Paplašinātā meklēšana
Meklējam guns.
Atrasts vārdos (199):
- guns:1
- Aguns:1
- iguns:1
- Oguns:1
- uguns:1
- beguns:1
- beguns:2
- ciguns:1
- čeguns:1
- čiguns:1
- čuguns:1
- daguns:1
- deguns:1
- šoguns:1
- Abgunst:1
- Gunguns:1
- sjoguns:1
- targuns:1
- Abgunste:1
- bākuguns:1
- Džunguns:1
- gunsdega:1
- gunskurs:1
- heķuguns:1
- jāņuguns:1
- sānuguns:1
- sproguns:1
- tāluguns:1
- topuguns:1
- vaduguns:1
- aundeguns:1
- gardeguns:1
- gunsgrēks:1
- klājuguns:1
- liekuguns:1
- malduguns:1
- pīļdeguns:1
- pretuguns:1
- pretuguns:2
- stāvuguns:1
- svētuguns:1
- trejuguns:1
- ugunsboja:1
- ugunsbole:1
- ugunsbūve:1
- ugunsceļš:1
- ugunsjūra:1
- ugunskaps:1
- ugunskoks:1
- ugunskure:1
- ugunskurs:1
- ugunslode:1
- ugunsloks:1
- ugunsmēle:1
- ugunspuķe:1
- ugunspupa:1
- ugunsrati:1
- ugunsrīki:1
- ugunsvads:1
- ugunsvāta:1
- ugunsvāts:1
- ugunsvīrs:1
- ugunszāle:1
- ugunszars:1
- Ugunszeme:1
- ugunszīme:1
- upuruguns:1
- vārdeguns:1
- virsuguns:1
- vīzdeguns:1
- flanguguns:1
- gunsarkans:1
- klaiduguns:1
- krustuguns:1
- līnijuguns:1
- skrejuguns:1
- spicdeguns:1
- šņabdeguns:1
- šņupdeguns:1
- ugunsdrošs:1
- ugunsdzira:1
- ugunsgrēks:1
- ugunsjosla:1
- ugunskalns:1
- ugunskauja:1
- ugunskuģis:1
- ugunskults:1
- ugunskuris:1
- ugunsmūris:1
- ugunspiepe:1
- ugunsposts:1
- ugunspuķes:1
- ugunspūķis:1
- ugunsputns:1
- ugunssargs:1
- ugunssārts:2
- ugunssārts:1
- ugunsskals:1
- ugunsspēks:1
- ugunsstabs:1
- ugunstelpa:1
- ugunsūdens:1
- ugunsurbis:1
- ugunsvārdi:1
- ugunsvātis:1
- ugunsvētra:1
- ugunsvieta:1
- vārndeguns:1
- virsdeguns:1
- zalvjuguns:1
- zenītuguns:1
- kinžaluguns:1
- priekšuguns:1
- sedzējuguns:1
- sektoruguns:1
- signāluguns:1
- sprostuguns:1
- strupdeguns:1
- šņabadeguns:1
- tomasčuguns:1
- ugunscepure:1
- ugunsdzēsis:1
- ugunsgailis:1
- ugunsgaisma:1
- ugunsgalvis:1
- ugunskrupis:1
- ugunskrusts:1
- ugunskūrējs:1
- ugunsliesma:1
- ugunslīnija:1
- ugunsmetējs:1
- ugunspagale:1
- ugunspunkts:1
- ugunsraksts:1
- ugunsrijējs:1
- ugunssprice:1
- ugunsstrāva:1
- ugunsturīgs:1
- ugunsvabole:1
- ugunsvadība:1
- ugunsvēmējs:1
- ugunsversme:1
- vainaguguns:1
- viesuļuguns:1
- abgunstnieki:1
- aizsarguguns:1
- pārklājuguns:1
- svēteļdeguns:1
- ugunsaizsegs:1
- ugunsbīstams:1
- ugunsdrošība:1
- ugunsdzēsēji:1
- ugunsdzēsējs:1
- ugunsdzēsība:1
- ugunsdzēšams:1
- ugunsdzēšana:1
- ugunsierocis:1
- ugunsnedrošs:1
- ugunsnelaime:1
- ugunspuķītes:1
- ugunssarkans:1
- ugunsspārīte:1
- ugunsspicīte:1
- ugunsstroste:1
- ugunsveltnis:1
- ugunsvienība:1
- ugunszemieši:1
- ugunsatbalsts:1
- ugunsbrāziens:1
- ugunsbriesmas:1
- ugunsdzēriens:1
- ugunsizturība:1
- ugunsizturīgs:1
- ugunskontrole:1
- ugunslaktenis:1
- ugunslākturis:1
- ugunsperēklis:1
- ugunspozīcija:1
- ugunsspļāvējs:1
- ugunsuzdevums:1
- degunspindeles:1
- pretugunsmūris:1
- ugunsbīstamība:1
- ugunscaurulīte:1
- ugunskristības:1
- ugunsnedrošība:1
- ugunssadarbība:1
- ugunstrieciens:1
- pārtraukumuguns:1
- ugunsapbedījums:1
- ugunsapbedīšana:1
- ugunsnovērošana:1
- ugunspielūdzējs:1
- ugunssalamandra:1
- ugunsaizsardzība:1
- ugunspārbaudījums:1
- Abgunst-Greenpelte:1
- Abgunst-Gruenfeldt:1
- ugunsapdrošināšana:1
Atrasts vārdu savienojumos (105):
- Abgunstes pagasts
- baltais čuguns
- bēg kā vilks no uguns
- bēgt kā no uguns
- bengāliskā uguns
- bīties kā no uguns
- deguns ar taukiem
- deguns atnācis vaļā
- deguns ir ciet
- deguns ir gaisā (kādam)
- deguns ir mākoņos (kādam)
- deguns kā gurķis
- deguns kā ķipis
- deguns pa zemi velkas (kādam)
- deguns slejas augstāk (kādam)
- deguns stiepjas garāks
- deguns tek kā tapa
- dzīva uguns
- elles uguns
- ērgļa deguns
- grieķu uguns
- grupālā pārtraukumuguns
- iziet ugunskristības
- kā (uguns) spirkstele
- kā no uguns
- kā pēc uguns
- kā salmu uguns
- kā uguns
- kā uguns pie biszālēm
- kā uz uguns vārīts
- kā uz ugunsgrēku
- kāda deguns nepatīk (kādam)
- kaļamais čuguns
- keramiskās ugunsizturīgās šķiedras
- kur deguns rāda
- labs deguns (ir kādam)
- lēna uguns
- lielas stiprības čuguns
- maldu uguns
- manīgs deguns
- mūžīgā uguns
- nav dūmu bez uguns
- olimpiskā uguns
- paņem acis pirkstos, deguns parādīs
- pelēkais čuguns
- pretuguns aizsarglīdzekļi
- pretuguns josla
- pretuguns mūris
- Prometeja uguns
- sargāt kā no uguns
- sargāties kā no uguns
- sarkanvēdera ugunskrupis
- šaurlapu ugunspuķe
- slaucamā guns
- smalks deguns
- strauja uguns
- uguns (arī pērkona) zīme (arī krusts)
- uguns aizsargsiena
- uguns aizsegs
- uguns aizsprosts
- uguns auka
- uguns blīvums
- uguns boja
- uguns ceļš
- uguns čūska
- uguns iziet
- uguns josla
- uguns jūra
- uguns koks
- uguns kristības
- Uguns māte
- uguns nelaime
- uguns novērošanas tornis
- uguns pakulās
- uguns salamandra
- uguns šaujamieroči
- uguns siena
- uguns sprediķis
- uguns stabs
- uguns tempļi
- uguns trako
- uguns vārdi
- uguns vēmējs (kalns)
- uguns viesulis
- uguns vilnis
- uguns zars
- uguns, ne laiks
- ugunsbīstamības klase
- ugunsdrošības mūris
- ugunsdrošības sistēma
- ugunsdzēsēju automobilis
- ugunsdzēsības aparāts
- ugunsdzēsības automobilis
- ugunsdzēsības dīķis
- ugunsdzēsības lietišķais sports
- ugunsgalvas pita
- ugunsgalvas ziedputniņš
- ugunsizturīgie māli
- ugunsizturīgie minerāli
- ugunsizturīgs šamots
- ugunssarkanā pirostēgija
- ugunssarkanā pupiņa
- ugunsturīgie māli
- Ugunszemes dienvidskābardis
- vaduguns līnija
Atrasts skaidrojumos (200):
- ņurķis (Līks) deguns
- sanskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); samskaras.
- samskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); sanskaras.
- ugunsizturīgs šamots 25–45% alumīnija oksīdu saturoši līdz daļējai saķepšanai apdedzināti ugunsizturīgi māli.
- Abgunst-Greenpelte Abgunst-Gruenfeldt
- Abgunst Abgunstes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā
- Abgunst-Gruenfeldt Abgunstes-Grīnfeldes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā
- Veveteotls Acteku mitoloģijā - uguns un mājas pavarda dievs, vecākā dievība un pirmais cilvēku sabiedrotais
- Hallštates kultūra agrā dzelzs laikmeta kultūra (9.- 5. gs. p. m. ē.) Viduseiropā un Dienvideiropā; apbedījumi - skeletkapi un ugunskapi, dzelzs rīki un ieroči, bronzas rotas; zemkopība, lopkopība, metālapstrāde; domājams, ka ķeltu un illīriešu ciltis
- Krimuldas kapulauki agro metālu un dzelzs laikmeta uzkalniņu kapulauki Siguldas novada Krimuldas pagastā; baltu kapulauki (1. gt. p. m. ē.) atrodas Gaujas senlejas krastā; atsegti skeletkapi un ugunskapi; lībiešu kapulauki (11.-12. gs.) izvietoti lielās grupās; atrasti darbarīki, ieroči, rotas
- pirogēnā ainava ainava, kas rodas ugunsgrēka rezultātā
- pielīpi aizdedzināt, iekurt, izraisīt ugunsgrēku
- izdegt aiziet bojā ugunsgrēkā (par daļu meža, stepes u. tml.)
- sadegt aiziet bojā, tikt iznīcinātam ugunsgrēkā
- puskaponieris Aizsargbūve, kurā uzstāda ugunslīdzekļus (lielgabalu, ložmetēju), lai atklātu flanguguni
- ierakums Aizstāvēšanās būve (zemē) uguns pozīciju ierīkošanai, cilvēku un ieroču aizsargāšanai no pretinieka uguns un novērošanas
- knābis Āķis, ar kuru no uguns izņem gludekļa dzelzi un ievieto gludeklī
- alunds Alumīnija oksīds Al~2~O~3~, ko iegūst mākslīgi no boksītiem; lieto par abrazīvu materiālu un ugunsizturīgu tīģeļu izgatavošanai
- elements Antīkajā filozofijā - tas pats, kas stihija (uguns, gaiss, ūdens un zeme)
- stihija Antīkajā filozofijā - viens no dabas pamatelementiem: uguns, gaiss, ūdens, zeme
- ugunsaizsegs Apakšvienību darbības nodrošinājuma paņēmiens ar artilērijas u. c. ugunslīdzekļu uguni
- kvēlakmeņi Apaļi, parasti dūres lieluma akmeņi, ko lietoja ēdienu gatavošanai vai ūdens uzvārīšanai sakarsējot tos ugunskurā un kvēlošus iemetot šķidrumā, ādas vai izdobta koka traukā
- skeletapbedījums Apbedīšanas veids, kad tiek apbedīts mirušā ķermenis (atšķirībā no ugunsapbedījuma, kad mirušais tiek sadedzināts), bronzas un dzelzs laikmetā bija visvairāk izplatītais apbedīšanas veids un viduslaikos kļuva par vienīgo oficiāli atļauto
- perimetrālā apbūve apbūves veids, kad ēkas atrodas cieši cita pie citas un ar ugunsmūriem saskaras
- padeģeļos iet vai braukt apceļot apkārtni izlūdzoties žēlastības dāvanas (pēc ugunsgrēka)
- padeģos iet vai braukt apceļot apkārtni izlūdzoties žēlastības dāvanas (pēc ugunsgrēka)
- Pārkalnes apdzīvota vieta (viensēta un ugunsnovērošanas tornis) Smiltenes pagastā pie Bilskas pagasta robežas
- Baikita apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, Podkamennajas Tungunskas labajā krastā
- apsardzes tehniskā sistēma apsardzes un ugunsdrošības signalizācijas, videonovērošanas, mehānisko vai elektronisko iekārtu kopums, kas darbojas vienotā sistēmā, lai novērstu prettiesiskus vai citādus apsargājamā objekta apdraudējumus
- reperis Apvidū vai gaisā izraudzīts punkts, pēc kā izdara piešaudi vai maina artilērijas uguns mērķi; palīgpunkts, ko piešauj turpmākai uguns pārnešanai uz mērķi
- izdedzināt ar dedzināšanu, ugunsgrēkiem izpostīt
- cepelnieks ar dzelzi apkalts nūjas gals pannas izņemšanai no uguns
- gozēt ar labpatiku sildīt (ķermeņa daļu, piemēram, saulē, pie uguns)
- gozēties ar labpatiku sildīties (piemēram, saulē, pie uguns)
- lātīties ar pārtraukumiem blāzmot (no uguns)
- apuguņots fārvaters ar ugunsbojām apzīmēts kuģojamais ceļš
- ūdenspārbaudījums ar ugunspārbaudījumu salīdzinājams t. s. Dieva tiesas veids: apsūdzētajam vai nu jābāž roka verdošā ūdenī un jāizņem tur iemestais gredzens, ja roka paliek verdošajā ūdenī vesela, tad apsūdzētais nevainīgs
- Bāļu-Šķērstaiņu apmetne un kapulauks arheoloģisks piemineklis (5. - 11. gs.) 4,5 km no Dobeles, Bērzes kreisajā krastā; atsegti līdzenie zemgaļu skeletkapi, atrastas rotas, ieroči, darbarīki; sākot no 10. gs., konstatēta lībiešu ugunskapiem raksturīgu tradīciju ietekme; netālu no kapulauka atradusies apmetne
- atbalsta- Artilērijā lietots termins, kas apzīmē uzdevumu sniegt kādam citam formējumam vai vienībai ugunsatbalstu
- mērķleņķis Artilērijā un jūras spēku ugunsatbalstā - mērķlīnijas un mērķa novērošanas līnijas krustošanās leņķis
- haubice Artilērijas ierocis, kam ir samērā īss stobrs, apšaudei ar stāvuguni pa mērķiem, kas atrodas aizsargbūvēs, aizklātās ugunspozīcijās u. tml.
- stāvšaušana Artilērijas šaušana ar pacēluma leņķiem no 20 lidz 45 grādiem, ko lieto lai ar haubicēm un lielgabalhaubicēm, veiktu dažādus ugunsuzdevumus, arī sagrautu aizsargbūves
- ugunsbrāziens Artilērijas šaušana ierobežotā laikā, kurai raksturīgs uguns atklāšanas pēkšņums un liels blīvums
- koriģēšana Artilērijas šāviņu trāpījumu noviržu noteikšana, atbilstošo labojumu aprēķināšana un izmantošana, lai regulētu tēmēšanas aparatūru, laika degļus u. c. ugunsvadības ierīces
- zalvjuguns Artilērijas uguns, kad vairāki lielgabali, kas norīkoti šaušanai, vienlaikus pēc komandas (signāla) izšauj
- pārlidums Artilērijas un jūras spēku ugunsatbalsta jomā - signāls uguns koriģēšanas vai novērošanas procesā, ko izmanto koriģētājs vai novērotājs, lai, skatoties no koriģēšanas (novērošanas) līnijas, norādītu, ka šāviņa sprādziens ir noticis aiz mērķa
- novēlots Artilērijas un jūras spēku ugunsatbalsta operācijās - ziņojums novērotājam vai koriģētājam, ja aizkavējas ziņojums "izšauts", ziņojumam pievienojot kavēšanās laiku sekundēs
- Aša Aša Vahišta - irāņu mitoloģijā - viena no septiņām Ameša Spentas dievībām, kurā apvienota uguns gara funkcija un ideālas pasaules, kopienas un ģimenes kārtības abstraktā būtība
- Ērģemes viduslaiku pils atradās Valkas novada Ērģemē, celta (~15. gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti
- Kalniešu kapulauki atrodas Aizkraukles novadā, Daugavas labajā krastā, 7 km augšpus Kokneses; pirmajā kapulaukā atsegti 2 bronzas laikmeta uzkalniņi (12.-6. gs. p. m. ē.) ar ugunskapiem un skeletkapiem; otrajā kapulaukā (8. gs.) atsegti latgaļu apbedījumi, atrasti darbarīki, rotas
- Dienvidantiļu grēda atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Dienvidamerikas Andu kalnu turpinājums, stiepjas no Ugunszemes arhipelāga caur Dienvidsendviču salām uz Antarktīdas pussalu, garums - >3500 km, dziļums - līdz 3000 m, vietām - 1000 m, virs ūdens paceļas Dienviddžordžija, Dienvidsendviču, Dienvidorkneju un Dienvidšetlendu salas
- Bašķu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā pie bij. Barbānu, Bašķu un Timbru mājām, \~100 m no Sventājas upes, tās labā krasta palienē, 1 m augsts zemes pacēlums, apbedījumus veido ugunskapi māla urnās vai bez tām, atsevišķi atradumi datēti ar 2.-1. gs. p. m. ē.
- Pārkalņu Naudas akmens atrodas mežā, Smiltenes novada Bilskas pagastā, 300 m no Pārkalņu ugunsnovērošanas torņa, aizsargājams, virs zemes tikai akmens virsējā plakne (6 x 4,2 m), virsas laukums - >20 kvadrātmetru, tilpums nav nosakāms, apslēptās naudas meklētāji gar akmeni izrakuši līdz 2,4 m dziļas bedres
- Akmensraga bāka atrodas Sakas pagasta Akmensragā, mūra tornis uzcelts un uguns tajā iedegta 1884. g., bet 1. pasaules kara laikā bāka sagrauta; tagadējais bākas tornis uzcelts 1921. g., augstums - \~40 m, laternas diametrs - 2,5 m
- Turaidas pilskalns un viduslaiku pils atrodas Siguldā, Turaidas ielā 10, tas ir paliksnis ar stāvām nogāzēm Gaujas labajā krastā, 1214. g. tajā uzbūvēta Rīgas bīskapa pils, kas 1776. g. cieta ugunsgrēkā un daļa mūru tika nojaukta, 1936. g. sākti drupu nostiprināšanas darbi un pakāpeniski noris restaurācija
- Dundagas pils atrodas Talsu novada Dundagā, Pils ielā 14, Dzirnezera pussalā, domājams celta 13. gs. 2. pusē, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., pilī bija 16 telpu un kapela, vēlāk paplašināta, ap 1785. g. korpusiem uzcēla 3. stāvu un uzbūvēja jaunu dzīvojamo ēku, 1872. g. cieta ugunsgrēkā, 1905. g. nodedzināta, atjaunota 1909. g.
- Upursalas upurakmens atrodas uzkalnā salas vidū, augstums - 1,2 m, apkārtmērs pie zemes - 5,5 m, akmens virsa no uguns dedzināšanas izdrupusi un, iespējams, pielīdzināta
- Valmieras elku saliņa atrodas Valmierā, uz austrumiem no Valmieras viduslaiku pils drupām, ir neliels reljefa pacēlums (diametrs \~50 m), ir nostāsti, ka senāk šeit atradusies svētbirzs vai svētozols ar elku tēliem, arheoloģisko izrakumu laikā atsegtas 3 ugunskuru vietas, bet liecības par izmantošanas laiku nav atrastas
- brandmeistars Atsevišķas ugunsdzēsēju nodaļas priekšnieks
- impregnēšana Auduma, koksnes u. c. materiālu piesūcināšana ar speciāliem šķīdumiem, emulsijām vai eļļām, kas padara materiālu stiprāku, ugunsizturīgāku (ar antipirēniem), ūdensnecaurlaidīgu (ar hidrofobizatoriem), izturīgu pret mikroorganismu iedarbību (ar antiseptiskām vielām)
- stiklaudums Audums no stiklšķiedras diegiem; lieto stiklplastu stiegrošanai, elektroizolācijas lenšu ražošanai, filtriem, ugunsdrošiem aizkariem
- rinocefālis Auglis, kam deguns snuķa veidā atrodas virs kopā saplūdušām orbītām
- stopīns Aukla, kas piesūcināta ar viegli uzliesmojošu vielu un ko lieto pirotehnikā ātrai uguns novadīšanai līdz sprāgstvielai
- sprinklers Automātiska ūdens smidzināšanas uzmava ugunsdzēsības sistēmā
- degbumba Aviobumba ugunsgrēka izraisīšanai
- pirafobija Bailes no uguns, ugunsgrēka
- gaismas pauze bāku un citu signāluguņu gaismas plūsmas ilguma regulārs pārtraukums, kas kopā ar uguns darbības laiku sastāda konkrētu signālu
- bāldegunis Bāls cilvēks (kam ir bāls deguns)
- topuguns Balta uguns masta topā, kas apgaismo horizontu 112,5 grādu leņķī no priekšas uz katru sānu pusi un saredzama vismaz 2-3 jūras jūdžu attālumā
- Mara baltkrievu tradīcijās - lelle, kas tiek sadedzināta ugunskurā naktī pirms Kupalas dienas
- bankas seifs bankas telpa, kur atrodas ugunsdroša iekārta, ierīce (piemēram, kastes, skapja u. tml. veidā) dokumentu, vērtspapīru, naudas, dārglietu u. c. glabāšanai
- vilkt uguni berzējot ko (parasti sērkociņu), panākt, ka rodas uguns
- diskmēle Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Discoglossidae"), nelieli (garumā 4,5-7,5 cm) krupjiem līdzīgi primitīvi abinieki ar nekustīgi piestiprinātu diskveidīgu mēli, 4 ģintis, 11 sugu, Latvijā 1 ģints, 1 suga - sarkanvēdera ugunskrupis
- čukstināt Bikstīt (parasti ugunskura ogles)
- sabikstīt Bikstot sakārtot kurināmo (piemēram, krāsnī, ugunskurā)
- ugunszars Blakus galotne kokam; koku ar divām galotnēm uzlūkoja par bīstamu, saistot gan ar raganām, buršanu, gan ar iespējamām pērkona iesperšanas un ugunsgrēka briesmām
- BUB Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība
- BUV Brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienība
- ugunsvārdi Buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni; uguns vārdi
- rānunkuls Burtiski: vardīte; liela augu dzimta dzelteniem ziediem, gundegas, uguns puķes
- nopīpēt būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā smēķēšanas izraisītā ugunsgrēkā
- nopīpot būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā smēķēšanas izraisītā ugunsgrēkā
- uzpūst būt par cēloni tam, ka (uguns, ogles u. tml.) sāk liesmot, kvēlot - parasti par vēju
- kurties būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru); kurēties
- kurēties būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru); kurties
- degt būt uguns iedarbībā (par vielām, priekšmetiem u. tml.)
- kurēties būt uguns iedarbībā, degt (par kurināmo)
- kurties būt uguns iedarbībā, degt (par kurināmo)
- ugunsgalvis Cekulainais ugunsgalvis - smailknābis ("Oxyruncus cristatus")
- krāsns podiņi celtniecības materiāls, ar kuru pārklāj krāsns, plīts u. c. ārējo virsmu; izgatavo no ugunsizturīgiem baltajiem māliem un kvarca smiltīm, var būt glazēti un neglazēti, ar gludu vai reljefu virsmu
- Šiutekutli Centrālamerikas indiāņu (acteku) uguns un vulkānu dievs ("Tirkīza kungs"), gan debesu, gan nesaudzīgās un visu aprijošās pazemes uguns dievs, kā arī mājas pavarda dievs
- cepets Cepetis - uz uguns vai cepeškrāsnī cepts medījums, arī gaļas (piemēram, cūkgaļas) gabals
- metilbromīds CH~3~Br, metilgrupa, bezkrāsaina gāze, kas lielā koncentrācijā gaisā kairina elpceļus; izmanto kā stipri indīgu pesticīdu, organiskā sintēzē, arī par dzesēšanas un ugunsdzēsības līdzekli
- diciānamīds Ciānamīda polimerizācijas produkts, balta kristāliska viela, lieto plastmasu, vīnskābes, citronskābes, medicīnisku preparātu, koka un papīra līmes un ugunsizturīgu tērpu gatavošanai
- nuristāņi Cilšu grupa (kati, prasuni, vaigeli, vamaji, aškuni, kalaši, dameli, paluri), dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, arī Pakistānas ziemeļos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (varmācīgi pievērsti XIX gs.), saglabājušies senie ticējumi (uguns kults)
- ugunssargs cilvēks, kas veic ugunsnovērošanu
- apdegulis cilvēks, kurš materiāli cietis ugunsgrēkā, kuram sadegusi iedzīve
- Viduszeme Cilvēku pasaule skandināvu mitoloģijā, kas atrodas starp tumšo aukstuma pasauli un uguns pasauli
- eiropeīdi Cilvēku rase, kurai raksturīga relatīvi gaiša āda, mīksti taisni vai viļņaini mati, stipri izvirzīts taisns deguns, plānas lūpas; tos iedala divos zaros: dienvidu zaram raksturīga melnīgsnēja āda un tumši mati un acis, ziemeļu zaram - gaiša āda, blondi vai gaišbrūni mati, zilas vai pelēkas acis
- čūkčemeriņš Cūkas deguns
- čigans Čuguns
- čiguns Čuguns
- čugans Čuguns
- lielas stiprības čuguns čuguns ar lodveida formas grafītu; iegūst, šķidram čugunam pievienojot modifikatoru, piemēram, magniju
- kaļamais čuguns čuguns, ko iegūst, ilgstoši augstās temperatūrās atkvēlinot baltā čuguna lējumus (notiek karbīda sadalīšanās un grafīta kristalizācija pārslu veidā); tā rezultātā čuguns saglabā stiprību, iegūst nelielu plastiskumu
- pelēkais čuguns čuguns, kurā ogleklis atrodas izliektu grafīta plāksnīšu veidā; grafīta plākšņveida ieslēgumi pazemina cietību, stiprību un dara čugunu trauslu, bet viegli apstrādājamu griežot un uzlabo antifrikcijas īpašības
- baltais čuguns čuguns, kurā viss ogleklis atrodas saistītā veidā; grūti apstrādājams griežot; lūzums gaišs
- spīžs čuguns, ķets
- Īslīce Dabas liegums Viduslatvijas Zemgales līdzenumā, Bauskas novada Īslīces pagasta dienvidu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~0,03 ha, liegums izveidots sarkanvēdera ugunskrupja ("Bombina bombina") aizsardzībai
- veidsmiltis Dabiskas izcelsmes ugunsizturīgs izejmateriāls ar noteiktu graudainību, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu (kvarca smiltis, cirkonija smiltis u. tml.), kas derīgas liešanas veidnes izgatavošanai
- bāksargs Darbinieks, kura amata pienākums ir ugunsgrēku novērošana (tornī)
- iekštīkls Datoru tīkls, kas izmanto TCP/IP protokolu saimi un pieder vienai organizācijai; no nesankcionētas pieejas to aizsargā ugunsmūris
- zenītiekārta Daudzstobru zenītierocis, kurā konstruktīvi apvienoti vairāki zenītložmetēji vai zenītlielgabali ar vienotu uguns vadību
- ugunssadarbība Dažādu ugunslīdzekļu vai apakšvienību (daļu) saskaņota šaušana uz pretinieku, sadalot savā starpā mērķus, noteicot šaušanas laiku un secību, kā arī sakopojot uguni svarīgu mērķu iznīcināšanai
- kurt Dedzinot kurināmo (kur), panākt, ka rodas (uguns)
- kurināt Dedzinot kurināmo (kur), panākt, ka rodas, deg (uguns)
- kurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā u. tml., panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma
- kurt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā, panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma
- kurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) silst, izstaro siltumu, gaismu
- kurt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) silst, izstaro siltumu, gaismu; kurināt (1)
- ugunsvads Degošs priekšmets, viela (piemēram, degaukla) uguns, liesmu virzīšanai uz kādu objektu
- ugunsspēks Degšanas procesa, uguns iedarbības pakāpe
- liesmot Degt ar lielām liesmām (ugunsgrēkā)
- (būt) liesmās degt ar lielām liesmām; degt ugunsgrēkā
- mikrorīnija Deguna iedzimta atrofija vai neparasti mazs deguns
- ukris Degungals, padegune; deguns kopā ar padeguni
- burun Deguns
- buruns Deguns
- bušprits Deguns
- daguns Deguns
- degons Deguns
- degunis Deguns
- dihalo Deguns
- dihlo Deguns
- kartupelis Deguns
- klurģis Deguns
- knābis Deguns
- knābulis Deguns
- knuķis Deguns
- muņģis Deguns
- nasus Deguns
- ošķelis Deguns
- rubiļņiks Deguns
- ruļs Deguns
- rušeļs Deguns
- šmaulis Deguns
- smeceris Deguns
- snapis Deguns
- šņaucams Deguns
- šņauce Deguns
- šņaucers Deguns
- šņepis Deguns
- šņerglis Deguns
- šnībis Deguns
- šņībis Deguns
- šņibis Deguns
- šnīpa Deguns
- snipis Deguns
- snīpis Deguns
- šnīpis Deguns
- šnīpsis Deguns
- šnīpsts Deguns
- šņīpsts Deguns
- šnobelis Deguns
- šņobers Deguns
- šņubis Deguns
- šnūcis Deguns
- snuķis Deguns
- šņupe Deguns
- šņupis Deguns
- tapa Deguns
- šņaukas Deguns (bērnam, iesnains)
- snībis deguns (bērnu runā)
- smecernieks deguns (kā lamuvārds)
- šņupuris Deguns (liels un plats)
- snābis deguns (nicīgi)
- rinokifoze Deguns ar kūkumu
- ērgļa deguns deguns ar kumpumu vidusdaļā
- snaps Deguns, knābis
- mūļa Deguns, mute, seja
- šnarkas Deguns, nāsis, purns
- šņarkas Deguns, nāsis, purns
- ožamais Deguns, oža
- šņurkas Deguns, purns
- sņukuris Deguns, purns, snuķis
- sņukurs Deguns, purns, snuķis
- snukurs Deguns, purns; snuķis
- purkšņas Deguns, seja, purns
- knīpis Deguns, snīpis (bērnu runā)
- snāpis Deguns; knābis
- nīpis Deguns; snīpis
- snucis Deguns; snīpis (traukam)
- snurķis Deguns; snuķis
- oestridae Degunspindeļu dzimta
- cephenemyia Degunspindeļu dzimtas ģints
- oestrus Degunspindeļu dzimtas ģints
- degontiņš dem. --> deguns
- deguniņš dem. --> deguns
- deguntelis dem. --> deguns
- guntiņa dem. --> guns (1)
Atrasts piemēros (30):
- hospitālis - Nē, hospitālis būs pilns ar ugunsgrēkā cietušajiem civilistiem,- viņš tūlīt attapās.
- identitāte – Saglabāt latvisko identitāti – jo tālāk latvietis no ūdens, zemes, uguns un gaisa, jo tālāk pats no sevis un no savas tautības apziņas.
- aizliegšana 1933. gada 17. martā Saeima pieņēma lēmumu par Ugunskrusta aizliegšanu.
- trauks Ak, kā Billei būtu gribējies dzīvot alā, cept iesmā uz ugunskura gaļu, staigāt zvērādās un lipināt māla traukus!
- pavadīt Alfrēds pavadīja līdz mājām, ārā valdīja tumsa, pagalmā puikas kurināja ugunskuru.
- daļa Ar trīs zvaniem ugunsdzēsēju daļās ziņo par to, ka vienu maiņu nomaina cita.
- pūšana Arī druvu un mājas dzīvē turējās pie dažādiem pagānu kultiem: auglības kulta, svētības kulta, dažādiem pagānu māņiem un burvestībām, ko sajauca ar katolicisma paliekām māņticības garā, pilnos ziedos bija pareģošana, zīlēšana, īpašo dienu un laiku cienīšana, piektvakars, ceturtdienas priekšvakars, krusta diena, pūšļošana, vārdošana, sāls pūšana, kannas raudzīšana, nešļavošana, buršana ar Bībeles pantiem un citiem svētiem vārdiem slimību, sevišķi asinssērgu un ugunsgrēku gadījumos, svēto un svētbilžu cienīšana- pret visu to nebija tik viegli cīnīties, it īpaši mācītājiem, kas no svešatnes bija ienākuši, nepazina šejienes ieražas un neprata latviešu valodu.
- redzēt Bet es taču skatos, un manas acis redz ugunsgrēku!
- pieteikt Bet iet no ugunskura prom nedrīkst, tas pieteikts stingri.
- glābšanas dienests Cieša sadarbība uz ūdens ir izveidojusies ar Ostas policiju, Krasta apsardzes dienestu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Kapteiņu dienestu.
- degt Dega ugunskuri, kūpēja lauka virtuves.
- dzēst Dzēšot ugunsgrēku, vienmēr kādas mantas dabū ciest.
- sajust Es novēršos, bet deguns jau sajūt pazīstamās smaržas pēdas.
- īsi Es paceļu rokas, cenšos nofokusēt skatienu, bet tuvumā vairs neviena nav, no visām pusēm atbalsojas skrējēju soļi, ielas galā iedegusies bākuguns un vienreiz īsi ieņaudas sirēna.
- noslēgties Festivāls noslēgsies ar vērienīgu uguns rituālu Daugavas krastā.
- spranda Galvassāpes kā uguns josta no pieres izpletās uz matu saknēm un kā čūska aizvijās uz sprandu.
- ķīmisks Gruntsgabalos vēl brīdi dūmoja ugunskuri, bet drīz tie izgruzdēja, atstājot vien deguma smārdu ar ķīmisku pēcgaršu.
- uguns Iekurināju kamīnu, uguns apēdīs nakts gaisu, un tad varēs viesi aicināt uz sarunu.
- dzēst Izrādās — ugunsdzēsēji, dzēšot koka namiņu, pildot pienākumu, pielējuši krāsmatas, ūdeni nežēlodami.
- kruķis Jo izrādījās, ka nemaz nav tik viegli stāvēt pie karstas plīts un ar kruķi grozīt pannu virs dzīvas uguns.
- invazīvs Kā skaidroja apsūdzētie, tādējādi viņi gribējuši apturēt invazīvo augu izplešanos un pasargāties no meža ugunsgrēku briesmām.
- glābt Kad uguns parādījusies otrā stāva griestos, bijis skaidrs, ka māju glābt nav iespējams.
- vilinājums Katrs pa savam ātri sapratām, ka neļausimies vilinājumam žonglēt ar ugunspagalēm, stāvot virs kraujas rudzu laukā.
- melot Kļūdīties es nevarēju — suņa deguns nemelo.
- glābšana Kopumā dzēsti 27 ugunsgrēki, veikti 10 glābšanas darbi, bija arī astoņi maldinoši izsaukumi.
- ugunsnelaime Kopumā pērn dažādās ugunsnelaimēs cietuši 194 cilvēki, bet izglābti 154.
- zemzems Kur zemzems putns valkā sev nopakaļ zelta rietu ar visām tā uguns oglēm.
- degt Lai apkārt plūst upe, ap noru zied milzu magnolijas, deg uguns un smaržo pēc zemes.
- kapužiņa lekurini (ugunskuru, lai tiktu pie karstas kapužiņas.
- deguns Lidmašīnas deguns nepārprotami sliecās lejup, ātrums pieauga.
guns citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv