Paplašinātā meklēšana
Meklējam bildēt.
Atrasts vārdos (21):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (177):
- impetrāts Apsūdzētais, atbildētājs.
- atbadīt Ar badīšanu atbildēt uz badīšanu vai sitienu.
- atšņākt Ar dusmām, aplāpētā balsī atbildēt.
- atpurināt Ar galvas kustību atbildēt noraidoši.
- atkliest Ar sitienu atbildēt uz sitienu.
- atcirst Asi un īsi atbildēt.
- atplāt Asi un īsi atbildēt.
- atsviest Asi, arī ātri un nevērīgi atteikt, atbildēt (kādam).
- atbāzt Asi, parasti arī netaktiski atbildēt.
- nocirst kā ar cirvi asi, strupi, ļoti noteikti atbildēt, ko pateikt.
- replicēt Asprātīgi atbildēt, celt iebildumus.
- peldēt Atbildēt (eksāmenā) neprecīzi, nenoteikti.
- nepalikt atbildi parādā atbildēt (parasti asprātīgi).
- atņemt Atbildēt (parasti uz sveicienu).
- uzteikt Atbildēt (skolā, uzdoto).
- atčivināt Atbildēt (smalkā balsī, ātri, arī daudz runājot).
- atjemt Atbildēt (uz sveicienu).
- atjokot Atbildēt ar joku; uz joku atbildēt ar joku.
- atgānīties Atbildēt ar lamām.
- atmāt Atbildēt ar mājienu (parasti atvadoties).
- atmirkšķināt Atbildēt ar mirkšķināšanu.
- atkratīt galvu atbildēt ar noraidošu galvas kustību.
- atsaukties Atbildēt ar saucienu; atbildot uz saucienu, klauvējienu, skaļi pateikt (ko).
- atčiepstēt Atbildēt čiepstošā balsī.
- atdūkt Atbildēt dobjā balsī.
- atvidžināt Atbildēt līdzīgi putnu vidžināšanai - ātri, smalkā balsī.
- atpīkstēt Atbildēt ļoti smalkā, dažkārt arī vārgā balsī.
- atmelst Atbildēt muļķīgas blēņas.
- NRN Atbildēt nav nepieciešams (angļu "no reply necessary"; īsziņās).
- atmelot Atbildēt nepatiesību.
- atskaitīt Atbildēt no galvas (iemācīto); noskaitīt.
- atsacīt Atbildēt no galvas (iemācīto).
- noraidīt Atbildēt noliedzoši (uz lūgumu, piedāvājumu u. tml.).
- noraidīt Atbildēt noliedzoši, negatīvi (kādam, kas ko lūdz vai piedāvā).
- atūkšēt Atbildēt saucienam; atūkšķēt.
- atūkstēt Atbildēt saucienam; atūkšķēt.
- atūkšēties Atbildēt saucienam.
- atūkšķēt Atbildēt saucienam.
- atspiegt Atbildēt spiedzīgā balsī.
- atmēdīties Atbildēt uz mēdīšanos ar mēdīšanos.
- celt klausuli atbildēt uz telefona zvanu.
- atsvilpties Atbildēt, atsaukties ar svilpienu.
- atrunāt Atbildēt, atteikt.
- aizbildēt Atbildēt.
- atbilst Atbildēt.
- atlenkt Atbildēt.
- atzadēties Atbildēt.
- bildēt Atbildēt.
- lāgadīt Atbildēt.
- impensae Atbildētāja izdevumi, t. i. tas, ko viņš var ieskaitīt, kad no viņa pieprasa lietu.
- atgremties Atcirst (nelaipni atbildēt), dot pretī.
- atkļaut Atcirst pretī; uz cirtienu atbildēt ar cirtienu.
- atšaipīties Atņirgāties, ņirgājoties atbildēt.
- atirgnēt Atņirgt, ņirdzot atbildēt.
- attraukt Ātri atbildēt, atteikt.
- atgavilēties Atsaukties, atbildēt gavilēm.
- atsunīt Atsunīt pretī - lamāties pretī, rupji lamāt, sunīt, paļājoši atbildēt.
- likt pretī bārties, strīdēties pretī; atbildēt tikpat skarbi.
- tiesāties Būt sūdzētāja, prasītāja vai apsūdzētā, atbildētāja attiecībās (ar kādu).
- sprieduma izpildīšana civillietā - civilprocesa stadija, kurā tiesu izpildītāju kantoru tiesu izpildītāji piespiedu kārtā izpilda tiesas u. c. iestāžu nolēmumus, ja parādnieki (atbildētāji) labprātīgi tos neizpilda tiesas vai tiesu izpildītāja noteiktajos termiņos.
- aizkrustojums Civilprasību iztiesāšanas veids 15.-17. gadsimtā; civiltiesāšanās kārtībā uzlikts aizliegums uz atbildētāja nekustamu īpašumu.
- līdzdalība Civilprocesā - vairāku prasītāju un (vai) atbildētāju piedalīšanās vienā kopīgā civillietā; krimināltiesībās - apzināta noziedzīga darbība, kurā persona (līdzdalībnieks) kopīgi ar citu personu (izdarītāju) piedalījušies tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet pati nav bijusi nodarījuma tiešā izdarītāja.
- duplika Civilprocesā atbildētāja ieruna pret sūdzētāja repliku.
- trešā persona civilprocesa dalībnieks, kas piedalās civillietā starp prasītāju un atbildētāju, lai aizstāvētu savas patstāvīgās prasības.
- atčukstēt Čukstot atbildēt.
- atspurgt Draiski, smejoties atbildēt, atteikt (parasti īsi).
- beilbonds Drošības naudas zīme - dokuments, kas garantē vai nu atbildētāja ierašanos tiesā, vai arī naudas summas, ko sauc par drošības naudu, zaudēšanu.
- atdudināt Dudinot atbildēt.
- atrēkt Dusmīgā balsi atbildēt.
- atdzelt Dzēlīgi atbildēt.
- jutība Iekārtas (ierīces, bloka, mezgla) spēja atbildēt ar attiecīgu darbību uz ienākošo komandu vai signālu.
- paternitātes noteikšana iespējama tiesā pēc bērna mātes, aizbildņa, pilngadīga bērna vai faktiskā bērna tēva prasības neatkarīgi no bērna dzimšanas laika, nepieciešama bērna bioloģiskās izcelšanās nodibināšana no atbildētāja, likums pieļauj visa veida pierādījumu, arī zinātnisku, izprasīšanu un pārbaudīšanu.
- atrūkt Īgni, negribīgi, arī neskaidri atbildēt.
- izstrēbt putru izlabot, novērst izdarīto aplamību, kļūdu; atbildēt par izdarīto aplamību, kļūdu.
- izstrēbt Izlabot, novērst izdarīto aplamību, kļūdu; atbildēt par izdarīto aplamību, kļūdu.
- atzoboties Izsmejoši atbildēt.
- atmēdīt Izsmejot, izmēdot atbildēt.
- dalkata Kāds, kas runājot bieži novirzās no temata vai nevar īsi un konkrēti atbildēt; dolkata.
- dolkata Kāds, kas runājot bieži novirzās no temata vai nevar īsi un konkrēti atbildēt.
- atkliegties Kliedzot atbildēt, atsaukties uz saucienu.
- atmurkšķēt Kurnot atbildēt (nedraudzīgi).
- atķērkt Ķērcošā balsī, nelaipni, dusmīgi atbildēt.
- civilatbildētājs Lietā personīgi ieinteresētais procesa dalībnieks, kas par tādu atzīts ar procesa virzītāja motivētu lēmumu; par civilatbildētāju var atzīt vecākus, aizbildņus, aizgādņus vai citas personas, kā arī uzņēmumus, iestādes un organizācijas, kuras saskaņā ar likumu ir materiāli atbildīgas par zaudējumu, kas nodarīts apsūdzētā noziedzīgas rīcības rezultāta dēļ.
- vai nu ne lieto, lai pozitīvi atbildētu uz jautājumu.
- uzdot Likt atbildēt (uz jautājumu); izvirzīt (jautājumu); likt atrast (uzdevuma) atrisinājumu.
- saukt pie atbildības likt kādam atbildēt (piemēram, tiesā) par savu nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību.
- kā ar cirvi atskaldīt ļoti asi, strupi, arī kategoriski atbildēt.
- kā ar cirvi noskaldīt (arī nocirst) ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
- kā ar cirvi nocirst ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
- kā ar nazi nogriezt Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
- nogriezt kā ar nazi ļoti asi, strupi, kategoriski pateikt, atbildēt.
- atbērt Ļoti ātri runājot, atbildēt.
- atkliegt Ļoti skaļā balsī atbildēt.
- atriet Ļoti skaļi un nikni atbildēt.
- atrieties Ļoti skaļi un nikni atbildēt.
- atdūdot Maigi, dūdojoši atbildēt.
- atmurmināt Murminot atbildēt.
- atņurkstēt Murminot, neskaidri atbildēt.
- eholālija Neapzināta, automātiska dzirdēto vārdu atkārtošana tad, kad vajadzētu aktīvi atbildēt uz uzdoto jautājumu; ehopraksijas veids.
- neteikt ne jā, ne nē neatbildēt, klusēt; nedot skaidru atbildi.
- palikt atbildi parādā neatbildēt.
- ālita Neatrisināms; dažu sengrierķu filozofu (Megaras skola) uzskats, ka ir pasaules un dzīves grūtākie jautājumi, uz ko var atbildēt tikai ar "jā" vai "nē", bet īsto atbildi nekad nav iespējams iegūt.
- atraidīt Negatīvi atbildēt (tam, kas ko lūdz vai piedāvā); negatīvi atbildot, likt, lai iet prom.
- noraidīt Nepievienoties teiktajam, atbildēt noliedzoši.
- atmuldēt Nesakarīgi, nesaprotami atbildēt.
- atbubināt Neskaidri atbildēt.
- atņurkšēt Neskaidri atbildēt.
- atpenterēt Neskaidri atbildēt.
- attost Neskaidri atbildēt.
- atņurdēt Neskaidri, paklusu (parasti īgni) atbildēt.
- atmēļot Nevērīgi atbildēt.
- finanšu pakalpojumi noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšana; kreditēšana, arī saskaņā ar finanšu līzinga noteikumiem; skaidras un bezskaidras naudas maksājumu veikšana; bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu (visu maksāšanas līdzekļu, izņemot banknotes un monētas jebkurā valūtā) izlaišana un apkalpošana; tirdzniecība savā vai klienta vārdā ar valūtu; uzticības operācijas (trasts); ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana; galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšana, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu; vērtību glabāšana; konsultācijas klientiem finansiāla rakstura jautājumos; tādas informācijas sniegšana, kas saistīta ar klienta parādu saistību kārtošanu.
- gainīties Noraidoši atbildēt, ar žestiem pastiprinot noraidījumu; gaiņāties (2).
- atgaiņāties Noraidoši atbildēt, ar žestiem pastiprinot noraidījumu.
- atgainīties Noraidoši atbildēt, ar žestiem pastiprinot noraidījumu.
- gaiņāties Noraidoši atbildēt, ar žestiem pastiprinot noraidījumu.
- atņirgt Ņirgājoties atbildēt.
- juridiskā persona organizācija, kam ir atsevišķa manta un kas savā vārdā var iegūt mantiskas un nemantiskas tiesības un uzņemties pienākumus, un var būt prasītāja vai atbildētāja tiesā vai šķīrējtiesā.
- uzticēt Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu u. tml., uzdot, ļaut (tam) veikt, izmantot (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu) u. tml.
- cirst Parasti savienojumā ar "pretī" vai "pretim": skarbi, arī kategoriski runāt, atbildēt.
- kvests pārbaudījums, kurā tiek noskaidrots, vai pretendents spēj atrast risinājumu vai atbildēt uz jautājumu
- atsacīt Pasacīt (ko), atbildēt (uz kāda izteikumu); atteikt.
- bezsaistes pasta lasītājs pasta programma, kas savieno lietotāja datoru ar datoru tīklu, ielādē elektroniskā pasta ziņojumu lietotāja datorā, atvieno to no tīkla, ļauj ziņojumu izlasīt, atbildēt uz to un nosūtīt elektroniskā pasta ziņojumu, tādējādi samazinot maksu par savienojumlaiku.
- līdzatbildētājs Persona, kas ir atbildētāja kopā, vienlaikus ar kādu citu personu (civilprocesā).
- atvuršķēt Pie sevis (nesaprotami) atbildēt.
- galvojums Pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatbrīvojot tomēr pēdējo no parāda.
- atpļurkšēt Pļāpāt, pļāpājot atbildēt.
- pretprasība Prasība, ko atbildētājs iesniedz pret prasītāju, tai pašā lietā.
- piespriešana Prasības apmierināšana ar tiesas nolēmumu, ar kuru atbildētājam (parādniekam) uzlikts pienākums izdarīt noteiktas darbības, piemēram, nodot naudu vai mantu vai atturēties no zināmām darbībām.
- puse Prasītājs vai atbildētājs tiesas procesā.
- atbildēties Refl. --> atbildēt (1); pašam atbildēt, atrast atbildi formulējot jautājumu.
- kondemnācija Romiešu formulārā tiesas procesa institūts (beigudaļa formulā par to, kā pretora uzdevumā rīkoties viņa ieceltajam tiesnesim - notiesāt vai attaisnot atbildētāju).
- provocatio Romiešu procesuālās tiesībās sūdzētāja izdarīts aicinājums atbildētājam samaksāt naudas sodu, ja atbildētāja liegšanās atzīt sūdzētāja tiesību izrādījusies nepareiza.
- inventarium Romiešu tiesībās mantinieka tiesība atbildēt par mantojuma parādiem nevis neaprobežoti, bet mantojuma apmērā, gadījumā, ja ir savlaicīgi sastādīts mantojuma saraksts.
- atstirkšt Rūcot, varkšķot atbildēt.
- bērt kā pupas runāt ātri, bez apstājas, vienā laidā, raiti atbildēt ko labi zināmu.
- noškaldīt Rupji, asi atbildēt.
- obligācija saistība atbildēt par citas personas parādiem.
- ir uz mutes kritis saka par cilvēku, kas neattopas, ko atbildēt, kas neprot atrast pareizo atbildi.
- nav uz mutes kritis saka par cilvēku, kas spēj runāt attapīgi, asprātīgi, veikli, kam vienmēr ir ko atbildēt.
- norīt mēli saka, ja kāds ir cieši apņēmies klusēt, neatbildēt, ja kāds neatbild.
- prasi ko vieglāku saka, ja nezina, ko atbildēt.
- sacirsties Savienojumā "sacirsties pretī": stingri, kategoriski iebilst, arī spītīgi atbildēt.
- cirsties Savienojumā ar "pretī" vai "pretim": stingri, bez vilcināšanās atbildēt, kategoriski iebilst.
- at- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, lai atbildētu uz cita teikto vai darīto.
- pārmainīties Savstarpēji atbildēt, reaģēt (uz rīcību, darbību) ar atbilstošu pretdarbību; apmainīties (2).
- apmainīties Savstarpēji atbildēt, reaģēt (uz rīcību, darbību) ar atbilstošu pretdarbību.
- mīt Savstarpēji atbildēt, reaģēt uz darbību ar atbilstošu pretdarbību.
- atūjināt Sazināties ūjinot, atbildēt ūjinot.
- satisdatio Seno romiešu procesā ar galvojumu pastiprināts solījums maksāt zināmu summu, ko deva atbildētājs prāvas zaudēšanas gadījumā kā nodrošinājumu prasītājam.
- atbļaut Skaļā, nesavaldīgā balsī atbildēt; rupji atkliegt.
- atsaukt Skaļi, arī nelaipni atbildēt.
- atmest Skarbi, arī ātri un nevērīgi atbildēt.
- atdvest Smagi elpojot, klusā balsī atbildēt.
- atsmiet Smejot atbildēt.
- atsmieties Smejoties atbildēt.
- atsprauslāties Sprauslājot atsaukties, atbildēt.
- retoriska uzruna stilistiska figūra, vēršanās pie objekta, visbiežāk lietas vai parādības, kas nevar atbildēt.
- atsostīties Stostoties atbildēt.
- abrupti atbildēt strupi, aprauti atbildēt.
- atskaldīt Strupi, asi atbildēt.
- pretsūdzība Sūdzība, ko atbildētājs iesniedz pret apsūdzētāju tai pašā lietā.
- atšļupstēt Šļupstot atbildēt; neskaidri runājot, atbildēt.
- atdziedāt Uz dziedāšanu atbildēt ar dziedāšanu.
- atgavilēt Uz gavilēšanu atbildēt ar gavilēšanu.
- atglaimoties Uz glaimiem atbildēt ar glaimiem.
- atlūgt Uz ielūgumu, uzlūgumu atbildēt ar ielūgumu, uzlūgumu; uzlūgt pretī.
- atjautāt Uz jautājumu atbildēt ar jautājumu.
- atlielīties Uz lielīšanos atbildēt ar lielīšanos.
- atsveicināt Uz sveicienu atbildēt ar sveicienu.
- izsaukt Uzaicināt (skolēnu) atbildēt uzdoto.
- saņemt Uzklausīt un atbildēt (parasti uz sveicienu).
- uzstostīt Uzstostīt atbildi - stostoties, vārdus meklējot atbildēt.
- atvēcināt Vēcinot atbildēt (parasti uz vēcinājumu).
- prasītājs Viena no pusēm (civilprocesā), kas iesniedz tiesā prasību, kura ir vērsta pret otru pusi - atbildētāju.
- atžāvāties Žāvājoties atbildēt.
- atsūkstīties Žēlojoties atbildēt.
bildēt citās vārdnīcās:
MLVV
MEV