Paplašinātā meklēšana
Meklējam skats.
Atrasts vārdos (29):
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (315):
- Weltschmerz _burtiski_ "pasaules skumjas"; pesimistiskas jūtas, apātisks skats uz dzīvi.
- antinomisms 16. gs. luteriskajā baznīcā radies un noraidīts uzskats, ka kristiešiem, lai panāktu viņu grēknožēlu, nav jāsludina bauslība, bet jāsludina tikai evaņģēlijs un Kristus ciešanas.
- neohumānisms 18. gs. dzīves uzskats, kurā kristietība audzināšanā un izglītībā mēģināta apvienot ar sengrieķu dzīves ideālu.
- imanences filozofija 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma filozofijas virziens, kura pamatā ir uzskats, ka ārpus subjektīvās apziņas nekas neeksistē, objekts ir nesaraujami saistīts ar subjektu.
- abdērītisms Abdērītu uzskats, ka cilvēce paliks tagadējā attīstības stāvoklī; vientiesība, muļķība.
- noskats Ainava, skats (parasti virzienā no augšas uz leju).
- bilde Ainava, skats.
- Ķīnas mūris aizsardzības mūris gar Ķīnas ziemeļu robežu, garums \~7000 km; sākts celt 3. gs. p. m. ē., tagadējais izskats kopš 15. un 16. gs.
- mislis Aplams uzskats, maldība.
- review Apskats, angļu un amerikāņu žurnālu nosaukums.
- izgreznot Ar rotājumiem, grezniem priekšmetiem u. tml. panākt, ka rodas grezns, krāšņs izskats.
- apveids Ārējā forma, ārējais izskats.
- konfigurācija ārējā forma, ārējais veidojums, izskats (piemēram, celtnei, priekšmetam, ķermeņa daļai); arī apveids.
- fasons ārējais (apģērba, apavu) izskats; veids, maniere.
- eksterjers Ārējais (celtnes) izskats.
- eksterjers ārējais (dzīvnieka) izskats un tā ķermeņa daļu proporcijas, kas raksturo organisma bioloģiskās īpatnības un saimniecisko noderību; novērtē vizuāli, dzīvnieku mērījot un aprēķinot indeksus un fotografējot.
- āriene Ārējais izskats (cilvēkam).
- veids ārējais izskats, kas parasti ir līdzīgs (kam), atgādina (ko).
- fasona Ārējais izskats, veids, piegriezums.
- sofita Arhitrāva, arkas, plātnes un tml. skats no apakšas.
- kreāciānisms Arī uzskats, ka dzīvnieku sugas nav pamazām attīstījušās, bet ir Dieva radītas; kreacionisms.
- Embūtes viduslaiku pils atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Embūtē, \~500 m uz dienvidiem no Embūtes pilskalna, to 1265. g. cēlis Kurzemes bīskaps uz augsta paugura ar terasēm un stāvām nogāzēm, no 3 pusēm norobežo ūdenstilpes, sākotnējais izskats nav zināms, sagrauta Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā, 19. gs. uz drupām uzbūvēta muižas dzīvojamā ēka, kas nodegusi 1910. g., līdz mūsu dienām saglabājušies atsevišķi sienu fragmenti.
- Akenstakas parks atrodas Mores pagastā , \~10 km no Nītaures, platība - 6,1 ha, reljefs paugurains, aug 20 vietējās un 19 introducētās koku un krūmu sugas, no bijušās muižas vietas paveras skats uz garu, nolaidenu lauci ar vairākām baltegļu grupām.
- dvēseļu pārceļošana atsevišķu hinduistu uzskats, ka dvēseles nāves brīdī pamet ķermeni un iemiesojas citos, cilvēku, dzīvnieku vai augu, ķermeņos; individuālā karma nosaka, par ko kļūs jaunais ķermenis.
- lāga Atskārta, uzskats.
- retrospektīvisms Atskats uz bijušo, uz pagātnē radītām vērtībām; pagātnes notikumu, populāru paraugu un stilu tēlojums un apcere mākslā, arhitektūrā un liteartūrā.
- retrospektīvais skatījums atskats uz bijušo; pagātnes notikumu tēlojums un apcere literatūrā (mākslā).
- seksisms Attieksme, kas veicina sociālo lomu stereotipizāciju atbilstoši cilvēka dzimumam; uzskats, ka paša dzimums ir pārāks par otra dzimumu; dzimumdiskriminācija.
- pārliecība atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
- dzīvā doma atziņa, uzskats, kas radies ciešā saistībā ar dzīvi.
- korrelātīvisms Atziņas teorijā uzskats, ka atziņas subjekts un objekts ir nešķiramā korelācijā.
- aspekts Augu kopas izskats, kas atkarīgs no augu krāsas (kādā laika posmā).
- facies Augums, āriene: seja, izskats, skats, ārējā parādība.
- brokisms Bioloģijas teorija, kuras pamatā ir uzskats, ka dzīvnieku un augu suga noveco un iet bojā tāpat, kā noveco un iet bojā atsevišķs īpatnis.
- feerija Brīnumains, pasakains skats.
- ārskats Brīvās dabas skats (parasti tēlotājā mākslā, skatuves mākslā, kinomākslā); pretstats: iekšskats.
- jakšas budisma mitoloģijā - pusdievību grupa, kuru priekšgalā ir lokapāla Vaišravana; valda uzskats, kas īpaši bīstami cilvēkiem ir sieviešu kārtas jakšas (jakšinī), kas ēd cilvēku gaļu un dzēru bērnu asinis.
- novest Būt par cēloni tam, ka (kādam) izveidojas (atziņa, uzskats u. tml.).
- pušķot Būt par cēloni tam, ka (kam) rodas krāšņs, skaists, arī svinīgs izskats (parasti par priekšmetiem); būt par rotājuma elementu.
- mācīt Būt tādam, kurā ir pausts (noteikts uzskats, atziņa).
- antropolatrija Cilvēka pielīdzināšana Dievam; uzskats, ka cilvēkam ir absolūti brīva griba un nemirstīga dvēsele.
- natūra Dabasskats (parasti kinomākslā, tēlotājā mākslā).
- ainava Dabasskats.
- peizāža Dabasskats.
- sabatisms Dažu kristīgā protestantisma virzienu uzskats, ka svētdiena jāsvētī stingri kā sabats, jo to prasa Bībeles ceturtais bauslis.
- dīvainība Dīvaina rīcība, paradums, uzskats; arī īpatnība.
- Ālaves muiža Dobeles novada Penkules pagasta bijušais nosaukums; apbūve veidojusies 18. un 19. gadsimtā, kungu māja ir viena no retajām muižu koka dzīvojamām ēkām, kas raksturo attiecīgā perioda celtniecības tradīcijas Latvijā, no tās lieveņa paveras skats uz iespaidīgo sarkanu ķieģeļu staļļa ēku.
- subordinacionisms Dogmatisks uzskats, ka Kristus personas dievišķā būtne jeb dievišķais logoss Kristū pakārtots (subordinēts) Dievam Tēvam, ko baznīca nosodīja 4. gs.
- motīvs Doma, ideja, uzskats u. tml., kas pamato, pierāda kādu citu domu, ideju, uzskatu u. tml.
- balss Doma, uzskats, ko (aktīvi) pauž (parasti sabiedrība, sabiedrības grupa).
- funktieris Doma, uzskats, viedoklis; domu gaita, pieeja.
- noskats Domas, ieskats (par kaut ko).
- opinio Domas, uzskats.
- individuālpsiholoģija Dzīļu psiholoģijas novirziens, kura pamatā ir uzskats, ka cilvēka darbības stimuls ir tieksme pārvarēt mazvērtības kompleksu.
- Meresgera Ēgiptiešu mitoloģijā - čūsku dieviete, kas dzīvoja kalna virsotnē, no kura pavērās skats uz Tēbu (mūsdienu Luksoras) faraonu kapenēm.
- penthauss Ēkas augšējā stāvā izbūvēts (parasti grezns, dārgs) dzīvoklis, no kura paveras skaists skats.
- krenācija Eritrocītu sarukšana, ko panāk, pakļaujot tos gaisa ietekmei vai ievietojot hipertoniskā nātrija hlorīda šķīdumā; to izskats sāk atgādināt zobratu.
- pikantērija Erotisku, juteklīgu izjūtu kopums; attēls, teksts, skats u. tml., kas izraisa šādas izjūtas.
- naturālisms Estētisks uzskats, pēc kura mākslas darbā jākopē īstenības priekšmeti un parādības, necenšoties atspoguļot būtisko, tipisko; attiecīgais virziens literatūrā, tēlotājā mākslā, kas izveidojās 19. gadsimta 2. pusē.
- filozofija Filozofiska mācība, pasaules uzskats.
- intelektuālisms Filozofisks uzskats, ka izziņas procesā galvenā nozīme ir intelektam (prātam, domāšanai); radniecīgs racionālismam.
- peļņas un zaudējumu aprēķins finanšu pārskats, kas atspoguļo uzņēmuma ieņēmumus un izmaksas, kā arī noteiktā laikposmā iegūto peļņu vai radušos zaudējumus.
- nobeiguma apdare fizikāli mehāniska (dekatēšana, kalandrēšana, sarucināšana) un (vai) ķīmiska (apretēšana) tekstilizstrādājumu apdare, kuras rezultātā uzlabojas to izskats un lietojamība.
- gaisakuģa komponējums gaisakuģa agregātu savstarpējais izvietojums, no kā ir atkarīgi gaisakuģa parametri un ārējais izskats.
- pitoresks Glezniecisks; tāds, kas labi piemērots gleznošanai (piem., dabasskats).
- mondiālisms globāla domāšana, vispārcilvēcisks pasauluzskats, kas Zemes iedzīvotājus uzlūko par vienotu populāciju.
- depo Grāmatvedības koppārskats uzskaites informācijas apkopošanai.
- Alekto Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas meita, atriebības dieviete erīnija, kas mīt Aīda pazemes valstībā, tās izskats ir atbaidošs - tā ir vecene ar lunkanām čūskām matu vietā.
- nostrātiskās valodas hipotētiska valodu virssaime, kurā ietilpst indoeiropiešu, urāliešu, altajiešu, semītu-hamītu, kartvelu, dravīdu, korejiešu u. c. valodas; pastāv uzskats, ka šajās valodās ir \~700 kopīgas cilmes vārdu sakņu.
- dinamisms Ideālistisks uzskats par spēku kā patstāvīgu elementu.
- solidārisms Ideoloģisks virziens (tiesību zinātnēs, politikā), kam pamatā ir uzskats par sabiedrības šķiru, sociālo grupu pilnīgu saskaņu.
- noredze Ieskats, uzskats.
- iemets Iespaids, ieskats.
- kapitels Iespiedburti, kam ir lielo burtu izskats, bet mazo burtu izmēri; kapiteļi.
- interneta mēneša pārskats ikmēneša pārskats, ko gatavo interneta pētniecības uzdevumu grupas, lai iepazīstinātu ar dalības organizāciju veiktajiem darbiem un atklātajām problēmām, kuras saistītas ar interneta attīstību.
- WWREM Iknedēļas neatliekamās medicīnas internetapskats (angļu "Weekly Web Review in Emergency Medicine").
- starpspēle Īss (parasti humoristisks) skats, aina starp uzveduma dalām, cēlieniem; intermēdija (1).
- atsauksme Īss kritisks apskats, arī recenzija (piemēram, par mākslas darbu, zinātnisku apcerējumu).
- intermēdija Īss, (parasti humoristisks) skats, aina starp uzveduma daļām, cēlieniem.
- prologs Izrādē - ievada skats, arī uz skatītājiem tieši vērsta runa vai dziedājums, kas sagatavo tos izrādes satura uztverei.
- paskats Izskats (cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- drejs Izskats (par cilvēku).
- paskats Izskats (priekšmetam, telpai, celtnei).
- habituss Izskats, āriene; ārējā forma, apveids; konstitūcijas tips.
- vieža Izskats, paskats, vecums.
- viežus Izskats, paskats, vecums.
- tīkatne Izskats, seja.
- izskata Izskats, skats.
- izskate Izskats, skats.
- porma Izskats, veids.
- plauka Izskats; arī veids, (kā) grupa, kopums.
- noskats Izskats.
- paskata Izskats.
- paswīda Izskats.
- preģis Izskats.
- rega Izskats.
- uzskata Izskats.
- uzskats Izskats.
- muļķība Izteikums, doma, uzskats u. tml., kura saturā izpaužas nepietiekami attīstīta, arī nepietiekami aktivizēta prāta darbība, īpašības.
- habitus Izturēšanās, ārējais izskats; stāvoklis, īpašība; drānas, rota; kāda organisma ārējā forma.
- epitome Izvilkums, īss pārskats.
- agerāzija Jauneklīgs izskats vecumā.
- kincis Jocīgs skats.
- vaigs Kā (priekšmeta, vietas u. tml.) veidols, arī izskats.
- dabasskats Kāda apvidus, vietas kopskats (ārpus pilsētas, ārpus apdzīvotas vietas).
- CISS Kempbela interešu un prasmju pārskats (angļu "Campbell Interest and Skill Survey").
- sašņurkt Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada); nošņurkt.
- nošņurkt Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada).
- atbaidīšanas doktrīna kodolbruņošanās teorētiskais pamats (angļu "mutual assutred destruction") - uzskats, ka potenciālo uzbrucēju no pirmā kodoltrieciena atturēs apziņa, ka prettrieciens būs iznīcinošs.
- kopaina Kopēja, vienojoša aina; kopskats (1).
- kopieskats Kopējais ieskats.
- koppārskats Kopējais pārskats.
- kopskats Kopējs, vienojošs apskats, aplūkojums.
- kopskats Kopējs, vienojošs skats.
- aperçu kopsavilkums vai pārskats.
- kopplāns Kopskats (kinofilmas kadram).
- adventisms Kristīga konfesija, kuras mācību raksturo uzskats, ka Kristus otrā atnākšana ir tuvu, un sestdienas, kā svinamās dienas ievērošana.
- augsmes robežas kritiskā situācija, kuru paredz ar datoraprēķiniem pamatots uzskats, ka pastāvīgais iedzīvotāju skaita pieaugums kopā ar Zemes dabisko resursu straujo izsīkšanu var novest pie vides katastrofas.
- purva krokvācelīte krokvācelīšu suga ("Aulacomnium palustre"), kas ir līdz 10 cm augsta; bieži sastopama mežos uz slapjas un nosusinātas kūdraugsnes un pārpurvotas minerālaugsnes (purvājā, niedrājā, grīnī, slapjajā mētrājā, slapjajā damaksnī, šaurlapju kūdrenī), retāk mezotrofiskos mežos uz minerālaugsnes (damaksnī, lānās); tās izskats mainās atkarībā no apēnojuma.
- dorsāls aspekts ķermeņa virsmas izskats, aplūkojot no mugurpuses un augšas.
- ventrāls aspekts ķermeņa virsmas izskats, aplūkojot no priekšpuses vai apakšas.
- iekšējā aplieva lapkoku kodolkoksnē izvietotas gadskārtas, kuru izskats un uzbūve līdzīgi aplievas gadskārtām; bieži sastopama ozolu un ošu kodolkoksnē.
- Anno lībiešu vecākais Turaidas novadā 12. gs. beigās un 13. gs 1. pusē, kurš 12. gs. 90. gados brīdinājis bīskapu Meinartu par lībiešu sazvērestību, pastāv uzskats, ka bijis pirmais Turaidas novadā kristītais lībietis.
- norma Likuma formulēts noteikums, arī tradicionāli izveidojies noteikums, princips, uzskats, kas regulē cilvēku attiecības sabiedrībā.
- nekonvencionālā literatūra literatūra, kas satur vispārpieejamu informāciju un netiek izplatīta tirdzniecības tīklā (analītisks apskats, pārskats par tehnisku vai zinātnisku pētījumu, deponēts zinātnisks darbs, konferences vai kongresa programma, materiāli u. tml.); "pelēkā literatūra".
- hromoma Ļaundabīgs čūlojošs audzējs; pastāv uzskats, ka tas attīstās no hromatoforiskām (melanoforiskām) šūnām.
- jettatura Ļauns skats; fascinācija.
- perfekcionisms Mācība par pilnību; uzskats, ka kristietim jau šajā pasaulē ir iespējams sasniegt pilnību.
- pasāža Mazsvarīgs skats kinoscenārijā, pāreja no vienas situācijas otrā.
- leptotēnija Mejozes pirmās dalīšanās profāzes pirmā stadija, kurā hromosomām ir tievu pavedienu izskats.
- meteoroloģiskā informācija meteoroloģisks pārskats, analīze, prognoze un jebkurš cits biļetens par faktiskajiem vai gaidāmajiem meteoroloģiskajiem apstākļiem.
- New Age moderns sinkrētisks pasaules uzskats, kas apvieno reliģiju un evolucionārās dabas zinātnes
- ālita Neatrisināms; dažu sengrierķu filozofu (Megaras skola) uzskats, ka ir pasaules un dzīves grūtākie jautājumi, uz ko var atbildēt tikai ar "jā" vai "nē", bet īsto atbildi nekad nav iespējams iegūt.
- negližē nekārtīgs apģērbs, nekārtīgs izskats.
- sekulārais humānisms no reliģijas neatkarīgs pasaules uzskats, kas uzsver, ka cilvēka spēja un impulsi rīkoties morāli un ētiski, palīdzēt līdzcilvēkiem un videi balstās pašā cilvēkā, nevis ārpus viņa esošos augstākajos spēkos.
- katabāze Nokāpšana apakšzemē, kā plaši izveidots motīvs sastopams gandrīz visās tautās; tās pamatā animistiskais uzskats par dvēseles likteni pēc nāves.
- progresējošā lipodistrofija norobežots zemādas tauku slāņa zudums dažās ķermeņa daļās ar vienlaicīgu tā saglabāšanos vai pat hiperplāziju citās vietās; visbiežāk novēro sejas un ķermeņa augšdaļas novājēšanu un pastiprinātu tauku nogulsnēšanos ķermeņa lejasdaļā; izveidojas displastisks izskats.
- redzesleņķis Noteikts (kā) uzskats, pēc kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts.
- attieksme Noteikts uzskats (par ko), vērtējums, arī atbilstoša nostāja.
- acs Novērtējums, uzskats, domas.
- atskats Pakavēšanās (runā, rakstos pie pagātnes notikumiem); apskats, apraksts (par kādu pagātnes notikumu vai laika posmu).
- sašķobīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, doma, uzskats, attiecības) zaudē savu stabilitāti, noturību.
- šķobīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, doma, uzskats, attiecības), parasti pakāpeniski, zaudē savu stabilitāti, noturību.
- sagraut Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ietekme, uzskats), parasti pilnīgi, zūd, pazaudē iedarbīgumu.
- caurskats Papīra caurskats - šķiedrvielas materiāla izkliedes vienmērīguma rādītājs papīra loksnē.
- zoomorfisms Parādība, kad reāliem vai iedomātiem objektiem tiek piešķirts dzīvnieku izskats, veids.
- krāsa Pārliecība, uzskats (parasti politikā); pārliecības, uzskata simbols (parasti politikā).
- credo pārliecība, uzskats.
- kredo Pārliecība, uzskats.
- starpziņojums pārskats par izpildes gaitu, kāda darba posma rezultātiem.
- pārredze Pārskats, apskats.
- atskaite Pārskats.
- reliģiskā pārliecība pasaules izjūta un pasaules uzskats, tam atbilstošās darbības (kults), kas saistās ar svētuma pārdzīvojumu, ticību pārdabiskajam, vienam vai vairākiem dieviem un kas veido cilvēka uzvedības normas.
- sekulārisms Pasaules un dzīves uzskats, kas brīvs no reliģijas un Dieva.
- subjektīvisms Pasaules uzskats, kas īpašu nozīmi piešķir subjektam, tā aktivitātei.
- ideālais bērnu skaits personas (vai iedzīvotāju kopuma) uzskats par vislabāko bērnu skaitu ģimenē vispār vai konkrētos apstākļos.
- laktescence Pienainība, piena izskats.
- retrospekcija Pievēršanās pagātnei; pagājušo notikumu apskats.
- Grebu Bļodas kalns pilskalns Valmieras novada Dikļu pagastā, mežā uz ziemeļiem no Grebu mājām, savrups, apaļš, \~10 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums (diametrs \~75 m) ir ar kritumu pret ziemeļiem un zemes uzbērumu (~1 m) visapkārt, bijis apdzīvots no 2. gt. sākuma, pastāv uzskats, ka te atradusies lībiešu Metsepoles novada galvenā pils.
- leptocīts Plāns eritrocīts ar samazinātu tilpumu salīdzinājumā ar diametru; tā izskats atgādina šaušanas mērķi - hemoglobinēta perifērijas līnija apjož gaišu laukumu ar pigmentētu centru.
- tehnokrātisms Politiska mācība, uzskats, ka sabiedrība ir vadāma pēc tehniska racionālisma likumiem.
- šķitums Priekšstats, uzskats, ko rada sagrozīta (kā) uztvere.
- izteiksme Psihiska stāvokļa, rakstura, personības īpašību izpausme (parasti sejā, skatienā); attiecīgais izskats (parasti sejai, acīm).
- voluntārisms Psiholoģijā - mācība, uzskats, kas galveno nozīmi piešķir gribas procesiem un mazina prāta lomu; arī attiecīga rīcība, darbība.
- litopsis Pusdienziežu dzimtas ģints ("Lithops"), Dienvidāfrikas izcelsmes augi, kuru izskats ir līdzīgs akmeņiem, tiek audzēti kā dekoratīvi telpaugi.
- eņģelis pusdievišķa būtne, Dieva sūtnis, kam parasti ir spārnota jaunekļa izskats; Vecajā derībā sastopams trīs nozīmēs: cilvēks, kas tiek sūtīts no cilvēka pie cilvēka un tādējādi pilnībā pieder pie cilvēciskās sfēras; cilvēks, visbiežāk pravietis, kas ir starpnieks starp Dievu un cilvēkiem un tādējādi pieder gan pie dievišķās, gan cilvēciskās sfēras; pusdievišķa vai gandrīz dievišķa būtne, ķermeniska vai neķermeniska, redzama vai neredzama, kas pilnībā pieder pie dievišķās sfēras.
- telka Raksturs, izskats, paskats; veidols.
- aina Redzes lokā ietverams (arī iztēlē veidots) dabasskats; ainava (1).
- panorāma Redzes lokā ietverams skats uz kādu vietu (no augstuma, arī attāluma).
- compte rendu rēķina noslēgums, darbības pārskats.
- teisms Reliģiski filozofiska mācība, uzskats, ka Dievs ir radījis pasauli un pārvalda to pēc savas gribas.
- providenciālisms Reliģiski ideālistisks uzskats, pēc kura vēstures gaita ir providences noteikta.
- spirituālisms Reliģisks uzskats, kas piešķir lielāku nozīmi Garam ("iekšējai gaismai") nekā baznīcas rituāliem.
- progērija Reti sastopama pārmantota anomālija (iespējams, autosomāli recesīva pārmantošana): bērniem senils izskats, plāni, sirmi mati, plāna āda, kas atgādina sklerodermisku ādu; nagi distrofiski vai atrofiski, akromikrija; proporcionāls punduraugums; senilais nanisms.
- atskārta Rezultāts --> atskārst; skaidrs ieskats par lietām vai lietu, kas agrāk bija nesaprotama.
- atskārtums Rezultāts --> atskārst; skaidrs ieskats par lietām vai lietu, kas agrāk bija nesaprotama.
- Muts rietumsemītu mitoloģijā - draudīgais un varenais nāves dievs, mirušo valstības vadītājs, kurš uzsūta dabai sausumu un neauglību, cilvēkiem slimības un nāvi, viņa izskats ir atbaidošs un iedveš bailes pat dieviem.
- reputācija Sabiedrībā izplatīts vērtējošs uzskats par kā (piemēram, uzņēmuma, pasākuma, arī produkcijas) derīgumu, vērtību, nozīmīgumu.
- reputācija Sabiedrībā izplatīts vērtējošs uzskats par kādu cilvēku, tā īpašībām, darbības nozīmīgumu.
- antimilitārisms Sabiedriska kustība vai uzskats, kas vērsti pret militārismu un karu.
- kā (arī gatavais) putnu biedēklis saka par ākstīgi ģērbušos cilvēku, arī tādu, kam ir nepievilcīgs, arī nekārtīgs izskats.
- kā (arī gatavais) putnubiedēklis (arī putnu biedēklis) saka par cilvēku, kam ir nepievilcīgs, arī nekārtīgs izskats.
- gatavais (arī kā) putnu biedēklis saka par cilvēku, kam ir nepievilcīgs, arī nekārtīgs izskats.
- profils Sānskats (parasti sejai, tās daļām), aprises (parasti sejai, tās daļām) sānskatā.
- apskats Secīgs pārskats.
- atziņa Secinājums, uzskats (kas radies pētījumu, novērojumu vai pieredzes rezultātā); atzinums.
- fasāde Seja; izskats.
- kompleksija Sejas ādas krāsa un izskats.
- vizāža Sejas izskats, ko veido ar kosmētiskiem līdzekļiem un grimu.
- dzimumisms Seksisms - uzskats, ka paša dzimums ir pārāks par otru dzimumu.
- govju tips selekcijas ceļā izveidotas govis, kam šķirnes ietvaros ir līdzīgs ārējais izskats, ķermeņa uzbūve un produktivitāte.
- elements Senajās metafiziskajās mācībās valdīja uzskats, ka materiālajā pasaulē visas lietas un parādības ir atšķirīgās proporcijās sajauktu dažu sākotnējo "elementu" jeb "stihiju" kopums; šie elementi ir Uguns, Gaiss, Ūdens un Zeme (ķīniešiem - Uguns, Zeme Metāls, Ūdens un Koks).
- ģeocentriskā pasaules sistēma seno laiku uzskats par Zemi kā nekustīgu Visuma centru, ap kuru riņķo Saule un visi pārējie debess spīdekļi.
- hronogrāfs seno rakstu piemineklis - uz Bībeles leģendām un Bizantijas avotiem pamatots vispārīgās vēstures apskats.
- akatalepsija Seno skeptiķu uzskats par lietu būtības neizzināmību.
- galaktēmija Seruma pienains izskats (lipēmija).
- apercu Skaidrs pārskats, īss satura atstāstījums, uzmetums.
- glezna Skaists dabasskats, vīzija.
- daiļaugums Skaists izskats, stalts augums.
- sānskats Skats no (kā) sāniem; skats (kā) sānu daļas virzienā.
- virsskats Skats no (kā) virsējās, augšējās puses: skats (kā) virsējās daļas virzienā.
- iekšskats Skats telpā (parasti tēlotājā mākslā, skatuves mākslā, kinomākslā); pretstats: ārskats.
- vids Skats; izskats.
- Myristica fragans smaržīgais muskats.
- strukturālais sociālais darbs sociālo darbinieku darbības virziens, kura pamatā ir uzskats, ka daudzas klienta problēmas rada neadekvāta sociālā struktūra, un sociālā darba mērķis ir palīdzēt mainīt sociālās struktūras, kas ierobežo cilvēku funkcionēšanu, piemēram, atrast pieeju vajadzīgajiem resursiem, vadīt sarunas grūtās situācijās un mainīt ierobežojošus sociālos apstākļus.
- izplatība Stāvoklis, kad (kas, piemēram, ziņa, vēsts, uzskats) ir zināms, pazīstams; process --> izplatīties (2).
- naivais reālisms stihisks, ar ikdienas pieredzi un praksi pamatots uzskats, ka lietas, pasaule eksistē neatkarīgi no mums, no mūsu sajūtām un apziņas.
- look stils; izskats (par apģērbu, matu griezumu vai sakārtojumu u.tml.).
- virpeles Stipri nodzīta un sasvīduša zirga apspalvojuma izskats.
- zoomorfs Tāds, kam ir dzīvnieka izskats, veids.
- bērnišķīgs Tāds, kam ir jauns, svaigs, bērnam raksturīgs izskats.
- piliformisks Tāds, kam ir mata forma, izskats.
- izskatīgs Tāds, kam ir patīkams, glīts izskats (par cilvēku); arī skaists.
- vēzienveida Tāds, kam ir vēziena (1) veids, izskats.
- sepaloīds Tāds, kam kauslapu izskats.
- mīlīgs Tāds, kas neizturas agresīvi, tāds, kura izskats, izturēšanās ir patīkama cilvēkam (par dzīvniekiem).
- kukuļveidīgs Tāds, kura izskats atgādina kukuli; iegarens veidojums ar apaļīgām formām.
- neizskatīgs Tāds, kura izskats nav patīkams, skaists (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
- neizskatīgs Tāds, kura izskats neatbilst kādām estētiskām prasībām.
- nejauks Tāds, kura izskats vai izturēšanās izraisa nepatiku, pretīgumu (par dzīvniekiem).
- neizskatīgs Tāds, kura izskats vairs neatbilst kādām (kvalitātes, standarta u. tml.) prasībām (par pārtikas produktiem).
- neglīts Tāds, kuram nav pievilcīga, patīkama āriene, tāds, kura izskats, veidojums izraisa nepatiku (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
- tālskats Tāls skats, plaša izredze.
- tāļskats Tāls skats.
- tiesiskā mentalitāte tās vai citas sociālas grupas, šķiras, nācijas, tautas vai kāda cita cilvēku kopuma stabils pasaules uzskats par tiesībām un valsti, to pastāvēšanu un funkcionēšanu, sevišķi saistīta ar tiesisko un politisko realitāti sabiedrībā.
- šķitums Tas, kas šķiet esam, bet neeksistē īstenībā; priekšstats, uzskats par ko īstenībā neesošu.
- dzīvnieku, putnu valoda tautas tradīcijā uzskats, ka senāk dzīvnieki, putni, augi, koki runājuši vienā valodā ar cilvēku, bet vai nu par kādu pārkāpumu, vai sīkāk neatklātu iemeslu dēļ viņiem atņemta valoda.
- aiztikums Tautas uzskats par dažu priekšmetu neaiztiekamību.
- grims Tēlojamai lomai atbilstošais izskats, kas iegūts, piemēram, ar krāsām, uzlīmējumiem, plastisko materiālu.
- intérieur Telpas iekšskats.
- sinopse Teoloģiskajā literatūrā - svēto rakstu fragmentu sakopojums vai saīsināts to interpretējumu izklāsts; arī pārskats, kopsavilkums.
- apofātiskā teoloģija teoloģisks uzskats, ka Dievs nav izzināms un izsakāms cilvēciskos jēdzienos, tāpēc runā par to, kas Dievs nav, nevis par to, kas viņš ir; tā tiek saukta arī par negatīvo teoloģiju (lat. "via negativa" - "negatīvais ceļš") pretstatā katafātiskajai jeb pozitīvajai teoloģijai.
- tiesību enciklopēdija tiesību apskats, kura uzdevums ir propedeitisks - ievadīt tiesību vispārējo jēdzienu izpratnē.
- tuvplāns tuvs (objekta) attēlojums (piemēram, kinolentē, gleznā); optiski tuvs (objekta) novietojums (parasti fotografēšanas procesā); tuvskats.
- pietuvinošs tuvskats tuvskats, kas parāda kādu daļu no iepriekšējā tālākā plāna.
- pārvietojošs tuvskats tuvskats, kas parāda kādu personu vai priekšmetu ārpus iepriekšējā kadra.
- finanšu pārskati uzņēmuma finansiālā stāvokļa un veikto darījumu pārskats, kas ietver bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu, pārskatu, kas parāda visas izmaiņas pašu kapitālā, naudas plūsmas pārskatu, grāmatvedības politikas aprakstu un pielikumus.
- aizspriedums Uzskats (maldīgs, bieži vien novecojis), kas kļuvis par šķērsli saprātīgam, pareizam spriedumam, saprātīgai, pareizai rīcībai.
- mistika Uzskats par īstenību, kurš balstās uz ticību pārdabiskajam, dievišķajam; misticisms.
- estētisms Uzskats par mākslu, kas pamatojas uz ideju par tīro mākslu, "mākslu mākslai".
- solipsisms uzskats, arī filozofijas virziens, saskaņā ar kuru eksistē tikai domājošais subjekts un objektīvā pasaule pastāv vienīgi viņa apziņā.
- tehnokrātija Uzskats, arī sabiedriska kustība, kuras pamatā ir pārliecība par tehnizācijas, industrializācijas izcilu nozīmi sabiedrības attīstībā; tehnikas speciālistu, inženieru kopums, kas pārvalda sabiedrību.
- ieskats Uzskats, domas; arī atzinums.
- viedoklis Uzskats, izpratne (par ko), arī attieksme (pret ko).
- amilleniālisms Uzskats, ka 1000 gadu miera valsts jāsaprot garīgā nozīmē.
- finālisms Uzskats, ka attīstības cēlonis ir mērķis, kas nosaka notikumu (evolūcijas) virzību.
- atomisms Uzskats, ka cilvēka apziņa veidojas no psihisku pārdzīvojumu elementiem.
- antropisms Uzskats, ka cilvēks ir pasaules radīšanas gala mērķis un pretstats visai pārējai dabai.
- antropocentrisms Uzskats, ka cilvēks ir visa esošā, Visuma centrs.
- historisms Uzskats, ka dabas un sabiedriskās dzīves parādības ir vēsturiski procesi; vēsturiska pieeja.
- agnosticisms Uzskats, ka dievišķās lietas ir neizzināmas un tās nevar nedz pierādīt, nedz noliegt.
- binitārisms Uzskats, ka Dievs sevī ietver nevis trīs, bet divas personas; tiek noliegts Svētā Gara dievišķums.
- trinitārisms Uzskats, ka Dievs sevī ietver trīs personas (Tēvu, Dēlu un Svēto Garu).
- polifilija Uzskats, ka dzīvnieku un augu organismu sugas cēlušās no daudzām izejformām.
- henoteisms Uzskats, ka eksistē daudz dievu, bet tikai vienam atsevišķam dievam ir īpašs sakars ar konkrētu dzimtu, ģinti vai cilti, un tas nozīmē, ka šai grupai nekādu citu dievu nav, bet vispār eksistē arī citādi dievi.
- heteroseksisms Uzskats, ka heteroseksualitāte ir vienīgais dabiskais seksuālo attiecību veids.
- mehānicisms Uzskats, ka ikvienu dabas parādību var izskaidrot ar ķīmijas un fizikas likumiem; uzskats, ka pat vissarežģītākās norises (ari, piem., sabiedrībā un psihes darbībā) galu galā var izskaidrot ar mehānikas likumiem.
- diofizītisms Uzskats, ka inkarnētajā personā Kristum ir divas atsevišķas (Dieva un cilvāka) dabas.
- diotelētisms Uzskats, ka inkarnētajā personā Kristum ir divas atsevišķas (Dieva un cilvēka) gribas.
- panlogisms Uzskats, ka īstenība esot iemiesojušās idejas un tāpēc loģikas likumi neesot vien mūsu domāšanas, bet arī visas esamības likumi; panloģisms.
- iluzionisms Uzskats, ka īstenība ir tikai šķietama - subjektīvā ideālisma galējā forma.
- flogozelotisms Uzskats, ka katras slimības pamatā ir iekaisums.
- historicisms Uzskats, ka katrs vēsturiskais laikmets ir nesalīdzināms, unikāls, tādēļ pētāms idiogrāfiski.
- postmilleniārisms Uzskats, ka Kristus otrā atnākšana notiks 1000 gadu miera valsts beigās.
- premilleniārisms Uzskats, ka Kristus otrā atnākšana notiks pirms 1000 gadu miera valsts iestāšanās.
- eksemplārisms Uzskats, ka lietu izziņa iespējama ar Dieva apgaismības palīdzību, un visu lietu pirmsakne meklējama Dievā.
- psiholoģisms uzskats, ka loģika pēta nevis to, kā jādomā, bet gan to, kā cilvēki faktiski domā.
- holopātija Uzskats, ka lokāla slimība ir vispārējas saslimšanas izpausme.
- panlunārisms Uzskats, ka Mēness ir vienīgais mītu veidotājs faktors.
- agnosticisms Uzskats, ka objektīvās īstenības izziņa nav iespējama.
- ovulisms Uzskats, ka olšūnā jau ir izveidots pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks.
- holisms Uzskats, ka parādība jāpētī kā vienots veselums, nevis atsevišķas tās daļas.
- materiālisms Uzskats, ka pasaule, viss, kas eksistē, sastāv tikai no matērijas (t. i., vielas, laukiem un to izpausmēm).
- antropomorfiskā teleoloģija uzskats, ka pasauli radījis un mērķtiecīgi iekārtojis Dievs, kam piemīt tāda pati domāšana, vēlmes un griba kā cilvēkam.
- empīrisms Uzskats, ka pieredze, jutekliskā uztvere ir vienīgais drošais izziņas līdzeklis.
- korporatīvisms uzskats, ka sabiedrības sociālajām un profesionālajām grupām jāfunkcionē kā korporācijām (apvienībām), bet visai sabiedrībai - kā korporāciju korporācijai; totalitāras valsts paveids, kurā pārstāvniecības institūciju vietā radīta mākslīga korporāciju sistēma; indivīdu rakstura īpašības, nosliece un izturēšanās stils, kas izpaužas viņu kopīgā darbībā un ir vērsti uz organizācijas iekšējo noslēgtību un tās locekļu rīcības vienotību, to individualitātes nonivelēšanu.
- pansolārisms Uzskats, ka Saule ir primārais faktors, kas ierosinājis mītus radošo fantāziju, tāpēc arī Saules mītiem ierādāma pirmā vieta dažādu tautu mitoloģijā.
- mutuālisms uzskats, ka savstarpēja atkarība ir sabiedrības labklājības pamats.
- kauzālisms Uzskats, ka slimībai ir viens vienīgs specifisks cēlonis.
- etantiskā koncepcija uzskats, ka valsts veido tiesības.
- teocentrisms Uzskats, ka visa esošā centrā ir Dievs un Viņa pagodināšana.
- atomisms Uzskats, ka visa saimnieciskā dzīve ir atsevišķo indivīdu saimnieciskās darbības summa un ka tāpēc par tautsaimnieciskās pētīšanas sākuma punktu jāņem atsevišķā indivīda saimnieciskā rīcība.
- panpsihisms Uzskats, ka viss dabā pastāvošais apveltīts ar noteiktu apziņas pakāpi.
- psiholoģisms uzskats, ka viss, kas pasaulē noris, jātraktē psiholoģiski un psiholoģijai jākļūst par visu zinātņu pamatu.
- ģeocentrisms Uzskats, ka Zeme ir nekustīgs Visuma centrs.
- individuālisms Uzskats, kas atzīst personības autonomiju un absolūtās tiesības sabiedrībā.
- indeterminisms uzskats, kas noliedz vispārīgu, objektīvu likumsakarību un cēlonisku nosacītību dabā un sabiedrībā; uzskats, ka cilvēka griba ir absolūti brīva; determinisma noliegums.
- eudaimonisms Uzskats, kas par cilvēka dzīves mērķi un ētisko vērtību uzskata laimes iegūšanu.
- metafiziskais (arī mehānistiskais) materiālisms uzskats, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
- kolektīvisms uzskats, pēc kura sabiedrības (kolektīva) intereses stādāmas augstāk par privātajām.
- sociāletātisms Uzskats, pēc kura valsts varai ir liela nozīme sociālistiskas sabiedrības attīstībā un vadīšanā.
- apriorisms Uzskats, saskaņā ar kuru telpa, laiks, cēlonība ir formas, kas piemīt cilvēka apziņai neatkarīgi no viņa pieredzes.
- prāts Uzskats, uzskatu kopums; arī nodoms, nolūks, vēlēšanās.
- doma Uzskats, viedoklis.
- skatījums uzskats, zināšanu kopums, saskaņā ar kuru (kas) tiek uztverts, vērtēts
- dhjānibuda vadžrajānas budisma mitoloģijā - apceres buda: pastāv uzskats, ka budu skaits ir neierobežots, bet apceres praksē aprobežojas ar pieciem budām, t. s. "apceres budām", un tiem atbilstošiem pieciem zemes budām.
- communis opinio vairākuma domas, valdošais uzskats.
- specija Veids, izskats, priekšstats; smaržas un garšas vielas medicīnā.
- formis Veids, izskats.
- naratīvs Vēstījums, stāstījums; arī stāsta formā ietverts pārskats vai apraksts.
- redzespunkts Viedoklis, no kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts; noteikts uzskats, pēc kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts; redzes viedoklis.
- redzes viedoklis viedoklis, no kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts; noteikts uzskats, pēc kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts.
- doksa Viedoklis, uzskats.
- tips Vīrietis, kura izskats, izturēšanās izraisa aizdomas, negatīvu attieksmi.
- blankisms Virziens sociālistiskajā kustībā (Francijā 19. gadsimtā), kuram raksturīgs uzskats, ka ekspluatāciju var iznīcināt nelielas revolucionāru grupas bez plašāku masu līdzdalības.
- ieskats Vispārējs priekšstats, vispārējs pārskats.
- renomē Vispārējs uzskats, domas (par kādu); reputācija.
- skats Vispārējs, parasti vizuāls, priekšstats, arī vispārējs pārskats (piemēram, par kādu parādību).
- stereotips Vispārpieņemts (darbības, rīcības u. tml.) paraugs, vispārpieņemts uzskats.
- idée reçue vispārpieņemts uzskats.
- skats Vizuāli uztveramo (parasti cilvēka, dzīvnieka) ārējo pazīmju kopums; arī izskats (1).
- aina Vizuāli uztverams notikums, fakts, reālās īstenības parādība; skats.
- laktescence Zarnu limfas izskats.
- aktuālisms Zemes ģeoloģiskās pagātnes izziņas metode (arī uzskats), pēc kuras senākās ģeoloģiskās norises un fizioģeogrāfiskos apstākļus skaidro ar mūsdienu ģeoloģisko procesu likumsakarībām.
- Dobene Zemgaļu apdzīvots novads 13. gs., atradās Zemgales rietumu daļā un aizņēma teritoriju starp tagadējo Auci, Rubu un Remti; pastāv uzskats, ka tajā ietilpusi arī Jaunpils; Dobe.
skats citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV