Paplašinātā meklēšana

Meklējam irga.

Atrasts vārdos (82):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (591):

kraute (Zirga) plecu daļa
sumestuve Ādas aukla, ar ko savelk kopā zirga sakas
dzenūškas Ādas siksnas pie sakām zirga iejūgšanai
dālderis Adījumu un audumu raksts, arī zirga spalvas raibums (ābolains)
Zvārtavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta bijušā Cirgaļu pagasta ziemeļu daļa, bet daļa bijušā Zvārtavs pagasta (arī pagasta vēsturiskais centrs "Zvārtava" pie Zvārtavas ezera) pievienota Gaujienas un Grundzāles pagastam
Grundzāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Palsmanes, Cirgaļu, Birzuļu un Zvārtavas pagasta teritorijas
Bilskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa pirmskara Birzuļu pagasta teritorijas un neliela daļa no pirmskara Smiltenes, Plāņu un Cirgaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela pirmskara Bilskas pagasta teritorijas daļa iekļauta Smiltenes pagastā
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas; pie tā piesaistītās dzeņaukstes pārnes zirga vilcējspēku uz velkamo priekšmetu
širenieks Amatnieks, kas izgatavo širas (zirga aizjūga piederumu)
angloarābs Angļu pilnasiņu un dižciltīga arabu zirga krustojums
appurņi Apaušu daļa ap zirga purnu
Paplakas stacija apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā
Cirgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā; saukta arī - Cirgaļu mežniecība un padomju laikā - Priedaine
Purmsāti apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā
Paplaka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, šī pagasta administratīvais centrs
kaustīt Apkalt, stiprināt pakavu zirga kājai
slejot aplikt slejas (zirgam)
ringot Aplikt zirgam seglu siksnu
španga Apmatojuma krāsa (zirgam)
sarēdzēt Apsprādzēt (zirgam aizjūga siksnas)
stāji Apstāji, zirga netikums
uzlēkt ar lēcienu, strauji liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā, piemēram, uz zirga, velosipēda)
ieģērkle Ārējais padziļinājums starp zirga žokļa kauliem
ieģerle Ārējais padziļinājums starp zirga žokļa kauliem
kāta nazis arkla nazis, kas izgatavots no plakanstieņa, tā vienu galu nokaļot par asmeni; nazi nostata ar asmens slīpumu uz priekšu tā, lai augsni grieztu no apakšas uz augšu; lieto krūmu–purvu un meža arklos un zirgarklos
kārpināt Ārstēt zirgu, tīrīt zirga muti, purnu
birziens Aruma un sējuma platības mērvienība (zemes gabals, ko var apart vienā cēlienā bez zirga pūtināšanas)
birzs Aruma un sējuma platības mērvienība (zemes gabals, ko var apart vienā cēlienā bez zirga pūtināšanas)
slipad Atkārtojumā apraksta ritmiskas zirga soļu skaņas
pārtērpināt zirgu atkārtoti tīrīt zirgam muti
knaipīties Atliekt ausis atpakaļ (zirgam, kurš vālas kost)
ātrie lēkši ātrākais zirga kustības veids, kad soļa garums, ieskaitot brīvo lidojumu, var trīskārt pārsniegt zirga ķermeņa garumu; pārvietošanās ātrums 15–18 m/s
Elekšu dobumakmens atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Virgas upes ielejas malā pie Elekšu mājām, garums - 2,4 m, platums - 1,8 m, augstums - līdz 0,9 m, tā plakanajā virsā iekalti \~200 iedobumiņi (diametrs - 4-6 cm, dziļums - līdz 2 cm)
Mizaiņu dobumakmens atrodas Lutriņu pagastā 200 m uz dienvidiem no Mizaiņu pilskalna, rūpīgi apstrādāts granīta bluķis, augstums virs zemes - 0,35 m, garums - 1 m, platums - 0,8 m, apakšdaļa trapecveidīga, bet augšdaļa 11 cm augstumā nokalta cilindriska (diametrs - 0,7 m), virspusē un augšdaļas sānos iekalts dobums (diametrs - 5 cm, dziļums - 10-13 cm), nozīme nav zināma, tas atgādina nepabeigtu dzirnakmeni vai īpaši apstrādātu akmeni (lagrietu), ko izmantoja zirga loku un ragavu slieču liekšanai
aulekši Ātrs (parasti zirga) skrējiens straujos lēcienos
auļi ātrs (parasti zirga) skrējiens straujos lēcienos; aulekši
lēkšiem Ātrs (parasti zirga) skrējiens straujos lēcienos; aulekšiem
treniņš augoša vai nobrieduša zirga organisma mērķtiecīga sagatavošana paredzamai izmantošanai
danceniski Augsti ceļot kājas, it kā dejas solī (parasti par zirga gaitu)
bucis Auns; vietām arī zirga nosaukums
burdjuks Austrumos, it īpaši Kaukāzā, Aizkaukāzā un Sibīrijā - maiss no veselas kazādas (liels maiss - no zirga ādas); lieto šķidrumu uzglabāšanai, dažās Austrumu zemēs ar piepūstu burdjuku ceļas pāri upei
zebonka auzu kule zirga barošanai ceļā
zirga pazīmes balti bezpigmenta laukumi uz zirga galvas vai kājām
zvaigznīte Balts plankums uz pieres zirgam vai liellopiem
baltinis Balts zirgs; šāda zirga vārds
Zirgadūbe Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zirgadobe" nosaukuma variants
Zyrgadūbe Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zirgadobe" nosaukuma variants latgaliski
Zyrgadūbs Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zirgadobe" nosaukuma variants latgaliski
bitka Birga, tvans
Braucupe Birztalas labā krasta pieteka Priekules novada Virgas pagastā; senāk Purmsāte
birzenis Birzums - sens garuma mērs, attālums, cik garu dzina vagu līdz zirga pagriezienam
atspiedumi Bojājumi zirga naga zoles kaktos, kas rodas no uzmīšanas uz kāda akmentiņa un tā ieķeršanās starp pakavu un nagu
drasāt Braši soļot vai jāt uz zirga
Purmsāte Braucupe, Birztalas pieteka Virgas pagastā
braukt soļiem braukt samērā lēnām, zirgam nerikšojot
parvolīns C9H13N, ptomaīns pūstošās zivīs vai zirga gaļā
jūdziens Ceļa gabals, ko varēja nobraukt ar vienu zirga iejūgšanu
jājamceļš Ceļš, pa kuru paredzēts pārvietoties jājot uz zirga
braucamceļš Ceļš, pa kuru paredzēts pārvietoties zirga pajūgā
stropols ciets mēsls, parasti zirga
zirdzinieks cilvēks, kas brauc ar zirga pajūgu
čega Čuprs, zirgaste, skausts
džigitēšana Dažādu sarežģītu vingrojumu veikšana uz auļojoša zirga; džigitēšana ir populāra Kaukāza kalnu iedzīvotāju, kazaku vidū (sk. džigits)
pušķis Dekoratīvs elements (parasti cepurēm) - neliels (putnu spalvu, arī zirga astru) kopums
šķirgatiņa dem. --> šķirgata; ķirzaciņa
paplatnieki Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Paplaka" iedzīvotāji
pormsātnieki Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Pormsāti" iedzīvotāji
priednieki Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Priednieki" iedzīvotāji
purmsātnieki Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Purmsāti" iedzīvotāji
rīkšu dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia virgata", arī "Euphorbia waldsteinii")
Dobele Dobeļupe, Virgas pieteka
ikri Dobja skaņa, kas rodas skrienoša zirga iekšējos orgānos
gnu dobradžu dzimtas pārnadzis (Āfrikas savannās), pēc izskata līdzīgs gan nelielam zirgam, gan vērsim
zintele Dzelzs riņķis zirga loka augšdaļā, pa kuru izvilka iemauktu pavadu un tās galu piesēja vai nu pie ilkss, vai arī pie auklas, vai oie siksnas starp ilksi un sakām
mīzlis Dzimumloceklis, īpaši zirga; dzimumorgāni
mīslis dzimumloceklis, īpaši zirga; dzimumorgāns
Dsirgen Dzirgas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandes pagastā
miestīt Dzīt zemē mietu, zirga piesiešanai
apkūlāt Dzīvnieka (piem., zirga) vilnai kļūt spurainai, pinkainai
Zirgezers ezers Daugavpils pilsētas Vizbuļu apkaimē, platība - 7,3 ha, dziļums - līdz 4,9 m; Zirgu ezers; Žirgas ezers
paleotērijs Fosils nepārnadzis, vissenākais zirga priekštecis
Brunhilde Franku karaliene ("Brunichilde" ap 534. g. - 613. g.), Austrāzijas karaļa Sigeberta I sieva, vestgotu karaļa meita, kas pēc vīra nāves valdīja Austrāzijā (no 575. g.), Burgundijā (no 593. g.), mēģināja apvienot franku valsti; 613. g. notiesāta uz nāvi, piesienot pie mežonīga zirga astes
Equus october gadskārtējais zirga upuris oktobrī Marsa laukumā Senajā Romā
samākslota zirga gaita gaita, kas zirgam īpaši iemācāma; to izmanto cirka un specializētos iejādes demonstrējumos
Kitalfars galvenā zvaigzne Mazā Zirga zvaigznājā (α), atrodas 186 ly attālumā, zvaigžņlielums 3,9
rene Garens padziļinājums uz zirga muguras vai krustiem
rieve garens, svītrveida paaugstinājums, kāds rodas, piemēram, zirgam uzšaujot ar pātagu
krēpes Garš apmatojums uz kakla, skausta, galvas (dzīvniekiem, piemēram, zirgam, lauvam)
bārzda Garš matu kopums pie zirga kājām
kremslis Graužamā kaite zirgam
lagriets gredzenveida šablons, ap ko liec riteņa lokus, ragavu slieču galus, zirga lokus
Trasimēds grieķu mitoloģijā - Nestora dēls, kas kopā ar tēvu un brāli Antilohu ieradās Trojā, viņš komandē 15 kuģus un piedalās daudzās kaujās, ir to karavīru vidū, kas Trojā iekļūst ar koka zirga palīdzību
Epejs Grieķu mitoloģijā - Trojas kara dalībnieks, koka zirga izgatavotājs
silēns grieķu mitoloģijā - viens no dēmoniem, kas ir dabas stihisko spēku iemiesojums, kopā ar satīriem ietilpst Dionīsa svītā, viņi ir neglīti, ar uzrautu degunu, biezām lūpām, zirga asti un nagiem, draiskulīgi, labprāt iedzer, lakstojas ap nimfām
sāvarga Grievalga - zirga aizjūga piederums, saite, kas savieno ratu vai ragavu priekšējās ass galu ar ilksi
vērķēt Griezt (izaugumus zirga nagā), tīrīt (zirga nagu kaļot)
kokšķiedra Grūti sagremojamu vielu komplekss, kas veido augu šūnu apvalku; galvenās sastāvdaļas ir celuloze, hemiceluloze, pentozāni un lignīns; atgremotāju priekškuņģos, kā arī zirga un truša aklajā zarnā to daļēji noārda baktērijas un infuzorijas
Kalki Hinduismā desmitā, vēl nenotikusī dieva Višnu avatāra, kas nolaidīsies uz balta zirga, un vēstīs par pašreizējās kosmiskā ļaunuma ēras kalijugas beigām un jauna zelta laikmeta kritajugas sākumu
losms Iedobums zem zirga pakava
groži Iejūga daļa - virve, siksna, lente, kuras galus piestiprina pie zirga mutes dzelžiem, lai varētu vadīt iejūgto zirgu
ringuts iejūga daļa, kas iet pāri zirga mugurai
klape Iejūga daļas zirga redzes ierobežošanai
vēdersiksna Iejūga sastāvdaļa - siksna, kas, izstiepta zem zirga vēdera, savieno abas ilksis
zeņģis Iejūga valgi, ar kuo piesien zirga sakas pie dīsteles
iežabot Ielikt laužņus zirga mutē
aizzabāt Ielikt zirgam mutē iemauktu stangu (liekot iemauktus)
sažabot ielikt zirgam mutē laužņus
apauši Iemaukti bez laužņiem, ko lieto zirga piesiešanai stallī un atpūtas laikā starp darba cēlieniem
vaigsiksna Iemauktu galvenā siksna, kas atrodas apkārt zirga galvai
padzerklis Iemauktu siksna, kas apņem zirga kaklu
dzelži Iemauktu, arī apaušu tērauda sastāvdaļa, ko liek zirgam mutē
kāpt zirgam mugurā ieņemt jātenisku stāvokli uz zirga
judra Iepuvums zirga zobos
ieamzēt Ieradināt, iemācīt niķus, untumus (piemēram, zirgam)
lenktuve ierīce koka riteņu un zirga loku liekšanai
kabins ierīce zirga loka saliekšanai
lielspēcītis Iesauka spēcīgam zirgam
lielnaudiņš Iesauka zirgam, par kuru samaksāts daudz naudas
lielnaudītis Iesauka zirgam, par kuru samaksāts daudz naudas; lielnaudiņš
Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu
noskriet ilgāku laiku, daudz liekot (piemēram, zirgam) skriet, ļoti nogurdināt, arī novājināt (to)
stāvvieta Īpaši iekārtota vieta kūtī lauksaimniecības dzīvnieka, parasti govs, zirga, novietošanai; arī aizgalds
aideniski Īpašs zirga solis, kad vienā laikā ceļ abas kreisās kājas un pēc tam abas labās, kā rezultātā gaita ir līgana
pempe Īsa cūkas aste, īsa zirga aste
hipogrifs Izdomāts teiksmains dzīvnieks ar ērgļa galvu un spārniem un zirga ķermeni
izverķēt Izgriezt un iztīrīt (zirga nagu pirms apkalšanas)
izirkaulis Izirgalis
palaiotērijs Izmiris kustonis terciārā laikmetā, pēc sava ģindeņa līdzīgs zirgam, pēc ārējā izskata tapīram
karakolēt Iznesīgi jāt, vadot zirgu sarauksmē, lai ar skaisto zirga izskatu pievērstu apkārtējo uzmanību
džigitēt Izpildīt sarežģītus vingrojumus, jājot uz auļojoša zirga
ērglītis Izplatīts vienzirga arkls
mīmieki Izrotājums jumta korē, sakrustotu koku (bieži zirga galvas) veidā
vaskinai Izsauciens vienlaicīgai kādas darbības uzsākšanai; arī uzsauciens zirgam kustības uzsākšanai
nie Izsauksmes vārds, ko izmanto zirga pamudināšanai
izvērķēt Iztīrīt (zirga nagu)
pineklis Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai
Priekules novads izveidots 2009. g., ietvēra Priekules pilsētu un Bunkas, Gramzdas, Kalētu, Priekules un Virgas pagastu, robežojās ar Aizputes, Vaiņodes, Rucavas, Grobiņas un Durbes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
aizjādelēt Jādelējot (uz zirga), aizvest (to)
kurbete jājamzirga lēciens ar pievilktām kājām, jāšanas sportā lēciena augstākā pakāpe
piejāt Jājot (parasti uz zirga), panākt, ka (tas) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
aizjāt Jājot (uz zirga), aizvest (to)
atjāt Jājot (uz zirga), atvest (to)
izjāt Jājot (uz zirga), izvest (to no kurienes, kur u. tml.)
ranverss Jāšanas figūra (manēžas jāšanā) - zirga sāniska virzīšanās nost no manēžas sienas tā, ka zirga galva pavērsta pret sienu
piruete Jāšanas mākslā - zirga pagrieziens uz pakaļkājām par 360 grādiem attiecībā pret jāšanas virzienu
rēdes jāšanas piederumi, zirga aprīkojums
kapriole Jāšanas sportā - manēžas zirga lēciens uz vietas
pasāža jāšanas sportā - saīsināts riksis; zirga pagriešana sānis; pārvietošanās sānis
iejāde Jāšanas, sporta disciplīna - vingrinājumu kopums, ar kuru ietrenē zirgam pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam
rikšot Jāt, arī braukt, parasti zirgam, skrienot šādā veidā
voltižērs Jātnieks, kas uz neseglota zirga izdara dažādus grūtus jāšanas paņēmienus
sedulkjosta Josta, siksna ar ko nostiprina sedulku zirgam ap viduci
sedulksiksna Josta, siksna ar ko nostiprina sedulku zirgam ap viduci
kājenieks kāds, kuram nav zirga, vai cita transportlīdzekļa
vērķnazis Kalēja nazis zirga nagu griešanai, tīrīšanai
Irenhabirga Kalnu grēda Austrumtjanšanā ("Iren Habirga"), Ķīnā, garums - \~200 km, augstums - līdz 5500 m, virsotnēs - mūžīgais sniegs, šļūdoņi
poksis Kalps, kuram nav neviena zirga
tugs Kārts ar zirga asti un zelta bumbu galā, ko turki lietoja karoga vietā
ķūtēt kaut ko smagu pārvietot (ar zirga transportu)
karakoleti Klasiskās jāšanas skolas 3 dažādi zirga lēcieni: krupāde, balotāde un kapriola
kājnieks Klaušu darbinieks, kas ierodas muižas darbos bez zirga; kājinieks
kājinieks Klaušu darbinieks, kas ierodas muižas darbos bez zirga; kājnieks (3)
steģis Koka baļķis zirga piesiešanai
knūja Koka runga zirga mietiņa iesišanai zemē
prēriju indiāņi kopējs nosaukums Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm, kas pēc zirga ievešanas Ziemeļamerikā attīstīja īpatnēju mednieku kultūru
kurba Kopvārds vairākām pārmaiņām zirga lecamās locītavas pakaļpusē, no kā izmainās kājas kontūra
arahnolizīns Krusta zirnekļa inde; ļoti aktīva hemolītiska inde, kas hemolizē truša un cilvēka, bet ne zirga vai jūras cūciņas asinis
zirgu galvas krusteniski koki uz jumta kores zirga galvu izskatā
obroka kule kule auzu barošanai, ko zirgam uzkar kaklā
Ezergailīšu velna akmens kulta vieta, atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, Ezergailīšu ciemā, tas ir ieapaļš, vienā pusē nošķelts akmens, augstums virs zemes - \~1 m, apkārtmērs - 7,6 m, tā virsā iedobta zirga pēda, liela un maza cilvēka pēda un starp tām krusts, visas 3 pēdas veido gandrīz pareizu vienādmalu trīsstūri ar 1 m garām malām
kūlenis Kuļamais bluķis - paprāvs koka bluķis ar tapām vai gareniski rievotu virsmu, kas veļas ap rāmī iestiprinātu dzelzs asi un zirga vilkts pa piedarba kulu izdauza graudus no vārpām
deviņdancis Kumeļa, zirga epitets
Duvzare Kuršu zeme Sventājas un Bārtas baseinā 13. gadsimtā, aizņēma daļu vai visu tagadējo Dunikas, Gramzdas, Kalētu, Nīcas, Priekules, Rucavas un Virgas pagastu teritoriju, kā arī līdz 15 km platu joslu Sventājas kreisajā krastā uz dienvidrietumiem no Skodas Lietuvā, ziemeļos robežojās ar Piemāri, austrumos - ar Bandavu, dienvidos un dienvidaustrumos ar Cekli un Megavu
šmudzēt Kustēties, cilāties (parasti par zirga ausīm, kad tas sasprindzina dzirdi)
paslēpenes Ķermeņa daļa no gurniem līdz vēdera apakšdaļai (dzīvniekiem, piemēram, zirgam, govij)
čirgailis Ķirzaka; čirgata
čirgālis Ķirzaka; čirgata
čirgats Ķirzaka; čirgata
ēberis lamu vārds vecam zirgam
klīma lamuvārds (vecam, vājam un slinkam zirgam)
klikšināt Lēni braukt, zirgam virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem; virzīties sīkiem, skanīgiem soļiem, (parasti par zirgu)
klikšķināt Lēni braukt, zirgam virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem; virzīties sīkiem, skanīgiem soļiem, (parasti par zirgu)
klibināt Lēni jāt, braukt, zirgam virzoties skanīgiem soļiem
elzenis Lenta vai josta (aptuveni 1 collu plata), ar kuru zirgam kaklā kar barības maisu, ganam - maizes kuli
saskriet Liekot (parasti zirgam) ilgāku laiku, parasti ātri, skriet, sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); liekot (parasti zirgam) ilgāku laiku, parasti ātri, skriet, panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
meigt loku liekt koku, lai izgatavotu zirga loku
beizars liela stiba ar ko uzšaut zirgam
bunčuks Lielajos kara orķestros - sitamais mūzikas instruments, kas rotāts ar zirga asti
vompati lieto (parasti atkārtojumā), atdarinot zirga lēkšošanu
klibklab lieto atdarinot zirga soļu skaņas
čiža lieto atkārtojumā, attēlojot braukšanu ar zirgu, imitējot zirga soļus sniegā
klapada lieto atkārtojumā, lai raksturotu zirga auļus
bu lieto, lai atdarinātu zirga bubināšanu
ihihī lieto, lai atdarinātu zirga zviedzienu
nū lieto, lai izteiktu skubinājumu (parasti zirgam)
stoi lieto, pavēlot (parasti govij vai zirgam) stāvēt mierīgi, pārtraukt kustēties
maut likt iemaukta dzelžus (zirgam) mutē
asinsserums lipīgu slimību dziedniecībā izmantots šķidrums, ko iegūst zirgam iepotējot slimības dīgļus un pēc kāda laika, kad izstrādājušās aizsargvielas, nolaižot asinis, no kurām atšķir serumu – sūkalas
Blumbergshof Loberģu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Cirgaļu pagastā
Loja Loja džirga - Afganistānas tradicionālā tautas sapulce
lansade Lokam līdzīgs zirga lēciens
kampinis Loks (zirga)
kamps Loks (zirga)
narica Lūciņš, ko aizver zirgam aiz ādas, lai vaina izpūznī un sadzīst
pavalcēt Ļaut (zirgam) rikšot pa apli
izmīzināt Ļaut (zirgam) urinēt
hipometrija mācība par zirga mērīšanu, dažādu mēru savstarpējām attiecībām, kas noteic zirga īpašības, darba spējas utt.
Bucefāls Maķedonijas Aleksandra mežonīgā kaujas zirga iesauka; pieradinātais zirgs Aleksandram ilgi kalpoja; vispār - kaujas vai parādes zirgs; ironiski - vecs, nodzīts zirgs
svilpaunieks Māla svilpe (Austrumlatvijā), parasti kāda dzīvnieka (piemēram, zirga, putna) veidolā
stūrzobs Malējais zirga priekšzobs
ceguna Mati, bize; zirga krēpes
ķīnis mazs knislis vai muša, kas ganībās uzklūp zirgam
vilces spēks mehāniskais spēks, kāds zirgam jāpieliek piekabes, ratu u. c. lauksaimniecības darba rīku pārvietošanai
pinekls Metāla aploce, riņķis ar ķēdi zirga kāju sasaistīšanai; pinekļi
pakavs Metāla kalts lokveida veidojums, ko ar naglām piestiprina pie darba dzīvnieka, parasti zirga, nagiem to aizsargāšanai no lūšanas, dilšanas, slīdēšanas
trenze Metāla knaiblīte pie iemauktiem, ko ieliek zirgam mutē, lai to vieglāk varētu savaldīt
ciga Mīļvārdiņš kumeļam vai zirgam
ausainis Mīļvārdiņš zirgam
kužiņa Mīļvārdiņš zirgam
miohippus Miocēna zirgs, fosils zirga priekštecis miocēnā
dausa Mistiska ceremonija, ko viduslaikos praktizēja sūfistu brālība Saadija - brālības vadonis jāja zirgā pāri cilvēkiem, kuri ekstāzē metās zem zirga kājām
spinālā jeb lumbālā anestēzija muguras smadzeņu anestēzija: (a) norobežota apvidus nejutība, kas ir muguras smadzeņu slimības sekas; (b) ķermeņa apakšējās daļas nejutība pēc anestēzijas vielas ievadīšanas muguras smadzeņu subarahnoidālajā telpā zirgastes apvidū
Equus caballus x Equus asinus mūlis, mājas zirga (ķēves) un ēzeļa (tēviņa) hibrīds
zabas Mutes dzelži jeb laužņi, parasti zirgam, bet var arī pārnestā nozīmē lietot
pēds Naga forma, kas vispilnīgākā izveidojumā novērojama pārnadžu un nepārnadžu dzīvniekiem, piem., zirgam, kur naga plātne apņem pirkstgalu gandrīz visapkārt, ieslēdz arī sarukušo pamatni un pirksta spilventiņu
ienaglot Naglojot ievainot (piemēram, zirga kāju pie naga)
grebtuve Nazis (zirga) nagu kopšanai
jūras zirdziņš neliela jūras zivs, kuras galva izskatā ir līdzīga zirga galvai
kulbene neliels ādas gabals zirga pakaļējās kājās locītavas vietā, ko dīrājot nogrieza atsevišķi, izraudzēja un no tiem taisīja paslalas (no katras kājas iznāca viena pastala)
žibanka neliels auzu maiss, ko zirgam piekārt pie galvas
riņģis neliels dzelzs riņķis vārtu ārpusē zirga pavadas piesiešanai
zebaks neliels maiss ar barību, kuru parasti uzkar zirgam kaklā
zebenīca neliels maiss, parasti no maisauduma (piemēram, auzu iebēršanai zirgam ceļā, noķerto zivju, vēžu ievietošanai)
judre neliels padziļinājums zirga priekšzobos
auzķesele Neliels, zirgam kaklā uzkarams maiss auzu ievietošanai
zirgķesele Neliels, zirgam kaklā uzkarams rupja auduma maiss barības ievietošanai
ķesele Neliels, zirgam kaklā uzkarams rupja auduma maiss barības ievietošanai; neliels maiss; auzu maiss
zirgi Nepārnadžu kārtas dzimta, daudz izmirušu ģinšu, kas veido garu pārvērtību rindu no pirmzirga eohipusa līdz mūsdienu zirgu ģintij, pie kuras pieskaitāmi zirgi, ēzeļi un zebras, ātri, garkājaini, spēcīgi dzīvnieki
draugzna Netīrums (blaugzna) zirga krēpēs
kaivele Nicīga iesauka zirgam vai ķēvei
tarba no (parasti) auduma šūta kule; zirgam kaklā karams auzu maiss
sleja no ādas vai auduma lentēm izgatavots aizjūga piederums, ko apliek darba dzīvniekam (parasti zirgam) ap muguru, lai sakas neslīdētu uz priekšu
kešeļs no auklām reti pīts maiss zirga barības līdzņemšanai ceļā
širas no siksnām darināts zirga aizjūga piederums (bezloka aizjūgos), ko lieto saku vietā
plakanais nazis no tērauda loksnes izgatavots nazis ar diviem asmeņiem (ja viens asmens nodilst, nazi pagriež par 180° un darbu turpina); lieto krūmu–purvu un meža arklos un zirgarklos
kulbenes no zirga ādas taisītas pastalas
ašķu siets no zirga astriem gatavots siets
klupināties Nolēkt (no zirga)
izmaut Noņemt (zirgam) iemauktus
noseglot Noņemt seglus (parasti zirgam)
zirgstiliņš Norobežota zirga stāvvieta, nodalījums (stallī)
Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas)
bunčuks Nūjiņa ar galā piesietu zirga asti, kas bija kazaku atamanu, poļu hetmaņu un turku pašā varas simbols 15.-18. gs.
nērdzējs Ņirga
nirga Ņirga
ņirgala Ņirga
ņirgoņa Ņirga
šņerglis Ņirga
ņirgainis Ņirga (1)
erģis Ņirga, ģeķīgs mēļotājs, smējējs
ērģis Ņirga, ģeķīgs mēļotājs, smējējs
nerga Ņirga, ņirdzējs
niķināt Pa jokam, lēni sist bērnam, zirgam
Aumeisteru pagasts pagasts bijušajā Valkas apriņķī, 1925. g. pārdēvēts par Cirgaļu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Zvārtavas, Grundzāles un Bilskas pagastā
Gramzdas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Kalētu, Virgas, Priekules un Vaiņodes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gramsden, krieviski — Gramzdenskaja
Priekules pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, aptver Priekules pilsētu, robežojas ar Kalvenes, Embūtes, Vaiņodes, Gramzdas, Virgas un Bunkas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Preekuln, krieviski — Prekuļnskaja
Kalētu pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Dunikas, Bārtas, Virgas un Gramzdas pagastu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kalleten, krieviski — Kaletenskaja
Bārtas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Grobiņas, Gaviezes, Virgas, Kalētu, Dunikas un Otaņķu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Oberbartau, krieviski — Oberbartauskaja
Gaviezes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Tadaiķu, Bunkas, Virgas, Bārtas un Grobiņas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gawesen, kriewviski — Gavezenskaja
sug Pamudinājuma uzsauciens zirgam
ša Pamudinājuma uzsauciens zirgam vai govij
panaras Panara - sainis, nesamais; tarba, kurā zirgam ieber auzas; grabažas
konca Papēdis, kāja, stilbs; zirga papēdis
Paplacken Paplakas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Virgas pagastā
pārskriet pārāk daudz liekot (piemēram, zirgam) skriet, nogurdināt, pārpūlēt (to)
jāt Pārvietoties, sēžot dzīvniekam (parasti zirgam) mugurā
jāzdalēt Pārvietoties, sēžot uz zirga
Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju
Liepājas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizteres, Aizviķu, Asītes, Bārtas, Bunkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Ezeres, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Krotes, Medzes, Nīcas, Nīgrandas, Pērkones, Priekules, Purmsātu, Rāvas, Rucavas, Tadaiķu, Tāšu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgaļu, Virgas un Ziemupes pagastu, robežojās ar Aizputes, Kuldīgas un Jelgavas apriņķi, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
Purmsātu pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā
pavads pavada (zirgam)
stodzene pavada zirga piesiešanai
Trojas zirgs pēc sengrieķu leģendas, milzu koka zirgs, kurā bija paslēpušies ahaju karavīri, kas piedalījās Trojas aplenkšanā; trojieši, neapjauzdami ahaju viltību, ieveda zirgu Trojā; naktī ahaji iznāca no zirga un ielaida pilsētā pārējo karaspēku
sirmenītis Pelēka zirga vai pelēkas cūkas iesauka
piesis pie jātnieka apavu papēžiem piestiprināms metāla vai cita materiāla pusloks ar izvirzījumu labākai zirga vadīšanai
dubultzirdziņš Piekariņš ar divām zirga galvas figūrām (lībiešu un senlatviešu sieviešu rotas lietas sastāvdaļa 13.- 15. gadsimtā)
grožot Pielikt grožus (zirgam)
kalt Piestiprināt (parasti zirga) nagiem pakavus
seglot Piestiprināt seglus (dzīvniekam, parasti zirgam)
kuz Pievilināšanas sauciens (atkārtojumā) zirgam, kumeļam
kuze Pievilināšanas sauciens (atkārtojumā) zirgam, kumeļam
kužu Pievilināšanas sauciens (atkārtojumā) zirgam, kumeļam
zabāt Pievilkt laužņus (zirgam)
zabināt Pievilkt laužņus (zirgam)
Emirgazi pilsēta Turcijā ("Emirgazi"), Konjas ilā, 5000 iedzīvotāju (2013. g.)
Purmsātu pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, ir reljefa pacēlums asā Birztales līkumā, tās labajā krastā, 3 m augstas kraujas malā, dabiski neaizsargātajā ziemeļu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums — neregulārs 45 x 25-55 m, izmantošanas laiks nav zināms
Paplakas pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, Virgas upes kreisajā krastā, tā ziemeļu pusē upes krasta erozijas dēļ nobrukusi \~1/3 plakuma, austrumu un rietumu nogāzes dabiski stāvas, bet neaizsargātā nocietināta ar 2 vaļņiem (augstums — 6 m un 1 m) un grāvi starp tiem, bijis apdzīvots līdz \~4 gs.
Brūveru pilskalns pilskalns Virgas pagastā, \~3 km uz dienvidaustrumiem no Virgas centra, 100 m uz ziemeļaustrumiem no Nuružu mājām, savrups \~16 m augsts paugurs, visas nogāzes, izņemot dienvidaustrumu pusi, ļoti stāvas, plakums — trapecveidīgs (~30 x 20 m), izteikts kultūrslānis nav konstatēts
pina pīti zirga potīšu apliekamie
lēvs Plakans (parasti par zirga nagiem)
obolus Pleckāju ģints "Obolidae" dzimtā ar apaļiem vākiem, kas sastāv no raga un kaļķa un formā un iekšējā uzbūvē atgādina zirga naga apakšējo virsmu, sastopams silūra nogulumos Baltijas un Skandināvijas zemēs
plukšķis Pļāpa; citu aprunātājs, zobgalis, ņirga
popa Polsterējums, mīksta padrēbe zirga sakām, mēbelēm (krēsliem)
popājs Polsterējums, mīksta padrēbe zirga sakām, mēbelēm (krēsliem)
popiens Polsterējums, mīksta padrēbe zirga sakām, mēbelēm (krēsliem)
pops Polsterējums, mīksta padrēbe zirga sakām, mēbelēm (krēsliem)
gambezons Polsterēts un miecēts vamzis, kam jāpasargā karavīrs kaujā, darināts no vairākām kārtām, polsterējumam izmantoja auduma strēmeles, pakulas, zirga astrus
pasilksis Polsterēts, gredzenveida spilvens, kas novietots zem sakām, lai zirga pleci netiktu saspiesti
virpiņnieki Priekules novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Virga" iedzīvotāji
Wirgen Priekules novada Virgas pagasta bijušais nosaukums
Pubbul Pubuļu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Cirgaļu pagastā
svītrainā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma virgatum"), vāji indīga sēne
sultāns Pušķis pie huzāra cepures vai uz zirga galvas (svinīgās ceremonijās)
Hochberg Putras muiža, kas atradās Valkas apriņķa Cirgaļu pagastā
astri Ragvielas pavedieni (zirga astē)
šķimeļains Raibs (par zirgu, zirga apmatojumu, apspalvojumu)
rempelains rempaļains (par zirga dzimumlocekli)
grebtuvis Rīks zirga nagu tīrīšanai
žņauglis Rīks, ar kuru saspiež zirgam lūpas (kamēr tiek apkaltas kājas)
Euphorbia esula ssp. tommasiana rīkšu dievkrēsliņa "Euphorbia virgata" nosaukuma sinonīms
Euphorbia waldsteinii rīkšu dievkrēsliņa "Euphorbia virgata" nosaukuma sinonīms
rīkšu zeltslotiņa rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea")
zeltgalvīši Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea")
zeltmeja Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea")
zeltmēlīte Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea")
zeltmēlītes Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea")
zeltrīste Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea")
šūpuļzirgs Rotaļlieta - zirga figūra, kurai ir lokveida pamatne un uz kuras sēžot var šūpoties
panara Sainis, nesamais; tarba, kurā zirgam ieber auzas; grabažas
pineklot saistīt, likt pineklu zirga kājām
uzdegunis Saite vai siksna zirga aizjūgā apaušu un iemauktu priekšdaļā
duzma Sajukums, drūzma, birga
kā medū mērcēt (kājas) saka, ja cilvēks ir liels, veikls gājējs, ja zirgam ir viegla, ātra gaita
ādziene Samestava - ādas sienamais zirga iejūgam
grepstele Samudžinājums dzijā vai zirga krēpēs
sapineklot Sasaistīt (zirga kājas)
saķēst zirgus sasaistīt divus zirgus vienu otram ar važām tā, lai viena zirga priekškāja būtu savienota ar to pašu (t.i. labo vai kreiso) otra zirga priekškāju
tpru Sauciens, ar ko liek zirgam apstāties
tprus Sauciens, ar ko liek zirgam apstāties
tprusi Sauciens, ar ko liek zirgam apstāties
trr Sauciens, ar ko liek zirgam apstāties
trus Sauciens, ar ko liek zirgam apstāties
prrū Sauciens, ar kuru liek zirgam apstāties
prū Sauciens, ar kuru liek zirgam apstāties
prus Sauciens, ar kuru liek zirgam apstāties
acskā Sauciens, ar kuru pavēl zirgam kāpties atpakaļ
acski Sauciens, ar kuru pavēl zirgam kāpties atpakaļ
atskāp Sauciens, ar kuru pavēl zirgam kāpties atpakaļ
atkāp Sauciens, ar kuru pavēl zirgam kāpties atpakaļ; atskāp
kāju Sauciens, ar kuru zirgam liek pacelt kāju
sedilka Sedulka - zirga iejūga piederums, ar jostu piesprādzēti segliņi, kas palīdz nest sakas un loku, lai tie pārāk nespietu skaustu
zirgsega Sega (parasti austa no lupatu strēmelēm) sasvīduša vai salstoša zirga apsegšanai
pasedlis Sega, ko klāja uz zirga muguras zem segliem, kas sākotnēji bija izgatavoti no koka
kavallo Senāk Neapoles vara sīknauda, pēc izskata līdzīga vecām Kartāgas un Sicīlijas monētām, no kurām bij patapināts zirga attēls
Hipokrēne Sengrieķu mitoloģijā - avots Heliona kalnā, radies no spārnotā zirga Pēgasa kājas spēriena; avotam piemīt brīnumaina spēja iedvesmot dzejniekus
Lāokoonts Sengrieķu mitoloģijā - Poseidona priesteris Trojā, kas brīdināja trojiešus no grieķu atstātā koka zirga; kad Lāokoonts kopā ar saviem diviem dēliem jūras krastā ziedoja Poseidonam, no jūras iznira divas milzu čūskas un viņus nožņaudza
silēni Sengrieķu mitoloģijā dabas dēmoni ar zirga ausīm un zirga asti Dionīsa svītā
dubultkleperis Sens apzīmējums igauņu vietējam lielāka auguma zirgam (142-151 cm skaustā); mazākus vietējos igauņu, īpaši Sāmsalas zirgus, dēvēja vienkārši par kleperiem
vēderjosta Siksna ar vairākām sprādzēm sedulku un sedlu nostiprināšanai, apsprādzējot ap zirga ķermeni
kaupris Skausts (zirgam)
kosa Skausts zirgam; skausts, sprands
kausa skausts; zirga kakls krēpju daļā
skrāpa skrāpis zirga apspalvojuma tīrīšanai
volte Slaids zirga pagrieziens jāšanā
makracis Slapjā ēde pie zirga naga
Jarila Slāvu mitoloģijā - pavasara auglības dievība, kuru attēloja kā baltās drānās tērptu jaunavu uz balta zirga
zlita Slita zirga piesiešanai
zlits Slita zirga piesiešanai
cirgalieši Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Cirgaļi" iedzīvotāji
zirgs ballē sniegs salīp, saveļas zirgam zem pakaviem
gumba Spējš izliekums zirga lokā
zirgu darbaspējas spēks, ātrums, izturība, kas ir atkarīgi no zirga tipa, augstākās nervu darbības tipa un individuālām iedzimtām īpašībām
Spirgen Spirgas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Praviņu pagastā
voltižēšana sporta veids - vingrošana uz skrejoša vai lēkājoša zirga; arī specifisks akrobātikas veids
buka Statīvs, uz kura novieto zirga kāju, piestiprinot pakavu
steliņš Steliņģis - katram zirgam ierīkots īpašs nodalījums stallī
stiliņš Steliņģis; ar dēļiem norobežota vieta, atsevišķs nodalījums stallī (zirgam)
atsēja Stieple, saite, kas savieno (parasti ratu priekšasi ar ilksi; arī arkla stiprinājumu ar zirga iejūgu)
virpeles stipri nodzīta un sasvīduša zirga apspalvojuma izskats
izšaustīt strauji iesist (piemēram, zirgam)
semastava Sumestuve - ādas aukla, ar ko savelk zirga sakas
somstava Sumestuve - ādas aukla, ar ko savelk zirga sakas
burči Suņa burči - augs, zirga (arī suņa) kumelītes
sutrainis Svelme, birga
kvalitāte šaha spēlē – starpība starp laidņa vai zirga un torņa vērtību
stogs šaura siksna (zirga iejūgšanai); pavada
šoras Širas - no siksnām darināts zirga aizjūga piederums (bezloka aizjūgos), ko lieto saku vietā
žvinguļi šķindoši priekšmeti zirga aizjūgā
šķirgailis Šķirgata, ķirzaka
zilsarītis tāds, kam ir zili sari (zirga epitets)
lauks tāds, kam pierē ir balta apmatojuma plankums (parasti par zirgu); tāds, kam ir balta apmatojuma plankums (par, parasti zirga, pieri, galvu)
vienjūgas tāds, kas paredzēts viena zirga iejūgšanai
vienzirga tāds, kurā iejūgts viens zirgs; tāds, kas paredzēts vienam zirgam
bezzirgu tāds, kurā nav neviena zirga (par saimniecību)
zebinieks Tarba, ko zirgam pakar kaklā barošanai; zvejas tarbiņa
odera Tarba; auzu kule zirgam
svilpaste Tautasdziesmās zirga epitets
vienradzis Teiksmains, zirgam līdzīgs dzīvnieks ar taisnu spirālveida ragu pierē; spēka un šķīstības simbols
ķīpis Tīklveida maiss zirga barībai
iztārpināt Tīrīt (zirgam muti)
ģērbināt Tīrīt zirga muti
dukņa Troksnis, spiešanās, birga
peļutaka Tumša svītra pār dzīvnieka (piemēram, zirga) muguru
duls Tumšs, tumšā krāsā; tumši brūngana zirga spalva
Virgas dīķis ūdenstilpe Virgas pagastā, platība — <1 ha
kaukala uz ādas lokveida siksnas uzšūti zvārguļi, ko godībās, svētkos liek zirgam ap kaklu
segli uz dzīvnieka, parasti zirga, muguras piestiprināma ierīce (ar ieliektu vidusdaļu) sēdēšanai vai kravas novietošanai
zabenēt Uzlikt iemauktus (zirgam)
iezabāt Uzlikt mutes dzelžus (zirgam)
iezubāt Uzlikt mutes dzelžus (zirgam)
apseglot Uzlikt seglus (parasti zirgam)
uzsedlot Uzlikt un piestiprināt zirgam seglus
apslejot Uzlikt zirgam vērzeles (iejūgu)
sazobot uzlikt zirgam zobu aizsegus, lai nevar iekost
Daļģu dzirnavezers uzpludināts Priekules pagastā uz Virgas upes, platība - 2,5 ha
nuk Uzsauciens zirga pamudināšanai, arī atkārtojumā
kaš Uzsauciens zirgam
ram uzsauciens zirgam (lai tas pagrieztos tā, ka var ieliet ūdeni un ielikt barību)
uzprūsināt Uzsaukt "prus!" (parasti vairākkārt), liekot zirgam apstāties
stagāt Uzsiet zirgam asti
uzauzot Uzsist, izdarīt sitienu (zirgam, ar pātagu)
prusināt vairākkārt teikt "prus!", liekot zirgam apstāties
prusināties vairākkārt teikt "prus!", liekot zirgam apstāties
tprusināt vairākkārt teikt "tpru!", liekot zirgam apstāties
Priedaine Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Cirgaļi" bijušais nosaukums padomju laikā
Cirgaļu mežniecība Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Cirgaļi" nosaukuma variants
Virga Vārtājas kreisā krasta pieteka Virgas pagastā, augštece Priekules, Embūtes un Vaiņodes pagastā, garums - 29 km, kritums - 134 m; Priekule; Niedrupe; augštecē arī Elka
vīvaļas Vēdergraizes, uzpūsts vēders govij vai zirgam
vīvules Vēdergraizes, uzpūsts vēders govij vai zirgam
vīvele Vēdergraizes, uzpūsts vēders govij vai zirgam, arī aitai, cūkai
torero Vēršu cīņas dalībnieks bez zirga
jūdze vēsturiska garuma mērvienība, kas līdz 19. gs. sākumam bija galvenais ceļa mērs, sākotnēji apzīmēja attālumu, ko varēja nobraukt bez zirga atpūtināšanas, t. i. izjūgšanas, Livonijas kara laikā Latvijas teritorijā lietotās jūdzes garums bija 6,3-7 km
ilkss viena no divām kārtīm, kas piestiprinātas pie ratiem, ragavām u. tml., zirga iejūgšanai
vienjūgs Vienam zirgam paredzēts
riksis vienmērīgs, vidēji ātrs (parasti zirga) skrējiens; brauciens, jājiens, kad (parasti zirgs) skrien vienmērīgi, vidēji ātri
balotāde viens no klasiskās jāšanas skolas zirga lēcieniem, kad zirgs ieņem pakaļkājas zem sevis ar pakaviem uz āru un atpakaļ
kapriola viens no klasiskās jāšanas skolas zirga lēcieniem, kad zirgs palecoties uz augšu izdara spērienu ar pakaļkājām
papildu vilces spēks vilces spēks, kas nepieciešams, zirgam ejot pret kalnu; proporcionāls piekabes masai un kāpuma leņķa sinusam
čapraks Vilnas sega, ko paklāj zem sedliem zirgam uz muguras
sedli Vingrošanas zirga daļa starp rokturiem
voltižēt Vingrot uz skrejoša vai lēkājoša zirga
Niedrupe Virga, Vārtājas pieteka
Priekule Virga, Vārtājas pieteka
Elka Virga, Vārtājas pietekas paralēls nosaukums tās augštecē
Pūces grāvis Virgas labā krasta pieteka
Dobeļupe Virgas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bunkas un Priekules pagastā, kā arī Priekules pilsētā, garums - 7 km; Dobele
Niedrupe Virgas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Priekules un Virgas pagastā, garums - 8 km
Lībjupe Virgas labā krasta pieteka Priekules pagastā, garums - \~3 km
Melnupe Virgas labā krasta pieteka Virgas pagastā, augštecē arī Priekules pagasta robežupe, garums - 16 km, kritums - 44 m
Wirgen Virgas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Virgas pagastā
virdzenieki Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Virga" iedzīvotāji
Virgenskaja Virgas pagasta bijušais nosaukums krieviski
zirgvīrs Vīrietis, kam ir zirgs; zirga īpašnieks
normālais vilces spēks visekonomiskākais vilces spēka lielums, kas atbilst 13–15% zirga dzīvmasas
pinakls Vīta aukla, valgs (zirga kāju sapīšanai); pineklis
kreņģelēt Vīties, skriet pa apli (kā zirgam)
zebroīds zebras un zirga, arī zebras un ēzeļa krustojums
zeltgalvīšu zeltainītis zeltainīšu suga ("Lycaena virgaureae")
dzeltenā zeltgalvīte zeltgalvīšu suga ("Solidago virgaurea")
ziloņkauls Ziloņu triecējzobu (ilkņu) dentīns; dzeltenīgi balts materiāls, ko iegūst no ziloņa (arī nīlzirga) triecējzobiem
zirgacs Zirga acs
zirgāda Zirga āda (parasti izstrādāta)
streliņš Zirga aizgalds stallī
slejs Zirga aizjūga daļa, sakām piestiprināts sisksnu savienojums pār zirga muguru
pripažs Zirga aizjūga piederums
muņica Zirga aizjūgs
ganaši Zirga apakšžokļa stūri
ruds Zirga apmatojuma krāsa, ko veido brūnas krāsas segmati un jebkuras nokrāsas brūni aizsargmati
bērs zirga apmatojuma krāsa, kuru veido brūnas krāsas segmati un melnas krāsas aizsargmati
dūkans zirga apmatojuma krāsa, kuru veido melni segmati ar pelēcīgu vai rūsganu nokrāsu galotnēs un melnas krāsas aizsargmati
zirgaste Zirga aste
ašķis Zirga astrs
reprīze Zirga atkārtota vadīšana noteiktā gaitā
allīrs Zirga ātrums gaitās: soļos (~100 m/min), teciņos, rikšos (~175 m/min), lēkšos (~400 m/min) un aulekšos (~600 m/min)
ģilas Zirga augoņi, līdzīgi zirņiem, iemetas starp ādu un miesu
ģili Zirga augoņi, līdzīgi zirņiem, iemetas starp ādu un miesu
ģilens Zirga augoņi, līdzīgi zirņiem, iemetas starp ādu un miesu; ģilas
ģilotas Zirga augoņi, līdzīgi zirņiem, iemetas starp ādu un miesu; ģildas
zebene Zirga auzu kule
ķīpa Zirga auzu tarba
oderiņš Zirga barība; auzu kule zirgam
odere Zirga barība; auzu kule zirgam; tarba
mutkulīte Zirga barojamais maisiņš; kule ar auzām, ko iekar zirgam kaklā stāvvietā
ātrums zirga darbaspēju raksturlielums, ko izsaka ar noietā ceļa posmā patērēto laiku
izturība zirga darbspēju raksturlielums, ko izsaka ar noietā ceļa posma garumu, zirgam strādājot ar prasībām atbilstošu vilces spēku
mīziknis Zirga dzimumloceklis
zirgābols Zirga ekskrementu gabals
šauri ganaši zirga eksterjera kļūda – attālums starp žokļa stūriem ir par mazu; šādam dzīvniekam var būt apgrūtināta elpošana
aida Zirga gaita, kad, pārejot no soļiem uz paātrinātu gaitu, zirgs vienlaikus ceļ vienas puses kājas un tāpat vienlaikus arī noliek
dabiska zirga gaita zirga gaita, kas saistīta ar iedzimtiem refleksiem un parādās bez mācīšanas – soļi, rikši, lēkši, atsevišķiem zirgiem arī aida
pažobele Zirga galvas apakšējā daļa pie žokļa
pažodele Zirga galvas apakšējā daļa pie žokļa
zirggaļa Zirga gaļa
grābammašiņš Zirga grābeklis
grābjammašiņš Zirga grābeklis
plences Zirga iejūga lences
zirglietas Zirga iejūga piederumi - priekšmeti (piemēram, sakas, slejas, iemaukti, apauši) zirga iejūgšanai
šermetes Zirga iejūga siksnas
jūdziens Zirga iejūgšana
jūgums Zirga iejūgšana
pažērve Zirga iejūgšanas piederums
uzdinīki zirga iemaukti, pagatavoti no ādas bez mutes dzelžiem
kārkši Zirga ilkņi
strapals Zirga izkārnījumi
strampals Zirga izkārnījumu gabals
strampuls Zirga izkārnījumu gabals
strumpuls Zirga izkārnījumu gabals
aizcirtums Zirga kājas kronīša ievainojums virs naga
vēzītis Zirga kājas posms starp kronīša locītavu un pēdvidu
pīte Zirga kāju pineklis
skrumslis Zirga kāju pineklis
brokdauns Zirga kāju sauso cīpslu trauma
žabkas Zirga kāju slimība - slapjš augonis
kamstavi Zirga kakla virsējā mala
cegums Zirga krēpes
krētes Zirga krēpes
skrētes Zirga krēpes
cegums Zirga krēpju šķipsna, kas starp ausīm nokarājas uz leju pār pieri
cekuls Zirga krēpju šķipsna, kas starp ausīm nokarājas uz leju pār pieri
kārstēgs Zirga kuņģis
kabriola zirga lēciens ar saliektām priekškājām, bet izstieptām pakaļkājām
kabriole Zirga lēciens uz vietas
galops Zirga lēkši; auļi
pajūgs Zirga lietas, ko uzliek zirgam, lai viņš varētu vilkt un braucējs zirgu vadīt (sakas, loks, lences (slejas, vērzeles), sedulka, iemaukti un groži)
lokriņķis Zirga loka riņķis, kur atsien pavadu (pēc zirga sajūgšanas)
kampa Zirga loks
stropūls Zirga mēsli
mulstiķis zirga mutes dzelzs ar pavadu
iedūrumi Zirga naga bojājumi
štengeles Zirga naga bojājums, kaite, kas radusies no nepareizas vai nesavlaicīgas zirga apkalšanas, no nepareizas nagu apkopšanas
kronītis Zirga naga daļa starp vēzīša kaulu un naga kaulu
pilnnadzis Zirga nags, kura mīkstā, iekšējā daļa ir izaugusi pārāk liela
krupis Zirga nagu slimība
purslas zirga nāsis
šņākas zirga nāsis
apnaglojums Zirga nepareizs apkalums, kas rodas, ja pakava nagla iedzīta nepareizā virzienā pieet tuvu dzīvnadzim un jūtami spiež uz to
aiznaglojums Zirga nepareizs apkalums, kas rodas, ja pakava nagla iedzīta nepareizā virzienā un ievaino dzīvnadzi
dindaļi Zirga pajūga zvārguļi
lāčkāja Zirga pakaļkāja ar vēzīša locītavas izliekumu uz priekšu
storte Zirga pakava radze; nagla zābakā
stota Zirga pakava radze; nagla zābakā
brese Zirga pazīme - dažāda lieluma un formas nepigmentētas ādas laukums starp nāsīm
sarma pierē zirga pazīme - laukums pieres apmatojumā, kurā ir balti mati uz tumšu segmatu fona
plati lauks zirga pazīme – tāds, kam deguna priekšdaļas apmatojumā ir balta svītra pār pieri un degunu līdz virslūpai
šauri lauks zirga pazīme – tāds, kam pār pieri un degunu līdz virslūpai ir balta svītra, kas šaurāka par pusi no deguna platuma
pripaška Zirga piejūgšana blakus otram zirgam
naris Zirga piesis, t. i. kāju pakaļpusē pēdējais augstumiņš virspus naga, kas apaudzis pagariem sariem
rendele Zirga pineklis
kazuls Zirga pleci, kur uzliek sedulku
uzpurnis Zirga purna pārsegs, ko stiprina pie apaušiem
sakade Zirga raustīšanās pie pavadas
kulksnis Zirga saku polsterējums
skosa zirga skausts
kausla Zirga skausts, pakausis
skrāpeklis zirga skrāpa
rudidārks Zirga spalvas krāsas nosaukums - raibas spalvas ruds zirgs
melndārks Zirga spalvas krāsas nosaukums - raibas spalvas, bet pamatkrāsā melns zirgs
bērdārks Zirga spalvas krāsas nosaukums – raibas spalvas bērs zirgs
zebrula Zirga un zebras krustojums
dižgrābeklis Zirga vilkmes grābeklis jeb kasāmmašīna
kasammašins Zirga vilkts grābeklis, kasāmmašīna
nosukas Zirga vilna, kuru ar sukām nokasa pavasarī
zirga gaita zirga virzes kustība
karjers Zirga visātrākā gaita; ātrs galops, aulekši
dzalbs Zirga žokļa kauls
padēklis Zirgam saku paliekamais (mīkstināšanai)
apjavs Zirgam ūdenī iebērti un samaisīti milti, iejauta mīkla
zirgudārzs Zirgaploks
dzelkrēpis Zirgas ar dzeltenīgām krēpēm
zilkrētis Zirgas ar zilganām krēpēm
vaislenica Zirgaudzētava
zēle Zirglietas, krūšu siksna (slejas) zirgam
baltīns Zirgs ar baltu vai ļoti gaišu apspalvojumu, apmatojumu (parasti ne visai spēcīgs); šāda zirga vārds
habronematoze Zirgu helmintoze, kuras kāpurus pārnēsā mušas, veido audzējus zirga (arī mūļa vai ēzeļa) kuņģī, kā arī vasarā ādas vātīs
kanģerēt Zirgus ārstēt, it īpaši zirgam ar birsti rīkli slaucīt, tīrīt
kaņģēt Zirgus ārstēt, it īpaši zirgam ar birsti rīkli slaucīt, tīrīt
kaņģierēt Zirgus ārstēt, it īpaši zirgam ar birsti rīkli slaucīt, tīrīt
Kergelēnu zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna virgata")
irga Zobgalis, nievātājs, ņirga
irgnis Zobgalis, nievātājs, ņirga
irgoņa Zobgalis, nievātājs, ņirga
irģis Zobgalis, nievātājs, ņirga; irga
izsmiekaļa Zobgalis, ņirga
ņerga Zobgalis, ņirga
šeiplis Zobgalis, ņirga, zaimotājs
žvingulis Zvaniņš (piemēram, viens no piekariņiem zirga iejūgam)
pulkstinītis Zvaniņš zirga pajūga greznošanai
klinkšens Zvārgulis, ko iekar zirgam kaklā nakts ganībās
kaukolys zvārguļi zirgam ap kaklu, braucot precībās vai laulībās
buks Žuburaina sakne, uz kuras novieto zirga kāju, piestiprinot pakavu

irga citās vārdnīcās:

MEV

irga