Paplašinātā meklēšana
Meklējam dzen.
Atrasts vārdos (441):
- dzen:1
- dzena:1
- dzeni:1
- dzens:1
- ādzens:1
- bēdzen:1
- dzenāt:1
- dzenēt:1
- dzenis:2
- dzenis:3
- dzenis:4
- dzenis:5
- dzenis:6
- dzenis:1
- dzenīt:1
- jūdzen:1
- līdzen:1
- odzene:1
- Odzene:1
- Ūdzene:1
- audzene:1
- Bidzena:1
- dzenēns:1
- dzenoga:1
- dzenola:1
- dzenols:1
- dzenošs:1
- dzenūga:1
- dzenūgs:1
- dzenuls:1
- dzenūls:1
- īdzenis:1
- ladzens:1
- līdzens:1
- midzene:1
- mudzens:1
- nadzene:1
- podzene:1
- radzene:2
- radzene:1
- Rīdzene:1
- rodzene:1
- sedzene:1
- Zādzene:1
- žodzene:1
- žodzene:2
- Alodzene:1
- apdzenāt:1
- apdzenāt:2
- apdzenēt:1
- atdzenāt:1
- atdzenēt:1
- Bundzene:1
- Daudzene:1
- dedzenis:1
- diedzene:1
- drudzene:1
- dzadzens:1
- dzenakls:1
- dzenekls:1
- dzenieši:1
- dzenītis:1
- dzenītis:2
- dzenogla:1
- dzenolis:1
- dzenoška:1
- dzenrats:1
- dzentele:1
- dzenūgla:1
- dzenūgls:1
- dzenulis:1
- dzenūška:1
- gradzens:1
- gredzens:1
- iedzenāt:1
- iedzenīt:1
- izdzenāt:2
- izdzenāt:1
- izdzenēt:1
- izdzenīt:1
- kaldzene:1
- kladzene:1
- klidzens:1
- kliedzen:1
- klodzens:1
- kludzens:1
- kundzene:1
- Kundzene:1
- mandzene:1
- Mērdzene:1
- midzenis:1
- miedzene:1
- nodzenāt:1
- nodzenēt:1
- nodzenīt:1
- odzenājs:1
- Olūdzene:1
- padzenāt:1
- padzenēt:1
- rūdzenis:1
- sadzenāt:1
- sadzenēt:1
- sardzene:1
- saudzene:1
- slēdzene:1
- smadzeni:1
- smadzens:1
- spidzene:2
- spidzene:1
- spīdzene:1
- spīdzens:1
- stidzene:1
- stīdzene:1
- stodzene:1
- studzene:1
- študzene:1
- uzdzenāt:1
- valdzene:1
- valdzens:1
- Vandzene:1
- verdzene:2
- verdzene:1
- zirdzene:1
- zirdzene:2
- zvadzene:1
- žadzenēt:1
- žļudzens:1
- žvidzene:1
- adzenieki:1
- aizdzenāt:1
- apodzenis:1
- audzenīca:1
- bundzenes:1
- draudzene:1
- dridzenes:1
- dzenāklis:1
- dzenamais:1
- dzenāties:1
- dzenaukla:1
- dzenaukša:1
- dzendzele:1
- dzenūkšas:1
- dzenūškas:1
- dzindzene:1
- gārdzenēt:1
- gredzenis:1
- gredzenot:1
- grudzenēt:1
- guldzenēt:1
- kardzenes:1
- kledzenēt:1
- klidzenes:1
- klidzenis:1
- klūdzenis:1
- kļudzenis:1
- līdzenīca:1
- līdzenums:1
- nelīdzens:1
- neredzene:1
- odzenieks:1
- palīdzene:1
- palīdzens:1
- pārdzenāt:1
- pasedzene:1
- piedzenāt:1
- pīlādzene:1
- raudzenis:1
- rodzenice:1
- rudzenīca:1
- sandzenes:1
- sedzenīte:1
- slandzene:1
- slēdzenis:1
- smadzenes:1
- smedzenis:1
- smidzenis:1
- smidzenis:2
- smildzene:1
- sniedzene:1
- spīdzenes:1
- spīdzenis:1
- spindzene:1
- spradzene:1
- spradzene:2
- sprādzene:1
- sprādzene:2
- sprādzens:1
- spridzene:1
- Spuļdzeni:1
- Staldzene:1
- strudzene:1
- studzenis:1
- sudzenīca:1
- udzenieki:1
- uzsedzene:1
- valdzenis:2
- valdzenis:1
- vālodzene:1
- vanadzene:1
- vanadzene:2
- virdzenēt:1
- zvaidzene:1
- zvidzenes:1
- žvadzenēt:1
- žvadzenis:1
- apuodzenis:1
- audzenieki:1
- badzenieks:1
- beidzenīte:1
- bišudzenis:1
- Bodzentina:1
- daldzenīca:1
- drudzenīte:1
- dzendzelēt:1
- dzenēnieši:1
- dzenolains:1
- dzensiksna:1
- dzenskrūve:1
- dzenspārni:1
- dzenukšiņa:1
- gredzenīte:1
- gredzenīts:1
- gredzenots:1
- Ildzenieki:1
- krodzenica:1
- krodzenīca:1
- krodzenice:1
- kundzenīte:1
- līdzenicas:1
- līdzenieks:1
- līdzeniski:1
- lodzenīcas:1
- medzenieki:1
- melnodzene:1
- miedzenica:1
- miedzenīca:1
- nāburdzene:1
- ordzenieki:1
- pasedzenis:1
- radzenieks:1
- rīdzenieki:1
- rīdzenieks:1
- rīdzenieši:1
- rodzenieki:1
- saaudzenis:1
- smadzenots:1
- smildzenis:1
- sniedzenes:1
- spīdzenāji:1
- spradzenes:1
- sprādzenes:1
- sprādzenis:1
- spraudzene:1
- sprudzenis:1
- sprūdzenis:1
- sprundzene:1
- spurdzenēt:1
- stīdzenājs:1
- stidzenīte:1
- stindzenis:1
- sudzenieks:1
- sūdzenieks:1
- urdzenieki:1
- uzraudzene:1
- vādzenieki:1
- vairodzene:1
- vēdzenieki:1
- verdzenājs:1
- vienlīdzen:1
- virtedzene:1
- zādzenieši:1
- zilpodzene:1
- zirdzenaji:1
- zirdzenājs:1
- zmaudzenis:1
- zviedzenis:1
- žņaudzenes:1
- alodzenieši:1
- apdzenāties:1
- apgredzenot:1
- atspuldzene:1
- bundzenieki:1
- bundzenieks:1
- cūkdzenītis:1
- daidzenieki:1
- dandzenieki:1
- daudzenieši:1
- diedzenieki:1
- dižsardzene:1
- dižzirdzene:1
- draudzenīša:1
- dzenamspēks:1
- dzenaukstis:1
- dzenbudisms:1
- dzenīšnieki:1
- dzenvārpsta:1
- dzirdzenāji:1
- gradzentiņš:1
- gredzenains:1
- gredzenītis:1
- gredzenteņš:1
- gredzentiņš:1
- gundedzenes:1
- izdzenāties:1
- jāņodzenājs:1
- kaidzenieki:1
- krodzenieks:1
- krodzeniete:1
- kundzenisks:1
- laidzenieki:1
- landzenieki:1
- līdzenzaris:1
- Medzenskaja:1
- mērdzenieši:1
- mežsardzene:1
- midzenēties:1
- miedzenītes:1
- nelīdzenums:1
- nodzenāties:1
- Ogrodzeneca:1
- padraudzene:1
- paldzenieki:1
- pusgredzens:1
- raudzenieks:1
- rēvgradzens:1
- seldzenieki:1
- smadzenītes:1
- Spīdzenieki:1
- spirdzenīgs:1
- spradzenāji:1
- spradzenājs:1
- sprādzenīte:1
- spraudzenis:1
- sprundzenis:1
- stēdzenieks:1
- stidzenieks:1
- stīdzenieks:1
- strindzenes:1
- tirdzenieks:1
- urīndzenošs:1
- vadgredzens:1
- valdzenieks:1
- vandzenieks:1
- veldzenieki:1
- verdzenieks:1
- vienlīdzens:1
- virdzenieki:1
- virtedzenis:1
- zilpodzenes:1
- zirdzenieks:1
- zirgudzenis:1
- ārrīdzenieks:1
- blīvgredzens:1
- brūnsardzene:1
- draudzenieks:1
- dzenamsiksna:1
- dzenauksniņa:1
- dzenaukstiņa:1
- dzendzeļains:1
- gredzenošana:1
- gredzentīkls:1
- gredzenūbele:1
- gredzenveida:1
- kāpsmildzene:1
- kroksardzene:1
- kukaiņdzenis:1
- ķemmgredzens:1
- lauksardzene:1
- lielkundzene:1
- lindzeniskis:1
- platgredzene:1
- pusdraudzene:1
- sadzendzelēt:1
- saulsardzene:1
- smalkžodzene:1
- smildzenieki:1
- spirdzenieki:1
- spradzenītes:1
- Sprodzenieki:1
- sprūdzenītis:1
- staldzenieki:1
- strūdzenieks:1
- Vandzenskaja:1
- zivjdzenītis:1
- zobsmadzenes:1
- galasmadzenes:1
- graudsardzene:1
- gredzenlīnija:1
- gredzenplaisa:1
- gredzentinējs:1
- kaklagredzens:1
- naktssardzene:1
- purpurradzene:1
- rudzenišķieši:1
- slāņlīdzenums:1
- spraudzenieki:1
- starpgredzens:1
- vecrīdzenieki:1
- zagraždzenija:1
- zīmoggredzens:1
- apzvērdzeniski:1
- ārādzenamlaiks:1
- diždrodzenieki:1
- dzenbudistisks:1
- dzenksterēties:1
- dzenskriemelis:1
- gredzenpirksts:1
- gredzenveidīgs:1
- iekšrīdzenieki:1
- kastīšslēdzene:1
- klucīšslēdzene:1
- lielkundzenīte:1
- mazdrodzenieki:1
- pakliedzeniski:1
- papidsmadzenes:1
- patentslēdzene:1
- sirdsdraudzene:1
- spirālgredzens:1
- starpsmadzenes:1
- vairoggredzens:1
- vecdrodzenieki:1
- vidussmadzenes:1
- aizguldzenēties:1
- aizsarggredzens:1
- apšukrodzenieki:1
- baltmugurdzenis:1
- gredzenapkalums:1
- gredzenbarošana:1
- gredzenmuskulis:1
- gredzenvācelīte:1
- jaunkaidzenieki:1
- kontaktgredzens:1
- saspurdzenēties:1
- stubkrodzenieki:1
- zivjdzenīšputni:1
- draugidraudzenes:1
- gredzenhromosoma:1
- sadzenksterēties:1
- gredzentopoloģija:1
- Ļaudon-Odzenskaja:1
- Saņdzjana līdzenums:1
Atrasts etimoloģijās (1):
Atrasts vārdu savienojumos (276):
- abisālais līdzenums
- abisālie līdzenumi
- abrāzijas-akumulācijas līdzenums
- Aladina gredzens
- Alazani-Agričajas līdzenums
- Alazani-Avtoranas līdzenums
- Alpu vairodzene
- Amazones līdzenums
- apgrozīt smadzenēs
- Apriķu līdzenums
- Ararata līdzenums
- Aronas paugurlīdzenums
- ārstniecības žodzene
- attēla līdzenums
- atvašu vairodzene
- augstā žodzene
- Augstie līdzenumi
- Augšzejas līdzenums
- Austrumeiropas līdzenums
- Austrummongolijas līdzenums
- austrumu žodzene
- Baktrijas līdzenums
- Balbiāni gredzeni
- Baldones–Vecumnieku paugurlīdzenums
- baltā saulsardzene
- baltmuguras dzenis
- Bārtavas līdzenums
- Belmonte Modzenjo
- bezgredzena sirpjlape
- Bīberšteina radzene
- bilaterāls spraudzenis
- briljanta (arī dzintara, rubīna u. tml.) gredzens
- brūnvidus kroksardzene
- bugšprita kustīgais gredzens
- bugšprita noka gredzens
- bugšprita priekšvadņa gredzens
- buras gredzens
- buras piestiprināšanas gredzens
- Burtnieka līdzenums
- čakarēt (kompostrēt, pūderēt, safārēt) smadzenes
- čakarēt smadzenes
- cāļa smadzenes
- Centrālais Berezinas līdzenums
- Centrālie līdzenumi
- ceriņkrāsas kroksardzene
- čūsku midzenis
- dārza dižsardzene
- Daudzenes kalns
- daudzveidīgā žodzene
- Dienvidmoldāvijas līdzenums
- dižraibais dzenis
- dūkstu drudzenīte
- dzeltenā drudzene
- dzeltenā kroksardzene
- dzeltenkāta saulsardzene
- dzenamais disks
- dzenamais ritenis
- dzenošais disks
- dzenošais lādiņš
- dzenošais ritenis
- dzenošais tilts
- dzenošo riteņu slogotājs
- dzenrata tvaikonis
- dzenskrūves vārpsta
- dzintara gredzens
- dzīves draudzene
- Dzjanhaņas līdzenums
- Džungārijas līdzenums
- eksplozīvs slēdzenis
- eļļas gredzens
- Engures līdzenums
- fiziskā slēdzene
- Frīza saulsardzene
- gadu gredzeni
- galvas smadzenes
- Gorgānas līdzenums
- Granges saulsardzene
- gredzena atskaņas
- gredzena krāšņžubīte
- gredzena latentums
- gredzenotā pūkaine
- gredzenotā turzene
- gredzenporu sfagns
- gredzens nenokritīs
- gredzenveida retinopātija
- gredzenveida Saules aptumsums
- griezt gredzenā
- griezties gredzenā
- Hetao līdzenums
- iegarenās smadzenes
- iekalts gredzens
- ielikt sprūdzeni astē
- iesēsties smadzenēs
- iesirmā kāpsmildzene
- iespraust gredzenu pirkstā
- Ildzenes ezers
- Indas-Gangas līdzenums
- Iravadi līdzenums
- Irves līdzenums
- Išimas līdzenums
- izjoņot caur smadzenēm
- izkustināt smadzenes
- Jersikas līdzenums
- kā dzen, tā iet
- kā dzenams
- kā sprādzenis
- kā sprūdzenis
- Kahetijas līdzenums
- kaktu krodzenieks
- kaķu saulsardzene
- kaļ kā dzenis
- Kambodžas līdzenums
- kamolainā radzene
- Kanto līdzenums
- Kašgārijas līdzenums
- kastaņu saulsardzene
- kaula smadzenes
- Kembridžas gredzens
- Ķīnas zirdzene
- kompostrēt smadzenes
- kompresijas gredzens
- krokgredzena virpainīte
- krustlapu drudzene
- Kulundas līdzenums
- kustināt smadzenes
- laikspraugas gredzentīkls
- Laplatas līdzenums
- laterāls spraudzenis
- laulājamais gredzens
- laulātā draudzene
- laulību gredzens
- Lejasdonavas līdzenums
- Lēzela žodzene
- līdz kaula smadzenēm
- lielā dižsardzene
- Lielais Ķīnas līdzenums
- lielais raibais dzenis
- lielaugļu radzene
- Lielie līdzenumi
- Limbažu viļņotais līdzenums
- loģiskā slēdzene
- loģiskais gredzens
- ložņu platgredzene
- Lubāna līdzenuma arheoloģiskie pieminekļi
- Lubāna līdzenums
- Lubānas līdzenums
- Ludzenkas ezers
- mainīt gredzenus
- Mandžūrijas līdzenums
- marķiergredzena tīkls
- mazais dzenis
- mediāls spraudzenis
- meiteņu dižsardzene
- Mērdzenes pagasta teritorija
- Mērdzenes pagasts
- Metsepoles līdzenums
- meža zirdzene
- Milas līdzenums
- mīt gredzenus
- Mugānas līdzenums
- muguras smadzenes
- mugurējās smadzenes
- Nalārboras līdzenums
- Nameja gredzens
- nelīdzenā īsvācelīte
- nepārtraukts slēdzenis
- Ņūtona gredzeni
- Okas–Donas līdzenums
- Padānas līdzenums
- pakustināt smadzenes
- pārmīt gredzenus
- paugurainā dižsardzene
- pavedienu vairodzene
- piecnieku radzene
- piecputekšņlapu radzene
- Pieirtišas līdzenums
- piekaramā slēdzene
- piekarināmā slēdzene
- Piemares līdzenums
- piesienamais gredzens
- Pieventas līdzenums
- planētu gredzeni
- pļavas saulsardzene
- priekškaramā slēdzene
- prīmulveida vairodzene
- privātuma slēdzene
- pūderēt smadzenes
- purva diedzene
- purva zirdzene
- puskailā graudsardzene
- pusoliņas gredzenīte
- putraims putraimu dzenā
- radzenes erozija
- radzenes līdējčūla
- radzenes mikroskops
- raibs kā dzenis
- Rietumsibīrijas līdzenums
- Rīgas smiltāju līdzenums
- Rīgavas līdzenums
- Ropažu līdzenums
- rubīna gredzens
- rūgtā drudzenīte
- saimnieks savu suni tādā laikā nedzen ārā
- saliekt gredzenā
- salokāmā dzenskrūve
- Sandzjana līdzenums
- sarkstošā dižsardzene
- sārtā saulsardzene
- šaubīgā radzene
- saulrieteņu vairodzene
- Sedas līdzenums
- segslāņu līdzenums
- sekstainā saulsardzene
- sēnalainā dižsardzene
- sermuļu saulsardzene
- sinhronā optiskā tīkla gredzens
- sīpolkāta kroksardzene
- Širvanas līdzenums
- skalot smadzenes
- smadzenes ar kājām
- smailzvīņu saulsardzene
- smirdošā saulsardzene
- Sofijas smalkžodzene
- Soto dzenbudisms
- Spārnenes viļņotais līdzenums
- Spīdzenieku pilskalns
- Spridzenu ezers
- Spuldzenieku purvs
- Staldzenes depozīts
- Sunļao līdzenums
- Tarimas līdzenums
- Taurkalnes līdzenums
- tievā gredzenvācelīte
- tīkla SONET gredzens
- Tīreļu līdzenums
- tīruma radzene
- Tokijas līdzenums
- Trapenes līdzenums
- trīspirkstainais dzenis
- trīspirkstu dzenis
- tūbainā radzene
- tumšzilā drudzene
- Ugāles līdzenums
- unilaterāls spraudzenis
- Upmales paugurlīdzenums
- uz līdzenas vietas
- Vadakstes līdzenums
- vairoga saulsardzene
- Vandzenes dižakmens
- Vandzenes muiža
- Vandzenes pagasta teritorija
- Vandzenes pagasts
- Vandzenes parka dīķis
- Vandzenes skola
- Vandzenes upe
- Vandzenes vidusskola
- Vārtājas viļņotais līdzenums
- Vasjuganas līdzenums
- velēnu radzene
- Venēcijas-Padānas līdzenums
- Ventavas līdzenums
- vidējais dzenis
- Viduseiropas līdzenums
- virzuļa gredzens
- Volgas žodzene
- Zejas–Burejas līdzenums
- zelta brūnsardzene
- zeltainā brūnsardzene
- zemā žodzene
- Zemgales līdzenums
- Ziemeļķīnas līdzenums
- Ziemeļsahalīnas līdzenums
- ziemeļu vairodzene
- Zilupes līdzenums
- zivju dzenītis
- zvaigžņu gredzentīkls
Atrasts skaidrojumos (399):
- standarts MPOA _ATM_ foruma izstrādāts standarts, lai integrētu asinhronās pārsūtīšanas režīmu (_ATM_) eksistējošos tīklos _Ethernet_, marķiergredzena tīklos un protokolu _TCP/IP_ vadītajos tīklos.
- caurspīdīgā avotmaršrutēšana _IEEE_ standarts, kas nodrošina tīkla _Ethernet_ un marķiergredzena tīkla mijiedarbību. Tīkls _Ethernet_ izmanto caurspīdīgās tiltošanas protokolus, bet marķiergredzena tīkls - avota tiltmaršrutēšanas protokolus. Caurspīdīgā avotmaršrutēšana jeb protokols _SRT_ nodrošina, ka abiem tīkla veidiem paketes tiek nosūtītas tiem vajadzīgajā formātā.
- laulību gredzens [gredzens]{s:2124}, ko valkā pirkstā par [laulības]{s:2125} simbolu
- Kalnazveņģu depozīts 15. gs. 2. ceturkšņa depozīts, atrasts 1964. g. tagadējā Aizkraukles novadā pie Kalnazveņģu mājām, tas bija māla pods ar 5396 sudraba monētām (13.-15. gs.) un gredzeni; lielākais monētu Depozīts Latvijā
- Ķempju depozīts 17. gs. depozīts, atrasts 1897.g. Līgatnes pagasta "Ķempjos", tagadējā Cēsu novadā, tajā bija sudraba saktas, piekariņi, gredzeni, dažādas krelles
- Jumpravmuižas depozīts 1858. g. atrasts depozīts (17. gs. 2. puse) Katlakalna pagastā (tagadējā Ķekavas pagastā); depozītā bija sudraba saktas, gredzeni, piekariņš, josta; domājams, ka rotas darinājuši latviešu rotkaļi
- Nameja gredzens 20. gs. 30. gados radies apzīmējums noteiktas formas sudraba gredzenam, kura pirmtēls rodams Daugavas krastos veikto arheoloģisko izrakumu materiālos, kas attiecas uz 12. gs. un 13. gs. sākumu.
- fundālā mikroskopija acs dibena apskate ar instrumentu, kurā apvienots radzenes mikroskops un oftalmoskops
- blefaroklonuss Acs gredzenmuskuļa kloniski krampji, acs krampjaina mirkšķināšana
- blefarospazma Acs gredzenmuskuļa toniski krampji
- kseroftalmija Acs konjunktīvas un radzenes epitēlija sausums A vitamīna trūkuma dēļ; var kļūt par akluma cēloni
- ārējā oftalmopātija acs konjunktīvas, radzenes vai palīgorgānu slimība
- keratīts Acs radzenes iekaisums
- krikoderma Ādas slimība, ko raksturo gredzenveida infiltrāti ap centrālu sacietējumu
- dermatooftalmīts Ādas un acs iekaisums, kas skar konjunktīvu un radzeni
- nobrāzums Ādas virskārtas brūce, kas radusies, ķermeņa daļai skarot ko nelīdzenu, asu, cietu
- keratonikse Adatas ievadīšana caur radzeni, sevišķi, operējot kataraktu
- Mari vilajets administratīvi teritoriāla vienība Turkmenistānas dienvidaustrumos, robežojas ar Ahala un Lebapa vilajetu, kā arī ar Afganistānu un Irānu, pārsvarā viļņots līdzenums (Turānas zemiene)
- Laucienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Laucienes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema un Balgales pagastā, savukārt tagadējā Laucienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Vandzenes (Garlenes un Oktes apkaime) un Strazdes pagasta teritorijas, robežas mainītas arī ar Lībagu pagastu
- Laidzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Ārlavas pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Laidzes pagasta rietumu daļa pievienota tagadējam Valdgales pagastam, bet austrumu gals - Vandzenes pagastam
- Mērdzenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Mērdzenes pagasta teritorijā izveidojās un 1990. g. nodibināti četri pagasti - Mērdzenes, Goliševas, Blontu un Pušmucovas, tagadējais Mērdzenes pagasts aizņem savas pirmskara teritorijas ziemeļrietumu daļu
- afrikatīvs Afrikatīvs slēdzenis - afrikāta
- Pomožes kultūra agrā dzelzs laikmeta kultūra (6.–2. gs. p. m. ē.) Polijas, Ukrainas un Baltkrievijas pierobežas rajonos; nenocietinātas apmetnes ar virszemes celtnēm un puszemnīcām, līdzenie kapulauki ar ugunskapiem (pīšļi ielikti māla urnās)
- paralēlasu agregāts agregāts, kas sastāv no vairākcilindru tvaika turbīnas ar atsevišķām asīm, no kurām katra piedzen savu ģeneratoru
- Mazupīte Aģes labā pieteka Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Skultes un Liepupes pagastā, garums - 15 km, kritums - 21 m, sākas Metsepoles līdzenumā pie Stienes; Aģes strauts
- nolaida Ainavisko vienību tips, raksturīgs lēzeni slīpam zemes virsas apvidum, kas pazeminās vienā virzienā; reljefs parasti ir līdzens vai lēzeni un vidēji viļņots
- šleperatslēga Aizkritņa slēdzene
- šneperatslēga Aizkritņa slēdzene
- šleperatslēga Aizkritņa slēdzenes atslēga
- šneperatslēga Aizkritņa slēdzenes atslēga
- datnes aizsardzība aizsardzība pret datu nejaušu dzēšanu, ko var nodrošināt fiziski (noņemot magnētiskajai lentei plastisko gredzenu vai disketes stūrī atverot taisnstūrveida caurumu) vai loģiski (operētājsistēma nosaka, ka konkrēta datne ir tikai lasāmdatne vai pat apslēptā datne, kas vairumam programmu nav pieejama)
- Slīteres Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienes Irves līdzenumā un Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas novadā, platība - 26490 ha (t. sk. 10130 ha jūras akvatorijas), valsts aizsardzībā kopš 1921. g. (sākotnēji 1100 ha); konstatētas 860 paparžaugu un sēklaugu sugas, 128 sūnu, 195 ķērpju un 733 sēņu sugas
- Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis
- Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns)
- aizsprēgt Aizslēgt ar (nelielu) piekaramo slēdzeni
- Fatjanovas kultūra akmens laikmeta beigu un vara laikmeta kultūra (3. gt. b. - 2. gt. 1. puse p. m. ē.; bija izplatīta gk starp Volgu un Oku; līdzenie kapulauki, mirušie apbedīti saliekti; akmens kaujas cirvji, bultu gali, naži, kaula un vara rotas, bezripas keramika (apaļdibena trauki); viena no auklas keramikas kultūras grupām
- epoksīdi Aktīvas organiskas vielas, kas satur īpašu skābekļa un oglekļa trīslocekļu (epoksīda) gredzenu
- nokardioze Akūta vai hroniska sistēmiska slimība, ko ierosina "Nocardia asteroides"; sākas ar plaušu iekaisumu, bieži rada empiēmu un metastātiskus abscesus smadzenēs un zemādas audos
- hematomielīts Akūts mielīts ar asinsizplūdumu muguras smadzenēs
- mērlīnija Akvatorijas iecirknis, kas aprīkots kuģa ātruma mērīšanai, lagas korekcijai un kuģa dzenskrūves apgriezienu skaita atbilstības noteikšanai attiecīgam ātrumam
- Kahetijas līdzenums Alazani-Avtoranas līdzenums
- Alazani-Agričajas līdzenums Alazani-Avtoranas līdzenums
- lauks algebriska sistēma (gredzens), kurā izpildāmas visas četras aritmētiskās operācijas, izņemot dalīšanu ar 0 (racionālo, reālo, komplekso skaitļu lauki)
- Androsace carnea Alpu vairodzene
- Olūdzene Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Alodzene" bijušais nosaukums
- alodzenieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Alodzene" iedzīvotāji
- Kolhīdas zemiene aluviāls līdzenums Aizkaukāza rietumos, Rioni lejteces baseinā, Melnās jūras piekrastē, Gruzijā, trīsstūrveida, garums rietumu-austrumu virzienā un platums piekrastē \~100 km, augstums - līdz 150 m
- Susujas zemiene aluviāls līdzenums Sahalīnas dienvidos, Krievijas Sahalīnas apgabalā, purvi, pļavas, lapegļu audzes
- Kūras-Araksas zemiene aluviāls līdzenums, Aizkaukāza austrumos, Kūras un Araksas lejteces baseinā, starp Lielo un Mazo Kaukāzu, Azerbaidžānā, garums - 250 km, platums - 150 km, sauss subtropu klimats
- sfignozīns aminoalkohols, kas atrodas smadzenēs
- lāgošanas āmurs āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai, tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; klauģis
- klauģis āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai. tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; lāgošanas āmurs
- Likaona Anatolijas līdzenuma sausākā dienvidu daļa, Turcijā, beznoteces apgabala augstums - 900-1000 m, atsevišķas grēdas - 2000-3000 m, solončaki un sāļezeri, sausās stepe, pustuksnesis
- antinociceptīvs Antinociceptīvā sistēma - nervu šūnas hipotalāmā un vidussmadzenēs, kas kontrolē sāpju intensitāti organismā
- antisimpatotonisks Antisimpatotoniskie līdzekļi - adrenoblokatori, kas ietekmē tikai asinsrites centra alfa adrenoreceptorus smadzenēs
- Alegeinu plato Apalaču plato ziemeļu daļa (uz ziemeļiem no Tagforkas upes) ASV (_Allegheny Plateau_), augstums pieaug no 600 m ziemeļos līdz 1070 m dienvidaustrumos; viļņoti, lēzeni līdzenumi mijas ar atsevišķiem kalnu masīviem, ko saposmo dziļas ielejas
- cilpturis Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas
- kaušs Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas; cilpturis
- kauša Apaļš vai pilienveida dzelzs vai misiņa gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iešpleisē virves cilpās vai iestiprina buru stūros, lai pasargātu audumu un galus no pārberšanās; cilpturis
- keratoiridoskops aparāts radzenes un varavīksnenes apskatei
- odontogrāfs aparāts zoba virsmas nelīdzenuma un emaljas biezuma reģistrēšanai
- apkrapēt Apaugt ar nelīdzenu mizu
- Latvīšu Stiglova apdzīvota vieta (mazciems) Mērdzenes pagastā
- Krīvu Stiglova apdzīvota vieta (mazciems) Mērdzenes pagastā
- Dārte apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
- Iģene apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
- Klāņi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
- Mazsārcene apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
- Valgalciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
- Baranova apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mērdzenes pagastā
- Diervanīši apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mērdzenes pagastā
- Grabežova apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mērdzenes pagastā
- Kitkova apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mērdzenes pagastā
- Rūzori apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mērdzenes pagastā
- Boltāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā
- Dekterova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā
- Kausinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā
- Parsikova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā
- Čieri apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā
- Kozukolni apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā
- Kravcovka apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā
- Lapatnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā
- Malzubri apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā
- Mihalova apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā
- Miški apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā
- Repki apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā
- Šalaji apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā
- Silagaiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā
- Silinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā
- Silkāni apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā
- Škirmanti apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā
- Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā
- Tabulova apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā
- Vecpiragova apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā
- Skreite apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
- Sniķeri apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
- Uguņciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
- Vecumvirsa apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
- Pudinava apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā
- Upesgrīva apdzīvota vieta (vidējciems) Mērsraga un Vandzenes pagastā
- Lādzere apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
- Vandzenes skola apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
- Čindata apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novada rietumu daļā, Čulimas līdzenuma dienvidaustrumos
- Čalbiševa apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, Jeņisejas kreisā krasta līdzenumā, iepretim Angaras ietekai
- Jemtlande apgabals (lēne) Norlandē (_Jaemtland_), robežojas ar Vesterbotenu, Vesternorlandi, Jēvleborjas un Dālarnas lēni, kā arī ar Norvēģiju, platība - 34009 kvadrātkilometri, otrais lielākais Zviedrijā, 119000 iedzīvotāju, teritorijas lielākajā daļā plakankalnes līdzenums, augstākā virsotne - 1766 m vjl., agrāk piederēja Norvēģijai, pievienota Zviedrijai pēc Bremsebrū miera noslēgšanas 1645. g.
- Helsinglande Apgabals Dienvidnorlandē ("Haelsingland"), pie Botenhāveta, Zviedrijā, platība - 14264 kvadrātkilometri, 142400 iedzīvotāju, paugurains meža masīvs ar daudziem ezeriem (lielākais - Dellenšē), piekrastē līdzens, ar retām šērām
- Halande Apgabals Jētalandes dienvidrietumos (Halland), pie Kategata, Zviedrijā, pllatība 4786 kvadrātkilometri, 274400 iedzīvotāju austrumu daļā meži, rietumu piekrastē līdzenums, līdz 1645 piederēja Dānijai, 1658 ieguva Zviedrija (Roskildes miers)
- aprumelēties Aplaistīties ar ūdeni, uzsākot (attiecīgajā gadā) pirmo reizi kādu darbu (parasti dzenot lopus pirmo reizi ganībās)
- mainīt gredzenus apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties
- mīt gredzenus apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties
- pārmīt gredzenus apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties
- nefelopija Apmiglota redze radzenes apduļķojuma dēļ
- pseidoapopleksija Apopleksijas parādības bez asinsizplūduma smadzenēs
- Šilinbogdoula Aprimuša vulkāna konuss Gobi tuksneša Darigangas līdzenumā, augstums - 1778 m vjl.
- gredzenot Apstrādāt (koku), izgriežot apkārt stumbram vai zaram mizas sloksnīti vai uzmaucot stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu koka augšanu; apstrādāt šādā veidā (koka stumbru, zaru)
- jahonts apstrādāts šo akmeņu gabaliņš (piemēram, gredzens ar jahontu)
- smadzeņu apvalki apvalks, kas apņem galvas un muguras smadzenes
- zvērdz- Apzvērdzeniski
- dzenēt ar cirvi nodzenāt kokam zarus
- ar suņa godu ar dusmām, necieņu, tikpat kā padzenot
- atslogotā pusass ar dzenošā riteņa rumbu savienota pusass, kas balstās uz tilta sijas ar diviem gultņiem un nav slogota ar lieces momentu
- trīsceturtdaļatslogotā pusass ar dzenošā riteņa rumbu savienota pusass, kas balstās uz tilta sijas ar vienu gultni un daļēji uzņem lieces momentu
- gredzenains ar gredzeniem apgādāts
- plātim ar līdzeno, plakano pusi, ar virsmu
- pusatslogotā pusass ar lieces momentu slogota pusass, kas balstās tilta sijas gultnī tuvu dzenošajam ritenim
- rēvgradzens ar metāla gredzenu pastiprināts caurums, kas atrodas buras rēvlentes galos pie priekšējās un pakļējās malas
- nožilīt ar neasu nazi nelīdzeni nogriezt
- nožirīt ar neasu nazi nelīdzeni nogriezt
- traicēt ar rīksti dzenāt, trenkāt
- ūdenspārbaudījums ar ugunspārbaudījumu salīdzinājams t. s. Dieva tiesas veids: apsūdzētajam vai nu jābāž roka verdošā ūdenī un jāizņem tur iemestais gredzens, ja roka paliek verdošajā ūdenī vesela, tad apsūdzētais nevainīgs
- norullēt ar veltni padarīt blīvu, līdzenu, gludu
- Beitina arheoloģiskais piemineklis Ķīnā, senpilsētas drupas tagadējā Šindžanas / Sidzjanas Uiguru autonomajā apgabalā, Džungārijas līdzenuma dienvidaustrumos
- Lčašena arheoloģisko pieminekļu komplekss Armēnijā, Sevana ezera krastā (3. gt. p. m. ē. līdz viduslaikiem); ciklopisks cietoksnis, apmetnes, uzkalniņkapi, kromlehi, līdzenie kapi, akmens škirsti; apbedījumos atrasti ieroči, rotas, iedzīves priekšmeti
- Bāļu-Šķērstaiņu apmetne un kapulauks arheoloģisks piemineklis (5. - 11. gs.) 4,5 km no Dobeles, Bērzes kreisajā krastā; atsegti līdzenie zemgaļu skeletkapi, atrastas rotas, ieroči, darbarīki; sākot no 10. gs., konstatēta lībiešu ugunskapiem raksturīgu tradīciju ietekme; netālu no kapulauka atradusies apmetne
- dioksīns Ārkārtīgi indīga, parasti trīsgredzenu heterocikliska viela, kas rodas, nepilnīgi sadegot hloru saturošiem organiskiem savienojumiem
- rengas Arkla gredzeni - saites vērstuves piestiprināšanai
- Erevāna Armēnijas Republikas galvaspilsēta, atrodas Araksas pietekas Hrazdanas krastos, Ararata līdzenumā, daļēji uz vulkāniska plato 850-1300 m virs jūras līmeņa, 1,08 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
- Ara Geheciks armēņu mitoloģijā - dievs, kas mirst un atdzīvojas, pēc leģendas viņa vārdā nosaukts Ararata līdzenums, Cahkevanka kalns, kura otrs nosaukums ir Ara; Ara Brīnumdaiļais
- benzpirēns aromātisks ogļūdeņradis C~20~H~12~ ar pieciem kondensētiem benzola gredzeniem, kancerogēns; indikatorviela apkārtējās vides kontrolē, standartviela ķīmisko savienojumu pretkancerogenitātes pētījumos
- Sisymbrium officinale ārstniecības žodzene
- ķērsis Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale", senāk "Nasturtium officinale")
- ķelvkši Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale", senāk "Sisymbrium nasturtium")
- ķērkši Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
- ķērnis Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
- ķērši Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
- kūkojeņš Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
- pērkoņi Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
- slotzāle Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
- tāle Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
- ūdensšķērši Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
- žultine Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
- apkārtaršana Aršanas veids, kurā vagas dzen apkārt laukam, līdztekus tā malām
- kuesta Asimetriska grēda ar gandrīz nesaposmotu līdzenu vienu nogāzi un klinšainu stāvu otru nogāzi, kas veidojusies denudācijas un erozijas ietekmē, dažādas cietības iežu slāņiem lēzeni krītot vienā virzienā
- hematencefālija Asins izplūdums galvas smadzenēs
- bulbārā apopleksija asins izplūdums, embolija vai tromboze iegarenajās smadzenēs vai tiltā, kas izraisa ķermeņa vienas vai abu pušu paralīzi, rīšanas, elpošanas, gremošanas un sirdsdarbības traucējumus
- asnīte Asins plātnīte, asins formelements, kurš veidojas sarkanajās kaulu smadzenēs no megakariocītu citoplazmas un kura funkcija ir saistīta ar asins recēšanu; trombocīts
- encefalēmija Asins sastrēgums galvas smadzenēs
- retikulozes Asins slimības, kam raksturīga saistaudu savairošanās asinsrades orgānos - kaulu smadzenēs, limfmezglos, liesā
- keratohēmija Asins uzkrāšanās radzenē
- encefalorāģija Asinsizplūdums galvas smadzenēs
- mielorāģija Asinsizplūdums muguras smadzenēs
- hematomiēlija Asinsizplūdums muguras smadzenēs, gk. muguras traumu rezultātā
- mielomēnija Asinsizplūdums muguras smadzenēs, kas saistīts ar menstruālo asiņošanu
- mielomatoze Asinsrades sistēmas slimība, kurai raksturīga patoloģiska plazmatisko šūnu vairošanās kaula smadzenēs; mielomas slimība
- mielomas slimība asinsrades sistēmas slimība, kurai raksturīga patoloģiska plazmatisko šūnu vairošanās kaula smadzenēs; mielomatoze
- angioarhitektonika Asinsvadu telpiskais izvietojums, īpaši galvas smadzenēs
- Blekhilsi ASV Klinšu kalnu tālākais austrumu masīvs ("Black Hills"), iestiepjas Lielajos līdzenumos, relatīvais augstums - 600-800 m, augstākā Hārnija smaile - 2207 m
- atkautrēt Atgaiņāt, atdzenāt
- virsmas negludums atkārtoti nelīdzenumi uz detaļas virsmas ar relatīvi mazu soli bāzes garuma robežās
- Telegrāfa plato Atlantijas okeāna gultnes daļa starp Labradoras pussalu, Grenlandi, Islandi un Britu salām, gultne samērā līdzena, Reikjanesa un Ziemeļatlantijas grēda sadala šo plato austrumu daļā (dziļums līdz 3008 m) un rietumu daļā (līdz 3809 m), augstākā vieta - Faradeja kalni (dziļums -1335 m), šo plato šķērso Transatlantiskie telegrāfa kabeļi starp Eiropu un Ziemeļameriku
- Atlass Atlasa kalni - kalnu sistēma Āfrikas ziemeļrietumos (angļu val. "Atlas"), Marokā, Alžirijā, Tunisijā, lokveidā stiepjas \~2000 km gar Vidusjūras piekrasti, platums - ap 300 km, augstākā virsotne - Tubkals (4165 m); sastāv no grēdām, starpkalnu plato un līdzenumiem
- saulsardzene Atmateņu dzimtas ģints ("Lepiota"), lapiņu sēne ar zvīņainu cepurīti un pagaru kātiņu, ap kuru atrodas gredzeni, >50 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
- halo Atmosfēras optiska parādība, ko rada gaismas staru lūšana spalvmākoņu ledus kristālos un atstarošanās no tiem; balti vai varavīkšņaini gredzeni vai loki, stabi, plankumi ap Sauli un Mēnesi
- satori Atmošanās dzenbudismā - pēkšņi uznākušas apskaidrības piedzīvošana
- atsist Atņemt (draugu vai draudzeni)
- atkantēt Atņemt (iemīļoto, draugu, draudzeni)
- atolls Atols - gredzenveida koraļļu sala
- Ērģemes viduslaiku pils atradās Valkas novada Ērģemē, celta (~15. gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti
- Lielvārdes Ipšu depozīts atrasts 1884. g. Ogres novada Lielvārdes pagastā, \~600 uz austrumiem no Ipšu mājām, tajā bija 243 10.-11. gs. sudraba monētas un 2 zelta gredzeni, datējams ar 11. gs. 2. pusi
- Staldzenes depozīts atrasts 2001. g. Ventspils nomalē, Staldzenes stāvkrasta kāpās, tajā ir 174 bronzas priekšmeti vai to fragmenti (kopējā masa 5,6 kg), lielākais bronzas laikmeta depozīts Latvijas teritorijā, priekšmeti izgatavoti bronzas laikmeta beigās (ap 800-600 g. p. m. ē.) un ir raksturīgi Skandināvijai, lielākā daļa nolietotas salauztas rotaslietas - aproces (arī 25 viju spirālaproce), kaklariņķi, rotadatas, sakta u. c.
- meduloblastoma ātri augošs, infiltrējošs ļaundabīgs smadzeņu audzējs; sastāv no sīkām šūnām, kas grupējas rozešu veidā un atgādina meduloblastus; biežāk vērojams bērnu smadzenītēs
- nospolēt ātri nobraukt (kādu attālumu, parasti pa līdzenu ceļu)
- Labones ezers atrodas Aronas paugurlīdzenumā pie Vidzemes augstienes robežas, Madonas novada Mārcienas pagastā, 108,8 m vjl., platība - 26 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 6,9 m, eitrofs, dūņains, vidēji aizaudzis
- Edvarda plato atrodas ASV ("Edwards Plateau"), Lielo līdzenumu dienvidu daļā, starp Kolorādo un Riograndi, augstums — līdz 832 m, dziļi saposmots galdveida kaļķakmens plato, subtropu klimats
- Centrālais Berezinas līdzenums atrodas Austrumeiropas līdzenuma rietumu daļā, Bjarezinas, Ptičas un Drucas baseinā, Baltkrievijas vidienē, vidējais augstums - 150 m
- Černišova skrausts atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļaustrumu daļā, Krievijas Arhangeškas apgabalā un Komi Republikā, garums - 300 km, augstums līdz 205 m, kaļķakmeņi, smilšakmeņi, ziemeļos - tundra, dienvidos - lapegļu un egļu taiga
- Vjatkas uvāli atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļu daļā, Krievijas Kirovas apgabalā un Mari El Republikā, gandrīz meridionāli, augstums - līdz 284 m, Vjatkas ieleja tos sadala ziemeļu un dienvidu daļā
- Stropu ezeri atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavpils pilsētas ziemeļaustrumu malā, Stropu ezers un Mazais Stropu ezers
- Šusta ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Aizkalnes pagastā pie robežas ar Vārkavas pagastu, 103,2 m vjl., platība — 73,4 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 0,7 m, lielākais dziļums — 1,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Zaķīšu ezers
- Širvanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Širvānas līdzenuma dienvidaustrumos, platība — 707 kvadrātkilometri, dibināts 1969. g., lai aizsargātu džeirānus un izstrādātu to pavairošanas metodes
- Lubāna līdzenuma arheoloģiskie pieminekļi atrodas Balvu, Madonas, Rēzeknes novadā, Lubāna ezera purvu ieplakā; atklātas />20 mezolīta un neolīta apmetnes (9. gt. - 2. gt. 2. cet. p. m. ē.); neolītā Lubāna līdzenumā bijis dzintara apstrādes un maiņas centrs; atsegti mājokļi, apbedījumi, atrasti kaula, krama, raga priekšmeti, keramika
- Bānūžu pilskalns atrodas Cēsu novada Taurenes pagastā pie Krastkalnu mājām, Bānūžu ezera ziemeļrietumu krastā, 10-12 m augsts paugurs, plakums - (50 x 50 m) līdzens, četrstūrains
- Dalverzinas stepe atrodas Fergānas ielejā, Sirdarjas labajā krastā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, austrumos to norobežo Kuramas grēdas atzari, rietumos - Sirdarja, līdzenums 300-500 m vjl.
- Katvaru ezers atrodas Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru pagastā, 91,7 m vjl., platība — 64,7 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 2,8 m, eitrofs, aizaugums 10-15%; Katvaru-Vannišu ezers; Vannīšu ezers
- Meļņiku pilskalns atrodas Istras pagasta Meļņiku ciemā, Istras kreisajā krastā, ir 25 m augsta paugura platākais un augstākais ziemeļu gals, ko norobežo dabiska pāržmauga, kurā izveidoti 3 grāvji un vaļņi, plakums 65 x 30 m, nelīdzens, tajā konstatēts 0,25 m biezs kultūrslānis, kas postīts ar mantu racēju bedrēm, datējums un kultūrpiederība nav zināmi
- Kazahstānas sīksopkaine atrodas Kazahstānas centrālajā un austrumu daļa, starp Turgajas plato rietumos, Tarbagataja atzariem austrumos, Rietumsibīrijas līdzenumu ziemeļos un Turānas līdzenumu dienvidos, garums - \~1200 km, platums - līdz 950 km, augstākā virsotne - 1566 m
- Vidussibīrijas plakankalne atrodas Krievijā, Austrumsibīrijā, starp Ziemeļsibīrijas zemieni un Centrālo Jakutijas zemieni ziemeļos un austrumos, Rietumsibīrijas līdzenumu rietumos un Austrumsajānu, Piebaikāla un Aizbaikāla grēdām dienvidos, platība — \~1,5 mlj kvadrātkilometru, vidējais augstums — 500-700 m vjl., lielākais 1701 m
- Todžas ieplaka atrodas Krievijas Tivas Republikā, starp Austrumsajānu grēdu un Akadēmiķa Obručeva grēdu, augstums - 800 m (rietumos) līdz 1800 m (austrumos), garums - \~150 km, reljefs - paugurains līdzenums, vietām vidēji augsti kalni, daudz ezeru
- Liepupes pilskalns atrodas Lieupes pagastā, Liepupes kreisajā krastā, līdzenā vietā ierīkoto pilsvietu ziemeļu pusē norobežo 8 m augstais Liepupes krasts, pārējās pusēs - līdz 15 m plats, sekls grāvis, kas pie upes pāriet 25 m platā un 5-6 m dziļā gravā, abās pusēs grāvim \~1 m augsts valnis, plakums - četrstūrains 70 x 85 m, domājams, ka izveidots ne ātrāk kā 13. gs.
- Ārciema parks atrodas Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā, platība - 8,1 ha, reljefs līdzens, viegli nolaidens pret dzirnavezeru, aug 21 vietējā un 37 introducētās koku un krūmu sugas, t. sk. balzama baltegle, Sibīrijas baltegle, kalnu kļava, sudraba kļava, Tatārijas kļava, pelēkais riekstkoks, smaržīgā apse
- Aijažu ezers atrodas Limbažu viļņotā līdzenuma malā, Siguldas novada Lēdurgas pagasta ziemeļrietumu daļā, 62 m virs jūras līmeņa, platība - 311 ha, garums dienvidu-ziemeļu virzienā 2,4 km, lielākais platums - 1,9 km, lielākais dziļums - 1,8 m; iztek Aģes pieteka Igate; Lielais ezers
- Daudzenes kalns atrodas Lubāna līdzenumā Balvu novada Rugāju pagastā, 4 km uz rietumiem no Rugājiem, paceļas līdz 109 m vjl.
- Goveiku pilskalns atrodas Ludzas novada Ņukšu pagastā, pie Goveiku kapsētas, \~30 m augsts paugurs, kas daļēji nopostīts, plakums līdzens, konstatēti 2 apdzīvotības periodi; senākais datējams ar agro dzelzs laikmetu (1. gt. sākums), vēlākais - ar 10.-13. gadsimtu
- Tomes skansts atrodas Ogres novada Ķeguma novadā, Daugavas kreisajā krastā (175 x 110 m), līdzenā vietā, ierīkota 17. gadsimtā, tai bijis 2 m augsts aizsargvalnis, 4 redutes un 1,5 m dziļš aizsarggrāvis, postīta ar kara laika tranšejām un ceļa būvi
- Engures ezers atrodas Piejūras Engures līdzenumā, Talsu un Tukuma novadā, 3,2 m vjl., platība — 4046 ha, garums — 17,9 km, lielākais platums — 4,4 km, vidējais dziļums — 0,4 m, lielākais dziļums — 2,1 m, no Rīgas līča atdala 1,5-2,5 km plata kāpu josla, eitrofs, virsūdens aizaugums — 65% platības
- Liepājas ezers atrodas Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Liepājas pilsētā un Grobiņas un Nīcas novadā, 0,2 m vjl., platība — 3715 ha, garums — 16,2 km, lielākais platums — 3,5 km, lielākais dziļums — 2,8 m, 13 salas, eitrofs, stipri aizaudzis (40%)
- Engures ezera dabas parks atrodas Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Talsu novada Ķūļciema un Mērsraga pagastā un Tukuma novada Engures un Zentenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. ornitoloģiskais liegums), platība \~18000 ha, ietilpst Engures ezers ar tam pieguļošajām piekrastes pļavām, purviem un mežiem, kā arī Rīgas līča akvatorija (līdz 10 m dziļumam) no Engures līdz Mērsragam
- Juglas ezers atrodas Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas ziemeļaustrumu daļā, 0,1-0,3 m vjl., platība — 570 ha, garums — 4,6 km, lielākais platums — 2,1 km, vidējais dziļums — 1,7 m, lielākais dziļums — 5 m
- Lielpolijas zemiene atrodas Polijas rietumu daļā ("Nizina Wielkopolska"), starp Vartas un Odras vidustecēm, sandru līdzenumi, purvi, gala morēnu grēdas (augstums - līdz 227 m), plašas (2-25 km), terasētas ledāja kušanas ūdeņu veidotas ielejas
- Tarakanovas ezers atrodas Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība — 12,7 ha; Ludinkas ezers; Ludzenka ezers; Ludziņa ezers
- Gidanas pussala atrodas Rietumsibīrijas līdzenuma ziemeļu daļā, starp Tazas un Obas līci rietumos un Jeņisejas līci austrumos, garums - \~400 km, platums - līdz 400 km, augstums - 50-200 m
- Eimura polderis atrodas Rīgavas līdzenumā (zemākā daļa 0,3-0,6 m vjl.), Garciema dzelzceļa stacijas apkaimē, aptver Langes vecupes palieni; Eimura-Mangaļu polderis
- Ulbrokas ezers atrodas Rīgavas līdzenumā, Stopiņu pagastā, 4,2 m vjl., uzstādināts Piķurgā, platība — \~12 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 120 m, lielākais dziļums — 1,5 m, aizaugums — 90%
- Seces dīķi atrodas Seces pagastā, uzstādināti pie Lauces un tās pietekas Taurkalnes līdzenuma purvainajās ieplakās, sekli ar aizaugušiem krastiem
- Sistānas ieplaka atrodas Sistānas novada vidienē, Afganistānā un Irānā, aizņem līdzenu beznoteces ieplaku, kam vidienē Hamuna ezeri, upju ielejas pārpurvotas
- Ventas-Usmas ieplaka atrodas starp Rietumkurzemes un Austrumkurzemes augstieni, Latvijā, augstums - 30-60 m vjl., pamatiežu ieliecē limnoglaciālas smiltis un māli, viļņoti līdzenumi, pauguru grupas, Ventas ielejā plašas terases, ziemeļos - Usmas smiltāju līdzenums, purvi, skujkoku meži
- Austrumkurzemes augstiene atrodas starp Ventas-Usmas ieplakurietumos, Zemgales līdzenumu un Rīgas smiltāju līdzenumu, Ventas un Lielupes baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 156 m vjl. (Smiltiņu kalns)
- Brīveru pilskalns atrodas Šķeltovas pagasta Brīveros, \~15 m augsts paugurs starp Dubnas upi un tajā ietekošā strauta gravu, norobežots ar valni (garums - 45 m, platums - 5 m, augstums - 1 m), vaļņa iekšpusē ir 8 m plats un 0,5 m dziļš grāvis, kas norobežo pilskalna līdzeno plakumu (~35 x 40 m), atrastās trauku lauskas attiecinātas uz 1. gadu tūkstoti; Garadiņš
- Daviņu Lielais akmens atrodas Valmieras novada Bērzaines pagastā, \~200 m uz ziemeļrietumiem Daviņu mājām, tā garums 4 m, platums 2,8 m, augstums 1,4 m, tā dienvidaustrumu stūris ir atlūzis, samērā līdzenajā akmens virspusē izveidoti 19 konusveida iedobumiņi (diametrs - 4-15 cm, dziļums - 1-7 cm), kas ir raksturīga pazīme Ziemeļeiropā izplatītam kultakmeņu veidam
- Beitu senkapi atrodas Valmieras novada Kauguru pagastā pie Beitu mājām, Rīgas-Valgas dzelzceļa līnijas labajā pusē, 3-4 maugsts uzkalns ar \~20 m diametru, izrakumos atklāti latgaļu līdzenie skeletkapi ar bagātīgām kapu piedevām, attiecināmi uz 11-13. gs.
- Aizkarpatu zemiene atrodas Vidusdonavas līdzenuma ziemeļaustrumu daļā, Ukrainas Aizkarpatu apgabalā, līdzenums, nolaidens dienvidrietumu virzienā
- Silenieku kalns atrodas Viduslatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, absolūtais augstums — 137,3 m vjl.
- Lādes ezers atrodas Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, 47,4 m vjl., platība - 246 ha, garums - 3,3 km, lielākais platums - 1,9 km, vidējais dziļums - 5 m, eitrofs, virsūdens aizaugums - 15%, iztek Nabe uz Skujas ezeru; Nabes ezers
- Zalves valnis atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenuma austrumu daļā un veido vidusdaļu dienvidu-ziemeļu virzienā orientētai vaļņu joslai, stiepjas 17,5 km garumā starp Dienvidsusēju un Viesīti, platums — 0,75-1,25 km, lielākais augstums — 96,9 m, relatīvais augstums — līdz \~10-15 m
- Lielupes palienas pļavas atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 352 ha, aug palienas pļavām raksturīgi augi, ligzdo daudzas putnu sugas
- Vizlas Lielais akmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no tās ietekas Gaujā, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums; Žākļu dižakmens; Vizlas dižakmens
- Platones ūdenskrātuve atrodas Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Platones pagastā, 11,0 m vjl., platība - 32 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 3,9 m, uzstādināta Platones upē
- Grīziņkalns Atsevišķa vidēji augsta kāpa Baltijas ledus ezera līdzenumā Rīgā starp Pērnavas, Jāņa Asara un Ata ielu un dzelzceļu, garums - 0,33 km, augstums - 24 m vjl, to aizņem 1905. g. parks
- važiņrota atsevišķu kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti dārgmetāla) detaļu virkne
- ķēde Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne
- važa Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne; ķēde (1)
- stipens Atslēgas slēdzene, koka sprungulis
- virzuļa gredzens atsperīgs, nenoslēgts metāla gredzens, kas tiek ievietots virzulī izveidotās rievās, lai nodrošinātu blīvu saskari ar cilindra sienām
- canga Atsperīgs, šķelts ieliktnis cilindrisku vai prizmatisku priekšmetu iestiprināšanai; lieto virpās, avioslēdzenēs u. c.
- atgulējumi Atspiedumi, visbiežāk gadās govslopiem seklā kūtī uz cietas vai nelīdzenas grīdas
- ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (par ko tādu, kam virsmā ir sīki nelīdzenumi)
- ņirbt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (par ko tādu, kam virsmā ir sīki nelīdzenumi)
- laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt dažādās krāsās vai vienas krāsas dažādos toņos (piemēram, par ko caurspīdīgu, spožu, arī nelīdzenu, liektu)
- solis Attālums, par kādu ideāli būtu jāpavirzās dzenskrūvei, propellerim viena apgrieziena laikā
- hepatolentikulārs attiecīgs uz aknām un uz lēcveida kodolu smadzenēs
- heterociklisks attiecīgs uz ciklisku savienojumu, kura gredzenā ir dažādu elementu atomi
- homociklisks attiecīgs uz ciklisku savienojumu, kura gredzenā ir tikai viena elementa atomi, parasti oglekļa
- hemididīmija Attīstības traucējums, kas izpaužas kā augļa ķermeņa vidusdaļas divkāršošanās (divkāršas muguras smadzenes, hordas un zarnu caurulītes)
- celma atvases atvases, ko no adventīvajiem pumpuriem dzen lapu koku, kā arī īves un tūjas celmi; vislabāk atvases dzen jauni koki, līdz maksimālā augstuma pieauguma sasniegšanai, turpmāk spēja dzīt atvases pakāpeniski samazinās, cirtmeta vecumā, izņemot alkšņus, praktiski zūd pilnīgi
- Androsace sarmentosa atvašu vairodzene
- cerebrostomija Atveres izveidošana lielajās smadzenēs
- fungoma Audzējam līdzīga masa, kas veidojas, mikroskopiskajām sēnēm kolonizējoties kādā ķermeņa dobumā, parasti bronhos vai plaušās, bet reizēm arī deguna dobumā; ar asins plūsmu mikroorganismi var izplatīties uz smadzenēm, sirdi un nierēm; visbiežāk f. bronhos vai plaušās veido aspergili
- glioma Audzējs, kas veidojas no nervu sistēmas balstaudiem (neiroglijas) galvas un mugurkaula smadzenēs
- hemocitoblastoma Audzējs, kurā ir kaulu smadzenēm tipiskas šūnas
- Jaunošu vīksna aug Talsu novada Vandzenes pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,8 m (visdižākā vīksna Baltijā), vainaga diametrs 20 m, augstums - 24 m
- iniencefālis Auglis ar iedzimtu pakauša šķeltni, pa ko galvas smadzenes iespiedušās muguras smadzeņu kanālā
- mielacefālis Auglis bez galvas un bez muguras smadzenēm
- derencefāls Auglis, kura galvaskausa kauli attīstījušies rudimentāri; mazattīstītās galvas smadzenes atrodas šķeltos augšējos kakla skriemeļos, trūkst pakauša kaula mugurējās daļas; anencefālijas veids
- proencefālis Auglis, kura smadzenes izspiedušas uz āru pa galvaskausa spraugu pieres apvidū
- koka vītināšana augoša koka vai nogāzta stumbra dabiska kaltēšana vasaras periodā; augošu koku vītina celma daļā visapkārt kokam pārgriežot aplievu (koku gredzeno); nogāztos stumbrus vītina, atstājot tos ar visiem zariem cirsmā žūt
- koku vītināšana Augošu koku vai nogāztu stumbru dabiska kaltēšana vasaras periodā - augošam kokam celma daļā visapkārt stumbram pārgriež aplievas koksni (koku gredzeno); nogāzto stumbru vītina, atstājot to ar visiem zariem cirsmā žūt
- zemā purva kūdraugsnes augsnes, kas veidojas zemākās reljefa vietās, kur saplūst ar minerāliem bagāti ūdeņi, sastopamas gk. starppauguru ieplakās, kā arī slikti drenētos līdzenumos
- Sisymbrium altissimum augstā žodzene
- Lielsalas purvs augstais purvs Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagastā, platība - 2019 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,5 m; Sēmes purvs
- Rāķa purvs augstais purvs Limbažu viļņotajā līdzenumā, Valmieras novada Dikļu pagastā un neliela daļa arī Limbažu novada Umurgas pagastā, platība — 1228 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,5 m, kopš 1968. g. ražo pakaišu frēzkūdru; Rāķu purvs
- Nidas tīrelis augstais purvs Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, uz dienvidiem no Papes ezera, dabas parka "Pape" teritorijā, platība - 2433 ha, klajš, aug retas priedītes, līdz 3 m dziļumam ir maz sadalījusies sfagnu kūdra, zem tās līdz 2,5 m biezs sapropeļa slānis
- Maztīrelis augstais purvs Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Valgundes pagastā, uz dienvidiem no Ložmetējkalna, platība 1936 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 4,2 m, lielākā purva daļa klaja, apaugusi ar priedītēm, gar malām mežs; Ložmetējkalna-Kapteiņu purvs
- Spirku purvs augstais purvs Zilupes līdzenumā, Līdumnieku pagastā, platība - 737 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 3,7 m, apaudzis retām priedītēm
- Alpi augstākā kalnu sistēma Eiropā (Francijā, Itālijā, Šveicē, Vācijā, Austrijā, Slovēnijā, Lihtenšteinā; vācu valodā _Alpen_, franču valodā _Alpes_, itāliešu valodā _Alpi_), lokveidā stiepjas no Vidusjūras līdz Vidusdonavas līdzenumam, garums - 1200 km, lielākais platums - 250 km, augstākā virsotne - Monblāns (4807 m)
- Pievolgas augstiene augstiene austrumeiropas līdzenuma austrumos, stiepjas gar Volgas vidusteces labo krastu no Kazaņas līdz Volgogradai, lielākais augstums — 375 m
- Buguļmas–Belebejas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumu daļā, Krievijā (Kuibiševas un Orenburgas apgabalā, Tatarstānas un Baškortostānas Republikā), Belajas, Kamas un Volgas baseina ūdensšķirtne, augstums - 200-400 m, to saposmo dziļas upju ielejas
- Piedņepras augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, Dņepras un Dienvidbugas upstarpā, Ukrainā, lielākais augstums - 322 m vjl., stepe (lielākā daļa apstrādāta), vietām platlapju mežu puduri
- Jergeņi Augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, no Volgas (ziemeļos) līdz Vostočnijmaničas ielejai (dienvidos), Krievijas Volgogradas un Rostovas apgabalā, kā arī Kalmikijas Republikā, garums - \~350 km, platums - 20-50 km, augstums - 160-221 m
- Kalačas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidu daļā, Bitjugas un Hopjoras ūdensšķirtne Krievijā, Voroņežas, Volgogradas un Rostovas apgabalā, augstums — līdz 240 m
- Timana skrausts augstiene Austrumeiropas līdzenuma ziemeļaustrumos, no Barenca jūras Čošas līča līdz Vičegdas iztekai, Krievijā, garums - \~900 km, lielākais augstums - 471 m vjl.
- Viduskrievijas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenumā, no Okas ielejas ziemeļos līdz Doņecas skraustiem dienvidos, Krievijā un Ukrainā, garums - \~1000 km, platums - līdz 500 km, vidējais augstums - 200-250 m, lielākais 293 m vjl.
- Augškamas augstiene augstiene Kamas un Čepcas augšteces baseinā Krievijā (_Verhnekamskaja vozvyšennost’_), Permas novadā, Kirovas apgabalā un Udmurtijas Republikā, augstums - līdz 337 m vjl., viļņots līdzenums
- paramo Augstkalnu (~3500-4500 m vjl.) līdzenumu klimata nosaukums Ekvadorā, samērā nemīlīgs auksts, sauss un vējains, lāgiem ar pērkona un krusas negaisiem un sniega puteņiem
- kalnu plato augsts zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu virsu
- drēbniekmuskulis Augšstilba muskuļu priekšējās grupas muskulis, kas iet no zarnkaula līdz lielā lielakaula nelīdzenumam, saliec augšstilbu gūžas locītavā un apakšstilbu ceļa locītavā
- Aknīstes pacēlums Augšzemes augstienes rietumu mala, augstums 100-125 m vjl., viļņots morēnas līdzenums, ko šķērso Dienvidsusējas senleja
- apsitām satīts aukla ir nelīdzeni satīta, ja viens pavediens ir stingrāk, otrs vaļīgāk pievilkts
- spinifeksa balodis Austrālijas līdzenumos sastopams balodis ("Petrophassa plumifera") ar stāvu, robainu cekulu, sausuma periodos barojas ar spinifeksa lielajām sēklām
- Pieurāli Austrumeiropas līdzenuma austrumu mala pie Urālu rietumu nogāzes, gk. Kamas un Pečoras baseinā, Krievijā
- Praulienas pauguraine Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma galējā austrumu daļa Madonas novada Praulienas, Lazdonas, Mārcienas un Ļaudonas pagastā, platība — 10800 ha, garums — 18 km, platums — 8 km, augstākā virsotne pie Salājkalniem — 160 m vjl.
- Sisymbrium orientale austrumu žodzene
- pakaļējās piedziņas automobilis automobilis ar pakaļējiem dzenošajiem riteņiem
- pilnpiedziņas automobilis automobilis ar visiem dzenošajiem riteņiem
- priekšējās piedziņas automobilis automobilis, kam dzenošie ir priekšējie riteni
- gaitas laidenība automobiļa ekspluatācijas īpašība, ko raksturo virsbūves svārstību parametri (frekvence, paātrinājums u. c.), tam braucot pa nelīdzenu ceļu (atkarīga no ceļa līdzenuma, automobiļa balstiekārtas, riepu konstrukcijas un automobiļa masas sadalījuma)
- saistes svars automobiļa svara daļa, kādu uzņem dzenošie riteņi
- šahseveni Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Irānas ziemeļrietumos, neliela daļa arī Azerbaidžānas dienvidos (Mugānas līdzenumā)
- Dienvidāzija Āzijas daļa, ietver Himalajus, Indas-Gangas līdzenumu, Indostānas pussalu, Dienvidaustrumu Āziju (Indoķīnas pussala, Malajas arhipelāgs), Indijas okeāna austrumu daļas salas (Šrilanka, kā arī sīkās vulkāniskās un koraļļu salas), teritorijas garums rietumu-austrumu virzienā - >7000 kilometru, platība - >8000000 kvadrātkilometru
- ponkāt Baidot, dzenot (zivis), sist (pa ūdeni) ar īpašu zvejas palīgrīku (ponku)
- neirovakcīna Baku vakcīna, ko iegūst, ilgstoši kultivējot vakcīnas vīrusu trušu smadzenēs
- argēma Balta čūla radzenes malā, fliktēnas sekas
- odaliska Baltādaina verdzene vai blakus sieva harēmā (tādas varēja būt vairākas), ja viņa kļuva grūta un laida pasaulē bērnu, viņa tika atlaista brīvībā
- Picoides leucotos baltmuguras dzenis
- leikoma Balts radzenes apduļķojums, bieza rēta pēc ievainojuma vai iekaisuma
- Sprūdzinīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Sprodzenieki" nosaukuma variants
- daudzenieši Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Daudzene" iedzīvotāji
- Daudzine Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Daudzene" nosaukuma variants
- uzmala bandāža (3) - speciāla profila noņemams tērauda gredzens, kas ir nostiprināts uz lokomotīvju riteņa centra loka un atrodas nepārtrauktā saskarē ar sliedi
- mašukulumbve Bantu nēģeru cilts Zambezi augštecē ap 1000 m augstā savannas līdzenumā
- Baraba Barabas stepe - mežastepes līdzenums Rietumsibīrijas dienvidu daļā, Obas un Irtišas ūdensšķirtnē, Krievijā, platība - \~117000 kvadrātkilometru, paugurains līdzenums, kas dienvidu daļā pāriet Kulundas līdzenumā
- Barga Bargas plakankalne - atrodas Mongolijas plato ziemeļaustrumu daļa, starp Lielo Hingānu, Krievijas un Mongolijas robežu, Ķīnas ziemeļos, līdzenums, kas ziemeļu daļā pāriet denudētā paugurainē (augstums - 600-800 m)
- neirotensīns Bāzisks tridekapeptīds ar hormoniem līdzīgu darbību, atrod tievajā zarnā un smadzenēs; izraisa vazodilāciju un hipotensiju
- beduklains Bedrains, nelīdzens
- jamains Bedrains, nelīdzens
- pompurains Bedrains, nelīdzens
- šūtnains Bedrains, nelīdzens
- šūtains Bedrains, nelīdzens (par ceļu)
- grobains Bedrains, nelīdzens, izbraukts
- dandzis Bedre, nelīdzenums, negludums
- Aido-Hvedo Beninas fonu mitoloģijā - čūska varavīksne, kas sagriezusies gredzenā notur zemi virs ūdens, viņai sakustoties notiek zemestrīces, debesīs reizēm redzams viņas atspoguļojums (varavīksne)
- izbraucīt Berzējot, braukot padarīt mīkstāku vai līdzenāku
- dzenošais disks berzes sajūga dzenošā daļa, kas, motoram darbojoties, vienmēr griežas; sastāv no spararata un tam pieskrūvētā sajūga apvalka
- amieloisks bez muguras smadzenēm; bez kaulu smadzenēm
- liekne Bezgalīgs pļavu plašums pa visu upmalas līdzenumu
- Drepanocladus exannulatus bezgredzena sirpjlape
- Čada ieplaka beznoteces baseins Āfrikā (Čadā, Nigērā, Nigērijā, Kamerūnā), Āfrikas platformas lēzena ieliece ar kvartāra upju un ezeru sanesām un Čada ezeru vidusdaļā, līdzens reljefs, malas lēzeni paceltas (400-900 m), atsevišķi masīvi >3000 m
- Siletitenizs Beznoteksāļezers Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļā 64 m vjl., Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabala dienvidaustrumos, platība - 777 km^2^, dziļums - līdz 3,2 m, ezera platība un ūdens sāļums sezonāli mainās
- Hagare Bībelē minēta kā Sāras verdzene un Ābrahama blakussieva
- Cerastium biebersteinii Bīberšteina radzene
- buzulains Biezs, savēlies, nelīdzens (piem., par audumu), pūkains
- Buļļupe Bijusī Lielupes lejtece, tagadējais Lielupes lejteces labais, Daugavā ietekošais atzars (tagadējo ieteku jūrā (t. s. Jaunupi) Lielupe izveidoja 1755.-57. g. pavasara palos pārraujot šauro piekrastes smilšu joslu), tek pa Rīgavas līdzenumu, garums - 9,5 km, platums - \~200 m
- kukaiņdzenis Bišudzenis ("Merops apiaster"), kukaiņdzeņu suga
- Merops apiaster bišudzenis jeb Eiropas kukaiņdzenis
- sablietēt Blietējot panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, blīvs, līdzens
- pieblietēt Blietējot saplacināt, padarīt blīvu, līdzenu
- garuā Blīva migla (smidzenis) no zemiem slāņmākoņiem Dienvidamerikas piekrastē
- acābola ārējais apvalks blīvs, šķiedrains apvalks; sastāv no radzenes un cīpslenes
- kūlenis Bluķis, ko uzsien uz ragavām baļķu vešanai; klūdzenis
- izbradāt Bradājot padarīt nelīdzenu, grumbuļainu
- strophomena Brahiopodu ģints ar nevienādiem radiāli svītrotiem vai rievotiem vākiem, taisnu slēdzenes malu un trijstūrainu plātni zem lielākā vāka virsotnes, ar spraugu kājiņai, daudz sugu apakšsilūrā
- aizakratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu) aizvirzīties
- atkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), atkļūt
- aizkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), attālināties; braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- iekratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), ievirzīties (kur iekšā)
- uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas
- svaidīt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leja, arī sānis (par transportlīdzekļiem); mētāt (2)
- mētāt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leju, arī sānis (par transportlīdzekļiem)
- izbļorrāt Braucot pa slapju, dumbrainu ceļu, padarīt (to) viscaur dubļainu, nelīdzenu; izdangāt
- palēkties Braucot strauji atrauties no pamata un pavirzīties (uz augšu), parasti nelīdzenā ceļā (par transportlīdzekļiem)
- lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem
- iesakratīties Braucot, parasti pa ko nelīdzenu, ievirzīties
- izbraukāt Braukājot padarīt nelīdzenu (parasti ceļu)
- kleberēt Braukt pa nelīdzenu ceļu, radot troksni
- apaļgriezuma brunči brunči, kuru piegriezumslejām ir riņķa sektora gredzena apveids vai citāds apaļgriezums, piemēram, saules jeb pilnapļa brunči, pussaules jeb pusapļa brunči, vēdekļplisējuma brunči, arī volānjoslu brunči
- phaeolepiota Brūnsardzenes
- kleša Budisma filozofijā ilūzija, ko rada cilvēka pieci maņu orgāni un smadzenes
- mahāpurušalakšanas budisma mitoloģijā - 32 ķermeņa pazīmes, ar kurām apzīmogots imperators (čakravatins) vai buda (noapaļotas rokas un kājas, gari roku pirksti, platas pēdas, zeltaina āda, plati pleci, gara skaistas formas mēle, balss, kas līdzīga Brahmas balsij, līdzeni zobi utt.), vienlaicīgi pastāv vēl 80 otršķirīgas budas pazīmes
- buras apdare buras izgatavošanas (šūšanas) noslēguma operāciju komplekss, kurā ietilpst malu atšūšana, līķtrošu piešūšana, gredzenu ielikšana u. tml. darbi
- buras piestiprināšanas gredzens buras stūrī līķī iespleisēts gredzens, kurā iestiprināta nerūsoša metāla kauša
- buru kuģis burinieks, kuģis, ko dzen buru pārveidota vēja enerģija
- ksantēns C13H10O, heterociklisks savienojums ar diviem benzola gredzeniem, kas saistīti ar metilēna vai skābekļa tiltu; krāsvielu fluoresceina un rodamīna sintēzes izejviela
- laurotetanīns C19H21NO4, siltzemju koka ("Litsea citrata") mizas alkaloīds; spēcīga inde, kas darbojas uz muguras smadzenēm līdzīgi strihnīnam
- porfīns C20H14N4, heterociklisks savienojums, kas sastāv no četriem pirola gredzeniem, savienotiem ar -CH= grupām; hlorofila, hemīna un porfirīna pamatstruktūra
- protokols SRT caurspīdīgā avotmaršrutēšana - IEEE standarts, kas nodrošina tīkla "Ethernet" un marķiergredzena tīkla mijiedarbību
- optiskā keratoplastika caurspīdīgas radzenes pārstādīšana rētas vietā, lai uzlabotu redzi
- caurīte Caurule, gredzens, gredzenveida rotājums
- kostogēns Cēlies no ribām, īpaši no ribu kaulu smadzenēm
- ganu ceļš ceļš, pa kuru lopus dzen uz ganībām
- vairākstaciju piekļuves bloks centrālais mezgls marķiergredzena lokālajā tīklā
- ebolavīrusi Centrālajā Āfrikā un Rietumāfrikā sastopami vīrusi, kas bojā asinsvadu šūnas, limfmezglus, aknas, liesu, plaušas un kaulu smadzenes
- tizanidīns Centrālās darbības miorelaksantu aktīvā viela, kas ietekmē galvas un muguras smadzenes
- galvas smadzenes centrālās nervu sistēmas daļa, kas atrodas galvaskausā, iedalās 5 daļās: papildsmadzenēs jeb iegarenajās smadzenēs, mugurējās smadzenēs, vidussmadzenēs, starpsmadzenēs un galasmadzenēs
- Balatons Centrāleiropas lielākais ezers, atrodas Ungārijā, Vidusdonavas līdzenumā, 105 m vjl., platība - 59600 ha, garums - 78 km, lielākais platums - 12 km, lielākais dziļums - 11 m
- lokomotori Centri smadzenēs, kas pārvalda ķermeņa locekļu kustības
- ARAS Centrtiecīga, retikulāra aktivizēšanas sistēma smadzenēs
- saules deja ceremonija četru dienu garumā, ko pēc 1870. gada sāka praktizēt Amerikas līdzenumu indiāņi, pretojoties balto centieniem lauzt tautas tradīcijas un ticējumus; ceremonija notika vasarās plašās atklātās vietās, bet ASV armija to izjauca un šādi pagānu rituāli tika aizliegti
- Pauči Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Rīdzene" bijušais nosaukums
- rīdzenieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Rīdzene" iedzīvotāji
- zeltkalējs Ceturtais rokas pirksts, uz kura parasti nēsā gredzenu
- zeltainītis Ceturtais rokas pirksts, uz kura parasti valkā gredzenu
- zeltulītis Ceturtais rokas pirksts, uz kura parasti valkā gredzenu
- slīpēšana Cieta materiāla, piem., stikla, virsmas apstrāde ar abrazīvu, lai noņemtu virskārtu vai padarītu virsmu mikronelīdzenu; parasti slīpē, lietojot dažāda smalkuma pulverus (korundu, karborundu, smiltis), ko padod uz slīpējamās virsmas pastas vai ūdens suspensijas veidā
- durāls cietais apvalks, gan galvas, gan muguras smadzenēm
- ieliktnes Cietāka koka daļas, ko iedzen vai ieskrūvē mīksta koka gulšņos, lai tie ilgāk kalpotu
- antracēns ciets aromātiskais ogļūdeņradis C~14~H~10~, sastāv no trim taisnā virknē kondensētiem benzola gredzeniem, bezkrāsaini kristāli, atrodams akmeņogļu darvā, ir organisks pusvadītājs un fotojutīgs materiāls
- furanoze Cikliska cukura forma ar piecpantu gredzenu, furāna derivāts
- aromātiskie ogļūdeņraži cikliskie ogļūdeņraži, kuru molekulā ir vismaz viens benzola gredzens
- spinakera šotauga cilpa vai gredzens, caur kuru izvelk spinakera šoti
- pēddzinis cilvēks, kas dzen pēdas (parasti medībās)
- pēdu dzinējs cilvēks, kas dzen pēdas (parasti medībās); pēddzinis (2)
- kovbojs cilvēks, kas kopj lauksaimniecības dzīvniekus un gana tos jāšus (parasti Ziemeļamerikas līdzenumos)
- krūšains Ciņains, nelīdzens
- krūsnains Ciņains, nelīdzens
- krūšots Ciņains, nelīdzens
- krūtains Ciņains, nelīdzens
- drīveklis Cirvim līdzīgs neass metāla instruments, ar kuru drīvmateriālu sadzen plankojuma spraugās
- zirdzene Čemurziežu dzimtas ģints ("Angelica"), liels divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resniem sakneņiem, zaļiem ziediem čemuros, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas (dižzirdzene, purva mātsakne un meža zirdzene)
- dižzirdzene Čemurziežu dzimtas zirdzeņu ģints suga ("Angelica archangelica"), augs ar iezaļganiem ziediem apaļos čemuros; Latvijā samērā reti, gk. rietumu daļā; ārstniecības dižzirdzene
- Oņegina strofa četrpadsmit rindu pants, kas rakstīts četrpēdu jambā; apvienotas 3 četrrindes un nobeiguma divrinde ar noteiktu atskaņu kārtību, kur mijas krusteniskās (abab), blakus (ccdd), gredzena (effe) un blakusatskaņas (gg); A. Puškins lietojis romānā _Jevgeņijs Oņegins_
- Taču ezeri četru ezeru virkne Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā: Dibena, Dziļais, Leišu un Zāļu ezers; Kokšu ezeri
- keratohelkoze Čūlu veidošanās radzenē
- Gezira Dabas apgabals Āfrikā, Sudānas austrumos, starp Balto un Zilo Nīlu, platība - 8000 kvadrātkilometru, līdzenums (augstums - 300-500 m), savanna un pustuksneši
- Svonlenda Dabas apgabals Austrālijas dienvidrietumos, līdzenums - 300-500 m vjl., Dārlinga grēda - līdz 582 m, Stirlinga grēda - 1109 m vjl., akmmeņogļu, boksītu, dzelzs un titāna rūdas atradnes
- Pievolga Dabas apgabals Austrumeiropas līdzenumā, Volgas baseina vidusteces un lejteces apvidū, Krievijā, aptuveni no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam
- Centrālā Āzija dabas apgabals Āzijas vidienē, Mongolijā un Ķīnā, platība ~6 mlj km^2^, 2 reljefa joslas ar vidējo augstumu 500 - 1500 m (Gobi, Tarimas līdzenums) un 4000 - 4500 m (Tibetas kalniene), ko šķir vai ietver Tjanšana, Kuņluņa, Karakoruma kalnu sistēmas; krasi kontinentāls klimats; daudz ezeru, tuksnesis, pustuksnesis, stepe
- Pampas Dabas apgabals Dienvidamerikā (angļu val. "Pampa"), Argentīnā, starp Salado un Kolorado upi, austrumu daļa līdzena 30-150 m vjl., rietumu - viļņota 300-600 m
- Orinokoljana dabas apgabals Dienvidamerikas ziemeļaustrumos (_Llanos del Orinoco_), Orinoko baseinā, starp Andiem, Gvajānas plakankalni un Gvavjares upi, Venecuēlā un Kolumbijā, garums dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā - 1400 km, platums - 400 km, virsa pārsvarā līdzena
- Teraji Dabas apgabals Gangas līdzenuma ziemeļos, Himalaju piekājē, Indijā un Nepālā, platums - 30-50 km, augstums - līdz 900 m, mitrie tropu meži, ezeru piekrastēs un purvos līdz 5 m gara zāle
- Upstarpa Dabas apgabals Laplatas zemienē, starp Paranas un Urugvajas upi, Argentīnā, ziemeļu daļā pārpurvota zemiene (augstums - 60-70 m), centrā un dienvidos - viļņots līdzenums (90-100 m), subtropu klimats; Entreriosa; Mezopotāmija
Atrasts piemēros (46):
- draudzene - Nekāda lielā draudzene ar Ģetrūdi neesi?
- brīve - Pirms vairākiem gadiem bija gadījums: šķūnītī izturētu stārķi pēc palaišanas brīvē apgredzenoja.
- draudzene – Vai tev tagad ir draudzene?
- liels — Nav smuki tā teikt, bet viņas ar Laugu ir lielas draudzenes.
- pūderēt smadzenes — Saki cenu un beidz man pūderēt smadzenes.
- dzīt rokā — Tā, Norvīd, dzen rokā, ko tu Maskavā atradi, tad tev un tavai draudzenei varu nodrošināt nesāpīgu nāvi!
- ietvars — Un vēl mani interesē zelta gredzens ar diviem pavisam maziem un diviem lielākiem gaišziliem briljantiem platīna ietvarā.
- atpūta Acīmredzot ne tikai mans ķermenis prasīja atpūtu, bet atslodze bija vajadzīga arī smadzenēm.
- klajš Ainavas vēl arvien bija tādas pašas — klaji līdzenumi, kuri vasarā oda pēc kaņepēm.
- gredzens Aiz līkuma, kur upe meta lunkanu gredzenu, aiz aizaugušajiem krūmiem gaišu uguni dega sārts.
- lidot Aizeju, skatos — koki tādi lieli un cienīgi, līdzens zāliens, skola veca, balti nokrāsota, no logiem lido visādas dievīgas skaņas.
- vecāki Aizvedis draudzeni uz viņas vecāku mājām, ātri atvadījos un metos prom.
- kapitāls Alkatība dzen riskēt bez apdomas, bet skopums neļauj kapitālam atrasties apgrozībā, tāpēc tas dilst.
- apšu kundziņš Apšu kundziņi ir eleganti kā franti, tiem seko bērzu beciņas – siltās peciņas, vēlās vieses rudmieses, čigānenes un cūcenes, arī alksnenītes, un kā lepnas kundzenes nāk saulsardzenes, atmateņu pavadītas.
- verdzene Ar tirdzniecības līgumiem sasaucas rīdzinieku sūdzība Vitebskas kņazam (ap 1298), kurā gūstams apstiprinājums tam, ka 13. gs. beigās pastāvēja tirdzniecība ar verdzenēm.
- šķaudīt Ārpusē ierūcās motocikls, kādu brīdi tas šķaudīja uz vietas, bet pēc tam iekaucās un motora skaņa pamazām izdzisa, vēl ilgi atbalsojoties Margaritas izmocītajās smadzenēs.
- draudzene Artim bija sieva, un Čušam bija draudzene.
- gredzenot Atgādinām, ka nesen abi stārķēni arī gredzenoti.
- atdzimt Atkal bija atdzimuši parlamentāro diskusiju ieradumi, kas ieēdušies līdz kaulu smadzenēm.
- dzīt jokus Atpakaļceļā viņš pūlas izskatīties jautrs un priecīgs, dzen jokus, smīdina kupejas biedrus.
- cigārs Audi kults viennozīmīgi ir beidzies jā.. Bet smadzenes to spēj pieņemt tikai ar laiku, jo cinkotie cigāri tak brauca 30 gadus!!!
- dzinums Audzēšanas ziņā man labāk patīk augstie tomāti, jo zemie dzen tikai sānu dzinumus un aizņem vietu.
- pārkarst Balss aizsmakusi no īsajām un stingrajām pavēlēm, smadzenes, liekas, pārkarsušas no daudzajām domām, kas dejo trakotu rokenrolu ap jauno ziņu, kura viņam pēkšņi uzgāzusies.
- dzīšana Barā medījot, vilki izmanto arī dzīšanas taktiku — viena daļa dzen medījumu virsū vilkiem slēpnī.
- jauneklis Bārs sāka pildīties ar pārtikušiem jaunekļiem, kas pasūtīja aliņus un bezalkoholiskus dzērienus nedaudzajām draudzenēm, kas bija atnākušas līdzi.
- draudzene Bērnības draudzenes sarakstījās joprojām.
- dzīt bārdu Bet audzēt tā, ka bārdu dzen un atstāj tikai ūsas.
- verdzene Bet dzīvē vēl nebij rudens, un jaunības spēki mutuļoja – jo viņa bij mīlestības verdzene.
- pūderēt smadzenes Bet es esmu par to, ka jābūt patiesam, nežēlīgam, skarbam, ja runa ir par lielajām lietām, un nav ko pūderēt smadzenes.
- smadzenes Bet es vienkārši sūrojos vienā laidā un apskaužu tos, kuri darbina smadzenes, rosās un strādā.
- verdzene Bet imperatore Eifīmija pati reiz bija verdzene Lupicina, kuru imperators Justīns sev vienkārši nopirka, bet tad paaugstināja un apprecēja.
- boksers Bet kurš boksers var normāli domāt, jo smadzenes jau sen nav vietā.
- pūderēt smadzenes Bet pārējie tā arī tupēs un ļaus sev pūderēt smadzenes!
- neatkarīgs Bet viena mana draudzene teica tā: es visu to jūsu neatkarīgo dzīvi nemainītu pret vienu savas dzīves dienu: man svarīgākais ir mīlēt un būt mīlētai...
- bez tam Bez tam pārtikas cenu kāpums dzen uz augšu cenas sabiedriskajā ēdināšanā.
- biezzupa Biezzupu var bagātināt, šķīvī pievienojot garneles, ceptus sīpolu gredzenus vai bekona šķēlītes, tāpat arī baltmaizes grauzdiņus.
- blonds Blonda var būt arī no iekšpuses – blondas smadzenes un blondīņu domāšana.
- attieksme Brauciena laikā viņai noteikti bija izstāstīts viss zināmais par mums visiem un vēl pielikta klāt Māras draudzenes subjektīvā attieksme.
- skolotājs Brige bija viņa pirmā lielā, īstā mīla un skolotājs, kas dzen uz priekšu, uz augšu.
- pienākums Brūtgāna pienākumus pildīju godprātīgi: nopirku laulības gredzenus un sāku organizēt abas kāzu ceremonijas.
- garša Cilvēkam paņemot gabalu mutē, garšas receptori nosūta uz smadzenēm signālu par gaļu.
- kalt Daži gaumīgi gredzeni, oriģināli, kaut lēti, bet nekādā gadījumā sudrabā kalti, kā to pārdevējs mēģina apgalvot.
- dzīt Daži sportisti savas mašīnas dzen pāri savām spējām un ātri vien tās salauž.
- krist Diemžēl citos – par gredzena novietojumu tradīcijai atbilstošas rokas pirkstā svarīgākos – aspektos iestudējums krīt laukā no ieturēta stila smalkajām robežām.
- gredzens Divas nākamās biežāk ziņotās putnu sugas ar gredzeniem ir lielais ķīris un sudrabkaija.
- krist Draudzene nepārnāca, bet pilsētā atkal sākās troksnis, visapkārt krita bumbas, pagrabā sacēlās briesmīgs putekļu mākonis, tā ka Ausma tikko spēja kaut ko saredzēt.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa dzen.
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv