Paplašinātā meklēšana
Meklējam koks.
Atrasts vārdos (299):
- koks:2
- koks:3
- koks:1
- koks-:1
- kokss:1
- skoks:1
- Ukoks:1
- koksēt:1
- koksēt:2
- koksis:1
- koksis:2
- koksne:1
- kokso-:1
- askoks:1
- rokoks:1
- sakoks:1
- koksīts:1
- asskoks:1
- bankoks:1
- biškoks:1
- bitkoks:1
- bockoks:1
- cēlkoks:1
- čičkoks:1
- čučkoks:1
- dedkoks:1
- dižkoks:1
- dodkoks:1
- dūmkoks:1
- garkoks:1
- gulkoks:1
- guļkoks:1
- kučkoks:1
- lapkoks:1
- mērkoks:1
- pankoks:1
- penkoks:1
- pūķkoks:1
- puskoks:1
- rožkoks:1
- sakkoks:1
- sērkoks:1
- sīkkoks:1
- tīkkoks:1
- vīnkoks:1
- zīdkoks:1
- koksagra:1
- koksināt:1
- kokskola:1
- koksnene:1
- abeļkoks:1
- ābeļkoks:1
- apaļkoks:1
- asakkoks:1
- augļkoks:1
- badakoks:1
- besakoks:1
- bišukoks:1
- bukskoks:1
- burtkoks:1
- cibukoks:1
- čučakoks:1
- čučukoks:1
- dzijkoks:1
- ebenkoks:1
- etiķkoks:1
- gliokoks:1
- gonokoks:1
- grīdkoks:1
- īveskoks:1
- kļavkoks:1
- korķkoks:1
- kravkoks:1
- krūškoks:1
- ķirškoks:1
- lapukoks:1
- laurkoks:1
- liepkoks:1
- lietkoks:1
- maijkoks:1
- mastkoks:1
- melnkoks:1
- mērķkoks:1
- monokoks:2
- monokoks:1
- olīvkoks:1
- ozolkoks:1
- pleckoks:1
- plūmkoks:1
- pluskoks:1
- plūškoks:1
- ragukoks:1
- sālskoks:1
- skalkoks:1
- skujkoks:1
- skutkoks:1
- stāvkoks:1
- stūrkoks:1
- stutkoks:1
- svētkoks:1
- šķērkoks:1
- tievkoks:1
- trijkoks:1
- upaskoks:1
- upurkoks:1
- vienkoks:1
- vīnakoks:1
- virskoks:1
- puskokss:1
- koksagīzs:1
- kokserdis:1
- koksēšana:1
- koksēties:1
- koksirdis:1
- kokskaida:1
- kokskrūve:1
- koksnains:1
- akmeņkoks:1
- apakškoks:1
- burtskoks:1
- cerīnkoks:1
- ceriņkoks:1
- cibetkoks:1
- ciltskoks:1
- cirīnkoks:1
- dievakoks:1
- ehinokoks:1
- fizetkoks:1
- garenkoks:1
- gumijkoks:1
- hinīnkoks:1
- jambukoks:1
- jūdaskoks:1
- kafijkoks:1
- kakaokoks:1
- kanēļkoks:1
- kapokkoks:1
- karoškoks:1
- kāsalkoks:1
- kešjukoks:1
- kopālkoks:1
- košumkoks:1
- krauškoks:1
- krūklkoks:1
- ķeramkoks:1
- legzdkoks:1
- magonkoks:1
- magoņkoks:1
- makrokoks:1
- mamutkoks:1
- māteskoks:1
- meloņkoks:1
- nesējkoks:1
- noturkoks:1
- olektkoks:1
- palīgkoks:1
- papīrkoks:1
- parūkkoks:1
- pekankoks:1
- peperkoks:1
- pēperkoks:1
- pīlāgkoks:1
- piparkoks:1
- plūkškoks:1
- puceņkoks:1
- pudeļkoks:1
- pūpolkoks:1
- pūpoļkoks:1
- pūpuļkoks:1
- rādāmkoks:1
- redeļkoks:1
- sakaskoks:1
- sedlukoks:1
- starpkoks:1
- strīķkoks:1
- šķērskoks:1
- tējaskoks:1
- tetrakoks:1
- ugunskoks:1
- ungurkoks:1
- vīģeskoks:1
- zemeņkoks:1
- židavkoks:1
- cēlkoksne:1
- Juankoksi:1
- sīkkoksne:1
- koksalģija:1
- koksatroze:1
- koksiellas:1
- koksnurbis:1
- alkšņukoks:1
- ambraskoks:1
- balsaskoks:1
- bumberkoks:1
- bumburkoks:1
- citronkoks:1
- drīzuļkoks:1
- dzelzskoks:1
- enterokoks:1
- firziķkoks:1
- granātkoks:1
- hematokoks:1
- kaimiņkoks:1
- kamparkoks:1
- kampečkoks:1
- kampeškoks:1
- kāsalakoks:1
- kastaņkoks:1
- kauleņkoks:1
- klīverkoks:1
- lietaskoks:1
- lietuskoks:1
- lozberkoks:1
- magonikoks:1
- maizeskoks:1
- mandeļkoks:1
- mangaļkoks:1
- metallkoks:1
- muskatkoks:1
- nagliņkoks:1
- paraugkoks:1
- pīlādžkoks:1
- pneimokoks:1
- pulverkoks:1
- pundurkoks:1
- pūslīškoks:1
- riekstkoks:1
- sandalkoks:1
- santalkoks:1
- sarkankoks:1
- sedliņkoks:1
- tulpjukoks:1
- vainagkoks:1
- vaiņagkoks:1
- zandaļkoks:1
- zandeļkoks:1
- zeltiņkoks:1
- ziepjukoks:1
- apaļkoksne:1
- leukoksens:1
- lietkoksne:1
- rupjkoksne:1
- tievkoksne:1
- koksartrīts:1
- koksartroze:1
- koksināties:1
- kokskrējējs:1
- koksnainība:1
- koksnainums:1
- koksotomija:1
- kokspīdulis:1
- badapankoks:1
- bezvāržkoks:1
- bumbierkoks:1
- ceļotājkoks:1
- dzeltenkoks:1
- kastaiņkoks:1
- krastuļkoks:1
- krāšņumkoks:1
- mahagonkoks:1
- pliederkoks:1
- puslietkoks:1
- riekstukoks:1
- stilbiņkoks:1
- streptokoks:1
- kodolkoksne:1
- perikoksīts:1
- koksngrauzis:1
- atlaižamkoks:1
- bergamotkoks:1
- bezvārdakoks:1
- dzīvībaskoks:1
- eleiterokoks:1
- mahagonikoks:1
- sērmaukškoks:1
- strihnīnkoks:1
- žņaudzējkoks:1
- iekoksēšanās:1
- puskoksēšana:1
- sakrokoksīts:1
- koksofemorāls:1
- kokstrādnieks:1
- aizlaižamkoks:1
- mahagonijkoks:1
- pernambukkoks:1
- valriekstkoks:1
- pārkoksnējies:1
- pārkoksnēties:1
- koksinomantija:1
- pliederpenkoks:1
- pundurplūškoks:1
- merokoksalģija:1
- parakoksalģija:1
- koksankilometrs:1
- koksartropātija:1
- pekanriekstkoks:1
- dižkoksngrauzis:1
- māņkoksngrauzis:1
- koksartrolistēze:1
Atrasts vārdu savienojumos (42):
- ambras koks
- anīsa koks
- atzīšanas koks
- Austras koks
- bišu koks
- bronhu koks
- cimta koks
- direktoriju koks
- drakona koks
- dravas koks
- dzīvības koks
- eļļas koks
- ģirbes koks
- iekāries koks
- kā koks
- kazeņu koks
- korķa koks
- košuma koks
- kraušu koks
- lapu koks
- lēmumu koks
- lietas koks
- masta koks
- metriskais koks
- nedzīvais koks
- pasaules koks
- pērtiķu maizes koks
- pīšu koks
- rieksta koks
- Saturna koks
- skaitāmais koks
- šķilsta koks
- skuju koks
- stīgot kokli
- Taraxacum kok-saghyz
- tulpju koks
- uguns koks
- vidējais koks
- viens kā koks
- Virdžinijas sniegpārslu koks
- zaļš koks
- zīda koks
Atrasts skaidrojumos (1737):
- pentozāns (C~5~H~8~O~4~)~n~, lielmolekulārs polisaharīds, kura hidrolīzē rodas pentoze; atrodami daudzās augu daļās (salmos, koksnē u. c.).
- caurspīdīga apdare (koksnes) izstrādājumu apdare, kurā pārklājums nenosedz apdarināmās virsmas tekstūru.
- fizetkoks 2-4 m augsts Vidusjūras apgabala augs, saukts arī "Ungārijas dzeltenais koks", ar iedzeltenu koksni no kuras iegūst izturīgu oranždzeltenu krāsvielu.
- taksācijas likvīdā krāja 90% koksnes tilpuma no krājas uz celma.
- koksnes reducētais blīvums absolūti sausas koksnes parauga masas dalījums ar koksnes parauga maksimāli iespējamo tilpumu.
- koksnes porainība absolūti sausas koksnes poru dobumu relatīvais tilpums procentos.
- māzers Acains koks (bērzs), ļoti ciets; no acaina koka pagatavots priekšmets.
- acetilēšana acetilgrupas -CH~3~CO ievadīšana organiskajos savienojumos; izmanto koksnes modificēšanai.
- gaišas actiņas actiņas, kuru koksne pēc krāsas ir tuva apkārtējās koksnes krāsai.
- trauslā adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Dentipellis fragilis"), aug uz atmirušas lapu koku koksnes, stumbriem, lieliem zariem, to apakšpusē, Latvijā sastopama reti
- koraļļu adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Hericium coralloides"), sniegbalta, uz trūdošas koksnes augoša adatene, Latvijā reti sastopama, saudzējama.
- Juglans ailanthifolia ailantlapu riekstkoks.
- Zībolda riekstkoks ailantlapu riekstkoks.
- mizas ieaugums aizaugoša vai aizaugusi brūce, kas ietver mizu un atmirušo koksni kur dzīvās šūnas nesaaug ar atmirušajām šūnām, un starp tām izveidojas plaisa, kas parasti aizaug ar sveķiem un mizu.
- braka Aizjūga piederums (divjūga arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles.
- braks Aizjūga piederums (divjūga arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles.
- vārste Aizkārtne, sprosta koks, šķērsis (ceļam).
- biocīds aizsardzības līdzeklis vai tā aktīvā daļa, kas pasargā koksni no bioloģiskās sairšanas.
- izskalošanās aizsarglīdzekļu komponentu izdalīšanās no piesūcinātas koksnes atmosfēras nokrišņu vai cita mitruma avota ietekmē.
- dilols Akmeņkoks.
- dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- Nunusaku alunu un vemalu (Austrumindonēzija) mitoloģijā - pasaules koks, svētais koks, kas stāv kalna galā pie trīs upju iztekas Seramas salas rietumu pusē, no tā radušies visi aluni un vemali, tajā mīt pirmsenču dvēseles.
- galdniecība Amatniecības nozare - koksnes apstrādāšana un priekšmetu izgatavošana no tās.
- galdnieks Amatnieks, kas apstrādā koksni un izgatavo priekšmetus no tās.
- hamamelidaceae Ambras koki, divdīgļlapju augu dzimta "Rosales" rindā, koki un krūmi ar pamīšus sakārtotām lapām un neuzkrītošiem ziediem vārpās vai galviņās, ar balzamsveķiem koksnē un mizā.
- likvidambars ambraskoks (“Liquidambar”).
- Liquidambar styraciflua Amerikas ambraskoks.
- Cladrastis lutea Amerikas dzeltenkoks.
- liriodendrs Amerikas koks magnoliju dzimtā, līdz 65 m augstumā un 4 m caurmērā.
- Cotinus obovatus Amerikas parūkkoks.
- Gymnocladus dioicus Amerikas ragukoks.
- čerimoja Amerikas tropu augļukoks un tā auglis, kas ārēji līdzinās kastanim, bet pēc garšas atgādina anansu, mango un zemenes.
- gringarts Amerikas tropu koks ar smagu, zaļganu kokksni; šī koka koksne.
- grinorts Amerikas tropu koks ar smagu, zaļganu koksni; šī koka koksne.
- Liriodendron tulipifera Amerikas tulpjukoks.
- Vitis labrusca Amerikas vīnkoks.
- Phellodendrom amurensis Amūras korķakoks.
- Vitis amurensis Amūras vīnkoks.
- Peptococcus anaerobius anaerobiskais peptokoks.
- sumahs Anakardiju dzimtas ģints ("Rhus"), Latvijā apstādījumos audzē 1 sugu, ko sauc par etiķkoku ("Rhus typhina"), vasarzaļš krūms vai koks ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem, zaļgandzelteniem vai purpursārtiem ziediem skarveida ziedkopā.
- kešjukoks Anakardiju dzimtas suga - rietumu anakardija ("Anacardium occidentale"), mūžzaļš koks, kura augļu kātus un sēklas (kešjuriekstus) lieto uzturā; dabā izplatīts Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
- mango ankardiju dzimtas ģints ("Mangifera"), mūžzaļš tropu augļu koks ar aromātiskiem, saldiem augļiem.
- antiseptiku izsālīšanās antiseptiku uzkrāšanās uz piesūcinātas koksnes virsmas sāļu veidā, iztvaikojot šķīdinātājiem.
- assmērs Ap mēram collu resns un parasti asi (7 pēdas) garš mēra koksar pēdu, resp. citu garuma mēru iedaļām; lietoja malkas grēdu, baļķu u. c. meža materiālu mērīšanai.
- tievkoksne Apaļie kokmateriāli ar caurmēru līdz 13 cm; sīkkoksne.
- pakaļgala izliktnis apaļkoks bezānburas vadīšanai, kas izvirzīts pāri kuģa pakaļgalam uz aizmuguri.
- šprītbomis Apaļkoks četrstūrainas šprīttakelētas buras veidošanai un saturēšanai, tas iet no buras halzstūra pie masta pa diagonāli uz buras augšējo brīvo stūri.
- sprits Apaļkoks četrstūrainas šprīttakelētas buras veidošanai un saturēšanai.
- palocis Apaļkoks kādu četru pēdu garumā, ko liek uz ragavām abās pusēs, lai veidotu garās malkas kravu.
- martinbomis Apaļkoks, ar kuru novērš bugšprita un tā pagarinājuma - klīverbomja izlieci vertikālajā plaknē.
- eldenīte Apaļkoks, guļbaļķis; veldene.
- bugšprits Apaļkoks, kas izvirzīts pāri kuģa priekšgalam, lai dotu iespēju pacelt buras tālāk uz priekšu.
- kājrāja Apaļkoks, kas piestiprināts priekšējās štagburas (fokburas) apakšējai malai.
- klambaris Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
- klambars Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
- klambens Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
- klambins Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
- klamburs Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
- klimbins Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
- grotbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi iestiprināts masta (grotmasta) apakšdaļā, bet otrā galā piestiprināta grotšote, tas kalpo grotburas apakšējās malas piestiprināsanai un buras vadīšanai.
- bezānbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi piestiprināts bezānmasta apakšdaļā, bet tam otrā galā piestiprināta bezānšote, ko izmanto bezānburas apakšējā līķa (malas) piestiprināšanai un buras vadīšanai.
- gafele Apaļkoks, kura viens gals piestiprināts pie burukuģa masta; pie gafeles piestiprina slīpās buras augšējo malu.
- stampštoks Apaļkoks, kuru izmantojot novērš bugšprita un tā pagarinājuma - klīverbomja izlieci vertikālajā plaknē.
- fokbomis Apaļkoks, pie kura piestiprināta pašapkalpojošās priekšburas apakšējā mala visā tās garumā.
- apaļo kokmateriālu mitrā glabāšana apaļo kokmateriālu gglabāšana, kas pamatojas uz koksnes mitruma noturēšanu virs šķiedru piesātinājuma mitruma visā to glabāšanas laikā.
- parulis Apaļš koks, ko paliek zem smaga priekšmeta, lai to pārvietotu.
- kolona Apaļš, virpots koks, kas piestiprināts drēbju skapja malās un vidū.
- skābes tornis aparāts torņskābes iegūšanai celulozes rūpniecībā, vārot koksnes šķeldas pēc sulfītmetodes.
- boze Apcirsts bišu koks mežā.
- aizlaižamkoks Apdarināts koks (aizvērtu durvju nostiprināšanai).
- iesala mente apdarināts koks iesala maisīšanai.
- mekša Apdarināts koks, piemēram, maisīšanai, bīdīšanai.
- ķuģis Apdedzis koks krāsns uzrušināšanai.
- koksnes elektrovadītspēja apgriezts lielums koksnes elektriskajai pretestībai; koksnes elektrovadītspēja ir atkarīga no koka sugas, mitruma, temperatūras un strāvas plūsmas virziena attiecībā pret šķiedru virzienu – elektrovadītspēja šķiedru virzienā ir vairākas reizes lielāka nekā šķērsām šķiedrām.
- aizgremzde Aplieva - kokaugu stumbra koksnes dzīvā ārējā daļa.
- mīkstā aplievas trupe aplievas trupe ar mazu koksnes cietību.
- cietā aplievas trupe aplievas trupe, kas pēc cietības tuva apkārtējās koksnes cietībai.
- izšķiedrot Apstrādājot (koksni), izdalīt šķiedras.
- izmīstīt Apstrādāt (šķiedraugu) tā, ka stiebru koksnes daļa tiek salauzta.
- koksnes un koka izstrādājumu ražošana apstrādes rūpniecības nozare, kas saistīta ar koksnes mehānisko apstrādi un pārstrādi (NACE grupa 16) un aptver zāģmateriālu, saplākšņa, finiera, sērkociņu, taras ražošanu; masīvkoka, kokskaidu un kokšķiedru plātņu ražošanu; mēbeļu galdniecības, namdaru u. c. koka izstrādājumu, šķeldu ražošanu.
- antiseptēta koksne apzīmējums koksnei, kas apstrādāta ar ķīmiskiem aizsarglīdzekļiem pret bioloģiskiem bojājumiem.
- glumēns Ar gļotām pārklāts priekšmets (ūdenī gulošs koks, akmens u. c.).
- grafītplasti Ar grafītu vai karbonizētiem produktiem (koksu) pildītas plastmasas; lieto par antifrikcijas, strāvu un siltumu vadošiem materiāliem elektrotehnikā un mašīnbūve.
- burtains Ar iegrieztām burtām izraibots koks.
- šķilināt Ar iešķelšanas palīdzību noteikt koka koksnes kvalitāti.
- kodola iekrāsojumi ar koksnes stiprības samazināšanos nesaistīta novirze no koksnes dabiskās krāsas, kas ir kodolkoksnes sēņu bojājumu pirmā stadija un izpaužas kā dažādas formas rudu, sarkanpelēku, pelēkviolētu plankumu veidā, kas redzami kokmateriālu galos kodolkoksnes zonā.
- kable Ar sakni izcirsts koks ragavu sliecei.
- kluiga Ar sakni izcirsts koks.
- raka Ar sakni izrakts koks.
- skaldīt Ar triecieniem dalīt (kādu materiālu, parasti koksni) šķiedru garenvirzienā; šādā veidā gatavot (ko), arī pārveidot (ko).
- metallkoks Ar viegli kausējamiem metāliem (svinu, alvu un to sakausējumiem) piesūcināts koks.
- Coffea arabica Arābijas kafijkoks.
- sudrabegle asā egle ("Picea pungens") - priežu dzimtas egļu ģints suga, (parasti dekoratīvs) koks ar pelēcīgi zilganām skujām.
- Peptococcus asaccharolyticus asaharolītiskais peptokoks.
- mangostāns asinszāļu dzimtas tropu augļu koks ("Garcinica mangostana") ar sarkanīgiem vai brūnvioletiem saldskābiem augļiem neliela ābola lielumā; tiek uzskatīti par garšīgākajiem augļiem tropos.
- grafīdija Asku ķērpju klases dzimta ("Graphidiaceae"), krevu ķērpji, laponim vāji attīstīta apakšējā mizas kārta, pie substrāta piestiprinās ar serdes hifām, daudzām sugām laponis ieaug substrātā, gk. tropos un subtropos, aug uz koku mizas, retāk uz koksnes, 11 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
- skaņas ātrums koksnē atkarīgs no koksnes blīvuma elastības moduļa, šķiedru virziena, koksnes mitruma un temperatūras (palielinoties koksnes mitrumam un temperatūrai, skaņas ātrums samazinās).
- apaudzis zars atmiris zars, kas pāraudzis ar stumbra koksni un neparādās apaļā kokmateriāla sānu virsmā, bet aizaugums ir radījis uzaugumu, punu, brūces rētu, valnīti vai citu koksnes bojājumu; aizaudzis zars.
- pielūžņojumu krāja atmirušo (parasti gulošu) koku koksnes tilpums, kas neatbilst likvīdai koksnei.
- īscirtmeta plantācija ātraudzīgu koku sugu un to hibrīdu audžu plantācija, ko audzē īsu cirtmetu (6–25 g.) koksnes masas ražošanai, galvenokārt celulozes ieguvei, retāk zāģbaļķu audzēšanai.
- mīkstčaulis Ātri izaudzis koks ar gludu mizu.
- Girkanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Tališa kalnu Uļasu grēdas nogāzē un Lenkorānas zemienē, platība - 29 kvadrātkilometri, augstums 50-800 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu reliktas koku (zīdakācija, Persijas dzelzskoks, dzelkva, kastaņlapu ozols) un dzīvnieku sugas, endēmi - milzu kailgliemeži, zaļvēdera ķirzakas.
- Ārciema parks atrodas Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā, platība - 8,1 ha, reljefs līdzens, viegli nolaidens pret dzirnavezeru, aug 21 vietējā un 37 introducētās koku un krūmu sugas, t. sk. balzama baltegle, Sibīrijas baltegle, kalnu kļava, sudraba kļava, Tatārijas kļava, pelēkais riekstkoks, smaržīgā apse.
- koksnes vainas atsevišķu koksnes daļu īpatnības, kas ietekmē koksnes kvalitāti un ierobežo tās izmantošanu.
- šķedērns Atskaldīts garens koks, parasti priedes gabals, ko parasti izmanto skalu gatavošanai.
- astrāgs Atspaids, koks, kas kaut ko balsta.
- atstrāgs Atspaids, koks, kas kaut mo balsta.
- stādaigs Atspiežamais koks.
- sulfītatsārms Atstrādātā vārskābe pēc sulfitcelulozes ieguves, satur lignīnu, cukurus u. c. izšķīdušās koksnes sastāvdaļas.
- atšķēlums Atšķeltas koksnes gabals kokmateriāla resgaļa zonā; rodas mežmateriālu sagatavošanas un apstrādes laikā.
- gadskārtas platums attālums radiālajā virzienā starp koksnes divu gadskārtu robežām.
- fraktālis attēlā ietverta ģeometriska figūra (kontūra), kas precīzi saglabā savu apveidu neatkarīgi no tā, kā tiek palielināts vai samazināts pats attēls (piemēram, krasta līnija, mākonis, koks u. c.).
- impregnēšana Auduma, koksnes u. c. materiālu piesūcināšana ar speciāliem šķīdumiem, emulsijām vai eļļām, kas padara materiālu stiprāku, ugunsizturīgāku (ar antipirēniem), ūdensnecaurlaidīgu (ar hidrofobizatoriem), izturīgu pret mikroorganismu iedarbību (ar antiseptiskām vielām).
- pāraugusi kokaudze audze, kas sasniegusi vecumu, kad strauji sāk pasliktināties koksnes tehniskās īpašības; tā steidzami jānocērt, jo pēc šā vecuma pārsniegšanas var sākties masveidīga koku atmiršana, it īpaši mīksto lapkoku audzēs.
- Ceipu upurozols aug lauka vidū 5 km uz ziemeļiem no Mazsalacas, netālu no Vecceipju un Jaunceipu mājām, apkārtmērs - \~7 m, augstums - 16 m, vainagam puslodes forma, tā projekcija - 22 x 21 m, izcili ainavisks koks, pēc nostāstiem tas bijis ievērojams jau 14. gs.
- Kvēpenes dižegle aug Raiskuma pagastā, Gaujas ielejas labajā nogāzē, 70 m no upes, stumbra apkārtmērs — 3,1 m, augstums — 39 m, augstākais dižkoks Latvijā.
- Sējas dižozols aug Sējas pagastā, Sējas parkā, stumbra apkārtmērs — 9 m (otrais resnākais koks Baltijā), koka augstums — 22 m, vainaga projekcija — 22 x 17 m, stumbra vidū milzīgs dobums.
- Billīšu kastaņa aug Sidrabenes pagastā pie Billīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 3,6 m, stumbrs sadalās 5 žuburos, koks atgādina biķeri, augstums - 16 m, vainaga projekcija - 16 x 13,5 m.
- Ciemīšu goba aug Talsu novada Laucienas pagastā pie Ciemīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 6 m, stumbrs nolūzis 7 m augstumā, un koks dzīvo ar lielām atvasēm, vainaga projekcija - 20 x 22 m, šī goba aug virs āderes, zem koka vainaga ir 3 avoti, ap gobas stumbru plašā lokā zemi sedz neparasti liela virszemes sakņu sistēma, kas atgādina bruģi.
- Andumu ozols aug Talsu novada Lībagu pagastā, dižkoks, iekļauts arī arheoloģisko pieminekļu sarakstā kā vēsturiska kulta vieta, stumbra apkārtmērs - 5,35 m, 2,5 m augstumā tas sažuburojas 14 stumbros, vainaga projekcija - 25 x 23 m, augstums - 21 m.
- Popes pilskalna goba aug Ventspils novadā, Popes pilskalnā, stumbra apkārtmērs - 4,3 m, augstums - 25 m, vainaga projekcija - 34 x 28 m (2. kuplākais koks Latvijā).
- Zauskas priede auga Smiltenes pagastā, Valmieras-Smiltenes ceļa malā, 5 km no Smiltenes, stumbra apkārtmērs bija 4,63 m, senatnē bijusi bišukoks ar stumbrā izdobtu dori un nozāģētu galotni (tādēļ augstums bija tikai 13, 7 m), 1951. g., sasniegusi \~370 g. vecumu tā nokalta, un līdz mūsdienām palikusi vien daļa stumbra.
- sklerofīti Augi ar koksnainu vasu un sīkam, cietām lapām, piem., kaķpēdiņas.
- lakstaugi Augi ar sulīgām, nepārkoksnētām virszemes daļām, kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo.
- riekstaugi Augļaugu apakšgrupa, kura ietilpst lazdas un valriekstkoks.
- stumbrveidotājs augļu koks vai ogu krūms, uz kura stumbra veido cita koka vai krūma vainagu; izmanto arī daiļdārzniecībā dekoratīvo rožu un ceriņu formu veidošanai.
- cerapads Augļu koks, stepes ķirša un Japānas ievas hibrīds.
- augļkoks Augļu koks.
- sausvidis Augošs koks ar dobu, cauru vidu.
- sausgalis Augošs koks ar nokaltušu galotni; rodas mežā, ja krasi pazeminās ūdens līmenis, ja tiek traucēta koku vainagu virsējās daļas apgāde ar ūdeni vēja izšūpošanas, sēņu infekcijas, kukaiņu un vēža bojājumu dēļ, arī gaisa piesārņošanas gadījumos.
- lietas koks Augošs koks ar vērtīgu koksni; lietaskoks (1).
- lietaskoks Augošs koks ar vērtīgu koksni.
- koku vītināšana Augošu koku vai nogāztu stumbru dabiska kaltēšana vasaras periodā - augošam kokam celma daļā visapkārt stumbram pārgriež aplievas koksni (koku gredzeno); nogāzto stumbru vītina, atstājot to ar visiem zariem cirsmā žūt.
- vienstibis Augs bez sazarojumiem (arī tāds koks).
- staubenis Augsts celms, vai koks bez galotnes.
- stieptā koksne augšanas apstākļu ietekmēta lapkoku koksne saliektu zaru un līka vai slīpa stumbra augšdaļā; lielainā lapkoku koksne.
- sklerenhīma Augu audi, kas sastāv no biezām, parasti pārkoksnētam, atmirušām šūnām.
- libriforms Augu koksnes šķiedras (mehāniskās šūnas), kas to padara stingru.
- sklereīdas Augu šūnas ar biezām, pārkoksnētām sienām.
- akmensšūnas Augu šūnas ar ļoti biezu, pārkoksnējušos šūnapvalku; sklereīdas.
- platans Austrumu kļava, skaists koks lielām lapām.
- apakšvilenis Aužamo stāvu koks, ap ko tinas audekls.
- atlaižamkoks Aužamo stāvu piederums - apdarināts koks, ar kuru pavirza uz priekšu velku veltni.
- drīzuļkoks Aužamo stāvu sastāvdaļa, augšējs šķērskoks, pie kura piekar drīzuļus ar nītīm.
- sankalis Aužamo stāvu šķērskoks.
- veldine Aužamo steļļu detaļa - koks uz kura uzmauc nītis.
- veldene Aužamo steļļu sastāvdaļa - apaļš koks uz kura uzver nītis.
- čuka Bakstāmais koks (ar ko krāsnī ogles apjaukt).
- balsaskoks Balsa - kapoku dzimtas suga ("Ochroma lagopus"), ātri augošs tropu koks, ļoti viegla koksne, ko lieto kanoe laivu, lidmašīnu būvē u. c.
- Ochroma lagopus balsa jeb balsaskoks.
- sturmstute Balstkoks celtnes iekšpusē pie spārēm.
- stute Balsts 1(1); balstkoks; resna, strupa rīkste.
- levoglikozāns balta kristāliska viela ar saldenu garšu, šķīst ūdenī, daļēji šķīst spirtā, ēterī, hloroformā, benzolā, to satur koksnes pirolīzes produkti.
- kampars Balta, gaistoša kristāliska viela ar īpatnēju smaržu un garšu, ko iegūst pārtvaicējot kamparkoka lapas un koksni.
- Morus alba baltais zīdkoks.
- baltalksis Baltalksnis - bērzu dzimtas ātraudzīgs krūms vai koks ("Alnus incana") ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs.
- baltenis Balti noēvelēts koks, ar kuru, laiku kavēdami, spēlējušies, pavasarī pirmo reizi jājot pieguļā.
- balzamegle Balzama baltegle - mūžzaļš skujkoks ar plakanām skujām, vertikāliem čiekuriem un īpašiem sveķiem, no kuriem iegūst Kanādas balzamu; izplatīta gk. Ziemeļamerikā.
- ambras koks balzamisks koks subtropiskā Amerikā un Āzijā.
- mahonija Bārbeļu dzimtas ģints ("Mahonia"), mūžzaļš krūms vai neliels koks ar ādainām, plūksnainām, dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem, zilgansārtām ogām, gk. aug Ziemeļamerikā un Āzijā, \~ 100 sugu, Latvijā kā dekoratīvs augs tiek audzēta 1 suga.
- svirkstenis Barjera, šķērskoks.
- svirtenis Barjera, šķērskoks.
- urbis Bauze - koks ar ko piesien laidarā lopus, lai tie nesapinas saitē.
- īstā mājassēne bazīdijsēne ("Serpula lacrymans"), kas izraisa koksnes kubisko brūno trupi.
- mājas sēnes bazīdijsēnes, kas noārda konstrukciju koksni, ieviešas pilsētu un lauku mājās, saimniecības ēkās, noliktavās, siltumnīcās, kultūrvēsturiskās celtnēs - pilīs, muzejos, baznīcās.
- himēnijsēnes bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Hymenomycetes"), gk. saprofīti, kas attīstās uz zemes, meža trūdu kārtā, uz koksnes, 2 apakšklases, 5000 sugu, Latvijā konstatēts >240 ģinšu, \~990 sugu; himēnija sēnes.
- pagrabsēne bazīdijsēņu nodalījuma sēņu ģints ("Coniophora"), kas aug uz skuju koku koksnes.
- cepurīšu sēnes bazīdiju sēņu rindas morfoloģiska grupa ("Agaricales"), kurā iekļauto sēņu augļķermeņiem ir cepurīte un kātiņš, kā arī mīksta, gaļīga (nevis sīksta, koksnaina) konsistence, 8 rindas un 17 dzimtas; galvenās ir beku, bērzlapju un lapiņsēņu dzimtas, to augļķermeņi diezgan lieli, gaļīgi, ātri sapūst.
- bendzele Bendele – saišķa koks spāru savstarpējai nostiprināšanai.
- Ficus benjamina Bendžmina gumijkoks.
- birzoklis Bērzu birzī audzis koks.
- melnalksnis Bērzu dzimtas alkšņu ģints suga ("Alnus glutinosa"), koks vai krūms ar rievainu pelēkbrūnu mizu, ovālām lapām un ziediem spurdzēs.
- baltalksnis Bērzu dzimtas alkšņu ģints suga ("Alnus incana"), ātraudzīgs krūms vai koks ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs.
- alksnis bērzu dzimtas ģints ("Alnus"), koks vai krūms ar ieapaļām, zobotām lapām un spurdzēs sakārtotiem ziediem (piemēram, melnalksnis, baltalksnis), 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas: melnalksnis un baltalksnis.
- skābardis Bērzu dzimtas ģints ("Carpinus"), koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem - riekstiem, kam ir liels trīsdaļīgs spārns; 25 sugas, Latvijā 1 suga.
- kokbetons Betons, ko iegūst no cementa, smiltīm un koksnes atkritumiem.
- mendraks Biezputras maisāmais koks.
- tekoma Bignoniju dzimtas koks vai krūms; izplatīts subtropos un tropos.
- slimicīdi biocīdi, kurus lieto, lai novērstu gļotu augšanu uz būvēm, iekārtām un rūpnieciski izmantojamiem materiāliem (piemēram, uz koksnes, papīrmasas vai celulozes, uz poraina smilts slāņa naftas ieguvē).
- ātrā pirolīze biorafinēšanas process, kurā bez oksidētāja klātbūtnes koksne tiek strauji sakarsēta līdz 450-600 °C temperatūrai.
- koksnes sašķidrināšana biorafinēšanas process, kurā, koksni apstrādājot šķīdinātāja suspensijā reducējošās gāzes (vai bez tās) un katalizatora klātbūtnē 250-400 °C temperatūrā un augstā spiedienā (līdz 28 MPa), iegūst bioeļļu; izmanto arī benzola un etilspirta maisījumu, kreozotu, tetralīnu.
- burtkoks Birka - skaitāmkoks, kurā ar iegrieztiem robiņiem atzīmēja zemnieka maksājuma renti vai parādus.
- malseko Bīstama citrusaugu (visbiežāk citronu) sēnīšu slimība, kas bojā koksni, augļus, sēklas, un augi nokalst.
- dējele Biškopībā bitēm īpaši izdobts koks.
- dējols Biškopībā bitēm īpaši izdobts koks.
- auriņš Bišu koks bišu ķeršanai.
- kociņš Bišu koks.
- kocis Bišu koks.
- stabinis Bišu koks.
- stāvenis Bišu koks.
- dējala Bitēm izdobts vai izdobjams koks.
- glūzis Blīgzna (vītolu dzimtas koks).
- paduks Blīvs, ciets un smags koks koraļļu sarkanumā, tumši svītrots, ko lieto mākslas galdniecībā un finierēšanai.
- gulenis Bluķa koks (bišu kozuls).
- kakažiņa Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks.
- kakazis Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks.
- kakažnieks Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks.
- špante Branga, karkasa šķērskoks (kuģim, laivai).
- kvasija Brazīlijā un Austrumāzijā sastopams koks, kura koksne satur indes kvasīnu un kvasolu, ko izmanto farmācijā, medicīnā un augu aizsardzībā; Surinamas kvasijas mizu agrāk lietoja alus darītavās apiņu vietā, arī pret cērmēm, citiem tārpiem un slimībām.
- andiroba Brazīlijas sarkankoks.
- kakaža Bridņa detaļa - līks koks, pie kura piestiprina tīklu.
- lignīts Brūnogļu paveids, kas sastāv galvenokārt no maz sadalījušās koksnes atliekām, satur 65-71% oglekļa.
- neīstais kodols brūns, sarkanīgs vai zaļganpelēks veidojums, kas pēc izskata līdzīgs krāsainajai kodolkoksnei stumbra centrālajā daļā dažiem bezkodola (aplievas) un bezkrāsas kodolkoksnes kokiem.
- samšits Buksis - neliels, mūžzaļš koks vai krūms ar ļoti cietu koksni, suņu mirte.
- kraušu koks bumbiera koks.
- bumbērnīce Bumbieru koks.
- klīverkoks Burukuģa bugsprita turpinājums - apaļkoks, pie kura piestiprina priekšējās buras (klīverus).
- bramstenga Burukuģa salikta masta trešais posms - koks, ar ko pagarināta stenga (masts ir pirmais, stenga - otrais posms).
- ambraskoks Burvjlazdu dzimtas ģints ("Liquidambar"), liels, vasarzaļš koks, izplatīts Āzijā un Amerikā.
- rasamals Burvjlazdu dzimtas suga ("Altingia excelsa"), līdz 80 m augsts tropu koks, no kura iegūst vērtīgu, smaržīgu koksni un sveķus.
- izkaltēt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, augs, koksne) kļūst ļoti sauss.
- konservēt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, ierīces, koksne) ilgstoši saglabājas, nebojājas (piemēram, par vielām, apstākļiem).
- guļkoks Būvkoks, kas koka konstrukcijā novietots guļus.
- stāvkoks Būvkoks, kas konstrukcijā ir novietots vertikāli.
- būbaļķe Būvkoks.
- krepele Caurumains, līks un greizs koks.
- Cinnamomum zeylanicum Ceilonas kanēļkoks.
- cēlkoksne Cēlkoka koksne.
- sulfātceluloze Celuloze, kas iegūta, vārot galvenokārt priedes vai bērza koksnes šķeldas pēc sulfātvārīšanas metodes.
- sulfītceluloze Celuloze, kas iegūta, vārot galvenokārt šķeldas no egles, lapegles un retāk ar lapukoksnes (apses) piejaukumu pēc sulfītvārīšanas metodes.
- natronvārīšana Celulozes iegūšana no apses vai papeles koksnes šķeldām, salmiem un esparto, vārot šķīdumā, kura aktīvais komponents ir nātrija hidroksīds.
- Ravenala madagascariensis ceļotājkoks.
- cirīnkoks Ceriņkoks.
- plēderis Ceriņu koks vai zars.
- cerīnkoks Ceriņu koks.
- jūdaskoks Cezalpīniju dzimtas ģints ("Cercis"), dekoratīvs 7-15 m augsts koks ar apaļām sirdsveida lapām, spilgti sārti ziedi, Eiropas dienvidos un Āzijas dienvidrietumoos, Latvijā dažas sugas audzē kolekcijās.
- gledīčija Cezalpīniju dzimtas ģints ("Gleditsia"), vasarzaļi koki ar izturīgu koksni, tropiskajā Āfrikā, Austrumāzijā, Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā, 12 sugu.
- logvuds Cezalpīniju dzimtas koks (aug Centrālajā Amerikā un Dienvidamerikā), kura koksni izmanto krāsvielas iegūšanai.
- ceratonija Cezalpīniju dzimtas suga ("Ceratonia siliqua"), vidēji liels, mūžzaļš koks, Vidusjūras zemēs un Arābijā.
- pirmdarva Cietā kurināmā (ogļu, kūdras, degslānekļu) termiskās pārstrādes (puskoksēšanas) produkts.
- retes cietākas koksnes pumpas, kokam ar cietu koksni.
- ekstrakcijas kolofonijs ciets produkts, ko iegūst, pārstrādājot sasveķotas priežu celmu koksnes benzīna ekstraktus; sastāv no sveķskābju C~20~H~30~O~2~ izomēru maisījuma un oksidētu sveķskābju, augstāko taukskābju un neitrālo vielu piejaukuma; plaši lieto lodēšanā, laku un krāsu, papīra, ziepju, sikatīvu u. c. ražošanā.
- sāgopalma Cika - līdz 12 metriem augsts, palmai līdzīgs koks, kura stumbra serde satur daudz cietes.
- talleļļa ciklisko alifātisko karbonskābju (sveķskābju C~19~H~29~COOH, 30-50% satura) un taukskābju (35-55% satura) maisījums ar neitrālām vielām un melnā atsārma oksidācijas produktiem, ko iegūst koksnes pārstrādāšanas procesā pēc sulfātvārīšanas metodes, vārot skujkoku šķeldas.
- kodolkoksne Cilindriski konisks nedzīvas koksnes veidojums stumbra centrālajā daļā, kas, kokam augot, pakāpeniski paplašinās; veidojas no atmirstošām aplievas audu šūnām, kurām izzūd barības vielu rezerves, pārkoksnējas šūnapvalki un atmirst protoplasts.
- puns cilindrisks vai lodveida izcilnis uz koka stumbra vai apaļā kokmateriāla sānu virsmas; to veido audu saaugumi, ko rada dažādi kairinājumi - mehāniski un sala bojājumi, koksnes sēņu un baktēriju darbība.
- stemma Ciltskoks, radu raksti, sevišķi ciltskoks, kas rāda kāda literāra avota norakstu attiecības ar oriģinālu un savā starpā.
- lietas koks cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām; lietaskoks (3).
- paciprese Ciprešu dzimtas ģints ("Chamaecyparis"), dekoratīvs mūžzaļš koks vai krūms ar zvīņveida skujām, 7 sugas, iegūti vairāki simti dekoratīvu formu, no tām Latvijā audzē \~100.
- kadiķis Ciprešu dzimtas ģints ("Juniperus"), mūžzaļš krūms vai neliels koks, 60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- tūja Ciprešu dzimtas ģints ("Thuja"), mūžzaļš aromātisks skuju koks ar zvīņveida pretējām skujām; dzīvībaskoks.
- malkaskoki Ciršanai paredzēti zemas kvalitātes koki ar līkiem, trupējušiem stumbriem, kas nav izmantojami lietkoksnei; koki, kuru lietkoksnes daļas garums ir mazāks par 2 m.
- cedrons Citronkoks - mūžzaļš citrusaugu grupas krūms vai pamazs koks ar lieliem augļiem; cedrona auglim ir bieza, pauguriņiem klāta, citrondzeltena vai oranža miza.
- bergamotkoks Citrusaugu augļu koks.
- laims Citrusu ģints suga ("Citrus aurantifolia"), augļu koks; šī koka auglis.
- greipfrūts Citrusu ģints suga ("Citrus paradisi"), subtropu augļu koks ar aromātiskiem, rūgteni skābiem augļiem.
- apelsīns Citrusu ģints suga ("Citrus sinensis"), subtropu augļu koks ar apaļiem, aromātiskiem, sulīgiem, parasti oranžiem augļiem, savvaļā nav atrasts, kultivē tropos un subtropos, Dienvideiropā ieviests 15. gs.
- čamparains Čamparains koks - koks, kura zari ir savijušies, sapinušies.
- šprītbura Četrstūraina bura, kurai no halzstūra, kas nostiprināts pie masta, pa diagonāli uz augšējo brīvo buras stūri iet īpašs apaļkoks - šprītbomis jeb šprīts.
- čīksts Čīkstošs koks.
- Neilsona domna čuguna kausēšanas krāsns ar uzlabotu tehnoloģiju, izmantojot šim nolūkam karstā gaisa padevi; krāsns no augšas tika aizpildīta ar koksu, dzelzs rūdu un kaļķakmeni; patentēta 1828. gadā.
- masīvā koksne dabiskai koksnei raksturīga struktūra, tie ir apaļie kokmateriāli, zāģmateriāli, sagataves, būvdetaļas, skaldītie kokmateriāli, bet tajos neietilpst sasmalcināta un slāņota koksne.
- koksnes tekstūra dabiskais raksts koksnes griezumos, kas nosaka koksnes dekoratīvo vērtību.
- lignīna sorbenti dabiskas izcelsmes organiskie sorbenti, kas veidojas izdalot lignīnu no koksnes.
- trunēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni); trupēt.
- trupēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni).
- ripzāģmašīna Darbmašīna koksnes zāģēšanai, kurā par griezējinstrumentu lieto vienu vai vairākas zāģripas, kas uzstiprinātas darbvārpstā.
- lentzāģmašīna Darbmašīna koksnes zāģēšanai, kurā par griezējinstrumentu lieto zāģlenti, kas uzlikta un nostiepta vertikāli vai horizontāli uz skriemeļiem; galvenie veidi ir: mašīnas baļķu un brusu sazāģēšanai, dalīšanas mašīnas (plānāku zāģmateriālu izzāģēšanai no biezākiem materiāliem) un galdnieku mašīnas (galvenokārt līklīnijas zāģēšanai).
- koksnes smalcināšanas mašīnas darbmašīnas koksnes smalcināšanai, lai iegūtu šķeldas (šķeldošanas mašīna) vai noteikta izmēra un formas skaidas (skaidošanas mašīna).
- okulēšana Dārzkopībā - acošana, potēšana ar pumpuru, ko iesprauž potcelmā starp koksni un mizu.
- kokaugi Daudzgadīgi augi ar pārkoksnētām virszemes daļām (koki, krūmi, puskrūmi).
- koks Daudzgadīgs augs ar augstu, koksnainu (parasti vienu) stumbru, zariem un saknēm.
- krūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem ilggadīgiem koksnainiem virszemes stumbriem (bez viena galvenā stumbra).
- puskrūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem virszemes skeleta zariem, kuru apakšējā daļa ir pārkoksnējusies, bet augšējā - nepārkoksnējas un rudenī atmirst.
- mārrutks Daudzgadīgs garšaugs ("Armoracia rusticana", arī "Cochlearia armoracia") ar resnām, koksnainām saknēm un lielām, krokainām lapām.
- pauropods Daudzkāju klases apakšklase ("Pauropoda"), ļoti sīki (līdz 1,4 mm), balti posmkāji, dzīvo augsnē, trūdošā koksnē un augu atliekās, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
- koksnes trupe Dažāda veida koksnes bojājumi augošā vai nocirstā kokā.
- uzaugums uz stumbra dažādas formas un izmēru krasi izteikts stumbra resninājums ar svēdrainu koksnes struktūru; sastopams uz visām koku sugām, biežāk uz lapkokiem.
- krāsaugi Dažādu dzimtu augi, kuru orgānos (saknēs, stumbrā, lapās, ziedos, augļos) un audos (koksnē, mizā) veidojas krāsvielas.
- akažu Daži tropiski anakardiju dzimtas koki; šo koku vērtīgo koksni (sarkankoks) izmanto mēbeļu rūpniecībā, no sēklām iegūst eļļu un sveķus.
- māzeris Defektīvs lapu koku koksnes saaugums lielāka vai mazāka puna veidā, vai arī sīksts stumbra resgalis, ko kā lietas koku izmanto īpašām vajadzībām.
- defibrerakmens Defibrera rotējošā daļa - rievains, rupjgraudains akmens, pret kuru beržoties nomizotām koksnes šķilām, atdalās koksnes šķiedras.
- mākslīgās deggāzes deggāzes, ko iegūst sausās pārtvaices ceļā vai pārgāzējot cietos kurināmos (sk. ģeneratorgāze), ogļu koksēšanas un naftas pārstrādes procesos.
- mēnešsēkļi Dekoratīvi, koksnaini vīteņaugi ar vienkāršām, veselām lapām un sīkiem ziediem, augļi - kauleņi ar pusmēnesim līdzīgām rievotām sēklām, Latvijā sastopamas 2 sugas.
- skumpija Dekoratīvs vasarzaļš koks vai krūms ar vienkāršām, eliptiskām vai olveida lapām, nelieliem, zaļgandzelteniem ziediem skarās.
- Ficus deltoidea deltveida gumijkoks.
- kociņš Dem. --> koks.
- pundurkociņš Dem. --> pundurkoks.
- rādāmkociņš Dem. --> rādāmkoks.
- Brosmium utilis derīgais pienkoks.
- vijorklis Desmit līdz piecpadsmit centimetrus garš koks ar caurumiem, pa kuriem iever un izver ap koku aptīto pavedienu; vijroklis.
- vijroklis Desmit līdz piecpadsmit centimetrus garš koks ar caurumiem, pa kuriem iever un izver ap koku aptīto pavedienu.
- miliķis Dīķu dambjos ierīkoto slūžu (no trīs vertikāliem kokiem) vidējais, paceļamais koks.
- antskābele Dīseles priekšgala šķērskoks.
- lakvijole Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, divgadīgs līdz ilggadīgs, ar koksnainu stumbra daļu, kā laka spīdīgiem zeltaini dzelteniem ziediem; izplatīts Vidusjūras austrumu daļas zemēs; pazīstams kā krāšņumaugs siltumnīcās un telpās.
- dipterokarpācejas Divdīgļlapju augu dzimta, tropu, it īpaši Āzijas koki, retas sugas arī krūmi, svarīga turienes mežu sastāvdaļa, daudzas sugas arī veselās noslēgtās audzēs, kas tropu līdzenuma mežos reta parādība, saimnieciski svarīgi, dod labu koksni un sveķus (tirdzniecībā kā dammarsveķi), balzāmus (gurjunbalzams), kampareļļu (Borneo, Sumatras jeb Baros kampars).
- parmentiera Divdīgļlapju augu ģints "Bignoniaceace" dzimtā, koki Meksikā un Panamā, 2 sugas, no kurām 1 ir tā sauktais "sveču koks" ar iedzelteniem, vaska svecei līdzīgiem, 1 m gariem augļiem, kas Panamā sausā gada periodā der lopbarībai.
- lecythis Divdīgļlapju augu ģints "Lecythidceae" dzimtā, koki un krūmi, ap 40 sugas D Amerikā, ar augļiem bērna galvas lielumā un poda veidā, kas atveras ar vāciņu un satur eļļainas sēklas, cieta koksne lietas kokiem un papīrveidīga miza ietīšanai.
- ochroma Divdīgļlapju augu ģints bombakāceju dzimtā, tropiskās Amerikas koks ar visai čauganu koksni, ko lieto kā korķi un izolācijas materiālu.
- kampečkoks Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, 10-12 cm augsts koks V-Amerikā, parasti līku stumbru, ar stipri līkiem zariem, dzelteniem ziedu ķekariem.
- tamarindus Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, līdz 25 m augsts koks Austrumāfrikas stepēs, platu lapotni, dod augļus pākstīs ar plakanām pupām un tumši brūnu iesaldu mīkstumu.
- sideroxylon Divdīgļlapju augu ģints sapotaceju dzimtā, koki ar veselām lapām, sīkiem ziediem un ogām, kādas 100 sugas tropos ar visai cietu koksni.
- kazuārinācejas Divdīgļlapju augu ģints, Austrālijas, Indijas un Malaju koki ar ļoti cietu koksni.
- tabernaemontana Divdīgļlapju augu ģints, tropu koki un krūmi, to starpā ir piena koks un vairākas sugas, kas dod gutaperču.
- akants Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Acanthaceae"), tropu lakstaugs (retāk krūms vai neliels koks) ar lielām, dzeloņainām, plūksnoti dalītām lapām, vairākas sugas tiek audzētas kā krāšņumaugi, 200 ģinšu, 2000 sugu.
- paulovnija Divdīgļlapju klases bignoniju dzimtas vīrceļu dzimtas ģints ("Paulownia"), dekoratīvs koks ar gaišsārti violetiem trompetveida ziediem, aug Japānā un Ķīnā.
- sikomore Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas fikusu ģints suga ("Ficus sycomorus"), augļu koks (Austrumāfrikā) ar platu, biezu lapotni, mīkstu, bet izturīgu koksni un vīģēm līdzīgiem ēdamiem augļiem.
- fikuss Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas ģints ("Ficus"), mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki, krūmi, liānas un pundurkrūmi, tropiskajās un subtropiskajās joslās; \~1000 sugu; gumijkoks.
- platāna Divdīgļlapju klases burvjlazdu rindas dzimta ("Platanaceae"), vasarzaļš koks ar staraini daivainām garkātainām lapām un ziediem bumbierveida galviņās, 1 ģints, 7 sugas.
- ebenkoks Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases ebenu rindas koku un krūmu ģints ("Diospyros"), ap 200 sugām, mūžzaļi vai vasarzaļi tropu un subtropu koki un krūmi ar smagu, ļoti cietu koksni; hurma; šī koka koksne.
- heveja Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases eiforbiju rindas eiforbiju (dievkrēsliņu) dzimtas ģints ("Hevea"), mūžzaļš koks, 12 sugas.
- kola Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas kakaoaugu dzimtas ģints ("Cola"), tropu koks, kura augļus (riekstus) izmanto medicīnā, liķieru un kokakolas ražošanai.
- balsa Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas kapoku dzimtas suga ("Ochroma lagopus"), koks ar vieglu, stipru koksni (balsaskoks); izplatīta gk. Amerikas tropos.
- sparmānija Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas liepu dzimtas suga ("Sparmania africana"), Latvijā reizēm audzēts telpaugs, koks vai krūms, saukta arī par istabas liepu, zied vasarā baltiem ziediem čemuros, savvaļā sastopama Āfrikā un Madagaskārā.
- amarants Divdīgļlapju klases dzimta ("Amaranthaceae"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs (lakstaugs, puskrūms, koks); izplatīts gk. Amerikas un Āfrikas tropiskajā un subtropiskajā joslā (ap 900 sugu, kas iedalītas 65 ģintīs), Latvijā konstatēta tikai 1 ģints.
- oleandrs Divdīgļlapju klases dzimta ("Apocynaceae"), koksnainas liānas, retāk koki, krūmi vai lakstaugi, gk. tropos, 180-200 ģinšu, \~2000 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 ģints - kapmirte.
- kizils Divdīgļlapju klases dzimta ("Cornaceae"), krūms vai neliels koks ar dzelteniem ziediem, sarkaniem, saldskābiem augļiem un izturīgu, elastīgu koksni (piemēram, Krimā, Kaukāzā), 6 ģintis, 63 sugas, Latvijā savvaļā konstatētas 2 ģintis.
- magnolija Divdīgļlapju klases dzimta ("Magnoliaceae"), mūžzaļš vai vasarzaļš koks vai krūms ar spirāliski sakārtotām, vienkāršām, veselām, retāk daivainām lapām, lieliem, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem, 14 ģinšu, 240 sugu.
- smiltsērkšķis Divdīgļlapju klases eleagnu dzimtas ģints ("Hippohae"), neliels divmāju koks vai krūms ar ērkšķainiem zariem, lancetiskām, sudrabainām lapām un sīkiem oranži dzelteniem augļiem - kauleņiem, Latvijā introducēta 1 suga.
- krāšņais suņkoks divdīgļlapju klases kizilu dzimtas suga ("Benthamidia florida syn. Cornus florida"), kas Latvijā ir vidēji ziemcietīga, koks sasniedz 2 m augstumu, ziedi zaļgani, sakopoti galviņās.
- avokado Divdīgļlapju klases lauru rindas lauru dzimtas ģints ("Persea"), mūžzaļš tropisks augļu koks ar lieliem bumbierveida augļiem; šā koka auglis.
- saksauls divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas balandu dzimtas ģints ("Haloxylon"), neliels koks vai krūms (Āzijas tuksnešos vai pustuksnešos) ar posmainiem, trausliem zariem, zvīņveida lapām; 10 sugu.
- granātkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rindas dzimta ("Punicaceae"), augļu koks vai krūms ar dzeloņainiem zariem, cietām, gaišzaļām lapām, spilgti sarkaniem ziediem un ābolveida augļiem, 1 ģints, 2 sugas.
- nagliņkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rindas miršu dzimtas ģints ("Syzygium"), mūžzaļš koks vai krūms, kura ziedu pumpurus izmanto par garšvielu, sastopams no tropiskās Āfrikas līdz Okeānijai, \~100 sugu, vairākas sugas kultivē.
- olīvkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases olīvu rindas olīvu dzimtas ģints ("Olea"), mūžzaļš subtropu koks ar ēdamiem augļiem.
- pistācija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rūtu rindas anakardiju dzimtas ģints ("Pistacia"), neliels mūžzaļš vai vasarzaļš divmāju koks vai krūms, kas satur eļļu un sveķus un kam ir sīki skarveida ziedi un augļi kauleņi.
- citrons Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rūtu rindas rūtu dzimtas citrusu ģints suga ("Citrus limon"), neliels mūžzaļš augļu koks ar dzelteniem, aromātiskiem, skābiem augļiem; citronkoks.
- ziepjukoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas sapindu dzimtas ģints ("Sapindus"), koks ar viendzimuma ziediem, augļos ir vielas, kas veido labi putojošus šķīdumus, ko izmato par mazgāšanas līdzekli.
- akmeņozols Divdīgļlapju klases rožu apakšklases segliņu rindas akvifoliju dzimtas ģints ("Ilex"), krūms vai neliels koks ar cietām, spīdīgām, mūžzaļām lapām, baltiem ziediem un sarkaniem augļiem - kauleņiem, bieži izmanto Ziemassvētku rotājumiem, Latvijā introducētas 3 sugas; ilekss.
- anakardija Divdīgļlapju klases rūtu rindas dzimta ("Anacardiaceae"); koki vai krūmi ar sveķailēm, daudzas sugas saimnieciski nozīmīgas: iegūst vērtīgu koksni, augļus, sēklas (riekstus) u. c.; izplatīti gk. tropiskajās joslās, 80-85 ģinšu, 600 sugu, Latvijā atsevišķas sugas audzē kā dekoratīvus augus.
- mahagons Divdīgļlapju klases rūtu rindas dzimta ("Meliaceae"), koks, retāk krūms vai puskrūms, \~50 ģinšu, \~1400 sugu, tropos, daļēji subtropos, vairākām sugām ir ļoti vērtīga koksne.
- mimuzopi Divdīgļlapju klases sapotu dzimtas ģints, tropos un subtropos augoši koki, vairākām sugām vērtīga koksne, t. s. dzelzskoks.
- kordijas Divdīgļlapju klases skarblapju dzimtas koki ar vērtīgu koksni, Āfrikas un Amerikas tropos un subtropos; dažas sugas arī augļu koki.
- bertolēcija Divdīgļlapju klases suga, līdz 40 m augsts koks, D Amerikas tropu mežos, to augļu sēklas pazīstamas kā Brazīlijas rieksti.
- dzeltenkoks Divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Cladrastis"), vasarzaļi, 5-7 m augsti koki ar dzeltenu koksni un nepārī plūksnaini saliktām lapām, 4 sugas.
- anona Divdīgļlapju klases vērtīgs tropu augļu koks.
- dranga Divviru durvju šķērskoks.
- ridvags Divzirgu iejūga daļa (arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles.
- Ergates faber dižais koksngrauzis.
- Tūteres ozols dižkoks, kas bijis arī upurozols un audzis tagadējā Vecates pagastā, pie Sēļu pagasta robežas, stumbra apkārtmērs — 8,5 m, tajā milzīgs dobums, nolauzts 1967. g. vētrā.
- Aužuļu liepa dižkoks, liepa Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, Ziemupē, stumbra apkārtmērs - 6,7 m (otra resnākā liepa Latvijā) koka augstums - 18 m, vainaga diametrs - 22 m, stumbrs 2 m augstumā sadalās 2 žuburos; aug klajā laukā, senāk pie liepas bijušas Aužuļu mājas.
- kastaņa Dižskābaržu dzimtas ģints ("Castanea"), vasarzaļš koks ar garām, smailām dzeloņaini zobainām lapām, Latvijā introducētas 2 sugas, bet tās ir vidēji ziemcietīgas un netiek plaši audzētas.
- ozols Dižskābaržu dzimtas ģints ("Quercus"), koks ar tumši pelēku, kreveļainu mizu, daivainām lapām, sīkiem ziediem un augli - zīli.
- notofāgi Dižskābaržu dzimtas ģints, lieli vasarzaļi un mūžzaļi koki, arī lieli, plaši krūmi, lapas nelielas, eliptiskas, nedaudz krokotas, dienvidu puslodes mērenajā un tropu joslā, veido lielus mežus, vērtīga koksne, 45 sugas.
- korķozols Dižskābaržu dzimtas ozolu ģints suga ("Quercus suber"), mūžzaļš koks Vidusjūras apgabalā ar biezu korķa slāni uz stumbra un zariem.
- parastais dižskābardis dižskābaržu suga ("Fagus sylvatica"), kas senāk Latvijā bija sastopams savvaļā, reintroducēts 19. gs. sākumā un ir skaists parku un apstādījumu koks Kurzemē, kur vecākie koki sasniedz >30 m augstumu un 5 m apkārtmēru.
- kūzava Dobums, koks ar bišu dobumu.
- dodklucis Dodkoks.
- fitosanitārais sertifikāts dokuments, kas apliecina, ka konkrētajā kokmateriālu vai koka izstrādājumu eksporta kravā nav importētājvalstī ievešanai aizliegtu karantīnas kaitēkļu, koksnes slimību izraisītāju, nezāļu sēklu un tā atbilst importētājvalsts fitosanitārajām prasībām.
- dracaena Dracēnas, arī pūķkoks.
- nodružināt Drāžot atdalīt (koksnes kārtu); drāžot nolīdzināt.
- skropstainā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium ciliare"), kas sastopama retāk, aug uz smilts augsnes, nobirām, kūdras un trupošas koksnes silā, mētrājā, damaksnī, grīnī, šaurlapju kūdrenī; stumbrs stāvs, līdz 8 cm augsts, velēnas irdenas.
- krāšņā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium pulcherrimum"), viena no Latvijas mežos visvairāk izplatītajām sūnām, kas aug uz trupošas koksnes, koku (bērza, priedes, egles, apses, retāk melnalkšņa, liepas, ozola) pamatnes un stumbra, sastopama arī uz smilts augsnes, nobirām, laukakmeņiem; stumbrs gulošs, līdz 2 cm garš, velēnas zemas, blīvas, pieplakušas pie substrāta.
- Eleutherococcus senticosus dzeloņu eleiterokoks.
- šaursliežu dzelzceļš dzelzceļš, kura sliežu platums ir līdz 1200 mm, izmanto rūpniecības uzņēmumos, raktuvēs, kūdras un koksnes sagatavošanas vietās, kā arī pasažieru pārvadāšanai.
- Arbor vitae dzīvības koks; tā sauc mazās smadzenes, kas šķērsgriezumā izskatās pēc koka.
- ksilofiti Dzīvnieki, kas ēd koksni.
- ebens Ebenkoks.
- Kaukāza hurma ebenu dzimtas suga ("Diospyros lotus"), tropu un subtropu koks ar oranžsārtiem, saldiem augļiem; dateļplūme.
- saviras Ecēšu šķērskoks; arī ragavu apgalveņu virsējā daļa; savara.
- savara Ecēšu šķērskoks; arī ragavu apgalveņu virsējā daļa.
- šautra Ecēšu šķērskoks.
- cisi Efejvīni - vīnkoku dzimtas ģints, koksnainas liānas, tropos 350 sugu, Latvijā sastopami kā telpaugi.
- pīšu koks egle, kas augusi atklātā vietā; koksne tai rupja, šķiedraina, mazvērtīga, ātri sadeg.
- Iusata Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete, dieva Atuma roka; viņas svētais koks ir akācija.
- tunga eiforbiju dzimtas ģints, līdz 15 m augsts vasarzaļš koks (5 sugas) ar baltsārtiem ziediem un indīgām sēklām, kas satur ātri žūstošu eļļu.
- mancinella Eiforbiju dzimtas koks ar indīgu, pienainu sulu lapās un mizā, aug Amerikas tropu apgabalos.
- goblapu eikomija eikomiju suga ("Eucommia ulmoides"), 15-20 m augsts vasarzaļš koks ar stipri eliptiskām lapām, Ķīnas centrālās un rietumu daļas kalnos.
- Olea europaea Eiropas olīvkoks.
- Hylotrupes bajulus ēkgrauzis jeb ēku koksngrauzis.
- ksilotrofi ekoloģiska sēņu grupa, kuru micēlijs attīstās koksnē un to noārda, tādējādi veicot svarīgu funkciju vielu apritē dabā, augļķermmeņi attīstās uz koksnes; ti ir tipiski meža iemītnieki, aug gan uz dzīvu koku saknēm un stumbriem, gan arī uz nokaltušiem kokiem, kritalām un izraisa trupi.
- akantopanakss Eleiterokoks - arāliju dzimtas ģints ("Eleutherococcus syn. Acanthopanax"), vasarzaļi, retāk mūžzaļi ērkšķaini koki vai krūmi.
- koksnes pjezoelektriskais efekts elektriskā lādiņa rašanās sausa koksnē mehānisko spriegumu ietekmē; visstiprākais tas vērojams spiedes vai stiepes deformācijā, ja spēks vērsts 45° leņķī pret koksnes šķiedrām.
- karbolinejs Eļļa, ko iegūst no akmeņogļu darvas un izmanto, piemēram, augu aizsardzībā, koksnes konservēšanā.
- kokeļļa Eļļa, ko iegūst no dažu lapu koku (piemēram, bērza) koksnes.
- zemeņkoks Ēriku dzimtas ģints ("Arbutus"), mūžzaļš koks vai krūms (visvairāk izplatīts Ziemeļamerikā un Vidusjūras zemēs), kuram ir veselas lapas, balti ziedi ķekaros un zemenēm līdzīgi augļi.
- rododendrs Ēriku dzimtas ģints ("Rhododendron"), dekoratīvs krūms vai koks ar mūžzaļām vai vasarzaļām pamīšām lapām un ar ziediem vairogveida ķekaros, \~1200 sugu, iecienīti krāšņumaugi, >10000 šķirņu, Latvijā audzē >100 sugu, izveidoti vairāki desmiti hibrīdu un perspektīvu šķirņu.
- Rhus typhina etiķkoks jeb parastais etiķkoks, sumahu suga.
- šķērsēvele Ēvele koksnes apstrādei šķiedru šķērsvirzienā.
- šķērsēvelmašīna Ēvelmašīna koksnes apstrādei šķiedru šķērsvirzienā.
- šķērsēveļmašīna Ēvelmašīna koksnes apstrādei šķiedru šķērsvirzienā.
- Sello feihoja feihoju suga ("Feijoa sellowiana"), mūžzaļš daudzgadīgs koks, ko dēvē arī par Urugvajas feihoju, retāk sastopama arī šīs suga skrūmveida variācija.
- vīģeskoks Fikusu ģints suga ("Ficus carica"), nozīmīgs augļu koks (10-30 m augsts).
- drāžamā mašīna finiera ražošanas darbgalds koksnes lokšņu drāšanai no brusas.
- firniss Finieris - augstvērtīgas koksnes skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.
- koksnes defektoskopija fizikālo metožu kopums, ar kurām bez koksnes sagraušanas tajā atrod slēptās vainas - trupi, zarus, plaisas, svešķermeņu iekļāvumus, nosaka to atrašanās vietu un izmērus.
- koksnes iekšējie spriegumi fizikāls lielums, kas raksturo iekšējos spēkus, kuri rodas koksnē, to žāvējot, mitrinot, piesūcinot, mehāniski slogojot, kā arī koka augšanas laikā.
- skaldes pretestība fizikāls lielums, kas raksturo koksnes spēju pretoties sadalīšanai šķiedru virzienā ķīļa trieciena ietekmē.
- lignīts fosilā koksne, kam ir zema pārogļotība un kas sastopama brūnoglēs u. c. nogulumos.
- dendrolīts Fosils, pārakmeņojies koks.
- gredzens Gada laikā izaugusi (koksnes) kārta (gadskārta), kas redzama koka stumbra šķērsgriezumā.
- dubultaplieva Gadskārtas kodola zonā, kuru krāsa un īpašības tuvas aplievas krāsai un īpašībām; vērojama apaļkoku galos dažāda platuma viena vai vairāku gredzenu veidā ar gaišāku koksni par apkārtējo, uz zāģmateriāla sānu virsmām - tādas pašas krāsas joslu veidā; bieži tā ir trupējusi.
- gadskārtas agrīnā koksne gaišā un irdenā koksnes gadskārtas iekšējā daļa, kas veidojusies veģetācijas perioda sākumā.
- skals Gara, plāna, samērā šaura koksnes plāksne (parasti apgaismošanas ierīcēm, iekuriem, arī pinumiem).
- sloksne Gara, samērā šaura (kāda materiāla, piemēram, metāla, ādas, koksnes) plāksne.
- pārliktnis Garena būvdetaļa, kas horizontāli balstās uz galiem (piemēram, pāri ailei); sporta spēļu (piemēram, futbola) vārtu augšējais, horizontālais šķērskoks.
- iztīsis Garš izaudzis (piem., koks, cilvēks).
- milna Garš, apaļš koks ar smailu galu, ko sprauž alus darināmās baļļas dibenā.
- koka iekāršanās gāšanas laikā koka ieķeršanās blakus esošo koku vainagos (iekāries koks).
- biogāze gāze, ko iegūst no biomasas vai bioloģiski noārdāmas atkritumu frakcijas un ko var attīrīt līdz tādai kvalitātei, lai izmantotu kā degvielu vai koksnes gāzģeneratora gāzi.
- girbe Girbes koks - parastā irbene ("Viburnum opulus").
- kribrārija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Cribrariaceae"), saprofīti, sastopami gk. uz trupošas skuju koku koksnes, lapām, sūnām, 3 ģintis, 28 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 8 sugas.
- stemonīta Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Stemonitaceae"), saprofīti, aug ciešās grupās uz trūdošas koksnes, lapām, 3 ģintis, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 5 sugas.
- trihija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Trichiaceae"), saprofīti, sastopamas uz trūdošas koksnes, celmiem, zariem un lapām, 5 ģintis, 38 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 12 sugu.
- parastā goba gobu suga ("Ulmus glabra syn. Ulmus scabra"), koks ar zāģzobainām, pie pamata nesimetriskām lapām, kurām ir raupja virspuse.
- varēna Grābekļa "galva", šķērskoks, kurā iestiprināti zari.
- dziedrs Grābekļa šķērskoks, kurā zari un kāts tiek iestiprināti.
- dzieds Grābekļa šķērskoks, kurā zari un kāts tiek iestiprināti.
- granātābele Granātkoks.
- granāts Granātkoks.
- parastais granātkoks granātkoku suga ("Punica granatum"), augļu koks ar lieliem augļiem (300-600 g) ar daudzām sulīgā apvalkā ietvertām sēklām.
- ehinokoks Graudainais ehinokoks – lenteņu klases dzimtas "Taeniidae" suga ("Echinococcus granulosus"), kas parazitē suņu, kaķu un savvaļas plēsēju zarnās, starpsaimniekam ierosina ehinokokozi, Latvijā sastopama reti.
- Echinococcus granulosus graudainais ehinokoks.
- krobiķis Greizi izaudzis zarains koks.
- pļeņica Greizs, līki saaudzis koks.
- mizgrauzis Gremzdgrauzis - sīka brūna vai melna vabole, kuras kāpuri dzīvo zem koku mizas, retāk koksnē, veidodami cilindriskas ejas; \~5000 sugu, Latvijā 58 sugas.
- gulsnis grīdas elements – koka brusa, dēlis, daļēji apzāģēts apaļkoks grīdas seguma atbalstīšanai un nostiprināšanai.
- koksnes garengriezums griezums koksnes šķiedru virzienā, kas sakrīt ar galveno mehānisko un vadošo elementu garenasi.
- kritenis Gropē ielaists būvkoks (piemēram, durvju, žogu konstrukcijās).
- krītenis Gropē ielaists būvkoks (piemēram, durvju, žogu konstrukcijās).
- ratelains grumbuļains, nelīdzens lietaskoks.
- izliktnis Gulošais apaļkoks jauliem; tas līdzīgi bugšpritam izvirzīts pāri jahtas pakaļgalam, lai pie tā piestiprinātu blokus bezānburas vadīšanai.
- gulenis Gulošs koks.
- spārenīca Guļbūves augšējais vainags vai guļkoks, uz kura balstās spāres.
- gulkoks Guļkoks.
- pikuss Gumijkoks ("Ficus").
- klematiss Gundegu dzimtas vasarzaļš, dekoratīvs, koksnains vīteņaugs, arī ilggadīgs lakstaugs.
- palaquium Gutaperčas koks.
- bakauts Gvajaki, gvajaka koks, gvajaks - tropu augs, līdz 15 m augsts koks ar ļoti cietu, smaržīgu koksni, ko lieto bloku, ķegļu un zobratu izgatavošanai, kā arī laboratoriju praksē un medicīnā.
- koksnes gāze ģeneratorgāze, ko iegūst, gazificējot koksni.
- ksilāns Hemiceluloze, atrodama pārkoksnētos augu šūnapvalkos, kviešu salmos, saulgriežu sēklu mizās u. c.; hidrolizējot ar skābi, rodas ksiloze.
- hemloks Hemlokegle - Ziemeļamerikas skuju koks.
- Brazīlijas hevejas heveju suga ("Hevea braziliensis"), no kura piensulas iegūst \~95% dabiskā kaučuka produkcijas, \~20 m augsts koks, tā piensulā 25-40% kaučuka.
- hidrolizāts Hidrolīzes produkts; šķīdums, kas rodas, koksni hidrolizējot ar ūdeni.
- piepjusēnes himēnijsēņu grupa, kurā apvienotas vairākas rindas un dzimtas, kas attīstās kā saprotrofi uz nedzīvas koksnes, dažreiz arī kā parazīti uz dzīvas koksnes, izraisot tās trupi; augļķermeņi, ko ikdienā mēdz saukt par piepēm, var būt klājeniski, nagveidīgi, cepurveidīgi, spilvenveidīgi, kokveidīgi, pakavveidīgi, ar kātiņu cepurītes malā vai centrā, pēc konsistences tie var būt kokaini, korķaini, gaļīgi (it īpaši svaigi), ādaini.
- kortīcija himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Corticiaceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, bieži malās atstāvoši no substrāta, izraisa skujkoku un lapkoku koksnes balto trupi, Latvijā konstatētas 42 ģintis, 82 sugas.
- sānause Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Pleurotaceae"), saprofītiskas un parazītiskas sēnes, kas attīstās uz koksnes, lakstaugiem, retāk augsnē, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 9 sugas.
- mēslene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Bolbitiaceae"), sēnes ir saprofītiskas, gk. sastopamas ceļmalās, zālājos, mēslainēs, dažas sugas mežā uz koksnes, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis.
- virpainīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Strophariaceae"), pārsvarā saprofīti, aktīvi koksnes un augu atlieku noārdītāji, vairākas sugas ir parazīti uz dzīviem kokiem, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 32 sugas.
- piepjsēnes Himēnijsēņu klases dzimta ("Polyporaceae"), augļķermeņi nagveidīgi ar cepurīti un kātiņu, plakani, pakavveidīgi, spilvenveidīgi, klājeniski, vairākums noārda koksni; Latvijā 42 ģintis, 90 sugas.
- antrodija himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Antrodia"), kas izraisa koksnes brūno trupi.
- sētaspiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Gloeophyllum"), kas izraisa koksnes brūno trupi; parasti aug apslēpti, noārda aplievu un kodolkoksni; zem koksnes veselās virsmas redzami tabakbrūni, sīki satrupējušas koksnes kubiņi ar 2-5 mm garu šķautni.
- ķiverene Himēnijsēņu klases tīmekleņu dzimtas ģints ("Galerina"), saprofīti, aug uz meža nobirām, koksnes, sūnām.
- sērsēne himēnijsēņu klases virpainīšu dzimtas ģints ("Hypholoma"), saprofīti, aug uz koksnes, kūdras, sūnām, augsnes, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 12 sugas.
- Amra Hindu mitoloģijā - krāšņākais koks ar neaprakstāmi skaistiem ziediem.
- adums Horizontāls apaļkoks masta priekšpusē, kas paredzēts taisno buru piestiprināšanai.
- bugsprits Horizontāls vai slīps no buru kuģa priekšgala uz priekšu izvirzīts apaļkoks, pie kura piestiprina klīverus, lai palielinātu kuģa manevrēšanas spēju.
- kempferis Horizontāls vai vertikāls balsta koks loga rāmja vidū (pie kura piestiprina atsevišķas loga daļas).
- gaišais ieaugums ieaugums, kura koksnes krāsa ir tuva apkārtējās koksnes krāsai un nesatur mizas iekļāvumus.
- pentahlorfenols Iedzeltena, kristāliska, ļoti indīga viela, ko izmanto koksnes konservēšanā.
- jumta skaida iegūst ēvelējot ar speciālu ēveli, labākais materiāls - bezzaru, smalkšķiedrainas koksnes skuju koki, bet biežāk (lētuma dēļ) lieto apsi; garums - 72 cm, platums - 10-20 cm, biezums - līdz 1 cm.
- koksnes termodinamiskā modificēšana iepriekš uzsildītas, iztvaicētas, sausas vai pildītas koksnes modificēšana, to blīvinot ar sekojošu augsttemperatūras žāvēšanu un termisko apstrādi.
- bigans Iepuvis koks.
- pieauguma svārpsts ierīce tieva, cilindriska koksnes parauga iegūšanai, lai pēc gadskārtu skaita noteiktu koka vecumu vai spriestu par stumbra caurmēra pieaugumu dažādu mežsaimniecisko pasākumu vai dabas faktoru ietekmē; sastāv no doba urbja (tas izgatavots no leģēta un īpaši norūdīta tērauda), roktura un ekstraktora, ar ko izvelk atgriezto koksnes paraugu.
- knibeklis Ierīce vēžu ķeršanai, ieplēsts koks, kurā šķērsām ielikts sprunguliņš.
- knībeklis Ierīce vēžu ķeršanai, ieplēsts koks, kurā šķērsšm ielikts sprunguliņš.
- lobmašīna Ierīce, ar ko iegūst ļoti plānu koksnes kārtu (piemēram, finiera rūpniecībā).
- žautrs Iesms; irbulis; koks, ko iesprauž alus kubulā.
- irbulains Ietrunējis (koks).
- dižkoks Ievērojams (piemēram, pēc lieluma, vecuma) koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājami dižkoki, kam 1,3 m augstumā apkārtmērs pārsniedz: ozolam un vītolam - 5 m; liepai, gobai, osim, vīksnai - 4 m; kļavai, melnalksnim - 3,5 m; eglei, bērzam - 3 m; kadiķim - 0,8 m.
- kukaiņlapsene Iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Bethylidae"), ķermeņa garums - 2,5-7 mm, parazitē augsnē, koksnē, augu stiebros un sēklās dzīvojošos kukaiņu kāpuros, Latvijā nav pētītas.
- čiekste Ilgstoši ūdenī mircis vai zemē gulējis koks; veci gulšņi.
- pekanriekstkoks Ilinoisas kārija ("Carya illinoensis"), valriekstu kokam radniecīgs kāriju ģints koks ar ēdamiem riekstiem, kas savvaļā aug Ziemeļamerikas dienvidaustrumos; pekans.
- strihnīns indīgs alkaloīds, kas atrodas tropos augošo strihīnkoku (_Strychnos_) koksnē, mizās un sēklās; mazās devās stimulē muguras smadzeņu reflektoriskās funkcijas, palielina dzīvībai svarīgu smadzeņu centru ierosināmību; lielās devās - nāvējošs.
- karajs Indijā sastopams koks.
- Mesua ferrua Indijas dzelzskoks.
- Artocarpus heterophyllus Indijas maizeskoks jeb džekfrūts.
- dalberģija Indijas rožkoks.
- klubuķis Īpašs koks, kas balsta krastā izvilktas laivas, lai tā noturētu līdzsvaru un neaizpeldētu prom.
- marga Īpašs zirgu piesienamais koks - slita.
- margas Īpašs zirgu piesienamais koks - slita.
- koksnes optiskās īpašības ir atkarīgas no gaismas viļņa garuma, koksnes mitruma, virsmas stāvokļa, temperatūras, apstarošanas ilguma, atmosfēras sastāva; infrasarkanajam starojumam piemīt spēja absorbēties koksnē, tā iedarbībā koksne sasilst.
- irbine Irbene - divdīgļlapju koks vai krūmājs ar lēveraini dalītām lapām, baltiem čemurveida ziediem un sarkanām ogām.
- saldūksnis Irbene - koks vai krūms ar krāšņiem, baltiem ziediem.
- žūšanas plaisa īsa, šaura un sekla plaisa, kas radusies koksnē, tai žūstot.
- pampa Īss, resns un zarains koks.
- švirka Īss, smalki saskaldīts koks.
- Theobroma cacao īstais kakaokoks.
- Artocarpus altilis īstais maizeskoks.
- papaija īstais meloņkoks ("Carica papaya"), vijolīšu rindas meloņkoku dzimtas suga, neliels koks vai krūms, kas aug Amerikas tropu zonā.
- Carica papaya īstais meloņkoks, kas tiek kultivēts visās ne pārlieku sausās tropu zemēs meloņu jeb papajas audzēšanai.
- Syzygium aromaticum īstais nagliņkoks.
- pūķkoks Īstais pūķkoks - agavju dzimtas dracēnu ģints suga ("Dracaena draco"), kas aug Āfrikā un Āzijā, tropos un subtropos, lapas pušķos zaru galos; no mizas ievainojumiem izplūdušie sveķi kļūst sarkani (t. s. pūķa asinis), tos izmanto par krāsvielu lakās; Latvijā audzē telpās.
- Dracaena draco īstais pūķkoks.
- valriekstkoks Īstais riekstkoks ("Juglans regia"), saimnieciski nozīmīga riekstkoku suga, 15-20 m augsts koks Mazāzijā, Balkānu pss., Ķīnā, V-Āzijā, kultivē Eiropas DR daļā, ASV, introducēts arī Latvijā.
- Juglans regia īstais riekstkoks.
- karaliskais riekstkoks īstais riekstkoks.
- Vitis vinifera īstais vīnkoks.
- pīnija Itālijas priede ("Pinus pinea"), skuju koks ar zarotu vainagu lietussarga veidā.
- taksus Īve ("Taxus baccata"), skujkoks, ko audzē dzīvžogiem.
- toreja Īvju dzimtas ģints ("Torrea"), dekoratīvs koks ar lielām, skaistām, olveida sēklām, ko vietām audzē lielos dārzos.
- sēklinieks izcirtumā atstāts augstākās klases koks meža dabiskās atjaunošanās nodrošināšanai.
- izdulcējis Izdulcējis koks - koks ar dobumu.
- aizkurtēt Izkurtēt, tapt porainam, pārkoksnēties, izčākstēt.
- čenčere Izliecies koks ar līkiem zariem.
- krumults Izliekts koks ragavu pagarināšanai.
- lietas koks Izmantošanai sagatavots kokmateriāls, zāģmateriāls; lietaskoks (2).
- žurgs Izmircis koks; slapji žagari.
- koksnes akustiskās īpašības izpaužas koksnes mijiedarbībā ar mehāniskajām svārstībām, kas koksnē izplatās elastīgo viļņu veidā.
- koksnes mehāniskās īpašības izpaužas, ja uz koksni iedarbojas ārējie spēki, kas var izraisīt koksnes deformāciju vai sagraušanu.
- kokizstrādājums Izstrādājums no koksnes.
- dabiskā koksnes izturība izturība, kas piemīt neaizsargātai koksnei nelabvēlīgos ārējos apstākļos.
- sakura Japānas ķirsis - rožu dzimtas suga ("Prunus serrulata"), dekoratīvs koks ar baltiem ziediem čemuros.
- plodēt Jauna koka kuģa korpusa apstrāde pēc koksnes izžūšanas un saplaisāšanas ar smalki saberztu priedes mizas pulveri aizpildot plaisas un piesūcinot, lai padarītu kuģa korpusu ūdens necaurlaidīgu.
- grebzdi Jaunās koksnes kārta tūliņ aiz mizas.
- gremzda Jaunās koksnes kārtas tūlīt zem mizas.
- liepkauls Jaunas liepas koks, kam ir atdalīta miza.
- zaļoksnis Jauns, spēcīgs, zaļojošs koks; jaunu, spēcīgu, zaļojošu augu kopums.
- zālainie spraudeņi jaunu mātesaugu 5-6 cm garu nepārkoksnējušos dzinumu daļas ar 1-3 pumpuriem; vislabāk apsakņojas koku un krūmu ziedēšanas laikā atdalīti spraudeņi.
- tējaskoks Jaunzēlandes tējaskoks - miršu dzimtas leptospermu ģints suga ("Leptospermum scoparium"), no kuras izveidotas vairākas dekoratīvu ziedaugu šķirnes.
- Leptospermum scoparium Jaunzēlandes tējaskoks.
- cercis Jūdaskoks.
- ķegna Jumta spāres koks no egles (kas izrakta no zemes un apcirstas saknes, izņemot vienu, resnāko, uz kuras uzliek lubstājus).
- kabis Jumta spāru koks, spāre.
- kakažiņa Kādas 5 pēdas garš koks ar līku galu, kuru lieto pie līkšu liekšanas, lai nemestos gaņģī; līka dīsele.
- kakazis Kādas 5 pēdas garš koks ar līku galu, kuru lieto pie līkšu liekšanas, lai nemestos gaņģī; līka dīsele.
- kakažnieks Kādas 5 pēdas garš koks ar līku galu, kuru lieto pie līkšu liekšanas, lai nemestos gaņģī; līka dīsele.
- paeglis Kadiķis - ziemzaļš krūms, retāk koks ("Juniperus") ar adatveida vai zvīņveida lapām un melnām vai sarkanām čiekurogām.
- zaļvēdere Kāds koks ar dzelteniem ziediem.
- kipartsa Kāds vienmēr zaļš koks, sēru simbols.
- moka Kafijas koka vai krūma šķirne; šīs šķirnes koks vai krūms.
- Rhus glabra kailais etiķkoks, sumahu suga.
- gnetācejas Kailsēkļu augu dzimta, ziedu un stumbra (koksnes) uzbūvē, tāpat arī apaugļošanā vidēji augi starp kailsēkļiem un segsēkļiem, ierindoti īpašā rindā "Gnetales", kas sistemātiski novietota blakus skoju kokiem.
- izkaltēt Kaltējot panākt, ka (piemēram, augs, koksne, koka priekšmets) kļūst ļoti sauss.
- gremzde Kambijs, audu kārta, ar kuras palīdzību koks aug resnumā.
- Japānas kamēlija kamēliju suga ("Camellia japonica"), krūms vai neliels koks, ko Latvijā audzē siltumnīcās, zied ziemā.
- kampareļļa Kamparkoka lapu un koksnes pārtvaices rezultātā iegūstams šķīdums, kas izdalās reizē ar kamparu; izgatavojams arī sintētiskā ceļā ievadot sausu hlorūdeņradi terpentineļļā.
- Cinnamomum camphora kamparkoks.
- kampeškoks Kampešs - cezalpīniju dzimtas koks.
- Amerikas kampešs kampešu suga ("Haematoxylon campechianum"), koks, kas aug Centrālamerikā un Dienvidamerikā, satur krāsvielu - zilo sandalu, ko izmanto ādu rūpniecībā, tekstilrūpniecībā, koksni izmanto parketam un mēbelēm.
- Cercis canadensis Kanādas jūdaskoks.
- Sambucus canadensis Kanādas plūškoks.
- cimts Kanēlis, cimta koks, tā miza, garšviela.
- cimta koks kanēļkoks.
- Ceiba pentandra kapokkoks.
- kokēdis Kāpurs, kas grauž koksni.
- ķirmains Kāpuru sagrauzts, piem., koks.
- hikorija Kārija - Ziemeļamerikā izplatīta koku ģints ("Carya"), kas pieder pie riekstkoku dzimtas; hikoriju rieksti ir ēdami; dažām šā koka sugām ir vērtīga koksne; audzē arī kā krāšņumaugu parkos.
- biezputrmekšis Karotes aizstājējs - apdarināts neliels koks ar lāpstiņai līdzīgu paplatinātu galu (biezputras ēšanai).
- biezputrmekšķis Karotes aizstājējs - apdarināts neliels koks ar lāpstiņai līdzīgu paplatinātu galu (biezputras ēšanai).
- mekšis Karotes vai naža aizstājējs - apdarināts neliels koks ar lāpstiņai līdzīgu paplatu galu.
- mešķis Karotes vai naža aizstājējs - apdarināts neliels koks ar lāpstiņai līdzīgu paplatu galu.
- koksēt Karsējot bez gaisa piekļūšanas, pārvērst (kurināmo, piemēram, akmeņogles, kūdru, naftas paliekas) koksā.
- iekoksēšanās karstumā un eļļas vidē savstarpēji strādājošu detaļu cieša sasaiste ar eļļas vai motoram nepiemērotas degvielas degšanas produktiem, kā piemeēram, kokss, parafīns, u. c.; rezultātā detaļas un mezgli var pārtraukt pildīt savas funkcijas, piemēram, virzuļu gredzeniem iesprūstot virzuļa rievā.
- lignofols Kārtains koksnes materiāls - ar karsto presēšanu izgatavots no bērza finierskaidas, kas piesātināta ar fenolformaldehīdsveķu šķīdumu; reizēm to sauc par delta koksni; lieto kā konstrukcijas materiālu dažādās mašīnbūves nozarēs un it īpaši krāsaino metālu aizstāšanai.
- kārte Kārts - pagarš, tievs apaļkoks.
- kāsala Kāsala koks - parastā irbene ("Viburnum opulus").
- ķeņķis Kāša koks pie katliņa tā pakāršanai virs ugunskura.
- dateļplūme Kaukāza hurma ("Diospyros lotus"), tropu un subtropu koks ar oranžsārtiem, saldiem augļiem.
- agats Kaurikoks, araukāriju dzimtas ģints ("Agathis"), mūžzaļš sveķiem bagāts skujkoks, līdz 60 m augsts, stumbra diametrs - līdz 10 m, Indonēzijā, Austrālijā, Jaunzēlandē.
- čāparis Kaut kas ļoti sazarots, koks, krūms, saknes u. tml.
- kāpjamais Kaut kas uz kā pakāpties; kāpņu šķērskoks, pakāpiens; arī kāpnes.
- koslapu kazuarīns kazuarīnu suga ("Casuarina equisetifolia"), ko Austrālijā audzē smiltāju nostiprināšanai, pieticīgs augs, kas ātri aug un sasniedz 20 m garumu un līdz 70 cm resnumu; Austrālijas dzelzskoks.
- kebračo Kebračo koks - vairākas Dienvidamerikas koku sugas anakardiāceju dzimtā ar ļoti cietu, sarkanbrūnu koksni, miza satur vairākus alkaloīdus un miecvielas, lieto medicīnā un miecvielu ražošanā; kvebraho.
- cirvjlauzis Kebračo koks.
- kešju Kešjukoks - rietumu anakardija ("Anacardium occidentale").
- klīverbomis Klīverkoks.
- kumbrs Klucis ar virspusē ietēstiem robiem, ko nostiprina uz plosta airu balstīšanai; krūškoks.
- cukurkļava Kļavu ģints suga ("acer saccharum"), Kanādā sastopams koks, Latvijā paretam audzē kā krāšņumaugu.
- kaļi Kodes; kožu oliņas miltos vai drēbēs; koksnes tārpi.
- kodola trupe kodolkoksnē ierobežota trupe, kas attīstās augošiem kokiem inficējoties caur saknēm, nolūzušiem zariem un stumbra bojājumiem (t. s. meža trupe), beigu stadijā koksne sairst, veidojot dobumu.
- mitruma ielāsme kodolkoksnes iekrāsojuma iecirkņi, kas rodas augošā kokā, ja krasi palielinās mitrums; redzama svaigi cirstas koksnes galos tumšu (ziemā - sasalušu) stiklveida dažādas formas un lieluma plankumu veidā, garengriezumos - joslu veidā.
- stimbens Koka celms; koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu; koka gabals; stumbenis (1).
- stuburs Koka celms; koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu; koka gabals; stumbenis (1).
- stumbenis Koka celms; koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu; koka gabals.
- stembis Koka celms; koks, kas zaudējis augšdaļu.
- kulksts Koka ecēšu sastiprināmais šķērskoks pie kura piesietas egļu pusšķilas ar 1-2 pēdas gariem nosmailinātiem zariem.
- sveņģis koka ecēšu šķērskoks ar ko sastiprināti zarainie koki.
- šprose Koka līste, plāns šķērskoks (piemēram, logu rāmjos).
- saliktas sijas koka sijas, ko veido, sanaglojot dēļus dubultā T veidā, kastveidā vai citā kombinācijā (tādējādi vienmērīgāk noslogo koksni un ietaupa kokmateriālus).
- koksnes vēzis koka virsmas brūce ar pakāpienveidīgi paplašinātu sānu virsmu un grubuļainiem koksnes saaugumiem gar brūces malām vai sveķu izplūdumiem.
- zāģēšanas mašīna kokapstrādes darbmašīna dažādu koksnes materiālu sadalīšanai ar zāģēšanu; tas var būt gateris, lentzāģmašīna vai ripzāģmašīna; specifisku darbu veikšanai izmanto arī mašinas, kas izveidotas ķēdes zāģu bāzes.
- šķeldošanas mašīna kokapstrādes darbmašīna masīvās koksnes, cirsmu vai kokzāģēšanas gabalatlieku sasmalcināšanai šķeldās; šķeldotājs.
- skaidošanas mašīna kokapstrādes darbmašīna speciālu skaidu iegūšanai no koksnes.
- meža atjaunošana kokaudzes atjaunošana, lai nodrošinātu tautsaimniecībai nepieciešamās koksnes ražošanu un vides aizsardzību.
- produktivitāte kokaudzes augšanas laikā visos koku ciršanas veidos (cirtēs) iegūtais likvīdās koksnes daudzums (sortimenti, produkcija).
- plusaudze kokaudzes populācija, kam attiecīgajā izcelsmes reģionā ir labākie augšanas rādītāji; šiem kokiem ir izcili taksācijas rādītāji (koksnes krāja, pieaugums, vidējais augstums un caurmērs), tie ir slaidi, labi atzarojušies, ar tieviem zariem un šauru vainagu.
- lapkoku sarkankārpainība kokaugu slimība, ko izraisa askusēne "Nectria cinnabarina", slimo dažāda vecuma lapu koki un krūmi (liepas, zirgkastaņas, gobas, ogu krūmi) parkos un mežos, inficējas gk. sala, sausuma, barības vielu trūkuma, gaisa piesārņojuma dēļ novājināti augi mehānisku bojājumu vietās; ja infekcija nokļūst vadaudos, strauji atmirst viss koks.
- aplieva Kokaugu stumbra koksnes dzīvā ārējā daļa.
- ķirmelis Kokgrauzēja kāpura ejas sagrauztā kokā; sagrauztā koksnes smelte.
- mīkstie lapu koki koki, kuru koksnes cietība ir <40 megapaskāliem (MPa); Latvijā tie ir liepa, apse, alksnis; termins gk. tiek lietots mežsaimniecības praksē.
- cietie lapu koki koki, kuru koksnes cietība ir >40 megapaskāli, tie ir goba, ozols, osis.
- papīrmalka kokmateriāli (gk. tievkoksne), ko izmanto papīra ražošanai.
- finieris kokmateriāls - plāna, līdz 8 mm bieza koksnes loksne, kas var būt drāzta, lobīta, plēsta vai zāģēta.
- štencele Kokmateriāls balstiem; balstkoks.
- koksnes aizsardzība kokmateriālu apstrādes paņēmienu kopums koksnes un tās izstrādājumu izturības palielināšanai.
- darvas ceplis kokogļu dedzināšanas krāsns - aparāts, kurā veic stipri sasveķotas priežu koksnes sauso pārtvaici, iegūstot priežu darvu, terpentīnu un kokogles.
- kokogļu dedzināšana kokogļu ražošana, koksni termiski sadalot bezskābekļa vidē, kurā koksnes termolīzes gaistošos produktus sadedzina termolīzes procesam nepieciešamās siltumenerģijas iegūšanai vai izlaiž apkārtējā vidē bez izmantošanas.
- papaja Koks (kultūraugs) ar lieliem, melonēm līdzīgiem ēdamiem augļiem; meloņkoks.
- zaļš koks koks ar lapām.
- mērķkoks koks ar resnu stumbra lejasdaļu un kvalitatīvu, bezzarainu koksni; koka pieaugumu gk. nosaka tā zaļais vainags, kas nodrošina organisko vielu sintēzi un koksnes veidošanos, garš un plats vainags veicina lielāku koksnes pieaugumu.
- veļdine koks auduma saturēšanai pirms ietīšanas audums veltnī aušanas sākumā un velku saturēšanai, aušanu beidzot.
- stymbyns koks bez zariem.
- šķēres Koks ratu priekšdaļā, pie kā piestiprināta dīsele; šķērkoks.
- zemzarītis Koks, kam zari novietoti arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei; koks, kam zari ir nolīkuši līdz zemei.
- venge Koks, kas aug Ekvatoriālajā Āfrikā (Zairā, Kamerūnā, Kongo, Gabonā); tam ir ļoti cieta, grūti apstrādājama koksne (tumši brūna ar vēl tumšākiem un gaišiem lāsojumiem) un interesants raksts; moderns apdares materiāls.
- lesks koks, kas tiek likts pāri vezumam, lai to varētu iekraut lielāku.
- krāšņumkoks Koks, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu, augļu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs koks.
- dravas koks koks, kurā ir ierīkota dore; bišu koks.
- bišu koks koks, kurā ir ierīkota dore; dravas koks.
- puslietkoks Koks, kura lietkoksnes daļas garums ir mazāks par lietkokiem noteikto garumu, bet lielāks par 2,0 m; stumbra apakšējā trešdaļa pēc līkumainības un trupes izplatības atbilst papīrmalkas sagatavošanas prasībām.
- lietkoks koks, kura lietkoksnes daļas garums ir vismaz 1/3 no stumbra garuma (līdz 20 m gariem kokiem) vai 6,5 m un vairāk (20,5 m un garākiem kokiem).
- noturkoks koks, kurš (ko) notur, balsta.
- nesējkoks Koks, kuru par savu balstu izmanto kāds žņaudzējkoks.
- dalbis koks, miets (parasti ogļu maisīšanai krāsnī).
- šautre koks, uz kura kūpina siļķes.
- Taraxacum kok-saghyz koksagīzs.
- armēta kokskaidu plātne kokskaidu plātne, kuras konstrukcijā ietilpst stiegrošanas elementi.
- zeltpunktu kokskrējējs kokskrējēju suga ("Calosoma auropunctata").
- zaļganais kokskrējējs kokskrējēju suga ("Calosoma inquisitor").
- reaktīvā koksne koksne ar atšķirīgām anatomiskajām īpašībām, kas izveidojušās stumbra un zara līkajās un slīpajās daļās, kokam cenšoties atgūt sākuma stāvokli.
- sasveķota koksne koksne ar paaugstinātu dabisko sveķu daudzumu.
- dekoratīvā koksne koksne ar skaistu krāsu, spīdumu un oriģinālu tekstūru, kuras veidošanās iespējama visu sugu kokiem.
- modificētā koksne koksne ar uzlabotām fizikāli mehāniskajām, siltumfizikālajām, tribotehniskajām vai bioķīmiskajām īpašībām, kas iegūtas, koksni modificējot.
- absolūtais koksnes mitrums koksnē esošais ūdens daudzums, ko izsaka procentos no sausas koksnes masas.
- ekstrahēta koksne koksne pēc ekstraktvielu ekstrahēšanas ar organiskiem šķīdinātājiem, ūdeni vai sārmu šķīdumiem ūdenī.
- metalizēta koksne koksne, kas (ar spiedienu) pildīta ar metālu.
- impregnēta koksne koksne, kas apstrādāta ar aizsarglīdzekļiem pret bioloģiskajiem bojājumiem vai uguni.
- lietotā koksne koksne, kas ir bijusi lietošanā būvmateriālu, mēbeļu, koksnes izstrādājumu, taras un citā veidā un tiek atkārtoti izmantota par izejvielu rūpniecībā vai enerģijas ieguvē.
- absolūti sausa koksne koksne, kas izžāvēta līdz pastāvīgai masai 103±2 °C temperatūrā.
- juvenilā koksne koksne, kas radusies pirmajos augšanas gados ap stumbra un zaru serdi; tās struktūra un fizikāli mehāniskās īpašības atšķiras no vēlāk veidotās koksnes īpašībām.
- lignostons Koksne, kas sablīvēta ar presēšanu vai sildīšanu; presēta koksne - plastmasas paveids.
- bezzaru koksne koksne, ko iegūst no vecu koku stumbru ārējām daļām vai atzarotiem kokiem.
- rezonanses koksne koksne, ko lieto mūzikas instrumentu skaņas izstarotāju (deku) gatavošanai (parasti egle, priede); tās gadskārtu optimālais platums ir 1-4 mm un optimālais vēlīnās koksnes daudzums gadskārtā - 5-20%; koksnei jābūt ar vienādām gadskārtām, gadskārtu skaita svārstības divos blakus esošos centimetros nedrīkst pārsniegt 30%.
- tumšbrūnā koksnene koksneņu ģints sēņu suga ("Hypoxylon fuscum").
- profilfrēzešana Koksnes (koksnes materiālu) frēzēšana ar profilētu asmeņu frēzēm vai frēžu komplektiem.
- koksnes konservēšana koksnes aizsardzības ķīmiskais paņēmiens - koksnes apstrāde ar antiseptiskām vielām, iesūcinot tās koksnes struktūrā.
- benzilēšana koksnes apstrāde ar benzilhlorīdu C~6~H~5~-CH~2~Cl sārmainā vidē.
- koksnes apstarošana koksnes apstrāde ar jonizējošo starojumu, ko veic lai mainītu koksnes fizikālās un ķīmiskās īpašības, kontrolētu tās ar defektoskopijas metodēm, noteiktu koksnes mitrumu.
- koksnes kalibrāšana koksnes apstrāde frēzējot vai slīpējot, lai iegūtu tās noteiktus izmērus.
- koksnes atvērto poru apdares paņēmiens koksnes apstrāde, kurā pārklājums atkārto koksnes virsmas struktūru.
- malkas padrazas koksnes arkritumi.
- pielūžņojums Koksnes atliekas mežā, no kurām nevar iegūt standartam atbilstošu lietkoksni un malku.
- mežizstrādes atliekas koksnes atliekas, kas rodas, izstrādājot mežu, un ko neizmanto (skaidas, mizas, atgriezumi, zari, galotnes u. c.).
- apkarojošā apstrāde koksnes bioloģisko bojātāju (kukaiņu un koksnes sēņu) iznīcināšana inficētā koksnē.
- žūšanas defekti koksnes bojājumi, kas rodas žāvēšanas procesā, ja neievēro pareizu žāvēšanas tehnoloģiju.
- koksnes piesūcināšanas tilpums koksnes brīvā tilpuma daļa, kurā piesūcināšanas šķidrumu var iepildīt ar noteiktu piesūcināšanas paņēmienu.
- koksnes hidrolīze koksnes celulozes pārvēršana cukurā.
- nobriedusi koksne koksnes centrālā daļa, kas pēc krāsas neatšķiras no aplievas, bet augošā kokā tai piemīt mazāks mitrums.
- kapaiņi Koksnes daļiņas, ko iegūst, sasmalcinot koksni ar drupinātāju vai veserdzirnavās.
- atsijas koksnes daļiņu kopums, kas iziet cauri visiem šķirošanas iekārtu sietiem un uzkrājas paliktnī.
- smalcināta koksne koksnes dažādas formas un izmēru daļiņas, kas iegūtas mehāniskās apstrādes rezultātā: šķeldas, kapaiņi, ēveļskaidas, zāģskaidas, frēzskaidas, koksnes milti, koka putekļi.
- koksnes modificēšana koksnes fizikālā, ķīmiskā, mehāniskā vai kombinēta apstrāde, kas maina tās dabiskās īpašības un piešķir vēlamās, kavalitatīvi jaunas īpašības.
- koksnes īpašību anizotropija koksnes fizikāli mehāniso īpašību nevienādība dažādos virzienos tās iekšienē, piemēram, priedei pretestība stiepei ir ap 30 reižu lielāka šķiedru virzienā nekā šķērsvirzienā.
- skalu malka koksnes gabals, no kā iegūst skalus.
- radiālais griezums koksnes garengriezums caur serdi.
- koksnes štancēšana koksnes griešana ar matrices un puansona palīdzību.
- finierkluča lobīšana koksnes griešana paralēli šķiedru virzienam, kad finierklucis rotē, bet lobnazis, griežot finiera lenti, izdara virzes kustību.
- koksnes žāvēšana koksnes hidrotermiskā apstrāde, kas izpaužas mitruma izvadīšanā no tās.
- sutināšana Koksnes hidrotermiskā apstrāde: lignīna mīkstināšana kokā, to karsējot, lai koks kļūtu lokans.
- koksnes ūdensuzsūce koksnes īpašība palielināt mitrumu, atrodoties ūdenī.
- koksnes mitrumvadītspēja koksnes īpašība vadīt saistīto ūdeni šķidrā veidā šūnapvalku mikrokapilāru sistēmā un tvaika veidā - ar gaisu pildītu makrokapilāru sistēmā.
- piesūcināmība koksnes īpašība, kas raksturo tās spēju uzņemt aizsarglīdzekļus.
- mādzeris Koksnes izaugums ar izlocītām koksne šķiedrām.
- koksnes kondicionēšana koksnes izturēšana atmosfēras spiedienā, noteiktā temperatūrā un relatīvā gaisa mitrumā, kamēr tā sasniedz līdzsvara mitrumu.
- koksnes brīvais tilpums koksnes kapilāru tilpums, ko var aizpildīt ar piesūcināšanas šķidrumu.
- koksnes pārogļošana koksnes karsēšana bezskābekļa vidē līdz 370 C un augstākā temperatūrā.
- koksnes atmosfēras žāvēšana koksnes konvekcijas žāvēšana ar apkārtējo gaisu bez īpašas tā uzsildīšanas.
- koksnes žāvēšana gāzu un tvaika spiedē koksnes konvekcijas žāvēšana gaisa, gāzes vai pārkarsēta tvaika vidē atmosfēras spiedienā.
- koksnes iekrāsojumi koksnes krāsas maiņa sēņu vai fizikālķīmisku faktoru ietekmē; veidojas gan augošā kokā, gan kokmateriālos, tos transportējot, uzglabājot, apstrādājot, un nav saistīti ar koksnes stiprības samazināšanos.
- koksnes rentgena un gamma defektoskopija koksnes kvalitātes kontrole, kas pamatojas uz tās mijiedarbību ar jonizējošo starojumu.
- tehniskie lignīni koksnes ķīmiskās pārstrādes blakusprodukti, kas pēc ķīmiskās struktūras ķīmikāliju ietekmē pārveidojies dabīgais lignīns.
- autohidrolīze koksnes ķīmiskās pārstrādes veids, kurā kā katalizators tiek izmantotas skābes, kas rodas no koksnes procesa laikā.
- koksnes aksiālā uzbriešana koksnes lineārā uzbriešana šķiedru virzienā.
- radiālais nožuvums koksnes lineārais rukums radiālajā virzienā.
- koksnes aksiālais nožuvums koksnes lineārais rukums šķiedru virzienā.
- koksnes briešana koksnes lineāro izmēru un tilpumu palielināšanās, palielinoties tās saistītajam mitrumam.
- lobītais finieris koksnes lokšņu materiāls, noteikta biezuma koksnes lentveida slānis, ko iegūst, lobot finierklučus.
- kurināmā koksne koksnes materiāls, kas paredzēts enerģijas ieguvei sadedzinot; enerģētiskā koksne.
- koksnes cildošana koksnes mehāniska, ķīmiska, termiska vai kombinēta apstrāde (piesātināšana ar antiseptiskām vielām, antipirēniem, amonjaku, sintētiskiem sveķiem, kombinējot to ar presēšanu, polimerizāciju vai radioaktīvo starojumu), veidojot tai jaunas fizikālmehāniskās īpašības.
- koksnes skaidas koksnes mehāniskajā apstrādē radušās smalkās atliekas vai speciāli sasmalcināta koksne.
- koksnes kaltēšana koksnes mitruma samazināšana, viens no galvenajiem pasākumiem koka konstrukciju un izstrādājumu ilgizturības palielināšanai un kvalitātes paaugstināšanai.
- mitrumvadāmība Koksnes mitrumvadāmība - koksnes spēja vadīt saistīto ūdeni šķidruma veidā šūnas sieniņu mikrokapilāru sistēmā (galvenokārt) un tvaika veidā ar gaisu pildītu makrokapilāru sistēmā (mazākā mērā).
- modificēšana Koksnes modificēšana - koksnes fizikālmehānisko, siltumfizikālo, tribotehnisko, bioķīmisko un ugunsaizsardzības īpašību mērķtiecīga vai regulēta izmaiņa atbilstoši tās lietošanas apstākļiem.
- koksnes termoķīmiskā modificēšana koksnes modificēšana, piesūcinot to ar monomēriem, oligomēriem vai sveķiem un pēc tam termiski apstrādājot ar nolūku panākt piesūcināšanas sastāva polimerizāciju vai polikondensāciju.
- koksnes cēlināšana koksnes modificēšana.
- koksnes pelni koksnes neorganiskā daļa, ko veido minerālvielas, kas ietilpst koksnes ķīmiskajā sastāvā un kas koksnē nokļuvušas transportēšanas, glabāšanas un pārkraušanas laikā.
- nobrūnēšana Koksnes nobrūnēšana - aplievas trupes sākums, lapkoku aplievas dažādu nokrāsu un intensitātes tumši brūni iekrāsojumi, kas rodas nocirstajā (visvairāk bērza, dižskābarža un alkšņa) koksnē dažādu bioķīmisko procesu iedarbībā un izsauc nelielu koksnes cietības samazināšanos; vērojama tikai koksnes griezumos dažāda lieluma un formas plankumu veidā; iztvaicētā koksnē neattīstās.
- sasveķojums Koksnes parenhīmas un sveķaiļu epitēlijšūnu atmiršanas rezultātā izveidojusies, ar sveķiem pildīta koksnes traheīdu zona stumbra vai celma daļā.
- plaisa koksnes pārrāvums šķiedru virzienā.
- koksnes gazifikācija koksnes pārvēršana gāzē augstā temperatūrā oksidētāja klātbūtnē, kura daudzums nav pietiekams koksnes pilnīgai sadegšanai; iegūtā gāze sastāv no oglekļa oksīda, oglekļa dioksīda, ūdeņraža, metāna.
- koksnes piesūcināšana ar pulsējošo paņēmienu koksnes piesūcināšana autoklāvā pēc spiediena un vakuuma paņēmiena ar vairākkārtēju īslaicīgu ciklu atkārtošanu.
- koksnes piesūcināšana pēc kanālu piesūcināšanas paņēmiena koksnes piesūcināšana, ievadot aizsarglīdzekļus izurbtajos šķērskanālos pastas, pulvera vai speciāli pagatavoto patronu veidā.
- koksnes piesūcināšanas atteice koksnes piesūcināšanas moments, kad šķidruma uzsūkšana praktiski nenotiek un tālākā piesūcināšana ir neracionāla.
- koksnes metalizācija koksnes pildīšana ar metāliem, izmantojot spiedienu.
- koksnes maksimālais nožuvums koksnes rukums ar sākotnējo mitrumu, kas vienāds vai lielāks par koksnes šūnu sieniņu piesūcināšanas robežu, izdalot no tās saistīto ūdeni.
- bioloģiskie aģenti koksnes saārdīšanās bioloģiskas izcelsmes aģenti: baktērijas, sēnes, kukaiņi, moluski un vēži.
- brusiņas sagatave koksnes sagatave, kuras platums nav lielāks par tās dubultu biezumu.
- puve koksnes sairšana parazītisku sēņu iedarbībā
- puvums koksnes sairšana parazītisku sēņu iedarbībā
- trupe koksnes sairšana parazītisku sēņu iedarbībā
- pūšana koksnes sairšana parazītisku sēņu iedarbībā; trupēšana
- koksnes dubultpiesūcināšana koksnes secīgā piesūcināšana ar diviem dažādiem aizsarglīdzekļiem vai divreizēja piesūcināšana ar vienu aizsarglīdzekli.
- aplievas iekrāsojumi koksnes sēņu bojājumu pirmā stadija aplievā, kas veidojas nokaltušos kokos vai ilgstoši uzglabātos apaļajos kokmateriālos siltajā periodā.
- finiera saspiešana koksnes slāņa saspiešana finiera griešanas vietā, koksni lobot vai drāžot.
- defibrers Koksnes smalcinātājs - mašīna, kas mehāniski sasmalcina koksni šķiedrainā masā.
- koksnes triecienstigrība koksnes spēja absorbēt triecienlieces enerģiju svārsta triecienpārbaudes iekārtā.
- koksnes liecamība koksnes spēja izliekties ārējo spēku iedarbībā un atjaunot sākotnējo formu pēc iedarbības beigšanās.
- koksnes higroskopiskums koksnes spēja mainīt (saistīt) mitrumu atkarībā no apkārtējā gaisa temperatūras un mitruma.
- koksnes trieciena cietība koksnes spēja pretoties momentānai cietāku ķermeņu iespiešanai tajā.
- koksnes stiprība koksnes spēja pretoties sagraušanai mehānisko slodžu ietekmē.
- spiedes stiprība koksnes spiedes stiprības robeža.
- baltais sārms koksnes šķeldu vārīšanas sārms, kas satur aktīvo vārīšanas reaģentu nātrija hidroksīdu (vārot pēc natronmetodes) vai nātrija hidroksīda un nātrija sulfīda maisījumu (vārot pēc sulfātmetodes).
- tehniskā celuloze koksnes šķiedras, kas iegūtas, vārot šķeldu ar attiecīgām ķimikālijām vārkatlā augstā spiedienā un augstā temperatūrā, pilnīgi neatbrīvojoties no visiem necelulozes piemaisījumiem; iznākums 45–55%.
- radiālais greizšķiedrainums koksnes šķiedru slīpums zāģmateriālu sortimentu radiālajā plaknē, kas izpaužas zāģmateriālu, detaļu un finieru radiālajās virsmās gadskārtu virziena nesakritībā ar sortimenta garenasi, bet tangenciālajās virsmās - šķiedru zīmējuma izķīlāšanās un gadskārtu pārgriešanā; raksturīgs zāģmateriāliem, detaļām un finieriem, kurus iegūst no apaļkokiem ar raukumu, blīzumu vai līkumainību.
- koksnes blīvināšana koksnes šūnu deformēšana spiediena ietekmē radiālajā vai tangenciālajā virzienā ar nolūku palielināt koksnes vielas daudzumu tilpuma vienībā.
- koksnes tvaicēšana koksnes termiskā apstrāde piesātināta tvaika vidē.
- koksnes sausā pārtvaice koksnes termiskā sadalīšana hermētiski noslēgtā iekārtā.
- koksnes tilpīguma koeficients koksnes tilpuma attiecība pret (no šīs koksnes iegūtās) sasmalcinātas koksnes tilpumu.
- koksnes tilpuma uzbriešana koksnes tilpuma palielināšanās, palielinoties tajā saistītā ūdens daudzumam.
- koksnes rukšana koksnes tilpuma samazināšanās, samazinoties saistītajam mitrumam.
- koksnes neīstais kodols koksnes trupējuma sākumstadija, ko izraisa koksni bojātājas sēnes; sastopams bezkodola sugām ar neregulāru kodolveidošanos (eglei, bērzam, dižskābardim, kļavai u. c.) – tumši iekrāsota koksnes josla, kuras norobežojošā līnija ir izlocīta un nesakrīt ar gadskārtas riņķa līniju.
- kokapstrādes rūpniecība koksnes un koka izstrādājumu ražošana.
- sveķu vēzis koksnes uzbiezējums, pārpilnām piesātināts ar sveķiem.
- koksnes makrostruktūra koksnes uzbūves īpatnības, kas saskatāmas ar neapbruņotu aci vai vienkāršām optiskām metodēm, kā gadskārtu platums, gadskārtu vienmērība, vēlīnās koksnes daudzums gadskārtās, anatomiskās uzbūves elementu lielums un to sadalījuma raksturs.
- ovālums koksnes vaina, būtiska atšķirība (vismaz 1,5 reizes) starp apaļa kokmateriāla šķērsgriezuma lielāko un mazāko caurmēru.
- padēls koksnes vaina; stipri izstiepts ovālas formas veidojums ar patstāvīgu gadskārtu sistēmu apaļajos kokmateriālos, zāģmateriālos, finierī.
- koksnes mehāniskie bojājumi koksnes vainas un defekti, kas radušies koka ciršanas, sagarumošanas vai transportēšanas laikā.
- slēgtais koksnes vēzis koksnes vēzis ar nenormālu koksnes un mizas resninājumu skarto vietu tuvumā.
- vaļējais koksnes vēzis koksnes vēzis vai brūce ar plakanu vai padziļinātu dibenu, pakāpjveidīgām malām un uzaugumiem tās perifērijā.
- koksnes nožuvuma koeficients koksnes vidējais nožuvums, samazinoties saistītā ūdens saturam uz mitruma vienu procentu.
- koksnes vielas esteri koksnes vielas atvasinājumi, kuros molekulu hidroksilgrupas ūdeņraža atoms aizvietots ar acilgrupu.
- koksnes vielas ēteri koksnes vielas atvasinājumi, kuros molekulu hidroksilgrupas ūdeņraža atoms aizvietots ar alkilgrupu.
- pelējums koksnes virsējo slāņu iekrāsojums, ko izraisa askusēnes un nepilnīgi pazīstamās sēnes.
- miecvielu sūbējums koksnes virsmas (līdz 5 mm dziļi) iesarkani brūns vai zilgani tumšbrūns iekrāsojums, kas rodas koksnē miecvielu oksidēšanās rezultātā, sastopams sugām, kuru koksnē un mizā ir daudz miecvielu; raksturīgs pludinātai koksnei.
- koksnes piedegums koksnes virsmas daļas satumšana daļējas pārogļošanās rezultātā no augstās temperatūras iedarbības, kas rodas no griezējinstrumentu palielinātas berzes pret koksni.
- koksnes spīdums koksnes virsmas spēja atstarot gaismu noteiktā virzienā.
- koksnes dabiskā žāvēšana koksnes žāvēšana atmosfēras gaisa apstākļos zem nojumes.
- indukcijas žāvēšana koksnes žāvēšana mainīgā magnētiskajā laukā, kur siltuma atdeve koksnei notiek no feromagnētiskajām starplikām un režģiem, kas izvietoti krautnēs iekšpusē.
- ūsaiņu dzimta koksngraužu dzimta.
- vītolu zaļais koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Aromia moschata").
- lielais ozolu koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Cerambyx cerdo").
- dižais koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Ergates faber"), Latvijā aizsargājama.
- lielais dižkoksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Ergates faber").
- ēkgrauzis Koksngraužu dzimtas suga ("Hylotrupes bajulus"), 8-20 mm gara vabole, pelēkbrūna ar gaišāku svītru uz segspārniem, kāpuri ļoti bojā koksni.
- priežu dižkoksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Prionus coriarius"), Latvijā ļoti reti sastopama, aizsargājama vabole, dzīvo vecās priedēs.
- divkrāsu koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Rhamnusium virgo").
- rūsganbrūnais koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Stenocorus meridianus").
- skujkoku dižkoksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Tragosoma depsarium").
- Callidium violaceum koksngraužu suga.
- koku tārpi koksngraužu, mizgraužu kāpuri.
- dendrometrija Koku mērīšana; mežu taksācijas nozare, kas aptver koku vai veselu audžu koksnes masas noteikšanas paņēmienus.
- valdošā koku suga koku suga, kurai mežaudzē ir vislielākā koksnes krāja.
- krāja uz celma koku virszemes daļas koksnes tilpums.
- ciršanas atliekas kokus gāžot, atzarojot, sagarumojot un transportējot, radušās koksnes atliekas (skaidas, zari, mizas, stumbru atlūžņi u. tml.), kurām nav preču produkcijas vērtības.
- dendrisks Kokveida-; tāds, kas zarojas kā koks.
- Coffea canephora Kongo kafijkoks.
- iekonservēt Konservējot pasargāt no bojāšanās (piemēram, ierīces, koksni).
- korķa koks korķakoks.
- Kasuarina equisetifolia koslapu kazuarīns jeb Austrālijas dzelzskoks.
- košuma koks košumkoks.
- bīsteklis Krāsns bikstāmais koks, arī slotaskāts.
- bīstaklis Krāsns bikstāmais koks.
- bīstēkls Krāsns bikstāmais koks.
- čikstelis Krāsns rušināmais koks.
- čučabīkšķis Krāsns rušināmais koks.
- čučabīšķis Krāsns rušināmais koks.
- čučarags Krāsns rušināmais koks.
- čučrags Krāsns rušināmais koks.
- čuslis Krāsns rušināmais koks.
- čuča Krāsns rušināmais kruķis, koks.
- krāsāt Krāsot (koksni, metālu).
- Benthamidia florida krāšņais suņkoks.
- Ficus cyathistipula krāšņlapu gumijkoks.
- košumkoks Krāšņumkoks.
- kritala Kritis, satrunējis koks.
- sīklapu krokvācelīte krokvācelīšu suga ("Aulacomnium androgynum"), kas ir līdz 3 cm augsta; sastopama nelielām grupām dažādos mežos, biežāk Latvijas rietumu daļā uz kūdras un smilts augsnes, kā arī uz trupošas koksnes.
- ķeņķis Kroplis; kropls, ļoti mezglots koks.
- cecere Kropls koks.
- parastais krūklis krūkļu suga ("Frangula alnus syn. Rhamnus frangula"), sastopama bieži lapkoku un jauktos mežos, upmalās, krūmājos; vasarzaļš krūms, retāk līdz 7 m augsts koks ar gludu, gandrīz melnu mizu, lapas veselas, iegareni eliptiskas vai otrādi olveidīgas (garums 5—8 cm), ar gludu malu un gandrīz paralēlu plūksnainu dzīslojumu, ziedi sīki, balti, pa 2—7 pušķos lapu žāklēs.
- bizuls Kruķis, koks; metamais, sitamais.
- kohs Kuģa pavārs; koks 2.
- grauznis Kukaiņi, kas grauž un bojā kā augošu tā sagatavotu koksni.
- tārpeja Kukaiņu kāpuru radīta eja koksnē.
- putekļu utis kukaiņu kārta ar 25 zināmām sugām Latvijā, dzīvo sūnās, sausā koksnē; pārtiek no trūdvielām, koksnes sairumiem, sūnām un ķērpjiem; vairākas sugas uzturas arī slēgtās putekļainās telpās kā grāmatu utis.
- diplūra Kukaiņu klases kārta ("Diplura") - bezspārnu kukaiņi, dzīvo augsnē, trūdošā koksnē; divaste.
- augsnes kukaiņi kukaiņu klases pārstāvji, kas vismaz kāpura vai kūniņas fāzē sastopami augsnē, zemsegā, trupošā vai pūstošā substrātā (koksnē, dzīvnieku līķos, augu atliekās); tiem ir liela nozīme meža nobiru un koksnes atlieku noārdīšanā, kā arī kukaiņi un to kāpuri ir daudzu meža putnu, rāpuļu un mazo zīdītāju — kukaiņēdāju — barība.
- racējlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sphecidae"), vidēji liels līdz liels (ķermeņa garums - 8-25 mm) kukainis, kas rok zemē alas, ejas vai taisa ligzdas koksnē, sausu zaru serdēs, \~5000 sugu, Latvijā konstatēts 140 sugu.
- ķirmis Kukaiņu klases vaboļu kārtas dzimta ("Anobiidae"), kurā ietilpst sīkas vaboles (piemēram, lapkoku ķirmji, ēku ķirmji, mēbeļu ķirmji), kas parasti dzīvo sausā, atmirušā koksnē un to izalo, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 23 sugas.
- anoplodera Kukaiņu klases vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas celmgraužu apakšdzimtas ģints.
- cirmuļains Kukaiņu, tārpu izēsts (koks).
- enerģētiskā koksne kurināmā koksne.
- prauli Kurināmais materiāls, satrunējusi vītola, liepas u. c. koksne dūmu iegūšanai dūmekļos; prauls.
- mežķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī koksnes ķīmisko sastāvu un tā izmantošanu, aptver arī koksnes termisko pārstrādi, kolofonija, terpentīna, skuju ēterisko eļļu, miecvielu u. c. produktu ražošanu.
- koksnes ķīmija ķīmijas nozare, kas pētī koksnes un tās komponentu īpašības, koksnes ķīmisko pārstrādi.
- benzilēteris ķīmiska viela, ko iegūst apstrādājot (benzilējot) koksni ar benzilhlorīdu sārmainā vidē, labi šķīst organiskos šķīdinātājos un veido plēves; tiek izmantots kinolenšu, sintētisko šķiedru, plastmasu, izolācijas materiālu, laku izgatavošanai.
- mežķīmiskā rūpniecība ķīmiskās rūpniecības nozare, kurā nodarbojas ar koksnes un meža produktu ķīmisko pārstrādi (koksnes sauso pārtvaici, koksnes pārogļošanu, kolofonija ražošanu, talleļļas pārstrādi, karotīna un skuju miltu ražošanu, kampara sintēzi u. c.).
- plastificēta koksne ķīmiski apstrādāta un sapresēta koksne.
- papīra izejvielas ķīmiski vai mehāniski apstrādātas koksnes šķiedras, arī labības salmi; speciālām papīra šķirnēm lieto arī minerālšķiedru (azbesta, bazalta) un sintētiskās šķiedras.
- Cinnamomum aromaticum Ķīnas jeb aromātiskais kanēļkoks.
- ailants Ķīnas osis - simarubu dzimtas koks ("Ailanthus"), Japānā un Ķīnā tā lapas izbaro zīdvērpējiem (zīdtauriņu kāpuriem), kuri dod zīda pavedienus t. s. ailanta zīdam.
- Gymnocladus chinensis Ķīnas ragukoks.
- Liriodendron chinense Ķīnas tulpjukoks.
- Dzjaņ-Mu Ķīniešu mitoloģijā - pasaules koks, kas savienoja zemi ar debesīm.
- ķirpe Ķirmains koks.
- tikšķis Ķirmju dzimtas suga ("Anobium pertinax") - 5-6 mm gara vabole, kas dzīvo koksnē; sitot ar galvu pret koksni, rodas tikšķoša skaņa, kas agrāk tika uzskatīta par nāves priekšvēstnesi; ēku ķirmis.
- ķirsine Ķiršu koks.
- ķirsinīca Ķiršu koks.
- saldais ķirsis ķiršu suga ("Cerasus avium syn. Prunus avium"), Latvijā ∆ ir dārzbēglis, introducēts jau 10.—11. gs. no Eiropas dienvidrietumu apgabaliem, vasarzaļš koks ar stāvu zarojumu un spīdīgu, pelēkbrūnu mizu, lapas līdz 16 cm garas, eliptiskas vai otrādi olveidīgas.
- žepurs Labības žāvējamais koks - paresns stumbrs ar apcirstiem zariem; žumburs.
- žumburs Labības žāvējamais koks - paresns stumbrs ar apcirstiem zariem.
- žumburis Labības, siena žāvējamais koks (parasti stumbrs ar apcirstiem zariem).
- dulbāts Laivas malā piesists koks ar 2 caurumiem, kur iedzen duļļus.
- politūra Laka, sveķu šķīdums spirtā, ko parasti izmanto koksnes izstrādājumu virsmas spodrināšanai.
- zālaugi Lakstaugi ar viengadīgām mīkstām, nepārkoksnētām virszemes daļām.
- pundurplūškoks Lakstaugu plūškoks ("Sambucus ebulus").
- pusirbene Lakstaugu plūškoks ("Sambucus ebulus").
- Sambucus ebulus lakstaugu plūškoks.
- gruntis Laku un krāsu pārklājumu apakšējais slānis, kas aizpilda virsmas poras, nodrošina labu pārklājuma adhēziju, aizsargā metālus pret koroziju, izceļ koksnes tekstūru.
- lapukoks Lapkoks.
- iekšējā aplieva lapkoku kodolkoksnē izvietotas gadskārtas, kuru izskats un uzbūve līdzīgi aplievas gadskārtām; bieži sastopama ozolu un ošu kodolkoksnē.
- baltā šķiedrainā trupe lapkoku trupe, kam raksturīga pazemināta cietība un gaiši dzeltena vai gandrīz balta krāsa un šķiedraina struktūra; bojātai koksnei bieži ir raiba nokrāsa, kas atgādina marmora zīmējumu, kur gaišie apgabali ir norobežoti no tumšākiem apgabaliem ar tievām līkloču līnijām; stipri bojāta koksne kļūst mīksta, viegli sadalās šķiedrās un drūp.
- klencīte Lāpstiņai līdzīgs koks, kas savieno ratiņa paminas ar skrituli.
- Vitis vulpina lapsu vīnkoks.
- atzarotnis Lapu koks, kam nozāģēti visi galotnes sānzari un nereti arī pati galotne, lai audzētu uz tā vairāk zaru periodiskai izmantošanai; parasti pēc 3-10 gadiem zarus nocērt žagaru, mietu un maikstu ieguvei.
- bezgalotnis Lapu koks, kuram 2-4 m augstumā nozāģēta galotnes daļa, lai audzētu zarus, kurus periodiski, apmēram ik pēc 2-10 gadiem nocērt dažādām vietējām saimnieciskām vajadzībām.
- šaurlapji Lapu koku grupa ar mazākām lapām un saimnieciski mazvērtīgāku koksni (bērzi, alkšņi, apses).
- nekera Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Neckeraceae"), daudzgadīgi vienmājas un divmāju augi, kas veido zaļas vai dzeltenzaļas, spīdīgas velēnas, aug uz lapu koku (reti skuju koku) mizas kā epifīti vai uz stumbru pamatnes, trupošas koksnes, apēnotiem laukakmeņiem vai dolomīta atsegumiem, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas.
- polija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases samtīšu dzimtas ģints ("Pohlia"), bāli, tumšzaļi vai dzeltenīgi zaļi vienmājas vai divmāju augi, kas aug uz augsnes, trupošas koksnes, koku stumbru pamatnes un veido skrajas vai blīvas, dažkārt spīdīgas velēnas, \~155 sugas, Latvijā konstatēts 11 sugu.
- pīlādzis latviešu mitoloģijā - koks ar sevišķu spēku, ar kuru var nosist ļauno garu, aizdzīt raganas, sevišķi, ja tam virsū uzvelk vēl lietuvēna krustu, augošs aizsargā māju no pērkona.
- linu kulstītājs laukstrādnieks, kas ar speciālu rīku izsit no linu stublājiem koksnes daļas (spaļus).
- kamparkoks Lauru dzimtas kanēļkoku ģints suga ("Cinnamomum camphora"), mūžzaļš, līdz 50 m augsts koks Dienvidaustrumāzijā, no kura koksnes iegūst kamparu.
- lūsbers Lauru koks.
- dižciltīgais laurs lauru suga ("Laurus nobilis"), līdz 20 m augsts koks, kura vainags ir sens slavas simbols, tā lapas - pazīstama garšviela.
- sveķu ligzda lēcveidīgs iedobums starp divām skujkoku gadskārtām, kas pildīts ar sveķiem; ļoti bieži egles koksnē.
- citronu bisporella leociju dzimtas bisporellu ģints suga ("Bisporella citrina") , kuras koši dzeltenie augļķermeņi veidojas lielās grupās uz trupošas koksnes.
- lešu Lešu koks - lazdu krūms, riekstu krūms.
- actiņas līdz dzinumam neattīstīto snaudošo pumpuru atliekas koksnē.
- strīķkoks Līdzens koks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā).
- Peptococcus magnus lielais peptokoks.
- braiksna Liels koks.
- svēdra Liels koksnes izaugums (vietējs paresninājums) uz stumbra, zariem vai saknēm ar izlocītām koksnes šķiedrām.
- sapodilla Liels mūžzaļš koks, kas aug Amerikas tropu joslā; ražo ēdamus augļus, tiek izmantota arī šī koka sula.
- sveķražīgums Lielums, kas rāda, kādu sveķu daudzumu koks spēj izdalīt.
- dižliepa liepa, kas atbilst dižkoka klasifikācijai, koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājamas liepas, kuru apkārtmērs 1,3 m augstumā pārsniedz 4 m.
- lietkoks Lietaskoks (1) - augošs koks ar vērtīgu koksni.
- medaga Lietaskoks; ciets koks, no kā pagatavo dažādus rīkus.
- zāģbaļķis Lietkoksnes baļķis, ko izmanto zāģmateriālu ražošanai.
- reciklētā koksne lietotā koksne.
- kruģis Līks koks kā drēbju pakaramais.
- līkkocis Līks koks ragavu pagarināšanai.
- līkāns Līks koks, ko liek šķērsām ragavām malku vedot.
- ragālis Līks koks, ko liek uz ragavām, lai varētu uzkraut vairāk malkas vai kokmateriālu.
- kultieris Līks koks, ko uzmauc uz laivas stūres, lai saglabātu virzienu.
- krencele Līks koks.
- krencelis Līks koks.
- kudzulna Līks koks.
- līkainis Līks koks.
- lingādzis Līks koks.
- ķemburs Līks un zarains koks; koka žuburs; atkarens koka zars; koka celms ar jaunām atvasēm; žuburains celms.
- dracēna Liliju rindas agavju dzimtas ģints ("Dracaena"), tropu augs (palmai līdzīgs koks vai krūms), kas Latvijā sastopams kā telpaugs.
- garenslānis Līmētas slāņainās koksnes slānis, kura koksnes šķiedru virziens sakrīt ar loksnes vai līmētas slāņainās koksnes plātnes lielāko lineāro izmēru.
- galdnieku plātne līmētie koksnes materiāli.
- kulstamnieks Linu kulstāmais koks.
- kulstaunīca Linu kulstāmais koks.
- kulstava Linu kulstāmais koks.
- kulstave Linu kulstāmais koks.
- kulstavnīca Linu kulstāmais koks.
- kulstekle Linu kulstāmais koks.
- kulstīklis Linu kulstāmais koks.
- kulstītava Linu kulstāmais koks.
- kulteve Linu kulstāmais koks.
- ripe Linu kulstāmās mašīnas detaļa - apaļš koks, pie kura piestiprinātas kulstīklas.
- Ficus lyrata lirveida gumijkoks.
- zvaigžņu lodmete lodmešu ģints suga ("Sphaerobolus stellatus"), augļķermeņi sīki, aug grupās uz trupošas koksnes, kas sākotnēji ir kā baltas, pūkainas lodītes (diametrs 1—2 mm), vēlāk lodītes centrā izveidojas staraina, zvaigznītei līdzīga atvere kaņepju sēklas lielumā, kurā ir brūna līdz melna, recekļaina glebas lodīte — peridiola, kurā atrodas sporas, kurām nogatavojoties, peridiola turgora spiediena ietekmē tiek aizmesta \~1 m attālumā.
- sferobaktērija Lodveida baktērija, piem., koks.
- kokskaidu plātnes lokšņu būvmateriāls, ko izgatavo, sasmalcinātu koksni sajaucot ar saistvielu (termoreaktīvajiem sintētiskajiem šķidrajiem sveķiem) un šo maisījumu presējot paaugstinātā temperatūrā.
- kokšķiedru plātnes lokšņu materiāls, ko izgatavo, presējot karstajās presēs koksnes masu, kurai pievienotas pildvielas, sintētiskie sveķi un dažādas antiseptiskas, antipirēnas, hidrofobas u. c. piedevas; lieto kā apšuves un siltumizolācijas materiālu.
- spraids Lopam kāju starpā iespriests koks.
- Ficus pumila ložņu gumijkoks.
- kā kauls ļoti ciets (parasti koks).
- kvebraho Ļoti ciets Dienvidamerikas koks, kura miza satur vairākus alkaloidus un miecvielas; lieto medicīnā un miecvielu ražošanā; kebraco.
- koka milti ļoti sīki sasmalcināta koksne.
- koksnes (arī koka) milti ļoti sīki sasmalcināta koksne.
- spirģis ļoti sveķains koks.
- čeburs Ļoti zarains koks, ļoti blīvs krūms.
- kafija madaru dzimtas tropu koks vai krūms, no kura sēklām (pupiņām) gatavo dzērienu.
- tulpjukoks Magnoliju dzimtas ģints ("Liriodendron"), vasarzaļš koks, kura ziedi atgādina tulpes ziedu.
- magonkoks Magoņkoks, mahagonijs.
- īstais mahagons mahagonu suga ("Swietenia mahagoni"), mūžzaļš, līdz 15 m augsts tropu koks Vidusamerikā, kura koksne - mahagonijs jeb sarkankoks - ir viena no iecienītākajām lietkoksnēm pasaulē.
- kulčeklis Maisāmais koks, ar ko miltus ūdenī iejauc.
- higroskopiskuma robeža maksimālais saistītā mitruma daudzums koksnē; šķiedru piesātinājuma mitrums.
- cibetkoks Malakā un Malajā augošs koks ar augļiem cilvēka galvas lielumā un un sēklām kastaņa lielumā, kas ož pēc sapuvušiem sīpoliem un veca siera, bet vietējo iedzīvotāju ļoti iecienītas, noder arī cibetkaķu pievilināšanai.
- acanthocinus Malkcirši - vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas ģints.
- pudeļkoks Malvu dzimtas suga ("Brachychiton rupestris"), Austrālijā, Kvīnslendas sausajos rajonos augošs koks, kura "uztūkušajos" stumbros uzkrājas ūdens rezerve sausajai sezonai, Eiropā jaunos pudeļkokus tirgo kā telpaugus.
- kapoks Malvu rindas kapokaugu dzimtas suga ("Ceiba pentandra"), tropu koks, kura augļu - pogaļu - iekšējās sienas klātas ar bieziem matiņiem.
- mandeļkoks Mandele - neliels rožu dzimtas augļkoks.
- Juglans mandshurica Mandžūrijas riekstkoks.
- oedemeridae Māņkoksngraužu dzimta.
- oedemera Māņkoksngraužu dzimtas ģints.
- zaļganais māņkoksngrauzis māņkoksngraužu suga ("Oedemera lurida").
- zaļais māņkoksngrauzis māņkoksngraužu suga ("Oedemera viridis").
- mastkoks Masta koks.
- špīriņš Masta koks.
- špirka Masts, masta koks.
- stebe Masts, masta koks.
- skaidojamā (frēz)mašīna mašīna speciālu skaidu iegūšanai no koksnes.
- dekortikators Mašīna, ar ko atdala šķiedru no pārkoksnējušos stublāju daļām šķiedraugu sausās apstrādes procesā.
- karagačs mazā goba, lapukoks, izplatīts Vidusāzijā.
- gramšļi Mazi gabaliņi vai atkritumi no koksnes, žagariem, salmiem, siena vai citām lietām.
- skaliņš Mazs koksnes stieņveida veidojums (parasti sērkociņiem).
- sasveķošanās Mehānisku ievainojumu un (vai) ķīmisku vielu iedarbības rezultātā izraisīta skujkoku sveķaiļu epitēlijšūnu atmiršana un koksnes traheīdu un parenhīmas šūnu piepildīšanās ar sveķiem.
- kliederis Melnais plūškoks ("Sambucus nigra").
- pliedere Melnais plūškoks ("Sambucus nigra").
- pliederes Melnais plūškoks ("Sambucus nigra").
- pliederis Melnais plūškoks ("Sambucus nigra").
- pliederkoks Melnais plūškoks ("Sambucus nigra").
- plieders Melnais plūškoks ("Sambucus nigra").
- plukšene Melnais plūškoks ("Sambucus nigra").
- plūksne Melnais plūškoks ("Sambucus nigra").
- plūši Melnais plūškoks ("Sambucus nigra").
- plūšķene Melnais plūškoks ("Sambucus nigra").
- plušķene Melnais plūškoks ("Sambucus nigra").
- pusirbene Melnais plūškoks ("Sambucus nigra").
- pušķene Melnais plūškoks ("Sambucus nigra").
- Sambucus nigra melnais plūškoks.
- pleideri Melnais plūškoks.
- Juglans nigra melnais riekstkoks.
- Morus nigra melnais zīdkoks.
- pelēkā duglāzija Menzisa duglāzijas varietāte ("Pseudotsuga menziesii var. caesia") arī ir dekoratīvs koks, kura tumšzaļās skujas klāj pelēcīga apsarme.
- zilganā duglāzija Menzisa duglāzijas varietāte ("Pseudotsuga menziesii var. glauca") ir dekoratīvs koks ar zilganām skujām.
- asskoks Mērīšanas rīks ar mērvienību ass 3(1); vienu asi 3(1) garš koks.
- olekšmērs Mērkoks ar iedaļām olektīs.
- metramērs Mērkoks, mērlente ar iedaļām metros, centimetros, milimetros.
- metrmērs Mērkoks, mērlente ar iedaļām metros, centimetros, milimetros.
- metrumērs Mērkoks, mērlente ar iedaļām metros, centimetros, milimetros.
- slīpēšana Metāla, koksnes, akmens u. c. izstrādājumu apstrāde ar abrazīvajiem instrumentiem (slīpripām vai slīplentēm) un materiāliem, lai iegūtu gludas virsmas ar precīzu formu un izmēriem.
- augošu koku atzarošana metode bezzarainas koksnes izaudzēšanai - augošam kokam līdz noteiktam augstumam (kad stumbra caurmērs krūšaugstumā sasniedz 14 cm) nozāģē vai nogriež apakšējos zarus, netraucējot koka augšanu.
- atpumpurošana Metode skujkoku, galvenokārt priedes, izaudzēšanai ar bezzarainu stumbru, ik gadu izlaužot galotnē visus sānpumpurus (sākot ar 3. mieturi), līdz koks sasniedz iecerēto augstumu (baļķiem 6-7 m).
- biškoks Meža koks, kurā iecirsta bišu dore.
- cirte meža koku izciršana, lai iegūtu koksni vai uzlabotu mežaudzes kvalitāti.
- skrajcirte Meža kopšanas cirte - koku izciršana, lai uzlabotu mežaudzes kvalitāti un iegūtu koksni.
- meženis Mežā vai mežam pieguļošā platībā savvaļā izaudzis koks, kas izmantojams par stādāmo materiālu meža atjaunošanai.
- neproduktīva mežaudze mežaudze, kuru nav lietderīgi audzēt koksnes krājas nepietiekama pieauguma, koku sugu sastāva vai koku kvalitātes dēļ vai kuras šķērslaukums ir mazāks par kritisko šķērslaukumu.
- zaļais zelts mežs; arī koksne.
- koksnes zinātne mežzinātnes nozare, kas pētī koksnes uzbūvi, īpašības, to ietekmējošos faktorus, kā arī izstrādā īpašību izpētes metodes.
- apbyuks miežu būkājamais koks.
- gliokoks Mikrokoks ar gļotainu apvalku.
- ķirmis Miltiem līdzīgi putekļi, kas radušies ķirmjiem sagraužot koksni.
- koļi Miltu ērces; kodes; koksngrauži.
- lepidodendrons Milzīgs koks akmeņogļu laikmetā, kad no tā sastāvēja veseli meži.
- Sequoiadendron giganteum milzu mamutkoks.
- sekvoja Milzu sekvoja - mamutkoks ("Sequoiadendron").
- akācija Mimozu dzimtas ģints ("Acacia"), krāšņuma koks vai krūms ar plūksnaini saliktām lapām, bieži ar dzeloņainiem zariem, ziedi dzeleni vai balti.
- zīdakācija Mimozu dzimtas ģints ("Albizzia"), \~50 sugas, dekoratīvs koks tropos un subtropos.
- eikalipts Miršu dzimtas ģints ("Eucalyptus"), ļoti liels mūžzaļš tropu koks, kura lapas satur ēteriskās eļļas, ap 200 sugas, dažas sugas mēdz audzēt kā dekoratīvus telpaugus.
- gvajave miršu dzimtas suga ("Psidium guajava"), augļu koks, kura dzimtene ir Amerikas tropi; šā koka auglis ābola lielumā, kurā ir daudz C un A vitamīna.
- relatīvais koksnes mitrums mitrā koksnē esošais ūdens daudzums, ko izsaka procentos no mitras koksnes masas; parasti lieto kurināmās koksnes raksturošanai.
- koksnes piesūcināšana ar difūzijas paņēmienu mitras koksnes apstrāde vai piesūcināšana ar ūdenī šķīstošiem aizsarglīdzekļiem difūzijas ceļā.
- brīvais koksnes mitrums mitrums koksnes šūnu dobumos (makrokapilāros) vai koksnes mitrums virs šķiedru piesātināšanas mitruma.
- higroskopiskais koksnes mitrums mitrums, kuru koksne uzsūc no apkārtējās vides (gaisa, tvaika, dūmgāzēm), vai saistītais mitrums.
- koksnes līdzsvara mitrums mitrums, uz kuru tiecas žūstoša koksne, ja to iztur vidē ar nemainīgiem parametriem (temperatūru un gaisa mitrumu).
- atmiecēta miza miza un koksne pēc miecvielu ekstrahēšanas.
- atmiecēta koksne miza un koksne pēc miecvielu ekstrahēšanas.
- mizošanas atliekas mizas, krijas, koksnes un stumbru perifērijas daļiņas, kas rodas, kokmateriālu mizojot.
- mizotājs Mizošanas mašīna - darbmašīna mizas noņemšanai no koksnes (galvenokārt no apaļkoku) virsmas.
- lignamons Modificēta koksne, kas iegūta, plasticējot ar amonjaku ķīmiski mehāniskās modificēšanas ceļā.
- metalizēta presēta koksne modificēta presēta koksne, ko iegūst, piepildot ar metāliem presēto koksni.
- koksnes modificēšanas efekts modificētas koksnes īpašību attiecība pret izejas koksnes analoģiskajām īpašībām.
- jūras urbēji moluski un vēžveidīgie, kas bojā koksni, kura atrodas jūras ūdenī.
- botāniskais muzejs muzejs, kur glabā un eksponē dažādus augu valsts objektus (augļus, sēklas, koksnes gabalus u. tml.).
- gvajaks Mūžzaļš Amerikas tropu koks un krūmi ar cietu, blīvu koksni, kurā ir ēteriskas eļļas un daudz sveķu; tos izmanto mašīnbūvē un medicīnā.
- mastikss Mūžzaļš koks vai krūms, kam ir plūksnainas lapas, sīki tumšsarkani ziedi un kas satur daudz sveķainu vielu.
- kanēļkoks Mūžzaļš Lauru dzimtas ģints ("Cinnamomum"), mūžzaļš koks ar ādainām lapām un sīkiem ziediem, izžāvēta šī koka miza ir garšviela kanēlis.
- santalkoks Mūžzaļš santalu dzimtas pusparazītisks koks ("Santalum album") ar ļoti smaržīgu koksni; baltais santals.
- muskatkoks Mūžzaļš tropu koks, no kura sēklām iegūst garšvielas, eļļu.
- tamarinds Mūžzaļš, tropisks koks ar dzelteniem ziediem un ārstniecībā izmantojamiem augļiem.
- asidols Naftēnskābju maisījums; tumšs, eļļains šķidrums, ko lieto koksnes impregnēšanai, sveķu šķīdināšanai u. c.
- dziedrs Neaizsegts apaļkoks (guļbūves sienā).
- ciklēšana Negludumu nokasīšana no koksnes virsmas.
- zaļš Neizžāvēts, nesen cirsts (par koksni, malku).
- šopains Nelīdzens, punains (par koksni); tāds, kam ir bojājumi vairākās vietās.
- ževeris Nelīdzens, zarains koks.
- ciksta Neliela caurmēra apaļkoks.
- čiksta Neliela caurmēra apaļkoks.
- ciksts Neliela caurmēra apaļkoks.
- čiksts Neliela caurmēra apaļkoks.
- Rizoforu dzimta nelieli mūžzaļi koki un krūmi (16 ģintis, 120 sugas) ar miecvielām bagātām mizām un lapām un izturīgu, cietu koksni, ko izmanto zemūdens būvēm.
- kokskaidu granulas nelielos, cilindriskos gabaliņos sapresēta sasmalcināta koksne, kam salīdzinājumā ar malku un koksnes briketēm ir lielāks blīvums un enerģijas saturs; izmantojot šādas granulas ir vieglāk nodrošināt nepārtrauktu degšanu un mainīt degšanas režīmu.
- veldenīte Neliels apaļš koks, uz kura uzsēja audekla galus.
- mirre Neliels dzeloņains koks (Āfrikā), kura mizā ir sveķu ailes, kas izdala ēteriskas eļļas.
- lāpsa Neliels koks pie rokas dzirnavām, dzirnakmeņu atstarpes regulējamās virves nostiprināšanai.
- kocelis Neliels koks.
- kocēns Neliels koks.
- citronkoks Neliels mūžzaļš augļu koks ar dzelteniem, aromātiskiem, skābiem augļiem,- citrons (1).
- baltā akācija neliels tauriņziežu dzimtas koks ar baltiem, smaržīgiem, ķekaros sakārtotiem ziediem; robīnija.
- baltā (neīstā) akācija neliels tauriņziežu dzimtas koks ar baltiem, smaržīgiem, ķekaros sakārtotiem ziediem; robīnija.
- skabarga Neliels, ass, smails atlūzis vai viegli atlūstošs (koksnes, retāk metāla) gabals.
- koķelis Neliels, mazs koks.
- buksuss Neliels, mūžzaļš dienvidzemju koks ar ļoti cietu koksni.
- balceņa Neliels, patievs apaļkoks (parasti ierīču, transportlīdzekļu detaļa).
- balciņa Neliels, patievs apaļkoks (parasti ierīču, transportlīdzekļu detaļa).
- pundurkoks Neliels, uz pundurpotcelma izaudzēts augļu koks, kas ražo agri, bagātīgi un katru gadu.
- bemburis Neliels, zarains koks.
- stāvkaltis Nenocirsts vai nenozāģēts nokaltis (koks).
- makrokoks Neparasti liels koks.
- meža resursu atražošana nepārtraukta ilgtspējīga mežsaimnieciskā darbība, kas saistīta ar visu patērējamo daudzveidīgo meža materiālo un ekoloģisko vērtību atjaunošanu un apsaimniekošanu (koksnes, sveķu, ogu, sēņu, riekstu, medījamo dzīvnieku u. c. ieguvi un biosfēras vitalitātes nodrošināšanu).
- apdegulis nepilnīgi pārogļojies koksnes gabals sausās pārtvaices vai kokogļu ražošanas procesa cietajā atlikumā - kokoglēs.
- pleckoks Nēšu koks.
- veļdine nīšu koks.
- pagale No apaļkoka, arī no tā šķilas nozāģēts, parasti atskaldīts, neliels koksnes gabals, kas paredzēts kurināšanai.
- sturmstute No dēļiem darinātu durvju balstkoks (iestiprināts slīpi pret šķērskokiem).
- zars koka vainagā no koka stumbra novirzīts pārkoksnējies sānu dzinums.
- kvasīns No kvasijas koka koksnes iegūstama inde.
- kvasols No kvasijas koka koksnes iegūstama inde.
- kokogļu dedzināšanas krāsns no ķieģeļiem mūrēti dažādas formas aparāti, kuros realizē koksnes pārogļošanu
- augu valsts miecvielas no mizām, koksnes, lapām un stublājiem ekstrakcijas ceļā iegūtas vielas, kuras izmanto olbaltumvielu denaturācijai un ādu miecēšanai.
- apogļojums No zibens vai uguns apdegusi melna koksne.
- meija Nocirsts neliels lapains koks vai zars.
- meija Nocirsts neliels zaļojošs lapu koks (parasti bērzs) vai tā zars (piemēram, telpu) rotāšanai.
- dzenolis Nodzenāts, apdarināts koks.
- dzenols Nodzenāts, apdarināts koks.
- gulznis Nogāzies (kritis) koks.
- neatzarots stumbrs nogāzts koks, kam nav nozāģēti vai nocirsti zari.
- apaļais kokmateriāls nogāzts, atzarots koka stumbrs bez galotnes, ko parasti var sadalīt īsākos nogriežņos (lietkoksnes sortimentos); apaļkoksne.
- kaltonis Nokaltis koks.
- sausinis Nokaltis koks.
- sautenis Nokaltis koks.
- stebs Nokaltis koks.
- sausnis Nokaltis mežaudzes koks; sausenis (1).
- sausenis Nokaltis mežaudzes koks.
- sausokne Nokaltis mežs; nokaltis koks.
- kaula zars nokaltis, sasveķojies, ciets zars skujkoku koksnē.
- stāvlobis Nokaltis, vēl nenocirsts koks.
- zara aizaugšana nokaltuša vai nolūzuša zara ieaugšana stumbra koksnē.
- kritaļa Nokritis zemē, sapuvis koks vai koku kārta.
- kritals Nokritis zemē, sapuvis koks vai koku kārta.
- kritelis Nokritis zemē, sapuvis koks vai koku kārta.
- sieksta Nolūzis, zemē, ūdenstilpē, parasti ilgi, gulošs koks, tā daļa.
- pemperis Nonīcis koks.
- pempis Nonīcis koks.
- ksil- Norāda uz sakarību ar koku (koksni).
- ksilo- Norāda uz sakarību ar koku (koksni).
- cietā koksne nosacīts termins, kas pieņemts gk. lapkoku koksnes raksturošanai.
- mīkstā koksne nosacīts termins, kas pieņemts kailsēkļu koksnei (skujkoku sugām); zinātniskajā literatūrā terminu "mīkstā koksne" pieņemts attiecināt uz tām koku sugām, kuru cietība ir 40 N/mm^2^.
- sveķaile Noslēgta dzīvu šūnu sistēma, ko veido skujkoku koksnē vertikāli vai horizontāli izvietotas kanālu veidojošas epitēlijšūnas un ap tām izvietotās pavadošās parenhīmas šūnas.
- blankšis Nošķelts koka gabals, īpaši lietaskoks.
- drāztais finieris noteikta biezuma koksnes lokšņu materiāls, ko iegūst, drāžot brusu; lieto mēbeļu aplīmēšanai, kuras gatavotas no mazāk izskatīgas koksnes vai plātnēm; nažotais finieris.
- saplākšņa plātne noteikta biezuma slāņaina līmēta koksne, kas sastāv no savstarpēji salīmētām septiņām un vairāk lobītā finiera loksnēm, kurās koksnes šķiedrām blakus esošajās loksnēs ir noteikts virziens.
- koksnes briketes noteiktā formā (ķieģeļa vai cilindra veidā) sapresētas koksnes daļiņas.
- koksnes milti noteikta granulometriskā sastāva koksnes daļiņas, iegūtas sausā mehāniskā sasmalcināšanā.
- tehnoloģiskās šķeldas noteiktas formas un izmēra koksnes daļiņas celulozes, kokskaidu un kokšķiedru plātņu, hidrolīzes produkcijas ražotnēm.
- vītuksnis Novītis koks.
- iekāries koks nozāģēts, izgāzies vai nolauzts koks, kura nokrišanu aizkavējuši blakus augošie koki.
- bostiķis Nūja, pagarš koks.
- aktīvās ogles oglekļa adsorbents ar porainu struktūru, kas labi absorbē organiskās vielas, bet slikti amonjaku un ūdeni; izgatavo no pārogļotiem organiskiem, oglekli saturošiem materiāliem (koksnes, akmeņoglēm, riekstu čaumalām u. c.), tos aktivējot ar pārkarsētu ūdens tvaiku, CO~2~, cinka hlorīdu u. c. sāļiem.
- puskoksēšana Ogļu karsēšana bez gaisa klātbūtnes ap 700 °C temperatūrā (zemākā par koksēšanas temperatūru), lai iegūtu lielāku šķidrā produkta iznākumu - darvu.
- olektkoks Olekti garš mērkoks.
- eļļas koks olīvkoks.
- Eiropas olīvkoks olīvkoku suga ("Olea europaea"), zems, mūžzaļš koks ar pelēkzaļām lapām, dzeltenīgiem ziediem un plūmveidīgiem kauleņiem - olīvām, no kuru mīkstuma un sēklām iegūst olīveļļu, ko izmanto kulinārijā, arī ziežu un ziepju ražošanā.
- hionants Olīvu dzimtas ģints ("Chionanthus"), vasarā ziedoši, stāvi krūmi, kas rudenī krāsojas dzelteni; sniegpārslu koks.
- osis Olīvu dzimtas ģints ("Fraxinus"), vasarzaļš koks, retāk krūms ar gludu, zaļganpelēku mizu un plūksnainām, eliptiskām lapām.
- floroglucīns Organisks aromātiskās rindas savienojums, fenols, kas satur trīs OH grupas, ko izmanto koksnes masas piejaukuma noteikšanai papīrā.
- ksilols Organisks savienojums, aromātiskās rindas ogļūdeņradis, ko iegūst, uztverot gāzveidīgos koksēšanas produktus; lieto kā šķīdinātāju, organisko krāsvielu ražošanā u. c.
- metilamīns Organisks savienojums, vienkāršs amīns CH3NH2, amonjakam līdzīga gāze, kas rodas siļķu sālījumā, koksnes sausajā pārtvaicē utt.
- koksnes bioloģiski bojātāji organismi, kas bojā koksni, noārdot to ķīmiski vai sagraujot mehāniski, bīstamākie no tiem ir koksnes sēnes un kukaiņi, kas var pilnīgi sagraut koksni, ja tos savlaicīgi neatklāj un neveic apkarojošo apstrādi.
- ošperve Oša koksnes krāsa (dzeltena ar viļņainām svītrām).
- ozolkoks Ozola koksne.
- Cerambyx cerdo ozolu koksngrauzis.
- ķīpsla Pa šķiedru sadalīts koks.
- izrāvums Padziļinājums uz kokmateriāla virsmas ar nelīdzenu, ribainu dibenu; rodas vietējas koksnes daļās izraušanas rezultātā, koksni sagatavojot vai apstrādājot (no ieplēsumiem, zariem, šķiedru slīpuma, māzerainuma un gadskārtu izliekuma).
- sklanda Pagarš, tievs apaļkoks; kārts.
- sklandis Pagarš, tievs apaļkoks; kārts.
- kārts Pagarš, tievs apaļkoks.
- brūnā pagrabsēne pagrabsēņu ģints suga ("Coniophora puteana"), kas izraisa skujkoku un lapkoku koksnes brūno trupi.
- zedenis Paīss, tievs apaļkoks, parasti izmantots žogu, arī primitīvu zārdu u. tml. veidošanai.
- kāpsliens Pakāpiens, šķērskoks.
- sandalkoks Pākšaugu dzimtas koks ar cietu koksni, no kura iegūst sandalu; arī šā koka koksne; gk. aug tropiskos apgabalos.
- mimoza Pākšaugu rindas dzimta ("Mimosaceae"), tropu koks, krūms vai puskrūms ar sīkiem ziediem un spirāliski sakārtotām, plūksnaini vai staraini saliktām, arī sekundāri vienkāršām lapām, parasti ar pielapēm, 56 ģintis, \~2800 sugu.
- pjasava Palmu dzimtas koks, no kura lūksnes izgatavo virves.
- tīks Panātru rindas verbēnu dzimtas suga ("Tectona grandis"), koks ar ļoti blīvu, cietu koksni; tīkkoks; tiek dēvēts arī par Indijas ozolu.
- tīkkoks Panātru rindas verbēnu dzimtas suga ("Tectona grandis"), koks ar ļoti blīvu, cietu koksni; tīks.
- ibalia Panglapseņu dzimtas ģints, kuras kāpuri parazitē koksnē dzīvojošajos ragastu kāpuros.
- pankops Pankūka; pankoks.
- Broussonetia papyrifera papīra brūsoneja, jeb īstais papīrkoks.
- rafinieris Papīra ražošanā - mašīna, ar ko ļoti smalki sasmalcina koksnes masu.
- avīžpapīrs Papīrs, uz kura iespiež avīzes, parasti tā sastāvā ir koks ar 20-30% celulozes piedevu.
- ploksnāts Par koksni.
- pārcirtums Pārāk intensīva koksnes ieguve, kas pārsniedz tās pieaugumu.
- litoksilons Pārakmeņojies koks.
- koksnes briešanas koeficients parametrs, kas raksturo koksnes briešanu, ja koksnes saistītais mitrums palielinās par 1%.
- parastais granāts parastais granātkoks ("Punica granatum").
- Punica granatum parastais granātkoks.
- Ficus elastica parastais gumijkoks.
- Cercis siliquastrum parastais jūdaskoks.
- Cotinus coggygria parastais parūkkoks.
- Arbutus unedo parastais zemeņkoks.
- kastaņa Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum"), vasarzaļš koks ar staraini saliktām lapām, baltiem piramīdveidā sakārtotiem ziediem ķekaros vai skarās un brūniem augļiem - pogaļām, ko aptver adatains apvalks.
- sakurcēt pāraugt, kļūt koksnainam, porainam, izkurtēt, sačākstēt.
- heterēcisms Parazītisma forma, kurā dažādas attīstības stadijas notiek dažādos saimniekos, piem., ehinkoks parazitē sunī lenteņa stadijā, bet cilvēkā - cistas stadijā.
- žeberis Paresns koks ar apcirstiem īsiem zariem (zārdu veidošanai), arī (parasti zaraina) maiksts, zarains sprungulis.
- žeperis Paresns koks ar apcirstiem īsiem zariem (zārdu veidošanai), arī (parasti zaraina) maiksts, zarains sprungulis.
- žeperklis Paresns koks ar apcirstiem īsiem zariem (zārdu veidošanai), arī (parasti zaraina) maiksts, zarains sprungulis.
- bluķis Paresns, apaļš koks vadmalas velšanai.
- bomis Paresns, pagarš, parasti nodarināts, koks; resna koka kārts (piemēram, smaguma celšanai, balstam).
- boms Paresns, pagarš, parasti nodarināts, koks; resna koka kārts.
- stencele Pāri par divi metri garš apaļkoks, ko izmantoja kā balstu.
- plakēt pārklāt metāla izstrādājumus ar plānām cita metāla plāksnītēm vai vienkārša koka izstrādājumus - ar vērtīgas koksnes plāksnītēm.
- koksnainie spraudeņi pārkoksnējušos dzinumu spraudeņi (apm. 10-30 cm gari ar vismaz 2-3 pumpuriem), ko sagatavo augu miera periodā, pēc lapu nobiršanas rudenī līdz pumpuru briešanas sākumam pavasarī.
- apkurtēt Pārkoksnēties, kļūt porainam viscaur vai viegli (no virspuses).
- pārkokoties Pārkoksnēties.
- liepu parmelīna parmelīnu suga ("Parmelina tiliacea syn. Parmelia tiliacea"), kas ir reta un aizsargājama, atrasta Turaidā, Līgatnē, Nītaurē, Vestienā, Ļaudonā uz lapkoku stumbriem un koksnes; tai ir ādains, substrātam piegulošs rozetveida vai nenoteiktas formas laponis (diametrs 10—15 cm).
- koka ogles pārogļojusies koksne, iegūst koka sausās pārtvaices procesā krāvumos vai krāsnī; agrāk plaši lietoja dzelzs apstrādē.
- pārkoksnēties Pārveidoties par koksni, iegūt koksnes īpašības (piemēram, uzkrājoties augu audu šūnapvalkos lignīnam) - par augiem, to daļām.
- pārkokot Pārvērst par koksni.
- Austras koks pasaules koks - zemkopju kultūrām raksturīgs trīsdaļīgs pasaules simbols, kura saknes simbolizē pazemi, stumbrs - virszemi, galotne - debesis.
- Igdrasils Pasaules koks skandināvu mitoloģijā, mūžam zaļš milzu osis, zem kura dzīvo nornas.
- kājainītis Paštaisīts koks arkls ar dzelzs piekalumu lemesim.
- sīkkoksne Pēc stumbra izstrādes pārpalikusī (piemēram, zaru, galotņu) koksne.
- saaugušais ieaugums pēdas no slēgtā ieauguma uz finiera virsmas māzerainas koksnes veidā.
- pekans Pekanriekstkoks - valriekstu kokam radniecīgs kāriju ģints koks ar ēdamiem riekstiem, kas savvaļā aug Ziemeļamerikas dienvidaustrumos; Ilinoisas kārija.
- pekankoks Pekanriekstkoks.
- pretzāliņš Peldlīdzekļa garenvirzienā nostiprināts apaļkoks starp mastu un pretštagu, kas paredzēts, lai novērstu masta augšdaļas izliekšanos uz priekšu.
- jumpzāliņš Peldlīdzekļa garenvirzienā nostiprināts apaļkoks starp mastu un pretštagu; paredzēts, lai novērstu masta augšdaļas izliekšanos uz priekšu.
- oksidifenils Pelēcīgi balti, ļoti indīgi kristāli ar fenola smaku, kuru šķīdumus izmanto koksnes konservēšanai.
- Juglans cinerea pelēkais riekstkoks.
- pelēcis Pelēkas krāsas priekšmets (parasti akmens, koks).
- uguns koks pērkona sasperts vai ugunsgrēkā apdedzis koks, ko izvairījās izmantot kādas jaunas ēkas būvei un izvairījās nest mājās.
- pernambuks pernambukkoks.
- firziķkoks Persiku koks.
- kuņa Pie dzirnavām augšā šķērskoks ar caurumu, kurā iebāzts milnas gals.
- klampa Pie laivas malas piestiprināts koks, kurā ieliek duļļus.
- tempelis Pie ragavām piestiprināts koks ar ierobu baļķu vešanai.
- mērcekls Piemircis koks.
- žļedzēns Piemircis, sapuvis koks.
- galactodendron Piena koks Venecuēlā, dod iesaldenu, krāsā un garšā govs pienam līdzīgu dzeramu sulu.
- deglains Piepains (koks).
- lenzites Piepju ģints "Polyporaceae" dzimtā ar pusriņķveidīgiem vai garozas veidojošiem augļķermeņiem korķa vai koka konsistencē, sēņotne koksnē rosina puvi.
- Šveinica filcene piepju sēņu filceņu ģints suga ("Phaeolus schweinitzii"), kas Latvijā sastopama bieži mitros skujkoku mežos pie koku stumbru pamatnes vasarā un rudenī, augļķermeņi apaug nelielus zariņus un zāles stiebrus, micēlijs caur saknēm iekļūst koksnē, izraisa serdes brūno trupi un iekrāso koksni olīvdzeltenu līdz gaišbrūnu, padara irdenu un piešķir tai terpentīna smaržu; Šveinica piepe.
- viļņainā antrodija piepju sēņu grupas antrodiju ģints suga ("Amyloporia sinuosa", syn. "Antrodia sinuosa"), kas inficē skujkoku koksni.
- Vailanta antrodija piepju sēņu grupas antrodiju ģints suga ("Antrodia vaillantii"), kas gk. inficē skujkokus, retumis - arī lapkoku koksni.
- Climacocystis borealis piepju sēņu suga, kas izraisa koksnes balto trupi.
- slide pieslienamo kāpņu šķērskoks jeb kāpslis.
- nīte Pieslienamo kāpņu šķērskoks.
- koksnes kapilārā piesūcināšana piesūcināšana, kas balstās uz šķidruma iekļūšanu sausā koksnē kapilāro spēku ietekmē.
- koksnes difūzijas piesūcināšana piesūcināšana, kas pamatojas uz vielu iesūkšanos mitrā koksnē, tāpēc ka pastāv koncentrācijas starpība uz koksnes virsmas un tās iekšpusē.
- piesūcināšanas šķidruma caurlaidība piesūcināšanas šķidruma spēja iekļūt koksnē piesūcināšanas laikā, kas raksturo piesūcināšanas ātrumu.
- plastifikatori piesūcināšanas šķidrumi, kas iesūcas koksnes šūnu sieniņās un maina tās plastiskās īpašības.
- modificējošais aģents piesūcināšanas šķīdums, kas iesūcas koksnes šūnu sieniņās, bet ķīmiski neiedarbojas uz koksnes komponentiem.
- impregnēt Piesūcināt ar ķīmiskām vielām (piemēram, audumu, koksni), parasti, lai aizsargātu no mitruma, puves, aizdegšanās.
- puceņkoks Pīlādžkoks.
- pīšu Pīšu koks - sveķaina egle.
- gaisa plaisas plaisas, kas rodas, koksnei ātri žūstot.
- Ganoderma resinaceum plakanpiepju suga, kas Latvijā sastopama reti uz dzīvu koku stumbriem; tai bojājot koksni, kokā veidojas dobums.
- ērmi Plakans koks starp ratu priekšasi un ratu grīdu, pie kura piestiprināta dīstele.
- plātne plakans, parasti gluds, dažādas formas (kāda materiāla, piemēram, koksnes, metāla) veidojums, ko izmanto par izejmateriālu (kā) izgatavošanai, apdarei u. tml.; arī plate (1).
- plate Plakans, parasti gluds, taisnstūrveida (dažāda materiāla, piemēram, koksnes, metāla) veidojums, ko izmanto par izejmateriālu (kā) izgatavošanai; arī plātne (1).
- apdares finieris plāna parasti augstvērtīgas koksnes skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.
- drāšana Plānas (no mm desmitdaļām līdz dažiem mm) koksnes kārtas iegūšana ar griezni.
- gremzdi Plāni nokasīta (augļa, saknes vai koksnes) kārtiņa; tālākai apstrādāšanai sasmalcināta (augļu vai ogu) masa.
- papīrs Plāns izstrādājums, ko iegūst, veltnējot šķiedrainu materiālu (koksni, makulatūru, auduma gabalus u. tml.), kuram pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas.
- skaliņis Plāns, šaurs, apmēram metru garš koksnes stienītis, ko lietoja telpu apgaismošanai; skals.
- mežkopība Plānveidīga mežu audzēšana, lai iegūtu koksni un izmantotu citus meža produktus.
- grafoplasti Plastmasas, kuru pildvielas ir grafīts, kokss, termoantracīts.
- koksnes (šķiedru) plate (arī plātne) plate, ko izgatavo, saspiežot koksnes šķiedras vai koksnes skaidas.
- koksnes (šķiedru) plātne (arī plate) plātne, ko izgatavo, saspiežot koksnes šķiedras vai koksnes skaidas.
- koksnes (šķiedru) plātnes (arī plates) plātnes, ko izgatavo, saspiežot koksnes šķiedras vai koksnes skaidas.
- koksnes dzeltējums pludinātas skujkoku koksnes aplievas gaišdzeltena iekrāsa, kas rodas intensīvā žāvēšanā.
- ploda Pludiņš; koksne zvejas pludiņu izgatavošanai; plods.
- plods Pludiņš; koksne zvejas pludiņu izgatavošanai.
- plūma Plūme (augļu koks).
- blome Plūme (koks).
- blūme Plūme (koks).
- šliuka Plūme (koks).
- bļome Plūme, plūmju koks.
- krieķis Plūmju "Prunus insititia" koks ar augļiem krieķenēm.
- plūns Plūmju koks.
- plīders Plūškoks; ceriņkoks, ceriņi.
- alundrs Plūškoks.
- plienderis Plūškoks.
- sambucus Plūškoks.
- plūšu Plūšu koks - plūškoks, kaprifoliju dzimtas krūms, parasts dārzos, sarkanas vai melnas ogas.
- holunders Plūšu koks.
- pļūšu Pļūšu koks - plūšu koks.
- bigarādija Pomerance, rūgtais apelsīns - mūžzaļš koks, no kura ziediem un lapām iegūst ēterisku eļļu, kuru izmanto parfimērijā; audzē kā krāšņumaugu.
- organiskie siltumizolācijas materiāli porainas koksnes skaidu un šķiedru plātnes, kūdras plātnes, korķa izstrādājumi, putuplasti u. c.
- ekstrūzijas prese prese, kurā izgatavo kokskaidu plātnes, ar saistvielu pārklāto šķeldu izspiežot starp divām apsildāmām plātnēm.
- MRSA Pret meticilīnu rezistentais stafilokoks (angļu "methicillin-resistant "Staphylococcus aureus"").
- pinkolis priedes koks.
- koks Priekšmets, konstrukcija, kas izgatavota no koksnes, kokmateriāla.
- baltegle priežu dzimtas ģints ("Abies"), mūžzaļs ziemeļu puslodes koks, ko Latvijā audzē dekoratīvos stādījumos.
- ciedrs Priežu dzimtas ģints ("Cedrus"), mūžzaļš, lapeglei līdzīgs skuju koks, 4 sugas.
- cefalotakss Priežu dzimtas ģints ("Cephalotaxus"), Japānā augošs skujkoks, ko daudzviet audzē kā dekoratīvu koku.
- lapegle Priežu dzimtas ģints ("Larix"), vasarzaļš ziemeļu puslodes vienmājas koks ar ļoti mīkstām viengadīgām skujām, kas rudenī nobirst.
- egle Priežu dzimtas ģints ("Picea"), mūžzaļš skuju koks ar piramidālu vainagu un nokareniem čiekuriem, 45 sugas, Latvijā savvaļā 1 suga, introducētas \~20 sugas.
- duglāzija Priežu dzimtas ģints ("Pseudotsuga"), mūžzaļš koks ar vērtīgu koksni, izplatīts Ziemeļamerikā, Meksikā, Ķīnā, Japānā.
- tsuga Priežu dzimtas ģints ("Tsuga"), skujkoks ar īskātainām, plakanām skujām, kas izplatīts Ziemeļamerikā un Austrumāzijā, \~16-18 sugu un >190 dekoratīvo formu, Latvijā audzē 1 sugu; hemlokegle.
- dižegle Priežu dzimtas koks, ko Latvijā audzē dekoratīvos stādījumos; baltegle.
- ciprese Priežu jeb skuju koku klases dzimta ("Cupressaceae"), mūžzaļš siltzemju skuju koks, 20 ģintis, 145 sugas.
- koksnes mitrums procentos izteikts ūdens daudzums koksnē.
- intensitāte procentos no kopējās audzes krājas izteikta (regulētas un grupu izlases, pakāpeniskās, kopšanas un sanitārās izlases cirtēs) izcērtamās (izcirstās) koksnes krāja.
- delignifikācija process, kurā notiek lignīna atdalīšana no koksnes, ko veic lignīnu izšķīdinot izmantojot speciālus reaģentus.
- pretuguns aizsarglīdzekļi produkti, kas aizkavē koksnes uzliesmošanu un degšanu.
- puciņu Puciņu koks - pīlādzis.
- Brachychiton rupestris pudeļkoks.
- drakona koks pūķkoks ("Dracaena").
- kamolpulkstenīši Pulkstenīšu suga, kas sastopama uzkalniņos, sausos mežos, gar ceļmalām (bieži), pie pamata noapaļotām vai arī sirdsveidīgām apakšlapām, blietējādiem, smailotiem kausiņa zobiņiem, zili violetiem ziediem, tievu, koksnainu sakni.
- vairodziņš Pumpurs ar mizu un plānu koksnes strēmelīti, ko izmanto acošanai.
- blīgzna Pūpolvītols ("Salix caprea") - neliels vai vidējs vītolu dzimtas koks, arī krūms ar lielām, apakšpusē pelēkām, matainām lapām.
- sokle Purvā audzis skuju koks.
- soklis Purvā audzis skuju koks.
- kriptomērija Purvciprešu dzimtas ģints ("Cryptomeria"), mūžzaļš (līdz 45 metriem augsts) skuju koks ar piramidālu vainagu (Japānā, Ķīnā).
- taksodija Purvciprešu dzimtas skuju koks, tā dzimtene - Amerika; dažviet dienvidu rajonos to kultivē kā dekoratīvu koku ar nosaukumu purva ciprese.
- rādāmkoks Rādāmais koks.
- serdes plaisa radiāli vērsta kodola plaisa, kas sākas no serdes un tālu izplatās sortimenta garumā; rodas augošā kokā un palielinās nocirstā koksnē, tai žūstot.
- ragacis Ragains koks, uz kura kulstot liek linus.
- lielā skujkoku ragaste ragastu suga ("Sirex gigas"), kas Latvijā sastopama visbiežāk, tās kāpuri koksnē attīstās 2 vai vairākus gadus un dažkārt stipri bojā egļu stumbrus.
- aploks Ragavu daļa - koks, kas savieno pretējo slieču mietnes.
- balzene Ragavu detaļa - šķērskoks (arī metāla stienis), kas savieno ragavu slieču pretējās mietnes; balzenis.
- balzienis Ragavu detaļa - šķērskoks (arī metāla stienis), kas savieno ragavu slieču pretējās mietnes; balzenis.
- balzinis Ragavu detaļa - šķērskoks (arī metāla stienis), kas savieno ragavu slieču pretējās mietnes; balzenis.
- balzins Ragavu detaļa - šķērskoks (arī metāla stienis), kas savieno ragavu slieču pretējās mietnes; balzenis.
- baļzonis Ragavu detaļa - šķērskoks, kas savieno ragavu slieču pretējās mietnes; balzenis.
- tilpuma koeficients raksturo koksnes daudzumu (ar mizu vai bez tās) kopējā krāvuma tilpumā; izmanto tilpuma noteikšanā, pārrēķinot no steriem vai bermetriem uz ciešmetriem.
- koksnes nodilumizturība raksturo koksnes spēju pretoties virsmas slāņa sagraušanai mehāniskā spēka (parasti berzes) iedarbībā.
- šaline ratu rāmja sānu koks.
- derža Ratu šķērskoks.
- treilenis Ratu viduskoks, kas savieno abas ratu asis.
- treinis Ratu viduskoks, kas savieno abas ratu asis.
- ručkas Ratu, parasti oru, detaļa - šķērskoks ratu malējo dēļu - galdu piestiprināšanai.
- iespaidotā koksne reaktīvā koksne.
- brūnā receklene recekleņu ģints suga ("Phaeotremella foliacea", syn. "Tremella foliacea"), augļķermeņi gaišbrūni vai tumšbrūni, aug gan uz lapkoku, gan skujkoku koksnes.
- dzeltenā receklene recekleņu ģints suga ("Tremella mesenterica"), tās augļķermeņi dzelteni, atrodami uz trupošas lapkoku koksnes, žagaru kaudzēs vēlu rudenī un ziemā.
- žauts Redeļu šķērskoks.
- koksēties Refl. --> koksēt 1.
- tambuks Resns koks; stumra gabals; sakārnis.
- pampis Resns, samircis koks.
- rieksts Riekstkoka koksne.
- rieksta koks riekstkoks (1).
- riekstukoks Riekstkoks (1).
- kārija Riekstkoku dzimtas ģints ("Carya"), vasarzaļš krāšņumkoks, ar skaistu, sīkstu koksni; savvaļā aug Ziemeļamerikā un Ķīnā, 20 sugas, Latvijā introducētas 2 sugas; hikorija.
- valrieksts Riekstkoku dzimtas koks ar lielām nepāra plūksnaini saliktām lapām un augli kauleni.
- Anacardium occidentale rietumu anakardija jeb kešukoks.
- studiņš Rīkste; koks.
- rododendrons Rododendrs - viršu dzimtas dekoratīvs krūms vai koks ar mūžzaļām vai vasarzaļām pamīšām lapām un ar ziediem vairogveida ķekaros.
- plāce Rokas dzirnavās plakans koks griestos virs dzirnakmens ar caurumu, kurā brīvi kustas milnas augšējais gals.
- plācis Rokas dzirnavās plakans koks griestos virs dzirnakmens ar caurumu, kurā brīvi kustas milnas augšējais gals.
- mylyns rokas dzirnavu darbināmais koks.
- milna Rokas dzirnavu griežamais koks, kura augšējais gals brīvi iestiprināts griestos, bet apakšējais piestiprināts pie stīpas, kas aplikta ap dzirnakmeni.
- milns Rokas dzirnavu griežamais koks, kura augšējais gals brīvi iestiprināts griestos, bet apakšējais piestiprināts pie stīpas, kas aplikta ap dzirnakmeni.
- mils Rokas dzirnavu griežamais koks, kura augšējais gals brīvi iestiprināts griestos, bet apakšējais piestiprināts pie stīpas, kas aplikta ap dzirnakmeni.
- kulstikla Roku darbarīks (piemēram, linu) šķiedras atspaļošanai; linu kulstāmais koks.
- kulstīkla Roku darbarīks (piemēram, linu) šķiedras atspaļošanai; linu kulstāmais koks.
- ābele Rožu dzimtas augļu koks (ģints "Malus") ar kuplu, plašu lapotni, baltsārtiem ziediem, apaļiem vai ieapaļiem, parasti sulīgiem augļiem, 54 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga (mežābele), 16 sugas introducētas, no tām 2 pāriet savvaļā, pasaulē kultuvē \~10 tk šķirņu, Latvijā dārzos un kolekcijās \~500 šķirņu.
- mandele Rožu dzimtas ģints ("Amygdalus"), neliels, vasarzaļš koks vai krūms, \~40 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugu atsevišķas šķirnes.
- aprikoze rožu dzimtas ģints ("Armeniaca"), 8 sugas, Latvijā introducētas 2 sugas, augļu koks ar oranžiem augļiem.
- ķirsis Rožu dzimtas ģints ("Cerasus"), augļu koks vai krūms ar baltiem ziediem čemuros un sulīgiem augļiem (kauleņiem), \~150 sugu, Latvijā audzē 2 sugu dažādas šķirnes.
- cidonija Rožu dzimtas ģints ("Cydonia"), krūms vai koks ar aromātiskiem, diētiski vērtīgiem augļiem.
- vilkābele Rožu dzimtas ģints ("Crataegus"), vasarzaļš dekoratīvs krūms vai vidēji liels koks, parasti ar ērkšķainiem zariem, baltiem vai rožainiem ziediem un nelieliem, miltainiem sarkaniem, melniem, retāk dzelteniem augļiem, kam ir ļoti cieti kauliņi, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas, introducēts >200 taksonu.
- laurķirsis Rožu dzimtas ģints ("Laurocerasus"), neliels dienvidu koks vai augsts krūms ar mūžzaļām lapām, \~25 sugas.
- mespils Rožu dzimtas ģints ("Mespilus"), koks vai krūms ar ēdamiem augļiem (Krimā, Kaukāzā).
- ieva Rožu dzimtas ģints ("Padus"), koks vai krūms ar sīkiem, baltiem, stipri smaržojošiem ziediem ķekaros un melnām ogām.
- persiks Rožu dzimtas ģints ("Persica"), augļu koks ar samtainiem, sulīgiem, dzeltenīgi sārtiem augļiem, savvaļā sastopams Ķīnā, 5 sugas, tiek kultivēts jau 2000 gadu.
- bumbiere Rožu dzimtas ģints ("Pyrus), augļu koks ar iegareniem, vienā galā paresninātiem augļiem; \~50 sugu, kultivē \~5000 šķirņu.
- plūme Rožu dzimtas ģints ("Prunus"), augļu koks vai krūms ar plašu vainagu, pamīšus sakārtotām vienkāršām lapām, gareniem vai apaļīgiem dzelteniem, ziliem vai sarkani zilganiem augļiem - kauleņiem.
- pīlādzis Rožu dzimtas ģints ("Sorbus"), koks, retāk krūms ar vienkāršām plūksnaini saliktām lapām, baltiem ziediem vairogveida ziedkopās un oranžsarkaniem, dzelteniem vai brūniem augļiem, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, 3 no tām ir dārzbēgļi.
- mežābele Rožu dzimtas, ābeļu ģints suga ("Malus sylvestris"), koks ar ērkšķainiem zariem un kailām lapām.
- hinīnkoks Rubiju dzimtas ģints ("Cinchona") mūžzaļš koks, kuru kultivē mizas ieguvei Andu kalnos Dienvidamerikā; miza satur \~30 alkaloīdu, t. sk. hinīnu, ko lieto medicīnā.
- knipele Runga, koks (rotaļā).
- kokmasas šķirošana rupjo koksnes daļiņu, neizstrādāto šķiedru kušķīšu un minerāldaļiņu izvadīšana no kokmasas.
- kumkvats Rūtaugu dzimtas ģints "Fortunella" krūms vai koks, kas šos augļus ražo.
- kinkāns Rūtu dzimtas citrusaugu ģints augļu koks; augļus lieto svaigus un arī pārstrādātus.
- mandarīns Rūtu dzimtas citrusu ģints suga ("Citrus reticulata"), augļu koks ar nelieliem, oranžiem, aromātiskiem augļiem.
- pampelmūze Rūtu dzimtas ģints ("Citrus maxima", arī "Citrus grandis"), subtropu augļu koks, ar aromātiskiem, rūgteni skābiem augļiem; greipfrūts (1).
- korķkoks Rūtu dzimtas ģints ("Phellodendron"), vasarzaļš divmāju krāšņumkoks ar biezu korķa slāni uz stumbra un zariem, \~10 sugu, Austrumāzija mērenajā un subtropu joslā.
- koksnes sagatave sagatave no koksnes.
- likvīdā koksne saimnieciski izmantojamā audzes krājas daļa, kurā tiek ieskaitīta stumbra koksne un priedes, bērza, apses resnākie zari, bet netiek ieskaitīti egles un alkšņu zari.
- bendele Saišķa koks spāru savstarpējai nostiprināšanai.
- sagramzdāt Sakasīt, sasmalcināt ar nazi (piemēram, augļus, saknes, koksni).
- sodas sakausējums sakausētie karbonātu pelni, kas rodas, organiskajai daļai izdegot no melnā atsārma sausās daļas un karbonizējoties atsārmam, vārot koksnes šķeldas pēc natronvārīšanas vai sulfātvārīšanas metodes.
- sakaskauls Sakkoks.
- sakoks Sakkoks.
- krenis Sakne, celms, cieti saaudzis koks.
- čemauris Sakropļots koks.
- aizčākstēt Sākt novīst, pārkoksnēties, izčākstēt, kļūt porainam.
- iešūnāt Sākt šūnot (par sapuvšu koksni).
- klešs Saku 1 koks.
- sakkaulis saku koks.
- šķērstine salmu jumta šķērskoks.
- izsālīšanās sāļu kristālu veidošanās uz koksnes virsmas, kas apstrādāta ar aizsarglīdzekļiem.
- mirabele samērā liels, ērkšķains plūmju koks ("Prunus domestica"); attiecīgās plūmju šķirnes.
- smicens Samircis koks.
- smircēns Samircis koks.
- parakoksalģija Sāpju sajūta, kas atgādina koksīta izraisītas sāpes.
- skambains Saplaisājis koks, no kura viegli atlec skambas.
- lapkoku saplāksnis saplāksnis vai saplākšņa plātne, kam ārējās kārtas ir no lapkoku koksnes.
- kompozīcijas saplāksnis saplāksnis vai saplākšņa plātne, kam ir viens centrālais slānis vai daži iekšējie slāņi, kas veidoti no dažādu materiālu loksnēm (kokskaidu plātnes biezumā no 2 līdz 8 mm, sāplākšņa atgriezumi, kokšķiedru plātnes, gumija, azbests u. c.).
- gareniskais saplāksnis saplākšņa plātne, kam ārējo kārtu koksnes šķiedru virziens sakrīt ar to lielākajiem lineārajiem izmēriem.
- perpele sapuvis koks.
- poss sapuvis koks.
- peskas Sapuvis koks.
- čauklis Sapuvis, praulains koks.
- sandals Sarkana vai dzeltena krāsviela, ko iegūst no pernambukkoka, kampeškoka un sandalkoka koksnes.
- krūkle Sarkanais plūškoks ("Sambucus racemosa").
- krūklenāji Sarkanais plūškoks ("Sambucus racemosa").
- krūklenājs Sarkanais plūškoks ("Sambucus racemosa").
- krūklenes Sarkanais plūškoks ("Sambucus racemosa").
- krūkļi Sarkanais plūškoks ("Sambucus racemosa").
- krūklis Sarkanais plūškoks ("Sambucus racemosa").
- pliederis Sarkanais plūškoks ("Sambucus racemosa").
- plušķene Sarkanais plūškoks ("Sambucus racemosa").
- pusirbene Sarkanais plūškoks ("Sambucus racemosa").
- saldoksne Sarkanais plūškoks ("Sambucus racemosa").
- Sambucus racemosa sarkanais plūškoks.
- gabūns Sarkankoka suga ("Aucoumea klaineana"), kas aug ekvatoriālajā Āfrikā, ar samērā mīkstu, ne pārāk izturīgu un nevienādu šķiedru, koksnes viegluma dēļ to lieto švertlaivu, jahtu klāju un virsbūvju izgatavošanai.
- ceceris Sarucis, krunkains, noliesējis vai kalsens cilvēks, dzīvnieks vai koks.
- kokmasa sasmalcināta koksne, ko izmanto papīra, kartona, celulozes, plātņu ražošanai, kā arī ķīmiskai pārstrādei; slīpmasa.
- bermetrs sasmalcinātas koksnes aizņemtā tilpuma (1 m^3^, kopā ar gaisa tukšumiem) mērvienība.
- jeiras Sastatnes, uz ko balstās šūpoļu šķērskoks.
- līmētie koksnes materiāli sastāv no atsevišķām plānām koksnes loksnēm un/vai daļiņām, kas savā starpā sasaistītas ar organiskām vai neorganiskām saistvielām.
- apsveķošanās Sasveķošanās - mehānisku ievainojumu un (vai) ķīmisku vielu iedarbības rezultātā izraisīta skujkoku sveķaiļu epitēlijšūnu atmiršana un koksnes traheīdu un parenhīmas šūnu piepildīšanās ar sveķiem.
- darvas tecināšana sasveķotas priežu celmu koksnes sausa pārtvaice, kurā iegūst priežu darvu, terpentīnu un kokogles.
- drunas Satrunējis koks, puvumi.
- trapjš Satrupējis koka gabals; sauss, ātri lūstošs koks.
- trupeknis Satrupējis koksnes gabals; satrupējis, parasti koka, priekšmets.
- trupēknis Satrupējis koksnes gabals; satrupējis, parasti koka, priekšmets.
- trupeksnis Satrupējis koksnes gabals; satrupējis, parasti koka, priekšmets.
- trupēksnis Satrupējis koksnes gabals; satrupējis, parasti koka, priekšmets.
- trupēns Satrupējis koksnes gabals; satrupējis, parasti koka, priekšmets.
- trupens Satrupējis koksnes gabals.
- trupe satrupējusi koksne – sēņu infekcijas rezultātā bojāta koksne ar izmainītu krāsu un mehāniski vājinātu struktūru.
- prauls Satrupējusi koksne, satrupējušas koksnes gabals.
- birzoklis Sausā zemē audzis koks.
- rieksts Sauss auglis (neveronis) ar vienu sēklu un pārkoksnējušos augļa apvalku (piemēram, lazdām, ciedriem); šī augļa sēkla, kodols.
- sausoklis sauss koks.
- zīle sauss rieksta tipa viensēklas auglis (raksturīgs ozoliem), kas neatveras, tā pamatne ietverta kausveida bļodiņā, ko izveido pārkoksnējies zieda vīkals, izplatīšanos veicina putni, it īpaši sīļi, un grauzēji.
- virskoks Savienojošais nēšu šķērskoks (ko liek uz pleca).
- rede Savienojumā "redes koks" apzīmē slimību, kas izpaužas kā sacietējums krūtīs vai sānos.
- skaidojamā Savienojumos "skaidojamā mašīna" un "skaidojamā frēzmašīna" - mašīna speciālu skaidu iegūšanai no koksnes.
- monokoks Savrups koks (lodveida mikrobs), kas nav savienots ar citiem virknē, pārī vai grupā.
- Acantophanax sessiliflorus sēdziedu eleiterokoks (sinonīms "Eleutherococcus sessiliflorus"), šīs ģints suga, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- Eleutherococcus sessiliflorus sēdziedu eleiterokoks.
- skuju koks segsēklis ar pārkoksnējušos stumbru un skujām; skujkoks.
- lapu koks segsēklis ar pārkoksnējušos stumbru un vasarzaļām vai mūžzaļām lapām; lapkoks.
- lapkoks Segsēklis ar pārkoksnējušos stumbru un vasarzaļām vai mūžzaļām lapām; lapu koks.
- gonoreja seksuāli transmisīvā slimība, ko ierosina gonokoks, kas savairojas gk. urīnizvadkanāla gļōtādā.
- vēlīnā koksne sekundārās koksnes gadskārtas daļa, kas veidojas veģetācijas perioda beigās un kurai salīdzinājumā ar agrīno koksni ir lielāks blīvums.
- agrīnā koksne sekundārās koksnes gadskārtas daļa, kas veidojas veģetācijas perioda sākumā un kurai salīdzinājumā ar vēlīno koksni ir mazāks blīvums.
- koksnes sēnes sēnes, kas inficē koksni un maina tās īpašības, koksni bojātājas sēnes izraisa koksnes trupi, koksni iekrāsotājas sēnes - koksnes iekrāsojumus.
- koksni iekrāsotājas sēnes sēnes, kas maina koksnes dabisko krāsu, bet būtiski neietekmē tās fizikāli mehāniskās īpašības.
- koksni bojātājas sēnes sēnes, kas noārda koksnes šūnu sieniņas un būtiski maina tās fizikāli mehāniskās īpašības.
- sakņu trupe sēņu izraisīta koksnes noārdīšanās, tā ir slimība, kas visā ziemeļu puslodē rada lielus ekonomiskus zaudējumus, samazina koksnes pieaugumu un kvalitāti vērtīgākajā stumbra daļā; sakņu trupēšana veicina vējgāzes, kā arī izraisa koku nokalšanu.
- stumbra trupe sēņu izraisīta stumbra koksnes noārdīšanās, kas ir gk. lapkoku, retāk skujkoku slimība; slimie koki ir novājināti, tos bieži izgāž vai nolauž vējš, inficēto koku stumbrā trupe parasti izplatās strauji.
- vadaudu slimības sēņu izraisītas lapkoku infekcijas slimības, kuru ārējās pazīmes ir pēkšņa dzinumu un lapu novīšana, lapu saritināšanās ap centr. asi un zaru vai visa koka kalšana; inficēto zaru šķērsgriezumā redzamas tumšbrūnas svītras un plankumi, garengriezumā — brūnas atmirušo vadaudu joslas; atkarībā no slimības attīstības gaitas koks nokalst dažu nedēļu vai mēnešu laikā vai arī pēc vairākiem gadiem.
- zilējums Sēņu izraisīts skujkoku koksnes bojājums - zilganpelēks vai zaļganpelēks aplievas iekrāsojums.
- iekrāsojums Sēņu vai baktēriju (retāk miecvielu) darbības rezultātā mainījusies aplievas vai kodolkoksnes krāsa; trupes sākumstadija, kurā koksne vēl saglabā mehāniskās īpašības.
- judrprauls Serdē sapuvis koks.
- stadags Sētas miets; gulsētas koks.
- cieksts Sieksta, zemē gulošs koks.
- karkasu starpsiena siena no koka karkasa, aizpildījuma un apšuvuma; statņus veido no latām vai dēļiem, apšuvumam izmanto dēļus, kokskaidu vai kokšķiedru plātnes, sausā apmetuma loksnes, aizpildījumam – izdedžus, zāģskaidu un pulverkaļķu maisījumu, izdedžbetonu, skaidbetonu, minerālvati.
- žāpurs Siena, āboliņa žāvējamais koks (parasti stumbrs ar apcirstiem zariem).
- žēpurs Siena, āboliņa žāvējamais koks (parasti stumbrs ar apcirstiem zariem).
- stumburs Siena, āboliņa žāvējamais koks (paresns stumbrs ar apcirstiem zariem).
- ķērpa Siena, labības žāvējamais koks - paresns stumbrs ar apcirstiem zariem.
- skaida Sīka (kādas, parasti samērā sīkstas, vielas, piemēram, koksnes, metāla, plastmasas) daļiņa, kas parasti rodas, ja (uz to) iedarbojas, (to) apstrādā ar griezējinstrumentu.
- skambains Sīkās sloksnītēs, piemēram, zibens saplosīts koks.
- zāģu skaidas sīkas, parasti koksnes, daļiņas, kas rodas, (to) zāģējot; zāģskaidas.
- zāģskaidas Sīkas, parasti koksnes, daļiņas, kas rodas, (to) zāģējot; zāģu skaidas.
- zvīņainā sīkstene sīksteņu ģints sēņu suga ("Neolentinus lepideus", syn. "Lentinus lepideus"), kas Latvijā satopama bieži uz zemē ieraktas koksnes (stabiem, gulšņiem).
- cervele Sīksts koks.
- berbele Sīksts un greizi audzis koks.
- koksnes sadedzināšanas izmete siltumnīcefekta gāzu izdalīšanās atmosfērā koksnes degšanas procesā, ko veido nepilnīgās degšanas produkti, degšanas oksidētie produkti un produkti, kas rodas no kurināmā esošajām blakus vielām.
- fenolformaldehīda sveķi sintētiski sveķi, ko iegūst, polikondensējot fenolus ar formaldehīdu dažādās vidēs; lieto par saistvielu fenoplastu, siltumizolācijas materiālu, koksnes un dekoratīvo slāņaino apdares plastiku, ar foliju pārklātu dielektriķu, sintētisko līmju un laku ražošanā; fenolsveķi.
- melamīnformaldehīdsveķi Sintētiski sveķi, melamīna un formaldehīda polikondensācijas produkts; lieto slāņaino plastu, laku, emalju, koksnes šķiedru un skaidu plātņu ražošanā.
- Juglans ailanthifolia var. cordiformis sirdsveida riekstkoks.
- dalba Sitamais koks.
- dalbe Sitamais koks.
- bizūne Sitamais, koks sišanai.
- skarbe Skabargains koks.
- skarbis Skabargains koks.
- parastais skābardis skābaržu ģints suga (“Carpinus betula”), līdz 20 m augsts dekoratīvs koks, Latvijā sastopams reti, tikai dienvidrietumu daļā, aizsargājams.
- iegriezējnazis Skaidojamās mašīnas nazis noteikta garuma kokskaidu iegūšanai.
- birka Skaitāmais koks, kurā ar iegrieztiem robiņiem atzīmēja maksājamo renti vai parādus.
- parastā skaldlapīte skaldlapīšu ģints suga ("Schizophyllum commune"), kas sastopama ļoti bieži, saprotrofs uz trupošas koksnes, kritalām, zaru kaudzēm, reizēm uz apstrādātas koksnes, augļķermeņi gliemeņveidīgi, 2—5 cm plati, to virspuse gaiši pelēcīga, pūkaina, mala viļņaina; apakšpusē sārtbrūnas, sazarotas lapiņas.
- darvesis Skalu koks.
- triene Skalu koks.
- tūkšķēt Skanēt kā mitrai koksnei degot.
- praulgrauzis Skarabeju dzimtas apakšdzimta ("Trichiinae"), vaboļu ķermenis plats, 13-35 mm garš, attīstās gk. trūdošā koksnē, Latvijā konststētas 4 sugas, no tām 3 ļoti reti sastopamas un aizsargājamas.
- dižskudra skudru ģints ("Camponotus"), kas izgrauž ejas un ierīko ligzdas sausā koksnē vai koku dobumos, to blīvums mežaudzēs var sasniegt 1,5•10^7^ indivīdu 1 ha.
- kedra Skujkoks, kura dažas sugas nes ēdamus riekstus.
- skujainis Skujkoks.
- īvjaugi Skujkoku klases dzimta, mūžzaļi divmāju vai vienmājas koki un krūmi, koksne un skujas nesatur sveķus, izplatīti Z puslodē, gk. A-Āzijā, 5 ģintis, 20 sugas, Latvijā sastopama 1 suga.
- priežaugi Skujkoku klases dzimta, mūžzaļi skujkoki (vasarzaļas ir tikai lapegles), retāk krūmi, čiekuri pārkoksnējušies, 10-11 ģinšu, \~250 sugu.
- atdarvošana Skujkoku koksnes virsmas apstrāde ar īpašām vielām, lai aizvāktu sveķus.
- skujaugs Skuju koks vai krūms; skujenis.
- birzoklējs Skuju koks, kas audzis bērzu birzē un tāpēc izaudzis ātri, ar mīkstu koksni; nederīgs baļķiem un lietas kokiem.
- masta koks slaids, taisns būvkoks, ko izmanto karogu, antenu, laivu un kuģu mastiem, ko izgatavo no bezzarainas egles vai priedes koksnes, kam nav trupes, iezāģējumju, iecirtumu un saussānu.
- šmurkstulis Slaiks cilvēks, koks vai dzīvnieks.
- šmurkstuls Slaiks cilvēks, koks vai dzīvnieks.
- atsveķošanas sānteka slīps iegriezums koka mizā, lūksnē un koksnē, lai panāktu sveķu iztecēšanu.
- sānteka Slīps iegriezums koka mizā, lūksnē un koksnē, lai panāktu sveķu iztecēšanu.
- smalcinātas koksnes sablīvēšanās pakāpe smalcinātas koksnes beramtilpuma un sablīvinātas masas tilpuma starpības attiecība pret sablīvināto tilpumu.
- smalkātnis Smalkšķiedrains (par koksni).
- metīlaitērs Smaržaina gāze, ko dabū kokspirtu sakarsējot ar sēru vai borskābi.
- Rhus aromatica smaržīgais etiķkoks, sumahu suga.
- slēptdeguņi Smecernieku ģints "Cryptorhynchinae", kas attīstās lapu koku koksnē, raksturīgi ar garu, cilindrisku, uz apakšu stipri saliektu smeceri.
- rempudzis Smilts zemē audzis koks, visbiežāk bērzs.
- kupena Sniega kaudzei līdzīgs (piemēram, ziedu) kopums; kupls (parasti ziedošs) krūms vai koks.
- sniegpārsla Sniegpārslu koks - olīvu dzimtas ģints ("Chionanthus"), hionants.
- konservēt Speciāli apstrādājot vai radot speciālus uzglabāšanas apstākļus, pasargāt no bojāšanās (piemēram, ierīces, koksni).
- ksilometrs Speciāls aparāts koksnes tilpuma noteikšanai.
- katehu Spēcīgs savelkošs līdzeklis, iegūts no akācijas "Acacia catechu (L. fil.)" koksnes; senāk lietots pret caureju, vietēji - kakla skalošanai.
- kāķis Spīdzināšanas rīks daudzās valstīs viduslaikos - šķērkoks, kam pārmesta virve, ar ko cilvēku aiz sasietām rokām pacēla virs zemes; Krievijā lietoja 14.-18. gs.
- līmēšanas spiedne spiedne līmētās slāņainās koksnes salīmēšanai.
- kneģis Spieķis; apdarināts koks atbalstam ejot.
- ilkšturis Spīļarkla detaļa - ilkšu starpkoks.
- špandags Spīļarkla sastāvdaļa - ilkšu starpkoks un valgs, kas notur ilksis vajadzīgajā platumā.
- klēpītis Spīļu arkla detaļa, koks apakš ilksīm virs lemesnīcas.
- spinakerbrases izliktnis spinakerbomim līdzīgs apaļkoks, kura ārāejā nokā ir bloks, pa kura skrituli pārvietojas spinakerbrase.
- slidburāšana Sporta veids, slidošana ar buru (maks. 8,8 m2), kuras khverkoks balstās uz slidotāja pleciem, slidotājam turoties pie rājas un klīverkoka. Sacensības notiek trīsstūrveida trasē, veicot 2 vai 3 pilnus lokus, kopā 10 000 m.
- koksnes bīdes robežstiprība spriegums, kādā notiek koksnes parauga sagraušana bīdē.
- koksnes spiedes stiprības robeža spriegums, kādā notiek koksnes parauga sagraušana spiedē.
- koksnes stiepes robežstiprība spriegums, kādā notiek koksnes parauga sagraušana stiepē.
- mīstāmā mašīna stacionāra lauksaimniecības mašīna linu un kaņepāju stiebru saspiešanai, salaušanai un šķiedras atdalīšanai no koksnes.
- zāģmateriālu nominālie izmēri standartos vai zāģmateriālu specifikācijas dotie izmēri noteikta mitruma (parasti 20%) koksnei.
- žāklainis Starains koks vai cits kāds priekšmets, kas atgādina tādu koku.
- kampine Starp 2 stabiem līmeniski piestiprināta sētas kārts; guļkoks.
- kampinis Starp 2 stabiem līmeniski piestiprināta sētas kārts; guļkoks.
- kampīns Starp 2 stabiem līmeniski piestiprināta sētas kārts; guļkoks.
- zāliņš Starp mastu un vantīm nostiepts šķērskoks, kas neļauj mastam liekties un palīdz nodrošinā tā stingrumu.
- garenzāliņš Starp mastu un vantīm peldlīdzekļa garenvirzienā nostiepts šķērskoks, kas neļauj mastam liekties un palīdz nodrošināt tā stingrumu.
- rekonstruktīvā cirte starpcirte vidēja vecuma audzēs, ja ir paredzams, ka valdošā koku suga attiecīgajos augšanas apstākļos izveidos mazvērtīgu audzi un dos nelielu un mazvērtīgu koksnes pieaugumu.
- stendere Stāvs koks, ar kura palīdzību savieno baļķu būves sienas.
- bluķis Steķa šķērskoks zāģējamā priekšmeta novietošanai.
- priešķenīca Steļļu koks, kas atrodas audējam priekšā un pār ko noaustais audekls iet pāri.
- eldene Steļļu sastāvdaļa - apaļš koks pie kura piestiprinātas auklas ar nītīm; veldene (1).
- veldenīca Steļļu sastāvdaļa - apaļš koks pie kura piestiprinātas auklas ar nītīm.
- štencelis Stencele - pāri par divi metri garš apaļkoks, ko izmantoja kā balstu.
- certa Stiegrains, zvēdrains koks; plankums, zvēdra.
- lielainā lapkoku koksne stieptā koksne.
- strihnīnkoks Strihnīnu dzimtas ģints ("Strychnos"), koks vai krūms.
- kakažiņa Strūgu karkasa ribām izmantots egles koks, kam nav mietsaknes.
- kakazis Strūgu karkasa ribām izmantots egles koks, kam nav mietsaknes.
- kakažnieks Strūgu karkasa ribām izmantots egles koks, kam nav mietsaknes.
- mainīgā strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium varium"), kas sastopama slapjā gāršā, dumbrājā, gravu mežos uz augsnes un trupošas koksnes.
- krasta strupknābe strupknābju suga (“Amblystegium riparium"), kas sastopama seklā, periodiski izžūstošā ūdenī liekņas, dumbrāja, slapjās gāršas un niedrāja ieplakās un avotos uz humusvielām bagātas augsnes, akmeņiem un trupošas koksnes.
- stublājs Stumbrs (lakstaugiem), kas nepārkoksnējas.
- stublis Stumbrs (parasti nepārkoksnējies).
- stubls Stumbrs (parasti nepārkoksnējies).
- stūmeklis Stumjamais koks (laivas vadīšanai seklā ūdenī).
- spilla stute, balstkoks.
- badjans Subtropisks, mūžam zaļš magnoliju dzimtas koks; augļus, kas smaržo pēc anīsa, lieto kā garšvielu.
- pomerance subtropu augļu koks vai krūms, citrusu ģints suga ("Citrus aurantium"), kam ir aromātiski, parasti oranži, skābi augļi ar rūgtu mizu.
- ksiloterapija Suģestijterapijas veids, pieliekot slimnieka ķermenim noteiktas sugas koka koksni.
- tauķis Sulīgs, sveķains, grumbuļains koks.
- pičpains Sveķaina Amerikas priede ar stipru, smagu, iesarkani dzeltenu, viegli pulējamu koksni ar labi saskatāmiem gadu riņķiem, kas sveķainības dēļ ir grūti apstrādājama.
- sveķmalka Sveķaina koksne, ko izmanto darvas ieguvei.
- darvakslis Sveķains koks darvas pārtvaicēšanai.
- smens Sveķains koks, sveķaina koka gabals.
- smelācis Sveķains koks; sveķaina koka gabals.
- smelis Sveķains koks; sveķaina koka gabals.
- smels Sveķains koks; sveķaina koka gabals.
- sveķis Sveķains koks; sveķaina koka gabals.
- sveķenis Sveķains koksnes gabals, ko parasti izmanto iekuram; sveķelis.
- sveķelis Sveķains koksnes gabals, ko parasti izmanto iekuram; sveķenis.
- sviķis Sveķi; sveķains koks.
- egļu sveķi sveķskābju šķīdums terpentīnā, kas izdalās no egles koksnes dažu ārējo gadskārtu un mizas sveķailēm un no šūnām zem kallusa.
- sulfātziepes Sveķskābju un taukskābju nātrija sāļu un neitrālo vielu maisījums, kas radies kā blakusprodukts, koksnes šķeldas vārot pēc sulfātvārīšanas metodes.
- sakaki Svēts kamēliju dzimtas mūžzaļš koks, kura zarus parasti nes dievībām sintoistu tempļos.
- lūks Svēts koks (pēc pagānu māņticības).
- basija Sviesta koks, aug Indijā un Malajas arhipelāgā; stumbrā un lapās pienaina sula, bet augļu sēklās daudz eļļas, ko izmanto uzturā un tehniskām vajadzībām.
- krists Sviesta kulšanas rīks - apdarināts koks ar sakrustotiem stieņiem, kuru galos izurbti caurumi.
- balsa Šā koka koksne.
- olekts Šāda garuma mērkoks; mēraukla.
- stumbrs Šāda koksnaina vasas daļa (kokaugiem), kas veido centrālo asi un balsta vainagu.
- celuloze Šāda viela, kas iegūta no koksnes.
- šauts Šautra, koks.
- osis Šī koka koksne, kas ir grūti apstrādājama, bet stiprības un izturības dēļ to lieto kuģu brangu izgatavošanai.
- bērzs Šī koka koksne.
- melnkoks Šī koka koksne.
- priede Šī koka koksne.
- riekstkoks Šī koka koksne.
- paeglis Šī krūma (koka) koksne.
- kļava Šīs dzimtas ģints ("Acer"), koks vai krūms ar pretējām vienkāršām vai saliktām lapām un divdzimumu vai viendzimuma ziediem, 150 sugu, Latvijā savvaļā 1 suga.
- zirgkastaņa Šīs dzimtas ģints ("Aesculus"), vasarzaļš koks, retāk krūms ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un, parasti baltiem, ziediem lielās skarveida ziedkopās.
- bērzs Šīs dzimtas ģints ("Betula"), koks (retumis krūms) ar baltu mizu un sīki robotām, nelielām lapām, >60 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, introducēts >20 sugu.
- katsura Šīs dzimtas ģints ("Cercidiphyllum"), vasarzaļš dekoratīvs koks, lapas pretējas vai daļēji pamīšas, veselas, ziedi sīki bez apziedņa, dzimtene Japāna, 2 sugas, abas Latvijā introducētas 20. gs. vidū.
- pelējumgrauzis šīs dzimtas ģints ("Cryptophagus"), sīkas 1,4-3,5 mm garas vaboles, dzīvo trūdošās vielās, zemsedzē, uz piepēm u. c. sēnēm, trūdošā koksnē, putnu un zīdītāju ligzdās, telpās, Latvijā konstatētas 18 sugu.
- divzobe Šīs dzimtas ģints ("Dicranum"), divmāju, retāk vienmājas augi, stumbri līdz 20 cm augsti, bieži ar rizoīdtūbu, uz augsnes, trūdošas koksnes, bezkarbonātu iežiem; 52 sugas, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- ginks Šis dzimtas ģints ("Ginkgo"), Austrumāzijas izcelsmes vasarzaļš koks ar vēdekļveida lapām un dzelteniem ziediem.
- riekstkoks Šīs dzimtas ģints ("Juglans"), vienmājas koks ar spirāliskām, plūksnainām lapām un augļiem - riekstiem, 15 sugu (pēc citiem datiem - 40 sugu), Latvijā audzē gk. kā krāšņumaugus.
- lobēlija Šīs dzimtas ģints ("Lobelia"), lakstaugs, retumis puskrūms vai krūms, arī koks, \~400 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
- priede Šīs dzimtas ģints ("Pinus"), mūžzaļš skuju koks (retāk krūms) ar plaši izplestu vainagu (pieaugušiem kokiem) un taisniem vai izliektiem čiekuriem, Latvijā savvaļā 1 suga.
- pabērzs Šīs dzimtas ģints ("Rhamnus"), krūms vai koks, retāk lakstaugs ar ērkšķainiem zariem, sīkiem ziediem pušķos un augļiem - kauleņiem, Latvijā savvaļā 1 suga, introducētas \~10 sugas.
- plūškoks šīs dzimtas ģints ("Sambucus"), vasarzaļš krūms vai koks ar iedzelteniem vai baltiem ziediem čemurveida skarās un sarkaniem vai melni violetiem augļiem, 28 sugas, Latvijā vairākas sugas introducētas.
- purvciprese Šīs dzimtas ģints ("Taxodium"), koks ar skujām uz īsvasām, kas katru gadu nokrīt.
- īve Šīs dzimtas ģints ("Taxus"), mūžzaļš skuju koks vai krūms ar apakšpusē gaišzaļām skujām un sarkanu kausveida sēklsedzi.
- liepa Šīs dzimtas ģints ("Tilia"), koks, retāk krūms, kam ir sirdsveida lapas ar sīkzobainu malu, gaišdzelteni smaržīgi ziedi un kupls vainags, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, introducētas \~20 sugas.
- baobabs Šīs dzimtas suga ("Adansonia digitata"), tropu koks ar ļoti resnu stumbru, apkārtmērs - līdz 40 m, kuplu lapotni, miltainiem ēdamiem augļiem, viens no resnākajiem kokiem pasaulē; pērtiķu maizes koks.
- beomicētes šīs dzimtas suga ("Icmadophila ericetorum") ir ķērpis ar gaišpelēku vai zilganu laponi un dzeltensārtiem apotēcijiem, kas aug augstajos purvos, slapjos mežos uz augu atliekām, kūdras, veciem celmiem un trupošas koksnes.
- Menzjesa madrone šīs ģints suga ("Arbutus menziesii"), sastopama ASV no Oregonas dienvidiem līdz Kalifornijas ziemeļu daļai, mūžzaļš koks ar daudziem nelieliem oranži sarkaniem augļiem.
- smaržīgā cedrela šīs ģints suga ("Cedrela ogorata"), kuras koksni izmanto cigāru kārbu izgatavošanai.
- kokospalma Šīs ģints suga ("Cocos nucifera"), līdz 30 m augsts koks ar lieliem augļiem, kam ir biezs, sauss, šķiedrains ārējais apvalks un riekstam līdzīgs kodols, izplatīts tropos, gk. kultūrā.
- Persijas parotija šīs ģints suga ("Parrotia persica"), kas reizēm Latvijā tiek audzēta, bet ir vāji ziemcietīga; Kaukāza dzelzskoks.
- mūžzaļā sekvoja šīs ģints suga ("Sequoia sempervirens"), mūžzaļš liels vienmājas skuju koks (Ziemeļamerikā) ar izcili dekoratīvu un izturīgu koksni.
- milzu mamutkoks šīs ģints suga ("Sequoiadendron giganterum"), Amerikā sastopams skujkoks, līdz 100 m augsts, stumbra diametrs - līdz 12 m, var sasniegt 3000-4000 gadu vecumu, aug Viduskalifornijas augstajos kalnos; draud iznīcība.
- rudens džeimsonīte šīs ģints suga("Jamesionella autumnalis"), sastopama reti, mitros jauktos mežos uz trupošas koksnes vai trūdvielām bagātas augsnes, divmāju augs, kas veido blīvas, 2—4 cm augstas, tumšzaļas velēnas, stumbrs gulošs, lapas gandrīz apaļas, uz stumbra novietotas slīpi blīvās rindās, amfigastrijas mazas, lancetiskas, periants šauri cilindrisks, augšdaļā krokains.
- īve Šīs klases dzimta ("Taxaceae"), mūžzaļi divmāju, retāk vienmājas koki vai krūmi ar blīvu zarojumu, koksne un skujas bez sveķu ailēm, 5 ģintis, 20 sugu Latvijā savvaļā 1 suga, introducētas >50 šķirnes.
- ebeni Šīs rindas dzimta ("Ebenaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi, lielāko tiesu divmāju koki un krūmi ar vienkāršām lapām, gk. Dienvidāzijā, daudzām sugām krāsaina koksne, 7 ģintis, \~500 sugu.
- olīva Šīs rindas dzimta ("Oleaceae"), vasarzaļš vai ziemzaļš koks vai krūms, 30 ģinšu, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis - oši un savvaļā pārgājušie ligustri, kā krāšņumaugus audzē ceriņus, forsītijas, telpās - jasmīnus ("Jasminum").
- receklene Šīs rindas dzimta ("Tremellaceae"), Latvijā konstatētas 7 ģintis, 13 sugu, sēņu augļķermeņi ir klājeniski, nelīdzeni, garozveidīgi, dažkārt cepurveidīgi, ar adatveida himenoforu, gk. saprofīti uz trūdošas koksnes, retāk uz citu sēņu augļķermeņiem.
- ksilārija Šīs rindas dzimta ("Xilariaceae"), saprofīti uz koku stumbriem, celmiem, zariem, koksnes, dzīvnieku ekstrementiem, Latvijā konstatēts 11 sugu.
- šķērsbomis Šķērskoks (rīkos, ierīcēs).
- šķērslakta šķērskoks (žogā).
- milans Šķērskoks pie aužamajiem stāviem.
- virbals Šķērskoks ratu redelēs.
- spuliņš Šķērskoks tača kraķī, uz ko atbalsta laipas.
- pinne Šķērskoks, kas jaunu koka piebūvi satur pie vecas koka ēkas, pie pakša.
- sprēģelis Šķērskoks, kas savieno arkla ilksis 2(1).
- bendelis Šķerskoks, kas savieno un satur celtnes divas pretējās spāres.
- bankste Šķērskoks, kas savieno un satur celtnes divas pretējās spāres.
- banksts Šķērskoks, kas savieno un satur celtnes divas pretējās spāres.
- bante Šķērskoks, kas savieno un satur celtnes divas pretējās spāres.
- bende Šķērskoks, kas savieno un satur celtnes divas pretējās spāres.
- pinne Šķērskoks, kas savieno un satur celtnes divas pretējās spāres.
- bēģele Šķērskoks, kas savieno, satur celtnes divas pretējās spāres.
- vembele Šķērskoks, ko novieto uz ragavām, vedot sienu salmus u. tml.
- sovara Šķērskoks.
- špriks Šķērskoks.
- tvāre Šķērskoks.
- šķērsenis Šķērssija; arī šķērskoks.
- ievelkains Šķībi šķiedrains (koks).
- melnais atsārms šķīdums, ko iegūst, vārot koksnes šķeldas pēc natrona vai sulfāta metodes.
- sulfīta atsārms šķīdums, ko iegūst, vārot koksnes šķeldas pēc sulfīta metodes.
- atsārms Šķīdums, ko iegūst, vārot koksnes šķeldas; blakusprodukts, kas rodas, izgatavojot celulozi.
- vārskābe Šķīdums, kurā vāra koksnes šķeldu celulozes iegūšanas procesā - ar reģenerēto (atstrādāto) sērpaskābes anhidrīdu pastiprināta svaigā sulfīta skābe (torņskābe).
- kokšķiedra Šķiedrās sasmalcināta koksne.
- spaļi Šķiedraugu (piemēram, linu) apstrādes blakusprodukts - stublāju koksnes daļas.
- pusceluloze Šķiedrvielas materiāls, kas iegūts, ar attiecīgām ķimikālijām vārītu koksnes šķeldu mehāniski sašķiedrojot dažāda veida iekārtās; šķiedrvielas iznākums 55-85%.
- ozols Šo augu koksne.
- ķirpis Šo kukaiņu sagrauztā koksnes smelte.
- kambijs Šūnu kārta, audi, kas atrodas starp koksni un lūksni.
- gremzdi Šūnu slānis kokaugos starp koksni un lūksni.
- balzienis Šūpoļu apakšāejais šķērskoks, dēlis, uz kura stāv vai sēž šūpojoties.
- jairas Šūpoļu stabi, parasti pa 3 katrā galā, uz kuriem balstās šūpoļu guļkoks.
- šūšļu Šūšļu kociņš - koks, kura miza ir piemērota vīžu pīšanai.
- puskritienā Tā, ka (nozāģētais koks) ir iekāries citu koku zaros, nav nokritis uz zemes.
- slapja koksne tāda koksne, kas ilgu laiku atradusies ūdenī un kuras mitrums ir virs 100%.
- mērķsuga tāda koku suga, kas vislabāk atbilst konkrētajiem augšanas apstākļiem un nodrošina optimālu koksnes krāju un tās kvalitāti cirtmeta vecumā.
- bezzarains Tāds (dēlis, koksne), kurā nav zara vietu.
- ievalkains Tāds (koks), kam ir greizas, slīpas šķiedras.
- stuburklis Tāds (koks), kam ir nogriezts vai nolauzts gals.
- bezgalotnes Tāds (koks), kam nav galotnes.
- augstzaru Tāds (koks), kam nav zaru apakšējā daļā.
- zemzaraiņš Tāds (koks), kam zari ir arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei.
- vējlauzts Tāds (koks), kas ir lūzis vētrā, spēcīgā vējā.
- tievgalains Tāds (koks), kas stumbra augšgalā ir samērā tievs.
- tievgalaiņš Tāds (koks), kas stumbra augšgalā ir samērā tievs.
- rezgalaiņš Tāds (koks), kas stumbra lejasdaļā ir resns, bet galotnē ļoti tievs.
- perveļains Tāds (koks), kuram ir nelīdzena miza.
- pervains Tāds (koks), kuram vietām noplēsta miza.
- kupls Tāds, (koks, krūms), kam ir biezi saauguši zari, bieza lapotne, tāds (lakstaugs), kam ir biezs cers, daudz lapu, ziedu, rogu.
- vējgreizs Tāds, kam ir savijusies, sagriezusies koksnes šķiedra (par kokiem).
- priedinis Tāds, kas iegūts, gatavots no priedes koksnes.
- elksninis Tāds, kas ir gatavots, iegūts no alkšņa koksnes.
- egle Tāds, kas ir gatavots, iegūts no egles koksnes.
- eglinis Tāds, kas ir gatavots, iegūts no egles koksnes.
- kocinis Tāds, kas ir gatavs, darināts no koksnes.
- bērzinis Tāds, kas ir iegūts, darināts no bērza koksnes.
- liepinis Tāds, kas ir iegūts, darināts no liepas koksnes.
- osinis Tāds, kas ir iegūts, darināts no oša koksnes.
- ozolinis Tāds, kas ir iegūts, darināts no ozola koksnes.
- kļavinis Tāds, kas ir iegūts, gatavots no kļavas koksnes.
- koks Tāds, kas ir iegūts, izgatavots no koksnes, kokmateriāliem.
- oškoka Tāds, kas ir izgatavots no oša koksnes.
- priežkoka Tāds, kas ir izgatavots no priedes koksnes.
- lakstains Tāds, kas ir sulīgs, nepārkoksnējies (par stumbru); tāds, kam ir sulīgas, nepārkoksnētas virszemes daļas (par augiem).
- raupjš Tāds, kas nav mīksts, maigs (par augiem, to daļām); ciets, koksnains.
- koksnains Tāds, kurā ir koksne (1) vai koksnei līdzīgi cieti audi (par augiem, to daļām).
- mērķaudze tādu koku sugu (mērķsugu) audzes, kas vislabāk atbilst konkrētajiem augšanas apstākļiem un nodrošina optimālu koksnes krāju un tās kvalitāti cirtmeta vecumā.
- rupjkoksne Tādu stumbru un zaru koksne, kuru šķērsgriezums ir lielāks par 7 centimetriem.
- mūrlate Taisnstūrveidā aptēsts koks būvēm.
- tārpgrauzas Tārpu sasmalcinātas koksnes miltveidīgas atliekas.
- smalce Tas (parasti koksnes gabalu kopums), kas sastāv no sīkām, smalkām daļām.
- smalksnājs Tas (parasti koksnes gabalu kopums), kas sastāv no sīkām, smalkām daļām.
- smalksne Tas (parasti koksnes gabalu kopums), kas sastāv no sīkām, smalkām daļām.
- realizācijas likvīdā krāja tās koksnes tilpums, ko var realizēt konkrēta pieprasījuma apmierināšanai.
- plūksnas Tas, kas nedaudz izplūkts (lini, kaņepes, drēbes) vai nokasīts (koks).
- plūksnes Tas, kas nedaudz izplūkts (lini, kaņepes, drēbes) vai nokasīts (koks).
- blastobazīdi Tauriņu kārtas dzimta ("Blastobasidae"), nelieli tauriņi (spārnu plētums - 11-22 mm), galva gluda, snuķis diezgan labi attīstīts, kāpuri dzīvo gk. trupošā koksnē, detrītā un mež nobirās, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- urbējs Tauriņu kārtas dzimta ("Cossidae"), kurā ietilpst galvenokārt lieli tauriņi, kuru kāpuri graužas koksnē, lakstaugu stublājos, augu saknēs, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas.
- karagana Tauriņziežu dzimtas ģints ("Caragana"), krūms vai koks ar zarainu, zaļganpelēku stumbru, nepāra plūksnaini saliktām lapām un dzelteniem ziediem, \~70 sugu, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas \~15 sugas.
- zeltlietus Tauriņziežu dzimtas ģints ("Laburnum"), 3-6 m augsts krūms vai koks ar zeltaini dzelteniem ziediem nokarenos ķekaros, lapas ar kātu, trīsstaraini saliktas, pākstis iegarenas, plakanas, viss augs ir indīgs, īpaši sēklas, 3 sugas, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas 2 sugas un to hibrīds.
- robīnija Tauriņziežu dzimtas ģints ("Robinia"), koks vai krūms ar baltiem vai rožainiem, smaržīgiem ziediem ķekaros, \~20 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 3 sugas.
- palisandrs Tauriņziežu dzimtas koks (Brazīlijā, Argentīnā, Antiļu salās) ar sevišķi cietu, smagu, izturīgu koksni; šī koka koksne.
- pernambukkoks Tauriņziežu dzimtas koks (gk. Brazīlijā) ar cietu, dzeltensarkanu koksni, kura žūstot kļūst tumši sarkana; to lieto mēbeļu ražošanā un sarkanas krāsas - brazilīna - iegūšanai; pernambuks.
- finierēšana tehnoloģiska operācija mēbeļu un interjera vairogu ražošanā, kurā visu veidu plātnes (galdnieku, kokskaidu, kokšķiedu, MDF, OSB) aplīmē ar drāzto vai lobīto finieri.
- šķelda tehnoloģiskām vajadzībām sasmalcināta koksne; apmēram vienādu izmēru (22x23 mm) koksnes gabaliņi celulozes un kokmasas iegūšanai.
- kamēlija Tējasaugu dzimtas ģints ("Camellia"), mūžzaļš dienvidu koks vai krūms ar ādainām lapām un lieliem ziediem, ap 80 sugu.
- polivinilacetāts Termoplastisks, amorfs polimērs [-CH2-CH(OCOCH3)-]n ar labu adhēziju pret koksni, papīru, stiklu u. c.
- ekstrakcijas terpentīns terpentīns, ko iegūst, pārstrādājot sasveķotas priežu celmu koksnes benzīna ekstraktus.
- špīrs Tievs baļķis; masta koks.
- žmauga Tievs, garš izstīdzējis koks.
- Tectona grandis tīks jeb tīkkoks pazīstams ar vērtīgo koksni.
- ciešmetrs Tilpuma mērvienība - viens kubikmetrs blīvas koksnes masas, blīvais kubikmetrs.
- spīgulīte Tinteņu dzimtas sēņu ģints ("Psathyrella"), vairumā saprofīti, aug uz trūdvielām bagātas augsnes, retāk tās ir parazīti uz dzīvas koksnes un cepurīšu sēnēm, dažāda lielum augļķermeņi, cepurīte pusapaļa vai zvanveidīga, radiāli rievota, 50 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu.
- trapis Trapans koks.
- traušļa Trausls, viegli laužams koks.
- treilyns treilenis, koks priekšējā un pakaļējā plāča sastiprināšanai ratos.
- šķeltlapu trejsmailīte trejsmailīšu suga ("Tritomaria exsectiformis"), sastopama mežos uz kūdras, sfagniem un trupošas koksnes.
- čerimoija Tropos augošs 5 līdz 9 metrus augsts augļu koks ("Annona cherimola") ar divrindu lapām un zaļiem konusveida augļiem, kas pēc konsistences atgādina saldējumu, bet to garša līdzinās vaniļas, mango, banāna, bumbiera un ananāsa sajaukumam.
- kolas koki tropu koks Āfrikā, ko audzē sēklu - kolas riekstu dēļ; tie ir lieli, balti vai sarkani, satur kofeīnu, tos košļā kā tonizējošu līdzekli, sēklu pulveri vai ekstraktu lieto atspirdzinošos dzērienos (kokakolā u. c.) un šokolādē.
- sarkankoks Tropu koks ar dekoratīvu sarkanīgu, brūnu, cietu koksni (piemēram, sekvoja, mahagonijs); šī koka koksne.
- kakao tropu koks ar lielām, veselām lapām, sīkiem, iesarkaniem ziediem un gurķveidīgiem augļiem.
- dzelzskoks Tropu koks ar ļoti cietu koksni.
- pērtiķu maizes koks tropu koks ar ļoti resnu stumbru, kuplu lapotni, miltainiem ēdamiem augļiem; baobabs.
- melnkoks Tropu koks ar ļoti tumšu, smagu un cietu koksni.
- stirakss Tropu un subtropu koks, kura sveķi satur aromātiskas vielas.
- rožkoks Tropu vai subtropu koku koksne rožainā krāsā, reizēm ar rožu smaržu.
- raibā sietveida trupe trupe, kam raksturīga pazemināta koksnes cietība un raiba nokrāsa uz tumši brūna vai pelēki violeta fona, iedzelteni plankumi un joslas un šūnveida vai šķiedraina struktūra.
- trupējis zars trupēs bojāts zars dažādās sadalīšanās pakāpēs, kad zara koksne ir pārvērtusies irdenā masā; tabakas zars.
- hemlokegle Tsuga - priežu dzimtas ģints (ap 14 sugām) skujkoks ar īskātainām, plakanām skujām Ziemeļamerikā un Austrumāzijā; audzē arī kā krāšņumaugu.
- dzīvībaskoks Tūja ("Thuja") - ciprešu dzimtas mūžzaļš skuju koks vai krūms.
- dzīvības koks tūja; dzīvībaskoks.
- dobums tukšums, kas radies, sairstot augoša koka vai resna zara kodolkoksnei; parasti attīstās pāraugušu vecu koku stumbru vai zaru sānu virsmā sēņu vai baktēriju iedarbībā.
- tulpju koks tulpjukoks, tulpjkoks.
- mahagonijs Tumši brūna mahagona (vai dažu citu tropu koku) koksne.
- ārējā mīkstā trupe tumši brūna plaisainuma trupe, kas aptver kokmateriālu visā tā šķērsgriezumā vai tikai tā daļā un izplatās dziļumā, bieži virzoties pa plaisām; rodas galvenokārt kokmateriālu ārējās (kā aplievas, tā kodola) daļās no ilgas un nepareizas glabāšanas koksni noārdošu sēņu iedarbībā; uz koksnes bojātās virsmas bieži novērojami sēņotnes kūlīši un augļķermeņi.
- akmeņogļu darva tumšs, biezs šķidrums, kas rodas akmeņogļu koksēšanas procesā, izmanto krāsu, medikamentu un konservantu ražošanai, bet atlikumu izmanto, piemēram, jumta papes izgatavošanai un ceļu segumam.
- slīkoņa baļķis ūdenī nogrimis, arī grimstošs liels koks.
- koksnes saistītais ūdens ūdens, kas atrodas koksnes šūnu sieniņās (mikrokapilāros).
- uguns zars uguns koks.
- dinasķieģeļi Ugunsizturīgs materiāls, kas sastāv galvenokārt no silīcija dioksīda; lieto kausēšanas, apdedzināšanas un karsēšanas krāšņu (koksēšanas, martena u. c.) būvē; dinasķieģeļu ugunsizturība sasniedz 1680 -1730 C grādus.
- monochamus Ūsaiņi - koksngraužu dzimtas ģints.
- aizaudzis zars uz apaļā kokmateriāla izliektās virsmas neredzams, stumbra koksnē ieaudzis zars, par ko var liecināt mizas rētas vai saaugumi.
- ķeramkoks Uz paliktņiem nogāzts koks ar visiem zariem, kas vīstot pievilina kaitēkļus, ko pēc tam ir vieglāk iznīcināt.
- grecelis Uz visām pusēm līkumains koks.
- izrobījumi Uz zāģmateriālu virsmas vai detaļas cits citam līdzās sīki padziļinājumi - šķiedru kūlīšu vai koksnes daļiņu izrāvumi.
- tekstūra Uzbūves, struktūras īpatnību kopums (piemēram, vielā, iežos, koksnē), ko rada sastāvdaļu, elementu novietojums, savstarpējās telpiskās attiecības.
- odne Uzkala - ragavu slieces balsta augšdaļas stiprinājuma koks.
- ķirmeļi Vabolīšu dzimtas kukaiņi, 5-6 mm garu ķermeni, grauž koksni, labprātāk lapu koku, veido alas koksnē, arī mēbelēs.
- koksngrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Cerambycidae"), kuru kāpuri pārtiek no koksnes, \~27000 sugu, Latvijā konstatētas 102 sugas; ūsaiņu dzimta.
- spraugložņa Vaboļu kārtas dzimta ("Colydiidae"), \~1650 sugu, maz pētīta, Latvijā konstatētas 6 sugas, vaboļu ķermenis 1,3-7,5 mm garš, iegareni ovāls, saplacināts, satopamas gk. zem koku mizas, koksnē, dažas sugas - skudru pūžņos, kompostā, augsnē.
- māņsprakšķis Vaboļu kārtas dzimta ("Euchnemidae syn. Melasidae"), maz pētīta, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas \~7 sugas, vaboļu ķermenis 4-9 mm garš, cilindrisks, gk. melns, attīstās gk. lapkoku koksnē un ar to arī barojas.
- māņīsspārnis Vaboļu kārtas dzimta ("Micropeplidae"), ķermenis šaurs 1,0-2,5 mm garš, satopamas trūdošās augu atliekās, trūdošā koksnē, dzīvnieku ekskrementos un citur, Latvijā maz pētītas, konstatētas 2-3 sugas.
- ugunsvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Pyrochroidae"), 150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis plakans, pakaļgalā paplatināts, segspārni sarkani, kāpuri attīstās zem lapkoku mizas, trūdošā koksnē.
- parazītvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Rhipiphoridae"), \~430 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatētas tikai 2 sugas, 3,8-12 mm garas vaboles mazu galvu, ķemveidīgiem vai zāģzobainiem taustekļiem, sastopamas koksnē, lapseņu vai kameņu ligzdās.
- māņsmecernieks Vaboļu kārtas dzimta ("Salpingidae"), Latvijā konstatētas 8 sugas, vaboļu ķermenis 2-4,5 mm garš, nedaudz saplacināts, virspuse punktota, dažām sugām ar metālisku spīdumu, sastopamas zem atmirušas koku mizas, trūdošā koksnē u. c.
- smailvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Scaphidiidae"), >50 ģinšu, >760 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, vaboļu ķermenis 1-7 mm garš, kails, spīdīgs, zilganmelns vai brūnganmelns, dažām sugām ar oranžiem plankumiem, attīstās trūdošā koksnē, piepēs.
- stublājgrauzis Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas 2 ģintis ("Agapanthia" un "Phytoecia").
- celmgrauzis Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas apakšdzimta ("Lepturinae"), Latvijā konstatēto vaboļu ķermenis izstiepts, 6-20 mm garš, klāts ar matiņiem, segspārni brūni vai sinepjdzelteni, bieži ar melnām joslām vai plankumiem, Latvijā konstatētas 42 sugas.
- dižkoksngrauzis Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas grupa.
- malkcirtis Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas ģints ("Acanthocinus"), brūna vabole ar tumšiem plankumiem un šķērssvītru, garums - 12-20 mm, gari taustekļi, kāpuri dzīvo zem nokaltušu koku mizas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- aromia Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas ģints.
- agapanthia Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas viena no 2 stublājgraužu ģintīm.
- traheīdas Vadaudu elementi augstāko augu (parasti paparžaugu, kailsēkļu) koksnē - nedzīvas pagarinātas šūnas ar pārkoksnētiem, iekšpusē nevienmērīgi uzbiezinātiem apvalkiem.
- traheja Vadaudu elementi augstāko augu (parasti segsēkļu) koksnē - nedzīvas, no vertikālas dzīvu šūnu virknes izveidojušās caurulītes.
- krancbaļķis Vainagbaļķis; vainagkoks.
- vaiņagkoks Vainagkoks.
- koku pludināšana vaļēju vai plostos sastiprinātu koku transportēšana peldus pa kanāliem, upēm, ezeriem (lēts kokmateriālu transporta veids, bet pludināšanai ieilgstot, kokmateriāli var nogrimt un rasties līdz 8% koksnes zudums).
- vangalis Vangale - apaļš koka gabals; koks ar ko rullēja veļu.
- vangals Vangale - apaļš koka gabals; koks ar ko rullēja veļu.
- holonīms vārds, kas nosauc veselā jēdzienu salīdzinājumā ar daļas jēdzienu, piemēram, vārds "koks" ir holonīms attieksmē pret vārdu "zars"
- hiperonīms vārds, kas nosauc vispārīgāku jēdzienu salīdzinājumā ar konkrētāku jēdzienu, piemēram, vārds "koks" ir hiperonīms attieksmē pret vārdu "bērzs"
- grīlis Vārste, šķērsis (ceļam), sprosta koks, aizkārtne.
- dronga Vārtu horizontālais šķērskoks, ko izmanto vārtu aizvēršanai.
- patriarhs Vecs augs (parasti koks), arī dzīvnieks, no kura cēlušās nākamās paaudzes.
- vecstrumps Vecs bišu koks, ko vairs neizmanto, ar nocirstu galotni.
- vectrumps Vecs bišu koks, ko vairs neizmanto, ar nocirstu galotni.
- smalkkārtis vecs koks (ar šauriem gadskārtu gredzeniem).
- veceni Vecs koks.
- čiekstena Vecs, līks koks.
- čiekstene Vecs, līks koks.
- palmira Vēdekļpalma tropu Āzija; satur cukurainu sulu; lapu pumpuri ir ēdami; izturīgo uri ārkārtīgi cieto koksni lieto kā būvmateriālu, kā arī sīkizstrādājumu izgatavošanai.
- ašvatha Vēdisma un hindu mitoloģijā - svētais vīģeskoks, kas iemiesoja pasaules koka ideju.
- apse Velna koks, raganas malka.
- mangale Veltenisks koks drēbju uzritināšanai; robains dēlītis veļas izvelēšanai; mangalis.
- mangalis Veltenisks koks drēbju uzritināšanai; robains dēlītis veļas izvelēšanai.
- silksis vērpjamā ratiņa koks, kurā nostiprināta ratiņa ripa.
- cēlkoks Vērtīgas šķirnes koks, ko izmanto luksusa mēbeļu rūpniecībā (piemēram, rieksta koks, Karēlijas bērzs).
- ļepše Vertikālais koks, kas savieno ratiņa paminu ar rata vārpstas kloķi.
- cerbuls Vertikāli uzstādīts koks, kuru spēles dalībnieki cenšas apgāzt, metot tam ar nūjām.
- lūziņš Vētrā salauzts un nogāzts koks.
- koksnes uzbriešanas koeficients vidējā koksnes uzbriešana, palielinoties saistītajam mitrumam par vienu mitruma procentu.
- judrains Vidū izpuvis, piem., koks.
- iekrāsot Viegli, mazliet nokrāsot; ievadīt krāsu (piemēram, koksnē).
- iekrāsa Viela koksnes ietonēšanai; koksnes ietonējums.
- pildviela viela vai vielu maisījums, ar ko aizpilda koksnes poraino struktūru, to modificējot.
- pildvielas Viela vai vielu maisījums, ar ko aizpilda koksnes poraino struktūru, to modificējot.
- koksnes ķīmiskie aizsarglīdzekļi vielas un produkti, kas ķīmiski aizsargā koksni no bioloģisko bojātāju iedarbības.
- antipirēni Vielas vai maisījumi, kas kavē vai novērš koksnes, plastmasu u. c. materiālu aizdegšanos; visbiežāk lieto amonija fosfātu, amonija sulfātu, boraku un borskābi.
- asteroksiloni Vieni no pirmajiem psilofītu klases sauszemes augiem; izmiruši devonā, līdz 1 m gari, \~1 cm resni dihotomiski zaroti stumbri ar dažus mm gariem izaugumiem, kas veica lapu funkcijas; stumbra vidū zvaigžņveida koksne.
- askoks Vienu asi (~2,13 m) garš koks mērīšanai.
- Ficus carica vīģeskoks.
- karkass Vīksnu dzimtas sausu kalnu apgabalu koks ar ļoti cietu un smagu koksni.
- baltērkšķis Vilkābele ("Crataegus") - neliels rožu dzimtas koks vai krūms ar baltiem ziediem un sarkaniem vai melniem (reti dzelteniem) augļiem.
- vīnājs Vīnkoks (1).
- vīnoga Vīnkoks (1).
- vīnogulājs Vīnkoks (1).
- vīns Vīnkoks (1).
- Chionanthus virginicus Virdžīnijas sniegpārslu koks.
- zāģēt Virzot iekšā zāģi, dalīt nost (visu, parasti koku vai tā daļu); virzot iekšā zāģi, dalīt (koksni) šķiedru šķērsvirzienā vai garenvirzienā, arī šādā veidā gatavot (kokmateriālus).
- koksnainība Vispārināta īpašība --> koksnains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- koksnainums Vispārināta īpašība --> koksnains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- čozēnija Vītolu dzimtas ģints ("Chosenia"), liels, ātraudzīgs, vītoliem līdzīgs koks, Austrumāzijā, 1 suga.
- papele Vītolu dzimtas ģints ("Populus"), liels, ātraudzīgs koks, kam raksturīgas lapas ar samērā gariem kātiem, ziedi nokarenās, cilindriskās spurdzēs un kas zied pirms lapu plaukšanas.
- apse Vītolu dzimtas lapu koks ar garkātainām lapām ("Populus").
- melnapse Vītolu dzimtas lapu koks ar pelēku mizu, kas, kokam izaugot, melnē.
- Lamia textor vītolu koksngrauzis.
- šķetra Vītolu suga ("Salix pentandra"), krūms vai koks ar spīdīgu, brūnpelēku mizu un ziediem spurdzēs.
- Aromia moschata vītolu zaļais koksngrauzis.
- klopčeits zābaku koks - zābaku novelkamā ierīce.
- garenzāģēšana Zāģēšana, kura zāģējuma plakne ir paralēla koksnes šķiedrām.
- garenzāģis Zāģis, ar kuru zāģē koksni šķiedru virzienā.
- sagatave no koksnes zāģmateriāls ar izmēriem un kvalitāti, kas atbilst no tā izgatavojamiem izstrādājumiem un detaļām ar apstrādes un rukuma uzlaidi; koksnes sagatave.
- zāģmateriālu šķirošana zāģmateriālu sadalīšana pa šķirošanas vietām pēc to šķērsgriezuma izmēriem (platuma, biezuma), garuma, kvalitātes (koksnes vainu daudzuma, izmēra, izvietojuma), nozīmes u. c. pazīmēm.
- Oedemera viridis zaļais māņkoksngrauzis.
- Calosoma inquisitor zaļganais kokskrējējs.
- Oedemera lurida zaļganais māņkoksngrauzis.
- viridans Zaļgans, piem., streptokoks, kura kultūrai raksturīga zaļgana krāsa.
- zaļuksne Zaļojošs koks.
- zārda Zarains koks, ko izmanto zirņu vai pupu stādu atbalstam.
- šeperis zarains koks, ko liek āboliņa gubai vidū.
- žumburis Zarains koks, zaraina šķila.
- zumburs Zarains koks; izaugums, pumpa uz koka.
- ķeburs Zarains koks; žuburains priekšmets.
- bembere Zarains, sakropļots koks.
- zeģene Zārds, zārda koks; arī žagars.
- enterokoks Zarnu diplokoks vai stretokoks; atrodams normālā zarnu mikroflorā.
- izkritušais zars zars, kam nav saauguma ar apkārtējo koksni un kas turas tajā neblīvi; pie izkritušajiem zariem pieskaita arī izkritušo zaru caurumu.
- nesaaudzis zars zars, kura gadskārta nav saaugusi ar apkārtējo koksni vai ir saaugusi ar to mazāk par 1/4 no zara šķēluma perimetra.
- saaudzis zars zars, kura gadskārta saaugusi ar apkārtējo koksni ne mazāk par 3/4 no zara šķēluma perimetra.
- daļēji saaudzis zars zars, kura gadskārta saaugusi ar apkārtējo koksni no 1/4 līdz 3/4 no zara šķēluma perimetra.
- nokaltis zars zars, kura koksne ir sausa, atmirusi, var būt tumša, bet bez trupes pazīmēm; atmiris zars.
- atmiris zars zars, kura koksne ir sausa, atmirusi, var būt tumša, bet bez trupēs pazīmēm.
- stibriņš Zedenis (sētas koks).
- Calosoma auropunctata zeltpunktu kokskrējējs.
- bemberis Zems, kropls koks ar mezglainiem zariem, vai izaugums koka stumbrā.
- zīda koks zīdkoks (1).
- vīģe Zīdkoku dzimtas augļu koks vai krūms ar sulīgiem, saldiem augļiem.
- papīrkoks Zīdkoku dzimtas ģints neliels vasarzaļš koks, lapas staraini dalītas ar asiem matiņiem; subtropos un tropos, no lūksnes Ķīnā un Japānā jau vairāk nekā 2000 g. iegūst smalkšķiedras papīru.
- hloroforas Zīdkoku dzimtas koki ar vērtīgu koksni, izmanto arī krāsvielu ieguvei.
- upaskoks Zīdkoku dzimtas koks, kas izdala indīgu piensulu, ko lietoja bultu saindēšanai; aug Indijā un Malajā; ančars.
- ančars Zīdkoku dzimtas koks, kas izdala indīgu piensulu, ko lietoja bultu saindēšanai; aug Indijā un Malajā; upaskoks.
- ziedainis Ziedošs koks.
- palēcīte Ziemciešu dzimtas ģints ("Orthilia"), augs ar koksnainu stumbru, lapām mieturveida pušķos, baltiem vai zaļganiem ziediem.
- laimes palēcīte ziemciešu dzimtas palēcīšu suga ("Orthilia secunda syn. Ramischia secunda", senāk arī "Pyrola secunda"), sastopama samērā bieži gaišos skujkoku (it īpaši priežu) mežos (lānā, damaksnī, vērī) sausā, kaļķainā augsnē, tā ir 5—20 cm augsts puskrūms ar \~1 m garu sakneni, stumbrs stāvs vai pacils, koksnains, lapas otrādi olveidīgas, ādainas, spīdīgas, ar sīkzobainu malu.
- sasafrass Ziemeļamerikas koks, kas pieder pie lauru koku dzimtas.
- līčija Ziepjkoku dzimtas ģints ("Litchi") un tās vienīgā suga ("Litchi chinensis", senāk "Nephelium litchi"), Ķīnas izcelsmes augļukoks, izplatīts Dienvidaustrumāzijā, tiek kultivēts arī citviet.
- koksnes zilēšana zilējums - sēņu izraisīts skujkoku koksnes bojājums.
- polme Zvejas koks ar ko tīklu pastumj zem ledus.
- ungurkoks Zvejas laivas stūres vadāmais koks.
- kabenis Zvejas rīks 3 cilvēku zvejai brienot, 4-5 m garš, līdz 2 m plats tīkls, sastāv no 2 daļām jeb spārniem, no kuriem katram gar apakšu un vienā galā ir līks, ragavu sliecei līdzīgs koks, ar to zvejo seklākās vietās 3 cilvēki brienot stumdami no dziļuma uz malu; kaba; kabis; kabris; kakaža.
- klēcinieks Zvejas tīkla malas koks.
- žautris Žautrs - iesms; irbulis; koks, ko iesprauž alus kubulā.
- saķis Žuburains koks.
- žepurs Žuburs, vairākos zaros sadalījies koks.
koks citās vārdnīcās: