Paplašinātā meklēšana
Meklējam labība.
Atrasts vārdos (5):
Atrasts vārdu savienojumos (11):
Atrasts skaidrojumos (495):
- prolamīns 70-90% spirtā šķīstošs proteīns, satur daudz prolīna, asparagīnskābes un glutamīnskābes; atrodas labības graudos.
- pieklepāt Aizlūzt (par vairākiem, daudziem augošās labības stiebriem).
- saklēpāt Aizlūzt un noliekties (par labības stiebru).
- noklepāt Aizlūzt un noliekties (par linu vai labības stublāju).
- atberes Aizņemta labība, kas jāatdod ar procentiem.
- sienamaparāts aparāts linu vai labības kūlīšu sasiešanai uz lauka
- arods Apcirknis labības glabāšanai.
- klājiens Apstrādei izklāta (piemēram, labības) kārta, slānis.
- apvalgot Apvilkt ar diegiem (labības kaudzi putnu dēļ).
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek nopļauts un savākts (siens, labība), novākti (sakņaugi); apzīmē tādu stāvokli, kad tiek nopļauts un savākts siens, labība, novākti sakņaugi (kādā vietā).
- patraikšīt Ar bluķi saspiest un izkult (labības nelielu daļu).
- pļaut Ar izkapti, sirpi vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas.
- aizgrieznis Ar izkapts griezienu vālā nenopļauta zāle vai labība.
- mīdeknis Ar kuļamo bluķi izkultas labības salmi.
- jēlkula Ar kuļmašīnu kulta nežāvēta labība.
- juceknis Ar kuļmašīnu kultas labības salmi.
- juči Ar kuļmašīnu kultas labības salmi.
- jukumi Ar kuļmašīnu kultas labības salmi.
- jukumsalmi Ar kuļmašīnu kultas labības salmi.
- ķēžains Ar piemaisījumiem (par labības sugu).
- apbyuks ar spriguļiem nokultās labības (pēc salmu novākšanas) nolauzto vārpu, pelavu un graudu vēlreizēja pārkulšana ar spriguļiem
- vējdzirnavas Ar vēju darbināma ierīce (labības) pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml.
- ārdis Ārdi - apaļkoku (baļķu, kāršu) klājums rijā apmēram griestu līmenī labības žāvēšanai.
- sobari Atbars, labības nodeva.
- kašļi Atliekas no siena vai labības kaudzēm.
- atdoš Atmaksa; uz parāda paņemta labība, maize u. c.
- Kalnaziedu upurozols atradies Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, Pļaviņu HES ūdenskrātuves krastā, \~300 m no Kalnaziedu pilskalna, apkārtmērs bijis \~5 m, izdedzināts un gājis bojā, bet stumbrs saglabāts un pārsegts ar jumtiņu, pēc dažām ziņām pie tā ziedota labība, ēdieni un dzērieni
- Puzes mācītājmuiža atrodas Ventspils novada Puzes pagastā, apbūve veidojusies 18. gs. un laika gaitā mainījusies, 1920. g. plānā ir mācītāja dzīvojamā māja, rentnieka dzīvojamā māja, vairākas kūtis, klēts, labības šķūnis, veļas mazgātava un malkas šķūnis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu (austrumu malā ēku nav)
- atdampēt Atstrādāt pie labības kulšanas (ar kuļmašīnu).
- aušķenieks Aušķinieks - mazs lodziņš (lūka) labības kaltes bēniņos.
- sorgs Āzijā un Āfrikā iedzimtniekiem svarīgākā labība.
- Ruņģis Baltu tautu mitoloģijā - labais mājas gars, labības aizgādnis un sargātājs.
- Dagons Bībelē, Vecajā Derībā minētais filistiešu labības dievs, kura kults jau minēts Asīrijā, Babilonijā ap 2400 p. m. ē.; viņu tēlo pa pusei zivs, pa pusei cilvēka veidā.
- nobriest Būt tādam, kur augiem augļi, sēklas u. tml. sasniedz pilngatavību (parasti par labības lauku).
- centrocon Čārterkravu saīsināts nosaukums labības kravām Dienvidamerikā.
- čaškas Časkas - labības atsijas.
- časnakas Časkas - labības atsijas.
- časnāki Časkas - labības atsijas.
- Jolta Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - labības dievs un savvaļas dzīvnieku aizgādnis, no kura atkarīga medību veiksme.
- greblis Dakša, ko lietoja labības vētīšanai.
- parkas Dakšas siena un labības celšanai.
- pusmīksts Daļēji, nepilnīgi nobriedis (parasti par labības graudiem).
- badeklis Darbarīks (dakšas) žāvējamās labības, linu cilāšanai, grozīšanai, apvēršanai (rijā).
- badīkla Darbarīks (dakšas) žāvējamās labības, linu cilāšanai, grozīšanai, apvēršanai (rijā).
- badīklis Darbarīks (dakšas) žāvējamās labības, linu cilāšanai, grozīšanai, apvēršanai (rijā).
- sprigulis Darbarīks labības kulšanai, kurš sastāv no kāta un pie tā piesietas vāles.
- statītājs Darbinieks, kas labības pļaujā salika kūlīšus un izveidoja statiņus uz tīruma.
- dāriens Dārnī izbērta labība.
- norabāt Dauzīt graudus (no labības kūļa) un pabeigt dauzīt.
- cereālijas Dažāda labība.
- vērpata Dažādos virzienos veldrē sakritusi labība.
- nobērības Dienas, kad pagasta labības rezervju noliktavā jānober labība.
- labību zaļace divspārnu kukainis, 3-4 mm garu dzeltenu ķermeni melnām svītrām, kāpuri grauž labības stiebrus un pumpurus
- žuksnis Divzaru dakšs labības celšanai.
- trešinieks Dzimtbūšanas laikos trešais klaušu darbinieks blakus īsteniekam un otriniekam, kam saimnieka maizē bij jākalpo muižā siena vai labības pļaujas vai līdumu līšanas laikā 16-32 dienas gadā.
- atzala Dzinums (parasti labībai), kam attīstās ziedkopas, bet graudi nepaspēj izveidoties.
- špidilga Dzīvnieks, kas mēdz aiziet no ganāmpulka uz labības lauku; lamuvārds par kaut kā ļaunprātīgu izmantošanu.
- žepers eglīte vai priedīte ar daļēji apcirstiem zariem siena vai labības žāvēšanai
- stadeņš eglīte, priedīte, daļēji apcirstiem zariem labības žāvēšanai; žepers
- kulasāta ēka labības žāvēšanai un kulšanai, kuls un rija
- amilokoagulāze Ferments labības graudos, kas sarecina šķīstošo cieti.
- Fornax Fornāka - romiešu pavarda un labības kaltējamo krāšņu svētku dieviete.
- fornakālijas Fornakāliju svētki - romiešu labības kaltēšanas svētki februārī, kas veltīti dievietei Fornākai.
- bomis Gara, resna kārts lielu (piemēram, siena, labības) vezumu nostiprināšanai.
- pakājas Garāki salmu gali labības vai linu kūļa apakšā.
- ķirpe Garena (siena, labības u. tml.) guba, kaudze.
- ķirpa Garena (siena, labības u. tml.) guba; stirpa.
- ķirpata Garena (siena, labības u. tml.) guba; stirpa.
- vāls Garena josla, valnis, kurā vienkopus savākts siens vai nopļautā labība.
- jarase Garena, četrstūraina salmu vai labības kaudze.
- žeperis Garens zārds, kas veidots no vairākām, vienā rindā iedzītām kārtīm, pie kurām piestiprināti šķērskoki āboliņa, labības uzkraušanai.
- stirpe Garenvirzienā sakrauta taisnstūra siena, labības u. c. kaudze; labības šķūnis.
- pamijs Garš labības, siena zārds.
- sakasinēt Grābjot savākt, sakasīt (siena, labības smalkumus, paliekas).
- rullēšana Graudu izberšana no vārpām ar rulli rijā kaltētai labībai.
- kvieši graudzāļu dzimtas ģints (_Triticum_), viengadīgi labības augi, \~20-30 sugu, Latvijā kultivē 2 sugu šķirnes, vairākas no tām Latvijā izveidotas
- mieži Graudzāļu dzimtas ģints ("Hordeum"), viengadīgi labības augi ar blīvu vārpu un palielām, iegarenām sēklām.
- rīss Graudzāļu dzimtas ģints ("Oryza"), labības augs (galvenokārt Āzijā) ar garām, platām lapām un samērā lieliem gareniem graudiem; arī šādu augu kopums.
- spalvzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Pennisetum"), \~40 sugas, gk. Āfrikas tropos, vairākas ir svarīgākie kultūraugi kā izturīga stepju labība Āfrikā un Indijā.
- auzas Graudzāļu dzimtas labības augu ģints ("Avena"), viengadīgs lakstaugs, 25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- medimns Grieķu labības (beramais) mērs; atiskais medimns vienāds ar 52 l.
- graudu kalte iekārta labības graudu, arī zāļu un dārzeņu sēklu kaltēšanai
- kratītavas Iekārta labības vētīšanai, ar sietu, ks kratās.
- graudu tīrāmās mašīnas iekārtas labības graudu, zāļu un dārzeņu sēklu attīrīšanai un šķirošanai pēc graudu lieluma, blīvuma, formas, virsmas rakstura, aerodinamiskām un elektriskām īpašībām, krāsas u. c. pazīmēm; darbīgās daļas ir sieti, trijeri, aspiratori, elektroseparatori, pneimatiskie šķirojamie galdi, kratītājgaldi, magnētiskie separatori, atsites galdi u. c. ierīces
- mešlība Ienesība (par labības sugu).
- dzirnavas Ierīce (labības) pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml.
- pūriņš Ierīce labības graudu īpatnējās masas noteikšanai.
- heders Ierīču sistēma pļaušanai (labības kombainā).
- aizbars Iesākts bars (labības vai zāles sleja) jeb spaile, labību pļaujot.
- pasēt Iesēt (parasti zālaugu) zem virsauga (parasti labības auga).
- ievu-auzu laputs ievu-labības laputs
- rhopalosiphum Ievu-labības laputs.
- inozītheksafosforskābe Inozīta savienojums, kurā visas sešas hidroksilgrupas esterizētas ar fosforskābi; atrodama labības graudos.
- diafanoskops Instruments labības un sēklu kvalitātes (miltainuma, stiklveidības u. c.) noteikšanai.
- karkļi Īpašas redeles siena vai citas lopbarības ielikšanai zirgiem vai govīm, arī labības izkratīšanai, izsijāšanai.
- legūminoze Īpašs barības preparāts slimiem un novājinātiem, zirņu, lēcu, pupu un labības miltu maisījums.
- kratīklis Īpašs grābeklis ar gariem zariem labības kratīšanai un apvēršanai, kuļot rijā.
- bārstes Izbārstīta labība.
- bluķēt Izberzt labības graudus klājienā ar rulli.
- izrabāt Izdauzīt (lielākos) graudus no labības kūļa.
- šņagas Izēdas; labības graudu atkritumi.
- īkskāts Izkapts ar īsu kātu labības pļaušanai; vienroce.
- īskāts Izkapts ar īsu kātu labības pļaušanai: vienroce.
- izrullēt Izkult (ar labības kuļamo veltni).
- sadampēt Izkult lielākā daudzumā (labību) ar kuļmašīnu, ko darbina lokomobile; izkult (lielāku daudzumu labības) ar kuļmašīnu, ko darbina lokomobile.
- kulsams Izkultā labība.
- kulsums Izkultā labība.
- kulsms Izkulta, nevētīta labība; izkultie salmi.
- birums Izkultās labības daudzums (parasti no noteiktas platības vai izsēta labības daudzuma).
- apvārksne Izkultas labības kaudze piedarbā.
- uzcepurot Izveidot un uzlikt virsējo pārklājumu (par labības statiņu augšējo, nosedzošo kūlīti).
- klājienis Kaltēšanai izklāta labība uz piedarba klona.
- iesers Kaltēšanai noliktais (parasti labība, lini).
- kaltnieks Kaltēta labība.
- kameņu Kameņu gali - nopļautās labības apakšējie, resnākie gali.
- ķarza Kaudze (labības).
- kapole Kaudze, labības kaudze.
- minums Klājiens (labības izklājums rijā, ko vispirms min ar zirgiem).
- izritēt Kļūt retam (kā labībai no ziemeļu vēja).
- ritēt kļūt retam, kā labībai no ziemeļu vēja
- strīkala Kociņš labības pūra kaudzes nolīdzināšanai.
- kridžuklis Koka dakšas labības vētīšanai; kridžuks.
- krijoklis Koka dakšas labības vētīšanai; kridžuks.
- krijums Koka dakšas labības vētīšanai; kridžuks.
- kridžuks Koka dakšas labības vētīšanai.
- trizulis Koka dakšas siena, labības, arī pelavu savākšanai.
- dakainis Koka rullis labības kulšanai.
- braķis Koka sastatnis, ko liek siena vai labības gubiņas vidū.
- vangale Koks ar ko nostrīķē labības pūru.
- stuburksnis Koks bez zariem, labības stiebrs bez vārpas.
- ķeijzars Koks nūjas resnumā ar zaru, aiz kura labības un siena vezumiem aizmet sienamās virves.
- ķigulis Konusa veidā sakrauts labības stats.
- čamdas Kopā sagrābtā labība.
- kops Kopiņa (labības, zemes).
- pants Krāvums, novietojums, slānis (sienam, salmiem, nekultai labībai, parasti šķūnī).
- purka Krievijā 19. gs. ieviesti īpaši svari labības kvalitātes noteikšanai.
- klājinis Kulšanai izklāta labība.
- kulsma Kulšanai izklāta labība.
- blāgžt kult labību, sitot ar labības kūļiem pret kādu priekšmetu, lai graudi izkristu
- durra kultūraugs (sorgo paveids), ko galvenokārt audzē Āfrikā, Dienvidaustrumu Āzijā un ASV kā lopbarības un labības augu (sausumizturības dēļ durru dēvē par augu kamieli, Tālajos Austrumos - par gaoļanu); durro
- kūlīšu sienamais aparāts kultūraugu, galvenokārt linu, novākšanas mašīnu sastāvdaļa stiebru savākšanai kūlīšos un to sasiešanai ar speciālu auklu; sākotnēji izmantoja arī labības pļāvējos
- spriguļtalka Kuļamtalka - labības kulšana kopējiem spēkiem, iesaistoties tajā tuvākajiem kaimiņiem un kuļot pie katra pēc kārtas.
- skurbs kušķis, krūmveida zāles vai labība saaugums
- kārnis Ķeksis netīrumu izkārnīšanai no krāsns vai labības nokārnīšanai rijā no ārdiem.
- papīra izejvielas ķīmiski vai mehāniski apstrādātas koksnes šķiedras, arī labības salmi; speciālām papīra šķirnēm lieto arī minerālšķiedru (azbesta, bazalta) un sintētiskās šķiedras
- degulis Ķimpene - parazītisku sēņu ģints, kas veido piepes pie lapu koku stumbriem un melnos graudus labības vārpās.
- deguls Ķimpene - parazītisku sēņu ģints, kas veido piepes pie lapu koku stumbriem un melnos graudus labības vārpās.
- maize Labība, labības graudi (parasti rudzi, kvieši).
- klijas labības graudu malšanas blakusprodukts, kas sastāv no saberztām sēnalām, graudu dīgļiem un nedaudz miltiem; izēdina visiem mājdzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības sastāvā
- kunis labības kūlīša apakšgals
- resgalis labības kūļa vai linu pēdas apakšējais gals
- kvulīņs labības kuļamais bluķis
- vals labības kuļamais bluķis
- Sitobion avenae labības laputs
- actains Labības lauks, kurā vietām ir neizdīgušas labības laukumi (acis).
- Mayetiola destructor labības pangodiņš jeb Hesenes odiņš
- plaga Labības pļāvēja sastāvdaļa - platforma, uz kuras atrodas tikko nopļautā labība.
- aķis Labības statiņš, labības guba.
- kopeņa labības stats, 10 kūļu
- Cephus pygmaeus labības stiebrlapsene
- Chlorops pumilionis labības stiebrmuša
- saišks Labības vai linu stiebru grīste, ar ko sasien labības, linu kūli.
- kirpa labības zārds
- jauja Labības žāvētava, īpaša telpa vai viendaļīga vai daudzdaļīga ēka, kurā atradās krāsns, ko izmantoja nekultās labības izžāvēšanai, radniecīga rijai.
- resgalis labie, rupjie labības graudi, kas, vētījot labību ar režģi, krīt pie durvīm
- žuva Laika apstākļi, kas piemēroti (siena, labības u. tml.) žāvēšanai.
- laste Lasts - sens tilpuma, arī kuģa kravas svara mērs labībai, sālim, alum.
- lasta lasts, sens tilpuma, arī kuģa kravas, svara mērs labībai, sālim, alum
- Ceroklis Latviešu mitoloģijā - labības gars, kas bija iemiesots vārpā un darbojās kā labības ražas sekmētājs.
- Cerokslis Latviešu mitoloģijā - lauku, it īpaši labības dievs.
- ceru māte latviešu mitoloģijā - pārzināja augu, labības, koku, krūmu cerošanu
- Rijas māte latviešu mitoloģijā sieviešu gars, kas atbildīgs par veiksmi labības kulšanā
- kradzis Laukā zemē iedzīts miets ar krustiski piestiprinātiem šķērskokiem (arī zarains miets) labības žāvēšanai; kracis; krabiķis.
- kracis Laukā zemē iedzīts miets ar krustiski piestiprinātiem šķērskokiem labības vai zirņu žāvēšanai.
- rugājs Lauks pēc labības, parasti rudzu, novākšanas; arī rudzaine, rudzājs (2).
- kombains Lauksaimniecības agregāts, kas sastāv no savienotām mašīnu daļām, kuras vienlaicīgi veic labības vai tehnisko kultūru novākšanas un apstrādes noteiktu operāciju ciklu.
- pļaujmašīna lauksaimniecības mašīna zāles vai labības pļaušanai
- sieka vieta laukuma mērvienība (vecajā krievu mērvienību sistēmā) - zemes platība, kas apsējama ar sieku labības, pūrvietas ceturtā daļa
- laiškeņa liekšķere labības grābšanai un vētīšanai
- šupleite liekšķere labības grābšanai un vētīšanai
- kuja Liela siena vai labības kaudze.
- režģis liels, rets labības vētījamais siets
- Gabjauja Lietuviešu mitoloģijā - uguns un bagātības dieviete, viņai izlūdzās svētību visai saimei, mājai, lopiem un labībai.
- ķūķis Linu vai labības kūlīšu kopa.
- ķūķītis Linu vai labības kūlīšu kopa.
- laiska Linu vai labības stiebra lapa.
- glutēns Lipeklis, proteīnu maisījums labības graudos.
- siena milti lopbarība, ko iegūst samaļot labības, pākšaugu, eļļas augu sēklas vai rupjo barību
- milti lopbarība, ko iegūst, samaļot labības, pākšaugu, eļļas augu sēklas vai rupjo barību
- sītometrs Lubiša izgudroti labības svari.
- aizliedēt Ļaut (piemēram, labībai) aizlīt lietū.
- ieliedēt Ļaut (piemēram, labībai) mazliet salīt.
- aleirona graudi ļoti sīki olbaltumvielu graudiņi labības un daudzu citu augu sēklu šūnās
- berība Mācītājam maksājamā labības nodeva.
- bērība Mācītājam nododamā labības tiesa.
- Jumkaaks Maiju labības dievs.
- spicmaize Maize no skrotētas labības.
- malis Malšanai paredzētā labība; malums; graudi.
- heders Mašīna īsstiebru labības pļaušanai.
- triērs Mašīna labības šķirošanai un tīrīšanai no akmeņiem, māla pikām utt., slīpi novietots rotējošs cilindrs ar caurumotām sienām.
- vējineica mašīna labības vētīšanai
- pļāvējs Mašīna zāles vai labības pļaušanai; pļaujmašīna.
- čādas Mazlabība.
- greblis Mazs grābeklītis, ar īsu kātu, ko lietoja labības pļaušanai.
- skaka Mazs labības mērs, mašs, ko dzirnavnieks ņem par savu darbu.
- skakas Mazs labības mērs, mašs, ko dzirnavnieks ņem par savu darbu.
- aušķinieks Mazs lodziņš (lūka) labības kaltes bēniņos.
- pārdegas Melni laukumi, plankumi (linu vai labības laukā u. tml.).
- braģis Miets ar zariem, kam krauj virsū labības gubiņu.
- braķis Miets ar zariem, kam krauj virsū labības gubiņu.
- pilngraudu milti milti no veseliem labības graudiem, kam nav noņemti ne apvalki, ne dīgļi
- bēralas Mistra labība lopbarībai.
- žļega Mitra malka, mitra labība.
- rijkulis Muižas rijas darbu uzraugs; labības kulšanas pārraugs.
- kūla Neattīrītas labības kaudze pēc kulšanas, kopā ar pelavām.
- pagrābāt Neilgu laiku, mazliet grābāt (piemēram, siena, labības paliekas); pagrābstīt (1).
- pagrābstīt Neilgu laiku, mazliet grābstīt (piemēram, siena, labības paliekas); pagrābāt (1).
- lāva Nekultas labības daudzums, ko žāvēšanai var salikt uz trim ārdiem.
- serbomis Neliela apaļa kārts ar pasmailu galu, ko pabāž zem labības gubas, stata, ceļot labību uz sera ratiem.
- laiška Neliela koka lāpsta labības šķirošanai sviežot.
- tūtars Neliela labības vai siena kaudze.
- zaldātiņš Neliela saslieta labības kopiņa, statiņš.
- valaga Neliels nenopļautas labības gabals uz lauka.
- kokalis Neļķu dzimtas ģints ("Agrostemma"), labības nezāle, viengadīgs lakstaugs, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- pazala Neproduktīvs labības stiebrs, kam nav izveidojusies ziedkopa.
- bērals Nesamalta labība.
- aleurons Netīrs graudains olbaltums pelēkā krāsā, kas iekrājas labības graudos; apņem no ārpuses grauda sēklbaltumu.
- izlasa Nevērtīga labības palieka.
- plētinis No dēļiem izgatavots četrstūris, ko liek uz ragavām, lai varētu uzkraut vairāk labības.
- staņģe No koka, parasti no liepas, apses, izgrebts labības izstrādājumu glabāšanai paredzēts cilindrveida trauks ar vienā galā ielaistu dibenu.
- patraķi No kuļmašīnas izvadītie labības salmi.
- sakasas no sakrautas siena (vai labības) kaudzes apkasīšanas savāktie sīkumi, ko sabāž gubas iekšpusē
- šloka Nobradāta zāle vai labība, sliede.
- šļoka Nobradāta zāle vai labība, sliede.
- goba Nodeva, ko maksāja kungam un mācītājam, biežāk labības veidā, bet varēja būt arī mājlopu veidā.
- baras Nodevas beramā mantā, īpaši labības.
- norullēt Nokult (labību rijā) ar labības kuļamo rulli.
- pļāva Nopļautā labība vai siens.
- miena Nopļauta, izmirkusi, vēja izpūsta labība.
- druvājs Nopļauts labības lauks.
- noskrambāt Nopostīt, nomaitāt labības laukus.
- darba pūriņš noteikta tilpuma cilindrs (piem. 0,001 vai 0,02 kubikmetri) labības graudu īpatnējās masas noteikšanai
- samašot Ņemot mašu (noteiktu labības daudzumu samaksai par malšanu dzirnavās), iegūt, savākt.
- mašot Ņemt (noteiktu daudzumu labības) atlīdzībai par malšanu vai kulšanu.
- Borhaurali Osetīnu (Aizkaukāzs, Gruzija) mitoloģijā - dievība, labības un ražas valdnieks.
- pasēja Otro reizi tajā pašā vietā iesēta labība.
- dastatīt Pabeigt veidot (labības status kādā platībā).
- pabārkšķi Paberi - labības vai citi smalkumi; milti, ko pirms cepšanas pabārsta zem maizes klaipa.
- pabāršķi Paberi - labības vai citi smalkumi; milti, ko pirms cepšanas pabārsta zem maizes klaipa.
- pabārsti Paberi - labības vai citi smalkumi; milti, ko pirms cepšanas pabārsta zem maizes klaipa.
- pagasta magazīna pagasta labības krātuve neražas gadiem, ko sāka dibināt 1799. g.; beidza darboties 1917. g.
- magaziņa Pagasta labības noliktava.
- magazīna Pagasta labības rezervju noliktava (19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā).
- nomašot Paņemt (noteiktu daudzumu labības) samaksai par malšanu dzirnavās vai kulšanu.
- uzkult Papildus kult (labības atlikumus).
- ploškas Papildus rāmis ratu vai ragavu virsmas paplašināšanai, lai vezumā varētu sakraut vairāk labības vai siena.
- klāpāt Paretai labībai nogulties gar zemi, kamēr atsevišķi stiebri vēl stāv kājās.
- skara Pārkaras, labības gubu un siena kaudžu nostiprināšanai.
- žākars Pārkars, ar ko pārklāj labības vai siena kaudzi, lai vējš neizplosa čukurus.
- žākurs Pārkars, ar ko pārklāj labības vai siena kaudzi, lai vējš neizplosa čukurus.
- pārstrīķēt Pārvilkt (ar īpašu koku pūram, kur iebērta labība, lai to nolīdzinātu).
- sērums Paveikta darbība, rezultāts --> sērt; labības, linu kopums, kas novietots rijā kaltēšanai.
- kūlis Pēc kulšanas kopā savākta labības un pelavu kaudze.
- padibene Pēdējais maļamās labības metiens.
- padibenis Pēdējais maļamās labības metiens.
- padibens Pēdējais maļamās labības metiens.
- padibins Pēdējais maļamās labības metiens.
- padubenis Pēdējais maļamās labības metiens.
- nobēres Pelavas, labības atbiras.
- lauksaimniecības produkcijas pārstrādātāji personas, kas veic vai nodrošina lauksaimniecības produkcijas pirmapstrādi (to skaitā piena kombināti, gaļas kombināti, konservu kombināti, labības pārstrādātāji, cukurfabrikas), un lopbarības ražotāji, kas pārstrādā iepirktu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju
- vārsms Piedarbā kulšanai izklāta labība.
- pieksta Piesta - no koka bluķa izgrebts, liela kausa veidā taisīts trauks kaņepju, labības graudu u. c. smalcināšanai jeb grūšanai; stampa.
- piests Piesta - no koka bluķa izgrebts, liela kausa veidā taisīts trauks kaņepju, labības graudu u. c. smalcināšanai jeb grūšanai; stampa.
- spiesta Piesta - no koka bluķa izgrebts, liela kausa veidā taisīts trauks kaņepju, labības graudu u. c. smalcināšanai jeb grūšanai; stampa.
- Bēkomo Pilsēta Kanādā ("Baie-Comeau"), Kvebekas provincē, labības izvedosta Sentlorensas kreisajā krastā, pie Manikuagānas ietekas, 22100 iedzīvotāju (2011. g.), dibināta 1936. g.
- vērstava Platas dakšas, ko izmanto kulšanas laikā labības padošanai kuļmašīnā.
- labības pļaujmašīna pļaujmašīna labības pļaušanai; ir vālu pļaujmšīnas (nopļauto labību uz lauka noklāj nepārtrauktā vālā), kūlīšu sējēji (nopļauto labību ar kūlīšu sienamo aparātu sasien kūlīšos) un pašnometējas labības pļaujmašīnas (labību uz lauka nomet kopiņās)
- izpļaut Pļaujot viscaur atbrīvot (kādu vietu) no zāles, labības.
- zārds Primitīva koka konstrukcija (siena, labības u. tml.) žāvēšanai uz lauka; šāda konstrukcija kopā ar tajā sakrauto sienu, labību u. tml.
- spuļģis Problemātiska senlatviešu mitoloģiska būtne, varētu pieņemt, ka labības gars.
- pagaida Procenti par aizdotas naudas vai labības pagaidīšanu.
- pagaidas Procenti par aizdotas naudas vai labības pagaidīšanu.
- pagaidi Procenti par aizdotas naudas vai labības pagaidīšanu.
- Zvaigstiks Prūšu mitoloģijā - gaismas un auglības dievība, kas veicina labības un zāļu augšanu, lopu auglību.
- Svaikstiks prūšu mitoloģijā - gaismas un auglības dievs, kurš veicina labības un zāles augšanu, lopu vairošanos
- zaļbrods Pusnobriedusi labība.
- kaltenis Pūtelis - senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti.
- lāmica Rāmis ratu vai ragavu virsmas palielināšanai, vedot sienu, salmu, labības kūļus u. tml.
- cepure Resgalī sasiets labības kūlis, ko uzliek statiņam vai gubai, lai to pasargātu no lietus.
- serbomis Resna, apaļa kārts, bomis, ko liek pāri labības vezumam (lai vezumu varētu nosiet, lai tas būtu stabils, neapgāztos).
- divgalu rija rija, kur abos tās galos atrodas telpas labības žāvēšanai, bet piedarbs vidū
- viengala rija rija, kur labības žāvējamā telpa ir tikai vienā galā
- grizulis Rīks labības vētīšanai, kas līdzīgs dakšām ar 6 vai vairāk plakaniem zariem.
- iemalis Rokas dzirnavās malta labība.
- izkapts Roku darba rīks lauksaimniecībā zāles, labības u. tml. pļaušanai, kurš sastāv no slaidi izliekta asmens, kas piestiprināts pie koka kāta.
- sirpis Roku darbarīks, piemēram, labības, zāles griešanai - rokturī iestiprināts, puslokā izliekts asmens ar sašaurinātu galu; šī darbarīka asmens.
- fornacalia Romiešu labības kaltēšanas svētki februārī.
- Cerera Romiešu mitoloģijā - labības un ražas dieviete.
- apjumības Rudens godības pēc pabeigtas labības pļaušanas un linu plūkšanas, kad vispirms atšķir Jumi, vai nu to noslogot ar akmeni pie zemes, vai parasti ar dziesmām saņemot pēdējā kūlī.
- blāķis Rudzu kūļu sakārtojums labības šķūnī; arī siena pants.
- ruņģītis Rudzu ruņģis - senlatviešu svētības un bagātības vācējs, labības, īpaši rudzu pūķis.
- sējas rudzi rudzu suga ("Secale cerealea"), ko ziemeļu puslodē kultivē kā viengadīgu labības augu
- nospraugt Rupji samalt labības graudus.
- mančestrisms Rūpniecības ekonomiskās politikas virziens, kas radās Anglijā 19. gs. 30. gados sakarā ar cīņu pret labības ievedmuitu; tas aizstāvēja brīvtirdzniecību un pilnīgu atteikšanos no valsts iejaukšanās ekonomiskajā dzīvē; ievērojamākie šā virziena pārstāvji bija Kobdens un Braits (no Mančestras).
- rija Saimniecības celtne (ar apsildīšanas ierīci, māla klona grīdu) labības žāvēšanai, labības kulšanai; šādas celtnes telpa labības žāvēšanai.
- šķūnis Saimniecības celtne, arī telpa, parasti labības, lopbarības, malkas, darbarīku glabāšanai.
- ķimpa Saišķis; nasta; (labības, siena) klēpis.
- ķimpelis Saišķis; nasta; (labības, siena) klēpis.
- ķimpīns Saišķis; nasta; (labības, siena) klēpis.
- kā ikri saka par lieliem labi augušas labības graudiem
- graudi kā siļķes saka par lieliem labi augušas labības graudiem
- sīki kā ķimini saka par sīkiem, maziem labības graudiem
- dīrāt tā kā ādu saka, ja jāpļauj pie zemes sagūlusi labība, siens u. tml.
- juceņi Salmi; pēc pļaušanas pārpalikušie labības stiebri.
- panta Salmu, siena, labības kārta (slānis) vai nodaļa šķūnī; pants 2.
- kūlis Sasiets, arī savelts (nopļautas labības, noplūktu linu) stiebru klēpis.
- aitiņa Saslieta labības (parasti vasarāja) kopiņa.
- aitīna Saslieta labības (parasti vasarāja) kopiņa.
- aitiņš Saslieta labības kopiņa vai divas, trīs kopā saslietas labības kopiņas.
- stats Saslietu (labības, linu) kūļu kopa; statiņš (2).
- statiņš Saslietu (labības, linu) kūļu kopa; stats.
- ķērpas Sastatnes vai zaraini koki siena vai labības kaudzes veidošanai.
- ķērpiņi Sastatnes vai zaraini koki siena vai labības kaudzes veidošanai.
- ķērpuļi Sastatnes vai zaraini koki siena vai labības kaudzes veidošanai.
- jēkula Sausa labība.
- jēkuļi Sausa labība.
- salmi Sausi labības augu stiebri; sausi labības, pākšaugu, zāļu, eļļas augu stiebri, lapas, ziedkopas, kas paliek pēc graudu, sēklu izkulšanas.
- veldi sausi plato Dienvidāfrikā, kuros aug labība un krūmāji
- zelmenis Sazēlis (labības, zālāju) lauks.
- prosa sējas sāre ("Panicum miliaceum") - viengadīgs cerains sausumizturīgs graudzāļu dzimtas labības augs
- sēkllabība Sēklai paredzēta labība.
- aizsēklis Sēklai pataupīta labība, lopi.
- sēkltiesa Sēklai vajadzīgais labības daudzums.
- dīgšanas spars sēklas īpašība, ko izsaka dīgšanas ātrums (nedaudz mainās pa gadalaikiem) – lielums, ko noteic vienlaikus ar dīgtspēju pēc ļoti ātri uzdīgušo sēklu procenta (labībai 3–5 dienās); no sēklām ar vienādu dīgtspēju, bet nevienādu dīgšanas sparu, arī nelabvēlīgos apstākļos ātrāk un vienmērīgāk sadīgst sēklas, kam dģšanas spars lielāks
- annona Senajā Romā - gada raža un labības krājumi, kas nepieciešami pilsētas apgādei, kā arī labības cena; vēlīnajā impērijā - produktos maksājamas nodevas.
- miekšis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti.
- miekšķis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti.
- pūtelis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti.
- Dagans sens rietumsemītu dievs, grauda un labības dievs, zemkopības un zvejniecības aizgādnis, uztura devējs
- serums Sers - neizkultā, kulšanai paredzētā labība.
- pīsors sers, rijā uz ārdiem salikta labība vai lini žāvēšanai
- sors sers, rijā žāvējamā labība
- sestals Sestdaļa, arī labības mērs (1/6 pūra).
- sieciņvieta Sieciņa vieta - zemes platība, kas apsējama ar sieciņu (1/6 pūra) labības.
- siekvieta Sieka vieta - zemes platība, kas apsējama ar sieku labības.
- tupucis Siena guba, siena kaudze; labības kaudze, stirpa (uz lauka); statiņš.
- slikta Siena jeb labības kaudze, slānis.
- trizduļi Siena vai labības dakšas ar 3 vai 4 zariem apakšā un vienu zaru augšā labības saturēšanai.
- ručkas Siena vai labības daudzums, kas ietilpst orē līdz virsējiem šķērskokiem.
- bende Siena vai labības kārta, slānis, daļa.
- bendele Siena vai labības kārta, slānis, daļa.
- bendelis Siena vai labības kārta, slānis, daļa.
- tupa Siena vai labības kaudze.
- valsts Siena vai labības pants šķūnī.
- slita Siena, labības pants; slikta.
- slāģis Siena, labības pants.
- slida Siena, labības pants.
- grabši Siena, labības sakasas.
- grabšķis Siena, labības sakasas.
- ķērpa Siena, labības žāvējamais koks - paresns stumbrs ar apcirstiem zariem.
- pante Siena, salmu, labības kārta vai atsevišķs nodalījums šķūnī.
- adata Sienamā aparāta darbīgā daļa, kas siešanas procesā aptver stiebru (linu, labības) kūlīti un auklu padod spīlēm.
- labības kratāmais režģis siets izkultas labības sijāšanai
- puskrekls sieviešu krekls, līdzīgs vīriešu krekliem ar garām piedurknēm un apkakli, ko agrāk valkāja siena un labības pļaujas laikā
- mazlabība Sīkgraudaina labība, ko izmanto gk. lopbarībai.
- atvētas Sīki, mazvērtīgi labības graudi, ko nodala vētījot.
- atzalīši Sīkie labības graudiņi.
- žņiegs Sīks, nenogatavojies labības vai sēklu grauds.
- silāre Siliem apauguši pauguri, kam pa vidu labības lauki.
- saksis Sīpolu loks, labības stiebrs bez vārpas.
- ķūķis Slapja, gubā saaugusi labība.
- kūķis Slapja, gubā saaugusi labība.
- ķūķītis Slapja, gubā saaugusi labība.
- poludņicas Slāvu mitoloģijā - tīrumu gari, kurus iztēlojās kā garmatainas jaunavas baltos tērpos, kuras pusdienas laikā pastaigājas pa labības laukiem.
- rabarbeņķis Sols, uz kura izdauza graudus no labības kūļa.
- kapa Somijā vismazākais labības mērs; dažviet 2,5 stopa; pūrā - atkarībā no novada - skaitīja 10-24 kapas (Rīgas pūrā - 24 kapas); Vidzemē zviedru laikos par kapi sauca kaudzes daļu, līdzīgu 1/24 pūra; par kapi sauca arī 1/25 pūrvietas, 1/35 mucasvietas, 6 rudzu status u. c.
- sprigols Sprigulis - sens labības kulšanas rīks.
- pneimatiskais šķirojamais galds stacionāra mašīna labības un zāļu sēklu tīrīšanai un šķirošanai pēc to blīvuma; šķirojamās sēklas tiek uzvirzītas uz slīpā galda sieta, kratītas un vienlaikus irdinātas ar augšupejošu gaisa plūsmu
- žurds Statīvs no trīs zarainiem kokiem, āboliņa, labības u. tml. kaudzes veidošanai.
- kārsts Statnis labības vai āboliņa žāvēšanai.
- sirpa Stirpa, labības guba.
- spirkts stirpa, labības kaudze
- spirts Stirpa, labības kaudze.
- izdampēt Strādāt pie labības kulšanas (vairākās vai visās vietās).
- jēmējs Strādnieks kulšanas darbos, kas uz kuļmašīnas saņem labības kūļus.
- ielaidējs Strādnieks, kas labības kūlējā ielaiž labību.
- ļacens Sulīga zāle vai labība.
- ļocans Sulīga zāle vai labība.
- griķi sūreņu dzimtas ģints ("Fagopyrum"), viengadīgs labības augs ar sārtiem vai baltiem ziediem un brūniem trīsstūrveida graudiem; 6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas paretam sastopamas uz dzelzceļa uzbērumiem un nezālienos
- robigāliji Svētki Senajā Romā, kas bija veltīti labības sargātājam dievam un tika svinēti 23. aprīlī, upurējot rudu suni.
- vāls Šādā joslā nopļautā zāle, labība u. tml.
- pļaut Šādā veidā griezt lakstaugu, parasti zāles, labības, virszemes daļas (kādā platībā).
- sutalogs Šaura lūka ar vairākām atverēm un dēļu aizbīdņiem rijas labības žāvēšanas telpā, pa kuru pakāpeniski tiek izlaists mitrais tvaiks, tā paātrinot labības žūšanu.
- melnie graudi šīs sēnes bojātie labības graudi
- riņģis Šķūnī sakrautā siena vai labības josla.
- loms Šķūnī sakrautās labības, parasti rudzu, kārta.
- dampašķūnis Šķūnis, kas paredzēts labības kulšanai ar kuļmašīnu (ko darbina lokomobile).
- dampjašķūnis Šķūnis, kas paredzēts labības kulšanai ar kuļmašīnu (ko darbina lokomobile).
- divgalu šķūnis šķūnis, kur abos tā galos atrodas telpa labības novietošanai, bet durvis abās pusēs vidū
- Lahars Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - viena no divām (otra - Ašnana) lopu un labības dievībām, kas radītas lai remdētu dievu anunnaku izsalkumu un slāpes.
- Ašnana Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - viena no divām (otra - Lahars) lopu un labības dievībām, kas radītas lai remdētu dievu anunnaku izsalkumu un slāpes.
- zaļbrieda Tāda (labība), kas vēl nav sasniegusi pilngatavību.
- vienšneka Tāds (labības kombains) kam ir viens šneks jeb padevējgliemezis.
- zaļbrieds Tāds (par labības lauku), kas vēl nav sasniedzis pilngatavību.
- zālains Tāds (piemēram, labība), kur ir zāles piejaukums.
- salmi Tāds, kas ir izgatavots no sausiem, parasti labības augu, stiebriem.
- šķiemele Tapa (labības kuļamajā rullī).
- šķiemelis Tapa (labības kuļamajā rullī).
- čabas Tas, kas čab; pabiras, mazvērtīga labība.
- čabuliņas Tas, kas čab; pabiras, mazvērtīga labība.
- piedarbs Telpa, arī celtne labības kulšanai, vētīšanai un citiem labības apstrādes darbiem.
- bunkuris Tilpne, tvertne labības kombaina graudu sabiršanai.
- fanega Tilpuma mērs labībai, dažādās valstīs dažāda lieluma, no 22,42 l līdz 400 l.
- trīne Tīne (labības uzglabāšanai).
- appļāvības Tradicionālas zemkopju tautu svinības pēc labības pļaujas pabeigšanas.
- trijdeksnis Trijzaru dakša siena vai labības kraušanai.
- klānums Tukša vieta labības laukā.
- tupezis Tupesis - neliela, apaļa siena, labības u. c. kaudzīte, kopa.
- bunkurs Tvertne beramu materiālu (piemēram, ogļu, kūdras, smilts, labības) neilgai uzglabāšanai vai pārkraušanai.
- kulsams Uz kuļamklona kulšanai izklāta labība.
- kulsums Uz kuļamklona kulšanai izklāta labība.
- rugāji Uz lauka palikušās nopļautās labības, parasti rudzu, nenogrieztās daļas.
- rugājs Uz lauka palikušās nopļautās labības, parasti rudzu, nenogrieztās daļas.
- atdošas Uz parāda paņemta labība, maize utt.
- piesere Uz piepriekšas, uz malkas ārdiem piesērtā labība.
- rēziks Uz ragavām vai ratiem uzliekams aprīkojums siena vai labības vešanai.
- līnta Uz rija ārdiem piesērtā labība vai lini.
- labības kombains uzkarināma vai pašgājēja lauksaimniecības mašīna, kas vienlaikus nopļauj vai savāc vāliem un izkuļ labību, attīra un savāc tvertnē izkultos graudus, uzkrāj gubotājā vai noklāj vālā salmus un pelavas; galvenās labības kombaina sastāvdaļas ir heders (pļaujamā ierīcce), kuļmašīna, gaitas iekārta, gubotājs, motors, graudu tvertne un vadītāja kabīne
- apcepurot Uzlikt augšējo kūli labības statiņam.
- uzbars Uzvija, pārmērs (pie labības nodevām).
- atberas Uzvija, procenti par labības aizņēmumu.
- bāna Vairākas viena otrai tuvu novietotas labības gubas (uz lauka).
- bāne Vairākas viena otrai tuvu novietotas labības gubas (uz lauka).
- grābstīt Vairākkārt, parasti ne sevišķi enerģiski, grābt (piemēram, siena, labības paliekas); grābāt (1).
- grābāt Vairākkārt, parasti ne sevišķi enerģiski, grābt (piemēram, siena, labības paliekas); grābstīt (1).
- vira Vārīts šķidrs ēdiens, kas iegūts no gaļas, zivju, dārzeņu novārījuma vai labības izstrādājumu novārījuma; zupa (1).
- zupa Vārīts šķidrs ēdiens, kas iegūts no gaļas, zivju, dārzeņu novārījuma vai labības izstrādājumu novārījuma.
- izrēdēt Vārpot (par pirmo vārpu parādīšanos labībai).
- vasarāja Vasarāja labība - vasarāji.
- baltālabība Vasarāja labība.
- vasarāta Vasarāja labība.
- vasarēja Vasarāja labība.
- vasarība Vasaras labība, vasarāji.
- pamejis vasaras labības vai linsēklu žāvēšana uz žuburiem
- bariņš Veids, kā uz lauka izvietoja labības statiņus, lai vezums ir vienuviet.
- jēlkuli Vējā izžuvusi labība.
- jēlkūli Vējā izžuvusi labība.
- jēlkūļi Vējā izžuvusi labība.
- vārpats Vēja savīti labības, linu u. tml. augu stiebri.
- vārpucis Vēja savīti labības, linu u. tml. augu stiebri.
- verpelis Vēja savīti labības, linu u. tml. augu stiebri.
- atzale Vēlāk par citiem izaudzis zāles vai labības stiebrs; atāls.
- atzals Vēlāk par citiem izaudzis zāles vai labības stiebrs; atāls.
- čūslenis Veldrē sagriezta gara zāle vai labība; veldrē sagriezti lini.
- cīsāt Velt vai grābt labības kopiņu.
- asmīte Vēsturiska tilpuma mērvienība, ko lietoja Lietuvā labības mērīšanai, 17.-18. gs. arī Latgalē, bija 1/8 Lietuvas jeb Viļņas mucas (~407,04 l); 1776. g. tika noteikts, ka asmītē ietilpst \~50,8 l.
- vētekle Vēteklis - vētījamais labības siets vai īpaša vētījamā liekšķere.
- vētikla Vēteklis - vētījamais labības siets vai īpaša vētījamā liekšķere.
- vētīkle Vēteklis - vētījamais labības siets vai īpaša vētījamā liekšķere.
- vētiklis Vēteklis - vētījamais labības siets vai īpaša vētījamā liekšķere.
- vēteklis Vētījamais labības siets vai īpaša vētījamā liekšķere.
- gnībeklis Vienā galā iešķelta nūja, piemēram, vēžu ķeršanai vai čūskas saņemšanai spīlē, kā arī labības kūļu pasniegšanai uz vezuma.
- māļa Vienā reizē (rokas dzirnavās) maļamā labība; mālis.
- māle Vienā reizē (rokas dzirnavās) maļamā labība; mālis.
- mālis Vienā reizē (rokas dzirnavās) maļamā labība.
- māls Vienā reizē (rokas dzirnavās) maļamā labība.
- atsēte Vienas labības sēja otru gadu tai pašā laukā.
- vasarāji Viengadīga labība, parasti graudaugi.
- guba Vienkopus sakrauts siens, labība u. tml.; kaudze.
- kupata Vienkopus sakrauts siens, retumis labība; gabana.
- bāliņš Vienkopus saslietu (6-14) labības kūlīšu vai linu sauju kopums; statiņš, gubiņa.
- bālīns Vienkopus saslietu (6-14) labības kūlīšu vai linu sauju kopums; statiņš, gubiņa.
- liģeris Viens no Rīgas latviešu amatiem 14.-18. gs.; nodarbojās ar ievesto preču (it īpaši labības) izkraušanu, svēršanu, novietošanu, arī eksporta preču apstrādi; šim amatam piederīgie.
- serarūme Vieta labības žāvēšanai zem rijas griestiem, virs ārdiem.
- pasars Vieta rijā zem iesērtās labības.
- varduklis Vieta, kas sniega izgulēta, kur neaug āboliņš un labība.
- vardūksnis Vieta, kas sniega izgulēta, kur neaug āboliņš un labība.
- rezervācija vieta, kur uz pagaidu laiku (sakarā ar attiecīgu attīstības ciklu) sapulcējas dažu dzīvnieku, piemēram, kaitīgu kukaiņu (siseņu, ogu un labības vairogblakšu) bari
- vālaks Vieta, kur zirgs labības laukā vāļājies.
- priekšenīca Virve, ko liek ratu vai ragavu priekšā, ar ko vezuma (siena, labības u. tml.) bomi piesiet.
- čagas Viss čaganais: ledus vizas, mīkstas kāpostgalviņas, pelavaina labība.
- žubērklis Zarains stumburs, ko izmanto izžuvušas labības, āboliņa u. tml. sakraušanai; žubeklis 1(1).
- žubeklis Zarains stumburs, ko izmanto izžuvušas labības, āboliņa u. tml. sakraušanai.
- žubuks zārds labības vai linsēklu žāvēšanai, veidots no žeperiem
- klāsts Zaru (parasti lapotu) vai salmu paliktnis, paklājs (zem siena vai labības kaudzēm, žāvēšanai izklātiem liniem); pārklājamais vai paklājamais.
- atstrādāšana Zemes apstrādāšanas sistēma Krievijā pēc 1861. gada zemnieku reformas; par iznomāto zemes gabalu, labības vai naudas aizdevumu u. c. zemnieki ar savu inventāru apstrādāja muižnieku zemi.
- sieceņvieta Zemes platība, kas apsējama ar sieciņu (aptuveni 0,13 kubikmetriem) labības.
- ļemegs Zems, plakans un plats vezums labības pārvadāšanai.
- vārpa Ziedkopa ar pagarinātu galveno asi, uz kuras atrodas sēdoši ziedi; graudaugu (labības) ziedkopa.
- laidane Ziedu laika noslēguma diena 2. jūlijā, ar savu nozīmi labības augšanas un briešanas gaitā.
- laidene Ziedu laika noslēguma diena 2. jūlijā, ar savu nozīmi labības augšanas un briešanas gaitā.
- guļņa Zirgu nomīta labība.
- palaidēns Žāvēšanai izklāts siens vai labība.
- daigas Žebērklis ar diviem žuburiem, ko labības kūļus pacelt.
- naigas Žebērklis ar diviem žuburiem, ko labības kūļus pacelt.
labība citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV