Paplašinātā meklēšana
Meklējam guns.
Atrasts vārdos (201):
- guns:1
- Aguns:1
- iguns:1
- Oguns:1
- uguns:1
- beguns:1
- beguns:2
- ciguns:1
- čeguns:1
- čiguns:1
- čuguns:1
- daguns:1
- deguns:1
- šoguns:1
- Abgunst:1
- Gunguns:1
- sjoguns:1
- targuns:1
- Abgunste:1
- bākuguns:1
- Džunguns:1
- gunsdega:1
- gunskurs:1
- heķuguns:1
- jāņuguns:1
- sānuguns:1
- sproguns:1
- tāluguns:1
- topuguns:1
- vaduguns:1
- ziluguns:1
- aundeguns:1
- gardeguns:1
- gunsgrēks:1
- klājuguns:1
- liekuguns:1
- malduguns:1
- pīļdeguns:1
- pretuguns:1
- pretuguns:2
- stāvuguns:1
- svētuguns:1
- trejuguns:1
- ugunsboja:1
- ugunsbole:1
- ugunsbūve:1
- ugunsceļš:1
- ugunsjūra:1
- ugunskaps:1
- ugunskoks:1
- ugunskure:1
- ugunskurs:1
- ugunslode:1
- ugunsloks:1
- ugunsmēle:1
- ugunspuķe:1
- ugunspupa:1
- ugunsrati:1
- ugunsrīki:1
- ugunsvads:1
- ugunsvāta:1
- ugunsvāts:1
- ugunsvīrs:1
- ugunszāle:1
- ugunszars:1
- Ugunszeme:1
- ugunszīme:1
- upuruguns:1
- vārdeguns:1
- virsuguns:1
- vīzdeguns:1
- flanguguns:1
- gunsarkans:1
- klaiduguns:1
- krustuguns:1
- līnijuguns:1
- skrejuguns:1
- spicdeguns:1
- šņabdeguns:1
- šņupdeguns:1
- ugunsdrošs:1
- ugunsdzira:1
- ugunsgrēks:1
- ugunsjosla:1
- ugunskalns:1
- ugunskauja:1
- ugunskuģis:1
- ugunskults:1
- ugunskuris:1
- ugunsmūris:1
- ugunspiepe:1
- ugunsposts:1
- ugunspuķes:1
- ugunspūķis:1
- ugunsputns:1
- ugunssargs:1
- ugunssārts:1
- ugunssārts:2
- ugunsskals:1
- ugunsspēks:1
- ugunsstabs:1
- ugunstelpa:1
- ugunsūdens:1
- ugunsurbis:1
- ugunsvārdi:1
- ugunsvātis:1
- ugunsvētra:1
- ugunsvieta:1
- vārndeguns:1
- virsdeguns:1
- zalvjuguns:1
- zenītuguns:1
- zibšņuguns:1
- kinžaluguns:1
- priekšuguns:1
- sedzējuguns:1
- sektoruguns:1
- signāluguns:1
- sprostuguns:1
- strupdeguns:1
- šņabadeguns:1
- tomasčuguns:1
- ugunscepure:1
- ugunsdzēsis:1
- ugunsgailis:1
- ugunsgaisma:1
- ugunsgalvis:1
- ugunskrupis:1
- ugunskrusts:1
- ugunskūrējs:1
- ugunsliesma:1
- ugunslīnija:1
- ugunsmetējs:1
- ugunspagale:1
- ugunspunkts:1
- ugunsraksts:1
- ugunsrijējs:1
- ugunssprice:1
- ugunsstrāva:1
- ugunsturīgs:1
- ugunsvabole:1
- ugunsvadība:1
- ugunsvēmējs:1
- ugunsversme:1
- vainaguguns:1
- viesuļuguns:1
- abgunstnieki:1
- aizsarguguns:1
- pārklājuguns:1
- svēteļdeguns:1
- ugunsaizsegs:1
- ugunsbīstams:1
- ugunsdrošība:1
- ugunsdzēsēji:1
- ugunsdzēsējs:1
- ugunsdzēsība:1
- ugunsdzēšams:1
- ugunsdzēšana:1
- ugunsierocis:1
- ugunsnedrošs:1
- ugunsnelaime:1
- ugunspuķītes:1
- ugunssarkans:1
- ugunsspārīte:1
- ugunsspicīte:1
- ugunsstroste:1
- ugunsveltnis:1
- ugunsvienība:1
- ugunszemieši:1
- ugunsatbalsts:1
- ugunsbrāziens:1
- ugunsbriesmas:1
- ugunsdzēriens:1
- ugunsizturība:1
- ugunsizturīgs:1
- ugunskontrole:1
- ugunslaktenis:1
- ugunslākturis:1
- ugunsperēklis:1
- ugunspozīcija:1
- ugunsspļāvējs:1
- ugunsuzdevums:1
- degunspindeles:1
- pretugunsmūris:1
- ugunsbīstamība:1
- ugunscaurulīte:1
- ugunskristības:1
- ugunsnedrošība:1
- ugunssadarbība:1
- ugunstrieciens:1
- pārtraukumuguns:1
- ugunsapbedījums:1
- ugunsapbedīšana:1
- ugunsnovērošana:1
- ugunspielūdzējs:1
- ugunssalamandra:1
- ugunsaizsardzība:1
- ugunspārbaudījums:1
- Abgunst-Greenpelte:1
- Abgunst-Gruenfeldt:1
- ugunsapdrošināšana:1
Atrasts vārdu savienojumos (107):
- Abgunstes pagasts
- baltais čuguns
- bēg kā vilks no uguns
- bēgt kā no uguns
- bengāliskā uguns
- bīties kā no uguns
- deguns ar taukiem
- deguns atnācis vaļā
- deguns ir ciet
- deguns ir gaisā (kādam)
- deguns ir mākoņos (kādam)
- deguns kā gurķis
- deguns kā ķipis
- deguns pa zemi velkas (kādam)
- deguns slejas augstāk (kādam)
- deguns stiepjas garāks
- deguns tek kā tapa
- dzīva uguns
- elles uguns
- ērgļa deguns
- grieķu uguns
- grupālā pārtraukumuguns
- iziet ugunskristības
- kā (uguns) spirkstele
- kā no uguns
- kā pēc uguns
- kā salmu uguns
- kā uguns
- kā uguns pie biszālēm
- kā uz uguns vārīts
- kā uz ugunsgrēku
- kāda deguns nepatīk (kādam)
- kaļamais čuguns
- keramiskās ugunsizturīgās šķiedras
- kur deguns rāda
- labs deguns (ir kādam)
- leģētais čuguns
- lēna uguns
- lielas stiprības čuguns
- maldu uguns
- manīgs deguns
- mūžīgā uguns
- nav dūmu bez uguns
- olimpiskā uguns
- paņem acis pirkstos, deguns parādīs
- pelēkais čuguns
- pretuguns aizsarglīdzekļi
- pretuguns josla
- pretuguns mūris
- Prometeja uguns
- sargāt kā no uguns
- sargāties kā no uguns
- sarkanvēdera ugunskrupis
- šaurlapu ugunspuķe
- slaucamā guns
- smalks deguns
- strauja uguns
- uguns aizsargsiena
- uguns aizsegs
- uguns aizsprosts
- uguns auka
- uguns blīvums
- uguns boja
- uguns ceļš
- uguns čūska
- uguns iziet
- uguns josla
- uguns jūra
- uguns koks
- uguns kristības
- uguns krusts
- Uguns māte
- uguns nelaime
- uguns novērošanas tornis
- uguns pakulās
- uguns salamandra
- uguns šaujamieroči
- uguns siena
- uguns sprediķis
- uguns stabs
- uguns tempļi
- uguns trako
- uguns vārdi
- uguns vēmējs (kalns)
- uguns viesulis
- uguns vilnis
- uguns zars
- uguns zīme
- uguns, ne laiks
- ugunsbīstamības klase
- ugunsdrošības mūris
- ugunsdrošības sistēma
- ugunsdzēsēju automobilis
- ugunsdzēsības aparāts
- ugunsdzēsības automobilis
- ugunsdzēsības dīķis
- ugunsdzēsības lietišķais sports
- ugunsgalvas pita
- ugunsgalvas ziedputniņš
- ugunsizturīgie māli
- ugunsizturīgie minerāli
- ugunsizturīgs šamots
- ugunssarkanā pirostēgija
- ugunssarkanā pupiņa
- ugunsturīgie māli
- Ugunszemes dienvidskābardis
- vaduguns līnija
Atrasts skaidrojumos (399):
- ņurķis (Līks) deguns
- sanskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); samskaras.
- samskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); sanskaras.
- ugunsizturīgs šamots 25–45% alumīnija oksīdu saturoši līdz daļējai saķepšanai apdedzināti ugunsizturīgi māli.
- Abgunst-Greenpelte Abgunst-Gruenfeldt
- Abgunst Abgunstes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā
- Abgunst-Gruenfeldt Abgunstes-Grīnfeldes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā
- Veveteotls Acteku mitoloģijā - uguns un mājas pavarda dievs, vecākā dievība un pirmais cilvēku sabiedrotais
- Pomožes kultūra agrā dzelzs laikmeta kultūra (6.–2. gs. p. m. ē.) Polijas, Ukrainas un Baltkrievijas pierobežas rajonos; nenocietinātas apmetnes ar virszemes celtnēm un puszemnīcām, līdzenie kapulauki ar ugunskapiem (pīšļi ielikti māla urnās)
- Hallštates kultūra agrā dzelzs laikmeta kultūra (9.- 5. gs. p. m. ē.) Viduseiropā un Dienvideiropā; apbedījumi - skeletkapi un ugunskapi, dzelzs rīki un ieroči, bronzas rotas; zemkopība, lopkopība, metālapstrāde; domājams, ka ķeltu un illīriešu ciltis
- Krimuldas kapulauki agro metālu un dzelzs laikmeta uzkalniņu kapulauki Siguldas novada Krimuldas pagastā; baltu kapulauki (1. gt. p. m. ē.) atrodas Gaujas senlejas krastā; atsegti skeletkapi un ugunskapi; lībiešu kapulauki (11.-12. gs.) izvietoti lielās grupās; atrasti darbarīki, ieroči, rotas
- pirogēnā ainava ainava, kas rodas ugunsgrēka rezultātā
- pielīpi aizdedzināt, iekurt, izraisīt ugunsgrēku
- izdegt aiziet bojā ugunsgrēkā (par daļu meža, stepes u. tml.)
- sadegt aiziet bojā, tikt iznīcinātam ugunsgrēkā
- puskaponieris Aizsargbūve, kurā uzstāda ugunslīdzekļus (lielgabalu, ložmetēju), lai atklātu flanguguni
- ierakums Aizstāvēšanās būve (zemē) uguns pozīciju ierīkošanai, cilvēku un ieroču aizsargāšanai no pretinieka uguns un novērošanas
- knābis Āķis, ar kuru no uguns izņem gludekļa dzelzi un ievieto gludeklī
- alunds Alumīnija oksīds Al~2~O~3~, ko iegūst mākslīgi no boksītiem; lieto par abrazīvu materiālu un ugunsizturīgu tīģeļu izgatavošanai
- elements Antīkajā filozofijā - tas pats, kas stihija (uguns, gaiss, ūdens un zeme)
- stihija Antīkajā filozofijā - viens no dabas pamatelementiem: uguns, gaiss, ūdens, zeme
- ugunsaizsegs Apakšvienību darbības nodrošinājuma paņēmiens ar artilērijas u. c. ugunslīdzekļu uguni
- kvēlakmeņi Apaļi, parasti dūres lieluma akmeņi, ko lietoja ēdienu gatavošanai vai ūdens uzvārīšanai sakarsējot tos ugunskurā un kvēlošus iemetot šķidrumā, ādas vai izdobta koka traukā
- skeletapbedījums Apbedīšanas veids, kad tiek apbedīts mirušā ķermenis (atšķirībā no ugunsapbedījuma, kad mirušais tiek sadedzināts), bronzas un dzelzs laikmetā bija visvairāk izplatītais apbedīšanas veids un viduslaikos kļuva par vienīgo oficiāli atļauto
- perimetrālā apbūve apbūves veids, kad ēkas atrodas cieši cita pie citas un ar ugunsmūriem saskaras
- padeģeļos iet vai braukt apceļot apkārtni izlūdzoties žēlastības dāvanas (pēc ugunsgrēka)
- padeģos iet vai braukt apceļot apkārtni izlūdzoties žēlastības dāvanas (pēc ugunsgrēka)
- Pārkalnes apdzīvota vieta (viensēta un ugunsnovērošanas tornis) Smiltenes pagastā pie Bilskas pagasta robežas
- Čemdaļska apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novada austrumu dļā, Centrālās Tungunskas plato dienvidaustrumu daļā
- Baikita apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, Podkamennajas Tungunskas labajā krastā
- apsardzes tehniskā sistēma apsardzes un ugunsdrošības signalizācijas, videonovērošanas, mehānisko vai elektronisko iekārtu kopums, kas darbojas vienotā sistēmā, lai novērstu prettiesiskus vai citādus apsargājamā objekta apdraudējumus
- reperis Apvidū vai gaisā izraudzīts punkts, pēc kā izdara piešaudi vai maina artilērijas uguns mērķi; palīgpunkts, ko piešauj turpmākai uguns pārnešanai uz mērķi
- izdedzināt ar dedzināšanu, ugunsgrēkiem izpostīt
- cepelnieks ar dzelzi apkalts nūjas gals pannas izņemšanai no uguns
- gozēt ar labpatiku sildīt (ķermeņa daļu, piemēram, saulē, pie uguns)
- gozēties ar labpatiku sildīties (piemēram, saulē, pie uguns)
- lātīties ar pārtraukumiem blāzmot (no uguns)
- apuguņots fārvaters ar ugunsbojām apzīmēts kuģojamais ceļš
- ūdenspārbaudījums ar ugunspārbaudījumu salīdzinājams t. s. Dieva tiesas veids: apsūdzētajam vai nu jābāž roka verdošā ūdenī un jāizņem tur iemestais gredzens, ja roka paliek verdošajā ūdenī vesela, tad apsūdzētais nevainīgs
- Bāļu-Šķērstaiņu apmetne un kapulauks arheoloģisks piemineklis (5. - 11. gs.) 4,5 km no Dobeles, Bērzes kreisajā krastā; atsegti līdzenie zemgaļu skeletkapi, atrastas rotas, ieroči, darbarīki; sākot no 10. gs., konstatēta lībiešu ugunskapiem raksturīgu tradīciju ietekme; netālu no kapulauka atradusies apmetne
- Nukšu kapulauks arheoloģisks piemineklis (9. - 12. gs.) Ludzas novada Nukšas pagastā; izpētīti vairāk nekā 200 skeletkapi un daži ugunskapi un kenotafi; atrastas bronzas rotas, villaiņu fragmenti
- atbalsta- Artilērijā lietots termins, kas apzīmē uzdevumu sniegt kādam citam formējumam vai vienībai ugunsatbalstu
- mērķleņķis Artilērijā un jūras spēku ugunsatbalstā - mērķlīnijas un mērķa novērošanas līnijas krustošanās leņķis
- haubice Artilērijas ierocis, kam ir samērā īss stobrs, apšaudei ar stāvuguni pa mērķiem, kas atrodas aizsargbūvēs, aizklātās ugunspozīcijās u. tml.
- stāvšaušana Artilērijas šaušana ar pacēluma leņķiem no 20 lidz 45 grādiem, ko lieto lai ar haubicēm un lielgabalhaubicēm, veiktu dažādus ugunsuzdevumus, arī sagrautu aizsargbūves
- ugunsbrāziens Artilērijas šaušana ierobežotā laikā, kurai raksturīgs uguns atklāšanas pēkšņums un liels blīvums
- koriģēšana Artilērijas šāviņu trāpījumu noviržu noteikšana, atbilstošo labojumu aprēķināšana un izmantošana, lai regulētu tēmēšanas aparatūru, laika degļus u. c. ugunsvadības ierīces
- zalvjuguns Artilērijas uguns, kad vairāki lielgabali, kas norīkoti šaušanai, vienlaikus pēc komandas (signāla) izšauj
- pārlidums Artilērijas un jūras spēku ugunsatbalsta jomā - signāls uguns koriģēšanas vai novērošanas procesā, ko izmanto koriģētājs vai novērotājs, lai, skatoties no koriģēšanas (novērošanas) līnijas, norādītu, ka šāviņa sprādziens ir noticis aiz mērķa
- novēlots Artilērijas un jūras spēku ugunsatbalsta operācijās - ziņojums novērotājam vai koriģētājam, ja aizkavējas ziņojums "izšauts", ziņojumam pievienojot kavēšanās laiku sekundēs
- Aša Aša Vahišta - irāņu mitoloģijā - viena no septiņām Ameša Spentas dievībām, kurā apvienota uguns gara funkcija un ideālas pasaules, kopienas un ģimenes kārtības abstraktā būtība
- Lejasbitēnu kapulauks atradās Aizkraukles novadā, Daugavas labajā krastā (tagad Pļaviņu HES ūdenskrātuvē), atsegti 459 kapi, atrastas 2797 senlietas (3.-11. gs.); latgaļi un sēļi apbedīti skeletkapos; atsegti arī lībiešu ugunskapi (11. gs.)
- Ērģemes viduslaiku pils atradās Valkas novada Ērģemē, celta (~15. gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti
- Kalniešu kapulauki atrodas Aizkraukles novadā, Daugavas labajā krastā, 7 km augšpus Kokneses; pirmajā kapulaukā atsegti 2 bronzas laikmeta uzkalniņi (12.-6. gs. p. m. ē.) ar ugunskapiem un skeletkapiem; otrajā kapulaukā (8. gs.) atsegti latgaļu apbedījumi, atrasti darbarīki, rotas
- Dienvidantiļu grēda atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Dienvidamerikas Andu kalnu turpinājums, stiepjas no Ugunszemes arhipelāga caur Dienvidsendviču salām uz Antarktīdas pussalu, garums - >3500 km, dziļums - līdz 3000 m, vietām - 1000 m, virs ūdens paceļas Dienviddžordžija, Dienvidsendviču, Dienvidorkneju un Dienvidšetlendu salas
- Bašķu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā pie bij. Barbānu, Bašķu un Timbru mājām, \~100 m no Sventājas upes, tās labā krasta palienē, 1 m augsts zemes pacēlums, apbedījumus veido ugunskapi māla urnās vai bez tām, atsevišķi atradumi datēti ar 2.-1. gs. p. m. ē.
- Mazkatužu kapulauks atrodas Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā, izpētīts >60 apbedījumu (3.-6. gs.), konstatēti ugunsriti apbedīšanas tradīcijās; kapu piedevās bronzas, dzintara rotas, dzelzs ieroči, darbarīki, romiešu monētas, miniatūri māla trauciņi
- Salenieku kapulauks atrodas Ludzas novada Nautrēnu pagastā; uzkalniņos atsegti skeletkapi, akmeņu krāvumos - ugunskapi (1. gt. p. m. ē. un 2.-4. gs. m. ē.), atrastas rotas, darbarīki
- Pārkalņu Naudas akmens atrodas mežā, Smiltenes novada Bilskas pagastā, 300 m no Pārkalņu ugunsnovērošanas torņa, aizsargājams, virs zemes tikai akmens virsējā plakne (6 x 4,2 m), virsas laukums - >20 kvadrātmetru, tilpums nav nosakāms, apslēptās naudas meklētāji gar akmeni izrakuši līdz 2,4 m dziļas bedres
- Akmensraga bāka atrodas Sakas pagasta Akmensragā, mūra tornis uzcelts un uguns tajā iedegta 1884. g., bet 1. pasaules kara laikā bāka sagrauta; tagadējais bākas tornis uzcelts 1921. g., augstums - \~40 m, laternas diametrs - 2,5 m
- Turaidas pilskalns un viduslaiku pils atrodas Siguldā, Turaidas ielā 10, tas ir paliksnis ar stāvām nogāzēm Gaujas labajā krastā, 1214. g. tajā uzbūvēta Rīgas bīskapa pils, kas 1776. g. cieta ugunsgrēkā un daļa mūru tika nojaukta, 1936. g. sākti drupu nostiprināšanas darbi un pakāpeniski noris restaurācija
- Pūteļu kapulauks atrodas Siguldas novada Krimuldas pagastā; skeletkapos un ugunskapos atrastie dzelzs ieroči, bronzas, dzintara rotas, kermika raksturo 11.-13. gs. lībiešu kultūru; atsegti arī apbedījumi akmens šķirstos (1. gt. p. m. ē.)
- Dundagas pils atrodas Talsu novada Dundagā, Pils ielā 14, Dzirnezera pussalā, domājams celta 13. gs. 2. pusē, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., pilī bija 16 telpu un kapela, vēlāk paplašināta, ap 1785. g. korpusiem uzcēla 3. stāvu un uzbūvēja jaunu dzīvojamo ēku, 1872. g. cieta ugunsgrēkā, 1905. g. nodedzināta, atjaunota 1909. g.
- Pūres Zviedru kapulauki atrodas Tukuma novada Pūres pagastā pie Zviedru mājām, atsegti 9 ugunskapi (12. - 14. gs.), 2 skeletkapi (16. gs.), atrastas kuršiem raksturīgas senlietas; 12. - 19. gs. kapulauka teritorijā bijusi kapsēta
- Matkules pilskalns atrodas Tukuma novadā, Imulas senlejas krastā, 1. un 2. gt. p. m. ē. tur bijusi nocietināta apmetne, 10.-13. gs. pilskalns pastiprināti nocietināts, izveidota priekšpils un senpilsēta; netālu no pilskalna ir Baznīcas kalns - kulta un sapulču vieta, kuršu ugunskapi
- Upursalas upurakmens atrodas uzkalnā salas vidū, augstums - 1,2 m, apkārtmērs pie zemes - 5,5 m, akmens virsa no uguns dedzināšanas izdrupusi un, iespējams, pielīdzināta
- Valmieras elku saliņa atrodas Valmierā, uz austrumiem no Valmieras viduslaiku pils drupām, ir neliels reljefa pacēlums (diametrs \~50 m), ir nostāsti, ka senāk šeit atradusies svētbirzs vai svētozols ar elku tēliem, arheoloģisko izrakumu laikā atsegtas 3 ugunskuru vietas, bet liecības par izmantošanas laiku nav atrastas
- brandmeistars Atsevišķas ugunsdzēsēju nodaļas priekšnieks
- impregnēšana Auduma, koksnes u. c. materiālu piesūcināšana ar speciāliem šķīdumiem, emulsijām vai eļļām, kas padara materiālu stiprāku, ugunsizturīgāku (ar antipirēniem), ūdensnecaurlaidīgu (ar hidrofobizatoriem), izturīgu pret mikroorganismu iedarbību (ar antiseptiskām vielām)
- stiklaudums Audums no stiklšķiedras diegiem; lieto stiklplastu stiegrošanai, elektroizolācijas lenšu ražošanai, filtriem, ugunsdrošiem aizkariem
- rinocefālis Auglis, kam deguns snuķa veidā atrodas virs kopā saplūdušām orbītām
- stopīns Aukla, kas piesūcināta ar viegli uzliesmojošu vielu un ko lieto pirotehnikā ātrai uguns novadīšanai līdz sprāgstvielai
- sprinklers Automātiska ūdens smidzināšanas uzmava ugunsdzēsības sistēmā
- degbumba Aviobumba ugunsgrēka izraisīšanai
- pirafobija Bailes no uguns, ugunsgrēka
- gaismas pauze bāku un citu signāluguņu gaismas plūsmas ilguma regulārs pārtraukums, kas kopā ar uguns darbības laiku sastāda konkrētu signālu
- bāldegunis Bāls cilvēks (kam ir bāls deguns)
- topuguns Balta uguns masta topā, kas apgaismo horizontu 112,5 grādu leņķī no priekšas uz katru sānu pusi un saredzama vismaz 2-3 jūras jūdžu attālumā
- Mara baltkrievu tradīcijās - lelle, kas tiek sadedzināta ugunskurā naktī pirms Kupalas dienas
- Pukuļu kapulauks baltu kapulauks (2. gs. p. m. ē.) Dienvidkurzemes novada Bārtas pagastā; senākie apbedījumi - skeletkapi akmeņu konstrukcijās, jaunākie - ugunskapi (pīšļi ierakti vai izkaisīti uzbērumā)
- Reznu kapulauks baltu kapulauks (2. gt. beigas p. m. ē. - 1. gt. 2. cet. p. m. ē.) Salaspils pagastā; 8 uzkalniņos atsegti apbedījumi 3 slāņos; atsegti skeletkapi, ugunskapi, akmens konstrukcijas
- bankas seifs bankas telpa, kur atrodas ugunsdroša iekārta, ierīce (piemēram, kastes, skapja u. tml. veidā) dokumentu, vērtspapīru, naudas, dārglietu u. c. glabāšanai
- vilkt uguni berzējot ko (parasti sērkociņu), panākt, ka rodas uguns
- diskmēle Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Discoglossidae"), nelieli (garumā 4,5-7,5 cm) krupjiem līdzīgi primitīvi abinieki ar nekustīgi piestiprinātu diskveidīgu mēli, 4 ģintis, 11 sugu, Latvijā 1 ģints, 1 suga - sarkanvēdera ugunskrupis
- čukstināt Bikstīt (parasti ugunskura ogles)
- sabikstīt Bikstot sakārtot kurināmo (piemēram, krāsnī, ugunskurā)
- ugunszars Blakus galotne kokam; koku ar divām galotnēm uzlūkoja par bīstamu, saistot gan ar raganām, buršanu, gan ar iespējamām pērkona iesperšanas un ugunsgrēka briesmām
- BUB Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība
- BUV Brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienība
- ugunsvārdi Buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni; uguns vārdi
- rānunkuls Burtiski: vardīte; liela augu dzimta dzelteniem ziediem, gundegas, uguns puķes
- nopīpēt būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā smēķēšanas izraisītā ugunsgrēkā
- nopīpot būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā smēķēšanas izraisītā ugunsgrēkā
- uzpūst būt par cēloni tam, ka (uguns, ogles u. tml.) sāk liesmot, kvēlot - parasti par vēju
- kurties būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru); kurēties
- kurēties būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru); kurties
- degt būt uguns iedarbībā (par vielām, priekšmetiem u. tml.)
- kurēties būt uguns iedarbībā, degt (par kurināmo)
- kurties būt uguns iedarbībā, degt (par kurināmo)
- ugunsgalvis Cekulainais ugunsgalvis - smailknābis ("Oxyruncus cristatus")
- krāsns podiņi celtniecības materiāls, ar kuru pārklāj krāsns, plīts u. c. ārējo virsmu; izgatavo no ugunsizturīgiem baltajiem māliem un kvarca smiltīm, var būt glazēti un neglazēti, ar gludu vai reljefu virsmu
- Šiutekutli Centrālamerikas indiāņu (acteku) uguns un vulkānu dievs ("Tirkīza kungs"), gan debesu, gan nesaudzīgās un visu aprijošās pazemes uguns dievs, kā arī mājas pavarda dievs
- cepets Cepetis - uz uguns vai cepeškrāsnī cepts medījums, arī gaļas (piemēram, cūkgaļas) gabals
- metilbromīds CH~3~Br, metilgrupa, bezkrāsaina gāze, kas lielā koncentrācijā gaisā kairina elpceļus; izmanto kā stipri indīgu pesticīdu, organiskā sintēzē, arī par dzesēšanas un ugunsdzēsības līdzekli
- diciānamīds Ciānamīda polimerizācijas produkts, balta kristāliska viela, lieto plastmasu, vīnskābes, citronskābes, medicīnisku preparātu, koka un papīra līmes un ugunsizturīgu tērpu gatavošanai
- nuristāņi Cilšu grupa (kati, prasuni, vaigeli, vamaji, aškuni, kalaši, dameli, paluri), dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, arī Pakistānas ziemeļos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (varmācīgi pievērsti XIX gs.), saglabājušies senie ticējumi (uguns kults)
- ugunssargs cilvēks, kas veic ugunsnovērošanu
- apdegulis cilvēks, kurš materiāli cietis ugunsgrēkā, kuram sadegusi iedzīve
- Viduszeme Cilvēku pasaule skandināvu mitoloģijā, kas atrodas starp tumšo aukstuma pasauli un uguns pasauli
- eiropeīdi Cilvēku rase, kurai raksturīga relatīvi gaiša āda, mīksti taisni vai viļņaini mati, stipri izvirzīts taisns deguns, plānas lūpas; tos iedala divos zaros: dienvidu zaram raksturīga melnīgsnēja āda un tumši mati un acis, ziemeļu zaram - gaiša āda, blondi vai gaišbrūni mati, zilas vai pelēkas acis
- čūkčemeriņš Cūkas deguns
- čigans Čuguns
- čiguns Čuguns
- čugans Čuguns
- lielas stiprības čuguns čuguns ar lodveida formas grafītu; iegūst, šķidram čugunam pievienojot modifikatoru, piemēram, magniju
- kaļamais čuguns čuguns, ko iegūst, ilgstoši augstās temperatūrās atkvēlinot baltā čuguna lējumus (notiek karbīda sadalīšanās un grafīta kristalizācija pārslu veidā); tā rezultātā čuguns saglabā stiprību, iegūst nelielu plastiskumu
- pelēkais čuguns čuguns, kurā ogleklis atrodas izliektu grafīta plāksnīšu veidā; grafīta plākšņveida ieslēgumi pazemina cietību, stiprību un dara čugunu trauslu, bet viegli apstrādājamu griežot un uzlabo antifrikcijas īpašības
- baltais čuguns čuguns, kurā viss ogleklis atrodas saistītā veidā; grūti apstrādājams griežot; lūzums gaišs
- spīžs čuguns, ķets
- Īslīce Dabas liegums Viduslatvijas Zemgales līdzenumā, Bauskas novada Īslīces pagasta dienvidu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~0,03 ha, liegums izveidots sarkanvēdera ugunskrupja ("Bombina bombina") aizsardzībai
- veidsmiltis Dabiskas izcelsmes ugunsizturīgs izejmateriāls ar noteiktu graudainību, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu (kvarca smiltis, cirkonija smiltis u. tml.), kas derīgas liešanas veidnes izgatavošanai
- bāksargs Darbinieks, kura amata pienākums ir ugunsgrēku novērošana (tornī)
- iekštīkls Datoru tīkls, kas izmanto TCP/IP protokolu saimi un pieder vienai organizācijai; no nesankcionētas pieejas to aizsargā ugunsmūris
- zenītiekārta Daudzstobru zenītierocis, kurā konstruktīvi apvienoti vairāki zenītložmetēji vai zenītlielgabali ar vienotu uguns vadību
- ugunssadarbība Dažādu ugunslīdzekļu vai apakšvienību (daļu) saskaņota šaušana uz pretinieku, sadalot savā starpā mērķus, noteicot šaušanas laiku un secību, kā arī sakopojot uguni svarīgu mērķu iznīcināšanai
- kurt Dedzinot kurināmo (kur), panākt, ka rodas (uguns)
- kurināt Dedzinot kurināmo (kur), panākt, ka rodas, deg (uguns)
- kurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā u. tml., panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma
- kurt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā, panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma
- kurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) silst, izstaro siltumu, gaismu
- kurt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) silst, izstaro siltumu, gaismu; kurināt (1)
- ugunsvads Degošs priekšmets, viela (piemēram, degaukla) uguns, liesmu virzīšanai uz kādu objektu
- ugunsspēks Degšanas procesa, uguns iedarbības pakāpe
- liesmot Degt ar lielām liesmām (ugunsgrēkā)
- (būt) liesmās degt ar lielām liesmām; degt ugunsgrēkā
- mikrorīnija Deguna iedzimta atrofija vai neparasti mazs deguns
- ukris Degungals, padegune; deguns kopā ar padeguni
- burun Deguns
- buruns Deguns
- bušprits Deguns
- daguns Deguns
- degons Deguns
- degunis Deguns
- dihalo Deguns
- dihlo Deguns
- kartupelis Deguns
- klurģis Deguns
- knābis Deguns
- knābulis Deguns
- knuķis Deguns
- muņģis Deguns
- nasus Deguns
- ošķelis Deguns
- rubiļņiks Deguns
- ruļs Deguns
- rušeļs Deguns
- šmaulis Deguns
- smeceris Deguns
- snapis Deguns
- šņaucams Deguns
- šņauce Deguns
- šņaucers Deguns
- šņepis Deguns
- šņerglis Deguns
- šnībis Deguns
- šņībis Deguns
- šņibis Deguns
- šnīpa Deguns
- snipis Deguns
- snīpis Deguns
- šnīpis Deguns
- šnīpsis Deguns
- šnīpsts Deguns
- šņīpsts Deguns
- šnobelis Deguns
- šņobers Deguns
- šņubis Deguns
- šnūcis Deguns
- snuķis Deguns
- šņupe Deguns
- šņupis Deguns
- tapa Deguns
- šņaukas Deguns (bērnam, iesnains)
- snībis deguns (bērnu runā)
- smecernieks deguns (kā lamuvārds)
- šņupuris Deguns (liels un plats)
- snābis deguns (nicīgi)
- rinokifoze Deguns ar kūkumu
- ērgļa deguns deguns ar kumpumu vidusdaļā
- snaps Deguns, knābis
- mūļa Deguns, mute, seja
- šnarkas Deguns, nāsis, purns
- šņarkas Deguns, nāsis, purns
- ožamais Deguns, oža
- šņurkas Deguns, purns
- sņukuris Deguns, purns, snuķis
- sņukurs Deguns, purns, snuķis
- snukurs Deguns, purns; snuķis
- purkšņas Deguns, seja, purns
- knīpis Deguns, snīpis (bērnu runā)
- snāpis Deguns; knābis
- nīpis Deguns; snīpis
- snucis Deguns; snīpis (traukam)
- snurķis Deguns; snuķis
- oestridae Degunspindeļu dzimta
- cephenemyia Degunspindeļu dzimtas ģints
- oestrus Degunspindeļu dzimtas ģints
- degontiņš dem. --> deguns
- deguniņš dem. --> deguns
- deguntelis dem. --> deguns
- guntiņa dem. --> guns (1)
- guntiņa dem. --> guns (2)
- uguntiņa dem. --> uguns
- liešana Detaļu izgatavošanas tehnoloģija - izkausētu, šķidru materiālu ielej ugunsizturīgā formā, kurā, materiālam sacietējot, veidojas lējums; izmanto sarežģītas formas detaļu izgatavošanai no metāla, tā sakausējumiem, plastmasas, stikla u. c. materiāliem
- meža sardze dienests, kas uzrauga mežu (piemēram, lai novērstu nelikumīgu koku ciršanu, meža ugunsgrēkus, malumedības)
- Hornas rags Dienvidamerikas visvairāk uz dienvidiem izvirzītais punkts (sp. val. "Cabo de Hornos"), kas atrodas Hornas salā Ugunszemes arhipelāgā Čīlē
- birīnija Dubults, šķelts deguns, iedzimts ģīmja defekts
- pneuma Dvesma, ēteriska uguns, gars, dzīvības spēks
- forsterīts Dzeltenīgs iežveidotājs minerāls, magnija silikāts 2(MgO)·SiO~2~; viens no olivīnu izomorfās rindas galējiem locekļiem; izmato ugunsizturīgiem materiāliem
- kvati Dzelzs konstrukcija ar diviem koka rokturiem, ko izmanto verdoša katla nocelšanai no ugunskura (vai plīts)
- Pševorskas kultūra dzelzs laikmeta kultūra (2. gs. p. m. ē. - 5. gs. m. ē.) Polijas dienvidu un centrālajā daļā, Ukrainas rietumos; nenocietinātas apmetnes ar stāvkoku ēkām, līdzenie kapulauki ar ugunskapiem
- Latēnas kultūra dzelzs laikmeta ķeltu kultūra (5. gs. p. m. ē. - 1. gs. m. ē.) Rietumeiropā un Viduseiropā: apmetņu, pilskalnu paliekas, depozīti; mirušie apbedīti ugunskapos, skeletkapos; zemkopība, lopkopība, amatniecība
- iekūlības Dzīres kuļamam laikam sākoties, ar nolūku sargāt riju un pārējās saimniecības ēkas pret ugunsgrēku
- pliva Dzirkstele, uguns liesma
- āmulis Dzīvības, auglības simbols, saistīts ar saules kultu; ar āmuļa zaru (pēc ticējumiem) varot atrast paslēptu zeltu; aizsargs pret burvjiem, raganām, pret pērkonu un ugunsgrēku
- tetragramma Ebreju Vecā derībā sastopamie 4 burti "jhwh" Dieva apzīmēšanai, kas kalpo arī par Dieva klātesmes simbolu un aizsardzībai uz baznīcām, zvaniem un bībelēm un tiek izmantots eksorkisma nolūkā uz talismaniem un aizsardzībai pret zibeni, negaisu, mēri, ugunsgrēku u. tml.
- depo Ēka ugunsdzēsēju mašīnām un ugunsdzēšanas ierīcēm
- ugunsapdrošināšana Ēku, inventāra u. c. mantas apdrošināšana pret zaudējumiem no uguns
- negroaustraloīdi Ekvatoriālā rase - Āfrikas, Austrālijas un Okeānijas rase, kurai raksturīga tumšbrūna āda, tumši sprogaini vai viļņoti mati, plats deguns, biezas lūpas
- elmsa Elmsa uguns - elektriska gaisma, parādība, kas dažreiz redzama augstu, smailu priekšmetu galos, kā torņu, mastu utt.
- Fanjāno ezers ezers Ugunszemā ("Lago Fagnano"), uz Argentīnas un Čīles robežas, platība — 593 kvadrātkilometri
- tomasčuguns Fosforu saturošs čuguns, ko izmanto Tomasa procesā tērauda ieguvei
- blāzma Gaismas atspīdums (piemēram, no zibens, ugunsgrēka)
- strēle Gaismas stars, staru kūlis; garens, šaurs (gaismas, uguns) veidojums
- lākts Gaiša uguns, degošs skals, liesma; lākte; spīdums, blāzma
- lāpte Gaiša uguns, liesma; lākte
- lākte Gaiša uguns, liesma; lākts
- Kordiljeri Garākā kalnu sistēma pasaulē (sp. val. "Cordilleras"), stiepjas >18000 km garumā Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas rietumu malā no Aļaskas līdz Ugunszemei
- bosaks Garš krāsns kruķis, ko izmanto ugunsgrēka gadījumā
- dzelži gludeklis, gludināmais dzelzs, ko vispirms sakarsēja virs uguns
- Faetons Grieķu mitoloģijā - Saules dieva Hēlija dēls; paņēmis Saules ratus, viņš nevarēja savaldīt ugunīgos debess zirgus un pievirzīja tos tik tuvu Zemei, ka izcēlās ugunsgrēks; lai glābtu Zemi, Zevs viņu notrieca ar zibeni
- himera grieķu mitoloģijā - uguns spļāvējs nezvērs ar lauvas rīkli, čūskas asti un kazas vidukli
- Hēfaists Grieķu mitoloģijā - uguns un kalējmākslas dievs (seno romiešu mitoloģijā - Vulkāns)
- Flegetonta Grieķu mitoloģijā - uguns upe, viena no piecām pazemes valstības upēm
- Tifons grieķu mitoloģijā - ugunsspļāvējs briesmonis ar simt galvām; Zevs uzvar Tifonu, uzveldams tam virsū milzu kalnu - Etnu; laiku pa laikam zem kalna nodrebinādamies, Tifons liek tam izmest uguni, akmeņus un dūmus
- Giorgi Gruzīnu mitoloģijā - zemkopības aizgādnis, debesu uguns un pērkona pavēlnieks, mednieks, kas iznīcina meža zvērus, pēc kristietības ieviešanas tika pielīdzināts svētajam Georgam
- vardulāji Gundegu suga, ložņu gundega; ugunspuķe
- guņa guns
- rūķhaizivs haizivju kārtas suga (_Mitsukurina owstoni_), ko raksturo liela, izvirzīta mute un garš, smails deguns, kas dažiem īpatņiem gandrīz atgādina zobenu, dzīvo dziļvagās un nekad nav pētītas dabiskajā vidē
- zvīņene Himēnijsēņu klases atmateņu sēņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Pholiota"), dzeltenbrūnas sēnes, bieži ar zvīņainu cepurīti un kātiņu, uz kura skaidri saskatāms gredzens, aug uz trūdošiem kokiem, ugunskuru vietās, \~30 sugu
- rotējošā krāsns horizontāls vai mazliet ieslīps tērauda cilindrs, kas oderēts ar ugunsizturīgiem materiāliem; materiālu apdedzināšanai izmanto krāsnī ievadītā kurināmā sadegšanas siltumu; lieto cementa klinkera apdedzināšanai un stikla frišu iegūšanai
- etmocefālija Iedzimta patoloģija, kam raksturīgs snuķveida deguns; parasti saistīta ar ciklopiju, arinencefāliju, ciklencefaliju
- pneimoiekārta iekārta, ar ko veic vajadzīgās mehāniskās darbības ar saspiestu gaisu vai citu gāzi; uzbūvē vienkārša, ugunsdroša un sprādziendroša iekārta; galvenās sastāvdaļas ir kompresors, saspiestas gāzes tilpne, pneimodzinēji un attiecīgie vadības un kondicionēšanas aparāti; pneimatiskā iekārta
- gunkurs Iemūrēta uguns vieta vismaz rijas stūros, no kurienes nāk gaisma kulšanai
- uguns aizsprosts iepriekš sagatavota uguns noteiktā apvidus joslā
- ugunssprice ierīce uguns dzēšanai ar ūdeni
- ugunsdrošības sistēma ierīces un pasākumi ugunsnelaimes novēršanai, signalizēšanai, ugunsgrēka dzēšanai vai lokalizācijai
- uzsprēgāt iesākt sprēgāt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprēgāt (piemēram, par malku, ugunskuru, uguni)
- cepināt ilgāku laiku uz lēnas uguns vai nelielā karstumā cept
- cementa kārniņi ilgizturīgs un ugunsizturīgs materiāls, ko ražo no cietas konsistences cementa un smilšu maisījuma
- dots Ilglaicīgs (ložmetēju, artilērijas) ugunspunkts aizstāvēšanās kaujā
- miniatūrpoligons Imitācijas iekārta tanku, kājnieku kaujasmašīnu, prettanku vadāmo raķešu šaušanas un ugunsvadības apmācībai
- sirioni Indiāņu ciltis, dzīvo tropu mežos Bolīvijas austrumos, valoda pieder pie tupogvaranu saimes, piemīt dažas "ekvatoriālas" pazīmes: tumša āda, sprogaini mati, plats deguns, biezas lūpas, saglabājušās matriarhāta paliekas
- ākāša Indiešu metafizikā - smalkais pirmelements, kuram pakāpeniski sabiezējot rodas visi četri vieliskās pasaules elementi: uguns - siltums, gaiss - gāze, ūdens - šķidrums un zeme - cietā viela
- Abhimāni indiešu vēdiskajā mitoloģijā - Agni epitets, rituālistiski personificētas upuruguns vārds
- tīkla adrešu translēšana interneta standarts, kas lokālajos tīklos nodrošina vienas _IP_ adrešu kopas izmantošanu iekšējam trafikam, bet otras - ārējā trafika adresēm; tas izveido specifisku ugunsmūri iekšējo _IP_ adrešu apslēpšanai un ļauj apvienot vairākus tīkla _ISDN_ savienojumus vienā interneta savienojumā
- kaponieris Inženierbūve aizstāvēšanās pozīcijas priekšā, kas nodrošina flanga uguns raidīšanu divos pretējos virzienos
- Anders Irāņu mitoloģijā - ļaunuma dieva Ahrimāna radīts ļaunais gars, ko tas pretstatīja augstākā dieva Ahuramazdas radītajam tīrās uguns garam
- adars Irāņu mitoloģijā - un zoroastrismā svētā uguns dvesma, arī pati uguns, augstākā dieva Ahuramazdas redzamais tēls; ir 11 svētās uguns veidi
- Atārs Irāņu reliģijā un mitoloģijā - mūžīgās un kosmiskās uguns personifikācija, augstākā dieva Ahuramzdas dēls, kas cīnījās pret dēviem
- veidņu smiltis irdena, ugunsizturīga kvarca s., ko izmanto vienreizējas lietošanas metāllietuvju veidņu un serdeņu izgatavošanai
- uzliesmot Izceļoties spēcīgi liesmot (par ugunsgrēku)
- sausā keramiskā masa izejvielu un piedevu maisījums ar mitruma saturu 0–6 %; lieto elektrokeramikas un ugunsizturīgās keramikas veidošanai ar presēšanu
- izčūžināt Izept (gaļu) pannā uz lēnas uguns
- apklusināt Iznīcinot, sagraujot panākt, ka pārstāj darboties (ugunspunkts, šaujamierocis u. tml.)
- aizdedzināt izraisīt ugunsgrēku
- drenčers Izsmidzinātājs, ugunsdrošības ūdensvadu tīkla cauruļu uzgalis; ugunsgrēka gadījumā ar to rada ūdens aizsegu, kā arī laista degošos priekšmetus un konstrukcijas
- dancis Jāņugunis; Jāņu ugunskurs
- pūtelis Jāņuguns
- reģe Jāņuguns
- Takemikadzuči Japāņu mitoloģijā - dievība, kurā personificēts zobena dievišķais spēks; tas radies no uguns dieva Kagucuči asinīm, kad dievs Idzanagi ar zobenu viņa nogalināja
- Otosi japāņu mitoloģijā - dievība, kuras tēvs ir vētras un ūdens stihijas dievs Susano, viņam ir sešpadsmit bērnu, to vidū mājas pavarda un ģimenes sargdievības, pavarda un pavarda uguns dievības
- Kagucuči Japāņu mitoloģijā - uguns dievs, saukts arī par Homusubi, pasaules radītāju Idzanagi un Idzanami dēls
- Homusubi Japāņu uguns dieva Kagucuči otrs vārds
- rušināt Jaukt, mazliet pārvietot ogles, pagales (krāsnī, ugunskurā)
- JUV Jauno ugunsdzēsēju vienība
- abgunstnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Abgunste" iedzīvotāji
- Skudru smilts atradne juras kvarca smilts iegula Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, platība 30 ha, derīgā slāņa biezums 5-12.3 m, to veido balts smilšakmens, smiltij raksturīga augsta ugunsizturība (1690 °C),un gāzu caurlaidība
- Dreika šaurums jūras šaurums starp Ugunszemi un Dienvidšetlendas salām (angļu val. "Drake Passage"), savieno Atlantijas un Kluso okeānu, garums - \~460 km, platums - līdz 1120 km, dziļums - līdz 5249 m
- Bīgla šaurums jūras šaurums starp Ugunszemi ziemeļos un Ostes un Navarino salu dienvidos, savieno Atlantijas un Kluso okeānu (angļu val. "Canal Beagle"), garums - \~370 km, vidējais dziļums - 70-259 m, plūdmaiņu straumes līdz 2 km/h
- grezndegunis kāds (kāda), kam ir skaists deguns
- bezdegunis kāds, kam ir amputēts deguns
- strupdeguns kāds, kuram ir strups deguns
- nošķorēt kādu brīdi paturēt uz uguns (katlu ar novārītiem kartupeļiem, lai iztvaikotu atlikusī ūdens daļa)
- Kami Kami ezers - Fanjāno ezers Ugunszemē
- kara kāvi karadarbības radītas uguns atspīdums
- demonstrācija Karaspēka darbība (piemēram, pārvietošanās, uzbrukums), kuras mērķis ir maldināt pretinieku, izlūkot pretinieka uguns sistēmu
- ugunsveltnis Karaspēka uzbrukuma atbalsta metode, kad tiek raidīta liela blīvuma artilērijas u. c. ugunsieroču uguns, pakāpeniski to pārnesot no vienas robežas uz nākamo robežu drošā attālumā uzbrūkošā karaspēka kaujas izkārtojuma frontes priekšā
- masivizācija Karaspēka, aviācijas, artilērijas u. tml. uguns maksimāla koncentrācija vienā vietā
- magnezīts karbonātu klases kalcīta grupas balts, iedzeltens vai pelēcīgs minerāls MgCO~3~; lieto saistvielu un ugunsizturīgu materiālu izgatavošanai, kā magnija rūdu un keramikā
- sutināt Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piemēram, gaļu, saknes); arī [sautēt]{s:2606}
- cept Karsēt uz uguns (parasti uz pannas) taukvielās
- cept Karsēt vienlaicīgi no visām pusēm uz uguns vai karstumā (bieži bez taukvielām)
- silals karstumizturīgs čuguns ar paaugstinātu silīcija saturu
- dvaša Karstums, svelme (no uguns)
- azbestkartons Kartons, kuru lieto ugunsaizsardzībai, siltumizolācijai, elektroizolācijai un dažādu iekārtu un komunikāciju savienojumu blīvēšanai; iegūst no hrizotilazbesta 2-8 mm biezumā
- ķeņķis Kāša koks pie katliņa tā pakāršanai virs ugunskura
- šamota izstrādājumi keramikas izstrādājumi, ko gatavo no šamota un neapdedzinātiem ugunsizturīgiem māliem
- nitrātu kinofilma kinofilma ar celulozes nitrāta pamatni; ugunsnedroša
- piešķīst kļūt tādam, kurā pēkšņi, strauji izplatās (piemēram, dzirksteles, uguns) - par telpu, apkārtni, vidi
- šņābis Knābis; deguns
- stakleitis Kociņš ar žuburu galā, uz kuriem liek šķērskoku, lai uz ugunskura varētu gatavot ēdienu
- ugunskoks Koka priekšmets uguns ieguvei ar berzi
- pametekls Koks, ko pirms uguns iekuršanas noliek šķērsām apakšā malkai, lai malkas pagales nesakristu cita uz citas un uguns nenosmaktu
- modificēšana Koksnes modificēšana - koksnes fizikālmehānisko, siltumfizikālo, tribotehnisko, bioķīmisko un ugunsaizsardzības īpašību mērķtiecīga vai regulēta izmaiņa atbilstoši tās lietošanas apstākļiem
- aizsargjosla Koku vai krūmu josla, kas aizsargā (piemēram, meža audzes, sējumus) no postošas vēja iedarbības; zemes josla, kas aizkavē, (piemēram, uguns izplatīšanos)
- ugunsvadība Komandieru un štābu darbība, nodrošinot, lai savlaicīgi un efektīvi tiktu izmantota uguns un veikti ugunsuzdevumi
- ugunsbīstamības klase komplekss rādītājs, kas izsaka ugunsbīstamības pakāpi
- pārklājuguns Koncentrēta vai masveida artilērijas uguns, kad visas baterijas (divizioni) šauj vienlaikus uz visu mērķu laukumu (mērķu iecirkni)
- ugunsuzdevums Konkrēts uzdevums ugunsvienībai, kas ietilpst noteiktā plānā
- Andi Kordiljeru kalnu sistēmas dienvidu daļa (_Andes, Cordillera de los_), jeb Andu Kordiljera, kalni Dienvidamerikas ziemeļos un rietumos, Venecuēlā, Kolumbijā, Ekvadorā, Peru, Bolīvijā, Argentīnā un Čīlē, stiepjas no Karību jūras līdz Ugunszemei 9000 km garumā, platums centrālajā daļā - 800 km; pēc Himalajiem otra augstākā kalnu sistēma pasaulē, augstākā virsotne Akongava (6960 m)
- bīstamā krava krava, kas pārvadāšanas, iekraušanas, izkraušanas vai uzglabāšanas procesā savu īpašību dēļ noteiktos apstākļos var izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku vai nodarīt citus kaitējumus, apdraudēt cilvēku dzīvību, veselību, personas mantu vai vidi
- bakborts Kreisais borts (kuģim, laivai), pie kura izliekama sarkana sānuguns
- kāškrusts Krusts ar taisnā leņķī uz labo pusi saliektiem galiem - vairāku seno reliģiju kulta zīme; ugunskrusts
- nenogremdējamība Kuģa vitabilitāte, ko nosaka tā korpusa izturība un ūdensnecaurlaidība, negrimstība, ūdens atsūknēšanas un ugunsdzēsības sistēmas jauda, kā arī kuģa galveno sistēmu dublēšana un rezervēšana
- dievlūdzējs Kukainis, kas figurē afrikāņu mītos kā krāpnieks un kultūrvaronis, piemēram, Āfrikas dienvidrietumos mītošo hoisanu mītā par uguns rašanos
- Kalniņu kapulauks kuršu kapulauks ar ugunskapiem (11.-13. gs.) Kuldīgas novada Alsungā, 35 apbedījumos atrastas 1432 senlietas (rotas, darbarīki, ieroči), priekšmeti, kas izgatavoti speciāli bēru rituālam
- iekaltne Kvēloša, tikko no uguns kalšanai paņemta dzelzs
- bosāks Ķeksis (piemēram, koku pludinātājiem, ugunsdzēsējiem)
- čugnejs Ķets; čuguns
- Sui-Žeņs Ķīniešu mitoloģijā - gudrais, kultūrvaronis, uguns izgudrotājs
- Džu-Žuns Ķīniešu mitoloģijā - Ķīnas valdnieks, uguns dievs, dienvidu un vasaras pavēlnieka Jaņ-Di pēctecis un palīgs
- Gunguns ķīniešu mitoloģijā - ūdens dievs, pēc dažiem mītiem, labdabīgā uguns dieva un Visuma valdnieka Džužuna dēls, kuru attēloja kā būtni ar čūskas ķermeni, cilvēka seju un sarkaniem matiem
- villaine latviešu mitoloģijā - debesu simbols: "Zila villaine, pilna uguns dzirkstelēm"
- Labrencis Latviešu mitoloģijā - uguns gars, kam pamatā ir katoļu svētā Laurencija tēls
- Uguns māte latviešu mitoloģijā uguns pārzinātāja
- Lāčplēsis Latviešu tautas brīvības cīnītāja tēls A. Pumpura tautas eposā "Lāčplēsis", J. Raiņa lugā "Uguns un nakts" u. c.; latviešu brīvības cīnītāja simbols
- organizētā dedzināšana Latvijā tiek lietota, gk. tikai apkarojot kaitīgos kukaiņus un slimības, kas izplatījušās zemsegā, kā arī likvidējot sauso zāli dzelzceļu un autoceļu atsavinātajās joslās; dažreiz izmanto cīņā ar meža ugunsgrēkiem (pretuguns); regulētā dzedzināšana
- dīle Lejasvācijas un sakšu zemnieku mājās vidus telpa ar ugunskura vietu, ap ko grupējas dažādas citas telpas
- virmināt lēnām vārīt (katlā uz vājas uguns)
- panna Lēzens metāla, parasti apaļš, trauks ar rokturi (cepšanai uz atklātas uguns, karstas virsmas); taisnstūraina metāla plāksne ar uzliektām malām (cepšanai cepeškrāsni)
- steidzamā lidmašīnas nolaišanās lidmašīnas kreisēšanas lidojuma augstuma strauja samazināšana sakarā ar gaisa spiediena negaidītu krišanu hermētiskajā kabīnē (kabīnes dehermetizācija) ugunsgrēka u. c. gadījumos
- skābekļa aprīkojums līdzekļu komplekts (skābekļa balons, skābekļa maska, regulējošā aparatūra un skābekļa padeves sistēma) apkalpes un pasažieru pasargāšanai no skābekļa nepietiekamības lidojuma laikā un no degšanas produktu iedarbības ugunsgrēka gadījumā
- tīrelis līdzens, klajš augstais purvs, kas attīstības gaitā pārdzīvojis atkārtotus ugunsgrēkus un kur kūdrā gandrīz vienmēr ir deguma horizonts un pārogļotas augu atliekas
- sausas dusmas lielas, ārkārtīgas dusmas, tādas, ka vārds gaisā uzšvirkst kā uguns liesma un tam sekojoša darbība ir neaprēķināma
- kontrollielgabals Lielgabals izvērstā baterijas ugunspozīcijā, kam ir aprēķinātas šaušanas nostates un kura koordinātas pieņem par ugunspozīcijas koordinātām
- sārts liels ugunskurs
- guns Liesma, uguns
- Gabija Lietuviešu mitoloģijā - uguns dieviete, kurai lūdza aizsardzību no ugunsgrēka, kaltējot graudus
- Gabjauja Lietuviešu mitoloģijā - uguns un bagātības dieviete, viņai izlūdzās svētību visai saimei, mājai, lopiem un labībai
- Jāņi Līgosvētki; vasaras saulgriežu svētki, ievērojamākie latviešu svētki; atzīmē Līgovakaru 23. VI un Jāņu dienu 24. VI; norises galv. sastāvdaļas: zāļu plūkšana, ozolzaru un ziedu vainagu pīšana, pagalmu, ēku, lopu pušķošana, jāņuguns dedzināšana, līgo dziesmu dziedāšana; rituāla cienasts - siers, miežu alus
- ugunslīnija Līnija, no kuras šauj (kādā mērķī); arī ugunspozīcija
- deglode Lode ugunsgrēka izraisīšanai
- Pamira-Fergānas rase lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases dienvidu zara, raksturīgās fizikālās pazīmes: relatīvi tumša, matu, ādas un acu pigmentācija, diezgan stipri attīstīts trešējais apmatojums, šaurs un stipri izvirzīts deguns, brahicefālija, izplatīta Afganistānas ziemeļaustrumos, Tadžikistānā un Uzbekistānā
- Atlantijas-Baltijas rase lokālā rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases ziemeļu zara, kam raksturīga ļoti gaiša matu, ādas un acu pigmentācija, samērā garš, taisns deguns, mērena gargalvība, liels augums
- deguns kā ķipis ļoti liels, plats deguns
- uguns jūra ļoti plaša uguns josla, ļoti plašs liesmu kopums (parasti ugunsgrēkā)
- ugunsjūra ļoti plaša uguns josla, ļoti plašs liesmu kopums (parasti ugunsgrēkā); uguns jūra
- panhondrīts ļoti reti sastopama slimība ar hondrolīzi: slimība sākas ar saaukstēšanos, augšējo elpceļu kataru un vispārēju vājumu; pieaugošs elpas trūkums, ko rada balsenes un trahejas hondrolīze; izveidojas seglveida deguns
- pirodinamika mācība par uguns spēku un īpašībām
- mervinīts magneziālo ugunsizturīgo materiālu sastāvdaļa 3CaO·MgO·2SiO
- hrommagnezīts Magneziāls ugunsizturīgs materiāls (MgO vismaz 40%, Cr2O3 vismaz 13%)
- magnēzijs Magnija oksīds; balts pulveris, ko lieto medicīnā, ugunsizturīgu ķieģeļu ražošanā, cementa rūpniecībā
- enstatīts magnija silikāts MgO·SiO2; ugunsizturīgs materiāls
- saule Mākslas valodas zīme (aplis, disks, ritenis, ugunskrusts), kas var apzīmēt Dievu, gaismu, siltumu, dzīvības devēju, augšāmcelšanos, taisnīgumu labo (melna saule apzīmē bailes, nāvi)
- maldu uguns malduguns
- spigainis malduguns
- liekuguns Malduguns
- maldugunis Malduguns
- spīgaļa Malduguns
- spīgana Malduguns
- spīganis Malduguns; mitoloģiska būtne maldugunij, arī jāņtārpiņam līdzīgā veidolā
- ugunsizturīgie māli māli, kur ugunsizturība ir >1580 Celsija grādiem, parasti sastāv no kaolinīta, kam ir neliels citu materiālu piemaisījums; ugunsturīgie māli
- demaskēšana maskēšanās noteikumu neievērošana, kuras dēļ pretinieks var atklāt karaspēka izvietojumu, uguns sistēmu u. c.
- apdegt Materiāli ciest, zaudēt visu iedzīvi ugunsgrēkā
- ugunsvienība Mazākā artilērijas un mīnmetēju organizācija, kas sastāv no vienas vai vairākām ieroču sistēmām, kas spēj veikt ugunsuzdevumu
- galiota mazs airu kuģis; arī kara kuģis ar 1 rindu airu, ko lietoja 12. gs. grieķu uguns mešanai
- medniekdesiņa Mednieku desiņa - tieva žāvēta neliela desa, ko parasti ēd izceptu uz uguns
- trikājis Metāla konstrukcija ar trīs kājām un vietu, kur novietot katlu virs ugunskura
- trinožka Metāla trijkājis, piemēram, katla novietošanai uz uguns
- dzelzs-oglekļa sakausējumi metālu sistēmas, ko veido dzelzs un ogleklis, t. i. čuguns (oglekļa daudzums >2,14%) un tērauds (oglekļa daudzums <2,14%)
- mežpārkāpums Meža likumu pārkāpums, kas var izpausties kā: (1)nnelikumīga koku un krūmu ciršana (izrakšana) vai bojāšana; (2) meža ugunsdrošības noteikumu neievērošana; (3) meža iznīcināšana vai bojāšana, to dedzinot, applūdinot vai pārpurvojot; (4) meža zemju patvaļīga izmantošana; (5) meža augu un dzīvnieku un to mitekļu patvaļīga iznīcināšana, medību noteikumu pārkāpšana; (6) meža inženierbūvju, robežzīmju un norādījumu zīmju iznīcināšana vai bojāšana, kā arī citi likumos noteiktie pārkāpumi
- meždega Meža ugunsgrēks
- vainaguguns Meža ugunsgrēks, kurā deg arī koku vainagi
- mineralizētā josla meža zemes josla, kas pilnīgi brīva (visu veģetācijas periodu) no zemsedzes un zemsegas seguma; tiek veidota, lai novērstu mežā uguns izplatīšanos un atvieglotu dzēšanas darbus, to ierīko ar dažādiem meža augsnes apstrādāšanas līdzekļiem (arkliem, kultivatoriem, frēzēm, diskecēšām, buldozeriem; arī augsni spridzinot) atkarībā no konkrētiem meža augšanas apstākļu tipiem, meža tipiem un mežaudžu uguns bīstamības klasēm
- meža bojājums mežaudzes augtspējas daļējs vai pilnīgs zudums kaitēkļu, slimību, dzīvnieku, cilvēku, vēja, sniega, uguns un līdzīgu faktoru iedarbības dēļ
- Baltā dāma mīklains klinšu zīmējums, kurā attēlota balta sieviete, kura vada melnādaino procesiju; zīmējumu atklāja 1917. g. Brandberga (Uguns kalna) aizā Namība tuksneša malā
- ugunsizturīgie minerāli minerāli ar augstu kušanas temperatūru (piemēram, kianīts, andaluzīts, grafīts, korunds), kurus var izmantot ugunsizturīgiem materiāliem
- talks minerāls ar ļoti mazu cietību, hidratizēts magnija silikāts Mg~3~Si~4~O~10~(H)~2~; izmanto par izejvielu silikātrūpniecībā, parfimērijas, papīra, gumijas rūpniecībā, medicīnā, par izolācijas un ugunsizturīgu materiālu
- badelīts minerāls ZrO~2~, cirkonija dioksīds, ugunsizturīgs materiāls
- aeronavigācijas bāka mirgojoša vai pastāvīgi degoša aeronavigācijas uguns uz Zemes; redzama no visiem virzieniem un kalpo noteikta punkta apzīmēšanai uz Zemes virsmas
- migalka mirgojošās gaismas prožektors, ko izmanto ugunsdzēsēju, policijas un ātrās palīdzības automašīnas
- Pana mitoloģizēts uguns tēls prūšiem, pavarda uguns, pie kā vērsās ar lūgšanām un lūgumiem
- džahannama Musulmaņu vārds, kas apzīmē elli un ir bieži minēts Korānā; tā ir svelmainas uguns un melnu dūmu pilna; dažkārt tās personifikācija ir milzīgs briesmonis, kas parādās Tiesas dienā
- svētuguns Mūžīgā uguns - piemiņas, godinājuma simbols
- Alberto de Agostini nacionālais parks nacionālais parks Čīlē (_Alberto de Agostini, Parque Nacional_), Ugunszemes dienvidos
- šaurlapu kazroze naktssveču dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar violeti sārtiem ziediem galotnes ķekarā; šaurlapu ugunspuķe
- ņoņņi Nāsis; deguns; purns
- ņuņņi Nāsis; deguns; purns
Atrasts piemēros (30):
- hospitālis - Nē, hospitālis būs pilns ar ugunsgrēkā cietušajiem civilistiem,- viņš tūlīt attapās.
- identitāte – Saglabāt latvisko identitāti – jo tālāk latvietis no ūdens, zemes, uguns un gaisa, jo tālāk pats no sevis un no savas tautības apziņas.
- asiņot — Mazliet asiņo deguns un ir dažas skrambas, — Laine uzskaitīja savas brūces, līdz piebrauca patruļas mašīna.
- aizliegšana 1933. gada 17. martā Saeima pieņēma lēmumu par Ugunskrusta aizliegšanu.
- trauks Ak, kā Billei būtu gribējies dzīvot alā, cept iesmā uz ugunskura gaļu, staigāt zvērādās un lipināt māla traukus!
- pavadīt Alfrēds pavadīja līdz mājām, ārā valdīja tumsa, pagalmā puikas kurināja ugunskuru.
- daļa Ar trīs zvaniem ugunsdzēsēju daļās ziņo par to, ka vienu maiņu nomaina cita.
- pūšana Arī druvu un mājas dzīvē turējās pie dažādiem pagānu kultiem: auglības kulta, svētības kulta, dažādiem pagānu māņiem un burvestībām, ko sajauca ar katolicisma paliekām māņticības garā, pilnos ziedos bija pareģošana, zīlēšana, īpašo dienu un laiku cienīšana, piektvakars, ceturtdienas priekšvakars, krusta diena, pūšļošana, vārdošana, sāls pūšana, kannas raudzīšana, nešļavošana, buršana ar Bībeles pantiem un citiem svētiem vārdiem slimību, sevišķi asinssērgu un ugunsgrēku gadījumos, svēto un svētbilžu cienīšana- pret visu to nebija tik viegli cīnīties, it īpaši mācītājiem, kas no svešatnes bija ienākuši, nepazina šejienes ieražas un neprata latviešu valodu.
- redzēt Bet es taču skatos, un manas acis redz ugunsgrēku!
- pieteikt Bet iet no ugunskura prom nedrīkst, tas pieteikts stingri.
- olbaltums Cep uz lēnas uguns, līdz kamēr olbaltums kļuvis pērļu balts un savilcies, bet dzeltenums vēl nav sarecējis, aptuveni 10-12 minūtes.
- glābšanas dienests Cieša sadarbība uz ūdens ir izveidojusies ar Ostas policiju, Krasta apsardzes dienestu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Kapteiņu dienestu.
- degt Dega ugunskuri, kūpēja lauka virtuves.
- dzēst Dzēšot ugunsgrēku, vienmēr kādas mantas dabū ciest.
- sajust Es novēršos, bet deguns jau sajūt pazīstamās smaržas pēdas.
- īsi Es paceļu rokas, cenšos nofokusēt skatienu, bet tuvumā vairs neviena nav, no visām pusēm atbalsojas skrējēju soļi, ielas galā iedegusies bākuguns un vienreiz īsi ieņaudas sirēna.
- noslēgties Festivāls noslēgsies ar vērienīgu uguns rituālu Daugavas krastā.
- spranda Galvassāpes kā uguns josta no pieres izpletās uz matu saknēm un kā čūska aizvijās uz sprandu.
- ķīmisks Gruntsgabalos vēl brīdi dūmoja ugunskuri, bet drīz tie izgruzdēja, atstājot vien deguma smārdu ar ķīmisku pēcgaršu.
- uguns Iekurināju kamīnu, uguns apēdīs nakts gaisu, un tad varēs viesi aicināt uz sarunu.
- dzēst Izrādās — ugunsdzēsēji, dzēšot koka namiņu, pildot pienākumu, pielējuši krāsmatas, ūdeni nežēlodami.
- kruķis Jo izrādījās, ka nemaz nav tik viegli stāvēt pie karstas plīts un ar kruķi grozīt pannu virs dzīvas uguns.
- invazīvs Kā skaidroja apsūdzētie, tādējādi viņi gribējuši apturēt invazīvo augu izplešanos un pasargāties no meža ugunsgrēku briesmām.
- glābt Kad uguns parādījusies otrā stāva griestos, bijis skaidrs, ka māju glābt nav iespējams.
- vilinājums Katrs pa savam ātri sapratām, ka neļausimies vilinājumam žonglēt ar ugunspagalēm, stāvot virs kraujas rudzu laukā.
- melot Kļūdīties es nevarēju — suņa deguns nemelo.
- glābšana Kopumā dzēsti 27 ugunsgrēki, veikti 10 glābšanas darbi, bija arī astoņi maldinoši izsaukumi.
- ugunsnelaime Kopumā pērn dažādās ugunsnelaimēs cietuši 194 cilvēki, bet izglābti 154.
- zemzems Kur zemzems putns valkā sev nopakaļ zelta rietu ar visām tā uguns oglēm.
- degt Lai apkārt plūst upe, ap noru zied milzu magnolijas, deg uguns un smaržo pēc zemes.
guns citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv