lēnes un Harju apriņķī, ietek Baltijas jūras Kurkses šaurumā
- Pedja upe Igaunijā, Lielās Emajegi kreisā krasta pieteka, garums - 128 km
- Halliste upe Igaunijā, Navesti kreisā krasta pieteka, sākas Viljandi apriņķa dienvidos
- Peltsamā upe Igaunijā, Pedjas labā krasta pieteka Viljandi apriņķī, augštece Rietumviru apriņķī, vidustecē Jervas un Jegevas apriņķa robežupe un šķērso Jegevas apriņķa rietumu malu
- Ahja upe Igaunijā, Pelvas un Tartu apriņķī, Emajegi labā krasta pieteka
- Pādrema upe Igaunijā, Pērnavas apriņķī, iztek no Tehelas ezera, ietek Rīgas līča ziemeļu daļā
- Enge upe Igaunijā, Pērnavas un Raplas apriņķī, Velizes kreisā krasta pieteka
- Reiju upe Igaunijā, Pernu kreisā krasta pieteka, iztek no Sokas ezera Latvijā, pie Igaunijas robežas
- Vigala upe Igaunijā, Raplas apriņķī, Velizes labā krasta pieteka
- Velize upe Igaunijā, Raplas apriņķī, Vigalas kreisā krasta pieteka
- Keila upe Igaunijā, Raplas un Harju apriņķī, garums - 107 km, ietek Somu līcī, ietekas posmā \~5 m augsts ūdenskritums
- Vēna upe Igaunijā, Raplas un Harju apriņķī, ietek Somu līcī
- Keru upe Igaunijā, Raplas un Pērnavas apriņķī, Pernu labā krasta pieteka
- Vendra upe Igaunijā, Raplas un Pērnavas apriņķī, Pernu labā krasta pieteka
- Purtse upe Igaunijā, Rietumviru un Austrumviru apriņķī, ietek Somu līča Narvas līcī
- Leve upe Igaunijā, Sāmsalas dienvidu daļā, ietek Rīgas līcī
- Peduste upe Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalā, ietek Rīgas līcī
- Kēpa upe Igaunijā, Tartu un Jegevas apriņķī, ietek Peipusa ezerā
- Jegala upe Igaunijā, tek pa Ziemeļigaunijas plato, ietek Somu līcī 23 km uz austrumiem no Tallinas, garums - 103 km, netālu no ietekas 7 m augsts ūdenskritums
- Kepu upe Igaunijā, Viljandi apriņķī, Raudnas kreisā krasta pieteka
- Raudna upe Igaunijā, Viljandi un Pērnavas apriņķī, Hallistes labā krasta pieteka tās lejtecē
- Kazari upe Igaunijas rietumos, garums - 109 km, sākas purvos 15 km uz ziemeļiem no Raplas, ietek Matsalu līcī, kritums 62 m, ūdenslīmeņa svārstības līdz 2,5 m
- Kunda upe Igaunijas ziemeļu daļā, ietek Somu jūras līcī
- Rāzika upe Igaunijas ziemeļu daļā, Jegalas kreisā krasta pieteka
- Ambla upe Igaunijas ziemeļu daļā, Jegalas labā krasta pieteka
- Jeneda upe Igaunijas ziemeļu daļā, Jegalas labā krasta pieteka; Jeni
- Lobu upe Igaunijas ziemeļu daļā, Rietumviru un Harju apriņķī, ietek Somu līča Eru līcī
- Valgejegi upe Igaunijas ziemeļu daļā, Rietumviru un Harju apriņķī, ietek Somu līča Haras līcī
- Sodla upe Igaunijas ziemeļu daļā, Rietumviru un Harju apriņķī, Jegalas labā krasta pieteka
- Ačankovilāra upe Indijā (_Achankovil Ār_), Keralas štatā, ietek Lakšadvīpu jūrā
- Adžaja upe Indijā (_Ajay_), Bhāgīrathi pieteka Rietumbengāles štatā
- Adži upe Indijā (_Aji_), Gudžarātas štatā, ietek Arābijas jūras Kačhas līcī
- Anāsa upe Indijā (_Anās_), Madhja Pradēšas, Gudžarātas un Radžastānas štatā, Mahi kreisā krasta pieteka
- Arna upe Indijā (_Arna_), Mahārāštras štatā, Pengangas kreisā krasta pieteka
- Bāgha upe Indijā (_Bāgh_), Mahārāštras štata austrumos, Vaigangas kreisā krasta pieteka
- Bāghmati upe Indijā (_Bāghmati Nadī_), Gangas kreisā krasta pieteka
- Gomati upe Indijā (_Gomati_), Utarpradēšas štatā, Gangas kreisā krasta pieteka
- Dudna upe Indijā ("Dudna"), Mahārāštras štatā, Godāvari kreisā krastā pieteka
- Girna upe Indijā ("Girnā"), Mahārāštras štatā, Tāpi kreisā krastā pieteka
- Kāveri upe Indijā ("Kaveri"), Dekānas plakankalnes dienvidu robeža, garums - \~800 km, sākas Rietumgatu nogāzēs 1745 m vjl., ietek Bengālijas līcī
- Mahanadi upe Indijā ("Mahanadi"), Dekānas plakankalnes ziemeļaustrumos, garums - \~900 km, sākas Austrumgatu rietumu daļā 600 m vjl., ietek Bengālijas līcī, veidojot kopēju deltu ar Brahmani, Baltarani u. c. upēm
- Prānhita upe Indijā ("Prānhita"), Godāvari kreisā krasta pieteka, Mahāraštras un Āhndra Pradēšas štata robežupe \~250 km garumā, izveidojas Mahāraštras štatā, satekot Vardhai un Pengangai
- Pūrna upe Indijā ("Pūrna"), Mahārāštras štata vidienē, Dudnas kreisā krasta pieteka
- Pūrna upe Indijā ("Pūrna"), Mahārāštras štata ziemeļu daļā, Tāpi kreisā krasta pieteka
- Tāpi upe Indijā ("Tāpi"), Indostānas pussalas ziemeļrietumos, garums - 720 km, sākas Satpūras kalnos, ietek Arābijas jūras Khambhātas līcī
- Vainganga upe Indijā ("Waingangā"), Madhja Pradēšas un Mahārāštras štatā, Prānhitas kreisā krasta pieteka
- Ganga upe Indijā un Bangladešā (sanskritā "Ganga"), garums - 2700 km, sākas Himalajos >4500 m vjl., no satekupēm Bagirati un Alaknandas, ietek Bengālijas līcī, 500 km no ietekas kopā ar Bramaputru veido vienu no lielākajām deltām pasaulē (~100000 kvadrātkilometru), lejtecē plūdmaiņu ietekme līdz 300 km (3-5,5 m)
- Sārda upe Indijā un Nepālā, Ghāgharas labā krasta pieteka
- Čināba upe Indijā un Pakistānā (angļu val. "Chenab", augštecē Čandra, lejtecē Trimaba), Satledžas labā krasta pieteka, garums - 1100 km, sākas Himalaju rietumu daļā
- Džheluma upe Indijā un Pakistānā, Činābas labā krasta pieteka (Indas bas.), garums - \~800 km, sākas Himalajos, Pirpandžala grēdā, tek caur Vulara ezeru, musonu režīms, pali vasarā
- Rāvi upe Indijā un Pakistānā, Činābas lielākā kreisā krasta pieteka, garums - 725 km, sākas Himalajos, Pirpandžala grēdā, musonu režīms, uzplūdieni vasarā, izmanto apūdeņošanai, noteci regulē aizsprosti
- Benithora upe Indijā, Bhīmas kreisā krasta pieteka Karnātakas štata ziemeļos, izteka un augštece Mahārāštras štata dienvidos
- Banāsa upe Indijā, Čhatisgarhas un Madhja Pradēšas štatā, Sonas labā krasta pieteka
- Maha upe Indijā, Čhatīsgarhas un Odišas štatā, ietek Bengālijas līcī
- Barākara upe Indijā, Džhārkhandas štatā, Damodaras kreisā krasta pieteka
- Damodara upe Indijā, garums 580 km, sākas Čotanagpūras plato, ietek Gangas attekā Hugli, musonu režīms, pali vasarā
- Bejpora upe Indijā, Keralas štatā, ietek Lakšadvīpu jūrā
- Beārma upe Indijā, Madhja Pradēšas štata ziemeļu daļā, Narmadas labā krasta pieteka
- Bandžāra upe Indijā, Madhja Pradēšas štatā, izteka un augštece Čhatisgarhas štatā
- Barāka upe Indijā, Manipuras štatā
- Tela upe Indijā, Odišas štatā, Mahas labā krasta pieteka
- Baitorani upe Indijā, Orisas štatā, ietek Bengālijas līcī
- Banāsa upe Indijā, Rādžastānas štata austrumos, Čambalas kreisā krasta pieteka
- Beāsa upe Indijā, Satledžas labā krasta pieteka Pendžābas štatā, augštece Himāčala Pradēšas štatā
- Belana upe Indijā, Utarpradēšas štata dienvidos, Gangas pietekas Tonsas labā krasta pieteka
- Amarāvati upe Indijas dienvidu daļā (_Amarāvati_), Tamilnādas štatā, Kāveri labā krasta pieteka
- Mekonga upe Indoķīnas pussalā (angļu val. "Mekong"), Ķīnā, Laosā, Kambodžā un Vjetnamā (daļēji arī Laosas, Mjanmas un Taizemes robežupe), garums - \~4500 km, sākas Tibetas kalnienes Tanglas grēdā \~6500 m vjl., ietek Dienvidķīnas jūrā; Dzačhu
- Menamčaopraja upe Indoķīnas pussalā (taju val. "Mae Nam Chao Phraya"), veidojas satekot 3 upēm - Pingai, Nanai un Jomai, garums - 1500 km (kopā ar Pingu), iztekas sākas Kuntana grēdā \~2000 m vjl., ietek Dienvidķīnas jūras Siāmas līcī; Menama
- Ačeha upe Indonēzijā (_Aceh_), Sumatras salas ziemeļrietumu galā, ietek Indijas okeānā
- Asahana upe Indonēzijā (_Asahan_), Sumatras salā, iztek no Tobas ezera, ietek Malakas šaurumā
- Mahakama upe Indonēzijā ("Mahakam"), Kalimantānas salas austrumu daļā, garums - \~720 km, sākas Bovenkapuasa grēdā, ietek Makasaras šaurumā, veido plašu deltu
- Baliema upe Indonēzijā, Jaungvinejas salā, Papua provincē, ietek Arafūru jūrā pie Kazuāru krasta
- Brantasa upe Indonēzijā, Javas salā, Austrumjavas provincē, ietek Maduras šaurumā
- Serana upe Indonēzijā, Javas salā, Centrālās Javas provinces ziemeļaustrumu daļā, ietek Javas jūrā
- Solo upe Indonēzijā, Javas salā, Centrālas Javas un Austrumjavas provincē, ietek Javas jūras Surabajas šaurumā
- Belajana upe Indonēzijā, Kalimantānas (Borneo) salā, Austrumkalimantānas provincē, Telenas labā krasta pieteka
- Melavi upe Indonēzijā, Kalimantānas salas rietumu daļā, Kapuasas kreisā krasta pieteka
- Sekajana upe Indonēzijā, Kalimantānas salas rietumu daļā, Kapuasas labā krasta pieteka
- Batanhari upe Indonēzijā, Sumatras salas dienvidu daļā, garums - \~600 km, sākas Barisana grēdas ziemeļaustrumu nogāzē, ietek Berhalas šaurumā
- Barumuna upe Indonēzijā, Ziemeļsumatras provincē, ietek Malakas šaurumā
- Narmada upe Indostānas pussalā (angļu val. "Narmada"), Indijā, garums - 1312 km, sākas Maikala grēdā (Dekānas plakankalnes ziemeļos), ietek Arābijas jūras Kambejas līcī, veido estuāru, hinduistu svētā upe; Narbada
- Godāvari upe Indostānas pussalas vidienē (angļu val. "Godavari"), Indijā, garums - 1450 km, sākas Rietumgatu austrumu nogāzē (80 km no Arābijas jūras piekrastes), ietek Bengālijas līcī, hinduistu svētā upe
- Krišna upe Indostānas pussalas vidienē (angļu val. "Krishna"), Indijā, garums - 1400 km, sākas Rietumgatos 1337 m vjl., 64 km no Arābijas jūras piekrastes, ietek Bengālijas līcī
- Šatelaraba upe Irākā, lejtecē Irānas un Irākas robežupe (arābu val. "Shatt al Arab"), garums - 195 km, veidojas satekot Tigrai un Eifratai, ietek Persijas līcī
- Ābdānāna upe Irānā (_Ābdānān, Rūdkhāneh-ye_), Ilāmas ostānā, sākas Kabirkūha kalnos, izsīkst ostāna dienvidos pie Irākas robežas
- Alanda upe Irānā (_Aland_), Rietumazerbaidžānas ostānā, Āgčājas kreisā krasta pieteka
- Āgčāja upe Irānā (_Āq Chāy_), Austrumazerbaidžānas ostānā, Araksas labā krasta pieteka
- Kārūna upe Irānā ("Kārūn"), garums - 820 km, sākas Zerdkuha kalnu nogāzēs, lejtecē veido deltu, viens atzars ietek Šatelarabā, otrs - Persijas līcī
- Dijala upe Irānā un Irākā ("Diyala"), Tigras kreisā krasta pieteka, garums - \~500 km
- Atraka upe Irānā un Turkmenistānā (_Atrak, Rūd-e_), daļēji robežupe, garums - 669 km, sākas Kopetdagā, palu laikā ietek Kaspijas jūrā (pārējā laikā visu ūdeni izmanto apūdeņošanai)
- Karasū upe Irānā, Araksas labā krasta pieteka
- Kotura upe Irānā, Araksas labā krasta pieteka
- Bālha upe Irānā, Ardabīlas ostāna austrumos, robežupe ar Azerbaidānu, kur saucas - Bolgarčaja
- Bāzofta upe Irānā, Čahārmahāla un Bahtijārī ostānā, Kārūnas labā krasta pieteka
- Kešgana upe Irānā, Karhes kreisā krasta pieteka
- Seimerre upe Irānā, Karhes upes nosaukums tās augštecē
- Deza upe Irānā, Kārūnas labā krasta pieteka
- Bāhūkalāta upe Irānā, Sīstānas un Beludžistānas ostāna dienvidos, ietek Arābijas jūras Gavāteras līcī
- Hilmenda upe Irānas kalnienē (angļu val. "Helmand River"), Afganistānā un Irānā, garums - 1150 km, sākas Hindukuša Babas grēdā 4500 m vjl., ietek Sistānas beznoteces ieplakas Hāmūna ezeros
- Karhe upe Irānas rietumos ("Karkheh"), lejtece Irakā, garums 870 km, tek pa Zagrosa kalniem, lejtece Huzistānas zemienē, kur upe ietek purvos, daļa palu ūdens ieplūst Tigrā
- Sefīdrūda upe Irānas ziemeļrietumos ("Sefīd Rūd"), veidojas, satekot Kezelūzenai un Sahāsrūdai, ietek Kaspijas jūrā, veido deltu, garums kopā ar Kezelūzanu - 720 km, tek pa aizu starp Elbursu un Bogrovdaga kalniem, Gilanas zemienē izmanto apūdeņošanai
- Kezelūzana upe Irānas ziemeļrietumu daļā ("Qezel Ūzan), Sefīdrūdas kreisā satekupe
- Sahāsrūda upe Irānas ziemeļu daļā ("Sahās Rūd"), Sefīdrūdas labā satekupe
- Šenona upe Īrijā (_Shannon_), garums - 384 km, izteka Airona kalnos, vidustece Centrālajā zemienē, tek caur Alena, Rī, Derga ezeru, ietek Atlantijas okeānā, veido estuāru 100 km garumā un 2-10 km platumā; Šonona
- Foila upe Īrijā un Ziemeļīrijā (Lielbritānijā), vidustecē arī šo valstu robežupe, ietek Foilas līcī
- Finna upe Īrijā, Donegolas grāfistē, Foilas kreisā krasta pieteka
- Klēra upe Īrijā, Golvejas grāfistē, ietek Koriba ezera dienvidu galā
- Blekvotera upe Īrijā, izceļas Kerri grāfistē, šķērso Korka un Voterfordas grāfisti, ietek Ķeltu jūrā
- Fīla upe Īrijā, Kerri grāfistē, ietek Šenonas grīvlcī
- Lī upe Īrijā, Korkas grāfistē, ietek Ķeltu jūrā
- Bendona upe Īrijā, Korkas grāfistes dienvidu daļā, ietek Ķeltu jūrā pie Kinseilas
- Meiga upe Īrijā, Limerikas grāfistē, Šenonas kreisā krasta pieteka
- Nora upe Īrijā, Līšas un Kilkeni grāfistē, Berovas labā krasta pieteka
- Moja upe Īrijā, Mejo grāfistē, Konna ezera noteka uz Atlantijas okeānu
- Boina upe Īrijā, Mītas grāfistē, lejtecē arī Lautas grāfistes robežupe, ietek Īrijas jūrā
- Saka upe Īrijā, Šenonas labā krasta pieteka, Roskomonas un Golvejas grāfistē, lielāko daļu tecējuma ir šo grāfistu robežupe
- Berova upe Īrijas dienvidaustrumu daļā, Līšas, Kildēras un Kārlovas grāfistē, ietek Ķeltu jūrā
- Sleini upe Īrijas dienvidaustrumu daļā, Vilkovas, Kārlovas un Veksfordas grāfistē, ietek Sentdžordža šaurumā
- Šīra upe Īrijas dienvidu daļā, ietek Ķeltu jūrā pie Sentdžordža šauruma
- Ērna upe Īrijas salā, Lielbritānijā (Ziemeļīrijā) un Īrijā, caurtek Otera, Aperērna un Louerērna ezeru, ietek Atlantijas okeāna Donegolas līcī
- Lāgarbljouta upe Islandē, Austrumu Zemē, iztek no neliela ezera, kas atrodas nedaudz uz ziemeļiem no Vahdnajegidla
- Kverfisbljouta upe Islandē, Dienvidu Zemes rietumos, iztek no Vahdnajegidla dienvidrietumu malas un ietek Atlantijas okeānā
- Djūpau upe Islandē, Dienvidu Zemes rietumos, iztek no Vahdnajegidla uz dienvidiem un ietek Atlantijas okeānā
- Nūfsau upe Islandē, Dienvidu Zemes rietumos, iztek no Vahdnajegidla uz dienvidiem un ietek Atlantijas okeānā
- Tjoursau upe Islandē, garums - 230 km, uzņem salas vidienes ledāju ūdeņus, vidustecē krāces, ūdenskritumi, lejtecē ezeri, ietek Atlantijas okeānā
- Jēgilsau au Dāla upe Islandē, iztek no Vahdnajegidla, ietek Norvēģu jūras Hjēradsbloui līcī
- Krehpa upe Islandē, Jēgilsau au Fjedlimas labā krasta pieteka, iztek no Vahdnajegidla
- Sēlau upe Islandē, Rietumfjordu pussalas ziemeļrietumu daļā, ietek Hūnabloui līcī
- Kvīdau upe Islandē, salas dienvidrietumu daļā, iztek no Kvīdaurvahdna ezera, ietek Atlantijas okeānā
- Tungnaau upe Islandē, Tjoursau kreisā krasta pieteka
- Lahsau upe Islandē, Ziemeļu Zemē, ietek Grenlandes jūras Sģaulfandi līcī
- Jēgilsau au Fjedlima upe Islandē, Ziemeļu Zemes austrumu daļā, iztek no Vahdnajegidla, ietek Ehsarfjordā
- Svardau upe Islandē, Ziemeļu Zemes rietumu daļā, Blandas labā krasta pieteka
- Vahdnsdalsau upe Islandē, Ziemeļu Zemes rietumu daļā, ietek Grenlandes jūras Hūnabloui līcī
- Blanda upe Islandē, Ziemeļu Zemes rietumu daļā, iztek no Hofsjegidla ledāja, ietek Hūnabloui līcī
- Sēlau upe Islandes austrumos, ietek Norvēģu jūras Vohpnafjorda līcī
- Hofsau upe Islandes austrumu daļā, iztek no neliela ezeriņa, ietek Vohpnafjordā
- Selbljouta upe Islandes Austrumu Zemē, ietek Norvēģu jūrā
- Ķeldiau upe Islandes Austrumu Zemē, Lāgarbljoutas labā krasta pieteka, iztek no Vahdnajegidla ledāja
- Kūdabljouta upe Islandes dienvidos, ietek Atlantijas okeānā
- Skafdau upe Islandes dienvidos, iztek no Vahdnajegidla rietumu malas, ietek Atlantijas okeānā
- Idriraungau upe Islandes Dienvidu Zemē, ietek Atlantijas okeānā
- Eistriraungau upe Islandes Dienvidu Zemes rietumos, Idriraungau kreisā krasta pieteka
- Lahsau upe Islandes rietumu daļā, ietek Kvammsfjorda austrumu malā
- Tvērau upe Islandes Rietumu Zemē, ietek Borgafjordā
- Nordirau upe Islandes Rietumu Zemē, Tvērau labā krasta pieteka
- Hīdarau upe Islandes Rietumu Zemes ziemeļu daļā, ietek Fahsabloui līcī
- Sandau upe Islandes ziemeļaustrumos, ietek Tisdilfjordā
- Eistirau upe Islandes ziemeļu daļā, iztek no neliela ezeriņa salas vidienē, ietek Hrūdafjordā
- Vestarijēgilsau upe Islandes Ziemeļu Zemē, Hēradsvehtnas kreisā satekupe, iztek no Hofsjegidla ledāja
- Eistarijēgilsau upe Islandes Ziemeļu Zemē, Hēradsvehtnas labā satekupe, iztek no Hofsjegidla ledāja
- Fnjouskau upe Islandes Ziemeļu Zemē, ietek Eijafjorda austrumu malā
- Eijafjardarau upe Islandes Ziemeļu Zemē, ietek Eijafjorda dienvidu galā
- Hēradsvehtna upe Islandes Ziemeļu Zemē, ietek Skāgafjordā, izveidojas satekot Eistarijēgilsau un Vestarijēgilsau, kas abas iztek no Hofsjegidla ledāja
- Sģaulfandabljouta upe Islandes Ziemeļu Zemē, iztek no Vahdnajegidla ledāja, ietek Grenlandes jūras Sģaulfandi līcī
- Kraukau upe Islandes Ziemeļu Zemē, Lahsau labā krasta pieteka
- Hofsau upe Islandes Ziemeļu Zemē, Vestarijēgilsau labā krasta pieteka, iztek no Hofsjegidla ledāja
- Vīdidalsau upe Islandes Ziemeļu Zemes rietumu daļā, ietek Houpa ezerā, kas savienots ar Grenlande jūru
- Ada upe Itālijā (_Adda_), Po kreisā krasta pieteka Itālijas ziemeļos, garums - 313 km, sākas Rētijas Alpos, caurtek Komo ezeru
- Anjo upe Itālijā (_Agno_), Venēcijas reģionā, sākas Dolomītalpu dienvidos, ietek Venēcijas līcī
- Agri upe Itālijā (_Agri_), izceļas Lukānijas Apenīnos, ietek Jonijas jūras Taranto līcī
- Albenja upe Itālijā (_Albegna_), Toskānas reģiona Groseto provincē, ietek Tirēnu jūrā
- Anjēne upe Itālijā (_Aniene_), Tibras kreisā krasta pieteka
- Arno upe Itālijā (_Arno_), Toskānas reģionā, plūst cauri Florencei un Pizai, ietek Ligūrijas jūrā, garums - 245 km, sākas Apenīnos 1350 m vjl., kuģojama līdz Florencei
- Aterno upe Itālijā (_Aterno_), Abruco kalnos, Peskāras kreisā krasta pieteka
- Avīzio upe Itālijā (_Avisio_), Adidžes kreisā krasta pieteka
- Izarko upe Itālijā, Adidžes kreisā krasta pieteka
- Noče upe Itālijā, Adidžes labā krasta pieteka
- Bazento upe Itālijā, Bazilikatas reģionā, ietek Taranto līcī
- Toče upe Itālijā, izteka Lepontijas Alpos pie Šveices robežas, ietek Lago Madžores ezerā
- Marta upe Itālijā, Lacio reģiona ziemeļos, iztek no Bolsēnas ezera, ietek Tirēnu jūrā
- Sēzija upe Itālijā, Po kreisā krasta pieteka, izteka Pjemontas reģiona Verčelli provinces ziemeļrietumos
- Beliče upe Itālijā, Sicīlijas rietumu daļā, ietek Vidusjūras Sicīlijas šaurumā
- Stura di Demonte upe Itālijā, Tanāro kreisā krasta pieteka
- Bormida upe Itālijā, Tanāro labā krasta pieteka
- Anhilāra upe Itālijā, Tibras kreisā krasta pieteka, iztek no Trazimēna ezera
- Bakiljone upe Itālijā, Venēcijas reģionā, Brentas labā krasta pieteka
- Kjani upe Itālijas vidienē ("Chiani"), Tibras labā krasta pieteka
- Nera upe Itālijas vidienē ("Nera"), Tibras kreisā krasta pieteka
- Tibra upe Itālijas vidienē (it. "Tevere", lat. "Tiberis"), garums - 405 km, sākas Centrālajos Apenīnos 1268 m vjl., augštecē krāces, 108 m augsta kaskāde, lejtecē meandrē, ietek Tirēnu jūrā
- Kjeze upe Itālijas ziemeļos (_Chiese_), Lombardijas reģionā, Oljo kreisā krasta pieteka
- Oljo upe Itālijas ziemeļos (_Oglio_), Po kreisā krasta pieteka, garums - 280 km, sākas Ortlesa masīva dienvidos
- Minčo upe Itālijas ziemeļos ("Mincio"), Lombardijas reģionā, Po kreisā krasta pieteka, iztek no Gardas ezera
- Mella upe Itālijas ziemeļos, Lombardijas reģionā, Oljo kreisā krasta pieteka
- Tanāro upe Itālijas ziemeļrietumos ("Tanaro"), Po labā krasta pieteka, garums - 276 km, izteka Piejūras Alpos, pie Francijas robežas, tek pa Pjemontas līdzenumu
- Agonja upe Itālijas ziemeļrietumos, Po kreisā krasta pieteka, augštece Penninu Alpos
- Adidže upe Itālijas ziemeļu daļā (_Adige_), garums - 410 km, sākas Rētijas Alpos 1586 vjl., ietek Adrijas jūrā, veidojot daļēji kopēju deltu ar Po
- Po upe Itālijas ziemeļu daļā (it. val. "Po"), garums - 652 km, sākas Kotas Alpos, ietek Adrijas jūrā
- Arava upe Izraēlā (_Ha'Arava, Naẖal_), robežupe ar Jordāniju, ietek sālsezerā uz dienvidiem no Nāves jūras; Džeiba (_Jayb, Wādī al_)
- Jordāna upe Izraēlā un Jordānijā, kuras kreiso krastu, Rietumkrastu, 1967. g. okupēja Izraēla, sākas Hermona kalnā Sīrijas dienvidos un ietek Nāves jūrā, garums - \~35O km
- Neļgese upe Jakutijā (Saha Republikā), Krievijā, Adičas kreisā krasta pieteka, garums \~500 km
- Čarki upe Jakutijā (Saha Republikā), Krievijā, Adičas labā krasta pieteka, garums \~300 km
- Tuostaha upe Jakutijā (Saha Republikā), Krievijā, Adičas labā krasta pieteka, garums \~400 km
- Abukuma upe Japānā (_Abukuma_, 阿武隈川), Honsju salā, Fukušimas un Mijagi prefektūrā, ietek Klusajā okeānā
- Ara upe Japānā (_Ara_), Saitamas un Tokijas prefektūrā, izceļas Kobušigas kalna nogāzēs, ietek Tokijas līcī
- Arida upe Japānā (_Arida_), ietek Kii šauruma ziemeļaustrumu daļā
- Asahi upe Japānā (_Asahi-gawa_), Okajamas departamentā, ietek Seto jūrā
- Ašida upe Japānā (_Ashida_), Hirosimas prefektūrā, ietek Seto jūrā
- Isikari upe Japānā ("Ishikari"), Hokaido salā, garums - 365 km, sākas Daisecuzdana grēdā, ietek Japāņu jūras Isikari līcī, pavasaros pārplūst
- Tone upe Japānā ("Tone gawa"), Honsju salas vidienē, garums - 322 km, sākas Ečigo grēdā, tek pa Kanto līdzenumu, ietek Klusajā okeānā
- Agano upe Japānā, Honsju salā, Fukušimas un Ņiigatas prefektūrā
- Striklenda upe Jaungvinejas salā, Papuā-Jaungvinejā, Flajas kreisā krasta pieteka, garums - 500 km
- Kikori upe Jaungvinejas salā, Papuā-Jaungvinejā, ietek Koraļļu jūras Papuas līcī
- Flaja upe Jaungvinejas salas dienvidos ("Fly"), Papuā-Jaungvinejā, garums - 1130 km, sākas Centrālajos kalnos, ietek Koraļļu jūras Papuas līcī, veidojot līdz 80 km platu estuāru, paisuma vilnis (5 m) līdz 320 km no grīvas
- Mamberano upe Jaungvinejas salas rietumos ("Mamberano"), Indonēzijā, satekupes Tarika un Taritata sākas Maokes kalnos, garums (kopā ar Taritatu) - \~750 km, ietek Klusajā okeānā pie d'Irvila raga
- Avatera upe Jaunzēlandē (_Awatera_), Dienvidsalas ziemeļaustrumu daļā, ietek Kuka šaurumā
- Fananui upe Jaunzēlandē ("Wanganui"), Ziemeļsalā, ietek Tasmana jūras Dienvidu Taranaki līcī
- Kavarava upe Jaunzēlandē, Dienvidsalā, Klūtas labā krasta pieteka, iztek no Vakatipa ezera
- Ahuriri upe Jaunzēlandes Dienvidsalā (_Ahuriri_), izceļas Dienvidu Alpu austrumu piekalnēs, ietek Benmoras ezerā
- Vaimakariri upe Jaunzēlandes Dienvidsalā, ietek Klusajā okeānā, izteka Dienvidalpos, Artura pārejas nacionālā parka dienvidrietumos
- Otira upe Jaunzēlandes Dienvidsalā, ietek Tasmana jūrā, izteka Dienvidalpos, Artura pārejas nacionālā parka dienvidrietumos
- Klūta upe Jaunzēlandes Dienvidsalas dienvidos ("Clutha"), garums - 322 km, sākas Dienvidalpos pie Aspairinga kalna, tek caur Vanakas ezeru, Otagas plato vietām aizā, ietek Klusajā okeānā
- Klauce upe Jēkabpils novadā, garums \~20 km, tek caur abiem Klauces ezeriem un Bukūža ezeru, ietek Saukas ezerā; Grabažānu upe
- Barito upe Kalimantānas salā, Indonēzijā, garums - 885 km, sākas Millera kalnu dienvidos, satekot Nurungai un Busangai, ietek Javas jūrā, kuģojama 400 km
- Kapuasa upe Kalimantānas salas rietumos (indonēziešu val. "Sungai Kapuas"), Indonēzijā, garums - 1040 km, sākas Bovenkapuasa grēdā, ietek Natunas jūrā, kuģojama 902 km
- Tertera upe Kalnu Karabahā un Azerbaidžānā, Kūras labā krasta pieteka, kas tagad ietek Galvenajā Milas-Karabahas kolektorā
- Hakari upe Kalnu Karabahā, Vorotanas kreisā krasta pieteka
- Bāsaka upe Kambodžā, Kandālas provincē, lejtece Vjetnamā, kur saucas _Hou_, ietek Dienvidķīnas jūrā
- Džerema upe Kamerūnā ("Djerem"), Sanagas labā satekupe
- Loma upe Kamerūnā ("Lom"), Sanagas kreisā satekupe
- Mbama upe Kamerūnā ("Mbam"), Sanagas labā krasta pieteka
- Sanaga upe Kamerūnā ("Sanaga"), veidojas Adamavas plakankalnē satekot Džeremai un Lomai, garums kopā ar Djeremu - 918 km, ietek Gvinejas līcī
- Dža upe Kamerūnā, lejtecē arī robežupe ar Kongo Republiku, Ngoko labā satekupe
- Bumba upe Kamerūnā, Ngoko kreisā satekupe
- Abitibi upe Kanādā (_Abitibi River_), Mūsas (_Moose River_) labā krasta pieteka, iztek no Abitibi ezera, garums 540 km, kritums 265 m
- Aleksisa upe Kanādā (_Alexis River_), Labradoras pussalas austrumos, ietek Atlantijas okeānā
- Andersona upe Kanādā (_Anderson River_), Ziemeļrietumu Teritoriju kontinentālas daļas ziemeļos. ietek Boforta jūras Liverpūles līcī
- Armarka upe Kanādā (_Armark River_), Nunavutas teritorijas kontinentālās daļas ziemeļos, ietek Karalienas Modas līcī
- Arno upe Kanādā (_Arnaud, Rivière_), Ungavas pussalas rietumu daļā, ietek Ungavas līcī
- Ārktikredrivera upe Kanādā (_Artic Red River_), Ziemeļrietumu Teritoriju rietumos, Makenzi kreisā krasta pieteka
- Atikamega upe Kanādā (_Atikameg River_), Ontārio provincē, ietek Džeimsa līcī
- Atavapiskata upe Kanādā (_Attawapiskat River_), Ontārio provinces ziemeļrietumu daļā, ietek Džeimsa līcī
- Aukpara upe Kanādā (_Aukpar River_), Bafina salas dienvidu daļā, Aumaģuaka ezera noteka uz Foksa baseinu
- Bafalo upe Kanādā (_Buffalo River_), Albertas provincē un Ziemeļrietumu Teritorijās, ietek Bafalo ezerā
- Aula upe Kanādā (_Owl River_), Manitobas provinces austrumos, ietek Hudzona līcī
- Sevērna upe Kanādā (_Severn River_), garums - 981 km, iztek no Blekbērča ezera, tek caur Dīra, Sandi ezeru, ietek Hudzona līcī, krāčaina, pali pavasarī
- Olbani upe Kanādā ("Albany River"), Ontārio provincē, garums - 982 km, iztek no Keta ezera, ietek Džeimsa līcī
- Asiniboina upe Kanādā ("Assiniboine River"), Saskačevanas un Manitobas provincē, Ziemeļu Redriveras kreisā krasta pieteka, garums - \~750 km
- Čērčila upe Kanādā ("Churchill"), Saskačevanas un Manitobas provincē, garums - 1610 km, ietek Hudzona līcī, pavasarī pali, vasarā uzplūdieni, ledus sega \~8 mēneši
- Fortnelsona upe Kanādā ("Fort Nelson River"), Britu Kolumbijā, Liārdas labā krasta pieteka
- Frānsisa upe Kanādā ("Frances River"), Jukonā, Liārdas kreisā krasta pieteka
- Kazana upe Kanādā ("Kazan River"), Dubontas labā krasta pieteka, garums 732 km
- Kenogami upe Kanādā ("Kenogami River"), Ontārio provincē, Olbani labā krasta pieteka
- Klondaika upe Kanādā ("Klondike River"), Jukonas teritorijā, Jukonas upes labā krasta pieteka
- Lagranda upe Kanādā ("La Grande Riviere"), Labradoras pussalā, garums - \~1000 km, augštecē tek caur vairākiem ezeriem, ietek Džeimsa līcī
- Liārda upe Kanādā ("Liard"), Jukonā, Britu Kolumbijā un Ziemeļrietumu Teritorijās, Makenzi kreisā krasta pieteka, garums - 1215 km, sākas Peli kalnos, augštecē krāces, kanjoni
- Nipigona upe Kanādā ("Nipigon River"), iztek no Nipigona ezera, ietek Augšezerā, garums - \~50 km
- Nortsaskačevana upe Kanādā ("North Saskatchewan"), Saskačevanas satekupe, garums - 1223 km, sākas Klinšu kalnos Albertas provinces rietumos, lejtece Saskačevanas provinces vidusdaļā
- Ogoki upe Kanādā ("Ogoki River"), Ontārio provincē, Olbani labā krasta pieteka
- Petito upe Kanādā ("Petitot River"), Albertā, Britu Kolumbijā un Ziemeļrietumu Teritorijās, Liārdas labā krasta pieteka, iztek no Bisčo ezera
- Koksoaka upe Kanādā ("Riviere Koksoak"), Labradoras pussalā, garums - 1062 km, ietek Ungavas līcī, augštecē to sauc par Kaniapisko
- Sageneja upe Kanādā ("Riviére Saguenay"), Kvebekas provincē, iztek no Senžana ezera, Sentlorensas estuāra kreisā krasta pieteka
- Sleiva upe Kanādā ("Slave River"), Albertas provincē un Ziemeļrietumu Teritorijās, garums - 415 km, iztek no Atabaskas ezera, ietek Greitsleiva ezerā, vidustecē krāces
- Sautnahani upe Kanādā ("South Nahanni River"), Ziemeļrietumu Teritorijās, Liārdas kreisā krasta pieteka
- Nelsona upe Kanādā (angļu val "Nelson"), garums - 644 km (kopā ar Saskačevanu 2575 km), iztek no Vinipega ezera, kas uzņem Saskačevanas baseina ūdeņus, ietek Hudzona līcī
- Otava upe Kanādā (angļu val. "Ottawa", fr. val. "Outaouais"), Sentlorensas kreisā krasta pieteka, garums - 1271 km, sākas Lorenca augstienē
- Alseka upe Kanādā un ASV (_Alsek River_), augštece Jukonas Teritorijā, šķērso Britu Kolumbijas provinci Kanādā un Aļaskas štata dienvidu atzaru ASV, ietek Klusajā okeānā
- Sentmērisa upe Kanādā un ASV ("Saint Marys"), šo valstu robežupe, garums - 112 km, iztek no Augšezera Vaitfiša līča, ietek Hūrona ezra Nortčenela šaurumā
- Kolumbija upe Kanādā un ASV (angļu val. "Columbia"), garums - 2250 km, iztek no ezera Klinšu kalnu piekājē 800 m vjl., ietek Klusajā okeānā, veidojot 50 km garu un 5-10 km platu estuāru
- Stikina upe Kanādā, Britu Kolumbijā, un ASV Aļaskas štata dienvidu daļā, ietek Klusajā okeānā
- Bella upe Kanādā, Jukonas teritorijas ziemeļrietumu daļā, Porkjupainas labā krasta pieteka
- Ruperta upe Kanādā, Kvebekā, iztek no Mistasini ezera, ietek Hudzonas līča Džeimsa līcī
- Bazēna upe Kanādā, Kvebekas provincē, ietek Baskatonas ūdenskrātuvē
- Balēna upe Kanādā, Kvebekas provincē, Labradoras pussalas rietumu daļā, iztek no Bjenvila ezera, ietek Hudzon līcī
- Batiskāna upe Kanādā, Kvebekas provincē, Sentlorensas (Svētā Labrenča upes) kreisā krasta pieteka
- Bella upe Kanādā, Kvebekas provinces dienvidrietumu daļā, Notavejas kreisā krasta pieteka
- Balēna upe Kanādā, Kvebekas provinces ziemeļaustrumu daļā, Labradoras pussalā, ietek Ungavas līcī
- Kaniapisko upe Kanādā, Labradoras pussalā, Koksoakas augšteces nosaukums
- Greitbēra upe Kanādā, Makenzi labā krasta pieteka
- Beili upe Kanādā, Nuavutā, izteka un augštece Ziemeļu Teritorijā, Bakas labā krasta pieteka
- Barova upe Kanādā, Nunavutā, Melvila pussalas austrumu daļā, ietek Foksa baseinā
- Pīsrivera upe Kanādā, Sleivas kreisā krasta pieteka, garums - 1920 km, veidojas Klinšu kalnos, satekot Finli un Parsnipai
- Sautsaskačevana upe Kanādas dienvidos ("South Saskattchewan"), Saskačevanas satekupe garums - 1364 km, sākas Klinšu kalnos, augštecē saucas - Bova
- Saskačevana upe Kanādas dienvidos (angļu val. "Saskatchewan"), veidojas, satekot Nortsaskačevanai un Sautsaskačevanai, kas sākas Klinšu kalnos, garums - 540 km, kopā ar Sautsaskačevanu 1930 km, ietek Vinipega ezerā
- Vinipega upe Kanādas Ontārio un Manitobas provincē, iztek no Vudsu ezera, ietek Vinipegā
- Atabaska upe Kanādas rietumos (_Athabasca_), Makenzi baseinā, garums - 1231 km, sākas Klinšu kalnos, ietek Atabaskas ezerā
- Tompsona upe Kanādas rietumos ("Thompson River"), Freizeras kreisā krasta pieteka
- Freizera upe Kanādas rietumos (angļu val. "Fraser"), garums - 1310 km, sākas Klinšu kalnos, pie Vankūveras ietek Klusā okeāna Džordžijas šaurumā
- Dubonta upe Kanādas ziemeļos ("Dubawnt"), garums 830 km, sākas Saskačevanas ziemeļu daļā \~450 m vjl., tek caur Voldajas, Dubonta, Vortona ezeru, saplūst ar Telonu un caur Eberdīna, Šulca, Beikera ezeru ietek Česterfīlda līcī (Hudzona līča baseina ziemeļrietumos)
- Baka upe Kanādas ziemeļos, garums - 973 km, sākas Lorensa augstienē nelielā ezerā 390 m vjl., tek caur Peli, Gara, Makdugala, Franklina ezeru, ietek Ziemeļu Ledus okeāna Čantri līcī
- Telona upe Kanādas ziemeļos, saplūst ar Dubontu, augštecē Telonas rezervātas
- Makenzi upe Kanādas ziemeļrietumos (angļu val. "Mackenzie River"), garums - 1738 km, iztek no Greitsleivleika (Lielā Vergu ezera), ietek Ziemeļu Ledus okeāna Boforta jūrā
- Arktiskā Redrivera upe Kanādas ziemeļrietumos, Makenzi kreisā krasta pieteka
- Pīla upe Kanādas ziemeļrietumos, Makenzi kreisā krasta pieteka
- Akanburlika upe Kazahstānā (_Aqqanburliq_), Ziemeļkazahstānas apgabala dienvidu daļā, Esilas (Išmas) labā krasta pieteka
- Arisa upe Kazahstānā (_Arıs_), Sirdarjas labā krasta pieteka Dienvidkazahstānas apgabalā, garums - 378 km, sākas Talasas Alatava un Karatava grēdā
- Aršali upe Kazahstānā (_Arṣali_), Akmolas apgabalā, Sileti labā krasta pieteka
- Ašķi upe Kazahstānā (_Așși_), Rietumkazahstānas apgabalā, Urālas pietekas Ilekas (Elekas) kreisā krasta pieteka, augštece sausajā periodā izsīkst
- Ašķiezeka upe Kazahstānā (_Așșıözek_), Rietumkazahstānas apgabala ziemeļrietumu daļā, izsīkst solončakos pie Aralsora ezera
- Ašķisaja upe Kazahstānā (_Așșısay_), Rietumkazahstānas apgabalā, Karaezenas pieteka
- Ašķisaja upe Kazahstānā (_Așșısay_), Rietumkazahstānas apgabalā, Urālas (Žajikas) labā krasta pieteka
- Eleka upe Kazahstānā ("Elek"), Urālas kreisā krasta pieteka, Krievijā saucas - Iļeka, garums 623 km, sākas Mugodžaru rietumu nogāzē
- Žamansarisu upe Kazahstānā ("Jaman-Sarisw"), Sarisu satekupe, garums - 198 km
- Sarisu upe Kazahstānā ("Sarisw"), garums - 761 km, sākas, satekot Žaksisarisu un Žamansarisu, tek pa Kazahstānas sīkpauguraini un Betpakdalas tuksnesi, ietek Telekola ezerā
- Išima upe Kazahstānā (Esila) un Krievijā, Irtišas kreisā krasta pieteka, garums - 2450 km, sākas Kazahstānas sīksopkainē, lejtecē palos pārplūst līdz 15 km platumā
- Sileti upe Kazahstānā, Akmolas un Ziemeļkazahstānas apgabalā, palu periodā ietek Siletitenizā, pārējā laikā izsīkst un izbeidzas ezera dienvidu krasta purvos
- Ilkenkobda upe Kazahstānā, Aktebes apgabalā, Iļekas (Urālas pietekas) kreisā krasta pieteka, veidojas satekot Karahobdai un Sarihobdai, garums - 277 km
- Irghiza upe Kazahstānā, Aktebes apgabalā, Turgajas labā krasta pieteka, garums - 593 km, sākas Mugodžaru austrumu nogāzē, vasarā ūdens saglabājas atsevišķās iedzelmēs
- Temira upe Kazahstānā, Aktebes apgabalā, Žemas labā krasta pieteka
- Saghiza upe Kazahstānā, Aktebes un Atirau apgabalā, garums - 511 km, sākas Mugodžaru rietumu malā, tek pa Piekaspijas zemieni, izsīkst solončakos 60-70 km attālumā no Kaspijas jūras
- Žema upe Kazahstānā, Aktebes un Atirau apgabalā, garums 712 km, sākas Mughalžara rietumu nogāzē, tek pa sausām stepēm, lejtecē pa Piekaspijas pustuksnesi un tuksnesi, bieži izsīkst, nesasniegusi Kaspijas jūru
- Uila upe Kazahstānā, Aktebes, Atirau un Rietumkazahstānas apgabalā, garums - 800 km, sākas Mugodžaru rietumu daļā, izsīkst Piekaspijas zemienē
- Tenteka upe Kazahstānā, Almati apgabala austrumos, iztek no Džungarijas Alatau, ietek Sasikkelā, lejtecē mēdz izsīkt
- Aksu upe Kazahstānā, Almati apgabalā, garums - 316 km, sākas Džungārijas Alatava šļūdoņos, ietek Balhašā
- Ajageza upe Kazahstānā, Austrumkazahstānas un Almati apgabalā, garums - 492 km, sākas Tarbaghataja ziemeļu nogāzē, tek pa pustuksnešainu ieleju, ietek (palu laikā) Balhaša austrumu daļā
- Begena upe Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, Sirdarjas labā krasta pieteka
- Lepsi upe Kazahstānā, garums - 417 km, sākas Džungārijas Alatau ziemeļu nogāzes ledājos, tek pa Semirečjes stepēm un smiltājiem, kur to intensīvi izmanto apūdeņošanai, ietek Balhaša ezera austrumu daļā, kas daļēji izžūst
- Karakola upe Kazahstānā, ietek Sasikkelā
- Karahobda upe Kazahstānā, Ilkenkobdas satekupe
- Sarihobda upe Kazahstānā, Ilkenkobdas satekupe
- Ojila upe Kazahstānā, izceļas kalnos Aktebes apgabalā, šķērso Atirau apgabala ziemeļu daļu, izsīkst Rietumkazahstānas apgabalā, nesasniedzot Žajikas (Urālas) upi
- Turgaja upe Kazahstānā, izveidojas Kazahijas sīkpaugurainē, satekot Žaldamai un Karaturgajai, garums - 825 km, tek pa Turgajas garenieplaku, sadalās attekās, daudz ezeru un vecupju, sateka ar Irgizu, izsīkst Šalkarteniza solončakā
- Žaksisarisu upe Kazahstānā, Sarisu satekupe
- Ubagana upe Kazahstānā, Tobolas labā krasta pieteka
- Ora upe Kazahstānas Aktebes apgabalā un Krievijas Orenburgas apgabalā, Urālas kreisā krasta pieteka, garums - 332 km, veidojas Mugodžaru rietumu nogāzē, satekot Šijli un Terisbutakai
- Šijli upe Kazahstānas Aktebes apgabalā, Oras satekupe
- Terisbutaka upe Kazahstānas Aktebes apgabalā, Oras satekupe
- Nura upe Kazahstānas vidienē, garums - 978 km, sākas Keregetasa kalnos 970 m vjl., ietek Tengiza ezerā
- Ati upe Kenijā (_Athi_), Vidusprovincē, Galanas kreisā krasta pieteka
- Aksaja upe Kirgizstānā (_Ak-Say_), Narinas apgabalā
- Akbūra upe Kirgizstānā (_Akbuura_), Ošas apgabalā
- Alabuka upe Kirgizstānā (_Ala-Buka_), Narinas apgabala dienvidrietumos, Narinas kreisā krasta pieteka
- Arpa upe Kirgizstānā (_Arpa_), Narinas apgabala rietumos, Alabukas augštece
- Atbaši upe Kirgizstānā (_At-Bașı_), Narinas kreisā krasta pieteka
- Šu upe Kirgizstānā un Kazahstānā, garums - 1186 km, satekupes Džuanarika un Kočkora sākas no Iekšējā Tjanšana ledājiem, ūdeņus plaši izmanto apūdeņošanā un upe izsīkst Aščikola ieplakā, nesasniedzot Sirdarju
- Talasa upe Kirgizstānā un Kazahstānā, garums - 661 km, izsīkst Mujunkuma smiltājos
- Aksu upe Kirgizstānā un Ķīnā, Tarimas kreisā krasta pieteka
- Jasi upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Kardarjas labā krasta pieteka
- Kugarta upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Kardarjas labā krasta pieteka
- Karadarja upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Sirdarjas kreisā satekupe (labā - Narina), sākas Fergānas un Alaja grēdā, satekot Karakuldžai un Tarai, garums - 180 km
- Čatkala upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Sirdarjas labā krasta pietekas Čirčikas kreisā satekupe, garums - 240 km
- Narina upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Sirdarjas labā satekupe, garums - 807 km, sākas Centrālā Tjanšana ledājos
- Kuršaba upe Kirgizstānā, Karadarjas kreisā krasta pieteka, garums 157 km, sākas Altaja grēdas ziemeļu nogāzē, vasarā bieži lejtecē izsīkst, jo ūdens tiek izmantots apūdeņošanai
- Tara upe Kirgizstānā, Kardarjas kreisā satekupe
- Karakuldža upe Kirgizstānā, Kardarjas labā satekupe
- Kekemerena upe Kirgizstānā, Narinas labā krasta pieteka
- Sonkela upe Kirgizstānā, Narinas labā krasta pieteka, iztek no Sonkela
- Arjari upe Klumbijā (_Ariari, Rio_), Gvavjares labā krasta pieteka
- Ponoja upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā, garums - 410 km, sākas Keivi augstienē, ietek Baltajā jūrā, lejtece kanjonveida ielejā, krāčaina
- Umba upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā, iztek no Umbezera, ietek Baltās jūras Kandalakšas līcī
- Ačerjoka upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā, Ponojas kreisā krasta pieteka
- Losinga upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā, Ponojas kreisā krasta pieteka
- Purna upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā, Ponojas labā krasta pieteka
- Ahahu upe Kolumbijā (_Ajajú, Rio_), Apaporisas labā satekupe, visā garumā ir Kaketas un Gvavjares departamenta robežupe
- Ariporo upe Kolumbijā (_Ariporo, Rio_), Kasanares departamentā, Metas kreisā krasta pieteka, izceļas Austrumkordiljeras kalnos
- Atrato upe Kolumbijā (_Atrato, Rio_), Čoko un Antjokijas departamentā
- Apaporisa upe Kolumbijā (_Rio Apaporis_), Kaketas kreisā krasta pieteka
- Kagvana upe Kolumbijā ("Rio Caguan"), Kaketas kreisā krasta pieteka
- Kauinari upe Kolumbijā ("Rio Cahuinari"), Kaketas labā krasta pieteka
- Kaketa upe Kolumbijā ("Rio Caqueta"), Amazones kreisā krasta pietekas Žapuras nosukums tās augštecē
- Jari upe Kolumbijā ("Rio Yari"), Kaketas kreisā krasta pieteka
- Miritiparana upe Kolumbijā ("Rio Miriti Parana"), Amazonasas departamenta ziemeļu daļā, Kaketas kreisā krasta pieteka
- Neči upe Kolumbijā ("Rio Nechi"), Kaukas labā krasta pieteka, sākas Andu Centrālajā Kordiljerā
- Kauka upe Kolumbijā (sp. val. "Cauca"), Magdalenas kreisā krasta pieteka, garums - 1350 km, sākas Andu Centrālajā Kordiljerā
- Magdalena upe Kolumbijā (sp. val. "Magdalena"), garums - 1550 km, sākas Andos (Centrālajā Kordiljerā), ietek Karību jūrā
- Purui upe Kolumbijā un Brazīlijā ("Rio Purui"), Žapuras labā krasta pieteka
- Arauka upe Kolumbijā un Venecuēlā (_Arauca, Rio_), \~60 km posmā arī šo valstu robežupe, Orinoko kreisā krasta pieteka
- Sinu upe Kolumbijā, Antjokijas un Kordovas departamentā, izteka Rietumkordiljeru ziemeļu galā, ietek Karību jūrā
- Sesara upe Kolumbijā, Magdalenas labā krasta pieteka
- Sogamoso upe Kolumbijā, Magdalenas labā krasta pieteka
- Lukenije upe Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Lukenie"), Kasai labā krasta pieteka
- Ruki upe Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Ruki"), Ekvatora provincē, Kongo kreisā krasta pieteka, veidojas satekot Busirai un Mombojai, garums - 105 km (kopā ar Busiru un tās satekupi Čuapu - \~1300 km)
- Lulonga upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Ekvatora provincē, Kongo kreisā krasta pieteka, veidojas satekot Lopori un Maringai, garums no satekas - 180 km, kopā ar Lopori - \~1000 km
- Lulva upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasai labā krasta pieteka, garums - \~900 km, sākas Lundas plato 1000 m vjl., strauja, krāces un ūdenskritumi
- Sankuru upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasai labā krasta pieteka, garums - 1200 km, sākas Lundas plato
- Luiza upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Lulvas labā krasta pieteka
- Lukoši upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Lulvas labā krasta pieteka
- Lukuga upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Tangaņikas provincē, Lualabas (Kongo augšteces) labā krasta pieteka, garums - \~350 km, iztek no Tangaņikas ezera, krāčaina
- Giri upe Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļos ("Giri"), Ubangi kreisā krasta pieteka
- Lua upe Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļos ("Lua"), Ubangi kreisā krasta pieteka
- Vele upe Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļos ("Uele"), Ubangi kreisā satekupe, garums - >1000 km, sākas Zilajos kalnos uz ziemeļrietumiem no Alberta ezera; Uele
- Alima upe Kongo Republikā (_Alima_), Kongo labā krasta pieteka, augštece Plato departamenta rietumos, tālāk Plato un Kivetas departamenta robežupe
- Likvalaozerba upe Kongo Republikā, Sangas kreisā krasta pieteka
- Beli Drima upe Kosovā, izteka Ziemeļalbānijas Alpos pie Melnkalnes robežas, lejtece Albānijā, kur satakot ar Drini Zi izveido Drini upi, kas ietek Adrijas jūras Drini līcī
- Bagoe upe Kotdivuārā un Mali (_Bagoé_), Bani labā krasta pieteka
- Baule upe Kotdivuārā un Mali, Bani labā krasta pieteka, izteka un augštece Kotdivuārā
- Baltā Bandama upe Kotdivuārā, Bandamas kreisā satekupe
- Jula upe Kreivijā, Arhangeļskas apgabalā, Piņegas kreisā krasta pieteka
- Pokšeņga upe Kreivijā, Arhangeļskas apgabalā, Piņegas kreisā krasta pieteka
- Belaja upe Kreivijā, Arhangeļskas apgabalā, viena no Piņegas satekupēm, garums - 44 km
- Ježuga upe Kreivijā, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Piņegas labā krasta pieteka
- Čornaja upe Kreivijas Arhangeļskas apgabalā, viena no Piņegas sateupēm, garums - \~40 km
- Akšibaja upe Krievijā (_Akšibai_), Rostovas apgabalā un Kalmikijas Republikā, Karasalas kreisā krasta pieteka
- Aktaja upe Krievijā (_Aktai_), Sverdlovskas apgabalā, Turas kreisā krasta pieteka
- Aktaja upe Krievijā (_Aktaj_), Tatarstānas Republikā, Kuibiševas ūdenskrātuves kreisā krasta pieteka
- Aktaša upe Krievijā (_Aktaš_), Dagestānas Republikā, Sulakas kreisā krasta pieteka, izteka un augštece Čečenijas Republikā
- Alaja upe Krievijā (_Alaj_), Saratovas apgabala ziemeļu daļā, Tereškas labā krasta pieteka
- Alaša upe Krievijā (_Alaš_), Tivas Republikas rietumu daļā, Hemčikas kreisā krasta pieteka
- Algama upe Krievijā (_Algama_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidos, Gonamas labā krasta pieteka
- Alimka upe Krievijā (_Alymka_), Tjumeņas apgabalā, Irtišas kreisā krasta pieteka
- Allaiha upe Krievijā (_Allaiha_), Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas kreisā krasta pieteka tās lejtecē
- Aloļa upe Krievijā (_Alolja_), Pleskavas apgabalā, Veļikajas (Mudes) augšteces labā krasta pieteka
- Altata upe Krievijā (_Altata_), Saratovas apgabala austrumos, Boļšojuzeņas kreisā krasta pieteka, augštece sausajā periodā izsīkst
- Amediči upe Krievijā (_Amediči_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidos, Aldanas augšteces kreisā krasta pieteka
- Amguema upe Krievijā (_Amguèma_), Čukču autonomajā apgabalā, ietek Čukču jūrā
- Amņa upe Krievijā (_Amnja_), Tjumeņas apgabalā, Kazimas kreisā krasta pieteka
- Amputa upe Krievijā (_Amputa_), Tjumeņas apgabalā, Obas baseinā, Aganas labā krasta pieteka
- Anadira upe Krievijā (_Anadyr’_), Čukču autonomajā apvidū, garums - 1150 km, sākas Anadiras plakankalnē, ietek Beringa jūras Anadiras līcī, grīvā līdz 7 km plata
- Andarma upe Krievijā (_Andarma_), Tomskas apgabalā, Obas baseinā, Parbigas labā krasta pieteka
- Andoga upe Krievijā (_Andoga_), Vologdas apgabalā, Sudas kreisā krasta pieteka
- Andoma upe Krievijā (_Andoma_), Vologdas apgabala ziemeļos, ietek Oņegas ezerā
- Aņepa upe Krievijā (_Anep_), Sverdlovskas apgabalā, Tavdas labā krasta pieteka
- Angara upe Krievijā (_Angara_), Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā, Jeņisejas ūdeņainākā pieteka, garums - 1779 km, iztek no Baikāla
- Anuja upe Krievijā (_Anjuj_), Piejūras novadā, Amūras labā krasta pieteka
- Anuja upe Krievijā (_Anuj_), Obas kreisā krasta pieteka Altaja novadā, augštece Altaja Republikā
- Apakapura upe Krievijā (_Apakapur_), Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Vingapuras labā krasta pieteka
- Apuka upe Krievijā (_Apuka_), Kamčatkas novada ziemeļaustrumu daļā, izceļas Korjaku kalnienē, ietek Beringa jūras Oļutoras līcī
- Arčada upe Krievijā (_Arčada_), Penzas apgabalā, Hopjoras kreisā krasta pieteka
- Areja upe Krievijā (_Arei_), Baškorostānas Republikas ziemeļos, vidustece Permas novada dienvidos, Kamas kreisā krasta pieteka
- Arga-Sala upe Krievijā (_Arga-Sala_), Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas labā krasta pieteka
- Artjugina upe Krievijā (_Artjugina_), Krasnojarskas novadā, Turuhanskas zemienē, Jeņisejas kreisā krasta pieteka
- Askiza upe Krievijā (_Askiz_), Hakasijas Republikā, Abakanas labā krasta pieteka
- Asa upe Krievijā (_Assa_), Ingušijas Republikā, Sunžas labā krasta pieteka
- Ašita upe Krievijā (_Ašit_), Volgas kreisā krasta pieteka Mari El Republikā, augštece Tatarstānas Republikā
- Aškadara upe Krievijā (_Aškadar_), Baškortostānas Republikas dienvidu daļā, Kamas pietekas Belajas kreisā krasta pieteka
- Ašlika upe Krievijā (_Ašlyk_), Tjumeņas apgabalā, Irtišas pietekas Vagajas kreisā krasta pieteka
- Atkara upe Krievijā (_Atkara_), Saratovas apgabalā, Medvedicas labā krasta pieteka
- Atmisa upe Krievijā (_Atmis_), Penzas apgabalā, Mokšas kreisā krasta pieteka
- Avāru Koisu upe Krievijā (_Avarskoe Kojsu_), Dagestānas Republikas dienvidos, Sulakas labā krasta pieteka
- Babka upe Krievijā (_Babka_), Permas novadā, Silvas kreisā krasta pieteka
- Badarma upe Krievijā (_Badarma_), Irkutskas apgabalā, Angaras kreisā krasta pieteka
- Bagana upe Krievijā (_Bagan_), Novosibirskas apgabala dienvidu daļā, lejtecē izsīkst
- Bagarjaka upe Krievijā (_Bagarjak_), Sverdlovskas un Čeļabinskas apgabalā. Sinaras kreisā krasta pieteka
- Augšjeņiseja upe Krievijā (_Verhnij Enisej_), Tivas Republikā, izveidojas satekot Lielajai Jeņisejai un Mazajai Jeņisejai, satekot ar Hemčiku izveido Jeņiseju
- Iļeka upe Krievijā ("Ilek"), Urālas kreisā krasta pieteka, garums 623 km, augštece Kazahstānā, vidustece Krievijā, lejtecē Krievijas un Kazahstānas robežupe, Kazahstānā saucas - Eleka, sākas Mugodžaru rietumu nogāzē
- Sudosta upe Krievijā (Brjanskas apgabalā) un Ukrainā (Čerņigovas apgabalā, tikai neliels lejteces posms - Sudista), Desnas labā krasta pieteka
- Belaja upe Krievijā (gk. Baškortostānas Republikā, baškīru val. _Agizela_), Kamas kreisā krasta pieteka, garums - 1430 km, sākas Dienvidurālos pie lielā Iremela kalna
- Birjusa upe Krievijā (Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā), Angaras baseinā, garums - 1012 km, satekot ar Čunu, veido Tasejevu, ledus sega no oktobra līdz maijam; augštecē saucas arī Boļšaja Birjusa; lejtecē - Ona
- Olima upe Krievijā Kurskas un Ļipeckas apgabalā, nelielā posmā (tuvāk lejtecei) arī Ļipeckas un Orlas apgabala robežupe, Sosnas labā krasta pieteka
- Beseda upe Krievijā Smoļenskas un Brjanskas apgabalā, augštecē – posms Baltkrievijas Mogiļovas apgabalā, lejtece Baltkrievijas Gomeļas apgabalā, Baltkrievijā saucas – Bjesjedza, Sožas kreisā krasta pieteka
- Iputa upe Krievijā un Baltkrievijā (Ipuca), Sožas kreisā krasta pieteka, garums - 437 km
- Baldža upe Krievijā un Mongolijā, Ononas kreisā krasta pieteka
- Ņukža upe Krievijā, Aizbaikāla novadā un Amūras apgabalā, Oļokmas labā krasta pieteka
- Čikoja upe Krievijā, Aizbaikāla novadā un Burjatijas Republikā (daļēji Krievijas un Mongolijas robežupe), Selengas labā krasta pieteka, garums 769 km
- Hiloka upe Krievijā, Aizbaikāla novadā un Burjatijas Republikā, Selengas labā krasta pieteka, garums - 840 km, iztek no Arahļeja ezera
- Oļokma upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Amūras apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas labā krasta pieteka, garums - 1436 km, sākas Aizbaikāla novada kalnos
- Gazimura upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Arguņas kreisā krasta pieteka, garums - 592 km, sākas Ņerčas grēdā
- Menza upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Čikojas kreisā krasta pieteka
- Čita upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Ingodas kreisā krasta pieteka
- Oļenguja upe krievijā, Aizbaikāla novadā, Ingodas labā krasta pieteka
- Džila upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Ingodas labā krasta pieteka
- Čara upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Oļokmas kreisā krasta pieteka, garums - 851 km, sākas Kodara dienvidu nogāzē
- Tungira upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Oļokmas labā krasta pieteka
- Borzja upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Ononas labā krasta pieteka
- Unda upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Ononas labā krasta pieteka
- Ingoda upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, satekot ar Ononu veido Šilku, garums - 708 km, sākas Henteja grēdā, sekla, strauja, krāčaina
- Bludnaja upe Krievijā, Aizbaikālā, Hilokas kreisā krasta pieteka
- Ungo upe Krievijā, Aizbaikālā, Hilokas kreisā krasta pieteka
- Suhara upe Krievijā, Aizbaikālā, Hilokas labā krasta pieteka
- Belaja upe Krievijā, Altaja novada dienvidu daļā, Obas pietekas Čarišas kreisā krasta pieteka
- Koksa upe Krievijā, Altaja novadā un Altaja Republikā, Katuņas kreisā krasta pieteka
- Kučuka upe Krievijā, Altaja novadā, ietek Kučuka ezerā
- Kulunda upe Krievijā, Altaja novadā, ietek Kulundas ezerā
- Sujetka upe Krievijā, Altaja novadā, ietek Kulundas ezerā
- Barnaulka upe Krievijā, Altaja novadā, Obas kreisā krasta pieteka
- Čumiša upe Krievijā, Altaja novadā, Obas labā krasta pieteka, garums 644 km, sākas Salairas skraustā
- Iša upe Krievijā, Altaja Republikā un Altaja novadā, Katuņas labā krasta pieteka
- Pesčanaja upe Krievijā, Altaja Republikā un Altaja novadā, Obas kreisā krasta pieteka
- Čariša upe Krievijā, Altaja Republikā un Altaja novadā, Obas kreisā krasta pieteka, garums 547 km, sākas Korgonas grēdas nogāzēs
- Katuņa upe Krievijā, Altaja Republikā un Altaja novadā, satekot ar Biju, veido Obu, garums - 688 km, sākas Beluhas kalna dienvidu nogāzē no Katuņas šļūdoņa 1970 m vjl.
- Baškausa upe Krievijā, Altaja Republikā, Čulišmanas kreisā krasta pieteka
- Sema upe Krievijā, Altaja Republikā, Katuņas kreisā krasta pieteka
- Ursula upe Krievijā, Altaja Republikā, Katuņas kreisā krasta pieteka
- Arguta upe Krievijā, Altaja Republikā, Katuņas labā krasta pieteka
- Kadrina upe Krievijā, Altaja Republikā, Katuņas labā krasta pieteka
- Čuja upe Krievijā, Altaja Republikā, Katuņas labā krasta pieteka, garums 320 km
- Uļma upe Krievijā, Amūras apgabalā, Selemdžas kreisā krasta pieteka
- Nora upe Krievijā, Amūras apgabalā, Selemdžas labā krasta pieteka
- Selemdža upe Krievijā, Amūras apgabalā, Zejas kreisā krasta pieteka, garums - 647 km, sākas pie Jamalina un Ezopa grēdu saskares, lejtece - Zejas-Burejas līdzenumā
- Giļuja upe Krievijā, Amūras apgabalā, Zejas labā krasta pieteka, garums 545 km, sākas Stanovoja grēdāja dienvidu nogāzē
- Kosma upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Ciļmas kreisā krasta pieteka
- Ciļma upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Pečoras kreisā krasta pieteka, garums - 374 km, sākas Timana skraustā
- Šapkina upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Pečoras labā krasta pieteka, garums - 514 km, iztek no Lielā Šapkina ezera
- Kolva upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Usas labā krasta pieteka (Pečoras baseinā), garums - 546 km
- Oņega upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, garums 416 km, sākas Lačas ezerā, ietek Baltās jūras Oņegas līcī
- Kima upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pieteka
- Sula upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pieteka
- Peza upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pieteka, garums - 343 km (kopā ar Ročugu - 515 km), sākas Timana skraustā satekot Ročugai un Bludnajai
- Sula upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Pečoras kreisā krasta pieteka, garums - 321 km, sākas Timana skrausta nogāzēs
- Soina upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Pečoras pietekas Sulas kreisā krasta pieteka
- Bludnaja upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Pezas kreisā satekupe
- Ročuga upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Pezas labā satekupe, garums - 172 km
- Vija upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Piņegas kreisā krasta pieteka
- Iļeša upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Piņegas labā krasta pieteka
- Ustja upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Vagas labā krasta pieteka, garums - 484 km, sākas purvos
- Piņega upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas labā krasta pieteka, garums - 779 km, izveidojas, satekot Belajai un Čornajai
- Kubena upe Krievijā, Arhangeļskas un Vologdas apgabalā, ietek Kubenas ezerā
- Vitima upe Krievijā, Austrumsibīrijā, Ļenas labā krasta pieteka, garums - 1837 km, veidojas, satekot Činai un Vitimkanai, sākas Ikatas grēdā Aizbaikālā
- Boļšojika upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, Sakmaras labā krasta pieteka
- Sakmara upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, Urālas labā krasta pieteka, garums - 798 km, sākas Uraltava grēdas austrumu nogāzē
- Zilaira upe Krievijā, Baškorostānas Republikā, Sakmaras labā krasta pieteka
- Tanalika upe Krievijā, Baškortostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, Urālas labā krasta pieteka, ietek Irikļinskas ūdenskrātuvē
- Ika upe Krievijā, Baškortostānas Republikā un Tatarstānas Republikā, Kamas kreisā krasta pieteka, garums - 571 km, sākas Buguļmas-Belebejas augstienē
- Malijinzera upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Inzeras labā krasta pieteka
- Baza upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Kamas pietekas Belajas kreisā krasta pieteka
- Karmasana upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Kamas pietekas Belajas kreisā krasta pieteka
- Uršaka upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Kamas pietekas Belajas kreisā krasta pieteka
- Čermasana upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Kamas pietekas Belajas kreisā krasta pieteka; Semesena
- Sjuņa upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Kamas pietekas Belajas kreisā krasta pieteka; Sena
- Inzera upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Simas kreisā krasta pieteka, garums - 307 km, sākas Dienvidurālos, Jamantava piekājē
- Nuguša upe Krievijā, Baškortostānas Republikas dienvidos, Kamas pietekas Belajas labā krasta pieteka
- Bira upe Krievijā, Baškortostānas Republikas ziemeļu daļā, Kamas kreisā krasta pietekas Belajas labā krasta pieteka
- Aidara upe Krievijā, Belgorodas apgabala dienvidaustrumos un Ukrainā (_Ajdara_)
- Psjola upe Krievijā, Belgorodas un Kurskas apgabalā, tālāk, Ukrainā saucas - Psela, Dņepras kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 717 km, sākas Viduskrievijas augstienē
- Tihaja Sosna upe Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums — \~150 km
- Sņežeta upe Krievijā, Brjanskas apgabala austrumu daļā, Desnas kreisā krasta pieteka
- Uņeča upe Krievijā, Brjanskas apgabalā, Iputas kreisā krasta pieteka
- Bulakita upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka
- Cirika upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka
- Demjada upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka
- Gorbiloka upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka
- Ima upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka
- Kevekte upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka
- Krivaja upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka
- Majgunda upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka
- Nimnokita upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka
- Sivakita upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka
- Talikita upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka
- Uakita upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka
- Želbana upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka
- Aktragda upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka
- Bira upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka
- Bojme upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka
- Bugarikta upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka
- Bulanki upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka
- Konnorina upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka
- Nerungda upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka
- Olingda upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka
- Vojmakana upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka
- Barguzina upe Krievijā, Burjatijas Republikā, ietek Baikāla ezerā
- Cipa upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Vitimas kreisā krasta pieteka, garums 692 km, sākas Ikatas grēdas nogāzēs
- Molbo upe Krievijā, Čaras kreisā krasta pieteka
- Toko upe Krievijā, Čaras labā krasta pieteka
- Aksaja upe Krievijā, Čečenijā un Dagestānā, Novijterekas labā krasta pieteka
- Jurjuzaņa upe Krievijā, Čeļabinskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Ufas kreisā krasta pieteka, garums - 454 km, sākas Dienvidurālos, Jamantava ziemeļu daļā, ietek Pavlovkas ūdenskrātuvē
- Miasa upe Krievijā, Čeļabinskas un Kurgānas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Isetas labā krasta pieteka, garums - 658 km, sākas Dienvidurālu austrumu nogāzē, tek gar Ilmeņa kalniem un pa Rietumsibīrijas līdzenumu
- Čusovaja upe Krievijā, Čeļabinskas un Sverdlovskas apgabalā un Permas novadā, Kamas kreisā krasta pieteka, garums 592 km, sākas Vidusurālu austrumu nogāzē, ietek Kamas ūdenskrātuvē
- Ufa upe Krievijā, Čeļabinskas, Sverdlovskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Belajas labā krasta pieteka (Volgas baseins), garums - 933 km, iztek no neliele ezera Vidusurālos
- Belaja upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Anadiras kreisā krasta pieteka
- Oloičana upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Omolonas labā krasta pieteka
- Oloja upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Omolonas labā krasta pieteka
- Boļšojaņuja upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas pietekas Aņujas kreisā satekupe, sākas Anadiras plakankalnē, garums 693 km
- Malijaņuja upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas pietekas Aņujas labā satekupe, sākas Anadiras plakankalnē, garums 738 km
- Bula upe Krievijā, Čuvašijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Svijagas kreisā krasta pieteka
- Karla upe Krievijā, Čuvašijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Svijagas kreisā krasta pieteka
- Kubņa upe Krievijā, Čuvašijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Svijagas kreisā krasta pieteka
- Boļšojciviļa upe Krievijā, Čuvašijas Republikā, Volgas labā krasta pieteka
- Hopjora upe Krievijā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 979 km, sākas Pievolgas augstienē
- Aksaja upe Krievijā, Donas labā krasta pieteka Rostovas apgabalā
- Učura upe Krievijā, Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas labā krasta pieteka, garums - 812 km, sākas Stanovoja grēdas austrumos
- Maja upe Krievijā, Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas pieteka, garums - 1053 km, veidojas no divām satekupēm, kas sākas Judoma-Majas kalnienē
- Judoma upe Krievijā, Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), lejtecē robežupe, Majas labā krasta pieteka, garums 820 km, sākas Suntarhajatas grēdā
- Ajakita upe Krievijā, Habarovskas novadā, Burejas grēdā, Amguņas satekupe
- Suluka upe Krievijā, Habarovskas novadā, Burejas grēdā, Amguņas satekupe
- Gorbi upe Krievijā, Habarovskas novadā, Judomas kreisā krasta pieteka
- Akačana upe Krievijā, Habarovskas novadā, Judomas labā krasta pieteka
- Aima upe Krievijā, Habarovskas novadā, Majas kreisā krasta pieteka
- Batomga upe Krievijā, Habarovskas novadā, Majas kreisā krasta pieteka
- Maimakana upe Krievijā, Habarovskas novadā, Majas kreisā krasta pieteka
- Belijijusa upe Krievijā, Hakasijas Republikā, satekot ar Čornijilusu izveido Obas labā krasta pieteku Čulimu
- Malijabakana upe Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidu daļā, Abakanas labā satekupe
- Barlika upe Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidu daļā, Jeņisejas augšteces pietekas Hemčikas labā krasta pieteka
- Serdoba upe Krievijā, Hopjoras kreisā krasta pieteka
- Savala upe Krievijā, Hopjoras labā krasta pieteka
- Dimka upe Krievijā, Ikas kreisā krasta pieteka
- Meļļa upe Krievijā, Ikas kreisā krasta pieteka
- Menzeļa upe Krievijā, Ikas kreisā krasta pieteka
- Useņa upe Krievijā, Ikas labā krasta pieteka
- Oka upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, Angaras kreisā krasta pieteka, garums - 630 km, iztek no neliela ezera Munkusardika piekājē, Austrumsajānos, ietek Bratskas ūdenskrātuvē
- Ņižņaja Tunguska upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā, lielākā Jeņisejas pieteka, garums — 2989 km, sākas Agštunguskas augstienē, pie ietekas Turuhanska
- Katanga upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā, Podkamennajas Tunguskas kreisā satekupe
- Ļena upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 4400 km, sākas Baikāla grēdas rietumu nogāzē, ietek Laptevu jūrā
- Čona upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas labā krasta pieteka, garums 802 km, ietek Viļujas ūdenskrātuvē
- Iļima upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Angāras labā krasta pieteka, garums - 589 km, lejtecē Ustjiļimskas ūdenskrātuves atzars
- Čerčeta upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka
- Čermančeta upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka
- Kremenšeta upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka
- Ļistvenņičnaja upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka
- Ņersa upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka
- Penčeta upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka
- Tagula upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka
- Tanšeta upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka
- Tenišeta upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka
- Tumanšeta upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka
- Verhņaja upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka
- Hindičeta upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka
- Izana upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka
- Kočetara upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka
- Kunčeta upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka
- Malaja Birjusa upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka
- Peja upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka
- Sļudjanka upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka
- Takučeta upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka
- Toporoka upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka
- Žuja upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Čaras kreisā krasta pieteka, garums 337 km, izteka Patomas kalnienē
- Ija upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, garums - 486 km, sākas Austrumsajānu ziemeļu nogāzē, ietek Bratskas ūdenskrātuvē
- Ikeja upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ijas kreisā krasta pieteka
- Iļira upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ijas kreisā krasta pieteka
- Kireja upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ijas labā krasta pieteka
- Čora upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Iļimas kreisā krasta pieteka
- Turiga upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Iļimas kreisā krasta pieteka
- Kočenga upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Iļimas labā krasta pieteka
- Handa upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Kirengas kreisā krasta pieteka
- Miņa upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Kirengas labā krasta pieteka
- Uļkana upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Kirengas labā krasta pieteka
- Kirenga upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ļenas labā krasta pieteka, garums - 746 km, sākas Baikāla grēdā 856 m vjl., satekot divām upēm
- Ņepa upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ņižņaja Tunguskas kreisā krasta pieteka, garums - 683 km, sākas Angāras skraustā
- Teza upe Krievijā, Ivanovas apgabalā, Kļazmas kreisā krasta pieteka
- Luha upe Krievijā, Ivanovas un Vladimiras apgabalā, Kļazmas kreisā krasta pieteka
- Ņerļa upe Krievijā, Ivanovas un Vladimiras apgabalā, Kļazmas kreisā krasta pieteka
- Kasta upe Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, Kostromas labā krasta pieteka
- Sota upe Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, Kostromas labā krasta pieteka
- Abakana upe Krievijā, Jeņisejas augšteces kreisā krasta pieteka, izveidojas, satekot upēm Boļšaja Abakana un Malijabakana, garums - 514 km (kopā ar Boļšaja Abakana)
- Baksana upe Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Terekas kreisā krasta pieteka, sākas no Elbrusa ledājiem
- Protva upe Krievijā, Kalugas apgabalā, Okas kreisā krasta pieteka
- Lava upe Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, Prēgeles (Pregoļas) kreisā krasta pieteka, augštece Polijā, kur saucas - Lina, kopējais garums - 289 km, no tiem Krievijā - 74 km
- Oklana upe Krievijā, Kamčatkas novada ziemeļaustrumu daļā, Penžinas labā krasta pieteka
- Penžina upe Krievijā, Kamčatkas novada ziemeļos, garums - 713 km, sākas Kolimas kalnienē, ietek Ohotskas jūras Penžinas līcī
- Kamčatka upe Krievijā, Kamčatkas novadā, garums - 758 km, sākas Vidusgrēdā, tek pa mežaino Kamčatkas ieplaku, ietek Klusā okeāna Kamčatkas līcī
- Iča upe Krievijā, Kamčatkas novadā, Kamčatkas pussalalas vidusdaļā, ietek Ohotskas jūrā
- Bistraja upe Krievijā, Kamčatkas novadā, Kamčatkas upes kreisā krasta pieteka
- Jelovka upe Krievijā, Kamčatkas novadā, Kamčatkas upes kreisā krasta pieteka
- Ščapina upe Krievijā, Kamčatkas novadā, Kamčatkas upes labā krasta pieteka
- Avača upe Krievijā, Kamčatkas pussalas dienvidaustrumos
- Boļšaja Laba upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, garums - 133 km, sākas Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzē, Labas labā satekupe
- Urupa upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka
- Malaja Laba upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, sākas Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzē, Labas kreisā satekupe
- Boļšojzeļenčuka upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā un Stavropoles novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka
- Malijzeļenčuka upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas kreisā krasta pieteka
- Teberda upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas kreisā krasta pieteka
- Učkulana upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas satekupe, sākas no Elbrusa masīva šļūdoņa
- Ullukama upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas satekupe, sākas no Elbrusa masīva Ullukama ledāja
- Kasma upe Krievijā, Kemerovas apgabalā, Iņas kreisā krasta pieteka
- Iņa upe Krievijā, Kemerovas un Novosibirskas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 633 km, sākas Kuzņeckas ieplakā
- Sisola upe Krievijā, Kirovas apgabalā un Komi Republikā, Vičegdas kreisā krasta pieteka, garums - 487 km
- Lala upe Krievijā, Kirovas apgabala ziemeļos, Luzas labā krasta pieteka
- Pušma upe Krievijā, Kirovas apgabalā, Jugas labā krasta pieteka
- Baisa upe Krievijā, Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
- Moloma upe Krievijā, Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka, garums - 419 km
- Luza upe Krievijā, Kirovas un Vologdas apgabalā un Komi Republikā, Jugas labā krasta pieteka, garums - 574 km
- Vetluga upe Krievijā, Kirovas, Kostromas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, kā arī Mari El Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 889 km, augštece Ziemeļuvālu dienvidu perifērijā, lejtecē iesniedzas Čeboksaru ūdenskrātuves atzars (~150 km)
- Debina upe Krievijā, Kolimas kreisā krasta pieteka
- Bahapča upe Krievijā, Kolimas labā krasta pieteka
- Lopju upe Krievijā, Komi Republikā daļā, Luzas labā krasta pieteka
- Mezeņa upe Krievijā, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, garums - 966 km, sākas Timana skrausta rietumos, ietek Baltajā jūrā
- Vaška upe Krievijā, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas kreisā krasta pieteka, garums - 605 km
- Šoča upe Krievijā, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Piņegas labā krasta pieteka
- Ļohta upe Krievijā, Komi Republikā un Kirovas apgabalā, Luzas labā krasta pieteka
- Tobiša upe Krievijā, Komi Republikā, Ciļmas kreisā krasta pieteka
- Mila upe Krievijā, Komi Republikā, Ciļmas labā krasta pieteka
- Paļju upe Krievijā, Komi Republikā, Iličas kreisā krasta pieteka
- Kogeļa upe Krievijā, Komi Republikā, Iličas labā krasta pieteka
- Aijuva upe Krievijā, Komi Republikā, Ižmas labā krasta pieteka
- Jurjaha upe Krievijā, Komi Republikā, Lajas labā krasta pieteka
- Iliča upe Krievijā, Komi Republikā, Pečoras labā krata pieteka, garums - 411 km, sākas Ziemeļurālu piekājē, lejtece Pečoras zemienē
- Boļšaja Vizinga upe Krievijā, Komi Republikā, Sisolas kreisā krasta pieteka
- Malaja Vizinga upe Krievijā, Komi Republikā, Sisolas kreisā krasta pieteka
- Lopju upe Krievijā, Komi Republikā, Sisolas labā krasta pieteka
- Ožina upe Krievijā, Komi Republikas dienvidu daļā, Luzas labā krasta pieteka
- Poruba upe Krievijā, Komi Republikas dienvidu daļā, Luzas labā krasta pieteka
- Kostroma upe Krievijā, Kostromas apgabalā (lejtecē arī Jaroslavļas apgabala robežupe), Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 354 km, sākas Gaļičas-Čuhlomas augstienes ziemeļu daļā
- Andoba upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas kreisā krasta pieteka
- Gaļičska upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas kreisā krasta pieteka
- Meza upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas kreisā krasta pieteka
- Šača upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas kreisā krasta pieteka
- Tebza upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas kreisā krasta pieteka
- Veksa upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas kreisā krasta pieteka
- Meža upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Unžas kreisā krasta pieteka, garums - 186 km, veidojas satekot Koņugai un Mičugai, kuras sākas Ziemeļuvālos
- Laba upe Krievijā, Krasnodaras novadā un Adigejas Republikā, Kubaņas kreisā krasta pieteka, garums - 214 km, izveidojas, satekot Boļšajai un Malajai Labai
- Farsa upe Krievijā, Krasnodaras novadā un Adigejas Republikā, Labas kreisā krasta pieteka
- Beisužekļevija upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Beisugas kreisā krasta pieteka
- Beisuga upe Krievijā, Krasnodaras novadā, ietek Azovas jūrā, lejtecē izveidojot Beisugas limānu
- Abina upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka
- Afipsa upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka
- Belaja upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka
- Psekupsa upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka
- Pšiša upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka
- Čamlika upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Labas labā krasta pieteka
- Agapa upe Krievijā, Krasnojarskas apgabala Taimiras pussalā, Pjasinas kreisā krasta pieteka
- Jangoda upe Krievijā, Krasnojarskas apgabala Taimiras pussalā, Pjasinas labā krasta pieteka
- Tareja upe Krievijā, Krasnojarskas apgabala Taimiras pussalā, Pjasinas labā krasta pieteka
- Ajava upe Krievijā, Krasnojarskas novada austrumos, Katangas labā krasta pieteka
- Kungusa upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, Agulas kreisā krasta pieteka
- Agula upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, augštece Irkutskas apgabala rietumos, Kanas labā krasta pieteka
- Kana upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, Jeņisejas labā krasta pieteka, garums - 629 km, sākas Austrumsajānos
- Anža upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, Kanas kreisā krasta pieteka
- Ribnaja upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, Kanas kreisā krasta pieteka
- Kuriša upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, Kanas labā krasta pieteka
- Poima upe Krievijā, Krasnojarskas novadā un Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka
- Jeņiseja upe Krievijā, Krasnojarskas novadā un Tivas Republikā, Austrumsibīrijas un Rietumsibīrijas robežupe, plūst no Ziemeļmongolijas līdz Ziemeļu Ledus okeānam, garums - 3487 km, ietek Karas jūrā, lejtecē gultnes platums sasniedz 20 km, dziļums - līdz 15-20 m, lielākā daļa kuģojama, taču \~8-9 mēnešus gadā ir aizsalusi
- Pjasina upe Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļos, Taimiras pussalā, garums - 818 km, ietek Karas jūras, lejtecē sadalās attekā, grīvas posmā daudz salu
- Gusiha upe Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļos, Taimiras pussalā, iztek no Portņagina ezera, ietek Laptevu jūras Hatangas līcī
- Hantaika upe Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, aiz polārā loka, Jeņisejas labā krasta pieteka
- Dudipta upe Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, Pjasinas labā krasta pieteka, garums 687 km, iztek no Makara ezera
- Jeika upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, augštecē arī robežupe ar Irkutskas apgabalu, Ņižņajas Tunguskas labā krasta pieteka
- Čerčeta upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka
- Čipinšeta upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka
- Kojoka upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka
- Pakanačeta upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka
- Početa upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka
- Podkamennaja upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka
- Šigašeta upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka
- Talaja upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka
- Kņazeva upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas labā krasta pieteka
- Osinovaja upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas labā krasta pieteka
- Tenčeta upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas labā krasta pieteka
- Tulenčeta upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas labā krasta pieteka
- Kimču upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas kreisā krasta pieteka
- Mutoraja upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas kreisā krasta pieteka
- Tičani upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas kreisā krasta pieteka
- Ņižņaja Čunku upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas labā krasta pieteka
- Verhņaja Čunku upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas labā krasta pieteka
- Maimeča upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Hetas labā krasta pieteka, garums - 650 km
- Bahta upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labā krasta pieteka
- Kureika upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labā krasta pieteka, garums - 888 km, sākas Putoranas plato dienvidu nogāzē
- Turu upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Kočečumas kreisā krasta pieteka
- Embemčime upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Kočečumas labā krasta pieteka
- Tembenči upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Kočečumas labā krasta pieteka
- Mojero upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Kotujas labā krasta pieteka, garums - 825 km, tek pa Vidussibīrijas plakankalni, strauja, ar krāčainiem posmiem
- Ambardaha upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Maimečas kreisā krasta pieteka
- Mojerokona upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Mojero labā krasta pieteka
- Kočečuma upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Ņižņaja Tunguskas labā krasta pieteka, garums - 733 km, sākas uz dienvidiem no Putoranas plato
- Iļimpeja upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas kreisā krasta pieteka
- Učami upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas kreisā krasta pieteka
- Tutončana upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas labā krasta pieteka
- Severnaja upe KrievIjā, Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas labā krasta pieteka
- Čuņa upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Podkamennaja Tungunskas labā krasta pieteka, garums - 1000 km, veidojas satekot Severnaja Čuņai un Južnaja Čuņai
- Pura upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Taimiras pussalā, Pjasinas kreisā krasta pieteka
- Čistjakova upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka
- Durakova upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka
- Kuzminka upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka
- Ņikoļskaja upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka
- Poģelannaja upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka
- Šišina upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka
- Usolka upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka
- Bojarskaja upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas labā krasta pieteka
- Lugovaja upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas labā krasta pieteka
- Mašukovka upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas labā krasta pieteka
- Rižkova upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas labā krasta pieteka
- Rodina upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas labā krasta pieteka
- Barņeva upe Krievijā, Kurgānas apgabalā, Isetas labā krasta pieteka
- Iseta upe Krievijā, Kurgānas un Tjumeņas apgabalā, Tobolas kreisā krasta pieteka
- Svapa upe Krievijā, Kurskas apgabalā, augštecē arī robežupe ar Orlas apgabalu, Seimas labā krasta pieteka
- Tuskara upe Krievijā, Kurskas apgabalā, Seimas labā krasta pieteka
- Tima upe Krievijā, Kurskas un Orlas apgabalā, Sosnas labā krasta pieteka
- Kšeņa upe Krievijā, Kurskas un Orlas apgabalā, vidustecē \~10 km posmā ir šo apgabalu robežupe, bet lejāk \~25 km Orlas un Ļipeckas apgabala robežupe, Sosnas labā krasta pieteka
- Ņeva upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā un Sanktpēterburgā, garums - 74 km, iztek no Lādogas ezera, ietek Baltijas jūras Somu līča Ņevas grīvlīcī, veido deltu ar daudziem atzariem
- Ižora upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā un Sanktpēterburgā, Ņevas kreisā krasta pieteka
- Svira upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, garums - 224 km, iztek no Oņegas ezera, ietek Lādogas ezerā
- Oredeža upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Lugas labā krasta pieteka
- Mga upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Ņevas kreisā krasta pieteka
- Tosna upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Ņevas kreisā krasta pieteka
- Ohta upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Ņevas labā krasta pieteka
- Tihvinka upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Sjasas labā krasta pieteka, garums - 144 km
- Paša upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Sviras kreisā krasta pieteka
- Baigora upe Krievijā, Ļipeckas apgabalā, Matiras kreisā krasta pieteka, Matiras ūdenskrātuves augšgalā
- Molongda upe Krievijā, Magadanas apgabala un Čukotkas autonomā apgabala robežupe, Omolonas labā krasta pieteka
- Jasačnaja upe Krievijā, Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas kreisā krasta pieteka
- Omolona upe Krievijā, Magadanas apgabalā, Čukotkas autonomajā apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas labā krasta pieteka, garums - 1114 km, izteka un augštece Kolimas kalnienē, lejtecē sadalās atzaros
- Baligičana upe Krievijā, Magadanas apgabalā, Kolimas labā krasta pieteka
- Korkodona upe Krievijā, Magadanas apgabalā, Kolimas labā krasta pieteka
- Kedona upe Krievijā, Magadanas apgabalā, Omolonas kreisā krasta pieteka
- Kegaļi upe Krievijā, Magadanas apgabalā, Omolonas labā krasta pieteka
- Gižiga upe Krievijā, Magadanas apgabalā, sākas Kolimas augstienā, ietek Ohotskas jūras Šeļihova līcī, garums - \~150 km
- Iļeta upe Krievijā, Marijelas Republikā un Tatarstānas Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē; Elneta
- Drezna upe Krievijā, Maskavas apgabalā, Kļazmas labā krasta pieteka
- Pehorka upe Krievijā, Maskavas apgabalā, Maskavas upes kreisā krasta pieteka
- Nara upe Krievijā, Maskavas un Kalugas apgabalā, Okas kreisā krasta pieteka, garums - 158 km, sākas Maskavas augstienē
- Kļazma upe Krievijā, Maskavas un Vladimiras apgabalā, nelielā posmā Ivanovas un Ņižņijnovgorodas apgabala robežupe, Okas kreisā krasta pieteka, garums - 686 km, sākas Maskavas augstienē
- Siviņa upe Krievijā, Mordvijas Republikā, Mokšas labā krasta pieteka
- Ņiva upe Krievijā, Murmanskas apgabalā, garums - 36 km, sākas Imandras ezerā, tek caur Pinezeru, Pļosezeru, ietek Baltās jūras Kandalakšas līcī
- Pola upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, garums - 267 km, sākas Valdajas ziemeļrietumu nogāzē (Tveras apgabalā), ietek Ilmeņa ezerā
- Redja upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Lovates kreisā krasta pieteka
- Holova upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta kreisā krasta pieteka
- Ļņanaja upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta kreisā krasta pieteka
- Huba upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta labā krasta pieteka
- Mda upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta labā krasta pieteka
- Uvera upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta labā krasta pieteka
- Polometa upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Polas labā krasta pieteka
- Holiņja upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Poļistas kreisā krasta pieteka
- Volhova upe Krievijā, Novgorodas un Ļeņingradas apgabalā, garums - 224 km, kritums - 13 m, iztek no Ilmeņa ezera, ietek Ladogas ezerā
- Sjasa upe Krievijā, Novgorodas un Ļeņingradas apgabalā, garums - 260 km, sākas Tihvinas grēdas dienvidaustrumos, ietek Lādogas ezerā
- Luga upe Krievijā, Novgorodas un Ļeņingradas apgabalā, garums - 353 km, sākas Tjosovskas purvos, ietek Somu līča Lugas grīvlīcī
- Berezaika upe Krievijā, Novgorodas un Tveras apgabalā, Msta kreisā krasta pieteka
- Koboža upe Krievijā, Novgorodas un Vologdas apgabalā, Mologas kreisā krasta pieteka
- Karasuka upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā un Altaja novadā, ietek Boļšoje Topoļnojes ezerā pie Kazahstānas robežas
- Kamenuška upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Iņas labā krasta pieteka
- Ora upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Iņas labā krasta pieteka
- Iča upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Omas labā krasta pieteka
- Kama upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Omas labā krasta pieteka
- Tartasa upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Omas labā krasta pieteka
- Tara upe Krievijā, Novosibirskas un Omskas apgabalā, Irtišas labā krasta pieteka, garums - 806 km, sākas Vasjugaņjes purvos, tek pa Rietumsibīrijas līdzenumu
- Šegarka upe Krievijā, Novosibirskas un Tomskas apgabalā, Obas kreisā krasta pieteka
- Baksa upe Krievijā, Novosibirskas un Tomskas apgabalā, Šegarkas labā krasta pieteka
- Hosedaju upe Krievijā, Ņencu autonomajā apvidū un Komi Republikā, Adzjvas labā krasta pieteka
- Adzjva upe Krievijā, Ņencu autonomajā apvidū un Komi Republikā, Usas labā krasta pieteka
- Boļšaja Rogovaja upe Krievijā, Ņencu autonomajā apvidū un Komi Republikā, Usas labā krasta pieteka
- Pjana upe Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā un Mordvijas Republikā, Suras kreisā krasta pieteka, garums - 423 km, līkumaina, krastos karsta alas, iebrukumu piltuves
- Alatira upe Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Mordvijas Republikā un Čuvašijas Republikā, Suras kreisā krasta pieteka
- Tjoša upe Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Okas labā krasta pieteka
- Urga upe Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Suras kreisā krasta pieteka
- Aipima upe Krievijā, Obas baseinā, Pungas labā krasta pieteka
- Kosesa upe Krievijā, Obas pietekas Timas labā krasta pieteka
- Limbeļka upe Krievijā, Obas pietekas Timas labā krasta pieteka
- Sangiļka upe Krievijā, Obas pietekas Timas labā krasta pieteka
- Suunduka upe Krievijā, Orenburgas apgabala austrumuos, Urālas kreisā krasta pieteka, ietek Irikļinskas ūdenskrātuvē
- Borovka upe Krievijā, Orenburgas apgabala rietumu daļā, Samaras labā krasta pieteka
- Djoma upe Krievijā, Orenburgas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Belajas kreisā krasta pieteka, garums 535 km, sākas Obščijsirta ziemeļrietumu nogāzē
- Kupagana upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Sakmaras kreisā krasta pieteka
- Kargalka upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Sakmaras labā krasta pieteka
- Salmiša upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Sakmaras labā krasta pieteka
- Buzuluka upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras kreisā krasta pieteka
- Boļšojurana upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras labā krasta pieteka
- Kuvaja upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras labā krasta pieteka
- Malijurana upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras labā krasta pieteka
- Toka upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras labā krasta pieteka
- Kutuluka upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Boļšojkineļas kreisā krasta pieteka
- Malijkineļa upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Boļšojkineļas kreisā krasta pieteka
- Boļšojkineļa upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Samaras labā krasta pieteka, garums - 437 km, sākas Obščijsirta rietumu nogāzē
- Soka upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 375 km, sākas Buguļmas-Belebejas augstienē
- Sosna upe Krievijā, Orlas un Ļipeckas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums - 302 km, sākas Viduskrievijas augstienē
- Isa upe Krievijā, Penzas apgabalā un Mordvijas Republikā, Mokšas labā krasta pieteka
- Vada upe Krievijā, Penzas apgabalā, Mordvijas Republikā un Rjazaņas apgabalā, Mokšas kreisā krasta pieteka
- Mokša upe Krievijā, Penzas un Rjazaņas apgabalā un Mordvijas Republikā, Okas labā krasta pieteka, garums - 656 km, sākas Pievolgas augstienē, gultne līkumaina, daudz vecupju
- Viša upe Krievijā, Penzas un Rjazaņas apgabalā, Cna labā krasta pieteka
- Buja upe Krievijā, Permas apgabalā un Baškorostānas Republikā, Kamas kreisā krasta pieteka
- Kolva upe Krievijā, Permas apgabalā, Višeras labā krasta pieteka (Kamas baseinā), garums - 400 km, sākas Urālu ziemeļu daļas nogāzēs
- Tanipa upe Krievijā, Permas novada dienvidos un Baškortostānas Republikas ziemeļu daļā, Kamas pietekas Belajas labā krasta pieteka
- Piza upe Krievijā, Permas novadā un Baškorostānas Republikā, Bujas labā krasta pieteka
- Kambarka upe Krievijā, Permas novadā un Udmurtijas Republikā, Kamas kreisā krasta pieteka
- Kuva upe Krievijā, Permas novada ziemeļrietumu daļā, Iņvas kreisā krasta pieteka
- Iņva upe Krievijā, Permas novada ziemeļrietumu daļā, Kamas kreisā krasta pieteka
- Koiva upe Krievijā, Permas novadā, Čusovajas labā krasta pieteka
- Usvja upe Krievijā, Permas novadā, Čusovajas labā krasta pieteka
- Uļviča upe Krievijā, Permas novadā, Jaivas labā krasta pieteka
- Obva upe Krievijā, Permas novadā, Kamas kreisā krasta pieteka
- Jaiva upe Krievijā, Permas novadā, Kamas kreisā krasta pieteka, garums - 303 km, sākas Kvarkuša grēdas dienvidrietumu nogāzē, ietek Kamas ūdenskrātuvē
- Velva upe Krievijā, Permas novadā, Komi-Permiešu apvidū, Iņvas kreisā krasta pieteka
- Barda upe Krievijā, Permas novadā, Silvas labā krasta pieteka
- Aloja upe Krievijā, Pleskavas apgabala dienvidrietumu daļā, Veļikajas (Mudes) labā krasta pieteka
- Pļusa upe Krievijā, Pleskavas un Ļeņingradas apgabalā, Narvas labā krasta pieteka, garums - 295 km, iztek no Zapļusjas ezera, ietek Narvas ūdenskrātuvē
- Lovate upe Krievijā, Pleskavas un Novgorodas apgabalā, garums - 530 km, iztek no Lovateca ezera Baltkrievijā, ietek Ilmeņa ezerā
- Šeloņa upe Krievijā, Pleskavas un Novgorodas apgabalā, ietek Ilmeņa ezerā
- Poļista upe Krievijā, Pleskavas un Novgorodas apgabalā, Lovates kreisā krasta pieteka
- Kuņja upe Krievijā, Pleskavas, Tveras un Novgorodas apgabalā, Lovates labā krasta pieteka
- Oba upe Krievijā, Rietumsibīrijā, veidojas satekot Bijai un Katuņai, garums - 3650 km (kopā ar Katuņu 4338 km, kopā ar Irtišu 5410 km), ietek Karas jūrā
- Vasjugana upe Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenumā, Obas kreisā krasta pieteka, garums - 1082 km
- Čižapka upe Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenumā, Vasjuganas kreisā krasta pieteka
- Ņuroļka upe Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenumā, Vasjuganas kreisā krasta pieteka
- Čertala upe Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenumā, Vasjuganas labā krasta pieteka
- Jagiļjaha upe Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenumā, Vasjuganas labā krasta pieteka
- Ranova upe Krievijā, Rjazaņas un Tambovas apgabalā, Proņas labā krasta pieteka
- Proņa upe Krievijā, Rjazaņas un Tulas apgabalā, Okas labā krasta pieteka, garums - 336 km, sākas Viduskrievijas augstienē, krasti augsti, stāvi
- Sala upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 798 km, sākas Jergeņu augstienes rietumu nogāzē, vasarā augštecē izsīkst (sausos periodos pat 370 km garā posmā)
- Kaļitva upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Doņecas kreisā krasta pieteka, garums - 308 km, sākas Donas grēdas dienvidu nogāzē
- Boļšaja upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Kaļitvas kreisā krasta pieteka
- Oļhovaja upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Kaļitvas kreisā krasta pieteka
- Boļšaja Kuberle upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Salas kreisā krasta pieteka
- Malaja Kuberle upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Salas kreisā krasta pieteka
- Karasala upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Salas labā krasta pieteka
- Čira upe Krievijā, Rostovas un Volgogradas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums 360 km, sākas Donas grēdas austrumos, ietek Cimļanskas ūdenskrātuvē
- Derbeke upe Krievijā, Saha Republikā (Jakutijā), Adičas kreisā krasta pieteka, garums \~250 km
- Malaja Kuonamka upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Anabaras labā krasta pieteka
- Oļeņoka upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), augštece - Krasnojarskas novadā, garums - 2292 km, sākas Austrumsibīrijas plakankalnē, ietek Laptevu jūrā
- Hroma upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 685 km, sākas Polousnija skrausta ziemeļu nogāzē, tek pa Janas-Indigirkas zemieni, ietek Austrumsibīrijas jūrā, veidojot grīvlīci
- Čondona upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 606 km, sākas Polousnija skrausta ziemeļu nogāzē, tek pa Janas-Indigirkas zemieni, ietek Laptevu jūrā
- Moma upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas labā krasta pieteka, garums - 406 km, sākas Ulahančistaja grēdā
- Bitantaja upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas kreisā krasta pieteka, garums - \~400 km
- Dulgalaha upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas kreisā satekupe
- Abirabita upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas labā krasta pieteka
- Sartanga upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas labā satekupe, garums 620 km, sākas Verhojanskas grēdāja ziemeļu nogāzē, lejtece Janas-Oimjakonas kalnienē, gk. sniegūdeņu pieplūde
- Ožogina upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas kreisā krasta pieteka, garums - 523 km, sākas Momas grēdā, satekot Sulakanai un Deļkju
- Boļšaja Čukočja upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas zemienē, garums — 758 km, ietek Austrumsibīrijas jūrā
- Aldana upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), lielākā Ļenas pieteka, garums - 2273 km, kuģojama vidustecē un lejtecē (1753 km), sākas Stanovoja ziemeļu nogāzē
- Molodo upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 556 km (kopā ar Molodo-Ungaanabilu - 623 km), veidojas satekot Molodo-Ungaanabilai un Molodo-Hangasanabilai, tek pa Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu malu
- Muna upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 715 km, veidojas satekot Ortomunai un Ulahanmunai
- Kengkeme upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas labā krasta pieteka, garums - 589 km
- Morkoka upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Marhas kreisā krasta pieteka
- Hanja upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Marhas labā krasta pieteka
- Birekte upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka
- Bura upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka
- Pura upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka
- Ukukita upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka
- Unukita upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka
- Merčimdena upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas labā krasta pieteka
- Siļigira upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas labā krasta pieteka
- Hoska upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ožoginas kreisā krasta pieteka
- Čočoļugjuna upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ožoginas labā krasta pieteka
- Deļkju upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ožoginas satekupe Momas grēdā
- Sulakana upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ožoginas satekupe Momas grēdā
- Marha upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas kreisā krasta pieteka, garums - 1181 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnes austrumos
- Ņuja upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 798 km, tek pa Pieļenas plato
- Betinče upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka
- Hamaki upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka
- Očugujmurbaji upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka
- Timpičana upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka
- Ulahanmurbaji upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka
- Sutama upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā, Gonamas labā krasta pieteka
- Gonama upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā, Učuras kreisā krasta pieteka, garums - 686 km, sākas Stanovoja ziemeļu nogāzē
- Rosoha upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Alazejas kreisā krasta pieteka, garums - 453 km, līkumo pa ezeriem un purviem bagāto Kolimas zemieni, veidojas satekot Iļinjurjahai un Argajurjahai
- Alazeja upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, garums - 1520 km, veidojas satekot Ņeļkanai un Kadilčanai, kas sākas Alazejas plakankalnē, tek pa Kolimas zemieni, ļoti līkumaina, ietek Austrumsibīrijas jūrā
- Argajurjaha upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Rosohas satekupe
- Iļinjurjaha upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Rosohas satekupe, garums - 337 km
- Anabara upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļrietumos, garums - 939 km, sākas Anabaras plato dienvidu daļā, ietek Laptevu jūras Anabaras līcī, baseinā dimantu atradnes
- Karalika upe Krievijā, Samaras apgabalā, Boļšojirgizas labā krasta pieteka
- Sjezžaja upe Krievijā, Samaras apgabalā, Samaras kreisā krasta pieteka
- Kondruča upe Krievijā, Samaras apgabalā, Sokas labā krasta pieteka
- Surguta upe Krievijā, Samaras apgabalā, Solas kreisā krasta pieteka
- Čapajevka upe Krievijā, Samaras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums 320 km, sākas Obščijsirta ziemeļrietumos, augštecē vasarā vietām izžūst
- Sestra upe Krievijā, Samaras un Saratovas apgabalā, Boļšojirgizas kreisā krasta pieteka
- Malijuzeņa upe Krievijā, Saratovas apgabalā, agštece Kazahstānā (kur saucas - Sariezena), \~100 km posmā arī Krievijas un Kazahstānas robežupe, garums - 638 km, ietek beznoteku Kamišsamaras ezeros, vasarā atsevišķos posmos izsīkst
- Boļšojkušuma upe Krievijā, Saratovas apgabalā, Boļšojirgizas kreisā krasta pieteka
- Kameļika upe Krievijā, Saratovas apgabalā, Boļšojirgizas kreisā krasta pieteka
- Idolga upe Krievijā, Saratovas apgabalā, Medvedicas kreisā krasta pieteka
- Karamiša upe Krievijā, Saratovas apgabalā, Medvedicas kreisā krasta pieteka
- Balanda upe Krievijā, Saratovas apgabalā, Medvedicas labā krasta pieteka
- Ilovļa upe Krievijā, Saratovas un Volgogradas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 358 km, sākas Pievolgas augstienē, vasarā ūdens saglabājas tikai iedzelmēs
- Medvedica upe Krievijā, Saratovas un Volgogradas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 745 km, sākas Pievolgas augstienē, tek pa plašu ieleju, līkumaina
- Jeruslana upe Krievijā, Saratovas un Volgogradas apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 278 km, sākas Obščijsirta dienvidrietumu malā
- Viļuja upe Krievijā, Sibīrijas vidienē (gk. Jakutijā), Ļenas garākā pieteka, garums - 2650 km, augštece Vidussibīrijas plakankalnē
- Ostjora upe Krievijā, Smoļenskas apgabalā, lejtecē Krievijas un Baltkrievijas robežupe, Sožas kreisā krasta pieteka, Baltkrievijā saucas - Ascjora
- Voroņica upe Krievijā, Smoļenskas un Brjanskas apgabalā, Iputas kreisā krasta pieteka
- Gračovka upe Krievijā, Stavropoles novadā, Kalausas kreisā krasta pieteka
- Aigurka upe Krievijā, Stavropoles novadā, Kalausas labā krasta pieteka
- Kuma upe Krievijā, Stavropoles novadā, Kalmikijas Republikā un Dagestānas Republikā, garums 802 km, ietek Kaspijas jūrā
- Kalausa upe Krievijā, Stavropoles novadā, Maničas labā krasta pieteka, garums - 436 km, sākas Stavropoles augstienē
- Kosjva upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā un Permas novadā, Kamas labā krasta pieteka
- Alapaiha upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Ņeivas kreisā krasta pieteka
- Ņeiva upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Ņicas kreisā satekupe
- Beļakovka upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Pišmas labā krasta pieteka
- Kakva upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Sosjvas kreisā krasta pieteka
- Ļaļa upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Sosjvas kreisā krasta pieteka
- Salda upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas labā krasta pieteka
- Lozjva upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tavdas kreisā satekupe, garums - 637 km, sākas Ziemeļurālu austrumu nogāzē
- Sosjva upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tavdas labā satekupe, garums - 635 km, sākas Urālu austrumu nogāzē
- Ņica upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turas labā krasta pieteka
- Salda upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turas labā krasta pieteka
- Silva upe Krievijā, Sverdlovskas un Permas apgabalā, Čusovajas kreisā krasta pieteka, garums - 493 km, sākas Urālu rietumu nogāzē, līkumaina, lejtece (100 km) Kamas ūdenskrātuves uzstādinājuma zonā, veido ūdenskrātuves līci
- Balda upe Krievijā, Sverdlovskas un Tjumeņas apgabalā, Pišmas labā krasta pieteka
- Tura upe Krievijā, Sverdlovskas un Tjumeņas apgabalā, Tobolas kreisā krasta pieteka, garums - 1030 km, sākas Urālu kalnu vidusdaļā
- Pišma upe Krievijā, Sverdlovskas un Tjumeņas apgabalā, Turas labā krasta pieteka, garums - 603 km, sākas Urālu austrumu nogāzē, tek pa Rietumsibīrijas līdzenumu
- Cna upe Krievijā, Tambovas un Rjazaņas apgabalā, Mokšas kreisā krasta pieteka, garums 465 km
- Ertiļa upe Krievijā, Tambovas un Voroņežas apgabalā, Bitjugas kreisā krasta pieteka
- Maizasa upe Krievijā, Taras labā krasta pieteka
- Kazanka upe Krievijā, Tatarstānas Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē; Kazana
- Azasa upe Krievijā, Tivas Republikā, Lielās Jeņisejas labā krasta pieteka
- Hamsira upe Krievijā, Tivas Republikā, Lielās Jeņisejas labā krasta pieteka
- Baliktighema upe Krievijā, Tivas Republikas austrumu daļā, Kizilhemas kreisā krasta pieteka
- Balahļeja upe Krievijā, Tjumeņas apgabala dienvidu daļā, Irtišas pietekas Vagajas labā krasta pieteka
- Agitka upe Krievijā, Tjumeņas apgabala dienvidu daļā, Vagajas labā krasta pieteka
- Nadima upe Krievijā, Tjumeņas apgabala ziemeļos, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, garums - 545 km, ietek Karas jūras Obas līcī
- Poluja upe Krievijā, Tjumeņas apgabala ziemeļos, Obas labā krasta pieteka, veidojas Rietumsibīrijas līdzenumā, satekot Glubokijpolujai un Suhojpolujai, garums - 369 km
- Suhojpoluja upe Krievijā, Tjumeņas apgabala ziemeļos, Polujas satekupe
- Glubokijpoluja upe Krievijā, Tjumeņas apgabala ziemeļos, Polujas satekupe, garums - 266 km
- Pura upe Krievijā, Tjumeņas apgabala ziemeļu daļā, garums - 389 km, ietek Karas jūras Tazas līcī, veidojas satekot Aivasedapurai un Pjakupurai
- Malijjugana upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Boļšojjuganas labā krasta pieteka
- Boļšojaltima upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, Obas labā krasta pieteka
- Ļamina upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, Obas labā krasta pieteka
- Nazima upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, Obas labā krasta pieteka
- Tromjogana upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, Obas labā krasta pieteka
- Konda upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Irtišas kreisā krasta pieteka, garums - 1097 km, līkumaina gultne, ieleja plaša, daudz purvu un ezeru
- Boļšojtapa upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Kondas kreisā krasta pieteka
- Jukonda upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Kondas kreisā krasta pieteka
- Kama upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Kondas kreisā krasta pieteka
- Mulimja upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Kondas kreisā krasta pieteka
- Kuma upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Kondas labā krasta pieteka
- Ščučja upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Obas labā krasta pieteka
- Soruma upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Kazimas labā krasta pieteka
- Severnaja Sosjva upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Malaja Obas kreisā krasta pieteka, garums — 754 km, sākas Ziemeļurālu austrumu nogāzē, Obas ielejā sadalās attekās
- Boļšojsalima upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Obas kreisā krasta pieteka
- Boļšojjugana upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Obas kreisā krasta pieteka, garums - 1063 km, kuģojama 457 km no ietekas
- Kazima upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 659 km, tek pa Rietumsibīrijas līdzenuma ziemeļu daļu
- Purpe upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Pjakupuras kreisā krasta pieteka
- Vingapura upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Pjakupuras labā krasta pieteka
- Hadute upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Puras kreisā krasta pieteka
- Jevojaha upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Puras kreisā krasta pieteka
- Tabjaha upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Puras kreisā krasta pieteka
- Pjakupura upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Puras kreisā satekupe, garums - 542 km (kopā ar Jangjagunu - 635 km)
- Aivasedapura upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Puras labā satekupe
- Ļapina upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Severnajas Sosjvas kreisā krasta pieteka
- Vogulka upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Severnajas Sosjvas kreisā krasta pieteka
- Malaja Sosjva upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Severnajas Sosjvas labā krasta pieteka
- Bakčara upe Krievijā, Tomskas apgabala dienvidu daļā, Čajas kreisā satekupe
- Vagaja upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Irtišas kreisā krasta pieteka
- Mendeļa upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Ketas kreisā krasta pieteka
- Ļisica upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Ketas labā krasta pieteka
- Orlovka upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Ketas labā krasta pieteka
- Sočura upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Ketas labā krasta pieteka
- Čaja upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Obas kreisā krasta pieteka
- Labrjogana upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Obas kreisā krasta pieteka
- Parabeļa upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Obas kreisā krasta pieteka, garums - 308 km, veidojas Vasjugaņjes purvos, satekot Kengai un Čuzikai
- Čuzika upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Parabeļas kreisā satekupe
- Kenga upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Parabeļas labā satekupe, garums - 498 km
- Mogoča upe Krievijā, Tveras apgabalā, Mologas labā krasta pieteka
- Msta upe Krievijā, Tveras un Novgorodas apgabalā, garums - 445 km, iztek no Mstino ezera Valdaja augstienes ziemeļaustrumos, ietek Ilmeņa ezerā
- Mologa upe Krievijā, Tveras, Novgorodas un Vologdas apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - \~450 km, ietek Ribinskas ūdenskrātuvē
- Vala upe Krievijā, Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Kiļmezas kreisā krasta pieteka
- Čepca upe Krievijā, Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, garums - 501 kilometrs, sākas Augškamas augstienes dienvidu nogāzē
- Iža upe Krievijā, Udmurtijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Kamas kreisā krasta pieteka
- Nilga upe Krievijā, Udmurtijas Republikā, Valas labā krasta pieteka
- Uva upe Krievijā, Udmurtijas Republikā, Valas labā krasta pieteka
- Biserta upe Krievijā, Ufas labā krasta pieteka
- Tjuja upe Krievijā, Ufas labā krasta pieteka
- Svijaga upe Krievijā, Uļjanovskas apgabalā un Tatarstānas Republikā, Volgas labā krasta pieteka, garums - 375 km, veidojas Pievolgas augstienes nogāzēs, tek gandrīz paralēli Volgai, bet pretējā virzienā, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē
- Bariša upe Krievijā, Uļjanovskas apgabalā, Suras labā krasta pieteka, garums - \~250 km
- Sura upe Krievijā, Uļjanovskas, Penzas apgabalā, Mordvijas Republikā, Čuvašijas Republikā, Marijelas Republikā un Ņižņijnovgorodas apgabalā, Volgas labā krasta pieteka, garums - 841 km, sākas Pievolgas augstienes rietumu nogāzē
- Kiržača upe Krievijā, Vladimiras apgabalā, Kļazmas kreisā krasta pieteka
- Kolokša upe Krievijā, Vladimiras apgabalā, Kļazmas kreisā krasta pieteka
- Pekša upe Krievijā, Vladimiras apgabalā, Kļazmas kreisā krasta pieteka
- Sudogda upe Krievijā, Vladimiras apgabalā, Kļazmas labā krasta pieteka
- Šura upe Krievijā, Volgas kreisā krasta pieteka, lejtecē Čuvašijas Republikas un Ņižņijnovgorodas apgabala robežupe, izteka Penzas apgabalā, vidustecē arī Uļjanovskas apgabala un Mordvijas Republikas robežupe
- Bahtemira upe Krievijā, Volgas labā krasta atteka lejpus Astrahaņas
- Kama upe Krievijā, Volgas lielākā pieteka, garums - 1805 km, sākas Augškamas augstienē 331 m vjl., ietek Volgā (Kuibiševas ūdenskrātuvē), noteci regulē vairākas HES ūdenskrātuves
- Buzuluka upe Krievijā, Volgogradas apgabalā, Hopjoras kreisā krasta pieteka
- Torguna upe Krievijā, Volgogradas apgabalā, Jeruslanas kreisā krasta pieteka
- Arčeda upe Krievijā, Volgogradas apgabalā, Medvedicas kreisā krasta pieteka
- Kovža upe Krievijā, Vologdas apgabalā, ietek Belojes ezerā
- Megra upe Krievijā, Vologdas apgabalā, ietek Belojes ezerā
- Kičmeņga upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Jugas kreisā krasta pieteka
- Šaržeņga upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Jugas kreisā krasta pieteka
- Jentala upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Jugas labā krasta pieteka
- Čagodošča upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Mologas kreisā krasta pieteka
- Uftjuga upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Suhonas kreisā krasta pieteka
- Tolšma upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Suhonas labā krasta pieteka
- Vologda upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Suhonas labā krasta pieteka
- Suhona upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Ziemeļu Dvinas kreisā krasta pieteka, garums - 558 km, iztek no Kubenas ezera
- Obnora upe Krievijā, Vologdas un Jaroslavļas apgabalā, Kostromas labā krasta pieteka
- Juga upe Krievijā, Vologdas un Kirovas apgabalā, satekot ar Suhonu veido Ziemeļu Dvinu, garums - 574 km, sākas Ziemeļuvālos
- Monza upe Krievijā, Vologdas un Kostromas apgabalā, Kostromas labā krasta pieteka
- Ojata upe Krievijā, Vologdas un Ļeņingradas apgabalā, Sviras kreisā krasta pieteka
- Čembara upe Krievijā, Voronas kreisā krasta pieteka
- Bogučarka upe Krievijā, Voroņežas apgabala dienvidrietumos, Donas labā krasta pieteka
- Belaja upe Krievijā, Voroņežas apgabalā, lejtece Ukrainā (_Bila_), Ajdaras kreisā krasta pieteka
- Uruha upe Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Terekas labā krasta pieteka, iztek no Karaugoma šļūdoņa Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē
- Aga upe Krievijas Aizbaikāla novadā, Ononas kreisā krasta pieteka
- Aguca upe Krievijas Aizbaikāla novadā, Ononas kreisā krasta pieteka
- Kira upe Krievijas Aizbaikāla novadā, Ononas kreisā krasta pieteka
- Kalakana upe Krievijas Aizbaikāla novadā, Vitimas labā krasta pieteka
- Kalara upe Krievijas Aizbaikāla novadā, Vitimas labā krasta pieteka
- Karenga upe Krievijas Aizbaikāla novadā, Vitimas labā krasta pieteka
- Zeja upe Krievijas Amūras apgabalā, Amūras lielākā pieteka, garums - 1242 km, izteka Stanovoja grēdā
- Depa upe Krievijas Amūras apgabalā, Zejas kreisā krasta pieteka
- Toma upe Krievijas Amūras apgabalā, Zejas kreisā krasta pieteka
- Brjanta upe Krievijas Amūras apgabalā, Zejas labā krasta pieteka
- Urkana upe Krievijas Amūras apgabalā, Zejas labā krasta pieteka
- Mezeņas Pižma upe Krievijas Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pieteka
- Vovča upe Krievijas Belgorodas apgabalā un Ukrainas Harkivas apgabalā, Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka
- Vorkslica upe Krievijas Belgorodas apgabalā un Ukrainas Sumu apgabalā, Vorsklas labā krasta pieteka
- Vorskla upe Krievijas Belgorodas apgabalā un Ukrainas Sumu un Poltavas apgabalā, Dņepras kreisā krasta pieteka, garums - 464 km, sākas Viduskrievijas augstienes rietumu nogāzē, ietek Dņeprodzeržinskas ūdenskrātuvē
- Džida upe Krievijas Burjatijas Republikā, Selengas kreisā krasta pieteka
- Temnika upe Krievijas Burjatijas Republikā, Selengas kreisā krasta pieteka
- Uda upe Krievijas Burjatijas Republikā, Selengas labā krasta pieteka
- Muja upe Krievijas Burjatijas Republikā, Vitimas kreisā krasta pieteka
- Urāla upe Krievijas Čeļabinskas, Orenburgas appgabalā un Kazahstānā, garums - 2428 km, sākas Dienvidurālos Uraltava grēdas nogāzēs, ietek Kaspijas jūrā
- Veļikaja upe Krievijas Čukotkas autonomajā apgabalā, izveidojas Korjaku kalnienē, garums - 451 km, tek pa Anadiras zemieni, veidojot attekas, ietek Beringa jūras Onemenas līcī
- Andijas Koisu upe Krievijas Dagestānas Republikā (_Andijskoe Kojsu_), Sulakas kreisā satekupe
- Samura upe Krievijas Dagestānas Republikā un Azerbaidžānā (kā robežupe), garums - 213 km, sākas Lielā Kaukāza Taklika grēdā, ietek Kaspijas jūrā, veidojot ar Gjuļgeričaju kopēju deltu
- Sulaka upe Krievijas Dagestānas Republikā, garums - 144 km, veidojas, satekot Avāras Koisu un Andijas Koisu, tek 700-1500 m dziļā kanjonā, ietek Kaspijas jūrā
- Čirahčaja upe Krievijas Dagestānas Republikā, Gjuļgeričajas kreisā satekupe, sākas Lielā Kaukāza Samuras grēdas ziemeļaustrumu nogāzē
- Kuraha upe Krievijas Dagestānas Republikā, Gjuļgeričajas labā satekupe, sākas Lielā Kaukāza Samuras grēdas austrumu nogāzē
- Gjuļgeričaja upe Krievijas Dagestānas Republikā, izveidojas, satekot Čirahčajai un Kurahai, kas abas sākas Lielā Kaukāza Samuras grēdas austrumu nogāzēs, ietek Kaspijas jūrā, veidojot ar Samuru kopēju deltu
- Ahtičaja upe Krievijas Dagestānas Republikā, Samuras labā krasta pieteka
- Volga upe Krievijas Eiropas daļā (garākā Eiropā), garums - 3530 km, sākas Valdaja augstienē, ietek Kaspijas jūrā
- Dona upe Krievijas Eiropas daļas dienvidos, garums - 1870 km, sākas Viduskrievijas augstienes austrumu nogāzē, ietek Azovas jūras Taganrogas līcī
- Oka upe Krievijas Eiropas daļas vidienē, 2. lielākā Volgas pieteka, garums - 1500 km, sākas Viduskrievijas augstienes rietumos, ietek Volgā pie Ņižnijnovgorodas
- Pečora upe Krievijas Eiropas daļas ziemeļaustrumos, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabala Ņencu autonomajā apvidū, garums - 1800 km, sākas Ziemeļurālos 675 m vjl., ietek Barenca jūras dienvidaustrumu daļā, veidojot \~45 km platu deltu
- Ziemeļu Dvina upe Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, garums — 744 km (kopā ar Suhonu 1300 km), veidojas, satekot Vičegdai un Mazajai Ziemeļu Dvinai, kas savukārt veidojusies satekot Suhonai un Jugai, ietek Baltajā jūrā; Severnaja Dvina; Ziemeļdvina
- Maja upe Krievijas Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, Udas kreisā krasta pieteka
- Uda upe Krievijas Habarovskas novadā, garums - 457 km (kopā ar satekupi Aņjandžu - 520 km), sākas Džagdi grēdas ziemeļu nogāzē, ietek Ohotskas jūras Udas līcī
- Tirkana upe Krievijas Habarovskas novadā, Učuras kreisā krasta pieteka
- Ujana upe Krievijas Habarovskas novadā, Učuras kreisā krasta pieteka
- Čogara upe Krievijas Habarovskas novadā, Udas kreisā krasta pieteka
- Džana upe Krievijas Habarovskas novadā, Udas kreisā krasta pieteka
- Galama upe Krievijas Habarovskas novadā, Udas labā krasta pieteka
- Gerbikana upe Krievijas Habarovskas novadā, Udas labā krasta pieteka
- Ševļi upe Krievijas Habarovskas novadā, Udas labā krasta pieteka
- Aņjandža upe Krievijas Habarovskas novadā, Udas satekupe, garums - 63 km
- Toma upe Krievijas Hakasijas Republikā, Kemerovas un Tomskas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 827 km, sākas Abakanas grēdas rietumu nogāzē
- Sunža upe Krievijas Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā, Terekas labā krasta pieteka, garums - 278 km, sākas Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzē
- Mama upe Krievijas Irkutskas apgabala ziemeļaustrumos, Vitimas kreisā krasta pieteka
- Tuba upe Krievijas Irkutskas apgabalā, Iļimas labā krasta pieteka
- Žizdra upe Krievijas Kalugas apgabalā, Okas kreisā krasta pieteka
- Reseta upe Krievijas Kalugas apgabalā, Žizdras labā krasta pieteka
- Resa upe Krievijas Kalugas un Smoļenskas apgabalā, Ugras labā krasta pieteka
- Pissa upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Angrapas labā krasta pieteka, iztek no Vištīta ezera Lietuvas pierobežā
- Prēgele upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, garums - 123 km, veidojas satekot Angrapai un Instručai, ietek Baltijas jūras Vislas līča Kaļiņingradas līcī; Pregoļa
- Angrapa upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Prēgeles (Pregoļas) kreisā satekupe, augštece Polijā, kur saucas - Vengorapa, iztek no Mamrija ezera
- Instruča upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Prēgeles (Pregoļas) labā satekupe
- Agrapa upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Prēgeles kreisā satekupe, izteka Polijā
- Zlaja upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Rževkas kreisā krasta pieteka
- Aksauta upe Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas pietekas Malijzeļenčukas labā satekupe, iztek no ledāja pie Ercaho virsotnes Lielajā Kaukāzā
- Kema upe Krievijas Karēlijas Republikā, garums - 191 km, iztek no Apakšējā Kuito ezera, ietek Baltās jūras Oņegas līcī
- Suna upe Krievijas Karēlijas Republikā, garums - 280 km, sākas Rietumkarēlijas augstienē, tek caur ezeriem, ietek Oņegas ezera Kondopogas līcī, krāčaina, ūdenskritumi
- Kivača upe Krievijas Karēlijas Republikā, ietek Sjamezerā
- Sudaka upe Krievijas Karēlijas Republikā, ietek Sjamezerā
- Sjaņga upe Krievijas Karēlijas Republikā, iztek no Sjamezera, ietek Oņegas ezerā
- Šuja upe Krievijas Karēlijas Republikā, iztek no Sjamezera, ietek Oņegas ezerā
- Ura upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Iņas kreisā krasta pieteka
- Kondoma upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas kreisā krasta pieteka
- Mrasu upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas kreisā krasta pieteka
- Ņižņaja Tersa upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas labā krasta pieteka
- Sredņaja Tersa upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas labā krasta pieteka
- Verhņaja Tersa upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas labā krasta pieteka
- Taidona upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas labā krasta pieteka
- Usa upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas labā krasta pieteka
- Vjatka upe Krievijas Kirovas apgabalā un Tatarstānas Republikā, Kamas labā krasta pieteka, garums - 1314 km, sākas Augškamas augstienē
- Lumpuna upe Krievijas Kirovas apgabalā un Udmurtijas Republikā, Kiļmezas labā krasta pieteka
- Soza upe Krievijas Kirovas apgabala ziemeļos, Kobras kreisā krasta pieteka
- Soma upe Krievijas Kirovas apgabalā, Belajas Holuņicas kreisā krasta pieteka
- Ivkina upe Krievijas Kirovas apgabalā, Bistricas kreisā krasta pieteka
- Lobaņa upe Krievijas Kirovas apgabalā, Kiļmezas labā krasta pieteka
- Fedorovka upe Krievijas Kirovas apgabalā, Kobras labā krasta pieteka
- Kuzjuga upe Krievijas Kirovas apgabalā, Molomas kreisā krasta pieteka
- Šubrjuga upe Krievijas Kirovas apgabalā, Molomas kreisā krasta pieteka
- Volmanga upe Krievijas Kirovas apgabalā, Molomas labā krasta pieteka
- Bokovaja upe Krievijas Kirovas apgabalā, Pižmas kreisā krasta pieteka
- Juma upe Krievijas Kirovas apgabalā, Pižmas kreisā krasta pieteka
- Iža upe Krievijas Kirovas apgabalā, Pižmas labā krasta pieteka
- Jaraņa upe Krievijas Kirovas apgabalā, Pižmas labā krasta pieteka
- Bistrica upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
- Kiškiļa upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
- Ludjana upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
- Belaja Holuņica upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
- Čornaja Holuņica upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
- Ņemda upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
- Voja upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
- Pižma upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka
- Veļikaja upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka
- Suma upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vojas labā krasta pieteka
- Irdoma upe Krievijas Kirovas un Kostromas apgabalā, Vohmas kreisā krasta pieteka
- Usta upe Krievijas Kirovas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka
- Vičegda upe Krievijas Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas labā krasta pieteka, garums - 1130 km, sākas Timana skrausta dienvidaustrumu galā
- Kobra upe Krievijas Komi Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka
- Ļetka upe Krievijas Komi Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka
- Berjozovka upe Krievijas Komi Republikā un Permas apgabalā, Kolvas labā krasta pieteka
- Pečoras Pižma upe Krievijas Komi Republikā, garums — 389 km, sākas Timana skrausta austrumu nogāzē, gk. sniegūdeņu pieplūde
- Junjaha upe Krievijas Komi Republikā, Ļemvas labā krasta pieteka
- Paga upe Krievijas Komi Republikā, Ļemvas labā krasta pieteka, sākas Polārajos Urālos
- Ižma upe Krievijas Komi Republikā, Pečoras kreisā krasta pieteka, garums - 531 km, sākas Timana skrausta dienvidos; Izjva
- Ļebeda upe Krievijas Komi Republikā, Pečoras labā krasta pieteka
- Usa upe Krievijas Komi Republikā, Pečoras labā krasta pieteka, garums - 365 km, izveidojas, satekot Malaja Usai un Boļšaja Usai
- Kosju upe Krievijas Komi Republikā, Usas kreisā krasta pieteka, sākas Piepolārajos Urālos
- Boļšaja Siņa upe Krievijas Komi Republikā, Usas kreisā krasta pieteka, sākas Piepolārajos Urālos
- Ļemva upe Krievijas Komi Republikā, Usas kreisā krasta pieteka, sākas Polāro Urālu dienvidrietumu nogāzēs
- Seida upe Krievijas Komi Republikā, Usas labā krasta pieteka
- Boļšaja Usa upe Krievijas Komi Republikā, Usas satekupe, garums — 98 km, sākas Polāro Urālu ziemeļrietumu nogāzē
- Malaja Usa upe Krievijas Komi Republikā, Usas satekupe, sākas Polāro Urālu ziemeļrietumu nogāzē
- Lokčima upe Krievijas Komi Republikā, Vičegdas kreisā krasta pieteka
- Ņema upe Krievijas Komi Republikā, Vičegdas kreisā krasta pieteka
- Višera upe Krievijas Komi Republikā, Vičegdas labā krasta pieteka
- Voļa upe Krievijas Komi Republikā, Vičegdas labā krasta pieteka
- Vima upe Krievijas Komi Republikā, Vičegdas labā krasta pieteka, garums 499 km, sākas Timana skrausta nogāzēs
- Koina upe Krievijas Komi Republikā, Vimas kreisā krasta pieteka
- Vesļana upe Krievijas Komi Republikā, Vimas kreisā krasta pieteka
- Jelva upe Krievijas Komi Republikā, Vimas labā krasta pieteka
- Požega upe Krievijas Komi Republikā, Vimas labā krasta pieteka
- Vorikva upe Krievijas Komi Republikā, Vimas labā krasta pieteka
- Vorkuta upe Krievijas Komi Republikas ziemeļaustrumos, Usas labā krasta pieteka
- Ņelša upe Krievijas Kostromas apgabalā, Ņejas labā krasta pieteka
- Belijluha upe Krievijas Kostromas apgabalā, Unžas kreisā krasta pieteka
- Kņažaja upe Krievijas Kostromas apgabalā, Unžas kreisā krasta pieteka
- Ņeja upe Krievijas Kostromas apgabalā, Unžas labā krasta pieteka
- Ponga upe Krievijas Kostromas apgabalā, Unžas labā krasta pieteka
- Viga upe Krievijas Kostromas apgabalā, Unžas labā krasta pieteka
- Boļšaja Šanga upe Krievijas Kostromas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka
- Ņeja upe Krievijas Kostromas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka
- Piščuga upe Krievijas Kostromas apgabalā, Vetlugas labā krasta pieteka
- Voča upe Krievijas Kostromas apgabalā, Vohmas labā krasta pieteka
- Abana upe Krievijas Krasnojarskas novadā (_Aban_), Usolkas labā krasta pieteka
- Tasejeva upe Krievijas Krasnojarskas novadā un Irkutskas apgabalā, Angāras kreisā krasta pieteka, veidojas satekot Čunai un Birjusai, garums - 116 km (kopā ar Čunu - 1319 km)
- Tima upe Krievijas Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 950 km, līkumo pa Rietumsibīrijas līdzenumu
- Ajana upe Krievijas Krasnojarskas novada ziemeļu daļā (_Ajan_), Hetas kreisā krasta pieteka
- Turuhana upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Jeņisejas kreisā krasta pieteka, garums - 639 km, izteka aiz polārā loka, augštecē tek pa Rietumsibīrijas līdzenuma austrumu malu uz dienvidiem
- Taimura upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Ņižņaja Tungunskas kreisā krasta pieteka, garums - 454 km, tek pa Vidussibīrijas plakankalni
- Vivi upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas labā krasta pieteka, iztek no tāda paša nosaukuma ezera
- Amila upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Tubas kreisā satekupe, izteka Kurtušibinas grēdas ziemeļaustrumos pie Tivas Republikas robežas
- Kazira upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Tubas labā satekupe, garums - 388 km, izteka Irkutskas apgabala rietumos, Udas grēdas ziemeļaustrumos
- Tuba upe Krievijas Krasnojarskas novadā, veidojas satekot Kazirai un Amilai, kuras sākas Austrumsajānos, garums - 119 km (kopā ar Kaziru - 507 km), tek pa paugurainu stepi, plašajā palienē sadalā vairākos atzaros, ietek Krasnojarskas ūdenskrātuvē
- Seima upe Krievijas Kurskas apgabalā un Ukrainā, kur saucas - Sejma, Desnas kreisā krasta pieteka, garums - 748 km, sākas Viduskrievijas augstienē
- Oskola upe Krievijas Kurskas un Belgorodas apgabalā, lejtece Ukrainā (kur saucas - Oskila), Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 472 km, sākas Viduskrievijas augstienē
- Černaja upe Krievijas Ļeņingradas apgabalā, Volhovas labā krasta pieteka
- Tigoda upe Krievijas Ļeņingradas un Novgorodas apgabalā, Volhovas kreisā krasta pieteka
- Usmaņa upe Krievijas Ļipeckas un Voroņežas apgabalā, Voroņežas kreisā krasta pieteka
- Laža upe Krievijas Mari El Republikā un Kirovas apgabalā, Ņemdas labā krasta pieteka
- Ņemda upe Krievijas Mari El Republikā un Kirovas apgabalā, Pižmas labā krasta pieteka
- Tuloma upe Krievijas Murmanskas apgabalā, iztek no Notezera, ietek Barenca jūras Kolas līcī, garums - 64 km, krāčaina, ūdenskritumi
- Peča upe Krievijas Murmanskas apgabalā, Tulomas kreisā krasta pietek
- Uļita upe Krievijas Murmanskas apgabalā, Tulomas kreisā krasta pietek
- Keresta upe Krievijas Novgorodas apgabalā, Volhovas kreisā krasta pieteka
- Oskuja upe Krievijas Novgorodas apgabalā, Volhovas labā krasta pieteka
- Pževča upe Krievijas Novgorodas apgabalā, Volhovas labā krasta pieteka
- Čeka upe Krievijas Novosibirskas apgabalā, Taras labā krasta pieteka
- Oma upe Krievijas Novosibirskas un Omskas apgabalā, Irtišas labā krasta pieteka, garums - 1091 km, sākas Vasjuganas līdzenuma dienvidaustrumos, pie ietekas Omska
- Laja upe Krievijas Ņencu autonomajā apvidū un Komi Republikā, Pečoras labā krasta pieteka, garums - 332 km, iztek no Lajata ezera
- Juronga upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā un Mari El Republikā, Vetlugas labā krasta pieteka
- Rutka upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā un Mari El Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Čeboksaru ūdenskrātuvē
- Ižma upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Ustas kreisā krasta pieteka
- Čornaja upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Ustas labā krasta pieteka
- Vaja upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Ustas labā krasta pieteka
- Lapšanga upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas labā krasta pieteka
- Ļunda upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas labā krasta pieteka
- Vola upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas labā krasta pieteka
- Ošma upe Krievijas Ņižņijnovgorodas un Kirovas apgabalā, Pižmas labā krasta pieteka
- Šukša upe Krievijas Penzas apgabalā, Suras kreisā krasta pieteka
- Uza upe Krievijas Penzas apgabalā, Suras kreisā krasta pieteka
- Aiva upe Krievijas Penzas apgabalā, Suras labā krasta pieteka
- Vorona upe Krievijas Penzas, Tambovas un Voroņežas apgabalā, Hopjoras labā krasta pieteka, garums - 454 km
- Višera upe Krievijas Permas apgabalā, Kamas kreisā krasta pieteka, garums - 415 km, sākas Ziemeļurālu rietumu nogāzē, ietek Kamas ūdenskrātuvē
- Berjozovaja upe Krievijas Permas apgabalā, Kolvas kreisā krasta pieteka
- Jazvja upe Krievijas Permas apgabalā, Višeras kreisā krasta pieteka
- Ulsa upe Krievijas Permas apgabalā, Višeras kreisā krasta pieteka
- Veisa upe Krievijas Permas apgabalā, Višeras kreisā krasta pieteka
- Usuri upe Krievijas Piejūras un Habarovskas novadā, daļēji robežupe ar Ķīnu, Amūras labā krasta pieteka, veidojas Sihotealina grēdā, garums - 897 km
- Veļikaja upe Krievijas Pleskavas apgabalā, garums - 430 km, sākas Bežaņicu augstienē un tek caur 18 ezeriem, ietek Pleskavas ezerā
- Maniča upe Krievijas Rostovas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 219 km, iztek no Maničgudila ezera
- Berjozovaja upe Krievijas Rostovas apgabalā, Kaļitvas kreisā krasta pieteka
- Timptona upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas labā krasta pieteka, garums - 644 km, sākas Stanovojā, tek pa Aldanas kalnieni
- Omoloja upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 593 km, sākas Sijetindes grēdā (Verhojanskas grēdājā), tek uz ziemeļiem gar Kulara grēdu, ietek Laptevu jūras Buorhajas līcī
- Selenjaha upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 796 km, veidojas Čerska grēdājā satekot Hargisalai un Ņamņai, tek pa Momas-Selenjahas ieplaku un Abijas zemieni
- Ujandina upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas kreisā krasta pieteka, garums - 586 km, sākas Polousnija skrausta atzaros
- Ļinde upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 804 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnes austrumu daļā, ļoti līkumaina
- Argajurjaha upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Omolojas kreisā krasta pieteka
- Buhuruka upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Omolojas kreisā krasta pieteka
- Kuranahjurjaha upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Omolojas kreisā krasta pieteka
- Ulahanbaki upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Omolojas kreisā krasta pieteka
- Ulahankuegulura upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Omolojas labā krasta pieteka
- Ņamņa upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Selenjahas satekupe
- Hargisala upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Selenjahas satekupe, garums - 49 km
- Boļšojillimaha upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Timptonas kreisā krasta pieteka
- Čuļmana upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Timptonas kreisā krasta pieteka
- Hatimi upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Timptonas kreisā krasta pieteka
- Dželtulaha upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Timptonas labā krasta pieteka
- Seimdže upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Timptonas labā krasta pieteka
- Ginima upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Učuras kreisā krasta pieteka
- Igiata upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas kreisā krasta pieteka
- Ulahanbotuobuja upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas labā krasta pieteka
- Ulahanvava upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas labā krasta pieteka
- Tjukjana upe Krievijas Sahas Republkā (Jakutijā), Viļujas kreisā krasta pieteka, garums - 747 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnē
- Čagra upe Krievijas Samaras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Saratovas ūdenskrātuvē
- Boļšojuzeņa upe Krievijas Saratovas apgabalā un Kazahstānā, garums - 650 km, sākas Obščijsirta augstienes dienvidrietumos, ietek Kamišsamaras ezeros, vasarā atsevišķos posmos izsīkst
- Tersa upe Krievijas Saratovas un Volgogradas apgabalā, Medvedicas labā krasta pieteka
- Vorja upe Krievijas Smoļenskas apgabalā (lejtecē robežupe ar Kalugas apgabalu), Ugras kreisā krasta pieteka
- Soža upe Krievijas Smoļenskas apgabalā un Baltkrievijas Mogiļovas un Gomeļas apgabalā, lejtecē \~15 km garā posmā arī Baltkrievijas un Ukrainas robežupe, Dņepras kreisā krasta pieteka, garums - 648 km, sākas Smoļenskas augstienē
- Ugra upe Krievijas Smoļenskas un Kalugas apgabalā, Okas kreisā krasta pieteka, garums - \~400 km, sākas Smoļenskas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, krasti stāvi, vietām krauji
- Jegorlika upe Krievijas Stavropoles novadā un Rostovas apgabalā, Maničas kreisā krasta pieteka, garums - 448 km, sākas Stavropoles augstienē, sniegūdeņu un gruntsūdeņu pieplūde
- Boļšojousa upe Krievijas Sverdlovskas apgabalā, Pelimas labā krasta pieteka
- Pelima upe Krievijas Sverdlovskas apgabalā, Tavdas kreisā krasta pieteka, garums - 707 km
- Tagila upe Krievijas Sverdlovskas apgabalā, Turas labā krasta pieteka
- Matira upe Krievijas Tambovas un Ļipeckas apgabalā, Voroņežas kreisā krasta pieteka
- Voroņeža upe Krievijas Tambovas, Ļipeckas un Voroņežas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 454 km, labais krats stāvs, augsts, kreisais - zems
- Taza upe Krievijas Tjumeņas apgabala un Rietumsibīrijas līdzenuma ziemeļos, garums - 1401 km, sākas Sibīrijas Uvālos, ietek Karas jūras Obas līcī, veidojot grīvlīci
- Ļevaja Heta upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Nadimas kreisā krasta pieteka
- Aikojegana upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Obas baseinā, Aganas labā krasta pieteka
- Vaha upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 964 km, tek pa Rietumsibīrijas līdzenuma centrālo daļu, līkumaina
- Koļikjegana upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Vahas labā krastā pieteka
- Kulinigola upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Vahas labā krastā pieteka
- Sabuna upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Vahas labā krastā pieteka
- Upa upe Krievijas Tulas apgabalā, Okas labā krasta pieteka, garums - 345 km, sākas Viduskrievijas augstienē
- Veņovka upe Krievijas Tulas apgabalā, Osjotras labā satekupe
- Plava upe Krievijas Tulas apgabalā, Upas kreisā krasta pieteka
- Šata upe Krievijas Tulas apgabalā, Upas labā krasta pieteka
- Uperta upe Krievijas Tulas apgabalā, Upas labā krasta pieteka
- Toropa upe Krievijas Tveras apgabalā, Daugavas labā krasta pieteka, garums - 174 km
- Seļižarovka upe Krievijas Tveras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka
- Ļuga upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
- Kiļmeza upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, garums - 270 km, sākas Augškamas augstienes atzaros
- Umjaka upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
- Uta upe Krievijas Udmurtijas Republikā, Kiļmezas labā krasta pieteka
- Usa upe Krievijas Uļjanovskas un Samaras apgabalā, Volgas labā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē
- Kema upe Krievijas Vologdas apgabalā, ietek Belojes ezerā
- Lundonga upe Krievijas Vologdas apgabalā, Unžas kreisā satekupe
- Juza upe Krievijas Vologdas apgabalā, Unžas labā krasta pieteka
- Kunoža upe Krievijas Vologdas apgabalā, Unžas labā krasta pieteka
- Kema upe Krievijas Vologdas apgabalā, Unžas labā satekupe, garums - 105 km
- Kokšenga upe Krievijas Vologdas un Arhangeļskas apgabalā, Ustjas kreisā krasta pieteka
- Vaga upe Krievijas Vologdas un Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas kreisā krasta pieteka, garums - 575 km, sākas purvos, tek pa mežainu apvidu
- Vohma upe Krievijas Vologdas un Kostromas apgabalā, Vetlugas labā krasta pieteka
- Ida upe Krievijas Vologdas un Kostromas apgabalā, Vigas kreisā krasta pieteka
- Unža upe Krievijas Vologdas, Kostromas, Ivanovas apgabalā, garums - 426 km, iztekas Kema un Lundonga sākas Ziemeļurālu rietumu daļā, ietek Gorkijas ūdenskrātuvē
- Tersa upe Krievjas Saratovas apgabala ziemeļu daļā, Volgas labā krasta pieteka
- Alma upe Krimā (_Alma_), sākas Krimas kalnos, ietek Melnajā jūrā Kalamitas līča dienvidos
- Čuruksa upe Krimā, Kačas labā krasta pieteka
- Kača upe Krimā, sākas Krimas kalnos, ietek Melnajā jūrā pussalas rietumu krastā, \~20 km uz ziemeļiem no Sevastopoles
- Salgira upe Krimas pussalā, garums - 204 km, sākas Krimas kalnu Galvenās grēdas ziemeļu nogāzē, augštece šaurā aizā, ietek Sivaša līcī
- Aļma upe Krimas pussalas dienvidu daļā, sākas Krimas kalnos, ietek Melnās jūras Kalamitas līcī
- Užava upe Kuldīgas un Ventspils novadā, garums - 67 km, kritums - 46 m, sākas netālu no Gudeniekiem satekot grāvjiem, ietek Baltijas jūrā; Dižupe; Zirgmežupe
- Venta upe Kurzemē (augštece Lietuvā), garums - 348 km (Latvijā 178 km, 3 km Latvijas un Lietuvas robežupe), kritums - 166 m, sākas Žemaitijas augstienē, ietek Baltijas jūrā
- Dursupe upe Kurzemē, Talsu un Tukuma novadā, arī šo novadu robežupe, garums - 28 km, kritums - 85 m, izteka un augšteces posms ir Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, ietek Engures ezerā uz dienvidiem no Grebju pussalas; atsevišķos posmos saucas arī Boles upe, Jeidas upe, Kažupe, Skujupe, Spilva
- Bārta upe Kurzemes dienvidrietumos un Lietuvā ("Bartuva"), garums - 98 km (Latvijā 43 km), kritums - 155 m (Latvijā 11 m), sākas Lietuvā Žemaitijas augstienē, ietek Liepājas ezera dienvidu daļā
- Rīva upe Kurzemes rietumu piekrastē, Kuldīgas, Dienvidkurzemes un Ventspils novadā, ietek Baltijas jūrā uz dienvidiem no Jūrkalnes, garums - 53 km, kritums - 66 m, iztek no Vilgales ezera Rietumkursas augstienes Kurmāles paugurainē; Rīve
- Aihe upe Ķīnā (_Ai He_), Liaoninas provinces dienvidaustrumos, Jaludzjanas labā krasta pieteka
- Aibaga upe Ķīnā (_Aibag He_), Iekšējās Mongilojas autonomajā reģionā, sākas Iņšaņa kalnienē, izsīkst Gobi tuksnesī
- Amodzjana upe Ķīnā (_Amo Jiang_), Juņnaņas provincē, Lisjaņdzjanas kreisā satekupe
- Aruna upe Ķīnā (_Arun He_), Neņdzjanas labā krasta pieteka
- Atatkana upe Ķīnā (_Atatkan He_), sākas Čimantaga kalnos, ietek Gaskela sālsezerā, sausajā periodā lejtecē izsīkst
- Bahe upe Ķīnā (_Ba He_), Sičuaņas provincē, Jandzī kreisā krasta baseinā
- Babiaņdzjana upe Ķīnā (_Babian Jiang_), Da labā krasta pieteka Vjetnamā
- Bajana upe Ķīnā (_Bayan Gol_), Tibetas kalnienes ziemeļaustrumu daļā, ietek Tosonnūra ezerā
- Jalundzjana upe Ķīnā ("Yalong Jiang"), Jandzi kreisā krasta pieteka, garums - \~1500 km, sākas Tibetas kalnienē, Bajanharaulas grēdā, ieleja šaura, dziļa, krasti stāvi
- Jaludzjana upe Ķīnā ("Yalu Jiang"), robežupe ar Ziemeļkoreju, kur saucas - Amnokgana, garums - 813 km, sākas vulkāna Baitoušana nogāzē, ietek Dzeltenās jūras Rietumkorejas līcī
- Jandzi upe ķīnā ("Yangzi"), garākā un ūdeņainākā upe Eirāzijas kontinentā, garums - 5800 km, sākas Tibetas kalnienes centrālajā daļā no Tanglas un Kukušili grēdas ledājiem (5500 m vjl.), ietek Austrumķīnas jūrā, veidojot plašu deltu; Jandzidzjana; Čandzjana; Zilā upe
- Lohita upe Ķīnā un Indijā, Brahmaputras kreisā krasta pieteka
- Arguņa upe Ķīnā un Krievijā (Čitas apgabalā), Amūras satekupe (ar Šilku), garums - 1260 km, sākas Lielajā Hingānā Ķīnā, lejtecē ir Ķīnas un Krievijas robežupe (950 km)
- Morona upe Ķīnā, Cjinhai provinces dienvidrietumu daļā, arī Sičuaņas un Juņnaņas prrovincē, Jandzi augštece
- Čhuma upe Ķīnā, Cjinhai provinces dienvidrietumu daļā, Moronas (Jandzi) kreisā krasta pieteka
- Dančhu upe Ķīnā, Cjinhai provinces dienvidrietumu daļā, Moronas labā krasta pieteka, Jandzi augštece
- Tograsaja upe Ķīnā, , Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona austrumu daļā, lejtece Cjinhai provincē, kur ietek Gaskela ezerā
- Manāsa upe Ķīnā, Butānā un Indijā, Brahmaputras labā krasta pieteka, sākas Tibetas dienvidos
- Daduhe upe Ķīnā, Cjinhai un Sičuaņas provincē, Jalundzjanas kreisā krasta pieteka
- Sjaņšuihe upe Ķīnā, Cjinhai un Sičuaņas provincē, Jalundzjaņas kreisā krasta pieteka
- Haņšui upe Ķīnā, Dzjalindzjanas kreisā krasta pieteka Šaaņsji provincē
- Taodzjana upe Ķīnā, Dzjansji provincē, Gunšui kreisā krasta pieteka
- Gunšui upe Ķīnā, Dzjansji provincē, Taodzjanas labā krasta pieteka
- Hesui upe Ķīnā, Dzjansji provinces rietumu daļā, Gandzajanas kreisā krasta pieteka
- Eņdzjana upe Ķīnā, Dzjansji provinces vidusdaļā, Gandzjanas labā krasta pieteka
- Baišuidzjana upe Ķīnā, Gaņsu provincē, Bailundzjanas labā krasta pieteka
- Bailundzjana upe Ķīnā, Gaņsu, Sičuaņas un Čuncjinas provincē, Jandzi kreisā krasta pietekka
- Mojundzjana upe Ķīnā, Guandunas provincē, ietek Dienvidķīnas jūras Bedzjiņas līcī
- Beidzjana upe Ķīnā, Guandunas provincē, izveidojas satekot Ušui un Džeņšui, ietek Dienvidķīnas jūrā
- Guidzjana upe Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona austrumu daļā, Sjidzjanas kreisā krasta pieteka
- Hedzjana upe Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona austrumu daļā, Sjidzjanas kreisā krasta pieteka
- Naņliudzjana upe Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona dienvidaustrumu daļā, ietek Bakbo līcī
- Cjiņdzjana upe Ķīnā, Guansji Džuanu autonomā reģiona dienvidu daļā, ietek Dienvidķīnas jūras Bakbo līča Cjindžou līcī
- Beipaņdzjana upe Ķīnā, Guidžou provinces rietumos, Hunšuihe pieteka
- Baihe upe Ķīnā, Hebei provincē, Haihes satekupe, garums - 560 km
- Beižuhe upe Ķīnā, Henaņas provincē, Dzjaluhes labā krasta pieteka
- Baihe upe Ķīnā, Henaņas provincē, Tanhe labā krasta pieteka
- Mišui upe Ķīnā, Hunaņas provinces austrumu daļā, Siandzjanas labā krasta pieteka
- Inda upe Ķīnā, Indijā un Pakistānā, garums - 3180 km, sākas Tibetas kalnienes Kailaša grēdas nogāzēs \~5300 m vjl., tek starp Himalajiem un Hindukušu pa 3000 m dziļu aizu, deltā sadalās 11 atzaros un ieplūst Arābijas jūrā
- Satledža upe Ķīnā, Indijā un Pakistānā, Indas lielākā pieteka (angļu val. "Sutlej"), garums - 1536 km (1050 km Indijas ter.), sākas Tibetas kalnienē, Kailasa grēdā
- Sjidzjana upe Ķīnā, izvaeidojas Guansji Džuanu autonomā reģiona austrumuos, satekot Guidzjanai un Sjuņdzjanai, tālāk Guandunas provincē, ietek Dienvidķīnas jūrā
- Dundzjana upe Ķīnā, izveidojas Guandunas provinces ziemeļu daļā, ietek Dienvidķīnas jūrā
- Ghāghara upe Ķīna, Nepālā un Indijā (_Ghāghara_), Gangas kreisā krasta pieteka, garums - 950 km, sākas Tibetas kalnienes dienvidos, Nepālā šķērso Himalajus
- Kosī upe Ķīnā, Nepālā un Indijā ("Kosi"), Gangas kreisā krasta pieteka, garums - 730 km, sākas Tibetas kalnienes dienvidos, uz austrumiem no Makalu kalna dziļā aizā šķērso Himalajus
- Narina upe Ķīnā, sākas Cjinhai provinces rietumu daļā, izsīkst solončakā provinces vidusdaļā
- Fudzjana upe Ķīnā, Sičuaņas provincē, Dzjalindzjanas labā krasta pieteka
- Lithana upe Ķīnā, Sičuaņas provincē, Jalundzjanas labā krasta pieteka
- Baihe upe Ķīnā, Sičuaņas provinces ziemeļrietumos, Huanhe labā krasta pieteka
- Huanhuahe upe Ķīnā, Sjuņdžjanas kreisā krasta pieteka Guansji Džuanu autonomā reģiona austrumu daļā, augštece un izteka Guandunas provinces dienvidu daļā
- Hulanhe upe Ķīnā, Sungari labā krasta pieteka
- Benhe upe Ķīnā, Šaņdunas provincē, Ihes labā krasta pieteka
- Karakaša upe Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos, izceļas kalnos pie Pakistānas robežas, izsīkst Taklamakana tuksnesī
- Jurunkaša upe Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos, sākas pie Tibetas autonomā reģiona robežas, izsīkst Taklamanaka tuksnesī
- Sengekhabapa upe Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona rietumu daļā, Indas augštece
- Caķa upe Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā, ietek Serlincho ezerā
- Cačucangpo upe Ķīnā, Tibetas kalnienē, ietek Sellinga ezerā
- Gaņdzjana upe Ķīnas austrumu daļā ("Gan Jiang"), Jandzi sistēmā, garums - 760 km, sākas Nanlina kalnos, ietek Pojanhu ezerā
- Huaihe upe Ķīnas austrumu daļā ("Huai He"), garums (atkarībā no ietekas) - 813-1087 km, sākas Tunbošaņa kalnos, daļa ūdens pa ezeru un kanālu sistēmu ieplūst Jandzi, kanāli savieno ar Dzelteno jūru un Huanhi
- Jundinhe upe Ķīnas austrumu daļā ("Yongding He"), Baihes labā krasta pieteka, sākas Šansi plato ziemeļaustrumos, satekot Sanganhei un Jahei, garums (kopā ar Sanganhi) - \~700 km, Guantinas aizā ūdenskrātuve, apgādā Pekinu ar ūdeni
- Sjandzjana upe Ķīnas austrumu daļā ("Xiang Jiang"), garums - \~800 km, sākas Haijanšana grēdā, ietek Duntinhu ezerā
- Sidzjana upe Ķīnas dienvidaustrumu daļā (ķīn. val. "Xun Jiang"), garums - 2130 km, sākas Juņnaņas kalnienē, augštecē nosaukums Judzjana, ietek Dienvidķīnas jūrā, veidojot kopēju deltu ar Beidzjanu un Dundzjanu
- Kašgara upe Ķīnas rietumu daļā ("Kashgar") un Kirgizstānā (augštecē nosaukums - Kizilsu), garums - 765 km, sākas Alaja un Aizalaja grēdā, lejtece Tarimas līdzenumā, izsīkst Tograkuma smiltājos (senāk ietecēja Jarkendā)
- Hotana upe Ķīnas rietumu daļā (angļu val. "Khotan"), Tarimas labā krasta pieteka, garums (kopā ar Karakašu) - 1035 km, sākas, satekot Karakašai un Jurunkašai Karakorumā un Kuņluņa rietumos, šķērso Taklamakana tuksnesi
- Čerčena upe Ķīnas rietumu daļā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, garums \~725 km, sākas Arkataga grēdā, lejtecē izsīkst, palu laikā (jūlijā-augustā) aizplūst līdz purviem Lopnūra (Lobnora) ezera dienvidrietumos
- Mudaņdzjana upe Ķīnas ziemeļaustrumos ("Mudan Jiang"), Sungari labā krasta pieteka, garums - \~700 km, sākas Džanguancailina grēdas dienvidos
- Luanhe upe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Luanhe"), garums - 877 km, sākas Veičanas plato, ietek Dzeltenās jūras Bohaivana līcī
- Liaohe upe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Liao He"), garums - 1430 km, sākas Hingāna un Žehes kalnu sadurā, ietek Dzeltenās jūras Liaodunas līcī
- Siļaohe upe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Liaohe kreisā krasta pieteka
- Sinkaihe upe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Liaohe kreisā krasta pieteka
- Taidzihe upe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Liaohe kreisā krasta pieteka
- Ļuhe upe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Liaohe labā krasta pieteka
- Jarkanta upe Ķīnas ziemeļrietumos ("Yarkant He"), Tarimas vidējā satekupe, garums - \~1000 km, sākas Karakoruma ledājos, šķērso Kunluna atzarus, Tarimas līdzenumu
- Tarima upe Ķīnas ziemeļrietumu daļā ("Tarim He"), veidojas satekot Aksu (dod 70-80% kopējās noteces), Jarkendai un Hotanai, garums - 2030 km (kopā ar Jarkendu), ietek Lopnūra ezerā
- Urunga upe Ķīnas ziemeļrietumu daļā, garums - \~750 km, veidojas Mongolijas Altajā satekot Bulgangolai un Čingilai, grīva nepastāvīga, vasaras uzplūdienos ietek gan Baganura, gan Uļungura ezerā
- Žosuja upe Ķīnas ziemeļu daļā ("Ruoshui", augštecē arī "Edzingola" un vidustecē "Heihe"), garums - \~900 km, sākas Nanšana ledājos, tek uz ziemeļiem, ar vairākiem atzariem (galvenie - Moringola, Ihgola) ietek Gašunnura un Sogonura ezerā, vasarā uzplūdieni, ziemāun pavasarī izsīkst, apūdeņo Džanjes oāzi
- Banfai upe Laosā, Khammūanas provincē, Nojas labā krasta pieteka
- Banhjena upe Laosā, Savannakhētas provincē, Mekongas kreisā krasta pieteka
- Bena upe Laosā, Udomsai provincē, Mekongas kreisā krasta pieteka
- Akmenīca upe Latgales augstienē Rēzeknes un Krāslavas novadā, sākas Rāznavas paugurainē 6 km uz dienvidaustrumiem no Rāznas ezera, garums - 16 km, kritums - 24,4 m, ietek Ūdrejas ezerā
- Īslīce upe Latvijā (daļēji), Lielupes kreisā pieteka Bauskas un Jelgavas novados, garums - 70 km (Latvijā 49 km), sākas Lietuvā, kritums - 48 m; Islica; Īslica; Īslīca; Īslīcis (Lietuvā Īslīkis)
- Rītupe upe Latvijā (Ludzas un Rēzeknes novadā) un Krievijā (Ostrovas un Pitalovas rajonā), Veļikajas kreisā krasta pieteka, garums - 176 km (Latvijā 56 km), kritums Latvijā - 49 m, iztek no Meirānu ezera; Ūdrāja; Krievijā Utroja
- Abaine upe Latvijā, Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, \~3 km posmā arī šo pagastu robežupe, dabiskā izteka atradās Lubāna pārplūstošajā palienē, Balto klānu dienvidu daļā, bet pēc Lubāna iedambēšanas vairs nav savienota ar to, tagadējais garums - 14 km; Abaina; Abaiņa
- Akmeņupe upe Latvijā, Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā, Dvietes labā krasta pieteka, garums - 12 km; Akmeņupīte
- Alainīte upe Latvijā, Cēsu novada Kaives pagastā un Madonas novada Ērgļu pagastā, Ogres labā krasta pieteka, garums - 12 km
- Aiviekste upe Latvijā, dabiskā robeža starp Latgali un Vidzemi lielākajā daļā sava garuma (izņemot iztekas daļu līdz vietai, kur tajā ietek Pededze), iztek no Lubāna ezera un ietek Daugavā, lielākā Daugavas pieteka Latvijas teritorijā, garums - 114 km (augštece regulēta un izmainīta, agrākais garums - 132 km)
- Akmeņvalks upe Latvijā, Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, Alokstes kreisā krasta pieteka; Akmeņu valks
- Aldas valks upe Latvijā, Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, ietek Baltijas jūrā pie Strantes ciema
- Aistere upe Latvijā, Dienvidkurzemes novadā, Dunalkas un Tadaiķu pagasta robežupe, garums - 6 km; Aisteres grāvis
- Ālave upe Latvijā, Dobeles novada Naudītes, Penkules, Auru, Krimūnu un Bērzes pagastā, Bērzes labā krasta pieteka, garums - 36 km, kritums - 40 m; Ālava; Alave
- Alksne upe Latvijā, Gulbenes novada Daukstu pagastā, Krustalīces labā krasta pieteka; Alksnes strauts
- Audīte upe Latvijā, Gulbenes novada Stradu pagastā, Pededzes labā krasta pieteka
- Akmeņrūcis upe Latvijā, Gulbenes un Balvu novada robežupe, Sitas labā krasta pieteka
- Abrupe upe Latvijā, Jaunpiebalgas pagastā, Kalnupes labā krasta pieteka, garums - \~3 km, senāk uzskatīta par Gaujas labā krasta pieteku ar garumu 9 km, bet Kalnupe par tās kreisā krasta pieteku
- Arālīte upe Latvijā, Jēkabpils novadā, Dienvidsusējas labā krasta pieteka, lejtecē ir Aknīstes un Elkšņu pagasta robežupe, izteka Kalna pagastā, garums - 21 km, kritums - 25,5 m; Areles strauts; Arelītes strauts; Orele; Orļa
- Alūksnīte upe Latvijā, Jēkabpils un Madonas novadā, Bērzaunes labā krasta pieteka, garums - \~11 km, no tiem \~9 km ir šo novadu robežupe; Alūkste; Aloksnīte
- Aktīca upe Latvijā, Krāslavas novadā, Asūnīcas kreisā krasta pieteka, garums - 8 km; Aktica
- Āriņupīte upe Latvijā, Krustalīces labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 11 km
- Alekšupīte upe Latvijā, Kuldīgas novada Pelču pagastā un Kuldīgas pilsētā, Ventas kreisā krasta pieteka, garums - 8 km, kritums - 30 m, sākas Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kurmāles paugurainē; Alekša upīte; Brūžupīte; augštecē saucas arī Sure, Sūrupīte, Pelčupe
- Andrupīte upe Latvijā, Madonas novada Jumurdas pagastā, tek no Jumurdas uz Pakšēnu ezeru, garums - 11 km; Akmene; Lukstas upe
- Akmeņupe upe Latvijā, Madonas novada Liezēres pagastā, Gāršupes labā krasta pieteka; Akmensupīte
- Aronīte upe Latvijā, Madonas novada Vestienas un Sausnējas pagastā, Vesetas labā krasta pieteka, garums - 7 km
- Ālande upe Latvijā, Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, sākas Ploča purvā Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, augštecē ir Vērgales un Medzes pagasta robežupe, iztek caur Tāšu ezeru, Grobiņā uz tās uzpludināts Grobiņas dzirnavu dīķis, ietek Liepājas ezera ziemeļu galā, garums - 24 km; Alanda; Alande
- Abrupe upe Latvijā, Saldus novadā, Zaņas kreisā krasta pieteka, garums - 7 km
- Aims upe Latvijā, Smiltenes novada Gaujienas pagastā, Gaujas kreisā krasta pieteka, iztek no Zvārtavas ezera, garums - \~1 km; Zvārtava
- Āriņa upe Latvijā, Sūlas kreisā krasta pieteka Madonas novada Cesvaines pagastā, garums - 10 km; Ārupīte
- Andumupe upe Latvijā, Talsu novadā, Virbupes kreisā satekupe
- Ančupīte upe Latvijā, Valmieras novada Ēveles pagastā, Šūnupes kreisā krasta pieteka
- Ārņupīte upe Latvijā, Valmieras novada Ramatas pagastā, Ramatas labā krasta pieteka
- Andrupe upe Latvijā, Valmieras novadā, Jērcēnu un Valmieras pagasta robežupe, kas satekot ar Lielupi izveido Gaujas labā krasta pieteku Krāčupi, garums - 10 km; Andrupīte
- Abava upe Latvijā, Ventas labā krasta pieteka, garums - 129 km, kritums - 47 m, iztek no Lestenes ezera Spārnenes viļņotajā līdzenumā Lestenes-Ēnavas purvā
- Adlerupe upe Latvijā, Vilkates augšteces senāks nosaukums
- Vecaldaunīca upe Latvijā, Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Leimaņu un Kalna pagastā, kā arī lejtecē Kalna un Ābdeļu pagasta robežupe, garums - 12 km; Aldaunīca; Aldaune; Aldauniece; Aldaunīte
- Auvālī upe Libānā, Kalnu Libānas muhāfazas dienvidos, lejtecē šīs muhāfazas robežupe ar Dienvidlibānas muhāfazu
- Āsī upe Libānā, Sīrijā un Turcijā, garums - 571 km, ietek Vidusjūrā; arī Asi; senatnē saucās Oronta
- Abū Mūsa upe Libānā, Ziemeļlibānas muhāfazā, ietek Vidusjūrā pie Nehr el Bāridas
- Abū Alī upe Libānā, Ziemeļlibānas muhāfazā, ietek Vidusjūrā pie Tarābulusas (Tripoles)
- Klaida upe Lielbritānijā (_Clyde_), Skotijā, ietek Fērtofklaidā, garums - 170 km (kopā ar estuāru - 208 km), augštece Dienvidskotijas augstienē
- Greitūza upe Lielbritānijā (_Great Ouse_), Anglijas vidusdaļas rietumu piekrastē, garums - 258 km, ietek Ziemeļjūras Voša līcī
- Nīne upe Lielbritānijā (_Nene_), Anglijas vidusdaļas austrumu piekrastē, ietek Ziemeļjūras Voša līcī
- Ūza upe Lielbritānijā (_Ouse_), Anglijā, garums - 99 km, veidojas satekot Sveilai un Jūrai, ietek Ziemeļjūrā
- Teimara upe Lielbritānijā (_River Tamar_), Anglijā, šķērso Kornvolas pussalu no ziemeļiem, izteka dienvidos no Hārtlenda raga, ietek Lamanšā pie Plīmutas
- Stora upe Lielbritānijā (_Stour_), Anglijā, izteka Kembridžšīras grāfistes austrumos, lielākajā daļā tecējuma ir Sfolkas un Eksesas grāfistes robežupe, ietek Ziemeļjūrā
- Sveila upe Lielbritānijā (_Swale_), Anglijas ziemeļu daļā, Ūzas kreisā satekupe, garums - 125 km
- Trenta upe Lielbritānijā (_Trent_), Anglijā, garums - 274 km, izteka Peninu kalnu dienvidos, ietek Ziemeļjūrā
- Jūra upe Lielbritānijā (_Ure_), Anglijas ziemeļu daļā, Ūzas labā satekupe
- Velenda upe Lielbritānijā (_Welland_), Anglijas vidusdaļas rietumu piekrastē, ietek Ziemeļjūras Voša līcī
- Vitema upe Lielbritānijā ("Witham"), Anglijas vidusdaļas rietumu piekrastē, ietek Ziemeļjūras Voša līcī
- Tīsa upe Lielbritānijā, Anglijā, ietek Ziemeļjūrā pie Midlsbro
- Eivona upe Lielbritānijā, Anglijā, izteka austrumos no Bristoles, ietek Lamanšā (Angļu kanālā) uz austrumiem no Bornmutas
- To upe Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalā, ietek Bārnstalpas līcī
- Aidla upe Lielbritānijā, Anglijā, Trentas kreisā krasta pieteka
- Dava upe Lielbritānijā, Anglijā, Trentas kreisā krasta pieteka
- Sora upe Lielbritānijā, Anglijā, Trentas labā krasta pieteka
- Dērventa upe Lielbritānijā, Anglijā, Ūzas kreisā krasta pieteka
- Vorfa upe Lielbritānijā, Anglijā, Ūzas labā krasta pieteka
- Veiveni upe Lielbritānijā, Anglijas austrumos, ietek Ziemeļjūrā pie Loustoftas
- Eksa upe Lielbritānijā, Anglijas dienvidrietumu daļā, Kornvolas pussalā, sākas Eksmūras augstienē, ietek Lamanša Laima līcī
- Vīra upe Lielbritānijā, Anglijas ziemeļaustrumos, ietek Ziemeļjūrā pie Sanderlenas
- Ribla upe Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumu daļā, ietek Īrijas jūrā starp Blekpūlu un Sautportu
- Tīma upe Lielbritānijā, augštece Velsā, nelielā posmā Velsas un Anglijas robežupe, lielākā daļa tecējuma Anglijā, Sevērnas labā krasta pieteka
- Vaja upe Lielbritānijā, augštece Velsā, vidustece Anglijā, lejtecē Velsas un Anglijas robežupe, ietek Severnas estuārā iepretim Bristolei
- Tvīda upe Lielbritānijā, Skotijā un Anglijā, lejtecē \~25 km ir Skotijas un Anglijas robežupe, bet pēdējie \~5 km Anglijā, ietek Ziemeļjūrā
- Findhorna upe Lielbritānijā, Skotijā, ietek Marifērtā
- Dī upe Lielbritānijā, Skotijā, ietek Ziemeļjūrā pie Aberdīnas pilsētas dienvidu nomales
- Dona upe Lielbritānijā, Skotijā, ietek Ziemeļjūrā pie Aberdīnas pilsētas ziemeļu nomales
- Speja upe Lielbritānijā, Skotijā, ietek Ziemeļjūrā, nedaudz uz austrumiem no Marifērta
- Forta upe Lielbritānijā, Skotijā, ietek Ziemeļjūras Fērtoforta līcī
- Teja upe Lielbritānijā, Skotijā, ietek Ziemeļjūras līcī Fērtoftejā
- Ērna upe Lielbritānijā, Skotijā, sākas Grempjanu kalnos, ietek Ziemeļjūras Fērtofteja līcī
- Nita upe Lielbritānijā, Skotijas dienvidu daļā, ietek Solvejfērtā
- Kesli upe Lielbritānijā, Skotijas ziemeļu daļā, izteka Saterlendas rietumos, ietek Dornofērtā salas austrumos
- Dī upe Lielbritānijā, Velsā un Anglijā, lejtecē atsevišķos posmos arī to robežupe, ietek Īrijas jūrā
- Taui upe Lielbritānijā, Velsā, ietek Bristoles līcī
- Taivi upe Lielbritānijā, Velsā, ietek Kārdiganas līcī pie Kārdiganas
- Benna upe Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, izteka Mornas kalnos, caurtek Neja ezeru, ietek Foilas līcī
- Temza upe Lielbritānijas dienvidaustrumos, garums - 328 km, izteka Kotsvoldas augstienē, šķērso Čilternas augstieni, lejtece Londonas baseinā, ietek Ziemeļjūrā, veido estuāru (platums līdz 16 km)
- Sevērna upe Lielbritānijas dienvidrietumos (_Severn_), augštece Kembriānu kalnos Velsā, tālāk Anglijā, garums - 320 km (kopā ar estuāru - 390 km), ietek Bristoles līcī
- Tērso upe Lielbritānijas salas ziemeļos, Skotijā, ietek Pentlendfērtā, šī jūras šauruma dienvidrietumos
- Aitra upe Lietuvā (_Aitra_), Telšu un Tauraģes apriņķī, Nemūnas pietekas Jūras kreisā krasta pieteka
- Alanta upe Lietuvā (_Alantas_), Minijas kreisā krasta pieteka Klaipēdas apriņķī, augštece Telšu apriņķa Plunģes rajonā
- Apašča upe Lietuvā (_Apaščia_), Mēmeles kreisā krasta pieteka, garums - 88 km
- Ašva upe Lietuvā (_Ašva_), Tauraģes un Klaipēdas apriņķī, Veiviržas kreisā krasta pieteka
- Ašva upe Lietuvā (_Ašva_), Telšu apriņķa ziemeļos, Ezeres kreisā krasta pieteka
- Ašvine upe Lietuvā (_Ašvinē_), Jonišķu rajonā, Virčuves (Vircavas augšteces) kreisā krasta pieteka
- Audrupe upe Lietuvā (_Audrupys_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā, Audras pieteka
- Aukštoji Gerve upe Lietuvā (_Aukštoji Gervé_), Panevēžas apriņķa Biržu rajona ziemeļu daļā
- Aunuva upe Lietuvā (_Aunuva_), Šauļu apriņķī, Ventas pietekas Šatrijas kreisā krasta pieteka
- Merķe upe Lietuvā (_Merkys_), Nemunas labā krasta pieteka, izteka Baltkrievijā, Ašmjanu augstienes rietumu daļā, garums - 226 km
- Nēre upe Lietuvā (liet. val. _Neris_), Nemunas lielākā pieteka, garums - 510 km, augštece Baltkrievijā, kur saucas Vilija, sākas ziemeļos no Minskas augstienes
- Širvinta upe Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Šešupes kreisā krasta pieteka
- Jiesa upe Lietuvā, Alītas un Kauņas apriņķī, Nemunas kreisā krasta pieteka
- Peršēķe upe Lietuvā, Alītas un Kauņas apriņķī, Nemunas kreisā krasta pieteka
- Veivirža upe Lietuvā, Ašvas labā krasta pieteka
- Šimša upe Lietuvā, Dubīsas kreisā krasta pieteka
- Audra upe Lietuvā, ietek Sartu ezerā
- Serbentupe upe Lietuvā, ietek Sartu ezerā
- Šventoja upe Lietuvā, izteka atrodas pie Dūkštas pilsētas Utenas apriņķa Ignalinas rajonā; ietek Nēres upē pie Jonavas
- Šīša upe Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā, Nemunas pieteka, tās deltas ziemeļu atzarā
- Jotija upe Lietuvā, Marijampoles apriņķa ziemeļos, Šešupes labā krasta pieteka
- Verseka upe Lietuvā, Merķes kreisā krasta pieteka
- Šaļča upe Lietuvā, Merķes kreisā krasta pieteka, izteka uz Baltkrievijas robežas
- Ūla upe Lietuvā, Merķes kreisā krasta pieteka, izveidojas pie Dubičiem satekot Katrai un Peļasai no Baltkrievijas
- Lukna upe Lietuvā, Merķes labā krasta pieteka
- Varēne upe Lietuvā, Merķes labā krasta pieteka
- Minija upe Lietuvā, Nemunas labā krasta pieteka, garums - 213 km, sākas Didova ezerā Žemaitijas augstienē, satekot ar Nemunas atteku Atmatu, veido deltu, Klaipēdas kanāls savieno ar Kuršu jomu
- Strēva upe Lietuvā, Nemunas labā krasta pieteka, ietek Kauņas jūras austrumu galā
- Dubīsa upe Lietuvā, Nemunas labā krasta pieteka, izteka netālu no Šauļiem
- Akmena upe Lietuvā, Nemunas pietekas Jūras kreisā krasta pieteka, Šilales rajonā, izteka un augštece Ķelmes rajonā
- Naroča upe Lietuvā, Nēres labā krasta pieteka
- Serveča upe Lietuvā, Nēres labā krasta pieteka
- Barupe upe Lietuvā, Nevēžas kreisā krasta pieteka
- Joda upe Lietuvā, Nevēžas kreisā krasta pieteka
- Linkava upe Lietuvā, Nevēžas kreisā krasta pieteka
- Obele upe Lietuvā, Nevēžas kreisā krasta pieteka
- Dotnuvēle upe Lietuvā, Nevēžas labā krasta pieteka
- Josta upe Lietuvā, Nevēžas labā krasta pieteka
- Dane upe Lietuvā, Palangas apriņķa ziemeļu daļā, ietek Baltijas jūrā pie Palangas
- Nevēža upe Lietuvā, Panevēžas un Kauņas apriņķī, Nemunas labā krasta pieteka, garums - 210 km, uzņem \~70 pieteku
- Kriauna upe Lietuvā, sākas Latvijā, Ilūkstes novadā, kur saucas - Kreuna, ietek Sartu ezerā
- Švēte upe Lietuvā, Svētes augštece
- Kražante upe Lietuvā, Šauļu apriņķī (izteka Telšu apriņķa austrumu malā), Dubīsas labā krasta pieteka
- Dauģīvene upe Lietuvā, Šauļu apriņķī, Mūšas labā krasta pieteka
- Šušve upe Lietuvā, Šauļu un Kauņas apriņķī, Nevēžas labā krasta pieteka
- Anča upe Lietuvā, Šauļu un Tauraģes apriņķī, Šešuves labā krasta pieteka
- Dovine upe Lietuvā, Šešupes labā krasta pieteka
- Nova upe Lietuvā, Šešupes labā krasta pieteka
- Pilve upe Lietuvā, Šešupes labā krasta pieteka
- Šaltona upe Lietuvā, Šešuves kreisā krasta pieteka Tauraģes apriņķī, augštece Kauņas apriņķī
- Babrunga upe Lietuvā, Telšu apriņķī, Minijas labā krasta pieteka, iztek no Plateļu ezera
- Jūra upe Lietuvā, Telšu un Tauraģes apriņķī, Nemunas labā krasta pieteka
- Virinta upe Lietuvā, Utenas apriņķī, Šventojas kreisā krasta pieteka
- Žeimena upe Lietuvā, Utenas un Viļņas apriņķī, Nēres labā krasta pieteka
- Siesarte upe Lietuvā, Utenas un Viļņas apriņķī, Šventojas kreisā krasta pieteka
- Varduva upe Lietuvā, Ventas kreisā krasta pieteka uz Latvijas robežas, iztek no neliela ezera pie Telšiem
- Virvīča upe Lietuvā, Ventas kreisā krasta pieteka, iztek no Lūksta ezera Telšu apriņķa dienvidos
- Šerkšne upe Lietuvā, Ventas kreisā krasta pieteka, iztek no Plinkšu ezera
- Gauja upe Lietuvā, Viļņas apriņķa dienvidaustrumos, Havjas labā satekupe uz Baltkrievijas robežas
- Viļņa upe Lietuvā, Viļņas apriņķī, Nēres kreisā krasta pieteka
- Lakaja upe Lietuvā, Žeimenas labā krasta pieteka, iztek no Lakaju ezera
- Blusupīte upe Limbažu novada Ainažu pagastā, ietek Rīgas līcī Ainažos, garums - 16 km, kritums - 11 m; Blusupe
- Svētupe upe Limbažu novadā, garums - 48 km, kritums - 49 m, iztek no Dūņezera, ietek Rīgas jūras līcī
- Arupīte upe Limbažu novadā, Svētupes kreisā krasta pieteka, garums - 16 km, kritums - 21 m; Arupe; Ārupīte; Dzirnupīte
- Zaķupīte upe Limbažu un Salacgrīvas novadā, garums - 16 km, kritums - 30 m, pie Tūjas ietek Rīgas jūras līcī; Zaķupe
- Istalsna upe Ludzas novada Nirzas un Istalsnas pagastā, garums - 20 km, kritums - 26,4 m, iztek no Sporņa ezera Rāznavas paugurainē, 1,5 km uz austrumiem no Nirzas, tek caur Istalsnas ezeru, ietek Lielā Ludzas ezera dienvidaustrumu galā, augšpus Istalsnas ezera saucas arī Ļadiņa, Ļadinas strauts
- Buļļupe upe Ludzas novada Ņukšu pagastā, Lielā Zurzu ezera noteka uz Mazo Zurzu ezeru, garums \~0,5 km
- Pilda upe Ludzas novadā, ietek Lielajā Ludzas ezerā, garums - 36 km, kritums - 48 m, ja uzskata, ka šī upe caurtek Pildas ezeru; augštecē arī Ilža, Robežniece; lejtecē - Isnauda, Nukša
- Leidiukšņa upe Ludzas novadā, iztek no Leidiukšņa ezera, ietek Lielajā Zurzu ezerā, garums - \~10 km
- Andzumbuni upe Madagaskarā (_Anjomboni_), Mahadzangas provincē, ietek Mozambikas šauruma Mahadzambas līcī
- Anumavu upe Madagaskarā (_Anomavo_), Mahadzangas provincē, ietek Mozambikas šaurumā
- Bemarivu upe Madagaskarā, Ancirananas provincē, sākas Caritananas kalnos, ietek Indijas okeānā
- Becibuka upe Madagaskarā, Antananarivu un Mahadzangas provincē, ietek Mozambikas šaurumā
- Bemarivu upe Madagaskarā, Tomasinas un Mahadzangas provincē, ietek Moambikas šauruma Mahadzambas līcī
- Apozole upe Madonas novada Ļaudonas pagastā un Jēkabpils novada Mežāres pagastā, lejtecē \~3 km posmā arī Mežāres un Kūku pagasta robežupe, Odzes labā krasta pieteka, garums - 11 km; Baltais strauts
- Asna upe Madonas novada Ošupes pagastā, Zvidzes kanāla labā krasta pieteka, senāk ietecēja Lubānā
- Cālīšupe upe Madonas novada Sausnējas pagastā, tek no Zosina ezera uz Stirnezeru
- Muara upe Malaizijā ("Muar"), Malakas pussalā, Pahanas labā krasta pieteka, Pahanas štatā, izteka Negerisembulanas štatā
- Muara upe Malaizijā ("Muar"), Malakas pussalas dienvidaustrumu daļā, izteka Negerisembulanas štata vidienē, lejtece Džohoras štata ziemeļaustrumos, ietek Malakas šaurumā
- Radžana upe Malaizijā ("Rajang"), Saravakas štatā, Kalimantānas salas ziemeļrietumos, garums - \~600 km, sākas Irana grēdā, ietek Dienvidķīnas jūrā, ūdenīga, augštecē un vidustecē krāces
- Barama upe Malaizijā, Kalimantānas (Borneo) salā, sākas Tamanas grēdā, ietek Dienvidķīnas jūrā
- Labuka upe Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, ietek Labukas līcī
- Kinabatanana upe Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, ietek Sulu jūrā
- Segama upe Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, ietek Sulu jūrā
- Suguta upe Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, ietek Sulu jūrā
- Šire upe Malāvijā un Mozambikā ("Shire"), Zambezes kreisā krasta pieteka, garums - \~400 km, iztek no Njasas ezera dienvidu gala, augštecē daudz krāču un ūdenskritumu
- Banifinga upe Mali Republikā, Bani kreisā krasta pieteka
- Baule upe Mali, Kulikoro un Kajesas reģionā, Senegālas labā krasta pieteka
- Ait Aisa upe Marokā (_Aït Aïssa, Oued_), Austrumu reģionā, izveidojas Augstā Atlasa austrumu nokalnēs un izsīkst pie Alžīrijas robežas, lietus periodā ietek Gīrā
- Umm Rbija upe Marokā ("Oued Oum Rbia"), garums - 556 km, sākas Vidusatlasā, šķērso Marokas plakankalni, ietek Atlantijas okeānā
- Abida upe Marokā, Umm Rbijas kreisā krasta pieteka
- Tesauta upe Marokā, Umm Rbijas kreisā krasta pieteka
- Neriņa upe Mārupes novadā, ietek Babītes ezerā, garums - 18 km, kritums - 10 m, sākumu veido novadgrāvji starp Bieriņu un Mēdema purvu; Neriņš
- Amakusaka upe Meksikā (_Amacuzac, Rio_), Meskalas labā krasta pieteka Gerreto pavalstī, izteka un augštece Mehiko pavalstī, šķērso Morelosas pavalsti
- Ameka upe Meksikā (_Ameca, Rio_), Halisko pavalsts ziemeļos, lielāko daļu tecējuma (izņemot augšteces posmu) ir Halisko un Najaritas pavalsts robežupe, ietek Klusā okeāna Banderasa līcī
- Armerija upe Meksikā (_Armeria, Río_), Halisko un Kolimas pavalstī, ietek Klusajā okeānā
- Arosa upe Meksikā (_Aros, Río_), Sonoras pavalstī, Jaki kreisā satekupe
- Asunsjona upe Meksikā (_Asunción, Río_), Sonoras pavalstī, Konsepsjonas kreisā krasta pieteka
- Atengo upe Meksikā (_Atengo, Rio_), Najaritas pavalstī, Riograndes labā krasta pieteka
- Atojaka upe Meksikā (_Atoyac, Rio_), Gerrero pavalstī, ietek Klusajā okeānā
- Atojaka upe Meksikā (_Atoyac, Rio_), Oahakas pavalstī, Verdes kreisā krasta pieteka
- Atojaka upe Meksikā (_Atoyac, Rio_), Pueblas pavalstī, Meskalas labā krasta pieteka
- Bolanjosa upe Meksikā ("Rio Bolaņos"), Riograndes de Santjago labā krasta pieteka
- Končosa upe Meksikā ("Rio Conchos"), Čivavas štatā, Riograndes labā krasta pieteka
- Riogrande de Santjago upe Meksikā (“Rio Grande de Santiago”), garums — 965 km, sākas Vulkāniskajā grēdā (agštece līdz Čapalas ezeram saucas — Lerma), ietek Klusajā okeānā, krāčaina
- Grihalva upe Meksikā ("Rio Grijalva"), Čjapasas un Tabasko pavalstī, garums - 766 km, ietek Kampečes līcī Meksikas līča dienvidos, kopā ar Usumasintu veido deltu
- Hučipila upe Meksikā ("Rio Juchipila"), Riograndes de Santjago labā krasta pieteka
- Lerma upe Meksikā ("Rio Lerma"), Riograndes de Santjago augštece līdz Čapalas ezeram, garums - 510 km
- Salado upe Meksikā ("Rio Salado"), Koavila de Saragosas, Nuevoteonas un Tamaulipasas štatā, Riograndes labā krasta pieteka
- Sanhuana upe Meksikā ("Rio San Juan"), Nuevoleonas un Tamaulipasas štatā, Riograndes labā krasta pieteka
- Verde upe Meksikā ("Rio Verde"), Riograndes de Santjago labā krasta pieteka
- Beliza upe Meksikā un Belizā, izceļas Maiju kalnu rietumu daļā, ietek Karību jūrā
- Baljesa upe Meksikā, Končosas labā krasta pieteka Čivavas pavalstī, augšteces neliels posms arī Durango pavalstī un zemāk nelielā posmā šo pavalstu robežupe
- Balsasa upe Meksikā, Meskalas un Kucamalas satekupe, visā garumā ir Gerrero un Mičoakana de Okampo pavalsts robežupe, ietek Klusajā okeānā
- Bavispe upe Meksikā, Sonoras pavalstī, satekot ar Arosu veido Jaki, kas ietek Kalifornijas līcī
- Lakantuna upe Meksikas Čjapasas pavalstī, Usumasintas kreisā krasta pieteka
- Tuspana upe Meksikas Verakrusas pavalstī, izveidojas, satekot Vinasko un Pantepekai, ietek Meksikas līcī
- Piva upe Melnkalnē, Drinas kreisā satekupe
- Tara upe Melnkalnē, Drinas labā satekupe, garums 140 km
- Ibara upe Melnkalnē, Kosovā un Serbijā ("Ibar"), Zapadna Moravas labā krasta pieteka, garums - 241 km
- Lima upe Melnkalnē, Serbijā un Bosnijā un Hercegovinā, Drinas labā krasta pieteka, garums 220 km
- Dū upe Menas salā, Glesas labā krasta pieteka
- Glesa upe Menas salā, ietek Īrijas jūrā dienvidos no Daglasas
- Niba upe Menas salā, ietek Īrijas jūrā pie Pīlas
- Salbi upe Menas salā, ietek Īrijas jūras Remzi līcī
- Athajana upe Mjanmā (_Attayan Muit_), Salvinas kreisā krasta pieteka, tās lejtecē
- Baseina upe Mjanmā, Iravadi apgabalā, Iravadi labā krasta atteka, ietek Preparisas ziemeļu šaurumā
- Kubolta upe Moldovā ("Cubolta"), Reutas kreisā krasta pieteka
- Reuta upe Moldovā, Dņestras labā krasta pieteka, garums - 286 km, sākas un tek pa Beļcu stepi
- Čugura upe Moldovā, Prutas kreisā krasta pieteka
- Rakoveca upe Moldovā, Prutas kreisā krasta pieteka
- Araguita upe Mongolijā (_Ar Agujt_), Uvurhangaja aimakā, izceļas Hangaja kalnienes dienvidaustrumos, izsīkst tuksnesī nesasniedzot Ezeru ieleju
- Ariga upe Mongolijā (_Arig_), Huvsgula un Bulganas aimakā, Selengas kreisā krasta pieteka
- Onona upe Mongolijā un Krievijā, Šilkas labā satekupe (Amūras baseins), garums - 1032 km, sākas Henteja grēdas ziemeļaustrumu nogāzē
- Hurahgola upe Mongolijā un Krievijas Aizbaikāla novadā, Ononas labā krasta pieteka
- Halhingola upe Mongolijā un Ķīnā ("Khalkh River"), garums - 233 km, sākas Lielā Hingāna rietumu nogāzē, ietek Buinūra ezerā (atteka Orčungolā)
- Baidraga upe Mongolijā, Bajonhongora aimakā, izteka Hangaja kalnos, ietek Būccagānnūra ezerā
- Barha upe Mongolijā, Henteja aimakā, Ononas labā krasta pieteka
- Hurha upe Mongolijā, Henteja aimakā, Ononas labā krasta pieteka
- Šūsa upe Mongolijā, Henteja aimakā, Ononas labā krasta pieteka
- Dzavhana upe Mongolijas rietumu daļā ("Dzavchan Gol"), garums - 808 km, sākas Hangaja grēdas dienvidrietumos, satekot Bujantgolai un Šarausgolai, ietek Airagnura ezerā, kas savienots ar Hirgisnura ezeru
- Tola upe Mongolijas vidienē ("Tuul Gol"), Orhonas labā krasta pieteka, garums - 704 km, sākas Henteja grēdā
- Orhona upe Mongolijas ziemeļu daļā (angļu val. "Orhon"), Selengas labā krasta pieteka, garums - 1124 km, sākas Hangaja grēdā 3500 m vjl.
- Selenga upe Mongolijas ziemeļu daļā un Krievijas Burjatijas Republikā, garums - 1024 km (Krievijā 409 km), ietek Baikāla ezera dienvidu daļā
- Egingola upe Mongolijas ziemeļu daļā, Selengas kreisā krasta pieteka
- Hanuingola upe Mongolijas ziemeļu daļā, Selengas labā krasta pieteka
- Šangane upe Mozambikā ("Changane"), Limpopo kreisā krasta pieteka, izteka un īss augšteces posms Zimbabves dienvidaustrumos
- Sangutane upe Mozambikā ("Sangutane"), Šanganes labā krasta pieteka
- Luženda upe Mozambikā, Ruvumas labā krasta pieteka
- Šigombe upe Mozambikā, Šanganes labā krasta pieteka
- Šīpemba upe Mozambikā, Šanganes labā krasta pieteka
- Olifantsa upe Namībijā ("Olifants"), Auobas kreisā satekupe, sezonāli izžūst
- Kāli upe Nepālā un Indijā, Gangas kreisa krasta pieteka
- Rāpti upe Nepālā un Indijā, Ghāgharas kreisā krasta pieteka
- Eisela upe Nīderlandē (_Ijssel_), Reinas lejteces labās attekas Lekas atzars uz ziemeļiem, garums 123 km, sākas pie Arnemas, ietek Eselmēra līcī
- Leka upe Nīderlandē (_Lek_), Reinas lejteces labais atzars, sākas augšpus Arnemas, ietek Ziemeļjūrā
- Vāla upe Nīderlandē ("Waal"), Reinas lejteces kreisais (galvenais) atzars, garums - 91 km, sākas augšpus Neimegenas, ietek Ziemeļjūrā
- Shipbēka upe Nīderlandē, Eiselas labā krasta pieteka
- Vehta upe Nīderlandē, izteka Vācijā, Lejassaksijas rietumos, Eiselas labā krasta pieteka
- Aude Māsa upe Nīderlandē, kas savieno divus Reinas lejteces zarus — Vālu un Leku
- Holandsdīpa upe Nīderlandē, Reinas lejteces atzara Vālas nosaukums lejpus Māsas ietekas attekām starp salām
- Nive Mervede upe Nīderlandē, Reinas lejteces atzara Vālas nosaukums lejpus Māsas ietekas attekām starp salām
- Anambra upe Nigērijā (_Anambra_), Kogi un Anambras štatā, Nigēras kreisā krasta pieteka
- Avuna upe Nigērijā (_Awun_), Kvaras štatā, Nigēras kreisā krasta pieteka, izteka un augštece Ojo štatā
- Kaduna upe Nigērijā ("Kaduna"), Nigēras kreisā krasta pieteka
- Sokoto upe Nigērijā ("Sokoto"), Nigēras kreisā krasta pieteka
- Ankve upe Nigērijā, Benue labā krasta pieteka, lejtecē Nasaravas un Tarabas štata robežupe
- Sanndēla upe Norvāģijā, Nūrtrendelāgas filkē, ietek Norvēģu jūrā
- Atna upe Norvēģijā (_Atna_), Oplannes un Hēdmarkas filkē, Lomas labā krasta pieteka
- Tāna upe Norvēģijā (_Tana_), robežupe ar Somiju, kur saucas - Teno (_Teno_, senāk arī _Tenojoki_), garums - 344 km, satekupes Kārāšjohka un Inarijoki sākas Mānselkes ziemeļu nogāzē, ietek Barenca jūras Tanafjordā
- Trīsilelva upe Norvēģijā (_Trysilelv_), iztek no Fēmunenna ezera, lejtece Zviedrijā, kur saucas Klārelvena (_Klaraelven_), kopējais garums - 347 km, ietek Vēnerna ezerā pie Kārlstades
- Rotnana upe Norvēģijā un Zviedrijā, caurtekot dažus mazākus ezerus ietek Vēnernā
- Esterdālelvena upe Norvēģijā un Zviedrijā, Dālelvenas kreisā satekupe, sākas Skandināvijas kalnos Norvēģijā, garums - 280 km
- Vesterdālelvena upe Norvēģijā un Zviedrijā, Dālelvenas labā satekupe, sākas Skandināvijas kalnos
- Hallingdālselva upe Norvēģijā, Buskerudas filkē
- Nīdelva upe Norvēģijā, Eustagderes filkē, ietek Skagerakā
- Longna upe Norvēģijā, Eustagderes un Vestagderes filkē, ietek nelielā ezerā, no kura iztek Mandālselva
- Tovdālselva upe Norvēģijā, Eustagderes un Vestagderes filkē, ietek Skagerakā pie Kristiansannas
- Ūtra upe Norvēģijā, Eustagderes un Vestagderes filkē, ietek Ziemeļjūrā
- Vosu upe Norvēģijā, Hordalannes filkē, izteka Sognas un Fjūranes filkē, ietek Ziemeļjūrā pret Ustereini sakas ziemeļu galu
- Numedālslogene upe Norvēģijā, Logenes augšteces nosaukums līdz Kongsbergai
- Saltelva upe Norvēģijā, Nūrlannes filkē, ietek Norvēģu jūrā
- Vefsna upe Norvēģijā, Nūrlannes filkē, ietek Norvēģu jūrā
- Resoga upe Norvēģijā, Nūrlannes filkē, iztek no Resvatnes ezera, ietek Norvēģu jūrā
- Namsene upe Norvēģijā, Nūrtrendelāgas filkē, ietek Norvēģu jūrā
- Etna upe Norvēģijā, Oplannes filkē, ietek Rannsfjūra ezera ziemeļu galā
- Vinstra upe Norvēģijā, Oplannes filkē, Logenes labā krasta pieteka
- Uta upe Norvēģijā, Oplannes filkes ziemeļu daļā, Logenes labā krasta pieteka
- Bengna upe Norvēģijā, Oplannes un Oslo filkē, ietek Oslofjordā
- Jēra upe Norvēģijā, Oplennes filkē, Logenes labā krasta pieteka
- Reisaelva upe Norvēģijā, Trumses filkē, ietek Norvēģu jūrā
- Kvīna upe Norvēģijā, Vestagderes filkē, ietek Ziemeļjūrā, augštecē robežupe ar Eustagderes filki
- Mandālselva upe Norvēģijā, Vestagderes filkē, ietek Ziemeļjūrā, iztek no neliela ezera, kurā ietek Longna
- Sīra upe Norvēģijā, Vestagderes filkes rietumu daļā, ietek Ziemeļjūrā
- Loma upe Norvēģijas dienvidaustrumu daļā, ietek Skagerakā
- Logene upe Norvēģijas dienvidos, garums - 342 km, sākas Skandināvijas kalnu Hārdangervidas plato, ietek Skageraka Bohusas līcī
- Glomma upe Norvēģijas dienvidos, garums - 587 km, divi ūdenskritumi (Vammafoss - 31 m un Sarpfoss - 21 m), iztek no ezera Skandināvijas kalnos, ietek Skagerakā
- Inarijoki upe Norvēģijas un Somijas ziemeļos, lielākajā daļā tecējuma abu valstu robežupe, satekot ar Kārāšjohku izveido Tānu (somu - Teno)
- Altaelva upe Norvēģijas ziemeļos (_Altaelva_), Finmarkas filkē, ietek Lophāveta dienvidu atzarā
- Kārāšjohka upe Norvēģijas ziemeļos, Finnmarkas filkē, Tānas kreisā satekupe
- Bārana upe Pakistānā, Sindas provincē, Indas labā krasta pieteka
- Balsasa upe Panamā, Darjenas provincē, ietek Sanmigela līcī
- Sepika upe Papua-Jaungvinejas ziemeļos ("Sepik"), garums - 1120 km, grīvā platums - 18 km, dziļums - 16-30 m, plūdmaiņas 100 km augšpus ietekas Jaungvinejas jūrā
- Apa upe Paragvajā un Brazīlijā (_Apa, Rio_), šo valstu robežupe, izņemot augšteces posmu, Paragvajas kreisā krasta pieteka
- Briede upe Pārgaujas, Kocēnu un Burtnieku novadā, garums - 42 km, ietek Burtnieka dienvidu galā; Līdace; augštecē arī Lielupe
- Kolorado upe Patagonijas ziemeļos (sp. val. "Rio Colorado"), Argentīnā, garums - 1200 km, sākas Andos, satekot Riograndei un Barankasai, ietek Atlantijas okeāna Elrinkona līcī; Riokolorado
- Altopurusa upe Peru (_Alto Purús, Rio_), Ukajali reģiona dienvidaustrumos un Brazīlijas Akri štatā, Purusas kreisā satekaupe
- Kuranha upe Peru (_Curanja, Rio_), Ukajali reģiona dienvidaustrumos, Altopurusas kreisā krasta pieteka
- Valjaga upe Peru ("Huallaga"), Maranjonas labā krasta pieteka, garums - \~1200 km, sākas Peru Andos Rietumkordiljerā \~5000 m vjl., tek pa dziļu ieleju, lietus sezonā (septembris-marts) lejtecē līmenis ceļas par 6-7 m
- Pjedrasa upe Peru ("Rio de las Piedras"), Madre de Djosas reģionā, Madre de Djosas kreisā krasta pieteka
- Javari upe Peru ("Rio Yavari"), un Brazīlijas robežupe, Amazones labā krasta pieteka, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Brazīlijā - Žavari
- Inambari upe Peru ("Rio Inambari"), Puno un Madre de Djosas reģionā, Madre de Djosas labā krasta pieteka
- Žurua upe Peru (kur saucas - Žurva) un Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, garums - 3280 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs) \~500 m vjl.
- Madre de Djosa upe Peru un Bolīvijā ("Madre de Dios"), Beni kreisā krasta pieteka, garums - 1450 km, sākas Peru Andos, grīvā 1,4 km plata, pali XII-V
- Purusa upe Peru un Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, garums - 3200 km, sākas Montanjā \~500 m vjl., ieteka \~200 km augšpus Manausas
- Algodona upe Peru ziemeļos (_Algodón, Río_), Putumajo labā krasta pieteka
- Maranjona upe Peru, Amazones kreisā satekupe, garums - 1600 km, sākas Peru Andos, Rietumkordiljeras austrumu nogāzē 4840 m vjl., satekot ar Ukajali veido Amazoni
- Mantaro upe Peru, Apurimakas kreisā krasta pieteka
- Lāčupīte upe Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Tukuma novadā, garums - 31 km, kritums - 66 m, iztek no Sekļa ezera Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, lejtecē no Apšuciema 3,5 km tek paralēli jūras krastam un ietek Rīgas jūras līcī pie Klapkalnciema; Lāčupe, augštecē arī Lankupe, Lanka
- Ēnava upe Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, garums - 10 km, ietek Baltijas jūrā Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, ir Ventspils un Dienvidkurzemes novada robežupe (izņemot \~2 km lejtecē)
- Bubieris upe Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, ietek Baltijas jūrā, garums - 12 km; Bubere; Buberes upe; Bubiere; Bubiers
- Taho upe Pireneju pussalas vidienē, Spānijā un Portugālē (sp. val. "Tajo", port. val. "Tejo"), garums - 1010 km, ietek Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no Lisabonas; Težu
- Ebro upe Pireneju pussalas ziemeļaustrumos, Spānijā, garums - 928 km, sākas Kantabrijas Kordiljerā 850 m vjl., ietek Vidusjūrā
- Doru upe Pireneju pussalas ziemeļos, tās nosaukums Portugālē (port. val. "Douro"), Spānijā - Dvero (sp. val. "Duero"), garums - 938 km, sākas Ibērijas kalnos, ietek Atlantijas okeānā
- Dvero upe Pireneju pussalas ziemeļos, tās nosaukums Spānijā (sp. val. _Duero_), Portugālē - Doru (port. val. _Douro_), garums - 938 km, sākas Ibērijas kalnos, ietek Atlantijas okeānā
- Obra upe Polijā (_Obra_), Lielpolijas un Lubušas vojevodistē, Vartas kreisā krasta pieteka, garums - 173 km
- Čarna Struga upe Polijā ("Czarna Struga"), Lielpolijas vojevodistē, Vartas kreisā krasta pieteka
- Lisvarta upe Polijā ("Liswarta"), Silēzijas vojevodistē, Vartas kreisā krasta pieteka
- Nera upe Polijā ("Ner"), Lodzas vojevodistē, Vartas labā krasta pieteka, garums - 126 km
- Noteca upe Polijā ("Notec"), Vartas labā krasta pieteka, garums - 361 km, divas iztekas: austrumu zars - no Brdovas ezeriem Kujāvijā tek caur Goplo ezeru un rietumu - no Skožencinskes ezera caur Pakoscas ezeru
- Pilica upe Polijā ("Pilica"), Vislas kreisā krasta pieteka, garums - 319 km, sākas Krakovas-Čenstohovas augstienē 350 m vjl., tek pa Mazpolijas augstieni un Mazovijas zemieni, izmanto Lodzas ūdensapgādei
- Prosna upe Polijā ("Prosna"), Opoles, Lodzas un Lielpolijas vojevodistē, Vartas kreisā krasta pieteka, garums - 229 km
- Sana upe Polijā ("San"), augštecē Polijas un Ukrainas robežupe, garums - 444 km, izteka Austrumkarpatos 843 m vjl. (pie Užokas pārejas), lejtece - Sandomežas ieplakā
- Vidavka upe Polijā ("Widawka"), Lodzas vojevodistē, Vartas labā krasta pieteka, garums - 103 km
- Orava upe Polijā un Slovākijā, Vāhas kreisā krasta pieteka
- Rata upe Polijā un Ukrainā, Bugas kreisā krasta pieteka
- Hučva upe Polijā, Bugas kreisā krasta pieteka
- Kšna upe Polijā, Bugas kreisā krasta pieteka, garums 116 km
- Liveca upe Polijā, Bugas kreisā krasta pieteka, garums 120 km
- Vkra upe Polijā, Bugas labā krasta pieteka, garums 246 km
- Velna upe Polijā, Lielpolijas un Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, Vartas labā krasta pieteka, garums - 117 km
- Šešupe upe Polijā, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Nemunas kreisā krasta pieteka, garums - 299 km, sākas Baltijas grēdā
- Ožica upe Polijā, Mazovijas un Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, Narevas labā krasta pieteka, garums - 146 km
- Gvda upe Polijā, Notecas labā krasta pieteka, garums - 147 km
- Drava upe Polijā, Notecas labā krasta pieteka, garums - 199 km
- Bariča upe Polijā, Odras labā krasta pieteka
- Suprasla upe Polijā, Podlases vojevodistē, Narevas labā krasta pieteka
- Bebža upe Polijā, Podlases vojevodistē, Narevas labā krasta pieteka, garums - 164 km
- Visloka upe Polijā, Sanas kreisā krasta pieteka, garums - 228 km
- Taneva upe Polijā, Sanas labā krasta pieteka
- Omuleva upe Polijā, Varmijas-Mazūrijas un Mazovijas vojevodistē, Narevas labā krasta pieteka
- Pisa upe Polijā, Varmijas-Mazūrijas un Podlases vojevodistē, Narevas labā krasta pieteka
- Pisa upe Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, Linas labā krasta pieteka
- Lina upe Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, sākas Mazuru ezeru augstienē, tek caur Laņskes u. c. mazākiem ezeriem, lejtece - Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, kur saucas - Lava, Prēgeles (Pregoļas) kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 289 km, no tiem Polijā - 215 km
- Vengorapa upe Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistes ziemeļaustrumu daļā, iztek no Mamrija ezera, lejtece Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, kur saucas - Angrapa, Prēgeles (Pregoļas) kreisā satekupe
- Drvenca upe Polijā, Vislas labā krasta pieteka, garums 207 km, sākas Mazuru ezeru augstienē, ieteka augšpus Toruņas
- Vepša upe Polijas austrumos ("Wieprz"), Vislas labā krasta pieteka, garums - 328 km, augštece Ļubļinas augstienē, lejtece Mazovijas-Podlases zemienē
- Dunajeca upe Polijas dienvidos ("Dunajec"), Vislas labā krasta pieteka, garums 247 km, sākas Tatros satekot Bjali Dunajecai un Čarni Dunajecai pie Novi Targas
- Nisa Klodzka upe Polijas dienvidrietumos, Odras kreisā krasta pieteka, garums — 195 km, kritums — 835 m, izteka Sudetos, šķērso Klodzko ieplaku, lejpus Nisas pilsētas tek pa Silēzijas zemieni
- Varta upe Polijas vidienē, Odras lielākā pieteka, garums - 808 km, izteka Krakovas-Čenstohovas augstienē 384 m vjl.
- Leba upe Polijas ziemeļu daļā, Pomožes vojevodistē, garums - 150 km, ietek Lebas ezerā
- Alva upe Portugālē (_Alva_), Mondegu kreisā krasta pieteka, izteka Eštrelas kalnos
- Ave upe Portugālē (_Ave_), Bragas apgabalā, ietek Atlantijas okeānā pie Vila du Konde
- Malmuta upe Preiļu, Rēzeknes, Varakļānu un Madonas novadā, garums - 25 km, kritums - 15 m, visā garumā regulēta, par augšgalu uzskata grāvi Aklā purva austrumu malā, lejtecē gultne pāriet Meirānu kanālā; aprāk ietecēja Lubānā; Malmute; Melmute; Mēlmute
- Tereka upe Priekškaukāzā, Gruzijā, kā arī Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Ingušijas Republikā, Čečenijas Republikā un Dagestānas Republikā), garums - 623 km, sākas Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, pa Darjala aizu šķērso Sānu grēdu, šķērso Piekaspijas zemieni, ietek Kaspijas jūrā
- Kreuna upe Prodes pagastā un Lietuvā, garums - Latvijā 6 km, sākas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, 3 km uz ziemeļaustrumiem no Subates, ietek Sartu ezerā Lietuvā; Krauna; Lietuvā - Kriauna
- Desagvadera upe Punas plakankalnē ("Desaguadero"), Bolīvijā, garums 290 km, iztek no Titikakas ezera, ietek Popo sāļezerā
- Rēzekne upe Rēzeknes novadā, iztek no Rāznas ezera, ietek Lubānā, garums - 116 km, kritums - 71 m; Rezekne; Rēzne
- Gambija upe Rietumāfrikā (angļu val. "Gambia"), Gvinejā, Senegālā un Gambijā, garums - 1200 km, sākas Futadžalona plato, ietek Atlantijas okeānā, veidojot līdz 20 km platu estuāru
- Nigēra upe Rietumāfrikā (fr. val. "Niger"), Gvinejā, Mali, Nigērā un Nigērijā, trešā lielākā upe Āfrikā (aiz Nīlas un Kongo), garums - 4200 km, sākas Leones-Libērijas augstienē (nosaukums Džoliba) 850 m vjl., ietek Atlantijas okeāna Gvinejas līcī
- Komoe upe Rietumāfrikā, gk. Kotdivuārā, augštece - Burkinfaso, garums - 900 km, ietek Gvinejas līcī, lejtecē Amonvo ūdenskritums
- Aksuga upe Rietumsajānos (_Ak-Sug_), Krievijas Tivas Republikas rietumu daļā, Jeņisejas augšteces pietekas Hemčikas labā krasta pieteka
- Langa upe Rīgā un Carnikavas pagastā, ietek Ķīšezerā (senāk savienoja Ķīšezeru ar jūru, bet to laika gaitā nosprostojušas ceļojošās kāpas), garums - 8 km, kritums - 0,6 m; Garupe; Laņģe; Laņķa
- Lielā Jugla upe Rīgas pilsētā un Garkalnes, Ropažu un Mālpils novadā, garums — 62 km, kritums — 70,6 m, sākas Mālpils novadā satekot Mērgupei un Sudai, pirms ietekas Juglas ezerā satek ar Mazo Juglu
- Melnsilupe upe Rojas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī uz dienvidiem no Melnsila, garums - 2,2 km, veidojas satekot Milzgrāvim un Lorumupei; Melnsila
- Paurupe upe Rucavas pagastā, kas senāk ietecēja Papes ezerā, bet tagad novadīta apkārt ezera dienvidu galam uz Papes kanālu un Baltijas jūru, garums - 17 km, kritums 13 m
- Līgupe upe Rucavas un Nīcas pagastā, garums - 20 km, apvadkanāls 8 km, kritums - 29 m, sākas purvainā apvidū netālu no Lietuvas robežas, ieplūst Papes ezera apvadkanālā, un tās notece pa Papes ezera kanālu tiek ievadīta Baltijas jūrā (senāk ietecēja Papes ezera); Līgotņupe; Līgupis
- Almaša upe Rumānijā (_Almaṣa_), Somešas kreisā krasta pieteka Selažas žudecā
- Amaradija upe Rumānijā (_Amaradia_), Žiu kreisā krasta pieteka Dolžas žudecā, augštece Goržas žudecā
- Arješa upe Rumānijā (_Arieș_), Murešas labā krasta pieteka
- Krasna upe Rumānijā ("Crasna"), Selažas un Satumares žudecā, lejtece Ungārijā, kur saucas - Kražna, Tisas kreisā krasta pieteka
- Dimbovica upe Rumānijā ("Dimbovita"), Ardžešas kreisā krasta pieteka, garums - 250 km, sākas Fegeraša masīva austrumos, lejtece Lejasdonavas līdzenumā, vasarā apsīkst
- Jalomica upe Rumānijā ("Ialomita"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 330 km, izteka Bučedžu masīvā pie Oma kalniem, augštece (Jalomičoara) Dienvidkarpatos krāčaina, ieslēgta aizās
- Žižija upe Rumānijā ("Jijia"), Botošanu un Jasu žudecā, Prutas labā krasta pieteka, garums - 280 km
- Someša upe Rumānijā ("Somesul" un Ungārijā, kur saucas - Samoša "Szamos"), Tisas kreisā krasta pieteka, garums - 418 km, izveidojas, satekot Somešulmarei un Somešulmikai
- Timiša upe Rumānijā ("Timisul"), lejtece Serbijā (kur saucas - Tamiša "Tamiš"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 334 km, izteka Banatas kalnos, ietek Donavā lejpus Belgradas
- Birzava upe Rumānijā un Serbijā, Tamišas kreisā krasta pieteka
- Mureša upe Rumānijā un Ungārijā (rum. val. "Mures", ung. val. "Maros"), Tisas kreisā krasta pieteka, garums - 883 km, izteka Austrumkarpatos, ieteka iepretī Segedai; Maroša
- Kereša upe Rumānijā un Ungārijā, Tisas kreisā krasta pieteka, veidojas no 3 satekupēm, kas sākas Apusenos, garums - 580 km
- Begaveke upe Rumānijā, Aradas un Timišas žudecā, lejtece Serbijā, kur saucas - Stari Begeja, senāk bija Tisas kreisā krasta pieteka, tagad ievadīta Donavas-Tisas-Donavas kanālā
- Sabara upe Rumānijā, Ardžešas kreisā krasta pieteka
- Bašeu upe Rumānijā, Botošani žudecā, Prutas labā krasta pieteka
- Miletina upe Rumānijā, Botošanu un Jasu žudecā, Žižijas kreisā krasta pieteka
- Sihna upe Rumānijā, Botošanu žudecā, Žižijas kreisā krasta pieteka
- Sfintugeorge upe Rumānijā, Donavas deltas dienvidu atzars, garums - 113 km
- Jalomičoara upe Rumānijā, Jalomicas augšteces nosaukums Dienvidkarpatos
- Bahluja upe Rumānijā, Jasu žudecā, Prutas labā krasta pieteka
- Barkeu upe Rumānijā, Selažas un Bihoras žudecā, turpinās Ungārijā (Bereko), Kerešas kreisā krasta pieteka
- Birlada upe Rumānijā, Siretas kreisā krasta pieteka
- Somešulmika upe Rumānijā, Somešas kreisā satekupe, izteka - Bihoras grēdā
- Somešulmare upe Rumānijā, Somešas labā satekupe, izteka - Austrumkarpatos
- Pogeniša upe Rumānijā, Timišas kreisā krasta pieteka
- Bega upe Rumānijā, Timišas žudecā
- Džilorta upe Rumānijā, Žiu kreisā krasta pieteka
- Motru upe Rumānijā, Žiu labā krasta pieteka
- Olta upe Rumānijas vidienē, Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 709 km, izteka Austrumkarpatos
- Unģenurga upe Salacgrīvas pagastā un vidusposma neliela daļa arī Viļķenes pagastā, ietek Rīgas jūras līcī, garums - 9 km, kritums - 41 m; Undiņa; Ungene; Unģene
- Piķurga upe Salaspils pagastā un Ropažu novada Stopiņu pagastā, kā arī Rīgas pilsētas austrumu malā, ietek Juglas ezera dienvidu galā pie Brekšiem, garums - 17 km; Piķupe; Ulbroka; Smerdele; lejtecē Brekšupīte
- Auza upe Sanmarino ziemeļu daļā un Itālijā (_Ausa_), Marekijas kreisā krasta pieteka
- Puska upe Saulkrastu novada Sējas pagastā un Ādažu novada Ādažu pagastā, ietek Dūņezerā, garums - 23 km, kritums - 40 m; augštecē Rapsta, Rāpsta, Rapste
- Lilaste upe Saulkrastu un Carnikavas pagastā, šo pagastu robežupe, garums - 1 km, iztek no Lilastes ezera, ietek Rīgas jūras līcī; Līlaste
- Inčupe upe Sējas un Saulkrastu pagastā, ietek Rīgas jūras līcī pie Pabažiem, garums - 12 km, kritums - 24 m
- Baģara upe Senegālā (_Badiara_), Ņēri Ko kreisā krasta pieteka
- Južna Morava upe Serbijā (“Južna Morava”), Velika Moravas labā satekupe
- Raška upe Serbijā ("Raška"), Ibaras kreisā krasta pieteka
- Resava upe Serbijā ("Resava"), Velika Moravas labā krasta pieteka
- Stari Begeja upe Serbijā ("Stari Begej"), bijušās Begejas upes nosaukums posmā no Rumānijas robežas līdz Donavas-Tisas-Dinavas kanālam
- Tamiša upe Serbijā ("Tamiš"), Vojvodinā, augštece Rumānijā (kur saucas - Timiša "Timisul"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 334 km, izteka Banatas kalnos, ietek Donavā lejpus Belgradas
- Toplica upe Serbijā ("Toplica"), Južna Moravas kreisā krasta pieteka
- Velika Morava upe Serbijā ("Velika Morava"), Donavas labā krasta pieteka, garums - 245 km, izveidojas, satekot Južna Moravai un Zapadna Moravai
- Zapadna Morava upe Serbijā (“Zapadna Morava”), Velika Moravas kreisā satekupe
- Drina upe Serbijā un Bosnijā un Hercegovinā un lielākajā daļā garuma šo valstu robežupe, Savas labā krasta pieteka, garums 340 km, veidojas Dināru kalnienē, satekot Pivai un Tarai
- Loma upe Serbijā un Bulgārijā (Vidinas un Montanas apgabalā), Donavas labā krasta pieteka
- Pčiņa upe Serbijā un Ziemeļmaķedonijā ("Pčinja"), Vardaras kreisā krasta pieteka, garums - 122 km
- Begeja upe Serbijā, savieno Donavas-Tisas-Donavas kanālu ar Tisu, bijušais Begejas upes lejteces posms, pirms kanāla izbūves
- Kolima upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā (Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā)), garums - 2129 km, satekupes (Kulu un Ajanjurjaha) sākas Halkanas grēdā, ietek Austrumsibīrijas jūrā
- Jana upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā, garums - 872 km (kopā ar Sartangu 1492 km), satekupes Dulgalaha un Sartanga sākas Verhojanskas grēdāja dienvidos, ietek Laptevu jūrā
- Indigirka upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 1726 km, veidojas satekot Hastahai un Tarinjurjahai Halkanas grēdas ziemeļu nogāzē, ietek Austrumsibīrijas jūrā
- Arupīte upe Siguldas novada Allažu pagastā, lejtecē 9 km arī Siguldas un Ropažu novada robežupe, Tumšupes kreisā krasta pieteka, garums - 14 km
- Pēterupe upe Siguldas un Saulkrastu novadā, ietek Rīgas jūras līcī Saulkrastu pilsētas dienvidu daļā, garums - 46 km, kritums - 52 m, sākas kā grāvis netālu no Aģes ezera, \~10 km posmā arī Limbažu novada robežupe
- Ķīšupe upe Siguldas, Limbažu un Saulkrastu novadā, garums - 31 km, kritums - 47 m, iztek no Višezera Laugas purvā, ietek Rīgas jūras līcī pie Saulkrastiem; Kižupe; Tišupe; Tīšu strauts; augštecē - Viršupe, Višupīte
- Singapūra upe Singapūras salā
- Āsa upe Sīrijā (_‘Aș, Nahr al_), Hamas un Idlibas muhāfazā, lejtece Turcijā Hatajas ilā, ietek Vidusjūrā
- Avadža upe Sīrijā (_Aʻwaj, Nahr al_), Āsī kreisā krasta pieteka
- Jermūka upe Sīrijā un Jordānijā ("Yarmūk"), Jordānas kreisā krasta pieteka
- Belīha upe Sīrijā, Rakas muhāfazā, Eifratas kreisā krasta pieteka, lietus periodā augštece Turcijā, Šanliurfas ilā
- Findhorma upe Skotijā, ietek Marifērtā
- Hrona upe Slovākijā ("Hron"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 290 km, sākas Zemajos Tatros 977 m vjl., lejtece Vidusdonavas līdzenumā, kur pavasaros pārplūst
- Poprada upe Slovākijā un Polijā, Dunajecas labā krasta pieteka, garums 154 km
- Bodroga upe Slovākijā un Ungārijā ("Bodrog"), Tisas labā krasta pieteka, garums - 121 km
- Ondava upe Slovākijā, Bodrogas kreisā satekupe, garums - 146 km
- Vāha upe Slovākijā, Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 433 km, izteka Tatros, pie ietekas Komārno osta
- Laboreca upe Slovākijā, Latoricas labā krasta pieteka, garums - 135 km
- Slana upe Slovākijā, Šajo kreisā satekupe, garums - 111 km, sākas Slovākijas Rūdu kalnu austrumu daļā, uz Ungārijas robežas sateka ar Rimavu
- Rimava upe Slovākijā, Šajo labā satekupe, garums - \~90 km, sākas Slovākijas Rūdu kalnu vidusdaļā, uz Ungārijas robežas satek ar Slanu
- Nitra upe Slovākijā, Vāhas kreisā krasta pieteka, garums - 243 km
- Bodva upe Slovākijas dienvidos un Ungārijas ziemeļu daļā, Šajo kreisā krasta pieteka
- Sutla upe Slovēnijā un tās robežupe ar Horvātiju, Savas kreisā krasta pieteka
- Saviņa upe Slovēnijā, Savas kreisā krasta pieteka
- Krka upe Slovēnijā, Savas labā krasta pieteka
- Rauza upe Smiltenes novadā, bijusī Palsas pieteka, kas tagad kopā ar Vecpalsu veido Gaujas kreiso pieteku, garums - 56 km, kritums - 144 m, iztek no Lizdoles ezera
- Ahtevenjoki upe Somijā (_Ahtāvānjoki_), iztek no Lapajervi ezera, ietek Baltijas jūras Botnijas līcī
- Aurajoki upe Somijā (_Aurajoki_), Varsinaissuomi reģionā, ietek Baltijas jūrā pie Turku
- Simojoki upe Somijā (_Simojoki_), Lapzemes dienvidu daļā, Simojervi ezera noteka uz Botnijas līci
- Vuoksi upe Somijā un Krievijas Ļeņingradas apgabalā, garums - 156 km (no tiem Krievijā - 143 km), iztek no Saimas ezera, ietek Lādogas ezerā, kritums - 172 m
- Oulujoki upe Somijā, Kainū un Ziemeļpohjanmā reģionā, Oulujervi ezera noteka uz Botnijas līci
- Luiro upe Somijā, Lapzemē, Kemijoki labā krasta pieteka
- Raudanjoki upe Somijā, Lapzemē, Kemijoki labā krasta pieteka
- Ounasjoki upe Somijā, Lapzemē, Kemijoki labā krasta pieteka, garums - 340 km
- Tenniejoki upe Somijā, Lapzemes austrumos, Kemijoki labā krasta pieteka, augštece Krievijas Murmanskas apgabalā
- Ivalojoki upe Somijā, Lapzemes ziemeļu daļā, ietek Inari ezerā
- Teno upe Somijā, robežupe ar Norvēģiju, kur saucas - Tāna, arī augštece un lejtece Norvēģijā
- Perhonjoki upe Somijā, Viduspohjanā un Pohjanā, ietek Botnijas līcī
- Ījoki upe Somijā, Ziemeļpohjanmā reģionā, ietek Botnijas līcī
- Livojoki upe Somijā, Ziemeļpohjanmā reģionā, Ījoki labā krasta pieteka
- Kimmene upe Somijas dienvidos ("Kymene") ar daudziem atzarojumiem ietek Somu jūras līcī, garums - 204 km
- Kimijoki upe Somijas dienvidos ("Kymijoki"), Peijenes ezeru sistēmas \~600 ezeru noteka uz Somu līci, garums - 208 km
- Kokemeenjoki upe Somijas dienvidrietumos (_Kokemaenjoki_), ezeru plato rietumos, garums - \~400 km, sākas pie Tamperes, ietek Botnijas līcī pie Pori
- Muonio upe Somijas un Zviedrijas ziemeļos, šo valstu robežupe, tās somu nosaukums (zviedru - Muonioelvena), izveidojas, satekot Leteseno un Konkemeeno (zviedru - Šēnšemeelvena), satekot ar Tornelvenu izveido Tornionjoki (zviedru - Torne), kas ietek Botnijas līcī
- Muonioelvena upe Somijas un Zviedrijas ziemeļos, šo valstu robežupe, tās zviedru nosaukums (somu - Muonio), izveidojas, satekot Leteseno un Šēnšemeelvenai (somu - Konkemeeno), satekot ar Tornelvenu izveido Torni (somu - Tornionjoki), kas ietek Botnijas līcī
- Kiunena upe Somijas ziemeļos, Lapzemē, Raudanjoki kreisā krasta pieteka
- Konkemeeno upe Somijas ziemeļos, robežupe ar Zviedriju (zviedru nosaukums - Šēnšemeelvena), satekot ar Leteseno izveido Muonio (zviedru - Muonioelvenu)
- Leteseno upe Somijas ziemeļrietumos, satekot ar Konkemeeno (zviedru - Šēnšemeelvenu) izveido Muonio (zviedru - Muonioelvenu), kas ir robežupe ar Zviedriju
- Tornionjoki upe Somijas ziemeļu daļā, robežupe ar Zviedriju (kur saucas - Torne), izveidojas, satekot Tornelvenai un Muonio (zviedru - Muonioelvena), ietek Botnijas līcī
- Ageda upe Spānijā (_Agueda_), Dvero kreisā krasta pieteka, Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provincē, lejtecē \~25 km robežupe ar Portugāli
- Alagona upe Spānijā (_Alagón_), Taho labā krasta pieteka, Estremaduras autonomā apgabala Kaseresas provincē, augštece Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provincē
- Albreče upe Spānijā (_Albreche_), Taho labā krasta pieteka Toledo provincē, augštece Alvilas provincē
- Alkanadre upe Spānijā (_Alcanadre_), Aragonas autonomā apgabala Veskas provincē, Sinkas labā krasta pieteka
- Alfambra upe Spānijā (_Alfambra_), Aragonas autonomā apgabala Tervelas provincē
- Algodora upe Spānijā (_Algodor_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē, Taho kreisā krasta pieteka
- Alama upe Spānijā (_Alhama_), Ebro labā krasta pieteka Larjohas autonomā apgabala austrumos
- Alhusena upe Spānijā (_Aljucén_), Gvadjanas labā krasta pieteka Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provincē, augštece Kaseresas provincē
- Almara upe Spānijā (_Almar_), Tormesas labā krasta pieteka Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provincē, augštece Avilas provincē
- Almonte upe Spānijā (_Almonte_), Taho kreisā krasta pieteka, ietek Alkantaras ūdenskrātuves augšgalā
- Ara upe Spānijā (_Ara_), Sinkas labā krasta pieteka, Aragonas autonomā apgabala Veskas provinces ziemeļu daļā, izceļas Pirenejos netālu no Viņmāla
- Aragona upe Spānijā (_Aragón_), Ebro kreisā krasta pieteka, garums - 160 km
- Aravjana upe Spānijā (_Araviana_), Dvero kreisā krasta pieteka
- Arva upe Spānijā (_Arba_), Aragonas autonomā apgabala Saragosas provincē, Erbo kreisā krasta pieteka
- Arga upe Spānijā (_Arga_), Navarras privileģētajā apgabalā, Aragonas labā krasta pieteka
- Argosa upe Spānijā (_Argos_), Mursijas autonomajā apgabalā, Mundo labā krasta pieteka
- Arlansa upe Spānijā (_Arlanza_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Burgosas un Palensijas provincē, Arlansonas kreisā krasta pieteka
- Asvera upe Spānijā (_Azuer_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgaballa Sjudadrealas provincē, Gvadjanas kreisā krasta pieteka
- Kavrjela upe Spānijā ("Cabriel"), Kastīlijā-Lamančā un Valensijā, Hukaras kreisā krasta pieteka, garums - 218 km
- Sinka upe Spānijā ("Cinca"), Katalonijā, Segre labā krasta pieteka, garums - 192 km
- Henila upe Spānijā ("Genil"), Gvadalkiviras kreisā krasta pieteka, garums - 358 km, sākas Sjerranevadā, Mulasena nogāzē 2900 m vjl., šķērso Andalūzijas kalnus, lejtece Andalūzijas zemienē
- Gvadalimara upe Spānijā ("Guadalimar"), Gvadalkiviras labā krasta pieteka
- Magre upe Spānijā ("Magre"), Valensijā, Hukaras kreisā krasta pieteka
- Nogera Paraļesa upe Spānijā ("Noguera Pallaresa"), Katalonijā, Segre labā krasta pieteka
- Gvadalkivira upe Spānijā (sp. val. "Guadalquivir"), Pireneju pussalas dienvidos, garums - 650 km, izteka Andalūzijas kalnos, ietek Atlantijas okeāna Kadisas līcī, veido 7 km platu estuāru
- Alkarrače upe Spānijā un Portugālē (_Alcarrache_), Gvadjanas kreisā krasta pieteka, ietek Alkevas ūdenskrātuvē Portugālē, augštece un lielākā daļa tecējuma Spānijas Estremaduras autonomā apgabala Bardahosas provincē
- Ardila upe Spānijā un Portugālē (_Ardila_), Gvadjanas kreisā krasta pieteka
- Gvadjana upe Spānijā un Portugāles dienvidos (sp. val. "Guadiana"), garums - 820 km, izteka Lamančas plato 890 m vjl, ietek Atlantijas okeāna Kadisas līcī
- Adaha upe Spānijā, Duero kreisā krasta pieteka, garums - 191 km
- Tormesa upe Spānijā, Duero kreisā krasta pieteka, garums - 284 km
- Galjego upe Spānijā, Ebro kreisā krasta pieteka, garums - 190 km
- Gvadalope upe Spānijā, Ebro labā krasta pieteka
- Halona upe Spānijā, Ebro labā krasta pieteka, garums - 234 km
- Hardina upe Spānijā, Kastīlijas-Lamančas autonomā reģiona dienvidrietumu daļā, Hukaras labā krasta pieteka
- Balasote upe Spānijā, Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, Hardinas labā krasta pieteka
- Hukara upe Spānijas austrumos ("Jucar"), Kastīlijā-Lamančā un Valensijā, garums - 506 km, sākas Kvenkas kalnienē, ietek Vidusjūras Valensijas līcī
- Turija upe Spānijas austrumos, garums - 243 km, sākas Kvenkas kalnienē, ietek Vidusjūrā pie Valensijas
- Mundo upe Spānijas dienvidaustrumos ("Mundo"), Seguras kreisā krasta pieteka
- Sangonera upe Spānijas dienvidaustrumos ("Sangonera"), Seguras labā krasta pieteka
- Segura upe Spānijas dienvidaustrumos ("Segura"), garums - 341 km, izteka Betikas Kordiljerā, ietek Vidusjūrā
- Segre upe Spānijas ziemeļaustrumos ("Segre"), Katalonijā, Ebro kreisā krasta pieteka, garums - 265 km, sākas Austrumpirenejos, Francijā, tek pa aizu uz dienvidiem no Andoras, lejtece ieplakā
- Arlansona upe Spānijas ziemeļos (_Arlanzón_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Burgosas un Palensijas provincē, Pisvergas kreisā krasta pieteka
- Boedo upe Spānijas ziemeļos ("Boedo"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Pisvergas labā krasta pieteka
- Sea upe Spānijas ziemeļos ("Cea"), Eslas kreisā krasta pieteka tās vidustecē, izteka Kantabrijas Kordiljerā
- Esla upe Spānijas ziemeļos ("Esla"), Dvero labā krasta pieteka, garums 280 km, izteka Kantabrijas kalnu augstākajā daļā
- Pisverga upe Spānijas ziemeļos ("Pisuerga"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Dvero labā krasta pieteka, garums - 283 km, sākas Kantabrijas Kordiljērā, dziļā ielejā tek pa Veckastīlijas plakankalni
- Porma upe Spānijas ziemeļos ("Porma"), Eslas labā krasta pieteka tās augšteces daļā, izteka Kantabrijas Kordiljerā
- Torio upe Spānijas ziemeļos ("Torio"), Eslas labā krasta pieteka tās augšteces daļā, izteka Kantabrijas Kordiljerā
- Karrjona upe Spānijas ziemeļos, Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Pisvergas labā krasta pieteka
- Miņo upe Spānijas ziemeļrietumos, lejtecē Spānijas un Portugāles (kur saucas - Miņu) robežupe, garums - 340 km, ietek Atlantijas okeānā
- Aliste upe Spānijas ziemeļu daļā ("Aliste"), Eslas labā krasta pieteka tās lejtecē
- Esgeva upe Spānijas ziemeļu daļā ("Esgueva"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Pisvergas kreisā krasta pieteka
- Orvigo upe Spānijas ziemeļu daļā ("Orbigo"), Eslas labā krasta pieteka tās vidustecē
- Tera upe Spānijas ziemeļu daļā ("Tera"), Eslas labā krasta pieteka tās lejteces posmā
- Lielupe upe Strenču novada Jērcēnu pagastā, kas satekot ar Andrupi izveido Gaujas labā krasta pieteku Krāčupi, garums kopā ar Krāčupi - 19 km
- Araba upe Sudānā un Dienvidsudānā (_‘Arab, Baḩr al_), Bahrelgazālas kreisā krasta pieteka
- Mindanao upe šajā salā ("Mindanao", augštecē saucas - Pulangi), garums - \~550 km, ietek Sulavesi jūras Iljanas līcī
- Aruvi upe Šrilankā, ietek Mannāras līča ziemeļaustrumu daļā
- Mahaveli upe Šrilankas austrumos ("Mahaweli"), garums - \~330 km, sākas centrālajā kalnienē, ietek Bengālijas līcī
- Tūra upe Šveicē (_Thur_), Reinas kreisā krasta pieteka, garums - 125 km
- Arva upe Šveicē un Francijā (_Arve_), Ronas kreisā krasta pieteka
- Mera upe Šveicē un Itālijā, ietek Komo ezera ziemeļu galā
- Tičīno upe Šveicē un Itālijā, Po kreisā krasta pieteka, tek cauri Lagomadžore ezeram
- Albula upe Šveicē, Aizreinas labā krasta pieteka
- Sarina upe Šveicē, Āres kreisā krasta pieteka, garums - 129 km
- Emme upe Šveicē, Āres labā krasta pieteka
- Reisa upe Šveicē, Āres labā krasta pieteka, garums - 159 km
- Limmate upe Šveicē, Āres labā krasta pieteka, iztek no Cīrihes ezera, garums - 125 km
- Zimme upe Šveicē, Bernes kantonā, ietek Tūnas ezerā
- Priekšreina upe Šveicē, Graubindenes kantonā, Reinas kreisā satekupe
- Moeza upe Šveicē, Graubindenes un Tičīno kantonā, Tičīno kreisā krasta pieteka
- Treza upe Šveicē, iztek no Lugāno ezera, ietek Lagomadžore ezerā
- Zēca upe Šveicē, Sanktgallenes kantonā, ietek Vālenezera austrumu galā
- Madža upe Šveicē, Tičīno kantonā, ietek Lago Madžore ezera ziemeļu daļā
- Sarēna upe Šveicē, Vo un Fribūras kantonā, ietek Grijēras ezerā
- Rona upe Šveices dienvidu un Francijas dienvidaustrumu daļā (vācu val. "Rotten", fr. val. "Rhone"), garums - 812 km, sākas no šļūdoņa Lepontijas Alpos 2120 m vjl., tek cauri Ženēvas ezeram, ietek Vidusjūras Lionas līcī
- Hanaka upe Tadžikistānā ("Hanaka"), Kofarnihonas labā krasta pieteka
- Iļjaka upe Tadžikistānā ("Ilyak"), Kofarnihonas kreisā krasta pieteka
- Kofarnihona upe Tadžikistānā ("Kafirnigan"), Amudarjas labā krasta pieteka, garums - 387 km, sākas Hisaras grēdā
- Varzoba upe Tadžikistānā ("Varzob"), Kofarnihonas labā krasta pieteka
- Zarafšona upe Tadžikistānā un Uzbekistānā, garums - 877 km, sākas no šļūdoņa Koksas grēdā, pie Samarkandas sadalās 2 atzaros un izveido salu, izsīkst tuksnesī nesasniegusi Amudarju (~25 km)
- Vahša upe Tadžikistānā, Amudarjas labā satekupe, garums - 524 km, veidojas Aizalaja grēdā (Kirgizstānā), satekot Kizilsu un Muksu
- Jahsu upe Tadžikistānā, Kizilsu pieteka
- Jazgulema upe Tadžikistānā, Pandžas labā krasta pieteka
- Kizilsu upe Tadžikistānā, Pjandžas labā krasta pieteka, garums - 235 km, sākas Vahšas grēdas dienvidu nogāzē
- Huo upe Taivānā, sākas Sjiņdžu apriņķa dienvidaustrumos, ietek Taivānas šaurumā
- Taaņa upe Taivānā, Taidžunas apriņķī, ietek Taivānas šaurumā
- Bānpakona upe Taizemē, izceļas Donraka kalnu grēdā, ietek Bangkokas līcī
- Amūra upe Tālajos Austrumos, Ķīnas un Krievijas robežupe (ķīniešu valodā "Heilong Jiang" - Heilundzjana), garums - 2824 km, veidojas satekot Arguņai un Šilkai, lielākajā daļā garuma Krievijas un Ķīnas robežupe, lejtece Krievijas Federācijas Habarovskas novadā, ietek Ohotskas jūras Sahalīnas līcī, kuģojama visā garumā
- Žulniekvalks upe Talsu novada Ārlavas un Rojas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī pie Kaltenes, garums - 12 km; Žulnieku valks; Žuļļaku valks
- Alakste upe Talsu novada Dundagas pagastā, Pāces labā satekupe; Krēķupe; Zeltupe
- Pitragsupe upe Talsu novada Dundagas un Kolkas pagastā, ietek Baltijas jūrā (Irbes šaurumā), garums - 14 km, kritums - 71 m; Kukšupe
- Pilsupe upe Talsu novada Dundagas un Rojas pagastā, garums - 22 km, kritums - 57 m, ietek Rīgas jūras līcī uz ziemeļiem no Ģipkas; augštecē Kaļķupīte; lejtecē Purciemupe
- Briežupe upe Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietek Plunču ezerā, garums - 15 km, pārrakta un iztaisnota
- Aizklāņupe upe Talsu novada Kolkas un Rojas pagastā, iztek no Bažu purva, ietek Rīgas jūras līcī, garums - \~2,5 km; Aizklāņu upe; Mazupīte
- Roja upe Talsu novadā, ietek Rīgas jūras līcī pie Rojas, garums - 78 km, kritums - 52 m, grīvā izveidota Rojas osta; augštecē arī Viekste
- Vidusupe upe Talsu novadā, ietek Spāres ezerā, garums - 24 km, kritums - 62 m, sākas sazarotā grāvju sistēmā pie Stendes; Vidsupe; Uzvaras upe; augštecē Aizpure, Aizpurve; vidustecē Cēlējupe, Jakša, Jakšupīte, Līčupe, Mauriņupe, Ūzs
- Baltā Pūka upe Talsu novadā, Stendes labā krasta pieteka
- Kāņupe upe Talsu un Kuldīgas novadā, garums - 8 km, iztek no Mordangas ezera, ietek Usmas ezerā pie Āpciema; Kānupe; Kaņupe; Mordanga; Mordangas upe; Ņivaids; lejtecē - Āpe, Āpupe, Āpšupe, Apupe
- Spāre upe Talsu un Ventspils novadā, garums - 15 km, kritums - 4 m, iztek no Spāres ezera, ietek Ilziķī
- Ķikans upe Talsu un Ventspils novadā, lejtecē šo novadu robežupe, garums - \~20 km, sākas purvainos mežos Dundagas pacēluma ziemeļrietumu malā, ietek Irbes šaurumā pie Sīkraga; Sīkragupīte; Ķikens; Ķikenupīte; Ķikna
- Džūkste upe Tukuma novada dienvidu daļā, garums - 30 km, kritums - 42 m, ietek Kauguru kanālā, kas tālāk ūdeņus novada pa Vecbērzes poldera apvadkanālu uz Lielupi; Džukste
- Kalnupe upe Tukuma novada Engures pagastā, ietek Engures ezera dienvidu galā; Čukņupe; Kanupe; Plaušupe
- Slampe upe Tukuma novada Slampes un Džūkstes pagastā, garums - 18 km, kritums - 34 m, no satekas ar Džūksti sākas Kauguru kanāls, kas novada ūdeņus uz Lielupi
- Slocene upe Tukuma novadā, garums - 44 km, kritums - 58 m, augštecē saucas arī Vēžupīte, starp Valguma ezeru un Kaņieri arī Pulkaine, ietek Kaņierī, senāk cauri Dūņierim un Slokas ezeram ietecēja Lielupē, 20. gs. sākumā tika izrakts kanāls (Starpiņupīte), kas Kaņieri savieno ar jūru, kādreizējā lejtece (Vecslocene) uz Lielupi vairs novada tikai Dūņiera un Slokas ezera ūdeņus; Sloce
- Akčaja upe Turcijā (_Akçay_), Lielās Menderesas kreisā krasta pieteka Ajdinas ilā
- Akčasu upe Turcijā (_Akçasu_), Osmanijas un Adanas ilā, Žejhanas labā krasta pieteka
- Aksu upe Turcijā (_Aksu Çayı_), Ispartas, Burduras un Antaljas ilā, ietek Vidusjūras Antaljas līcī
- Alakira upe Turcijā (_Alakır Çay_), Antaljas ila rietumu daļā, ietek Vidusjūras Finikes līcī
- Alara upe Turcijā (_Alara Çayı_), Antaljas ila austrumu daļā, ietek Vidusjūras Antaljas līcī
- Altiparmaka upe Turcijā (_Altıparmak Çavı_), Artvinas ilā, Čoruhas kreisā krasta pieteka
- Ankara upe Turcijā (_Ankara Çayı_), Sakarjas labā krasta pieteka
- Aslankeja upe Turcijā (_Aslanköy Deresi_), Mersinas ilā, ietek Vidusjūrā
- Bagirsaka upe Turcijā (_Bağırsak Deresi_), lejtece Sīrijā, Eifratas labā krasta pieteka
- Čoruha upe Turcijā un Gruzijā, garums 438 km, ietek Melnajā jūrā pie Batumi, Gruzijā tikai lejteces 26 km
- Afrīna upe Turcijā un Sīrijā (_‘Afrīn, Nahr_), Āsas labā krasta pieteka
- Seihana upe Turcijā, Adanas ilā, lejtecē Adanas un Mersinas ila robežupe, izteka Taura kalnos, ietek Vidusjūrā
- Balata upe Turcijā, Balikesiras ila austrumu daļā, Mustafakemalpašas kreisā krasta pieteka
- Bakira upe Turcijā, Barisas un Izmiras ilā, ietek Egejas jūras Čandarli līcī
- Baščaji upe Turcijā, Erzurumas ilā, Karasu labā krasta pieteka
- Kūra upe Turcijā, Gruzijā un Azerbaidžānā (turku val. _Kura_, gruz. val. _Mtkvari_, azerb. val. _Kuer_), garums - 1364 km, sākas Turcijā, Armēnijas kalnienē, 2742 m vjl., ietek Kaspijas jūrā
- Džejhana upe Turcijā, ietek Vidusjūrā, pie Iskenderunas līča rietumu piekrastes
- Araksa upe Turcijā, Irānā, Armēnijā, Azerbaidžānā, Kūras lielākā pieteka (labā krasta), garums - 1072 km, sākas Bingelas grēdā (Turcijā), ir Armēnijas un Turcijas robežupe, Armēnijas un Irānas robežupe, arī Azerbaidžānas un Irānas robežupe, ietek Kūrā pie Sabirabadas
- Porsuka upe Turcijā, Sakarjas kreisā krasta pieteka
- Kirmira upe Turcijā, Sakarjas labā krasta pieteka
- Balikgelu upe Turcijā, savieno Balika ezeru ar Sarisu
- Eifrata upe Turcijā, Sīrijā un Irākā ("Euphrates"), veidojas satekot Muratai un Karasu, garums kopā Muratu - 3065 km, sākas Armēnijas kalnienē, satekot ar Tigru, veido Šatelarabu, kas ietek Persijas līcī
- Murata upe Turcijas austrumos ("Murat Nehri"), satekot ar Karasu, veido Eifratu, garums - 610 km, sākas Aladaga grēdā, tek pa Armēnijas kalnieni
- Karasu upe Turcijas austrumos, satekot ar Muratu veido Eifratu, garums - 470 km, tek pa dziļām aizām, šķērso Erzurumas un Erzindžanas ieplaku
- Anačaja upe Turcijas Eiropas daļā (_Anaçay_), Tekirdaga un Kirklareli ilā, Ergenes kreisā krasta pieteka
- Lielā Menderesa upe Turcijas rietumos, garums — 380 km, sākas Anatolijas plakankalnes dienvidrietumos, ietek Egejas jūrā, veido deltu
- Kizilirmaka upe Turcijas ziemeļos ("Kizilirmak"), garums - 1151 km, sākas Tedžeras kalnu grēdā, šķērso Anatolijas plakankalni, ietek Melnajā jūrā
- Sakarja upe Turcijas ziemeļrietumos ("Sakaraya"), garums - \~790 km, sākas Anatolijas plakankalnē, ietek Melnajā jūrā
- Murgapa upe Turkmenistānā ("Murgap"), augštece Afganistānā, kur saucas - Morgāba ("Morghāb"), kopējais garums - 978 km, sākas Parapomiza kalnos, lejtece Karakuma tuksnesī, beidzas Karakuma kanālā
- Etreka upe Turkmenistānā un Irānā (daļēji robežupe), Atrakas lejteces posms no Sumbaras ietekas
- Sumbara upe Turkmenistānā, Atrekas labā krasta pieteka
- Guški upe Turkmenistānā, Murgapas kreisā krasta pieteka, augštece Afganistānā sezonāli izsīkst
- Baņģeva upe Ugāles līdzenumā, Ventspils novadā, garums - 20 km, ietek Usmas ezera rietumu krasta līcī - Pilsgaldangā
- Asva upe Ugandā (_Aswa_), Alberta Nīlas labā krasta pieteka, kas kopā izveido Balto Nīlu
- Ajdara upe Ukrainā (_Aidar_), Luhanskas apgabalā, Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, augštece un izteka Krievijas Belgorodas apgabalā, kur tās nosaukums ir _Aidara_
- Oržica upe Ukrainā ("Orzhytsia"), Sulas labā krasta pieteka Poltavas apgabalā, izteka – Kijivas apgabala austrumos
- Psela upe Ukrainā ("Psel"), Dņepras kreisā krasta pieteka, izteka Krievijā, Belgorodas un Kurskas apgabalā, kur saucas - Psjola, kopējais garums - 717 km
- Goriņa upe Ukrainā (Horiņa) un Baltkrievijā (Hariņa)
- Horiņa upe Ukrainā un Baltkrievijā (kur saucas - Hariņa), garums - 659 km, sākas Kremeņecas augstienē
- Stira upe Ukrainā un Baltkrievijā, Pripetes labā krasta pieteka, garums - 494 km, sākas Podolijas augstienē
- Miusa upe Ukrainā un Krievijas Rostovas apgabalā, garums - 258 km, sākas Doņecas skrausta dienvidu nogāzē, ietek Azovas jūras Miusas limānā
- Krinka upe Ukrainā un Krievijas Rostovas apgabalā, Miusas labā krasta pieteka
- Latorica upe Ukrainā un Slovākijā, Bodrogas kreisā satekupe, garums - 182 km
- Buga upe Ukrainā, Baltkrievijā un Polijā (poļu val. "Bug"), Vislas labā krasta pieteka, garums - 772 km, izteka Podolijas augstienā (Ukrainā)
- Tjasmina upe Ukrainā, Čerkasu apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, ietek Kremenčukas ūdenskrātuvē
- Viļšanka upe Ukrainā, Čerkasu apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, ietek Kremenčukas ūdenskrātuvē
- Udaja upe Ukrainā, Černihivas un Poltavas apgabalā, Sulas labā krasta pieteka
- Ostera upe Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, Desnas kreisā krasta pieteka
- Snova upe Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, Desnas labā krasta pieteka, izteka un augštece Krievijā, Brjanskas apgabalā
- Bazavluka upe Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, ietek Kahovkas ūdenskrātuvē
- Siverskijdoneca upe Ukrainā, Donas labā krasta pieteka, augštecē un lejtecē (Krievijā) saucas Doņeca, kopējais garums - 1053 km
- Bika upe Ukrainā, Doneckas un Dņepropetrovskas apgabalā, Dņepras pietekas Samaras kreisā krasta pieteka
- Dienvidbuga upe Ukrainā, garums 806 km, sākas Podolijas augstienē, caur Dņepras limānu ietek Melnajā jūrā
- Sluča upe Ukrainā, Hmeļnickas, Žitomiras un Rivnes apgabalā, Horiņas labā krasta pieteka, garums - 460 km, sākas Podolijas augstienē, tek pa Poļesji
- Zolota Lipa upe Ukrainā, iun Ternopiļas apgabalā, Dņestras kreisā krasta pieteka
- Sivca upe Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, Dņestras labā krasta pieteka
- Čeremoša upe Ukrainā, Ivanofrankivskas un Čerņivcu apgabalā, Prutas labā krasta pieteka
- Pruta upe Ukrainā, kā arī Moldovas un Rumānijas robežupe, Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 953 km, sākas Austrumkarpatos (Ukrainā), Goverlas masīva apkaimē
- Supija upe Ukrainā, Kijivas un Čerkasu apgabalā, Dņepras kreisā krasta pieteka, ietek Kremenčukas ūdenskrātuvē
- Inhula upe Ukrainā, Kirovohradas un Nikolajevas apgabalā, garums - 354 km, sākas Piedņestras augstienē, lejtecē sazarojas un ietek Dienvidbugā
- Inhuleca upe Ukrainā, Kirovohradas, Dņepropetrovskas, Nikolajevas un Hersonas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, garums - 549 km, sākas Piedņestras augstienē
- Strija upe Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Dņestras labā krasta pieteka, garums - 230 km, sākas Austrumkarpatu ziemeļu nogāzē
- Stripa upe Ukrainā, Ļvivas un Ternopiļas apgabalā, Dņestras kreisā krasta pieteka
- Ikva upe Ukrainā, Ļvivas, Ternopiļas un Rivnes apgabalā, Stiras labā krasta pieteka
- Tiļihula upe Ukrainā, Odesas apgabala ziemeļaustrumos, ietek Melnajā jūrā, veido limānu \~60 km garumā
- Kodima upe Ukrainā, Odesas un Nikolajevas apgabalā, Dienvidbugas labā krasta pieteka
- Stviha upe Ukrainā, Rivnes apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka (lejtece Baltkrievijā, kur saucas - Scviha)
- Balakļeika upe Ukrainā, Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka Harkivas apgabalā
- Tisa upe Ukrainā, Slovākijā, Ungārijā, Serbijā (ukraiņu, slovāku un serbu val. "Tisa", ungāru val. "Tisza"), Donavas lielākā pieteka, garums - 966 km, sākas Austrumkarpatos \~2000 m vjl., satekot Bila Tisai un Čorna Tisai
- Sula upe Ukrainā, Sumu un Poltavas apgabalā, ietek Kremenčukas ūdenskrātuvē, grīvā plašs līcis
- Pena upe Ukrainā, Sumu un Poltavas apgabalā, Pselas kreisā krasta pieteka
- Gruņa upe Ukrainā, Sumu un Poltavas apgabalā, Pselas labā krasta pieteka
- Horola upe Ukrainā, Sumu un Poltavas apgabalā, Pselas labā krasta pieteka
- Sereta upe Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, Dņestras kreisā krasta pieteka
- Zbruča upe Ukrainā, Ternopiļas un Hmeļnickas apgabala robežupe, Dņestras kreisā krasta pieteka
- Soba upe Ukrainā, Vinnicas apgabalā, Dienvidbugas kreisā krasta pieteka
- Gnilopjata upe Ukrainā, Vinnicas un Žitomiras apgabalā, Teterivas labā krasta pieteka
- Hujva upe Ukrainā, Vinnicas un Žitomiras apgabalā, Teterivas labā krasta pieteka
- Rosa upe Ukrainā, Vinnicas, Kijivas un Čerkasu apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, garums – 346 km, sākas Piedņepras augstienē, ietek Kremenčugas ūdenskrātuvē
- Rostovica upe Ukrainā, Vinnicas, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Rosas kreisā krasta pieteka
- Luha upe Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Bugas labā krasta pieteka
- Turija upe Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka
- Stohida upe Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka, garums - 188 km
- Lva upe Ukrainā, Volīnijas apgabalā, un Baltkrievijā (kur saucas - Ļva), Pripetes labā krasta pieteka
- Vovča upe Ukrainā, Zaporožjes un Dņepropetrovskas apgabalā, Samaras kreisā krasta pieteka, garums - 323 km, sākas Doņecas skrausta rietumu nogāzē
- Uborta upe Ukrainā, Žitomiras apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka (lejtece Baltkrievijā, kur saucas - Ubarca), kopējais garums - 256 km
- Irša upe Ukrainā, Žitomiras apgabalā, Teterivas kreisā krasta pieteka
- Irpiņa upe Ukrainā, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka
- Teteriva upe Ukrainā, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, garums – 365 km, sākas Podolijas augstienē, tek pa Volīnijas Poļesji, ietek Kijivas ūdenskrātuvē
- Uža upe Ukrainā, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka, garums – 256 km
- Zdviža upe Ukrainā, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Teterivas labā krasta pieteka
- Mokri Jali upe Ukrainas Doņeckas apgabalā, Vovčas kreisā krasta pieteka
- Oskila upe Ukrainas Harkivas apgabalā (augšteces Krievijā, kur saucas - Oskola), Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 472 km, sākas Viduskrievijas augstienē, lejtecē Červonijoskilas ūdenskrātuve, HES
- Kolomaka upe Ukrainas Harkivas un Poltavas apgabalā, Vorsklas kreisā krasta pieteka
- Merlo upe Ukrainas iun Poltavas apgabalā, Vorsklas kreisā krasta pieteka
- Sejma upe Ukrainas Sumu un Čerņigovas apgabalā, Desnas kreisā krasta pieteka, garums - 748 km, augštece Krievijā, kur saucas - Seima
- Hajčura upe Ukrainas Zaporožjes un Dņepropetrovskas apgabalā, Vovčas kreisā krasta pieteka
- Asi upe un sausgultne Kazahstānā (_Ası_), Žambilas apgabala dienvidos, lietus periodā Talasas pieteka
- Altara upe un sausgultne Meksikā (_Altar, Rio_), Sonoras pavalstī, Altara tuksnesī, lietus periodā Magdalenas labā krasta pieteka
- Agvanavala upe un sausgultne Meksikas vidienē (_Aguanaval, Rio_), Durango pavalsts austrumu pierobežā, daļēji arī robežupe ar Kovila de Saragosas pavalsti
- Alkaļija upe un sausgultne Ukrainā (_Alkaliia_), Odesas apgabala dienvidu daļā, lietus periodā ietek Aļibeja ezerā pie Melnās jūras
- Kražna upe Ungārijā ("Krazsna"), Sabolča-Satmāra-Berega meģē, Tisas kreisā krasta pieteka, augštece Rumānijā, kur saucas - Krasna
- Samoša upe Ungārijā ("Szamos"), Tisas kreisā krasta pieteka, augštece Rumānijā, kur saucās Someša ("Somesul"), kopējais garums - 418 km, izveidojas, satekot Somešulmarei un Somešulmikai
- Zaģva upe Ungārijā ("Zagyva"), Nogradas, Hevešas un Jāsas-Naģkunas-Solonkas meģē, Tisas labā krasta pieteka, garums - 180 km
- Zala upe Ungārijā ("Zala"), Vašas un Zalas meģē, ietek Mazajā Balatonā
- Egera upe Ungārijā, Hevešas meģē, Tisas labā krasta pieteka
- Ģeņģeša upe Ungārijā, Rābas kreisā krasta pieteka
- Marcala upe Ungārijā, Rābas labā krasta pieteka
- Šajo upe Ungārijas ziemeļaustrumos, Tisas labā krasta pieteka, garums - 111 km, satekupes Slana un Rimava
- Hernāda upe Ungārijas ziemeļu daļā, Šajo kreisā krasta pieteka, garums - 186 km
- Surhondarja upe Uzbekistānā, Amudarjas labā krasta pieteka, garums - 196 km (kopā ar Karatagu - 306 km), veidojas Hisaras grēdas dienvidu nogāzē, satekot Tupalangdarjai un Karatagai
- Kaškadarja upe Uzbekistānā, garums - 378 km, sākas Zeravšanas un Hisaras grēdas atzaros, augštecē dziļas aizas un kanjoni, vidustece plašā ielejā, izsīkst Karši stepē
- Guzardarja upe Uzbekistānā, Kaškadarjas kreisā krasta pieteka
- Jakabagdarja upe Uzbekistānā, Kaškadarjas kreisā krasta pieteka
- Kačigdžara upe Uzbekistānā, Kaškadarjas labā krasta pieteka
- Čirčika upe Uzbekistānā, Sirdarjas labā krasta pieteka, veidojas satekot Piskomai un Čatkalai, garums 173 km (kopā ar Čatkalu - 413 km), sniegūdeņu pieplūde, izmanto enerģētikā un apūdeņošanai
- Piskoma upe Uzbekistānā, Sirdarjas labā krasta pietekas Čirčikas labā satekupe, garums - \~150 km
- Aiša upe Vācijā (_Aisch_), Bavārijā, Mainas baseinā
- Allere upe Vācijā (_Aller_), Vēzeres labā krasta pieteka, garums - 263 km, sākas 150 m vjl. Berdes augstienē
- Altmīle upe Vācijā (_Altmühl_), Bavārijā, Donavas kreisā krasta pieteka
- Alca upe Vācijā (_Alz_), Innas labā krasta pieteka, iztek no Kīmezera
- Aue upe Vācijā (_Aue_), Lejassaksijas federālajā zemē, Vēzeres kreisā krasta pieteka
- Hunte upe Vācijā (_Hunte_), Lejassaksijas federālajā zemē, Vēzeres kreisā krasta pieteka, garums - 186 km
- Īzāra upe Vācijā (_Isar_), Bavārijā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 295 km, sākas Karvendela grēdā, Alpos 1788 m vjl. (Austrijā)
- Lāna upe Vācijā (_Lahn_), Reinas labā krasta pieteka, garums - 245 km, sākas Vestervaldē 602 m vjl.
- Leine upe Vācijā (_Leine_), Tīringenē un Lejassaksijā, Alleres kreisā krasta pieteka, garums - 281 km, izteka Eihsfeldes augstienē
- Zīge upe Vācijā (_Sieg_), Reinas labā krasta pieteka, garums - 130 km
- Bode upe Vācijā ("Bode"), Zāles kreisā krasta pieteka, garums - 169 km
- Elde upe Vācijā ("Elde"), Elbas labā krasta pieteka, garums - 220 km
- Enca upe Vācijā ("Enz"), Bādenē-Virtembergā, Nekāras kreisā krasta pieteka, garums - 112 km
- Erfta upe Vācijā ("Erft"), Reinas kreisā krasta pieteka, garums - 115 km
- Hāfele upe Vācijā ("Havel"), Elbas labā krasta pieteka, garums - 341 km, sākas Mēkelburgas ezeru plato., tek caur vairākiem ezeriem (Plaues, Vanzē, Švīlovas ezers), kritums 45 m
- Ilme upe Vācijā ("Ilm"), Zāles kreisā krasta pieteka, garums - 120 km
- Ilmenava upe Vācijā ("Ilmenau"), Elbas kreisā krasta pieteka
- Jagsta upe Vācijā ("Jagst"), Bādenē-Virtembergā, Nekāras labā krasta pieteka, garums - 196 km
- Kohere upe Vācijā ("Kocher"), Bādenē-Virtembergā, Nekāras labā krasta pieteka, garums - 180 km
- Lipe upe Vācijā ("Lippe"), Reinas labā krasta pieteka, garums - 237 km, sākas Teitoburgas Meža dienvidaustrumos
- Mulde upe Vācijā ("Mulde"), Elbas kreisā krasta pieteka, Saksijā un Saksijā-Anhaltē, garums - 124 km, izveidojas, satekot Freibergas Muldei un Cvikavas Muldei
- Nāe upe Vācijā ("Nahe"), Reinas kreisā krasta pieteka, garums - 116 km
- Oste upe Vācijā ("Oste"), Elbas kreisā krasta pieteka, garums - 145 km
- Rēdnica upe Vācijā ("Rednitz"), Rēgnicas satekupe, garums - 115 km
- Rēgnica upe Vācijā ("Regnitz"), Mainas kreisā krasta pieteka, garums - 68 km (kopā ar satekupi Rēdnicu - 183 km), iztekas Franku Albā, ieteka lejpus Bambergas
- Remsa upe Vācijā ("Rems"), Bādenē-Virtembergā, Nekāras kreisā krasta pieteka
- Rota upe Vācijā ("Rott"), Bavārijas austrumu daļā, Innas kreisā krasta pieteka, garums - 120 km
- Rūra upe Vācijā ("Ruhr"), Reinas labā krasta pieteka, garums - 235 km, izteka - Zauerlandē 674 m vjl., ieteka - pie Dīsburgas
- Zāle upe Vācijā ("Saale"), Elbas kreisā krasta pieteka, garums - 427 km, izteka Fihtela kalnos
- Švarce Elstere upe Vācijā ("Schwarze Elster"), Elbas labā krasta pieteka, garums — 188 km
- Šprē upe Vācijā ("Spree"), Hāfeles kreisā krasta pieteka, garums - 398 km, izteka Lužicas kalnos 500 m vjl. (pie Čehijas robežas), ieteka Berlīnes rietumu daļā
- Unštrute upe Vācijā ("Unstrut"), Zāles kreisā krasta pieteka, garums - 188 km
- Veise Elstere upe Vācijā ("Weisse Elster"), Zāles labā krasta pieteka, garums 257 km, izteka Fogtlandē, Čehijas pierobežā, ieteka augšpus Halles
- Vera upe Vācijā ("Werra"), Vēzeres labā satekupe, garums - 292 km, izteka Tīringenes Meža dienvidos 812 m vjl., līdz satekai ar Fuldu kritums 695 m
- Ohrže upe Vācijā un Čehijā (vācu val. "Eger", čehu val. "Ohre"), Labas kreisā krasta pieteka, garums - 316 km (247 km Čehijā), sākas Fihtela kalnos, tek pa ieplakām Rūdu kalnu piekājē
- Rūra upe Vācijā un Nīderlandē ("Ruhr"), Māsas labā krasta pieteka, garums - 207 km
- Berkela upe Vācijā un Nīderlandē, Eiselas labā krasta pieteka
- Nīrsa upe Vācijā un Nīderlandē, Māsas labā krasta pieteka, garums - 120 km
- Argene upe Vācijā, Bādenē-Virtenbergā, ietek Bodenezerā
- Šustene upe Vācijā, Bādenē-Virtenbergā, ietek Bodenezerā
- Rēgene upe Vācijā, Bavārijā, Donavas kreisā krasta pieteka
- Nāba upe Vācijā, Bavārijā, Donavas kreisā krasta pieteka, izteka un augštece Čehijā, Plzeņas apgabalā
- Ampere upe Vācijā, Bavārijā, Izāras kreisā krasta pieteka, garums - 175 km, iztek no Ammerezera
- Loizaha upe Vācijā, Bavārijā, Izāras pieteka
- Virme upe Vācijā, Bavārijā, Izāras pieteka, iztek no Štarnbergas ezera
- Vertaha upe Vācijā, Bavārijā, Švābijā, Lehas kreisā krasta pieteka
- Ammere upe Vācijā, Bavārijas plakankalnē, garums - 86 km, ietek Ammerezerā
- Plane upe Vācijā, Brandenburgā, Hāfeles pieteka
- Dose upe Vācijā, Brndenburgā, Hāfeles kreisā krasta pieteka, garums 120 km
- Nute upe Vācijā, Brndenburgā, Hāfeles pieteka
- Rīne upe Vācijā, Brndenburgā, Hāfeles pieteka, garums 105 km
- Fulda upe Vācijā, Hesenes federālajā zemē, lejtecē arī Hesenes un Lejassaksijas robežupe, Vēzeres kreisā satekupe, garums - 218 km
- Kincinga upe Vācijā, Hesenes federālās zemes dienvidu daļā, Mainas labā krasta pieteka
- Hāze upe Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Emsas labā krasta pieteka
- Vimme upe Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Vēzeres labā krasta pieteka
- Leda upe Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes ziemeļrietumu daļā, Emsas labā krasta pieteka
- Vupere upe Vācijā, Reinas labā krasta pieteka, garums - 105 km
- Mēne upe Vācijā, Reinas pietekas Ruras pieteka
- Lenne upe Vācijā, Reinas pietekas Rūras pieteka, garums - 131 km
- Pleise upe Vācijā, Veise Elsteres (Baltās Eisteres) labā krasta pieteka, garums - 90 km
- Vipere upe Vācijā, Zāles kreisā krasta pieteka
- Nekāra upe Vācijas dienvidrietumu daļā ("Neckar"), Reinas labā krasta pieteka, garums - 367 km, izteka pie Švenningenes, starp Švarcvaldi un Švābu Albu
- Maina upe Vācijas vidusdaļā ("Main"), Reinas lielākā pieteka, garums - 524 km, veidojas satekot Rotermainai (no Franku Albas) un Veisarmainai (no Fihtela kalniem), ieteka iepretī Maincai
- Vēzere upe Vācijas ziemeļu daļā, veidojas satekot Verai un Fuldai, garums - 452 km, ietekot Ziemeļjūrā veido līdz 10 km platu grīvlīci
- Omuļupe upe Valkas novada Ērģemes pagastā pie Igaunijas robežas (Igaunijā Ehne), garums - 94 km, ietek Virtsjarva ezerā, Latvijā tikai vidusteces 11 km
- Seda upe Valkas un Valmieras novadā, vidustecē nepilnu 18 km posmā ir šo novadu robežupe, garums - 62 km, kritums - \~8,5 m, sākas dumbrainā mežā \~4 km uz dienvidaustrumiem no Valkas, ietek Burtniekā
- Ēķinupe upe Valmieras novada Burtnieku pagastā, ietek Burtnieku ezera dienvidu galā, garums - 16 km; Eikinupe; Eiķenu upe; Ēķene; Eiķinupe; Ēķina
- Anuļa upe Valmieras novada Kocēnu pagastā, Jumāras kreisā satekupe, garums - 16 km
- Rūja upe Valmieras novadā, iztek no Ruhijerva ezera Igaunijā, garums - 77 km, (Latvijā 72 km, 2 km Latvijas un Igaunijas robežupe), kritums - 40 m, ietek Burtniekā
- Amana upe Venecuēlā (_Amana, Rio_), Gvanipas kreisā krasta pieteka Monagasas štatā, augštece Ansoategi štatā
- Apongvao upe Venecuēlā (_Aponguao, Rio_), Bolivara štatā, Karoni labā krasta pieteka, izteka Lagransabanas kalnu grēdā
- Apure upe Venecuēlā (_Apure, Rio_), Orinoko kreisā krasta pieteka, garums - 1580 km, veidojas satekot Uribantei un Sararei, kas sākas Andos
- Aro upe Venecuēlā (_Aro, Rio_), Bolivara štatā, Orinoko labā krasta pieteka
- Kasikjare upe Venecuēlā ("Rio Casiquiare"), atzarojas no Orinokas augšteces (atņem 1/3 ūdens), ietek Riunegru (Amazones baseinā), garums - 410 km
- Orinoko upe Venecuēlā (sp. val. "Rio Orinoco"), Venecuēlas un Kolumbijas robežupe, garums - 2730 km, sākas Gvajānas plakankalnes Parimas grēdā 1047 m vjl., ietek Atlantijas okeānā; Orinoka
- Kujuni upe Venecuēlā un Gajānā ("Cuyuni"), Esekibo kreisā krasta pieteka tās lejtecē
- Atabapo upe Venecuēlā un Kolumbijā (_Atabapo, Rio_), vidustecē un lejtecē šo valstu robežupe, Orinoko kreisā krasta pieteka
- Aragva upe Venecuēlā, Ansoategi štatā, Prespuntalas labā krasta pieteka
- Areo upe Venecuēlā, Orinoko kreisā krasta pieteka
- Kukenana upe Venecuēlā, Orinoko labā krasta pietekas Karoni pieteka
- Kāžupe upe Ventspils novada Ugāles un Zlēku pagastā, garums - 11 km, ietek Kāžezerā, dažkārt tā dēvē arī Dzirnavupes posmu no Kāžezera līdz Zlēku dzirnavezeram, bet citkārt tā tiek uzskatīta par Dzirnavupes augšteci
- Lūžupe upe Ventspils novadā, ietek Baltijas jūrā pie Lūžņas, garums - 10 km, senāk iztecēja no Klāņezera, tagad šī izteka ir aizsērējusi un par tās sākumu uzskata Lūžņas purvu; Lužna; Lužņa; Lūžņa; Nabele; Nobele; augštecē Nābeļupe
- Engure upe Ventspils novadā, Irbes baseinā, garums - 19 km, kritums - 8 m, iztek no Usmas ezera, ietek Puzes ezerā
- Irbe upe Ventspils novadā, veidojas satekot Rindai un Stendei, garums - 32 km, kritums - 8 m, ietek Baltijas jūrā Irbes šaurumā; Irve; Dižirbe; Dižirve; Lielirbe
- Amudarja upe Vidusāzijā (Tadžikistānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā, robežupe ar Afganistānu), garums - 1415 km, sākas satekot Pandžai un Vahšai Pamira kalnu rajonā, ietek Arāla jūrā
- Sirdarja upe Vidusāzijā (Uzbekistānā, Tadžikistānā un Kazahstānā), garums - 2212 km, veidojas Ferganas ielejas ziemeļaustrumu daļā satekot Narinai un Karadarjai, ietek Arāla jūrā
- Donava upe Viduseiropā (vācu val. _Donau_, slovāku val. _Dunaj_, ungāru val. _Duna_, serbu un bulgāru _Dunav_, rumāņu val. _Dunarea_), garums - 2860 km (otrā garākā un ūdeņainākā Eiropā (pēc Volgas)), sākas Vācijā, Švarcvaldes austrumu nogāzē 678 m vjl., ietek Melnajā jūrā
- Bebrupe upe Viduslatvijas nolaidenumā, Aizkraukles novada Iršu un Bebru pagastā, lejtecē arī Bebru un Kokneses pagastu robežupe, ietek Lobes ezera austrumu galā, garums - 27 km, kritums - 23 m, sākas pie Iršiem; Bebrīte; Bebrupīte; Lobe
- Podkamennaja Tunguska upe Vidussibīrijā, Jeņisejas labā krasta pieteka, garums — 1865 km, sākas Angāras skraustā (nosaukums Katanga, līdz Teteres ietekai)
- Hatanga upe Vidussibīrijas ziemeļos, Krievijā (Krasnojarskas novadā), veidojas satekot Hetai un Kotujai, garums - 227 km (kopā ar Kotuju - 1636 km), ietek Laptevu jūrā, upes estuārs pāriet Hatangas līcī
- Aģe upe Vidzemes rietumu daļā, iztek no Aģes ezera Siguldas novada Lēdurgas pagastā, šķērso Limbažu novada Vidrižu un Skultes pagastu un ietek Rīgas līcī Saulkrastu novadā netālu no Skultes, garums - 39 km; Indriķa hronikā 13. gs. pieminēta ar nosaukumu "Adya"; Skultes upe
- Salaca upe Vidzemes ziemeļu daļā, iztek no Burtnieku ezera ziemeļrietumu gala, ietek Rīgas jūras līcī pie Salacgrīvas, garums - 95 km, kritums - \~42 m; Salace
- Bakzana upe Vjetnamā, Bakkanas un Lansonas provincē, Dzuodzjanas labā krasta pieteka
- Be upe Vjetnamā, Biņfiokas, Biņzionas un Donnajas provincē, Donnajas labā krasta pieteka
- Bana upe Vjetnamā, Kaobanas provincē, lejtece Ķīnā, kur saucas - Dzuodzjana, Joudzjanas labā krasta pieteka
- Baķe upe Vjetnamas ziemeļaustrumu daļā, Kuanniņas provincē, ietek Bakbo līcī
- Kafue upe Zambijā ("Kafue"), Zambezes kreisā krasta pieteka, garums - \~1000 km, sākas Kongo-Zambezes ūdensšķirtnes plato, tek gk., pa zemu, purvainu apvidu, vidustecē 26 km garā posmā dziļa aiza
- Luangva upe Zambijā ("Luangwa"), lejtecē Zambijas un Mozambikas robežupe, Zambezes kreisā krasta pieteka, garums - \~770 km, tek gar Mučingas kalnu austrumu nogāzi
- Luapula upe Zambijā un Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), lielākā daļā tecējuma ir šo valstu robežupe, iztek no Bangveula ezera un ietek Mveru ezerā, bieži tiek uzskatīta par Luvua vidusteces posmu
- Lufupa upe Zambijā, Ziemeļrietumu provincē, Kafue labā krastā pieteka
- Lunga upe Zambijā, Ziemeļrietumu provincē, Kafue labā krastā pieteka
- Iecava upe Zemgalē, Lielupes labā krasta pieteka Jaunjelgavas, Vecumnieku, Bauskas, Iecavas un Ozolnieku novadā, garums - 136 km (līdz Velna grāvim), kritums - 66 m
- Detroita upe Ziemeļamerikā ("Detroit River"), ASV un Kanādas robežupe, garums - 51 km, iztek no Sentklēras ezera, ietek Ēri ezerā
- Sentklēra upe Ziemeļamerikā ("Saint Clair River"), ASV un Kanādas robežupe, Sentlorensas sistēmas posms, garums - 64 km, iztek no Hūrona ezera, ietek Sentklēras ezerā, veido deltu
- Niagāra upe Ziemeļamerikā (angļu val. "Niagara"), savieno Ēri un Ontārio ezeru, garums - 58 km, ASV un Kanādas robežupe
- Kubaņa upe Ziemeļkaukāzā, Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā, Stavropoles un Krasnodaras novadā, garums - 870 km, satekupes Ullukama un Učkulana sākas no Elbrusa masīva šļūdoņiem, gandrīz 3000 m vjl., ietek Azovas jūrā (agrāk ietecēja Melnajā jūrā, bet XX gs. sākumā mainīja gultni)
- Tedongana upe Ziemeļkorejas ziemeļrietumu daļā ("Taedong-gang"), garums - 439 km, sākas Nannimas grēdā, ietek Dzeltenās jūras Rietumkorejas līcī
- Bregalnica upe Ziemeļmaķedonijā ("Bregalnica"), Vardaras kreisā krasta pieteka, garums - 184 km
- Crna upe Ziemeļmaķedonijā ("Crna reka"), Vardaras labā krasta pieteka, garums - 201 km
- Treska upe Ziemeļmaķedonijā ("Treska"), Vardaras labā krasta pieteka, garums - 112 km
- Vardara upe Ziemeļmaķedonijā ("Vardar") un Grieķijā (kur saucas - Aksja), garums - 388 km, izteka Šarplaninas kalnu dienvidos, ietek Egejas jūras Termes līcī
- Umzinvani upe Zimbabvē ("Umzingwani"), Limpopo kreisā krasta pieteka
- Mvenezi upe Zimbabvē un Mozambikā ("Mwenezi"), Limpopo kreisā krasta pieteka
- Anva upe Zimbabves ziemeļu daļā (_Angwa_), lejtece Mozambikā, Maņames kreisā krasta pieteka
- Ammerona upe Zviedrijā (_Ammerån_), Jemtlandes lēnē, Indālselvenas kreisā krasta pieteka
- Indālselvena upe Zviedrijā (_Indalsaelven_), ietek Botnijas līcī uz ziemeļiem no Sundsvallas, garums - 420 km, 2 iztekas (Ēna no Sīlfjelleta un Jerpstremma, kas sākas Norvēģijā), vairāki ūdenskritumi un spēkstacijas
- Klārelvena upe Zviedrijā (_Klaraelven_), augštece Norvēģijā, kur saucas - Trīsilelva (_Trysilelv_), kopējais garums - 347 km, iztek no Fēmunnena ezera, ietek Vēnerna ezerā pie Kārlstades
- Jungana upe Zviedrijā (_Ljungan_), garums - 350 km, sākas no Hēlagfjella, ietek Botnijas līcī pie Sundsvallas, vairākas HES
- Jūsnana upe Zviedrijā (_Ljusnan_), garums - 430 km, sākas Skarsfjelletā pie Norvēģijas robežas, ietek Botnijas līcī pie Jūsnes
- Vānona upe Zviedrijā, Dālarnas lēnē, ietek Venjansšenā
- Voksnana upe Zviedrijā, Jemtlandeas un Jēvleborjas lēnē
- Nisana upe Zviedrijā, Jenšēpingas un Hallandes lēnē, ietek Kategata Laholmas līcī pie Halmstades
- Emona upe Zviedrijā, Jenšēpingas un Kalmaras lēnē, ietek Baltijas jūras Kalmaras šaurumā
- Looma upe Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē
- Helje upe Zviedrijā, Krūnubejas un Skones lēnē, ietek Baltijas jūras Hānes līcī
- Vetasjoki upe Zviedrijā, Norbotenas lēnē, Angesanas kreisā satekupe
- Linaelvena upe Zviedrijā, Norbotenas lēnē, Angesanas labā satekupe
- Pītelvena upe Zviedrijā, Norbotenas lēnē, ietek Botnijas līcī
- Ranelvena upe Zviedrijā, Norbotenas lēnē, ietek Botnijas līča Bokefjerdena līcī
- Angesana upe Zviedrijā, Norbotenas lēnē, Kālikselvenas labā krasta pieteka
- Laiselvena upe Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidrietumos, lejtece Vesterbotenas lēnē, Vindelelvenas kreisā krasta pieteka
- Rostueatnu upe Zviedrijā, Norbotenas lēnes ziemeļaustrumos
- Lainio upe Zviedrijā, Norbotenas lēnes ziemeļaustrumos, Tornelvenas kreisā krasta pieteka
- Bišelvena upe Zviedrijā, Norbotenas un Vesterbotenas lēnē, ietek Botnijas līcī
- Obielvena upe Zviedrijā, Norbotenas un Vesterbotenas lēnē, ietek Botnijas līcī
- Vindelelvena upe Zviedrijā, Ūmelvenas kreisā krasta pieteka, izteka un īss augšteces posms Norbotenas lēnes dienvidrietumos, tālāk - Vesterbotenas lēnē
- Ērelvena upe Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē, ietek Botnijas līcī
- Legdelvena upe Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē, ietek Botnijas līcī
- Vojmana upe Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē, ietek Vojmšena ezerā
- Erelvena upe Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumos, ietek Botnijas līcī
- Jīde upe Zviedrijā, Vesterbotenas un Vesternorlandes lēnē, ietek Botnijas līcī pie Husumas
- Tīdana upe Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, ietek Vēnernā
- Viskana upe Zviedrijā, Vesterjētlandes un Hallandes lēnē, ietek Kategatā
- Ētrana upe Zviedrijā, Vesterjētlandes un Hallandes lēnē, ietek Kategatā pie Falkenberjas
- Lāgana upe Zviedrijas dienvidos, Krūnuberjas un Hallandes lēnē, iztek no Bolmena ezera Smolandes augstienes dienvidu malā 142 m vjl., ietek Kategatā
- Jeta upe Zviedrijas dienvidrietumos, iztek no Vēnerna ezera un ietek Kategatā (Ziemeļjūrā), 91 km gara, pie grīvas atrodas Gēteborgas osta
- Fjelša upe Zviedrijas vidienē, garums - 260 km, Ongermanelvenas labā krasta pieteka
- Fakselvena upe Zviedrijas vidienē, Jemtlandes un Vesternorlandes lēnē, garums - 340 km, Ongermanelvenas labā krasta pieteka
- Ongermanelvena upe Zviedrijas vidienē, Jemtlandes un Vesternorlandes lēnē, garums - 450 km, sākas Skandināvijas kalnos, dziļā ielejā tek pa Norlandes plakankalni, ietek Botnijas līcī
- Vojmona upe Zviedrijas vidienē, Ongermanelvenas kreisā krasta pieteka
- Dālelvena upe Zviedrijas vidusdaļā, izveidojas, satekot Vesterdālelvenai un Esterdālelvenai, garums - 240 km (kopā ar Esterdālelvenu - 520 km), ietek Botnijas līcī
- Kālikselvena upe Zviedrijas ziemeļos (_Kalixaelven_), Norbotenas filkē, garums - 430 km, sākas Skandināvijas kalnos uz dienvidiem no Kebnekaises kalna, ietek Botnijas līča ziemeļu galā
- Pīte upe Zviedrijas ziemeļos, garums - 305 km, sākas Skandivānijas kalnos, tek caur šauru ezeru virkni, ūdenskritumi vairākās pakāpēs, ietek Botnijas līcī
- Lūlelvena upe Zviedrijas ziemeļos, garums - 450 km, sākas Norvēģijā, ietek Botnijas līcī pie Lūleo
- Engesona upe Zviedrijas ziemeļos, Kālikselvenas labā krasta pieteka
- Kaituma upe Zviedrijas ziemeļos, Kālikselvenas labā krasta pieteka
- Šelleftelvena upe Zviedrijas ziemeļos, Norbotenas lēnē, garums - 410 km, iztek no Ikesjaura ezera Skandināvijas kalnos, tek pa Norlandes plakankalni caur Hūrnavana, Udjaures, Stūrāvana ezeru, ietek Botnijas līcī
- Šēnšeneelvena upe Zviedrijas ziemeļos, robežupe ar Somiju (somu nosaukums - Konkemeeno), satekot ar Leteseno izveido Muonioelvenu (somu - Muonio), kas arī ir robežupe ar Somiju
- Tornelvena upe Zviedrijas ziemeļos, satekot ar Somijas un Zviedrijas robežupi Muonioelvenu izveido Torni (somu - Tornionjoki), kas visā tās garumā arī ir Somijas un Zviedrijas robežupe un ietek Botnijas līcī
- Torne upe Zviedrijas ziemeļu daļā, robežupe ar Somiju (kur saucas - Tornionjoki), izveidojas, satekot Tornelvenai un Muonioelvenai (somu - Muonio), ietek Botnijas līcī
- Ūmelvena upe Zviedrijas ziemeļu daļā, Vesterbotenas lēnē, garums - 460 km, sākas Everumana ezerā 520 m vjl., Norlandes plakankalnē tek pa dziļu ieleju caur ezeriem, ietek Botnijas līcī
- Juktana upe Zviedrijas ziemeļu daļā, Vesterbotenas lēnē, Ūmelvenas kreisā krasta pieteka
- Vindelvena upe Zviedrijas ziemeļu daļā, Vesterbotenas lēnē, Ūmelvenas kreisā krasta pieteka, garums - 450 km
- galvenā upe upe, kas tieši ietek okeānā, jūrā, ezerā
- rio Upe, straume, arī upei līdzīgs jūras līcis, parasti vietvārdos
- riu Upe, straume, arī upei līdzīgs jūras līcis, parasti vietvārdos
- irmaks upe, strauts
- piekrasta valnis upei piekļāvusies, virs pārējās palienes paaugstināta josla, kas veidojas palienei strauji pārplūstot ar duļķainiem ūdeņiem tieši pār krastu
- sustrenes upenes
- bubriņogas upenes jeb melnās jāņogas (_Ribes nigrum_)
- buburenes upenes jeb melnās jāņogas (_Ribes nigrum_), citviet arī kazenes
- upenājs Upeņu krūms, arī upeņu krūmu audze
- Pochynematus pumilio upeņu zāģlapsene
- Lithoglyphus naticoides upes akmeņgliemezis
- Barbus barbus upes barbe jeb barbe
- erozijas bāze upes baseina līdzsvara stāvoklis, kad ūdens plūsma zaudē savu enerģiju un nenotiek upes gultnes padziļināšanās un paplašināšanās; horizontāla virsma, par kuru zemāk nevar nokristies straumes ūdenslīmenis
- Anodonta complanata upes bezzobe
- atteka Upes daļa, kas, upei virzienu mainot, palikusi sānis no galvenās straumes un parasti nav vairs ar to saistīta; vecupe
- Aigīna upes dieva Āsopa meita, kuru nolaupīja Zevs un viņa dzemdēja Aiāku
- ledus sablīvējums upes gultnes aizsprostojums ar iekšledu un vižņiem rudens ledus iešanas laikā vai ledstāves sākumā
- maiandrs Upes gultnes līkums jeb serpentīne, ko upe met, tekot pa līdzenumu
- meandrs upes gultnes līkums, kas rodas, straumes augšējai daļai plūstot uz izliekto, bet apakšējai daļai - uz ieliekto krastu
- gultnes procesi upes gultnes un palienes morfoloģiskās uzbūves pārmaiņas tekoša ūdens iedarbībā
- ūdenskritums Upes gultnes vieta, kur krasi mainās gultnes augstums un kur krīt upes ūdens; upes ūdens, kas krīt šādā vietā
- tālvegs upes ielejas dibena, gravas, sengravas visdziļākā ass līnija; ūdens sateces līnija dabā, kas iet pa mikroreljefa ieplaku zemākajām vietām; ievalka (3)
- upes kritums upes iztekas un ietekas ūdens virsas augstuma starpība
- Equisetum fluviatile upes kosa
- Equisetum limosum upes kosas "Equisetum fluviatile" nosaukuma sinonīms
- Calopteryx splendens upes krāšņspārnis
- nīcgalietis upes lejgala apkārtnes iedzīvotājs
- Viviparus viviparus upes lielvāciņgliemezis
- upmala Upes mala; upes tuvākā apkārtne
- upmale Upes mala; upes tuvākā apkārtne
- Ancylus fluviatilis upes micīte
- Lampetra fluvialis upes nēģis
- Petromyzon fluviatilis upes nēģis
- Euplanaria lugurbis upes planārija
- inundācijas apgabals upes plūdos appludinātā josla
- grīva Upes posms pie ietekas jūrā, ezerā, ūdenskrātuvē vai citā upē; vieta upes lejtecē, kur ūdens izsīkst, nesasniedzot ieteku
- Theodoxus fluviatilis upes raibgliemezis
- Amblystegium fluviatile upes strupknābe
- Charadrius dubius upes tārtiņš
- Actilis hypolleucos upes tilbīte
- Tringa hypoleuca upes tilbītes "Actitis hypoleucos" nosaukuma sinonīms
- bifurkācija upes un tās gultnes sadalīšanās divos zaros, kas turpmāk nesavienojas un ietek dažādos baseinos
- Sterna hirundo upes zīriņš
- Margaritifera margaritifera upespērlene
- ziemeļu upespērlene upespērļgliemeņu suga ("Margaritifera margaritifera"), Latvijā aizsargājama; upju pērļgliemene
- astacus Upesvēži - upesvēžu dzimtas ģints
- platspīļu upesvēzis upesvēžu suga ("Astacus astacus")
- šaurspīļu upesvēzis upesvēžu suga ("Astacus leptodactylus")
- pērļgliemene Upju pērļgliemene - ziemeļu upespērlene ("Margaritifera margaritifera")
- Jaika Urālas upes (Krievijā un Kazahstānā) nosaukums līdz 1775. g.
- Ziemeļurāli Urālu daļa no Ščugoras upes (ziemeļos) līdz Osļanskas kalnam (dienvidos), Krievijā, centrālajā daļā augstums - 800-1000 m, augstākā virsotne - Telposizs (1617 m), austrumu un rietumu daļā priekškalnu grēdas beidzas ar stāvu krauju
- Vidusurāli Urālu zemākā daļa no Osļankas kalna (ziemeļos) līdz Ufas upei (dienvidos), Krievijā, garums - \~400 km, augstums - līdz 993 m, vairākas paralēlas grēdas, stipri denudētas
- urķītis Urkša - kartupeļu, sīpolu un citu sakņaugu no zemes izcelšanai paredzēts rīks
- Eršeka Uršaka - upe Krievijā, Baškortostānas Republikā
- Āpe Usmas ezera pietekas Kāņupes paralēls nosaukums tās lejtecē
- Āpšupe Usmas ezera pietekas Kāņupes paralēls nosaukums tās lejtecē
- Apupe Usmas ezera pietekas Kāņupes paralēls nosaukums tās lejtecē
- Ušurga Ušurupe, Liedes pieteka
- Asarupe Ušurupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Jaungulbenes un Līgo pagastā, garums - 14 km
- okcions Ūtrupe
- torģelis Ūtrupe
- ūtraps Ūtrupe
- ūtrupis Ūtrupe
- ūtrups Ūtrupe
- izūtrupētājs Ūtrupes vadītājs
- ūtrupnieks Ūtrupes vadītājs
- Bejas dzirnavu ezers uz Alūksnes upes uzpludināta ūdenskrātuve, Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, platība — 5,5 ha
- Baldas dzirnavu ezers uz Baldas upes uzpludināta ūdenskrātuve Rēzeknes novada Pušas pagastā
- Beāsas ūdenskrātuve uz Beāsas upes uzpludiņāta ūdenskrātuve Indijā, Himāčala Pradēšas štata rietumu pierobežā
- Blaževiču dzirnavezers uz Čodarānu upes uzpludināta ūdenskrātuve, Ludzas novada Blontu pagastā pie Zvirgzdenes pagasta robežas, platība — \~3 ha; Čodarānu dzirnavezers
- Uguņezers uz Grīvas upes uzpludināts dzirnavezers Talsu novada Vandzenes pagastā, platība - 17,9 ha
- Pelēču dzirnavezers uz Jašas upes uzstādināta ūdenskrātuve Preiļu novada Pelēču pagastā, platība - 2,3 ha; Gorniešu dzirnavezers; Gornijašu dzirnavezers; Gornojašu dzirnavezers
- Kalešu dzirnavezers uz Kalešupes uzpludināta ūdenstilpe Talsu novada Ģibuļu pagastā
- Niedrišku dzirnavezers uz Niedruškas upes uzpludināta ūdenstilpe Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 1,9 ha; Niedrišķu dzirnavezers; Niedrišku-Dzirnavu dzirnavezers
- Omuļu dzirnavezers uz Omuļupes uzpludināta ūdenskrātuve Ērģemes pagastā, platība - 12,5 ha
- Sudmallejas dzirnavezers uz Rīvas upes uzpludināta ūdenskrātuve Kuldīgas novada Turlavas pagastā, platība - <1 ha
- Baltinavas dīķis uz Supenkas upes augšpus Baltinavas ciema uzstādināta ūdenskrātuve, platība — \~1 ha
- Dzirnavezers uz Supenkas upes uzpludināts dzirnavezers Baltinavas novadā, platība - 6 ha
- hidroelektrostaciju kaskāde uz vienas un tās pašas upes uzbūvētu hidroelektrostaciju kopums
- Ainavas dzirnavu ezers uz Vijatas upes uzpludināts ezers Gulbenes novada Galgauskas pagastā, 1 km no tās ietekas Tirzā, platība — 12 ha
- sasnigt Uzkrājoties sniegam, izveidoties (par, parasti lielām, kupenām, arī par, parasti biezu, sniega kārtu)
- pirkstot rāceņus uzmanīgi ar pirkstiem izrakņājot zemi zem kartupeļu cera, izvilkt lielākos kartupeļus
- pirkstot rācdeņus uzmanīgi nokasot augsni zem kartupeļu auga, izlasīt lielākos kartupeļus
- podrjadčiks Uzņēmējs, kurš vada mežizstrādes darbus un baļķu nogādi upes krastā plostu sagatavošanai
- Virbu dzirnavezers uzpludinārts uz Virbupes Talsu novada Abavas pagastā, platība — 3 ha
- Zeltiņu dzirnavezers uzpludināta ūdenskrātuve uz Melnupes Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, platība - 3 ha; Lejas dzirnavezers; Lejasdzirnavu ezers
- Ķimšu ūdenskrātuve uzpludināta uz Bikstupes Jaunpils pagastā, platība - 9,2 ha
- Līču ūdenskrātuve uzpludināta uz Braslas upes Skrīveru pagastā, platība — \~10 ha
- Čaušas ūdenskrātuve uzpludināta uz Čaušicas upes Svariņu pagastā, platība - 2,3 ha
- Upeskūdiņu ūdenskrātuve uzpludināta uz Dubnas upes Šķeltovas pagastā, platība - \~1,5 ha
- Dzeldas HES ūdenskrātuve uzpludināta uz Dzeldas upes Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā
- Džūkstes ūdenskrātuve uzpludināta uz Džūkstes upes Tukuma novada Džūkstes pagastā, platība — 8,8 ha
- Dūres ūdenskrātuve uzpludināta uz Iežupes Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 8,3 ha
- Portipahtas ūdenskrātuve uzpludināta uz Kiunenas upes, Somijas ziemeļos, Lapzemē
- Celmenes ūdenskrātuve uzpludināta uz Kurnas upes Balvu novada Kubulu pagastā, platība — 10 ha
- Rankas ūdenskrātuve uzpludināta uz Lazdupes Gulbenes novada Rankas pagastā, platība — 3 ha
- Lažas ūdenskrātuve uzpludināta uz Lažas upes Aizputes pilsētas teritorijā, platība — 19,8 ha; Laža ezers
- Stacijas ūdenskrātuve uzpludināta uz Lešķupes Gulbenes novada Litenes pagastā, platība - 7,7 ha
- Līčupes ūdenskrātuve uzpludināta uz Līčupes Tomes pagastā, platība — 8 ha
- Lokas ūdenskrātuve uzpludināta uz Luiro upes, Somijas ziemeļos, Lapzemē
- Ērgļu ūdenskātuve uzpludināta uz Ogres upes Madonas novada Ērgļu pagastā, platība — 11,2 ha
- Launkalnes ūdenskrātuve uzpludināta uz Rauzas upes Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība — 1,1 ha
- Rauziņas ūdenskrātuve uzpludināta uz Rauzas upes Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība — 1,8 ha
- Pūcīšu ūdenskrātuve uzpludināta uz Rūdupes Kuldīgas novada Rumbas pagastā, platība - 8,4 ha
- Sobradinju ūdenskrātuve uzpludināta uz Sanfransisku upes Brazīlijā (port. val. "Sobradinho"), platība - 4200 kvadrātkilometru, garums - 280 km, izveidota 1986. g.
- Bālimelas ūdenskrātuve uzpludināta uz Sileras upes Indijā, Orisas štata dienvidos
- Indrānu ūdenskrātuve uzpludināta uz Skujaines upes Tērvetes pagastā
- Mūrmuižas dzirnavezers uzpludināta uz Svētes upes Jelgavas novada Vilces pagastā, platība — 13,2 ha; Ziedkalnes dzirnavezers; Ziedkalnes ūdenskrātuve; Mūrmuižas ūdenskrātuve
- Cesvaines ūdenskrātuve uzpludināta uz Urdavas upes, Cesvaines pagastā, platība - 1,9 ha
- Centra ūdenskrātuve uzpludināta uz Vijatas upes Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība — 2 ha
- Zaņas ūdenskrātuve uzpludināta uz Zaņas upes Saldus novada Zaņas pagastā, platība — 20,4 ha; Zaņas dzirnavu dīķis
- Gulbenes dzirnavezers uzpludināts Gulbenes pilsētā uz Krustalīces upes, platība — 2,4 ha
- Ārciema dzirnavezers uzpludināts Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā uz Svētes pietekas Pērļupes, platība — 6,8 ha
- Sipenes dzirnavezers uzpludināts Pavārvalkā Ventspils novada Puzes pagastā, platība - 8,8 ha; Zubenes dzirnavezers; Zupenes dzirnavezers
- Jāņdzirnavu dīķis uzpludināts pie Pērļupes Limbažu novada Pāles pagastā, platība — 3,6 ha
- Daļģu dzirnavezers uzpludināts Priekules pagastā uz Virgas upes, platība - 2,5 ha
- Ezeres dzirnavu dīķis uzpludināts Saldus novada Ezeres pagastā uz Ezeres upes, platība - 24 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 4 m; Ezeres dzirnavezers
- Bukas dīķis uzpludināts Siguldas novada Mālpils pagastā uz Sudas upes, platība — 4,5 ha; Bukas dzirnavezers; Lejasjaunzemju dzirnavezers
- Dursupes dzirnavezers uzpludināts Talsu novada Balgales pagastā uz Dursupes, platība — 7,9 ha
- Rudbāržu dzirnavezers uzpludināts un Kojas upes Rudbāržu pagastā, platība — 4,1 ha; Dzirnavezers
- Cīravas dzirnavezers uzpludināts uz Akmenes upes Cīravas pagastā, platība — 3 ha
- Veckārķu dzirnavezers uzpludināts uz Akmenes upes Kārķu pagastā, platība — 4,7 ha
- Grobiņas dzirnavu dīķis uzpludināts uz Ālandes upes Grobiņas pilsētas teritorijā, platība — \~10 ha; Grobiņas dzirnavezers
- Mujānu dzirnavezers uzpludināts uz Anuļas upes Kocēnu pagastā, platība — 8,5 ha
- Kroņauces dzirnevezers uzpludināts uz Auces upes Tērvetes pagastā, platība — 13,6 ha
- Dēseles dzirnavezers uzpludināts uz Bakūzes upes, Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, platība — 3,8 ha; Bakūžu dzirnavezers
- Upesmuižas dzirnavezers uzpludināts uz Bērzes upes Bikstu pagastā, platība — 1,6 ha
- Bikstu Palejas dzirnavezers uzpludināts uz Bērzes upes Dobeles novada Bikstu pagastā, platība — \~9 ha; Palejas dzirnavezers
- Jaunpils dzirnavezers uzpludināts uz Bikstupes Jaunpils novada Jaunpils pagastā, platība — 11,3 ha
- Dižgramzdas dzirnavezers uzpludināts uz Birztalas upes Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, platība — 5 ha
- Blīdenes dzirnavezers uzpludināts uz Blīdenes upes un tās pietekas "Biržu strauts" Saldus novada Blīdenes pagastā, platība — \~10 ha
- Lielbornes dzirnavezers uzpludināts uz Bornes upes Salienas pagastā, platība — 2 ha
- Upesmuižas dzirnavezers uzpludināts uz Cieceres upes Saldus pilsētas teritorijā, platība — 1,5 ha
- Jumpravdzirnavu dīķis uzpludināts uz Cimeļupes Limbažu novada Limbažu pagastā, platība - 4,5 ha; Jumpravdzirnavu dzirnavezers; Jumpravas dzirnavezers
- Gārsenes dzirnavezers uzpludināts uz Dienvidsusējas upes Gārsenes pagastā, platība — \~18 ha
- Skrīveru dzirnavezers uzpludināts uz Dīvajas upes Skrīveru novadā, platība — 2,5 ha; Kalnamuižas ezers; Kalnezers
- Krustpils dzirnavezers uzpludināts uz Donaviņas upes Jēkabpils pilsētas teritorijā, platība - \~4 ha
- Dūres ezers uzpludināts uz Dūres upes Valmieras novada Burtnieku pagastā, platība — 1,6 ha; Dūres dzirnavezers; Melderīšu dzirnavezers
- Strazdes dzirnavezers uzpludināts uz Dzirnavupītes Talsu novada Virbu un Starzdes pagastā, platība — 2,5 ha; Strazdupes dzirnavezers; Dzirnavezers
- Lancenieku dzirnavezers uzpludināts uz Džūkstes upes Tukuma novada Džūkstes pagastā, platība — 13,1 ha; Lanciņu dzirnavezers; Pienavas dzirnavezers
- Ugāles dzirnavezers uzpludināts uz Engures upes Ventspils novada Ugāles pagastā, platība — \~2 ha
- Dārtes ezers uzpludināts uz Grīvas upes Talsu novada Vandzenes pagastā, platība — 6 ha; Dārtes dzirnavu ezers
- Šēderes dzirnavezers uzpludināts uz Ilūkstes upes Šēderes pagastā, platība — 3,5 ha; Šederes dzirnavezers
- Satiķu dzirnavezers uzpludināts uz Imulas upes Gaiķu pagastā, platība — 11,9 ha; Vecsatiķu dzirnavezers
- Kaldabruņas dzirnavezers uzpludināts uz Kaldabruņas upes Jākabpils novada Rubenes pagastā pie Kaldabruņas
- Jaunbilskas dzirnavezers uzpludināts uz Kamaldas upes Smiltenes pagastā lejpus Jaunbilskas, platība — <1 ha
- Lašupes dzirnavezers uzpludināts uz Krimeldes upes Saldus novada Lutriņu pagastā, platība — 6,4 ha
- Embūtes dzirnavezers uzpludināts uz Kuiļupes Embūtes pagastā, platība — 1 ha
- Liepupes dzirnavezers uzpludināts uz Liepupes Limbažu novada Liepupes pagastā, platība — 8,9 ha
- Šķēpeļu dzirnavezers uzpludināts uz Līgatnes upes Līgatnes pagastā, platība - 1,2 ha; Jaunšķepeles dzirnavezers
- Līgas dzirnavezers uzpludināts uz Līgupes Kandavas pagastā, platība — 2 ha; Līgu dzirnavezers
- Lisas dzirnavezers uzpludināts uz Lisas upes Raunas pagastā, platība — <1 ha
- Lejasdzirnavu dzirnavezers uzpludināts uz Līvupes Staiceles pagastā, platība - 4,2 ha; Lejas dzirnavezers
- Krapes dzirnavezers uzpludināts uz Lobes upes Ogres novada Krapes pagastā, platība — <1 ha
- Dikļu dzirnavezers uzpludināts uz Mazbriedes upes Valmieras novada Dikļu pagastā, platība — 4,6 ha; Dzirnavu ezers
- Krīgaļu dzirnavezers uzpludināts uz Mergupes Amatas novada Nītaures pagastā, platība — 3,7 ha; Mores dzirnavezers
- Zāģeru dzirnavezers uzpludināts uz Nedienes upes Amatas pagastā, platība — 1,5 ha
- Līču dzirnavezers uzpludināts uz Neretas upes Vīpes pagastā, platība — \~1 ha
- Muiniešu dzirnavezers uzpludināts uz Nigras upes Smiltenes novada Blomes pagastā, platība - 1 ha; Muinieku dzirnavezers
- Blomes dzirnavezers uzpludināts uz Nigras upes Smiltenes novada Blomes pagastā, platība — 1,6 ha
- Dūniju dzirnavezers uzpludināts uz Palsas upes, tās augšteces posmā Smiltenes novada Drustu pagastā, platība - 19,3 ha
- Ottes dzirnavezers uzpludināts uz Paparzes upes Alūksnes novada Kalncempju pagastā, platība — 3,7 ha
- Mālupes dzirnavezers uzpludināts uz Pededzes Alūksnes novada Mālupes pagastā, platība — \~3 ha
- Jaunannas dzirnavezers uzpludināts uz Pededzes upes Alūksnes novada Jaunannas pagastā, platība — 2,2 ha
- Mālupes dīķis uzpludināts uz Pededzes upes Alūksnes novada Mālupes pagastā, platība — \~3 ha
- Planīcas dzirnavu dīķis uzpludināts uz Planīcas upes Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, platība — 1 ha; Planicas dzirnavezers
- Biržu dzirnavezers uzpludināts uz Podvāzes upes Jēkabpils novada Salas pagastā, platība — 6,9 ha; Dzirnavu dīķis
- Uskačevas dzirnavezers uzpludināts uz Porkaļu upes Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 1,2 ha
- Sudmaļu dzirnavezers uzpludināts uz Pūres upes Tukuma novada Pūres pagastā, platība — 7 ha; Jaunsudmaļu dzirnavezers
- Rēcijas dzirnavezers uzpludināts uz Rēcijas upes Kokneses novada Bebru pagastā, platība — 3,4 ha; Ruijas dzirnavezers; Recijs
- Dzirnavu ezers uzpludināts uz Riežupes Kuldīgas novada Kabiles pagastā, platība - 1,8 ha; Pusgaldiņu dzirnavezers; Upesmuižas dzirnavezers
- Imantas dzirnavezers uzpludināts uz Rūjas upes ar nosprostojumu Rūjienas pilsētas dienvidaustrumu nomalē, tā augšdaļa Ķonu un Jeru pagastā, platība — \~20 ha
- Ķoņu dzirnavezers uzpludināts uz Rūjas upes Ķoņu pagastā, platība — 24 ha
- Krauju dzirnavezers uzpludināts uz Skujaines upes Bukaišu pagastā, platība - <1 ha
- Smārdes dzirnavezers uzpludināts uz Slocenes upes Tukuma novada Smārdes pagastā, platība — 1,8 ha
- Šlokenbekas dzirnavezers uzpludināts uz Slocenes upes Tukuma novada Smārdes pagastā, platība — 7,7 ha; Slokenbekas dzirnavezers
- Pastendes dzirnavezers uzpludināts uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība — 7,2 ha
- Lejasdzirnavu dzirnavezers uzpludināts uz Sudaliņas upes Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 2 ha
- Jānužu dzirnavezers uzpludināts uz Sudaliņas upes Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — \~1 ha
- Augstkalnes dzirnavezers uzpludināts uz Svētes upes Augstkalnes pagastā, platība — 17 ha; Mežmuižas dzirnavezers
- Lielberķenes dzirnavezers uzpludināts uz Svētes upes Jelgavas novada Vilces pagastā pie Ziedkalnes, platība — 9 ha; Berķenes ezers
- Rauzas dzirnavu dīķis uzpludināts uz Šepkas upes Smiltenes novada Palsmanes pagastā, platība — 7,1 ha
- Dauguļu dzirnavezers uzpludināts uz Tartaciņas upes Augšdaugavas novada Salienas pagastā, platība — 2,7 ha; Salienas dzirnavezers
- Skuķīšu dīķis uzpludināts uz Tumšupes Garkalnes pagastā, platība — 7 ha; Skuķīšu dzirnavezers
- Vecpils dzirnavezers uzpludināts uz Vaipas upes Kazdangas pagastā, platība — 1,2 ha
- Īvandes dzirnavezers uzpludināts uz Vankas upes Ēdolē, Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība — 10 ha
- Ēdoles dzirnavezers uzpludināts uz Vankas upes Ventspils novada Ēdoles pagastā, platība — 9,3 ha; Ēdoles dzirnavu dīķis
- Mežzīles dzirnavezers uzpludināts uz Vardenes upes Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - 13 ha; Mežzīļu dzirnavezers; Dzirnavezers
- Vārmes dzirnavezers uzpludināts uz Vārmes upes Kuldīgas novada Vārmes pagastā, platība — 3,4 ha
- Krotes dzirnavezers uzpludināts uz Vārtājas upes Bunkas pagastā, platība — 23,2 ha
- Bunkas dzirnavezers uzpludināts uz Vārtājas upes Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā, platība — 10,5 ha
- Kukšu dzirnavezers uzpludināts uz Vēdzeles upes Tukuma novada Jaunsātu pagastā, platība - 11,6 ha
- Viesatu dzirnavezers uzpludināts uz Viesatas upes Tukuma novada Viesatu pagastā, platība - 3 ha
- Pērļa dzirnavezers uzpludināts uz Vilaunes upes Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība - 7,8 ha; Pērles dzirnavezers
- Upmaļu dzirnavezers uzpludināts uz Viļeikas upes Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība — 1,4 ha
- Teiču dzirnavezers uzpludināts uz Vitrupes Limbažu pagastā, platība — <1 ha
- Vizlas dzirnavezers uzpludināts uz Vizlas upes Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība — 3 ha
- Pampāļu dzirnavu dīķis uzpludināts uz Zaņas upes Saldus novada Pampāļu pagastā, platība — 14,4 ha; Pampāļu dzirnavezers; Pampaļu dzirnavezers
- Zasas dzirnavezers uzpludināts uz Zasas upes Jēkabpils novada Zasas pagastā, platība — 3,5 ha
- Lejas dīķis uzpludināts uz Zaubes upes Zaubes pagastā, Zaubes dzirnavezera augšējā daļa, platība — 1,5 ha
- Viļānu ūdenskrātuve uzstādināta uz Maltas upes Viļānu pilsētas dienvidu nomalē un Viļānu pagastā, platība — 5,5 ha
- Sustes dzirnavezers uzstādināts uz Sustes upes Saldus novada Ezeres pagastā, platība — 6,4 ha; Ezeres dzirnavezers; Dzirnavu ezers
- Šķēdes dzirnavezers uzstādināts uz Šķēdes upes Kuldīgas novada Vārmes pagastā, platība — 3,7 ha
- Dižupe Užava - upe Kuldīgas un Ventspils novadā
- Zirgmežupe Užava, upe Kuldīgas, Alsungas un Ventspils novadā
- Bērzkalnupe Užavas kreisā krasta pieteka Alsungas pagastā, kas izveidojas kā Dravniekvalka un Muceniekvalka satekupe; Brenčsātes upīte; Mucenieku valks (augštecē); Muceniekvalks (augštecē); Mucniekvalks (augštecē); Siliņa; Siliņu upe; Siliņupe; Valks
- Siliņa Užavas kreisā krasta pieteka, garums - 7 km; Siliņu upe; Valka
- Stirnupe Užavas labā krasta pieteka Alsungas novadā, garums - 10 km; Stirna (augštecē); Lankarājupe (vidustecē)
- Kauliņa Užavas labā krasta pieteka Alsungas pagastā, izteka un augštece Īvandes pagastā, garums - 26 km, kritums - 67 m, ietek Užavā 3,5 km uz ziemeļrietumiem no Alsungas; lejtecē Sudmalupe
- Vanka Užavas labā krasta pieteka Kuldīgas un Alsungas novadā, garums - 30 km, kritums - 80 m; augštecē Planīcas upe, Bebriena, Mazupe; vidustecē Ēdole, Ēdoles upe, Lanka
- Tērande Užavas labā krasta pieteka Kuldīgas un Ventspils novadā, garums - 15 km, kritums - 22 m; Kambarupe; Sluķupīte; Tēranda; Torende; Tervende
- Mežupe Vadakstes kreisā krasta pieteka Saldus novada Vadakstes pagastā, augštece Lietuvā (Miežupis), lejtecē robežupe
- Līgotne Vadakstes kreisā satekupe Vītiņu pagastā, garums - 10 km
- Alkšņupe Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novada Ezeres pagastā, augštece Vadakstes un Rubas pagastā, garums - 22 km, kritums - 11 m; Alkšņupīte; Kraukupe
- Ezere Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novadā, tek caur Svētaiņu un Ķerkliņu ezeru, garums - 64 km, kritums - 63 m; Ezera; Ezerupe
- Avīkne Vadakstes labā satekupe Dobeles novada Vītiņu pagastā, garums - 30 km, kritums - 38 m, sākas 3 km uz dienvidaustrumiem no Ķerkliņu ezera pie Sidrabes pilskalna, Austrumkursas augstienes dienvidu malā; Aviekne; Avīkna
- Vadžupīte Vadžupe, Gaujas pieteka
- Surhoba Vahšas upes posms Tadžikistānā, starp Muksu un Obihingovas grīvām
- Melderupīte Vaidavas augšteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā; Melderīšu upe
- Bēteru upīte Vaidavas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā, garums - 9 km, iztek no Bērtiņu ezera; Beķeru strauts; Bēteru strauts; Sušku upe
- Apšupīte Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā, augštece Jaunlaicenes pagastā, vidustecē arī šo pagastu robežupe, garums - 11 km; Āpšupīte; Apšupe; Dzilnupe; augštecē - Lugažu strauts
- Dūņupīte Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā, izteka Veclaicenes pagastā; Dūņupe; Tiltakalnu upe; Tilikalnu upe; Tiltakalnu strauts
- Vārnupīte Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novadā, iztek no Maskaļu ezera, garums - 15 km, kritums - 80 m; Raudupe; Maltenieku strauts
- Vecročupe Vaides dīķa notece uz Baltija jūru Kolkas pagastā, Vecroču upe
- Venganga Vainganga - upe Indijā
- Naudas ezeri vairāki purva ezeri Indrānu pagastā, uz rietumiem no Zvidzes upes
- žuburs Vairāku ceļu, upes gultņu, alu u. tml. kopums, kas parasti sākas vienā un tai pašā vietā
- Dzeņupīte Vaives kreisā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā, augštece Priekuļu pagastā, vidusdaļā šo pagastu robežupe; Kapupīte
- Pelnupe Vaives kreisā satekupe
- Rīdzene Vaives labā satekupe Cēsu novada Vaives pagastā
- Vaļaga Valjaga, upe Peru
- miltināt Valstīt, kratīt (katlā tikko izvārītus sausus kartupeļus, lai tie kļūtu miltaināki)
- robežūdeņi Valsts robežai pieguļošie teritoriālie un iekšējie ūdeņi, robežupes, ezeri u. c.
- Igluma ezers Vardulis, ezers Straupes pagastā
- Vardupe Vārdupe, Vilgāles ezera pieteka
- Warriben Variebas (Varibes) muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā
- varaktors Varikaps, ko superaugsto frekvenču diapazonā lieto signāla frekvences daudzkāršošanai
- sausi kartupeļi vārīti kartupeļi, kurus pēc atdalīšanas no ūdens apžāvē tā, ka tie kļūst sausi
- Vārkaļi Varkaļi, apdzīvota vieta Mārupes novada Salas pagastā
- Kūla Vārme, Ēdas satekupe
- Dūre Vārmes kreisā krasta pieteka Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 17 km, kritums - 36 m; Dūrupe; Spārupīte; augštecē Strumpe, Strumpīte
- Ķīse Vārmes kreisā satekupe Kuldīgas novada Vārmes pagastā, augštece Saldus novada Jaunlutriņu pagastā, garums - 11 km; Ķīšupe; Tiše
- Palīce Vārmes labā satekupe Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 4,5 km; Palšče; Palše
- Vārnkalns Vārnas kalns Straupes pagastā
- Vārnu grāvis Vārngrāvis, Mazdursupes satekupe
- Vārmene Vārniene, Bolupes pieteka
- Vārniena Vārniene, Bolupes pieteka
- Vornīne Vārniene, Bolupes pieteka
- Vuornīne Vārniene, Bolupes pieteka
- Sudarbe Vārnienes kreisā krasta pieteka Balvu novada Rugāju pagastā, augštece Vectilžas pagastā, garums - 22 km, kritums - 26 m, sākas Orlovas purvā; Sidarbe; Sudraba upe; Sudrabe
- Kārnīte Vārnienes kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 14 km, lejtecē Balvu un Bērzkalnes pagasta robežupe, vidustece Bērzkalnes pagastā, augštece Lazdulejas pagastā; Karniste; Karnīte
- Rūbežupe Vārnienes labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 11 km; Robežupe
- Vārnkalni Vārnskalns, apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā
- Vārnupis Vārnupe, Līgupes pieteka
- barabanīt Vāroties burbuļot (parasti par katlu ar kartupeļiem)
- miltāt Vāroties kļūt miltainam (par kartupeļiem)
- miltot Vāroties kļūt miltainam (par kartupeļiem)
- Ādģēre Vārtājas kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā, augštecē arī Bunkas un Priekules pagasta robežupe, garums - 8 km, iztek no Reiņu ezera; Adgere; Agere; Āģēre; Gikša
- Virga Vārtājas kreisā krasta pieteka Virgas pagastā, augštece Priekules, Embūtes un Vaiņodes pagastā, garums - 29 km, kritums - 134 m; Priekule; Niedrupe; augštecē arī Elka
- Padones strauts Vārtājas labā krasta pieteka Bunkas pagastā, augštece Durbes pagastā, garums — 10 km; Dubļu upe
- Lindenruhe Vecā Bieriņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mārupes pagastā
- kaperle Veca kurpe, tupele
- lūkša Veca tupele
- tēce Veca, izžuvusi upes gultne
- tēcis Veca, izžuvusi upes gultne
- Aldaune Vecaldaunīca - upe Latvijā
- Aldaunīca Vecaldaunīca - upe Latvijā
- Aldauniece Vecaldaunīca - upe Latvijā
- Aldaunīte Vecaldaunīca - upe Latvijā
- Vecā Bērze Vecbērze, Lielupes pieteka
- Sviķupe Veciere, Raķupes pieteka
- Vecā Pededze Vecpededze, Pededzes lejteces vecupe
- Bolupe Vecpededzes kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 82 km, kritums - 17 m, sākas Adzeles pacēlumā; Balupe; Balvupe; lejtecē Pērdeja
- taurenieši Vecpiebalgas novada Taurupes pagasta apdzīvotās vietas "Taurene" iedzīvotāji
- Vecroču upe Vecročupe, ūdenstece Kolkas pagastā
- Vecā Slampe Vecslampe, Slampes vidusposma vecupe
- Sloka Vecslocene, Lielupes pieteka
- Slokasupe Vecslocene, Lielupes pieteka
- Vēršupīte Vecslocenes labā krasta pieteka Jūrmalā pie Jaunķemeriem, augštece Smārdes pagastā, garums - 18 km; Ķemerupe; Ķemerupīte
- Vedzīte Vedze, Līčupes pieteka
- ņegāt veikt darbu, kas saistīts ar kā plēšanu ar rokām (piemēram, ravēt, plūkt linus, kartupeļu novākšana)
- kupeņot Vēja iedarbībā veidoties kupenām (par sniegu)
- Eiņu apmetne vēlā neolīta dzīvesvieta Madonas novada Ošupes pagastā, Aiviekstes pietekas Abaines labajā krastā, \~0,5 km uz ziemeļiem no Eiņu ezera, datējama ar 2. gt. p. m. ē. 1. pusi
- Uele Vele - upe Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļos
- Brūverupe Velkumupe, Rojas pieteka
- Valkumupe Velkumupe, Rojas pieteka
- Velkamupe Velkumupe, Rojas pieteka
- Velkule Velkumupe, Rojas pieteka
- Velkume Velkumupe, Rojas pieteka
- Ziepanvalks Velkumupe, Rojas pieteka
- Jaunarājupe Velkumupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Dundagas pagastā
- Kūdupe Veļikajas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā un Krievijā, garums - 83 km (Latvijā 17 km, no tiem \~5 km posmā ir Latvijas un Krievijas robežupe), kritums - 22,1 m; Krievijā saucas Kudeba
- Kūkova Veļikajas kreisā krasta pieteka pieteka Krievijā, augštece Ludzas novada Salnavas pagastā, turpinās Balvu novada Baltinavas, Briežuciema un Šķilbēnu pagastā, kā arī Krievijā, garums - 104 km, kritums - 107 m, iztek no Nūmierņas ezera, divos posmos (katrs \~10 km) ir Latvijas un Krievijas robežupe; Kokava; Kuchva; Kuhva; Kukva
- Windau Venta (upe)
- Imala Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā; Lēnupe; Imulas strauts; Lēnupe; Vētrasleja; augštecē arī Sudmalnieku struts, lejtecē - Lēnu upīte
- Krāčupīte Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Padures pagastā, vidustecē ir arī Īvandes pagasta robežupe, bet lejtecē - Kuldīgas pilsētas robežupe, garums - 8 km; Veckuldīga; augštecē Krača
- Krebicupīte Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Pelču pagastā; Olarājupe
- Lējējupe Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, augštece Laidu pagastā, garums - 19 km, kritums - 60 m; Lejasupe; Lejējupe; Viesalgupe; Viesalupe
- Padure Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 19 km, kritums - 62 m, sākas no novadgrāvjiem netālu no Īvandes; augštecē arī Kimele, Ķimele, Sausgale, Sausgalupe
- Šķērvelis Ventas kreisā krasta pieteka Nīkrāces pagastā un kā robežupe arī Embūtes pagastā, garums - 15 km, kritums - 65 m, iztek no Briņķu ezera; Nīkrāce
- Losis Ventas kreisā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā (augštece Lietuvā), garums - 43,6 km, kritums - 82 m, Latvijas un Lietuvas robežupe 27 km; Lose; Loša; Luša; Luše (Lietuvā Lūše)
- Garūdene Ventas kreisā krasta pieteka Skrundas novada Raņķu pagastā, augštecē ir Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta un Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta robežupe, garums - 15,4 km, kritums - 40 m; Garādene; Garūdens upe; Kandeļupe; Kandeļu upe; Ropjupe; Ropju upe
- Rudupe Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā, garums - 18 km, sākas purvainā mežā uz rietumiem no Ozolu tīreļa; Rūdupe; Ruda; Rusāte
- Bērzene Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Skrundas pagastā, augštece Saldus novada Pampāļu pagastā, kur saucas – Bērzenes strauts, garums – 12 km; Mālupe
- Mazupe Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Vārmes pagastā, daļa augšteces arī Saldus novadā, garums - 14 km, kritums - 13 m; Mellupe; Melnupe; Kanneniekupe; augštecē Plāņupe un Vadžupe
- Riežupe Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 42 km, kritums - 57 m, sākas Austrumkursas augstienes rietumu nogāzē, ietek Ventā lejpus Kuldīgas; Reža; Režupe; augštecē arī Eģenieku grāvis, vidustecē - Rimzātupe; lejpus Veldzes ietekas - Liekne
- Ēda Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā, Pieventas līdzenumā, lejtecē ir Rumbas un Vārmes pagasta robežupe, garums - 6 km, kritums - 13,1 m, izveidojas, satekot Šķēdei un Vārmei; Eda; Ede; Ēde; Edus upe
- Dabiķene Ventas labā krasta pieteka Lietuvā, augštece Latvijā Ukru pagastā, 5 km posmā arī Latvijas un Lietuvas robežupe
- Zaņa Ventas labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 53 km, kritums - 75 m, gandrīz visā tecējumā ir Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma un Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenuma robežupe
- Vadakste Ventas labā krasta pieteka Saldus un Auces novadā, garums - 82 km, kritums - 54 m, sākas 5 km uz austrumiem no Auces, 67 km garā posmā ir Latvijas un Lietuvas robežupe; Vadakstis
- Klūga Ventas labā krasta pieteka Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 17 km, kritums - 53 m, sākas mežu masīvā uz ziemeļiem no Pampāļiem, Vārmes nolaidenumā; Grāverupe
- Sumata Ventas labā krasta pieteka Skrundas pagastā, garums - 11 km; Sumate; Sumatupe; Jaunmuiža; Jaunmuižupe
- Zvirbuļupe Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Piltenes pagastā un pilsētā, lejtecē arī pilsētas robežupe, ietek Vecventas lejteces atzarā, garums - 8 km; Bensonupe; Pūčiņupe; Piltenes upe
- Vēždūka Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Piltenes pagastā, augštece Ugāles pagastā, garums - 33 km; Varždūka; Vežupe; Vēžupe; Zūrupe; iztaisnoto un pārrakto vidusteci sauc arī par Varžupi
- Cērsupe Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Piltenes pagastā, garums - 10 km; Cērsupes strauts
- Kamārce Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Tārgales pagastā, garums - 8 km, kritums - 5 m, veidojas satekot Elkšķenei un Skaldei; Kamagula; Kamarce; Kamačupe; Brida; lejtecē - Dokupe
- Dzirnavupe Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Zlēku pagastā; Pūņa; Pūņupe; Ragana; Zeļļupe; augštecē - Kaža, Kažupe, Kāžupe, Kažas strauts
- Plāņupe Ventas labā krasta pietekas Mazupes nosaukums tās augštecē
- Vadžupe Ventas labā krasta pietekas Mazupes nosaukums tās augštecē
- ventiņi Ventas lejteces krastu apdzīvotāji (posmā no upes grīvas līdz Zlēkām), kuri runā tāmnieku dialektā
- Kaža Ventas pietekas Dzirnavupes paralēls nosaukums tās augštecē
- Kažupe Ventas pietekas Dzirnavupes paralēls nosaukums tās augštecē
- Skalde Ventas pietekas Kamārces kreisā satekupe Ventspils novada Tārgales pagastā, garums - 6 km; Zambe
- Elkšķene Ventas pietekas Kamārces labā satekupe Ventspils novadā, garums - 14 km, kritums - 14,9 m; Elkšķupe; Elkupe
- Reža Ventas pietekas Riežupes paralēls nosaukums
- Režupe Ventas pietekas Riežupes paralēls nosaukums
- Eģenieku grāvis Ventas pietekas Riežupes paralēls nosaukums tās augštecē
- Rimzātupe Ventas pietekas Riežupes paralēls nosaukums tās vidustecē
- pārupnieki Ventspils novada Popes pagasta apdzīvotās vietas "Pārupe" iedzīvotāji
- dokupnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Dokupe" iedzīvotāji
- jaunupnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Jaunupes" iedzīvotāji
- kartupeļu dumpji Ventspils strādnieku un apkārtnes zemnieku nemieri (1891. g.) sakarā ar kartupeļu izvešanu uz ārzemēm neražas gadā
- Rioverde Verde, upe Meksikā
- Riuverdi Verdi, upe Brazīlijā, Paranaibas pieteka
- Vergupe Vērģupe, Iecavas pieteka
- Vērgupe Vērģupe, Iecavas pieteka
- Vērģupis Vērģupe, Iecavas pieteka
- Verteža Vērteža, Līkupes pieteka
- Riekstiņa Vesetas lejteces labā krasta pieteka Aiviekstes pagastā; Riekstene; Riekstiņupe
- Vesiva Vesļana, upe Krievijas Komi Republikā, tās nosaukums komiešu valodā
- Vesterdāla Vesterdālelvena - upe Norvēģijā un Zviedrijā
- Mazā Armēnija vēsturisks apgabals Eifratas upes augštecē, kas ietilpa Hetu valstī, vēlāk Persijā, neatkarīga no 322. g.- 2. gs. b. p. m. ē., tika iekļauta Lielās Armēnijas sastāvā m. ē. 1. gs.
- Keitnesa vēsturisks novads Lielbritānijas salas ziemeļaustrumu stūrī, Skotijā, galvenokārt rietumos no Tērso upes
- Saterlenda vēsturisks novads Lielbritānijas salas ziemeļos, Skotijā, galvenokārt rietumos no Tērso upes
- Mezopotāmija vēsturisks novads Rietumāzijā, Tigras un Eifratas vidueteces un lejteces baseinā; viens no senākajiem civilizācijas centriem ar attīstītu apūdeņojuma zemkopību un augstu kultūru: Divupe
- Valahija Vēsturisks novads Rumānijas dienvidos, starp Dienvidkarpatiem un Donavu, valsts vēsturiskais kodols, Oltas upe to dala 2 daļās: Muntenijā un Oltenijā
- Vēverupīte Vēverupe Ainažos
- Krožupe Vēverupe Ainažu pagastā
- Vēžu valks Vēžvalks, Raķupes pieteka
- Vība Vības grāvis - Platūnes kreisā krasta pieteka pieteka Straupes pagastā
- Latīņamerika Vidusamerika un Dienvidamerika, aptver 33 neatkarīgas valstis, uz dienvidiem no Riograndes upes (Meksikas ziemeļu robeža)
- fjumāras Vidusjūras baseina upes, kas izveidojas tikai lietus periodā (ziemā, pavasarī) vai pēc spēcīgām lietusgāzēm, bet pārējā laikā tās ir sausas, ar oļiem un akmeņiem klātas gultnes
- Mazstraupes viduslaiku pils viduslaiku pils Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Lielstraupes pils, pēc vēsturnieku domām minēta jau 1408. g. kā “mazā muiža pie Straupes”, 16.-19. gs. vairākkārt pārbūvēta un paplašināta, izveidots ainavu parks, 1938. g. nojaukts vārtu tornis un pils daļa uz ziemeļiem no tā, dienvidu daļa 1993. un 1995. g. cietusi ugunsgrēkā
- Ulmales sērija viduspleistocēna jūras nogulumu slāņkopa Kurzemes rietumu piekrastē posmā no Ovīšiem līdz Ziemupei, kā arī Rucavas apkaimē un vietumis pieguļošajā Baltijas jūras akvatorijā, biezums — līdz 20 m
- vidustece Vidusposms (upei)
- Aizpure Vidusupe - paralēls nosaukums tās augštecē, Talsu novada Lībagu pagastā
- Cēlējupe Vidusupe - paralēls nosaukums tās vidustecē
- Dubeņupe Vidusupe Talsu novadā
- Mauriņupe Vidusupe Talsu novadā
- Aizpurve Vidusupe, paralēls nosaukums tās augštecē, Talsu novada Lībagu pagastā
- Jakša Vidusupe, paralēls nosaukums tās vidustecē
- Jakšupīte Vidusupe, paralēls nosaukums tās vidustecē
- Ūzs Vidusupe, Spāres ezera pieteka
- Vidsupe Vidusupe, Spāres ezera pieteka
- Līčupe Vidusupes paralēls nosaukums tās vidustecē
- Liepupe Vidzemes piekrastes upe Limbažu novada Limbažu un Liepupes pagastā, ietek Rīgas līcī, garums - 17 km, kritums - 43 m, sākas purvā uz rietumiem no Riebezera
- zemgaļi viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Lielupes baseinu un 16. un 17. gadsimtā asimilējās ar latviešiem un lietuviešiem
- Boļšaja Pečora viena no divām Pečoras attekām, kurās upe sadalās 130 km no grīvas
- Malaja Pečora viena no divām Pečoras attekām, kurās upe sadalās 130 km no grīvas
- Sodoma viena no divām pilsētām (otra - Gomora) Bībeles mitoloģijā, kas atradušās pie Jordānas upes grīvas vai Nāves jūras rietumu krastā; par šo pilsētu iedzīvotāju pagrimšanu netikumībā Dievs tās iznīcinājis ar sēra un uguns lietu
- kenomāni viena no stiprākām gallu ciltīm Z Itālijā, Po upes labā krastā, ieceļoja Itālijā ap 400 pr. Kr., ap 225 labprātīgi padevās romiešiem un bija to sabiedrotie
- sekvence Vienbalsīga vai daudzbalsīga muzikāla uzbūve, kas tiek atkārtota (bez izmaiņām vai ar variantiem) vairākas reizes, pārvietojot to par noteiktu intervālu augšupejošā vai lejupejošā virzienā
- klumbas Vienīgi no koka taisītas tupeles
- elementārās funkcijas vienkāršākā skaitlisko funkciju klase – funkcijas, kuras iegūstamas no pakāpes funkcijas, eksponentfunkcijas, logaritmiskās funkcijas, trigonometriskām funkcijām un inversajām funkcijām ar galīgu skaitu aritmētisku operāciju un superpozīciju
- intervīzija viens no grupas supervīzijas veidiem, ko tradicionāli izmanto konkrētu gadījumu izskatīšanai; īpaša pazīme – grupas supervīzijā nepiedalās supervizors, bet vadīšanu (piemēram, sekošanu laikam, procesa posmiem u. tml.) uzņemas kāds no grupas dalībniekiem, par ko grupa vienojas
- Ādažu atteka viens no lielākajiem Gaujas vecupju ezeriem, atrodas Ādažu novadā pie Garkalnes ceļa, platība - 13,4 ha, dziļums - līdz 1,2 m; Vējupe
- tiešsaistes supervīzija viens no supervīzijas norises veidiem, kas notiek attālināti, izmantojot tiešsaistes nodrošinājuma programmas; visbiežāk tiek izmantota individuālajā supervīzijā, bet to var praktizēt arī grupas supervīzijā
- organizācijas supervīzija viens no supervīzijas veidiem, tās nolūks – sekmēt efektīvāku mērķu sasniegšanu organizācijā kā sistēmā vai atsevišķās tās struktūrvienībās
- Pālupīte Viesītes labā krasta pieteka Aizkraukles novada Seces un Daudzeses pagastā, garums - 6 km; Palupe; Pālupe
- Melnupīte Viesītes labā krasta pieteka Sunākstes pagastā, garums - \~6 km, daļā tecējuma ir Sunākstes un Viesītes pagasta robežupe
- Grāvupīte Viešupe, Ogres pieteka
- Vēžupe Viešupe, Ogres pieteka
- ieloks vieta (parasti meža, upes) līkumā; lokveida izvietojums; ieloce (2)
- ieloce vieta (parasti meža, upes) līkumā; lokveida izvietojums; ieloks (2)
- pagrieziens vieta (piemēram, ceļam, upei), kur (tai) sākas cits virziens
- aizstraume vieta aiz kāda šķēršļa tekošā ūdenī (upē, jūrā), kur nav jūtams vai ir maz jūtams straumes tecējums; straume upes līkumā
- aizstraume vieta aiz straumes, aiz upes
- sateka vieta, kur (upe, strauts u. tml.) satek (ar citu upi, strautu u. tml.), veidojot vienu ūdenstilpi
- ieteka vieta, kur (upe, strauts) ietek (jūrā, ezerā, upē)
- ūdensrijējs vieta, kur ģeoloģisku procesu un nogulumiežu īpatnību dēļ pazemē aiztek upe vai strauts
- izteka vieta, kur sākas upe, strauts
- drūga vieta, kur upes straume ieplūst jūrā (vai ezerā)
- Kamalda Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā (atsevišķi posmos arī Valmieras novada Plāņu pagastā, un šo pagastu un novadu robežupe) garums - 18 km, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, uz austrumiem no Smiltenes; Kamaldiņa; Kamaldiņš
- Pubuļupe Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 16 km, kritums - 14 m; Lobēģu upe; Lobērģu upe; Mētra; Mētras strauts; Pubulīte; Pubuļa; Sūcupīte
- Pirkuļupe Vijas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas un Grundzāles pagastā, garums - \~4 km; Sarkaņupe
- Stampupe Vijas labā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā, garums - 16 km, kritums - 26 m; Skampupe; Stampupes strauts; Stamupe
- Vijiņa Vijas upes nosaukums tās augštecē Smiltenes novadā
- smiltāju vijolīte vijolīšu suga ("Viola rupestris", arī "Viola areneria")
- Robežupīte Vilaunes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Druvienas pagastā, nelielā posmā arī Jaunpiebalgas pagasta robežupe
- zilupietis vilciens Rīga - Zilupe
- Viļaščaja Vileščaja - upe Azerbaidžānā
- Mammillaria lanata vilnainās mamilārijas ("Mammillaria supertexta") nosaukuma sinonīms
- vitrupieši Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Vitrupe" iedzīvotāji
- Viluma Viļuma, Mērgupes pieteka
- Saliņupīte Viļumupe, Mergupes pieteka
- Jemva Vima - upe Krievijas Komi Republikā, tās nosaukums komiešu valodā
- Vindela Vindelvena - upe Zviedrijā
- Vilciņu ezers Vīņaudu ezers Pārgaujas novada Straupes pagastā
- Alšupe Virāne - upe Latvijā
- Jaunpagaste Virbupe, Abavas pieteka
- Karone Virbupe, Abavas pieteka
- Žuburupīte Virbupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā
- Kāroņstrauts Virbupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, garums - 5 km; Kāroņu strauts
- Alkšņstrauts Virbupes labā krasta pieteka Talsu novadā
- Lībagupe Virbupes labā satekupe Talsu novada Lībagu pagastā
- Sknābe Virbupes nosaukums tās augštecē
- Svente Virbupes nosaukums tās lejtecē
- Virbu upe Virbupes paralēls nosaukums tās vidustecē
- Virba Virbupes paralēls nosaukums tās vidustecē
- Melnupe Virgas labā krasta pieteka Virgas pagastā, augštecē arī Priekules pagasta robežupe, garums - 16 km, kritums - 44 m
- cādrs virs augsnes ilgāku laiku gulējis negaršīgs kartupelis
- augšup Virzienā uz (upes) izteku; virzienā uz augstāku vietu
- pievilkt Virzot sniegu lielākā daudzumā, būt par cēloni tam, ka izveidojas (piemēram, kupenas) - par vēju
- visnesīte Visa nesēja (upes epitets)
- našs Visādi netīrumi, ko pārplūdusi upe plūdu laikā iznes un atstāj uz pļavām
- nesi Visādi netīrumi, ko pārplūdusi upe plūdu laikā iznes un atstāj uz pļavām; našs
- Kazimirovas ezers Visolda ezers Andrupenes pagastā
- Visalda ezers Visolda ezers Andrupenes pagastā
- Visaldas ezers Visolda ezers Andrupenes pagastā
- Visaudas ezers Visolda ezers Andrupenes pagastā
- Visvalda ezers Visolda ezers Andrupenes pagastā
- Vizoma ezers Visolda ezers Andrupenes pagastā
- impampa Vispār kāds savienojums, piem., kopā saauguši kartupeļi vai āboli
- impampis Vispār kāds savienojums, piem., kopā saauguši kartupeļi vai āboli
- monurons Vispārējas iedarbības herbicīds ar ko iznīcina nezāles platībās, kur neaudzē kultūraugus, sīpolu sējumos, kartupeļu stādījumos un augļu dārzos
- superprecizitāte vispārināta īpašība --> superprecīzs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- skaņurinda Visu mūzikā lietojamo skaņu augšupejoša vai lejupejoša secība
- Salacgrīvas pagasta teritorija visumā atbilst bijušo Salacas un Svētciema pagastu apvienotajai teritorijai, pievienota vēl vienīgi bijušā Vitrupes pagasta piejūras daļa, bet bijušā Salacas pagasta ziemeļaustrumu stūris pievienots tagadējam Ainažu pagastam
- Witterbeck Vitrupe
- Vītrupe Vitrupe, ūdenstece Vidzemes piekrastē
- Dzirnupīte Vitrupes labā krasta pieteka Viļķenes pagastā
- Japānas Hupē anemone vizbuļu suga ("Anemone hupehensis")
- Robežupīte Vizlas labā krasta pieteka, Grundzāles un Virešu pagasta robežupe
- Nokrata Vjatkas upes nosaukums tatāru valodā, tās lejtecē, Krievijas Tatarstānas Republikā
- Bargjušada Vorotana - upe Armēnijā, tās retāk lietots otrs nosaukums
- Volčja Vovča, upe Ukrainā
- Vuoksa Vuoksi, upe Somijā un Krievijā
- Elberfelde Vupertāles pilsētas rietumu daļa, Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē
- vilkogājs Zalkšogājs - nakteņaugu ģints, kartupeļiem un citām naktenēm līdzīgi augi, tikai putekšmaciņi nav kopā un vainadziņš veltņveidīgs vai zvana veidā, ar pieclēverainu valnīti, violeti brūns, lapas vienkāršas
- Iesnupe Zalvītes labā krasta pieteka Viesītes pagastā, garums - 12 km; Ieskupe; Lieliesnupe; Lieliesupe
- Paramecium bursaria zaļā tupelīte
- Zaļčupe Zaļcupe, Kurnas pieteka
- pommes frites zaļi, šķēlītēs sagriezti taukos cepti kartupeļi
- Zaļo Zaļo dzirnavu upe - Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā
- Meļļupīte Zaņas kreisā krasta pieteka Saldus novada Zaņas pagastā, garums - 9 km; Melnupe; Melnupīte
- Sāra Zāra - upe Francijā un Vācijā
- Matča Zarafšona, upe Tadžikistānā, tās nosaukums augšdaļā
- vesels zars zars bez trupes pazīmēm
- nokaltis zars zars, kura koksne ir sausa, atmirusi, var būt tumša, bet bez trupes pazīmēm; atmiris zars
- Zaurupe Zarupīte, Mazupes pieteka
- Sudmalstrauts Zasas upe, Ziemeļsusējas pieteka
- Klondaika Zelta rūpniecības rajons Kanādā, Jukonas teritorijā, gk. Klondaikas upes baseinā
- Zeļčeva Zeļčevas strauts - Zeļčovas strauts, Rītupes pieteka
- Scorzonera humilis zemā raudupe
- Akaišu purvs zemais purvs Ludzas novada Līdumnieku un Brigu pagastā, \~2 km no Zilupes un Zilezera, platība - 564 ha, kūdras slāņa vidējais biezums - 1,2 m
- Lielais purvs zemais un augstais purvs Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Ošupes pagastā, platība — 1912 ha, zemais purvs aizņem 1022 ha, augstais purvs — 890 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 3 m, zem tā 0,5 m biezs sapropeļa slānis
- Zemdegu valks Zemdegsupe, Raķupes pieteka
- Dingsvalks Zemdegsupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā
- krasts Zeme, apvidus ūdenstilpes (parasti upes, ezera, jūras) tuvumā; sauszemes platība ūdenstilpes tuvumā
- šļūde Zemes nobrukums (piemēram, upes krastā)
- upes baseins zemes platība (teritorija), no kuras visi virszemes noteces ūdeņi pa strautiem, upēm un ezeriem nonāk upes grīvā, grīvlīcī (estuārā) vai deltā un ietek jūrā
- Ronas zemiene zemiene Francijas dienvidaustrumos, Ronas upes vidustecē un lejtecē, aizņem šauru un dziļu grābenu starp Centrālo masīvu un Dofinē Alpiem, garums — \~300 km
- Pečoras zemiene zemiene Pečoras upes baseinā, Krievijas Eiropas daļas ziemeļaustrumos, pārpurvojušies fluvioglaciāli un limnoglaciāli smilšu un mālu līdzenumi, morēnu un smilšu-grants pauguri un grēdas, daudz ezeru, Ziemeļu Ledus okeāna piekrastē jūras terases
- delta Zemiene, kas upes grīvā izveidojusies no sanesām un nogulsnēm, un upes sazarojumu kopums šādā zemienē
- atlaupeņi Zemnieku ēdiens ziemā no putraimiem un kartupeļiem, ar nelielu gaļas piedevu
- Kolimas zemiene zems līdzenums Kolimas lejteces un Alazejas upes baseinā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), stiepjas 750 km starp Alazejas un Jukagiru plakankalni, augstums - līdz 100 m (izolētas sopkas līdz 300 m), daudzgadīgs sasalums
- dīkers Zemteka, cauruļveida būve ūdens plūsmas izvadīšanai pa šķēršļa apakšu (zem upes, ceļa u. tml.)
- šoni Ziemeļamerikas indiāņu tauta ("Shawnee"), kas agrāk dzīvoja pie Ohaio upes, tagad - rezervātā Oklahomas štatā
- Centrālamerika Ziemeļamerikas kontinenta sašaurinātā dienvidu daļa uz dienvidiem no Balsasas upes ielejas, ietilpst Meksikas dienvidaustrumu daļa, Gvatemala, Beliza, Salvadora, Hondurasa, Nikaragva, Kostarika, Panama
- Podvāze Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, garums - 20 km, kritums - 33 m, tek caur Priekulānu ezeru; Biržupe; Pudveize
- Betpakdala Ziemeļu Bada stepe - tuksnesis Kazahstānā, Turānas zemienes ziemeļaustrumos, no Sarisu upes rietumos līdz Balhašam austrumos, platība - \~75000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 300-500 m, augstākā virsotne - 974 m (Džambula kalns), krasi kontinentāls, sauss klimats
- Severnaja Dvina Ziemeļu Dvina, upe Krievijā
- Ziemeļdvina Ziemeļu Dvina, upe Krievijā
- Sarkanā upe Ziemeļu Redrivera, upe ASV un Kanādā
- upju pērļgliemene ziemeļu upespērlene
- upespērlene Ziemeļu upespērlene - upespērļgliemeņu dzimtas suga ("Margaritifera margaritifera"), vienīgā no šīs dzimtas, kas konstatēta Latvijā, čaula var sasniegt 12 cm, tās ārējais slānis tumšbrūns vai melns, iekšpusi klāj biezs, balts vai iezilgans perlamutra slānis; upju pērļgliemene
- Pagastmājas grāvis Ziemupe, ūdenstece Sakas pagastā
- Seemuppen Ziemupes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ziemupes pagastā
- Jilajira Zilaira - upe Krievijā, Baškorostānas Republikā, tās nosaukums baškīru valodā
- Zielonpol Zileņu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā
- Rosenau Zilupe
- Rosenowo Zilupe
- Sinica Zilupe, Veļikajas pieteka
- sipaki Zilupes apkārtnes krievi, kas š vietā runā s (vārds ar pejoratīvu nokrāsu)
- Robeža Zilupes kreisā krasta pieteka Līdumnieku pagastā, gandrīz visā garumā ir Latvijas un Krievijas robežupe, caurtek Peiteļa ezeru, garums - 11 km
- Kurjanka Zilupes kreisā krasta pieteka Līdumnieku pagastā, garums - 11 km
- Jučovas strauts Zilupes kreisā krasta pieteka Ludzas novada Brigu pagastā, lejtecē \~1,5 km posmā šķērso arī Līdumnieku pagasta dienvidu stūri
- Pūdupe Zilupes kreisā krasta pieteka Ludzas novada Brigu pagastā; Aglonka; Padupe; Padupne; Podupe
- Plisunka Zilupes kreisā krasta pieteka Ludzas novada Pasienes pagastā, augštece Istras pagastā, iztek no Plisūna; Plisūna; Plusona
- Istra Zilupes kreisā krasta pieteka Ludzas novadā, garums - 39 km, kritums - 34,3 m, iztek no Dziļezera; Istrenka
- Koršupe Zilupes kreisā krasta pieteka Pasienes pagastā
- Verbovka Zilupes kreisā krasta pieteka Pasienes pagastā, augštece un atsevišķi vidusteces posmi Zaļesjes pagastā; Verbovkas strauts
- Pernovka Zilupes labā krasta pieteka Ludzas novadā uz Brigu un Līdumnieku pagasta robežas, augstāk Latvijas un Krievijas robežupe 10 km garumā, iztek no Sofijskas ezera Krievijā, lejtece mainīta sakarā ar Zilupes iztaisnošanu un daļēji ietek Zilezerā; Ternovka
- cicurieši Zilupes novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Cicuri" iedzīvotāji
- cucurieši Zilupes novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Cucuri" iedzīvotāji
- novinskieši Zilupes novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Novinskije" iedzīvotāji
- novinskijieši Zilupes novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Novinskije" iedzīvotāji
- solosieši Zilupes novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Sološi" iedzīvotāji
- dziļlejieši Zilupes novada Pasienas pagasta apdzīvotās vietas "Dziļleja" iedzīvotāji
- guzencieši Zilupes novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Guzenki" iedzīvotāji
- pasienieši Zilupes novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pasiene" iedzīvotāji
- Posiņskaja Zilupes novada Pasienes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- čivčieši Zilupes novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Čivčieši" iedzīvotāji
- čivčiši Zilupes novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Čivčiši" iedzīvotāji
- rakšinieši Zilupes novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Rakšina" iedzīvotāji
- romašencieši Zilupes novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Romašenki" iedzīvotāji
- zaļesieši Zilupes novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Zaļesje" iedzīvotāji
- Patmalīšu upe Zilupes pietekas Plisunkas labā krasta pieteka tās lejtecē, Ludzas novada Pasienas pagastā, dažos avotos tiek uzskatīta par Zilupes pieteku, iztek no Šešku ezera; Patmaliešu upe; Šešku upe; Šešķu upe
- zilupietis Zilupes pilsētas iedzīvotājs
- jauktie kami zirņu, pupu, kaņepju un kartupeļu pikas
- siļķveidīgie Zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Clupeiformes"), kurā ir 3 dzimtas: anšovi, dorabi un siļķzivis
- Rušonīca Zolvas ezera noteka uz Sekstu ezeru un tālāk uz Rušona ezeru, visā garumā ir Preiļu un Rēzeknes novada robežupe
- ķozele Zosu barība no sasmalcinātiem kartupeļiem un raudzēta piena
- Zubkowo Zubkovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā
- Kumena ezers Zundovas ezers Andrupenes pagastā
- Kumenas ezers Zundovas ezers Andrupenes pagastā
- Zundu–Kamanes ezers Zundovas ezers Andrupenes pagastā
- Zundu ezers Zundovas ezers Andrupenes pagastā
- Zundu Zundu ezers - Zundovas ezers Andrupenes pagastā
- pļepene Zupa ar smalki sasmalcinātiem kartupeļiem, gaļu un putraimiem
- badene Zupa no ūdenī vārītiem sagrieztiem kartupeļu, burkānu un sacepta speķa gabaliņiem ar nelielu piena un tauku piedevu
- pārnova Zvaigzne, kuras spožums (pēc eksplozijas) palielinās ievērojami vairāk nekā novai; supernova
- nārot Zvejot (sevišķi upes nēģus)
- Maizaste Zvidzes kanāla labā krasta pieteka Madonas novada Ošupes pagastā
- Mazais Pabrauklis Zvidzes kanāla pieteka Madonas novada Ošupes pagastā
- Zviedrvalks Zviedrgrāvis, Pitragsupes pieteka
- Zviedrupe Zviedrupīte, Melnupes pieteka
- Zviedzupe Zviedrupīte, Melnupes pieteka
- Bensonupe Zvirbuļupe, Ventas pieteka
- Piltenes upe Zvirbuļupe, Ventas pieteka
- Pūčiņupe Zvirbuļupe, Ventas pieteka
- Rūsiņupīte Zvirgzdes labā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, garums - 7 km; Rūšupe
- Kļaviņupīte Zvirgzdupe, Amatas pieteka
- Zaugupe Žaugupe, Pērkonu ezera pieteka
- Emba Žema - upe Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1992. g.
- Heihe Žosuja upes Ķīnas ziemeļu daļā paralēls nosaukums tās vidustecē
- Edzingola Žošuja - upe Ķīnā, paralēls nosaukums tās agštecē
- Žugura Žugura ezers - Žuguru ezers Andrupenes pagastā
upe citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV