Paplašinātā meklēšana

Meklējam lapu.

Atrasts vārdos (51):

Atrasts vārdu savienojumos (200):

Atrasts skaidrojumos (500):

Menzisa duglāzija 19. gs. 90. gados Latvijā introducēta duglāziju suga ("Pseudotsuga menziesii syn. Pseudotsuga douglasii"), kam ir 3 varietātes un ko sauc arī par īvlapu duglāziju.
Choreutis pariana ābeļlapu māņkode
māņkode Ābeļlapu māņkode - kožtinēju dzimtas suga ("Choreutis pariana")
ābeļu lapu pasvilnis ābeļlapu māņkode ("Choreutis pariana")
četrlapis āboliņš, kam parasto trīs lapiņu vietā ir četras, pēc tautas ticējuma četrlapu āboliņš nes laimi ("laimes āboliņš")
mezopneimonijs Abu pleiras lapu savienojuma vieta pie plaušu vārtiem
trauslā adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Dentipellis fragilis"), aug uz atmirušas lapu koku koksnes, stumbriem, lieliem zariem, to apakšpusē, Latvijā sastopama reti
Saxifraga cortusifolia ādlapu akmeņlauzīte
Eryngium agavifolium agavjlapu zilpodze
Juglans cordiformis ailantlapu riekstkoka "Juglans ailanthifolia var. cordiformis" nosaukuma sinonīms
Juglans ailanthifolia ailantlapu riekstkoks
Zībolda riekstkoks ailantlapu riekstkoks
FITB Aizpildi veidlapu (angļu "fill in the blank")
Carduus acanthoides akantlapu dzelksnis
akants Akantu sugas ("Acanthus mollis") lapu un stublāja stilizēts atveidojums (kolonnu, kapiteļu, karnīžu u. tml. rotājums)
parastais akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex aquifolium"), ko dēvē arī par aslapu ileksu
Allepi Ālapuža - pilsēta Indijas dienvidos
Clethra alnifolia alkšņlapu kletra
Amelanchier alnifolia alkšņlapu korinte
Micromeles alnifolia alkšņlapu mikromele
rožu alteja alteju suga ("Althaea rosea"), ko Latvijā audzē dārzos, līdz 2 m augsts lakstaugs ar lieliem ziediem lapu žāklēs
baltkreves Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Albuginaceae"), parazīti, kas izraisa augu stublāju, lapu un ziedu kroplības, 1 ģints ("Albugo"), 30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
Karanasema Amlapura - pilsēta Indonēzijā, Bali provincē, Bali salas austrumos
Šteina amnikola amnikolu suga ("Amnicola steinii"), Latvijā sastopama saldūdeņos uz ūdensrožu saknēm un lapu kātiem
hidatode anatomisks veidojums augā, pa kuru notiek liekā ūdens izvadīšana pilieniņu veidā; parasti atrodas lapu vai lapu zobiņu galos; ir galvenokārt augiem, kam pavājināta transpirācija un kas aug pārmitrās vietās; ūdens atvārsnīte
andreae Andrejas - lapu sūnu klases andreju apakšklases ģints
hlorofilipts Antibakteriālas darbības preparāts, ko iegūst no eikalipta lapu hlorofila
antraglikozīdi Antracēna un glikozīdu savienojumi, sastopami pabērzu un kasiju lapu drogās
Bupleurum rotundifolium apaļlapu bupleire
Calliergon trifarium apaļlapu dumbrene
Celastrus orbiculatus apaļlapu kokžņaudzējs
Bellis rotundifolia apaļlapu mārpuķīte
Pellaea rotundifolia apaļlapu pelleja
Peromia rotundifolia apaļlapu peperomija
Campanula rotundifolia apaļlapu pulkstenīte
dzegužpodiņš Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia")
kakliņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia")
katliņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia")
piņģerūtiņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia")
pulksteniņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia")
pulksteniņš Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia")
pulkstenīši Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia")
pulverīts Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia")
rubinkatls Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia")
zvārgulītis Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia")
apaļā rasene apaļlapu rasene
Drosera rotundifolia apaļlapu rasene
raskrētiņa apaļlapu rasene ("Drosera rotundifolia")
raskrēte Apaļlapu rasene ("Drosera rotundifolia")
raskrētīte Apaļlapu rasene ("Drosera rotundifolia")
raskrīte Apaļlapu rasene ("Drosera rotundifolia")
Bryum cyclophyllum apaļlapu samtīte
Batrachium circinatum apaļlapu ūdensgundega
Ranunculus circinatus apaļlapu ūdensgundegas "Batrachium circinatum" nosaukuma sinonīms
ieapaļā rasene apaļlapu un garlapu rasenes hibrīds ("Drosera x obovata"), kas tiek uzskatīts par atsevišķu sugu
Pyrola rotundifolia apaļlapu ziemciete
pelēka Apaļlapu ziemciete ("Pyrola rotundifolia")
aphanorhegma Apaļvācelīte - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases griezeņu dzimtas ģints
melanoskops Aparāts, pa ko skatoties lapu zaļums šķiet melns
piezīmju blociņš apdrukātu vai neapdrukātu lapu grāmatiņa ar sastiprinātām izplēšamām vai neizplēšamām lapām
Kūrmēra apdzīvota vieta Itālijā, Valles d'Aostas reģionā, Monblāna tuneļa galapunkts
vainags Aplī sasieta ziedu, lapu vai zaru vītne
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek sasniegts ceļamērķis, galapunkts
izpačāties ar baudu pērties, mazgāties pirtī ar lapu slotu
vulkanfibra ar cinka hlorīdu piesūcinātu papīra lapu sapresējums, ko lieto galvenokārt kā lētu ādas imitāciju ceļa somām (čemodāniem)
blanko ar veidlapu saistīts; balts, neaizpildīts
čemurziežu laputs ar vieglu vaska izsvīdumu pārklāta gaiši zaļa laputs, ap 1,5 mm gara, sastopama uz burkāniem, ķimenēm, dillēm, selerijām, koriandra un savvaļas čemurziežiem
festons Arhitektūras vai greznojuma elements, kas izskatās pēc pusapaļas lapu, ziedu u. tml. vijas
Anušavans Sosanvers armēņu mitoloģijā - Aras Gehecika mazdēls, gudrs, apdāvināts jauneklis; platānas un svētās platānu birzs iemiesojums, pie viņa griezās kā pie svētās platānas gara, lai paredzētu nākotni (zīlēja birzī pēc lapu šalkoņas)
statice Armērija - plumbagu dzimtas ģints, daudzgadīgi lakstaugi ar bezlapu ziednesi; \~50 sugu, Latvijā 1 suga
melmeņzāle Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum"),ilggadīgs lakstaugs, sastopams lapu koku mežos, stublājs kantains, nezarots, lapas sēdošas mieturī pa vienai, stāv uz augšu, ziedi zvaniņveidīgi, balti, nokaras visi uz vienu pusi
Spiraea hypericifolia asinszāļlapu spireja
pleospora Asku ķērpju klases dotīdeju rindas dzimta ("Pleosporaceae"), krevju ķērpji, kuru laponis attīstās substrātā vai virs tā, 13 ģintis, 400 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugu, gk. uz lapu kokiem
rakstu ķērpis asku ķērpju klases grafīdiju dzimtas suga ("Graphis scripta"), kas bieži sastopama visā Latvijā uz gludas lapu koku mizas mitrākās vai ēnainākās vietās
kolēma Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Collemataceae"), lapu un krūmu ķērpji, 7 ģintis 150 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 13 sugu
fiscija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Physciaceae"), krevju, lapu un krūmu ķērpji ar daudzveidīgu dažādas krāsas laponi, kurā ietilpst zaļaļģes; dzimtā 14 ģintis, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 27 sugas
telošista Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Teloschistaceae"), krevju, lapu vai krūmu ķērpji, kam raksturīgs heteromērisks laponis ar dorsiventrālu vai radiālu uzbūvi, 7 ģintis, >460 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 19 sugu
teliošistas Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta, krevju, lapu vai krūmu ķērpji, kam raksturīgs heteromērisks laponis ar dorsiventrālu vai radiālu uzbūvi, lapoņi dzelteni līdz oranži, retāk pelēki vai citā krāsā, 7 ģintis, >460 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 19 sugu
cetrārija Asku ķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Cetraria"), lapu un krūmu ķērpji, kas aug uz koku stumbriem un augsnes, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
lekanoras Asku ķērpju klases rinda ("Lecanorales"), gk. krevu, retāk lapu un krūmu ķērpji, 33 dzimtas, 13000 sugu, Latvijā konstatētas 26 dzimtas, 1361 suga
verukārija Asku ķērpju klases rinda ("Verrucaiales"), krevju un lapu ķērpji, aug uz akmeņiem, klintīm, augsnes; >1000 sugu, Latvijā konstatēts >30 sugu
cianofilas Asku ķērpju klases rinda, gk. lapu ķērpji, kuru laponī ir zilaļģes vai zaļaļģes
peltigera Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Peltigeraceae"), lapu ķērpji, lapoņi parasti ir lieli, norobežoti ar aļģu kārtu, augļķermeņi - apotēciji, attīstās uz lapoņa augšējās virsmas vai daivu galos, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu
īstās miltrasas sēņu dzimta asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases dzimta ("Erysiphaceae"), obligāti parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, sēņu micēlijs veido haustorijas (izaugumus), kas ieaug saimniekauga lapu šūnās, dzimtā \~100 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugas (uz 300 sugu saimniekaugiem)
Persea drymifolia aslapu avokado
Carex echinata aslapu grīslis
dzelzine Aslapu grīslis ("Carex muricata")
paparde Aslapu papardes - paparžu klases ģints ("Cyrtomium"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā krāšņumaugus
cyrtomium Aslapu papardes, arī cirtomijas
Fortīna aslapu paparde aslapu paparžu suga ("Cyrtomium fortunei")
Helleborus argutifolius aslapu sniegroze
Dryas octopetala astoņvainaglapu driāde
pušķis Atlasīts un sakārtots (ziedu, lapu, zaru) kopums
cūkausis atliekušies burtnīcu vai grāmatu lapu stūri
Ambrozu senkapi atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā starp Ambrozu un Cerkazu mājām, Paparzes senkrastā, krūmiem un lapu kokiem apaugušā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma
Girkanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Tališa kalnu Uļasu grēdas nogāzē un Lenkorānas zemienē, platība - 29 kvadrātkilometri, augstums 50-800 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu reliktas koku (zīdakācija, Persijas dzelzskoks, dzelkva, kastaņlapu ozols) un dzīvnieku sugas, endēmi - milzu kailgliemeži, zaļvēdera ķirzakas
Aizvīķu meža parks atrodas Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidots 19. gs. beigās 36 ha platībā kā muižas parks, tajā aug Eiropas baltegles, Veimuta priedes, Rietumeiropas lapegles, sarkanie ozoli, baltie un šķeltlapu dižskābarži
ekspresautobuss Ātrs regulāras satiksmes autobuss, kas pietur tikai maršruta galapunktos vai dažās pieturās
pušķis Atsevišķs cieši kopā saaudzis (lapu vai ziedu) kopums
sanešana atsevišķu iespieddarba lapu vai burtnīcu savākšana noteiktā secībā
ielipināšana Atsevišķu lapu, attēlu, tabulu, karšu utt. ielīmēšana grāmatās un brošūrās, ko izdara pie salocītām loksnēm pirms sanešanas un sadiegšanas
celma atvases atvases, ko no adventīvajiem pumpuriem dzen lapu koku, kā arī īves un tūjas celmi; vislabāk atvases dzen jauni koki, līdz maksimālā augstuma pieauguma sasniegšanai, turpmāk spēja dzīt atvases pakāpeniski samazinās, cirtmeta vecumā, izņemot alkšņus, praktiski zūd pilnīgi
zvaigžņmatiņš Auga lapu starains vai zarains matiņš
kompasaugi Augi, kuriem spēcīgs apgaismojums izraisa lapu kustības, kas tās izvieto ziemeļu-dienvidu virzienā, gk. stepēs un pustuksnešos; Latvijā retumis nezālienēs aug kompasa salāts
kompasa augi augi, kuru lapu plātnes novietojas ar šķautnēm meridiāna virzienā
plaukšana Augiem patstāvīga pumpuru un tajos ieslēgto, jau visumā labi attīstīto orgānu - ziedu un lapu atvēršanās un turpmākā izveidošanās līdz pilnīgai darbības gatavībai
internodijas Augiem stumbra vai stublāja gabali starp lapu kātu piestiprināšanas punktiem (mezgliem)
ginecejs Augļlapu kopa ziedā
uranija Augs Madagaskarā, kura lapu makstis sakrājas dzeršanai derīgs ūdens, kāpēc ceļinieki to ļoti ciena
ērkšķis Augs, kam ir asas lapu pielapes vai vasas pārveidnes
ēršķēzis Augs, kam ir asas lapu pielapes vai vasas pārveidnes; dzelksnis
krāšņumaugs Augs, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu, augļu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs augs
rabarbars Augs, no kura lapu kātiem vāra gardu un veselīgu ķīseli; rabarbers
metilmerkaptofoss augu aizsardzības viela, ko izmanto apmiglojot, insekticīds, arī pieskares inde, apkaro tīklērces, laputis, tripšus u. c.
abscīzskābe augu hormons, kas kavē šūnu augšanu, veicina lapu un augļu nobiršanu, ierosina augu miera perioda iestāšanos
defoliācija augu lapu mākslīga atdalīšana ar defoliantu palīdzību; parasti izmanto, lai atvieglotu mehanizētu ražas novākšanu
hemonastija augu lapu vai stumbra izliekšanās ķīmisku savienojumu (herbicīdu) ietekmē
organoģenēze augu pamatorgānu (saknes, stumbra, lapu, ziedu) aizmetņu rašanās un attīstība no nediferencētiem veidotājaudiem auga individuālās attīstības gaitā (ontoģenēzē)
kvēpsarma augu slimība, ierosina specifiska asku sēne konīdiju stadijā, arī dažu nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu sugas, parasti attīstās uz augiem, kas pārklāti ar laputu un bruņutu izdalījumiem
hloroze augu slimība, kam raksturīga lapu dzeltēšana
kraupis augu slimība, kas uz augļu, bumbuļu, lapu vai sakņu virsmas rada plankumus, kreveles
fomoze augu slimību grupa, kas parādās kā augu virszemes daļu (lapu, lapu kātu, stumbru, zaru) plankumainība un sakņu bumbuļu puve, ierosina Phoma ģints sēnes, kas pieder pie nepilnīgi pazīstamas sēņu grupas (Fungi imperfecti), piknidāļu rindas (Pycnidiales)
vairsīpoli augu veģetatīvās vairošanās orgāni - sīkie bumbuļsīpoli gladiolām, frēzijām, krokusiem; pumpursīpoli liliju lapu padusēs; sīpoli ķiploku centrālā loka galā
Aulacorthum circumflexum augumāju raibā laputs
Macrosiphum euphorbiae augumāju zaļā laputs
lapu blusiņas augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kas pēc izskata atgādina laputis un kas pārvietojas lecot; šīs apakškārtas kukaiņi
hermess Augutu kārtas laputu apakškārtas atsevišķu sugu nosaukuma satāvdaļa
acyrthosiphon Augutu kārtas laputu apakškārtas ģints
aphrastasia Augutu kārtas laputu apakškārtas ģints
filoksēra Augutu kārtas laputu apakškārtas ģints ("Phylloxera"), kas parazitē uz augiem
Monblāna tunelis autotranporta tunelis zem Monblāna masīva, savieno Franciju un Itāliju, atklāts 1965. gadā, garums - 11 km; galapunkti pie Šamonī Francijā un Kūrmēras Itālijā
sāles Balandaugu dzimtas ģints, vienmājnieki ar pusvelteniskām, gaļīgām lapām un zaļiem, pa 1-3 lapu žākļos novietotiem ziediem, apziednis ar piecām biezām, gaļīgām, zaļām daļām; zviedres
sveda Balandu dzimtas sālszāļu apakšdzimtas ģints ("Suaeda"), viengadīgi lakstaugi (ārpus Latvijas arī puskrūmi), ziedi divdzimumu, sakopoti kamoliņos pa 1-5 lapu žāklēs, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 reti sastopamas adventīvas sugas
zviedres Balanžaugu dzimtas ģints, vienmājnieki ar pusvelteniskām, gaļīgām lapām un zaļiem, pa 1-3 lapu žākļos novietotiem ziediem, apziednis ar piecām biezām, gaļīgām, zaļām daļām
Perovskia atriplicifolia balodeņlapu perovskija
dārza balodene balodeņu suga ("Atriplex hortensis"), viengadīgs lapu dārzenis, arī dekoratīvs augs
sprūte Baltais kālis, eļļas kāļa varietāte, lapu kālis
Phylloscopus bonelli baltvēderu lapuķauķis
balzama apse balzama papele ("Populus balsamifera") - Ziemeļamerikas papeļu suga, bieži audzē parkos, garās olveida lapas apakšpusē bālākas, lapu pumpuriem stipra smarža, Latvijā audzē apstādījumos
Polypodium musifolium banānlapu polipodija
pundurbanāns Banānu ģints suga ("Musa acuminata") jeb smaillapu banāns
redeļapuža Barības redeļu apakšējā daļa; vieta zem barības redelēm; redelapuža
Sphagnum fimbriatum bārkstlapu sfagns
bartramia Bartrāmijas - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases bartrāmiju dzimtas ģints
bartramiaceae Bartrāmiju dzimta - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta
vasaras baravika beku dzimtas beku ģints baraviku grupas suga ("Boletus reticulatus"), ozolu mikorizas ēdama sēne, aug lapu koku un jauktos mežos
pārslainā beka beku dzimtas ģints ("Neoboletus erythropus" syn. "Boletus erythropu"), dažādu lapu koku mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, skābās augsnēs, sastopama reti, saudzējama
parastā apšubeka beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum aurantiacum"), aug lapu koku un jauktos mežos, apšu mikorizas sēne, saukta arī "kundziņš"
dzeltenbrūnā apšubeka beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum versipelle', arī "Leccinum testaceoscabrum"), bērzu mikorizas sēne, kas aug lapu koku mežos
resnkāta beka beku dzimtas sēne ("Caloboletus calopus" syn. "Boletus calopus"), aug lapu koku mežos, skābās, smilšainās augsnēs, dažādu lapu koku mikorizas sēne, sastopama ļoti reti, rūgta
sakņkāta beka beku dzimtas suga ("Caloboletus radicans" syn. "Boletus radicans"), aug lapu koku mežos, parkos, mikorizas sēne (galvenokārt ar liepu vai dižskābardi), sastopama ļoti reti, rūgta
bifeļādas samtbeka beku dzimtas suga ("Hortiboletus bubalinus", syn. "Xerocomus bubalinus"), lapu koku mikorizas sēne, aug arī parkos, dārzos, zālainās vietās, bieži sastopama apdzīvotās vietās, mežos reti
dzeltenkāta lācītis beku dzimtas suga ("Leccinellum crocipodium", syn. "Leccinum crocipodium"), ozolu mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, sastopama ļoti reti, saudzējama
neīstā bērzubeka beku dzimtas suga ("Leccinellum pseudoscabrum", syn. "Leccinum pseudoscabrum"), lazdu, ozolu vai skābaržu mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, sastopama reti
brūnā apšubeka beku dzimtas suga ("Leccinum duriusculum"), apšu mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, sastopama reti
raibā bērzubeka beku dzimtas suga ("Leccinum variicolor"), bērzu mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, sastopama reti
raganu beka beku dzimtas suga ("Suillellus luridus" syn. "Boletus luridus"), bieži sastopama ozolu mikorizas sēne, aug lapu koku un jauktos mežos, parkos
sūrā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius acerrimus"), aug lapu koku, galvenokārt ozolu mežos
vītolu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius aspideus"), aug mitros lapu koku mežos, ceļmalās, kaļķainās augsnēs, galvenokārt zem vītoliem, sastopama reti
dedzinošā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius pyrogalus", syn. "Lactarius hortensis"), aug lapu koku un jauktos mežos zem lazdām
zvīņainā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius spinosulus"), aug mitros lapu koku mežos, zālainās vietās
vīstošā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius vietus"), aug lapu koku un jauktos mežos zem bērziem
Buxbaumia aphylla bezlapu buksbaumija
Epipogium aphyllum bezlapu epipogija
ūdenszvaigzne Bezziedlapjiem piederīga zālējāda divdīglapu augu dzimta un ģints, ziedi pa vienam lapu žākļos, lapas veselas, pretējas, auglis asi noapaļots
bačiņa Biešu vai runkuļu lapu (retāk balandu) zupa (ar putraimiem, piena, krējuma vai gaļas piedevām)
grūstave Biešu, kāpostu lapu u. c. kapājamais rīks
grūstavis Biešu, kāpostu lapu u. c. kapājamais rīks
grūstelis Biešu, kāpostu lapu u. c. kapājamais rīks
grūstevis Biešu, kāpostu lapu u. c. kapājamais rīks
grūstuve Biešu, kāpostu lapu u. c. kapājamais rīks
Bergenia crassifolia biezlapu bergēnija
Stellaria crassifolia biezlapu virza
kupsna Biezs lapu koku puduris
audu kultūru metode biotehnoloģijas metode kokaugu veģetatīvai pavairošanai; laboratorijā speciālās barotnēs izaudzē jaunu augu, izmantojot mātesauga pumpurus, lapu, dzinumu daļas, meristēmas audus, kā arī putekšņus, dīgļus, kallusu, šūnas, protoplastus
skalds Birzs, lapu koku mežiņš; birztala ar skaļu atbalsi
biešu blakts blaktīm piederošs 3-4 mm garš biešu kaitēklis, kas sūc lapu sulu un izplata virālo lapu čokurošanos
blanco Blanko - ar veidlapu saistīts; balts, neaizpildīts
ceļmallapa Blietlapainā ceļmallapa - šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata")
pīsiens Blīva lapu koku jaunaudze
vāciņi blīva papīra, kartona vai polimēra izstrādājums, kas paredzēts neliela daudzuma papīra lapu uzglabāšanai; firmas stila sastāvdaļa
rizīnas Blīvi hitu pinumi, kuri attīstās no lapu ķērpju lapoņa serdes kārtas un ar kuriem ķērpis piestiprinās pie substrāta
reiss brauciens (ar transportlīdzekli) no maršruta viena galapunkta līdz otram
pararieksti Brazīlijas rieksti - Dienvidamerikas lapu koka - augstās bertolēcijas sēklas
brevicoryne Brevicoryne brassicae - kāpostu laputs
ārkauss Brīvu vai saaugušu augšlapu veidojums, kas atrodas tieši zem kausa vai pat ir saaudzis ar to
sedlināji Brīvziedlapju divdīglapu augu dzimta, koki un krūmi, četršķautņainiem vai saspiestiem zariem, bez ērkšķiem, sarkanu ogu par augli
abrometiellas Bromēliju dzimtas augi, lapu rozetes apakšējās lapas lineāri lancentiskas, cietas dzeloņainas, dzimtene Centrālā Amerika, audzē dzīvokļos
aregēlija Bromēliju dzimtas augs Brazīlijā, ap 20 sugu, lapas zaļi sārtas, ziedi daļēji paslēpti lapu rozetē, audzē arī siltumnīcās un dzīvokļos
frīzeja Bromēliju dzimtas ģints ("Vriesea"), dekoratīvs ziedaugs no Dienvidamerikas tropiskajiem mežiem, izplatīts telpaugs ar īpatnēju kopšanu, laistot nevis saknes, bet ielejot ūdeni un minerālvielas lapu piltuvēs
bloks Brošēts un apgriezts papīra lapu kopojums
augu apkodumi brūces, kas paliek pēc dzinumu apkošanas un lapu nobraucīšanas, ko dzīvnieki izdara vasarā un ziemā
Polygonum vaccinifolium brūkleņlapu sūrene
Phylloscopus fuscatus brūnais lapuķauķis
Draba bruniifolia brunijlapu drojene
Viburnum buddleifolium budlejlapu irbene
Berberis buxifolia bukšlapu bārbele
Hebe buxifolia bukšlapu hēbe
nepilna burtnīca burtnīca ar nepilnu lapu skaitu, kas ērtības labad tiek stiprināta, to ieliekot blakus esošajā grāmatas bloka burtnīcā
truksilīns C~38~H~46~N~2~O~8~, "Erythroxylon coca" lapu alkaloīds
capitophorus Capitophorus ribis - jāņogulāju sarkanās laputs nosaukuma sinonīms
cietkoksnes celuloze celuloze, kas iegūta no cietas koksnes (galvenokārt lapu kokiem)
sulfītceluloze Celuloze, kas iegūta, vārot galvenokārt šķeldas no egles, lapegles un retāk ar lapukoksnes (apses) piejaukumu pēc sulfītvārīšanas metodes
Doronicum plantagineum ceļmallapu doronika
Phylloscopus griseolus Centrālāzijas lapuķauķis
Catalpa bignonioides ceriņlapu katalpa
cyclachaena Cyclahena xanthiifolia - smaillapu skarziedes "Iva xanthiifolia" nosaukuma sinonīms
aplocējums cietais iesējums ar priekšlapu / pēclapu ar atlokiem; atloki rievoti
salātcigoriņš cigoriņu suga ("Cichorium endivia") jeb endīviju cigoriņš, ko dažkārt audzē lapu salātiem
endīvija cigoriņš cigoriņu suga ("Cichorium endivia"), ko mēdz audzēt lapu salātiem; salātcigoriņš
veltnis cilindrs, ap kuru sitienprinteros un rakstāmmašīnās tiek aplocīts papīrs un pret kuru drukāšanas mehānisms izdara sitienu pa šim veltnim aplocīto papīra lapu
dūņene Cūknātru dzimtas ģints ("Limosella"), nelieli viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošiem dzinumiem un lapu rozeti, 15 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
sārtžibulītis Cūknātru dzimtas ģints ("Odontites"), nelieli, pusparazītiski, viengadīgi lakstaugi, stulbājs stāvs, zarots vai vienkāršs, ziedi pa 1 seglapu žāklēs, vienpusējās ķekarveida vai vārpveida ziedkopās, 20 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
sīļi Čemurziežu dzimtas augu ģints, taisniem un lokveidīgi liektiem lapu kātiem un plūksnainu gandrīz spārnotu, vienkāršu, reizēm tik galotnē zarainu, pliku stublāju, no līnijlapām sastāvošu vīkāliņu, spārnotām agļa ribiņām, baltu raga dzeloni plūksniņu galiem
knīdija Čemurziežu dzimtas ģints ("Cnidium"), divgadīgi vai daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, lapas ar garām lapu makstīm, >20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
vilkoga Četrlapu čūskoga - čūskogu suga ("Paris quadrifolia")
mauku puķe četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
četrlapīte Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
ģēloga Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
ģēlotne Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
grēmene Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
īveļsakne Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
īveļzāle Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
kaulaine Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
kaulene Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
miegoga Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
talše Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
talšķoga Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
vienodze Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
vīnodze Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
zalkšogas Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
zalšoga Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
Paris quadrifolia četrlapu čūskoga jeb čūskoga
Riesta-Džūkstenes purvs dabas liegums Austrumkursas augstienes Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 347 ha, apaugumā 1-3 m augstas priedes, zemsedzē polijlapu andromeda, lielā dzērvene (segums \~50%), parastā niedre, grīšļi, sfagni
Kaušņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 223 ha, dzērvenāji aizņem 27,8 ha, to segums 70-80%, zemsedzē polijlapu andromeda, makstainā un slaidā spilve, grīšļi, sfagni
Timsmales ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Variešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 101 ha, ietilpst Baltezers jeb Timsmales ezers (platība — 45 ha) un tā apkārtne, konstatēta Latvijā aizsargājama augu suga — šaurlapu ežgalvīte
Gulbju un Platpirovas purvs dabas liegums Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novada Līdumnieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība — 1771 ha, dzērvenāji aizņem \~800 ha, to segums 40%; zemsedzē ārkausa kasandra, makstainā spilve, polijlapu andromeda, sfagni
Nagļu un Ansiņu purvs dabas liegums Ventspils novada Zlēku pagastā, kopējā platība — 284 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dzērvenāji aizņem 66,8 ha, segums 60-70%, gk. lielā dzērvene (“Oxycoccus palustris”), purva zemsedzē arī polijlapu andromeda, makstainā spilve, sila virsis, melnā vistene, grīšļi, sfagni
Paņemūnes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmalas paugurlīdzenumā, Bauskas novada Brunavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 800 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros un pārmitros lapu koku biotopus, ir nozīmīga putnu ligzdošanas vieta, konstatētas daudzas retas putnu sugas
Lepuru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 316 ha, no tiem dzērvenāji \~230 ha, to segums 60-70%, augstais purvs ar pārejas purva joslām, zemsedzē polijlapu andromeda, ārkausa kasandra, parastā niedre, apaļlapu rasene, makstainā spilve, purva vaivariņš, melnā vistene, sfagni
kapājamā dzelzs darbarīks lapu, sakņu u. tml. sasmalcināšanai kapājot
kressalāti Dārza cietķērsa - krustziežu dzimtas cietķērsu ģints suga ("Lepidium sativum"), viengadīgs lapu dārzenis, garšaugs, kura lapās daudz vitamīnu
programmu datne datne, kurā ir programmu izpildāmās daļas, piemēram, vārdu procesors, izklājlapu programma, komunikāciju programmu pakotnes, dažādas lietojumprogrammas
rabarbers Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ("Rheum") ar labi attīstītu sakneni, lielām lapām, gariem, sulīgiem lapu kātiem
Hypericum polyphyllum daudzlapu asinszāle
Lupinus polyphyllus daudzlapu jeb daudzgadīgā lupīna
Kalmia polifolia daudzlapu kalmija
daudzgadīgā lupīna daudzlapu lupīna
Anthyllis x polyphilloides daudzlapu pērkonamoliņš
Tiarella polyphylla daudzlapu tiarella
Umbilicaria polyphylla daudzlapu umbilikārija
gastrulācija Daudzšūnu dzīvnieku dīgļlapu veidošanās
Caltha polypetale daudzvainaglapu purene
heterofilija dažādlapainība, lapu formas dažādība vienam un tam pašam augam; piemēram, daudziem ūdensaugiem zemūdens lapas atšķiras no virsūdens lapām
Araucaria heterophylla dažādlapu araukārija
Cirsium heterophyllum dažādlapu dadzis
Kochia heterophylla dažādlapu kohija
Osmanthus heterophyllus dažādlapu osmants
Penstemon heterophyllus dažādlapu penstemone
Lophocolea heterophylla dažādlapu sekstīte
Polygonum aviculare dažādlapu sūrene
māzeris Defektīvs lapu koku koksnes saaugums lielāka vai mazāka puna veidā, vai arī sīksts stumbra resgalis, ko kā lietas koku izmanto īpašām vajadzībām
kokroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ("Malva") ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs
aurikula Dekoratīvs prīmulu dzimtas dārzaugs (tā iesaukts lapu formas dēļ)
niktinastija Dienas un nakts mijas izraisīta vainaglapu, lapu un lapiņu kustība, kas atkarīga no diennakts temperatūras un gaismas maiņas (ziedu atvēršanās dienā un aizvēršanās vakarā vai otrādi, āboliņa, zirņu u. c. augu salikto lapu sakļaušanās, naktij iestājoties)
mērķis distances galapunkts (sporta sacensībās); finišs (2)
finišs Distances galapunkts, mērķis (sporta sacensībās)
alliārija Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, baltiem ziediem, stipru ķiploka smaku; aug ēnainos lapu mežos
halorrhagidaceae Divdīgļlapju augu dzimta "Myrtiflorae" rindā, ūdens un cietzemes augi ar sīkiem vien- un divdzimumu ziediem, kuriem bieži nav ziedlapu; \~160 sugu mērenā un subtropiskā joslā
tetragonolobus Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, lakstaugi ar ziediem lapu padusēs un cilindriskām pākstīm, 7 sugas
plantaginales Divdīgļlapju augu rinda, kopziedlapaiņi, tikai viena, ceļmalu lapu dzimta, lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, ar 3 ģintīm, >220 sugu
muskats Divdīgļlapju klases dzimta ("Myristicaceae"), divmāju koki, retāk krūmi, lapas veselas, ādainas, ziedi viendzimuma, lapu žāklēs, sastopami tropos, 16 ģinšu, \~380 sugu
armērija divdīgļlapju klases limoniju dzimtas ģints ("Armeria"), daudzgadīgi lakstaugi ar bezlapu ziednesi; \~50 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
hibisks Divdīgļlapju klases malvu dzimtas ģints ("Hibiscus"), kokaugi un lakstaugi, ziedi lieli, pa vienam lapu žāklēs, \~300 sugu
skujene Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Hippuridales, Haloragales"), ūdeņu un purvu lakstaugi, daudzgadīgs ūdensaugs, lapas lineāras, mieturos, ziedi sīki, lapu žāklēs, auglis - kaulenis, sastopams ziemeļu puslodē, Dienvidamerikas un Austrālijas dienvidu daļās, Latvijā gk. lēni tekošu vai stāvošu ūdeņu krastmalās
ziemciete Divgadīgās ziemcietes - dārza puķes, kas pirmajā vasarā attīsta tikai lapu rozeti, ziemu pārziemo laukā un zied otrajā gadā
mangolds Divgadīgs balandu dzimtas dārzenis - lapu biete ("Beta vulgaris", arī "Beta cicla")
dujlapis Divlapu (āboliņš)
Corydalis diphyla divlapu cīrulītis
Scilla bifolia divlapu zilsniedzīte
Maianthemum bifolium divlapu žagatiņa
moruška Divlapu žagatiņa ("Maianthemum bifolium Schmidt")
vīnodziņš Divlapu žagatiņa ("Maianthemum bifolium", arī "Majanthemum bifolium")
žagata Divlapu žagatiņa ("Maianthemum bifolium")
blusenes Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium")
majpuķe Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium")
pakrēslīte Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium")
spīdzenes Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium")
varžaukliņa Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium")
vīnpuķīte Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium")
divmāju augi divmājnieki — augi, kam sievišķie un vīrišķie ziedi vai sievišķie un vīrišķie dzimumorgāni atrodas uz dažādiem vienas sugas indivīdiem, piemēram, apses, ošlapu kļava, smiltsērkšķi, parastā maršancija, purpura ragzobe; dažkārt augs jaunības stadijā ir divmāju augs, bet vēlāk kļūst par vienmājas augu, piem., Ķīnas citronliāna
Carex diandra divputekšņlapu grīslis
žākļveida zars divu līdzīga izmēra zaru saaugums, kas veidojas gk. lapu kokiem (kļavai, ievai, blīgznai, augļu kokiem), bet nav stiprs, tāpēc slodzes ietekmē viena daļa nolūst
Calliergon megalophyllum dižlapu dumbrene
Plagiothecium cavifolium doblapu šķībvācelīte
doralis Doralis frangulae - krūkļu-kartupeļu laputs "Aphis frangulae" nosaukuma sinonīms
doralis Doralis grossulariae - ērkšķogulājuu laputs "Aphis grossulariae" nosaukuma sinonīms
bada dzeguze dzeguze, kas sāk kūkot ļoti agri pirms lapu plaukšanas
Phylloscopus inormatus dzeltensvītru lapuķauķis jeb dzeltensvītru ķauķītis
Phylloscopus nitidus dzeltenvēdera lapuķauķis
Oxalis adenophylla dziedzerlapu zaķskābene
dziedzerlapainā zaķskābene dziedzerlapu zaķskābene
pazarīte Dzinums, kas attīstās galvenā stublāja vai sāndzinumu lapu žāklēs
zara atmiršana dzīvības procesu izbeigšanās zaros pēc lapu un skuju nokalšanas
Cyclamen hederifolium efejlapu ciklamena
Cyclamen neapolitanum efejlapu ciklamenas ("Cyclamen hederifolium") nosaukuma sinonīms
Veronica hederifolia efejlapu veronika
bukšaugi Eiforbiju rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi, kokaugi ar mūžzaļām lapām, ziedi sīki, lapu žāklēs, 6 ģintis, \~60 sugu; Latvijā apstādījumos, kapsētās audzē mūžzaļo buksi jeb suņumirti
kokeļļa Eļļa, ko iegūst no dažu lapu koku (piemēram, bērza) koksnes
tridermoģenēze Embrionālās attīstības stadija, kam raksturīga trīs dīgļlapu veidošanās
Aphis grossulariae ērkšķogulāju laputs
skeletēt Ēst lapu plātnes mīkstās daļas, atstājot dzīslojumu neskartu (par kukaiņiem)
plūmju evernija everniju suga ("Evernia prunastri"), sastopama ļoti bieži uz lapu kokiem, laponis lentveidīgs, ar iezaļganu virspusi, baltu apakšpusi un patīkamu aromātu; no šā ķērpja iegūst aromātisko vielu rezinoīdu, ko izmanto parfimērijas rūpniecībā
izklājlapu programma "Quatro Pro" firmas _Borland International Inc._ izstrādāta izklājlapu programma ar visai plašām iespējām
programma Excel firmas _Microsoft_ izveidota plaša izklājlapu apstrādes programma, kas lietojama firmas _IBM_ un _Apple_ datoriem. Tā var apvienot vairākas izklājlapas un nodrošina lietotājam lielu grafisko līdzekļu klāstu
Cyrtomium fortunei Fortina aslapu paparde
dimetildiamīntriazīnilmetilditiofosfāts Fosfororganisks preparāts, izmanto gk. laputu un tīklērces apkarošanai, sēklu apstrādei; saifoss
menazons Fosfororganisks preparāts, izmanto gk. laputu un tīklērces apkarošanai, sēklu apstrādei; saifoss
saifoss Fosfororganisks savienojums, ko izmanto laputu un parastās tīklērces apkarošanai
figons Fungicīds, lieto vīnogulāju miltrasas, ābeļu, bumbieru, ērkšķogulāju, dārzeņu kultūru miltrasu apkarošanai, lieto arī pret ābeļu kraupi, kauleņaugu koku lapu sīkplankumainību, kartupeļu lakstu un tomātu augļu puvi
zemules Gaileņaugu ģints, sīki, tikai 3-8 cm gari zāļaugi, pamīšus lapotu stublāju, sīkiem, baltiem vai iesārtiem ziediņiem, pa vienam lapu žākļos
tiešais reiss gaisakuģa lidojuma veids, kad visu reisu no izlidošanas punkta līdz galapunktam caur jebkuriem starppunktiem norāda ar vienu un to pašu nosacīto apzīmējumu
salātzaļš Gaiši zaļš; tāds, kam ir dārza salātu lapu krāsa
Phylloscopus tenellipes gaiškāju lapuķauķis
gala punkts galapunkts
kofeīns Galvenais kafijas pupiņu un tējas lapu alkaloīds, kas uzbudina centrālo nervu sistēmu
teīns Galvenais kafijas pupiņu un tējas lapu alkaloīds, kas uzbudina centrālo nervu sistēmu; kofeīns
Bryum oblongum garenlapu samtīte
Atriplex oblongifolia garlapu balodene
Cephalanthera longifolia garlapu cefalantēra
Ranunculus lingua garlapu gundega
Anomodon longifolius garlapu kažocene
Pulmonaria longifolia garlapu lakacis
Mentha longifolia garlapu mētra
garā rasene garlapu rasene
Drosera anglica garlapu rasene
plākste Garlapu rasene ("Drosera anglica", senāk "Drsera longifolia")
Rumex longifolius garlapu skābene
Veronica longifolia garlapu veronika
Hymenocallis longipetala garvainaglapu peruāņu narcise
Gleznotāju krauja Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta stāvās nogāzes posms starp Vējupītes ieleju un Paparžu gravu Siguldā, augstums - 70-75 m, apaugusi ar lapu kokiem un krūmiem
spilgtā gazānija gazāniju suga ("Gazania x rigens"), viengadīgi lakstaugi ar kuplu, lāpstveidīgu lapu rozeti, ziedu kurvīši pa vienam 20-25 cm garu ziednešu galā, kurvīši atveras tikai saulainā laikā, zied no VII līdz rudens salnām
Mylia anomala gludlapu mīlija
arcīrija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases saprofītu sēņu dzimta ("Arcyriaceae"), izplatītas uz skuju un lapu koku celmiem, 2 ģintis, 21 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas
Spiraea chamaedryfolia goblapu spireja
goblapainais spirejs goblapu spireja
heirantīns Goldlaka "Cheiranthus cheiri" lapu un sēklu glikozīds, darbības ziņā līdzīgs digitālam
kāpuniedre Graudzāļu dzimtas ģints ("Ammophila"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem, resniem sakneņiem, saritinātām lapu plātnēm un vaļējām makstīm, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
gaiļsāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Echinochloa"), lakstaugs ar stāviem vai paciliem stiebriem, kailām lapu makstīm un bez lapas mēlītes, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 daudzveidīga suga ar vairākām pasugām, sastopama pareti tīrumos, sakņu dārzos un ruderālās vietās
atragēne Gundegu dzimtas ģints ("Atragene"), līdz 3 m gara liānas ar garu kāpelējošu stumbru, kas pie atbalsta nostiprinās ar lapu kātiem, 10 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus apstādījumos audzē 2 sugas
abiotrofija Ģenētiski noteikts dīgļlapu defekts, kas var palikt latentā stāvoklī vai arī būt par cēloni sistēmu vai orgānu funkciju traucējumiem, piem., pārmantotām nervu sistēmas slimībām
kopne ģeometriski neizmaināma konstrukcija, kas veidota no galapunktos savstarpēji savienotiem taisniem stieņiem
dūmaine himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Bjerkandera"), Latvijā konstatētas 2 sugas, kas parazitē uz lapu kokiem, retumis uz skuju kokiem, izraisa balto trupi
rinda horizontāla izklājlapas šūnu virkne, kas šķērso visu izklājlapu; datu bāzēs ar rindu parasti saprot ierakstu
ortostiha Iedomāta vertikāla līnija, kas novilkta starp lapu vai sānsakņu pamatnēm, kuras atrodas cita virs citas uz vienas taisnes
žākle Iekšējais leņķis starp lapu un augšup ejošo stumbra posmu
aizlocīt Ielokot (lapu burtnīcā, grāmatā u. tml.), iezīmēt (kādu lappusi)
ātršuvējs ierīce aktu vākos vai mapē atsevišķu papīra lapu iestiprināšanai, sasaistīšanai
iespiedloksne Iespieddarba apjoma mērvienība, par pamatformāta (A4) lapu četrreiz lielāka papīra loksne, ko lieto poligrāfijā
sīkiespieddarbs Iespieddarbs ar nelielu lapu skaitu, piemēram, instrukcijas, sludinājumi, metodiskie norādījumi u. tml. materiāli
apaļošana Iespieddarbu lapu stūru apstrāde, piešķirot tiem riņķa līnijas daļas formu
brošēšana Iespiesto lokšņu (papīra lapu) apstrādāšana, gatavojot brošūras, žurnālus un grāmatu blokus
ievu-auzu laputs ievu-labības laputs
rhopalosiphum Ievu-labības laputs
Abruka Igaunijai piederoša sala Rīgas līcī uz dienvidiem no Sāmsalas, platība - 1060 ha, viens no tālākajiem platlapu koku izplatības rajoniem Eiropas ziemeļu daļā, atrodas valsts aizsardzībā
Sagina subulata īlenlapu gaurenīte
paridīns Indīga viela četrlapu čūskogas ogās
rogors Insekticīds, akaricīds, iekšējās terapijas un pieskares inde, lieto graudaugu un kukurūzas aizsardzībai pret melno stiebrmušu (zviedru mušu), apkaro arī pupu un ābeļu laputis, biešu mušu kāpuru u. c. kaitēkļus
fosfamīds Insekticīds, akaricīds, iekšējās terapijas un pieskares inde, lieto graudaugu un kukurūzas aizsardzībai pret melno stiebrmušu (zviedru mušu), apkaro arī pupu un ābeļu laputis, biešu mušu kāpuru u. c. kaitēkļus; rogors
rasmošana Interneta mājas lapu arhivēšana un saglabāšana tādā stāvoklī, kādā tā bija kādā noteiktā laika momentā
Phylloscopus neglectus Irānas lapuķauķis
Physocarpus opulifolius irbeņlapu fizokarps
Linaria genistifolia irbuleņlapu vīrcele
kupena Irdena (piemēram, lapu, smilšu) kaudze
lapsmecernieki Īssmecernieku grupas smecernieku dzimtas ģints ("Phyllobius"), Latvijā konstatēts \~12 sugu, vaboļu ķermenis iegarens, klāts ar zvīņām, 3-9 mm garš; lapu smecernieks
brachytheciaceae Īsvācelītes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta
brachythecium Īsvācelītes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints
Fissidens taxifolius īvlapu spārnene
akrotērijas Izcili izgreznojumi jumtu galos, palmu lapu vai cilvēku ģīmju veidā
grafikas izklājprogramma izklājlapu programma, kas atveido displeja ekrānā darblapu, izmantojot bitkartētu grafiku, parasti tā ietver plašu datorizdevniecības elementu spektru un vienā izdrukā ļauj kombinēt izklājlapas un diagrammas
diapazons izklājlapu programmās - viena šūna vai blakusesošu šūnu taisnstūrveida grupa; šūnu grupējums ļauj izdarīt zināmas operācijas, piemēram, formatēšanu, visai šūnu grupai
izklājprogramma Lotus 1-2-3 izklājprogramma, ko izstrādājusi firma _Lotus Development Corporation_, tā bija pirmā izklājprogramma, kas bez tradicionālajām izklājlapu funkcijām nodrošināja arī zināmas datņu pārvaldības, grafikas un teksta apstrādes iespējas
Corispermum hyssopifolium izoplapu kamieļzāle
Cuphaea hyssopifolia izoplapu kufeja
Cryptomyzus ribis jāņogulāju sarkanpangu laputs
atvase Jauns dzinums, kas rodas (galvenokārt lapu kokiem un krūmiem) no celma vai saknēm un var izveidoties par patstāvīgu augu
asinsuts Jaunu ābeļu un to zaru kaitēklis no lapu utu dzimtas
birzs Jebkurš neliels (lapu koku) mežs
sisalkaņepes kādas Austrumāfrikā un Javā kultivētas agaves lapu šķiedras (riepu ražošanai)
pīkstene kāds augs, kura lapu pieliekot pie mutes un pūšot rada skaņu
Rosa glabrifolia kaillapu roze
phyllocactus Kaktusu ģints plakaniem, robotiem lapas veida stublājiem, tāpēc saukti lapu kaktusi, lai gan īsttenībā lapu tiem nav, 25 sugas tropos
peireskia Kaktusu ģints, lapu kaktusi, kopā ar dažām citām ģintīm veido īpašu apakšdzimtu "Peireskioideae", jo atšķiras no pārējiem kaktusiem ar mazgaļīgu, zarotu stublāju un paliekošām īstām lapām
Deutzia x kalmiiflora kalmijlapu deicija
mārsilu kalnmētra kalnmētru suga ("Acinos arvensis syn. Acinos thymoides"), Latvijā sastopama samērā bieži sausos pakalnos, kāpās, priežu mežos u. c., viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs, stublājs 15-30 cm augsts, lapas olveidīgas vai garenas, lapu žāklēs 2-6 ziedi
Phylloscopus occipitalis kalnu lapuķauķis
čumuls Kamolā satīta vai mudžeklī savēlusies dzija, kopā savākušos bišu kamols, apaļa lapu kaudzīte
kampareļļa Kamparkoka lapu un koksnes pārtvaices rezultātā iegūstams šķīdums, kas izdalās reizē ar kamparu; izgatavojams arī sintētiskā ceļā ievadot sausu hlorūdeņradi terpentineļļā
grūstuvis Kapājamā dzelzs (piemēram, lapu, sakņu sasmalcināšanai)
ziedu kāposts kāposti ar baltu, zarainu ziedkopu lapu rozetes vidū (Brassica oleracea var. botrytis)
smecele Kāpostu lapu uts
smēcele Kāpostu lapu uts
konči Kāpostu, biešu u. c. lapu kāti
dikarbetoksietildimetilditiofosfāts Karbofoss - akaricīds, insekticīds, pieskares inde, bezkrāsains, eļļains šķidrums ar vāju smaku, izmanto sūcējkukaiņu (sevišķi laputu) apkarošanai uz dārzeņiem un augļu kokiem
malations Karbofoss - akaricīds, insekticīds, pieskares inde, bezkrāsains, eļļains šķidrums ar vāju smaku, izmanto sūcējkukaiņu (sevišķi laputu) apkarošanai uz dārzeņiem un augļu kokiem
Cotoneaster salicifolius kārkllapu klintene
Campanula cochlearifolia karošlapu pulkstenīte
Aulacorthum solani kartupeļu plankumainā laputs
Rodgersia aesculifolia kastaņlapu rodžersija
kokaudzes vecumklase kategorija kokaudžu iedalīšanai pēc vecuma, ņemot vērā atšķirības augšanas gaitā; skujkoku un cieto lapkoku audzēm pieņemtais vecumklases intervāls ir 20 gadu, mīkstajiem lapu kokiem — 10 gadu un īpaši ātraudzīgajiem kokiem (baltalkšņiem, blīgznām un vītoliem) — 5 gadi
Syngonium podophyllum kātlapu singonija
Lewisia cotyledon kauslapu levīzija
Tofieldia calyculata kauslapu tofīldija
gredzens Kauslapu, vainaglapu vai putekšņlapu sakārtojuma veids
Peperomia clusiifolia kluzilapu peperomija
Chenopodium acerifolium kļavlapu balanda
Platanus x acerifolia kļavlapu platāna
kailot kļūt tādam, kam nav lapu, skuju (parasti par kokiem, krūmiem)
eurhynchium Knābītes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints
defoliācija kokaugu lapu (skuju) priekšlaicīgs zudums, ko izraisa kaitēkļi, kokaugu slimības vai abiotiskie faktori, tā var būt pilnīga vai daļēja
lapu plankumainība kokaugu slimība, kam raksturīgi lapu audu atmirumi atsevišķiem plankumiem, tiem var būt dažāda krāsa (balta, pelēka, pat melna), struktūra un forma, sastopama veģetācijas perioda beigās visu vecumu mežaudzēs, bīstama sējeņiem kokaudzētavās un jaunaudzēm, ja augi inficējas vairākus gadus pēc kārtas
lapkoku sarkankārpainība kokaugu slimība, ko izraisa askusēne "Nectria cinnabarina", slimo dažāda vecuma lapu koki un krūmi (liepas, zirgkastaņas, gobas, ogu krūmi) parkos un mežos, inficējas gk. sala, sausuma, barības vielu trūkuma, gaisa piesārņojuma dēļ novājināti augi mehānisku bojājumu vietās; ja infekcija nokļūst vadaudos, strauji atmirst viss koks
krāšņumkoks Koks, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu, augļu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs koks
pseidokodols Koksnes bojājums, kas izpaužas kā tumšāk iekrāsota stumbra centrālā daļa bezkodola lapu kokiem, atšķiras no īstā kodola ar neviendabīgu struktūru un mazāk regulāru formu
brūnējums Koksnes krāsas izmaiņa tikko cirstiem bezkodola lapu kokiem, it īpaši bērziem; nosmakums
nosmakums Koksnes krāsas izmaiņa, brūnējums, tikko cirstiem bezkodola lapu kokiem, it īpaši bērziem
žozefīne Konditorejas izstrādājums - lapu mīklas un vārītā krēma kūka ar dažādu veidu pildījumu un garnējumu; šīs kūkas gabaliņš
filloms Kopvārds visiem auga lapu veidojumiem: lapa vispār
viršzieži Kopziedlapjiem piederīga divdīglapju dzimta, pēc lapu plaukšanas ziedoši krūmiņi ar vienkāršām, iepretim stāvošām, biezām, parasti ādveidīgām, tievām, garām lapām, augšēju sēklotni, 10 un vairāk putekšnīcām
Austrālijas dzelzskoks koslapu kazuarīna paralēls nosaukums
Kasuarina equisetifolia koslapu kazuarīns jeb Austrālijas dzelzskoks
jūrmalas krambe krambju suga ("Crambe maritima"), saukta arī par jūras kāpostu, tās izbalinātus lapu kātus var ēst kā dārzeņus
Ficus cyathistipula krāšņlapu gumijkoks
divgadīgās puķes krāšņumaugi, kuru attīstības cikls ilgst divus gadus - pirmajā gadā izveidojas lapu rozete, otrajā uzzied un ražo sēklas
ledussalāti Kraukšķīgi, stingri lapu salāti, kuri aug, veidojot apaļu galviņu
Hebe pinguifolia kreimuļlapu hēbe
parastais krūklis krūkļu suga ("Frangula alnus syn. Rhamnus frangula"), sastopama bieži lapkoku un jauktos mežos, upmalās, krūmājos; vasarzaļš krūms, retāk līdz 7 m augsts koks ar gludu, gandrīz melnu mizu, lapas veselas, iegareni eliptiskas vai otrādi olveidīgas (garums 5—8 cm), ar gludu malu un gandrīz paralēlu plūksnainu dzīslojumu, ziedi sīki, balti, pa 2—7 pušķos lapu žāklēs
Aphis frangulae krūkļu-kartupeļu laputs
krūkļu-gurķu laputs krūkļu-kartupeļu laputs
suņmirte Krūms ar mūžzaļām šauri eliptiskām vai olveidīgām ādainām lapām un sīkiem zaļgani baltiem ziediem lapu žāklēs
suņumirte Krūms ar mūžzaļām šauri eliptiskām vai olveidīgām ādainām lapām un sīkiem zaļgani baltiem ziediem lapu žāklēs
krāšņumkrūms Krūms, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu, augļu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs krūms
izpugas Krustlapu drudzene ("Gentiana cruciata")
Gentiana cruciata krustlapu drudzene jeb krustainā genciāna
hibrīdkālis Krustziežu dzimtas divgadīgs lopbarības augs ("Brassica napus"), kas pirmajā gadā dod bagātu sakņu un lapu ražu, bet otrajā - sēklas
divsēkles Krustziežu dzimtas ģints ("Diplotaxis"), lakstaugi, kam bez stublāja lapām bieži ir arī lapu rozete, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas adventīvas
dārza cietķērsa krustziežu dzimtas suga ("Lepidium sativum"), viengadīgs lapu dārzenis, garšaugs, kura lapās ir daudz vitamīnu
auguts kukaiņu klases kārta ("Sternorrhyncha"), augēdāji - sūc augu sulu no augu virszemes orgāniem vai saknēm, 4 apakškārtas (laputis, lapblusiņas, baltblusiņas un bruņutis), >25000 sugu
nervātūra kukaiņu spārnu un augu lapu dzīslojums
Ampelopsis aconitifolia kurpīšlapu čemurvīns
Ranunculus aconitifolius kurpīšlapu gundega
kardoni Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgi augi, radniecīgi artišokiem, ar mazākiem, nelietojamiem ziedu sastatiem, bet toties gaļīgiem lapu kātiem iun dzīslām, ko ēd balinātus, pagatavotus kā sparģeļus
sūriči Kurvjziežu dzimtas ģints ("Pulicaria"), \~40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama ļoti reti ceļmalās, viengadīgs lakstaugs ar specifisku smaržu, stublājs līdz 40 cm augsts, ziedu kurvīši pa 1 zaru galos un lapu žāklēs, ziedi gaišdzelteni
phylloscopus Ķauķu apakšdzimtas ģints - lapuķauķi jeb ķauķīši
līpmadara Ķeraiņu madara ("Galium aparine") - madaru suga ar atpakaļ atliektiem stublāja un lapu malu dzelonīšiem, guļošu vai kāpelējošu līdz 1 m un vairāk garu stublāju, baltiem vai zaļganiem ziediem
Saxifraga cuneifolia ķīļlapu akmeņlauzīte
Selinum carvifolia ķimeņlapu selīne
pesticīdi ķīmiski līdzekļi kaitīgu organismu (piemēram, kukaiņu, grauzēju, nezāļu) apkarošanai; pēc iedarbības tos iedala aficīdos (iznīcina laputis), akaricīdos (ērces), nematocīdos (nematodes), rodenticīdos (grauzējus), fungicīdos (sēnes), baktericīdos (mikroorganismus), herbicīdos (augus), arboricīdos (kokaugus)
degulis Ķimpene - parazītisku sēņu ģints, kas veido piepes pie lapu koku stumbriem un melnos graudus labības vārpās
deguls Ķimpene - parazītisku sēņu ģints, kas veido piepes pie lapu koku stumbriem un melnos graudus labības vārpās
hua-njao Ķīnas tradicionālās glezniecības žanrs, kuru izmanto tīstokļu, vēdekļu, albuma lapu un aizslietņu apgleznošanai
lapbire Ķiršu slimība, kam raksturīga slimo lapu dzeltēšana un nobiršana
Myzys cerasi ķiršu-madaru laputs
parastā ķiverene ķivereņu suga ("Scutellaria galericulata"), sastopama samērā bieži visā Latvijā, arī mitros, pārpurvotos mežos, zemajos un pārejas purvos, ūdenstilpju krastos, tā ir 10—50 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas vai lancetiskas, ziedi pa 1 lapu žāklēs, zilvioleti, divlūpaini, ar ķiverveidīgu augšlūpu, zied jūnijā—augustā, auglis — riekstiņu kopauglis
Sitobion avenae labības laputs
atrichum Lācītes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzegužlinu dzimtas ģints
divgadīgs augs lakstaugs, kura dzīves cikls ilgst divus veģetācijas periodus; pirmajā veģetācijas vasarā tas veido tikai lapu rozeti un (vai) neziedošu stublāju un, pēc pārziemošanas uzzied nākamajā vasarā
dārzenis Lakstaugs, kura sulīgās daļas (saknes, lapas, lapu kātus, augļus) lieto uzturā
Calathea lancifolia lancetlapu kalateja
priekšlapa Lapa (grāmatā) starp vāku un titullapu
kāts Lapas sastāvdaļa, kas savieno lapu ar stumbru; stumbra atzarojums, uz kura atrodas zieds; stublājs, tievs stumbrs
svītrainā peperomija lapas vairogveida, virspusē sudrabotas svītras, lapu apakšpuse un kāti sārti
psyllidae Lapblusiņas - augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kas pēc izskata atgādina laputis un kas pārvietojas lecot; šīs apakškārtas kukaiņi
Lapzeme lapu (sāmu) apdzīvotā teritorijā (somu val. _Lappi_, zviedru val. _Lappmark_) Zviedrijas (Vesterbotenas, Norbotenas lēnes), Somijas, Norvēģijas ziemeļos un Krievijas Murmanskas apgabala rietumu daļā, platība - \~458000 kvadrātkilometru
dažādlapainība lapu formas dažādība vienam un tam pašam augam
kalē kāposti lapu kāposti ("Brassica oleracea L. var. acephala")
Chaerophyllum cerefolium lapu kārvele
platlapis lapu koku grupa, kurā ietilpst koki ar platām lapām (piemēram, ozoli, kļavas, liepas, oši)
Petroselinum crispum subsp. crispum lapu pētersīlis
vasas mezgli lapu piestiprinājuma vietas stumbram
baltās sūnas lapu sūnas, kas sastopamas augstajos purvos vai pārpurvotos mežos; sfagni
kūdras sūnas lapu sūnu apakšklase (_Sphagnidae_); daudzgadīgi augi, kas veido blīvas audzes, atmirstot veido kūdru un veicina teritoriju pārpurvošanos
baltsamtīte lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Leucobryum"), \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
nekera Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Neckeraceae"), daudzgadīgi vienmājas un divmāju augi, kas veido zaļas vai dzeltenzaļas, spīdīgas velēnas, aug uz lapu koku (reti skuju koku) mizas kā epifīti vai uz stumbru pamatnes, trupošas koksnes, apēnotiem laukakmeņiem vai dolomīta atsegumiem, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas
pūkcepurene lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Orthotrichaceae"), dzeltenzaļi vai brūnganzaļi daudzgadīgi augi, kas veido zemas blīvas velēnas vai spilventiņus uz koku mizas, granīta laukakmeņiem, dolomīta atsegumiem, betona; \~1000 s, Latvijā konstatētas 3 ģ., 17 sugu
sarmenīte lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases grimmiju dzimtas ģints ("Racomitrium"), lapu šūnas visā plātnē vai tikai pamatnē garas, taisnstūrainas, viscaur ar ļoti nevienādu apvalka uzbiezējumu, tādēļ izskatās robainas, \~80 sugu; Latvijā konstatētas 4 sugas
parastā līklape lapu sūnu suga (_Campylopus introflexus_), dzeltenīgas vai olīvkrāsas sūna, kas sausā laikā kļūst pelēcīga, lapas šauri lancetiskas ar izejošu dzīslu, kas pāriet caurspīdīgā matiņā, Latvijā pirmoreiz konstatēta 2005. g.
alkšņu blusiņa lapu uts posmsnuķaino kārtā, sūc sulu no alkšņu lapām
mieturis lapu, zaru vai ziedu novietojums pa trim vai vairākiem pie viena mezgla
nervācija Lapu, ziedu vainaglapu un augļu dzīslojums
Hylecoetus dermestoides lapukoku kokurbis
baltvēdera lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus bonelli")
ziemeļu lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus borealis")
brūnais lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus fuscatus") jeb tumšais ķauķītis, kas Latvijā ieceļo ļoti reti
Centrālāzijas lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus griseolus")
dzeltensvītru lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus inornatus") jeb dzeltensvītru ķsuķītis, Latvijā rets ieceļotājs
Irānas lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus neglectus")
dzeltenvēdera lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus nitidus")
kalnu lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus occipitalis")
zeltgalvas lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus proregulus") jeb zeltgalvas ķauķītis, arī Sibīrijas ķauķītis, Latvijā rets ieceļotājs

Atrasts piemēros (39):

lapu citās vārdnīcās:

MEV

lapu

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.

Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.

Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.

Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv

Paplašinātā meklēšana

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Ieteikt vārdu, teicienu vai jaunu nozīmi

Paldies