Paplašinātā meklēšana
Meklējam eni.
Atrasts vārdos (716):
- eni:1
- Beni:1
- Jeni:1
- Keni:1
- meni:1
- teni:1
- aleni:1
- apeni:1
- Areni:1
- Aveni:1
- dzeni:1
- Dzeni:1
- ebeni:1
- eseni:1
- eveni:1
- Fjeni:1
- Ineni:1
- kreni:1
- kveni:1
- Ndeni:1
- pieni:1
- theni:1
- Ūdeni:1
- enidae:1
- enigma:1
- Akjeni:1
- Andeni:1
- Arteni:1
- Auzeni:1
- baneni:1
- bateni:1
- Bebeni:1
- cereni:1
- čečeni:1
- Dīveni:1
- Drieni:1
- Gereni:1
- Gūteni:1
- Haneni:1
- Iereni:1
- Irbeni:1
- īsteni:1
- jomeni:1
- Kaģeni:1
- Kapeni:1
- kareni:1
- kaseni:1
- Kūdeni:1
- Kuseni:1
- ķēķeni:1
- ķezeni:1
- ķimeni:1
- ķīmeni:1
- līģeni:1
- Līpeni:1
- Liteni:1
- Lupeni:1
- Makeni:1
- meneni:1
- Moreni:1
- Pīneni:1
- plieni:1
- Prieni:1
- pureni:1
- Rečeni:1
- Rībeni:1
- Rubeni:1
- Ruseni:1
- Seveni:1
- Sileni:1
- šefeni:1
- Tūmeni:1
- Tuteni:1
- Ulmeni:1
- Ungeni:1
- Uņģeni:1
- vabeni:1
- vaļeni:1
- veceni:1
- vēmeni:1
- Vuceni:1
- Zareni:1
- Zileni:1
- žūženi:1
- adenis:1
- ādenis:1
- alenis:1
- apenis:1
- ārenis:1
- asenis:1
- ātenis:1
- āzenis:1
- Benina:1
- bienis:1
- enicmus:1
- enimagi:1
- Adigeni:1
- Apuseni:1
- Audreni:1
- bakveni:1
- Baļteni:1
- batteni:1
- Bavļeni:1
- Bieleni:1
- Bliseni:1
- Bričeni:1
- Bušteni:1
- Cikleni:1
- čeijeni:1
- dolmeni:1
- dzereni:1
- Džereni:1
- Ezereni:1
- Gaļdeni:1
- Glodeni:1
- Hilzeni:1
- Kakteni:1
- kalpeni:1
- kankeni:1
- kanķeni:1
- kaņķeni:1
- karzeni:1
- Keušeni:1
- Kilkeni:1
- kiļķeni:1
- Kimpeni:1
- Kiureni:1
- Kloveni:1
- Kļaveni:1
- korķeni:1
- Krīveni:1
- krumeni:1
- Kumpeni:1
- Kurteni:1
- ķiļķeni:1
- Laureni:1
- Limšeni:1
- maukeni:1
- Meļteni:1
- Mjoveni:1
- mošķeni:1
- Mukteni:1
- nesieni:1
- Otopeni:1
- pangeni:1
- Pauleni:1
- Pauneni:1
- Peipeni:1
- Plopeni:1
- Prūseni:1
- Prūšeni:1
- Puoleni:1
- Puršeni:1
- Reizeni:1
- Ryuseni:1
- Sekueni:1
- sitieni:1
- Skadeni:1
- slābeni:1
- slapeni:1
- sluveni:1
- Stepeni:1
- stiķeni:1
- Stireni:1
- Studeni:1
- Stūpeni:1
- šeijeni:1
- Šķireni:1
- taimeni:1
- Tenteni:1
- Trūpeni:1
- Ūzuleni:1
- valveni:1
- Veiveni:1
- Viļceni:1
- Viļķeni:1
- Zeileni:1
- Zeļteni:1
- zibseni:1
- Znūteni:1
- Zulleni:1
- actenis:1
- adenium:1
- apienis:1
- asmenis:1
- Asmenis:1
- autenis:1
- aveniņš:1
- Bābenis:1
- badenis:1
- baķenis:1
- balenis:1
- barenis:1
- bārenis:1
- bāzenis:1
- benigns:1
- bizenis:1
- bucenis:1
- bucenis:2
- būcenis:2
- būcenis:1
- būsenis:1
- cepenis:1
- cimenis:3
- cimenis:1
- cimenis:2
- cimenis:4
- cirenis:1
- aptuveni:1
- atšobeni:1
- atšūbeni:1
- Auksteni:1
- boloveni:1
- Brošteni:1
- Bukateni:1
- centieni:1
- cigureni:1
- cūkpieni:1
- Debuleni:1
- Georgeni:1
- Greideni:1
- iegareni:1
- izlēveni:1
- Jākupeni:1
- Jaloveni:1
- klabmeni:1
- klinķeni:1
- kliņķeni:1
- Kluoveni:1
- krjašeni:1
- Krjuleni:1
- māhineni:1
- Menemeni:1
- Muorteni:1
- Murdženi:1
- padibeni:1
- patapeni:1
- piesieni:1
- Prizreni:1
- Sarajeni:1
- smadzeni:1
- spirģeni:1
- Stībreni:1
- Strešeni:1
- Svieteni:1
- Šķeļteni:1
- Urzičeni:1
- varopeni:1
- Vierdeni:1
- Zvīdreni:1
- ādenieks:1
- Aģenišķi:1
- āķenieki:1
- alfenids:1
- Algenibs:1
- apenieši:1
- ārenieki:1
- ārenieks:1
- Armenija:1
- arvienim:1
- arzeniks:1
- asenizēt:1
- Ašenieki:1
- atenieši:1
- augšenis:1
- ausenica:1
- auzenica:1
- āženieki:1
- bāleniņš:1
- baltenis:2
- baltenis:1
- Baltenis:1
- balzenis:1
- bārmenis:1
- belzenis:1
- Benisafa:1
- Benisito:1
- bergenia:1
- berzenis:1
- biezenis:1
- bireniņš:1
- birzenis:1
- Blisenis:1
- bļebenis:1
- bradenis:1
- brālenis:1
- bredenis:1
- bridenis:1
- brodenis:1
- brūvenis:1
- bukšenis:1
- bullenis:1
- burtenis:1
- Cēdenika:1
- cēlienis:1
- celtenis:1
- cepienis:1
- chosenia:1
- Ciemenis:1
- cilpenis:1
- cimenils:1
- circenis:1
- Circenis:1
- cirmenis:1
- cirpenis:1
- cirpenis:2
- Čečenija:1
- Čičenica:1
- Andriveni:1
- atrauteni:1
- Bakauheni:1
- Dondušeni:1
- Feltičeni:1
- Gryusteni:1
- kabošjeni:1
- klandieni:1
- Komuļteni:1
- Leterkeni:1
- lilangeni:1
- Meždibeni:1
- Nisporeni:1
- Pavlikeni:1
- Petrošeni:1
- pleišķeni:1
- sadurteni:1
- silpureni:1
- Spuļdzeni:1
- Strauteni:1
- Strazdeni:1
- šahseveni:1
- Šķērsteni:1
- terrigeni:1
- Tervedeni:1
- Tirneveni:1
- vīntuleni:1
- adzenieki:1
- ahujenijs:1
- aidenieks:1
- aideniski:1
- akmenisks:1
- alsneniņš:1
- alšenieki:1
- altenieši:1
- ammodenia:1
- ancenieki:1
- ancenieši:1
- andenieši:1
- Aneninoja:1
- annenieki:1
- Annenieki:1
- annenieši:1
- apgabenis:1
- apgubenis:1
- aplocenis:1
- apodzenis:1
- apricenis:1
- apšenieki:1
- Apšenieki:1
- ārcenieki:1
- ārdeniski:1
- armeniaca:1
- asplenium:1
- atadienis:1
- atdalenis:1
- atgāzenis:1
- atkusenis:1
- atlicenis:1
- atļubenis:1
- atradenis:1
- atsitenis:1
- atšūbenis:1
- atzīdenis:1
- aucenieki:1
- aučenieki:1
- audeniski:1
- aurenieki:1
- austrenis:1
- auzenieki:1
- bačenieki:1
- Bakenings:1
- balstenis:1
- balzienis:1
- basenieki:1
- batenieki:1
- bātenieki:1
- bebenieki:1
- becenieks:1
- bejenieši:1
- belzienis:1
- bēnenieki:1
- Benidorma:1
- Benikarlo:1
- Benilukss:1
- beninieši:1
- Benislava:1
- Benislova:1
- bērenieki:1
- Bikenibau:1
- bioģenija:1
- Bisenieki:1
- bisenieks:1
- bitenieki:1
- Bitenieki:1
- bitenieks:1
- blūzmenis:1
- bojenieki:1
- botenieks:1
- bucenieki:1
- Bucenieki:1
- būcenieks:1
- bucenieši:1
- būdenieki:1
- būdenieks:1
- būkšienis:1
- bukūlenis:1
- buķenieki:1
- bulleniņš:1
- burenieks:1
- Buseniški:1
- celceniks:1
- cēlieniņš:1
- ceļenieks:1
- cenenieki:1
- cerenieki:1
- cērenieki:1
- cerenieks:1
- cibenieks:1
- cietienis:1
- cīkstenis:1
- ciņenieki:1
- cirtienis:1
- ctenidium:1
- cteniopus:1
- cūkpienis:1
- čābeniski:1
- čapenieks:1
- čečenieši:1
- čīkstenis:1
- čučenieki:1
- burnusteni:1
- Dumbreveni:1
- Emalahleni:1
- Krištopeni:1
- Likverteni:1
- mazķiļķeni:1
- Mozezereni:1
- plinkšķeni:1
- rozantreni:1
- tendaboeni:1
- Topoloveni:1
- abjedenija:1
- adlienieši:1
- agelenidae:1
- aizgūtenis:1
- andrenidae:1
- apeirienis:1
- apgalvenis:1
- apkārtenis:1
- apriecenis:1
- apuodzenis:1
- ārdstienis:1
- arklenieki:1
- Arklenieki:1
- Ārsmenieki:1
- atgultenis:1
- atklīdenis:1
- atlaidenis:1
- atradienis:1
- atrautenis:1
- atsaldenis:1
- atskamenis:1
- atvilcenis:1
- audzenieki:1
- audženieki:1
- auglenieks:1
- augļūdenis:1
- augšenieks:1
- augšeniski:1
- augštienis:1
- ausmenieki:1
- aušķenieks:1
- badzenieks:1
- balaenidae:1
- Baldeniški:1
- ballenieks:1
- balstenica:1
- balvenieši:1
- bandenieki:1
- Bandenieki:1
- bandenieks:1
- bandenieks:2
- bantenieks:1
- bārtenieki:1
- bauņenieki:1
- bauženieki:1
- bebrenieši:1
- beicenieki:1
- beiķenieki:1
- Beningtona:1
- Benisveifa:1
- berķenieki:1
- bērzenieki:1
- bestenieki:1
- betmeniāda:1
- betmeniāde:1
- bezdibenis:1
- Bezdibenis:1
- bezdubenis:1
- Bezdubenis:1
- birteniski:1
- birzieniņš:1
- bišudzenis:1
- blēdenieks:1
- blīdenieki:1
- blijenieki:1
- blīveniski:1
- blucenieki:1
- blūgžienis:1
- blūžģienis:1
- bļodenieks:1
- bomjenieki:1
- brālenieks:1
- brandienis:1
- braucienis:1
- brāzeniski:1
- braženieki:1
- brigenieši:1
- brīvenieks:1
- brocenieki:1
- brūnenieki:1
- bruņenieši:1
- brūtenieki:1
- bukkūlenis:1
- buļļenieki:1
- buncenieki:1
- bunčenieki:1
- Celmenieki:1
- celmenieši:1
- ceplenieki:1
- cērpenieki:1
- cērpenieši:1
- cērtenieši:1
- cierenieks:1
- cildenieki:1
- cilpeniski:1
- cilpenisks:1
- cilpieniem:1
- Cimdenieki:1
- cirsenieki:1
- Cirsenieki:1
- cirteniski:1
- cirtenisks:1
- Crikvenica:1
- crucigenia:1
- cūkpieniņi:1
- čāpstienis:1
- Čērzenieki:1
- četreniski:1
- činkstenis:1
- enigmātisks:1
- enisofobija:1
- Akdagmadeni:1
- Ambatubueni:1
- cimtpilieni:1
- hēmiptereni:1
- Keukusileni:1
- puķkumeleni:1
- stearopteni:1
- adenilskābe:1
- adenizācija:1
- adlenimenti:1
- adulienieši:1
- adžubeniski:1
- alodzenieši:1
- Ananenimona:1
- anogenitāls:1
- anoģenitāls:1
- apgalvienis:1
- apgatavenis:1
- apiņtītenis:1
- appļuovenis:1
- apstāklenis:1
- asenizācija:1
- asenizators:1
- atbalstenis:1
- atčūreniski:1
- atgāzenieši:1
- atgāzeniski:1
- atgāzenisks:1
- atlaidienis:1
- atmīkstenis:1
- atņēmieniem:1
- atroceniski:1
- atšobeniski:1
- atšūbeniski:1
- atvēzenisks:1
- atzveltenis:1
- augstenieki:1
- augšvilenis:1
- baltakmenis:1
- Banceniškas:1
- baušķenieki:1
- Benimellala:1
- Benislavova:1
- benišanguli:1
- bikstenieki:1
- biznesmenis:1
- blāzmenieki:1
- blešķenieki:1
- blintenieki:1
- blūdženieki:1
- brancenieki:1
- brančenieki:1
- braņķenieki:1
- brēksenieši:1
- brekšenieki:1
- brencenieši:1
- briedenieši:1
- brieženieki:1
- briņķenieki:1
- bundzenieki:1
- bundzenieks:1
- būvķermenis:1
- cērpienieši:1
- cheilymenia:1
- Chenisckali:1
- ciekšenieki:1
- cukurenieši:1
- antilegomeni:1
- krustdūrieni:1
- mašīndūrieni:1
- pakaļdūrieni:1
- pusotraršeni:1
- sirdspilieni:1
- akācijenieki:1
- aklenišķieši:1
- amphisbaenia:1
- apakšvilenis:1
- apžērbeniski:1
- ārrīdzenieks:1
- arthopyrenia:1
- aspleniaceae:1
- atkārteniski:1
- atmiekšķenis:1
- atšaubeniski:1
- atvilceniski:1
- augļķermenis:1
- balstritenis:1
- benislavieši:1
- blokpostenis:1
- brakšķenieki:1
- brandivienis:1
- brankšenieki:1
- brēksienieši:1
- busenišķieši:1
- cērkstenieki:1
- cīruļputenis:1
- cistoplenija:1
- cloacotaenia:1
- četrrindenis:1
- čilipienieši:1
- apakaļdūrieni:1
- dubultķērieni:1
- actinotaenium:1
- aizsprostenis:1
- apgriezenisks:1
- apsviedeniski:1
- apvalkdūmenis:1
- asinsķermenis:1
- atgriezenisks:1
- borfenilskābe:1
- bradybaenidae:1
- būvinženieris:1
- cilvēkrācenis:1
- citurienietis:1
- atpakaļdūrieni:1
- hidatopirogeni:1
- pseudohalogeni:1
- starppavedieni:1
- adrenoģenitāls:1
- amilleniālisms:1
- antreprenieris:1
- apsargpostenis:1
- apzvērdzeniski:1
- ašņaspiedienis:1
- atompulkstenis:1
- atsprākleniski:1
- atsprēkleniski:1
- bioinženierija:1
- bortinženieris:1
- chlorosplenium:1
- chrysosplenium:1
- ciemklabenieki:1
- ciliārķermenis:1
- cirkumzenitāls:1
- acidocitopenija:1
- adipozogenitāls:1
- androgenizācija:1
- apšukrodzenieki:1
- atgriezeniskums:1
- atsprākleniskis:1
- baltmugurdzenis:1
- beztausteklenis:1
- cīruļvējputenis:1
- civilinženieris:1
- Boldešti-Skejeni:1
- Popešti-Leordeni:1
- antreprenierisms:1
- benzilpenicilīns:1
- cerebromeningīts:1
- centrālpulkstenis:1
- Čečenija-Ingušija:1
- adjektīvsaliktenis:1
- aviosignālpostenis:1
- atvasinājumsaliktenis:1
- centrālkontrolpulkstenis:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (10000+):
- sub rosa _burtiski_ "zem rozes"; slepeni.
- datņu pārsūtīšanas protokols _TCP/IP_ protokolu sistēmas sastāvdaļa, kas aptuveni atbilst atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa lietojumslānim. Izmantojot protokola _TCP_ pakalpojumus, protokols _FTP_ ļauj tīkla lietotājiem apskatīt attālu datoru direktorijus, nolasīt, pārsūtīt vai atjaunot to datnes.
- bunostoma "Ancylostomatidae" dzimtas velteniskais tārps, kas lokalizējas atgremotāju tievajās zarnās, bojā to gļotādu, rada gļotādu asiņojumus, sūc asinis, izdala hemolītiskas vielas.
- franglais "frangļu valoda", franču valoda, kas piesārņota ar angļu vārdiem un izteicieniem.
- darkwave "Goth" un "electronic" virzieniem tuva mūzika, ko reizēm dēvē arī par gotikas atzaru, kurā ir mazāk roka, bet vairāk jūtu un emociju (angļu "tumšais vilnis").
- fikcionālisms "It kā" filozofija, pēc kuras vispārīgie jēdzieni, priekšstati un kategorijas ir fikcijas, kas radītas, lai regulētu mūsu sajūtas un rīcību; izstrādājis vācu filozofs H. Faihingers (1852. - 1933. g.).
- darbvirsmas piederumi "Macintosh" saimes datoros vai logošanas vides programmās izmantojamas nelielas programmas, kas darbojas, piemēram, kā elektronisks ekvivalents pulkstenim, kalendāram, kalkulatoram vai kādam citam objektam, kurš parasti atrodams uz galda.
- pro aris et focis "par altāriem un pavardiem" (tā Cicerons raksturoja karu par dzimteni).
- Spanglish "spangļu valoda", spāņu valoda, kas piesārņota ar angļu vārdiem un izteicieniem
- bhikšu "Tas, ar kuru dalās" budistu mūks, kurš māca dhammu un ar to saņem dienišķo uzturu no kopienas.
- ieiet (arī (ie)kāpt) galvā (ap)reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem)
- (sa)kāpt galvā (Ap)reibināt, izraisīt reibumu (par alkoholiskiem dzērieniem)
- penicilamīns (CH3)2C(SH)CH(NH2)COOH, aminoskābe, iegūta no penicilīna, to karsējot minerālskābē
- (ie)pūst trubiņā (ie)pūst aparātā, ar kuru mēra alkohola līmeni izelpā (parasti pēc policijas pārstāvja pieprasījuma)
- (no)vīt (retāk ievīt) ligzdu (no)dibināt ģimeni
- treinings (Profesionāla) apmācība, kvalifikācijas celšana, treniņš
- (uz)mest garu (uz)liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī)
- aizvārīt (Vārot) pārklāties (piepildīties) ar kaļķakmeni
- endorfīns [hormons]{s:1630}, viela ar morfīnam līdzīgu iedarbību, ko izstrādā ķermenis un kas darbojas centrālajā nervu sistēmā un samazina sāpju centru ierosināmību
- soma [Ķermenis]{s:2201}.
- ocelots [panterkaķis]{e:57094} – kaķu ģints dzīvnieks, \~65–100 cm garš, \~40 cm gara aste; apmatojums ar skaistu rakstu, mugura sarkana vai brūni pelēka, vēders dzelteni balts, sastopams Amerikā, no Argentīnas ziemeļiem līdz Arizonai ASV, draud izmiršana, aizsargājams
- žograusis [sklandrausis]{e:56897} - cepts mīklas izstrādājums (Kurzemē) - plāns rupjas mīklas plācenis ar uzliektām malām, kas ietver kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara u. c. pildījumu
- uzpūtenis [uzputenis]{s:2492}
- 1 hektārs = 100 āri = 2,74 pūrvietas = 0,91554 desetīnas = 2,47 akri (angļu) = 3,9 morgeni (vācu) = 1,79 morgi (poļu) = 1,9 johi.
- ķieģeļu savienojuma sistēmas 1) laidņu savienojums (pretskatā redzamas ķieģeļu malas), 2) galenieku savienojums (pretskatā redzami ķieģeļu gali), 3) ķēdes jeb virknes savienojums, 4) krusta savienojums, 5) daudzkārtu savienojums un 6) trīskārtu savienojums.
- centennijs 100 gadu laiks, gadsimtenis.
- kartēzieši 11. gs. Francijā (Šartrēzes klosterī) dibināts mūku ordenis; kartauzieši.
- trīnitāriji 1199. gadā dibināts mūku ordenis, kas stādīja sev par mērķi izpirkt no turkiem kristīgos gūstekņus.
- garīgie bruņinieku ordeņi 12.-13. gs. izveidotās militārās mūku bruņinieku apvienības, kas iekarotajās zemes izplatīja kristietību; Baltijas iekarošanā piedalījās Zobenbrāļu, Vācu un Livonijas ordenis.
- Adsel 13. gs. celta Livonijas ordeņa pils, kas bija Adzeles (Atzeles) novada centrs līdz 14. gs., kad Livonijas ordenis uzcēla pili Marienburgā (Alūksnē) un novada centru pārcēla uz turieni.
- Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
- Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
- končars 14.-16. gs. zobens ar šauru un garu asmeni, ar kuru varēja pārcirst bruņukreklu.
- Salomona Heninga hronika 16. gs. vēstures avots, ko vācu valodā sarakstījis S. Henings (1528.-1589. g.), kurš 1554.-1662. g. bija pēdējā Livonijas ordeņa mestra G. Ketlera sekretārs, bet pēc tam hercoga padomnieks, iespiesta 1590. g. Rostokā, 1595. g. Leipcigā.
- Mencendorfa nams 17.-18. gadsimta rīdzinieku dzīvojamais nams-muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, nams celts 1695. g., ēkā ir unikāli sienu un griestu gleznojumi, saglabājies manteļskurstenis (tajā ierīkota virtuve ar 18.-19. gs. priekšmetiem), ekspozīcijā materiāli par rīdzinieku sadzīvi un tradīcijām.
- redemptoristi 1732. gadā Neapolē dibināts katoļu mūku ordenis, kura uzdevums bija atgriezt atpakaļ no katoļu ticības atkritušos.
- Harbinas latviešu kolonija 19. gs. beigās sakarā ar Harbinas dzelzceļa būvi tur nonāca pirmie latvieši (gk. inženieri un tehniķi), pēc Krievijas Pilsoņu kara Mandžūrijā bija \~2500 latviešu bēgļu, kas pakāpeniski izceļoja uz dažādām valstīm, 1935. g. bija \~100 latvieši un 1940. gadu otrajā pusē latvieši no Ķīnas izceļoja uz Austrāliju un Ziemeļameriku.
- Altonava 19. gs. rīdzinieku izklaides vieta ar skaistu dārzu Pārdaugavā pie Māras ezera, kur no seniem laikiem svinēja Jāņus.
- Aizkalnes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta tikai aptuveni trešdaļa pagasta pirmskara teritorijas, bijušā Aizkalnes pagasta dienvidu daļā izveidots tagadējais Pelēču pagasts, austrumu daļa pievienota tagadējam Rušonas pagastam.
- Krimas konference 2. pasaules kara antihitleriskās koalīcijas lielvalstu vadītāju sanāksme, notika 1945. g. 4.-11. februārī Jaltā, Krimas pussalā, piedalījās Lielbritānijas, ASV un PSRS vadītāji un ārlietu ministri, tika saskaņoti plāni, lai panāktu pilnīgu nacionālsociālistiskās Vācijas sakāvi, kā arī noteikti galvenie pēckara politikas principi miera un starptautiskās drošības nodrošināšanai.
- cilindriskais skeneris 20. gadsimta beigās plaši lietota iekārta attēlu skenēšanai, kurā tika izmantots fotoelektronu pavairotājs, kas spēja nolasīt gaismas daudzumu tikai vienā punktā; cilindram rotējot un nolasošajam fotoelementam pārvietojoties gareniski, punktu pa punktam un līniju pa līnijai tika veikta mehāniska izvērse
- modernisms 20. gs. 2. pusē radušies mākslas virzieni, kuri meklē jaunus izteiksmes līdzekļus un formas, cenšas dziļāk atklāt subjektīvos pārdzīvojumus.
- neoprotestantisms 20. gs. sākumā radušies protestantisma virzieni.
- laika joslas 24 joslas, kurās aptuveni pa meridiāniem sadalīta zemeslodes virsma un kuras izmanto joslu laika skaitīšanā; katras laika joslas centrālais meridiāns ir daudzkārtnis 15°_x_n (n – joslas numurs no 0 līdz 23).
- paralepipeds 3 pāru paralēlu un kongruentu plākšņu ierobežots ģeometrisks ķermenis (prizma).
- Bezmeina Abadana - pilsēta Turkmenistānā
- Abgunst Abgunstes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā
- Abgunst-Gruenfeldt Abgunstes-Grīnfeldes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā
- orometrs Absolūtā augstuma mērītājs - barogrāfs vai aneroīds, ar kuru aptuveni noteic absolūto augstumu
- ēma Abstrakta, kompleksa, jēdzieniski vispārināta, ar noteiktu valodas līmeni saistīta valodas struktūrvienība kā dažādu šīs vienības izpausmes veidu kopums (invariants, nevis konkrēts īstenojums)
- pusaudzis Abu dzimumu cilvēki pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem)
- Inachis io acainais raibenis
- Tubergena acidantēra acidantēru suga ("Acidanthera tubergenii")
- lēca acs ābola sastāvdaļa - no garām, caurspīdīgām, bezkrāsainām šķiedrām sastāvošs, abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas stiklveida ķermeņa bedrītē aiz varavīksnenes
- ciliārais ķermenis acs dzīslenes biezākā daļa, ciliārķermenis
- adažio Adagio - mēreni, lēnām
- pulikoze Ādas kairinājums no blusu kodieniem
- mantija Ādas kroka (gliemjiem), kas aptver visu ķermeni vai tā daļu
- seģene Ādas kroka (gliemjiem), kas aptver visu ķermeni vai tā daļu; mantija (2)
- cimikoze Ādas nieze no blakšu kodieniem
- daudzkrāsainā ēde ādas sēnīšslimība, ko izraisa patogēnā sēne "Pityrosporum orbiculare" un uz ķermeņa rodas sīki, apaļi, brūngandzelteni plankumi, kuru virspusē raksturīga klijveida lobīšanās
- dermatooftalmīts Ādas un acs iekaisums, kas skar konjunktīvu un radzeni
- segmati Ādas veidojums, kas klāj gandrīz visu zīdītāju ķermeni
- jūraszvaigznes adatādaiņu klase ("Asteroidea"), kuru ķermenis sastāv no diska un 5-30 stariem, sastopamas okeānos un sāļās jūrās, gk. siltajās joslās, 1700 sugu, 1 suga sastopama arī Baltijas jūras dienvidu daļā
- krinoideji Adatādaiņu klase ("Crinoidea"), piecstaraini, simetriski, sāļu jūru dzīvnieki, ādā ir kaļķa skelets, ķermenis kausveidīgs, Latvijā atrodami gk. fosilijās silūra nogulumos
- jūraslilijas Adatādaiņu tipa klase ("Crinoidea"), piecstaraini simetriski dzīvnieki ar kausveidīgu ķermeni
- jūrasezis Adatādaiņu tipa klase ("Echinoidea"), ķermenis ir apaļš vai lodveidīgs ar blīvām bruņām, pie kurām piestiprinātas cietas adatas, dzīvo siltajās jūrās, 2 apakšklases, \~800 sugu
- keratonikse Adatas ievadīšana caur radzeni, sevišķi, operējot kataraktu
- Neuermuehlen Ādažu draudze Rīgas apriņķī, 19. gs. nosaukums, tā aizņēma teritoriju aptuveni starp Gauju un Krievupi no Vangažiem līdz Juglas ezeram un Ķīšezeram
- resnā adēnija adēniju suga ("Adenium obesum")
- cobiķis Ādenis
- kanēris Ādenis
- kāsis Ādenis
- kraņķis Ādenis
- krepsis Ādenis
- nātans Ādenis
- nātnene Ādenis
- krēklis Ādenis (1)
- ādminis Ādenis, kleperis
- ādaunieks Ādenis, kleperis; vecs, vājš zirgs
- kraģis Ādenis, vecs zirgs
- ķeņģis Ādenis; arī lamuvārds slinkam cilvēkam
- muzejvabole Ādgraužu dzimtas ģints ("Anthrenus"), vaboles 1,7-4 mm garumā ar ovālu zvīņām klātu ķermeni, kāpuri grauž ādas un vilnas izstrādājumus; Latvijā 5-6 sugas
- Sosruko adigu nartu eposa varonis, dzimis akmenim, ko apaugļoja gans, kurš bij iededzies kailsē pret Sataneju
- atvasinātie adījuma pinumi adījuma pinumi, kuru struktūrā ir vairāki vienādi galvenie pinumi, kas savstarpēji saistīti tādā veidā, ka starp galvenā pinuma cilpu stabiņiem novietojas viens vai vairāki tādi paši galvenā pinuma cilpu stabiņi
- plīšpinums Adījuma rakstu pinums, kurā ieadīti papildu pavedieni vai štāpeļa šķiedras, kas veido pagarinātus pārstaipus
- šķērsadījums Adījums, kurā cilpu rinda veidota no viena vai dažiem pavedieniem
- vilajets Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Afganistānā un Turkmenistānā
- Aneninojas rajons administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Moldovā (_Anenii Noi, Raionul_)
- Naudītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Naudītes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Īles, Annenieku un Auru pagastā, savukārt Naudītes pagastam pievienota Apgulde no pirmskara Auru pagasta teritorijas
- Dobeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela teritorija no pirmskara Dobeles pagasta pievienota tagadējam Auru pagastam, neliela daļa Annenieku pagastam, savukārt Dobeles pagastā tagad ietilpst daļa no pirmskara Sīpeles un Bērzes pagasta
- Īles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bēnes, Lielauces un Naudītes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īles pagasta taritorijas pievienota tagadējam Annenieku un Zebrenes pagastam
- Glūdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķibes un Svētes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Glūdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Zaļenieku pagastam
- Gudenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Basu pagasta teritorija, savukārt neliela daļa pirmskara Gudenieku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Sakas pagastam un nedaudz mainījusies robeža ar Alsungas novadu
- Zaļenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa pirmskara Zaļenieku pagasta iekļauta Krimūnu pagastā (Dobeles novadā)
- Vilces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta daļa bijušā Augstkalnes, Lielplatones un Zaļenieku pagasta
- Ahala vilajets administratīvi tertoriāla vienība Turkmenistānā (_Ahal welaýaty_), aptver galvaspilsētu Ašgabatu
- pavasara adoniss adonisu suga ("Adonis vernalis") ar lieliem dzelteniem ziedīem, indīgs, uzlējuma veidā lieto sirds slimību ārstēšanā
- bezklases starpdomēnu maršrutēšana adrešu shēma, kas izmanto atkopošanas stratēģiju, lai samazinātu galveno interneta maršrutēšanas tabulu lielumu; maršrutus sagrupē, lai minimizētu informācijas daudzumu, ko pārsūta galvenie maršrutētāji
- aerodinamiskais cēlējspēks aerodinamiskā spēka vertikālā komponente, kas raksturo gāzveida (vai šķidras) vides iedarbību uz ķermeni, kurš tajā pārvietojas
- aerostatika Aeromehānikas nozare, kurā pēta gāzu vides (galvenokārt - atmosfēras) līdzsvara likumus un nekustīgas gāzes iedarbību uz nekustīgu cietu ķermeni, kas tajā atrodas
- atmosfēras spiediens aerostatiskais spiediens, ar kuru atmosfēra spiež uz ķermeni tajā un uz Zemes virsmu
- Afganistāna Afganistānas Islāma Emirāts - valsts Āzijas rietumu daļā (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān), galvaspilsēta - Kabula, iedalās 34 vilajetos, robežojas ar Tadžikistānu, Pakistānu, Irānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu
- Austrumāfrika Āfrikas austrumu daļa, dabas apgabals starp Etiopijas kalnieni ziemeļos, Indijas okeānu austrumos, Zambezes lejteci dienvidos un Kongo ieplaku rietumos
- tse-tse Āfrikas muša, kas ar saviem kodieniem uzlaiž māju lopiem slimību; otra suga izplata cilvēku miega slimību; cece muša
- ūdensbuks Āfrikas purvu antilopu suga, aptuveni brieža lielumā un arī izskatā tam līdzīga
- afrikatīvs Afrikatīvs slēdzenis - afrikāta
- Salinīki Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Salenieki" nosaukuma variants
- feronjēre agrāk - šaura zelta ķēdīte ar dārgakmeni vai kameju, ko sievietes valkāja uz pieres
- uzturzinis Agrāk: galma kalpotājs, kas degustēja, pasniedza un atbildēja par dzērieniem
- ģuldis Agrāku laiku nauda (guldenis), kas atbilda 30 kapeikām
- ūdens sildīšanas katls agregāts, kurā karsē ūdeni (bez vārīšanas) centralizētai siltumapgādei vai ēku centrālajai apkurei; nelielas jaudas ūdens sildīšanas katlus parasti izgatavo no čuguna sekcijām ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 115 °C, lielākas jaudas – no tērauda caurulēm ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 180 °C
- ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai (ķermenim) ir raksturīga formas stabilitāte
- totālais karš agresīvs karš, kurā tiek izmantoti visi līdzekļi un paņēmieni, lai masveidīgi iznīcinātu pretinieka karaspēku un mierīgos iedzīvotājus
- dīgstu apēnošana agrotehnisks paņēmiens kokaudzētavās audzējamo juvenilā stadijā jutīgo koku sugu (āra bērza, parastās priedes, parastās egles u. c.) dīgstu un sējeņu pasargāšanai no tiešās Saules radiācijas sausā un karstā laikā, apēnojot tos ar dažādu konstrukciju un materiālu režģiem
- ģeņģeris Aidenieks
- eideniski Aideniski
- ģeņģeriski Aideniski
- ģeņģerisku Aideniski
- nolaida Ainavisko vienību tips, raksturīgs lēzeni slīpam zemes virsas apvidum, kas pazeminās vienā virzienā; reljefs parasti ir līdzens vai lēzeni un vidēji viļņots
- kalanoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Calanoida"), ķermenis dažus milimetrus garš, slaids, lokans, vairākums dzīvo jūras planktonā, Rīgas līča atklātajā daļā konstatēts 11 sugu
- harpaktikoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Harpacticoida"), sīki, \~1 mm gari vēži ar slaidu, cilindrisku ķermeni, daži simti sugu, Latvijā kopējais sugu skaits nav noskaidrots, mīt Daugavā, Lielupē, daudzu ezeru un dīķu bentosā, retāk planktonā
- nirējvabole Airvaboļu dzimtas ģints ("Hydroporus"), iegarens ķermenis (1,5-5,5 mm) ar tumšbrūnu vai melnu virspusi, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos, >200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts \~20 sugu
- hemonhoze Aitu helmintozes veids, parazīti lokalizējas glumeniekā un tievajās zarnās
- aizzelt Aizaugt (piemēram, ar zāli); pārklāties ar zelmeni
- nobraukt aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.)
- aizsaut Aizcietēt, piepampt (par tesmeni)
- stienēt Aizdarīt, noslēgt ar stieni
- grieķu uguns aizdedzināšanai paredzēts darvas un naftas maisījums, ko nevar nodzēst ar ūdeni, izgudrots 9. gs. Bizantijā
- aizbuknīt Aizdzīt ar īsiem grūdieniem
- aizbuksnīt Aizdzīt ar īsiem grūdieniem
- atstāt Aizejot pamest (draugus, biedrus, ģimeni)
- noiet aiziet (uz kurieni, kur u. tml.)
- aizdoties aiziet, aizbraukt (kurp, uz kurieni)
- aizpindelēties aiziet, pārcelties ar mantām, iedzīvi (uz kurieni, pie kā); aizkravāties
- aizpekelēties aiziet, pārcelties ar mantām, iedzīvi (uz kurieni)
- nojāt Aizjāt (uz kurieni, kur u. tml.)
- Dienvidgruzijas kalniene Aizkaukāza kalnienes daļa Gruzijas teritorijā, ietver Džavahetijas kalnieni, Meshetijas un Trialetas grēdu
- atlavīties Aizlavīties, slepeni aiziet
- aizblādēties Aizmaldīties uz kaut kurieni, ieteikt maldīgu ceļu uz kaut kurieni
- aiz muguras aizmuguriski, kādam klāt neesot, nezinot; slepeni
- nonest Aiznest (uz kurieni, kur u. tml.)
- Baldones–Vecumnieku paugurlīdzenums aizņem Viduslatvijas zemienes pamatiežu pacēlumu starp Daugavu un Mēmeli, Baldones un Vecumnieku pagastā, reljefā izdalās ledāja kustības virzienā lokveidīgi izliektu, šauru pacēlumu joslas, kas savienotas ar iegareniem vaļņiem
- aizsargmehānisms Aizsardzības paņēmieni
- Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis
- Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns)
- Ādmiņu dižakmens aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Staburaga pagastā, Sēlijas paugurvalnī, Ādmiņu kalna austrumu pusē, akmenim atsegta tikai viena vertikāla, 3,8 m augsta mala 6 m platumā
- bruņas aizsargkārta (piem., no ragvielas, kaļķa, kaula), kas klāj auga vai dzīvnieka ķermeni, tā daļu
- bampers Aizsargstienis automobiļa priekšpusē un aizmugurē; buferis
- ekrāntrose Aizsargtrose - zemēts vai no zemes ar dzirksteļspraugu izolēts kailvads, kas novilkts virs gaisvadu līnijas fāzes vadiem, lai aizsargātu tos no tiešiem zibens spērieniem
- aizplīvurot Aizsegt (seju, ķermeni) ar plīvuru vai īpašu aizsegu
- apknakstīt Aizskart ar netikliem pieskārieniem, aizķeršanu
- noskriet Aizskriet (uz kurieni, kur u. t ml.)
- aizsprēgt Aizslēgt ar (nelielu) piekaramo slēdzeni
- apstieņot Aizslēgt ar stieni
- barrikades Aizsprostojums no kokiem, zemes, mēbelēm, ratiem un citiem priekšmetiem, kas spēj aizkavēt ienaidnieka kustēšanos un aizsargāt pret tā šāvieniem
- atbodīt Aizsprostot ūdeni; savaldīt
- samesties Aizsprostoties, tievās vai resnās zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi (par zarnām)
- nostaigāt Aizstaigāt (uz kurieni, kur u. tml.)
- pāriet Aizstiepjoties, plešoties kādā virzienā, pakāpeniski iegūt citas iezīmes, pārvērsties par ko citu (par reljefa veidojumiem, augāju)
- aizvāzt Aiztaisīt (nazi), ielokot asmeni spalā
- aizstieņot Aiztaisīt ar dzelzs stieni
- saspriedināt Aizturēt, aizsprostot ūdeni
- pārnest Aizvadīt (piemēram, mehānisku kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.)
- nosusināt Aizvadot ūdeni, padarīt izmantojamu kādam nolūkam (piemēram, purvu, ūdenstilpi)
- novest Aizvest (ar transportlīdzekli uz kurieni, kur u. tml.)
- novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml. dzīvnieku, piemēram, aiz pavadas)
- novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml., liekot iet sev līdzi)
- novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml.) - par transportlīdzekli
- nozagt Aizvest, parasti slepeni (kādu, parasti pret tā gribu); nolaupīt
- celofizs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~220-200 miljoniem gadu, viens no agrīnākajiem dinozauriem, tā slaikais, 3 m garais ķermenis bij radīts ātrumam
- aciņa Akacis - purvā vaļēja bedre ar ūdeni vai apaļa, dziļa vieta ūdenī
- actiņa Akacis - purvā vaļēja bedre ar ūdeni vai apaļa, dziļa vieta ūdenī
- akata Akacis, bezdibenis purvā, upē, ezerā
- kampis akas svīrim kāsis, pie kā ūdeni smeļot piekar spaini
- svārsteklis akas svirkstenis
- vermogrāfija Aklās zarnas piedēkļa rentgenizmeklēšana
- fortuna Akls gadījums; nejaušība; laime; liktenis
- Maltenieku akmens akmens Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā pie Maltenieku mājām, paugura virsotnē, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1987. g., garums - 4,3 m, platums - 4,2 m, augstums - 2 m, apkārtmērs - 16,3 m
- lito- Akmens-; ar akmeni saistīts
- slišiņš Akmeņgrauzis ("Cobitis taenia")
- slisītis Akmeņgrauzis ("Cobitis taenia")
- dzelmes puišiņš akmeņgrauzis ("Cobitis taenia"), karpveidīgo kārtas zivs
- astilbveide Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Astilboides", senāk "Rodgersia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās
- bergēnija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Bergenia"), daudzgadīgs lakstaugs, savvaļā Āzijas centrālajā un austrumu daļā (Altaja kalnos un Ziemeļmongolijā), 11 sugas, audzē arī alpinārijos un zālienos, Latvijā 3 sugas audzē kā krāšņumaugus
- pakrēslīte Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Chrysosplenium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, 55-60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- rodžersija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Rodgersia", arī "Astilboides"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās
- akmeņcauna Akmeņu cauna - sermuļu dzimtas suga, plēsējs ar slaidu, lokanu, vijīgu ķermeni, kupli apmatotu asti un smailu purnu, līdzīga meža caunai; Latvijā 19. gs. bijusi reti sastopama, vēlāk nav redzēta
- akridīnkrāsviela Akridīna atvasinājums, kas satur auksohromiskās grupas, krāsviela dzelteni oranžos un brūnos toņos
- puspārmetiens akrobātisks lēciens no stājas uz kājām stājā uz rokām (arī galvas) vai otrādi, lidojuma fāzē griežoties uz priekšu vai atpakaļ; ķermenis bezatbalsta fāzē var būt savilkts, saliekts vai atliekts
- skatuves kustības aktiera darbības ārējā, ķermeniskā izpausme uz skatuves
- Hekla Aktīvs vulkāns Islandes dienvidu daļā, 1491 m vjl., kopš 1104. g. notikuši >20 lieli izvirdumi; viduslaiku teiksmās - vieni no vārtiem uz elli un raganu pulcēšanās vieta
- hidroakumulators akumulators, kurā uzkrāj hidraulisko enerģiju, ko pēc tam var izmantot; piemēram, uzkrāj ūdeni paaugstināta līmeņa tilpnē; hidrauliskais akumulators
- encefalomiokardīts Akūta infekcijas slimība, ko ierosina mengovīrusi. Cilvēkam novēro encefalīta un meningīta simptomus, eksperimenta dzīvniekiem arī miokarda bojājumu
- Aaken Aķene; Āķeni
- Garā Buļu ala ala Buļu iezī, atrodas 17 m tālāk no Mazās Buļu alas, tai ir plata un augsta ieeja (3,5 x 3,2 m), bet dziļumā tā pakāpeniski sašaurinās (cilvēkiem izdevies iekļūt līdz 13 m dziļumam)
- Rozulas ala ala Cēsu novada Stalbes pagastā, Braslas kreisajā krastā 70 m augšpus Rozulas tilta, ģeoloģiskais dabas piemineklis, izveidojusies dzeltenīgā smilšakmens kraujā (augstums — 7-8 m) tuvu ūdens līmenim, garums — 6,1 m, platums — 1,5 m, augstums — 1,3 m (pie ieejas), laukums — 8 kvadrātmetri
- fenilalanīns Alfa-amino-beta-fenilpropionskābe, neaizstājama aminoskābe; organismā atrodas brīvā veidā un olbaltumvielās, piedalās hormonu tiroksīna, adrenalīna sintēzē
- grieķu alfabēts alfabēts, kas veidojies uz feniķiešu alfabēta pamata 10. gs. beigās - 9. gs. sākumā p. m. ē.
- peļņinieks Algādzis; peļņenieks
- izslēgšanas metode algebrisku vienādojumu sistēmas atrisināšanas metode, ar kuru nezināmos pakāpeniski izslēdz, izpildot ar vienādojumiem dažādus pārveidojumus
- klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada panākumus māksliniekam, izrādei vai ar svilpieniem panāk to izgāšanos
- pusmornieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās
- puspārnieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās; pusmornieks
- buhalo Alkoholiskie dzērieni
- strupiķis Alkputnu apakškārtas suga, paresns ķermenis, liela galva, knābis augsts, saplacināts un zili-dzelteni-sarkans (sevišķi daudzkrāsains vairošanās periodā); ligzdo lielās kolonijās arktisko jūru piekrastēs
- hidrohori alohori augi, kuru sēklas vai augļi izplatās ar ūdeni
- izoaloksazīns Aloksazīna izomērs; tā derivāti plaši izplatīti augos un dzīvnieku audos, piem., riboflavīns un dzeltenie fermenti
- traverss Alpīnismā - virzīšanās pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti)
- traversēt Alpīnismā - virzīties pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti)
- asperages Altāra un dievlūdzēju apslacīšana ar svētīto ūdeni mises laikā
- iemiesojums Alternatīvs ķermenis, kuru vada lietotājs; tas var būt gan datoranimācijas tēls, gan robots reālajā pasaulē; avatārs
- avatārs Alternatīvs ķermenis, kuru vada lietotājs; tas var būt gan datoranimācijas tēls, gan robots reālajā pasaulē; iemiesojums
- jasenicieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Jasenica" iedzīvotāji
- Ratenīki Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Ratenieki" nosaukums vietējā izloksnē
- Marienburg Alūksnes pilsētas vāciskais nosaukums, kas cēlies no Marienburgas pils vārda, ko 1342. gadā Alūksnes ezera Marijas salā (tagad Pilssala) uzcēla Zobenbrāļu ordenis
- pelēkā alva alva temperatūrā zem 13,2 Celsija grādiem pakāpeniski maina krāsu un pie -30 grādiem sairst pelēkā pulverī
- sinhitrija Aļģsēnu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Synchytriaceae"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir kails protoplasts, 121 suga, gk. savvaļas augu parazīti, Latvijā konstatētas 6 sugas
- hitrīdija Aļģsēņu hitridiomicēšu klases rinda ("Chytridiales"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir rizomicēlijs vai sīks, kails protoplasts, kas vēlāk pārklājas ar šūnapvalku, 300 sugu, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības
- olpīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridomicēšu klases dzimta ("Olpidiaceae"), sēņu veģettatīvais ķermenis ir sīks, kails protoplasts, kas pārveidojas par sporangiju, zoosporām 1 vica, parazitē aļģu, sēņu un ziedaugu šūnās
- hitridiomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Chytridiomycetes"), to veģetatīvais ķermenis ir kails vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts vienšūnas micēlijs, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības, 4 rindas
- lagedīnija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases rinda ("Lagenidiales"), Latvijā konstatētas 2 dzimtas
- zoosporas Aļģu un dažu sēņu šūnas, ar kurām tās vairojas veģetatīva ceļā un kuras ar vicinu palīdzību pārvietojas pa ūdeni
- sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Galanthus") augs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari, 18 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 4 sugas
- narcise Amariļļu dzimtas ģints ("Narcissus"), daudzgadīgs sīpolaugs ar baltiem vai dzelteniem smaržīgiem ziediem, garām, šaurām lapām;, savvaļā \~30 sugu, izveidots \~12000 šķirņu, no kurām Latvijā kā krāšņumaugus audzē 600-700 šķirņu
- zefirante Amariļļu dzimtas ģints ("Zephyranthes"), daudzgadīgs augs ar šaurām, lineārām lapām un baltiem, dzelteniem vai rozā ziediem
- dzeltenā narcise amariļļu dzimtas sīpolaugs, ziednesis bez lapām, ziedi dzelteni ar trompetveidīgu vainadziņu; audzē kā krāšņumaugu
- aldermanis Amata vecākais; Rīgā aldermanis bija ģildes priekšnieks; _arī_ oldermenis, eltermanis
- kompaņonāži Amata zeļļu apvienības Francijā, darbojās gk. slepeni, radās 12.-13. gs. lai palīdzētu klejojošiem amatniekiem, pastāvēja līdz 19. gs., kad to vietā radās arodbiedrības
- amata zaķi amatnieki, kas nebija amatnieku cunfšu locekļi un slepeni nodarbojās ar kādu amatu
- bītnieks Amatnieks, kas slepeni strādāja ārpus cunftes un ar lētāku darbu konkurēja cunftu amatniekus
- ameraziāts Amerikāņa un mongoloīdās rases jauktenis (visbiežāk, dzimis Vjetnamā, 20. gs. 2. pusē)
- WTA Amerikas profesionālā sieviešu tenisa asociācija (angļu "Women's Tennis Association")
- prohibicionisti Amerikas Savienotajās Valstīs - personas, kas aizstāvēja aizliegumu tirgoties ar alkoholiskiem dzērieniem, it īpaši "sausā likuma" (līdz 1934. g.) piekritēji
- laktāms Aminokarbonskābju intramolekulārs amīds; rodas, no tām atšķeļoties ūdenim
- ammodenia Ammodenia peploides - neļķu dzimtas honkēniju ģints vienīgās sugas "Honckenya peploides" nosaukuma sinonīms
- baltais āmulis āmuļu dzimtas suga ("Viscum album"), pusparazītisks krūms, kas ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga, Latvijā aizsargājama
- sumahs Anakardiju dzimtas ģints ("Rhus"), Latvijā apstādījumos audzē 1 sugu, ko sauc par etiķkoku ("Rhus typhina"), vasarzaļš krūms vai koks ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem, zaļgandzelteniem vai purpursārtiem ziediem skarveida ziedkopā
- termogrāfija analīzes metode, ar ko pēta vielu vai to sistēmu fāžu pārvērtību siltuma efektus, vielas pakāpeniski sildot vai dzesējot un vienlaikus reģistrējot temperatūru
- stereomats Analogs sterofotogrammetrisks aparāts, kurā aeroainu steropāra apstrādes galvenie procesi ir automatizēti
- izoperistaltiska anastomoze anastomoze, ko izveido starp divām gremošanas trakta daļām tā, lai tajās sakristu peristaltikas virzieni
- anatomijas teātris anatomikums - īpaši iekārtotas telpas, kur pētī cilvēka ķermeni, secējot līķus
- hidatode anatomisks veidojums augā, pa kuru notiek liekā ūdens izvadīšana pilieniņu veidā; parasti atrodas lapu vai lapu zobiņu galos; ir galvenokārt augiem, kam pavājināta transpirācija un kas aug pārmitrās vietās; ūdens atvārsnīte
- ancils Ancila laiks - laika posms aluvijā, aptuveni pirms 15000 līdz 9500 gadiem
- Aneni Noja Aneninoja, pilsēta Moldovā
- sixpence Anglijas sudraba 1/2 šiliņa (6 peniju) monēta no 1551. g. līdz 20. gs.
- jomenrija Anglijas teritoriālā karaspēka brīvprātīgā kavalērija (līdz 1908. g.), ko gk. komplektēja no jomeniem
- jards Angļu garuma mērvienība 3 pēdas jeb 36 collas - aptuveni 914,39179 milimetri (ASV - 914,402 mm)
- ranteri Angļu reliģiska sekta, kas radās Anglijas Pilsoņu kara laikā 17. gs. vidū, slaveni ar ekstātiskiem izsaucieniem dievkalpojumu laikā, arī izlaidību
- greihaunds Angļu vēja suns - medību suņu šķirne ar īsu, biezu apmatojumu, kas var būt dažādās krāsās; gara, šaura galva, šaurs ķermenis un garas kājas; izmanto arī skriešanas sacensībās
- anharmonisks Anharmoniskas svārstības - svārstības, kur spēks, kas kustībā esošu ķermeni noved atpakaļ līdzsvara stāvoklī, nav proporcionāls novirzei no līdzsvara stāvokļa
- Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Dobeles novada Annenieku pagasta teritorijā
- Annasmuiža Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Annenieki" bijušais nosaukums
- spondilolīze Anomālija, kam raksturīgs saauguma trūkums starp skriemeļa ķermeni un loku
- grizeofulvīns Antibiotiska viela, iegūta no "Penicillium griseofulvum"; aktīva pret vairākiem dermatomicētiem
- ampicilīns Antibiotiska viela, penicilīna veids, kas nezaudē aktivitāti gremošanas traktā, tāpēc to lieto iekšķīgi
- ampiokss Antibiotiska viela, penicilīna veids, kas nezaudē aktivitāti gremošanas traktā, tāpēc to lieto iekšķīgi
- krēpidoma Antīkā arhitektūrā pabūve zem monumentālām celtnēm, parasti ar 3 pakāpieniem
- conisterium Antīkā palaistrā īpaša telpa, kur ieeļļoto ķermeni apputekšņoja, lai tas nebūtu pārāk glums
- kvintesence Antīkajā filozofijā ēters, piektais elements (blakus četriem zemes elementiem - ūdenim, zemei, ugunij, gaisam)
- pneimatisms Antīkās medicīnas skolas mācība par pneimu vai vitālo gaisu, kas nokļūstot no plaušām sirdi un no tās pa artērijām izplūstot pa visu ķermeni
- Eons Antīkās pasaules sinkrētisko kultu laika dievs, ko attēloja kā vecu vīru ar lauvas galvu un ap ķermeni apvijušos čūsku
- kiliks Antīks māla (retāk metāla) dzeramais trauks: lēzena tase uz zemas pēdas ar divām līmeniskām osām; bieži apgleznots
- lekits Antīks māla trauks ar konusveida (no 6. gs. 2. p. p. m. ē.) vai cilindrisku ķermeni (no 5. gs. p. m. ē.) uz zemas kājas, ar šauru kaklu un vertikālu osu; izmantoja eļļas un smaržu glabāšanai
- antreprenērs Antreprenieris
- antroposomatoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī cilvēka ķermeni, tā attīstību, anatomiju, fizioloģiju, patoloģiju
- Anatolenhof Anuteles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā
- anuttara Anuttara samjak sambodhi - visu Budu un Bodhisatvu "nepārspētā patiesā gudrība" - budisma atklāsmes augstākā pakāpe, kad pareizi centieni un pareiza domāšana pilnīgi atbilst cilvēka apskaidrības līmenim
- pericentrs Ap kādu debess ķermeni riņķojoša objekta orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk šim debess ķermenim
- orbitālā rezonanse ap kopēju centrālo ķermeni riņķojošu debess ķermeņu apriņķojuma periodu attiecība, kas izsakāma ar veseliem skaitļiem; izveidojas debess ķermeņu gravitācijas mijiedarbības rezultātā; Saules sistēmā šāda rezonanse pastāv, piemēram, Plutona un Neptūna kustībā, kuru apriņķojumu periodu attiecība ir tuva 3 : 2
- ķeksts apakšējais šķērsstienis uz nēģu lamatas
- Alegeinu plato Apalaču plato ziemeļu daļa (uz ziemeļiem no Tagforkas upes) ASV (_Allegheny Plateau_), augstums pieaug no 600 m ziemeļos līdz 1070 m dienvidaustrumos; viļņoti, lēzeni līdzenumi mijas ar atsevišķiem kalnu masīviem, ko saposmo dziļas ielejas
- tuncīgs Apaļīgs (īpaši par jaunu meiteni)
- rācenīgs apaļīgs, rācenim līdzīgs
- normālais raukums apaļkoku caurmēra vai neapmalotu zāģmateriālu platuma pakāpeniska samazināšanās visā to garumā par 1 cm uz sortimenta garuma 1 m
- svītrošana Apaļo kokmateriālu daļēja mizošana - mizas nogriešana garenisku slokšņu veidā
- pundurplanēta Apaļš debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, bet nav pietiekami liels, lai tā gravitācijas spēks spētu attīrīt orbītu no mazākiem objektiem
- ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis
- apaļtērauds Apaļš tērauda stienis, ko izmanto kā sagatavi dažādiem izstrādājumiem
- homogenizators aparāts iepriekšējai piena apstrādei pirms sterilizācijas; homogenizatorā piena tauku lodītes tiek tā sasmalcinātas, ka tās neceļas augšup un nenostājas pienam virsū, tāpēc homogenizēts piens labāk uzglabājas
- farinotoms aparāts kviešu vai miežu graudu sagriešanai gareniski, lai noteiktu to stiklainumu, kas ir svarīga pazīme iegūstamo miltu un maizes izstrādājumu kvalitātes noteikšanā
- otokalorimetrs aparāts vestibulārā aparāta funkciju pārbaudei, nosakot nistagma ilgumu, kas parādās, ielejot ausī aukstu vai siltu ūdeni (kaloriskā reakcija)
- filtrs aparāts, ierīce vai porains ķermenis šķidrumā suspendēto cieto daļiņu vai citu šķidrumu atdalīšanai kāšot; lieto, piemēram, cementa rūpnīcās
- amnioskops Aparāts, ko ievada grūtnieces dzimumceļos lai pārbaudītu augļa ūdeni
- skeletapbedījums Apbedīšanas veids, kad tiek apbedīts mirušā ķermenis (atšķirībā no ugunsapbedījuma, kad mirušais tiek sadedzināts), bronzas un dzelzs laikmetā bija visvairāk izplatītais apbedīšanas veids un viduslaikos kļuva par vienīgo oficiāli atļauto
- izliet Apdzēst uguni (ar ūdeni)
- Kaķenieki apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Annenieku pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Annas muižas ("Annenhof") teritoriijā
- Baltinava apdzīvota vieta (lielciems) Latvijas austrumos, Balvu novadā, 36 km no Balviem un aptuveni 6 km no Krievijas robežas (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. Balvu rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Baitinowo" teritorijā, kā apdzīvota vieta pirmoreiz minēta 1760. g.
- Riebiņi apdzīvota vieta (lielciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 6 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Rybiniszki" teritorijā, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Rībeni, agrāk - Ribiniški
- Ausātas apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā
- Ļukas apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā
- Zebru muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā
- Slagūne apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā
- Bičuļi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā
- Gauriņi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā
- Pēterkalni apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā
- Spurģi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā
- Ludženieki apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā
- Gudenieku muiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā
- Abgunste apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā
- Putrēnciems apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā
- Basi apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā
- Birži apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā
- Adzes apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā; bijušais nosaukums - Adze
- Laukmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļenieku pagastā
- Janovole apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagasta ziemeļos, kas sāka veidoties 19. gs. vidū Briģu muižas teritorijā; atrodas aptuveni 2 km no Briģiem pie Ludzas novada robežas
- Bērzupe apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Annenieku pagastā
- Ūziņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā
- Šķeltova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 20 km no Krāslavas, pagasta centrs; saukta arī Šķeltiņi, latgaliski Šķeļteni
- Ozoliņi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Dagdas pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 2 km no Dagdas pilsētas, arī Ūzuleņi, latgaliski Ūzuleni
- Rokasbirze apdzīvota vieta Aizputes pagastā, aptuveni 3 km no Aizputes pilsētas, Aizputes pagasta administratīvais centrs
- Denisona apdzīvota vieta ASV ("Denison"), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Altoivona apdzīvota vieta Bolīvijā (_Alto Ivon_), Beni departamenta ziemeļu daļā
- Sauga apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, aptuveni 5 km uz ziemeļiem no Pērnavas
- Greignamana apdzīvota vieta Īrijā (_Graiguenamanagh_), Kilkeni grāfistes austrumos, Berovas krastā
- Beliregita apdzīvota vieta Īrijā, Kilkeni grāfistē
- Kalana apdzīvota vieta Īrijā, Kilkeni grāfistē
- Tomastauna apdzīvota vieta Īrijā, Kilkeni grāfistē
- Mūnkoina apdzīvota vieta Īrijā, Kilkeni grāfistes dienvidos
- Kāslkomera apdzīvota vieta Īrijā, Kilkeni grāfistes ziemeļu daļā
- Avturi apdzīvota vieta Krievijā (_Avtury_), Čečenijas Republikā
- Babuškina ciems apdzīvota vieta Krievijā (_imeni Babuškina_), Vologdas apgabalā
- Bartata apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, aptuveni 80 km uz ziemeļiem no Krasnojarskas
- Alhankala apdzīvota vieta Krievijas Čečenijas Republikā, dienvidrietumos no Groznijas
- Basu muiža apdzīvota vieta Kuldīgas novada Gudenieku pagastā
- Aģenišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Ageniškis_), Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
- Avižieņi apdzīvota vieta Lietuvā (_Avižieniai_), Viļņas apriņķa Viļņas rajonā
- Ain Benī Mathāra apdzīvota vieta Marokā (_Aïn Benimathar_), Austrumu reģionā
- Adžijapa apdzīvota vieta Turkmenistānā (_Ajyýap_), Balkanas vijaleta dienvidos
- Akbugdaja apdzīvota vieta Turkmenistānā (_Ak bugdaý_), Ahala vijaletā
- Babadajhana apdzīvota vieta Turkmenistānā (_Babadaýhan_), Ahala vilajeta dienvidaustrumu daļā
- Bami apdzīvota vieta Turkmenistānā, Ahala vilajetā, Karakuma kanāla ziemeļu krastā
- Akdaša apdzīvota vieta Turkmenistānā, Balkanas vilajeta rietumos, Kaspijas jūras Krasnovodskas līča ziemeļu piekrastē
- Austrumčehija Apgabals Čehijas ziemeļos atbilstoši administratīvajam iedalījumam bijušajā Čehoslovākijā, kas aptuveni atbilst Hradeckrāloves apgabalam mūsdienās
- amigdala Apgabals smadzeņu deniņu daivā, emociju kontroles centrs
- apūdeņot Apgādāt (zemi, augsni) ar ūdeni, pievadot to mākslīgi
- lākturis Apgaismošanas ierīce - metāla stienis ar turētāju skala vai lāpas iestiprināšanai
- gaismeklis Apgaismošanas ierīce, gaismas ķermenis
- apgale Apgalvenis
- RIND Apgriezeniskais išēmiskais neiroloģiskais deficits (angļu "reversible ischemic neurologic deficit")
- disponēze Apgriezenisks psihopatoloģisks stāvoklis, ko rada nemanāmas, nepareizi virzītas neirofizioloģiskas reakcijas uz dažādiem kairinātājiem un kas ietekmē visu organismu
- reversibilitāte Apgriezeniskums; izārstējamība, izdziedināmība
- apgr/min Apgriezieni minūtē (ārpussistēmas rotācijas frekvences mērvienība)
- apgr/s Apgriezieni sekundē (ārpussistēmas rotācijas frekvences mērvienība)
- Polygonium c-album apiņu raibenis
- noblauvēt Aplaistīt (ar ūdeni)
- noblauznāt Aplaistīt (ar ūdeni)
- noblauznēt Aplaistīt (ar ūdeni)
- sarumelēt Aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās
- nošļidzināt Aplaistīt ar ūdeni
- noblauznāties Aplaistīt vienam otru (ar ūdeni)
- noblauznēties Aplaistīt vienam otru (ar ūdeni)
- aprumelēties Aplaistīties ar ūdeni, uzsākot (attiecīgajā gadā) pirmo reizi kādu darbu (parasti dzenot lopus pirmo reizi ganībās)
- šmucināt Aplejot (ko) ar verdošu ūdeni vai iegremdējot verdošā ūdenī, panākt, ka dalās nost (apmatojums, apspalvojums)
- nosalināt Aplejot (miltus) ar verdošu ūdeni un ļaujot stāvēt, panākt, ka (iejavs) iegūst saldu garšu
- nobrucināt Aplejot (miltus) ar verdošu ūdeni un ļaujot stāvēt, panākt, ka (iejavs) iegūst saldu garšu; noplaucēt (1)
- plucināt Aplejot ar verdošu ūdeni (parasti nokautu cūku), panākt, ka dalās nost (apspalvojums, apmatojums); šādā veidā dalīt nost (apmatojumu, apspalvojumu nokautam dzīvniekam), apstrādāt (nokautu dzīvnieku)
- atplaucēt Aplejot ar verdošu ūdeni, panākt, ka atlobās, ka var atdalīt
- terebra Aplenkuma svārpsts, ar ko senie romieši urba pilsētu sienas
- sabrucināt apliet (veļu) ar verdošu ūdeni
- apsalināt Apliet ar karstu ūdeni (iesalu)
- nožļāgties Aplieties ar ūdeni (netīši)
- noliedināties Aplipt ar vielu vai vielām, kas līst ar lietus ūdeni
- mainīt gredzenus apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties
- mīt gredzenus apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties
- pārmīt gredzenus apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties
- circa apmēram, aptuveni
- aptuvumis Apmēram, aptuveni
- gabal Apmēram, aptuveni
- piegulu Apmēram, aptuveni, tuvu
- apmest salto apmest kūleni vai vairākus kūleņus gaisā lēciena laikā
- apskaut Apņemt, pārņemt (par uguni, ūdeni)
- apnirt Appeldēt apkārt ienirstot
- aplāpis Appelējis, apsūnojis, slideni glums
- inundācija Applūdināšana vai pārpurvošana, aizdambējot tekošu ūdeni
- applūdinātība Applūduma līmenis
- piepilt Applūst; celties ūdens līmenim
- nodibināt Apprecoties izveidot (ģimeni)
- dibināt Apprecoties veidot (ģimeni)
- apurs Appurvis, zema, ar zāli apaugusi vieta, kas pavasarī pārklājas ar ūdeni
- skaidrojums apraksts, kurā atklāj vārda nozīmi, resp., jēdzienisko saturu
- iesist pa ķobi apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem)
- iekāpt galvā apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem)
- ieiet galvā apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem)
- iesildīt galvu apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem); arī apreibināties
- sakāpt galvā apreibināt, izraisīt reibumu (par alkoholiskiem dzērieniem)
- iereibt Apreibt (parasti mazliet) no alkoholiskiem dzērieniem
- sareibt Apreibt, arī iereibt (parasti no alkoholiskiem dzērieniem)
- iesviķoties Apreibt, iereibt no alkoholiskiem dzērieniem
- spēķot aprīkot (riteni) ar spieķiem
- Elgons Aprimis vulkāns Austrumāfrikā ("Elgon"), uz Kenijas un Ugandas robežas, augstums - 4322 m, diametrs - 15 km
- apriņķojums Apriņķojuma (orbitālais) periods - laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret noteiktu atskaites punktu
- aprumelēt Aprumulēt - rumulējoies aplaistīt (kādu) ar ūdeni
- kordons Apsardzes postenis (rezervātā vai saudzējamā zonā); šādam postenim paredzēta celtne
- apžērgt Apsēsties jāteniski
- sasaistīt Apsienot, arī cieši aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt
- XOXO Apskāvieni un skūpsti (angļu "hugs and kisses"; X - buča, O - apskāviens; var atkārtoties daudzkārtīgi)
- aspersija Apslacināšana ar svētītu ūdeni
- izmaknīt Apslēpti iztukšot, slepeni izzagt kaut ko
- sekstēt apsmulēties, pakāpeniski kļūt cietākam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem
- romantika apstākļi, situācija u. tml., kas izraisa emocionālu pacilātību, neikdienišķas izjūtas
- likteņgaitas Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2); likteņceļš
- likteņceļš Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2); likteņgaitas
- leperis apstrādājamās virsmas kontrķermenis, ko izmanto par instrumentu virsmas lepēšanā
- iesālot Apstrādāt (barību) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā
- salināt Apstrādāt (iesala miltus) ar verdošu ūdeni
- presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piemēram, mainītu (tā) formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu, izspiestu (no tā) šķidrumu
- iesalināt Apstrādāt (miltus maizes cepšanai) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā
- degadēt Apstrādāt (vilnas audumu) ar tvaiku vai karstu ūdeni
- velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus)
- dekatēt Apstrādāt ar tvaiku vai karstu ūdeni (piemēram, vilnas drānu), lai uzlabotu kvalitāti, nodrošinātu pret savelšanos, saraušanas
- kveldināt Apstrādāt ar verdošu ūdeni (gaļas produktus, piemēram, mēli, aknas, plaušas)
- elektroerozijas apstrāde apstrāde ar elektrisko izlādi starp apstrādājamo ķermeni un speciālu elektrodu
- apstrādes shēma apstrādes procesa shematisks attēls ar apstrādājamo ķermeni, instrumentu un apstrādei nepieciešamo izpildkustību nosacītiem apzīmējumiem
- denuncēt Apsūdzēt (kādu), slepeni ziņojot
- klājuguns Apšaude, kad lodēm vai šāviņiem ir klājeniska trajektorija
- appīkšķināt Apšļakstināt, sitot ar roku pa ūdeni
- applikšķināt Apšļakstināt, sitot ar roku pa ūdeni
- Limentris populi apšu raibenis
- Apatura ilia apšu zaigraibenis
- apmētāt Apšūt ar palieliem dūrieniem; apmetināt 1(1)
- apmetināt Apšūt palieliem dūrieniem (drānas malas, lai tās neirtu)
- izdiegšana Apšūto piegriezumdetaļu apvērsuma īslaicīga nostiprināšana ar roku darba slīpdūrieniem vai ar viegli izārdāmu šujmašīnas cilpdūrienu pagaidšuvi, lai iegūtu nepieciešamo, piem., 2 mm platu pārmalojumu no apvērsumšuvekļa, piem., no zempārloka, zemapkakles ārēji neredzamās puses
- unce Aptiekas un monētu masas mērvienība - piemēram, aptuveni 31,1 grams (angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 29,86 grami (vecajā krievu mērvienību sistēmā)
- okultācija aptumsums, kurā novērotājam no Zemes viens debess ķermenis aizklāj otru (pilnīgi vai daļēji), piemēram, Saules aptumsums
- šakalis Aptuveni 0,5 metrus garš nozāģēts kokmateriāla gabals
- zirgu ķerzine aptuveni 1 metru augsts skalu grozs, ar kuru nes sauso lopbarību
- saita Aptuveni 150 cm gara, paresna virve, arī ķēde dzīvnieka piesiešanai; valgs
- izsviedējvads Aptuveni 2 cm gara sēklvada daļa vīrieša dzimumorgānos, kas atveras urīnizvadkanālā
- pusdebesīs aptuveni 30 - 60 grādu virs horizonta
- Adžantas alas aptuveni 30 klintī izkaltas alas Aurangābādas apgabalā, Mahārāštras štatā, Indijā; alās ir dažādi sienu gleznojumi un izkaltas skulptūras
- Alvastras apmetne aptuveni 4200 g. veca apmetne Alvastras tuvumā, izrakumi kopš 1909. g., keramikas, kaula, krama priekšmeti un rotaslietas
- izvalks Aptuveni 5 m garš āliņģis, ko lieto tīklu laišanai ziemas zvejai
- sliņķis aptuveni 60 centimetrus garš, gauss, lēnīgs mugurkaulnieks (Dienvidamerikas mežos), kas parasti visu mūžu pavada viena koka vainagā, karājoties pie zariem
- traversā Aptuveni 90 vai 270 grādu azimutā; taisnā leņķī attiecībā pret transportlīdzekļa garenasi
- vācu jūdze aptuveni 9062 metri (vecajā vācu mērvienību sistēmā)
- granula aptuveni apaļi veidojumi vairāku simtu km diametrā, kas veido Saules fotosfēras redzamo virskārtu; veidojas Saules konvektīvajā zonā notiekošo vielas kustību rezultātā
- pārdesmit Aptuveni divdesmit
- pārsimt Aptuveni divi simti
- pārdesmits Aptuveni divi vai vairāki desmiti
- pārsimts Aptuveni divi vai vairāki simti
- pustukšs Aptuveni līdz pusei tukšs
- nors Aptuveni mēnesi ilgas militārās mācības
- aptakserēt Aptuveni notaksēt; novērtēt
- ekstrapolēt Aptuveni noteikt funkcijas vērtības ārpus zināmo vērtību kopas
- pusgalva Aptuveni puse no (parasti cilvēka) galvas augstuma
- jaunekle Aptuveni pusgadu veca vista, arī aita
- daiga Aptuveni pusotra metra garš, parasti egles, zars
- vaļēja zvaigžņu kopa aptuveni sfēriska zvaigžņu grupa, kurā ir 100 līdz 1000 zvaigžņu; kopa sastāv no relatīvi jaunām zvaigznēm
- uz to pusi aptuveni tā, gandrīz tā
- līdzīgi aptuveni tādā veidā, kā (kas) cits
- ca Aptuveni, ap (pie skaitļiem; lat. "circa")
- plus mīnus Aptuveni, apmēram
- tuvumis Aptuveni, apmēram
- acumērs aptuveni, bez mērīšanas
- apņemšana Aptveršana - uzbrukuma manevrs, kurā galvenie uzbrūkošie spēki apiet apkārt pretinieka galvenajām aizsardzības pozīcijā vai šķērso tās, lai nodrošinātu uzdevumu izpildi pretinieka aizmugurē
- Ziemeļkrimas kanāls apūdeņošanas kanāls Krimas pussalas ziemeļu un austrumu daļā, Ukrainas Hersonas apgabalā un Krimas Autonomajā Republikā, sākas Kahovkas ūdenskrātuvē (Dņepra), beidzas pie Kerčas, garums — 402,6 km, izbūvēts — 1961.-1971. g., 5 atzari ar kopējo garumu 300 km, nodrošina ūdens sagādi un apūdeņošanu 1580000 ha platībā, piegādā ūdeni Feodosijai, Kerčai u. c. apdzīvotām vietām
- Karakuma kanāls apūdeņošanas un kuģniecības kanāls Turkmenistānas dienvidos, sākas no Amudarjas upes pie Kerki pilsētas, stiepjas rietumu virzienā gar Karakoruma dienvidu daļu un Kopetdaga priekškalnēm, garums — 1100 km
- virspusējā pašteces apūdeņošana apūdeņošanas veids, kad ūdeni pa apūdeņojamā lauka virsmu sadala pašteces ceļā pa vagām, plūdjoslām vai plūdlaukiem
- pilienveida apūdeņošana apūdeņošanas veids, kad ūdeni un barības vielas dod tieši augam pilienu veidā pa neliela diametra cauruļvada tīklu caur speciāliem pilinātājuzgaļiem
- pieūdeņot Apūdeņot, saslapināt, piesātināt ar mitrumu, ūdeni
- Rietumrumānijas kalni Apuseni, Karpatu kalnu sistēmas daļa
- manteļskurstenis Apvalkdūmenis - liels, ēkai stāvi caurejošs skurstenis, kas augšgalā piltuvveidīgi sašaurinās, bet apakšējā daļa aptver veselu pavarda telpu
- dižskurstenis Apvalkdūmenis, manteļskurstenis
- forma Apveids (cilvēka ķermenim vai ķermeņa daļai); figūra
- sliežu ceļš apvidū ierīkots inženierbūvju komplekss, kas sastāv no divām tērauda sliedēm, kuras novietotas noteiktā attālumā viena no otras, lai pa tām varētu pārvietoties speciāls ritošais sastāvs
- fotoshēma Apvidus fotoattēls, kas iegūts samontējot netransformētas aerofotoainas pēc to kopīgiem punktiem un sākumvirzieniem
- atbalstpunkts Apvidus iecirknis, kas pielāgots apļveida aizsardzībai, izmantojot inženierbūves un kaujas līdzekļus
- inženierpoligons Apvidus iecirknis, kur notiek dažādu inženierlīdzekļu, mehanizācijas darbu mašīnu, pontonu un citu pārcelšanas līdzekļu izmēģinājumi, kā arī inženierkaraspēka mācības aizsargbūvju un aizsprostojumu ierīkošanā
- pusceļš Apvidus, vieta, kas atrodas aptuveni vienādā attālumā no (parasti diviem) objektiem
- dzīvnieku terapija apvienojošs apzīmējums daudzveidīgiem terapijas virzieniem, kuros terapeitiskiem mērķiem tiek iesaistīti dzīvnieki
- starpkontinentālās brokastis apvienojošs nosaukums brokastīm angļu un amerikāņu gaumē, kas sastāv no kontinentālo brokastu ēdieniem, kas papildināti ar vairākiem citiem ēdieniem, kurus klients var pasūtīt papildus, piemēram, svaigi augļi, sauso graudu brokastis, aukstās uzkodas vai citi ēdieni
- UNRRA Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un rehabilitācijas aģentūra (angļu "United Nations Relief and Rehabilitation Agency"); darbojās Vācijā 1945-46, tās uzdevums bija repatriēt uz dzimteni sabiedroto karagūstekņus un deportētos civiliedzīvotājus
- personības organizācijas līmenis apzīmē personības traucējumu pakāpi, ko diagnostikā izmanto psihoanalītiskajā psihoterapijā un psihodinamiskajā pieejā; tiek nodalīti trīs līmeņi: neirotiskais, robežstāvokļa un psihotiskais līmenis
- pusfajanss Apzīmējums podniecības māla izstrādājumiem, kam poraina dabiski krāsaina (iesarkana, iedzeltena vai dzelteni zaļgana) drumstala pārklāta ar caurspīdīgu svina glazūru
- pūšļošana Apzīmējums seniem tautas ārstniecības paņēmieniem; vārdošana
- dieviņš Apzīmējums tikai aptuveni zināmajam
- mikroģenēze Apziņā novērojams uztveres process, kad veidola uztveršanai nepieciešams laiks, ietver uztveramā objekta pakāpenisku vai posmsecīgu apzināšanu
- SOC Apziņas līmenis (angļu "state of consciousness")
- zvērdz- Apzvērdzeniski
- pastila Apžāvēts sīkporains konditorejas izstrādājums, ko pagatavo, putojot saldinātu augļu biezeni (ar olas baltumu vai bez tā)
- ultravioletais starojums ar aci neuztverams elektromagnētisks starojums, kam viļņa garums ir aptuveni no 2 līdz 400 nanometriem; daudzos materiālos tas rada fluorescenci, līdz ar to tie sāk izdalīt jau redzamu starojumu
- akcīzes preces ar akcīzes nodokli apliekamās preces; Latvijā tādas ir nafta un naftas produkti, alkohols (t. sk. alus), tabakas izstrādājumi, automašīnas un motocikli, daži bezalkoholiskie dzērieni un kafija
- tēst ar asa darbarīka griezieniem, cirtieniem (parasti turpatpakaļkustībā) līdzināt, arī veidot (kokmateriāla, akmens, metāla) virsmu, atdalot tās virskārtu; šādā veidā darināt (ko)
- sist ar atsevišķu zvana skaņa vai atsevišķām zvana skaņām vēstīt (laiku) - par pulksteni
- nosist ar atsevišķu zvana skaņu vai atsevišķām zvana skaņām pavēstīt (laiku) - par pulksteni
- skaņot ar attiecīgajiem paņēmieniem panākt, ka (ierīcei, aparātam u. tml.) rodas vēlamais tehniskais stāvoklis
- pavairot ar attiecīgiem paņēmieniem (piemēram, dalot cerus, sējot, stādot) palielināt (augu) daudzumu
- augšcilpām ar augstiem lēcieniem (kā zaķis)
- augšcilpiem ar augstiem lēcieniem (kā zaķis)
- augstcilpiem ar augstiem lēcieniem (kā zaķis)
- augšlēkām ar augstiem lēcieniem, ātri
- sulīgā barība ar augu šūnsulu un ūdeni bagātu barības līdzekļu grupa (zaļbarība, sakņaugi, skābbarība, arī ūdeņainā barība)
- siet izkapti ar auklu, klūgu, stiepli u. tml. piestiprināt izkapts asmeni pie tās kāta
- drupačnieks ar biezpiena drupačām apkaisīts (cepts) plācenis
- nosacirsties ar cirtienu vai cirtieniem tikt nogalinātam
- ošņāt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); ostīt (2)
- ostīt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); ošņāt (2)
- izokšķerēt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus)
- izošņāt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); izostīt (2)
- izostīt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); izošņāt (1)
- izost ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); izošņāt (1); izostīt (2)
- saostīt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); saost (2); izostīt (2)
- saost ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); saostīt (2); izost (1)
- skultēt ar dažādiem paņēmieniem, viltībām u. tml. censties panākt, ka izdod, atdod (naudu)
- apšuvums ar drānas virspusēm kopā savietotu griezummalu savienojums (parasti ar divdiegu slēgdūrieniem), kam seko iegūtā piegriezumdetaļu pusfabrikāta apvēršana, lai gatavajā izstrādājumā no abām pusēm būtu redzamas apvērstā šuvekļa (piemēram, apkakles, aproces, pārloka drānas) virspuses
- izdukņāt ar dūres sitieniem izgrūst ārā
- apkūkot ar dzeguzes kūkošanu likteni pareģot
- šķobrains ar dzelteniem un melniem plankumiem un svītrām
- šķobrs ar dzelteniem un melniem plankumiem un svītrām
- dzeltenziedains ar dzelteniem ziediem
- vāneklis ar ēdieniem pilns trauks
- fotografika ar fotogrāfiskiem paņēmieniem izgatavots attēls, kurā ir tikai divi toņi - melnais un baltais
- galvup ar galvu uz priekšu; kūleniski
- ķūģis ar grābekli gareniski sapresēts siena klēpis, kas paredzēts novietošanai uz nesamajiem kokiem - ķestēm
- gredzenains ar gredzeniem apgādāts
- izsprukt ar grūtībām, slepeni u. tml. izkļūt (no nevēlama stāvokļa)
- regulēt ar hidrotehniskiem paņēmieniem panākt, ka (parasti ūdenstilpē) ir noteikts ūdens režīms
- bambale ar humoru tiek attiecināts uz meiteni
- korķens ar iegareniem maziem puvumiem
- aizsargāties ar īpašiem līdzekļiem, paņēmieniem nodrošināties (pret ko nevēlamu, kaitīgu, ļaunu)
- saformēt ar īpašiem organizatoriskiem paņēmieniem izveidot (cilvēku grupu, parasti bruņoto spēku vienību, dalu, apakšvienību)
- transplantēt ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai)
- siet ar īpašiem paņēmieniem (piemēram, šujot, līmējot) saistīt (grāmatas, burtnīcas u. tml.) lapas un vākus
- maisīt ar īpašiem paņēmieniem apvienojot, savienojot (ko), gatavot (kā) kopumu
- iestrādāt ar īpašiem paņēmieniem iestiprināt (priekšmetā, materiālā)
- iestrādāt ar īpašiem paņēmieniem ievirzīt, iejaukt (izkliedētu sēklu, mēslojumu augsnē)
- steidzināt ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (augs) dod ražu pirms parastā augļu nobriešanas, ziedēšanas u. tml. laika
- mācīt ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanās veids; dresēt (dzīvnieku)
- uzstrādāt ar īpašiem paņēmieniem piestiprināt (uz kā, kam)
- stādīt ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu vai tā bumbuli, sīpolu, spraudeni, saknes vai stublāja daļu) augšanai pastāvīgā vietā
- izkombinēt ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību iegūt, panākt (ko)
- sakombinēt ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību iegūt, panākt, izveidot (ko); izkombinēt (1)
- piešaut ar izmēģinājuma šāvieniem noteikt pareizu (šaujamieroča) stobra stāvokli
- sesināt ar izsaucieniem "se, se, sē, sē" dzīt projām (suni)
- kult ar kāda rīka, ierīces sitieniem, triecieniem panākt, ka atdalās graudi, sēklas no vārpām, skarām, pākstīm u. tml.
- dasalikties ar kādiem paņēmieniem (piemēram, ar glaimiem) panākt darījuma noslēgšanu
- labot ar kādiem paņēmieniem novērst, mazināt (defektus ķermenī, tā daļas funkcijās)
- hidroinkubators ar karstu ūdeni apsildāms inkubators
- aizvien ar katru mirkli, pakāpeniski, nemitīgi
- arvien ar katru mirkli, pakāpeniski, nemitīgi
- arvienu ar katru mirkli, pakāpeniski, nemitīgi
- sakliegties ar kliedzieniem sazināties (par dzīvniekiem)
- kalt ar knābja triecieniem drupināt (parasti koka daļas) - par putniem; ar knābja triecieniem veidot (kur caurumu, dobumu u. tml.)
- lasēt ar koka liekšķeri smelt ūdeni ārā no laivas
- dūmenis ar krāsnīm savienota izbūve (celtnē) dūmu izvadīšanai gaisā; šīs izbūves ārējā, ārpus celtnes redzamā daļa; skurstenis
- čamuriski ar krusteniski novietotām svirām stumt baļķi uz priekšu
- skurstenis ar kurināmierīcēm savienota konstrukcija (celtnē, transportlīdzeklī u. tml.) dūmu izvadīšanai gaisā; šīs konstrukcijas ārējā, ārpus celtnes, transportlīdzekļa u. tml. redzamā daļa; dūmenis
- saliekt ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī ka (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas
- saķērkties ar ķērcieniem sazināties (par putniem)
- piķelēt ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks
- atspridzināties ar lēcieniem skriet atpakaļ
- uzlēkt ar lēcienu, strauji liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā, piemēram, uz zirga, velosipēda)
- pusatslogotā pusass ar lieces momentu slogota pusass, kas balstās tilta sijas gultnī tuvu dzenošajam ritenim
- apofīze ar magmatisko iežu ķermeni tieši saistīts tā dzīslveida atzarojums
- pareģot ar maģiskiem paņēmieniem noteikt (ko gaidāmu) un paziņot (par to)
- ārstēt ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem darīt veselu (orgānu, organisma daļu u. tml.)
- ārstēt ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem palīdzēt (slimajam) atgūt veselību
- uzkrāt ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (daudzas zināšanas, atziņas), apgūt (piemēram, tradīcijas)
- sakrāt ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (parasti daudzas, zināšanas, atziņas u. tml.)
- uzkrāt ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski vairot, palielināt (materiālu vērtību) daudzumu
- uzplūdināt ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (parasti ūdenstilpe) piepildās, uzpildās ar ūdeni
- sakrāt ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka pakāpeniski atjaunojas, arī palielinās (fiziskie, arī garīgie spēki)
- pārmest ar metienu pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur); pārsviest (3)
- robotlocekļi ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināmi locekļi, ko piestiprina cilvēka (parasti invalīda) ķermenim no ārpuses vai trūkstošo locekļu vietā
- nožilīt ar neasu nazi nelīdzeni nogriezt
- nožirīt ar neasu nazi nelīdzeni nogriezt
- cirstīt ar nelieliem atvēzieniem vairākkārt cirst
- apmēram ar nelielu novirzi (no minētā daudzuma, laika, vietas, u.c.); aptuveni
- plīckains ar nokareniem zariem
- nosusināšanas norma ar nosusināšanu panākamais optimālais gruntsūdens līmenis, kas nodrošina vēlamo mežaudzes augsnes aerāciju visā veģetācijas periodā
- aizdarināt ar noteiktām darbībām, dažādiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets) ir slēgts; aiztaisīt ciet
- nozīmes nobīde ar nozīmes pārnesumu nesaistītas pārmaiņas valodas vienības jēdzieniskajā saturā
- nolaidums ar pakāpenisku balss pazeminājumu saistītā teikuma, arī vārda daļa
- izstaipīt buru ar pakāpenisku noslogošanu panākt buras detaļu optimālo stāvokli
- ieļekot ar palēcieniem ieiet, ieskriet (kur iekšā, parasti par zaķi)
- leciņos ar palēcieniem, aulekšus
- lēciņos ar palēcieniem, aulekšus
- lēciņus ar palēcieniem, aulekšus
- pārasniem ar pārasmeni
- punčāt ar plaukstu viegli dauzīt pa ūdeni
- atdzīt ar plūsmu atvirzīt šurp (ko) - par vēju, ūdeni u. tml.
- iespieddarbs ar poligrāfiskiem paņēmieniem izgatavots darbs (piemēram, grāmata, žurnāls, laikraksts, albums, atklātne, karte)
- pārstiept ar pūlēm pārnest (uz kurieni, pie kā, kur u. tml.)
- plūkāt ar rāvieniem dalīt ko nost, padarot retāku (kādu kopumu)
- plūkāt ar rāvieniem vairākkārt vilkt, plēst (ko)
- plūkāt ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem)
- plūkt ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem)
- šķīt ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem); plūkt (2)
- žankāties ar rokām plunčāties pa ūdeni
- iemāt ar rokas mājieniem ieaicināt
- ķeizerkūka ar sāli un ķimenēm apkaisīts rupjmaizes plācenis (ko parasti cep pēdējo pēc maizes cepšanas)
- uzcibināt ar saucieniem "cib! cib!" saukt vistas
- pārūbināt ar saucieniem "ūbī, ūbi, urr" aicināt mājās (cūku no ganībām)
- sasaukties ar saucienu, saucieniem sazināties (par cilvēkiem)
- zvanīt ar savu skaņu vēstīt (parasti laiku) - par pulksteni
- sist ritmu (arī takti) ar sitieniem atveidot ritmu (takti)
- sist takti (arī ritmu) ar sitieniem atveidot takti (ritmu)
- izsist ar sitieniem izveidot (ritmu, skaņas); tie ko sistam, izveidot (ritmu, skaņas) - par skaņas avotu
- nodzīt ar sitieniem nodabūt, novirzīt nost
- atsist ar sitienu vai sitieniem atdarīt, dabūt vaļā (ko aiznaglotu, sastiprinātu)
- apsist ar skaņu, sitienu pavēstīt (laiku) - par pulksteni; nosist
- samesties (ar) acīm ar skatieniem sazināties
- saskatīties ar skatieniem sazināties
- bane ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles
- banīca ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles
- bānīca ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles
- banīte ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles
- banītis ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles
- bānītis ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles
- spiegot ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties dabūt zināt ko (parasti sadzīvē)
- izspiegot ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties uzzināt (ko)
- projektils ar sparu izsviests ķermenis; mērķī šauta bumba, lode, īpaši lielgabalu
- kaut ar speciāliem paņēmieniem nonāvēt (lauksaimniecības dzīvniekus), parasti saimnieciskai izmantošanai
- dungāt ar speciālu nūju sitot pa ūdeni dzīt zivis tīklā
- uzcirst ar spēcīgiem vēzieniem apvērst, apgriezt uz otru pusi (piemēram, žāvējamo sienu)
- cirst ar spēcīgiem vēzieniem vērst, griezt uz otru pusi (parasti žāvējamo sienu)
- sadragāt ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu savainot (ķermeņa daļu, arī ķermeni)
- nosaspardīties ar spērienu vai spērieniem tikt ievainotam (parasti par zirgiem)
- šķaidīt ar spiedieniem, sitieniem smalcināt (ko), veidot (kā) masu
- joms ar stabu vai kolonnu rindām norobežota gareniskā daļa taisnstūrveida celtnē (piemēram, bazilikā)
- izdukāt ar stieni izdzīt zivis no krasta alām
- kordodroms ar stiepļu tīklu apņemts asfaltēts vai betonēts apļveida laukums aviomodelistu un automodelistu sacensībām un treniņiem
- cirsties ar strauju kustību doties, mesties, griezties (kur, uz kurieni) - par cilvēku vai dzīvniekiem
- samest ar strauju kustību novietot (ķermeņa daļu kur, kādā stāvoklī), arī ar strauju kustību panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) ieņem (kādu pozu)
- bobslejs ar stūri vadāmas kamanas nobraukšanai pa speciālu trasi ar asiem pagriezieniem
- bobs ar stūri vadāmas kamanas nobraukšanai pa speciālu trasi ar asiem pagriezieniem; bobslejkamanas
- pārsviest ar sviedienu pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur)
- vervēt ar šādiem paņēmieniem veidot (cilvēku grupu)
- uzkausēt ar tehnoloģiskiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets, tā daļas) neatdalāmi sasaistās (ar uzklāto kausējumu)
- iespiest ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (piemēram, grāmatu, žurnālu)
- salikt ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (teksta, attēla) iespiedformu
- iespiest ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (tekstu, attēlu); arī publicēt (parasti periodikā)
- spiest ar tipogrāfiskiem paņēmieniem veidot (tekstu, grāmatu, žurnālu u. tml.)
- kalt ar triecieniem (piemēram, sitot ar āmuru) apstrādāt (plastisku materiālu, parasti metālu)
- skaldīt ar triecieniem dalīt (kādu materiālu, parasti koksni) šķiedru garenvirzienā; šādā veidā gatavot (ko), arī pārveidot (ko)
- skaldīt ar triecieniem dalīt (piemēram, akmeņus) noteiktas formas gabalos
- kalt ar triecieniem drupinot, apstrādāt (parasti akmeni, kokmateriālu); ar triecieniem drupināt
- kalt ar triecieniem drupinot, veidot (caurumu, robu)
- sakult ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piemēram, ūdens); ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens; ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piemēram, putas, viļņi)
- kulstīt ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laika šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni)
- pērt ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, smiltis, dubļus); kult (3), kulstīt (3)
- kult ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni)
- satriekt ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst; ar triecienu, triecieniem sabojāt, parasti pilnīgi
- kaņuppiens ar ūdeni aplietas sagrūstas kaņepes
- svinūdens ar ūdeni atšķaidīts svinetiķis, pienains šķidrums, ko lieto medicīnā kompresēm pret iekaisumiem
- hidrosfēra ar ūdeni klātā zemeslodes virsma; zemeslodes ūdeņu kopums, kurā ietilpst, piemēram, okeāni, jūras, ezeri, upes, pazemes ūdeņi
- helofīti ar ūdeni klātu vietu augi, kas sakņojas augsnē, bet kam virszemes daļas izaug cauri ūdenim un paceļas virs tā
- žurga ar ūdeni nolaistījies cilvēks
- ūdensdzīsla ar ūdeni piepildīta plaisa zemes garozā
- plūdenis ar ūdeni piesātināta smalkgraudaina, putekļaina smilts vai mālsmilts, kas rada grunts plūšanu
- ūdensnesējhorizonts ar ūdeni piesātinātu ūdenscaurlaidīgu iežu slāņkopa, ko no augšas un apakšas (gruntsūdeņiem tikai no apakšas) norobežo ūdensnecaurlaidīgi slāņi
- sasaldēšanas – atkausēšanas cikls ar ūdeni piesūcināta būvmateriāla secīga sasaldēšana un atkausēšana tā salizturības noteikšanai
- daņčka ar ūdeni pildīta ieplaka (uz ceļa); peļķe
- žancka ar ūdeni pildīta ieplaka; staigna vieta, gramba; peļķe
- žoncka ar ūdeni pildīta ieplaka; staigna vieta, gramba; peļķe
- žonga ar ūdeni pildīta ieplaka; staigna vieta, gramba; peļķe
- žorga ar ūdeni pildīta ieplaka; staigna vieta, gramba; peļķe
- žurga ar ūdeni pildīta ieplaka; staigna vieta, gramba; peļķe
- palte ar ūdeni pildīta neliela ieplaka (tīrumā, pļavā)
- špalte ar ūdeni pildīta neliela ieplaka (tīrumā, pļavā)
- žolga ar ūdeni pildīta neliela ieplaka, bedre, gramba; peļķe
- acs ar ūdeni pildīta vieta aizaugušā ezerā
- čurba ar ūdeni pilna bedre (gramba) uz ceļa
- plorckāties ar ūdeni vai citiem šķidrumiem laistīties
- blendze ar ūdeni vai dubļiem pildīta bedre laukā
- ūdensmatracis ar ūdeni vai želeju pildīts matracis
- peļķe ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā; ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā
- palts ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā; ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā; peļķe
- hidrokūdra ar ūdens spiedienu iegūta kūdra, ko ieguva parasti celmainos purvos, kur ūdens ērti pieejams; kūdras slāni vispirms pārvērš pusšķidrā masā, no kuras ar īpašu sūkni izsūc ūdeni, pēc tam žāvē un sagriež ķieģelīšos
- pieskalojums ar ūdens straumi pakāpeniski pieskalota zeme
- pazemes ūdeņu horizonts ar ūdensnecaurlaidīgiem iežiem norobežots slānis vai slāņkopa, kas piesātināta ar ūdeni
- aizgrābāt ar vairākiem grābieniem aizvirzīt
- plucekļots ar vārošu ūdeni applaucētu pelavu u. tml. lopbarības dzēriens
- nolaupīt ar varu, parasti slepeni, aizvest (kādu), atņemot (citam), lai iegūtu sev, izmantotu savā labā
- blanšēt ar verdošu ūdeni, vārāmās sāls vai vājas koncentrācijas skābes šķīdumu ūdenī vai tvaiku applaucēt un tūlīt strauji ūdenī vai gaisā atdzesēt augu valsts izejvielas, lai inaktivētu tajos esošos fermentus
- atvēzēties ar vēzienu atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (sagatavojoties sitienam, triecienam u. tml.)
- vienasmens ar vienu asmeni
- krievu rulete ar vienu patronu pielādēta revolvera izšaušana sev deniņos; pirms šāviena magazīna tiek pagriezta uz labu laimi
- vienstobra ar vienu stobru (par šauteni)
- aizkrāpt ar viltību, mānot aizvilināt prom (uz kurieni)
- noķert uz makšķeres (kādu) ar viltīgiem paņēmieniem panākt gribēto
- izlikt cilpas ar viltīgiem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, bīstamu situāciju, apstākļus, lai kādu notvertu
- ievilināt lamatās ar viltīgiem, negodīgiem paņēmieniem panākt, lai kāds nokļūtu nepatīkamā, bīstamā situācijā
- izlikt lamatas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, bīstamu situāciju
- izlikt slazdu ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem, radīt kādam nevēlamu, bīstamu situāciju
- nokravāties ar visu iedzīvi pārvietoties, pārvākties lejā (no kurienes, kur, uz kurieni u. tml.)
- kūkšņāties ar visu ķermeni pēc kaut kā tiekties; salīkušam (kaut ko) neveikli darīt
- zeltšūts ar zelta pavedieniem izšūts
- paziņot ar ziņu uzaicināt (kādu uz kurieni), likt ierasties (kādam kur)
- nozvanīt ar zvana skaņām pavēstīt (laiku) - par pulksteni, zvanu
- piesist Ar, parasti nedaudziem, sitieniem (pret ko) radīt skaņu signālus
- malt Ar, parasti riņķveida, kustību spēcīgi jaukt (parasti ūdeni); riņķveida kustēties (kur, parasti gaisā)
- izveidojums Ārējā forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, tā daļām)
- veidojums Ārējā forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, tā daļām)
- garoza Ārējais cietais (zemeslodes) akmens apvalks (aptuveni līdz 75 kilometru dziļumam); litosfēra
- eksoskelets Ārējais skelets - no viegliem materiāliem izgatavota, ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem apgādāta, cilvēka ķermenim no ārpuses piestiprināma konstrukcija, kas palīdz invalīdiem staigāt vai arī pastiprina cilvēka fiziskās iespējas, piemēram, smagumu pārvietošanai
- Gulbju krustakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Alūksnes novada Annas pagastā, tas ir stabveidīgs, 1 m augsts, apskaldīts, nolīdzinātajā priekšpusē iekalts krusts ar iedobumu pamatnē, uzskatāms par senu piemiņas akmeni kāda traģiska notikuma atcerei
- Cibēnu upurakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Dobeles novada Annenieku pagastā, Cepures kalna dienvidrietumu nogāzē, 2,5 m garā un 2 m platā akmens plakanā virsma ir paralēla paugura nogāzei, virsmā 2 neregulāri iedobumi, kas raksturīgi senajiem kultakmeņiem; kopā ar netālu esošajiem Cibēnu senkapiem un Cepures kalnu veido arheoloģisko pieminekļu kompleksu
- brutālisms Arhitektūras virziens 20. gs. 2. p. Rietumeiropā, ASV, Japānā, raksturīgas smagnējas formas, neapdarināta, raupja celtnes virsma, atsegtas konstrukcijas un inženierceltniecības sistēmas
- neobrutālisms Arhitektūras virziens, kas radās 20. gs. 50. gados Lielbritānijā, raksturīgas smagnējas formas, neapdarināta, raupja celtnes virsma, dažkārt atsegtas konstrukcijas un inženiertehniskās sistēmas; brutālisms
- joanieši Arī hospitālieši - katoļu mūku bruņinieku ordeņa (dibināts 12. gs. sākumā) locekļi; ordenis atbalstīja svētceļniekus, krusta karu dalībniekus; 16. gs. pārcēlās uz Maltas salu un kļuva pazīstams kā Maltas ordenis
- kumeļpēda Aristolohiju dzimtas ģints ("Asarum"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- entelechija Aristoteļa apzīmējums ķermeni veidotājam spēkam, kas vielai piešķir formu
- ārkārtība Ārkārtējais, neparastais, novirze no ikdienišķā, no pierastā
- arkla korpuss arkla darbīgo daļu (lemeša, vērstuves un sliedes) balstenis; atkarībā no vērstuves izvietojuma ir kultūrkorpusu, ātrgaitas, pusskrūves, skrūves u.c. korpusi
- rengas Arkla gredzeni - saites vērstuves piestiprināšanai
- kāta nazis arkla nazis, kas izgatavots no plakanstieņa, tā vienu galu nokaļot par asmeni; nazi nostata ar asmens slīpumu uz priekšu tā, lai augsni grieztu no apakšas uz augšu; lieto krūmu–purvu un meža arklos un zirgarklos
- grieze Arkls ar asmenim līdzīgu lemesi, griezējarkls
- griezējarkls arkls ar asmenim līdzīgu lemesi; grieze^3^(1)
- mehitaristi Armēņu kristīgo ordenis, ko nodibināja Mehitars, gribēdams atdzīvināt un izplatīt armēņu valodu un literatūru (1701. gadā)
- Bahts Armēņu mitoloģijā - likteņa personifikācija, dēvēts arī par laimes garu, ko dievs vai liktenis sūta kādai ģimenei vai cilvēkam, ja viņš kādu cilvēku pamet, tad to sāk vajāt neveiksmes
- Grohs Armēņu mitoloģijā - nāves gars, nāves eņģeļa personifikācija, viņš katram cilvēkam uz pieres pieraksta viņa likteni, bet savā grāmatā - cilvēku labos darbus un grēkus, kurus paziņo dievu tiesā
- Arevs Armēņu mitoloģijā - saules personifikācija, viņa kults Armēnijā bija izplatīts kopš senseniem laikiem, viņam upurēja zirgus; Aregaks
- Nemruts armēņu mitoloģijā - svešzemju valdnieks, kas iebrucis Armēnijā, uzcēlis neparasti augstu pili un gribējis nogalināt Dievu, lai ieņemtu viņa vietu, bet iespēris zibens, pavēries bezdibenis un viņš nogrimis kopā ar pili
- parastā armērija armēriju ģints suga ("Armeria vulgaris"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, 15-50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu zvīņainu sakneni
- namorodo Ārnemlendas (Austrālijas ziemeļi) rietumdaļas aborigēnu mitoloģijā - krāpnieki, baismīgi radījumi ar gariem nagiem, kuru ķermenis sastāv tikai no kauliem un ādas, ko satur cīpslas
- benzoskābe aromātiska skābe C~6~H~6~COOH, konservējoša viela, ko lieto rūpniecībā, mājsaimniecībā, medicīnā, pārtikas piedeva E210, var izraisīt astmu, nātreni, hiperaktivitāti, neirotoksiska viela
- dilles Aromātiski garšaugi (arī ārstniecības augi) ar ļoti smalki plūksnainām lapām un dzelteniem ziediem ("Anethum graveolens")
- benzpirēns aromātisks ogļūdeņradis C~20~H~12~ ar pieciem kondensētiem benzola gredzeniem, kancerogēns; indikatorviela apkārtējās vides kontrolē, standartviela ķīmisko savienojumu pretkancerogenitātes pētījumos
- uzarties Arot aizskart kaut ko (parasti, akmeni)
- ārpuscenu Ārpuscenu konkurence - centieni pārspēt tirgus konkurentu nevis ar cenām, bet ar produkta kvalitāti, reklāmu, piegādes noteikumiem, pēcpārdošanas pakalpojumiem u. c.
- placebo Ārstēšana ar indiferentu (neaktīvu, neiedarbīgu) vielu (piem., destilētu ūdeni), iegūstot psiholoģisku efektu
- anaterapeize Ārstēšana ar pakāpeniski pieaugošām devām
- antibiotikas Ārstniecības līdzekļi (piemēram, penicilīns, streptomicīns, kā arī augstāko augu un dzīvnieku organismu izstrādātas vielas), kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai kavēt to vairošanos
- noberzēšanās Ārstnieciska un profilakses procedūra, ko izdara, zināmā secībā ātri noberzējot atsevišķas ķermeņa daļas vai visu ķermeni ar sausu vai ūdenī saslapinātu rupju audumu; viens no norūdīšanās paņēmieniem
- jatrotehnika Ārstnieciskās prakses tehnika vai paņēmieni
- aneurisma Artērijas sieniņu norobežota paplašināšanās
- simforoks Ārtroks - mākslinieciski komplicēta rokmūzika ar augstu tehnisko līmeni
- AWG Arubas guldenis; Arubas valūtas kods, sīknauda - cents
- kalme Ārumu dzimtas ģints ("Acorus"), daudzgadīgs smaržīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni (ūdenstilpju malās, mitrās vietās), 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- invektīva Asa uzstāšanās pret kādu vai pret kaut ko; aizvainojoša runa; lamas, izlēcieni
- klaudze asa, dobja, klauvējoša skaņa motorā, kas var liecināt par nenormāliem procesiem vai palielinātām spraugām mezglu vai agregātu salāgojumos, kuru galvenie iemesli parasti ir motora detaļu izdilums vai detonācija
- ķīsis Asaru dzimtas suga ("Gymnocephalus cernuus syn. Acerina cernua"), neliela saldūdens zivs ar zaļgani brūnu, melni plankumainu ķermeni
- cihlidzivs Asarveidīgo kārtas dzimta ("Cichlidae"), sīkas tropu saldūdeņu (reti jūras) zivis, sāniski saplacināts augsts ķermenis; vairākas sugas audzē arī akvārijos
- zobaine Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, sīkām zvīņām klātu ķermeni un zobiem, kas piemēroti cietas barības (piemēram, gliemju, vēžu) sasmalcināšanai
- rotans Asarveidīgo kārtas suga ("Perccottus glehni"), neliela saldūdens zivs (garums - 8-25 cm), mīt nelielās ūdenskrātuvēs ar stāvošu vai lēni tekošu ūdeni, spēj dzīvot piesārņotos ūdeņos, kur maz skābekļa, spēj īsā laikā izskaust citas zivis, izplatīts Amūras baseinā, ievazāts Krievijas Eiropas daļā, Latvijā konstatēts Latgalē un Vidzemē
- tuncis Asarveidīgo kārtas suga ("Thunnus thunnus"), liela zivs ar torpēdveida ķermeni un spēcīgu sirpjveida astes spuru
- nigliņš Asarveidīgo kārtas tūbīšu dzimtas suga ("Hyperoplus lanceolatus syn. Ammodytes lanceolatus", senāk "Ammodytes tobianus"), jūras zivs ar tievu, līdz 40 cm garu, sīkām, apaļām zvīņām klātu ķermeni un smailu galvu
- taukzivs Asarveidīgo kārtas zivju dzimta ("Pholidae"), neliela piekrastes un paisuma-bēguma joslas jūras zivs ar garenu, slaidu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, 10 ģintis, \~20 sugu, Baltijas jūras Latvijas piekrastē konstatēta 1 suga
- pelamīda Asarveidīgo zivju kārtas plēsīga jūras zivs ar torpēdveida ķermeni, satuvinātām muguras spurām un ļoti attīstītu astes ķīli
- šinderis Asenizators
- kuesta Asimetriska grēda ar gandrīz nesaposmotu līdzenu vienu nogāzi un klinšainu stāvu otru nogāzi, kas veidojusies denudācijas un erozijas ietekmē, dažādas cietības iežu slāņiem lēzeni krītot vienā virzienā
- pieejamais bitu [pārraides] ātrums asinhronā pārsūtīšanas režīma pakalpojumi, kas saskaņo datoru tīkla ātrdarbību ar tā slodzes līmeni
- diapedēze Asins šūnu elementu (leikocītu, eritrocītu) plūšana caur nebojātām asinsvadu sieniņām; šāda parādība novērojama cilvēku un dzīvnieku organismā, kad audi ap asinsvadiem ir iekaisuši
- asinspēdas Asiņu pilieni vai smērējumi uz dzīvās vai nedzīvās zemsegas, augsnes, sniega un augiem, kas medībās liecina par dzīvnieka ievainojumu
- asinsspiediens Asiņu spiediens uz asinsvadu sieniņām
- kandelārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Candelariaceae"), ķērpjiem ir sīkgraudaini vai sīkzvīņaini, gaišdzelteni līdz oranždzelteni, retāk pelēkdzeltenīgi lapoņi, 52 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas
- teliošistas Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta, krevju, lapu vai krūmu ķērpji, kam raksturīgs heteromērisks laponis ar dorsiventrālu vai radiālu uzbūvi, lapoņi dzelteni līdz oranži, retāk pelēki vai citā krāsā, 7 ģintis, >460 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 19 sugu
- trifele asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Tuberaceae"), sēne ar bumbuļveida augļķermeni, kas attīstās augsnē, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- labulbeniomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Laboulbeniomycetes"), kukaiņu, dažas sugas arī zirnekļu parazīti, sēnes ar ļoti vienkāršu uzbūvi un uz substrāta virsmas veido sīku, no nedaudzām šūnām sastāvošu laponi, kas ieaug kukaiņa vai zirnekļa hitīna apvalkā, 127 ģintis, \~1500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - labulbēnijas
- labulbēnija Asku sēņu nodalījuma klases labulbeniomicēšu klases rinda ("Laboulbeniales")
- pūkainā aslaiviņa aslaiviņu suga ("Oxytropis pilosa"), Latvijā reti sastopama sausos uzkalniņos, gaišdzelteniem ziediem
- Asmaņa ezers Asmenis, ezers Dzērbenes pagastā
- Asmeņa ezers Asmenis, ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā
- Asmeņu Asmeņa ezers - Asmenis, ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā
- ruskuss Asparāgu dzimtas ģints ("Ruscus"), mūžzaļš augs ar ložņājošu sakneni un lapveidīgiem, saplacinātiem zariem, bieži ar dzeloņainu galotni
- atjautība Asprātīgi, atjautīgi izteicieni; asprātības
- zušsalamandra Astaino abinieku kārtas dzimta ("Amphiumidae"), ķermenis tārpveidīgs (garums - līdz 100 cm) ar 2 pāriem sīku, rudimentu kāju, izplatītas Ziemeļamerikas dienvidaustrumu daļā, mīt pārpurvotās ūdenstilpēs, rīsa laukos, 1 ģints, 3 sugas
- sirēna Astaino abinieku kārtas dzimta ("Sirenidae"), kurā ietilpst līdz 90 centimetriem gari oldējēji dzīvnieki bez pakaļkājām, Ziemeļamerikā
- protejs Astaino abinieku kārtas dzimta (Proteidae"), slaids 15-40 cm garš ķermenis, divi pāri kāju un gara aste, dzīvo saldūdeņos Eiropā un Ziemeļamerikā
- svancītis aste (penis)
- mauraga Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Hieracium"), daudzgadīgs stīgojošs lakstaugs ar lancetiski sakārtotām zilganzaļām lapām un dzelteniem ziediem, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~1000 sugu (~15000 formu), Latvijā sastopamas 40-50 sugu no 2 apakšģintīm
- vēlpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Leontodon"), lakstaugs ar zarainu stublāju, plūksnaini šķeltām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos
- pienene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Taraxacum"), daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem ziediem kurvīšos un piensulu, \~2000 sugu, vairākums no tām sīksugas, kam raksturīga apomikse, Latvijā 3 sugas, >100 sīksugas, maz pētītas
- topinambūrs Asteru (kurvjziežu) dzimtas saulgriežu ģints suga ("Helianthus tuberosus"), daudzgadīgs lakstaugs ar zarotu stublāju, dzelteniem stobrziediem vai mēlziediem un apaļiem, iegareniem vai bumbierveida bumbuļiem
- gvajula asteru rindas kurvjziežu dzimtas suga ("Parthenium argentatum"), mūžam zaļš pundurkrūms, tā zari un saknes satur kaučuku; aug Ziemeļamerikā
- spruts Astoņkājis - liels, masīvs galvkāju klases jūras dzīvnieku dzimta ("Octopodidae"), raksturīgs maisveida ķermenis un ap muti 8 taustekļi, kuriem ir piesūcekņi
- astoņposmu Astoņposmu ceļš - ceturtā no budisma četrām cildenajām patiesībām, ir disciplīnas un pareizas rīcības ceļš, kas ved uz atbrīvošanos no tālākām pārdzimšanām; ceļa astoņi posmi ir šādi: pareiza izpratne, pareizas vēlmes, pareiza valoda, pareiza izturēšanās, pareiza iztikšana, pareizi centieni, pareiza uzmanība un pareiza pašiedziļināšanās
- kaimānzivs ASV dienvidos izplatīta zivju suga, ar slaidu līdakai līdzīgu ķermeni 1-1,5 m garumā, ko sedz cieša ganoīdzvīņu sega, plēsīga, gaļa nevērtīga
- TexMex ASV Teksasas štata un Meksikas pierobeža, šim areālam raksturīgie ēdieni, mūzika un kultūra; tex-mex
- konceptuālā māksla ASV un Eiropas mākslas virziens 20. gs. 60. gadu beigās un 70. gados; noraidīja vizuālus tēlus un ekspresīvo formas elementu nozīmi, pievērsās vispārīgiem jēdzieniem un priekšstatiem
- pontičello Atbalstenis, balstinš stīgu instrumentos; ponticello
- stāvēt Atbilst ķermenim, tā daļām pēc lieluma, formas (par apģērbu, tā daļām)
- atiekšot Atbrīvot (kautķermeni) no iekšām
- atkaulot Atbrīvot (kautķermeni) no kauliem
- atasiņot Atbrīvot kautķermeni no asinīm tūlīt pēc dzivnieka nokaušanas
- atgalvot Atbrīvot kautķermeni no galvas
- atkailināt Atbrīvot no apģērba, padarīt kailu (ķermeni vai tā daļu); neapsegt pilnīgi (ķermeni vai tā daļu) - par apģērbu
- izņemt Atdalīt (svešķermeni) no organisma (parasti operējot)
- nospert Atdalīt nost (daļu) - par zibeni
- noņemt Atdalīt nost ar kādiem paņēmieniem (piemēram, vielas kārtu, kā virskārtu, apvalku)
- dehidratizēt Atdalīt ūdeni (no kāda savienojuma)
- noremdināt Atdzesēt vai uzsildīt ūdeni līdz remdenai temperatūrai
- mandeļpiens Atdzesēts atspirdzinošs dzēriens, ko gatavo no smalki samltām mandelēm ar ūdeni un cukuru
- sirds masāža atdzīvināšanas metode, kad apstājusies sirdsdarbība, - ritmiski uzspiedieni uz krūškurvja apakšējās daļas parastā sirds ritmā - 1 reizi sekundē
- uaterklozets Atejas vieta, kur netīrumus noskalo projām ar ūdeni
- zelta vedējs ateju tīrītājs; asenizators
- comeback atgriešanās profesionālajā darbības laukā pēc ilgāka pārtraukuma (gk. par slaveniem sportistiem, izpildītājiem u. tml.)
- fīdbeks Atgriezeniskā saite - sistēmas darbības rezultātu ietekme uz tās turpmāko darbību
- negatīva atgriezeniskā saite (pretsaite) atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze ir pretēja ieejas signāla fāzei; samazinās pastiprinājuma koeficients, bet uzlabojas stabilitāte, samazinās signāla kropļojumi
- negatīva atgriezeniskā saite atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze ir pretēja ieejas signāla fāzei; samazinās pastiprinājuma koeficients, bet uzlabojas stabilitāte, samazinās signāla kropļojumi; pretsaite
- pozitīva atgriezeniskā saite atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze sakrīt ar ieejas signāla fāzi; iegūst lielāku pastiprinājuma koeficientu, bet pasliktinās iekārtas darbības kvalitatīvie rādītāji - palielinās signāla kropļojumi, pasliktinās darba stabilitāte, dažreiz var ierosināties pašsvārstības; pastiprinātājos lieto reti; izmanto sinusoidālu un nesinusoidālu signālu ģeneratoros
- atkārtām Atgriezeniskā secībā
- atgriez. Atgriezeniskais (vietniekvārds)
- tiksotropija Atgriezeniskas polimēru un dispersu sistēmu fizikālo un mehānisko īpašību izmaiņas, ja uz tām mehāniski iedarbojas izotermiskos apstākļos
- lamivudīns Atgriezeniskās transkriptāzes inhibitors; lieto par pretvīrusu līdzekli kombinācijā ar zidovudīnu cilvēka imūndeficīta vīrusinfekcijas un iegūtā imūndeficīta sindroma ārstēšanā
- atgriezeniskais formants atgriezenisko darbības vārdu vai atgriezenisko lietvārdu darināšanā un gramatisko formu veidošanā izmantotais līdzeklis - afikss vai vietniekvārds, kas sākotnēji norādījis, ka darbība vēršas atpakaļ uz darītāju
- kvazistatisks process atgriezenisks process
- reversibls Atgriezenisks; arī apgriežams
- lēnaions Atiskā mēneša gamēliona vecais nosaukums (aptuveni janvāra otrā puse)
- atsvaidzināt Atjaunot (spēkus, enerģiju u. tml.); atspirdzināt (ķermeni, organismu)
- atkaru Atkareni
- diferenciālis Atkarīgā mainīgā lieluma (funkcijas) pieauguma galvenā daļa, kas aptuveni izsaka šī pieauguma vērtību; neatkarīgā mainīgā lieluma (argumenta) pieaugums
- grozīties atkārtoti griezties no vienas puses uz otru, no vieniem sāniem uz otriem
- apdūcīt atkārtoti grūstīt, sadot ar grūdieniem (dunkām) sānos
- klaņas atkārtoti mājieni (ar galvu)
- atņēmieniem Atkārtoti, grūdieniem, brāzieniem
- iebāzīt Atkārtoti, vairākiem paņēmieniem iebāzt (kur iekšā)
- atmaskot Atklāt, pierādīt (ka kāds rīkojas noziedzīgi, ka kādam ir slepeni nodomi, plāni u. tml.)
- Marmora jūra Atlantijas okeāna vidus jūra starp Eiropu un Mazāziju (_Marmara Denizi_), Bosfora šaurums to savieno ar Melno jūru, Dardeneļu šaurums - ar Trāķijas un Egejas jūru, platība 11500 km^2^, lielākais dziļums 1273 m, sāļums līdz 26‰
- reņģe Atlantijas siļķes Baltijas pasuga ("Clupea harengus membras"), zivs, kam ir līdz 25 centimetriem garš ķermenis, zilganzaļa mugura un sudrabbalti sāni
- store Atlantijas store ("Acipenser sturio"), storu dzimtas suga, zivs ar lielu, līdz 6 m garu, vārpstveida ķermeni un smailu purnu
- sakrāt Atlicinot, arī neiztērējot pakāpeniski palielināt (kā, parasti naudas, arī citu materiālu vērtību) daudzumu
- iztaisnot Atliekt taisnu vai taisnāku (ķermeni, tā daļas)
- atlaist Atļaut iet, doties prom (kur, uz kurieni, pie kā u. tml.), atbrīvot, palaist vaļā
- lesivēšanās Atmālošanās process; augsnes izskalošanās veids, kur no virskārtas ar ūdeni tiek ienestas dziļāk augsnē ķīmiski nenoārdītas māla daļiņas
- saulsardzene Atmateņu dzimtas ģints ("Lepiota"), lapiņu sēne ar zvīņainu cepurīti un pagaru kātiņu, ap kuru atrodas gredzeni, >50 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
- mikrometeorītu erozija atmosfēras neieskautu planētu, pavadoņu un asteroīdu virsmas lēna erozija, ko rada mikrometeorītu triecieni pret to virsmu; rezultātā veidojas regolīts
- ledains lietus atmosfēras nokrišņi sīku, cietu, pilnīgi caurspīdīgu ledus lodīšu veidā, kas veidojas no lietus pilieniņiem, kuri sasalst, nonākot no siltāka atmosfēras slāņa aukstākā
- halo Atmosfēras optiska parādība, ko rada gaismas staru lūšana spalvmākoņu ledus kristālos un atstarošanās no tiem; balti vai varavīkšņaini gredzeni vai loki, stabi, plankumi ap Sauli un Mēnesi
- atšupu Atmuguriski, atšubu, atšūbeniski
- atsist Atņemt (draugu vai draudzeni)
- atkantēt Atņemt (iemīļoto, draugu, draudzeni)
- nokantēt Atņemt (līgavu vai līgavaini, iecerētu meiteni vai puisi)
- atoma kodols atoma centrālā daļa ar diametru aptuveni 0,001 pm (10^-15^ metri), kurā koncentrēta gandrīz visa atoma masa; sastāv no protoniem un neitroniem
- relatīvā atommasa atoma masa, izteikta atommasas vienībās; ķīmiskā elementa relatīvā atommasa aptuveni ir vienāda ar šā elementa kārtas skaitli
- pseudohalogeni Atomu grupas, kas ķīmiskā ziņā uzrāda līdzību ar halogeniem
- pakaļnieks Atpalicējs, tāds, kam ir zems sociālais stāvoklis, zems izglītības līmeni
- lidojums ātra virzīšanās (pa gaisu, retāk pa ūdeni) — piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
- lēkši ātra zirgu gaita, kas veidojas no atsevišķiem lēcieniem ar sarežģītu trīstakts atbalstu un ķermeņa lidojuma fāzi ceturtajā taktī
- Mucenieku dobumakmens atradās Bauskas novada Ceraukstes pagastā, Mucenieku māju pagalmā, tā plakanajā virsā (garums - 1,1 m, platums - 0,9 m) iekalts konusveidīgs dobums (augšējais diametrs - 25 cm, dziļums - 15 cm), līdzīgi akmeņi plaši izplatīti Ziemeļlietuvā un Zemgalē, un domājams, ka tie ir saistīti ar mājas garu pielūgšanu viduslaikos
- Ziemeļčehijas apgabals atradās Čehijas ziemeļos, aptuveni tagadējā Liberecas un Ūstu apgabala robežās
- Vecdoles viduslaiku pils atradās Salaspils pagastā, Doles salas ziemeļaustrumu daļā, pirmoreiz rakstos minēta 1216. g., no 1288. g. piederēja Rīgas Domkapitulam, 1298. g. to ieņēma un izpostīja Livonijas ordenis
- Smiltenes viduslaiku pils atradās Smiltenes pagastā, bijušās Smiltenes muižas centrā, Livonijas kara laikā vairākkārt ieņēma un postīja krievu karaspēks, bet atjaunota un pastāvēja vēl 17. gs., taču izbūvējot blakus Smiltenes muižas centrā, tā pamesta novārtā un pakāpeniski sabrukusi, padomju laikā pagalmā ierīkotas Smiltenes tehnikuma mehāniskās datrbnīcas, uzceltas siltumnīcas u. c. saimnieciska rakstura būves
- Rindas viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā Rindas kreisajā krastā, 1 km no tās ietekas Irbē, Livonijas laikā tā bija Kurzemes bīskapa pils ("Angermunde"), domājams, ka celta 1249. g. un bijusi apdzīvota aptuveni līdz 18. gs. vidum, 19. gs. pils mūru akmeņi izmantoti tuvējo dzirnavu un Ovīšu bākas celtniecībai
- atmeteklis Atradenis
- atradnis Atradenis
- atraslis Atradenis
- izliktenis Atradenis
- Kalnaziedu upurozols atradies Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, Pļaviņu HES ūdenskrātuves krastā, \~300 m no Kalnaziedu pilskalna, apkārtmērs bijis \~5 m, izdedzināts un gājis bojā, bet stumbrs saglabāts un pārsegts ar jumtiņu, pēc dažām ziņām pie tā ziedota labība, ēdieni un dzērieni
- Atreka Atraka - upe Irānā un Turkmenistānā ("Atrak")
- panorāmas ritenis atrakciju iekārta - liels rotējošs ritenis, no kura var aplūkot plašu apkārtni
- tupēt Atrasties balstā (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par putniem)
- pārsvērteniskis atrasties horizontāli tā, ka gareniska priekšmeta lielākajai daļai nav atbalsta
- trīcēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
- trīsēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas, parasti nelielas, svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); arī trīcēt (1)
- Lielvārdes Ipšu depozīts atrasts 1884. g. Ogres novada Lielvārdes pagastā, \~600 uz austrumiem no Ipšu mājām, tajā bija 243 10.-11. gs. sudraba monētas un 2 zelta gredzeni, datējams ar 11. gs. 2. pusi
- pamalis Atrasts bērns, atradenis
- ātrā pakešu komutācija ātrdarbīgas tīklošanas tehnoloģija, kas datu pārraidei izmanto īsas fiksēta garuma paketes (šūnas), lai ar šūnu komutācijas starpniecību panāktu zemāku latentuma līmeni
- atremināt Atremdināt (karstu ūdeni)
- nolaist ātri aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.)
- aizlidot ātri aizvirzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - par šāviņiem, mestiem priekšmetiem u. tml.
- meningoblastoma ātri augoša meningioma; dažreiz satur melanīnu
- lidošana ātri virzīšanās (pa gaisu, retāk pa ūdeni) – piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
- lidot ātri virzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
- likties Ātri, steigā virzīties, doties (uz kurieni, pie kā u. tml.); mesties
- iegrūst Ātri, steigā, parasti slepeni, iedot
- homogentizīnskābe Atrodama urīnā alkaptonūrijas gadījumos; tirozīna un fenilalanīna oksidācijas starpprodukts
- Aizkraukles viduslaiku pils atrodas Aizkrauklē, Daugavas labajā krastā, celta 13. gs. 1. pusē, piederējusi Zobenbrāļu ordenim, vēlāk tur dzīvoja Livonijas ordeņa komturi, pamesta pēc 1680. g., bijusi taisnstūrveida konventa tipa celtne ar 2 priekšpilīm, vislabāk saglabājies pils ziemeļu stūris ar apaļā torņa paliekām un daži \~10 m augsti mūra fragmenti
- Benfas nacionālais parks atrodas Albertas provincē, Kanādā, izveidošana uzsākta 1885. g. nelielā teritorijā, kas tagad paplašināta aptuveni 250 reizes, platība - 6641 km^2^
- Jaunalūksnes pils atrodas Alūksnē, Ozolu ielā 1, celta 19. gs. 2. pusē eklektisma stilā, tā ir simetriska vienstāva garenplāna mūra ēka ar augstu cokolstāvu un divstāvīgu centrālo šķērsapjomu, galvenajā fasādē to akcentē lievenis, virs kura atrodas balkons
- Sūarda pussala atrodas Aļaskas rietumu daļā (angļu val. "Seward Peninsula"), starp Kocebū un Nortona līci, ASV, platība — 54000 kvadrātkilometru, kalnaina, augstākā virsotne — 1437 m
- Argentīnas lielieplaka atrodas Atlantijas okeāna dienvidrietumu daļā, starp Dienvidameriku, Riugrandi augstieni, Dienvidatlantijas un Dienvidantiļu grēdu, dziļums - līdz 6213 m
- Zaļā raga lielieplaka atrodas Atlantijas okeānā, starp Ziemeļatlantijas grēdu, Kanāriju lielieplaku, Zaļā raga salām un Sjeraleones augstieni, dziļums — pārsvarā >5000 m, lielākais — 7282 m, gultnē mālainas dūņas
- Dvietes muiža atrodas Augšdaugavas novada Dvietes pagastā, kompleksā ietilpst pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, 3 saimniecības ēkas un muižas parks; 19. gs. vidū celtā kungu māja nav saglabājusies, tā bija L veida vienstāva garenbūve ar 13 ailu asīm, mansarda jumtu, izbūvētu bēniņu stāvu un lieveni
- Sventes masīvs atrodas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas un Ilūkstes novadā, paceļas 170-220 m vjl., to veido taisni un lokveidīgi marginālie glaciostruktūru vaļņi vai grēdas, kā arī iegareni pauguri
- Jorkas raga pussala atrodas Austrālijas ziemeļaustrumos (angļu val. "Cape York Peninsula"), starp Karpentārija līci un Koraļļu jūru, platība - 300000 kvadrātkilometru, garums - 600 km, platums - \~200 km, augstums - līdz 550 m
- Šķilbēnu muiža atrodas Balvu novada Šķilbēnu pagasta Rekavā, saglabājusies kungu māja, kas ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, un kalpu māja (pārbūvēta), kā arī ainaviskais parks ar koka lapeni
- Terekas-Sunžas augstiene atrodas Centrālajā Priekškaukāzā, starp Tereku un Sunžu, Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā), Terekas grēdas augstums - līdz 664 m, Sunžas grēdas - līdz 926 m, tās šķir Alhačurtas ieleja
- Raiskuma muiža atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, Raiskuma ezera krastā, apbūves ansambli veido kungu māja, pārvaldnieka māja ar manteļskursteni, dārznieka māja, kūts, stallis, klēts u. c. saimniecības ēkas
- Eira pussala atrodas Dienvidaustrālijā (angļu val. "Eyre Peninsula"), starp Spensera un Lielo Austrālijas līci, garums — \~300 km, kaļķakmens plato \~200 m vjl., lielākais augstums — 472 m
- Dobeles viduslaiku pils atrodas Dobelē, Bērzes labajā krastā, kur 1335. g. Dobeles pilskalnā zemgaļu pils vietā Livonijas ordenis uzcēla kastelas tipa mūra pili no laukakmeņiem, kuras logu nu durvju ailu apdarē izmantoti ķieģeļi, 1367.-1562. g. te bija Dobeles komtura mītne, 18. gs. 1. pusē kara postījumu rezultātā kļuva neizmantojama un pakāpeniski sagruva
- Straujenieku pilskalns atrodas Gramzdas pagastā pie bijušajām Straujenieku mājām, ir \~7 m augsts, kukuļveidīgs paugurs purvainu pļavu vidū, plakums - \~30 x 20 m, \~1,5 m zem tā visapkārt 2-3 m plata terase, datējums nav zināms
- Robežkalna akmens atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas labajā palienē, \~2 km augšpus Sinoles, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 3 m, platums - 2,4 m, augstums - 2,9 m, virszemes tilpums - \~12 kubikmetri, akmenim gludekļa forma, daļēji apsūnojis
- Tingvedliras nacionālais parks atrodas Islandes rietumu daļā ("Thingvellir"), uz ziemeļiem no Tingvadlavatna ezera, platība - 39,7 kvadrātkilometri, dibināts 1928. g., vulkāniska depresija ar sastingušas lavas "ezeru", kas tagad pildīts ar ūdeni
- Krustpils pils atrodas Jēkabpilī, Rīgas ielā 216b, celta 13. gs. vairākkārt cietusi karos un pārbūvēta, apbūvē ietilpa 2 dzīvojamās mājas, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, virtuves māja, mucenieka māja, 2 strādnieku dzīvojamās mājas, lauksarga māja, oranžērija, u. c. ēkas
- Zeļķu muiža atrodas Jēkabpils novada Krustpils pagasta Zeltiņos, no apbūves kompleksa saglabājušās 2 ēkas - kungu māja un lielā klēts; kungu māja ir laukakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, un manteļskursteni; arhitektoniski nozīmīga ir lielā klēts, kas celta 1796. g. kā graudu noliktava; viens tās gals bijis apdzīvojams
- Zaļenieku parka dīķis atrodas Jelgavas novada Zaļenieku pagastā, platība — 3,2 ha
- Vecbērzes polderis atrodas Jelgavas novadā, abpus Vecbērzes gultnei, platība - 5050 ha, ir Latvijā lielākais polderis, no kura ūdeni atsūknē sūkņi
- Turgajas plato atrodas Kazahstānas ziemeļrietumu daļā starp Dienvidurāliem un Turānas zemieni dienvidos, garums — 630 km, platums — \~300 km, augstums — līdz 310 m
- Masaju Maras nacionālais parks atrodas Kenijas dienvidrietumos, izveidots 1961. g., platība - 1510 km^2^
- Krasnovodskas plato atrodas Krasnovodskas pussalā, Kaspijas jūrā starp Krasnovodskas un Garabogaza līci, Turkmenistānā, augstums — līdz 308 m, lēzenas augstienes, plaši pazeminājumi
- Vidussibīrijas plakankalne atrodas Krievijā, Austrumsibīrijā, starp Ziemeļsibīrijas zemieni un Centrālo Jakutijas zemieni ziemeļos un austrumos, Rietumsibīrijas līdzenumu rietumos un Austrumsajānu, Piebaikāla un Aizbaikāla grēdām dienvidos, platība — \~1,5 mlj kvadrātkilometru, vidējais augstums — 500-700 m vjl., lielākais 1701 m
- Dzirkaļu pilskalns un apmetne ar baznīckalnu atrodas Krustpils novada Kūku pagastā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Kūku dzelzceļa stacijas, senais nocietinājums ierīkots paugura atzarā, kas robežojas ar purvainu zemieni, pilskalna pakājē konstatēta plaša apmetne, ko datē ar 1. gadu tūkstoti
- Basu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, Basu-Alsungas ceļa labajā pusē, \~12 m augstā zemesmēlē, kuras ziemeļu un rietumu pusē ir gravas ar stāvām nogāzēm, plakums (~20 x 30 m) izlīdzināts, ar nelielu slīpumu pret rietumiem, konstatēts intensīvs līdz 1 m dziļš kultūrslānis; vietvārds "Bassen"vēstures avotos pirmo reizi minēts 1338. g.
- Ungavas pussala atrodas Labradoras pussalas ziemeļu daļā ("Ungava Peninsula"), starp Ungavas un Hudzona līci un Hudzona šaurumu, Kanādā, virsa pauguraina, augstums — līdz 678 m vjl., ezeri, tundra
- Alūksnes augstiene atrodas Latvijas ziemeļaustrumu daļā, vienlaidus pacēlums, kura virsas augstums pārsniedz 150 m virs jūras līmeņa, platība - 1540 km^2^, ziemeļos šaura paugurgrēdu josla saista ar Hānjas augstieni Igaunijā; iedala 4 dabas apvidos: Gulbenes paugurvalnis, Malienas pauguraine, Vaidavas pazeminājums Veclaicenes pauguraine
- Dienvidskotijas augstiene atrodas Lielbritānijā ("Southern Uplands"), Skotijas dienvidos, starp Skotijas zemieni ziemeļos un Peninu kalniem dienvidos, garums 180 km, platums — līdz 100 km, augstākā virsotne — 843 m
- Surami pārkāpe atrodas Lihas grēdā Gruzijā, savieno Kolhīdas zemieni ar ar Kūras ieplaku, augstums — 949 m vjl.
- Vidrižu muiža atrodas Limbažu novada Vidrižos, senāk apbūves kompleksā ietilpušas >20 ēkas, līdz mūsu dienām saglabājušās kungu māja, t. s. Šveices jeb mednieku māja - divstāvu guļbūve ar bagātīgiem kokgriezuma apdares elementiem, klēts ar arkādes lieveni, zirgu pasta ēka, staļļi, spirta dedzinātava, divstāvu ūdens tornis un ainavu parks (platība 14,5 ha)
- Mizaiņu dobumakmens atrodas Lutriņu pagastā 200 m uz dienvidiem no Mizaiņu pilskalna, rūpīgi apstrādāts granīta bluķis, augstums virs zemes - 0,35 m, garums - 1 m, platums - 0,8 m, apakšdaļa trapecveidīga, bet augšdaļa 11 cm augstumā nokalta cilindriska (diametrs - 0,7 m), virspusē un augšdaļas sānos iekalts dobums (diametrs - 5 cm, dziļums - 10-13 cm), nozīme nav zināma, tas atgādina nepabeigtu dzirnakmeni vai īpaši apstrādātu akmeni (lagrietu), ko izmantoja zirga loku un ragavu slieču liekšanai
- Pārkalņu Naudas akmens atrodas mežā, Smiltenes novada Bilskas pagastā, 300 m no Pārkalņu ugunsnovērošanas torņa, aizsargājams, virs zemes tikai akmens virsējā plakne (6 x 4,2 m), virsas laukums - >20 kvadrātmetru, tilpums nav nosakāms, apslēptās naudas meklētāji gar akmeni izrakuši līdz 2,4 m dziļas bedres
- Arendoles muiža atrodas Preiļu novada Rožkalnu pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, klēts un sarkano ķieģeļu divstāvu dārza namiņš parkā, kungu mājas 2 korpusi izvietoti L burta veidā, ēkai ir mezonīni, lievenis, astoņskaldņu tornītis ar piramidālu smaili, kāpnes ar graciozām margām, vairākas anfilādē virknētas zāles, kuru griesti rotāti ar profilētām dzegām un rozetēm vai darināti no koka; muižas parkā uz liepām aug aizsargājams augs - baltais āmulis
- Eimura polderis atrodas Rīgavas līdzenumā (zemākā daļa 0,3-0,6 m vjl.), Garciema dzelzceļa stacijas apkaimē, aptver Langes vecupes palieni; Eimura-Mangaļu polderis
- Krupenišku pilskalns atrodas Rušonas pagastā, netālu no Krupenišku (Krupenišķu) mājām, Zolvas ezera ziemeļu krastā, aizņem gara, šaura paugura daļu, plakums - 70 x 25 m, atdalīts ar aizsarggrāvjiem, rietumu un austrumu nogāzes stāvas
- Turaidas pilskalns un viduslaiku pils atrodas Siguldā, Turaidas ielā 10, tas ir paliksnis ar stāvām nogāzēm Gaujas labajā krastā, 1214. g. tajā uzbūvēta Rīgas bīskapa pils, kas 1776. g. cieta ugunsgrēkā un daļa mūru tika nojaukta, 1936. g. sākti drupu nostiprināšanas darbi un pakāpeniski noris restaurācija
- Līzespasta zirgu pasta stacija atrodas Smiltenes novada Trapenes pagastā, Līzespastā, Vidzemes šosejas malā pie pagrieziena uz Trapeni, ēka celta 19. gs. 1. pusē klasicisma stilā, tā ir kaļķakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar mezonīnu un jumta stāvu, galos piebūvēti 2 simetriski vienstāva šķērskorpusi, ko vārtu arkas savieno ar centrālo korpusu
- Lībiešu muzejs atrodas Staicelē, Lielajā ielā 14 (Staiceles lībiešu muzejs "Pivälind"), dibināts 1999. g., ekspozīcijā materiāli par Staiceles vēsturi, seni lībiešu sadzīves priekšmeti un darbarīki, novadnieku gleznas, fotogrāfijas, rokdarbi, amatnieku darbi
- Klusā okeāna centrālā lielieplaka atrodas starp Markusas-Nekeras kalniem ziemeļos, Lainas grēdu austrumos, Kuka un Tokelavas grēdu dienvidos un Tuvalu, Gilberta un Māršalas salām rietumos, platība - 5700000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6555 m, vietām zemūdens kalni - līdz 814 m zjl., daži paceļas virs ūdens salu veidā (Feniksa salas)
- Ventas-Usmas ieplaka atrodas starp Rietumkurzemes un Austrumkurzemes augstieni, Latvijā, augstums - 30-60 m vjl., pamatiežu ieliecē limnoglaciālas smiltis un māli, viļņoti līdzenumi, pauguru grupas, Ventas ielejā plašas terases, ziemeļos - Usmas smiltāju līdzenums, purvi, skujkoku meži
- Talsu pilskalns un senpilsēta atrodas Talsu ezera dienvidaustrumu krastā, ir \~30 m augsts paugurs, kura nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka, plakums \~60 x 50 m, aptuveni 6 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apliec terase, kas ziemeļu pusē pāriet \~80 m garā un 30 m platā priekšpils vietā
- Līvu centrs atrodas Talsu novada Kolkas pagasta "Zītaros", dibināts 1991. g. ar mērķi apzināt lībiešu kultūras mantojumu, tajā glabājas etnogrāfisku priekšmetu kolekcija, kurā ir lībiešu senie sadzīves priekšmeti, darbarīki, amatniecības izstrādājumi u. tml.; regulāri organizē lībiešu mākslinieku un amatnieku darbu izstādes
- Turkmēnijas Karakums atrodas Turānas zemienes dienvidu un dienvidaustrumu daļā, Turkmenistānā, platība - \~350000 kvadrātkilometru, garums - \~800 km, platums - \~450 km
- Badhiza rezervāts atrodas Turkmenistānā, Tedženas un Murgabasa upstarpā, Paropamiza priekškalnēs, platība 877 kvadrātkilometri, augstums 273-1250 m, dibināts 1941. g., lai saglabātu kulanus un tipiskās subtropu stepju un tuksnešu ainavas
- Augstie Jesenīki atrodas vairāk uz dienvidiem ("Hruby Jesenik"), augstākā virsotne - 1491 m (Pradeds)
- Beitu senkapi atrodas Valmieras novada Kauguru pagastā pie Beitu mājām, Rīgas-Valgas dzelzceļa līnijas labajā pusē, 3-4 maugsts uzkalns ar \~20 m diametru, izrakumos atklāti latgaļu līdzenie skeletkapi ar bagātīgām kapu piedevām, attiecināmi uz 11-13. gs.
- Lielais Kalupes ezers atrodas Vārkavas novada Rožkalnu pagastā un Daugavpils novada Kalupes pagastā, platība - 160 ha, garums - 4,8 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 3,8 m, aizaugums 35%; Kalupa ezers; Kalupes ezers; Salenieku ezers
- Ufas plato atrodas Vidusurālos, Ufas, Jurjuzaņas un Ajas baseinā, Krievijas Sverdlovskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, garums — \~150 km, augstums — līdz 692 m, austrumu daļā beidzas ar stāvu kāpli (līdz 100 m), lēzeni paugurains reljefs, karsta procesi
- Dravēnu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū un Gaiziņkalna dabas parkā, absolūtais augstums - 282,7 m vjl., lielpaugura virsa lēzeni paugurota
- Trūpu Velnakmens atrodas Viļānu pagasta Trūpu ciemā, Kaupra kalnā, sastāv no 3 daļām, lielākās daļas augstums - 1,8-2,2 m, garums - 4,2 m, platums - 3,1 m, virspusē saskatāms neregulārs iedobums, atrastas liecības par to, ka cilvēki akmeni apmeklējuši 19. un 20. gs.
- apdegt Atrodoties augstā temperatūrā, no virspuses pārogļoties (parasti par cepamiem ēdieniem)
- pārpildīt Atrodoties kur, parasti uz neilgu laiku, virzoties pa kurieni, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vielu, platību) - parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem
- gaismas ātrums ātrums, ar kādu vakuumā izplatās elektromagnētiskie viļņi (c=299792458 m/s jeb aptuveni 300 tūkstoši km/s)
- Eurostar Ātrvilciens "Eurostar" - starptautisks ātrvilciens, kas kursē starp Londonu un Parīzi, kā arī Londonu un Briseli, izmantojot tuneli zem Lamanša; tā ātrums ir aptuveni 300 km/h, tādējādi no Londonas centra Parīzes vai Briseles centrā var nonākt trīs stundu laikā
- ķeižāt Atsegt augšstilbus svešinieku skatieniem
- ķeižāties Atsegt svešinieku skatieniem ķermeņa daļas, ko parasti publiski neizrāda
- pasaule atsevišķa Visuma daļa; arī debess ķermenis (parasti planēta)
- pasieris atsevišķi uzklātu iespiedkrāsu savstarpējā sakritība krāsu attēlos uz apdrukājamā materiāla; sakritenis
- kušķis Atsevišķs, neliels tuvu kopā saaudzis (augu, to virszemes daļu) kopums; neliels (piemēram, zāles, siena) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā
- dvēseļu pārceļošana atsevišķu hinduistu uzskats, ka dvēseles nāves brīdī pamet ķermeni un iemiesojas citos, cilvēku, dzīvnieku vai augu, ķermeņos; individuālā karma nosaka, par ko kļūs jaunais ķermenis
- zveņģele Atsieta svira, stienis, kam uzmauktas streņģes un kuru lieto, lai piejūgtu zirgus
- heliocentriskā atskaites sistēma atskaites sistēma, kurā atskaites ķermenis ir Saule
- ģeocentriskā atskaites sistēma atskaites sistēma, kurā atskaites ķermenis ir Zeme
- inerciālā atskaites sistēma atskaites sistēma, kurā ir spēkā pirmais Ņūtona likums, proti, ja uz ķermeni neiedarbojas nekādi ārējie spēki, tas kustas vienmērīgi pa taisni
- belzēt Atskanēt (pulksteņa sitieniem)
- buks Atsperecēšu detaļa, kas satur ecēšanas dziļuma regulēšanas stieni
- citronāde Atspirdzinošs dzēriens, ko pagatavo pieliekot ūdenim citronu sulu un ledu
- morss Atspirdzinošs salds dzēriens - ar ūdeni atšķaidīta ogu vai augļu sula
- čumpulis Atstabs - viens no lubu jumta apaļkokiem gareniski nolikto jumta siju atbalstam
- ķempele Atstabs - viens no lubu jumta apaļkokiem gareniski nolikto jumta siju atbalstam
- čimpulis Atstabs - Viens no lubu jumta apaļkokiem gareniski nolikto jumta siju atbalstam
- atkomandēt Atsūtīt komandējumā (uz kurieni)
- atcelt Atsūtīt, atkomandēt (uz šejieni); pārcelt
- atgādāt Atsūtīt, atnest, atvest u. tml. šurp; atsūtīt, atnest, atvest u. tml. (kur, uz kurieni, atpakaļ u. tml.)
- atkristīt Atšķaidīt (alkoholisku dzērienu) ar ūdeni
- atsalināt Atšķaidīt (iesalu) ar ūdeni
- atlaistīt Atšķaidīt ar ūdeni
- līkoriņš Atšķaidīts ēteris; ēteriskā baldriāna pilieni
- aizpeldēt Attālināties pa ūdeni; attālinoties pa ūdeni, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem
- lidojuma absolūtais augstums attālums pa vertikāli no gaisakuģa līdz vidējam jūras līmenim; nosaka ar barometrisko augstuma mērītāju, zinot atmosfēras spiedienu virs jūras līmeņa
- gaisakuģa augstums attālums pa vertikāli no gaisakuģa līdz zemes virsmai (patiesais augstums) vai līdz noteiktam līmenim (relatīvais augstums), vai līdz vidējam jūras līmenim (absolūtais augstums)
- absolūtais augstums attālums pa vertikāli no kāda Zemes virsmas punkta līdz okeāna līmenim; absolūtā atzīme
- grāds Attālums starp burtstabiņa augšējo un apakšējo sieniņu; izmērs (burtiem); biezne
- biezne Attālums starp burtstabiņa augšējo un apakšējo sieniņu; izmērs (burtiem); grāds
- solis Attālums, kāds, cilvēkam ejot, izveidojas starp kāju pēdām; sena garuma mērvienība - aptuveni 70 -80 centimetri
- retuša attēla (piemēram, fotogrāfijas, zīmējuma, gleznas) un iespiedformas labošana, arī uzlabošana ar īpašiem paņēmieniem; reproducēšanai paredzēta attēla kontūru īpaša pastiprināšana
- transformācija Attēlojums jeb funkcija, it sevišķi tāda, kas maina ģeometriskas figūras formu vai stāvokli; galvenās ģeometriskās trasnsformācijas ir atspoguļojumi, pagriezieni, palielinājumi un pārneses
- projicēt Attēlot (telpisku ķermeni) uz plaknes vai kādas citas virsmas
- šaržēt Attēlot, atveidot (ko) šaržā, ar šarža paņēmieniem
- atmiekšķēšanās koeficients attiecība starp materiāla mehānisko stiprību ar ūdeni piesūcinātā stāvoklī un sausā stāvoklī; ja šis koeficients >0,75, materiāls ir mitrumizturīgs
- pretstats Attiecības starp diviem jēdzieniem vai uzskatiem, kas savstarpēji izslēdz viens otru
- semantika attiecības starp rakstzīmēm vai rakstzīmju grupām un to jēdzienisko nozīmi, kas nav atkarīgas no to interpretēšanas un izmantošanas
- bitemporāls attiecīgs uz abiem deniņiem vai deniņu kauliem
- bazitemporāls attiecīgs uz deniņu kaula apakšdaļu
- endoglobulārs attiecīgs uz eritrocīta iekšieni vai atrodas eritrocītā
- endosomatisks attiecīgs uz ķermeņa iekšieni
- iridopupillārs attiecīgs uz varavīksneni un zīlīti
- kultūrattieksme Attieksme pret pasauli, ko nosaka piederība pie tās vai citas kultūras; vispārīgākie veidi - piemērošanās pasaulei (konfuciāniskā un daoiskā tradīcija), bēgšana no pasaules (hinduistu un budistu tradīcija) un centieni pasauli pārveidot (jūdiski kristietiskā tradīcija)
- prozoplāzija Attīstība līdz augstākam organizācijas vai funkciju līmenim
- iedzimtā kloāka attīstības traucējums, kura gadījumā taisnā zarna atveras uroģenitālajā traktā
- audzēties Attīstīties, kļūt lielākam (parasti par grūsnas govs tesmeni); pieaugt, palielināties apjomā (par grūsnu dzīvnieku, parasti govi)
- gavēnis Atturēšanās no (parasti dažiem) ēdieniem; laika posms, kad gavē (1)
- sasprudināt Atturēt, aizsprostot ūdeni
- gavēt Atturēties no (parasti dažiem) ēdieniem
- celma atvases atvases, ko no adventīvajiem pumpuriem dzen lapu koku, kā arī īves un tūjas celmi; vislabāk atvases dzen jauni koki, līdz maksimālā augstuma pieauguma sasniegšanai, turpmāk spēja dzīt atvases pakāpeniski samazinās, cirtmeta vecumā, izņemot alkšņus, praktiski zūd pilnīgi
- salikteņsavienojums Atvasinājumsaliktenis - saliktenis, kas darināts, vienlaikus izmantojot sintaktisko un morfoloģisko vārddarināšanas paņēmienu
- pārnestā nozīme atvasināta nozīme, kurā, saglabājot spilgtu asociatīvu saikni ar pamatnozīmi vai citu tā paša vārda nozīmi, mainīts vārda vai izteiciena jēdzieniskais saturs un kurai pamatā ir loģiski vai tēlaini asociatīva saikne starp īstenības objektiem
- Jovibarba sobolifera atvašu saulrietenis
- norietne Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera", senāk "Sempervivum soboliferum")
- noriņš Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera", senāk "Sempervivum soboliferum")
- norieši Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera")
- norietis Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera")
- norietnis Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera")
- saulrietenes Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera")
- saulrietiņi Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera")
- saulrietīši Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera")
- skrituliņš Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera")
- saulrietņi Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera"), ilggadīgi augi, biezām lapām, sagrupētām rozetē, aug smilšainās augsnēs, sausās vietās
- noraki Atvašu saulrietenis ("Jovibarba sobolifera", arī "Jobivara globifera", senāk "Sempervivum soboliferum")
- rasēt Atveidot, zīmēt (ko) ar rasēšanas paņēmieniem; veidot rasējumu
- perineostomija Atveres izveidošana urīnizvadkanālā caur starpeni
- atvēst Atvēsināties (par cilvēku, tā ķermeni)
- izvēst Atvēsināties (par cilvēku, tā ķermeni)
- atrautin Atvilceniski
- atrautiniski Atvilceniski
- atrautniski Atvilceniski
- atvilcin Atvilceniski
- atvilceniski Atvilceniski siet - siet cilpā tā, ka pavilkts atraisās
- atiet Atvirzīties nost (atpakaļ) - par ūdeni; atkāpties
- neiesaistības teorija atziņu kopums, atbilstoši kuram cilvēks, kļūstot vecāks pakāpeniski atsvešinās no sabiedrības; tomēr tā ir pretrunīga, jo daudzi cilvēki saglabā aktīvu dzīvesveidu arī lielā vecumā un neizjūt dzīvesprieka zudumu
- plūdenā loģika atziņu reprezentēšanas forma jēdzieniem, kurus nevar precīzi definēt ārpus konteksta (piem., "karsts" vai "skaļš")
- piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam); būt vienisprātis (ar kādu)
- pievienoties Atzīt (piemēram, kāda izteikto viedokli), būt vienisprātis (ar kādu)
- parenhīma Audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas; pamataudi (2)
- pamataudi audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas; parenhīma (2)
- perilaringīts Audu iekaisums ap balseni
- kniede Auduma, ādas u. tml. gabalu sastiprināšanai vai rotāšanai paredzēts neliels metāla stienis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas materiālā izplacina, izpleš vai izvalcē
- mets Audumam garumā ejošie pamatpavedieni
- simtdzīparu Audums ar 100 vilnas pavedieniem
- lamē Audums, kurā ieausti zelta vai sudraba pavedieni
- saru drēbe audums, kurā ir iestrādāti stingri, rupji dzīvnieku mati vai stingri, rupji kāda materiāla pavedieni
- Neu-Friedrichshof Audžu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
- Punenieku dižliepa aug Sēmes pagastā 100 m uz dienvidiem no Punenieku mājām, stumbra apkārtmērs - 5,8 m, koka augstums - 25,5 m, vainaga projekcija - 17 x 18 m
- garšaugi Augi, kas satur aromātiskas un garšas ziņā asas vielas (piemēram, selerijas, pētersīļi, mārrutki, ķiploki, dilles) un ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai
- alohori augi, kuru sēklas vai augļi izplatās ar kāda ārēja faktora palīdzību: ar vēju, ūdeni, dzīvniekiem vai ar cilvēku darbību
- periderms Augiem segaudi, koraļļu polipiem kopējais cauruļveidīgais ģindenis
- polderis Auglīga sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni un kas ir norobežota ar dambjiem, lai tā neapplūstu
- ribains auglis auglis ar gareniem izciļņiem, kas ir būtiska pazīme čemurziežu dzimtas sugu noteikšanā pēc gataviem augļiem
- opodidīms Auglis, kam ir viens ķermenis un viens galvaskauss, bet divas atsevišķas sejas
- deserts Augļi, rieksti, saldumi, saldēdieni u. tml., ko pasniedz maltītes beigās
- Nymphalis polychloros augļkoku raibenis
- kleistokarpijs Augļķermenis daudzām lodveida somiņu sēnēm ar nepārtrauktu apvalku, bez atverēm
- kluku Augļu sula ar ūdeni; limonāde
- kluko Augļu sula ar ūdeni; limonāde; kluku
- klukuūdens Augļu sula ar ūdeni; limonāde; kluku
- blanšēšana Augļu un ogu apstrādāšana ar karstu ūdeni un tvaiku
- ieaugums Augoša organisma vai tā daļu apņemts svešķermenis
- patvaļīga meža (koku) ciršana augoša vai nokaltuša koka atdalīšana no zemes ar jebkādiem paņēmieniem bez attiecīgas atļaujas vai ar atļauju, bet apgabalā, kur tā nav atļauta vai arī ne tajā daudzumā un ne tās sugas koku, kas norādīti atļaujā
- sausgalis Augošs koks ar nokaltušu galotni; rodas mežā, ja krasi pazeminās ūdens līmenis, ja tiek traucēta koku vainagu virsējās daļas apgāde ar ūdeni vēja izšūpošanas, sēņu infekcijas, kukaiņu un vēža bojājumu dēļ, arī gaisa piesārņošanas gadījumos
- pusparazīts Augs, kas organiskās vielas sintezē pats, bet ūdeni un minerālvielas uzņem no cita auga
- kauleņaugs Augs, kura auglis ir kaulenis
- ekstirpācija augsnes apstrādes veids – nevēlamu augu izgriešana ar ekstirpatoru – kultivatoru, kas ar līmeniskiem vai gandrīz līmeniskiem zariem graiza un daļēji drupina augsni, nogriež augošas nezāles un izrausta nezāļu stīgas
- augsnes iekšējā mitrināšana augsnes mitrināšana, kurā ūdeni augsnē ievada pa perforētiem 30-50 cm dziļi iebūvētiem cauruļvadiem un tā samitrinās galvenokārt kapilārā veidā
- sakārta Augsnes struktūra, kam raksturīgas pikas, graudi ar diametru aptuveni līdz diviem centimetriem
- augsnes apakšējā mitrināšana (subirigācija) augsni mitrina, apūdeņojamā platībā uz laiku paceļot gruntsūdens līmeni
- valoda FORTRAN augsta līmeņa programmēšanas valoda, ko izmanto, lai veiktu matemātiskus, zinātniskus un inženiertehniskus aprēķinus
- virs jūras līmeņa augstāk par jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmeni
- sizerēns Augstākais feodālis, seniors (Rietumeiropā) attiecībā pret vasaļiem; lēņa kungs
- imelmans augstākās pilotāžas figūra; to veido cilpas pirmā puse, pie tam cilpas augstākajā punktā lidmašīna par 180 grādiem pagriežas ap garenisko asi un pāriet horizontālā lidojumā
- zušveidīgie Augstāko kaulzivju kārta, pie kuras pieder zivis ar mīkstu, līdz trim metriem garu veltenisku ķermeni; šīs kārtas zivis
- rāpuļi Augstāko mugurkaulnieku klase ("Reptilia"), kurā ietilpst dzīvnieki ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru un ragvielas zvīņām vai vairodziņiem klātu ķermeni, 4 kārtas, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas 2 kārtas, 7 sugas
- sānpeldvēzis Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Amphipoda"), ķermenis sāniski saplacināts, Latvijas ūdeņos 7-24 mm garš, vairākums mīt jūrā, daļa saldūdeņos, \~4500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu; sānpelde
- vienādkājvēži Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Isopoda"), pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas 24 sugas
- astronomiskais pulkstenis augstas precizitātes pulkstenis, kam ir pastāvīgs pulksteņa gājiens un ko minimāli ietekmē ārējie faktori
- danciski Augsti cilājot kājas, ar palēcieniem, dejas solī
- Ziemeļgvinejas augstiene augstiene Rietumāfrikā, gk. Gvinejā, Kotdivuārā, Togo, Beninā, Nigērijā, augstums — no 300-500 m vjl. austrumu daļā līdz 500-1000 m rietumu daļā, augstākā virsotne — 1948 m
- Lorensa augstiene augstiene Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos (angļu val. “Laurentian Upland”), Kanādā, neliela daļa arī ASV, aptver Hudzona līci un Hudzonas zemieni, augstums — 200-400 m, austrumu daļā (Labradoras pussalā) 600-700 m, ziemeļausrtrumu piekrastē Torngata kalni, augstums — līdz 1676 m
- dzīves dārdzība augsts cenu līmenis
- augšlēciņu Augstu lecot, augstiem lēcieniem, ātri, mudīgi
- augšlecām Augstu lecot, augstiem lēcieniem, ātri, mudīgi; augšlēciņu
- augšlecēm Augstu lecot, augstiem lēcieniem, ātri, mudīgi; augšlēciņu
- augšlēcu Augstu lecot, augstiem lēcieniem, ātri, mudīgi; augšlēciņu
- auslecēm Augstu lecot, augstiem lēcieniem, ātri, mudīgi; augšlēciņu
- logodaidalija Augstu vārdu lietošana, sagrozīti, sarežģīti izteicieni
- aklenišķieši Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Aklenišķi" ("Akleņiški") iedzīvotāji
- Osmani Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļumeniški" bijušais nosaukums
- dubenišķi Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Dubenišķi" iedzīvotāji
- margapmale Augšējais margsienas metāla stienis vai koka līste
- ureteropielogrāfija Augšējo urīnceļu rentgenizmeklēšanas metode, ievadot kontrastvielu pa urīnvadu (augšupejā pielogrāfija); ureterogrāfija vienlaikus ar pielogrāfiju
- kāpt Augt, arī augot pakāpeniski izplatīties (uz kā stāva, slīpa virzienā uz augšu) - par augiem
- uzsūcējaudi augu audi, kas no apkārtējās vides uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās barības vielas
- prosenhima augu audi, kas sastāv no gareni izstieptām šūnām ar smailiem galiem un pabiezinātu apvalku
- sakne augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus
- karotinoīdi augu dzeltenie vai oranži sarkanie pigmenti, kas piedalās šūnu elpošanas, augšanas, vairošanās un fotosintēzes procesos
- dzeltenājs augu ģints dzelteniem ziediem, deguma zāle
- leukoplasts augu hromatofors, sīks plazmas ķermenis augu šūnās, dzīvā to sastāvdaļa, tomēr bez krāsas, un tikai pa daļai gaismā var kļūt zaļš
- seismonastijas augu kustības, morfoloģiski vai tikai fizioloģiski dorsiventrāliem orgāniem saliecoties un atliecoties, ko izraisa ārēji grūdieni un satricinājumi
- luba augu sega; sanesumu un augu sega, kas - it kā mizas kārta - klāj ūdeni
- raibplankumainība augu slimība, kam ir raksturīgi sīki bālgani vai gaišdzelteni plankumi uz lapām
- reproduktīvais vecums augu un dzīvnieku dzimumgatavības iestāšanās laiks, kas meža kokiem iestājas pēc juvenilā vecuma un atkarībā no to sugas un augšanas vietas ir ļoti dažāds, visagrāk tas iestājas savrupiem kokiem, augot atklātā laukā, visvēlāk — normālas biezības kokaudzē; agrāk tas iestājas arī lapkoku atvasājiem
- ksilēma augu vadaudu pārkokotā daļa; vada ūdeni un neorganisko sāļu šķīdumus no saknēm uz lapām
- pusparazītisms augu valstī izplatīts ekspluatatīvo attiecību (koakciju) veids; pusparazīti satur hlorofilu un organiskās vielas spēj sintezēt paši, bet ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga; tipiski piemēri ir baltais āmulis, kas parazitē uz kokaugiem, un meža zemsedzē bieži sastopamais birztalas nārbulis
- laponis augu veģetatīvais ķermenis, kas nav diferencēts saknē, stumbrā un lapās, raksturīgs aļģēm, sēnēm, ķērpjiem; taloms
- būda Augums, ķermenis
- baltās lapu blusiņas augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam ķermenis klāts ar baltiem vaska putekļiem; šīs apakškārtas kukaiņi
- baltblusiņa Augutu kārtas apakškārta ("Aleurodea"), sīks, līdz 2 mm garš kukainis, ķermenis balti apsarmots, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 4 sugas
- bruņuts Augutu kārtas apakškārta ("Coccodea"), sīki kukaiņi, kuriem ir dūrējsūcējtipa mutes orgāni un kuru mātītēm ķermenis pārklāts ar vaska atdalījumu bruņām, 7000-8000 sugu, Latvijā konstatēts \~60 sugu
- apsitām satīts aukla ir nelīdzeni satīta, ja viens pavediens ir stingrāk, otrs vaļīgāk pievilkts
- piesauks Aukla, ar ko laivenieki ļenkas piesien pie šņores
- Rietumvēju straume aukstā straume dienvidu puslodē, plūst no rietumiem uz austrumiem aptuveni starp 40. un 55. dienvidu platuma grādu, šķērso Atlantijas, Indijas un Kluso okeānu
- kortiks Aukstais ierocis (ar īsu, slīpētu asmeni un nelielu rokturi), ko pie parādes tērpa nēsā kara flotes un aviācijas virsnieki, admirāļi, ģenerāļi
- palašs Aukstais ierocis ar garu, taisnu asmeni, kuru ieliek makstī
- Kinderskauts Aukstākā virsotne Peninu kalnu Pīka masīvā, Anglijā, augstums - 636 m
- izvilkšana Aukstās lokšņu štancēšanas operācija, kurā loksnesveida sagataves pārvērš dobās detaļās vai maina izvilkta pusfabrikāta diametru un/vai sieniņu biezumu
- sugāt aukstumā pārvērsties vižņos (par ūdeni upē)
- aukstumaģents Aukstumnesējs - aukstummašīnas (saldēšanas mašīnas) darbviela (vai darbķermenis)
- lečiņiem Aulekšus, ar palēcieniem
- leciņus Aulekšus, ar palēcieniem
- lečiņus Aulekšus, ar palēcieniem
- Autzenbach Ausātu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Annenieku pagastā
- kukaburra Austrālijā dzīvojošs papagaiļu kārtas putns ar lielu galvu un riņķveida svītrojumu pavēderē, līdz 40 cm garš, ēd kukaiņus, rāpuļus, arī indīgās čūskas; to sauc arī par smejošo putnu, jo tā balss atgādina smieklus, ķiķināšanu, kliegšanu; dzied pirms saules lēkta un pēc saules rieta, tāpēc reizēm to sauc par aborigēnu pulksteni
- dingo Austrālijas savvaļas suns ("Canis familiaris dingo") ar dzelteni rūsganu apmatojumu, atšķirībā no mājas suņiem tas nerej
- ida Austrenis
- zemnieks Austrenis, austrumvējš
- subsolans Austrenis, rītenis
- guldiners Austrijā, Čehijā, Dienvidvācijā un Šveicē 15.-16. gs. kalta sudraba monēta, kas pēc vērtības bija līdzvērtīga guldenim
- Daurijas mēnešsēkļi Austrumāzijas izcelsmes puskrūms ("Menispermum dahuricum"), kāpelē 2-3 m augstu, lapas vairogveida, dzinumi kaili
- kontaktions Austrumu baznīcā - himna, kas veidota no strofu rindām un paredzēta liturģiskai lietošanai; īpaši izplatīti 6.-7. gs., no 8. gs. tos pakāpeniski aizstāja kanoni
- soleja Austrumu baznīcā pusloka platforma ikonostasa priekšā, kura ir pacelta par vienu vai dažiem pakāpieniem virs lūgšanu telpas grīdas un ir vienā līmenī ar altārtelpu
- termarions Austrumu baznīcā trauks siltam ūdenim, ko lieto Eiharistijas liturģijā, piejaucot to konsekrētajam vīnam, kā arī altāru mazgāšanai, tos iesvētot
- antahkarana Austrumu filozofija un vēdu filozofija lieto šo vārdu lai apzīmētu saprātu, kas kontrolē fizisko ķermeni
- Clematis orientalis austrumu mežvītenis
- Albadarans Austrumu mitoloģijā - mazs, zirnim līdzīgs, ārkātīgi ciets kauliņš cilvēka ķermenī, kas pēc nāves nesapūst kopā ar ķermeni
- sarkanspārnu melnvālodze austrumvālodžu dzimtas suga ("Agelaius phoeniceus")
- otoskleroze Ausu slimība, kam raksturīga pakāpeniska progresējoša dzirdes pasliktināšanās, kā arī trokšņi abās ausīs
- pīšana Aušanas pamatveids un pirmveids, vienkāršākā - ar 3 diegiem, auklām, šķiedru posmiem u. c.; kā aušanas pamatveids notiek, stateniski un līmeniski novietotiem diegiem, šķiedrām u. c. krustojoties
- torsijas piekare automašīnas piekare, kurā (atšķirībā no atsperu piekares) par elastīgo elementu izmantots savērpts tērauda stienis
- izodroms Automātiskā regulatora elements vai ierīce, ar ko nodrošina elastīgu atgriezenisko saiti
- aviolielgabals Automātiskais lielgabals, kas ierīkots iznīcinātājos un bumbvedējos, kalibrs - 20-100 mm, ātršāvība - 100-500 šāvieni minūtē
- nortrops Automātiskas stelles, kurās pirmo reizi izdarīja spoļu maiņu; tās konstruējis angļu inženieris un izgudrotājs Nortrops
- sikometrs Automātisks papīra mitruma mērītājs, kura darbība pamatojas uz papīra dielektriskās konstantes izmaiņām (no 2,0-3,5 sausam papīram un līdz 81,7 ūdenim)
- iemaņas Automatizēti praktiskās vai intelektuālās darbības paņēmieni, kas iegūti prakses, pieredzes, mācību rezultātā
- priekšējās piedziņas automobilis automobilis, kam dzenošie ir priekšējie riteni
- norāžu tehniskās apkopes automobiļu tehnisko apkopju sistēma, kurā ievērtēts automobiļa reālais noslogojums un darba apstākļi, dodot iespēju izpildīt tehniskās apkopes pēc individuāliem laika intervāliem. Īstenojot šo sistēmu, iebūvētie sensori nepārtraukti kontrolē un analizē automobiļa sistēmu darbību, reģistrē katru auksta motora iedarbināšanu, pastāvīgi pārbauda motora eļļas kvalitāti un līmeni un uz šīs informācijas pamata dod norādes par tehnisko apkopju darbu izpildi. Šī sistēma saglabā atmiņā arī notikušās kļūmes. Vadītājs tiek informēts tikai tad, ja viņam uz tām ir nekavējoties jāreaģē
- safari rallijs autosacīkstes Kenijā (agrāk arī Tanzānijā un Ugandā) pa neslēgtiem vispārējās lietošanas ceļiem; trases garums - 3500 km (agrāk - 5000 km). Starts un finišs Nairobi
- ksantisms Autosomāli recesīvi pārmantota okulokutānā albīnisma forma, sastopama melnās rases pārstāvjiem, raksturīga sarkana vai sarkanbrūna ādas un matu krāsa un mazliet caurspīdīga varavīksnene; fotofobija un nistagms ir izteikti mēreni, redzes asums normāls vai gandrīz normāls
- motoviesnīca Autotūristu uzņemšanas un apkalpošanas viesnīca, kur autoviesnīcas pakalpojumi apvienoti ar viesnīcai raksturīgo komfortu un apkalpošanas līmeni
- sieksta Aužamo stāvu daļa - līmeniski (viens ar otru savienoti un saķīlēti) dēļi, kas ietver aušanas iekārtu; steļļu sānu koki
- augšvilenis Aužamo stāvu daļa, kur uztīti jeb uzvilkti meti; velbomis; velenis
- minturis Aužamo stāvu paminu stienis (uz kura uzmaukts paminu gals)
- veldīte Aužamo steļļu paminu stiprinājuma stienis
- nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai)
- bodiārts Avangardisma virziens ASV un R-Eiropas mākslā, radies 20. gs. 60. gados, tā pamatā ir mākslinieka manipulācijas ar savu ķermeni (ķermeņa apklāšana ar ģipsi, krāsām, dažādas publiskas pašmocības u. c.), padarot to par mākslas materiālu un objektu
- vīna avene aveņu suga ("Rubus phoeniculasius")
- amešaspenta Avestu grāmatās nosauktie Zaratustras reliģijas dieva Ormazda 6 palīgi, labie gari: tie ir personificēti tikumi un abstrakti jēdzieni
- izpletņlēkšana Aviosporta veids: lēcieni ar izpletni no lidaparāta
- Lībānu-Jaunzemju avoti avoti Priekuļu pagastā, Kazu ielejas atzarā, t. s. Septiņavotu gravā, vieni no lielākajiem Latvijas avotiem, tie satek strautā un pa Triečupīti aizplūst uz Gauju
- zītaravotiņš Avotiņš ar ļoti tīru, dzidru ūdeni
- siltais avots avots ar mēreni augstu ūdens temperatūru
- siltavots Avots ar mēreni augstu ūdens temperatūru
- tīravots Avots ar tīru, dzidru ūdeni
- Tirzas Svētavots avots Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Zvanuleju mājām, tautā dēvēts arī par Dzīvības, Veselības vai Svēto avotu, jo senāk ar tā ūdeni dziedinātas dažādas cilvēku un dzīvnieku kaites, avotam ziedota nauda, dzīpari, ziedi u. c. dāvanas, mūsu dienās virs avota uzbūvēta nojume un tas tiek izmantots par ūdens ņemšanas vietu
- svētavots Avots, kura ūdenim piemīt dievišķas īpašības
- Kaļļu avoti avotu grupa Cēsu novada Amatas pagastā, Amatas pietekas Nedienes labajā krastā, Kaļļu kalna nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ūdens strauta veidā aizplūst uz Nedieni, strautā izveidojies neliels, \~0,6 m augsts ūdenskritums
- āzinis Āzenis
- B B vitamīni - ūdeni šķīstošu vitamīnu grupa, kam ir nozīmīga loma vielu maiņas un asins veidošanās procesos
- Bābenes ezers Bābenis, ezers Launkalnes pagastā
- Eposs par Gilgamešu babiloniešu poēma, kas tapusi 7. gs. p. m. ē., bet kurā ir iekļauti arī daudz senāku tekstu fragmenti; tā stāsta par Gilgameša veltīgajiem centieniem atklāt nemirstības noslēpumu, un tajā ir iekļauts arī babiloniešu mīts par plūdiem
- bubulis Babulis 2(1), būdenieks, vaļinieks
- magnētiskās separācijas bagātināšana bagātināšanas metode, kas pamatojas uz minerālo sastāvdaļu atšķirīgo spēju pievilkties ķermenim ar magnētiskām īpašībām (piem., magnetītam, mākslīgam magnētam)
- dunkurēt Baidīt, dzīt (zivis tīklā), sitot (pa ūdeni) ar dunkuru; sist (pa ūdeni) ar dunkuru
- ponkāt Baidot, dzenot (zivis), sist (pa ūdeni) ar īpašu zvejas palīgrīku (ponku)
- talasofobija Bailes no jūras (peldēšanās, jūras braucieniem)
- hafefobija Bailes no pieskārieniem
- Bairamali Bajramali - pilsēta Turkmenistānā
- bifido Baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus; bifidobaktērijas
- kventi Bakveni - bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē
- sāles Balandaugu dzimtas ģints, vienmājnieki ar pusvelteniskām, gaļīgām lapām un zaļiem, pa 1-3 lapu žākļos novietotiem ziediem, apziednis ar piecām biezām, gaļīgām, zaļām daļām; zviedres
- zviedres Balanžaugu dzimtas ģints, vienmājnieki ar pusvelteniskām, gaļīgām lapām un zaļiem, pa 1-3 lapu žākļos novietotiem ziediem, apziednis ar piecām biezām, gaļīgām, zaļām daļām
- balasttanka Balasttanks - tvertne kuģī, ko piepilda ar ūdeni kuģa gaitas stabilizēšanai vai citiem nolūkiem
- ballasttanka Balasttanks - tvertne kuģī, ko piepilda ar ūdeni kuģa gaitas stabilizēšanai vai citiem nolūkiem
- tetranitrometilanilins Bāli dzelteni ūdenī nešķīstoši kristāli, ko iegūst nitrējot dimetilanilinu
- Nebitdaga Balkanabata, pilsēta Turkmenistānā
- Sernovodska Balneoloģiskais kūrorts Krievijas Čečenijas Republikā, Sunžas grēdas dienvidu nogāzē, \~50 km uz rietumiem no Groznijas, hlorīdu un sulfātu minerālūdeņu avoti
- laringotraheotomija Balsenes un elpvada augšējās daļas gareniska pārgriešana
- atklāta balsošana balsošana bez biļeteniem un urnām (parasti, paceļot roku)
- laringofonija Balss skaņa, auskultējot balseni
- kronšteins balstenis, trijstūrveida balsts horizontāli izvirzītu elementu balstīšanai un nostiprināšanai
- nest Balstīt ķermeni (kādā kustībā) - par kājām
- nokāpt Balstoties ar vienu kāju (parasti uz kāpšļa), nonākt zemē no jāteniska stāvokļa
- žākļsēde balsts jāteniski (sporta vingrošanā)
- nekustīgs balsts balsts, kas ļauj ķermenim griezties ap to, neradot reakcijas momentu
- kustīgs balsts balsts, kas ļauj ķermenim pārvietoties pa pieskari kontakta virsmām, pieļaujot tikai normālo reakciju
- iespīlējuma balsts balsts, kas neļauj ķermenim pārvietoties
- terceronis Baltā (eiropieša) un mulata jauktenis
- metilandrostēndiols Balta kristāliska viela, nešķīst ūdeni, slikti šķīst spirtā; ķīmiskās uzbūves ziņā tuvs metiltestosteronam; lieto proteīnu anabolisma veicināšanai rekonvalescentiem
- luksferprizma Balta kristalla stikla plate logu ailu segšanai, kas ārpusē gluda vai gludi izrakstīta, bet iekšpusē klāta prizmatiskām šķautnēm, kas gaismas sarus lauž un novada uz telpu iekšieni
- Clematis vitalba baltais mežvītenis
- baltiņš Baltenis
- dzelteņi Balteņu dzimtas ģints ("Colias"), tauriņu spārnu plētums - 40-60 mm, spārni dzelteni, oranži vai bālgani, Latvijā konstatētas 5 sugas
- ķērsu baltenis balteņu dzimtas suga ("Anthocharis cardamines"); dzelteni balts tauriņš ar sārtiem priekšspārnu galiem, lido pavasarī un vasaras sākumā
- kāpostu baltenis balteņu dzimtas suga ("Pieris brasicae"), tauriņa spārnu plētums 50-60 mm, kāpuri \~40 mm gari, dzeltenzaļi ar 3 dzeltenām, gareniskām joslām un melniem punktiem, dzīvo uz krustziežiem (kāpostiem, kāļiem, rapšiem, redīsiem), kresēm un rezēdām
- Acta Baltica Baltijas institūta gadagrāmata, publīcēja pētījumus par Baltijas valstīm, 1962.-1980. g. iznāca 19 laidieni, neregulāri tika izdota arī vēlāk
- akmeņkrāvumu kapulauki Baltijas somu tautībām raksturīgi apbedījumi, kas ap 5. gs. p. m. ē. pakāpeniski sāka nomainīt akmensšķirstu apbedījumus, Latvijā sastopami gk. Vidzemes ziemeļu pusē
- purva baltirbe baltirbju suga ("Lagopus lagopus"), vidēji liels putns (mazāks par rubeni, lielāks par mežirbi), ķermeņa garums \~40 cm, masa 450—500 g
- brūnganais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora fusca"), pirmoreiz konstatēts 1971. g. Klāņu purva liegumā un 1985. g. Slīteres rezervātā, Latvijā tas sasniedz areāla austrumu robežu, tam ir ložņājošs saknenis, no kura izaug 6-30 cm augsti, tievi stublāji un veido irdenu ceru, Latvijā aizsargājams
- Picoides leucotos baltmuguras dzenis
- ašarīts Balts minerāls, bora rūda, irdeni, šķiedraini agregāti, veidojas sairstot citiem magnija borātiem
- Dūbenīki Balvu novada Balvu un Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Dobenieki" nosaukums latgaliski
- Apšinīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" nosaukuma variants
- javenieki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Javenieki" iedzīvotāji
- Javinīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Javenieki" nosaukuma variants
- Sprūdzinīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Sprodzenieki" nosaukuma variants
- Denīcova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Denicova" nosaukuma variants
- Dienīcova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Denicova" nosaukuma variants
- Vakšinīki Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Vakšenieki" nosaukuma variants
- Celmenīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Celmenieki" nosaukums vietējā izloksnē
- Druvenīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Druvenieki" nosaukums vietējā izloksnē
- druvenieki Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Druvenieki" iedzīvotāji
- benislavieši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Benislava" iedzīvotāji
- Beņislava Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Benislava" nosaukuma variants
- Benislova Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Benislava" nosaukuma variants
- Dundenīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dundenieki" nosaukuma variants
- Dundinīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dundenieki" nosaukuma variants
- Keibenieki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Ķeibenieki" nosaukuma variants
- Keibenīki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Ķeibenieki" nosaukums latgaliski
- Kuģinieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kuģenieki" nosaukuma variants
- Kuginīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kuģenieki" nosaukuma variants
- Kuģinīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kuģenieki" nosaukums latgaliski
- upenieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" iedzīvotāji
- Upenīki Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" nosaukuma variants
- iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu
- balziens Balzenis; ragavu daļa, kas savieno divi pretējas mietnes
- Baliņas upe Balžņa, Bērzes pieteka Annenieku pagastā
- bandenieks Bandenieki
- bandenieki Bandenieks
- bantestārps Bantstārps, lentenis
- banttārps Bantstārps, lentenis
- mahonija Bārbeļu dzimtas ģints ("Mahonia"), mūžzaļš krūms vai neliels koks ar ādainām, plūksnainām, dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem, zilgansārtām ogām, gk. aug Ziemeļamerikā un Āzijā, \~ 100 sugu, Latvijā kā dekoratīvs augs tiek audzēta 1 suga
- baribi Barbi - tauta Beninas ziemeļos un Nigērijas rietumos
- bogungi Barbi - tauta Beninas ziemeļos un Nigērijas rietumos
- borgavi Barbi - tauta Beninas ziemeļos un Nigērijas rietumos
- spīdzele Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; rudspārnis; smerliņš
- smerliņš Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; rudspārnis; spīdzele
- rudspārnis Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; smerliņš; spīdzele
- bāru bērns bārenis
- bārainis Bārenis
- bārens Bārenis
- bārīdze Bārenis
- bārinis Bārenis
- bārabērns Bārenis (1)
- bāriņš Bārenis (1)
- bāris Bārenis (1)
- mīkstbarība Barība (mājputniem), ko gatavo no miltiem ar pienu, piena sūkalām, gaļas buljonu vai ūdeni, piejaucot vārītus kartupeļus, sasmalcinātu sulīgo barību, zaļbarību, dzīvnieku valsts barību
- lopbarības apstrāde, sagatavošana barības līdzekļu sasmalcināšana, granulēšana, vārīšana vai sutināšana sausā karsēšana, fermentēšana, raudzēšana diedzēšana, iedarbība ar ķīmiskām vielām (amonjaku, nātrija sārmu) u. c. paņēmieniem, lai uzlabotu sagremojamību un garšas īpašības, bagātinātu ar slāpekli, olbaltumvielām, vitamīniem vai atbrīvotu no kaitīgam vielām
- bārmens Bārmenis
- barista Bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; kafijas bārmenis
- peldbaseins Baseins, kas ir iekārtots peldēšanai, arī peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā
- likvertenieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Likverteni" iedzīvotāji
- spilīts Bāzisks paleotipa iezis, kas veidojies no bazalta sastāva lavas zemūdens izvirdumos; galvenie minerāli: albīts, hlorīts; zaļganpelēks
- pannains Bedrains (ar ūdeni virsū; par tīrumu)
- igvārce Bedre ar stāvošu ūdeni
- kulksna Bedre ar ūdeni
- purakacis Bedre ar ūdeni purvā
- mirt Beigt eksistēt, pakāpeniski zust (par parādībām sabiedrībā, dabā)
- rimt Beigt viļņoties (parasti pakāpeniski) - par ūdenstilpi, ūdeni
- rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties (par ierīcēm, mašīnām u. tml.)
- rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties vai kustēties
- rimt Beigties (parasti pakāpeniski) - par darbību, procesu
- stāties Beigties, parasti pakāpeniski (par darbību, procesu)
- rimt Beigties, pārstāt (parasti pakāpeniski) - par vēju, lietu u. tml.
- stāties Beigties, pārstāt, parasti pakāpeniski (par vēju, lietu u. tml.)
- gals Beigu daļa (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, orgānam); visvairāk izvirzītā (ķermeņa) daļa
- epilogs Beigu daļa (daiļdarbā), kurā vēstīts par darbojošos personu tālāko likteni
- bekene Bekhends - sitiens no kreisās puses (tenisā vai galda tenisā)
- bekens Bekhends - sitiens no kreisās puses (tenisā vai galda tenisā)
- belznis Belzenis (2)
- benediktīnieši Benediktīniešu ordenis – Romas katoļu baznīcas vecākais ordenis; benediktieši
- Dahomeja Benina - valsts nosaukums līdz 1975. g. novembrim
- BJ Benina, valsts divburtu kods
- BEN Benina, valsts trīsburtu kods
- Aido-Hvedo Beninas fonu mitoloģijā - čūska varavīksne, kas sagriezusies gredzenā notur zemi virs ūdens, viņai sakustoties notiek zemestrīces, debesīs reizēm redzams viņas atspoguļojums (varavīksne)
- Gu Beninas fonu mitoloģijā - dievišķs kalējs un kultūrvaronis, demiurgu dvīņu Mavu un Lizas dēls
- Portonovo Beninas galvaspilsēta (port. val. "Porto Novo"), osta Atlantijas okeāna Beninas līča krastā, 242000 iedzīvotāju (2007. g.)
- beninieši Beninas pamatiedzīvotāji
- Benina Beninas Republika – valsts Rietumāfrikā, platība – 112622 kvadrātkilometru, 8792000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta – Portonovo, valdības rezidence – Kotonu, administratīvais iedalījums – 12 departamentu, robežojas ar Togo, Burkinfaso, Nigēru un Nigēriju, dienvidos apskalo Atlantijas okeāns
- BTRP Beninas Tautas revolūcijas partija
- bicilīns Benzinpenicilīna un N, N'-dibenziletilēndiamīna sāls ar ilgstošu iedarbību; vāji šķīst ūdenī, labi spirtā un acetonā
- Kazandžika Bereketa - pilsēta Turkmenistānā, tās senāks nosaukums
- Com Berenikes Mati, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Coma Berenices Berenikes Mati, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- sirdslapu bergēnija bergēniju suga ("Bergenia cordifolia")
- biezlapu bergēnija bergēniju suga ("Bergenia crassifolia")
- sārtā bergēnija bergēniju suga ("Bergenia purpurascens")
- sērdienis Bērns, kas zaudējis abus vecākus; bārenis
- pārbērt Berot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur)
- dinamiskā berze berze, kas rodas, ķermenim atrodoties vienmērīgā kustībā
- statiskā berze berze, kas rodas, ķermenim lēni sākot kustēties
- rites berze berze, kas rodas, vienam ķermenim ripojot pa kādu citu ķermeni
- spirants Berzenis - līdzskanis, ko veido vibrējoša gaisa plūsma, kas spiežas caur šauru runas aparāta spraugu
- frikatīvs līdzskanis berzenis - līdzskanis, kuru izrunājot divi runas orgāni nonāk tik tuvu, ka gaisa plūsma starp tiem rada berzes troksni, starp runas orgāniem ir sašaurinājums, bet nav pilnīga slēguma
- Grauzdu upīte Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Annenieku pagastā, augštece Auru pagastā, garums - 17 km, kritums - 20 m; Gardene; Gārdenes upe; Ausātu upe
- Balžņa Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Annenieku pagastā, garums - 14 km; Baliņas upe; Balžiņa
- frotēt Berzēt miesu ar frotē dvieli vai suku (parasti pēc mazgāšanās ar aukstu ūdeni)
- noberzēt Berzēt un pabeigt berzēt (ķermeni, tā daļas)
- Gereniškys Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Gereniškas" nosaukums latgaliski
- nokarenais bērzs bērzs ar nokareniem zariem
- sēru bērzs bērzs ar vijīgiem, nokareniem zariem
- Nymphalis antiopa bērzu raibenis
- trīties Beržot sevi, savu ķermeni (ar suku, dvieli u. tml.), mazgāties, slaucīties; berzties (3)
- Likteņsimfonija Bēthovena 5. simfonija do minorā; par pirmās daļas pamatmotīvu komponists esot sacījis: "Tā liktenis klauvē pie durvīm"
- gumzināt bez iemesla gurdeni riet
- raibvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Dendrobatidae"), spilgti krāsaina varde ar relatīvi nelielu galvu, 1,8-7,6 cm garu ķermeni, dzīvo dažādos biotopos Dienvidamerikā un Vidusamerikā, līdz 10 ģinšu, \~95 sugas
- varde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Ranidae"), kurā ietilpst dzīvnieki ar masīvu ķermeni, platu galvu, gludu un mitru ādu, garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām, 45 ģintis, \~550 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas
- bedugnis Bezdibenis
- bezdibinis Bezdibenis
- bezdibins Bezdibenis
- bezdubans Bezdibenis
- bezdubenis Bezdibenis
- bezdubinis Bezdibenis
- elogs Bezdibenis
- lekmenis Bezdibenis
- Pjēra Sanmartēna bezdibenis bezdibenis Pireneju rietumos, uz Francijas un Spānijas robežas, dziļākā ala pasaulē - 1360 m, t. sk. \~350 m dziļa dabiska šahta, pazemes zāles, ezeri, upe, ūdenskritums
- ataka Bezdibenis, dziļums bez dibena
- Bezdibens Bezdibenis, ezers Apes pagastā
- Bezdibens Bezdibenis, ezers Grundzāles pagastā
- Bezdibena ezers Bezdibenis, ezers Grundzāles pagastā
- Bezdibeņa ezers Bezdibenis, ezers Grundzāles pagastā
- Bezdibens Bezdibenis, ezers Kārķu pagastā
- Bezdibena ezers Bezdibenis, ezers Kārķu pagastā
- Bezdibeņu ezers Bezdibenis, ezers Kārķu pagastā
- Bezdibeņa ezers Bezdibenis, ezers Laidu pagastā
- Bezdibena ezers Bezdibenis, ezers Launkalnes pagastā
- pekle Bezdibenis; dziļa, muklaina vieta
- aerodinamiskie koeficienti bezdimensijas lielumi, kas raksturo ķermenim pielikto aerodinamisko spēku un momentu, ja ķermenis pārvietojas gāzē vai šķidrumā
- lancetnieku dzimta bezgalvaskausaiņu apakštipa dzimta ("Branchiostomatidae"), nelieli dzīvnieki (garums - līdz 8 cm) ar caurspīdīgu, zivjveidīgu ķermeni, Atlantijas, Klusajā un Indijas okeānā, 3 apakšdzimtas, 4 ģints, \~25 sugas
- akleņčūska Bezkāju ķirzakai līdzīgs augsnes iemītnieks ar tievu, tārpveidīgu ķermeni (10-80 cm), īsu asti ar dzelkni galā (atbalsts kustībām), acis stipri reducētas, pārtiek no kukaiņiem, gk. skudrām
- saharīns Bezkrāsaina kristāliska viela (parasti cukura aizstājējs), kas ir aptuveni 500 reižu saldāka par cukuru; pārtikas piedeva E954 (daudzās valstīs aizliegts vai lietošana ir ierobežota), mākslīgs saldinātājs, var izraisīt nātreni, ekzēmu, nelabumu, caureju, nav ieteicams bērniem
- alumīnija oksīds bezkrāsaina kristāliska viela, kas dabā sastopama minerālu korunda, rubīna un safīra veidā; izkarsēts Al~2~O~3~ ir ķīmiski izturīgs, nereaģē ar ūdeni un skābēm, ar sārmiem reaģē tikai paaugstinātā temperatūrā
- sērūdeņradis Bezkrāsaina, indīga gāze, kurai ir raksturīga puvušu olu smaka un kura, ūdeni šķīstot, veido vāju skābi
- fosforpaskābe Bezkrāsaini kristāli, kas viegli šķīst ūdenī, iegūst šķīdinot ūdenī fosfora trioksīdu vai arī sadalot fosfora trihlorīdu ar ūdeni
- tetrafeniletilens Bezkrāsaini kristāli, ko iegūst karsējot difenilmetanu kopā ar sēru, vai difenilmetanu kopā ar benzofenona hloridu, kā arī benzofenona hloridu kopā ar varu vai sudrabu
- alkohols bezkrāsains, viegli gaistošs šķidrums, ko satur vīns, alus, liķieris u.c. dzērieni un kas nomāc cilvēka centrālo nervu sistēmu, radot labsajūtu, pacilātību, reizēm agresiju, reibuma stāvokli
- tetrafenilhidrazins Bezkrāsas kristāliska viela, ko iegūst oksidējot difenilaminu
- asomatisks Bezķermenisks
- vienšūņi Bezmugurkalnieku virstips vai nodalījums ("Protozoa"), dzīvnieki, kuru ķermenis sastāv no vienas šūnas, >50000 sugu, Latvijā sugu sastāvs nav pilnīgi apzināts, konstatēts >200 sugu
- protraheāti Bezmugurkaula dzīvnieku grupa ar garenu, augšā velvētu, apakšā plakanu, posmos (segmentos) sadalītu ķermeni, kur katram posmam pāris vienkāršu locekļu
- dekrements Bezmugurkaulnieka nervu ierosas viļņa pakāpeniska norimšana, tam izplatoties pa nervu
- žaunaiņi Bezmugurkaulnieku tipa posmkāju apakštips ("Branchiata"), ar posmotu ķermeni un posmotām ekstremitātēm, ārējo skeletu veido ar kaļķi piesātināts hitīna apvalks
- kāšgalvtārpi bezmugurkaulnieku tips ("Acanthocephala"), \~500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, tārpu ķermenis veltņveidīgs, vairākumam sugu dažus centimetrus garš, parazitē mugurkaulnieku zarnās; dzeltņgalvtārpi
- posmtārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Annelides"), kura pārstāvjiem raksturīgs posmains tārpveida ķermenis, \~8000 sugu, Latvijā konstatēts >110 sugu
- posmkāji Bezmugurkaulnieku tips ("Arthropoda"), kura pārstāvjiem ir raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes, \~1,5 mlj sugu, Latvijā konstatēts 12000 sugu
- zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips ("Coelenterata"), kura pārstāvjiem raksturīgs no divām dīgļlapām veidots ķermenis, kura centrā ir gremošanas dobums; šī tipa dzīvnieki
- gliemji Bezmugurkaulnieku tips ("Mollusca"), kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā; šī tipa dzīvnieki; mīkstmieši; \~130000 sugu, ko iedala 7 klasēs, Latvijā konstatētas 2 klases (gliemenes un gliemeži), 131 suga
- veltņtārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Nemathelminthes"), kurā ietilpst dzīvnieki ar (parasti) slaidu, neposmotu, šķērsgriezumā apaļu ķermeni (piemēram, nematodes, matoņi); šī tipa dzīvnieki
- stumbeņkāji Bezmugurkaulnieku tips ("Onychophora"), kura pārstāvjiem ir mīksts, garš, tārpveidīgs ķermenis ar daudziem pāriem primitīvu ekstremitāšu, \~70 sugu; šī tipa dzīvnieki
- plakantārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Plathelminthes"), kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi), >12000 sugu, Latvijā konstatēts >280 sugu
- sūklis Bezmugurkaulnieku tips ("Spongia syn. Porifera"), kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta, \~5000 sugu, kas mīt gk. jūrās, Latvijā saldūdeņos konstatētas 5 sugas
- plakanie tārpi bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi); šī tipa dzīvnieki; plakantārpi
- Čada ieplaka beznoteces baseins Āfrikā (Čadā, Nigērā, Nigērijā, Kamerūnā), Āfrikas platformas lēzena ieliece ar kvartāra upju un ezeru sanesām un Čada ezeru vidusdaļā, līdzens reljefs, malas lēzeni paceltas (400-900 m), atsevišķi masīvi >3000 m
- Alakels beznoteksāļezers Kazahstānā (_Alaköl_), Austrumkazahstānas un Almati apgabalā, 350 m vjl., platība - 2650 km^2^, dziļums - līdz 54 m, līmenis ciklveidīgi svārstās
- Sarikamišas ezers beznoteksāļezers Turkmenistānā un Uzbekistānā platība — 2850 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 40 m
- Arāla jūra beznoteksāļezers Uzbekistānā un Kazahstānā (_Orol dengizi_), atrodas Turānas zemienes rietumos, bija 4. lielākais ezers pasaulē, bet pēc 20. gs. 60. gados sāktās Amudarjas un Sirdarjas ūdeņu izmantošanas mākslīgajai apūdeņošanai ūdens pieplūde samazinājās un līdz 2000. g. jūras ūdens līmenis bija pazeminājies par 20 metriem, pirmo reizi minēta 10. gs. arābu tekstos, kā Horezmas ezers
- muskusa bezsalvīte bezsalvīšu suga ("Adoxa moschatellina"), Latvijā sastopama ne visai bieži, aug gk. upju ielejās, platlapju-egļu un skujkoku mežos, u. c. mitrās vietās, daudzgadīgs lakstaugs ar garu, baltu, ložņājošu sakneni
- bezsudraba Bezsudraba fotogrāfija - paņēmieni attēla iegūšanai ar sudraba halogenīdus nesaturošiem gaismjutīgiem slāņiem
- beztriepienu Beztriepienu maniere - gleznošanas veids, kad otas pēdas uz audekla tiek izlīdzinātas un atsevišķi triepieni nav izšķirami
- zvīņaiņi Bezzobaino ģints, alās dzīvojoši zīdītāji ar raga zvīņām dakstiņveidīgi klātu ķermeni, pārtiek no skudrām un termitiem
- Noasa šķirsts Bībelē, Vecajā Derībā, kuģis, kuru Noasam lika uzbūvēt Dievs, lai viņš no grēku plūdiem izglābtu savu ģimeni un pa vienam pārim no katras dzīvnieku sugas
- Noass Bībeles persona, kam Dievs atklājis savu gribu - uzsūtīt vispasaules plūdus; pēc Dieva vēlējuma uzbūvējis šķirstu, kopā ar ģimeni un visu dzīvo radību abu dzimumu pārstāvjiem izglābies un no jauna licis pamatu dzīvībai
- šautra bīdāms metāla (retāk koka) stienis (kā) aiztaisīšanai; [aizbīdnis]{s:2455}
- bulta Bīdāms metāla (retāk koka) stienis aizvērtu durvju, vārtu nostiprināšanai; aizbīdnis; aizšaujamais
- vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet); šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu
- pārbīdīt Bīdot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur)
- bešamele Bieza mērce, kas gatavota no piena vai saldā krējuma, olām un miltiem; mērce gaļai, zivīm u. c. ēdieniem
- pirē Biezenis
- rodiola Biezlapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; zeltsakne
- eonija Biezlapju dzimtas ģints ("Aeonium"), sukulents puskrūms vai krūms, savvaļā sastopams Ziemeļāfrikā, Latvijā reizēm audzē kā telpu puķi, ziedi sīki, ziedkopās, gaiši vai tumši dzelteni
- zeltsakne Biezlapju dzimtas ģints ("Hydrastis"), daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām, plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; rodiola
- sempervivs Biezlapju dzimtas ģints ("Sempervivum"), daudzgadīgi lakstaugi ar biezām, zemā rozetē sakārtotām lapām, \~40 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē \~10 sugu un mēdz saukt par saulrieteni
- ķūķis Biezputra, ko sauca arī par grūdeni
- kūķis Biezputra, ko sauca arī par grūdeni
- margapmale Biezs dēlis vai metāla stienis, kas sedz augšējo apšuvuma joslu (laivai vai koka kuģim)
- perubalsams Biezs, dzelteni brūns šķidrums, ko iegūst no Dienvidamerikas auga "Myroxilon"; lieto medicīnā un parfimērijā
- atvārīt Biezu vai sāļu ēdienu, pielejot ūdeni, vārīt otrreiz
- aizalieties Bieži pieplūst ar ūdeni un žūt lēnām (piemēram par zemu vietu, mālainu augsni)
- deutoplazma Bieži šūnu protoplazmā ieslēgtas vielas, kā piem. pigmenta graudiņi, dzeltenuma plāksnītes, olbaltuma un stērķeļu graudi, tauku pilieni (liposomas) u. c.
- purināt spalvu bieži, strauji kustināt ķermeni, parasti, lai atbrīvotu apspalvojumu, apmatojumu no kā
- bifidobaktērijas Bifido - baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus
- Akmenīcas dzirnavezers bija uzpludināts Dubnas upē, Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, platība — \~1,7 ha; Akmenicas ezers; Akmenicu ezers; Kormiļcevas dzirnavezers
- Franču Rietumāfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiska apvienība Rietumāfrikā ("Afrique Occidentale Francaise"), ietilpa Franču Gvineja (kopš 1950. g. - Gvinejas Republika), Augšvolta (tagad - Burkinafaso), Dahomeja (tagad - Benina), Franču Sudāna (tagad - Mali), Mauritānija, Nigēra, Senegāla un Ziloņkaula Krasts (tagad - Kotdivuāra)
- mazbiksītes Biksītes - apakšveļas staklētais gurnapģērbs, kas cieši aptver iegurni tā, ka lejasmala nesniedzas zemāk par kājstakles līmeni un neveido staras
- Upesmuiža Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" bijušais nosaukums
- bilancējums Bilancē ievietotais postenis
- aktīvējums Bilancē ievietots aktīvs postenis
- pārības bits binārajiem datiem pievienojams pārbaudes bits, kas kopā ar datu masīvos sastopamo vieninieku skaitu summā vienmēr dod pāra vai nepāra skaitli, atkarībā no tā, kā tas paredzēts sistēmā
- bioreversibls Bioapgriezenisks, tāds, kas organismā notiekošo procesu ietekmē spēj atgūt savu sākotnējo ķīmisko uzbūvi
- kladistika Bioloģiskās klasifikācijas (taksonomijas) veidošanas metode, kurā to, cik lielā mērā organismiem kādas īpašības ir kopīgas un kādās taksonomiskās grupās tie būtu jaīerindo, objektīvi izvērtē formālā pakāpeniskā procedūrā
- birteniski Birteniski pilns - pārpilns
- Zvanenieku upe Birzenes strauta kreisā krasta pieteka Raunas pagastā, iztek no Zvanenieku ezera
- birzieniņš Birzenis
- birziens Birzenis
- apiterapija Biškopības produktu - bišu indes, ziedputekšņu, bišu maizes, peru pieniņa, vaska, propolisa, medus lietošana veselības saglabāšanā un dažādu slimību ārstēšanā
- sejsargs Biškopja inventārs galvas un kakla aizsargāšanai no bišu dzēlieniem; izgatavots no plāna auduma ar caurskatāmu tīkliņu sejas priekšpusē
- spietošana Bišu kodētā instinkta bioloģiska norise, kad no bišu saimes dažu minūšu laikā izlido aptuveni puse no saimē lidojošām darbabitēm kopā ar māti un netālu koka zaros izveido spieta kamolu
- bišēdis Bišu vilks ("Trichodes aptarius"), 10-13 mm gara, matota vabolīte zilā krāsā, dēj oliņas gk. netīros bišu stropos, cirmenis pārtiek no bišu periem
- kukaiņdzenis Bišudzenis ("Merops apiaster"), kukaiņdzeņu suga
- Merops apiaster bišudzenis jeb Eiropas kukaiņdzenis
- bitenieks Bitenieki (2, 3)
- bišnieks Bitenieks
- bitnieks Bitenieks
- bitenieki Bitenieks (1)
- božnieks Bitenieks, kas nocērt bišu kokam galotni
- sile Biznesa cikla punkts, kad reālais ražošanas apjoms sasniedz viszemāko līmeni
- bizenesmens Biznesmenis
- biznesmens Biznesmenis
- krāšņblakts Blakšu kārtas dzimta ("Coreidae"), vidēji lielas blaktis (garums - 6-16 mm), ķermenis drukni ovāls līdz iegarens, dzeltenbrūns līdz melns, retāk sarkans, var būt vienkrāsains vai ornamentēts, gk. mitrās vietās un ūdeņu malā, pārtiek gk. no augu sulas, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~16 sugu
- sarkanblakts Blakšu kārtas dzimta ("Pyrrhocoridae"), kurā ietilpst vidēji lieli kukaiņi ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem, \~400 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- cauruļblakts Blakšu kārtas skorpionblakšu dzimtas suga ("Ranatra linearis"), ūdensblakts, Latvijā lielākā blakts (ķermeņa garums - 30-40 mm), pelēkbrūna, izstiepti cilindriska, ar garām, tievām kājām, elpcaurulīte gandrīz tikpat gara kā ķermenis, dzīvo stāvošos ūdeņos starp augiem
- peldblakts Blakts, kam raksturīgs olveida ķermenis un kas dzīvo stāvošos ūdeņos starp augiem un ļoti labi peld
- Dorcus parallelopipedus blāvais praulenis
- rūsu mest blāzmveidīgi plaiksnīties (par zibeni)
- garuā Blīva migla (smidzenis) no zemiem slāņmākoņiem Dienvidamerikas piekrastē
- noštepēt Blīvi, ciešiem dūrieniem nošūt; nostepēt
- noštopēt Blīvi, ciešiem dūrieniem nošūt; nostepēt; noštepēt
- stiečka Blīviem dūrieniem veidota nošuve
- halcedons Blīvs, slēptkristālisks, mikrošķiedrains kvarca paveids, nereti krāsains; izmanto juvelierizstrādājumiem un kā cietu tehnisko akmeni
- rūsganā blizme blizmju suga ("Blysmus rufus", agrāk "Scirpus rufus"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, reti sastopama gk. randu pļavās, aizsargājama
- blonģinka Blondīne; meitene ar zemu intelekta līmeni
- kūlenis Bluķis, ko uzsien uz ragavām baļķu vešanai; klūdzenis
- blumss Blūms - kvadrātveida sagatave, ko iegūst blūmingā no tērauda lietņiem; apspaidīts lietenis
- smilšu blusas blusu veida kukaiņu kārtai piederīga dzimta ("Sarcopsyllidae"), ar sīku, sāniski saspiestu ķermeni, īsiem galvas taustekļiem un lēcēja tipa pakaļkājām, oliņas dēj smiltīs, kur attīstās un mitinās kāpuri, Latvijā nav sastopamas
- blūzmens Blūza izpildītājs; blūzmenis
- bobslejkamanas Bobs - ar stūri vadāmas kamanas nobraukšanai pa speciālu trasi ar asiem pagriezieniem
- body Body bike - vingrinājumu sistēmam kurā tiek izmantots īpašs stacionārais divritenis; spinnings
- Bojuori Bojuoru Iereni - Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants latgaliski
- Iereni Bojuoru Iereni - Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants latgaliski
- bumbieris Bokseru treniņu maiss
- Clematis x bronnstedtii Bonšteta mežvītenis
- neiroborelioze Borelioze, kas izraisa nervu sistēmas traucējumus; visbiežāk izpaužas ar meningītu, kraniālo neirītu vai radikulopātiju, var arī kombinēties
- BAM Bosnijas konvertējamā marka; Bosnijas un Hercegovinas valūtas kods, sīknauda - feniņš
- kormus Botānikā augstāko augu ķermenis, kurā izšķirams stublājs (stumbrs) ar lapām un saknes, kā pretstats zemāko augu tallum jeb laponim, kur šādi orgāni nav izšķirami
- dumpļāties Bradājot saduļķot ūdeni
- čolpāt Bradāt (pa ūdeni)
- brūzāties Bradāt (šļakstinot ūdeni), šļakstināties, plunčāties
- pančkāties Bradāt (šļakstinot ūdeni); šļakstināties; plunčāties
- dumbrāties Bradāt, mīdīties pa ūdeni vai dubļiem
- bridžs Bradenis, bridnis - zvejas tīkls, kuru divatā, trijatā vai četratā velk pa ūdeni brienot
- brāleste Brālība, biedrība, organizācija (it īpaši reliģiska rakstura); kongregācija, ordenis katoļu baznīcā
- spēķe Braucamo ratu riteņu sastāvdaļa - stienis, kas savieno ratu riteņa rumbu ar riteņa loku
- spēķis Braucamo ratu riteņu sastāvdaļa - stienis, kas savieno ratu riteņa rumbu ar riteņa loku
- balasta braucieni braucieni bez kravas (kuģniecībā)
- izbraukt Braucot izvadīt (pa kurieni)
- iedot ručkā braucot pacelt motocikla priekšējo riteni
- paraut ratā braucot pacelt motocikla priekšējo riteni; braukt ar paceltu motocikla priekšējo riteni
- izbraukt Braukšus doties (uz kurieni noteiktā nolūkā)
- hopaks bravūrīga ukraiņu tautasdeja 2/4 taktsmērā ar izsaucieniem, radusies aizkrāciešu sadzīvē; ir solo, pāru un grupu paveidi
- elpiem Brāzieniem, joņiem
- kūleņot Brāzties (parasti par vēju); strauji, nevienmērīgi plūst (par miglu, ūdeni, dūmiem u. tml.)
- diska bremzes mehānisms bremzes mehānisms, kurā rotējošā vai nerotājošā detaļa ir disks, kas savienots ar riteni vai transmisijas vārpstu, un bremzēšana notiek, diska sānu daļai piespiežot bremžu uzlikās
- paisuma apstāšanās brīdis, kad uz Zemes novēro Saules un Mēness pievilkšanas spēku izraisīto paisuma augšējo līmeni jeb paisuma pilnlīmeni
- likteņa stunda brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis (2)
- brišus Brienot (parasti pa ūdeni)
- gāneklis Briesmonis, kauna traips, dīkdienis, slaists
- gānēklis Briesmonis, kauna traips, dīkdienis, slaists
- gāniklis Briesmonis, kauna traips, dīkdienis, slaists
- stirna Briežu dzimtas suga ("Capreolus capreolus"), dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām un dzeltenīgi rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apmatojumu
- staltbriedis Briežu dzimtas suga ("Cervus elaphus"), liels dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, lieliem, zarotiem, šķērsgriezumā ieapaļiem ragiem
- Altdorf Briņķu muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Gudenieku pagasta teritorijā
- smalkmatainā brorija brioriju suga ("Bryoria capillaris"), kas aug skujkoku mežos uz egļu zariem un koku stumbriem, tās lapoņi gaišpelēki, pavedienveidīgi, cilindriski, nokareni
- aso Brīva cīņa - paukošanā un boksā - divu sportistu treniņa cīņa
- brīvais Brīvās krišanas paātrinājums - paātrinājums, ko iegūst ķermenis, krītot uz Zemi no neliela augstuma bezgaisa telpā
- peldētava Brīvdabas sporta bāze peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā
- kerli Brīvie iedzīvotāji Anglijā agrajos viduslaikos, kuri veidoja anglosakšu sabiedrības pamatu; 9.-11. gs. sadalījās sīkajos zemes īpašniekos un atkarīgajos zemniekos, un termins pakāpeniski izzuda
- saulzieži Brīvziedlapjiem piederīga divdīgļlapju augu dzimta, dzelteniem ziediem, ar 1 irbuli un ar 5 nevienādām kauslapām (2 mazākas par citām)
- sīkstas Brīvziedlapjiem piederīga zālēdāju divdīglapju augu dzimta, ziedlapām kopā, gareniski pāršķeltu vainadziņa stobriņu, 3 putekšnīcām, 2 daļās sašķeltu kausiņu
- trinitrotoluols Brizanta sprāgstviela - bezkrāsaini vai dzelteni, ūdenī slikti šķīstoši kristāli
- trinitrofenols Brizanta sprāgstviela - gaišdzelteni kristāli; pikrīnskābe
- smucenieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Smucenieki" iedzīvotāji
- frīzeja Bromēliju dzimtas ģints ("Vriesea"), dekoratīvs ziedaugs no Dienvidamerikas tropiskajiem mežiem, izplatīts telpaugs ar īpatnēju kopšanu, laistot nevis saknes, bet ielejot ūdeni un minerālvielas lapu piltuvēs
- daudzeju mizgrauzis brūni spīdīga vabole ar iegarenu, 3,5-4,5 mm garu ķermeni, kas uzbrūk vidēji veciem un veciem novājinātiem kokiem un kokmateriāliem
- brūndzeltens Brūns ar dzelteniem plankumiem
- Elisenhof Brūnu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Annenieku pagastā
- Presveta Bruņenieku upe, Daugavas pieteka
- Šilovka Bruņenieku upe, Daugavas pieteka
- armadili Bruņneši - Dienvidamerikas zīdītāji, kuru ķermeni sargā kaula bruņas
- ieroču šķira bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks)
- agresija Bruņots (kādas valsts) uzbrukums citai valstij, kas vērsts pret tās suverenitāti, politisko neatkarību vai teritoriālo neaizskaramību
- bruņrupucis Bruņurupucis ("Testudines, Chelonia"), rāpulis, kura ķermenis pārklāts ar kaula bruņām
- pūkainā bruņuts bruņutu apakškārtas suga (“Pseudococcus maritimus”), ķermenis iegarens, 3-4 mm garš ar skaidri saskatāmu posmojumu un elastīgu apvalku, Latvijā plaši izplatīta
- kabūzis Būcenis
- skabūzis Būcenis
- dhamma Budas mācība par esamību, kuras pamatā ir četras cildenās patiesības un cildenais astoņposmu ceļš; dažkārt tiek atveidota kā ritenis ar astoņiem spieķiem
- nāgas Budismā - neredzamas būtnes, kas tiek asociētas ar ūdeni un šķidro enerģiju
- mahāpurušalakšanas budisma mitoloģijā - 32 ķermeņa pazīmes, ar kurām apzīmogots imperators (čakravatins) vai buda (noapaļotas rokas un kājas, gari roku pirksti, platas pēdas, zeltaina āda, plati pleci, gara skaistas formas mēle, balss, kas līdzīga Brahmas balsij, līdzeni zobi utt.), vienlaicīgi pastāv vēl 80 otršķirīgas budas pazīmes
- lohaņs budisma mitoloģijā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko garīgās attīstības līmeni un kļuvis par svēto, atsakoties no dažādām vēlmēm
- Lo-Haņs Budisma mitoloģijā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko garīgās attīstības līmeni un, atsakoties no dažādām vēlmēm, kļuvis par svēto
- Garuda budisma mitoloģijā - milzīgi putni, mūžīgie nāgu ienaidnieki, kuru spārnu vēzieni izsauc vētru
- Jama budisma mitoloģijā - nāves dievs, dažos aspektos identisks senindiešu dievam, pēc budisma reliģiski mitoloģiskajiem priekšstatiem, pēc nāves radībām ir jāstājas viņa priekšā, kas izlemj, vai viņi ir pelnījuši paradīzi
- devaputras budisma mitoloģijā - otršķirīgu dievību grupa, kas pakļaujas visiem budisma virzieniem kopīgā panteona dažiem galvenajiem dieviem
- struktūrdeficīts Budžeta deficīta vai pozitīvs saldo, kas aprēķināts ekonomikai, kurā ir dabisks bezdarba līmenis un dabisks IKP līmenis, bet nodokļu likmes un transferta maksājumu apmērus nosaka spēkā esošie likumi
- stāvgalds Bufetes veida galds, uz kura novietoti ēdieni, katrs pienāk un paņem pēc izvēles, t. s. zviedru galds
- bultskrūve Bulta (3) - metāla stienis ar galviņu vienā galā un vītni otrā galā (konstrukciju sastiprināšanai)
- serve Bumbas (bumbiņas) raidīšana pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu (piemēram, tenisā, galda tenisā, volejbolā, badmintonā)
- penčingbols bumbiera formas ādas bumba, ko garā atsperē piekar pie griestiem; izmanto boksa treniņiem
- leitvāgas slīdnis buras vadīšanai paredzēts metāla kalums, kas pārvietojas (slīd) pa slīdstieni; pie tā stiprina bloku vai caur to izvelk šoti, ar kuru buru ievelk vai palaiž vaļīgāk
- klunkstēt Burbuļot, čalot (par upi, ūdeni u. tml.)
- pļikstēt Burbuļot, pliukšķēt lietus pilieniem krītot peļķē
- pimčekļi buršanās līdzekļi no dažādām lietām, kas kopā sasietas slepeni noliktas, ar mērķi kādam kaitēt, radīt naidu
- pārkars Burta daļas izvirzījums pāri burta ķermenim, īpaši kursīvā, versāļiem, akcentētiem burtiem u. c.; neuzmanīgi iespiežot bieži lūzt
- rānunkuls Burtiski: vardīte; liela augu dzimta dzelteniem ziediem, gundegas, uguns puķes
- halfvinds buru kuģa kurss, kura laikā kuģa gareniskā ass atrodas perpendikuāri vēja virzienam
- kufa Buru kuģis piekrastes braucieniem, apaļiem galiem, stāvu uz augšu paceltu bugspritu; buras kā šoneriem
- burība Burvība; buršanas paņēmieni, buramvārdi
- palazda Burvjlazdu dzimtas ģints ("Corylopsis"), dekoratīvi krūmi, kas pavasarī zieds ar skaistiem, dzelteniem ziediem, bet vasarā tām ir gaišzaļas lapas, ziemā izceļas glītais zarojums
- fotergila Burvjlazdu dzimtas ģints ("Fothergilla"), dekoratīvi krūmi, ziedi līdzīgi dzelteniem pūpoliem
- hokuspokus Burvju mākslinieku formula un paņēmieni; krāpšana, acu apmānīšana
- noliekties būt ar pagriezienu (kur, uz kurieni u. tml.) - par ceļu, upi u. tml.; nogriezties
- aizgriezties būt ar pagriezienu (uz kurieni, aiz kā u. tml.) - par ceļu, taku u. tml.
- aizagriezties būt ar pagriezienu uz kurieni - (parasti par ceļu)
- aizaliekties būt ar pagriezienu uz kurieni (parasti par ceļu)
- kost būt asam lietošanas procesā (par rīku, asmeni)
- pavadīt būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot), lai atvadītos; arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni)
- nezināt, kur likties būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet
- atvīties būt novietotam līkloču virzienā uz šejieni (par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.)
- vīties būt novietotam līku loču, arī pamīšus (par gareniem priekšmetiem, veidojumiem)
- tuvoties būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) - piemēram, par upi, ceļu
- atvest būt novietotam, stiepties virzienā uz šejieni
- purināt būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli)
- kratīt būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli)
- sakratīt būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) sāk, parasti pēkšņi, drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) īsu brīdi dreb, trīc
- saldēt būt par cēloni tam, ka (ķermeni, tā daļās) izraisās aukstuma sajūta (par laikapstākliem, arī par priekšmetu, vielu)
- liekt būt par cēloni tam, ka lokveidā virzās, vēršas (uz kurieni)
- saēst būt par cēloni tam, ka pakāpeniski tiek nomākts, mazinās, zūd (kas, piemēram, cilvēka spēki, spējas, īpašības)
- apveltīt būt par cēloni, ka (kādam) ir labas īpašības, spējas (parasti par dabu, likteni)
- korelēt būt sakarībā, savstarpēji atbilst, saistīties (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem)
- mirkt būt slapjam, būt pārklātam ar ūdeni, rasu u. tml. (par kādu platību)
- klausīt būt spējīgam darboties, funkcionēt kādā veidā (par ķermeni, tā daļām, norisēm tajā)
- kāpt būt stāvam, slīpam (virzienā uz augšu) - par reljefu; atrasties, pakāpeniski tikt paplašinātam (virzienā uz augšu) - par apbūvi
- ierietēt būt tādā stāvoklī, kad tesmenis piepildās ar pienu (par dzīvnieku)
- rietēt būt tādā stāvoklī, kad tesmenis pildās ar pienu
- puteņot būt tādam, kad ir putenis, sniegputenis (par laikapstākļiem)
- putināt būt tādam, kad ir putenis, sniegputenis (par laikapstākļiem)
- mesties būt tādam, kam pakāpeniski rodas (kādas īpašības), pakāpeniski nonākt (kādā stāvoklī) - par ķermeni, tā daļām
- zust būt tādam, kas beidz eksistēt, pakāpeniski izmirst, iznīkst (par tautu, etnisku vienību, par dzīvnieku, augu sugām, dzimtām u. tml.)
- zust būt tādam, kas pakāpeniski beidz pastāvēt (par parādībām dabā), arī paiet (par laikposmu, laiku)
- zust būt tādam, kas pakāpeniski samazinās, beidz pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī organisma funkciju)
- saistīt būt tādam, kas, aptverot locekļus, ķermeni, ierobežo (cilvēka vai dzīvnieka) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.)
- kuplot būt tādam, kur augiem ir spēcīgs, kupls zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.)
- viļņoties būt tādam, kur ir viļņi (1) - par ūdenstilpi, arī ūdeni
- viļņot būt tādam, kur ir viļņi (1) - par ūdenstilpi, arī ūdeni; viļņoties (1)
- izsisties būt tādam, kur izveidojas izsitumi, augoņi (par ķermeni, tā daļām)
- tumst būt tādam, kur pakāpeniski iestājas tumsa (par apkaimi, telpu, vidi)
- uzkrāt būt tādam, kurā (kā, piemēram, ūdens) daudzums pakāpeniski palielinās (parasti par parādībām dabā)
- vagot būt tādam, kurā ir gareni padziļinājumi, grambas u. tml. (piemēram, par ceļu, lauku)
- novecot būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes
- novecoties būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes; novecot (1)
- vadīt būt tādam, kurā noris, ir iespējama (kā, parasti kāda veida enerģijas) pārnese (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.)
- svīst būt tādam, kura sviedru dziedzeri izdala sviedrus, parasti lielā daudzumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām); pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām)
- pilēt būt tādam, no kura (kas) atdalās un krīt, tek pa pilieniem
- lāsēt būt tādam, no kura pil, krīt ūdens lāses, pilieni (piemēram, par jumtu)
- lāsot būt tādam, no kura pil, krīt ūdens lāses, pilieni (piemēram, par jumtu)
- novest būt tādam, pa ko nokļūst (uz kurieni, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.; aizvest (3)
- atpalikt būt vēlākam (par pulksteni)
- solidarizēties būt vienisprātis (ar ko, kādu)
- izsilt būt viscaur pakļautam siltuma iedarbībai (piemēram, par ķermeni, tā daļām)
- pērkoņot būt zibenim un pērkonam; būt pērkona negaisam
- makrouzturs Būtiskas uzturvielas, kas nepieciešamas relatīvi lielā daudzumā; ietver ogļhidrātus, taukus, proteīnus un ūdeni
- laša Būvelements (dēlītis, plāksnīte) peldlīdzekļa apšuvuma laižu vai plātņu, kā arī citu detaļu galeniskai savienošanai
- ciklopiskās būves būves, veidotas no lieliem akmens bluķiem bez saistvielas, senie grieķi domāja, ka tās cēluši kiklopi (ciklopi), attiecas uz bronzas laikmetu, sastopamas Vidusjūras piekrastē, Kaukāzā, Krimā
- inženierkonstrukcija Būvkonstrukcija, kas veidota pēc inženierzinātņu likumiem
- betona maisītājs būvmašīna, kas pagatavo betona masu, mehāniski samaisot tās komponentus - saistvielas, pildvielas un ūdeni
- apdares materiāli būvmateriāli, ko lieto, lai uzlabotu ēku un būvju lietošanas un dekoratīvās īpašības, kā arī lai pasargātu konstrukcijas pamatmateriālu no ārējās vide iedarbības; lieto dabiskos akmensmateriālus (smilšakmeni, dolomītu) un mākslīgos materiālus (betonu, stiklu, keramiku, plastmasas)
- leņķdzelzs Būvmateriāls - dzelzs stienis ar leņķveida šķērsgriezumu
- sulfadiazīns C~10~H~10~N~4~O~2~S, sulfonamīdu grupas savienojums; bieži lieto kombinācijā ar citiem sulfonamīdiem dažādu infekciju, to vidū meningīta, ko izraisījis "Haemophilus influenzae", akūtu urīnceļu infekciju, mīkstā šankra u. c. infekciju ārstēšanā
- pikrotoksēns C~30~H~34~O~13~, sastopams "Menispermum Cocculus" augļos, ko lieto zivju apdullināšanai, galvenā iedarbīgā sastāvdaļa
- probukols C~31~H~48~O~2~S~2~, antiholesterēmisks līdzeklis; lieto primāras hiperholesterinēmijas gadījumā kopā ar seruma holesterīna līmeni pazeminošu diētu
- rifamicīns C~37~H~47~NO~12~, jebkura no "Streptomyces mediterranei" iegūta antibiotiska viela, kas efektīva pret plašu baktēriju spektru, to vidū grampozitīviem kokiem, dažiem gramnegatīviem baciļiem un tuberkulozes mikobaktēriju, kā arī dažām citām mikobaktērijām; lieto tikai plaušu tuberkulozes sākumstadijas un atkārtotā ārstēšanā, kā arī "Neisseria meningitidis" izraisīta asimptomātiska nazofaringīta, lepras, gonorejas, žultsceļu un elpceļu infekciju ārstēšanā
- fenilpirovīnogskābe C~6~H~5~CH~2~COCOOH, patoloģisks fenilalanīna metabolīts; izdalās ar urīnu, ja trūkst fenilalanīna hidroksilāzes
- triamterene C12H11N7, diurētisks līdzeklis, kas bloķē nātrija jonu reabsorbciju kanāliņu distālajā līkumotajā daļā, nemainot kālija jonu līmeni plazma; lieto tūskas un hipertensijas ārstēšanā
- ksantēns C13H10O, heterociklisks savienojums ar diviem benzola gredzeniem, kas saistīti ar metilēna vai skābekļa tiltu; krāsvielu fluoresceina un rodamīna sintēzes izejviela
- novokamīds C13H22ClN3O, iedzelteni sārts pulveris, šķīst ūdeni; pazemina sirds muskuļa uzbudināmību un vadāmību, lieto par antiaritmisku līdzekli
- pararozanilins C19H17N3HCl, sarkana trifenilkatjonā krāsviela
- oksifenbutazons C19H20N2O3, fenilbutazona atvasinājums ar tam līdzīgu toksiskumu, pretiekaisuma, pretsāpju un pretdrudža darbību; lieto artrīta, podagras un līdzīgu slimību ārstēšanā
- sinomenīns C19H23NO4, auga "Sinomenium diversifolius DC." alkaloīds, morfina spoguļizomērs, bet bez tā analgētiskajām īpašībām; inde, kas izraisa krampjus
- porfīns C20H14N4, heterociklisks savienojums, kas sastāv no četriem pirola gredzeniem, savienotiem ar -CH= grupām; hlorofila, hemīna un porfirīna pamatstruktūra
- fluoresceīns C20H15O5 - triarilmetāna krāsviela, dzelteni kristāli, slikti šķīst ūdenī
- tropacīns C22H25NO2, difeniletiķskābes tropīnesteris, hidrogēnhlorldu lieto parkinsonisma ārstēšanā; antiholinerģisks līdzeklis
- sulfīnpirazons C23H20N2O3S, fenilbutazona sulfoksīda analogs; lieto podagras ārstēšanā
- simvastatīns C25H38O5, antihiperlipidēmisks līdzeklis, hidroksimetilglutaril-CoA-reduktāzes konkurējošais inhibitors; lieto hiperholesterinēmijas ārstēšanai, lai pazeminātu lipīdu līmeni asinīs
- metilsalicilāts C6H4(OH)COOCH3, metilgrupa, salicilskābes metilesteris, bezkrāsains šķidrums, gandrīz nešķīst ūdeni; lieto ārīgi
- pervitins C6H5CH2CH(CH3)NH(CH3)HCl, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdeni; farmakoloģisko īpašību ziņā tuvs fenamīnam, lieto anoreksijas ārstēšanai
- penicidīns C7H6O4, toksiska un kancerogēna antibiotiska viela, kas izolēta no vairākām "Penicillium" un "Aspergillus" sugām
- penicilskābe C8H10O4, kancerogēna antibiotiska viela, kas iegūta no vairākām "Penicillium" un "Aspergillus" sugām, šķīst ūdenī
- spinulozīns C8H8O5, antibiotisks benzohinona atvasinājums, ko iegūst no "Penicillium spinulosum"; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem
- zalcitabīns C9H13N3O3, dezoksicitidlna analogs, antiretrovirusāls preparāts, kas šūnās pārvēršas aktīvā formā, inhibē atgriezeniskās transkriptāzes darbību; lieto kombinācijā ar zidovudīnu progresējošas "HIV-1" infekcijas ārstēšanā
- krampjstrāva Caur cilvēka ķermeni plūstošās strāvas vērtība, kuru pārsniedzot iestājas muskuļu krampji, kas traucē cietušajam atbrīvoties no satvertās strāvu vadošās daļas
- dūmcaurule Caurule siltuma pārnešanai no dūmgāzēm uz ūdeni vai gaisu (tvaika ģeneratoros, gaisa sildītājos)
- dūmvads Cauruļvads, pa kuru dūmi no kurtuves ieplūst dūmenī; arī dūmenis
- Cavo Cavo Nacionālais parks - atrodas Kenijas dienvidu daļā ("Tsavo National Park"), Austrumāfrikas plakankalnes austrumu malā, platība - 20800 kvadrātkilometru, dibināts 1948. g., ilgtermiņa medību liegums
- sirmais cefalocerejs cefalocereju suga ("Cephalocereus senilis")
- nobile Cēli, cildeni; dižciltīgi
- pūtēt celt ūdens līmeni
- slieties Celties stāvus (no sēdus vai guļus stāvokļa), parasti taisnojot, stiepjot ķermeni, arī censties ieņemt vertikālu stāvokli
- manēža Celtne, telpa sportistu treniņiem, sacensībām
- pagrabs Celtnes daļa, kura atrodas zem tās pirmā stāva un kuras grīdas līmenis ir zem zemes virsas; telpa, telpu kopums šādā celtnes daļā
- krustenkurs Celtnes pamatu stūru saistījums, kas veidots, liekot krusteniski pamatu akmeņus
- tipa projekts celtnes, inženierbūves projekts, kas ir paredzēts daudzkārtējai izmantošanai
- vibroizolācija Celtņu, iekārtu, mašīnu, aparātu vai cilvēku aizsardzība pret mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem), kas rodas, darbojoties mehānismiem, pārvietojoties transportlīdzekļiem u. tml.
- meniskektomija Ceļa locītavas meniska izgriešana
- meniskopeksija Ceļa locītavas meniska nostiprināšana
- ceļa segas papildkārta ceļa sega, kas atrodas zem ceļa seguma pamata un var sastāvēt no drenējošā, salizturīgā, izlīdzinošā u. c. slāņiem; uzlabo ceļa konstrukcijas ūdens un siltuma režīmu, galvenokārt akumulē un izvada segā iekļuvušo ūdeni
- makadams Ceļa seguma veids; uz akmeņu slāņa uzber vairākus slāņus sīku šķembu, kuras blīvi pieveļ ar ceļu veltni; kā saistvielu lieto ūdeni vai bitumenu (bitumena makadams)
- skrejsisenis Ceļojošais sisenis, saranča, kaitīgs, Latvijā nav sastopams
- pārcelt Ceļot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur)
- šķērsceļš Ceļš, kas šķērso galveno, lielāko ceļu vai šķērseniski ir savienots ar to
- Melitaea didyma ceļteku pļavraibenis
- okšķerēt Censties ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, parasti noslēpumus, iegūt, piemēram, ziņas, datus
- klusināt Censties panākt, ka vairs neatskan (piemēram, vārdi, saucieni)
- zīlēt Censties uzzināt (ar dažādiem paņēmieniem) nākotni; minēt (to, kas notiks drīzumā vai tuvākajā nākotnē); censties (ko) paredzēt; arī pareģot
- spēkoties Censties vienam otru fiziski pārspēt (piemēram, ar cīņas sporta paņēmieniem)
- vilināšana cenšanās panākt, ka (kāds) ko dara, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur), ka (kāds) pāriet strādāt, darboties u. tml. (pie kāda cita, kur citur)
- eskeipisms Centieni aizbēgt, izvairīties no nepatīkamā, mēģinājumi izstumt to no apziņas, piesātinot apziņu ar patīkamo
- skaidrošana centieni noskaidrot kādas dabiskas norises cēloni, izmantojot materiālās pasaules likumus un novērojumos gūtos konstatējumus; cenšanās izprast
- aktīvisms Centieni politiskas pārmaiņas paātrināt ar tiešu rīcību, nevis vienkārši ar teoriju un diskusijām
- skaidrošana centieni stāstot, rakstot, arī rādot panākt, ka kādam (kas) kļūst zināms, saprotams
- panibērisms Centieni tuvināt spāniešu un portugāļu tautas, kā Ibērijas pussalas iedzīvotājus, viņu radniecīgām tautām Amerikas kontinentā, lai pretstāvētu panamerikānismam
- mērspieķis Centimetros iedalīts metāla vai cita materiāla stienis dzīvnieka ķermeņa garuma, platuma un augstuma mērīšanai; uz stieņa ir atsevišķas skalas katram parametram
- ķīlis Centrālā gareniskā planka vai centrālā gareniskā metāla daļa (kuģa, laivas) korpusa pamatnes apakšpusē
- mbisimo Centrālāfrikas azandu metafizikā smalkās matērijas ķermenis, kas var atdalīties no materiālā ķermeņa
- centrālpulkstenis Centrālais pulkstenis, kura darbība sinhronizē periferiālos pulksteņus
- bhāratjudha centrālais senindiešu eposa sižets - kuravu un pāndavu kauja Kurukšetrā, kas ilgusi astoņpadsmit dienas un vainagojusies ar pāndavu uzvaru
- CTK Centrālais tenisa klubs (kopā ar nosaukumu, piem., "Daugavas" CTK)
- neirocisticerkoze Centrālās nervu sistēmas infekcija ar cūku lenteņa ("Taenia solium") cisticerkiem
- centreņi Centromēri - vietas dubultajā hromosomā jeb māthromosomā, pie kurām šūnu dalīšanās laikā piestiprinās no centriolām nākošie pavedieni
- sklandrausis cepts rudzu vai rupju kviešu miltu mīklas plācenis ar uzliektām malām un kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara u. c. pildījumu; [žograusis]{s:2196}
- saules deja ceremonija četru dienu garumā, ko pēc 1870. gada sāka praktizēt Amerikas līdzenumu indiāņi, pretojoties balto centieniem lauzt tautas tradīcijas un ticējumus; ceremonija notika vasarās plašās atklātās vietās, bet ASV armija to izjauca un šādi pagānu rituāli tika aizliegti
- cerenieks Cerenieki
- cerenieki Cerenieks
- cerinieks Cerenieks
- zobens Cērtamais un duramais ierocis - parasti ar samērā garu, taisnu vai izliektu, divpusēju vai vienpusēju asmeni un ar rokturi ieroča satveršanai, turēšanai
- ciršus Cērtot, ar cirtieniem
- atcirst Cērtot, sparīgiem vēzieniem nopļaut
- XOF CFA franks (BCEAO); Beninas Republikas, Burkinafaso, Gvinejas-Bisavas Republikas, Kotdivuāras Republikas, Mali Republikas, Nigēras Republikas un Togo Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms
- metilbutirāts CH~3~(CH~2~)~2~COOCH~3~, metilgrupa, bezkrāsains šķidrums, slikti šķist ūdeni, sajaucas ar spirtu; lieto augļu ekstraktu ražošanā
- toluilskābe CH3C6H4COOH, benzoskābes homologs, pastāv trīs izomēru veidā; feniletiķskābes izomērs
- siet cieši apņemot (locekļus, ķermeni ar virvi, saiti u. tml.) un saistot (tās) galus mezglā, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar mainīt stāvokli; šādā veidā panākt, ka nevar mainīt (locekļu) stāvokli
- sasiet cieši sienot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt
- spīlēt cieši spiest (ķermeni, tā daļu), arī atrasties (ap ķermeni, tā daļu), izraisot spiedienu, spriegumu (par apģērbu, apaviem)
- sfēriska kustība cieta ķermeņa kustība ap vienu tā nekustīgu punktu; tā kā ķermenis ir ciets, tad visi tā punkti kustas pa sfērām ar nemainīgiem rādiusiem
- cieta ķermeņa pārvietojums cieta ķermeņa stāvokļa maiņa, ko raksturo ar viena tā punkta (piemēram, masas centra) pārvietojumu un trīs pagriezieniem ap to
- jonapmaiņas sveķi cieta viela, kas spēj uzņemt jonus no šķīduma un apmainīt tos pret citiem (piem., pārvērst sālsūdeni saldūdenī)
- katlakmens cietas ūdens nogulsnes, ko uz motora dzeses sistēmas elementu iekšējām sieniņām veido ūdenī esošie sāļi, kas vada siltumu, tāpēc pat plāna kārtiņa var būt par iemeslu motora pārkaršanai; no katlakmens atbrīvojas, ķīmiski šķīdinot to veidojošos sāļus
- cietā notece cietās vielas, kas kopā ar ūdeni pārvietojas pa upēm un grāvjiem; ūdens plūsmas ātrumam samazinoties, daļa duļķu nosēžas gultnē un izveido sēres
- vulkanoklasti Cietie, pēc izcelsmes nešķirotie vulkānu izvirdumu produkti, kas sastāv no lavas kanālu sienām atrautiem iežu gabaliem un sacietējušas lavas pilieniem
- antracēns Ciets aromātiskais ogļūdeņradis C14H10, sastāv no trim taisnā virknē kondensētiem benzola gredzeniem
- polikristāls Ciets ķermenis, kas sastāv no neregulāras formas sīkiem, dažādi orientētiem, savstarpēji saistītiem monokristālu agregātiem
- akmeņains Ciets, nelokāms (par rakstura īpašībām, psihisko stāvokli), arī stīvs; [akmenisks]{s:1535}
- apdedzināšana Cietu materiālu un izstrādājumu pakāpeniska uzkarsēšana un izturēšana augstā temperatūrā, lai tie iegūtu vajadzīgās īpašības (piemēram, cietību, stiprību) un attīrītos no piemaisījumiem
- šmirjs Cietuma kameras dieninieks
- lēcienveida vadītspēja cietvielu elektrovadītspējas mehānisms, kam raksturīgi elektronu lēcieni starp lokalizētiem stāvokļiem; lēcieniem nepieciešamo enerģiju rada atomu termiskās svārstības; piemīt nesakārtotām sistēmām
- serde Cilindriska vidusdaļa (auga stumbram vai saknei), kas sastāv no irdeniem uzkrājējaudiem
- kodolkoksne Cilindriski konisks nedzīvas koksnes veidojums stumbra centrālajā daļā, kas, kokam augot, pakāpeniski paplašinās; veidojas no atmirstošām aplievas audu šūnām, kurām izzūd barības vielu rezerves, pārkoksnējas šūnapvalki un atmirst protoplasts
- sildpudele Cilindrisks fajansa, porcelāna vai metāla ķermenis ar tajā ievietotu sildspirāli
- čokers Cilpenis - palīgierīce baļķu vilkšanai mežcirtēs
- cilpisks Cilpenisks
- atcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt šurp (par dzīvniekiem); cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- aizcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem, attālināties (par dzīvniekiem)
- šķērsadīšana Cilpu rindas veidošana uz adāmmašīnas adatām pakāpeniski izliecot vienu vai nedaudzus pavedienus
- bakomi Cilšu grupa (bakomi, babiri, baperi, balombi, mabudi, vageniji u. c.), dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, daļa runā kingvanu valodā (savahilu valodas dialekts), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults); komo; babiri
- tendi Cilšu grupa (basari, koņagi, badjarnaki, tendamaiji, tendaboeni), dzīvo Gvinejas Republikā, Senegālas un Gvinejas-Bisavas pierobežā, valoda pieder pie Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi
- nuristāņi Cilšu grupa (kati, prasuni, vaigeli, vamaji, aškuni, kalaši, dameli, paluri), dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, arī Pakistānas ziemeļos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (varmācīgi pievērsti XIX gs.), saglabājušies senie ticējumi (uguns kults)
- kubi Cilšu grupa un viena no šīs grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi
- kohistāņi Cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļos, kalnos starp Gilgitas un Svatas upi, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, saglabājusies ģints organizācija, reliģija - islāms (sunnisms), izplatīti senie ticējumi
- hati Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monkhmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
- bo Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
- boloveni Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
- ma Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
- mnongi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
- so Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
- sre Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
- stiengi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
- vankevi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
- ve Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
- nagi Cilšu un tautību grupa (angami, ao, semi, loti, rengmi u. c.), dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti)
- luvieši Ciltis, kas kopā ar radniecīgajiem hetiem 3. gt. beigās p. m. ē. dzīvoja Mazāzijā, runāja vienā no hetu-luviešu valodām, 1. gt. beigās p. m. ē. hellenizējās
- Manu Cilvēces ciltstēvs senindiešu mitoloģijā, kuru Brahma izglābis no lieliem plūdiem
- hiperkompensācija cilvēka centieni gūt panākumus tajās darbības jomās, kurās viņš jūtas visvājākais
- pusaudzība cilvēka dzīves posms starp bērnību un jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem)
- sprākla cilvēka ģenitālijas
- pīšļi cilvēka ķermenis pēc nāves; mirstīgās atliekas
- Hymenolepis nana cilvēka pundurlentenis
- ķēms cilvēks ar ļoti neglītu, arī atbaidošu ārieni
- prozaiķis cilvēks ar šauri praktiskām, sīkām un ikdienišķām interesēm
- kārumnieks cilvēks, kam ļoti garšo izmeklēti ēdieni, dzērieni
- kavalieris cilvēks, kas apbalvots ar ordeni
- ložņa cilvēks, kas ar dažādiem (parasti slepeniem) paņēmieniem izzina, izdibina (piemēram, noslēpumus), iegūst (piemēram, ziņas, datus)
- ošņa cilvēks, kas ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem cenšas uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus)
- ārstētājs cilvēks, kas ar kādiem paņēmieniem, līdzekļiem palīdz (slimajam) atgūt veselību
- farizejs cilvēks, kas ārēji ievēro visas normas, bet pats tās neatzīst un slepeni pārkāpj
- mākoņu stūmējs cilvēks, kas daudz un gudri runā par augstām lietām, bet pamet nepadarītus savus dienišķos darbus
- gardienis cilvēks, kas gausi, tūļīgi strādā, rīkojas; gausdienis
- gausulis cilvēks, kas gausi, tūļīgi strādā, rīkojas; gausdienis
- iereibis cilvēks, kas ir (parasti mazliet) apreibis no alkoholiskiem dzērieniem
- ordeņnesējs cilvēks, kas ir apbalvots ar ordeni
- vilinātājs cilvēks, kas izraisa ieinteresētību, panāk, ka kāds ko dara vai kur ierodas (parasti ar viltīgiem paņēmieniem)
- glūža cilvēks, kas lien un glūnēdams slepeni dara blēņas
- izlīdzējs cilvēks, kas meklē izlīgumu, kompromisu starp nesamierināmiem, naidīgiem virzieniem, uzskatiem
- žampa cilvēks, kas mīl ar ūdeni rīkoties, kas sevi aplej, notraipa
- žompa cilvēks, kas mīl ar ūdeni rīkoties, kas sevi aplej, notraipa
- patriots cilvēks, kas mīl savu dzimteni, tautu, ir uzticīgs savai dzimtenei, tautai, pašaizliedzīgi darbojas to labā
- līkstinieks cilvēks, kas no meža nes šūpuļa līksti; līkstenieks
- līkstnieks cilvēks, kas no meža nes šūpuļa līksti; līkstenieks
- ūdensnesējs cilvēks, kas nodarbojas ar ūdens piegādi, to nesot (kādā traukā); cilvēks, kas (kādā traukā) nes ūdeni; ūdens nesējs
- ūdensvedējs cilvēks, kas nodarbojas ar ūdens piegādi, to vedot; cilvēks, kas ved ūdeni
- rīkstnieks cilvēks, kas prot noteikt ūdens atradnes ar rīkstniecības paņēmieniem
- izcirtējs cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai)
- gaļas (iz)cirtējs cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai)
- bēglis cilvēks, kas slepeni atstājis savu uzturēšanās vai dzīves vietu; cilvēks, kas bēg vai ir aizbēdzis
- čelovek v ģunah cilvēks, kas slepeni sadarbojas ar cietuma drošības dienestu
- fatālists cilvēks, kas tic iepriekš nolemtam, nenovēršamam liktenim
- ideālists cilvēks, kas tiecas sekot cildeniem ideāliem, tic tiem, cenšas tos realizēt
- asenizators cilvēks, kas veic asenizācijas darbus
- ankilostomoze Cilvēku un dažu zīdītāju slimība, ko izraisa organismā parazitējoši velteniskie tārpi
- circeņi Circenis
- circinis Circenis
- ķirķis Circenis
- mālgrauzis Circenis
- mālgrauznis Circenis
- skripsts Circenis
- svirplis Circenis
- brūnsvārcis Circenis ("Gryllus domesticus")
- cirkumzenitāls Cirkumzenitālais loks - optiska parādība augstos spalvu mākoņos, gaismas laušanas rezultāts sīkos ledus kristālos, loks ap sauli, lielā riņķa pieskares loks
- cirminis Cirmenis
- grupu izlases cirte cirtes paņēmiens, ko izmanto audzēs ar priedes paaugu vai kur iespējama meža dabiska atjaunošanās ar priedi; audzi nocērt pakāpeniski pa grupām 15 gados vai ilgākā laikposmā
- meiselis Cirtnis; kalts (dzelzim vai akmenim)
- cīruļvējputenis Cīruļputenis
- platcirvis Cirvis ar plānu plātni, un platu (līdz 30 cm) mazliet liektu asmeni, ko namdari lieto koku materiālu šķautņu nolīdzināšanai
- klusībā citiem nezinot; tā, ka nepievērš citu uzmanību; slepeni
- deitoplazma Citoplazmas pasīvās rezerves sastāvdaļas (pigmenti, cietes graudiņi, tauku pilieni u. c.)
- deiteroplazma Citoplazmas pasīvās rezerves sastāvdaļas (pigmentu, cietes graudiņi, tauku pilieni u. c.)
- arhiplazma Citoplazmas viela, no kuras radušās un sastāv centrosomas, to stari un vārpstas pavedieni mitozē
- greipfrūts Citrusu ģints suga ("Citrus paradisi"), subtropu augļu koks ar aromātiskiem, rūgteni skābiem augļiem
- colls Colla (aptuveni 2,54 cm)
- krešendo Crescendo - pakāpenisks skaņas pastiprinājums
- puscūcis Cūka vecumā no četriem līdz aptuveni deviņiem mēnešiem
- puscūka Cūka vecumā no četriem līdz aptuveni deviņiem mēnešiem; puscūcis (1)
- puscūcis Cūka, kuras lielums ir aptuveni puse no parastā cūkas lieluma
- PSE sindroms cūkgaļas kvalitātes raksturojums, kas nozīmē, ka gaļā ir paaugstināts pienskābes līmenis, izmainījusies gaļas struktūra un olbaltumvielu īpašības; parādās stresa faktora rezultātā
- trusinis Cūkmidža un miežu miltu plācenis
- zvagulis Cūknātru (vīrceļu) dzimtas ģints ("Rhinanthus"), lakstaugs ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- uzpirkstīte Cūknātru dzimtas ģints ("Digitalis"), daudzgadīgs lakstaugs ar nekārtniem zvanveida, parasti bāli dzelteniem vai sarkaniem, ziediem, 20-25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, vairākas audzē kā krāšņumaugus
- rūgtene Cūknātru dzimtas ģints ("Gratiola"), lakstaugs ar krusteniski pretējām sēdošām lapām, baltiem vai iesārtiem ziediem
- vīrcele Cūknātru dzimtas ģints ("Linaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un dzelteniem ziediem, 120 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- nārbulis Cūknātru dzimtas ģints ("Melampyrum"), pusparazītisks lakstaugs ar pretējām lapām un dzelteniem ziediem; \~30 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- pērtiķmutīte Cūknātru dzimtas ģints ("Mimulus"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršu vai zarainu stublāju un pretējām, zobainām vai gludām, reizēm daivainām, lapām un spilgti dzelteniem ziediem, parasti skrajos ķekaros, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- torēnija Cūknātru dzimtas ģints ("Torenia")
- meža cūka cūku dzimtas suga ("Sus scrofa"), savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsām kājām
- apbruņotais lentenis cūku lentenis
- Taenia solium cūku lentenis
- glikatonija Cukura daudzuma samazināšanās asinīs līdz līmenim, kad parādās patoloģiski simptomi
- glukatonija Cukura daudzuma samazināšanās asinīs līdz līmenim, kad parādās patoloģiski simptomi
- cukura diabēts cukurslimība ("diabetes mellitus"), vielmaiņas slimība, kam raksturīgs ilgstoši paaugstināts glikozes līmenis asinīs
- čečens Čečeni
- čečna Čečenijas novads Ziemeļkaukāzā
- Čečenija Čečenijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas valsts Eiropas daļas dienvidos, Ziemeļkaukāzā, platība - 15600 kvadrātkilometru, 1238000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Čečenija-Ingušija Čečenijas-Ingušijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika - administratīva vienība PSRS sastāvā, kuras teritorija aptver tagadējās Čečenijas Republikas un Ingušijas Republikas teritoriju Krievijas sastāvā
- pienķimenis Čemurziežiem piederīgs, Vidusjūras zemēs un Austrumos savvaļā augošs, Latvijā dārzos kopts augs - veltenisku, zarainu stublāju, daudzkārt plūksnotām, galotnēs īlēnveidīgām lapām, dzelteniem ziediem, ārstniecībā tējai lietotām sēklām
- machaons Čemurziežu dižtauriņš ("Papilio machaon") dienas tauriņu suga sēradzelteniem, melni plankumotiem un dzīslotiem spārniem, bet pakaļspārni arī ar zili zvīņotu lentu un rūsbrūnu plankumu
- platlapu bezgale čemurziežu dzimtas bezgaļu ģints suga (“Laserpitium latifolium”), Latvijā sastopama samērā reti, aug gk. upju ielejās, aizsargājama, 80-150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, garu sakneni
- prūšu bezgale čemurziežu dzimtas bezgaļu ģints suga (“Laserpitium prutenicum”), divgadīgs lakstaugs tievu vārpstveida sakni, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
- kerbeļrācenis Čemurziežu dzimtas divgadīgs augs, sasknes miza tumši pelēka, saturs balts, garša saldeni sāja ar mandeļu piegaršu
- selerija Čemurziežu dzimtas ģints ("Apium"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar trīsstarainām vai plūksnainām lapām, 20 sugas, Latvijā kā dārzeni un garšaugu audzē 1 sugu
- selerijas čemurziežu dzimtas ģints ("Apium"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi trīsstarainām vai plūksnainām lapām, ziedkopa - salikts čemurs, auglis ir dvīņkarulis, ģintī 20 sugu, Latvijā kā dārzeni un garšaugu audzē smaržīgo seleriju ("Apium graveolens"), kas ir aromātisks divgadīgs augs ar zarotu vārpstveida sakni
- koriandrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Coriandrum"), viengadīgs garšaugs ar nelieliem, ieapaļiem dzelteniem vai brūnganiem augļiem - sēkleņu skaldaugļiem, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- fenhelis Čemurziežu dzimtas ģints ("Foeniculum"), siltzemju ārstniecības augs un garšaugs; aptiekas dilles, garšu uzlabotāja droga
- lupstājs Čemurziežu dzimtas ģints ("Levisticum"), lakstaugs ar plūksnainām lapām un bāli dzelteniem ziediem saliktos čemuros
- pētersīlis Čemurziežu dzimtas ģints ("Petroselinum"), lakstaugi ar vienkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām, 4 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā dārzeni un garšaugu
- čemurziežu dzeltenā blakts čemurziežu kaitēklis, 4-5 mm gara blakts, ķermenis dzeltens līdz dzeltensarkans ar melnu vai brūnu zīmējumu
- Kamenice Česka Kamenice - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5560 iedzīvotāju (2012. g.)
- Velenice Česke Velenice - pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2012. g.)
- rikši Četrkājaiņu, gk. zirgu, gaita, kas saistīta ar lielu enerģijas patēriņu; šajā gaitā diagonālo kāju pāru kustību stāvokļi sakrīt vai gandrīz sakrīt, tāpēc uz katra soļa dzirdami tikai divi nagu uzsitieni pret zemi
- lubstāvs Četrkantīgs baļķis, kam vienā malā rene izkalta; pie lubu jumtiem to liek uz spāru līkajiem galiem guleniski
- nartekss Četrstūraina vaļēja vai slēgta priekštelpa (lievenis) dievnama (parasti bazilikas) ziemeļu pusē
- zebīt Čiept, zagt, slepeni pakampt
- čīgāt Čirkstēt (par circeni)
- Neilsona domna čuguna kausēšanas krāsns ar uzlabotu tehnoloģiju, izmantojot šim nolūkam karstā gaisa padevi; krāsns no augšas tika aizpildīta ar koksu, dzelzs rūdu un kaļķakmeni; patentēta 1828. gadā
- čukstiski Čuksteniski
- pačukstēt Čukstus pateikt (parasti slepeni)
- žņaudzējčūska Čūsku apakškārtas dzimta ("Boidae"), pie kuras pieder lielas un vidēji lielas čūskas ar spēcīgu, muskuļotu ķermeni, kuras medījumu nobeidz, apvijoties ap to un nožņaudzot, 21 ģints, >80 sugu
- krūma čuža čužu ģints suga ("Pentaphylloides fruticosa syn. Dasiphora fruticosa"), kas Latvijā ir aizsargājama, dažos avotos tā tiek dēvēta par retēju sugu ("Potentilla fruticosa"), dekoratīvs, līdz 1,5 m augsts krūms ar dzelteniem ziediem
- Fridrihsena čuža čužu suga ("Pentaphylloides x friedrichsenii"), ko Latvijā paretam audzē kā krāšņumaugu
- Abesomālija Dabas apgabals Austrumāfrikā, ietver Etiopijas kalnieni, Somālijas pussalu un Afāras ieplaku
- Pievolga Dabas apgabals Austrumeiropas līdzenumā, Volgas baseina vidusteces un lejteces apvidū, Krievijā, aptuveni no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam
- Mohosļana Dabas apgabals Bolīvijā ("Llanos de Mojos"), starp Beni un Mamores upi, platība - 180000 kvadrātkilometru, virsa viļņota (200-250 m), XII-VI pārplūst, savanna, mūžzaļie meži
- Jorkšīras ielejas dabas apgabals Lielbritānijas vidienā ("Yorkshire Dales"), Peninu kalnu austrumu nogāzē, Nacionālais parks dibināts 1954. g., platība - 1761,2 kvadrātkilometri
- Aizbaikāls Dabas apgabals Sibīrijas dienvidaustrumos, Irkutskas apgabalā, Burjatijas Republikā un Aizbaikāla novadā, aptuveni 1000 x 1000 km, kalnu grēdas \~1200-1800 m vjl., augstākā virsotne - 2999 m, stepe, mežastepe, kalnu taiga, krasi kontinentāls klimats
- Ilūkstes pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, rietumos un ziemeļos robežojas ar Aknīstes nolaidenumu un Jersikas līdzenumu, Laucesas senleja to atdala no Skrudalienas pauguraines, dienvidrietumos savienojas ar Augštaitijas augstieni Lietuvā, garums — \~50 km, platums — līdz 25 km, augstums mainās no 140 līdz 190 m vjl.
- Abavas senleja dabas apvidus Austrumkursas augstienē, platība — 236 kvadrātkilometri, tā ir robežjosla starp Austrumkursas un Ziemeļkursas augstieni, ietver Abavas ieleju no Irlavas līdz Kāronei, Imulas un Amulas lejteces kanjonveida ielejas, Slocenes ieleju un Vašlejas ieleju līdz Spirgus ezeram
- Adzeles pacēlums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes austrumu daļā starp Alūksnes un Latgales augstieni, platība - 3322 km^2^, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 60-80 km, austrumu-rietumu virzienā 30-40 km
- Jersikas līdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 3354 kvadrātkilometri, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 120 km, platums — 55 km, robežojas ar Lubāna līdzenumu, Latgales augstieni, Augšzemes augstieni, Aknštea nolaidenumu un Aronas paugurlīdzenumu
- Vidzemes piekraste dabas apvidus Piejūras zemienē, platība — 479 km^2^, aizņem Rīgas līča austrumu piekrastes joslu \~60 km garumā no Ķīšupes ietekas līdz Igaunijas robežai, ziemeļu virzienā tā pakāpeniski paplašinās no 2 km līdz 9 km
- Engures līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, stiepjas gar Rīgas līča rietumu piekrasti, garums — 75 km, platums — 2-18 km, platība — 90600 ha, robežojas ar Irves līdzenumu, Slocenes ieleju, Kaņiera ezeru un Ziemeļkursas augstieni
- Bandavas pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes centrālajā daļā, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 36 km, platums — 12-35 km, ziemeļos robežojas ar Kurmāles pauguraini, austrumos — ar Kursas zemieni, dienvidos — ar Embūtes pauguraini un Vārtājas viļņoto līdzenumu, ziemeļrietumos — ar Apriķu līdzenumu, reljefu veido 25-40 m augstas paugurgrēdu joslas, ko atdala pazeminājumi ar viļņotiem līdzenumiem
- Taurkalnes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 1389 kvadrātkilometri, robežojas ar Upmales paugurlīdzenumu, Lejasdaugavas senleju, Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalni un Viduslietuvas zemieni (Lietuvā)
- Dundagas pacēlums dabas apvidus Ziemeļkursas augstienes ziemeļu daļā, platība — 69600 ha, garums — līdz 42 km, platums — 14-26 km, dienvidos robeža ar Vanemas pauguraini stiepjas gar Valdgali, Laidzi, Laucieni un Dursupi
- Trapenes līdzenums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes austrumu daļā, platība — 125100 ha, robežojas ar Otepē augstieni Igaunijā, Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājumu, Malienas pauguraini, Gulbenes paugurvalni, Augšgaujas pazeminājumu un ar Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalni
- Aumeisteru paugurvalnis dabas apvidus, Vidzemes augstienes ziemeļu atzars, platība — 21800 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 22 km, platums — līdz 12 km, lēzeni izliekta loka veidā iesniedzas Tālavas zemienē un atdala Sedas līdzenumu no Trapenes līdzenuma
- Ziemupe dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Sakas un Vērgales pagastā, Valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 2458 ha, liegums izveidots, lai saglabātu retus jūrmalas biotopus (priekškāpas, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, pelēkās kāpas ar ložņu kārklu, melnalkšņu staignājus, slapjus virsājus ar grīņu sārteni, grīni), konstatētas vairākas retas augu un bezmugurkaulnieku sugas
- Gudenieki Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~125 ha, izveidots Zviedrijas kadiķa aizsardzībai
- Sakas grīņi dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 170 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjā virsāja biotopu, un tajā augošo aizsargājamo augu sugu — grīņu sārteni
- Launkalne Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 172 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē reto un izmirstošo gliemju sugu - ziemeļu upespērleni
- Šepka Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes, Palsmanes un Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 375 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - upespērleni ("Margaritifera margaritifera")
- Rauza Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Launkalnes un Palsmanes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 812 ha, izveidots lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - ziemeļu upespērleni
- Ellītes purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Aizkraukles novada Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1,8 ha, liegums dibināts, lai saglabātu avotus ar neparasta tipa mazmineralizētu sērūdeni
- Beberbeķu dabas parks dabas parks Mārupes novada Babītes pagastā, platība - 302 ha, dibināts 1977. g., lai saudzētu kāpu meža masīvu un nodrošinātu racionālu rekreācijas resursu izmantošanu un aizsardzību, tas atrodas Rīgas zaļajā zonā un tam ir sanitārhigieniska un estētieka nozīme
- Papes dabas parks dabas parks Nīcas un Rucavas pagastā, dibināts 2003. g., platība — 51777 ha, ietilpst Nidas purvs, Papes ezers, to apkārtne un piejūras kāpas, Nidas pludmale, senie zvejniekciemi, Papes bāka, kā arī Baltijas jūras akvatorija līdz 30 m dziļumam (reņģu nārsta vietas)
- Ciriša ezers dabas parks, valsts aizsardzībā kopš 1977. gada (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), aptuveni pusi teritorijas aizņem Cirišs un Ruskuļu ezers (platība - 12 ha)
- Sakalas augstiene dabas rajons Igaunijas dienvidos un Vidzemes ziemeļos, starp Rietumigaunijas, Vertsjerva un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemieni, platība - 225000 ha, \~25% Latvijas teritorijā, stiepjas meridionālā virzienā 95 km garas, līdz 37 km platas joslas veidā, Latvijas daļā ir 1 no 6 šīs augstienes dabas apvidiem - Ērģemes pauguraine
- Austrumlatvijas zemiene dabas rajons Latvijas austrumos, pazeminājumā starp Vidzemes un Alūksnes augstieni ziemeļrietumos, Latgales augstieni dienvidaustrumos un Augšzemes augstieni dienvidos un rietumos, platība - 10818 kvadrātkilometri, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā - 160-170 km, platums - 56-70 km
- Augšzemes augstiene dabas rajons Latvijas dienvidaustrumos, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) turpinājums, platība - 21100 ha, Daugavas ieleja to atdala no Latgales augstienes, rietumos un ziemeļrietumos labi izteikta kāpe to norobežo no Aknīstes nolaidenuma, austrumos robežojas ar Polockas zemieni
- Austrumkursas augstiene dabas rajons Latvijas rietumu daļā starp Viduslatvijas zemieni austrumos un Kursas zemieni rietumos, platība - 3860 kvadrātkilometru, ziemeļos Abavas un Slocenes senleja to šķir no Ziemeļkursas augstienes, bet dienvidrietumu stūrī Ventas senleja - no Rietumkursas augstienes
- Ziemeļvidzemes zemiene dabas rajons Vidzemes ziemeļu daļā, platība — 4952 kvadrātkilometri, garums — 114 km, platums rietumu daļā — līdz 84 km, uz austrumiem pakāpeniski samazinās līdz 2-3 km Vidusgaujas ielejveida pazeminājumā (Vidusgaujas Vārtu šaurumā) un 44 km austrumu daļā, ietver Burtnieka līdzenumu, Sedas līdzenumu, Trikātas pacēlumu un Trapenes līdzenumu; Tālavas zemiene
- meža mācību takas dabas takas, kas iekārtotas, lai uzskatāmi parādītu mežā notiekošos procesus un iepazīstinātu ar meža apsaimniekošanas paņēmieniem
- Svētavota ala dabas un vēstures piemineklis Cēsīs, gravā lejpus Cīrulīšu pansionāta, ala sākas ar lielu nišu (platums - 4 m, augstums - 4,7 m, dziļums - 2,7 m), tās sānos līka plaisa (lielākais platums - 1,2 m, augstums - 3 m), kas kopā sasniedz 8 m, iztek spēcīgs avots, kas veido strautu, ūdeni kopš senatnes uzskata par dziedniecisku
- arsēna rūdas dabiskas minerālvielas ar palielinātu (vismaz 2%) arsēna daudzumu; var izmantot arsēna ieguvei, galvenie rūdu minerāli ir arsenopirīts, auripigments, realgārs
- berilija rūdas dabiskas minerālvielas ar palielinātu berilija daudzumu (vismaz 0,1%), galvenie berilija rūdu minerāli ir berils un hrizoberils
- magnija rūdas dabiskas minerālvielas, ko var izmantot magnija iegūšanai, galvenie minerāli magnezīts, dolomīts
- mangāna rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt mangānu, galvenie minerāli ir manganīts, piroluzīts, psilomelāns, rodohrozīts
- sēra rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt sēru, galvenie minerāli – tīrradņa sērs, ģipsis, anhidrīts, pirīts
- ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls); ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā
- haloģenēze Dabiski šķīstošo minerālsāļu koncentrēšanās un izgulsnēšanās, kas noris, iztvaikojot ūdenim
- inženiermeliorācija dabisko apstākļu uzlabošana ar tehniskiem paņēmieniem inženierbūvēs un to apkārtnē
- pļava Dabisko vai sēto zālaugu platība, kur zāli izmanto pļaušanai vai ganīšanai; zālājs (mēreni vēsā, nokrišņiem bagāta klimata joslās), kurā ir bieza lakstaugu (galvenokārt graudaugu) sega
- ūdenskritumu kaskāde dabisku vai mākslīgu ūdenskritumu sērija, kas rodas, ūdenim plūstot pa terasveidīgu vairākpakāpju gultni
- Cynthia cardui dadžu raibenis
- ūdensblusa Dafnija - vēžu klases kladoceru apakškārtas dafniju dzimtas ģints ("Daphnia"), pie kuras pieder sīki dzīvnieki, kam ķermeni sedz hitīna čaula un kas peld lēcieniem, Latvijā konstatētas 6 sugas
- Minona Dahomeju (Rietumāfrika, Benina, Togo) mitoloģijā - sieviešu dieviete, kura, pēc nostāstiem, mīt sieviešu mājā, kur nodarbojas ar vērpšanu
- Legba dahomeju un fonu (Benina) mitoloģijā - dievība - triksters, dieva Mavu-Lizas jaunākais dēls
- flips Daiļslidošanā - lēciens ar apgriezieniem gaisā
- partitīvs Dalāms; tāds, kas norāda uz mēru, apjomu, piem., dalāmais ģenitīvs
- bānis Daļa (āmuram), kas saskaras ar priekšmetu, pa kuru sit; balzenis
- bāns Daļa (āmuram), kas saskaras ar priekšmetu, pa kuru sit; balzenis
- bāne Daļa (āmuram), kas saskaras ar priekšmetu, pa kuru sit; belzenis
- liesums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas nesatur taukumu
- treknums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; taukums (1); arī speķis
- taukums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; treknums (1); arī speķis
- vidusposms Daļa (laikposmam), kuru no (tā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis
- vidusdaļa Daļa (laikposmam), kuru no (tā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis; vidusposms (1)
- stumbrs Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās); stumbenis (2)
- stumpis Daļa (parasti rokai, kājai), kas palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tā); stumbenis
- otrā puse daļa aptuveni no (kā, piemēram, laikposma) vidus līdz (tā) beigām
- pirmā puse daļa no (kā, piemēram, laikposma) sākuma aptuveni līdz (tā) vidum
- Palangas novads daļa viduslaikos kuršu apdzīvotās Megavas zemes, ko 1253. g. pakļāva Livonijas ordenis, bet 14. gs. pievienoja Lietuvas dižkunigaitijai, 1819. g. pievienoja Kurzemes guberņai, bet 1921. g. nosakot Latvijas un Lietuvas robežu kopā ar Rucavas pagasta dienvidu daļu (Būtiņģes un Sventājas ciemu) atdeva Lietuvai, lai nodrošinātu tai izeju pie jūras, 1920. g. novadā dzīvoja 1840 lietuviešu un 773 latvieši
- kaišelis daļēji sakults sviests jeb baltais sviests, parasti no skāba krējuma gatavots sviesta paveids, kam kuļot nelielās devās vairākkārt pievienots piens, rūgušpiens, paniņas vai retāk ūdens, vienlaicīgi šo masu sildot; dažkārt arī krējumā iekuļot siltu ūdeni
- daļnieks Daļenieks
- Walrode Dambenieku muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
- sākotnējais un pagaidu daoisma metafizikas kategorijas, ko aptuveni var tulkot kā neattīstītais un attīstītais, nedzimušais un dzimušais, mūžīgais un iznīcīgais, absolūtais un relatīvais, prenatālais un postnatālais
- peru piens darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni; peru pieniņš
- profilaktorijs darba postenis vai darbnīca, kurā veic plānotus profilaktiskus tehniskos pasākumus spēkratu aizsardzībai pret priekšlaicīgu nolietošanos un darbspēju zaudēšanu
- īlens Darba rīks - spalā iestiprināts smails metāla stienis (caurumu izduršanai, piemēram, ādā, papē)
- cirtnis Darba rīks ar kaltveida asmeni cietu materiālu apstrādei (šķelšanai, dalīšanai u. tml.)
- stampa Darbarīks - samērā smags kāda materiāla veidojums ar paresninātu apaļu galu (kā) smalcināšanai, arī blīvēšanai ar sitieniem, spiedieniem; arī piestala, bliete
- ķeksis Darbarīks - stienis ar (parasti metāla) kāsi galā
- slīmests Darbarīks (parasti ar izliektu asmeni un diviem rokturiem) kokmateriālu mizošanai, nolīdzināšanai
- lauznis Darbarīks laušanai - dzelzs stienis ar asu galu
- darba tirgus darbaspēka pakalpojumu pirkšana un pārdošana, kuru nosaka nodarbinātības un atalgojuma vai pieprasījuma un piedāvājuma līmenis
- sanitārtehniskie darbi darbi, kas saistīti ar ēku inženiersistēmu montāžu, ekspluatāciju un remontu, lai nodrošinātu komfortablus, sanitārhigiēniskām prasībām atbilstošus dzīves apstākļus ēkās un apdzīvotās vietās
- inženierizlūkošana Darbības apvidus izlūkošana pirms katra inženiernodrošinājuma pasākuma, lai ar mazākiem zaudējumiem un pūlēm izpildītu uzdevumu
- pārslodze Darbības traucējumi (ķermenim, tā daļām, arī psihei), ko izraisa pārāk liela garīga vai fiziska slodze
- atgriezeniskais darbības vārds darbības vārds, kam ir atgriezeniskais formants un kam vēsturiski, iespējams, bijusi vidējās kārtas nozīme
- tiešais darbības vārds darbības vārds, kam latviešu valodā nenoteiksmē ir galotne -t un kam nevienā gramatiskajā formā nav atgriezenisku afiksu
- pārejošs darbības vārds darbības vārds, kurš nosauc darbību, kas vērsta uz objektu akuzatīvā bez prievārda; ja objekts ir noliegts vai apzīmē daļu no veselā, tad tas var būt arī ģenitīvā
- svinības Darbību, norišu kopums, kuras parasti ir tradicionālas, neikdienišķas un kurām ir saistība ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piemēram, ar svētkiem, kādu notikumu)
- lentzāģmašīna Darbmašīna koksnes zāģēšanai, kurā par griezējinstrumentu lieto zāģlenti, kas uzlikta un nostiepta vertikāli vai horizontāli uz skriemeļiem; galvenie veidi ir: mašīnas baļķu un brusu sazāģēšanai, dalīšanas mašīnas (plānāku zāģmateriālu izzāģēšanai no biezākiem materiāliem) un galdnieku mašīnas (galvenokārt līklīnijas zāģēšanai)
- noiet Darbojoties iztērēt visu (parasti atsperes) enerģiju (piemēram, par pulksteni)
- piegādāt Darbojoties pievadīt (piemēram, strāvu, ūdeni) - par ierīcēm, mehānismiem u. tml.
- iet Darboties (par mehānismiem, parasti par pulksteni)
- noiet Darboties (visu laikposmu) un pārstāt darboties (par pulksteni)
- paklausīt Darboties, funkcionēt vēlamā veidā (par ķermeni, tā daļām)
- pļanckāties Darboties, rīkoties (pa ūdeni, piemēram, ko mazgājot, skalojot)
- pļenckāties Darboties, rīkoties (pa ūdeni, piemēram, ko mazgājot, skalojot)
- virsmas spraigums darbs, kas jāveic, lai atgriezeniski izveidotu divu fāžu robežvirsmas vienu laukuma vienību; tā ietekmē šķidrums cenšas ieņemt formu (parasti pilienveida), kam ir minimāla virsma
- ducināt Dārdēt (par lielgabalu šāvieniem tālumā)
- murdināt darīt netīru (šķidrumu); duļķot (ūdeni)
- mazgāt darīt tīru ar ūdeni un citiem līdzekļiem un paņēmieniem
- darvenieks Darvenieki
- kressalāti Dārza cietķērsa - krustziežu dzimtas cietķērsu ģints suga ("Lepidium sativum"), viengadīgs lapu dārzenis, garšaugs, kura lapās daudz vitamīnu
- rotkālis Dārzenis ("Brassica caulorapa")
- sējas gurķis dārzenis ("Cucumis sativus") ar dzelteniem ziediem, zaļiem, iegareniem augļiem, garu ložņājošu stublāju un asām lapām, savvaļā nav sastopams, kultūrā ieviests pirms \~5000 g. Indijā
- ķirbis Dārzenis ar ložņājošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem ziediem un lieliem apaļiem, ovāliem vai iegareniem augļiem
- ekodārzenis Dārzenis, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas
- garšsaknes Dārzeņi, ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai
- Tašauza Dašoguza - pilsēta Turkmenistānā
- Kanāriju dateļpalma dateļpalmu suga ("Phoenix canariensis")
- īstā dateļpalma dateļpalmu suga ("Phoenix dactylifera")
- Robelēna dateļpalma dateļpalmu suga ("Phoenix robeleni")
- dinamiskā brīvpiekļuves atmiņa datora atmiņa, kurā informācijas bitu uzglabāšanai izmanto mikroskopiskus kondensatorus. Tā kā šie kondensatori pakāpeniski izlādējas, tie vairākus simtu reižu sekundē ir jāuzlādē, lai saglabātu tajos ierakstīto informāciju
- taimeris Datorā iebūvēts elektronisks pulkstenis, kas veidots ar aparatūras un programmatūras palīdzību
- panoramēšana Datorgrafikas attēlošanas veids, kad pārskates logs pa displeja ekrānu tiek bīdīts horizontāli vai vertikāli, lai redzes lokā pakāpeniski ienestu attiecīgā attēla daļas, kas ekrānā nav redzamas
- CASE datorizēta programminženierija (Computer-Aided Software Engineering)
- zaļdatorika Datoru izgatavotājfirmu pakāpeniska virzība uz energoekonomijas pasākumu veikšanu, izstrādājot sistēmas un aparatūru
- nepārtrauktā barošana datoru sistēmas nodrošinājums ar dublējošu barošanas avotu gadījumam, ja parastais barošanas avots tiek atslēgts vai tā spriegums samazinās līdz nepieļaujamam līmenim
- konveijerapstrāde Datu apstrādes tehnoloģija, ko izmanto gadījumos, kad iespējama pakāpeniska datu apstrāde un to var veikt dažādas iekārtas
- informacionālie resursi datu galvenie un palīgmasīvi, kas ir nozīmīgi datu apstrādes sistēmas lietotājam
- iesākums Datu pārraidē - ziņojuma sākuma daļa, kurā ir vadības informācija, ziņas par datus pārraidošo un uztverošo staciju, ziņojuma tipu un tā prioritātes līmeni
- tautas skaitīšanas metodes datu savākšanas un apstrādāšanas dažādi paņēmieni un metodes, kā arī iegūto datu publicēšanas kārtība
- sociālo pētījumu metodes datu vākšanas, apstrādes un analīzes paņēmieni, galveno uzmanību pievēršot visu to daudzveidīgo sakaru un attiecību nodrošināšanai, kas funkcionē gan pētāmajā objektā, gan objekta attiecībās ar sociālo vidi
- kluinīt Daudz, lieliem malkiem dzert (gan ūdeni, pienu, gan alkoholu u. c.)
- skurbule Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar nelieliem, dzelteniem ziediem; doronika
- sparģelis Daudzgadīgs dārzenis ("Asparagus officinalis"), arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām; šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā
- niedre Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ("Phragmites") ar garām, šaurām, cietām lapām un ložņājošu sakneni
- kāpu kvieši daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos); kāpukvieši
- rabarbers Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ("Rheum") ar labi attīstītu sakneni, lielām lapām, gariem, sulīgiem lapu kātiem
- simtkājis Daudzkāju klases apakšklase ("Chilopoda"), plakans, galvenokārt iedzeltens vai brūns dzīvnieks, kura ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem; \~2800 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
- tūkstoškāji Daudzkāju klases apakšklase ("Diplopoda"), pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem, \~10000 sugu, Latvijā konstatēta 21 suga
- kaulene Daudzkāju klases simtkāju apakšklases suga ("Lithobius forficatus"), dzīvnieka ķermenis tārpveidīgs, plakans, stipri hitinizēts, līdz 3 cm garš, ļoti kustīgs dzīvnieks, kas sastopams zem nokaltušu koku mizas, nobirušās lapās, zem dažādiem priekšmetiem, mūra un koku ēku spraugās
- griezne Daudzkārtīgi savīti vilnas pavedieni, arī austas, pītas vai trikotāžas lentes, kas šūtas uz sieviešu svārkiem, lai nodrošinātu lielāku izturību
- daudzsareņi daudzsartārpi ("Polychaeta"), posmtārpu tipa klase; ķermenis sastāv no posmiem; tiem sānos ir īpaši izaugumi ar sariņu pušķiem, kam ir kustību orgāna funkcija
- blastoderma daudzšūnu dzīvnieku dīgļa - pūslīša (blastulas) sieniņa, kas sastāv no vienas šūnu kārtas
- peritēcijs Daudzu asku sēņu augļķermenis, kam bumbiera vai lodes forma; iekšā tas ir dobs un satur askus ar sporām
- inženierdienests Daudzu valstu bruņoto spēku speciāls dienests, kas veic karadarbības inženiernodrošinājuma uzdevumus, karaspēka apgādi ar inženiernodrošinājumam nepieciešamām mantām un līdzekļiem un nodrošina to pareizu izmantošanu un remontu
- Zunds Daugavas kreisā atteka, kas atdala Ķīpsalu, sākas no Āgenskalna līča un beidzas Daugavā pie Podraga, platums - 50-200 m, dziļums - 3-7 m (augšteci sauc par Āzeni); Zunda
- kokinieši Daugavpils novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Kokeni" iedzīvotāji
- rubenišķi Daugavpils novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Rubenišķi" iedzīvotāji
- kvelkstēt Dauzīt un berzēt ķermeni ar bērza slotu pirtī
- smiga Dažāda lieluma 1 vai 2 tipogrāfisko punktu biezs slēdzenis vārdu retināšanai un rindas izslēgšanai salikumā
- plūstošās smiltis dažāda rupjuma smiltis, kas spēj pārvietoties filtrējošās pazemes ūdeņu plūsmas hidrodinamiskā spiediena ietekmē; pseidoplūdenis
- iekšledus Dažādas formas ledus kristāli vai to sakopojums porainā, necaurlaidīgā masā ūdenstilpes ūdenī; veidojas atklātu ūdeņu virsējos slāņos, pāratdzesētam ūdenim kristalizējoties
- ģimenes tipi dažādas ģimeņu formas, kas atšķiras pēc vairākiem parametriem; pēc lieluma ir nukleārās (vienkāršās) un saliktās ģimenes, pilnās un nepilnās ģimenes; ģimeni, kas sastāv no viena precēta pāra (ar vai bez bērniem), sauc par nukleāru ģimeni (tā var būt pilna (abi vecāki ar bērniem) vai nepilna); saliktās ģimenes sastāv no triju un vairāku paaudžu un dažādas radniecības pakāpes locekļiem
- civilinženieris Dažādās zemēs dažādi lietots termins; cariskajā Krievijā - būvinženieris; Francijā - inženieris, kas strādā privātā kompānijā; Vācijā bija civilie un kara inženieri
- paugurbūvnieki Dažādas Ziemeļamerikas indiāņu ciltis, kas aptuveni no 300. g. p. m. ē. cēlušas zemes uzkalnus gan māju būvei, gan tempļiem, gan apbedījumiem
- kratenis dažādi ēdieni, sajaukti kopā
- fototriki dažādi paņēmieni, kā fotografējot vai kopējot transformēt fotoattēlu
- dižspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Aeschnidae"), ķermenis liels, slaids, vēdera garums līdz 60 mm, spārnu garums līdz 50 mm, koši brūnas, zilas vai zaļas, Latvijā konstatēts 10 sugu; ešnu dzimta
- strautspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulegasterdae"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga, spāres ķermenis dzeltenmelns, uzturas pie dažādām ūdenstilpēm
- smaragdspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulidae"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vairākumam sugu ķermenis zaļš ar metālisku spīdumu, mīt pie dažādām ūdenstilpēm, bieži sastopamas arī sausās vietās - izcirtumos, mežmalās
- upjspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Gomphidae"), Latvijā konstatētas 4 sugas, ķermenis 40-50 mm garš, melns ar dzeltenām vai dzeltenzaļām gareniskām joslām
- sociālā nevienlīdzība dažādu indivīdu, sociālo grupu vai slāņu dažādās pozīcijas sabiedrības hierarhijā (ar atšķirīgām dzīves iespējām un atšķirīgu savu vajadzību apmierināšanas līmeni), kas izveidojušās sociālās diferenciācijas rezultātā
- iekšējā berze dažādu neatgriezenisku procesu kopums cietvielās, šķidrumos un gāzēs, kas rodas ķermeni deformējot
- atjaunošanas cirtes dažādu paveidu pakāpeniskās cirtes (regulētā izlases cirte, grupu izlases cirte, joslu izlases cirte) pieaugušos, pāraugušos, aizsargājamos, saudzējamos un saimnieciskos mežos, lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus dabiskās meža atjaunošanas norisēm (sēklinieku klātbūtne, labvēlīgāks mikroklimats saimnieciski vēlamo koku sugu paaugas augšanai)
- elektromagnētiskā savietojamība dažādu radioelektronisku iekārtu (arī elektroiekārtu, kas rada elektromagnētisko starojumu) spēja darboties vienlaikus tiešā tuvumā, neradot savstarpējus radiotraucējumus, kuru līmenis pārsniegtu pieļaujamo
- parafīzes Dažām aļģēm, sēnēm un sūnām - daudzšūnu pavedieni vai atsevišķas šūnas starp dzimumorgāniem jeb spornešiem, kas pasargā šos orgānus no izžūšanas
- tamburmajors Dažās armijās pulka bundzenieku un taurētāju vecākais (apakšvirsnieks)
- neīstā apnoje dažkārt iestājas, ja stipri sakairina ādu (piem., ja ķermeni iegremdē aukstā ūdenī)
- Amūras zemiene dažkārt tā apzīmē Vidusamūras un Lejasamūras zemieni kopā
- astrālie ceļojumi dažu cilvēku spēja atdalīt no sevis astrālo ķermeniun doties gan tuvos, gan tālos ceļojumos
- enantiomorfisms dažu kristālisku vielu spēja veidot divējādus kristālus, kas ir vieni otru spoguļattēli
- cisticerkoīds dažu lenteņu sugu kāpuru tips, ķermenis sastāv no pūšļa un astes, kam ir 3 kāšu pāri, galva ar piesūcekņiem ievilkta pūslī
- termoreaktivitāte dažu polimēru un oligomēru materiālu īpašība sasilstot kļūt mīkstiem, bet pēc atdzišanas neatgriezeniski sacietēt, veidojot nešķīstošu un nekūstošu produktu
- krists dažu priekšmetu, ierīču, mehānismu detaļa, piemēram, tītavu detaļa - krusteniski salikti koka stieņi
- frullato dažu pūšamo instrumentu (flautas, trompetes) spēles paņēmiens, līdzīgs tremolo (uz vienas nots) vai glissando (pakāpeniskā kustībā)
- raganu riņķis dažu sēņu augļķermeņu novietojums pa gandrīz precīzu riņķa līniju, ko izveido sēnes micēlija hifas, kas katru gadu visos virzienos izaug aptuveni vienādā attālumā
- tirkšķi dažu sugu ķirmeļi, kuru tēviņi pārošanās laikā sit galvu pret eju sieniņām, radot māju sienās vai mēbelēs pulksteņveidīgu tikšķēšanu, kas vislabāk sadzirdama ap pusnakti
- hromatotakse dažu vielu spēja ietekmēt kodola hromatīnu, nebojājot šūnas ķermeni
- pusasteroīds Debess ķermenis, kam daļēji piemīt asteroīda īpašības; centaurs
- puskomēta Debess ķermenis, kam daļēji piemīt komētas īpašības; centaurs
- centaurs Debess ķermenis, kam vienlaicīgi piemīt gan asteroīda, gan komētas īpašības; liela izmēra asteroīds starp Saturna un Neptūna orbītām, kas reizēm izsviež gāzu apvalku
- spīdeklis Debess ķermenis, kas izstaro vai atstaro gaismu
- pavadonis Debess ķermenis, kas riņķo ap citu (centrālo) ķermeni (planētu, zvaigzni) tā pievilkšanas spēka iedarbībā
- plutoīds Debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli un kura orbītas lielā pusass ir lielāka nekā Neptūnam
- zvaigzne Debess ķermenis, kas sastāv no karstas gāzes (plazmas) un izstaro gaismu
- komēta Debess ķermenis, kas Saules tuvumā sastāv no spožas daļas (galvas) un viena vai vairākiem gariem izplūstošu gāzu veidojumiem (astēm), bet tālu no Saules izskatās pēc izplūduša miglas mākoņa; asteszvaigzne
- tangenciālais ātrums debess ķermeņa ātruma vektora projekcija plaknē, kas perpendikulāra taisnei, kura savieno debess ķermeni ar novērotāju
- radiālais ātrums debess ķermeņa ātruma vektora projekcija uz taisnes, kas debess ķermeni savieno ar novērotāju
- Keplera likumi debess ķermeņu kustības likumi, kas ir spēkā jebkuram dabiskam vai mākslīgam debess ķermenim, kurš riņķo ap citu debess ķermeni
- librācija debess mehānikā: triju debess ķermeņu savstarpējās kustības speciālgadījums, kad mazākās masas debess ķermenis, kas pārvietojas divu pārējo debess debess ķermeņu gravitācijas laukā, attiecībā pret tiem atrodas relatīvā līdzsvarā
- Berenikes Mati debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Coma Berenices", saīsinājums "Com") starp Lauvu un Vēršu Dzinēju; spožu zvaigžņu nav, liela galaktiku kopa, kurā ietilpst vairāki tūkstoši galaktiku simtiem miljonu gaismas gadu attālumā, novērojams pavasarī
- Pegazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs ekvatora tuvumā (latīņu "Pegasus", saīsinājums "Peg"), spožākās zvaigznes: Markabs, Šeats, Algenibs, Enifs un Matars
- Amida Debesu Buda, kuru pielūdz Japānā; tiek uzskatīts, ka viņš dzīvo "šķīstajā zemē" tālu rietumos, uz kurieni ticīgie dodas pēc nāves
- Amitābha Debesu Buda, kuru pielūdz Ķīnā; tiek uzskatīts, ka viņš dzīvo "šķīstajā zemē" tālu rietumos, uz kurieni ticīgie dodas pēc nāves
- potenclīnija Decimāllīnija, svērteniska, punktēta, smalka vai citāda veida līnija rokrakstā aizpildāmajos tabulāros formulāros skaitļu potenču (vieninieku, desmitnieku, simtnieku, tūkstošnieku utt.) atdalīšanai; iespiež algu listēs un tabulās
- rauties Dedzīgi vēlēties nokļūt (kur), darīt (ko); tiekties (pie kā, uz kurieni u. tml.)
- nodefilēt Defilēt un pabeigt defilēt; svinīgi, skaisti noiet, nosoļot (pa kurieni, gar ko u.tml.)
- vērpe Deformācija, kas rodas, ja uz stieni, kura viens gals ir nostiprināts, iedarbojas spēku pāris, kas atrodas pret stieni perpendikulārā plaknē
- plastiskā (neelastiskā) deformācija deformācija, kurā pēc slodzes noņemšanas deformētais ķermenis neatgūst sākotnējo formu un izmērus
- rinolīts Degunakmens, kas parasti veidojas ap svešķermeni
- čalka Degvīns ar ūdeni
- Deggenhof Deģu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
- sidenēt Dejot ar dziļiem pietupieniem (un palēcieniem)
- ampelaugs Dekoratīvs augs ar gariem, nokareniem dzinumiem, kuru parasti kultivē pakarinātā vāzē (ampelē)
- pērļu rinda dekoratīvs dzegas elements, kas atgādina pērļu virteni
- boskets Dekoratīvs koku vai krūmu puduris dārzā vai parkā; regulāras formas cirptu koku grupa, kuras centrā parasti novieto lapeni
- skumpija Dekoratīvs vasarzaļš koks vai krūms ar vienkāršām, eliptiskām vai olveida lapām, nelieliem, zaļgandzelteniem ziediem skarās
- strūklaka Dekoratīvs veidojums, kurā vizuāla efekta radīšanai izmanto ūdens strūklu vai strūklas, noteiktā formā līstošu, tekošu u. tml. ūdeni
- selenicerejs Dekoratīvu augu ģints ("Selenicereus")
- Lazdinīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Lazdenieki" nosaukuma variants
- Amazones baltais delfīns delfīnu suga ("Sotalia fluviatilis"), garums 1,3-2 m, svars - 35-45 kg, dzīvo pie Dienvidamerikas ziemeļaustrumu krasta, kā arī Amazones upes baseinā, reti ienirst ilgāk par minūti
- lielzobu delfīns delfīnu suga ("Steno bredanensis"), garmus līdz 2,5 m, svars - 100-150 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās, ilgi uzturas zem ūdens, vienā reizē ienirst pat uz 15 min
- lineamenti Delnas un sejas līnijas, pēc kurām hiromanti un fiziognomi noteic cilvēku raksturu un zīlē likteni
- garenkoks Dēļa gabals ar līmenisku šķiedru dēļa gareniskā virzienā
- lāva Dēļu paaugstinājums (pirtī, parasti ar pakāpieniem), kur karsēties un pērties
- atradenītis dem. --> atradenis
- austriņš dem. --> austrenis
- bārenītis dem. --> bārenis
- circenītis dem. --> circenis
- dzelksteniņš dem. --> dzelkstenis
- dzenītis dem. --> dzenis 4
- grūtdieniņš dem. --> grūtdienis
- gubenītis dem. --> gubenis
- kaimenītis dem. --> kaimenis
- klaniņa dem. --> klanis; vērpjamā ratiņa spieķis starp paminām un riteni; madaleņa; makace
- kultenītis dem. --> kultenis
- ķermenītis dem. --> ķermenis
- palievenītis dem. --> palievenis
- parakstenītis dem. --> parakstenis
- peteniņš dem. --> petenis
- petenītis dem. --> petenis
- pītenītis dem. --> pītenis
- plācenītis dem. --> plācenis
- pucenītis dem. --> pucenis
- pulceniņš dem. --> pulcenis
- pulciņš dem. --> pulcenis
- pulkstenītis dem. --> pulkstenis
- ratentiņš dem. --> ratenis (1)
- ratenītis dem. --> ratenis; vērpjamais ratiņš
- ritentiņš dem. --> ritenis
- rubenītis dem. --> rubenis
- sprūdzenītis dem. --> sprūdzenis
- stienītis dem. --> stienis
- taurenītis dem. --> taurenis
- Tenīsiņš dem. --> Tenis
- Tenīsītis dem. --> Tenis
- tītenītis dem. --> tītenis
- tupenītis dem. --> tupenis
- tutenelis dem. --> tutenis 1
- tutenītis dem. --> tutenis 1
- tutentiņš dem. --> tutenis 1
- zutenītis dem. --> zutenis
- stabilie iedzīvotāji demogrāfiskais modelis, iedzīvotāji, kuriem ir pastāvīgs dzimstības un mirstības līmenis bez iedzīvotāju migrācijas ilgā laika posmā
- denīni Deniņi
- diniņi Deniņi
- dzausnas Deniņi
- dzausns Deniņi
- jūtas Deniņi
- jūtes Deniņi
- plānumi Deniņi
- mastoidīts Deniņkaula aizauss paugura iekaisums
- paramastoidīts Deniņu kaula iekaisums mastoidīta gadījumā
- otokrānijs Deniņu kaula piramīddaļa, kas aptver kaulaino labirintu
- idemnitāte parlamenta deputātu atalgojums par darbību parlamentā, ieskaitot izdevumus par rezidenci, korespondenci, braucieniem utt.
- ģeotehnoloģija Derīgo izrakteņu bezšahtu ieguve pazemē ar ķīmiskām, fizikāli ķīmiskām vai bioķīmiskām metodēm - kausēšanu (piem., sēru), selektīvu šķīdināšanu (sāļus, dažus metālus) u. c. paņēmieniem
- peldvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Natantia"), ķermenis (garums - 2-30 cm) parasti sāniski saplacināts, vēders liels, garāks nekā galvkrūtis, vēderkājas labi attīstītas, noder peldēšanai, dzīvo gk. jūrās, \~2000 sugu, Latvijā 2 sugas
- dekaedrs Desmitskaldnis; ķermenis, ko ierobežo desmit plaknes
- kalmārveidīgie Desmittaustekļu galvkāju apakškārta; ķermenis bez čaulas, torpēdveidīgs (garums - 0,25-5 m) jūrās dažādā dziļumā, \~300 sugu
- pufi Despiralizēti divspārņu gigantisko hromosomu rajoni, kuros notiek intensīvāka mRNS sintēze nekā citos hromosomu rajonos; Balbiāni gredzeni
- destilācija ar ūdens tvaiku destilācija, destilējamā šķīdumā barbotējot ūdens tvaiku (sk. barbotēšana) (pazeminās destilācijas temperatūra); izmantojamā destilējamā viela ar ūdeni nejaucas
- dekolāža Destrukcija, pakāpeniska iznīcināšana
- tārps Destruktīva pašreproducēšanās programma (datora vīrusa paveids), kas pakāpeniski aizpilda datora atmiņu, vairojoties tādās datora atmiņas vietās, kas netiek aktīvi izmantotas
- stādeklis Dēsts, spraudenis
- izolators Detaļa, ierīce, viela, kas neļauj enerģijai vai vielai aizplūst uz ārieni vai ieplūst no ārienes
- uzstūris Detaļa, ko uzliek (kā) stūriem to nostiprināšanai, sastiprināšanai; stūrenis (3)
- kniede Detaļu savienošanai paredzēts stienis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas detaļās izplacina vai paplašina
- nona Deviņrindu pants, kurā pirmās sešas rindas saistītas ar krusteniskām atskaņām, pēdējās divas ar blakus atskaņām, sestā un septītā parasti ar blakus atskaņām
- violetais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum phoeniceum"), kas Latvijā ir adventīvs augs
- furoplasts Dezinficējošs šķīdums, kas satur furacilīnu un plēvi veidojošas vielas; to no ādas var viegli nomazgāt ar ūdeni
- plaucēt Dezinficēt (parasti trauku) ar verdošu ūdeni vai karstu tvaiku
- hlorēt Dezinficēt (parasti ūdeni) ar hlorkaļķiem, hlora gāzi
- dharmačakra Dharmas ritenis - ritenis ar astoņiem spieķiem, budisma mācības simbols
- buzēšana Diagnostika un ārstniecības procedūra cauruļveida orgānu (piemēram, barības vada, urīnizvadkanāla, dzirdes kanāla u. c.) sašaurinājumu izmeklēšanai un pakāpeniskai paplašināšanai ar speciāliem instrumentiem - bužiem
- jaungramatiķi Diahroniskās valodniecības virziena pārstāvji 19. gs. 2. p. - 20. gs. sākumā, kuru galvenie principi - vēsturiskums un psiholoģisms; virziens aizsākās Leipcigas universitātē
- apgrieztais jumtiņš diakritiskā zīme, ko raksta virs līdzskaņa burta (latviešu valodā tā norāda, ka līdzskanis ir divcentru slēdzenis); kāsītis
- sekstahords Diatoniska pakāpeniska 6 toņu skaņu rinda
- pakaļistaba Dibenistaba
- vīt ligzdu dibināt ģimeni, iekārtot sev un ģimenei mājokli
- moralitē Didaktiska alegoriska drāma (15. un 16. gadsimta Rietumeiropā), kurā galvenie varoņi bija simboliski un cīnījās savā starpā par cilvēka dvēseli
- kurvjzieži Didīgļlapju klases augu dzimta ("Compositae syn. Asteraceae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi vai koki, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos un auglis ir sēklenis, šīs dzimtas augi, dzimtā 1150-1300 ģintis, >22000 sugu, Latvijā konstatētas 65 ģintis, \~190 sugu; asteru dzimta
- liekātnis Diegi (pavedieni), kas aužot netika ieausti audumā, bet palika uz auduma virsmas
- apdiega Diegšana; šūšana lieliem dūrieniem, ātri un pavirši
- diarium Dienas grāmata; ikdienišķu skolas uzdevumu burtnīca
- dienonis Dienas strādnieks, dieninieks, algādzis
- lantiņš Dienaszaglis, dīkdienis
- dobermanis Dienesta suns, kam raksturīgs garš, tievs ķermenis, īsa spalva un laba oža; attiecīgā suņu šķirne
- ņūfaundlendietis Dienesta suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, garš apmatojums un ko izmanto slīcēju glābšanā; attiecīgā suņu šķirne
- dogs Dienesta suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, spēcīgi žokļi, īsa spalva; attiecīgā suņu šķirne
- dieniškas Dienišķis
- dienišķīgs Dienišķs
- Činavezi Dienvidāfrikas un Centrālafrikas tautu mitoloģijā - pirmatnējā kosmosa čūska, visa esošā māte, sadalīja pasauli ar savu vīru Nkubu ("zibeni"), viņa bija zemes un ūdens saimniece
- antarktandi Dienvidamerikas Andu ģeoloģisko elementu turpinājums Antarktīdas kontinentā, saskatāms kalnu grēdās un gareniskos iegruvumos
- gvarani Dienvidamerikas indiāņu tauta Amazones upes apvidū, ar pirmdzimteni gar Atlantijas okeāna piekrasti no Amazones līdz Laplatai; gvarani valoda ievērojama kā visas Brazīlijas vidienes satiksmes valoda un tajā runā vairākums Paragvajas iedzīvotāju
- aukiss Dienvidamerikas indiāņu ticējumos - kalnu gars, kas dzīvo zemākās Andu kalnu virsotnēs un nav tik vareni kā apusi, un valda pār mazāku apgabalu; katram aukisam ir vārds, kas ir tā kalna vai pakalna nosaukums, kurā šis gars mājo
- dubenieki Dienvidkurzemes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas (mazciema) "Dubeni" (arī "Dubeņi", "Dubenu muiža", "Dubeņmuiža") iedzīvotāji
- dzērvenieki Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Dzērvenieki" iedzīvotāji
- Dienvidsudāna Dienvidsudānas Republika - valsts Āfrikas vidienā (angļu val. "South Sudan"), kas atdalījās no Sudānas 2011. g. 9. jūlijā, platība - 619745 kvadrātkilometri, 8,26 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džūba, administratīvais iedalījums - 10 vilājas, robežojas ar Sudānu, Etiopiju, Keniju, Ugandu, Kongo Demokrātisko Republiku un Centrālāfrikas Republiku
- kabiri Dievietes Ištaras (viens no viņas vārdiem ir Kabara) priesteri, kas kļuvuši slaveni ar izlaidīgu orģiju rīkošanu
- tiokarbanilids Difeniltiourīnviela, ko iegūst, vārot anilīnu ar sēroglekli spirta šķīdumā, vai arī darbojoties uz anilīna un sēroglekļa maisījumu ar ūdeņraža peroksīdu
- DDT Dihlordifeniltrihloretāns - balta, kristāliska viela ar raksturīgu smaku; 20. gs. 40.-60. gados plaši lietots insekticīds, toksisks, bīstams zīdītājdzīvniekiem un cilvēkiem; tagad aizliegts
- diecenieks Dīkdienis
- blands Dīkdienis, klenderis, pastulbs cilvēks; kāds, kas netīrās sirdsapziņas dēļ nevar izturēt atklātu skatienu
- bezdarbis Dīkdienis, slaists
- būkšķis Dīkdienis, slaists
- dienaszaglis Dīkdienis, slaists
- klamsteris Dīkdienis, slaists
- klemberis Dīkdienis, slaists
- plunduris Dīkdienis, slaists, niekkalbis
- plundurs Dīkdienis, slaists, niekkalbis
- lampata Dīkdienis, slaists, plukata
- bīte Dīkdienis, slaists, slinkuma lāpītājs
- dienas zaglis dīkdienis, slaists; dienaszaglis
- lampatnieks Dīkdienis, slaists; klaidonis
- dīkacis Dīkdienis, sliņķis
- dīkonis Dīkdienis, sliņķis
- slaišķis Dīkdienis, sliņķis
- slaistonis Dīkdienis, sliņķis
- colymbetes Dīķenieces
- dzirnavu dīķis dīķis, kura ūdeni izmanto dzirnavu darbināšanai
- dekrešendo Dinamikas apzīmējums - samazinot skaļuma līmeni, pieklusinot; diminuendo
- augšanas temps dinamikas rindas līmeņu relatīvo pārmaiņu rādītājs, kas raksturo pētāmās parādības attīstības ātrumu; aprēķina, dalot kādu dinamikas rindas līmeni ar šās rindas pirmo līmeni vai iepriekšējo līmeni
- troodonts Dinozauru klases dzīvnieks, kas dzīvojis pirms aptuveni 75 miljoniem gadu tagadējā Ziemeļamerikā, tā smadzenes attiecībā pret ķermeni bija gandrīz trīsreiz lielākas nekā citiem dinozauriem
- eioplocefals Dinozauru klases dzīvnieks, kura ķermeni klāja bruņu plātnes, ko papildināja 10-15 cm garas adatas
- kaķkrokodils Dinozauru sugas "Pakasuchus kapilimai" nosaukuma burtisks tulkojums, runča izmēru dinozaurs, kas dzīvojis aptuveni pirms 105 miljoniem gadu un varētu būt mūsdienu krokodila priekštecis
- tektoniskais uzbīdījums disjunktīva tektoniskā struktūra, kas rodas, garenspārnam uzbīdoties uz gulspārna pa lēzeni noliektu lūzuma plaisu
- olneškrupji Diskmēļu dzimtas ģints ("Alytes"), ķermenis \~5 cm garš, 2 sugas, izplatīti Viduseiropā un Dienvideiropā, apaugļoto olu virtenes (garumā līdz 170 cm) tēviņš aptin ap pakaļkājām un nēsā līdz izšķiļas kurkuļi, tie attīstās ūdenī; olnēsātājkrupji; olneši
- ugunskrupis Diskmēļu dzimtas ģints ("Bombina"), ķermeņa garums - līdz 7 cm, āda vēderpusē sarkani vai dzelteni plankumaina ar daudziem indes dziedzeriem, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- Indijas dišeneja dišeneju suga ("Duchenesa indica"), ko dažkārt dēvē arī par Indijas zemeni
- izlīdzinātājimpulsi Divas īsas impulsu sērijas televīzijas vilnī, kuras iestarpinātas pirms un pēc kadra sinhronizācijas impulsiem un kuru frekvence ir divreiz lielāka un platums uz pusi mazāks nekā rindu sinhronizācijas impulsiem; tādējādi saglabājas nemainīgs līdzstrāvas līmenis
- Balhani Divas kalnu grēdas abos Uzbojas krastos, Turkmenistānā, kaļķakmeņi, merģeļi, nogāzes saposmotas, tuksnesis
- pļavskrējēji Divas skrejvaboļu dzimtas ģintis ("Ophonus, Pseudophohus"), 7-8 mm garu ķermenis, sīki punktoti segspārni, mīt agrocenozēs, pļavās, mežos; Latvijā konstatētas 7 sugas
- skraidulis Divas skrejvaboļu dzimtas ģintis ("Pterostichus", "Poecilus"), Latvijā konstatēts 19 sugu, vaboļu ķermenis 5-21 mm garš, melns vai tumšs ar metālisku spīdumu, segspārni ar gareniskām rievām
- uz pusēm divās vienādās vai aptuveni vienādās daļās
- labris Divasmeņu cirvis ar plānu izliektu asmeni, senās Krētas reliģijas svarīgs simbols, kas tika uzskatīts par Lielās Dievietes Mātes emblēmu
- šņācenis Divcentru spraudzenis (š vai ž)
- lakvijole Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, divgadīgs līdz ilggadīgs, ar koksnainu stumbra daļu, kā laka spīdīgiem zeltaini dzelteniem ziediem; izplatīts Vidusjūras austrumu daļas zemēs; pazīstams kā krāšņumaugs siltumnīcās un telpās
- loazācejas Divdīgļlapju augu dzimta ar aptuveni 250 sugām, visumā lakstaugiem, gk. D Amerikā
- plumbaginācejas Divdīgļlapju augu dzimta, ilggadīgi lakstaugi, puskrūmi un krūmi, gk. veselām lapām rozetē apakšā, kam tāpat kā arī vasai, īpaši dziedzeri, kas atdala ūdeni, gļotas un kalcija sālis, Latvijas florā viena suga "Armeria vulgaris Wild", istabā bieži audzē Kapzemes svineni, kas ir krūms ar ziliem ziediem, ar lipīgu kausiņu
- stirakacejas Divdīgļlapju augu dzimta, kokaugi ar ziediem, kur auglenīca tikai apakšdaļā sadalīta 3-5 apcirkņos, lapas ar veselu vai zāģzobotu malu, auglis - kaulenis vai pogaļa, kādas 110 sugas Amerikā un Austrumāzijā
- spondidas Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, koki tropos, nepārī plūksnotām lapām, dzelteniem sīkiem ziediem lielās skarās, sulīgiem, garšīgiem, par balzama plūmēm sauktiem augļiem
- strophanthus Divdīgļlapju augu ģints "Apocynaceae" dzimtā, kāpelētāji krūmi, puskrūmi un liānas ar spilvotām, krustiski pretim novietotām lapām, piltuves veida dzelteniem ziediem neīstos čemuros un agļiem garām pogaļām, kurās daudz sēklu ar spilviņu kroni akota galā
- parmentiera Divdīgļlapju augu ģints "Bignoniaceace" dzimtā, koki Meksikā un Panamā, 2 sugas, no kurām 1 ir tā sauktais "sveču koks" ar iedzelteniem, vaska svecei līdzīgiem, 1 m gariem augļiem, kas Panamā sausā gada periodā der lopbarībai
- jambukoks Divdīgļlapju augu ģints miršu dzimtā, tuva ģintij "Eugenia"
- kampečkoks Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, 10-12 cm augsts koks V-Amerikā, parasti līku stumbru, ar stipri līkiem zariem, dzelteniem ziedu ķekariem
- psoralea Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, kādas 130 sugas mēreni siltos apgabalos, starp tām sveķu jeb asfaltāboliņš ("Psoralea bituminosa L.") ir āboliņam līdzīgs puskrūms ar daudz tumšīem dziedzeriem, Vidusjūras apkārtnē; vairākas citas sugas dažkārt krāšņuma augi
- soldanella Divdīgļlapju augu ģints prīmulu dzimtā, glīti ilggadīgi lakstaugi ar ieapaļām vai nierveida garkātainām lapām pie pamata, zvaniņa līdz piltuves veida nokareniem ziediem īsos kātos zilā, violetā vai iebalti rožainā krāsā
- tecoma Divdīgļlapju augu ģints, koki un krūmi ar pretstatītām plūksnotām lapām, lieliem ziediem, gareniem plakaniem augļiem (pogaļām) ar spārnotēm sēklām
- dilēnijas Divdīgļlapju klases apakšklase ("Dilleniidae"), pārstāv segsēkļu evolūcijas centrālo zaru, kokaugi un lakstaugi, ziedi parasti divdzimumu, apputeksnē kukaiņi, šajā apakšklasē ir 17 rindu: begoniju, diapensiju, dilēniju, ebenu, eiforbiju, ēriku, kaperu, ķirbju, malvu, pasifloru, peoniju, prīmulu, tamariku, tējasaugu, vijolīšu, vītolu, zalkteņu rinda
- vaskapuķe Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas asklēpiju dzimtas suga ("Hoya carnosa"), liāna ar biezām lapām un smaržīgiem ziediem nokarenos čemuros, Latvijā to mēdz audzēt telpās; gaļīgā hoija; sulīgā hoija
- strihnīna Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas dzimta ("Loganiaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām, 18 ģinšu, \~500 sugu
- strihnīnaugi Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas dzimta ("Loganiaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām, 18 ģinšu, \~500 sugu; šīs dzimtas augi
- krustzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Brassicaceae syn. Cruciferae"), pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones), 375 ģintis, \~3200 sugu, Latvijā konstatētas 47 ģintis, 90 sugu (no tām 40 ir vietējās floras sugu, 45 adventīvas sugas un 5 sugas - dārzbēgļi)
- tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Convolvulaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis), \~55 ģintis, >1500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- turgēnija Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Turgenia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- dilēnijas Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Dilleniales"), tropu un subtropu kokaugi un lakstaugi ar vienkāršām, plūksnaini daivainām lapām, ziedi divdzimumu, kārtni, ar divkāršu pieclocekļu apziedni, 2 dzimtas, 19 ģinšu, \~540 sugu
- kizils Divdīgļlapju klases dzimta ("Cornaceae"), krūms vai neliels koks ar dzelteniem ziediem, sarkaniem, saldskābiem augļiem un izturīgu, elastīgu koksni (piemēram, Krimā, Kaukāzā), 6 ģintis, 63 sugas, Latvijā savvaļā konstatētas 2 ģintis
- magnolija Divdīgļlapju klases dzimta ("Magnoliaceae"), mūžzaļš vai vasarzaļš koks vai krūms ar spirāliski sakārtotām, vienkāršām, veselām, retāk daivainām lapām, lieliem, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem, 14 ģinšu, 240 sugu
- smiltsērkšķis Divdīgļlapju klases eleagnu dzimtas ģints ("Hippohae"), neliels divmāju koks vai krūms ar ērkšķainiem zariem, lancetiskām, sudrabainām lapām un sīkiem oranži dzelteniem augļiem - kauleņiem, Latvijā introducēta 1 suga
- estragons Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia dracunculus"), ap 1 m augsts daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, iedzelteniem kurvīšveida ziediem, kurus kopā ar lapām lieto kā garšvielu; tautas medicīnā izmanto arī kā nomierinošu līdzekli un pret vēdergraizēm
- skujene Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Hippuridales, Haloragales"), ūdeņu un purvu lakstaugi, daudzgadīgs ūdensaugs, lapas lineāras, mieturos, ziedi sīki, lapu žāklēs, auglis - kaulenis, sastopams ziemeļu puslodē, Dienvidamerikas un Austrālijas dienvidu daļās, Latvijā gk. lēni tekošu vai stāvošu ūdeņu krastmalās
- saracēnija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Sarraceniales"), kukaiņēdāji augi, 4 dzimtas
- citrons Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rūtu rindas rūtu dzimtas citrusu ģints suga ("Citrus limon"), neliels mūžzaļš augļu koks ar dzelteniem, aromātiskiem, skābiem augļiem; citronkoks
- mangolds Divgadīgs balandu dzimtas dārzenis - lapu biete ("Beta vulgaris", arī "Beta cicla")
- dublets Divi ātri viens otram sekojoši šāvieni no šaujamieroča; šāviens ar diviem šaujamieroča stobriem reizē
- Inilčeks Divi garenieleju šļūdoņi Centrālajā Tjanšanā, Meridionālās grēdas rietumu nogāzē, garumi - 59,5 km (Dienvidinilčeks) un 38,2 km (Ziemeļinilčeks)
- krusta zari divi iegareni viena mietura zari vai iegarens zars kopā ar tā paša mietura ovālo vai šķautnes zaru neatkarīgi no tā, vai starp tiem atrodas trešais apaļais vai ovālais zars
- Vatikāna koncili divi katoļu ekumeniskie koncili
- pārinieki Divi kopā sastiprināti māla trauki diviem atšķirīgiem ēdieniem; arī pārinieks (3)
- trešais Ņūtona likums divi ķermeņi viens uz otru iedarbojas ar spēkiem, kuri vērsti pa vienu un to pašu taisni un kuru moduļi ir vienādi, bet virzieni - pretēji
- Eda Divi senislandiešu literārie darbi: Vecākā Eda - 9.-12. gs. mitoloģisko dziesmu un varoņdziesmu krājums; Jaunākā Eda - 13. gs. sacerējums par islandiešu poētiku
- spēkpāris Divi skaitliski vienādi, bet pretēji vērsti paralēli spēki, kas pielikti vienam un tam pašam ķermenim
- dubultšāviens Divi šāvieni viens pēc otra no viena un tā paša stobra
- vilcienpāris divi vilcieni ar savstarpēji saskaņotu kustības grafiku
- ratine Divkāršs audums no vilnas un kamieļu spalvu pavedieniem, kas īpatnēji sasprogots
- velis divritenis
- aso Divritenis
- ciskudrille Divritenis
- ciskudriska Divritenis
- divrats Divritenis
- ričāks Divritenis
- ričuks Divritenis
- tecīla Divritenis
- veļiks Divritenis
- velītis Divritenis
- vellapēda Divritenis
- vellapēds Divritenis
- vellarats Divritenis
- vellis Divritenis
- veļļuks Divritenis
- vējdēļi Divslīpju jumta galos piestiprināti dēļi, kas aizsedz jumta stateniskās, atklātās malas (virs zelmiņa), lai jumta segumu pasargātu no vēja postījumiem un nokrišņiem
- labību zaļace divspārnu kukainis, 3-4 mm garu dzeltenu ķermeni melnām svītrām, kāpuri grauž labības stiebrus un pumpurus
- kūniņēdēji Divspārnu mušveidīgi kukaiņi, ar cietu, kaulainu, plakani saspiestu ķermeni, mazu galvu un īsiem taustekļiem, dzīvnieku parazīti
- kāpurmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tachinidae syn. Larvaevoridae"), kukainis ar saraini apmatotu ķermeni (kāpuri attīstās spīļastēs, taisnspārņos, dažādu tauriņu kāpuros), >5000 sugu, Latvijā nav pētīta, varētu būt \~250 sugu
- lasēšana Divu peldlīdzekļu apšuvuma elementu (laižu, plātņu) vai citu detaļu galenisks savienojums ar lašu; divu apaļkoku galenisks savienojums (avārijas apstākļos), abpus savienojuma uzliekot divus vai vairākus šaurus dēlīšus (lašas) un visā garumā tos notinot ar stipru līni
- konfrontēšana Divu personu vienlaicīga pratināšana par vieniem un tiem pašiem apstākļiem krimināllietā vai civillietā, ja šo personu iepriekšējās liecībās ir būtiskas pretrunas
- iediegšana Divu piegriezumdetaļu īslaicīga savienošana pa slēgtu vai noslēdzamu līkni ar roku darba dūrieniem vai ar viegli izārdāmu šujmašīnas cilpdūrienu pagaidšuvi
- pārnese divu pozicionālās skaitīšanas sistēmas skaitļu saskaitīšanas gadījumā pārpildīšanās vieninieka pieskaitīšana nākamajai vecākajai pozīcijai
- sadiegšana Divu vai vairāku vienlielu piegriezumdetaļu pagaidu savienošana ar taisnajiem rokdarbu dūrieniem vai ar šujmašīnas viendiega cilpdūrieniem
- con grandezza diženi, cēli
- Picoides major dižraibais dzenis
- lielais raibais dzenis dižraibais dzenis
- čemurziežu dižtauriņš dižtauriņu dzimtas suga ("Papilio machaon"), liels tauriņš (spārnu plētums - 70-90 mm), spārni dzelteni ar melnu zīmējumu, kāpurs \~5 cm garš, zaļš ar melnām šķērsjoslām, attīstās uz čemurziežu lapām un ziediem, Latvijā sastopams visā teritorijā, bet reti, aizsargājams
- Clematis x durandii Djuranda mežvītenis
- Ausātu muiža Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Ausātas" bijušais nosaukums
- ausātnieki Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Ausātas" iedzīvotāji
- bērzupnieki Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Bērzupe" iedzīvotāji
- brūnenieki Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Brūnas" iedzīvotāji
- kaķenieki Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Kaķenieki" iedzīvotāji
- ļucenieki Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Ļukas" iedzīvotāji
- pēternieki Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Pēterīši" iedzīvotāji
- Slagūnas muiža Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Slagūne" bijušais nosaukums
- Slagūnes muiža Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Slagūne" bijušais nosaukums
- slabadieši Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Slagūne" iedzīvotāji
- zebrenieki Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Zebras" iedzīvotāji
- Annenhof Dobeles novada Annenieku pagasta bijušais nosaukums
- Annengofskaja Dobeles novada Annenieku pagasta bijušais nosaukums krieviski
- upenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" iedzīvotāji
- Jaunās mājas Dobeles novada Dobeles pagasta apdzīvotās vietas “Bitenieki” bijušais nosaukums
- naudenieki Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Naudenieki" jeb "Naudnieki" iedzīvotāji
- bitenieki Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Bitenieki" iedzīvotāji
- dobermanpinčers Dobermanis - liels dienesta suns ar slaidu ķermeni, īsu tumšu apmatojumu un labu ožu; attiecīgā suņu šķirne
- taurs Dobradžu dzimtas suga ("Bos primigenius"), izmiris dzīvnieks (mājas govs priekštecis), domesticēts 8.-6. gt. p. m. ē., pēdējais iznīcināts 1627. g. Polijā, bet 20. gs., izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, ir selekcionēta govju šķirne "Auroxen" jeb taurgovs
- govs dobradžu dzimtas tauru sugas domasticēts atgremotājs lauksaimniecības dzīvnieks ("Bos primigenius f. taurus"), kuru audzē piena, gaļas, ādas un citu izejvielu ieguvei
- klauģis dobs stienis, ko izmanto tukšu vietu aizpildīšanai salikumā; atstarpes klauģis; starpu klauģis
- oksts Dobums, ko dzenis izkalis kokā
- nobarot Dodot labi un daudz ēst, panākt, ka (cilvēks, parasti bērns, viņa ķermenis, tā daļas) kļūst resns, tukls, pilnīgs
- aizvadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, aizvest (kur, līdz kādai vietai, uz kurieni u. tml.)
- iedzīvotāju saraksts dokumentāls ziņu avots par iedzīvotāju skaitu un sastāvu; pakāpeniski zaudē savu lomu sakarā ar reģistru sistēmu ieviešanu
- aizsargājamie dokumenti dokumenti, kuru izgatavošanā izmantoti pretviltošanas aizsardzības paņēmieni
- pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības sertifikāts dokuments, kas apliecina izglītojamā mācību sasniegumus mācību priekšmetos, kuros pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas apguves noslēgumā ir organizēti centralizēti eksāmeni
- relevants dokuments dokuments, kas jēdzieniski atbilst informācijas sistēmas lietotāja pieprasījumam
- sūtīt dot (ko) kādam starpniekam (piemēram, sakaru iestādei, uzņēmumam, personai) nogādei (uz kurieni, kam)
- mielot dot (viesim) ēst, dzert; dot ēst ko ļoti garšīgu, arī neikdienišķu; cienāt
- šķiebt Dot, piedāvāt (slepeni)
- vākties Doties (ar visām mantām prom, kurp, uz kurieni), kravāties, lai dotos (prom, kurp, uz kurieni)
- nozust Doties (kur, uz kurieni), lai atrastos, uzturētos (tur) netraucēts, neievērots
- iet Doties (uz kurieni), ierasties (parasti regulāri, lai ko darītu, ar ko nodarbotos u. tml.); arī strādāt (par ko)
- berīties Doties uz kurieni
- izkustēties Doties uz kurieni (uz laiku atstājot, piemēram, parasto dzīves, darba vietu); doties uz kurieni (parasti, pārvarot iekšēju pretestību)
- izdzīties Doties, parasti braukšus, pa sliktu ceļu vai tālu uz kurieni un atpakaļ
- dreivs Draivs - iegrieztais sitiens tenisā
- varoņdrāma Drāma, kurā ar zināmu romantisku pacēlumu attēlota viena vai vairāku varoņu cīņa par cildeniem ideāliem
- neaustās tekstildrānas drānas, kas visbiežāk veidotas no šķiedrām, kuras sastiprina cauršujot, cauradot, salīmējot u. tml., bet var veidot arī no pavedieniem, priekšdzijas, auduma, adījuma u. c. materiāliem
- nopietnas un tiešas briesmas draudi nodarbinātā dzīvībai un veselībai, kas var rasties pēkšņi, īsā laika sprīdī un neatgriezeniski ietekmēt nodarbinātā veselību
- fortes fortuna adiuvat drošiem pats liktenis palīdz
- piretolīze Drudža pakāpeniska mazināšanās
- krāsu sakritība drukas kvalitātes rādītājs, ko nosaka, kontrolējot uz novilkuma nodrukātos sakritības krustus – smalkas perpendikulāras krusteniskas līnijas; jo mazāks ar dažādām krāsām iespiesto krustu izkliedējums, jo precīzāka ir iespiesto krāsu sakritība
- punkts drukātam izvadam izmantojama tipogrāfiska mērvienība, kas aptuveni vienāda ar 1/72 collas (0,3759 mm); to parasti izmanto, lai norādītu rakstzīmju augstumu un atstarpes platumu starp teksta rindiņām
- baškis Druskas, drumstalas no ēdieniem
- bošķis Druskas, drumstalas no ēdieniem
- žļampa Dubļi, šķīdenis
- salzs Dubļu vulkāns, kas pastāvīgi vai periodiski izverd ar ūdeni un naftu sajauktus dubļus un gāzes
- dipirrichijs Dubults pirrichijs, antīkā pantmērā pēda ar 4 viegliem balsieniem
- dopele Dubultspēle (piem., tenisā)
- aptumsuma maiņzvaigzne dubultzvaigzne, kuras komponentu orbīta novietota tā, ka orbītas plakne atrodas aptuveni novērotāja skata līnijas virzienā un riņķojošās zvaigznes regulāri aizsedz (aptumšo) cita citu
- dujdubine Duidubenis
- dujdubinis Duidubenis
- bultēt Duļķot (ūdeni)
- dumbrāt Duļķot ūdeni; jaukt ūdeni ar dubļiem un citiem netīrumiem
- komins dūmenis
- komīns Dūmenis
- apvalkdūmenis Dūmenis ar paplašinātu apakšdaļu, kurā novietots atklātais pavards, krāsns kurtuve
- dūminis Dūmvads, skurstenis
- somu duncis duncis ar īsu un biezu asmeni
- kumpelis Duncis, tutenis, līks zonbens; kumpis (3)
- Dūņu ezers Dūņenieks, ezers Jaunalūksnes pagastā
- šķēps Duramais vai metamais ierocis - samērā garš stienis ar uzasinātu galu vai smailu uzgali
- dūrenieks Dūrenieki
- Sviķu strauts Dursupes labā krasta pieteka Talsu novada Balgales pagastā, iztek no Kannenieku dīķa
- durtaniski Durteniski
- durteniskis Durteniski
- patentatslēga Durvīs iemontējama atslēga ar īpašu sarežģītu slēdzeni: šāda slēdzene
- arrepsija Dvēseles līdzsvars un miers, atturoties no prāta slēdzieniem
- dvēseļpulkstenis Dvēseļpulkstenis zvana - saka, ja baznīcā zvana sakarā ar kāda nāvi
- monosoms Dvīņauglis ar vienu ķermeni un divām galvām
- dvīnīši Dvīņi (aptuveni līdz skolas vecumam)
- sisomija Dvīņu kroplība, kad ir viens ķermenis un divas galvas
- heterodīms Dvīņu kroplības veids, kurā parazītam izveidota tikai galva, kakls un ribenis, kas piestiprināti autozīta vēdera sienai
- prozisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai; prozaisms (1)
- prozaisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai; prozisms
- bibleismi Dzejiskai valodai raksturīgi vārdi un izteiksmes paņēmieni, aizgūti no garīgās literatūras stilistiskos nolūkos
- puišiņš dzelmes puišiņš - akmeņgrauzis ("Cobitis taenia"), karpveidīgo kārtas zivs
- ozazons Dzeltena kristāliska viela, ogļhidrātu un fenilhidrazīnu reakcijas produkts; reakciju lietoja ogļhidrātu identificēšanai
- genciānas sakne dzeltenās drudzenes jeb genciānas saknenis; līdzeklis pret gremošanas traucējumiem
- vaskainis Dzelteni ābolains zirgs
- bilirubīns Dzelteni oranža vai brūna žults krāsviela
- norobežotā iedzimtā limfangioma dzelteni pūslīši ādā ar biezām, izstieptām sienām, kuri savienoti ar limfvadiem
- eritrozīns Dzelteni sarkana krāsviela, fluoresceīna jodderivāts; lieto mikroskopijā
- medinis Dzelteni sarkanīgs
- ksantoreja Dzelteni strutaini maksts izdalījumi
- miltēži Dzelteni tārpi miltos
- sandaraks Dzelteni vai brūni, smaržīgi sveķi, ko iegūst no dažiem ciprešu dzimtas kokiem un lieto laku ražošanā
- ksantelazma Dzelteni, plakani, apaļi vai ovāli mezgliņi plakstiņu ādā, perēkļaini holesterīna nogulsnējumi kā lipīdmaiņas traucējumu sekas, piem., diabēta, aknu slimību gadījumā
- deda Dzeltenie vīķi
- nevoksantoendotelioma Dzeltenīgi brūnu mezgliņu grupas, parasti locekļu ādā agrā bērnībā; tajos ir daudz histiocītu, šūnu ar putainu protoplazmu un milzu šūnu; uzskatāma par juvenilu histiocitomas vai ksantogranulomas formu
- dzeltinis Dzeltenis
- sarkandzeltens Dzeltens ar sarkanu nokrāsu; tāds, kam ir sarkani un dzelteni krāsu laukumi
- topāzs dzeltens, gaišzils, zaļš, violets, sārts vai bezkrāsains silikātu grupas minerāls Al~2~SiO~4~(O,H,F)~2~, kura dzidrie, krāsainie paveidi (rozā, zili, dzelteni) ir dārgakmeņi; izmanto arī abrazīviem
- perno Dzeltenzaļš alkoholisks absinta tipa dzēriens; lieto atšķaidītu ar ūdeni kā aperitīvu
- divceļu dzelzceļa līnija dzelzceļa līnija, kurā ir divi galvenie ceļi vilcienu kustībai noteiktā virzienā
- vairākceļu dzelzceļa līnija dzelzceļa līnija, kurā ir vairāki galvenie ceļi ar noteiktu vilcienu kustības virzienu tajos atkarībā no vilcienu plūsmu sadalījuma pa kustības virzieniem
- Bērzupe Dzelzceļa pietura Dobeles novada Annenieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga–Liepāja, 85 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g. ar nosaukumu "Jaunpils", tagadējais nosaukums kopš 1928. g.
- automotrisa dzelzceļa vagons ar iekšdedzes motoru; parasti to izmanto līnijās ar nelielu pasažieru skaitu vai dienesta braucieniem
- deviācijas kompensēšana dzelzs priekšmetu izraisītās kuģa kompasa novirzes samazināšana (vai pat iznīcināšana) ar papildu magnētiem vai cietiem speciāliem paņēmieniem
- pruts Dzelzs stienis vai apkalums, ar ko izkapts kātā iestiprināta
- drina Dzelzs stienis, nūja, lauznītis
- laktiņa Dzelzs stienis, uz kā (ar āmuru) kapina izkapti
- endometrīts Dzemdes sieniņu iekšējā apvalka iekaisums
- Soto dzenbudisms dzenbudisma skola, kas māca pakāpenisku un lēnprātīgu ceļu uz satori
- zaļsvārcis Dzenis (iesauka)
- zaļsvārķis Dzenis (iesauka)
- sparkšis dzenis, kas ātri kaļ
- ceinis Dzenis; cainis
- pārdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur)
- dižraibais dzenis dzeņu suga ("Picoides major syn. Dendrocopos major"), arī lielais raibais dzenis
- atspirdzinājums Dzērieni (arī ēdieni), kas atspirdzina
- bezalkoholiskie dzērieni dzērieni ar alkohola saturu līdz 2,5 tilp.%
- atspirdzinošie dzērieni dzērieni, kas dod spirgtumu, možumu, dzesē slāpes, atveldzē
- alkoholiskie dzērieni dzērieni, kuros ir alkohols; tos iedala mazalkoholiskajos (alus, dzirkstošie dzērieni), vidēji stiprajos (augļu, ogu un vīnogu vīni, kuriem alkohola saturs ir 18 %) un stiprajos - virs 18 % (aperitīvi, liķieri, degvīni, konjaks u. c.)
- toddy Dzēriens no konjaka, ruma, viskija vai sarkanvīna maisījuma ar siltu ūdeni un tam pievienotu cukuru un citronu
- kulcenis Dzēriens, gatavots no rupjiem rudzu miltiem; kultenis
- šempt dzert (ūdeni)
- ūdensdzese Dzesēšana, izmantojot ūdeni
- priecas pilieni dzidra šķidruma pilieni, ko rīta agrumā izdala jaunu vīriešu erotisku sapņu eriģētais dzimumloceklis, pirms notikusi ejakulācija
- lēca Dzidrs (parasti stikla) ķermenis, ko no apkārtējās vides norobežo dažādas formas (piemēram, sfēriskas, cilindriskas) virsmas
- uzkliegt Dziedāt ar uzkliedzieniem, mainīgā skaļumā
- filēt Dziedot vai spēlējot kādu lociņa vai pūšamo mūzikas instrumentu, vilkt skaņu, to pakāpeniski pastiprinot un pēc tam tāpat pavājinot, līdz skaņa pilnīgi izdziest
- dzievinieks Dzievenieks
- dzievnieks Dzievenieks
- šķimelaiņa dzija dzija, kas savīta no diviem dažādu krāsu pavedieniem
- stiegrotā dzija dzija, ko iegūst, vienkārtīgas vai šķeterētas dzijas serdeni apvijot ar pavedienu
- fasondzija Dzija, ko parasti iegūst no divām dzijām, no kurām viena ir serdenis, bet otra, kuras garums ir daudzkārt lielāks par pirmās dzijas garumu, tiek apvīta ap šo serdeni
- spice dzijas saišķis (50-60 pavedieni)
- izsāpēt Dziļā pārdzīvojumā, ar grūtībām, pakāpeniski izveidot, radīt (piemēram, domu, mākslas tēlu)
- Tartaros Dziļākais Pazemes (Pekles) bezdibenis sengrieķu mitoloģijā
- pogonofori Dziļjūras bezmugurkaulnieki ("Pogonophora"), kam raksturīgs pavedienveida ķermenis, kurš ieslēgts ragvielas caurulē, un sēdošs dzīves veids, \~120 sugu, mīt jūrās 3-10 km dziļumā
- oligotrofiskais ezers dziļš ezers ar dzidru ūdeni, nabadzīgu augu un dzīvnieku valsti, maz barības vielām un planktona
- spokzivs Dziļūdens zivju suga ("Dolichopteryx longipes"), kas dzīvo okeānos aptuveni 1000 metru dziļumā, to acīm blakus atrodas ļoti precīzas no sīkām spoguļplātnēm veidotas virsmas, kas spēj fokusēt gaismu tā, lai tā nonāktu uz acs tīklenes un veidotu kontrastainu attēlu
- zema dzimstība dzimstības līmenis, kurš ar konkrēto mirstības līmeni nenodrošina vienkāršo paaudžu nomaiņu, un bērnu paaudzes ir skaitliski mazākas par viņu vecāku paaudzēm
- augsta dzimstība dzimstības līmenis, pie kura bērnu paaudzes ir ievērojami lielākas par viņu vecāku paaudzēm
- trešinieks Dzimtbūšanas laikos trešais klaušu darbinieks blakus īsteniekam un otriniekam, kam saimnieka maizē bij jākalpo muižā siena vai labības pļaujas vai līdumu līšanas laikā 16-32 dienas gadā
- frotāža Dzimumdziņas apmierināšana, berzējot ģenitālijas gar pretējā dzimuma indivīda miesas daļu
- diakinēze Dzimumšūnas nobriešanas stadija, kurā hromosomu pāru pavedieni uzbriest, saīsinās un saplūst, veidojot haploīdo skaitu
- riteņu dzineklis dzineklis, kas virza transportlīdzekli, rotējot dzenošam ritenim
- dzīrinieks Dzīrenieks
- organisms Dzīva būtne, dzīvs ķermenis, kam raksturīga vielmaiņa, augšana, attīstība, vairošanās un pielāgošanās ārējās vides apstākļiem
- siltums Dzīvas būtnes ķermenim vai tā daļām raksturīga, parasti patīkama, temperatūra
- standard of living dzīves līmenis
- bedre Dzīvnieka ala, midzenis
- midzis Dzīvnieka midzenis
- soma Dzīvniekam novilkta āda; izbāzenis
- soms Dzīvniekam novilkta āda; izbāzenis
- integuments Dzīvniekiem ārējā āda, kas šķir ķermeni no ārpasaules
- tārps Dzīvnieks, kam ir raksturīgs tārpveida ķermenis
- lēcējs Dzīvnieks, kas pārvietojas lēcieniem
- gredzenošana Dzīvnieku iezīmēšana ar īpašiem gredzeniem migrācijas ceļu, izplatības, skaita dinamikas un populāciju struktūras pētīšanai
- urticaria Dzīvnieku slimība, nātru drudzis, kas raksturojas ar nātru dzēlieniem līdzīgiem izsitumiem uz ādas, biežāks limo cūkas un zirgi, retāk govis
- jūrasgurķi Dzīvnieku valsts adatādaiņu tipa klase ("Holothurioidea"), jūras dzīvnieki ar gurķveidīgu vai maisveidīgu ķermeni; holotūrijas
- maistārpi Dzīvnieku valsts daudzšūņu nodalījuma tipisko daudzšūņu apakšnodalījuma klases ("Priapulida"), 8 sugas, ķermenis cilindrisks, parasti 10-15 cm garš, tā priekšgalā āķveidaīgiem dzelkšņiem klāts snuķis, ko var ievilkt ķermenī, gk. mēreno joslu jūrās, dzīvo litorālē, ierakušies gruntī
- pērlene Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases saistčauļu kārtas dzimta ("Pteriidae"), gliemene, kuras ķermenis ietverts biezā, cietā divvāku nierveida čaulā un kura var veidot pērles
- bruņgliemis Dzīvnieku valsts gliemju tipa pirmgliemju apakštipa klase ("Polyplacophora"), ovāli vai tārpveidīgi gliemji, kuru ķermeni klāj dakstiņveidā izvietotas 8 čaulas plātnītes, sēdoši, sāļās siltās jūrās, \~1000 sugu
- kaustārpi Dzīvnieku valsts tips ("Kamptozoa"), sīki tārpi, kuru ķermenis sastāv no kausa un kāta
- foronīdi Dzīvnieku valsts vainagtaustekļaiņu tipa jūras bezmugurkaulnieku klase ("Phoronidea"), ķermenis cilindrisks, to apņem cauruļveida čaula, 23 sugas, Latvijā nav pārstāvēti
- bioģenija Dzīvo būtņu attīstības vēsture plašākā nozīmē; ontoģenija un filoģenija kopā
- istabpriekša Dzīvojamās mājas lievenis
- veģetēt Dzīvot bezmērķīgi, nelietderīgi, bez garīgiem centieniem; arī dzīvot trūcīgi
- Džavahetijas-Armēnijas Džavahetijas-Armēnijas kalniene Aizkaukāza kalnienē, Armēnijas kalnienes ziemeļaustrumu daļa starp Mazo Kaukāzu ziemeļos, Turciju un Irānu dienvidos, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā, ietver Džvahetijas, Karabahas kalnieni, Džvahetijas, Gegamas grēdu, Vardenisa, Zangezuras grēdu, Aragaca masīvu, Lori ieplaku, Ļeņinakanas plato, Ararata līdzenumu, Sevana ieplaku
- Zengisa smaile Dženiša smaile, augstākā virsotne Tjanšanā
- džentelbeņķis Džentlmenis
- džentelmenis Džentlmenis
- džentelmens Džentlmenis
- džentlemanietis Džentlmenis
- džentlemens Džentlmenis
- džentlmens Džentlmenis
- gentleman Džentlmenis
- luo Džoluo - tauta Kenijā un Tanzānijā
- senebreji Ebreji aptuveni līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras; senie ebreji
- Malahs Gamavets ebreju mitoloģijā - nāves eņģelis, viss viņa ķermenis ir klāts ar neskaitāmām acīm
- Abadons Ebreju mitoloģijā — mirušo valstība, pekles bezdibenis un iznīcības vieta, kurā cilvēks pazūd
- eseni Ebreju reliģiska sekta Jūdejā (2. gs. 2. pusē pr. Kr.-l. gs. pēc Kr.); izveidoja askētisku mūku ordeni, dzīvoja kopienā, atsacījās no upurēšanas, karadienesta, tirdzniecības u. c.
- tetragramma Ebreju Vecā derībā sastopamie 4 burti "jhwh" Dieva apzīmēšanai, kas kalpo arī par Dieva klātesmes simbolu un aizsardzībai uz baznīcām, zvaniem un bībelēm un tiek izmantots eksorkisma nolūkā uz talismaniem un aizsardzībai pret zibeni, negaisu, mēri, ugunsgrēku u. tml.
- ķūle ecēšu sānu stienis
- santene Ēdama sēne "Boletus subtomentosus"; ēdama stobriņsēne olīvzaļu vai tumši brūnu samtainu cepurīti, dzelteniem stobriņiem cepurītes apakšpusē un gaiši dzeltenbrūnu kāju, pareti sastopama skuju koku un jauktos mežos
- lāčpeka Ēdama sēne ("Boletus scaber"), saukta arī par auneni, bērzu beku
- cilvēkrācenis Ēdamais rācenis
- ēdmaņi Ēdamie, ēdieni
- košers Ēdieni un produkti, ko pēc ebreju rituāla var ēst vai lietot ēdienu gatavošanai; jūdaisma reliģija aizliedz lietot uzturā cūkgaļu, vēžveidīgos, paredz īpašu liellopu kaušanu, nav pieļauts sagatavot un pasniegt gaļu kopā ar jebkādu piena produktu
- mielaste Ēdieni, dzērieni viesībās, svinībās
- cienasts Ēdieni, dzērieni, ar ko pacienā (parasti viesi); ēdieni, dzērieni, ko ņem līdzi ciemos
- košerēdiens Ēdieni, ko saskaņā ar ebreju reliģijas noteikumiem drīkst lietot pārtikai; jūdaisma reliģija aizliedz lietot uzturā cūkgaļu, vēžveidīgos, paredz īpašu liellopu kaušanu, nav pieļauts sagatavot un ēst gaļu kopā ar jebkādu piena produktu
- staka Ēdiens - zirņu biezenis ar taukiem un gruzdumiem
- sudrabbisīte ēdiens no maizes ar cukuru, kas aplieti ar vārītu ūdeni; bigūzis
- zīdenis Ēdiens no pupām, zirņiem, grūstiem miežu graudiem un žāvētas cūkgaļas; arī grūdenis (1)
- grūstenīca Ēdiens no pupām, zirņiem, grūstiem miežu graudiem un žāvētas cūkgaļas; zīdenis; grūdenis (1)
- bizirairairā Ēdiens no sakaltušas rupjmaizes, ko pārlej ar vārošu ūdeni, pieliek upeņu ievārījumu un pārkaisa ar kanēli
- olinieks Ēdiens, jauktas ceptas olas; olakne; olu kultenis
- starpēdiens Ēdiens, ko ēdienreizē ēd starp galvenajiem ēdieniem
- olakne Ēdiens, olu kultenis
- murcauka Ēdiens, sildīts piens ar aukstu ūdeni sajaukts, mēdz pielikt arī sīpolus
- koķis Ēdiens; tas pats kas grūdenis, arī zīdenis
- kontingence Efekta atgriezeniskums
- sešzobis Egļu sešzobis - gremdgraužu dzimtas suga ("Pityogenes chalcographus"), vaboles ķermenis cilindrisks, 1,7-2,2 mm garš, brūns, segspārnu abās pusēs 3 zobi; egļu sešzobu mizgrauzis
- Nuta ēģiptiešu mitoloģijā - debesu dieviete, kuras ķermeni pārklāj zvaigznes; katru vakaru viņa aprij sauli un katru rītu no jauna dzemdē to
- ugunssalamandra Eiropā mitros mežos sastopamā salamandru suga, līdz 25 cm garumā, 4 locekļiem, melnu dzelteni plankumotu krāsu, indīgu ādas dziedzeru izdalījumu
- bišudzenis Eiropas kukaiņdzenis -zaļvārnveidīgo kārtas kukaiņdzeņu dzimtas suga ("Merops apiaster"), putns ar brūnu muguras, zilu vēdera apspalvojumu un zaļiem spārnu galiem un asti
- septiņzvaigznīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea"); mežos un krūmājos bieži sastopams augs, 5-20 cm garumā, kailu kātu par stublāju, mazām apakšlapām, smalkzobotām, bezkātainām (sēdošām) augšlapām, baltiem, pamatnē dzelteniem ziediem
- šķērseja Eja, kas šķērso galveno eju vai šķērseniski ir savienota ar to
- gaņģis Eja; gaitenis
- leiniski Ejot kājas likt līki, krusteniski
- pāriet Ejot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur)
- pirtsēberģis Ēka ar pirti un vienistabas dzīvokli
- klinšainās gruntis ēkas pamatne, kas praktiski ir nesaspiežama, tomēr atmosfēras procesu iedarbībā pakāpeniski sadēdē
- vainags Ēkas skeleta gulenisko baļķu josla, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi; katra atsevišķa guļbūves baļķu rinda
- etaža Ēkas stāvs, atsevišķas telpas vai telpu kopas līmenisks nodalījums būves kompleksā
- ekotehnoloģija Ekoloģiskā inženierija - inženiertehniskie pasākumi, kas nodrošina enerģētisko ieguldījumu samazināšanu
- krīze Ekonomikas stāvoklis, kurā strauji pazeminās galvenie ekonomikas attīstības rādītāji (samazinās ražošana, pieaug bezdarbs, deformējas finanšu sistēma u. tml.)
- piedāvājums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un ko galvenokārt nosaka ražošanas attīstības līmenis
- Ziemeļkaukāzs Ekonomiskais rajons Krievijā, ietver Krasnodaras un Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, Kabardas-Balkārijas Republiku, Ziemeļosetijas-Alānijas Republiku, Ingušijas Republiku, Čečenijas Republiku un Dagestānas Republiku
- makroekonomika Ekonomiskās parādības, kas aptver visu tautsaimniecību kopumā (nacionālais ienākums un tā sadale, nodarbinātības līmenis, inflācija u. tml.)
- krūmājs Ekosistēma, kuras galvenie organiskās masas ražotāji ir krūmi un nelieli koki; zemāki par mežu un parasti nav augstāki par 3 m
- ekoloģiskā piramīda ekosistēmas trofisko līmeņu kvantitatīvo attiecību grafisks attēlojums, kur katru trofisko līmeni, sākot ar producentiem un beidzot ar destruktoriem, attēlo četrstūris, kura laukums ir proporcionāls attiecīgā līmeņa pārstāvētībai ekosistēmā; barošanās ķēdes posmu secībā četrstūrus attēlo citu virs cita, un tādējādi veidojas zīmējums, kas vairākumā sauszemes ekosistēmu atgādina piramīdu
- gala eksāmeni (arī pārbaudījumi) eksāmeni, ko kārto, beidzot vidējo mācību iestādi
- ekseģētika Ekseģēzes noteikumi un paņēmieni
- čurrigerisms Eksotiski grezns baroka arhitektūras stils Spānijā, nosaukts arhitekta Hosē Benito de Čurrigeras (1665.-1725. g.) vārdā
- oikumenisks Ekumenisks
- ģeomembrāna Elastīga viengabala ģeosintētiska, šķidrumu necaurlaidīga plēve, ko izmanto, lai aizsargātu konstrukcijas no ūdens vai norobežotu ūdeni noteiktas konstrukcijas iekšpusē
- seismiskie viļņi elastīgas svārstības, kas rodas no zemestrīcēm, sprādzieniem, sitieniem, vibrācijām un izplatās Zemes slāņos
- lociņš Elastīgs koka stienis, kura gali ir savienoti ar zirgu astriem un ar kuru ieskandina vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. mūzikas instrumentu stīgas
- gumija Elastīgs, gaisu un ūdeni necaurlaidīgs materiāls, ko iegūst, vulkanizējot kaučuku
- lādiņš Elektrības daudzums, ko satur kāds fizikāls ķermenis; elektromagnētiskā lauka avots
- rezistīvais elements elektriskās ķēdes reālā objekta idealizēts aizvietotājs aizvietošanas shēmā, kas raksturo elektriskās enerģijas neatgriezenisku pārvēršanos siltumā šai objektā
- enkura reakcija elektriskās mašīnas enkurā inducētās strāvas magnētiskā lauka atgriezeniskā iedarbība uz induktora magnētisko lauku, piemēram, līdzstrāvas mašīnās enkura reakcijas rezultāts ir fizikālās neitrāles nobīde no ģeometriskās neitrāles
- spert Elektriski izlādēties kādā vidē, priekšmetā u. tml. (par zibeni); izraisīties, zibenim elektriski izlādējoties (par pērkonu)
- pjezoelektriskais efekts elektrisko lādiņu veidošanās uz ķermeņa virsmas mehānisku deformāciju rezultātā un mehānisku deformāciju rašanās, ja ķermeni ievieto elektriskajā laukā
- zummers Elektromagnētiska vibrācijas iekārta, kas līdzstrāvu pārvērš maiņstrāvā, radot īpatnēju dūkoņu; pīkstenis
- infrasarkanais starojums elektromagnētiskais starojums, kura viļņu garums ir aptuveni no 0,74 mikrometriem līdz 1 milimetram un kura spektrs atrodas aiz redzamās gaismas spektra sarkanās daļas
- ultravioletie stari elektromagnētisks starojums, kam viļņa garums - ir aptuveni no 20 līdz 4000 angstrēmu
- infrasarkanie stari elektromagnētisks, acīm neredzams starojums, kam viļņu garums ir aptuveni no 0,75 mikroniem līdz 2 milimetriem
- magnētelektriskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir pastāvīga magnēta un spolē plūstošas strāvas magnētisko lauku mijiedarbība (ampērmetri, galvanometri, voltmetri, ommetri, arī logometri); liela jutība un precizitāte, vienmērīga skala, mērījumu rezultātus praktiski neietekmē temperatūras izmaiņas un ārējie magnētiskie lauki, jutīgi pret pārslodzēm un mehāniskiem triecieniem, lietojami tikai līdzstrāvas ķēdēs; maiņstrāvas ķēdēs lietojami kopā ar mērpārveidotājiem (taisngriežiem, termopāriem)
- termoelektroni Elektroni, ko emitē stipri sakarsēti ķermeni
- termospēkstacija Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju, siltumu (novadīšanai attālumā) un silto ūdeni
- institūts IEEE elektrotehnikas un elektronikas inženieru institūts
- IEEE Elektrotehnikas un elektronikas inženieru institūts (angļu "Institute of Electrical and Electronics Engineers"), starptautiska profesionāla organizācija
- galvanizācija Elektroterapijas metode - zema sprieguma līdzstrāvas pievadīšana ķermenim
- vibrators elektrovadītāja nogrieznis (metāla vads, caurule, stienis) elektromagnētisko viļņu izstarošanai, uztveršanai vai atstarošanai (piemēram, antenā)
- semantiskie reizinātāji elementāras jēdzieniskas vienības, kuras lieto, aprakstot vārdu jēgu, nozīmi matemātiskajā lingvistikā; pie tām pieder gramēmas un tādas nozīmes, kuras izsaka ar saknēm, vārdveidojošiem afiksiem un pilnnozīmes vārdiem
- kulise Elements (mehānisma, mašīna), kas svārstās un kam ir sprauga, pa kuru virzās cita elementa tapa vai slīdenis
- ellaunieks Ellenieks
- rietumu elongācija elongācija, kas veidojas, kad debess ķermenis redzams rītos
- austrumu elongācija elongācija, kas veidojas, kad debess ķermenis redzams vakaros
- fosfakols Eļļains, dzeltens šķidrums, šķīst ūdeni, spirtā, ēterī, benzolā; holīnesterāzes inhibitors tāpat kā fizostigmlns un prozerins
- menora Eļļas gaismas ķermenis ar septiņiem radziņiem, ko izmanto jūdaisma rituālos, viens no senākajiem ebreju ticības simboliem; arī deviņu zaru šāds gaismas ķermenis, ko lieto tikai Hanukas svētku laikā
- spāniešu muša eļļasvaboļu dzimtas suga ("Lytta vesicatoria"), vaboles ķermenis zaļš, spīdīgs, 12-21 mm garš, sastopama gk. uz ošiem, Latvijā izzudusi; zaļā eļļasvabole
- Vitbanka Emalahleni, pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, tās nosaukums ("Witbank") līdz 2006. g.
- bazisfenoīds Embrionāls kauls, kas vēlāk saaug ar spārnu kaula ķermeni
- Emmentāle Emmes upes (Āres labā krasta pieteka) ielejas daļa Šveicē ("Emmental"), aptuveni no Šanfgnavas līdz Burgdorfai, garums - \~45 km
- Ticiusa-Bodes likums empīriska formula, pēc kuras var aptuveni aprēķināt planētu orbītu lielo pusasu vērtības astronomiskajās vienībās
- energoavots Enerģijas avots - tehniska ietaise (elektriskais ģenerators, tvaika ģenerators, ūdens sildkatls u. tml.) vai dabas ķermenis (saule, vējš, ūdenskritums u. tml.), no kura var iegūt enerģiju tieši izmantojamā veidā
- tanāze Enzīms, iegūts no "Penicillium" un "Aspergillus" ģints kultūrām; katalizē tanīna pārvēršanos gallusskābē
- fosfotransacetilāze Enzīms, kas katalizē apgriezenisku acetilgrupas pārnešanu no A acetilkofermenta uz fosfātu un acetilfosfāta veidošanos
- stāsts Episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, maz darbības personu, notikumu ikdienišķums; šī episkās literatūras paveida daiļdarbs
- fugato Epizode (homofonā skaņdarbā), kas veidota ar fūgas imitāciju paņēmieniem; šāda veida patstāvīgs skaņdarbs
- Herzogshof Ercogu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
- bruņērce Ērču infrakārta, ērču kārtas virsdzimtu grupa ("Oribatei"), sīki dzīvnieki (0,2-1,5 mm), ķermeni klāj ciets hitīna apvalks, ļoti daudz mežu zemsegā, sūnās, ķērpjos, augsnē, \~150 sugu
- noliktavērce Ērču kārtas akarīdērču grupas dzimta ("Acaeridae"), resnas, baltganas vai brūnganas, gludas, spīdīgas ērces, ķermenis \~0,5 mm garš, klāts ar retiem sariņiem; Latvijā konstatēts \~20 sugu
- ādasērces Ērču kārtas dzimta ("Epidermoptidae"), ļoti sīkas ērces ar 0,14-0,40 mm garu, apaļīgu, saplacinātu ķermeni, Latvijā nav pētītas
- matērce ērču kārtas dzimta ("Psoroptidae"), sīkas, 0,1-0,4 mm garas ērces, ķermenis tārpveidīgs, ārēji posmots, kājas ļoti īsas, endoparazīti
- četrkājērce Ērču kārtas kohorta ("Tetrapodili"), ļoti sīkas, savdabīgas ērces ar tārpveidīgu, līdz 0,2 mm garu ķermeni, tikai 2 pāri kāju un tās atrodas ķermeņa priekšgalā, Latvijā konstatēts \~60 sugu
- dihidroergotamīns Ergotamīna hidrogenizācijas produkts; neietekmē dzemdes tonusu; darbojas simpatikolītiski, pazeminot simpātiskās nervu sistēmas tonusu
- gaišpaura erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus auroreus")
- zilpaura erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus caeruleocephalus")
- melnraibais erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus erythrogaster")
- rudmuguras erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus erythronotus")
- Ziemeļāfrikas erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus moussieri")
- melnais erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus ochruros"), kas paretam sastopama arī Latvijā
- rudais erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus phoenicurus"), kas bieži, bet nevienmērīgi sastopama Latvijā
- Ahernars Eridānas zvaigznāja spožākā zvaigzne (Eridānas α), tā ir 0,5 zvaigžņlieluma balta zvaigzne ar visrsmas temperatūru aptuveni 15000 °C, attālums - 144 ly
- miltene Ēriku dzimtas ģints ("Arctostaphylos"), mūžzaļš sīkkrūms ar tumšzaļām, spīdīgām, ādainām lapām un sarkanu, miltainu kauleni, \~50 sugas, Latvijā 1 suga
- leikoteja Ēriku dzimtas ģints ("Leucothoe"), zemu augoši graciozi krūmi ar nokareniem zariem, rudenī purpurbrūnas lapas
- Ērkulis Ērkuls, ezers Gudenieku pagastā
- Ērkules ezers Ērkuls, ezers Gudenieku pagastā
- frīkbaiks Ērmritenis
- caurlauzta ieleja erozijas ieleja, kas šķērso kalnāja grēdu vai citu augstieni un nav izveidojusies saskaņā ar kalnu uzbūvi
- mieloties Ēst, dzert (parasti viesībās, ciemos); ēst ko ļoti garšīgu, arī neikdienišķu
- popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, asi ritmiskas melodijas, kurās izmantoti, piemēram, afrikāņu tautas mūzikas elementi, elektroģitāras un sitamie instrumenti
- eleoptēni Ēterisko eļļu šķidrā sastāvdaļa, gk. terpeni
- gludēvele Ēvele ar taisnu griezējasmeni, kam nedaudz noapaļoti gali
- Lodes-Taurenes ezeri ezeri Vidzemes augstienē, Taurenes pagastā, \~12 km gara ezeru virkne krusteniskās subglaciālās iegultnēs Piebalgas pauguraines pārejā Augšgaujas pazeminājumā (Taurenes, Dabaru, Stupēnu, Rijas ezers un Brenkūzis)
- ieplaku ezeri ezeri, kas rodas, iedobumiem zemes virsā piepildoties ar ūdeni
- Baltenītis ezers Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā, platība - 1,6 ha; Baltenis; Baltenīša ezers; Baltiņu ezers
- Mudenieks ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - 3,5 ha; Madenieku ezers; Medinieku ezers; Mudenieku ezers; Mudinieku ezers
- Rāceņu ezers ezers Aronas paugurlīdzenuma galā, Madonas novada Lazdonas pagastā, ietilpst Lazdonas ezeru grupā, 133,8 m vjl., platība — 34,9 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 10,7 m, eitrofs; Plaksnis; Rācenis; Rācenītis; Skolas ezers
- Timsenis ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 134,9 m vjl., platība - 3,7 ha, dziļums - līdz 18,5 m, garums - \~320 m, lielākais platums - \~180 m, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Timsiņš; Timsiņu-Sīmaņu ezers; Timsmenis; Tumsenis; Tumšais ezers
- Neizīdles ezers ezers Austrijas austrumu daļā (“Neusiedler See”) un Ungārijā (dienvidu gals; Fertē ezers) 115 m vjl., platība — 323 kvadrātkilometri, garums — 36 km, platums — 7-15 km, dziļums — 0,6-1,3 m, atrodas Vidusdonavas līdzenuma malā, purvainā ieplakā, svārstīgs līmenis un platība
- Viktorijas ezers ezers Austrumāfrikā (angļu val. "Lake Victoria"), Tanzānijā, Ugandā un Kenijā, 1134 m vjl., pēc platības otrais lielākais saldūdens ezers pasaulē (aiz Augšezera) — 68800 kvadrātkilometru, garums — 337 km, lielākais platums — 240 km, lielākais dziļums — 84 m, astotais ietilpīgākais ezers pasaulē — 2700 kubikkilometru; Viktorijas-Njanzas ezers, Ukereves ezers
- Laukezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Kūku pagastā, 103,6 m vjl., platība - 52,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 19,8 m, kanāls savieno ar \~100 m uz austrumiem esošo Ilzenieku ezeru, eitrofs, aizaugums - 4%; Lauku ezers
- Lubāns ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, \~92,5 m vjl., līmenis tiek regulēts, pie maksimālā līmeņa platība - 82 km^2^, garums - līdz 14 km, lielākais platums - 9 km, lielākais dziļums - 2,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Lubāna ezers; Lubānas ezers
- Sasikkels ezers Balhaša-Alakola ieplakā 374 m vjl., Kazahstānā, platība - 736 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 4,7 m, līmenis mainīgs, augstākais vasarā
- Škodras ezers ezers Balkānu pussalā ("Liqeni i Shkodrēs"), Melnkalnē un Albānijā, platība — 356-390 kvadrātkilometru (no tiem 220 kvadrātkilometru Melnkalnē), palos — līdz 550 kvadrātkilometru, dziļums — 4-8 m (lielākais — 44 m), \~50 salu, purva putnu pārziemošanas vieta; Skadaras ezers
- Dagu ezers ezers Bebrenes pagastā, platība - 4,5 ha; Dzenišķu ezers
- Ninieris ezers Cēsu novada Priekuļu pagastā, platība - 12,5 ha, garums - 0,6 km, lielākais platums - 0,28 km, beznoteces, ar mainīgu līmeni; Niniera ezers
- Eiķēnu ezers ezers Cēsu novada Straupes pagastā, platība - 10,4 ha; Eiķeni
- Mucenieks ezers Cesvaines pagastā, pie Cesvaines pilsētas dienvidu robežas, platība - 1,8 ha; Mucenieku ezers
- Brūveru Bezdibens ezers Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, platība — 2 ha; Bezdibenis; Bezdibena ezers
- Melnezers ezers Dobeles novada Annenieku pagastā, platība - 1 ha
- Kapeņu ezers ezers Dobeles novada Annenieku pagastā, platība - 2,8 ha; Kapenes ezers
- Vertsjervs ezers Igaunijas centrālajā daļā, Viljandi un Tartu apriņķī 33,7 m vjl., platība - 270 km^2^, garums - 34,8 km, lielākais platums - 14,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 6 m, aptuveni 2/3 gultnes klāj līdz 7,6 m biezs dūņu slānis; Vircezers
- Gardaunis ezers Jēkabpils novada Variešu pagastā, kura līmenis meliorējot apvidu (pēc 1930. un 1960. g.) pazemināts no 98 uz 95,8 m vjl. un ezera platība sarukusi no 65,6 ha līdz 3 ha, palikusi sirpjveida lāma, dziļums - 0,5-0,7 m, 95% aizaugums; Gardaunes ezers; Gārdaunis; Gardauņas ezers; Garzdanes ezers; Garzdaunes ezers; Gaudaunes ezers; Medilas ezers; Medīlas ezers
- Ņerpičjes ezers ezers Kamčatkas pussalā 0,4 m vjl., Krievijas Kamčatkas apgabalā, platība - 552 kvadrātkilometri, līmeni ietekmē Klusā okeāna plūdmaiņas, ietek 117 nelielas upes, iztek Kamčatkas upes pieteka Ozjornaja
- Lesersleiva ezers ezers Kanādā ("Lesser Slave Lake"), Makenzi baseinā 577 m vjl., platība - 1194 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 3 m, krasti lēzeni; Mazais Vergu ezers
- Kusmurins ezers Kazahstānā, Kustanajas apgabalā, Turgajas garenieplakas ziemeļu daļā 103 m vjl., platība - 210 kvadrātkilometru (līmenim svārstoties, platība stipri mainās), vidējais dziļums 1-3 m, cauri plūst Obaghana
- Zaisans ezers Kazahstānas austrumu daļā, 395 m vjl., ieplakā starp Altaja dienvidu grēdām un Tarbagataju, platība - 1800 kvadrātkilometri (kopā ar Buhtarmas ūdenskrātuvi 5510 kvadrātkilometru), garums - >500 km, platums - līdz 35 km, lielākais dziļums - 17 m, pēc Buhtarmas HES izbūves Irtišā līmenis paaugstināts par 7 m
- Baringo ezers ezers Kenijā, Riftveli provincē
- Mucenieku ezers ezers Kocēnu pagastā, platība 3,8 ha; Mucenieka ezers
- Teneiss ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 12 ha; Tenisa ezers; Tenīsa ezers; Teņa ezers
- Jenisjervi ezers Krievijā, Karēlijas Republikā ("Jaenisjaervi"), uz Somijas robežas 64 m vjl., platība - 200 kvadrātkilometri, garums - 26 km, platums - līdz 14 km, vidējais dziļums - 12 m, lielākais - 57 m, pēc Jenisjoki aizsprosta uzcelšanas pārvērsts ūdenskrātuvē
- Ilzenieku ezers ezers Kūku pagastā, platība — 26,8 ha; Ilzes ezers; Ilcenieku ezers; Ilosnieku ezers
- Ērkuls ezers Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, platība - 6,4 ha; Ērkulis; Ērkules ezers; Ērkuļu ezers
- Puzes ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Puzes pagastā, 12,3 m vjl., platība — 520,5 ha, garums — 4,4 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 12,4 m, lielākais dziļums — 33,6 m, mezotrofs, ar tīru ūdeni; ietek Engure un Svēte, iztek Rinda
- Idaņa ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 160 m vjl., platība - 37,6 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,8 km, līčains, vidējais dziļums - 2,6 m, eitrofs; Idaņka; Idenija; Idonezers; Jidauss; Jidaušs; Kurlais ezers
- Asarīšu ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - 3 ha; Asarītis; Rubenis; Rubeņu ezers
- Kvēksnītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Gaiziņkalna apkārtnē, platība - <1 ha, iztek Virdzīte; Bezdibenis; Kvēknīša ezers; Kvēknīšu ezers; Kvēksnīšu ezers
- Kapineits ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā pagastā, platība - 8,4 ha; Kapenītis; Kapiņa ezers; Kapiņu ezers; Kupinīša ezers; Palsinieku ezers; Paļzenieku ezers
- Akmenīšu ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 7,4 ha, Akmeniešu ezers; Akmenišku ezers; Akmenišķu ezers
- Zvirgzdu ezers ezers Rietumkursas augstienes malā, Alsungas un Gudenieku pagastā, 49,1 m vjl., platība — 74,7 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 12,3 m, mezotrofs, aizaugums — niecīgs
- Mazezers ezers Smiltenes novada Apes pagastā, savienots ar Kalekaura ezeru un Bezdibeni; Rencītis
- Grīvas ezers ezers Šķaunes pagastā, 1966. g. meliorācijas darbos līmenis pazemināts no 158,8 m līdz 156,9 m vjl., platība samazinājusies no 58,4 ha līdz 6 ha, vidējais dziļums — 0,2 m; Grēvas ezers; Greves ezers; Grēves ezers; Greivas ezers; Greives ezers
- Zivene ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 1,7 ha; Zivenis
- Mucnieku ezers ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 3,2 ha; Mucenieku ezers
- Ciemene ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 4 ha; Ciemenis; Ciemenes ezers; Sēmones ezers
- Mellene ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 4 ha; Melleņu ezers; Melnenes ezers; Melnenis
- Baltene ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība 3,7 ha; Baltenis
- Adžigels ezers Turcijā (_Acigöl_), Afjonas (Afjonkarahisaras) un Denizli ilā
- Pāvītes ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Inešu pagastā, 186 m vjl., platība — 18,2 ha (samazināta, divkārt pazeminot līmeni), apaļa ezerdobe 500 m diametrā, dziļums — līdz 1,5 m, no malām aizaudzis (iesēta tuskarora); Pievītes ezers
- Zvanenieku ezers ezers Zaubes pagastā, platība - 15 ha, dziļums - līdz 1,5 m; Zvanenieks; Zvejnieku ezers
- Ohridas ezers ezers Ziemeļmaķedonijā un Albānijā (maķedoniešu val. “Ohridsko Ezero”, albāņu val. “Ligeni i Ohrit”), starpkalnu katlienē 695 m vjl., platība — 538 km2, lielākais dziļums — 288 m (dziļākais ezers Balkānu pussalā)
- Lazdonas ezeri ezeru grupa Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas, un Praulienas pagastā, \~10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru, kopplatība — >150 ha, iedalās vairākās grupās: Dienvidrietumu grupa (Svētes ezers, Dūku ezers, Vanadziņš), Ziemeļu grupa (Rāceņu ezers, Salas ezers, Lazdonas ezers, Timsenis, Sakārnis), Vidusgrupa (Baltiņu ezers, Dibenezers, Stariņezers, Melnezers, Mušķu ezers, Viļvānu ezers), Rietumu grupa (Vadzols, Lielais Klauģis, Rankas ezers, Mazais Klauģis)
- Mordangas ezeri ezeru grupa Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Irbes un Ventas lielbaseinā, Talsu un Kuldīgas novadā, kopplatība — >200 ha, ūdensšķirtne dala to 2 daļās, ziemeļu grupa ar noteci uz Usmas ezeru un Irbes baseinu un dienvidu grupa ar noteci uz Abavu, tie ir subglaciālās iegultnes ezeri, orientēti aptuveni dienvidu-ziemeļu virzienā, krasti augsti, apkārt mežainas iekšzemes kāpas
- Limbažu ezeri ezeru grupa meridionālā ielejveida pazeminājumā starp Metsepoles līdzenumu un Idumejas augstieni, lielākie – Limbažu Lielezers, Dūņezers, Lādes ezers un Sārumezers, kā arī nelielais Mazezers
- deha Ezoterismā ar šo vārdu apzīmē to, kam ir ķermenis
- gaišredzība Ezoterismā astrālā ķermeņa spēja iziet no fiziskā ķermeņa un redzēt tās dimensijas, kuras fiziskajam ķermenim nav pieejamas
- anāhatačakra Ezoterismā čakra, kas atrodas sirds līmenī un tie, kas spēj redzēt auras to saskatot kā līdzību ar ziedošu lotosu vai riteni
- halāsana Ezoterismā kāds vingrinājums, kuru dažkārt dēvē par arkla pozu: guļot uz muguras (pleciem) kājas pāri ķermenim un galvai ar pirkstu galiem pieskaras pie zemes
- min Ezoterismā liktenis un dievu noteiktā kārtība
- vjāna Ezoterismā speciāls avots, kas piegādā enerģiju visam ķermenim, vīriešiem tas esot saistīts ar prostatas centru
- unmāni Ezoterismā stadija, kad astrālais ķermenis ir atdalījies no fiziskā ķermeņa
- transs Ezoterismā stāvoklis, kad astrālais ķermenis apzināti atstājis fizisko ķermeni
- čaitanja Ezoterismā stāvoklis, kad garīgā apziņa ir tikko atmodusies, kad cilvēks ir modrs un gatavs mainīties uz augšu, sperot pirmos soļus, lai atmestu kauzālo ķermeni
- ēteriskais dubultnieks ezoterismā substance, kas eksistē starp fizisko ķermeni un auru
- annamājākoša Ezoterismā šis vārds nozīmē ķermeni - fizisko apvalku, kurā ieslēgts gars
- brahmaloka Ezoterismā tāds eksistences līmenis, kurā tie, kuriem ir bijušas labas sekmes Zemes dzīvē, var kontaktēties ar citām būtnēm no augstākās attīstības līmeņiem
- baltkrūtainais ezis ežu dzimtas suga ("Erinaceus concolor"), neliels dzīvnieks ar 25-30 cm garu druknu ķermeni, masa - 0,7-0,8 kg, mugura un sāni klāti ar asām adatām, Latvijā sastopams bieži
- fadu Fado - melanholiskas portugāļu dziesmas, ko parasti dzied ģitāras pavadījumā, t. s. portugāļu blūzs (portugāļu "liktenis")
- aizkulises Fakti, arī rīcība, ko plašākai sabiedrībai slēpj; paslepeni darījumi
- riska faktori faktori, kas var palielināt vai mazināt uzņēmējdarbības, kapitālieguldījumu, darījumu risku: valsts ekonomikas attīstības līmenis, dabas katastrofas, darījumu partneru neveiksmes u. tml.
- Sempervivum fauconnetti Falkoneti saulrietenis
- konvulsionāri Fanātiska sekta, kas izcēlās 1730. g. Francijā aiz jansenistu vajāšanām
- infūzs Farmaceitisks preparāts, ko pagatavo, uzlejot verdošu ūdeni drogai, ļauj stāvēt un izkāš
- farmakokinētika Farmakoloģijas daļa, kurā pēta zāļu likteni organismā
- diferenciālā fāze fāzes nobīde maza krāsainuma subnesējam krāsu videokanālā (ja ir noteikts spilgtuma līmenis) attiecībā pret fāzes nobīdi signāla blankēšanas līmenī
- feministu valoda feminismam raksturīgi centieni izskaust pieņēmumu, ka valodā un rakstībā labskanīgāka ir vīriešu un nevis sieviešu dzimte
- parastais fenhelis fenheļu suga ("Foeniculum vulgare", arī "Foeniculum officianale")
- foiniķieši Feniķieši
- pūnieši Feniķieši, kas 9. un 8. gadsimtā pirms mūsu ēras apmetās Kartāgā un citās Ziemeļāfrikas pilsētās
- jod Feniķiešu alfabēta rakstu zīme, kas aptuveni atbilst burtam j
- Dīdona Feniķiešu dievība; sengrieķu mitoloģijā - Kartāgas dibinātāja; pēc romiešu teikām, Dīdona nonāvējās ar Eneja zobenu, kad Enejs aizbrauca no Kartāgas un viņu atstāja
- Adramelehs Feniķiešu mitoloģijā - asinselks, kam upurēja cilvēkus, galvenokārt bērnus
- feniķ. Feniķiešu valoda
- salipirins Fenildimetilpirazolona salicilāta aizsargāts nosaukums, balts rupjš kristālu pulveris vai plāksnītes ar saldenu garšu, lieto pret influenci un dažāda veida neiraļģijām
- parafenilēndiamīns Fenilēndiamīna izomērs, ko izmanto dažu matu krāsošanas līdzekļu ražošanā; var radīt dermatītu
- PKU Fenilketonūrija (angļu "phenylketonuria")
- benzilspirts Fenilmetanols, bezkrāsains šķidrums ar patīkamu smaržu; lieto parfimērijas ražošanā
- lignāni fenolisko ekstraktvielu grupa, kas ir dimēri - sastāv no 2 fenilpropāna vienībām, kas saistītas dažādos veidos
- levitācija Fenomens parapsiholoģijā, kas nozīmē to, ka ķermeni vai priekšmetu var iekustināt ar domu spēku (piemēram, spiritismā, dažās Austrumu reliģijās)
- hidrolāzes Fermenti, kas šķeļ saliktas organiskas vielas, hidrolīzes procesā tām pievienodami ūdeni; izplatītas augu un dzīvnieku šūnās
- dopa-oksidāze Ferments ādā, kas katalizē dihidroksifenilalanīna oksidāciju par melanīnu
- revertāze Ferments, kas katalizē DNS sintēzi uz RNS matrices; atgriezeniskā transkriptāze
- fenoloksidāze Ferments, kas skābekļa klātbūtnē oksidē polifenolus, gk. ortodifenolus un to atvasinājumus, pārvēršot tos attiecīgajos hinonos, bet skābekli reducējot par ūdeni
- pussalas ferokaktuss ferokaktusu suga ("Ferocactus peninsulae")
- paramenisks Fibrozie audi ap ceļa locītavas menisku
- Verīnihinga Fierienihena - pilsēta Dienvidāfrikā
- garengriezums Figūra, kas rodas, šķeļot doto ķermeni ar plakni gareniskā virzienā (parasti rasējumā)
- Šveningene Fillingenes-Šveningenes pilsētas austrumu daļa ("Schwenningen"), Vācijā, Bādenes-Vintenbergas federālajā zemē, kas senāk bija atsevišķa pilsēta un dažos avotos vēl arvien par tādu tiek uzskatīta
- Fillingene Fillingenes-Šveningenes pilsētas rietumu daļa ("Villingen"), Vācijā, Bādenes-Vintenbergas federālajā zemē, kas senāk bija atsevišķa pilsēta un dažos avotos vēl arvien par tādu tiek uzskatīta
- sīkvels filma vai literārs darbs, kurš tapis kā autonoms sižetisks turpinājums kādam citam autonomam darbam un kurā darbojas vieni un tie paši galvenie tēli; turpinājums
- bezdzimumvairošanās Filoģenētiski vecāka nekā dzimumvairošanās un vērojama gk. zemāk organizētām formām; galvenie veidi ir dalīšanās, pumpurošanās, sporoģenēze, veģetatīvā vairošanās
- destrukcija filozofisko postulātu pamatu noskaidrošana (viens no M. Heidegera fundamentālās ontoloģijas centrālajiem jēdzieniem)
- finanšu instrumentu neatgriezeniska pazušana Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konstatēts fakts, ka dati, kas apliecina ieguldītāja īpašuma tiesības uz finanšu instrumentiem un kas atrodas sistēmas dalībnieka datorsistēmā vai cita veida uzskaitē, ir neatgriezeniski iznīcināti vai sabojāti kādas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma dēļ un sistēmas dalībnieks atsakās atjaunot šos datus pēc ieguldītāja uzrādītajiem dokumentiem
- aktīvais datu objekts firmas "Microsoft" programmēšanas saskarne, kas izstrādāta kā šīs firmas standarts datiem un pakāpeniski kļūst pieejams visām šīs firmas programmēšanas valodām un lietojumprogrammām
- standarts PnP firmu _Compaq_, _Microsoft_, _Intel_ un _Phoenix_ izstrādāts standarts, ko plaši izmanto aparatūras ražotāji un kas nodrošina automātisku personālo datoru aparatūras konfigurācijas maiņu
- Meksikas fizālis fizāļu suga ("Physalis ixocarpa"), ko Latvijā dažkārt audzē kā dārzeni
- zemeņu fizālis fizāļu suga ("Physalis pubescens"), ko arī Latvijā dažkārt audzē kā dārzeni
- dispersa sistēma fizikāla sistēma, kas sastāv no sīkām vienas vielas daļiņām (piemēram, putekļiem, pilieniem), kuras iejauktas kādā citā vielā (gāzē, šķidrumā)
- enerģijas līmenis fizikālas sistēmas stāvokli raksturojošs lielums, kurā sistēmai ir noteikta enerģija, kas atkarīga no sistēmu raksturojošiem parametriem; mainoties sistēmas stāvoklim, enerģijas līmenis var mainīties nepārtraukti (nepārtraukts enerģētiskais spektrs) vai lēcienveidīgi – diskrēti (diskrēts enerģētiskais spektrs)
- debess ķermenis fizikāls ķermenis, kurš atrodas Visumā; astronomisks objekts
- vadītājs Fizikāls ķermenis, viela, vide u. tml., kas (ko) vada (4)
- absorbcijas konstante fizikāls lielums, apgriezti proporcionāls attālumam, kuru noejot, monohromatiskā starojuma plūsma (kā paralēls kūlis) absorbcijas dēļ vājinās e reizes; mērvieniba - m^-1^
- bīdes modulis G fizikāls lielums, kas rāda sakarību starp tangenciālo spriegumu τ un bīdes leņķi γ mazu deformāciju gadījumā (τ=Gγ) un rāda materiāla spēju pretoties formas izmaiņai, saglabājot nemainīgu tilpumu (piemēram, paralēlskaldņa deformēšanās par rombveida ķermeni ar nemainīgu romba augstumu un nemainīgām malām)
- absorbētspēja fizikāls lielums, kas rāda, kādu daļu no starojuma ķermenis absorbē
- potenciāls fizikāls lielums, kas raksturo (piemēram, gravitācijas, elektrostatisko) lauku noteiktā telpas punktā un kas skaitliski ir vienāds ar darbu, kuru veic lauks, pārvietojot ķermeni ar vienu masas, elektriskā lādiņa u. tml. vienību no dotā telpas punkta līdz kādam citam punktam, kur šis lielums ir pieņemts par nulli
- darbs Fizikāls lielums, kas raksturo ārējo iedarbību uz kādu ķermeni vai sistēmu
- vibroterapija Fizioterapijas metode, kurā izmanto zemas frekvences mehāniskas svārstības, piestiprinot ķermenim vibratorus aplikatoru veidā vai izmantojot ūdens vannas
- siltumdziedniecība Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā
- iekšējā koša fiziskais ķermenis jeb annamājākoša
- zemes konsolidācija fizisko vai juridisko personu, valsts vai sabiedrības interesēs īstenots pasākumu kopums, lai optimizētu zemes izmantošanu, t. sk., likvidētu zemesgabalu sadrumstalotību (starpgabalus), uzlabotu inženiertehnisko infrastruktūru zemes resursu ilgtspējīgai izmantošanai
- iesildīšanās Fizisko vingrinājumu kompleksa izpilde īsi pirms treniņa vai sacensībām, lai laikus mobilizētu sportista organismu priekšāstāvošajam darbam
- sārtais flamings flamingu suga ("Phoenicopterus ruber")
- fluorizācija Fluora sāļu pievienošana dzeramajam ūdenim, lai mazinātu saslimstību ar zobu kariesu
- anaptikse Fonētisks process, patskaņa iespraudums starp līdzskaņiem, parasti starp sonantu un troksneni
- austrumevi Foni - tauta Beninas dienvidos un Togo
- džedži Foni - tauta Beninas dienvidos un Togo
- grieķu raksts fonogrāfisks raksts, kurā attēloti gan līdzskaņi, gan patskaņi, izveidojies no feniķiešu raksta; senākie rakstu pieminekļi no 8. gs. p. m. ē.
- Mavu Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) agrīnajos mītos - mēness dievs, kas simbolizē pasaules gudrību; vēlāk apvienojoties ar saules dievieti izveidojās viena dievība "Mavu-Liza"
- Liza Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) agrīnajos mītos - saules dieviete, kas simbolizē spēku; vēlāk apvienojoties ar mēness dievu izveidojās viena dievība "Mavu-Liza"
- Mavu-Liza Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) mitoloģijā - galvenais dievs - demiurgs, kas radījis visus pārējos dievus
- Agbe Fonu un dahomeju (Rietumāfrika, Benina, Togo) mitoloģijā - jūras dievību pavēlnieks, kas kopā ar savu sievu valda pār ūdeņiem
- atgriezeniskums formāla atgriezenisko darbības vārdu un atgriezenisko lietvārdu pazīme, ko nosaka atgriezeniskais formants; refleksivitāte
- deformācija Formas un tilpuma maiņa (fizikālam ķermenim) ārēja spēka iedarbībā (nemainoties ķermeņa masai)
- empīriska formula formula, kas iegūta no novērojumu vai eksperimentu datiem un aptuveni raksturo sakarības starp pētāmajiem lielumiem
- zeltpulkstenītis Forsītija ("Forsytia") - olīvu dzimtas ģints, varsarzaļš krāšņumkrūms ar dzelteniem ziediem, 7 sugas, visas introducētas arī Latvijā
- pirofosforskābe Fosforskābe, kas mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm)
- pterozauri Fosilu lidojošu rāpuļu grupa ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, gariem knābjveida žokļiem, kuros dažiem pārstāvjiem ir zobi; šīs grupas rāpuļi
- gardēna fotergila fotergilu suga ("Fothergilla gardenii")
- frakcionēšana kondensējot frakcionēšana, kurā gāzu maisījumu sadala, to pakāpeniski atdzesējot un radušos kondensātus savācot atsevišķi
- frambezioma Frambēzijas primārais bojājums: liela papula, kuras virsmā ir veģetācijas, kas atgādina aveni
- Akadēmiskā Palmas zara ordenis Francijas ordenis kultūras un izglītības darbinieku apbalvošanai
- savatē Franču bokss, kurā tiek lietoti arī spērieni ar kāju
- fajolisms Franču inženiera Anrī Fajola (Henri Fayol) izstrādātu uzņēmuma vadības principu kopums
- intonācija Frāzes jēdzieniskais un emocionālais noskaņojums, ko atklāj, piemēram, vārdu kārta, konteksts, pieturzīmes
- ponijs Frizūra, kurai raksturīgi uz pieres sasukāti īsi, līdzeni nogriezti mati
- Goda leģiona ordenis frnču ordenis, ko 1802. g. nodibināja lai atalgotu izcilus civilus un militārus nopelnus
- dopelendbols Futbola bumbai līdzīga bumba, ko garā atsperē pakarina pie griestiem, bet apakšā ar virvi, kas pārmesta pār bloku, piestiprina pie grīdas; lieto boksa treniņos
- hidrogrāfs gadā, sezonā vai kādā citā periodā notikušo ūdens krājuma pārmaiņu grafisks attēlojums, kas uzskatāmi raksturo maksimālo, minimālo un vidējo ūdens līmeni ūdenstilpēs, noteces apjomu, līmeņa kāpuma un krituma tempu
- rudens Gadalaiks, klimatiska sezona, kam raksturīga pakāpeniska temperatūras pazemināšanās
- vasara Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 21. vai 22. jūnija līdz 22. vai 23. septembrim; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā
- ziema Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā
- lēferēt Gādāt (uz kurieni)
- rasties Gadīties, ierasties; pakāpeniski pulcēties (kur)
- japijs Gados jauns izglītots vidusšķiras pārstāvis (biznesmenis, jurists u. tml.), kas strādā pilsētā un kam galvenais ir karjera, maksimāli liels ienākums un dzīves ārējās greznības atribūti
- Mārtiņdiena Gadskārtas svētki, ko svin 10. novembrī, un tie iezīmē šķirtni starp rudeni un ziemu, senāk arī saimnieciskā gada noslēgumu
- Deivisa kauss gadskārtējas sacensības tenisā - vīriešu komandu čempionāts (kopš 1900. g.)
- grabzdi Gadskārtu gredzeni kokā
- Tenītis Gadskārtu ieražu diena (17. janvāris) par godu cūku aizgādnim Tenim
- jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums gadu skaits, kādu vidēji nodzīvotu attiecīgajā gadā dzimušie, ja viņu dzīves laikā mirstības līmenis paliktu tāds, kāds tas bija dzimšanas gadā
- veselīgas dzīves mūža ilgums gadu skaits, kādu vidēji nodzīvotu dotās paaudzes pārstāvji veselīgā stāvoklī, ja viņu turpmākās dzīves laikā veselības un mirstības līmenis saglabātos aprēķina gada līmenī
- paredzamais mūža ilgums gadu skaits, kuru vidēji nodzīvotu attiecīgā vecuma iedzīvotāji, ja viņu turpmākās dzīves laikā mirstības līmenis katrā vecumā paliktu tāds pats, kāds tas bija aprēķina periodā
- gadene Gadu veca cūka vai aita; gadenis
- Hamearis lucina gaiļbiksīšu sīkraibenis
- gaiļbikses Gaiļpieši ("Primula veris"), agrs vasaras augs, ziedi dzelteni, čemuros
- Gaiļu sādža Gaiļu sādža - Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Gauriņi" bijušais nosaukums
- paleciennosēšanās Gaisakuģa nosēšanās ar lielu vertikālo ātrumu, kā rezultātā notiek viens vai vairāki īslaicīgi palēcieni; "āzis"
- sporta gaisakuģis gaisakuģis sportistu apmācībai, treniņam un sacensībām; ar sporta gaisakuģi ir iespējams izpildīt sarežģītu pilotāžu ar lielām pozitīvām un negatīvām pārslodzēm
- opalescence Gaismas izkliede duļķainā vidē; varavīkšņaina krāsu rotaļa, kas raksturīga opālam, mēnessakmenim un dažiem citiem minerāliem ar mikroskopiski šūnainu uzbūvi
- lukturis Gaismas ķermenis (transportlīdzekļiem) ar spožu gaismu
- gabarītlukturis Gaismas ķermenis (viens no vairākiem), kas norāda (transportlīdzekļa) gabarītus
- pastiprinātāja aktivizētājlampa gaismas ķermenis, kura gaisma projektorā cauri skaņas celiņam nonāk uz fotoelektriska elementa un iedarbina pastiprinātāju
- meteors gaismas parādība, kas rodas, sīkam debess ķermenim ievirzoties planētas atmosfērā; krītošā zvaigzne
- gaismas dubultlaušana gaismas staru sadalīšanās divos staros anizotropā vidē, ko nosaka materiāla refrakcijas koeficienta atkarība no gaismas viļņu elektriskā vektora virziena; katrā no stariem elektriskā lauka svārstību virzieni ir savstarpēji perpendikulāri
- bērza piepe gaišpelēks, ciets parazītiskas sēnes augļķermenis
- koridors Gaitenis
- galaktosazons Galaktozes fenilosazons, dzeltena kristāliska viela, kas rodas, apstrādājot galaktozi ar fenilhidrazīnu un etiķskābi
- ping-pongs Galda teniss
- pingpongs Galda teniss
- piņķene Galda teniss
- piņķītis Galda teniss
- pinģene Galda teniss; pingpongs
- Lakstīgalu purvs Galenieku purvs Codes pagastā
- Galājais Galenis, ezers Asūnes pagastā
- Galējais ezers Galenis, ezers Asūnes pagastā
- galisks Galenisks (1)
- galisks Galenisks (2)
- līdz ādai galīgi, ļoti stipri, tā, ka viss ķermenis jūt slapjumu, aukstumu
- arusi Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā
- barareti Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā
- borani Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā
- iti Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā
- vardaji Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā
- eburoņi Gallijā agri ienākusi ģermāņu cilts, kas bija apmetusies beļģiešu Gallijā starp Ācheni un Latvijēžu, bieži piemin Cēzars savās piezīmēs par Gallijas karu
- leitvāga Galos saliekts nerūsoša metāla stienis vai caurule (sliedīte), pa kuru garenvirzienā pārvietojas slīdnis (vai slīdskava), kam piestiprināts buras šotbloks
- slīdstienis Galos saliekts nerūsoša metāla stienis vai caurule (sliedīte), pa kuru garenvirzienā pārvietojas slīdnis (vai slīdskava), kam piestiprināts buras šotbloks
- paralēlslēgums Galvanisko elementu vai pusvadītāju slēgums, kurā visus pozitīvos polus savieno viens vadītājs, bet negatīvos cits; slēgums, kurā visu vadītāju vieni gali savienoti vienā, bet otri gali - citā punktā
- olekšdrēbe Galvas lakats, kas šūts no puķaina katūna (6 olektis katūna pārgriež vidū pušu un gareniskās malas sašuj kopā)
- metatalāms Galvas smadzeņu apvidus aiz redzes uzkalna; mediālais un laterālais ceļgalveida ķermenis
- entomions Galvaskausa punkts, kurā deniņu kaula paura iedobē iekļaujas paura kaula aizauss paugura stūris
- stenokrotāfija Galvaskausa sašaurinājums šķērsvirzienā deniņu apvidu
- Deivisa kauss galvenā balva gadskārtējās starptautiskās nacionālo izlašu sacensībās tenisā
- architravs Galvenā sija, dziedrs, kas līmeniski guļ uz stabiem vai pīlāriem
- pamatbrīvības Galvenās, būtiskākās neierobežotās (norises, izpausmes) iespējas, arī tiesības; tiesību galvenie (konstitucionālie) principi
- litofilie elementi galvenie iežveidotāji ķīmiskie elementi (O, Si, Al, Na, K, Ca, Mg u. c.), kas ir vairāk nekā 90% no Zemes garozas masas
- organogēni Galvenie ķīmiskie elementi, kas ietilpst organisko savienojumu sastāvā (ogleklis, skābeklis, ūdeņradis, slāpeklis, fosfors, sērs)
- Ginza Galvenie mandaistu raksti, kur aprakstīta pasaules radīšana un dvēseles liktenis pēc nāves
- grafikas formāti galvenie poligrāfijā lietojamie formāti (TIFF, PDF, JPEG u. c.), ko izmanto datu (attēlu) sagatavošanā drukai
- kontrolskaitļi Galvenie skaitliskie rādītāji (noteiktam laikposmam), ko izmanto tautas saimniecības plānošanai
- abpusējie kreiliskie adījuma pinumi galvenie šķērsadījuma pinumi, kuros noteiktā secībā mainās labiskās un kreiliskās cilpu rindas
- nautiloīds Galvkāju apakšklase ("Nautiloidea"), dzīvnieku ķermeni klāj taisna, saliekta vai spirālē savīta čaula, kas ar šķērssienām sadalīta kamerās, kuras veido hidrostatisku aparātu, dzīvnieks aizņem galakameru, pārējās kamerās ir gāze vai šķidrums; Latvijā nav pētīti
- sēpija Galvkāju klases apakškārta ("Sepiida"), gareni, saplacināti mīkstmieši ar reducētu čaulu, kuru organismā rodas brūns sekrēts, ko briesmu gadījumā izlaiž ūdenī
- somatoze Gaļas albumozes preparāts, dzelteni brūns pulveris, lieto kā stiprinošu līdzekli
- tartars Gaļas ēdiens, kas pagatavots no samaltas vai smalki sasmalcinātas liellopu gaļas, to pasniedz ar jēlas olas dzeltenumu (saglabājot dzeltenuma formu neizjukušu), kuru pārkaisa ar melnajiem pipariem; bieži pasniedz arī ar dažādām citām garšvielām, nosaukums dažkārt tiek vispārināts arī uz citiem neapstrādātas gaļas vai zivju ēdieniem
- bitka Gaļas sitenis
- rulmopsis Gaļas tītenis
- rolmopsis Gaļas vai siļķu tītenis
- Kolorado vabole gaļēdāju vaboļu apakškārtas lapgraužu dzimtas suga (_Leptinotarsa decemlineata_), vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem; kartupeļu lapgrauzis
- putnērce Gamazīnērču kohortas dzimta ("Dermanyssidae"), dzeltenbrūnas ērces ar 0,5-1,9 mm garu ķermeni, plaši izplatītas, mīt putnu, retāk grauzēju ligzdās, Latvijā konstatētas 2 sugas
- guturāls līdzskanis gāmurenis
- ieplakumi Gandrīz lēzeni, parasti ieapaļi pazeminājumi stepes vai mežastepes zonās
- platysomus Ganoīdu zivju ģints ar plakanu, rombisku vai apaļu ķermeni; zvīņas šauras un garas, sastopama karbona un perma formāciju nogulumos Anglijā, vara slāneklī Vācijā, permā Teksasā un triasā - Špicbergena salās; Latvijā atrasts Kursas cehšteina nogulumos
- slēpiski Gar zemi velkoties, šļūteniski; slēpeniski
- pakalpojumu kvalitāte garantēts datoru tīkla caurlaidspējas līmenis
- pantaloni Garās treniņtērpa bikses; garās apakšbikses
- garce Garča - sena tilpuma mērvienība, kas atbilst aptuveni 3 litriem; šāda tilpuma mērtrauks
- jasmīnveida gardēnija gardēniju suga ("Gardenia jasminoides")
- gardiena Gardienis
- sniega kurpes gareni vai apaļi kāju paliktņi no klūgu pinumiem, kurus izmanto iešanai pa dziļu un irdenu sniegu
- Valtellīnas ieleja garenieleja Itālijas Alpos ("Valtellina"), Adas augštecē, no Ortlesa masīva austrumos līdz Komo ezeram rietumos, garums - \~120 km
- lampass Gareniska krāsaina uzšuve (formas tērpa) bikšu sānos
- rafe Gareniska rieva kramaļģes vāciņā
- čiekstene Gareniska šķirba koka sienas baļķī
- ķikstene Gareniska šķirba koka sienas baļķī
- garengriezums Gareniskā virzienā izdarīts griezums
- gastroplikācija Gareniskas krokas izveidošana paplašināta kuņģa sienā, lai to samazinātu
- garaniski Gareniski
- garāniski Gareniski
- garēm Gareniski
- gariskām Gareniski
- gariškām Gareniski
- gariski Gareniski
- gariški Gareniski
- garišķi Gareniski
- gariskis Gareniski
- garums Gareniski
- garuniski Gareniski
- tūteniski Gareniski
- sielains Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki
- sielājs Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki
- sielējs Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki
- sielis Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki
- siels Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki
- finierkluča pusaploces lobīšana gareniski pārzāģēta finierkluča lobīšana
- šķēpēt Gareniski sagriezt
- cīparains Gareniski svītrains
- nomala Gareniski zāģēta baļķa malējais dēlis, kam vienā pusē atstāts koka tievgaļa apaļums; nomalis
- slaubeniski Gareniski, guliski
- garanisks Garenisks
- garisks Garenisks
- garnisks Garenisks
- baraks Garenisks divslīpju zārds
- komisurālā mielotomija garenisks grieziens muguras smadzenēs, lai pārgrieztu jušanas šķiedras un panāktu lokālu analgēziju
- stringers Garenisks lidaparāta vai kuģa (laivas) korpusa spēku uzņemšanas konstrukcijas elements; kalpo apšuvuma pastiprināšanai, stiepes un spiedes slogojumu uzņemšanai
- vaga Garenisks padziļinājums zemē
- bims Garenisks pastiprinājuma elements lielu konstrukcijas izgriezumu stiprināšanai
- stienis Garens (dažāda materiāla, parasti metāla) veidojums ar viscaur aptuveni vienādu šķērsgriezuma laukumu; priekšmets, kura galvenā sastāvdaļa ir šāds veidojums
- pieturis Garens priekšmets (piemēram, stienis, trose, siksna), pie kā var pieturēties, virzoties (parasti augšup vai lejup)
- garenstiepnis Garenvirzienā noslogots stienis
- pārstaipi Gari dūrieni (šujot)
- gurdviļņi gari, lēzeni viļņi, kas veidojas no vējviļņiem, vējam samazinoties vai pilnīgi izzūdot
- bhakti Garīgā treniņa sistēma, kuras pamatā ir pilnīga uzticība un pakļaušanās savai dievībai vai savam guru kā dievības pasaulīgajam iemiesojumam
- sidhi Garīga un psihofiziska pilnība, spējas, ko iegūst ar garīgajām praksēm, kā telepātija, levitācija, telekinēze u. c., ar kurām slaveni tantrisma jogi
- Krievupe Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Makstenieki" bijušais nosaukums
- kaukura ķipis garmetis, ar ko uzlej uz pirts krāsns aukstu ūdeni
- kaukuris Garmetis, ar ko uzlej uz pirts krāsns aukstu ūdeni
- naktsgārnis Gārņu dzimtas suga ("Nycticorax nycticorax"), putns ar 58-65 cm garu ķermeni, masa - 500-700 g, kājas un knābis relatīvi īsi, galvas virsa un mugura melnas, spārni un aste pelēki, pārējais apspalvojums balts, aktīvs krēslas stundās, dienā dzīvo ļoti slēpti
- Žironda Garonnas un Dordoņas kopējs estuārs Francijas dienvidrietumos, lejpus Bordo, garums - 75 km, platums - 3-10 km, dziļums - līdz 35 m, pie izejas Biskajas līcī - pussala ar Leverdonas ostu, paisumā līmenis ceļas par 5,2 m
- stiepnis Garš stienis, kas slogots garenvirzienā
- framea Garš šķēps ar īsu dzelzs asmeni
- zutne Garš, adīts naudas maks; zutenis
- laikrādis Garš, tievs un nomizots kadiķa jeb paegļa, arī egles zars, kas guleniski piestiprināts pie ēkas ārsienas, rāda nākamos laika apstākļus; barometra priekštecis
- Gāršenieki Gāršenieku attekas - atrodas Gaujas labajā krastā Raiskuma un Vaidavas pagastā
- priskas Garšīgi ēdieni
- izgāzeniski Garšļauku, atgāzeniski
- acibels Garšviela, asa piedeva gaļas ēdieniem, ko iegūst vārot bārbeļu pulvera mērci ar sarkanajiem pipariem un sāli
- aršina Garuma mērvienība - aptuveni 0,71 m
- jūras ass garuma mērvienība - aptuveni 1,829 metri (angļu mērvienību sistēmā)
- sažens Garuma mērvienība - aptuveni 152, 176 vai 216 centimetri (vecajā krievu mērvienību sistēmā); Latvijā lietots 1845.-1924. g. vienāds ar 213,36 cm (3 aršīnas vai 7 pēdas)
- stadijs Garuma mērvienība - aptuveni 180 vai 190 metru (sengrieķu mērvienību sistēmā), 1000 metru (mūsdienu grieķu mērvienību sistēmā)
- līnija Garuma mērvienība - aptuveni 2,5 milimetri (vecajā krievu mērvienību sistēmā)
- pēda Garuma mērvienība - aptuveni 30,48 centimetri (angļu un vecajā krievu mērvienību sistēmā)
- kvadrāts garuma mērvienība šriftu, salikuma formāta, malu u. c. mērīšanai; vienāda ar 48 punktiem jeb aptuveni 18 mm
- metrs garuma pamatmērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - 100 centimetru [m]; pēc 1960. g. novembrī Ģenerālajā mēru un svaru konferencē pieņemtās metra definīcijas metrs ir vienāds ar 1650763,73 viļņa garumiem, ko vakuumā izstaro kriptona 86 (^86^Kr) atoms, ja tajā notiek elektronu pāreja starp diviem noteiktiem atoma enerģijas līmeņiem; metrs aptuveni vienāds ar 1/10^7^ no Parīzes meridiāna ceturtdaļas
- Vecpalsa Gaujas kreisā krasta pietekas Palsas agrākā lejtece Smiltenes novadā, kas pēc 1960. gados izveidotā pārrakuma uz Vizlu, praktiski ir pārveidojusies par bijušās Palsas kreisā krasta pietekas Rauzas lejteci, posms līdz Rauzas ietekai pakāpeniski aizaug, garums - 21 km
- gausdiena Gausdienis
- transskaņas ātrums gāzes ātrums, kas ir tuvs vietējam skaņas ātrumam; lidojot ar transskaņas ātrumu, rodas gaisa blīvējuma lēcieni un raksturīgas krasas aerodinamisko spēku maiņas
- tonizējošie dzērieni gāzētie un negāzētie bezalkoholiskie dzērieni, kam piemīt tonizējoša fizioloģiskā iedarbība
- deaerācija Gāzu (visbiežāk gaisa) atdalīšana no šķidruma vai cieta materiāla, piem., sagatavojot barošanas ūdeni tvaika katlam, lai novērstu cauruļvadu un iekārtas metāla koroziju; lieto termiskos, ķīmiskos un desorbcijas deaeratorus
- ventilācija Gāzu apmaiņa starp ķermeni un vidi caur ādu
- gems Geims, sacensību daļa tenisā
- limnantems Gencianu dzimtas divdīgļlapis, ilggadīgs ūdensaugs ložņīgu zemes stumbru, spīdīgām apaļi nierveidīgām lapām un lieliem dzelteniem piltuves izskata ziediem, Latvijā sastopams tikai pie Ziemupes
- augstiņi Genciānu dzimtas ģints ("Centaurium"), viengadīgi lakstaugi ar četršķautnainu stulbāju un pretējām, sēdošām, stulbāja vidū iegareni lancetiskām, eliptiskām vai lineārām lapām
- drudzenīte Genicānu dzimtas ģints ("Gentianella"), viengadīgi lakstaugi ar stāvu vai pacilu stublāju, 125 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
- gēninženierija gēnu inženierija
- ģenētiskā inženierija gēnu inženierija
- gēntehnika Gēnu inženierija - molekulārbioloģiska manipulēšana ar šūnu iedzimtības materiālu pārnesot DNS fragmentu no viena organisma citā radot tam jaunas īpašības
- gēnu terapija gēnu inženierijas paveids, nomainot, piem., kādu bojātu gēnu ar veselu, lai izārstētu slimu indivīdu vai novērstu iedzimtas slimības attīstību
- Ģerģosentmikloša Georgeni - pilsēta Rumānijā
- sociālā gerontoloģija gerontoloģijas apakšnozare, kas nodarbojas ar novecošanas sociālo aspektu izpēti; tā pēta ekonomisko, politisko, kultūras un sociālo apstākļu ietekmi uz novecošanas procesu, kā arī senioru sociālās problēmas saistībā ar novecošanu, tostarp saistībā ar sociālās adaptācijas spējām apstākļu maiņas gadījumos (piemēram, aizejot pensijā, mainoties statusam, sociālajām lomām, materiālajam un ģimenes stāvoklim)
- ūdensglāze Glāze ar ūdeni
- lavēt Glezniecībā, nomazgāt uztrieptās krāsas ar ūdeni, arī ēnot, tušēt ar vājām ūdens krāsām
- karnācija Glezniecības paņēmieni un krāsu kombinācijas, ko izmanto, attēlojot cilvēka seju un kailu ķermeni
- upespērļgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Margaritiferidae"), lielas gliemenes, čaula masīva ar taisnu vai ieliektu apakšmalu un noapaļotiem galiem, iekļūstot svešķermenim veidojas pērle, 20 ģinšu, vairāki desmiti sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- sēdgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Dreissenidae"), čaulas garums - līdz 5 cm, pieaugot piestiprinās ar bisusa pavedieniem pie zemūdens priekšmetiem, kāpuri planktoniski; \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- urbējgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Teredinidae"), kuras ķermenis ir tārpveidīgs (līdz 30 cm garumā), čaula reducējusies, no tās saglabājušās 2 plātnītes, ar kurām urbj ejas jūrā esošos koka priekšmetos (pāļos, laivās, kuģos)
- zeltpārslu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus chrysodon"), saukta arī par dzeltenbrūno gliemezeni
- birztalas gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus nemoreus"), saukta arī par birztalu gliemezeni
- krūmgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Bradybaenidae syn. Eulotidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- gliemene Gliemis, kura ķermenis ietverts divvāku čaulā
- čaulgliemji gliemju apakštips ("Concifera"); gliemji, kuriem čaula parasti sedz visu ķermeni
- sauszemes gliemeži gliemju tipa ("Mollusca") dzīvnieku grupa, dažus milimetrus līdz vairākus centimetrus gari, mīksti bezmugurkaulnieki, kuru ķermenis sastāv no galvas, vidukļa un kājas; vidukli apņem mantija, tās dziedzeru izdalītais sekrēts veido čaulu (plaušgliemežiem), kas var būt arī pilnīgi vai daļēji reducējusies (kailgliemežiem); šķirtdzimumu vai divdzimumu dzīvnieki, Latvijā konstatētas 82 sugas
- lāpstkāji Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa klase ("Scaphopoda"), ķermeni (garumā 3-120 mm) apņem cauruļveida čaula, kas vienā galā nedaudz šaurāka, čaulas gali vaļēji, pa tiem izvirza galvu un kāju, sāļās jūrās
- gliemezis Gliemju tipa klase ("Gastropoda"), ķermenis asimetrisks, sastāv no galvas, maisveidīga vidukļa un kājas, čaula parasti sagriezta, gk. okeānos, arī saldūdeņos un uz sauszemes; \~90000 sugu; Latvijā 103 sugas
- bruņglodene Glodeņu dzimtas ģints ("Ophisaurus"), ķermenis čūskveidīgs, pārklāts ar lielām rombveida zvīņām, zem kurām ir kaula plātnītes, oldējējas, pārtiek no posmkājiem, gliemjiem un sīkiem mugurkaulniekiem
- gludeņi Gludeni
- gludai Gludi, arī līdzeni
- glukozazons Glukozes savienojums ar fenilhidrazīnu; dzeltena kristāliska viela, ko lieto glukozes idedntifikācijai
- glumenīca Glumenieks
- glumiķis Glumenieks
- glumnieks Glumenieks
- lābis Glumenieks
- pendere Glumenieks
- Glušaks Glušenis, ezers Andzeļu pagastā
- Mamonu ezers Glušenis, ezers Andzeļu pagastā
- Gluhoje ezers Glušenis, ezers Andzeļu pagastā
- glimdoņas laiks gļimdenis - sals pēc atkušņa
- gurktas Gļotaini nogulumi, kas paliek pāri, ūdenim izžūstot
- sporokarps Gļotsēņu augļķermenis
- etalijs Gļotsēņu kopaugļķermenis, kas veidojas saplūstot vairākiem sporangijiem
- plazmodijs Gļotsēņu veģetatīvais ķermenis
- Goda leģions Goda leģiona ordenis
- Légion dʽHonneur Goda leģions; Goda leģiona ordenis
- albatross golfā - izspēle, kurā ir par 3 sitieniem mazāk nekā plānots
- Purviņu-Goviņu ezers Govenis, ezers Liezēres pagastā
- Gaviņu ezers Govenis, ezers Liezēres pagastā
- Goveņu ezers Govenis, ezers Liezēres pagastā
- taurgovs Govju šķirne "Auroxen" (līdz 2004. g. saucās "Heck cattle"), kas sākot no 20. gs. 20. gadiem izveidota, izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, rezultātā iegūstot izmirušā taura (mājas govs priekšteča) līdzinieku, kas sākot no 1999. g. ieviestas arī Latvijā, ganās Lielupes palienes pļavās un dabas parkā "Pape"
- pļeda Govs mēslu plācenis
- pļenika Govs mēslu plācenis
- saplaka Govs mēslu plācenis
- grene Govs mēslu plācenis, pļecka
- papildu pieturzīme grafiska zīme, kas īsti nerāda teksta gramatisko, jēdzienisko vai intonatīvo dalījumu, bet palīdz izcelt, iezīmēt kādu teksta vienību un līdz ar to vieglāk uztvert un izprast rakstīto tekstu
- īstā pieturzīme grafiska zīme, kas rakstos rāda teksta gramatisko, jēdzienisko vai intonatīvo dalījumu
- rakstība Grafiskas zīmes un to izmantošanas paņēmieni valodas vienību attēlošanai un teksta vienību saistīšanai un atdalīšanai
- pierakstīt Grafiski, ar pieņemtām zīmēm, arī ar fizikāliem paņēmieniem fiksēt (ko)
- oriģinālgrafika Grafiskie paņēmieni, kur mākslinieks vairāk vai mazāk iespiedumformas izstrādā pats, parasti veidojot zīmējumu uz tās
- Sautiperēri grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Klonmela, robežojas ar Kilkeni, Voterfordas, Korkas, Limerikas un Nortiperēri grāfisti
- Nortiperēri grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Nīna, robežojas ar Ofali, Līšas, Kilkeni, Sautiperēri, Limerikas, Klēras un Golvejas grāfisti
- Līša grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Portlīša, robežojas ar Kildēras, Kārlovas, Kilkeni, Nortiperēri un Ofali grāfisti
- Veksforda grāfiste Īrijas dienvidaustrumos, Sentdžordža šauruma krastā, robežojas ar Voterfordas, Kilkeni, Kārlovas un Viklovas grāfisti
- habent sua fata libelli grāmatām ir savs liktenis
- rokas iesējums grāmatas sējuma veidošana ar amatnieciskiem paņēmieniem
- atdalis Grāmatu spiestuvēs slēdzenis, kura platums - līdzīgs attiecīga burta grāda biezumam un šķērsgriezums dod kvadrātu
- prevotellas Gramnegatīvu, anaerobisku, mēreni saharolitisku, žultsjutīgu, nekustīgu, sporas neveidojošu, pleomorfisku nūjiņveida baktēriju ģints; normālas gļotādas mikrofloras daļa, īpaši mutes dobumā, lokzarnā un makstī; dažas sugas izraisa infekciju cilvēkam
- ehinokoks Graudainais ehinokoks – lenteņu klases dzimtas "Taeniidae" suga ("Echinococcus granulosus"), kas parazitē suņu, kaķu un savvaļas plēsēju zarnās, starpsaimniekam ierosina ehinokokozi, Latvijā sastopama reti
- graudeņi Graudenis
- vārpata Graudzāļu dzimtas ģints ("Elytrigia"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- ūdenszāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Glyceria"), daudzgadīgs lakstaugs, kas aug seklā ūdenī vai slapjās, mitrās vietās un kam ir ložņājošs saknenis un ziedkopa - šaura vai plaša, gara skara
- mārsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Hierochloë"), daudzgadīgs augs ar garu, ložņājošu sakneni, iegareni ovālu skaru, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- ēnsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Milium"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, 40-50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar īsu ložņājošu sakneni
- rīss Graudzāļu dzimtas ģints ("Oryza"), labības augs (galvenokārt Āzijā) ar garām, platām lapām un samērā lieliem gareniem graudiem; arī šādu augu kopums
- spinifekss Graudzāļu dzimtas ģints ("Spinifex"), divmāju sausumizturīgi augi ar šķēpveida lapām, augļu laikā sievišķā ziedkopa izplatās ar vēju vai jūras ūdeni; smilšaino jūras krastu pionieraugs un nostiprinātājs, pavisam 5 sugas, kas sastopams no Austrālijas līdz Šrilankai un Japānai
- sāzas Graudzāļu dzimtas ģints daudzgadīgi lakstaugi ar resnu, garu sakneni (~ 50 sugu); lopbarības augi, dažas sugas - krāšņumaugi
- sāza Graudzāļu dzimtas ģints, daudzgadīgs lakstaugs ar resnu, garu sakneni; vārpiņas primitīvas - ar daudziem ziediem, \~50 sugu. gk. Austrumāzijā, kalnu nogāzēs
- cukurniedre Graudzāļu dzimtas tropu augu ģints daudzgadīgs saknenis ("Saccharum officinarum") ar 2-6 m augstu stumbru un platām kukurūzas tipa lapām, zied tikai tropu zemēs; sulā ir 5-20% cukura
- lēcējpele Grauzēju kārtas dzimta ("Dipodidae"), neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kas pārvietojas lēcieniem, 10-15 ģinšu, 27-30 sugu
- jūrascūciņa Grauzēju kārtas ģints ("Cavia"), neliels (ķermeņa garums - līdz 35 cm) dzīvnieks ar druknu ķermeni bez astes, pārtiek no augiem, izplatīts Dienvidamerikā; suga "Cavia porcellus" domesticēta, audzē terārijos, izmanto laboratorijās
- banketa grāvis grāvis blakus banketam, kas uztver ūdeni no ierakumā izveidotajam ceļam pieguļošās platības
- sāngrāvis Grāvis katrā ceļa pusē (vai vienā pusē), kas savāc un novada virszemes ūdeni no ceļa klātnes un brīvjoslas; ceļa grāvis
- līcējs Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai; līcenis
- līcis Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai; līcenis
- galeniskais grebums grebums galeniskā, koka stumbram šķērsām nozāģētā plāksnē
- grēcnieks Grēcinieks; grēcenieks
- Lihas grēda grēda Gruzijā, savieno Lielo un Mazo Kaukāzu un atdala Kolhīdas zemieni no Kūras ieplakas, garums — \~50 km, augstums — līdz 1926 m; Surami grēda
- lielā greizkausīte greizkausīšu suga ("Plagiochila asplenioides")
- piendaris Gremotāju zīdītāju kuņģa daļa, saukta arī glumenieks
- egļu astoņzobis gremzdgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis cilindrisks, 4-6 mm garš, brūns, klāts ar matiņiem, segspārnu abās pusēs 4 konusveidīgi zobi
- kordēt Greznuma un rotas lietu izgatavošanā, iegriezt ar īpašu mašīnu sudraba vai zelta stiepules virsmā smalkas vītņveida rieviņas, lai tā līdzinās no sīkiem pavedieniem savītai aukliņai
- apsildāmā grīda grīda, kurā izvietoti sildelementi; ar ūdeni un elektrību apsildāmās grīdas ieteicams ierīkot vannasistabās, koridoros, telpās ar augstiem griestiem un maz mēbelēm
- paklājs Grīdas segums (parasti cīņas sportā, vingrošanā), kas ir paredzēts sportistu pasargāšanai no traumām treniņos un sacensībās
- jaungrieķi Grieķi (vēstures posmā no aptuveni 6. gadsimta līdz mūsdienām)
- sengrieķi Grieķi aptuveni līdz mūsu ēras sākumam; senie grieķi
- moloss Grieķu metriskā pēda, kas sastāv no 3 gariem balsieniem
- Sfinksa grieķu mitoloģijā - "žņaudzēja", briesmonis ar sievietes galvu, putna spārniem un lauvas ķermeni, viens no Ehidnas un Tīfona briesmīgajiem pēcnācējiem
- Ifigenija Grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Klitaimnēstras meita, kura bija jāupurē Artemīdai, taču tika pasaudzēta un pēc tam kļuva par priesterieni Artemīdas templī Taurīdā (Krimā)
- Melanips grieķu mitoloģijā - ahajiešu jauneklis, kas iemīlējis Artemīdas priesterieni Kometo un ieguvis to dievietes templī; aizkaitināta par šādu zaimošanu, Artemīda nogalināja priesterieni un uzsūtīja valstij neražu un mēri
- Ērigone Grieķu mitoloģijā - Aigista un Klitaimnēstras meita, ko no Oresta atriebības izglāba Artemīda, kļuva par dievietes priesterieni Atikā; pēc citas versijas, kļuva Oresta mīļākā un dzemdēja viņam dēlu Tīsamenu
- Salmonejs grieķu mitoloģijā - Aiola un Ainaretes dēls, Krēteja, Sīsifa un Atamanta brālis, kuru Zevs sodīja par nekaunīgu lepnību nosperot ar zibeni
- Kikns grieķu mitoloģijā - Areja un Pelopijas (variants: Peirēnes) dēls, kurš izsauca uz divkauju Hēraklu; kad Arejs sāka palīdzēt dēlam, Zevs raidīja zibeni un pārtrauca cīņu
- danaīdas grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieka Danaja 50 meitas, kas kāzu naktī nogalina savus vīrus un saņem dieva sodu - pēc nāves pazemes valstība liet ūdeni mucā, kam nav dibena
- Pandīons grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Erihtonija dēls, Erehteja, Būta, Proknes un Filomēlas tēvs, kurš atdeva Prokni par sievu trāķietim Tērejam un pēc tam mira sirdssāpēs par meitu likteni
- Erehtejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Pandīona un Zeiksipes dēls, Erihtonija mazdēls, kuru ar zibeni nogalināja Zevs par to, ka viņš kaujā bija nogalinājis Poseidona un Hiones dēlu Eimolpu
- Agamēds grieķu mitoloģijā - boiotiešu varonis, orhomeniešu valdnieks, slavens celtnieks, kas kopā ar savu brāli Trodā) un Hirieja foniju uzcēla Delfu templi, Poseidina svētnīcu Mantinejā, , valdnieku Augeja (Elīdā) un Hirieja (Boiotijā) dārgumu glabātavas
- Mīnotaurs grieķu mitoloģijā - briesmonis ar cilvēka ķermeni un vērša galvu, kuru Krētas valdnieks Mīnojs turēja labirintā un kuram reizi deviņos gados par barību ziedoja septiņus jaunekļus un septiņas jaunavas; Mīnotauru nonāvēja Atēnu varonis Tēsējs
- Aloādi grieķu mitoloģijā - divi brāļi: Ots un Efialts, Īfimedijas un Poseidona dēli (vai mazdēli), kas bija slaveni ar savu neizmērojamo spēku un gigantisko augumu
- Perifēts grieķu mitoloģijā - Hēfaista dēls, pazīstams ar savu laupītāja iedabu, viņš ar dzelzs stieni nogalināja ceļinieku, kas lūdza viņam pajumti Epidaurā; viņu nonāvēja Tēsejs
- Hekate grieķu mitoloģijā - krēslas, naksnīgu sapņu un burvību dieviete, titanīdu Persa un Astrejas meita, kura no Zeva saņēma varu pār zemes un jūras likteni, Urāns tai dāvāja milzu spēku
- lotofagi grieķu mitoloģijā - miermīlīga cilts, kas pārtika no lotosu augļiem, pie viņu zemes vētra piedzina Odiseja kuģus un nosūtītie izlūki tika laipni uzņemti un cienāti ar saldajiem lotosiem, kas lika viņiem aizmirst dzimteni un pienākumus, līdz Odisejam nācās tos ar varu nogādāt uz kuģiem un piesiet pie soliem
- Lībija Grieķu mitoloģijā - nimfa, Ēģiptes valdnieka Epaba meita, jūras dieva Poseidona bērnu Agēnora un Bēla māte, kuri vēlāk kļuva attiecīgi par Feniķijas un Ēģiptes valdniekiem
- Kalipso Grieķu mitoloģijā - nimfa, titāna Atlanta un okeanīdas Pleiones meita, galējo rietumu salas Ogigijas valdniece, kas septiņus gadus nelaida prom no salas Odiseju, taču nespēja viņu piespiest aizmirst dzimteni
- Teiresijs grieķu mitoloģijā - nimfas Hariklo dēls, spartu pēctecis, kurš, būdams jauneklis, nejauši ieraudzījis Atēnu kailu peldamies, par ko dieviete atņēma viņam acu gaismu, bet pēc Hariklo lūguma dāvāja pareģa spējas, vēlāk viņš Edipam (Tēbu valdnieka Laja un viņa sievas Iokastes dēlam) pareģoja viņa likteni
- Eiripils grieķu mitoloģijā - Ormenionas valdnieks Tesālijā, viens no drosmīgākajiem Trojas kara dalībniekiem, kas uz Troju atveda 40 kuģus, nogalināja daudzus trojiešu varoņus, bet viņu pašu ievainoja Parīds; brūci izārstēja Patrokls
- heliādi grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija dēli, Faetons (dzimis laulībā ar nimfu Klimeni) un septiņi brāļi, kas piedzima Afrodītes meitai nimfai Rodai un bija slaveni kā gudri astrologi
- Faetons Grieķu mitoloģijā - Saules dieva Hēlija dēls; paņēmis Saules ratus, viņš nevarēja savaldīt ugunīgos debess zirgus un pievirzīja tos tik tuvu Zemei, ka izcēlās ugunsgrēks; lai glābtu Zemi, Zevs viņu notrieca ar zibeni
- Periklimens grieķu mitoloģijā - tēbiešu karavadonis, Poseidona dēls, karagājiena "Septiņi pret Tēbām" laikā viņš nogalina vinu no gājiena dalībniekiem - Partenopaju, uzmetot viņam no pilsētas mūra lielu akmeni; pēc tam vajā Amfiarāju, taču šajā brīdī no zibens spēriena atveras zeme un uzņem Amfiarāju ar visiem kaujas ratiem
- Kadms Grieķu mitoloģijā - Tēbu pilsētas dibinātājs (Boiotijā), Feniķijas valdnieku Agēnora un Tēlefasas dēls, Eiropas brālis
- Fēnikss grieķu mitoloģijā - viens no feniķiešu valdnieka Agēnora dēliem, Kadma, Kilika un Eiropas brālis, kurš apmetās zemē, ko nosauca par Feniķiju
- telhīni grieķu mitoloģijā - zemūdens burvji, Poseidona pavadoņi un pēc seniem nostāstiem Rodas salas vissenākie iemītnieki; tie izgudrojuši dažādas mākslas un amatus
- Teoklimens grieķu mitoloģijas varoņeposā "Odiseja" - pareģotājs no Argosas, kas spiests atstāt dzimteni, jo izdarījis slepkavību, patvērumu viņam dod Tēlemahs (Odiseja un Pēnelopes dēlu) un aizved uz Itaku, kur viņš pareģo drīzu Odiseja atgriešanos, bet pēnelopes preciniekiem - neizbēgamu bojāeju
- griezējķīlis Griezējinstrumenta ķīļveida griezējdaļa ar skaidvirsmu, mugurvirsmu un griezējasmeni (griezējšķautni) šo virsmu krustošanās vietā
- ševers Griezējinstruments - zobrats vai zobstienis, kura zobu virsmā ir ieveidotas sīkas rievas ar asām malām cita zobrata sagataves gludai apstrādei
- pankreatotomija Grieziens aizkuņģa dziedzerī, gk., lai izņemtu audzēju vai akmeni
- fasongrieznis Grieznis ar saliktas konfigurācijas profilam atbilstošas formas griezējasmeni
- jemt Griezt (par asmeni)
- šķērst Griezt (parasti beigtam dzīvniekam, mirušam cilvēkam, piemēram, vēderu, kuņģi), atsedzot iekšējos orgānus, to iekšieni
- mutuļāt Griezties virpulī (par ūdeni, parasti atvarā)
- transekcija Griezums, šķērsojot orgāna garenisko asi; šķērsgriezums
- iegriezties Griežot ievirzīties (priekšmetā, materiālā) - par asmeni, rīku ar asmeni
- skrūvēt Griežot pakāpeniski virzīt (detaļu, kam ir vītnes)
- švurkstināt Griežot švurksteni radīt tam raksturīgo troksni
- nogriezt Griežot un spiežot atdalīt ūdeni (parasti no slapjām drēbēm)
- nogriezt Griežot un spiežot, parasti slapjas drēbes, atdalīt (ūdeni no tām)
- stiebrzare Grīšļaugu dzimtas zaru ("Cladium") ģints suga, diezgan bieži satopama purvos, ezeros, gar jūrmalu, 1-1,5 m gara, zied no jūnija līdz jūlijam, stublājs veltenisks, lapains, lapas plati linealas, ziedu sastats plašs, apziedņa nav, auglis olējāds
- blizme Grīšļu dzimtas ģints ("Blysmus"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, ziedi sakopoti mazziedu vārpiņās, kas pa 4-20 veido divrindu vārpu, kurai pie pamata ir seglapa, 4 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- pikre Grīšļu dzimtas ģints ("Pycreus"), lakstaugi ar ložņājošu vai īsu sakneni un stāvu stulbāju, aug mitrās vietās, ziedi sīki, divdzimumu, bez apziedņa, \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- baltmeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Rhynchospora"), daudzgadīgi, retumis viengadīgi lakstaugi ar ložņājošu vai īsu sakneni un stāvu trīsšķautņainu stublāju, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- pēdveida grīslis grīšļu suga ("Carex rhizina syn. Carex pediformis subsp. rhizodes"), līdz 50 cm augsts daudzgadīgs dažādvārpu lakkstaugs ar spēcīgu, garu sakneni, aug skrajos ceros, Latvijā aizsargājama
- Taujas līcis grīvlīcis Ohotskas jūras ziemeļos, iesniedzas sauszemē 75 km, vidējais platums - 120-130 km, dziļums - 40-50 m, krasti stāvi, klinšaini, ziemeļrietumu daļā lēzeni, neregulāras diennakts plūdmaiņas līdz 5 m
- jauņenieki Grobiņas novada Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Jauņenieku muiža" (vēlāk - "Jaujas") iedzīvotāji
- silenieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" iedzīvotāji
- groduma koeficients groduma intensitātes salīdzinošs mērs dzijām vai pavedieniem ar dažādu lineāro blīvumu; to aprēķina: α=0,01K√T (K – grodums, T – dzijas vai pavediena lineārais blīvums)
- rēvlente Grotburas apakšējai malai paralēli piešūta lente, kurā var būt izveidoti nelieli apaļi caurumiņi (gāķeni) reilīnes ievēršanai vai piešūtas rēvsaites
- spaņolets Grozāms aizbīdnis (bulta), loga aizbīdņa stienis
- virbeļšotauga Grozekļa šotauga - slīdstienim uz klāja vai speciālai sijai piestiprināta šotauga, kas var griezties ap tās piestiprināšanas asi
- ālantas Groziņziežu dzimtas augi dzelteniem ziediem
- griezelēt Grozīt (piemēram, bieži un vairākkārtīgi uzvilkt pulksteni)
- uzciršana Grubuļainas virsmas radīšana ar mehāniskiem paņēmieniem, lai uzlabotu apmetuma vai apdares veida saķēri ar apstrādājamo virsmu
- grūbes Grūdenis
- grūtas Grūdenis
- stūkums Grūdenis
- grūdinis Grūdenis 2
- dzīvenis Grūdenis, zīdenis
- bāņiem Grūdieniem
- jaumiem Grūdieniem, strauji
- kūkumošanās Grunts izplešanās gruntsūdenim sasalstot vai spiedienūdenim atduroties pret saslušu slāni; uzblīdums
- slēgta grupa grupas organizācijas veids kurā no tās sākuma līdz beigām piedalās vieni un tie paši dalībnieki, kas nodrošina augstāku konfidencialitātes pakāpi, lielāku psiholoģisko drošību un uzticēšanos, nemainīgais dalībnieku sastāvs ļauj ievērot iepriekš izstrādātā tematiskā plāna secīgumu
- krausēt Grūst, mīdīt kājām; ar kuļamo velteni uz klona grūst miežu akotus; beržot dalīt nost (parasti akotus)
- grūdeniski Grūstot, grūdieniem
- grūdienis Grūtdienis
- sūrdienis Grūtdienis
- vārgdienis Grūtdienis
- bārabērns Grūtdienis, sērdienis
- kistīņi Gruzijas čečeni, dzīvo gk. Pankisi ielejā pie robežas ar Čečeniju (Krievijā); kistīnieši
- kistīnieši Gruzijas čečeni, dzīvo gk. Pankisi ielejā pie robežas ar Čečeniju (Krievijā); kistīņi
- šoti Gruzīnu laužamā maize, kas tiek daudz lietota ar asajiem ēdieniem, Latvijā to tirgo kā lavašu
- Očokoči gruzīnu mitoloģijā — meža dievība, kurai trūkst runas dāvanu, bet viņa balss skaņas izraisa cilvēkos paniskas šausmas, viņa ķermenis klāts ar rūsganiem matiem, ir gari un asi nagi, savus pretiniekus viņš pāršķeļ uz pusēm ar krūšu izaugumu, kas atgādina uzasinātu cirvi
- Ilzes ezers Gruženieku ezers Vīpes pagastā
- gobens Gubenis
- gubens Gubenis - īpaša telpa vai šķūnis salmu, sera, arī dažādu lauksaimniecības rīku uzglabāšanai
- gubinis Gubenis - neliela piebūve pie rijas vai kūts
- piegubenis Gubenis - piebūve pie rijas vai kūts
- Guddeneeken Gudenieku muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Gudenieku pagastā
- Gāršinieki Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Gāršenieki" nosaukuma variants
- Skujenīši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Skujenieši" nosaukuma variants
- Gulbēnu ezers Gulbeniņš Liezēres pagastā
- Gulbenu ezers Gulbeniņš, ezers Liezēres pagastā
- Gulbenes ezers Gulbeniņš, ezers Liezēres pagastā
- Brikšņu ezers Gulbeniņš, ezers Liezēres pagastā
- gulden Guldenis
- silli Guleniskas dzīslas veida izvirdumu iežu iegulas starp horizontāli gulošiem slāņiem
- ūdensgulta Gulta, kuras matracis pildīts ar ūdeni vai želeju
- moskitero Gultas aizklājs, kas aizsargā pret moskitiem, siltu zemju odiem, no kuru dūrieniem saslimst ar purva drudzi
- nogulēt Guļot netīrā vietā, padarīt netīru (savu ķermeni, tā daļas) - par dzīvniekiem
- apsviesties Guļot strauji apgriezties (no vieniem sāniem uz otriem, no muguras uz vēdera u. tml.)
- vārtīties Guļus griezties, velties, parasti no vieniem sāniem uz otriem
- vāļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem; valstīties
- valstīties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem; vāļāties (1)
- viļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem: vāļāties (1)
- šļaubeniski Guļus, nolaideni, slīpi
- daktilotēka Gumijas uzpirkstenis, pirksta aizsargs
- jūrmalas gumumeldrs gumumeldru suga ("Bolboschoenus maritimus", arī "Scirpus maritimus"), sastopams reti Baltijas jūras un Rīgas jūras līča lagūnas ezeru piekrastēs, kā arī Daugavas ielejā - upes sēkļos un palienē, līdz 150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gariem pazemes dzinumiem
- vizbulis Gundegu dzimtas ģints ("Anemone"), daudzgadīgs lakstaugs ar cilindrisku vai bumbuļveida sakneni, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas; tās sugas, ko audzē kā krāšņumaugus mēdz saukt par anemonēm
- ūdensgundega Gundegu dzimtas ģints ("Batrachium"), ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
- purene gundegu dzimtas ģints ("Caltha"), daudzgadīgs mitru vietu augs ar spilgti dzelteniem ziediem un veselām zobainām lapām, >40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- mežvītenis Gundegu dzimtas ģints ("Clematis"), daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem ziediem un lielām apziedņa lapām, \~300 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, kā krāšņumaugus audzē >20 sugas, \~60 šķirnes un \~100 hibrīdus
- gaiļpieši Gundegu dzimtas ģints ("Delphinium"), daudzgadīgi lakstaugi ar aptuveni 360 sugām; daudzgadīgi lakstaugi ar staraini šķeltām vai dalītām lapām, ziedi ķekaros vai skarās, visbiežāk zili, Latvijā konstatēta 1 suga
- Stevena gundega gundegu suga ("Ranunculus stevenii"), Latvijā sastopama ļoti reti
- būzinēt Gurdeni (bezspēcīgi, izsmelti) riet vai runāt (ironiski)
- languendo Gurdi, gurdeni
- gurmanši Gurmi - tauta Āfrikas rietumu daļā (Ganā, Togo, Kotdivuārā, Nigērā un Beninā)
- piejosta Gurnģērba augšmalai vai augšģērba lejasmalai piešūta vai citādi, piemēram, līmējot, metinot, piestiprinātā griezummalu glītapstrades papilddetaļa, ar kuru attiecīgo ģērba joslu piekļauj valkātāja ķermenim
- Gvajānas plakankalne Gvajānas plakankalne - atrodas Dienvidamerikas ziemeļaustrumu daļā (angļu val. "Guiana Highlands"), starp Amazones un Orinoko zemieni, garums - >2000 km, augstums - līdz 3014 m
- šamuā Ģemzes krāsā, dzelteni brūns
- fenilektonūrija Ģenētiskā patoloģija, kuras cēlonis ir aminoskābes fenilalanīna metabolisma traucējums, kas noved pie fenilalanīna un tā derivātu uzkrāšanās audos un cilvēka agrīnās attīstības laikā bojā smadzeņu audus
- hipofosfatāzija Ģenētiski nosacīts alkāliskās fosfatāzes iztrūkums ar rahītam līdzīgu klīnisko ainu: visi galvenie rahīta simptomi
- attieculis Ģenitīvs
- pielikuma ģenitīvs ģenitīvs (parasti īpašvārda ģenitīvs), kas paskaidro tuvāk citu lietvārdu, konkretizējot to pēc ģeogrāfiskā novietojuma vai radniecības
- dalāmais ģenitīvs ģenitīvs, kas. izsaka mēra, apjoma attieksmes starp diviem lietvārdiem
- inženierģeoloģija Ģeoloģijas nozare par Zemes garozas augšējo slāņu ģeoloģiskajām īpatnībām un procesiem saistība ar cilvēka inženierdarbību
- Zeltapses laukakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, starp Upsīšu un bijušajām Zeltapses mājām, apkārtmērs - 16,4 m, garums - 5,9 m, lielākais platums - 4 m, augstums - 3 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, daži pētnieki uzskata par kultakmeni; Upsīts; Rūnu akmens
- Zaņas lejteces atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Zaņas lejtecē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 53,2 ha, upes pamatkrastā vairākās vietas atsedzas pelēki un brūngani kaļķakmeņi, pelēki melni māli, kā arī irdeni smilšakmeņi, kopējais biezums - \~3,5 m
- Velna skroderis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, akmens, kas atrodas Madonas novada Praulienas pagastā, Kujas kreisajā krastā, augstums — 4,2 m, garums — 6,4 m, platums — 6 m, apkārtmērs — 20 m, tilpums — 100 kubikmetri, akmenim gandrīz cilindriska forma, malas stāvas, sarkanīgs rapakivi granīts ar ļoti lieliem kristāliem
- Baltavots un Melnavots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas 2 km uz dienvidiem no Kuldīgas, Kurmāles pagastā, mežā, 400 m uz dienvidrietumiem no Pļavnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., unikāli augšupplūdes avoti ar lielu debitu; Baltavots — diametrā 2 m, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts; aptuveni 200 m attālumā atrodas Melnavots ar 1,5 m dziļu akaci, avotam melno nokrāsu piešķir kūdra
- Kazu ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai; Kazugrava
- Bolēnu acu avots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Bērzaunes pagastā, 2 km uz austrumiem no Gaiziņkalna, Ošu gravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., hipsometriski visaugstākais avots Latvijā (~262 m vjl.), senatnē bijusi kulta vieta, ūdeni izmantoja tautas dziedniecībā acu dziedināšanai
- Ventas rumba ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, platākais Latvijas ūdenskritums, atrodas Kuldīgā, Ventā, dabas lieguma "Ventas ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 7,6 ha, platums vasarā - \~110 m, palu laikā - līdz 150 m, augstums - 1,8-2,2 m, izskalojot dolomīta slāņus pakāpeniski pārvietojas augšup pa Ventu
- Stupeļu lielais akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, sena kulta vieta, atrodas Stupeļu kalna rietumu piekājē, garums - 6,7 m, platums - 5,6 m, augstums nogāzes pusē - 2,8 m, kalna pusē - 0,2 m, apkārtmērs - 20,5 m, akmenim ir apgāztas piramīdas forma, tā virsa plakana (25 kvadrātmetri), virspusē neregulārs iedobums (1,5 x 1,3 m, dziļums - 0,1 m), pie akmens konstatēts māla klons (domājams, ziedošanas vieta)
- Svētciema akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, vaļņveida reljefa forma Rīgas līča piekrastes zemūdens nogāzē, atrodas Salacgrīvas pagastā iepretī Svētciemam, 200 m no krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,1 ha, paralēli krastam orientēts \~150 m garš akmeņu valnis, kas parasti atrodas zem ūdens, pazeminoties ūdenslīmenim daži akmeņi kļūst redzami
- zvaigzne Ģeometriska figūra, ķermenis ar smailiem stariem; priekšmets, veidojums, kam ir šāda forma
- ātruma paralelograms ģeometriska konstrukcija, kas attēlo ātrumu saskaitīšanas likumu: ja materiālais punkts vai ķermenis vienlaikus piedalās divās kustībās, tad rezultējošais kustības ātrums attēlojams ar diagonāli paralelogramā, kura divas malas veido šo divu kustību ātrumu vektori
- desmitskaldnis Ģeometrisks ķermenis - daudzskaldnis, ko ierobežo desmit skaldnes
- prīsma Ģeometrisks ķermenis ar divi vienādiem un parallēliem galiem, kurus savieno sānēji parallēlogrammi; prizma (1)
- sferoīds Ģeometrisks ķermenis, kas izveidojas, elipsei rotējot ap savu mazo asi
- konuss Ģeometrisks ķermenis, kas veidojas, taisnleņķa trijstūrim griežoties ap vienu no savām katetēm
- daudzskaldnis ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo galīgs skaits daudzstūru (skaldņu), kam malas ir kopīgas (daudzskaldņa šķautnes); poliedrs
- tors Ģeometrisks ķermenis, ko veido riņķa rotācija ap asi, kura atrodas šā riņķa plaknē, bet nekrusto to; veidojums, kam ir šāda ģeometriska ķermeņa forma
- smaguma centrs ģeometrisks punkts ķermenī vai ārpus tā, caur kuru iet smaguma spēka darbības līnija (neatkarīgi no tā, kā ķermenis orientēts telpā)
- plecģērbs Ģērbs, kas, balstoties uz pleciem, daļēji vai pilnīgi aptver cilvēka ķermeni jebkurā garumā
- sakši Ģermāņu cilšu grupa, kas aptuveni no 3. līdz 9. gadsimtam dzīvoja starp Elbu un Reinu; šīs cilšu grupas piederīgie
- audžuģimene ģimene, kas audzina bērnu vai bērnus, kuriem uz laiku vai pastāvīgi ir atņemta viņu ģimeniskā vide un kuru interesēs nav bijusi iespējama palikšana savā ģimenē
- en famille ģimenē; ar ģimeni
- ģiltene Ģindenis
- ģiltine Ģindenis
- ģindinis Ģindenis
- ģipsis ģipša saistviela – balts pulveris, kas, sajaukts ar ūdeni, ātri saistās un cietē, pārvēršoties ģipšakmenī
- veidnes uzsūktspēja ģipša veidnes spēja uzsūkt ūdeni no keramiskās lejamās masas, lai veidotos drumstala
- Havajas ģitāra ģitāra, kuras izcelsme saistāma ar blūza izpildītājiem, kas vilka (slidināja) pa instrumenta stīgām nosistu pudeles kakliņu, nazi u. c., 20. gs. 30. gados izveidojās ģitāras mūsdienu forma ar statīvu, stīgas strinkšķina ar plektru vai metāla uzpirksteni, piespiež ar metāla plāksnīti
- molibdēnskābe H2MoO4, molibdena trioksīda MoO3 savienojums ar ūdeni
- ātršāvējhaubice Haubice ar palielinātu šaušanas ātrumu, un parasti var veikt līdz 6 šāvieniem minūtē
- Čelekena Hazara - pilsēta Turkmenistānā, Čelekenas pussalā
- hēgelisms Hēgeļa filozofija un uz tās pamata radušies filozofijas, virzieni
- hekatoncheiri Hekatonheiri - grieķu mitoloģijā - no zemes un debess dzimuši vareni milži, katrs ar 50 galvām un 100 rokām, skaitā 3
- ālante Helēniju ālante - helēniju staģe ("Inula helenium"), ilggadējs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, līdz 2 m garu stublāju un spilgti dzelteniem ziediem; saknes izmanto dziedniecībā
- vālanta Helēniju ālante ("Inula helenium")
- alanta Helēniju staģe ("Inula helenium")
- alante Helēniju staģe ("Inula helenium")
- alantes Helēniju staģe ("Inula helenium")
- ālants Helēniju staģe ("Inula helenium")
- alīva Helēniju staģe ("Inula helenium")
- helēna Helēniju staģe ("Inula helenium")
- staģes Helēniju staģe ("Inula helenium")
- stiepata Helēniju staģe ("Inula helenium")
- stiepats Helēniju staģe ("Inula helenium")
- sūriči Helēniju staģe ("Inula helenium")
- rudens helēnija helēniju suga ("Helenium autumnale"), kuras atsevišķas šķirnes Latvijā audzē kā krāšņumaugus
- Bīglova helēnija helēniju suga ("Helenium bigelovii")
- Hupa helēnija helēniju suga ("Helenium hoopesii")
- zobenastes Helicerātu apakštipa senčauļu klases kārta ("Xiphosura"), ķermenis (garumā līdz 90 cm) sastāv no galvkrūtīm, vēdera (katru klāj atsevišķa bruņa) un zobenveidīga postanālā izauguma, dzīvo jūrās un okeānos uz grunts
- senčauļi Helicerātu klase ("Palaeostraca"), jūras dzīvnieki, kas elpo ar žaunām, ķermeni klāj hitīna čaula, galvkrūtis daļēji posmotas, vēders ar plātņveida peldkājām un galapiedevu jeb telsonu, dzīvo siltajās jūrās
- pseidoskorpiji Helicerātu klases kārta, neīstie skorpiji, 1100 sugas, no tām Latvijā - 9; kērmenis 1-7 mm garš, saplacināts ar galvkrūšu nodalījumu un vēderu ar 11-12 posmiem, 4 pāri ejkāju, mazas knaibļveida heliceras un ļoti spēcīgas žokļkājas ar lielām spīlēm
- hilarijas Hellēnistiski-romiskā laikmetā dažādi jautri svētki ar gājieniem, dzīrēm un maskām
- fenasāls Helmintoze (tenidoze), ko cilvēkam izraisa vēršu lentenis ("Taeniarhynchus saginatus")
- milerioze Helmintozes veids, veltenisko tārpu ierosināta aitu un kazu pneimonija un pleiropneimonija
- minerālu garoza hemogēnas izcelsmes minerālu agregāti, kas pakāpeniski uzkrājas uz kāda substrāta virsmas
- methemoglobīns Hemoglobīna oksidēšanās produkts brūnā krāsā, kurš satur trīsvērtīgo dzelzi un nespēj apgriezeniski saistīt skābekli; atrodams asinīs pēc saindēšanās ar hlorātiem, ferocianīdiem, hinoniem, peroksīdiem, acetanilīdu, fenacetīnu u. c.
- protoheraldika Heraldika, tās attīstības agrīnajā posmā, aptuveni līdz 12. gs.
- pseidoaldosteronisms Hereditāri konģenitālas tubulopātijas paveids (iespējams, autosomāli dominanta vai recesīva pārmantošana): sistoliski diastoliska hipertonija, kas manifestējas jau agrā bērnībā; hipokaliēmija, plazmas renīna daudzums samazināts, nātrija retence
- Kremenčukas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā (14 km augšpus Kremenčukas), Ukrainā, Kirovohradas, Poltavas un Čerkasu apgabalā, izveidota 1959. g., platība - 2250 kvadrātkilometru, garums - 185 km, lielākais platums - 30 km, vidējais dziļums - 6 m, ūdenslīmenis svārstās līdz 5 m
- Kairokumas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Sirdarjā, Tadžikistānā, Fergānas ielejas rietumu daļā, izveidota 1951. g., platība — 513 kvadrātkilometru, garums — 55 km, lielākais platums — 20 km, vidējais dziļums — 8,1 m, lielākais — 28 m, ūdenslīmenis svārstās — līdz 7 m
- emulsija Heterogēna sistēma, kas sastāv no sīkiem šķidruma pilieniem, kuri iejaukti un vienmērīgi izkliedēti kādā citā šķidrumā
- slūžas Hidrauliska būve, piemēram, ūdens transportlīdzekļu caurlaišanai ūdenstilpes vietā, kur krasi mainās ūdens līmenis
- bremze hidrauliska enerģijas disipācijas (izkliedēšanas) ierīce, ko izmanto motoru jaudas noteikšanai; sastāv no rotora ar vairākiem ratiem, kas griežas ar ūdeni pildītā tvertnē; bremzē mehāniskā jauda pāriet ūdens virpuļos un pārvēršas siltumā
- viļņu pretestība hidroaeromehānikā – pretestība, kas rodas, ja gāzes ātruma attiecība pret ķermeni pārsniedz skaņas ātrumu šai gāzē un ir triecienviļņa ierosināšanai patērētās enerģijas daudzums
- hidrauliskais akumulators hidroakumulators; akumulators, kurā uzkrāj hidraulisko enerģiju, ko pēc tam var izmantot (piem., uzkrāj ūdeni paaugstināta līmeņa tilpnē; uzkrāj tvertnē eļļu ar augstu spiedienu, ko uztur ar slogu, atsperi vai saspiestu gāzi); bieži izmanto aviācijas un citās hidroiekārtās
- hidrolizāts Hidrolīzes produkts; šķīdums, kas rodas, koksni hidrolizējot ar ūdeni
- hidrometrija Hidroloģijas nozare, kurā izstrādā metodes dažādu tekošam ūdenim raksturīgu lielumu mērīšanai; ūdens caurteces mērīšana ūdensteces (upes, strauta, kanāla) gultnē
- lejupejošā programmēšana hierarhiska programmas izstrādāšanas metode, kuru izmantojot programmēšanu sāk ar vispārējiem priekšrakstiem un pakāpeniski tos detalizē, veidojot apakšprogrammu kopu
- koniofora Himēnija sēņu afilloforu rindas dzimta ("Coniophoraceae"), augļķermeņi klājeniski, šķiedraini, ādaini, tumšbrūni vai brūni, sporām biezs, divkāršs apvalks, himēnijs krokains ar izciļņiem un seklām porām vai gluds, 8 ģintis, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 5 sugas
- piepjusēnes himēnijsēņu grupa, kurā apvienotas vairākas rindas un dzimtas, kas attīstās kā saprotrofi uz nedzīvas koksnes, dažreiz arī kā parazīti uz dzīvas koksnes, izraisot tās trupi; augļķermeņi, ko ikdienā mēdz saukt par piepēm, var būt klājeniski, nagveidīgi, cepurveidīgi, spilvenveidīgi, kokveidīgi, pakavveidīgi, ar kātiņu cepurītes malā vai centrā, pēc konsistences tie var būt kokaini, korķaini, gaļīgi (it īpaši svaigi), ādaini
- kortīcija himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Corticiaceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, bieži malās atstāvoši no substrāta, izraisa skujkoku un lapkoku koksnes balto trupi, Latvijā konstatētas 42 ģintis, 82 sugas
- telefora Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Telephoraceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, ar gludu vai adatveidīgu himenoforu, ragveidīgi zaroti, var sastāvēt no kātiņa un cepurītes, 18 ģinšu, 200 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 21 suga
- dižadatene Himēnijsēņu klases afiloforu rindas dzimta ("Hericiaceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, ar kātiņu un cepurīti vai koraļļveidīgi, himenofors adatveidīgs, Latvijā 2 ģintis, 2 sugas
- tintene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas sēņu dzimta ("Coprinaceae"), cepurīšu sēne, kuras nogatavojies augļķermenis izplūst melnā šķidrumā, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 46 sugas
- negailene Himēnijsēņu klases beku rindas mieteņu dzimtas ģints ("Hygrophoropsis"), saukta arī par neīsto gaileni, Latvijā konstatēta 1 suga
- pienaine himēnijsēņu klases bērzlapju dzimtas ģints ("Lactarius"), cepurīšu sēne, kuras augļķermenis satur piensulu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 45 sugas (t. sk. krimildes, rudmieses, vilnīši, saldūksne, eglene, cūcene, sarkandzeltaine un alksnene)
- piepjsēnes Himēnijsēņu klases dzimta ("Polyporaceae"), augļķermeņi nagveidīgi ar cepurīti un kātiņu, plakani, pakavveidīgi, spilvenveidīgi, klājeniski, vairākums noārda koksni; Latvijā 42 ģintis, 90 sugas
- peniofora Himēnijsēņu klases kortīciju dzimtas ģints ("Peniophora"), sastopamas gk. uz sausiem nokaltušiem zariem un stumbriem, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
- vaskaine himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Peniophora")
- melnbaltene himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Melanoleuca"), sēņu augļķermeņi parasti ir gaļīgi, balti, okerdzelteni, pelēki vai brūni, sporas baltas un bezkrāsainas, 38 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
- dižvālene Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Clavariadelphus"), Latvijā konstatētas 6 sugas, augļķermeņi līdzīgi vālei, visbiežāk dzelteni
- Kubera Hindu mitoloģijā - bagātības dievs, kuram bija kroplīgs ķermenis - trīs kājas un milzīgs vēders; par uzticību un godīgumu Brahma viņu padarīja par dievu un pazemes bagātību un ziemeļu sargātāju
- Satrādžits hindu mitoloģijā - personāžs, kas saņēma dāvanā saules dieva burvju akmeni, kas tikumīgam īpašniekam kļuva par neizsīkstošu zelta avotu un aizstāvi pret visām nelaimēm, bet nekrietnam īpašniekam tas nesa bojāeju
- vidjādharas hindu mitoloģijā - pusdievu grupa, labsirdīgi gaisa gari, kas mīt starp zemi un debesīm kā Indras pavadoņi vai arī mīt ziemeļu kalnos; kopā ar kinnarām un jakšām viņi pieder pie Kuberas svītas un pārzin maģiskos rituālus, kas ļauj viņiem pēc vēlēšanās mainīt savu izskatu; viņu vīrieši ir slaveni ar savu gudrību, sievietes - ar skaistumu
- ārtī Hinduismā - viens no galvenajiem templī novietota svētā pielūgšanas rituāliem: zvaniņiem un mantrām skanot, rituāla dalībnieki vijīgām roku kustībām it kā piedāvā dievības attēlam ghī (pārkausēta šķidra sviesta) lākturi, vīraku, puķes un ūdeni
- jonilinga Hinduisma kulta statuete - dažkārt visai ievērojamu izmēru skulptūra, kas attēlo stilizētas sievišķās ģenitālijas, virs kurām attēlots eriģēts vīrieša dzimumloceklis
- saharopinūrija Hiperlizinēmijas forma, līdzīga hiperlizinēmijai, bet ar augstāku L-saharopīna un zemāku lizīna līmeni urīnā
- mikroadenoma Hipofīzes adenoma, kuras diametrs - <10 mm un kuras lokalizāciju nevar noteikt ar parastajām rentgenizmeklēšanas metodēm
- makroadenoma Hipofīzes adenoma, kuras diametrs - >10 mm, tāpēc tā ir viegli konstatējama ar parastām rentgenizmeklēšanas metodēm
- pinealocīts Hipofīzes galvenā šūna, epitelioīda šūna ar bālu citoplazmu, izteiktiem kodoliņiem un lielu kodolu, kas var būt neregulāri segmentēts; šo šūnu stabiņi veido hipofīzes ķermeni
- bioplazmīns Hipotētiska viela visās dzīvajās šūnās, kas nepieciešama šūnas funkcijai, bet pakāpeniski izsīkst, pazeminādama vielu maiņu
- Rodīnija Hipotētisks lielkontinents, kas pastāvēja aptuveni pirms 1,1 miljarda gadiem
- Nuna Hipotētisks lielkontinents, kas pastāvēja aptuveni pirms 1,8 miljardiem gadu
- Pangeja Hipotētisks paleozoja superkontinents, kurš pastāvējis aptuveni pirms 300 miljoniem gadu un aptvēris vienkopus visu tā laika sauszemi
- Lielais Sprādziens hipotētisks sprādzienveida process, kurā no niecīga ultrablīva objekta (iespējamie sākuma izmēri 10^-35^ m, blīvums 10^97^ kg/m^3^) izveidojies Visums; Visuma attīstības sākumposms pirms aptuveni 10-15 miljardiem gadu
- neīstā anoreksija histērijā novērojams stāvoklis: slimnieks atklāti nekā neēd, bet ēd slepeni
- vairodziņš Hitīna, ragvielas vai kaula veidojums, kas klāj dzīvnieku (kukaiņu, rāpuļu, putnu) ķermeni vai tā daļu
- alūvijs Holocēns - pēcleduslaikmets, aptuveni pēdējie 10 tūkstoši gadu
- kristalli Homogeni, anizotropi ķermeņi, kas labvēlīgos rašanās apstākļos iegūst pareizu, plaknēm ierobežotu, gk. no iekšējās struktūras atkarīgu formu
- homogenizators Homogenizācijas aparāts, piem., audu homogenizācijai pirms ķīmiskās analīzes veikšanas
- putns Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa klase ("Aves"), dzīvnieks, kam ķermeni klāj spalvas, priekšējās ekstremitātes pārvērstas spārnos un kas parasti spēj lidot, 28 kārtas, \~160 dzimtas, \~9000 sugu, Latvijā konstatēts 18 kārtu, 58 dzimtas, 325 sugas (79 sugas iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā)
- zivs hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa nodalījums ("Pisces"), dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī, elpo ar žaunām un kam ir abpusēji saplacināts, parasti zvīņām, klāts, ķermenis, spuras
- skrimšļzivis Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa zivju nodalījuma klase ("Chondrichthyes"), kuras pārstāvjiem raksturīgs skrimšļa skelets, ar zvīņām klāts vai kails ķermenis, \~5000-10000 sugu, Latvijā nav sastopamas
- nonesuma leņķis horizontālais leņķis starp gaisakuģa garenass un ceļa ātruma virzieniem; tā lielumu ietekmē vēja ātrums un virziens
- rīģelis Horizontāli vai ieslīpi novietots nesošs būvelements (sija, stienis), kas stingri vai ar locīklu savieno statņus vai kolonnas; rigelis; spraislis
- šķore Horizontās stienis, kurā ar āķi iekar katlu
- dalmātieši Horvātu etnogrāfiska grupa Dalmācijā, seno ilīrieši dalmātu cilts pēcteči, romiešu laikā romanizēti, pēc slāvu ienākšanas (VI-VII gs.) pakāpeniski pārslāvojušies, runā serbohorvātu valodas čakaviešu dialektā, ticīgie - gk. katoļi
- metacentriskās hromosomas hromosomas ar aptuveni vienāda garuma pleciem
- hemihromosoma Hromosomas gareniskās dalīšanās produkts
- hromšpinelīdi Hromu saturoši salikto oksīdu minerāli; raksturīgi bāziskiem un ultrabāziskiem iežiem, vieni no dimantu pavadoņminerāliem
- arterioskleroze Hroniska artēriju saslimšana - artēriju sieniņu sabiezināšanās un pārkaļķošanās ar elastības un savilkšanās spējas samazināšanos
- neiroglikopēnija Hroniska hipoglikēmija, kad glikozes līmenis ir tik zems, ka cieš smadzeņu funkcijas; personības pārmaiņām seko intelekta degradācija, vēlāk var būt krampji, koma, iestāties nāve
- heterohromiskais ciklīts hronisks vienas acs ciklīts, kas depigmentē varavīksneni un rada atšķirību acu krāsā
- asprātība Humoristiski vai satīriski izteicieni
- svētais ibiss ibisu dzimtas suga "Threskiornis aethiopica", ko senie ēģiptieši uzskatīja par svētu
- retoromāņu valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas dialekti, kas izveidojušies no vulgārās latīņu valodas Alpu seniedzīvotāju retu cilšu valodu ietekmē
- nomoģenēze Ideālistiska dzīvās dabas attīstības teorija, pēc kuras evolūcija tiek uzskatīta par procesu, kurā darbojas divējādi cēloņi: iekšēji ("autonomiski") cēloņi, kas ir galvenie, un ārēji ("horonomiski") cēloņi, kas var radīt tikai nenozīmīgas pārmaiņas
- Karno cikls ideāls atgriezenisks termodinamisks cikls, kas sastāv no pārmaiņus secīgiem diviem izotermiskiem un diviem adiabatiskiem procesiem
- pan-kustības Idejiski virzieni, kuru nolūks ir apvienot kādas tautas, tautu grupas vai kādas reliģijas utt. piederīgos kopējiem mērķiem
- kosmopolītisms Ideoloģija, kas noraida nacionālu patstāvību un suverenitāti, sludina vienaldzīgu izturēšanos pret dzimteni, nacionālo kultūru, tradīcijām
- vezuviāns Idokrazs - silikātu klases minerāls, brūns, dzeltens vai zaļš; veidojas metasomatiskos metamorfisma procesos, izmanto par rotakmeni
- sīkaugļu idra idru suga ("Camelina microcarpa"), augstums 40-60 cm, ziedi bāli dzelteni, aug gk. uz dzelzceļiem un grants karjeros, Latvijā izplatīta austrumu un vidusdaļā
- sējas idra idru suga ("Camelina sativa"), augstums 30-80 cm, ziedi dzelteni
- krāteris Ieapaļš padziļinājums (zemes virsmā), ko rada, piemēram, meteorīti, sprādzieni
- kāpnes Iebūve (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažāda augstuma posmiem
- trepes Iebūve (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažādiem augstuma posmiem; kāpnes (1)
- Īkstrums Iecavas kreisā krasta pieteka Iecavas pagastā, garums - 23 km, kritums - 21 m, iztek no Galenieku purva Codes pagastā, vidustece Mežotnes pagastā
- aizčikstēties Iečirkstēties (par sienas pulksteni pirms sišanas)
- spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar spēku (uz ko), panākt, ka no kā izdalās (šķidrums)
- spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) virzās kur iekšā
- gāzt zemē (arī no kājām, nost) iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām)
- gāzt no kājām (nost, arī zemē) Iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām)
- nogāzt no kājām Iedarbojoties uz (kādu) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām)
- spiest Iedarboties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar, piemēram, ķermeņa daļas, spēku tā, ka kādam tiek pilnīgi vai daļēji ierobežotas kustības iespējas, arī izraisās sāpes
- izkarsēt Iedarboties tā, ka (ķermenim) kļūst ļoti karsti (par sauli, karstumu u. tml)
- sfagnu iedobīte iedobīšu sēņu suga ("Arrhenia gerardiana", syn. "Omphalina sphagnicola")
- robotā iedobīte iedobīšu sēņu suga ("Arrhenia onisca")
- premutācija Iedomāta norise, sagatavošanās mutācijai, stabiliem pangeniem pārejot labilā stāvoklī
- diastemomiēlija Iedzimti gareniski šķeltas muguras smadzenes
- fenilketonūrija Iedzimts aminoskābju maiņas traucējums; organismā palielinātā daudzumā uzkrājas fenilalanīna maiņas blakusprodukti, kas izraisa citas vielmaiņas novirzes, tiek traucēta bērna garīgā attīstība
- aborigēni Iedzīvotāji, kas no seniem laikiem dzīvo kādā zemē, apvidū; iezemieši, pirmiedzīvotāji
- pirmiedzīvotāji Iedzīvotāji, kuru senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū
- iezemieši Iedzīvotāji, kuru senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū; pirmiedzīvotāji
- iedzimtais Iedzīvotājs, kura senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū; pirmiedzīvotājs; iezemietis
- kvazistabilie iedzīvotāji iedzīvotāju kopums (modelis) ar nemainīgu dzimstību un pakāpenisku, lēnu mirstības samazināšanos; iedzīvotāju vecumstruktūra praktiski paliek nemainīga
- iedzīvotāju dzīves līmenis iedzīvotāju materiālo un kultūras vajadzību apmierinātības pakāpe, nodrošinātība ar nepieciešamajiem labumiem un garīgajai attīstībai vajadzīgajiem prirkšmetiem, pakalpojumiem un nosacījumiem, iedzīvotāju patēriņa līmenis
- paķert Iegādāties, iegūt; arī paņemt, parasti slepeni, neatļauti
- histerotēciji Iegareni dažu sēņu un ķērpju augļķermeņi, kas atveras ar spraugu
- drumi Iegareni, izstiepti pauguri, ko izveidojušas ledāju nogulas
- drumliņi Iegareni, izstiepti pauguri, ko izveidojušas ledāju nogulas
- drumlini Iegareni, parasti lielās grupās sastopami, ledāja kustības virzienā orientēti pauguri, kas veidoti no morēnas materiāla
- draivs Iegriezts sitiens tenisā
- neizpildīts ieguldījumu pakalpojums ieguldījumu pakalpojums, ko sistēmas dalībnieks pieņēmis izpildei, bet pilnīgi vai daļēji nav veicis, un tā rezultātā ieguldītājs cietis zaudējumus vai finansu instrumenti ir neatgriezeniski pazuduši
- iebetonēt Ieguldīt un nostiprināt (kur iekšā, piemēram, konstrukciju, stieni), aizlejot ar betona masu
- iecementēt Ieguldīt un nostiprināt (kur iekšā, piemēram, konstrukciju, stieni), aizlejot ar cementa masu
- ierotināties Iegulties, novietoties (kur), apļveidā saliecot ķermeni
- Unguzs Iegultņveida pazeminājums starp Aizunguza Karakumu un Centrālo Karakumu, no Amudarjas austrumos līdz Uzbojai rietumos, Turkmenistānā, garums - \~470 km, lēzenu ieplaku (95-115 m vjl., platums - 1-4 km, garums - līdz 15 km) virkne ar solončakiem un takiriem, ziemeļos - kāple jeb činks (augstums 60-160 m), dienvidos - zema smilšu grēdu barjera
- pelviorentgenogrāfija Iegurņa rentgenizmeklēšana
- nitrozodimetīlanilīns Iegūst dimetīlanilīnu sālsskābes šķīdumā apstrādājot ar nātrija nitrītu, oranži dzelteni kristāli
- samesties iegūt (kādas īpašības), nonākt (kādā stāvoklī) - par ķermeni, tā daļām
- iespēkoties Iegūt, arī atgūt spēku, veselību (parasti pakāpeniski)
- noprast Iegūt, parasti aptuvenu, priekšstatu, saprast, parasti aptuveni
- sasmakt Iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (par gaisu neizvēdinātā telpā); plūsmas trūkuma, piemaisījumu dēļ iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (par ūdeni, ūdenstilpi)
- mitridatisms Iegūta imunitāte pret indi: panākama, pieradinoties pie indes ar pakāpeniski palielinātām devām (teika vēsta, ka Pontas valdnieks Mitridats VI tā izsargājies no noindēšanas)
- ieplaucēt Iejaut (maizi), aplejot iejavas miltus ar verdošu ūdeni
- apsāpt Iekaist visapkārt, no visām pusēm (par ķermeni, tā daļu)
- piedziedzerot Iekaist, pietūkt (par tesmeni)
- sadziedzerot Iekaist, satūkt (par tesmeni)
- dziedzerot Iekaist, tūkt (par tesmeni)
- perialienīts Iekaisums ap svešķermeni
- tvaika katls iekārta ar kurtuvi, kur iegūst virs atmosfēras spiediena tvaiku izmantošanai ārpus iekārtas, ja tajā esošo darbvielu (ūdeni) apsilda ar kurināmā sadedzes dūmgāzēm
- stasanizators Iekārta piena stasanizācijai kurā to plānā kārtiņā spiež pa šauru 1-1,5 mm spraugu starp divām caurulēm, kurās pretējā virzienā plūst karsts ūdens un pēc tam strauji atdzesē ar aukstu ūdeni vai saldējamā iekārtā
- automātiskā dzirdne iekārta, kas padod ūdeni automātiski, bez cilvēka klātbūtnes
- stelles iekārta, mašīna noteikta pinuma, blīvuma un platuma auduma veidošanai no iepriekš sagatavotiem šķēru, un audu pavedieniem; aužamie stāvi
- apniezēties Iekņudēties, ieniezēties uz īsu mirkli
- apdobe Iekopta augsnes josla ap koku vai krūmu, kas aptuveni atbilst sakņu izplatības joslai
- papeldēties Iekrītot ūdeni, samērcēties
- viduspuse Iekšējā vide (ķermenim)
- perkusija Iekšējo orgānu (parasti medicīniska) izmeklēšana un to stāvokļa novērtēšana pēc skaņas, kas rodas, ja ar piesitieniem izraisa dažādu ķermeņa daļu audu vibrāciju
- spriegums Iekšējo spēku kopums, kuri rodas, ja ķermenis deformējas ārējo spēku iedarbībā
- dikloksacilīns Iekšķīgi lietojams antibiotisks penicilīnu rindas medikaments
- šķērsiela Iela, kas šķērso galveno, lielāko ielu vai šķērseniski ir savienota ar to
- ielaidans Ielaidens, ar pakāpenisku slīpumu uz leju
- aplenkt Ielenkt (kādu objektu), lai pakāpeniski iznīcinātu (to)
- apauši Iemaukti bez laužņiem, ko lieto zirga piesiešanai stallī un atpūtas laikā starp darba cēlieniem
- aizaniezēties Ieniezēties
- aizniezēties Ieniezēties
- iekniesēties Ieniezēties
- iekniest Ieniezēties
- iekniestēties Ieniezēties
- iekniesties Ieniezēties
- iekniezēties Ieniezēties
- iekudēties Ieniezēties
- ienieztēties Ieniezēties
- uzniezēt Ieniezēties
- ieknidēties Ieniezēties, iekņudēties
- ieņurkot Ienirt
- ienirties Ienirt (1)
- noiet Ienirt (parasti dziļi)
- kāpt zirgam mugurā ieņemt jātenisku stāvokli uz zirga
- shopping iepirkšanās (parasti runājot par ārzemju braucieniem iepirkšanās nolūkos)
- Akdžakajas ieplaka ieplaka Turkmenistānas ziemeļrietumu daļā (_Akjagaýa çöketligi_), Dašoguzas vilajetā, devītā zemākā sauszemes ieleja pasaulē - 76 m zjl., ielejas garums - \~50 km, platums - \~6 km
- Sarikamišas ieplaka ieplaka Vidusāzijā, uz dienvidrietumiem no Arāla jūras, Turkmenistānā un Uzbekistānā, garums — 125 km, platums — 90 km, augstums 24-38 m zjl., aptver Sarikamiša ezeru
- izpildblīvējuma tehnoloģija ierakstes tehnoloģija, kas, salīdzinot ar _FM_ un _MFM_ tehnoloģiju, nodrošina aptuveni par 50% blīvāku informācijas ierakstīšanu magnētiskajā diskā
- steķi ierīce (kā, piemēram, zāģējamā materiāla, mucas) uzlikšanai - parasti divi pāri krusteniski sastiprinātu balstu, kas savienoti ar horizontālu koku
- veloveltnis ierīce ar rotējošiem cilindrveida veltņiem, uz kā novieto velosipēdu riteņbraucēju treniņam telpās
- dēdeklis ierīce desas nostiprināšanai un pakāpeniskai aizpildīšanai
- reža ierīce galda veidā ar gareniski uzsistām (koka) restēm, ko lietoja salmu atšķiršanai no smalkumiem
- kardāns ierīce kāda ķermeņa iekāršanai tā, lai, balstam šūpojoties, iekārtais ķermenis paliktu nekustīgs
- pašlikvidators ierīce munīcijā (artilērijas šāviņos, inženiermīnās, jūras mīnās u. c.), kas to uzspridzina (likvidē) gadījumos, kad nav trāpīts mērķī vai izbeidzies noteiktais darbības laiks
- siltumakumulators ierīce siltumenerģijas uzkrāšanai siltumenerģētikas iekārtās; lieto dažādās ierīcēs enerģētisko slodžu izlīdzināšanai nevienmērīgas siltuma piegādes gadījumā; tvaika un ūdens akumulators siltumu uzkrāj ar karstu ūdeni; termoakumulators
- dekompresors ierīce spiediena pakāpeniskai samazināšanai hermētiskā kamerā
- ugunssprice ierīce uguns dzēšanai ar ūdeni
- dziļummērītājs ierīce zemūdeņu un citu zemūdens aparātu ieniršanas dziļuma mērīšanai
- baroskops ierīce, ar ko demonstrē, ka Arhimēda likums izpaužas arī tajos gadījumos, kad ķermenis atrodas gāzē
- peldlīdzeklis ierīce, ar kuru cilvēki pārvietojas pa ūdeni
- pāļdzinis ierīce, iekārta pāļu dzīšanai gruntī ar triecieniem
- rūceklis ierīce, iekārta u. tml., kuras motors rada samērā skalu, zemu troksni; rūcenis (2)
- elektrofiltrs ierīce, kas ar elektrisko lauku attīra gāzes no cietu vielu daļiņām vai šķidruma pilieniem
- vantūzs ierīce, kas automātiski izlaiž no ūdensvada caurulēm gaisu, kurš traucē ūdenim plūst, un ielaiž tajās gaisu, caurules iztukšojot
- atgaisotājs ierīce, kas automātiski izlaiž no ūdensvada caurulēm gaisu, kurš traucē ūdenim plūst, un ielaiž tajās gaisu, caurules iztukšojot; vantūzs
- variometrs ierīce, ko ieslēdz elektriskajā ķēdē, lai laideni mainītu tās induktivitāti
- eidiometrs ierīce, ko lieto, lai ar elektrisko dzirksteli iegūtu ūdeni no skābekļa un ūdeņraža
- arkla drošības ierīces ierīces arkla darbīgo daļu pasargāšanai no salaušanas pārslodzē, kad arkla korpuss saduras ar akmeni
- ūdensceliņš Ierobežota vai iezīmēta ūdens josla (parasti peldbaseinā, ezerā, upē), kas paredzēta ūdenssporta sacensībām, treniņiem
- rapieris ierocis ar garu, elastīgu četršķautņu asmeni, ko izmanto paukošanā; florete
- aprite ieroču, to sastāvdaļu vai palīgierīču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu ražošana vai izgatavošana, komplektēšana vai remonts, iegādāšanās vai realizēšana. kolekcionēšana, eksports, imports un tranzīts; apbalvošana ar ieročiem; minēto priekšmetu mantošana, uzskaite, eksponēšana izstādēs vai demonstrēšana, izmatošana, pielietošana; ieroča izmantošana treniņšaušanā; glabāšana, nēsāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana, izņemšana, atsavināšana, iznīcināšana, ievešana Latvijas Republikā vai izvešana no tās
- rezonansi ierosināti stabilu elementārdaļiņu stāvokļi, kas saglabājas ļoti īsu laiku, aptuveni 10^-23^ sekundes
- iedārdēties iesākt dārdēt (par parādībām dabā, sprādzieniem, artilērijas šāvieniem); īsu brīdi dārdēt
- iedrebēties iesākt drebēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām); ietrīcēties
- iedzirkstēties iesākt dzirkstēt (par dažiem dzērieniem)
- iekvēloties iesākt izstarot gaismu, tiekot ieslēgtam (par apgaismes ķermeni)
- uzmutuļot iesākt mutuļot (par ūdenstilpi, viļņiem, ūdeni u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, mutuļot
- ierietēt iesākt piepildīties ar pienu (par tesmeni); rasties tesmenī (par pienu)
- iečaloties iesākt radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, plūstošu ūdeni u. tml.); īsu brīdi radīt skanīgu, dzidru troksni
- ierubināties iesākt rubināt un tūlīt apklust (parasti par rubeni)
- ietrīcēties iesākt trīcēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām)
- ietrīsēties iesākt trīsēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām)
- uzvirmot iesākt virmot (par ūdeni, ūdenstilpi); īsu brīdi, parasti spēcīgi, virmot
- uzvirpuļot iesākt virpuļot (par ūdeni, ūdenstilpi); īsu brīdi, parasti spēcīgi, virpuļot
- dzirisis Iesala dzēriens ar svaigu ūdeni
- Turkanas ezers iesāļš beznotekezers Austrumāfrikā, Kenijas ziemeļos (ziemeļu piekraste Etiopijā), atrodas šaurā tektoniskā ieplakā 375 m vjl., platība - 6800 kvadrātkilometru, garums - 290 km, lielākais platums - 32 km, lielākais dziļums - 109 m; Rūdolfa ezers
- ieķemmēties Ieskurbt, apreibt (no alkoholiskiem dzērieniem)
- uzdedzināt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma)
- uzdegt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma)
- iegarām Ieslīpi, gareniski pāri (kam)
- saspert Iesperot sašķelt, sabojāt, parasti pilnīgi (par zibeni)
- norūsēt Iespīdēties, noplaiksnīt (par zibeni)
- tipolitogrāfija Iespieddarbu izgatavošana ar tipogrāfiskiem un litogrāfiskiem paņēmieniem
- binārs process iespiedprocess, kas spēj atveidot tikai divus vienas krāsas intensitātes līmeņus, no kuriem viens ir balts apdrukājamais materiāls, bet otrs – iespiedkrāsa, kuras slāņa biezums atkarībā no padeves var atšķirties, tomēr ir aptuveni vienāds visā tirāžā; starptoņus iespiedprocesā panāk ar rastra palīdžbu
- augsnes sasalums iestājas, kad temperatūra nokrīt zem 0 °C un ūdens sacementē augsnes daļiņas; sasluma dziļums atkarīgs no sala intensitātes un ilguma, no augsnes mitruma, siltumietilpības, no augu segas, bet it īpaši no sniega segas; mitra augsne sasalst seklāk nekā sausa, jo, ūdenim sasalstot, izdalās siltums, kas aizkavē dziļāku augsnes sasalšanu
- zagties Iet, doties tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti iet, doties (kur, pie kā u. tml.) - par cilvēkiem
- brist Iet, parasti lēnām, ar grūtībām (piemēram, pa ūdeni, staignu vai irdenu pamatu)
- šļakatot Iet, skriet (pa ūdeni, dubļiem u. tml.); šļakāt (2)
- šļakāt Iet, skriet (pa ūdeni, dubļiem u. tml.); šļakatot (2)
- zibensnovedējs Ietaise ēku un būvju aizsardzībai pret zibeni
- aizsargredeles Ietaise, ar kuru tekošu ūdeni attīra no peldošiem piemaisījumiem
- krāsns Ietaise, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai ar iegūto enerģiju sakarsētu ūdeni (piemēram, tvaika dzinēja darbināšanai, centrālapkurei)
- spiest pie zemes ietekmēt (kādu) tā, ka tas, parasti pakāpeniski, nonāk nevēlamā psihiskā vai fiziskā stāvoklī
- kreatūra Ietekmīgas personas ieliktenis, kas paklausīgi izpilda sava aizgādņa gribu
- paaugstināta ietve ietve, kas atrodas augstāk par brauktuves līmeni
- pazemināta ietve ietve, kas atrodas zemāk par brauktuves līmeni
- Piejūras ģeobotāniskais rajons ietver Piejuras zemieni, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu un Viduslatvijas zemienes Tīreļu un Ropažu līdzenumu
- Rietumlatvijas ģeobotāniskais rajons ietver Rietumkursas, Austrumkursas un Ziemeļkursas augstieni, Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu un Kursas zemienes Pieventas līdzenumu
- Ziemeļvidzemes ģeobotāniskais rajons ietver Ziemeļvidzemes zemieni un Idumejas augstieni, kā arī Metsepoles līdzenumu, Ērģemes pauguraini, Aumeisteru paugurvalni un Gaujas senleju
- caururbt Ievainot (ķermeni, ķermeņa daļu), izurbjoties (tam) cauri (piemēram, par lodēm, arī šķēpu, durkli)
- stārhitekts Ievērojams arhitekts, kura darbi slaveni pasaules līmenī
- diždzejnieks Ievērojams dzenieks
- iesakņoties Ieviesties, tikt plaši lietotam (par vārdiem, izteicieniem)
- iesēdināt Ievietot, iestiprināt (izkapts asmeni) kātā
- iepeldēt Ievirzīties (kur iekšā), pārvietojoties pa ūdeni (par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem)
- tautas skaitīšanas kritēriji iezīmes, kas tautas skaitīšanas atšķir no citiem iedzīvotāju uzskaites veidiem; galvenie kritēriji: centralizācija, vienota programma, visaptveramība, kritiskais moments, vienlaicīgums, individualitāte, iegūto datu plaša publicēšana
- akmeņogles Iezis un derīgais izraktenis, kas veidojies, pārakmeņojoties augu daļām, arī atsevišķi šī ieža gabali
- pucolāns Iezis, kas veidojies no irdeniem vulkānisko izvirdumu produktiem (piemēram, vulkāniskais tufs, pelni, pumeks)
- kailbite Iežmauglapseņu apakškārtas pūkbišu dzimtas ģints ("Nomada"), kukaiņu ķermenis (garums - 5-15 mm) trūcīgi apmatots, melns ar dzelteniem un sarkaniem plankumiem, spīdīgs, Latvijā konstatētas 29 sugas
- fulgurīti Iežu daļiņu sakusumi, kurus radījuši zibens spērieni
- intrūzija Iežu ķermenis, kas radies, Zemes garozas dzīlēs sacietējot magmai
- indeksminerāli Iežu metamorfisma stadiju noteikšanai izmantojamie minerāli, kuru sastāvu un uzbūvi nosaka endogenie procesi katrā stadijā
- iežu kolektorīpašības iežu spēja laist cauri gāzes un šķidrumus un tos uzkrāt poru telpā vai citos tukšumos; galvenie parametri ir caurlaidība, porainums un plaisainums
- everyman Ikdienišķais cilvēks, parastais cilvēks, vienkāršais cilvēks
- profānais Ikdienišķais, cilvēciskais, nereliģiskajai sfērai piederīgais
- stāvucis Ikdienišķs viesis
- dienišķīgs Ikdienišķs, parasts
- darbdienīgs Ikdienišķs, parasts; pretstats: svētdienīgs
- prozisks Ikdienišķs, parasts; prozaisks (2)
- prozaisks Ikdienišķs, parasts; prozisks (2)
- proza Ikdienišķu, parastu apstākļu kopums; arī ikdienība
- ceturtdalis Ikkatras burtu bieznes ceturtdaļas slēdzenis, ko šauros burtos lieto arī par vārdu starpu
- izkrēšļoties ilgāku laiku atrasties, kustēties tā, ka aizēno (ko), atrodas priekšā (apgaismes ķermenim)
- izsēdēt ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piemēram, labību) - par sniegu, ūdeni
- izgulēt ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piemēram, labību) - par ūdeni, sniegu
- nosēdēt ilgāku laiku atrodoties virsū, sabojāt (augus, sējumus) - par sniegu, ūdeni
- atsataisīties ilgāku laiku posties, lai dotos kur, uz kurieni
- nomētāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot (pa kurieni), arī atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi
- izcērtāties ilgāku laiku, daudz (nemākulīgi, īsiem vēzieniem) pļaustīt, pļaut
- izkombinēties ilgāku laiku, daudz darboties ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību, lai iegūtu, panāktu (ko)
- izžampāties ilgāku laiku, daudz mazgāt, skalot, laistīties ar ūdeni; izplunčāties
- izrubināties ilgāku laiku, daudz rubināt (parasti par rubeni)
- atstrīķēt ilgāku laiku, daudz strīķēt (piemēram, izkapts asmeni)
- noblunkšķināt ilgāku laiku, līdz pagurumam plakšķināt ūdeni zivis dzenot tīklā
- nēsāt ilgāku laiku, parasti būt ar piespraustu, apliktu (rotas lietu, nozīmi, ordeni u. tml.)
- ordinārs ilggadējais (ūdenstilpes) vidējais ūdens līmenis
- lizdene Ilggadīgs dzeguzeņu jeb orhideju dzimtas trūdēdis lakstaugs bez hlorofila, iedzelteni brūnā krāsā ar spēcīgu zemes stumbru, daudzām gaļīgām saknēm, kas savijušās lizdas veidā, stāvu 20-30 cm augstu stublāju nedaudzām piegulošām lapām un medaini smaržojošiem ziediem
- sazorkāt Ilgi turēt vecu ūdeni, sārumu
- ovācijas Ilgi, vētraini aplausi, kuros izpaužas atzinība, sajūsma, uzmudinājums un kurus bieži pavada priekpilni izsaucieni
- sociālās aprūpes centrs ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, kas nodrošina pastāvīgu dzīvesvietu (mājvietu) bērniem vai pilngadīgām personām (senioriem, cilvēkiem ar viegliem, vidējiem un smagiem garīga vai fiziska rakstura traucējumiem), kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi pilnībā aprūpēt un nodrošināt savas pamatvajadzības
- sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, sabojāt, parasti ļoti (veselību, ķermeni, tā daļas) - par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.
- kačāt Ilgstoši spēlēt aizsardzības stilā (tenisā, galda tenisā)
- nolietojums ilgstoši un intensīvi lietota detaļu materiāla īpašību neatgriezenisku izmaiņu un sabrukšanas procesa rezultāts; nolietojuma dēļ materiāla daļiņas veco un atdalās, veidojas un summējas paliekošā deformācija, izmainās detaļu forma un izmēri; līdz ar to zūd detaļu un mezglu kvalitāte, darbspējas un vērtība
- valodas nomaiņa ilgstošs sociolingvistisks process, vienas valodas pakāpeniska aizstāšana ar citu dažās vai visās sociolingvistiskajās funkcijās, līdz valoda ir mirusi kā, piemēram, senprūšu un kuršu valoda
- epidemioloģiskā pāreja ilgtermiņa izmaiņas veselības un saslimstības modelī, kuru rezultātā būtiski pazeminās mirstības līmenis
- deldēšana Ilgtermiņa parādu vai pašu kapitālu pakāpeniska atmaksa vai līdzekļu krāšana vienreizējai atmaksai
- Afjonkarahisara ils Turcijas rietumu daļā, robežojas ar Eskišehira, Konja, Isparta, Denizli, Ušaka un Kithaja ilu
- Ilcenieku ezers Ilzenieku ezers Kūku pagastā
- Ilosnieku ezers Ilzenieku ezers Kūku pagastā
- Ilzes ezers Ilzenieku ezers Kūku pagastā
- Ilzes ezers Ilzenieku ezers Kūku pagastā
- Krievzemes ilzīte ilzīšu suga ("Anthemis ruthenica"), Latvijā adventīva
- kantisms Imanuela Kanta filozofija un uz tās pamata radušies filozofijas virzieni
- sezonalitātes indekss indekss, kas raksturo dinamikas rindu līmeņa svārstības kādā slēgtā laika periodā (piemēram, gadā); aprēķina, dalot laika vienības (piemērm, mēneša, ceturkšņa) faktisko līmeni ar laika vienības (attiecīgi mēneša, ceturkšņa) vidējo līmeni šai laika periodā (gadā)
- nambikvari Indiāņu cilšu grupa (kongori, kokozi, anunzi, neni, navaiti, vaintazi, kabihi, tagnani u. c.), dzīvo Brazīlijas rietumos, pie Žurvenas iztekas, valoda - savrupa, animistiski ticējumi
- puebli Indiāņu cilšu grupa ASV dienvidrietumu pustuksnešainajā rajonā, runā jutoacteku (hopi, sunji, tano u. c.) un keresu valodā, reliģija - katolicisms, saglabājušies arī senie kulti
- sunji Indiāņu cilts no pueblu cilšu grupas ASV dienvidrietumu pustusnešainajā rajonā, runā jutoacteku valodā, reliģija - katolicisms, saglabājušies arī senie kulti
- tano Indiāņu cilts no pueblu cilšu grupas ASV dienvidrietumu pustusnešainajā rajonā, runā jutoacteku valodā, reliģija - katolicisms, saglabājušies arī senie kulti
- navahi Indiāņu tauta ASV DR, dzīvo rezervātos Arizonas un Ņūmeksikas štatos, valoda pieder pie indiāņu valodu nadanu saimes atapasku valodu grupas, ticīgie - kristieši, saglabājušies arī senie kulti
- kiči Indiāņu tauta, dzīvo gk. Gvatemalas vidienē, valoda pieder pie maijosoku saimes maiju zara, reliģija - katolicisms, senie ticējumi
- taraski Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas vidienē, valoda savrupa, saglbājuši īpatnēju kultūru, reliģija - kristiānisms (katolicisms), izplatīti senie ticējumi
- Kabīrs Indiešu dzejnieks un himnu autors (dzīvoja aptuveni 1440.-1518. g.), kas ietekmēja agrīnā sikhisma attīstību; centās sintezēt islāmu un hinduismu, vērsās pret kastu sistēmu un apgraizīšanu un mācīja par Dieva mīlestību, atdzimšanu un atbrīvošanos
- karma Indiešu filozofijā un reliģijā - cilvēka vai citas dzīvās būtnes dzīves un darbības seku kopums, kas uzlabo vai pasliktina tās likteni; atkarībā no tā, kā cilvēks pildījis dzīves priekšrakstus, nākamajā dzīvē viņa dvēsele pārdzimst cildenākā vai zemākā veidolā
- ākāša Indiešu metafizikā - smalkais pirmelements, kuram pakāpeniski sabiezējot rodas visi četri vieliskās pasaules elementi: uguns - siltums, gaiss - gāze, ūdens - šķidrums un zeme - cietā viela
- brahmarandra Indiešu metafizikā sprauga galvvidū, pa kuru cilvēka organisms saņem kosmisko enerģiju, bet pēc cilvēka nāves dvēsele pa šo spraugu atstāj ķermeni
- pāramita Indiešu mitoloģijā un reliģijā - viens no galvenajiem jēdzieniem, kas saistīts ar pilnības izpratni, sava veida nirvānas sinonīms
- adire indigo batikošanas ("nosien un krāso") nosaukums Rietumāfrikā, īpaši Nigērijas un Beninas jorubu kultūrā
- nopals Indijas augs, uz kura lapām dzīvo košenilla
- Banādiras krasts Indijas okeāna Āfrikas piekraste, aptuveni no Mogadīšo līdz Gvardafui ragam
- iepirkšanās Indivīda personīgo interešu apmierināšanas darbība, iegādājoties preces, kas saistīta ar fizioloģisko vajadzību un ieradumu apmierināšanu (pārtika, dzērieni, tabaka, alkoholiskie dzērieni u. c), izklaidi (sporta inventāra iegāde u. c. ), atmiņu saglabāšanu (suvenīri, piemiņas lietas, informācijas nesēji, u. c. ) un ar ekonomisko izdevīgumu (dažādas plaša patēriņa pārtikas un rūpniecības preces, automašīnas u. c), tradicionāla brīvā laika pavadīšana un populāras tūristu nodarbe
- laulātības stāvoklis indivīda situācijas novērtējums attiecībā pret atrašanos laulībā; parasti izdala 4 iespējamos stāvokļus: sastāv laulībā, nekad nav sastāvējis (sastāvējusi) laulībā, atraitnis (atraitne), šķirtenis (šķirtene)
- aizskaršana indivīda vai grupas necienīga rīcība (mērķtiecīga vai neapzināta), kuras rezultātā cilvēks jūtas diskriminēts vai pazemots rases, etniskās izcelsmes, reliģijas, pārliecības, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas, dzimuma, veselības stāvokļa, ārējā izskata, nacionālas vai sociālas izcelsmes, mantiskā, ģimeniskā vai citu stāvokļu dēļ; tā ir identificējama arī situācijās, kas saistītas ar iebiedējošas, naidīgas, degradējošas, pazemojošas, aizvainojošas vides radīšanu
- paraprofesionālis Indivīds ar speciālām zināšanām un tehniska treniņa pieredzi, kas darbojas cieši kopā ar profesionāli viņa pārraudzībā
- iemācīšanās Individuālās pieredzes apgūšanas process, kas izpaužas sistemātiskās pakāpeniskās vai pēkšņās kvalitatīvās un kvantitatīvās uzvedības pārmaiņās, kad tiek atkārtota viena un tā pati stimula situācija
- latīņu valoda indoeiropiešu valodu saimes senitāļu valodu grupas valoda; līdz 4. gs. p. m. ē. lietota Latijā, 3. gs. p. m. ē. kļuvusi par Romas valsts valodu, vēlāk izplatījusies visā Apenīnu pussalā un līdz ar romiešu varu - visā Romas impērijā; 6.-8. gs., izveidojoties romāņu valodām, kā dzīva valoda beigusi eksistēt
- sanskrits Indoeiropiešu valodu saimes valoda (Indijā aptuveni kopš 1. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras)
- Bali Indonēzijas province, kas ietver Bali un Penidas salu
- haiteks Industriālā stila atdarinājums interjeros u. c., kam raksturīgi ar modernām tehnoloģijām radīti materiāli, kā arī attiecīgi apdares paņēmieni un formas
- abhišekā Indusu reliģiju rituālos - pielūdzamā dieva tēla apslacīšana ar ūdeni vai citiem šķidrumiem
- centrbēdzes spēks inerces spēka komponente, kas rotējošā atskaites sistēmā pielikta ķermenim rādiusa virzienā un vērsta projām no rotācijas ass
- vizuālā komunikācija informācijas nodošana ar acīm uztveramos veidos un šās informācijas uztveršana; līdzekļi un paņēmieni, ko izmanto vizuālās informācijas radīšanai
- progresīvā kodēšana informācijas saspiešanas paņēmiens, kas ļauj nosūtīt saņēmējam attēlu sākotnēji ar zemu izšķirtspēju, bet pēc tam pakāpeniski šo izšķirtspēju palielināt
- secīgā piekļuve informācijas uzglabāšanas un izguves metode, kas saistīta ar nepieciešamību pakāpeniski caurskatīt atmiņā esošos datus, lai atrastu meklētos. Atšķirībā no brīvpiekļuves šādas caurskates nepieciešamība palēnina vajadzīgo datu atrašanu
- spa Iniciāļsaliktenis no teiciena "veselība caur ūdeni" (latīņu "sanus per aquam"), ar ko apzīmē plašu pakalpojumu kopumu, kurā ietvertas dažādas ūdens procedūras labsajūtas un veselības uzlabošanai
- pulsatio Injūrijas (personas aizskāruma) pakāpe romiešu tiesībās - sitieni bez ievainojumiem
- žiroteodolīts instruments ģeogrāfiskā meridiāna virziena noteikšanai; lieto ģeodēziskā tīkla orientēšanai šahtās, tuneļos, inženierbūvēs, navigācijā
- skrūvgriezis instruments skrūvju skrūvēšanai - rokturī iestiprināts viengabala stienis ar speciāli veidotu galu, kas atbilst skrūves galvas rievas vai padziļinājuma formai
- IQ Intelekta koeficients (angļu "Intelligence Quotient") - statistiskā veidā iegūts skaitlis, kas relatīvi un salīdzinoši parāda cilvēka garīgo spēju līmeni, kā arī prasmi pielietot akadēmiskās zināšanas
- kulstīties Intensīvi šķaidīt, jaukt (ūdeni)
- nograzāt Intensīvi, spēcīgiem vēzieniem nopļaut
- standarta atmosfēra internacionālā nosacītā atmosfēra (pieņemts atmosfēras modelis), kura aptuveni atbilst vidējai reālai atmosfērai (ar noteiktu spiedienu un temperatūru dažādos augstumos) un kuras spiediena sadalījumu atkarībā no augstuma virs Zemes aprēķina, izmantojot barometrisko formulu; izmanto aviācijā u. c.
- daika Intrūzija - dzīsliežu ķermenis, kas veidojies, magmai piepildot Zemes garozas plaisas
- difilobotrioze Invāzijas slimība; helminloze, to ierosina gk. platais lentenis ("Diphyllobothrium latum")
- aizsprostotājs Inženierbruņojuma līdzeklis prettanku mīnu ātrai mehanizētai likšanai gruntī
- kaponieris Inženierbūve aizstāvēšanās pozīcijas priekšā, kas nodrošina flanga uguns raidīšanu divos pretējos virzienos
- kaptāža Inženierbūve pazemes ūdeņu, naftas vai gāzes uztveršanai un izolēšanai
- gruntsmācība Inženierģeoloģijas nozare par grunšu sastāvu, uzbūvi un īpašībām
- gruntszinātne Inženierģeoloģijas nozare, kas pētī gruntis, lai noteiktu dažādu būvju celtniecības iespējas, izstrādā grunšu mākslīgās uzlabošanas metodes
- indženērs Inženieris
- indžineris Inženieris
- indžinērs Inženieris
- inženiers Inženieris
- bortinženieris Inženieris - apkalpes loceklis (parasti lidaparātā)
- būvinženieris Inženieris celtnieks
- sapieris Inženierkaraspēka karavīrs, kas specializējies inženiertehnisku darbu veikšanā
- mīnētājs Inženierkaraspēka kareivis, kas izliek mīnas vai padara tās nekaitīgas
- inženiermašīnas Inženierkaraspēka rīcībā esošie tehniskie līdzekļi (mehānismi) bruņoto spēku kaujasdarbības nodrošināšanai
- ITD Inženiertehnikas darbinieks (spec.)
- tilts Inženiertehniska celtne ceļa pārvadei pār apvidus šķēršļiem (piemēram, pār upēm, gravām, ceļiem, apbūvēm)
- inženiertehnika Inženiertehniskā karaspēka rīcībā esošie tehniskie līdzekļi bruņoto spēku kaujasdarbības nodrošināšanai
- orgtehnika Inženiertehniskās, pētnieciskās un organizatoriskās darbības mehanizācijas un automatizācijas tehniskie līdzekļi; organizācijas tehnika
- vides inženierija inženiertehniskie pasākumi vides piesārņojuma novēršanai, dabas resursu racionālai izmantošanai un aizsardzībai, degradēto vides un ainavas elementu atjaunošanai un atveseļošanai
- ūdensvads Inženiertehnisko būvju un iekārtu sistēma apgādei ar ūdeni
- hidrotehniskā meliorācija inženiertehnisku pasākumu kopums, kas radikāli palielina augsnes auglību, uzlabojot tās aerāciju un mitruma režīmu
- bioinženierija inženierzinātnes izmantošana bioloģijā un medicīnā, piemēram, mākslīgu locekļu, locītavu un orgānu izstrāde
- inženierija Inženierzinātnes; inženiertehniskie darbi
- trapece Īpaša ierīce, kas švertlaivas šotmenim ļauj novietoties tālu pāri bortam, lai kompensētu vēja izraisīto sānsveri
- pulksteņa ķeša īpaša kabata, kur ielikt kabatas pulksteni
- tākelmasts Īpaša konstrukcija, kas ieslīpi paceļas krastā, augstu un tālu sliekdamās pāri dziļam ūdenim, zem tā novieto peldlīdzekli, lai veiktu dažādus tākelēšanas darbus, sakārtotu vai pārbaudītu takelāžu, uzliktu (uzstādītu) vai noņemtu mastu
- nāve Īpaša matērijas eksistēšanas forma, kam raksturīga bioloģisko procesu neatgriezeniska pārtraukšanās šūnās un olbaltumvielu struktūru sairšana
- elaiotesejs Īpaša telpa antīkā pirtī vai ģimnāzijā, kur ķermeni ierīvēja ar eļļu
- zizlis Īpašas formas, samērā īss, stienis (parasti norādīšanai uz ko, arī kā simbolizēšanai)
- manēža Īpaši ierīkots laukums, celtne, telpa apmācībai jāšanā, treniņiem, sacensībām jāšanas sporta
- pāreja Īpaši izbūvēts, parasti segts, gaitenis, kas paredzēts pāriešanai no vienas celtnes uz otru
- starppriekškars Īpaši veidots, parasti viegls, priekškars, ko izmanto starplaikā starp skatiem, ainām, retāk cēlieniem
- īpašības vārda saliktenis īpašības vārds, kas darināts, apvienojot saliktenī nominālas īpašības vārda vārdkopas vai īpašības vārdu vārdrindas komponentus; adjektīvsaliktenis
- adjektīvsaliktenis īpašības vārds, kas darināts, apvienojot saliktenī nominālas īpašības vārda vārdkopas vai īpašības vārdu vārdrindas komponentus; īpašības vārda saliktenis
- slīdamība Īpašību kopums (kā virsmai), kas nodrošina ķermenim iespēju slīdēt (pa to)
- pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kurš raksturīgs cilvēkiem, to ķermenim, ķermeņa daļām, kam ir ļoti mazs apjoms
- korbīskaps Īpašs garīdznieka amats senā baznīcā; aptuveni bīskapa palīgs vai no cita bīskapa atkarīgs bīskaps
- ekonomiskā krīze īpašs stāvoklis ekonomikā, kad strauji pazeminās galvenie ekonomiskie attīstības rādītāji
- laštaks Īpašs stienis pulvera un prapju blīvēšanai, stampāšanai (lādējot bisi)
- grifs īpašs uzraksts uz dokumentiem un grāmatām (piemēram, iestādes grifs, grifs "slepeni"); zīmogs ar parakstu; paraksta, uzraksta nospiedums uz dokumenta
- astronīms Īpašvārds, kas nosauc kādu debess ķermeni (zvaigzni, planētu, asteroīdu u. tml.)
- faleronīms Īpašvārds, kas nosauc ordeni, medaļu vai goda zīmi
- morra Īpatnēja itāliešu tautas spēle, ko pazinuši jau senie romieši: abi spēlētāji paceļ dūrē savilktu roku sejas augstumā un reizē atpleš dažus pirkstus, pie kam abi divi tai pašā mirklī nosauc izstiepto pirkstu kopskaitu; mora
- mora Īpatnēja itāliešu tautas spēle, ko pazinuši jau senie romieši: abi spēlētāji paceļ dūrē savilktu roku sejas augstumā unreizē atpleš dažus pirkstus, pie kam abi divi tai pašā mirklī nosauc izstiepto pirkstu kopskaitu
- miokīmija Īpatnēja mioklonijas forma: pakāpenisks slimības sākums ar vispārēju muskuļu vājumu, atslābumu, difūzām sāpēm vai krampjiem; vēlāk fibrilāra muskuļu raustīšanās (visbiežāk augšstilbā un ikros) un hiperkinēzes
- bērnu progresējošā sensoriskā neiropātija īpatnēja, pārmantota (autosomali recesīvi) siringomiēlijas norises forma bērniem: slimība sākas bērnībā ar pakāpenisku jutības samazināšanos; siringomiēlijas simptomi, ko pavada izteikti roku kropļojumi (pat atsevišķu falangu vai visa pirksta atdalīšanās); patoloģija atgādina kropļojošo lepru
- tugajs Īpatnējs galeriju mežs upju ielejās un palienēs ar seklu gruntsūdeni, Centrālāzijā pustuksnešos un tuksnešos
- pareizs pjafs ir tikai tad, ja zirgs katru diagonāli (piem., kreisā priekškāja un labā pakaļkāja) ar noteiktiem starpbrīžiem īsu laiciņu patur gaisā; priekškājas daļai no elkoņa līdz celim jābūt gandrīz horizontālā stāvoklī, bet no ceļa tai jākrīt stateniski uz leju, pakaļkājai jābūt saliektai lecamā locītavā, pie kam naga priekšdaļas apakšai jāatrodas otras pakaļkājas vēzīša augšdaļas augstumā; ja zirgs pakaļkājas cilā augstāk, tad rodas iespaids, it kā viņš kristu uz deguna, kādēļ gaita zaudē savu spožumu
- Irāna Irānas Islāma Republika - valsts Rietumāzijā (persiešu val. "Īrān"; pirms 1935. g. Persija), platība - 1648000 kvadrātkilometri, 66429300 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Teherāna, administratīvais iedalījums - 30 ostānu, robežojas ar Turkmenistānu, Afganistānu, Pakistānu, Irāku, Turciju, Azerbaidžānu un Armēniju, apskalo Kaspijas jūra un Persijas un Omānas līcis
- Nasu Irāņu mitoloģijā - nāves dēmons, kuru iztēlojās kā pretīgu līķu mušu, kas drīz pēc cilvēka nāves atlido no ziemeļiem, lai iegūtu viņa dvēseli un apgānītu ķermeni
- Spānijas irbulene irbuleņu suga ("Genista hispanica")
- Lidijas irbulene irbuleņu suga ("Genista lydia")
- pūkainā irbulene irbuleņu suga ("Genista pilosa")
- bultu irbulene irbuleņu suga ("Genista sagittalis")
- krāsu irbulene irbuleņu suga ("Genista tinctoria")
- avotkaļķi Irdeni vai saistīti poraini kalcīta ieži, kas veidojušies no kaļķainiem avotu ūdeņiem
- episklēra Irdenie saistaudi starp konjunktīvu un sklēru
- zemgļotāda Irdenie saistaudi, kas atrodas zem gļotādas
- Lindena irezīne irezīņu suga ("Iresine lindenii")
- Irkutskas ūdenskrātuve Irkutskas HES aizsprosta ūdenskrātuve Angārā, Krievijas Irkutskas apgabalā, izveidota 1956.-1959. g., platība — 154 kvadrātkilometri, platums — 0,5-4 km, garums — 65 km, aizpilda Angāras ieleju no Baikāla līdz aizsprostam, pēc uzstādināšanas Baikāla vidējais ilggadējais līmenis pacēlies par 1 m
- pārirties Iroties pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur)
- Bodba Īru mitoloģijā - burve un kara dieviete, kas ar saviem kliedzieniem rada bailes un apjukumu karotāju pulkos un parasti parādās vārnas vai kraukļa izskatā
- piecminūte Īsa, aptuveni piecas minūtes ilga sanāksme, apspriede
- zilbju saliktenis īsinājums - saīsinājumu saliktenis, ko darina no vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu (vismaz pirmā vārda) sākumzilbēm
- strupinājumsaliktenis Īsinājums (saīsinājumu saliktenis), ko darina no nošķeltām (strupinātām) vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu (vismaz pirmā vārda) sākumdaļām
- iniciāļsaliktenis īsinājums (saīsinājumu saliktenis), ko veido no vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu vai saliktenī apvienoto vārdu sākumburtiem; iniciālisms
- iniciālisms īsinājums (saīsinājumu saliktenis), ko veido no vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu vai saliktenī apvienoto vārdu sākumburtiem; iniciāļsaliktenis
- Pericrocotus brevirostris īsknābja dzelkņspalvenis
- plaucēt Īslaicīgi karsēt (piemēram, dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā; apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes javu
- cīruļputenis īslaicīgs sniegputenis, parasti vēlā pavasarī
- cīruļu putenis īslaicīgs sniegputenis, parasti vēlā pavasarī
- putnu ziema īslaicīgs sniegs, arī sniegputenis, parasti vēlā pavasarī
- blūkšis Īslaicīgs, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, priekšmetam atsitoties pret ūdeni
- blūkšķis Īslaicīgs, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, priekšmetam atsitoties pret ūdeni
- Izraīls Islāma mitoloģijā - nāves eņģelis, viens no četriem erceņģeļiem, kuram ir kosmiski izmēri un 4000 spārnu, ķermenis klāts ar dzīvām acīm un mēlēm
- zakā Islāma noteikts obligāts labdarības maksājums Pakistānā, kas attiecas uz tiem musulmaņiem, kuru turība ir sasniegusi konkrētu līmeni, - viņiem reizi gadā labdarībai jāziedo aptuveni 2,5% no savas turības
- Musulmaņu kalendārs islāma zemēs pieņemtais kalendārs, kura gadā ir 354 dienas, sadalītas 12 mēnešos, pārmaiņus ar 29 un 30 dienām, papildus, sākot ar 2. gadu. ik pēc 3 g. pēdējam mēnesim pieliek 1 papildus dienu; gada sākums un pārējie datumi pastāvīgi mainās attiecībā pret Gregora kalendāru un aptuveni atkārtojas 33 gados; nedēļā septiņas dienas un no tām svētī to, kurā notika Muhameda bēgšana, kas sakrīt ar piektdienu mūsu kalendārā; dienas sākumu skaita no Saules norietēšanas
- ehidna īspurna skudrezis ("Tachyglossus aculeatus"), dzīvo Austrālijā, Tasmānijā un Jaungvinejā, oldējējs zīdītājs, \~45 cm garš apaļīgs ķermenis, kas klāts ar vilnu un adatām
- starpspēle Īss (parasti humoristisks) skats, aina starp uzveduma dalām, cēlieniem; intermēdija (1)
- ķermeņa lidojuma fāze īss laika sprīdis lēcienā, kad dzīvniekam nav kontakta ar zemi un ķermenis brīvi lido
- vilija Īss laikposms (salīdzinājumā ar gavēni), kad atturas no dažiem ēdieniem
- intermēdija Īss, (parasti humoristisks) skats, aina starp uzveduma daļām, cēlieniem
- stuģis Īss, apcirpts, nolauzts stumbrs; penis
- mietiņš Īss, tievs miets, stienis, ko izmanto par (kā) zīmi
- lapsmecernieki Īssmecernieku grupas smecernieku dzimtas ģints ("Phyllobius"), Latvijā konstatēts \~12 sugu, vaboļu ķermenis iegarens, klāts ar zvīņām, 3-9 mm garš; lapu smecernieks
- ritēt Īstenoties (parasti pakāpeniski) noteiktā veidā (par norisi, darbību); risināties (1)
- risēt Īstenoties (parasti pakāpeniski) noteiktā veidā (par norisi, darbību); risināties (1), ritēt (3)
- risināties Īstenoties (parasti pakāpeniski) noteiktā veidā (par norisi, darbību); ritēt (3)
- uzrubināt īsu brīdi rubināt (par rubeni)
- pašķīst īsu brīdi spoži atspīdēt (parasti par zibeni)
- pazibināt īsu brīdi zibināt (par zibeni)
- padzirkstēt īsu brīdi, mazliet izdalīt ogļskābes gāzi (par dažiem dzērieniem)
- nodzirkstēt īsu brīdi, vienu reizi izdalīt ogļskābes gāzi (par dažiem dzērieniem)
- trecento Itāliešu apzīmējums 14. gadsimtenim mākslas vēsturē
- Sv. Asīzes Francisks itāļu baznīcas darbinieks (Francis of Assisi; 1181.-1226. g.), 1209. g. nodibināja Franciskāņu ordeni, kas atbalstīja askētismu, sludināja prieku un cilvēkmīlestību
- Imeņu ezers Itenis, ezers Lazdukalna pagastā, nosusināts
- pastīdzēt Izaugt samērā tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
- pastīgt Izaugt samērā tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
- izstīdzēt Izaugt tievam, arī tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
- izstīgt Izaugt tievam, arī tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
- bāzenis Izbāzenis
- balvāns Izbāzenis, biedēklis
- izsīkt Izbeigties (parasti pakāpeniski) - par darbību, norisi
- norimt Izbeigties (parasti pakāpeniski) - par darbību, procesu
- izplanckāt Izbradāt pa ūdeni, dubļiem
- kāpnes Izbūve ar vairākiem pakāpieniem (parasti celtnes priekšā)
- trepes Izbūve ar vairākiem pakāpieniem (parasti celtnes, ieejas priekšā)
- dižan Izcili, braši, vareni
- ekstraklase Izcils līmenis; ļoti augsta kvalitāte
- grimšana Izdalīšanās no kāda šķīduma un pakāpeniska nogulsnēšanās
- dzirkstēt Izdalīt ogļskābes gāzi (par dažiem dzērieniem)
- nepārtrauktā vibrināšana izdara, pārvadot masiera pirkstu vibrācijas uz pacienta ķermeni
- perkutēt Izdarīt (kā) perkusiju, izmeklēt slimnieku ar piesitieniem
- dēglis Izdegusi ar ūdeni pildīta vieta; dīķis
- dējības stabilitāte izdēto olu daudzums noteiktā garākā laikposmā; dējības stabilitātei raksturīga dējības ritma saglabāšanās, bet pakāpeniska ciklu saīsināšanās un intervālu palielināšanās
- hipogrifs Izdomāts teiksmains dzīvnieks ar ērgļa galvu un spārniem un zirga ķermeni
- izdzimums Izdzimtenis (2)
- mesls Izdzimtenis, spoks, mājas gars, jocīga, pretīga lieta
- vārti Izeja (piemēram, pilsētai, upei) uz kurieni vai ieeja no kurienes
- pirmmatērija Izejas materiāls, no kura iegūst Filozofu akmeni
- pirmviela Izejas materiāls, no kura iegūst Filozofu akmeni
- izsaust Izgarot, izzust (par mitrumu, ūdeni)
- biotehnoloģisks izgudrojums izgudrojums, kas attiecas uz produktiem, kuri sastāv no bioloģiska materiāla vai satur bioloģisku materiālu, vai uz paņēmieniem, ar kuriem bioloģisks materiāls tiek iegūts, apstrādāts vai lietots
- laids Izkapts asmenim piemetināta daļa
- krauns Izkapts asmenim pretējā neasā mala
- izsautēt Izkarsēt (tvaikos, karstā ūdenī ķermeni, tā daļas)
- aizriktēt Izkārtot, lai kāds dodas prom (uz kurieni); aizsūtīt
- izkasienis Izkasenis
- delikvescence Izkušana; izplūšana, saistot ūdeni no gaisa
- intonējums Izlīdzinājums (mūzikas instrumenta skanējumam) ar īpašiem tehniskiem paņēmieniem
- duga Izliekta dzelzs caurule, stienis (piem., apvidus automašīnas aizsargstienis)
- plaust Izliet (ūdeni)
- pieļaujamo izmaksu pārvaldība izmaksu pārvaldības metode, kas orientēta uz izmaksu maksimālu tuvināšanu tirgus nosacījumiem jau produkta pētniecības un attīstības stadijā, jo tajā izšķiras aptuveni 80% no izmaksu apjoma
- concetti Izmeklēti asprātīgi izteicieni; izsmalcinātā, afektētā veidā izteikta atjauta
- apkārtmērs Izmērs apkārt kādam ķermenim
- petalonāmi Izmiris jūras bezmugurkaulnieku tips, atklāts pirmskembrija nogulumos, stāvolis sistemātikā neskaidrs, pēc skeleta uzbūves atgādina adatādaiņus, ķermeni veido 12 vēdekļveida plātnes, kas pa 6 atrodas uz 2 zariem, zari savienojas kātā, ar ko piestiprinās pie grunts
- cistoīdejas Izmirusi adatādaiņu klase, ķermeni aptver lodveida vai ovāla čaula, dzīvojušas jūrās uz grunts no ordovika līdz devona periodam, zināmas ap 90 ģintis
- belemnīti Izmirusi galvkāju klases iekščauļu apakšklases kārta ("Belemnitida"), ķermenis bijis vārpstveidīgs ar labi attīstītu galvu un maņu orgāniem, fosiliju lielums līdz 10 cm
- pleurodictyum Izmirusi koraļļu ģints no "Favositidae" dzimtas, izveido zemas diskoīdālas kolonijas, kuras vidusdaļā parasti atrodas kāds svešķermenis, visbiežāk tārpu kaļķa caurulīte
- labirintodonti Izmirusi lokskriemeļabinieku virskārta; radušies devona beigās no stegocefāļiem, dzīvojuši pārpurvotos mežos, ezeros, upēs (izmiruši triasā); senākajiem labirintodontiem ķermenis bijis gandrīz tāds pats kā zivīm; tos atzīst par lēcējabinieku priekštečiem, kā arī par varbūtējiem pirmatnējo rāpuļu priekštečiem; jaunākie labirintodonti bijuši daudz lielāki (līdz 5 m gari), drukni, ar relatīvi lielu galvu
- brahiozaurs Izmirusi rāpuļu ģints ("Brachiosaurus"), tie bija vieni no lielākajiem (garums - līdz 24 m, masa - līdz 50 t) četrkāju dzīvniekiem un dzīvoja gan uz sauszemes, gan ūdenī
- plesiosaurus Izmirusi rāpuļu ģints no "Sauropterygia" rindas, ar garu ieapaļu ķermeni, četrām airu veida ekstremitātēm, īsu asti un garu kaklu; pleziozaurs
- pleziozaurs izmirusi rāpuļu klases kārta ("Plesiosauria"), ļoti liels (līdz 15 m garš) mezozoja ēras jūras rāpulis ar mazu galvu, garu kaklu, mucveida ķermeni, īsu asti un peldēšanai pielāgotām spēcīgām ekstremitātēm
- sauropterygia Izmirusi rāpuļu rinda ar plakanu ķirzakas ķermeni, mazu galvu un parasti īsu asti, jūras dzīvei piemēroti organismi, pārtikuši no zivīm un gliemjiem
- mozazauri Izmiruši jūras rāpuļi ar garu ķermeni, īsām kājām un garu asti; tie dzīvoja un izmira krīta periodā
- ķīļlapji Izmiruši kosveidīgo klases nelieli purvu un purvainu mežu augi devona beigās un triasa sākumā ar gareniski ribainu, posmainu stumbru, kura mezglos veselas vai dihotomiski šķeltas ķīļveida lapas
- gliptodonti Izmiruši terciārā perioda zīdītājdzīvnieki no nepilnzobju kārtas, mūslaiku bruņnešu radinieki; gliptodontu ķermenis bija kaula bruņām klāts
- senputni Izmirušu sugu "Archaeopteryx" un "Archaeornis" putni (pēc citiem datiem tie pieder pie vienas sugas), kas līdzinājās divkājainiem dinozauriem, taču ķermenis tiem klāts spalvām; dzīvoja juras periodā
- bruņuzivis Izmirušu zivju klase ("Placodermi"), dzīvoja devona periodā, ķermenis klāts ar kaula bruņām
- bruņu zivis izmirušu zivju klase, kuras pārstāvjiem ķermenis klāts ar bruņām, kas sastāv no atsevišķiem vairogiem; šīs klases zivis
- izohalīna Izolīnija, kas savieno punktus ar vienādi sāļu ūdeni
- izstrāvot Izpaust (piemēram, jūtas) - par acīm, skatienu, seju, arī par ķermeni, tā daļām
- bej Izplatītākais pareģošanas un zīlēšanas piederums viduslaiku Ķīnā, no koka vai bambusa saknes izgatavots priekšmets, kas gareniski pāršķelts uz pusēm
- glazūras defekti izplatītākie glazūras defekti ir: matplaisas – sīku plaisiņu tīkls glazūras slānī; nolobīšanās – glazūra atdalās no drumstalas; savilkšanās – uzkausēšanas laikā glazūra savelkas pilienos; adatas dūrieni – punktveida iedobumi glazūras slānī līdz pat drumstalai; sausums – laukumi bez glazūras uz izstrādājuma virsmas; notecējumi – vietām uz izstrādājuma virsmas sabiezināta glazūras kārta
- noiet Izplatīties lejup pa ķermeni (par sajūtām)
- krist Izplatīties vertikāli (par zibeni)
- gulēt Izplatīties, klāties (parasti kam pāri) - piemēram, par mākoņiem, ūdeni; izplatīties (par miglu, tumsu)
- ložņāt Izplatīties, parasti slepeni (par baumām, tenkām)
- noblīgznāties Izplūst ūdenim virs ledus un sasalt
- izčalot Izplūstot radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, ūdeni u. tml.)
- izputnis Izputenis
- iespert izraisīt degšanu, radīt bojājumu (kādā priekšmetā) - par zibeni
- izplaucēt izraisīt stipru apdegumu (parasti kāda ķermeņa dobumā, piemēram, ar karstu ūdeni, kodīgu vielu)
- atveldzēt Izraisīt, arī iegūt spirgtuma, svaiguma sajūtu, samitrinot vai atvēsinot (ķermeni, ķermeņa daļas); atspirdzināt
- pārapbedīt Izrakt (miruša cilvēka ķermeni, tā atliekas) un apbedīt citā vietā
- aprikt Izsīkt, izsusēt (par ūdeni)
- labdabīgais pemfigs izsitumi, kas atgādina herpesu vai sarkano vilkēdi, uz galvas, skausta un kakla ādas ar subepidermāliem pūšļiem bez akantolīzes; mainīga vezikuloza enantēma mutē, rīklē un konjunktīvās; hroniska norise; kombinējas pārsvarā ar bronhiālo astmu, nātreni u. c. alerģiskām slimībām
- vairāksolīšana Izsole, kurā pakāpeniski paaugstina cenu
- mazāksolīšana Izsole, kurā pakāpeniski pazemina cenu
- aizstiept Izstiepjot, izplešot aizvilkt (līdz kādai vietai, uz kurieni, kam priekšā u. tml.) - auklu, drēbi u. tml.
- izstiepties Izstiept ķermeni, kājas (parasti pārvietojoties, gatavojoties pārvietoties) - par dzīvniekiem
- elektrolītiskā disociācija izšķīdušās vielas apgriezeniska sadalīšanās anjonos un katjonos
- miglenis Izšuvumu raksts, kas mazliet līdzīgs krustdūrieniem
- izsliet Iztaisnot (augumu, ķermeni)
- izslieties Iztaisnot augumu, ķermeni
- izstiept Iztaisnot un pastiept (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas); izvirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas)
- izslieties Iztaisnoties, izstiepties (par augumu, ķermeni)
- garš Iztaisnots (par ķermeni, tā daļām)
- logia Izteicieni, īpaši dievības vai viņas iedvesmas radītie
- transpirēt Iztvaikot (šķidrumu, parasti ūdeni) - parasti par augiem, to daļām, kopumu
- Indianapolisas latviešu biedrība izveidojās 1949. g., kad tur apmetās \~1200 latviešu bēgļu un arī 1990. gados latviešu skaits bija aptuveni tāds pats, starp tiem ir \~300 latgaliešu, tādēļ notiek īpaši latgaliešu kultūras pasākumi
- Daugavas ieleja izveidojusies leduslaikmeta beiguposmā, noplūstot ledāja kušanas ūdeņiem no viena pieledāja baseina uz otru un upei pakāpeniski pagarinoties lejteces virzienā
- Krimūnu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Auru, Šķibes, Dobeles un Zaļenieku pagasta teritorijā
- savienot izveidot (kam, piemēram, parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts kādā kopumā, sistēmā
- nonivelēt izveidot (kam) vienādu līmeni
- sakrāt izveidot (kopumu, veselumu, daudzumu), pakāpeniski savācot atsevišķus elementus, sastāvdaļas
- Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu
- Gaujas Nacionālais parks izveidots Vidzemē, aptuveni ietverot trijstūrveida teritoriju no Valmieras līdz Inčukalnam un Bērzukrogam, platība — 91745 ha, tā uzdevums ir Gaujas senlejas un tās apkārtnes bioloģiskās daudzveidības, ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko veidojumu, dabas un kultūras pieminekļu aizsardzība, kā arī atpūtas nodrošināšana
- izlīdzināt Izvietot gludi, līdzeni, vienādā biezumā
- izdzīt Izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., parasti pa ūdeni) - par vēju
- izdzīt Izvirzīt (parasti pa ūdeni) cauri (kam), caur (ko) - par vēju
- racionālisms Izziņas teorijas virziens, kas prātu un jēdzienisko domāšanu uzskata par vienīgo izziņas avotu un noliedz empīriju vai mazina tās nozīmi
- apsikt Izzust, samazināties, kļūt seklam (par ūdeni)
- apsīkt Izzust, samazināties, kļūt seklam (par ūdeni)
- ātrumu saskaitīšana ja materiāls punkts vai ķermenis vienlaikus piedalās divās kustībās, tad rezultējošais kustības ātrums attēlojams ar diagonāli paralelogramā, kura divas malas veido atsevišķo ātrumu kustības vektori
- trīšanās Jahtas gaitā kustīgās takelāžas atsevišķas detaļas var nonākt saskarē ar nekustīgās takelāžas daļām, un, ja saskares punkti ir vienmēr vieni un tie paši, takelējuma elementi tiek bojāti
- hipodroms Jājamzirgu un rikšotāju treniņu, darbspēju pārbaudes un sporta sacensību bāze
- Johannishof Jāņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
- singonisms Japāņnu ezotēriskā budisma skola, viena no Japānas galvenajām budistiskajām tradīcijām, kas galveno uzmanību velta tam, kā ar meditācijām un pārdomām pakāpeniski virzīties uz apskaidrību
- aikido Japāņu pašaizsardzības sistēma, kur daudzi paņēmieni balstīti uz pretinieka kustību izmantošanu
- apjāšu Jāšus, jāteniski
- apjāšus Jāšus, jāteniski
- šebiski jāteniski
- apžārben Jāteniski
- apžārbens Jāteniski
- apžārbiņ Jāteniski
- apžārbis Jāteniski
- apžārniskis Jāteniski
- apžārns Jāteniski
- apžebu Jāteniski
- apžebus Jāteniski
- apžēk Jāteniski
- apžerbām Jāteniski
- apžērbam Jāteniski
- apžērbin Jāteniski
- apžērbiņ Jāteniski
- apžerbu Jāteniski
- apžerbus Jāteniski
- apžērgām Jāteniski
- apžergus Jāteniski
- jāšus Jāteniski
- jātāniskis Jāteniski
- jāteniskis Jāteniski
- jātinišķi Jāteniski
- jātiskis Jāteniski
- jātniski Jāteniski
- peteniski Jāteniski
- raitiniski Jāteniski
- raitu Jāteniski
- uzpeteniski Jāteniski
- žākleniski Jāteniski
- žākliski Jāteniski
- apžērbām Jāteniski sēdēt
- zargoties Jāteniski šūpoties
- žargoties Jāteniski šūpoties
- pikpaunā Jāteniski uz (cilvēka) muguras; kukuragās
- krāģēties Jāteniski vai ar vēderu kādam likies virsū
- šķeltiski jāteniski, apskaujot ar kājām
- pārkorēm Jāteniski, pāri
- kāpurlapsene Jātnieciņu virsdzimtas sīks vai vidēji liels kukainis ar slaidu ķermeni un diviem pāriem plēvjainu spārnu (kāpuri parazitē galvenokārt tauriņu un vaboļu kāpuros)
- loka lampa jaudīgs gaismas ķermenis, kurā izmantots elektriskais loks; lieto kinostudiju prožektoros
- Sophienhof Jaujenieku muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bārtas pagastā
- miksts Jauktā dubultspēle (piem., tenisā)
- jauklis Jauktenis
- sajauktenis Jauktenis
- mongrelis Jauktenis (dzīvnieks, cilvēks)
- pakurtis Jauktenis no kurta
- pakurts Jauktenis no kurta
- bekkross Jaukteņa vai hibrīda krustošana ar vienu no vecāku formām; atgriezeniskā krustošana
- adenosarkoma Jaukts embrionāls ļaundabīgs audzējs, kas attīstās urogenitālajā sistēmā; sastāv no dziedzeraudiem un no sarkomatoziem saistaudiem
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Gudenieku pagastā
- New wave jaunais vilnis - vispārīgs apzīmējums mūzikai, kas radā 20. gs. 70. gadu otrajā pusē ASV un Lielbritānijā kā viens no panku mūzikas attīstības virzieniem
- neolītiks Jaunākais (vēlīnais) akmens laikmets, aptuveni pirms 7000-4000 gadiem
- aditīvā krāsu jaukšana jaunas krāsas veidošanās, pamatojoties uz dažādu krāsu starojumu, kas iedarbojas uz acs tīkleni, sajaukšanos
- dzenēns Jauns dzenis
- jaunā publiskā vadība jaunu sabiedrības pārvaldes principu ieviešanas kustība, kas aizsākās 20. gs. beigās; galvenie elementi ir pārvaldes izdevumu samazināšana, valsts budžeta efektīvs izlietojums, pārvaldes gatavība pārmaiņām, privātā sektora vadības metožu izmantošana, orientācija uz iedzīvotāju vajadzībām, iekšējās un ārējās novērtēšanas izmantošana
- autoratlīdzība jebkāda veida atlīdzība vai komensācija par aizsargāta darba izmantojumu; saskaņā ar izdevējdarbībā pastāvošo praksi autoratlīdzība ir aptuveni 15% no ieņēmumiem par realizētajām grāmatām
- dispergators jebkkura viela, kas palīdz ēteriskai eļļai sajaukties ar ūdeni
- akustiskais rezonators jebkuras formas dobs ķermenis ar vienu vai vairākiem atvērumiem akustiskās rezonanses izraisīšanai
- ultrasoma Jebkurš ķermenis, kas nav saskatāms parastajā gaismas mikroskopā
- tahiaritmija Jebkurš sirds ritma traucējums vienlaikus ar anomāli palielinātu sirdsdarbības ātrumu, pieaugušajiem parasti >100 pulsa sitieniem minūtē
- postpredikamenti Jēdzieni, ko Aristotelis pievieno kategorijām lai izteiktu to īpašības (pretējs, reizē, iepriekš, kustība, turēšana īpašumā)
- taksonomiskās kategorijas jēdzieni, ko izmanto taksonomijā, lai apzīmētu attiecīgi pakārtotas objektu grupas - taksonus; noteiktai īstenības jomaitiek izveidota taksonomisko kategoriju sistēma, kurai pilnībā jāatspoguļo šīs jomas hierarhiskā uzbūve (piemēram, kategorijas, kas atspoguļo dzīvnieku sistemātiku vai augu sistemātiku)
- konceptuālā analīze jēdzieniskā analīze - termina jēgas pamatelementu meklēšana
- nozīme Jēdzieniskais saturs, kas piemīt noteiktam skaņu kompleksam kā valodas vienībai
- eksponibls Jēdzieniski atvasināms
- rēķins Jēdzieniski noslēgta loģiski matemātiska sistēma
- aloģisms Jēdzieniski vai gramatiski nesaderīgu vārdu vai teikuma daļu satuvinājums, ko var izmantot par stilistisku paņēmienu
- teikuma semantiskā struktūra jēdzienisko attieksmju kopums, kas veidojas starp teikumā atspoguļotās situācijas dalībniekiem
- vecāka gadagājuma personas jēdziens, ar kuru apzīmē personas vēlīnā brieduma vecumā, kas sākas aptuveni 65–70 gados
- labklājības valsts jēdziens, kas raksturo attīstīto valstu sociālo politiku un nozīmē valsts atbildību par cilvēku labklājību sabiedrībās, kur iedzīvotājiem nodrošinātas pilsoņu un politiskās tiesības; ideālais modelis ietver valsts atbalstītu pilnu nodarbinātību (bezdarba līmenis < 3 %), vispārēju izglītību, vispārēju veselības aprūpi
- Ritiniškas Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Riteniškas" nosaukuma variants
- Ritiniški Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Riteniškas" nosaukuma variants
- Alināni Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Bisenieki" bijušais nosaukums
- zemāda jēlādas apakšējais slānis, ko veido irdenie saistaudi ar bagātīgiem tauku nogulumiem: jēlādu izstrādes laikā šo kārtu nokasa
- ošenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Ošenieki" vai "Ošnieki" iedzīvotāji
- vecdzirenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Vecdzirenieki" iedzīvotāji
- apšenieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" iedzīvotāji
- bandenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Bandenieki" iedzīvotāji
- abgunstnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Abgunste" iedzīvotāji
- anuteļnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Anuteles" (senāk - "Anutelesmuiža") iedzīvotāji
- atmatnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Atmatiņas" iedzīvotāji
- audženieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Audži" iedzīvotāji
- bičuļnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Bičuļi" iedzīvotāji
- briņķenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Briņķi" iedzīvotāji
- dakternieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Dakternieki" iedzīvotāji
- deguļnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Deguļi" iedzīvotāji
- pēterkalnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Pēterkalni" iedzīvotāji
- pļavustrazdenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Pļavustrazdi" iedzīvotāji
- pļavustrazdnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Pļavustrazdi" iedzīvotāji
- pūcenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Pūcēni" iedzīvotāji
- Putrēnu sādža Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Putrēnciems" bijušais nosaukums
- skursteņnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Skursteņi" iedzīvotāji
- spurģenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Spurģi" iedzīvotāji
- ūzenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Ūziņi" iedzīvotāji
- Zaļā muiža Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Zaļenieki" bijušais nosaukums
- Milleri Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Zaļenieki" daļa
- zaļenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Zaļenieki" iedzīvotāji
- Grjungovskaja Jelgavas novada Zaļenieku pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Gruenhofsche Jelgavas novada Zaļenieku pagasta bijušais nosaukums vāciski
- Zātbadana Jemeniešu (vēst. Sābas valsts) mitoloģijā - saules dievietes emanācija, kuru pielūdza Sābas valstī un kulta centrs bija Hananas pilsētā Jemenas ziemeļos
- Almakahs Jemeniešu mitoloģijā - dievība, ko pielīdz Sābas valstī; mēness dievs, pirmsencis, valsts aizgādnis un valdnieks
- Ajosserja Jeni Bogaziči, pilsēta Ziemeļkiprā, tās nosaukums grieķu valodā
- Upinīki Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" nosaukuma variants
- rakšasa Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums senindiešu eposā "Rāmājana"
- agrafi Jēzus teicieni, kas nav ietverti kanoniskajos evaņģēlijos, bet ir saglabājušies agrīnajos kristiešu rakstos, piemēram, apokrifajos evaņģēlijos
- krijājoga Jogas novirziens, kas sastāv no trijām daļām, kurās apgūst kontroli pār ķermeni, prātu un garīgajām prasībām
- hospitālieši Johannieši - 11. gs. dibināts garīgs un militārs ordenis (kopš 16. gs. - Maltas ordenis)
- matasens Joku deja ar koka zobeniem
- makaroniska dzeja joku dzeja, kur jaukti dažādu valodu vārdi un izteicieni
- Jolotaņa Joletena, pilsēta Turkmenistānā
- Zemes jonosfēra jonizētie Zemes atmosfēras slāņi, aptuveni no 50 līdz 400 kilometru augstumā
- Oduduva Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - dieva Obatalas sieva, auglības un mīlas dieviete, kopā ar Obatalu radīja zemes un ūdens dievības, vēlāk viņu uzskatīja par jorubu valdošo dzimtu ciltsmāti
- Obatala Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - dievs, kas pārvalda debesjumu un pasauli
- Elegba Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - falliska dievība, triksters, senākajos mītos arī ļaunuma personifikācija
- Olokuns Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - jūras dievs, kas mīt milzīgā jūras pilī, viņu sevišķi pielūdza piekrastes iedzīvotāji u zvejnieki
- Ifa Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - zīlēšanas, gudrības un likteņa dievība
- aerācijas zona josla starp gruntsūdens līmeni un zemes virsu, kurā iežu poras un plaisas ir aizpildītas ar gaisu, tvaikveidīgo, higroskopisko, plēvīšu un kapilāro ūdeni
- tikumības josta josta ar slēdzeni, parasti metāla, ar ko vīrs gribēja nodrošināt sievas uzticību; par to runā kopš viduslaikiem, šķietami fantāzijas produkts
- taļļa Jostasvieta (cilvēka ķermenim)
- nefešs Jūdaismā un kabalā cilvēka dvēseles zemākais elements, kas tieši saistīts ar ķermeni
- čama Juku jukām sajaukti ēdieni
- iedzeltanais jumjupūpēdis jumjupūpēžu suga ("Rhizopogon luteolus"), sastopams bieži sausos, smilšainos priežu mežos rudenī, augļķermenis valrieksta līdz vistas olas lielumā, netīri dzelteni, tīklveidā klāti ar hifu pavedieniem, mīkstums dzeltenīgs, vēlāk olīvbrūns līdz melngans. aug grupās zem zemes, tādēļ bieži tiek noturēts par trifeli, ēdams jauns, kamēr mīkstums dzeltenīgs
- iesārtais jumjupūpēdis jumjupūpēžu suga ("Rhizopogon roseolus"), tā augļķermenis ir sārts, aug piejūras silos, kāpās
- čukurs Jumta plakņu savienojuma līmeniskā šķautne; kore
- koris Jumta plakņu savienojuma līmeniskā šķautne; kore (1)
- lāčpakaļa Jumts, kam gali pārkaras pār zelmeni un kas īsāki kā sānos
- Sempervivum tectorum jumtu saulrietenis
- amuliņi Jumtu saulrietenis ("Sempervivum tectorum")
- embuļi Jumtu saulrietenis ("Sempervivum tectorum")
- emburti Jumtu saulrietenis ("Sempervivum tectorum")
- embuti Jumtu saulrietenis ("Sempervivum tectorum")
- norieta Jumtu saulrietenis ("Sempervivum tectorum")
- skrituliņš Jumtu saulrietenis ("Sempervivum tectorum")
- teritoriālā jūra jūra vai tās josla, kas piekļaujas valsts sauszemes teritorijai vai iekšējiem ūdeņiem un uz ko attiecas šīs valsts suverenitāte
- pleckāji Jūras bezmugurkaulnieku vainagtaustekļaiņu klase ("Brachiopoda"), pie substrāta piestiprinājušies jūras dzīvnieki, kuru ķermeni no muguras un vēdera puses sedz nesimetriska divvāku čaula, Latvijā tikai fosilijas; brahiopodi
- phoronis Jūras dzīvnieku ģints ar slaidu tārpveida ķermeni hitīna dzīvojamā caurulē, bālpelēki caurspīdīgs ķermenis, pašā apakšā resnāks, piliena (ampulas) veidā, \~12 sugas
- lamatmīna Jūras mīna vai sauszemes inženiermīna, kas nomaskēta par nekaitīgu priekšmetu, kas var pievērst cilvēka uzmanību un uzsprāgst, ja to mēģina lietot
- jūras terase jūras piekrastes zonas reljefa forma, kuru veidojusi jūra, kad tās līmenis bijis relatīvi zemāks vai augstāks salīdzinājumā ar tagadējo
- Bosfors Jūras šaurums starp Eiropu un Mazāzijas pussalu (grieķu valodā "Bosporos", turku valodā "Karadeniz Bogazi"), savieno Melno un Marmora jūru, garums - 30 km, platums - 0,75-3,7 km
- sipunkulīdi Jūrās un okeānos mītoši posmtārpu klases dzīvnieki (~300 sugu) ar 1-50 cm garu, gludu, nesegmentētu ķermeni ar izvirzāmu snuķi
- zemūdens kanjons jūras vai okeānu kontinenta zemūdens nogāzes šaura, līkumaina un dziļa ieleja ar stāvām nogāzēm, šauru pamatu, kam ir izteikts garenisks slīpums, līdz pat 20–30 grādiem
- jūrenis Jūras vējš jeb rietumvējš; rietenis
- zeltplekste Jūras zeltplekste - plekstu dzimtas suga ("Pleuronectes platessa syn. Platessa platessa"), zivs ar brūnganu, plakanu ķermeni, kam raksturīgi dzeltenīgi oranži, apaļi plankumi
- himera Jūras zivs ar skrimšļa skeletu, ar garu, vārpstveidīgu ķermeni, garu asti un lielām krūšu spurām
- kapteiņzivs Jūras zivs, kurai ķermenis sānos ir mazliet saplacināts un klāts ar prāvām zvīņām, mugura - brūna, pavēdere - brūngana
- valsts vara juridisko personu kopums to savstarpējās attiecībās ar pilsoņiem, kurās tās piedalās kā suverenitātes paudēji; no tehniskā viedokļa - juridisko personu un valsts institūciju kopums, kas izpilda publisko tiesību normas
- dižpīle Jūrmalas dižpīle - pīļu apakšdzimtas suga ("Tadorna tadorna"), zosij līdzīgs putns ar zaļi melnu galvu un kaklu, baltu ķermeni, brūni sarkanu svītru ap ķermeņa priekšējo daļu, melnām spārnu spalvām, Latvijā aizsargājama, ligzdo kopš 20. gs. 70. gadiem, 10-20 pāru; Sāmsalas dižpīle; Sāmsalas pīle
- jūras līmenis jūru un okeānu brīvās virsas stāvoklis, ko, pastāvot nosacītam sākumpunktam, fiksē pa vertikāli, atbilstoši vidējam ilggadējam līmenim
- kaist Just stipru karstumu; būt ļoti karstam (par ķermeni, tā daļām); arī kvēlot; degt
- degt Just stipru karstumu; kļūt karstam, arī sārtam (par ķermeni, tā daļām)
- lumpatāties Kā lupatai nokareni šūpoties
- kabatas pulkstenis kabatā nēsājams pulkstenis
- čakstis Kabatas pulkstenis
- čikstis Kabatas pulkstenis
- džindžulis Kabatas pulkstenis
- poga kabatas pulkstenis (nicīgi)
- bregets Kabatas pulkstenis, ko izgatavoja franču pulksteņmeistara Bregē (Brequet, 1747-1823) darbnīcā; Bregē pulksteņi bija ļoti precīzi, sita stundas un stundu daļas un rādīja datumus
- kabris kabenis
- kabis Kabenis
- kablis Kabenis
- bruģis Kabenis (zvejas tīkls)
- kakaža Kabenis, tīkls 3 cilvēku zvejai brienot
- kaba Kabenis; āķis; makšķerāķis
- pautnesis kāda burvju grupa (kuri kaitē citu, visbiežāk kaimiņu, lopiem vai laukiem, kā buršanas atribūtu slepeni novietojot bojātu olu)
- apsīda kāda debess ķermeņa orbītas vistuvākais un vistālākais punkts attiecībā pret centrālo debess ķermeni, piem., Mēness apsīdas attiecībā pret Zemi ir perigejs un apogejs, Zemes apsīdas attiecībā pret Sauli ir perihēlijs un afēlijs
- kritala kāda dzīvnieka maita, trūdēt sācis ķermenis
- kritaļa kāda dzīvnieka maita, trūdēt sācis ķermenis
- kritals kāda dzīvnieka maita, trūdēt sācis ķermenis
- kritelis kāda dzīvnieka maita, trūdēt sācis ķermenis
- kuilīši kāda kartupeļu šķirne (ar gareniem un līkiem kartupeļiem)
- govainis kāda kartupeļu šķirne (vairāk lietota govju un cūku ēdieniem)
- radiokontrolpunkts kāda kuģa vai gaisa kuģa atrašanās vieta, ko nosaka pēc virzieniem, kuros tas saņem signālus no vairākām raidstacijām, kuru atrašanās vietas ir zināmas
- vārnagi kāda ložņājošu augu suga (ar dzelteniem ziediem un pelēkām lapām); pūkainais vīķis ("Vicia hirsuta")
- pazole kāda materiāla (parasti ādas, gumijas, plastmasas) plāksne, ko piestiprina pie zoles (aptuveni līdz papēdim)
- kazulis kāda mēreni liela un smaga runga
- zeltzvīgznīte kāda mitrā vietā augoša augu suga ar dzelteniem ziediem
- deeskalācija kāda procesa (piemēram, bruņota konflikta) pakāpeniska ierobežošana
- plūsmkarte kāda procesa vai programmas projektēšanai vai dokumentēšanai paredzēts grafisks attēls, kurā process vai problēmas pakāpenisks risinājums parādīts ar anotētām ģeometriskām figūrām, ko savieno plūsmas līnijas
- plūsmas diagramma kāda procesa vai programmas projektēšanai vai dokumentēšanai paredzēts grafisks attēls, kurā process vai problēmas pakāpenisks risinājums parādīts ar anotētām ģeometriskām figūrām, ko savieno plūsmas līnijas; plūsmkarte
- aklamācija kāda sapulcē izvirzīta priekšlikuma apstiprināšana vai neapstiprināšana ar sapulces dalībnieku izsaucieniem, bez balsu skaitīšanas
- tīkls kāda stāvokļa, procesa attēlojums ar, parasti krustenisku, līniju sistēmu
- kolektīvā reprezentācija kādas grupas priekšstati (jēdzieni, mīti) par sevi un savām attiecībām ar pasauli, kuri nav reducējami uz individuālās apziņas stāvokļiem
- aptumšotie kadri kadri, kurus uzņem dienasgaismā, bet attēlam liek izskatīties tumšākam ar aptumšojošu kameras filtru vai īpašiem attīstīšanas paņēmieniem
- starpkadrēšana Kadru ģenerēšana starp diviem attēliem, radot šķietamību, ka pirmais attēls pakāpeniski pāriet otrajā attēlā
- ragaņkauls kāds augs ar dzelteniem ziediem
- vēriņi kāds augs ar dzelteniem ziediem
- zaļvēdere kāds koks ar dzelteniem ziediem
- plaisis kāds lēpām līdzīgs augs ar dzelteniem ziediem
- senenieks kāds no seniem laikiem, kāds, kas ir ļoti sens
- dzirla kāds, kas dzer daudz ūdeni
- upinieks kāds, kas dzīvo pie upes, upenieks
- ruņģis kāds, kas labi kopj savu ķermeni
- šļūteris kāds, kas laistās ar šļūteni
- žeiris kāds, kas nevērīgi apietas ar ūdeni (vai citu šķidrumu), izlaistot to šur un tur
- kūleņģis kāds, kas veļas kūleniski
- počka kāds, kurš ķēpājas pa ūdeni vai piesārņo to ar krāsvielām
- murdelis kāds, kurš padara nedaudz neskaidru (ūdeni u. tml.)
- mekšis kāds, kurš visur kaut ko slepeni meklē (okšķeris)
- pažargoties kādu brīdi jāteniski pašūpoties
- citruden kādu rudeni; dažruden
- kailķermenis Kails cilvēka ķermenis (parasti tēlotājā mākslā)
- nūditāte Kailums, kails ķermenis; izlaidība
- kvartārs Kainozoja ēras pēdējais periods, kas sākās aptuveni pirms 1,7 miljoniem gadu un turpinās arī mūsdienās
- kārdinošs Kairinošs (parasti par sievieti, tās ķermeni)
- kontrindicēts Kaitīgs organismam (par zālēm, ārstēšanas paņēmieniem u. tml)
- kaklenīca Kaklenieks
- panterkaķis kaķu ģints dzīvnieks, \~65–100 cm garš, \~40 cm gara aste; apmatojums ar skaistu rakstu, mugura sarkana vai brūni pelēka, vēders dzelteni balts, sastopams Amerikā, no Argentīnas ziemeļiem līdz Arizonai ASV, draud izmiršana, aizsargājams; ocelots
- Fāsena kaķumētra kaķumētru suga ("Nepeta faassenii")
- elzene Kalcenis, osiņa
- lāsakmens Kalcīta vai aragonīta veidojums, kas rodas no cieta, kalcija karbonātu saturoša ūdens, kad tas pilieniem krīt no alu griestiem vai sienām; stalaktīts
- hoverbaiks Kalifornijas uzņēmuma "Aeroflex" inženieru izstrādāts lidojošais motocikls
- mikroklīns kālija laukšpatu grupas minerāls K[AlSi~3~O~8~]; izplatīts iežveidotājs minerāls granītos, pegmatītos un gneisos, sastopams sārtos, brūngandzeltenos, zilganzaļos toņos; izmanto keramikā, zaļo paveidu (amazonītu) - par pusdārgakmeni
- cūkausis Kallu dzimtas ģints ("Calla"), daudzgadīgi augi ar spīdīgām sirdsveida lapām un dzelteniem ziediem vālītē, ko ietver viena balta seglapa
- kalvene Kalme - daudzgadīgs smaržīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni
- Arlans kalna virsotne Turkmenistānā (_Arlan_), Balkanu kalnos, Balkanas vilajetā, augstums - 1880 m
- Begarslans kalna virsotne Turkmenistānā, Balkanas vilajeta austrumu daļā, augstums - 488 m
- kalnenieks Kalnenieki
- kalnēnietis Kalnenieks (1)
- kalnnieks Kalnenieks (1)
- Jesenīki kalni Čehijā ("Jesenik"), Sudetu dienvidaustrumu daļa, sastāv no 2 grēdām, kristāliski slānekļi, kaļķakmeņi, smilšakmeņi, dzelzs rūdas ieguve, minerālūdeņu avoti
- Atakora kalniene Beninas ziemeļrietumos (_Atakora, Chaîne de l’_)
- Armēnijas kalniene kalniene Rietumāzijā (_Armenian Highland_), Turcijā, Armēnijā un Irānā, vidējais augstums - 2200 m, augstākā virsotne - 6165 m
- Priekšāzijas kalnienes kalnieņu grupa Rietumāzijā, ietver Mazāzijas, Armēnijas un Irānas kalnieni, platība — >3500000 kvadrātkilometru
- Dievakalns kalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, ir \~100 m garš, kukuļveidīgs paugurs ar īpaši stāvu dienvidu nogāzi pret Koruļu ezera ieleju, tas paceļas \~60 m virs ezera līmeņa, kalnā atrodas 4 prāvi akmeņi, no kuriem lielāko dēvē par Māras pēdas akmeni; Vosvu Dieva kalns
- Bolēnu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas grēdā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, pirmmasīva lielpaugurs, kas lokveidīgi stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 1,5 km garumā, absolūtais augstums — 282,5 m, relatīvais augstums — 39 m, nogāzes stāvas, ieplaku un sengravu saposmotas, virsa plakana, lēzeni viļņota
- Zilaiskalns Kalns, augstākais virsas punkts Vidzemes ziemeļrietumu daļā, atrodas Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Kocēnu pagastā, ir 4 km gara un līdz 1,5 km plata drumlinizēta masīva paaugstinātais ziemeļrietumu gals Butnieka drumlinu lauka rietumu malā, absolūtais augstums - 126,7 m vjl., un tas paceļas 66,6 m virs apkārtējā pārpurvotā un lēzeni viļņotā līdzenuma
- Pamira-Alaja sistēma kalnu apgabals Vidusāzijas dienvidaustrumu daļā uz dienvidiem no Fergānas ielejas, gk. Tadžikistānā, daļēji Kirgizstānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā, sastāv no 3 galvenajām daļām: Hisaras Alaja, Tadžikijas depresijas un Pamira
- Stanovoja grēda kalnu grēda Austrumsibīrijā, Krievijā, stiepjas no Oļokmas vidusteces līdz Učuras augštecei, raksturīgas vidēji augstas plakanvirsmas grēdas, ko saposmo plašas garenieplakas; garums — \~700 km, vidējais augstums — 1500-2000 m, lielākais augstums — 2412 m; Stanovojs
- Andijas grēda kalnu grēda Krievijā (_Andijskij hrebet_), Lielā Kaukāza ziemeļaustrumu daļā, uz Dagestānas Republikas un Čečenijas Republikas robežas, garums - \~60 km, augstums - līdz 2736 m, Haramjas pārkāpē (2174 m vjl.) to šķērso ceļš no Groznijas uz Dagestānu
- Tannuola Kalnu grēda Krievijas Tivas Republikas dienvidos, Ubsunura ezera un Jeņisejas ūdensšķirtne, garums - \~300 km, vidējais augstums - 2500-2700 m, lielākais - 3061 m, lēzeni viļņotajās korēs akmeņu kliedņi, augstkalnu tundra
- Sānu grēda kalnu grēda Lielajā Kaukāzā, paralēli Galvenās Kaukāza grēdas centrālajai daļai, \~10-20 km uz ziemeļiem no tās, Krievijas Krasnodaras un Stavropoles novadā, Kabārijas-Balkārijas Republikā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā, Čečenijas Republikā un Dagestānas Republikā, kā arī Gruzijas ziemeļu daļā, garums - \~500 km
- Balkani kalnu grēda Turkmenistānā, augstākā virsotne - 1880 m (Arlans)
- khmeri Kalnu khmeri - vairākas tautas un cilšu grupas (kuji, suji, banari, čamri, sedangi, mnongi, boloveni, ma, stiengi, vankevi, sre, bo, so, ve, hati), dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā, Laosā, arī Taizemē
- Verkors Kalnu masīvs Alpu priekškalnēs ("Vercors"), starp Ronas kreisā krasta pietekām Izēru un Dromu, Francijas dienvidaustrumos, augstums - līdz 2346 m, kaļķakmeņi, karsta reljefa formas, ziemeļu daļā Beržē bezdibenis
- Clematis montana kalnu mežvītenis
- moni Kalnu moni - tautu un cilšu grupa (kavi, palauni, kmu, futengi, lameti, puoki, bulani), dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas (Birmas) ziemeļaustrumos, Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valodas pieder pie monu-khmeru saimes, tuvu radniecīgi moniem, Āzijas dienvidaustrumu rajonu seniedzīvotāju pēcteči, izplatīti animistiskie kulti
- Kilikijas Vārti kalnu pāreja ("Kuelek Bogazi") Taura kalnos (starp Bolkara un Aladaglara grēdu), Turcijas dienvidos, līdz 1800 m dziļš Čakitas upes kanjons savieno Anatolijas plakankalni ar Čukurovas zemieni
- Monsenī Kalnu pāreja Rietumalpos ("Mont Cenis"), starp Grajas un Kotas Alpiem Francijā, savieno Dora Ripārijas (Po bas.) un Arkas (Ronas bas.) augšteču ielejas, augstums - 2083 m, autoceļš no Grenobles (Francijā) uz Turīnu (Itālijā)
- Mazais Kaukāzs kalnu sistēma Aizkaukāzā, uz dienvidiem no Lielā Kaukāza (atdala Kolhīdas zemiene un Kūras ieplaka), lokveidā no ziemeļiem un ziemeļaustrumiem aptver Armēnijas kalnieni, garums - \~600 km, augstums - līdz 3724 m
- Kopetdags Kalnu sistēma Irānā un Turkmenistānā, Horasānas kalnu ziemeļu daļa, garums - \~650 km, platums - līdz 200 km, augstākā virsotne - 3117 m
- Paropāmizs Kalnu sistēma Irānas kalnienes ziemeļos (angļu val. "Paropamisus Range"), Afganistānas ziemeļrietumu daļā, ziemeļu priekškalnes iestiepjas Turkmenistānā, garums - 600 km, platums - līdz 250 km, augstums pārsvarā - 3000-3500 m, augstākā virsotne - 4565 m
- Turkmenistānas-Horosanas kalni kalnu sistēma Irānas kalnienes ziemeļos, starp Elbrusa kalniem rietumiem un Paropamizu austrumos, Irānā un Turkmenistānā, garums - 600 km, platums - 250 km, augstums - 1500-2200 m
- Brahmas diena kalpas pirmā puse, kas ilgst aptuveni 4,32 miljardus gadu
- liess Kalsns, vājš (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
- kaltiski Kalteniski
- kuso Kaltēti auga "Hagenia abyssinicia" ziecu čemuri; koso
- koso Kaltēti auga "Hagenia abyssinicia" ziedu čemuri
- suprālapsāriji Kalvinisma novirziens, kas atzīst, ka ikviena cilvēka liktenis ir jau iepriekš nolemts
- dzēstie kaļķi kaļķakmens, kas ir uzkarsēts un "dzēsts" ar ūdeni; kalcija hidroksīds
- veldzēšana Kaļķu (CaO) apstrāde ar ūdeni, lai tos pārvērstu pulverī vai javā, kuru pamatkomponents ir kalcija hidroksīds Ca(OH)2
- izkalt Kaļot (akmeni u. tml. materiālu), izveidot (mākslas darbu, tā daļas)
- nokalt Kaļot (akmeni u. tml. materiālu), izveidot (priekšmetu, tā daļas); izkalt (2)
- izkalt Kaļot izveidot (piemēram, akmeni noteikta formā)
- akambi Kambi - tauta Kenijas dienvidos
- riels Kambodžas naudas vienība, kas vienāda ar 100 seniem
- Kamenice Kamenice pie Lipas - pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 3920 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kamenicki Kamenicki Šenova - pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 4030 iedzīvotāju (2012. g.)
- pludiņkamera Kamera karburatorā, kurā uzkrāj smidzinātājos nonākošo degvielu un degvielas līmeni regulē pludiņš
- šnirjs Kameras dieninieks
- strupaste Kāmjveidīgo dzimtas ģints ("Microtus"), neliels vai vidēji liels grauzēju kārtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsu asti, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- palingrafija Kamphauzena paņēmiens uz akmeni pārvest gravīras u. c., oriģinālu nemaz nesabojājot
- Els Kanaāniešu un feniķiešu lielais dievs un pasaules radītājs
- derivācijas kanāls kanāls, pa kuru ievada ūdeni hidrauliskajās turbīnās
- Kana Kanas mežastepe - atrodas Vidussibīrijas dienvidu daļā, Kanas vidusteces apvidū, Krievijas Krasnojarskas novadā, tās dienvidu daļā atrodas Austrumsajānu mežainās priekškalnes, rietumos - Jeņisejas skrausts, ziemeļaustrumos tā saplūst ar Vidussibīrijas plakankalni, platība - \~500 kvadrātkilometru, garums - 200 km, platums - 150 km, lēzeni viļņots reljefs, augstums - 300-470 m, kontinentāls, sauss klimats
- Kaniņas Kaniņu kalns - pilskalns Limbažu novada Vidrižu pagastā pie Bērzkalnu mājām, bijušajā Aģes upes senkrastā, augstums - \~9 m, plakums - \~80 x 20 m, bijis apdzīvots aptuveni 9-12 gs.
- Kanneneeken Kannenieku muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā
- kriticisms Kantisms - I. Kanta un viņa piekritēju t. s. kritiskā filozofija, arī sekotāju attīstītie filozofijas virzieni
- kāpinieks Kāpenieks
- Kapenes ezers Kapeņu ezers Annenieku pagastā
- uzsēsties Kāpjot novietoties jāteniskā, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motociklā, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu
- pārkāpt Kāpjot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur)
- uzkāpt Kāpjot, liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā)
- Scala Sancta kāpnes blakus Laterāna baznīcai Romā, kas veidotas no Tīrijas marmora, tām ir didesmit astoņi pakāpieni; saskaņā ar tradīciju Kristus esot devies lejup pa šīm kāpnēm pēc nāvessoda piespriešanas
- uzkāpe Kāpnes, pakāpieni
- kāptavas Kāpņu pakāpieni
- kāptuves Kāpņu pakāpieni
- paķērsa kāpostu (krustziežu) dzimtas ģints ("Rorippa"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs purvu, mitru pļavu augs ar sīkiem, dzelteniem ziediem ķekaros, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- zeltziede Kāpostu (krustziežu) dzimtas krāšņumaugs ar smaržīgiem zeltainiem vai dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā
- rutks Kāpostu (krustziežu) dzimtas pērkoņu ģints suga ("Raphanus sativus"), viengadīgs vai divgadīgs augs ar (parasti) plūksnaini šķeltām lapām, baltiem, iesārtiem vai violetiem ziediem, apaļām, ovālām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm
- Pieris brassicae kāpostu baltenis
- kāposttauriņš Kāpostu baltenis
- kāpustdirkša Kāpostu baltenis
- kāpustnieks Kāpostu baltenis
- lepetnieks Kāpostu baltenis
- kāpostu tauriņš kāpostu baltenis ("Pieris brasicae")
- rapsis Kāpostu ģints sugas "Brassica napus" pasuga ("Brassica napus subsp. oleifera"), viengadīgs vai divgadīgs zilgani pelēcīgs eļļas un lopbarības kultūraugs ar gaišdzelteniem ziediem ķekaros un augļiem - pāksteņiem
- kālis Kāpostu ģints sugas "Brassica napus" varietāte ("Brassica napus var. rapifera"), uzturā lietojams divgadīgs dārzenis ar dzeltenu, paresninātu sakni
- turnepsis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" varietāte ("Brassica rapa var. rapa"), divgadīgs lopbarības sakņaugs ar gaišzaļam lapām, dzelteniem ziediem, augli - pāksteni
- kolrābis Kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. gongyloides"), salcietīgs divgadīgs dārzenis ar kālim līdzīgu gludu, zaļu, aplapotu virszemes kacena paresninājumu - stublāju, ko lieto pārtikā un lopbarībā
- brokolis Kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. italica"), puķukāpostam līdzīgs viengadīgs dārzenis ar ziediem un ziedu kātiem zaļā krāsā; sparģeļkāposts; sparģeļu kāposts
- kāpustu rulmopsis kāpostu tītenis
- trepes Kāpšanai paredzēta konstrukcija, kas sastāv no savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem
- kāpnes Kāpšanai paredzēts rīks, kas sastāv no savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem
- līst Kāpt, parasti lēni, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas) - par cilvēkiem
- cirmens Kāpurs; cirmenis
- āva Kara cirvis ar garu kātu un platu asmeni
- atiešana Karadarbība, kuras mērķis ir pasargāt karaspēka daļas no pretinieka triecieniem, ieņemt aizsardzībai izdevīgas pozīcijas, sagatavoties pretuzbrukumiem un prettriecieniem
- repatriācija Karagūstekņu, bēgļu, izceļotāju nosūtīšana atpakaļ uz dzimteni, uz attiecīgo valsti
- koferdams Karakuģiem - ūdensnecaurlaidīgs nodalījums gar bortiem kuģa papildu aizsardzībai pret lādiņu triecieniem
- ugunsveltnis Karaspēka uzbrukuma atbalsta metode, kad tiek raidīta liela blīvuma artilērijas u. c. ugunsieroču uguns, pakāpeniski to pārnesot no vienas robežas uz nākamo robežu drošā attālumā uzbrūkošā karaspēka kaujas izkārtojuma frontes priekšā
- iežveidotāji Kardinālie minerāli - galvenie iežu sastāva komponenti, pēc kuriem ieži tiek klasificēti
- purpura kardinālstērste kardinālstērstu suga ("Cardinalis phoeniceus")
- karioze kariess - zoba cieto audu pakāpeniska bojā eja
- kari Karijs - vispārīgs apzīmējums asiem ēdieniem, kuru izcelsmes vieta ir Indija vai Dienvidaustrumu Āzijas zemes
- Apatura iris kārklu zaigraibenis
- zvirbulis Kārklu zvirbulis - niedru stērste ("Emberiza schoeniclus")
- karmelītes Karmelītu sieviešu ordenis (no 1452), kuram 16. gs. ieveda vislielāko stingrību (staigāšanu basām kājām, 3 reizes nedēļā pērienu, ubagošanu)
- korso karnevāla gājieni Itālijas un Francijas pilsētās
- rokas redzamie signāli karodziņi, diski, lukturi, roka, ar kuru palīdzību vilcieniem dod dažādas komandas un norādījumus
- vēlava Karodziņš kuģa vai laivas masta galā; kurseniekiem laivas īpašumzīme karodziņa veidā
- karpe Karpa - saldūdens zivs ar lielām zvīņām un pelēcīgi zaļganu ķermeni
- karpis Karpa - saldūdens zivs ar lielām zvīņām un pelēcīgi zaļganu ķermeni
- Apuseni Karpatu kalnu sistēmas daļa Rumānijas rietumos ("Munti Apuseni"), sastāv no atsevišķiem masīviem un grēdām, granīti, kristāliski slānekļi, kaļķakmeņi, izvirdumieži, augstākais masīvs Bihori līdz 1848 m; Rietumrumānijas kalni
- plaudis Karpu dzimtas suga ("Abramis brama"). līdz 60 cm gara saldūdens zivs, kam raksturīgs no sāniem saplacināts ķermenis un lielas zvīņas
- plicis Karpu dzimtas suga ("Blicca bjoerkna"), līdz 30 centimetriem gara saldūdens zivs, kurai ir no sāniem saplacināts ķermenis un vidēja lieluma zvīņas
- kaze Karpu dzimtas suga ("Pelecus cultratus"), zivs ar slaidu ķermeni, zilganu muguru un sudrabainiem sāniem un vēderu (dzīvo jūrā, parasti nārsto upēs)
- mailīte Karpu dzimtas suga ("Phoxinus phoxinus"), neliela saldūdens zivs ar vārpstveida ķermeni, zaļganbrūnu muguru, zilganu vēderpusi, nelieliem tumšiem plankumiem
- spidiļķis Karpu dzimtas suga ("Rhodeus sericeus", senāk "Rhodeus amarus"), neliela saldūdens zivs ar plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sudrabotiem sāniem un zaļganzilu svītru astes daļā; pempiņš
- ilgana Karpu dzimtas suga ("Rhodeus sericeus", senāk "Rhodeus amarus"), neliela saldūdeņu zivs, līdzīga sīkai karpai (līdz 9 cm garumā), bet bez ūsām, augstu plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sidrabotiem sāniem; spidiļķis; pempiņš
- akmeņzivis Karpveidīgo kārtas akmeņgraužu dzimta, nelioelas zivis (gar. līdz 30 cm) cigārveidīgu ķermeni ar sīkām zvīņām vai bez tām \~200 sugu
- piraijzivis Karpveidīgo kārtas dzimta, 25-60 cm garas zivis ar augstu, sāniski saplacinātu ķermeni, spēcīgiem žokļiem, asiem zobiem, plēsīgas, uzturas baros, izplatītas Dienvidamerikas ziemeļaustrumu daļā
- elektrozutis Karpveidīgo kārtas suga, ķermenis patievs, garš (1-1,5 m, masa - līdz 40 kg), gar sāniem elektriskie orgāni, kuru izlādes spriegums sasniedz 650 V, izplatīts Dienvidamerikas ZA daļā
- akmeņgrauzis Karpveidīgo zivju kārtas dzimta ("Cobitidae"), kuras pārstāvjiem ir slaids ķermenis, ap muti taustekļi, \~30 ģinšu, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
- ceri Karsējamie akmeņi uz rijas vai pirts krāsns spriešļiem, kur lej ūdeni ("met garu"), lai rastos karsta suta
- bulta Karsējams dzelzs stienis ogļu gludeklim
- Morāvijas karsts karsta rajons Čehijā, uz ziemeļiem no Brno, aizņem 22x6 km teritoriju Drahanu augstienē, starp Punkvas un Ržičkas upi (abas daļēji pazemē), ziemeļu daļā Macohas bezdibenis (138 m), vairākus km garā Sloupas-Šošūvkas alu sistēma, pazemes ezeri
- karre Karsta rieva, 1-2 m dziļa rievveida ieplaka, kas radusies, ūdenim šķīdinot kaļķakmeņus vai citus viegli šķīstošus iežus
- iekoksēšanās karstumā un eļļas vidē savstarpēji strādājošu detaļu cieša sasaiste ar eļļas vai motoram nepiemērotas degvielas degšanas produktiem, kā piemeēram, kokss, parafīns, u. c.; rezultātā detaļas un mezgli var pārtraukt pildīt savas funkcijas, piemēram, virzuļu gredzeniem iesprūstot virzuļa rievā
- glaukonīts kārtains kāliju, magniju, dzelzi, ūdeni saturošs, iezaļgans silikāts (mālu sastāvdaļa); dzelzs, magnija un kālija alumosilikāts (K, Na)(Al, Fe, Mg)~2~(Al, Si)~4~O~10~(OH)~2~, lieto kā minerālkrāsu, minerālmēslojumu, ūdens mīkstinātāju
- administratīvā karte karte, kuras galvenie satura elementi ir administratīvās robežas un centri
- tehniskā karte karte, kuru izmanto tehnisku problēmu risināšanai, piemēram, inženierģeoloģijā, agroklimatoloģijā, meliorācijā
- gadīgi Kārtīgi, godīgi, mēreni (garīgos rakstos)
- burbuļkārtošana Kārtošanas veids, kura gaitā pakāpeniski tiek samainīti vietām kārtojamā masīva blakuselementi, ja tie neapmierina uzdoto sakārtotības kritēriju
- miltaini kartupeļi kartupeļi, kuri vārītā veidā ir irdeni
- kartupeļu biezputra kartupeļu biezenis
- miguzis Kartupeļu biezenis
- penka Kartupeļu biezenis
- šķiedenis Kartupeļu biezenis
- tūcis Kartupeļu biezputra; arī kaņepju un zirņu grūdenis
- bocītis Kartupeļu biezputra; kartupeļu biezenis
- ķinka Kartupeļu biezputra; kartupeļu biezenis
- pincenis Kartupeļu grūdenis
- voliņš Kartupeļu grūdenis
- miroņgalva Kartupeļu sfings ("Acherontia atropos"), tauriņš ar spēcīgu, vārpstveidīgu ķermeni, šauriem, gariem spārniem
- rūsganā karuļvabole karuļvaboļu suga ("Scraptia fusca"), Latvijā sastopama reti uz ziediem, zālē, ķermenis 2,3-2,8 mm garš, izliekts
- virpeles Karuselis uz ledus - uz ledū iesaldēta mieta uzvilkts ritenis, kurā iestiprināta gara kārts ar ragaviņām galā
- žampa Kas labprāt bradā pa ūdeni un dubļiem
- žompa Kas labprāt bradā pa ūdeni un dubļiem
- katla agregāts katlu iekārtas sastāvdaļa – konstruktīvi vienots ierīču komplekss, kurā, dedzinot kurināmo, ražo tvaiku vai karstu ūdeni; sastāv no kurtuves, cauruļu sistēmas ar boileriem, ūdens ekonomaizera, gaisa uzsildītajā, apmūrējuma, dūmejām, armatūras un karkasa ar kāpnēm un platformām katla apkopei
- anglokatolicisms Katolisko ticības un liturģiskās prakses tradīciju atjaunošanas centieni Anglikāņu baznīcā
- piāristi Katoļu klēriķu ordenis jaunatnes audzināšanai un izglītībai
- premontrieši Katoļu mūku ordenis ar galveno klosteri Premontrā, šī ordeņa dalībnieki; premonstratensieši
- mariāņi Katoļu mūku ordenis Jaunavas Marijas nevainīgās ieņemšanas godināšanai, kopš 1909. g. - kongregācija
- serviti Katoļu mūku ordenis, dibināts 13. gs.
- kapucietis Katoļu mūku ordenis, franciskāņu ordeņa atzars, ko 16. gs. dibinājis Mateo Basi un kura pārstāvji valkā tērpu ar kapuci; kapucīni
- kamaldulieši Katoļu mūku ordenis, ko 1012. g. dibināja benediktiešu mūks Romualds Kamaldoli ielejā pie Areco, stingri askēti, valkā baltus tērpus
- premonstratensieši Katoļu mūku ordenis, ko 1120. g. Premontrā (Ziemeļfrancijā) nodibināja vācu bīskaps Sv. Norberts
- karmelīti Katoļu mūku ordeņa locekļi; ordenis dibināts 12. gs. otrajā pusē Palestīnā Karmelas kalnā, 13. gs. pārcēlās uz Eiropu
- trapisti Katoļu mūku un mūķeņu ordenis, kas slavens ar savu stingro reglamentu, kurā cita starpā prasīts uzturēt klusumu, strādāt fizisku darbu un ievērot veģetāru diētu; cisterciešu ordeņa paveids
- redemptorieši Katoļu ordenis stingras baznīcas dzīves modināšanai un kopšanai, dib. 1732., īpaši tautas zemākajos slāņos, atšķiras no jezuītiem ar vienkāršo darbības veidu un bargo askēzi
- teatieši Katoļu regulēto kleriķu ordenis, dibināts 1542. g., tam bija liela loma Itālijas pretreformācijas kustībā
- magdalēnietes Katoļu sieviešu ordenis ar augustīniešu noteikumiem netiklībā kritušo sieviešu glābšanai un labošanai
- redemptorietes Katoļu sieviešu ordenis, dib. 1750., pazīstams ar barbarisku askēzi
- salezietes Katoļu sieviešu ordenis, ko dibināja 1610. g. un 1618. g. tas pieņēma augustiniešu regulu un klauzūru
- kamilliāņi Katoļu slimnieku kopēju ordenis Itālijā no 16. gs. beigām
- kartauzieši Katoļu viendzīvju ordenis, kura katrs mūks dzīvo nelielā mājiņā ar dārzu, sarunājas tikai nedēļas pastaigā un svētdienā, pārējā laikā nepārtraukti klusē, gaļu nelieto, reizi nedēļā iztiek ar maizi un ūdeni; kartēzieši
- ordeņa (arī medaļas) lente katram ordenim (medaļai) noteikta veida lente, ko var nēsāt ordeņa (medaļas) vietā
- pirmais Ņūtona likums katrs ķermenis paliek mierā vai turpina savu vienmmērīgu taisnlīnijas kustību tikmēr, kamēr tam pieliktie spēki to neizmaina
- pārrudeņiem Katru otro rudeni
- čekans Kaujas cirvis ar šauru asmeni unāmurveidīgu pietu; bija izplatīts 10. - 17. gs. pie dažādām tautām
- inženiernodrošinājums Kaujasdarbības inženiertehniskais nodrošinājums un visi ar to saistītie tehniskie priekšdarbi, ko lielākas karaspēka vienības veic ar to sastāvā esošo inženierkaraspēka vienību (apakšvienību) spēkiem un līdzekļiem, bet mazākas apakšvienības saviem spēkiem
- gruzīnu valoda kaukāziešu valodu saimes kartvelu valodu grupas valoda, valsts valoda Gruzijā; lieto īpašu gruzīnu rakstu - fonogrāfisku rakstu, kas izveidojies pēc aramiešu (vai feniķiešu) raksta parauga (senākie rakstu pieminekļi no 5. gs. p. m. ē.)
- zvīņas Kaula vai ragvielas plāksnītes, kas klāj ķermeni, tā daļu (parasti zivīm, rāpuļiem)
- vairogs Kaula, hitīna vai cits ciets veidojums, kas klāj dzīvnieka ķermeni
- kauliņauglis Kaulenis
- osteoporoze Kaulu atrofija, kas rodas, pakāpeniski samazinoties kalcija sāļu un organisko vielu daudzumam kaulos
- nigļi Kaulu zivju dzimta, zivs ar garu, tievu zuša veida ķermeni ar sīkām apaļām zvīņām
- jūrasvelns Kaulzivju klases makšķerzivjveidīgo kārtas suga, ķermenis saplacināts vertikālā virzienā ar šauru astes daļu, garums - līdz 150 cm, muguras spuras priekšējais stars novirzīts uz galvas, un tā galā ir gaismas orgāns, kas pievilina medījumu, mīt 50-200 m dziļumā Atlantijas okeāna jūrās Eiropas piekrastē
- platgalvjzivis kaulzivju klases skorpēnveidīgo kārtas dzimta ("Cottidae"), sīkas un ne visai lielas (garums - 5-75 cm) zivis bez zvīņām, ķermeni klāj bieza āda, uz kuras bieži ir dažādas formas kaula plātnītes, 70 ģinšu, \~200 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 ģintis, 5 sugas; buļļzivis
- ēst Kausēt (sniegu, ledu) - par sauli, retāk ūdeni
- kaukur kaut kad; aptuveni
- šīza kaut kas neikdienišķs, ārkārtīgi labs vai galēji slikts
- pažobele kaut kas slepeni aiznests, respektīvi, nozagts
- liemenis Kautķermenis
- Kava Kava de Tirrēni - pilsēta Itālijā ("Cava de' Tirreni"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 53600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kazahstāna Kazahstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kaz. val. "Qazaqstan"), platība - 2717300 kvadrātkilometru, 16196800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Astana, administratīvais iedalījums - 14 apgabalu un 3 īpašas nozīmes pilsētas, robežojas ar Krieviju, Ķīnu, Kirgizstānu, Uzbekistānu un Turkmenistānu, dienvidrietumu daļu apskalo Kaspijas jūra
- Krūkļupīte Kazenieku strauta kreisā krasta pieteka Cieceres pagastā
- Līčupīte Kazenieku strauta peralēls nosaukums tā augštecē
- Kazenieku Kazenieku strauts - ūdenstece Saldus novada Blīdenes, Remtes un Cieceres pagastā, ietek Brocēnu ezerā; augštecē - Līčupīte
- klinciņa Kaziņa - vērpjamā ratiņa spieķis starp paminām un riteni
- Kazugrava Kazu ieleja - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai
- keinss Keinsa krusts - diagramma, kura nosaka ekonomiskās sistēmas līdzsvara līmeni kā funkcijas grafiku "plānotās izmaksas" un "nacionālais produkts" krustpunktu
- KE Kenija, valsts divburtu kods
- KEN Kenija, valsts trīsburtu kods
- Nairobi Kenijas galvaspilsēta (angļu val. "Nairobi"), atrodas augstkalnes plato 1600 m vjl., 3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Kenija Kenijas kalns - vulkānisks masīvs Austrumāfrikas plakankalnē (angļu val. "Mount Kenya"), Kenijas vidienē, otrā augstākā virsotne Āfrikā - 5199 m vjl., virs 4800 m mūžīgais sniegs un ledāji (10 šļūdoņu, platība - 0,7 kvadrātkilometri)
- kenijieši Kenijas pamatiedzīvotāji
- Kenija Kenijas Republika - valsts Āfrikas austrumos (angļu val. "Kenya"), platība - 580367 kvadrātkilometri, 39002700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Nairobi, administratīvais iedalījums - 8 provinces, robežojas ar Dienvidsudānu, Etiopiju, Somāliju, Tanzāniju un Ugandu, dienvidaustrumus apskalo Indijas okeāns, rietumus nelielā posmā - Viktorijas ezers
- KES Kenijas šiliņš; Kenijas Republikas valūtas kods, sīknauda - cents
- krūka Keramikas (retāk stikla) pudele (parasti alkoholiskiem dzērieniem)
- liešana keramikas izstrādājumu veidošanas paņēmiens - lejamo masu (šlikeri) lej ģipša vai cita poraina materiāla veidnē, kas uzsūc ūdeni no šlikera, un veidnē izveidojas cieto daļiņu kārtiņa
- Kaušani Keušeni - pilsēta Moldovā
- Kambodžas kikbokss kikbokss, kurā atļauti arī sitieni ar ceļiem un elkoņiem
- Benkišangula Gumiza kilils Etiopijā ("Benishangul Gumiz"), administratīvais centrs - Asosa, platība - 49289 kvadrātkilometri, 670800 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kīnaja Kīnajas pussala - atrodas Aļaskas dienvidu daļā ("Kenai Peninsula"), starp Kuka un Prinča Viljama līci (ASV), platība - \~23000 kvadrātkilometru, kalnaina (augstums - līdz 1884 m), ledāji
- Korejas kirengešoma kirengešomu suga ("Kirengeshoma koreana"), zied augustā-septembrī ar maigi dzelteniem ziediem, kas aug stāvus
- plaukstveida kirengešoma kirengešomu suga ("Kirengeshoma palmata"), zied septembrī-oktobrī ar maigi dzelteniem nokareniem, zvanveida ziediem
- jodkalijs KJ, bezkrāsaini kristāli, nesatur ūdeni un gaisā nekļūst mitri
- Kjoga Kjogas ezers - atrodas Austrumāfrikā (angļu val. "Lake Kyoga"), Ugandā 1029 m vjl., platība - \~2590 kvadrātkilometru (pēc citiem datiem 1720 kvadrātkilometru), dziļums - 3-5 m, ūdens līmenim pazeminoties atdalījies no Viktorijas ezera, aizaudzis niedrēm un papirusiem
- klandieni Klabieni
- saules brālis klaidonis, dīkdienis, sliņķis, morāli pagrimis cilvēks
- jādelnieks Klaidonis, slaists, dīkdienis
- kliegoņa Klaigas, kliedzieni
- Pinus pumila klājeniskā ciedrupriede
- Cotoneaster horizontalis klājeniskā klintene
- Juniperus horizontalis klājeniskais kadiķis
- karakoleti Klasiskās jāšanas skolas 3 dažādi zirga lēcieni: krupāde, balotāde un kapriola
- haute ecole klasiskās zirgu iejādes augstākais līmenis
- ziest Klāt, parasti ar viegliem piespiedieniem izlīdzinot, (piemēram, kādu masu) uz kā virsmas
- bauškas klaudzieni
- klaudzis Klaudzieni, dārdoņa
- pieklēte Klēts lievenis
- pīklēte klēts sānu lievenis
- ujavas Kliedzieni, saucieni "uja!"
- ķiukt Kliegt (kā dzenis)
- vēss klimats klimats, kam ir raksturīga mēreni zema gada vidējā temperatūra
- kurzuliņi Klimpas, ķiļķeni no rupjiem miežu vai kviešu miltiem
- klinķeni Klimpas; kliņķeni
- klinšu tirānceplītis klinšu māņceplītis ("Xenicus gilviventris")
- mētāties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi
- svaidīties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi; mētāties (5)
- Cloacotaenia megalops kloākas pundurlentenis
- virba Klūga, arī neliels koka vai metāla stienis
- klupšus Klūpot, ar klupieniem
- Kļuču Kļuču sopka - darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas centrālajā daļā, Krievijā (Kamčatkas apgabalā), augstums - 4750 m, konusa diametrs - 15 km, \~84 vulkānu sānkonusi un krāteri, pēdējo 250 gadu laikā reģistrēti >50 izvirdumi (vieni no pēdējiem 1972.-1974. g.), virsotnē ledāji
- pārības pārbaude kļūdu konstatēšanas paņēmiens bināros datu masīvos pēc tajos sastopamo vieninieku skaita (pāris vai nepāris). Lai konstatētu kļūdu masīvā, pirms tā pārsūtīšanas masīvam pievieno pārības bitu tā, lai kopumā būtu, piemēram pāra skaits vieninieku. Ja masīva pārsūtīšanas rezultātā rodas kļūda vienā bitā, tad mainās vieninieku skaits, ko viegli atklāt
- raustīšanās Kļūme vai mērķtiecīgi izraisīts efekts, televīzijas signāla līdzstrāvas līmenim spēji mainoties, kas liek strauji mainīties attēla spilgtumam ekrānā
- rimties kļūt (parasti pakāpeniski) mierīgam vai mierīgākam (pēc satraukuma, uzbudinājuma) - par cilvēku
- tuvoties kļūt aptuveni atbilstošam, piemēram, kam iecerētam
- kāpt kļūt ar augstāku līmeni (par šķidrumu); kļūt augstākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni)
- sakāpt kļūt ar ievērojami augstāku līmeni (par šķidrumu); kļūt ievērojami augstākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni)
- kristies kļūt ar zemāku līmeni, plakt (par šķidrumu); kļūt zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni); krist (7)
- kristies kļūt ar zemāku satura līmeni (par trauku)
- nokristies kļūt ar zemu vai zemāku līmeni (par šķidrumu); kļūt zemam vai zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni); nokrist (5)
- nokrist kļūt ar zemu vai zemāku līmeni (par šķidrumu); kļūt zemam vai zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni); nokristies (1)
- kāpt kļūt augstākam (par viļņiem); kļūt intensīvākam (par plūdiem); plūst (piemēram, pret krastu, pāri krastam) - par ūdeni, viļņiem, ūdenstilpi
- satumt kļūt biezam, sabiezēt (par miltu, putraimu ēdieniem)
- rimt kļūt klusākam, beigties (parasti pakāpeniski) - par skaņu
- iesaaudzēties kļūt lielākam, apaļākam (par grūsna dzīvnieka tesmeni)
- uzblīst kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļu); arī uztūkt
- uzblīzt kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļu); arī uztūkt
- izblīst kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām); izplūst (6)
- izblīzt kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām); izplūst (6)
- atslābt kļūt mazāk saspringtam (par muskuļiem, ķermeni u. tml.)
- pasaaudzēties kļūt mazliet apaļākam (par grūsna dzīvnieka tesmeni)
- svīst kļūt mitram, pārklāties ar sīkiem ūdens pilieniem, atdziestot tvaikiem
- piekust kļūt nogurušam, nespēcīgam (par ķermeni, tā daļām)
- pārblīst kļūt pārāk tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām)
- pārblīzt kļūt pārāk tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām)
- blīst kļūt pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām); briest
- blīzt kļūt pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām); briest
- nosalēties kļūt saldam (par verdošā ūdenī jautu iejavu, par iesalu, kas pārliets ar verdošu ūdeni)
- nosalināties kļūt saldam (par verdošā ūdenī jautu iejavu, par iesalu, kas pārliets ar verdošu ūdeni)
- nolīkt kļūt salīkušam, sakampušam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa dalām)
- pārlīkt kļūt salīkušam, sakumpušam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
- uzlīkt kļūt salīkušam, sakumpušam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
- līkt kļūt salīkušam, sakumpušam, līkam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
- izžūt kļūt sausam, zaudēt ūdeni, mitrumu (par strautu, aku, zemi u. tml.)
- izžūties kļūt sausam, zaudēt ūdeni, mitrumu (piemēram, par upi, aku)
- nosmakt kļūt smakojošam (par ūdeni)
- uzkumpt kļūt tādam, kam ir uzliekta mugura, pleca daļa (parasti par cilvēku, tā ķermeni); kļūt tādam, kas ir uzliekts (par muguru, pleciem)
- sadilt kļūt tādam, kam it ļoti maza redzamā dala, pakāpeniski kļūt neredzamam (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā, arī par rietošu Sauli)
- pierietēt kļūt tādam, kam tesmenis ir pilns ar pienu (par dzīvnieku)
- nolaisties no saviem augstumiem kļūt tādam, kas ir pielāgots kādam zemākam uztveres, izpratnes līmenim
- nosalt kļūt tādam, ko ir pārņēmusi aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
- pārsalt kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
- sakuplot kļūt tādam, kur augiem ir, parasti ļoti, kupls, spēcīgs zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.)
- uzplūst kļūt tādam, kurā ievērojami paceļas ūdens līmenis (par ūdenstilpi); arī pārplūst
- mumificēties kļūt tādam, kura ķermenis netrūd (par mirušu cilvēku vai beigtu dzīvnieku)
- noslīdēt kļūt tādam, kura līmenis (parasti pakāpeniski, lēni) pazeminās; pazemināties (parasti pakāpeniski, lēni) - par kā līmeni
- nokristies kļūt tādam, kurā pazeminās satura līmenis (par trauku)
- noplakt kļūt tādam, kurā pazeminās ūdens līmenis (par ūdenstilpi)
- pārklāties kļūt tādam, uz kā virsmas (kas) izveidojas - piemēram, par ķermeni, ķermeņa daļu
- tuvoties kļūt tuvākam, pakāpeniski iestāties (par laiku, laikposmu)
- rimt kļūt vājākam, beigties (parasti pakāpeniski) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli
- sakrist kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); zaudēt veselīgu izskatu
- sakristies kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); zaudēt veselīgu izskatu
- novājēt kļūt vājam, vai vājākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
- izkarst kļūt viscaur karstam slimības (parasti iekaisuma) gaitā (par tesmeni)
- plakt kļūt zemākam (par ūdens līmeni ūdenstilpē); kļūt tādam, kur pazeminās ūdens līmenis (par ūdenstilpi)
- nosēst kļūt zemākam (par ūdenstilpes līmeni)
- noslīdēt kļūt zemākam vai zemam (par līmeni, kas piemīt parādībām sabiedrībā)
- nosakristies kļūt zemam vai zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni)
- sēsties kļūt zemam vai zemākam (par ūdens līmeni ūdenstilpē); kļūt tādam, kur pazeminās ūdens līmenis (par ūdenstilpi)
- sēst kļūt zemam, zemākam, pakāpeniski iegrimstot zemē (par celtnēm, to daļām)
- sazarot kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, centrālās ass; kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi); sazaroties (2)
- sazaroties kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, galvenās ass; kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi); sazarot (2)
- sadilt kļūt, parasti ievērojami, īsākam (par dienu, nakti), pakāpeniski izbeigties (par laikposmu)
- sablīst kļūt, parasti ļoti, pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām)
- sablīzt kļūt, parasti ļoti, pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām)
- sadugt kļūt, parasti ļoti, viscaur, duļķainam, netīram (par ūdeni); kļūt, parasti ļoti, miglainam, dūmakainam (par gaisu)
- sarkt kļūt, parasti pakāpeniski, tādam, kam emocionāla stāvokļa izraisīta asiņu pieplūduma dēļ ir sārta seja, tās daļas (par cilvēku); palielinoties, parasti pakāpeniski, emocionāla stāvokļa izraisītam asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām)
- salīkt kļūt, parasti pilnīgi, līkam (piemēram, aiz slimības, vecuma) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām
- boreus Knābgalvju dzimtas ģints, spārni reducējušies, pārvietojas lēcieniem
- pāriet kodola, atoma vai molekulas enerģētiskā stāvokļa izmaiņa, kodolam, atomam vai molekulai pārejot no daļiņas visa iespējamā enerģijas līmeņa uz citu enerģijas līmeni
- syncytium Kodolaina protoplazmas masa, kas rodas šūniņu kodoliem vairojoties, bet šūniņu ķermenim nemaz vai nepilnīgi sadaloties
- kodoldalīšanās Kodolreakcija, kurā smags nestabils atoma kodols sašķeļas divos (vai vairākos) aptuveni vienāda lieluma vieglākos kodolos, atbrīvojot divus vai trīs neitronus un daudz enerģijas
- kohēzija Kohēzijas politika - izlīdzināšanas, atšķirību samazināšanas, labākas saistības politika; Eiropas Savienības realizēts nostādņu un pasākumu kopums, lai izlīdzinātu valstu attīstības līmeni, tādējādi panākot lielāku vienotību un saistību veselumā
- stimbens Koka celms; koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu; koka gabals; stumbenis (1)
- stuburs Koka celms; koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu; koka gabals; stumbenis (1)
- darvas eļļa koka darvas destilācijas produkts, kura galvenie komponenti ir fenoli (nosacīts nosaukums)
- kneija Koka elements krustenisku koku sastiprināšanai (laivu būvē)
- zaru tilpums koka fitomasas sastāvdaļa, kas atkarīga no koku sugas, vecuma, kokaudzes biezības un tās kopšanas paņēmieniem, to ietekmē vainaga forma, lielums un blīvums; mežsaimniecības praksē to nosaka sakraujot zarus grēdā un mērījumu pārrēķina no steriem uz ciešmetriem, lietojot tilpīguma (blīvuma) koeficientu 0,30
- kasone Koka lāde ar apgleznotām sieniņām, kas bija populāra viduslaikos un renesanses laikā Itālijā
- oboja Koka pūšamais instruments ar divkāršu niedres mēlīti, kas pēc skanējuma ir aptuveni vidējs starp flautu un klarneti
- strīkols Koka rīks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā)
- strīkulda Koka rīks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā)
- strīkulis Koka rīks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā)
- strīkuls Koka rīks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā)
- ratcīknis koka ripa, ko izmanto metāla stīpas uzlikšanai ratu ritenim
- tipulis Koka ritenis
- krumults Koka sprungulis, ko piesien pie nokautas cūkas pakaļkājām, lai varētu ērti uzkārt šo kautķermeni
- krači Koka statne veļas mazgāšanai ar 4 kājām no 2 krusteniski saliktiem dēļiem
- šķērskoks Koka stienis (piemēram, ceļa) aizšķērsošanai; barjera (1)
- maigles Koka stienis ar, parasti diviem, žuburiem galā vai iešķeltu galu (kā satveršanai)
- mērkoks Koka stienis, arī plāksne, parasti ar garuma mērvienību iedaļām, (kā) mērīšanai
- redeļkoks Koka stienis, plāksne, ko izmanto redeļu gatavošanai
- fala Koka tornis, ko senie romieši lietoja aplenkšanas gadījumā
- kivis Koka trauks; ķīvenis
- tapošanas mašīna kokapstrādes darbmašīna koka detaļu tapsavienojumu tapu un tapu rievu (ligzdu) veidošanai ar frēzēšanas paņēmieniem
- sīkkrūms Kokaugs, kura augstums ir mazāks par aptuveni 0,4 metriem; pundurkrūms
- pundurkrūms Kokaugs, kura augstums ir mazāks par aptuveni 0,4 metriem: sīkkrūms
- kokmateriālu pludināšana kokmateriālu transportēšana lejup pa upes straumi; pludina vaļējus (nesaistītus savā starpā) vai plostos iepriekš sasaistītus kokmateriālus; retāk sastopama pārvietošana pa ūdeni ar vēja, cilvēka vai mehānisko spēku
- strīķis Koks ar ko nolīdzina iebērtos graudus, līdzeni ar trauka malu
- sliķis Koks ar zaru galiem, ko senie dravnieki lietoja kāpšanai bišu kokos
- ekstrahēta koksne koksne pēc ekstraktvielu ekstrahēšanas ar organiskiem šķīdinātājiem, ūdeni vai sārmu šķīdumiem ūdenī
- koksnes mitrumvadītspēja koksnes īpašība vadīt saistīto ūdeni šķidrā veidā šūnapvalku mikrokapilāru sistēmā un tvaika veidā - ar gaisu pildītu makrokapilāru sistēmā
- mitrumvadāmība Koksnes mitrumvadāmība - koksnes spēja vadīt saistīto ūdeni šķidruma veidā šūnas sieniņu mikrokapilāru sistēmā (galvenokārt) un tvaika veidā ar gaisu pildītu makrokapilāru sistēmā (mazākā mērā)
- koksnes maksimālais nožuvums koksnes rukums ar sākotnējo mitrumu, kas vienāds vai lielāks par koksnes šūnu sieniņu piesūcināšanas robežu, izdalot no tās saistīto ūdeni
- ūsainis Koksngraužu dzimtas ģints ("Monochamus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis 16,8-32 mm garš, melns, vietām klāts ar pelēcīgām vai iedzeltenām zvīņām, sastopami uz skuju kokiem
- apšgrauži Koksngraužu dzimtas vaboļu ģints ("Saperda"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis garš, klāts ar bieziem, dzeltenīgiem matiņiem, segspārnu gali noapaļoti, virspuse ar dzelteniem un melniem matiņiem, kas izkārtoti grupas un veido plankumainu zīmējumu
- denims kokvilnas audums tradicionāli 3/1 trinīša (sarža) pinumā, kas ražots no vidēji rupjas krāsotas šķēru un nekrāsotas audu dzijas; auduma virsmas blīvums aptuveni 270 g/m^2^
- poplīns Kokvilnas vai zīda audums audekla pinumā, kurā šķēru pavedieni ir ievērojami tievāki par audu pavedieniem
- greznumlente kokvilnas vai zīda lente aptuveni 10 mm platumā, ko dekoratīvos nolūkos pielīmē grāmatas bloka muguriņai
- entāze Kolonnas stumbra paresninājums, kas novērš kolonnas vidusdaļas ieliekuma optisku ilūziju; to veido pirmajā kolonnas trešdaļā stumbra diametru pakāpeniski palielinot, bet pēc tam samazinot
- joniešu orderis kolonnu kārtojums sengrieķu arhitektūrā, kuram raksturīgs kapitelis ar volūtām un kolonnu pakāpenisks sašaurinājums virzienā uz augšu
- kolrabis Kolrābis - kāpostu grupas dārzenis ar apaļu kacena paresninājumu
- regbijs Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir piezemēt ovālu bumbu aiz pretinieka vārtu līnijas vai iesist to vārtos virs pārliktņa un kurā ir atļauti spēka paņēmieni ar cīņas sporta elementiem
- varoņkomēdija Komēdija, kurā, stāstot par cildeni romantiskiem notikumiem, nopietnība savīta ar komisko
- zebrīna Komelīnu dzimtas ģints ("Zebrina"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņīgiem vai nokareniem stublājiem, kas mezglu vietās sakņojas, vainaglapas saaugušas stobriņā, savvaļā Meksikā un Vidusamerikā
- kompaunddzinējs Kompaunds - tvaikmašīna ar diviem cilindriem, kuros tvaiks izplešas pakāpeniski
- kompaundmašīna Kompaunds - tvaikmašīna ar diviem cilindriem, kuros tvaiks izplešas pakāpeniski
- kompaundtvaikmašīna Kompaunds - tvaikmašīna ar diviem cilindriem, kuros tvaiks izplešas pakāpeniski
- autoceļš Kompleksa inženierbūve ārpus pilsētas robežām transportlīdzekļu satiksmei ar noteiktu ātrumu, normatīvos paredzētajām slodzēm un gabarītiem (sauc arī par ceļu)
- tējas stiprums koncentrēts tējas uzlējums, ko izmanto tējas dzēriena gatavošanai, atšķaidot ar verdošu ūdeni
- spirituālisms Koncepcija, pēc kuras gars tiek uzskatīts par esamības pirmpamatu, par īpašu bezķermenisku substanci, kas eksistē neatkarīgi no matērijas
- bada kondīcija kondīcija, kad dzīvnieka ķermenis ir noliesējis; krasi izceļas kaulu kontūras
- kongresmens Kongresmenis
- letālā imperfektā osteoģenēze konģenitāla vai hereditāra ļaundabīgā kaulu trausluma forma (autosomāli recesīva pārmantošana)
- dismorfiskais intrauterīnais nanisms konģenitāls, dismorfisks punduraugums embrionālās attīstības traucējumu dēļ; dzemdības normālā laikā, jaundzimušā masa un ķermeņa garums samazināts; relatīvi liels galvas apkārtmērs; avotiņi slēdzas tikai 3 g. vecumā
- penium Konjugātu klases dzimtas "Peniaceae" ģints
- arābu raksts konsonantisks skaņu raksts, kas izveidojies 6. gs. sākumā, 28 burti līdzskaņu apzīmēšanai, trīs no tiem (ā, ū, ī) tiek izmantoti arī garo patskaņu apzīmēšanai, savienojoties savā starpā burti maina grafisko formu, daudziem iespējami četri veidi (izolētais, sākuma, vidus un beigu veds), raksta līmeniski no labās puses uz kreiso
- sfēriska locīkla konstrukcija, kas ļauj vienam ķermenim pagriezties attiecībā pret otru tikai ap vienu punktu
- konstrukcijas sagrūšana konstrukcijas slogošanas noslēguma stadija, kad sagraujošas slodzes iedarbībā ir notikušas neatgriezeniskas formas izmaiņas un zūd konstrukcijas darbspējas
- sagraušana Konstrukciju, iekārtu vai materiāldaļas iznīcināšana vai bojāšana, lietojot uguni, ūdeni, sprāgstvielas, mehāniskus vai citus līdzekļus
- katlagregāts Konstruktīvi vienots ierīču komplekss (kurtuve, tvaika pārkarsētājs, ūdens ekonomaizers u. c.), kurā iegūst tvaiku vai karstu ūdeni, dedzinot kurināmo
- kontaktstanga Kontaktstienis
- jūras līmenis konvencionāla atskaites virsma (kā) augstuma pakāpes noteikšanai uz Zemes - jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmenis
- desmits Kopā aptuveni pa desmit vienībām; arī ļoti daudz
- simts Kopā aptuveni pa simt vienībām; arī ļoti daudz
- tūkstotis Kopā aptuveni pa tūkstoš vienībām; arī ļoti daudz
- sadurteniski Kopā saskaroties; sadurteni
- bānis Kopa, liels daudzums, vairums, lēvenis
- nulles nobraukums kopējā nobraukuma daļa, kurā transportlīdzeklis nav iesaistīts pārvadājumu veikšanā, km. Nulles nobraukumu galvenokārt veido divas sastāvdaļas: pirmais nulles nobraukums no stāvvietas (garāžas) līdz pirmajam maršruta punktam - kravas ņemšanas vietai un otrais nobraukums no pēdējā maršruta punkta līdz stāvvietai (garāžai). Bez tam nulles nobraukumā ietilpst arī braucieni, kas saistīti ar degvielas uzpildi, tehnisko apkopi u. tml.
- augsnes mitrums kopējais ūdens daudzums augsnē; izšķir ķīmiski saistīto, tvaikveida, higroskopisko, plēvīšu, kapilāro, gravitācijas ūdeni un gruntsūdeni
- kopvirtuve Kopējs galds, virtuve, ēdieni vai nu nometnēs, vai citās vietās, kur cilvēki labprātīgi vai piespiedu kārtā atrodas kopā un ēd kopā
- piedzimtās slimības kopīgs apzīmējums iedzimtām slimībām (pāriet no paaudzes uz paaudzi), kongenitālajām (pirmsdzimšanas periodā iegūtajām) un konnatālajām (dzimšanas laikā iegūtajām) slimībām
- dzīļu psiholoģija kopīgs apzīmējums vairākiem 20. gs. psiholoģijas virzieniem, kas pētī psihes "dzīles" - neapzinātas tieksmes un motivācijas, kuras tiek nostatītas pretī apziņas "virspusē" noritošajiem procesiem
- bloka sējums kopš 15.-16. gadsimtu mijas iecienīts ķieģeļu kārtojuma veids sienas ārējā virsmā, kurā laidu kārtas mijas ar galenieku kārtām
- sengadus Kopš daudziem gadiem; kopš seniem laikiem; sen
- sendienis Kopš seniem laikiem; sen
- olīvetes Koraļļi olīvu formā; arī iegareni apaļas stikla pērles, ko lieto maiņas tirdzniecībai Ēģiptē un citur
- akmenskoraļļi Koraļļu kārta, plašākā zarndobumaiņu tipā, sēdoši koloniāli dzīvnieki ar ārēju kaļķa skeletu; krūmveida, plātņveida vai lodveida kolonijas, galvenie koraļļu rifu veidotāji; >2500 sugu
- jūraskrauklis Kormorānu dzimtas suga ("Phalacrocorax carbo"), ūdensputns ar slaidu ķermeni, garu kaklu un spēcīgu, galā āķveidīgi noliektu knābi; lielais kormorāns
- reinženierija Korporāciju, firmu, organizāciju atveseļošanās process, paaugstinot inženieriju jaunā līmenī
- cetilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (sintētisks oleoķīmisks savienojums, var būt augu, dzīvnieku vai naftas izcelsme), mīkstinātājs, emulgators, opalescētājs, izmanto losjonos bērniem, skropstu tušā, tonālajā krēmā, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, šampūnos, tiek uzskatīts, ka piemīt neliels toksiskums, gan ieēdot, gan saskaroties ar ādu, var arī izraisīt nātreni un kontakta dermatītu
- sorbitānstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, izmanto šampūnos, iedeguma losjonos, dezodorantos zobu pastās, ziepēs, atzīts par nekaitīgu, bet var izraisīt kontakta nātreni
- hidroksietilceluloze Kosmētikas sastāvdaļa (var būt ģenētiski modificēta), saistviela, plēvītes veidotājs, izmanto šampūnos, iedeguma līdzekļos, skropstu tušās, losjoni rokām un ķermenim, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, nelabvēlīga iedarbība novērojama reti
- sorbitānlaurāts Kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, izmanto kosmētiskajos krēmos un losjonos, arī pārtikā, tiek atzīts par nekaitīgu, var izraisīt kontakta nātreni
- sorbitānleāts Kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, plastificētājs, izmanto kosmētikā, acu dekoratīvajā kosmētikā, atzīts par nekaitīgu, var izraisīt kontakta nātreni un alerģiskas reakcijas
- meksenons Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, var izraisīt fotoalerģiju, nātreni, kontakta alerģiju, hronisku aktīnisku dermatītu, var saasināt slimības
- benzofenoni Kosmētikas sastāvdaļas (pastāv vairāki dažādi svienojumi), aromātviela, fiksācijas līdzeklis, UV staru absorbētājs, var izraisīt nātreni, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
- Mīnija Kosmiskā čūska Ziemeļāfrikas iedzīvotāju mitoloģijā, tās ķermenis bijis sadalīts septiņās daļās, ko dievs izmantojis, lai izveidotu pasauli un visu dzīvo
- gravitācijas manevrs kosmiskā lidaparāta pārlidojums gar debess ķermeni pa noteiktu trajektoriju ar nolūku izmantot debess ķermeņa gravitācijas lauku lidaparāta ātruma un kustības virziena maiņai
- pavadonis Kosmisks lidaparāts, kas ir ievadīts orbītā ap kādu debess ķermeni
- košeniļa Košenile
- košenilla Košenile
- šarlaks koši sarkana krāsviela, ko iegūst no košenilēm un alvas hlorīda
- Pericrocotus ethologus košsarkanais dzelkņspalvenis
- Kotona Kotonu, pilsēta Beninā
- vilnaskrabis Krabis, kura ķermeni un ekstremitātes klāj īss un blīvs apmatojums un kas savu virsmu pārklāj ar svešķermeņiem
- krāķis Krācējs, gulētājs, dīkdienis
- krampbaļķis Krancbaļķis - viens no ēkas skeleta gulenisko baļķu joslas baļķiem, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi
- vainagbaļķis Krancbaļķis - viens no ēkas skeleta gulenisko baļķu joslas baļķiem, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi
- mezognatisks Kraniometrijā tāds, kam apakšžoklis mēreni izvirzīti uz priekšu (žokļa indekss 98-103)
- stenions Kraniometrisks punkts deniņu bedrē, deniņu apvidus īsākā šķērsdiametra galos
- pterions Kraniometrisks punkts uz galvaskausa, kurā savienojas pieres kauls, paura kauls, deniņu kauls un spārnkaula lielais spārns
- stefanions Kraniometrisks punkts, kurā krustojas vainaga šuve ar apakšējo deniņu līniju
- zviedru krāsa krāsa, kas iegūta sajaucot kaļķi ar siļķu sālījuma ūdeni
- Businiškas Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Buseniški" nosaukuma variants
- Businiški Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Buseniški" nosaukuma variants
- Businiškys Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Buseniški" nosaukums latgaliski
- busenišķieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Busenišķi" iedzīvotāji
- Rubini Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Rubeni" nosaukuma variants
- Rubyni Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Rubeni" nosaukums latgaliski
- Apšinīki Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" nosaukuma variants
- Baļdiniškas Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Baldeniški" nosaukuma variants
- Baļdiniškis Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Baldeniški" nosaukuma variants
- Baļdiniškys Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Baldeniški" nosaukums latgaliski
- tresteniškieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Tresteniški" iedzīvotāji
- Banciniškas Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Banceniškas" nosaukuma variants
- Baņciniškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Banceniškas" nosaukums latgaliski
- Deņisova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Denisova" nosaukuma variants
- bigulis Krāsns kruķis - dzelzs stienis ar liektu, paplatinātu galu kurināmā rušināšanai
- vannas krāsns krāsns, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai sakarsētu ūdeni vannai
- vanagnadziņi Krāsu irbulene ("Genista tinctoria")
- krāsberzis Krāsu veltnis, krāsu ierīces tērauda, dzelzs vai misiņa daļa, kas pārnes uz pārējām velmēm griezeniskās kustības
- karmīnskābe Krāsviela (sarkana), ko iegūst no kaltētu košeniļu ekstrakta, pārtikas piedeva E120 (dažās valstīs aizliegta), var izraisīt astmu, anafilaksi, siena drudzi, nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties
- ziedis Krāsziedis - sēņveida daikts, ar ko senie grāmatspiedēji pirms velmju izgudrošanas iekrāsoja burtu formas, ar mīkstu ādu pārvilkta pusapaļa koka ripa kātā
- krāšņspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Coenagrion"), Latvijā konstatētas 6 sugas, ķermenis 22-30 mm garš, raibs, krāsa un zīmējums bieži mainīgi, attīstās dažādās ūdenstilpnēs, arī purvos
- zilspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Enallagma"), Latvijā bieži sastopamās spāres ķermenis 25-27 mm garš, deniņi tumši ar 2 gaišākiem plankumiem, attīstās dažādos ūdeņos, izplatīta masveidīgi
- sarkanace Krāšņspāru dzimtas ģints ("Erythromma"), Latvijā bieži sastopama suga "Erythromma najas", kuras ķermenis ir 25-31 mm garš, uzturas gk. pie stāvošiem ūdeņiem
- raibspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Ischnura"), Latvijā konstatētas 2 sugas, ķermenis 21-29 mm garš, vēdera posmi raibi, spārni divkrāsaini, melni un balti
- sīkspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Nehalennia"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga "Nehalennia speciosa", spāres ķermenis \~20 mm garš, zaļš, metāliski spīdīgs, uz deniņiem gaišs plankums, kāpuri mīt ezeros u. c. ūdenstilpēs
- šaurspārnkrāšņvabole Krāšņvaboļu dzimtas ģints ("Agrilus"), Latvijā konstatēts 13 sugu, ķermenis 4-13 mm garš, izstiepts, gandrīz cilindrisks, zaļā, zilā vai bronzas krāsā, ar metālisku spīdumu, sugas šauri specializējušās uz noteiktu barības augu
- kukaiņdzenis Krāšņvārnveidīgo putnu kārtas dzimta ("Meropidae"), mazi un vidēji lieli putni ar spilgtu apspalvojumu, gk. tropos Āfrikā, arī Eirāzijā un uz dienvidaustrumiem līdz Austrālijai, 3 ģintis, 24 sugas, Latvijā ļoti reti ieklīst Eiropas kukaiņdzenis jeb bišudzenis
- kratine Kratenis
- kratinis Kratenis
- kratījums Kratenis - dažādi ēdieni sajaukti kopā
- krateklis Kratenis (1)
- saļundināt Kratot sajaukt (ūdeni un zāles)
- pārkraut Kraujot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur)
- atkravāt Kravājot atgādāt šurp; kravājot atgādāt (uz kurieni, kur u. tml.)
- strope Kravas (vai velkamā priekšmeta) iekabināšanai (apņemšanai) paredzēts noteikta garuma gals vai trose ar cilpām (vai gredzeniem)
- lihterpacēlājs Kravas celtnis, ar kuru izceļ lihterus no ūdens līdz kravas klāja līmenim un novieto uz sliežu ratiņiem
- izņukāt Krietni pacienāt ar sitieniem pa sāniem
- izņurkāt Krietni pacienāt ar sitieniem pa sāniem
- Livonijas karš Krievijas izraisīts karš ar Livonijas ordeni, Polijas un Lietuvas apvienoto valsti un Zviedriju par Baltijas jūru (1558.-1583. g.)
- ORT Krievijas sabiedriskā televīzija (krievu "obščestvennoje rosijskoje televidenije")
- zemščina Krievijas valsts teritorijas daļa, kas neietilpa opričņinā; administratīvais centrs - Maskava. Pēc opričņinas atcelšanas (1572. g.) atšķirība pakāpeniski izzuda
- opojaz Krievu formālās skolas literatūrzinātnieku un valodnieku apvienība 1916.-1918. g. "Poētiskās valodas izpētes biedrība" (krievu "Obščestvo izučenija poetičeskogo jazyka")
- senkrievi Krievu tauta samērā senā attīstības stadijā (aptuveni no 8. gadsimta līdz 14. gadsimtam); Kijevas Krievzemes iedzīvotāji
- creeks Krīki, nelielas, seklas smilšainas upju gultnes Austrālijā, kurās ūdens tek tikai pēc lielām lietus gāzēm; citā laikā tās pavisam sausas, vai satur tikai atsevišķas peļķes ar stāvošu ūdeni
- jumts Kriminālgrupa, kas it kā reāli, bet parasti tikai šķietami, par ikmēneša atlīdzību pasargā biznesmeni no citiem kriminālapdraudējumiem
- habitoloģija Kriminālistikas nozare, kas nodarbojas ar cilvēka ārienes pazīmju klasifikāciju, paņēmieniem un metodēm pazīmju izmantošanai noziegumu atklāšanā
- pilēt Krist, arī tecēt pa pilieniem (par šķidrumu); krist, arī tecēt (par pilieniem)
- stiklkeramika Kristālisks stikla materiāls, ko gatavo ar keramikas tehnoloģijas paņēmieniem, t. i., izstrādājumu presē no stikla pulvera un pēc tam kristalizē (sk. kristalizācija) divpakāpju vai vairākpakāpju režīmā
- kristālu simetrija Kristālu īpašība savietoties pašiem ar sevi, notiekot pagriezieniem, atstarošanām, paralēlajai pārnesei; kristālu ārējās formas simetriju nosaka kristāla atomu struktūra
- izsekloties Kristies (par ūdeni), izsīkt
- atsēst Kristies (par ūdens līmeni)
- basilijieši Kristiešu garīgā ordeņa mūki; ordenis radās Bizantijā 4. gs., tā statūtu izveidi piedēvē agrīnās kristietības teologam Basilijam Lielajam
- kristīšana Kristiešu sakraments, ar ko jaunkristīto uzņem draudzē, kulta darbība - rituāla šķīstīšana ar ūdeni, apslakot ar to vai iegremdējot tajā
- Barbara Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā leģendārs tēls, kas dzīvojusi Hēliopolē, slepeni kļuvusi par kristieti un tāpēc spīdzināta, bet brīnumainā kārtā cietumā parādījies Jēzus Kristus un devis viņai Svēto vakarēdienu, mirusi mocekles nāvē
- antitrinitārisms Kristietības novirzieni, kas noliedz trīsvienības doktrīnas atsevišķus aspektus, mūsu dienās antitrinitārismu pauž galvenokārt unitārisms
- monotelētisms Kristietības virziens, kas radās 7. gs. Bizantijā; sludinot Kristus divējādo dabu, pieņēma, ka tam ir viena griba; Konstantinopoles 3. ekumeniskajā koncilā tika nosodīts
- abelīti Kristītu ļaužu sekta mūsu ēras 1. gs., kuras locekļi gan devās laulībā, bet atturējās no dzimumdzīves; laulātie adoptēja 1 zēnu un 1 meiteni, kas nākotnē apņēmās dzīvot pēc sektas tradīcijām
- kuģniecības gada grāmatas Krišjāņa Valdemāra kuģu vadītāju un mehāniķu skolas izdevums, 1925.-1931. g. iznāca 5 laidieni, tika ievietoti raksti par kuģniecības attīstību pasaulē, par Latvijas floti, ostām, hidrogrāfijas ierīcēm, jūrskolām, mācību kuģiem, burāšanas sporta attīstību un vēsturi u. tml., kā arī praktiski padomi navigācijā
- ihtiozaurs Krīta perioda sākumā izmirusi rāpuļu klases kārta ("Ichthyosauria"), jūras dzīvnieks ar garu zivjveidīgu ķermeni (garums - 1-13 m) un pleznveida ekstremitātēm
- kritinis Kritenis (2)
- relevances kritērijs kritērijs, kurš nosaka meklējamā un pēc pieprasījuma no informācijas sistēmas saņemtā dokumenta jēdzieniskās tuvības pakāpi
- sasasisties Krītot, atsitoties (pret ko), savainot sevi, padarīt sāpīgu (ķermeni, tā daļu)
- sadauzīties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā dalu
- sasisties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu
- šinkāt Krogot, tirgoties ar dzērieniem
- Adze Kroņa muiža Kurzemē, Aizputes apriņķī, Rīves upes krastā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta, kas tagad saucas "Adzes" Kuldīgas novada Gudenieku pagastā
- atlantodidīms Kroplis ar vienu ķermeni, vienu kaklu un divām galvām
- Gonopteryx rhamni krūkļu baltenis
- parastais krūklis krūkļu suga ("Frangula alnus syn. Rhamnus frangula"), sastopama bieži lapkoku un jauktos mežos, upmalās, krūmājos; vasarzaļš krūms, retāk līdz 7 m augsts koks ar gludu, gandrīz melnu mizu, lapas veselas, iegareni eliptiskas vai otrādi olveidīgas (garums 5—8 cm), ar gludu malu un gandrīz paralēlu plūksnainu dzīslojumu, ziedi sīki, balti, pa 2—7 pušķos lapu žāklēs
- garkājainais tirānceplītis krūmāju māņceplītis ("Xenicus longipes")
- eulotidae Krūmgliemežu dzimtas "Bradybaenidae" nosaukuma sinonīms
- morēnuvāls Krumlins - lancetiski iegareni pauguri vai vaļņi, kuri stiepjas ledāja kustības virzienā
- rooibos Krūms "Aspalathus linearis", no kura lapām iegūst bezkofeīna tēju ar zemu tanīna līmeni
- raušķis krūmu nazis (ap 20 cm garu asmeni un koka rokturi)
- ragukrupis Krupju dzimtas suga, ķermenis masīvs 15-20 cm garumā, acs augšējam plakstiņam ragveidīgs izaugums, pāri mugurai oranžsarkana vai zaļa josla, sastopams mitros mežos D-Amerikā
- pamīšas atskaņas krusteniskās atskaņas
- ķieriski Krusteniski
- kristiem Krusteniski
- kristingi Krusteniski
- kristinišķi Krusteniski
- kristu Krusteniski
- kristungi Krusteniski
- kristus Krusteniski
- krustāniski Krusteniski
- krustāniskis Krusteniski
- krusteniskis Krusteniski
- krustiniski Krusteniski
- pārstūris Krusteniski
- pārstūriski Krusteniski
- pāršķērsīt krusteniski ar koka kārtīm norobežot
- zirgu galvas krusteniski koki uz jumta kores zirga galvu izskatā
- kletka Krusteniski likts malkas grēdas gala krāvums (tā, ka katra nākošā kārta ir perpendikulāra iepriekšējai)
- nokristīt Krusteniski pārsvītrot
- tupelīte Krusteniski salikti koki uz nama jumta kores
- krists Krusteniski sastiprināti koki, ko uzliek uz rata priekšējās ass baļķu balstīšanai, piesiešanai
- kristmeteriem Krusteniski, krustiski
- pīt Krusteniski, pamīšus liekot (kāda materiāla šķiedras, sloksnes, pavedienus, arī tievus zarus, saknes u. tml.) pāri citu citam vai pamīšus virzot (tos) cauri kādam karkasam, veidot (to) savienojumu; šādā veidā darināt (priekšmetu)
- pīt Krusteniski, pamīšus liekot citu citai pāri (matu šķipsnas), savienot (tās); šādā veidā radīt (matu kārtojumu, parasti pīni), pievienot (tam) rotājumu
- siksniski Krusteniski, plakanā mezglā
- kristinga Krustenisks
- krustānisks Krustenisks
- krustisks Krustenisks
- šķērsranta Krustenisks iegriezums
- krustainisks Krustenisks, krustveida
- irbenieki Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Irbenieki" iedzīvotāji
- cilindriskā krustspole krustspole, kur pavediena uztinums veido cilindrisku ķermeni
- koniskā krustspole krustspole, kur pavediena uztinums veido nošķeltu konisku ķermeni
- krustus Krustveidā; krusteniski
- skrustus Krustveidā; krusteniski
- zilkauļi Krustziežaugu ģints ar pamatā bultveidīgām skaujlapām, spilgti dzelteniem ziediem, uz leju nokārušos, plakanu, spārnotu augli - riekstveidīgu papāksti (nevārsnis)
- mēnešvijole Krustziežiem piederīgas ģints augs, kuru raksturo sirdsveidīgas, lielas, apmalē veselas vai zobotas, nešķeltas lapas, sarkani ziedi un ļoti liels auglis - pākstenis, kas sasniedz līdz 2 cm platumā
- smiltsķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Arabis"), lakstaugs ar matiņiem, dažkārt tūbaini vai kaili, lapas veselas, sakārtotas uz stublāja rozetē, ziedi balti, iedzelteni līdz violeti, sakārtoti blīvās ķekarveida ziedkopās, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, dārzos kā krāšņumaugus audzē vairākas introducētas sugas un to šķirnes, un tās sauc par arābēm
- zvērene Krustziežu dzimtas ģints ("Barbarea"), daudzgadīgs augs ar zarainu sakni, kailu stublāju un dzelteniem ziediem, 12 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- zobainīte Krustziežu dzimtas ģints ("Dentaria"), daudzgadīgi lakstaugi ar zvīņainu sakneni un lieliem ziediem, kas sakopoti ķekarā, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- pērkonene Krustziežu dzimtas ģints ("Erysimum"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar zeltaini dzelteniem ziediem un lancetiskām lapām (parasti nezāle), \~80 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, no tām 4 adventīvas
- pazvēre Krustziežu dzimtas ģints ("Erucastrum"), lakstaugi ar vienkāršiem matiņiem, lapas plūksnaini dalītas, ziedi ķekaros, auglis - lineārs, četršķautņains pākstenis ar konisku knābi, 14 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas
- mēle Krustziežu dzimtas ģints ("Isatis"), kaili vai mataini lakstaugi ar veselām lapām, dzelteniem ziediem un nokareniem spārnainiem augļiem, \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- pērkone Krustziežu dzimtas ģints ("Raphanus"), viengadīgs augs ar bāli dzelteniem ziediem un plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām (parasti nezāle), 8 sugas, izveidoti vairāki pasaulē pazīstami kultūraugi, t. sk. redīsi un rutki, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga
- sinepe Krustziežu dzimtas ģints ("Sinapis"), viengadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem ziediem ķekaros un apaļām sēklām pāksteņos, 10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- krūzotie kāposti krustziežu dzimtas kāpostaugu grupas krāšņumaugs un dārzenis, lapas labi attīstītas, krokotas, gaiši zaļas ar brūnganu vai violetu nokrāsu
- bunija Krustziežu dzimtas lakstaugs, divdīgļlapis, stepju augs (līdz 125 cm augsts), ar nevienāda veida rozetes un stublāja lapām, dzelteniem ziediem ciešos ķekaros
- dārza cietķērsa krustziežu dzimtas suga ("Lepidium sativum"), viengadīgs lapu dārzenis, garšaugs, kura lapās ir daudz vitamīnu
- krūškorsete Krūštura un korsetes apvienojums viengabala korsešģērbā, kas pārveido rumpja dabisko formu joslā no virskrūšu līmeņa līdz kājstakles līmenim
- grācija krūštura un korsetes apvienojums viengabala korsešģērbā, kas pārveido rumpja dabisko formu joslā no virskrūšu līmeņa līdz kājstakles līmenim; krūšturkorsete; krūškorsete
- ņieburkrūšturis Krūšturis ar pagarinātu, mīkstos audus nedeformējošu pakrūtes pamatni, kas var sniegties līdz vidukļa līmenim; bistjē
- ķūči Kūču vakars - arī kūķu jeb ķūķu vakars - Ziemassvētku priekšvakars, kad tika vārīts un ēsts īpašs ēdiens: grūdenis jeb zīdenis ar cūkas ausi, saukts arī par kūķi vai ķūķi
- garšuve Kuģa ārējās apšuves un klāja plāšu kniežu savienojums, kas iet gareniski kuģim
- kompasa roze kuģa kompasa skala (limbs), uz kuras atzīmēti kursa virzieni rozes formā; iedalīta 32 svītrās (rumbos), kā arī 360 grādos
- kalsiņš Kuģa konstrukcijā gareniskais saists, parasti no veidtērauda, kam bieži pievienots slokšņtērauds
- diferents Kuģa nosvēršanās gareniskajā plaknē; galsvere
- pakaļvadnis kuģa pakaļgala apakšējā daļa (ar sarežģītu profilu), savienota ar ķīli, borta apšuvi, stūri un dzenvārpstas deidvudu. (Kuģa stringeru sastiprinājuma vieta pakaļgalā - kuģa daļa, kas šķeļ ūdeni kuģa atpakaļgaitā.)
- kuģa apledošana kuģa pārklāšanās ar ledus kārtu negatīvā gaisa temperatūrā, ūdenim viļņojoties un nokļūstot uz klāja; apledojot kuģis zaudē stabilitāti
- slemings Kuģa priekšgala dibena triecieni pret ūdeni, kuģim ejot pret vilni lielā ātrumā; tas izraisa spēcīgu kuģa korpusa vibrāciju - korpuss lokās un var deformēties, tāpēc kuģa ātrums jāsamazina
- negrimstība Kuģa spēja negrimt, ja tā korpuss bojāts un daļēji pieplūdis ar ūdeni
- reģistra tonna kuģa tilpības mērvienība - aptuveni 2,83 kubikmetri jeb 100 angļu kubikpēdas
- balasttanks Kuģa tvertne, ko piepilda ar ūdeni (balastu), lai, piemēram, stabilizētu kuģa gaitu
- kuģu konstruktors kuģubūves inženieris un arhitekts, kas izstrādā kuģu projektus
- kluiķis Kuitala ("Numenius arquata")
- kluinis Kuitala ("Numenius arquata")
- kluitans Kuitala ("Numenius arquata")
- kluite Kuitala ("Numenius arquata")
- kluitiņš Kuitala ("Numenius arquata")
- kluits Kuitala ("Numenius arquata")
- kroniņš Kuitala ("Numenius arquata")
- kuilips Kuitala ("Numenius arquata")
- kuīlis Kuitala ("Numenius arquata")
- tārķins Kuitala ("Numenius")
- košenije Kukainītis, no kura pagatavo sarkanu krāsu; pati šī krāsa; košenile
- ciršļi Kukaiņēdāju kārtas dzimta ("Soricidae"), pelei līdzīgs ķermenis un aste, biezs apmatojums, garš purns; cirslis
- ūdenskukaiņi kukaiņu ekoloģiska grupa, pie kuras pieder kukaiņi, kas ir pielāgojušies dzīvei ūdeni vai uz tā virsmas; šīs grupas kukaiņi
- viendienīte kukaiņu kārta ("Ephemeroptera"), kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar maz hitinizētu ķermeni, divām fasetacīm, trim actiņām un diviem pāriem plēvainu, caurspīdīgu dzīslainu spārnu, >2000 sugu, Latvijā konstatēts 11 dzimtu, \~50 sugu
- audējkāji kukaiņu kārta, nelieli kukaiņi ar slaidu, mīkstu ķermeni; gk. tropiskajos mežos, zīda dziedzeri priekškāju pēdās
- asinsblakts kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Cimicidae"), sīkas (2-6 mm) bezspārnainas blaktis ar stipri saplacinātu, ovālu ķermeni, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas - gultas blakts un bezdelīgu blakts
- putcikāde kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Aphrophoridae"), ķermenis 5-8 cm garš, brūnpelēks vai melnraibs; kāpuri izdala ap sevi siekalām līdzīgas putas ("raganu spļaudekļus"), kas tos aizsargā no izžūšanas un ienaidniekiem, Latvijā konstatētas 8 sugas
- tīklcikāde kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Cixiidae"), sīkas, retāk vidēji lielas cikādes (garums - 3,5-8 mm) ar nedaudz saplacinātu ķermeni, Latvijā konstatētas 5 sugas
- odveidīgie kukaiņu klases divspārņu kārtas apakškārta ("Nematocera"), pārsvarā sīki kukaiņi ar garenu ķermeni un garām kājām; gartaustekleņi
- pūkmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtā ("Bombyliidae"), vidēji liels, retāk sīks divspārņu kārtas kukainis, kam ķermeni klāj ciešu matiņu sega
- kuprmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Phoridae"), ļoti sīki un sīki (garums - 0,6-5 mm) tumšas krāsas mušveidīgie ar it kā sakumpušu ķermeni, Latvijā nav pētītas, konstatētas dažas sugas
- medniekmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Rhagionidae"), vidēji lieli, retāk lieli (ķermeņa garums - 6-16 mm), melni, brūni vai dzelteni mušveidīgie, uzturas mitrās vietās uz koku un krūmu lapām un stumbriem, barojas ar citiem kukaiņiem
- mēslmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Scatophagidae"), sīki līdz vidēji lieli mušveidīgie ar 3-12 mm garu, dzeltenbrūnu, retāk tumšu, ar sariņiem un matiem klātu ķermeni, sastopamas krūmos un zālē gk. mitrās, ēnainās vietās
- dižods kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Bibionidae"), ķermenis tumšs, 4-10 mm garš, izlido agri pavasarī, barojas ar nektāru, kāpuri līdz 1,5 cm gari, dzīvo trūdvielām bagātās vietās un ir nozīmīgi organisko vielu aprites veicinātāji, Latvijā nav pētīti
- trūdodiņi kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Sciaridae"), pie kuras pieder sīki kukaiņi ar tumšu ķermeni un melnīgsnējiem spārniem, \~500 sugu, Latvijā konstatētas 38 sugas
- garkājas kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Tipulidae"), odiem līdzīgi, bet lielāki divspārņi ar šauru, garu ķermeni, garām kājām, un šauriem spārniem, lielākie odveidīgie divspārņi (ķermeņa garums sasniedz 25 mm), ķermenis izstiepts, kājas ļoti garas, tievas, spārni gari (15-20 mm), sastopami no agra pavasara līdz vēlam rudenim mitros mežos, krūmājos, pļavās, purvos, \~3300 sugu, Latvijā varētu būt \~80 sugu
- prusaks kukaiņu klases kārta ("Blattoptera"), kuras pārstāvjiem ir raksturīgs stipri saplacināts ķermenis, grauzējtipa mutes orgāni, divi spārnu pāri, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem; \~4000 sugu; Latvijā konstatētas 4 sugas (2 mežos, 2 telpās)
- ādspārņi kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji lieli kukaiņi ar slaidu, plakanu, 7-15 mm garu ķermeni, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas; spīļastes
- protūra kukaiņu klases kārta ("Protura"), sīki (līdz 2 mm) bezkrāsaini, primāri bezspārnaini kukaiņi bez taustekļiem un acīm, dūrējsūcēji; beztausteklenis
- slaidmakstene kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Leptoceridae"), sīkas un vidēji lielas makstenes (ķermeņa garums - 4-9 mm), taustekļi 2-3 reizes garāki par ķermeni, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 36 sugas
- dīķmakstene kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Limnephilidae"), vidēji lielas un lielas makstenes (ķermeņa garums 6-21 mm), taustekļi nav garāki par ķermeni, kāpuri mīt gk. stāvošos un lēni tekošos ūdeņos, Latvijā 15 ģinšu, 58 sugas
- dižmakstene kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Phryganeidae"), vidēji lielas un ļoti lielas makstenes (ķermeņa garums 6-24 mm), taustekļi īsāki par ķermeni, kāpuri mīt gk. seklās aizaugušu upju vietās, kur ir lēns tecējums, un ezeros, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 12 sugu
- pūkbite kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Anthophoridae"), vidēji lieli un lieli (5-28 mm) plēvspārņi, kuru ķermenis parasti blīvi klāts ar matiņiem, Latvijā konstatēts \~50 sugu
- palapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Eumenidae"), vidēji lieli (6-12 mm) dzeltenmelni svītroti, vientuļi dzīvojoši plēvspārņi, Latvijā konstatētas 32 sugas
- māņlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sapygidae"), vidēji lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 8-11 mm), ķermenis dzeltens ar melnu zīmējumu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- puslapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Tiphiidae"), ķermenis 5-13 mm, vaboļu kāpuru parazīti, Latvijā konstatētas 3 sugas
- vēdekļspārņi kukaiņu klases vaboļu kārtas dzimta ("Stylopidae"), ko daži autori uzskata par patstāvīgu kukaiņu kārtu ("Strepsiptera"), endoparazīti ar izteiktu dzimumdimorfismu, tēviņi ir brīvi dzīvojoši, mātītes ķermenis tārpveidīgs, parazitē plēvspārņos, blaktīs, taisnspārņos, vairāk nekā 300 sugu, kas grūti nosakāmas
- lēcējzvīņene kukaiņu klases zvīneņu kārtas apakškārta ("Archaeognatha"), ķermeni klāj zvīņas, vēdera galā trīs gari posmoti piedēkļi, kas noder lēkšanai
- skrējējzvīņene kukaiņu klases zvīņeņu kārtas apakškārta ("Zygentoma"), vidēji lieli bezspārnaini kukaiņi, kuru ķermeni bieži klāj zvīņas, dzīvo augsnē, telpās, skudru un termītu mītnēs
- kuksu Kuksu kuksām - kūleniski
- Stirini Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Stireni" nosaukuma variants
- cerendnieki Kuldīga novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Cerenda" iedzīvotāji
- adzenieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" ("Adze", "Adžu muiža") iedzīvotāji
- adznieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" ("Adze", "Adžu muiža") iedzīvotāji
- Adzmuiža Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" bijušais nosukums
- Adze Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" bijušais nosukums; vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. Piltenes bīskapam ar ordeni savā starpā zemi dalot
- basenieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Basi" iedzīvotāji
- biržnieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Birži" iedzīvotāji
- gudenieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Gudenieki" iedzīvotāji
- Jaunmuiža Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" nosaukuma variants
- uzāvnieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Užavas" iedzīvotāji
- vītolnieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Vītoli" iedzīvotāji
- Gudenekenskaja Kuldīgas novada Gudenieku pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Guddeneeken Kuldīgas novada Gudenieku pagasta bijušais nosaukums vāciski
- apšenieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" iedzīvotāji
- Veldze Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Rumbenieki" bijušais nosaukums
- rumbenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Rumbenieki" iedzīvotāji
- laucenieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Laucenieki" iedzīvotāji
- Kuldīga Kuldīgas novads - nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu
- Kuldīga Kuldīgas rajons - pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu
- bukūliņš Kūlenis
- bukūlis Kūlenis
- bukuris Kūlenis
- bukurs Kūlenis
- čukuris Kūlenis
- kukulis Kūlenis
- kūleņģis Kūlenis
- kūlienis Kūlenis
- kūlienis Kūlenis
- kūliens Kūlenis
- kūlinis Kūlenis
- kūliņš Kūlenis
- tirenis Kūlenis
- kukurs Kūlenis 1(1)
- kūlenes Kūlenis 2, bluķis, ko uzsien uz ragavām baļķu vešanai
- vilciņi Kūlenis 2, bluķis, ko uzsien uz ragavām baļķu vešanai
- kūlis Kūlenis, kūleniski
- salto Kūlenis, kūleņu kopums, ko veido gaisā lēciena laikā
- kūleniskis kūleniski
- kūļu vāršu kūleniski
- cirteniski Kūleniski
- čukuriski Kūleniski
- kučkis Kūleniski
- kučkučiski Kūleniski
- kukuriski Kūleniski
- kūlaniski Kūleniski
- kūleņiem Kūleniski
- kūleniskus Kūleniski
- kūliniski Kūleniski
- kūliņu Kūleniski
- kūliņus Kūleniski
- kūliski Kūleniski
- kūlvāršus Kūleniski
- kūlvārzu Kūleniski
- kūlvāržus Kūleniski
- pārgalviski Kūleniski
- tīteniski Kūleniski, klupšus
- ribuļrabuļiem Kūleniski, pa galvu, pa kaklu
- ripāniski Kūleniski, ripeniski, pa kaklu pa galvu
- reveliski Kūleniski, ripeniski; pa kaklu pa galvu
- čūriski Kūleniski, riteniski
- bukūliski Kūleniski, sparīgi, palēkdamies
- bukūļiem Kūleniski, sparīgi, palēkdamies; bukūliski
- bukūļus Kūleniski, sparīgi, palēkdamies; bukūliski
- kučkus Kūleniski; kučkis
- kukurniski Kūleniski; kukuriski
- kraķiski Kūleņiem, velteniski u. tml. (gāzties, virzīties, krist)
- bukūlenis Kūleņojot, metoties pār paša galvu; kūlenis
- tumšā kūleņotājvabole kūleņotājvaboļu dzimtas suga ("Eucinetus haemorrhous"), tās ķermenis iegareni ovāls, \~3 mm garš, dzīvo zem koku mizas, briesmu gadījumā izdara kūleņveida kustības un cenšas paglābties
- Meldzeres dobumakmens kulta vieta Saldus novada Nīgrandes pagastā, Lētižas labā krasta sāngravā, akmenim ir cilindriska forma, diametrs - 1,25 m, augstums - 0,5 m, tā virsā iekalts \~12 cm dziļš dobums (diametrs - 55 cm), kura dibenā vēl izkalts aplis (diametrs - \~30 cm), domājams, ka izmantots kā kulta vieta 15.-18. gs.
- Īvānu velnakmens kultakmens Madonas novada Sarkaņu pagastā pie Īvānu mājām, tas ir konusveidīgs (augstums — 2,4 m, apkārtmērs pie pamatnes — 12 m), nolaidenākajā pusē iekalta iedobe (~1 m x 30 cm; dziļums 4 cm), citā pusē - pakāpieni, izmantots kā kulta vieta
- mistēriju reliģijas kulti, kuru pamatā bija senie mīti un kuri bija ļoti populāri Senajā Grieķijā un Romā; iniciētie kulta locekļi piedalījās slepenās dramatizētās ceremonijās, kurās tie identificējās ar mīta centrālo dievību un pārdzīvoja glābšanos un nemirstības izjūtu
- Lielā māja kults, ko praktizē Ziemeļamerikas indiāņi - delavari, kā arī ziemeļrietumu piekrastes ieziemieši; kulta centrs ir kvadrātveida plānojuma ēka, kuras stūri atbilst četru debespušu virzieniem un kura simbolizē pasauli, tās centrā nereti ir novietots pīlārs ar divām sejām, kas simbolizē radītāju; tempļa zālē notiek ceremoniālās rudens dejas un lūgšanas, kas iezīmē jaunā gada un jaunas pasaules sākumu
- kūlenis Kuļamais bluķis - paprāvs koka bluķis ar tapām vai gareniski rievotu virsmu, kas veļas ap rāmī iestiprinātu dzelzs asi un zirga vilkts pa piedarba kulu izdauza graudus no vārpām
- kuļtrumulis Kuļaparāta detaļa, kas atrodas virs kuļkurvja un sastāv no vārpstas ar nostiprinātiem diskiem un gredzeniem
- kominieks Kūmenieks
- kūminieks Kūmenieks
- Kunajala Kunajalas komarka - Panamas pamatiedzīvotāju komarka ("Kuna Yala" / "Comarca Kuna Yala"), administratīvais centrs - Elporvenira, platība - 2393 kvadrātkilometri, 31570 iedzīvotāju (2010. g.)
- kuņģa drapes kuņģa pilieni
- Mugānas līdzenums Kūras-Araksas zemienes daļa uz dienvidiem no Kūras un Araksas satekas, Azerbaidžānā, dienvidrietumos tā turpinās Irānā, dienvidu daļā pakāpeniski saplūst ar Lenkorānas zemieni, lielākā daļa teritorijas zjl., sauss subtropu klimats
- pastaigdziedniecība Kurortoloģiskās dziedniecības metode, kam pamatā ir pārgājieni pa īpaši izveidotiem maršrutiem, kas izveidoti individuāli katram atpūtniekam un tie atšķiras pēc veicamās slodzes
- kurpiņ Kurp, uz kurieni
- kursinieki Kursenieki
- kepšuks Kuršu (kursenieku) mitoloģijā - divdabīgs jūras, ūdens gars, kas var līdzēt zvejniekam gūt bagātu lomu, bet var pamest zvejas vīrus pavisam bez loma
- ķepšuks Kuršu (kursenieku) mitoloģijā divdabīgs jūras, ūdens gars, kas var līdzēt zvejniekam gūt bagātu lomu, bet var pamest zvejas vīrus pavisam bez loma; kepšuks
- Apūle Kuršu apdzīvots novads tagadējā Lietuvas teritorijā pie Skodas, kas 13. gs. ietilpa kuršu apdzīvotajā Cekļa zemē, bija tās centrs ar Apoles pili; pirmoreiz minēta Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa Rimberta pēc 876. g. sacerētajā Sv. Anskara dzīves aprakstā; izpostīta Lietuvas karos ar Vācu ordeni un Livonijas ordeni, 1253. g. tiek minēta kā iedzīvotāju pamesta zeme
- Vanema Kuršu un lībiešu apdzīvots novads Ziemeļkurzemē 13. gs.; pēc vieniem uzskatiem aptvēra teritoriju no tagadējā Ventspils novada Ances, Puzes un Usmas pagasta līdz Ķemeriem Jūrmalā, pēc citiem uzskatiem aptvēra tikai Abavas baseina apvidu starp Rendu (Kuldīgas novadā) un Pūri (Tukuma novadā)
- Pilsāts Kuršu zeme 13. gs. tagadējās Lietuvas rietumu daļā, Klaipēdas apvidū, robežojās ar Megavu, Cekli un Lamatas zemi, 1240. gados to iekaroja Livonijas ordenis un 1328. g. pievienoja Vācu ordeņa zemēm
- Piemare Kuršu zeme 13. gs., atradās Liepājas ezera, Bārtas lejteces, Vārtājas, Durbes un Tebras apvidū, ziemeļos un austrumos robežojās ar Bandavu, dienvidos - ar Duvzari, lielākie centri bija Grobiņa, Medze un Vārtāja, 1253. g. tika sadalīta starp Kurzemes bīskapu un Livonijas ordeni
- pelašķis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Achillea"), daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem kurvīšos; \~120 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
- kaķpēdiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Antennaria"), daudzgadīgs lakstaugs - sausziedis ar baltiem, sārtiem vai dzelteniem ziediem, \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- sunīši Kurvjziežu dzimtas ģints ("Bidens"), viengadīgi lakstaugi ar pretējām, staraini vai plūksnaini šķeltām lapām, brūngani dzelteniem vai zeltaini dzelteniem ziediem kurvīšos un sēkleni, kam ir divi vai četri atskabargaini izaugumi, \~230 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- kliņģerīte kurvjziežu dzimtas ģints ("Calendula"), krāšņuma un ārstniecības augs ar dzelteniem vai oranžiem ziediem, 20 sugas, Latvijā kā krāšņumaugu un ārstniecības augu audzē 1 sugu
- doronika Kurvjziežu dzimtas ģints ("Doronicum"), daudzgadīgs lakstaugs ar nelieliem, dzelteniem ziediem, \~35 sugas, Latvijā audzē kā krāšņumaugu; skurbule
- felīcija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Felicia"), viengadīga puķe, kas savvaļā aug Dienvidāfrikā, tiek audzēta saulainās vietās arī Latvijā, ziedi zili vai dzelteni, kurvīšos 5-6 cm diametrā, jūlijā, augustā
- gailardija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gaillardia"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, ziedi kurvīšos, dzelteni vai sarkanbrūni, Ziemeļamerikas un Centrālamerikas prērijās, 28 sugas, Latvijā atsevišķas šķirnes audzē dārzos
- helēnija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helenium"), \~40 sugu (Amerikā), Latvijā audzē kā krāšņumaugu atsevišķas rudens šķirnes, daudzgadīgi lakstaugi, stublājs 90-150 cm augsts, spārnains, lapas pamīšas, zied VII-IX zelta dzelteniem ziediem, kas sakārtoti kurvīšos
- saulesactiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Heliopsis"), augs ar dzelteniem ziediem kurvīšos, savvaļā aug Ziemeļamerikā sausos mežos, prērijās, 7 sugas, izaudzētas vairākas dārza šķirnes, noder ziemciešu grupās, dzīvžogiem un ziedu griešanai
- staģe Kurvjziežu dzimtas ģints ("Inula"), daudzgadīgs augs ar stāvu stumbru, pamīšām, daļēji skaujošām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- pīpene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Leucanthemum"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, pamīšus sakārtotām lapām, parasti baltiem un dzelteniem ziediem, \~25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- kumelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Matricaria"), viengadīgs smaržīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos, Latvijā konstatētas 2 sugas
- tūsklape Kurvjziežu dzimtas ģints ("Petasites"), daudzgadīgs augs ar vairākiem gaiši dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē un lielām, apakšpusē tūbainām lapām, 18 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- sūriči Kurvjziežu dzimtas ģints ("Pulicaria"), \~40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama ļoti reti ceļmalās, viengadīgs lakstaugs ar specifisku smaržu, stublājs līdz 40 cm augsts, ziedu kurvīši pa 1 zaru galos un lapu žāklēs, ziedi gaišdzelteni
- rudbekija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Rudbeckia"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar spirāliski sakārtotām lapām, parasti dzelteniem, mēlziediem un purpursarkaniem stobrziediem kurvītī, 15 sugu, Latvijā daudzas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugus; saulcerīte
- raudupe Kurvjziežu dzimtas ģints ("Scorzonera"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resnu melnu vai brūnu sakni, plati eliptiskām vai lancetiskām lapām rozetē un ziedu kurvīšiem, kam ir dzelteni vai bāli mēlziedi, \~150 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga
- mīkstpiene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Sonchus"), tīrumu un dārzu nezāle ar dzelteniem ziedkurvīšiem un baltu piensulu, \~70 sugas, Latvijā 4 sugas
- samtene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tagetes"), viengadīgs lakstaugs ar plūksnainām lapām un dzelteniem, oranžiem vai brūnganiem ziediem, \~30 sugu, Latvijā kā viengadīgus krāšņumaugus audzē 3 sugas un to šķirnes
- biškrēsliņš Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tanacetum"), daudzgadīgi augi ar dzelteniem, smaržīgiem ziediem sīkos kurvīšos
- plostbārdis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tragopogon"), augs ar zarainu stumbru un dzelteniem ziediem, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- suņkumelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tripleurospermum"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar vairākkārt plūksnaini dalītām, pamīšām lapām, baltiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem kurvīšos, \~30 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- ligulārija Kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar ieapaļām vai sirdsveida lapām un oranždzelteniem ziediem
- vērmele Kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia absinthium"), daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās
- emīlija Kurvjziežu dzimtas viengadīga puķe ar īsu veģetācijas periodu, zied jūlijā - septembrī ar sarkaniem, oranžiem vai dzelteniem ziedu kurvīšiem 1,5-2 cm diametrā
- ursīnija Kurvjziežu dzimtas viengadīga puķe, dzimtene - Dienvidāfrika, Latvijā audzē grupējumos, akmeņdārzos, ziedu griešanai, ziedi oranži, dzelteni kurvīši 5-6 cm diametrā
- Noldu lieta Kurzemes hercogistes vēstures epizode 17. gs. sākumā Kurzemē, kurā brāļi Noldes iebilda pret hercogu centieniem izveidot absolūto monarhiju un aizturēšanas brīdī tika nogalināti; rezultātā 1617. g. tika izstrādāta un pieņemta Kurzemes hercogistes satversme un Kurzemes statūti, kas nostiprināja muižniecības pozīcijas Kurzemes hercogistē
- plīvot Kustēties lidojumā, parasti vienmērīgi, ar plašiem vēzieniem (par spārniem)
- locīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem)
- vīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem)
- vīkstīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem); locīties (4)
- raēlieši Kustība, kas sevi nosaukusi par "Starptautisko raēliešu reliģiju" (International Raelian Religion) un kuras uzskatus un darbību raksturo: ticība, ka cilvēci ir radījuši citplanētieši klonēšanas ceļā, NLO studijas un aicinājums iedibināt ģeniokrātiju -- ģēniju varu
- brīvās krišanas paātrinājums kustības paātrinājums, kuru bezgaisa telpā izraisa pievelkošā debess ķermeņa gravitācijas spēks uz brīvi krītošu ķermeni; uz Zemes normālais brīvās krišanas paātrinājums g=9,80665 m/s^2^; tā vērtību mazliet ietekmē vietas ģeogrāfiskais stāvoklis un Zemes rotācijas efekti (Rīgā g=9,815 m/s^2^)
- cēlējspēks Kustības virzienam perpendikulāri vērsts spēks, ar kuru šķidrums vai gāze darbojas uz ķermeni, kas tajā kustas
- kurss kustības virziens (transportlīdzeklim); leņķis starp transportlīdzekļa garenisko asi un meridiānu
- izstaipīt Kustinot izvingrināt (ķermeni, tā daļas); vairākkārt izstiept (3)
- pastaipīt Kustinot pavingrināt (ķermeni, tā daļas); mazliet iztaisnot kādā virzienā (ķermeni, tā daļas)
- izastaipīties Kustoties izstaipīt ķermeni, tā daļas
- izstaipīties Kustoties izvingrināt ķermeni, tā daļas
- pastaipīties Kustoties, mazliet iztaisnojoties, pavingrināt ķermeni, tā daļas
- kva Kva valodas - Nigēras-Kongo valodu grupas valodas, izolējošas valodas, divcentru labiovelāras skaņas, toņa augstuma atšķirības diferencē vārdu nozīmes; Ganā, Beninā, Nigērijā, Togo, Libērijā, Ziloņkaula Krastā
- zemdura Kvadrātu rinda vai svina pildenis katrā lappusē zem pēdējās rindas lappuses noslēgšanai un saturēšanai
- lejbalsts Kvadrātu rinda vai svina pildenis, ar ko noslēdz katras lappuses salikumu pēc pēdējās rindas, lai to labāk saturētu
- iespiedējs Kvalificēts strādnieks, kas ar tipogrāfiskiem paņēmieniem iespiež (piemēram, grāmatu, žurnālu, karti)
- viela Kvalitatīvs matērijas veids, kam pat miera stāvoklī piemīt masa; tas, no kā sastāv fizisks ķermenis
- kvantēt Kvantēts elektrisks signāls - elektrisks signāls, kas ir nepārtraukts laikā, bet kura līmenim var būt tikai atsevišķas, stingri noteiktas vērtības
- fizikālais vakuums kvantu lauka teorijas pamatjēdziens, kas raksturo šī lauka viszemāko enerģētisko līmeni
- atompulkstenis Kvantu pulkstenis - iekārta precīzai laika mērīšanai, kas izmanto atoma kvantu pāreju elektromagnētiskās svārstības un to frekvences stabilitāti
- ahāts Kvarca paveids - kārtains halcedons, pusdārgakmens; izmanto juvelierizstrādājumos un kā cietu tehnisku akmeni; nosaukts pēc Ahates upes Sicīlijā
- izkliede kvazidaliņu (fotonu, elektronu, neitronu u. c.) kūļa (plūsmas) novirze, kustības virziena maiņa un vājināšana (to izplatīšanās virzienā), ko izraisa kvazidaļiņu mijiedarbība ar citām daļiņām vai ar ārējo (elektrisko, magnētisko u. c.) lauku, kā arī tām sadarbojoties ar dažādas dabas izkliedējošiem centriem, daļiņām, vides nehomogenitātēm un heterofāzes ieslēgumiem (sk. heterogēna sistēma) gāzēs, šķidrumos un cietvielās
- ķete Ķēde (parasti kabatas pulkstenim)
- dzeltenā ķekarzeltene ķekarzelteņu suga ("Naumburgia thyrsiflora"), daudzgadīgs lakstaugs ar garu, ložņājošu sakneni, stublāji stāvi (augstums - 15-70 cm), vienkārši, bagātīgi lapoti
- bosāķis Ķeksis, 20-30 cm garš, kātā uzmaukts metāla ķermenis ar smailu galu un sānos nedaudz ieliektu āķi, lieto dīķsaimniecībā meniķu aizbīdņu atvilkšanai, koku pludināšanā u. c.
- pītāķis Ķeksis, stienis ar kāsi galā
- gargujas Ķēmīgi tēli pie gotiskām katedrālēm, kuru uzdevums novadīt jumta lietus ūdeni no sienām
- mīkstā ķemmzare ķemmzaru suga ("Ctenidium molluscum")
- otrais Ņūtona likums ķermenim pieliktais kopspēks ir vienāds ar ķermeņa masas un ķermeņa paātrinājuma reizinājumu
- body Ķermenis
- korpuss Ķermenis (cilvēkam vai dzīvniekam)
- augums Ķermenis (cilvēkam)
- diastemātija Ķermenis ar garenisku šķeltni
- čemurziežu zaļganā blakts ķermenis zaļgans ar tumšu zīmējumu, uzturas ziedu čemuros un barojas izsūcot šūnsulu no ziediem, ziedu kātiņiem
- atskaites sistēma ķermenis, ar kuru cieši sasaistīti koordinātu sistēma un pulkstenis
- atskaites ķermenis ķermenis, attiecībā pret kuru novēro kustību
- auguma ķermenis, augums (1)
- pigura Ķermenis, augums (cilvēkam vai dzīvniekam), apveids, forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim)
- figūra Ķermenis, augums (cilvēkam vai dzīvniekam); apveids, forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim)
- stāvs Ķermenis, augums (cilvēkam), tā (parasti kādā vidē uztveramais) apveids
- magnēts Ķermenis, kam piemīt magnētiskas īpašības un kas telpā ap sevi rada magnētisko lauku un spēj pievilkt dzelzi, niķeli un dažas citas vielas
- absolūti melns ķermenis ķermenis, kas jebkurā temperatūrā absorbē visu uz to krītošo starojumu, bet tā emitētais starojums atkarīgs vienīgi no temperatūras
- izliekts ķermenis ķermenis, kas līdz ar katriem diviem ķermeņa punktiem satur arī visus tos savienojošā nogriežņa punktus
- svārsts Ķermenis, kas pielikto spēku iedarbībā svārstās ap nekustīgu punktu vai asi
- fizikālais svārsts ķermenis, kas var griezties un svārstīties smaguma spēka laukā ap horizontālu asi, kura neiet caur tā smaguma centru; līdzīga svārstību kustība var notikt ap jebkuru nevertikālu asi
- rotators ķermenis, kas vienmērīgi griežas ap kādu centru vai asi
- prizma Ķermenis, ko ierobežo plakanas virsmas ar viendabīgu caurspīdīgu vidi un ko izmanto optiskās ierīcēs
- rotācijas ķermenis ķermenis, ko ierobežo rotācijas virsma
- corpus Ķermenis, kopība, krājums
- corps Ķermenis, korpuss, korporācija
- pelēks ķermenis ķermenis, kura absorbētspēja ir <1 un nav atkarīga no gaismas viļņa garuma un ķermeņa temperatūras
- ģeoīds ķermenis, kura forma vistuvāk atbilst Zemes patiesajai formai; ģeoīda virsma sakrīt ar okeānu virsmu, ko iedomāti turpina zem sauszemes tā, lai jebkurā tās punktā vertikālā līnija būtu perpendikulāra ģeoīda virsmai
- materiāls punkts ķermenis, kura izmēri ir mazi, salīdzinot ar attālumu no tā līdz citiem ķermeņiem, ar kuriem pastāv mijiedarbība
- amorfs ķermenis ķermenis, kurā pretstatā kristālam atomi, molekulas vai citas daļiņas izvietotas bez jebkādas kārtības
- trapezoedrs Ķermenis, kura sāni ir trapeces
- lode Ķermenis, kura visi virsmas punkti atrodas vienādā attālumā no viena punkta
- cilindrs Ķermenis, kuru ierobežo virsma, ko veido taisne, kustoties pa doto līkni, palikdama paralēla vienai taisnei, un divas paralēlas plaknes
- ķermeniski Ķermenisks
- kosmētika Ķermeņa ādas, matu, nagu kopšanas paņēmieni; mācība par šādiem kopšanas paņēmieniem
- viļņu krīze ķermeņa applūsmas pāreja no zemskaņas ātruma uz vietējo virsskaņas ātrumu, kā rezultātā rodas blīvējuma lēcieni un ievērojami palielinās gaisa pretestība
- miesa Ķermeņa daļu kopums, kuras veido muskuļaudi, taukaudi, āda; arī ķermenis (cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- inerce Ķermeņa īpašība, tendence saglabāt vienmērīgu taisnvirziena kustību vai miera stāvokli, ja uz ķermeni neiedarbojas ārēji spēki
- reaktīvā kustība ķermeņa kustība, ko izraisa reaktīvais vilces spēks, kurš rodas, no ķermeņa pa sprauslu izplūstot gāzes, tvaika u. c. strūklai; ķermenis kustas strūklas kustībai pretējā virzienā; izmanto reaktīvajos dzinējos un reaktīvajos šāviņos
- miera masa (relatīvistiskajā fizikā) ķermeņa masa, ja ķermenis atrodas miera stāvoklī atskaites sistēmā, kas saistīta ar pašu ķermeni; ķermeņa miera masa m~0~ ir identiska masas jēdzienam klasiskajā mehānikā
- balsts Ķermeņa stāvoklis vingrošanā, kad pie atbalsta plaknes ķermenis pieskaras vai nu ar kājām un rokām, vai tikai ar rokām
- savilkšanās kamoliņā ķermeņa stāvoklis, kurā tā daļas maksimāli tuvinātas viena otrai - ķermenis saliekts gūžas locītavā, kājas saliektas, ceļi izvērsti plecu platumā (papēži kopā), viennosaukuma roka aptver apakšstilbu tā vidū (elkoņi piespiesti), mugura apaļa, galva noliekta uz priekšu
- asomatognozija Ķermeņa vai tā daļas neapzināšanās; nespēja pazīt savu ķermeni
- līdzsvars Ķermeņa, fizikālas sistēmas stāvoklis, kurā to parametri nemainās, ja šo ķermeni, fizikālo sistēmu novēro no ārienes
- grāmatuts Ķērpjutu kārtas suga ("Liposcelis divinatorius"), 1-1,5 mm garš kukainis ar plakanu, bāli dzeltenu vai brūnganu ķermeni, sastopama grāmatās, uz mitrām tapetēm, herbārijos un kukaiņu kolekcijās, noliktavās
- tačka Ķerra 1; stumjams transportlīdzeklis ar vienu riteni
- Antocharis cardamines ķērsu baltenis
- zukuris Ķieģeļu izvirzījums skurstenī virs jumta, lai gar skursteni lietus netek garām
- klečkas Ķiļķeni, klimpas
- ķimiobiotisks Ķimioterapeitiska līdzekļa kombinācija antibiotisku vielu, piem., sulfonamīda kombinācija ar penicilīnu
- anhidrīdi Ķīmiskā elementa un skābekļa savienojums, ko var iegūt, atņemot ūdeni attiecīgajai skābei
- hlors Ķīmiskais elements - dzelteni zaļgana, indīga, ķīmiski ļoti aktīva gāze; simbols Cl, atomnumurs 17, atommasa 35,453, zināmi 9 izotopi, no kuriem divi ir stabili
- rutēnijs ķīmiskais elements ("Ruthenium"), sudrabaini pelēks platīna grupas metāls, periodiskās sistēmas 44. elements, Ru, atommasa - 101,07, zināmi 16 izotopi, no kuriem 7 ir stabili
- termoveļa Ķīmiski apstrādāta veļa, kas izgatavota no mūsdienīgām šķiedrām, kas neļauj ķermenim atdzist un laiž cauri mitrumu, saglabājot sausu ķermeņa ādu
- metasomatoze Ķīmiskie minerālu apmaiņas procesi iežos, kad vieni minerāli tiek aizstāti ar citiem un būtiski mainās iežu ķīmiskais sastāvs; metasomatisms
- metasomatisms Ķīmiskie minerālu apmaiņas procesi iežos, kad vieni minerāli tiek aizstāti ar citiem un būtiski mainās iežu ķīmiskais sastāvs; metasomatoze
- sārmzemju metāli ķīmisko elementu periodiskās sistēmas otrās pamatgrupas elementi (piemēram, kalcijs, stroncijs, bārijs); šo metālu oksīdiem reaģējot ar ūdeni, vide kļūst bāziska
- rīspapīrs Ķīnas mākslinieku vidū izsenis iecienīts papīrs, ko gatavo no Āzijā augošā nelielā koka vai krūma "Tetra-ponax papyriferum" pulpas (serdes)
- iņs-jans ķīniešu apziņā - divi pretēji spēki, kas imanenti eksistē visās pasaules parādībās, to savstarpēja harmoniska mijiedarbība izraisa pārmaiņas un nosaka vispārējo attīstību; iņs saistās ar zemi, mēnesi, nakti, aukstumu, mīksto, vājo, sievieti, mātīti, rudeni un ziemu, mitrumu, pasivitāti, zemes dzīlēmiekšējo, ieliekto, nāvi, padoto, dēlu, sievu, pārskaitli, zemu skaņu; jans - ar debesīm, sauli, dienu, karstumu, cieto, spēku, vīrieti, tēviņu, pavasari un vasaru, sausumu, aktivitāti, zemes virsmu, ārējo izliekto, dzīvi, valdnieku, tēvu, vīru, nepārskaitli, augstu skaņu
- He-Bo Ķīniešu mitoloģijā - Dzeltenās upes - Huanhes gars ar zivs ķermeni un cilvēka seju, kuram katru gadu tika upurēta skaistākā meitene
- Kai-Minšou Ķīniešu mitoloģijā - milzīga auguma fantastisks dzīvnieks ar tīģera ķermeni un deviņām cilvēka galvām, kurš apsargāja deviņus vārtus un vēstīja par rītausmas iestāšanos
- Lei-Guns Ķīniešu mitoloģijā - pērkona dievs ar pūķa ķermeni un cilvēka galvu
- Žušou ķīniešu mitoloģijā - rietumu valdnieka palīgs, metāla gars, kas dzīvoja Juišaņa kalnā un katru vakaru vēroja, kā saule noriet rietumu pusē un tās stari atstarojas austrumu pusē, viņam bija cilvēka seja, tīģera nagi, baltu spalvu apaudzis ķermenis, rokās viņš parasti turēja cirvi, viņa pārziņā bija rudens
- Gunguns ķīniešu mitoloģijā - ūdens dievs, pēc dažiem mītiem, labdabīgā uguns dieva un Visuma valdnieka Džužuna dēls, kuru attēloja kā būtni ar čūskas ķermeni, cilvēka seju un sarkaniem matiem
- Tjaņs Ķīniešu valodas vārds "debesis", ar ko dažkārt apzīmē augstāko dievu; sākot ar aptuveni 1000. gadu p. m. ē., sāka uzskatīt, ka Ķīnas imperatori valda saskaņā ar viņiem dotu debesu mandātu
- ķipe Ķipis - apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis
- ķipiņa Ķipis - apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis
- svētloks Ķiploks; svētenis
- patisons Ķirbjaugu dzimtas suga ("Cucurbita pepo var. patison"), viengadīgs dārzenis ar šķīvjveida augļiem, kam ir rievotas malas
- lancete Ķirurģisks instruments - neliels nazis ar abpusēji asu asmeni
- hirota Ķirzaka ar tārpveidīgu ķermeni un ļoti īsām priekšējām ekstremitātēm (pakaļējo trūkst); dzīvo zemē; sastopama Ziemeļamerikā
- sila ķirzaka ķirzaku dzimtas suga (“Lacerta agilis”), ķermenis slaids, garums kopā ar asti - līdz 28 cm, dēj olas, Latvijā sastopama visā teritorijā, taču samērā reti un ir izplatīta nevienmērīgi, aizsargājama
- scinks ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Scincidae"), ķermenis parasti ķirzakveidīgs, daļai sakarā ar dzīvi augsnē čūskveidīgs, zoofāgi, retāk fitofāgi, oldējēji un dzīvdzemdētāji, gk. Austrālijā, Okeānijā, Dienvidāzijā un Āfrikā, \~70 sugu
- varāni ķirzakveidīgo dzimta ("Varanidae"), kurā ietilpst plēsīgi rāpuļi, oldējēji, ar masīvu (20 cm līdz 3 m garu), slaidu ķermeni, spēcīgām kājām un asiem nagiem, \~30 sugu; šīs dzimtas dzīvnieki; izplatīti Āzijas siltajās klimatiskajās zonās un Austrālijā
- kīvis Ķīvenis - koka trauks; baļļa alus raudzēšanai, kubuls
- parastā ķiverene ķivereņu suga ("Scutellaria galericulata"), sastopama samērā bieži visā Latvijā, arī mitros, pārpurvotos mežos, zemajos un pārejas purvos, ūdenstilpju krastos, tā ir 10—50 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas vai lancetiskas, ziedi pa 1 lapu žāklēs, zilvioleti, divlūpaini, ar ķiverveidīgu augšlūpu, zied jūnijā—augustā, auglis — riekstiņu kopauglis
- akūta infekciozā limfocitoze labdabīga infekcijas slimība ar izteiktu limfocitāro leikocitozi: vairākas dienas mērens drudzis ar augšējo elpceļu vieglu kataru, nereti 1-3 dienu eksantēma, kas atgādina skarlatīnu vai masalas; liesa un limfmezgli nav palielināti; akūtas vēdera sāpes; retāk meningeāla kairinājuma pazīmes ar likvora pleocitozi
- sētuve Labības mērs, 1/4 pūra (aptuveni 17,5 litri)
- dzīvokļnumurs Labiekārtots tūristu mītnes numurs ar virtuvi un vairākām istabām, ko piedāvā augstāko kategoriju viesnīcas un viesu mājas; ar savu plašumu, greznību un komfortablo iekārtojumu tas var raksturot mītnes sniegto pakalpojuma kopējo līmeni
- atlabināt Labinot atdabūt, ataicināt (uz kurieni, pie kā u. tml.)
- sociālā labklājība labklājības sociālā dimensija, ko raksturo gan objektīvās labklājības rādītāji (piemēram, ienākumu līmenis, mājokļa apstākļi), gan subjektīvās labklājības (_well-being_, tulko arī kā labbūtība, labjutība, labesamība) rādītāji (piemēram, apmierinātība ar dzīvi kopumā, apmierinātība ar ienākumiem)
- laboulbeniomycetes Labulbeniomicētes
- lodāt Lādēt (šauteni)
- relatīvā laga laga, ar kuru mēra kuģa ātrumu attiecībā pret ūdeni; ir hidrodinamiskās, indukcijas, elektromagnētiskās, doplera un borta lagas
- laidījums Laidenis - koka trauks ar caurumotām sienām zivju uzglabāšanai
- piedētava Laids - izkapts asmenim piestiprināta daļa
- sideriskais periods laika intervāls, kādā planēta vai pavadonis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm
- planētas diennakts laika intervāls, kurā planēta vai cits Saules sistēmas debess ķermenis veic vienu apgriezienu ap asi attiecībā pret Sauli
- dekāde Laika posms (aptuveni desmit dienas), kurā notiek kāds īpašs pasākums
- gads Laika posms, kas ilgst aptuveni 12 mēnešus un kurā noris noteikts cikls (sabiedriskajā vai saimnieciskajā dzīvē)
- sinodiskais apriņķojuma periods laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret citu planētu vai Sauli
- apriņķojuma periods laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret noteiktu atskaites punktu
- drakoniskais apriņķojuma periods laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret orbītas mezglu līniju
- sideriskais apriņķojuma periods laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret zvaigznēm
- mēnesis Laika skaitīšanas vienība - laika sprīdis, kas aptuveni atbilst vienai divpadsmitajai daļai gada
- naktsstunda Laika sprīdis (aptuveni stunda) naktī
- tropiskais gads laika sprīdis starp divām sekojošām Saules centra pāriešanām pavasara punktam (aptuveni 365,24 diennaktis)
- zvaigžņu gads laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365,26 diennaktis); sideriskais gads
- sideralgads Laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365,26 diennaktis); sideriskais gads; zvaigžņu gads
- siltums Laikapstākļi, kam ir raksturīga mēreni augsta, parasti patīkama, gaisa temperatūra
- saeculum Laikmets, cilvēka mūžs, paaudze, gadu simtenis
- rītā Laikposmā aptuveni ap saules lēktu; laikposmā aptuveni no saules lēkta līdz pusdienai
- nedēļa Laikposms (aptuveni septiņas dienas), kam raksturīgs kas īpašs
- vakars Laikposms aptuveni ap saules rietu; laikposms, kad diena ir beigusies un nakts vēl nav iestājusies
- rīts Laikposms aptuveni no saules lēkta līdz pusdienai; dienas sākums
- Svētais laiks laikposms, kas pēc reliģisko darbību satura un formas atšķiras no ikdienišķās kārtības
- periods Laikposms, kurā debess ķermenis iziet cauri visām fāzēm kādā procesā, kas atkārtojas
- svārstību periods laikposms, kurā ķermenis izdara vienu pilnu svārstību
- pusgads Laikposms, kurš ilgst aptuveni sešus mēnešus un kurā noris noteikts cikls (sabiedriskajā vai saimnieciskajā dzīvē)
- vidus Laikposms, laika moments, kuru no (kā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis
- vikingu laiki laiks (ap 800 līdz aptuveni 1050), kad vikingi devās tirdzniecības un iekarojumu braucienos; dāņi un norvēģi burāja galvenokārt uz Rietumiem, zviedri - uz Austrumiem
- atvāržas Laiks pēc Jāņiem, kad dienas pakāpeniski paliek īsākas un sākas saules atceļš no visaugstākā punkta uz viszemāko
- ģīgonis Laiks uz pērkona negaisu, kad saule aiz dūmakām spīd dzelteni sarkana
- pusrudens Laiks, kas daļēji atgādina rudeni
- patiesais laiks laiks, ko attiecīgajā vietā rāda Saules pulkstenis
- pavediens laiksakritīgs process, kas ir kāda lielāka procesa vai programmas daļa; šo terminu parasti izmanto vairākuzdevumu operētājsistēmu aprakstos, kad vairākas programmas daļas (pavedieni) var tikt izpildīti vienlaicīgi
- fortūna Laimīgs gadījums, veiksme cilvēka dzīvē (parasti personificēta kā likteņa dieviete); liktenis
- leķēt Laist cauri ūdeni, būt ar sūci (parasti par laivu)
- sirpienā pļaut laist izkapti apaleniski, puslokā pa zāli
- šļūterēt Laistīt ar šļūteni
- pļičēties Laistīt ūdeni mazgājoties
- pičāt Laistīt, šļakstīt ūdeni ar plaukstām, šļakstināties
- pičināt Laistīt, šļakstīt ūdeni ar plaukstām, šļakstināties
- pičināties Laistīt, šļakstīt ūdeni ar plaukstām, šļakstināties
- pličāties Laistīt, šļakstīt ūdeni ar plaukstām, šļakstināties
- pličināties Laistīt, šļakstīt ūdeni ar plaukstām, šļakstināties
- kaļčāties Laistīties (ar ūdeni)
- šļaukstīties Laistīties (ar ūdeni)
- žanckāties Laistīties (ar ūdeni)
- pļegāties Laistīties ar ūdeni, aptraipīties
- plančāties Laistīties, šļakstīties ar ūdeni
- nomazgāt Laizot, slaukot (ar ķepu), notīrīt (ķermeni, tā daļas) - par dzīvniekiem
- pērkaunene Lakstaugs krustziežu dzimtā, nezāle, līdz 60 cm augsta, ar augšdaļā zarojošos stublāju, šaurām lapām, zied no jūlija beigām līdz septembrim pasīkiem dzelteniem ziediem
- LGH Laktogēnais hormons (angļu "lactogenic hormone")
- karbīda lampa lampa, kurā deg acetilēns, kas rodas, ūdenim iedarbojoties uz kalcija karbīdu
- Pienavas dzirnavezers Lancenieku dzirnavezers Džūkstes pagastā
- Lanciņu dzirnavezers Lancenieku dzirnavezers Džūkstes pagastā
- krumlins lancetiski iegareni pauguri vai vaļņi, kuri stiepjas ledāja kustības virzienā un kuru garenasis atšķirībā no drumliniem sakļaujas ledāja kustības virzienā; morēnuvāls
- Drepanidotaenia lanceolata lancetveida pundurlentenis
- flambergs Landsknehtu apbruņojumā - zobens ar viļņotu asmeni, ko turēja ar abām rokām; liesmu zobens
- ūdeņainais lanolīns lanolīns, ko iegūst, sajaucot bezūdens lanolīnu (30%) ar ūdeni
- dūlis Lāpa vai skali, ar ko apgaismo ūdeni, zvejojot naktī (visbiežāk - vēžus ķerot)
- plūksnaini šķelta lapa lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei un atrodas aptuveni viens otram pretī (piemēram, pienenes lapa)
- plūksnaini salikta lapa lapa, kas sastāv no divām vai vairākām patstāvīgām plātnēm, kuras atrodas pie galvenās ass aptuveni viena otrai pretī (piemēram, maijrozītes lapa)
- sparģeļgrauzis Lapgraužu dzimtas ģints ("Crioceris"), Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis iegareni ovāls, segspārni sarkandzelteni ar melnu punktveida zīmējumu vai zilganzaļi ar iedzeltenu zīmējumu, taustekļi melni, samērā gari, sastopami tikai uz asparāgiem
- slēpgalvis Lapgraužu dzimtas ģints ("Cryptocephalus"), Latvijā konstatētas 35 sugas, vaboļu ķermenis gandrīz cilindrisks, ar izliektu virsu, priekškrūšu vairogs priekšpusē noliekts uz leju un no virspuses nosedz galvu, kas ir samērā liela un parasti ievelkama priekškrūtīs, segspārni koši
- lilijgrauzis Lapgraužu dzimtas vaboļu ģints ("Lilioceris"), vaboļu ķermenis 6-8 mm garš, segspārni sarkani, samērā gari melni taustekļi, Latvijā konstatētas 2 sugas
- iedobīte lapiņu sēņu ģints ("Arrhenia")
- sūneklene lapiņu sēņu ģints ("Arrhenia")
- dubultčauļi Lapkāju apakškārta, nelieli vēžveidīgie, (garumā līdz 17 mm), ķermeni ietver divdaļīga čaula, tāpēc atgādina gliemenes, 10-32 pāri kāju, gk. stāvošos saldūdeņos; 180 sugu, Latvijā 2 reti sastopamas sugas
- kladocera Lapkājvēžu kārtas apakškārta ("Cladocera"), sīki vēži, no sāniem saspiests ķermenis, ko ietver hitīna čaula, \~380 sugu; Latvijā konstatēts 11 dzimtu, 83 sugas, no tām 5 sugas jūrā; saldūdens planktons, vērtīga zivju barība
- divvākčauļi Lapkājvēžu kārtas apakškārta ("Conchostraca"), vēžu ķermeni apņem divvāku čaula, tāpēc tie atgādina gliemenes, zināmi kopš apakšdevona, \~300 sugu, izmirušas, to čaulas izmanto ģeoloģijā slāņu vecuma noteikšanai, 150-180 sugu, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas
- Aporia crataegi lapkoku baltenis
- taloms laponis - zemāko augu (aļģu, ķērpju u. c.) un sēņu ķermenis, kas nav sašķēlies sastāvdaļās - stumbrā, lapās un saknēs
- talloms Laponis - zemāko augu (aļģu, sēņu, ķērpju, dažu sūnu) ķermenis, kam nav stublāja un lapu; klājonis
- liektā lapsaste lapsastu suga ("Alopecurus geniculatus")
- sirsenis Lapseņu dzimtas suga ("Vespa crabro"), liels kukainis, kam raksturīgs trausls, brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos un pažobelēs
- vāles lāpstenīte lāpstenīšu ģints sēņu suga ("Spathularia flavida"), saprofītiska sēne, tās augļķermeņi lāpstveidīgi, dzelteni vai oranži, kātiņš cilindrisks, balts vai iedzeltens, augļķermeņi sastopami samērā bieži skujkoku mežos sūnās vasarā un rudenī, dažkārt veido t.s. raganu apļus
- epinastija Lapu koku zaru gadskārtu gredzenu ekscentrība, gredzeni platāki zara augšpusē
- sfagns Lapu sūnu ģints ("Sphagnum"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas ar zariem pušķos, tievu stumbru, kas apakšdaļā pakāpeniski atmirst un veido kūdru, \~150 sugu, kas pēc anatomiskajām un morfoloģiskajām pazīmēm iedalītas sekcijās, Latvijā konstatētas 36 sugas no 7 sekcijām
- ķemmzare Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Ctenidium"), \~40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- lasmanis Lāsmenis
- lesmins Lāsmenis, neaizsalusi vai atkusus vieta (ūdenstilpē)
- lāsēt Lāsot 1 - lēni, sūcoties pa lāsēm, tecēt (par šķidrumu); pilēt, krist (parasti par lāsēm, pilieniem)
- kūča Latgaliešu Ziemassvētku sestdienas vakara ēdiens, ko vāra no piestā grūstiem miežiem, kamēr graudi piebrieduši un viss ūdens novārījies, tad šo biezeni saldina ar medu vai cukuru un ēd kā našķi
- Novene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs, robežas nav zināmas, centrs, domājams atradies Dinaburgas viduslaiku pils vietā, 1261. g. pils "Nowenene" minēta kā robežorientieris t. s. Mindauga dāvinājumā Livonijas ordenim, ar ko ordenis ieguva Sēlijas zemes
- Tālava Latgaļu zeme 13. gadsimtā, aizņēma apvidu starp Sedas upi, Burtnieku ezeru, Cēsīm, Piebalgu, Gulbeni un Gaujienu, taču precīzas robežas nav zināmas
- d latviešu alfabēta sestais burts; balsīgs priekšmēles zobu slēdzenis, ko darina, mēles priekšgalu piespiežot pie augšzobiem, parastā izrunā gan vairāk pie augšzobu alveolām, un pēc tam slēgumu spēji pārtraucot; izplatīta skaņa visās indoeiropiešu valodās
- stabs latviešu mitoloģijā - pasaules centrs, pasaules vidus, zemes naba; cilvēka mājoklī to simbolizē stabs, kas balsta jumtu, arī skurstenis, kas ved no pavarda caur griestiem uz jumtu
- Māras māte latviešu mitoloģijā viens no dievietes Māras apzīmējumiem, nereti kā Saulei pretējo - zemes līmeni pārstāvošā puse
- vecā ortogrāfija latviešu ortogrāfija (aptuveni līdz 20. gadsimta 20.-30. gadiem), kurā izmantoja gotiskos burtus un vācu ortogrāfijas paņēmienus garo patskaņu un šņāceņu apzīmēšanai
- locījuma saliktenis latviešu valodniecības vēsturē - saliktenis, kura pirmajā daļā (atšķirībā no seno celmu salikteņiem) ir vārds kāda locījuma formā
- celma saliktenis latviešu valodniecības vēsturē - saliktenis, kura pirmajā komponentā saglabāta vēsturiskā patskaņu celma forma, pēc kuras nomenus dalīja locīšanas sistēmās
- oksitropis Latvijā rets stepju elements, tauriņziedis pazvilu stublāju un bāli dzelteniem ziediem, sastopams tikai pie Tukuma, Siguldas un Indras
- LBS Latvijas Būvinženieru savienība
- LIA Latvijas Inženieru asociācija
- Sēlija Latvijas kultūrvēsturisks apgabals Daugavas kreisajā krastā aptuveni līdz Jaunjelgavai un Mazzalves pagastam
- Vidzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās teritorijā, kur līdz 13. gs. dzīvoja latgaļi un lībieši, robežas galvenajos vilcienos sakrīt ar t. s. zviedru Vidzemes latviešu daļas robežām, ko dienvidos un dienvidaustrumos aptuveni norobežo Pededze, Aiviekste, Daugava, bet ietver arī joslu Daugavas kreisā krasta teritorijas aptuveni no Jaunjelgavas līdz Klapkalnciemam Rīgas līča rietumu krastā
- Zemgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, kas izveidojās zemgaļu apdzīvotajās teritorijā, kas pēc 13. gs. tika iekļauta Livonijā, rietumos robežu aptuveni nosaka līnija Ezere-Saldus-Tukums, austrumos ietver Kurmenes un Valles pagastu
- repšēns Latvijas rublis, pagaidu naudas vienība Latvijā, kas tika ieviests 1992. g. 7. maijā līdztekus apgrozībā esošajam Krievijas rublim un pakāpeniski tika nomainīts ar latiem 1993. g.
- repsītis Latvijas rublis, pagaidu naudas vienība Latvijā, kas tika ieviests 1992. g. 7. maijā līdztekus apgrozībā esošajam Krievijas rublim un pakāpeniski tika nomainīts ar latiem 1993. g.
- Pagaidu Satversme Latvijas Satversmes sapulces 1920. g. 27. maijā un 1. jūnijā pieņemti normatīvie akti (Deklarācija par Latvijas valsti un Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumi), kuros noteikti Latvijas valsts politiskās iekārtas un administratīvās pārvaldes galvenie principi
- Pagaidu Satversme Latvijas Tautas padomes 1918. g. 17.-18. novembrī pieņemts normatīvais akts, kurā noteikti Latvijas valsts veidošanas un politiskās iekārtas galvenie principi, kas līdz Latvijas Satversmes sapulces 1920. g. pieņemtajiem normatīvajiem aktiem - Deklarācijai par Latvijas valsti un Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumiem - tika uzskatīta par Latvijas Republikas pamatlikumu (konstitūciju)
- laucenieks Laucenieki
- Gryllus gryllus lauka circenis
- lopu rācenis lauka rācenis ("Brassica campestris", arī "Brassica rapa subsp. rapa"), arī lopbarības rācenis jeb turnepsis
- lopbarības rācenis lauka rācenis ("Brassica campestris", arī "Brassica rapa subsp. rapa"), arī lopu rācenis jeb turnepsis
- Brassica campestris lauka rācenis jeb lauka kāposts
- gravitācijas lauks lauks, kuru ķermenis rada ap sevi un kura ietekmē ķermeņi pievelkas un starp tiem darbojas gravitācijas spēki
- fabrika Lauksaimnieciskās ražošanas objekts, kur galvenie darba procesi ir mehanizēti
- saimniekistaba Lauku dzīvojamās ēkas istaba, kur dzīvoja saimnieks ar ģimeni; saimnieku istaba, saimnieka istaba
- saimniekgals Lauku dzīvojamās ēkas telpa vai telpas, kur dzīvoja saimnieks ar ģimeni; saimnieku gals, saimnieka gals
- Feldhof Lauku muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
- šņore Lauku platības mērs, kas aptuveni vienāds ar 3 pūrvietām, bet bija atšķirīgs dažādās vietās un laikos
- saimniekmāja Lauku saimniecība; arī māja, kurā dzīvo saimnieks ar ģimeni
- mucas sējums (arī vieta) laukuma mērvienība - aptuveni 0,52 vai 0,56 hektāri (vecajā zviedru vai dāņu mērvienību sistēmā)
- valaks Laukuma mērvienība - aptuveni 200000 kvadrātmetru
- čvartaks Laukuma mērvienība - aptuveni 25 ha
- morgs Laukuma mērvienība - aptuveni 5600 kvadrātmetru (Polijā)
- morgens Laukuma mērvienība - aptuveni no 2600 līdz 3600 kvadrātmetriem (Vācijā un citās Rietumeiropas zemēs) vai 8600 kvadrātmetri (Dienvidāfrikā); sākotnēji apzīmēja zemes platību, ko viens arājs varēja uzart rīta cēlienā līdz pusdienai
- mucas vieta (arī sējums) laukuma mērvienība aptuveni 0,52 vai 0,56 hektāri (vecajā zviedru vai dāņu mērvienību sistēmā)
- barns Laukuma mērvienība kodolfizikā, vienāda ar 10^-28^ m^2^ (jeb 0,0001 kvadrātpikometru = 100 kvadrātfemtometru), kas aptuveni atbilst kodolu ģeometriskā šķērsgriezuma laukumam
- akrs Laukuma mērvienība, aptuveni 1/2 ha; angļu mēru sistēmā - 4046,86 m^2^
- korts Laukums tenisa spēlēšanai
- fiktīvā laulība laulība, kas noslēgta bez nolūka izveidot ģimeni
- gubīt Laupīt, slepeni vai ar varu atņemt
- Rūzinīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Rozenieki" nosaukuma variants
- Rūzenīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Rozenieki" nosaukums latgaliski
- Silinīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" nosaukuma variants
- Silenīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" nosaukums latgaliski
- Veiksnenīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vīksnenieki" nosaukuma variants
- Veiksninīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vīksnenieki" nosaukuma variants
- leceniski Leceniski iet - iet ar palēcieniem
- lēceniskus Lēceniskus iet - iet ar palēcieniem
- ziemeļu divcīņa lēcieni no tramplīna un 15 km slēpojums
- cilpieniem Lēcieniem
- aplēkšot Lēcieniem apvirzīties (ap ko, kam apkārt)
- aplēkt Lēcieniem apvirzīties (ap ko, kam apkārt)
- klupiniskis Lēcieniem auļot
- klupiņu Lēcieniem auļot
- palēkdamies Lēcieniem, lēkšus
- palēkšus Lēcieniem, lēkšus
- aulekšiem lēcieniem; auļos, auļiem
- klunkuris Lēciens, kūlenis
- klunkurs Lēciens, kūlenis
- pārlēkt Lecot, ar lēcienu pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur)
- nolēkt Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.)
- pielēkt Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- nolēkt Lecot, lēcieniem veikt (visu attālumu, ceļa gabalu)
- nolēkt Lecot, lēcieniem virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam)
- erātiskie ieži ledāja vai aisberga pārvietots iežu atrautenis, kas pēc sastāva atšķiras no pamatnes iežiem, virs kuriem tas noguldīts
- sniega kristāli ledus kristāli, kas veidojas, ūdens tvaikiem sublimējoties uz mākoņu un miglas sasalušajiem pilieniņiem un pēc tam izkrītot uz zemes
- pārkondensēšanās Ledus kristālu augšanas process jauktos mākoņos, vienlaicīgi iztvaikojot pārdzesētiem ūdens pilieniem
- uzledojums ledus veidojums, kas radies, sasalstot ūdenim, kurš virs ūdenstilpes ledus segas izplūdis caur plaisām, arī kas radies, sasalstot virs zemes izplūdušam gruntsūdenim
- čāpas ledus, kas izžūstot ūdenim zem tā, ir kļuvis izburbējis un grumbuļains
- zilais ledus ledus, kas veidojas sasalstot tīram ūdenim
- mākslīgais ledus ledus, ko iegūst, sasaldējot ūdeni aukstuma iekārtās ledus ģeneratoros
- Vālmīki leģendārais senindiešu episkās poēmas "Rāmājana" autors
- Vjāsa Leģendārais senindiešu gudrais - riši, eposa "Mahābhārata" autors un vientuļnieks
- saliet Lejot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš
- plūdīt Lejot ūdeni (piemēram, uz grūbām, putraimiem), panākt, ka ūdens virspusē nostājas sēnalas, sīki gruži
- uzliet Lejot ūdeni sasalšanai kur virsū, izveidot (piemēram, slidotavu)
- uzliet ledu lejot ūdeni, izveidot ledus laukumu, celiņu
- uzliet Lejot, parasti verdošu ūdeni, virsū īpaši sagatavotiem tējas vai kafijas augiem, pagatavot dzeršanai (tēju vai kafiju)
- salaistīt Lejot, smidzinot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas, piemēram, augi, augsne) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš
- laistīt Lejot, smidzinot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas, piemēram, augi, zeme) kļūst slapjš
- limpadu Lēkājot, ar palēcieniem
- limpatu Lēkājot, ar palēcieniem; limpadu
- lekma Lekmenis
- lēkmens Lekmenis (1)
- barbarisms Leksisks aizguvums, kuru aizguvējvalodas sistēmā izjūt kā svešķermeni, kas neiederas literārajā resp. koptajā valodā, kur tā vietā ir cits vārds
- līkot Lēkt uz sāniem, ar līkumiem (parasti par zaķa lēcieniem)
- pārvilkties Lēnā gaitā pāriet (uz kurieni, pie kā, kur)
- habanera Lēna spāņu tautas deja ar dziedāšanu, divu ceturtdaļu taktsmērā ar raksturīgu uzsvaru uz takts pēdējās astotdaļas; par tās dzimteni uzskata Kubas salu
- mirdele Lēna vai pakāpeniska miršana
- noļenkāt lēnām (ar palēcieniem) aiziet, aizcilpot (par zaķi)
- aizlenkt lēnām doties prom ar lieliem lēcieniem
- piebīdīties Lēnām, pakāpeniski pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- urbulēt Lēnām, pakāpeniski urbināt
- iegrimt Lēni ievirzīties, ieslīdēt dziļāk vai dziļi (ūdenī) - par priekšmetu, ķermeni
- šļaucīt Lēni staipīt (ķermeni, tā daļas)
- atlīst lēni, klusi (arī slepeni) ejot, atkļūt šurp
- aizlīst lēni, klusi (arī slepeni) ejot, attālināties; lēni, klusi (arī slepeni) ejot, nokļūt (kur, aiz kā u. tml.)
- ielīst lēni, klusi (arī slepeni) ejot, ievirzīties (kur iekšā); slepeni iekļūt (kur iekšā)
- izlīst lēni, klusi (arī slepeni) iziet, iznākt
- pielīst lēni, klusi, arī slepeni ejot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- nolīst lēni, klusi, arī slepeni nonākt, noiet lejā, nost, gar (ko)
- līst lēni, klusi, arī slepeni virzīties, pārvietoties
- pamazām lēni, pakāpeniski
- lauzties lēni, pakāpeniski kļūt redzamam cauri kādam aizsegam (piemēram, par gaismu, debess spīdekļiem)
- spirdzināties lēni, pakāpeniski mosties
- lāsot lēni, sūcoties pa lāsēm, tecēt (par šķidrumu); pilēt, krist (parasti par lāsēm, pilieniem)
- elzenis Lenta vai josta (aptuveni 1 collu plata), ar kuru zirgam kaklā kar barības maisu, ganam - maizes kuli
- bantauris Lentenis
- bante Lentenis
- bantoris Lentenis
- bantstārps Lentenis
- cenūrs Lenteņu kāpuru veids, ķermenis pūšļveidīgs, izraisa cenurozi
- echinococcus Lenteņu klases dzimtas "Taeniidae" ģints
- platais lentenis lenteņu klases suga ("Diphyllobothrium latum syn. Bothriocephalus latus, Taenia lata"), kas pieaugušo attīstības stadijā parazitē cilvēka tievajā zarnā
- cūku lentenis lenteņu klases suga ("Taenia solium")
- miljema Leņķa mērīšanas vienība - centra leņķis, kas vienāds ar 1/6400 no riņķa līnijas garuma un kura garums aptuveni atbilst 1/1000 daļai no rādiusa (attāluma)
- magnētiskā variācija leņķis horizontālā plaknē starp ģeogrāfiskā meridiāna un kompasa meridiāna ziemeļu virzieniem, kuru atskaita no ģeogrāfiskā meridiāna pulksteņa rādītāju kustības virzienā ar zīmi "+" un pretējā virzienā ar zīmi "–"
- pagrieziena leņķis leņķis starp divām plaknēm – kustīgo un nekustīgo plakni, kuras ķermenim rotējot, krusto rotācijas asi
- paralakse Leņķis starp diviem skatiena virzieniem (taisnēm), kas no divām dažādām vietām ir vērsti uz vienu un to pašu punktu
- magnētiskā deklinācija leņķis starp ģeogrāfisko uin magnētisko meridiānu ziemeļu virzieniem dotajā punktā
- lēcienleņķis Leņķis starp izsviedes līniju un šaušanas līmeni
- vēja virziens leņķis starp meridiāna ziemeļu virzienu un virzienu, uz kurieni pūš vējš (atšķiras no meteoroloģiskā vēja virziena par 180°)
- kritienleņķis Leņķis starp trajektorijas pieskari kritienpunktā un šaušanas līmeni
- elongācija leņķis, ko veido Saules sistēmas debess ķermenis, Zeme un Saule; to mēra no 0° līdz 180° uz austrumiem vai rietumiem no Saules
- citronu bisporella leociju dzimtas bisporellu ģints suga ("Bisporella citrina") , kuras koši dzeltenie augļķermeņi veidojas lielās grupās uz trupošas koksnes
- Scleroderris lagerbergii leociju sugas "Gremmeniella abietis" nosaukuma sinonīms
- ikterohemorāģiskā leptospiroze lepra, kas noris ar drudzi, eksantēmu, hepatorenālo sindromu un dzelti, nereti arī ar meningeālo sindromu
- krāsainie lētie alkoholiskie dzērieni, kuriem bieži vien ir noteikta krāsa
- Rogenas morēnas lēzeni lokveidīgi izliektu, subparalēlu grēdu sistēmas, kas orientētas perpendikulāri ledāja kustības virzienam, riboto morēnu paveids
- nolaidenums Lēzeni slīps (Latvijjā līdz 3 grādiem) zemes virsas apvidus, kas pazeminās vienā virzienā
- šlaubs Lēzeni slīps, nogāzens
- palaidens Lēzeni slīps, nolaidens
- Ugāles pacēlums lēzeni un vidēji viļņots pacēlums, senā Baltijas ledus ezera sala Kursas zemienes Ugāles līdzenuma rietumu malā uz rietumiem no Usmas ezera, aizņem Ventspils novada Ugāles pagasta lielāko daļu, Piltenes pagasta austrumu malu un Zlēku pagasta ziemeļaustrumu stūri, platība līdz 1250 ha, augstākā daļa paceļas >30 m virs Baltijas ledus ezera akumulācijas līdzenuma
- Vidusgaujas ieplaka lēzeni viļņots līdzenums Viduslatvijas zemienē, Gaujas vidusteces baseinā, Latvijā, augstums - 50-130 m, pamatiežu pazeminājums, ko klāj kvartāra nogulumi
- ieslīgumi Lēzeni Zemes virsmas pazeminājumi, kas sastopami tikai lesa vai lesveidīgo iežu izplatības rajonos
- alasi lēzeni, ieapaļi muldveida pazeminājumi mūžīgā sasaluma rajonā, kas rodas, izkūstot ledum un iegrimstot gruntij; dibenu klāj pļavu un stepju veģetācija, tajos atrodas mazi ezeri
- Degēra morēnas lēzeni, izliekti vaļņi, kas orientēti perpendikulāri ledāja kustības virzienam, viens no rievoto morēnu tipiem, ribotās morēnas paveids
- līcene Licenis
- skrubis Līcenis (3), traucenieka nazis
- Karabogazgols Līcis-lagūna Kaspijas jūras austrumos, Turkmenistānā, platība - \~18000 kvadrātkilometru, intensīvās iztvaikošanas dēļ ļoti sāļš ūdens (~300 promiles), lielākā dabīgo sulfātu atradne pasaulē; Karabogaza līcis
- kreisēšanas līmenis lidojuma augstuma līmenis, kas tiek saglabāts ilgāko lidojuma laiku
- lidsagatavotība Lidotāja (lidsastāva) sagatavotības līmenis pilotāžas tehnikā, lidmašīnas vadīšanā, spēja darboties grupā
- lidsagatavošana Lidotāju mācības pilotēšanas tehnikā, lidaparātu vadīšanā, lidošanā grupā un viņu apmācības līmenis šajās mācību disciplīnās
- parastā brūngalvīte līdz 40 cm augsts daudzgadīgs lūpziežu dzimtas augs ("Brunella vulgaris syn. Prunella vulgaris") ar violeti iesarkaniem ziediem un ložņājošu sakneni
- aka Līdz gruntsūdenim izrakta vai izurbta un nostiprināta šahta ūdens ieguvei
- anofelifugs Līdzeklis, kas aizbaida malārijas odus vai pasargā no to kodieniem
- izolācija Līdzekļi un pasākumi, ar kuriem būvkonstrukcijas, un ēkas, kā arī iekārtas, aparātus u. tml. aizsargā pret nevēlamiem fizikāliem, ķīmiskiem faktoriem (ūdeni, siltumu, aukstumu, trokšņiem u. c.)
- kantilēna Līdzeni plūstošs, dziedošs (skaņdarba) izpildījums; līdzeni plūstošs, dziedošs skanējums (balsij, mūzikas instrumentam)
- ļani Līdzeni zāļu klajumi Latīņamerikas tropiskajā daļā
- ljani Līdzeni zāļu klajumi Latīņamerikas tropiskajā daļā; ļani
- plītīgi Līdzeni, cieši kopā, bez tukšumiem
- vienādai Līdzeni, gludi
- strīķkoks Līdzens koks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā)
- prērija Līdzens stepes klajums (Ziemeļamerikas vidienē) ar biezu augsto graudzāļu zelmeni
- Centrālie līdzenumi līdzenumi Ziemeļamerikas vidienē ("Great Central Lowland"), ASV un Kanādā, starp Apalaču plato austrumos, Lorensa augstieni ziemeļos, Lielajiem līdzenumiem rietumos, Meksikas līča zemieni un Vošitas kalniem dienvidos
- Midlenda Līdzenums Lielbritānijā, Anglijas vidienē, ziemeļos to norobežo Peninu kalni, rietumos - Kembrianu kalni, dienvidos un dienvidaustrumos - augstienes, augstums - 100-150 m, lielākais - 278 m, blīvi apdzīvots
- Budžakas stepe līdzenums Moldovā un Ukrainā, augstums — 160-200 m, saposmo gravas, dienvidaustrumu virzienā pakāpeniski pāriet Melnās jūras zemienē
- labiāls līdzskanis līdzskanis, ko artikulē, noapaļojot un izstiepjot lūpas; lūpenis
- afrikāta Līdzskanis, kurā saplūdis slēdzenis un berzenis (piemēram, c, č, dz, dž)
- sonors līdzskanis līdzskanis, kurā toņa elementi ir pārsvarā pār trokšņa elementiem; skanenis (2)
- pusgarš līdzskanis līdzskanis, kuru izrunā ar aptuveni 1,5 reizes lielāku pagarinājumu nekā tās pašas kvalitātes nepagarinātu līdzskani
- garš līdzskanis līdzskanis, kuru izrunā ar aptuveni dubultu pagarinājumu, latviešu valodā tam parasti nav fonoloģiskas funkcijas
- nazāls līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mīkstās aukslējas ir nolaistas, visu skaņas izrunas laiku saglabājas orāls slēgums, gaiss plūst caur deguna dobumu; nāsenis
- līdzsvarotība Līdzsvara (1) piemitība (ķermenim, fizikālai sistēmai)
- paliekt Liecot mazliet pavirzīt (ķermeni, tā daļu, parasti kādā virzienā)
- noliekt Liecot pavērst uz leju, uz priekšu, uz sāniem (ķermeni, tā daļu); liecot lejup, novietot (parasti galvu kur, uz kā u. tml.)
- šķīvlaiža Liekēdis, dīkdienis
- pārlikt Liekot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur)
- kņūpināt Liekt ķermeni, salīkt
- rotināties Liekt līkumā ķermeni, iekārtojoties uz guļu
- līkt Liekt muguru, liekties lejup (par cilvēku); liekties lejup, tikt liektam lejup (par ķermeni, tā daļām)
- līkt Liekties (pāri kam, pār ko) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām
- kā melns mākonis lielā daudzumā (parasti aiz lietvārda daudzskaitļa ģenitīvā)
- Svanetijas grēda Lielā Kaukāza dienvidu atzars Gruzijā, starp Inguri un Chenisckali augšteci, garums — 85 km, augstums — līdz 4008 m (Lailas kalns), virsotnēs apledojums (šļūdoņi)
- kuitala Lielā kuitala - tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Numenius arquata", senāk "Scolopax major"), putns ar garām kājām, garu, tievu, uz leju noliektu knābi, Latvijā sastopams reti, aizsargājams
- grūst Lielā steigā doties (uz kurieni)
- kesons Liela, ūdeni necaurlaidīga kamera (zemūdens darbu veikšanai)
- Argynnis paphia lielais meža raibenis
- admirālis lielais nātru raibenis ("Vanessa atlanta")
- Vanessa atlanta lielais nātru raibenis jeb admirālis
- Clossiana frigga lielais purvraibenis
- Hipparchia alcyone lielais silsamtenis
- Asfalta ezers lielākā dabiskā bitumena atradne pasaulē (_Pitch asphalt lake_), kurā ir aptuveni 10 miljoni tonnu, atrodas Trinidādas dienvidrietumos, aizņem aptuveni 0,405 kvadrātkilometrus, dziļums - 76,2 metri
- Kaspijas jūra lielākā iekškontinentālā beznotekūdenstilpe, atrodas Āzijā, pie Eiropas robežas, apskalo Kazastānas, Turkmenistānas, Irānas, Azerbaidžānas un Krievijas krastus, platība - 376000 kvadrātkilometru, garums - 1200 km, vidējais platums - 325 km, lielākais dziļums - 1025 m, \~50 salu ar kopējo platību 350 kvadrātkilometru, pasaulē lielākais ezers pēc tilpuma - 78200 kubikkilometru
- Irānas kalniene lielākā Priekšāzijas kalniene Irānā (~2/3 teritorijas), Afganistānā, Pakistānā, nomales — Irākā un Turkmenistānas dienvidos, atrodas starp Mezopotāmijas zemieni un Indas ieleju, garums — \~2500 km, platība — \~2,7 mlj kvadrātkilometu, augstākā virsotne — 7708 m
- Skandināvijas pussala lielākā pussala Eiropā (angļu val. "Scandinavian Peninsula"), garums — 1900 km, platums — līdz 800 km, platība — \~800000 kvadrātkilometru, aizņem Norvēģija, Zviedrija un Somijas ziemeļrietumu daļa
- Arābijas pussala lielākā pussala pasaulē (_Arabian Peninsula_), atrodas Āzijas dienvidrietumos, ierobežo Sarkanā jūra rietumos, dienvidos - Adenas līcis un Arābijas jūra, austrumos - Omānas un Persijas līcis, par ziemeļu robežu uzskata \~30 grādu ziemeļu platuma paralēli
- Augstākā Būtne Lielās franču revolūcijas beigu posmā jakobiāņu diktatūras laikā veidotā jaunā reliģija, kas pastāvēja sptuveni 3 mēnešus, sākot no 1794. g. maija, oficiāli likvidēts pēc gada, pieņemot jauno konstitūciju
- vučko Lielas laivveida kamanas, kas darinātas no porolona un apvilktas ar īpašu sintētisku materiālu; domātas grupu nobraucieniem asu izjūtu mīļotājiem
- subdukcija Lielas litosfēras plātnes ieniršana zem citas plātnes
- pužis lielgabala vai bises stobra aizbāznis (seniem, caur stobru lādējamiem ieročiem)
- vādžot Lieliem dūrieniem pavirši sašūts
- satrākalēt Lieliem dūrieniem sašūt, sadiegt
- satrāklēt Lieliem dūrieniem sašūt; sadiegt
- vārkstīt Lieliem dūrieniem trāklēt, lāpīt
- piediegt Lieliem dūrieniem, arī ātri vai pavirši piešūt (pie kā, kam klāt)
- uzdiegt Lieliem dūrieniem, arī ātri vai pavirši uzšūt virsū (uz kā, kam)
- iediegt Lieliem dūrieniem, arī pavirši šujot, iestiprināt
- iediegt Lieliem dūrieniem, arī pavirši šujot, ietvert (kā iekšpusē)
- šote Lieliem pavedieniem šūta vīle
- Amāzija Lielkontinents, kura veidošanās sākums paredzams aptuveni pēc 100 miljoniem gadu saplūstot Amerikas un Āzijas kontinentiem
- anaplazmoze Liellopu malārija, drudzis, kura cēlonis ir ērču kodieni
- parejazaurs liels (līdz 2,5 m garumā) fosils kotilozauru grupas rāpulis ar masīvu ķermeni uz resnām piecpirkstu kājām
- bakacis liels auglis vai dārzenis
- jūras lauva liels ausaino roņu dzimtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni, pleznām, krokotu ādu, lieliem ilkņiem
- varga liels dzelzs stienis
- titanoterijs liels fosils terciārā perioda zīdītājdzīvnieks ar masīvu ķermeni, ar diviem ragiem uz deguna un nelielām galvas smadzenēm
- plūtons liels intruzīvs magmatisko iežu ķermenis Zemes garozā, kura caurmērs var sasniegt vairākus simtus kilometru
- mastodonozaurs liels izmiris abinieks "Labyrinthodontia" rindā, ar ķirzakas veida ķermeni, līdz 1,25 m garu galvaskausu; atliekas atrastas triasa formācijas nogulumos
- puma liels kaķu dzimtas dzīvnieks (Amerikā) ar slaidu ķermeni, īsu vienkrāsainu apmatojumu, mazu galvu, spēcīgām kājām un garu asti, kurai ir vienmērīgs apmatojums
- pingvīns liels nelidojošs putns ar masīvu ķermeni, peldēšanai pielāgotām airveida pleznām, labi attīstītu krūšu ķīli un spēcīgiem krūšu muskuļiem
- pļedaušķis liels plācenis ar virsū uzlietu krējumu
- lakolīts liels sēņveida vai kukuļveida sacietējušas magmas ķermenis Zemes garozā ar izliektu augšdaļu un plakanu pamatni; zemes virspusē parādās kā kupolveida kalns
- biemis liels sliņķis, slaists, dīkdienis
- ķīvens liels trauks alus raudzēšanai, kubuls; ķīvenis
- ķīvis liels trauks alus raudzēšanai, kubuls; ķīvenis
- augsts Liels, ievērojams (pēc daudzuma vai labuma); tāds, kas pārsniedz vidējo, parasto līmeni, pakāpi
- kā lāva liels, masīvs (ķermenis, ķermeņa daļa)
- strauss lielu, nelidojošu putnu ģints ("Struthio"), skrējējputns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām, garu kaklu, mazu galvu
- vidējais pieauguma temps lielums, kas rāda, par cik procentiem vidēji palielinājies (ja vidējam pieauguma tempam ir "+" zīme) vai samazinājies (ja vidējam pieauguma tempam ir "–" zīme) pētāmās parādības līmenis visā aplūkojamā periodā; to aprēķina, no vidējā augšanas tempa atņemot 100%
- kontrastainības koeficients lielums, kas raksturo fotomateriāla spēju atveidot blīvuma nomelnējuma atšķirības objekta gaismojuma optikā, fotoslāņa attīstīšanas pakāpes līmeni
- spēkpāra moments lielums, kas raksturo spēkpāra griezes iedarbību uz ķermeni, rādot rotācijas virzienu un griezes efekta skaitlisko vērtību; spēkpāra moments (vektors) ir perpendikulārs spēkpāra darbības plaknei un vērsts labās skrūves ass pārvietojuma virzienā; spēkpāra momenta modulis ir vienāds ar spēka un pleca reizinājumu
- Svitene Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Bauskas novadā un Lietuvā, garums - 80 km (Latvijā 46 km), kritums - 47 m; Lietuvā saucas Švitenis
- Clematis macropetala lielziedu mežvītenis
- Selenecereus grandiflorus lielziedu selenicerejs
- pārlīst Lienot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur)
- atlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, atkļūt šurp; lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- aizlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, attālināties (piemēram, par cilvēku); lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- ielīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, ievirzīties (kur iekšā)
- izlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, izvirzīties
- pielīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- vātēt Liet mucā (ūdeni, alu)
- mest garu liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī)
- tenho Lieta bronzas monēta Japānā 1835.-71. g., 20 g svarā, ovālas formas ar kvadrātveidīgu caurumu vidū, sākumā vienāda ar 100, vēlāk 10 seniem jeb kešiem
- bruceklis Lietai nederīgs cilvēks, "piektais ritenis"
- izstumšana Lietas vai tiesības valdījuma atņemšana ar vardarbību pret valdītāja personību vai arī slepeni un viņam promesot
- di lieto ģenitīva apzīmēšanai
- gleņķis lieto salīdzinājumā "kā gleņķis" - runājot par lipīgu, glīzdainu vielu, masu vai par ūdeņainu dārzeni (parasti kartupeli)
- blūks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kādam priekšmetam atsitoties pret ūdeni
- blūkš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kādam priekšmetam atsitoties pret ūdeni
- pļorkš lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, brienot (arī ko velkot) pa ūdeni
- puh lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, spēcīgiem grūdieniem izpūšot elpu
- ļapata lieto, lai attēlotu, parasti dzīvnieka, iešanu, skriešanu neveiklā, gāzelīgā gaitā, ar palēcieniem
- ļipata lieto, lai attēlotu, parasti dzīvnieka, iešanu, skriešanu neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī ar palēcieniem
- sava veida lieto, lai norādītu, ka (kas) tiek aptuveni salīdzināts (ar ko citu)
- jo tālāk, jo lieto, lai norādītu, ka darbības, norises, procesa u. tml. intensitāte pakāpeniski palielinās
- atcērtāt Lietojot (parasti cērtot, pļaujot), padarīt neasu (asmeni, darbarīku ar asmeni)
- eļļas reģenerācija lietotas ziežeļļas ekspluatācijas īpašību atjaunošana; mehāniskos piemaisījumus un ūdeni atdala nostādinot, filtrējot vai centrifugējot, metāla daļiņas atdala ar magnētiem
- nolīt Lietū pārklāties ar lietus ūdeni, lietus lāsēm; arī salīt, izlīt
- gūlija lietusūdens uztvērējs, kas savāc lietusūdeni no ielu tekņu un laukumu zemākajām vietām un ievada kanalizācijas vados
- atgriezeniskais lietvārds lietvārds, kam ir atgriezeniskas skaitļa, dzimtes un locījuma galotnes
- ģenitīvenis Lietvārds, kam ir tikai vienskaitļa vai daudzskaitļa ģenitīva forma un ko parasti lieto apzīmētāja funkcijā
- substantīvsaliktenis lietvārds, kas darināts, apvienojot saliktenī nominālas (lietvārda) vārdkopas vai lietvārda vārdrindas komponentus; lietvārda saliktenis
- lietvārda saliktenis lietvārds, kas darināts, apvienojot saliktenī nominālas (lietvārda) vārdkopas vai lietvārda vārdrindas komponentus; substantīvsaliktenis; par lietvārda salikteņiem dēvē arī denominālos un deverbālos atvasinājumsalikteņus
- gankys lievenis
- bode Lievenis
- bods Lievenis
- ganka Lievenis
- krilces Lievenis
- lievaine Lievenis
- lievene Lievenis
- lievenes Lievenis
- lievinis Lievenis
- lieviņš Lievenis
- ļovenes Lievenis
- ļoveņi Lievenis
- lipine Lievenis pie istabas un klēts
- gankas Lievenis; veranda
- Šengenas līgums līgums par pakāpenisku robežkontroles atcelšanu starp Eiropas valstīm, noslēgts 1985. g. 14. jūnijā uz kuģa Mozeles upē pie Šengenas
- parabole Līka līnija, ko dabū konu griežot blakiski vieniem sāniem; parabola (1)
- adiabāta līkne termodinamiskajā vielas stāvokļa diagrammā, kas attēlo atgriezenisku termodinamisku procesu
- sindinama līkne, gar kuru komētas astē izvietojas aptuveni vienāda izmēra daļiņas, kas nemitīgi pamet komētas kodolu
- kumpis Līks duncis, tutenis
- Teneissola Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tenisi" bijušais nosaukums
- Teneisi Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tenisi" nosaukuma variants
- līkstains Līkstains ritenis - ratu ritenis, kas izgatavots no viena gabala
- nosūtīt likt doties (kur, uz kurieni); oficiāli likt doties (kādam ko darīt); arī norīkot (1)
- izsūtīt likt doties (transportlīdzeklim uz kurieni)
- pasūtīt likt doties (uz kurieni, parasti ar kādu uzdevumu); aizsūtīt (1)
- izsūtīt likt doties (uz kurieni, parasti ar kādu uzdevumu); likt doties uz vairākām vai daudzām vietām
- izdzīt likt doties (uz kurieni)
- raidīt likt doties (uz kurieni); likt doties (piemēram, kaujā, cīņās u. tml.)
- lumstīt likt lumstus 1(2) starp velku pavedieniem
- pastellēt Likt, doties (uz kurieni, parasti ar kādu uzdevumu)
- atkomandēt Likt, lai atnāk, atbrauc (kur, uz kurieni, pie kā u. tml.)
- licine liktenis
- heimarmenē Liktenis
- liga Liktenis
- likteņgaita Liktenis
- liktine Liktenis
- liktinis Liktenis
- moira Liktenis
- noliktenis Liktenis
- pielemtība Liktenis
- liktenība Liktenis (1)
- liktenība Liktenis (2)
- kļūtas Liktenis, atgadījums
- kļūte Liktenis, atgadījums
- fātums Liktenis, liktenīga nepieciešamība
- Laimas likums likteņdievības noliktais, piešķirtais liktenis
- laulība Likumā noteiktā kārtībā noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni un rada viņiem attiecīgas tiesības un pienākumus
- Arhimēda likums likums, pēc kura šķidrums vai gāze uz tajā iegremdētu ķermeni darbojas ar vertikālu cēlējspēku, kas vienāds ar ķermeņa izspiestā šķidruma vai gāzes smaguma spēku
- SZL Lilangeni; Svazilendas Karalistes valūtas kods, sīknauda - cents
- knifolija Liliju dzimtas dekoratīvs augs, dzimtene Āfrika, Latvijā audzē stādījumos, zālienos, ziedi vārpās sarkani, oranži, dzelteni, sārti, brūni
- fritilārija Liliju dzimtas ģints ("Fritillaria"), daudzgadīgi sīpolaugi (ap 100 sugu) ar zvanveidīgiem, nokareniem ziediem, \~100 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, kas izplatījusies kā dārzbēglis, kā krāšņumaugus audzē vismaz 4 sugas
- zeltstarīte Liliju dzimtas ģints ("Gagea"), sīks, daudzgadīgs sīpolaugs ar lineārām vai lancetiskām lapām un dzelteniem ziediem ķekarveida vai čemurveida ziedkopā, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- dienziede Liliju dzimtas ģints ("Hemerocallis"), daudzgadīgs lakstaugs ar lieliem, dzelteniem vai rūsganiem lilijveida ziediem un šaurām, rozetē sakārtotām lapām, \~15 sugas, Latvijā biežāk audzē 5 sugas
- tofīldija Liliju dzimtas ģints ("Tofieldia"), daudzgadīgi lakstaugi ar garu sakneni, \~25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- havorčija Liliju dzimtas sukulents augs, savvaļā Dienvidāfrikā aug aptuveni 155 sugas, Latvijā 2 sugas audzē kā telpu puķes
- lakšaugs Liliju rindas dzimta ("Alliaceae"), gk. daudzgadīgi lakstaugi ar sīpolu, retāk bumbuļsīpolu vai sakneni, lapas veselas, šauras, stobrveidīgas, ziedi nelieli, čemurveida ziedkopās, \~30 ģinšu, \~550 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; sīpolu dzimta
- asparāgaugi Liliju rindas dzimta ("Asparaginaceae"), daudzgadīgi lakstaugi un krūmi, lapas reducētas, to žāklēs filoklādiji - pārveidoti zari, kas veic lapu funkcijas; 4 ģintis, \~300 sugu, Latvijā tikai reti sastopams ārstniecības asparāgs jeb sparģelis, ko daudzviet audzē gan kā dārzeni, gan krāšņumaugu
- lilijaugi Liliju rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi ar sakneni, sīpolu vai bumbuļsīpolu, tropos arī koki un liānas, līdz 3000 sugu
- tīģerlilija Liliju suga ("Lilium tigrinum"), sīpolaugs ar nokareniem, lieliem, dzeltensarkaniem un melni punktētiem zvanveida ziediem
- Sivašs Limānu sistēma Azovas jūras rietumos, Krimas pussalas piekrastē, platība - \~2560 kvadrātkilometru, garums - 112 km, no jūras to atdala Arabata strēle, krasti zemi, lēzeni, staigni, vasarā pārklājas ar sāls kārtu; par sivašiem sauc arī citus seklus, ar smilšu strēlēm no jūras atdalītus Krimas līčus
- līmetnis Līmenis
- līminis Līmenis
- ūdinis Līmenis (ūdenstilpē)
- nivo Līmenis; netieši: pakāpe, stāvoklis (piem., izglītības)
- čora Līmeniskā (jumta) plakņu savienojuma šķautne
- kora Līmeniskā (jumta) plakņu savienojuma šķautne
- kore Līmeniskā (jumta) plakņu savienojuma šķautne
- šķoris Līmeniskā (jumta) plakņu savienojuma šķautne
- frīze Līmeniska dekoratīva josla klasiskajā orderī; antablementa daļa starp arhitrāvu un karnīzu
- spārturis Līmeniska koka konstrukcija, kas balstās uz jumta krēsla stabiem vai zelmiņa sienām un noder par atbalstu spārēm
- podests Līmeniskā pāreja no viena trepju laida uz otru
- ieroča apvārsnis līmeniska plakne, kas iet caur šaujamieroča stobra tievgaļa nogriezuma centru
- gultekus Līmeniski
- guliniski Līmeniski (atrasties, būt novietotam u. tml.)
- guliskai Līmeniski (atrasties, būt novietotam u. tml.)
- guļus Līmeniski (atrasties, būt novietotam u. tml.)
- gulai Līmeniski (atrasties, būt novietotam, u. tml.)
- taisngulu Līmeniski, horizontāli
- gulenisks Līmenisks
- dzega Līmenisks, retāk liekts vai lauzīts, izlaidums ēkas ārsienā (starp sienu un jumtu, starp stāviem, virs logiem un durvīm) vai iekštelpā
- ūdenssvari Līmeņrādis, kura darbības pamatā ir ar ūdeni tiktāl piepildīta caurulīte, ka paliek tikai mazs gaisa burbulītis, kas horizontālā stāvoklī nostājas pret atzīmi caurulītes vidū
- limfadenogrāfija Limfmezglu rentgenizmeklēšanas metode, ievadot kontrastvielu limfas plūsmā (netiešā l.) vai limfmezglā (tiešā l.)
- LMF Limfocītu mitogēnais faktors (angļu "lymphocyte mitogenic factor")
- ādas limfocitoma limforetikulāro audu benigna hiperplāzija: nesāpīgi, asi norobežoti, brūngani vai zilgani pastozi veidojumi ādā vai zemādā; parasti lokalizējas uz ausu ļipiņām, ap krūtsgaliem, uz sēklinieku maisiņa ādas
- limfangiogrāfija Limfvadu rentgenizmeklēšanas metode, ievadot kontrastvielu
- limpatu Limpatu lampatu - klupšus, klupeniski
- simpleksmetode Lineārās programmēšanas uzdevumu risināšanas metode, kas balstās uz iteratīvu procedūru, kuras rezultātā pakāpeniski atrod uzlabotu plāna variantu, kam atbilst vislielākā mērķfunkcijas vērtība
- mediālā līnija līnija, kas šķeļ simmetrisku ķermeni divās vienādās pusēs
- lauzta līnija līnija, kura sastāv no taisnes nogriežņiem un kurā cits citam sekojošo nogriežņu virzieni ir dažādi
- homoseistas Līnijas, kas savieno vietas zemes virsū, kur zemestrīces grūdieni novērojami reizē
- pļavas linlape linlapju ģints suga (“Thesium ebracteatum”), pusparazītisks, 10-30 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, Latvijā sastopama ļoti reti
- ziemeļu linneja linneju suga ("Linnaea borealis"), mazs, mūžzaļš puskrūms ar tievu, ložņājošu stumbru un bāli sārtiem nokareniem ziediem, aug sūnainos skujkoku mežos, līdz 1992. g. bija iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā
- smigu ķīlis linotipa burtu saliekamās un rindu lejamās mašīnas slēdzenis
- viscins Lipīga viela, produkts, kas rodas, pārveidojoties dažu augu šūnu sieniņām un protoplazmai
- Dīrīte Lisiņas kreisā krasta pieteka Madonas novadā, izveidojas satekot Murmastienei un Grāna grāvim; kopā ar Murmastieni garums 16 km, kritums - 10 m, iztek Teiču purva ziemeļu daļā no Lielā Murmasta ezera; Dira; Dīza; Murmasta; Murmastiena; Murmastiene; Murmosta
- slāt Līst, slepeni iet, klejot
- pielīt Līstot lietum, papildināties ar ūdeni (par ūdenstilpēm)
- salīt Līstot lietum, tikt pārklātam, parasti pilnīgi, ar ūdeni
- eiderpīle Literatūrā lietots dūnu putna jeb spilvenieka nosaukums, pīļu suga
- litofils Litofilie elementi - ķīmiskie elementi, kardinālo minerālu (silikātu, karbonātu, halogenīdu) galvenie komponenti, sastāda \~93% Zemes garozas masas un \~97% okeānu ūdenī izšķīdušo sāļu masas
- aklamācija Liturģiski izteicieni, ar ko draudze apliecina savu dalību kopīgā dievkalpojumā, piemēram, "āmen", "aleluja"
- bucenieki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Bucenieki" iedzīvotāji
- Bucinīki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Bucenieki" nosaukuma variants
- cirsenieki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Cirsenieki" iedzīvotāji
- Cirsinīki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Cirsenieki" nosaukuma variants
- Brūveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" daļa
- upenieki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" iedzīvotāji
- Vucini Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Vuceni" nosaukuma variants
- Kiulinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kivlenieki" nosaukuma variants
- Keulinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kivlenieki" nosaukuma variants izloksnē
- mucenieki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mucenieki" iedzīvotāji
- Mucinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mucenieki" nosaukuma variants
- rušenieki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rušenieki" iedzīvotāji
- Rušinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rušenieki" nosaukuma variants
- Viļminīši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Vilmenieši" nosaukuma variants
- Liuzinīki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lūzenieki" nosaukuma variants
- Lyuzinīki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lūzenieki" nosaukums latgaliski
- Apšinīki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" nosaukuma variants
- Opšinīki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" nosaukuma variants
- Uopšinīki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" nosaukums latgaliski
- Liuzinīki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Livzenieki" nosaukuma variants
- Lyuzinīki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Livzenieki" nosaukums latgaliski
- Orsminieki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Ārsmenieki" nosaukuma variants
- Ōrsminīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Ārsmenieki" nosaukuma variants latgaliski
- Uorsminīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Ārsmenieki" nosaukuma variants latgaliski
- Koršinīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Kāršenieki" nosaukuma variants
- Kuoršinīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Kāršenieki" nosaukums latgaliski
- kivlenieki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Kivlenieki" iedzīvotāji
- Peisinīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Peisenieki" nosaukuma variants
- vilmenieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vilmenieši" iedzīvotāji
- Šventojas kauja Livonijas ordeņa, lietuviešu un poļu karaspēka kauja pie Šventojas upes 1435. g. 1. septembrī, kurā Livonijas ordenis cieta sakāvi, līdz ar to beidzās tā mēģinājumi iekarot Žemaitiju, kā arī livoniešu un lietuviešu savstarpējie cīniņi
- deklinācija Locījumu formu sistēma (nomeniem)
- amfidiartroze Locītavas forma, kas reizē ir amfiartroze un diartroze, piem., deniņu kaula un apakšžokļa locītava
- meniscīts Locītavas, sevišķi ceļa locītavas meniska iekaisums
- acs ābols lodveida ķermenis, kas atrodas acs dobumā; acābols
- zīle Lodveida tauku pilieni karstā šķidrumā (parasti zupā)
- gardīnstanga Loga aizkaru stienis
- gardīnštanga Loga aizkaru stienis
- semantika loģikas nozare, kas pētī loģisko zīmju attiecību pret īstenības jēdzieniem un priekšmetiem jeb referentiem
- Sibīrijas rase lokāla rase, kas pieder pie lielās mongoloīdās rases, dominē starp Sibīrijas pamatiedzīvotājiem uz austrumiem no Jeņisejas (evenki, eveni, jukagiri, daļa jakutu un burjatu, negidali, oroki), arheoloģiskā izpētē šī rase Sibīrijā konstatēta kopš neolīta
- bukse Lokomotīves un vagona mehānisks mezgls slodzes novadīšanai no ratiņiem vai galvenā rāmja uz riteņpāra asi riteņpāra garenisko kustību un šķērskustību ierobežošanai
- rotīt Lokot (ko) pakāpeniski samērā šaurās joslās (uz augšu, arī uz leju), padarīt (to) īsāku vai garāku
- izlocīt Lokot izvirzīt (uz priekšu, sānis, parasti ķermeni, tā daļu)
- zigoma Loks, ko veido deniņu kaula vaiga izaugums un vaiga kauls
- vēstuļloksne Loksne ar tipogrāfiski sagatavotu galveni, kas var būt gan vienkāršs nosaukums kreisajā augšstūrī gan arī bagātīgi ar zīmējumiem izveidota visā loksnes augšējā platumā
- Lorupes-Jūdažu subglaciālā iegultne lokveidīgi stiepjas 9,5 km garumā no Siguldas-Allažu ceļa līdz Jūdažu ezeram, dziļums - 3-5 m dienvidaustrumos un pakāpeniski palielinās līdz 18-20 m rietumu galā
- ūdeņainā barība lopbarībai izmantojami pārtikas rūpniecības blakusprodukti ar lielu ūdens daudzumu, kas pievienots pārstrādes procesā (šķiedenis, drabiņas, kartupeļu gremzdi, cukurbiešu graizījumi)
- puscukurbietes Lopbarības bietes, kurām lapu masa ir aptuveni puse no sakņu masas; attiecīgā lopbarības biešu šķirne
- pluceklis Lopbarības buljons - ar vārošu ūdeni applaucētas rudzu pelavas, auzu plēkas, siena ziedi un āboliņa kušķis
- plucekls Lopbarības buljons - ar vārošu ūdeni applaucētas rudzu pelavas, auzu plēkas, siena ziedi un āboliņa kušķis
- pārnieks Lopenieks un lopeniece, kas kopā ar vedējiem ved līgavas pūra lopus uz jaunā vīra mājām
- masaji Lopkopju tauta, kas dzīvo A-Āfrikā (Kenijā, Tanzānijā), stepēs uz A no Viktorijas ezera; valoda pieder pie Šari-Nīlas valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus
- lots Lote - masas, svara mērvienība - aptuveni 12,78 grami
- sluga lubstājs - četrkantīgs baļķis, kam vienā malā izgrebta rene; pie lubu jumtiem to lika uz spāru līkajiem galiem guleniski
- čimpuļi lubu jumta apaļkoki gareniski nolikto jumta siju atbalstam
- kurīca Lubu jumta daļa, kas aptuveni atbilst vēlākajām spārēm
- lucis Lucītis (3) - neliela asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, gļotām klātu, slaidi konisku ķermeni, strupu galvu un platu muti, kurā ir koniski zobi vairākās rindās
- atprasīties Lūgt, prasīt atļauju aiziet (no kā) vai neierasties (kur); lūgt, prasīt atļauju doties (uz kurieni); izprasīties
- durtiņas Luktura atveramā sieniņa
- sensibilizētā luminiscence luminiscence, kurā ierosinošā enerģija, ko absorbē vieni atomi (molekulas, defekti), enerģijas pārneses procesā tiek nodota citiem, kuri pēc tam luminiscē
- labiālis lūpenis - līdzskanis, ko artikulē ar lūpām; labiālskaņa
- vilknadze Lūpziežu dzimtas ģints ("Lycopus"), lakstaugs ar stāvu vai pacilu, kailu vai matiņiem klātu stublāju, gareni olveidīgām vai lancetiskām lapām un blīviem, augšējo lapu žāklēs sakārtotiem, parasti baltiem un sarkanpunktainiem, ziedu pušķiem, 14 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- raudene Lūpziežu dzimtas ģints ("Origanum"), daudzgadīgs lakstaugs ar četršķautņainu stumbru, iegareni olveidīgām lapām un rožainiem vai violeti rožainiem ziediem vairogveida skarā, 15-20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- žurgot Lūrēt, slepeni skatīties
- ļaceniski Ļaceniski siet - siet ar pušķi
- atpūtināt Ļaut atpūsties (ķermenim, locekļiem u. tml.)
- pūtināt Ļaut atpūsties (ķermenim, tā daļām)
- iepūtināt Ļaut ūdenim sakrāties (pie aizsprostojuma)
- ļeņinisms Ļeņina izstrādātais marksisma variants, kurā ietverta nostādne, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības proletariātam bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni revolucionāra apziņa
- ļampata Ļimpata ļampata - lēkājot, ar palēcieniem
- ļimpata Ļimpata ļampata - lēkājot, ar palēcieniem
- elastīgā ļodze ļodzes slogojuma veids, kurā spiedes spēks nepārsniedz kritisko vērtību (maksimālo spēku, pie kura stienis sabrūk)
- gorīt Ļodzīgi grozīt, arī staipīt (savu ķermeni, tā daļas)
- bradzots ļoti akūta, nekontagioza aitu infekcijas slimība, ko ierosina anaerobs mikrobs, ko uzņem ar barību un ūdeni no augsnes, kur ierosinātāja sporas var saglabāties gadiem ilgi
- stiprs ļoti atklāts, tiešs, arī rupjš (piemēram, par vārdiem, izteicieniem)
- hiperinflācija ļoti ātra cenu celšanās un apgrozībā esošā naudas daudzuma palielināšanās, kad inflācijas līmenis var pārsniegt 50% mēnesī vai vairākus simtus procentu gadā
- stulbe ļoti dziļa vieta, bezdibenis
- impozants ļoti iespaidīgs (ar savu ārieni, apjomu, arī spēku)
- šņācējodze ļoti indīga odze, 1,5 m gara, spēcīgs ķermenis, briesmu gadījumā uzpūšas un skaļi šņāc; izplatīta uz D no Sahāras
- kārns ļoti kalsns, vājš, arī ļoti novājējis (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
- kā ar bārdas nazi ļoti līdzeni, gludi; no vienas vietas
- milzis ļoti liela auguma cilvēks; gigants (1), milzenis (2)
- novārīties ļoti noburbuļot (parasti par ūdeni)
- sastingt ļoti nosalstot, zaudēt, parasti ievērojami, kustības spējas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
- nokaitēt ļoti sakarsēt (parasti metālu, akmeni), sakarsēt (parasti metālu, akmeni) tā, ka (tas) izstaro gaismu
- izsīkt ļoti samazināties vai pilnīgi izzust (par ūdeni upē, ezerā u. tml.)
- aizlaiki ļoti seni laiki; ļoti tāla senatne
- mērlaiki ļoti sens laika periods; ļoti seni laiki
- kunkulēt ļoti silti ģērbt; vairākām kārtām, arī nekārtīgi tīt (parasti ap ķermeni, tā daļu)
- tuntuļot ļoti silti ģērbt; vairākām kārtām, arī nekārtīgi tīt (parasti ap ķermeni, tā daļu)
- satuntuļot ļoti silti saģērbt; vairākām kārtām, arī nekārtīgi satīt (parasti ķermeni, tā daļu)
- silts kā piens ļoti silts (parasti par ūdeni ūdenstilpē)
- notriekt ļoti spēcīgi sasist (ķermeni, tā daļu pret ko)
- pārgriezt ļoti spiežot ūdeni (no auduma), sabojāt (to)
- minimi ļoti stingrs mūku ordenis, 15. gs. dibināts
- šauties ļoti strauji izplatīties (kādā virzienā) - par liesmām, arī gaismu; plaiksnīties (par zibeni)
- kārns ļoti vājš, arī ļoti novājējis (par dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
- ļuvēksnis Ļuvenis
- ļuvēns Ļuvenis
- tribometrija mācība par ārējās berzes spēka un koeficienta mērīšanas metodēm, arī par berzei pakļauto virsmu nodiluma noteikšanas paņēmieniem; attiecīgā mērīšana, noteikšana
- klimatika mācība par klimata ietekmi uz ķermeni
- ārstnieciskā kosmētika mācība par ķermeņa ādas, matu, nagu kopšanas paņēmieniem, kā arī līdzekļiem un to pagatavošanu un lietošanu
- stereotomija mācība par ķermeņa attēlošanu rasējumā tā, lai, vadoties no attēla, ķermeni varētu izgatavot
- mežaizsardzība mācība par paņēmieniem, kā sargāt mežu no cilvēku nemākulīgas vai ļaunas rīcības, no kustoņu, putnu, slimību un kaitēkļu bojājumiem un kā novērst nelabvēlīgo klimatisko apstākļu ietekmi uz mežu
- fenomenoloģija mācība par parādībām, fenomeniem
- hidraulika mācība par šķidrumu līdzsvara un kustības likumiem un par šo likumu praktiskās izmantošanas paņēmieniem
- sīderisms mācība par zvaigžņu iespaidu uz cilvēku likteni
- numeroloģija Mācība, ka skaitļiem ir maģiska nozīme; piem., dzimšanas datumam piedēvē lielu ietekmi uz cilvēka dzīvi un likteni
- terminisms Mācība, pēc kuras visi vispārīgie jēdzieni ir tikai vārdi vai nosaukumi; galējā nominālisma mūsdienu paveids
- trenažieris mācību, treniņa ierīce prasmju, iemaņu apgūšanai, uzturēšanai, arī veselības stiprināšanai
- Čērzinieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Čērzenieki" nosaukuma variants
- obsenieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Obsenieki" iedzīvotāji
- Opsenīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Obsenieki" nosaukums latgaliski
- lapenieki Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Lapenieki" iedzīvotāji
- micetoma Madūras pēda, endēmiska hroniska slimība tropos un subtropos; to ierosina aktinomicētes vai patogēnās sēnes; ādā un zemādā, visbiežāk pēdā, veidojas mezgli; sabrūkot tie izdala strutas ar melniem, sārtiem vai dzelteniem graudiņiem - patogēnā organisma mikrokolonijām; pēda pietūkst un deformējas
- strutene Magoņu dzimtas ģints ("Chelidonium"), indīgs daudzgadīgs lakstaugs ar oranždzeltenu piensulu un dzelteniem ziediem čemurveida ziedkopās, 1 suga
- cīrulītis Magoņu dzimtas ģints ("Corydalis"), daudzgadīgi lakstaugi ar dzelteniem, rožainiem vai violetiem ziediem, \~90 sugu, Latvijā brīvā dabā konstatētas 3 sugas, visas aizsargājamas
- ešolcija Magoņu dzimtas ģints ("Eschscholtzia"), daudzgadīgs, divgadīgs vai viengadīgs lakstaugs, ziedi dzelteni, oranžsārti, rožaini vai balti, Ziemeļamerikas rietumu daļā, gk. Kalifornijā, \~120 sugu
- glaucija Magoņu dzimtas ģints ("Glaucium"), viengadīgi, divgadīgi, retāk daudzgadīgi lakstaugi, nezāles, ziedi dzelteni vai sarkani, \~30 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama retumis kā adventīvs augs
- maleficium Maģijas daļa ar paņēmieniem, kā darīt ļaunu cilvēkiem u. c. dzīviem un nedzīviem objektiem ar ļauno spēku palīdzību
- īstais mahagons mahagonu suga ("Swietenia mahagoni"), mūžzaļš, līdz 15 m augsts tropu koks Vidusamerikā, kura koksne - mahagonijs jeb sarkankoks - ir viena no iecienītākajām lietkoksnēm pasaulē
- pēcspēle Maiguma izpausmes, apskāvieni un tuvība pēc dzimumakta
- Popolvuha Maiju svētā grāmata, kurā iekļauti tautas mīti, tradīciju apraksti un maiju valdnieku dzīves dati aptuveni līdz 1550. gadam
- Bonampakas templis maiju templis džungļos Meksikā, Čjapasas štatā, netālu no Čičenicas pilsētas, kas celts ap 8. gs., uz tā sienām līdz pat mūsu dienām saglabājušās lieliskas freskas, kas attēlo galvenokārt kara ainas
- pārsēsties Mainot sēdvietu, pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur)
- aizsedlot Mainot vietu (posteni), pārcelties kaut kur citur
- zemfrekvences pastiprinātājs maiņstrāvas pastiprinātājs, kura frekvenču caurlaides josla aptuveni atbilst skaņu frekvenču diapazonam – no dažiem desmitiem hercu līdz dažiem desmitiem kilohercu
- vančkāt Maisīt, jaukt ūdeni
- vančkāties Maisīt, sajaukt ūdeni
- ieknaba Maizes gabals ar ūdeni un saharīnu
- nams Māja, arī dzīvoklis ar tā iemītniekiem (parasti ģimeni); māja, arī dzīvoklis ar tā iemītniekiem un (kādu svinību) viesiem
- Gryllus domesticus mājas circenis
- vēdas Mājieni
- jeslis Maks, zutenis
- pamatlimits Maksimālā pieļaujamā jonizējošā starojuma ekvivalentā doza un (vai) efektīvā doza ķermenim kopumā
- augšējais dzirdamības slieksnis maksimālais ar ausi netraucēti uztveramo skaņu skaļuma līmenis (120 foni)
- ekserģija Maksimālais darbs, kuru termodinamiskā sistēma var paveikt, atgriezeniski pārejot no esošā stāvokļa līdzsvarā ar apkārtējo vidi
- MAL Maksimālais pieļaujamais līmenis (angļu "maximum allowable limit")
- MPL Maksimālais pieļaujamais līmenis (angļu "maximum permissible level")
- litotipografija Māksla tipogrāfisku salikumu pārnest uz akmeni, no kura tad litografiskā ceļā pagatavo novilkumus
- abstraktā māksla māksla, kas neataino ārējo īstenību, tiek saukta arī par nonfiguratīvo mākslu, piemēram, kubisms (aptubveni kopš 1910. g.), spontānisms (aptuveni kopš 1950. g.)
- impresionisms Mākslas (tēlotājas mākslas, daiļliteratūras, mūzikas) virziens (aptuveni 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga cenšanās attēlot acumirklīgus iespaidus, sīkas nianses, detaļas
- saule Mākslas valodas zīme (aplis, disks, ritenis, ugunskrusts), kas var apzīmēt Dievu, gaismu, siltumu, dzīvības devēju, augšāmcelšanos, taisnīgumu labo (melna saule apzīmē bailes, nāvi)
- deja mākslas veids, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir noteiktā secībā izkārtotas ķermeņa kustības attiecīgas mūzikas pavadījumā
- cirks Mākslas veids, kura galvenie žanri ir akrobātika, jāšanas sports, ekvilibristika, žonglēšana, klaunāde, dzīvnieku dresūra, iluzionisms
- popmāksla Mākslas virziens (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgi samērā vienkārši, plašu masu gaumei pielāgoti darbi (tēlotājā mākslā, mūzikā, literatūrā); arī popārts
- zivju dīķis mākslīga ūdenstilpe zivju audzēšanai, ko ierīko, aizsprostojot dabisku ūdensteci vai uzkrājot nokrišņu ūdeni
- apgaismošanas ķermenis mākslīgas gaismas avots; apgaismes ķermenis
- apvadkanāls Mākslīgi ierīkota, parasti liela izmēra atklāta gultne, kas apvada ūdeni apkārt kādam objektam
- starptautiskie kanāli mākslīgi izveidoti starptautiski ūdensceļi, kas šķērso valsts vai valstu teritoriju un atrodas to suverenitātē
- kopernikijs Mākslīgi sintezēts ķīmiskais elements ar simbolu Cn ("Copernicium") un atomnumuru 112, stabilākā izotopa pussabrukšanas periods \~30 sekundes, pirmo reizi radīts 1996. gadā, līdz 2010. gadam konstatēti aptuveni 75 šī elementa atomi
- strass Mākslīgs akmens, ko izgatavo no kristāla ar svina piejaukumu un kas pēc mirdzuma atgādina dārgakmeni; dārgakmens viltojums
- ūdenskrātuve Mākslīgs vai dabisks, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums vai iedobums; ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā vai iedobumā
- performance Mākslinieciski organizēts, relatīvi noslēgts process, akcija, kurā, atšķirībā no hepeninga, skatītājus neiesaista; virziens 20. gs. 70.-80. g. mākslā; performanss
- kriss Malajiešu duncis ar vairāk nekā pusmetru garu un lielāko tiesu čūskveidīgi izlocītu, abpusēji griezīgu asmeni
- pantuns Malajiešu tautas dziesmu četrrinde par sadzīves attiecībām, satur krusteniskas atskaņas un daudz paralēlismu
- fallaciae Maldīgi prāta slēdzieni, nereti saukti arī par paraloģismiem un sofismiem
- krustkrāvums Malkas grēdas galu nostiprinājums, malkas pagales grēdu galos novietojot horizontālās kārtās krusteniski vienu virs otras
- lēpe Māllēpe ("Tussilago farfara") - viena no izplatītākām, kaitīgākām daudzgadīgām sakņu nezālēm, aug kaļķainās, slapjās un auglīgās augsnēs, sevišķi vietās ar seklu gruntsūdeni
- Maltinieka ezers Malltenieku ezers Jaunlaicenes pagastā
- Maltinieku ezers Malltenieku ezers Jaunlaicenes pagastā
- maltieši Maltas ordenis - 11. gs. dibinātā johanniešu ordeņa nosaukums kopš 16. gs.
- māltīta Maltīte - ieturēšanās, svētku mielasts, ēdieni
- Kurpeniškas Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Kurpenišķi" nosaukuma variants
- Kurpeniški Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Kurpenišķi" nosaukuma variants
- Kurpeniškys Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Kurpenišķi" nosaukums latgaliski
- Rubeniškas Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Rubeniški" nosaukuma variants
- Rubeniškys Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Rubeniški" nosaukums latgaliski
- nomalināt Maļot nogludināt (dzirnakmeni)
- sirmā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria senilis syn. Mammillopsis senilis")
- mammilopsis Mammillopsis senilis - sirmās mamilārijas ("Mammillaria senilis") nosaukuma sinonīms
- mammuthus Mammuthus primigenius - mamuts
- dreifēt manevrējot ar burām, palikt aptuveni vienā vietā
- ichneumons Mangustu ģints plēsīgs zīdītājs ("Herpestes ichneumon"), saukts arī par faraona žurku, 65 cm garu ķermeni un 45 cm garu asti, gk. Ziemeļāfrikā un Mazāzijā
- vilstīties Mānīties, krāpties, slepeni mānīt
- debesmanna Mannas uzputenis
- debesmannā Mannas uzputenis
- mannohidrazons Mannozes fenilhidrazons; bezkrāsaini kristāli, ko lieto mannozes identificēšanai
- JM2p Mans 2 peniju ieguldījums (angļu "just my 2 pennyworth"; īsziņās)
- mantelis Manteļskurstenis
- Mauritānijas māņasmalis māņasmaļu dzimtas suga ("Trogosita mauritanicus syn. Tenebrioides mauritanicus"), vaboles ķermenis 6-10 mm garš, plakans, brūnganmelns ar lielu galvu, sastopamas noliktavās, klētīs
- klinšu māņceplītis māņceplīšu suga ("Xenicus gilviventris")
- Stefensa salas māņceplītis māņceplīšu suga ("Xenicus lyalli syn. Traversia lyalli")
- krūmāju māņceplītis māņceplīšu suga ("Xenicus longipes")
- lapkoku māņmizvabole māņmizvaboļu suga ("Bothrideres contractus"), vaboles ķermenis 3-5 mm garš, sarkanbrūns, segspārnu šuve tumšāka, ķīļveidīgi pacelta, sastopamas zem nokaltušu vītolu u. c. lapu koku mizas, mizgraužu un ķirmju ejās
- mārcīna Mārciņa; masas mērvienība - aptuveni 400 gramu
- Merva Mari, pilsēta Turkmenistānā, tās nosaukums līdz 1937. g.
- Kugujumo Mariešu (Turkmenistānas dienvidaustrumi) mitoloģijā - augstākais dievs, kas dzīvo debesīs, kur viņam pieder lieli lopu ganāmpulki, dievu saimes valdnieks
- Kudovodižs Mariešu (Turkmenistānas dienvidaustrumi) mitoloģijā - gars, mājas un ģimenes pavarda aizgādnis un sargātājs, kas sargā cilvēkus no slimībām
- divpunktu mārīte mārīšu dzimta suga ("Adalia bipunctata"), Latvijā sastopama bieži, parasti apdzīvotās vietās un to tuvumā, ķermenis 3,5-5 mm garš, ieapaļš, krāsa mainīga
- septiņpunktu mārīte mārīšu dzimtas suga ("Coccinella septempunctata"), Latvijā sastopama ļoti bieži pļavās, mežos, laukos, dārzos, vaboles ķermenis ieapaļš, izliekts 5,5-8 mm garš, segspārni brūnsarkani ar 7 apaļiem, melniem plankumiem, ēd laputis, kuru kolonijas spēj "saost" >1 km attālumā
- sociālisms Marksismā-ļeninismā - komunistiskas iekārtas pirmā fāze
- vārlunte Mārrutkam līdzīgs augs, bet ar lielākām lapām un dzelteniem ziediem
- lote Masas mērvienība - aptuveni 12,78 grami (vecajā krievu mērvienību sistēmā)
- unce Masas mērvienība - aptuveni 28,35 grami (angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 28,7 grami (Latīņamerikas valstīs)
- puds Masas, svara mērvienība - 40 mārciņas - aptuveni 16,38 kilogrami (vecajā krievu mērvienību sistēmā)
- birkavs Masas, svara mērvienība - aptuveni 163,81 kilograms (vecajā krievu mērvienību sistēmā, ko Latvijā lietoja no 1845. g.)
- mārceņa Masas, svara mērvienība - aptuveni 400 gramu
- hidromasāža Masāža ar vibrējošu ūdeni vai ūdens strūklu
- uzrietināt Masējot govs tesmeni veicināt tā pildīšanoa ar pienu
- sarietināt masējot tesmeni sagatavot govi slaukšanai
- penkāšana Masēšana ar apaļu oli, akmeni
- rietināt Masēt (dzīvnieka) tesmeni pirms slaukšanas
- rietināt Masēt tesmeni pirms slaukšanas
- laitītājs Masētājs; tautas dziednieks, kas ārstēja ar mazsāžas paņēnieniem
- demonstrācija Masu sabiedriskā noskaņojuma, protesta, prasību izpausmei rīkoti masveida gājieni, mītiņi u. tml.
- sīpolu racējs mašīna, kas izrok sīpolus un ar diviem darba gājieniem noklāj uz lauka kopējā vālā; pēc sīpolu apžūšanas tos savāc, atsijā augsni un ar racējam papildus pierīkotu izkraušanas elevatoru iekrauj blakus braucošā transportlīdzeklī
- prese mašīna, mehānisms, iekārta (kā) apstrādei ar statisku spiedienu (bez triecieniem)
- spiedne Mašīna, mehānisms, iekārta (kā) apstrādei ar statisku spiedienu (bez triecieniem); prese 1
- atpakaļdūrieni Mašīndūrieni
- apakaļdūrieni Mašīndūrieni; atpakaļdūrieni
- nepilnais ģimenes kodols māte vai tēvs ar bērnu (bērniem) gadījumā, ja ģimeni neveido laulātais pāris
- dualitāte Matemātikā, atbilstība starp mat. objektiem (jēdzieniem, oper.) kādā mat. teorijā, kas dod iespēju šos obj. mainīt vietām
- matemātiskā statistika matemātikas nozare, kurā pēta statistisku datu racionālas ieguves un apstrādes metodes, kā arī izstrādā matemātiskus modeļus, kuru pamatā ir varbūtību teorijas jēdzieni un postulāti
- centrs Matemātiskam vai fizikālam ķermenim raksturīgs punkts
- ūdensatdeve materiāla īpašība atdot ūdeni apkārtējam gaisam; šo īpašību raksturo ūdens daudzums, ko materiāls zaudē diennaktī, ja apkārtējā gaisa relatīvais mitrums ir 60% un temperatūra 20 °C
- ūdensuzsūce materiāla īpašība uzsūkt ūdeni un saglabāt to
- nolietošanās materiāla īpašību neatgriezeniska maiņa ekspluatācijas laikā; tā izpausmes ir mehāniskais nodilums, materiāla nogurums un korozija, paliekošās deformācijas un sagrūšana, ko rada berze, slodze, temperatūra, mitrums, starojums, agresīva vide
- absolūtā kustība mehānikā materiāla punkta vai ķermeņa kustība attiecībā pret kādu citu ķermeni, kuru uzskata par nekustīgu
- nodilšana materiāla sagrūšana, ja uz to vienlaikus iedarbojas deldēšanas spēki un triecieni
- ūdenscaurlaidība materiāla spēja laist cauri ūdeni augsta spiediena iedarbībā
- uzbriešana materiāla spēja palielināties tilpumā, iesūcot sevī ūdeni vai kādu citu mazmolekulāru šķīdinātāju
- mehāniskā izturība materiāla spēja pretoties sagrūšanai un neatgriezeniskai formas maiņai (plastiskai deformācijai), ja uz to iedarbojas ārēji faktori (slodzes un nevienmērīgi elektriskie, magnētiskie, temperatūras u. c. lauki)
- uzsūktspēja materiāla spēja uzsūkt ūdeni vai citu šķidrumu; uzsūkšanas spēja
- novecošana materiāla struktūras, īpašību un virsmas kvalitātes neatgriezeniskas pārmaiņas laikā un ārējo faktoru ietekmē
- izturība materiāla un izstrādājuma spēja pretoties sagrūšanai vai neatgriezeniskai formas maiņai, ja uz to iedarbojas ārēji faktori
- siltumvadītājs materiāla vide (piemēram, ķermenis, šķidrums, gāzveida viela), kam piemīt siltumvadītspēja
- apstāklis Materiālais stāvoklis, dzīves līmenis
- centrālais spēks materiālam punktam vai ķermenim pieliktais spēks, kura darbības līnija vienmēr iet caur vienu un to pašu punktu (spēka centru)
- šarpija Materiāls - saplucināta kokvilnas auduma pavedieni
- kaļķi Materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni vai apdedzinātu kaļķakmeni veldzējot ar ūdeni
- apdedzinātie kaļķi materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni; gk. kalcija oksīds (CaO)
- plazmapstrāde Materiālu apstrādes paņēmieni, kuros izmanto zemas temperatūras plazmas termisko, mehānisko, lādēto daļiņu un starojuma iedarbību
- matūdens Matu kopšanas līdzeklis, kas satur ūdeni, spirtu, ēteriskās eļļas, augu ekstraktus
- apmatojums Matu kopums, kas klāj (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeni
- maulainis Maulas ritenis
- Coracina typica Maurīcijas dzelkņspalvenis
- mazķiļķeni Maza izmēra ķiļķeni
- piļums Maza lāpstiņa ar augstām malām un plakanu apakšu, kas paredzēta lai izsmeltu laivā sakrājušos ūdeni
- liekšķere Maza lāpstiņa ar paaugstinātām malām un plakanu apakšu, kas paredzēta, lai izsmeltu laivā sakrājušos ūdeni
- pāce Maza lāpstiņa ar paaugstinātām malām un plakanu apakšu; paredzēta, lai izsmeltu sakrājušos ūdeni
- narītis Maza zālīte sīkām lapiņām un dzelteniem ziediem ar resnu sakni, kas aug sausās pļavās
- Picoides minor mazais dzenis
- Araschina levana mazais nātru raibenis
- Clossiana freija mazais purvraibenis
- pustonis Mazākais intervāls starp divām skaņām skaņurindā (temperētajā skaņu sistēmā aptuveni 1,06)
- šiisms mazākais no diviem galvenajiem islāma pamatvirzieniem, kas atzīst vienīgi korānu; valsts reliģija Irānā
- minimālais ātrums mazākais transportlīdzekļa kustības ātrums konkrētos ceļa apstākļos, kad var pārvietoties laideni, bez raustīšanās
- piediegšana Mazākas piegriezumdetaļas pagaidu pievienošana lielākai detaļai ar rokdarbu dūrieniem vai ar viegli izārdāmiem šujmašīnas cilpdūrieniem
- trojieši Mazās planētas, kas kustas planētas orbītā aptuveni 60 grādus pirms vai pēc tās; vispirms tika atklātas Jupitera orbītā, tiek nosauktas senās Trojas kara varoņu vārdos
- atmazgāt Mazgājot ar apvārdotu ūdeni, censties novērst (ko nevēlamu)
- piemazgāt Mazgājot, mazgājoties padarīt ļoti netīru (parasti ūdeni traukā, arī trauku ar ūdeni)
- pieplanckāt Mazgājot, mazgājoties padarīt netīru (ūdeni)
- piemurdināt Mazgājot, mazgājoties padarīt netīru (ūdeni); saduļķot (ūdeni ūdenstilpē)
- piežampāt Mazgājot, mazgājoties, plunčājoties u. tml. padarīt netīru (ūdeni)
- piežolgāt Mazgājot, mazgājoties, plunčājoties u. tml. padarīt netīru (ūdeni)
- vanna Mazgāšanās, iegremdējoties šādā traukā, tilpe; arī ārstnieciska pelde, iegremdējoties šādā traukā, tilpe (ar ūdenim pievienotiem ārstnieciskiem līdzekļiem)
- šķīstīt Mazgāt (ķermeni, tā daļas) - par cilvēkiem
- berzties Mazgāt, tīrīt sevi (cieši piespiežot un velkot gar ķermeni, piemēram, dvieli, suku)
- smurgāties mazgāties laistot ūdeni visapkārt
- maronas mazi augi ar dzelteniem ziediem, kas pavasarī lielā skaitā zied neuzartos laukos
- atdzist Mazināties, izzust sakarsumam (par cilvēka, dzīvnieka ķermeni)
- egērija Mazlēpju dzimtas ģints ("Egeria"), dekoratīvs, ūdenī iegrimis augs, kas var iesakņoties dīķa dibenā vai brīvi peldēt, tas bagātina ūdeni ar skābekli
- apkristīt mazliet atšķaidīt ar ūdeni
- pasarozīties mazliet izvingrināt ķermeni
- pakristies mazliet nokristies (par šķidrumu, tā līmeni vai ūdenstilpes līmeni); mazliet samazināties (parasti par temperatūru, spiedienu)
- pieliekt mazliet noliekt uz priekšu vai sānis, arī mazliet saliekt (ķermeni, tā daļu)
- pažulīt mazliet un neveikli asināt (izkapts asmeni ar nazi)
- paslieties mazliet, daļēji iztaisnot savu augumu, ķermeni
- paslieties mazliet, daļēji iztaisnoties, pastiepties (par augumu, ķermeni)
- Alpu mazmeldrs mazmeldru suga ("Trichophorum alpinum"), līdz 25 cm augsts augs ar īsu, zarotu sakneni, sastopams ne visai bieži visā Latvijā pārejas un augstajos jeb sūnu purvos
- pavasara mazpurenīte mazpurenīšu suga ("Ficaria verna syn. Ranunculus ficaria"), indīgs augs ar īsu stumbru, vienkāršām lapām un dzelteniem ziediem, izmanto tautas medicīnā
- zeltpurenīte Mazpurenīte - lapkoku mežos un parkos augošs augs ar spīdīgi zaļām lapām un dzelteniem ziediem
- sviestlapa Mazpurenīte ("Ficaria verna"), tūkuma zāle - 8-24 cm garš augs ēnainos mežos, krūmājos, zied maijā un jūnijā (medus augs), lapas spožas, gludām malām, ziedi spoži dzelteni
- dumbēris mazs dīķis ar neskaidru ūdeni
- dumbieris mazs dīķis ar neskaidru ūdeni
- krīts mazs šīs vielas stienis (parasti rakstīšanai vai zīmēšanai)
- slikts Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma); tāds, kas nepārsniedz vidējo, parasto (līmeni, pakāpi)
- rēčka mazs, netīrs un dubļains dīķis; peļķe; ar ūdeni pildīta bedre
- sīkslieka Mazsartārpu klases dzimta ("Enchytraeidae"), dzīvnieks ar bālganu, retāk iedzeltenu vai iesārtu, līdz 25 milimetriem garu, posmotu ķermeni, \~400 sugu, Latvijā varētu būt \~50 sugu
- stobriņtārps Mazsartārpu klases dzimta ("Tubificidae"), kurā ietilpst tārpi ar iesārtu posmotu pavedienveida ķermeni un četrām saru grupām pie katra posma, \~130 sugu, Latvijā konstatēts \~20 sugu
- melato Medaini, saldeni
- klunkurs Medaļa, ordenis
- bļemba Medaļa, ordenis, rotas kareklis
- bļembuks Medaļa, ordenis, rotas kareklis
- bļenduks Medaļa, ordenis, rotas kareklis
- bušmeņi Mednieku, klejotāju ciltis Dienvidāfrikā, seni Dienvidāfrikas pamatiedzīvotāji, runā bušmeņu un bantu valodās
- medisnīca Mednis; medenis
- mednis Medņu apakšdzimta - fazānu dzimtas putni ar druknu ķermeni, īsām, apspalvotām kājām, īsu kaklu un kailu, sarkanu laukumu virs acīm, 16 sugas, Latvijā sastopamas 4 sugas - rubenis, baltirbe, mednis un mežirbe
- utopisms Mēģinājums, centieni īstenot kādu no utopijām (1)
- šustīt Mēģināt kaut ko slepeni uzzināt
- nelaidena ieslēgšana mehānismu vadības process, ko raksturo krasi nevienmērīga darbības attīstība; spēkratiem ieskrienoties, sajūga nelaidena ieslēgšana notiek ar vibrācijām, rāvieniem un grūdieniem, kas rada gaitas raustīšanos
- laidena ieslēgšana mehānismu vadības process, ko raksturo vienmērīga, pakāpeniska darbības attīstība; spēkratiem ieskrienoties, sajūga laidena ieslēgšana notiek bez vibrācijām, rāvieniem un grūdieniem, un tas dod iespēju kustību uzsākt vienmērīgi
- hromatīde Meitas hromosoma, viens no diviem hromosomas gareniskās šķelšanās produktiem milozes anafāzē
- pusaudze Meitene pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem)
- leptotēna Mejozes profāzes pirmā stadija, kuras laikā šūnas kodolā kļūst redzami smalki pavedieni - daļēji spiralīzējušās hromosomas
- diplotēnija Mejozes stadija, kurā hromosomas šķeļas gareniski
- strepsitēnija Mejozes stadija, kurā hromosomu pavedieni ir savijusies
- uzošņāt Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku
- uzost Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku
- uzostīt Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku
- čamarēt Meklēt (paslepeni)
- lovīties Meklēties; meklēt draugu, draudzeni; censties noķert
- fado Melanholiskas portugāļu dziesmas, ko parasti dzied ģitāras pavadījumā, t. s. portugāļu blūzs (portugāļu "liktenis"); fadu
- Campephaga phoenicea melnais dzelkņspalvenis
- Kaps Melno taju (Laosa) mitoloģijā - zēns, kurš kopā ar meiteni Kē izglābās pasaules plūdos
- miltu melnulis melnuļu dzimtas vaboļu suga ("Tenebrio molitor"), ķermenis iegarens, 13-15 mm garš, ar brūnu vai melnbrūnu virspusi un sarkanbrūnu apakšpusi un kājām, Latvijā bieži sastopama gk. telpās, noliktavās, vecu lauku māju bēniņos, klētīs, pārtiek no dažādiem augu produktiem
- pellikula Membrāna, kas apņem vienšūņu ķermeni
- memmesmeitiņa Memmes meitiņa - tā saka par gļēva rakstura, izlutinātu meiteni, arī jaunieti
- pikša Mencveidīgo kārtas mencu dzimtas suga ("Melanogrammus aeglefinus"), jūras zivs ar slaidu, sudrabainu ķermeni, tumši pelēku muguru un melnu plankumu pie sānu līnijas; šelzivs
- vēdzele Mencveidīgo zivju kārtas mencu dzimtas suga ("Lota lota"), saldūdens zivs, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura un kas barību aktīvi meklē naktīs
- Menemene Menemeni, pilsēta Grieķijā
- pusmēness Mēness tādā fāzē, kad no Zemes redzama tikai daļa, aptuveni puse, no tā apgaismotā diska
- epakta Mēness vecums no neomenijas (jaunās Mēness fāzes), skaitot par izejas punktu noteiktu dienu gadā
- mediķis Meniķis
- meniņš Meniķis - slūžu dambis
- miniķis Meniķis, slūžu aizvērtnis
- supraselārā meningioma meningioma, kas attīstās virs turku segliem
- pseidomeningīts Meningisms dažādu ekstracerebrālu, ar drudzi norisošu slimību gadījumā: slikta dūša, vemšana, kakla muskuļu rigiditāte, galvassāpes
- meningisms Meningītam raksturīgi simptomi, kurus izraisa nevis iekaisums, bet cits kairinājums
- galvas karsonis meningīts
- encefalomeningīts Meningoencefalīts - vienlaicīgs galvas smadzeņu apvalku (meningīts) un galvas smadzeņu iekaisums (encefalīts)
- meningokokēmija Meningokoki asinīs
- meningomielorāfija Meningomyeloceles reparatlva operācija
- plaušu mēra forma (arī plaušu mēris) mēra forma, kas rodas, ja cilvēks inficējas ar pilieniem gaisā
- dismetrija Mēra trūkums kustībās kā telpas, tā laika ziņā: kustības ir pārmērīgas, apstājas pārāk vēlu, notiek rāvieniem, ar pārliecīgu ātrumu; smadzenīšu bojājuma simptoms
- sarkanā mērce mērce ar tomātu biezeni
- garum Mērce zivju ēdieniem
- saldā mērce mērce, ko gatavo no augļu vai ogu sulas ar cukuru, ūdeni un cieti
- izmērcēt Mērcējot piesūcināt (parasti ar ūdeni); mērcējot padarīt mīkstāku, labāk lietojamu, apstrādājamu
- plunčīties Mērcēties ūdenī, spēlēties pa ūdeni
- subakūts Mēreni akūts
- paaši Mēreni ātri
- paaši Mēreni bargi
- ciēk Mēreni daudz
- pabļaurs Mēreni dusmīgs, ļauns
- padaiļš Mēreni glīts
- subhronisks Mēreni hronisks
- padižs Mēreni liels
- palīksms Mēreni līksms
- mezofila pļava mēreni mitra pļava
- pabļaurs Mēreni nepieklājīgs
- paēdrs Mēreni plašs
- ieplats Mēreni plats
- iežirgts Mēreni spirgts, veselīgs
- pasprogains Mēreni sprogains, cirtains (par matiem)
- pabrašs Mēreni stalts, brašs
- sobriamente Mēreni, atturīgi
- sobrio Mēreni, atturīgi
- veiņ Mēreni, viduvēji
- makaks Mērkaķu dzimtas ģints ("Macaca"), kurā ietilpst nelieli dzelteni brūnas, arī melnas nokrāsas dzīvnieki, 12 sugas
- krustuguns Mērķa vienlaicīga apšaude no diviem vai vairākiem virzieniem
- krustugunis Mērķa vienlaicīga apšaude no vairākiem virzieniem
- mērķēšana Mērķplānošana - tirgzinības termins: ražotāju vai tirgotāju centieni noteiktai cilvēku grupai pārdot noteiktas preces, veicot pircēju loka izpēti un nodrošinot atbilstošu reklāmu
- pakāpe mērs, salīdzināmais lielums, salīdzināmais līmenis, kas raksturo (kā) kvantitāti, intensitāti, kvalitāti, attīstību
- jama Mēsli, sajaukti ar dubļiem un ūdeni
- kučkas mest mest kūleni, salto
- mēzties Mēšanas procesā pakāpeniski nolietoties (par slotu)
- stikla griesti metafora, ar ko apzīmē neredzamus šķēršļus, kas kavē sieviešu, noteiktu rasu un etnisko grupu cilvēku iespējas nokļūt vadošajos amatos valdībā, organizācijā vai industrijā, lai gan viņu kompetences līmenis ir līdzvērtīgs vai pat augstāks nekā tiem, kuri ieņem vadošos amatus
- pārmētāt Mētājot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur)
- gravīra Metāla (parasti vara) grebums; viens no dobspieduma tehnikas senākajiem paņēmieniem - attēla iegravēšana metāla plātnē ar grebli
- umbons Metāla apkalums vairoga vidusdaļā, kas aizsargāja karavīra roku no vairogu caururbjošiem triecieniem; Latvijā arheoloģiskos izrakumos atrasti arī no bērza māzerpuna darināti
- kirasas Metāla bruņas, kuras uzlika uz muguras un krūtīm, lai izsargātos no auksto ieroču triecieniem; 20. gs. sākumā kirasas vēl bija dažu armiju kavalērijā kā parādes formas tērpa piederums
- talrepe Metāla caurule, kuras abos galos ieskrūvēti stienīši ar gredzeniem; cauruli pagriežot, trosi pievelk vai atlaiž
- sārma anhidrīds metāla oksīds; ar ūdeni veido hidroksīdu
- magnetopretestība Metāla relatīvās īpatnējās elektriskās pretestības izmaiņa magnētiskajā laukā attiecībā pret tā īpatnējo elektrisko pretestību bez elektriskā lauka (ir gareniskā magnetopretestība un šķērsmagnetopretestība)
- reohords Metāla reostats; ierīce, ar kuru var pakāpeniski mainīt elektrisko pretestību, par rezistīvo elementu izmantojot metāla stiepli
- balvanka Metāla sagatave (parasti stieņveidīga); metāla stienis
- krāsu velme metāla serdenis, uz kura uzklāta elastīga polimēra kārta, kas paredzēts iespiedkrāsas uzklāšanai uz iespiedformas
- šķiene Metāla stienis
- borstanga Metāla stienis ar caurumiņiem, ar kura palīdzību griež vītņu urbi
- bulta Metāla stienis ar galviņu vienā galā un vītni otrā galā (konstrukciju sastiprināšanai)
- kruķis Metāla stienis ar saliektu galu kurināmā apvēršanai, kārtošanai krāsnī
- sekacis Metāla stienis izkapts asināšanai
- sekačs Metāla stienis izkapts asināšanai
- sekats Metāla stienis izkapts asināšanai; sekacis (2)
- sekecis Metāla stienis izkapts asināšanai; sekacis (2)
- bruņas Metāla vai cita materiāla izstrādājums, kurā ietērpj ķermeni vai tā daļas, lai tās aizsargātu
- reglete Metāla vai plastmasas sloksne, ar ko salikumā veido atstarpes (piemēram, lai atdalītu virsrakstus un ilustrācijas no teksta, sleju no slejas); starpenis
- dībelis Metāla vai plastmasas stienis (nagla) ar vītņotu caurumu strupgalā
- elektriskais vibrators metāliska vada nogrieznis, elektrību vadoša vai dielektriska materiāla stienis elektromagnētisko svārstību ierosināšanai
- novecināšana Metālu sakausējuma struktūras izmainīšana normālā vai paaugstinātā temperatūrā; pārsātinātā cietā šķīduma pārvērtības notiek pakāpeniski, un materiāls nocietinās, tā stiprība palielinās; n. samazina izstrādājuma iekšējos spriegumus, lai ekspluatācijas laikā nemainītos forma un izmēri
- monnotmetāls Metālu savienojums, kas sastāv no tērauda serdes, kas autogeniski sametināta ar vara (arī alumīnija vai sudraba) aptvērēju daļu, stiepules veidā
- marmors Metamorfs kalnu iezis, kas radies, kaļķakmenim vai dolomītam pārkristalizējoties
- bumbuļot Mētāt kā bumbu šurp un turp; apmest kūleni
- aizgaviens metenis
- metiņi Metenis, diena pirms pelnu trešdienas
- metinis Metenis, diena pirms pelnu trešdienas
- miesmetis Metenis, meteņi
- mietnesis Metenis, miesmetis
- izpukstēt Metot burbuļus, pakāpeniski izplūst
- pubulis Mezgls, paresninājums; dzijas rupjākās, resnākās vietas, kas rodas nelīdzeni vērpjot
- mētru ārenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās minerālaugsnēs, kas aizņem 2,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; izveidojas pēc slapjā mētrāja nosusināšanas, augsne nabadzīga, skāba; podzolēta un glejota smilts ar rūsakmens slāni; zemsega (detrīts) mēreni sadalījusies, skāba, veidojusies no koku, mētru un sfagnu atliekām
- balodas Meža balzamīne, "Impatiens noli tangere", balzamīnu dzimtas augs dzelteniem ziediem, bieži mitros mežos
- Iereni Meža Iereni - Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Meža Eriņi" nosaukums latgaliski
- mežpārkāpums Meža likumu pārkāpums, kas var izpausties kā: (1)nnelikumīga koku un krūmu ciršana (izrakšana) vai bojāšana; (2) meža ugunsdrošības noteikumu neievērošana; (3) meža iznīcināšana vai bojāšana, to dedzinot, applūdinot vai pārpurvojot; (4) meža zemju patvaļīga izmantošana; (5) meža augu un dzīvnieku un to mitekļu patvaļīga iznīcināšana, medību noteikumu pārkāpšana; (6) meža inženierbūvju, robežzīmju un norādījumu zīmju iznīcināšana vai bojāšana, kā arī citi likumos noteiktie pārkāpumi
- Coenonympha hero meža sīksamtenis
- tarkšķene Meža sprigane ("Impatiens noli-tangere"); viengadīgi lakstaugi, 30-100 cm gari, zied jūlijā un augustā, ziedi gaišdzelteni vai zeltdzelteni
- mežēnietis Meženieks
- mežeņi Meženis
- mežens Meženis, meža zvērs, mežonis
- mežēns Meženis, meža zvērs, mežonis
- veleklis mežizstrādes rokas instruments kokmateriālu velšanai un celšanai, kas sastāv no metāla kāša ar ieliektu gala asmeni un koka kāta
- taksācijas apraksts mežu kvartālu un nogabalu secībā sakārtoti meža inventarizācijas galvenie rādītāji, kas ierakstīti veidlapā
- grivdenieši Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Grivdenieši" iedzīvotāji
- klematis Mežvītenis
- pieauguma mācība mežzinātnes disciplīna par kokaugu pieaugumu, kas izstrādā pieauguma klasifikāciju, pētī pieauguma struktūru, dinamiku, atkarību no vides, noteikšanas metodes un izmantošanas iespējas; galvenie virzieni ir atsevišķa koka pieauguma un kokaudzes pieauguma pētīšana
- saļekāt Mīcot sajaukt ar ūdeni
- midzeklis Midzenis
- midzeknis Midzenis
- midzinis Midzenis
- migulis Midzenis
- vaislīca Midzenis
- midzene Midzenis, miga
- pritons Midzenis, perēklis; zaņķis; vieta, kur uzdzīvo kriminālvidei piederīgie
- kvebrahoekstrakts Miecviela, ko iegūst ekstrahējot ar ūdeni kvebraho koku
- miecgarša Miecvielu raksturīgā rūgteni sīvā garša (piemēram, aronijām)
- aukstais galds mielasts ar aukstiem ēdieniem
- furšetbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; šādu banketu izvēlas, ja paredzēta īslaicīga lietišķa tikšanās; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni; stāvbankets
- stāvbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni
- mieslot Mieloties ar gardiem ēdieniem
- kūna Miesa, ķermenis; tāds, kam ir noteikta forma; kāpurs
- kūnis Miesa, ķermenis; tāds, kam ir noteikta forma; kāpurs
- kūns Miesa, ķermenis; tāds, kam ir noteikta forma; kāpurs
- plosta arkls mietam līdzīgs, ar dzelzi apkalts baļķēns, ko izmanto plosta pakāpeniskai apturēšanai
- mekuška Miežu miltu plācenis
- miezenis Miežu plācenis
- parastais miežubrālis miežubrāļu suga ("Phalaroides arundinacea"), tās dekoratīvo formu ("Picta"), ar dzelteni svītrainām lapām, dažviet audzē kā krāšņumaugu
- penicilioze Mikoze, gk. plaušu, ko ierosina dažas penicīliju sugas
- urobaktērija mikrobs, kas noārda urīnvielu, veidojot amonjaku; sporogeni un asporogēni mikroorganismi, kas mīt augsnē
- Nordeķi Mikrorajons Rīgas pilsētas Kurzemes rajonā aptuveni starp Buļļu un Slokas ielu no Dzegužu ielas līdz Bolderājas dzelzceļam
- vienkristāla dators mikroshēma, kurā realizēti visi galvenie datora funkcionālie bloki (procesors, brīvpiekļuves atmiņa, lasāmatmiņa, ievadizvades ierīču kontrolieri u. c.)
- miofibrillas Mikroskopiski pavedieni, kas iet pa gludo un šķērssvītroto muskuļu šķiedrām un regulē muskuļu saraušanos; saraušanās pavedieni
- hifas Mikroskopiski šūnu pavedieni, kas veido sēņu veģetatīvo daļu - sēņotni jeb micēliju
- lipomikrons Mikroskopiski tauku emulsijas pilieni asinīs
- mikrolīmenis mikroskopisks līmenis
- otomane Mīksts dīvāns ar diviem ruļļiem un spilveniem, kas aizstāj atzveltni; turku dīvāns
- porsalī Mīksts, maigs siers ar ēdamu dzelteni brūnu apvalku, kas rodas, nogatavošanās laikā katru dienu ieberzējot sieru ar sāls šķīdumu; cēlies no Pordisalī klostera Francijas rietumos
- pamatstāja Militāra, arī sportiska stāja, kurā ķermenis ir taisns, kājas kopā, rokas nostieptas gar sāniem
- sarkanie khmeri militārais grupējums, kas 1975. -1979. g. bija pārņēmis varu Kampučijā un iznīcināja aptuveni 3 miljonus savas valsts civiliedzīvotāju
- apture militārs postenis uz ielām vai ceļiem, kas aiztur gājējus un braucējus dokumentu pārbaudei
- milzāns Milzenis
- milzonis Milzenis
- lilieris Milzis, milzenis
- eleoplasts Milzu šūna, kuras citoplazmā ir eļļas pilieni
- pitons Milzu žņaudzējčūska ar garu rudu, brūnganu vai plankumainu ķermeni
- mimētisms Mīmikrijas veids, kas izpaužas kāda dzīvnieka līdzībā ar kādu citas sugas dzīvnieku, kurš šādā vai tādā veidā ir no ienaidniekiem pasargāts, piem., dzeguzes līdzība ar vanagu, stiklspārņu tauriņa līdzība ar lapseni u. c.
- akācija Mimozu dzimtas ģints ("Acacia"), krāšņuma koks vai krūms ar plūksnaini saliktām lapām, bieži ar dzeloņainiem zariem, ziedi dzeleni vai balti
- hēliodors Minerāla berila caurspīdīgi, dzelteni kristāli
- anhidrīts minerāls - ūdeni nesaturošs kalcija sulfāts CaSO~4~; Latvijā sastopams ģipšakmeņos sīku ieslēgumu veidā
- hrīsoberills Minerāls iedzelteni zaļganā krāsā
- kolumbīts Minerāls, derīgais izraktenis, kas satur tantalu un niobiju
- stalagmīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi (konusu, stabu formā) uz alas grīdas, kuri rodas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim
- stalaktīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi (lāsteku, bārkšu u. tml. formā), kuri pie karsta alas griestiem, tās dobumos rodas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim
- katla akmens minerālvielu nogulsnējumi uz katlu sienām, kuri rodas, vārot ūdeni
- otrais kosmiskais ātrums minimālais ātrums, ar kuru kustoties ķermenis pilnīgi pārvar Zemes pievilkšanas spēku, 11,2 km/s; paraboliskais ātrums
- paraboliskais ātrums minimālais ātrums, ar kuru kustoties ķermenis pilnīgi pārvar Zemes pievilkšanas spēku; otrais kosmiskais ātrums
- trešais kosmiskais ātrums minimālais ātrums, ar kuru ķermenis aizlido projām no Saules sistēmas, 16,7 km/s
- pirmais kosmiskais ātrums minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu - 7,9 km/s; riņķa ātrums
- riņķa ātrums minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu; pirmais kosmiskais ātrums
- aeronavigācijas bāka mirgojoša vai pastāvīgi degoša aeronavigācijas uguns uz Zemes; redzama no visiem virzieniem un kalpo noteikta punkta apzīmēšanai uz Zemes virsmas
- profesionālā mirstība mirstība, kuras līmeni nosaka indivīdu nodarbinātības raksturs
- Adonīds Mirstošas un atdzimstošas dabas dievs senajiem sīriešiem un feniķiešiem, ko tēloja kā skaistu jaunekli
- adonīds Mirstošas un atdzimstošas dabas dievs senajiem sīriešiem un feniķiešiem; tā pielūgšana bija plaši izplatīta Senajā Grieķijā un Romā
- mironis miruša cilvēka ķermenis
- mirstīgās atliekas mirušā cilvēka ķermenis, tā atliekas
- mūmija Miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermenis, kas netrūd (piemēram, vides apstākļu, konservējošu vielu iedarbības dēļ)
- līķis Miruša cilvēka vai dzīvnieka ķermenis
- mītinieks Mītenieks
- krustoties Mīties, īsu brīdi sastapties (par skatieniem)
- lotofāgi Mītiska tauta Homēra "Odisejā", kas galvenokārt pārtiek no lotosiem; ceļinieki, nobaudījuši lotosus, aizmirst dzimteni un vairs nevēlas tajā atgriezties
- likteņdievietes Mitoloģiskas būtnes, kas sargā dievu un cilvēku likteni, kā arī lemj likteni, cilvēkam piedzimstot, un sargā cilvēka dzīvi no šūpuļa līdz kapam; indoeiropiešu tautu leģendās parasti tiek minētas trīs dievietes: grieķiem bija trīs moiras, romiešiem - trīs parkas, skandināviem - trīs nornas, bet latviešiem likteņdievības bija Laima, Dēkla un Kārta
- asuras mitoloģiskas būtnes, kuru funkcijas un vieta senindiešu mitoloģiskajā sistēmā laika gaitā mainās, vissenākajā vēdiskajā periodā tā dēvēti senindiešu dievi Agni, Indra un āditjas, tāpat arī ar apmātspēju apveltītas būtnes, turpretī vēlāk tā sauc tikai dieviem un cilvēkiem naidīgas būtnes, dēmonus; budisma nitoloģijā - dieviem naidīgas būtnes
- Bhadra mitoloģisks senindiešu personāžs - skaistule, Somas meita un riši Utathjas sieva, viņu esot iekārojis Indra un sūtījis Nāradu viņu bildināt, pierunājot pamest vīru, bet atteikusies to darīt, tāpēc aizvesta ar varu
- čūska Mitoloģisks tēls teju vai visu tautu reliģijās, saistīta ar auglība, sievišķību, zemi, ūdeni, uguni, un citām parādībām un norisēm
- priežu mizasblakts mizasblakšu suga ("Aradus cinnamomeus"), masveidā savairojas zem 5—30 g. vecu priežu mizas kāpu apmežojumos, silā, mētrājā un priežu sēklu plantācijā; pieaugušas blakts ķermenis saplacināts, 3,8—5,5 mm garš, tumši rūsganbrūns
- egļu astoņzobu mizgrauzis mizgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis (garums 4,2—5,5 mm) īsi cilindrisks, tumšbrūns līdz melns, spīdīgs, klāts ar matiņiem, segspārnu ķerīte ar 4 konusveida zobiem katrā pusē; 3. zoba galotne pogveidīga; katrs zobs ir atsevišķi, tiem nav kopīgas pamatnes, ķerītes iekšpuse blāva, it kā ar ziepju plēvīti pārklāta
- vabiņa Mizots egles zars žoga pīšanai; zedenis
- maksi mode mode, kurai ir raksturīgas kleitas, svārki, mēteļi, kas sniedzas aptuveni līdz potītēm
- modinātāja pulkstenis modinātājpulkstenis
- budziļnieks Modinātājpulkstenis
- buģeļnieks Modinātājpulkstenis
- stirkšpulkstenis Modinātājpulkstenis
- zvanītājs Modinātājpulkstenis
- buģiļņiks Modinātājs pulkstenis
- govju moniēzija moniēziju suga ("Moniezia benedeni"), ķermeņa garums - līdz 4 m, parazitē govīs un aitās
- inozīnskābe Mononukleotīds, muskuļu adenilskābes noārdīšanās produkts, kurā adenīna vietā ir hipoksantīns; atrodama muskuļos; pārtikas piedeva E630, garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var saasināt podagru
- paracefālis Monozigotisko dvīņu parazīts ar nepilnīgi attīstītu galvu un ķermeni
- demorfinizācija Morfīnisma ārstēšana, pakāpeniski samazinot morfija devas
- submotīvs Motīva vissīkākā konstruktīvā daļa, kurai ir tikai elementāra jēdzieniskā un tēlainības patstāvība
- čopers motocikls ar izvirzītu priekšējo riteni un augstu stūri; čoperis
- motorvagonu ritošais sastāvs motorvagoni un piekabes vagoni pasažieru pārvadāšanai, no kuriem tiek veidoti elektrovilcieni, dīzeļvilcieni, turbovilcieni un automotrisas
- pitonomorfi Mozazauri - izmiruši jūras rāpuļi ar garu ķermeni, īsām kājām un garu asti, dzīvoja krīta periodā
- klambasts Mucenieka darba rīks
- spandēgs Mucenieka darbarīks ar kuru uzvelk stīpu
- mucenīca Mucenieka darbnīca
- kasts Mucenieka rīks mucas galdu iekšējās puses izēvelēšanai
- Mucenieku ezers Mucenieks, ezers Cesvaines pagastā
- kašeklis Mucenieku darba rīks
- kašūklis Mucenieku darba rīks
- Mucenieka ezers Mucenieku ezers Kocēnu pagastā
- muciskis Muceniski
- duidibenis Mucveidīgs koka trauks šķidrumu pārnēsāšanai ar stingri aiztaisāmu koka vāku (jeb diviem dibeniem)
- duidubis Mucveidīgs koka trauks šķidrumu pārnēsāšanai ar stingri aiztaisāmu koka vāku (jeb diviem dibeniem); duidubenis
- dujdubens Mucveidīgs koka trauks šķidrumu pārnēsāšanai; duidubenis
- Madenieku ezers Mudenieks, ezers Mārkalnes pagastā
- Medinieku ezers Mudenieks, ezers Mārkalnes pagastā
- Mudenieku ezers Mudenieks, ezers Mārkalnes pagastā
- Mudinieku ezers Mudenieks, ezers Mārkalnes pagastā
- nūjināt Mudināt ar uzsaucieniem (parasti zirgu)
- opistotonuss Muguras un kakla, dažreiz arī kāju toniski izstiepējmuskuļu krampji; ķermenis loka veidā izliecas uz priekšu, galva un kājas - atpakaļ
- galvhordaiņi Mugurkaulnieku klase (pēc cita iedalījuma - hordaiņu apakštips), ķermenis \~5 cm garš, sastāv no segmentiem, galvaskausa nav
- stūrzobis Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Hynobiidae"), ķermenis veltņveidīgs, 8-10 centimetrus garš, oldējējs dzīvnieks, 5 ģintis, \~30 sugu, mīt ūdeņos un uz sauszemes; leņķzobis
- leņķzobis Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Hynobiidae"), ķermenis veltņveidīgs, 8-10 cm garš, mīt ūdeņos un uz sauszemes, 5 ģintis, \~30 sugu; stūrzobis
- planētājvarde Mugurkaulnieku tipa abinieku klases bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Rhacophoridae" jeb "Polypediatidae"), ķermenis 3-11 cm garš, izplatītas D-Āzijā un Āfrikā, gk. mīt kokos, pirksti ar piesūcekņiem, starp pirkstiem labi attīstītas peldplēves, kas pielāgotas planēšanai 10-12 m attālumā
- lufars Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases asarveidīgo kārtas suga ("Pomatomus saltatrix"), liela zivs (Atlantijas un Indijas ok., Melnajā un Azovas jūrās) ar garu, no sāniem saplacinātu ķermeni, garums - līdz 115 cm, masa - līdz 15 kg
- plekstveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Pleuronectiformes"), ķermenis asimetrisks, plakans, abas acis atrodas galvas vienā pusē; \~500 zivju sugu, Latvijā - 4 sugas
- skorpēnveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Scorpaeniformes"), kurai pieder platgalvzivju dzimta
- rajveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases kārta ar \~35O sugām 14 dzimtās, raksturīgs saplacināts ķermenis, gara un šaura aste, acis augšpusē, mute un žaunu atveres apakšpusē; gk. grunts zivis, kas pārtiek no maitām, daudzas ēd arī gliemjus, vēžus un zivis, dzīvo gandrīz visās jūrās ārpus polārā loka, retumis arī Baltijas jūrā
- zāģzivs Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases rajveidīgo kārtas ģints ("Pristis"), zivs ar saplacinātu (līdz 5 m garu un līdz 7 m platu) ķermeni, ķermeņa apakšpusē novietotām žaunu atverēm un zobenveidīgi pagarinātu purnu; zāģraja
- raja Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases rajveidīgo kārtas ģints ("Raja"), zivs ar rombveida vai ieapaļu muguras - vēdera virzienā saplacinātu ķermeni un tievu, smailu asti
- protopters Mugurkaulnieku tipu zivju virsklases kaulzivju klases plaušzivju apakšklases ģints ("Protopterus") ar garu zušveidīgu ķermeni, divējādi elpojoša zivs, kas dzīvo Āfrikā, sauso periodu pavada, ierakusies dūņās un elpo vienīgi ar plaušām
- muldnieks Muldenieks
- Upurkalns Muldenieku pilskalns Neretas pagastā
- meningiomatoze Multipla meningioma
- paģebs Muļķis, stulbenis
- daunis muļķis; stulbenis
- inženierbruņojums Munīcija, mašīnas, mehānismi un citi inženiertehniskie līdzekļi un mantas ko izmanto kaujasdarbības inženiertehniskajam nodrošinājumam un kas atrodas karaspēka apbruņojumā vai apgādē
- Lielā Valahija Muntenija, Valahijas austrumu daļa
- Murgaba Murgapa, upe Turkmenistānā
- imamāts Murīdu valsts Dagestānā un Čečenijā, radās 19. gs. 20. gados, kad Kaukāza tautas cīnījās pret Krieviju
- arklenieki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Arklenieki" iedzīvotāji
- senslāvi Mūsdienu slāvu tautu senči (aptuveni no 3. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 5. gadsimtam)
- Armēnijas muskare muskaru suga ("Muscari armeniacum")
- šķērssvītru muskulatūra muskulatūra, kuras funkcija ir pārvietot ķermeni vai tā daļas
- šķērssvītras muskulatūra muskulatūra, kuras funkcija ir pārvietot ķermeni vai tā daļas
- miokināze Muskuļaudu enzīms, kas katalīzē miozīna darbību, adenozīntrifbsfātam hidrolizējoties par adenilskābi; aktivē arī heksokināzes darbību, sekmē fosfātgrupas pārnesi no adenozīndifosfāta uz glikozi vai fruktozi
- antagonisti Muskuļi, kas darbojas pretī kustībai un to ierobežo, piemēram, lai noturētu ķermeni noteiktā pozā
- šķērssvītru muskuļi muskuļi, kuru funkcija ir pārvietot ķermeni vai tā daļas
- šķērssvītras muskuļi muskuļi, kuru funkcija ir pārvietot ķermeni vai tā daļas
- atlētisks Muskuļots, ar spēcīgu uzbūvi (par ķermeni, tā daļām); plecīgs, muskuļots, ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku (par cilvēku)
- miodistrofija Muskuļu barošanās traucējumi, deģenerācijas priekšstadija; atšķirībā no deģenerācijas apgriezeniska
- saule mūsu planētu sistēmas centrālais debess ķermenis, zvaigzne, ap kuru rotē Zeme
- bairams Musulmaņu galvenie svētki (notiek divreiz gadā)
- hidžaba Musulmaņu sieviešu plīvurs, lakats vai šalle, kas pasargā no svešinieku skatieniem
- burkini Musulmaņu sievietes apģērba veids, visu ķermeni sedzošs peldkostīms, atstājot nenosegtu tikai seju
- džilabs Musulmaņu sievietes virsdrēbju paveids, kas sedz visu ķermeni, atskaitot plaukstas un pēdas; seju šo drēbju valkātājas aizsedz ar citu plīvuru
- skroderputns Mušķērāju dzimtas dziedātājputnu suga, ligzdu veido no vienas vai vairākām lapām, kuru malas sašuj kopā ar augu šķiedras u. c. pavedieniem, sastopams Indijā un Šrilankā
- reversija Mutējušā gēna pārvēršanās par sākotnējo gēnu; mutanta pārveidošanās atgriezeniskā mutācijas ietekmē par savvaļas tipa īpatni
- Abramceva muzejs un rezervāts Krievijā (krievu val. _Абрамцево_), Maskavas apgabalā, 19. gs. krievu rakstnieku un mākslinieku atpūtas vieta, vēlāk populāra vieta vienas dienas ekskursiju braucieniem no Maskavas
- antifona Muzicēšanas veids, kad vieniem mūzikas elementiem atbild citas balsis vai instrumenti
- kara mūzika mūzika, ko izmanto karavīru gājieniem ierindā, militārām ceremonijām
- antrakts Mūzika, ko izpilda starp diviem cēlieniem, nākošā cēliena ievads; starpspēle
- scemando Mūzikā: izzūdot, pakāpeniski noklusinot
- medzo Mūzikā: vidēji, mēreni
- pašskaņi Mūzikas instrumentu saime, kuros skaņu rada pats instruments, tā ķermenis, korpuss vai daļa
- melodions Mūzikas kastīte: ar klaviatūru un stāvām metāla plāksnēm, gar kurām trinas vilenis
- crescendo Mūzikas termins - pakāpeniski pastiprinot skaņu
- sāriene Mūžzaļš krūms ar sīkām, skujveida lapām un nokareniem, sārti violetiem ziediem
- tamarinds Mūžzaļš, tropisks koks ar dzelteniem ziediem un ārstniecībā izmantojamiem augļiem
- kontaji nācija, Taizemes pamatiedzīvitāji, dzīvo arī Malaizijā, Birmā, runā taju valodā, cēlušies no ciltīm, kas sākot ar 1. gt. p. m. ē. pakāpeniski ienākuša no D-Ķīnas tagadējā Taizemes teritorijā un sajaukušās ar vietējām ciltīm, reliģija - budisms (hinjana)
- Arli-Madžoari nacionālais parks nacionālais parks Burkinafaso (_Arly-Madjoari, Parc National_), Austrumu reģiona dienvidu daļā, pie robežas ar Beninu
- Austrumcavo nacionālais parks nacionālais parks Kenijā (_Tsavo East National Park_), Austrumu provinces dienvidos un Krasta provincē
- Pīkdistrikts Nacionālais parks Lielbritānijā ("Peak District"), Anglijā, uz rietumiem no Šefīldas, platība - 1403,8 kvadrātkilometri, dibināts - 1951. g., ietver Peninu kalnu Pīka (līdz 636 m) un Eksedža masīvu (552 m), Mērsi un Trentas baseina ūdensšķirtne
- oniholīze Naga atdalīšanās no gultnes, kas sākas naga brīvajā malā un pakāpeniski virzās uz sakni
- haruspicija Nākotnes pareģošana pēc upuru dzīvnieku iekšām, ko pēc leģendas etruskiem pasludinājis atradenis, mazs zēns Tags, kas pēc tam pazudis
- velndiegi Nakteņaugu ģints, krūmi ar sarkanām ogām, slaidiem, nokareniem zariem, apmalē veselām lapām, piltuves veidīgu, violeti sarkanu vainadziņu
- tomāts nakteņu dzimtas ģints ("Lycopersicon"), lakstaugs ar augstu zarotu stublāju, dzelteniem ziediem rituļos un parasti sarkaniem vai dzelteniem, sulīgiem augļiem
- baklažāns Nakteņu ģints suga ("Solanum melongena"), daudzgadīgs augs, dienvidu dārzenis ar gaļīgiem, bumbierveidīgiem, parasti violetiem augļiem
- Valpurģu nakts nakts no 30. aprīļa uz 1. maiju (vācu val. "Walpurgis Nacht"), vieni no populārākajiem un trakulīgākajiem pagānu svētkiem daudzu tautu kultūrā, tos svinēja par godu dabas atmodai un auglībai; pēc tautas ticējumiem Brokena kalnā (Vācijā) šajā naktī notiek burvju un raganu dzīres
- fuksija Naktssveču dzimtas ģints ("Fuchsia"), zemi krūmi vai puskrūmi ar nokareniem dažādas krāsas zvanveida ziediem, \~100 sugu, Latvijā audzē dārzos dobēs vai traukos, visvairāk telpās, formas un šķirnes, kas iegūtas no vairākām sugām
- ludvigija Naktssveču dzimtas ģints ("Jussiaea"), dekoratīvs ūdensaugs ar tumšzaļām lapām un dzelteniem ziediem 5 cm diametrā
- automonoseksuālisms Narcisma paveids, kad dzimumdziņas objekts ir paša ķermenis, kas ieģērbts pretējā dzimuma tērpā
- naris Narītis - maza zālīte sīkām lapiņām un dzelteniem ziediem ar resnu sakni, kas aug sausās pļavās
- fluorēšana Nātrija fluorīda (NaF) pievienošana dzeramajam ūdenim, zobu pastai vai mutes skalošanas ūdenim, lai novērstu kariesa veidošanos
- soda nātrija karbonāts - balti, pelēki, iedzelteni vai bezkrāsaini kristāli, pulveris; formula: Na~2~CO~3~; molekulmasa: 105,9888 g/mol
- boraks Nātrija tetraborāts (Na~2~B~4~O~7~∙10H~2~O), bezkrāsaini kristāli, kas karsējot līdz 400 Celsija grādiem pilnīgi zaudē ūdeni; lieto emalju, glazūru, optisko un krāsaino stiklu ražošanā, farmaceitiskajā rūpniecībā u. c.
- Aglais urticae nātru raibenis
- pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai naudas un mantiskais pabalsts vai naudas vai mantiskais pabalsts, ko piešķir ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ negūst pietiekamus ienākumus un kuras atzītas par trūcīgām; šis pabalsts nodrošina katram ģimenes loceklim garantēto minimālo ienākumu līmeni
- šiliņš Naudas vienība Kenijā, Somālijā, Tanzānijā, Ugandā (Anglijā līdz 1971. g., Austrijā līdz 2002. g.); attiecīgā naudas zīme, monēta
- pensi naudas vienība Lielbritānijā - 1/100 sterliņu mārciņas (līdz 1971. g. - 1/240 sterliņu mārciņas); attiecīgā naudas zīme, monēta (vienskaitlī - penijs)
- paanga Naudas vienība Tongas Karalistē, sīknauda - seniti
- naudenieks Naudenieki
- Liukiniškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļukeniški" bijušais nosaukums
- Lukiniški Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļukeniški" nosaukuma variants
- Ļukiniški Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļukeniški" nosaukuma variants
- Ļumeniškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļumeniški" bijušais nosaukums
- Ļuminiškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļumeniški" bijušais nosaukums
- Ļuminiškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļumeniški" nosaukums latgaliski
- nezin no kurienes (arī uz kurieni, līdz kurienei) nav zināms, no kurienes (arī uz kurieni, līdz kurienei)
- diezin uz kurieni nav zināms, uz kurieni
- varoņa nāve nāve (sevišķi grūtos apstākļos), aizstāvot dzimteni, kādus ideālus
- satelītnavigācija Navigācijas nozare, kurā par orientieriem izmanto Zemes mākslīgos pavadoņus (navigācijas pavadoņus) - ar radiotehniskiem paņēmieniem uztver kustībā esošo navigācijas pavadoņu raidīto radiosignālu frekvences nobīdi Doplera efekta dēļ un nosaka uztverošās iekārtas atrašanās vietu uz Zemes virsmas
- skrīpsts Nazim līdzīgs rīks ar lokveida asmeni (parasti dastošanai, koku apzīmēšanai, vienkoču izdobšanai vai koka trauku iekšpuses nogludināšanai)
- pusnazis Nazis ar daļēji nolauztu, paīsu asmeni
- vikiduha Nazis ar izlecošu asmeni
- lāsmenis Neaizsalusi vai atkususi vieta (ūdenstilpē); arī āliņģis; lasmenis
- lasmenis Neaizsalusi vai atkususi vieta (ūdenstilpē); arī āliņģis; lāsmenis
- lasminis Neaizsalusi vai atkususi vieta (ūdenstilpē); arī āliņģis; lāsmenis
- pārgājskaņa Neakorda skaņa vājajā taktsdaļā, kas pakāpeniskā kustībā savieno divas akorda skaņas
- inkubācijas atbirumi neapaugļotās olas, olas ar asins gredzeniem, miruši embriji, nosmaceņi, vārgie un kroplie putnu mazuļi
- losis Neapķērīgs cilvēks; muļķis, stulbenis, nejēga
- plasticitāte Neatgriezeniska cietvielas formas maiņa ārēju deformējošu spēku ietekmē
- papīra novecošana neatgriezeniskas papīra īpašību – mehāniskās izturības un krāsas – izmaiņas ilgstošas glabāšanas, kā arī ārēju apstākļu ietekmē
- novecošana Neatgriezenisks organisma individuālās attīstības process
- ireversibls Neatgriezenisks; neatjaunojams
- berze Neatgriezenisku procesu kopums cietā ķermenī, kuri rodas, ķermeni deformējot; iekšējā berze
- cietēšana Neatgriezenisku procesu kopums oligomēru, sveķu, saistvielu, laku un krāsu materiālu pārvēršanai nešķīstošos un nekūstošos telpiskos polimēros
- irreversibilitāte Neatgriezeniskums
- neatgriezenība Neatgriezeniskums
- brīvība Neatkarība, patstāvība, suverenitāte (tautai, valstij)
- atspoles diplomātija neatkarīga starpnieka centieni panākt kompromisa risinājumu starp karojošām pusēm, nemitīgi braukājot no vienas puses pie otras
- zem rokas neatļauti, neoficiāli, slepeni (_biežāk_ pirkt, pārdot)
- zagt Neatļauti, parasti slepeni, ņemt materiālas vērtības, lai tās nelikumīgi piesavinātos
- zagt Neatļauti, parasti slepeni, ņemt un nelikumīgi piesavināties (materiālas vērtības)
- zagt Neatļauti, slepeni (parasti, kādam atņemot) iegūt (ko vēlamu), rast iespēju izmantot (piemēram, kādus apstākļus)
- kārsīties Nebūt vienisprātis
- nešķīstēns Negants, arī atbaidošs radījums; nešķīstenis (2)
- budzis Negatavs auglis vai dārzenis
- pretsaite negatīva atgriezeniskā saite
- neglens Negleni zirņi - tāds zirņi, kas vārot nekļūst mīksti
- neglītelis Neglītenis
- neglītēns Neglītenis
- nelādzis Neglītenis, nekrietnelis, slaists, briesmonis
- nelāģelis Neglītenis, nekrietnelis, slaists, briesmonis
- vaiglis Neglītenis, riebeklis
- jūrasnēģis Nēģu dzimtas suga ("Petromyzon marinus"), apaļmutnieka ķermenis garš, šķērsgriezumā ieapaļš, garums - parasti 60-70 cm, āda kaila, gļotaina, peld, čūskveidīgi izlokot visu ķermeni
- ņurņiks Nēģu kāpurs ("Ammocoetes"), ķermenis parasti tārpveidīgs, dzīvo upēs, strautos, ieracies smiltīs (dūņās); par pieaugušu indivīdu pārvēršas pēc 3-6 gadiem
- horioretinopātija Neiekaisīgs patoloģisks process, kas skar tīkleni un dzīsleni
- Fēnikss neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Phoenix", saīsinājums "Phe"); Latvijā nav redzams; galvenā zvaigzne - 77 ly tālā, oranžā Fēniksa α, kuras spožums ir 2,4 zvaigžņlielumi
- viduvējs Neievērojams, necils, ikdienišķs (par cilvēkiem)
- pelēks Neievērojams, necils, ikdienišķs (par cilvēku vai cilvēku grupu)
- svinīgs Neikdienišķi nopietns, cildens, pozitīvi emocionāls (par psihisku stāvokli); tāds, kas izraisa neikdienišķi nopietnu, cildenu, pozitīvi emocionālu psihisku stāvokli
- pakaitēt neilgu laiku, mazliet kaitēt (parasti akmeni, metālu)
- parūdīt neilgu laiku, mazliet rūdīt (piemēram, ķermeni, raksturu)
- pakulstīties neilgu laiku, mazliet šķaidīties (ar ūdeni), jaukties (pa ūdeni)
- pakulties neilgu laiku, mazliet šķaidīties, jaukties (piemēram, pa ūdeni)
- NCA Neirocirkulatoriskā astēnija (angļu "neurocirculatory asthenia")
- oligodendrocīts Neiroglijas šūna ar nelielu skaitu izaugumu, kas aptver neirona ķermeni; šīs šūnas piedalās neironu vielmaiņā un nervšķiedru apvalka veidošanā
- prostatopātija Neiroveģetatlvi uroģenitālās sistēmas regulācijas traucējumi vīriešiem: funkcionāli urinēšanas traucējumi - pollakiūrija aukstuma un uztraukuma gadījumā, dizūrija, dzimumfunkcijas traucējumi (vāja erekcija un priekšlaicīga sēklas noplūšana), dizestēzija starpenes un dzimumorgānu apvidū - aukstuma sajūta, hipoestēzija vai hiperestēzija, nieze; prostatoreja, nereti - spontāna sēklas noplūšana defekācijas un/vai urinācijas laikā
- adrastea Neizbēgamais, liktenis
- nejaucelis Nejaucenis, neglītenis
- multirezistence Nejutība pret vairākiem medikamentiem, kas parasti izveidojas pakāpeniski, šo medikamentu ilgstošas lietošanas rezultātā
- pols Nekustīgs punkts, ap ko pagriežas kāds ķermenis
- kremēšana Nelaiķa mirstīgo atlieku sadedzināšana; zārks tiek sadedzināts ļoti karstā gaisā, tādējādi mirušā ķermenis nenonāk saskarsmē ar atklātu uguni; ķermeņa pelni tiek atsijāti no zārka pelniem un ievietoti urnā
- aiztriekt Nelaipni likt, pavēlēt aiziet (uz kurieni, parasti noteiktā uzdevumā), aizsūtīt (pēc kā); arī padzīt
- aiztrenkt Nelaipni, rupji likt aiziet (prom, uz kurieni); arī padzīt
- nelīdzanai Nelīdzeni
- nevienādai Nelīdzeni
- ķeimeriski Nelīdzeni (rakstīt), ļogoties (iet) u. tml.
- kušķains Nelīdzeni noaudzis (piemēram, par zāli, labību)
- grauzt ar zobiem nelīdzeni pļaut
- pumpināt nelīdzeni vērpt
- grīķelēt Nelīdzeni vērpt, grecelēt
- sakričāt Nelīdzeni, rupji savērpt
- dizainviesnīca neliela (līdz aptuveni 100 numuriem), neatkarīga un ar lielām ķēdes viesnīcām konkurējoša izmitināšanas iestāde, kuras atšķiras ar individuālu pieeju klientu apkalpošanā, kas var izpausties numuru dizainā, iekārtojumā un attieksmē pret klientu ar mērķi viesnīcā radīt īpašu, intīmu gaisotni
- skrubulis neliela ēvele ar izliektu asmeni
- troika neliela grupa, kas paslepeni pieņem lēmumus
- trepītes neliela kāpšanai paredzēta konstrukcija, kas sastāv no nedaudziem savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem
- pempiņš neliela karpu dzimtas zivs ar plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sudrabotiem sāniem un zaļganzilu svītru astes daļā; spidiļķis
- pīkste neliela karpveidīgo zivju kārtas akmeņgraužu dzimtas suga ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis"), saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti; dūņu pīkste
- lipsītis neliela koka lāpstiņa ar ko apziež plāceni pirms ievietošanas krāsnī
- pusmuca neliela muca, kuras tilpums ir aptuveni puse no parastas mucas tilpuma; šāda muca kopā ar tās saturu; šādas mucas saturs
- punktbols neliela piekārta ādas bumba bokseru treniņiem
- sociālā mikrosistēma neliela sabiedriska sistēma ar samērā vienkāršu struktūru; sociālā darba praksē ar mikrosistēmu saprot atsevišķu indivīdu, ģimeni un mazas grupas
- aspersorijs neliela slotiņa, ko Romas katoļu baznīcas dievkalpojumu liturģijā lieto ticīgo apslacīšanai ar svētīto ūdeni; aspergils
- aspergils neliela slotiņa, ko Romas katoļu baznīcas dievkalpojumu liturģijā lieto ticīgo apslacīšanai ar svētīto ūdeni; aspersorijs
- tērce neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim; mitra, staigna ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdienos) tek šāda ūdenstece
- pusvārpa neliela vārpa, kuras izmērs ir aptuveni puse no normālas vārpas
- riska uzņēmumi nelieli zinātniskās pētniecības, inženierizstrādņu un riskantu jauninājumu uzņēmumi, kuru darbību nosaka un kurus finansē lielās firmas, kurām šie uzņēmumi izstrādā jaunas tehnoloģijas
- lapilli Nelieli, apaļi vai stūraini vulkāna izmeši, kas rodas no gaisā sacietējušas lavas pilieniņiem vai līdzaizrautu iežu gabaliņiem
- lenticelas Nelieli, irdeni šūnu sakopojumi kokaugu peridermā
- bungdobums neliels (aptuveni 1 kubikcentimetrs) neregulāras formas dobums vidusausī, kurā ir trīs dzirdes kauliņi: āmuriņš, laktiņa un kāpslītis, kas ir vismazākie kauli cilvēka organismā
- katuks neliels (aptuveni 4 x 6 m) uz riteņiem pārbīdāms aploks cūku vai aitu ganīšanai sevišķi mazās ganībās
- sīkronis neliels (aptuveni līdz 150 centimetriem garš) roņu dzimtas dzīvnieks
- kariete neliels 17. gs. pulkstenis, ko var ievietot speciālā misiņa kārbā ar misiņa pamatni unrokturi augšdaļā
- gumijas termofors neliels aizskrūvējams gumijas maiss, kurā iepilda ūdeni ar vajadzīgo temperatūru
- zurdze neliels avotiņš ar neskaidru, dzelzi saturošu ūdeni
- garlis neliels bezdibenis
- krešers neliels cilindrisks metāla serdenis, pēc kura deformācijas nosaka spiediena lielumu, kādu gāzes rada eksplozijā
- pundurdinozaurs neliels dinozauru kārtas divkājains plēsējs, divus līdz trīs metrus liels, kas dzīvoja juras perioda vidū pirms aptuveni 165 miljoniem gadu
- dūmaka neliels gaisa necaurspīdīgums, kas rodas, gaismai izkliedējoties no sīkiem ūdens pilieniem zemei tuvā gaisa slānī
- virbe neliels koka vai metāla stienis
- citronkoks neliels mūžzaļš augļu koks ar dzelteniem, aromātiskiem, skābiem augļiem,- citrons (1)
- mēles kauls neliels pakavveidīgs kauls kaklā starp mēli un balseni
- kuraška neliels plācenis, rausis
- plācenēns neliels plācenis; arī plācenis
- mazlācītis neliels plēsēju kārtas dzīvnieks (Amerikā) ar slaidu ķermeni, garu asti un biezu apmatojumu
- kancona neliels poētisks, līdzeni plūstošs vokāls vai instrumentāls skaņdarbs
- rācenēns neliels rācenis
- fitobārs neliels restorāns, kur blakus tradicionāliem ēdieniem un dzērieniem var nobaudīt arī ārstnieciskās tējas, skābekļa kokteiļus, svaigi spiestas sulas
- aizputene neliels sniegputenis
- āpšu suns neliels suns ar gludu apmatojumu, īsām, līkām kājām, garu ķermeni
- aizlīcis neliels upes līcis pie lēzeniem krastiem ar lēnu, bieži vien pat pretēju straumi, kuru veido asi gultnes pagriezieni un izvirzīti zemesragi
- šeuhcerijas Neliels, kails, ilggadīgs viendīgļlapju augs, zarotu stublāju, taisnām īlenveidīgām lapām un dzelteni zaļiem ziediem ķekarā, purvos
- vīkšķis Neliels, parasti savīstīts, kā (piemēram, zāles, salmu) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā
- vīšķis Neliels, parasti savīstīts, kā (piemēram, zāles, salmu) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā; vīkšķis (1)
- meteoroīds Nelielu izmēru Saules sistēmas mazais ķermenis, kas pārvietojas starpplanētu telpā; vielas, kas Saules sistēmas veidošanās laikā netika akumulētas planētās un citos debess ķermeņos
- Smiltenes ezeri un Abula ūdenskrātuves nelielu ūdenstilpju kopums Mežoles pauguraines ziemeļaustrumu stūrī, Gaujas pieteku Abula un Vijas baseinā, Smiltenes novadā, kopējā platība - >70 ha, ezeri: Niedrājs, Spicieris, Klievezers, Salainis, Mellūzis un Bābenis, mākslīgās ūdenstilpes: Vidus un Tiltlejas ezers, Brutuļu un Cērtenes dzirnavezers, kā arī Teperis
- aktīvās jaudas zudumi nelietderīga pārvadāmās elektriskās enerģijas neatgriezeniska pārveidošanās siltuma enerģijā (zudumi elektropārvades līniju vados, elektromašīnu un aparātu tinumos u. c.)
- pārkāpt Nelikumīgi, slepeni šķērsot (valsts robežu)
- honkēnijas Neļķu dzimtas ģints ("Honckenya"), un vienīgā suga ("Honckenia peploides syn. Ammodenia peploides"), ļoti polimorfa ar daudzām pasugām, izplatīta jūru piekrastēs, Latvijā ne visai bieži, 10-25 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar sulīgu stublāju un lapām
- virza Neļķu dzimtas ģints ("Stellaria"), lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gulošu vai pacilā stublāju, pretējām lapām un baltiem ziediem
- izkapāt Nemākulīgi, arī īsiem, asiem vēzieniem izpļaut (kādu vietu)
- izcērtāt Nemākulīgi, īsiem vēzieniem izpļaustīt, izpļaut
- izņurkāt Nemākulīgi, nelīdzeni griežot, izbojāt, izrobot
- insensibile Nemanot, pakāpeniski
- kust Nemanot, pakāpeniski tikt izdotam (parasti par naudu)
- cērme Nematožu klases apakškārta ("Ascaridata"), līdz 30 cm garš parazītisks velteniskais tārps (dzīvnieku, arī cilvēku organismā)
- ņefig Nemaz; nekā, nenieka
- nefiga Nemaz; nekā, nenieka
- ņifiga Nemaz; nekā, nenieka
- ņihujā Nemaz; nekā, nenieka
- skābes anhidrīds nemetāla oksīds; ar ūdeni veido skābi
- butadions Nenarkotisks pretsāpju, pretiekaisuma un pretdrudža līdzeklis; fenilbutazons
- akromikrija Nenormāli mazi locekļi un galva, salīdzinot ar pārējo ķermeni; locekļu perifēro daļu samazināšanās
- nanokormija Nenormāli mazs ķermenis, salīdzinot ar locekļiem
- zināmā mērā Nenoteiktā pakāpē, arī aptuveni
- NNRTI Nenukleozīdu atgriezeniskās transkriptāzes inhibitors (angļu "non-nucleoside reverse transcriptase inhibitor")
- neochilenia Neochilenia paucicostata - mazribu neoportērijas ("Neoporteria paucicostata") nosaukuma sinonīms
- mazribu neoportērija neoportēriju suga ("Neoporteria paucicostata", senāk "Neochilenia paucicostata")
- kristālhidrāts Neorganiska kristāliska viela, kas satur kristalizācijas ūdeni, piemēram, ģipsis
- andergraunds Neortodoksāli, valsts nefinansēti mākslas, mūzikas, kultūras virzieni, kurus oficiālās varas sistēma neatbalsta vai pat apspiež
- cepurainā neotiante neotianšu suga ("Neottianthe cucullata syn. Gymnadenia cucullata"), Latvijā aizsargājama
- ekstraordinārs Neparasts, neikdienišķs, rets, ārkārtējs
- neordinārs Neparasts, neikdienišķs; tāds, kas atšķiras no citiem
- tapirs Nepārnadžu kārtas dzīvnieks ar aptuveni 2 metrus garu, reti apmatotu ķermeni, īsām kājām un nelielu kustīgu snuķi
- kosmiskais starojums nepārtraukta augstas enerģijas daļiņu plūsma kosmiskajā telpā, kas skar arī Zemi no dažādiem virzieniem; korpuskulārais starojums
- trajektorija Nepārtraukta līnija, ko pārvietojoties veido materiāls punkts, fizikāls ķermenis
- Brauna kustība nepārtraukta, haotiska ļoti sīku (mikroskopisku) daļiņu kustība, kas novērojama šķidrumos un gāzēs, to izraisa vides (šķidruma, gāzes) molekulu triecieni pret novērojamo daļiņu
- plastiskuma teorija nepārtrauktas vides mehānikas nozare, kas pētī likumsakarības starp mehāniskiem spriegumiem un elastiski plastiskām neatgriezeniskām deformācijām un izstrādā konstrukciju un detaļu plastisko deformāciju aplēses
- dipsomānija Nepārvarama tieksme pēc alkoholiskiem dzērieniem, kura izpaužas periodiskās dzeršanas lēkmēs
- parestēzija Nepatīkama sajūta, parasti ādā (piemēram, tirpums, dūrieni), ko nerada ārējs kairinājums
- speciālās izglītības vajadzības nepieciešamība pēc atbilstošiem izglītības, sociālā atbalsta un rehabilitācijas pasākumiem, kas izglītojamiem ar iedzimtiem vai iegūtiem funkcionāliem traucējumiem dod iespēju atbilstoši savam veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim piedalīties izglītības procesā un apgūt valsts izglītības standartos noteiktās prasības
- skrejritenis Nepiedzīts priekšējais ritenis (tvaika lokomotīvēm)
- sālīts Nepieklājīgs, parupjš (par vārdiem, izteicieniem)
- sāļš nepieklājīgs, rupjš (par vārdiem, izteicieniem); sālīts (3)
- piparots Nepieklājīgs, rupjš (parasti par vārdiem, izteicieniem)
- būt pretī (arī pretim) nepiekrist (kam), nebūt vienis pratis (ar ko)
- darbabite Nepilnīgi attīstīta bišu māte, kas nav spējīga pāroties ar traniem, bet ievāc nektāru, ziedputekšņus, propolisu un ūdeni, ligzdā darbabite veic visus darbus: baro māti un perus, velk šūnas, pārstrādā nektāru medū, ziedputekšņus - bišu maizē, regulē temperatūras un gaisa mitruma režīmu ligzdā, kā arī aizsargā ligzdu no svešām bitēm u. c. dzīvniekiem; attīstās no apaugļotām olām 20-22 dienās; ziemošanas periodā dzīvo 7-8 mēnešus, vasarā - 7-8 nedēļas
- penicīliji Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma monīliju dzimtas ģints ("Penicillium"), gk. saprofīti, kas izplatīti augsnē, uz dažādiem, gk. augu izcelsmes produktiem, visā pasaulē \~250 sugu, Latvijā konstatētas 35 sugas
- junk food nepilnvērtīga barība (čipsi, gāzētie dzērieni, saldumi, uzpūstā kukurūza u. tml.); ātri pagatavojama barība
- čureks Neraudzētas baltmaizes plācenis Kaukāzā; lavašs
- interkadence Neregulārs pulss ar papildu vilni starp diviem sitieniem
- Boudena nerīne nerīņu suga ("Nerine bowdenii")
- citons Nervu šūnas ķermenis
- neirosoma Nervu šūnas ķermenis
- žorgāt Nēsāt (ūdeni)
- žurgāt Nēsāt (ūdeni)
- bangs Nesimpātisks cilvēks (ar neglītu ārieni vai izturēšanos)
- glandulārais heilīts neskaidras etioloģijas patoloģija: apakšlūpas gļotu dziedzeru hipertrofija; ap dziedzeru izvadkanāliem balta apmale; uzspiežot no tiem izdalās atsevišķi sekrēta pilieni; dziedzeri bieži sastruto, seja izskatās vecīga
- nojaust Neskaidri, aptuveni izjust (ko gaidāmu, arī esošu)
- jaust Neskaidri, aptuveni izjust (ko gaidāmu, arī esošu); nojaust
- viest Neskaidri, vāji uztvert (ar redzi vai dzirdi), arī neskaidri, aptuveni just; jaust
- hidrofobitāte Neslapināmība ar ūdeni; papīra ūdens un tintes necaurlaidība, ko panāk, ievadot papīrmasā līmvielas
- pārnest Nesot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur)
- pārvākt Nesot, vedot u. tml., pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur)
- žūrēt Nest ūdeni
- mions Nestabila elementārdaļiņa, kuras masa ir aptuveni 207 elektronu masa, dzīves laiks 1 mikrosekunde un spins 1/2
- pions Nestabila elementārdaļiņa, kuras masa ir aptuveni 270 elektronu masa, spins 0
- ļipāt Nestabili iet, par bērniem un veciem cilvēkiem; skriet ar palēcieniem (īpaši par zaķi)
- īskorsete Nestaklētais zemvidukļa korsešģērbs iegurņa formas pārveidošanai joslā no vidukļa līdz kājstakles līmenim, dažkārt izmanto arī garo zeķu piestiprināšanai ar zeķu turētājiem
- nešķīstans Nešķīstenis
- nešķīstāns Nešķīstenis
- nešķīstens Nešķīstenis
- nešķīstēns Nešķīstenis (1); nelabais
- akcīzes nodoklis netiešs vai tiešs nodoklis, ko valsts uzliek atsevišķām preču grupām, piemēram, alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, dārgmetāliem, lai gūtu papildienākumu valsts budžetā no izstrādājumiem, kas nav pirmās nepieciešamības preces
- melns Netīrs, duļķains (par ūdeni)
- ķece Netīrumi, dubļi; vieta kur izlej samazgas un netīro ūdeni, izlietne
- alternatīvā medicīna netradicionālās medicīnas metodes diagnosticēšanā un slimību ārstēšanā, piemēram, akupunktūra, homeopātija, autogēnais treniņš, meditācija, joga
- ļodzīt Neturot stingri, vairākkārt liekt uz vienu un otru pusi (ķermeni, tā daļas), neturoties stingri, ļaut vairākkārt svērties, liekties uz vienu un otru pusi (ķermenim, tā daļām)
- šmulkāties Nevajadzīgi pa ūdeni ar rokām vandīties
- atļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem atklāt (parasti par dzīvniekiem); atļēpot
- atļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem atklāt (parasti par dzīvniekiem); atļēpot
- atļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem atklāt (parasti par dzīvniekiem); atļēpot
- atļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem atkļūt (parasti par dzīvniekiem)
- aizļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem attālināties (par dzīvniekiem); aizļēpot
- aizļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem attālināties (par dzīvniekiem); aizļēpot
- aizļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem attālināties (parasti par dzīvniekiem)
- aizļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem attālināties (parasti par dzīvniekiem)
- ļekāt Neveiklā, gāzelīga gaitā, arī palēcieniem iet, skriet (par dzīvniekiem)
- ļepot Neveiklā, gāzelīga gaitā, arī palēcieniem iet, skriet (par dzīvniekiem)
- ļēpot Neveiklā, gāzelīga gaitā, arī palēcieniem iet, skriet (par dzīvniekiem)
- ļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem iet, skriet (par dzīvniekiem); ļēpot (1)
- ļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem iet, skriet (par dzīvniekiem); ļēpot (1)
- ieļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - par dzīvniekiem; ieļēpot
- ieļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - par dzīvniekiem; ieļēpot
- ieļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - par dzīvniekiem; ieļēpot
- ieļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - parasti par dzīvniekiem
- ieļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - parasti par dzīvniekiem
- izļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (par dzīvniekiem); izļēpot
- izļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (par dzīvniekiem); izļēpot
- izļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (par dzīvniekiem); izļēpot
- izļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (parasti par dzīvniekiem)
- izļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (parasti par dzīvniekiem)
- noļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem noiet, noskriet (par dzīvniekiem)
- noļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem noiet, noskriet (par dzīvniekiem)
- noļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem noiet, noskriet (par dzīvniekiem); nolēpot
- noļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem noiet, noskriet (par dzīvniekiem); nolēpot
- noļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem noiet, noskriet (par dzīvniekiem); nolēpot
- pārļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem)
- pārļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem)
- pārļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem); pārlēpot
- pārļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem); pārlēpot
- pārļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem); pārlēpot
- pieļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem
- pieļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem
- pieļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem; pieļēpot
- pieļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem; pieļēpot
- pieļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem; pieļēpot
- uzļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem uziet, uznākt, uzskriet (parasti par dzīvniekiem)
- uzļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem uziet, uznākt, uzskriet (parasti par dzīvniekiem)
- uzļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem uziet, uznākt, uzskriet (parasti par dzīvniekiem); uzļēpot
- uzļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem uziet, uznākt, uzskriet (parasti par dzīvniekiem); uzļēpot
- lampurs Neveiklis, lempis; dīkdienis, slaists; nevīža
- sapūst Nevēlami ietekmēt (cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļu) - par vēju, caurvēju
- nelaiks Nevēlami laikapstākļi (parasti lietus, vētra, putenis)
- nekārtīgs Nevērīgs, nolaidīgs (piemēram, pret apkārtni, savu ārieni)
- klāņains Nevienādi, nelīdzeni noaudzis (par lauku, druvu, zelmeni)
- pazirkle Nevienādi, nelīdzeni nocirpta aitas vilna
- pacērpinis Nevienādi, nelīdzeni nogriezti, nocirpti mati
- nelaidens Nevienmērīgs, ar pārtraukumiem, rāvieniem, grūdieniem
- šļokāt Nevīžīgi iet, staigāt (piemēram, ar lieliem, nepiemērotiem apaviem); arī brist (pa ūdeni, dubļiem), radot troksni
- šļurkāt Nevīžīgi iet, staigāt (piemēram, ar lieliem, nepiemērotiem apaviem); brist (pa ūdeni, dubļiem), radot troksni
- ANG Nīderlandes Antiļu guldenis; Kirasao un Sintmartēnas valūtas kods, sīknauda - cents
- fluoridācija Niecīgā daudzumā fluora sāļu pievienošana dzeramam ūdenim, lai aizkavētu zobu kariesa attīstību
- plīns Niedrēm apaugusi vieta ezerā starp krastu un dziļāku ūdeni ezera vidū
- melnvēdera niedrskrējējs niedrskrējēju suga ("Odacantha melanura"), 6,5-7,5 mm garš ķermenis ar košiem oranžiem segspārniem, zaļu galvu, sastopama mitrās un pārpurvotās vietās
- čiks Nieks, nenieka
- pielolitotomija Nieres bļodiņas pārgriešana, lai izņemtu akmeni vai akmeņus
- renogrāfija Nieres rentgenizmeklēšana
- Nigēra Nigēras Republika - valsts Rietumāfrikā (fr. val. "Niger"), platība - 1267000 kvadrātkilometru, 15400000 iedzīvotāju (2012. g.), galvaspilsēta - Niameja, administratīvais iedalījums - 7 reģioni un 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Alžīriju, Lībiju, Čadu, Nigēriju, Beninu, Burkinfaso un Mali
- Nigērija Nigērijas Federatīvā Republika - valsts Rietumāfrikā (angļu val. "Nigeria"), Gvinejas līča krastā, platība - 923768 kvadrātkilometri, 149229000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Abudža, administratīvais iedalījums - 36 štati un 1 teritorija, robežojas ar Beninu, Nigēru, Čadu un Kamerūnu, dienvidos apskalo Atlantijas okeāna Gvinejas līcis
- NAD Nikotīnamīdadeīndinukleotīds (angļu "nicotinamide adenine dinucleotide")
- NADP Nikotīnamīdadenīndinukleotīda fosfāts (angļu "nicotinamide adenine dinucleotide phosphate")
- NADH Nikotīnamīdadenīndinukleotīda reducētā forma (angļu "the reduced form of nicotinamide adenine dinucleotide")
- neitrons no 3 kvarkiem sastāvoša, elektriski neitrāla mikrodaļiņa, kura ietilpst atoma kodola sastāvā un kuras masa ir aptuveni vienāda ar protona masu
- krustpakši no apaļbaļķiem guļbūves konstrukcijā celtas ēkas pakši, kur baļķi krusteniski savienoti tā, ka paliek apmēram 20-30 cm brīvi gali
- atveķēties no atkārtotiem sitieniem palikt neasam
- gabalrats no atsevišķiem gabaliem, daļām veidots ratu ritenis
- mafura no auga "Trichilia emetica Vahl." augļiem iegūti iedzelteni tauki, ko lietoja ziepju fabrikācijai un sveču rūpniecībā
- durteknis no auga atdalīta daļa, kas iestādīta attiecīgā vidē, iesakņojas; spraudenis
- centrālie dēļi no baļķa vai brusas centrālās daļas izzāģēti dēļi, kuru iekšējā platajā skaldnē ir gareniski pārzāģēta serde
- diagonālribas no dabiska akmens vai ķieģeļa darinātas krusteniskas spriešļu joslas, raksturīgas gotikai
- riķis no egļu zariem pīts žogs starp 3 guleniski noliktām kārtīm
- fibrīna pavedieni no fibrogēne radušies pavedieni, kas izveido biezu un izturīgu tīklu; nodrošina asinsrites hemostāzi, jo tīklā ieķeras asinsķermenīši
- ahromatīna vārpsta no gaišiem pavedieniem veidota vārpstveida struktūra, kas novērojama mitozes vai mejozes laikā; dalīšanās vārpsta
- zāģmateriālu kopa no gareniski sazāģēta zāģbaļķa iegūti neapmaloti zāģmateriāli
- bahāju ticība no islāma novirziena bābisma atzarojusies reliģija, kas uzskata, ka pasaule ir radīta saskaņā ar dievišķu plānu, ko Dievs ļāvis iepazīt bahājiešiem, bet Dieva ētiskie centieni aptver visus cilvēkus
- behaisms no islāma novirziena bābisma atzarojusies reliģija, kuras galvenais dogmats ir visu reliģiju un visu cilvēku vienotība, bet Dieva ētiskie centieni aptver visus cilvēkus
- cefalopodi no kembrija līdz mūsu dienām dzīvojoši, jūras dzīvnieki (aptuveni 700 sugu), aktīvi peldoši jūras galvkājgliemji, kuru ķermenis sastāv no galvas un 8-10 taustekļiem, piltuves un vidukļa; dažus cefalopodus (gk. kalmārus) lieto uzturā; galvkāji
- trebušē no koka izgatavota akmeņu metamā iekārta (Ķīnā no 4. gs., Eiropā 12.-15. gs.), kas līdz 100 kg smagu akmeni varēja aizmest 400 metru attālumā; vienas iekārtas uzbūvēšanai vajadzēja 20 ozolu, transportēšanai - 20 vēršu
- čikudus no koka pagatavots, skrejritenim (2) līdzīgs braucamrīks, ko plaši izmanto jaunieši Kongo Demokrātiskajā Republikā
- mežmateriāli no kokiem iegūstamie produkcijas veidi: kokmateriāli, sula un sveķi, celmi, miza, pumpuri, zalenis, zari, eglītes, meijas u. c. dekoratīvie materiāli
- skrājas no krusteniski sastiprinātiem dēļiem, kārtīm veidots paliktnis, statīvs
- buks no krusteniski sastiprinātiem kokiem veidota sastatne, balsts
- kazls no krusteniski sastiprinātiem kokiem veidots balsts malkas, baļķu zāģēšanai
- no mūža laika no ļoti seniem laikiem
- no mēra laikiem no ļoti seniem laikiem
- rokas satečsūknis no nerūsoša materiāla izgatavots pārnēsājams sūknis ar gumijas šļūteni ūdens aizvadīšanai ārpus borta
- rokas bilžu sūknis no nerūsoša materiāla izgatavots pārnēsājams sūknis ar gumijas šļūteni ūdens aizvadīšanai ārpus borta
- ab ovo usque ad mala no olām līdz āboliem (senie romieši pusdienas sāka ar olām un beidza ar augļiem); no sākuma līdz beigām
- humoss no pākšaugiem un garšvielām (var būt arī citas piedevas) gatavots biezenis, pasta
- no (retāk kopš) sākta (biežāk laika) gala no paša sākuma; no seniem laikiem
- no (retāk kopš) laika (retāk sākta) gala no paša sākuma; no seniem laikiem
- bullis no resna koka izcirsta sile, ar kuru braukā pa ūdeni kā ar laivu
- plada no rupja maluma (parasti kviešu) miltiem cepts (plāns, plakans) neraudzēts plācenis
- plade no rupja maluma (parasti kviešu) miltiem cepts (plāns, plakans) neraudzēts plācenis
- lepuška no rupjmaizes mīklas gatavots plāns plācenis, ko parasti cep uz plīts riņķiem
- ab antiquo no seniem laikiem
- pašļaucīt no slapjas lupatas izspiest ūdeni
- igla no sniega blokiem būvēta kupolveida celtne - inuītu (eskimosu) mītne, kurā parasti dzīvo medību laikā, ieeja ar garu gaiteni, sienas izklātas ar ādām
- meteorīts no starpplanētu telpas uz planētas nokritis meteora ķermenis, kas krītot atmosfērā nav pilnīgi sašķēlies
- eņģeļu mati no sudrabotas vai zeltītas krāsas materiāla (piemēram, papīra) veidoti pavedieni, ar ko rotā Ziemassvētku eglīti
- triko no šāda auduma darināts ķermenim cieši pieguļošs tērps (sportistiem, baletdejotājiem)
- tūba no šāda materiāla izgatavots zābaks; veltenis
- nokulstine no šādiem pavedieniem austs izstrādājums
- musfīns no šādiem pavedieniem izgatavots vienkrāsains vai apdrukāts plāns audeklpinuma audums
- diedziņš no tekstilšķiedrām iegūti un pēc tam savērpti pavedieni (audumu aušanai)
- nozīmes nianse no vārda pamatnozīmes vai sekundārās nozīmes nedaudz atšķirīgs jēdzieniskais saturs, kas neveido patstāvīgu leksiski semantisko variantu
- cauri no vienas puses līdz otrai, pārvarot šķērsli (skarot kādu priekšmetu, ķermeni u. tml.)
- atšķirības no vispārīgā viedokļa - viens no paņēmieniem, ar kura palīdzību iepazīstas ar objektu tad, kad jēdziena veidošana (definēšana) nav iespējama vai nav vajadzīga
- sutašs no zīda pavedieniem pīta smalka aukla, ko izmanto, piemēram, rotājumiem
- stagnīns no zirgu liesas iegūts dzelteni brūns pulveris, ko lietoja intramuskulāru iešļircinājumu veidā asiņošanas apturēšanai
- noblaiskot Noblaiskot sēnes - izspiest ūdeni no vārītām sēnēm
- biguzis Nobriedušu rupja maluma rudzu maizi sadrupina gabaliņos, pārlej ar ūdeni, kas saldināts ar medu (var pārliet ar ogu sulu vai saspaidītām dzērvenēm), ļauj ievilkties
- desmitā tiesa nodeva, nodoklis, rente, ko veido kāda ienākuma (aptuveni) desmitā daļa
- Kuldīgas novads nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu
- patronēt nodot (bāreni) audzināšanā un audzināt (to) ģimenē uz līguma pamata un valsts iestādes kontrolē
- balzīt Nodrošināt ragavas ar balzieniem
- rosinante Nodzīts zirgs, ādenieks, kleperis
- saraustīt gabalos nogalināt (parasti nāvessoda izpildē), raujot, stiepjot notiesātā ķermeni
- nostiepties Nogulties ar izstieptu, iztaisnotu ķermeni
- smags Noguris, nespēcīgs (par ķermeni, tā daļām)
- pašele Nojume vai neliela piebūve pie rijas, klēts vai šķūņa, kur novietoja darba rīkus un glabāja pelavas; palievenis pie rijas
- piepriekša Nojume vai slietenis pie piedarba durvīm
- piesars Nojume, lievenis abās pusēs rijai, kur saved labību
- sausnis Nokaltis mežaudzes koks; sausenis (1)
- katabāze Nokāpšana apakšzemē, kā plaši izveidots motīvs sastopams gandrīz visās tautās; tās pamatā animistiskais uzskats par dvēseles likteni pēc nāves
- kārteniski Nokareni
- kārtniski Nokareni
- lēvari Nokareni gaļas gabali; gaļas atgriezumi
- lēveri Nokareni gaļas gabali; gaļas atgriezumi
- skābais lietus nokrišņi ar paaugstinātu skābuma līmeni (samazinātu pH vērtību), kas palielina skābumu augsnē un ūdenstilpēs, apdraudot dzīvību ezeros un upēs, kā arī izraisot mežu bojāeju; skābjlietus
- šļaups Nolaideni slīps, ieslīps
- izmīzties Nolaist ūdeni, urinēt un pabeigt urinēt
- glacis Nolīdzināts un aizstāvētāja šāvieniem atklāts laukums apcietinājuma, resp. forta grāvja priekšā
- glasī Nolīdzināts un aizstāvētāja šāvieniem atklāts laukums apcietinājuma, resp. forta grāvja priekšā
- nosliekt Noliekt (ķermeni, tā daļu)
- nolīkt Noliekties (pāri kam, pār ko) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām
- nolīkt Noliekties uz priekšu, uz leju (par cilvēku); noliekties uz leju, tikt noliektam uz leju (par ķermeni, tā daļām)
- ģiezens Noliesējis, ģindenim līdzīgs cilvēks
- atderēt Nolīgt darbā uz šejieni
- uzlīkt Nolīkt virsū (uz kā, kam) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām
- nosmiģelēt Nolīt ļoti smalkiem pilieniem
- nomudzīt Nomocīt, slepeni nonāvēt, nokaut
- nospert Nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku) - par zibeni
- sbločiķ Noņemt pulksteni u. tml.
- apkapāt Nopļaut, appļaut ar īsiem izkapts cirtieniem
- noploņčkāties Nopūlēties, strādājot darbu, kas saistīts ar ūdeni; arī notraipīties, izmirkt, strādājot šādu darbu
- da norāda (savienojumā ar nenoteiktajiem pronomeniem, dažiem adverbiem, numerāli "viens", substantīvu "reizē") uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi
- galvenais kvantskaitlis norāda elektrona galveno enerģijas līmeni
- tā norāda uz (skaita, daudzuma, arī laika momenta) aptuvenību; apmēram, aptuveni
- lit- norāda uz akmeni
- lith- norāda uz akmeni
- litho- norāda uz akmeni
- intra- norāda uz atrašanos kāda objekta robežās, iekšienē vai uz darbību, kas vērsta uz iekšieni
- laring- norāda uz balseni
- hial- norāda uz caurspīdību; uz stiklveida ķermeni; uz stiklu
- hialo- norāda uz caurspīdību; uz stiklveida ķermeni; uz stiklu
- skler- norāda uz cietu konsistenci; sacietējumu; sklerozi kā procesu; cīpsleni
- cikl- Norada uz ciklu, cikliskumu; ciklisku savienojumu; stareni
- ciklo- Norada uz ciklu, cikliskumu; ciklisku savienojumu; stareni
- temporo- norāda uz deniņiem vai deniņu daivu
- horoid- norāda uz dzīsleni, acs ābola asinsvadu apvalku starp sklēru un tīkleni
- somat- norāda uz ķermeni
- somato- norāda uz ķermeni
- higr- norāda uz mitrumu, ūdeni, šķidrumu
- higro- norāda uz mitrumu, ūdeni, šķidrumu
- hip- norāda uz pazeminājumu, zemu līmeni, zemu kvalitāti, zemu funkcionālo spēju, funkcijas vājumu, uz novietojumu zem kaut kā
- viss norāda uz priekšmetu, parādību, norisi, aptverot to kā veselumu, vienotu kopumu; norāda, ka (ķermenis, ķermeņa daļa, arī priekšmets, telpa) tiek ar ko aptverts, pārņemts u. tml. pilnīgi, viscaur
- kerat- norāda uz radzeni, ragvielu vai pārragošanos
- kerato- norāda uz radzeni, ragvielu vai pārragošanos
- vidus- norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktās parādības, norises posmu, kuru no šīs parādības, norises sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis
- perineo- norāda uz starpeni
- priekšā norāda uz stāvokli, kad (kāds) ir ieradies (kur, lai sastaptos ar kādu); norāda, ka (kas) virzās (uz kurieni, lai ko satiktu); pretī
- hidr- norāda uz ūdeni, ūdeņradi, uz šķidru konsistenci, uz limfu, uz sviedriem
- dehidr- norāda uz ūdeņraža atoma atšķelšanu; uz dehidrogenizāciju
- dehidro- norāda uz ūdeņraža atoma atšķelšanu; uz dehidrogenizāciju
- irid- norāda uz varavīksneni
- irido- norāda uz varavīksneni
- iekš norāda vietu, kur kas atrodas vai uz kurieni kas virzās
- tālāk norāda, ka (kas) turpina virzīties uz (kādas telpas) iekšieni, uz (kādas vietas) centru
- iekšā norāda, ka darbība virzās, tiek virzīta uz iekšieni (kādā vietā), uz (kādas vietas, priekšmeta) centru
- pus- norāda, ka no salikteņa otrajā daļā nosauktā mēneša vai gadalaika ir pagājusi aptuveni pirmā puse
- miljon- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) miljona vai vairāku miljonu sastāvdaļās
- simt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) simt veidos, simt sastāvdaļās; norāda, ka salikteņa otrajā dala nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos veidos, daudzās sastāvdaļās
- tūkstoš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) tūkstoš veidos, tūkstoš sastāvdaļās
- pir- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm)
- piro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm)
- inženier- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz inženierkaraspēku
- inženier- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar tehnisku jautājumu risināšanu, inženieru praktisko darbību, parasti celtniecībā
- treniņ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar treniņu
- hidro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ūdeni, tā izmantošanu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ūdensbaseiniem, to izmantošanu
- bruņu- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds dzīvnieks vai augs, kura ķermeni klāj ciets aizsargsegums
- likteņ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar likteni (1)
- likteņ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar likteni (2)
- miljon- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst (parasti aptuveni) miljons vai vairāki miljoni sastāvdaļu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā ir ļoti daudz vai ka to rada ļoti daudzi
- tūkstoš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst (parasti aptuveni) tūkstoš sastāvdaļu
- tūkstoš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto ir (parasti aptuveni) tūkstoš
- sadullēt Noreibt no alkoholiskiem dzērieniem
- cūksīpols Norietis; saulrietenis ("Sempervivum")
- komandēt Norīkot (kādu), likt doties (kādam uz kurieni, kādā nolūkā)
- aizkomandēt Norīkot komandējumā (kur, uz kurieni u. tml.)
- izolēt Norobežot, atdalīt (piemēram, ierīci, celtni) tā, lai neļautu enerģijai vai vielai izplūst uz ārieni vai ieplūst no ārienes; norobežot no apkārtējās vides
- hemoze Norobežota acs ābola konjunktīvas tūska ap radzeni
- Finnmarksvida Norvēģijas lielākais plato, kura platība pārsniedz 22 000 kvadrātkilometrus, atrodas aptuveni 300 līdz 500 metrus virs jūras līmeņa, gk. Finnmarkas un Trumses filkē
- standartatmosfēra Nosacīta atmosfēra, kuras parametri nav atkarīgi no meteoroloģiskajiem apstākļiem un kura pamatojas uz ilgstošu novērojumu rezultātiem; galvenie fizikālie raksturlielumi: atmosfēras spiediens jūras līmenī - 1013,25 hPa, temperatūra jūras līmenī +15 °C grādi, blīvums jūras līmenī 1,225 kg/m^2^, temperatūras gradients: līdz 11 km augstumam (-6,5 °C/km), no 11-20 km (0 °C/km), 20-32 km (+1 °C/km)
- krasta līnija nosacīta robeža starp jūras, ezera, okeāna vai cita ūdensbaseina virsu un sauszemi, kas mainās, mainoties ūdensbaseina līmenim; par krasta līniju pieņem ilggadējo vidējo ūdenstilpes līmeni
- talka Nosaukums aicinātu kaimiņu kopdarbam lauku sētā, pie kam darbu beidzot saimnieks cienā dalībniekus ar dzērieniem, bet saimniece ar kuplu mielastu, kura laikā notiek apdziedāšanās un pēc tam viesīga sadzīve ar dejām un rotaļām
- Anabāze Nosaukums diviem sengrieķu sacerējumiem par lieliem karagājieniem: (a) Kīra Jaunākā karagājiena apraksts (autors - Ksenofonts); (b) Maķedonijas Aleksandra Āzijas karagājiena vēsture (autors - Arians)
- aksu Nosaukums kalnu upēm ar dzidru ūdeni Eirāzijā no Balkānu pussalas līdz Altajam un Centrālāzijā
- sasapt Nosēsties, kristies (par ūdeni)
- nokneķēt Nosist, nospert (par zibeni)
- nokasīt Noskūt (ar bārdas nazi, asmeni)
- apspert Nospert (par zibeni) (visu objektu kopumu)
- attieksmes inokulācija nostājas / attieksmes noturīguma pakāpeniska nostiprināšana
- nodiegt Nosūt lieliem dūrieniem; nosūt ātri vai pavirši
- nospricēt Nošļakstīt (parasti ar sīkiem pilieniem)
- sadzanāt Nošūt (blīviem dūrieniem)
- nodzanāt Nošūt ar blīviem dūrieniem
- nodzīt Nošūt ar blīviem dūrieniem
- noštapēt Nošūt blīviem dūrieniem
- nostiečkāt Nošūt blīviem dūrieniem
- nodaidzīt Nošūt lieliem dūrieniem
- nostirkšķināt Notarkšķēt (par pulksteni)
- pēckāties notašķīties brienot pa smiltīm un ūdeni
- mest kauliņus (par kādu, kaut ko) noteikt, izšķirt kāda, kaut kā likteni, biežāk nelabvēlīgi
- pieturzīme Noteikta grafiska zīme gramatisko vai jēdzienisko teksta vienību atdalīšanai
- gamma Noteiktā intervālu secībā sakārtota pakāpeniska skaņu rinda oktāvas apjomā
- rīkstīte Noteikta koka (lazdas, pīlādža, kārkla u. c.) zara žāklis, ko kopš seniem laikiem izmanto ūdens āderu, dažkārt arī derīgo izrakteņu meklēšanai
- triecienlīnija Noteikta pozīcija starp izejas līniju un objektu, kur vienība pilnīgi izvēršas triecienizkārtojumā (izvērš visas apakšvienības)
- triecienpozīcija Noteikta pozīcija starp izejas līniju un objektu, kur vienība pilnīgi izvēršas triecienizkārtojumā (izvērš visas apakšvienības)
- matadata Noteiktā veidā saliekts tievs stienis matu saspraušanai, arī rotāšanai
- ceļa zīmes noteiktas formas, krāsas un izmēru figūras uz autoceļiem un ielām, ar ko informē satiksmes dalībniekus par ceļa apstākļiem un satiksmes režīmu; galvenie ceļa zīmju veidi ir brīdinājuma, priekšrokas, aizlieguma, rīkojuma, informējošās norādījuma, servisa un papildu informācijas zīmes
- artikulācija Noteikti izteiksmes līdzekļu lietojuma paņēmieni
- interpunkcija Noteiktu grafisku zīmju (pieturzīmju) kopums gramatisku, jēdzienisku vai intonatīvu sintaktisku vienību atdalīšanai (vai izdalīšanai) rakstos
- norubināt Noteiktu laiku rubināt (par rubeni)
- Ērģemes kauja notika 1560. g. 2. augustā Ērģemes pilstiesā pie Lugažu muižas, tajā 300 jātnieku liela Livonijas ordeņa karaspēka vienība cīnījās pret daļu (~12000 vīru) no Livonijā iebrukušā krievu karaspēka, kas livoniešus ielenca un sakāva, ordenis zaudēja \~130 kritušos, bet landmaršals, 11 komturi un120 bruņinieki tika saņemti gūstā
- lībiešu pakļaušana notika krusta karu laikā 12. gs. beigās un 13. gs. sākumā, iekarotie lībiešu novadi 1207. g. tika sadalīti starp Rīgas bīskapiju un Zobenbrāļu ordeni - bīskaps saņēma 2/3, ordenis - 1/3 zemju
- notuntuļoties Notuntuļot (2) savu ķermeni, tā daļas; arī biezi saģērbties
- noturēt līdzsvaru noturēt ķermeni līdzsvarā
- atšālēties Novadēties (par alkoholiskiem vai gāzētiem dzērieniem)
- pārtvert Novadīt (ūdenstilpju noteces ūdeni) ar hidrotehniskām iekārtām, būvēm
- Dobeles novads novads Zemgales rietumos, ietver Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vecauces, Vītiņu un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu, robežojas ar Saldus, Tukuma un Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu; 2009.-2021. g ietvēra Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Naudītes, Penkules un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu
- sestdalis Novecojies apzīmējums bieznes sestdaļas slēdzenim
- rutine Novecojušies paņēmieni tehnikā, politikā, finansēs utt.
- taisīt Novietojoties, tiekot novietotam, arī veidotam, radīt (noteiktu grupējumu, formu u. tml.); veidot ar savu ķermeni, tā daļām (noteiktu stāvokli, arī kustību kopumu)
- uzlikt (kādam) pieminekli, plāksni, kapakmeni novietot pie (kāda) kapa pieminekli, plāksni, kapakmeni
- savienot Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība; būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.)
- izstiepties Novietoties guļus ar izstieptu, iztaisnotu ķermeni
- perturbēt Novirzīties no trajektorijas pievilkšanas spēka iedarbībā (par debess ķermeni)
- izlavīt Nozagt, slepeni paņemt
- mērniecība Nozare, kurā ar uzmērīšanas metodēm iegūst, apstrādā un attēlo ģeotelpiskos datus par atsevišķu objektu, piemēram, zemes gabalu, būvi un inženiertehniskām komunikācijām
- nogriezties Nozaroties (no kā), nozarojoties (no kā), virzīties (kur, uz kurieni u. tml.) - par ceļu
- corpus delicti nozieguma sastāvs; galvenie vainas pierādījumi
- noziepēties Noziepēt sevi, savu ķermeni
- noziesties Noziest (1) sevi, savu ķermeni
- tārpiņu putra nūdeļu putra; arī putra ar cietas mīklas plāniem gareniem (tārpveidīgiem) gabaliņiem
- iesms Nūja, stienis, kuram viens vai abi gali ir nosmailināti un kuru parasti izmanto, lai ko uzdurtu cepšanai uz uguns
- NRTI Nukleozīdu atgriezeniskās transkriptāzes inhibitors (angļu "nucleoside reverse transcriptase inhibitor")
- inerces likums Ņūtona pirmais likums, saskaņā ar kuru neviens ķermenis pats no sevis nevar mainīt savu kustību
- čūskastes Ofiūras - adatādaiņu klase, piecstaraini simetriski jūras dzīvnieki, ķermenis sastāv no diska (1-10 cm diametrā) un 5-10 kustīgiem stariem, kuru garums 20-30 reižu pārsniedz diska diametru
- aktīvās ogles oglekļa adsorbents ar porainu struktūru, kas labi absorbē organiskās vielas, bet slikti amonjaku un ūdeni; izgatavo no pārogļotiem organiskiem, oglekli saturošiem materiāliem (koksnes, akmeņoglēm, riekstu čaumalām u. c.), tos aktivējot ar pārkarsētu ūdens tvaiku, CO~2~, cinka hlorīdu u. c. sāļiem
- bikstīklis Ogļu aprausējs, rušinātājs daikts, stienis
- litorāle Okeāna vai jūras piekrastes daļa starp viszemāko bēguma un visaugstāko paisuma ūdenslīmeni; dažkārt par l-i uzskata okeāna vai jūras dibenu līdz 200 m dziļumam
- laktātdehidrogenāze Oksidoreduktāžu klases ferments, katalīzē apgriezenisku pirovīnogskābes pārvēršanos pienskābē
- elementārijs Okultistu un spiritistu metafizikā no miesas atbrīvojusies cilvēka dvēsele, kas veidojusies no individuālā "Es" elementiem un atrodas astrālajā plānā; parasti tās ir nesen mirušu cilvēku dvēseles, kuri nav sasnieguši pietiekamu garīgās attīstības līmeni
- jodalbacids Olbaltuma savienojums ar jodu (10%), dzelteni balts pulveris, šķīst ūdenī, lietoja kā ārstniecisku līdzekli
- skudreži Oldējēju kārtas dzimta ("Tachyglossidae"), vidēji lieli zīdītāji (ķermeņa gar. 40-50 cm, masa - 2,5-10 kg); neveikls ķermenis, kas klāts ar adatām, izstiepts purns, zobu nav, īsa aste, īsas kājas (priekškājas piemērotas rakšanai), dēj vienu olu, kas tiek perēta somā, pārtiek no skudrām un termītiem; 2 sugas, dzīvo Austrālijā, Jaungvinejā, Tasmānijā
- aldermans Oldermenis
- oldermanis Oldermenis
- adēnija Oleandru dzimtas ģints ("Adenium"), stumbra sukulents ar resniem, sulīgiem zariem, ziedi vientuļi, lieli, audzē arī istabās, kā krāšņumaugu
- hionants Olīvu dzimtas ģints ("Chionanthus"), vasarā ziedoši, stāvi krūmi, kas rudenī krāsojas dzelteni; sniegpārslu koks
- forsītija Olīvu dzimtas ģints ("Forsythia"), vasarzaļš krāšņumkrūms, Austrumāzijā un Ziemeļalbānijā, krāšņumaugi ar spilgti dzelteniem ziediem, kas parādās pirms lapu plaukšanas, 7 sugas, visas introducētas arī Latvijā; zeltpulkstenītis
- ligustrs Olīvu dzimtas ģints ("Ligustrum"), augs, krūms ar baltdzelteniem, smaržīgiem ziediem skarās, \~50 sugu, no tām 1 suga aug arī Eiropā, Latvijā introducētas 3 sugas; bezvārdis
- Mazā Valahija Oltenija, Valahijas rietumu daļa
- olākne Olu kultenis
- olaknis Olu kultenis
- oleksnes Olu kultenis
- olukne Olu kultenis
- oluksne Olu kultenis
- oluksnis Olu kultenis
- pantāgs Olu kultenis
- pantāks Olu kultenis
- pantogs Olu kultenis
- penkots Olu kultenis
- pentogs Olu kultenis
- pontags Olu kultenis
- rīrē Olu kultenis
- riereje Olu kultenis, olu maisījums
- olāknis Olu kultenis; gaļas gabaliņi sacepti ar olām
- olātnis Olu kultenis; gaļas gabaliņi sacepti ar olām
- ūlaknis Olu kultenis; gaļas gabaliņi sacepti ar olām
- olzoste Olu mērce; olu kultenis
- pontāgs olu un piena kultenis, uzkarsēts ceplī, tradicionāls krustabu ēdiens
- pontuogs olu un piena kultenis, uzkarsēts ceplī, tradicionāls krustabu ēdiens
- brūnējošā opegrafa opegrafu suga ("Opegrapha rufescens"), kas aug uz lapu kokiem, tai iegareni, dihotomiski (dakšveidā) zaroti apotēciji
- mainīgā opegrafa opegrafu suga ("Opegrapha varia"), kas uz lapu kokiem bieži sastopama visā Latvijā, tai gaišs laponis un iegareni, zaroti, bieži vien zvaigžņveida grupās sakārtoti apotēciji
- glorija Optiska parādība atmosfērā - krāsaini gredzeni ap novērotāja ēnu, kas krīt uz mākoņiem vai miglas blāķi, novērotājam atrodoties ar muguru pret sauli (novērojama augstu kalnos, lidojumā)
- eliptiska orbīta orbīta, pa kuru pārvietojas debess ķermenis, ja tā ātrums ir robežās starp pirmo un otro kosmisko ātrumu; tās ekscentricitāte ir lielāka par 0 un mazāka par 1
- hiperboliska orbīta orbīta, pa kuru pārvietojas debess ķermenis, ja tas kustas ar ātrumu, kas pārsniedz otro kosmisko ātrumu; tās ekscentricitāte ir lielāka par 1
- paraboliska orbīta orbīta, pa kuru pārvietojas debess ķermenis, ja tas kustas ar otro kosmisko ātrumu; tās ekscentricitāte ir 1
- riņķveida orbīta orbīta, pa kuru pārvietojas debess ķermenis, ja tas kustas ar pirmo kosmisko ātrumu; tās ekscentricitāte ir 0
- krusts Ordenis, kas pēc formas ir līdzīgs šādai reliģiskai zīmei
- klunkuris Ordenis, medaļa
- regālija Ordenis, medaļa, goda zīme
- ordeņa statūti ordeņa apraksts, ka arī priekšraksts par to, kādā kārtība ar šo ordeni apbalvo un kā tas nēsājams
- aurancija Organiska oranža krāsviela, heksanitrodifenilamīna nātrija vai amonija sāls; lieto mitohondriju krāsošanai
- ekstraktīvas vielas organiskas vielas augu vai dzīvnieku audos, kuras var izvilkt ar ūdeni vai citu šķīdinātāju
- hidrofilija Organisma audu tieksme aizturēt ūdeni
- iestrādāšanās Organisma darbspēju pakāpeniska paaugstināšanās kustību izpildes sākuma periodā
- nekrobioze Organisma šūnu vai audu pakāpeniska atmiršana
- mezosaprobi Organismi, kas dzīvo un vairojas ar organiskām vielām mēreni piesārņotos ūdeņos un piedalās ūdeņu bioloģiskās pašattīrīšanās procesā
- idioadaptācija Organismu mainīšanās to vēsturiskajā attīstībā, būtiski nemainoties kopējam organizācijas līmenim
- elektrotropisms Organismu vai šūnu reaģēšana uz elektriskiem lādiņiem tuvojoties vai attālinoties; negatīvais e., šūnu tieksme virzīties nost no elektriski uzlādēta ķermeņa; pozitīvais e., šūnas tieksme tuvoties elektriski uzlādētam ķermenim
- aprūpes programmas pieeja organizētu darbību kopums ar mērķi formalizēt un stiprināt veselības un sociālās jomas institūciju sadarbību kopienā, sniedzot atbalstu un aprūpi mazaizsargātām personām vai grupām, piemēram, cilvēkiem ar attīstības traucējumiem, senioriem
- rudiments Orgāns, kas organisma evolūcijas gaitā ir zaudējis savu sākotnējo nozīmi un pakāpeniski izzūd; rudimentārs orgāns
- purvsakņi Orhideju dzimtas augu ģints, līdzīgi putekšgalvjiem, ar sānos iežmaugtu, it kā no 2 daļām sastāvošu lūpu, ar daudzlapainu stublāju un sēklotni ar nokareni zvanveidīgām ziedlapiņām; purvjsakņi
- cefalantēras Orhideju dzimtas ģints ("Cephalanthera"), daudzgadīgi lakstaugi ar paīsu horizontālu vai pacilu sakneni, ziedi purpursarkani ar baltu lūpu, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
- koraļļsakne Orhideju dzimtas ģints ("Corallorhiza"), daudzgadīgi lakstaugi ar sulīgu, koraļļveidīgi sazarotu sakneni \~15 sugu, Latvijā sastopama viena suga
- dzegužpirkstīte Orhideju dzimtas ģints ("Dactylorhiza"), daudzgadīgi lakstaugi, gumi pirkstveidīgi šķelti, ziedi violeti, sarkanvioleti, reti dzelteni, vārpā, ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~30 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas, visas aizsargājamas
- dzeguzene Orhideju dzimtas ģints ("Epipactis"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, 10-100 cm augstu stublāju un olveidīgām vai lancetiskām lapām, ziedi purpursārti vai zaļgani, sakopoti garā, skrajā ķekarā; \~25 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
- gimnadēnija Orhideju dzimtas ģints ("Gymnadenia"), daudzgadīgi lakstaugi, ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 10 sugu, Latvijā 1 suga, diezgan bieži pļavās, mežmalās, krūmājos, ziedi mazi, violetsārti vai purpursarkani, ar neļķu smaržu, sakopoti blīvā, 4 - 5 cm garā, cilindriskā vārpā
- saulenīte Orhideju dzimtas ģints ("Goodyera"), daudzgadīgi lakstaugi ar zarotu, ložņājošu pavedienveida sakneni, \~30 sugu, Latvijā samērā bieži sastopama 1 suga
- vienlape Orhideju dzimtas ģints ("Malaxis syn. Microstylis"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā, \~300 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- falenopsis Orhideju dzimtas ģints ("Phalaenopsis"), dekoratīvs ziedaugs ar dzimteni Austrumindijā un Malaju salās, vairākas sugas kā krāšņumaugi telpās sastopamas arī Latvijā, zied vēlā rudenī un ziemā
- celoglosas Orhideju dzimtas ģints, daudzgadīgi lakstaugi, gumi iegareni, divdaļīgi, Latvijā reti; dobziedes
- uzbarži Orhideju dzimtas ģints, ziedu nedaudz un tie nokareni, viens no otra attāli, zieda piesis īss, resns, dzeltenīgi balts, ar rožsārtu nokrāsu, stublājs bezkrāsains
- odu gimnadēnija orhideju dzimtas suga ("Gymnadenia conopsea"), Latvijā aizsargājama, sastopama ne visai bieži, aug pļavās, mežmalās, krūmājos, it īpaši kaļķainā augsnē
- sirdsveida divlape orhideju dzimtas suga (“Listera cordata”), Latvijā sastopama samērā reti un nevienmērīgi, gk. rietumu daļā, aug ēnainos skujkoku un pārpurvotos jauktos mežos, aizsargājama, daudzgadīgs lakstaugs ar tievu, ložņājošu sakneni, stublājs 6-22 cm augsts, lapas 2, plānas, sirdsveidīgas, nosmailinātas
- taukles Orhideju jeb dzeguzeņu dzimtas ilggadīgs lakstaugs, bālu paresnu stublāju, parasti 2 platām ovālām, gaļīgām lapām, sīkiem iedzelteniem ziediem ķekarveidīgā ziedkopā
- bezlapu epipogija orhideju suga ("Epipogium aphyllum"), gaiši dzeltens bezhlorofila, saprofītisks orhideju dzimtas augs, plēkšpveidīgas lapas, to ir nedaudz, zarains saknenis bez saknēm, Latvijā reti, pēdējo reizi konstatēta 1937. g.
- adaptēšana Oriģinālteksta vai tā tulkojuma pielāgošana (atvieglošana) mācību vai citiem mērķiem, ievērojot adresāta izglītības vai informētības līmeni un no tā atkarīgās uztveršanas spējas
- penislinga Oroģenitālais kontakts
- hagiasms Ortodoksālajā baznīcā - kristīšana ar ūdeni (kā atcere par Jēzus kristīšanu)
- oski Osku valodas dialektos runājošas senitāļu ciltis (samnīti, sabīņi, lukāni, peligni, marucīni u. c.), kas 2. gt. beigās p. m. ē. - m. ē. sāk. dzīvoja Itālijas centrālajā un D daļā
- Vinda Osta, kas minēta 1263. g. vienošanās dokumentā starp Livonijas ordeni un Kurzemes katoļu baznīcas bīskapu par Kursas ostu piederību, kas varētu būt pirmais Ventspils pieminējums vēstures dokumentos
- Euphydryas maturna ošu pļavraibenis
- sēru osis ošu šķirne ar gariem, nokareniem zariem
- Hamburga Otrā lielākā pilsēta Vācijā (aiz Berlīnes; vācu valodā _Hamburg_), federālā zeme - Hamburgas Hanzas brīvpilsēta, viena no pasaules lielākajām ostām, atrodas abos Elbas krastos un salās starp attekām aptuveni 110 km no Ziemeļjūras, Elbas estuāra sākumā, platība - 755 kvadrātkilometri, 1735000 iedzīvotāju (2013. g.)
- ouinisms Ovenisms
- Krīveni Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Krīveni" nosaukums latgaliski
- Eckhof Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
- Eichhof Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
- lupināt Pa daļām ņemt, raut nost (čaulu, mizu u. tml., piemēram, auglim, dārzenim)
- kučaniski Pa galvu un kaklu, kūleniski
- kučāniski Pa galvu un kaklu, kūleniski; kučaniski
- kučeniski Pa galvu un kaklu, kūleniski; kučaniski
- piekučot Pa galvu, pa kaklu, apmetot kūleni pietraukties
- piekučoties Pa galvu, pa kaklu, apmetot kūleni pietraukties
- apžārbis Pa pusei jāteniski
- apžārniskis Pa pusei jāteniski
- TOP Paanga; Tongas Karalistes valūtas kods, sīknauda - seniti
- taibreiks Paātrināts sporta sacensības vai tās posma uzvarētāja noskaidrošanas veids (gk. tenisā, volejbolā)
- pjedestāls Paaugstinājums (ar dažāda augstuma pakāpieniem), uz kura nostājas apbalvojamie, godināmie sporta sacensību uzvarētāji
- perons Paaugstinājums (blakus sliedēm), pie kura piestāj un no kura atiet vilcieni
- oksipātija Paaugstināta organisma jutība pret gaismu, pieskārieniem vai sāpēm
- tetrils Paaugstinātas jaudas sprāgstviela (tetranitrofenilmetilnitroamīns), kristāliska viela gaiši dzeltenā krāsā; lieto detonatoros
- pasacelties Paaugstināties (par līmeni ūdenstilpē)
- celties Paaugstināties (piemēram, par līmeni, temperatūru, spiedienu); palielināties (piemēram, par vērtību)
- panhromatisms Paaugstināts (piemēram, fotoplates, fotofilmas) jutīgums pret zaļiem, dzelteniem un sarkaniem stariem
- mikroalbuminūrija Paaugstināts albumīna līmenis urīnā, bet pārāk zems, lai to varētu noteikt ar parastām metodēm
- sitosterinlēmija Paaugstināts sitosterīnu līmenis asinīs, īpaši beta sitosterīna, kas tiek absorbēts no uzturā lietojamiem dārzeņiem; reta forma saistīta ar ksantomatozi, tuberozi un cīpslu ksantomām, rodas bērnībā
- tirozinēmija Paaugstināts tirozīna līmenis asinīs un pastiprināta tirozīna un tā oksidācijas produktu izdale urīnā, pārmantoti tirozīnmaiņas traucējumi (autosomali receslva pārmantošana): klīniskā ainā dominē aknu cirozes simptomi
- pasašaravāties Paberzēt (piemēram, ķermeni)
- pavursuļāt Paburbuļot (par ūdeni)
- uzstādināt Pacelt vai paaugstināt ūdens līmeni ar hidrotehnisku būvi
- uzkāpt Pacelties (līdz noteiktam līmenim, vietai) - par šķidrumu, viļņiem, arī ūdenstilpi
- levitēt Pacelties, pārvarēt Zemes gravitācijas spēka iedarbību uz cilvēka ķermeni
- atvēsināt padarīt mazāk sakarsušu (ķermeni, ķermeņa daļas), radīt vēsuma sajūtu
- atlaidināt padarīt mīkstu (metālu), neasu (asmeni)
- pasalināt padarīt saldāku (iesalu), uzlejot vārītu ūdeni
- atmiegt padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu, ķermeni), piemēram, spiežot (to), ilgi turot kādā stāvoklī
- nostiprināt padarīt stiprāku, norūdīt (ķermeni, tā daļas)
- etalonsaimniecība Padomju lauksaimniecības ražošanas uzņēmums, kas pārstāvēja noteiktu saimniecību grupu ar aptuveni līdzīgiem ekoloģiskajiem apstākļiem, ražošanas un ekonomiskajiem rādītājiem
- Lazdukalna pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Benislavā, robežojas ar Rugāju, Vectilžas, Tilžas un Bērzpils pagastu, kā arī ar Madonas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tās lielākā daļa ietilpa pirmskara Bērzpils pagastā, mazākā daļa bijušajā Rugāju un Tilžas pagastā
- Annenieku pagasts pagasts Dobeles novadā ar administratīvo centru Kaķeniekos, līdz 1920. g. saucās Annasmuižas pagasts, robežojas ar Dobeles, Auru, Naudītes, Zebrenes un Bikstu pagastu, kā arī ar Jaunpils, Tukuma un Auces novadu; bijušie nosaukumi: Annasmuižas pagasts, vāciski - Annenhof, krieviski - Annengofskaja
- Bikstu pagasts pagasts Dobeles novada rietumu daļā, robežojas ar Annenieku un Zebrenes pagastu, kā arī ar Saldus un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bixten, krieviski — Bikstenskaja
- Naudītes pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Auru, Penkules, Bēnes, Īles un Annenieku pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Nauditten, krieviski — Nauditenskaja
- Auru pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Penkules, Naudītes, Annenieku, Dobeles un Krimūnu pagastu, kā arī ar Dobeles pilsētu un Tērvetes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Auermunde, krieviski — Auermjundskaja
- Glūdas pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru lielciemā Nākotne, robežojas ar Līvbērzes, Svētes un Zaļenieku pagastu, kā arī ar Dobeles novadu un Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: Brambergas pagasts, vāciski — Brandenburg, krieviski — Brandenburgskaja
- Lielplatones pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru Mazplatonē, robežojas ar Platones, Elejas, Vilces, Zaļenieku un Svētes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gross-Platon, krieviski — Gros-Platonskaja
- Svētes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jelgavas pilsētu, Platones, Lielplatones, Zaļenieku un Glūdas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schwethofsche, krieviski — Švedgofskaja
- Vilces pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Zaļenieku, Lielplatones un Elejas pagastu, kā arī ar Tērvetes novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wilzen, krieviski — Viļcenskaja
- Kurmāles pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Vilgālē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu un Pelču, Snēpeles, Turlavas, Gudenieku, Īvandes un Padures pagastu; bijušie nosaukumi: Kūrmales pagasts, vāciski — Kurmahlen, krieviski — Kurmaļenskaja
- Alsungas pagasts pagasts Kuldīgas novada rietumu malā, robežojas ar Ēdole, Īvandes un Gudenieku pagastu, kā arī ar Dienvidkurzemes un Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: Alšvangas pagasts, vāciski - Alschwangensche, krieviski - Aļšvangenskaja
- Turlavas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Gudenieku, Kurmāles, Snēpeles un Laidu pagastu, kā arī ar Dienvidkurzemes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Turlausche, krieviski — Turlauskaja
- Īvandes pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Padures, Kurmāles, Gudenieku, Alsungas un Ēdoles pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Iwanden, krieviski — Ivandenskaja
- Jersikas pagasts pagasts Līvānu novadā ar administratīvo centru Upeniekos, robežojas ar Līvānu pilsētu un Rožupes pagastu, kā arī ar Vārkavas, Daugavpils un Jēkabpils novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Līvānu pagasta teritorijas dienvidrietumu daļā
- Sīļukalna pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Galēnu, Stabulnieku un Saunas pagastu, kā arī ar Līvānu, Jēkabpils un Varakļānu novadu; 1990.-1992. g. saucās Upenieku pagasts
- Dobeles pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Dobeles pilsētā, robežojas Dobeles pilsētu, Jaunbērzes, Bērzes, Auru un Annenieku pagastu, kā arī ar Tukuma novadu
- pagriezties Pagriezt savu ķermeni tā, ka seja, skatiens ir vērsts (pret ko, uz ko u. tml.)
- aiztikšēt Paiet, aizritēt, tikšķot pulkstenim (par laiku, laika posmu)
- aiztikšķēt Paiet, aizritēt, tikšķot pulkstenim (par laiku, laika posmu)
- pakaļritenis Pakaļējais ritenis
- kāpiens Pakāpe, līmenis
- lejupslīde Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana; lejupceļš (2), lejupeja
- lejupeja Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana; lejupceļš (2), lejupslīde (2)
- lejupceļš Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana; lejupeja, lejupslīde (2)
- amortizācija Pakāpeniska (parāda) dzēšana
- lēkts Pakāpeniska (parasti saules) parādīšanās virs horizonta; gaisma, kas rodas, parādoties (parasti saulei) virs horizonta
- ausma Pakāpeniska (rīta) gaismas parādīšanās austrumu pusē; rīta blāzma; spožums, blāzmojums (saulei lecot)
- indurācija Pakāpeniska audu vai orgāna sacietēšana, savairojoties saistaudiem
- konstrukciju nogurums pakāpeniska bojājumu uzkrāšanās atkārtoti mainīga slogojuma iedarbībā, kā rezultātā rodas plaisas un sākas konstrukcijas sabrukšana
- pašizretināšanās Pakāpeniska dabiska audzes koku skaita samazināšanās līdz ar audzes vecuma palielināšanos
- dihotomija pakāpeniska dalīšana, kur katru jauniegūtu daļu dala divās daļās
- degradācija pakāpeniska dzīvo organismu uzbūves vienkāršošanās un funkciju pavājināšanās (filoģenēze vai ontoģenēze)
- riets Pakāpeniska eksistences, pastāvēšanas beigšanās
- hipohromatisms Pakāpeniska hromatīna izzušana no šūnas kodola
- krāsu gamma pakāpeniska krāsu rinda, kurā ietilpst visas spektra krāsas vai tikai daļa no tām; to lieto mākslas darba radīšanā tēlotājmākslā un dekoratīvi lietišķajā mākslā
- veidošanās pakāpeniska kustību, valodas u.tml. spēju attīstīšanās, veidošana
- pagrimums pakāpeniska kvalitātes samazināšanās
- kaskādpadeve pakāpeniska lokšņu padeve
- kadaverizācija Pakāpeniska miršana; termins holeras algīdās, cianotiskās stadijas apzīmēšanai
- gaita Pakāpeniska norise (parasti ilgākā laika posmā)
- mutarotācija Pakāpeniska optiski aktīvas vielas īpatnējā griešanās leņķa maiņa tikko pagatavotā šķīdumā
- simptoze Pakāpeniska orgāna vai ķermeņa izdilšana
- habituācija Pakāpeniska pielāgošanās kādam kairinājumam vai videi
- veidošanās pakāpeniska psihes, rakstura, personības īpašību, uzskatu u. tml. attīstīšanās
- rītausma Pakāpeniska rīta gaismas parādīšanās austrumu pusē; spožums, starojums (saulei lecot); ausma
- tonalitāte Pakāpeniska skaņurinda (noteiktā skaņkārtā), kuras kārtojumu nosaka tonika
- līze Pakāpeniska temperatūras pazemināšanās, kā arī slimības izpausmju vājināšanās
- oligarhizācija Pakāpeniska valsts varas koncentrēšanās dažu ietekmīgu cilvēku rokās
- globālā sasilšana pakāpeniska zemeslodes vidējās temperatūras paaugstināšanās, tiek uzskatīts, ka tas notiek pastiprināta siltumnīcefekta ietekmes rezultātā
- amnioklepse Pakāpeniska, nemanāma augļa ūdens izzušana
- pilienu pa pilienam pakāpeniski
- grado Pakāpeniski
- graduale Pakāpeniski
- soli pa solim Pakāpeniski
- iegūstīt pakāpeniski (dažādi) iegūt
- izņemt pakāpeniski apgūt (mācību vielu), parasti kāda vadībā
- noklust pakāpeniski apklust (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- noklust pakāpeniski apklust (par skaņu)
- migt pakāpeniski apklust, stingt, rimt (par parādībām dabā)
- saplūst pakāpeniski apvienojoties, arī asimilējoties izveidot (kādu cilvēku kopumu), iekļauties (tajā)
- veseļoties pakāpeniski atgūt labu veselības stāvokli; pakāpeniski kļūt veselam vai veselākam
- atlaidināt pakāpeniski atkausēt (ko sasalušu); ļaut, lai atkūst
- veidoties pakāpeniski attīstīties (par psihes, rakstura, personības īpašībām, uzskatiem u. tml.)
- veidoties pakāpeniski attīstīties, tikt veidotam (piemēram, par kustībām, valodu)
- pāraugt pakāpeniski attīstoties, pilnveidojoties, sasniegt citu, augstāku pakāpi, kvalitāti (par parādībām sabiedrībā)
- atzīstināt pakāpeniski atzīt, darīt atpazīstamu
- noplēnēt pakāpeniski beigt degt (pārstājot liesmot, dziestot oglēm u. tml.)
- plēnēt pakāpeniski beigt degt (pārstājot liesmot, dziestot oglēm u. tml.)
- noplienēt pakāpeniski beigt degt (pārstājot liesmot, dziestot oglēm u. tml.); noplēnēt
- zust pakāpeniski beigt pastāvēt apziņā (kā kam esošam, arī iespējamam, piemēram, par cerībām)
- izsekot pakāpeniski censties izprast, uztvert (kā) saturu, nozīmi, būtību
- pieslīgt pakāpeniski grimstot piepildīt
- pieslīkt pakāpeniski grimstot piepildīt
- sēsties pakāpeniski grimt (piemēram, par celtni)
- ieglecēt pakāpeniski iegrimstot, nosēsties
- nosēst pakāpeniski iegrimt (par celtnēm)
- nosēsties pakāpeniski iegrimt (piemēram, par celtni, tās daļu)
- mesties pakāpeniski iegūt (kādu īpašību), pakāpeniski sasniegt (piemēram, kādu pakāpi, stāvokli) - parasti par parādībām dabā
- iedzīvāt pakāpeniski iegūt (materiālas vērtības)
- krāt pakāpeniski iegūt (piemēram, zināšanas, atziņas), pakāpeniski vairot (piemēram, slavu)
- iznākt pakāpeniski iegūt noteiktas īpašības (par dzīvniekiem)
- tumst pakāpeniski iegūt tumšu vai tumšāku krāsas toni
- noslīdēt pakāpeniski iegūt zemāku kvalitāti
- ieaugt pakāpeniski iekļauties (kādā vidē, pasākumā, darbā); arī iedzīvoties, iejusties
- ieaugt pakāpeniski iekļauties (piemēram, kādās paražās, normās)
- savilkties pakāpeniski iestāties (kādā vietā, vidē) - par vakaru, nakti, arī tumsu
- nākt pakāpeniski iestāties (par parādībām dabā, parasti par gaismu)
- virsū pakāpeniski iestāties (par parādībām dabā)
- nolaisties pakāpeniski iestāties (parasti par nakti, vakaru)
- biezēt pakāpeniski iestāties, kļūt tumšākam (par krēslu, tumsu)
- iztrupēt pakāpeniski iet bojā (par zobu cietajiem audiem)
- ritēt pakāpeniski īstenoties (par mūžu, tā posmiem)
- izņemt pakāpeniski izanalizēt un izskaidrot (mācību vielu)
- plesties pakāpeniski izplatīties (kur) - par parādībām dabā
- rūgt pakāpeniski izraisīties (par negatīvu psihisku stāvokli, naidīgām attiecībām); pakāpeniski rasties, attīstīties (par darbību, kas vērsta pret ko); briest
- izslīdēt pakāpeniski izsīkt, izzust (piemēram, par vērtībām, jūtām)
- sarasties pakāpeniski izveidoties (kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā) - piemēram, par vairākām, daudzām parādībām dabā
- savilkties pakāpeniski izveidoties (kādā vietā, vidē) - par laikapstākļiem, parasti lietu, negaisu
- sarasties pakāpeniski izveidoties fizioloģiskā procesā (piemēram, par vairākiem, daudziem veidojumiem organismā, izdalījumiem no tā)
- izplatīties pakāpeniski izveidoties telpas, vides daļās aizvien tālāk (no kāda punkta, avota) - piemēram, par gaismu, siltumu, skaņu
- sarasties pakāpeniski izveidoties, arī ieviesties (kur) - par vairākiem, daudziem augiem, dzīvniekiem
- savilkties pakāpeniski izveidoties, arī sakoncentrēties (kādā vietā, vidē) - par mākoņiem, miglu u. tml; pakāpeniski apmākties (par debesīm)
- nolaisties pakāpeniski izveidoties, iestāties (par krēslu, tumsu)
- iznīkt pakāpeniski izzust, pārstāt eksistēt (parasti par parādībām sabiedrībā)
- atmirt pakāpeniski izzust, zaudēt nozīmi (parasti par parādībām sabiedrībā)
- pludot pakāpeniski klāties kam pāri, arī plūst (par miglu, dūmiem u. tml.)
- biezēt pakāpeniski kļūt biezam (par šķidrumu, arī masu)
- pāriet pakāpeniski kļūt citādam, arī sākties kā iepriekš esoša vietā (par cilvēka darbību, rīcību, izturēšanos)
- stiepties pakāpeniski kļūt ilgākam (par laikposmu, parasti diennakts daļu)
- pieaugt pakāpeniski kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi)
- labēties pakāpeniski kļūt labākam (par laiku, apstākļiem u. tml.)
- novecot pakāpeniski kļūt lietošanai, izmantošanai nepiemērotam, nederīgam, arī neizskatīgam
- novecoties pakāpeniski kļūt lietošanai, izmantošanai nepiemērotam, nederīgam, arī neizskatīgam; novecot (2)
- slīdēt pakāpeniski kļūt mazāk nodrošinātam; pakāpeniski zaudēt stāvokli, ietekmi (darbā, sabiedrībā)
- niesēt pakāpeniski kļūt neasākam
- līst pakāpeniski kļūt nepatīkami sajūtamam (parasti cauri apģērbam) - piemēram, par aukstumu, mitrumu
- smult pakāpeniski kļūt netīram
- sēsties (kādam) uz kakla pakāpeniski kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam), pakāpeniski uzspiest (kādam) savu gribu
- spiesties pakāpeniski kļūt sajūtamam (parasti cauri apģērbam, apaviem) - piemēram, par aukstumu, siltumu, mitrumu
- sārst pakāpeniski kļūt sārtākam
- siksnēt pakāpeniski kļūt sīkstākam
- sirmot pakāpeniski kļūt sirmam vai sirmākam
- krāties pakāpeniski kļūt spēcīgākam (par psihisku, parasti negatīvu, stāvokli vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi)
- iesastiprinaties pakāpeniski kļūt spēcīgākam, parasti pēc slimības
- iedzīvoties (arī iestigt, retāk ieslīdēt) parādos pakāpeniski kļūt tādam, kam ir daudz parādu
- tumst pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (par stāvokli apkaimē, telpā, vidē); pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (piemēram, par vakaru); būt tādam, kad ir tumsa (par nakti)
- vērties pakāpeniski kļūt uztveramam, arī būt uztveramam, parasti ar redzi
- norimt pakāpeniski kļūt vājākam, izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
- labēties pakāpeniski kļūt veselam; veseļoties
- nosēsties pakāpeniski kļūt zemākam, noslīdēt (par celtnes daļu, elementu)
- skaust pakāpeniski likvidēt, arī iznīcināt (parasti ko nevēlamu)
- pāraugt pakāpeniski mainoties, piemēram, intensitātei, apjomam, īpašībām, pārveidoties, kļūt par ko citu (par parādībām dabā)
- slīdēt pakāpeniski mazināties (par fizikāliem lielumiem, parasti par temperatūru)
- slīdēt pakāpeniski mazināties (par kā skaitlisko vērtību, daudzumu, apjomu)
- aizsāpēt pakāpeniski mazināties, aprimt, izgaist (par sāpēm)
- mostīties pakāpeniski mosties
- espirando pakāpeniski noklusinot, izdziestot
- decrescendo pakāpeniski noklusinot, samazinot skaņas stiprumu
- uzdeldēt pakāpeniski nolietot
- iegrimt pakāpeniski nonākt (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī)
- grimt pakāpeniski nonākt (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī), nodoties (kam)
- ielaisties pakāpeniski nonākt (kādā, parasti fizioloģiskā, stāvoklī)
- slīgt pakāpeniski nonākt kādā (psihiskā vai fizioloģiskā) stāvoklī, nodoties (kam)
- grimt purvā pakāpeniski nonākt kāda slikta paraduma varā; pagrimt
- grimt (retāk stigt) purvā pakāpeniski nonākt kāda slikta paraduma varā; pagrimt
- iegrimt pakāpeniski nonākt kādā stāvoklī (parasti nevēlamā)
- slīdēt pakāpeniski nonākt kādā, parasti pasīvā, fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī
- slīgt pakāpeniski nonākt kādos, parasti nevēlamos, nomācošos, apstākļos
- migt pakāpeniski nonākt miega stāvoklī
- grimt purvā pakāpeniski nonākt nepatīkamā situācijā, nevēlamos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt
- grimt (retāk stigt) purvā pakāpeniski nonākt nepatīkamā situācijā, nevēlamos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt
- stigt (biežāk grimt) purvā pakāpeniski nonākt nepatīkamā situācijā, nevēlamos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt
- noslīdēt pakāpeniski nonākt nevēlamā stāvoklī; pakāpeniski nonākt zemākā sabiedriskā stāvoklī
- slīdēt pakāpeniski nonākt nevēlamos apstākļos, kā nevēlama ietekmē; pakāpeniski morāli degradēties
- kurlināt pakāpeniski padarīt kurlu
- krāt pakāpeniski padarīt spēcīgāku (psihisku, parasti negatīvu, stāvokli)
- pieaugt pakāpeniski palielināties (piemēram, daudzumā, apjomā, skaitliskā vērtībā, intensitātē)
- grimt pakāpeniski panīkt, pasliktināties
- slīdēt pakāpeniski panīkt, pasliktināties (parasti par saimniecību, uzņēmumu)
- plaukt pakāpeniski parādīties, izpausties aizvien uztveramāk (acīs, sejā u. tml.) - piemēram, par smaidu, jūtām
- uznirt pakāpeniski parādīties, kļūt redzamam (piemēram, izvirzoties no tumsas vai kā aizsega) - par parādībām dabā, piemēram, par mākoņiem, debess spīdekļiem
- nirt pakāpeniski parādīties, kļūt redzamam (piemēram, virzoties no tumsas vai kā aizsegā); pakāpeniski kļūt neredzamam (piemēram, nokļūstot tumsā vai kā aizsegā); atkārtoti parādīties un pazust skatienam
- griezties pakāpeniski pāriet (no viena perioda uz otru, no vienas stadijas otrā) - par laika posmu, laika apstākļiem
- sūnot pakāpeniski pārklāties ar sūnu
- pāriet pakāpeniski pārmainīties intensitātē (par gaismu)
- pāriet pakāpeniski pārmainoties, kļūt citādam (par skaņu)
- norimt pakāpeniski pārstāt viļņoties (par ūdenstilpi, ūdeni)
- degradēties pakāpeniski pasliktināties, pagrimt, panīkt
- tirpt pakāpeniski pastiprināties (par pozitīvām emocijām, enerģiju u. tml.)
- pieaugt pakāpeniski pastiprināties (par skaņu)
- pielasīties pakāpeniski pievienoties, tikt pievienotam (pie kāda kopuma)
- piebiksnīt pakāpeniski pievirzīt
- slīkt pakāpeniski pilnīgi nonākt kādos, parasti nevēlamos, nomācošos, apstākļos
- hroniska progresējošā mielopātija pakāpeniski progresējoša spastiska paraparēze, ko izraisa I tipa cilvēka T-limfotropiskais vīruss (HTLV-I); raksturīgas iešanas grūtības, kāju nespēks, jušanas traucējumi un urīna nesaturēšana
- kraniofaringioma pakāpeniski progresējošs hipofīzes audzējs, kas cēlies no Ratkes kabatas epitēlija atliekām; slimība sākas bērnībā vai jaunībā; augšanas aizkavēšanās, galvassāpes, redzes traucējumi, adipozoģenitālā distrofija
- nākt pakāpeniski rasties, kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi)
- virsū pakāpeniski rasties, kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi)
- sagulstīties pakāpeniski sagulties, nogulties
- pierast pakāpeniski sākt izjust (ko) par labi pazīstamu, tuvu
- pierast pakāpeniski sākt uztvert (kādu) par pazīstamu, justies drošībā (pie kā) - par dzīvniekiem
- mosties pakāpeniski sākties, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā)
- mosties pakāpeniski sākties, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām sabiedrībā)
- norietināt pakāpeniski samazināt izslaukto piena daudzumu, lai panāktu ka govs pārstāj dot pienu
- diminuendo pakāpeniski samazinot skaņas stiprumu
- smaile pakāpeniski sašaurināta (kādas platības) daļa, kas ir iekļauta citā (zemes, ūdens u. tml.) platībā
- sakrāt pakāpeniski savākt (atsevišķus elementus, sastāvdaļas) un izveidot kādu kopumu, veselumu, daudzumu
- sēsties pakāpeniski slīdēt uz leju (par celtnes daļu, elementu)
- nolaidums pakāpeniski slīps reljefa veidojums
- aizbradāties pakāpeniski tikt aizmīdītam
- grimt pakāpeniski tuvoties stāvoklim (parasti nevēlamam), kas pilnīgi pārņem, nomāc
- virsū pakāpeniski tuvoties, iestāties (par laikposmu, laika momentu, cilvēka mūža posmu)
- uzkrāt pakāpeniski vākt (atsevišķus elementus, sastāvdaļas) un izveidot kādu kopumu, veselumu, daudzumu, arī, pakāpeniski vācot atsevišķus elementus, sastāvdaļas, izveidot (kopumu, daudzumu)
- raisīt pakāpeniski veidot, attīstīt (ko) - par parādībām daba
- rūgt pakāpeniski veidoties (par domu, atziņu u. tml.)
- taisīties pakāpeniski veidoties (parasti par parādībām dabā); būt tādam, kam piemīt topošas norises, topoša stāvokļa u. tml. pazīmes
- viesties pakāpeniski veidoties (piemēram, par augiem), pakāpeniski iestāties (piemēram, par diennakts posmu); arī rasties (1)
- viesties pakāpeniski veidoties, arī pakāpeniski kļūt izjūtamam (par kādu stāvokli, cilvēku attiecībām, arī sabiedriskām parādībām); arī rasties (4)
- viesties pakāpeniski veidoties, arī pakāpeniski kļūt izjūtamam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); arī rasties (3)
- mesties pakāpeniski veidoties, rasties (par kādām parādībām, norisēm)
- raust pakāpeniski virzīt (ko irdenu, izkliedētu), parasti pa kādu virsmu (ar rokām vai kādu rīku)
- tīt pakāpeniski virzīt nost, laukā (ko no kāda satīta kopuma)
- slīgt pakāpeniski virzīties, arī grimt (kur iekšā)
- izspirgt pakāpeniski zaudēt alkohola reibumu
- iežūt pakāpeniski zaudēt mitrumu, kļūt sausam (piemēram, par augsni, augiem)
- plēnēt pakāpeniski zaudēt spilgtumu (piemēram, par gaismu), arī intensitāti
- rietēt pakāpeniski zust, pārstāt eksistēt, pastāvēt
- nīkt Pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par cilvēkiem)
- nīkuļot Pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par cilvēkiem)
- grimt Pakāpeniski, lēnām virzīties, slīdēt (lejup)
- noslīdēt Pakāpeniski, lēni novietoties zemāk par normālo līmeni (piemēram, par celtnes daļām)
- noslīdēt Pakāpeniski, lēni novietoties zemāk par normālo stāvokli (par ķermeņa dalām)
- pēdu pa pēdai pakāpeniski, maz pamazām; lēnām
- sprīdi pa sprīdim, arī pa sprīdim pakāpeniski, maz pamazām; lēnām
- pēdu pēc pēdas pakāpeniski, mazpamazām
- zagties Pakāpeniski, nemanāmi sākties, kļūt sajūtamam (piemēram, par laikposmu, parādībām dabā)
- pārcilāt Pakāpeniski, pa sastāvdaļām analizēt vēlreiz, no jauna, pārdomāt (piemēram, atmiņas, kādu informāciju)
- poi a poi pakāpeniski, pamazām
- sūnot Pakāpeniski, parasti, pārklājoties ar sūnu, novecot, kļūt vecam
- piekļūt Pakāpeniski, pārvarot grūtības, iepazīt, saprast, apgūt
- izsekot Pakāpeniski, sistemātiski novērot (kādas parādības, norises u. tml., parasti, lai ko izpētītu, izprastu)
- maz pamazām, arī maz pamazītēm, arī maz pamazītiņām pakāpeniski; lēni
- pa daļām pakāpeniski; ne visu uzreiz, ne visi uzreiz
- sekvenciāls pakāpenisks
- šaktieris Pakāpenisks vienas krāsas toņu kopums no gaišākā līdz tumšākam
- gradācija Pakāpeniskums, vienmērība (kādā kopumā, norisē)
- minami Pakāpieni
- krilcis Pakāpieni durvju priekšā
- kāpnes Pakāpieni satiksmei starp dažādiem (apvidus) līmeņiem
- pasautēt Pakarsēt (tvaikos, karstā ūdenī ķermeni, tā daļas)
- karstā maršrutēšana pakešu maršrutēšanas metode, kuras pamatā ir datu pārraides tīkla mezglu centieni atbrīvoties no pienākošajām paketēm tik ātri, cik tas ir iespējams, nosūtot tos uz blakus mezglu, kura virzienā dotajā momentā ir vismazākā rinda
- IP pakete pakete, ko izmantojot standarta protokolu _IP_, pārsūta pa internetu. Tā sākas ar galveni, kurā iekļauta adresēšanas un sistēmas vadības informācija, tās garums var mainīties atkarībā no pārsūtāmajiem datiem
- pamētāties Paklīst, paklaiņot (pa kurieni); neilgu laiku atrasties (kur), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi
- nosvilināt Pakļaujot (sala, vēja) iedarbībai (ķermeni, tā daļas), iegūt stipru ādas iekaisumu
- nodedzināt Pakļaujot saules iedarbībai (ķermeni, tā daļas), iegūt stipru iedegumu, apdegumu; būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst stipru iedegumu, apdegumu (par sauli)
- nosauļoties pakļaujot savu ķermeni saules starojuma iedarbībai, panākt, ka āda kļūst tumšāka
- nobrūnināt Pakļaujot sevi saules, vēja iedarbībai, panākt, ka kļūst brūns (ķermenis, tā daļas)
- saldēt pakļaut (ķermeni, tā daļas) kā auksta iedarbībai
- sauļot pakļaut (ķermeni, tā daļas) saules starojuma iedarbībai
- karsēt pakļaut karstuma iedarbībai (ķermeni, tā daļas)
- izkarsēt pakļaut karstuma iedarbībai (ķermeni, tā daļas) tā, ka kļūst ļoti karsti
- saaukstēt pakļaut pastiprinātai (parasti straujai) atdzišanai (ķermeni, tā dalās) tā, ka izraisās raksturīgs slimīgs stāvoklis
- sildīt pakļaut siltuma iedarbībai (ķermeni, tā daļas)
- hierarhija pakļautības kārtība dzīvnieku grupā, kurā indivīdu savstarpējās attiecības tiek stingri regulētas, t. i., vieni grupā dominē, citi – pakļaujas
- pamīšlapu pakrēslīte pakrēslīšu suga ("Chrysosplenium alternifolium")
- krusta (arī cirstais) paksis paksis, kura būvdetaļas krusteniski savienotas tā, ka paliek līdz trīsdesmit centimetriem brīvi gali
- pantenis Pākstenis, kas nogatavojies iežmaugu vietās šķērsām sadalās posmos
- mimozaugi Pākšaugu rindas dzimta ("Mimosaceae"), kokaugi, retāk lakstaugi ar plūksnaini saliktām lapām, ziedi gk. dzelteni, sīki, vārpveida vai galviņveida ziedkopās, izplatīti tropos un subtropos, 56 ģintis, \~2800 sugu
- laulību konsultācija palīdzības veids laulātajiem pāriem savstarpējo attiecību jautājumu risināšanā; iestāde, kurā var saņemt ģimenisko attiecību jautājumu speciālistu padomus
- simtkāršot Palielināt (aptuveni) simt reižu, arī daudz reižu
- sasacelties Palielināties (par ūdens līmeni)
- izacelties Palielināties, pieplūst (piemēram, par ūdeni ūdenstilpnē)
- batimorfija palielināts dziļums (atstatums starp radzeni un tīkleni) tuvredzīgā acī
- sārtot Palielinoties, parasti pakāpeniski, asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām); arī sarkt
- sārtoties Palielinoties, parasti pakāpeniski, asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām); arī sarkt
- pabiezs Paliels (par ģimeni)
- vīkšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai; arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai
- vīšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai; arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai; vīkšķis (2)
- palievenes Palievenis
- pielāvenis Palievenis
- pielievenis Palievenis, pajume (pie kādas celtnes)
- cilpenis Palīgierīce treilēšanā kokmateriālu piekabināšanai traktora kāsim, vilcējsijai vai vinčas trosei; izgatavo no troses vai ķēdes nogriežņa, kam abos galos ir stiprināšanas elementi (kāši, gredzeni u. c.)
- dateļpalma Palmu dzimtas ģints ("Phoenix"), tropu un subtropu koki un krūmi ar saldiem augļiem (15 sugas)
- oreodoxa Palmu ģintsplūksnotām lapām, iedzelteniem ziediem, 6 sugas tropu Amerikā
- ciltsiezis Pamatiezis, uz kā un no kā pakāpeniski izveidojas augsne
- amortizācija Pamatlīdzekļu (ēku, mašīnu u. tml.) vērtības pakāpeniska samazināšanās sakarā ar to nolietošanos; šīs vērtības pakāpeniska pārnešana uz saražotās produkcijas vai veicamo pakalpojumu pašizmaksu
- apriņķa skolas pamatskolas Krievijas pilsētās 19. gadsimtā, kas tika izveidotas saskaņā ar 1804. g. 5. septembra skolu reglamentu, mācības ilga 3-5 gadus, Kurzemes un Vidzemes guberņā mācības notika vācu valodā, Latgalē - krievu valodā, pēc 1872. g. pakāpeniski pārveidoja par pilsētas skolām, kas darbojās līdz 19. gs. 80. gadu beigām
- izaudzēt Pamazām, pakāpeniski izveidot, izraisīt (jūtas, izjūtas)
- iekrāt Pamazām, pakāpeniski sakrāt
- tukšināt Pamazām, pakāpeniski tukšot
- paberzties Pamazgāt, patīrīt sevi (cieši piespiežot un velkot gar ķermeni, piemēram, dvieli, suku)
- pamītan Pamīšām; pamītenis
- pamītani Pamīšām; pamītenis
- pamītim Pamīšām; pamītenis
- pamītu Pamīšām; pamītenis
- krēsliņi Pamīšlapu pakrēslīte ("Chrysosplenium alternifolium")
- kašķene Pamīšlapu pakrēslīte ("Chrysosplenium alternifolium"), ilggadīgs augs ar ložņīgu, garu zemes stumbru, trijstūrainu stublāju un pamīšus ap to (apakšā rozetveidīgi) sakārtotām nierveidīgām robotām lapām, zied agri pavasarī
- mīteniski Pamīšus, miteniski
- miteniski Pamīšus, mīteniski
- uzbruzdināt Pamodināt (izraisot zināmu trokšņu līmeni)
- biešu muša pamušu dzimtas suga (Pegomyia hyoscyami"), divspārnis ar 6-8 mm garu ķermeni, ko klāj dzeltenpelēki matiņi, kaitīgi to kāpuri, kas alo un barojas biešu, balandu, spinātu lapās
- pamutinis Pamutenis
- mazgāšana panākšana (ar ūdeni un citiem līdzekļiem), lai ir tīrs
- sūtīt panākt (pamudinot, rīkojot, pavēlot u. tml.), ka (kāds) dodas (uz kurieni, parasti ar noteiktu uzdevumu, mērķi)
- spirdzināt panākt, būt par cēloni (parasti piegādājot ūdeni, mainoties laikapstākļiem), ka (piemēram, augiem, dzīvniekiem) uzlabojas eksistences apstākļi
- rūdīt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) kļūst spēcīgāks, izturīgāks
- sviedrēt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) svīst (1)
- novadīt panākt, būt par cēloni, ka (kairinājums, impulss u. tml.) izplatās noteiktā virzienā (uz kurieni)
- šķobīt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, doma, uzskats, attiecības), parasti pakāpeniski, zaudē savu stabilitāti, noturību
- vairot panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, process, stāvoklis, īpašība) pakāpeniski kļūst intensīvāks, izpaužas spilgtāk
- spiest panākt, būt par cēloni, ka (kas) skar ko un iedarbojas uz to (parasti pakāpeniski) ar spēku
- slidināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) virzās pa, parasti slidenu, virsmu, ūdeni u. tml.
- pārslogot panākt, būt par cēloni, ka (ķermenis, tā daļa, arī psihe) tiek pārāk intensīvi nodarbināts
- noslogot panākt, būt par cēloni, ka (ķermenis, tā daļa, arī psihe) tiek pilnīgi, intensīvi nodarbināts
- mumificēt panākt, būt par cēloni, ka (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka) ķermenis netrūd
- spēcināt panākt, būt par cēloni, ka (organisms, ķermenis, to daļas) kļūst spēcīgs vai spēcīgāks
- uzkrāt panākt, būt par cēloni, ka (parasti psihisks stāvoklis) pakāpeniski kļūst spēcīgāks
- uzkrāt panākt, būt par cēloni, ka pakāpeniski atjaunojas, arī palielinās (fiziskie, arī garīgie spēki)
- sakopt panākt, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas, arī apģērbs) ir, parasti pilnīgi, tīrs, kārtīgs
- pārgādāt panākt, ka (kas) tiek pārnests, pārvests u. tml. (uz kurieni, pie kā, kur)
- virzīt panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) pārvietojas (noteiktā virzienā)
- noturēt panākt, ka (ķermenis, tā daļa) atrodas, paliek noteiktā stāvoklī
- nolaist panākt, ka (no ūdenstilpes) aizplūst viss ūdens vai tā dala; aizplūdinot ūdeni, panākt, ka ūdenstilpē pazeminās (līmenis)
- sakrāt panākt, ka (psihes, rakstura, personības īpašības, arī psihisks stāvoklis) pakāpeniski kļūst noturīgs, arī spēcīgs
- dancināt panākt, ka (zirgs) iet danceniski
- attīstīt panākt, ka izveidojas vai pilnveidojas (ķermenis, orgāni), veicināt augšanu un nobriešanu
- atvēsināties panākt, ka rodas vēsuma sajūta (par sakarsušu cilvēku); kļūt vēsākam (par ķermeni, ķermeņa daļām)
- aizlaidināt panākt, lai govs pakāpeniski aprautu pienu, lai govs pakāpeniski aizietu ciet
- pārdabūt panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) nokļūst, pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur), piemēram, lai strādātu
- zeltnātrīte Panātru (lūpziežu) dzimtas ģints ("Galeobdolon"), daudzgadīgs lakstaugs ar garu, stublāju, zobainām lapām un augšējās lapu žāklēs sēdošiem dzelteniem, divlūpainiem ziediem, tikai 1 suga
- lāpeniņa Pankūka, plācenis
- lāpenīša Pankūka, plācenis
- akosmisms Panteisma virziens: Dievs kā visvienība ir vienīgi īsteni esošais; pasaulei kā lietu daudzumam nav absolūtas realitātes: lietas ir tikai Dieva modifikācijas
- deflegmācija Paņēmieni destilāta sastāvdaļu daudzuma attiecību izmainīšanai - pārtvaicē iegūto tvaiku daļēja kondensēšana, iegūstot flegmu
- balneotehnika Paņēmieni un noteikumi peldes sagatavošanai
- hidrolokācija Paņēmieni, ar kuriem nosaka ķermeņa atrašanās vietu ūdenī, izmantojot no ķermeņa atstarotos skaņas signālus
- efekts Paņēmieni, līdzekļi šāda iespaida izraisīšanai
- mīcīšana Paņēmiens, kā senie dravnieki gatavoja sveces no mīksta vaska
- bitu iestarpināšana paņēmiens, ko izmanto datu pārraides protokolos pārraidāmo datu un starpkadru atdalītāju atšķiršanai un kas paredz pēc katriem pieciem vieninieku bitiem ievietot nulles bitu, tādējādi izslēdzot starpkadra atdalītāja parādīšanos neparedzētā vietā
- kvartēšana Paņēmiens, pēc kāda ņem beramo ķermeņu paraugus analīzei: paraugus, kas ņemti no dažādam kastēm, vietām u. tml., sajauc, nober vienādā slānī un sadala krusteniski 4 daļās (kvartē); no tām divas pretējās aizvāc, bet divas palikušās vēlreiz sajauc un vēlreiz sadala 4 daļās; tā dara, līdz daudzums samazinās līdz pārbaudei nepieciešamajam daudzumam
- perspektīva Paņēmienu kopums telpisku ķermeņu attēlošanai plaknē atbilstoši redzes uztverei; telpiska ķermeņa attēlojums ar šādiem paņēmieniem
- skulptūrmetode paņēmienu sistēma, kuru izmanto, lai palīdzētu indivīdam attēlot viņa domas, jūtas un pārdzīvojumus attiecībā uz ģimeni, sociālā darba komandu un citām sociālajām grupām, kurās cilvēks ir iesaistīts
- psilofīti Paparžaugu grupas nodalījums ("Psilophyta"), ļoti seni fosili augi ar dakšveidīgi zarotu stumbru, bez saknēm, reizumis arī bez lapām
- purvpaparde Paparžaugu nodalījuma dzimta ("Thelypteridaceae"), daudzgadīgs vienādsporu lakstaugs ar melnu, ložņājošu vai pacilu sakneni, \~30 ģinšu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- vairogpaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Aspidiaceae syn. Dryopteridaceae"), nelieli vai lieli daudzgadīgi vienādsporu (izosporu) lakstaugi, saknenis īss un stāvs vai tievs, ložņājošs, 25 ģintis, Latvijā konstatētas 3 ģintis; ozolpaparde
- sīkpaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Aspleniaceae"), pie kuras pieder augi ar rombiskām, apaļīgām vai eliptiskām lapu plūksnām un garenām sporangiju kopām
- ērgļpaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Hypolepidaceae"), daudzgadīgi lakstaugi ar garu ložņājošu sakneni, 6 ģintis, Latvijā konstatēta 1 ģints; hipolepu dzimta
- marsileja Paparžu nodalījuma dzimta ("Marsileaceae"), daudzgadīgi lakstaugi, dažādsporu ūdenspapardes vai mitru vietu papardes ar ložņājošu sakneni, 3 ģintis, 72 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints - pilulārija
- ozolpaparde Paparžu nodalījuma vairogpaparžu dzimtas ģints ("Dryopteris"), lakstaugs ar īsu, zemu sakneni un divkārt, trīskārt vai četrkārt plūksnainām lapām, Latvijā konstatētas 5 sugas
- rezerves ritenis papildu ritenis, kas paredzēts bojāta riteņa nomaiņai un ko vadā līdzi transportlīdzeklī
- skrejdzirnavas Papīra fabrikācijā apaļa sile ar slīpējamo akmeni papīra atkritumu apstrādāšanai
- plānēt Papīru vilkt caur līmes ūdeni
- ezofagoplikācija Paplašināta barības vada sašaurināšana, tā sienu gareniski sakrokojot
- sānu rezerves paplašināti vai padziļināti sāngrāvji ceļa brīvjoslās, lai iegūtu uzbērumu veidošanai vajadzīgo grunts daudzumu un novadītu no ceļa ūdeni
- pacirst Papļaut (nelieliem, sparīgiem vēzieniem)
- pacērtalēt Papļaut, papļaustīt (parasti nemākulīgi, īsiem vēzieniem)
- pacērtāt Papļaut, papļaustīt (parasti nemākulīgi, īsiem vēzieniem)
- pacertalēties Papļauties (parasti nemākulīgi, īsiem vēzieniem)
- pacertāties Papļauties (parasti nemākulīgi, īsiem vēzieniem)
- baigs par abstraktiem jēdzieniem
- varens par augiem, to daļām, arī par augu kopumu. Varena liepa. Vareni kļavas zari
- ķausis par biezu padevies ēdiens; biezenis
- kalsens par cilvēka ķermeni, tā daļām
- kalsnējs par cilvēka ķermeni, tā daļām
- taisns par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā dalām
- līks par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām
- slaids par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām
- slaiks par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām
- šmaugs par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām
- plakans par cilvēku vai dzīvnieku ķermeņa daļām, arī par dzīvnieku ķermeni
- vārgs par dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa dalām
- lokans par dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām
- lunkans par dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām
- trīcēt par dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām
- trīsēt par dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām
- tukls par dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām
- vijīgs par dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām
- kvaternioni par kompleksajiem skaitļiem vispārīgāka skaitļu sistēma, kas satur četras vienības, kurām der visi galvenie darbību likumi, izņemot reizināšanas komutativo likumu
- bezspēcīgs par ķermeni, tā daļām
- piegurt par ķermeni, tā daļām
- vājš par ķermeni, tā daļām
- aizklāt par mākoņiem, miglu, sniegputeni, dūmiem u. tml.
- garot par mitru ķermeni, apģērbu
- dziļš par rievām, brūcēm (ķermeni)
- kūpēt par sakarsušu, arī mitru ķermeni, tā daļām
- baigs par skaitāmiem, mērāmiem jēdzieniem
- dārdēt par sprādzieniem, artilērijas šāvieniem
- dunēt par sprādzieniem, artilērijas šāvieniem
- grandēt par sprādzieniem, artilērijas šāvieniem
- grandīt par sprādzieniem, artilērijas šāvieniem
- graut par sprādzieniem, artilērijas šāvieniem
- rībēt par sprādzieniem, artilērijas šāvieniem
- dedzināt par stipriem, asiem ēdieniem, dzērieniem, kodīgām zālēm
- aizritēt par šķidruma pilieniem
- pakrauja Pār ūdeni pārkarens, sakņains krasts
- eļļa par ūdeni vieglāks un tajā nešķīstošs taukains šķidrums, ko iegūst no dažiem augiem vai derīgajiem izrakteņiem
- ieskriet par vēju, puteni u. tml.
- aptumsums Parādība, kad kādu debess ķermeni aizsedz cits debess ķermenis vai kāds debess ķermenis ieiet cita debess ķermeņa ēnā
- valodas universālija parādība, kas sastopama visās vai gandrīz visās valodās, piemēram, visās valodās ir nomeni, darbības vārdi un vietniekvārdi (morfoloģiskās universālijas), visās valodās ir sakārtojuma sakars un saikļi (sintaktiskās universālijas), visās valodās ir īpašvārdi, frazeoloģismi, iespējama vārdu lietošana pārnestā nozīmē (leksiski semantiskās universālijas)
- zibeņot Parādīties zibenim, arī zibeņiem
- pārcepties pārāk ilgi pakļaut savu ķermeni saules iedarbībai; pārsauļoties
- vibiķis pārāk īss, nederīgs zedenis
- pārsmeldžots pārāk plāns vai izgatavots no pārlieku tieviem pavedieniem (īpaši par dziju)
- degvielas detonācija pārāk strauja degvielas sadegšana iekšdedzes motora cilindrā; motors darbojas neritmiski, dzirdami klaudzieni, samazinās jauda, un motora detaļām jāuzņem ievērojamas pārslodzes
- pajaukties Parakņāties (kur, pa kurieni), parasti meklējot ko
- Paraka Paraku, pilsēta Beninā
- protofibrillas Paralēli ejoši pavedieni muskuļu miofibrillās
- horizontāls Paralēls Zemes virsmai; līmenisks
- paralēlepipēds Paralēlskaldnis - ģeometrisks ķermenis, kura visas skaldnes ir paralelogrami
- noņemt Paralizēt (ķermeni, tā daļas)
- parameniscits Parameniska iekaisums
- parameniscīts Parameniska iekaisums
- Parapoļska Parapoļskas ieplaka - atrodas Krievijā, Kamčatkas novadā, starp Penžinas grēdu un Korjaku kalnieni, garums - 425 km, augstums - pārsvarā 150-200 m, purvi, ezeri, tundra, pundura ciedrupriežu audzes
- Foeniculum officinale parastā fenheļa "Foeniculum vulgare" nosaukumma sinonīms
- kazīts Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris"), kas aug brīvā dabā arī Latvijā, līdz 40 cm augsts augs stāvu, zarotu stublāju ar vairākiem nokareniem lieliem ziliem ziediem; audzē arī kā krāšņumaugu
- paparde Parastā sievpaparde ("Anthyrium filix-fenina")
- fenchels Parastais fenhelis ("Foeniculum vulgare")
- pienķimens Parastais fenhelis ("Foeniculum vulgare")
- Locusta migratoria parastais klejotājsisenis
- saranča Parastais klejotājsisenis ("Locusta migratorius")
- Meliicta athalia parastais pļavraibenis
- Clossiana selene parastais purvraibenis
- Gryllotalpa gryllotalpa parastais racējcircenis jeb zemesvēzis
- Aphantopus hyperanthus parastais samtenis
- Coenonympha pamphilus parastais sīksamtenis
- Hipparchia semele parastais silsamtenis
- stāvraksts Parastais, stateniskiem burtiem veidotais iespiedraksts
- lapu biete parastās bietes ("Beta vulgaris", arī "Beta cicla") varietāte ("convar. vulgaris syn subsp. cicla"), kuras šķirnes un varietātes audzē kā dārzeni, uzturā lieto lapu plātnes vai paresninātus lapu kātus; mangoldi
- šņirks parasti atkārtojumā, raksturo skaņas, kas rodas ar asu dzelzs griezni griežot (vai skrāpējot) kādu cietu materiālu, piemēram, akmeni
- sitenis parasti savienojumā "sīpolu sitenis": sīpolsitenis
- vēss parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar mēreni zemas temperatūras sajūtu
- silts parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar mēreni augstu, parasti patīkamu, gaisa temperatūru
- vēss parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar mēreni zemu temperatūru
- laisties parasti savienojumā ar "prom", "projām": doties prom (uz citurieni dzīvot, strādāt)
- muca parasti savienojumos "mucas vieta", "mucas sējums": laukuma mērvienība - aptuveni 0,52 vai 0,56 hektāri (senajā zviedru vai dāņu mērvienību sistēmā)
- mestrs parasti uz mūžu ievēlēts bruņinieku ordeņa priekšnieks un ordenim piederošo zemju valdnieks (viduslaikos Livonijā, Vācijā)
- veste parasti zem žaketes valkājams vīriešu apģērba gabals, kas sedz ķermeņa augšdaļu aptuveni krūšu kurvja joslā un kam nav apkakles un piedurkņu; šādas formas apģērba gabals sievietēm
- ikdienīgs Parasts, ikdienišķs
- hitridijsēnes Parazītiskas vai saprotrofiskas būtnes ("Chytridiomycota"), kuru ķermenis ir vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts taloms (micēlijs), mīt ūdenī, uz sauszemes, gan uz augiem gan dzīvniekiem
- blusa Parazītisku bezspārnu kukaiņu kārta ("Aphaniptera, Siphonaptera") ar sāniski plakanu ķermeni, reducētiem spārniem un garām, spēcīgām pakaļkājām \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 39 sugas, iespējams, ka ir \~50 sugu
- ankilostoma Parazītisku tārpu ģints nematodu klasē; parazitē divpadsmitpirkstu zarnā, piestiprinoties pie gļotādas; oliņas ar izkārnījumiem nokļūst augsnē, kur no tām attīstās kāpuri; trešās stadijas kāpuri iekļūst cilvēka organismā caur ādu vai ar dzeramo ūdeni un zarnās sasniedz dzimumgatavību
- veltēdājs Parazīts, liekēdis, dīkdienis
- veltēdējs Parazīts, liekēdis, dīkdienis
- veltēdis Parazīts, liekēdis, dīkdienis
- rumeles Paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni
- rumelēšanās Paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni
- rumulēšanās Paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni
- noguruma pārbaude pārbaude ar dažādiem ciklisko slogojumu veidiem uz speciāliem eksperimentāliem stendiem; visvienkāršāko pārbaudi izdara ar rotējošu stieni, kura viens gals nostiprināts rotējošā konsoles balstā, bet otrā galā pielikts nemainīgas slodzes spēks
- aizpekelēt Pārcelt, aizgādāt ar mantām, iedzīvi (uz kurieni, pie kā); aizkravāties
- pārnākt Pārcelties (uz kurieni, pie kā, kur, piemēram, dzīvot, strādāt)
- atkortelēties Pārcelties ar iedzīvi (šurp, uz šejieni)
- zem rokas pārdot (arī tirgoties) pārdot (tirgoties) slepeni, nelikumīgi
- apbrīna Pārdzīvojums, saviļņojums, kuru rada kas izcils, ievērojams, neikdienišķs un kurš izpaužas cieņā, godbijībā, arī pārsteigumā
- zvejas bāzeskuģis paredzēts zivju un citu zvejas objektu saņemšanai no zvejas kuģiem jūrā, zivju pārstrādāšanai un transportēšanai, zvejas kuģu apgādei ar degvielu, ūdeni u. c.
- stihomantija Pareģošana ar izteicieniem vai dzejas rindām, kam senos laikos ņēmuši Homēra, Vergilija u. c. rindas, bet vēlāk arī Bībeles pantus u. c.
- kapnomantija Pareģošana pēc dūmiem, kas no seniem laikiem vedama sakarā ar ziedošanu
- hidromantija Pareģošana pēc ūdens, piemēram, vērojot iemestā akmens radīto ūdens ņirboņu, diegā iesieta gredzena iemērkšanu traukā ar ūdeni u. tml.
- Simplona pāreja pāreja starp Peninu un Lepontijas Alpiem (fr. "Simplon", vācu "Simpeln", it. "Sempione"), Šveicē, augstums - 2005 m, autoceļš no Bernes (Šveicē) uz Milānu (Itālijā)
- drukns Paresns (augums, ķermenis, ķermeņa daļa)
- pārfrāzēt Pārgrozīt (parasti zināma, populāra dzejoļa, sakāmvārda, dziesmas u. tml.) vārdus, lai tie iegūtu citu pamatdomu, jēdzienisku saturu
- zemrindenis Parindenis
- miglot Pārklājot ar sīkiem šķidruma pilieniem (piemēram, stiklu), darīt (to) vāji caurredzamu, blāvu, nespodru
- aizmiglot Pārklājot ar ūdens pilieniem, padarīt vāji caurredzamu
- pierasot pārklāt (ko) ar sīkiem pilieniem lielākā daudzumā (par sviedriem)
- norasot pārklāt (par kā, piemēram, ūdens, sviedru pilieniem)
- rasot pārklāt (par sīkiem ūdens pilieniem, sviedru lāsēm)
- aprasināt pārklāt ar rasu, ūdens pilieniem
- aprasot pārklāt ar rasu, ūdens pilieniem; aprasināt
- norasināt pārklāt ar rasu; pārklāt (ko) - par (parasti ūdens) pilieniem; arī apsmidzināt
- aprasot pārklāt ar sīkiem pilieniem (par sviedriem)
- aizvilkt Pārklāt, piepildīt (ar sniegu, ledu u. tml.) - par vēju, puteni u. tml.
- pierasot Pārklāt, piepildīt (ko) - par rasu, ūdens pilieniem
- rasot pārklāties (piemēram, svīstot) ar sīkiem ūdens pilieniem, sviedru lāsēm
- apstruvēt pārklāties ar gļotām (tekot ūdenim); applekšēt, appūznīt
- vizēt pārklāties ar ļoti plānu ledus kārtu (par ūdeni)
- ierēpēt pārklāties ar netīrumiem, kas pakāpeniski ieaug ādā
- appilēt pārklāties ar piloša šķidruma lāsēm, pilieniem
- aizvirzties pārklāties ar plānu, zaļu plēvīti (par stāvošu ūdeni)
- aprasot pārklāties ar rasu, ar ūdens pilieniem
- rasoties pārklāties ar rasu, sīkiem ūdens pilieniem
- norasot pārklāties ar rasu; pārklāties ar kā (piemēram, ūdens, sviedru) pilieniem
- aizsvīst pārklāties ar sīkiem ūdens pilieniem (par stiklu); norasot
- pierasot Pārklāties, kļūt pilnam ar rasu, ar ūdens pilieniem
- pārkravāt Pārkraut (uz kurieni, pie kā, kur)
- recesīvais disģenitālais nanisms pārmantota disģenitāla nanosomija (visbiežāk sastopama Šveicē, Ungārijā un dažos Itālijas novados) (autosomāli recesīva pārmantošana); bērns piedzimst ar normālu augumu, mūža otrā gada laikā aizkavējas augšana; augšana turpinās līdz 40 g. vecumam, nepārsniedzot punduraugumu
- seksogēnais nanisms pārmantota dzimumdziedzeru attīstības anomālija kombinācijā ar punduraugumu (iespējams, dominanta, ar X hromosomu saistīta, arī autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās (disproporcionāls, mazs augums - pundura ķermenis ar pārmērīgi garām ekstremitātēm); mērena osteoporoze; gonadālā disģenēzija ir tikai dzimumbrieduma iestāšanās periodā; primāra amenoreja un neauglība, dzimumorgānu infantilisms (maksts, klitora hipoplāzija, olnīcu trūkums); kaunuma un padušu hipotrihoze, neattīstītas krūtis
- ahondroplastiskais nanisms pārmantotu anomāliju komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana): izteikta augšanas aizkavēšanās (punduraugums ar izteikti garu ķermeni un īsām ekstremitātēm); galvaskausa konfigurācija normāla; īsas rokas ar saīsinātiem pirkstiem, kuri izvietoti līdzīgi riteņa spieķiem; plaukstas un pirkstu locītavu hiperfleksibilitāte; elkoņa locītavu mazkustīgums; zvanveida krūškurvis
- pieplauvēties Pārmērīgi sadzerties ūdeni
- pārkūleniski Pārmetot kūleni, riteniski
- pundurbriedis Pārnadžu dzimtas neliels atgremotājs bez ragiem, dažkārt ķermenis klāts ar melniem vai brūniem plankumiem, 4 sugas tropos Āfrikā un Āzijā
- cūka Pārnadžu kārtas lauksaimniecības dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsām kājām (audzē gaļas ieguvei), kas vēsturiski izveidots pieradinot meža cūkas
- muskusbriedis Pārnadžu kārtas suga ("Moschus moschiferus"), bezragu dzīvnieks, kam ir spēcīgs ķermenis, gari ilkņi un pavēderē dziedzeri (tēviņiem), kuri izdala muskusu
- patvāris Pārnēsājama tējas gatavošanas ierīce, kurā ūdeni karsē ogļu kurtuve vai elektrisks sildītājs
- bezpakāpju pārnesumkārba pārnesumkārba, kurā pārnesumskaitļa maiņa notiek laideni, bez pakāpēm
- colla Pārnesums (piem., divritenim)
- izstrāvot Pārņemt (ķermeni, tā daļas) - parasti par sajūtām
- pušķmatu parodija parodiju suga ("Parodia penicillata")
- parove Parovis - skurstenis, kurā žāvē gaļu
- slīcināt Pārpludināt, pārklāt ar ūdeni
- noslīcināt Pārplūdināt, pārklāt ar ūdeni
- apslīcināt Pārplūdināt, pārklāt ar ūdeni (visu)
- pleksalģija Pārpūles stāvoklis, ko novēro pēc gariem pārgājieniem: sāpes nervu pinumu vietās, bezmiegs, uzbudināmība
- vērtums Pārraidīto ziņojumu informatīvā daļa, kurā nav ietverta ne ziņojuma sākuma daļa - vadības informācija, piemēram, ziņas par datus pārraidošo un uztverošo staciju, ziņojumu tipu un tā prioritātes līmeni, ne arī ziņojuma noslēgums ar identifikācijas vai vadības informāciju, kas atrodas datnes vai ziņojuma beigās
- caurruna Pārrunas, kuru gaitā kāds temats tiek iztirzāts pēc iespējas plašāk, parasti ar mērķi noskaidrot kāda zināšanu līmeni un uzskatus; bija izplatītas brāļu draudzēs Vidzemē 18. gs.
- deldēt mēli pārrunāt ko ikdienišķu, visur saskatot ko peļamu, aprunāt kādu
- pārņemt Pārsegt (sev, savam ķermenim)
- portaments Pārslīdēšana no vienas skaņas uz otru bez lēcieniem, ko var izdarīt dziedātāji, stīgu instrumenti un bazūne
- norimt Pārstāt (parasti pakāpeniski) - par vēju, lietu u. tml.
- norimt Pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties (par ierīcēm, mašīnām u. tml.)
- norimt Pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties vai kustēties
- stāties Pārstāt darboties, arī sākt darboties ar traucējumiem (par organisma daļām); kļūt vājākam, beigties, parasti pakāpeniski (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli)
- notecēt Pārstāt darboties, izbeidzoties nepieciešamajam atsperes saspriegumam (parasti par pulksteni)
- stāties Pārstāt darboties, parasti pakāpeniski (par ierīcēm, iekārtām u. tml.)
- stingt Pārstāt virzīties, kustēties, darboties un kļūt nekustīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
- sūtnis Pārstāvis, ko (piemēram, valsts, uzņēmums, organizācija) sūta (uz kurieni, pie kā, parasti ar noteiktu uzdevumu)
- aizkliegt Pārsteigt neēdušu (par dažu putnu kliedzieniem, kas pēc sena ticējuma vēstī ļaunu)
- zaleņa pārstrāde pārstrādei parasti izmanto tehnisko koku zaleni, kas satur dažādus piemaisījumus
- tartazīns pārtikas piedeva E102 (akmeņogļu darvas krāsa, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (no citrondzeltenas līdz oranžai), var veicināt astmu, nātreni, dermatītu u. c., nav ieteicams bērniem, kancerogēns
- saulrieta dzeltenais FCF pārtikas piedeva E110 (azokrāsviela, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (oranža vai dzeltena), var izraisīt astmu, nātreni, siena drudzi, vēdergraizes, hiperaktivitāti, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties, kancerogēns
- litolrubīns pārtikas piedeva E120 (dažās valstīs aizliegta), var izraisīt astmu, anafilaksi, siena drudzi, nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties
- košenils pārtikas piedeva E120 (var būt dzīvnieku izcelsmes, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (sarkana), var izraisīt astmu, anafilaksi, siena drudzi, nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties
- eritrozīns pārtikas piedeva E127, krāsviela (zilgani sārta), var izraisīt astmu, hiperaktivitāti, nātreni, mācīšanās grūtības, pastiprinātu jutīgumu pret gaismu
- indigotīns pārtikas piedeva E132, krāsviela (mēreni koši zaļa), var izraisīt alerģiskas reakcijas, astmu, hiperaktivitāti, sirds problēmas, nav ieteicams bērniem, kancerogēns; indigokarmīns
- kantaksantīns pārtikas piedeva E161g (parasti iegūst no beta karotīna, bet var būt arī dzīvnieku izcelsme; dažās valstīs aizliegts), krāsviela, sārta, var radīt vistas aklumu, ādas bālēšanu, jutīgumu pret spilgtu gaismu, recidīvu nātreni
- kalcija sorbāts pārtikas piedeva E203 (sintētisks, iegūst no sorbīnskābes), konservants, var veicināt nātreni, ādas kairinājumus, astmu, izsaukt alerģiskas reakcijas
- nātrija benzoāts pārtikas piedeva E211 (benzoskābes nātrija sāls), konservants, var veicināt astmu, nātreni, mutes un ādas kairinājumus, hiperaktivitāti, anafilaksi, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties
- kālija benzoāts pārtikas piedeva E212 (sintētiska viela, benzoskābes kālija sāls), konservants, var izraisīt astmu, nātreni, ekzēmu, alerģiskas reakcijas, kuņģa kairinājumu, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu
- kalcija benzoāts pārtikas piedeva E213, konservants, var izraisīt astmu, nātreni, hiperaktivitāti, ekzēmu, nav ieteicams bērniem
- nātrija etil-p-hidroksibenzoāts pārtikas piedeva E215 (sintētisks, iegūst no benzoskābes), konservants, var izraisīt astmu, mutes nejutīgumu, nātreni, kuņģa kairinājumu, alerģisku kontakta dermatītu
- propil-p-hidroksibenzoāts pārtikas piedeva E216, konservants, var veicināt astmu, nātreni, alerģiskas reakcijas, anafilaksi
- nātrija propil-p-hidroksibenzoāts pārtikas piedeva E217, konservants, var izraisīt astmu, nātreni, kuņģa kairinājumu, alerģisku kontakta dermatītu, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu
- metil-p-hidroksibenzoāts pārtikas piedeva E218, konservants, var izraisīt astmu, nātreni, alerģiskas reakcijas, ādas apsārtumu, niezi un uztūkumu, arī anafilaksi
- nātrija metil-p-hidroksibenzoāts pārtikas piedeva E219, konservants, var izraisīt astmu, nātreni, alerģiskas reakcijas
- nātrija hidrogēnsulfīts pārtikas piedeva E222, konservants, var izraisīt bronhiālo astmu, hronisku nātreni, ādas kairinājumu
- nātrija metabisulfīts pārtikas piedeva E223 (sintētisks, sērpaskābes nātrija sāls), konservants, var izraisīt astmu, siena drudzi, hronisku nātreni, kaitīgs ūdens organismiem
- kālija metabisulfīts pārtikas piedeva E224, konservants, antioksidants, var izraisīt astmu, nātreni, uzvedības problēmas, kuņģa kairinājumu, anafilaksi
- nātrija tetraborāts pārtikas piedeva E285 (aizliegts vai aizstāts lielākajā daļā valstu), konservants, toksisks, reti lieto pārtikas produktos, pastāvīga saskare var izraisīt ādas lobīšanos, krampjus un nieru mazspēju; bezkrāsaina kristāliska viela, kas karsējot līdz 400 Celsija grādiem pilnīgi zaudē ūdeni; boraks^1^
- karaja sveķi pārtikas piedeva E416, biezinātājs, stabilizētājs, var izraisīt astmu, nātreni, siena drudzi, dermatītu, samazina uzturvielu uzsūkšanos, var radīt kuģa kairinājumu
- panešana pārtikas produktu apstrādes veids; viens no panēšanas paņēmieniem, sagatavojot produktus cepšanai, ir produktu apviļāšana miltos vai rīvmaizē un sakultā olā
- E129 pārtikas uzlabotājs - alūra sarkanais AC, krāsviela, iespējamā iedarbība - kancerogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nātreni, alerģijas
- E123 pārtikas uzlabotājs - amarants, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nātreni, kancerogēns, var ietekmēt aknas, nieres
- E155 pārtikas uzlabotājs - brūnais HT, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt astmu, alerģijas, nātreni, var ietekmēt nieres, nav ieteicams bērniem, jāizvairās pret aspirīnu jūtīgiem cilvēkiem
- E1450 pārtikas uzlabotājs - cietes nātrija oktenilsukcināts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem
- E230 pārtikas uzlabotājs - difenils, bifenils, konservants, iespējamā iedarbība - var izraisīt acu un deguna kairinājumu, vemšanu, depresiju, toksiska iedarbība uz nierēm, elpošanas orgāniem, asinsrites orgāniem un nervu sistēmu
- E127 pārtikas uzlabotājs - eritrozīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - kanserogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nātreni, var iespaidot aknas, vairogdziedzeri, kuņģi, vairošanās funkciju
- E104 pārtikas uzlabotājs - hinolīna dzeltenais, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nātreni, vairākās valstīs (ASV, Japāna) aizliegts
- E120 pārtikas uzlabotājs - karmīnskābe, košenils, krāsviela, iespējamā iedarbība - anafilakse, astma, nātrene
- E124 pārtikas uzlabotājs - košenila sarkanais, kumačs, krāsviela, iespējamā iedarbība - kancerogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, siena drudzi
- E232 pārtikas uzlabotājs - nātrija o-fenilfenols, konservants, iespējamā iedarbība - kairina acis un ādu, vemšana, krampji
- E231 pārtikas uzlabotājs - ortofenilfenols, konservants, iespējamā iedarbība - kancerogēns, krampji, nelabums, iedarbojas uz CNS un aknām
- E128 pārtikas uzlabotājs - sarkanais 2G, krāsviela, iespējamā iedarbība - kancerogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nātreni, angioedēmu, var iespaidot kuņģi
- gardumot Pārtikt no svētkiem gatavotiem garšīgiem ēdieniem un dzērieniem
- novecot Pārtraucot augšanu, pakāpeniski zaudēt dzīvotspēju (par augiem, to daļām)
- novecoties Pārtraucot augšanu, pakāpeniski zaudēt dzīvotspēju (par augiem, to daļām)
- stāties Pārtraukt, parasti pakāpeniski, kustību, apstāties (piemēram, par transportlīdzekļiem, ierīcēm)
- progresējošais hipertrofiskais neirīts pieaugušiem pārtraukumaini plaukstu un pēdu jušanas un veģetatīvās inervācijas traucējumi; palpējami nervi ar sacietējumiem, kas pēc konsistences un sakārtojuma atgādina rožukroni; vēlāk arī motorikas traucējumi un muskuļu atrofija (no distālā gala); terminālās stadijās - paralīze; urīna un izkārnījumu nesaturēšana, impotence; elektrodiagnostiski - nervu deģenerācijas reakcija; cerebrospinālā likvorā mēreni palielināts olbaltumu daudzums
- atvīkšties pārvākties uz šejieni ar savām mantām
- migrācijas ceļš pārveidošanas soļu secība, kas ļauj organizācijai pakāpeniski un bez konfliktsituācijām pāriet uz jaunākām aparatūras un programmatūras versijām
- deformēt Pārveidot (fizikālu ķermeni), mainot tā formu un tilpumu, bet ne masu
- sadalīt Pārveidot (piemēram, kā plūsmu, kustību) tā, ka (tai) rodas vairāki atšķirīgi virzieni, vairākas funkcijas u. tml.
- pārakmeņoties Pārveidoties par minerālvielu, akmeni (par organiskām vielām); fosilizēties
- gazificēt Pārvērst (cieto kurināmo, piemēram, akmeņogles, degakmeni, kūdru) deggāzē
- izpeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem
- izpeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem
- piepeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem, arī par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz tiem
- ieskrieties Pārvietojoties pakāpeniski palielināt ātrumu līdz vajadzīgajam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- šūpoties Pārvietojoties, arī atrodoties uz vietas, vairākkārt svērt savu ķermeni, tā daļas turp un atpakaļ kādā virzienā vai kādos virzienos (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- stāvdrāzis pārvietošanās līdzeklis, ar kuru pārvietojas stāvot, parasti elektriskais skrejritenis
- gaita Pārvietošanās, ejot uz kurieni (cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- pārdzīt Pārvietot, pārbraukt (transportlīdzekli uz kurieni, pie kā, kur)
- pārvest Pārvietot, pārbraukt (transportlīdzekli uz kurieni, pie kā, kur)
- pārcelt Pārvietot, pārvest (uz kurieni, pie kā, kur)
- rāpties pārvietoties (virzienā uz augšu vai uz leju), pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni kādai virsmai un atbalstoties, aizķeroties (kur, aiz kā) ar kājām, _retāk_ ar asti (par dzīvniekiem)
- cilpot pārvietoties viegliem, straujiem lēcieniem (par dzīvniekiem); skriet (loku lokiem)
- aizblunkšķināt Pārvietoties, ar kārti sitot ūdeni un tādā veidā radot troksni
- pārdzīt Pārvirzīt, pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur) - par parādībām dabā
- dzīvnieku pasakas pasakas, kur galvenie varoņi ir dzīvnieki
- diskontpolitika Pasākumi, ar kuriem centrālā emisijas banka regulē īstermiņa saistību diskonta procenta lielumu (mainot diskonta procentu, regulē un ietekmē vekseļa kursu, cenu līmeni, naudas apgrozību, ārējo tirdzniecību, uzņēmēju peļņu, brīvo kapitālu ieplūšanu bankā vai valstī)
- grāmatvedības kontrole pasākumi, metodes un paņēmieni, ar kuru palīdzību uzrauga uzņēmuma līdzekļu saglabāšanu, saimniecisko darījumu atbilstību likumiem, uzņēmuma statūtiem un iekšējās kārtības noteikumiem, kā arī nodrošina grāmatvedības uzskaites informācijas pareizību
- ūdensapgāde Pasākumu komplekss patērētāju apgādei ar ūdeni
- ūdens apgāde pasākumu komplekss patērētāju apgādei ar ūdeni; ūdensapgāde
- profesionālā rehabilitācija pasākumu kopums, kas nodrošina profesionālo zināšanu un prasmju atjaunošanu vai attīstīšanu, arī jaunas profesijas apgūšanu, atbilstoši personas funkcionālo traucējumu veidam, smaguma pakāpei un iepriekš iegūtās izglītības un kvalifikācijas līmenim
- aseptika Pasargāšana no mikroorganismiem (dezinficējot ar fizikāliem vai ķīmiskiem paņēmieniem priekšmetus un vidi vai izolējot no inficētiem priekšmetiem)
- jūras ūdens pasaules okeāna ūdens, kurā dažādā koncentrācijā izšķīduši minerālsāļi un gāzes; jūras ūdeni raksturo galvenokārt tā sāļums, ko izsaka promilēs (vidēji 35 promiles)
- romantisms Pasaules uztvere, kam ir raksturīga īstenības idealizācija, negatīva attieksme pret ikdienišķo, tieksme pēc, parasti neaizsniedzama, ideāla; romantika
- buferis pasažieru vagonu mehāniskas ierīces ar elastīgiem elementiem (cilindriskām atsperēm, gumijas elementiem, hidrauliskiem amortizatoriem) vilciena kustības vai manevru laikā radušos garenisko spiedes un stiepes triecienspēku amortizēšanai
- pasīvējums Pasīva postenis bilancē
- pačirpstināt Paslaukt (mazpienigu govi)
- pa kaktiem paslepeni (runāt, čukstēties)
- iegumstīt Paslepeni iekaustīt
- salaipot Paslepeni sapulcēties
- slēpjus Paslepeni, slepus
- degradācija pasliktināšanās, pagrimšana, panīkums; pakāpeniska kvalitātes samazināšanās
- pārauši Pastalas auklas, kuras krusteniski satin ap kājau, lai nostiprinātu pastalu pie kājas
- pačukstēt Pastāstīt ļoti klusu (parasti slepeni)
- Aizputes apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizputes, Alšvangas, Apriķu, Basu, Cīravas, Dunalkas, Dzērves, Gudenieku, Jūrkalnes, Kalvenes, Kazdangas, Klosteres, Lažas, Nīkrāces, Rudbāržu, Sakas, Sieksātes, Ulmales un Valtaiķu pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Liepājas apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru
- Tukuma apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizupes, Annenieku, Bikstu, Blīdienas, Dzirciema, Engures, Grenču, Irlavas, Jaunpils, Lestenes, Matkules, Milzkalnes, Praviņu, Pūres, Remtes, Sēmes, Slampes, Smārdes, Struteles, Tumes, Vānes, Vecmoku, Zantes, Zebrenes un Zemītes pagastu, robežojās ar Rīgas, Jelgavas, Kuldīgas un Talsu apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
- Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu
- Dobeles rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Dobeles pilsētu, Auces pilsētu ar lauku teritoriju, Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vītiņu un Zebrenes pagastu, robežojās ar Saldus, Tukuma un Jelgavas rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Jelgavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Jelgavas pilsētu, Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, Cenu, Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Lielplatones, Līvbērzes, Ozolnieku, Platones, Sesavas, Sidrabenes, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Dobeles, Tukuma, Rīgas un Bauskas rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Kuldīgas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu
- Basu pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Gudenieku pagastā
- Jēkabnieku pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jelgavas novada Svētes un Zaļenieku pagastā
- Ūziņu pagasts pastāvēja līdz 19. gs. pēdējām desmitgadēm tagadējā Zaļenieku pagasta dienvidaustrumu daļā
- Abgunstes pagasts pastāvēja līdz 19. gs. pēdējām desmitgadēm tagadējā Zaļenieku pagasta teritorijas dienvidu daļā
- Adzes pagasts pastāvēja pirms 1. pasaules kara Aizputes apriņķī, teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Gudenieku pagastā un Aizputes novada Lažas pagastā
- lidojuma līmenis pastāvīga atmosfēras spiediena līmenis, kas noteikts attiecībā pret atmosfēras standarta spiediena 1013,2 hPa līmeni
- pats Pastiprina nojēgumu par patstāvīgu darbības darītāju, uz kuru norāda atgriezeniskais vietniekvārds
- pironinofilija Pastiprināta šūnu tieksme saistīt pironīnkrāsvielas, raksturīga šūnām ar augstu citoplazmatiskās ribonukleīnskābes līmeni
- grāvju racējs pašgājēja mašīna grāvju un tranšeju rakšanai – daudzkausu ekskavators uz kāpurķēžu traktora bāzes; lieto meliorācijā, ceļu būvē, inženiertīklu ierīkošanā
- sarkanā līnija pašvaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā noteiktā līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar likumiem, no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas
- patentzilais Patentzillais V - pārtikas piedeva E131 (akmeņogļu darvas vai azokrāsviela; dažās valstīs aizliegts), krāsviela (zilgani violeta), var veicināt astmu, anafilaksi, nātreni, hiperaktivitāti, alerģiskas reakcijas, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties
- psihogēnija Patoloģiskas, bet atgriezeniskas pārmaiņas psihē
- šķērsguļa Patoloģiski šķērsenisks (orgāna) stāvoklis
- balstvārds Patstāvīgs vārds, kam tekstā vai izteikumā ir svarīga informācija vai gramatiska nozīme; vārds, ap kuru veido jēdzieniski saistītu tekstu
- austrumu ortodoksālās Baznīcas patstāvīgu Baznīcu kopums, kuru aizbildnis ir ekumeniskais Konstantinopoles patriarhs
- Karabils Pauguraina augstiene Paropamiza priekškalnēs, Murgabas un Amudarjas upstarpā, Turkmenistānas dienvidaustrumos, augstums - līdz 984 m, virsma nolaidena dienvidu-ziemeļu virzienā, pustuksneši un tuksneši, stepe
- Badhizs Pauguraina augstiene Tedženas un Murgabas upstarpā, Paropamiza priekškalnēs, Turkmenistānā, augstums - līdz 1267 m
- kvarta Paukošanā - ceturtā pozīcija (viens no atvairīšanas un izklupiena paņēmieniem)
- špaga Paukošanas ierocis ar elastīgu trīsšķautņu asmeni, kam ir uzskrūvējams uzgalis
- zobens Paukošanas ierocis ar trapecveidīgu tērauda asmeni un ar rokturi, kam ir pirkstu aizsargs
- kavācija Paukošanas mākslā kustība, ko izdara ar asmens galu spirāles veidā ap pretinieka asmeni un roku, pēc tam seko dūriens
- nastenieks Paunenieks
- Roša robeža pavadoņa riņķveida orbītas minimālais rādiuss, kurā pavadoni vēl nesagrauj centrālā ķermeņa gravitācijas radītie paisuma spēki; milzu planētu gredzeni atrodas šīs robežas iekšienē
- izvadīt Pavadot būt klāt, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni)
- sadilt Pavājināties, parasti ļoti, arī pakāpeniski izbeigties (par psihisku stāvokli, tā izpausmi)
- pļūtenes Pavalkātas, izstaipījušās treniņbikses
- rumulas Pavasara atmodas rituāli un darbības - savstarpēja laistīšanās ar ūdeni, kad pirmo reizi dzina lopus ganos, uzsākta zemes aparšanu vai pēc mēslu talkas; pirmās ganu dienas svinēšana
- astronomiskie gadalaiki pavasaris, vasara, rudens, ziema - aptuveni vienu ceturtdaļu gada gari laika intervāli no ekvinokcijas līdz sekojošiem saulgriežiem vai otrādi
- ģērpsteles Pavedieni dzijā, kas paši griežas kopā
- uzstaipi Pavedieni, kas audumam iet garumā
- varietāte Paveida modifikācija, kas nesasniedz varianta līmeni (statusu); vēl neizveidojies variants, ko raksturo kāda izpausmes īpatnība
- pacienājums paveikta darbība, rezultāts --> pacienāt; ēdieni, dzērieni, ar ko pacienā (parasti viesi); arī cienasts
- saindējums paveikta darbība, rezultāts --> saindēt; stāvoklis, kad (piemēram, vidē, vielās, uz priekšmetiem) ir paaugstināta indīgu vielu, nevēlamu mikroorganismu koncentrācija, paaugstināts radiācijas līmenis
- pavērsties Pavērst savu ķermeni ar seju (pret ko, uz ko u. tml.)
- sabakarēt Pavest (meiteni), piesmiet
- celestīnieši Pāvesta Celestīna V 1254. g. dibināts mūku ordenis, turējās pie sv. Benedikta mācībām
- ošenieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Ošenieki" iedzīvotāji
- apdiegt Pavirši, ar lieliem dūrieniem (visapkārt) apšūt vai piešūt
- pārdurstīt Pavirši, lieliem dūrieniem nošūt
- apdrāzt Pavirši, nelīdzeni apdarināt
- padoties Pavirzīties, pārvietoties (kādā virzienā) - parasti par ķermeni, tā daļām
- izskalojums Pazeminājums vai dobums, kas radies, tekošam ūdenim izgraužot un aiznesot iežu materiālu
- piezemēt Pazemināt, padarīt ikdienišķu, parastu
- atplakt Pazemināties (par paaugstinātu ūdens līmeni)
- atkristies Pazemināties (parasti par ūdens līmeni); nokristies
- piezemēties Pazemināties, kļūt ikdienišķam, parastam
- noslīdēt Pazemināties, parasti pakāpeniski, lēni (par fizikāliem lielumiem, parasti par temperatūru)
- būtiska pazīme pazīme, kas ir nepieciešama un pietiekama jēdziena izpratnei un jēdzieniski atbilstošākā termina izvēlei
- būtiskā pazīme pazīme, kas ir nepieciešama un pietiekama jēdziena izpratnei un jēdzieniski atbilstošākā termina izvēlei
- izglītotība Pazīme, kas raksturo kāda cilvēka izglītības līmeni, to, cik viņš ir [izglītots]{s:545}
- atslepenot Paziņot, ka informācijai vai dokumentiem vairs nav slepenā klasifikācija un tie nav slepeni vai konfidenciāli
- Dienvidvidzeme pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 2 ainavapvidus (Kangaru mežaini un Vidzemes (Sudas-Madlienas-Vecbebru) nolaidas ārieni), un robežojas ar Piejūru, Gaujaszemi (Gaujavu), Vidzemes augstienes ainavzemi un Daugavzemi
- Ventaszeme pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 5 ainavapvidus gar Ventu no Lietuvas robežas aptuveni līdz Piltenei ietverot arī Puzes un Usmas ezeru apkārtni
- Aiviekstes zeme pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 9 ainavapvidus starp Daugavzemi, Dienvidvidzemi, Vidzemes augstieni, Gaujaszemi līdz Igaunijas robežai un Austrumlatgali un Latgales augstieni austrumos
- graduāls pēc grādiem, pakāpenisks
- uznirt pēc ieniršanas, iegrimšanas uzvirzīties ūdens virspusē (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- stingt pēc nāves kļūt (ķīmisku procesu rezultātā) stingam (3) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām
- sastingt pēc nāves kļūt (ķīmisku procesu rezultātā), parasti pilnīgi, stingam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
- bocca della verita pēc nostāstiem senie romieši zvērējuši, ieliekot roku "patiesības mutē" (liela maska), un nepatiesa zvēresta gadījumā vainīgais nevarējis roku izvilkt atpakaļ
- rumelēt pēc paražas aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās
- rumulēt pēc paražas aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās
- svilpēt vēju pēc seniem ticējumiem, svilpojot (arī svilpjot) panākt, ka sāk pūst vējš
- svilpēt vējamāti pēc seniem ticējumiem, svilpojot (arī svilpjot) panākt, ka sāk pūst vējš
- elementu gari pēc viduslaiku ticējumiem - gari, kas pārvalda dažādos elementus; zemes gari pārvalda zemi, undīnes - ūdeni, silfi - gaisu un salamandras - uguni
- Ievedne Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes, Malienas un Jaunannas pagastā, garums - 22 km, kritums - 80 m, iztek no Dūņenieka ezera uz dienvidaustrumiem no Alūksnes; Javane
- saules dūriens pēkšņa saslimšana (galvassāpes, vemšana, nespēks, kustību koordinācijas traucējumi), ko izraisa intensīva saules staru iedarbība uz kailu ķermeni, galvenokārt uz cilvēka galvu
- panikas lēkme pēkšņa, relatīvi īslaicīga intensīvas trauksmes epizode ar izteiktu simptomātiku, kaut arī nepastāv reāls apdraudējums vai redzams cēlonisks pamats; var ilgt aptuveni 10–30 minūtes, reizēm ilgāk
- iesist(ies) galvā pēkšņi apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem); izraisīties (par reibumu)
- iešauties pēkšņi ieskanēties (par starpsaucieniem)
- sastingt pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties, darboties un palikt nekustīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
- sist (arī sisties) galvā pēkšņi sākt reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem); pēkšņi izraisīties (par reibumu)
- sisties (arī sist) galvā pēkšņi sākt reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem); pēkšņi izraisīties (par reibumu)
- beijas pēkšņi un stipri vēja brāzieni, kas uznāk gk. ar lietu, sniegu, krusu un pērkona negaisu; Rietumindijas ūdeņos bieži arī skaidrā laikā
- pārcirst pēkšņi uzliesmot (tumsā) - piemēram, par zibeni
- lašējums Peldlīdzekļa apšuvuma planku (laižu) vai plātņu, pārlūzušu apaļkoku (arī metāla cauruļu) vai citu detaļu galenisks savienojums ar lašu
- klanīšanās Peldlīdzekļa gareniskās (rotācijas) svārstības ap šķērsasi, kuru rezultātā mainās galsvere (diferents)
- samitrinātā virsma peldlīdzekļa virsma, kas atrodas saskarē ar ūdeni un nosaka tā pārvietošanās ātrumu
- enkurboja Peldošs ķermenis, ko ar virvi, t. s. bojrepu, piesien pie enkura, lai norādītu tā vietu
- galvainais pelējums pelējums, kura pavedieni aug uz augšu un galotnēs veido apaļas lodītes
- makstene Pelēkā makstsēne ("Amanata vaginata", senāk "Amanitopsis vaginata"), himēnijsēņu klases atmateņu rindas mušmiru dzimtas ēdama lapiņsēne mēreni lielu pelēkbrūnu cepurīti, kam pamitra spīdīga virsa, un pagaru brūnu kātiņu, ap kura paplašināto pamatu diezgan liela maksts, gaļa balta un trausla
- Pericrocotus divaricatus pelēkais dzelkņspalvenis
- pušnis peles midzenis
- čura Peļķe, ar ūdeni pildīta neliela ieplaka (tīrumā, pļavā)
- laccophilus Peļķenieces
- punčing-bumba Penčingbols - piepūšama, bumbierveidīga ādas bumba, kuru ar šauro galu piekar pie platformas; noder bokseriem par treniņa rīku
- Austrumpendžāba Pendžabas dabas apgabala un vēsturiskā novada austrumu daļa Indijas ziemeļrietumos (aptuveni Pendžābas un Harjānas štata teritorija)
- pendžābu Pendžābu valoda - viena no indoeiropiešu valodām, kurā runā galvenokārt cilvēki, kas dzīvo vēsturiskajā Pendžābas reģionā, kas mūsdienās ir sadalīts starp Pakistānu un Indiju, tā ir viena no Indijas valsts valodām, kā arī sikhisma oficiālā valoda, tiek lēsts, ka šajā valodā runā aptuveni 110 miljoni cilvēku, un līdz ar to tā ir 11. vietā pasaulē pēc runātāju skaita
- penicillium Penicīliji - nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma monīliju dzimtas ģints
- Penicillium commune penicīliju suga, kas Latvijā atrasta lopbarībā
- Penicillium restrictum penicīliju suga, kas Latvijā atrasta lopbarībā
- Penicillium glaucum penicīliju suga, kas rada zaļo slotiņpelējumu
- Penicillium digitatum penicīliju suga, kas veido olīvzaļu pelējumu uz citrusu augļiem u. c. substrāta
- Penicillium italicum penicīliju suga, kas veido zilganu pelējumu
- Penicillium roquefortii penicīliju suga, ko izmanto Rokforas siera ražošanā
- Penicillium chrysogenum penicīliju suga, ko kultivē barotnēs penicilīna ieguvei
- Penicillium notatum penicīliju suga, ko kultivē barotnēs penicilīna ieguvei, Latvijā atrasta lopbarībā
- oksacilīns Penicilīna grupas antibiotika iekšķīgai lietošanai
- meticilīns Penicilīna struktūras antibiotika, ko parasti lieto gadījumos, ja mikroorganismi kļuvuši rezistenti pret citiem penicilīniem
- PPNG Penicilināzi producējošā "Neisseria gonorrhoeae" (angļu "penicillinase-producing "Neisseria gonorrhoeae"")
- PRSP Penicilināzrezistents sintētiskais penicilīns (angļu "penicillinase-resistant synthetic penicillin")
- penicilināze Penicilīnrezistentu mikroorganismu enzīms, kas inaktivē penicilīnu, to hidrolizējot
- benzilpenicilīns Penicilīns G, kas iedarbojas gk. uz gramnegatīvajām baktērijām, spirohetām, dažām patogēnajām sēnēm
- fenoksimetilpenicilīns Penicilīnu grupas medikaments, kas nezaudē aktivitāti gremošanas traktā un lietojams iekšķīgi
- peniophora Peniofora - himēnijsēņu klases kortīciju dzimtas ģints
- Peniophora junipericola penioforu suga, kas Latvijā atrasta uz kadiķiem
- Peniophora cinerea penioforu suga, kas Latvijā atrasta uz lazdu stumbriem un zariem
- Peniophora incarnata penioforu suga, kas Latvijā atrasta uz lazdu stumbriem un zariem
- Peniophora rufomarginata penioforu suga, kas Latvijā atrasta uz liepu zariem
- Peniophora quercina penioforu suga, kas Latvijā atrasta uz ozolu zariem
- dēsteklis Penis
- diciņa Penis
- diciņš Penis
- kankarpolis Penis
- purgalvītis Penis
- purggalvītis Penis
- stucele Penis
- lielais penitenciārijs penitenciārijas priekšnieks kardināls
- apgādnieka zaudējuma pensija pensija, ko izmaksā pārdzīvojušajam ģimenes loceklim, parasti atraitnei(-im) vai bārenim
- pentozazons Pentozes un fenilhidrazīna reakcijas produkts; lietoja pentozes identificēšanai un atdalīšanai no citiem monosaharīdiem
- kaziens Pēriens, sitieni
- fjumāres Periodiskas upes Itālijā, kas satur ūdeni tikai lietus sezonā, bet citā laikā sausas
- sesija Periodisks mācību posms (augstākajās un vidējās speciālajās mācību iestādēs), kad notiek ieskaites, eksāmeni; periodisks mācību posms (augstāko un vidējo speciālo mācību iestāžu neklātienes nodaļās), kad notiek kopīgas nodarbības, ieskaites, eksāmeni
- miglas signāls periodisks skaņas signāls, ko peldīdzekļi lieto miglā, tie var būt šāvieni, miglas taures pūtieni, sirēna, zvanīšana ar zvanu vai gonga sitieni
- dižbaroks Periods baroka attīstībā Itālijā aptuveni no 1620. g. līdz 1700. g., kas nomainīja agrīno baroku (1580.-1620. g.) un ievadīja vēlīno baroku (18. gs. 20. gadi)
- saross Periods, ar kādu aptuveni vienā un tai pašā secībā atkārtojas Saules un Mēness aptumsumi - 18 gadi un 11,3 diennaktis, šajā laikā notiek 42 vai 43 Saules aptumsumi un 28 Mēness aptumsumi
- novecošanas periods periods, kad dzīvnieks pakāpeniski zaudē savu saimniecisko derīgumu, samazinās tā produktivitāte
- pseidotēcijs Peritēcijam līdzīgs dažu asku sēņu augļķermenis
- apklauvēšana Perkusija - iekšējo orgānu izmeklēšana un to stāvokļa novērtēšana pēc skaņas, kas rodas, ja ar piesitieniem izraisa dažādu ķermeņa daļu audu vibrāciju
- izklauvēšana Perkusija - iekšējo orgānu izmeklēšana un to stāvokļa vērtēšana pēc skaņas, kas rodas, ja ar piesitieniem liek vibrēt dažādu ķermeņa daļu audiem
- vertikāls Perpendikulārs Zemes virsmai; statenisks
- mantikora Persiešu mitoloģijā sastopama būtne ar lauvas ķermeni un cilvēka seju, parasti ar sarkanu apspalvojumu, dažkārt minētas trīs zobu rindas, arī skorpiona dzelksnis astes galā
- pehlevi Persiešu valodas vidējais attīstības posms aptuveni no 2. gs. p. m. ē. līdz 7. gs.
- robežpārkāpējs persona, kas nelikumīgi, slepeni dodas pāri kādas valsts robežai vai raida šāvienus pāri kādas valsts robežai; robežas pārkāpējs
- robežas pārkāpējs persona, kas nelikumīgi, slepeni dodas pāri kādas valsts robežai vai raida šāvienus pāri kādas valsts robežai; robežpārkāpējs
- kvartīrmeistars persona, kas pārzina karaspēka izvietošanu pa dzīvokļiem (atbilstošā militārās pārvaldes nozare - kvartīrmeistaru dienests; vairākās armijās šā dienesta funkcijas pakāpeniski paplašinājās, ietverdamas dažādus karaspēka apgādes jautājumus, pārgājienu organizēšanu u. c.)
- abstinents persona, kas prasa atteikties no alkoholiskiem dzērieniem, aizliegt to ražošanu un pārdošanu
- probācijas klients persona, kura izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādē vai ir atbrīvota no brīvības atņemšanas iestādes pēc soda izciešanas un noslēgusi vienošanos ar Valsts probācijas dienestu par postpenitenciārās palīdzības saņemšanu, kā arī persona, kura nosacīti atbrīvota no kriminālatbildības, nosacīti notiesāta vai nosacīti pirms termiņa atbrīvota no pamatsoda, ja tai uzlikti Valsts probācijas dienesta likumā paredzētie pienākumi
- pseidopatriots persona, kura, šķietami aizstāvot dzimteni, patiesībā tai kaitē vai rīkojas pavisam citu, savtīgu mērķu vārdā
- honorāts persona, kuras godam vekselis intervenienta akceptēts
- pulksteņkalendārs Personālajā datorā izveidots iekšējais pulkstenis, kas rāda kā laiku, tā arī mēnesi un gadu
- dispensācija Personas atbrīvojums no pakļaušanās kādam baznīcas noteikumam vai no morālu saistību izpildīšanas, ko pāvesta vārdā piešķir speciāla garīga iestāde Romā - penitenciārijs
- Taotje personāžs ķīniešu vissenākajā mitoloģiskajā tradīcijā, viņa attēls parādās uz māla traukiem jau 18. gs. p. m. ē. un pakāpeniski zūd ap 3. gs. p. m. ē., tas bija ģeometriski uzzīmēta briesmoņa galva ar divām milzīgām, apaļām acīm, diviem spirālveida ragiem, diviem spārniem ausu vietā, ar reljefu degunu, kas precīzi dalīja attēlu, uz pieres atradās rombs vai kvadrāts
- izlaidība Personības īpašība, kurai raksturīgs zems morāles līmenis
- sociālā ievirze personības psihes struktūras elements, ko veido trīs galvenie komponenti: 1) kognitīvais (objektu izzinošās interpretācijas komponents); 2) emocionālais komponents; 3) izturēšanās komponents (gatavība darboties noteiktā veidā); kas kopā ir personības izturēšanās regulators un nosaka attieksmi pret sevi, otru cilvēku, grupu, notiekošajām parādībām
- spējraisis personiskās izaugsmes treniņš
- pesah Pesah svētki - vieni no vecākajiem ebreju svētkiem, sākumā kulta deja; svētku laiku noteica pēc Mēness - pavasara pilnmēness naktī pēc saules rieta
- Peterberg Pēterkalnes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
- etnomedicīna Pētījumi par tautā izplatītajiem dziedināšanas paņēmieniem un priekšstatiem par veselību un slimību
- klaudzeklis Pie durvīm, vārtiem piekārts neliels metāla stienis ar paresninājumu vienā galā (pieklaudzināšanai)
- grebines Pie ilkss piestiprināts robains metāla stienis atsaišu regulēšanai
- sienas pulkstenis pie sienas piekarināms pulkstenis
- sabriest Pieaugt, arī kļūt spēcīgam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa dalām)
- strobila Pieaugušais lentenis visā garumā (galva, kakls un posmi)
- skašķis piebūve vai palievenis (pie rijas), kur saved seru
- dochmijs Piecbalsienu pēda antīkā pantmērā ar 1. un 4. īsu, pārējiem gariem balsieniem; metriski daktila un jamba savienojums; lietots traģēdijās pacilāta satura dziesmai
- izslieties kājās piecelties, iztaisnojot, izstiepjot augumu, ķermeni
- Silavas ezeri pieci nelieli ezeri Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā un Jēkabpils novada Vīpes pagastā, 88,4-88,0 m vjl., izvietoti cits cita galā un savstarpēji savienoti: Pāķu, Gruženieku, Šumaņu, Garais un Silavu ezers
- vingrināties Piedalīties (parasti sporta) treniņos
- hipostazēt Piedēvēt abstraktiem jēdzieniem patstāvīgu eksistenci, vispārīgas īpašības un kvalitātes (piem., domāšanu, gribu), uzskatīt par patstāvīgiem objektiem
- pieraidīt Piediegt, sašūt lieliem dūrieniem
- drākelēt Piediegt; piešūt retiem dūrieniem
- drāklēt Piediegt; piešūt retiem dūrieniem
- trākelēt Piediegt; piešūt retiem dūrieniem
- uzgrasīties Piedraudēt (ar sitieniem), gatavoties sist
- panhromatizēt Piejaucot emulsijai attiecīgas vielas, paaugstināt (piemēram, fotoplates, fotofilmas) jutīgumu pret zaļiem, dzelteniem un sarkaniem stariem
- blakusvāģis Piekabe (ar vienu riteni) motocikla sānos
- Terekas-Kumas zemiene Piekaspijas zemienes dienvidrietumu daļa Priekškaukāza austrumos, Krievijas Stavropoles novadā, Dagestānas Republikā un Čečenijas Republikā, jūras un upju nogulumi, līdzens reljefs
- Čornije Zemļi Piekaspijas zemienes dienvidrietumu daļa starp Jergeņiem, Stavropoles augstieni, Volgas lejteci un Kaspijas jūras ziemeļrietumu krastu, Krievijas Kalmikijas Republikā, pustuksnesis, aitu ziemas ganības
- piedauzeklis Pieklīdenis
- piedaudzeklis Pieklīdenis; piedauzeklis
- nerītiskā zona piekrastes zona aptuveni šelfa robežās
- pluviose Piektais mēnesis franču revolūcijas kalendārā, aptuveni no 20. janvāra līdz 20. februārim
- piekūns Piekūnveidīgo kārtas dzimta ("Falconidae"), vidēja vai neliela auguma putns ar ļoti spēcīgu ķermeni un šauriem, smailiem spārniem, 3 apakšdzimtas, 10 ģinšu, 61 suga; Latvijā konstatēta apakšdzimtas ("Falconinae") 1 ģints, 6 sugas
- ērglis Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas ģints ("Aquila"), liels, plēsīgs putns ar masīvu ķermeni un gariem, platiem spārniem; 9 sugas, Latvijā sastopamas 3 sugas
- lija Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas ģints ("Circus"), plēsīgs dienas putns ar slaidu ķermeni, garām, tievām kājām, gariem spārniem un asti, \~10 sugu visās pasaules daļās, Latvijā sastopamas 4 sugas
- pietrepēt pielādēt (senu, pa stobru lādējamu šauteni)
- nolaisties no saviem augstumiem Pielāgoties (parasti uz neilgu laiku) kādu cilvēku zemākam (sabiedriskajam, izglītības u. tml.) līmenim
- piejūrēt Pieliet ar ūdeni
- cierenieks Pielūdzējs, kurš vēlas bildināt meiteni
- iebiezināti piena produkti piena produkti, kas iegūti, daļēji iztvaicējot ūdeni no piena, vājpiena, krējuma, paniņām, sūkalām vai jebkura šo produktu maisījuma, piem., iebiezināts piens ar cukuru, iebiezināts piens ar cukuru un kakao, iebiezināts sterilizēts piens
- burzakls Piena putra, ar ieburzītiem (ar karstu ūdeni aplietiem) rudzu vai miežu miltiem
- dzeltenā krimilde pienaiņu suga ("Lactarius scrobiculatus"), saukta arī par egleni
- tiesa pienākumi, pārdzīvojumi (cilvēka mūžā); arī liktenis
- daļa pienākumi, pārdzīvojumi u. tml. (cilvēka mūžā); arī liktenis
- piežūrēt Pienest (ūdeni)
- pieninieks Pieninieši
- Pieniņi Pieniņu ezers - atrodas Preiļu novada Rušonas pagastā, platība - 4,7 ha; Pieneņu ezers
- Pieneņu ezers Pieniņu ezers Riebiņu pagastā
- rekombinēts piens piens, kas iegūts, kombinējot dažādās attiecībās piena taukus un piena beztauku sausnu (ar ūdeni vai bez ūdens), lai atjaunotu nepieciešamo ūdens un sausnas attiecību
- galaktogrāfija Pienvadu rentgenizmeklēšana pēc kontrastvielas ievadīšanas
- smacētājs Piepe, kas attīstās gan uz zemes gan uz koku stādiem, īpaši priežu, piepes augļu ķermenis cieši ietver jaunās priedītes un tās nosmacē
- pielīmināt Piepildīt līdz malas līmenim (aizpildot trauku ar šķidrumu)
- pierietēt Piepildīties ar pienu (parasti par tesmeni); piepildīt tesmeni (par pienu)
- piežļurgt Piepildīties ar ūdeni, piemirkt
- sārtā vaskaine piepju sēņu grupas vaskaiņu ģints suga ("Peniophora incarnata")
- oranžbrūnā vaskaine piepju sēņu grupas vaskaiņu ģints suga ("Peniophora laeta")
- priežu vaskaine piepju sēņu grupas vaskaiņu ģints suga ("Peniophora pini")
- grubuļainā vaskaine piepju sēņu grupas vaskaiņu ģints suga ("Peniophora polygonia")
- ozolu vaskaine piepju sēņu grupas vaskaiņu ģints suga ("Peniophora quercina")
- salīst Pieplokot ar ķermeni (pie kā), savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem
- sanitārais kordons pierobežas postenis, kura uzdevums ir nepieļaut epidēmiju izplatīšanos
- piebrūzēt Piesārņot (tīru ūdeni)
- pievāļāt Piesārņot ūdeni vāļājoties tanjā (par cūkām)
- piedraņķāt Piesārņot, piemazgāt (ūdeni)
- ūdeņu pašattīrīšanās piesārņotu ūdeņu pakāpeniska attīrīšanās ūdensorganismu dzīvības procesu gaitā; ūdeņu pašattīrīšanās procesā piedalās galvenokārt aerobiskās baktērijas, sēnes, aļģes un dzīvnieki (zooplanktona un zoobentosa organismi)
- pieūdeņot Piesātināt ar ūdeni
- piekļaut Piespiest, arī pievirzīt (piemēram, ķermeņa daļu) savam ķermenim
- skuldurs Piestā grūstu miežu biezenis ar tauku piedevu, žāvētu cūkas asti un kājām
- parastā piestenīte piestenīšu suga ("Crucibulum laeve"), sēnes augļķermeņi gandrīz apaļi, vēlāk cilindriski, 0,5—1 cm augsti, sākumā okerdzelteni, vēlāk rūsganbrūni līdz melngani
- karstā piestrāde piestrāde, kuru veic uz stenda, darbinot spēkratus vai motoru ar pašu ražoto enerģiju, pēc aukstās piestrādes; šo piestrādi sāk, motoru darbinot bez slodzes (brīvgaitas režīmā), un turpina, pakāpeniski slogojot motoru ar stenda bremzēšanas iekārtu
- plastifikatori piesūcināšanas šķidrumi, kas iesūcas koksnes šūnu sieniņās un maina tās plastiskās īpašības
- modificējošais aģents piesūcināšanas šķīdums, kas iesūcas koksnes šūnu sieniņās, bet ķīmiski neiedarbojas uz koksnes komponentiem
- gumēt piesūcināt jeb impregnēt ar kaučuka šķīdumu, lai iegūtu materiālu, kas nelaiž cauri ūdeni, gāzes u. c.
- ūdinēties Piesūkties ar ūdeni
- dadiegt Piešūt ar lieliem dūrieniem
- datrākalēt Piešūt ar lieliem dūrieniem
- piemetināt Piešūt ar palieliem dūrieniem
- izblunkšķināties pietiekami sist pa ūdeni, līdz tas uzšļakstās
- izdukāties pietiekoši apmainīties ar dūru sitieniem
- piedziedzerēt Pietūkt (par tesmeni)
- rasināt Pievadīt ūdeni sīku pilienu veidā (augu virszemes daļām vai augsnei)
- pievilkties Pievilkt savu ķermeni (pie kā, kam klāt)
- Aizvolga Pievolgas austrumu daļa starp Volgu, Urāliem, Ziemeļuvāliem un Piekaspijas zemieni, Krievijā, no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam
- aizzvanīt Piezvanīt (kādam, uz kurieni)
- eļļas ietilpība pigmentu un pildvielu tehnisks raksturlielums, kas ļauj aptuveni novērtēt to saslapēšanai nepieciešamo eļļas daudzumu
- rietēt Pildīties ar pienu (par tesmeni); rasties tesmenī (par pienu)
- inkogrāfs pildspalva, kuras serdenis pildīts ar speciālu tinti rasēšanai
- pil. Pilieni
- pile Pilieni (2)
- gtt. Pilieni (latīņu "guttae")
- piles Pilieni (zāļu)
- līkons Pilieni pret ģīboni, krampjiem; Hofmana pilieni; atšķaidīts ēteris
- līkoniņš Pilieni pret ģīboni, krampjiem; Hofmana pilieni; līkons
- līkotiņš Pilieni pret ģīboni, krampjiem; Hofmana pilieni; līkons
- guta Pilieni pret vēdersāpēm, ko narkomāni injicē vēnā
- guttatim Pilieniem
- gutta cavat lapidem piliens izdobj akmeni
- appilināt Pilinot pārklāt ar šķidruma lāsēm, pilieniem
- nefālisms Pilnīga atturība no alkoholiskiem dzērieniem
- amigdalohipokampektomija Pilnīga vai daļēja galvas smadzeņu mandeļveida ķermeņa un jūraszirdziņa izgriešana, lai ārstētu deniņu daivas epilepsiju, kas nepakļaujas medikamentozai ārstēšanai
- piegulēt pilnīgi atbilst (ķermenim, tā daļām) pēc lieluma un formas (par apģērbu, apaviem); samērā cieši apņemt (ķermeni) - par apģērbu
- tāpatīgs pilnīgi atbilstošs, pilnīgi līdzīgs (parasti par jēdzieniem, spriedumiem); arī identisks
- kleistotēcijs pilnīgi slēgts dažu asku sēņu augļķermenis
- izkopt Pilnveidot, bagātināt, niansēt (garīgās vai fiziskās īpašības); izveidot tādu, kas atbilst augstākām prasībām, augstākam kultūras līmenim
- pieaugt Pilnveidoties, padziļināties (piemēram, par izglītības līmeni, prasmi, meistarību)
- saskarne EIDE pilnveidots saskarnes _IDE_ standarts, kas aptuveni 2 reizes palielina pārsūtīšanas ātrumu starp ārējo iekārtu un saskarnes adapteri un ļauj apkalpot četras ārējās iekārtas
- pagrieziens uz kalniņa (ranversmans) pilotāžas figūra – gaisakuģis kalniņa izpildes laikā pagriežas par 180° bez apgriešanās ap savu garenisko asi un pikēšanas kalniņam pretējā virzienā
- Andhoja pilsēta Afganistānas ziemeļu daļā, Turkmenistānas pierobežā, \~30000 iedzīvotāju
- Denisona pilsēta ASV ("Denison"), Teksasas štatā, 25500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Fīnikssitija pilsēta ASV ("Phenix City"), Alabamas štatā, 13570 iedzīvotāju (2014. g.)
- Fīniksa pilsēta ASV ("Phoenix"), Soltriveras krastos, Arizonas štata administratīvais centrs, 1,47 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Venisa pilsēta ASV ("Venice"), Floridas štatā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zīnija pilsēta ASV ("Xenia"), Ohaio štatā, 25900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Loreninge pilsēta Beļģijā ("Lo-Reninge"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mēnena pilsēta Beļģijā (fr. _Menin_, nl., vācu _Menen_), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 32700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Abomeja-Kalavi pilsēta Beninā (_Abomey-Calavi_), Beninas līča piekrastē
- Abomeja pilsēta Beninā ("Abomey"), valsts dienvidu daļā, 75200 iedzīvotāju (2006. g.)
- Kotonu pilsēta Beninā ("Cotonou"), valdības mītne un diplomātiskā galvaspilsēta, atrodas valsts dienvidos, Beninas līča piekrastē, 779300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Godome pilsēta Beninā, 178800 iedzīvotāju (2006. g.)
- Džugu pilsēta Beninā, 63600 iedzīvotāju (2002. g.)
- Boikona pilsēta Beninā, 66000 iedzīvotāju (2002. g.)
- Allada pilsēta Beninā, valsts dienvidu daļā
- Banikoara pilsēta Beninā, valsts ziemeļu daļā
- Paraku pilsēta Beninas centrālajā daļā ("Parakou"), 149800 iedzīvotāju (2002. g.)
- Aplahve pilsēta Beninas dienvidrietumos (_Aplahoué_), Togo pierobežā
- Angarandebu pilsēta Beninas ziemeļaustrumu daļā
- Bauresa pilsēta Bolīvijā, Beni departamenta austrumu daļā
- Bratunaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bratunac"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 21600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Breza pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Breza"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 14600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kakaņa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kakanj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Ženicas-Dobojas kantonā, 38900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Maglaja pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Maglaj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 25000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Miliči pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Miliči"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Srebrenika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Srebrenik"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 42800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Srebrenica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Srebrnica"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 15200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tešaņa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Tešanj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 46100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vareša pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Vareš"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 9600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Visoka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Visoko"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 41400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vlasenica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Vlasenica"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zenica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Zenica"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 73800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zvornika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Zvornik"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 12700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Žepče pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Žepče"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 31600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zavidoviči pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 40300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šekoviči pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 7800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pavlikeni pilsēta Bulgārijā ("Pavlikeni"), Veliko Tarnovas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Česke Velenice pilsēta Čehijā ("České Velenice"), Dienvidčehijas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Emalahleni pilsēta Dienvidāfrikā ("eMalahleni"), Mpumalanas provincē, 119500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Fierienihena pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Vereeniging"), Hautenas provincē 1400 m vjl., 66000 iedzīvotāju (2001. g.)
- Asosa pilsēta Etiopijā (_Āsosa_), Benišangula Gumiza kilila administratīvais centrs, 22700 iedzīvotāju (2007. g.)
- Bambesi pilsēta Etiopijā, Benišangula Gumiza kilila dienvidrietumu daļā
- Enēna-Bomona pilsēta Francijā ("Henin-Beamont"), Noras-Padekalē reģiona Padekalē departamentā, 26300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sendenī pilsēta Francijā ("Saint-Denis"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 106800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Senžēnī Lavāla pilsēta Francijā ("Saint-Genis-Laval"), Ronas-Alpu reģiona Rona departamentā, 20400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Aflao pilsēta Ganā (_Aflao_), Austrumu reģionā, Beninas līča (Vergu krasta) piekrastē
- Anloga pilsēta Ganā (_Anloga_), Voltas reģionā, Beninas līča piekrastē
- Apama pilsēta Ganā, Centrālajā reģionā, Atlantijas okeāna Beninas līča krastā
- Ada pilsēta Ganā, Lielās Akras reģionā, Beninas līča krastā
- Cageri pilsēta Gruzijā, Rača-Lečhumi un Lejassventijas reģionā, Chenisckali labajā krastā, 1800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Crikvenica pilsēta Horvātijā ("Crikvenica"), Piejūras-Kalnu županijā, 11100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Drniša pilsēta Horvātijā ("Drniš"), Šibenikas-Kninas županijā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Knina pilsēta Horvātijā ("Knin"), Šibenikas-Kninas županijā, 15400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Skradina pilsēta Horvātijā ("Skradin"), "Šibenikas-Kninas županijā, 3800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Šibenika pilsēta Horvātijā ("Šibenik"), Šibenikas-Kninas županijas administratīvais centrs, osta Adrijas jūras krastša, 46300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vodice pilsēta Horvātijā ("Vodice"), Šibenikas-Kninas županijā, 8900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bādžgīrāna pilsēta Irānā (_Bājgīrān_), Rezāvi Horasāna ostāna ziemeļos, pie Turkmenistānas robežas
- Sant'Arsēnio pilsēta Itālijā ("Sant'Arsenio"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2750 iedzīvotāju (2014. g.)
- Senigallija pilsēta Itālijā ("Senigallia"), Markes reģiona Ankonas provincē, 45000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Senize pilsēta Itālijā ("Senise"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Akvileja pilsēta Itālijas ziemeļos, Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, ~3,3 tūkstoši iedzīvotāju: Senās Romas laikos tā bija viena no lielākajām pilsētām reģionā ar aptuveni 100 tūkstošiem iedzīvotāju
- Ako pilsēta Izraēlā (_ʻAkko_), 47500 iedzīvotāju (2014. g.), zvejas osta Vidusjūras krastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta XV gs. p. m. ē., senatnē ievērojams tirdzniecības centrs Dienvidfeniķijā
- Atirivera pilsēta Kenijā (_Athi River_), Austrumu provinces dienvidrietumu daļā
- Avendo pilsēta Kenijā (_Awendo_), Ņanzas provincē
- Malindi pilsēta Kenijā ("Malindi"), osta Indijas okeāna krastā, 53800 iedzīvotāju (1999. g.)
- Marsabita pilsēta Kenijā ("Marsabit"), Austrumu provincē, 5000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Eldoreta pilsēta Kenijā, 195200 iedzīvotāju (2004. g.)
- Meru pilsēta Kenijā, 42700 iedzīvotāju (1999. g.)
- Bungoma pilsēta Kenijā, 44200 iedzīvotāju (1999. g.)
- Kitale pilsēta Kenijā, 63200 iedzīvotāju (1999. g.)
- Ruiru pilsēta Kenijā, 79700 iedzīvotāju (1999. g.)
- Mombasa pilsēta Kenijā, nelielā koraļļu salā Indijas okeāna piekrastē (ar kontinentu savieno dambji un tilts), Krasta provinces administratīvais centrs, 862100 iedzīvotāju (2006. g.)
- Kakamega pilsēta Kenijā, Rietumu provinces administratīvais centrs, 57100 iedzīvotāju (1999. g.)
- Ņeri pilsēta Kenijā, Vidusprovinces administratīvais centrs, 47000 iedzīvotāju (1999. g.)
- Garisa pilsēta Kenijā, Ziemeļrietumu provinces administratīvais centrs, 51000 iedzīvotāju (1999. g.)
- Kisumu pilsēta Kenijas rietumos ("Kisumu"), osta Viktorijas ezera austrumu krastā, 227100 iedzīvotāju (2004. g.)
- Nakuru pilsēta Kenijas vidienē ("Nakuru"), Riftveli provinces administratīvais centrs, 256300 iedzīvotāju (2004. g.)
- Tika pilsēta Kenijas vidienē, 82700 iedzīvotāju (1999. g.)
- Armenija pilsēta Kolumbijas Republikā (_Armenia_), Kindio departamenta administratīvais centrs, 278700 iedzīvotāju (2007. g.)
- Arguna pilsēta Krievijā, Čečenijas Republikā, \~15 km uz austrumiem no Groznijas, Argunas upes labajā krastā, 33200 iedzīvotāju (2014.g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Gudermesa pilsēta Krievijā, Čečenijas Republikā, 50000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šali pilsēta Krievijā, Čečenijas Republikā, 50400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Urusmartana pilsēta Krievijā, Čečenijas Republikā, 54200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ačhojmartana pilsēta Krievijā, Čečenijas Republikā; Teha Marta
- Groznija pilsēta Krievijā, Čečenijas Republikas administratīvais centrs, 280300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ačena pilsēta Ķīnā (_Acheng_), Heilundzjanas provincē, aptuveni 40 km uz dienvidaustrumiem no Harbinas
- Sūra pilsēta Libānā (arābu: صور, Ṣūr, feniķiešu: צור, Ṣur), senāk Tīra (ivritā: צוֹר, Tzor, grieķu: Τύρος, Týros; latīņu: Tyrus), Dienvidlibānas muhāfazā, 117100 iedzīvotāju (2003. g.)
- Abjāra pilsēta Lībijas ziemeļu daļā (_Al Abyār_, الأبيار), aptuveni 50 km uz austrumiem no Bengāzī, \~32500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Benī Mellāla pilsēta Marokas centrālajā daļā (angļu: "Beni-Mellal", arābu: "بني ملال", berberu: "ⴰⵢⵜ ⵎⴻⵍⴻⵍ"), reģiona administratīvais centrs, 193000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Sīdī Kāsima pilsēta Marokas ziemeļrietumu daļā, Kenitras reģionā, 75700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aneninoja pilsēta Moldovā (_Anenii Noi_), rajona administratīvais centrs, 11900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Speikenise pilsēta Nīderlandē (_Spijkenisse_), Dienvidholandes provincē, 72500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kromenī pilsēta Nīderlandē ("Krommenie"), Ziemeļholandes provincē, 17400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vāgeningene pilsēta Nīderlandē ("Wageningen"), Gelderlandes provincē, 37400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Badagri pilsēta Nigērijā (_Badagri_), Lagosas štata dienvidos, Beninas līča krastā
- Benina pilsēta Nigērijas dienvidos, Edo štata administratīvais centrs, 1398000 iedzīvotāju (2012. g.), dibināta XII gs., senās Beninas valsts galvaspilsēta
- Lagosa pilsēta Nigērijas Dienvidrietumos ("Lagos"), atrodas Beninas līča (Gvinejas līča daļa) salās un kontinenta piekrastē, 2. lielākā (aiz Kairas) Āfrikas pilsēta, 7938000 iedzīvotāju (2006. g.)
- Elporvenira pilsēta Panamā ("El Porvenir"), Kunajalas pamatiedzīvotāju komarkas administratīvais centrs, 15500 iedzīvotāju (2000. g.)
- Jeleņa Gura pilsēta Polijā ("Jelenia Gora"), Lejassilēzijas vojevodistē, 82800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1288. g.
- Seņava pilsēta Polijā ("Sieniawa"), Priekškarpatu vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1676. g.
- Peniši pilsēta Portugālē ("Peniche"), Leirijas apgabalā, 27800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sendenī pilsēta Reinjonas salas ziemeļu piekrastē ("Saint-Denis"), Indijas okeāna rietumu daļā, Francijas aizjūras departamenta administratīvais centrs, kā arī tāda paša nosaukuma apriņķa administratīvais centrs, 145000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lupeni pilsēta Rumānijas rietumos ("Lupeni"), Hunedoaras žudecā, 23400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sjenica pilsēta Serbijā ("Sjenica"), Centrālās Serbijas Zlatobiras apgabalā, 14100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Trstenika pilsēta Serbijā ("Trstenik"), Centrālās Serbijas Rasinas apgabalā, 15300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Jesenice pilsēta Slovēnijas ziemeļos ("Jesenice"), Goreņskas reģionā, Savas augšteces ielejā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Benikarlo pilsēta Spānijā ("Benicarlo"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 26600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Benidorma pilsēta Spānijā ("Benidorm"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 69000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Denja pilsēta Spānijā ("Denia"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 44500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Donbenito pilsēta Spānijā ("Don Benito"), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provincē, 36500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Inhenio pilsēta Spānijā ("Ingenio"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salas austrumu daļā, 29900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Plasensija pilsēta Spānijā ("Plasenica"), Estremaduras autonomā apgabala Kaseresas provincē, 41000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Puentehenila pilsēta Spānijā ("Puente Genil"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 30400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šatela-Sendenī pilsēta Šveicē (_Chatel-Saint-Denis_), Fribūras kantonā, 6300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Grīningene pilsēta Šveicē ("Grueningen"), Cīrihes kantonā, 3300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kēnica pilsēta Šveicē ("Koeniz"), Bernes kantonā, 39800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Baklana pilsēta Turcijā ("Baklan"), Denizli ilā, 2000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bekilli pilsēta Turcijā ("Bekilli"), Denizli ilā, 3300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bozkurta pilsēta Turcijā ("Bozkurt"), Denizli ilā, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Buldana pilsēta Turcijā ("Buldan"), Denizli ilā, 15900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Denizli pilsēta Turcijā ("Denizli"), ila administratīvais centrs, 516000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Honaza pilsēta Turcijā ("Honaz"), Denizli ilā, 10900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Jenidže pilsēta Turcijā ("Yenice"), Čanakales ilā, 7300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Jenidže pilsēta Turcijā ("Yenice"), Karabikas ilā, 9300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Jenidžeoba pilsēta Turcijā ("Yeniceoba"), Konjas ilā, 6900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Jenifakili pilsēta Turcijā ("Yenifakili"), Jozgatas ilā, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Jenimahalle pilsēta Turcijā ("Yenimahalle"), Ankaras ilā, 687000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Jenipazara pilsēta Turcijā ("Yenipazar"), Ajdinas ilā, 6700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Jenipazara pilsēta Turcijā ("Yenipazar"), Biledžikas ilā, 1000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kale pilsēta Turcijā ("Kale"), Denizli ilā, 8500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Senirkenta pilsēta Turcijā ("Senirkent"), Ispartas ilā, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Serinhisara pilsēta Turcijā ("Serinhisar"), Denizli ilā, 10500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tavasa pilsēta Turcijā ("Tavas"), Denizli ilā, 12600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sarajkeja pilsēta Turcijā, Denizli ilā, 18600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bejagāča pilsēta Turcijā, Denizli ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Akeja pilsēta Turcijā, Denizli ilā, 2700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Čameli pilsēta Turcijā, Denizli ilā, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Babadāga pilsēta Turcijā, Denizli ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Čala pilsēta Turcijā, Denizli ilā, 3900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Čardaka pilsēta Turcijā, Denizli ilā, 4700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Geneja pilsēta Turcijā, Denizli ilā, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Abadana pilsēta Turkmenistānā (_Abadan_), Ahala vilajetā, 35000 iedzīvotāju (1996. g.); Bezmeina
- Akdepe pilsēta Turkmenistānā (_Akdepe_), Dašoguzas vilajetā
- Joletena pilsēta Turkmenistānā ("Yoloeten"), Mari vilajetā, 37700 iedzīvotāju (2009. g.)
- Baharli pilsēta Turkmenistānā, Ahala vilajetā, 26800 iedzīvotāju (1996. g.)
- Tedžena pilsēta Turkmenistānā, Ahala vilajetā, 48700 iedzīvotāju (1996. g.)
- Balkanabata pilsēta Turkmenistānā, Balkanas vilajeta administratīvais centrs, 139000 iedzīvotāju (2004. g.); Nebitdaga
- Serdara pilsēta Turkmenistānā, Balkanas vilajetā, 51000 iedzīvotāju (1999. g.); Kizilarvata
- Tirkmenbaši pilsēta Turkmenistānā, Balkanas vilajetā, 87000 iedzīvotāju (2004. g.)
- Hazara pilsēta Turkmenistānā, Balkanas vilajetā, Kaspijas jūras austrumu krastā, Čelekenas pussalā
- Bereketa pilsēta Turkmenistānā, Balkanas vilajetā, Kopetdaga grēdas ziemeļrietumu atzara ieplakā, rajona administratīvais centrs, 24500 iedzīvotāju (2016. g.)
- Dašoguza pilsēta Turkmenistānā, Dašoguzas vilajeta administratīvais centrs, 210000 iedzīvotāju (2004. g.); Tašauza
- Boldumsaza pilsēta Turkmenistānā, Dašoguzas vilajetā, 29500 iedzīvotāju (1996. g.)
- Keneurgenča pilsēta Turkmenistānā, Dašoguzas vilajetā, 31800 iedzīvotāju (1996. g.)
- Tirkmenabata pilsēta Turkmenistānā, Lebapa vilajeta administratīvais centrs, 256000 iedzīvotāju (2004. g.); Čardžova; līdz 1940. g. - Čardžuja
- Magdanli pilsēta Turkmenistānā, Lebapa vilajetā, 27200 iedzīvotāju (1996. g.)
- Bašbedena pilsēta Turkmenistānā, Mari vilajeta dienvidu daļā, pie Afganistānas robežas
- Bajramali pilsēta Turkmenistānā, Mari vilajetā, 60000 iedzīvotāju (1999. g.)
- Mari pilsēta Turkmenistānā, tās dienvidu daļā, pie Murgabas upes un Karakuma kanāla, vilajeta administratīvais centrs, 159000 iedzīvotāju (2004. g.)
- Atamirata pilsēta Turkmenistānas austrumos (_Atamyrat_), Lebapa vilajetā, Amudarjas kreisajā krastā, 96700 iedzīvotāju (2011.g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g., līdz 1999. g. saucās - Kerki
- Serhetabata pilsēta Turkmenistānas dienvidos, Mari vilajetā, pie Afganistānas robežas, \~5200 iedzīvotāju (1991. g.)
- Amudata pilsēta Ugandā (_Amudat_), atrodas valsts austrumos, pie Kenijas robežas
- Talimardžana pilsēta Uzbekistānā, Kaškadarjas vilajeta dienvidos, pie Turkmenistānas robežas, 9900 iedzīvotāju (2004. g.)
- Lēningene pilsēta Vācijā (_Loeningen_), Lejassaksijas federālajā zemē, 12900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Greningene pilsēta Vācijā ("Groeningen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 3600 iedzīvotāju (2013.g.)
- Kēnigsvusterhauzene pilsēta Vācijā ("Koenigs Wusterhausen"), Brandenburgas federālajā zemē, 34200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kēnigsberga pilsēta Vācijā ("Koenigsberg in Bayern"), Bavārijas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kēnigsbrika pilsēta Vācijā ("Koenigsbrueck"), Saksijas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kēnigsbruna pilsēta Vācijā ("Koenigsbrunn"), Bavārijas federālajā zemē, 27500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kēnigzē-Rotenbaha pilsēta Vācijā ("Koenigsee-Rottenbach"), Tīringenes federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kēnigslutere pilsēta Vācijā ("Koenigslutter"), Lejassaksijas federālajā zemē, 15700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kēnigšteina pilsēta Vācijā ("Koenigstein (Saechsische Schweiz)"), Saksijas federālajā zemē, 2150 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kēnigšteina pilsēta Vācijā ("Koenigstein im Taunus"), Hesenes federālajā zemē, 16000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kēnigsvintere pilsēta Vācijā ("Koenigswinter"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 40000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lauda-Kēnigshofene pilsēta Vācijā ("Lauda-Koenigshofen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Markgreningene pilsēta Vācijā ("Markgroeningen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pēniga pilsēta Vācijā ("Penig"), Saksijas federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šēningene pilsēta Vācijā ("Schoeningen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tēnisvorste pilsēta Vācijā ("Toenisvorst"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 29200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Cēdenika pilsēta Vācijā ("Zehdenick"), Brandenburgas federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Cvēnica pilsēta Vācijā ("Zwoenitz"), Saksijas federālajā zemē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.)
- būvkontrole Pilsētas inženiera vai būvinspektora atbildība pārbaudīt rasējumus, izsniegt atļauju būvēt, inspicēt būves procesu un beidzot izsniegt apdzīvošanas atļauju
- tramvajs Pilsētas pasažieru (retāk kravas) [transporta]{s:2547} veids, kurā izmanto vagonus (aptuveni 80 pasažieriem), kas rit pa ielas (retāk zem ielām) izbūvētiem sliežu ceļiem; šādā transporta veidā izmantojamais [transportlīdzeklis]{e:57039}
- Kēpenika Pilsētas rajons ("Koepenick"), Vācijas galvaspilsētas Berlīnes dienvidaustrumos, platība 127,3 kvadrātkilometri, pilsētas zaļā zona ar ūdeņiem (Šprē, Dāme, Migelezers)
- Spīdzenieku pilskalns pilskalns Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Spīdzenieku mājām, ir \~26 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, datējums nav zināms
- Riekstu kalns pilskalns Cēsīs, Pils parkā, uz rietumiem no Cēsu viduslaiku pils, ir savrups, 14 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums - 50 x 25 m, 11.-12. gs. apdzīvojuši vendi, vēlāk izmantojis Zobenbrāļu ordenis
- Babrānu pilskalns pilskalns Jēkabpils novada Sēlpils pagastā pie Babrānu mājām, norobežots, austrumu-rietumu virzienā orientēts, 6-7 m augsts paugurs, plakums — iegareni apaļš (diametrs — \~50 m), kultūrslānī atrastās bezripas keramikas trauku lauskas un akmens darba cirvju fragmenti norāda uz apdzīvotību 1. gt. p. m. ē. un, iespējams 1. gt. 1. pusē
- Jadlovcu baterijas kalns pilskalns Krāslavas novada Kombuļu pagastā, Jadloviešu ciemā, pussalā Drīdža ziemeļu krastā, tas ir garens paugurs (augstums 10 m, garums 150 m, platums 30-50 m), kas ziemeļrietumu pusē lēzeni saplūst ar apkārtni, plakums 90 x 20 m, ispējams, ka neilgu laiku izmantots kā patvēruma vieta
- Ubānu pilskalns pilskalns Madonas novada Praulienas pagastā, Ilgas upītes gravas malā, ir reljefa pacēlums kura austrumu nogāze pret upīti ir \~25 m augsta, bet rietumu puses nogāzes lēzeni pāriet apkārtējos laukos, izmantots lauksaimniecības vajadzībām, un tā eventuālie nocietinājumi noarti, bijis apdzīvots \~10. gs.
- Muldenieku pilskalns pilskalns Neretas pagastā, \~300 m uz dienvidaustrumiem no Dumpju (bij. Muldenieku) mājām, reljefa pacēlums (augstums - 7-8 m, garums - 60 m, platums - \~30 m), ko ietver purvājs, kultūrslānis nav konstatēts, varbūtēja kulta vieta; Upurkalns
- Ģērķu Dievu kalns pilskalns Ogres novada Meņģeles pagastā pie Ģērķu mājām, ir iegarens uzkalns (garums \~30 m, platums \~20 m, augstums \~3 m) Ogres upes ielokā, kur vēl 19. gs. 80. gados bijis satrupējis liela ozola celms, otrs liels ozols (apkārtmērs \~5 m) tur audzis līdz 20. gs. 70. gadiem; pie ozoliem nesti ziedojumi dieviem, gk. ēdieni
- Dupurkalns Pilskalns Valdemārpils ziemeļaustrumu daļā, Valdemārpils-Vandzenes ceļa labajā pusē, \~250 m uz rietumiem no Sasmakas ezera, savrups 8-10 m augsts, iegarens paugurs ar samērā stāvām nogāzēm, plakums - \~30 x 50 m, kultūrslānis nav konstatēts, varbūt būtu atzīstams par pileni (patvēruma vietu) vai kulta vietu
- dūmainā piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe nebularis", syn. "Lepista nebularis"), saukta arī par liepeni, aug skuju koku un jauktos mežos, veido raganu apļus
- brūnkaklis Pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya ferina"), labi nirst, spēj ienirt līdz 5 m dziļumam, Latvijā sastopams bieži, ligzdo ūdenstilpju niedrājos; brūnkakla nirpīle
- peldpīle Pīļu dzimtas putns, kam ir garš, plakans knābis un kam raksturīga barības meklēšana svērteniskā stāvoklī, iegremdējot ūdenī galvu un ķermeņa priekšgalu
- vītene Pinums, pītenis
- pusmūžs Pirmā puse vai aptuvena pirmā puse (cilvēka) mūža (aptuveni piecdesmit gadi)
- Hermaņa Hēlevēga hronika pirmā Rīgas pilsētas hronika, aprakstīti 15. gs. 20. - 80. g. notikumi, bet galvenā tēma ir Rīgas pilsētas cīņa pret tai uzspiesto Salaspils līgumu (1452. g.), ar kuru pilsēta tika pakļauta 2 feodālo senioru - Rīgas arhibīskapa un Livonijas ordeņa - kundzībai
- Rigvēda Pirmais zināmais indiešu literatūras piemineklis, gk. reliģisku himnu krājums; vēdu senākā, nozīmīgāk daļa; sacerēta starp 1500. un l300. g. p. m. ē., nozīmīgs avots senindiešu vēstures un mitoloģijas izpētei
- pahinēma Pirmās mejotiskās dalīšanās profāzes stadija, kad homoloģiskās hromosomas sašķeļas gareniski un katrs bivalents pārvēršas tetrādē, kas sastāv no četrām hromatīdēm
- puruša Pirmcilvēks senindiešu mitoloģijā; no viņa radušies kosmosa elementi, Visuma dvēsele, "es"; mūžīgais, ar apziņu apveltītais, bet inertais pirmsākums, kas savienojumā ar sākotnējo substanci (prakriti) ir lietu pasaules un attīstības sākums
- Kenorlenda Pirms 2,7-2,4 miljardiem gadu izveidojies superkontinents, kas sastāvēja no tagadējās Ziemeļamerikas, Grenlandes, Baltijas, Skandināvijas, Rietumaustrālijas un Āfrikas daļām un pastāvēja aptuveni 300 miljonus gadu
- aizcietināt pirms laika pakāpeniski pārtraukt slaukt govi, lai tā vairs nedod pienu
- PMS Pirmsmenstruālais sindroms - specifiska sievietes organisma reakcija, kas parādās apmēram piecas dienas pirms menstruācijām, kad strauji krītas estrogēna līmenis un strauji pieaug progesterona līmenis
- namīns Pirts priekštelpa (kur novieto drēbes, silda ūdeni)
- sauna Pirts, kas sastāv no lāvas telpas, dušas telpas, atpūtas telpas un peldbaseina (ar aukstu ūdeni) un kur ir augsta temperatūra, sauss gaiss; somu pirts
- somu pirts pirts, kas sastāv no lāvas telpas, kur ir augsta temperatūra un sauss gaiss, dušas telpas, atpūtas telpas un peldbaseina (ar aukstu ūdeni); sauna
- pārlakstīt Pīt vīzes ar pārlēcieniem, t. i. neverot lūkus pēc kārtas, katrā otrā vai trešā starpā
- pītnis Pītenis
- pjezoelements Pjezoelektriska materiāla (galvenokārt pjezokeramikas) vienkāršas ģeometriskas formas detaļa (piemēram, stienis, plāksne, disks, gredzens), kam uz noteiktām virsmām uzklāti elektrodi
- plācens Plācenis
- slokātne Plācenis ar pildījumu
- slokātnis Plācenis ar pildījumu; pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu
- karaša Plācenis no rupjiem tumšiem miltiem (igauņu "karask" - rausis, plācenis)
- plainis Plācenis no rupjmaizes ar siļķi
- jaunpienplācenis Plācenis, kura mīkla iejauta ar jaunpienu
- lāpeniņš Plācenis, pankūka
- beīgelis Plācenis, pīrāgs
- kampuka Plācenis, rausis
- ķirdavacka Plācenis, rausis
- ļapuška Plācenis, rausis
- lepetka Plācenis, rausis
- skava Plakana, parasti leņķveidīgi vai lokveidīgi saliekta, detaļa, arī stienis ar nostiprinātiem galiem, piemēram, cauruļu nostiprināšanai, koka siju, pāļu u. tml. sastiprināšanai
- strūga Plakandibena upju kuģis kravu pārvadāšanai (Austrumeiropā aptuveni no 11. līdz 18. gadsimtam)
- monoģenētiskie sūcējtārpi plakano tārpu klase, \~900 sugu, Latvijā 37 sugas, ķermenim lapas vai mēles, retāk ieapaļa forma, kaudālajā daļā atrodas piestiprināšanās disks, uz kura ir 10-20 hitinizēti kāsīši, dažreiz arī piesūcekņi, tārpi līdz 10 cm gari, dažas formas līdz 40 cm
- sūcējtārpi Plakantārpu tipa klase ("Trematoda"), parazītisks tārps ar plakanu, lapveidīgu ķermeni un diviem piesūcekņiem, >4000 sugu, Latvijā konstatēts >130 sugu; trematode
- skropstiņtārpi Plakantārpu tipa klase ("Turbellaria"), kuras pārstāvjiem ķermeni klāj skropstiņas, \~12 kārtas, \~3000 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu
- Ziemeļbaikāla kalniene plakanvirsas grēdu sistēma Dienvidsibīrijas kalnājos, starp Stanovaja kalnieni un Ļenas un Vitimas ielejām, Krievijas Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, vidējais augstums - 1000-1600 m, maksimālais - 2514 m (Iņaptuka kalns)
- šķēlējplakne Plakne, kas nošķeļ ģeometrisku ķermeni
- sektors Plaknes figūra, ko ierobežo divi stari, kuri iziet no kāda punktu ārpus līknes un krusto to, un līknes loks starp abiem krustpunktiem; ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo koniska virsma ar virsotni ārpus dotās virsmas un tās izšķeltā dotās virsmas daļa
- slēpes Plāksnes veida (koka, plastmasas, metāla) ierīces, kas palielina atbalsta laukumu un atvieglo pārvietošanos vai pārvietošanu, piemēram, pa sniegu, staignu vietu, ūdeni
- ciparnīca Plāksnīte (pulkstenim) ar apzīmētām iedaļām, pār kurām virzās rādītāji
- blūžģināt Plakšķināt ūdeni, lai sadzītu zivis tīklā
- spārns Plākšņveida vai profilēts elements mijiedarbībai ar apkārtējo vidi (parasti gaisu, ūdeni)
- spodrpape Plāna, stipra, no šķiedras izstrādāta dzelteni brūngana pape ar spīdīgi gludu virsu; to liek starp gludināmajām loksnēm pirms vai pēc iespiešanas
- sateka Plāneniece
- makula Plankums; dermatoloģijā norobežots, krāsas ziņā atšķirīgs ādas laukums, kas nepārsniedz apkārtējo līmeni
- plānotā profilaktiskā sistēma Plānotu tehnisku un organizatorisku pasākumu kopums, ko veic, lai panāktu, ka spēkrati būtu apkopti, optimāli ilgstoši izmantojami un labā tehniskā kārtībā. Sistēmas galvenie darbību veidi ir spēkratu piestrāde un sagatavošana ekspluatācijas uzsākšanai; plānotas tehniskās apkopes; periodiskas tehniskās apskates; spēkratu sagatavošana un pārkārtošana darbam dažādos apstākļos un ar dažādām tehnoloģijām; spēkratu glabāšana. Sistēmā ietilpstošos pasākumus reglamentē rūpnīcu instrukcijas, valsts noteikumi un tehnoloģiskās prasības
- bambarzīds Plāns audums ar ievilktām zīda joslām, pavedieniem
- pleda Plāns miežu miltu plācenis
- uzvārīšanās plānsieniņu pūslīšu veidošanās uz emaljas vai glazūras virsmas
- reaktoplasti Plastmasas, kuru galvenā sastāvdaļa ir neatgriezeniski cietējoši oligomēri
- antreprīze Plašā nozīmē katrs uzņēmums; šaurākā nozīmē - ekonomisko un juridisko attiecību kopība, kas rodas starp uzņēmēju (antreprenieri) un dažādām personām vai iestādēm sarīkojot literārisku, mūzikālu vai zinātnisku darbu publiskus priekšnesumus
- sineklīze Plaša, lēzeni ieliekta platformu struktūra ar biezu nogulumiežu segu
- komplekss plašākā nozīmē – nestabils savienojums, ko apgriezeniski veido ar kovalentām saitēm nesaistītas citu savienojumu molekulas; šaurākā nozīmē – jebkura nestabila, reakcijas gaitā no divām citām daļiņām radusies molekula, kas noārdās par reakcijas beigu produktu
- rauts Plašas, greznas viesības, parasti ar daudziem ēdieniem un alkoholiskiem dzērieniem
- serīri Plaši, līdzeni akmeņu vai šķembu tuksneši reljefa pazeminājumos Ziemeļāfrikā, kas veidojušies, vējam izpūšot smiltis, mālu un granti
- zivju lentenis platais lentenis
- Diptyllobotthrium latum platais lentenis
- šķirbgalvis Platais lentenis ("Diphyllobotthrium latum", senāk "Bothriocephalus latus")
- Lundas plato plato Āfrikas centrālajā daļā, Angolā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasajas un Zambezi ūdensšķirtne, augstums — līdz 1300-1600 m, kāpļaini pazeminās Kongo ieplakas, lēzeni — Kalahari ieplakas virzienā
- Obščijsirts Platoveida augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumos, gar Piekaspijas zemienes ziemeļu robežu, Krievijā un Kazahstānā, garums - 500 km, rietumu-austrumu virzienā pakāpeniski paaugstinās līdz 405 m, veido ūdensšķirtni starp Volgas un Urālas upi
- brucināt Plaucēt (ar verdošu ūdeni)
- plaudeniskis Plaudeniski
- plauteniski Plaudeniski
- aplausi Plaukstu sišana, arī sitieni, paužot atzinību, sajūsmu, uzmudinājumu u. tml.
- plauktene Plauktenis
- I transkobalamīns plazmas glikoproteīns, ko sintezē granulocīti; veido kompleksu ar lielāko endogena kobalamīna daļu; tā trūkums pazemina kobalamīna līmeni serumā, bet nerada vielmaiņas traucējumus; koncentrācija ir palielināta mieloproliferatīvo traucējumu gadījumā
- plenice Plenica
- lācis Plēsēju kārtas dzimta ("Ursidae"), kurā ietilpst lieli dzīvnieki ar masīvu ķermeni, biezu apmatojumu, īsu kaklu, strupu asti, 6 ģintis, 7 sugas, Latvijā sastopams tikai brūnais lācis, 21. gs. sākumā \~10 īpatņi
- kaķis plēsēju kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli, vidēji un nelieli dzīvnieki ar spēcīgu, slaidu, vijīgu ķermeni, strupu, apaļu galvu, stipriem, līkiem, asiem, ievelkamiem nagiem; 4 ģintis, 36 sugas, Latvijā 1 ģ. 1 s. - lūsis; kā mājdzīvnieks tiek turēts mājas kaķis
- lūsis Plēsēju kārtas kaķu dzimtas suga ("Lynx lynx", senāk "Felis lynx"), vidēji liels dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, īsu asti un ausīm, kurām ir pagari apmatojuma pušķi; Eirāzijas lūsis
- leduslācis Plēsēju kārtas lāču dzimtas dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar masīvu ķermeni, vidēji garām kājām, ļoti īsu asti un baltu apmatojumu
- polārlācis Plēsēju kārtas lāču dzimtas dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar masīvu ķermeni, vidēji garām kājām, ļoti īsu asti un baltu apmatojumu; leduslācis
- cauna Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas ģints ("Martes"), vidēja lieluma dzīvnieks ar slaidu ķermeni, īsām kājām un pagaru asti
- vilks Plēsēju kārtas suņu dzimtas suga ("Canis lupus"), dzīvnieks ar spēcīgi attīstītu ķermeni, garām, spēcīgām kājām, garu, kuplu asti un stāvām ausīm ar melnu apmali
- piraija Plēsīga karpu dzimtas zivs (Dienvidamerikā) ar spēcīgiem žokļiem, asiem zobiem un līdz 60 centimetriem garu ķermeni
- raptorekss Plēsīgs dinozaurs, kas dzīvojis aptuveni pirms 125 miljoniem gadu
- ādiņa Plēvīte, kas (piemēram, atdziestot) veidojas uz šķidrākiem ēdieniem traukā; garoziņa
- ādīna Plēvīte, kas (piemēram, atdziestot) veidojas uz šķidrākiem ēdieniem traukā; garoziņa
- tīkllapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Pamphiliidae"), kukainis, kam ir raksturīgs samērā plats ķermenis, plakans vēders, liela galva un kas veido tīklojumus uz kokaugiem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas
- smilšbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Andrenidae"), vidēji lieli, tumši plēvspārņi, kuru ķermeni (garums - 7-15 mm) blīvi klāj matiņi, dzīvo lielās kolonijās, alas veido augsnē gk. atklātās, smilšainās vietās, Latvijā konstatētas 63 sugas
- zīdbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Colletidae"), sīki līdz vidēji lieli plēvspārņi, kuru ķermenis (garums - 4-15 mm) var būt gan kails, gan blīvi klāts ar matiņiem, Latvijā konstatētas 24 sugas
- kameņlapsene plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Mutillidae"), kukaiņu ķermenis (garums - 5-15 mm) klāts ar īsiem matiņiem, Latvijā konstatētas 2 sugas; biežāk sastopamā suga ir "Mutilla marginata", kuras kāpuri parazitē kameņu kāpuros
- pliksis Plicis - karpveidīgo kārtas līdz 30 centimetriem gara saldūdens zivs, kurai ir no sāniem saplacināts ķermenis un vidēja lieluma zvīņas; pliksnis
- plideniski Plideniski iet - plidenēt
- plīškas Plīkšķi, plīkšķieni
- pludurēt Plivināties, ar grūtībām virzoties uz priekšu (piem., pa ūdeni)
- pludurot Plivināties, ar grūtībām virzoties uz priekšu (piem., pa ūdeni)
- kazbārde Plostbārdis – asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar zarainu stumbru un dzelteniem ziediem
- plukšķināt Plucināt 1(1) - raujot, ar rāvieniem dalīt nost (vilnu)
- renklode Plūmju šķirne, kam raksturīgi violeti, zaļi vai dzelteni augļi; šīs šķirnes plūme
- olplūme Plūmju šķirne, kurai raksturīgi lieli dzelteni augļi; šīs šķirnes plūme
- pluncināt Pluncināt ūdeni - dauzīt ūdeni ar rokām
- piču-paču Plunčāties pa ūdeni
- žūrāties Plunčāties pa ūdeni, saslapināties
- pladerēties Plunčāties, sist pa ūdeni
- pločkāties Plunčāties; arī darīt (ko), šļakstinot ūdeni
- plonckāties Plunčāties; arī darīt (ko), šļakstinot ūdeni
- kāpties Plūst (parasti atpakaļ) - par ūdeni, viļņiem, ūdenstilpi
- velties Plūst ūdenstilpē, parasti strauji, viļņojot, mutuļojot (par ūdeni)
- skaloties Plūst, parasti atsitoties pret ko (piemēram, par ūdeni, viļņiem)
- urgt Plūst, radot paklusas, skanīgas skaņas (par ūdeni, ūdensteci); plūstot radīt paklusas, skanīgas skaņas; atskanēt šādām skaņām; urdzēt
- urdzēt Plūst, radot paklusas, skanīgas skaņas (par ūdeni, ūdensteci); plūstot radīt paklusas, skanīgas skaņas; atskanēt šādām skaņām; urgt
- applūsma Plūstoša ūdens vai gāzes kārta, kas apņem kustībā esošu ķermeni
- atplūst Plūstot atvirzīties šurp (par ūdeni, gaisu u. tml.); plūstot atvirzīties (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.)
- pačalot Plūstot neilgu laiku, mazliet radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, ūdeni u. tml.)
- izurgot Plūstot padarīt (ko) rievainu, nelīdzenu (par ūdeni)
- pārplūst Plūstot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur)
- pārslīdēt Plūstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par ūdeni
- izgrauzties Plūstot radīt caurumus, plaisu u. tml. (piemēram, iezī, aizsprostā) un izvirzīties (tam) cauri (par ūdeni)
- murdēt Plūstot radīt paklusu, neskaidru troksni (par ūdeni, arī par ūdenstilpi)
- čalot Plūstot radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, ūdeni u. tml.)
- irdzēt Plūstot viegli skanēt, šalkt (parasti par ūdeni); šalcot, čalojot plūst
- gaita Plūšana (ūdenim, straumei); virzīšanās (ugunij)
- uzpļauties Pļaujot nejauši ar izkapts asmeni skārt kaut ko nevēlamu (piemēram, akmeni)
- ragainais pākšāboliņš pļavās, norās, gar laukmalām, lielāko tiesu 5 zeltdzelteniem ziediem galviņā, gulošu vai pacilu stublāju, bieži ārpusē iesarkanu ziedu karogu, tievu un līku kā ragu laiviņas galu, taisnu, veltenisku pāksti
- limonāža Pļavu apūdeņošanas paņēmiens, uzplūdinot duļķainu upes vai strauta ūdeni
- Wiesenhof Pļavu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
- pneimerkators Pneimatisks aparāts, ar ko noteic šķidruma līmeni rezervuāros, kuģa tilpnēs, cisternās
- kardiganjaka Pogājama virsdrēbju adītā jaka, parasti ar valnīšadījuma apmalēm bez apkakles, bez jostas vai dažkārt ar sasienamo jostu, ja tā ir garāka par vidukļa līmeni
- Kaugurupīte Pogupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā, izteka un augštece Litenes pagastā, Salenieku purvā, lejtecē Litenes un Stāmerienes, kā arī Litenes un Stradu pagasta robežupe, tek cauri Kauguru ezeram, garums - 14 km; Kušala; Kūšala
- lauka poliknēms poliknēmu suga ("Polycnemum arvense"), ko dēvē arī par lauka skrimsleni
- polifenilēni Polimēri, kuru galvenā virkne sastāv no benzola gredzeniem
- sarkoidālā neiropātija polineiropātija, ko dažkārt novēro sarkoidozes gadījumā; raksturīgs kraniāls polineirīts vai spinālo nervu mazspēja ar plašiem, nejūtīgiem laukumiem pa visu ķermeni
- fosforolīze Polisaharīdu un nukleozīdu atgriezeniska šķelšanās reakcija
- polismens Polismenis
- sociālisms Politiska un ekonomiska mācība, kuras pamatā ir nostādne, ka jāizveido tāda iekārta, kur galvenie ražošanas līdzekļi būtu sabiedriskā īpašumā, visa sabiedrība kontrolētu produktu sadali un maiņu un notiktu virzība uz pilnīgu sociālo vienlīdzību; centieni šādu iekārtu radīt
- reformisms Politiskās domas virziens, kas par sabiedrības attīstības ceļu atzīst vienīgi pakāpeniskas pārmaiņas un reformas bez pēkšņiem revolucionāriem pārveidojumiem; attiecīga politiskā darbība
- bēru demonstrācijas politisko demonstrāciju veids, kas tiek rīkots kāda politiska darbinieka vai vai bojā gājuša masu politiskā pasākuma dalībnieka bēru laikā; piemēri: 1905. g. revolūcijas laikā Latvijā, ielu gājieni, manifestācijas, mītiņi pie revolucionāru kapiem; G. Astras bērēs 1988. g. 19. aprīlī; Rīgas OMON uzbrukumā Iekšlietu ministrijai nogalināto cilvēku bēru laikā 1991. g. 25. janvārī
- sociāldemokrātija Politisks virziens strādnieku kustībā, kurš radās 19. gadsimta beigās un kura mērķis ir pakāpeniski, ar demokrātiskām metodēm izveidot sociālistisku sabiedrību
- Austrumpontijas kalni Pontijas kalnu austrumu daļa (_Doğu Karadeniz Dağları_), starp Meletas un Čorohas upi, Turcijā, garums - \~400 km, platums - līdz 100 km, augstums - līdz 3937 m (Kačkara kalns)
- parsuna Portrets 16.-18. gs. krievu (arī ukraiņu, baltkrievu) glezniecībā, kurā saglabājušies ikonu glezniecības paņēmieni un portretiska līdzība oriģinālam izpaužas tikai nosacīti
- pantopodi Posmkāju dzīvnieku grupa, diska vai veltņa veida ķermeni 4 posmiem un (normāli) 7 pariem locekļu, pie kam pirmais pāris ir ar maiglēm, otrs darbojas kā tausti, jūras dzīvnieki, vairākas dzimtas, lielums no dažiem mm līdz 8 cm garumā ar 30 cm garām kājām
- kukainis Posmkāju klase ("Insecta"), dzīvnieks ar trīsdaļīgu ķermeni, trim pāriem kāju un diviem pāriem vai vienu pāri spārnu, kas dažos gadījumos var arī nebūt
- daudzkāji Posmkāju tipa traheātu apakštipa klase ("Myriapoda"), pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem, >11000 sugu, Latvijā maz pētīti, konstatētas 39 sugas
- vidus Posms (darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis
- vidusdaļa Posms (darbībai, norisei, parādībai u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis
- vidusposms Posms (darbībai, norisei, parādībai u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis
- laiks Posms eksistences un notikumu gaitā starp diviem momentiem; viens no galvenajiem fizikas jēdzieniem (lielumiem), ar kuru apraksta notikumu (procesu) ilgstību un secību
- kritums Posms, kurā ir krītošais intervāls vai pakāpeniski klusināta dinamika (piemēram, melodijā)
- filloksera Posmsnuķaino kārtas lapu utu dzimta, ķermenis sīks, parasti olveidīgs, dažādās paaudzēs dažāds
- anelīda Posmtārps - dzīvnieku valsts tips ("Anelida"), ķermenis sastāv no daudziem vienādiem gredzeniem, posmiem - segmentiem, 8000-9000 sugu, ko iedala 5-7 klasēs
- senposmeņi Posmtārpu klase, ķermenis (2-50 mm) ar primitīvu posmojumu, sastopami jūru piekrastes joslās, \~400 sugu
- dēles Posmtārpu klase; saplacināts ķermenis, abos galos piesūcekņi; hermafrodīti, parasti dzīvo saldūdeņos; ap 500 sugu, Latvijā 4 dzimtas, 15 sugu
- plakandēle Posmtārpu tipa dēļu klases dzimta ("Glossiphonidae"), dēle, kam ir raksturīgs muguras - vēdera virzienā stipri saplacināts ķermenis, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 7 sugas
- mazsartārpi Posmtārpu tipa klase ("Oligochaeta"), ķermeni veido 5-600 posmi, tā garums - no milimetra daļām līdz 3 m, dzīvo gk. augsnē un saldūdeņos saistībā ar grunti, \~3400 sugu, Latvijā konstatēts >100 sugu (ķermeņa garums - no dažiem milimetriem līdz 25 cm); mazsareņi
- daudzsartārpi Posmtārpu tipa klase ("Polychaeta"), ķermeni veido 5-800 posmi, tā garums no 2 mm līdz 3 m, Latvijas ūdeņos sastopamajiem - daži centimetri, >5300 sugu, Baltijas jūras dienvidu piekrastē >100 sugu, Latvijas piekrastē konstatētas 4 sugas; daudzsareņi
- posts Postenis
- palīgpostenis Postenis sliežu ceļa posmā, kurā nav ceļu izvērses, tas paredzēts tikai pievedceļu pievienojuma punkta apkalpošanai
- priekšpostenis Postenis, kura uzdevums ir brīdināt par pretinieka uzbrukumu
- vārdiskā izskaņa postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms), latviešu valodā - arī latviska galotne (vai izskaņa), un kuru ārpus salikteņa kā patstāvīgu vārdu parasti nelieto, bet postpozitīvi pievieno internacionālajam prefiksoīdam, darinot salikteni; internacionālais postfiksoīds
- internacionālais postfiksoīds postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms), latviešu valodā - arī latviska galotne (vai izskaņa), un kuru ārpus salikteņa kā patstāvīgu vārdu parasti nelieto, bet postpozitīvi pievieno internacionālajam prefiksoīdam, darinot salikteni; postfiksoīds
- aizsardzība pozīcijas aizsargāšanas veids, paņēmieni, arī attiecīgais figūru novietojums (šahā, dambretē)
- līdzsaite pozitīva atgriezeniskā saite
- ditons Pozitronijs; nosaukums izvirzīts kā hipotēze aptuveni 20 gadus pirms pozitronija atklāšanas
- garīgie vingrinājumi praktiski paņēmieni, kas sekmē sasniegt mistisku stāvokli - pēkšņu apgaismību, apskaidrību, tiešu kontaktu vai sazināšanos ar dievību
- otrā koša prānas ķermenis, kas satur kopā fizisko ķermeni un prātu; prānamājākoša
- rēķinpratība Prasme rīkoties ar skaitļiem un citiem matemātiskiem jēdzieniem
- Homo habilis prasmīgais cilvēks - apzīmējums ap 2 milj. g. seniem hominīdiem, kuru atliekas līdz ar vissenākiem akmens darbarīkiem 1930 g. un 1958.-1959. g. atrada Oldovajas aizā Tanzānijā
- pārvaldīt Prast mērķtiecīgi pakļaut savai gribai (ķermeni, tā darbību)
- dzeltenā praulvabole praulvaboļu suga ("Cteniopus flavus")
- hronometrs Precīzs pārvietojams pulkstenis; pulkstenis, kas rāda laiku ar precizitāti līdz 0,001 sekundei
- ieprecēties Precoties iegūt (par radiniekiem); apprecoties saistīties (piemēram, ar kādu ģimeni)
- ķīpa Preču (parasti tekstilrūpniecības izejvielu) iesaiņošanas mērs - aptuveni no 60 līdz 400 kilogramu
- marka Preču zīme (parasti etiķetes, plombas, kapsulas, zīmoga veidā) ar preces izgatavošanas vietas, ražotāja, kvalitātes u. tml. apzīmējumu; zīmenis
- Apšinīki Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" nosaukuma variants
- Pīneņi Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Pieniņi" nosaukuma variants
- Pīneni Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Pieniņi" nosaukums latgaliski
- lācenieki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lācenieki" iedzīvotāji
- Ļadi Preiļu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Jačmeniški" bijušais nosaukums
- Ašinieki Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ašenieki" nosaukuma variants
- Ašinīki Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ašenieki" nosaukuma variants
- Upinīki Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" nosaukuma variants
- neoproterozojs Prekembrija pēdējās ēras laikaposms aptuveni pirms 1000-540 miljoniem gadu
- mezoproterozojs Prekembrija pēdējās ēras laikaposms aptuveni pirms 1600-1000 miljoniem gadu
- premonstrietes Premontriešu sieviešu ordenis
- premontrietes Premontriešu sieviešu ordenis
- hidrofobizatori Preparāti, ar kuriem apstrādā virsmas, lai tās atgrūstu ūdeni, nesaslapinātos; aizsarglīdzekļi, kas pazemina materiāla ūdens uzsūcamību
- da Prepozīcija ar nozīmi "līdz", izplatīta sevišķi augšzemnieku izloksnēs Vidzemē, Augškurzemē un Latgalē; saistās ar ģenitīvu un datīvu; tālāk uz rietumiem izplatīts kā verbālais prefikss ar nozīmi "pie-, aiz-"
- internacionālais prefiksoīds prepozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms) kopā ar vienotājfunkcijā lietotu patskani un kuru vārdam vai internacionālajam postfiksoīdam pievieno prepozitīvi, darinot salikteni
- prefiksoīds Prepozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms) kopā ar vienotājfunkcijā lietotu patskani un kuru vārdam vai internacionālajam postfiksoīdam pievieno prepozitīvi, darinot salikteni
- borta informācijas uzkrājējs pret triecieniem aizsargāta ierīce, kas reģistrē lidojuma parametrus, pēc kuriem var noteikt lidaparāta trajektoriju, ātrumu, telpisko stāvokli, dzinēju darba režīmu, cēlējspēku un pretestību; melnā kaste
- hidrauliskā pretestība pretestība, kas jāpārvar šķidrumam, ja tas plūst pa caurulēm, kanāliem utt., vai arī pretestība, kas jāpārvar ķermenim, ja tas pārvietojas šķidrumā
- diklofenaks Pretiekaisuma līdzeklis, feniletiķskābes atvsinājums; lieto arī kā pretsāpju līdzekli
- karnofobija Pretīgums pret gaļas ēdieniem
- eiss pretinieka neatņemta serve (piemēram, tenisā, volejbolā)
- immateriāls Pretstats materiālam (vieliskam un ķermeniskam)
- prettanku grāvis prettanku šķērslis līdzena apvidū (plats, aptuveni 1 metru dziļš izrakums ar stāvām malām)
- optiski mainīgs elements pretviltošanas zīmes, kurās atkarībā no apskates leņķa un/vai apgaismojuma redzami dažādi attēli; maiņa ir atgriezeniska, paredzama un atkārtojama
- antihtons Pretzeme; sevišķs debess ķermenis pitagoriešu mācībā, kas kustas ap Sauli atrazdamies pretējā pusē no tās attiecībā pret Zemi
- kovenanteri Prezbiteriešu kristieši Skotijas vēsturē, kuri, pretodamies centieniem ieviest angļu parauga liturģiju 1638. g. 28. februārī parakstīja Nacionālo derību (angļu "National Convenant")
- kondoms Prezervatīvs - pretapaugļošanās līdzeklis - plāna gumijas uzmava, ko uzvelk penim
- kondons Prezervatīvs - pretapaugļošanās līdzeklis - plāna gumijas uzmava, ko uzvelk penim
- nosa- Priedēklis, plus, iesprausta atgriezeniskā morfēma augšzemnieku, daļēji arī vidus un tāmnieku dialektā
- noza- Priedēklis, plus, iesprausta atgriezeniskā morfēma augšzemnieku, daļēji arī vidus un tāmnieku dialektā
- heirēka Prieka sauciens, ko mēdz lietot, kad kaut ko atklāj vai kad ienāk prātā ģeniāla doma
- priekšmēlenis Priekšējais mēlenis
- kāsis Priekšmets, darbarīks - stienis ar āķveida galu kā uzkabināšanai
- režģis priekšmets, veidojums, kas izgatavots no krusteniski sastiprinātām sloksnēm, stieplēm, latām u. tml.; izstrādājums vai veidojums, kam ir šāda forma
- kalnenieki Priekules novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Kalnenieki" iedzīvotāji
- mucenieki Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Mucenieki" iedzīvotāji
- prezbiterijs Priesteru telpa baznīcā, arī altārtelpas daļa, kuru parasti nošķir paaugstināts grīdas līmenis
- prezbitērijs Priesteru telpa baznīcā, arī altārtelpas daļa, kuru parasti nošķir paaugstināts grīdas līmenis
- egle Priežu dzimtas ģints ("Picea"), mūžzaļš skuju koks ar piramidālu vainagu un nokareniem čiekuriem, 45 sugas, Latvijā savvaļā 1 suga, introducētas \~20 sugas
- apaļmutnieki primitīvākā zemāko mugurkaulnieku bezžokleņu klase ("Cyclostomata"), sīki līdz vidēji lieli (garumā līdz 1 m) ūdens iemītnieki ar čūskveidīgu ķermeni, āda mīksta, gluda, kaila (bez zvīņām), Baltijas jūrā (arī Latvijā) pārstāvēta tikai nēģu dzimta
- duglāzija Prīmulu dzimtas augs, savvaļā aug Dienvideiropas kalnos, ziedi dzelteni ap 5 cm garos kātiņos, ziedot veido skaistu klājienu
- zeltene prīmulu dzimtas ģints ("Lysimachia"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāviem vai ložņājošiem stublājiem, lancetiskām vai ovālām lapām, spilgti dzelteniem ziediem un augli - pogaļu, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 krasi atšķirīgas sugas
- gaiļbiksītes Prīmulu suga ("Primula elatior"), lakstaugi ar gaiši dzelteniem, smaržīgiem ziediem čemuros
- à huis clos privāti; slepeni
- vienādas pretestības sija prizmatisks ķermenis ar mainīgu šķēluma laukumu, kuru slogojot spriegumi visos šķēlumos ir vienādi
- Prizrena Prizreni, pilsēta Kosovā
- intensitāte procentos no kopējās audzes krājas izteikta (regulētas un grupu izlases, pakāpeniskās, kopšanas un sanitārās izlases cirtēs) izcērtamās (izcirstās) koksnes krāja
- pamatlikme Procentu likmes pamatlīmenis, pēc kura orientēta lielākā daļa banku aizdevējdarbības
- komutācija procesi, kas norisinās elektriskās enerģijas pārveidotājos, strāvai pārslēdzoties no viena ventiļa uz citu; ja slodzei piemīt induktivitāte un nevar arī ignorēt transformatora tinumu induktīvo pretestību, tad, mainoties taisngriezim pievadītā maiņsprieguma polaritātei, strāva turpina plūst pa iepriekš atvērtajiem ventiļiem, kaut gan jau ir atvērusies arī citi ventiļi; komutācijas laikā strāva pakāpeniski samazinās iepriekš atvērtajos ventiļos un pieaug jaunajos
- ķīmiskā adsorbcija process (hemosorbcija), kurā starp adsorbentu un adsorbātu notiek ķīmiska reakcija un process lielākoties ir neapgriezenisks
- tīklojuma veidošana process sosiālajā darbā, kura mērķis ir pilnveidot un attīstīt sociālās saiknes starp klientu un viņam tuviem cilvēkiem - ģimeni, draugiem, kaimiņiem, darbabiedriem
- rēķins process, arī rezultāts --> rēķināt(2); ar kādiem paņēmieniem noteikts (kā) skaits, daudzums
- Saules sistēmas veidošanās process, kurā aptuveni pirms 4,6 miljardiem gadu no molekulārā ūdeņraža mākoņa iekšējās daļas izveidojās Saule, bet no ārējās daļas – diskveida mākonis, no kura savukārt izveidojās planētas, to pavadoņi u. c. mazāki Saules sistēmas debess ķermeņi
- cietiešana process, kurā govs pakāpeniski pārstāj dot pienu pirms atnešanās
- rekristalizācija process, kurā polikristāliskam ķermenim mainās kristāliskā struktūra
- apgāšanās process, kura rezultātā laivas bura skar ūdeni un nevar vairs no tā atrauties
- relaksācija process, kurā samazinās centrālās nervu sistēmas, muskulatūras sasprindzinājums; psihes stresa samazināšana (izmantojot autogēno treniņu, hipnozi u. tml.)
- akrēcija process, kurā zvaigzne vai cits debess ķermenis uzkrāj vielu no apkārtējās vides
- ūdens pelde produkta karsēšana, vārīšana traukā, kas ielikts katlā ar verdošu ūdeni
- pelde Produkta karsēšana, vārīšana traukā, kas ielikts katlā ar verdošu ūdeni
- sausie piena produkti produkti, kas iegūti, gandrīz pilnīgi atdalot ūdeni no piena, vājpiena, paniņām, sūkalām vai šo produktu maisījuma (sausais pilnpiens, sausais vājpiens, sausās sūkalas u. c.)
- garšviela Produkts, kas satur aromātiskas vielas un ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai
- aprūpes vajadzību izvērtēšana profesionāla darbība, ar kuras palīdzību, izmantojot noteiktus kritērijus, tiek izvērtētas pakalpojuma saņēmēja vajadzības, esošās pašaprūpes spējas un tiek noteikts nepieciešamais aprūpes apjoms un līmenis
- reslings Profesionālās cīņas veids, kurā atļauti daudzveidīgi paņēmieni
- kečs Profesionālās sporta cīņas veids, kurā atļauti gandrīz jebkuri paņēmieni; brutāls, izrādei līdzīgs cīņas veids ringā
- ATP Profesionālo tenisistu asociācija (angļu "Association of Tennis Professionals")
- sociālais aktīvists profesionāls organizators sociālajā darbā vai persona, kas apguvusi prasmi paaugstināt sabiedrības apziņas līmeni attieksmē pret sociālām problēmām vai sociālām netaisnībām
- sagaidāmā dzimstība prognozētais, visvairāk ticamais dzimstības līmenis
- sagaidāmā mirstība prognozētais, visvairāk ticamais mirstības līmenis
- meža politika programma, kurā noteikti meža nozares attīstības mērķi, kā arī līdzekļi un paņēmieni šo mērķu sasniegšanai
- oikumenicitāte Programmatisks jēdziens ekumeniskajā kustībā, lai apzīmētu kristīgo konfesiju garīgas kopības principu, pretstatā katolicismam, kas atzīst vienību tikai kā apvienošanos Romas katoļu baznīcā
- mašīnkods Programmēšanas valoda datoriem, kas sastāv no instrukcijām datoriem lasāmā formā, t. i., bināro skaitļu kodiem (vieninieki un nulles)
- mikroprolaktinoma Prolaktinoma, kuras diametrs - <10 mm, parasti saistīta ar seruma prolaktīna līmeni no 100 līdz 500 ng/ml
- makroprolaktinoma Prolaktinoma, kuras diametrs - >10 mm; parasti novēro gadījumos, kad prolaktīna līmenis serumā pārsniedz 500 ng/ml
- krotalīns Proteīns klaburčūsku indē; lietots imunizēšanai pret čūsku kodieniem un epilepsijas ārstēšanai
- parapodijs Protēze paralizētam bērnam; sastāv no pēdas plātnes ar apaviem un karkasa, kas balsta ķermeni
- tapenāde Provansas virtuvei raksturīga mērce (biezenis), ko klasiski gatavo no olīvām, kaperiem, anšoviem, olīveļļas; sastāvdaļas var arī variēt
- Austrumu province province Kenijā (_Mashariki_), atrodas valsts ziemeļu un vidusdaļā, administratīvais centrs - Kerugaja
- Aruša province Tanzānijā (_Arusha, Mkoa wa_), tās ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Kilimandžāro, Maņaras, Šiņangas un Maras provinci, kā arī ar Keniju
- fridrihsdors Prūsijas senā zelta monēta, ko kala 1750-1855, aptuveni 5 sudraba dālderu vērtībā
- eksteriorācija Psihiatrijā savu interešu objektivizēšana, interešu novirze uz ārieni
- psihotehnika Psihiska un fiziska treniņa sistēma, kas pakļauj psihisko darbību apzinātai kontrolei un pašregulācijai; kādas darbības veikšanai nepieciešamo psihisko īpašību pilnveidošana
- rezignācija Psihisks stāvoklis, kam raksturīga samierināšanās ar savu likteni, padošanās kam nenovēršamam, ticības zaudēšana (saviem spēkiem, mērķiem u. tml.)
- koprofemija Psihoseksuāla partnera stimulēšana ar necenzētiem vārdiem un teicieniem
- psihoanalīze psihoterapijas metode psihisku traucējumu ārstēšanā - neapzinātu dziņu un afektu atklāšana, ko veic, analizējot pacienta sapņus, neapzināto domu izpausmes, spontānās asociācijas, lai neapzināto pakāpeniski atsauktu pacienta apziņā un daudzkārtējās pārrunās izskaidrotu (izveidoja Z. Freids)
- epicikls Ptolemaja planētu teorijā - riņķis, pa kuru pārvietojas debess ķermenis
- dziesmusvētki Publisks koru dziedāšanas sarīkojums ar vairāku koru kopēju uzstāšanos, kas parasti notiek brīvdabas estrādēs vai pagaidu būvēs un var ilgt vairākas dienas; svētki un tos pavadošās tradīcijas, piemēram, koncerti, svētku gājieni tautas tērpos, ir nozīmīga vietējo un ārvalstu tūristu piesaiste; dziesmu svētki
- pelēkpūcīte Pūcīšu dzimtas ģints ("Aptele"), tauriņi ar pelēkiem, retāk baltganiem priekšspārniem ar ar viļņotām šķērslīnijām un gareniskām svītrām; Latvijā 13 sugu
- ūpis Pūčveidīgo kārtas pūču dzimtas suga ("Bubo bubo"), liels putns ar druknu ķermeni, iedzeltenu apspalvojumu, kurā ir melni plankumi, un pagarinātiem spalvu pušķiem uz galvas pie ausīm, Latvijā sastopams reti, gk. jūras piekrastē, un lielu ezeru tuvumā, kā arī Gaujas ielejā
- auzene pūkaiņu dzimtas skaistgalvju ģints ("Calocybe") suga, saukta arī par maija auzeni
- ķiploksēne Pūkaiņu dzimtas vīteņu ģints suga ("Marasmius scorodonius"), sēne ar nelieliem pasausu augļķermeni, kas smaržo pēc ķiplokiem un var lietot kā garšas piedevu virām, labi aug jauktos un lapu koku mežos, starp sūnām sausākās vietās
- čemurainais puķumeldrs puķumeldru suga ("Butomus umbellatus"), daudzgadīgs lakstaugs, ūdensaugs ar ložņājošu sakneni, stāvu stublāju un iesārtu ziedu čemuru galotnē
- pulcis Pulcenis
- stundinīks pulkstenis
- bimbari Pulkstenis
- bimbori Pulkstenis
- bimbs Pulkstenis
- boka Pulkstenis
- časers Pulkstenis
- časiki Pulkstenis
- časiks Pulkstenis
- časis Pulkstenis
- čass Pulkstenis
- čāzeris Pulkstenis
- čāzers Pulkstenis
- čāzis Pulkstenis
- ceijers Pulkstenis
- čerepaha Pulkstenis
- ciferblate Pulkstenis
- ciferblats Pulkstenis
- cigārs Pulkstenis
- dullais Pulkstenis
- hoģiki Pulkstenis
- kloks Pulkstenis
- kotli Pulkstenis
- laikrādis Pulkstenis
- mēmais Pulkstenis
- modenis Pulkstenis
- puki Pulkstenis
- pulkstinis Pulkstenis
- pulkstins Pulkstenis
- pulkstīns Pulkstenis
- pulstins Pulkstenis
- štifti Pulkstenis
- tikšķinātājs Pulkstenis
- veķeris Pulkstenis
- veķers Pulkstenis
- zegers Pulkstenis
- ziegaris Pulkstenis
- ziegars Pulkstenis
- stundenis Pulkstenis (parasti sienas vai torņa pulkstenis, kas sit ik pēc stundas)
- viedpulkstenis pulkstenis ar iebūvētu viedierīci, kas reģistrē datus, piemēram, noieto soļu skaitu, pulsu un citas sportiskas darbības, šos datus pēc tam izvērtējot
- modinātājpulkstenis Pulkstenis ar ierīci (parasti zvanu), kas noteiktā laikā signalizē
- krabis Pulkstenis ar metāla aproci
- modinātājs pulkstenis ar zvanu, kas iestatāms signalizēšanai noteiktā laikā
- reāllaika pulkstenis pulkstenis datorā, kas vienmēr rāda faktisko laiku, ģenerē ciparsignālu vai periodiskus impulsus, ko dators var izmantot kā laika intervāla starp dažādiem notikumiem, tā arī kāda procesa sākuma momenta noteikšanai
- pulkstenis iet par ātru pulkstenis ir ātrs
- pulkstenis iet par lēnu pulkstenis ir vēls
- smilšu pulkstenis pulkstenis, ar kuru mēri laiku pēc izbirušo smilšu daudzuma
- ūdens pulkstenis pulkstenis, ar kuru mērī laiku pēc iztecējušā ūdens daudzuma
- Saules pulkstenis pulkstenis, ar kuru saules gaismā mērī laiku, pēc ēnas, kas no vertikālas plāksnes vai stieņa krīt uz ciparnīcu
- Hor Pulkstenis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Horologium Pulkstenis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- torņa pulkstenis pulkstenis, kas ir iebūvēts tornī
- stāvpulkstenis Pulkstenis, kas ir iemontēts samērā augstā, šaurā kārbveida konstrukcijā
- ātrs (arī ātrāks) pulkstenis pulkstenis, kas paātrinātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku
- vēls (arī vēlāks) pulkstenis pulkstenis, kas palēninātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku
- galda pulkstenis pulkstenis, ko parasti novieto uz galda
- kvarca pulkstenis pulkstenis, kura gaitu regulē kvarca plāksnītes svārstības elektriskajā laukā
- pulkstiens Pulkstenis; torņa pulksteņa zvans; pulkstenīte
- Enkianthus campanulatus pulkstenīšu enikante
- pulkstenis iet uz vieniem (diviem utt.) pulksteņa laiks tuvojas vieniem (diviem utt.)
- pulkstenis iet (arī nāk) uz vieniem (diviem utt.) pulksteņa laiks tuvojas vieniem (diviem utt.)
- cements Pulverveida minerāliska saistviela, kas, sajaukta ar ūdeni, kļūst par javu, kura sacietē vienveidīgā, akmenim līdzīgā masā
- veldzētie kaļķi pulverveida vai plastiska masa, kuras galvenais komponents ir kalcija hidroksīds (Ca(OH)~2~), arī magnija hidroksīds (Mg(OH)~2~); iegūst, neveldzētos kaļķus apstrādājot ar ūdeni
- blīvgalviņas pumpurzarene pumpurzareņu suga ("Cephalozia pleniceps")
- kloākas pundurlentenis pundurlenteņu suga ("Cloacotaenia megalops"), kas parazitē mājas un savvaļas pīļu kloākā, ķermeņa garums - līdz 58 cm
- lancetveida pundurlentenis pundurlenteņu suga ("Drepannidotaenia lanceolata"), kas Latvijā konstatēta mājas zosīs
- masas centrs punkts, kas raksturo masu sadalījumu ķermenī vai ķermeņu sistēmā - ja ķermenis ārējo spēku iedarbībā atrodas kustīvā, tā masas centr pārvietojas tāpat kā pārvietotos materiāls punkts, kurā koncentrēta visa ķermeņa masa un spēki, kas iedarbojas uz ķermeni
- Galaktikas Ziemeļpols punkts, kurā Galaktikas ass krusto debess sfēru Berenikes Matu zvaigznājā
- metacentrs Punkts, kura stāvoklis nosaka, cik stabils ir peldoša ķermeņa līdzsvars; ja peldošajam ķermenim ir gara simetrijas plakne, par metacentru sauc punktu, kurā cēlējspēka darbības taisne krusto šo plakni; lai līdzsvars būtu stabils, metacentram jāatrodas virs peldoša ķermeņa centra
- ērčveida punktvabole punktvaboļu suga ("Sphaerius acaroides"), vaboles ķermenis 0,5-0,75 mm garš, puslodveidīgi izliekts, kails, melns, sastopamas ūdens tuvumā, dubļos, zem akmeņiem, sūnās u. c.
- melnējošais pūpēdītis pūpēdīšu suga ("Bovista nigrescens"), augļķermenis 3-6 cm diametrā, Latvijā sastopams samērā bieži gandrīz visu gadu, aug pļavās, tīrumos, laukos
- svinpelēkais pūpēdītis pūpēdīšu suga ("Bovista plumbea"), augļķermenis 1,5-2 cm diametrā, aug pļavās, gaišos mežos, krūmājos
- purva purene pureņu suga ("Caltha palustris"), kas Latvijā bieži sastopama mitrās un purvainās vietās mežos, krūmājos, pļavās, ūdenstilpju krastos, tā ir līdz 40 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, lapas nierveidīgas vai ieapaļi sirdsveidīgas, tumšzaļas, spīdīgas, ziedi dzelteni, zied maijā—jūnijā
- pēterzāle Purva atālene ("Parnassia palustris"); iežgraužiem piederīgs zālējāds mitru purvainu vietu augs, garkātainām augšlapām, sēdošu, sirdsveidīgi olējādu stublāja lapu, pa vienam novietotiem, lieliem, baltiem, gareni strīpotiem ziediem, 5 dziedzeraini skropstotām papildu putekšnīcām, ar kurām ķer kukaiņus
- akačājs Purvaina vieta, kur ir daudz ar ūdeni piepildījušos bedru
- zemais (arī zāļu) purvs purvs, kurš veidojies zemās vietās ar augstu gruntsūdeni un kura pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu - zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi
- zāļu purvs purvs, kurš veidojies zemās vietās ar augstu gruntsūdeni un kura pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu - zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi; zemais purvs
- purvjsakņi Purvsakņi - orhideju dzimtas augu ģints, līdzīgi putekšgalvjiem, ar sānos iežmaugtu, it kā no 2 daļām sastāvošu lūpu, ar daudzlapainu stublāju un sēklotni ar nokareni zvanveidīgām ziedlapiņām
- Mecostethus grosus purvu sisenis
- tīnis Pusaudzis, arī jaunietis (aptuveni līdz 19 gadu vecumam); tīneidžers
- tīneidžers Pusaudzis, arī jaunietis (aptuveni līdz 19 gadu vecumam); tīnis
- pusbāriņš Pusbārenis
- eņģelis pusdievišķa būtne, Dieva sūtnis, kam parasti ir spārnota jaunekļa izskats; Vecajā derībā sastopams trīs nozīmēs: cilvēks, kas tiek sūtīts no cilvēka pie cilvēka un tādējādi pilnībā pieder pie cilvēciskās sfēras; cilvēks, visbiežāk pravietis, kas ir starpnieks starp Dievu un cilvēkiem un tādējādi pieder gan pie dievišķās, gan cilvēciskās sfēras; pusdievišķa vai gandrīz dievišķa būtne, ķermeniska vai neķermeniska, redzama vai neredzama, kas pilnībā pieder pie dievišķās sfēras
- pusdiena Puse dienas, aptuveni sešas stundas
- pusmēnesis Puse mēneša (aptuveni 15 dienas)
- pusnakts Puse nakts (aptuveni četras stundas)
- pusstops Puse stopa (aptuveni 0,6 kubikdecimetri); šāda tilpuma trauks
- pusmasts Puse vai aptuveni puse no masta garuma
- zarnelpotāji Pushordaiņu klase, jūras dzīvnieki ar hordaiņiem raksturīgām iezīmēm, tārpveidīgu ķermeni (garumā no dažiem cm līdz 2,5 m), dzīvo jūru piekrastē nelielā dziļumā
- spārnžauņi Pushordaiņu klases jūras dzīvnieki ar maisveidīgu ķermeni (0,2-14 mm garumā), ko apņem hitīna caurulīte, no kuras izvirzās ķermeņa priekšgals ar gariem, slaidiem taustekļiem; veido zarotas kolonijas uz zemūdens priekšmetiem
- pusnātinis Pusnātenis
- Somālijas pussala pussala Āfrikas austrumos, starp Adenas līci un Indijas okeānu (angļu val. "Somali Peninsula"), platība — \~750000 kvadrātkilometru, augstums — 500-1500 m, ziemeļu daļā kalni līdz 2416 m
- Keipkoda Pussala ASV ("Cape Cod Peninsula"), starp Atlantijas okeānu, Keipkodas un Bazardasa līci un Nantaketas šaurumu, platība - 1033 kvadrātkilometri, garums - 104 km, lielākais platums - 32 km, augstums - līdz 93 m, šķērso kanāls - 13 km (1914. g.)
- Sīnāja pussala pussala Āzijas rietumos (angļu val. "Sinai Peninsula"), starp Sarkanās jūras Akabas un Suecas līci, Ēģiptē, platība - \~60000 kvadrātkilometru, garums - 370 km, platums - 240 km, augstākā virsotne - 2637 m
- Taitao Pussala Čīles dienvidos ("Peninsula de Taitao"), garums - 124 km, platums - 115 km, ar kontinentu to savieno zemais Ofki zemesšaurums, kalnaina (Ensiansa kalns - 1200 m)
- Aupouri pussala pussala Jaunzēlandē (_Aupōuri Peninsula_), Ziemeļsalas ziemeļrietumu galā
- Avalonas pussala pussala Kanādā (_Avalon Peninsula_), Ņūfaundlendas un Labradoras provinces dienvidos, Ņūfaundlendas salas dienvidaustrumos
- Melvila pussala pussala Kanādas ziemeļu daļā (“Melville Peninsula”), starp Foksa baseinu un Komiti līci, platība — 63000 kvadrātkilometru, pauguraina (augstums — līdz 558 m)
- Būtijas pussala pussala Kanādas ziemeļu daļā (angļu val. "Boothia Peninsula"), starp Būtijas līci un Dž. Rosa un Franklina šaurumu, platība — 32000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 573 m
- Krasnovodskas pussala pussala Kaspijas jūras austrumu piekrastē, Turkmenistānā, garums — 85 km, platums — 80-140 km, augstums — līdz 308 m
- Čelekena Pussala Kaspijas jūras austrumu piekrastē, Turkmenistānā, platība \~500 kvadrātkilometru, augstums līdz 100 m
- Šaņdunas pussala pussala Ķīnas austrumu daļā (angļu val. "Shandong Peninsula"), iestiepjas Dzeltenajā jūrā, platība - 29000 kvadrātkilometru, garums - 350 km
- Ārdsas pussala pussala Lielbritānijā, Ziemeļīrijas austrumos (_Ards Peninsula_), dienvidos no Belfāstas līča, rietumos un dienvidos to apskalo Strangfordas līcis, bet austrumos Ziemeļu šaurums
- Antarktīdas pussala pussala Rietumantarktīdā (_Antarctic Peninsula_), garums - 1200 km, vidējais platums - 200 km, to veido Andu kalnu turpinājums (Antarktandi), ziemeļu daļā (Greima Zemē) augstums - līdz 2328 m, dienvidu daļā (Pālmera Zemē) - 4191 m (Džeksona kalns)
- Aļaskas pussala pussala starp Kluso okeānu un Beringa jūras Bristoles līci (_Aļaska Peninsula_), ASV, Aļaskas štata dienvidrietumos, platība - 22000 km^2^, augstākā virsotne - Venjaminova vulkāns - 2507 m vjl.
- Parija Pussala Venecuēlas ziemeļaustrumos ("Peninsula de Paria"), starp Atlantijas okeānu un Parijas līci, garums - \~120 km, kalnaina (augstums - līdz 1254 m)
- Asuero pussala pussala Ziemeļamerikas dienvidos (_Azuero, Peninsula de_), izvirzījums Klusajā okeānā starp Panamas un Montiho līci, Panamas Republikas teritorija
- Egejas jūra pusslēgtā jūra Vidusjūras baseinā (gr. val. "Aigaion Pelagos", turku val. "Ege Denizi"), starp Balkānu un Mazāzijas pussalu un Krētas salu, platība - 191000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 377 m, lielākais dziļums - 2561 m
- pļecka Pusšķidra čupa; govs mēslu plācenis
- pseidomikoze Pustulozs recidivējošs plaukstu un pēdu iekaisums: mēreni niezošas, nekonfluējošas pustulas uz plaukstām un pēdām; pustulas vēlāk kļūst hemorāģiskas, izžūst un lobās; bieži palmoplantāra hiperkeratoze un hiperhidroze; bakterioloģiski izmeklējot, pūslīšu saturs sterils
- fotohromisms Pusvadītāju un dielektriķu īpašība atgriezeniski mainīt gaismas absorbcijas spektru
- appūst Pūšļojot dziedināt (slimu locekli, ķermeņa daļu); iedvest maģisku spēku (piemēram, zālēm, ūdenim)
- atdzīt Pūšot, plūstot atvirzīt (ko) nost (sānis, atpakaļ) - par vēju, ūdeni u. tml.
- pūtele Pūtelis - vārītu, izžāvētu un tad samaltu auzu, miežu, rudzu, kviešu, zirņu biezenis; ēdiens, ko ēda vasaras laikā pie siļķes vai cita stiprāka ēdiena
- pūtēlis Pūtelis - vārītu, izžāvētu un tad samaltu auzu, miežu, rudzu, kviešu, zirņu biezenis; ēdiens, ko ēda vasaras laikā pie siļķes vai cita stiprāka ēdiena
- putinis Putenis
- pilnputenis Putenis snigšanas laikā, pūšot stipram vējam
- zosveidīgie Putnu kārta ("Anseriformes"), pie kuras pieder vidēji un lieli ūdensputni ar iegarenu ķermeni, blīvu, piegulošu apspalvojumu, saplacinātu knābi un īsām kaļam ar peldplēvi starp trim priekšējiem pirkstiem; šīs apakškārtas putni
- gārgaļveidīgie Putnu kārta ("Gaviiformes"), kurā ietilpst lieli ūdensputni ar garu vārpstveida ķermeni un īsiem, smailiem spārniem (piemēram, brūnkakla gārgale, melnkakla gārgale); šīs kārtas putni
- dzeņveidīgie putnu kārta ("Piciformes"), kurā ietilpst sīki un vidēja lieluma putni ar lielu galvu, asu, spēcīgu knābi (piemēram, dižraibais dzenis, melnā dzilna, tītiņš); šīs kārtas putni
- dūkurveidīgie putnu kārta ("Podicipediformes"), pie kuras pieder saldūdens nirējputni ar vārpstveida ķermeni un garu kaklu; šīs kārtas putns
- flamingoveidīgie Putnu klases kārta ("Phoenicopteriformes"), kas dažkārt tiek izdalīta no stārķveidīgo kārtas
- flamings Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Phoenicopteridae"), samērā lieli putni (masa - 2,5-4,5 kg), gk. tropos un subtropos, 3 ģintis, 6 sugas, Latvijā ļoti reti ieklīst sārtais flamings
- marabu Putnu klases stārķveidīgo kārtas stārķu dzimtas suga ("Leptoptilos crumeniferus"), liels putns (Dienvidāfrikā, Dienvidāzijā) ar iesarkanu kailu galvu un kaklu, taisnu, vieglu, bet spēcīgu knābi, lielu maisveida pakakli; Āfrikas marabu
- stērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Emberizidae") neliels dziedātājputns ar slaidu ķermeni īsu, pie pamata resnu knābi un īpatnēju lokveida lidojumu, 5 apakšdzimtas, 146 ģintis, \~570 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu
- zilvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Irenidae"), 3 ģintis, 14 sugas, mežos un krūmājos Dienvidaustrumāzijā un Malajas arhipelāgā
- strazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Sturnidae"), neliels vai vidēji liels dziedātājputns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām un knābi, 23 ģintis, 107 sugas, Latvijā konstatētas 1 ģints 2 sugas
- akmeņzvirbulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zvirbuļu dzimtas ģints ("Petronia"), pelēkruds zvirbulis ar dzeltenu plankumu pie kakla, dzīvo Dienvideiropā, Kaukāzā, Turkmenistānā un Aizkaspijā
- takatra Putnu suga Madagaskarā, vienīgā "Scopus Briss." ģintī un dzimtā, kas ir putns ar gandrīz veltenisku ķermeni, īsu resnu kaklu un samērā lielu cekulainu, āmuram līdzīgu galvu (tāpēc to sauc arī par āmurgalvi)
- lobio Putra, kas gatavota no pupām un atgādina latviešu zirņu grūdeni
- Pusseneeken Puzenieku muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Puzes pagastā
- konciliārisms R-Eiropas augstāko garīgo un laicīgo feodālu kustība 14. gs. b. - 15. gs., kuras mērķis bija panākt ekumenisko koncilu primātu pār pāvestu; cieta sakāvi Florences koncilā (1438-1445)
- zemes vēzis racējcircenis
- ķirelis Racējcircenis, zemesvēzis
- kārkulis Racējcircenis, zemesvēzis ("Grillotalpa vulgaris")
- Brassica oleracea var. rapifera rācenis
- dumpačs Rācenis
- dumpurs Rācenis
- kaņķens Rācenis
- lupiķis Rācenis
- turnis Rācenis
- turnepši Rācenis - kāpostu ģints pasuga ("Brassica rapa var. rapifera")
- kudre Rācenis - kāpostu ģints suga ("Brassica rapa", var. "rapifera")
- rācienis Rācenis - kāpostu ģints suga ("Brassica rapa", var. "rapifera")
- rācinis Rācenis - kāpostu ģints suga ("Brassica rapa", var. "rapifera")
- rācins Rācenis - kāpostu ģints suga ("Brassica rapa", var. "rapifera")
- rāciņš Rācenis - kāpostu ģints suga ("Brassica rapa", var. "rapifera")
- rungulis rācenis ("Brassica rapa var. rapifera")
- racinis Rācenis; rāceņa sakne
- Artogeia rapae rāceņu baltenis
- mūsdienu iedzīvotāju atražošanas tips racionāla iedzīvotāju atjaunošanās ar relatīvi zemu dzimstības un mirstības līmeni
- meningopolineirīts Radikuloneirīta, aseptiskā meningīta un kraniālā neirīta triāde
- blūkšēt radīt īslaicīgu, spēcīgu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kas atsitas pret ūdeni); atskanēt šādam troksnim
- blūkšķēt radīt īslaicīgu, spēcīgu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kas atsitas pret ūdeni); atskanēt šādam troksnim
- plorkšēt radīt paskaļu stieptu troksni (piemēram, strebjot šķidru ēdienu, šļakstinot ūdeni); atskanēt šādam troksnim
- pļirkšķināt radīt plaukšķošu troksni (piemēram, sitot ar plaukstu pa ūdeni)
- urrināt radīt raksturīgas zemas, samērā asas, ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni); urināt
- urbt radīt raksturīgas zemas, samērā asas, ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni); urināt, urrināt
- ulināt radīt raksturīgas zemas, samērā asas, ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni); urrināt
- urināt radīt raksturīgas zemas, samērā asas, ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni); urrināt
- slakšēt radīt raksturīgu troksni bradājot pa ūdeni
- pliukšēt radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni); būt par cēloni tam, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu); atskanēt šādam troksnim
- pliukšķēt radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni); būt par cēloni tam, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu); atskanēt šādam troksnim
- plīkšēt radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni); būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu); atskanēt šādam troksnim
- plīkšķēt radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni); būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu); atskanēt šādam troksnim
- šlorkšēt radīt šļakstiem, plakšķiem līdzīgu troksni, kas rodas, piemēram (ko) velkot pa ūdeni, lejot u. tml.
- zlorkšēt radīt šļakstiem, plakšķiem līdzīgu troksni, piemēram, ko velkot pa ūdeni, lejot; atskanēt šādam troksnim
- zlurkšēt radīt šļakstiem, plakšķiem līdzīgu troksni, piemēram, ko velkot pa ūdeni, lejot; atskanēt šādam troksnim
- turēt Radīt, veidot (ķermenim, tā daļām) noteiktu stāvokli un saglabāt to (kādu laiku)
- īkšķrats Rādītājierīces korpusā iemontēts ritenis, daļa no kura ir izvirzīta korpusa ārpusē
- multiplikators Rādītājs, kas mēra atgriezeniskās saites efektu ekonomiskās mainīgās līknes izmaiņu rezultātā
- glotohronoloģija Radniecīgu valodu dalīšanās laika noteikšana, procentos aprēķinot to vārdu daudzumu, kas saglabājušies no sākotnējā vārdu krājuma visbiežāk sastopamo ikdienišķo parādību apzīmēšanai
- aizburkšēt Radot burkšķošu, dārdošu troksni, aizvirzīties (kur, uz kurieni, kam garām u. tml.); arī attālināties
- goniosinehija Radzenes saaugums ar varavīksneni pie acs priekšējās kameras leņķa
- balzans Ragavu daļa - balzenis
- balzonis Ragavu daļa - balzenis
- balzons Ragavu daļa - balzenis
- atstulpe Ragavu detaļa - dzelzs stienis, kas savieno ragavu slieces uzliekto galu ar pirmo mietni
- izkulas Ragavu detaļa - gareniskā virzienā novietotie koki, kas sasaista mietnes; sānkoki
- balzene Ragavu detaļa - šķērskoks (arī metāla stienis), kas savieno ragavu slieču pretējās mietnes; balzenis
- balzienis Ragavu detaļa - šķērskoks (arī metāla stienis), kas savieno ragavu slieču pretējās mietnes; balzenis
- balzinis Ragavu detaļa - šķērskoks (arī metāla stienis), kas savieno ragavu slieču pretējās mietnes; balzenis
- balzins Ragavu detaļa - šķērskoks (arī metāla stienis), kas savieno ragavu slieču pretējās mietnes; balzenis
- baļzonis Ragavu detaļa - šķērskoks, kas savieno ragavu slieču pretējās mietnes; balzenis
- ķilpis Ragavu kūlenis
- ķirpis Ragavu kūlenis
- peķis Ragavu kūlenis
- šķiens Ragavu vai ratu apkalums; metāla sliece, metāla stienis
- balgzds Ragavu, kamanu balzenis
- astri Ragvielas pavedieni (zirga astē)
- nimfalida Raibenis
- sausseržu raibenis raibeņu dzimtas suga ("Limenitis camilla"), Latvijā aizsargājama
- apšu raibenis raibeņu dzimtas tauriņu suga ("Limenitis populi"), spārni tumšbrūni ar baltiem, šķērsjoslās saplūdušiem plankumiem, gar pakaļspārnu (daļēji arī priekšspārnu) malu oranži mēnestiņi; Latvijā aizsargājams
- Oedipoda coerulescens raibspārnu smiltājsisenis
- smiltājsisenis Raibspārnu smiltājsisenis - taisnspārņu kārtas siseņu apakškārtas suga ("Oedipoda coerulescens"), Latvijā aizsargājama
- servēt Raidīt (bumbu, bumbiņu) pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu (piemēram, tenisā, galda tenisā, volejbolā, badmintonā)
- raitinieks Raitenieks
- jaukties Rakņāties (kur, pa kurieni), meklēt ko
- laktozazons Raksturīgi dzelteni kristāli, ko iegūst, laktozi apstrādājot ar fenilhidrazīnu etiķskābes šķīdumā; reakciju lieto laktozes identifikācijai
- džentlmenisks Raksturīgs džentlmenim
- žvings Raksturo skaņu, kāda rodas izkapts asmenim kustībā skarot akmeni vai granti
- šļaks Raksturo skaņu, kas rodas izlejot ūdeni
- pļunks Raksturo skaņu, kas rodas, piemēram, akmenim iekrītot ūdenī
- cecis rāmis, kas sastāv no diviem koka gabaliem ar kājām, kas novietotas krusteniski viena virs otras kā kubla pamatne
- Randene Randenes ezers - Randenis Lielauces pagastā
- Raudenes ezers Randenis, ezers Lielauces pagastā
- Randenes ezers Randenis, ezers Lielauces pagastā
- pārrāpties Rāpjoties pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur)
- pārrāpot Rāpojot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur)
- zvīņrāpulis Rāpuļu klases dzīvnieks, kura ķermeni klāj ragvielas zvīņas vai vairogi
- čūska rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas apakškārta ("Ophidia syn. Serpentes"), dzīvnieks bez kājām ar garu, veltenisku ķermeni (piemēram, odze, zalktis), 12 dzimtas, \~2700 sugu, Latvijā konstatētas 2 dzimtas, 3 sugas; čūskveidīgie
- reskrētiņš Rasaskrēsliņš - daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem lapu žaklēs
- šķilties Rasties (par zibeni)
- sarietēt rasties tesmenī lielākā daudzumā (par pienu); piepildīties ar pienu lielākā daudzumā (par tesmeni)
- veidoties Rasties, attīstīties, parasti pakāpeniski, kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā (par parādībām dabā)
- mesties Rasties, izraisīties, parasti pakāpeniski (par slimībām, traucējumiem organismā)
- attīstīties Rasties, palielināties, sasniegt noteiktu apjomu, līmeni (par fizikālām parādībām)
- atrietēt Rasties, pieplūst pienam tesmeni (par slaucamiem mājdzīvniekiem)
- veidošanās rašanās, attīstīšanās, parasti pakāpeniski, kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā (par parādībām dabā)
- likstiņš Ratiņa piedziņas kociņš, kas pārnes paminas kustības uz riteni
- makačs Ratiņa piedziņas kociņš, kas savieno paminu ar riteni
- mākačs Ratiņa piedziņas kociņš, kas savieno paminu ar riteni
- skrituls ratu ritenis
- rītins Ratu ritenis
- līkšņa Ratu ritenis no viena gabala
- parastā raudene raudeņu suga ("Origanum vulgare"), sastopama samērā bieži sausos priežu mežos, norās, pie meža ceļiem, sausās pļavās, krūmājos; stublājs 35—85 cm augsts, bieži vien iesārts, zarojas ziedkopā, lapas veselas, iegareni olveidīgas, pretējas, ziedi sārtvioleti, sakopoti plašā ziedkopā
- žeire Raudulīgs bērns, cilvēks, kas laistās ar ūdeni, nevērīgi izlej ūdeni
- Spānijas raudupe raudupju suga ("Scorzonera hispanica"), ko dēvē arī par melnsakni un skorconēru, Latvijā retumis audzē kā dārzeni
- rausis Raudzētas mīklas plācenis (no rupja maluma kviešu vai miežu miltiem), kam vidū parasti ir padziļinājums ar pildījumu
- plucināt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (parasti ko sīku) no kā; raujot, ar rāvieniem atbrīvot (ko) no (parasti) kā sīka; arī plūkt (1)
- plūkt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (spalvas) nogalinātam putnam; raujot, ar rāvieniem atbrīvot no spalvām (nogalinātu putnu)
- plucināt Raujot, ar rāvieniem dalīt sīkās daļās
- uzrausties Raušoties novietoties jāteniski, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motocikla, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu
- raži Raženi
- pāraminēšanās Reakcija, kurā notiek aminogrupas apgriezeniska fermentatīva pārnese no alfa-aminoskābes uz alfa-ketoskābi
- gaisa reaktīvais dzinējs reaktīvais dzinējs, kurā gaisu izmanto par pamatķermeni termodinamiskajā ciklā un reaktīvās vilces radīšanai
- dzeltenā receklene recekleņu ģints suga ("Tremella mesenterica"), tās augļķermeņi dzelteni, atrodami uz trupošas lapkoku koksnes, žagaru kaudzēs vēlu rudenī un ziemā
- rēceniski Rēceniski smiekli - nejauki, skaļi smiekli ar plaši atplēstu muti
- uzkalnu signāli redzamie pastāvīgie galvenie signāli, kas atļauj vai aizliedz vagonu nolaišanu no uzkalna
- manevru signāli redzamie pastāvīgie galvenie signāli, kas atļauj vai aizliedz veikt manevrus
- ieejas signāli redzamie pastāvīgie galvenie signāli, kas atļauj vai aizliedz vilcienam iebraukt stacijā
- izejas signāli redzamie pastāvīgie galvenie signāli, kas atļauj vai aizliedz vilcienam izbraukt no stacijas
- garāmejas signāli redzamie pastāvīgie galvenie signāli, kas atrodas posmā un atļauj vai aizliedz vilcienam aizņemt blokiecirkni
- aizsega signāli redzamie pastāvīgie galvenie signāli, kas norāda sliežu ceļa krustošanās vietu vienā līmenī ar citu dzelzceļa līniju, kā arī tramvaju ceļiem, trolejbusa līnijām, paceļamiem tiltiem
- maršruta signāli redzamie pastāvīgie galvenie ssignāli, kas atļauj vai aizliedz vilcienam braukt no viena stacijas rajona uz otru
- prozopagnozija Redzes agnozija, kam raksturīga nespēja atšķirt pazīstamas sejas vai pat savu seju spogulī; attīstās, ja abpusēji bojātas vidēji apakšējās pakauša daivas gar deniņu daivas medioventrālo virsmu
- Registāna Registānas tuksnesis - smilšu tuksnesis Irānas kalnienes austrumu daļā (angļu val. "Registan"), Afganistānas dienvidos, platība - \~40000 kvadrātkilometru, garums - >400 km, platums - līdz 200 km, lēzeni nolaidens līdzenums no 1500 m vjl. austrumos, līdz 800 m rietumos, līdz 60 m augsti kustīgi barhāni
- augstākā–zemākā līmeņa metode regresijas metode, lai noteiktu fiksētās un mainīgās izmaksas uz vienu vienību, izvēloties no uzskaites datiem augstāko reģistrēto darbības līmeni (pārdošanas apjomu) un zemāko reģistrēto darbības līmeni; mainīgās izmaksas uz vienību nosaka, dalot abu līmeņu izmaksu starpību ar pārdošanas apjomu starpību
- dzirdināšana Regulāra dzīvnieku apgāde ar dzeramo ūdeni
- superreģenerators Reģeneratīvs radiouztvērējs, t. i., uztvērējs, kurā uztveramiem signāliem pievieno signālus, ko uztvērējs pastiprina, iegūstot tos ar atgriezenisko saiti, kuras lielums periodiski mainās
- Austrumu reģions reģions Burkinafaso austrumos (_Est_), robežojas ar Centra-Austrumu, Centrālo Plato un Sāhelas reģionu, kā arī ar Nigēru, Beninu un Togo, administratīvais centrs - Fada Ngurma
- reģistrtonna Reģistra tonna - kuģa tilpības mērvienība - aptuveni 2,83 kubikmetri jeb 100 angļu kubikpēdas
- pase Reģistrācijas dokuments (piemēram, iekārtai, ierīcei, arī uzņēmumam), kurā ir fiksēti galvenie dati (par to), apliecinātas kādas saistības
- bīdes reģistrs reģistrs, kurā informāciju ievada pakāpeniski – bitu pēc bita; ievadot kārtējo informācijas bitu, iepriekš ievadītais automātiski pabīdās uz priekšu par vienu pozīciju; virknes reģistrs
- kāpt galvā Reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem)
- dullēt Reibt (no alkoholiskajiem dzērieniem)
- maniheisms Reliģija (aptuveni no 3. gadsimta līdz 14. gadsimtam), kurā ir budisma, zoroastrisma un kristiānisma elementi
- pirmsvēsturiskā reliģija reliģijas laikā pirms rakstības izgudrošanas; Vidējos Austrumos tās attiecināmas uz laiku aptuveni līdz 3000 gadam p. m. ē.
- hiliasms Reliģiska mācība par tūkstošgadu miera valsti, kas iestāsies pirms pastarās tiesas; tā bija izplatīta agrīnās kristietības laikā - aptuveni līdz 11. gs.; kopš reformācijas tā izpaužas dažos sektantiskos novirzienos
- kargo kulti reliģiskas kustības Melanēzijā un Jaungvinejā, kuru piekritēji atdarina eiropiešu rituālus cerībā šādi sasniegt eiropiešu materiālās labklājības līmeni - "kargo"; kultu locekļi gaida mesijas atnākšanu, kurš novērsīs slimības un tautai izdalīs dažādus labumus
- fiesta Reliģiski svētki; svētki un brīvdienas; svinības par godu kādam notikumam, kura laikā tiek rīkoti gājieni, koncerti, uguņošana; karnevāls Spānijā un spāniski runājošās zemēs
- čaoli Relikta aborigēna cilts no maukeni grupas Malakas pussalā, Taizemes dienvidrietumu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, izplatīti gk. senie animistiskie ticējumi
- maukeni Reliktas aborigēno cilšu grupas Malakas pussalā, runā valodās un dialektos, kas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, izplatīti gk. senie animistiskie ticējumi
- zemiene Reljefa lielforma, kas aizņem hipsometriski zemāko līmeni, Latvijā tās aizņem 3,9 mlj ha (60,32% Latvijas teritorijas)
- Andogas grēda reljefa paaugstinājums Krievijā (_Andogskaja grjada_), Vologdas apgabala dienvidrietumu daļā, aptuveni no Beloje ezera līdz Ribinskas ūdenskrātuvei, augstums - līdz 299 m
- Ķeipenes valnis reljefa paaugstinājums Viduslatvijas nolaidenumā, Ogres novada Ķeipenes un Taurupes pagastā, starp Vatrāni un Laksteni, gar Pečora un Plaužu ezeru, garums — 9 km, platums — 0,2-1,4 km, maksimālais absolūtais augstums — 141,9 m vjl., relatīvais augstums — 35 m
- hidroreostats Reostats, kurā pretestību regulē ar ūdeni
- spoguļreprīze Reprīze, kurā sonātes formas ekspozīcijas tematiskais materiāls izkārtots atgriezeniskā secībā (kā spoguļattēls)
- piknisks Resns, korpulents (par cilvēkiem, to ķermeni)
- apaļais resnulis resnuļu ģints suga ("Omophron limbatum"), ķermenis īsi ovāls, brūngandzeltens ar zaļu zīmējumu virspusē, sastopams ūdenstilpju krastos smilšu sērēs vai starp sakaltušu dubļu plēksnēm, kur slēpjas pa dienu
- lodveida zibens reta dabas parādība - kustīga, spoža gāzu lode, kas var rasties saistībā ar zibeni; fizikālā daba nav izpētīta
- miksoglobuloze Reta tārpveida piedēkļa un resnās zarnas slimība; raksturīgas cistas ar gļotu kermenišiem
- platkājiņš Retējs ("Potentilla") - daudzgadīgs rožu dzimtas augs ar dzelteniem vai baltiem ziediem, plūksnainām vai starainām lapām
- progērija Reti sastopama pārmantota anomālija (iespējams, autosomāli recesīva pārmantošana): bērniem senils izskats, plāni, sirmi mati, plāna āda, kas atgādina sklerodermisku ādu; nagi distrofiski vai atrofiski, akromikrija; proporcionāls punduraugums; senilais nanisms
- spontānā osteolīze reti sastopamas progresējošas osteolīze paveids: simptomi manifestējas pēc traumas; koncentriski (sākot no traumas vietas) mazinās kaulviela, līdz attiecīgā kaula daļa vai viss kauls izzūd; process noris pakāpeniski; citas skeleta daļas paliek neskartas
- kurpjknābis Reti sastopams un neparasts putns ("Balaeniceps rex", angliski saukts "Shoebill"), ar savu masīvo knābi tas izskatās līdzīgs mītiskajam putnam dodo, pelikānam vai stārķim, mīt purvainos mežos Āfrikas vidienē, tā pastāvēšana apdraudēta, tiek uzskatīts, ka savvaļā dzīvo tikai 5000-8000 indivīdu; vaļgalvis
- eksudatīvā retinopātija retinopātija, parasti vienā aci jauniem vīriešiem; tai raksturīgi balti vai iedzelteni apduļķojumi, asinsvadu pārmaiņas, asinsizplūdumi, tīklenes atslāņošanās
- neiroastrocitoma Rets audzējs, parasti veidojas trešā ventrikula pamatā un deniņu daivās; histoloģiski - gangliju un zvaigžņveida šūnas
- mivrenieki Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mivrenieki" iedzīvotāji
- Krupeniškas Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Krupeniški" nosaukuma variants
- Krupeniškys Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Krupeniški" nosaukums latgaliski
- Rušonica Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Rušenica" nosaukuma variants
- šķerbenieki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbenieki" iedzīvotāji
- Kolna Dzeniški Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Dzeniški" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
- Lejas Dzeniški Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Dzeniški" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
- Bliseņas Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bliseni" nosaukuma variants
- Bliseņi Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bliseni" nosaukuma variants
- Blisenis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bliseni" nosaukums latgaliski
- Studini Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Studeni" nosaukuma variants
- Studyni Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Studeni" nosaukums latgaliski
- Marsabita rezervāts rezervāts Kenijas ziemeļu daļā (“Marsabit”), platība 26700 kvadrātkilometru, izveidots 1948. g. atsevišķu dzīvnieku sugu saglabāšanai (Grevi zebras, strausu ziemeļu pasuga)
- Krasnovodskas rezervāts rezervāts Turkmenistānā, Kaspijas jūras dienvidaustrumu piekrastē, platība — 2700 kvadrātkilometru, dibināts 1932. g., lai saglabātu putnu ziemošanas vietas (ziemo >160 putnu sugu)
- Repetekas rezervāts rezervāts Turmenistānā, Lebapa vilajetā, platība - 346 kvadrātkilometri, dibināts - 1928. g., lai saglabātu un pētītu smilšu tuksnešu kompleksus
- zapaska Rezerves ritenis (automašīnai)
- tastatūras buferis rezervēts atmiņas apgabals, kurā informācija par taustiņu piesitieniem saglabājas līdz tam laikam, kad programma var tos apstrādāt; tas nodrošina iespēju strādāt ar tastatūru tajā laikā, kad dators izpilda citus uzdevumus
- resīvers Rezervuārs (kompresora iekārtai), kas, uzkrājot saspiestu gaisu (gāzi), izlīdzina spiediena svārstības un attīra gaisu (gāzi) no eļļas un ūdens pilieniem
- fachverks Režģu būve, ko taisa novietojot šķautņu kokus stāvu, guleniski, šķērsām un krustām un aizpildot starpas ar ķieģeļiem vai citu noderīgu materiālu
- Zemdega Režu strauta kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Platones pagastā, izteka Vilces pagastā, šķērso arī Zaļenieku, Lielplatones un Svētes pagastu; Zemdegu strauts
- Riču ezers Riču ezers - atrodas Skrudalienas pauguraines nomalē, Augšzemē, uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, daļēji Daugavpils novada Demenes pagastā, platība - 1286 ha (Latvijā - 588 ha), garums - 6 km, lielākais platums - 4 km, vidējais dziļums - 9,7 m, lielākais dziļums - 39,7 m, nosacīti mezotrofs ar dzidru ūdeni
- rīdzenieks Rīdzenieši
- pieninieši Riebiņu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Pieniņi" (padomju laikā arī "Pieneņi") iedzīvotāji
- jačmeniškieši Riebiņu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Jačmeniški" iedzīvotāji
- kapenieks Riebiņu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kapenieki" iedzīvotājs
- Reminīki Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Remenieki" nosaukuma variants
- makadēmija Rieksti, kurus ražo "Macadamia ternifolia"; sākotnēji tie uzieti Austrālijā; vieni no pašiem dārgākajiem riekstiem
- valrieksts Riekstkoku dzimtas koks ar lielām nepāra plūksnaini saliktām lapām un augli kauleni
- Rietumrumānija Rietumrumānijas kalni - Apuseni
- Melkarts Rietumsemītu mitoloģijā - dievs, burtiski "pilsētas valdnieks", kura kults bija izplatīts feniķiešu pilsētā Tīrā, pērkona un saules dievs, arī tirgotāju un jūrnieku aizbildnis, Astartes vīrs
- Jevo Rietumsemītu mitoloģijā - dievs, kuru plaši pielūdza Feniķijā, Beritas pilsētas aizgādnis
- Rietumu Uzboja Rietumu Uzboja - sengultne Karakuma ziemeļrietumos, no Sarikamišas ieplakas līdz Kaspijas jūrai, Turkmenistānā, kur senāk (pirms dažiem gs.) plūdusi daļa Amudarjas ūdeņu, garums - 550 km, platums - 200-300 m, dziļums - līdz 40-50 m
- Uzboja Rietumu Uzboja - sengultne Karakuma ziemeļrietumos, Turkmenistānā
- ribotās morēnas rievoto morēnu tips, lēzeni izliektu vaļņu sistēmas, kas orientētas perpendikulāri ledāja kustības virzienam
- 1297.–1330. gada karš Rīgas arhibīskapa un Rīgas pilsētas karš pret Livonijas ordeni, ko izraisīja Rīgas arhibīskapa un Livonijas ordeņa sāncensība par politisko hegemoniju Livonijā un Livonijas ordeņa centieni palielināt savu varu, kas izvērtās savstarpējos uzbrukumos un postījumos; 1329. g. oktobrī Livonijas ordenis sāka ilgstošu Rīgas aplenkumu, kā rezultātā 1330. g. 18. martā Rīgas rāte nolēma kapitulēt un 20. martā parakstīja Mīlgrāvja līgumu
- Bukultu līgums Rīgas arhibīskapa un Rīgas pilsētas līgums, noslēgts 1546. g. 24. oktobrī Bukultos, Rīga atzina arhibīskapu par pilsētas senioru kopīgi ar Livonijas ordeņa mestru un arhibīskaps atzina Rīgas iedzīvotāju tiesības uz ticības brīvību
- RCAII Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūts
- Mīlgrāvis Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā (ietilpst Jaunmīlgrāvis un Aplokciems), atrodas Rīgas ziemeļu daļā, pa sauszemi robežojas ar Mežaparka, Sarkandaugavas, Vecmīlgrāvja un Trīsciema apkaimēm (ar pēdējām divām savienojums pa Mīlgrāvja tiltu), bet pa ūdeni tai ir robežas ar Jaunciema apkaimi Ķīšezera pretējā krastā
- Vecmīlgrāvis Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā starp Ķīšezeru, Mīlgrāvi, Daugavu un Vecdaugavu, ietver Ziemeļblāzmu un Rīnūžus, Rīgas pilsētā iekļauta 1924. g.; pa sauszemi tā robežojas ar Vecdaugavas, Trīsciema un Mīlgrāvja (savienojums pa Mīlgrāvja tiltu) apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Sarkandaugavas, Kundziņsalas, Voleru, Bolderājas, Daugavgrīvas un Mangaļsalas apkaimēm
- Mangaļsala Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, atrodas Rīgas ziemeļu daļā pie Daugavas ietekas jūrā, pa sauszemi tā robežojas ar Vecāķu apkaimi, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Vecdaugavas, Vecmīlgrāvja un Daugavgrīvas apkaimēm, pievienota Rīgai 1960. g.
- Vecdaugava Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, atrodas Rīgas ziemeļu daļā pie Vecdaugavas, robežojas ar Vecāķu, Trīsciema un Vecmīlgrāvja apkaimēm, kā arī pa ūdeni Mangaļsalas apkaimi
- Pētersala-Andrejsala Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Pētersala un Andrejsala, atrodas Rīgas centrā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka ziemeļrietumu daļā, pa sauszemi tā robežojas ar Sarkandaugavas, Skanstes un Centra apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Spilves un Ķīpsalas apkaimēm
- Lastādija Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas daļas, ko vēsturiski dēvēja par Maskavas priekšpilsētu, sākotnējais nosaukums, aptuveni līdz 16. gs.
- pierīties Rijot neviļus, negribēti ievirzīt elpošanas ceļos (parasti dūmus, ūdeni) lielākā daudzumā; pierīt
- pierīt Rijot neviļus, negribēti ievirzīt elpošanas ceļos (parasti dūmus, ūdeni) lielākā daudzumā; pierīties (1)
- izlietot Rīkoties (ar kādiem paņēmieniem), izmantot savā darbībā (kādu līdzekli)
- žorgāties Rīkoties, darboties ar ūdeni (piemēram, ko mazgāt, skalot)
- žurgāties Rīkoties, darboties ar ūdeni (piemēram, ko mazgāt, skalot); žorgāties
- žampāties Rīkoties, darboties ar ūdeni (piemēram, mazgāt, skalot); arī plunčāties, laistīties
- žompāties Rīkoties, darboties ar ūdeni (piemēram, mazgāt, skalot); arī plunčāties, laistīties
- žolgāties Rīkoties, darboties ar ūdeni, pa ūdeni (piemēram, mazgāt ko, plunčāties u. tml.)
- verdga Rīks āliņģa ciršanai - ass, smails, kātā iestiprināts metāla stienis
- dūre Rīks āliņģa ciršanai - ass, smails, kātā iestiprināts stienis; āliņģa cērtamā cērte
- kirka rīks ar koka kātu, kam galā pagarš dzelzs stienis, kuramlejasgals plakans un noasināts; lieto kalnraktuvēs, akmeņlauztuvēs, ledus laušanai u. tml. roku darbos
- pedogrāfs Rīks automātiskai lauku ceļu plānu uzņemšanai, ko piestiprina divritenim vai nes gājējs
- rakete Rīks bumbas raidīšanai un atvairīšanai galda tenisa spēlē - ovāla koka plāksne ar rokturi
- rakete Rīks bumbas raidīšanai un atvairīšanai tenisa, badmintona spēlē - ovāls rāmis, kurā ir iestiprināts tīkls un kuram ir rokturis
- augsnes apakškārtas blīvētājs rīks, kas sablīvē augsnes dziļākās kārtas un atstāj irdenu virskārtu; blīvētājs (Kempbela veltnis) sastāv no ass, uz kuras brīvi noteiktā atstatumā cits no cita nostiprināti asšķautņaini gredzeni; blīvētāju pārvietojot arumos, gredzeni iebrūk augsnē un aizpilda tukšumus
- viba Rīkste; klūga; zedenis
- rīksteņi Rīkstenis
- riņķa kvadrants riņķa ceturtā daļa; sektors, kura centra leņķis ir vienlīdzīgs 90 grādiem (aptuveni 1,571 radiānam)
- acābola mugurējā kamera riņķveida sprauga starp varavīksneni un lēcu
- ripiski Ripeniski
- ripuliski Ripeniski
- rateniski Ripeniski, velteniski
- ripeņu Ripeņu ripeņiem - ripeniski
- dzenāt Ripināt, virzīt (bumbu, akmeni u. tml.) no vienas vietas uz otru
- driles Ripiņas vai gredzeni, ko uzmauc skrūvei, ja tā par garu
- drilles Ripiņas vai gredzeni, ko uzmauc skrūvei, ja tā par garu
- guldzenēt Rīt grūdieniem
- cels Ritenis
- ritinis Ritenis
- ritins Ritenis
- ritiņš Ritenis
- rots Ritenis
- ritelis ritenis (2)
- vadāmais ritenis ritenis, kas ar stūres sistēmu maina transportlīdzekļa kustības virzienu
- dzenošais ritenis ritenis, kas no enerģijas avota pievadīto griezes momentu pārvērš vilces spēkā un savu rotāciju pārvērš transportlīdzekļa virzes kustībā
- balstritenis ritenis, kas pārvietojoties uzņem vertikālo slodzi
- dzenamais ritenis ritenis, kura centram no transportlīdzekļa rāmja pielikts horizontāls spēks; tas rotē transportlīdzekļa virzes kustības rezultātā
- skritelis Ritenis, rats
- rulleniski Riteniski
- rulliski Riteniski
- Ritmiska Riteniška, Eglonas pieteka
- Ritmiška Riteniška, Eglonas pieteka
- vērpstieņa balstiekārta riteņa balstiekārta, kurā elastīgais elements ir vērpstienis (torsions)
- svecesveida balstiekārta riteņa balstiekārta, kurā ir teleskopiska vadotne un ritenim ir iespēja pārvietoties tikai ap šā teleskopiskā elementa asi
- downhill Riteņbraukšana lejup no kalna ar speciāli aprīkotu riteni; daunhils
- slīdēt Ritēt, velties pa (kā) virsmu, parasti vienmērīgi (par pilieniem, lāsēm u. tml.)
- ritmveide Ritma tapšanas un būves ceļš; paņēmieni, principi, modeļi
- ratiņi ritošā sastāva ekipāžas sastāvdaļa, kas nodrošina lokomotīves kustību pa sliežu ceļu, uzņem vertikālās slodzes no virsbūves, horizontālās gareniskās vilces un bremzēšanas slodzes un šķērsslodzes; ekipāžā ietilpst divi divasīgie vai trīsasīgie vai arī četri divasīgie ratiņi; vienas ekipāžas ratiņi var būt savā starpā nesavienoti vai savienoti
- trolejbuss Ritošs bezsliežu [transportlīdzeklis]{e:57014} pasažieru pārvadāšanai (parasti pilsētās), kura kustību nodrošina līdzstrāva, kas tiek pievadīta motoram pa gaisa vadiem un kontaktstieni
- phur-bu Rituālais duncis ar trijskaldņa asmeni, ko izmantio Tibetas budisma rituālos, lai izdzītu ļaunos garus
- argha Rituālais trauks, parasti sievietes ģenitāliju formā, ko izmanto upurēšanas rituālos, aplaistot svētos priekšmetus un attēlus
- ačamana Rituāls, kuru praktizē hinduisti lai attīrītu sevi, domājot par tīrām lietām, dzerot ūdeni maziem malciņiem un rasinot to ap sevi
- Aga Rīvas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, vairākos posmos robežupe ar Aizputes novada Lažas pagastu, garums - 9 km
- rīvenis Rīvētu sakņu vai augļu biezenis
- kārpaļāt Robaini, nelīdzeni cirpt
- virsma robeža, kas cietu ķermeni atdala no apkārtējās vides jeb ķermeņa robežpunktu kopa
- kordons Robežapsardzes postenis; arī apsardze; šādam postenim, arī apsardzei paredzēta celtne
- rocinieks Rocenieks
- ročinieks Rocenieks
- rocnieks Rocenieks
- ledusvētra Rodas, kad ūdens pilieni gaisā sasalst, veidojot piezemes slānī ledus kristāliņu miglu
- rodmens Rodmenis - gaļa bez kauliem, liesā jeb muskuļu gaļa
- milīns Rokas dzirnavu detaļa - koka stienis, ko satver, lai grieztu dzirnakmeni
- milna Rokas dzirnavu griežamais koks, kura augšējais gals brīvi iestiprināts griestos, bet apakšējais piestiprināts pie stīpas, kas aplikta ap dzirnakmeni
- milns Rokas dzirnavu griežamais koks, kura augšējais gals brīvi iestiprināts griestos, bet apakšējais piestiprināts pie stīpas, kas aplikta ap dzirnakmeni
- mils Rokas dzirnavu griežamais koks, kura augšējais gals brīvi iestiprināts griestos, bet apakšējais piestiprināts pie stīpas, kas aplikta ap dzirnakmeni
- figūrzāģis rokas elektroinstruments ar šauru asmeni zāģēšanai, arī līklīnijas zāģēšanai
- loks Rokas ierocis šaušanai ar bultām - elastīgs stienis, kas saliekts līknes daļas formā, savelkot tā galus ar stiegru
- zmejka Rokas pulkstenis
- kartūzieši Romas katoļu baznīcas mūku ordenis, dibināts 1084. gadā; mūku dzīvesveids skarbi askētisks
- emplektons Romas ķeizaru laikmetā bieži lietots mūrēšanas veids, liekot sienas laidā kalto akmeni, bet vidu aizpildot ar šķembām un javu
- coizīts Rombiskas singonijas minerāls HCa2Al3Si3O13, epidota grupas ar dzelzi nabagākais loceklis, pelēks, no dzelteni pelēka līdz zaļam
- Rumīna Romiešu mitoloģijā - ar krūti barojošo māšu dieviete, kuru bieži attēloja kā vilceni, kas baroja Romas dibinātājus Romulu un Remu
- Abeona Romiešu mitoloģijā - dieviete, kas rūpējās par cilvēkiem, kuri devās ceļojumā, pameta māju vai ģimeni
- Pietāte Romiešu mitoloģijā - dieviete, kas simbolizēja pienākuma izpildi pret dieviem, dzimteni un vecākiem
- Karmenta Romiešu mitoloģijā - palīdze dzemdībās, dieviete, kas ar dziesmām noteica jaundzimušā bērna likteni
- Adriāna mūris romiešu nocietinājumi šķērsām pāri Anglijas ziemeļu daļai (angļu "Hadrians wall", latīņu "Vallum Hadriani"), garums aptuveni 12 jūdzes, augstums - 5 m, daļēji saglabājies
- valzirgs Roņu kārtas zīdītājdzīvnieku dzimta ("Odobenidae"), kuras pārstāvjiem ir masīvs ķermenis ar samērā nelielu galvu un gariem augšējiem ilkņiem un kuri dzīvo arktisko jūru krastos
- mucenieki Ropažu pagasta apdzīvotās vietas "Mucenieki" iedzīvotāji
- bēcis Rotaļas "piesitieni" dalībnieks, kuram pēdējam piesit un kuram savukārt jāskrien un jācenšas piesist kādam citam dalībniekam
- pašritis Rotaļlieta, kas sastāv no plāksnes ar diviem riteņiem un stūres un ko virza ar vienas kājas atspērieniem
- broša Rotas lieta (bieži ar dārgakmeni vai tā imitāciju), kas paredzēta piespraušanai pie tērpa
- begs Rotējoša vizināšanās ierīce uz ledus - zemē iesaldēts miets, uz kura uzmaukts ritenis, kam piestiprināta kārts un ragaviņas; ledus karuselis
- Neicinīki Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Neicenieki" nosaukuma variants
- Salinīki Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Salenieki" nosaukuma variants
- parastā aprikoze rožu dzimtas aprikožu ģints suga ("Armeniaca vulgaris", senāk "Prunus armeniaca")
- ancīši Rožu dzimtas ģints ("Agrimonia"), \~15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, līdz 1 m augsti daudzgadīgi lakstaugi ar plūksnaini dalītām lapām, ziedi divdzimumu, dzelteni, sakopoti ķekaros, aug grāvmalās, krūmājos
- rasaskrēsliņš Rožu dzimtas ģints ("Alchemilla"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem lapu žāklēs
- aprikoze rožu dzimtas ģints ("Armeniaca"), 8 sugas, Latvijā introducētas 2 sugas, augļu koks ar oranžiem augļiem
- vilkābele Rožu dzimtas ģints ("Crataegus"), vasarzaļš dekoratīvs krūms vai vidēji liels koks, parasti ar ērkšķainiem zariem, baltiem vai rožainiem ziediem un nelieliem, miltainiem sarkaniem, melniem, retāk dzelteniem augļiem, kam ir ļoti cieti kauliņi, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas, introducēts >200 taksonu
- dišeneja Rožu dzimtas ģints ("Duchesnea"), dekoratīvi, krāšņi zemsedzes augi, kas aug jebkurā augsnē, zied ar dzelteniem ziediem un ražo mazas, bezgaršīgas sarkanas zemenes; neīstā zemene
- vīgrieze Rožu dzimtas ģints ("Filipendula"), daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un baltiem vai iedzelteniem ziediem skarveida ziedkopās, 20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- bumbiere Rožu dzimtas ģints ("Pyrus), augļu koks ar iegareniem, vienā galā paresninātiem augļiem; \~50 sugu, kultivē \~5000 šķirņu
- retējs Rožu dzimtas ģints ("Potentilla"), daudzgadīgs augs ar dzelteniem vai baltiem ziediem, plūksnainām vai starainām lapām, \~500 sugu, Latvijā konstatēts 19 sugu, no tām 5 ir adventīvas
- plūme Rožu dzimtas ģints ("Prunus"), augļu koks vai krūms ar plašu vainagu, pamīšus sakārtotām vienkāršām lapām, gareniem vai apaļīgiem dzelteniem, ziliem vai sarkani zilganiem augļiem - kauleņiem
- pīlādzis Rožu dzimtas ģints ("Sorbus"), koks, retāk krūms ar vienkāršām plūksnaini saliktām lapām, baltiem ziediem vairogveida ziedkopās un oranžsarkaniem, dzelteniem vai brūniem augļiem, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, 3 no tām ir dārzbēgļi
- maijrozīte Rožu suga ("Rosa spinosissima"), dzeloņains krūms ar nepāra plūksnaini saliktām lapām un pielapēm, kupliem bāli dzelteniem ziediem
- tējasrozes Rožu šķirņu grupa, kurām ir raksturīgi dzelteni, smaržīgi ziedi; šīs šķirņu grupas augs
- taucene Rožziežu dzimtai piederīga augu ģints, ziedi dzelteni, auglis ar dzelonīšiem, rievains, lapas pārtraukti plūksnotas
- Tetrao tetrix rubenis
- rubīns Rubenis
- teteris Rubenis
- rubulis rubenis ("Tetrao tetrix")
- rubinis Rubenis ("Tetrao tetrix")
- burināšana Rubeņu rūcieni pavasarī pirms nārsta
- burkšķināšana Rubeņu rūcieni pavasarī pirms nārsta
- madara Rubiju dzimtas ģints ("Galium"), lakstaugs ar sīkām lapām mieturī un sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem skarveida ziedkopās, \~400 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu
- gardēnija Rubiju dzimtas ģints ("Gardenia"), krūmaugi, kuru dažas sugas ar smaržīgiem ziediem audzē arī kā istabas puķes
- verdīt Rubināt (kā rubenis), saukt (kā mednis)
- rūcekls Rūceklis, rūcenis
- parpala Rūcenis, saīdzis cilvēks
- švurksts Rūcenis, trokšņaina rotaļlieta no auklā uzvērta kauliņa
- sarkanastis Rudais erickiņš ("Lusciola phoenicurus")
- apjumības Rudens godības pēc pabeigtas labības pļaušanas un linu plūkšanas, kad vispirms atšķir Jumi, vai nu to noslogot ar akmeni pie zemes, vai parasti ar dziesmām saņemot pēdējā kūlī
- antonovka Rudens šķirnes ābele ar lieliem, dzelteni zaļiem āboliem
- trebū Rudens šķirnes ābele ar vidēji lieliem, iegareniem, dzeltenīgiem, saldskābiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne
- norūdīt Rūdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) kļūst spēcīgs, izturīgs; būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) kļūst spēcīgs, izturīgs
- baltene Rudulis - lielzvīņaina karpu dzimtas zivs ar plakanu ķermeni sudrabainā vai zeltainā nokrāsā
- silenieki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" iedzīvotāji
- Silinīki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" nosaukuma variants
- Silenīki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" nosaukums latgaliski
- Strazdeni Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Strazdeni" nosaukums latgaliski
- Žeivenīki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Žeivenieki" nosaukums latgaliski
- kalnu rūgtņi rūgtdiļļu suga ("Peucedanum oreoselinum", senāk "Peucedanum ceruselinum") ar veltenisku (cilindrisku) ļoti smalki rievotu stublāju, Latvijā reti sastopams augs, sausos mežos, pļavās; kalnu pētersīļi
- grēmiens Rūgteni dedzīga sajūta barības vadā, bieži saistīta ar atraugām; grēmas
- salkens rūgteni salds
- rūgtensalds Rūgteni salds
- kirasao Rūgteni salds pomeranču liķieris
- rūgtensīvs Rūgteni sīvs
- zāļu rūgtņi rūgtņu suga ("Peucedanum officinale") ar cilindrisku stublāju, dzelteniem ziediem, 2-3 reizes par augli garākiem čemurstariem
- rūjienietis Rūjienieši
- rūjienieši Rūjienietis (2)
- aprumulēt Rumulējoties aplaistīt (kādu) ar ūdeni
- rumaļas Rumulēšanās - paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni
- remelēt Rumulēt - pēc paražas aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās
- valoda Runas darbības jēdzieniskais saturs, jēga
- koks Runga, nūja, stienis (piemēram, sišanai, rādīšanai)
- samazgāties rūpīgi mazgājoties (piemēram, vannā) padarīt ūdeni ziepjainu
- siens Rupjā lopbarība - nopļauta, izkaltēta zāle, kas satur aptuveni 17 procentu ūdens
- grīvis Rupja, gara zāle, kas aug dīķos vai stipri ar ūdeni applūstošās vietās
- lamas Rupji, apvainojoši, aizskaroši vārdi, izteicieni
- sastroķēt Rupji, nelīdzeni savērpt
- sastrolēt Rupji, nelīdzeni savērpt
- makačāt Rupji, nelīdzeni vērpt
- makačot Rupji, nelīdzeni vērpt
- makučāt Rupji, nelīdzeni vērpt
- strolēt Rupji, nelīdzeni vērpt
- kreftīgs Rupjš (par vārdiem, izteicieniem)
- pellu drēbe rupjš linu audums, caur kuru gatavojot sārmu, izkārš pelnūdeni
- jēls Rupjš, piedauzīgs (par vārdiem, izteicieniem)
- Ruszenica Rušenicas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā
- pampelmūze Rūtu dzimtas ģints ("Citrus maxima", arī "Citrus grandis"), subtropu augļu koks, ar aromātiskiem, rūgteni skābiem augļiem; greipfrūts (1)
- juridiskā kultūra sabiedrības kultūras sastāvdaļa, kas cieši saistīta ar visas sabiedrības kultūras izaugsmi, tā ir sabiedrības idejiski tiesiskais stāvoklis - attīstības līmenis noteiktā tās attīstības posmā, raksturo tiesību un tiesiskās apziņas attīstības līmeni, pilsoņu tiesību un brīvību plašumu un garantētību, likumdošanas pilnīgumu un efektivitāti, likumības un tiesiskās kārtības stabilitāti u. c.
- Latvijas Alus darītāju savienība sabiedriska organizācija, dibināta 1993. g. ar mērķi apvienot Latvijas alus darītavas un to darbību atbalstošas fiziskas un juridiskas personas, mainīt alkohola patēriņa struktūru par labu vieglajiem alkoholiskajiem dzērieniem, veicināt kvalitatīva alus, iesala un alus miežu ražošanu un nodrošināt informācijas apmaiņu
- restorāns Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur apmeklētājiem ēdieni un dzērieni tiek īpaši pasniegti un kur parasti atskaņo mūziku, var dejot
- kafejnīca Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur dabūjama kafija, konditorejas izstrādājumi, arī citi dzērieni, uzkožamie
- tējnīca Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur dabūjama tēja, konditorejas izstrādājumi, arī citi dzērieni, uzkožamie
- ēdnīca Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur dabūjami, parasti silti, ēdieni
- tiesību funkcijas sabiedrisko attiecību tiesiskās regulēšanas pamatvirzieni
- sagraut Sabojāt, parasti ļoti (parasti veselību, ķermeni, tā dalās)
- sačākstēt Sabojāties (par veselību); kļūt ļoti slimam (par ķermeni, tā daļām)
- dubultspēle Sacensības (piemēram, tenisā, badmintonā), kurās katrā pusē spēlē divi spēlētāji
- sporta spēle sacensības veids, kuras pamatā ir tehniski un taktiski paņēmieni un līdzekļi noteikta mērķa sasniegšanai (gūt vairāk vārtu, grozu vai punktu ar attiecīgu spēles elementu izpildi)
- geims Sacensību daļa tenisā, kad tiek iegūts punkts; vairāki geimi (ne mazāk par 6) veido vienu setu
- komponēt Sacerēt skaņdarbu (ar kādiem paņēmieniem, kādām metodēm, kādā stilā u. tml.)
- aizcietēt Sacietēt (par govs tesmeni)
- kreiserjahta Sacīkstēm un pārbraucieniem (ceļojumiem) paredzēta jahta
- tūrjahta Sacīkstēm un pārbraucieniem (ceļojumiem) paredzēta jahta
- renners Sacīkšu divritenis
- pārziepjot Sadalīt (organisku savienojumu) ar ūdeni vai sārmu
- pārziepot Sadalīt (organisku savienojumu) ar ūdeni vai sārmu
- marķieris sadalītājmašīnas (sējmašīnas, stādāmās mašīnas) palīgierīce, kas starp diviem sadalītājagregāta darba gājieniem marķē pareizu rindstarpas platumu – darba gaitā marķiera šķīvis ievelk augsnē vadziņu, pa kuru nākamajā gājienā vada traktora riteni
- pašķirties Sadalīties, sašķelties, ieplūkt uz neilgu laiku (piemēram, par viļņiem, ūdenstilpes līmeni)
- apdukņāt Sadot ar dūru sitieniem vai ar grūdieniem sānos
- sadumbrāt saduļķot (ūdeni)
- stūris Sadura starp divām detaļām, elementiem, līnijām u. tml., kuru virzieni ir atšķirīgi; vieta šādas saduras tuvumā
- sadurteni Sadurteniski, kopā saskaroties
- saplempt Sadzerties (ūdeni)
- saplempties Sadzerties (ūdeni)
- saplemst Sadzerties (ūdeni)
- saplemsties Sadzerties (ūdeni)
- pārlaide sagatavojot darbu drukai, ir jāņem vērā ražošanas procesa īpatnības, proti, lai gatavā izstrādājumā attēls būtu līdz pašām lappuses malām, maketā jāizveido pārlaide – attēlam jāiet pāri malām aptuveni par 3–5 mm
- aizvadīt Sagatavojot, sapošot ceļam, arī izvadot, aizlaist (uz kurieni), pašam nedoties līdzi
- ieskaidīt Sagatavot skābumu muciņā, ielejot siltu ūdeni, pievienojot miltus un saskalojot
- uztaisīt ūdeni sagatavot ūdeni, ar ko dziedināt
- grogneur Saīdzis cilvēks, rūcenis
- pakārtojuma saikļavārds saikļavārds pakārtojumā; daļa no tiem vienlaikus izsaka arī jēdzieniskās attieksmes starp virsteikumu un palīgteikumu
- kautķermenis Saimnieciskai izmantošanai vai rūpnieciskai pārstrādāšanai paredzēts nonāvēta dzīvnieka ķermenis bez galvas, kājām, iekšējiem orgāniem un iekšējiem taukiem, parasti arī bez ādas
- trecinieks Saimnieks, kam bija aptuveni 8 hektāri liela zemes platība
- tomēr saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretnostatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz neatbilsmes jēdzienisko attieksmi ar pieļāvuma niansi
- vai saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi, kā arī uz nolūka jēdzienisko attieksmi starp tiem
- lai saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti "tādēļ", "tāpēc"), un vienlaikus norāda uz nolūka attieksmi starp tiem, kā arī uz cēloņa jēdzienisko attieksmi starp tiem
- ka saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti "tik"), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi, kā arī uz seku jēdzienisko attieksmi starp tiem
- it kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti “tik”), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi, kā arī uz mēra jēdzienisko attieksmi starp tiem
- lai saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz seku attieksmi starp tiem, kā arī uz mēra jēdzienisko attieksmi starp tiem
- lai saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz veida attieksmi starp tiem, kā arī uz nolūka jēdzienisko attieksmi starp tiem
- ka saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu "tāds", un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem, kā arī uz seku jēdzienisko attieksmi starp tiem
- ja saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem, kā arī uz nosacījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem
- lai saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nolūka attieksmi, kā arī uz cēloņa jēdzienisko attieksmi starp tiem
- ja saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nosacījuma attieksmi starp tiem, kā arī uz laika jēdzienisko attieksmi starp tiem
- ja saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem, kā arī uz nosacījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem
- jo saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem, kā arī uz pretnostatījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem
- līdzīgi saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājumu attieksmi un to, ka abās teikuma daļās raksturotā situācija, darbība vai stāvoklis noteiktā aspektā norit aptuveni tādā pašā veidā
- ja saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem, kā arī uz nosacījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem
- kur saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vietas attieksmi starp tiem, kā arī uz citu (piemēram, nosacījuma, seku, pieļāvuma) jēdzienisko attieksmi starp tiem
- vien saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vietas attieksmi starp tiem, kā arī uz citu (piemēram, nosacījuma, seku, pieļāvuma) jēdzienisko attieksmi starp tiem
- un saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz laika, seku, pievienojuma, pretstata, sastata, salīdzinājuma jēdzienisko attieksmi starp tiem
- kur saista teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi, kā arī uz nolūka jēdzienisko attieksmi starp tiem
- līdzīgi saista teikuma locekļus, norādot, ka to darbība, norise, stāvoklis izpaužas aptuveni tādā pašā veidā
- statistisks saistīts ar [statistiku]{s:2036}, tai raksturīgs; tāds, ko izstrādā, veic ar statistikas paņēmieniem
- laringāls saistīts ar balseni, tai raksturīgs
- laringeāls saistīts ar balseni, tai raksturīgs
- laringo- saistīts ar balseni; balsenes
- konceptuāls saistīts ar konceptu (1), tam raksturīgs; jēdzienisks
- ķermenisks saistīts ar ķermeni (2), tam raksturīgs
- meningeāls saistīts ar meningītu smadzeņu apvalku - iekaisumu, vai jebkuru citu procesu
- vēss saistīts ar mēreni zemas ķermeņa temperatūras sajūtu; saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītu mēreni zemas ķermeņa temperatūras sajūtu
- interaktīvs saistīts ar mijiedarbību; tāds, kas nodrošina atgriezenisko saiti
- šārudens saistīts ar pašreizējo rudeni, pašreizējā gada rudeni, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rudenī, pašreizējā gada rudenī
- šīrudens saistīts ar pašreizējo rudeni, pašreizējā gada rudeni, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rudenī, pašreizējā gada rudenī; šārudens
- rudenīgs saistīts ar rudeni, tam raksturīgs
- senlaiku saistīts ar seniem laikiem, arī senatni, senatnei raksturīgs
- patriarhāls saistīts ar seniem laikiem, senām, novecojušām tradīcijām, šādiem laikiem, šādām tradīcijām raksturīgs
- vēdisks saistīts ar senindiešu vēdām, tām raksturīgs
- šejienisks saistīts ar šejieni, tai raksturīgs
- turienisks saistīts ar turieni, tai raksturīgs
- piesaitēt Saitējot piesaistīt (ķermeni, tā daļu), piemēram, lai ierobežotu kustības
- sapļankāt sajaucot (rakņājoties) padarīt duļķainu (piemēram, ūdeni dīķī)
- piebuzīt Sajaukt (piemēram, ūdeni ar dūņām)
- sakristīt Sajaukt (pienu) ar ūdeni
- duļļāt Sajaukt seklu ūdeni
- šuri-muri Sajukums, haoss; slepeni, blēdīgi darījumi
- šurimuri Sajukums, haoss; slepeni, blēdīgi darījumi
- šuri muri sajukums, haoss; slepeni, blēdīgi darījumi; slepenas savstarpējās attiecības
- karstums Sajūta, ka kļūst karsti, sajūta, ka kļūst karsts (ķermenis, tā daļa)
- siltums Sajūta, ka kļūst silti; sajūta, ka kļūst silts (ķermenis, tā daļa)
- pamati ļogās saka par būtiskām, neatgriezeniskām pārmaiņām dzīvē, līdzšinējās dzīves kārtības sabrukumu
- memmes meitiņa saka par gļēva rakstura, izlutinātu meiteni, arī jaunieti
- (kā) no pasaules radīšanas saka par ko ļoti senu, tāda, kas pastāv ļoti sen, no seniem laikiem
- pasarg dievs saka par ko neparastu, neikdienišķu, arī ļaunu
- kā lūks saka par lunkanu ķermeni
- kā liela dāma saka par meiteni, kura cenšas izlikties pieaugusi
- vardei līdz krūtīm saka par slikti augušu. īsu labību, zāli, seklu ūdeni
- griež debesis un zemi kopā saka par stipru sniegputeni, viesuli
- zeme un debess (arī ar debesīm) griežas (retāk jaucas, iet) kopā saka par stipru sniegputeni, viesuli
- griezt debesis un zemi kopā saka par stipru viesuli, sniegputeni
- kā ēzavs saka par vīrieti, kam ir gari, nekopti mati, bārda; arī par vīrieti ar spalvainu ķermeni
- Kalamazū latviešu kopiena sāka veidoties 1949. g., kad tur no Eiropas ieradās \~2000 latviešu bēgļu, no kuriem aptuveni puse palika uz pastāvīgu dzīvi pilsētā vai apkārtnē, 1990. gados bija \~600 latviešu, 1981.-1996. g. Kalamazū pastāvēja Latviešu studiju centrs ar arhīvu (deponēts Latvijas valsts arhīvā) un bibliotēku, kas bija lielākā letonikas krātuve ārpus Latvijas
- (ja) dievs (arī dieviņš) dos saka, domājot, ka vēlēšanās piepildīsies, ja dievs tā gribēs, ja liktenis tā būs lēmis
- padod maisiņu saka, ieraugot neglītu cilvēku (zēnu, meiteni)
- stāv kā uzliets saka, ja apģērbs, tā daļas ļoti labi atbilst ķermenim, tā daļām
- kā uzliets saka, ja apģērbs, tā daļas ļoti labi atbilst ķermenim, tā daļām
- varēt sēt rāceņus saka, ja ir ilgi nemazgāts, ļoti netīrs ķermenis (rokas, kājas, ausis)
- netrūkst ne putna piena, arī trūkst tikai (arī vien) putna piena saka, ja ir pārpilnība, ja nekā netrūkst (parasti par ēdieniem, pārtikas produktiem)
- netrūkst ne putna piena, arī trūkst tikai putna piena, arī putna piena vien trūkst saka, ja ir pārpilnība, ja nekā netrūkst (parasti par ēdieniem, pārtikas produktiem)
- likteņa stunda sit saka, ja ir pienācis brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis (2)
- zeme ar debesīm griežas kopā saka, ja ir stiprs putenis, viesulis
- ņemt pukā saka, ja kādā spēlē (parasti ar kauliņiem) spēlētājs pakāpeniski zaudē pozīcijas
- kūst kā sniegs saka, ja kas (biežāk nauda) nemanot, pakāpeniski tiek iztērēts, strauji samazinās
- kā mežs saka, ja kas ir biezi, spēcīgi, raženi audzis
- saēd kā rūsa saka, ja kas pakāpeniski tiek nomākts, ja zūd pozitīvās īpašības
- kā drudzī saka, ja ķermeni ir pārņēmuši spēcīgi drebuļi
- nauda (iz)kūst saka, ja nauda nemanot, pakāpeniski tiek izdota
- netrūkst ne putna piena saka, ja papilnam ir dažādi ēdieni, ja netrūkst nekādu labumu, ja pārpilnībā trūkst tikai īstenībā neesošā, ko jokojot, ironizējot var piesolīt
- pulkstenis iet (arī ir) priekšā saka, ja pulkstenis iet par ātru
- pulkstenis skrien saka, ja pulkstenis ir ātrs
- pulkstenis steidzas (biežāk skrien) saka, ja pulkstenis ir ātrs
- acis (arī acu gaisma) tumst saka, ja redze pakāpeniski kļūst vāja
- galva silst saka, ja rodas reibums no alkoholiskiem dzērieniem
- sirds (pār)met kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni
- sirds pārmet kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni
- sirds met (arī apmet, pārmet) kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni
- pakaļa plaiksnī saka, kad pamalē zibeņo, bet pērkona rūcieni nav dzirdami
- griezties saka, norādot uz kāda muļķību, stulbumu; (parasti) papildinot teikto ar attiecīgu žestu - grozot rādītājpirkstu pie deniņiem
- grammača Sakaltusi rudzu maize pārlieta ar vārošu ūdeni un pārkaisīta ar cukuru
- dispečersakari Sakari starp operatīvo vadītāju (dispečeru, operatoru, maiņas inženieri) un iestādes, rūpnīcas, ceha personālu, kas apkalpo atsevišķus agregātus vai ražošanas posmus
- korelācija Sakarība, savstarpēja atbilstība, savstarpējais sakars (piemēram, starp priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem)
- piekarsēt Sakarsēt (piemēram, ūdeni) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- sakārtoties Sakārtot savu apģērbu, ārieni u. tml.
- balss diapazons sakaru kanāla platums, kāds nepieciešams cilvēka balss pārraidei, aptuveni 4 kHz
- formālās aprakstīšanas tehnika sakaru pakalpojumu un datoru tīklu protokolu formālu specifikāciju izstrādāšanas paņēmieni
- zemesstumbrs Saknenis
- uzpūstā saknene sakneņu ģints sēņu suga ("Rhizina undulata"), tās augļķermeņi (apotēciji) lieli, klājeniski, izliekušies, tumšbrūni, ar baltdzeltenu joslu gar malu, līdz 10 cm diametrā, apakšpuse gaiša, ar rizoīdiem piestiprināta pie substrāta
- sērksnis Sakņaina pār ūdeni pārkarīga krastmala
- čaulamēba Sakņkāju klases kārta ("Testacea"), vienšūņi, kuru ķermeni apņem čaula ar hitīnam līdzīgu organisku vielu, kurā var būt ieslēgti smilšu graudi, \~200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts >15 sugu
- džinsi Sākotnēji - 19. gs. - no izturīga, īpaši apstrādāta auduma (džinsauduma), tad no balējoši zilo šķēru denima, vēlāk no citiem blīviem audumiem piegrieztas virsdrēbju bikses, kuras parasti darina ar kontrastējošām nošuvēm, ar divām zem šaurām V veida gūžatdaļām uzšūtām dibenkabatām, dažādu fasonu sānkabatām; šuvumu nostiprina ar kniedēm
- dungriņi sākotnēji – no ilgizturīgā dungrauduma piegrieztās melnstrādnieku ārdrēbju bikses ar augšmalai piešūtu krūšautu un aizmugurē krusteniskām maiņgaruma plecu lencēm; kopš 20. gs. vidus – no dažādiem, īpaši no balējoši zilo šķēru denima u. tml. audumiem darinātas līdzīga piegriezuma arī modes tērpu virsdrēbju krūšautlenču bikses, parasti ar džinsiem raksturīgām fasona īpatnībām
- sapūtināt Sakrāt (ūdeni pie aizdambējuma)
- aizpūsties Sakrāties (sacīts par ūdeni)
- apsnāt Sakraut nekārtīgi, nelīdzeni
- sakravāties Sakravāt savas mantas, priekšmetus, parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni; sakravāt savu somu, portfeli u. tml.
- pasers Sakritenis - krāsu saskaņošanas kvalitātes vērtējums iespiedumā
- saksinis Saksenis
- uzņemt sākt (noteiktā virzienā) virzīties (uz kurieni) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- sugot sākt aizsalt (par ūdeni ūdenskrātuvē, kad tas aukstumā paliek biezs)
- rasties sākt eksistēt, pakāpeniski veidoties (cilvēka darbības rezultātā) - piemēram, par apdzīvotu vietu
- rasties sākt eksistēt, pakāpeniski veidoties (kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā) - par parādībām dabā, sabiedrībā, cilvēka prātā
- mesties sākt izjust (fizioloģisku vai psihisku stāvokli), pakāpeniski nonākt (fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī); pakāpeniski izraisīties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli)
- saļodzīties Sākt, parasti pēkšņi, ļodzīties (par ķermeni, tā daļu); īsu brīdi ļodzīties
- saraustīties Sākt, parasti pēkšņi, raustīties (parasti par ķermeni, tā dalām); īsu brīdi raustīties
- notikt Sākties un (parasti pakāpeniski) īstenoties noteiktā veidā (par norisi, darbību)
- sagriezties Sākties, parasti pēkšņi, un izraisīt vidē riņķveida kustības (parasti par puteni, vētru)
- Bakla sala Antarktīdas piekrastē, Klusā okeāna Somova jūras Belenija salās
- Roņu sala sala Baltijas jūras Rīgas līcī (igauņu "Ruhnu"), kopš 1919. g. 17. janvāra pieder Igaunijai, platība - 1190 ha, garums - 5,5 km, platums - 3,5 km, \~60 pastāvīgo iedzīvotāju (2006. g.), 26 saimniecības, robežsardzes postenis
- savizēt sala iedarbībā pārklāties ar ļoti plānu ledus kārtu (par ūdeni)
- Ananenimona sala Mikronēzijā (_Anangenimon_), Čūkas štata austrumos
- Trēna sala Norvēģu jūrā, aptuveni 50 km no kontinenta krasta, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija
- aizsalt Salā pārklāties ar ledus kārtu (par ūdeni)
- tritons Salamandru dzimtas ģints ("Triturus"), astainais abinieks ar slaidu, līdz 18 centimetriem garu ķermeni un no sāniem saplacinātu asti
- lielais tritons salamandru dzimtas tritonu ģints suga ("Triturus cristatus"), aizsargājama, iekļauta Eiropas Kopienas Apdraudēto sugu sarakstā un pasaules apdraudēto dzīvnieku Sarkanajā sarakstā; astains abinieks ar slaidu, ķirzakveidīgu ķermeni (tā garums parasti 14-15 cm), ko klāj nelīdzena, grumbuļaina āda ar sīkām kārpiņām
- salenietis Salas iedzīvotājs, salinieks; salenieks
- Līgatnes minerālūdens Salaspils pazemes ūdeņu horizonta maz mineralizēts kalcija hidrogēnkarbonāta tipa ūdens, lieto kā ārstniecisko dzeramo ūdeni
- cassis salds upeņu alkoholiskais dzēriens; aromatizējoša upeņu piedeva alkoholiskiem dzērieniem; baltais vīns (Francijas dienvidos); _burtiski_: "upenes"
- parastā saldsaknīte saldsaknīšu suga (“Polypodium vulgare”), paparde, kuras sakneni lieto tautas medicīnā pret caureju un klepu, kā arī zarnu parazītu izdzīšanai
- Ancilus ezers saldūdens ezers, kas Baltijas jūras ieplakā pastāvēja pēcleduslaikmeta boreālajā laikā (pirms 9000-8300 gadu), krasta veidojumi Latvijā sastopami tikai Kurzemes pussalā, Rīgas līča dienvidu daļā šī ezera līmenis bija par 5-6 m zemāks par pašreizējo jūras līmeni
- Allažu avotkaļķu atradnes saldūdens kaļķiežu atradņu grupa Siguldas novadā, \~6 km uz austrumiem no Inčukalna dzelzceļa stacijas, to veido gan irdenie, gan saistītie kaļķi (šūnakmens), izmantoti gk. baltkaļķu ražošanai, šūnakmens arī Rīgas Brāļu kapu u. c. objektu izbūvē
- ošenieki Saldus novada Jaunlutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Ošenieki" iedzīvotāji
- kalnenieki Saldus novada Kursīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kalnenieki" iedzīvotāji
- ošenieki Saldus novada Zaņas pagasta apdzīvotās vietas "Ošenieki" iedzīvotāji
- Salenieki Salenieku ezers - Lielais Kalupes ezers Rožkalnu un Kalupes pagastā
- Salenieki Salenieku upe - Tartaks, Dubnas pieteka
- atspiesties saliecot un iztaisnojot rokas, balstā uz grīdas nolaist un celt uz augšu savu ķermeni
- piepumpēties Saliecot un iztaisnojot rokas, balstā uz grīdas nolaist un celt uz augšu savu ķermeni
- saritināties Saliekt ķermeni un cieši pievilkt locekļus, arī galvu pie tā (guļot, sēžot) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; savilkt ķermeni lokos (piemēram, par čūskām, tārpiem)
- sarotināties Saliekt līkumā ķermeni (iekārtojoties uz guļu)
- salīkt Saliekt muguru, saliekties lejup (par cilvēku); saliekties lejup, tikt saliektam lejup (par ķermeni, tā dalām)
- sakravāt Salikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (vairākus, daudzus priekšmetus), parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni
- fasonvirpošana Salikta profila virsmu apstrāde ar atbilstošas formas griežņa griezējasmeni
- hidrolīze Saliktas vielas sadalīšanās divās vai vairākās citās vielās, tai reaģējot ar ūdeni
- citnozīmes saliktenis saliktenis, kas ar nozīmes pārnesumu nosauc objektu, kuram raksturīgā piederuma vai īpašības pazīme ietverta salikteņa komponentu nozīmē; bahuvrihi; bahuvrihi saliktenis
- bahuvrihi saliktenis, kas ar nozīmes pārnesumu nosauc objektu, kuram raksturīgā piederuma vai īpašības pazīme ietverta salikteņa komponentu nozīmē; citnozīmes saliktenis
- tautoloģisks saliktenis saliktenis, kas darināts no diviem nozīmes ziņā identiskiem atšķirīgas cilmes vārdiem vai vārdu saknēm
- atvasinājumsaliktenis Saliktenis, kas darināts, vienlaikus izmantojot sintaktisko un morfoloģisko vārddarināšanas paņēmienu
- teiciensaliktenis Saliktenis, kas radies, saplūstot vienā vārdā, resp., leksikalizējoties, kādam vairāku vārdu teicienam
- saīsinājumu saliktenis saliktenis, ko darina no vārdu savienojuma vai salikteņa sastāvdaļu sākumburtiem
- determinatīvs saliktenis Saliktenis, kuru motivē vārdkopa saskaņojumā, pārvaldījumā vai piekļāvumā
- kopulatīvs saliktenis saliktenis, kuru motivē vārdrinda, piemēram, _sarkans, balts, sarkans - sarkanbaltsarkans_
- -līts Salikteņu otrā daļa, kas nozīmē - uz akmeni attiecīgs, piem., paleolīts
- šķērslīnija Salikuma darbos, sevišķi tabulās, pāri stateniskām iespiestas līmeniskas līnijas
- pollinijs Salipušu putekšņu ķermenis orhidejām un dažiem citiem augiem, kas neizirst arī pārnesot to no zieda uz ziedu
- cibītes Salmu jumta paši apakšējie salmu kūļi, kas līdzeni nopļauti ar izkapti
- lints Salmu pītenis lecekšu apsegšanai pret salnām
- stāģene Salmu un pelavu gubenis
- dānis Salmu, meldru vai niedru pītenis lecekšu segšanai
- dārnis Salmu, meldru vai niedru pītenis lecekšu segšanai
- sarotīt Salocīt (ko) pakāpeniski šaurās joslās, arī riņķveidīgi, cilindrveidīgi
- sebchas Sāls dumbri - vietas tuksnesī, kur ūdenim iztvaikojot paliek sāls slāņi, kas var būt muklāju veida vai sausa sāls slānis
- salina Sāls vārītava, vieta, kur iegūst vārāmo sāli iztvaicējot jūras, sāls ezera vai sālsavotu ūdeni
- stingt Salstot zaudēt kustības spējas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
- Krievijas sālszāle sālszāļu suga ("Salsola australis syn. Salsola ruthenica")
- Japa Salu grupa ("Yap") Mikronēzijā, Karolīnu salu rietumos, kompaktā grupā, rifu ieslēgtas 3 lielākas un 10 sīkas salas (135 kvadrātkilometri), zemas koraļļu salas, augstāko - Japu veido seni izvirdumieži (Buras kalns - 330 m)
- Delonga salas salu grupa Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salās, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā, lielākās salas - Žanetes, Henrietas, Benneta, Žohova un Viļkicka sala, augstums līdz 426 m vjl., platība 228 kvadrātkilometri, aptuveni pusi teritorijas klāj apledojums
- Fēniksa salas salu grupa Klusā okeāna vidū ("Phoenix Islands"), Polinēzijā, Kiribati Republikā
- Poopo ezers sāļezers Centrālajos Andos (sp. val. "Lago de Poopo"), Bolīvijā, Altiplano augstkalnu līdzenumā 3690 m vjl., platība - 2500-3000 kvadrātkilometru (mainās sezonāli), dziļums - līdz 5 m, lietus sezonā līmenis ceļas līdz 20 m
- Tengizs Sāļezers Kazahstānā, Kazahstānas sīksopkaines nomalē 304 m vjl., platība mainās atkarībā no ūdens pieplūdes, vidēji 1600 kvadrātkilometri, garums - 74,4 km, platums - 32,2 km, lielākais dziļums - 8 m, ezerdobe plašā tektoniskā ieplakā, austrumu piekrastē salas, līči, ietek Nura, nav noteku, līmenis mainīgs
- Magadi Sāļezers Kenijas dienvidos ("Lake Magadi"), platība - 300-900 kvadrātkilometru, atrodas Austrumāfrikas lauzumzonā starp sāļus saturošiem izvirdumiežiem
- Sarikopas ezers sāļezers Turgajasa garenieplakā 100 m vjl., Kazahstānā, platība - 336 kvadrātkilometri, sekls, līmenis nepastāvīgs, augstākais pavasarī sniega kušanas periodā
- hidrolīze Sāļu jonu reakcija ar ūdeni, kuras rezultātā parasti mainās vides reakcija (skāba, bāziska)
- sapļunkāties Samaisīties (par ūdeni)
- sāmats Sāmati - žoga koki, ko ieliek starp diviem stabiem guleniski; guļkoki; guļkoku žogs
- relaksēt Samazināt (centrālās nervu sistēmas, muskulatūras) sasprindzinājumu; samazināt (psihes) stresu (izmantojot autogēno treniņu, hipnozi u. tml.)
- sāminis Sāmenis
- futors samērā cieti polsterēts pītenis, ko lieto kā gultas matraci
- paaugsts samērā liels, ievērojams (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma); tāds, kas samērā daudz pārsniedz vidējo, parasto līmeni, pakāpi
- skritulis samērā maza diametra ritenis
- pelēcīgs samērā neievērojams, ikdienišķs (par cilvēku, cilvēku grupu)
- pasīks samērā sīks (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni)
- krietns samērā stiprs (par alkoholiskiem dzērieniem)
- padzestrs samērā, arī mazliet dzestrs (piemēram, par gaisu, vēju, ūdeni u. tml.)
- paslepens samērā, arī mazliet noslēgts, viltīgs (par cilvēkiem); tāds, kas rīkojas samērā, arī mazliet slepeni
- pajēls samērā, arī mazliet rupjš, piedauzīgs (par vārdiem, izteicieniem)
- paslepen samērā, arī mazliet slepeni; paslepeni
- paslepšu samērā, arī mazliet slepeni; paslepeni
- paslepšus samērā, arī mazliet slepeni; paslepeni
- paslepu samērā, arī mazliet slepeni; paslepeni
- paslepus samērā, arī mazliet slepeni; paslepeni
- stalts Samērīgs, arī spēcīgs, vingrs (par dzīvniekiem, to ķermeni, tā daļām)
- ziemas celmene samtainā ziemene ("Flammulina velutipes"), saukta arī par samtkāta ziemeni
- satirs Samtenis
- parastais samtenis samteņu suga ("Aphantopus hyperanthus"), vidēji liels tauriņš ar pelēkbrūniem, retāk ar tumšbrūniem, rudiem, dzelteniem vai baltiem plankumiem klātiem spārniem
- Arena samtmicīte samtmicīšu ģints sēņu suga ("Pholiotina arrhenii")
- transports sanešu pārvietošanās ar ledāju, ūdeni, vēju un gravitācijas spēka ietekmē
- Sanmarīno Sanmarīno Republika - valsts Eiropas dienvidos (itāliešu valodā "San Marino"), atrodas Apenīnu pussalā (anklāvs Itālijas teritorijā), aptuveni 13 km no Adrijas jūras, Apenīnu ziemeļaustrumu piekājē, Titāno augstienes nogāzēs, platība - 61 kvadrātkilometrs, 30324 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvi teritoriālais iedalījums - 9 pilis; vienīgā saglabājusies Itālijas viduslaiku pilsētvalsts
- Sanmarino Republika Sanmarīno, valsts pilnais nosaukums ("Serenissima Repubblica di San Marino")
- vidmedis Sānu ceļš (mazāks), kasa ved tieši caur meža vidieni
- sāngabals Sānu gabals (kautķermenim)
- panalģija Sāpes visā ķermeni
- galvassāpes Sāpes, piemēram, pierē, deniņos, pakausī
- Vičana Sapoteku (vēst., Oahaka, Meksika) mitoloģijā - kopā ar Kosanu dievišķais pāris, kas ir visu lietu un būtņu pirmsākums, saistīta ar zemi un ūdeni, devusi dzīvību cilvēkiem un zivīm, bija arī jaundzimušo aizbildne un aprūpētāja
- salasīties Sapulcēties, parasti pakāpeniski
- saracēnijaugi Saracēniju dzimta ("Sarraceniaceae")
- sarracenia Saracēniju dzimta ("Sarraceniaceae"), ilggadīgi lakstaugi, kam šļūtenes veida rozetes lapas ar vāciņu, ar lielu lapas veida zieda drīksnu, kas ziedu gandrīz pavisam aizsedz un noslēdz, 7 sugas atlantiskās Ziemeļamerikas kūdras purvos, no tām 1 kultivē arī augu mājās kūdras sūnās
- dzeltenā saracēnija saracēniju suga ("Sarracenia flava")
- purpura saracēnija saracēniju suga ("Sarracenia purpurea")
- sarukt Sarauties (2), sakumpt, salīkt (parasti par cilvēku, tā ķermeni)
- mionēmas Sarauties spējīgi pavedieni dažu vienšūnas organismu citoplazmā
- saspringt Sarauties, parasti ievērojami (par muskuļiem, muskuļaudiem); kļūt tādam, kura muskuļi, muskuļaudi saraujas, parasti ievērojami (par ķermeni, tā dalām); sasprindzināties (1)
- sala plaisa sarautu audu plaisa visā stumbra bezzaru daļā; rodas, strauji pazeminoties temperatūrai un koku aplievā izplešoties sasalstošam ūdenim (cieš galvenokārt lapkoku sugas)
- bārdienītis Sārdienītis, bārenis
- mielasts Sarīkojuma (piemēram, viesību) daļa, kurā tiek pasniegti ēdieni un dzērieni; ēšana un dzeršana sarīkojumā (piemēram, viesībās)
- vakars Sarīkojums, kas notiek aptuveni dienas beigās vai īsi pirms nakts iestāšanās
- hetognāti Sariņžoklaiņi, sīki, plēsīgi jūras dzīvnieciņi ar caurspīdīgu ķermeni, ar tvērējsariņiem ķermeņa priekšgalā un spurām ķermeņa pakaļgalā; pārvietojas ūdenī straujiem lēcieniem
- Deņica Sarjankas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 12 km; Denica; Dēnīca; Guseļņica; Gusiļņica
- sarkanais Sarkanais 2 G - pārtikas piedeva E128 (sintētiska viela, azokrāsviela, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (sarkana), var izraisīt astmu, kuņģa un zarnu trakta bojājumus, hronisku nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties, kancerogēns
- cimttinktūra Sarkanbrūna tinktūra, ar saldeni vircotu cimta garšu, lietota kuņģa stiprināšanai
- cimtpilieni Sarkanbrūna tinktūra, ar saldeni vircotu cimta garšu, lietota kuņģa stiprināšanai; cimttinktūra
- dzeltensarkans Sarkans ar dzeltenu nokrāsu; tāds, kam ir dzelteni un sarkani krāsu laukumi
- parkšķis Sarkanspārnu sisenis ("Psophus stridulus") - siseņu apakškārtas suga, brūnpelēks, masīvs 20-34 mm garš kukainis, dzīvo sausos silos, izcirtumos, pļavās, pārtiek no augiem
- Bryodema tuberculatum sarkanspārnu smiltājsisenis
- smiltājsisenis Sarkanspārnu smiltājsisenis - taisnspārņu kārtas siseņu apakškārtas suga ("Bryodema tuberculatum"), Latvijā aizsargājama
- saulenīte Sarkodīnu klases apakšklase ("Heliozoa"), vienšūņi ar lodveida ķermeni, no kura atiet slaidas, starveidīgas māņkājiņas, daži desmiti sugu, kas dzīvo saldūdeņos un jūrās, Latvijā nav speciāli pētīti, konstatētas 5 sugas
- florideja Sārtaļģu nodalījuma klase ("Florideophyceae"), makroskopiskas daudzšūnu aļģes ar sarežģītu anatomisko uzbūvi, retāk tās ir vienas šūnu rindas pavedieni, lapotnis parasti plātņveidīgs vai krūmveidīgs, dalīts stumbram un lapām līdzīgos orgānos, \~3700 sugu, kas iedalās 6 rindās, no tām Latvijā konstatētas 4 rindas
- grīņa sārtene sārteņu (ēriku) suga ("Erica tetralix"), mūžzaļš krūms ar sīkām, skujveida lapām un nokareniem, sārti violetiem ziediem, Latvijā aizsargājama; dārzos audzē vairākas šīs sugas šķirnes
- kalamīns Sārts smalks pūderis, maigs audus savelkošs aizsarglīdzeklis, kas sastāv no cinka oksīda un aptuveni 0,5% dzelzs oksīda; lieto ādas slimību ārstēšanā
- pūkainā sarvabole sarvaboļu suga ("Lagria hirta"), ar 7-10 mm garu ķermeni, kas blīvu klāts ar gariem, atstāvošiem matiņiem, segspārni dzeltenbrūni, sastopama uz lakstaugiem, kāpuri attīstās zemsegā
- saslēgt Sasaistīt (locekļus, ķermeni), parasti ar īpaši savienojamu važu, ķēdi; ar šādu važu, ķēdi savienot (vairākus, daudzus cilvēkus vai dzīvniekus)
- uzsaldēt Sasaldējot kur virsū ūdeni vai citu šķidrumu, izveidot (slidotavu, skrejceļu slidošanai u. tml.)
- sasalt ledū Sasalt (par ūdeni)
- pārsalt Sasalt ūdenim kādā ūdenstilpē līdz dibenam
- saurrāties Sasaukties, sakliegties ar "urā" saucieniem
- piesildīt Sasildīt (piemēram, ūdeni) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piesildīt Sasildīt (piemēram, ūdeni) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
- sasitine Sasitenis
- sasaskrambāties Saskrambāties (par ķermeni, tā daļām)
- iekužņāties Sasniegt noteiktu līmeni
- iekužoties Sasniegt noteiktu līmeni
- uzvilkt Saspriegt (piemēram, atsperi) tā, lai (kas, piemēram, pulkstenis) tiktu sagatavota darbībai
- uzvilkt loku saspriegt loka stieni, atvelkot stiegru līdz ar bultu
- pieņurgāt Sasvīnīt (ūdeni)
- sadiegt Sašujot kopā, parasti lieliem dūrieniem, arī ātri vai pavirši, atsevišķas detaļas, izgatavot (tērpu)
- sastiečkāt Sašūt (blīviem dūrieniem)
- sarostīt Sašūt lieliem dūrieniem, sadiegt
- temperancija Sātība, atturība no reibīgiem dzērieniem
- transporta un komunikāciju ainava satiksmes ceļu mezgli, maģistrāles un ar tām saistīto inženiertehnisko būvju un struktūru, sakaru līniju, ražošanas un apkalpojošās sfēras objektu, apstādījumu un citu funkcionālo ainavelementu kopums, kā arī pārējās platības, kur daba, saimniecība un kultūrvide atrodas tiešā vai netiešā cilvēku, kravu un informācijas plūsmu ietekmē
- uztvert Satvert un atsist (volejbola, tenisa u. tml. spēlē bumbas servi, gremdi, piespēli)
- uravas Saucieni "urā"; urravas
- urravas Saucieni "urrā"; uravas
- saules apakšas saules pakāpi - saulrieta brīdis, ko senie ļaudis īpaši ievēroja, tai laikā pārtraucot darbus
- saulpakāpi Saules pakāpi - saulrieta brīdis, ko senie ļaudis īpaši ievēroja, tai laikā pārtraucot darbus
- analemma Saules pulkstenis
- solārijs Saules pulkstenis
- horizontālais Saules pulkstenis Saules pulkstenis, kura ciparnīca novietota horizontāli, bet rādītājam ir taisnleņķa trijstūra forma un tā hipotenūza vērsta uz debess polu
- ekvatoriālais Saules pulkstenis Saules pulkstenis, kura ciparnīca novietota paralēli debess ekvatoram, bet rādītāja stienītis vērsts uz debess polu
- vertikālais Saules pulkstenis Saules pulkstenis, kura ciparnīca novietota vertikāli, bet rādītājam ir taisnleņķa trijstūra forma un tā hipotenūza vienkāršākajā gadījumā vērsta uz debess polu
- starpplanētu vide Saules vējš, magnētiskais lauks, kosmiskais starojums, putekļi un gāze, kas aizpilda Saules sistēmu; tālāk tā pakāpeniski pāriet starpzvaigžņu vidē
- Eiropas saulpurene saulpureņu suga ("Trollius europaeus"), kas Latvijā sastopama savvaļā, lakstaugs ar dzelteniem lodveida ziediem
- saules pakāpi saulrieta brīdis, ko senie ļaudis īpaši ievēroja, tai laikā pārtraucot darbus
- norīte Saulrietenis
- saulrieteņi Saulrietenis
- saulrietnis Saulrietenis
- norietne Saulrietenis ("Jovibarba")
- saulziedis Saulziežu dzimtas augs, saules rozīte, sausās saulainās vietās diezgan bieži sastopams pakrūms, 10-30 cm garumā, gulu vai pacilu stublāju, blietējādām vai ovalām lapām, drusku uz apakšu ieritinātām lapu malām, zeltdzelteniem, ļoti reti kad baltiem ziediem, kas atveras tikai saulē, 2-3 reizes par sēklotni garāku irbuli, atliektiem augļkātiem
- nosauļot Sauļojoties panākt, ka (ķermenis, tā daļas) iedeg
- oteņbērzs Sausā vietā audzis bērzs (pretstatā purva bērzam); otenis
- nogāžu procesi sausas vai ar ūdeni piesātinātas grunts un iežu virskārtas pārvietošanās pa nogāzi smaguma spēka ietekmē, kas rada nobrukumus, noslīdeņus, nobiras, nogruvumus, seljes, kurumus, ziemā – lavīnas
- sausēns Sausenis (1); nokaltuša koka gabals
- sauseklis Sausenis, sausserdis
- laktagols Sauss ekstrakts, pagatavots no kokvilnas sēklām; dzelteni balts pulveris, lietoja piena sekrēcijas veicināšanai
- susenis Sauss vējš, dienvidrītenis
- kaprifolija Sausserdis ("Lonicera"), dekoratīvs tīteņkrūms ar smaržīgiem sārtiem vai dzelteniem ziediem
- parastais vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera caprifolium"), augs, ko izmanto vertikālai apzaļumošanai, līdz 6-10 m augsts krūms, lapas pelēkzaļas, ziedi iedzelteni vai gaiši rožaini, zied jūnijā, jūlijā
- depresija Sauszemes beznoteces rajons, kas atrodas zemāk par okeāna līmeni
- mīnulauks Sauszemes karā - teritorija, kurā pēc shēmas vai bez tās izvietotas sauszemes inženiermīnas
- mitridātizācija Savāda izsargāšanās no slimībām, pamazām ķermeni pieradinot pie baktēriju nāvekļiem
- neorāma Savāda panorāma, kas izrāda ēkas iekšieni, pie kam skatītājam izliekas, it kā viņš atrastos šai ēkā
- oddfellows Savādnieku neatkarīgais ordenis, ap 1750. g. Anglijā dibināta labdarības organizācija ar devīzi: draudzība, mīlestība un patiesība
- sakapāt Savainot, arī nonāvēt (par lodēm, šāviņiem, zobeniem u. tml.)
- ķēpulis Savārīts biezenis
- mācinieks Savas lietas pratējs; mācenieks
- mācnieks Savas lietas pratējs; mācenieks
- Saweneeken Savenieku muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagastā
- sagrečīt Savērpt; ātri, nelīdzeni savērpt
- zvirgzdenis savienojumā "dzelzs zvirgzdenis" - pirīts, sulfīdu dzelzsrūda
- jaungrieķu savienojumā "jaungrieķu valoda": grieķu valoda tās vēstures posmā no aptuveni 6. gadsimta līdz mūsdienām
- kāpt savienojumā "kāpt uz augšu": virzīties gar ķermeni uz augšu (par slikti šūtu, nepiemērotu apģērbu, tā daļām)
- kudzum savienojumā "kudzum kudzumiem" - nelīdzeni
- kudzumiem savienojumā "kudzum kudzumiem" - nelīdzeni
- ķauku savienojumā "ķiuku ķauku" lieto, lai raksturotu ritmisku šķindoņu, piemēram, kauju ar zobeniem
- pieniņš savienojumā "peru pieniņš": darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni
- plekstveidīgs savienojumā "plekstveidīgās zivis": zivju kārta, kuras pieaugušajiem pārstāvjiem ir raksturīgs no sāniem saplacināts ķermenis, acu novietojums vienā galvas pusē un atšķirīga labās un kreisās ķermeņa puses krāsa (piemēram, plekste, akmeņplekste, limanda)
- rietis savienojumā "Saules rietis"- atvašu saulrietenis ("Jovibara sobolifera")
- senim savienojumā "sen senim" izsaka senatnīguma pastiprinājumu, ilgumu
- prātis savienojumā "vienis prātis"; vienādos ieskatos, uzskatos, vienprātīgi; vienisprātis
- vienis savienojumā "vienis prātis": vienādos ieskatos, uzskatos, vienprātīgi; vienisprātis
- izbraukt savienojumā ar "ceļš"; paveikt braucienu (pa kurieni)
- laist savienojumā ar "darbā"; izmantot aktīvā darbībā (sava ķermeņa daļas, ķermeni)
- sārmzemju savienojumā ar "metāli": ķīmisko elementu periodiskās sistēmas otrās A grupas elementi (piemēram, kalcijs, stroncijs, bārijs, rādijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdeni, veidojot sārmainu reakciju
- griezt savienojumā ar "nost", "ārā", "laukā": stingri savijot (slapjas drēbes, veļu), izspiest (ūdeni)
- kolorado savienojumā ar "vabole": vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem
- pa- savienojumā ar verbu norāda uz darbības vai īpašības pakāpenisku pastiprinājumu
- narkotiskas vielas savienojumi, kas neatgriezeniski, graujoši iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, sākotnēji izraisot miegu, halucinācijas, eiforiju u. c. sajūtas; šo vielu lietošana rada pieradumu un tieksmi pēc tām
- nezin Savienojumos: "nezin cik" - sevišķi, ļoti; "nezin kā" - sevišķi; "nezin kad" - ļoti sen, pēc ļoti ilga laika; "nezin kāds" - sevišķs; "nezin kas" - kas sevišķs; "nezin kur" - kur sevišķi, ļoti tālu; "nezin no kurienes (_arī_ uz kurieni, līdz kurienei)" - no kurienes (arī uz kurieni, līdz kurienei) sevišķi, ļoti tālu; "nezin kurp" - kurp sevišķi, ļoti tālu
- groziņu vakars saviesīgs vakars, kur katrs piedalās ar līdzi nestiem ēdieniem un dzērieniem
- groziņvakars Saviesīgs vakars, kur katrs piedalās ar saviem ēdieniem un dzērieniem
- sapluinīt Saviļņot (ūdeni, ēzēm u. tml.)
- skrudzēt Savīt no trīs pavedieniem vienu
- Convolvulus sabatius Savonas tītenis
- sauksme Savstarpēja sazināšanās ar saucieniem, signāliem u. tml.
- līdzinieku sniegti pakalpojumi savstarpējās palīdzības forma, kurā cilvēki sniedz atbalstu citiem ar līdzīgām problēmām (piemēram, seniori iesaistās citu senioru aprūpē, cilvēki ar psihiskām slimībām palīdz saviem līdziniekiem apgūt noderīgas prasmes)
- ritēt Secīgi mainīties (par laiku, laikposmiem); pakāpeniski tuvoties beigu momentam (par laikposmu)
- kāpnes Secīgs, pakāpenisks (faktu, informācijas) izkārtojums
- šatierainais deķis sega ar vienas krāsas pakāpeniski sabiezinātām nokrāsu joslām
- palievenis Segta vaļēja vai slēgta piebūve (pie celtnes ieejas); lievenis
- rūdīšana segtās platībās izaudzēto dārzeņu dēstu pakāpeniska pieradināšana pie āra apstākļiem
- kvadrātligzdas Sējumu vai stādījumu sistēma, kas veidojas, ja sēklas iesēj (dēstus iestāda) vienādā attālumā gan lauka gareniskā virzienā, gan šķērsvirzienā
- joma Sekla, ar ūdeni pildīta ieplaka, ko no jūras šķir smilšu sanesumu strēle
- ahēnijs Sēklenis - sauss neveronis ar 1 sēklu
- mitrkodināšana Sēklu kodināšana apstrādājot ar šķidriem kodinātājiem, pulverveida preparāta suspensiju vai vienlaicīgi apsmidzinot ar ūdeni un apputinot ar sausu pulverveida preparātu
- viens Sekmju vērtējums, atzīme "neapmierinoši" (parasti skolā); vieninieks
- kandaulisms Seksuāla novirze novirze, deviācija, kombinēta ekshibicionisma un vizionisma forma, kad vīrietis cenšas saasināt savu seksuālo pārdzīvojumu, demonstrējot citiem vīriešiem savas sievas vai partneres kailo ķermeni, partnerei to nezinot
- Sēkejhīda Sekueni - pilsēta Rumānijā
- viļņu izkliede sekundāro viļņu rašanās virzienos, kas nesakrīt ar krītošā viļņa virzienu un kas nav koherenti ar krītošo vilni; viļņu i–es cēlonis ir vides īpašību neregulāras lokālas izmaiņas, nehomogenitātes, termiskās u. c. fluktuācijas, citas fāzes mikroskopiski ieslēgumi, izkliedējoši centri u. tml.
- virilizācija Sekundāro vīrišķo dzimumpazīmju rašanās meitenēm vai sievietēm, kā arī pāragra šo pazīmju veidošanās zēniem; androgenizācija; maskulinizācija
- zekunderis Sekunžu rādītājs (pulkstenim)
- stoppulkstenis Sekunžu skaitītājs pulkstenis, ko var uz vietas apturēt vai palaist
- selenicereus Selenicerejs
- lielziedu selenicerejs selenicereju suga ("Selenicereus grandiflorus")
- semipelagieši Semipelagianisma galvenie literārie priekšstāvji
- amorieši Semītu klejotāju cilšu grupa, kas 24.-16. gs. p. m. ē. dzīvoja Sīrijas un Mezopotāmijas stepēs; ap 1894. g. p. m. ē. nodibināja Babilonijas valsti; pakāpeniski asimilējās
- kanaāniešu valodas semītu val. gr. valodas, lietotas 3.-2. gt. p. m. ē. senajā Kanaānā; ietilpst feniķiešu valoda, ugaritu u. c. mirušās valodas, kā arī vienīgā dzīvā valoda - ivrits
- kušītu valodas semītu-hamītu valodu saimes grupa, izplatības teritorija - Etiopija, Somālija, Sudāna, Kenija, Tanzānija, Džibuti; tipoloģiski daudzveidīgas, attīstīts konsonantisms (faringālās skaņas), attīstīta locīšanas sistēma
- senebreju valoda semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda, kas bija sarunvaloda Palestīnā 2.-1. gt. p. m. ē., vēlāk - reliģijas un kultūras valoda; lietots senebreju raksts (fonogrāfiski konsonantisks raksts, viens no feniķiešu raksta atzariem), no 2. gs. p. m. ē. - kvadrāta raksts
- feniķiešu valoda semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda; lietota Feniķijā un tās kolonijās 2. gt. p. m. ē. - 2. gs. m. ē.
- jumtu sempervivs sempervivu suga ("Sempervivum tectorum"), jumtu saulrietenis
- senparasts Sen parasts, ilgstoši ikdienišķs
- senais Sen, senis, ilgi
- seneīs Sen, senis, ilgi
- izsenis Sen; ilgi, kopš seniem laikiem
- dālderis sena (parasti sudraba) monēta; Latvijā to kala no 1525. g. Livonijas ordenis, no 1565. g. arī Rīgas brīvpilsēta, no 1575. g. Kurzemes hercogistē, Jelgavā; vienlaicīgi apgrozībā bija arī citās valstīs kaltie; bija apgrozībā līdz 1824. g. 31. augustam, kad tos aizstāja ar Krievijas naudu
- sprīdis sena garuma mērvienība - aptuveni 18 centimetri (attālums starp izstieptu īkšķi un rādītāja pirkstu); arī samērā neliels attālums
- lielais sprīdis sena garuma mērvienība - aptuveni 23 centimetri (attālums starp izstieptu īkšķi un vidējo pirkstu)
- kubits sena garuma mērvienība, aptuveni 45 cm
- galjarda sena itāliešu deja ar lēcieniem mērenā tempā; gaļjarda
- Aizvīķu pilskalns sena kulta vieta Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, \~100 m uz rietumiem no Pilenieku mājām, Gramzdas-Aizvīķu ceļa kreisajā pusē, lēzens paugurs ar 32 m diametra plakumu
- reiki sena ķīniešu dziedniecības metode, enerģijas pārvalde ar roku pieskārieniem, kuru 19. gadsimtā no jauna atklāja Japānā
- glase sena laika mērvienība uz jūras (pēc paraduma skaitīt laiku ar smilšu pulksteni); 1 glase = pusstunda; normāls sardzes laiks uz kuģa ilga 8 glases
- talents sena masas mērvienība (aptuveni 25 kilogrami), arī naudas vienība (piemēram, senajā Grieķijā, Itālijā); talants (2)
- talants sena masas mērvienība (aptuveni 25 kilogrami), arī naudas vienība (piemēram, senajā Grieķijā, Itālijā); talents
- grans sena medikamentu daudzuma mērvienība (aptuveni 0,06 g)
- pussiena sena mērvienība audekla garuma mērīšanai, atbilst piecām olektīm (aptuveni 3 m)
- mārka sena naudas vienība (piemēram, Baltijā no 12. gadsimta līdz 17. gadsimtam) - sudraba stienis ar noteiktu masu
- Tēbas sena pilsēta Augšēģiptē, kas bija apvienotās Ēģiptes galvaspilsēta \~2200.-1500. g. p. m. ē. un savos ziedu laikos pletās abos Nīlas krastos aptuveni tur, kur tagad Karnaka un Luksora
- septikonijs Senā Romā būves tips, kas pēc vienu pētnieku uzskata reprezentējis 7 stāvu terases veida celtni, bet pēc citu domām - bijusi ēka uz kuras fasādes atradies īpatnējs pulkstenis
- muids sena šķidrumu un beramvielu mērvienība Francijā, tās lielums bija stipri mainīgs atkarībā no rajona un mērījamā produkta; visbiežāk lietojamais muids bija aptuveni vienāds ar 270 l
- urarti sena tauta, urartu valsts galvenie iedzīvotāji, bija tuvu radniecīgi hurriešiem
- stops sena tilpuma mērvienība - aptuveni 1,3 l; citur arī 1/8 spaiņa jeb 1,537 l
- senleja sena upes ieleja vai ielejveida forma; ledāja kušanas ūdeņu veidota ieleja; senieleja
- voloka sena zemes platības mērvieniba
- henerete Senajā Ēģiptē viena no sievietēm, kam pastāvīgi vajadzēja uzturēties dievu tempļos; galveno viņu priesterieni sauca par "dievišķo sievu"
- podijs Senajā Romā - tempļa pamatne ar pakāpieniem vienā malā
- penāti Senajiem romiešiem - dievības, kas sargā ģimeni un mājas pavardu; mitoloģiski mājas gariņi
- pīķenieki Senāk ar pīķiem apbruņoti kājnieki atšķirībā no strēlniekiem; pikenieri
- ihtiostegāļi Senākā un primitīvākā izmirusi abinieku klases kārta ("Ichthyostegalia"), ķermenis bijis līdzīgs zivs ķermenim, bijušas ārējās kaula bruņas, žaunu atliekas, astes spura, kājas līdzīgas sauszemes mugurkaulnieku kājām
- piramīdu teksti senākie ēģiptiešu izteicieni, kas atrasti uz V un VI dinastijas piramīdu iekšējām sienām Sakārā
- sfinksa Senās Ēģiptes mitoloģijā - būtne ar lauvas ķermeni un cilvēka vai svēta dzīvnieka galvu
- sidonieši Senās Feniķijas lielākās pilsētas Sidonas iedzīvotāji; arī feniķieši vispār, sevišķi Homēra darbos
- sfinksa Senās Grieķijas mitoloģijā - būtne ar spārniem, lauvas ķermeni un sievietes galvu un krūtīm
- ājurvēda Senās Indijas dziedniecības sistēma, kuras galvenie principi ir līdzsvara saglabāšana organismā, diētas ievērošana, ārstēšana ar augiem
- Bandava Senās Kurzemes zeme, kas aptvērusi Ventas vidus daļu sākot no Abavas ietekas, līdz Skrundai; senrakstos pieminēta 1230. g. (kuršu līgumā ar Balduinu), 1252. g. un 1253. g. (Kurzemes bīskapam un Vācu ordenim zemē daloties)
- Altunha senas maiju pilsētas drupas Belizas valsts Belizas distriktā, aizņem aptuveni 8 kvadrātkilometrus, atrodas aptuveni 50 kilometrus uz ziemeļiem no Belizas pilsētas un aptuveni 10 kilometrus uz rietumiem no Karību jūras krasta
- neimas Senas skaņdarbu zīmes (punkti, svītras, to apvienojumi u. tml.), kas aptuveni norāda skaņas augstumu; tās izmantoja viduslaikos, piem., korāļu pierakstos
- semīti Senas tautas Āzijas dienvidrietumu daļā, Āfrikas ziemeļaustrumu daļā (piemēram, asīrieši, feniķieši, arābi, sīrieši, ebreji)
- senvēži Senčauļi - helicerātu klase, jūras dzīvnieki, kas elpo ar žaunām, ķermeni klāj hitīna čaula, galvkrūtis daļēji posmotas, vēders ar plātņveida peldkājām un galapiedevu jeb telsonu, dzīvo siltajās jūrās
- pūpēdis Sēne ar lodveida vai bumbierveida augļķermeni
- gastromicētes Sēnes ar slēgtu, gk. lodveidīgu augļķermeni, kurā veidojas sporas (pie šās sēņu klases pieder pūpēži)
- koksni bojātājas sēnes sēnes, kas noārda koksnes šūnu sieniņas un būtiski maina tās fizikāli mehāniskās īpašības
- augstāk attīstītās sēnes sēnes, kuru ķermeni veido daudzšūnu sēņotne
- zemāk attīstītās sēnes sēnes, kuru ķermeni veido viena šūna
- zemākās sēnes sēnes, kuru veģetatīvais ķermenis ir kails protoplasts, aizmetņa tipa micēlijs (rizomicēlijs) vai labi attīstīts, zarains, šūnās nesadalīts micēlijs
- augstākās sēnes sēnes, kuru veģetatīvais ķermenis ir zarains daudzšūnu micēlijs
- Hermafrodīts Sengrieķu mitoloģijā - dievu ziņneša Hermeja un skaistuma dieves Afrodītes dēls, ko dievi bija savienojuši ar nimfu Salmakīdu tā, ka viņi bija kļuvuši par vienu ķermeni
- Megera Sengrieķu mitoloģijā - viena no trim erīnijām (atriebības dievēm); viņu tēloja kā nejauku veceni ar čūskām matu vietā
- haoss sengrieķu mitoloģijā — tumšs, dziļš bezdibenis; bezgalīga pirmatnējā masa, no kuras cēlies viss, kas eksistē pasaulē
- hrizoelefantīns sengrieķu skulptūra, kurai mati un apģērbs bija darināti no zelta, ķermenis - no ziloņkaula, visu saturēja koka karkass
- diazoma Sengrieķu teātrī līdztekus skatītāju soliem iebūvēta plaša līmeniska eja, kas atdalīja apakšējo solu rindas no augšējām
- Kelifas Uzboja sengultne Karakuma dienvidaustrumos, gk. Turkmenistānā, senāk Balhabas upes (sākas Afganistānā) gultne, tagad solončaku ieplaku sistēma, garums — 180 km, platums — 400-1500 m, \~100 km garš posms ietverts Karakuma kanālā
- višapi seni akmens veidoli (augstumā līdz 5 m), parasti zivs veida, vai arī akmens stabi, virs kuriem pārstiepta vērša āda; Armēnijā, Gruzijā, Ziemeļkaukāzā, Mongolijā, attiecas uz 2. gt. p. m. ē.
- klinšu gleznojumi (zīmējumi) seni attēli uz alu sienām un griestiem, uz atklātām klintīm
- fosilie augi seni izmiruši augi, kas Zemes garozas nogulumiežos saglabājušies pārakmeņojumu vai nospiedumu veidā
- mēra laiki seni laiki
- senene Seni laiki, pagājība
- senība Seni laiki, pagājība
- seniene Seni laiki, pagājība
- senlaiki Seni laiki; arī senatne
- meteņi seni latviešu ziemas aizvadīšanas svētki; februāra 12. diena, kuras vakarā pēc senču ticējumiem Laima met savas dāvanas (no tā meteņa vārds), ar to noslēdzas ķekatu laiks un seko klusais laiks ar pavasara dienu darbiem; gavēņa priekšvakars (lejasvācu "fastelauendt"), no tā - vastlāvji
- vastlāvji Seni latviešu ziemas aizvadīšanas svētki; meteņi
- vecvectēvs Seni priekšteči
- senči Seni priekšteči (piemēram, pēc izcelšanās, etniskās piederības)
- Šahars un Šalims seni rietumsemītu dievi, atjauninātā Ela un Anates un Jaunavas bērni, kam piemīt nepiesātināma rijība, bet pēc septiņu gadu izsūtījuma tuksnesī viņi kļūst par labestīgiem dieviem, kam pa spēkam pat sašķelt jūru
- grafiti Seni uzraksti un zīmējumi, kas ieskrāpēti uz sienām un priekšmetiem
- targums Seni Vecās Derības tulkojumi aramiešu valodā; sākotnēji mutisks tulkojums sinagogas dievkalpojuma laikā
- asīriešu vadžu (ķīļu) raksti Seni Vidusāzijas monumentālraksti no ķīļveidīgām zīmēm; tanīs ietilpst grūti lasāmie babiloniešu un asīriešu vadžu rakstiem līdzīgie
- citreize Seni, pagājuši laiki
- kantas Seni, svinīgi reliģiski dziedājumi
- senitāļi Senie Itālijas iedzīvotāji (aptuveni no 2. gadu tūkstoša līdz 1. gadu tūkstoša beigām pirms mūsu ēras - faliski, latīņi, sikuli, umbri, oski, sabelli u. c.), runāja senitāļu valodās
- sengadi Senie laiki; sen
- antīka Senie laiki; senās Grieķijas un Romas kultūras periods
- senromieši Senie romieši
- Brāgi solījums senie skandināvi, upurējot dieviem Brāgi kausu ar dzērienu, deva svinīgu solījumu veikt varoņdarbu
- erans Seniem grieķiem, dzīres, kurām katrs dalībnieks dod ēdienus; vēlāk - biedrība savstarpējiem pabalstiem vai kopējām izpriecām
- centuriae Seniem romiešiem 100 kareivju nodaļa, ko vadījis centurions
- kilikijs Seniem romiešiem biezs, rupjš audums vai sega no Kilikijas kazu vilnas; vēlāk grēku nožēlotāja tērps
- Levāna Seniem romiešiem dieve, kas sargāja jaunpiedzimušos
- kvinkverēmi Seniem romiešiem kara kuģi ar 5 rindām airu
- pāgānālijas Seniem romiešiem lauku svētki, svinēja janvārī Cerērai un citām lauku dievībām par godu
- peristils Seniem romiešiem tā ēkas daļa, kur noritēja ģimenes intimā dzīve
- magistrāts Seniem romiešiem valsts amats un persona, kas to izpilda
- kubikularijs Seniem romiešiem vergs, kas pārzināja istabas
- nomenklātors Seniem romiešiem vergs, kas savam kungam teica nepazīstamo sastopamo personu vārdus
- guna seniendiešu mitoloģijā - trīs stāvokļi, īpašības, spēki, kas piemīt dabas substancei (pakriti) kā visu atklāto un apslēpto objektu avotam; tās ir: satva - līdzsvarotais, harmoniskais, labais pirmsākums; radžasa - kustīgais, kaislīgais, darbīgais pirmsākums; tamas - iesīkstējušais, inertais, tumšais
- seniena Seniene
- geriopsihoze Senilā psihoze
- presbiofrēnija Senilās demences forma: uzmanības traucējumi, eiforija, haotiskums, pārmērīgas konfabulācijas
- riši Senindiešu dzejnieki, "Rigvēdas" himnu sacerētāji
- Rāmājana Senindiešu episka poēma par Rāmas dzīvi un varoņdarbiem
- Pāndu Senindiešu eposa "Mahābhārata" - varonis, viedā Vjāsas dēls, kuram nevarēja būt bērni, un viņa bērnu tēvi ir dievi
- Nakula Senindiešu eposā "Mahābhārata" - viens no pāndaviem - pieciem valdnieka Pāndu sievas Kuntī dēliem
- Sahadeva Senindiešu eposā "Mahābhārata" - viens no pāndaviem - pieciem valdnieka Pāndu sievas Kuntī dēliem
- Karna senindiešu eposa "Mahābhārata" varonis, pāndavu mātes Kuntī un saules dieva Sūrjas ārlaulības dēls
- pāndava senindiešu eposa "Mahābhārata" varoņi - pieci valdnieka Pāndu dēli: Judhišthira, Bhīma, Ardžuna, Nakula un Shadeva; Pāndu tikai nosacīti ir viņu tēvs, jo viņam nevarēja būt bērni, īstie tēvi bija dievi Dharma, Vāju, Indra un Ašvini (dvīņiem Nakula un Shadeva)
- Indradžits Senindiešu eposā "Rāmājana" rākšasu valdnieka Rāvanas dēls, burvis, kam piemita spēja kļūt neredzamam
- njāja Senindiešu filozofijas sistēma; īpašu vērību veltīja izziņas loģiskajiem aspektiem un atzina 4 drošus izziņas līdzekļus - uztvērumu, secinājumu, salīdzinājumu un pierādījumu; pieļāva arī nedrošus izziņas līdzekļus, ētikā aicināja atbrīvoties no pieķeršanās lietu pasaulei
- vaišešika Senindiešu filozofiskā skola, kas pastāvēja 2.-1. gs. p. m. ē., atzina vēdu autoritāti, pauda senindiešu dabaszinātniskos uzskatus
- vēdānta senindiešu filozofiski mistiskie traktāti, kas atradās Vēdu beigās
- upanišadas Senindiešu filozofiskie un reliģiskie sacerējumi (sanskritā), kas saistīti ar vēdām un skaidro to dziļāko jēgu; saglabājušies 108 upanišadu teksti, kas radušies no 6. gs. p. m. ē. līdz 15. gs. m. ē.; upanišadas ietekmējušas indiešu filozofisko domu, kā arī Eiropas filozofus, sākot ar A. Šopenhaueru
- triloka senindiešu kosmoloģijas un mitoloģijas trīslocekļu pasaule, kas ietver sevī debesis, zemes un pazemes valstību (elli)
- džataka Senindiešu literatūras žanrs (proza ar dzejas iestarpinājumiem); senākās ietvertas budistu kanona 2. grām. "Tripitaka" (5.-2. gs. p. m. ē.)
- pankti Senindiešu metrikā piecrindu pantā sillabiski organizēts astoņzilbju pantmērs
- Mahiša Senindiešu mitoloģijā - "bifelis", dēmosn, ko nogalināja dieviete Durga
- Andhaka senindiešu mitoloģijā - asura, Diti un Kāšjapas dēls ("aklais"), kurš būdams tūkstošgalvains, ar atbilstošu roku, kāju un acu skaitu, tomēr klīdis apkārt kā aklais un tā iemantojis savu vārdu
- Agha senindiešu mitoloģijā - asura, valdnieka Kansas karaspēka pavēlnieks, kurš iecerējis nogalināt Krišnu un viņa draugus, pārvērtās par čūsku ar tik milzīgu rīkli, ka Krišnas draugi to noturēja par alu, kur nolēma patverties, taču Krišna viņus izglāba
- Nārājana senindiešu mitoloģijā - augstākā dievība (vēdu himnās šis vārds vēl nav sastopams, tāpēc pētnieki domā, ka tas bijis neāriešu dievs, kas senindiešu un hindu mitoloģijā iekļauts vēlāk)
- brahmāloka Senindiešu mitoloģijā - augšējā paradīze jeb septītās debesis, dieva Brahmas mājoklis, kas atrodas Meru kalnā
- Etaša senindiešu mitoloģijā - būtne, kas acīmredzot cēlusies no zirgiem, to saista ar saules dievu Sūrju
- asura senindiešu mitoloģijā - būtne, viena no daudzām, kuru funkcijas laika gaitā mainījušās, tās kļuva par dieviem un cilvēkiem naidīgām būtnēm un dēmoniem, kuri mūžīgi karo ar dieviem, allaž ciešot sakāvi
- Hajagrīva Senindiešu mitoloģijā - daitja, kas no dieva Brahmas lūpām, tam kalpas beigās guļot, izzaga četras vēdas
- Sarama senindiešu mitoloģijā - Dakšas meita un meža zvēru ciltsmāte
- Ambika senindiešu mitoloģijā - Dakšas meita, viena no Saptamātrikām, Septiņām Mātēm, septiņām dievietes Pārvatī izpausmēm, kuru vārdus mēdza piesaukt, lai atbrīvotos no grēkiem
- Dāsa senindiešu mitoloģijā - dāsu vai dasju ciltstēvs
- Djauss Senindiešu mitoloģijā - debesu dievs, debesu personifikācija, kas kopā ar dievieti Prithivī veido sākotnējo laulāto pāri
- Varuna senindiešu mitoloģijā - debesu dievs, viens no dievietes Aditi dēliem, kurš iedibināja kosmisko kārtību un tika uzskatīts par debesu valdnieku un likumdevēju, kā arī par morāles aizstāvi uz zemes
- Urvašī Senindiešu mitoloģijā - debesu nimfa, aspara, kas pavedināja daudzus dievus un gudros
- Rāhu senindiešu mitoloģijā - dēmons (asura), daitju valdnieka Vikpračiti un Dakšas meitas Simhikas dēls, ko uzskatīja arī par planētu, kas rada saules un mēness aptumsumus
- Šambara senindiešu mitoloģijā - dēmons no dāsu cilts, Indras pretinieks
- Dasju senindiešu mitoloģijā - dēmons, āriešu ienaidnieks, ko uzveicis Indra, no debesīm uzmetot viņam virsū uguni; dažkārt par viņa nogalētāju uzskata Somu
- Namuči Senindiešu mitoloģijā - dēmons, Danu dēls, kurš piedzirdīja dievu Indru un atņēma viņam spēku, bet tika pieveikts
- Vritra Senindiešu mitoloģijā - dēmons, dieva Indras pretinieks, kas apturēja upju plūsmu; haotiskā principa personifikācija
- daitjas Senindiešu mitoloģijā - dēmonu - asuru grupa, milži kas cīnās pret dieviem, vairākums tika nogalināti okeāna sakulšanas laikā
- pani senindiešu mitoloģijā - dēmonu grupa vai dēmoniska cilts, Indras ienaidnieki, kas attēloti kā melīgi radījumi, kam nav ne ticības, ne kulta; nav izslēgts arī, ka šīs cilts raksturojums atspoguļo mitoloģizētus priekšstatus par kādu reālu cilti, kas bija naidīga āriešiem
- dasju senindiešu mitoloģijā - dēmonu grupa, kuri cīnījās ar Indru, kas bija sakāvis Dasju
- Angirass Senindiešu mitoloģijā - dieva Brahmas dēls un angirasu tēvs, viens no septiņiem dievišķajiem riši, dievu un cilvēku pasaules starpnieks, kuram piedēvē daudzas "Rigvēdas" himnas
- Gājatrī Senindiešu mitoloģijā - dieva Brahmas sieva, dzīvības elpas personifikācija, kā arī personificē vēdisko pantmēru, "Rigvēdas" himnas svēto fragmentu, kas brahmanim ir domās jāatkārto rīta un vakara lūgšanu laikā
- Satī Senindiešu mitoloģijā - dieva Dakšas meita un Šivas sieva, kura sadedzinājās upurēšanas ugunī un vēlāk atdzima kā Pārvatī
- Danu Senindiešu mitoloģijā - dieva Dakšas meita, dēmonu - dānavu māte, saistīta ar ūdeņiem, kopā ar savu vecāko māsu Diti ir asuru ciltsmāte
- Nārada Senindiešu mitoloģijā - dieva Dakšas meitas dēls, pusdievs, gudrais, kuram piedēvē dažu "Rigvēdas" himnu sacerēšanu
- Airāvata senindiešu mitoloģijā - dieva Indras zilonis, ko uzskata par visu ziloņu ciltstēvu; galvenais no ziloņiem, digadžām, kas apsargā debespuses, viņš ir austrumu sargs
- Rodasī Senindiešu mitoloģijā - dieva Rudras sieva, marutu tuvākā draudzene, kas brauc viņu ratos un dāvā dažādas baudas
- Saranjū Senindiešu mitoloģijā - dieva-demiurga Tvaštara meita, Ašvinu un dvīņu Jamas un Jamī māte
- Kāla senindiešu mitoloģijā - dievība - laika personifikācija
- devata senindiešu mitoloģijā - dievība, dievišķas dabas būtne; šāds apzīmējums attiecas gan uz dieviem vispār (daudzskaitlī, nereti apkopojošā nozīmē), gan īpaši uz dažādām zemāko dievību grupām
- Puramdhi senindiešu mitoloģijā - dievība, kas personificē dāvanu pārpilnību, devību, vēlēšanos piepildīšanos
- Pūšans senindiešu mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar sauli, auglību un ceļu, tā vienmēr ir izpalīdzīga saviem piekritējiem un atbalstītājiem, bet cīnās ar apmelotājiem, zagļiem un laupītājiem
- Rudra Senindiešu mitoloģijā - dievība, pērkona, niknuma, dusmu personifikācija, dieva Šivas priekštecis vēdismā; graujošais spēks
- Šradha Senindiešu mitoloģijā - dievība, ticības personifikācija; ar viņas palīdzību tiek iedegta uguns, veikta upurēšana, sasniegta bagātība
- Pradžāpati Senindiešu mitoloģijā - dievība, visa esošā radītājs
- rudras senindiešu mitoloģijā - dievību grupa, kas saistīta ar Rudru, sākotnēji bija astoņi rudras: Bhava, Šarva, Pašupati, Ugra, Mahādeva, Rudra, Īšana, Ašani, pēc tam vienpadsmit; Mahans, Mahātmans, Matimans, Bhīšana, Bhajamkara, Ritudhvadža, Urdhvakeša, Pingalakša, Ruči, Šuči, Rudra un trīsdesmit trīs
- dāsas Senindiešu mitoloģijā - dieviem naidīgi dēmoni, kā arī ciltis, kas negodāja dievus, t. i. neārieši
- Amba senindiešu mitoloģijā - dievietes Durgas vārds; eposā "Mahābhārata" - arī Kāši valdnieka vecākā meita, troņmatniece
- Menaka Senindiešu mitoloģijā - dievišķā aspara, kurai dievs Brahma lika pavedināt riši Višvāmitru, lai to novērstu no askētisma varoņdarbiem, kā rezultātā viņai piedima meita Šakuntala
- linga Senindiešu mitoloģijā - dievišķā radīšanas spēka simbols, vīrieša dzimumlocekļa apzīmējums, falliskā kulta izpausme
- Agastja Senindiešu mitoloģijā - dievišķais gudrais - riši, kuru uzskata par daudzu "Rigvēdas" himnu autoru
- Nārājana senindiešu mitoloģijā - dievišķais gudrais (riši), kas vienmēr darbojas pārī ar otru riši - Naru, purānās viņi pasludināti divējādībā vienoto Višnu iemiesojumu
- Nara senindiešu mitoloģijā - dievišķais gudrais (riši), kas vienmēr darbojas pārī ar riši Nārājanu
- Dhātars Senindiešu mitoloģijā - dievišķais noteicējs, nodibinātājs, radītājs, kas radījis sauli un mēnesi, debesis un zemi, gaismu un gaisa telpu, laulības aizgādnis un slimību dzidinātājs
- pitari Senindiešu mitoloģijā - dievišķotie mirušie priekšteči, kuri mīt trešajās debesīs
- Tārkšja senindiešu mitoloģijā - dievišķs zirgs, divreiz minēt Rigvēdā, žigls, varens, vienmēr uzvarošs, traucas cīņā, viņu piesauc kā Indras velti; senajos vēdiskajos tekstos viņš ir putns
- Tvaštars Senindiešu mitoloģijā - dievs - demiurgs, visu būtņu un formu radītājs
- Himavats senindiešu mitoloģijā - dievs, kas personificē Himalaju virsotni, rākšasu, pišāču un jakšu mājokli
- devas Senindiešu mitoloģijā - dievu šķira, kā piem., debesu, gaisa zemes u. c., savu īpašo nozīmi iegūst tad, kad tiek pretstatīti asurām
- deva senindiešu mitoloģijā - dievu šķira; parasti runā par 33 dieviem (lai gan tekstos tiek pieminēti 333, 3306 vai 339 dievi), kas sadalīti pa trim kosmiskajām sfērām
- Rodasī senindiešu mitoloģijā - divskaitī - debesu uz zemes pāra tēls, līdzīgs divām jaunavām, kuras ir neuzvaramas un labklājības pārpilnas
- naraka senindiešu mitoloģijā - elle vai vairākas elles; par "pazmes māju", kurā dēmoni moka grēciniekus, pirmoreiz runāts Atharvavēdā, daudz vēlākos priekšstatos tā sadalīta 7, 21, 25 vai 50 lokos, kas atrodas cits aiz cita aiz pazemes pasaules pātalas
- Adža Senindiešu mitoloģijā - epitets ar ko tikuši apveltīti dažādi dievi
- Nāsatja senindiešu mitoloģijā - epitets, kas attiecas uz abiem dvīņiem Ašviniem (Nāsatju un Dasru) vai arī uz pirmo no viņiem
- Šunahšepa senindiešu mitoloģijā - gudrais un upurēšanas lietpratējs, kurš pats tika nolemts upurēšanai, bet ar lūgšanām atbrīvojās no upurstaba
- Sarama senindiešu mitoloģijā - Indras suns; vēlāk - divu baismīgu Šambaru suņu māte
- višvedevas senindiešu mitoloģijā - īpašs dievu (dažkārt arī zemāko dievu) grupējums visa panteona ietvaros, kuram nav vienota, visiem kopīga raksturojuma, pie tiem griežas ar dažādiem lūgumiem, aicina piedalīties upurēšanā u. tml.
- Sura senindiešu mitoloģijā - kopš upanišadu sarakstīšanas - dievu epitets
- tapass senindiešu mitoloģijā - kosmiskais karstums kā universāls kosmogonisks princips, kas atrodas pasaules un reliģiskās izurēšanās pamatā
- digadžas Senindiešu mitoloģijā - kosmiskie ziloņi, kas kopā dieviem apsargā debespuses
- Aranjānī Senindiešu mitoloģijā - meža dieviete, meža personifikācija, meža māte, visu meža zvēru radītāja, kas palīdzēja ceļiniekiem, kas apmaldījušies, un dāvāja ēdienu
- Kāma Senindiešu mitoloģijā - mīlas dievs, taisnības dieva Dharmas dēls, pie kura griezās pēc palīdzības sirdslietās; parasti attēlots, kā skaists jaunēklis
- Meru Senindiešu mitoloģijā - milzīgs zelta kalns, zemes un Visuma centrs, ap kuru griežas saule, mēness, planētas un zvaigznes, kalnā dzīvo augstākie dievi, Ganga no debesīm vispirms plūst uz šo kalnu un tikai pēc tam lejup uz zemi
- Jama Senindiešu mitoloģijā - mirušo dievs un elles valdnieks; vēdu dziesmās pirmais cilvēks, kas miris un rādījis ceļu uz viņpasauli
- pretas senindiešu mitoloģijā - mirušo gari, kas kādu laiku pēc nomiršanas (no dažām nedēļām līdz gadam) paliek dzīvot starp cilvēkiem
- pišāčas senindiešu mitoloģijā - naidīgi un ļaunumu nesoši dēmoni, kas uzsūta slimības, uzbrūk cilvēkiem un pārtiek no viņu miesas un asinīm
- Pardžanja Senindiešu mitoloģijā - negaisa mākoņu un lietus dievs
- gana senindiešu mitoloģijā - noslēgta dievību (parasti zemāko dievu un pusdievu) grupa (kopiena), kurā ietilpa deviņas mitoloģisko personu grupas (dievi vai pusdievi), kas darbojās kā Šivas palīgi un to priekšgalā bija viņu vadonis Ganeša, Šivas un Pārvatī dēls
- Trita Āptja senindiešu mitoloģijā - otršķirīga dievība, kas saistīta ar ūdeni un ar uguni, kā arī viņam ir cieša saistība ar debesīm
- Indra Senindiešu mitoloģijā - pērkona un zibens dievs, dievu vadonis, senākā vēdiskā panteona augstākais dievs, galvenais cīnītājs pret ļaunuma spēkiem un dēmoniem un Indijas iekarotāju - āriešu sargātājs
- Prabha senindiešu mitoloģijā - personificēta gaisma (mirdzēšana) saules dieva sievas vai Kalpas sievas izskatā vai arī Durgas izskatā
- atharvani senindiešu mitoloģijā - pirmā priestera Atharvana sekotāji un viņa iedibinātā ugunsupurēšanas tradīciju turpinātāji, kas uzskatīti par Atharvana pēctečiem
- Marīči senindiešu mitoloģijā - pirmais no desmit gudrajiem pradžāpati, cilvēku ciltstēvs, viens no septiņiem riši, marutu vadonis
- Atharvans senindiešu mitoloģijā - pirmais priesteris, kas esot iedibinājis upurēšanas rituālu, sacerējis Atharvavēdu, kurā izklāstījis šo rituālu un mācījis to saviem sekotājiem, kas, saukdamies viņa vārdā par atharvaniem, turpinājuši viņa iedibinātās ugunsupurēšanas tradīciju un uzskatīti par viņa pēctečiem
- Athatrvanss Senindiešu mitoloģijā - pirmais priesteris, kas esot iedibinājis upurēšanas rituālu, viņš mīt debesīs kopā ar dieviem un ir viņu draugs, bet dievs Indra viņam palīdz veikt upurēšanas rituālus
- Prithī senindiešu mitoloģijā - pirmais valdnieks, Manu Svajambhuvas pēctecis, kurš Višnuisma mitoloģijā tiek uzskatīts par divdesmit otro Višnu avatāru
- angirasi Senindiešu mitoloģijā - pusdievi, dievišķie dziedoņi, kurus uzskatīja par dzejdaru un svētrakstu sacerētāju tēviem
- gandharvas Senindiešu mitoloģijā - pusdievi, sākotnēji saistīti ar saules gaismu, vēlāk tos uzskatīja par cilvēkiem naidīgiem, ļaunumu nesošiem gaisa, mežu un ūdeņu gariem
- Sura senindiešu mitoloģijā - reibinoša dzēriena personifikācija
- Anasūja senindiešu mitoloģijā - riši Atri sieva, viņa uzdāvināja Sītai brīnumziedi, kas padarīja to mūžam skaistu un pievilcīgu
- Ahalja Senindiešu mitoloģijā - riši Guatamas sieva, gudra un askētiska sieviete
- Garuda Senindiešu mitoloģijā - riši Kāšjapas un dieva Dakšas meitas Vinatas dēls, putnu pavēlnieks, teiksmains dieva Višnu jājamdzīvnieks
- Trita senindiešu mitoloģijā - riši, kam ir veltīta Rigvēdas himna; viņam nav pēcnācēju, tāpēc viņš ir šausmās par to, ka viņa dzimta iznīkst, un lūdz palīdzību Agni un Varunam, un beidzot Brihaspati viņu atpestī
- Ušasa senindiešu mitoloģijā - rītausmas dieviete, kas tiek attēlota kā skaista jaunava mirdzošās drēbēs
- Pašupati senindiešu mitoloģijā - Rudras un Šivas epitets, īpaša viņu hipostāze ("zvēru (lopu) pavēlnieks, (dzīvo) radību kungs, pavēlnieks")
- Vāča Senindiešu mitoloģijā - runas dieviete, runas personifikācija
- āditjas Senindiešu mitoloģijā - saules dievību kopa, dievietes Aditi un riši Kāšjapas dēli - pasaules sargātāji, gaisos mītoši visu redzoši pasaules kārtības uzraudzītāji, nepatiesības apkarotāji, ar dievišķu varu apveltīti debesu valdnieki
- Džanaka Senindiešu mitoloģijā - Saules dinastijas jaunākā atzara valdnieks, dievišķā varoņa Rāmas iemīļotās Sītas audžutēvs
- Sagara Senindiešu mitoloģijā - Saules dinastijas valdnieks
- Hariščandra senindiešu mitoloģijā - Saules dinastijas valdnieks, kas pazīstams ar savu labdarību un dāsnumu
- Šušna Senindiešu mitoloģijā - sausuma dēmons, viens no asurām, kuru uzvarēja dievs Indra; viņu iztēlojās kā ragainu, šņācošu čūsku, kas dēj olas
- Mahī Senindiešu mitoloģijā - sieviešu kārtas dievība, zemes personifikācija
- Virādža senindiešu mitoloģijā - sievišķā radošā pirmsākuma personifikācija
- ašvamedha senindiešu mitoloģijā - sīki aprakstīts mitoloģiska rakstura rituāls ar teiksmainu iedarbības spēku, kas, kā apgalvo upanašidas, spēj iecelt rituāla rīkotāju pasaules valdnieka godā un gāzt Indru no debesu troņa
- Dašaratha Senindiešu mitoloģijā - svētās Ajodhjas pilsētas valdnieks un Rāmas (dieva Višnu septītās avatāras) tēvs
- Ananta Senindiešu mitoloģijā - teiksmaina būtne, viens no septiņiem pasaules balstītājiem, tā ir savijusies milzu čūska, uz kuras dievs Višnu kosmiskajos ūdeņos atpūšas no kosmiskajām emanācijām, visu čūsku pirmsākums
- agnejāstra senindiešu mitoloģijā - teiksmains ierocis, ugunīga šautra vai šķēps ar milzīgu iznīcinošu spēku, vēlākos laikos tam piedāvātas maģiskas īpašības
- Angada Senindiešu mitoloģijā - teiksmains valdnieks, Lakšmanas dēls, pērtiķu vadonis
- Trita senindiešu mitoloģijā - trešais no trim brāļiem, kas tiek iemests akā vecāko brāļu nodevības rezultātā, bet pēc tam izglābts
- Soma senindiešu mitoloģijā - trešais visvairāk pieminētais dievs no visiem dieviem (aiz Indras un Agni), viņa mitoloģiskais tēls; arī somas auga un dzēriena kults
- Drona Senindiešu mitoloģijā - un "Mahābhārata" varonis, kara mākslas zinātājs, kas apmāca jaunos pāndavus un kauravus
- Bhīšma Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" pāndavu un kauravu tēvocis, valdnieka Šantanu un dievietes Gangas dēls
- Draupadī Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" valdnieka Drupadas meita, kas bija izdaudzināta par skaistāko sievieti pasaulē, dievietes Lakšmī iemiesojums
- Damajantī Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" valdnieka Nalas sieva
- Abhimanju Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" varonis, dieva Krišnas māsas Subhadras un mītiskā varoņa Ardžunas dēls, kurš kopš jaunības bija pazīstams kā drosminieks, cīnījie kopā ar pāndaviem un kritis kaujā pie Kurukšetras
- okeāna sakulšana senindiešu mitoloģijā - universa radīšana, ko veica dievi (devas) un dēmoni (asuras)
- Rohinī Senindiešu mitoloģijā - vairāki tēli - riši Kāsjapas meita, dieva Dakšas meita, dieva Krišnas sieva, Vāsudevas sieva, Hiranjakašipu meita, devītās nakšatras apzīmējums u. tml.
- Ambarīša senindiešu mitoloģijā - vairāku teiksmainu valdnieku vārds
- Vena senindiešu mitoloģijā - valdnieks, Angi un Manu dēls (vai tā pēctecis), kas kļuvis par valdnieku paziņoja, ka cilvēkiem ir jāatsakās no upurēšanas un ka viņš pats ir upurēšanas kungs
- Nala Senindiešu mitoloģijā - valdnieks, kas iemīlēja skaisto princesi Damajantī, ne reizi to neredzējis, tikai pēc nostāstiem
- Ikšvāku Senindiešu mitoloģijā - valdnieks, kurš dzīvoja tretājugas sākumā un viņu uzskata par Saules dinastijas nodibinātāju, kuram bija simt dēlu
- Ajodhja Senindiešu mitoloģijā - valsts galvaspilsēta, kurā valdīja Saules dinastijas nodibinātājs Ikšvāku
- svāhā senindiešu mitoloģijā - vārds, ko lieto par izsaucienu, kad tiek upurēts dieviem; sauciens, kas tiek lietots, lai uzaicinātu dievus uz gaidāmo upurēšanu, šis izsauciens ir domāts visiem dieviem
- Bhringi senindiešu mitoloģijā - varonis, svētvīrs, Šivas pielūdzējs, kurš esot bijis Šivas Ardhanārī izpausmes godināšanas piekritējs, tāpēc sadusmojis Pārvatī un ticis nolādēts dilt miesās
- Sarama senindiešu mitoloģijā - Vibhīšanas sieva, kas rūpējās par Sītu, kad tā atradās Rāvanas gūstā ("Rāmājana")
- rākšasas Senindiešu mitoloģijā - viena no galvenajām dēmonu grupām, dēmoni, kas sargā ūdeni; vēdiskajā literatūrā tiek attēloti kā nakts briesmoņi, kas vajā cilvēkus un traucē upurēšanas laikā
- vālakhilja senindiešu mitoloģijā - viens no 60000 gudrajiem pundurīšiem, kas tiek klasificēti kā viena no zemāko dievību grupām un dažkārt iekļauti sidhu grupā
- Mārtanda Senindiešu mitoloģijā - viens no Aditi dēliem, saules dievība
- Anila senindiešu mitoloģijā - viens no astoņiem vasu, vēja dievs, Pradžāpati dēls (dažkārt dēvēts par Dharmas un Svāsas dēlu)
- Pani senindiešu mitoloģijā - viens no dēmonu vadoņiem, kuram Indra, Agni un Soma nolaupa govis
- Alarka Senindiešu mitoloģijā - viens no desmit teiksmainajiem valdniekiem - svētvīriem, kuru vārdi esot jāpiesauc rīta stundā un saulrietā, lai šķīstītos no grēkiem
- Nātarādža Senindiešu mitoloģijā - viens no dieva Šivas vārdiem, kurā viņš izpaužas kā Visuma kustības avots un deju valdnieks
- Aditja Senindiešu mitoloģijā - viens no dievietes Aditi dēliem, saules dievs - no rītiem, svelmes apņemts, tas pacēlās debesīs kuģoja pa debesjumu zelta laivā, vakaros patvēras pie dieva Agni
- Pundarīka senindiešu mitoloģijā - viens no kosmiskajiem ziloņiem, dieva Agni zilonis, digadža, kas sargā dienvidrietumus
- Vāmana senindiešu mitoloģijā - viens no kosmiskajiem ziloņiem, dieva Jamas zilonis, digadža, kas sargā dienvidus
- Sarvabhauma senindiešu mitoloģijā - viens no kosmiskajiem ziloņiem, dieva Kuberas zilonis, digadža, kas sargā ziemeļus
- Supratika senindiešu mitoloģijā - viens no kosmiskajiem ziloņiem, dieva Somas zilonis, digadža, kas sargā ziemeļrietumus
- Kumuda senindiešu mitoloģijā - viens no kosmiskajiem ziloņiem, dieva Sūrjas zilonis, digadža, kas sargā dienvidaustrumus
- Pušpandata senindiešu mitoloģijā - viens no kosmiskajiem ziloņiem, dieva Vāju zilonis, digadža, kas sargā ziemeļaustrumus
- Andžana senindiešu mitoloģijā - viens no kosmiskajiem ziloņiem, dieva Varunas zilonis, digadža, kas sargā rietumus
- Atri senindiešu mitoloģijā - viens no senākajiem riši un zvaigzne Sptiņu Riši jeb Lielā Lāča zvaigznājā, daudzu Rigvēdas himnu autors
- hiranjagarbha senindiešu mitoloģijā - zelta dīglis, kas peld kosmiskajos ūdeņos un no kā cēlies Visums, tas ir kodols vienai no agrākajām radīšanas koncepcijām, daudzos gadījumos tas tiek identificēts ar sauli
- Tišja senindiešu mitoloģijā - zvaigznes Sīriusa nosaukums un kāds personāžs, acīmredzot dievišķais strēlnieks
- joni senindiešu mitoloģijā un dažādos hinduisma novirzienos - dievišķā radošā spēka simbols
- Bhārata senindiešu mitoloģijā un episkajā literatūrā - vārds, kurā sauc daudzas teiksmainas personas
- Parikšits Senindiešu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - dievišķā varoņa Ardžunas mazdēls, kas kļuva par leģendāru valdnieku
- Savitrī Senindiešu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - valdnieka Ašvapati meita, kas sev par vīru izvēlējās Satjavanu, lai gan zināja, ka viņam atlicis dzīvot tikai vienu gadu
- Bhīma Senindiešu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - viens no pāndaviem - pieciem valdnieka Pāndu sievas Kuntī dēliem
- prakriti Senindiešu mitoloģijā un filozofijā - jēdziens, kas apzīmē sākotnējo spēku un dabas radošo enerģiju, objektu pasaules pirmcēloni, kas nav matērija, bet gan pati materialitātes ideja, kas rada iluzoro "matēriju", no kuras sastāv redzamā pasaule
- brahmānda senindiešu mitoloģijā un spekulatīvajā izziņā - Brahmas pasaule, kas radās no kosmiskās olas, kura peldēja pirmatnējos ūdeņos; Brahma zelta iedīgļa vrreidolā pavadīja olā veselu gadu, kamēr iznāca no olas ārā, sadalot to ar domu uz pusēm
- Čhāja senindiešu mitoloģijā un spekulatīvajā izziņā - kosmiska substance, kas aizpilda Visumu tā radīšanas laikā
- gājatrī Senindiešu pantmērs, bieži sastopams vēdās, pastāv no trīsreiz astoņām zilbēm
- kavi Senindiešu priesteris, poētisku tekstu radītājs, salicējs un pareģis, kas prot gan pareizā secībā salikt kopā sakrālos tekstus, gan pareizā kārtībā upurēt
- sūtra Senindiešu rakstos - īsa, iegaumējama tēze, teiciens; senindiešu literatūras žanrs - šādu tēžu veidā rakstīti dažāda satura darbi
- Aditi Senindiešu reliģijā - dieviete, kas personificēja Visumu, dievu māte
- višišta advaita senindiešu reliģiski filozofisks novirziens, kas saistīts ar Rāmānudžas darbību un kam bija liela ietekme , sākot ar 11.-12. gs.; monistiska mācība; atzina pasaules realitāti un kritizēja mācības, kas pasauli uzskatīja par maiju (ilūziju)
- brahmanas Senindiešu svētie raksti, komentāri vēdu literatūrai, kuros ietverti mīti un leģendas, rituālu apraksti, vēsturiskas ziņas par Seno Indiju
- keira Senindiešu traktātos par mīlestību oroģenitālo kontaktu vispārināts nosaukums, nešķirojot vīrieša un sievietes lomu
- Aruna senindiešu un hindu mitoloģijā - rītausmas dievs, kas šīs funkcijas pārņēmis vēdiskā perioda Ušasas; Dakšas mazdēls, Kadru (purānu tradīcijā - Danu) un Kāšjapas dēls
- senind. Senindiešu valoda
- Pānini Senindiešu valodnieks (5.-4. gs. p. m. ē.), izveidojis pirmo sanskrita normatīvo gramatiku (~4000 ritmizētā valodā formulētu likumu)
- brahmodija Senindiešu vēdās mīkla ar kosmogonisku saturu, kas veidota rituālā jautājuma un atbildes formā
- vālakhilji Senindiešu zemākā līmeņa mitoloģijā - dievības - gudrie punduri, kuru skaits sasniedzis 60000
- zervānisms Senirāņu reliģija, kuras galvenais dievs bija Zervāns, saistīta ar mazdaismu
- itāliki Senitāļi - senie Itālijas iedzīvotāji
- umbri Senitāļu ciltis Itālijas ziemeļu un vidusdaļā, ko ap 3.-2. gs p. m. ē. pakļāva romieši un vēlāk asimilēja latīņi
- sabīņi Senitāļu ciltis, kas apdzīvoja plakankalni uz Z no Latijas, ap 290. g. p. m. ē. romieši tos pakļāva; 268 g. p. m. ē. tie ieguva Romas pilsoņu tiesības un vēlāk romanizējās
- samnīti Senitāļu ciltis, kas cīnījās pret Romu un 1. gs. p. m. ē. tos gandrīz pilnīgi iznīcināja Romas karaspēks
- sabelli Senitāļu cilts, kas 3. gs. p. m. ē. tika pakļauti Romai un vēlāk pilnīgi romanizējās
- ekvi Senitāļu cilts, piederēja pie osku-umbru cilšu grupas, dzīvoja Apenīnu rietumu nogāzē, 304 p. m. ē. to pakļāva Roma
- lukāni Senitāļu samnītu grupas ciltis, kas 5. gs. beigās p. m. ē. apmetās Itālijas D daļā un nosauca šo teritoriju par Lukāniju
- dermatofīti Sēnītes, kam veģetatīvais ķermenis (micēlijs) sastāv no tieviem, zarotiem pavedieniem (hifām) un kas atšķiras no citām sēnītēm ar to, ka tām nav novērota dzimumvairošanās; ieperinoties ādā rada iekaisumu, matu lūšanu, atmiršanu
- tjaņ Senķīniešu "debesis", viens no ķīniešu mitoloģijas, kosmogonijas un reliģijas galvenajiem jēdzieniem
- berdišs Senlaiku aukstais ierocis – plats, garš cirvis ar asmeni pusmēness formā garā kātā
- Dēkla Senlatviešu likteņlēmēja dievība, pēc ticējumiem noteikusi bērna likteni, bieži minēta kopā ar Laimu, dažkārt tās vietā
- kartāgieši Seno feniķiešu izceļotāju kolonizētās Kartāgas iedzīvotāji
- Molohs Seno feniķiešu, kartāgiešu, amoniešu un moabiešu mitoloģijā - pazemes dievība, kuru pielūdza kā saules, kara un uguns dievu un kurai upurēja cilvēkus
- kurvatūra Seno grieķu arhitektūrā novērojamā pabūves pacila, kas līmenisko līniju atvieto ar viegli izliektu līniju
- lohs seno grieķu karaspēka taktiska vienība, apmēram 150 vīri, aptuveni atbilst mūsdienu rotai
- kantars Seno kristīgo baziliku ātrijos novietotā šķīstīšanas aka ar svētītu ūdeni
- Ābele Seno latgaļu apdzīvots apgabals starp Abreni, Berezni un Jersikas zemēm
- Tiavanako Senpilsēta Bolīvijā ("Tiahuanaco"), Punas plakankalnē 3800 m vjl., Titikakas ezera senkrastā, Dienvidamerikas civilizācijas centrs, kas uzplaukumu pieredzēja aptuveni no 1000. līdz 1300. gadam, pēc inku iekarojuma to uzskatīja par Virakočas svēto pilsētu
- Sabrata Senpilsēta Lībijā, Tripolitānijā, Vidusjūras krastā, dibinājuši feniķieši 1. gt. p. m. ē., uzplaukums romiešu laikā (m. ē. pirmie gs.) un VI gs., nopostījuši arābi VII gs., saglabājušās romiešu un bizantiešu laika celtņu drupas
- Karakoruma Senpilsēta Mongolijas vidienē, Orhonas augšteces labajā krastā, dibināta 1230. g., izrakumos 1948.-1949. g. atklātas Ugedeja pils drupas, zem tām budistu svētnīcas drupas (XII-XIII gs. sāk.), dienvidu daļā lamaistu Erdenidzu klostera drupas (1585. g.)
- Leptismagna Senpilsēta Tripolitānijā ("Leptis Magna"), Vidusjūras krastā (tagadējā Lībijā), dibināja feniķieši VII gs. p. m. ē., uzplaukums romiešu laikā (m. ē. pirmie gadi), nopostījuši arābi VII gs., saglabājušās dažādu greznu ēku drupas
- Urgenča Senpilsēta Turkmenistānā, 150 km uz ziemeļrietumiem no tagadājās Urgančas (Uzbekistānā), pirmoreiz minēta I gs., viduslaikos - Horezmas valsts galvaspilsēta, XVII gs. Hivas hans pārcēla senās Urgenčas iedzīvotājus uz Horezmas oāzi (tagadējā Urganča)
- Nisa Senpilsēta Turkmenistānā, 18 km uz ziemeļrietumiem no Ašgabatas, III gs. p. m. ē. - III gs. m. ē. Partas valsts centrs, XI-XII gs. nozīmīgs Horasanas centrs, pastāvēja arī līdz XVI gs. (pēc tam panīkums), XIX gs. 20. gados - tikai drupas
- Utika Senpilsēta Ziemeļāfrikas piekrastē ("Utica"), Tunisijā, dibinājuši feniķieši XII gs. p. m. ē., no 146. g. p. m. ē. - romiešu Āfrikas province, nopostījuši arābi VII gs., tagad drupas
- pīkana sens alus trauks (aptuveni litra tilpumā)
- d sens angļu sīknaudas penija (lat. "denarius") apzīmējums
- kemānče Sens arābu stīgu instruments ar mazu rezonanses ķermeni (kokosrieksta čaumala, pārstiepta ar čūskas ādu) un garu kaklu, 1-3 stīgas
- tefs sens graudzāļu dzimtas kultūraugs, ātraudzīgs, sausumizturīgs, mazprasīgs; graudi sīki; kultivē kā labību Indijā, Etiopijā, Somālijā, Kenijā, Dienvidāfrikā, ASV, Gviānā, Austrālijā; izmanto uzturā, kā arī lopbarībai; Abesīnijas tefs
- kaldiji Sens Īrijas un Skotijas kristiešu ordenis, kas radies pirms 9. gs. un pastāvējis apmēram līdz 12. gs., kad ķeltu baznīca, pie kuras tas piederēja, bija spiesta pakļauties Romas tradīcijām
- cistercieši Sens katoļu mūku ordenis, dibināts 1098. g. Francijā, benediktiešu ordeņa atzars (ar stingrākiem noteikumiem); šī ordeņa brāļi
- kins sens ķīniešu cītaras veida mūzikas instruments, kura stīgas (5-25) savītas no zīda pavedieniem
- ribattuta Sens nosaukums paņēmienam, kad, kādu noti kopā at tās augšējo palīgnoti atkārtojot, izdara pakāpenisku paātrināšanu
- rūnas Sens skandināvu un citu ģermāņu tautu raksts, kurš izveidojās aptuveni 2. gadsimtā un kura zīmes parasti iegrieza vai iekala akmenī, metālā, kokā, kaulā
- modijs Sens šķidrumu un beramo vielu mērs; seno romiešu mēru sistēmā modijs ir vienāds ar 8,73 l, seno arābu mēru sistēmā - aptuveni ar 40 l
- izsens Sens; tāds, kas pastāv ilgi, kopš seniem laikiem
- sen senis sensenis
- sēņenieks Sēņenieki
- krāsziedis Sēņveida rīks, ar mīksu ādu pārvilkta pusapaļa koka ripa kātā, ar ko senie grāmatspiedēji pirms velmju izgudrošanas iekrāsoja burtu formu
- akūts strutojošais nefrīts septiskas infekcijas forma; parasti attīstās pēc uroģenitālā trakta operācijas; raksturīga multipla abscesu veidošanās
- sēra trioksīds sēra oksīds, sērpaskābes anhidrīds SO~3~, kurā sērs ir sešvērtīgs; bezkrāsains šķidrums vai polimēra formā bezkrāsaini kristāli; ar ūdeni veido sērskābi
- sējas seradella seradellu suga ("Ornithopus sativus"), viengadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu stumbru, nepāra plūksnaini saliktām lapām, gaišdzelteniem ziediem
- Kizilarvata Serdara - pilsēta Turkmenistānā
- iekša Serdenis (lodīšu pildspalvai)
- iekšiņa Serdenis (lodīšu pildspalvai)
- spole serdenis ar uztītu vadu; solenoīds
- pelnrušķis Sērdienis
- Kuška Serhetabata, pilsēta Turkmenistānas dienvidos, tās nosaukums padomju laikā
- akmeņu cauna sermuļu dzimtas caunu ģints suga ("Martes foina"), plēsējs ar slaidu lokanu ķermeni, baltu pakakli, kuplu asti un smailu purnu, ķermeņa garums - 40-50 cm, astes garums - 25-30 cm, masa - līdz 1,5 kg, apmatojums biezs un mīksts, brūns vai rūsganpelēks
- sesks Sermuļu dzimtas suga ("Mustela putorius"), neliels dzīvnieks ar slaidu ķermeni, pagaru asti un dziedzeriem, kas izdala sekrētu, kuram ir asa smaka
- jūrasūdrs sermuļu dzimtas suga, ķermenis masīvs (gar. 1-1,2 m, masa - 16-37 kg), Klusā okeāna ziemeļu daļas krastos
- sūlāšana Seroza šķidruma nošķiršanās miesas pušumos, kuros iekļuvuši netīrumi vai atrodas kāds audus pastāvīgi kairinošs svešķermenis un aizkavē dzīšanu (piem. skabarga); šķidrums ļoti līdzīgs limfai un rodas asiņu šķidrumam izsūcoties no kapilārvadiem
- būvprakse sertificēta būvinženiera patstāvīga profesionāla darbība
- mikoaglutinīns Seruma aglutinīns, kas izraisa homogenizētu parazītisko sēņu aglutināciju
- žērgt Sēsties jāteniski
- nīts Sētas zedenis
- nīte Sētas zedenis, vabiņa
- dižrācenis Sevišķi liels rācenis
- kaliāns Sevišķs austrumnieku ierīkojums smēķēšanai: dūmi iepriekš iet caur ūdeni
- mazūdens Sezonāls, ilgstošs, zems ūdenslīmenis upēs, ko nosaka sausi vai auksti laikapstākļi
- rekombināciju mezgli sfēriskas submikroskopiskas struktūras, kas izvietotas sinaptonemālajā kompleksā starp konjugējošo hromosomu pavedieniem
- Japānas shistosoma shistosoma, kuras gadījumā pieaugušie tārpi parazitē cilvēka apzarņa vēnās; parazīti plaši izplatīti Japānā un Ķīnā; infestācija notiek ar dzeramo ūdeni
- konceptuālisms Sholastiskās filozofijas virziens, pēc kura vispārīgie jēdzieni ir īpaša apziņas forma - pirmspieredzes koncepti
- sialolitotomija Siekalu dziedzera vai tā izvadkanāla pārgriešana, lai izņemtu akmeni
- burzgalas Siekalu pilieni
- noraušana Siena kaudzes gala sašaurināšana, pakāpeniski noapaļojot
- siena ar horizontālām diafragmām siena, kas sastāv no divām paralēlām, pusķieģeli biezām garensienām, kuras ik pēc 4–5 horizontālajām kārtām savā starpā sasaistītas vai nu ar galenieku kārtu, vai arī ar javā ik pēc 0,5 m ievietotām 6 mm resnām tērauda stiegrām
- sienenis Sienas pulkstenis
- spoks Sienāzim un sisenim līdzīgs kukainis tropiskās zemēs, kas pēc izskata un krāsas atgādina augu lapas, zarus vai citas augu daļas
- dižsienāzis Sienāžu apakškārtas suga ("Decticus verrucivorus"), lielākais Latvijas sienāzis (ķermeņa garums 30-40 mm), padrukns, pelēkzaļš, ar dzeltenbrūni raibiem priekšspārniem, kas garāki par ķermeni, izplatīts gk. pļavās un tīrumos; pļavas sienāzis; pļavas dižsienāzis
- saistīt Sienot, arī aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus) nevar pakustināt
- siera graudu apstrāde siera graudu ūdens satura un skābuma pakāpes regulēšana ar dažādiem tehnoloģiskiem paņēmieniem
- dzeltenais sierāboliņš sierāboliņu suga ("Trigonella noëana"), lakstaugs ar stāvu, kailu vai retiem matiņiem klātu stumbru, trīsstaraini saliktām lapām, smaržīgiem, dzelteniem vai gaiši ziliem ziediem galviņveida ķekaros un taisniem vai mazliet saliektiem augļiem - pākstīm; dzeltenais sieramoliņš
- krējumsiers Siers, ko iegūst, ar teļa glumenieku saraudzējot pienu, to uzsildot un atdalot sūkalas
- biksītes sieviešu apakšbikses, kas cieši aptver iegurni tā, ka lejasmala nesniedzas zemāk par kājstakles līmeni un neveido staras
- meitene Sieviešu dzimuma bērns (aptuveni līdz 18 gadu vecumam)
- servitietes Sieviešu ordenis, dibināts 13. gs., sauktas arī par filipietēm (pēc dibinātāja Filipa Benicija vārda) un Marijas kalponēm
- grande dame sieviete ar smalkām, aristrokrātiskām manierēm un tādu pašu ārieni (parasti ieņem augstu stāvokli)
- joni Sievietes ģenitāliju attēls hinduismā kā pielūgšanas objekts - šakti izpausme
- tūkste Sievišķo ģenitāliju ārējā daļa
- matainā sievmētra sievmētru suga ("Elsholtzia ciliata syn. Elsholtzia patrinii"), ne visai bieži sastopams lakstaugs ar pacilu, matiņiem klātu stumbru, eliptiskām vai gareni olveidīgām lapām un gandrīz kārtnu, gaiši violetu vai zilganu vainagu
- parastā sievpaparde sievpaparžu suga ("Athyrium filix-fenina"), kas sastopama bieži ēnainos lapkoku un skujkoku mežos (vērī, gāršā, slapjajā gāršā, dumbrājā) barības vielām bagātā, vāji skābā augsnē
- signālpīkstenis Signalizēšanai paredzēts pīkstenis; signālzummers
- signālzummers Signalizēšanai paredzēts zummers; signālpīkstenis
- meteorītu putekļi sīkas daļas, kas rodas, meteora ķermenim sašķeļoties
- kondensācijas kodoli sīkas, cietas daļiņas, kas atrodas gaisā un ap ko ūdens tvaiki pārvēršas par ūdeni vai ledu
- siderotiskie mezgliņi sīki dzelteni vai brūni perēkļi liesā, retāk citos orgānos, sastāv no nekrotiskām šūnām un šķiedrām, piesātināti ar dzelzs un kalcija sāļiem; rodas pēc fokālas asiņošanas
- vasaras raibumi sīki iedzelteni vai brūngani pigmentācijas plankumi, kas rodas uz ādas pavasaros un vasarās saules staru iedarbībā; šādi pastāvīgi plankumi (parasti uz sejas)
- drupšiņi Sīki ķiļķeni
- drupši Sīki ķiļķeni (piena zupā)
- rasa Sīki ūdens pilieni, arī sviedru vai asaru lāses
- rasa Sīki ūdens pilieni, kas, pazeminoties apkārtējai temperatūrai un kondensējoties gaisā esošajiem ūdens tvaikiem, nosēdušies uz zemes virsas, augiem, priekšmetiem
- bārkšspārņi Sīki, 1-4 mm gari kukaiņi ar samērā slaidu ķermeni, pārtiek no augu sulām, sēņu sporām
- uzspricēt Sīkiem pilieniem uzšļakstīt
- uzpurkšķināt Sīkiem pilieniem uzšļakstīt (mutē ieņemtu ūdeni)
- uzpuršķināt Sīkiem pilieniem uzšļakstīt (mutē ieņemtu ūdeni)
- uzšmurkstināt Sīkiem pilieniem uzšļakstīt (mutē ieņemtu ūdeni)
- uzspricēties Sīkiem pilieniem uzšļakstīties
- tenge Sīknauda Turkmenistānā, Turkmenistānas manata simtdaļa
- kauss Sīknauda, feniņš, hellers
- asplēnija Sīkpaparžu ģints ("Asplenium") atsevišķas sugas
- mūru sīkpaparde sīkpaparžu ģints suga (“Asplenium rutamuraria”), Latvijā sastopama reti, gk. Daugavas un Lielupes baseina upju krastos kaļķainās augtenēs, ir aizsargājama
- plūksnu sīkpaparde sīkpaparžu ģints suga (“Asplenium trichomanes syn. Asplenium trichomanes subsp. quadrivalens”), Latvijā sastopama ļoti reti, kaļķainās augsnēs, kā arī uz veciem mūra žogiem parkos un kapsētās, aizsargājama
- antīkā asplēnija sīkpaparžu suga ("Asplenium antiquum")
- ligzdu asplēnija sīkpaparžu suga ("Asplenium nidus")
- plaisājošā rūtaine sīkpiepju dzimtas rūtaiņu ģints sēņu suga ("Xylobolus frustulatus"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug klājeniski lielās grupās cieši cits pie cita uz bojā gājušu ozolu stumbriem
- nannoplanktons Sīkplanktons jeb pundurplanktons, vismazākās ūdenī, aktīvi peldošas vai pasīvi klīstošas sīkbūtnes, kas iet cauri planktona tīkliem un nošķiramas tikai ūdeni filtrējot vai centrifugējot
- meteora ķermenis sīks debess ķermenis, kas pārvietojas Saules sistēmā
- marona Sīks pavasara augs neartos laukos, dzelteniem ziediem
- sagita Sīks, plēsīgs jūras dzīvnieks ar caurspīdīgu ķermeni no hetognātu grupas
- noroza Sīks, vārgulīgs dārzenis, auglis, oga u. c.
- vēderjosta Siksna ar vairākām sprādzēm sedulku un sedlu nostiprināšanai, apsprādzējot ap zirga ķermeni
- uzokšķerēt Sīkt, rūpīgi meklējot, atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku
- rikt sīkt, susēt (par ūdeni)
- sarma Sīku ledus kristālu apledojums, kas radies uz augu zariem, lapām, iekārtiem vadiem, stieplēm u. tml., desublimējoties ūdens tvaikiem vai sasalstot pārdzesētiem miglas pilieniem
- Silene parviflora sīkziedu plaukšķenes "Silene borysthenica" nosaukuma sinonīms
- perēt Sildīt (olas) ar savu ķermeni, lai (tajās) attīstītos mazuļi
- perēt Sildīt ar savu ķermeni olas, lai tajās attīstītos mazuļi (par putniem)
- konvektors Sildķermenis - apkures sistēmas elements telpu apsildīšanai; parasti ribotas caurules, pa kurām plūst siltumnesējs - karsts ūdens vai tvaiks
- perēt Sildot olas ar savu ķermeni, panākt, ka tajās attīstās (mazuļi)
- sīkuļot Sildot sākt šņākt un sīki burbuļot (par ūdeni)
- sīkuļoties Sildot sākt šņākt un sīki burbuļot (par ūdeni)
- Seletitenizs Siletitenizs, ezers Kazahstānā
- karborunds silīcija karbīds SiC, ļoti cieta termoizturīga kristāliska viela, ko izmanto metālkausēšanas krāšņu oderēšanai, sildelementiem elektriskās pretestības krāsnīs, pārbīdāmiem krāšņu dibeniem motoru un gāzes turbīnu būvē, no sprieguma atkarīgiem pusvadītājiem (varistoriem), par abrazīvu materiālu slīpēšanai; silīts
- purpurgliemeži Siltajās jūrās mītoši gliemeži no kuru gļotu dziedzeriem mantijas dobuma sieniņā izdalās purpurs
- siltais galds siltie ēdieni
- siltumkapacitāte Siltuma daudzums, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūru paaugstinātu par 1 kelvinu vai 1 Celsija grādu; siltumietilpība
- siltumietilpība Siltuma daudzums, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūru paaugstinātu par 1 kelvinu vai 1 Celsija grādu; siltumkapacitāte
- zemes un jūras siltuma bilance siltuma enerģijas pieplūdes un zuduma attiecība sistēmā, kur galvenie elementi ir radiācijas bilance, kondensācijas un iztvaikošanas siltums, turbulentā un konvektīvā siltuma apmaiņa starp atmosfēru un litosfēras virsmu, advekcija, siltuma plūsma starp Zemes virsmu un litosfēras un hidrosfēras dziļākajiem slāņiem un siltuma pārnese (jūrā) ar straumēm
- dzesēšanas cikls siltuma pārneses cikls no ķermeņa ar zemāku temperatūru uz ķermeni ar augstāku temperatūru (aukstummašīnās)
- siltumpārnese Siltumapmaiņa starp diviem siltumnesējiem, kas atdalīti ar sieniņu vai fāžu saskares virsmu
- gaisa dzesētājs siltummainis gaisa temperatūras pazemināšanai; parasti lieto virsmas dzesētājus, kuros gaisu dzesē caurulēs plūstošs aukstumnesējs; dzesēšanu intensificē, apsmidzinot cauruļu virsmu ar ūdeni vai sāļu šķīdumu
- ūdens sildītājs siltummainis ūdens sildīšanai ar tvaiku vai karstu ūdeni, izmantojot gāzi vai elektroenerģiju; izmanto karstā ūdens apgādes, apkures, katlu iekārtu sistēmās un sadzīvē
- sardīne Siļķu dzimtas divas ģintis ("Sardina" un "Sardinops") zivs, kam ir raksturīgs samērā liels, slaids, sudrabaini balts ķermenis ar melnu plankumu rindu uz sāniem un kas dzīvo okeānu vai jūru augšējos ūdens slāņos
- palede Siļķu dzimtas suga ("Alosa fallax"), caurceļotājzivs ar saplacinātu ķermeni un labi izteiktu vēdera ķīli, Baltijas jūrā reti; lapreņģe
- Kapinīki Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kapenieki" nosaukums latgaliski
- Salinīki Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Salenieki" nosaukuma variants
- Upinīki Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" nosaukuma variants
- loģiskais operators simbols, kas norāda izpildāmo loģisko operāciju. Galvenie loģisko operatoru apzīmējumi ir: UN, VAI, NE, UN-NE, VAI-NE
- žiroskops Simetrisks, ātri rotējošs, ciets ķermenis, kura rotācijas ass var mainīt savu virzienu telpā
- fluoroze Simptomu komplekss cilvēkiem, kas ilgstoši lietojuši uzturā ūdeni ar pārmērīgu fluora saturu (>1 mg/l): zobu emaljas displāzija; stomatīts; nagu displāzija; matu distrofija; dažādas dermatozes u. c.
- simtkārtīgs Simt reižu (parasti aptuveni), arī daudz reižu lielāks
- simtkāršs Simt reižu (parasti aptuveni), arī daudz reižu lielāks; simtkārtīgs
- sintaktiskā analīze sintaktisko sakaru, jēdzienisko attieksmju un sintaktisko kategoriju noteikšana sintakses vienībās - vārdu savienojumā un teikumā
- prednizons Sintētisks steroīds, kam viena dubultsaite vairāk nekā kortizonam; vājāk aiztur organismā nātriju un ūdeni nekā kortizons
- kagura Sintoistu kulta rituālā deja, demonstrējot krūtis un ģenitālijas
- sīpolklopsis Sīpolsitenis - izdauzītas, ar sīpoliem saceptas liellopu gaļas šķēles
- narkise Sīpolu augs smaržainiem dzelteniem vai baltiem ziediem; narcise
- sīpolracējs Sīpolu racējs - mašīna, kas izrok sīpolus un ar diviem darba gājieniem noklāj uz lauka kopējā vālā; pēc sīpolu apžūšanas tos savāc, atsijā augsni un ar racējam papildus pierīkotu izkraušanas elevatoru iekrauj blakus braucošā transportlīdzeklī
- kardioseptopeksija Sirds kambaru starpsieniņas defekta slēgšanas operācija, lai novērstu savienojumu starp labo un kreiso sirds kambari
- trohokardija Sirds pagriešanās ap garenisko asi
- trohorizokardija Sirds pagriešanās ap garenisko asi un novirze horizontālajā plaknē
- kardiosimfīze Sirds somiņas obliterācija, epikarda saaugums ar perikardu un perikarda saaugums ar videni
- kardiogrāfija Sirdsdarbības izraisīto krūšu kurvja sieniņas kustību pierakstīšana ar speciālu aparātu
- sirdspilieni Sirdslīdzeklis, kura devu nosaka pilienu veidā; sirds pilieni
- sirds pilieni sirdslīdzeklis, kura devu nosaka pilienu veidā; sirdspilieni
- Astarte Sīriešiem, feniķiešiem un dažām citām semītu tautām - zemes auglības un mīlestības dieviete, karotāja no Vidējiem Austrumiem; ēģiptieši viņu uzskatīja par saules dieva un pasaules radītāja Ptaha meitu, un viņa bija viena no dieva Seta sievām
- siringomeningocēle Siringomielocēlei līdzīga meningocele
- sira Sirotājs, sirenieks
- Vespa crabro sirsenis
- spertenis sirsenis
- bambarbaks Sirsenis
- bamberbuks Sirsenis
- cirsens Sirsenis
- irsis Sirsenis
- sirsis Sirsenis
- sirsonis Sirsenis
- sirsons Sirsenis
- sirsūnis Sirsenis
- sirsūns sirsenis ("Vespa crabro")
- širšūns Sirsenis ("Vespa crabro")
- dunduris Sirsenis (1)
- sisine sisenis
- cisinis Sisenis
- cisiņš Sisenis
- sisainis Sisenis
- sisinis Sisenis
- circināt Sisināt (par circeni); čirkstināt
- pičāties sist ar rokām pa ūdeni
- bulstakot Sist pa ūdeni ar bulstaku
- porgāt Sist pa ūdeni ar zvejas palīgrīku - porgu; baidīt, dzīt (zivis tīklā), sitot pa ūdeni ar porgu
- purgāt Sist pa ūdeni ar zvejas palīgrīku - purgu; baidīt, dzīt (zivis tīklā), sitot pa ūdeni ar purgu
- pikstināt sist, radīt sitienu skaņas (par sienas pulksteni)
- dzeses sistēma sistēma ar dažādām ierīcēm iekšdedzes motora temperatūras uzturēšanai optimālās robežās; ir šķidrumdzeses (ar ūdeni vai antifrīzu) un gaisdzeses sistēmas
- termosifons Sistēma iekšdedzes motora dzesēšanai ar šķidrumu (ūdeni); šajā sistēmā ūdens cirkulāciju motora apvalkā un radiatorā rada siltā un aukstā ūdens blīvuma starpība
- pašregulācija sistēmas spējas ar pašas spēkiem uzturēt noteiktu darba režīmu, atjaunot sākotnējo stāvokli tad, kad ārējās iedarbības dēļ sistēma zaudē sakārtotību t.i., atgriezties iepriekšējā stāvoklī vai meklēt pārējos ceļus uz attīstības jauno līmeni, kas nodrošina sistēmas normālu darbību
- ķīmiskais līdzsvars sistēmas stāvoklis, kurā tās ķīmiskās reakcijas ir atgriezeniskas un ķīmiskais sastāvs nemainās
- pieradināt Sistemātiski, pakāpeniski sagatavot (ķermeņa daļu) kādai slodzei
- trijstūris Sitamais mūzikas instruments - šāda daudzstūra formā izliekts neliels stienis ar augstu; dzidru skaņu; triangalo
- triangalo Sitamais mūzikas instruments - trijstūrveidīgi izliekts neliels stienis ar augstu, dzidru skaņu; trijstūris (3)
- sitnis Sitenis - ēdiens, ko gatavo no šķēlēs sagrieztas un ar gaļas āmura palīdzību izdauzītas gaļas
- klopsis Sitenis (gaļas ēdiens)
- šausti Sitieni
- kāviens Sitieni (piemēram, piekaujot); stiprs pēriens
- bekhends Sitiens no kreisās puses (tenisā vai galda tenisā)
- forhands Sitiens no labās puses tenisā vai galda tenisā
- forhends Sitiens no labās puses tenisā vai galda tenisā
- hafvolej Sitiens pēc bumbas atlēciena no zemes (tenisā, retāk - futbolā)
- klambāt Sitot ar dzelzs stieni pa iekārtu dzelzs gabalu signalizēt ganam un ganāmpulkam, ka jānāk mājās
- uzsist Sitot, ar sitieniem nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam)
- pasist Sitot, ar sitieniem piestiprināt zem (kā), arī (kam) apakšā
- piesist Sitot, ar sitieniem virzot kam cauri naglas, tapas u. tml., piestiprināt (pie kā, kam klāt)
- pirmsvēsture Situācija, apstākļu, darbību kopums, kas pakāpeniski izraisa (ko, piemēram, notikumu)
- priekšvēsture Situācija, apstākļu, darbību kopums, kas pakāpeniski izraisa (ko, piemēram, notikumu); pirmsvēsture (2)
- Vakinjani Siu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - gari, kas simbolizē uguni, pērkonu un zibeni
- sjaņ Sjaņ tai - jaunais nemirstīgais ķermenis, ko no iznīcīgā, pasaulīgā ķermeņa matērijas un enerģijas cenšas izveidot ķīniešu "iekšējās alķīmijas" adepts
- ogļskābe Skābe, kas veidojas, oglekļa dioksīdam reaģējot ar ūdeni
- hlorapskābe Skābekli saturoša hlora skābe, kas rodas, hloram iedarbojoties uz ūdeni
- Euphydryas aurinia skabiozu pļavraibenis
- acidofilie skābpiena dzērieni skābpiena dzērieni ar izjauktu vai neizjauktu recekli, kas ražoti no piena, vājpiena, daļēji nokrejota piena vai jebkura šo produktu maisījuma, saraudzējot tos ar pienskābes baktēriju ieraugu, kura sastāvā ietilpst acidofilās nūjiņas (acidofilais piens, acidofilais rūgušpiens, lakto, biolakto, biolaktīns)
- čīpsla Skaida pie nelīdzeni saskaldīta koka gabala
- ģimenes sistēmu teorija skaidro ģimeni kā sociālu sistēmu, kuru uztur iekšējie noteikumi, robežas un attiecības, kas ļauj ģimenei saglabāties kā sistēmai arī tad, kad ģimenes locekļi piedzīvo dažādas pārmaiņas
- dzeltenā skaistgalve skaistgalvju suga ("Rugosomyces chrysenteron", syn. Calocybe chrysentera", arī "Calocybe chrysenteron"), cepurīte dzeltena 3-5 cm diametrā, arī mīkstums, lapiņas un kātiņš intensīvi dzelteni, aug skujkoku un lapkoku mežos uz zemsegas, nav ēdama
- daļskaitlis Skaitlis, kas apzīmē vieninieka daļu vai vairākas vienādas vieninieka daļas
- pārslodze Skaitlis, kas rāda, cik reižu spēks, ar kādu ķermenis spiež uz balsta laukumu, pārsniedz tā normālo svaru
- daļskaitļa saucējs skaitlis, kas rāda, cik vienādās daļās ir sadalīts vieninieks
- apgriezts skaitlis skaitlis, ko dabū, dalot vieninieku ar doto skaitli
- īriss Skalbju dzimtas ģints ("Iris"), augs ar ložņājošu sakneni, zobenveida lapām un lieliem ziediem; skalbes
- tigrīdija Skalbju dzimtas krāšņumaugs, augu ģints, 13 sugas, savvaļā Meksikā, Čīlē, Peru, Gvatemalā, lapas zobenveida un lancetiskas, ziedi lieli, pa 2-5 uz kāta, spilgti: sarkani, dzelteni, balti, ar raibām īsākām iekšējām apziedņa lapām, katrs zieds zied tikai vienu dienu
- aizgrauzties Skalojoties, izskalojot iežus, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ūdeni
- auri Skaļi, stiepti kliedzieni, brēcieni, kaucieni (dažiem dzīvniekiem)
- brēka Skaļu balsu, kliedzienu troksnis; troksnis, kurā dzirdami kliedzieni
- apakšējais dzirdamības slieksnis skaļuma līmenis (0 foni), kad skaņa ir tikko dzirdama
- ragnarjoks skandināvu mitoloģijā - pasaules un dievu bojāeja, pēc kuras sāksies jauna kārtība (senislandiešu "ragnarök" - dievu liktenis (bojāeja)
- Ginnungagaps Skandināvu mitoloģijā - pirmatnējais haoss, pasaules bezdibenis, no kura cēlusies visa radība
- Verdandi Skandināvu mitoloģijā viena no nornām, kas lemj cilvēka likteni, tam piedzimstot
- dekreščendo skanējuma pakāpenisks atslābums, pakāpeniska pāreja no skaļa skanējuma uz klusu skanējumu
- kreščendo skanējuma spēka pieaugšana, pakāpeniska pāreja no klusa skanējuma uz skaļu
- skandinieks skanenis
- plūdenis Skanenis, kura artikulācijā gaiss plūst pa mutes dobumu (piemēram, l, ļ, r)
- šļāks skaņa, kas rodas izlejot ūdeni
- šļauksts skaņa, kas rodas izlejot ūdeni
- sonants skaņa, kas veido zilbi; skanenis (1)
- klinkšoņa skaņa, klaudzieni
- skaņas refrakcija skaņas izplatīšanās virziena maiņa neviendabīgā vidē, turklāt skaņas ātrums mainās pakāpeniski, nevis lēcienveidīgi
- skaņveide skaņas radīšanas principi, jomas un konkrēti paņēmieni
- fons skaņas skaļuma mērvienība - skaņas skaļuma līmenis ir 1 fons, ja skaņas spiediena līmenis tāda paša skaļuma skaņai ar 1 kHz frekvenci ir 1 dB
- sons skaņas skaļuma mērvienība; 1 sons atbilst skaļuma līmenim 40 foni, ja skaņas frekvence ir 1000 Hz
- decibels skaņas spiediena mērvienība, kas vienāda ar tādu līmeni, kura 20 decimāllogaritma attiecībai pret nosacīto dzirdamības slieksni (2·10^-5^ N/m^2^) ir vienāda ar vienu; bela desmitā daļa, apzīmējums - dB; cilvēka ausij uztveramais skaņas intensitātes līmenis mainās robežās no 0 līdz aptuveni 120 dB
- skaņrežisors Skaņieraksta speciālists, kurš pārrauga ieraksta gaitu, veicinot māksliniecisko vienotību un līmeni
- terasskara skara, kam pirmās pakāpes zari virzienā uz augšu kļūst pakāpeniski īsāki
- praulgrauzis Skarabeju dzimtas apakšdzimta ("Trichiinae"), vaboļu ķermenis plats, 13-35 mm garš, attīstās gk. trūdošā koksnē, Latvijā konststētas 4 sugas, no tām 3 ļoti reti sastopamas un aizsargājamas
- jūnijvabole Skarabeju dzimtas suga ("Amphimallon solstitialis syn. Rhizotrogus solstitialis"), Latvijā sastopama ļoti bieži, ķermenis 15-19 mm garš, brūndzeltens, klāts ar gariem iedzelteniem matiņiem, sastopamas uz lapu kokiem
- jūlijvabole Skarabeju dzimtas suga ("Anomala aenea syn. Anomala dubia aenea"), vaboles ķermenis 11-15 mm garš, tumšzils vai zaļš ar metālisku spīdumu
- dārzvabole Skarabeju dzimtas suga ("Phyllopertha horticola"), Latvijā sastopama ļoti bieži, vaboles ķermenis ovāls, nedaudz saplacināts, 8-11 mm garš, tā apakšpuse un kājas melnas, segspārni brūni, spīdīgi
- vējzāles Skaraino salmaugu ģints, meža zāles, no muguras saspiestām vai velteniskām, zaļām vienzieda vārpiņām, plaši uz visām pusēm izpletušos skaru, gandrīz līmeniskiem zariem, platām lapām, garām lapu mēlītēm
- asums Skarbi, asi vārdi, izteicieni
- skarbene Skarblapju dzimtas ģints ("Asperugo"), viengadīgs lakstaugs ar nelielu sakneni, Latvijā sastopama reti, stublājs 20-40 cm garš, guļošs vai pacils, šķautņains, ar asiem atpakaļ vērstiem sarveida matiņiem
- tauksakne Skarblapju dzimtas ģints ("Symphytum"), daudzgadīgs lakstaugs ar resnu sakneni, matiņiem klātām iegarenām olveida vai eliptiskām lapām un dažādu nokrāsu ziliem vai sārtiem ziediem nokarenos rituļos, 10-20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- arnēbija Skarblapju dzimtas krāšņumaugs, savvaļā aug Turkmenistānā un Kaukāzā
- tribīne Skatītājiem paredzēta liela būve ar pakāpeniski paaugstinātām solu, arī pakāpienu rindām (stadionos, lielu pasākumu laukumos u. tml.); šādā būvē esošie skatītāji
- zagties Skatīties (kādā virzienā) tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti vērsties (kur, kādā virzienā) - par acīm, skatienu
- izredzes Skats (uz kurieni), aina
- perspektīva Skats tālumā (uz kurieni), aina
- skaujas Skāvieni
- skavas Skāvieni
- Skolas Skolas ezers - atrodas Cēsu novada Taurenes pagastā, platība - 1,5 ha, dziļums - līdz 7,0 m; Slīcenis; Slīcena ezers; Slīceņa ezers
- mājskolotājs Skolotājs, kas māca un audzina kādas ģimenes bērnus (parasti dzīvodams kopā ar šo ģimeni)
- Clematis douglasii var. scottiae Skotijas mežvītenis
- skrambenieks skrandenieks, lupatlasis
- kašākājis Skrejritenis
- samokats Skrejritenis
- skuteris Skrejritenis
- skūteris Skrejritenis
- elektroskrejritenis Skrejritenis ar elektromotoru un akumulatoru; elektriskais skrejritenis
- elektriskais skrejritenis skrejritenis, kas aprīkots ar elektromotoru un akmulatoru; elektroskrejritenis
- karabidi Skrejvaboles - vaboļu dzimta ("Carabidae"), garām kājām, ovālu ķermeni, gk. metālspīdīgiem virsspārniem un spēcīgiem virsžokļiem, ap 1000 sugu
- blāvuļi Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Amara"), Latvijā konstatētas 32 sugas, vaboļu ķermenis ovāls, 4-17 mm garš ar stipri izliektu virspusi, segspārni tumši, blāvi, daudzām sugām ar bronzas krāsas atspīdumu, sastopami dažādos biotopos
- kokskrējējs Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Calosoma"), Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis liels, plakans ar attīstītiem pakaļējiem spārniem, dzīvo gk. lapkoku mežos, kur barojas ar tauriņu un zāģlapseņu kāpuriem
- krastskrējējs Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Elaphrus"), Latvijā konstatētas 4 sugas, vaboļu ķermenis 6-10 mm garš, bronzas krāsā, ar zaļganu spīdumu, stridulācijas laukumi segspārnu galos, sastopami ūdeņu krastos, kur aktīvi medī citus kukaiņus
- ķīlgalvji Skrejvaboļu dzimtas ģints, Latvijā konstatētas 8 sugas, 4,3-6 mm garas vaboles ar lielu galvu, lielām, uz sāniem izbīdītām acīm un vairākiem spēcīgiem, gareniskiem ķīļiem uz pieres
- pārskriet Skrienot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur)
- haizivs Skrimšļzivju klases kārta ("Selachiiformes"), zivis ar vārpstveida ķermeni un zāģveida zobiem, garums - līdz 20 m, izplatītas gk. silto joslu jūrās, dažas sugas upēs (Gangā, Amazonē), gk. plēsīgas, \~850 sugu
- zāģraja Skrimšļzivju klases zivs ar saplacinātu (līdz 5 m garu un līdz 7 m platu) ķermeni, ķermeņa apakšpusē novietotām žaunu atverēm un zobenveidīgi pagarinātu purnu
- skretele Skritulis, ritenis
- tupelīte Skropstaiņu klases himenostomatu kārtas ģints ("Paramecium syn. Paramaecium"), vienšūņi ar ovālu, līdz 3 milimetriem garu ķermeni, ko apņem blīvs, plāns apvalks un sedz skropstiņas
- planārija Skropstiņtārpu klases kārta ("Tricladida"), plēsīgi tārpi ar saplacinātu ķermeni līdz 35 cm garumā, Latvijā saldūdeņos konstatētas 7 sugas
- skrubulis Skrubis, līcenis (3)
- Skrundenieku ciems Skrundenieku ciems - apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā
- mizulis Skujaini vai krusteniski austa drāna
- skujenieks Skujenieki
- skujenieki Skujenieks
- Skujienas ezers Skujenieku ezers Alsviķu pagastā
- skujaugs Skuju koks vai krūms; skujenis
- hiponastija Skuju koku zaru gadskārtu gredzenu ekscentrība, gredzeni platāki zara apakšpusē
- skorstins Skurstenis
- škurstenis Skurstenis
- šķurstenis Skurstenis
- skurstinis Skurstenis
- škurstinis Skurstenis
- škurstins Skurstenis
- Slagunas dzirnavezers Slagūnes dzirnavezers Annenieku pagastā
- Slagunes ezers Slagūnes dzirnavezers Annenieku pagastā
- Schlagunen Slagūnes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Annenieku pagastā
- blendža Slaists, dīkdienis
- lumsts Slaists, dīkdienis
- bezdaunieks Slaists, dīkdienis (lieto kā lamuvārdu)
- saslacīt Slakot (piemēram, ūdeni), panākt, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, mitrs, slapjš
- ešelons Slānis, aprindas, arī ranžējuma līmenis kādā organizācijā, sabiedrībā u. tml.
- slapu Slapu iet - iet aideniski
- slapus Slapus iet - iet aideniski
- izslaukt Slaucot iztukšot (dzīvnieka) tesmeni
- sluveni Slaveni
- spalži slaveni, augsti
- Kukers Slāvu mitoloģijā - auglības simbols, kuru pavasara pavadīšanas svētkos attēloja vīrietis, kas bija tērpts kazas ādā, galvā maska ar ragiem, rokās nūja, kas bija izveidota kā penis
- Vedogoņs Slāvu mitoloģijā - cilvēka vai dzīvnieka gars, kas parasti mēdza parādīties, rudenim tuvojoties, kad gaisā sāka virmot zirnekļu tīkli, kurus uzskatīja par viņa iemiesojumu
- Dīvs Slāvu mitoloģijā - gars, kas mita mežā koku galotnēs, bet naktīs nolaidās zemē un ar savu baiso izskatu un kliedzieniem biedēja vientuļus ceļiniekus
- sudeņicas Slāvu mitoloģijā - mītiskas sieviešu kārtas būtnes, kas, cilvēkam piedzimstot, nosaka tā likteni
- Rarogs Slāvu mitoloģijā - uguns gars, ko attēloja kā plēsīgu putnu vai ugunsspļāvēju pūķi, kura ķermenis laistījās un dzirksteļoja
- trešdalis Slēdzenis burtliktuvē, atbilst burta bieznes atdaļa vienai trešdaļai; šauriem burtiem to lieto par starpeni vārdu atdalīšanai
- nepārtraukts slēdzenis slēdzenis, kura izrunas laikā mīkstās aukslējas ir nolaistas, gaiss izplūst pa degunu un slēgums netiek pārtraukts visu slēdzeņa izrunas laiku
- sprēgt Slēgt ar nelielu piekaramo slēdzeni
- stieņot Slēgt, nosprostot ar stieni
- kriptodepresija Slēgta ieplaka, ko aizņem ezers, kura dibens atrodas zemāk par okeāna līmeni, bet ezera ūdenslīmenis ir augstāks par to (piem., Baikāla ezera ieplaka)
- piknīdija Slēgts, sīks augļu ķermenis ar vai bez atvārsnes, kas satur sporas; attīstās "Fungi imperfecti" grupas "Sphaeropsidales" sēnēm
- kontrabanda Slepena (kā) ieviešana (piemēram, mākslas darbā); tas, kas ir slepeni ieviests
- kamorra Slepena polītiska savienība Itālijā 18.-20. gs. (sākotnēji Neapoles karaļvalstī), nodarbojās arī ar slepkavošanu, bandītismu u. tml.; to slepeni atbalstīja valdība, kurai tā piegādāja spiegus un bendes
- fenieši Slepenas īru organizācijas (dibināta 1858. g.) biedri, kas cīnījās par neatkarīgas Īrijas republikas nodibināšanu; feniji
- paguzu Slepeni
- paklusai Slepeni
- slepinai Slepeni
- slēpu Slepeni
- (uz)likt ragus slepeni (pie)vilt, (pie)krāpt (sievai vīru, arī vīram sievu), pārkāpjot laulību
- aizsliept Slepeni aiziet
- sazvērēties Slepeni apvienoties kopējai darbībai (pret kādu, pret ko) politisku mērķu sasniegšanai
- atslapstīties Slepeni atnākt
- attiekties Slepeni atnākt, atlīst
- bēgt Slepeni atstāt (dzīves vai uzturēšanās vietu)
- mukt Slepeni atstāt (dzīves vai uzturēšanās vietu)
- zniebt Slepeni bēgt
- žņiebt Slepeni bēgt
- zabīt Slepeni darīt (ko)
- izbāzīt Slepeni dot citām personām noslēpt
- trojānis slepeni iefiltrēta ļaunprogrammatūra, kas atbilstīgi hakera nolūkiem izdara manipulācijas mērķsistēmā; Trojas zirgs (2)
- ieklupt Slepeni ieiet
- ielauzties Slepeni iekļūt (kur iekšā), uzlaužot (piemēram, durvis), parasti, lai zagtu, laupītu
- attīkāties Slepeni ierasties
- iegumzāt slepeni iesaiņot
- izvilkt Slepeni izņemt; arī izzagt
- iztenkt Slepeni izpētīt
- budzīties Slepeni ko darīt, kārtot
- būdzīties Slepeni ko darīt, kārtot
- gumstīt Slepeni ķert
- lažāt slepeni ložņāt apkārt kaut ko meklējot
- sačamarēt slepeni meklējot atrast
- naskoties Slepeni meklēt kādu gardu kumosu
- nošņākt Slepeni nogriezt
- cīrāt Slepeni nolūkot; kaut ko ļoti vēlēties iegūt sev
- rēgāties Slepeni nolūkoties; rādīties
- rēguļot Slepeni nolūkoties; rādīties
- nomurķīt Slepeni nonāvēt
- nožabīt Slepeni nonāvēt, nogalināt
- iztīkot Slepeni noskatīties, noglūnēt
- kramstīties Slepeni paņemt, zagt
- uzlikt ragus slepeni pievilt, piekrāpt (sievai vīru, arī vīram sievu), pārkāpjot laulību
- krāģēties Slepeni rīkoties, zagt
- lavīties Slepeni sagatavoties
- kumpāties Slepeni sarunāties, sazināties
- kumt Slepeni un steigā (kaut ko) darīt
- ķīķerēties Slepeni vai no attāluma noskatīties
- spiegot Slepeni vākt informāciju, piemēram, par cilvēka, organizācijas darbību, parasti politiskiem, valsts drošības vai ekonomiskiem mērķiem
- izšņāpāt Slepeni zagt
- izšņāpt Slepeni zagt
- pa pakaļdurvīm (iet, nākt u. tml.) slepeni, arī nelikumīgi (darīt ko)
- melnais saraksts slepeni, ļaunos, noziedzīgos nolūkos sastādīts personu saraksts
- inkognito Slepeni, neatklājot savu vārdu un personību, paliekot nezināmam
- aizmugura Slepeni, neatļauti
- aiz kulisēm slepeni, neoficiāli
- zagšus Slepeni, nepamanīti, arī neatļauti
- žagarēni Slepeni, nezināmā vietā izperēti cāļi
- fķiharja Slepeni, paklusām
- slepstu Slepeni, slepu
- slēpstu Slepeni, slepu
- slēpstus Slepeni, slepu
- slepšu Slepeni, slepu; slepstu
- klusīņām slepeni, slepus, zagšus
- pa kluso slepeni, tā lai citi neuzzin
- slepeniskis Slepeniski
- sliepiski Slēpeniski
- slēpnis Slepens (parasti detektīvu, policijas) postenis, kas iekārtots aizdomās turētu personu novērošanai un aizturēšanai; vieta, kur atrodas šāds postenis
- slēpnis Slepens apsardzības postenis, kura uzdevums ir novērot bīstamas pieejas karaspēka apakšvienībai
- illūmināti Slepens ordenis, kas dibināts 1776. g. ar nolūku apvienot visu zemju domātājus prāta attīstības veicināšanai reliģiskas apgaismības ceļā
- štranka Slēpnis, postenis gaides medībās
- stranka Slēpnis, postenis gaides medībās
- strenka Slēpnis, postenis gaides medībās; stranka
- paslepēt Slēpt; slepeni uzglabāt
- glisēšana Slīdēšana pa ūdeni, atraujot lielāko korpusa daļu no ūdens, tā panākot minimālu iegrimi un līdz ar to samazinot ūdens pretestību
- grozekļa šotauga slīdstieniem uz klāja vai speciālai sijai piestiprināta šotauga, kas var griezties ap tā piestiprināšanas asi; virbeļšotauga
- mēslu slieka slieku suga ("Eisenia foetida"), kas uzturas mēslu un komposta kaudzēs
- sārtā slieka slieku suga ("Eisenia rosea")
- četršķautņu slieka slieku suga ("Eiseniella tetraedra")
- saslietenis Slietenis
- slietne Slietenis
- slietnis Slietenis
- piepriekša Slietenis dzīvojamās ēkas priekšā
- sliežu ceļa apakšbūve sliežu ceļa apakšējā daļa – zemes klātne un inženiertehniskās būves – tilti, caurtekas, tuneļi, estakādes u. c., uz kā balstās ceļa virsbūve
- zemes klātne sliežu ceļa grunts inženierbūvju komplekss (uzbērumi, ierakumi, pusuzbērumi, pusierakumi) - ceļa virsbūves pamats, kas nodrošina sliežu ceļa noturību un aizsargā pret atmosfēras un gruntsūdeņu iedarbību
- pārejas līkne sliežu ceļa posms ar mainīgu rādiusu, kas plūdeni savieno līku ceļa posmu ar taisnu posmu kā celaplānā, tā celaprofilā
- pārveda Sliežu ceļu sakārtojums, kas ļauj vagoniem, lokomotīvēm un vilcieniem pāriet ar pietiekoši lielu ātrumu no viena sliežu ceļa uz otru, nepārtraucot kustību
- šļurka Slikta zeme, kas viegli laiž cauri ūdeni
- šļurkata Slikta zeme, kas viegli laiž cauri ūdeni
- brūcene Slikta, nolaista mājele, grausts; sabrukusi vai brūkoša būda; būcenis
- zlāgs Slikti izraudzēts, sakrities plācenis
- kariess Slimība - zoba cieto audu pakāpeniska bojā eja, kam seko dobuma veidošanās
- teniarinhoze slimība ("taeniarhynchosis"), ko ierosina vēršu lentenis ("Taeniarhynchus sginatus"), izplatīta gk. zemēs, kur audzē daudz liellopu un uzturā izmanto gk. liellopu gaļu
- tenioze slimība ("taeniasis"), ko ierosina cūku lentenis ("Taenia solium"), izplatīta zemēs, kur audzē cūkas un uzturā izmanto mazsālītu un termiski nepietiekami apstrādātu cūkgaļu
- homuts Slimība, kas rodas pasīvam partnerim no ilgstošas intensīvas pederastijas (vienlaidus sacietējumi gar taisnās zarnas sieniņām)
- ateroskleroze Slimība, kuras cēlonis ir holesterīna nogulsnēšanās uz artēriju iekšējām sieniņām
- ārstēšana slimību likvidēšana ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem; process --> ārstēt
- metilepsija Slimīga tieksme pēc reibinošiem dzērieniem
- teniofobija Slimīgas bailes infestēties ar lenteni
- meningitofobija Slimīgas bailes no meningīta; meningisms no bailēm saslimt ar meningītu
- patoloģiskie stāvokļi sportā slimīgas pārmaiņas organismā, kuru cēlonis ir liela slodze, nelabvēlīgi faktori treniņā vai sacensībās
- sufūzija Slimnieka apliešana ar ūdeni kā ārstniecības paņēmiens
- lošmaks Sliņķis, slaists, dīkdienis
- saulesbrālis Sliņķis, slaists, dīkdienis; saules brālis
- rampa Slīpa brauktuve (vai josla), kas šķērsojuma mezglā savieno dažādu līmeņu ceļus; bez pakāpieniem izbraucams vai izejams dažādo līmeņu ceļu savienojums
- panduss Slīpa iebūve (celtnē) vai izbūve (celtnes ārpusē, arī pie tiltiem) bez pakāpieniem satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažāda augstuma posmiem
- uztecināties Slīpējot par daudz, negribēti izveidot pārasmeni
- slīpāniski slīpeniski
- fasete Slīpēta skaldne (piemēram, dārgakmenim)
- šļaubi Slīpi, nolaideni
- slidu Slīpi, nolaideni
- atskamene Slotas stupe, stuburs; atskamenis
- atskaminis Slotas stupe, stuburs; atskamenis
- kazāboliņš Slotzaris - tauriņziežu dzimtas ģints ("Cytisus"), neliels krāšņumkrūms ar dzelteniem (retāk baltiem vai sārtiem) ziediem un trīsstūraini saliktām lapām
- Slovēnija Slovēnijas Republika - valsts Dienvideiropā (slovēņu valodā "Slovenija"), platība - 20253 kvadrātkilometri, 2005700 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Ļubļana, administratīvais iedalījums - 210 pašvaldību, robežojas ar Itāliju, Austriju, Ungāriju un Horvātiju, kā arī ar Adrijas jūru
- lemēks Slūžu aizvars, meniķis
- periencefalīts Smadzeņu garozas ārējā slāņa iekaisums kā meningīta pavadparādība
- uzvelties Smagi uzgulties (ar ķermeni, tā daļu) virsū (uz kā, kam)
- zvelties Smagi, neveikli sēsties, gulties (kur, uz kā) - parasti par lielu, smagu ķermeni
- dzelksnis Smailā daļa (belzenim), kura pārsit patronas kapseli
- nags smails nogāzta koka stumbra gala izvirzījums, kas rodas, ja, koku nogāžot, šķērszāģējums nav izdarīts visā koka diametrā un tā līmenis ir augstāks par aizzāģējuma pamatu
- nūdaļas Smalki, iegareni makaroni
- ķilas Smalki, ūdens dzīti ledus gabali ūdenim sasalstot, vižņi
- smīgaļa Smalks lietutiņš, smīgala, smidzenis
- mūmijs smaržīga plastiska dažādas krāsas viela, kas sastāv aptuveni no 20 minerāliem un organiskiem komponentiem; rodas, bioķīmiski pārveidojoties organismu atliekām; kalnu balzams
- kalnu balzams smaržīga plastiska dažādas krāsas viela, kas sastāv aptuveni no 20 minerāliem un organiskiem komponentiem; rodas, bioķīmiski pārveidojoties organismu atliekām; lieto tautas medicīnā; mūmijs
- priežu dīgstu īssmeceris smecernieku dzimtas ("Curculionidae") pasuga ("Strophosomus capitatus ssp. rufipes"), vaboles ķermenis ovāls, 3,4 līdz 5,6 mm garš, melns, klāts ar pelēkām zvīņām; attīstība ilgst 2 gadus, kāpuri barojas augsnē ar humusu un sīkām dažādu augu saknītēm, vaboļu papildbarība ir priežu dīgsti un jaunu priedīšu skujas
- sveķotājs smecernieku dzimtas garsmecernieku grupas ģints ("Pissodes"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis 4,4-11,6 mm garš, brūns vai tumšbrūns ar gaišāku zvīņu grupām, kas veido dažādas formas plankumus, sastopamas uz skuju kokiem; sveķotājsmecernieks
- zieddūrēji Smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints ("Anthonomus"), Latvijā konstatētas 7 sugas, vaboļu ķermmenis ovāls, izliekts, pakaļgalā paplašināts, smeceris ļoti garš un tievs ar paralēlām malām, kāpuri attīstās augļu koku un ogulāju ziedos
- graudsmecernieks Smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints ("Sitophilus syn. Calandra"), vaboļu ķermenis tumšbrūns, spīdīgs, kājas un taustekļi sarkanbrūni, Latvijā konstatētas 2 sugas
- lēcējsmecernieks Smecernieku dzimtas ģints ("Rhynchaenus syn. Orchestes"), Latvijā iespējams atrast >15 sugu, vaboļu ķermenis 1-3 mm garš, klāts ar zvīņām vai matiņiem, sastopami uz dažādu koku lapām
- gumiņsmecernieki Smecernieku dzimtas īssmeceru grupas ģints ("Sitona"), Latvijā konstatēts >15 sugu, vaboļu ķermenis melns, klāts ar pelēkām vai pelēcīgi zaļām zvīņām, 4-5 mm garš, sastopami uz dažādiem pākšaugiem, kāpuri barojas ar pākšaugu gumiņiem un saknēm
- svirāt Smelt ūdeni ar vindu
- svīrāt Smelt ūdeni ar vindu
- svīrēt Smelt ūdeni ar vindu
- smeltene Smeltenis - rīks, ar kuru izsmeļ zivis no zvejas tīkla - karticas vai arī zemledus u. c. veida zvejā
- virloks Smeļamais spainītis ar garu kātu, lai iesmeltu ūdeni atklātā ūdenskrātuvē un piepildītu baļļu, ko ar zirgu veda mājās
- smīgala Smidzenis
- smidze Smidzenis - nokrišņi ļoti sīku pilienu veidā
- pirkstināt Smidzināt karstas ogles ar ūdeni
- spacija Smiga - dažāda lieluma 1 vai 2 tipogrāfisku punktu biezs slēdzenis vārdu retināšanai un rindas izslēgšanai salikumā
- sarcopsyllidae Smilšu blusas, blusu veida kukaiņu kārtai piederīga dzimta, ar sīku, sāniski saspiestu ķermeni, īsiem galvas taustekļiem un lēcēja tipa pakaļkājām, oliņas dēj smiltīs, kur attīstās un mitinās kāpuri, Latvijā nav sastopamas
- smiltenis Smilšu pulkstenis
- Karakums Smilšu tuksnesis Turānas zemienē Kazahstānā un Turkmenistānā
- brūnā smiltājvabole smiltājvaboļu ģints suga ("Serica brunnea"), neliela, 8-9,5 mm gara vabole, ar gandrīz cilindrisku, maz hitinizētu, sarkanbrūnu ķermeni
- sniega robeža sniega līnija, augstuma līmenis, virs kura sniegs u. c. cietie nokrišņi var saglabāties uz horizontālām virsmām sniega paliku veidā visu gadu
- vējputenis Sniega pārvietošanās stipra vēja iedarbībā; laikapstākļi, kam ir raksturīga šāda sniega pārvietošanās; arī sniegputenis
- sniegputenis Sniega pārvietošanās tuvu zemes virsai vai sniega segas virsai vēja iedarbībā, parasti snigšanas laikā; arī putenis
- sniega kušana sniega segas un tajā esošā ledus pārvēršanās ūdenī; process norisinās 2 fāzēs: 1) sniegs sablīvējas, un mainās tā struktūra; kūstošā sniega ūdens nekrājas uz augsnes virsas; 2) sniega sega ir piesātināta ar kušanas ūdeni, un sākas tā notece
- blizards Sniegavētra, putenis ar stipru ziemeļrietumu vēju un salu ASV un Lielbritānijā
- sniegputinis Sniegputenis
- sniega vētra sniegputenis zemā gaisa temperatūrā un lielā vēja ātrumā
- saberi Sobari - tas, kas sabērts kopā; seni svētki vai saiešana, uz kuru katrs dod savu daļu; pagānu laiku upuris, ziedojums dievībām vai gariem
- soberi Sobari - tas, kas sabērts kopā; seni svētki vai saiešana, uz kuru katrs dod savu daļu; pagānu laiku upuris, ziedojums dievībām vai gariem
- sombari Sobari - tas, kas sabērts kopā; seni svētki vai saiešana, uz kuru katrs dod savu daļu; pagānu laiku upuris, ziedojums dievībām vai gariem
- senioru zvanu centrs sociālā atbalsta aktivitāte, kas nodrošina atbildes uz senioru zvaniem, sniedzot informāciju par aktuālajiem jautājumiem, brīvā laika pavadīšanas iespējām, brīvprātīgā darba un dažādām citām aktivitātēm, kas tiek piedāvātas kopienā
- mikrolīmeņa prakse sociālā darba prakses līmenis, kas ietver tiešu un netiešu iejaukšanos un atbalsta sniegšanu darbā ar indivīdu, ģimeni un mazo grupu
- makrolīmeņa prakse sociālā darba prakses līmenis, kas vērsts uz sociālajām pārmaiņām organizāciju, kopienas un sabiedrības līmenī
- sociālais darbs ar senioriem sociālā darba specializācija, kuras fokusā ir senioru dzīves kvalitātes un labbūtības nodrošinājums, neatkarības un autonomijas, kā arī cieņpilnas izturēšanās veicināšana
- koordinatora loma sociālā darbinieka profesionālo darbību kopums ar mērķi veidot un nodrošināt saikni starp indivīdu vai ģimeni un nepieciešamajiem resursiem, piemēram, sociālajiem pakalpojumiem
- fabiānisms sociāla kustība un teorija, kas radās Fabiāņu biedrības darbības rezultātā Londonā 1884. gadā un tika balstīta uz pakāpeniski īstenojamām sociālistiskām idejām; noliedza marksisma revolucionāro taktiku, atbalstot demokrātiskā sociālisma ideju īstenošanu
- strādnieku šķira sociālā šķira – tā iedzīvotāju daļa, kas strādā algotu darbu, kura veikšanai nav nepieciešams augsts izglītības līmenis, tās ienākumi ir atkarīgi no darba algas, profesionālās karjeras iespējas ir ierobežotas, un pastāv augstāks bezdarba risks
- sociāldemokrātisms Sociāldemokrātijas ideoloģija un taktika sociālistiskas sabiedrības pakāpeniskai izveidošanai, izmantojot demokrātiskas metodes
- bezdarba slazds sociāli ekonomiska situācija, ko raksturo augsts bezdarba līmenis, kas saglabājas arī tad, ja tā tiešie cēloņi ir novērsti
- soda rats soda ierīce, ar kuru salauzīja notiesātā locekļus vai uz kuras uzlika jau sakropļotu notiesātā ķermeni
- koks Soda veids - sitieni ar nūju, rīksti vai pātagu
- rīkste Soda veids - sitieni ar šādu zaru vai šādu zaru kopumu, arī ar nūju, pātagu
- homoloģiskas hromosomas somatisko šūnu hromosomas, kurās ir vieni un tie paši gēni (bet daudzi gēni katrā hromosomā pārstāvēti ar citādu alēli)
- ķermeņa augstums somatomērs, kuru mēra ar antropometru vai ar mērlatu kā vertikālās projekcijas attālumu no pēdapakšu līmeņa līdz paura virsotnes līmenim; mēra bez apaviem, stāvot taisni, ar kājām kopā; augums
- kājas garums somatomērs, kuru mēra ar mērlenti kā attālumu no kājstakles līdz pēdapakšu līmenim; bikšu lielumu skalas vadmērs
- tambermi Sombi - tauta, dzīvo Beninas ziemeļrietumos un Togo ziemeļos
- kurzītis Somiņai līdzīgs trauciņš, kas gatavots no četrkantaina lazdas vai jauna alkšņa mizas gabala, kas gareniski vidū pārliekts uz pusēm
- čubulis Somiņai līdzīgs trauciņš, kas gatavots no četrkantaina lazdas vai jauna alkšņa mizas gabala, kas gareniski vidū pārliekts uz pusēm; kurzītis
- r sonora skaņa, plūdenis, ko veido mēles priekšgalam virmojot pret augšējo zobu iekšējās puses alveolām
- saspaidīt Spaidot padarīt sāpīgu, arī savainot (ķermeni, tā daļas)
- klaudzēt Spalgi, samērā skaļi skanēt (par soļiem, sitieniem u. tml.)
- kontūrspalvas Spalvas, kas sedz (putna) ķermeni un veido tā ārējo formu
- apspalvojums Spalvu kopums, kas klāj (putna) ķermeni
- nasipka Spalvu, dūnu audums spilveniem
- libella Spāre, kas tur savus spārnus vienmēr līmeniski
- sparingpartneris Sparinga dalībnieks; boksa trenincīņu partneris; arī treniņsacensību partneris citos sporta veidos
- upes nospārnošana spārnu baļķu nostiprināšana vietās, kur iespējama pludināmo kokmateriālu aizķeršanās, visvairāk nepieciešama šaurās un līkumainās upēs, kā arī vietās, kur upes krasts noaudzis ar kokiem vai krūmiem līdz ūdens līmenim
- klajumspāre Spāru dzimtas ģints ("Sympetrum"), Latvijā konstatētas 6 sugas, ķermenis 19-35 mm garš, parasti dzeltenīgs, brūns vai sārts, lido atklātās vietās, bieži tālu no ūdenstilpnēm
- cietinātājs Speciāla piedeva, kas izraisa materiāla vai kompozīcijas neatgriezenisku cietēšanu
- švabra Speciāla slota ar gariem sariem (bārkstīm), kas labi satur ūdeni, izmanto klāja mazgāšanai
- mašu slota speciāla slota ar gariem sariem (bārkstīm), kas labi satur ūdeni, noder klāja mazgāšanai
- pontons speciāla tvertne, kurā var iesūknēt un izsūknēt ūdeni un kuru lieto peldošo doku iegremdēšanai un uzcelšanai, nogrimušu kuģu izcelšanai u. tml.
- inženierkaraspēks Speciālais karaspēks, kas veic militārus inženiertehniskus uzdevumus
- riteņpāra ritenis speciālas formas ritenis (vienlaidvelmēts vai sastāvošs no riteņa centra un bandāžas), kas uzstiprināts uz ass; riteņa velšanās loka diametrs ir no 950 mm (vagoniem) līdz 1250 mm (lokomotīvēm)
- treneris Speciālists (kādā sporta veidā), kas vada sportistu treniņus
- kultūrinženieris Speciālists ar inženiera izglītību meliorācijas darbu projektēšanā un izpildīšanā
- tetovētājs speciālists, kas veido (attēlu, burtus, zīmes u. tml.) ādā, ar dūrieniem, griezumiem ievadot tajā krāsu
- surdotulks Speciālists, kurš prot gan tieši, gan atgriezeniski tulkot tekstus latviešu skaņu un zīmju valodā saziņā starp nedzirdīgu cilvēku un dzirdīgo cilvēku, spēj tulkot lekcijas, uzrunas, kā arī citas mutiskas saziņas formas latviešu valodā
- pretkopēšanas aizsardzība specializēti paņēmieni (piemēram, apslēptu instrukciju izmantošana, īpaša piekļuve diskatmiņai u. c.), kas aizsargā pret nesankcionētu lietojumprogrammu un datņu izmatošanu
- autouzpildītājs Specializēts kravas automobilis ar cisternu un tilpnēm degvielas un ziežvielu pārvadāšanai un transportlīdzekļu uzpildei ar degvielu, eļļu, ziežvielām vai ūdeni
- ģimenes terapija speciāls terapijas veids, emocionālo traucējumu ārstēšana, kas balstās uz dinamiski orientētām intervijām ar visu ģimeni, lai veicinātu piemērotāko saskarsmes veidu attīstību starp ģimenes locekļiem
- bole Speciāls trauks punšam vai citiem līdzīgiem dzērieniem
- bols Speciāls trauks punšam vai citiem līdzīgiem dzērieniem
- demogrāfiskā aptauja specifiska informācijas iegūšana par indivīdu (respondentu), ģimeni, to raksturīgām pazīmēm un viedokļiem
- parenhīma Specifiskie, irdenie (orgāna) audi, kas veic (tā) pamatfunkcijas; pamataudi (1)
- pamataudi specifiskie, irdenie (orgāna) audi, kas veic (tā) pamatfunkcijas; parenhīma (1)
- sānu līnija specifisks zivju un apaļmutnieku maņu orgāns, kas saskatāms kā gareniska svītra ķermeņa sānos
- apžilbums Spēcīga gaismas uzliesmojuma izraisīta redzes pasliktināšanās, kas izpaužas kā īslaicīgs vai neatgriezenisks redzes funkciju zudums un kurā var rasties arī tīklenes apdegums
- būda Spēcīgi attīstīts ķermenis; liels, smagnējs augums
- topspins Spēcīgi iegriezts uzbrukuma sitiens galda tenisā
- piegāzt Spēcīgi līstot, sniegot, arī šļācot ūdeni, piepildīt (ko)
- gremdēt Spēcīgi sist bumbu uz leju (piemēram, volejbolā, tenisā)
- vigoroso Spēcīgi, stipri, enerģigki; vareni, krāšņi
- basets Spēcīgs medību suns ar garu ķermeni, īsām kājām un garām nokarenām ausīm; augstums skaustā sasniedz 33-38 cm; attiecīgā suņu šķirne
- virpuļviesulis spēcīgs, postošs piltuvveidīgs vai stabveida atmosfēras virpulis, kas veidojas no gubu lietusmākoņa līdz zemes vai ūdens virsmai un iesūc dažādus priekšmetus un ūdeni; tornādo, smerčs
- sīksts Spēcīgs, stiprs (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām)
- gremde Spēcīgs, uz leju virzīts bumbas sitiens (piemēram, volejbolā, tenisā)
- absorbcijas spēja spēja absorbēt; fizikāls lielums, kas rāda kāda daļa monohromatiskā starojuma plūsmas, kas krīt uz ķermeni, tiek tajā absorbēta
- spars Spēja darboties (ķermenim, tā daļām)
- atrauties Spēji, strauji, pārvarot pretestību, atkļūt šurp; spēji, strauji, pārvarot pretestību, atklāt (kur, līdz kādai vietai, uz kurieni u. tml.)
- joņiem Spējiem grūdieniem, pa brīžam; nevienmērīgi, strauji
- koučings Spējraisis - personiskās izaugsmes treniņš (angļu "coaching")
- ņūtons Spēka mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā); 1 N ir spēks, kas ķermenim, kura masa ir 1 kg, piešķir 1 m/s^2^ lielu paātrinājumu, kas vērsts spēka darbības virzienā
- mazgātspēja (eļļai) spēkratu motoru eļļu īpašība, ko raksturo ar eļļas spēju nomazgāt no virzuļu sieniņām lakveida nosēdumus, kas veicina piededžu veidošanos un virzuļu gredzenu piedegšanu
- bezbremzes metode Spēkratu un/vai motora izmēģināšanas metode, nelietojot bremzēšanas stendu. Jaudas un citu parametru noteikšanai izmanto vārpstu attīstīto paātrinājumu (vārpstas iegriešanas metode), motora cilindru pakāpenisku ieslēgšanu vai izslēgšanu (cilindru izslēgšanas metode), vai citus paņēmienus
- aerodinamiskais spēks spēks, ar kuru gāzveida vide (piemēram, gaiss) darbojas uz cietu ķermeni, kas tajā pārvietojas; šo spēku parasti sadala komponentēs koordinātu sistēmā, kas saistīta ar kustības ātrumu (komponentes: aerodinamiskā pretestība, cēlējspēks, sānspēks)
- inerces spēks spēks, ar kuru ķermenis darbojas uz citiem ķermeņiem, kas cenšas doto ķermeni paātrināt
- svars Spēks, ar kuru ķermenis Zemes (debess ķermeņa) gravitācijas lauka ietekmē iedarbojas uz balstu vai piekari
- hidrodinamiskā pretestība spēks, kas rodas, ķermenim pārvietojoties šķidrumā, kā arī šķidrumam plūstot pa kanāliem un caurulēm
- centrtieces spēks spēks, kas virzīts uz ķermeņa rotācijas c. un notur rotējošo ķermeni tā orbītā
- spektrālās sērijas spektrāllīniju kopas, kas veidojas, notiekot kvantu pārejām starp noteiktu apakšējo enerģijas līmeni un dažādiem augšējiem līmeņiem
- vienspēle Spēle (piemēram, tenisā, golfā, badmintonā), kur katrā pusē spēlē viens spēlētājs
- ķeglis Spēle, kuras mērķis ir, ripinot bumbiņu, apgāzt stateniskas figūras
- ķegļi Spēle, kuras mērķis ir, ripinot bumbiņu, apgāzt stateniski novietotas figūras
- sets Spēles daļa (piemēram, tenisā, galda tenisā, volejbolā, badmintonā)
- izblunkšķināt spēlēties pa ūdeni, sitot to ar nūju un radot šļakatas un troksni
- abcugs Spēļu kāršu iezīmēšana ar adatas dūrieniem
- parastais piepjspīdulis spīduļu dzimtas suga (“Pocadius ferrugineus”), vaboles ķermenis 2,8-4,5 mm garš, rūsganbrūns, mazliet spīdīgs
- līķspīdulis Spīduļu dzimtas vaboļu ģints ("Omosita"), Latvijā konstatētas 3 sugas, ķermenis 2-5 mm garš, plakans, plats, sastopamas uz dzīvnieku līķiem, kauliem, dažreiz arī sausos kūtsmēslos
- kalšana Spiedapstrādes process, kurā instruments veic alkārtotu trieciendarbību uz sakarsētu sagatavi, pakāpeniski piešķirot tai nepieciešamo formu un izmērus
- ātrumspiediens spiediena palielinājums, ko izraisa šķidruma vai gāzes plūsma, sadurdamās ar kādu cietu ķermeni, kad plūsmas kinētiskā enerģija pārveidojas spiediena enerģijā un gāzes iekšējā enerģijā un spiediens paaugstinās; dinamiskais spiediens
- gaismas spiediens spiediens, ko uz ķermeni izdara elektromagnētiskais starojums; kvantu teorija to izskaidro ar fotonu impulsa maiņu, tiem mijiedarbojoties ar ķermeni
- asarojošā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella velutina"), kas citviet norādīta kā atsevišķai ģintij piederīga ("Lacrimaria lacrimabunda), tās augļķermeņa cepurīte pelēcīgi brūngana, šķiedraini zvīņaina, lapiņas tumšbrūnas, ar šķidruma pilieniņiem, sastopama ļoti bieži lapkoku mežos, mežmalās, ceļmalās uz trūdvielām bagātas augsnes
- kumačs Spilgti sarkana krāsviela, pārtikas piedeva E124, var veicināt astmu, siena drudzi, nātreni
- dārza spināts spinātu suga ("Spinacia oleracea"), tikai kultūrā, Latvijā audzē kā lapu dārzeni
- leptospira Spirohetu baktēriju ģints ("Leptospira") smalki spirālveida kustīgi pavedieni ar āķveidīgi liektiem galiem, grūti krāsojami, labāk konstatējami tumšā redzes laukā
- spītls Spītenis, spiets
- krustspole spole ar krustenisku pavediena uztinumu
- platispondilija Spontāna aseptiska skriemeļu epifizeonekroze (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): parasti slimo 2-15 g. v. zēni; slimība sākas pakāpeniski, bieži pēc traumas; sāpes mugurā, kuras izstaro uz vēderu, muskuļu vājums, nestabila gaita; pēc dažiem gadiem rodas kifoze
- eksosporas Sporas, kas rodas uz sporveidojošā orgāna virsmas un pakāpeniski no tā noraisās (piem., konīdijas)
- hronometrists Sportā - persona, kas ar hronometru (pulksteni, kas rāda laiku ar precizitāti līdz 0,1 sekundei) atzīmē laiku sacensībās un nosaka sacensību rezultātu (skriešanā u. c.)
- fiksītis sporta divritenis, kas paredzēts braukšanai trekā
- florete sporta ierocis ar garu, elastīgu četršķautņu asmeni
- kārts sporta rīks - tievs koka vai cita materiāla stienis, ko izmanto par atbalstu augstlēkšanā
- lopings sporta rīks lidotāju un kosmonautu treniņiem - šūpoles, kas griežas
- kamaniņas sporta rīks nobraucieniem pa īpaši izveidotu ledus trasi
- tekbols sporta spēle, kurā apvienoti futbola un galda tenisa elementi, tiek spēlēta ar bumbu uz izliekta galda - spēlētāji bumbu sit ar jebkuru ķermeņa daļu, izņemot rokas
- alpīnisms sporta veids - kāpšana grūti pieejamās, augstās kalnu virsotnēs, pārgājieni augstos kalnos u. tml.
- peldēšana sporta veids - virzīšanās pa ūdeni, peldot noteiktā stilā un cenšoties sasniegt maksimālu ātrumu
- cīņas sports sporta veids, kur divcīņā ar noteikumos paredzētiem paņēmieniem cenšas uzvarēt pretinieku
- kikbokss sporta veids, kurā apvienoti klasiskā boksa un dažu Austrumu cīņas veidu elementi, piem., spērieni augstāk par jostasvietu
- ūdenssports sporta veidu kopums, kuri ir saistīti ar pārvietošanos pa ūdeni, ūdens virsu (piemēram, peldēšana, airēšana, burāšana)
- treniņzāle sporta zāle treniņa nodarbībām
- tenisists Sportists, kas specializējies tenisā
- sportmanis Sportsmenis
- sportmenis Sportsmenis
- sportsmanis Sportsmenis
- sportsmens Sportsmenis
- sprādzens Sprādzenis
- tetranitrobenzols Sprāgstviela, jaudīgāka par trinitrobenzolu, bet jūtīgāka pret triecieniem un dārgāka, tādēļ lietošanā mazvērtīgāka
- tetranitronaftalins Sprāgstviela, jaudīgāka par trinitronaftalinu, bet jūtīgāka pret triecieniem un dārgāka, tādēļ lietošanā mazvērtīgāka
- tetranitrotoluols Sprāgstviela, jaudīgāka par trinitrotoluolu, bet jūtīgāka pret triecieniem un dārgāka, tādēļ lietošanā mazvērtīgāka
- locīties Spraigi kustināt ķermeni (piemēram, cenšoties atbrīvoties no kā)
- dursteklis Spraudenis
- durteklis Spraudenis
- spraudeklis Spraudenis
- eja Sprauga, tunelis, gaitenis u. tml., pa kuru iespējams pārvietoties kājām
- graujošais spriegums sprieguma vērtība, ar kuru stiepē slogots stienis pārtrūkst vai arī saliktā slogojumā (stiepe, vērpe, liece u. c.) lokālā punktā sprieguma tenzoram ir tādas komponentes, kas izraisa sabrukumu; graujošā sprieguma vērtība statiskā slogojumā ir lielāka par graujošā sprieguma vērtību dinamiskā (cikliskā) slogojumā
- cilpotājs Sprīžotāju dzimtas balts tauriņš ar dzelteniem un melniem plankumiem ("Abraxas grossulariata")
- Spuldzinieku purvs Spuldzenieku purvs Kalna pagastā
- sarkanā spulgotne spulgotņu suga ("Melandrium dioicum syn. Melandrium sylvestre"), kas satopama ne visai bieži lapkoku un jauktos mežos, krūmājos, izcirtumos, tā ir 30—80 cm augsts divgadīgs vai daudzgadīgs divmāju lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas, nosmaiļotas, apakšējās ar kātu, augšējās sēdošas, ziedi sārti, bez smaržas
- spunds Spunda spainis jeb duidubenis
- saspurkšt Spurcot (ūdeni), samitrināt
- saspurkt Spurcot (ūdeni), samitrināt
- aizspurgt Spurdzot attālināties; spurdzot nokļūt (kur, aiz kā, uz kurieni u. tml.) - par putniem
- hidrauliskais stabilizators stabilizators, kas sastāv no diviem krusteniski ar cauruļvadiem savienotiem hidrocilindriem
- degvielas uzpildes stacija stacija spēkratu uzpildei ar šķidro degvielu, eļļu, ūdeni un saspiestu gaisu, kā arī sīku autopiederumu un rezerves daļu iegādei, spēkratu mazgāšanai, tehniskā stāvokļa pārbaudei un nelieliem remontdarbiem
- velēnstāds Stāds, ko iegūst, izrokot ar speciālām doblāpstām vai cilindriskām lāpstām zem audzes vainaga klāja vai mežmalas saaugušas paaugas pašizsējas sējeni kopā ar saknes ietverošo augsnes tilpumu
- jūrasstagars Stagaru dzimtas suga ("Spinachia spinachia syn. Gasterosteus spinachia"), zivs ķermenis slaids, līdz 22 cm garš, vēderdaļā šķērsgriezumā piecšķautnains, Baltijas jūrā sastopams līdz Botnijas līcim, Latvijas piekrastē rets
- Helēniju staģe staģu suga ("Inula helenium")
- līksmanis staigna vieta purva vai ezera malā, kas līgojas; līksmenis
- prievīši Staipekņi ("Lycopodium") - staipekņaugu ģints, kurā mēreni lieli, ložņīgi, kāpelētājaugi vai nokareni zemes augi un epifiti; \~180 sugas
- standarti IEEE 802 standartu sērija, kas nosaka lokālo datoru tīklu dažādus parametrus, izstrādi koordinē ASV Elektrotehnikas un elektronikas inženieru institūts
- podze Starainajiem kurvjziežiem piederīgs augs - ļoti zarainu stublāju, pretējām, kātainām, olējādām lapām, blietējādām (lancetiskām) augšlapām, īsiem, baltiem, lielāko tiesu 5 mēles ziediem, dzelteniem vidus ziediem
- izolēts ciklīts starenes iekaisums, kas neskar varavīksneni
- kampine Starp 2 stabiem līmeniski piestiprināta sētas kārts; guļkoks
- kampinis Starp 2 stabiem līmeniski piestiprināta sētas kārts; guļkoks
- kampīns Starp 2 stabiem līmeniski piestiprināta sētas kārts; guļkoks
- apcirtiens Starp izkapts laidieniem nenopļauta zāle
- pārcilpa Starp izkapts laidieniem nenopļauta zāle; apcirtiens
- iridolīze Starp lēcas kapsulu un varavīksneni radušos saaugumu pārgriešana
- paisuma amplitūda starpība starp paisuma augstāko līmeni (pilnlīmeni) un vidējo ūdenslīmeni kādā laika posmā, kas mēdz būt dažu metru robežas, bet Bristoles kanālā (Anglijas dienvidrietumu piekrastē) sasniedz 15,6 m
- Transilvānijas plato starpkalnu plato Karpatu dienvidu daļā, Rumānijā, ietver Dienvidkarpati, Austrumkarpati un Apuseni, garums — \~180 km, platums — līdz 150 km, augstums — 500-800 m, paugurainas augstienes un kuestu grēdas saposmo Murešas un tās pieteku ielejas un gravas
- fluksuss Starptautiska avangardistu kustība, kuras galvenie principi ir absolūta spontanitāte, atraisītība, atteikšanās no jebkādiem ierobežojumiem
- ITTF Starptautiskā galda tenisa federācija (angļu "International Table Tennis Federation")
- elektrotehnikas un elektronikas inženieru institūts starptautiska profesionāla organizācija, kas apvieno inženierus, zinātniekus un studentus elektronikas un tai radniecīgās nozarēs. Viens no šīs organizācijas galvenajiem darbības virzieniem ir standartizācija t. sk. standartu izstrādāšana lokālajiem tīkliem un pilsēttīkliem
- ITF Starptautiskā Tenisa federācija (angļu "International Tennis Federation")
- servitūts Starptautiskajās tiesībās - vienas valsts teritoriālās suverenitātes ierobežošana par labu citai valstij vai citām valstīm
- gultasvieta un brokastis starptautiski atpazīstams iedalījums nelielām tūristu mītnēm (angļu "bed and breakfast"), kas klientiem piedāvā galvenokārt naktsmītni un brokastis ar ierobežotu pakalpojumu klāstu un relatīvi zemu cenu līmeni
- ātrvilciens Eurostar starptautisks ātrvilciens, kas kursē starp Londonu un Parīzi, kā arī Londonu un Briseli, izmantojot tuneli zem Lamanša, tā ātrums ir aptuveni 300 km/h, tādējādi no Londonas centra Parīzes vai Briseles centrā var nonākt trīs stundu laikā
- čelendžers Starptautisks tenisa turnīrs ar samērā nelielu balvu fondu
- likteņstāsts Stāstījums, vēstījums par (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi, likteni (2); apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2)
- statiņš Statenis
- kritenisks Statenisks
- stāvinisks Statenisks
- pusvadītājpārveidotājs Statiska elektriskā enerģijas parametru (sprieguma, frekvences, fāzes, strāvas veida) pārveidošanas iekārta, kuras galvenie elementi ir pusvadītāju ierīces (diodes, tiristori, tranzistori)
- centrogrāfija Statistiski ģeogrāfiskās analīzes paņēmieni - apdzīvojuma, resursu, ražošanas, patēriņa un realizācijas u. c. "centru" noteikšana, līdzīgi smaguma centra atrašanai mehānikā
- staubans Staubenis
- staubens Staubenis
- stāviņi Stāvenis (1)
- vienatne stāvoklis, kad (kādi) ir kopā, parasti divatā, vieni paši, bez citiem
- tumsonība stāvoklis, kad ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu; naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu
- trenētība stāvoklis, kad treniņu, vingrinājumu, dzīves režīma ievērošanas u. tml. rezultātā ir iegūtas, izveidotas vēlamās fiziskās un psihiskās īpašības, iemaņas, spējas
- ksantopsija stāvoklis, kad visi priekšmeti izskatās dzelteni; novēro dažos saindēšanās gadījumos, piem., ar santonīnu
- pārtrenēšanās stāvoklis, ko raksturo sportisko darbspēju pazemināšanās, nervu un psihiskā, kā arī fiziskā stāvokļa pasliktināšanās treniņa metodikas un režīma neievērošanas dēļ
- stāvušs Stāvošs (par ūdeni ūdenstilpē)
- līgoties Stāvot, sēžot viegli šūpoties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); viegli šūpoties (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeni, tā daļām)
- kīvens Steļļu sastāvdaļa - apaļa koka ripa (ar robainu dzelzi un radziņiem), kas uzdzīta uz bomja, uz kura saausto audumu pēc atlaidiena uzgriež; ķīvenis
- tēraudošana Stereotipa plāksnes noklāšana ar tērauda slāni lieliem metieniem
- progesterons Steroīdu grupas sievišķais dzimumhormons, ko izstrādā olnīcas dzeltenais ķermenis, nelielā daudzumā virsnieru garoza, bet grūtniecības periodā - arī placenta
- niedru stērste stērstu dzimtas suga ("Emberiza schoeniclus"), kas bieži ligzdo Latvijā
- štiens Stienis
- stierna Stienis
- stierne Stienis
- stiernis Stienis
- stiena Stienis (1)
- stiene Stienis (1)
- stiens Stienis (1)
- šķērsis Stienis (piemēram, ceļa) aizšķērsošanai; barjera (1)
- pieturstienis Stienis (sabiedriskā transporta līdzeklī), kas paredzēts, lai pie tā turētos
- dipins Stienis ar ko dzen zivis tīklā
- augsnes zonde stienis ar reni augsnes vai nogulumu izlūkošanai
- vilknis Stienis vienas vai vairāku mašīnas daļu vilkšanai
- kruks Stienis viras uzkarināšanai
- virzuļa pirksts stienis virzulī, kas veido kustīgu savienojumu ar klani
- lādspieķis Stienis, ar kuru pulveris un lode tiek iegrūsti pa galu lādējama ieroča stobrā
- virpuļstienis Stienis, kas griežas ap kādu asi
- vilcējstienis Stienis, kas pārnes kustību no vienas mehānisma daļas uz otru
- kontaktstienis Stienis, kas savieno elektrisko transportlīdzekli (motorvagonu, trolejbusu, tramvaju) ar kontaktvadu
- daija Stienis, pālis upītes aizsprostiem, dambjiem
- bīstaklis Stienis, sišanai vai stumšanai
- bīsteklis Stienis, sišanai vai stumšanai
- bīstēkls Stienis, sišanai vai stumšanai
- asimetriskā stiepe stiepes spēku darbības speciāls gadījums, kura uz apaļu vai prizmatisku stieni tā gala punktos darbojas tam paralēli divi pretēji spēki, kuru pielikšanas punkti galos nesakrīt ar laukumu smaguma centriem
- pastiept Stiepjot mazliet iztaisnot un pavirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu, ķermeni, tā daļas); stiepjot pavirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu, ķermeni, tā dalās)
- pastiepties Stiepjoties mazliet iztaisnoties un pavirzīties (piemēram, uz priekšu, uz augšu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; tikt pastieptam (par ķermeni, tā daļām)
- sniegties Stiept savu roku, virzīt savu ķermeni u. tml., lai ko paņemtu, saņemtu
- riteņlira Stīgu instruments ar ģitārveida korpusu un ar rokturi darbināmu riteni lociņa lomā; griežamā lira; rata lira
- mākslīgā acs lēca stikla vai metakrilāta lēcveida ķermenis, ko ievieto acābolā lēcas aizstāšanai (pēc kataraktas operācijas)
- šķiedru gaismas vads stikla, kvarca vai cita optiski caurspīdīga materiāla šķiedra, pa kuru gaisma (tās pilnīgas iekšējās atstarošanās dēļ) virzīti izplatās ar ļoti maziem zudumiem; šķiedrai ir centrālā daļa - serdenis, ko aptver ļoti plāna stikla apvalks, kura refrakcijas koeficients ir mazāks nekā serdenim; optiskā šķiedra
- stiklenieks Stiklenieki
- slaidā stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe persistens"), ar spilgti dzelteniem augļķermeņiem, cepurīte smaila, koniska, ļoti bieži sastopama pļavās
- papagaiļu stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe psittacina"), saukta arī par zaļo stikleni
- stiklķermenis Stiklveida ķermenis
- pamatinformācija stilistikā - valodas vienību jēdzieniskais saturs pretstatā papildinformācijai
- papildinformācija Stilistikā - valodas vienību stilistiskās un emocionālās ekspresivitātes elementi pretstatā jēdzieniskajam saturam jeb pamatinformācijai
- klimakss Stilistiska figūra tradicionālajā poētikā, kas apzīmē pakāpenisku epitetu, metaforu u. c. kāpinājumu
- antiklimakss Stilistiska figūra tradicionālajā poētikā, kas apzīmē pakāpenisku epitetu, metaforu u. c. samazinājumu
- apilaks Stimulējošs līdzeklis, sauss bišu peru pieniņš
- griezt Stingri vīt (piemēram, slapju veļu), lai izspiestu ūdeni
- stīvs Stings (par mirušu cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
- degvīns Stiprais alkoholiskais dzēriens - ar ūdeni atšķaidīts etilspirts
- sašmukt stipri applaucēt (ķermeni, tā daļu)
- kaitēt stipri karsēt (parasti akmeni, metālu); karsēt tā, ka izstaro gaismu
- svilt stipri karst (parasti par ķermeni, tā daļām)
- sakņupt stipri saliekties, salīkt (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām; stipri saliecoties, salīkstot, nosēsties, nogulties
- buru izgatavošanas piederumi stiprības lentes, gāķeni, kaušas u. c. piederumi
- rauceklis Stīpvilcis - mucenieka darbarīks stīpu savilkšanai
- Stirnhof Stirnenieku muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā
- stīvinis Stīvenis
- štoperis Stoppulkstenis
- arodveselība Strādājošo veselības nodrošināšanas sistēma, kuras mērķis ir veicināt un saglabāt jebkurā profesijā strādājošo cilvēku augstu fiziskās, garīgās un sociālās labklājības līmeni, veikt preventīvus pasākumus, lai novērstu veselības traucējumus un riskus
- atkārtoties Strādāt ar vieniem un tiem pašiem paņēmieniem (parasti mākslā), runāt, stāstīt (vienu un to pašu)
- steps Strauja deja ar ritmiskiem purngalu un papēžu piesitieniem; šīs dejas mūzika
- atraut strauji atdalīt (no kā) - par vēju, ūdeni
- noraut strauji atdalīt nost (ko visu vai tā daļu) - piemēram, par vēju, ūdeni
- šaut strauji braukt, iet, skriet, (uz kurieni, līdz kurienei u. tml.)
- iedrāzties strauji ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par vēju, puteni
- noskriet strauji izplatīties lejup pa ķermeni (par sajūtām)
- mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni strauji krist, tecēt (piemēram, par ūdeni)
- mest kūleni strauji krist, tecēt (piemēram, par ūdeni)
- pārmest (arī apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni strauji krist, tecēt (piemēram, par ūdeni)
- ķepuroties strauji kustināt rokas, kājas, ķermeni, lai, piemēram, atbrīvotos no kā, noturētos virs kā
- pasvaidīties strauji pakustēties (ar visu ķermeni); strauji pakustēties, pašūpoties (par ķermeņa daļām); pamētāties (2)
- pamētāties strauji pakustēties (ar visu ķermeni); strauji pakustēties, pašūpoties (par ķermeņa daļām); pasvaidīties (2)
- skriet strauji plūst (piemēram, par ūdeni, viļņiem); strauji tecēt (piemēram, par upi, strautu)
- brukt strauji plūst, brāzties (kur) - par ūdeni, vēju u. tml.
- krist strauji plūst, virzīties lejup (parasti no samērā liela augstuma) - par ūdeni
- burzguļot strauji plūstot, radīt sīkas šļakatas, putas, burbuļus, kā arī savdabīgu troksni (parasti par ūdeni, strautiem, upēm)
- griezties strauji riņķveida virpuļot (par ūdeni)
- nobrāzties strauji, nevienmērīgi noplūst (piemēram, par ūdeni)
- kūlenis Straujš kritums, tecējums (piemēram, ūdenim)
- šoka terapija strauju un radikālu ekonomisko pārmaiņu politika, kas iedzīvotājiem uz kādu laiku stipri pazemina dzīves līmeni
- krunkainītis Strautvaboļu dzimtas ģints ("Helophorus"), Latvijā konstatēts 10 sugu, vaboļu ķermenis <10 mm garš, pelēcīgi melns vai brūns, sastopami dažādās ūdenstilpnēs, arī peļķēs
- strupuķis Stripenis
- stroncianīts Stroncija karbonāts - iedzelteni vai iezaļgani balts minerāls, ko lieto pirotehnikā (sarkanas uguns iegūšanai) un cukura rūpniecībā
- lencenieks Strūdzenieks, strādnieks, kas ar virvi (lenci) velk laivu vai plostu
- vektors Struktūra (vīrusi, fāgi, plazmīdas), ko izmanto gēnu inženierijā svešas izcelsmes gēnu ievadīšanai recipienta šūnā vai genomā
- appūt Strutot, pūžņot (par iekaisušu ķermeni, tā daļu)
- stubeķis Stubenis (1) - koka stumbrs, kam nolauzta augšdaļa
- stubuķis Stubenis (1) - koka stumbrs, kam nolauzta augšdaļa
- stubeķis Stubenis (2) - dzīvnieka astes kauls, kam ir nolauzts vai nogriezts gals
- stubuķis Stubenis (2) - dzīvnieka astes kauls, kam ir nolauzts vai nogriezts gals
- studiņš Studenis
- studentu virtuve studentiem paredzēta ēdnīca (Latvijas brīvvalsts laikā), kur ēdieni bija par palētinātām cenām
- menzūra Studentu divkauja (pēc goda tiesas lēmuma), parasti ar rapieriem vai zobeniem
- mensūra Studentu divkauja pēc goda tiesas lēmuma, kas parasti tiek izcīnīta ar rapieriem vai zobeniem
- stulbuma ģēnijs stulbenis
- atsaldenis Stulbenis
- atsaldētais Stulbenis
- globis Stulbenis
- stulbene Stulbenis
- stulbiķis Stulbenis
- stulbulis Stulbenis
- priduraks Stulbenis, idiots, muļķis
- stulboņa Stulbenis; stulbene
- stumbēns Stumbenis
- tulpsis Stumbenis
- stembēns Stumbenis (1)
- stumbens Stumbenis (1)
- stuldzums Stumbrs, stumbenis
- studzulms Stumbrs; stumbenis
- pārstumdīt Stumdot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur)
- bīkstēglis Stumjamais stienis
- pārstumt Stumjot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur)
- stundenieks Stundenis
- stundinieks Stundenis
- viņķelis Stūrenis
- mērstūrenis Stūrenis - instruments, ko lieto detaļu virsmu savstarpējas perpendikularitātes pārbaudei (un aizzīmēšanai)
- šmigiski Stūreniski
- stūrāniski stūreniski, šķērsām, no viena stūra uz otru
- kantaniski Stūreniski; balstot uz šķautni
- kantiski Stūreniski; balstot uz šķautni; kantaniski
- kanteniski Stūreniski; šķautnes veidā
- stūrisks Stūrenisks
- stūres ass stūres ailā ievietots apaļš metāla stienis, pie kura nekustīgi piestiprināta stūres lāpsta
- stūres vārpsta stūres ailā ievietots apaļš metāla stienis, pie kura nekustīgi piestiprināta stūres lāpsta
- stūres trapece stūres iekārtas sastāvdaļa, kas nodrošina pagrieziena centram tuvākā riteņa pagriešanu par lielāku leņķi, nekā pagriežas no centra tālākais ritenis
- skapstot sūbēt, oksidēšanās dēļ un pārklājoties ar putekļiem pakāpeniski mainīt krāsu
- saprātīguma koeficients subjekta "psihiskā" un hronoloģiskā vecuma attiecība, kas reizināta ar 100, nosaka ar saprātīguma testiem, vidējais līmenis - 100+-10 (angļu "intelligence quotient - IQ")
- konvencionālisms Subjektīvi ideālistiskās izziņas teorijas princips, pēc kura zinātnes jēdzieni un teorijas neatspoguļo objektīvo īstenību, bet ir tikai zinātnieku vienošanās rezultāts
- lancentiskā trematode sūcējtārpu klases suga ("Dicrocoelium lanceatum syn. Fasciola lanceolata"), parazītiski tārpi ar plakanu ķermeni un diviem piesūcekņiem
- Augulienas strauts Sudaliņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Lejasciema pagastā; Bozenieku upe; Krampanu upe
- denārs Sudraba monēta dažās Rietumeiropas valstīs viduslaikos, kala no 7. līdz 13. gs.; bija arī vietējie nosaukumi: Anglijā - penijs, Vācijā - feniņš, Francijā - denjē
- ārtigs Sudraba monēta Livonijā 14.-15. gs.; 1/24 markas vai 1/3 ēres vai 3 Lībekas tipa feniņi; pēc 1425. g. sāka saukt par šiliņiem
- sterliņš sudraba monēta viduslaikos Anglijā, angļu dinārs jeb penijs (240 sterliņi veidoja 1 sterliņu mārciņu)
- vitens Sudraba monēta, ko no 14. gs. vidus kala Lībekā, vēlāk arī citās Hanzas pilsētās; masa - 1,33 g, četru feniņu vērtībā; apritē līdz 18. gs.
- boka skuržavije sudraba pulkstenis
- Balamuthia mandrillaris suga, kas var ierosināt meningoencefalītu
- ksiloterapija Suģestijterapijas veids, pieliekot slimnieka ķermenim noteiktas sugas koka koksni
- kimukoni Suki - tauta Kenijas rietumos un Ugandas kaimiņrajonos
- pokoti Suki - tauta Kenijas rietumos un Ugandas kaimiņrajonos
- upi Suki - tauta Kenijas rietumos un Ugandas kaimiņrajonos
- pārsūknēt Sūknējot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur)
- spillāt sūknēt (ūdeni), sanēsāt
- lencēt Sūknēt kuģī sakrājušos ūdeni no satecēm
- lenčot Sūknēt kuģī sakrājušos ūdeni no satecēm
- spiedsūknis Sūknis, kas darbojas lielāka spiediena apstākļos un spēj pacelt ūdeni 10 un vairāk metru augstumā
- oga Sulīgs auglis ar daudzām sēklām; arī jebkurš mazs, samērā sulīgs auglis (piemēram, kaulenis)
- vienzieda sūnactiņa sūnactiņu suga ("Moneses uniflora syn. Pyrola uniflora", arī "Pyrola grandiflora"), samērā reti sastopama arī Latvijā, aug ēnainos skujkoku mežos (biežāk egļu vērī vai lānā) un jauktos mežos starp sūnām; tā ir 5—10 cm augsts, mūžzaļš daudzgadīgs lakstaugs ar pavedienveida sakneni
- zemes sūneklene sūnekleņu ģints suga ("Arrhenia acerosa")
- joslainā sūneklene sūnekleņu ģints suga ("Arrhenia spathulata", syn. "Leptoglossum muscigenum")
- purva sūnene sūneņu suga ("Hammarbya paludosa syn. Malaxis paludosa"), Latvijā aizsargājama, daudzgadīgs sūnu purvu, purvainu pļavu lakstaugs ar trim vai četrām dzeltenzaļām, pabiezām, eliptiskām lapām pie stumbra pamatnes un sīkiem, zaļgandzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā
- Arguna Sunžas labā krasta pieteka, izteka Gruzijā, plūst Krievijā (Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā)
- špicveidīgie Suņu šķirņu grupa, īsa galva, smailas, stāvas ausis, spēcīgs ķermenis un aste gredzenā (piem., haskijs, samojeds, čau-čau, punduršpics, laikas u. c.)
- supercilvēks Supermenis
- supermens Supermenis
- supervīrietis Supermenis
- sūrinis sūrdienis
- sūris Sūrpienis
- Viedenīši Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Vēdenieši" nosaukuma variants
- ūdens duļķainums suspendēto vielu daudzums tilpuma vienībā (kopā ar ūdeni) ūdens plūsmās un ūdenstilpēs
- babīna Sutašs - no zīda pavedieniem pīta smalka aukla, ko izmanto, piemēram, rotājumiem
- Benedikts Sv. Benedikts – mūks un reformators (Benedict of Nursia; ap 480.–550. g.), kas sarakstīja mūku dzīves likumus, kuriem turpmāk sekoja visi Rietumu baznīcas mūki un mūķenes; nodibināja pirmo Romas katoļu baznīcas ordeni, Eiropas svētais aizbildnis
- ursulietes Sv. Ursulas vārda nosauktā katoļu mūķeņu ordeņa locekles; šo ordeni nodibināja 16. gs. Itālijā; ursuliešu ordenis pastāv Francijā un dažās citās valstīs
- vasvahili Svahili - tauta Tanzānijā, Zairā (Kongo DR), Mozambikā, Kenijā
- Liongo Fumo svahili (Tanzānija, Zaira, Kenija) mitoloģijā un eposā - varonis, kuram piemīt pārdabisks spēks, pareģa spējas un izcilas karotāja īpašības, viņš ir neievainojams
- pārsvaidīt Svaidot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur)
- puspods Svara vienība, kas atbilst aptuveni 4 kilogramiem
- raušana svarcelšanas paņēmiens, vienā nepārtrauktā kustībā paceļot svaru stieni no zemes, līdz stienis atrodas iztaisnotās rokās virs sportista galvas
- svaru stienis svarcelšanas rīks - stienis ar diviem noteiktas masas elementiem galos
- štanga Svarcelšanas stienis
- siena svārsteklene svārstekleņu ģints sēņu suga ("Panaeolina foenisecii", syn. "Panaeolus foenisecii")
- balansieris Svārstenis - divplecu svira (svaros, sūkņos, urbšanas ierīcē u. c.) atpakaļkustības pārnešanai mehānismā
- kopējās (summārās) garensvārstības svārstības, kas rodas, peldlīdzeklim ejot pret viļņiem, tās veidojas no horizontālo garensvārstību, kā arī no garenisko un vertikālo svārstību summas
- harmoniskas svārstības svārstības, kurās spēks, kas cenšas svārstošos ķermeni atgriezt atpakaļ līdzsvara stāvoklī, ir tieši proporcionāls izvirzījumam no šī stāvokļa
- rimstošas svārstības svārstības, kuru amplitūda laikā pakāpeniski samazinās
- rimšana Svārstību amplitūdas pakāpeniska samazināšanās
- pendelis Svārsts (parasti pulkstenim)
- svečputenis Sveču dienas putenis
- ardievas Sveicieni šķiroties, atvadoties
- sveikas sveicieni šķiroties, atvadoties; ardievas
- labasdienas Sveicieni, ko sūta kādam
- labdiena Sveicieni, ko sūta kādam
- labas dienas sveicieni, ko sūta kādam (rakstot vēstules vai nodot mutiski no citas personas); laba vēlējumi; labdienas (2)
- sveķelis Sveķains koksnes gabals, ko parasti izmanto iekuram; sveķenis
- ponderābilijas Sveramas, ķermeniskas vielas vai lietas pretstatā vielām bez svara vai bezķermeniskām lietām
- lode Svērtenis
- lodmērs Svērtenis
- svērtnis Svērtenis
- Zamzams Svētā aka, kas atrodas līdzās Kaabai Mekas galvenās mošejas teritorijā, tās ūdenim piedēvētas brīnišķīgas spējas: tas dziedina slimos, remdē izsalkumu
- hierogramma Svētie raksti, slepeni priesteru raksti
- svīdiņa Svīdenis - cepumi (plāceņi) no rudzu miltiem, taukos vārīti un krāsnī cepti
- rītus Svinīgi paņēmieni, ceremonijas, it sevišķi reliģijā
- nosvīst Svīstot pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām)
- striats Svītrainai ķermenis, gala smadzeņu pamata sastāvdaļa, ganglija, ko iekšēja kapsula sadala 2 daļās: astainā un lēcas veida kodolos
- svībulains Svītrains, ar gareniem plankumiem, pelēkiem, brūniem
- šopusietis Šā apvidus, šās puses iedzīvotājs; šejienietis; šāspusietis
- galds šāda mēbele kopā ar ēdieniem un dzērieniem, kas atrodas uz tās; ēdienu, dzērienu kopums, kas paredzēts kādam īpašam gadījumam
- kalt šādā veidā apstrādājot, parasti akmeni, kokmateriālu, gatavot, veidot (ko, parasti mākslas darbu) no tā; šādā veidā apstrādājot, parasti akmeni, kokmateriālu, veidot (ko) tajā
- kratīt šādā veidā kustināt (savu ķermeni, tā daļu)
- spieķis Šāds stienis ar atvāžamu sēdekli
- dārds Šāds troksnis, ko rada sprādzieni, artilērijas šāvieni
- grandi Šāds troksnis, ko rada sprādzieni, artilērijas šāvieni
- graujas Šāds troksnis, ko rada sprādzieni, artilērijas šāvieni
- tornis Šaha figūra, kuras vērtība (spēles sākumā) aptuveni atbilst piecu bandinieku vērtībai
- laidnis Šaha figūra, kuras vērtība (spēles sākumā) aptuveni atbilst trīs bandinieku vērtībai
- zirdziņš Šaha figūra, kuras vērtība ir līdzīga laidnim un aptuveni atbilst trijiem bandiniekiem
- šarfija Šarpija - agrāk lietots pārsiešanas materiāls - ar rokām saplucinātu kokvilnas lupatu pavedieni
- sadegšana Šaujampulvera degšanas process, kad liesmas ieiet pakāpeniski pulvera graudos līdz pilnīgai to sadegšanai, radot maksimālu gāzu spiedienu, kas iedarbojas uz lodi (šāviņu, mīnu), virzot to pa stobra kanālu
- izkumu Šaurā leņķī (par izkapts asmeni pret kātu)
- sutalogs Šaura lūka ar vairākām atverēm un dēļu aizbīdņiem rijas labības žāvēšanas telpā, pa kuru pakāpeniski tiek izlaists mitrais tvaiks, tā paātrinot labības žūšanu
- psihodinamiskā pieeja šaurākā nozīmē - viena no pieejām psihoterapijā, kas radusies kā reakcija uz pārāk laikietilpīgo un dārgo psihoanalīzi; balstoties uz to ir attīstījušies vairāki psihoterapijas virzieni, piemēram, uz transferenci vērstā psihoterapija, uz mentalizāciju vērstā psihoterapija
- sierene Šaurlapu saulkrēsliņš ("Thalictrum luridum "), sastopams pļavās, mitros krūmājos, 60-120 cm garumā, ar rievainu stublāju, ar iedzelteniem ziediem un ieapaļu augli
- savrupšaušana Šaušana atsevišķiem (savrupiem) šāvieniem ar šaujamieročiem
- šaut (arī uzbrukt) no stūra šaut (uzbrukt) slepeni, no slēptuves
- scabini Šefeni
- skabini Šefeni (2)
- purva šeihcērija šeihcēriju suga ("Scheuchzeria palustris"), daudzgadīgs lakstaugs ar īsu sakneni kas Latvijā sastopams sūnu purvos starp ciņiem, arī pārpurvotos ezeru krastos
- šejenais Šejienietis
- šejenietis Šejienietis
- šejietis Šejienietis
- štejienietis Šejienietis
- tejenietis Šejienietis
- tejietis Šejienietis
- tepatietis Šejienietis, vietējais iedzīvotājs
- lakricsakne šī auga sakne un saknenis
- ķirzaka šīs apakškārtas dzimta ("Lacertidae"), dzīvnieks ar iegarenu ķermeni, diviem pāriem īsu kāju un garu asti, kuru aizsargājoties spēj nomest, 22 ģintis, >170 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas
- pīle šīs dzimtas apakšdzimta ("Anatinae"), liels vai vidēja lieluma ūdensputns ar vārpstveida ķermeni, īsām kājām un spārniem, saplacinātu knābi, 34 ģintis, 114 sugu, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 24 sugas
- zeltainītis šīs dzimtas apakšdzimta ("Lycaeniinae"), Latvijā konstatētas 8 sugas
- sīkpaparde šīs dzimtas ģints ("Asplenium"), daudzgadīgs vienādsporu lakstaugs, \~700 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- sievpaparde šīs dzimtas ģints ("Athyrium"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar īsu, resnu, plēkšņainu sakneni, nelielu stumbru un vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, \~180 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- kaulerpa šīs dzimtas ģints ("Caulerpa"), zaļaļģes ar stipri posmainu ķermeni (tallomu), kas sastāv no vienas šūnas, izplatīta klusos tropisko un subtropisko jūru līčos, \~86 sugas, dažas sugas izmanto ēšanai kā "zaļo kaviāru"
- anšovs šīs dzimtas ģints ("Engraulis"), sīkas zivtiņas, kas pēc skaita un biomasas ir viena no lielākajām zivju ģintīm, izplatīta mēreni siltās jūrās, ir nozīmīga jūras barošanās ķēžu sastāvdaļa
- ērika šīs dzimtas ģints ("Erica"), saukta arī par sārteni, dāzos audzē apmēram 10 sugu šķirnes
- ginks Šis dzimtas ģints ("Ginkgo"), Austrumāzijas izcelsmes vasarzaļš koks ar vēdekļveida lapām un dzelteniem ziediem
- asinszāle šīs dzimtas ģints ("Hypericum"), 200-400 sugas, Latvijā 3 sugas, daudzgadīgi lakstaugi ar pretējām lapām un dzelteniem ziediem
- labulbēnija šīs dzimtas ģints ("Laboulbenia"), Latvijā konstatēts 15 sugu, kas ir vaboļu parazīti
- lagedīnija šīs dzimtas ģints ("Lagenidium")
- sēņmīlis šīs dzimtas ģints ("Lathridius"), vaboļu ķermenis 1,5-3 mm garš, ruds līdz melnbrūns, dzīvo uz trūdošām vielām, sēnēm, zālē u. c., Latvijā konstatēts 30 sugu
- cielava šīs dzimtas ģints ("Motacilla"), putns ar slaidu ķermeni un garu asti, 10 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas
- parmēlija šīs dzimtas ģints ("Parmelia"), lapu ķērpji (parasti ar pelēcīgiem, iedzelteniem, brūnganiem lapoņiem), kas bieži sastopami uz akmeņiem, koku stumbriem, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 22 sugas
- flamings šīs dzimtas ģints ("Phoenicopterus")
- ziepenīte šīs dzimtas ģints ("Polygala"), lakstaugs ar stāvu vai pacilu stublāju, violetiem, ziliem, retumis baltiem, nokareniem ziediem ķekaros vai vārpās
- saldsaknīte šīs dzimtas ģints ("Polypodium"), nelieli daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu, saldu sakneni un ādainām, vienkārt plūksnainām lapām, 75 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- gundega šīs dzimtas ģints ("Ranunculus"), daudzgadīgs, retumis viengadīgs indīgs lakstaugs ar staraini vai plūksnaini saliktām vai veselām lapām un dzelteniem ziediem, \~400 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu, t. sk. 2 adventīvas
- rūta šīs dzimtas ģints ("Ruta"), daudzgadīgs augs, kam ir pelēki zaļganas divkārt vai trīskārt plūksnainas lapas, dzelteni ziedi un auglis - pogaļa, \~60 sugu
- plūškoks šīs dzimtas ģints ("Sambucus"), vasarzaļš krūms vai koks ar iedzelteniem vai baltiem ziediem čemurveida skarās un sarkaniem vai melni violetiem augļiem, 28 sugas, Latvijā vairākas sugas introducētas
- saracēnija šīs dzimtas ģints ("Sarracenia")
- liepa šīs dzimtas ģints ("Tilia"), koks, retāk krūms, kam ir sirdsveida lapas ar sīkzobainu malu, gaišdzelteni smaržīgi ziedi un kupls vainags, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, introducētas \~20 sugas
- vilkvālīte šīs dzimtas ģints ("Typha"), lakstaugs ar attīstītu sakneni un sīkiem, stublāja galā sakārtotiem ziediem, 12 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- āžloks šīs dzimtas ģints ("Triglochin"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi ar zarotu sakneni un īsu stublāju, 12 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- krese šīs dzimtas ģints ("Tropaeolum"), no kuras Latvijā vairākas sugas audzē kā viengadīgus kāpelētājaugus ar nekārtniem oranžiem, dzelteniem vai sarkaniem ziediem un ieapaļām lapām
- skalbe šīs dzimtas lielākā ģints ("Iris"), augs ar ložņājošu sakneni, zobenveida lapām un lieliem ziediem, 200-300 sugu, iecienīti krāšņumaugi, iegūts >30000 šķirņu, Latvijā savvaļā konstatētas 2 sugas
- zutis šīs dzimtas suga ("Anguilla anguilla"), zivs ar ļoti slaidu veltenisku ķermeni, zaļganbrūnu muguru, dzeltenīgu vēderu; Eiropas zutis
- glodene šīs dzimtas suga ("Anguis fragilis"), neindīga bezkāju ķirzaka ar čūskveida ķermeni, 30-50 cm gara, gludām, spīdīgām zvīņām, sešstūrainā apveidā, gaišāku vai tumšāku brūnas krāsas virspusi ar 1-2 melnām gareniskām svītrām
- melnais dzelkņspalvenis šīs dzimtas suga ("Campephaga phoenicea")
- karpa Šis dzimtas suga ("Cyprinus carpio"), ātraudzīga saldūdens zivs ar pelēcīgi zaļganu ķermeni un melni plankumotām zvīņām, ķermeņa garums - līdz 60 cm, masa - līdz 10 kg
- akmeņgrauzis šīs dzimtas suga ("Cobitis taenia"), neliela saldūdens zivs dzeltenīgā vai brūnganā krāsā
- aiaijs šīs dzimtas suga ("Daubentonia madagascariensis"), tumši brūns vai melns dzīvnieks kaķa lielumā (ķermeņa garums 40 cm, aste - 50-60 cm), ar labi attīstītiem pirkstiem, dzīvo tikai ierobežotoas apgabalos Madagaskarā; slaidpirkstenis
- līdaka šīs dzimtas suga ("Esox lucius"), plēsīga zivs ar slaidu ķermeni, zaļganu muguru, plankumainiem sāniem, baltu pavēderi un izstieptu plakanu galvu
- krastvabole šīs dzimtas suga ("Georyssus crenulatus"), ķermenis 1-2 mm garš, uzpūsts, melns, uz segspārniem palielu punktu rindas, dzīvo dažādu ūdeņu krastos, to ķermenis parasti klāts ar dūņu kārtiņu
- ziemeļu vālodze šīs dzimtas suga ("Oriolus oriolus"), kas sastopama arī Latvijā, neliels putns (tēviņi dzelteni ar melniem spārniem un asti, mātītes zaļgandzeltenas), kas ligzdu veido parasti koku zaru garos
- zivjdēle šīs dzimtas suga ("Pisciola geometra), ķermenis slaids, cilindrisks, zaļganpelēks ar tumšāku zīmējumu, garums - 2-5 cm, platums - \~0,3 cm, barojas uz zivīm, sūc to asinis, sastopama daudzos Latvijas ezeros, retumis Baltijas jūrā upju grīvu rajonos
- akmeņplekste šīs dzimtas suga ("Psetta maxima syn. Scophthalmus maximus"), kurai ķermenis izteikti plakans, asimetrisks, acu pusē brūngans ar tumšiem plankumiem un palieliem kaula izaugumiem; āte
- kurmis šīs dzimtas suga ("Talpa europaea"), neliels, pelēcīgi melns dzīvnieks, kas dzīvo augsnē un kam ir raksturīgs masīvs ķermenis un lāpstveida priekškājas; Eiropas kurmis
- melnā alotājskrejvabole šīs ģints suga ("Broscus cephalotes"), kas bieži sastopama gk. smilšainās, sausās vietās, ķermenis melns, masīvs, segspārni galos noapaļoti
- čozēnija šīs ģints suga ("Chosenia arbutifolia"), kas 20. gs. 60. gados introducēta Latvijā
- taro šīs ģints suga ("Colocasia esculenta"), daudzgadīgs lakstaugs ar vairogveida lapām un bumbuļveida sakneni, no kura iegūst cieti un izmanto pārtikā, kultivē tropos un subtropos
- šāvējgurķis šīs ģints suga ("Ecballium elaterium"), augs ar gareniem augļiem, kas pēc nogatavošanās ar strauju kustību atdalās no kāta un samērā tālu izmet sēklas
- latimērija šīs ģints suga ("Latimeria chalumnae"), zivs ķermenis masīvs (gar. līdz 160 cm, masa - \~80 kg), Indijas okeānā pie Āfrikas krastiem
- gludā limanda šīs ģints suga ("Limanda limanda syn. Pleuronectes limanda"), zivs ar brūngani dzeltenu, plakanu ķermeni un acīm, parasti galvas vienā pusē
- ezerspāre šīs ģints suga ("Orthetrum cancellatum"), spāres ķermenis 26-35 mm garš, bieži sastopama pie ezeriem un mitrās pļavās visā Latvijā
- ugunsspārīte šīs ģints suga ("Pyrrhosoma nymphula"), spāres ķermenis 25-29 mm garš, vēders sarkans, kājas melnas, uzturas pie tekošiem un stāvošiem ūdeņiem ar kūdrainu grunti
- māllēpe šīs ģints suga ("Tussilago farfara"), daudzgadīgs augs ar dzelteniem ziediem un lielām sirdsveida, apakšpusē tūbainām lapām, kas attīstās pēc auga noziedēšanas
- lucītis šīs ģints suga ("Zoarces viviparus") ar garenu, gļotām klātu, slaidi konisku ķermeni (garums - līdz 41 cm), strupu galvu un platu muti, kurā ir koniski zobi vairākās rindās
- Neisseria menigitidis šīs ģints suga, kas ierosina meningītu
- jenotsuns šīs ģints vienīgā suga suga ("Nyctereutes procionoides"), vidēja lieluma dzīvnieks ar druknu ķermeni, īsām kājām un kuplu, brūngani pelēcīgu apmatojumu
- nēģis šīs kārtas dzimta ("Petromyzonidae"), ūdens dzīvnieks ar garu ieapaļu ķermeni, kailu ādu, skrimšļainu skeletu, 5 ģintis, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
- dzeltenā viendienīte šīs kārtas ekdionurīdu dzimtas suga ("Heptagenia sulphurea")
- astpūpēdis šīs rindas dzimta ("Hysterangiaceae"), bumbuļveidīgi pazemes augļķermeņi, perīdijs vienslāņa, reizēm izzūdošs, gleba ar dažādas formas dobumiem, kuru sieniņas, sporām nogatavojoties, pārvēršas pusšķidrā masā, Latvijā 2 ģintis, 2 reti sastopamas sugas
- labulbēnija šīs rindas dzimta ("Laboulbeniaceae")
- lagedīnija šīs rindas dzimta ("Lagenidiaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
- saracēnija šīs rindas dzimta ("Sarraceniaceae"), kas sastopama Amerikas tropu joslā, dažas sugas ļoti dekoratīvas un tiek audzētas augumājās
- receklene šīs rindas dzimta ("Tremellaceae"), Latvijā konstatētas 7 ģintis, 13 sugu, sēņu augļķermeņi ir klājeniski, nelīdzeni, garozveidīgi, dažkārt cepurveidīgi, ar adatveida himenoforu, gk. saprofīti uz trūdošas koksnes, retāk uz citu sēņu augļķermeņiem
- ligzdenīte šīs rindas dzimta dzimta ("Nidulariaceae"), sēņu augļķermeņi gandrīz apaļi, diametrā 0,3-0,6 cm, augļķermenis atveras ar plaisu perīdija virsotnē, un to forma atgādina putna ligzdu, Latvijā konstatētas 3 ģintis
- kulties Šķaidīties, jaukties (piemēram, par ūdeni)
- šķerms Šķērms - tāds, kam ir asa, nepatīkama garša; rūgts, rūgteni skābens, arī skābstot sabojāts
- šķērns Šķērms - tāds, kam ir asa, nepatīkama garša; rūgts, rūgteni skābens, arī skābstot sabojāts
- aizsprosts šķērsām ūdens plūsmai ierīkota hidrotehniska būve, kas aiztur ūdens noteci un paaugstina ūdenslīmeni augšbjefā, veidojot ūdenskrātuvi; šādas būves ierīko ūdens enerģijas izmantošanai, kuģošanai, apūdeņošanai, ūdensapgādei, plūdu novēršanai; dambis
- atšerbi Šķērsām, šķērseniski
- atžerbi Šķērsām, šķērseniski
- atžerbu Šķērsām, šķērseniski
- šķērsaniski Šķērsām, šķērseniski
- šķērsu Šķērsenisks, šķērss
- Laucesas ielejveida pazeminājums šķērso Augšzemes augstieni dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā, garums - 14 km, platums - 1-2,5 km, dziļums - 20-35 m
- šķērsējais Šķērss; tāds, kas ir vērsts, atrodas šķērsām attiecībā pret ko; šķērsenisks
- šķērsējs Šķērss; tāds, kas ir vērsts, atrodas šķērsām attiecībā pret ko; šķērsenisks
- spraisls šķērsstienis starp spīļarkla lemešiem
- gravitācijas viļņi šķērsviļņi, kurus saskaņā ar vispārējās relativitātes teoriju rada paātrinātā kustībā esoši masīvi ķermeni vai to formas izmaiņa; vakuumā izplatās ar gaismas ātrumu
- šķērskoks Šķērsvirzienā novietots koka stienis, baļķis, dēlis u. tml., parasti (kā) detaļa, elements
- šķērsstienis Šķērsvirzienā novietots stienis, parasti (kā) detaļa, elements
- nafta Šķidrs derīgais izraktenis - eļļains, degošs ogļūdeņražu maisījums
- slapināšana Šķidruma izplūšana pa cietķermeņa virsmu, ko nosaka vielu daļiņu mijiedarbība uz robežvirsmas; ja šķidrums cietķermeņa virsmu slapina, tad notiek tā pacelšanās pie trauka sienām (sk. menisks)
- sferoidāls stāvoklis šķidruma stāvoklis uz nokaitētas virsmas, kad starp pilieniem, kas iegūst sferoīda formu, un virsmu izvaidojas tvaika slānis, kas neļauj pilieniem strauji sakarst un izgarot
- hils Šķidrums, ar tauku pilieniem bagātināta limfa, kas cirkulē pa zarnu trakta limfas vadiem
- dzēriens Šķidrums, ko iegūst pēc alus un pateku notecināšanas, drabiņām trešo reizi uzlejot ūdeni
- ietvaice Šķīduma koncentrēšana, daļu šķīdinātāja (parasti ūdeni) iztvaicējot
- ietvaicēšana Šķīduma koncentrēšana, daļu šķīdinātāja (parasti ūdeni) iztvaicējot
- bezūdens vide šķīdums (šķidrums), kas nesatur ūdeni vai ūdens ir izšķīdusī viela
- šķiede Šķiedenis - no kartupeļiem savārīts biezenis
- šķiedens Šķiedenis - no kartupeļiem savārīts biezenis
- šķiene Šķiemenis, lumsts
- iešķiest Šķiežot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, ūdeni, dubļus)
- blekte Šķipsna, lēvenis, kušķis; grīste, pika, bezformīgi kopā savelta masa
- šķirtene Šķirtenis
- lēkt Šķīst, šļakstīties (par ūdeni, dubļiem u. tml.)
- gaistoša iespiedkrāsa šķīstošas iespiedkrāsas paveids. kas šķīst dažos šķīdinātājos vai ūdenī; ja uz šo iespiedkrāsu iedarbojas ar balinātāju vai ūdeni, dažās aizsarglīdzekļa vietās iespiestie attēli pazūd vai izbalo; izmanto pret viltojumiem aizsargātu dokumentu izgatavošanai
- šķīvbomis Šķīvenis; aužamo stāvu veltnis, uz kura tinas noaustais audums
- plančāt Šļakstināt ūdeni
- šubināt Šļakstīt ūdeni
- spricēties Šļakstīties sīkiem pilieniem
- šļaubiniski Šļaubeniski
- slīdisku Šļūceniski
- šļūciniski Šļūceniski
- šļūciski Šļūceniski
- šļūdeniski Šļūceniski
- šlūteniski Šļūceniski
- šļūteriski Šļūceniski
- šļūtniski Šļūceniski
- šļūtenisks Šļūcenisks
- Baltors Šļūdonis Karakoruma dienvidrietumu nogāzē, uz dienvidiem no Čogori kalna, Indijā, garums - \~62 km, platība - 755 kvadrātkilometri, noslīd Indas pietekas Šajokas ielejas virzienā aptuveni līdz 3500 m vjl.; Saltors
- slīpernieku cirvis šļute, speciāls cirvis ar platu, mazliet pret kātu ieslīpu asmeni, piemērots tēšanai
- šnorinieks Šņorinieks - aptuveni 3 pūrvietu zemes īpašnieks
- šņūcienis Šņūcenis
- Zemie Jesenīki šo kalnu ziemeļu daļa ("Nizky Jesenik"), atrodas pie Polijas robežas, augstākā virsotne - 891 m
- hipovolēmisks šoks šoks, kas rodas, dzīvam organismam zaudējot asinis, plazmu, ūdeni (piemēram, pēc operācijas, asiņošanām, apdegumiem)
- Edo Štats Nigērijā ("Edo"), administratīvais centrs - Benina, platība - 17802 kvadrātkilometri, 32183000 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidu daļā
- sadiegt Šujot lieliem dūrieniem, arī šujot ātri vai pavirši, salabot, salāpīt (saplīsušu, parasti auduma, izstrādājumu, arī izplīsumu, caurumu tajā)
- sadiegt Šujot lieliem dūrieniem, savienot; šujot ātri vai pavirši, savienot
- savārstīt Šujot, parasti nevīžīgi, lieliem dūrieniem, savienot; šujot ātri vai pavirši, savienot; arī sadiegt
- kluazonē Šūnaina emalja; posmi starp priekšmeta virsmai piekausētām smalkām metāla starpsieniņām aizpildīti ar dažādas krāsas emaljas masu
- citosoma Šūnas ķermenis, atskaitot kodolu
- mikrosteatoze Šūnas pārmaiņas, kam raksturīgi daudzi sīki tauku pilieni citoplazmā
- plazmolīze šūnas protoplazmas sarukšana, kas notiek, tai osmozes ceļā zaudējot ūdeni
- purāsis Šūnu akmens, blīvi vai mēreni savā starpā saistīti avotkaļķi
- apikoektomija Šūnu iztīrīšana deniņu kaula piramīdas virsotnē
- koksnes blīvuma fluktuācija šūnu kārta gadskārtas ietvaros, kura atšķiras no blakus kārtām pēc formas, izmēriem, šūnu sieniņu formas un biezuma; no pseidogadskārtas viegli atšķirt pēc gadskārtas difūzās robežas
- piesmalstīt laivu šūpojot laivu uz vienu un otru pusi pildīt to ar ūdeni
- vārstuļot Šūt ar lieliem dūrieniem
- vārškāt Šūt blīviem dūrieniem
- vārstīt Šūt lieliem dūrieniem, nevīžīgi, arī ātri vai pavirši; arī diegt 1
- vārkšķot Šūt lieliem dūrieniem, trāklēt, lāpīt
- trākalēt Šūt lieliem dūrieniem; diegt
- diegt Šūt lieliem dūrieniem; šūt ātri vai pavirši
- apdiegšana Šuvekļa griezummalas apdarināšana ar rokdarba vai overloka šujmašīnas pārmalas diegu dūrieniem, kas novērš griezummalas iršanu
- Švenningene Šveningene - pilsēta Vācijā
- trapecbraucējs Švertlaivas komandas loceklis (šotmenis), kam ir pietiekama masa un attiecīga fiziskā sagatavotība, lai varētu līdzvarot jahtu, trapecē izkarotiestālu pāri bortam
- švurkstins Švurkstenis
- alma mater tā studenti kopš seniem laikiem dēvē savu augstskolu; _burtiski_: "gādīgā māte"
- slepu tā, ka citi neredz, nepamana, nenojauš; slepeni
- slepus tā, ka citi neredz, nepamana, nenojauš; slepeni
- pusmastā tā, ka ir nolaists aptuveni līdz kāta vidum (par karogu, parasti sēru gadījumā)
- pusmasts tā, ka ir nolaists aptuveni līdz masta vidum (par karogu sēru gadījumā)
- vidū tā, ka kas atrodas, pastāv, noris aptuveni vienādā attālumā no (kā) malām, pusēm, galiem; arī tā, ka atrodas (kā) starpā
- vidū tā, ka kas pastāv, noris laikposmā, kuru no (kā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis
- iepakaļ tā, ka nesasniedz tādu līmeni, kādā ir pārējie, tā, ka neatbilst kādām prasībām
- iepakaļus tā, ka nesasniedz tādu līmeni, kādā ir pārējie, tā, ka neatbilst kādām prasībām
- pakaļā tā, ka nesasniedz tādu stāvokli, līmeni, kādā ir pārējie
- pakaļ tā, ka nesasniedz tādu stāvokli, līmeni, kādā ir pārējie, tā, ka neatbilst kādām prasībām
- finlandizācija Tāda ārpolitikas neitralitāte, kas nekomunistisku valsti padarīja zināmā mērā atkarīgu no Padomju Savienības (spilgtākais šādas atkarības piemērs bija Somija); mazas valsts centieni savu ārpolitiku veidot tā, lai tā apmierinātu daudz spēcīgāku kaimiņvalsti
- iedvesmošana Tāda garīga ietekmēšana, kas cilvēku apvelta ar neikdienišķu, pat pārcilvēcisku spēju domāt, runāt vai rīkoties
- apkuma Tāda īpatnība, ka leņķis starp izkapts asmeni un tās kātu ir par šauru
- paliktņa koka metode tāda koku gāšanas metode, ka pirmo koku nogāž aptuveni perpendikulāri cirsmā pieņemtajam gāšanas virzienam un nākamos kokus gāž uz tā
- starptehnoloģija Tāda mehānikas, elektrotehnikas un citu tehnikas nozaru izmantošana, kas balstīta uz augstas zinātniskās kultūras apstākļos tapušiem izgudrojumiem un konstrukcijām, bet iztiek ar zemāka tehnoloģiskā līmeņa reģionos (tā sauktajā Trešajā pasaulē) pieejamiem materiāliem, mezgliem un apkopes paņēmieniem
- maskēšana Tāda vārda bināro pozīciju izdalīšana, kas atbilst vieniniekiem attiecīgajā maskā, vienlaicīgi ignorējot informāciju, ko satur pārējās pozīcijas
- parupjš tāds (audums), kas gatavots no rupji vērptiem pavedieniem
- parupš tāds (audums), kas gatavots no rupji vērptiem pavedieniem
- pusagrs tāds (auglis, dārzenis), kas ienākas samērā agri
- pusvēls tāds (auglis, dārzenis), kas ienākas samērā vēlu
- drukns tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kam ir paresns augums, ķermenis
- bezatmosfēras tāds (debess ķermenis), kam nav atmosfēras
- tūkstošgalvains tāds (kopums), kur ir (aptuveni) tūkstoš cilvēku vai dzīvnieku; tāds, kur ir daudz cilvēku vai dzīvnieku
- putenains tāds (laiks, laika posms), kad ir putenis
- puteņaiņš tāds (laiks, laika posms), kad ir putenis
- silts tāds (laiks, laikposms), kad ir mēreni augsta, parasti patīkama, gaisa temperatūra
- vēss tāds (laiks, laikposms), kad ir mēreni zema temperatūra
- transgēnisks tāds (par augu, dzīvnieku vai mikroorganismu), kam ar gēnu inženierijas palīdzību pievienots svešs gēns
- diskursīvs tāds (par izziņu, domāšanu u. tml.), kas atšķirībā no jutekliskā un intuitīvā ir balstīts uz slēdzieniem, uz loģiku
- pusikains tāds (parasti pākšaugs, dārzenis), kas ir sadalījies uz pusēm, daļām
- pusikaiņš tāds (parasti pākšaugs, dārzenis), kas ir sadalījies uz pusēm, daļām
- tīmagains tāds (pavediens, dzija), kas nav vienmērīgi, līdzeni savērpts, kur daudz savienojuma vietu
- baigs tāds (piem., cilvēks), kura raksturīgās (negatīvās vai pozitīvās) īpatnības izpaužas stiprāk par parasto, vidējo līmeni
- četrtāžains tāds (piemēram, svārki, kleita), kam ir četras (pakāpeniskas) daļas
- divtāžains tāds (piemēram, svārki, kleita), kam ir divas (pakāpeniskas) daļas, joslas
- piectāžains tāds (piemēram, svārki, kleita), kam ir piecas (pakāpeniskas) daļas, joslas
- trīstāžains tāds (piemēram, svārki, kleita), kam ir trīs (pakāpeniskas) daļas, joslas
- daudztāžains tāds (piemēram, svārki, kleita), kam ir vairākas, daudzas (pakāpeniskas) daļas, joslas
- ass tāds (priekšmets, veidojums), kam gals ir pakāpeniski sašaurināts; smails
- stigrs tāds (šķidrums, gāze, ciets ķermenis), kam piemīt spēja pretoties tecēšanai; viskozs
- trejdibenu tāds (trauks), kam ir trīs dibeni
- posmots tāds dzīvnieka ķermenis, tā daļa, kas sastāv no posmiem; [posmains]{s:1655}
- obstruents tāds līdzskanis, kuru izrunājot balsi nav iespējams modulēt (slēdzeņi, afrikātas, berzeņi); troksnenis
- mainīgas masas ķermenis tāds masas ķermenis, kam kustības laikā mainās masa, piemēram, raķetes kustībā sadeg degviela, lidmašīnas kustībā var notikt apledojums, tekstilmašīnās tiek uztīts vai notīts audums vai diegi utt.
- sitamais tāds, ar ko sit; tāds, ko darbina ar sitieniem
- tvaiks tāds, ar kuru iegūst vielu šādā stāvoklī, maina tās īpašības (par iekārtām, ierīcēm u. tml.); tāds, kura darbināšanai izmanto potenciālo enerģiju, kas piemīt vielai (parasti ūdenim) šādā stāvoklī
- puteņains tāds, kad ir putenis, sniegputenis (par laikapstākļiem, laikposmu)
- skaļš tāds, kad ir skaņas ar samērā augstu skaļuma līmeni (par laikposmu)
- vējputņainis tāds, kad ir vējputenis (par laikapstākļiem, laikposmu)
- parasts tāds, kad nenotiek nekas neikdienišķs, sevišķs (par laikposmu)
- vārgs tāds, kam (slimības, vecuma, attīstības traucējumu dēļ) trūkst fiziska spēka (par cilvēkiem, to ķermeni, ķermeņa daļām); arī nevarīgs (1), nespēcīgs (1)
- hidrofobisks tāds, kam ar ūdeni ir vāja mijiedarbība, tāds, ko ūdens neslapina (par vielām, materiāliem)
- stings tāds, kam aukstuma iedarbībā ir pilnīgi vai daļēji zudušas kustības spējas (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeni, tā daļām)
- neizturīgs tāds, kam darbojoties ātri rodas funkcionāli traucējumi (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām)
- ass tāds, kam gals ir pakāpeniski sašaurināts un nobeidzas ar duršanai piemērotu smaili; tāds, ar ko viegli var durt
- smails tāds, kam gals ir pakāpeniski, parasti konusveidīgi, trīsstūrveidīgi, sašaurināts (par priekšmetu, celtni, veidojumu u. tml.)
- simtgadīgs tāds, kam ir (aptuveni) simt gadu, arī daudz gadu
- simtgadējs tāds, kam ir (aptuveni) simt gadu, arī daudz gadu; simtgadīgs
- tūkstošgadīgs tāds, kam ir (aptuveni) tūkstoš gadu, arī daudz gadu
- tūkstošgadējs tāds, kam ir (aptuveni) tūkstoš gadu, arī daudz gadu; tūkstošgadīgs
- somatotropisks tāds, kam ir afinitāte pret ķermeni vai tā šūnām
- līdzīgs tāds, kam ir aptuveni tādas pašas īpašības, pazīmes kā (kam) citam
- desmitējāds tāds, kam ir daudzi (aptuveni desmit) veidi; tāds, kas izpaužas daudzos (aptuveni desmit) veidos
- dzeltenraibs tāds, kam ir dzelteni raibumi; dzeltens ar citas krāsas raibumiem
- gredzenots tāds, kam ir gredzeni; ar gredzeniem
- ovāls tāds, kam ir iegareni apaļa, elipses forma, veids
- hidrofils tāds, kam ir intensīva savstarpēja iedarbība ar ūdeni, tāds, ko ūdens slapina (par vielām)
- lēcienveida tāds, kam ir krasi pavērsieni, strauja augšupeja (par procesu, parādību)
- ķermenisks tāds, kam ir ķermenis (1); vielisks; materiāls
- tvirts tāds, kam ir labi veidots ķermenis ar spēcīgiem muskuļiem (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); labi veidots, ar spēcīgiem muskuļiem (par ķermeni, tā daļām); stingrs (par muskuļiem)
- varens tāds, kam ir ļoti lieli izmēri, arī tāds, kas ir ļoti spēcīgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
- tievtievs tāds, kam ir ļoti mazs šķērsgriezuma laukums (par cilindrveida, gareniem priekšmetiem, veidojumiem, to daļām)
- tumsonīgs tāds, kam ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku); tāds, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu
- silts tāds, kam ir mēreni augsta, parasti patīkama, temperatūra; tāds, kura temperatūra ir virs nulles (parasti pēc Celsija skalas); pretstats: auksts
- vēss tāds, kam ir mēreni zema temperatūra
- lēzens tāds, kam ir neliels pakāpenisks padziļinājums, iedobums (parasti par traukiem)
- lēvs tāds, kam ir neliels, pakāpenisks padziļinājums, iedobums (parasti par traukiem)
- panhromatisks tāds, kam ir paaugstināts jutīgums pret zaļiem, dzelteniem un sarkaniem stariem (piemēram, par fotoplati, fotofilmu)
- slīps tāds, kam ir pakāpenisks pazeminājums vai paaugstinājums, kuram ar horizontālu plakni ir samērā šaurs leņķis (par reljefa veidojumiem)
- lēvs tāds, kam ir pakāpenisks, slīps paaugstinājums
- lēzens tāds, kam ir pakāpenisks, slīps paaugstinājums, tāds, kas nav stāvs
- kņubs tāds, kam ir par daudz šaurs leņķis starp asmeni un kātu (par izkapti)
- spirtots tāds, kam ir pievienots etilspirts (par alkoholiskiem dzērieniem)
- posmsecīgs tāds, kam ir raksturīga viena (norises, procesa) posma pakāpeniska, secīga nomaiņa ar otru
- plastisks tāds, kam ir raksturīgas šādas kustības (parasti par cilvēku); tāds, kas ir lokans, kustīgs (par ķermeni, tā daļām)
- rāvains tāds, kam ir rāvai 1 raksturīgās īpašības (par ūdeni); tāds, kurā ir rāva 1, kurš satur rāvu
- pahihromatisks tāds, kam ir resni hromatīna pavedieni
- saldenrūgts tāds, kam ir saldeni rūgta garša; saldeni rūgts (par garšu)
- saldenrūgts tāds, kam ir saldeni rūgta smarža; saldeni rūgts (par smaržu)
- saldenskābs tāds, kam ir saldeni skāba garša; saldeni skābs (par garšu)
- saldenskābs tāds, kam ir saldeni skāba smarža; saldeni skābs (par smaržu)
- skaļš tāds, kam ir samērā augsts skaļuma līmenis (par skaņu); tāds, kas rada skaņas ar samērā augstu skaļuma līmeni
- tukls tāds, kam ir samērā biezs taukaudu slānis (par cilvēkiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
- resns tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezuma laukums (par cilindrveida, gareniem priekšmetiem, to daļām); pretstats: tievs
- pabiezs tāds, kam ir samērā mazas atstarpes starp pavedieniem (par audumu, adījumu)
- tievs tāds, kam ir samērā mazs šķērsgriezuma laukums (par cilindrveida, gareniem priekšmetiem, veidojumiem, to daļām); pretstats: resns
- ciets tāds, kam ir stabila forma (par vielu, fizikālu ķermeni); pretstats: šķidrs, gāzveidīgs
- ģeometrisks tāds, kam ir stingri noteiktas līnijas, kompozīcija, kuras atgādina ģeometriskus objektus, tāds, kurā izmantoti ģeometrijas abstrakcijas paņēmieni (parasti par mākslas darbu)
- sūkļveida tāds, kam ir sūkļu ķermenim raksturīgā uzbūve
- suverēns tāds, kam ir suverenitāte (1) - par tautu, nāciju, valsti
- tesmenains tāds, kam ir tesmenis
- nekustīgs tāds, kam ir traucēta kustības spēja (parasti par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām)
- policiklisks tāds, kam ir vairāki cikli (frekvences); tāds, kam ir vairāki gredzeni
- vijīgs tāds, kam ir veiklas, elastīgas kustības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa dalām), lokans (2); lunkans (1)
- lokans tāds, kam ir veiklas, elastīgas kustības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
- lunkans tāds, kam ir veiklas, elastīgas kustības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); lokans (2)
- skolniecisks tāds, kam ir viduvējs, zems zināšanu, arī profesionālās sagatavotības, prasmes līmenis; tāds, kurā neizpaužas patstāvība, radoša ierosme
- nekulturāls tāds, kam ir zems kultūras līmenis (par tautu, zemi)
- tumšs tāds, kam ir zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku); tāds, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu; arī tumsonīgs
- izlaidīgs tāds, kam ir zems morāles līmenis
- sāļš tāds, kam ir, piemēram, jūras ūdenim raksturīgā smarža
- spalvains tāds, kam ķermeni klāj mati, matiņi (par dzīvniekiem)
- atkara tāds, kam leņķis starp izkapts asmeni un tās kātu ir par platu
- atkars tāds, kam leņķis starp izkapts asmeni un tās kātu ir par platu
- koncens tāds, kam lieli, resni kaceni, kāti stublāji; tāds (kopums), kur ir šādas augu daļas
- neass tāds, kam nav asuma, tāds, kas nav pietiekami uzasināts (par asmeni); tāds, kam ir šāds asmens (par rīku)
- netīrs tāds, kam nav dzidruma, tāds, kas ir duļķains, piesārņots (par ūdeni, ūdenstilpi)
- bezsugas tāds, kam nav konkrētas sugas, jauktenis
- vārīgs tāds, kam neliela (kā) iedarbība izraisa nevēlamas sajūtas, parasti sāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
- pavoļņš tāds, kam pavedieni nav pārāk cieši saistīti (par adījumu)
- caurspiedīgs tāds, kam piemīt spēja izspiesties cauri (piemēram, kādam ķermenim, atmosfērai)
- viegls tāds, kam raksturīga veiklība, graciozitāte (par ķermeņa daļām, ķermeni)
- sājš tāds, kam trūkst izteiksmības, asprātīguma (piemēram, par vārdiem, izteicieniem); arī garlaicīgs, neinteresants
- paralēls tāds, kam virzieni ir vienādā attālumā cits no cita
- lāsains tāds, kam, atstarojot gaismu, ir mainīgas nokrāsas nevienmērīgs spīdums (par priekšmetu); lāsmains; tāds, kas pakāpeniski pāriet no viena toņa citā (par krāsu)
- nevīžīgs tāds, kas aiz slinkuma, nolaidības izturas pavirši (pret sevi, savu ārieni, apkārtni); nolaidīgs, nekārtīgs
- glikokinētisks tāds, kas aktivē glikozi, lai paaugstinātu glikozes līmeni asinīs
- pavēls tāds, kas aptuveni, samērā nenoteikti attiecas uz kāda laika perioda beigām, tā pēdējo posmu; tāds, kas noris aptuveni kāda laika perioda beigās, tā pēdējā posmā
- paagrs tāds, kas aptuveni, samērā nenoteikti attiecas uz kāda laika perioda sākumu, tā pirmo posmu; tāds, kas noris aptuveni kāda laika perioda sākumā, tā pirmajā posmā
- paagrs tāds, kas aptuveni, samērā nenoteikti attiecas uz pirmajām rīta stundām
- perikeratisks tāds, kas aptver radzeni
- oriģināls tāds, kas ar ko atšķiras no citiem, sev līdzīgiem (par cilvēku); savdabīgs, neparasts, neikdienišķs
- solīds tāds, kas ar savu ārieni, izturēšanos, sabiedrisko stāvokli u. tml. izraisa pret sevi cieņu, uzticību; arī pieklājīgs, atturīgs, savaldīgs
- simtreizējs tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto (aptuveni) simt reižu, arī daudz reižu
- simtkārtējs tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto (aptuveni) simt reižu, arī daudz reižu; simtreizējs
- perihorioidāls tāds, kas atrodas ap acs dzīsleni
- gulošs tāds, kas atrodas guļus, līmeniski
- ortotopisks tāds, kas atrodas pareizā vietā vai pareizi novietots attiecībā pret ķermeni
- pretgulošs tāds, kas atrodas pretējā pusē guļus, līmeniski
- interfilārs tāds, kas atrodas starp tīkliņa pavedieniem
- pazems tāds, kas atrodas zemāk par parasto, vidējo (līmeni)
- tiešs tāds, kas attiecas uz darbības objektu; neatgriezenisks (3)
- refleksīvs tāds, kas attiecas uz darbības subjektu; atgriezenisks
- mastoidāls tāds, kas attiecas uz deniņu kaula aizauss pauguru
- petrookcipitāls tāds, kas attiecas uz deniņu kaula piramīdu un pakauša kaulu
- temporomandibulārs tāds, kas attiecas uz deniņu kaulu un apakšžokli
- temporomaksilārs tāds, kas attiecas uz deniņu kaulu vai deniņiem un augšžokli
- temporoaurikulārs tāds, kas attiecas uz deniņu un auss apvidu
- pronogrādisks tāds, kas attiecas uz dzīvniekiem, kuru ķermenis stāvot vai ejot atrodas horizontālā stāvoklī
- intraosāls tāds, kas attiecas uz kaula (grieķu "osteon") iekšieni, kaula stobru
- fiziopsihisks tāds, kas attiecas uz ķermeni un psihi
- somatopsihisks tāds, kas attiecas uz ķermeni un psihi
- nazarenskais tāds, kas attiecas uz ļoti seniem laikiem
- vecveclaiku tāds, kas attiecas uz ļoti seniem laikiem
- parietoskvamozs tāds, kas attiecas uz paura kaulu un deniņu kaula zvīņu
- parietotemporāls tāds, kas attiecas uz paura un deniņu kaulu
- pārietotemporals tāds, kas attiecas uz paura un deniņu kaulu
- interzonāls tāds, kas attiecas uz pavedieniem starp meitšūnām mitozes telofāzē
- aksosomatisks tāds, kas attiecas uz sinapsi starp viena neirona aksonu un otra ķermeni
- šorudenējs tāds, kas attiecas uz šo rudeni; tāds, kas ir gatavots, vākts u. tml. šoruden
- hidatogens tāds, kas cēlies ūdenim piedaloties, no ūdens nogulsnējies
- zaglīgs tāds, kas cenšas palikt nepamanīts, dara ko neatļauti, slepeni
- šaurs tāds, kas cieši aptver ķermeni, ķermeņa daļu (par apģērbu, tā daļu)
- bezuzsitiena tāds, kas darbojas bez uzsitiena vai uzsitieniem
- paklausīgs tāds, kas darbojas, funkcionē vēlamā veidā (par ķermeni, tā daļām); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- sprigans tāds, kas dzirkst (par dažiem dzērieniem)
- sagitāls tāds, kas gareniski dala (organismu, tā daļu) labajā un kreisajā pusē
- simtgadējs tāds, kas ilgst (aptuveni) simt gadu, arī daudz gadu
- simtgadīgs tāds, kas ilgst (aptuveni) simt gadu, arī daudz gadu
- simtgadu tāds, kas ilgst (aptuveni) simt gadu, arī daudz gadu
- tūkstošgadējs tāds, kas ilgst (aptuveni) tūkstoš gadu, arī daudz gadu
- tūkstošgadīgs tāds, kas ilgst (aptuveni) tūkstoš gadu, arī daudz gadu
- tūkstošgadu tāds, kas ilgst (aptuveni) tūkstoš gadu, arī daudz gadu
- šauteņots tāds, kas ir apbruņots ar šauteni
- spilvenots tāds, kas ir apgādāts ar spilveniem
- tauks tāds, kas ir aptaukojies, kļuvis resns, tukls (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa dalām)
- trekns tāds, kas ir aptaukojies, kļuvis resns, tukls (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
- punains tāds, kas ir ar nelieliem izciļņiem (piemēram, par akmeni)
- atgāzens tāds, kas ir atvirzīts, atliekts atpakaļ (piemēram, par atzveltni); atgāzenisks
- vingrs tāds, kas ir fiziski attīstīts, veikls, elastīgs (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
- nespēcīgs tāds, kas ir fiziski vājš, tāds, kam nav spēka (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
- slapjš tāds, kas ir klāts ar šķidrumu, parasti lāšu, pilienu veidā (par cilvēku, cilvēka ķermeni, tā dalām); tāds, kurš ir tērpies apģērbā, kas ir uzsūcis daudz šķidruma, tvaika
- slapjš tāds, kas ir klāts ar šķidrumu, parasti lāšu, pilienu veidā (par dzīvniekiem, dzīvnieku ķermeni, tā dalām)
- pierasts tāds, kas ir kļuvis labi zināms, ikdienišķs
- spēcīgs tāds, kas ir labi attīstījies (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām, arī apmatojumu, apspalvojumu)
- stingrs tāds, kas ir labi attīstījies (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām)
- trekns tāds, kas ir labi barots, uzbarojies; tāds, kas satur samērā daudz tauku (par dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); tauks (2)
- tauks tāds, kas ir labi barots, uzbarojies; tāds, kas satur samērā daudz tauku (par dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); trekns (2)
- silts tāds, kas ir lietojams tad, ja tam temperatūra ir aptuveni 40 Celsija grādu (par kompresēm, peldēm u. tml.)
- silts tāds, kas ir lietojams tad, ja tam temperatūra ir aptuveni 40 Celsija grādu (piemēram, par ēdienu)
- zems tāds, kas ir lietojams tikai noteiktās situācijās (parasti par vārdiem, izteicieniem, stilu); arī literārās valodas normām neatbilstošs
- triviāls tāds, kas ir ļoti vienkāršs, arī parasts, ikdienišķs; arī neievērojams
- pazems tāds, kas ir mazliet zemāks par vidējo, parasto līmeni, pakāpi
- mežinis tāds, kas ir meženis (par augļu koku)
- svinīgs tāds, kas ir neikdienišķs, grezns, tāds, kas ar savu neikdienišķību, greznumu atbilst svinību, svētku u. tml. tradīcijām (par celtnēm, telpām, priekšmetiem, tērpiem u. tml.)
- kontrabanda tāds, kas ir nelikumīgi, slepeni pārgādāts pāri valsts robežai (par preci vai citu vērtību)
- labs tāds, kas ir normāli attīstīts (par ķermeni, tā daļām); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- cesns tāds, kas ir par šauru, mazu (par apģērbu, apaviem); tāds, kas cieši aptver ķermeni
- tālbrauciena tāds, kas ir paredzēts tāliem braucieniem (parasti par kuģiem)
- sviedrains tāds, kas ir pārklāts ar sviedriem (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām)
- puspilns tāds, kas ir piepildīts aptuveni līdz pusei
- meitenīgs tāds, kas ir raksturīgs meitenei, jaunietei; tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina meiteni, jaunieti
- aizlaiki tāds, kas ir saglabājies no ļoti seniem laikiem; raksturīgs ļoti tālai senatnei
- aizlaiku tāds, kas ir saglabājies no ļoti seniem laikiem; raksturīgs ļoti tālai senatnei
- mantots tāds, kas ir saglabājies no seniem valodas attīstības posmiem
- inženiertehnisks tāds, kas ir saistīts ar inženierzinātnēm un tehniku
- svinīgs tāds, kas ir saistīts ar ko neikdienišķi nopietnu, cildenu, pozitīvi emocionālu (piemēram, par situāciju, laikposmu)
- iekškontinentāls tāds, kas ir saistīts ar kontinenta iekšieni
- lielisks tāds, kas ir sevišķi labi attīstīts (par ķermeni, tā daļām); tāds, kurā izpaužas šāda attīstība
- nodevīgs tāds, kas ir slepeni, ļaunprātīgi iecerēts; tāds, kas pārsteidz nesagatavotu
- zemletes tāds, kas ir slepens, nelegāls, tāds, kas noris slepeni, nelegāli (parasti tirdzniecībā, ja pieprasījums pārsniedz piedāvājumu)
- paštecināts tāds, kas ir tecināts mājas apstākļos, mājsaimniecībā (par alkoholiskiem dzērieniem)
- pirmreizīgs tāds, kas ir tikko atklāts, radīts u. tml. un izceļas ar savu kvalitāti, savdabīgumu, neikdienišķumu
- demokrātisks tāds, kas ir tuvs plašām tautas masām; tāds, kurā izpaužas tautas masu intereses, centieni
- šķībs tāds, kas ir uz vienu pusi, vieniem sāniem nosvēries, izliecies, sagriezies; tāds, kas nav taisns, ir nepareizi novietots attiecībā pret ko
- šķērss tāds, kas ir vērsts, atrodas šķērsām attiecībā pret ko; šķērsenisks
- svaigs tāds, kas ir veselīgs, spirgts, arī labi atpūties (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); tāds, kam piemīt jaunībai raksturīgās fiziskās īpašības
- solidārs tāds, kas ir vienisprātis (ar ko, kādu); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- pelēcīgs tāds, kas ir vienmuļš, neizteiksmīgs, ikdienišķs; tāds, kas neizraisa interesi
- sauss tāds, kas ir zaudējis ūdeni, izžuvis (par ūdenstilpi); tāds, no kā ir iztvaikojis, izliets viss šķidrums (par trauku)
- stiprs tāds, kas ir, parasti ļoti, labi attīstījies (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām)
- viegls tāds, kas izpaužas vāji, neintensīvi (piemēram, par vēju, puteni)
- ugunīgs tāds, kas izraisa karstuma sajūtu ķermenī, stiprs (parasti par alkoholiskajiem dzērieniem)
- urtikariogēns tāds, kas izraisa nātreni
- kontrārs tāds, kas izslēdz cits citu, pretējs (piemēram, par spriedumiem, jēdzieniem)
- nevērīgs tāds, kas izturas nolaidīgi, pavirši (pret sevi, savu ārieni, apkārtni); tāds, kurā izpaužas nolaidīga, pavirša attieksme (pret sevi, savu ārieni, apkārtni)
- paslepens tāds, kas izturas samērā, arī mazliet viltīgi, slepeni (par dzīvniekiem)
- slepenkodis tāds, kas kož slepeni, nodevīgi, bez brīdinājuma
- ļumīgs tāds, kas kustoties viegli dreb, šūpojas (par tuklu ķermeni, tā daļām)
- ūdenscaurlaidīgs tāds, kas laiž sev cauri, neaiztur ūdeni (parasti par materiālu, vielu)
- lēniedarbīgs tāds, kas lēni, arī pakāpeniski, iedarbojas
- milzīgs tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi
- milzu tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi; milzīgs (3)
- kustīgs tāds, kas maina stāvokli dažādos virzienos (par ķermeni, tā daļām)
- paliels tāds, kas mazliet pārsniedz pēc daudzuma, labuma, vērtības vidējo, parasto līmeni, pakāpi
- slepenīgs tāds, kas mēdz rīkoties, izturēties slepeni
- izlīdzniecisks tāds, kas meklē izlīgumu, kompromisu starp nesamierināmiem, naidīgiem virzieniem, uzskatiem
- pļuncka tāds, kas mīl ar ūdeni šļakstīties
- tīrs tāds, kas nav duļķains, arī piesārņots (par ūdeni, ūdenstilpi); arī dzidrs
- nedienišks tāds, kas nav ikdienišķs, ir neparasts
- parasts tāds, kas nav īpaši izvērsts, neizceļas ar ko īpašu, arī ikdienišķs (par darbību, pasākumu, arī stāvokli)
- rudimentārs tāds, kas nav līdz galam attīstīts, tāds, kas pakāpeniski izzūd (par organisma daļām)
- piezemēts tāds, kas nav pretenciozs; parasts, ikdienišķs
- ekstraperineāls tāds, kas nav saistīts ar starpeni
- atpalicis tāds, kas nav sasniedzis vajadzīgo, vēlamo (arī citu sasniegto) līmeni, tāds, kas neatbilst kādām prasībām, normām
- nemateriāls tāds, kas nav vielisks, priekšmetisks, ķermenisks, bet saistīts ar cilvēka psihi, garīgo kultūru
- ordinārs tāds, kas neatšķiras no kā cita; parasts; arī ikdienišķs
- ūdensnecaurlaidīgs tāds, kas nelaiž sev cauri, aiztur ūdeni (parasti par materiālu, vielu)
- ciets tāds, kas nepadodas spiedienam (par mēbelēm, spilveniem u. tml.)
- stāvošs tāds, kas neplūst (par ūdeni ūdenstilpē); tāds, kur ir minimāls ūdens caurplūdums vai tā nav (par ūdenstilpi)
- mazs tāds, kas nesasniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi
- bezūdens tāds, kas nesatur ūdeni
- neūdens tāds, kas nesatur ūdeni
- mazkustīgs tāds, kas nespēj veikt plašas kustības (par ķermeni, tā daļām); tāds, ko grūti kustināt
- zūzins tāds, kas noķerts pie paslepeniem nedarbiem
- pusparazītisks tāds, kas organiskās vielas sintezē pats, bet ūdeni un minerālvielas uzņem no cita auga (par augiem)
- nolaidens tāds, kas pakāpeniski pazeminās; tāds, kam ir neliels slīpums
- progresīvs tāds, kas pakāpeniski pieaug, pastiprinās
- pozicionāls tāds, kas pamatojas uz pakāpenisku labākas pozīcijas iegūšanu (parasti šahā, dambretē)
- uzspīlēts tāds, kas pārāk cieši apkļaut, apņem (ķermeni, tā daļu) - par apģērbu, apaviem
- izbraucams tāds, kas paredzēts izbraucieniem
- augsts tāds, kas pārsniedz parasto augstumu, līmeni u. tml.
- pamatīgs tāds, kas pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi
- pirmseksāmenu tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms eksāmeniem
- antihiperglikēmisks tāds, kas pazemina paaugstinātu glikozes līmeni asinīs
- akmeņveidīgs tāds, kas pēc formas atgādina akmeni
- stings tāds, kas pēc nāves ir kļuvis (ķīmisku procesu rezultātā) neelastīgs, vāji pakļaujas mehānisku spēku iedarbībai (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
- dziļš tāds, kas piepilda vietu, kurai ir liels ievirzījums kur iekšā (par ūdeni)
- sekls tāds, kas piepilda vietu, kurai ir neliels dziļums (par ūdeni)
- pretīgs tāds, kas pretojas (kam), kas nav vienis prātis (ar ko)
- sarkankarogots tāds, kas PSRS bija apbalvots ar Sarkano karogu, ar Sarkanā Karoga ordeni vai Darba Sarkanā Karoga ordeni
- fizisks tāds, kas saistīts ar (cilvēka) ķermeni, muskuļu darbību
- petro- tāds, kas saistīts ar akmeni, ar iežiem
- ģimenisks tāds, kas saistīts ar ģimeni, ar ģimenes dzīvi, tai raksturīgs
- akva- tāds, kas saistīts ar ūdeni, ūdenstilpēm
- denotatīvs tāds, kas saistīts ar valodas vienības jēdzienisko saturu, nozīmes galveno komponentu
- šaurs tāds, kas samērā cieši pieguļ ķermenim, tā daļām (par apģērbu, tā daļām); tāds, kas pārāk, nevēlami cieši aptver ķermeni, tā daļas
- pašaurs tāds, kas samērā cieši piekļaujas ķermenim (par apģērbu, apaviem, to daļām)
- civilizēts tāds, kas sasniedzis augstu garīgās un materiālās kultūras līmeni
- posmains tāds, kas sastāv no [posmiem]{s:1649} - par dzīvnieku ķermeni, tā daļām
- četrcēlienu tāds, kas sastāv no četriem cēlieniem (par lugu, izrādi u. tml.)
- divcēlienu tāds, kas sastāv no diviem cēlieniem (par lugu, izrādi u. tml.)
- bifilārs tāds, kas sastāv no diviem pavedieniem
- pakāpjveida tāds, kas sastāv no pakāpieniem līdzīgiem posmiem, detaļām
- pieccēlienu tāds, kas sastāv no pieciem cēlieniem (par lugu, izrādi u. tml.)
- sīkpilienu tāds, kas sastāv no sīkiem pilieniem; tāds, kas veido, izdala sīkus pilienus
- trīscēlienu tāds, kas sastāv no trim cēlieniem (par lugu, izrādi u. tml.)
- daudzcēlienu tāds, kas sastāv no vairākiem cēlieniem (par lugu, izrādi u. tml.)
- vairākcēlienu tāds, kas sastāv no vairākiem cēlieniem (par lugu, izrādi u. tml.)
- reibinošs tāds, kas satur alkoholu (par dzērieniem)
- putojošs tāds, kas satur daudz ogļskābes gāzes (par dzērieniem)
- vājš tāds, kas satur samērā maz alkohola (par dzērieniem)
- vājš tāds, kas slikti funkcionē, nav pietiekami labi attīstīts, tāds, kas ir vārgs, nespēcīgs (par ķermeni, tā daļām, orgāniem)
- izturīgs tāds, kas spēj ilgi bez traucējumiem darboties, funkcionēt (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām)
- triecienizturīgs tāds, kas spēj pretoties atkārtotiem mehāniskiem triecieniem
- vibroizturīgs tāds, kas spēj pretoties mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem) - par celtnēm, iekārtām, mašīnām, aparātiem
- drāzga tāds, kas staigā noplīsušās drēbēs; dīkdienis, slaists
- baigs tāds, kas stipri pārsniedz parasto, vidējo līmeni (piem., par cilvēka īpatnībām, spējām)
- izbraucams tāds, kas tiek turēts izbraucieniem (par zirgu)
- svaigs tāds, kas tikko vai nesen ir atklāts, radīts pirms neilga laika un spēcīgi, parasti emocionāli, ietekmē; tāds, kas līdz šim nav bijis zināms; arī savdabīgs, neikdienišķs
- glikostatisks tāds, kas uztur pastāvīgu cukura līmeni
- aprasts tāds, kas vairs neizraisa ievērību, tāds, kas kļuvis ikdienišķs; daļēji pierasts
- luteogēns tāds, kas veicina olnīcas folikula galīgu nobriešanu un pārveidošanos par dzelteno ķermeni
- frontāls tāds, kas vērsts šķērseniski pret objekta pārvietošanās vai darbības virzienu
- mīksts tāds, kas viegli padodas spiedienam (par mēbelēm, spilveniem u. tml.); ērts, patīkams (par stāvokli šādās mēbelēs, guļvietās u. tml.)
- vecs tāds, kas, ilgāku laiku tiekot uzglabāts, ir sabojājies, kļuvis lietošanai nederīgs (par uzturlīdzekļiem, ēdieniem)
- vilinošs tāds, kas, parasti, izraisa patiku, valdzina (par cilvēku, tā ārieni)
- liktenīgs tāds, ko ir noteicis liktenis (1); tāds, kas ir saistīts ar likteni (1)
- rasains tāds, ko klāj sīki ūdens pilieni, arī sviedru vai asaru lāses
- vaļējs tāds, ko nesedz ledus vai cita veida kārta, tāds, kas nav aizsalis (parasti par ūdenstilpes ūdeni, ūdenstilpi)
- kombinēts tāds, ko veic ar vairākiem dažādiem paņēmieniem (parasti par darbību, procesu)
- paslepens tāds, ko veic, kas norisinās samērā, arī mazliet slepeni; tāds, ko nemēdz izpaust citiem
- žanckains tāds, kur ir ar ūdeni pildītas bedres, grambas, peļķes
- žonckains tāds, kur ir ar ūdeni pildītas bedres, grambas, peļķes
- žangains tāds, kur ir ar ūdeni pildītas bedres, grambas, peļķes; dangains
- žongains tāds, kur ir ar ūdeni pildītas bedres, grambas, peļķes; dangains
- silts tāds, kur ir mēreni augsta, parasti patīkama, gaisa temperatūra (par telpu, vietu)
- vēss tāds, kur ir mēreni zema temperatūra (par telpu, vietu, vidi); tāds, kur klimatiskajiem apstākļiem ir raksturīga mēreni zema temperatūra (par teritoriju)
- skaļš tāds, kur ir skaņas ar samērā augstu skaļuma līmeni (par vietu, telpu, vidi)
- viļņains tāds, kur ir viļņi (1) - par ūdenstilpi, arī ūdeni
- stūrains tāds, kura apveidā ir lauztas līnijas, izvirzījumi u. tml. (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
- iekārt tāds, kura galvenie nesošie elementi (troses, ķēdes u. tml.) pakļauti tikai stiepei
- stiegrains tāds, kurā ir gari, samērā tievi, stingri reljefi audu veidojumi (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām)
- vienmulīgs tāds, kura ir maz kontrastu, dažādības; tāds, kurā ir nepietiekami dažādoti izteiksmes līdzekļi, tēlošanas paņēmieni
- vienmuļīgs tāds, kurā ir maz kontrastu, dažādības; tāds, kurā ir nepietiekami dažādoti izteiksmes līdzekļi, tēlošanas paņēmieni
- vienmuļš tāds, kurā ir maz kontrastu, dažādības; tāds, kurā ir nepietiekami dažādoti izteiksmes līdzekļi, tēlošanas paņēmieni
- monotons tāds, kurā ir maz kontrastu, dažādības; tāds, kurā ir nepilnīgi dažādoti izteiksmes līdzekļi, tēlošanas paņēmieni
- mazģimenes tāds, kurā ir maz locekļu (par ģimeni)
- vienpusīgs tāds, kurā ir nepietiekami dažādoti izteiksmes līdzekļi, tēlošanas paņēmieni
- fotomehānisks tāds, kurā izmanto fotomehānikas paņēmienus; tāds, kas veidots ar fotomehānikas paņēmieniem
- izlaidīgs tāds, kurā izpaužas zems morāles līmenis
- svinīgs tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ir neikdienišķi nopietna, cildena, arī emocionāli pacilāta
- spalvots tāds, kura ķermeni vai kādu tā daļu klāj mati vai spalvas
- netīrs tāds, kura ķermeni, ķermeņa daļas, apģērbu klāj netīrumi (par cilvēku)
- stalts tāds, kurā ķermenis tiek iztaisnots, tā daļām ir samērīgas attiecības (par kustību, stāvokli)
- hidrofobija tāds, kura molekulas vai virsmas atgrūž ūdeni, neslapinās
- ļengans tāds, kura muskuļi ir bezspēcīgi, arī nesasprindzināti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
- slābans tāds, kura muskuļi ir nesasprindzināti, arī bezspēcīgi (par ķermeni, tā daļām); ļengans
- slābs tāds, kura muskuļi ir nesasprindzināti, arī bezspēcīgi (par ķermeni, tā daļām); ļengans
- šļaugans tāds, kura muskuļi ir nesasprindzināti, arī bezspēcīgi (par ķermeni, tā daļām); ļengans
- vesels tāds, kurā nav slimības procesu, ievainojumu, bojājumu (par organismu, ķermeni, tā daļām)
- saldans tāds, kura sastāvā ir saldie ēdieni
- trīszvaigžņu tāds, kura sniegto pakalpojumu līmenis atbilst noteiktai kategorijai, ko apzīmē ar trim zvaigznītēm (piemēram, par viesnīcām, kempingiem)
- taisns tāds, kura uzbūvei ir raksturīgas taisnes, perpendikulāri elementi (par ģeometrisku figūru, ķermeni)
- pusmūžs tāds, kura vecums ir aptuveni piecdesmit gadi; arī padzīvojis, vecs
- biezs tāds, kuram ir mazas atstarpes starp pavedieniem (par audumu, adījumu); tāds, kas nav plāns (par audumu, adījumu, apģērbu); ciešs, blīvs
- veselīgs tāds, kurš ir fiziski labi attīstīts, arī tāds, kurā nav defektu, slimības procesu (par organismu, ķermeni, tā daļām)
- dzirkstīgs tāds, no kura izdalās ogļskābes gāze (par dažiem dzērieniem)
- Pūres pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorija ir aptuveni trīs reizes lielāka nekā pirmskara laikā, tajā iekļauta arī lielākā daļa no pirmskara Dzirciema pagasta, kā arī daļa Cēres un Kandavas pagasta
- karpetāņi Tagadējās Kastīlijas un Estremaduras senie iedzīvotāji ar galvaspilsētu Toledo; 220. g. p. m. ē. tos uzvarēja Hannibals
- jūras forele taimiņš ("Salmo trutta"), sīkāka par lasi un druknāku ķermeni, zilpelēku muguru, sudrabbaltiem vai iedzelteniem sāniem, ar nekārtīgiem melniem plankumiem
- renēt Taisīt reni
- Clematis recta taisnais mežvītenis
- vertikālā līnija taisne, kuras virziens sakrīt ar smaguma spēka darbības virzienu attiecīgajā zemeslodes punktā; noteic ar svērteni
- spieķis Taisns, samērā tievs (piemēram, koka, metāla) stienis, kam parasti ir rokturis un ko ejot lieto atbalstam vai dekoratīviem nolūkiem
- sienāzis Taisnspārņu kārtas apakškārta ("Tettigoniodea"), kukainis ar samērā lielu, pelēkzaļganu vai brūnu ķermeni, gariem taustekļiem, četrposmainām pēdām un spēcīgām pakaļkājām, kas pielāgotas lēkšanai, \~3000 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas
- circenis Taisnspārņu kārtas apakškārtas virsdzimta ("Gryllodea"), drukni, 17-50 mm gari kukaiņi ar cilindrisku ķermeni, \~2000 sugu
- zemesvēzis Taisnspārņu kārtas circeņu apakškārtas suga ("Gryllotalpa gryllotalpa"), kukainis, kam priekškājas ir pārveidotas par racējkājām un kam raksturīgs resns, īsiem matiņiem klāts ķermenis, īsi taustekļi; ķirelis; racējcircenis
- bazilika Taisnstūrveida celtne, kuras iekšpuse ar stabu vai kolonnu rindām sadalīta trijās vai piecās gareniskās daļās (jomos)
- upenieki Talsu novada Ķūļciema pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" iedzīvotāji
- nodenieki Talsu novada Laidzes pagasta apdzīvotās vietas "Nodeni" iedzīvotāji
- Clematis tangutica Tangūtijas mežvītenis
- Tanzānija Tanzānijas Savienotā Republika - valsts Austrumāfrikā (angļu val. "Tanzania"), sastāv no kontinenālās daļas (bijušās Tanganjikas) un salām Indijas okeānā (Zanzibāra, Pemba, Mafija), platība - 945087 kvadrātkilometru, 41048500 iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Dodoma, valdības mītne Dāresalāma, administratīvais iedalījums - 26 provinces, no tām 5 Zanzibārā, robežojas ar Mozambiku, Zambiju, Kongo Demokrātisko Republiku, Burundi, Ruandu, Ugandu un Keniju, austrumos apskalo Indija okeāns
- Arāvalli grēda Tara tuksneša austrumu robeža Indijas ziemeļrietumos (_Arāvalli Range_), atliku skrausts, ko veido gneisi un kvarcīti, stiepjas aptuveni 670 km dienvidrietumu virzienā, augstākā virsotne - 1722 m vjl. (Guru kalns)
- taršķinis Tarkšķenis
- priapulidae Tārpu dzimta ar ķermeni muskuļu šļūtenes veidā, kam priekšdaļa (snuķis) ievelkama un izspīlējama
- kaijveidīgie Tārtiņveidīgo apakškārta, pie kuras pieder dažāda lieluma ūdensputni ar vieglu, slaidu ķermeni, gariem nosmailotiem spārniem, baltu, melnu un pelēcīgu apspalvojumu; šīs apakškārtas putni
- lietuvainis Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Numenius phaeopus"), kuitalai līdzīgs putns, \~40 cm garš, pāri galvai garenvirzienā tam stiepjas gaiša svītra, garš noliekts knābis, Latvijā aizsargājams, ligzdo \~100 pāru
- tilbīte Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas trīs ģintis ("Tringa", "Xenus" un "Actitis"), nelieli līdz vidēji liels bridējputns ar slaidu ķermeni un garu knābi, Latvijā konstatētas 8 sugas
- milzis tas (piemēram, priekšmets, celtne), kas ir ļoti liels; gigants (2), milzenis (1)
- gigants tas (piemēram, rūpnīca, celtne, pilsēta), kas ir neparasti liels; milzenis
- konuss tas (priekšmets, veidojums), kas pēc formas ir līdzīgs šādam ģeometriskam ķermenim
- tuvbraucējs tas (tāds), ko izmanto braucieniem (parasti) vienas jūras robežās (par kuģiem)
- tālbraucējs tas (tāds), ko izmanto braucieniem tālāk par piekrastes zonu (par kuģiem)
- paverkšķi tās pastalu auklas, kas sasietas krusteniski apkārt pēdai
- dzīves dārdzība tas, cik cilvēkam izmaksā vidējam dzīves līmenim nepieciešamās preces un pakalpojumi
- ovāls tas, kam ir iegareni apaļa forma
- labums tas, kas apmierina noteiktu cilvēka (materiālo vai garīgo) vajadzību, atbilst cilvēka, sabiedrības interesēm, centieniem
- labs tas, kas atbilst, ir piemērots noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām (parasti drēbes, ēdieni); arī labums
- velnaģīmis tas, kas atgādina velnu; neglītenis
- plančka tas, kas plančājas, laistās ar ūdeni
- jauktņa tas, kas visur iejaucas, traucē, "piektais ritenis"
- jauktne tas, kas visur iejaucas, traucē, "piektais ritenis"
- lapreņģe Tauka, liela reņģe, kas nārsto un tiek zvejota aptuveni laikā, kad plaukst lapas
- taukatnis Tauku plācenis
- ateroma Tauku un holesterīna izgulsnējums lielo artēriju sieniņā
- baterflajs Taurenis
- pļepis Taurenis
- taureņi Taurenis
- danaīdas tauriņu dzimta ("Danaidae"), kurā ietilpst aptuveni 300 tropisko un subtropisko tauriņu sugu, spārnu platums - līdz 15 cm, izplatīti no Ķīnas dienvidiem līdz Filipīnām un dažās Indonēzijas salās
- čemurkode tauriņu kārtas dzimta ("Epermeniidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 8-17 mm), galva klāta ar pieguļošām zvīņām, >70 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- resngalvītis tauriņu kārtas dzimta ("Hesperiidae"), nelieli tauriņi ar spārnu plētumu 20-35 mm, galva plata, acis tālu viena no otras, nelieli spārni, gk. tumšbrūni vai okerdzelteni, vienkrāsaini vai ar plankumiem, dzīvo gk. uz lakstaugiem; \~3000 sugu, Eiropā \~40 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
- vērpējs tauriņu kārtas dzimta ("Lasiocampidae"), kas ietver vidēji lielus un lielus kukaiņus, kuriem ir resns, matiņiem klāts ķermenis un kuru kāpuri barojas galvenokārt ar kokaugu lapām un veido kokonus, \~1000 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu
- zeltainītis tauriņu kārtas dzimta ("Lycaenidae"), kas līdz 20. gs. 90. gadiem tika dēvēta par zilenīšu dzimtu, tauriņu spārni parasti oranžsarkani vai violeti ar melniem plankumiem, dažkārt ar metālisku spīdumu, kāpuri dzīvo uz lakstaugiem, 3 apakšdzimtas, \~3500 sugu, Latvijā konstatētas 35 sugas
- plakankode tauriņu kārtas dzimta ("Oecophoridae"), kode, kam ir raksturīgs muguras - vēdera virzienā saplacināts ķermenis, Latvijā konstatēts 80 sugu
- baltenis tauriņu kārtas dzimta ("Pieridae"), spārni parasti balti vai dzelteni, ar melnu ornamentu, gk. tropos, \~1000 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu
- sfings tauriņu kārtas dzimta ("Sphingidae"), kam raksturīgs liels, drukns ķermenis ar tievāku pakaļējo daļu un priekšējie spārni, kas ir ievērojami garāki par pakaļējiem spārniem, \~1200 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu
- vilnkājis tauriņu kārtas dzimta ("Tetheidae"), vidēji lieli tauriņi (spārnu plētums - 28-44 mm), ķermenis apmatots, kāpuri dzīvo uz dažādiem kokiem un krūmiem, Latvijā konstatētas 8 sugas
- raibspārnis tauriņu kārtas dzimta ("Zygaenidae"), nelieli un vidēji lieli tauriņi (spārnu plētums - 22-35 mm), \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
- zīdtauriņš tauriņu kārtas pāvaču dzimtas ģints ("Antheraea"), pie kuras pieder kukaiņi, kam ir drukns, pūkains ķermenis un kuru kāpuri vērpj ap sevi kokonu, kas sastāv no viena izturīga, ļoti gara pavediena
- priežu galotņu tinējs tauriņu kārtas tinēju dzimtas suga ("Rhyacionia buoliana"), spārnu plētums 16-23 mm, priekšspārni sarkandzelteni, vidusdaļā tumšāki, ar sudrabotām šķērsjoslām, kas galotnes daļā ir īsākas, pakaļspārni pelēki, galva un krūtis oranžas
- kokēži tauriņu zemāko naktstauriņu grupā, ar neveiklu, samērā resnu, stipri matotu ķermeni, gariem, labi attīstītiem taustekļiem, actiņu nav, snuķītis sarucis
- pakavāboliņš Tauriņziežu augs - gulu vai pacilu, parasti vienkāršu stublāju, 9-15 plūksnotām, ačgārni olējādām vai pat iegarenām lapām, dzelteniem ziediem - pa 4-10 čemuros, 1 pāksti, pakavveidīgi ieliektiem sēklu sēklu loceklīšiem
- slotājs Tauriņziežu dzimtas augu ģints, krūmi ar rīkstveidīgiem, šķautnainiem zariem, krāšņuma krūms, no 50 cm līdz 3 m garumā, lieliem, dzelteniem, reti kad baltiem ziediem
- pērkonamoliņš Tauriņziežu dzimtas ģints ("Anthyllis"), lakstaugi, krūmi vai puskrūmi, \~60 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas, no tām 2 hibridogēnas, tikai lakstaugi ar dzelteniem ziediem galviņās un plūksnainām lapām
- tragantzirnis Tauriņziežu dzimtas ģints ("Astragalus"), lakstaugs, retāk puskrūms vai krūms, \~2000 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, tikai lakstaugi, ar zarainu guļošu vai pacilu stublāju, plūksnainām lapām un dzelteniem, violetiem, sārtiem, retāk baltiem nokareniem ziediem ķekaros lapu žāklēs
- karagana Tauriņziežu dzimtas ģints ("Caragana"), krūms vai koks ar zarainu, zaļganpelēku stumbru, nepāra plūksnaini saliktām lapām un dzelteniem ziediem, \~70 sugu, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas \~15 sugas
- slotzaris Tauriņziežu dzimtas ģints ("Cytisus"), vasarzaļš krūms ar stāviem, arī ziemā zaļiem zariem, šaurām, lancetiskām lapām un spilgti dzelteniem ziediem, 23 sugas Vidusjūras apkārtnē
- koluteja Tauriņziežu dzimtas ģints ("Colutea"), vasarzaļi krūmi ar nepārī plūksnaini saliktām, pamīšus vai pušķos sakārtotām lapām, ziedi dzelteni līdz brūni, sakopoti garkātainos ķekaros, \~15 sugu, Latvijā audzē kā krāšņumaugu
- vainadzīte Tauriņziežu dzimtas ģints ("Coronilla"), lakstaugs, puskrūms vai krūms ar sārtiem, baltiem, dzelteniem vai violetiem ziediem čemurveida ziedkopās, \~25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- irbulene Tauriņziežu dzimtas ģints ("Genista"), neliels puskrūms vai krūms, 75-100 sugu, Latvijā konstatētas 2 vasarzaļas sugas
- zeltlietus Tauriņziežu dzimtas ģints ("Laburnum"), 3-6 m augsts krūms vai koks ar zeltaini dzelteniem ziediem nokarenos ķekaros, lapas ar kātu, trīsstaraini saliktas, pākstis iegarenas, plakanas, viss augs ir indīgs, īpaši sēklas, 3 sugas, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas 2 sugas un to hibrīds
- lupīna Tauriņziežu dzimtas ģints ("Lupinus"), lakstaugs ar staraini saliktām lapām un baltiem, dzelteniem vai ziliem ziediem stāvos ķekaros vai vārpās, dažas to sugas satur indīgus alkaloīdus, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- lucerna Tauriņziežu dzimtas ģints ("Medicago"), daudzgadīgs lakstaugs (lopbarības augs) ar gariem, paciliem stublājiem un ziliem, violetiem, dzelteniem vai zaļi pelēkiem ziediem, \~60 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
- amoliņš Tauriņziežu dzimtas ģints ("Melilotus"), augs ar sīkiem, baltiem vai dzelteniem, smaržīgiem ziediem un no 3 lapiņām saliktām lapām, Latvijā konstatētas 5 sugas, no tām 3 adventīvas
- termopse Tauriņziežu dzimtas ģints ("Thermopsis"), daudzgadīgs lakstaugs ar gariem sakneņiem, staraini saliktām lapām, dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā
- zeltlija Tauriņziežu dzimtas krūms ar dzelteniem ziedu ķekariem; zelta lietus, zeltalietus
- zelta lietus tauriņziežu dzimtas krūms ar dzelteniem ziedu ķekariem; zeltalietus, zeltlija
- zeltzieži Tauriņziežu ģints, krūmi ar dzelteniem ziediem un spilvotām, trijstarainām lapām, dažas sugas audzē kā krāšņumkrūmus
- adži tauta Beninas dienvidos un Togo, radniecīga foniem, valoda pieder pie kva valodām
- ge tauta Beninas dienvidos un Togo, radniecīga foniem, valoda pieder pie kva valodām
- mahi tauta Beninas dienvidos un Togo, radniecīga foniem, valoda pieder pie kva valodām
- gallasi tauta Etiopijā, Kenijā, Sudānā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - kristieši, musulmaņi
- hareri tauta Etiopijā, pakāpeniski saplūst ar amhariem veidojot etiopiešu nāciju
- argobi tauta Etiopijā, pakāpeniski saplūst ar amhariem, veidojot etiopiešu nāciju
- gurmi tauta Ganas ziemeļaustrumos, Togo ziemeļos un Kotdivuāras austrumos, arī kaimiņrajonos Nigērā un Beninā, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi (sunnīti)
- aini tauta Hokaido salā Japānā; Japānas seniedzīvotāju pēcteči, asimilējas ar japāņiem
- tuli tauta Indijā, dzīvo gk. Karnatakas štata dienvidrietumos, Rietumgatu apvidū, valoda pieder pie dravīdu saimes valodām (tuvu radniecīga kannaru valodai), stipras matriarhāta paliekas, ticīgie - hinduisti, saglabājušies senie ticējumi (dēmonu pielūgšana, senču kults)
- niasi tauta Indonēzijā, dzīvo Niasā u. c. nelielās salās Sumatras rietumu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, stipras ģints iekārtas paliekas, seni animistiskie ticējumi un kulti
- džoluo tauta Kenijā, dzīvo Viktorijas ezera ziemeļaustrumu krastā (gk. Kenijā, arī Tanzānijā), valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām; saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi
- luhji tauta Kenijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu valodām, ticīgie - kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus; baluhji
- kikuji tauta Kenijā, valoda pieder pie bantu valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus; daļa - kristieši
- jorubi tauta Nigērijā, Beninā, Ganā, Togo, Kamerūnā, valoda pieder pie mandu Gvinejas grupas kva apakšgrupas, ticīgie - kristieši, musulmaņi, daļa saglabājuši tradicionālos ticējumus
- angasi tauta Nigērijas vidienē, kopā ar tuvu radniecīgajiem ankviem un suriem \~400000 cilvēku, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, pakāpeniski asimilējas ar hausiem
- svahili tauta Tanzānijā, Zairā (Kongo DR), Mozambikā, Kenijā; runā svahilu valodā, ticīgie - gk. musulmaņi
- pašaji tauta, dzīvo Afganistānas austrumos, Kabulas labā krasta pieteku ielejās, valoda pieder indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), stipra senindiešu kultūras un budisma, vēlāk tadžiku ietekme
- foni tauta, dzīvo Beninas dienvidos, arī Togo, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kva apakšgrupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa musulmaņi vai kristieši
- evi tauta, dzīvo Beninas līča piekrastē Ganas dienvidaustrumos, Togo dienvidos, arī Nigērijas dienvidrietumos, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kva apakšgrupas, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
- barbi tauta, dzīvo Beninas ziemeļos un Nigērijas rietumu malā, valoda pieder pie guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
- sombi tauta, dzīvo Beninas ziemeļrietumos un Togo ziemeļu daļā, Pendžari un Vemes augšteces apvidū, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, ģints iekārtas tradicionālie kulti
- nogaji tauta, dzīvo gk. Nogaju stepē Krievijā, Ziemeļkaukāzā (Stavropoles novadā un Dagestānas Republikā, arī Čečenijas Republikā un Karačajas-Čerkesijas Republikā), valoda pieder pie tjurku grupas, rakstība izveidota 1928. g. latīņu alfabētā, no 1938. g. - uz krievu alfabēta pamata, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- hariji tauta, dzīvo Indijā, Bihāras un Madhja Pradēšas štatu robežrajonā, valoda pieder pie mundu (Indijas seniedzīvotāju pēcteču) saimes, reliģija - hinduisma un animisma sajaukums
- savari tauta, dzīvo Indijā, Orisas štata dienvidaustrumos, valoda pieder pie mundu saimes, Centrālās Indijas kalnienes seniedzīvotāju pēcteči, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - hinduisms, izplatīta garu pielūgšana
- vaņiki tauta, dzīvo Kenijas dienvidaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, reliģija – islāms (sunnisms), daļa saglabājuši ģints kultus
- kambi tauta, dzīvo Kenijas dienvidos, gk. Galanas baseinā, valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodu saimes, tradicionālie ticējumi, daļa kristieši; akambi
- baluhji tauta, dzīvo Kenijas rietumos un Ungadas dienvidaustrumos, valoda (luhja) pieder pie bantu saimes ziemeļu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliels skaits kristīgo
- turkani tauta, dzīvo Kenijas ziemeļos starp Turkanas ezeru un Ugandas robežu, arī kaimiņrajonos Dienvidsudānā, valoda pieder pie nilotu saimes dienvidaustrumu grupas, tuvu radniecīgi teso, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- palauni tauta, dzīvo Mjanmas ziemeļaustumos valoda pieder pie monu-khmeru saimes, Indoķīnas seniedzīvotāju pēcteči, pieder pie kalnu moniem, reliģija - budisms, stipras animisma paliekas
- dogoni tauta, dzīvo Nigēras upes baseinā Rietumāfrikā, Mali Republikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie guru grupas, reliģija - islams, senie tradicionālie kulti
- songaji tauta, dzīvo Nigēras vidusteces krastos, gk. Nigērā un Mali, arī Burkinafaso ziemeļos, Nigērijas rietumos un Beninā, valoda pieder pie songaju grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- brahuji tauta, dzīvo Pakistānā, Afganistānā, Irānā, nedaudz arī Turkmenistānā, valoda pieder pie dravīdu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- busi tauta, dzīvo Rietumāfrikā, Burkinfaso dienvidaustrumos, arī Nigēras un Beninas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie mandu valodu mandefu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi, neliela daļa - musulmaņi
- vapokomi tauta, dzīvo Tanzānijas un Kenijas austrumu daļā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas
- vateiti tauta, dzīvo Tanzānijas un Kenijas austrumu daļā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas
- temi tauta, dzīvo Togo vidienē, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, senie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
- teso tauta, dzīvo Ugandā, uz ziemeļaustrumiem no Kjogas ezera un Kenijas pierobežā, tuvu radniecīgi karamodži (Ugandā) un turkani (Kenijā), valoda pieder pie nilotu saimes dienvidaustrumu grupas, reliģija - kristiānisms (gk. katolicisms), daļa saglabājuši senču un dabas spēku kultu
- karamodži tauta, dzīvo Ugandas austrumos un Kenijas ziemeļrietumos, valoda pieder pie nilotu saimes austrumu grupas
- moabieši tauta, kas apdzīvoja auglīgo augstieni uz austrumiem no Nāves jūras laikos pirms izraēliešu ienākšanas Palestīnā
- tatogi tauta, pieder pie nandu grupas, dzīvo Kenijas rietumos un Tanzānijā, valoda pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- kamasiji tauta, pieder pie nandu grupas, dzīvo Kenijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- marakveti tauta, pieder pie nandu grupas, dzīvo Kenijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- dorobi tauta, pieder pie nandu grupas, dzīvo Kenijas rietumos, valoda pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- endo tauta, pieder pie nandu grupas, dzīvo Kenijas rietumos, valoda pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- kejo tauta, pieder pie nandu grupas, dzīvo Kenijas rietumos, valoda pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- kipsigisi tauta, pieder pie nandu grupas, dzīvo Kenijas rietumos, valoda pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- suki tauta, pieder pie nandu grupas, dzīvo Kenijas rietumos, valoda pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - kristīgie
- berbi tauta, tuvu radniecīga sombiem, dzīvo Beninas ziemeļrietumos un Togo ziemeļu daļā, Pendžari un Vemes augšteces apvidū, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, ģints iekārtas tradicionālie kulti
- bilapili tauta, tuvu radniecīga sombiem, dzīvo Beninas ziemeļrietumos un Togo ziemeļu daļā, Pendžari un Vemes augšteces apvidū, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, ģints iekārtas tradicionālie kulti
- natembi tauta, tuvu radniecīga sombiem, dzīvo Beninas ziemeļrietumos un Togo ziemeļu daļā, Pendžari un Vemes augšteces apvidū, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, ģints iekārtas tradicionālie kulti
- sorubi tauta, tuvu radniecīga sombiem, dzīvo Beninas ziemeļrietumos un Togo ziemeļu daļā, Pendžari un Vemes augšteces apvidū, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, ģints iekārtas tradicionālie kulti
- kabardieši tauta, vieni no Kabardas-Balkārijas (Krievijā) pamatiedzīvotājiem
- karnevāls tautas svētki zem klajas debess ar gājieniem, maskarādi, rotaļām, dejām (sākotnēji Itālijā; mūsu dienās īpaši populāri Latīņamerikā)
- pašnoteikšanās Tautas, nācijas gribas izpausme jautājumā par savas valsts iekārtu, īstenojot savu nacionālo suverenitāti
- krimčaki tautība, dzīvo galvenokārt Krimas pilsētās (Simferopolē, Sevastopolē, Kerčā u. c.), valoda pieder pie tjurku grupas, ticīgie - jūdaisti, etnoģenēze neskaidra, domājams, ka cēlušies no Krimas seniedzīvotājiem, kam vēlāk piejaukušies ebreji, tjurki, varbūt arī itāļi (dženovieši)
- haņi tautība, dzīvo Ķīnā, Juņnaņas provinces dienvidos, arī kaimiņrajonos Birmā, Taizemē, Vjetnamā, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas (rakstība latīņu alfabētā), iedalās vairākās etniskās grupās (eni, bijuji, haoni, geco, asilumi, doni, emi, lavi, soni, lomeji, aini, aki), izplatīti gk. cilšu kulti, arī daoisms un kristiānisms
- dienvidhalmaheri Tautību un cilšu grupa, dzīvo Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā (mabi, buli, patani, vedi, gani, kajo), Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās (numfori, vandami, varopeni, salavati, mairasi, madiki, kuri, jamuri u. c.), valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), liela daļa saglabājuši tradicionālos ģints ticējumus
- Kordofanas tautas tautību un cilšu grupa, dzīvo Sudānā, Kordofanas plato austrumos un dienvidos, runā t. s. Kordofanas valodās, pēc izcelsmes Sudānas seniedzīvotāju pēcteči, ko XI-XIV gs. arābu ciltis atspiedušas kalnos
- čāraimaki Tautu grupa (džemšidi, firuzkuhi, hazareji, dehizeinati, taimeni, teimuri), dzīvo Afganistānas vidienē un ziemeļrietumos, Irānas ziemeļaustrumos, valodas pieder pie indoeiropiešu saimes irāņu grupas (ar tjurku un mongoļu vārdu piejaukumu), jauktas (mongoļu, tjurku, irāņu, varbūt arī arābu) izcelsmes tautas, kas savstarpēji tuvas pēc kultūras un sadzīves tradīcijām, reliģija - gk. islāms (sunnisms; teimuri - šiīti); aimaki
- indoeiropieši Tautu grupa ar kopīgu pirmvalodu, no kuras izveidojušies vairāki atzari un daudz valodu; par šo tautu sākotnējo dzimteni ir dažādas hipotēzes (Āzija, Dienvideiropa u. c.)
- bili Tautu grupa Radžastānas, Gudžaratas, Madjas, Maharaštras štatā (Indijā), pakāpeniski saplūst ar radžastāņiem, gudžaratiem, marathiem; valoda pieder pie indoāriešu valodām, ticīgie - hinduisti
- nandi Tautu grupa, dzīvo Kenijas rietumos (nandi, kipsigisi, kamasiji, kejo, suki, endo, marakveti, tatogi, dorobi u. c.), Ugandas austrumos (sapini, sabaoti), valodas pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- marionete Teātra lelle, ko darbina ar pavedieniem, auklām, arī atsperēm
- sūkties Tecēt lēni, tievā strūklā vai pa pilieniem (parasti cauri kam)
- metālgriešanas teorija tehniska zinātne, kurā pēta fizikāli mehāniskos procesus – berzes, siltuma, elastīgās un plastiskās deformācijas, skaidas veidošanās u. c. procesus, kas noris, griezējinstrumentam iedarbojoties uz apstrādājamo ķermeni; tās pamatuzdevums ir metālgriešanas režīmu optimizēšana
- kinotehnika Tehniskās ierīces, līdzekļi un paņēmieni, ko izmanto kinofilmu ražošanai un projicēšanai uz ekrāna; tehnikas nozare, kas saistīta ar kinofilmu ražošanu un projicēšanu uz ekrāna
- bioloģiskā aizsardzība tehnisku iekārtu komplekss, kura uzdevums ir samazināt radioaktīvā starojuma intensitāti līdz bioloģiski pieļaujamam līmenim
- atūdeņošana Tehnoloģiska operācija ūdens aizvākšanai no gāzēm, šķidrumiem un cietiem ķermeņiem, tos apstrādājot termiski vai ar vielām, kas spēj saistīt ūdeni
- virskārtas nostiprināšana tehnoloģiski paņēmieni (virskārtas plastiskā deformācija, virskārtas rūdīšana), ar kuriem palielina virskārtas cietību, stiprību, nodilumizturību, saglabājot detaļas serdes daļā lielu stiprību, pretošanās spēju triecieniem
- ūdens attīrīšana tehnoloģisko procesu komplekss dabā esošā ūdens sastāva mainīšanai atbilstoši ūdens lietotāju prasībām; virszemes saldūdeņus parasti dzidrina un, gatavojot dzeramo ūdeni, arī dezinficē; sīkdispersās, koloidālās un lielmolekulārās daļiņas ar koagulāciju apvieno rupjdispersās daļiņās (pievienojot ūdenim alumīnija vai dzelzs sāļu šķīdumus); rupjdispersos piemaisījumus atdala nogulsnētājos, dzidrinātājos un ūdens attīrīšanas filtros; baktēriju daudzumu samazina, ūdeni dezinficējot ar hloru, ozonu, kālija permanganātu, ultravioleto starojumu; smakas un piegaršas samazina, ievadot oksidētājus un ūdeni filtrējot caur sorbenta (aktīvās ogles) slāni
- grifs Teiksmains dzīvnieks ar lauvas ķermeni, ērgļa galvu un ērgļa spārniem
- bazilisks Teiksmains nezvērs ar gaiļa galvu, krupja ķermeni un čūskas asti; tas spēj nonāvēt ar skatienu un elpu
- teikuma locekļa grupa teikuma loceklis kopā ar tam tieši vai pakāpeniski pakārtotām vārdformām, tātad teikuma locekļa veidotā vārdkopa
- slīkonīši Tējas paciņas (apliešanai ar karstu ūdeni)
- tejienietis Tejienes iedzīvotājs; šejienietis
- jumta tekne tekne, kas savāc nokrišņu ūdeni no jumta un novada tālāk uz notekcaurulēm; izgatavo no skārda vai plastmasas
- mazgāšana Tekstilizstrādājumu apstrāde ar ūdeni vai organiskajiem šķīdinātājiem netīrumu un nefiksēto apdares preparātu atdalīšanai; vajadzīgo efektu pastiprina ziepju un virsmaktīvo vielu piedevas
- platēšana Tekstilrūpniecībā - mazākvērtīgas šķiedras (kokvilnas) pavedienu apvērpšana ar labāku šķiedru (zīdu), vai arī aušanas paņēmiens, kur 2 dažāda labuma šķiedras pavedieni tiek ieausti kopā; arī lentu cauraušana ar stieplītēm, papīru, īpašiem pavedieniem u. tml.
- Lejaskalifornijas ieleja tektoniska ieliece Koldiljeros, pie Kalifornijas līča, ASV un Meksikā, augstums — no 81 m zjl. (Soltonsī ezera līmenis) līdz 200 m vjl.
- Turgajas garenieplaka tektoniska ieliece Turgajas plato vidienē, Kazahstānā, savieno Rietumsibīrijas līdzenumu ar Turānas zemieni, garums — 800 km, platums — 20-75 km, stepe, pustuksnesis
- Longitudinālā ieleja tektoniska ieplaka Andos, starp Krasta un Galveno Kordiljeru, Čīlē, virsa pazeminās no 1200 m ziemeļos līdz okeāna līmenim dienvidos (Ankudas līcis)
- smalkā kārpsēne teleforu dzimtas kārpsēņu ģints sēņu suga ("Telephora penicillata")
- meniska teleskops teleskops ar ieliektu sfērisku galveno spoguli un vienu vai vairākiem meniskiem
- ultravioletais teleskops teleskops kosmisko objektu ultravioletā starojuma uztveršanai un reģistrēšanai; konstruktīvi līdzinās optiskajam teleskopam, arī tā izšķirtspēja ir aptuveni tāda pati, tikai par starojuma uztvērēju tajā izmanto speciālu fotoplati vai fotoelektronu daudzkāršotāju
- izteiksmes līdzekļi tēlošanas stilistiskie paņēmieni
- grafika Tēlotājas mākslas veids, kurš ietver zīmējumu, estampu fotomehānisko izpildījumu (parasti uz papīra) un kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir līnija, gaismēna un melnbalto laukumu attiecības
- popārts Tēlotajas mākslas virziens (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgi veidojumi no reāliem priekšmetiem, apkārtējās vides fragmentiem u. tml.
- gaiss telpa ap zemeslodi, izplatījums, kas aptver zemeslodi (pretstatā zemei, ūdenim)
- augļu glabātava telpa ar aukstuma iekārtu augļu ilgstošai uzglabāšanai; vēlamais glabāšanas režīms ir no -2 līdz +3 °C temperatūra un 80-95% relatīvais gaisa mitrums (gaisu mitrina, sīki izsmidzinot ūdeni)
- apkures krāsns telpā iebūvēts sildķermenis, kurā telpu sildīšanai var lietot dažādu kurināmo
- genica telpa sinagogā, kur tiek uzglabāti sabojāti rokraksti un kulta priekšmeti; genisa
- pagrīde telpa starp grīdu un zemes līmeni (celtnēm, zem kurām nav pagraba)
- acābola priekšējā kamera telpa starp radzeni, varavīksnenes priekšējo virsmu un lēcas priekšējo daļu
- aizputne telpa starp skursteni, kura paplašinātā apakšējā daļa veido virtuves telpu, un mājas ārsienu; pieliekamais blakus virtuvei
- treniņtelpa telpa treniņa nodarbībām
- anatomikums telpa vai ēka (arī iestāde vai tās nodaļa), kur pētī cilvēka ķermeni, anatomējot līķus
- šautuve Telpa, celtne, vieta, kas ir iekārtota šaušanas apmācībām, treniņiem, sacensībām
- dūmistaba Telpa, no kuras krāsns dūmus izlaiž nevis pa dūmeni, bet pa durvīm, logiem vai īpašu lūku
- tilpumlādiņš Telpas lādiņš - elektriskais lādiņš, ko uzskata par sadalītu tilpumā; veidojas elektrodu tuvumā, ja ja strāva plūst caur elektrolītu, uz dažādas vadītspējas pusvadītāju robežas, elektriskajā gāzizlādē elektrodu sieniņu tuvumā
- kupols Telpisks ēkas vai inženierbūves pārsegums, kura ārējā forma parasti ir izliekta rotācijas virsma
- berzes konuss telpisks konuss, kura veidule ir pilnā reakcija (normālās reakcijas un berzes spēka summa), ja ķermeni cenšas pārvietot pieskarplaknē visos iespējamos virzienos
- skīnija Teltī ierīkots pārvietojams dievnams, kurā senie ebreji piekopa reliģiskās ceremonijas, pirms Jeruzalemē tika uzcelts templis
- likteņtēma Tēma par (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi, likteni (2)
- efektīvā temperatūra temperatūra, kāda būtu zvaigznes virsmai (fotosfērai), ja tā starotu kā absolūti melns ķermenis ar zvaigznes starjaudu; zvaigznes virsmas temperatūra
- mīksttapšanas intervāls temperatūras intervāls, kura materiāls pakāpeniski pāriet no cieta stāvokļa šķidrā
- lateropulsija Tendence virzīties vai gāzties uz vieniem sāniem, ejot uz priekšu
- taenia Tenija
- Tenīss Tenis - vīrieša vārda variācija
- ace tenisā - serve, kuru pretinieks nespēj uzņemt
- reverss Tenisā - sitiens virs galvas no kreisās puses
- kross Tenisā - slīps sitiens pie tīkla
- deuce tenisā - vienādi (40:40)
- tenisenes Tenisa bumbiņas
- tenisa čības tenisa kurpes
- tenisčības Tenisa kurpes
- tenisenes Tenisa kurpes
- en-tout-cas Tenisa laukuma segums: grants ar dedzinātu un sasmalcinātu sarkano mālu virskārtu, kas laiž cauri ūdeni
- backhand Tenisā sitiens "ar delnas virspusi"
- tenisa kurpes tenisa spēlēšanai paredzēti sporta apavi
- teniskurpes tenisa spēlēšanai paredzēti sporta apavi
- tenisa krekls tenisa spēlēšanai paredzēts virskrekls
- tennis Teniss
Citās vārdnīcās nav šķirkļa eni.