superlatīvs
superlatīvs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: valodniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | superlatīvs | superlatīvi |
| Ģen. | superlatīva | superlatīvu |
| Dat. | superlatīvam | superlatīviem |
| Akuz. | superlatīvu | superlatīvus |
| Lok. | superlatīvā | superlatīvos |
superl. saīsinājums
Vispārākā pakāpe (adjektīvam, apstākļa vārdam).
Avoti: LLVV, i1
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Itin viss Spožajā mazulītē prasīt prasījās pēc superlatīviem.
- Pēc kāda superlatīva, kas bija veltīts manai personai, neviļus nožāvājos un nepaguvu šo faktu noslēpt.
- Kā to visu attiecināt uz Lansas jauno Luvras filiāli, par kuras estētisko veidolu superlatīvos nesen izrakstījās Financial Times kritiķis?
- Jēgere-Freimane kā savas dzīves apcerētāja rādījusi sevi superlatīvos, un tie lasītāju nepatīkami pārsteidz, liekot gribot negribot turēt aizdomās vismaz daļu no uzslavām un cildinājumiem, kas gadu gaitā veltīti cienījamai autorei.
- Šie pārdzīvojumi atstāja nospiedumus gan lasītāju dzejas produkcijā ( piemēram, Jāna Kernera “ Partijas vēsture”, Smūla “ Ko runāja lauku skolotājs Jāns Tamms”), gan arī esejistikā ( piemēram, Valmara Adamsa superlatīvos sarakstītās “ Domas, lasot partijas vēstures īso kursu”).