Paplašinātā meklēšana

Meklējam lapu.

Atrasts vārdos (50):

Atrasts vārdu savienojumos (26):

Atrasts skaidrojumos (1183):

Menzisa duglāzija 19. gs. 90. gados Latvijā introducēta duglāziju suga ("Pseudotsuga menziesii syn. Pseudotsuga douglasii"), kam ir 3 varietātes un ko sauc arī par īvlapu duglāziju.
Choreutis pariana ābeļlapu māņkode
māņkode Ābeļlapu māņkode - kožtinēju dzimtas suga ("Choreutis pariana").
ābeļu lapu pasvilnis ābeļlapu māņkode ("Choreutis pariana")
četrlapis āboliņš, kam parasto trīs lapiņu vietā ir četras, pēc tautas ticējuma četrlapu āboliņš nes laimi ("laimes āboliņš")
mezopneimonijs Abu pleiras lapu savienojuma vieta pie plaušu vārtiem.
trauslā adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Dentipellis fragilis"), aug uz atmirušas lapu koku koksnes, stumbriem, lieliem zariem, to apakšpusē, Latvijā sastopama reti
Saxifraga cortusifolia ādlapu akmeņlauzīte
Eryngium agavifolium agavjlapu zilpodze
Juglans cordiformis ailantlapu riekstkoka "Juglans ailanthifolia var. cordiformis" nosaukuma sinonīms
Juglans ailanthifolia ailantlapu riekstkoks
Zībolda riekstkoks ailantlapu riekstkoks
FITB Aizpildi veidlapu (angļu "fill in the blank").
Carduus acanthoides akantlapu dzelksnis
akants Akantu sugas ("Acanthus mollis") lapu un stublāja stilizēts atveidojums (kolonnu, kapiteļu, karnīžu u. tml. rotājums).
parastais akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex aquifolium"), ko dēvē arī par aslapu ileksu
Allepi Ālapuža - pilsēta Indijas dienvidos.
Clethra alnifolia alkšņlapu kletra
Amelanchier alnifolia alkšņlapu korinte
Micromeles alnifolia alkšņlapu mikromele
rožu alteja alteju suga ("Althaea rosea"), ko Latvijā audzē dārzos, līdz 2 m augsts lakstaugs ar lieliem ziediem lapu žāklēs
baltkreves Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Albuginaceae"), parazīti, kas izraisa augu stublāju, lapu un ziedu kroplības, 1 ģints ("Albugo"), 30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
Šteina amnikola amnikolu suga ("Amnicola steinii"), Latvijā sastopama saldūdeņos uz ūdensrožu saknēm un lapu kātiem
hidatode anatomisks veidojums augā, pa kuru notiek liekā ūdens izvadīšana pilieniņu veidā; parasti atrodas lapu vai lapu zobiņu galos; ir galvenokārt augiem, kam pavājināta transpirācija un kas aug pārmitrās vietās; ūdens atvārsnīte
andreae Andrejas - lapu sūnu klases andreju apakšklases ģints.
hlorofilipts Antibakteriālas darbības preparāts, ko iegūst no eikalipta lapu hlorofila.
antraglikozīdi Antracēna un glikozīdu savienojumi, sastopami pabērzu un kasiju lapu drogās.
Bupleurum rotundifolium apaļlapu bupleire
Calliergon trifarium apaļlapu dumbrene
Celastrus orbiculatus apaļlapu kokžņaudzējs
Bellis rotundifolia apaļlapu mārpuķīte
Pellaea rotundifolia apaļlapu pelleja
Peromia rotundifolia apaļlapu peperomija
Campanula rotundifolia apaļlapu pulkstenīte
dzegužpodiņš Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
kakliņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
katliņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
piņģerūtiņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
pulksteniņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
pulksteniņš Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
pulkstenīši Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
pulverīts Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
rubinkatls Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
zvārgulītis Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
apaļā rasene apaļlapu rasene
Drosera rotundifolia apaļlapu rasene
raskrētiņa apaļlapu rasene ("Drosera rotundifolia")
raskrēte Apaļlapu rasene ("Drosera rotundifolia").
raskrētīte Apaļlapu rasene ("Drosera rotundifolia").
raskrīte Apaļlapu rasene ("Drosera rotundifolia").
Bryum cyclophyllum apaļlapu samtīte
Batrachium circinatum apaļlapu ūdensgundega
Ranunculus circinatus apaļlapu ūdensgundegas "Batrachium circinatum" nosaukuma sinonīms
ieapaļā rasene apaļlapu un garlapu rasenes hibrīds ("Drosera x obovata"), kas tiek uzskatīts par atsevišķu sugu
Pyrola rotundifolia apaļlapu ziemciete
pelēka Apaļlapu ziemciete ("Pyrola rotundifolia").
aphanorhegma Apaļvācelīte - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases griezeņu dzimtas ģints.
melanoskops Aparāts, pa ko skatoties lapu zaļums šķiet melns.
Kūrmēra apdzīvota vieta Itālijā, Valles d'Aostas reģionā, Monblāna tuneļa galapunkts
vainags Aplī sasieta ziedu, lapu vai zaru vītne.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek sasniegts ceļamērķis, galapunkts.
izpačāties Ar baudu pērties, mazgāties pirtī ar lapu slotu.
vulkanfibra Ar cinka hlorīdu piesūcinātu papīra lapu sapresējums, ko lieto galvenokārt kā lētu ādas imitāciju ceļa somām (čemodāniem).
blanko Ar veidlapu saistīts; balts, neaizpildīts.
čemurziežu laputs ar vieglu vaska izsvīdumu pārklāta gaiši zaļa laputs, ap 1,5 mm gara, sastopama uz burkāniem, ķimenēm, dillēm, selerijām, koriandra un savvaļas čemurziežiem
festons Arhitektūras vai greznojuma elements, kas izskatās pēc pusapaļas lapu, ziedu u. tml. vijas.
Anušavans Sosanvers armēņu mitoloģijā - Aras Gehecika mazdēls, gudrs, apdāvināts jauneklis; platānas un svētās platānu birzs iemiesojums, pie viņa griezās kā pie svētās platānas gara, lai paredzētu nākotni (zīlēja birzī pēc lapu šalkoņas)
statice Armērija - plumbagu dzimtas ģints, daudzgadīgi lakstaugi ar bezlapu ziednesi; \~50 sugu, Latvijā 1 suga.
melmeņzāle Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum"),ilggadīgs lakstaugs, sastopams lapu koku mežos, stublājs kantains, nezarots, lapas sēdošas mieturī pa vienai, stāv uz augšu, ziedi zvaniņveidīgi, balti, nokaras visi uz vienu pusi.
Spiraea hypericifolia asinszāļlapu spireja
pleospora Asku ķērpju klases dotīdeju rindas dzimta ("Pleosporaceae"), krevju ķērpji, kuru laponis attīstās substrātā vai virs tā, 13 ģintis, 400 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugu, gk. uz lapu kokiem.
rakstu ķērpis asku ķērpju klases grafīdiju dzimtas suga ("Graphis scripta"), kas bieži sastopama visā Latvijā uz gludas lapu koku mizas mitrākās vai ēnainākās vietās
kolēma Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Collemataceae"), lapu un krūmu ķērpji, 7 ģintis 150 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 13 sugu.
fiscija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Physciaceae"), krevju, lapu un krūmu ķērpji ar daudzveidīgu dažādas krāsas laponi, kurā ietilpst zaļaļģes; dzimtā 14 ģintis, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 27 sugas.
telošista Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Teloschistaceae"), krevju, lapu vai krūmu ķērpji, kam raksturīgs heteromērisks laponis ar dorsiventrālu vai radiālu uzbūvi, 7 ģintis, >460 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 19 sugu.
teliošistas Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta, krevju, lapu vai krūmu ķērpji, kam raksturīgs heteromērisks laponis ar dorsiventrālu vai radiālu uzbūvi, lapoņi dzelteni līdz oranži, retāk pelēki vai citā krāsā, 7 ģintis, >460 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 19 sugu.
cetrārija Asku ķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Cetraria"), lapu un krūmu ķērpji, kas aug uz koku stumbriem un augsnes, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
lekanoras Asku ķērpju klases rinda ("Lecanorales"), gk. krevu, retāk lapu un krūmu ķērpji, 33 dzimtas, 13000 sugu, Latvijā konstatētas 26 dzimtas, 1361 suga.
verukārija Asku ķērpju klases rinda ("Verrucaiales"), krevju un lapu ķērpji, aug uz akmeņiem, klintīm, augsnes; >1000 sugu, Latvijā konstatēts >30 sugu.
cianofilas Asku ķērpju klases rinda, gk. lapu ķērpji, kuru laponī ir zilaļģes vai zaļaļģes.
peltigera Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Peltigeraceae"), lapu ķērpji, lapoņi parasti ir lieli, norobežoti ar aļģu kārtu, augļķermeņi - apotēciji, attīstās uz lapoņa augšējās virsmas vai daivu galos, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu.
īstās miltrasas sēņu dzimta asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases dzimta ("Erysiphaceae"), obligāti parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, sēņu micēlijs veido haustorijas (izaugumus), kas ieaug saimniekauga lapu šūnās, dzimtā \~100 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugas (uz 300 sugu saimniekaugiem)
Persea drymifolia aslapu avokado
Carex echinata aslapu grīslis
dzelzine Aslapu grīslis ("Carex muricata").
paparde Aslapu papardes - paparžu klases ģints ("Cyrtomium"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā krāšņumaugus.
cyrtomium Aslapu papardes, arī cirtomijas.
Fortīna aslapu paparde aslapu paparžu suga ("Cyrtomium fortunei")
Helleborus argutifolius aslapu sniegroze
Dryas octopetala astoņvainaglapu driāde
pušķis Atlasīts un sakārtots (ziedu, lapu, zaru) kopums.
cūkausis atliekušies burtnīcu vai grāmatu lapu stūri
Ambrozu senkapi atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā starp Ambrozu un Cerkazu mājām, Paparzes senkrastā, krūmiem un lapu kokiem apaugušā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma
Girkanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Tališa kalnu Uļasu grēdas nogāzē un Lenkorānas zemienē, platība - 29 kvadrātkilometri, augstums 50-800 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu reliktas koku (zīdakācija, Persijas dzelzskoks, dzelkva, kastaņlapu ozols) un dzīvnieku sugas, endēmi - milzu kailgliemeži, zaļvēdera ķirzakas
Aizvīķu meža parks atrodas Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidots 19. gs. beigās 36 ha platībā kā muižas parks, tajā aug Eiropas baltegles, Veimuta priedes, Rietumeiropas lapegles, sarkanie ozoli, baltie un šķeltlapu dižskābarži
ekspresautobuss Ātrs regulāras satiksmes autobuss, kas pietur tikai maršruta galapunktos vai dažās pieturās.
pušķis Atsevišķs cieši kopā saaudzis (lapu vai ziedu) kopums.
ielipināšana Atsevišķu lapu, attēlu, tabulu, karšu utt. ielīmēšana grāmatās un brošūrās, ko izdara pie salocītām loksnēm pirms sanešanas un sadiegšanas.
celma atvases atvases, ko no adventīvajiem pumpuriem dzen lapu koku, kā arī īves un tūjas celmi; vislabāk atvases dzen jauni koki, līdz maksimālā augstuma pieauguma sasniegšanai, turpmāk spēja dzīt atvases pakāpeniski samazinās, cirtmeta vecumā, izņemot alkšņus, praktiski zūd pilnīgi
zvaigžņmatiņš Auga lapu starains vai zarains matiņš.
kompasaugi Augi, kuriem spēcīgs apgaismojums izraisa lapu kustības, kas tās izvieto ziemeļu-dienvidu virzienā, gk. stepēs un pustuksnešos; Latvijā retumis nezālienēs aug kompasa salāts.
kompasa augi augi, kuru lapu plātnes novietojas ar šķautnēm meridiāna virzienā
plaukšana Augiem patstāvīga pumpuru un tajos ieslēgto, jau visumā labi attīstīto orgānu - ziedu un lapu atvēršanās un turpmākā izveidošanās līdz pilnīgai darbības gatavībai.
internodijas Augiem stumbra vai stublāja gabali starp lapu kātu piestiprināšanas punktiem (mezgliem).
ginecejs Augļlapu kopa ziedā.
uranija Augs Madagaskarā, kura lapu makstis sakrājas dzeršanai derīgs ūdens, kāpēc ceļinieki to ļoti ciena.
ēršķēzis Augs, kam ir asas lapu pielapes vai vasas pārveidnes; dzelksnis.
ērkšķis Augs, kam ir asas lapu pielapes vai vasas pārveidnes.
krāšņumaugs Augs, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu, augļu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs augs.
rabarbars Augs, no kura lapu kātiem vāra gardu un veselīgu ķīseli; rabarbers.
metilmerkaptofoss Augu aizsardzības viela, ko izmanto apmiglojot, insekticīds, arī pieskares inde, apkaro tīklērces, laputis, tripšus u. c.
abscīzskābe Augu hormons, kas kavē šūnu augšanu, veicina lapu un augļu nobiršanu, ierosina augu miera perioda iestāšanos.
defoliācija augu lapu mākslīga atdalīšana ar defoliantu palīdzību; parasti izmanto, lai atvieglotu mehanizētu ražas novākšanu
hemonastija Augu lapu vai stumbra izliekšanās ķīmisku savienojumu (herbicīdu) ietekmē.
organoģenēze Augu pamatorgānu (saknes, stumbra, lapu, ziedu) aizmetņu rašanās un attīstība no nediferencētiem veidotājaudiem auga individuālās attīstības gaitā (ontoģenēzē).
kvēpsarma Augu slimība, ierosina specifiska asku sēne konīdiju stadijā, arī dažu nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu sugas, parasti attīstās uz augiem, kas pārklāti ar laputu un bruņutu izdalījumiem.
hloroze Augu slimība, kam raksturīga lapu dzeltēšana.
kraupis Augu slimība, kas uz augļu, bumbuļu, lapu vai sakņu virsmas rada plankumus, kreveles.
fomoze Augu slimību grupa, kas parādās kā augu virszemes daļu (lapu, lapu kātu, stumbru, zaru) plankumainība un sakņu bumbuļu puve, ierosina Phoma ģints sēnes, kas pieder pie nepilnīgi pazīstamas sēņu grupas (Fungi imperfecti), piknidāļu rindas (Pycnidiales).
vairsīpoli Augu veģetatīvās vairošanās orgāni - sīkie bumbuļsīpoli gladiolām, frēzijām, krokusiem; pumpursīpoli liliju lapu padusēs; sīpoli ķiploku centrālā loka galā.
Aulacorthum circumflexum augumāju raibā laputs
Macrosiphum euphorbiae augumāju zaļā laputs
lapu blusiņas augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kas pēc izskata atgādina laputis un kas pārvietojas lecot; šīs apakškārtas kukaiņi
hermess Augutu kārtas laputu apakškārtas atsevišķu sugu nosaukuma satāvdaļa.
filoksēra Augutu kārtas laputu apakškārtas ģints ("Phylloxera"), kas parazitē uz augiem.
acyrthosiphon Augutu kārtas laputu apakškārtas ģints.
aphrastasia Augutu kārtas laputu apakškārtas ģints.
Monblāna tunelis autotranporta tunelis zem Monblāna masīva, savieno Franciju un Itāliju, atklāts 1965. gadā, garums - 11 km; galapunkti pie Šamonī Francijā un Kūrmēras Itālijā
sāles Balandaugu dzimtas ģints, vienmājnieki ar pusvelteniskām, gaļīgām lapām un zaļiem, pa 1-3 lapu žākļos novietotiem ziediem, apziednis ar piecām biezām, gaļīgām, zaļām daļām; zviedres.
sveda Balandu dzimtas sālszāļu apakšdzimtas ģints ("Suaeda"), viengadīgi lakstaugi (ārpus Latvijas arī puskrūmi), ziedi divdzimumu, sakopoti kamoliņos pa 1-5 lapu žāklēs, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 reti sastopamas adventīvas sugas.
zviedres Balanžaugu dzimtas ģints, vienmājnieki ar pusvelteniskām, gaļīgām lapām un zaļiem, pa 1-3 lapu žākļos novietotiem ziediem, apziednis ar piecām biezām, gaļīgām, zaļām daļām.
Perovskia atriplicifolia balodeņlapu perovskija
sprūte Baltais kālis, eļļas kāļa varietāte, lapu kālis.
Phylloscopus bonelli baltvēderu lapuķauķis
balzama apse balzama papele ("Populus balsamifera") - Ziemeļamerikas papeļu suga, bieži audzē parkos, garās olveida lapas apakšpusē bālākas, lapu pumpuriem stipra smarža, Latvijā audzē apstādījumos
Polypodium musifolium banānlapu polipodija
pundurbanāns Banānu ģints suga ("Musa acuminata") jeb smaillapu banāns.
redeļapuža Barības redeļu apakšējā daļa; vieta zem barības redelēm; redelapuža.
Sphagnum fimbriatum bārkstlapu sfagns
bartramia Bartrāmijas - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases bartrāmiju dzimtas ģints.
bartramiaceae Bartrāmiju dzimta - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta.
vasaras baravika beku dzimtas beku ģints baraviku grupas suga ("Boletus reticulatus"), ozolu mikorizas ēdama sēne, aug lapu koku un jauktos mežos
pārslainā beka beku dzimtas ģints ("Neoboletus erythropus" syn. "Boletus erythropu"), dažādu lapu koku mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, skābās augsnēs, sastopama reti, saudzējama
parastā apšubeka beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum aurantiacum"), aug lapu koku un jauktos mežos, apšu mikorizas sēne, saukta arī "kundziņš"
dzeltenbrūnā apšubeka beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum versipelle', arī "Leccinum testaceoscabrum"), bērzu mikorizas sēne, kas aug lapu koku mežos
resnkāta beka beku dzimtas sēne ("Caloboletus calopus" syn. "Boletus calopus"), aug lapu koku mežos, skābās, smilšainās augsnēs, dažādu lapu koku mikorizas sēne, sastopama ļoti reti, rūgta
sakņkāta beka beku dzimtas suga ("Caloboletus radicans" syn. "Boletus radicans"), aug lapu koku mežos, parkos, mikorizas sēne (galvenokārt ar liepu vai dižskābardi), sastopama ļoti reti, rūgta
bifeļādas samtbeka beku dzimtas suga ("Hortiboletus bubalinus", syn. "Xerocomus bubalinus"), lapu koku mikorizas sēne, aug arī parkos, dārzos, zālainās vietās, bieži sastopama apdzīvotās vietās, mežos reti
dzeltenkāta lācītis beku dzimtas suga ("Leccinellum crocipodium", syn. "Leccinum crocipodium"), ozolu mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, sastopama ļoti reti, saudzējama
neīstā bērzubeka beku dzimtas suga ("Leccinellum pseudoscabrum", syn. "Leccinum pseudoscabrum"), lazdu, ozolu vai skābaržu mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, sastopama reti
brūnā apšubeka beku dzimtas suga ("Leccinum duriusculum"), apšu mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, sastopama reti
raibā bērzubeka beku dzimtas suga ("Leccinum variicolor"), bērzu mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, sastopama reti
raganu beka beku dzimtas suga ("Suillellus luridus" syn. "Boletus luridus"), bieži sastopama ozolu mikorizas sēne, aug lapu koku un jauktos mežos, parkos
sūrā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius acerrimus"), aug lapu koku, galvenokārt ozolu mežos
vītolu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius aspideus"), aug mitros lapu koku mežos, ceļmalās, kaļķainās augsnēs, galvenokārt zem vītoliem, sastopama reti
dedzinošā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius pyrogalus", syn. "Lactarius hortensis"), aug lapu koku un jauktos mežos zem lazdām
zvīņainā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius spinosulus"), aug mitros lapu koku mežos, zālainās vietās
vīstošā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius vietus"), aug lapu koku un jauktos mežos zem bērziem
Buxbaumia aphylla bezlapu buksbaumija
Epipogium aphyllum bezlapu epipogija
ūdenszvaigzne Bezziedlapjiem piederīga zālējāda divdīglapu augu dzimta un ģints, ziedi pa vienam lapu žākļos, lapas veselas, pretējas, auglis asi noapaļots.
bačiņa Biešu vai runkuļu lapu (retāk balandu) zupa (ar putraimiem, piena, krējuma vai gaļas piedevām).
grūstave Biešu, kāpostu lapu u. c. kapājamais rīks.
grūstavis Biešu, kāpostu lapu u. c. kapājamais rīks.
grūstelis Biešu, kāpostu lapu u. c. kapājamais rīks.
grūstevis Biešu, kāpostu lapu u. c. kapājamais rīks.
grūstuve Biešu, kāpostu lapu u. c. kapājamais rīks.
Bergenia crassifolia biezlapu bergēnija
Stellaria crassifolia biezlapu virza
kupsna Biezs lapu koku puduris.
audu kultūru metode biotehnoloģijas metode kokaugu veģetatīvai pavairošanai; laboratorijā speciālās barotnēs izaudzē jaunu augu, izmantojot mātesauga pumpurus, lapu, dzinumu daļas, meristēmas audus, kā arī putekšņus, dīgļus, kallusu, šūnas, protoplastus
skalds Birzs, lapu koku mežiņš; birztala ar skaļu atbalsi.
biešu blakts blaktīm piederošs 3-4 mm garš biešu kaitēklis, kas sūc lapu sulu un izplata virālo lapu čokurošanos
blanco Blanko - ar veidlapu saistīts; balts, neaizpildīts.
ceļmallapa Blietlapainā ceļmallapa - šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata").
pīsiens Blīva lapu koku jaunaudze.
rizīnas Blīvi hitu pinumi, kuri attīstās no lapu ķērpju lapoņa serdes kārtas un ar kuriem ķērpis piestiprinās pie substrāta.
reiss brauciens (ar transportlīdzekli) no maršruta viena galapunkta līdz otram
pararieksti Brazīlijas rieksti - Dienvidamerikas lapu koka - augstās bertolēcijas sēklas.
brevicoryne Brevicoryne brassicae - kāpostu laputs.
ārkauss Brīvu vai saaugušu augšlapu veidojums, kas atrodas tieši zem kausa vai pat ir saaudzis ar to.
sedlināji Brīvziedlapju divdīglapu augu dzimta, koki un krūmi, četršķautņainiem vai saspiestiem zariem, bez ērkšķiem, sarkanu ogu par augli.
abrometiellas Bromēliju dzimtas augi, lapu rozetes apakšējās lapas lineāri lancentiskas, cietas dzeloņainas, dzimtene Centrālā Amerika, audzē dzīvokļos.
aregēlija Bromēliju dzimtas augs Brazīlijā, ap 20 sugu, lapas zaļi sārtas, ziedi daļēji paslēpti lapu rozetē, audzē arī siltumnīcās un dzīvokļos.
frīzeja Bromēliju dzimtas ģints ("Vriesea"), dekoratīvs ziedaugs no Dienvidamerikas tropiskajiem mežiem, izplatīts telpaugs ar īpatnēju kopšanu, laistot nevis saknes, bet ielejot ūdeni un minerālvielas lapu piltuvēs.
bloks Brošēts un apgriezts papīra lapu kopojums.
augu apkodumi brūces, kas paliek pēc dzinumu apkošanas un lapu nobraucīšanas, ko dzīvnieki izdara vasarā un ziemā
Polygonum vaccinifolium brūkleņlapu sūrene
Phylloscopus fuscatus brūnais lapuķauķis
Draba bruniifolia brunijlapu drojene
Viburnum buddleifolium budlejlapu irbene
Berberis buxifolia bukšlapu bārbele
Hebe buxifolia bukšlapu hēbe
truksilīns C~38~H~46~N~2~O~8~, "Erythroxylon coca" lapu alkaloīds.
capitophorus Capitophorus ribis - jāņogulāju sarkanās laputs nosaukuma sinonīms.
sulfītceluloze Celuloze, kas iegūta, vārot galvenokārt šķeldas no egles, lapegles un retāk ar lapukoksnes (apses) piejaukumu pēc sulfītvārīšanas metodes.
Doronicum plantagineum ceļmallapu doronika
Phylloscopus griseolus Centrālāzijas lapuķauķis.
Catalpa bignonioides ceriņlapu katalpa
cyclachaena Cyclahena xanthiifolia - smaillapu skarziedes "Iva xanthiifolia" nosaukuma sinonīms.
salātcigoriņš cigoriņu suga ("Cichorium endivia") jeb endīviju cigoriņš, ko dažkārt audzē lapu salātiem
endīvija cigoriņš cigoriņu suga ("Cichorium endivia"), ko mēdz audzēt lapu salātiem; salātcigoriņš
veltnis cilindrs, ap kuru sitienprinteros un rakstāmmašīnās tiek aplocīts papīrs un pret kuru drukāšanas mehānisms izdara sitienu pa šim veltnim aplocīto papīra lapu
dūņene Cūknātru dzimtas ģints ("Limosella"), nelieli viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošiem dzinumiem un lapu rozeti, 15 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
sārtžibulītis Cūknātru dzimtas ģints ("Odontites"), nelieli, pusparazītiski, viengadīgi lakstaugi, stulbājs stāvs, zarots vai vienkāršs, ziedi pa 1 seglapu žāklēs, vienpusējās ķekarveida vai vārpveida ziedkopās, 20 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
sīļi Čemurziežu dzimtas augu ģints, taisniem un lokveidīgi liektiem lapu kātiem un plūksnainu gandrīz spārnotu, vienkāršu, reizēm tik galotnē zarainu, pliku stublāju, no līnijlapām sastāvošu vīkāliņu, spārnotām agļa ribiņām, baltu raga dzeloni plūksniņu galiem.
knīdija Čemurziežu dzimtas ģints ("Cnidium"), divgadīgi vai daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, lapas ar garām lapu makstīm, >20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
vilkoga Četrlapu čūskoga - čūskogu suga ("Paris quadrifolia").
mauku puķe četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
četrlapīte Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
ģēloga Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
ģēlotne Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
grēmene Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
īveļsakne Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
īveļzāle Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
kaulaine Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
kaulene Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
miegoga Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
talše Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
talšķoga Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
vienodze Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
vīnodze Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
zalkšogas Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
zalšoga Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
Paris quadrifolia četrlapu čūskoga jeb čūskoga
Riesta-Džūkstenes purvs dabas liegums Austrumkursas augstienes Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 347 ha, apaugumā 1-3 m augstas priedes, zemsedzē polijlapu andromeda, lielā dzērvene (segums \~50%), parastā niedre, grīšļi, sfagni
Kaušņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 223 ha, dzērvenāji aizņem 27,8 ha, to segums 70-80%, zemsedzē polijlapu andromeda, makstainā un slaidā spilve, grīšļi, sfagni
Timsmales ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Variešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 101 ha, ietilpst Baltezers jeb Timsmales ezers (platība — 45 ha) un tā apkārtne, konstatēta Latvijā aizsargājama augu suga — šaurlapu ežgalvīte
Gulbju un Platpirovas purvs dabas liegums Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novada Līdumnieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība — 1771 ha, dzērvenāji aizņem \~800 ha, to segums 40%; zemsedzē ārkausa kasandra, makstainā spilve, polijlapu andromeda, sfagni
Nagļu un Ansiņu purvs dabas liegums Ventspils novada Zlēku pagastā, kopējā platība — 284 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dzērvenāji aizņem 66,8 ha, segums 60-70%, gk. lielā dzērvene (“Oxycoccus palustris”), purva zemsedzē arī polijlapu andromeda, makstainā spilve, sila virsis, melnā vistene, grīšļi, sfagni
Paņemūnes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmalas paugurlīdzenumā, Bauskas novada Brunavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 800 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros un pārmitros lapu koku biotopus, ir nozīmīga putnu ligzdošanas vieta, konstatētas daudzas retas putnu sugas
Lepuru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 316 ha, no tiem dzērvenāji \~230 ha, to segums 60-70%, augstais purvs ar pārejas purva joslām, zemsedzē polijlapu andromeda, ārkausa kasandra, parastā niedre, apaļlapu rasene, makstainā spilve, purva vaivariņš, melnā vistene, sfagni
kapājamā dzelzs darbarīks lapu, sakņu u. tml. sasmalcināšanai kapājot
kressalāti Dārza cietķērsa - krustziežu dzimtas cietķērsu ģints suga ("Lepidium sativum"), viengadīgs lapu dārzenis, garšaugs, kura lapās daudz vitamīnu.
programmu datne datne, kurā ir programmu izpildāmās daļas, piemēram, vārdu procesors, izklājlapu programma, komunikāciju programmu pakotnes, dažādas lietojumprogrammas
rabarbers Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ("Rheum") ar labi attīstītu sakneni, lielām lapām, gariem, sulīgiem lapu kātiem.
Hypericum polyphyllum daudzlapu asinszāle
Lupinus polyphyllus daudzlapu jeb daudzgadīgā lupīna
Kalmia polifolia daudzlapu kalmija
daudzgadīgā lupīna daudzlapu lupīna
Anthyllis x polyphilloides daudzlapu pērkonamoliņš
Tiarella polyphylla daudzlapu tiarella
Umbilicaria polyphylla daudzlapu umbilikārija
gastrulācija Daudzšūnu dzīvnieku dīgļlapu veidošanās.
Caltha polypetale daudzvainaglapu purene
heterofilija dažādlapainība, lapu formas dažādība vienam un tam pašam augam; piemēram, daudziem ūdensaugiem zemūdens lapas atšķiras no virsūdens lapām
Araucaria heterophylla dažādlapu araukārija
Cirsium heterophyllum dažādlapu dadzis
Kochia heterophylla dažādlapu kohija
Osmanthus heterophyllus dažādlapu osmants
Penstemon heterophyllus dažādlapu penstemone
Lophocolea heterophylla dažādlapu sekstīte
Polygonum aviculare dažādlapu sūrene
māzeris Defektīvs lapu koku koksnes saaugums lielāka vai mazāka puna veidā, vai arī sīksts stumbra resgalis, ko kā lietas koku izmanto īpašām vajadzībām.
kokroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ("Malva") ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs.
aurikula Dekoratīvs prīmulu dzimtas dārzaugs (tā iesaukts lapu formas dēļ).
niktinastija Dienas un nakts mijas izraisīta vainaglapu, lapu un lapiņu kustība, kas atkarīga no diennakts temperatūras un gaismas maiņas (ziedu atvēršanās dienā un aizvēršanās vakarā vai otrādi, āboliņa, zirņu u. c. augu salikto lapu sakļaušanās, naktij iestājoties).
mērķis distances galapunkts (sporta sacensībās); finišs (2)
finišs Distances galapunkts, mērķis (sporta sacensībās).
alliārija Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, baltiem ziediem, stipru ķiploka smaku; aug ēnainos lapu mežos.
halorrhagidaceae Divdīgļlapju augu dzimta "Myrtiflorae" rindā, ūdens un cietzemes augi ar sīkiem vien- un divdzimumu ziediem, kuriem bieži nav ziedlapu; \~160 sugu mērenā un subtropiskā joslā.
tetragonolobus Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, lakstaugi ar ziediem lapu padusēs un cilindriskām pākstīm, 7 sugas.
plantaginales Divdīgļlapju augu rinda, kopziedlapaiņi, tikai viena, ceļmalu lapu dzimta, lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, ar 3 ģintīm, >220 sugu.
muskats Divdīgļlapju klases dzimta ("Myristicaceae"), divmāju koki, retāk krūmi, lapas veselas, ādainas, ziedi viendzimuma, lapu žāklēs, sastopami tropos, 16 ģinšu, \~380 sugu.
armērija divdīgļlapju klases limoniju dzimtas ģints ("Armeria"), daudzgadīgi lakstaugi ar bezlapu ziednesi; \~50 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
hibisks Divdīgļlapju klases malvu dzimtas ģints ("Hibiscus"), kokaugi un lakstaugi, ziedi lieli, pa vienam lapu žāklēs, \~300 sugu.
skujene Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Hippuridales, Haloragales"), ūdeņu un purvu lakstaugi, daudzgadīgs ūdensaugs, lapas lineāras, mieturos, ziedi sīki, lapu žāklēs, auglis - kaulenis, sastopams ziemeļu puslodē, Dienvidamerikas un Austrālijas dienvidu daļās, Latvijā gk. lēni tekošu vai stāvošu ūdeņu krastmalās.
ziemciete Divgadīgās ziemcietes - dārza puķes, kas pirmajā vasarā attīsta tikai lapu rozeti, ziemu pārziemo laukā un zied otrajā gadā.
mangolds Divgadīgs balandu dzimtas dārzenis - lapu biete ("Beta vulgaris", arī "Beta cicla").
dujlapis Divlapu (āboliņš).
Corydalis diphyla divlapu cīrulītis
Scilla bifolia divlapu zilsniedzīte
Maianthemum bifolium divlapu žagatiņa
moruška Divlapu žagatiņa ("Maianthemum bifolium Schmidt").
vīnodziņš Divlapu žagatiņa ("Maianthemum bifolium", arī "Majanthemum bifolium").
žagata Divlapu žagatiņa ("Maianthemum bifolium").
blusenes Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium").
majpuķe Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium").
pakrēslīte Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium").
spīdzenes Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium").
varžaukliņa Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium").
vīnpuķīte Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium").
divmāju augi divmājnieki — augi, kam sievišķie un vīrišķie ziedi vai sievišķie un vīrišķie dzimumorgāni atrodas uz dažādiem vienas sugas indivīdiem, piemēram, apses, ošlapu kļava, smiltsērkšķi, parastā maršancija, purpura ragzobe; dažkārt augs jaunības stadijā ir divmāju augs, bet vēlāk kļūst par vienmājas augu, piem., Ķīnas citronliāna
Carex diandra divputekšņlapu grīslis
žākļveida zars divu līdzīga izmēra zaru saaugums, kas veidojas gk. lapu kokiem (kļavai, ievai, blīgznai, augļu kokiem), bet nav stiprs, tāpēc slodzes ietekmē viena daļa nolūst
Calliergon megalophyllum dižlapu dumbrene
Plagiothecium cavifolium doblapu šķībvācelīte
doralis Doralis frangulae - krūkļu-kartupeļu laputs "Aphis frangulae" nosaukuma sinonīms.
doralis Doralis grossulariae - ērkšķogulājuu laputs "Aphis grossulariae" nosaukuma sinonīms.
bada dzeguze dzeguze, kas sāk kūkot ļoti agri pirms lapu plaukšanas
Phylloscopus inormatus dzeltensvītru lapuķauķis jeb dzeltensvītru ķauķītis
Phylloscopus nitidus dzeltenvēdera lapuķauķis
Oxalis adenophylla dziedzerlapu zaķskābene
dziedzerlapainā zaķskābene dziedzerlapu zaķskābene
pazarīte Dzinums, kas attīstās galvenā stublāja vai sāndzinumu lapu žāklēs.
zara atmiršana dzīvības procesu izbeigšanās zaros pēc lapu un skuju nokalšanas
Cyclamen hederifolium efejlapu ciklamena
Cyclamen neapolitanum efejlapu ciklamenas ("Cyclamen hederifolium") nosaukuma sinonīms
Veronica hederifolia efejlapu veronika
bukšaugi Eiforbiju rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi, kokaugi ar mūžzaļām lapām, ziedi sīki, lapu žāklēs, 6 ģintis, \~60 sugu; Latvijā apstādījumos, kapsētās audzē mūžzaļo buksi jeb suņumirti.
kokeļļa Eļļa, ko iegūst no dažu lapu koku (piemēram, bērza) koksnes.
tridermoģenēze Embrionālās attīstības stadija, kam raksturīga trīs dīgļlapu veidošanās.
Aphis grossulariae ērkšķogulāju laputs
skeletēt Ēst lapu plātnes mīkstās daļas, atstājot dzīslojumu neskartu (par kukaiņiem).
plūmju evernija everniju suga ("Evernia prunastri"), sastopama ļoti bieži uz lapu kokiem, laponis lentveidīgs, ar iezaļganu virspusi, baltu apakšpusi un patīkamu aromātu; no šā ķērpja iegūst aromātisko vielu rezinoīdu, ko izmanto parfimērijas rūpniecībā
izklājlapu programma "Quatro Pro" firmas _Borland International Inc._ izstrādāta izklājlapu programma ar visai plašām iespējām
programma Excel firmas _Microsoft_ izveidota plaša izklājlapu apstrādes programma, kas lietojama firmas _IBM_ un _Apple_ datoriem. Tā var apvienot vairākas izklājlapas un nodrošina lietotājam lielu grafisko līdzekļu klāstu
Cyrtomium fortunei Fortina aslapu paparde.
dimetildiamīntriazīnilmetilditiofosfāts Fosfororganisks preparāts, izmanto gk. laputu un tīklērces apkarošanai, sēklu apstrādei; saifoss.
menazons Fosfororganisks preparāts, izmanto gk. laputu un tīklērces apkarošanai, sēklu apstrādei; saifoss.
saifoss Fosfororganisks savienojums, ko izmanto laputu un parastās tīklērces apkarošanai.
figons Fungicīds, lieto vīnogulāju miltrasas, ābeļu, bumbieru, ērkšķogulāju, dārzeņu kultūru miltrasu apkarošanai, lieto arī pret ābeļu kraupi, kauleņaugu koku lapu sīkplankumainību, kartupeļu lakstu un tomātu augļu puvi.
zemules Gaileņaugu ģints, sīki, tikai 3-8 cm gari zāļaugi, pamīšus lapotu stublāju, sīkiem, baltiem vai iesārtiem ziediņiem, pa vienam lapu žākļos.
tiešais reiss gaisakuģa lidojuma veids, kad visu reisu no izlidošanas punkta līdz galapunktam caur jebkuriem starppunktiem norāda ar vienu un to pašu nosacīto apzīmējumu
salātzaļš Gaiši zaļš; tāds, kam ir dārza salātu lapu krāsa.
Phylloscopus tenellipes gaiškāju lapuķauķis
gala punkts galapunkts
teīns Galvenais kafijas pupiņu un tējas lapu alkaloīds, kas uzbudina centrālo nervu sistēmu; kofeīns.
kofeīns Galvenais kafijas pupiņu un tējas lapu alkaloīds, kas uzbudina centrālo nervu sistēmu.
Bryum oblongum garenlapu samtīte
Atriplex oblongifolia garlapu balodene
Cephalanthera longifolia garlapu cefalantēra
Ranunculus lingua garlapu gundega
Anomodon longifolius garlapu kažocene
Pulmonaria longifolia garlapu lakacis
Mentha longifolia garlapu mētra
garā rasene garlapu rasene
Drosera anglica garlapu rasene
plākste Garlapu rasene ("Drosera anglica", senāk "Drsera longifolia").
Rumex longifolius garlapu skābene
Veronica longifolia garlapu veronika
Hymenocallis longipetala garvainaglapu peruāņu narcise
Gleznotāju krauja Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta stāvās nogāzes posms starp Vējupītes ieleju un Paparžu gravu Siguldā, augstums - 70-75 m, apaugusi ar lapu kokiem un krūmiem.
spilgtā gazānija gazāniju suga ("Gazania x rigens"), viengadīgi lakstaugi ar kuplu, lāpstveidīgu lapu rozeti, ziedu kurvīši pa vienam 20-25 cm garu ziednešu galā, kurvīši atveras tikai saulainā laikā, zied no VII līdz rudens salnām
Mylia anomala gludlapu mīlija
arcīrija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases saprofītu sēņu dzimta ("Arcyriaceae"), izplatītas uz skuju un lapu koku celmiem, 2 ģintis, 21 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas.
Spiraea chamaedryfolia goblapu spireja
goblapainais spirejs goblapu spireja
heirantīns Goldlaka "Cheiranthus cheiri" lapu un sēklu glikozīds, darbības ziņā līdzīgs digitālam.
kāpuniedre Graudzāļu dzimtas ģints ("Ammophila"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem, resniem sakneņiem, saritinātām lapu plātnēm un vaļējām makstīm, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
gaiļsāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Echinochloa"), lakstaugs ar stāviem vai paciliem stiebriem, kailām lapu makstīm un bez lapas mēlītes, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 daudzveidīga suga ar vairākām pasugām, sastopama pareti tīrumos, sakņu dārzos un ruderālās vietās.
atragēne Gundegu dzimtas ģints ("Atragene"), līdz 3 m gara liānas ar garu kāpelējošu stumbru, kas pie atbalsta nostiprinās ar lapu kātiem, 10 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus apstādījumos audzē 2 sugas.
abiotrofija Ģenētiski noteikts dīgļlapu defekts, kas var palikt latentā stāvoklī vai arī būt par cēloni sistēmu vai orgānu funkciju traucējumiem, piem., pārmantotām nervu sistēmas slimībām.
kopne ģeometriski neizmaināma konstrukcija, kas veidota no galapunktos savstarpēji savienotiem taisniem stieņiem
dūmaine himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Bjerkandera"), Latvijā konstatētas 2 sugas, kas parazitē uz lapu kokiem, retumis uz skuju kokiem, izraisa balto trupi
rinda horizontāla izklājlapas šūnu virkne, kas šķērso visu izklājlapu. Datu bāzēs ar rindu parasti saprot ierakstu
ortostiha Iedomāta vertikāla līnija, kas novilkta starp lapu vai sānsakņu pamatnēm, kuras atrodas cita virs citas uz vienas taisnes.
žākle Iekšējais leņķis starp lapu un augšup ejošo stumbra posmu.
aizlocīt Ielokot (lapu burtnīcā, grāmatā u. tml.), iezīmēt (kādu lappusi).
ātršuvējs Ierīce aktu vākos vai mapē atsevišķu papīra lapu iestiprināšanai, sasaistīšanai.
iespiedloksne Iespieddarba apjoma mērvienība, par pamatformāta (A4) lapu četrreiz lielāka papīra loksne, ko lieto poligrāfijā.
sīkiespieddarbs Iespieddarbs ar nelielu lapu skaitu, piemēram, instrukcijas, sludinājumi, metodiskie norādījumi u. tml. materiāli.
apaļošana Iespieddarbu lapu stūru apstrāde, piešķirot tiem riņķa līnijas daļas formu.
brošēšana Iespiesto lokšņu (papīra lapu) apstrādāšana, gatavojot brošūras, žurnālus un grāmatu blokus.
ievu-auzu laputs ievu-labības laputs
rhopalosiphum Ievu-labības laputs.
Abruka Igaunijai piederoša sala Rīgas līcī uz dienvidiem no Sāmsalas, platība - 1060 ha, viens no tālākajiem platlapu koku izplatības rajoniem Eiropas ziemeļu daļā, atrodas valsts aizsardzībā.
Sagina subulata īlenlapu gaurenīte
paridīns Indīga viela četrlapu čūskogas ogās.
fosfamīds Insekticīds, akaricīds, iekšējās terapijas un pieskares inde, lieto graudaugu un kukurūzas aizsardzībai pret melno stiebrmušu (zviedru mušu), apkaro arī pupu un ābeļu laputis, biešu mušu kāpuru u. c. kaitēkļus; rogors.
rogors Insekticīds, akaricīds, iekšējās terapijas un pieskares inde, lieto graudaugu un kukurūzas aizsardzībai pret melno stiebrmušu (zviedru mušu), apkaro arī pupu un ābeļu laputis, biešu mušu kāpuru u. c. kaitēkļus.
rasmošana Interneta mājas lapu arhivēšana un saglabāšana tādā stāvoklī, kādā tā bija kādā noteiktā laika momentā.
Phylloscopus neglectus Irānas lapuķauķis.
Physocarpus opulifolius irbeņlapu fizokarps
Linaria genistifolia irbuleņlapu vīrcele
kupena Irdena (piemēram, lapu, smilšu) kaudze.
lapsmecernieki Īssmecernieku grupas smecernieku dzimtas ģints ("Phyllobius"), Latvijā konstatēts \~12 sugu, vaboļu ķermenis iegarens, klāts ar zvīņām, 3-9 mm garš; lapu smecernieks.
brachytheciaceae Īsvācelītes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta.
brachythecium Īsvācelītes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints.
Fissidens taxifolius īvlapu spārnene
akrotērijas Izcili izgreznojumi jumtu galos, palmu lapu vai cilvēku ģīmju veidā.
grafikas izklājprogramma izklājlapu programma, kas atveido displeja ekrānā darblapu, izmantojot bitkartētu grafiku, parasti tā ietver plašu datorizdevniecības elementu spektru un vienā izdrukā ļauj kombinēt izklājlapas un diagrammas
diapazons izklājlapu programmās - viena šūna vai blakusesošu šūnu taisnstūrveida grupa. Šūnu grupējums ļauj izdarīt zināmas operācijas, piemēram, formatēšanu, visai šūnu grupai
izklājprogramma Lotus 1-2-3 izklājprogramma, ko izstrādājusi firma _Lotus Development Corporation_, tā bija pirmā izklājprogramma, kas bez tradicionālajām izklājlapu funkcijām nodrošināja arī zināmas datņu pārvaldības, grafikas un teksta apstrādes iespējas
Corispermum hyssopifolium izoplapu kamieļzāle
Cuphaea hyssopifolia izoplapu kufeja
Cryptomyzus ribis jāņogulāju sarkanpangu laputs
atvase Jauns dzinums, kas rodas (galvenokārt lapu kokiem un krūmiem) no celma vai saknēm un var izveidoties par patstāvīgu augu.
asinsuts Jaunu ābeļu un to zaru kaitēklis no lapu utu dzimtas.
birzs Jebkurš neliels (lapu koku) mežs.
sisalkaņepes Kādas Austrumāfrikā un Javā kultivētas agaves lapu šķiedras (riepu ražošanai).
pīkstene Kāds augs, kura lapu pieliekot pie mutes un pūšot rada skaņu.
Rosa glabrifolia kaillapu roze
phyllocactus Kaktusu ģints plakaniem, robotiem lapas veida stublājiem, tāpēc saukti lapu kaktusi, lai gan īsttenībā lapu tiem nav, 25 sugas tropos.
peireskia Kaktusu ģints, lapu kaktusi, kopā ar dažām citām ģintīm veido īpašu apakšdzimtu "Peireskioideae", jo atšķiras no pārējiem kaktusiem ar mazgaļīgu, zarotu stublāju un paliekošām īstām lapām.
Deutzia x kalmiiflora kalmijlapu deicija
mārsilu kalnmētra kalnmētru suga ("Acinos arvensis syn. Acinos thymoides"), Latvijā sastopama samērā bieži sausos pakalnos, kāpās, priežu mežos u. c., viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs, stublājs 15-30 cm augsts, lapas olveidīgas vai garenas, lapu žāklēs 2-6 ziedi
Phylloscopus occipitalis kalnu lapuķauķis
čumuls Kamolā satīta vai mudžeklī savēlusies dzija, kopā savākušos bišu kamols, apaļa lapu kaudzīte.
kampareļļa Kamparkoka lapu un koksnes pārtvaices rezultātā iegūstams šķīdums, kas izdalās reizē ar kamparu; izgatavojams arī sintētiskā ceļā ievadot sausu hlorūdeņradi terpentineļļā.
grūstuvis Kapājamā dzelzs (piemēram, lapu, sakņu sasmalcināšanai).
ziedu kāposts kāposti ar baltu, zarainu ziedkopu lapu rozetes vidū (Brassica oleracea var. botrytis)
smecele Kāpostu lapu uts.
smēcele Kāpostu lapu uts.
konči Kāpostu, biešu u. c. lapu kāti.
dikarbetoksietildimetilditiofosfāts Karbofoss - akaricīds, insekticīds, pieskares inde, bezkrāsains, eļļains šķidrums ar vāju smaku, izmanto sūcējkukaiņu (sevišķi laputu) apkarošanai uz dārzeņiem un augļu kokiem.
malations Karbofoss - akaricīds, insekticīds, pieskares inde, bezkrāsains, eļļains šķidrums ar vāju smaku, izmanto sūcējkukaiņu (sevišķi laputu) apkarošanai uz dārzeņiem un augļu kokiem.
Cotoneaster salicifolius kārkllapu klintene
Campanula cochlearifolia karošlapu pulkstenīte
Aulacorthum solani kartupeļu plankumainā laputs
Rodgersia aesculifolia kastaņlapu rodžersija
kokaudzes vecumklase kategorija kokaudžu iedalīšanai pēc vecuma, ņemot vērā atšķirības augšanas gaitā; skujkoku un cieto lapkoku audzēm pieņemtais vecumklases intervāls ir 20 gadu, mīkstajiem lapu kokiem — 10 gadu un īpaši ātraudzīgajiem kokiem (baltalkšņiem, blīgznām un vītoliem) — 5 gadi
Syngonium podophyllum kātlapu singonija
Lewisia cotyledon kauslapu levīzija
Tofieldia calyculata kauslapu tofīldija
gredzens Kauslapu, vainaglapu vai putekšņlapu sakārtojuma veids.
Peperomia clusiifolia kluzilapu peperomija
Chenopodium acerifolium kļavlapu balanda
Platanus x acerifolia kļavlapu platāna
kailot Kļūt tādam, kam nav lapu, skuju (parasti par kokiem, krūmiem).
eurhynchium Knābītes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints.
defoliācija kokaugu lapu (skuju) priekšlaicīgs zudums, ko izraisa kaitēkļi, kokaugu slimības vai abiotiskie faktori, tā var būt pilnīga vai daļēja
lapu plankumainība kokaugu slimība, kam raksturīgi lapu audu atmirumi atsevišķiem plankumiem, tiem var būt dažāda krāsa (balta, pelēka, pat melna), struktūra un forma, sastopama veģetācijas perioda beigās visu vecumu mežaudzēs, bīstama sējeņiem kokaudzētavās un jaunaudzēm, ja augi inficējas vairākus gadus pēc kārtas
lapkoku sarkankārpainība kokaugu slimība, ko izraisa askusēne "Nectria cinnabarina", slimo dažāda vecuma lapu koki un krūmi (liepas, zirgkastaņas, gobas, ogu krūmi) parkos un mežos, inficējas gk. sala, sausuma, barības vielu trūkuma, gaisa piesārņojuma dēļ novājināti augi mehānisku bojājumu vietās; ja infekcija nokļūst vadaudos, strauji atmirst viss koks
krāšņumkoks Koks, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu, augļu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs koks.
pseidokodols Koksnes bojājums, kas izpaužas kā tumšāk iekrāsota stumbra centrālā daļa bezkodola lapu kokiem, atšķiras no īstā kodola ar neviendabīgu struktūru un mazāk regulāru formu.
brūnējums Koksnes krāsas izmaiņa tikko cirstiem bezkodola lapu kokiem, it īpaši bērziem; nosmakums.
nosmakums Koksnes krāsas izmaiņa, brūnējums, tikko cirstiem bezkodola lapu kokiem, it īpaši bērziem.
žozefīne Konditorejas izstrādājums - lapu mīklas un vārītā krēma kūka ar dažādu veidu pildījumu un garnējumu; šīs kūkas gabaliņš.
filloms Kopvārds visiem auga lapu veidojumiem: lapa vispār.
viršzieži Kopziedlapjiem piederīga divdīglapju dzimta, pēc lapu plaukšanas ziedoši krūmiņi ar vienkāršām, iepretim stāvošām, biezām, parasti ādveidīgām, tievām, garām lapām, augšēju sēklotni, 10 un vairāk putekšnīcām.
Austrālijas dzelzskoks koslapu kazuarīna paralēls nosaukums
Kasuarina equisetifolia koslapu kazuarīns jeb Austrālijas dzelzskoks
jūrmalas krambe krambju suga ("Crambe maritima"), saukta arī par jūras kāpostu, tās izbalinātus lapu kātus var ēst kā dārzeņus
Ficus cyathistipula krāšņlapu gumijkoks
divgadīgās puķes krāšņumaugi, kuru attīstības cikls ilgst divus gadus - pirmajā gadā izveidojas lapu rozete, otrajā uzzied un ražo sēklas
ledussalāti Kraukšķīgi, stingri lapu salāti, kuri aug, veidojot apaļu galviņu.
Hebe pinguifolia kreimuļlapu hēbe
parastais krūklis krūkļu suga ("Frangula alnus syn. Rhamnus frangula"), sastopama bieži lapkoku un jauktos mežos, upmalās, krūmājos; vasarzaļš krūms, retāk līdz 7 m augsts koks ar gludu, gandrīz melnu mizu, lapas veselas, iegareni eliptiskas vai otrādi olveidīgas (garums 5—8 cm), ar gludu malu un gandrīz paralēlu plūksnainu dzīslojumu, ziedi sīki, balti, pa 2—7 pušķos lapu žāklēs
Aphis frangulae krūkļu-kartupeļu laputs
krūkļu-gurķu laputs krūkļu-kartupeļu laputs
suņmirte Krūms ar mūžzaļām šauri eliptiskām vai olveidīgām ādainām lapām un sīkiem zaļgani baltiem ziediem lapu žāklēs.
suņumirte Krūms ar mūžzaļām šauri eliptiskām vai olveidīgām ādainām lapām un sīkiem zaļgani baltiem ziediem lapu žāklēs.
krāšņumkrūms Krūms, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu, augļu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs krūms.
izpugas Krustlapu drudzene ("Gentiana cruciata").
Gentiana cruciata krustlapu drudzene jeb krustainā genciāna
hibrīdkālis Krustziežu dzimtas divgadīgs lopbarības augs ("Brassica napus"), kas pirmajā gadā dod bagātu sakņu un lapu ražu, bet otrajā - sēklas.
divsēkles Krustziežu dzimtas ģints ("Diplotaxis"), lakstaugi, kam bez stublāja lapām bieži ir arī lapu rozete, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas adventīvas.
dārza cietķērsa krustziežu dzimtas suga ("Lepidium sativum"), viengadīgs lapu dārzenis, garšaugs, kura lapās ir daudz vitamīnu
auguts Kukaiņu klases kārta ("Sternorrhyncha"), augēdāji - sūc augu sulu no augu virszemes orgāniem vai saknēm, 4 apakškārtas (laputis, lapblusiņas, baltblusiņas un bruņutis), >25000 sugu.
nervātūra Kukaiņu spārnu un augu lapu dzīslojums.
Ampelopsis aconitifolia kurpīšlapu čemurvīns
Ranunculus aconitifolius kurpīšlapu gundega
kardoni Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgi augi, radniecīgi artišokiem, ar mazākiem, nelietojamiem ziedu sastatiem, bet toties gaļīgiem lapu kātiem iun dzīslām, ko ēd balinātus, pagatavotus kā sparģeļus.
sūriči Kurvjziežu dzimtas ģints ("Pulicaria"), \~40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama ļoti reti ceļmalās, viengadīgs lakstaugs ar specifisku smaržu, stublājs līdz 40 cm augsts, ziedu kurvīši pa 1 zaru galos un lapu žāklēs, ziedi gaišdzelteni.
phylloscopus Ķauķu apakšdzimtas ģints - lapuķauķi jeb ķauķīši.
līpmadara Ķeraiņu madara ("Galium aparine") - madaru suga ar atpakaļ atliektiem stublāja un lapu malu dzelonīšiem, guļošu vai kāpelējošu līdz 1 m un vairāk garu stublāju, baltiem vai zaļganiem ziediem.
Saxifraga cuneifolia ķīļlapu akmeņlauzīte
Selinum carvifolia ķimeņlapu selīne
pesticīdi ķīmiski līdzekļi kaitīgu organismu (piemēram, kukaiņu, grauzēju, nezāļu) apkarošanai; pēc iedarbības tos iedala aficīdos (iznīcina laputis), akaricīdos (ērces), nematocīdos (nematodes), rodenticīdos (grauzējus), fungicīdos (sēnes), baktericīdos (mikroorganismus), herbicīdos (augus), arboricīdos (kokaugus)
degulis Ķimpene - parazītisku sēņu ģints, kas veido piepes pie lapu koku stumbriem un melnos graudus labības vārpās.
deguls Ķimpene - parazītisku sēņu ģints, kas veido piepes pie lapu koku stumbriem un melnos graudus labības vārpās.
hua-njao Ķīnas tradicionālās glezniecības žanrs, kuru izmanto tīstokļu, vēdekļu, albuma lapu un aizslietņu apgleznošanai.
lapbire Ķiršu slimība, kam raksturīga slimo lapu dzeltēšana un nobiršana.
Myzys cerasi ķiršu-madaru laputs
parastā ķiverene ķivereņu suga ("Scutellaria galericulata"), sastopama samērā bieži visā Latvijā, arī mitros, pārpurvotos mežos, zemajos un pārejas purvos, ūdenstilpju krastos, tā ir 10—50 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas vai lancetiskas, ziedi pa 1 lapu žāklēs, zilvioleti, divlūpaini, ar ķiverveidīgu augšlūpu, zied jūnijā—augustā, auglis — riekstiņu kopauglis
Sitobion avenae labības laputs
atrichum Lācītes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzegužlinu dzimtas ģints.
divgadīgs augs lakstaugs, kura dzīves cikls ilgst divus veģetācijas periodus; pirmajā veģetācijas vasarā tas veido tikai lapu rozeti un (vai) neziedošu stublāju un, pēc pārziemošanas uzzied nākamajā vasarā
dārzenis Lakstaugs, kura sulīgās daļas (saknes, lapas, lapu kātus, augļus) lieto uzturā.
Calathea lancifolia lancetlapu kalateja
priekšlapa Lapa (grāmatā) starp vāku un titullapu.
kāts Lapas sastāvdaļa, kas savieno lapu ar stumbru; stumbra atzarojums, uz kura atrodas zieds; stublājs, tievs stumbrs.
svītrainā peperomija lapas vairogveida, virspusē sudrabotas svītras, lapu apakšpuse un kāti sārti
psyllidae Lapblusiņas - augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kas pēc izskata atgādina laputis un kas pārvietojas lecot; šīs apakškārtas kukaiņi.
talloms Laponis - zemāko augu (aļģu, sēņu, ķērpju, dažu sūnu) ķermenis, kam nav stublāja un lapu; klājonis.
Lapzeme lapu (sāmu) apdzīvotā teritorijā (somu val. _Lappi_, zviedru val. _Lappmark_) Zviedrijas (Vesterbotenas, Norbotenas lēnes), Somijas, Norvēģijas ziemeļos un Krievijas Murmanskas apgabala rietumu daļā, platība - \~458000 kvadrātkilometru
dažādlapainība lapu formas dažādība vienam un tam pašam augam
kalē kāposti lapu kāposti
Chaerophyllum cerefolium lapu kārvele
platlapis lapu koku grupa, kurā ietilpst koki ar platām lapām (piemēram, ozoli, kļavas, liepas, oši)
Petroselinum crispum subsp. crispum lapu pētersīlis
vasas mezgli lapu piestiprinājuma vietas stumbram
baltās sūnas lapu sūnas, kas sastopamas augstajos purvos vai pārpurvotos mežos; sfagni
kūdras sūnas lapu sūnu apakšklase (_Sphagnidae_); daudzgadīgi augi, kas veido blīvas audzes, atmirstot veido kūdru un veicina teritoriju pārpurvošanos
baltsamtīte lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Leucobryum"), \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
nekera Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Neckeraceae"), daudzgadīgi vienmājas un divmāju augi, kas veido zaļas vai dzeltenzaļas, spīdīgas velēnas, aug uz lapu koku (reti skuju koku) mizas kā epifīti vai uz stumbru pamatnes, trupošas koksnes, apēnotiem laukakmeņiem vai dolomīta atsegumiem, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas.
pūkcepurene lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Orthotrichaceae"), dzeltenzaļi vai brūnganzaļi daudzgadīgi augi, kas veido zemas blīvas velēnas vai spilventiņus uz koku mizas, granīta laukakmeņiem, dolomīta atsegumiem, betona; \~1000 s, Latvijā konstatētas 3 ģ., 17 sugu
sarmenīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases grimmiju dzimtas ģints ("Racomitrium"), lapu šūnas visā plātnē vai tikai pamatnē garas, taisnstūrainas, viscaur ar ļoti nevienādu apvalka uzbiezējumu, tādēļ izskatās robainas, \~80 sugu. Latvijā konstatētas 4 sugas.
parastā līklape lapu sūnu suga (_Campylopus introflexus_), dzeltenīgas vai olīvkrāsas sūna, kas sausā laikā kļūst pelēcīga, lapas šauri lancetiskas ar izejošu dzīslu, kas pāriet caurspīdīgā matiņā, Latvijā pirmoreiz konstatēta 2005. g.
alkšņu blusiņa lapu uts posmsnuķaino kārtā, sūc sulu no alkšņu lapām
mieturis lapu, zaru vai ziedu novietojums pa trim vai vairākiem pie viena mezgla
nervācija Lapu, ziedu vainaglapu un augļu dzīslojums.
Hylecoetus dermestoides lapukoku kokurbis
baltvēdera lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus bonelli")
ziemeļu lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus borealis")
brūnais lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus fuscatus") jeb tumšais ķauķītis, kas Latvijā ieceļo ļoti reti
Centrālāzijas lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus griseolus")
dzeltensvītru lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus inornatus") jeb dzeltensvītru ķsuķītis, Latvijā rets ieceļotājs
Irānas lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus neglectus")
dzeltenvēdera lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus nitidus")
kalnu lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus occipitalis")
zeltgalvas lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus proregulus") jeb zeltgalvas ķauķītis, arī Sibīrijas ķauķītis, Latvijā rets ieceļotājs
resnknābja lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus schwarzi")
gaiškāju lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus tenellipes")
zaļais lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus trochiloides") jeb zaļais ķauķītis, kas Latvijā ligzdo reti
aphis Laputis - kukaiņu klases augutu kārtas laputu apakškārtas ģints.
lapu uts laputs
zirņu laputs laputu apakškārtas suga ("Acyrthosiphon pisi syn. Acyrthosiphon onobrychis")
krūkļu-kartupeļu laputs laputu apakškārtas suga ("Aphis frangulae syn. Doralis frangulae")
ērkšķogulāju laputs laputu apakškārtas suga ("Aphis grossulariae syn. Doralis grossulariae")
zaļā ābeļu laputs laputu apakškārtas suga ("Aphis pomi")
augumāju raibā laputs laputu apakškārtas suga ("Aulacorthum circumflexum syn. Neomyzus circumflexus")
kāpostu laputs laputu apakškārtas suga ("Brevicoryne brassicae")
jāņogulāju sarkanpangu laputs laputu apakškārtas suga ("Cryptomyzus ribis syn. Capitophorus ribis")
plūmju-niedru laputs laputu apakškārtas suga ("Hyalopterus pruni"), Latvijā bieži sastopama fakultatīvi migrējoša laputs, mātītes un kāpuri visbiežāk uz plūmēm, tēviņi mīt niedrēs
augumāju zaļā laputs laputu apakškārtas suga ("Macrosiphum euphorbiae")
lielā rožu laputs laputu apakškārtas suga ("Macrosiphum rosae")
rožu-graudzāļu laputs laputu apakškārtas suga ("Metopolopium dirhodum")
ķiršu–madaru laputs laputu apakškārtas suga ("Myzus cerasi")
persiku laputs laputu apakškārtas suga ("Myzus persicae")
plūmju-apiņu laputs laputu apakškārtas suga ("Phorodon humuli")
labības laputs laputu apakškārtas suga ("Sitobion avenae")
pupu laputs laputu apakškārtas suga (“Aphis fabae”), Latvijā sastopama bieži, ir postīga lauka pupām un bietēm, blīvās kolonijās sūc augu sulu lapu apakšpusē un uz stublājiem
ievu-labības laputs laputu pakškārtas suga ("Rhopalosiphum padi syn. Siphonaphis padi")
brūnais egļu hermess laputu suga ("Aphrastasia pectinatae")
zaļais egļu hermess laputu suga ("Sacchiphantes viridis")
kladodijs Lapveidīgs stiebrs, kas dažiem augiem pilda lapu funkciju.
Lielais Liepukalns Latgales augstienes augstākā virsotne, atrodas Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, ietilpst Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidū, 289,3 m vjl., relatīvais augstums — 86 m, kalns apaudzis ar eglēm un lapu kokiem.
Populus laurifolia laurlapu papele
himonante Lauru rindas ģints ("Chimonanthus"), sala neizturīgi dekoratīvi krūmi, zied agri pavasarī pirms lapu plaukšanas.
doblapu leženeja leženeju suga ("Lejeunea cavifolia"), kas ir aizsargājama, aug mitros lapkoku un jauktos mežos, gk. gāršā, vērī, mazs vienmājas augs; veido blīvas, tumšzaļas vai dzeltenzaļas velēnas uz lapkoku stumbriem, laukakmeņiem, nereti arī uz epifītiskajām lapu sūnām; Latvijā aizsargājama
polimerizācija līdzvērtīgu organismu homoloģisko veidojumu skaita palielināšanās filoģenēzes procesā; īpaši raksturīga vienšūņiem, izpaužas arī daudzšūņu evolūcijas procesā (piemēram, tā palielinājies žaunu skaits bezmugurkaulniekiem, putekšņlapu skaits ziediem)
sarkanastis Lielā lapu koku mūķene, mūķeņu dzimtas naktstauriņš ("Dasychira pudibunda").
Macrosiphum rosae lielā rožu laputs
Aristolochia macrophylla liellapu aristolohija
Aristolochia durior liellapu aristolohijas sinonīms nosaukums
Aristolochia sipho liellapu aristolohijas sinonīms nosaukums
Brunnera macrophylla liellapu brunera
lielziedu hortenzija liellapu hortenzija
Hydrangea macrophylla liellapu hortenzija
Acer macrophyllum liellapu kļava
vecums Liels, vecs, biezs, drūms egļu mežs, kurā pa starpām atrodas arī lapu koki.
Nowellia curvfolia līklapu novellija
Plagiothecium curvifolium līklapu šķībvācelīte
hodogrāfs Līkne, kas ir laikā mainīga vektora galapunktu ģeometriskā vieta, ja vektora sākumpunkts paliek nemainīgs.
pumpursīpols liliju dzimtas augu veģetatīvās vairošanās orgāns, kas izaug ziedkāta lapu padusītēs (piemēram, lilijām) vai centrālā loka galā (piemēram, ķiplokiem)
vēlziede Liliju dzimtas ģints ("Colchicum"), daudzgadīgs augs, kam ir bumbuļsīpols, ziedēšanas laikā nav lapu un kas parasti zied rudenī ar lieliem piltuvveida ziediem, \~65 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
eikome Liliju dzimtas ģints ("Eucomis"), dekoratīvi, traukos audzējami augi, kuru ziedvārpas ar lapu pušķi galotnē ir līdzīgas ananasiem.
hosta Liliju dzimtas ģints ("Hosta syn. Funkia"), daudzgadīgs lakstaugs, lapas rozetē, ziedneši līdz 1 m augsti, ar skrajiem ziedu ķekariem, gk. Austrumāzijā, \~40 sugas, dekoratīvo lapu dēļ bieži audzē dārzos, parkos kā krāšņumaugu, arī Latvijā; funkija.
baltstarīte Liliju dzimtas ģints ("Ornithogalum"), daudzgadīgi sīpolaugi ar stāviem bezlapu stublājiem, rozetes lapas lineāras, ar bālām vidusdzīslām, ziedi kārtni, zvaigžņveidīgi, 150-200 sugu, Latvijā dabā konstatēta 1 suga, vairākas audzē kā krāšņumaugus.
asparāgaugi Liliju rindas dzimta ("Asparaginaceae"), daudzgadīgi lakstaugi un krūmi, lapas reducētas, to žāklēs filoklādiji - pārveidoti zari, kas veic lapu funkcijas; 4 ģintis, \~300 sugu, Latvijā tikai reti sastopams ārstniecības asparāgs jeb sparģelis, ko daudzviet audzē gan kā dārzeni, gan krāšņumaugu.
propoliss Lipīga viela, ko bites sanes no lapu koku pumpuriem un kas palīdz aizsargāt bišu saimes ligzdu no kaitīgiem mikroorganismiem.
šķērsperforācija Lokšņu vai lapu perforēšana šķērsvirzienā.
puscukurbietes Lopbarības bietes, kurām lapu masa ir aptuveni puse no sakņu masas; attiecīgā lopbarības biešu šķirne.
pātaine Lūpziežu dzimtas ģints ("Betonica"), daudzgadīgs lakstaugs, 50-80 cm augsts stublājs ar 1 (retāk 2 vai 3) lapu pāri, ziedi purpursārti, sakopoti pušķos vārpveidīgā ziedkopā stulbāja galā; \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
vilknadze Lūpziežu dzimtas ģints ("Lycopus"), lakstaugs ar stāvu vai pacilu, kailu vai matiņiem klātu stublāju, gareni olveidīgām vai lancetiskām lapām un blīviem, augšējo lapu žāklēs sakārtotiem, parasti baltiem un sarkanpunktainiem, ziedu pušķiem, 14 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
riņķa diagramma mainīgo lielumu attēlojošā vektora galapunkta ģeometriskā vieta
substrāts mākslīga augsne, sūnu kūdra vai attiecīgās proporcijās sagatavoti kompostu, lapu trūdzemes, smilts, grants u. c. komponentu maisījumi attiecīgu siltumnīcās audzējamo kultūru audzēšanai
kāršroze Malvu dzimtas ģints ("Alcea"), dekoratīvs lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs, \~60 sugu, Latvijā 1 suga.
lapkoku māņmizvabole māņmizvaboļu suga ("Bothrideres contractus"), vaboles ķermenis 3-5 mm garš, sarkanbrūns, segspārnu šuve tumšāka, ķīļveidīgi pacelta, sastopamas zem nokaltušu vītolu u. c. lapu koku mizas, mizgraužu un ķirmju ejās
septiņpunktu mārīte mārīšu dzimtas suga ("Coccinella septempunctata"), Latvijā sastopama ļoti bieži pļavās, mežos, laukos, dārzos, vaboles ķermenis ieapaļš, izliekts 5,5-8 mm garš, segspārni brūnsarkani ar 7 apaļiem, melniem plankumiem, ēd laputis, kuru kolonijas spēj "saost" >1 km attālumā
brauciens Maršruta satiksmes līdzekļu kustība no viena galapunkta līdz otram; reiss.
Erysimum hieracifolium mauraglapu pērkonene
Erysimum marschallianum mauraglapu pērkonenes "Erysimum hieracifolium" nosaukuma sinonīms
karagačs mazā goba, lapukoks, izplatīts Vidusāzijā
roza Maza pļava lauku vidū; norobežota, nodalīta rinda; lapu koku josla skujkoku mežā.
tamales Meksikāņu ēdiens - kukurūzas vai banānu lapu tīteņi ar kukurūzas mīklas un vistas vai cūkgaļas pildījumu.
sakņojošais meldrs meldru ģints suga ("Scirpus radicans"), daudzgadīgs lakstaugs ar daudziem stāviem, 50-150 cm augstiem stublājiem, no to lapu žāklēm izaug gari, lokveidīgi, neziedoši sāndzinumi, kas noliekušies iesakņojas augsnē, Latvijā sastopams samērā reti, aizsargājams
biešu blāvais kapracis melna, plakana vabole 9-12 mm garumā, ar dzeltenbrūniem matiņiem, kas rada blāvu izskatu, vaboles sakošļā lapu malas un izsūc sulu, kāpuri grauž lapas
papains Meloņkoka "Carica papaya L." augļu un lapu sulas proteolītisks enzīms, kas darbojas skābā, neitrālā un sārmainā vidē; lieto gremošanas traucējumu novēršanai, kā arī eritrocītu apstrādei, nosakot rēzus faktoru.
piparmētra Mētru suga ("Mentha piperita"), daudzgadīgs aromātisks lakstaugs ar bāli zaļu vai iesarkanu stublāju, vienkāršām pretējām lapām un nekārtniem violetiem ziediem lapu žāklēs vai galotnēs.
krūzmētra Mētru suga ("Mentha spicata", arī "Mentha crispa" un "Mentha viridis"), ļoti smaržīgs lūpziežu dzimtas ārstniecības augs ar viļņainām lapu malām; mētru suga.
mistrājs Mežs (auglīgās augsnēs), kurā aug galvenokārt platlapu koki.
dumbrājs Mežs, kurš izveidojies zemās vietās un kurā aug egles un lapu koki, kā arī kārkli un krūkļi; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
Aquilegia clemantifolia mežvīteņlapu ozolīte
čemurziežu–kārklu laputs migrējošas laputu sugas, kuru starpsaimnieks ir kārkli (pavasarī), bet vasarā pārceļotājas mātītes atrodamas uz dažādiem savvaļas un kultivētiem čemurziežiem
miršlapu kārkls mirsīnlapu kārkls
Salix myrsinifolia mirsīnlapu kārkls
vieči Miršlapu kārkls ("Salix myrsinites").
Polygala myrtifolia miršlapu ziepenīte
augļu koku mūķiene mūķiene, kas apgrauž lapu koku lapas, gadā divas paaudzes, kas izlido jūnijā un augustā
šaurlapu kazroze naktssveču dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar violeti sārtiem ziediem galotnes ķekarā; šaurlapu ugunspuķe
klarkija Naktssveču dzimtas ģints ("Clarkia"), viengadīgs dekoratīvs lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs, 10 sugu (pēc citiem datiem 4 sugas), Latvijā audzē kā krāšņumaugu 1 sugu un tās šķirnes.
kazroze Naktssveču dzimtas ģints ("Epilobium"), daudzgadīgs lakstaugs ar ziediem ķekaros augšējo lapu žāklēs vai stumbra galotnē, \~180 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
ielikums Neiestiprināta papildu lapa, arī šādu lapu komplekts (grāmatā, žurnālā).
gomfs Neliela kājiņa lapu ķērpju lapoņa apakšpusē, ar kuru tas piestiprinās pie substrāta.
pārkaras Nelieli, kopā sastiprināti lapukoki vai to zari, ko uzliek siena kaudzei, lai pasargātu no vēja, lietus.
pārkari Nelieli, pie galotnēm kopā sastiprināti lapukoki vai to zari, ko uzliek (siena) kaudzei, lai pasargātu no vēja, lietus.
sanikula Neliels ilggadīgs lakstaugs čemurziežu dzimtā, tumši zaļām spīdīgām, staraini lēverainām lapām un sīkiem, bieži iesārtiem ziediem galviņveida čemuriņos, diezgan reti sastopama ēnainos lapu koku un jauktos mežos.
paraiķe Neliels lapu koku mežiņš, skaista birzīte, sevišķi kāda lielāka meža skaista vietiņa.
cifela Neliels regulāras formas padziļinājums dažu lapu ķērpju lapoņa apakšpusē.
pusdienziežaugi Neļķu rindas dzimta, lakstaugi, pārsvarā lapu sukulenti, ziedi lieli, krāšņi, atveras saulē, \~130 ģinšu, >2500 sugu.
neomyzus Neomyzus circumflexus - augumājas raibās laputs "Aulacorthum circumflexum" nosaukuma sinonīms.
marsonīna Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma melankoniju dzimtas ģints ("Marssonina"), augu lapu, retāk stublāju parazīti, kas rada plašus plankumus, \~100 sugu, Latvijā konstatēts \~15 sugu.
resngalvis Nevienādais resngalvis jeb nevienādā mūķene - mūķeņu dzimtas naktstauriņš, līdzīgs egles mūķenei, tikai melnīgsnējie laukumi un šķērssvītras uz priekšspārniem mazāk spilgtas, pat trūkst; kāpuri ir lapu koku kaitēkļi.
anizotropija Nevienāds dažādu auga orgānu stāvoklis viena un tā paša ārējā faktora ietekmē (piem., lapu horizontālais un stublāju vertikālais stāvoklis pret krītošo gaismu).
lapu šķiedra no auga lapām iegūta šķiedra; visplašāk lietotās lapu šķiedras ir sizals un abaka
lantozīds No balastvielām attīrīts villainās uzpirkstītes lapu glikozīdu šķīdums 70% spirtā.
pākstenītis No divu augļlapu auglenīcas attīstījies auglis - sauss veronis, kura garums nav trīsreiz lielāks par platumu.
lapu medus no liepu, kļavu, ozolu u. c. koku lapām bišu savākto laputu saldo izdalījumu pārstrādes produkts
dīgsts No sēklas attīstījies un virs zemes parādījies jaunais augs, kam izveidojušās savas saknes, bet īsto lapu vietā vēl ir dīgļlapas.
lapbānis Nobirušu, vienkopus savāktu lapu kaudze.
meija Nocirsts neliels zaļojošs lapu koks (parasti bērzs) vai tā zars (piemēram, telpu) rotāšanai.
Pelargonium peltatum nokarenā efejlapu pelargonija
starpnometne Nometne, ko ierīko tūrisma, ekspedīcijas maršrutā starp tā galapunktiem.
finišēt Nonākt distances galapunktā, pie mērķa (sporta sacensībās).
pingāt ceļu nospraužot ar lapu kokiem vai to zariem aizliegt tālāk braukt
pingāt pļavu nospraužot robežas ar lapu kokiem vai to zariem aizliegt ganīties pļavā
Ochrolechia arborea ohrolehiju suga, kas aug uz lapu kokiem
Ochrolechia androgyna ohrolehiju suga, kas uz lapu un skuju kokiem veido gaišus, sīkgraudainus, saplaisājušus lapoņus
forsītija Olīvu dzimtas ģints ("Forsythia"), vasarzaļš krāšņumkrūms, Austrumāzijā un Ziemeļalbānijā, krāšņumaugi ar spilgti dzelteniem ziediem, kas parādās pirms lapu plaukšanas, 7 sugas, visas introducētas arī Latvijā; zeltpulkstenītis.
brūnējošā opegrafa opegrafu suga ("Opegrapha rufescens"), kas aug uz lapu kokiem, tai iegareni, dihotomiski (dakšveidā) zaroti apotēciji
mainīgā opegrafa opegrafu suga ("Opegrapha varia"), kas uz lapu kokiem bieži sastopama visā Latvijā, tai gaišs laponis un iegareni, zaroti, bieži vien zvaigžņveida grupās sakārtoti apotēciji
putekšgalvji Orhideju dzimtas augi, kas aug kaļķainos pakalnos, sīkos krūmājos, taisni uz augšu izslietu sēklotni, stāvām, daļēji lapu nosegtām ziedlapām.
bulbofila Orhideju dzimtas ģints ("Bulbofillum"), kas sastopama tikai Austrālijā, aug uz koku mizas un ir 2-3 mm resns bumbulītis ar 1 zvīņveida lapu.
vienlape Orhideju dzimtas ģints ("Malaxis syn. Microstylis"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā, \~300 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
ortofotokarte Ortofotoattēls, kas atbilst noteiktai karšu lapu nomenklatūrai.
Acer negundo ošlapu kļava
Pterocarya fraxinifolia ošlapu pterokārija
ošlapains Ošlapu.
Ligustrum ovalifolium ovāllapu ligustrs
Teucrium chamaedrys ozollapu embotiņš
embates Ozollapu embotiņš ("Teucrium chamaedrys").
emboši Ozollapu embotiņš ("Teucrium chamaedrys").
embotes Ozollapu embotiņš ("Teucrium chamaedrys").
embutes Ozollapu embotiņš ("Teucrium chamaedrys").
mežeglīte Ozollapu embotiņš ("Teucrium chamaedrys").
tintsābols Ozollapu pangu lapsenēm olas iedējot izveidojies bumbuļveidīgs audu sabiezējums jeb panga uz ozolu lapām un lapu kātiem, kur attīstās kāpuri; miecskābes (tanīna) satura dēļ lietoti medicīnā, arī kā krāskodnes (beices) un melnās tintes pagatavošanai.
direktorija pakalpojumi pakalpojumu veids, kas dalītās datu bāzēs uztur viennozīmīgu atbilstību starp balto un dzelteno lapu formā iekļauto informāciju
klientūras vadīkla palīgprogramma, kas paplašina lietojumprogrammas funkcionālās iespējas; tā var nodrošināt nelielus grafiskās saskarnes uzlabojumus, gan arī būtiski paplašināt attēlu, izklājlapu un takstu rediģēšanas iespējas letojumprogrammās
Rheum palmatum palmlapu rabarbers
livistona Palmu ģints ar vēdekļlapām un diezgan resniem lapu rētainiem stumbriem, \~14 sugu, gk. augsti meža koki Āzijas austrumos, Malaju arhipelāgā un Austrālijā.
Buddleia alternifolia pamīšlapu budleja
Cyperus alternifolius pamīšlapu dižmeldrs
Swida alternifolia pamīšlapu grimonis
Cornus alternifolia pamīšlapu grimoņa "Swida alternifolia" senāks nosaukums
Chrysosplenium alternifolium pamīšlapu pakrēslīte
kašķene Pamīšlapu pakrēslīte ("Chrysosplenium alternifolium"), ilggadīgs augs ar ložņīgu, garu zemes stumbru, trijstūrainu stublāju un pamīšus ap to (apakšā rozetveidīgi) sakārtotām nierveidīgām robotām lapām, zied agri pavasarī.
krēsliņi Pamīšlapu pakrēslīte ("Chrysosplenium alternifolium").
raiblapainība Panašējums - botāniskā nosaukums augu lapu baltajām svītrām un plankumiem, piem., pelargonijām, lauku kļavai u. c.
zeltnātrīte Panātru (lūpziežu) dzimtas ģints ("Galeobdolon"), daudzgadīgs lakstaugs ar garu, stublāju, zobainām lapām un augšējās lapu žāklēs sēdošiem dzelteniem, divlūpainiem ziediem, tikai 1 suga.
plankumainā panātre panātru suga ("Lamium maculatum"), tā ir 10—45 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, lapas olveidīgas, ar zāģzobainu malu, ziedi purpursārti, sakopoti mieturos lapu žāklēs, zied jūnijā—septembrī, auglis — riekstiņu skaldauglis, nektāraugs
papagaiļtulpes Papagaiļu tulpes - tulpju grupa, kurām raksturīgi lieli, ziedi ar robainām, viļņainām apziedņa lapu malām, kas atgādina papagaiļa spalvas; šīs grupas tulpes.
Corydalis cheilantifolia paparžlapu cīrulītis
nephrodium Paparžu ģints "Polypodiaceae" dzimtā, vēdekļveidīgām plūksnotām lapām, audzē augu mājās podos kā lapu augus.
sīkpaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Aspleniaceae"), pie kuras pieder augi ar rombiskām, apaļīgām vai eliptiskām lapu plūksnām un garenām sporangiju kopām.
pielikums Papildu lapa vai papildu lapu komplekts, kam ir noteikta tematika un ko parasti pievieno pie periodiska izdevuma, zinātniska darba, dokumenta; fails vai failu kopums, kas ir pievienots elektroniskā pasta vēstulei.
poliandrija Parādība, kad vienā ziedā ir daudz putekšņlapu.
Silene vulgaris parastā (jeb platlapu) plaukšķene
pleikšķene Parastā jeb platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris", senāk "Silene inflata").
jujuba Parastā jujuba - pabērzu dzimtas zizifu ģints suga - kaillapu zizifs ("Ziziphus jujuba"), ērkšķains krūms, kas aug Dienvidaustrumu Āzijas kalnu rajonos, Kaukāzā un Vidusāzijā, izplatības rajonos tiek kultivēts kā augļu krūms, Latvijā introducēts.
Ziziphus jujuba parastā jujuba jeb kaillapu zizifs
riemenes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare"), satopama lapu un skuju koku mežos pie koku stumbriem, arī uz mūriem, klintīs un citur augošas papardes ar ļoti smalki sadalītām vēdekļa lapiņām un senāk ārstniecībā pret klepu lietotu saknāju.
sepaloīdija Parastās (lapotnes) lapas vai kādas zieda daļas pārveidošanās par kauslapu vai kausam līdzīgu orgānu.
lapu biete parastās bietes ("Beta vulgaris", arī "Beta cicla") varietāte ("convar. vulgaris syn subsp. cicla"), kuras šķirnes un varietātes audzē kā dārzeni, uzturā lieto lapu plātnes vai paresninātus lapu kātus; mangoldi
ķimpis Parazītiskas sēnes "Polyporus ignarius" piepes pie lapu koku stumbriem, retāk celmiem.
ķimpene Parazītiskas sēnes, ģints "Polyporus" piepes pie lapu koku stumbriem, retāk celmiem.
pārkalas Pārkaras - nelieli, kopā sastiprināti lapukoki vai to zari, ko uzliek siena kaudzei, lai pasargātu no vēja, lietus.
koksnainie spraudeņi pārkoksnējušos dzinumu spraudeņi (apm. 10-30 cm gari ar vismaz 2-3 pumpuriem), ko sagatavo augu miera periodā, pēc lapu nobiršanas rudenī līdz pumpuru briešanas sākumam pavasarī
smalkā parmēlija parmēliju ģints ķērpju suga ("Parmelia elegantula"), izplatīta uz platlapu kokiem mitrākās vietās, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
starptautiskie gaisa pārvadājumi pārvadājumi, kuru sākumpunkts, apstāšanās vieta vai galapunkts atrodas vairāku valstu teritorijās
cukurbiešu sakņu racējs pašgājēja 6 rindu mašīna atlapotu cukurbiešu izcelšanai, notīrīšanai un iekraušanai transportlīdzeklī; izmanto kopā ar 6 rindu cukurbiešu lapu griezēju
jaunveidojums Patoloģiski šūnu izaugumi - pangas - uz augu lapām, lapu kātiņiem, dzinumiem, ziedpumpuriem, kurus izraisa kukaiņi, ērces, baktērijas, vīrusi vai auga attīstības traucējumi.
piedrukājums Patstāvīga grāmatas daļa ar savu titullapu un pagināciju, kas parasti nav minēta ne pamatteksta titullapā, ne satura rādītājā.
avīze Periodisks izdevums (vairāku lielu lapu veidā) ar aktuālu saturu; laikraksts.
laikraksts Periodisks izdevums (vairāku lielu lapu veidā) ar aktuālu saturu.
Myzys persicae persiku laputs
saņēmējs Persona, kurai saskaņā ar pārvadājuma līgumu galapunktā izsniedzama krava.
izbalējošā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria albescens"), kas sastopama bieži gan uz lapu kokiem, gan uz skuju kokiem, tai ir diskveida sorāļi
puslodes pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria haemisphaerica"), aug gk. uz gludas lapu koku mizas, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
aficīdi pesticīdi, kas iznīcina laputis
Akebia quinata pieclapu akebija
piecnieku radzene piecputekšņlapu radzene
Cerastium semidecandrum piecputekšņlapu radzene
milzu čemurene piepju sēņu čemureņu ģints suga ("Grifola gigantea"), aug pie lapu koku (gk. ozolu) pamatnes, Latvijā sastopama ļoti reti
apmalotā piepe piepju sēņu dzimtas suga ("Fomitopsis pinicola"), kas aug uz skuju koku un lapu koku celmiem, to augļķermeņi ar gaišu malu
čemurene Piepju sēņu grupas poriju dzimtas ģints ("Grifola"), Latvijā konstatētas 3 sugas, visas aizsargājamas, saprofīti un parazīti pie lapu koku stumbru pamatnes vai to tuvumā.
Sorbaria sorbifolia pīlādžlapu sorbārija
nirējs Pīlādžu kode - mazs tauriņš tīklu kožu dzimtā, maija beigās un jūnijā sastopams pīlādžu un ābeļu lapu apakšpusē, oliņas dēj uz pīlādžu ogām un āboliem, kāpuri graužas ābolos.
Šamonī pilsēta Francijas austrumos (_Chamonix_), Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā, Monblāna ziemeļu piekājē, 1035 m vjl., 9800 iedzīvotāju (2015. g.); netālu Monblāna tuneļa galapunkts
Badlapura pilsēta Indijā (_Badlapur_), Mahārāštras štata rietumu daļā
Amlapura pilsēta Indonēzijā (_Amlapura_), Bali provincē, Bali salas austrumu piekrastē; Karanasema
Iksana Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Čollapukto provincē, 313600 iedzīvotāju (2007. g.).
Čondžu Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Čollapukto provinces administratīvais centrs, 633300 iedzīvotāju (2007. g.).
Kolona Pilsēta Panamas Republikā, provinces administratīvais centrs, osta Karību jūras krastā un Panamas kanāla galapunkts, 42100 iedzīvotāju (2000. g.).
teloms Pirmatnējo augstāko augu dihotomiski sazarotā bezlapu ass orgāna (stumbra) zaru gali.
Orthotrichum obtusifolium plakanlapu pūkcepurene
Galeopsis ladanum platlapu aklis
Armeria pseudoarmeria platlapu armērija
platlapju Platlapu augiem raksturīgs.
Laserpitium latifolium platlapu bezgale
bezgalene Platlapu bezgale ("Laserpitium latifolium").
cūkaste Platlapu bezgale ("Laserpitium latifolium").
govuzāle Platlapu bezgale ("Laserpitium latifolium").
Sagittaria latifolia platlapu bultene
Sium latifolium platlapu cemere
vīdriekši Platlapu cemere ("Sium latifolium"), taisnsēkļi, ūdensaugi ar dzļi rievainu, kantīgu stublāju, skujaini šķeltām lapām.
ūdensvēre Platlapu cemere ("Sium latifolium").
vidriekši Platlapu cemere ("Sium latifolium").
vidriekste Platlapu cemere ("Sium latifolium").
vidrikste Platlapu cemere ("Sium latifolium").
Lepidium latifolium platlapu cietķērsa
Cinna latifolia platlapu cinna
Lathyrus latifolius platlapu dedestiņa
Epipactis helleborine platlapu dzeguzene
Gloxinia latifolia platlapu gloksīnija
Chasmantium latifolium platlapu hasmante
Kalmia latifolia platlapu kalmija
Eurhynchium angustirete platlapu knābīte
platifilīns Platlapu krustaines ("Senecio platyphyllus DC.") alkaloīds.
Tilia platyphyllos platlapu liepa
Limonium latifolium platlapu limonija
Polygonatum latifolium platlapu mugurene
Muscari latifolium platlapu muskare
Sorbus latifolia platlapu pīlādzis
cīkstenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
čikstenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
čīkstenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
kulbenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
paukšene Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
plaukšenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
pleikšķenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
plikstiņš Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
plukstene Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
pūslene Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
pūslīši Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
tulstpuķe Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
tulznene Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
tulznenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
Campanula latifolia platlapu pulkstenīte
cepurīte Platlapu pulkstenīte ("Campanula latifolia").
zaķpodiņš Platlapu pulkstenīte ("Campanula latifolia").
zvaniņi Platlapu pulkstenīte ("Campanula latifolia").
zvārgulītis Platlapu pulkstenīte ("Campanula latifolia").
Campanula latifolia var. macrantha platlapu pulkstenītes varietāte
Sphagnum platyphillum platlapu sfagns
Galanthus ikariae ssp. latifolius platlapu sniegpulkstenīte
Galanthus latifolius platlapu sniegpulkstenītes "Galanthus ikariae ssp. latifolius" nosaukuma sinonīms
Eriophorum latifolium platlapu spilve
Tricyrtis latifolia platlapu tricirta
Turgenia latifolia platlapu turgēnija
Tortula latifolia platlapu vijzobe
Typha latifolia platlapu vilkvālīte
ķelpis Platlapu vilkvālīte ("Typha latifolia").
vāliņas Platlapu vilkvālīte ("Typha latifolia").
vāliņi Platlapu vilkvālīte ("Typha latifolia").
vālītes Platlapu vilkvālīte ("Typha latifolia").
vangale Platlapu vilkvālīte ("Typha latifolia").
Geranium platypetalum platvainaglapu gandrene
parastais plaušķērpis plaušķērpju ģints suga (“Lobaria pulmonaria”), Latvijā vietām sastopams jauktos mežos uz lapu koku stumbriem un apsūnojušām smilšakmens klintīm, aizsargājams
pūslītis plēvjains grīšļa augšlapu saaugums, kurā ir sievišķais zieds un auglis
indozijs Plīvurs, neliels izaugums paparžu lapu virspusē, sedz sporangiju kaudzītes (sorusus).
Syringa pinnatifolia plūksnlapu ceriņš
Aronia x prunifolia plūmjlapu aronija
Spiraea prunifolia plūmjlapu spireja
Crataegus x prunifolia plūmjlapu vilkābele
Phorodon humuli plūmju-apiņu laputs
Hyalopterus pruni plūmju-niedru laputs
Hyalopterus arundinis plūmju-niedru laputs "Hyalopterus pruni" nosaukuma sinonīms
Sorbus sambucifolia plūškoklapu pīlādzis
Rodgersia sambucifolia plūškoklapu rodžersija
pūkainā pļavauzīte pļavauzīšu suga ("Helictotrichon pubescens", arī "Avena pubescens"), daudzgadīga graudzāļu dzimtas cerotāja stiebrzāle, lapas un lapu makstis ar matiņiem, ziedkopa - gara skara
daudzlapu andromeda polijlapu andromeda
Andromeda polifolia polijlapu andromeda
pabalti Polijlapu andromeda ("Andromeda polifolia").
smiltene Polijlapu andromeda ("Andromeda polifolia").
smiltenes Polijlapu andromeda ("Andromeda polifolia").
dzēšpapīrs Porains papīrs, ko lieto dzēšlapu izgatavošanai.
filloksera Posmsnuķaino kārtas lapu utu dzimta, ķermenis sīks, parasti olveidīgs, dažādās paaudzēs dažāds.
vērpējdadži Prāvi divgadīgi lakstaugi, kas pirmajā gadā veido lapu rozeti, kas iznīkst otrajā gadā, kad attīstās stublājs, audzē kā dekoratīvu augu, savvaļā Vidusjūras apkaimē.
Chiastophyllum oppositifolium pretējlapu hiastofila
integrētās programmatūras pakotne programmatūra, kas ir dažādu lietojumprogrammu (piemēram, datu bāzu pārvaldības sistēmu, tekstu apstrādes, izklājlapu un datu apmaiņas programmu) apvienojums
finanšu programmatūra programmatūra, kas nodrošina uzskaiti un naudas pārvedumu veikšanu. Programmatūrā paredzēta, piemēram, algu sarakstu, ieņēmumu un izdevumu kontu, virsgrāmatas, izklājlapu, finanšu plānu un čeku izrakstīšanas apstrāde
ķiploksēne Pūkaiņu dzimtas vīteņu ģints suga ("Marasmius scorodonius"), sēne ar nelieliem pasausu augļķermeni, kas smaržo pēc ķiplokiem un var lietot kā garšas piedevu virām, labi aug jauktos un lapu koku mežos, starp sūnām sausākās vietās.
Puccinia coronata pukcīniju suga, kas ierosina auzu lapu rūsu
Puccinia dispersa pukcīniju suga, kas ierosina rudzu lapu brūno rūsu
pumpurgrauzis Pumpuru smecernieks; lapu smecernieks.
Musa acuminata pundurbanāns jeb smaillapu banāns
punkta trajektorija punkta stāvokļa rādiusvektora galapunkta ģeometriskā vieta
Aphis fabae pupu laputs
pēterzāle Purva atālene ("Parnassia palustris"); iežgraužiem piederīgs zālējāds mitru purvainu vietu augs, garkātainām augšlapām, sēdošu, sirdsveidīgi olējādu stublāja lapu, pa vienam novietotiem, lieliem, baltiem, gareni strīpotiem ziediem, 5 dziedzeraini skropstotām papildu putekšnīcām, ar kurām ķer kukaiņus.
petaloīdija Putekškauslapu u. c. zieda orgānu pārveidošanās zieda vainaglapai līdzīgā formā.
androcejs Putekšņlapu (vīrišķo orgānu) kopa ziedā.
čiekuriņš Putekšņlapu kopa (skuju kokiem).
lielkājvista Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Megapodiidae"), vistas lieluma putni (masa - 0,5-2 kg) ar lielām kājām, ligzdas netaisa, olas neperē, bet iedēj pašu savāktās lapu un zāles kaudzēs, Saules sakarsētās smiltīs vai vulkānu pelnos, izplatīti Austrālijā un Klusā okeāna salās, 7 ģintis, 12 sugu.
bloks Rakstāmpapīra (izplēšamu) lapu kopums saistītā veidā.
rīse Rakstāmpapīra daudzuma mērvienība - 1000 lapu.
miltainā ramalīna ramalīnu suga ("Ramalina farinacea"), kas uz lapu kokiem ceļmalās, apdzīvotās vietās; tās laponim šauras, lentveidīgas daivas, uz kurām daudz plankumveidīgu sorāļu
reskrētiņš Rasaskrēsliņš - daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem lapu žaklēs.
Phylloscopus schwarzi resnknābja lapuķauķis
aklīši Retāk sastopams nezāļu "akļi" veids - platlapu akļi.
Acaena anserinifolia retējlapu acēna
Eiropas segliņš reti sastopams augs, krūmājos, lapu koku mežos, 90-240 cm garumā, četršķautņainiem, gludiem zariem, sarkanu, indīgu augli (Euonymus europaeus)
parka ganības retos ozolu, liepu, kļavu u. c. lapu koku mežos ierīkotas ganības
kapātevis Rīks zāļu un lapu sasmalcināšanai lopu, sevišķi cūku barībai.
raškete Rokas iespiedmašīnā - rāmis ar tam piestiprinātu papīra lapu, kurā izgriezti caurumi, kas atbilst salikuma lapām; pasargā papīra malas no aptraipīšanās iespiešanas laikā.
Cissus rhombifolia romblapu efejvīns
Ontario rožgalvīte rožgalvīšu suga ("Rhodobryum ontariense"), kas Latvijā ir reta un aizsargājama; aug tikai uz karbonātaugsnes gāršā, arī avotainās, koku apēnotās strautu gravās, tās rozetē ir 20—50 lapu, to gali plati, rozetes stīvas, sausā stāvoklī to lapas vērstas uz augšu
rasaskrēsliņš Rožu dzimtas ģints ("Alchemilla"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem lapu žāklēs.
skrēteliņš Rožu dzimtas ģints ("Aphanes"), lakstaugi ar stāvu vai pacilu stublāju, bez rozetes lapām, ziedi sīki, sakopoti kamoliņos lapu žāklēs, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
fizokarps Rožu dzimtas ģints ("Physocarpus"), vasarzaļi krūmi ar staraini daivainām lapām, 14 sugu, Latvijā kā krāšņumkrūmu apstādījumos un necirptos dzīvžogos bieži audzē irbeņlapu fizokarpu ("Physocarpus opulifolius"), kas ir līdz 3 m augsts krūms ar nedaudz noliektiem zariem un brūnganpelēku mizu, kas atplīst garām plēksnēm; irbeņspireja.
Metopolophium dirhodum rožu-graudzāļu laputs
zariņbarība Rupjā lopbarība - lapu koku un krūmu sīki zari un atvases.
cekecis S veida lapu kapājamā dzelzs.
divlūpains vainags saaudzis zieda vainaglapu kopums, kas ar divām iežmaugām sadalīts augšlūpā un apakšlūpā
saburs Sabiezināta alvejas lapu sula.
tardzēt Saka par zemes vēzīša balss skaņām; arī par lapu koku (īpaši apses) šalkoņu.
Astragalus glycyphyllos saldlapu tragantzirnis
medus rasa salds šķidrums, ko uz augu lapām izdala daži kukaiņi (piemēram, laputis)
žūksnis Samērā liels, tuvu kopā salikts (piemēram, papīra naudas, papīra lapu, dokumentu) kopums.
sarkanā samtbeka samtbeku suga ("Hortiboletus rubellus", syn. "Xerocomus rubellus"), lapu koku mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, parkos, zālainās vietās, Latvijā aizsargājama
raseņaugi Saracēniju rindas dzimta, kukaiņēdāji augi, lapu virspusē ir dziedzermatiņi, kas izdala lipīgu šķidrumu, kurā ielīp sīki kukaiņi un lapa saritinās ap to, 4 ģintis, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
rupatene Sārmene ("Stachys") - lūpziežu dzimtas divdīgļlapju augu ģints, lakstaugi, puskrūmi un krūmi ar robotām lapām, ziediem lapu padusēs neīstos mieturos, auglis - riekstiņu skaldauglis.
vēdekļa sārtaine sārtaiņu suga ("Rhodotus palmatus"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug uz dzīviem vai kritušiem lapu kokiem
Rosa glauca sārtlapu roze
Rosa rubrifolia sārtlapu rozes "Rosa glauca" nosaukuma sinonīms
saulziedis Saulziežu dzimtas augs, saules rozīte, sausās saulainās vietās diezgan bieži sastopams pakrūms, 10-30 cm garumā, gulu vai pacilu stublāju, blietējādām vai ovalām lapām, drusku uz apakšu ieritinātām lapu malām, zeltdzelteniem, ļoti reti kad baltiem ziediem, kas atveras tikai saulē, 2-3 reizes par sēklotni garāku irbuli, atliektiem augļkātiem.
sukulents sausumizturīgs augs, kuram ir biezas, sulīgas lapas, stumbrs un kurā uzkrājas ūdens; izplatīti tuksnešos un pustuksnešos, Latvijā savvaļā sastopami lapu sukulenti — saulrieteņi (priežu silos) un laimiņi
Aruncus aetusifolius savādlapu kazbārdis
pieskrīpāt Savelkot svītras, piepildīt (lapu, burtnīcu u. tml.).
lapsenīte Savienojumā "laputu lapsenītes": plēvspārņu kārtas jātnieciņu virsdzimtas dzimta, pie kuras pieder sīki, tumši kukaiņi, kas parazitē laputis; šīs dzimtas kukaiņi.
simtlapu Savienojumā "simtlapu roze": savvaļas roze ar parastiem vai kupliem ziediem.
lipu Savienojumā ar "lapu" raksturo kaut ko augošu, augšup kāpjošu.
aiz- Savienojumā ar verbu norāda darbības attālināšanos vai darbības virzību, kas saistīta ar noteiktu galapunktu, mērķi.
plūmjlapu aronija savvaļā radies melnaugļu un zemeņkoklapu hibrīds ("Aronia x prunifolia")
daucīns Savvaļas burkānu lapu alkaloīds; radniecisks pirolidīnam.
Diervilla sessilifolia sēdlapu djērvila
Helichrysum bracteatum seglapu salmene
Salvia involucrata seglapu salvija
lapkoks Segsēklis ar pārkoksnējušos stumbru un vasarzaļām vai mūžzaļām lapām; lapu koks.
mieturaiņi Sena segsēkļu rinda, kurā ietilpst kosām līdzīgi bezlapu koki ar vienkāršu vadaudu uzbūvi; šīs rindas koki.
sennozīdi Sennas lapu jeb kasiju antraglikozīdi.
helminthosporium Sēņu ģints "Fungi imperfecti" grupā, parazītiskas formas gk. uz graudzālēm, ierosina lapu plankumus, melnsvītras, vārpu kroplību un veldri.
vadaudu slimības sēņu izraisītas lapkoku infekcijas slimības, kuru ārējās pazīmes ir pēkšņa dzinumu un lapu novīšana, lapu saritināšanās ap centr. asi un zaru vai visa koka kalšana; inficēto zaru šķērsgriezumā redzamas tumšbrūnas svītras un plankumi, garengriezumā — brūnas atmirušo vadaudu joslas; atkarībā no slimības attīstības gaitas koks nokalst dažu nedēļu vai mēnešu laikā vai arī pēc vairākiem gadiem
seksta Sešu lapu formāta apzīmējums.
Acaena microphylla sīklapu acēna
Buksus microphylla sīklapu buksis
Buksus microphylla var. japonica sīklapu bukša Japānas varietāte
Syringa microphylla sīklapu ceriņš
Cotoneaster microphyllus sīklapu klintene
Columnea microphylla sīklapu kolumneja
smalklapu samtene sīklapu samtene
akcidencsalikums Sīku iespieddarbu - veidlapu, apliecību, programmu, sludinājumu utt. poligrāfisks salikums.
trofobioze Simbiozes paveids, kas novērojams, piem., skudrām, kuras barojas ar laputu izdalījumiem.
siphonapis Siphonapsis padi - ievu-labību laputs "Rhopalosiphum padi" nosaukuma sinonīms.
sīpoliņu dentārija sīpoliņu zobainīte ("Dentaria bulbifera"), rets augs lapu koku mežos ar veģetatīvās vairošanās pumpuriem lapu padusēs, izmanto ārstniecībā
Alnus cordata sirdslapu alksnis
Bergenia cordifolia sirdslapu bergēnija
Aster cordifolius sirdslapu miķelīte
Crambe cordifolia sirdslapu sālsķērsa
Tiarella cordifolia sirdslapu tiarella
Sphagnum subsecundum sirpjlapu sfagns
Ostrya carpinifolia skābaržlapu ostrija
Polygonum lapathifolium skābeņlapu sūrene
jūnijvabole Skarabeju dzimtas suga ("Amphimallon solstitialis syn. Rhizotrogus solstitialis"), Latvijā sastopama ļoti bieži, ķermenis 15-19 mm garš, brūndzeltens, klāts ar gariem iedzelteniem matiņiem, sastopamas uz lapu kokiem.
spīļniedra Skaraino salmaugu ģints, lapu mēlīte garena, drīksnas nekrāsotas, ārējā ziedplēksne 7 dzīslām, dzeloņzobaina, lapas ļoti raupjas.
vējzāles Skaraino salmaugu ģints, meža zāles, no muguras saspiestām vai velteniskām, zaļām vienzieda vārpiņām, plaši uz visām pusēm izpletušos skaru, gandrīz līmeniskiem zariem, platām lapām, garām lapu mēlītēm.
Lepidium perfoliatum skaujlapu cietķērsa
lappadeves skeneris skeners ar lapu padeves mehānismu, kas nodrošina skenerī ievietoto papīra lapu skenēšanu, tās pārvietojot cauri stacionāri novietotam skenēšanas mehānismam
rokas skeners skeners, kura skenēšanas galviņu, kas izveidota kā rokā turama ierīce, lietotājs pārvieto pa skenējamo virsmu, piemēram, papīra lapu
Arabis blepharophylla skropstlapu arābe
Darmera trichophylla skropstlapu liellape
ciprešzieži Skujaiņu dzimta, lielāko tiesu krūmi, arī vidēji koki, mazu adatiņu veida vai lapu veida skujām.
Penstemon pinifolius skujlapu penstemone
jaukts mežs skuju un lapu koku mežs; mistrots mežs
slapu Slapu iet - iet aideniski.
slapus Slapus iet - iet aideniski.
ceļmalīte Smailās ceļmalītes - šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata").
Calamagrostis acutiflora smaillapu ciesa
Potamogeton acutifolius smaillapu glīvene
Grimmia trichophylla smaillapu grimmija
Scapania apiculata smaillapu lāpstīte
Phascum cuspidatum smaillapu pumpurīte
Sphagnum capillifolium smaillapu sfagns
Iva xanthiifola smaillapu skarziede
Salix acutifolia smaillapu vītols
Seligeria recurvata smaillapu zeligērija
Festuca tenuifolia smalklapu auzene
Festuca ovina subsp. tenuifolia smalklapu auzenes "Festuca tenuifolia" nosaukuma sinonīms
Sanguisorba tenuifolia smalklapu brūnvālīte
Paeonia tenuifolia smalklapu peonija
šaurlapu peonija smalklapu peonija
šaurlapu pitospora smalklapu pitospora
Pittosporum tenuifolium smalklapu pitospora
Tagetes tenuifolia smalklapu samtene
Vicia tenuifolia smalklapu vīķis
Tagetes signata smalkllapu samtenes "Tagetes tenuifolia" nosaukuma sinonīms
pinass Smalks lakats Rītāzijā, to auž no ananasa lapu šķiedrām.
salātu selerija smaržīgās selerijas varitāte ("Apium graveolens var. dulce"), lapu kāti sulīgi
Rosa rubinigosa smaržlapu roze
vīnroze Smaržlapu roze ("Rosa rubiginosa"), satopama retumis saulainos pakalnos un mežmalās, 0,6 līdz 1,2 m gara, zied jūnijā un jūlijā.
Rosa eglanteria smaržlapu rozes "Rosa rubinigosa" nosaukuma sinonīms
slēptdeguņi Smecernieku ģints "Cryptorhynchinae", kas attīstās lapu koku koksnē, raksturīgi ar garu, cilindrisku, uz apakšu stipri saliektu smeceri.
cigārs Smēķēšanai paredzēts blīvi satītu tabakas lapu veidojums ar uzbiezinātu vidu un smailākiem galiem.
Žerāra smiltsķērsa smiltsķērsu ģints suga ("Arabis gerardii"), līdz 80 cm augsti, divgadīgi augi, matiņi divdaļīgi vai trīsdaļīgi, pieguļoši, lapu austiņas smailas, cieši pieguļošas pie stublāja
pūkainā smiltsķērsa smiltsķērsu ģints suga ("Arabis sagittata"), līdz 80 cm augsti, divgadīgi augi, stublāja apakšdaļā nezaroti, atstāvoši matiņi, lapu austiņas strupas, atstāvošas no stublāja
kārklu mūķiene sniegbalti tauriņi, kas izlido jūnijā un jūlijā, kāpuri grauž lapu koku lapas, dažkārt savairojas lielās masās
čeku grāmatiņa speciālu veidlapu grāmata čeku izrakstīšanai; tiek izmantota skaidras naudas saņemšanai no bankas konta
kārts Spēle, kurā izmanto šādu lapu komplektu.
Batrachium trychphyllum spilvlapu ūdensgundega
Ranunculus trychophyllus spilvlapu ūdensgundegas "Batrachium trychophyllum" nosaukuma sinonīms
dārza spināts spinātu suga ("Spinacia oleracea"), tikai kultūrā, Latvijā audzē kā lapu dārzeni
lapu rozete spirālisks lapu sakārtojums uz ļoti īsa stublāja
razda Spirālisks lapu sakārtojums uz ļoti īsa stublāja; rozete.
rozete Spirālisks lapu sakārtojums uz ļoti īsa stublāja.
skrūves līnija spirālveida līkne telpā, ko apraksta vienmērīgi ap fiksētu asi rotējoša nogriežņa galapunkts, ja nogrieznis pārvietojas paralēli sev ass virzienā
vītolzieži Spurdžziežu dzimta, divmāju koki un krūmi ar ziediem spurdzēs, ar auglenīcām un putekšnīcām aiz zvīņveidīgām plēkšņlapām, zied pirms lapu plaukšanas.
antitrichia Stardzīslenes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases vāverastīšu dzimtas ģints.
pupurs Stāvā spurdze; lapu koku spurdze, kad tā vēl nav izziedējusi.
Dactylorhiza incarnata stāvlapu dzegužpirkstīte
čūskulājs Stāvlapu dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza incarnata").
dievrociņas Stāvlapu dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza incarnata").
jodrociņas Stāvlapu dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza incarnata").
Orchis incarnata stāvlapu dzegužpirkstītes "Dactylorhiza incarnata" nosaukuma sinonīms
trīcule Stiebrzāle ar sagrieztām lapām, sastopama nabadzīgās, nemēslotās, sausākās augsnēs, lapu platnes augšgals griežas pretēji pulksteņa rādītāja virzienam; zālājus mēslojot izzūd.
deja strauja (piemēram, sniega pārslu, dzirksteļu, koku lapu) griešanās, virpuļošana vai (parasti kukaiņu) lidināšanās
amblystegium Strupknābes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints.
Potamogeton obtusifolius struplapu glīvene
Brachythecium rutabulum struplapu īsvācelīte
Rhododendron x obtusum struplapu rododendrs
Bryum calophyllum struplapu samtīte
Sphagnum flexuosum struplapu sfagns
Rumex obtusifolius struplapu skābene
Seligeria campylopoda struplapu zeligērija
Pterocarya rhoifolia sumahlapu pterokārija
sumahlapu Sumahlapu pterokārija - pterokāriju suga ("Pterocarya rhoifolia").
aloina Sūnu nodalījuma lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints.
locīte Šaura papīra vai cita materiāla mala grāmatā lapu pielipināšanai.
Trifolium angustifolium šaurlapu āboliņš
Berberis linearifolia šaurlapu bārbele
Coreopsis verticillata šaurlapu brūnactiņa
Sagittaria graminea šaurlapu bultene
Plantago lanceolata šaurlapu ceļteka
dzelzene Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata").
pole Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata").
polīši Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata").
polītes Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata").
popi Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata").
šķirzatmēle Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata").
sutene Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata").
ute Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata").
vilkmēle Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata").
Zinnia haageana šaurlapu cīnija
Corydalis angustifolia šaurlapu cīrulītis
Alisma lanceolatum šaurlapu cirvene
Diplotaxis tenuifolia šaurlapu divsēkle
Elaeagnus angustifolia šaurlapu eleagns
Sparganium angustifolium šaurlapu ežgalvīte
Sparganium affine šaurlapu ežgalvītes "Sparganium angustifolium" nosaukuma sinonīms
Kalmia angustifolia šaurlapu kalmija
Cassia angustifolia šaurlapu kasija
Epilobium angustifolium šaurlapu kazroze
Pulmonaria angustifolia šaurlapu lakacis
Lavandula angustifolia šaurlapu lavanda
Lavandula officinalis šaurlapu lavandas "Lavandula angustifolia" senāks nosaukums
Lupinus angustifolius šaurlapu lupīna
Fraxinus angustifolia šaurlapu osis
Thalictrum lucidum šaurlapu saulkrēsliņš
sierene Šaurlapu saulkrēsliņš ("Thalictrum luridum "), sastopams pļavās, mitros krūmājos, 60-120 cm garumā, ar rievainu stublāju, ar iedzelteniem ziediem un ieapaļu augli.
Sphagnum angustifolium šaurlapu sfagns
Rumex stenophyllus šaurlapu skābene
Poa angustifolia šaurlapu skarene
Eriophorum polystachyon šaurlapu spilve
zaķa pauti šaurlapu spilve ("Eriophorum polystachium")
spilga Šaurlapu spilve ("Eriophorum polystachium").
spilgas Šaurlapu spilve ("Eriophorum polystachium").
Eriophorum angustifolium šaurlapu spilves "Eriophorum polystachyon" nosaukuma sinonīms
Chamaenerion angustifolium šaurlapu ugunspuķe
bajārs Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
čūskastes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
čūskenes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
čūskpuķes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
drudžliepa Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
dzelzine Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
jēkabniece Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
kaķaste Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
kaķastes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
kazroze Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
kazuroze Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
kazurozes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
miroņpuķes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
miroņsveces Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
sviestenes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
ugunspuķes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
vējkaņepe Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
vijenes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
vilkastes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
Chmaenerion angustifolium šaurlapu ugunspuķe jeb kazroze
Vicia angustifolia šaurlapu vīķis
Typha angustifolia šaurlapu vilkvālīte
doņi Šaurlapu vilkvālīte ("Typha angustifolia").
ērkuļi Šaurlapu vilkvālīte ("Typha angustifolia").
šauti Šauts - biešu lapu vai biešu un balandu lapu zupa.
parmēlija Šīs dzimtas ģints ("Parmelia"), lapu ķērpji (parasti ar pelēcīgiem, iedzelteniem, brūnganiem lapoņiem), kas bieži sastopami uz akmeņiem, koku stumbriem, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 22 sugas.
vējslotsēne šīs dzimtas ģints ("Taphrina"), no kuras Latvijā konstatētas 15 sugas; vairojas ar askusporām, kas veidojas askos tieši uz micēlija, ir parazīti, kas izraisa gk. koku un krūmu lapu, zaru un augļu deformāciju; bojāto augu orgānu deformācija saistīta ar šo sēņu spēju izdalīt hormonāli aktīvas vielas, kas aktivizē saimniekauga fitohormonus
ezerrieksts Šīs dzimtas ģints ("Trapa"), ūdensaugs ar peldošu rombisku lapu rozeti un baltiem ziediem, (30 vai pat 200 sugas, bet pēc citiem uzskatiem ir tikai 1 ļoti polimorfa suga), Latvijā 1 suga.
Dermatina fuscicinerea šīs ģints suga, kas konstatēta uz lapu kokiem ēnainās vietās Siguldā
dotīdeja Šīs rindas dzimta ("Dothideaceae"), augļķermeņi ir pseidotēciji bez pseidoparafīzēm, daudzām veidojas konīdiju stadija, Latvijā konstatētas 8 ģintis \~45 sugas, viena no tām ierosina zemeņu lapu baltplankumainību.
vējslotsēne Šīs rindas dzimta ("Taphrinaceae"), parazīti, kas izraisa augu (gk. koku un krūmu) lapu, zaru un augļu deformāciju, 4 ģintis, 105 sugas, Latvijā konstatēts 15 sugu.
zaļās šķeldas šķeldas, kas satur mizas, skuju vai lapu piemaisījumus
Solanum lanciniatum šķeltlapu naktene
Rudbeckia lanciniata šķeltlapu rudbekija
Tritomaria exsectiformis šķeltlapu trejsmailīte
šķeltlapains Šķeltlapu.
Polystichum lonchitis šķēplapu cietpaparde
Scutellaria hastifolia šķēplapu ķiverene
Atriplex prostrata šķērslapu balodene
Atriplex hastata šķērslapu balodenes sinonīms nosaukums
augšķiedra šķiedra, kas veidojas augos; iedala sēklšķiedrās, lūksnes šķiedrās un lapu šķiedrās
uzšķirt Šķirot atrast (noteiktu vietu, lapu grāmatā, burtnīcā u. tml.).
pāršķirt Šķirot pārlikt uz otru pusi (grāmatas, laikraksta u. tml. lapu).
aizšķirstīt Šķirstot aizvērt (grāmatā lapu).
tabakas fermentācija tabakas lapu apstrāde (vītināšana), kurā iegūst tabakas izstrādājumu izejvielu
papuša Tabaklapu saišķis.
bezlapains Tāds (augs vai tā daļa), kam nav lapu.
anizofilija Tāds lapu nevienādības gadījums, kad vienam un tam pašam augam tai pašā stumbra daļā sastopamas reizē dažāda (parasti divējāda) lieluma un veida lapas.
kupls Tāds, (koks, krūms), kam ir biezi saauguši zari, bieza lapotne, tāds (lakstaugs), kam ir biezs cers, daudz lapu, ziedu, rogu.
kupls Tāds, kam ir daudz lapu, dzinumu, ziedu (piemēram, par zariem, ceriem, vainagiem).
daudzlapains Tāds, kam ir daudz lapu, kupls lapojums.
daudzlapu Tāds, kam ir daudz lapu, kupls lapojums.
poliandrs Tāds, kam ir daudz putekšņlapu (par ziedu).
liellapains Tāds, kam ir lielas lapas (par augiem); liellapu.
puskails Tāds, kam ir maz lapu, skuju (par kokiem, krūmiem, to zariem).
šķidrs Tāds, kam ir maz lapu, ziedu, zaru (par augiem); tāds, kurā starp augiem ir samērā liels attālums (par augu kopumu).
pildīt tāds, kam ir palielināts vainaglapu daudzums (par ziediem)
platlapains Tāds, kam ir platas lapas (par augiem); platlapu.
sarkanlapains Tāds, kam ir sarkanas lapas (par augiem); sarkanlapu.
sīklapains Tāds, kam ir sīkas lapas (par augiem); sīklapu.
smaillapains Tāds, kam ir smailas lapas (par augiem); smaillapu.
šaurlapains Tāds, kam ir šauras lapas (par augiem); šaurlapu.
tumšlapains Tāds, kam ir tumšas lapas (par augiem); tumšlapu.
sepaloīds Tāds, kam kauslapu izskats.
pliks Tāds, kam nav lapu, skuju (par kokiem, krūmiem, to zariem); kails (3).
kails Tāds, kam nav lapu, skuju (par kokiem, krūmiem, to zariem).
tukšs Tāds, kam nav ziedu, augļu, retāk lapu (par augiem, to daļām).
kacenains Tāds, kur ir daudz augļu un lapu kātu.
lapains tāds, kur ir daudz lapu (par vietu)
tukšs Tāds, kurā nav teksta, attēlu u. tml. (piemēram, par burtnīcu, kladi, papīra lapu).
zāģzobains Tāds, kura robojumam ir zāģa zobu forma, veids (parasti par auga lapu plātnes malu).
karte Taisnstūrveida (parasti bieza) papīra lapa, arī saistīts lapu kopums speciālu ziņu, datu u. tml. ierakstīšanai.
talšu Talšu oga - zalšu oga jeb četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
alotājkode Tauriņu kārtas dzimta ("Tischeriidae"), Latvijā konstatētas 2 sugas, sīki tauriņi ar spārnu plētumu līdz 10 mm, lido maija beigās un jūnijā ozolu audzēs; kāpuri rudenī ozolu lapu virspusē veido vienu vai vairākus lielus, pelēkbaltus alojumus.
tragantzirnis Tauriņziežu dzimtas ģints ("Astragalus"), lakstaugs, retāk puskrūms vai krūms, \~2000 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, tikai lakstaugi, ar zarainu guļošu vai pacilu stublāju, plūksnainām lapām un dzelteniem, violetiem, sārtiem, retāk baltiem nokareniem ziediem ķekaros lapu žāklēs.
zilbjdale Tekstu apstrādes un izklājlapu programmās - operācija, kas automātiski sadala vārdu zilbēs, ja tas sniedzas pāri labajai dokumenta malai, un pārnes daļu no tā uz nākošo teksta rindiņu.
augļsmecernieks Tinējsmecernieku dzimtas vaboļu ģints ("Rhynchites"), Latvijā konstatētas 7 vai 8 sugas, 2,5-9 mm garu metāliski spīdīgu ķermeni, sastopamas uz dažādiem lapu kokiem.
tīruma tītenis tīteņu suga ("Convolvulus arvensis"), daudzgadīgs lakstaugs vai krūms ar vijīgu stumbru, veselām, pamīšus sakārtotām lapām un baltiem vai rožainiem piltuvveida ziediem lapu žāklēs
Blosfelda tradeskancija tradeskanciju suga, ko Latvijā audzē telpās, stublājs pacils, līdz 30 cm augsts, lapas virspusē zaļas, apakšpusē violetsarkanas, stublājs un lapu apakšpuse ar mīkstiem matiņiem
cukurbiešu lapu griezējs traktoram piekabināma mašīna neizceltu cukurbiešu lapu nogriešanai, savākšanai un iekraušanai transportlīdzeklī
apritums transportlīdzekļa pārvietošanās slēgtā kustības ciklā no sākumpunkta uz galapunktu un atpakaļ
Menyanthes trifoliata trejlapu puplaksis
puplašķi Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata"), ilggadīgs savvaļas ārstniecības augs, sastopams slapjās pļavās, strautu iztekās, ezeru, dīķu malās.
greimene Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
kuplaški Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
pupači Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
pupāji Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
pupēji Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
puplači Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
puplāji Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
pūplaks Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
puplakši Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
puplākši Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
puplakšķi Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
puplakšķis Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
puplaksti Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
puplapa Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
puplapas Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
puplaškes Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
puplēkši Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
pupulaji Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
pupulāji Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
pupulākša Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
pupulakšas Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
pupulakši Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
pupulākši Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
pupulakšķis Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
pupulapas Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
pupulašks Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
pupulēkši Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
pupulekšņi Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
pupulēšņi Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
pupurlakši Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
pupurlašķi Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
pupurlaukši Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
trejlapa Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
trijlapa Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
trijlapji Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
trilapi Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
trīslapa Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
trīslapis Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
trīslapji Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
Batrachium peltatum trejlapu ūdensgundega
Veronica triphyllos trejlapu veronika
trīslapu Trejlapu.
trifeļi Trifeles - zem zemes augošas, apaļas vai bumbuļveidīgas sēnes, lapu koku mežos, sevišķi ozolājos, 15-20 cm dziļumā.
Akebia trifoliata trīslapu akebija
Fuchsia triphylla trīslapu fuksija
Cardamine trifolia trīslapu ķērsa
trejlapu ponciruss trīslapu poncira
Poncirus trifoliantus trīslapu poncira jeb trejlapcitrons
trejlapcitrons Trīslapu poncira.
Ptelea trifoliata trīslapu ptēleja
Magnolia tripetala trīsvainaglapu magnolija
kokaīnkrūmi Tropu koki un krūmi, aug Peru un Bolīvijā, lapas satur kokaīnu, indiāņi tās košļā kā stimulantus; lapu ekstraktu, kas atbrīvots no kokaīna, lieto kā sastāvdaļu kokakolas dzērienā.
papagaiļu tulpes tulpju šķirņu grupa, kurām raksturīgi lieli ziedi ar robainām, viļņainām apziedņa lapu malām, kas atgādina papagaiļa spalvas; šīs grupas tulpes
cirriphyllum Ūsaines - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints.
kroklapīte uz lapu kokiem augoša sēņu ģints ("Plicaturopsis")
pirkstaine uz sausiem lapu koku zariem augoša sēņu ģints ("Hypocreopsis")
atšķirt Uzšķirt (noteiktu vietu, lapu grāmatā, burtnīcā u. tml.).
ķirmeļi Vabolīšu dzimtas kukaiņi, 5-6 mm garu ķermeni, grauž koksni, labprātāk lapu koku, veido alas koksnē, arī mēbelēs.
kronītis Vainaglapu kopums ziedam.
vainags Vainaglapu kopums ziedam.
vīrpaparde Vairogpaparžu dzimtas ozolpaparžu ģints suga - melnā ozolpaparde ("Dryopteris filix-mas"), ap metru augsta paparde, lapas plūksnaini divkārt dalītas, sastāv no vienāda platuma sīkām lapu daiviņām, kas izvietotas pa pāriem, Latvijā sastopama bieži ēnainos mežos.
sānvasa Vasas dala, kas veidojas no lapu žākļu pumpuriem uz vasas ass (stumbra).
pužeklis veca, sagruvusi ēkas daļa vai atsevišķa ēka; arī pavirši celta būda ar salmu, žagaru vai lapu jumtu, kur mitinās vai vistas
Crataegus rhipidophylla vēdekļlapu vilkābele
Crataegus curvisepala vēdekļlapu vilkābeles "Crataegus rhipidophilla" nosaukuma sinonīms
palmira Vēdekļpalma tropu Āzija; satur cukurainu sulu; lapu pumpuri ir ēdami; izturīgo uri ārkārtīgi cieto koksni lieto kā būvmateriālu, kā arī sīkizstrādājumu izgatavošanai.
soriji Veidojumi paparžu lapu apakšpusē, sporangiju veidošanās sakopojumi, melnganas vai brūnas krāsas, ko bieži klāj plāna zvīņveida sedzene; sors (2).
pārvietojums vektors, kas vērsts no kustības sākumpunkta uz kustības galapunktu
Iris histrioides vēlīnlapu īriss
Ambrosia artemisiifolia vērmeļlapu ambrozija
Calceolaria integrifolia vesellapu kalceolārija
Clematis integrifolia vesellapu mežvītenis
Hydrangea integrifolia vesellapu vīteņhortenzija
keltāns Vidēji indīgs akaricīds, brūns šķidrums, apkaro gk. ērces, arī laputis uz augļu kokiem, vīnkokiem, dārzeņiem.
lagohils Vidusāzijas lūpziežu dzimtas puskrūms, kura virszemes daļās ir lagohilīns, miecvielas, karotīns; ziedu un lapu uzlējums pastiprina asinsreci.
peristafīns Viela, kas sastopama četrlapu čūskogas ogās.
defolianti Vielas, kas veicina augu lapu priekšlaicīgu nobiršanu (piem., kalcija ciānamīds, magnija hlorāts, butifoss); lieto, lai atvieglotu ražas novākšanu.
Campanula isophylla vienādlapu pulkstenīte
stanhopea Viendīgļlapju augu ģints orhideju dzimtā, epifīti ar vienu eliptisku līdz ovālu lapu gaisa bumbulim un lieliem ziediem nokarenā ziedkopā, vairāk nekā 50 sugu tropu Amerikā.
synanthae Viendīgļlapju augu rinda, vidēja starp tai tuvām palmām un starp aracejām, lieli lakstaugi, liānas vai palmveida koki ar zemu stumbru un lapu vainagu, 1 dzimta, ciklantacejas, 44 sugas tropu Amerikā.
pandanales Viendīgļlapju ziedaugu rinda ar kāta galā vālītes veida ziedkopās sakopotiem ziediem, kam nenoteikts putekšlapu un augļlapu skaits, pa daļai lakstaugi purvainās vietās un ūdeņos, pa daļai koki un krūmi (tropos).
kāpostaugs Viengadīgs vai divgadīgs lapu vai ziedu dārzenis, kuru izmanto uzturā vai lopbarībai.
asteroksiloni Vieni no pirmajiem psilofītu klases sauszemes augiem; izmiruši devonā, līdz 1 m gari, \~1 cm resni dihotomiski zaroti stumbri ar dažus mm gariem izaugumiem, kas veica lapu funkcijas; stumbra vidū zvaigžņveida koksne.
valriekstaugi Vienmāju koki plūksnotām lapām, zied pēc lapu plaukšanas, putekšziedu spurdzes nokarus.
dokumentu unificēšana vienotu veidlapu izstrādāšana vienādas nozīmes plaši lietotiem dokumentiem
starppunkts Vieta (ar noteiktu funkciju) starp (kā) galapunktiem.
dedri Vijeņziežu ģints ar sīkiem rožsārtiem ziediem pa vienam lapu žākļos.
vīkals Vīkallapu kopa.
Onobrycis viciifolia vīķlapu esparsete
viebuli Vilkoga jeb četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
Anemone vitifolia vīnlapu anemone
parūse Viršziežiem piederīgs, pabaltei radniecīgs purvāju augs, baltiem ziediem vienpusīgos ķekaros, visai īsiem ziedu kātiņiem, mazām brūnganām plēksnītēm lapu apakšpuses abās pusēs.
Korintas stils visdaiļākais kolonnu stils ar greznu kapiteli un akanta lapu rotājumu
baihu tēja visu nepresēto tējas šķirņu nosaukums pretēji presētai tējai, tai ir baltiem, sudrabainiem matiņiem klāti lapu pumpuri; augstākā labuma Ķīnas tējas sastāvdaļa
plūkškoks Vītollapju dzimtai piederīgas ģints koki - plūksnoti saliktām lapām, riebīgu mizas un lapu smaku.
Buphtalmum salicifolium vītollapu buftalma
Hebe salicifolia vītollapu hēbe
Helianthus salicifolius vītollapu saulgrieze
Rumex triangulivalvis vītollapu skābene
Rumex salicifolius vītollapu skābenes "Rumex triangulivalvis" nosaukuma sinonīms
Spiraea salicifolia vītollapu spireja
cibukoks Vītollapu spireja ("Spiraea salicifolia").
papele Vītolu dzimtas ģints ("Populus"), liels, ātraudzīgs koks, kam raksturīgas lapas ar samērā gariem kātiem, ziedi nokarenās, cilindriskās spurdzēs un kas zied pirms lapu plaukšanas.
apse Vītolu dzimtas lapu koks ar garkātainām lapām ("Populus").
melnapse Vītolu dzimtas lapu koks ar pelēku mizu, kas, kokam izaugot, melnē.
Santolina serratifolia zāģzoblapu santolīna
Aphis pomi zaļā ābeļu laputs
Phylloscopus trochiloides zaļais lapuķauķis jeb zaļais ķauķītis
Arenaria procera zāļlapu smiltenīte
Stellaria graminea zāļlapu virza
apdarināšana Zaru nociršana vai nogriešana kokam; lapu nošķīšana stādam.
defoliācijas pakāpe zaudēto lapu (skuju) masa, izteikta procentos
Phylloscopus proregulus zeltgalvas lapuķauķis jeb zeltgalvas ķauķītis, arī Sibīrijas ķauķītis
Cotula pyrethrifolia zeltpīpeņlapu kotula
tallofīti Zemākie augi, kam nav stublāja, sakņu un lapu (piem., aļģes, ķērpji).
ķērpis Zemāko augu nodalījums ("Lichenes"); tajā apvienoti organismi, kuriem ir divas sastāvdaļas - sēnes un aļģes, \~20000 sugu, Latvijā >460 sugu; iedala krevju (aug uz akmeņiem, zemes, kokiem), lapu (aug uz klintīm, koku stumbriem un zemes), krūmu ķērpjos (aug mežos un purvos).
cekultaustkodes Zemāko sīktauriņu dzimta, radniecīga tīklkodēm, raksturīgs uz priekšu vērsts garu matiņu cekuls pie apakšlūpu taustu 2. posma, kāpuri grauž lapas lapu kokiem un krustziežiem.
Aronia arbutifolia zemeņkoklapu aronija
sarkanā aronija zemeņkoklapu aronija
hipantijs Zieda apakšējās daļas paplašinājums, kas sastāv no saaugušiem apziedņa un putekšņlapu pamatnēm.
pildītie ziedi ziedi ar palielinātu vainaglapu daudzumu, kas radies, putekšņlapām pārveidojoties vainaglapās
pildīts zieds zieds ar palielinātu vainaglapu daudzumu
tauriņzieds Zieds ar piecām brīvām, nevienādām ziedlapām (buras jeb karogs, divi irkļi un divu kopā saaugušu ziedlapu laiviņa, kā zirnim).
proterandrija Ziedu putekšlapu agrāka nobriešana salīdzinājumā ar auglenīcu drīksnām, kā arī vīriešu dzimuma orgānu agrāka nobriešana daudziem hermafrodītiskiem dzīvniekiem un bezziedu augiem.
Phylloscopus borealis ziemeļu lapuķauķis
skujkoku josla ziemeļu puslodes veģetācijas zona, kas atrodas starp arktisko tundru un lapu koku zonu mērenajā joslā
melnā zīlaine zīlaiņu ģints suga ("Ballota nigra"), daudzgadīgs lakstaugs, stublājs stāvs, 20-120 cm augsts, lapas olveidīgas ar robotu malu, ziedi pušķos lapu žāklēs, sastopama ļoti reti, ceļmalās vai nezālienēs
Andromeda glaucophylla zillapu andromeda
slapaks Zirgs, kas iet slapu, aidenieks.
Acyrthosiphon pisi zirņu laputs
Acyrthosiphon onobrychis zirņu laputs sinonīms nosaukums
lorķis Zīžamā tabaka, lapu vīšķis, ko košļā vai zīž.
Juncus ensifolius zobenlapu donis
Inula ensifolia zobenlapu staģe
zobins Zobina oga - četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
kastaņu smilšbeka zobiņbeku dzimtas smilšbeku ģints suga ("Gyroporus castaneus"), Latvijā saudzējama, aug jauktos un lapu koku mežos
melnā zvīņbeka zvīņbeku dzimtas suga ("Strobilomyces strobilaceus" syn. "Strobilomyces floccopus"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug lapu koku un jauktos mežos, auglīgās augsnēs
Kurzia pauciflora zvīņlapu kurcija
Selaginella lepidophylla zvīņlapu selaginella
parastā zvīņpiepe zvīņpiepju suga ("Polyporus squamosus"), kas bieži sastopama uz lapu koku celmiem un stumbriem, augļķermeņi var sasniegt līdz 50 cm diametrā
Solanum sisymbriifolium žodzeņlapu naktene

lapu citās vārdnīcās:

MEV

lapu