Paplašinātā meklēšana
Meklējam guns.
Atrasts vārdos (199):
- guns:1
- Aguns:1
- iguns:1
- Oguns:1
- uguns:1
- beguns:1
- beguns:2
- ciguns:1
- čeguns:1
- čiguns:1
- čuguns:1
- daguns:1
- deguns:1
- šoguns:1
- Abgunst:1
- Gunguns:1
- sjoguns:1
- targuns:1
- Abgunste:1
- bākuguns:1
- Džunguns:1
- gunsdega:1
- gunskurs:1
- heķuguns:1
- jāņuguns:1
- sānuguns:1
- sproguns:1
- tāluguns:1
- topuguns:1
- vaduguns:1
- aundeguns:1
- gardeguns:1
- gunsgrēks:1
- klājuguns:1
- liekuguns:1
- malduguns:1
- pīļdeguns:1
- pretuguns:2
- pretuguns:1
- stāvuguns:1
- svētuguns:1
- trejuguns:1
- ugunsboja:1
- ugunsbole:1
- ugunsbūve:1
- ugunsceļš:1
- ugunsjūra:1
- ugunskaps:1
- ugunskoks:1
- ugunskure:1
- ugunskurs:1
- ugunslode:1
- ugunsloks:1
- ugunsmēle:1
- ugunspuķe:1
- ugunspupa:1
- ugunsrati:1
- ugunsrīki:1
- ugunsvads:1
- ugunsvāta:1
- ugunsvāts:1
- ugunsvīrs:1
- ugunszāle:1
- ugunszars:1
- Ugunszeme:1
- ugunszīme:1
- upuruguns:1
- vārdeguns:1
- virsuguns:1
- vīzdeguns:1
- flanguguns:1
- gunsarkans:1
- klaiduguns:1
- krustuguns:1
- līnijuguns:1
- skrejuguns:1
- spicdeguns:1
- šņabdeguns:1
- šņupdeguns:1
- ugunsdrošs:1
- ugunsdzira:1
- ugunsgrēks:1
- ugunsjosla:1
- ugunskalns:1
- ugunskauja:1
- ugunskuģis:1
- ugunskults:1
- ugunskuris:1
- ugunsmūris:1
- ugunspiepe:1
- ugunsposts:1
- ugunspuķes:1
- ugunspūķis:1
- ugunsputns:1
- ugunssargs:1
- ugunssārts:2
- ugunssārts:1
- ugunsskals:1
- ugunsspēks:1
- ugunsstabs:1
- ugunstelpa:1
- ugunsūdens:1
- ugunsurbis:1
- ugunsvārdi:1
- ugunsvātis:1
- ugunsvētra:1
- ugunsvieta:1
- vārndeguns:1
- virsdeguns:1
- zalvjuguns:1
- zenītuguns:1
- kinžaluguns:1
- priekšuguns:1
- sedzējuguns:1
- sektoruguns:1
- signāluguns:1
- sprostuguns:1
- strupdeguns:1
- šņabadeguns:1
- tomasčuguns:1
- ugunscepure:1
- ugunsdzēsis:1
- ugunsgailis:1
- ugunsgaisma:1
- ugunsgalvis:1
- ugunskrupis:1
- ugunskrusts:1
- ugunskūrējs:1
- ugunsliesma:1
- ugunslīnija:1
- ugunsmetējs:1
- ugunspagale:1
- ugunspunkts:1
- ugunsraksts:1
- ugunsrijējs:1
- ugunssprice:1
- ugunsstrāva:1
- ugunsturīgs:1
- ugunsvabole:1
- ugunsvadība:1
- ugunsvēmējs:1
- ugunsversme:1
- vainaguguns:1
- viesuļuguns:1
- abgunstnieki:1
- aizsarguguns:1
- pārklājuguns:1
- svēteļdeguns:1
- ugunsaizsegs:1
- ugunsbīstams:1
- ugunsdrošība:1
- ugunsdzēsēji:1
- ugunsdzēsējs:1
- ugunsdzēsība:1
- ugunsdzēšams:1
- ugunsdzēšana:1
- ugunsierocis:1
- ugunsnedrošs:1
- ugunsnelaime:1
- ugunspuķītes:1
- ugunssarkans:1
- ugunsspārīte:1
- ugunsspicīte:1
- ugunsstroste:1
- ugunsveltnis:1
- ugunsvienība:1
- ugunszemieši:1
- ugunsatbalsts:1
- ugunsbrāziens:1
- ugunsbriesmas:1
- ugunsdzēriens:1
- ugunsizturība:1
- ugunsizturīgs:1
- ugunskontrole:1
- ugunslaktenis:1
- ugunslākturis:1
- ugunsperēklis:1
- ugunspozīcija:1
- ugunsspļāvējs:1
- ugunsuzdevums:1
- degunspindeles:1
- pretugunsmūris:1
- ugunsbīstamība:1
- ugunscaurulīte:1
- ugunskristības:1
- ugunsnedrošība:1
- ugunssadarbība:1
- ugunstrieciens:1
- pārtraukumuguns:1
- ugunsapbedījums:1
- ugunsapbedīšana:1
- ugunsnovērošana:1
- ugunspielūdzējs:1
- ugunssalamandra:1
- ugunsaizsardzība:1
- ugunspārbaudījums:1
- Abgunst-Greenpelte:1
- Abgunst-Gruenfeldt:1
- ugunsapdrošināšana:1
Atrasts vārdu savienojumos (105):
- Abgunstes pagasts
- baltais čuguns
- bēg kā vilks no uguns
- bēgt kā no uguns
- bengāliskā uguns
- bīties kā no uguns
- deguns ar taukiem
- deguns atnācis vaļā
- deguns ir ciet
- deguns ir gaisā (kādam)
- deguns ir mākoņos (kādam)
- deguns kā gurķis
- deguns kā ķipis
- deguns pa zemi velkas (kādam)
- deguns slejas augstāk (kādam)
- deguns stiepjas garāks
- deguns tek kā tapa
- dzīva uguns
- elles uguns
- ērgļa deguns
- grieķu uguns
- grupālā pārtraukumuguns
- iziet ugunskristības
- kā (uguns) spirkstele
- kā no uguns
- kā pēc uguns
- kā salmu uguns
- kā uguns
- kā uguns pie biszālēm
- kā uz uguns vārīts
- kā uz ugunsgrēku
- kāda deguns nepatīk (kādam)
- kaļamais čuguns
- keramiskās ugunsizturīgās šķiedras
- kur deguns rāda
- labs deguns (ir kādam)
- lēna uguns
- lielas stiprības čuguns
- maldu uguns
- manīgs deguns
- mūžīgā uguns
- nav dūmu bez uguns
- olimpiskā uguns
- paņem acis pirkstos, deguns parādīs
- pelēkais čuguns
- pretuguns aizsarglīdzekļi
- pretuguns josla
- pretuguns mūris
- Prometeja uguns
- sargāt kā no uguns
- sargāties kā no uguns
- sarkanvēdera ugunskrupis
- šaurlapu ugunspuķe
- slaucamā guns
- smalks deguns
- strauja uguns
- uguns (arī pērkona) zīme (arī krusts)
- uguns aizsargsiena
- uguns aizsegs
- uguns aizsprosts
- uguns auka
- uguns blīvums
- uguns boja
- uguns ceļš
- uguns čūska
- uguns iziet
- uguns josla
- uguns jūra
- uguns koks
- uguns kristības
- Uguns māte
- uguns nelaime
- uguns novērošanas tornis
- uguns pakulās
- uguns salamandra
- uguns šaujamieroči
- uguns siena
- uguns sprediķis
- uguns stabs
- uguns tempļi
- uguns trako
- uguns vārdi
- uguns vēmējs (kalns)
- uguns viesulis
- uguns vilnis
- uguns zars
- uguns, ne laiks
- ugunsbīstamības klase
- ugunsdrošības mūris
- ugunsdrošības sistēma
- ugunsdzēsēju automobilis
- ugunsdzēsības aparāts
- ugunsdzēsības automobilis
- ugunsdzēsības dīķis
- ugunsdzēsības lietišķais sports
- ugunsgalvas pita
- ugunsgalvas ziedputniņš
- ugunsizturīgie māli
- ugunsizturīgie minerāli
- ugunsizturīgs šamots
- ugunssarkanā pirostēgija
- ugunssarkanā pupiņa
- ugunsturīgie māli
- Ugunszemes dienvidskābardis
- vaduguns līnija
Atrasts skaidrojumos (499):
- ņurķis (Līks) deguns
- sanskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); samskaras.
- samskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); sanskaras.
- ugunsizturīgs šamots 25–45% alumīnija oksīdu saturoši līdz daļējai saķepšanai apdedzināti ugunsizturīgi māli.
- Abgunst-Greenpelte Abgunst-Gruenfeldt
- Abgunst Abgunstes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā
- Abgunst-Gruenfeldt Abgunstes-Grīnfeldes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā
- Veveteotls Acteku mitoloģijā - uguns un mājas pavarda dievs, vecākā dievība un pirmais cilvēku sabiedrotais
- Hallštates kultūra agrā dzelzs laikmeta kultūra (9.- 5. gs. p. m. ē.) Viduseiropā un Dienvideiropā; apbedījumi - skeletkapi un ugunskapi, dzelzs rīki un ieroči, bronzas rotas; zemkopība, lopkopība, metālapstrāde; domājams, ka ķeltu un illīriešu ciltis
- pirogēnā ainava ainava, kas rodas ugunsgrēka rezultātā
- pielīpi aizdedzināt, iekurt, izraisīt ugunsgrēku
- izdegt aiziet bojā ugunsgrēkā (par daļu meža, stepes u. tml.)
- sadegt aiziet bojā, tikt iznīcinātam ugunsgrēkā
- puskaponieris Aizsargbūve, kurā uzstāda ugunslīdzekļus (lielgabalu, ložmetēju), lai atklātu flanguguni
- ierakums Aizstāvēšanās būve (zemē) uguns pozīciju ierīkošanai, cilvēku un ieroču aizsargāšanai no pretinieka uguns un novērošanas
- knābis Āķis, ar kuru no uguns izņem gludekļa dzelzi un ievieto gludeklī
- alunds Alumīnija oksīds Al~2~O~3~, ko iegūst mākslīgi no boksītiem; lieto par abrazīvu materiālu un ugunsizturīgu tīģeļu izgatavošanai
- elements Antīkajā filozofijā - tas pats, kas stihija (uguns, gaiss, ūdens un zeme)
- stihija Antīkajā filozofijā - viens no dabas pamatelementiem: uguns, gaiss, ūdens, zeme
- ugunsaizsegs Apakšvienību darbības nodrošinājuma paņēmiens ar artilērijas u. c. ugunslīdzekļu uguni
- kvēlakmeņi Apaļi, parasti dūres lieluma akmeņi, ko lietoja ēdienu gatavošanai vai ūdens uzvārīšanai sakarsējot tos ugunskurā un kvēlošus iemetot šķidrumā, ādas vai izdobta koka traukā
- skeletapbedījums Apbedīšanas veids, kad tiek apbedīts mirušā ķermenis (atšķirībā no ugunsapbedījuma, kad mirušais tiek sadedzināts), bronzas un dzelzs laikmetā bija visvairāk izplatītais apbedīšanas veids un viduslaikos kļuva par vienīgo oficiāli atļauto
- perimetrālā apbūve apbūves veids, kad ēkas atrodas cieši cita pie citas un ar ugunsmūriem saskaras
- padeģeļos iet vai braukt apceļot apkārtni izlūdzoties žēlastības dāvanas (pēc ugunsgrēka)
- padeģos iet vai braukt apceļot apkārtni izlūdzoties žēlastības dāvanas (pēc ugunsgrēka)
- Pārkalnes apdzīvota vieta (viensēta un ugunsnovērošanas tornis) Smiltenes pagastā pie Bilskas pagasta robežas
- Baikita apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, Podkamennajas Tungunskas labajā krastā
- apsardzes tehniskā sistēma apsardzes un ugunsdrošības signalizācijas, videonovērošanas, mehānisko vai elektronisko iekārtu kopums, kas darbojas vienotā sistēmā, lai novērstu prettiesiskus vai citādus apsargājamā objekta apdraudējumus
- reperis Apvidū vai gaisā izraudzīts punkts, pēc kā izdara piešaudi vai maina artilērijas uguns mērķi; palīgpunkts, ko piešauj turpmākai uguns pārnešanai uz mērķi
- izdedzināt ar dedzināšanu, ugunsgrēkiem izpostīt
- cepelnieks ar dzelzi apkalts nūjas gals pannas izņemšanai no uguns
- gozēt ar labpatiku sildīt (ķermeņa daļu, piemēram, saulē, pie uguns)
- gozēties ar labpatiku sildīties (piemēram, saulē, pie uguns)
- lātīties ar pārtraukumiem blāzmot (no uguns)
- apuguņots fārvaters ar ugunsbojām apzīmēts kuģojamais ceļš
- ūdenspārbaudījums ar ugunspārbaudījumu salīdzinājams t. s. Dieva tiesas veids: apsūdzētajam vai nu jābāž roka verdošā ūdenī un jāizņem tur iemestais gredzens, ja roka paliek verdošajā ūdenī vesela, tad apsūdzētais nevainīgs
- Bāļu-Šķērstaiņu apmetne un kapulauks arheoloģisks piemineklis (5. - 11. gs.) 4,5 km no Dobeles, Bērzes kreisajā krastā; atsegti līdzenie zemgaļu skeletkapi, atrastas rotas, ieroči, darbarīki; sākot no 10. gs., konstatēta lībiešu ugunskapiem raksturīgu tradīciju ietekme; netālu no kapulauka atradusies apmetne
- atbalsta- Artilērijā lietots termins, kas apzīmē uzdevumu sniegt kādam citam formējumam vai vienībai ugunsatbalstu
- mērķleņķis Artilērijā un jūras spēku ugunsatbalstā - mērķlīnijas un mērķa novērošanas līnijas krustošanās leņķis
- haubice Artilērijas ierocis, kam ir samērā īss stobrs, apšaudei ar stāvuguni pa mērķiem, kas atrodas aizsargbūvēs, aizklātās ugunspozīcijās u. tml.
- stāvšaušana Artilērijas šaušana ar pacēluma leņķiem no 20 lidz 45 grādiem, ko lieto lai ar haubicēm un lielgabalhaubicēm, veiktu dažādus ugunsuzdevumus, arī sagrautu aizsargbūves
- ugunsbrāziens Artilērijas šaušana ierobežotā laikā, kurai raksturīgs uguns atklāšanas pēkšņums un liels blīvums
- koriģēšana Artilērijas šāviņu trāpījumu noviržu noteikšana, atbilstošo labojumu aprēķināšana un izmantošana, lai regulētu tēmēšanas aparatūru, laika degļus u. c. ugunsvadības ierīces
- zalvjuguns Artilērijas uguns, kad vairāki lielgabali, kas norīkoti šaušanai, vienlaikus pēc komandas (signāla) izšauj
- pārlidums Artilērijas un jūras spēku ugunsatbalsta jomā - signāls uguns koriģēšanas vai novērošanas procesā, ko izmanto koriģētājs vai novērotājs, lai, skatoties no koriģēšanas (novērošanas) līnijas, norādītu, ka šāviņa sprādziens ir noticis aiz mērķa
- novēlots Artilērijas un jūras spēku ugunsatbalsta operācijās - ziņojums novērotājam vai koriģētājam, ja aizkavējas ziņojums "izšauts", ziņojumam pievienojot kavēšanās laiku sekundēs
- Aša Aša Vahišta - irāņu mitoloģijā - viena no septiņām Ameša Spentas dievībām, kurā apvienota uguns gara funkcija un ideālas pasaules, kopienas un ģimenes kārtības abstraktā būtība
- Ērģemes viduslaiku pils atradās Valkas novada Ērģemē, celta (~15. gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti
- Dienvidantiļu grēda atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Dienvidamerikas Andu kalnu turpinājums, stiepjas no Ugunszemes arhipelāga caur Dienvidsendviču salām uz Antarktīdas pussalu, garums - >3500 km, dziļums - līdz 3000 m, vietām - 1000 m, virs ūdens paceļas Dienviddžordžija, Dienvidsendviču, Dienvidorkneju un Dienvidšetlendu salas
- Bašķu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā pie bij. Barbānu, Bašķu un Timbru mājām, \~100 m no Sventājas upes, tās labā krasta palienē, 1 m augsts zemes pacēlums, apbedījumus veido ugunskapi māla urnās vai bez tām, atsevišķi atradumi datēti ar 2.-1. gs. p. m. ē.
- Pārkalņu Naudas akmens atrodas mežā, Smiltenes novada Bilskas pagastā, 300 m no Pārkalņu ugunsnovērošanas torņa, aizsargājams, virs zemes tikai akmens virsējā plakne (6 x 4,2 m), virsas laukums - >20 kvadrātmetru, tilpums nav nosakāms, apslēptās naudas meklētāji gar akmeni izrakuši līdz 2,4 m dziļas bedres
- Akmensraga bāka atrodas Sakas pagasta Akmensragā, mūra tornis uzcelts un uguns tajā iedegta 1884. g., bet 1. pasaules kara laikā bāka sagrauta; tagadējais bākas tornis uzcelts 1921. g., augstums - \~40 m, laternas diametrs - 2,5 m
- Turaidas pilskalns un viduslaiku pils atrodas Siguldā, Turaidas ielā 10, tas ir paliksnis ar stāvām nogāzēm Gaujas labajā krastā, 1214. g. tajā uzbūvēta Rīgas bīskapa pils, kas 1776. g. cieta ugunsgrēkā un daļa mūru tika nojaukta, 1936. g. sākti drupu nostiprināšanas darbi un pakāpeniski noris restaurācija
- Dundagas pils atrodas Talsu novada Dundagā, Pils ielā 14, Dzirnezera pussalā, domājams celta 13. gs. 2. pusē, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., pilī bija 16 telpu un kapela, vēlāk paplašināta, ap 1785. g. korpusiem uzcēla 3. stāvu un uzbūvēja jaunu dzīvojamo ēku, 1872. g. cieta ugunsgrēkā, 1905. g. nodedzināta, atjaunota 1909. g.
- Upursalas upurakmens atrodas uzkalnā salas vidū, augstums - 1,2 m, apkārtmērs pie zemes - 5,5 m, akmens virsa no uguns dedzināšanas izdrupusi un, iespējams, pielīdzināta
- Valmieras elku saliņa atrodas Valmierā, uz austrumiem no Valmieras viduslaiku pils drupām, ir neliels reljefa pacēlums (diametrs \~50 m), ir nostāsti, ka senāk šeit atradusies svētbirzs vai svētozols ar elku tēliem, arheoloģisko izrakumu laikā atsegtas 3 ugunskuru vietas, bet liecības par izmantošanas laiku nav atrastas
- brandmeistars Atsevišķas ugunsdzēsēju nodaļas priekšnieks
- impregnēšana Auduma, koksnes u. c. materiālu piesūcināšana ar speciāliem šķīdumiem, emulsijām vai eļļām, kas padara materiālu stiprāku, ugunsizturīgāku (ar antipirēniem), ūdensnecaurlaidīgu (ar hidrofobizatoriem), izturīgu pret mikroorganismu iedarbību (ar antiseptiskām vielām)
- stiklaudums Audums no stiklšķiedras diegiem; lieto stiklplastu stiegrošanai, elektroizolācijas lenšu ražošanai, filtriem, ugunsdrošiem aizkariem
- rinocefālis Auglis, kam deguns snuķa veidā atrodas virs kopā saplūdušām orbītām
- stopīns Aukla, kas piesūcināta ar viegli uzliesmojošu vielu un ko lieto pirotehnikā ātrai uguns novadīšanai līdz sprāgstvielai
- sprinklers Automātiska ūdens smidzināšanas uzmava ugunsdzēsības sistēmā
- degbumba Aviobumba ugunsgrēka izraisīšanai
- pirafobija Bailes no uguns, ugunsgrēka
- gaismas pauze bāku un citu signāluguņu gaismas plūsmas ilguma regulārs pārtraukums, kas kopā ar uguns darbības laiku sastāda konkrētu signālu
- bāldegunis Bāls cilvēks (kam ir bāls deguns)
- topuguns Balta uguns masta topā, kas apgaismo horizontu 112,5 grādu leņķī no priekšas uz katru sānu pusi un saredzama vismaz 2-3 jūras jūdžu attālumā
- Mara baltkrievu tradīcijās - lelle, kas tiek sadedzināta ugunskurā naktī pirms Kupalas dienas
- bankas seifs bankas telpa, kur atrodas ugunsdroša iekārta, ierīce (piemēram, kastes, skapja u. tml. veidā) dokumentu, vērtspapīru, naudas, dārglietu u. c. glabāšanai
- vilkt uguni berzējot ko (parasti sērkociņu), panākt, ka rodas uguns
- diskmēle Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Discoglossidae"), nelieli (garumā 4,5-7,5 cm) krupjiem līdzīgi primitīvi abinieki ar nekustīgi piestiprinātu diskveidīgu mēli, 4 ģintis, 11 sugu, Latvijā 1 ģints, 1 suga - sarkanvēdera ugunskrupis
- čukstināt Bikstīt (parasti ugunskura ogles)
- sabikstīt Bikstot sakārtot kurināmo (piemēram, krāsnī, ugunskurā)
- ugunszars Blakus galotne kokam; koku ar divām galotnēm uzlūkoja par bīstamu, saistot gan ar raganām, buršanu, gan ar iespējamām pērkona iesperšanas un ugunsgrēka briesmām
- BUB Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība
- BUV Brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienība
- ugunsvārdi Buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni; uguns vārdi
- rānunkuls Burtiski: vardīte; liela augu dzimta dzelteniem ziediem, gundegas, uguns puķes
- nopīpēt būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā smēķēšanas izraisītā ugunsgrēkā
- nopīpot būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā smēķēšanas izraisītā ugunsgrēkā
- uzpūst būt par cēloni tam, ka (uguns, ogles u. tml.) sāk liesmot, kvēlot - parasti par vēju
- kurties būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru); kurēties
- kurēties būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru); kurties
- degt būt uguns iedarbībā (par vielām, priekšmetiem u. tml.)
- kurēties būt uguns iedarbībā, degt (par kurināmo)
- kurties būt uguns iedarbībā, degt (par kurināmo)
- ugunsgalvis Cekulainais ugunsgalvis - smailknābis ("Oxyruncus cristatus")
- krāsns podiņi celtniecības materiāls, ar kuru pārklāj krāsns, plīts u. c. ārējo virsmu; izgatavo no ugunsizturīgiem baltajiem māliem un kvarca smiltīm, var būt glazēti un neglazēti, ar gludu vai reljefu virsmu
- Šiutekutli Centrālamerikas indiāņu (acteku) uguns un vulkānu dievs ("Tirkīza kungs"), gan debesu, gan nesaudzīgās un visu aprijošās pazemes uguns dievs, kā arī mājas pavarda dievs
- cepets Cepetis - uz uguns vai cepeškrāsnī cepts medījums, arī gaļas (piemēram, cūkgaļas) gabals
- metilbromīds CH~3~Br, metilgrupa, bezkrāsaina gāze, kas lielā koncentrācijā gaisā kairina elpceļus; izmanto kā stipri indīgu pesticīdu, organiskā sintēzē, arī par dzesēšanas un ugunsdzēsības līdzekli
- diciānamīds Ciānamīda polimerizācijas produkts, balta kristāliska viela, lieto plastmasu, vīnskābes, citronskābes, medicīnisku preparātu, koka un papīra līmes un ugunsizturīgu tērpu gatavošanai
- nuristāņi Cilšu grupa (kati, prasuni, vaigeli, vamaji, aškuni, kalaši, dameli, paluri), dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, arī Pakistānas ziemeļos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (varmācīgi pievērsti XIX gs.), saglabājušies senie ticējumi (uguns kults)
- ugunssargs cilvēks, kas veic ugunsnovērošanu
- apdegulis cilvēks, kurš materiāli cietis ugunsgrēkā, kuram sadegusi iedzīve
- Viduszeme Cilvēku pasaule skandināvu mitoloģijā, kas atrodas starp tumšo aukstuma pasauli un uguns pasauli
- eiropeīdi Cilvēku rase, kurai raksturīga relatīvi gaiša āda, mīksti taisni vai viļņaini mati, stipri izvirzīts taisns deguns, plānas lūpas; tos iedala divos zaros: dienvidu zaram raksturīga melnīgsnēja āda un tumši mati un acis, ziemeļu zaram - gaiša āda, blondi vai gaišbrūni mati, zilas vai pelēkas acis
- čūkčemeriņš Cūkas deguns
- čigans Čuguns
- čiguns Čuguns
- čugans Čuguns
- lielas stiprības čuguns čuguns ar lodveida formas grafītu; iegūst, šķidram čugunam pievienojot modifikatoru, piemēram, magniju
- kaļamais čuguns čuguns, ko iegūst, ilgstoši augstās temperatūrās atkvēlinot baltā čuguna lējumus (notiek karbīda sadalīšanās un grafīta kristalizācija pārslu veidā); tā rezultātā čuguns saglabā stiprību, iegūst nelielu plastiskumu
- pelēkais čuguns čuguns, kurā ogleklis atrodas izliektu grafīta plāksnīšu veidā; grafīta plākšņveida ieslēgumi pazemina cietību, stiprību un dara čugunu trauslu, bet viegli apstrādājamu griežot un uzlabo antifrikcijas īpašības
- baltais čuguns čuguns, kurā viss ogleklis atrodas saistītā veidā; grūti apstrādājams griežot; lūzums gaišs
- spīžs čuguns, ķets
- Īslīce Dabas liegums Viduslatvijas Zemgales līdzenumā, Bauskas novada Īslīces pagasta dienvidu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~0,03 ha, liegums izveidots sarkanvēdera ugunskrupja ("Bombina bombina") aizsardzībai
- veidsmiltis Dabiskas izcelsmes ugunsizturīgs izejmateriāls ar noteiktu graudainību, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu (kvarca smiltis, cirkonija smiltis u. tml.), kas derīgas liešanas veidnes izgatavošanai
- bāksargs Darbinieks, kura amata pienākums ir ugunsgrēku novērošana (tornī)
- iekštīkls Datoru tīkls, kas izmanto TCP/IP protokolu saimi un pieder vienai organizācijai; no nesankcionētas pieejas to aizsargā ugunsmūris
- zenītiekārta Daudzstobru zenītierocis, kurā konstruktīvi apvienoti vairāki zenītložmetēji vai zenītlielgabali ar vienotu uguns vadību
- ugunssadarbība Dažādu ugunslīdzekļu vai apakšvienību (daļu) saskaņota šaušana uz pretinieku, sadalot savā starpā mērķus, noteicot šaušanas laiku un secību, kā arī sakopojot uguni svarīgu mērķu iznīcināšanai
- kurt Dedzinot kurināmo (kur), panākt, ka rodas (uguns)
- kurināt Dedzinot kurināmo (kur), panākt, ka rodas, deg (uguns)
- kurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā u. tml., panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma
- kurt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā, panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma
- kurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) silst, izstaro siltumu, gaismu
- kurt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) silst, izstaro siltumu, gaismu; kurināt (1)
- ugunsvads Degošs priekšmets, viela (piemēram, degaukla) uguns, liesmu virzīšanai uz kādu objektu
- ugunsspēks Degšanas procesa, uguns iedarbības pakāpe
- liesmot Degt ar lielām liesmām (ugunsgrēkā)
- (būt) liesmās degt ar lielām liesmām; degt ugunsgrēkā
- mikrorīnija Deguna iedzimta atrofija vai neparasti mazs deguns
- ukris Degungals, padegune; deguns kopā ar padeguni
- burun Deguns
- buruns Deguns
- bušprits Deguns
- daguns Deguns
- degons Deguns
- degunis Deguns
- dihalo Deguns
- dihlo Deguns
- kartupelis Deguns
- klurģis Deguns
- knābis Deguns
- knābulis Deguns
- knuķis Deguns
- muņģis Deguns
- nasus Deguns
- ošķelis Deguns
- rubiļņiks Deguns
- ruļs Deguns
- rušeļs Deguns
- šmaulis Deguns
- smeceris Deguns
- snapis Deguns
- šņaucams Deguns
- šņauce Deguns
- šņaucers Deguns
- šņepis Deguns
- šņerglis Deguns
- šnībis Deguns
- šņībis Deguns
- šņibis Deguns
- šnīpa Deguns
- snipis Deguns
- snīpis Deguns
- šnīpis Deguns
- šnīpsis Deguns
- šnīpsts Deguns
- šņīpsts Deguns
- šnobelis Deguns
- šņobers Deguns
- šņubis Deguns
- šnūcis Deguns
- snuķis Deguns
- šņupe Deguns
- šņupis Deguns
- tapa Deguns
- šņaukas Deguns (bērnam, iesnains)
- snībis deguns (bērnu runā)
- smecernieks deguns (kā lamuvārds)
- šņupuris Deguns (liels un plats)
- snābis deguns (nicīgi)
- rinokifoze Deguns ar kūkumu
- ērgļa deguns deguns ar kumpumu vidusdaļā
- snaps Deguns, knābis
- mūļa Deguns, mute, seja
- šnarkas Deguns, nāsis, purns
- šņarkas Deguns, nāsis, purns
- ožamais Deguns, oža
- šņurkas Deguns, purns
- sņukuris Deguns, purns, snuķis
- sņukurs Deguns, purns, snuķis
- snukurs Deguns, purns; snuķis
- purkšņas Deguns, seja, purns
- knīpis Deguns, snīpis (bērnu runā)
- snāpis Deguns; knābis
- nīpis Deguns; snīpis
- snucis Deguns; snīpis (traukam)
- snurķis Deguns; snuķis
- oestridae Degunspindeļu dzimta
- cephenemyia Degunspindeļu dzimtas ģints
- oestrus Degunspindeļu dzimtas ģints
- degontiņš dem. --> deguns
- deguniņš dem. --> deguns
- deguntelis dem. --> deguns
- guntiņa dem. --> guns (1)
- guntiņa dem. --> guns (2)
- uguntiņa dem. --> uguns
- liešana Detaļu izgatavošanas tehnoloģija - izkausētu, šķidru materiālu ielej ugunsizturīgā formā, kurā, materiālam sacietējot, veidojas lējums; izmanto sarežģītas formas detaļu izgatavošanai no metāla, tā sakausējumiem, plastmasas, stikla u. c. materiāliem
- meža sardze dienests, kas uzrauga mežu (piemēram, lai novērstu nelikumīgu koku ciršanu, meža ugunsgrēkus, malumedības)
- Hornas rags Dienvidamerikas visvairāk uz dienvidiem izvirzītais punkts (sp. val. "Cabo de Hornos"), kas atrodas Hornas salā Ugunszemes arhipelāgā Čīlē
- birīnija Dubults, šķelts deguns, iedzimts ģīmja defekts
- pneuma Dvesma, ēteriska uguns, gars, dzīvības spēks
- forsterīts Dzeltenīgs iežveidotājs minerāls, magnija silikāts 2(MgO)·SiO~2~; viens no olivīnu izomorfās rindas galējiem locekļiem; izmato ugunsizturīgiem materiāliem
- kvati Dzelzs konstrukcija ar diviem koka rokturiem, ko izmanto verdoša katla nocelšanai no ugunskura (vai plīts)
- iekūlības Dzīres kuļamam laikam sākoties, ar nolūku sargāt riju un pārējās saimniecības ēkas pret ugunsgrēku
- pliva Dzirkstele, uguns liesma
- āmulis Dzīvības, auglības simbols, saistīts ar saules kultu; ar āmuļa zaru (pēc ticējumiem) varot atrast paslēptu zeltu; aizsargs pret burvjiem, raganām, pret pērkonu un ugunsgrēku
- tetragramma Ebreju Vecā derībā sastopamie 4 burti "jhwh" Dieva apzīmēšanai, kas kalpo arī par Dieva klātesmes simbolu un aizsardzībai uz baznīcām, zvaniem un bībelēm un tiek izmantots eksorkisma nolūkā uz talismaniem un aizsardzībai pret zibeni, negaisu, mēri, ugunsgrēku u. tml.
- depo Ēka ugunsdzēsēju mašīnām un ugunsdzēšanas ierīcēm
- ugunsapdrošināšana Ēku, inventāra u. c. mantas apdrošināšana pret zaudējumiem no uguns
- negroaustraloīdi Ekvatoriālā rase - Āfrikas, Austrālijas un Okeānijas rase, kurai raksturīga tumšbrūna āda, tumši sprogaini vai viļņoti mati, plats deguns, biezas lūpas
- elmsa Elmsa uguns - elektriska gaisma, parādība, kas dažreiz redzama augstu, smailu priekšmetu galos, kā torņu, mastu utt.
- Fanjāno ezers ezers Ugunszemā ("Lago Fagnano"), uz Argentīnas un Čīles robežas, platība — 593 kvadrātkilometri
- tomasčuguns Fosforu saturošs čuguns, ko izmanto Tomasa procesā tērauda ieguvei
- blāzma Gaismas atspīdums (piemēram, no zibens, ugunsgrēka)
- strēle Gaismas stars, staru kūlis; garens, šaurs (gaismas, uguns) veidojums
- lākts Gaiša uguns, degošs skals, liesma; lākte; spīdums, blāzma
- lāpte Gaiša uguns, liesma; lākte
- lākte Gaiša uguns, liesma; lākts
- Kordiljeri Garākā kalnu sistēma pasaulē (sp. val. "Cordilleras"), stiepjas >18000 km garumā Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas rietumu malā no Aļaskas līdz Ugunszemei
- bosaks Garš krāsns kruķis, ko izmanto ugunsgrēka gadījumā
- dzelzis Gludeklis, gludināmais dzelzs, ko vispirms sakarsēja virs uguns
- Faetons Grieķu mitoloģijā - Saules dieva Hēlija dēls; paņēmis Saules ratus, viņš nevarēja savaldīt ugunīgos debess zirgus un pievirzīja tos tik tuvu Zemei, ka izcēlās ugunsgrēks; lai glābtu Zemi, Zevs viņu notrieca ar zibeni
- himera grieķu mitoloģijā - uguns spļāvējs nezvērs ar lauvas rīkli, čūskas asti un kazas vidukli
- Hēfaists Grieķu mitoloģijā - uguns un kalējmākslas dievs (seno romiešu mitoloģijā - Vulkāns)
- Flegetonta Grieķu mitoloģijā - uguns upe, viena no piecām pazemes valstības upēm
- Tifons grieķu mitoloģijā - ugunsspļāvējs briesmonis ar simt galvām; Zevs uzvar Tifonu, uzveldams tam virsū milzu kalnu - Etnu; laiku pa laikam zem kalna nodrebinādamies, Tifons liek tam izmest uguni, akmeņus un dūmus
- Giorgi Gruzīnu mitoloģijā - zemkopības aizgādnis, debesu uguns un pērkona pavēlnieks, mednieks, kas iznīcina meža zvērus, pēc kristietības ieviešanas tika pielīdzināts svētajam Georgam
- vardulāji Gundegu suga, ložņu gundega; ugunspuķe
- rūķhaizivs haizivju kārtas suga (_Mitsukurina owstoni_), ko raksturo liela, izvirzīta mute un garš, smails deguns, kas dažiem īpatņiem gandrīz atgādina zobenu, dzīvo dziļvagās un nekad nav pētītas dabiskajā vidē
- zvīņene Himēnijsēņu klases atmateņu sēņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Pholiota"), dzeltenbrūnas sēnes, bieži ar zvīņainu cepurīti un kātiņu, uz kura skaidri saskatāms gredzens, aug uz trūdošiem kokiem, ugunskuru vietās, \~30 sugu
- rotējošā krāsns horizontāls vai mazliet ieslīps tērauda cilindrs, kas oderēts ar ugunsizturīgiem materiāliem; materiālu apdedzināšanai izmanto krāsnī ievadītā kurināmā sadegšanas siltumu; lieto cementa klinkera apdedzināšanai un stikla frišu iegūšanai
- etmocefālija Iedzimta patoloģija, kam raksturīgs snuķveida deguns; parasti saistīta ar ciklopiju, arinencefāliju, ciklencefaliju
- pneimoiekārta iekārta, ar ko veic vajadzīgās mehāniskās darbības ar saspiestu gaisu vai citu gāzi; uzbūvē vienkārša, ugunsdroša un sprādziendroša iekārta; galvenās sastāvdaļas ir kompresors, saspiestas gāzes tilpne, pneimodzinēji un attiecīgie vadības un kondicionēšanas aparāti; pneimatiskā iekārta
- gunkurs Iemūrēta uguns vieta vismaz rijas stūros, no kurienes nāk gaisma kulšanai
- uguns aizsprosts iepriekš sagatavota uguns noteiktā apvidus joslā
- ugunssprice ierīce uguns dzēšanai ar ūdeni
- ugunsdrošības sistēma ierīces un pasākumi ugunsnelaimes novēršanai, signalizēšanai, ugunsgrēka dzēšanai vai lokalizācijai
- uzsprēgāt iesākt sprēgāt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprēgāt (piemēram, par malku, ugunskuru, uguni)
- cepināt ilgāku laiku uz lēnas uguns vai nelielā karstumā cept
- cementa kārniņi ilgizturīgs un ugunsizturīgs materiāls, ko ražo no cietas konsistences cementa un smilšu maisījuma
- dots Ilglaicīgs (ložmetēju, artilērijas) ugunspunkts aizstāvēšanās kaujā
- miniatūrpoligons Imitācijas iekārta tanku, kājnieku kaujasmašīnu, prettanku vadāmo raķešu šaušanas un ugunsvadības apmācībai
- sirioni Indiāņu ciltis, dzīvo tropu mežos Bolīvijas austrumos, valoda pieder pie tupogvaranu saimes, piemīt dažas "ekvatoriālas" pazīmes: tumša āda, sprogaini mati, plats deguns, biezas lūpas, saglabājušās matriarhāta paliekas
- ākāša Indiešu metafizikā - smalkais pirmelements, kuram pakāpeniski sabiezējot rodas visi četri vieliskās pasaules elementi: uguns - siltums, gaiss - gāze, ūdens - šķidrums un zeme - cietā viela
- Abhimāni indiešu vēdiskajā mitoloģijā - Agni epitets, rituālistiski personificētas upuruguns vārds
- tīkla adrešu translēšana interneta standarts, kas lokālajos tīklos nodrošina vienas _IP_ adrešu kopas izmantošanu iekšējam trafikam, bet otras - ārējā trafika adresēm; tas izveido specifisku ugunsmūri iekšējo _IP_ adrešu apslēpšanai un ļauj apvienot vairākus tīkla _ISDN_ savienojumus vienā interneta savienojumā
- kaponieris Inženierbūve aizstāvēšanās pozīcijas priekšā, kas nodrošina flanga uguns raidīšanu divos pretējos virzienos
- Anders Irāņu mitoloģijā - ļaunuma dieva Ahrimāna radīts ļaunais gars, ko tas pretstatīja augstākā dieva Ahuramazdas radītajam tīrās uguns garam
- adars Irāņu mitoloģijā - un zoroastrismā svētā uguns dvesma, arī pati uguns, augstākā dieva Ahuramazdas redzamais tēls; ir 11 svētās uguns veidi
- Atārs Irāņu reliģijā un mitoloģijā - mūžīgās un kosmiskās uguns personifikācija, augstākā dieva Ahuramzdas dēls, kas cīnījās pret dēviem
- veidņu smiltis irdena, ugunsizturīga kvarca s., ko izmanto vienreizējas lietošanas metāllietuvju veidņu un serdeņu izgatavošanai
- uzliesmot Izceļoties spēcīgi liesmot (par ugunsgrēku)
- sausā keramiskā masa izejvielu un piedevu maisījums ar mitruma saturu 0–6 %; lieto elektrokeramikas un ugunsizturīgās keramikas veidošanai ar presēšanu
- izčūžināt Izept (gaļu) pannā uz lēnas uguns
- apklusināt Iznīcinot, sagraujot panākt, ka pārstāj darboties (ugunspunkts, šaujamierocis u. tml.)
- aizdedzināt izraisīt ugunsgrēku
- drenčers Izsmidzinātājs, ugunsdrošības ūdensvadu tīkla cauruļu uzgalis; ugunsgrēka gadījumā ar to rada ūdens aizsegu, kā arī laista degošos priekšmetus un konstrukcijas
- dancis Jāņugunis; Jāņu ugunskurs
- pūtelis Jāņuguns
- reģe Jāņuguns
- Takemikadzuči Japāņu mitoloģijā - dievība, kurā personificēts zobena dievišķais spēks; tas radies no uguns dieva Kagucuči asinīm, kad dievs Idzanagi ar zobenu viņa nogalināja
- Otosi japāņu mitoloģijā - dievība, kuras tēvs ir vētras un ūdens stihijas dievs Susano, viņam ir sešpadsmit bērnu, to vidū mājas pavarda un ģimenes sargdievības, pavarda un pavarda uguns dievības
- Kagucuči Japāņu mitoloģijā - uguns dievs, saukts arī par Homusubi, pasaules radītāju Idzanagi un Idzanami dēls
- Homusubi Japāņu uguns dieva Kagucuči otrs vārds
- rušināt Jaukt, mazliet pārvietot ogles, pagales (krāsnī, ugunskurā)
- JUV Jauno ugunsdzēsēju vienība
- abgunstnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Abgunste" iedzīvotāji
- Skudru smilts atradne juras kvarca smilts iegula Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, platība 30 ha, derīgā slāņa biezums 5-12.3 m, to veido balts smilšakmens, smiltij raksturīga augsta ugunsizturība (1690 °C),un gāzu caurlaidība
- Dreika šaurums jūras šaurums starp Ugunszemi un Dienvidšetlendas salām (angļu val. "Drake Passage"), savieno Atlantijas un Kluso okeānu, garums - \~460 km, platums - līdz 1120 km, dziļums - līdz 5249 m
- Bīgla šaurums jūras šaurums starp Ugunszemi ziemeļos un Ostes un Navarino salu dienvidos, savieno Atlantijas un Kluso okeānu (angļu val. "Canal Beagle"), garums - \~370 km, vidējais dziļums - 70-259 m, plūdmaiņu straumes līdz 2 km/h
- grezndegunis kāds (kāda), kam ir skaists deguns
- bezdegunis kāds, kam ir amputēts deguns
- strupdeguns kāds, kuram ir strups deguns
- nošķorēt kādu brīdi paturēt uz uguns (katlu ar novārītiem kartupeļiem, lai iztvaikotu atlikusī ūdens daļa)
- Kami Kami ezers - Fanjāno ezers Ugunszemē
- kara kāvi karadarbības radītas uguns atspīdums
- demonstrācija Karaspēka darbība (piemēram, pārvietošanās, uzbrukums), kuras mērķis ir maldināt pretinieku, izlūkot pretinieka uguns sistēmu
- ugunsveltnis Karaspēka uzbrukuma atbalsta metode, kad tiek raidīta liela blīvuma artilērijas u. c. ugunsieroču uguns, pakāpeniski to pārnesot no vienas robežas uz nākamo robežu drošā attālumā uzbrūkošā karaspēka kaujas izkārtojuma frontes priekšā
- masivizācija Karaspēka, aviācijas, artilērijas u. tml. uguns maksimāla koncentrācija vienā vietā
- magnezīts karbonātu klases kalcīta grupas balts, iedzeltens vai pelēcīgs minerāls MgCO~3~; lieto saistvielu un ugunsizturīgu materiālu izgatavošanai, kā magnija rūdu un keramikā
- sutināt Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piemēram, gaļu, saknes); arī [sautēt]{s:2606}
- cept Karsēt uz uguns (parasti uz pannas) taukvielās
- cept Karsēt vienlaicīgi no visām pusēm uz uguns vai karstumā (bieži bez taukvielām)
- silals karstumizturīgs čuguns ar paaugstinātu silīcija saturu
- dvaša Karstums, svelme (no uguns)
- azbestkartons Kartons, kuru lieto ugunsaizsardzībai, siltumizolācijai, elektroizolācijai un dažādu iekārtu un komunikāciju savienojumu blīvēšanai; iegūst no hrizotilazbesta 2-8 mm biezumā
- ķeņķis Kāša koks pie katliņa tā pakāršanai virs ugunskura
- šamota izstrādājumi keramikas izstrādājumi, ko gatavo no šamota un neapdedzinātiem ugunsizturīgiem māliem
- nitrātu kinofilma kinofilma ar celulozes nitrāta pamatni; ugunsnedroša
- piešķīst kļūt tādam, kurā pēkšņi, strauji izplatās (piemēram, dzirksteles, uguns) - par telpu, apkārtni, vidi
- šņābis Knābis; deguns
- stakleitis Kociņš ar žuburu galā, uz kuriem liek šķērskoku, lai uz ugunskura varētu gatavot ēdienu
- ugunskoks Koka priekšmets uguns ieguvei ar berzi
- pametekls Koks, ko pirms uguns iekuršanas noliek šķērsām apakšā malkai, lai malkas pagales nesakristu cita uz citas un uguns nenosmaktu
- modificēšana Koksnes modificēšana - koksnes fizikālmehānisko, siltumfizikālo, tribotehnisko, bioķīmisko un ugunsaizsardzības īpašību mērķtiecīga vai regulēta izmaiņa atbilstoši tās lietošanas apstākļiem
- aizsargjosla Koku vai krūmu josla, kas aizsargā (piemēram, meža audzes, sējumus) no postošas vēja iedarbības; zemes josla, kas aizkavē, (piemēram, uguns izplatīšanos)
- ugunsvadība Komandieru un štābu darbība, nodrošinot, lai savlaicīgi un efektīvi tiktu izmantota uguns un veikti ugunsuzdevumi
- ugunsbīstamības klase komplekss rādītājs, kas izsaka ugunsbīstamības pakāpi
- pārklājuguns Koncentrēta vai masveida artilērijas uguns, kad visas baterijas (divizioni) šauj vienlaikus uz visu mērķu laukumu (mērķu iecirkni)
- ugunsuzdevums Konkrēts uzdevums ugunsvienībai, kas ietilpst noteiktā plānā
- Andi Kordiljeru kalnu sistēmas dienvidu daļa (_Andes, Cordillera de los_), jeb Andu Kordiljera, kalni Dienvidamerikas ziemeļos un rietumos, Venecuēlā, Kolumbijā, Ekvadorā, Peru, Bolīvijā, Argentīnā un Čīlē, stiepjas no Karību jūras līdz Ugunszemei 9000 km garumā, platums centrālajā daļā - 800 km; pēc Himalajiem otra augstākā kalnu sistēma pasaulē, augstākā virsotne Akongava (6960 m)
- bīstamā krava krava, kas pārvadāšanas, iekraušanas, izkraušanas vai uzglabāšanas procesā savu īpašību dēļ noteiktos apstākļos var izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku vai nodarīt citus kaitējumus, apdraudēt cilvēku dzīvību, veselību, personas mantu vai vidi
- bakborts Kreisais borts (kuģim, laivai), pie kura izliekama sarkana sānuguns
- kāškrusts Krusts ar taisnā leņķī uz labo pusi saliektiem galiem - vairāku seno reliģiju kulta zīme; ugunskrusts
- nenogremdējamība Kuģa vitabilitāte, ko nosaka tā korpusa izturība un ūdensnecaurlaidība, negrimstība, ūdens atsūknēšanas un ugunsdzēsības sistēmas jauda, kā arī kuģa galveno sistēmu dublēšana un rezervēšana
- dievlūdzējs Kukainis, kas figurē afrikāņu mītos kā krāpnieks un kultūrvaronis, piemēram, Āfrikas dienvidrietumos mītošo hoisanu mītā par uguns rašanos
- iekaltne Kvēloša, tikko no uguns kalšanai paņemta dzelzs
- bosāks Ķeksis (piemēram, koku pludinātājiem, ugunsdzēsējiem)
- čugnejs Ķets; čuguns
- Sui-Žeņs Ķīniešu mitoloģijā - gudrais, kultūrvaronis, uguns izgudrotājs
- Džu-Žuns Ķīniešu mitoloģijā - Ķīnas valdnieks, uguns dievs, dienvidu un vasaras pavēlnieka Jaņ-Di pēctecis un palīgs
- Gunguns ķīniešu mitoloģijā - ūdens dievs, pēc dažiem mītiem, labdabīgā uguns dieva un Visuma valdnieka Džužuna dēls, kuru attēloja kā būtni ar čūskas ķermeni, cilvēka seju un sarkaniem matiem
- villaine latviešu mitoloģijā - debesu simbols: "Zila villaine, pilna uguns dzirkstelēm"
- Labrencis Latviešu mitoloģijā - uguns gars, kam pamatā ir katoļu svētā Laurencija tēls
- Uguns māte latviešu mitoloģijā uguns pārzinātāja
- Lāčplēsis Latviešu tautas brīvības cīnītāja tēls A. Pumpura tautas eposā "Lāčplēsis", J. Raiņa lugā "Uguns un nakts" u. c.; latviešu brīvības cīnītāja simbols
- organizētā dedzināšana Latvijā tiek lietota, gk. tikai apkarojot kaitīgos kukaiņus un slimības, kas izplatījušās zemsegā, kā arī likvidējot sauso zāli dzelzceļu un autoceļu atsavinātajās joslās; dažreiz izmanto cīņā ar meža ugunsgrēkiem (pretuguns); regulētā dzedzināšana
- dīle Lejasvācijas un sakšu zemnieku mājās vidus telpa ar ugunskura vietu, ap ko grupējas dažādas citas telpas
- virmināt lēnām vārīt (katlā uz vājas uguns)
- panna Lēzens metāla, parasti apaļš, trauks ar rokturi (cepšanai uz atklātas uguns, karstas virsmas); taisnstūraina metāla plāksne ar uzliektām malām (cepšanai cepeškrāsni)
- steidzamā lidmašīnas nolaišanās lidmašīnas kreisēšanas lidojuma augstuma strauja samazināšana sakarā ar gaisa spiediena negaidītu krišanu hermētiskajā kabīnē (kabīnes dehermetizācija) ugunsgrēka u. c. gadījumos
- skābekļa aprīkojums līdzekļu komplekts (skābekļa balons, skābekļa maska, regulējošā aparatūra un skābekļa padeves sistēma) apkalpes un pasažieru pasargāšanai no skābekļa nepietiekamības lidojuma laikā un no degšanas produktu iedarbības ugunsgrēka gadījumā
- tīrelis līdzens, klajš augstais purvs, kas attīstības gaitā pārdzīvojis atkārtotus ugunsgrēkus un kur kūdrā gandrīz vienmēr ir deguma horizonts un pārogļotas augu atliekas
- sausas dusmas lielas, ārkārtīgas dusmas, tādas, ka vārds gaisā uzšvirkst kā uguns liesma un tam sekojoša darbība ir neaprēķināma
- kontrollielgabals Lielgabals izvērstā baterijas ugunspozīcijā, kam ir aprēķinātas šaušanas nostates un kura koordinātas pieņem par ugunspozīcijas koordinātām
- sārts liels ugunskurs
- guns Liesma, uguns
- Gabija Lietuviešu mitoloģijā - uguns dieviete, kurai lūdza aizsardzību no ugunsgrēka, kaltējot graudus
- Gabjauja Lietuviešu mitoloģijā - uguns un bagātības dieviete, viņai izlūdzās svētību visai saimei, mājai, lopiem un labībai
- Jāņi Līgosvētki; vasaras saulgriežu svētki, ievērojamākie latviešu svētki; atzīmē Līgovakaru 23. VI un Jāņu dienu 24. VI; norises galv. sastāvdaļas: zāļu plūkšana, ozolzaru un ziedu vainagu pīšana, pagalmu, ēku, lopu pušķošana, jāņuguns dedzināšana, līgo dziesmu dziedāšana; rituāla cienasts - siers, miežu alus
- ugunslīnija Līnija, no kuras šauj (kādā mērķī); arī ugunspozīcija
- deglode Lode ugunsgrēka izraisīšanai
- Pamira-Fergānas rase lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases dienvidu zara, raksturīgās fizikālās pazīmes: relatīvi tumša, matu, ādas un acu pigmentācija, diezgan stipri attīstīts trešējais apmatojums, šaurs un stipri izvirzīts deguns, brahicefālija, izplatīta Afganistānas ziemeļaustrumos, Tadžikistānā un Uzbekistānā
- Atlantijas-Baltijas rase lokālā rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases ziemeļu zara, kam raksturīga ļoti gaiša matu, ādas un acu pigmentācija, samērā garš, taisns deguns, mērena gargalvība, liels augums
- deguns kā ķipis ļoti liels, plats deguns
- uguns jūra ļoti plaša uguns josla, ļoti plašs liesmu kopums (parasti ugunsgrēkā)
- ugunsjūra ļoti plaša uguns josla, ļoti plašs liesmu kopums (parasti ugunsgrēkā); uguns jūra
- panhondrīts ļoti reti sastopama slimība ar hondrolīzi: slimība sākas ar saaukstēšanos, augšējo elpceļu kataru un vispārēju vājumu; pieaugošs elpas trūkums, ko rada balsenes un trahejas hondrolīze; izveidojas seglveida deguns
- pirodinamika mācība par uguns spēku un īpašībām
- mervinīts magneziālo ugunsizturīgo materiālu sastāvdaļa 3CaO·MgO·2SiO
- hrommagnezīts Magneziāls ugunsizturīgs materiāls (MgO vismaz 40%, Cr2O3 vismaz 13%)
- magnēzijs Magnija oksīds; balts pulveris, ko lieto medicīnā, ugunsizturīgu ķieģeļu ražošanā, cementa rūpniecībā
- enstatīts magnija silikāts MgO·SiO2; ugunsizturīgs materiāls
- saule Mākslas valodas zīme (aplis, disks, ritenis, ugunskrusts), kas var apzīmēt Dievu, gaismu, siltumu, dzīvības devēju, augšāmcelšanos, taisnīgumu labo (melna saule apzīmē bailes, nāvi)
- maldu uguns malduguns
- spigainis malduguns
- liekuguns Malduguns
- maldugunis Malduguns
- spīgaļa Malduguns
- spīgana Malduguns
- spīganis Malduguns; mitoloģiska būtne maldugunij, arī jāņtārpiņam līdzīgā veidolā
- ugunsizturīgie māli māli, kur ugunsizturība ir >1580 Celsija grādiem, parasti sastāv no kaolinīta, kam ir neliels citu materiālu piemaisījums; ugunsturīgie māli
- demaskēšana maskēšanās noteikumu neievērošana, kuras dēļ pretinieks var atklāt karaspēka izvietojumu, uguns sistēmu u. c.
- apdegt Materiāli ciest, zaudēt visu iedzīvi ugunsgrēkā
- ugunsvienība Mazākā artilērijas un mīnmetēju organizācija, kas sastāv no vienas vai vairākām ieroču sistēmām, kas spēj veikt ugunsuzdevumu
- galiota mazs airu kuģis; arī kara kuģis ar 1 rindu airu, ko lietoja 12. gs. grieķu uguns mešanai
- medniekdesiņa Mednieku desiņa - tieva žāvēta neliela desa, ko parasti ēd izceptu uz uguns
- trikājis Metāla konstrukcija ar trīs kājām un vietu, kur novietot katlu virs ugunskura
- trinožka Metāla trijkājis, piemēram, katla novietošanai uz uguns
- dzelzs-oglekļa sakausējumi metālu sistēmas, ko veido dzelzs un ogleklis, t. i. čuguns (oglekļa daudzums >2,14%) un tērauds (oglekļa daudzums <2,14%)
- mežpārkāpums Meža likumu pārkāpums, kas var izpausties kā: (1)nnelikumīga koku un krūmu ciršana (izrakšana) vai bojāšana; (2) meža ugunsdrošības noteikumu neievērošana; (3) meža iznīcināšana vai bojāšana, to dedzinot, applūdinot vai pārpurvojot; (4) meža zemju patvaļīga izmantošana; (5) meža augu un dzīvnieku un to mitekļu patvaļīga iznīcināšana, medību noteikumu pārkāpšana; (6) meža inženierbūvju, robežzīmju un norādījumu zīmju iznīcināšana vai bojāšana, kā arī citi likumos noteiktie pārkāpumi
- meždega Meža ugunsgrēks
- vainaguguns Meža ugunsgrēks, kurā deg arī koku vainagi
- mineralizētā josla meža zemes josla, kas pilnīgi brīva (visu veģetācijas periodu) no zemsedzes un zemsegas seguma; tiek veidota, lai novērstu mežā uguns izplatīšanos un atvieglotu dzēšanas darbus, to ierīko ar dažādiem meža augsnes apstrādāšanas līdzekļiem (arkliem, kultivatoriem, frēzēm, diskecēšām, buldozeriem; arī augsni spridzinot) atkarībā no konkrētiem meža augšanas apstākļu tipiem, meža tipiem un mežaudžu uguns bīstamības klasēm
- meža bojājums mežaudzes augtspējas daļējs vai pilnīgs zudums kaitēkļu, slimību, dzīvnieku, cilvēku, vēja, sniega, uguns un līdzīgu faktoru iedarbības dēļ
- Baltā dāma mīklains klinšu zīmējums, kurā attēlota balta sieviete, kura vada melnādaino procesiju; zīmējumu atklāja 1917. g. Brandberga (Uguns kalna) aizā Namība tuksneša malā
- ugunsizturīgie minerāli minerāli ar augstu kušanas temperatūru (piemēram, kianīts, andaluzīts, grafīts, korunds), kurus var izmantot ugunsizturīgiem materiāliem
- talks minerāls ar ļoti mazu cietību, hidratizēts magnija silikāts Mg~3~Si~4~O~10~(H)~2~; izmanto par izejvielu silikātrūpniecībā, parfimērijas, papīra, gumijas rūpniecībā, medicīnā, par izolācijas un ugunsizturīgu materiālu
- badelīts minerāls ZrO~2~, cirkonija dioksīds, ugunsizturīgs materiāls
- aeronavigācijas bāka mirgojoša vai pastāvīgi degoša aeronavigācijas uguns uz Zemes; redzama no visiem virzieniem un kalpo noteikta punkta apzīmēšanai uz Zemes virsmas
- migalka mirgojošās gaismas prožektors, ko izmanto ugunsdzēsēju, policijas un ātrās palīdzības automašīnas
- Pana mitoloģizēts uguns tēls prūšiem, pavarda uguns, pie kā vērsās ar lūgšanām un lūgumiem
- džahannama Musulmaņu vārds, kas apzīmē elli un ir bieži minēts Korānā; tā ir svelmainas uguns un melnu dūmu pilna; dažkārt tās personifikācija ir milzīgs briesmonis, kas parādās Tiesas dienā
- svētuguns Mūžīgā uguns - piemiņas, godinājuma simbols
- Alberto de Agostini nacionālais parks nacionālais parks Čīlē (_Alberto de Agostini, Parque Nacional_), Ugunszemes dienvidos
- šaurlapu kazroze naktssveču dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar violeti sārtiem ziediem galotnes ķekarā; šaurlapu ugunspuķe
- ņoņņi Nāsis; deguns; purns
- ņuņņi Nāsis; deguns; purns
- ņoņņas Nāsis; deguns; purns; ņoņņi
- baksis Nāšu spindele jeb degunspindele ("Oestridae)
- sektoruguns Navigācijas signāluguns, kas apstaro tikai noteiktu horizonta daļu vai maina krāsu atkarībā no sektora, kurā novērojama
- ugunsgrēks Nekontrolējams degšanas process, kas saistīts ar materiālo vērtību bojāeju un draudiem cilvēku dzīvībai; attiecīgā uguns, liesmas
- šķiltavas neliela ierīce vairākkārtējai uguns iegūšanai, radot dzirksteli, kas aizdedzina viegli uzliesmojošu vielu
- dagdaha neliels persiešu ugunstemplis (taisnības vieta), kurā svētā uguns deg tieši uz klona
- uguns siena nepārtraukta, samērā augsta uguns josla
- naipulis Netīrs deguns
- dzots no kokmateriāliem zemē izbūvēts (parasti ložmetēju) ugunspunkts aizstāvēšanās kaujai
- pretuguns josla no organiskām vielām attīrīta josla mežā vai meža malā ugunsgrēku ierobežošanai
- apogļojums no zibens vai uguns apdegusi melna koksne
- doss Nocietināta ugunspozīcija artilērijas vai strēlnieku grupu šaujamieročiem; dots
- nokurēties Nodegt (ugunsgrēkā)
- savaldīt uguni nodzēst ugunsgrēku, nepieļaut, ka tas izplatās
- krāšmāta nolietotas ēkas gruveši, jo īpaši krāsns gruveši, kas palikuši pēc ugunsgrēka
- pir- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar uguns vai augstas temperatūras izmantošanu, to iedarbību
- piro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar uguns vai augstas temperatūras izmantošanu, to iedarbību
- ugunsnovērošana Novērošana, ko veic, lai pamanītu uguns, ugunsgrēka izcelšanos
- iesms Nūja, stienis, kuram viens vai abi gali ir nosmailināti un kuru parasti izmanto, lai ko uzdurtu cepšanai uz uguns
- elementāļi Okultiskajā rozenkreiciešu metafizikā četru stihiju gari: salamandras (uguns), undīnes (ūdens), silfi (gaiss) un gnomi (zeme)
- trieciengrupa Pagaidu formējums, kas paredzēts atsevišķu pretinieka atbalstpunktu un ilglaicīgu ugunsbūvju bloķēšanai un iznīcināšanai triecienuzbrukuma laikā
- heķuguns Pakaļgala uguns, apgaismo 12 strēķus (135 grādi) peldlīdzekļa aizmugurē, tai jābūt baltai un redzamai vienas jūras jūdzes attālumā
- sadedzināties Pakļaujot sevi uguns iedarbībai, nonāvēties
- sadedzināt Pakļaujot uguns iedarbībai, nonāvēt
- pārdedzināt Pakļaujot uguns, karstuma iedarbei apstrādes procesā, pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi
- izdedzināt Pakļaujot uguns, karstuma iedarbībai, izstrādāt, izgatavot Iegūt ar pārtvaici (darvu, spirtu)
- dedzināt pakļaut uguns, karstuma iedarbei apstrādes vai izgatavošanas procesā (piemēram, kaļķus, mālu)
- pieslāpēt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, uguns, liesmas) kļūst vājākas
- nošķilt panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas u. tml.) īsu brīdi, vienu reizi parādās, deg
- nodzēst panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas) pārstāj degt
- apslāpēt panākt, būt par cēloni, ka apslāpst (uguns); apdzēst, nodzēst
- sakurināt panākt, ka (kas, parasti ugunskurs) sāk, parasti viscaur, kurēties; panākt, ka (uguns) kuras krāsnī, pavardā, ugunskurā
- sakurt panākt, ka (kas, parasti ugunskurs) sāk, parasti viscaur, kurēties; panākt, ka (uguns) kuras krāsnī, pavardā, ugunskurā; sakurināt (2)
- dedzināt panākt, ka (kas) iet bojā ugunsgrēkā
- iekurt panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) sāk kurēties; panākt, ka (uguns) sāk kurēties krāsnī, pavardā, ugunskurā; iekurināt
- iekurināt panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) sāk kurēties; panākt, ka (uguns) sāk kurēties krāsnī, pavardā, ugunskurā; iekurt
- uzkurt panākt, ka (uguns, ugunskurs) sāk kurēties; panākt, ka (uguns, ugunskurs) kuras spēcīgi; uzkurināt (1)
- uzkurināt panākt, ka (uguns, ugunskurs) sāk kurēties; panākt, ka (uguns, ugunskurs) kuras spēcīgi; uzkurt (1)
- aizkurt panākt, ka sāk kurēties (krāsns, pavards, ugunskurs); aizkurināt, iekurt
- aizkurināt panākt, ka sāk kurēties (krāsns, pavards, ugunskurs); aizkurt, iekurināt
- krākt par uguni, ugunsgrēku
- šņākt par uguni, ugunsgrēku
- rūkt par uguni; par apkures ierīcēm, kurās deg uguns, plūst dūmi
- degt par ugunskuru, uguni
- hipermetrs par vienu zilbi garāks pants, ko novērš izmetot vokāli (elīzija), piem., "apkārt dega Jāņu 'guns"
- ugunsvētra parasti pilsētu apbūvēs - spēcīga, uz iekšu vērsta, stacionāra uguns, kas rada stipru vēja plūsmu
- mannozidoze Pārmantotu anomāliju komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana): pastiprināta uzņēmība pret infekciju; robusta ķermeņa uzbūve ar lielu skeletu, garš augums, makroglosija, plakans deguns, lielas, atkārušās ausis, reti zobi, liela galva, lielas plaukstas un pēdas
- brandspoits Pārnēsājams rokas sūknis uguns dzēšanai, kuģa klāja mazgāšanai vai ūdens sūknēšanai
- dasturs Parsu priesteris, kurš ir atbildīgs par rituāliem uguns tempļos un kurš valkā baltu turbānu; šis priestera amats tiek mantots
- uguns tempļi parsu tempļi, kuros nepārtraukti tiek uzturēta Ahuramazdas svētā uguns, kas tiek dedzināta traukā, kas novietots uz akmens plāksnes zem tempļa centrālā kupola
- slāpēt Pārtraucot vai samazinot gaisa pieplūdi, panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas) vājinās, mazinās
- meža apsardzība pasākumu komplekss pret meža ugunsgrēkiem, nelikumīgu ciršanu u. c. rīcību, kas kaitē mežam
- ugunsaizsardzība Pasākumu kopums, kuru mērķis ir pasargāt no ugunsgrēka, nepieļaut tā izcelšanos
- ugunsdzēsība Pasākumu sistēma ugunsgrēku dzēšanai un to profilaksei
- kurs Pavards, uguns
- gunkurs Pavards, uguns vieta
- empirejs pēc sengrieķu reliģiskajiem uzskatiem - pati augstākā debess daļa, kas ir tīra uguns un gaismas pilna, dievu mājoklis
- sānuguns Peldlīdzekļa sānos novietotās pozīciju ugunis; labajā bortā ir zaļa, kreisajā - sarkana sānuguns
- gaspačo pelnos vai uz atklātas uguns ceptas omletes sasmalcināti gabaliņi, ko liek uz maizes
- podu krāsns periodiskas darbības stikla kausēšanas krāsns, kuras darba kamerā uz klona izvieto ugunsizturīga materiāla (šamota) podus; lieto galvenokārt optiskā stikla un kristālstikla kausēšanai
- uguns koks pērkona sasperts vai ugunsgrēkā apdedzis koks, ko izvairījās izmantot kādas jaunas ēkas būvei un izvairījās nest mājās
- gebri Persiešu grupa Irānā, zoroastrisma reliģijas piekrotēji (uguns pielūdzēji), dzīvo gk. Jezdā un Kermanā, daļa pēc VII gs. izceļojuši uz Indiju (parsi)
- ugunskristības Piedalīšanās kaujā pirmo reizi; uguns kristības
- uguns kristības piedalīšanās pirmo reizi kaujā; ugunskristības (1)
- uzdegt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, svece) sāk degt un izstarot gaismu; panākt, ka (uguns) sāk degt un izstarot gaismu; uzdedzināt
- uzdedzināt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, svece) sāk degt un izstarot gaismu; panākt, ka (uguns) sāk degt un izstarot gaismu; uzdegt
- iededzināt Pieliekot uguni, panākt, ka sāk degt, izstarojot gaismu; panākt, ka sāk degt (uguns); iedegt 1
- iedegt Pieliekot uguni, panākt, ka uzreiz sāk degt, izstarojot gaismu; panākt, ka uzreiz degt (uguns); iededzināt (1)
- ieplecot Pielikt strēlnieku (vai medību) šaujamieroci (parasti ieroča laidi) pie pleca atbilstoši tā konstruktīvajām īpatnībām tā, lai šaušanas laikā paaugstinātu uguns efektivitāti, tādējādi samazinot ložu izkliedi
- mūžīgā uguns piemiņas, godinājuma simbols - nepārtraukti degoša uguns
- noslaucīt kā ar slotu pilnīgi iznīcināt (biežāk ugunsgrēkā), nopostīt tā, ka nekas pāri nepaliek
- brandmajors Pilsētas ugunsdzēsēju priekšnieks
- ugunskristības Pirmais nopietnais pārbaudījums; uguns kristības
- uguns kristības pirmais nopietnais pārbaudījums; ugunskristības (2)
- Doma ērģeles pirmās ziņas par Rīgas Doma ērģelniekiem ir no 1541. g., bet nelielās ērģeles gāja bojā 1547. g. pilsētas ugunsgrēkā; 1601. g. iebūvētas jaunas (3 manuāļi, 42 reģistri), kuras kalpoja līdz 19. gs. beigām; 1884. g. tika iesvētītas tobrīd pasaulē lielākās ērģeles ar 4 manuāļiem, 124 reģistriem, 6768 stabulēm
- ugunsmēle Plakana, garena liesma; uguns mēle
- liesmu mēles plakanas, garenas liesmas; ugunsmēle
- Salamandra salamandra plankumainā jeb uguns salamandra
- celons Plastmasa, ko sauc arī par ugunsdrošo celuloīdu; tā ir plastificēta acetilceluloze, ko lieto, gatavojot dažādus iedzīves priekšmetus, automobiļu un lidmašīnu stiklus, kinolentes, speciālas lakas (celonlakas) u. c.
- zoroastrisms Pravieša Zaratustras (1. g. tūkstoša p. m. ē. 2. pusē) dibināta reliģija, kuras pamatā ir mācība par divu spēku - labā un ļaunā - cīņu un uguns pielūgšana (svētais kanons Avesta)
- Zoroastrs Pravietis un zoroastrisma dibinātājs, dzīvoja Persijā 10.-9. gs. p. m. ē. vai arī, daudz ticamāk 7.-6. gs. p. m. ē.; trīsdesmit gadu vecumā viņam atklājās Ahuramazda, kas viņu mudināja sludināt un vērsties pret politeismu, pēc tradīcijas, viņš mira veicot uguns upuri, kas bija jaunās ticības galvenā ceremonija
- inženiernovērošana Pretinieka ugunslīdzekļu un tehnikas aizsardzības būvju un aizsprostojumu novērošana un atklāto objektu koordinātu noteikšana
- ugunsuzdevums Pretinieka ugunslīdzekļu, dzīvā spēka, artilērijas, mīnmetēju bateriju un tehnikas iznīcināšana vai nomākšana, tā aizsargbūvju sagraušana, manevra liegšana, objektu atjaunošanas nepieļaušana u. c.
- brantmūris Pretuguns mūris
- brandmūris Pretuguns mūris - mūra siena bez logiem un durvīm, kuras uzdevums ir aizsargāt ugunsgrēka izplatīšanos no viena nama uz otru
- pretugunsmūris Pretuguns mūris - ugunsdrošības siena telpu ugunsdrošības nodrošināšanai vienas ēkas robežās (mūris pāršķeļ visu ēku un paceļas virs jumta seguma) vai blakus esošās ēkās (mūri būvē ēku galos)
- degunpērtiķis Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas degunpērtiķu vienīgā suga ("Nasalis larvatus"), mīt mangrovju mežos Kalimantānas salā Indinēzijā, tēviņiem garš deguns, kas nokarājas pāri mutei
- Pānikss Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - personificēta uguns, arī pavarda uguns
- pudelēšana Pudlingošana - dzelzs ieguves metode ar gariem iesmiem maisot (angļu "puddle") čugunu uz kuru virzīta uguns strūkla
- mūle Purns, deguns
- ņuņņas Purns, purslas; deguns, ģīmis, seja
- šmeceris Purns; deguns; ģīmis
- uzpūst Pūšot panākt, būt par cēloni, ka (uguns, ogles u. tml.) sāk degt, liesmot, kvēlot
- austrumvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimta ("Icteridae"), 23 ģintis, 43 sugas, Amerikā no Aļaskas līdz Ugunszemei, arī Antiļu salās; Amerikas vālodžu dzimta
- katjuša Reaktīvo bezstobra daudzšāviņu zalvjuguns sistēmu neoficiālais nosaukums 2. pasaules karā
- Rašaps Rietumsemītu mitoloģijā - uguns un zibens dievs, kas ir ļauns pret cilvēkiem, uzsūta tiem sērgas, taču var arī izdziedināt
- Vulkāns Romiešu mitoloģijā - uguns un kalējmākslas dievs (sengrieķu mitoloģijā tam atbilst Hēfaists)
- sarušināt Rušinot sakārtot (kurināmo), piemēram, krāsnī, ugunskurā
- pažarniecisks saistīts ar ugunsdzēsējiem
- liesmu jūra saka par plašu ugunsgrēku
- kā pakulu ērkulis saka par strauju uguns izplatīšanos, arī par cilvēku, kas ātri sadusmojas
- deguns tek kā tapa saka, ja kādam ir iesnas un ļoti tek deguns
- melna cūka krāsnī saka, ja uguns nedeg, ir noslāpusi
- Panamerikas autoceļš sākas Aļaskā un ved cauri visam Amerikas kontinentam līdz Ugunszemei, ar vairākiem atzariem un atsevišķiem pārrāvumiem, kur tiek nodrošināta prāmju satiksme
- pārskrējiens samērā īss un ātrs skrējiens ar sekojošu nogulšanos zemē, paslēpšanas drošākā vietā, ko parasti veic, izvairoties no pretinieka šaujamieroču uguns
- deglavs Sarkans, uguns krāsā; rūsgani melniem plankumiem (par cūkām)
- Bombina bombina sarkanvēdera ugunskrupis
- iekuri Sausa malciņa, skali, tāsis uguns iekurināšanai
- ugunspiepe Sausi sagatavota gruzdviela no piepes uguns iešķilšanai ar kramu
- piekurs Sausi skali uguns iekuršanai; aizkurs
- darbokslis Sauss, izžāvēts skals uguns iekuram vai telpas apgaismošanai
- laponoīds savienojumā "laponoīdā rase"; eiropeīdās un mongoloīdās lielās rases seno pārejas formu lokāls variants, kura pārstāvjiem (sāmiem) raksturīgs mazs augums, zema seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, ieliekts deguns
- negroīds savienojumā "negroīdā rase": lielās ekvatoriālās rases Āfrikas zars, arī rase, kuras pārstāvjiem raksturīgi sprogaini, melni mati, ļoti tumša āda, maz izvirzīts, plats deguns, biezas lūpas; arī lielā ekvatoriālā rase
- ugunsvēmējs Savienojumos "ugunsvēmējs kalns", "ugunsvēmēja kalns", "ugunsvēmējs krāteris": vulkāns
- čeguns Sedlu čeguns - sedlu priekšgala paaugstinājums
- šņukurs Seja, arī deguns
- ļepa Seja, purns, deguns
Atrasts piemēros (93):
- hospitālis - Nē, hospitālis būs pilns ar ugunsgrēkā cietušajiem civilistiem,- viņš tūlīt attapās.
- identitāte – Saglabāt latvisko identitāti – jo tālāk latvietis no ūdens, zemes, uguns un gaisa, jo tālāk pats no sevis un no savas tautības apziņas.
- aizliegšana 1933. gada 17. martā Saeima pieņēma lēmumu par Ugunskrusta aizliegšanu.
- trauks Ak, kā Billei būtu gribējies dzīvot alā, cept iesmā uz ugunskura gaļu, staigāt zvērādās un lipināt māla traukus!
- pavadīt Alfrēds pavadīja līdz mājām, ārā valdīja tumsa, pagalmā puikas kurināja ugunskuru.
- daļa Ar trīs zvaniem ugunsdzēsēju daļās ziņo par to, ka vienu maiņu nomaina cita.
- pūšana Arī druvu un mājas dzīvē turējās pie dažādiem pagānu kultiem: auglības kulta, svētības kulta, dažādiem pagānu māņiem un burvestībām, ko sajauca ar katolicisma paliekām māņticības garā, pilnos ziedos bija pareģošana, zīlēšana, īpašo dienu un laiku cienīšana, piektvakars, ceturtdienas priekšvakars, krusta diena, pūšļošana, vārdošana, sāls pūšana, kannas raudzīšana, nešļavošana, buršana ar Bībeles pantiem un citiem svētiem vārdiem slimību, sevišķi asinssērgu un ugunsgrēku gadījumos, svēto un svētbilžu cienīšana- pret visu to nebija tik viegli cīnīties, it īpaši mācītājiem, kas no svešatnes bija ienākuši, nepazina šejienes ieražas un neprata latviešu valodu.
- redzēt Bet es taču skatos, un manas acis redz ugunsgrēku!
- pieteikt Bet iet no ugunskura prom nedrīkst, tas pieteikts stingri.
- glābšanas dienests Cieša sadarbība uz ūdens ir izveidojusies ar Ostas policiju, Krasta apsardzes dienestu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Kapteiņu dienestu.
- degt Dega ugunskuri, kūpēja lauka virtuves.
- dzēst Dzēšot ugunsgrēku, vienmēr kādas mantas dabū ciest.
- sajust Es novēršos, bet deguns jau sajūt pazīstamās smaržas pēdas.
- īsi Es paceļu rokas, cenšos nofokusēt skatienu, bet tuvumā vairs neviena nav, no visām pusēm atbalsojas skrējēju soļi, ielas galā iedegusies bākuguns un vienreiz īsi ieņaudas sirēna.
- noslēgties Festivāls noslēgsies ar vērienīgu uguns rituālu Daugavas krastā.
- spranda Galvassāpes kā uguns josta no pieres izpletās uz matu saknēm un kā čūska aizvijās uz sprandu.
- ķīmisks Gruntsgabalos vēl brīdi dūmoja ugunskuri, bet drīz tie izgruzdēja, atstājot vien deguma smārdu ar ķīmisku pēcgaršu.
- uguns Iekurināju kamīnu, uguns apēdīs nakts gaisu, un tad varēs viesi aicināt uz sarunu.
- dzēst Izrādās — ugunsdzēsēji, dzēšot koka namiņu, pildot pienākumu, pielējuši krāsmatas, ūdeni nežēlodami.
- kruķis Jo izrādījās, ka nemaz nav tik viegli stāvēt pie karstas plīts un ar kruķi grozīt pannu virs dzīvas uguns.
- invazīvs Kā skaidroja apsūdzētie, tādējādi viņi gribējuši apturēt invazīvo augu izplešanos un pasargāties no meža ugunsgrēku briesmām.
- glābt Kad uguns parādījusies otrā stāva griestos, bijis skaidrs, ka māju glābt nav iespējams.
- vilinājums Katrs pa savam ātri sapratām, ka neļausimies vilinājumam žonglēt ar ugunspagalēm, stāvot virs kraujas rudzu laukā.
- melot Kļūdīties es nevarēju — suņa deguns nemelo.
- glābšana Kopumā dzēsti 27 ugunsgrēki, veikti 10 glābšanas darbi, bija arī astoņi maldinoši izsaukumi.
- zemzems Kur zemzems putns valkā sev nopakaļ zelta rietu ar visām tā uguns oglēm.
- degt Lai apkārt plūst upe, ap noru zied milzu magnolijas, deg uguns un smaržo pēc zemes.
- kapužiņa lekurini (ugunskuru, lai tiktu pie karstas kapužiņas.
- deguns Lidmašīnas deguns nepārprotami sliecās lejup, ātrums pieauga.
- deguns Liels, sarkans deguns un mazas, niknas ačeles.
- zili Liesmiņa pieskaras piesūcinātajai lāpai, un tā momentāni noklājas ar zili dzeltenām uguns ziedlapām.
- plankums Mans deguns atstāja uz stikla apaļu, taukainu plankumu.
- mats Meitene nopietni papurināja galvu, un viņas kuplie mati noplīvoja kā melnas uguns liesmas.
- biežs Meža speciālisti lūdz iedzīvotājus rīkoties atbildīgi, jo biežākais ugunsgrēku cēlonis ir cilvēku neuzmanība.
- uguns Mugurā ieduras karsta uguns, un es izlokos kā čūska, katrs skriemelis sāk spiegt, tad pierimstas, līdz beidzot tikai retumis pa kādam sarūsējuši iečīkstas.
- bugatieris Mūsdienās uzņēmumos un mājsaimniecībās ugunsdzēsības karalis ir ugunsdzēsības aparāts jeb tautā bieži saukts par ugunsdzēšamo aparātu, bugatieri.
- vieta Mūsu būda stāvēja neskarta, arī ugunskura vieta bija vēl redzama.
- statuss Nacionālā parka statuss savukārt nozīmē, ka nekādas telšu sliešanas un ugunskuru kurināšanas ārpus vienīgā kempinga Nidā nav paredzētas.
- ikdienišķs Nagu šķērītes ir tik vecas un sarūsējušas, ka savā nodabā rūs arī nogrieztie nagi, kamēr veicu citus darbus, ikdienišķus darbus: pērku tomātus, mocarellas sieru, raudu kā uguns saulē, piepildu savu ķermeni ar dzīves baudvielu un viļņiem, un kas tad, ja ne mīlestība, rada vārdus un piešķir balsij formu.
- dzēšana Naktī ugunsgrēka dzēšanas darbi tika pārtraukti un šorīt atstākti.
- miglains Ne pārāk sildīja arī steigšus sakurtais ugunskurs, jo diena bija miglaina, pelēkās debesis solīja lietu.
- kvadrātmetrs Notikuma vietā ugunsdzēsēji konstatēja, ka deg saimniecības ēkas siena un jumts 90 kvadrātmetru platībā.
- izvilkt Novārījumus gatavo no augu cietajām daļām – saknes, mizu, sēklām, kas jāuzvāra vai jākarsē uz lēnas uguns, lai izvilktu no tiem esenci.
- rudens Otra sarkanace tik zibinājusi un purinājusi uguns rudenos matus un čukstējusi karstā balsī, lai viņai krūtis noglāstot.
- uguns Otra sarkanace tik zibinājusi un purinājusi uguns rudenos matus un čukstējusi karstā balsī, lai viņai krūtis noglāstot.
- izraisīt Pēc neilga laika sekoja reportāža par ugunsgrēku kādā dzīvojamo māju kompleksā, ko izraisījis sabojāts lifts.
- liet laimes (laimi) Pēc tam iedzīvotāji satikās uguņošanas vietā – bērnu rotaļu laukum pie ugunskura, lai uzzinātu, ko nesīs Zierga gads, lejot laimes.
- pūkains Pērsijs nopirka visu nepieciešamo un bez tam pūkainu, ugunssarkanu paklāju, kurš, viņaprāt, labi iederētos mūsu būdā.
- izvilkt Pirmo reizi varēju redzēt, kā izskatās Jelgavas ugunsdzēsēju trepes, kuras tiek izvilktas līdz galam.
- uguns Pretinieki arī šāva, bet uguns bija haotiska, izsvaidīta uz visām pusēm, bet drīz pretinieku pistoles apklusa pavisam.
- strīds Rakstu saturs gan tas pats vecais, Latvijai zināmais: blēži, pašnāvības, jaunbagātnieki, ugunsgrēki, ierastie privatizācijas strīdi un mūžīgais jautājums, kur konkurenti ņēmuši naudu vēlēšanu kampaņai.
- cirvis Rokā viņam bija cirvis — laikam skaldījis apdegušos baļķēnus ugunskuram.
- acs Sarkana, deguns sapampis, acis asarainas.
- norādīšana Savukārt krietni būtiskākas lietas, teiksim, evakuācijas izeju norādīšana un atbrīvošana, kā arī ugunsdzēsības krāni visās iestādēs bijuši kārtībā.
- stūrains Seja tāda pati apaļa kā tēvam un tāds pats smalks un stūrains deguns, tikai matiem rudzu salmu krāsa.
- poņa Suņiem tas ir deguns, cilvēkiem – intuīcija, kā manā jaunībā teica, – čujs, ņuhs un poņa.
- putnu dienas Šopavasar notiks gan Putnu dienas, kuru laikā izgatavos putnu būrīšus un iepazīs novada retumu – zaļo vārnu, gan olu krāsošana un vārīšana katlā virs ugunskura.
- ugunsgrēks Taču visi ugunsgrēki tā vai citādi beidzot nodziest paši.
- ugunsgrēks Tādus ugunsgrēkus Latvija pirms kara nav pazinusi.
- sēdētājs Tajā brīdī no krūmiem iznira vēl viena ēna un pievienojās pie ugunskura sēdētājiem.
- lobt Tas bija Bakls, kas loba kā nesamanīgs, kur deguns rāda, pūlēdamies aizbēgt no pretinieka, kurš trāpīgi uzbruka un kuram nekā nevarēja padarīt.
- laist Tautas tradīcijas vēsta, ka pirmo nakti pēc ziemas laižot zirgus pieguļā, līdzi tika ņemtas gan vārītas olas, gan jēlas, kuras izmantoja, lai virs ugunskura ceptu pantāgu.
- apčī Te pēkšņi viņam ieniezējās deguns un viņš — APČĪ!
- pielūdzējs To izdzirduši, uguns pielūdzēji visi kā viens kļuvuši par Budas sekotājiem.
- sekotājs To izdzirduši, uguns pielūdzēji visi kā viens kļuvuši par Budas sekotājiem.
- štengrs Trīs minūtes uz šīs štengrās uguns.
- ierocis Uguns ir cilvēces progresa ierocis.
- pielūgšana Uguns milzīgā nozīme cilvēku dzīvē radīja uguns pielūgšanas kultus un uguns izmantošanu reliģiskos rituālos.
- pielūgsme Uguns senajām baltu tautām bijusi gan pielūgsmes objekts, gan arī Visuma simbols, senie kurši ticēja, ka caur ugunskapiem viņu mirušie aiziet citā saulē.
- šķīst Uguns šķīda tumsā, zeme drebēja.
- policists Ugunsdzēsējs, policists vai karavīrs netop vienas dienas laikā, un strādājot norobežojas no emocijām.
- dzēšana Ugunsgrēka dzēšanā piedalās 35 ugunsdzēsēju brigādes.
- miglotājs Ugunsgrēka dzēšanai izmantoti arī rokas miglotāji.
- ugunsgrēks Ugunsgrēks angārā.
- pamazām Ugunskuri pamazām dzisa, jo neviens nepiesvieda malku.
- virsū Uzliek virsū vāku (lai vienmērīgi sacepās un lapiņas savīst) un uz nelielas uguns karsē kādas 5 minūtes.
- porains Uzzinu, ka, ja neko nemēģināt labot, pēc gadiem man draud porains sarkans deguns.
- noteikt Vakarā zaļie vīriņi uz ugunskura sagatavoja troļļu sagādātos medījumus un centās izpildīt visas rūķu vēlmes, jo tā bija noteicis viņu saimnieks Meža Mītējs.
- apjoms Viena no visbīstamākajām iespējām, kas var piemeklēt zemūdeni, ir ugunsgrēks, tāpēc speciāli tiek samazināts skābekļa daudzums, lai ierobežotu degšanas apjomu.
- telēķis Vienreiz, protams, paēst vari, bet tad telēķis ir jāmet ugunskurā, jo ne nomazgāt, ne vēlreiz lietot.
- glābšanas dienests Viņa ierokas milzīgā tālruņu grāmatā, kaut ko murminādama par glābšanas dienestu un ugunsdzēsējiem.
- gabals Viņa ļauj Lācim iet kādu gabalu, kā viņš grib, — taisni uz ugunskuru.
- dzeltenīgs Viņai bija dzeltenīga seja, lielais, apaļais deguns sejai piešķīra padumju izteiksmi, tuvu izvietotās acis raudzījās stingi un vienaldzīgi.
- dibens Viņai ir melni mati un tāds pats deguns – melns kā katla dibens.
- pāris Viņi bija skaists pāris, visi uz viņiem noskatījās, un, ka Voldim deguns drusciņ uz viena sāna, to gandrīz nevarēja manīt.
- desiņa Viņi taisījās sauļoties un peldēties, kurt ugunskuru un cept desiņas, makšķerēt zivis un vārīt zupu (kādu var izvārīt vienīgi brīvā dabā).
- aizstāvis Viņiem toreiz bija tikai seši septiņi gadi, tāpēc tovakar, sildoties pie ugunskura, ar interesi viņi ieklausījās Zaķusalas aizstāvju vārdos.
- miglains Viņš aizvēra acis, lai redzētu kalmes rāmos lazdu līčos, siena grābēju vakariņas pie ugunskura miglainā pļavā un dzērvju dejas ogu sarkanos tīreļos.
- uguns Viņš likās labsirdīgs un savaldīgs — uguns viņā slēpās dziļi.
- brīnišķs Viņu garais ceļš, siltā nakts un ugunskura dūmi debesīs, Ārijas roka uz viņas pieres, tā mīlēja un sargāja kā trīs brīnišķas un viena neizdibināma lieta, kopā ņemtas.
- vīrieša cilvēks Vīrieša cilvēks, bet parastu ugunskuru sakurt nemāki.
- dziesma Visa sala, kas nupat mudžēja no dzīvības trokšņiem, vēja spiedzieniem un siseņu dziesmām, nu klusība iemigusi.. Paliek pat nedaudz baisi.. Iekurinu ugunskuru, lai kaut nedaudz atdzīvinātu pelēkajā krēslā iegrimušo Kinn salu.
- pa gabalu Vispār tāds ugunskurs liekas brīnišķīgs tikai pa gabalu.
guns citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv