Paplašinātā meklēšana
Meklējam pada.
Atrasts vārdos (77):
- pada:2
- pada:1
- padam:1
- apada:1
- padaba:1
- padans:1
- padari:1
- dipada:1
- espada:1
- apadas:1
- padabāt:1
- padabūt:1
- padacka:1
- padaiļš:1
- padalīt:1
- padalka:1
- padaļģe:1
- padarīt:1
- padaudz:2
- padaudz:1
- padauza:1
- padauze:1
- padauzs:1
- padauža:1
- klapada:1
- pāpadas:1
- spadauc:1
- padabuit:1
- padainot:1
- padakšot:1
- padalbēt:1
- padambēt:1
- padampēt:1
- padampis:1
- padancāt:1
- padancot:1
- padarams:1
- padarīts:1
- padauzīt:1
- repadata:1
- padakarēt:1
- padakstīt:1
- padarināt:1
- padarmija:1
- padaudzīt:1
- knopadata:1
- lampadato:1
- Spadafora:1
- šķēpadata:1
- padakoniks:1
- padakterēt:1
- padalīties:1
- padancināt:1
- padarbināt:1
- padarīšana:1
- padarīties:1
- Dhammapada:1
- kniepadata:1
- kņiepadata:1
- mahāpadama:1
- padaiļoties:1
- padainoties:1
- padairēties:1
- padairīties:1
- padambējums:1
- padancāties:1
- padancoties:1
- padarboties:1
- padarīšanas:1
- padaudzināt:1
- padauzīties:1
- lampadarijs:1
- puspadarīts:1
- padakstīties:1
- padamalēties:1
- padaudzīties:1
- Belakanpadana:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (1928):
- liberum veto _burtiski_ "brīvais veto" - no 16. gs. līdz 18. gs. beigām Polijas seimā pastāvējušās tiesības brīvi protestēt: viens seima loceklis, nepiekrizdams seima lēmumam, varēja to padarīt par spēkā neesošu.
- aizkalināt (Ļaut) aizperēt olas un tādā veidā padarīt tās nelietojamas
- atcirte 10-15 m plata izcirtuma josla ziemeļu-dienvidu virzienā lielu, 35-45 gadus vecu egļu masīvu vidū, ko izcērt ar mērķi egļu audzes rietumu malu padarīt noturīgu pret vējgāzēm.
- gurkste Ādas (vai bērza mizas) gabals, kas ievietots kurpē, padara to čīkstošu staigājot
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti slimniekam uz sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā)
- kārsis Ādmiņa instruments, ar ko padara mīkstas aitādas
- gādātniece Aizbildne, kas domā par visu īstajā laikā un visu padara
- antitoksīns Aizsargviela, ko organisms, izstrādā toksīnu ietekmē un kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos
- aizplīvurot Aizsedzot (piemēram, ar miglu, dūmiem), padarīt vāji saskatāmu; aizmiglot
- aiztīt Aizsegt, aizklāt (ko), padarot nesaskatāmu (parasti par miglu)
- noslēgt Aizslēdzot (piemēram, durvis, vārtus), padarīt nepieejamu (telpu)
- ieslēgt Aizslēdzot (priekšmetu, telpu, aizžogojumu), padarīt (tajā ievietoto) nepieejamu citiem
- nosusināt Aizvadot ūdeni, padarīt izmantojamu kādam nolūkam (piemēram, purvu, ūdenstilpi)
- kalorizācija Alitēšana - tērauda un čuguna izstrādājumu virskārtas piesātināšana ar alumīniju, lai padarītu tos karstumizturīgus
- patoloģiska anastomoze anastomoze, kas savieno vēnu ar limfvadu un padara iespējamu asiņu ieplūšanu limfmezglos
- sajakarēt apaugļot, padarīt grūtu
- apšņurkāt Apbružāt; padarīt neizskatīgu, netīru u. tml.
- bloks Apdarināts koka gabals, ko iespīlē zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus
- aptrakot Apdullināt, samulsināt, padarīt biklu
- apkurlināt Apdullināt; padarīt kurlu
- grūtot Apgrūtināt, padarīt grūtāku
- appuišot Apkalpot (kādu, kas pats ir spējīgs visu padarīt)
- siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, padarīt ciešu vai ciešāku, stingru vai stingrāku (kā kopumu)
- apmiglot Apņemt, apklāt ar miglu, arī dūmaku, padarot nesaskatāmu, necaurredzamu
- atskalot Apskalojot atsegt, padarīt vaļēju, redzamu
- piemiekšēt Apslapināt, padarīt valgu
- apsmurgāt Apsmulēt, padarīt netīru ar deguna gļotām
- sprosts Apstākļu, arī domu, pārdzīvojumu kopums, kas kavē vai padara neiespējamu darbību, rīcību
- lāgot Apstrādājot (piemēram, detaļu), padarīt (to) ģeometriski pareizu
- apapaļot Apstrādājot padarīt apaļu
- uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdenu
- pulēt Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to spoguļgludu
- veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2)
- irdināt Apstrādāt (parasti augsni), lai (to) padarītu irdenu
- rušināties Apstrādāt augsni (kādā platībā) ar kādu rīku vai rokām, lai padarītu to irdenu
- appļupt Apšļakstināt, padarīt slapju
- inaktivēt Apturēt aktivitāti; padarīt neaktīvu
- apraibīt Apvārdot, ar burvju vārdiem padarīt dziedinošu, ārstējošu
- saraibīt Apvārdot, ar burvju vārdiem padarīt dziedinošu, ārstējošu
- satuvināt Apvienot, padarīt (ko) mazāk atšķirīgu
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts, padarīts nepieciešamais (kur, kādā darbā, darba veidā, nozarē); apzīmē lādu stāvokli, kad tiek panākts pozitīvs rezultāts, atrisinājums
- tektoniti Apzīmējums iežiem, kas veidojušies tektoniski kustīgās zonās, būdami pakļauti spiedienam un saberšanai un padaļai par jaunu pārkristalizējušies
- apstulbot acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību; padarīt nespējīgu pareizi novērtēt, izprast u. tml.
- pāriet Apzināti pārmainīt, padarīt citādu nekā iepriekš (savas darbības, rīcības veidu); pārtraukt iepriekšējo (darbību, rīcību) un sākt darīt ko citu
- stulbot Apžilbināt, apdullināt, apstulbināt, padarīt muļķīgu
- segt ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēku kopuma) darbību, parasti bruņotā cīņā
- iebarot ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku)
- ieēdināt ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku); iebarot (2)
- rūpes ar bažām, satraukumu saistītas domas, priekšstati par ko (parasti neatliekami) veicamu, nokārtojamu, padarāmu
- uzkniepēt ar kniepadatām uzspraust
- nokristīt ar kristības ceremoniju padarīt (kādu) par noteiktas konfesijas piederīgo
- aizkvēpināt ar kvēpināšanu padarīt necaurredzamu vai vāji caurredzamu
- atšaut ar lodi, šāviņu sadragāt, atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu)
- aizmaskēt ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu)
- aizmaskot ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu)
- izārstēt ar medicīniskiem līdzekļiem padarīt pilnīgi veselu (orgānu, ķermeņa daļu u. tml.)
- piekaķēt ar namdara darbarīku - kaķi - ievelkot svītru (apaļbaļķī) un izveidojot rievu, pielīdzināt, padarīt (to) būvei piemērotu
- piemāguļot ar pirkstiem ēdienu piešmurgāt, padarīt neēdamu (par bērniem)
- immūnizēt ar potēšanu padarīt organismu neuzņēmīgu
- izjēgties ar pūlēm padarīt
- plūkāt ar rāvieniem dalīt ko nost, padarot retāku (kādu kopumu)
- apsvētīt ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem)
- nosvētīt ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem); apsvētīt
- norocīt ar rokām kaut ko darīt, padarīt
- ienest ar savu ierašanos padarīt (ko) sajūtamu, uztveramu (kur)
- parādīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust un padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi); izrādīt (2)
- izrādīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi)
- iedrošināt ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt drošu, izraisīt drošības izjūtu, drosmi; būt par cēloni tam, ka kļūst drošs, rodas drošības izjūta, drosme
- nojaukt visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko)
- nodedzināt (arī nojaukt) visus tiltus aiz sevis ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko
- sadedzināt (arī nodedzināt, nojaukt) visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko
- apēnot ar savu pārākumu padarīt (ko) mazāk ievērojamu, manāmu, nomākt; aizēnot, aptumšot
- atsist ar sitienu, triecienu padarīt jutīgu, sāpīgu (ķermeņa daļu, orgānu); ar sitienu, triecienu ievainot
- saskrotēt ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi; ar skrošu šāvienu savainot
- saplacināt ar spiedienu, triecienu u. tml. padarot plakanu, sabojāt, parasti pilnīgi
- sabungot ar vāli dauzot padarīt gludu, mīkstu
- norullēt ar veltni padarīt blīvu, līdzenu, gludu
- sarullēt ar veltni padarīt, parasti viscaur, gludu, blīvu
- rīt arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien
- frīlansers Ārštata darbinieks, kas strādā ārpus biroja un atalgojumu saņem atkarībā no padarītā; līgumstrādnieks
- elaterīts Asfalta preparāts ādu apstrādāšanai, padara tās ūdensnecaurlaidīgas un glumākas
- uzasināt Asinot padarīt smailu
- aiztecināt Asinot padarīt trulu
- atkailināt Atbrīvot no apģērba, padarīt kailu (ķermeni vai tā daļu); neapsegt pilnīgi (ķermeni vai tā daļu) - par apģērbu
- šļaugot Atbrīvot, padarīt vaļīgāku
- dabūt pie malas atbrīvoties no kāda, padarot to nekaitīgu
- novākt pie malas atbrīvoties no kāda, padarot to nekaitīgu
- attīrīt Atdalot nevajadzīgus, nevēlamus piemaisījumus, padarīt tīru (vielu); veicināt nevajadzīgu, nevēlamu piemaisījumu atdalīšanos (no kādas vielas)
- drāzt Atdalot skaidas (piemēram, ar nazi), padarīt (ko) tievāku, īsāku, smailāku, gludāku
- uzjaunināt Atjaunot, padarīt jaunāku
- jaunināt Atjaunot, pajaunināt, padarīt jaunāku
- nostiprināt Atkārtojot, ar vingrinājumiem padarīt (zināšanas, iemaņas, prasmi) noturīgas, viegli izmantojamas
- iešaust atkārtoti perot, padarīt bailīgu
- nodot Atklāt (cilvēku, kas vēlas palikt nemanāms, nezināms); padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu
- atsitināt Atlocīt; padarīt apģērbu vaļīgāku
- atbrīvēt Atļaut, atvēlēt, padarīt brīvu, pieejamu
- atspraidīt Atplest, iespraužot kaut ko pa vidu, padarīt platāku
- otium post negotium atpūta pēc padarītā darba
- sapļuderēt ātri un pavirši padarīt (kādu darbu)
- nodrēbt Ātri, steigā padarīt, paveikt
- Zamečkas pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, ir 18 m augsts, savrups paugurs, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, plakums — \~200 x 150 m, stāvās nogāzes mākslīgi padarītas vēl stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~1.-2. gs.
- Puncuļovas pilskalns atrodas Baltinavas novadā, paugurs starp Puncuļovas ezeru un upi, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 70 x 25 m, pēc dažu vēsturnieku domām šeit bijis "Ābelenes" novada centrs; Obeļevas pilskalns
- Slaidēnu pilskalns un apmetne atrodas Birzgales pagastā starp Slaidēnu un Pilskalnu mājām, Daugavas kreisajā krastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Daugava un strauta grava, plakums - 70 x 50 m, nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka un izveidotas līdz 6 m platas terases, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; pilskalna dienvidu un dienvidrietumu pakājē konstatēta apmetnes vieta (~100 x 150 m) ar 0,5 m biezu kultūrslāni
- Ķetu pilskalns atrodas Dzērbenes pagastā pie Ķetu mājām, līdz 15 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - ovāls 65 x 45 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Stanovišķu pilskalns atrodas Kastuļinas pagasta Stanovišku ciemā, ir garena, \~20 m augsta paugura augstākā daļa, plakums - \~50 x 30 m, nogāzes augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, rietumu nogāze nocietināta ar grāvi un valni, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
- Šnepstu pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Šnepstu ciemā, Preiļu-Aglonas ceļa kreisajā pusē, \~19 m augsts paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, , plakums 80 x 60 m, atrastās senlietas liecina, ka bijis apdzīvots no vēlā bronzas laikmeta līdz vēlajam dzelzs laikmetam
- Šņepstu pilskalns atrodas Rušonas pagasta Šņepstu ciemā, ir savrups, \~19 m augsts paugurs, plakums - 80 x 60 m, rietumu un ziemeļu nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, postīts, izmantojot lauksaimniecības vajadzībām, rokot granti un ar mantu racēju rakumiem, bijis apdzīvots līdz 12. gs.
- Skosu pilskalns atrodas Saukas pagastā, \~250 m uz dienvidiem no Skosu mājām, ir savrups, 15 m augsts, ziemeļu un dienvidu ir dabiski stāvas, lēzenākās mākslīgi padarītas stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
- Talsu pilskalns un senpilsēta atrodas Talsu ezera dienvidaustrumu krastā, ir \~30 m augsts paugurs, kura nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka, plakums \~60 x 50 m, aptuveni 6 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apliec terase, kas ziemeļu pusē pāriet \~80 m garā un 30 m platā priekšpils vietā
- Spingu pilskalns atrodas Vaiņodes pagastā, ir \~15 m augsts paugurs, ko apliec upīte un purvājs, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 45 x 35 m, datējums nav zināms
- nosegt Atrodoties priekšā, pāri, virsū (kam), padarīt (to) nesaskatāmu
- traucēt atrodoties, pārvietojoties kaut kur, apgrūtināt, arī padarīt neiespējamu darbību vai stāvokli; arī būt neiederīgam kaut kur
- Briedīšu iezis atsegums Gaujas kreisajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, \~1 km augšpus Amatas ietekas, atsegta 4 m bieza Gaujas svītas smilšakmeņu slāņkopa ar īpatnēju slīpslāņojumu, ko kontrastainu padara sūnām un ķērpjiem klāti, ar vizlu bagāti ieži
- atkaut Atsitot (pret ko), padarīt neasu
- noskaidrot Attīrīt no piemaisījumiem, padarīt caurspīdīgāku
- zibināt zobus atverot un aizverot muti (runājot, smejoties u. tml.), padarīt redzamus zobus
- atkaut Atvilt, padarīt neuzticīgu
- impregnēšana Auduma, koksnes u. c. materiālu piesūcināšana ar speciāliem šķīdumiem, emulsijām vai eļļām, kas padara materiālu stiprāku, ugunsizturīgāku (ar antipirēniem), ūdensnecaurlaidīgu (ar hidrofobizatoriem), izturīgu pret mikroorganismu iedarbību (ar antiseptiskām vielām)
- satinēšana Auduma, papīra, ādas u. c. materiālu apstrāde ar veltņiem, lai tā virsmu padarītu gludu un spožu
- kranioklāzija Augļa galvaskausa sadragāšana ar kranioklastu, lai dzemdības padarītu iespējamas
- irdināšana Augsnes apstrādes un sējumu kopšanas paņēmiens vai paņēmienu kopums, ar kuru augsni padara irdenāku un iznīcina nezāles
- libriforms augu koksnes šķiedras (mehāniskās šūnas), kas to padara stingru
- līķtrose augu vai sintētiskās šķiedras trose (parasti - trīsgrīstu), ko piešuj pie buras malām, lai padarītu tās izturīgākas
- bodiārts Avangardisma virziens ASV un R-Eiropas mākslā, radies 20. gs. 60. gados, tā pamatā ir mākslinieka manipulācijas ar savu ķermeni (ķermeņa apklāšana ar ģipsi, krāsām, dažādas publiskas pašmocības u. c.), padarot to par mākslas materiālu un objektu
- atbadīt Badot (ko), padarīt neasu (rīku, ar ko bada)
- bīdīt Baidīt, padarīt tramīgu
- atbakstīt Bakstot (ko), padarīt neasu (to, ar ko baksta)
- izbakstīt Bakstot padarīt viscaur caurumainu
- baltināt Balsināt - padarīt baltu, tīru (sienu, griestus, parasti ar krītu, kaļķiem)
- izbalsināt Balsinot padarīt viscaur baltu, tīru
- iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu
- nobružģāt Berzējot padarīt netīru
- izbraucīt Berzējot, braukot padarīt mīkstāku vai līdzenāku
- saberzt Beržot sasmalcināt; beržot padarīt viendabīgu, arī mīkstu
- attrīt Beržot vai nemākulīgi trinot padarīt neasu
- aizbetonēt Betonējot aizdarīt; betonējot padarīt nepieejamu
- apbezdēt Bezdot padarīt smirdīgu
- nobezdēt Bezdot padarīt smirdošu
- vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet); šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu
- tumēt Biezināt (šķidrumu), padarīt (to) tumīgu
- apdeldēt Bieži atkārtojot, padarīt neinteresantu
- nodrāzt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu
- nodeldēt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu; nodrāzt 1(3)
- vazāt Bieži pieminēt (kādu) sarunās, avīžu rakstos (parasti nosodot, saistībā ar ko kompromitējošu); pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu
- iedauzīt Bieži sitot, iebaidīt, padarīt tramīgu
- iebikstīt Bikstot padarīt bailīgu, tramīgu (dzīvnieku)
- kaķoties Blēņoties, niekoties, drusku ko padarīt
- izblietēt Blietējot padarīt pilnīgi blīvu, izlīdzināt
- pieblietēt Blietējot saplacināt, padarīt blīvu, līdzenu
- bendēt Bojāt, padarīt nederīgu lietošanai (piemēram, ierīci, darba rīku)
- sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru
- nopļekāt Bradājot notraipīt, padarīt netīru
- nopļekatāt Bradājot notraipīt, padarīt netīru; nobradāt, nomīdīt; nopļekāt
- salāčot Bradājot notraipīt, padarīt slapju, netīru
- izbradāt Bradājot padarīt nelīdzenu, grumbuļainu
- izbļorrāt Braucot pa slapju, dumbrainu ceļu, padarīt (to) viscaur dubļainu, nelīdzenu; izdangāt
- izbraukāt Braukājot padarīt nelīdzenu (parasti ceļu)
- sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru
- sakaut Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu
- nobružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt ļoti neizskatīgu
- pabružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgāku
- treknā druka burtstils, kas teksta daļu, kurā tas izmantots, padara tumšāku un biezāku par pārējo tekstu, parasti to izmanto kādas teksta daļas izcelšanai
- neredzene Burvju cepure, kas padarītu neredzamu
- izburzīt Burzot padarīt viscaur mīkstāku, arī tīrāku
- saburzāt burzot padarīt, parasti viscaur, negludu
- saburžināt burzot padarīt, parasti viscaur, negludu
- saburzīt Burzot padarīt, parasti viscaur, negludu
- atšķirties būt ar tādām īpašībām vai pazīmēm, kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita); nebūt līdzīgam (citiem)
- sasist būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams
- sadauzīt būt par cēloni tam, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, saplēsts, sabojāts, padarīts nelietojams
- dzēst būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms vai grūti saskatāms, padarīt (ko) nesaskatāmu vai grūti saskatāmu
- nomaskēt būt tādam, kas padara (ko) neieraugāmu
- saistīt būt tādam, kas, aptverot locekļus, ķermeni, ierobežo (cilvēka vai dzīvnieka) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.)
- rosināt Censties padarīt (kādu) rosīgu, aktīvu; censties panākt, ka sākas (darbība, rīcība)
- apcept Cepot padarīt brūnu, arī apgrauzdēt (no virspuses, no visām pusēm)
- apbrūnināt Cepot, grauzdējot padarīt no virspuses brūnu (piemēram, gaļu, maizi); kausējot padarīt brūnu (piemēram, sviestu)
- atbelzt Cērtot (sitot) padarīt neasu
- atcirst Cērtot padarīt (ko) vaļēju
- izcirst Cērtot padarīt klaju, brīvu, bez kokiem
- atcirst Cērtot padarīt neasu (darba rīku, kam ir asmens)
- atbuinīt Cērtot padarīt neasu; atcirst
- izkantēt Cērtot padarīt, izveidot stūrainu
- slīpēšana Cieta materiāla, piem., stikla, virsmas apstrāde ar abrazīvu, lai noņemtu virskārtu vai padarītu virsmu mikronelīdzenu; parasti slīpē, lietojot dažāda smalkuma pulverus (korundu, karborundu, smiltis), ko padod uz slīpējamās virsmas pastas vai ūdens suspensijas veidā
- zombijs cilvēks, kas ar savu pasivitāti, rakstura trūkumu un mehānisku uzvedību atgādina šādu atdzīvinātu mironi; arī cilvēks, kas ar narkotikām, hipnozi u. tml. metodēm padarīts par citu gribas aklu izpildītāju
- piršlis cilvēks, kas cenšas ļoti ātri visu padarīt
- mākoņu stūmējs cilvēks, kas daudz un gudri runā par augstām lietām, bet pamet nepadarītus savus dienišķos darbus
- denaturēšana Dabisko īpašību atņemšana, ēdamu vai dzeramu vielu padarīšana par nederīgām, bet tā, lai tās varētu lietot citiem, sevišķi rūpnieciskiem mērķiem
- aizsērt daļēji piepildot (ar smiltīm, akmeņiem u. tml.), padarīt seklu (upi, ezeru u. tml.)
- puspadarīts Daļēji, nepilnīgi padarīts
- piedangāt Dangājot padarīt ļoti netīru
- izdangāt Dangājot padarīt viscaur bedrainu, nelīdzenu (piemēram, ceļu); dangājot radīt, izveidot (kur bedres, iedobumus u. tml.)
- publisks patapinājums darba oriģināla, izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju izmantotāja darbība, ar kuras palīdzību autortiesību vai blakustiesību objekts ar sabiedrībai pieejamu iestāžu starpniecību uz ierobežotu laiku tiek padarīts pieejams neierobežotam personu lokam bez mērķa gūt tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu
- nostrādāt Darba procesā pilnīgi izmantot, arī padarīt nederīgu turpmākai izmantošanai
- atvēršana darbība --> atvērt; padarīt pieejamu
- padarīšana darbība --> padarīt
- pašneitralizēšana darbība, lai padarītu mīnas palaišanas ierīci par darboties nespējīgu pēc iepriekš noteikta laika posma, izmantojot ierīci, kas ir neatņemama mīnas sastāvdaļa
- humanizācija darbība, process, kurā kaut kas tiek padarīts cilvēkam piemērotāks, pieejamāks, humānāks
- potenciālu starpība darbs, ko padara elektriskā lauka spēki, pārvietojot pozitīvu vienības lādiņu starp diviem lauka punktiem
- pārdarīt darīt (parasti ko pietiekami labi nepadarītu) vēlreiz, no jauna
- uzskaitāmība Datoru tīkla īpašība, kas saistīta ar tā drošību un kas ļauj atsevišķas darbības piekārtot konkrētiem izpildītājiem, tādējādi padarot tos atbildīgus par šīm darbībām
- noēst matus no galvas daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt
- (no)ēst matus no galvas daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt
- nobezdēties daudz bezdot padarīt smirdīgu
- sadrillēt daudz lietojot padarīt neasu
- izdrillēt daudz lietojot, padarīt plānu, ļodzīgu; izdeldēt, izļodzīt
- pieraudāt daudz raudot, padarīt slapju (ko)
- piekladzināt daudz runājot (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku), padarīt (to) zināmu (daudziem kādā vietā, apkārtnē u. tml.)
- atmīt daudz staigājot, padarīt sāpīgas (kājas, nagus); atspaidīt
- sastrādāt daudz strādājot, padarīt (rokas), parasti cietas, raupjas, tulznainas
- dicelēt daudz un nevajadzīgi nodarbināt kādu ar sīkiem darbiem un vienmēr izrādīt neapmierinātību par padarīto
- atveķēt Daudzkārt sitot padarīt neasu
- slāna Dauzoņa, padauza
- paupēt Dauzot padarīt mīkstāku (piemēram, ābolu)
- izdauzīt Dauzot padarīt viscaur mīkstu vai mīkstāku
- izdauzīt Dauzot padarīt viscaur plānāku, asāku; dauzot izveidot vēlamā formā
- sastaukāt dauzot, kaļot padarīt platāku un plānāku
- staukāt Dauzot, kaļot padarīt platāku un plānāku
- sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams
- izdedzināt Dedzinot izdezinficēt, padarīt tīru
- piedimdināt Dimdinot pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu)
- parādīt dot vai ļaut apskatīt, skatoties iepazīt (ko); rādot padarīt (ko) redzamu, saskatāmu
- uzkāršana Drānu virsmas īpašību maiņa - ar attiecīgām iekārtām no drānas virsmas izvelk šķiedru galus, kas aizklāj drānas struktūru, padara virsmu pūkaināku, mīkstāku, palielina siltumizolācijas īpašības
- uzdrāzt Drāžot padarīt smailu (parasti zīmuli); uzasināt
- nodrāzt Drāžot padarīt smailu; drāžot piešķirt vēlamo formu
- nostrupināt Drāžot, cērtot u. tml., padarīt strupu
- izdrupināt Drupinot padarīt viscaur robainu, caurumainu
- atdurt Durot padarīt neasu
- atdukurēt Durot, durstot padarīt neasu
- atdurstīt Durstot padarīt neasu
- izdurstīt Durstot padarīt viscaur caurumainu
- atbadīt Durstot, spiežot padarīt sāpīgu, arī ievainot (kājas pēdu)
- relaksīns Dzeltenā ķermeņa hormons, kas grūtniecībā un dzemdībās padara elastīgākus mazā iegurņa saistaudu savienojumus un paplašina dzemdes kakla kanālu
- tukšot Dzerot, ēdot padarīt (trauku) tukšu
- pārdzesēt Dzesējot padarīt pārāk aukstu
- izdzesēt Dzesējot padarīt pilnīgi, viscaur aukstu
- pārdzesināt Dzesinot padarīt pārāk aukstu; pārdzesēt (1)
- izdzesināt Dzesinot padarīt pilnīgi, viscaur vēsu, aukstu; izdzesēt
- loģiskā dzēšana dzēšana, kas padara datni lietotājam nemanāmu, bet saglabā tās atkopšanas iespējas
- naglot Dzīt naglas (parasti pazolēs, papēžos), lai padarītu (tos) izturīgākus
- nomizot Ēdot, parasti ko skābu, padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus)
- atsabadīties Ejot pa ko cietu, asu, nelīdzenu, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu, parasti kāju pēdas)
- atmīdīt Ejot, mīdoties padarīt sāpīgas (kājas)
- novērošanas kapitālisms ekonomikas forma, kurā primārās izejvielas vairs nav dabas resursi vai algots darbs, bet gan "cilvēku piedzīvojumi", kas ir jāpadara mērāmi, līdz ar to tiek apkopoti, saglabāti un izvērtēti digitālu datu formā; uzraugošais kapitālisms
- pernica Eļļa, ar ko piesūcina koku vai drēbi, lai padarītu ūdens necaurlaidīgu
- ieēnot Ēnojot (3) padarīt kontrastaināku
- apēvelēt Ēvelējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu
- noēvelēt Ēvelējot padarīt līdzenu, gludu (kā) virsmu
- atēvelēt Ēvelējot padarīt neasu (ēveli)
- papaīns Ferments, ko satur papajas augļu sula un ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kulinārijā, lai cietu gaļu padarītu mīkstāku
- pārformulēšana Formulējuma mainīšana; tulkošanā - vienā valodā paustās domas izteikšana citā valodā atšķirīgā veidā, mainot vārdus, vārdu secību, teikumu kārtību u. c., piemēram lai padarītu mērķvalodas tekstu vieglāk saprotamu, dabiskāku
- ortohromatizācija Fotoplates vai filmas emulsijas krāsu jutīguma palielināšana, piejaucot tai dažas krāsvielas (sensibilizatorus), kas emulsiju padara jutīgu pret zaļajiem un dzeltenajiem gaismas spektra stariem
- gaisa reģenerācija gaisa attīrīšana no pārmērīga ogļskābās gāzes daudzuma un papildināšana ar zudumā gājušā skābekļa daudzumu, lai gaisu atkal padarītu elpošanai derīgu
- plēve Gaisā izveidojies (miglas, dūmakas u. tml.) slānis, kas padara ko grūti saskatāmu vai nesaskatāmu
- apvārdzināt Galīgi novārdzināt, padarīt nespēcīgu
- apvārgt Galīgi novārdzināt, padarīt nespēcīgu
- kompostēt Gatavot (ko) kompostam, padarīt (ko) par kompostu
- izglaudīt Glaudot padarīt viscaur gludu; izglaust (1)
- apglaust Glaužot (visapkārt vai vietumis), padarīt (ko) gludāku
- izglaust Glaužot padarīt viscaur gludu; glaužot viscaur izlīdzināt
- saglaust Glaužot padarīt, parasti viscaur, gludu, sakārtot (parasti matus)
- plicināt Gludināt, padarīt gludu
- pneumatiķis Gnosticisma klasifikācijā kam nav tikai vielisks vai dvēselisks, bet arī garīgs raksturs, kas padarot to spējīgu atzīt Dievu
- izgraizīt Graizot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu u. tml.
- mundīt Grambāt, padarīt nelīdzenu
- graudu kondicionēšana graudu hidrotermiska apstrāde, kurā maina graudu struktūru, mehāniskās un bioķīmiskās īpašības – padara graudu apvalkus elastīgākus (kad maļ miltus, tie nesadrūp, pilnīgāk atdalās no grauda), iedarbojas uz graudu olbaltumvielu kompleksu (uzlabojas miltu cepamība), aktivizē fermentus, kas sekmē mīklas rūgšanu
- izgrauzt Graužot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
- izkrimst Graužot, skrubinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
- mērcēt Gremdēt, likt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju
- Erimants grieķu mitoloģijā - Apollona dēls, ko padarīja aklu Afrodīte, kad viņš nejauši bija redzējis dievieti peldamies; atriebjoties viņš nogalināja Adonīdu
- Fēnikss grieķu mitoloģijā - boiotiešu valdnieka Amintora dēls, kurš tiek padarīts akls, vēlāk audzina Ahileju un kopā ar to piedalās Trojas karā
- Polifēms Grieķu mitoloģijā - kiklops jeb ciklops (vienacains milzis), Poseidona un nimfas Toosas dēls, ko piemānīja Odisejs un padarīja to aklu
- Faons grieķu mitoloģijā - Lesbas iemītnieks, kas pārvedot dievieti Afrodīti, neņēma no tās samaksu, par ko viņam tika piešķirtas lieliskas zāles, kas padarīja viņu tik jaunu un skaistu, ka visas sievietes viņā iemīlējās
- Hrīsips grieķu mitoloģijā - Pelopa un nimfas Aksiohes dēls, kuru (pēc vienas versijas) nolaupīja un savaldzināja Lājs un viņš padarīja sev galu, bet Pelops nolādēja Lāju un visu viņa dzimtu; pēc citas versijas viņu nogalināja pusbrāļi Atrejs un Tiests, lai nākotnē nebūtu jādalās ar mantojumu, bet Pelops tos izraidīja un nolādēja
- Kalliroja grieķu mitoloģijā - upes nimfa, Aheloja meita, Alkmaiona sieva, Akarnāna un Amfotera māte, kura pēc Alkaimona nāves izlūdzās Zevam padarīt viņas mazgadīgos dēlus tūlīt pieaugušus, kuri pēc tam atriebās par tēvu un nogalināja Fēgeju, viņa sievu un bērnus
- atgriezt Griežot (to, kam ir vītnes), padarīt vaļīgāku, attaisīt vaļā
- atgriezt Griežot padarīt neasu
- nošķeterēt Griežot uz pretējo pusi, padarīt mazāk grodu (dziju)
- grunts stabilizēšana grunts uzlabošana, pievienojot citus materiālus, īpaši saistvielas, kas padara grunti salizturīgu un noturīgu pret ūdens iedarbību, palielina stiprību
- sagulēt Guļot (uz kā), lietojot (ko) gulēšanai, sablīvēt, saburzīt, padarīt nekārtīgu, arī netīru (to)
- iegulēt Guļot (vienā un tajā pašā vietā), padarīt (to) ērtu gulēšanai
- nogulēt Guļot netīrā vietā, padarīt netīru (savu ķermeni, tā daļas) - par dzīvniekiem
- sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu, neizskatīgu (savu apģērbu, matus); guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs, ka (tajā) rodas iespiedumi
- sagumzāt Gumzot padarīt, parasti viscaur, negludu; saburzīt; saņurcīt
- sagumzīt Gumzot padarīt, parasti viscaur, negludu; saburzīt; saņurcīt
- ģenētiskā daudzveidība ģenētiskās atšķirības starp indivīdiem populācijas vai sugas ietvaros, kas nodrošina sugas spēju pielāgoties jauniem vides apstākļiem evolūcijas procesā; tās padara iespējamu arī mērķtiecīgu, apzinātu izlasi
- tauvēties Ģērēt (ādu), padarīt mīkstu
- vācināt Ģermanizēt, pārvācot, padarīt par vācieti
- Kubera Hindu mitoloģijā - bagātības dievs, kuram bija kroplīgs ķermenis - trīs kājas un milzīgs vēders; par uzticību un godīgumu Brahma viņu padarīja par dievu un pazemes bagātību un ziemeļu sargātāju
- apbaidīt Iebaidīt, biedējot padarīt tramīgu, bailīgu
- ietramdīt Iebaidīt, padarīt bailīgu, nedrošu (cilvēku)
- kategorizēt Iedalīt kategorijās; padarīt par kategoriju
- priekšvērpējs Iekārta, kas padara šķiedru lenti tievāku un grodāku
- ieblokot Ielikt, iespīlēt blokus (zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus)
- predisponēt Iepriekš noteikt, nolemt; iepriekš padarīt uzņēmīgu (pret kādu slimību)
- aizstrāzdāt Iepriekš padarīt
- pēdvilcis ierīce, kas padara (ko, piemēram, ceļu) skaidri saskatāmu, izdala (to uz apkārtējā fona); marķieris 2(2)
- marķieris ierīce, kas padara (ko, piemēram, ceļu) skaidri saskatāmu, izdala to (uz apkārtējā fona); pēdvilcis
- skrembleris ierīce, kas transformē signālus vai kodē raidītāja nosūtāmo ziņojumu kodē tā, lai padarītu to nesaprotamu radiouztvērējam, kam nav attiecīgās dešifrēšanas ierīces
- pieslēgties Ieslēdzot attiecīgu sakaru sistēmu, padarīt (ko) uztveramu
- izdungāt Iespiest, iedauzīt; padarīt bedrainu, izdangāt
- iemēslot Iestrādāt mēslojumu (augsnē); mēslojot padarīt auglīgāku (augsni)
- iestiķēt Iešūt, ielikt (vidū, starpā), lai padarītu garāku, platāku
- ieņemt Iešūt, parasti, lai padarītu šaurāku
- pārblīvēt Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu
- pārslogot Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu; arī pārblīvēt
- apaugļot Ievadot vīrišķo dzimumšūnu, padarīt sievišķo organismu par jauna organisma dīgļa nesēju, veidotāju; padarīt grūsnu (dzīvnieku mātīti)
- izsist no ierindas Ievainojot vai nogalinot padarīt kaujai nespējīgu
- ierievot Ieveidot (kādā virsmā rievu); padarīt (ko) rievainu
- nodrātēt Ieziest ar vasku vai piķi lai padarītu stīvu
- iesmirdināt Ieziežot ar smirdošu vielu, padarīt smirdošu
- aizbļaut ilgāku laiku bļaujot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
- vecsudrabs ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets; sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka
- noslaukt ilgāku laiku pārlieku slaucot (piemēram, ālavu govi), novājināt, padarīt (to) mazproduktīvu
- nobraukt ilgāku laiku, daudz braucot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu
- nobraukāt ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu
- nomīdīt ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu
- nomīņāt ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu
- noslidināt ilgāku laiku, daudz skarot, padarīt gludu
- noslaucīt ilgāku laiku, daudz slaukot (ar ko), padarīt (to) nederīgu, nelietojamu
- noslidināt ilgāku laiku, daudz slīdot, slidinoties, arī ejot (pa ko, pāri kam), padarīt slidenu (to)
- nostaigāt ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu
- nošļūkāt ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, cietu
- notekāt ilgāku laiku, daudz tekājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu
- novalkāt ilgāku laiku, daudz valkājot, padarīt neizskatīgu, neizturīgu, arī nederīgu (apģērbu, apavus)
- noslaukt ilgāku laiku, pārlieku daudz tērēt (kā līdzekļus); ilgāku laiku pārlieku daudz tērējot (kā) līdzekļus, padarīt (to) nabadzīgu
- izdeldēt Ilgi lietojot, padarīt plānu, nestipru, arī cauru, robainu (piemēram, apģērbu, priekšmetu)
- nomuļināties Ilgi strādājot gandrīz neko nepadarīt
- apbružāt Ilgi vai nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu
- aiztaurēt Ilgi, apnicīgi taurējot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
- aizkliegt ausis ilgi, skaļi kliedzot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
- aizkviekt ilgi, skaļi kviecot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
- sabraukt Ilgstoši braucot, lietojot, sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt nederīgu (parasti transportlīdzekli)
- apvazāt Ilgstoši lietojot, padarīt netīru, aptraipīt, apdeldēt; nevīžīgi, neuzmanīgi lietojot, apnēsāt, apbružāt
- sapūlēt Intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, ļoti nogurdināt, novājināt, arī padarīt slimu (ķermeņa daļu)
- mīnētājs Inženierkaraspēka kareivis, kas izliek mīnas vai padara tās nekaitīgas
- ekrāns īpaši veidota virsma, kuras atstarojošās vai caurspīdīguma īpašības padara to piemērotu attēla projekcijai
- atšķirība īpašība, pazīme, to kopums, kas padara atšķirīgu (no citiem); starpība
- starpība īpašība, pazīme, to kopums, kas padara ko atšķirīgu (no citiem); arī atšķirība
- nezūdamība Īpašību kopums (matērijai), kuras padara (ko) neiznīcināmu un saglabā (tā) kvantitāti pārvēršanās procesos
- izirdīt Irdināt, uzkult, padarīt vaļīgāku
- izirdināt Irdinot padarīt pilnīgi irdenu (parasti augsni)
- atspējošana īslaicīga aparatūras vai programmatūras funkcionēšanas pārtraukšana, lai padarītu tās izmantošanu neiespējamu
- valoda ESTELLE ISO standartizēta formāla protokolu specifikāciju valoda, kas paplašina tradicionālās galīgo automātu valodas iespējas, padarot pētāmā objekta aprakstu kompaktāku
- nozibināt īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu
- nožibināt īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu
- nožvibināt īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu
- izvitēt Izbalsināt, balsinot padarīt baltu
- piebārstīt Izbārstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu)
- piebirdināt Izbirdinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu)
- izkapāt Izbojāt, padarīt grumbuļainu (piemēram, ceļu, grīdu), vairākkārt skarot (to) - par pakaviem, asiem papēžiem u. tml.
- izkapāt Izbojāt, padarīt robainu, caurumainu (ko), skarot (to), triecoties (pret to) - par lodēm
- izakcentēt Izcelt, uzsvērt, padarot pilnīgi uztveramu, uzskatāmu
- padakstīt Izdāļāt; padalīt (vienam otram)
- pasašiverēties Izdarīgi, čakli padarboties, pastrādāt
- nodarīties Izgatavot priekš sevis, padarīt
- sapļikšināt Izgludināt, padarīt plakanu (ar rokām, kādu mīkstu masu)
- izmundīt Izgrambāt, padarīt nelīdzenu
- izdžakāt Izgriezt, padarīt lielāku, plašāku (par caurumu)
- destabilizēt izjaukt līdzsvaru, padarīt nestabilu; traucēt normālu darbību, funkcionēšanu
- sašķērsīt Izjaukt nodomu, padarīt veltīgu
- priekšdzija izkārstas vilnas lente, kura ir padarīta mazliet grodāka un no kuras vērpj dziju
- izbrīvēt Izkārtot tā, ka nav aizņemts; padarīt izmantojamu
- izdaiļot Izkopt, padarīt garīgi bagātāku
- izlopot Izkropļot, padarīt neglītu
- apērmot Izkropļot, padarīt neglītu, notašķīt
- pielaistīt Izlaistot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī netīru (grīdu, telpu)
- noluncīties Izlikties daudz strādājam, patiesībā gandrīz neko nepadarīt
- izglēvināt Izlutināt, padarīt gļēvu
- izgļēvināt Izlutināt, padarīt gļēvu
- atsāpināt Izmantojot pretsāpju medikamentus padarīt nejūtīgu sāpošo vietu vai mazināt sāpes
- uzmiekšēt Izmērcēt, padarīt mīkstu
- uzmiekšķēt Izmērcēt, padarīt mīkstu
- iznelgot Izmuļķot, par nelgu padarīt
- izdzēst Iznīcināt, padarīt par nebijušu
- triekt zemē Iznīcināt; arī pakļaut, padarīt padevīgu
- padiecēt Izņemot dažus priekšmetus, mazliet iztukšot, padarīt brīvāku (telpu)
- nolasīt Izpaust, padarīt zināmu ar mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā)
- palādīties izskatīties jauki, padarīt sevi jaukāku
- iesmiet Izsmiet, padarīt kādu par apsmieklu, apsmiet
- piejaukt Izsvaidot, novietojot (ko) izklaidus, padarīt nekārtīgu (parasti telpu)
- atskrudzināt Iztaisnot sprogas, padarīt gludu
- ieplēst Iztīrot (kādā vietā) krūmus, celmus, akmeņus u. tml., padarīt (to) lauksaimnieciski izmantojamu
- atbrīvot iztukšot, padarīt brīvu, neaizņemtu (piem., telpu, trauku)
- izglītot Izveidot, izkopt, padarīt glītu
- pieskaņot Izveidot, padarīt atbilstošu (piemēram, kādiem apstākļiem), pielāgot (kāda mērķa sasniegšanai)
- pielāgot Izvēlēties atbilstoši (kam), arī padarīt atbilstošu (kam), piemēram, pēc krāsas, arī formas
- piemērot Izvēlēties atbilstoši (kam), arī padarīt atbilstošu (kam), piemēram, pēc krāsas, arī formas; pielāgot (2)
- pagludināt Izvēloties atbilstošākus izteiksmes līdzekļus, palabot, padarīt precīzāku (valodu, stilu)
- izcelt Izvirzīt kā svarīgāko vai galveno, padarot labāk uztveramu
- stiepšana izžāvēta, mitrināta pusfabrikāta apstrāde ar deformāciju, s-u, locīšanu, lai padarītu ādu mīkstu, elastīgu un palielinātu ādas laukumu; apavu apakšu ādai šī operācija nav nepieciešama
- sajādīt Jājot vai plosoties padarīt nelietojamu
- žolkāt Jaukt šķidruma nogulsnes, lai šķidrumu padarītu neskaidru
- mīcīt Jaukt, spaidīt (kādu masu), lai padarītu (to), piemēram, viendabīgu, elastīgu
- plodēt Jauna koka kuģa korpusa apstrāde pēc koksnes izžūšanas un saplaisāšanas ar smalki saberztu priedes mizas pulveri aizpildot plaisas un piesūcinot, lai padarītu kuģa korpusu ūdens necaurlaidīgu
- publiskošana Jebkura darbība, ar kuru tieši vai ar attiecīgas tehniskas ierīces palīdzību darbs, izpildījums, fonogramma vai raidījums tiek padarīts pieejams sabiedrībai
- mopsēties Jokoties, zoboties, cenšoties padarīt (kādu) smieklīgu; muļķoties, arī ņirgāties
- akcentējošā nosacītība kādas pazīmes pastiprināšana mākslas darbā, lai padarītu šo pazīmi īpaši izteiksmīgu un daiļrunīgu
- institucionalizēt kādas sabiedriski nozīmīgas funkcijas īstenošanu padarīt par institūtu (3, 4)
- murdelis kāds, kurš padara nedaudz neskaidru (ūdeni u. tml.)
- stereotipizēt kādu darbību padarīt stereotipisku (1)
- privatizēt kādu īpašumu padarīt par privātu (3); valsts vai sabiedrisku īpašumu pārņemt privātīpašumā
- imediātizēt kādu Vācijas ķeizarvalsts pavalstnieku, kas līdz tam bija tieši pakļauts ķeizaram un impērijai, padarītpar netiešu kārtu vai pavalstnieku, nostādot srtarp viņu un ķeizaru kādu zemes kungu
- errināt Kaitināt, kūdīt, padarīt ļaunu
- šutināt Kaitināt, padarīt dusmīgu
- atkapāt Kapājot padarīt neasu (darba rīku, kam ir asmens vai asa mala)
- cucullus non facit monachum kapuce nepadara par mūku
- atgleijāt Karsējot padarīt mīkstu
- pagodīt Kārtīgi (darbu) padarīt
- izkāst Kāšot padarīt tīru, atbrīvot no cietas vielas piejaukumiem (šķidrumu, šķidru masu)
- infibulācija Kaunuma lūpu vai priekšādas saspraušana, lai padarītu neiespējamus dzimumsakarus (dažās pirmatnējās tautās)
- inflbulācija Kaunuma lūpu vai priekšādas saspraušana, lai padarītu neiespējamus dzimumsakarus (dažās pirmatnējās tautās)
- atkausēt Kausējot ledu, atsegt (ko), arī padarīt (ko) lietojamu
- izskaidrošana kaut kā padarīšana pilnīgi saprotamu, izmantojot paskaidrojumu
- beidzenīte kaut kas, kas beidzot ir pabeigts, padarīts
- torpedēt kaut ko izjaukt, padarīt darboties nespējīgu; graut
- aizsildīt kaut ko padarīt siltu, uzsildīt
- špaktelēt Klāt uz (kā) virsmas plastisku masu, lai padarītu gludu šo virsmu; sliepnēt
- sliepnēt Klāt uz (kā) virsmas plastisku masu, lai padarītu gludu šo virsmu; špaktelēt
- pieklaudzināt Klaudzinot pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu)
- kunkulēt kļūt kunkuļainam, padarīt kunkuļainu
- atmīkšķēt kļūt mīkstam, padarīt mīkstu; tikt pārklātam ar dubļiem
- samazināties kļūt vai tikt padarītam par mazāku, vājāku, īsāku utt. nekā iepriekš
- kļauties kļūt, tikt padarītam par (kā) sastāvdaļu, daļu
- izknābāt Knābājot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
- izknābt Knābjot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
- izknibināt Knibinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu
- izkniebt Kniebjot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu
- piespraudu adata kniepadata
- bulavka Kniepadata
- kņiepadata Kniepadata
- knopadata Kniepadata
- šteknādele Kniepadata
- kniepe Kniepadata (1)
- spraudīte Kniepadata (1)
- krāsas noņēmējs kodīgs šķidrums, kas mīkstina vecu krāsu un padara to viegli nokasāmu
- mīkstinātājs Kodīgs šķidrums, kas mīkstina vecu krāsu un padara to viegli nokasāmu
- nolaižamais kombinētais lodziņš kombinētā lodziņa paveids, kurā sarakstlodziņš ir apslēpts līdz brīdim, kad lietotājs veic noteiktu darbību, lai to padarītu redzamu
- kopēšana Kopiju izgatavošana, lai dokumenta saturu padarītu pieejamu vienlaikus vairākām personām un saglabātu oriģinālu
- iekopt Kopjot uzlabot, padarīt auglīgāku (zemi)
- izkopt Kopjot, uzlabojot izveidot ļoti labu; kopjot padarīt skaistu
- knazerēt Kožot padarīt nemierīgu
- knazierēt Kožot padarīt nemierīgu
- aizkrāsot Krāsojot padarīt necaurredzamu, necaurspīdīgu u. tml.; krāsojot aizsegt
- rudināt krāsot, padarīt sarkanbrūnu
- atdricināt Kratot padarīt vaļīgu
- izbužināt Kratot, purinot, spaidot padarīt mīkstu, elastīgu
- pamiltināt Kratot, valstot (katlu ar novārītiem sausiem kartupeļiem), padarīt (tos) mazliet miltainākus
- sasist Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa dalu)
- sadauzīt Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu)
- sasasisties Krītot, atsitoties (pret ko), savainot sevi, padarīt sāpīgu (ķermeni, tā daļu)
- sagrūst Krītot, atsitoties pret ko u. tml, radīt sastiepumu, sasitumu (parasti kājā, rokā), padarīt sāpīgu (to)
- sadauzīties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā dalu
- sasisties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu
- slacīt Krītot, rodoties (uz kā), arī virzoties (pa ko) ar sīkām lāsēm, padarīt (to) mitru, slapju (par šķidrumu, masu)
- krepēšana Krokotas struktūras veidošana papīram, lai padarītu to mīkstāku, palielinātu uzsūkšanas spēju un izstiepjamību (līdz pārtrūkšanai)
- Matkules baznīcas kalns kulta vieta Matkules pagastā, Imulas kreisajā krastā, \~16 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - \~20 x 40 m, domājams, ka bijusi tautas sapulču vieta, datējums nav zināms
- izkurināt Kurinot padarīt siltu (krāsni, pavardu); panākt, ka izkuras (parasti krāsns)
- samiltināt Kustinot, kratot katlu ar izvārītiem sausiem kartupeļiem, padarīt (tos) miltainus
- ieluncināt Kustoties ievingrināt, padarīt lunkanu
- attīstīt Ķīmiski apstrādāt (apgaismotu negatīvu vai gaismasjutīgu papīru), lai padarītu fotouzņēmumu redzamu
- hemosterilanti ķīmiski preparāti, kas padara kukaiņus vairoties nespējīgus
- degazators Ķīmisks produkts, kas gāzi padara nekaitīgu, piem., aktīvā ogle
- salāgot Lāgojot (piemēram, detaļas, elementus), padarīt (to) saskares, savienojuma vietas atbilstošas vienu otrai
- izlaistīt Laistot (šķidrumu), padarīt mitru vai slapju (piemēram, telpu)
- nolaistīt Laistot padarīt mitru (augus, augsni); aplaistīt
- aplaistīt Laistot padarīt mitru vai slapju; vairākkārt vai vairākos paņēmienos apliet
- aplaizīt Laizot padarīt mitru; laizot notīrīt; nolaizīt
- deputātnieks Laukstrādnieks, kas samaksu par padarīto darbu saņem naturālijās (pārtikas produktos, malkā u. tml.) vai ļaujot izmantot zemi
- izlauzīt Lauzot, arī ilgi lietojot, izkustināt no parastā stāvokļa, padarīt nelīdzenu
- izlauzt Laužot radīt (kur, piemēram, robu); laužot padarīt robainu
- apliet Lejot (ko virsū), padarīt mitru (augsni ap augu)
- noliet Lejot padarīt mitru (augus, augsni); apliet
- nošļampāt Lempīgi padarīt
- samērgļāt Lēnām, ar lielām pūlēm kaut ko padarīt
- pačopāties lēni, gausi (ko) padarīt, pastrādāt
- nokukšināt lēni, pamazām padarīt, paveikt
- izlēvurot Lēverains, padarīt lēverainu
- liāne Liāna - vijīgs augs, kas siltās zemes tinas ap kokiem un padara mežus necaurejamus
- aizliekt Liecot padarīt mazliet līku, mazliet ieliekt
- darba ražīgums lielums, ar kuru izsaka padarītā darba daudzumu laika vienībā (parasti stundā); darba daudzumu raksturo ar apstrādāto platību (ha/h), iegūtā produkta daudzumu (kg/h, t/h) vai kādu citu rādītāju
- lauka potenciāls lielums, kas ir vienāds ar darbu, kāds jāpadara, lai vienu vienību lielu pozitīvu lādiņu vai vienu vienību lielu masu no bezgalīgi tāla punkta pārnestu lauka punktā, kurā nosaka potenciālu
- tā lieto, lai noradītu, ka (kas) ir padarīts, paveikts, noticis
- atcērtāt Lietojot (parasti cērtot, pļaujot), padarīt neasu (asmeni, darbarīku ar asmeni)
- dziedēt Lietojot ārstniecības līdzekļus, padarīt veselu (ķermeņa daļu)
- nolietot Lietojot padarīt neizskatīgu, neizturīgu, arī nederīgu
- savalkāt Lietojot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (parasti no auduma, ādas, virvēm gatavotu priekšmetu)
- ielietāt Lietojot vai valkājot padarīt par ērti lietojamu vai valkājamu
- izstaipīt Lietojot, valkājot padarīt garāku, arī vaļīgāku (piemēram, apģērbu, tā daļas)
- izstīvēt Lietojot, valkājot padarīt garāku, vaļīgāku (piemēram, apģērbu, tā daļas)
- iestaipīt Lietojot, valkājot padarīt pietiekami ērtu, arī vaļīgu (piemēram, apģērbu)
- nolīgt Līgstot vienoties (ko veikt, darīt); līgstot vienoties par paveikto, padarīto dot (noteiktu atlīdzību)
- dienenieks Līgumstrādnieks, kas katru dienu saņem atalgojumu par šajā dienā padarīto
- piespiest (kādu) pie sienas likt (kādam) ko darīt pret (tā) gribu; padarīt (kādu) pretoties nespējīgu
- smetēt lipt, ķepēt, padarīt slidenu
- rotīt Lokot (ko) pakāpeniski samērā šaurās joslās (uz augšu, arī uz leju), padarīt (to) īsāku vai garāku
- pielakt Lokot padarīt netīru (ēdienu, dzērienu)
- pommade Lopu tauki, ar smaržainām vielām sajaukti, lietā ka ziedi matiem, lūpām, ādai (lai to padarītu mīkstāku) utt.
- izložņāt Ložņājot izveidot, radīt ejas, caurumus; ložņājot padarīt irdenu
- izlutināt Lutinot padarīt (kādu) pārāk prasīgu, izvēlīgu
- pakņābt ļoti maz padarīt, paveikt
- sagandēt ļoti nelabvēlīgi, kaitīgi ietekmēt; padarīt ļoti nepievilcīgu, neizturamu, nepieņemamu
- piesmērēt ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru
- pietriept ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru
- piezieķēt ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru
- sakaltēt ļoti novājināt, padarīt ļoti kalsnu
- hiperbolizēt ļoti pārspīlēt (tēlu, domu), lai padarītu emocionālāku, ietekmīgāku
- saindēt ļoti pasliktināt, padarīt neizturamu (piemēram, apstākļus, attiecības); ļoti kaitīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi)
- sagandēt ļoti sabojāt (veselību); padarīt slimu (ķermeņa daļu)
- sabeigt ļoti sabojāt (veselību); padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu)
- sabendēt ļoti sabojāt (veselību); padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu)
- samocīt ļoti sapūlēt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu)
- aiznasāt ļoti savalkāt, padarīt netīru (parasti apģērba gabalu)
- ļumdināt Ļumīgu, tauku padarīt, šļakstēt (līt) pāri
- filantropīns Mācības un audzināšanas iestāde pēc Ruso idejām, atmetot sodus un stingrību un cenšoties mācīšanos padarīt patīkamu un vieglu
- papildināt Mācoties, strādājot padarīt plašāku, vispusīgāku (ko, piemēram, savas zināšanas, pieredzi); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kāda zināšanas, pieredze) kļūst plašāks, vispusīgāks
- komunikācijas prasmes māka sazināšanos padarīt efektīvāku, nodot informāciju citiem cilvēkiem, klausīties, pārliecināt, orientēties cilvēkos un situācijās, izteikt atzinību vai kritiku
- samaksa Maksa par padarīto darbu
- padmalis Māla klona (pada) mala piedarbā
- padiecēt Mantas vai naudas ziņā padarīt tukšāku
- kalateja Marantu dzimtas ģints ("Calathea"), kas dabā sastopama gk. Dienvidamerikas tropu mežos, dabiski raibās lapas tos padarījušas par iecienītiem telpaugiem
- nomaskēt Maskējot padarīt (ko) neieraugāmu
- plastikācija materiāla termiskā un (vai) mehāniskā apstrāde, lai padarītu to plastiskāku
- hidrofobizācija Materiālu apstrāde ar vielām, kas padara materiālus ūdensnecaurlaidīgus vai palielina materiālu virsmas neslapināmību
- histricisms Matu saslimšana, kas matus padara stīvus un cietus
- uzmazgāt Mazgājot padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.); mazgājot grīdu, klonu u. tml., padarīt tīru (telpu)
- nomazgāt Mazgājot padarīt tīru (kā) virsmu, ārpusi
- izmazgāt Mazgājot padarīt tīru (parasti no iekšpuses)
- izmazgāt Mazgājot padarīt viscaur tīru
- piemazgāt Mazgājot, mazgājoties padarīt ļoti netīru (parasti ūdeni traukā, arī trauku ar ūdeni)
- pieplanckāt Mazgājot, mazgājoties padarīt netīru (ūdeni)
- piemurdināt Mazgājot, mazgājoties padarīt netīru (ūdeni); saduļķot (ūdeni ūdenstilpē)
- piežampāt Mazgājot, mazgājoties, plunčājoties u. tml. padarīt netīru (ūdeni)
- piežolgāt Mazgājot, mazgājoties, plunčājoties u. tml. padarīt netīru (ūdeni)
- paapaļināt mazliet noapaļot, padarīt apaļu
- paapaļot mazliet noapaļot, padarīt apaļu
- paķīlēt mazliet padauzīt, viegli iesist (vairākkārtīgi)
- apņurcīt mazliet saburzīt, padarīt negludu, arī netīru, neizskatīgu
- pieslīpēt mazliet, vietumis slīpējot, padarīt (ko) asāku
- regenerātors Mehānikā tā siltuma uzglabāšana, kas vēl atrodas jau savu darbu padarījušos tvaikos
- vienkadra mehānisms mehānisms, kas ļauj eksponēt filmu kadru pa kadram, tā padarot iespējamu animācijas kino
- samiekšķēt Mērcējot padarīt mīkstu; arī dubļainu (lietū)
- izmērcēt Mērcējot piesūcināt (parasti ar ūdeni); mērcējot padarīt mīkstāku, labāk lietojamu, apstrādājamu
- atmērcēt Mērcējot, mitrinot padarīt mīkstu, mīkstāku; atmiekšķēt
- individualizācija mērķtiecīga darbības, procesa vai pakalpojuma diferencēšana un pielāgošana, padarot to unikālu un piemērotu konkrētam indivīdam, grupai, ģimenei, ņemot vērā viņu specifiskās vajadzības, individuālās spējas, pieredzi un sociālo kontekstu
- niķelēšana Metāla priekšmetu virsmas pārklāšana ar plānu niķeļa kārtiņu, lai tos pasargātu no korozijas un padarītu glītākus
- kordēt Metālu tehnikā apstrādāt darba rīku rokturus, padarot tos grubuļainus, vieglāk noturamus
- knipelēšana Mežģīņu izgatavošanas metode - pavedienu ar irbuļu palīdzību aptin ap kniepadatām, kas iestiprinātas rakstā uz speciāla spilventiņa
- uzmēzt Mēžot, slaukot padarīt tīru (piemēram, klonu); mēžot, slaukot, piemēram, klonu, padarīt tīru (telpu, laukumu u. tml.)
- nostakāt Mīcot vai mīdot padarīt stingrāku
- piemīdīt Mīdot saspiest, padarīt blīvāku
- izmīdīt Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur bedrainu; mīdot, arī mīdoties viscaur nodeldēt
- izmīdīt Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur negludu
- mirdināt Midzināt (par anestēzijas līdzekļiem); padarīt nejūtīgu (ar anestēzijas līdzekļiem)
- snaudināt midzināt, padarīt miegainu
- atmiecēt Miecējot padarīt mīkstāku, mīkstu
- izmiekšēt Miekšējot, mērcējot padarīt pilnīgi mīkstu
- atmiekšēt Miekšķējot, mērcējot padarīt mīkstu vai mīkstāku
- atmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot padarīt mīkstu vai mīkstāku
- izmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot padarīt pilnīgi mīkstu
- žļidzināt Miekšķēt, padarīt mīkstāku, nekārtīgi mazgāt
- sedzoša glazūra miglinātājus un krāsvielas saturoša necaurspīdīga glazūra, kas vājina drumstalas krāsu vai padara to neredzamu
- piemīt Minot, mīdot saspiest, padarīt blīvāku
- izmīt Minot, staigājot padarīt viscaur bedrainu; minot, staigājot viscaur nodeldēt
- izmīt Minot, staigājot padarīt viscaur negludu
- piemīņāt Miņājot saspiest, padarīt blīvāku; piemīdīt (1)
- izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties padarīt viscaur bedrainu; mīņājot, arī mīņājoties viscaur nodeldēt
- izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties padarīt viscaur negludu
- ieēdums Mitruma iedarbībā cinka klišejā, ja tā nav pietiekami rūpīgi konservēta, radies bojājums, kas padara šo klišeju nederīgu iespiešanai
- nonarrāt Mocot, ņurcot u. tml. padarīt slimu (piemēram, dzīvnieku); arī savainot, sabojāt
- nonerrot Mocot, ņurcot u. tml. padarīt slimu (piemēram, dzīvnieku); arī savainot, sabojāt; nonarrāt
- samudžināt Mudžinot padarīt nekārtīgu, grūti atšķetināmu, iztaisnojamu (ko, piemēram, diegus, dzijas u. tml.); nekārtīgi savīstīt (piemēram, drānu)
- pičkāt muļķot, mēģināt padarīt smieklīgu
- letālās mutācijas mutācijas, kas padara organisma eksistenci neiespējamu un kādā no attīstības stadijām to nonāvē
- nominālā darba samaksa naudas summa, kas aprēķināta uzņēmumu, iestāžu, organizāciju darbiniekiem par padarīto darbu (nostrādāto laiku) pēc izstrādes izcenojumiem, tarifu likmēm vai pēc vidējās darba samaksas atbilstoši uzņēmumā, organizācijā pieņemtajām darb apmaksas sistēmām un formām
- ieveldzēt nedaudz samitrināt, padarīt mitru, valgu
- piestrupēt Nedaudz, mazliet neasu padarīt
- pačegāt Negribīgi padarīt
- paslīpēt neilgu laiku, mazliet pilnveidot, bagātināt, padarīt kvalitatīvāku
- izzambot Nekārtīgi apstrādāt, padarīt nelīdzenu
- smurkāt Nekārtīgi ēdot (piemēram, šļakstot, rakņājot), padarīt nelietojamu (ēdienu)
- apsmurgāt Nekārtīgi ēdot, sabojāt, padarīt nelietojamu (ēdienu)
- saķaulāt Nekārtīgi padarīt (rokdarbu)
- apvarzāt Nekārtīgi padarīt kādu darbu
- jēmēkls Nekārtīgi padarīts darbs
- sapļurkāt Nekārtīgi, nemākulīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu
- nomoļļāt Nekārtīgi, nevīžīgi padarīt
- drancka Nelietis, neliete, padauza
- samocīt Nemākulības, paviršības u. tml. dēļ sabojāt, padarīt nekvalitatīvu, parasti pilnīgi (piemēram, produktu, augsni)
- sacūkāt Nemākulīgi, nekārtīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu
- saļurbāt Nemākulīgi, nekārtīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu
- saļurkāt Nemākulīgi, nekārtīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu
- izļurkāt Nemākulīgi, nevērīgi, arī nepārtraukti darbinot, lietojot u. tml., padarīt nestabilu, ļodzīgu; izbojāt, sabojāt
- sakleķerēt Nemākulīgi, pavirši (ko) padarīt (parasti samūrēt, uzmūrēt)
- piegružot Nenovācot gružus, arī atkritumus, padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; arī piemētāt (1)
- piedrazāt Nenovācot sīkus, parasti nederīgus, priekšmetus, drazas, padarīt (telpu, apkārtni) nekārtīgu, netīru; arī piemētāt
- piedrazot Nenovācot sīkus, parasti nederīgus, priekšmetus, drazas, padarīt (telpu, apkārtni) nekārtīgu, netīru; arī piemētāt
- danaīdu muca nepadarāms, nevajadzīgs un neauglīgs darbs
- nosaimniekot Nepareizi, neprasmīgi saimniekojot, padarīt mazvērtīgu, arī iznīcināt
- perpetuācija Nepārtrauktai turpināšana, kādas pagaidu iestādes padarīšana par pastāvīgu
- nodeivelēt Nepārtraukti lietojot padarīt nederīgu, nolietot
- nokavēt Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā
- novēlot Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā; nokavēt (2)
- nokavēties Nepaveikt, nepadarīt īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā
- izgubīt Nepiemēroti apģērbjot, padarīt jocīgu, smieklīgu
- neredžu Neredžu drēbes - apģērbs, kas tā nēsātāju padara neredzamu
- saraustīt Nesot, ceļot, darot ko smagu, sapūlēt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu)
- saraustīties Nesot, ceļot, darot ko smagu, sapūlēties, padarīt sāpīgu ķermeņa daļu
- slampa Netikla, izlaidīga sieviete; padauza
- nokavēties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā
- novēloties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā; arī nokavēties (2)
- savazāt Neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, neizskatīgu
- samudžināt Nevajadzīgi sarežģīt, padarīt grūti uztveramu, izprotamu (sabiedrisku parādību, arī darbību, norisi u. tml.)
- pačammāties Neveikli, tūļīgi parīkoties, padarboties
- apburzīt Nevērīgi valkājot, lietojot, padarīt negludu, neizskatīgu; mazliet saburzīt
- nolaistīt Neviļus, negribēti izlaistot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
- noliet Neviļus, negribēti izlejot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
- pievazāt Nevīžīgi izmētājot, novietojot nepiemērotā vietā (dažādus priekšmetus), padarīt nekārtīgu, arī netīru (piemēram, telpu, apkārtni)
- samuļļāt Nevīžīgi valkājot, lietojot, padarīt netīru
- noploskāt Nevīžīgi valkājot, padarīt netīru, nolietot (apģērbu, apavus)
- izniecava Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus
- izniciņa Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava
- izniekala Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava
- izniekaļa Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava
- izniekule Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava
- izniekulis Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava
- izniekuls Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava
- iznikala Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava
- mūta Nimfa, ko Jupiters pļāpības dēļ padarīja mēmu
- EKW no rūpnīcas (angļu "ex works") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces tad, kad tās padarītas pieejamas pircējam pārdevēja telpās (t. i. rūpnīcā, fabrikā, noliktavā u. c.)
- EXW no rūpnīcas (angļu "ex works") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces tad, kad tās padarītas pieejamas pircējam pārdevēja telpās (t. i. rūpnīcā, fabrikā, noliktavā u. c.)
- apdeldēt no virspuses novalkāt, nolietot; lietojot padarīt neizskatīgu
- pielaumēt Noburt, padarīt laumām 1(1) paklausīgu
- norobīt Nocirst (ar neasu cirvi); ierobojot (ar grūtībām) nogriezt, nocirst; apgriežot padarīt īsāku
- aizņemšana Nodarbināšana (mašīnas, ierīces), padarot citam nolūkam šai laikā neizmantojamu
- aizņemt Nodarbināt, lietot (mašīnu, ierīci, dzīvnieku), padarot citam nolūkam šai laikā neizmantojamu
- atklāt nodot lietošanai, padarīt pieejamu, skatāmu (parasti ar svinīgu ceremoniju)
- nosklidināt Nogludināt, padarīt slidenu
- sagurdēt Nogurdināt, padarīt pavisam sagurušu
- sadildināt Nolietot, padarīt neasu
- sadilināt Nolietot, padarīt neasu
- aprīt Nomākt, padarīt nedzirdamu (par skaņām, troksni)
- piemētāt Nometot, izmētājot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu
- noprasavāt Nopresēt (vadmalu), lai padarītu (to) gludu, mīkstu
- nosakulties Nopūlēties, nostrādāties, neko nepadarot
- sa- norāda, ka (kas) tiek padarīts, kļūst, parasti ļoti, viscaur netīrs, arī traipains
- norakāt Norakt, rokot padarīt zemāku vai noārdīt
- noārdēt Norūdīt, padarīt izturīgu (parasti cilvēku)
- pārbaudīt Noskaidrot, kontrolēt (darba gaitu, paveikto, padarītā darba kvalitāti)
- apšmucēt Nosmērēt, padarīt netīru
- nomulīt Nosmulēt, notraipīt, padarīt netīru
- cementēt Nostiprināt, padarīt izturīgu
- nopašīt Nostrādāt; padarīt smagu darbu
- marginalizācija Nostumšana sociālā, politiskā perifērijā; padarīšana par maznozīmīgu
- pārsusināt Nosusinot padarīt pārāk sausu
- piesvaidīt Nosviežot, izsvaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; piemētāt (1)
- uzšļaukt Nošķelt, padarīt slīpu
- uzšļaupt Nošķelt, padarīt slīpu
- infantilizācija noteikts izturēšanās veids: a) pret pieaugušo izturas kā pret bērnu vai viņu pielīdzina bērnam, piedēvējot tam agrīnās bērnības vecuma īpašības; b) attieksmē pret bērnu - var izpausties kā vecāku tieksme mazināt vai ignorēt sava bērna dabisko attīstību (psiholoģiskās, fiziskās un sociālās vecumposma attīstības īpatnības), noliedzot viņa autonomiju, neļaujot veidoties spējai uzņemties atbildību un pieņemt lēmumus, tādējādi padarot bērnu atkarīgu no sevis
- noporķēt Notraipīt (ar kādu vielu), padarīt netīru; noziest
- piešmucēt Notraipīt, padarīt ļoti netīru
- nočammāt Notraipīt, padarīt netīru
- nocūkāt Notraipīt, padarīt netīru
- nodraņķēt Notraipīt, padarīt netīru
- nojoksīt Notraipīt, padarīt netīru
- noķellāt Notraipīt, padarīt netīru
- noķeskāt Notraipīt, padarīt netīru
- noļammāt Notraipīt, padarīt netīru
- noļemmāt Notraipīt, padarīt netīru
- nomoļļāt Notraipīt, padarīt netīru
- noplečakāt Notraipīt, padarīt netīru
- nosmečkāt Notraipīt, padarīt netīru
- nošmucēt Notraipīt, padarīt netīru
- nosmurgāt Notraipīt, padarīt netīru
- nozešķēt Notraipīt, padarīt netīru
- nopļeckāt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko apšļakstot, apķepinot u. tml.)
- nopļockāt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko mīkstu, lipīgu)
- nopeķināt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko mitru, lipīgu); noķepināt
- noleskāt Notraipīt, padarīt netīru (parasti apģērbu, nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi)
- noloskāt Notraipīt, padarīt netīru (parasti apģērbu, nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi); noleskāt
- nozvieķēt Notraipīt, padarīt netīru (parasti ar ko taukainu, lipīgu)
- nozieķēt Notraipīt, padarīt netīru (parasti par ko taukainu, lipīgu)
- noplekšināt Notraipīt, padarīt netīru (piemēram, ar ko lipīgu)
- nošņurgāt Notraipīt, padarīt netīru ar iekaisuša daguna dobuma gļotādas izdalījumiem; nošņorgāt
- nošņorgāt Notraipīt, padarīt netīru ar iekaisuša deguna dobuma gļotādas izdalījumiem
- nosečkāt Notraipīt, padarīt netīru, lipīgu
- nosmuļļāt Notraipīt, padarīt netīru; nosmulēt
- nošmullēt Notraipīt, padarīt netīru; nosmulēt; nosmuļļāt
- bleķāt Notraipīt, padarīt plankumainu
- piedilināt Notrulināt, padarīt neasu
- novazāt Novalkāt, nolietot tā, ka kļūst ļoti netīrs, neizskatīgs; arī padarīt netīru, notraipīt
- nolietāt Novalkāt, padarīt nederīgu
- līdzināt Novērst (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), samierināt; padarīt vienādus, līdzvērtīgus
- dažādot Novērst vienveidību, vienmuļību; padarīt daudzveidīgu (2)
- noslēpt Novietojot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, padarīt neredzamu (to)
- pielūžņot Novietojot bez noteiktas kārtības, arī nenovācot (parasti bojātus, lietošanai nederīgus priekšmetus), padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu
- sabiezināt Novietot cieši, tuvu citu pie cita (parasti vienveidīgus priekšmetus, elementus); padarīt (parasti vienveidīgu priekšmetu, elementu novietojumu) tādu, kur tie atrodas cieši, tuvu cits pie cita
- Sutapitaka Nozīmīgākā theravādas budistu svēto rakstu kolekcija, ko veido Budas sprediķi, to vidū Dhammapada
- mortifikācija Nozuduša vai iznīcināta akta atzīšana par anulētu, lai padarītu to par tiesiski neizlietojamu trešām personām
- nodrauvēt Nupat, tikko padarīt
- noslēgt Oficiāli vienoties (par ko); savstarpēji vienojoties, padarīt (ko) par spēkā esošu
- oleāze Olīveļļas enzīms, kurš padara eļļu rūgtu un kura darbības dēļ tā zaudē krāsu
- telestereoskops Optiska ierīce, kas ainavu padara it kā telpiskāku; pēc šās ierīces shēmas izgatavoti dubultteleskopi, kuros attālums starp objektīviem ir lielāks nekā attālums starp okulāriem
- pievienot Organizatoriski padarīt par (kādas valsts, organizācijas u. tml.) sastāvdaļu
- apčubināt Paceļot vai ar plaukstām nolīdzinot, padarīt (guļas vietu) mīkstāku
- pačužināt Pacilāt (ko blīvu, padarot to čaganu)
- apmiglot padarīt (acis) neskaidras, miglainas, mazinot redzes vai uztveres spēju
- aizgrecelēt padarīt (balsi) neskanīgu
- izskalot padarīt (ceļu) nelietojamu, neizbraucamu (parasti par palu vai lietus ūdeņiem)
- nobaltināt padarīt (cilvēku) baltu
- birokratizēt padarīt (darba stilu, kādu procedūru kārtošanu u. tml.) birokrātisku; pieļaut, ka kļūst birokrātisks
- aizdarīt padarīt (ēdienu) taukāku, pieliekot pavalgu, aizdaru
- aizplīvurot padarīt (faktu, domu) neskaidru, grūti saprotamu vai uztveramu; maskēt
- aizdarīt padarīt (kā iekšējo daļu) no ārpuses nepieejamu (piemēram, aizbāžot, aizsedzot ar ko)
- atdarīt padarīt (kā iekšējo daļu) no ārpuses pieejamu (piemēram, ko paceļot, izvelkot, atvelkot)
- atdzīvināt padarīt (kādu teritoriju) izmantojamu augu audzēšanai
- sastindzināt sirdi padarīt (kādu) bezjūtīgu
- stindzināt sirdi padarīt (kādu) bezjūtīgu
- sālsstabs padarīt (kādu) nekustīgu (parasti par bailēm, pārsteigumu)
- izērmot padarīt (kādu) neparastu, jocīgu
- iznervāt padarīt (kādu) nervozu, satrauktu
- atbruņot padarīt (kādu) nespējīgu turpināt strīdu, apspiest (kāda) naidīgo izturēšanos (ar savu runu, izturēšanos)
- veikt padarīt (kādu) vāju, pretoties nespējīgu
- banalizēt padarīt (ko vērtīgu, cienījamu) banālu; novazāt, nodrāzt
- primitivizēt padarīt (ko, parasti atziņu, mākslas tēlu) pārāk vienkāršu, arī nepilnīgu; arī apzināti vienkāršot (ko)
- racionalizēt padarīt (ko, parasti darbību, norisi ražošanā, arī ražošanas produkciju) lietderīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
- sazarot padarīt (ko, parasti parādību sabiedrībā), parasti ievērojami, daudzveidīgu
- paspilgtināt padarīt (ko, piemēram, mākslas darbu, tā sastāvdaļas) izteiksmīgāku
- liesināt padarīt (ko, piemēram, mālus) liesāku, piejaucot smiltis
- normalizēt padarīt (ko) atbilstošu normai (2), panākt, ka (kas) atbilst normai (2)
- demokratizēt padarīt (ko) demokrātisku vai demokrātiskāku
- efektivizēt padarīt (ko) efektīvāku, paaugstināt (kā) efektivitāti
- apgaismot padarīt (ko) gaišu (ar gaismas avotu)
- apgaismot padarīt (ko) gaišu, izstarojot gaismu (par gaismas avotiem)
- samākslot padarīt (ko) īstenībai neatbilstošu, parasti (to) pārspīlējot, pārmērīgi izskaistinot
- konkretizēt padarīt (ko) konkrētu (1); būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst konkrēts (1)
- konkretizēt padarīt (ko) konkrētu (2); būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst konkrēts (2)
- liberalizēt padarīt (ko) liberālu (1) vai liberālāku
- pielīdzināt padarīt (ko) līdzenāku
- literarizēt padarīt (ko) literāru (1), iekļaut daiļdarbā
- anestezēt padarīt (ko) nejutīgu
- aprīt padarīt (ko) nesaskatāmu, nemanāmu, aizsegt
- normalizēt padarīt (ko) normālu (1) vai normālāka, panākt, ka (kas) kļūst normāls (1) vai normālāks
- normalizēt padarīt (ko) normālu (2) vai normālāku, panākt, ka (kas) kļūst normāls (2) vai normālāks
- fetišizēt padarīt (ko) par fetišu (1)
- priekšmetiskot padarīt (ko) par priekšmetu (1)
- sabiedriskot padarīt (ko) par tādu, kas ir saistīts ar lielu sabiedrības daļu; padarīt (ko) par kopīgu sabiedrībai, arī par sabiedrības īpašumu
- pelēkot padarīt (ko) pelēku
- salīdzināt padarīt (ko) pilnīgi līdzenu, gludu
- piepildīt padarīt (ko) pilnvērtīgu, saturīgu (ar ko)
- plānināt padarīt (ko) plānu vai plānāku
- atsegt padarīt (ko) redzamu (atbrīvojot no virskārtas)
- atsegt padarīt (ko) redzamu, noņemot (to, kas apsedz, aizklāj)
- revolucionizēt padarīt (ko) revolucionāru 2(1) vai revolucionārāku; pamudināt uz revolucionāru 2(1) darbību
- ierobīt padarīt (ko) robainu
- ierobot padarīt (ko) robainu
- atdzīvināt padarīt (ko) rosīgu, darbīgu
- atsaldināt padarīt (ko) saldu, saldāku
- atdzīvināt padarīt (ko) spilgtāku, pievilcīgāku, izteiksmīgāku; būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgtāks, pievilcīgāks, izteiksmīgāks
- trivializēt padarīt (ko) triviālu
- izcirst logu padarīt (ko) tuvāku, pieejamāku; radīt jaunas iespējas
- universalizēt padarīt (ko) universālu
- izgrambāt padarīt (ko) viscaur grambainu
- izkrokot padarīt (ko) viscaur krokainu
- izkruzuļot padarīt (ko) viscaur kruzuļainu
- izrievot padarīt (ko) viscaur rievainu
- izrobot padarīt (ko) viscaur robainu, nelīdzenu
- sapiparot padarīt (ko), parasti pārmērīgi, nepieklājīgu, rupju
- sarūtot padarīt (ko), parasti pilnīgi, viscaur, rūtainu
- cirtot padarīt (matus) cirtainus
- imunizēt padarīt (organismu) imūnu (piemēram, potējot)
- appūst padarīt (parasti sejas ādu) sārtāku, tumšāku, arī cietāku, asāku (par vēju)
- apraut padarīt (parasti seju) sārtāku, tumšāku, arī cietāku, asāku (par vēju, sauli, salu)
- noplicināt padarīt (parasti vietu, teritoriju) nabadzīgu, nenozīmīgu, arī samazināt (tās) ietekmi
- sagatavot padarīt (pārtikas produktu) uzglabājamu, arī patērēšanai derīgu; arī pagatavot (ēdienu)
- uzsārtināt padarīt (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem) sārtus (vaigus, lūpas), parasti mazliet
- savandīt padarīt (piemēram, zemi, ceļu), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi
- izvagot padarīt (priekšmetu) rievainu, viscaur saskrambāt
- laidināt padarīt (rūdītu tēraudu) vieglāk apstrādājamu, parasti sakarsējot (to) līdz noteiktai temperatūrai un ļaujot noteiktā veida atdzist
- pabiezināt padarīt (šķidrumu, masu) biezāku
- biezināt padarīt (šķidrumu, masu) biezu vai biezāku
- atsvabināt padarīt (valsti, teritoriju, arī tautu) neatkarīgu, nepakļautu (okupācijai, naidīgai varai u. tml.); atbrīvot (2)
- cietināt padarīt (veļu) cietāku, mazāk burzīgu (ar cieti)
- cietināt padarīt (vielu) cietu, blīvu, izturīgu
- nocietināt padarīt (vielu) cietu, blīvu, izturīgu
- izčagināt padarīt (viscaur) irdenu; uzirdināt
- atkarot padarīt (zemi) derīgu (lauksaimnieciskai) izmantošanai (piemēram, likvidējot purvus, mežus)
- pārkrieviskot padarīt [krievisku]{e:57055}
- aklināt padarīt aklu
- aktualizēt padarīt aktuālu
- saasināt padarīt aktuālu, arī būtisku (problēmu, jautājumu, prasības u. tml.)
- aktualizācija padarīt aktuālu, uzsvērt, pievērst pastiprinātu uzmanību
- saasināt padarīt akūtu (slimību, tās izpausmes); pasliktināt (veselības stāvokli)
- izmērcēt (arī samērcēt) līdz pēdējai vīlei (arī līdz ādai, kaulam) padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu)
- samērcēt (arī izmērcēt) līdz pēdējai vīlei (arī līdz ādai, kaulam) padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu)
- samērcēt (arī izmērcēt) līdz pēdējai vīlei padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu)
- sareibināt padarīt apskurbušu, apreibušu
- atšaubīt padarīt apšaubāmu
- atšaudīt padarīt apšaubāmu; atšaubīt
- papildināt padarīt ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāku (piemēram, stāstījumu, dokumentu), pievienojot (tam) jaunu daļu; būt par cēloni tam, ka (piemēram, stāstījums, dokuments) kļūst ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāks, ka (tas) tiek paplašināts
- aromatizēt padarīt aromātisku, smaržīgu
- asinhronizēt padarīt asinhronisku
- izasināt padarīt asu; iztrīt, uzasināt
- piemērot padarīt atbilstošu (piemēram, apstākļiem, iespējām); pielāgot (3)
- atdzīvināt padarīt atkal mundru, možu, rosīgu, darbīgu (cilvēku)
- likt uz spēles padarīt atkarīgu no nejaušības, apstākļiem, pakļaut riskam
- iezīmāt padarīt atšķirīgu ar kādu zīmi
- iezīmēt padarīt atšķirīgu ar kādu zīmi, īpašību
- izcelt padarīt atšķirīgu no pārējā teksta (burtu, vārdu ar salikumu, rakstījumu)
- attālināt padarīt atšķirīgu, ar citādām, jaunām īpašībām
- automatizēt padarīt automātisku (kādu procesu); likt automātiski darboties (kādam mehānismam, iekārtai)
- automatizēt padarīt automātisku (piemēram, kustību)
- bagātināt padarīt bagātāku, pilnīgāku
- ietraucēt padarīt bailīgu, ietramdīt
- iebaidīt padarīt bailīgu; panākt, ka baidās; iedvest bailes
- iebiedēt padarīt bailīgu; panākt, ka baidās; iedvest bailes; iebaidīt
- uzbaltināt padarīt baltāku, baltu
- balsināt padarīt baltu, tīru (sienu, griestus, parasti ar krītu, kaļķiem)
- bālināt padarīt bālu (cilvēku, sliktas apkopšanas dēļ)
- bēdināt padarīt bēdīgu
- sagaudināt padarīt bēdīgu, noskumdināt
- iedobelēt padarīt bedrainu
- panīcināt padarīt bezspēcīgu
- noģībināt padarīt bezspēcīgu, panākt, ka zaudē samaņu
- iebiezināt padarīt biezāku (parasti ēdienu, piemēram, ar miltu piedevu)
- žļugāt padarīt biezputrveidīgu
- notušēt padarīt blāvu, mazāk spilgtu (krāsu, gaismu u. tml.)
- blīvēt padarīt blīvu vai blīvāku (piemēram, spiežot, stampājot, aizdarot spraugas)
- sablieķēt padarīt blīvu, glīzdainu
- pieblīvēt padarīt blīvu, līdzenu (piemēram, piespiežot, aizdarot spraugas)
- blietēt padarīt blīvu, līdzenu (piemēram, zemi, betonu), spēcīgi sitot, stampājot
- svabadināt padarīt brīvāku
- svabadīt padarīt brīvāku
- atsvabināt padarīt brīvu (ieslodzītu, sagūstītu, saistītu cilvēku); atbrīvot (1)
- izbrīvēt padarīt brīvu, atbrīvot (cilvēku)
- atbrīvot padarīt brīvu, neatkarīgu (parasti militārā ceļā)
- brūnināt padarīt brūnganu, brūnu (piemēram, ādu) - par sauli, vēju
- apbrūnēt padarīt brūnu
- apbrūnināt padarīt brūnu (cilvēka ādu) - par sauli, vēju; apraut, appūst
- noārdēt padarīt brūnu, arī raupju (ķermeņa daļu) - par sauli, vēju
- murduļot padarīt burbuļveidīgu, putot
- humanizēt padarīt cilvēkam piemērotu, cilvēkam lietojamu
- atbruņot padarīt cīņas nespējīgu, atņemot ieročus, apbruņojumu; likvidēt bruņotos spēkus
- raut darbu no rokām ārā padarīt cita vietā; padarīt cita darbu
- nodot padarīt citiem uztveramu to (parasti psihisku stāvokli), ko grib slēpt
- izpužināt padarīt čauganu, irdenu; izbužināt
- izdaiļot padarīt daiļu, patīkamu
- nonīkāt padarīt darbu (parasti ātri); nostrādāt
- raibīt padarīt daudzkrāsainu
- kuplināt padarīt daudzveidīgāku, bagātāku (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml); papildināt
- daudzveidot padarīt daudzveidīgu (2), dažādot
- samezglot padarīt daudzveidīgu, sarežģītu, konfliktiem bagātu (parasti daiļdarbu, tā sižetu)
- piedraudzināt padarīt draudzīgu
- atmiekšēt padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu
- atmiekšķēt padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu
- izmiekšēt padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu
- izmiekšķēt padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu
- aizduļķēt padarīt duļķainu, neskaidru, netīru (šķidrumu)
- aizduļķot padarīt duļķainu, neskaidru, netīru (šķidrumu)
- aizkaitināt padarīt dusmīgu, niknu; sakaitināt
- apkaitināt padarīt dusmīgu; aizkaitināt
- blīvot padarīt dzelzs vai tērauda kniežu savienojumus ūdens vai gāzes necaurlaidīgus
- uzdzidrināt padarīt dzidrāku, skaidrāku, spožāku
- nostiprināt padarīt dziļāku, aptverošāku, arī stabilāku (piemēram, attiecības, uzskatus)
- dziļināt padarīt dziļāku, gremdēt
- dzīvināt padarīt dzīvību (1) iespējamu, veicināt to, būt par cēloni, ka dzīvība (1) ir iespējama, tiek veicināta
- ieļodzīt padarīt elastīgāku
- vīkstīt padarīt elastīgu
- pagarināt padarīt garāku (ejamo, braucamo attālumu)
- izstiept padarīt garāku (rindu, kolonnu u. tml.)
- izlaist padarīt garāku, platāku (tērpu, tā daļas), izmantojot iešūtas joslas
- palaist padarīt garāku, platāku (tērpu, tā daļas); atārdīt (vīles, iešuves), lai padarītu tērpu, tā daļas garākas, platākas
- uzgardināt padarīt garšīgāku
- garšināt padarīt garšīgu, pievienojot kādas ēdiena sastāvdaļas vai garšvielas
- glīdināt padarīt glīzdainu
- uzgludināt padarīt gludu
- pārpucēt padarīt gludu (piemēram pārēvelējot)
- izgludināt padarīt gludu (piemēram, drēbi, papīru), izlīdzinot, parasti ar rokām, rievas, grumbas u. tml; izlīdzināt, parasti ar rokām (rievas, grumbas u. tml.)
- apgludināt padarīt gludu vai gludāku (visapkārt, no vairākām pusēm)
- nogludināt padarīt gludu, līdzenu
- gļēvināt padarīt gļēvu, laupīt enerģiju
- glēvināt padarīt gļēvu, laupīt enerģiju; gļēvināt
- bābot padarīt gļēvu, sievišķīgu, bābisku
- noglumināt padarīt gļotainu, glumu
- graudināt padarīt graudainu
- sagreizināt padarīt greizu; sagrozīt
- izgrumbāt padarīt grumbainu, krunkainu, nelīdzenu
- izgrumbot padarīt grumbainu, krunkainu, nelīdzenu
- izgrumbuļot padarīt grumbainu, krunkainu, nelīdzenu
- pagrūtināt padarīt grūtāku
- samezglot padarīt grūti nokārtojamu, atrisināmu (piemēram, parādību sabiedrībā, problēmu); sarežģīt (piemēram, dzīvi, attiecības)
- sabojāt padarīt grūtu, smagu (piemēram, dzīvi), izjaukt (piemēram, pasākumu, ieceri)
- pagurdināt padarīt gurdenāku, vārgāku, nespēcīgāku
- cilvēciskot padarīt humānāku, cilvēkam atbilstošāku, piemērotāku
- pastiprināt padarīt iedarbīgāku (darbību, procesu)
- pieteikt padarīt iepriekš zināmu
- pieteikties padarīt iepriekš zināmu savu ierašanos, apmeklējumu
- iesārtot padarīt iesārtu
- iespējot padarīt iespējamu
- īgnēt padarīt īgnu
- paildzināt padarīt ilgāku (darbību, norisi, stāvokli)
- pagarināt padarīt ilgāku (darbību, norisi, stāvokli); paildzināt (1)
- paildzināt padarīt ilgāku (laikposmu)
- pagarināt padarīt ilgāku (laikposmu); paildzināt (2)
- intensificēt padarīt intensīvāku, palielināt intensitāti
- sabiezināt padarīt intensīvu, ietekmīgu (parasti negatīvu parādību sabiedrībā); padarīt intensīvu, iedarbīgu (parasti psihisku stāvokli)
- atsvaidzināt padarīt interesantāku, daudzveidīgāku
- īsināt padarīt interesantāku, mazāk garlaicīgu (piemēram, braucienu); kavēt (piemēram, laiku)
- papužināt padarīt irdenāku, papurināt, pabužināt
- izkūdrāt padarīt irdenu
- izkūdrot padarīt irdenu
- kūdrot padarīt irdenu, izkūdrot
- apirdināt padarīt irdenu, uzirdināt (parasti augsni ap ko, kam apkārt)
- noīsināt padarīt īsāku
- paīsināt padarīt īsāku
- paīksināt padarīt īsāku; paīsināt
- atkapināt padarīt izkapti neasu, nemākulīgi uzasināt
- slāpināt padarīt izslāpušu
- izspūrināt padarīt izspūrušu; ērkulēt
- sīkstināt padarīt izturīgāku
- izakstināt padarīt izveicīgu, ņipru
- pajaunināt padarīt jaunāku
- nozobīties padarīt jocīgu, smieklīgu, izsmiet (ilgāku laiku)
- nozoboties padarīt jocīgu, smieklīgu, izsmiet (ilgāku laiku)
- apmizot padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus) - par ko skābu
- atmizot padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus) - par ko skābu; nomizot
- pataisīt par cilvēku padarīt kāda raksturu, uzvedību labāku
- notalkāt padarīt kādu darbu talkas veidā
- mest pār kārti padarīt kādu nekaitīgu, iznīcināt
- saņemt saujā (kādu) padarīt kādu pakļāvīgu, tikt galā ar kādu
- pliķēt padarīt kailu, noplicināt (tīrumu)
- iekaislināt padarīt kaislīgu; iedvesmot kaislībām
- apglītināt padarīt kārtīgu, tīru, skaistu (visapkārt)
- lielināt padarīt kaut ko lielāku apjomā
- salekšķēt padarīt kaut ko netīru
- pievaldīt padarīt klusāku, mierīgāku (piemetām, balsi, izturēšanos)
- aizcirst durvis (kaut kam) padarīt ko neiespējamu, nepieejamu, nepieļaut ko
- sabiezināt padarīt koncentrētu, arī ietekmīgu (mākslas darba sastāvdaļu, izteiksmes līdzekli)
- krēslināt padarīt krēslainu
- sakruzuļot padarīt kruzuļainu
- iekuplināt padarīt kuplāku
- pakuplināt padarīt kuplāku (piemēram, matu sakārtojumu)
- pabozt padarīt kuplākus (matus)
- kuplināt padarīt kuplu vai kuplāku (piemēram, matu sakārtojumu)
- izkuplināt padarīt kuplu, kuplāku
- piekaitēt padarīt kvēlojoši karstu
- pastiprināt padarīt labāku, efektīvāku, arī intensīvāku (darbību, procesu)
- aplaimot padarīt laimīgu; ļoti iepriecināt
- lēnīt padarīt lēnāku
- nošļipavāt padarīt līdzenu, gludu (piemēram, dziju)
- aplīdzināt padarīt līdzenu, nolīdzināt (virsmu vai malu visapkārt)
- pietuvināt padarīt līdzīgu (kam), pielīdzināt (ko atšķirīgu)
- tuvināt padarīt līdzīgu (kam), veidot (kam) kopējas īpašības, pazīmes
- pupurēt padarīt līdzīgu bērza pumpuriem
- egalizēt padarīt līdzīgu, izlīdzināt
- cilvēciskot padarīt līdzīgu, raksturīgu cilvēkam
- atmiekšēt padarīt līdzjūtīgu, iejūtīgu (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku)
- atmiekšķēt padarīt līdzjūtīgu, iejūtīgu (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku)
- kuplināt padarīt lielāku, plašāku (piemēram, cilvēku grupu)
- ielīksmot padarīt līksmu, iepriecināt
- lutināt padarīt ļenganu, mīkstu vai šķidru
- ieļodzīt padarīt ļodzīgu
- izļodzīt padarīt ļodzīgu, nestipru (priekšmetu)
- izbojāt padarīt ļoti neglītu, nepatīkamu
- piecūkot padarīt ļoti nekārtīgu
- pieķempāt padarīt ļoti netīru
- pieķēpāt padarīt ļoti netīru
- piemēslot padarīt ļoti netīru (ar atkritumiem, netīrumiem, grīdu, telpu, apkārtni)
- piedzīvot padarīt ļoti netīru, arī nekārtīgu (telpu, grīdu)
- piemēslot padarīt ļoti netīru, ļoti notraipīt ar mēsliem (parasti par dzīvniekiem)
- piecūkot padarīt ļoti netīru, neizmantojamu (piemēram, telpu, apkārtni)
- piegānīt padarīt ļoti netīru, neizmantojamu (piemēram, telpu, apkārtni)
- pieķērnāt padarīt ļoti netīru; pieķēpāt
- izmērcēt padarīt ļoti slapju
- atmaidzināt padarīt maigāku, sirsnīgāku, arī pieļāvīgāku (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku)
- noplicināt padarīt mazāk auglīgu vai neauglīgu (augsni); būt par cēloni tam, ka (augsne) kļūst mazāk auglīga vai neauglīga
- paseklināt padarīt mazāk būtisku, saturīga, padarīt nenozīmīgāku
- atvēsināt padarīt mazāk sakarsušu (ķermeni, ķermeņa daļas), radīt vēsuma sajūtu
- noplicināt padarīt mazāk saturīgu, mazāk daudzveidīgu
- izlādēt padarīt mazāk spēcīgu (psihisku stāvokli)
- attālināt padarīt mazāk tuvu, draudzīgu; atsvešināt
- atsvešināt padarīt mazāk tuvu, draudzīgu; radīt attiecībās vēsumu
- saīsināt padarīt mazāku (piemēram, ejamo, braucamo attālumu), virzoties pa īsāku ceļu
- ieskumdināt padarīt mazliet bēdīgu
- iebrūnināt padarīt mazliet brūnu; padarīt mazliet tumšāku
- pakuplināt padarīt mazliet daudzveidīgāku, bagātāku (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.); mazliet papildināt
- apduļķot padarīt mazliet duļķainu, neskaidru, necaurspīdīgu
- pakuplināt padarīt mazliet lielāku, plašāku (piemēram, cilvēku grupu)
- palumdīt padarīt mazliet mīkstāku (piemēram, audumu)
- apmuļļāt padarīt mazliet netīru (no virsas, no ārpuses)
- pieplacināt padarīt mazliet plakanu
- paremdināt padarīt mazliet remdenu; pasildīt
- parimdināt padarīt mazliet remdenu; pasildīt
- iesaldināt padarīt mazliet saldenu
- pavoļnīt padarīt mazliet vaļīgāku
- pabojāt padarīt mazvērtīgāku, mazāk noderīgu
- nomelnīt padarīt melnu
- blektēt padarīt melnu, nesalasāmu
- noblektēt padarīt melnu, nesalasāmu
- samelnināt padarīt melnu, netīru
- samelnot padarīt melnu, netīru
- mērināt padarīt mērenāku, remdināt
- atvaldzināt padarīt miklu, valganu
- mīkstot padarīt mīkstāku
- pamīkšēt padarīt mīkstāku
- uzpūdēt padarīt mīkstāku (cepeti)
- miešķināt padarīt mīkstu
- uzmīcīt padarīt mīkstu
- atlaidināt padarīt mīkstu (metālu), neasu (asmeni)
- izmīkstīt padarīt mīkstu, atmiekšķēt
- izžļidzināt padarīt mīkstu, atmiekšķēt, nekārtīgi mazgāt
- lumdīt padarīt mīkstu, lokanu
- atmīkstināt padarīt mīkstu, mīkstināt
- miltot padarīt miltainu
- apmirdzēt padarīt mirdzošu ar savu gaismu
- atmitināt padarīt mitru, izmērcēt
- mitināt padarīt mitru, izmērcēt
- aptaisīt padarīt mitru, slapju
- nosiekalot padarīt mitru, slapju, arī notraipīt ar siekalām
- stridzināt padarīt mitru, staignu
- pajestrināt padarīt možāku, kustīgāku
- novilkt bikses (kādam) padarīt nabagu, izputināt, atņemt pēdējo
- murzāt padarīt ne tā, kā vajag
- atdukņāt padarīt neasu
- dildināt padarīt neasu
- atstaukāt padarīt neasu, notrulināt
- atstūkāt padarīt neasu, notrulināt
- uļināt padarīt neasu, trulināt
- ulināt padarīt neasu, trulināt
- iemīkšķēt padarīt nedaudz mīkstāku
- iemīkšķināt padarīt nedaudz mīkstāku
- ieslīpināt padarīt nedaudz slīpu
- izģeldēt padarīt nederīgu
- nobendēt padarīt nederīgu lietošanai (piemēram, ierīci, darbarīku)
- izsist no ierindas padarīt nederīgu, neizmantojamu (piemēram, mašīnu, ierīci)
- izlopot padarīt nederīgu, nelietojamu; sabojāt
- apgrūtināt padarīt neērtu, traucēt (norisi, darbību)
- pabojāt padarīt neglītāku, nepatīkamāku
- bojāt padarīt neglītu, nepatīkamu
- apmantāt padarīt neievainojamu (ar burvestību)
- apzāļot padarīt neievainojamu ar burvju zāļu palīdzību
- neitralizēt padarīt neitrālu (1)
- bružāt padarīt neizskatīgu (nevērīgi lietojot)
- mirināt padarīt nejūtīgu (ar anestēzijas līdzekļiem)
- apmērdēt padarīt nejūtīgu, anestezēt
- apcietināt padarīt nejūtīgu, nepieejamu (attieksmē pret citiem cilvēkiem)
- novākt no ceļa padarīt nekaitīgu; arī iznīcināt
- izjaukt padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; sajaukt
- sajoksīt padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, telpu, kur ir vairāki priekšmeti); sajaukt
- imobilizēt padarīt nekustīgu (parasti locekli)
- sabojāt padarīt nekvalitatīvu, nepieņemamu (piemēram, garšu); būt par cēloni tam, ka pazūd (apetīte)
- uzgrambāt padarīt nelīdzenu (ceļu), iebraucot grambas
- uzgrambot padarīt nelīdzenu (ceļu), iebraucot grambas
- izragāt padarīt nelīdzenu, izkapāt
- dangot padarīt nelīdzenu; izbraukt, izdeldēt (zemi, ceļu)
- izlīdzināt padarīt nemanāmu, mazāk redzamu
- driksināt padarīt nemirkstamu
- atsvabināt padarīt nenoslogotu, (kādam pienākumam, saistībai) nepakļautu; atbrīvot (3)
- saduļķot padarīt nenoteiktu, sliktu (piemēram, attiecības, noskaņojumu)
- noslēpt padarīt nepamanāmu, nesaskatāmu
- šuldurēt padarīt nepareizi, šaubīties
- apēnot padarīt nepatīkamu, drūmu, samaitāt (ko labu); aptumšot
- aizcirst durvis padarīt nepieejamu (ko); pārtraukt saistības (ar ko)
- aizžogot padarīt nepieejamu, norobežojot ar žogu; nožogot
- graut padarīt nerealizējamu (piemēram, plānu)
- nomērdēt padarīt nesāpīgu, nejūtīgu (piemēram, zobu, nervu)
- apsegt padarīt nesaskatāmu (par tumsu, miglu, mākoņiem u. tml.)
- hidrofobizēt padarīt nesaslapināmu ūdenī (materiālu, virsmu u. tml.)
- aptumšot padarīt neskaidru (apziņu, domas u. tml.)
- apmiglot padarīt neskaidru (prātu, izpratni, apziņu)
- aizmiglot padarīt neskaidru (skatienu) - par alkoholisku dzērienu, slimību u. tml.
- aizplīvurot padarīt neskaidru, miglainu (skatienu, acis)
- aizmiglot padarīt neskaidru, nesaprotamu, grūti uztveramu (piemēram, domu, uzskatu, nolūku)
- saduļķot padarīt neskaidru, pretrunīgu (piemēram, apziņu, uzskatus)
- piežmiegt padarīt nespējīgu rīkoties; arī nonāvēt, iznīcināt
- izsist no ierindas padarīt nespējīgu strādāt, aktīvi darboties (cilvēku)
- sašūpot padarīt nestabilu
- pieķezināt padarīt netīru
- pieķockāt padarīt netīru
- pieļurbāt padarīt netīru
- piesmulēt padarīt netīru
- piešmurguļot padarīt netīru
- sašmurgāt padarīt netīru
- sašmurgulēt padarīt netīru
- sekšēt padarīt netīru
- šekšēt padarīt netīru
- šļurgāt padarīt netīru
- piepļeckāt padarīt netīru (grīdu kādā telpā), piemēram, izšķaidot, izšļakstot ko mīkstu, lipīgu, arī staigājot ar slapjiem, netīriem apaviem, slapjām, netīrām kājām
- piešmurgāt padarīt netīru (parasti ēdienu, dzērienu, arī ēdiena, dzēriena trauku)
- piesmuļļāt padarīt netīru (piemēram, drānu, slaukot tajā ko netīru)
- pešmullāt padarīt netīru (piemēram, drānu, slaukot tajā ko netīru); pieslaucīt
- pieķeckāt padarīt netīru (piemēram, trauku ar ko mīkstu, lipīgu)
- aptraipīt padarīt netīru (vietumis); notraipīt
- sastrucināt padarīt netīru un mitru (ar strutām)
- pievārtīt padarīt netīru vārtot vai vārtoties; savārtīt
- pietraipīt padarīt netīru, aptraipīt
- novārtīt padarīt netīru, arī notraipīt, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē
- noziest padarīt netīru, arī traipainu; notraipīt
- sašļurgāt padarīt netīru, nosmērēt
- sakārnīt padarīt netīru, nosmulēt
- lekšēt padarīt netīru, nosmulēt, notraipīt
- smuļāt padarīt netīru, notašķīt
- sableķot padarīt netīru, notraipīt
- sacūkāt padarīt netīru, notraipīt
- sašmulēt padarīt netīru, notraipīt
- sasmurgāt padarīt netīru, notraipīt
- sasmurkāt padarīt netīru, notraipīt
- saķockāt padarīt netīru, notraipīt (ar ko šķidru, mīkstu)
- sazieķēt padarīt netīru, notraipīt (parasti ar ko lipīgu)
- piekoskāt padarīt netīru, pieķepinot, piemēram, ar dubļiem, smiltīm
- šmucēt padarīt netīru, piemēslot
- noļēpāt padarīt netīru, staigājot (pa ko), mīdoties
- nomuļļāt padarīt netīru, traipainu
- parzāt padarīt netīru, traipīt
- savīšķēt padarīt netīru; arī saburzīt
- sašmullēt padarīt netīru; notraipīt, savārtīt
- sasmuļļāt padarīt netīru; notraipīt; savārtīt
- piejoksīt padarīt netīru; piegružot
- pieroidāt padarīt netīru; piegružot
- piecūkāt padarīt netīru; piegružot, piemēslot
- smulēt padarīt netīru; traipīt
- smurgaļot padarīt netīru; traipīt
- smurgāt padarīt netīru; traipīt
- samudžināt padarīt nevajadzīgi sarežģītu, samākslotu, arī juceklīgu (mākslas darbu, tā atsevišķos elementus)
- gāzt no kājām (kādu) padarīt nevarīgu, rīcības nespējīgu; pievārēt
- diskreditēt padarīt nevērtīgāku, pazemināt; mazināt (kā) ietekmi, nozīmi
- sabojāt padarīt neveselu (ķermeņa daļu), ievērojami pavājināt (tās) funkcijas; ļoti pasliktināt (veselību)
- ieniķot padarīt niķīgu (parasti zirgu)
- mistificēt padarīt noslēpumainu, mīklainu, piedēvēt neizskaidrojamību; padarīt maldinošu
- pacelt pār (ko), arī pacelt pāri (kam) padarīt nozīmīgāku (salīdzinājumā ar ko citu)
- kļaut padarīt par (kā) sastāvdaļu, daļu
- ietvert padarīt par (kā) sastāvdaļu, daļu; iekļaut (2)
- iekļaut padarīt par (kāda kopuma, sistēmas) sastāvdaļu, daļu
- uzņemt padarīt par (kāda kopuma.) sastāvdaļu, daļu; iekļaut (2)
- izākstīt padarīt par ākstu, izsunīt, nozākāt
- boļševizēt padarīt par boļševistisku, palielināt boļševiku ietekmi, boļševiku skaitu (sabiedrībā, organizācijā)
- saraganot padarīt par burvestību līdzekli
- iekausēt padarīt par būtisku, neatņemamu sastāvdaļu (piemēram, mākslas darbā); iekļaut (2)
- ņemt gūstā padarīt par gūstekni
- kanonizēt padarīt par kanonu 1 (1)
- pārlopot padarīt par lopu, zvēru
- marginalizēt padarīt par maznozīmīgu; noniecināt
- pārkāpt pāri savai ēnai padarīt par nebijušu pieredzēto, piedzīvoto
- izslēgt padarīt par neiespējamu, nepieļaut
- prostituēt padarīt par prostitūtu
- izslēgt padarīt par spēkā neesošu
- atcelt padarīt par spēkā neesošu (likumu, pavēli u. tml.); likvidēt (ieviestu kārtību)
- nullificēt padarīt par spēkā neesošu, nenozīmīgu; anulēt
- izkropļot padarīt par tādu, kas neatbilst īstenībai; sagrozīt
- komercializēt padarīt par tādu, no kā gūst peļņu
- zombēt padarīt par zombiju, noburt un padarīt pakļāvīgu
- pārbiezināt padarīt pārāk biezu (parasti pārtikas produktu, ēdienu)
- pārpiparot padarīt pārāk piparotu (ēdienu)
- pārplānināt padarīt pārāk plānu
- pārsaldināt padarīt pārāk saldu (ēdienu, dzērienu)
- pārsālīt padarīt pārāk sāļu (ēdienu, dzērienu)
- pārskābināt padarīt pārāk skābu
- pārslapēt padarīt pārāk slapju
- pārspilgtināt padarīt pārāk spilgtu; arī padarīt ļoti spilgtu
- pāršķidrināt padarīt pārāk šķidru
- pārtaukot padarīt pārāk taukainu; pievienot pārāk daudz taukvielu
- izkoriģēt padarīt pareizu, precīzu; izlabot (2)
- izžuldzēt padarīt pārlieku slapju un mīkstu
- iemidzināt padarīt pasīvu, trulu (piemēram, apziņu, uztveri, jūtas); būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apziņa, uztvere, jūtas) kļūst pasīvs, truls
- saldināt padarīt patīkamu, priecīgu vai patīkamāku, priecīgāku
- uzstutēt uz kājām padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei
- nostādīt uz kājām padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei (par cilvēku)
- personificēt padarīt personisku, individuālu, piemērotu konkrētai personai, personām
- paļaut padarīt pieejamu (piemēram, kā iedarbībai, ietekmei)
- nodot padarīt pieejamu (piemēram, lasītājam, skatītājam iespieddarbu, mākslas darbu)
- atvērt padarīt pieejamu, dot iespēju lietot, izmantot
- pavērt padarīt pieejamu, izmantojamu, arī īstenojamu (piemēram, iespēju, kādu parādību)
- publiskot padarīt pieejamu, zināmu daudziem vai visiem
- derināt padarīt piemērotu
- izkropļot padarīt pilnīgi kroplu
- saglezēt padarīt pilnīgi mīkstu, lipīgu (piemēram, mālus)
- bagātināt padarīt pilnvērtīgāku (piemēram, attīrot, papildinot)
- apkaikarāt padarīt pinkainu, nosmulēt
- uzplacināt padarīt plakanāku
- paplacināt padarīt plānāku; sitot (ar āmuru) kaut ko saplacināt
- noplacināt padarīt plānu vai plānāku, arī zemu vai zemāku
- ieviest padarīt plaši zināmu; padarīt plaši lietojamu
- appluskāt padarīt plušķainu, neizskatīgu
- apstarot padarīt priecīgu, gaišu (par jūtām, idejām u. tml.); apmirdzēt
- apspīdēt padarīt priecīgu, gaišu (par jūtām, idejām u. tml); apmirdzēt
- apraibot padarīt raibu
- apraibināt padarīt raibu (vispāri vai vairākās vietās)
- noraibināt padarīt raibu (visu kā virsmu vai tās lielāko dalu)
- apvaldīt padarīt rāmāku, pakļaut savai gribai (dzīvnieku)
- atklāt padarīt redzamu, noņemot, atvirzot to, kas apsedz, aizsedz; atsegt
- atsegt padarīt redzamus (zobus) - piemēram, smejoties
- apremdināt padarīt remdenāku
- rindināt padarīt remdenu
- retināt padarīt retāku (augu kopu vai auga daļas)
- izretināt padarīt retākus augus (kādā vietā)
- ritmizēt padarīt ritmisku (1) vai ritmiskāku
- ritmizēt padarīt ritmisku (2)
- ritmizēt padarīt ritmisku (3)
- sasūrot padarīt rūgtu
- sūrot padarīt rūgtu, sāļu
- sūroties padarīt rūgtu, sāļu
- atraisīt mēli padarīt runīgu, valodīgu, būt par cēloni, ka kļūst runīgs, valodīgs
- iemūžināt padarīt saglabājamu atmiņā, padarīt neiznīkstošu
- sakritināt padarīt sakrītošu
- pasalināt padarīt saldāku (iesalu), uzlejot vārītu ūdeni
- atspaidīt padarīt sāpīgu (kādu ķermeņa daļu), ilgi balstoties (uz tās); atspiest (4)
- atspiest padarīt sāpīgu (kādu ķermeņa daļu), ilgi balstoties uz tās; atspaidīt (2)
- atmiegt padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu, ķermeni), piemēram, spiežot (to), ilgi turot kādā stāvoklī
- sakodināt padarīt sāpīgu, savainot ar kodīgām vielām
- aizvadīt padarīt saprotamu (domu, ideju u. tml.)
- uzbost padarīt sarainu vai pinkainu
- rimenēt padarīt sarkanīgu
- riminēt padarīt sarkanīgu
- apsārtot padarīt sārtu
- sārtot padarīt sārtu (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem)
- harmonizēt padarīt saskanīgu
- iesvīdēt padarīt sasvīdušu
- apsausināt padarīt sausāku (parasti no virspuses); apsusināt
- kaltēt padarīt sausu (ādu, gļotādu); būt par cēloni tam, ka (āda, gļotāda) kļūst sausa
- izvītēt padarīt savītušu, ļaut izkalst
- izvītināt padarīt savītušu, ļaut izkalst
- bāloties padarīt sevi baltu, tīru vai tādam kļūt
- izdaiļoties padarīt sevi daiļu (piemēram, ar rotas lietām); izrotāties, izgreznoties
- smulēties padarīt sevi netīru; traipīties
- smurgāties padarīt sevi netīru; traipīties
- nosusināties padarīt sevi sausu (piemēram, slaukoties)
- sacūkāties padarīt sevi smieklīgu
- sacūkoties padarīt sevi smieklīgu
- izmeimuroties padarīt sevi smieklīgu, izblamēties
- sasmērēties padarīt sevi, parasti ļoti, viscaur, netīru
- pasīcināt padarīt sīkāku, mazāku, iztukšot naudas maku
- iezīmēt padarīt skaidri saskatāmu (piemēram, apgaismojot), izdalīt (uz apkārtējā fona)
- apskaidrot padarīt skaidru (apziņu, prātu); radīt skaidrību
- atreibināt padarīt skaidru no reibuma
- atskaidrot padarīt skaidru; noskaidrot
- apmirdzēt padarīt skaistāku, pievilcīgāku (par jūtu izpausmi sejā)
- apmirdzēt padarīt skaistu, patīkamu
- paskarbināt padarīt skarbāku
- saasināt padarīt skarbu, neiecietīgu (balsi, runu u. tml.)
- skarbināt padarīt skarbu, skābu, nepatīkamu, ar asu garšu
- uzglumināt padarīt slidenu
- sašļūcināt padarīt slidenu, ieslidināt
- lubricēt padarīt slidenu, palielināt slīdamību
- bojāt padarīt sliktāku, mazvērtīgāku vai nelietojamu
- izbojāt padarīt sliktu (piemēram, garastāvokli, attiecības); arī izjaukt
- izbojāt padarīt sliktu, mazvērtīgu vai nelietojamu; sabojāt
- sabojāt padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu
- apstribināt padarīt slimu
- nošļaubināt padarīt slīpu
- noslīpināt padarīt slīpu
- šļaubināt padarīt slīpu
- smaidināt padarīt smaidīgu, panākt, ka (kāds) sāk smaidīt
- nosmailināt padarīt smailu
- noasināt padarīt smailu; nodrāzt
- izlopot padarīt smieklīgu, neglītu; (ļauni) izjokot, izmuļķot
- piespogot padarīt smieklīgu, piemuļķot
- izmērkaķot padarīt smieklīgu; (ļauni) izjokot, izmuļķot
- apsmerdēt padarīt smirdīgu
- apsmirdināt padarīt smirdīgu, piepildīt ar smaku (smirdoņu)
- sasmacināt padarīt smirdošu
- nostiprināt padarīt spēcīgu, stabilu, drošu (piemēram, stāvokli, norisi, organizatorisku, formu sabiedrībā)
- nospīdināt padarīt spīdīgu (parasti apģērbu), ilgstoši lietojot, arī notraipot ar ko taukainu
- satinēt padarīt spīdīgu un gludu kā satīnu
- sakvitināt padarīt spīdošu
- sabiezināt padarīt spilgtu, arī piesātinātu (krasu, tās toni)
- saasināt padarīt spilgtu, skaidri uztveramu (piemēram, mākslas darba elementu)
- apspodrināt padarīt spodru (spožu, spīdīgu)
- izspožināt padarīt spožu, mirdzošu
- saasināt padarīt spraigu, arī nežēlīgu (piemēram, cīņu, sacensību)
- spurdzelēt padarīt spurainu
- nostiprināt padarīt stabilu vai stabilāku, arī stingrāku, drošāk izmantojamu
- staltināt padarīt staltāku, pašpārliecinātāku
- sastingrināt padarīt stingrāku
- nostiprināt padarīt stiprāku, norūdīt (ķermeni, tā daļas)
- atsvaidzināt padarīt svaigu (parasti gaisu, arī augus); atvēsināt, atveldzēt
- svešināt padarīt svešu, atsvešināt
- izšaubīt padarīt šaubīgu
- sašaubīt padarīt šaubīgu, likt šaubīties
- raibīt padarīt šķebinošu, apšķebināt
- aizšķiebt padarīt šķību, sašķobīt
- novecināt padarīt tādu, kas izskatās vecs vai vecāks nekā īstenībā
- smīdrināt padarīt taisnu, slaidu
- piecirmeņot padarīt tārpainu
- sataucēt padarīt taukainu, taukaināku
- iztaucēt padarīt tauku, uzaudzēt tauku (vēderu)
- tautot padarīt tautiskāku
- tautināt padarīt tautisku
- atduļķot padarīt tīrāku, arī tīru (duļķainu šķidrumu)
- aptīrīt padarīt tīru (kādu platību); uzkopt (parasti dzīvokli)
- notīrīt padarīt tīru, atbrīvojot (piemēram, no netīrumiem, gružiem, traipiem), arī padarīt spodru (kā) virsmu
- notraipīt padarīt traipainu, netīru
- ārprātināt padarīt traku
- aiztracināt padarīt traku, mežonīgu
- aptreknot padarīt treknu
- aptrulināt padarīt trulu
- atālēt padarīt trulu
- atasināt padarīt trulu
- atbuilēt padarīt trulu
- atmurīt padarīt trulu
- attrulināt padarīt trulu
- tuklināt padarīt tuklu
- ieēnot padarīt tumšāku (kā) fonu, apkārtējo daļu
- aptumšot padarīt tumšu vai tumšāku (aizsedzot gaismas avotu vai pārtraucot tā darbību)
- iededzināt padarīt tumšu, brūnu (parasti cilvēku, viņa ķermeņa daļas) - par sauli; ļaut iedegt
- latviskot padarīt tuvāku, atbilstošāku latviešu valodas uzbūvei, sistēmai; padarīt latvisku vai latviskāku
- vāciskot padarīt tuvāku, atbilstošāku vācu valodas uzbūvei, sistēmai; padarīt vācisku vai vāciskāku
- tuvināt padarīt tuvu, draudzīgu, radīt sirsnīgākas, ciešākas savstarpējās attiecības
- iztvīcināt padarīt tveicīgu, smacīgu
- nodrellēt padarīt urbi neasu
- iezīmēt padarīt uzskatāmu (piemēram, kādu apģērba līniju), viegli uztveramu, atšķiramu no pārējā
- uzrādīt padarīt uztveramu (piemēram, informāciju par kādu fizikālu lielumu); būt tādam, pēc kā var konstatēt (piemēram, kādu parādību, stāvokli)
- parādīt padarīt uztveramu informāciju par noteiktu fizikālo lielumu (par mēraparātiem, mērierīcēm u. tml.)
- atvērt padarīt uztveramu, zināmu
- pavērt padarīt uztveramu, zināmu
- attālināt padarīt vājāk dzirdamu (piemēram, skaņu), skaņas avotam aizvirzoties projām
- pieklusināt padarīt vājāk uztveramu, arī neizcelt (ko, piemēram, mākslas darbā)
- klusināt padarīt vājāk uztveramu; neizcelt
- satievināt padarīt vājāku, tievāku
- pamīkšēt padarīt valgu
- apveldzēt padarīt valgu, samitrināt
- attaisīt padarīt vaļēju (apģērbu), atpogājot pogas, atāķējot āķus u. tml.
- attaisīt padarīt vaļēju, pieejamu (noņemot vāku, pārsegu, atverot durvis, vārtus, atraisot iesaiņojumu u. tml.); atvērt (2)
- atvērt padarīt vaļēju, pieejamu (noņemot vāku, pārsegu, atverot durvis, vārtus, atraisot iesaiņojumu u. tml.); vērt vaļā; attaisīt
- atvilkt padarīt vaļīgāku (cilpu, mezglu, arī to, kas sasiets mezglā)
- atlaist padarīt vaļīgāku vai atbrīvot (ko cieši savilktu, saspraustu, saskrūvētu u. tml.)
- slābināt padarīt vaļīgāku, brīvāku
- izpūrināt padarīt vaļīgāku, sajaukt, izplūkāt
- izdīžāt padarīt vaļīgu, ļodzīgu
- izvēderot padarīt vēderainu
- paakstināt padarīt veiklu, možu
- dārdzināt padarīt vērtīgāku, celt cenu; vairot cieņu
- atvēsināt padarīt vēsāku vai vēsu (gaisu, šķidrumu u. tml.)
- apdzesēt padarīt vēsāku; ļaut mazliet atdzist; padzesēt
- dziedināt padarīt veselu (ķermeņa daļu)
- atvieglot padarīt vieglāku vai vieglu (piemēram, darbu, kādu norisi)
- nolīdzināt padarīt vienādu (ar ko), līdzīgu (kam), parasti novēršot atvirzes no vajadzīgā, vēlamā; izlīdzināt
- izlīdzināt padarīt vienādu (ar ko), līdzīgu (kam), parasti, novēršot atvirzes no vajadzīgā, vēlamā
- pielīdzināt padarīt vienādu (ar ko), līdzvērtīgu (kam)
- novienādot padarīt vienādu vai ļoti līdzīgu
- atsaldēt padarīt vienaldzīgu, atsvešināt
- aizmidzināt padarīt vienaldzīgu, miegainu; vājināt, mazināt (modrību, aktivitāti)
- novienkāršot padarīt vienkāršu, vai vienkāršāku (ko); vienkāršot
- izlīdzināt padarīt vienmērīgu (gaitu, darbību u. tml)
- aptaurēt padarīt vientiesīgu, domāt nespējīgu
- ievingrināt padarīt vingru, lokanu
- maskulinizēt padarīt vīrišķīgu, vīrieša tēlam atbilstošu
- izalot padarīt viscaur alainu (parasti zemi) - par dzīvniekiem; augot padarīt irdenu (zemi) - par augu saknēm
- izcaurumot padarīt viscaur caurumainu (piemēram, kādu priekšmetu)
- sasmurguļot padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem
- sašņorgāt padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem
- sašņurkāt padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem
- sašņurgāt padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem; sašņorgāt; sasmurgāt
- izplacināt padarīt viscaur plānāku (piemēram, sitot ar āmuru)
- saraibot padarīt viscaur raibu
- izraibināt padarīt viscaur raibu, būt par cēloni tam, ka kļūst viscaur raibs
- palielināt padarīt vizuāli lielāku (priekšmetu, tā attēlu)
- izpaust padarīt zināmu
- izplūdināt padarīt zināmu
- izdaudzināt padarīt zināmu (daudziem vai visiem); plaši izziņot, izklāstīt
- paziņot padarīt zināmu (kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā
- piekārt pie (lielā) zvana padarīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu)
- izadaudzināties padarīt zināmu daudziem, visiem
- nopludināt padarīt zināmu plašākai sabiedrībai
- pavēstīt padarīt zināmu, izpaust rakstveidā
- publicēt padarīt zināmu, pieejamu (parasti iespieddarba veidā) daudziem cilvēkiem
- gaismot padarīt zināšanām, atziņām bagātāku; apgaismot (3), izglītot
- apgaismot padarīt zināšanām, atziņām bagātāku; izglītot
- izausīt padarīt žiglu, uzmudināt
- iedot prātu padarīt, arī izaudzināt prātīgu, gudru
- nodarīt padarīt, paveikt (darbu, darbību); [izdarīt]{s:2381}
- opus operatum padarīts, izpildīts darbs
- samižģēt Pagriežot padarīt sāpīgu; arī izmežģīt
- saļumēt Pagriežot padarīt sāpīgu; sastiept; arī izmežģīt
- samežģīt Pagriežot, pastiepjot u. tml., padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu); arī izmežģīt
- padrigderēt Pagrozīt, paregulēt, padarbināt u. tml. (kādu ierīci)
- pakustēties Paiet, pastaigāt; arī padarboties, pastrādāt
- kurlināt pakāpeniski padarīt kurlu
- krāt pakāpeniski padarīt spēcīgāku (psihisku, parasti negatīvu, stāvokli)
- angliskot pakļaut (ko) angļu valodas vai kultūras ietekmei; padarīt anglisku vai angliskāku
- pieveikt pakļaut, pārspēt ar fizisku spēku; padarīt nekaitīgu, arī iznīcināt
- aktivēt Palielināt aktivitāti (2); padarīt aktīvu 1(2)
- aizavilkties Palikt kur ilgāk nekā paredzēts; nepaveikt, nepadarīt paredzētajā laikā
- atlikt Palikt pāri (ko veikt pēc tam, kad pārējais jau padarīts)
- uztaustīt Pamanīt, uztvert, arī padarīt saskatāmu (par skatienu, arī optisku ierīci)
- blusīt Pamatīgi apkrāpt, padarīt kādu par muļķi; vairākkārtīgi knaibīt
- pārvērst panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā psihes, rakstura, personības īpašības) pārveidojas; padarīt (kādu) par ko citu; arī pārveidot (3)
- pakļaut panākt, ka (kāds, kas) kļūst atkarīgs (no cilvēka, tā gribas, ietekmes u. tml.); padarīt (ko) atkarīgu (no kā)
- precizēt panākt, ka (kas) kļūst precīzāks vai precīzs; papildinot, labojot u. tml. (piemēram, datus), padarīt precīzāku vai precīzu
- pakļaut panākt, ka (kas), parasti cēloniski, nosaka (ko citu), padara (to) atkarīgu (no kā cita); būt tādam, kas nosaka (ko citu), no kā ir atkarīgs (kas cits)
- kallitipija Paņēmiens fotogrāfiski kopēt papīrus, kas dzelzs oksīda sāļos padarīti jutīgi un ko pēc kopēšanas attīsta sudraba nitrāta, nātrija nitrāta un amonjaka šķīdinājumā
- mecotinta paņēmiens vara iespiedformu izgatavošanai ar rokām - ar speciāliem instrumentiem metāla plāksni padara raupju attēla redzamajās vietās, pēc tam izpulē laukumus, kas nav nepieciešami attēla atveidošanai
- piepeļņa Papildu samaksa, atlīdzība, ko saņem par padarīto darbu
- balināšanas iekārta papīrražošanas iekārta, kurā papīrmasai tiek pievienotas vielas, kas padara papīru baltāku
- kalandrēts papīrs papīrs, kas apstrādāts, to izlaižot caur papīrmašīnas kalandru, lai struktūru padarītu blīvāku, bet virsmu – no abām pusēm vienmērīgāku un gludāku
- parizgoties Paplosīties, padauzīties
- pačagināt Papurināt (lai padarītu porainu, irdenu, apvērstu u. tml.)
- atstrīķēt par daudz un nemākulīgi strīķējot padarīt neasu
- novazāt pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu
- novalkāt pārāk bieži lietojot, izmantojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu
- pārsaldināt pārāk izskaistināt (ko, parasti mākslā); padarīt pārāk sentimentālu
- sastiept pārāk strauji, stipri stiepjot nepareizā virzienā (locekli), izraisīt (tā mīksto audu) daļēju plīsumu, arī padarīt (to) sāpīgu
- kaut parasti savienojumā "kaut nost": nomākt, padarīt nevarīgu, nespējīgu darboties; būt par cēloni tam, ka kļūst nomākts, nevarīgs, nespējīgs darboties
- klajā parasti savienojumā "laist klajā": padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbu)
- aizkladzināt parasti savienojumā ar "ausis": ilgi, apnicīgi kladzinot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
- supermenis Pārcilvēks; varonis, kas apveltīts ar tādām īpašībām, kas viņu padara neuzvaramu, neatvairāmu u. tml.; vīrietis ar izciliem fiziskiem dotumiem
- nostādīt uz kājām Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību)
- uzstutēt uz kājām Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību)
- uzvest uz ceļa Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību)
- aizmiglot Pārklājot ar ūdens pilieniem, padarīt vāji caurredzamu
- savilkt Pārmainot (sejas, tās daļas) muskuļu stāvokli, padarīt (to), parasti ievērojami, grumbainu; pārmainot (sejas daļas) muskuļu stāvokli, pavirzīt (to), parasti ievērojami; izveidot sejā (grumbas, smaidu, grimasi u. tml.)
- reģenerēt Pārstrādājot atjaunot (piemēram, izmantotai vielai, ierīcei) sākotnējo ķīmisko sastāvu un fizikālās īpašības, padarot (to) derīgu turpmākai izmantošanai
- izsvītrot Pārsvītrojot padarīt (teksta daļu) neietilpstošu tekstā
- E331 pārtikas uzlabotājs - nātrija citrāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - var izraisīt dažu zāļu izdalīšanos ar urīnu, padarot tās vai nu mazāk iedarbīgas, vai iedarbīgākas
- uzķīlēt Pārveidot, padarīt ātrāku
- uzčinīt Pārveidot, salabot, padarīt ātrāku
- satjūningot Pārveidot, uzlabot, padarīt ātrāku
- izkropļot Pārvērst, padarīt neatbilstošu (dabiskajai formai, izskatam)
- pieejamības nodrošināšana pasākumi un procedūras, ko veic sociālās institūcijas, lai padarītu to pakalpojumus piejamākus klientūrai
- racionalizācija Pasākumu kopums, kuru mērķis ir padarīt (ko, parasti darbību, norisi ražošanā, arī ražošanas produkciju) lietderīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.; šādu pasākumu kopuma realizēšana
- pasitināt Pasist, padauzīt
- ievadīt Paskaidrojot, iepazīstinot (piemēram, ar kādu parādību), padarīt (to) saprotamu, zināmu
- saasināt Pasliktināt (attiecības starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm); padarīt asu, krasu (konfliktu, pretrunas u. tml.)
- pasteigt Paspēt (ko padarīt laikā)
- aktivizēt Pastiprināt aktivitāti; padarīt rosīgu (darbību)
- sabiezināt Pastiprināt, arī padarīt biežu (kādu darbību); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, norise) pastiprinās, kļūst biežs
- aktualizēšana Pastiprinātas uzmanības pievēršana, padarot (ko) aktuālu
- padzievāt Pastrādāt, padarīt
- nosagrozīties Pavadīt laiku, lēni kustoties un neko nepadarot
- nodzīvot Paveikt, padarīt (darbu); no kopt (piemēram, lauku)
- apdarīt Paveikt, padarīt (daudzus vai visus darbus)
- apdarīties Paveikt, padarīt (daudzus vai visus darbus)
- apsapravīties Paveikt, padarīt visus darbus
- pabeigt Paveikt, padarīt, izpildīt (ko iesāktu) pilnīgi, līdz galam
- nobeigt Paveikt, padarīt, izpildīt (ko) pilnīgi, līdz galam; pabeigt (1)
- apgaut Paveikt, padarīt; savākt, salikt
- pagarinājums paveikta darbība, rezultāts --> pagarināt (1); daļa (piemēram, priekšmetam), kas padara (to) garāku
- pasvītrojums paveikta darbība, rezultāts --> pasvītrot (1); svītra, kas ir pavilkta (parasti zem kādas teksta daļas), lai padarītu (to) atšķirīgu
- pasvītrot Pavilkt svītru (parasti zem kādas teksta daļas), lai padarītu (to) atšķirīgu
- sačunčināt pavirši (kādu darbu) padarīt, (kādu priekšmetu) pagatavot
- pazvelt Pavirši padarīt
- savīžot Pavirši padarīt
- apgūbāt Pavirši padarīt (darbu)
- saķēburot Pavirši, nejēdzīgi padarīt (kādu darbu)
- apmuļļāt Pavirši, nekārtīgi paveikt; nepadarīt līdz galam
- piezemēt Pazemināt, padarīt ikdienišķu, parastu
- zefiroti pēc jūdaistu kabalistiskā misticisma mācībām iezīmes, kas raksturo Dieva aktus un padara viņu zināmu
- nošķīstīt pēc reliģiskiem vai mitoloģiskiem priekšstatiem - ar īpašu rituālu atbrīvot no grēkiem, padarīt morāli tīru
- nošķīstīties pēc reliģiskiem vai mitoloģiskiem priekšstatiem - ar īpašu rituālu atbrīvoties no grēkiem, padarīt sevi morāli tīru
- perforācija periodisku, nelielu iegriezumu veidošana, lai novērstu lokāmo burtnīcu pabiezinājumus muguriņas locījuma vietā, kā arī lai padarītu ērtāku dokumentu, čeku grāmatiņu, kalendāru, pastmarku lietošanu
- iepērt Peroties padarīt (pirtsslotu) lokanu, mīkstu, piekļāvīgu
- DDP piegādāts ar nodevas samaksu (angļu "delivered duty paid") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces, kad tās ir padarītas pieejamas noteiktajā vietā valstī, uz kuru preces importē
- DDU Piegādāts bez nodevas samaksas (angļu "delivered duty unpaid") - pārdevējs izpilda savas saistības piegādāt preces, kad tās ir padarītas pieejamas noteiktajā vietā valstī, uz kuru preces importē
- pieskudēt Piegružot, padarīt netīru (telpu, platību)
- latviskošana Pielāgošana, padarot atbilstošu latviešu valodai, tās īpatnībām, struktūrai
- asimilēt Pielīdzināt sev, padarīt sev līdzīgu (tautu, cilvēku grupu)
- asimilēt Pielīdzināt, padarīt (kādu valodu) sev līdzīgu (par valodu)
- pieķēzīt Piemēslot (1); padarīt ļoti netīru, neizmantojamu
- darbs Pienākums, uzdevums; tas, kas jāpadara
- laimots Piepildīts, padarīts laimīgs
- Šveinica filcene piepju sēņu filceņu ģints suga ("Phaeolus schweinitzii"), kas Latvijā sastopama bieži mitros skujkoku mežos pie koku stumbru pamatnes vasarā un rudenī, augļķermeņi apaug nelielus zariņus un zāles stiebrus, micēlijs caur saknēm iekļūst koksnē, izraisa serdes brūno trupi un iekrāso koksni olīvdzeltenu līdz gaišbrūnu, padara irdenu un piešķir tai terpentīna smaržu; Šveinica piepe
- posa piepju sēņu masa, kas sārma iedarbībā tiek padarīta mīksta un sarullēta brūnos, mīkstos gabalos; poss
- piepīt Piesaistīt, iesaistīt (kādā, parasti nevēlamā, pasākumā, stāvokli), padarīt par (kāda, parasti nevēlama, pasākuma) līdzdalībnieku, līdzzinātāju
- piefiksēt Piesienot, pielīmējot u. tml. padarīt nekustīgu, piestiprināt
- piedauzīt Piesitot (pie kā), atsitot (pret ko), padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu.)
- sacukurot Piešķirt (kam) pārspīlēti pozitīvas īpašības, pārspīlēti izskaistināt (ko); padarīt pārspīlēti laipnu, pieglaimīgu (piemēram, balsi)
- arhaizēt Piešķirt senatnīgu, novecojušu formu; padarīt arhaisku
- darotīt Piešūt (auduma gabalu), lai padarītu garāku apģērbu
- izgurdināt Pietiekami nogurdināt, padarīt piekusušu
- atgalēt Pievārēt, padarīt
- izlauzt zobus pieveikt, padarīt nekaitīgu; bargi pārmācīt
- piekļaut Pievienojot (kādam kopumam, sistēmai), padarīt par (tās) sastāvdaļu, dalu
- atšķaidīt Pievienojot (šķīdumu), samazināt (kā) koncentrāciju, arī padarīt (ko) šķidrāku
- papildināt Pievienot (piemēram, izstrādājumam, veidojumam) kādu detaļu, elementu (lai padarītu to lietderīgāku, glītāku u. tml.); būt par cēloni tam, ka (piemēram, izstrādājums, veidojums) kļūst lietderīgāks, glītāks u. tml.
- dienasgrāmata Piezīmes pa dienām par pieredzēto, padarīto, par saviem pārdzīvojumiem, pārdomām u. tml. (ko raksta atsevišķs cilvēks, retāk kolektīvs)
- svētināt Pildīt ar svētumu, padarīt svētu
- piepilināt Pilinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (piemēram, grīdu)
- nopilināt Pilinot (ko), ļaujot pilēt (kam), padarīt slapju, mitru, arī notraipīt (ar to); izdalot pilienus, padarīt slapju, mitru, arī notraipīt (ko)
- pazudināt pilnīgi sabojāt, padarīt nevērtīgu (piemēram, mākslas darbu)
- Spadafora pilsēta Itālijā ("Spadafora"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Skuju pilskalns pilskalns Aglonas pagasta Skuju ciemā, ir \~15 m augsts paugurs, postīts ar 1. un 2. pasaules kara ierakumiem, plakums - \~45 x 25 m, nogāžu augšdaļa (4-5 m) mākslīgi padarīta stāvāka
- Lazdu kalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā, ir savrups, 15 m augsts paugurs, tā nogāzēs, kas augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, izveidotas terases, nocietināts ar grāvi un valni, plakums 60 x 75 m, postīts 20. gs. 60. gados plakumā izbūvējot estrādi
- Vecsātu pilskalns pilskalns Jaunsātu pagastā pie pansionāta "Ķīši", \~2 km uz ziemeļrietumiem no bijušās Vecsātu muižas, ir savrups \~15 m augsts, ieapaļš paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 40 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Vējavas pilskalns pilskalns Jumurdas pagastā, ir savrups, 25 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 50 x 15 m, austrumu un rietumu nogāzē 4 un 8 m zem plakuma līmeņa izveidotas terases, postīts, izmantojot par atpūtas vietu pēc 1. pasaules kara un 2. pasaules karā nogāzēs ierīkoti bunkuri, datējums nav zināms
- Vikmestes pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā, Vikmestes labajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo 2 gravas ar stāvām nogāzēm, kas augšdaļā mākslīgi padarīts vēl stāvākas, rietumu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums četrstūrveidīgs 75 x 55 m, domājams, ka 11.-13. gs. to apdzīvojuši lībieši, izteiktas domas, ka saistāms ar 13. gs. vēstures avotos minēto Kubeseli
- Sidgundas pilskalns pilskalns Mālpils pagastā pie Sudas un Mērgupes satekas, pret upēm vērstās \~7 m augstās nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, bet austrumu pusi norobežo līdz 5 m augsts valnis un staigna ieplaka, plakums — \~70 x 60 m, postīts, izmantojot lauksaimniecībā; Vecais kalns
- Plāteres pilskalns pilskalns Ogres novada Madlienas pagastā, ir \~10 m augsts paugurs, kam nolīdzināta virsa un nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — ovāls \~100 x 50 m, bijis apdzīvots 5.-12. gs.
- Saldu Piliņgore pilskalns un senkapi Konstantinovas pagastā, pilskalns ir 13 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 40 x 20 m, rietumu, ziemeļu un ziemeļaustrumu pusē \~4-5 m zem plakuma līmeņa ierīkota 2-2,5 m plata terase, ir ziņas, ka pilskalnā atrastas senlietas un cilvēku kauli, datējums nav zināms
- Zabornajas pilskalns pilskalns Višķu pagastā, \~13 m augusts, savrups paugurs Tartaka labajā krastā, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, apliec terase, plakums — \~70 x 60 m, bijis apdzīvots 5.-8. gs.
- Vīnakalns pilskalns, kas atradās Tīnūžu pagastā, bija morēnu paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakumu (platība - 420-460 kvadrātmetri), apjozusi 6-10 m plata nocietinājumu josla ar valni, koka aizsargsienu un ieeju ziemeļu pusē, norakts ap 1970. g. būvējot Rīgas-Ogres autoceļu
- plasticēšana Plastikācija - materiāla termiskā un (vai) mehāniskā apstrāde, lai padarītu to plastiskāku
- breijāt Plaucēt (miltus, lai padarītu mīklu saldu)
- izplūkt Plūcot izvilkt, izplēst; plūcot padarīt retāku
- applūkt Plūcot padarīt tukšu, kailu (piemēram, kādu vietu, koku)
- izplūkāt Plūkājot izvilkt, izplēst; plūkājot padarīt retāku
- applūkāt Plūkājot, izraujot (ko visapkārt vai vietumis), sabojāt vai padarīt neizskatīgu
- pieplančāt Plunčājoties (ūdenī) padarīt to netīru un izšļakstīt
- izurgot Plūstot padarīt (ko) rievainu, nelīdzenu (par ūdeni)
- izgrauzt Plūstot padarīt viscaur robainu, arī noārdīt (piemēram, iezi) - par ūdeņiem
- intaļjotipija Poligrāfijas process, kurā stereotipijas vai metāla plāksni pārvelk ar plānu želatīna šķīdinājumu un žāvē; plāksnes padara jutīgas kalija bihromāta šķīdinājumā, kam drusciņ piejaukts broma amonijs; kopē zem negatīva, attīsta karstā dzelzs vitriola šķīdinājumā, tad žāvē un pēc apgriešanas un montāžas iespiež
- aizsargpote Pote, kas padara organismu neuzņēmīgu pret kādu (parasti lipīgu) slimību; vakcīna (1)
- pote Preparāts, ko iegūst no dzīviem vai nonāvētiem infekcijas slimību ierosinātājiem vai to dzīvības norišu produktiem un ko ievada organismā, lai to padarītu neuzņēmīgu pret kādu (parasti lipīgu) slimību, retāk - lai ārstētu slimību; vakcīna
- pretskrāpējumu Pretskrāpējumu tērauds - nerūsējošais tērauds, kura virsma apstrādāta ar slāpekļa un oglekļa atomiem, padarot to sevišķi izturīgu, jo tērauda kristāliskā struktūra absorbē atomus virsmas iedobēs, tāpēc šādā materiālā tikpat kā nevar ieskrāpēt
- datnes dzēšana process, kurā datne tiek padarīta par nelietojamu. Izšķir divus datņu dzēšanas veidus: fizisko un loģisko
- elektroniskā programmatūras izplatīšana programmatūras un programmatūras jauninājumu izplatīšana, nevis individuāli instalējot programmatūru katrā datorā atsevišķi, bet gan padarot šos produktus pieejamus internetā
- aizpūderēt Pūderējot padarīt neredzamu vai mazāk pamanāmu
- nopulēt Pulējot padarīt spīdīgu, spožu
- uzpužināt Purinot, bužinot padarīt irdenāku, čauganāku, kuplāku
- puskārtenis pusceļā (par nepadarītu darbu)
- pušdarus Pušdarus darītājs - kāds, kurš darbu pa pusei padara un pamet
- aizdvašot Pūšot dvašu, padarīt nespodru, neskaidru
- izpūst Pūšot padarīt (ko) aukstu (par vēju)
- izkaukāt Pūšot padarīt (telpu) aukstu (par stipru vēju)
- aizputināt Putinot pārklāt (ar sniegu, ar kupenām); putinot (sniegu), padarīt (ceļu) nelietojamu vai grūti lietojamu
- nodrošināt radīt (kam) priekšnoteikumus, padarīt iespējamu, reālu (piemēram, norisi, stāvokli)
- samudžināt radīt nevajadzīgas problēmas, sarežģījumus u. tml., padarot grūti panesamu (dzīvi, attiecības)
- izrādīt Rādot iepazīstināt (ar ko), padarīt pazīstamu (daudz vai visu)
- ievainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku vai dzīvnieku) nespējīgu normāli darboties
- savainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku vai dzīvnieku), parasti pilnīgi, nespējīgu normāli kustēties, darboties
- uzrakņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, izbojāt (parasti par dzīvniekiem)
- uzurkņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, izbojāt (parasti par dzīvniekiem)
- izrakņāt Rakņājot padarīt viscaur nelīdzenu, arī izbojāt
- iezīme Raksturīga pazīme, kas padara atšķirīgu (no citiem līdzīgiem)
- pastāstīt Rakstveidā, rakstītā tekstā pavēstīt, padarīt zināmu (ko); pavēstīt, padarīt zināmu (ko) - par rakstītu tekstu
- dubultsite Rakstzīmju divkārša drukāšana, lai padarītu to attēlus tumšākus
- lesnica Rāmjveidā sastiprināti dēļi, kārtis, ko liek uz ragavām, lai tās padarītu platākas
- saraukt Raucot padarīt (seju, tās daļu), parasti ievērojami, grumbainu; raucot pavirzīt (sejas daļu), parasti ievērojami
- noraudāt Raudot padarīt mitru (parasti seju, vaigus)
- padarīties refl. --> padarīt (1); tikt padarītam
- izreklamēt Reklamējot padarīt plaši pazīstamu
- kristības Reliģiska darbība, ar ko atbrīvo cilvēku no grēka un padara par baznīcas locekli
- rimdināt Remdēt; padarīt remdenu
- uzretināt Retināt vēlreiz, padarīt vēl retāku
- izretušēt Retušējot izlabot, padarīt skaidru (piemēram, attēlu)
- palīdzība Rīcība, darbība, lai palīdzētu (kādam), sniegtu atbalstu, arī lai (kas) tiktu paveikts, padarīts
- ielādināt Rīdot padarīt (suni) niknu
- ierīdīt Rīdot padarīt (suni) niknu
- sarīdīt Rīdot padarīt (suni) niknu; rīdot panākt, ka (suņi) sāk plēsties
- bražāt Rīvējot, berzējot padarīt mīkstu (piemēram, ādu, auklu)
- izbražāt Rīvējot, berzējot padarīt mīkstu, gludu (piemēram, auklu, audeklu)
- atrakt Rokot atsegt, padarīt pieejamu (ko apbērtu, iestigušu u. tml.)
- norakt Rokot ko nost, padarīt līdzenu
- atrakt Rokot padarīt pieejamu vai brīvu, tukšu (ko aizbērtu, aizgruvušu u. tml)
- izrotāt Rotājot padarīt skaistāku, daiļāku
- pajaktēties Rotaļājoties paskraidīt; parotaļāties; padauzīties, patrakot
- lāčoties Rotaļājoties vāļāties, kūleņot u. tml. (parasti, notraipot sevi, padarot netīras drēbes)
- ārdēt Rūdīt, padarīt izturīgāku (parasti cilvēku)
- savangalēt rullēt izmazgāto veļu, lasi padarītu gludāku
- pasacīt Runājot, parasti īsi, izpaust, padarīt zināmu (ko); pateikt (1)
- samazgāties rūpīgi mazgājoties (piemēram, vannā) padarīt ūdeni ziepjainu
- sarušināt Rušinot padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, irdenu
- sapockāt Sabojāt, padarīt putrveidīgu, mīklveidīgu
- sliktot Sabojāt, padarīt sliktāku
- sakruķīt Sabojāt; padarīt nelietojamu
- satvirtināt sacietēt, padarīt cietu
- satrupināt Sadauzīt, lai padarītu mīkstu
- izsist no segliem sagraut kāda uzskatus, pārliecību; padarīt bezpalīdzīgu, samulsināt kādu; atņemt kādam varu
- aprobežot Saistīt ar zināmiem apstākļiem, nosacījumiem, padarīt no tiem atkarīgu (kādu darbību, rīcību vai tās izpausmi); ierobežot
- sapļankāt sajaucot (rakņājoties) padarīt duļķainu (piemēram, ūdeni dīķī)
- haotizācija Sajaukt, padarīt nepārskatāmu
- tā ir (tīrā) nāve saka par ko nepatīkamu, grūti veicamu, padarāmu, pat neiespējamu
- tā ir tīrā nāve saka par ko nepatīkamu, grūti veicamu, padarāmu, pat neiespējamu
- kauliņi ir mesti saka par lēmumu, darbību, kas padara kādu svarīgu norisi negrozāmu, neapturamu
- nospiež sirdi (arī prātu, retāk apziņu) (kā akmens, arī slogs) saka, ja (kas) ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu
- nospiež prātu (arī sirdi, retāk apziņu) saka, ja (kas) ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu
- nospiež sirdi saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu
- spiež sirdi saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu
- (no)spiež sirdi (arī prātu, retāk apziņu) kā slogs (arī akmens) saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu
- spiež sirdi (arī prātu, retāk apziņu) saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu
- viens rūciens saka, ja kas notiek, tiek veikts, padarīts ļoti ātri, vienā mirklī
- ne ar cirvi izcirst (kaut ko) saka, ja kaut ko nav iespējams mainīt, padarīt nebijušu
- kā cimdu saka, ja viegli izdodas kādu uzveikt, pakļaut, padarīt padevīgu
- gatavi milti saka, uzskatot kaut ko par sasniegtu, padarītu
- iedražnīt Sakaitināt, padarīt niknu (dzīvnieku)
- saērcināt Sakaitināt; arī padarīt, parasti ļoti, īgnu, ķildīgu
- aizzietēt Sakarsēt (lai padarītu lokanu)
- sakarstināt Sakarsēt, padarīt karstu
- sakaisēt Sakarsēt, padarīt kvēlojošu
- sakveldinēt Sakarsēt, padarīt kvēlojošu
- piespiesties Sakopojot spēkus, enerģiju, pārvarot nevēlēšanos u. tml., piespiest sevi paveikt, padarīt (ko)
- ievalkāt Sākot valkāt, vairākkārt uzvelkot, padarīt (apavus, apģērbu) valkāšanai ērtu
- noķaulēt Saķēzīt, padarīt neglītu
- sabeigt Salaužot, saplēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi lietojot, padarīt nederīgu, nelietojamu; arī sabojāt (1)
- dipitāls Samaksa par padarīto darbu naturālijās (pārtikas produktos, malkā u. tml.) vai arī atļaujot izmantot zemi; deputāts 2
- deputāts Samaksa par padarīto darbu naturālijās (pārtikas produktos, malkā u. tml.) vai ļaujot izmantot zemi
- darba alga samaksa par strādnieka vai kalpotāja padarīto darbu
- gabalalga Samaksa, atlīdzība par padarīto
- gabalsamaksa Samaksa, atlīdzība par padarīto
- peļņa Samaksa, atlīdzība, ko saņem par padarīto darbu
- apcirpt Samazināt, izkropļot, padarīt nenozīmīgu
- tālu samērā daudz (padarīt, paveikt u. tml.)
- satopelēt Samīdīt, salāčot netīru, padarīt mitru, slapju
- saticināt Samierināt; padarīt saticīgus
- izsist no sliedēm samulsināt, padarīt bezpalīdzīgu
- izsist no līdzsvara samulsināt, padarīt bezpalīdzīgu
- nomulsināt Samulsināt, padarīt muļķīgu, maldināt
- nomulšināt Samulsināt, padarīt muļķīgu, maldināt
- strādāt uz praisu saņemt atalgojumu par padarīto darbu, nevis darbā pavadīto laiku
- atdauzīt Sāpīgi sasist (ķermeņa daļu, locekli pret ko); vairākkārt sitot (ar roku, pirkstu), padarīt (to) jutīgu, sāpīgu
- antilumīna papīrs sarkani iekrāsots un ar vasku padarīts caurspīdīgs papīrs lietošanai fotogrāfa darbistabā kā sarkanās gaismas filtrs
- saņemt Sasaistīt, saturēt, arī sašaurināt (piemēram, apģērbu, tā detaļas), piešķirot kādu veidojumu; padarīt kompaktu (piemēram, matu sakārtojumu)
- satriekt Sasitot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu)
- mangu Saskaņā ar Centrālāfrikas azandu metafiziskajiem uzskatiem īpaša viela, kas cilvēku padara par burvi
- saslimināt Saslimdināt, padarīt slimu
- samužināt Sasmērēt, padarīt netīru
- aizkniepēt Saspraust ar kniepadatām
- sabiezināt Sastādīt, sasēt cieši, tuvu citu pie cita (parasti vienveidīgus augus); padarīt (parasti vienveidīgu augu stādījumu, sējumu) tādu, kur augi atrodas cieši, tuvu cits pie cita
- apstrīpāt Sastrīpot, padarīt neglītu, velkot strīpas
- saruņģēt Satīt, sarotīt jostas vietā (lai padarītu īsākus svārkus)
- uzjūdīt Satraukt, sakūdīt, padarīt nemierīgu
- uzkairināt Satraukt, uzbudināt, padarīt jūtīgu
- pasniegums Satura atklāšanas vai paskaidrošanas rezultāts ar nolūku padarīt to pēc iespējas uztveramāku
- izgrasīties Savā nodabā darboties, pajokot, padauzīties
- uzskate savienojumā "uzskates līdzeklis": tas, piemēram, priekšmets, tabula, kas sagatavots demonstrēšanai, ko mācot, informējot u. tml., lai mācību vielu, informāciju u. tml. padarītu vieglāk uztveramu, uzskatāmāku u. tml.
- laist savienojumā ar "klajā": padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbu)
- ie- savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek padarīts derīgs kādam nolūkam
- pie- savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek padarīts ļoti netīrs, tiek ļoti notraipīts
- sažmaudzināt Sažņaugt kādā vietā, padarīt plānāku, tievāku
- Amalteja Sengrieķu mitoloģijā - kaza, kas ar savu pienu baroja mazo Zevu, tās nejauši nolauzto ragu Zevs padarīja par savu pārpilnības ragu; pēc citas versijas - nimfa, kas bija ieslodzīta Krētā alā par to, ka reiz bija draudējusi titāniem
- Ganimēds Sengrieķu mitoloģijā - skaists jauneklis, ko Zevs liek ērglim uznest Olimpā un padara par dzērienu pasniedzēju
- Anasūja senindiešu mitoloģijā - riši Atri sieva, viņa uzdāvināja Sītai brīnumziedi, kas padarīja to mūžam skaistu un pievilcīgu
- Draupadī Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" valdnieka Drupadas meita, kas bija izdaudzināta par skaistāko sievieti pasaulē, dievietes Lakšmī iemiesojums
- kvintsekstakords Septakorda apvērsums, kad tā apakšējo toni paceļ oktāvu augstāk, tā padarot tā tercu par septakorda zemāko toni
- pajaunināties Sevi padarīt jaunāku
- iesēdēt Sēžot (uz kā), padarīt (to) ērtu sēdēšanai
- pievembelēt Siekalojoties, slienājoties padarīt viscaur netīru; pieslienāt
- piesiet Sienot piestiprināt (augus, to daļas pie kā, kam klāt), lai padarītu (tos) stabilākus
- supersieviete Sieviete ar pārcilvēka īpašībām; izcila, varonīga sieviete, kas apveltīta ar tādām īpašībām, kas viņu padara neuzvaramu, neatvairāmu u. tml.; sieviete ar izciliem fiziskiem dotumiem
- lonžerons Sijai līdzīgs garenvirziena elements (karkasos) lidmašīnas spārnā, kas padara to stabilu
- remināt sildīt, padarīt remdenu
- Irmingera straume siltā straume Atlantijas okeānā, Islandes dienvidu piekrastē (Ziemeļatlantijas straumes rietumu atzars), ātrums - \~1 km/h, padara maigāku Islandes klimatu
- kapināt Sist ar āmuru, lai iztaisnotu, padarītu plānāku, asāku (parasti izkapti)
- Liepupīte Sitas kreisā krasta pieteka Balvu novada Kubulu padastā
- izklapēt Sitot (ar āmuru), padarīt plānāku, mīkstāku (gaļas šķēli)
- piesist Sitot (piemēram, ar kāju, roku), pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu)
- izkapināt Sitot ar āmuru, iztaisnot, padarīt plānāku, asāku (izkapti)
- izplakanot Sitot padarīt plakanu (saplacināt)
- atsist Sitot vairākkārt (parasti ar roku), padarīt (to) sāpīgu
- sasist Sitot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams
- izklopēt Sitots (ar āmuru), padarīt plānāku (gaļas šķēli)
- sknabarāt skabargāt, padarīt atskabargainu un negludu
- izskaidrot skaidrojot padarīt pilnīgi saprotamu
- paskaidrot Skaidrojot padarīt saprotamu, zināmu
- izskaidrojums Skaidrošanas rezultāts, kurš vērsts uz to, lai padarīto kaut ko pilnīgi saprotamu, uztveramu
- skaidrināt Skaidrot, padarīt skaidru, saprotamu
- sazilināt Skalojot (ko) veļas ziluma šķīdumā, padarīt (to), parasti viscaur, zilganu
- izskalot Skalojot padarīt tīru
- noskalot Skalojot padarīt tīru (kā) virsmu, ārpusi
- smurināt skumdināt, bēdīgu padarīt
- pieskurināt Skurinot, skurinoties padarīt slapju, arī notraipīt (piemēram, grīdu)
- slokātne Slaists, padauza
- pieslacīt Slakot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu)
- noslacīt Slakot (ko), ļaujot slacīties (kam), padarīt mitru, slapju, arī notraipīt (ar to)
- ieslacīt Slakot padarīt mazliet mitru
- izslacīt Slakot padarīt viscaur mitru, slapju
- izslapināt Slapinot padarīt (ko) viscaur mitru, slapju
- saslaucīt Slaukot (ar ko), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, netīru; arī pieslaucīt (3)
- uzslaucīt Slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.), padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.); slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.) grīdu, klonu u. tml., padarīt tīru (telpu)
- izslaucīt Slaukot padarīt (parasti no iekšpuses) sausu, arī tīru, spodru
- izslaucīt Slaukot padarīt sausu (piemēram, acis, matus)
- noslaucīt Slaukot padarīt sausu, arī tīru (kā) virsmu, ārpusi
- uztīrīt Slaukot, mazgājot u. tml. padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.); slaukot, mazgājot u. tml. padarīt tīru (telpu). U. grīdu
- pieslaucīt Slaukoties vai slaukot (ko), padarīt ļoti netīru, arī slapju (piemēram, dvieli, kabatlakatu)
- izslavēt Slavējot padarīt plaši pazīstamu, ievērojamu
- atslēgt Slēdzot (piemēram, durvis, vārtus), padarīt pieejamu (telpu, priekšmetu)
- atslēgt Slēdzot padarīt atveramu (piemēram, durvis, vārtus)
- pieslēgt Slēdzot, piemēram, durvis, vāku, padarīt nepieejamu (telpu, priekšmetu)
- ieslidināt Slidinoties padarīt gludu (parasti ledu)
- vārčakāt Slikti padarīt, slikti noadīt zeķi
- apslīpēt Slīpējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu
- noslīpēt Slīpējot padarīt (ko) gludu, līdzenu; slīpējot izveidot kam (vēlamo formu)
- noslīpēt Slīpējot padarīt asu
- uzslīpēt Slīpējot padarīt gludu, līdzenu
- iesmēķēt Smēķējot padarīt piemērotu smēķēšanai (piemēram, pīpi, iemuti)
- iepīpēt Smēķējot padarīt piemērotu smēķēšanai (pīpi)
- iepīpot Smēķējot padarīt piemērotu smēķēšanai (pīpi)
- mužināt Smērēt, padarīt netīru
- pečkāt Smērēt, padarīt netīru
- apsmidzināt Smidzinot padarīt mitru, slapju (par lielu)
- aizsmidzināt Smidzinot padarīt neredzamu, paslēptu
- reklamēt Sniegt interesantā, saistošā formā informāciju ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, izraisīt interesi (par ko), padarīt (ko) populāru u. tml.
- veicinātāja loma sociālā darbinieka profesionālo darbību kopums, lai: a) sekmētu kopienā dzīvojošo cilvēku apvienošanos un darbošanos formālās un neformālās grupās, kurām var būt dažādi mērķi, piemēram, dalīšanās idejās par kopienas attīstību, sociālo un politisko pārmaiņu veicināšana, sociāli ievainojamu grupu pārstāvniecība; b) veicinātu un padarītu iespējamu dažādu konfliktu risināšanu starp indivīdiem un kopienā
- sociālā darba komunikācijas prasmes sociālo darbinieku prasmju veids, kas sazināšanos padara efektīvāku, veicina informācijas nodošanu citiem cilvēkiem
- sociālo pakalpojumu sistēma sociālo institūciju un sociālo programmu kopums, kura mērķis ir nodrošināt sociālos pakalpojumus un padarīt viegli pieejamas tās sociālās institūcijas, kuras atbildīgas par pakalpojumu sniegšanu
- saspaidīt Spaidot padarīt sāpīgu, arī savainot (ķermeni, tā daļas)
- korsete Speciāla josta, kas saspiež krūšu kurvja lejasdaļu un vēderu, lai augumu padarītu slaidāku
- grāmatas bloka griezuma iekrāsošana speciālas krāsas (zelts, sudrabs, bronza u. c.) uznešana uz grāmatas bloka griezuma, lai padarītu grāmatu greznāku; lieto galvenokārt mākslas un reprezentācijas izdevumiem
- apvelt Speciāli apstrādājot, padarīt (audumu) blīvāku, mīkstāku; uzvelt
- izvelt Speciāli apstrādājot, padarīt (audumu) viscaur blīvāku, mīkstāku
- uzlādēt Spēcīgi rosināt (kādu); padarīt spēcīgu (psihisku stāvokli)
- palīgspēka iekārta spēka iekārta papildu enerģijas iegūšanai, ko izmanto pamatdzinēju iedarbināšanai un lai padarītu gaisakuģi neatkarīgu no zemes apkopes līdzekļiem
- mīt Spiest, spaidīt ar rokām vai kājām (piemēram, mālus), lai padarītu mīkstu, viendabīgu
- piespļaudīt Spļaudot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru (piemēram, grīdu, telpu)
- piespļaut Spļaujot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru (piemēram, grīdu, telpu)
- piespļaut Spļaujot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru no iekšpuses (parasti trauku)
- pārspodrināt Spodrinot padarīt tīru, spodru visu (kā) virsmu; spodrināt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna
- sprikstenis Sprukstiņš, padauža, nemierīgs bērns, straujš cilvēks
- nolāčot Staigājot (kam) pāri (ar netīrām, sabristām kājām, apaviem), padarīt netīru (to)
- piedubļot Staigājot ar dubļainiem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
- noļekāt Staigājot ar netīrām kājām, netīriem apaviem, padarīt netīru (grīdu kādā telpā)
- nopekot Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, notraipīt, padarīt netīru (vietu, grīdu kādā telpā); arī nobradāt, nomīdīt
- piepļekāt Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt
- piepļockāt Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; piepļekāt
- piebradāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
- pielāčot Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
- pielāpačot Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
- pielāpāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
- pielēkšņāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
- pielēpāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
- piemīdīt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
- piemīt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
- pienēsāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
- pienest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
- piestaigāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
- pievazāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
- saleskāt Staigājot pa slapju, netīru vietu, padarīt netīru, notraipīt (parasti apavus, kājas)
- saloskāt Staigājot pa slapju, netīru vietu, padarīt netīru, notraipīt (parasti apavus, zeķes, kājas)
- pienasāt Staigājot padarīt netīru (telpu)
- piedīžāt Staigājot, mīdoties, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā)
- pieļēpināt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); arī piemīdīt, piemēslot
- pieļeckāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt
- pieļekāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt
- pieleskāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt
- pieļockāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļeckāt
- pieļepāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļekāt
- pieļepatāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļekāt
- ļeckāt Staigāt ar dubļainiem apaviem, dubļainām kājām (padarot netīru, piemēram, grīdu kādā telpā)
- izstaipīt Staipot padarīt garāku (priekšmetu)
- pastaipīt Staipot padarīt mazliet garāku, arī vaļīgāku (priekšmetu)
- sastampāt Stampājot sasmalcināt; stampājot padarīt, parasti pilnīgi, viendabīgu, arī mīkstu
- pastāstīt Stāstot pavēstīt, padarīt zināmu (ko)
- pakļautība stāvoklis, kad (kāds, kas) ir atkarīgs (no cilvēka, tā gribas, ietekmes u. tml.); stāvoklis, kad (kas) ir padarīts atkarīgs (no kā)
- pusrats stāvoklis, kad (kas iesākts) netiek pabeigts, padarīts līdz galam
- pretruna stāvoklis, kad kas (piemēram, izteikums, doma, rīcība) padara neiespējamu ko citu, ir nesavienojams ar ko citu
- sasteigtība stāvoklis, kad ko dara, veic, arī kad kas ir padarīts, paveikts steigā, parasti pavirši
- sasteigt Steigā padarīt, paveikt; steigā pavirši padarīt, paveikt
- raut darbu no rokām ārā Steigties padarīt cita darbu
- izstiept Stiepjot padarīt garāku (priekšmetu)
- pastiept Stiepjot padarīt garāku (priekšmetu)
- pastiept Stiepjot padarīt vaļīgāku, lielāku (priekšmetu)
- opālstikls Stikls, kas ar vienmērīgi visā stikla masā sadalītiem smalkiem izgulsnējumiem padarīts nedzidrs
- pievietēt stipri sitot, blietējot, stampājot padarīt cietu
- stingrināt Stiprināt, padarīt stingrāku
- pārstrādāt Strādāt vēlreiz, no jauna (parasti ko pietiekami labi nepadarītu)
- pusstrādnieks Strādnieks, kas padara tikai pusi darba
- nogāzt strauji izlejot (parasti lielāku kā daudzumu), pārklāt, padarīt slapju (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
- paderbelēt strauji, pavirši kaut ko padarīt
- nosukāt Sukājot padarīt (dzīvnieka) apmatojumu gludu, tīru
- nosukāt Sukājot padarīt gludu, līdzenu (ko, parasti matus); sukājot noglaust uz leju (parasti matus)
- nosusināt Susinot padarīt sausu (kā) virsmu, ārpusi
- piesviest Sviežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; piesvaidīt (1)
- atklāšana Svinīga ceremonija, pasākums, kurā pēc celtniecības, izveides (ko) nodod lietošanai, padara pieejamu, skatāmu
- rušināt šādā veidā padarīt irdenu augsni (ap augiem)
- slēgt šādā veidā radot vai pārtraucot durvju, vārtu u. tml. savienojumu (ar ko), padarīt nepieejamu vai pieejamu (telpu, teritoriju u. tml.)
- piešķaidīt Šķaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu, telpu)
- nošķaidīt Šķaidot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
- nošķaidīt Šķaidoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu)
- izšķelt Šķeļot izveidot (kur), piemēram, caurumu, robu; šķeļot padarīt (ko) caurumainu, robainu
- izšķiebt Šķiebjot padarīt šķību, greizu
- luncīties Šķietami enerģiski strādāt, bet faktiski gandrīz neko nepadarīt
- piešķiest Šķiežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu, telpu)
- nošķiest Šķiežot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
- nošķiest Šķiežoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu)
- vērt Šķirot padarīt lasāmu, skatāmu (piemēram, grāmatu); šķirot aizdarīt (piemēram, grāmatu)
- sašķobīt Šķobot izkustināt (no kāda stāvokļa); šķobot padarīt (ko), parasti pilnīgi, šķību, greizu
- izšķobīt Šķobot padarīt šķību, greizu; šķobot izkustināt
- nošļākt Šļācot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
- apšļākt Šļācot, arī šļācoties padarīt slapju, arī netīru
- nošļākt Šļācoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu)
- piešļakstināt Šļakstinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu)
- nošļakstināt Šļakstinot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
- piešļakstīt Šļakstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu)
- nošļakstīt Šļakstot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
- nošļakstīt Šļakstoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu)
- piešņaukt Šņaucot (degunu), padarīt viscaur slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu)
- sašņaukt Šņaucot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu); piešņaukt
- sašņukt Šņaucot padarīt netīru
- piesmurguļot Šņaucot padarīt netīru (ar deguna izdalījumiem); piešņaukt (parasti kabatlakatu)
- sašņaukāt Šņaukājot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu); piešņaukāt
- Ādama smaile Šripada - kalns Šrilankā (_Adam's peak_), augstums 2524 m
- iešūt Šujot padarīt, parasti šaurāku
- izgrīļot Šur un tur izļodzīt, padarīt nestabiu
- īļāt Šurp un turp kustinot padarīt vaļīgu
- šujampiederumi Šūšanai paredzēti piederumi (piemēram, adatas, kniepadatas, šķēres, diegi)
- apgaismības gadsimts tā mēdz saukt 18. gs., kad dažiem cilvēkiem šķita, ka viņi ir atklājuši vienīgo īsto "zinātnisko" patiesību, kā padarīt visus cilvēkus laimīgus
- finlandizācija Tāda ārpolitikas neitralitāte, kas nekomunistisku valsti padarīja zināmā mērā atkarīgu no Padomju Savienības (spilgtākais šādas atkarības piemērs bija Somija); mazas valsts centieni savu ārpolitiku veidot tā, lai tā apmierinātu daudz spēcīgāku kaimiņvalsti
- mantas bojāšana tādas materiālas dabas priekšmeta īpašību izmaiņa, kas būtiski pasliktina vai samazina tā lietošanas iespēju vai uz laiku padara priekšmetu (lietu) par nederīgu lietošanai, bet to ir iespējams atjaunot, izlabot, saremontēt
- neparakstīts tāds dokuments, kam nav paraksta, kas to padarītu oficiālu
- antitoksisks tāds, kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos
- pusdarīts tāds, kas ir iesākts darīt, bet nav līdz galam padarīts
- izdevies tāds, kas ir noritējis veiksmīgi, sekmīgi, labi; tāds, kas ir padarīts, izveidots veiksmīgi, prasmīgi, labi
- atvieglots tāds, kas ir padarīts vienkāršāks, vieglāks (kam samazināts svars, detaļu daudzums u. tml.)
- neizdzēšams tāds, kas ir tik nozīmīgs, ietekmīgs, ka to grūti vai neiespējami iznīcināt, padarīt par nebijušu
- maskējošs tāds, kas maskē, padara neieraugāmu, nepamanāmu
- vilceklis tāds, kas neko nevar padarīt laikā, tūļa
- bagātinātājs tāds, kas padara bagātīgāku, vērtīgāku
- panoptisks tāds, kas padara saredzamu mikroskopā katru daļu, piem., dažas krāsvielas histoloģijā
- sausējošs tāds, kas padara sausu, sausāku
- slapeklis tāds, kas padara slapju, samitrina
- atenuēts tāds, kas padarīts nepatogēns, piem., dzīvā vakcīna
- padziļināts tāds, kas padarīts pilnvērtīgāks, saturīgāks
- trakalis tāds, kas pats ir traks, pārdrošs, pārgalvīgs vai var citu par tādu padarīt
- bemberis tāds, kas vienmēr steidzas un neko nepadara līdz galam
- dimža tāds, kurš saviem strādniekiem liek darīt vairāk nekā var padarīt
- darāms tas (darbs), kas jāpadara, jāpaveic, tas (darbs), ko dara
- aizkari tas (parasti lietus, mākoņi), kas ko aizsedz, padara nesaskatāmu
- ērtības tas (piemēram, ierīces, priekšmeti, telpas), kas padara ko ērtu
- priekškars tas, kas aizsedz, padara nesaskatāmu (ko)
- neērtība tas, kas apgrūtina (piemēram, dzīvi, uzturēšanos kur), padara neparocīgu, arī neizdevīgu; ērtību trūkums
- vecināts tas, kas ir mākslīgi padarīts vecāks
- rota tas, kas ir skaists, vērtīgs un padara (ko) izcilāku, skaistāku
- izglītotājs tas, kas kaut ko padara izkoptu, glītu
- šķērslis tas, kas kavē, arī padara neiespējamu (kā) attīstību, īstenošanu, īstenošanas
- gaisma tas, kas padara dzīvi labu, skaistu (piemēram, izglītība, zināšanas)
- piesegs tas, kas piesedz, aizklāj, padara (ko) neredzamu vai grūti saskatāmu
- spogulis tas, kura īpašības, pazīmes, norises u. tml. padara iespējamu (kā) uztveri, izpratni, atveidi
- paziņotājs tas, kurš padara zināmu (kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā
- atbrīvotājs tas, kurš palīdz padarīt valsti, tautu, reģionu neatkarīgu, brīvu (parasti militārā ceļā)
- pietašķīt Tašķot (ko) lielākā daudzumā, notraipīt, arī padarīt slapju (ar to, piemēram, grīdu, telpu)
- notašķīt Tašķot (ko), notraipīt, arī padarīt slapju (ar to)
- notašķīt Tašķoties notraipīt, arī padarīt slapju (par šķidrumu, masu)
- balsinātājs Tautas ticējumos - pārdabisks spēks, kas padara visu gaišu, baltu
- mellotājs Tautas ticējumos - pārdabisks spēks, kas padara visu tumšu
- notecināt Tecinot (ko), ļaujot tecēt (kam), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
- apdrukāt Tekstilrūpniecībā - pārklājot audumu ar krāsu, padarīt to rakstainu
- reklāma teksts, attēls, videomateriāls u.tml., kas veidots ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, palielināt pieprasījumu (pēc kā), padarīt (ko) populāru
- aptēst Tēšot padarīt gludu (visapkārt, no virspuses)
- pieveikt tikt galā (ar kādu darbu), padarīt (lielāku darba daudzumu)
- iekļauties tikt padarītam par (kāda kopuma, sistēmas) sastāvdaļu, daļu
- attīrīt Tīrot atbrīvot (no kā nevajadzīga, traucējoša, arī netīra), padarīt tīru (kādu platību)
- ruņģēt Tīt, rotīt jostas vietā (lai padarītu īsākus svārkus)
- tracēt Tracināt; padarīt traku, nemierīgu
- ritenis Transportlīdzekļa elements - rotējošs riņķveida priekšmets, kas saskaras ar ceļa virsmu un padara iespējamu transportlīdzekļa kustību
- notriept Triepjot padarīt netīru, traipainu; notraipīt
- notrīt Trinot padarīt asu; uztrīt; trinot izveidot (kam) vēlamo formu
- sadzīviskot Tuvināt ikdienas dzīvei, cilvēku attiecībām ikdienā; padarīt ikdienišķu, parastu
- savināt Tuvināt, censties padarīt par sev garīgi vai citādā ziņā tuviem
- iztveicēt Tveicējot padarīt pilnīgi sausu (parasti zemi)
- Parnaiba upe Brazīlijas ziemeļaustrumos (port. val. "Parnaiba"), garums - \~1500 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Šapada das Mangabeirasa kalnos, ietek Atlantijas okeānā
- izurbināt Urbinot padarīt (ko) caurumainu, robainu
- izurbt Urbjot izveidot caurumu, padziļinājumu (kur); ieurbjoties, arī strauji ietriecoties, padarīt (ko) cauru, caurumainu, robainu
- saurdīt Urdot padarīt (kādu, tā psihi) rosīgu
- pieslapināt Urinējot padarīt mitru, slapju, notraipīt (ko)
- piečurāt Urinējot piepildīt (ar urīnu); urinējot padarīt slapju
- piemīzt Urinējot piepildīt (ar urīnu); urinējot padarīt slapju
- pazibināt uz īsu brīdi strauji padarīt redzamu
- padakstīties uz kādu brīdi pielikt rokas dažādiem darbiem, bet neko nepadarīt līdz galam
- blīdināt Uzbarot, padarīt tuklu
- uzkužināt Uzbužināt, padarīt mīkstāku, kuplāku
- aizvietēt uzkarsēt (lai padarītu elastīgu)
- apšķūrēties Uzkopt, sakārtot; padarīt visu tīru
- nosusināt Uzlabojot (zemes virsējo slāni, parasti augsni), padarīt (to) sausāku
- piesiet Uzskatīt, arī censties padarīt par vainīgu (kādā nodarījumā)
- nošļurkstēt Uzšļakstot, apšļakstot padarīt netīru
- apslacīt Uzšļakstoties, uzpilot padarīt slapju
- sabraukt vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt (to), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu u. tml.; vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko
- izbraukt vairākkārt braucot, padarīt nelīdzenu (parasti ceļu)
- iecilāt vairākkārt cilājot, padarīt lokanākas (kājas)
- apmurdzināt vairākkārt gumzot, murdzot, padarīt inertu (šļauganu, bezspēcīgu)
- iekacināt vairākkārt kaitinot, padarīt niknu (dzīvnieku, parasti suni); iekaitināt
- iekacināties vairākkārt kaitinot, padarīt niknu (dzīvnieku, parasti suni); iekaitināt
- aizlaistīt vairākkārt lejot, padarīt slapju
- iemazgāt vairākkārt mazgājot, padarīt mīkstu
- nomazgāt vairākkārt mazgājot, padarīt tādu, kas ir zaudējis sākotnējo krāsu, kļuvis neizskatīgs
- iepļaut vairākkārt pļaujot, padarīt piemērotu pļaušanai (darba rīku)
- atdauzīt vairākkārt sitot (ar darba rīku), padarīt (to) neasu vai sabojāt
- sabungāt vairākkārt sitot, piemēram, ar vāli, padarīt gludu, mīkstu (parasti veļu, audumu pēc mazgāšanas)
- pārburzīt vairākkārt spaidīt, lai padarītu mīkstu (piemēram, ādu)
- iebraucīt vairākkārt velkot pa spraugu starp aizvērtu durvju apakšu un slieksni, padarīt mīkstu, gludu (linu, pakulu audumu)
- bungvāle Vāle, ar ko sit, dauza (veļu, audumus pēc mazgāšanas), lai (tos) padarītu gludus, mīkstus
- nošķiebt Valkājot padarīt (apavus, to dalās) šķībus, izliektus uz sāniem
- noslampāt Valkājot padarīt netīru, neizskatīgu
- ieplatīt Valkājot padarīt platāku (piemēram, apavus)
- savalkāt Valkājot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (apģērbu, apģērba gabalu, tā daļu)
- savāļāt Vāļājoties saburzīt (ko), arī padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, netīru
- ievest Vedot sev līdzi, padarīt pazīstamu (kādai sabiedrībai), arī iesaistīt (kādā sabiedrībā)
- auglināt Veicināt auglību, padarīt auglīgu
- pielāgot Veidojot, pārveidojot (piemēram, priekšmetu, celtni), padarīt (to) labāk izmantojamu (noteiktā darbībā, procesā u. tml.)
- sprosts Veidojums, kas padara neiespējamu kustību, pārvietošanos (pa ko)
- šķērslis veidojums, priekšmets u. tml., kas traucē, arī padara neiespējamu pārvietošanos pa to (kādā virzienā)
- reljefēt veidot ar izciļņiem un padziļinājumiem; padarīt reljefu^2^
- kompostrēt veidot kontroles zīmi, parasti caurumus (kādā dokumentā, piemēram, biļetē), lai padarītu (to) derīgu lietošanai
- galēt Veikt, padarīt, arī izlietot
- aprāvas vējš, kas padara seju brūnu un plankumainu
- aprāvas vējš vējš, kas padara seju brūnu un plankumainu
- ievelēt Velējot padarīt (audumu) mīkstu un gludu
- izvelēt Velējot padarīt (audumu) pilnīgi mīkstu un gludu
- ievelēt Velējot padarīt (velējamo vāli) ērtu, parocīgu, velēšanai
- savelēt Velējot padarīt, parasti viscaur, tīru, arī mīkstu, gludu
- siet Velkot (kā) stūrus, malas, saites no mezgla, padarīt (to) vaļīgu, ņemt nost no ķermeņa daļas
- nobraucīt Velkot (parasti vairākkārt ar plaukstu), novirzīt uz leju (apģērba gabalu); velkot (pa ko vairākkārt ar plaukstu), padarīt (to) gludu vai gludāku
- sabraucīt Velkot pa spraugu starp aizvērtu durvju apakšu un slieksni, padarīt mīkstāku, gludāku (linu audumu)
- pavilkt Velkot padarīt mazliet garāku; pastiept
- pavilkt Velkot padarīt vaļīgāku (cilpu, mezglu)
- pacelt Velkot, arī darbinot īpašu iekārtu, ierīci, pārvietot uz augšu un nostiprināt vajadzīgajā vietā, padarīt nekustīgu, stabilu (ko nolaižamu, arī rotējošu)
- savilkt Velkot, piemēram, auklu, diegu, padarīt, parasti pilnīgi, stingru (piemēram, sējumu, cilpu) tajā; velkot, piemēram, auklu, siksnu, satuvināt, sakļaut (kā) detaļas, elementus
- parullēt Veltnējot padarīt blīvāku, līdzenāku, gludāku
- savemt vemjot aptraipīt, padarīt netīru, slapju
- novemt Vemjot notraipīt, padarīt netīru
- novemties Vemjot notraipīties, padarīt sevi netīru
- pievemt Vemjot padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
- atvērt Verot vaļā, padarīt lasāmu, skatāmu (piemēram, grāmatu, lappusi); atšķirt
- orderklauzula Vērtspapīrā ievietojama klauzula, kas to padara par orderpapīru
- izčabināt Viegli izpurināt; viegli purinot, padarīt irdenu
- uzčabināt Viegli purinot, cilājot, padarīt irdenu, čauganu; uzpurināt
- uzčagināt Viegli purinot, cilājot, padarīt irdenu, čauganu; uzpurināt
- uzčakstināt Viegli purinot, cilājot, padarīt irdenu, čauganu; uzpurināt
- izplikšināt Viegli sitot, padarīt gludu (piemēram, mīklu)
- nospiest kā blakti viegli, bez lielām pūlēm panākt kāda bojāeju, padarīt kādu nekaitīgu, iznīcināt
- tīt ap pirkstu (kādu) viegli, nemanāmi pakļaut savai gribai, padarīt pilnīgi padevīgu (bieži pretējā dzimuma pārstāvi); veikli apmuļķot
- virska Vieglprātīga sieviete; padauza
- denaturāts Viela (piemēram, spirts), kas ar citām vielām padarīta nederīga dzeršanai, ēšanai
- virulīns viela, kas atvieglo patogēno mikrobu iekļūšanu saimnieka audos un padara tos izturīgus pret fagocitozi
- adrenoblokators viela, kas padara audus nejūtīgus pret nervu impulsiem
- cietinātājs viela, kas pārstrādes procesā padara augļu un dārzeņu audus stingrus vai kraukšķīgus un savienojumā ar recinātājiem veido vai cietina želeju
- holinoblokators viela, kas šūnās bloķē holinoreceptorus un padara tos nejutīgus pret acetilholīna u. c. holinomimētisko līdzekļu iedarbību
- glazētājvielas Vielas, ko izmanto produktu ārējās virsmas apstrādei, lai padarītu to spīdīgāku vai izveidotu aizsargslāni
- segtspēja vienmērīga krāsas vai emaljas slāņa spēja padarīt krāsojamo virsmu neredzamu
- noviļāt Viļājot notraipīt, padarīt netīru
- saviļināt Viļājot padarīt (apaļu, gludu)
- saviļāt Viļājoties padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, netīru, arī saburzīt (ko)
- sagatavot Vingrinot, norūdot, veicot ārstnieciskas procedūras u. tml., padarīt (cilvēku vai dzīvnieku, organismu, tā daļas) piemērotu, parasti kādai slodzei, iedarbībai
- matēšana Virsmas (metāla, plastmasu u. c.) apstrāde, lai to padarītu mikronelīdzenu, piemēram, stikla virsmas apstrāde ar fluorūdeņražskābi vai smilšu strūklu, lai virsmu padarītu blāvu vai fakturētu
- satreibēt virspusēji padarīt
- mērkt Virzīt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju
- vērt Virzīt (plakstiņus, žokļus, lūpas) tā, ka acis, mutes dobums kļūst vaļējs vai slēgts; šādā veidā padarīt (acis, mutes dobumu) vaļēju vai slēgtu; būt par cēloni tam, ka (parasti plakstiņi) virzās šādā veidā, arī ka (acis) kļūst vaļējas vai slēgtas
- panjē XVIII gs. aristrokrātu modes piederumi, lokveida stiepļu režģi, ko sievietes nēsāja uz katra gurna zem kleitas, lai to padarītu pēc iespējas platāku
- pieziest Ziežot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru
- aizzīmogot Zīmogojot nodrošināt, padarīt neaizskaramu
- žmaudzināt Žņaugt kādā vietā, censties padarīt plānāku, tievāku
pada citās vārdnīcās: