Paplašinātā meklēšana
Meklējam pada.
Atrasts vārdos (77):
- pada:1
- pada:2
- apada:1
- padam:1
- apadas:1
- dipada:1
- espada:1
- padaba:1
- padans:1
- padari:1
- klapada:1
- padabāt:1
- padabūt:1
- padacka:1
- padaiļš:1
- padalīt:1
- padalka:1
- padaļģe:1
- padarīt:1
- padaudz:2
- padaudz:1
- padauza:1
- padauze:1
- padauzs:1
- padauža:1
- pāpadas:1
- spadauc:1
- padabuit:1
- padainot:1
- padakšot:1
- padalbēt:1
- padambēt:1
- padampēt:1
- padampis:1
- padancāt:1
- padancot:1
- padarams:1
- padarīts:1
- padauzīt:1
- repadata:1
- knopadata:1
- lampadato:1
- padakarēt:1
- padakstīt:1
- padarināt:1
- padarmija:1
- padaudzīt:1
- Spadafora:1
- šķēpadata:1
- Dhammapada:1
- kniepadata:1
- kņiepadata:1
- mahāpadama:1
- padakoniks:1
- padakterēt:1
- padalīties:1
- padancināt:1
- padarbināt:1
- padarīšana:1
- padarīties:1
- lampadarijs:1
- padaiļoties:1
- padainoties:1
- padairēties:1
- padairīties:1
- padambējums:1
- padancāties:1
- padancoties:1
- padarboties:1
- padarīšanas:1
- padaudzināt:1
- padauzīties:1
- puspadarīts:1
- padakstīties:1
- padamalēties:1
- padaudzīties:1
- Belakanpadana:1
Atrasts etimoloģijās (3):
Atrasts vārdu savienojumos (7):
Atrasts skaidrojumos (200):
- liberum veto _burtiski_ "brīvais veto" - no 16. gs. līdz 18. gs. beigām Polijas seimā pastāvējušās tiesības brīvi protestēt: viens seima loceklis, nepiekrizdams seima lēmumam, varēja to padarīt par spēkā neesošu.
- aizkalināt (Ļaut) aizperēt olas un tādā veidā padarīt tās nelietojamas
- atcirte 10-15 m plata izcirtuma josla ziemeļu-dienvidu virzienā lielu, 35-45 gadus vecu egļu masīvu vidū, ko izcērt ar mērķi egļu audzes rietumu malu padarīt noturīgu pret vējgāzēm.
- gurkste Ādas (vai bērza mizas) gabals, kas ievietots kurpē, padara to čīkstošu staigājot
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti slimniekam uz sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā)
- kārsis Ādmiņa instruments, ar ko padara mīkstas aitādas
- gādātniece Aizbildne, kas domā par visu īstajā laikā un visu padara
- antitoksīns Aizsargviela, ko organisms, izstrādā toksīnu ietekmē un kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos
- aizplīvurot Aizsedzot (piemēram, ar miglu, dūmiem), padarīt vāji saskatāmu; aizmiglot
- aiztīt Aizsegt, aizklāt (ko), padarot nesaskatāmu (parasti par miglu)
- noslēgt Aizslēdzot (piemēram, durvis, vārtus), padarīt nepieejamu (telpu)
- ieslēgt Aizslēdzot (priekšmetu, telpu, aizžogojumu), padarīt (tajā ievietoto) nepieejamu citiem
- nosusināt Aizvadot ūdeni, padarīt izmantojamu kādam nolūkam (piemēram, purvu, ūdenstilpi)
- kalorizācija Alitēšana - tērauda un čuguna izstrādājumu virskārtas piesātināšana ar alumīniju, lai padarītu tos karstumizturīgus
- patoloģiska anastomoze anastomoze, kas savieno vēnu ar limfvadu un padara iespējamu asiņu ieplūšanu limfmezglos
- sajakarēt apaugļot, padarīt grūtu
- apšņurkāt Apbružāt; padarīt neizskatīgu, netīru u. tml.
- bloks Apdarināts koka gabals, ko iespīlē zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus
- aptrakot Apdullināt, samulsināt, padarīt biklu
- apkurlināt Apdullināt; padarīt kurlu
- grūtot Apgrūtināt, padarīt grūtāku
- appuišot Apkalpot (kādu, kas pats ir spējīgs visu padarīt)
- siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, padarīt ciešu vai ciešāku, stingru vai stingrāku (kā kopumu)
- apmiglot Apņemt, apklāt ar miglu, arī dūmaku, padarot nesaskatāmu, necaurredzamu
- atskalot Apskalojot atsegt, padarīt vaļēju, redzamu
- piemiekšēt Apslapināt, padarīt valgu
- apsmurgāt Apsmulēt, padarīt netīru ar deguna gļotām
- sprosts Apstākļu, arī domu, pārdzīvojumu kopums, kas kavē vai padara neiespējamu darbību, rīcību
- lāgot Apstrādājot (piemēram, detaļu), padarīt (to) ģeometriski pareizu
- apapaļot Apstrādājot padarīt apaļu
- uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdenu
- pulēt Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to spoguļgludu
- veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2)
- irdināt Apstrādāt (parasti augsni), lai (to) padarītu irdenu
- rušināties Apstrādāt augsni (kādā platībā) ar kādu rīku vai rokām, lai padarītu to irdenu
- appļupt Apšļakstināt, padarīt slapju
- inaktivēt Apturēt aktivitāti; padarīt neaktīvu
- apraibīt Apvārdot, ar burvju vārdiem padarīt dziedinošu, ārstējošu
- saraibīt Apvārdot, ar burvju vārdiem padarīt dziedinošu, ārstējošu
- satuvināt Apvienot, padarīt (ko) mazāk atšķirīgu
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts, padarīts nepieciešamais (kur, kādā darbā, darba veidā, nozarē); apzīmē lādu stāvokli, kad tiek panākts pozitīvs rezultāts, atrisinājums
- tektoniti Apzīmējums iežiem, kas veidojušies tektoniski kustīgās zonās, būdami pakļauti spiedienam un saberšanai un padaļai par jaunu pārkristalizējušies
- apstulbot acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību; padarīt nespējīgu pareizi novērtēt, izprast u. tml.
- pāriet Apzināti pārmainīt, padarīt citādu nekā iepriekš (savas darbības, rīcības veidu); pārtraukt iepriekšējo (darbību, rīcību) un sākt darīt ko citu
- stulbot Apžilbināt, apdullināt, apstulbināt, padarīt muļķīgu
- segt ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēku kopuma) darbību, parasti bruņotā cīņā
- iebarot ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku)
- ieēdināt ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku); iebarot (2)
- rūpes ar bažām, satraukumu saistītas domas, priekšstati par ko (parasti neatliekami) veicamu, nokārtojamu, padarāmu
- uzkniepēt ar kniepadatām uzspraust
- nokristīt ar kristības ceremoniju padarīt (kādu) par noteiktas konfesijas piederīgo
- aizkvēpināt ar kvēpināšanu padarīt necaurredzamu vai vāji caurredzamu
- atšaut ar lodi, šāviņu sadragāt, atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu)
- aizmaskēt ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu)
- aizmaskot ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu)
- izārstēt ar medicīniskiem līdzekļiem padarīt pilnīgi veselu (orgānu, ķermeņa daļu u. tml.)
- piekaķēt ar namdara darbarīku - kaķi - ievelkot svītru (apaļbaļķī) un izveidojot rievu, pielīdzināt, padarīt (to) būvei piemērotu
- piemāguļot ar pirkstiem ēdienu piešmurgāt, padarīt neēdamu (par bērniem)
- immūnizēt ar potēšanu padarīt organismu neuzņēmīgu
- izjēgties ar pūlēm padarīt
- plūkāt ar rāvieniem dalīt ko nost, padarot retāku (kādu kopumu)
- apsvētīt ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem)
- nosvētīt ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem); apsvētīt
- norocīt ar rokām kaut ko darīt, padarīt
- ienest ar savu ierašanos padarīt (ko) sajūtamu, uztveramu (kur)
- parādīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust un padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi); izrādīt (2)
- izrādīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi)
- iedrošināt ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt drošu, izraisīt drošības izjūtu, drosmi; būt par cēloni tam, ka kļūst drošs, rodas drošības izjūta, drosme
- nojaukt visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko)
- apēnot ar savu pārākumu padarīt (ko) mazāk ievērojamu, manāmu, nomākt; aizēnot, aptumšot
- atsist ar sitienu, triecienu padarīt jutīgu, sāpīgu (ķermeņa daļu, orgānu); ar sitienu, triecienu ievainot
- saskrotēt ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi; ar skrošu šāvienu savainot
- saplacināt ar spiedienu, triecienu u. tml. padarot plakanu, sabojāt, parasti pilnīgi
- sabungot ar vāli dauzot padarīt gludu, mīkstu
- norullēt ar veltni padarīt blīvu, līdzenu, gludu
- sarullēt ar veltni padarīt, parasti viscaur, gludu, blīvu
- rīt arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien
- frīlansers Ārštata darbinieks, kas strādā ārpus biroja un atalgojumu saņem atkarībā no padarītā; līgumstrādnieks
- elaterīts Asfalta preparāts ādu apstrādāšanai, padara tās ūdensnecaurlaidīgas un glumākas
- uzasināt Asinot padarīt smailu
- aiztecināt asinot padarīt trulu
- atkailināt Atbrīvot no apģērba, padarīt kailu (ķermeni vai tā daļu); neapsegt pilnīgi (ķermeni vai tā daļu) - par apģērbu
- šļaugot Atbrīvot, padarīt vaļīgāku
- dabūt pie malas atbrīvoties no kāda, padarot to nekaitīgu vai fiziski iznīcinot
- attīrīt Atdalot nevajadzīgus, nevēlamus piemaisījumus, padarīt tīru (vielu); veicināt nevajadzīgu, nevēlamu piemaisījumu atdalīšanos (no kādas vielas)
- drāzt Atdalot skaidas (piemēram, ar nazi), padarīt (ko) tievāku, īsāku, smailāku, gludāku
- uzjaunināt Atjaunot, padarīt jaunāku
- jaunināt Atjaunot, pajaunināt, padarīt jaunāku
- nostiprināt Atkārtojot, ar vingrinājumiem padarīt (zināšanas, iemaņas, prasmi) noturīgas, viegli izmantojamas
- iešaust atkārtoti perot, padarīt bailīgu
- nodot Atklāt (cilvēku, kas vēlas palikt nemanāms, nezināms); padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu
- atsitināt Atlocīt; padarīt apģērbu vaļīgāku
- atbrīvēt Atļaut, atvēlēt, padarīt brīvu, pieejamu
- atspraidīt Atplest, iespraužot kaut ko pa vidu, padarīt platāku
- otium post negotium atpūta pēc padarītā darba
- sapļuderēt ātri un pavirši padarīt (kādu darbu)
- nodrēbt Ātri, steigā padarīt, paveikt
- Zamečkas pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, ir 18 m augsts, savrups paugurs, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, plakums — \~200 x 150 m, stāvās nogāzes mākslīgi padarītas vēl stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~1.-2. gs.
- Puncuļovas pilskalns atrodas Baltinavas novadā, paugurs starp Puncuļovas ezeru un upi, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 70 x 25 m, pēc dažu vēsturnieku domām šeit bijis "Ābelenes" novada centrs; Obeļevas pilskalns
- Slaidēnu pilskalns un apmetne atrodas Birzgales pagastā starp Slaidēnu un Pilskalnu mājām, Daugavas kreisajā krastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Daugava un strauta grava, plakums - 70 x 50 m, nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka un izveidotas līdz 6 m platas terases, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; pilskalna dienvidu un dienvidrietumu pakājē konstatēta apmetnes vieta (~100 x 150 m) ar 0,5 m biezu kultūrslāni
- Ķetu pilskalns atrodas Dzērbenes pagastā pie Ķetu mājām, līdz 15 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - ovāls 65 x 45 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Stanovišķu pilskalns atrodas Kastuļinas pagasta Stanovišku ciemā, ir garena, \~20 m augsta paugura augstākā daļa, plakums - \~50 x 30 m, nogāzes augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, rietumu nogāze nocietināta ar grāvi un valni, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
- Šnepstu pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Šnepstu ciemā, Preiļu-Aglonas ceļa kreisajā pusē, \~19 m augsts paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, , plakums 80 x 60 m, atrastās senlietas liecina, ka bijis apdzīvots no vēlā bronzas laikmeta līdz vēlajam dzelzs laikmetam
- Šņepstu pilskalns atrodas Rušonas pagasta Šņepstu ciemā, ir savrups, \~19 m augsts paugurs, plakums - 80 x 60 m, rietumu un ziemeļu nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, postīts, izmantojot lauksaimniecības vajadzībām, rokot granti un ar mantu racēju rakumiem, bijis apdzīvots līdz 12. gs.
- Skosu pilskalns atrodas Saukas pagastā, \~250 m uz dienvidiem no Skosu mājām, ir savrups, 15 m augsts, ziemeļu un dienvidu ir dabiski stāvas, lēzenākās mākslīgi padarītas stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
- Talsu pilskalns un senpilsēta atrodas Talsu ezera dienvidaustrumu krastā, ir \~30 m augsts paugurs, kura nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka, plakums \~60 x 50 m, aptuveni 6 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apliec terase, kas ziemeļu pusē pāriet \~80 m garā un 30 m platā priekšpils vietā
- Spingu pilskalns atrodas Vaiņodes pagastā, ir \~15 m augsts paugurs, ko apliec upīte un purvājs, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 45 x 35 m, datējums nav zināms
- nosegt Atrodoties priekšā, pāri, virsū (kam), padarīt (to) nesaskatāmu
- traucēt atrodoties, pārvietojoties kaut kur, apgrūtināt, arī padarīt neiespējamu darbību vai stāvokli; arī būt neiederīgam kaut kur
- Briedīšu iezis atsegums Gaujas kreisajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, \~1 km augšpus Amatas ietekas, atsegta 4 m bieza Gaujas svītas smilšakmeņu slāņkopa ar īpatnēju slīpslāņojumu, ko kontrastainu padara sūnām un ķērpjiem klāti, ar vizlu bagāti ieži
- atkaut Atsitot (pret ko), padarīt neasu
- noskaidrot Attīrīt no piemaisījumiem, padarīt caurspīdīgāku
- zibināt zobus atverot un aizverot muti (runājot, smejoties u. tml.), padarīt redzamus zobus
- atkaut Atvilt, padarīt neuzticīgu
- impregnēšana Auduma, koksnes u. c. materiālu piesūcināšana ar speciāliem šķīdumiem, emulsijām vai eļļām, kas padara materiālu stiprāku, ugunsizturīgāku (ar antipirēniem), ūdensnecaurlaidīgu (ar hidrofobizatoriem), izturīgu pret mikroorganismu iedarbību (ar antiseptiskām vielām)
- satinēšana Auduma, papīra, ādas u. c. materiālu apstrāde ar veltņiem, lai tā virsmu padarītu gludu un spožu
- kranioklāzija Augļa galvaskausa sadragāšana ar kranioklastu, lai dzemdības padarītu iespējamas
- irdināšana Augsnes apstrādes un sējumu kopšanas paņēmiens vai paņēmienu kopums, ar kuru augsni padara irdenāku un iznīcina nezāles
- libriforms augu koksnes šķiedras (mehāniskās šūnas), kas to padara stingru
- līķtrose augu vai sintētiskās šķiedras trose (parasti - trīsgrīstu), ko piešuj pie buras malām, lai padarītu tās izturīgākas
- bodiārts Avangardisma virziens ASV un R-Eiropas mākslā, radies 20. gs. 60. gados, tā pamatā ir mākslinieka manipulācijas ar savu ķermeni (ķermeņa apklāšana ar ģipsi, krāsām, dažādas publiskas pašmocības u. c.), padarot to par mākslas materiālu un objektu
- atbadīt Badot (ko), padarīt neasu (rīku, ar ko bada)
- bīdīt Baidīt, padarīt tramīgu
- atbakstīt Bakstot (ko), padarīt neasu (to, ar ko baksta)
- izbakstīt Bakstot padarīt viscaur caurumainu
- baltināt Balsināt - padarīt baltu, tīru (sienu, griestus, parasti ar krītu, kaļķiem)
- izbalsināt Balsinot padarīt viscaur baltu, tīru
- iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu
- nobružģāt Berzējot padarīt netīru
- izbraucīt Berzējot, braukot padarīt mīkstāku vai līdzenāku
- saberzt Beržot sasmalcināt; beržot padarīt viendabīgu, arī mīkstu
- attrīt Beržot vai nemākulīgi trinot padarīt neasu
- aizbetonēt Betonējot aizdarīt; betonējot padarīt nepieejamu
- apbezdēt Bezdot padarīt smirdīgu
- nobezdēt Bezdot padarīt smirdošu
- vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet); šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu
- tumēt Biezināt (šķidrumu), padarīt (to) tumīgu
- apdeldēt Bieži atkārtojot, padarīt neinteresantu
- nodrāzt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu
- nodeldēt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu; nodrāzt 1(3)
- vazāt Bieži pieminēt (kādu) sarunās, avīžu rakstos (parasti nosodot, saistībā ar ko kompromitējošu); pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu
- iedauzīt Bieži sitot, iebaidīt, padarīt tramīgu
- iebikstīt Bikstot padarīt bailīgu, tramīgu (dzīvnieku)
- kaķoties Blēņoties, niekoties, drusku ko padarīt
- izblietēt Blietējot padarīt pilnīgi blīvu, izlīdzināt
- pieblietēt Blietējot saplacināt, padarīt blīvu, līdzenu
- bendēt Bojāt, padarīt nederīgu lietošanai (piemēram, ierīci, darba rīku)
- sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru
- nopļekāt Bradājot notraipīt, padarīt netīru
- nopļekatāt Bradājot notraipīt, padarīt netīru; nobradāt, nomīdīt; nopļekāt
- salāčot Bradājot notraipīt, padarīt slapju, netīru
- izbradāt Bradājot padarīt nelīdzenu, grumbuļainu
- izbļorrāt Braucot pa slapju, dumbrainu ceļu, padarīt (to) viscaur dubļainu, nelīdzenu; izdangāt
- izbraukāt Braukājot padarīt nelīdzenu (parasti ceļu)
- sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru
- sakaut Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu
- nobružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt ļoti neizskatīgu
- pabružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgāku
- treknā druka burtstils, kas teksta daļu, kurā tas izmantots, padara tumšāku un biezāku par pārējo tekstu, parasti to izmanto kādas teksta daļas izcelšanai
- neredzene Burvju cepure, kas padarītu neredzamu
- izburzīt Burzot padarīt viscaur mīkstāku, arī tīrāku
- saburzāt burzot padarīt, parasti viscaur, negludu
- saburžināt burzot padarīt, parasti viscaur, negludu
- saburzīt Burzot padarīt, parasti viscaur, negludu
- atšķirties būt ar tādām īpašībām vai pazīmēm, kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita); nebūt līdzīgam (citiem)
- sasist būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams
- sadauzīt būt par cēloni tam, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, saplēsts, sabojāts, padarīts nelietojams
- dzēst būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms vai grūti saskatāms, padarīt (ko) nesaskatāmu vai grūti saskatāmu
- nomaskēt būt tādam, kas padara (ko) neieraugāmu
- saistīt būt tādam, kas, aptverot locekļus, ķermeni, ierobežo (cilvēka vai dzīvnieka) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.)
- rosināt Censties padarīt (kādu) rosīgu, aktīvu; censties panākt, ka sākas (darbība, rīcība)
- apcept Cepot padarīt brūnu, arī apgrauzdēt (no virspuses, no visām pusēm)
- apbrūnināt Cepot, grauzdējot padarīt no virspuses brūnu (piemēram, gaļu, maizi); kausējot padarīt brūnu (piemēram, sviestu)
- atbelzt Cērtot (sitot) padarīt neasu
- atcirst Cērtot padarīt (ko) vaļēju
- izcirst Cērtot padarīt klaju, brīvu, bez kokiem
- atcirst Cērtot padarīt neasu (darba rīku, kam ir asmens)
- atbuinīt Cērtot padarīt neasu; atcirst
- izkantēt Cērtot padarīt, izveidot stūrainu
- slīpēšana Cieta materiāla, piem., stikla, virsmas apstrāde ar abrazīvu, lai noņemtu virskārtu vai padarītu virsmu mikronelīdzenu; parasti slīpē, lietojot dažāda smalkuma pulverus (korundu, karborundu, smiltis), ko padod uz slīpējamās virsmas pastas vai ūdens suspensijas veidā
- zombijs cilvēks, kas ar savu pasivitāti, rakstura trūkumu un mehānisku uzvedību atgādina šādu atdzīvinātu mironi; arī cilvēks, kas ar narkotikām, hipnozi u. tml. metodēm padarīts par citu gribas aklu izpildītāju
- piršlis cilvēks, kas cenšas ļoti ātri visu padarīt
- mākoņu stūmējs cilvēks, kas daudz un gudri runā par augstām lietām, bet pamet nepadarītus savus dienišķos darbus
- denaturēšana Dabisko īpašību atņemšana, ēdamu vai dzeramu vielu padarīšana par nederīgām, bet tā, lai tās varētu lietot citiem, sevišķi rūpnieciskiem mērķiem
- aizsērt daļēji piepildot (ar smiltīm, akmeņiem u. tml.), padarīt seklu (upi, ezeru u. tml.)
- puspadarīts Daļēji, nepilnīgi padarīts
- piedangāt Dangājot padarīt ļoti netīru
- izdangāt Dangājot padarīt viscaur bedrainu, nelīdzenu (piemēram, ceļu); dangājot radīt, izveidot (kur bedres, iedobumus u. tml.)
- publisks patapinājums darba oriģināla, izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju izmantotāja darbība, ar kuras palīdzību autortiesību vai blakustiesību objekts ar sabiedrībai pieejamu iestāžu starpniecību uz ierobežotu laiku tiek padarīts pieejams neierobežotam personu lokam bez mērķa gūt tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu
- nostrādāt Darba procesā pilnīgi izmantot, arī padarīt nederīgu turpmākai izmantošanai
- atvēršana darbība --> atvērt; padarīt pieejamu
- padarīšana darbība --> padarīt
- pašneitralizēšana darbība, lai padarītu mīnas palaišanas ierīci par darboties nespējīgu pēc iepriekš noteikta laika posma, izmantojot ierīci, kas ir neatņemama mīnas sastāvdaļa
- humanizācija darbība, process, kurā kaut kas tiek padarīts cilvēkam piemērotāks, pieejamāks, humānāks
- potenciālu starpība darbs, ko padara elektriskā lauka spēki, pārvietojot pozitīvu vienības lādiņu starp diviem lauka punktiem
- pārdarīt darīt (parasti ko pietiekami labi nepadarītu) vēlreiz, no jauna
- uzskaitāmība Datoru tīkla īpašība, kas saistīta ar tā drošību un kas ļauj atsevišķas darbības piekārtot konkrētiem izpildītājiem, tādējādi padarot tos atbildīgus par šīm darbībām
- noēst matus no galvas daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt
- (no)ēst matus no galvas daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt
- nobezdēties daudz bezdot padarīt smirdīgu
Atrasts piemēros (28):
- padarīt - Nē, protams, bet ko tad viņi mums padarīs?
- padarīt – Vai tad nepietiek, ka jūs viņus aplaupījāt un padarījāt par nabagiem?
- padarīt — Tiem neviens neko nevar padarīt!
- padarīt Ak, viņa izskats mani padarījis nemierīgu.
- zaudēšana Aptuveni varētu teikt, ka kaut kā zaudēšana padara divreiz nelaimīgāku nekā tās pašas lietas iegūšana padara laimīgu.
- eļļa Ar eļļu notriepti elektromotori grieza ķēdes un riteņus, tie kustināja visu čīkstošo un grabošo padarīšanu.
- aicinājums Biju izsūtījusi e-pastu veselai virknei cilvēku ar aicinājumu dalīties idejās, kā mēs šo notikumu varētu padarīt vēl krāšņāku.
- vieds Ceļošana viedākus padara tikai gudros.
- padarīt Daudz taisnīgāku šo pasauli padarīt var vismaz mēģināt.
- ekipējums Daži draugi no milicijas bija padalījušies ar modernāko ekipējumu.
- katorga Dostojevskis ir teicis, ka par rakstnieku viņu ir padarījusi katorga, kurā viņš pavadījis 4 gadus.
- padarīt Es biju padarījis savu darbiņu.
- cirvis Galvenais varonis ir normāls cirvis, viņa palīgs padara visu darbu, ļaundaris intelektā neatpaliek no varoņa, bet, spoiler: meiteni nedabū neviens – filmas veidotāji tik ļoti acīmredzami priecājas par savu drosmi un iespējām izdarīt tieši pretēji gaidītajam, ka brīžiem bīstami balansē uz tās robežas, aiz kuras sākas filmas ar nelaiķa Lesliju Nīlsenu un produkti no sērijas “Kautkas Movie”.
- padarīt Gandrīz vai jātic, ka tā bija kaut kādas augstākas varas pateicība par padarīto.
- paklausīt Greisa atcerējās – tolaik viņa domāja, ka pati gan nekad neko tādu nespētu izdarīt, un, pat tad, ja saņemtos, muskuļi tomēr atteiktos paklausīt, savilktos tā, lai padarītu šādu lēcienu neiespējamu.
- prieks Grūti gāja, bet kāds prieks bija par pašas padarīto darbu.
- ērti Ieteicams iegādāties kniepadatu spilventiņu, ko var ērti piestiprināt pie tāfeles.
- ikdiena Ikdiena viņu nogalēja — un tur nu es nekā nevarēju padarīt; lai stātos pretī dzīves īstenības likumiem, mani spēki ir par vājiem.
- padarīt Ikdiena viņu nogalēja — un tur nu es nekā nevarēju padarīt; lai stātos pretī dzīves īstenības likumiem, mani spēki ir par vājiem.
- inscenējums Inscenējuma fotogrāfijā noteikti ir jābūt idejai, kura tiek realizēta gatavā attēlā un padara vienkāršos priekšmetus par informācijas ziņojumu.
- ofiss Interesanti, ka ofiss ir bagātīgi papildināts ar zaļiem telpaugiem – palmām, citroniem, efejām, kas ar datortehniku noslogoto darba vidi padara mājīgāku un veselībai saudzīgāku.
- izgāzties Ir grūti kļūt par veiksmīgu gleznotāju, un es baidījos izgāzties, padarīt sevi par muļķi un visu sabojāt.
- veiksmīgs Ir grūti kļūt par veiksmīgu gleznotāju, un es baidījos izgāzties, padarīt sevi par muļķi un visu sabojāt.
- padarīt Izmantojot šo tehnoloģiju, izstrādājumu virsma tiek padarīta spīdīga un īpaši maiga.
- (pa)darīt (sev) galu Iznākot no tās mājas, es gribēju padarīt galu.
- uzdot Jaunāko māsu Mefistofelis padarīja par sievu, bet tās bērniņu viltīgi uzdeva par krustmeitu.
- prašana Kādas valodas prašana mūs nepadara par piederīgiem attiecīgajai nācijai.
- pūšana Kalniņš norādīja, ka šobrīd uz kalna pārtraukta sniega pūšana, jo gaisa temperatūra ir- 2 grādi, kas sniega ražošanu padara ekonomiski neizdevīgu.
pada citās vārdnīcās:
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv