Paplašinātā meklēšana
Meklējam irga.
Atrasts vārdos (83):
- irga:1
- birga:1
- birga:2
- ļirga:2
- ļirga:1
- mirga:2
- mirga:1
- nirga:1
- nirga:2
- ņirga:1
- Pirga:1
- virga:5
- virga:4
- virga:3
- virga:2
- virga:1
- Virga:1
- džirga:1
- šņirga:1
- ņirgas:1
- irgašāt:1
- irgažāt:1
- atmirga:1
- Cirgaļi:1
- čirgata:1
- čirgats:1
- ķirgata:1
- ņirgala:1
- spirgas:1
- zirgacs:1
- bezzirga:1
- šķibirga:1
- birgains:1
- dirgavāt:1
- dirgavot:1
- Emirgazi:1
- ņirgains:1
- sirgaļot:1
- sirgaste:1
- sirgasti:1
- sirgasts:1
- spirgala:1
- spirgans:1
- škirgata:1
- šķirgata:1
- zirgaste:1
- zirgašķi:1
- zirgatis:1
- vienzirga:1
- cirgailis:1
- čirgailis:1
- čirgatēns:1
- izirgalis:1
- ņirgainis:1
- salirgans:1
- smirgalāt:1
- Šibirgana:1
- šķirgalis:1
- Virgabaļi:1
- Zirgadobe:1
- Zirgadūbe:1
- zirgamols:1
- Aspropirga:1
- atšķirgals:1
- cirgalieši:1
- nodirgavot:1
- sadirgavot:1
- šķirgailis:1
- šķirgatiņa:1
- tirgadiena:1
- zirgagalva:1
- zirgaģīmis:1
- zirgakmens:1
- zirgaploks:1
- Irenhabirga:1
- pusotrzirga:1
- ķirgailītis:1
- sasmirgalāt:1
- saspirgalāt:1
- zirgaskābene:1
- zirgantilopes:1
- zirgaudzētava:1
- Ferbinci-Tirga:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (593):
- kraute (Zirga) plecu daļa.
- sumestuve Ādas aukla, ar ko savelk kopā zirga sakas.
- dzenūškas Ādas siksnas pie sakām zirga iejūgšanai.
- dālderis Adījumu un audumu raksts, arī zirga spalvas raibums (ābolains).
- Zvārtavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta bijušā Cirgaļu pagasta ziemeļu daļa, bet daļa bijušā Zvārtavs pagasta (arī pagasta vēsturiskais centrs "Zvārtava" pie Zvārtavas ezera) pievienota Gaujienas un Grundzāles pagastam.
- Grundzāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Palsmanes, Cirgaļu, Birzuļu un Zvārtavas pagasta teritorijas.
- Bilskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa pirmskara Birzuļu pagasta teritorijas un neliela daļa no pirmskara Smiltenes, Plāņu un Cirgaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela pirmskara Bilskas pagasta teritorijas daļa iekļauta Smiltenes pagastā.
- sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas; pie tā piesaistītās dzeņaukstes pārnes zirga vilcējspēku uz velkamo priekšmetu.
- širenieks Amatnieks, kas izgatavo širas (zirga aizjūga piederumu).
- anglo-arabs Angļu pilnasiņu un dižciltīga arabu zirga krustojums.
- appurņi Apaušu daļa ap zirga purnu.
- Paplakas stacija apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā.
- Cirgaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā; saukta arī - Cirgaļu mežniecība un padomju laikā - Priedaine.
- Paplaka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, šī pagasta administratīvais centrs.
- Purmsāti apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā.
- kaustīt Apkalt, stiprināt pakavu zirga kājai.
- slejot aplikt slejas (zirgam).
- ringot Aplikt zirgam seglu siksnu.
- španga Apmatojuma krāsa (zirgam).
- sarēdzēt Apsprādzēt (zirgam aizjūga siksnas).
- stāji Apstāji, zirga netikums.
- uzlēkt Ar lēcienu, strauji liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā, piemēram, uz zirga, velosipēda).
- ieģērkle Ārējais padziļinājums starp zirga žokļa kauliem.
- ieģerle Ārējais padziļinājums starp zirga žokļa kauliem.
- kāta nazis arkla nazis, kas izgatavots no plakanstieņa, tā vienu galu nokaļot par asmeni; nazi nostata ar asmens slīpumu uz priekšu tā, lai augsni grieztu no apakšas uz augšu; lieto krūmu–purvu un meža arklos un zirgarklos.
- kārpināt Ārstēt zirgu, tīrīt zirga muti, purnu.
- birziens Aruma un sējuma platības mērvienība (zemes gabals, ko var apart vienā cēlienā bez zirga pūtināšanas).
- birzs Aruma un sējuma platības mērvienība (zemes gabals, ko var apart vienā cēlienā bez zirga pūtināšanas).
- slipad Atkārtojumā apraksta ritmiskas zirga soļu skaņas.
- pārtērpināt zirgu atkārtoti tīrīt zirgam muti.
- knaipīties Atliekt ausis atpakaļ (zirgam, kurš vālas kost).
- ātrie lēkši ātrākais zirga kustības veids, kad soļa garums, ieskaitot brīvo lidojumu, var trīskārt pārsniegt zirga ķermeņa garumu; pārvietošanās ātrums 15–18 m/s.
- Elekšu dobumakmens atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Virgas upes ielejas malā pie Elekšu mājām, garums - 2,4 m, platums - 1,8 m, augstums - līdz 0,9 m, tā plakanajā virsā iekalti \~200 iedobumiņi (diametrs - 4-6 cm, dziļums - līdz 2 cm).
- Mizaiņu dobumakmens atrodas Lutriņu pagastā 200 m uz dienvidiem no Mizaiņu pilskalna, rūpīgi apstrādāts granīta bluķis, augstums virs zemes - 0,35 m, garums - 1 m, platums - 0,8 m, apakšdaļa trapecveidīga, bet augšdaļa 11 cm augstumā nokalta cilindriska (diametrs - 0,7 m), virspusē un augšdaļas sānos iekalts dobums (diametrs - 5 cm, dziļums - 10-13 cm), nozīme nav zināma, tas atgādina nepabeigtu dzirnakmeni vai īpaši apstrādātu akmeni (lagrietu), ko izmantoja zirga loku un ragavu slieču liekšanai.
- auļi ātrs (parasti zirga) skrējiens straujos lēcienos; aulekši
- lēkšiem Ātrs (parasti zirga) skrējiens straujos lēcienos; aulekšiem.
- aulekši Ātrs (parasti zirga) skrējiens straujos lēcienos.
- treniņš augoša vai nobrieduša zirga organisma mērķtiecīga sagatavošana paredzamai izmantošanai.
- danceniski Augsti ceļot kājas, it kā dejas solī (parasti par zirga gaitu).
- bucis Auns; vietām arī zirga nosaukums.
- burdjuks Austrumos, it īpaši Kaukāzā, Aizkaukāzā un Sibīrijā - maiss no veselas kazādas (liels maiss - no zirga ādas); lieto šķidrumu uzglabāšanai, dažās Austrumu zemēs ar piepūstu burdjuku ceļas pāri upei.
- zebonka auzu kule zirga barošanai ceļā.
- zirga pazīmes balti bezpigmenta laukumi uz zirga galvas vai kājām.
- zvaigznīte Balts plankums uz pieres zirgam vai liellopiem.
- baltinis Balts zirgs; šāda zirga vārds.
- Zyrgadūbe Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zirgadobe" nosaukuma variants latgaliski.
- Zyrgadūbs Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zirgadobe" nosaukuma variants latgaliski.
- Zirgadūbe Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zirgadobe" nosaukuma variants.
- bitka Birga, tvans.
- Braucupe Birztalas labā krasta pieteka Priekules novada Virgas pagastā; senāk Purmsāte.
- birzenis Birzums - sens garuma mērs, attālums, cik garu dzina vagu līdz zirga pagriezienam.
- atspiedumi Bojājumi zirga naga zoles kaktos, kas rodas no uzmīšanas uz kāda akmentiņa un tā ieķeršanās starp pakavu un nagu.
- drasāt Braši soļot vai jāt uz zirga.
- Purmsāte Braucupe, Birztalas pieteka Virgas pagastā.
- braukt soļiem (arī soļos) braukt samērā lēnām, zirgam nerikšojot.
- parvolīns C9H13N, ptomaīns pūstošās zivīs vai zirga gaļā.
- jūdziens Ceļa gabals, ko varēja nobraukt ar vienu zirga iejūgšanu.
- jājamceļš Ceļš, pa kuru paredzēts pārvietoties jājot uz zirga.
- braucamceļš Ceļš, pa kuru paredzēts pārvietoties zirga pajūgā.
- stropols ciets mēsls, parasti zirga.
- zirdzinieks Cilvēks, kas brauc ar zirga pajūgu.
- čega Čuprs, zirgaste, skausts.
- džigitēšana Dažādu sarežģītu vingrojumu veikšana uz auļojoša zirga; džigitēšana ir populāra Kaukāza kalnu iedzīvotāju, kazaku vidū (sk. džigits).
- pušķis Dekoratīvs elements (parasti cepurēm) - neliels (putnu spalvu, arī zirga astru) kopums.
- šķirgatiņa Dem. --> šķirgata; ķirzaciņa.
- paplatnieki Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Paplaka" iedzīvotāji.
- Paplakas st. Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Paplakas stacija" nosaukuma saīsinājums.
- pormsātnieki Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Pormsāti" iedzīvotāji.
- priednieki Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Priednieki" iedzīvotāji.
- purmsātnieki Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Purmsāti" iedzīvotāji.
- rīkšu dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia virgata", arī "Euphorbia waldsteinii").
- Dobele Dobeļupe, Virgas pieteka.
- ikri Dobja skaņa, kas rodas skrienoša zirga iekšējos orgānos.
- gnu dobradžu dzimtas pārnadzis (Āfrikas savannās), pēc izskata līdzīgs gan nelielam zirgam, gan vērsim.
- zintele Dzelzs riņķis zirga loka augšdaļā, pa kuru izvilka iemauktu pavadu un tās galu piesēja vai nu pie ilkss, vai arī pie auklas, vai oie siksnas starp ilksi un sakām.
- mīslis Dzimumloceklis, īpaši zirga; dzimumorgāni.
- mīzlis Dzimumloceklis, īpaši zirga; dzimumorgāni.
- Dsirgen Dzirgas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandes pagastā.
- miestīt Dzīt zemē mietu, zirga piesiešanai.
- apkūlāt Dzīvnieka (piem., zirga) vilnai kļūt spurainai, pinkainai.
- Zirgezers Ezers Daugavpils pilsētas Vizbuļu apkaimē, platība - 7,3 ha, dziļums - līdz 4,9 m; Zirgu ezers; Žirgas ezers.
- paleotērijs Fosils nepārnadzis, vissenākais zirga priekštecis.
- Brunhilde Franku karaliene ("Brunichilde" ap 534. g. - 613. g.), Austrāzijas karaļa Sigeberta I sieva, vestgotu karaļa meita, kas pēc vīra nāves valdīja Austrāzijā (no 575. g.), Burgundijā (no 593. g.), mēģināja apvienot franku valsti; 613. g. notiesāta uz nāvi, piesienot pie mežonīga zirga astes.
- Equus october gadskārtējais zirga upuris oktobrī Marsa laukumā Senajā Romā.
- samākslota zirga gaita gaita, kas zirgam īpaši iemācāma; to izmanto cirka un specializētos iejādes demonstrējumos.
- Kitalfars galvenā zvaigzne Mazā Zirga zvaigznājā (α), atrodas 186 ly attālumā, zvaigžņlielums 3,9.
- rene Garens padziļinājums uz zirga muguras vai krustiem.
- rieve garens, svītrveida paaugstinājums, kāds rodas, piemēram, zirgam uzšaujot ar pātagu.
- krēpes Garš apmatojums uz kakla, skausta, galvas (dzīvniekiem, piemēram, zirgam, lauvam).
- bārzda Garš matu kopums pie zirga kājām.
- kremslis Graužamā kaite zirgam.
- lagriets gredzenveida šablons, ap ko liec riteņa lokus, ragavu slieču galus, zirga lokus
- Trasimēds grieķu mitoloģijā - Nestora dēls, kas kopā ar tēvu un brāli Antilohu ieradās Trojā, viņš komandē 15 kuģus un piedalās daudzās kaujās, ir to karavīru vidū, kas Trojā iekļūst ar koka zirga palīdzību.
- Epejs Grieķu mitoloģijā - Trojas kara dalībnieks, koka zirga izgatavotājs.
- silēns grieķu mitoloģijā - viens no dēmoniem, kas ir dabas stihisko spēku iemiesojums, kopā ar satīriem ietilpst Dionīsa svītā, viņi ir neglīti, ar uzrautu degunu, biezām lūpām, zirga asti un nagiem, draiskulīgi, labprāt iedzer, lakstojas ap nimfām.
- sāvarga Grievalga - zirga aizjūga piederums, saite, kas savieno ratu vai ragavu priekšējās ass galu ar ilksi.
- vērķēt Griezt (izaugumus zirga nagā), tīrīt (zirga nagu kaļot).
- kokšķiedra Grūti sagremojamu vielu komplekss, kas veido augu šūnu apvalku; galvenās sastāvdaļas ir celuloze, hemiceluloze, pentozāni un lignīns; atgremotāju priekškuņģos, kā arī zirga un truša aklajā zarnā to daļēji noārda baktērijas un infuzorijas.
- Kalki Hinduismā desmitā, vēl nenotikusī dieva Višnu avatāra, kas nolaidīsies uz balta zirga, un vēstīs par pašreizējās kosmiskā ļaunuma ēras kalijugas beigām un jauna zelta laikmeta kritajugas sākumu.
- losms Iedobums zem zirga pakava.
- groži Iejūga daļa - virve, siksna, lente, kuras galus piestiprina pie zirga mutes dzelžiem, lai varētu vadīt iejūgto zirgu.
- ringuts iejūga daļa, kas iet pāri zirga mugurai.
- klape Iejūga daļas zirga redzes ierobežošanai.
- vēdersiksna Iejūga sastāvdaļa - siksna, kas, izstiepta zem zirga vēdera, savieno abas ilksis.
- zeņģis Iejūga valgi, ar kuo piesien zirga sakas pie dīsteles.
- iežabot Ielikt laužņus zirga mutē.
- aizzabāt Ielikt zirgam mutē iemauktu stangu (liekot iemauktus).
- sažabot ielikt zirgam mutē laužņus.
- apauši Iemaukti bez laužņiem, ko lieto zirga piesiešanai stallī un atpūtas laikā starp darba cēlieniem.
- vaigsiksna Iemauktu galvenā siksna, kas atrodas apkārt zirga galvai.
- padzerklis Iemauktu siksna, kas apņem zirga kaklu.
- dzelži Iemauktu, arī apaušu tērauda sastāvdaļa, ko liek zirgam mutē.
- kāpt zirgam mugurā ieņemt jātenisku stāvokli uz zirga.
- judra Iepuvums zirga zobos.
- ieamzēt Ieradināt, iemācīt niķus, untumus (piemēram, zirgam).
- lenktuve Ierīce koka riteņu un zirga loku liekšanai.
- kabins Ierīce zirga loka saliekšanai.
- lielspēcītis Iesauka spēcīgam zirgam.
- lielnaudītis Iesauka zirgam, par kuru samaksāts daudz naudas; lielnaudiņš.
- lielnaudiņš Iesauka zirgam, par kuru samaksāts daudz naudas.
- Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu.
- noskriet Ilgāku laiku, daudz liekot (piemēram, zirgam) skriet, ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
- stāvvieta Īpaši iekārtota vieta kūtī lauksaimniecības dzīvnieka, parasti govs, zirga, novietošanai; arī aizgalds.
- aideniski Īpašs zirga solis, kad vienā laikā ceļ abas kreisās kājas un pēc tam abas labās, kā rezultātā gaita ir līgana.
- pempe Īsa cūkas aste, īsa zirga aste.
- hipogrifs Izdomāts teiksmains dzīvnieks ar ērgļa galvu un spārniem un zirga ķermeni.
- izverķēt Izgriezt un iztīrīt (zirga nagu pirms apkalšanas).
- izirkaulis Izirgalis.
- palaiotērijs Izmiris kustonis terciārā laikmetā, pēc sava ģindeņa līdzīgs zirgam, pēc ārējā izskata tapīram.
- karakolēt Iznesīgi jāt, vadot zirgu sarauksmē, lai ar skaisto zirga izskatu pievērstu apkārtējo uzmanību.
- džigitēt Izpildīt sarežģītus vingrojumus, jājot uz auļojoša zirga.
- ērglītis Izplatīts vienzirga arkls.
- mīmieki Izrotājums jumta korē, sakrustotu koku (bieži zirga galvas) veidā.
- vaskinai Izsauciens vienlaicīgai kādas darbības uzsākšanai; arī uzsauciens zirgam kustības uzsākšanai.
- nie Izsauksmes vārds, ko izmanto zirga pamudināšanai.
- izvērķēt Iztīrīt (zirga nagu).
- pineklis Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai.
- Priekules novads izveidots 2009. g., ietvēra Priekules pilsētu un Bunkas, Gramzdas, Kalētu, Priekules un Virgas pagastu, robežojās ar Aizputes, Vaiņodes, Rucavas, Grobiņas un Durbes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
- aizjādelēt Jādelējot (uz zirga), aizvest (to).
- kurbete jājamzirga lēciens ar pievilktām kājām, jāšanas sportā lēciena augstākā pakāpe.
- piejāt Jājot (parasti uz zirga), panākt, ka (tas) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- aizjāt Jājot (uz zirga), aizvest (to).
- atjāt Jājot (uz zirga), atvest (to).
- izjāt Jājot (uz zirga), izvest (to no kurienes, kur u. tml.).
- ranverss Jāšanas figūra (manēžas jāšanā) - zirga sāniska virzīšanās nost no manēžas sienas tā, ka zirga galva pavērsta pret sienu.
- piruete Jāšanas mākslā - zirga pagrieziens uz pakaļkājām par 360 grādiem attiecībā pret jāšanas virzienu.
- rēdes jāšanas piederumi, zirga aprīkojums.
- kapriole Jāšanas sportā - manēžas zirga lēciens uz vietas.
- iejāde Jāšanas, sporta disciplīna - vingrinājumu kopums, ar kuru ietrenē zirgam pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam.
- rikšot Jāt, arī braukt, parasti zirgam, skrienot šādā veidā.
- voltižērs Jātnieks, kas uz neseglota zirga izdara dažādus grūtus jāšanas paņēmienus.
- sedulkjosta Josta, siksna ar ko nostiprina sedulku zirgam ap viduci.
- sedulksiksna Josta, siksna ar ko nostiprina sedulku zirgam ap viduci.
- kājenieks Kāds, kuram nav zirga, vai cita transportlīdzekļa.
- vērķnazis Kalēja nazis zirga nagu griešanai, tīrīšanai.
- Irenhabirga Kalnu grēda Austrumtjanšanā ("Iren Habirga"), Ķīnā, garums - \~200 km, augstums - līdz 5500 m, virsotnēs - mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
- poksis Kalps, kuram nav neviena zirga.
- tugs Kārts ar zirga asti un zelta bumbu galā, ko turki lietoja karoga vietā.
- ķūtēt Kaut ko smagu pārvietot (ar zirga transportu).
- karakoleti Klasiskās jāšanas skolas 3 dažādi zirga lēcieni: krupāde, balotāde un kapriola.
- kājnieks Klaušu darbinieks, kas ierodas muižas darbos bez zirga; kājinieks.
- kājinieks Klaušu darbinieks, kas ierodas muižas darbos bez zirga; kājnieks (3).
- steģis Koka baļķis zirga piesiešanai.
- knūja Koka runga zirga mietiņa iesišanai zemē.
- prēriju indiāņi kopējs nosaukums Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm, kas pēc zirga ievešanas Ziemeļamerikā attīstīja īpatnēju mednieku kultūru.
- kurba Kopvārds vairākām pārmaiņām zirga lecamās locītavas pakaļpusē, no kā izmainās kājas kontūra.
- arahnolizīns Krusta zirnekļa inde; ļoti aktīva hemolītiska inde, kas hemolizē truša un cilvēka, bet ne zirga vai jūras cūciņas asinis.
- zirgu galvas krusteniski koki uz jumta kores zirga galvu izskatā.
- obroka kule kule auzu barošanai, ko zirgam uzkar kaklā.
- Ezergailīšu velna akmens kulta vieta, atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, Ezergailīšu ciemā, tas ir ieapaļš, vienā pusē nošķelts akmens, augstums virs zemes - \~1 m, apkārtmērs - 7,6 m, tā virsā iedobta zirga pēda, liela un maza cilvēka pēda un starp tām krusts, visas 3 pēdas veido gandrīz pareizu vienādmalu trīsstūri ar 1 m garām malām.
- kūlenis Kuļamais bluķis - paprāvs koka bluķis ar tapām vai gareniski rievotu virsmu, kas veļas ap rāmī iestiprinātu dzelzs asi un zirga vilkts pa piedarba kulu izdauza graudus no vārpām.
- deviņdancis Kumeļa, zirga epitets.
- Duvzare Kuršu zeme Sventājas un Bārtas baseinā 13. gadsimtā, aizņēma daļu vai visu tagadējo Dunikas, Gramzdas, Kalētu, Nīcas, Priekules, Rucavas un Virgas pagastu teritoriju, kā arī līdz 15 km platu joslu Sventājas kreisajā krastā uz dienvidrietumiem no Skodas Lietuvā, ziemeļos robežojās ar Piemāri, austrumos - ar Bandavu, dienvidos un dienvidaustrumos ar Cekli un Megavu.
- šmudzēt Kustēties, cilāties (parasti par zirga ausīm, kad tas sasprindzina dzirdi).
- paslēpenes Ķermeņa daļa no gurniem līdz vēdera apakšdaļai (dzīvniekiem, piemēram, zirgam, govij).
- čirgailis Ķirzaka; čirgata.
- čirgālis Ķirzaka; čirgata.
- čirgats Ķirzaka; čirgata.
- ēberis Lamu vārds vecam zirgam.
- klīma Lamuvārds (vecam, vājam un slinkam zirgam).
- klikšināt Lēni braukt, zirgam virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem; virzīties sīkiem, skanīgiem soļiem, (parasti par zirgu).
- klikšķināt Lēni braukt, zirgam virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem; virzīties sīkiem, skanīgiem soļiem, (parasti par zirgu).
- klibināt Lēni jāt, braukt, zirgam virzoties skanīgiem soļiem.
- elzenis Lenta vai josta (aptuveni 1 collu plata), ar kuru zirgam kaklā kar barības maisu, ganam - maizes kuli.
- saskriet Liekot (parasti zirgam) ilgāku laiku, parasti ātri, skriet, sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); liekot (parasti zirgam) ilgāku laiku, parasti ātri, skriet, panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- meigt loku liekt koku, lai izgatavotu zirga loku.
- beizars Liela stiba ar ko uzšaut zirgam.
- bunčuks Lielajos kara orķestros - sitamais mūzikas instruments, kas rotāts ar zirga asti.
- vompati Lieto (parasti atkārtojumā), atdarinot zirga lēkšošanu.
- klibklab Lieto atdarinot zirga soļu skaņas.
- čiža Lieto atkārtojumā, attēlojot braukšanu ar zirgu, imitējot zirga soļus sniegā.
- klapada Lieto atkārtojumā, lai raksturotu zirga auļus.
- bu Lieto, lai atdarinātu zirga bubināšanu.
- ihihī Lieto, lai atdarinātu zirga zviedzienu.
- nū Lieto, lai izteiktu skubinājumu (parasti zirgam).
- stoi Lieto, pavēlot (parasti govij vai zirgam) stāvēt mierīgi, pārtraukt kustēties.
- maut Likt iemaukta dzelžus (zirgam) mutē.
- asinsserums Lipīgu slimību dziedniecībā izmantots šķidrums, ko iegūst zirgam iepotējot slimības dīgļus un pēc kāda laika, kad izstrādājušās aizsargvielas, nolaižot asinis, no kurām atšķir serumu - sūkalas.
- Blumbergshof Loberģu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Cirgaļu pagastā.
- Loja Loja džirga - Afganistānas tradicionālā tautas sapulce.
- lansade Lokam līdzīgs zirga lēciens.
- kampinis Loks (zirga).
- kamps Loks (zirga).
- narica Lūciņš, ko aizver zirgam aiz ādas, lai vaina izpūznī un sadzīst.
- pavalcēt Ļaut (zirgam) rikšot pa apli.
- izmīzināt Ļaut (zirgam) urinēt.
- hipometrija Mācība par zirga mērīšanu, dažādu mēru savstarpējām attiecībām, kas noteic zirga īpašības, darba spējas utt.
- Bucefāls Maķedonijas Aleksandra mežonīgā kaujas zirga iesauka; pieradinātais zirgs Aleksandram ilgi kalpoja; vispār - kaujas vai parādes zirgs; ironiski - vecs, nodzīts zirgs.
- svilpaunieks Māla svilpe (Austrumlatvijā), parasti kāda dzīvnieka (piemēram, zirga, putna) veidolā.
- stūrzobs Malējais zirga priekšzobs.
- ceguna Mati, bize; zirga krēpes.
- ķīnis Mazs knislis vai muša, kas ganībās uzklūp zirgam.
- vilces spēks mehāniskais spēks, kāds zirgam jāpieliek piekabes, ratu u. c. lauksaimniecības darba rīku pārvietošanai.
- pinekls Metāla aploce, riņķis ar ķēdi zirga kāju sasaistīšanai; pinekļi.
- pakavs Metāla kalts lokveida veidojums, ko ar naglām piestiprina pie darba dzīvnieka, parasti zirga, nagiem to aizsargāšanai no lūšanas, dilšanas, slīdēšanas.
- trenze Metāla knaiblīte pie iemauktiem, ko ieliek zirgam mutē, lai to vieglāk varētu savaldīt.
- pieši Metāla vai plastmasas izstrādājumi, ko ar siksniņu piestiprina jātnieka zābakiem zirga skubināšanai.
- ciga Mīļvārdiņš kumeļam vai zirgam.
- ausainis Mīļvārdiņš zirgam.
- kužiņa Mīļvārdiņš zirgam.
- miohippus Miocēna zirgs, fosils zirga priekštecis miocēnā.
- dausa Mistiska ceremonija, ko viduslaikos praktizēja sūfistu brālība Saadija - brālības vadonis jāja zirgā pāri cilvēkiem, kuri ekstāzē metās zem zirga kājām.
- spinālā jeb lumbālā anestēzija muguras smadzeņu anestēzija: (a) norobežota apvidus nejutība, kas ir muguras smadzeņu slimības sekas; (b) ķermeņa apakšējās daļas nejutība pēc anestēzijas vielas ievadīšanas muguras smadzeņu subarahnoidālajā telpā zirgastes apvidū.
- Equus caballus x Equus asinus mūlis, mājas zirga (ķēves) un ēzeļa (tēviņa) hibrīds.
- zabas Mutes dzelži jeb laužņi, parasti zirgam, bet var arī pārnestā nozīmē lietot.
- pēds Naga forma, kas vispilnīgākā izveidojumā novērojama pārnadžu un nepārnadžu dzīvniekiem, piem., zirgam, kur naga plātne apņem pirkstgalu gandrīz visapkārt, ieslēdz arī sarukušo pamatni un pirksta spilventiņu.
- ienaglot Naglojot ievainot (piemēram, zirga kāju pie naga).
- grebtuve Nazis (zirga) nagu kopšanai.
- jūras zirdziņš neliela jūras zivs, kuras galva izskatā ir līdzīga zirga galvai.
- kulbene Neliels ādas gabals zirga pakaļējās kājās locītavas vietā, ko dīrājot nogrieza atsevišķi, izraudzēja un no tiem taisīja paslalas (no katras kājas iznāca viena pastala).
- žibanka Neliels auzu maiss, ko zirgam piekārt pie galvas.
- riņģis Neliels dzelzs riņķis vārtu ārpusē zirga pavadas piesiešanai.
- zebaks Neliels maiss ar barību, kuru parasti uzkar zirgam kaklā.
- zebenīca Neliels maiss, parasti no maisauduma (piemēram, auzu iebēršanai zirgam ceļā, noķerto zivju, vēžu ievietošanai).
- judre Neliels padziļinājums zirga priekšzobos.
- auzķesele Neliels, zirgam kaklā uzkarams maiss auzu ievietošanai.
- ķesele Neliels, zirgam kaklā uzkarams rupja auduma maiss barības ievietošanai; neliels maiss; auzu maiss.
- zirgķesele Neliels, zirgam kaklā uzkarams rupja auduma maiss barības ievietošanai.
- zirgi Nepārnadžu kārtas dzimta, daudz izmirušu ģinšu, kas veido garu pārvērtību rindu no pirmzirga eohipusa līdz mūsdienu zirgu ģintij, pie kuras pieskaitāmi zirgi, ēzeļi un zebras, ātri, garkājaini, spēcīgi dzīvnieki.
- draugzna Netīrums (blaugzna) zirga krēpēs.
- kaivele Nicīga iesauka zirgam vai ķēvei.
- tarba No (parasti) auduma šūta kule; zirgam kaklā karams auzu maiss.
- sleja No ādas vai auduma lentēm izgatavots aizjūga piederums, ko apliek darba dzīvniekam (parasti zirgam) ap muguru, lai sakas neslīdētu uz priekšu.
- kešeļs no auklām reti pīts maiss zirga barības līdzņemšanai ceļā.
- širas No siksnām darināts zirga aizjūga piederums (bezloka aizjūgos), ko lieto saku vietā.
- plakanais nazis no tērauda loksnes izgatavots nazis ar diviem asmeņiem (ja viens asmens nodilst, nazi pagriež par 180° un darbu turpina); lieto krūmu–purvu un meža arklos un zirgarklos.
- kulbenes No zirga ādas taisītas pastalas.
- klupināties Nolēkt (no zirga).
- izmaut Noņemt (zirgam) iemauktus.
- noseglot Noņemt seglus (parasti zirgam).
- zirgstiliņš Norobežota zirga stāvvieta, nodalījums (stallī).
- Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas).
- bunčuks Nūjiņa ar galā piesietu zirga asti, kas bija kazaku atamanu, poļu hetmaņu un turku pašā varas simbols 15.-18. gs.
- ņirgainis Ņirga (1).
- erģis Ņirga, ģeķīgs mēļotājs, smējējs.
- ērģis Ņirga, ģeķīgs mēļotājs, smējējs.
- nerga Ņirga, ņirdzējs.
- nērdzējs Ņirga.
- nirga Ņirga.
- ņirgala Ņirga.
- ņirgoņa Ņirga.
- šņerglis Ņirga.
- niķināt Pa jokam, lēni sist bērnam, zirgam.
- Aumeisteru pagasts pagasts bijušajā Valkas apriņķī, 1925. g. pārdēvēts par Cirgaļu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Zvārtavas, Grundzāles un Bilskas pagastā.
- Gramzdas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Kalētu, Virgas, Priekules un Vaiņodes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gramsden, krieviski — Gramzdenskaja.
- Priekules pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, aptver Priekules pilsētu, robežojas ar Kalvenes, Embūtes, Vaiņodes, Gramzdas, Virgas un Bunkas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Preekuln, krieviski — Prekuļnskaja.
- Kalētu pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Dunikas, Bārtas, Virgas un Gramzdas pagastu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kalleten, krieviski — Kaletenskaja.
- Bārtas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Grobiņas, Gaviezes, Virgas, Kalētu, Dunikas un Otaņķu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Oberbartau, krieviski — Oberbartauskaja.
- Gaviezes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Tadaiķu, Bunkas, Virgas, Bārtas un Grobiņas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gawesen, kriewviski — Gavezenskaja.
- ša Pamudinājuma uzsauciens zirgam vai govij.
- sug Pamudinājuma uzsauciens zirgam.
- panaras Panara - sainis, nesamais; tarba, kurā zirgam ieber auzas; grabažas.
- konca Papēdis, kāja, stilbs; zirga papēdis.
- Paplacken Paplakas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Virgas pagastā.
- pārskriet Pārāk daudz liekot (piemēram, zirgam) skriet, nogurdināt, pārpūlēt (to).
- jāt Pārvietoties, sēžot dzīvniekam (parasti zirgam) mugurā.
- jāzdalēt Pārvietoties, sēžot uz zirga.
- Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju.
- Liepājas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizteres, Aizviķu, Asītes, Bārtas, Bunkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Ezeres, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Krotes, Medzes, Nīcas, Nīgrandas, Pērkones, Priekules, Purmsātu, Rāvas, Rucavas, Tadaiķu, Tāšu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgaļu, Virgas un Ziemupes pagastu, robežojās ar Aizputes, Kuldīgas un Jelgavas apriņķi, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru.
- Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru.
- Purmsātu pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā.
- pavads pavada (zirgam).
- stodzene pavada zirga piesiešanai.
- Trojas zirgs pēc sengrieķu leģendas, milzu koka zirgs, kurā bija paslēpušies ahaju karavīri, kas piedalījās Trojas aplenkšanā; trojieši, neapjauzdami ahaju viltību, ieveda zirgu Trojā; naktī ahaji iznāca no zirga un ielaida pilsētā pārējo karaspēku; pārnestā nozīmē - mānīga rīcība, kas maskēta ar labdarību.
- sirmenītis Pelēka zirga vai pelēkas cūkas iesauka.
- piesis Pie jātnieka apavu papēžiem piestiprināms metāla pusloks ar izvirzījumu labākai zirga vadīšanai.
- dubultzirdziņš Piekariņš ar divām zirga galvas figūrām (lībiešu un senlatviešu sieviešu rotas lietas sastāvdaļa 13.- 15. gadsimtā).
- grožot Pielikt grožus (zirgam).
- kalt Piestiprināt (parasti zirga) nagiem pakavus.
- seglot Piestiprināt seglus (dzīvniekam, parasti zirgam).
- kuz Pievilināšanas sauciens (atkārtojumā) zirgam, kumeļam.
- kuze Pievilināšanas sauciens (atkārtojumā) zirgam, kumeļam.
- kužu Pievilināšanas sauciens (atkārtojumā) zirgam, kumeļam.
- zabāt Pievilkt laužņus (zirgam).
- zabināt Pievilkt laužņus (zirgam).
- Emirgazi Pilsēta Turcijā ("Emirgazi"), Konjas ilā, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Purmsātu pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, ir reljefa pacēlums asā Birztales līkumā, tās labajā krastā, 3 m augstas kraujas malā, dabiski neaizsargātajā ziemeļu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums — neregulārs 45 x 25-55 m, izmantošanas laiks nav zināms.
- Paplakas pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, Virgas upes kreisajā krastā, tā ziemeļu pusē upes krasta erozijas dēļ nobrukusi \~1/3 plakuma, austrumu un rietumu nogāzes dabiski stāvas, bet neaizsargātā nocietināta ar 2 vaļņiem (augstums — 6 m un 1 m) un grāvi starp tiem, bijis apdzīvots līdz \~4 gs.
- Brūveru pilskalns pilskalns Virgas pagastā, \~3 km uz dienvidaustrumiem no Virgas centra, 100 m uz ziemeļaustrumiem no Nuružu mājām, savrups \~16 m augsts paugurs, visas nogāzes, izņemot dienvidaustrumu pusi, ļoti stāvas, plakums — trapecveidīgs (~30 x 20 m), izteikts kultūrslānis nav konstatēts.
- pina pīti zirga potīšu apliekamie.
- lēvs Plakans (parasti par zirga nagiem).
- obolus Pleckāju ģints "Obolidae" dzimtā ar apaļiem vākiem, kas sastāv no raga un kaļķa un formā un iekšējā uzbūvē atgādina zirga naga apakšējo virsmu, sastopams silūra nogulumos Baltijas un Skandināvijas zemēs.
- plukšķis Pļāpa; citu aprunātājs, zobgalis, ņirga.
- popa Polsterējums, mīksta padrēbe zirga sakām, mēbelēm (krēsliem).
- popājs Polsterējums, mīksta padrēbe zirga sakām, mēbelēm (krēsliem).
- popiens Polsterējums, mīksta padrēbe zirga sakām, mēbelēm (krēsliem).
- pops Polsterējums, mīksta padrēbe zirga sakām, mēbelēm (krēsliem).
- gambezons Polsterēts un miecēts vamzis, kam jāpasargā karavīrs kaujā, darināts no vairākām kārtām, polsterējumam izmantoja auduma strēmeles, pakulas, zirga astrus.
- pasilksis Polsterēts, gredzenveida spilvens, kas novietots zem sakām, lai zirga pleci netiktu saspiesti.
- virpiņnieki Priekules novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Virga" iedzīvotāji.
- Wirgen Priekules novada Virgas pagasta bijušais nosaukums.
- Pubbul Pubuļu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Cirgaļu pagastā.
- svītrainā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma virgatum"), vāji indīga sēne.
- sultāns Pušķis pie huzāra cepures vai uz zirga galvas (svinīgās ceremonijās).
- Hochberg Putras muiža, kas atradās Valkas apriņķa Cirgaļu pagastā.
- astri Ragvielas pavedieni (zirga astē).
- šķimeļains Raibs (par zirgu, zirga apmatojumu, apspalvojumu).
- rempelains rempaļains (par zirga dzimumlocekli).
- grebtuvis Rīks zirga nagu tīrīšanai.
- žņauglis Rīks, ar kuru saspiež zirgam lūpas (kamēr tiek apkaltas kājas).
- Euphorbia esula ssp. tommasiana rīkšu dievkrēsliņa "Euphorbia virgata" nosaukuma sinonīms.
- Euphorbia waldsteinii rīkšu dievkrēsliņa "Euphorbia virgata" nosaukuma sinonīms.
- rīkšu zeltslotiņa rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea").
- zeltgalvīši Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea").
- zeltmeja Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea").
- zeltmēlīte Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea").
- zeltmēlītes Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea").
- zeltrīste Rīkšu zeltgalvīte ("Solidago virgaurea").
- šūpuļzirgs Rotaļlieta - zirga figūra, kurai ir lokveida pamatne un uz kuras sēžot var šūpoties.
- panara Sainis, nesamais; tarba, kurā zirgam ieber auzas; grabažas.
- pineklot saistīt, likt pineklu zirga kājām.
- uzdegunis Saite vai siksna zirga aizjūgā apaušu un iemauktu priekšdaļā.
- duzma Sajukums, drūzma, birga.
- kā medū mērcēt (kājas) saka, ja cilvēks ir liels, veikls gājējs, ja zirgam ir viegla, ātra gaita.
- ādziene Samestava - ādas sienamais zirga iejūgam.
- grepstele Samudžinājums dzijā vai zirga krēpēs.
- sapineklot Sasaistīt (zirga kājas).
- saķēst zirgus sasaistīt divus zirgus vienu otram ar važām tā, lai viena zirga priekškāja būtu savienota ar to pašu (t.i. labo vai kreiso) otra zirga priekškāju.
- tpru Sauciens, ar ko liek zirgam apstāties.
- tprus Sauciens, ar ko liek zirgam apstāties.
- tprusi Sauciens, ar ko liek zirgam apstāties.
- trr Sauciens, ar ko liek zirgam apstāties.
- trus Sauciens, ar ko liek zirgam apstāties.
- prrū Sauciens, ar kuru liek zirgam apstāties.
- prū Sauciens, ar kuru liek zirgam apstāties.
- prus Sauciens, ar kuru liek zirgam apstāties.
- atkāp Sauciens, ar kuru pavēl zirgam kāpties atpakaļ; atskāp.
- acskā Sauciens, ar kuru pavēl zirgam kāpties atpakaļ.
- acski Sauciens, ar kuru pavēl zirgam kāpties atpakaļ.
- atskāp Sauciens, ar kuru pavēl zirgam kāpties atpakaļ.
- kāju Sauciens, ar kuru zirgam liek pacelt kāju.
- atšķirgals Savienojumā "atšķirgala līgaviņa" izsaka noniecinošu attieksmi pret sievieti.
- sedilka Sedulka - zirga iejūga piederums, ar jostu piesprādzēti segliņi, kas palīdz nest sakas un loku, lai tie pārāk nespietu skaustu.
- zirgsega Sega (parasti austa no lupatu strēmelēm) sasvīduša vai salstoša zirga apsegšanai.
- pasedlis Sega, ko klāja uz zirga muguras zem segliem, kas sākotnēji bija izgatavoti no koka.
- kavallo Senāk Neapoles vara sīknauda, pēc izskata līdzīga vecām Kartāgas un Sicīlijas monētām, no kurām bij patapināts zirga attēls.
- Hipokrēne Sengrieķu mitoloģijā - avots Heliona kalnā, radies no spārnotā zirga Pēgasa kājas spēriena; avotam piemīt brīnumaina spēja iedvesmot dzejniekus.
- Lāokoonts Sengrieķu mitoloģijā - Poseidona priesteris Trojā, kas brīdināja trojiešus no grieķu atstātā koka zirga; kad Lāokoonts kopā ar saviem diviem dēliem jūras krastā ziedoja Poseidonam, no jūras iznira divas milzu čūskas un viņus nožņaudza.
- silēni Sengrieķu mitoloģijā dabas dēmoni ar zirga ausīm un zirga asti Dionīsa svītā.
- dubultkleperis Sens apzīmējums igauņu vietējam lielāka auguma zirgam (142-151 cm skaustā); mazākus vietējos igauņu, īpaši Sāmsalas zirgus, dēvēja vienkārši par kleperiem.
- vēderjosta Siksna ar vairākām sprādzēm sedulku un sedlu nostiprināšanai, apsprādzējot ap zirga ķermeni.
- kaupris Skausts (zirgam).
- kosa Skausts zirgam; skausts, sprands.
- kausa skausts; zirga kakls krēpju daļā.
- skrāpa skrāpis zirga apspalvojuma tīrīšanai.
- volte Slaids zirga pagrieziens jāšanā.
- makracis Slapjā ēde pie zirga naga.
- Jarila Slāvu mitoloģijā - pavasara auglības dievība, kuru attēloja kā baltās drānās tērptu jaunavu uz balta zirga.
- zlita Slita zirga piesiešanai.
- zlits Slita zirga piesiešanai.
- cirgalieši Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Cirgaļi" iedzīvotāji.
- zirgs ballē sniegs salīp, saveļas zirgam zem pakaviem.
- gumba Spējš izliekums zirga lokā.
- zirgu darbaspējas spēks, ātrums, izturība, kas ir atkarīgi no zirga tipa, augstākās nervu darbības tipa un individuālām iedzimtām īpašībām.
- Spirgen Spirgas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Praviņu pagastā.
- spriģeli Spirgas, kausētu tauku pārpalikumi.
- voltižēšana Sporta veids - vingrošana uz skrejoša vai lēkājoša zirga; arī specifisks akrobātikas veids.
- buka Statīvs, uz kura novieto zirga kāju, piestiprinot pakavu.
- steliņš Steliņģis - katram zirgam ierīkots īpašs nodalījums stallī.
- stiliņš Steliņģis; ar dēļiem norobežota vieta, atsevišķs nodalījums stallī (zirgam).
- atsēja Stieple, saite, kas savieno (parasti ratu priekšasi ar ilksi; arī arkla stiprinājumu ar zirga iejūgu).
- virpeles Stipri nodzīta un sasvīduša zirga apspalvojuma izskats.
- izšaustīt Strauji iesist (piemēram, zirgam).
- semastava Sumestuve - ādas aukla, ar ko savelk zirga sakas.
- somstava Sumestuve - ādas aukla, ar ko savelk zirga sakas.
- burči Suņa burči - augs, zirga (arī suņa) kumelītes.
- sutrainis Svelme, birga.
- kvalitāte šaha spēlē - starpība starp laidņa vai zirga un torņa vērtību.
- stogs šaura siksna (zirga iejūgšanai); pavada.
- šoras Širas - no siksnām darināts zirga aizjūga piederums (bezloka aizjūgos), ko lieto saku vietā.
- šķirgailis Šķirgata, ķirzaka.
- zilsarītis Tāds, kam ir zili sari (zirga epitets).
- lauks Tāds, kam pierē ir balta apmatojuma plankums (parasti par zirgu); tāds, kam ir balta apmatojuma plankums (par, parasti zirga, pieri, galvu).
- vienjūgas Tāds, kas paredzēts viena zirga iejūgšanai.
- vienzirga Tāds, kurā iejūgts viens zirgs; tāds, kas paredzēts vienam zirgam.
- bezzirgu Tāds, kurā nav neviena zirga (par saimniecību).
- bezzirga Tāds, kurā nav zirga (par saimniecību).
- zebinieks Tarba, ko zirgam pakar kaklā barošanai; zvejas tarbiņa.
- odera Tarba; auzu kule zirgam.
- svilpaste Tautasdziesmās zirga epitets.
- vienradzis Teiksmains, zirgam līdzīgs dzīvnieks ar taisnu spirālveida ragu pierē; spēka un šķīstības simbols.
- ķīpis Tīklveida maiss zirga barībai.
- iztārpināt Tīrīt (zirgam muti).
- ģērbināt Tīrīt zirga muti.
- dukņa Troksnis, spiešanās, birga.
- velme Tukls kakls (zirgam).
- peļutaka Tumša svītra pār dzīvnieka (piemēram, zirga) muguru.
- duls Tumšs, tumšā krāsā; tumši brūngana zirga spalva.
- Virgas dīķis ūdenstilpe Virgas pagastā, platība — <1 ha.
- kaukala Uz ādas lokveida siksnas uzšūti zvārguļi, ko godībās, svētkos liek zirgam ap kaklu.
- segli Uz dzīvnieka, parasti zirga, muguras piestiprināma ierīce (ar ieliektu vidusdaļu) sēdēšanai vai kravas novietošanai.
- zabenēt Uzlikt iemauktus (zirgam).
- iezabāt Uzlikt mutes dzelžus (zirgam).
- iezubāt Uzlikt mutes dzelžus (zirgam).
- apseglot Uzlikt seglus (parasti zirgam).
- uzsedlot Uzlikt un piestiprināt zirgam seglus.
- apslejot Uzlikt zirgam vērzeles (iejūgu).
- sazobot uzlikt zirgam zobu aizsegus, lai nevar iekost.
- Daļģu dzirnavezers uzpludināts Priekules pagastā uz Virgas upes, platība - 2,5 ha.
- nuk Uzsauciens zirga pamudināšanai, arī atkārtojumā.
- ram uzsauciens zirgam (lai tas pagrieztos tā, ka var ieliet ūdeni un ielikt barību).
- kaš Uzsauciens zirgam.
- uzprūsināt Uzsaukt "prus!" (parasti vairākkārt), liekot zirgam apstāties.
- stagāt Uzsiet zirgam asti.
- uzauzot Uzsist, izdarīt sitienu (zirgam, ar pātagu).
- prusināt Vairākkārt teikt "prus!", liekot zirgam apstāties.
- prusināties Vairākkārt teikt "prus!", liekot zirgam apstāties.
- tprusināt Vairākkārt teikt "tpru!", liekot zirgam apstāties.
- Priedaine Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Cirgaļi" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Cirgaļu mežniecība Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Cirgaļi" nosaukuma variants.
- Virga Vārtājas kreisā krasta pieteka Virgas pagastā, augštece Priekules, Embūtes un Vaiņodes pagastā, garums - 29 km, kritums - 134 m; Priekule; Niedrupe; augštecē arī Elka.
- vīvele Vēdergraizes, uzpūsts vēders govij vai zirgam, arī aitai, cūkai.
- vīvaļas Vēdergraizes, uzpūsts vēders govij vai zirgam.
- vīvules Vēdergraizes, uzpūsts vēders govij vai zirgam.
- torero Vēršu cīņas dalībnieks bez zirga.
- jūdze vēsturiska garuma mērvienība, kas līdz 19. gs. sākumam bija galvenais ceļa mērs, sākotnēji apzīmēja attālumu, ko varēja nobraukt bez zirga atpūtināšanas, t. i. izjūgšanas, Livonijas kara laikā Latvijas teritorijā lietotās jūdzes garums bija 6,3-7 km.
- ilkss viena no divām kārtīm, kas piestiprinātas pie ratiem, ragavām u. tml., zirga iejūgšanai.
- vienjūgs Vienam zirgam paredzēts.
- riksis Vienmērīgs, vidēji ātrs (parasti zirga) skrējiens; brauciens, jājiens, kad (parasti zirgs) skrien vienmērīgi, vidēji ātri.
- balotāde Viens no klasiskās jāšanas skolas zirga lēcieniem, kad zirgs ieņem pakaļkājas zem sevis ar pakaviem uz āru un atpakaļ.
- kapriola Viens no klasiskās jāšanas skolas zirga lēcieniem, kad zirgs palecoties uz augšu izdara spērienu ar pakaļkājām.
- papildu vilces spēks vilces spēks, kas nepieciešams, zirgam ejot pret kalnu; proporcionāls piekabes masai un kāpuma leņķa sinusam.
- čapraks Vilnas sega, ko paklāj zem sedliem zirgam uz muguras.
- sedli Vingrošanas zirga daļa starp rokturiem.
- voltižēt Vingrot uz skrejoša vai lēkājoša zirga.
- Niedrupe Virga, Vārtājas pieteka.
- Priekule Virga, Vārtājas pieteka.
- Elka Virga, Vārtājas pietekas paralēls nosaukums tās augštecē.
- Dobeļupe Virgas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bunkas un Priekules pagastā, kā arī Priekules pilsētā, garums - 7 km; Dobele.
- Niedrupe Virgas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Priekules un Virgas pagastā, garums - 8 km.
- Lībjupe Virgas labā krasta pieteka Priekules pagastā, garums - \~3 km.
- Melnupe Virgas labā krasta pieteka Virgas pagastā, augštecē arī Priekules pagasta robežupe, garums - 16 km, kritums - 44 m.
- Pūces grāvis Virgas labā krasta pieteka.
- Wirgen Virgas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Virgas pagastā.
- virdzenieki Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Virga" iedzīvotāji.
- Virgenskaja Virgas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- zirgvīrs Vīrietis, kam ir zirgs; zirga īpašnieks.
- normālais vilces spēks visekonomiskākais vilces spēka lielums, kas atbilst 13–15% zirga dzīvmasas.
- pinakls Vīta aukla, valgs (zirga kāju sapīšanai); pineklis.
- kreņģelēt Vīties, skriet pa apli (kā zirgam).
- zebroīds Zebras un zirga vai govs, arī zebras un ēzeļa krustojums.
- zeltgalvīšu zeltainītis zeltainīšu suga ("Lycaena virgaureae").
- dzeltenā zeltgalvīte zeltgalvīšu suga ("Solidago virgaurea").
- ziloņkauls Ziloņu triecējzobu (ilkņu) dentīns; dzeltenīgi balts materiāls, ko iegūst no ziloņa (arī nīlzirga) triecējzobiem.
- zirgacs Zirga acs.
- zirgāda Zirga āda (parasti izstrādāta).
- streliņš Zirga aizgalds stallī.
- slejs Zirga aizjūga daļa, sakām piestiprināts sisksnu savienojums pār zirga muguru.
- pripažs Zirga aizjūga piederums.
- muņica Zirga aizjūgs.
- ganaši Zirga apakšžokļa stūri.
- ruds Zirga apmatojuma krāsa, ko veido brūnas krāsas segmati un jebkuras nokrāsas brūni aizsargmati.
- bērs zirga apmatojuma krāsa, kuru veido brūnas krāsas segmati un melnas krāsas aizsargmati.
- dūkans zirga apmatojuma krāsa, kuru veido melni segmati ar pelēcīgu vai rūsganu nokrāsu galotnēs un melnas krāsas aizsargmati.
- zirgaste Zirga aste.
- ašķis Zirga astrs.
- reprīze Zirga atkārtota vadīšana noteiktā gaitā.
- allīrs Zirga ātrums gaitās: soļos (~100 m/min), teciņos, rikšos (~175 m/min), lēkšos (~400 m/min) un aulekšos (~600 m/min).
- ģilens Zirga augoņi, līdzīgi zirņiem, iemetas starp ādu un miesu; ģilas.
- ģilotas Zirga augoņi, līdzīgi zirņiem, iemetas starp ādu un miesu; ģildas.
- ģilas Zirga augoņi, līdzīgi zirņiem, iemetas starp ādu un miesu.
- ģili Zirga augoņi, līdzīgi zirņiem, iemetas starp ādu un miesu.
- zebene Zirga auzu kule.
- ķīpa Zirga auzu tarba.
- odere Zirga barība; auzu kule zirgam; tarba.
- oderiņš Zirga barība; auzu kule zirgam.
- mutkulīte Zirga barojamais maisiņš; kule ar auzām, ko iekar zirgam kaklā stāvvietā.
- ātrums zirga darbaspēju raksturlielums, ko izsaka ar noietā ceļa posmā patērēto laiku.
- izturība zirga darbspēju raksturlielums, ko izsaka ar noietā ceļa posma garumu, zirgam strādājot ar prasībām atbilstošu vilces spēku.
- mīziknis Zirga dzimumloceklis.
- zirgābols Zirga ekskrementu gabals.
- šauri ganaši zirga eksterjera kļūda – attālums starp žokļa stūriem ir par mazu; šādam dzīvniekam var būt apgrūtināta elpošana.
- aida Zirga gaita, kad, pārejot no soļiem uz paātrinātu gaitu, zirgs vienlaikus ceļ vienas puses kājas un tāpat vienlaikus arī noliek.
- dabiska zirga gaita zirga gaita, kas saistīta ar iedzimtiem refleksiem un parādās bez mācīšanas – soļi, rikši, lēkši, atsevišķiem zirgiem arī aida.
- pažobele Zirga galvas apakšējā daļa pie žokļa.
- pažodele Zirga galvas apakšējā daļa pie žokļa.
- zirggaļa Zirga gaļa.
- grābammašiņš Zirga grābeklis.
- grābjammašiņš Zirga grābeklis.
- plences Zirga iejūga lences.
- zirglietas Zirga iejūga piederumi - priekšmeti (piemēram, sakas, slejas, iemaukti, apauši) zirga iejūgšanai.
- šermetes Zirga iejūga siksnas.
- jūdziens Zirga iejūgšana.
- jūgums Zirga iejūgšana.
- pažērve Zirga iejūgšanas piederums.
- uzdinīki zirga iemaukti, pagatavoti no ādas bez mutes dzelžiem.
- kārkši Zirga ilkņi.
- strapals Zirga izkārnījumi.
- strampals Zirga izkārnījumu gabals.
- strampuls Zirga izkārnījumu gabals.
- strumpuls Zirga izkārnījumu gabals.
- aizcirtums Zirga kājas kronīša ievainojums virs naga.
- vēzītis Zirga kājas posms starp kronīša locītavu un pēdvidu.
- pīte Zirga kāju pineklis.
- skrumslis Zirga kāju pineklis.
- brokdauns Zirga kāju sauso cīpslu trauma.
- žabkas Zirga kāju slimība - slapjš augonis.
- kamstavi Zirga kakla virsējā mala.
- cegums Zirga krēpes.
- krētes Zirga krēpes.
- skrētes Zirga krēpes.
- cegums Zirga krēpju šķipsna, kas starp ausīm nokarājas uz leju pār pieri.
- cekuls Zirga krēpju šķipsna, kas starp ausīm nokarājas uz leju pār pieri.
- kārstēgs Zirga kuņģis.
- kabriola zirga lēciens ar saliektām priekškājām, bet izstieptām pakaļkājām.
- kabriole Zirga lēciens uz vietas.
- galops Zirga lēkši; auļi.
- pajūgs Zirga lietas, ko uzliek zirgam, lai viņš varētu vilkt un braucējs zirgu vadīt (sakas, loks, lences (slejas, vērzeles), sedulka, iemaukti un groži).
- lokriņķis Zirga loka riņķis, kur atsien pavadu (pēc zirga sajūgšanas).
- kampa Zirga loks.
- stropūls Zirga mēsli.
- mulstiķis zirga mutes dzelzs ar pavadu.
- iedūrumi Zirga naga bojājumi.
- štengeles Zirga naga bojājums, kaite, kas radusies no nepareizas vai nesavlaicīgas zirga apkalšanas, no nepareizas nagu apkopšanas.
- kronītis Zirga naga daļa starp vēzīša kaulu un naga kaulu.
- pilnnadzis Zirga nags, kura mīkstā, iekšējā daļa ir izaugusi pārāk liela.
- krupis Zirga nagu slimība.
- purslas zirga nāsis.
- apnaglojums Zirga nepareizs apkalums, kas rodas, ja pakava nagla iedzīta nepareizā virzienā pieet tuvu dzīvnadzim un jūtami spiež uz to.
- aiznaglojums Zirga nepareizs apkalums, kas rodas, ja pakava nagla iedzīta nepareizā virzienā un ievaino dzīvnadzi.
- dindaļi Zirga pajūga zvārguļi.
- lāčkāja Zirga pakaļkāja ar vēzīša locītavas izliekumu uz priekšu.
- storte Zirga pakava radze; nagla zābakā.
- stota Zirga pakava radze; nagla zābakā.
- brese Zirga pazīme - dažāda lieluma un formas nepigmentētas ādas laukums starp nāsīm.
- sarma pierē zirga pazīme - laukums pieres apmatojumā, kurā ir balti mati uz tumšu segmatu fona.
- plati lauks zirga pazīme – tāds, kam deguna priekšdaļas apmatojumā ir balta svītra pār pieri un degunu līdz virslūpai.
- šauri lauks zirga pazīme – tāds, kam pār pieri un degunu līdz virslūpai ir balta svītra, kas šaurāka par pusi no deguna platuma.
- pripaška Zirga piejūgšana blakus otram zirgam.
- naris Zirga piesis, t. i. kāju pakaļpusē pēdējais augstumiņš virspus naga, kas apaudzis pagariem sariem.
- rendele Zirga pineklis.
- kazuls Zirga pleci, kur uzliek sedulku.
- uzpurnis Zirga purna pārsegs, ko stiprina pie apaušiem.
- sakade Zirga raustīšanās pie pavadas.
- kulksnis Zirga saku polsterējums.
- kausla Zirga skausts, pakausis.
- skosa zirga skausts.
- skrāpeklis zirga skrāpa.
- rudidārks Zirga spalvas krāsas nosaukums - raibas spalvas ruds zirgs.
- melndārks Zirga spalvas krāsas nosaukums - raibas spalvas, bet pamatkrāsā melns zirgs.
- bērdārks Zirga spalvas krāsas nosaukums – raibas spalvas bērs zirgs.
- zebrula Zirga un zebras krustojums.
- dižgrābeklis Zirga vilkmes grābeklis jeb kasāmmašīna.
- kasammašins Zirga vilkts grābeklis, kasāmmašīna.
- nosukas Zirga vilna, kuru ar sukām nokasa pavasarī.
- zirga gaita zirga virzes kustība.
- karjers Zirga visātrākā gaita; ātrs galops, aulekši.
- dzalbs Zirga žokļa kauls.
- padēklis Zirgam saku paliekamais (mīkstināšanai).
- apjavs Zirgam ūdenī iebērti un samaisīti milti, iejauta mīkla.
- zirgudārzs Zirgaploks.
- dzelkrēpis Zirgas ar dzeltenīgām krēpēm.
- zilkrētis Zirgas ar zilganām krēpēm.
- vaislenica Zirgaudzētava.
- zēle Zirglietas, krūšu siksna (slejas) zirgam.
- baltīns Zirgs ar baltu vai ļoti gaišu apspalvojumu, apmatojumu (parasti ne visai spēcīgs); šāda zirga vārds.
- habronematoze Zirgu helmintoze, kuras kāpurus pārnēsā mušas, veido audzējus zirga (arī mūļa vai ēzeļa) kuņģī, kā arī vasarā ādas vātīs.
- kanģerēt Zirgus ārstēt, it īpaši zirgam ar birsti rīkli slaucīt, tīrīt.
- kaņģēt Zirgus ārstēt, it īpaši zirgam ar birsti rīkli slaucīt, tīrīt.
- kaņģierēt Zirgus ārstēt, it īpaši zirgam ar birsti rīkli slaucīt, tīrīt.
- Kergelēnu zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna virgata").
- irģis Zobgalis, nievātājs, ņirga; irga.
- irga Zobgalis, nievātājs, ņirga.
- irgnis Zobgalis, nievātājs, ņirga.
- irgoņa Zobgalis, nievātājs, ņirga.
- šeiplis Zobgalis, ņirga, zaimotājs.
- izsmiekaļa Zobgalis, ņirga.
- ņerga Zobgalis, ņirga.
- žvingulis Zvaniņš (piemēram, viens no piekariņiem zirga iejūgam).
- pulkstinītis Zvaniņš zirga pajūga greznošanai.
- klinkšens Zvārgulis, ko iekar zirgam kaklā nakts ganībās.
- kaukolys zvārguļi zirgam ap kaklu, braucot precībās vai laulībās.
- buks Žuburaina sakne, uz kuras novieto zirga kāju, piestiprinot pakavu.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa irga.