Paplašinātā meklēšana
Meklējam koks.
Atrasts vārdos (200):
- koks:2
- koks:3
- koks:1
- koks-:1
- kokss:1
- askoks:1
- koksēt:1
- koksēt:2
- koksis:1
- koksis:2
- koksne:1
- kokso-:1
- asskoks:1
- bankoks:1
- biškoks:1
- bitkoks:1
- bockoks:1
- cēlkoks:1
- čičkoks:1
- čučkoks:1
- dedkoks:1
- dižkoks:1
- dodkoks:1
- dūmkoks:1
- garkoks:1
- gulkoks:1
- guļkoks:1
- koksīts:1
- kučkoks:1
- lapkoks:1
- mērkoks:1
- pankoks:1
- abeļkoks:1
- ābeļkoks:1
- apaļkoks:1
- asakkoks:1
- augļkoks:1
- badakoks:1
- besakoks:1
- bišukoks:1
- bukskoks:1
- burtkoks:1
- cibukoks:1
- čučakoks:1
- čučukoks:1
- dzijkoks:1
- ebenkoks:1
- etiķkoks:1
- gliokoks:1
- gonokoks:1
- grīdkoks:1
- īveskoks:1
- kļavkoks:1
- koksagra:1
- koksināt:1
- kokskola:1
- koksnene:1
- korķkoks:1
- kravkoks:1
- krūškoks:1
- ķirškoks:1
- lapukoks:1
- laurkoks:1
- liepkoks:1
- lietkoks:1
- maijkoks:1
- mastkoks:1
- melnkoks:1
- mērķkoks:1
- monokoks:1
- monokoks:2
- olīvkoks:1
- ozolkoks:1
- akmeņkoks:1
- apakškoks:1
- burtskoks:1
- cēlkoksne:1
- cerīnkoks:1
- ceriņkoks:1
- cibetkoks:1
- ciltskoks:1
- cirīnkoks:1
- dievakoks:1
- ehinokoks:1
- fizetkoks:1
- garenkoks:1
- gumijkoks:1
- hinīnkoks:1
- jambukoks:1
- Juankoksi:1
- jūdaskoks:1
- kafijkoks:1
- kakaokoks:1
- kanēļkoks:1
- kapokkoks:1
- karoškoks:1
- kāsalkoks:1
- kešjukoks:1
- koksagīzs:1
- kokserdis:1
- koksēšana:1
- koksēties:1
- koksirdis:1
- kokskaida:1
- kokskrūve:1
- koksnains:1
- kopālkoks:1
- korķakoks:1
- košumkoks:1
- krauškoks:1
- krūklkoks:1
- ķeramkoks:1
- legzdkoks:1
- magonkoks:1
- magoņkoks:1
- makrokoks:1
- mamutkoks:1
- māteskoks:1
- meloņkoks:1
- nesējkoks:1
- noturkoks:1
- olektkoks:1
- palīgkoks:1
- papīrkoks:1
- alkšņukoks:1
- ambraskoks:1
- apaļkoksne:1
- balsaskoks:1
- bumberkoks:1
- bumburkoks:1
- citronkoks:1
- drīzuļkoks:1
- dzelzskoks:1
- enterokoks:1
- firziķkoks:1
- granātkoks:1
- hematokoks:1
- kaimiņkoks:1
- kamparkoks:1
- kampečkoks:1
- kampeškoks:1
- kāsalakoks:1
- kastaņkoks:1
- kauleņkoks:1
- klīverkoks:1
- koksalģija:1
- koksatroze:1
- koksiellas:1
- koksnurbis:1
- leukoksens:1
- lietaskoks:1
- lietkoksne:1
- lietuskoks:1
- lozberkoks:1
- magonikoks:1
- maizeskoks:1
- mandeļkoks:1
- mangaļkoks:1
- metallkoks:1
- muskatkoks:1
- nagliņkoks:1
- paraugkoks:1
- badapankoks:1
- bezvāržkoks:1
- bumbierkoks:1
- ceļotājkoks:1
- dzeltenkoks:1
- kastaiņkoks:1
- kodolkoksne:1
- koksartrīts:1
- koksartroze:1
- koksināties:1
- kokskrējējs:1
- koksnainība:1
- koksnainums:1
- koksotomija:1
- kokspīdulis:1
- krastuļkoks:1
- krāšņumkoks:1
- mahagonkoks:1
- atlaižamkoks:1
- bergamotkoks:1
- bezvārdakoks:1
- dzīvībaskoks:1
- eleiterokoks:1
- iekoksēšanās:1
- koksngrauzis:1
- mahagonikoks:1
- aizlaižamkoks:1
- koksofemorāls:1
- kokstrādnieks:1
- mahagonijkoks:1
- koksinomantija:1
- merokoksalģija:1
- parakoksalģija:1
- dižkoksngrauzis:1
- koksankilometrs:1
- koksartropātija:1
- māņkoksngrauzis:1
- koksartrolistēze:1
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- absolūtais koksnes mitrums
- absolūti sausa koksne
- agrīnā koksne
- ailantlapu riekstkoks
- ambras koks
- Amerikas ambraskoks
- Amerikas dzeltenkoks
- Amerikas parūkkoks
- Amerikas ragukoks
- Amerikas tulpjukoks
- Amerikas vīnkoks
- Amūras korķkoks
- Amūras vīnkoks
- anaerobiskais peptokoks
- anīsa koks
- antiseptēta koksne
- Arābijas kafijkoks
- armēta kokskaidu plātne
- asaharolītiskais peptokoks
- atmiecēta koksne
- atzīšanas koks
- Austrālijas dzelzskoks
- Austras koks
- baltais zīdkoks
- Bendžamina gumijkoks
- Bengālijas gumijkoks
- bezzaru koksne
- bišu koks
- brīvais koksnes mitrums
- bronhu koks
- buntes koks
- Ceilonas kanēļkoks
- cietā koksne
- cietkoksnes celuloze
- cimta koks
- dabiskā koksnes izturība
- dekoratīvā koksne
- deltveida gumijkoks
- direktoriju koks
- divkrāsu koksngrauzis
- dižais koksngrauzis
- drakona koks
- dravas koks
- dzeloņu eleiterokoks
- dzīvības koks
- Eiropas olīvkoks
- ekstrahēta koksne
- eļļas koks
- enerģētiskā koksne
- gadskārtas agrīnā koksne
- ģirbes koks
- higroskopiskais koksnes mitrums
- iekāries koks
- iespaidotā koksne
- impregnēta koksne
- īstais kakaokoks
- īstais nagliņkoks
- īstais riekstkoks
- īstais vīnkoks
- juvenilā koksne
- kā koks
- Kanādas jūdaskoks
- Kanādas plūškoks
- karaliskais riekstkoks
- Kaukāza dzelzskoks
- kazeņu koks
- koksa gāze
- koksēšanas rūpniecība
- kokskaidu granulas
- kokskaidu plātnes
- koksnainie spraudeņi
- koksnes (šķiedru) plate (arī plātne)
- koksnes (šķiedru) plātne (arī plate)
- koksnes (šķiedru) plātnes (arī plates)
- koksnes aizsardzība
- koksnes aksiālā uzbriešana
- koksnes aksiālais nožuvums
- koksnes akustiskās īpašības
- koksnes apstarošana
- koksnes atmosfēras žāvēšana
- koksnes atvērto poru apdares paņēmiens
- koksnes bīdes robežstiprība
- koksnes bioloģiski bojātāji
- koksnes blīvināšana
- koksnes blīvuma fluktuācija
- koksnes briešana
- koksnes briešanas koeficients
- koksnes briketes
- koksnes brīvais tilpums
- koksnes cēlināšana
- koksnes cildošana
- koksnes dabiskā žāvēšana
- koksnes defektoskopija
- koksnes difūzijas piesūcināšana
- koksnes dubultpiesūcināšana
- koksnes dzeltējums
- koksnes elektrovadītspēja
- koksnes garengriezums
- koksnes gāze
- koksnes gazifikācija
- koksnes hidrolīze
- koksnes higroskopiskums
- koksnes iekrāsojumi
- koksnes iekšējie spriegumi
- koksnes īpašību anizotropija
- koksnes īstais kodols
- koksnes kalibrāšana
- koksnes kaltēšana
- koksnes kapilārā piesūcināšana
- koksnes ķīmija
- koksnes ķīmiskie aizsarglīdzekļi
- koksnes kondicionēšana
- koksnes konservēšana
- koksnes līdzsvara mitrums
- koksnes liecamība
- koksnes makrostruktūra
- koksnes maksimālais nožuvums
- koksnes masa
- koksnes masas celuloze
- koksnes materiāli
- koksnes mehāniskās īpašības
- koksnes mehāniskie bojājumi
- koksnes metalizācija
- koksnes milti
- koksnes mitrums
- koksnes mitrumvadītspēja
- koksnes modificēšana
- koksnes modificēšanas efekts
- koksnes neīstais kodols
- koksnes nodilumizturība
- koksnes nožuvuma koeficients
- koksnes optiskās īpašības
- koksnes pārogļošana
- koksnes pelni
- koksnes piedegums
- koksnes pienaine
- koksnes piesūcināšana ar difūzijas paņēmienu
- koksnes piesūcināšana ar pulsējošo paņēmienu
- koksnes piesūcināšana ar spiedienu caur pieres daļu
- koksnes piesūcināšana pēc kanālu piesūcināšanas paņēmiena
- koksnes piesūcināšanas atteice
- koksnes piesūcināšanas tilpums
- koksnes piltuvene
- koksnes pjezoelektriskais efekts
- koksnes plaisas
- koksnes plasts
- koksnes porainība
- koksnes produktu nanotehnoloģijas
- koksnes reducētais blīvums
- koksnes rentgena un gamma defektoskopija
- koksnes rukšana
- koksnes sadedzināšanas izmete
- koksnes sagatave
- koksnes saistītais ūdens
- koksnes samešanās
- koksnes sānu nobrūnēšana
- koksnes sašķidrināšana
- koksnes sausā pārtvaice
- koksnes sēnes
- koksnes sēņu identifikācija
- koksnes skaidas
- koksnes smalcināšanas mašīnas
- koksnes smalcināšanas nazis
- koksnes spīdums
- koksnes spiedes stiprības robeža
- koksnes štancēšana
- koksnes stiepes robežstiprība
- koksnes stiprība
- koksnes tekstūra
- koksnes termodinamiskā modificēšana
- koksnes termoķīmiskā modificēšana
- koksnes tilpīguma koeficients
- koksnes tilpuma uzbriešana
- koksnes tīrumene
- koksnes trieciena cietība
- koksnes triecienstigrība
- koksnes trupe
- koksnes tvaicēšana
- koksnes ūdensuzsūce
- koksnes un koka izstrādājumu ražošana
- koksnes uzbriešanas koeficients
- koksnes vainas
- koksnes vēzis
- koksnes viela
- koksnes vielas esteri
- koksnes vielas ēteri
- koksnes žāvēšana
- koksnes žāvēšana gāzu un tvaika spiedē
- koksnes zilēšana
- koksnes zinātne
- koksni bojātājas sēnes
- koksni iekrāsotājas sēnes
- koksni nesaturošs papīrs
- koksni saturošs papīrs
- Kongo kafijkoks
- korķa koks
- košuma koks
- krāšņais suņkoks
- krāšņlapu gumijkoks
- kraušu koks
Atrasts skaidrojumos (200):
- pentozāns (C~5~H~8~O~4~)~n~, lielmolekulārs polisaharīds, kura hidrolīzē rodas pentoze; atrodami daudzās augu daļās (salmos, koksnē u. c.)
- caurspīdīga apdare (koksnes) izstrādājumu apdare, kurā pārklājums nenosedz apdarināmās virsmas tekstūru
- fizetkoks 2-4 m augsts Vidusjūras apgabala augs, saukts arī "Ungārijas dzeltenais koks", ar iedzeltenu koksni no kuras iegūst izturīgu oranždzeltenu krāsvielu.
- taksācijas likvīdā krāja 90% koksnes tilpuma no krājas uz celma.
- koksnes reducētais blīvums absolūti sausas koksnes parauga masas dalījums ar koksnes parauga maksimāli iespējamo tilpumu
- koksnes porainība absolūti sausas koksnes poru dobumu relatīvais tilpums procentos
- māzers Acains koks (bērzs), ļoti ciets; no acaina koka pagatavots priekšmets
- acetilēšana acetilgrupas -CH~3~CO ievadīšana organiskajos savienojumos; izmanto koksnes modificēšanai
- gaišas actiņas actiņas, kuru koksne pēc krāsas ir tuva apkārtējās koksnes krāsai
- trauslā adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Dentipellis fragilis"), aug uz atmirušas lapu koku koksnes, stumbriem, lieliem zariem, to apakšpusē, Latvijā sastopama reti
- koraļļu adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Hericium coralloides"), sniegbalta, uz trūdošas koksnes augoša adatene, Latvijā reti sastopama, saudzējama
- Juglans ailanthifolia ailantlapu riekstkoks
- Zībolda riekstkoks ailantlapu riekstkoks
- mizas ieaugums aizaugoša vai aizaugusi brūce, kas ietver mizu un atmirušo koksni kur dzīvās šūnas nesaaug ar atmirušajām šūnām, un starp tām izveidojas plaisa, kas parasti aizaug ar sveķiem un mizu
- braka Aizjūga piederums (divjūga arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles
- braks Aizjūga piederums (divjūga arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles
- vārste Aizkārtne, sprosta koks, šķērsis (ceļam)
- biocīds aizsardzības līdzeklis vai tā aktīvā daļa, kas pasargā koksni no bioloģiskās sairšanas
- izskalošanās aizsarglīdzekļu komponentu izdalīšanās no piesūcinātas koksnes atmosfēras nokrišņu vai cita mitruma avota ietekmē
- dilols Akmeņkoks
- dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- Nunusaku alunu un vemalu (Austrumindonēzija) mitoloģijā - pasaules koks, svētais koks, kas stāv kalna galā pie trīs upju iztekas Seramas salas rietumu pusē, no tā radušies visi aluni un vemali, tajā mīt pirmsenču dvēseles
- galdniecība Amatniecības nozare - koksnes apstrādāšana un priekšmetu izgatavošana no tās
- galdnieks Amatnieks, kas apstrādā koksni un izgatavo priekšmetus no tās
- hamamelidaceae Ambras koki, divdīgļlapju augu dzimta "Rosales" rindā, koki un krūmi ar pamīšus sakārtotām lapām un neuzkrītošiem ziediem vārpās vai galviņās, ar balzamsveķiem koksnē un mizā
- likvidambars ambraskoks (“Liquidambar”)
- Liquidambar styraciflua Amerikas ambraskoks
- Cladrastis lutea Amerikas dzeltenkoks
- liriodendrs Amerikas koks magnoliju dzimtā, līdz 65 m augstumā un 4 m caurmērā
- Cotinus obovatus Amerikas parūkkoks
- Gymnocladus dioicus Amerikas ragukoks
- čerimoja Amerikas tropu augļukoks un tā auglis, kas ārēji līdzinās kastanim, bet pēc garšas atgādina anansu, mango un zemenes
- gringarts Amerikas tropu koks ar smagu, zaļganu kokksni; šī koka koksne
- grinorts Amerikas tropu koks ar smagu, zaļganu koksni; šī koka koksne
- Liriodendron tulipifera Amerikas tulpjukoks
- Vitis labrusca Amerikas vīnkoks
- Phellodendrom amurensis Amūras korķakoks
- Vitis amurensis Amūras vīnkoks
- Peptococcus anaerobius anaerobiskais peptokoks
- sumahs Anakardiju dzimtas ģints ("Rhus"), Latvijā apstādījumos audzē 1 sugu, ko sauc par etiķkoku ("Rhus typhina"), vasarzaļš krūms vai koks ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem, zaļgandzelteniem vai purpursārtiem ziediem skarveida ziedkopā
- kešjukoks Anakardiju dzimtas suga - rietumu anakardija ("Anacardium occidentale"), mūžzaļš koks, kura augļu kātus un sēklas (kešjuriekstus) lieto uzturā; dabā izplatīts Centrālamerikā un Dienvidamerikā
- mango ankardiju dzimtas ģints ("Mangifera"), mūžzaļš tropu augļu koks ar aromātiskiem, saldiem augļiem
- antiseptiku izsālīšanās antiseptiku uzkrāšanās uz piesūcinātas koksnes virsmas sāļu veidā, iztvaikojot šķīdinātājiem
- assmērs Ap mēram collu resns un parasti asi (7 pēdas) garš mēra koksar pēdu, resp. citu garuma mēru iedaļām; lietoja malkas grēdu, baļķu u. c. meža materiālu mērīšanai
- tievkoksne Apaļie kokmateriāli ar caurmēru līdz 13 cm; sīkkoksne
- pakaļgala izliktnis apaļkoks bezānburas vadīšanai, kas izvirzīts pāri kuģa pakaļgalam uz aizmuguri
- sprits Apaļkoks četrstūrainas šprīttakelētas buras veidošanai un saturēšanai
- šprītbomis Apaļkoks četrstūrainas šprīttakelētas buras veidošanai un saturēšanai, tas iet no buras halzstūra pie masta pa diagonāli uz buras augšējo brīvo stūri
- palocis Apaļkoks kādu četru pēdu garumā, ko liek uz ragavām abās pusēs, lai veidotu garās malkas kravu
- martinbomis Apaļkoks, ar kuru novērš bugšprita un tā pagarinājuma - klīverbomja izlieci vertikālajā plaknē
- eldenīte Apaļkoks, guļbaļķis; veldene
- bugšprits Apaļkoks, kas izvirzīts pāri kuģa priekšgalam, lai dotu iespēju pacelt buras tālāk uz priekšu
- kājrāja Apaļkoks, kas piestiprināts priekšējās štagburas (fokburas) apakšējai malai
- klambaris Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet
- klambars Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet
- klambens Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet
- klambins Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet
- klamburs Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet
- klimbins Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet
- grotbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi iestiprināts masta (grotmasta) apakšdaļā, bet otrā galā piestiprināta grotšote, tas kalpo grotburas apakšējās malas piestiprināsanai un buras vadīšanai
- bezānbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi piestiprināts bezānmasta apakšdaļā, bet tam otrā galā piestiprināta bezānšote, ko izmanto bezānburas apakšējā līķa (malas) piestiprināšanai un buras vadīšanai
- gafele Apaļkoks, kura viens gals piestiprināts pie burukuģa masta; pie gafeles piestiprina slīpās buras augšējo malu
- stampštoks Apaļkoks, kuru izmantojot novērš bugšprita un tā pagarinājuma - klīverbomja izlieci vertikālajā plaknē
- fokbomis Apaļkoks, pie kura piestiprināta pašapkalpojošās priekšburas apakšējā mala visā tās garumā
- apaļo kokmateriālu mitrā glabāšana apaļo kokmateriālu gglabāšana, kas pamatojas uz koksnes mitruma noturēšanu virs šķiedru piesātinājuma mitruma visā to glabāšanas laikā
- parulis Apaļš koks, ko paliek zem smaga priekšmeta, lai to pārvietotu
- kolona Apaļš, virpots koks, kas piestiprināts drēbju skapja malās un vidū
- skābes tornis aparāts torņskābes iegūšanai celulozes rūpniecībā, vārot koksnes šķeldas pēc sulfītmetodes
- boze Apcirsts bišu koks mežā
- aizlaižamkoks Apdarināts koks (aizvērtu durvju nostiprināšanai)
- iesala mente apdarināts koks iesala maisīšanai
- mekša Apdarināts koks, piemēram, maisīšanai, bīdīšanai
- ķuģis Apdedzis koks krāsns uzrušināšanai
- koksnes elektrovadītspēja apgriezts lielums koksnes elektriskajai pretestībai; koksnes elektrovadītspēja ir atkarīga no koka sugas, mitruma, temperatūras un strāvas plūsmas virziena attiecībā pret šķiedru virzienu – elektrovadītspēja šķiedru virzienā ir vairākas reizes lielāka nekā šķērsām šķiedrām
- aizgremzde Aplieva - kokaugu stumbra koksnes dzīvā ārējā daļa
- mīkstā aplievas trupe aplievas trupe ar mazu koksnes cietību
- cietā aplievas trupe aplievas trupe, kas pēc cietības tuva apkārtējās koksnes cietībai
- izšķiedrot Apstrādājot (koksni), izdalīt šķiedras
- izmīstīt Apstrādāt (šķiedraugu) tā, ka stiebru koksnes daļa tiek salauzta
- koksnes un koka izstrādājumu ražošana apstrādes rūpniecības nozare, kas saistīta ar koksnes mehānisko apstrādi un pārstrādi (NACE grupa 16) un aptver zāģmateriālu, saplākšņa, finiera, sērkociņu, taras ražošanu; masīvkoka, kokskaidu un kokšķiedru plātņu ražošanu; mēbeļu galdniecības, namdaru u. c. koka izstrādājumu, šķeldu ražošanu
- antiseptēta koksne apzīmējums koksnei, kas apstrādāta ar ķīmiskiem aizsarglīdzekļiem pret bioloģiskiem bojājumiem
- glumēns ar gļotām pārklāts priekšmets (ūdenī gulošs koks, akmens u. c.)
- grafītplasti ar grafītu vai karbonizētiem produktiem (koksu) pildītas plastmasas; lieto par antifrikcijas, strāvu un siltumu vadošiem materiāliem elektrotehnikā un mašīnbūve
- burtains ar iegrieztām burtām izraibots koks
- šķilināt ar iešķelšanas palīdzību noteikt koka koksnes kvalitāti
- kodola iekrāsojumi ar koksnes stiprības samazināšanos nesaistīta novirze no koksnes dabiskās krāsas, kas ir kodolkoksnes sēņu bojājumu pirmā stadija un izpaužas kā dažādas formas rudu, sarkanpelēku, pelēkviolētu plankumu veidā, kas redzami kokmateriālu galos kodolkoksnes zonā
- kluiga ar sakni izcirsts koks
- kable ar sakni izcirsts koks ragavu sliecei
- raka ar sakni izrakts koks
- skaldīt ar triecieniem dalīt (kādu materiālu, parasti koksni) šķiedru garenvirzienā; šādā veidā gatavot (ko), arī pārveidot (ko)
- metallkoks ar viegli kausējamiem metāliem (svinu, alvu un to sakausējumiem) piesūcināts koks
- Coffea arabica Arābijas kafijkoks
- sudrabegle asā egle ("Picea pungens") - priežu dzimtas egļu ģints suga, (parasti dekoratīvs) koks ar pelēcīgi zilganām skujām
- Peptococcus asaccharolyticus asaharolītiskais peptokoks
- mangostāns asinszāļu dzimtas tropu augļu koks ("Garcinica mangostana") ar sarkanīgiem vai brūnvioletiem saldskābiem augļiem neliela ābola lielumā; tiek uzskatīti par garšīgākajiem augļiem tropos
- grafīdija Asku ķērpju klases dzimta ("Graphidiaceae"), krevu ķērpji, laponim vāji attīstīta apakšējā mizas kārta, pie substrāta piestiprinās ar serdes hifām, daudzām sugām laponis ieaug substrātā, gk. tropos un subtropos, aug uz koku mizas, retāk uz koksnes, 11 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- skaņas ātrums koksnē atkarīgs no koksnes blīvuma elastības moduļa, šķiedru virziena, koksnes mitruma un temperatūras (palielinoties koksnes mitrumam un temperatūrai, skaņas ātrums samazinās)
- apaudzis zars atmiris zars, kas pāraudzis ar stumbra koksni un neparādās apaļā kokmateriāla sānu virsmā, bet aizaugums ir radījis uzaugumu, punu, brūces rētu, valnīti vai citu koksnes bojājumu; aizaudzis zars
- pielūžņojumu krāja atmirušo (parasti gulošu) koku koksnes tilpums, kas neatbilst likvīdai koksnei
- īscirtmeta plantācija ātraudzīgu koku sugu un to hibrīdu audžu plantācija, ko audzē īsu cirtmetu (6–25 g.) koksnes masas ražošanai, galvenokārt celulozes ieguvei, retāk zāģbaļķu audzēšanai
- mīkstčaulis ātri izaudzis koks ar gludu mizu
- Girkanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Tališa kalnu Uļasu grēdas nogāzē un Lenkorānas zemienē, platība - 29 kvadrātkilometri, augstums 50-800 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu reliktas koku (zīdakācija, Persijas dzelzskoks, dzelkva, kastaņlapu ozols) un dzīvnieku sugas, endēmi - milzu kailgliemeži, zaļvēdera ķirzakas
- Ārciema parks atrodas Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā, platība - 8,1 ha, reljefs līdzens, viegli nolaidens pret dzirnavezeru, aug 21 vietējā un 37 introducētās koku un krūmu sugas, t. sk. balzama baltegle, Sibīrijas baltegle, kalnu kļava, sudraba kļava, Tatārijas kļava, pelēkais riekstkoks, smaržīgā apse
- koksnes vainas atsevišķu koksnes daļu īpatnības, kas ietekmē koksnes kvalitāti un ierobežo tās izmantošanu
- šķedērns Atskaldīts garens koks, parasti priedes gabals, ko parasti izmanto skalu gatavošanai
- astrāgs Atspaids, koks, kas kaut ko balsta
- atstrāgs Atspaids, koks, kas kaut mo balsta
- stādaigs Atspiežamais koks
- sulfītatsārms Atstrādātā vārskābe pēc sulfitcelulozes ieguves, satur lignīnu, cukurus u. c. izšķīdušās koksnes sastāvdaļas
- atšķēlums Atšķeltas koksnes gabals kokmateriāla resgaļa zonā; rodas mežmateriālu sagatavošanas un apstrādes laikā
- gadskārtas platums attālums radiālajā virzienā starp koksnes divu gadskārtu robežām
- fraktālis attēlā ietverta ģeometriska figūra (kontūra), kas precīzi saglabā savu apveidu neatkarīgi no tā, kā tiek palielināts vai samazināts pats attēls (piemēram, krasta līnija, mākonis, koks u. c.)
- impregnēšana Auduma, koksnes u. c. materiālu piesūcināšana ar speciāliem šķīdumiem, emulsijām vai eļļām, kas padara materiālu stiprāku, ugunsizturīgāku (ar antipirēniem), ūdensnecaurlaidīgu (ar hidrofobizatoriem), izturīgu pret mikroorganismu iedarbību (ar antiseptiskām vielām)
- pāraugusi kokaudze audze, kas sasniegusi vecumu, kad strauji sāk pasliktināties koksnes tehniskās īpašības; tā steidzami jānocērt, jo pēc šā vecuma pārsniegšanas var sākties masveidīga koku atmiršana, it īpaši mīksto lapkoku audzēs
- Ceipu upurozols aug lauka vidū 5 km uz ziemeļiem no Mazsalacas, netālu no Vecceipju un Jaunceipu mājām, apkārtmērs - \~7 m, augstums - 16 m, vainagam puslodes forma, tā projekcija - 22 x 21 m, izcili ainavisks koks, pēc nostāstiem tas bijis ievērojams jau 14. gs.
- Kvēpenes dižegle aug Raiskuma pagastā, Gaujas ielejas labajā nogāzē, 70 m no upes, stumbra apkārtmērs — 3,1 m, augstums — 39 m, augstākais dižkoks Latvijā
- Sējas dižozols aug Sējas pagastā, Sējas parkā, stumbra apkārtmērs — 9 m (otrais resnākais koks Baltijā), koka augstums — 22 m, vainaga projekcija — 22 x 17 m, stumbra vidū milzīgs dobums
- Billīšu kastaņa aug Sidrabenes pagastā pie Billīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 3,6 m, stumbrs sadalās 5 žuburos, koks atgādina biķeri, augstums - 16 m, vainaga projekcija - 16 x 13,5 m
- Ciemīšu goba aug Talsu novada Laucienas pagastā pie Ciemīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 6 m, stumbrs nolūzis 7 m augstumā, un koks dzīvo ar lielām atvasēm, vainaga projekcija - 20 x 22 m, šī goba aug virs āderes, zem koka vainaga ir 3 avoti, ap gobas stumbru plašā lokā zemi sedz neparasti liela virszemes sakņu sistēma, kas atgādina bruģi
- Andumu ozols aug Talsu novada Lībagu pagastā, dižkoks, iekļauts arī arheoloģisko pieminekļu sarakstā kā vēsturiska kulta vieta, stumbra apkārtmērs - 5,35 m, 2,5 m augstumā tas sažuburojas 14 stumbros, vainaga projekcija - 25 x 23 m, augstums - 21 m
- Popes pilskalna goba aug Ventspils novadā, Popes pilskalnā, stumbra apkārtmērs - 4,3 m, augstums - 25 m, vainaga projekcija - 34 x 28 m (2. kuplākais koks Latvijā)
- Zauskas priede auga Smiltenes pagastā, Valmieras-Smiltenes ceļa malā, 5 km no Smiltenes, stumbra apkārtmērs bija 4,63 m, senatnē bijusi bišukoks ar stumbrā izdobtu dori un nozāģētu galotni (tādēļ augstums bija tikai 13, 7 m), 1951. g., sasniegusi \~370 g. vecumu tā nokalta, un līdz mūsdienām palikusi vien daļa stumbra
- sklerofīti Augi ar koksnainu vasu un sīkam, cietām lapām, piem., kaķpēdiņas
- lakstaugi Augi ar sulīgām, nepārkoksnētām virszemes daļām, kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo
- riekstaugi Augļaugu apakšgrupa, kura ietilpst lazdas un valriekstkoks
- augļkoks Augļu koks
- stumbrveidotājs augļu koks vai ogu krūms, uz kura stumbra veido cita koka vai krūma vainagu; izmanto arī daiļdārzniecībā dekoratīvo rožu un ceriņu formu veidošanai
- cerapads Augļu koks, stepes ķirša un Japānas ievas hibrīds
- sausvidis Augošs koks ar dobu, cauru vidu
- sausgalis Augošs koks ar nokaltušu galotni; rodas mežā, ja krasi pazeminās ūdens līmenis, ja tiek traucēta koku vainagu virsējās daļas apgāde ar ūdeni vēja izšūpošanas, sēņu infekcijas, kukaiņu un vēža bojājumu dēļ, arī gaisa piesārņošanas gadījumos
- lietaskoks Augošs koks ar vērtīgu koksni
- lietas koks Augošs koks ar vērtīgu koksni; lietaskoks (1)
- koku vītināšana Augošu koku vai nogāztu stumbru dabiska kaltēšana vasaras periodā - augošam kokam celma daļā visapkārt stumbram pārgriež aplievas koksni (koku gredzeno); nogāzto stumbru vītina, atstājot to ar visiem zariem cirsmā žūt
- vienstibis Augs bez sazarojumiem (arī tāds koks)
- staubenis Augsts celms, vai koks bez galotnes
- stieptā koksne augšanas apstākļu ietekmēta lapkoku koksne saliektu zaru un līka vai slīpa stumbra augšdaļā; lielainā lapkoku koksne
- sklerenhīma augu audi, kas sastāv no biezām, parasti pārkoksnētam, atmirušām šūnām
- libriforms augu koksnes šķiedras (mehāniskās šūnas), kas to padara stingru
- sklereīdas augu šūnas ar biezām, pārkoksnētām sienām
- akmensšūnas augu šūnas ar ļoti biezu, pārkoksnējušos šūnapvalku; sklereīdas
- ksilēma augu vadaudu pārkokotā daļa; vada ūdeni un neorganisko sāļu šķīdumus no saknēm uz lapām; koksne
- platans Austrumu kļava, skaists koks lielām lapām
- apakšvilenis Aužamo stāvu koks, ap ko tinas audekls
- atlaižamkoks Aužamo stāvu piederums - apdarināts koks, ar kuru pavirza uz priekšu velku veltni
- drīzuļkoks Aužamo stāvu sastāvdaļa, augšējs šķērskoks, pie kura piekar drīzuļus ar nītīm
- sankalis Aužamo stāvu šķērskoks
- veldine Aužamo steļļu detaļa - koks uz kura uzmauc nītis
- veldene Aužamo steļļu sastāvdaļa - apaļš koks uz kura uzver nītis
- čuka Bakstāmais koks (ar ko krāsnī ogles apjaukt)
- balsaskoks Balsa - kapoku dzimtas suga ("Ochroma lagopus"), ātri augošs tropu koks, ļoti viegla koksne, ko lieto kanoe laivu, lidmašīnu būvē u. c.
- Ochroma lagopus balsa jeb balsaskoks
- sturmstute Balstkoks celtnes iekšpusē pie spārēm
- stute Balsts 1(1); balstkoks; resna, strupa rīkste
- levoglikozāns balta kristāliska viela ar saldenu garšu, šķīst ūdenī, daļēji šķīst spirtā, ēterī, hloroformā, benzolā, to satur koksnes pirolīzes produkti
- Morus alba baltais zīdkoks
- baltalksis Baltalksnis - bērzu dzimtas ātraudzīgs krūms vai koks ("Alnus incana") ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs
- baltenis Balti noēvelēts koks, ar kuru, laiku kavēdami, spēlējušies, pavasarī pirmo reizi jājot pieguļā
- balzamegle Balzama baltegle - mūžzaļš skujkoks ar plakanām skujām, vertikāliem čiekuriem un īpašiem sveķiem, no kuriem iegūst Kanādas balzamu; izplatīta gk. Ziemeļamerikā
- ambras koks balzamisks koks subtropiskā Amerikā un Āzijā
- mahonija Bārbeļu dzimtas ģints ("Mahonia"), mūžzaļš krūms vai neliels koks ar ādainām, plūksnainām, dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem, zilgansārtām ogām, gk. aug Ziemeļamerikā un Āzijā, \~ 100 sugu, Latvijā kā dekoratīvs augs tiek audzēta 1 suga
- svirkstenis Barjera, šķērskoks
- svirtenis Barjera, šķērskoks
- urbis Bauze - koks ar ko piesien laidarā lopus, lai tie nesapinas saitē
- īstā mājassēne bazīdijsēne ("Serpula lacrymans"), kas izraisa koksnes kubisko brūno trupi
- mājas sēnes bazīdijsēnes, kas noārda konstrukciju koksni, ieviešas pilsētu un lauku mājās, saimniecības ēkās, noliktavās, siltumnīcās, kultūrvēsturiskās celtnēs - pilīs, muzejos, baznīcās
- himēnijsēnes bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Hymenomycetes"), gk. saprofīti, kas attīstās uz zemes, meža trūdu kārtā, uz koksnes, 2 apakšklases, 5000 sugu, Latvijā konstatēts >240 ģinšu, \~990 sugu; himēnija sēnes
- pagrabsēne bazīdijsēņu nodalījuma sēņu ģints ("Coniophora"), kas aug uz skuju koku koksnes
- adatene bazīdiju sēņu afilloforu rindas dzimta ("Hydnaceae"), saprofīti uz augsnes un koksnes, retāk - parazīti, sēnes ar adatveida himenoforu uz dažādas krāsas un veida augļķermeņiem; \~670 sugu, Latvijā 4 sugas
- cepurīšu sēnes bazīdiju sēņu rindas morfoloģiska grupa ("Agaricales"), kurā iekļauto sēņu augļķermeņiem ir cepurīte un kātiņš, kā arī mīksta, gaļīga (nevis sīksta, koksnaina) konsistence, 8 rindas un 17 dzimtas; galvenās ir beku, bērzlapju un lapiņsēņu dzimtas, to augļķermeņi diezgan lieli, gaļīgi, ātri sapūst
- bendzele Bendele – saišķa koks spāru savstarpējai nostiprināšanai
- Ficus benjamina Bendžmina gumijkoks
- birzoklis Bērzu birzī audzis koks
- melnalksnis Bērzu dzimtas alkšņu ģints suga ("Alnus glutinosa"), koks vai krūms ar rievainu pelēkbrūnu mizu, ovālām lapām un ziediem spurdzēs
- baltalksnis Bērzu dzimtas alkšņu ģints suga ("Alnus incana"), ātraudzīgs krūms vai koks ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs
- alksnis bērzu dzimtas ģints ("Alnus"), koks vai krūms ar ieapaļām, zobotām lapām un spurdzēs sakārtotiem ziediem (piemēram, melnalksnis, baltalksnis), 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas: melnalksnis un baltalksnis
- skābardis Bērzu dzimtas ģints ("Carpinus"), koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem - riekstiem, kam ir liels trīsdaļīgs spārns; 25 sugas, Latvijā 1 suga
- kokbetons Betons, ko iegūst no cementa, smiltīm un koksnes atkritumiem
- mendraks Biezputras maisāmais koks
- tekoma Bignoniju dzimtas koks vai krūms; izplatīts subtropos un tropos
- slimicīdi biocīdi, kurus lieto, lai novērstu gļotu augšanu uz būvēm, iekārtām un rūpnieciski izmantojamiem materiāliem (piemēram, uz koksnes, papīrmasas vai celulozes, uz poraina smilts slāņa naftas ieguvē)
- ātrā pirolīze biorafinēšanas process, kurā bez oksidētāja klātbūtnes koksne tiek strauji sakarsēta līdz 450-600 °C temperatūrai
- koksnes sašķidrināšana biorafinēšanas process, kurā, koksni apstrādājot šķīdinātāja suspensijā reducējošās gāzes (vai bez tās) un katalizatora klātbūtnē 250-400 °C temperatūrā un augstā spiedienā (līdz 28 MPa), iegūst bioeļļu; izmanto arī benzola un etilspirta maisījumu, kreozotu, tetralīnu
- burtkoks Birka - skaitāmkoks, kurā ar iegrieztiem robiņiem atzīmēja zemnieka maksājuma renti vai parādus
- malseko Bīstama citrusaugu (visbiežāk citronu) sēnīšu slimība, kas bojā koksni, augļus, sēklas, un augi nokalst
- dējele Biškopībā bitēm īpaši izdobts koks
- dējols Biškopībā bitēm īpaši izdobts koks
- kociņš Bišu koks
- kocis Bišu koks
- stabinis Bišu koks
- stāvenis Bišu koks
- auriņš Bišu koks bišu ķeršanai
- dējala Bitēm izdobts vai izdobjams koks
- glūzis Blīgzna (vītolu dzimtas koks)
- paduks Blīvs, ciets un smags koks koraļļu sarkanumā, tumši svītrots, ko lieto mākslas galdniecībā un finierēšanai
- gulenis Bluķa koks (bišu kozuls)
- kakažiņa Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks
- kakazis Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks
- kakažnieks Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks
- špante Branga, karkasa šķērskoks (kuģim, laivai)
- kvasija Brazīlijā un Austrumāzijā sastopams koks, kura koksne satur indes kvasīnu un kvasolu, ko izmanto farmācijā, medicīnā un augu aizsardzībā; Surinamas kvasijas mizu agrāk lietoja alus darītavās apiņu vietā, arī pret cērmēm, citiem tārpiem un slimībām
Atrasts piemēros (31):
- koks — Jāņem koks un jāvanda nost tā mūdzība, — miesniekzellis teica.
- lidot Bet zibens jau nesper, viņš pārkarsē koka sulu un koks sprāgst, šķembas lido 50 metru attālumā...
- dabīgs Citas zīmes uzsvēra pavēles formu: “Lūdzu, neizvediet pārakmeņojušos koksni no parka, lai varētu saglabāt šī meža dabīgo stāvokli!
- dabisks Darba mērėis bija izpētīt koksnes noārdīšanos dabiskā vidē (mežu ekosistēmu biotopos) un cilvēka veidotā vidē (koka konstrukcijās), kā arī raksturot skuju koksnes bionoārdīšanās procesu arėīmiskām un fizikālām metodēm laboratorijas apstākĜos.
- vadītājs Elektrības vadītāji ir materiāli, kas vada elektrību - jebkurš metāls, slapjš koks vai audums, ūdens, zīmuļa grafīts.
- gredzens Gaišais gredzens sastāv no agrīnās koksnes un veidojas pavasarī, tumšais — no vēlīnās un veidojas rudenī.
- jauns Izraksta barons no kokskolas piecas jaunas, īpaši smalkas ābelītes savam dārzam, vecaistēvs — desmit.
- slimot Ja vasarā vīnkoks slimojis ar neīsto miltrasu, tad lietderīgi ir veikt profilaktisko miglojumu ar 3% Bordo šķīdumu.
- dzīve Kad koka dzīve beidzas, tā koksne pēc ilgāka laika atkal kļūst par barības vielām.
- kafija Kafijas koks ir ļoti jutīgs pret temperatūras svārstībām.
- klints Klinšu ozols ir arī Velsas nacionālais koks.
- iet ciet koks ir dabisks materiāls, tas var piebriest un – pēkšņi durvis neiet ciet.
- sasniegt koks ir ļoti liels un var sasniegt augstumu līdz trīsdesmit metriem.
- augums koks neliela auguma, ar platu, pabiezu vainagu.
- piemiņa koks zaļos, kuplos, augs un viņa piemiņa tam līdzi.
- gredzenot Labāk tādu koku nogredzenot, un pagaidīt, kad koks nokaltīs.
- izvietojums Lignīna precīzs izvietojums koksnes šūnā joprojām nav zināms, jo nav izdevies to izdalīt, neizjaucot struktūras vienotību.
- koks Likās, ka vecā lāde pretojas, koks čīkstēja un smilkstēja.
- buldogs Mazā melnā buldoga labais ciltskoks sniedzās līdz Vācijai.
- izgāzties Mizgraužu bojātais koks lēnām noliecās arvien zemāk virs meža ceļa, līdz ar visām saknēm izgāzās no vietas.
- atkritumi Nākotnē uzņēmums plāno arvien vairāk koksnes atkritumu virzīt pārstrādei, kur no tiem varēs radīt jaunus produktus.
- pievērst Nekādi neizdevās atrast tiešām uzticamu avotu šim, bet daži uzskata, ka ziemassvētku koks (ne obligāti egle tolaik), ir vēl viens kristiešu triks lai pievērstu pagānus kristietībai.
- pastāvīgs Pamestā mājā ir pastāvīgs mitrums, kas rada labvēlīgu vidi koksnes noārdītājiem- pelējumam un sēnītēm.
- vadītājs Piemēram, gaiss, plastmasa un koks ir slikti siltuma vadītāji, bet dažādi metāli, piemēram, sudrabs, varš un dzelzs ir labi siltuma vadītāji.
- specificēt Pirmais vārds norāda uz auga piederību noteiktai ģintij, šajā gadījumā plūškoku ģintij – Sambucus, bet otrais vārds specificē sugu; šajā gadījumā melnais plūškoks – lat. Sambucus nigra – un sarkanais plūškoks – lat. Sambucus racemosa.
- cauraugt Skatuves centrā ir neliela saliņa, uz kuras ir milzīgs koks, kas cauraudzis vecām klavierēm.
- ķēnišķs Svētais koks tomēr atkal esot izdzinis atvasi, par kuru rūpējies pēdējais ķēnišķais budisma aizbildnis Purnavarmans.
- teju Tajā brīdī es pametu skatu uz Lieni un pamanīju, ka viņa sāk šūpoties kā aizlauzts koks un teju, teju gāzīsies gar zemi.
- puvums Tanīns arī padara ozola koksni par puvuma izturīgu.
- rudens Un rudenī te katrs koks ir savā krāsā.
- koks Un tad, saproti, tieši tad koks gāzās.
koks citās vārdnīcās:
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv