rabarbeņķis
rabarbeņķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rabarbeņķis | rabarbeņķi |
| Ģen. | rabarbeņķa | rabarbeņķu |
| Dat. | rabarbeņķim | rabarbeņķiem |
| Akuz. | rabarbeņķi | rabarbeņķus |
| Lok. | rabarbeņķī | rabarbeņķos |
Sols, uz kura izdauza graudus no labības kūļa.
Avoti: ĒiV