Paplašinātā meklēšana
Meklējam baznīca.
Atrasts vārdos (13):
Atrasts vārdu savienojumos (63):
- aizsardzības baznīca
- Anglikāņu baznīca
- austrumu baznīcas
- austrumu ortodoksālās Baznīcas
- autokefālā baznīca
- baznīcas apmeklēšana
- baznīcas dārzs
- baznīcas doktors
- baznīcas drāma
- Baznīcas ezers
- baznīcas gads
- baznīcas grāmatas
- Baznīcas grāvis
- baznīcas hierarhija
- Baznīcas kalns
- baznīcas kori
- baznīcas miers
- baznīcas mūzika
- baznīcas padome
- baznīcas plada
- baznīcas šķelšanās
- baznīcas skola
- baznīcas skolotāji
- baznīcas slāvu valoda
- baznīcas svētki
- baznīcas tēvi
- baznīcas tiesības
- baznīcas toņkārtas
- baznīcas ūnija
- baznīcas valsts
- baznīcas vēsture
- baznīcas virsvalde
- brīvās baznīcas
- evaņģēliski luteriskā (arī evaņģēliski luterāniskā, arī luterāņu, arī luteriešu) baznīca
- halles tipa baznīca
- Jaungarandžu baznīcas kalns
- kā baznīca
- katoļu baznīca
- Koptu baznīca
- Krūtes luterāņu baznīca
- luterāņu (arī luteriešu, arī evaņģēliski luterāniskā, arī evaņģēliski luteriskā) baznīca
- luteriešu (arī luterāņu, arī evaņģēliski luterāniskā, arī evaņģēliski luteriskā) baznīca
- Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca
- Matkules baznīcas kalns
- metodistu baznīcas
- Milzkalnes baznīcas kalns
- nestoriešu baznīca
- pareizticīgo baznīca
- Pētera baznīcas skola
- Pliks kā baznīcas žurka, arī pliks kā zutis (arī zirnis)
- pliks kā zirnis (arī zutis), arī pliks kā baznīcas žurka
- pliks kā zutis (arī zirnis), arī pliks kā baznīcas žurka
- reformētās baznīcas
- Romas katoļu un ortodoksālās baznīcas sakraments
- Strazdes Baznīcas kalns
- tīrs kā baznīca
- trīs lielie baznīcas svētki
- tukšs kā baznīca
- Unifikācijas baznīca
- Unifikātu baznīca
- Valgales baznīcas kalns
- Veckatoļu baznīcas
- Vecslabodas baznīcas kalns
Atrasts skaidrojumos (515):
- pastor _burtiski_ "gans"; mācītājs (kura pārziņā ir draudze vai baznīca).
- Didahe "Divpadsmit apustuļu mācība", viens no vecākajiem kristiešu rakstiem, kas noteica draudzes kārtību; agrās kristietības ārtikas normu un baznīcas darbības rokasgrāmata, kas sarakstīta ap 130. gadu Sīrijā.
- Te Deum "Tevi Dievs"; baznīcas dziesma, kas sākas ar šiem vārdiem; tās mūzika.
- Austrumu shizma 1054. g. shizma, kad no katoļu baznīcas atšķēlušies austrumu pareizticīgie (grieķu katoļi).
- Vormsas konkordāts 1122. g. vienošanās starp pāvestu un Svētās Romas imperatoru Heinrihu V par savstarpējām attiecībām un baznīcas stāvokli šī valdnieka pārvaldītajā teritorijā; ar to tika izbeigta cīņa par investitūru.
- menonīti 16. gadsimtā izveidojusies anabaptisma sekta, kas prasa baznīcas priekšrakstu bezierunu ievērošanu un neatzīst bruņotu cīņu; šīs sektas locekļi; mennonieši.
- anabaptisms 16. gadsimta reformācijas kustības novirziens (reliģiska plebeju sekta) un tā mācība, kurā, prasot baznīcas reformas, tika izteikts arī sociāls protests pret feodālo iekārtu.
- volteriānisms 18. gs. otrajā pusē un 19. gs. sākumā - progresīvo apgaismošanas strāvu un reliģiskās brīvdomības parastais apzīmējums; volteriānisms saistīts ar Voltēru (1694-1778), kas bija ievērojams franču rakstnieks, filozofs apgaismotājs, baznīcas un feodālās iekārtas pretinieks.
- abatija Abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošo teritoriju un īpašumiem; šāda klostera baznīca.
- autokefālā baznīca administratīvi patstāvīga Austrumu baznīca.
- cirkumcellioni Agonistiķi - kristiešu sekta Ziemeļāfrikā, 4.-5. gs., kas vērsās pret sociālo nevienlīdzību, oficiālajām katoļu baznīcas dogmām.
- sēdības Agrāku laiku kāzu paraža, kas notika starplaikā starp laulībām baznīcā un kāzām līgavas mājās, kādā mājā netālu no baznīcas uzaicināja visus tos, kas bijuši klāt laulībās un kas nebija uzlūgti uz pašām kāzām: ciema ļaudis, kaimiņus, vienkārši ziņkārīgos.
- antipendijs Aizkars katoļu baznīcas altāra priekšā, bagātīgi greznots ar zelta un sudraba izšuvumiem.
- akaciānisks Akaciāniskā shizma (pēc Konstantinopoles patriarha Akacija vārda) - 35 gadus ilgā baznīcas dalīšanās (484.-519. g.) Austrumu un Rietumu daļā.
- eklēsiarchs Amatpersona senos klosteros, kas pārzināja baznīcas ēkas apsardzību un tīrību kā arī dievkalpojuma kārtību klosterī pēc baznīcas statūtu noteikumiem.
- mennonieši Anabaptistu mērenā virziena piekritēji, prasa pilnīgu baznīcas šķiršanu no valsts un atzīst par vienīgiem kristiešu ieročiem Dieva vārdus un mīlestību; kristī ne jaunākus par 14 gadiem; mācība un parašas ir tuvāk reformātu baznīcai nekā luterismam; menonīti.
- ekleziastiskās tiesības Anglijas Baznīcas tiesu sistēma, kuras pārziņā ir Anglijas Baznīcas satversme, baznīcas īpašums, garīdzniecība, dievkalpojumi, doktrīna un prakse.
- testakts Anglijas parlamenta likums (1673. g.), saskaņā ar kuru valsts amatus varēja ieņemt tikai personas, kas zvērēja uzticību anglikāņu baznīcai.
- nonjurors Anglikāņu baznīcas locekļi, kas liedzās dot supremātijas zvērestu Orānijas Vilhelmam III; arī padzītā karaļa Jēkaba II pēcnācēji, kas liedzās nodot pavalstnieku zvērestu.
- konformisms Anglikāņu baznīcas mācība; saskaņa ar šo mācību.
- augstbaznīca Anglikāņu baznīcas novirziens, kurā tiek īpaši uzsvērta liturģija, kā arī baznīcas hierarhija un autoritāte - aspekti, kas tradicionāli attiecināti uz Romas katoļu baznīcu.
- konformists Anglikāņu baznīcas piekritējs.
- metodisti Anglikāņu baznīcas sekta; šīs sektas locekļi.
- Valpurga Angļu karaļa Ričarda IX meita, ko katoļu baznīca pieskaitījusi svētajiem par viņas pacietību, kad viņu reliģijas dēļ vajāja; viņa pasargājot no raganām un burvjiem.
- lolardi antikatoliskas zemnieku un plebeju kustības dalībnieki Nīderlandē, t. s. "nabaga brāļi"; no vajāšanas lolardi patvērās Anglijā, kur aktīvi cīnījās pret pāvestu, baznīcas zemes īpašumu un sociālo nevienlīdzību; viņiem bija svarīga nozīme Vota Tailera vadītajā zemnieku sacelšanās kustībā (1381. g.); viņus neganti vajāja kā ķecerus.
- apeja Ap altāra telpu liektais baznīcas joms, aiz kā franču katedrāļu sistēmā atradās kapellu vainags.
- Ķerkliņi Apdzīvota vieta Saldus novada Zvārdes pagastā (izzudusi pēc 2. pasaules kara, atradās PSRS armijas Zvārdes poligona teritorijā), 1641. g. uzcelta mūra baznīca, kuras drupas saglabājušās, 1938. g. draudzē bija 300 locekļu.
- Pēteris Apustulis, sākotnēji saukts Sīmanis, ko katoļu baznīca uzskata par Romas pirmo bīskapu un pāvestus par viņa pēctečiem.
- apustuliskie tēvi apzīmējums 2. gs. baznīcas tēvu rakstiem.
- gallikānisms Apzīmējums katoļu baznīcas stāvoklim un principiem Francijā pirms 1789. g., kas atdalīja valsti un valdnieku no pāvesta varas.
- vitandi Apzīmējums tām ekskomunicētajām personām, ar kurām baznīcas locekļiem nedrīkst būt jebkādi kontakti.
- euchelaions Ar eļļas svaidīšanu un lūgšanā apvienots austrumu baznīcas sakraments.
- ar uguni (arī ar zobenu) un krustu ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
- ar zobenu (arī ar uguni) un krustu ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
- Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca arheoloģisko pieminekļu komplekss, kas atradās Mārtiņsalā, ciems izveidojies 11 gs., viduslaiku pils sākta celt 1186. g. un pastāvējusi līdz 14. gs., kapsētu 1197. g. iesvētījis Livonijas bīskaps Bertolds, baznīca bijusi no 12. gs. beigām, pirmo koka baznīcu 1203./1204. g. ziemā nodedzinājuši zemgaļi, mūra baznīca nopostīta Livonijas kara laikā.
- archibīskaps Arhibīskaps - virsbīskaps, kristīgās baznīcas augsta amatpersona.
- kreāciānisms Aristoteļa nodibinātā un baznīcas tēvu pabalstīta mācība, ka cilvēku dvēseles Dievs radot bērna iedzemdināšanas brīdī un tad arī tās savienojot ar miesu.
- bagleri Aristrokrātijas un garīdzniecības grupējums norvēģu pilsoņu kara laikā 12.-13. gs., kas centās panākt baznīcas virsvaru pār karali.
- Triumfa arka Arka starp baznīcas vidusjomu un altāra daļu.
- katolikoss Armēņu apustulistiskās baznīcas un Gruzijas pareizticīgo baznīcas augstākā garīgā amatpersona - baznīcas galva.
- nestoriešu baznīca Asīriešu baznīca; kristiešu draudze Rietumāzijā (Sīrijā, Irākā, Irānā), kuras locekļi ir sīriešu patriarha Nestorija piekritēji.
- shizmatiķis Atkritējs; nosaukums, ar kuru katoļu un pareizticīgo baznīca apzīmē cilvēkus, kas no tās aizgājuši.
- shismatisks Atkritis, novērsies no baznīcas.
- Sakas viduslaiku pils atradās Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, 200 m uz ziemeļiem no Sakas luterāņu baznīcas, Tebras labajā krastā, \~100 m uz austrumiem no tās satekas ar Durbi; pils būvēta pēc 1386. g., kā \~28 x 28 m liela būve; sagrauta 1660. g., Polijas-Zviedrijas kara laikā.
- Gulbenes viduslaiku pils atradās Gulbenē, tagadējās Gulbenes luterāņu baznīcas vietā, celta 14. gs. 1. pusē zemes izvirzījumā, kuru no 3 pusēm apliec Pededzes pieteka Krustalīce, pret upi vērstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, 1577.g. to ieņēma un pilnībā nopostīja krievu karaspēks, 19. gs. uzcelta baznīca; iespējams, ka pirms pils celšanas tur bijis latgaļu pilskalns.
- Mālpils viduslaiku pils atradās Mālpils pagastā pie Sprīdīšu mājām, Mālpils-Sidgundas ceļa kreisajā pusē, Mērgupes labajā krastā, \~150 m uz dienvidaustrumiem no Mālpils luterāņu baznīcas, domājams celta 14. gs. 1. pusē, 1626. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā nodedzināta un nav atjaunota, saglabājušies \~2 m augsti aizsargmūra fragmenti.
- Rūjienas viduslaiku pils atradās Rūjienā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Sv. Bērtuļa baznīcas, Rūjas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. 1. pusē, 1560. g. nodedzinājis krievu karaspēks, pēc tam atjaunota, bet 1624. un 1638. g. arklu revīzijas dokumentos minēts, ka tā ir nopostīta.
- Angermindes viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā, Rindas kreisajā krastā, \~2 km uz ziemeļaustrumiem no Rindas baznīcas, celta 13. gs. vidū un nopostīta Ziemeļu kara laikā, bijusi taisnstūra garenbūve (~25 x 50 m), celta no laukakmeņiem, saglabājusies līdz 2 m augsta pils pamatu kontūra; Rindas pils; Rindas viduslaiku pils.
- Zeltiņu muiža atrodas Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, apbūvē saglabājušās vairākas 18. gs. beigās - 19. gs. vidū celtas dzīvojamās un saimniecības ēkas: pārvaldnieka māja, stallis ar kučiera dzīvokli, kalpu māja, šķūnis; vienstāva kungu māja, kas celta ap 1800. g. klasicisma stilā, nav saglabājusies; apbūves kompleksā ietilpst arī Zeltiņu luterāņu baznīca un krogs.
- Burtnieku mācītājmuiža atrodas Burtnieku pagastā blakus Burtnieku luterāņu baznīcai, tagadējā apbūvē ietilpst stallis (celts 1793. g.), klēts (1810. g.), mācītāja māja (1820. g.), mācību jeb konfirmantu māja (1863. g.) un rentnieka māja (1864. g.).
- Stāmerienas muiža atrodas Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, tās apbūve veidojusies no 19. gs. sākuma, 1887. g. minēta baznīca, pils, pārvaldnieka māja, kalpu dzīvojamā māja, vairākas saimniecības ēkas un darbnīcas, kā arī 3 skolas, veikals un 4 krogi.
- Ubānu baznīckalns atrodas iepretī Ubānu pilskalnam, Ilgas upītes gravas pretējā pusē, domājams, ka bijusi Ubānu pilskalnam atbilstoša kulta vieta, ir nostāsti, ka šeit bijusi baznīca uz kuru no pilskalna vedis ķēdēs iekārts tilts.
- Lēnu mācītājmuiža atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta Lēnās, blakus Lēnu Romas katoļu baznīcai, 1819. g. apbūvē ietilpa mācītāja māja (kas ir unikāla 18. gs. vidus guļbūve), klēts, stallis ar ratnīcu un šķūni, laidars, rija, brūzis.
- Ikšķiļu svētā liepa atrodas Limbažu novada Limbažu pagastā pie Ikšķiļu mājām, senāk tai bijuši vairāki stumbri (saglabājies tikai viens), pēc nostāstiem pie tās senatnē pielūgti dievi, nesti ziedojumi, pie tās atradusies baznīca.
- Varakļānu muiža atrodas Varakļānos, Pils ielā 29, apbūves kompleksā ietilpst: pils, divstāvu mūra ēka (bijusī bibliotēka un arhīvs), pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas (pārbūvētas), laukakmeņu mūra kūts ar daļēji slēgtu pagalmu, bijušās linu fabrikas korpusos iebūvēta klēts un pagrabs, kā arī kapela un baznīca.
- virskonsistorija Augstākā evanģēliski luteriskās baznīcas tiesa Vidzemē 1634.-1710. g., kurai piekrita reliģisko dogmu izpratnes strīdi, visas laulības lietas, mācītāju un skolotāju amata pārkāpumi, dažādi strīdi baznīcas ienākumu un naudas lietās.
- dinati Augstākās valsts un baznīcas amatpersonas Bizantijā (minētas gk. 10. gs. likumdošanas pieminekļos).
- koncils Augstāko (katoļu vai pareizticīgo baznīcas) garīdznieku apspriede.
- arhierejs Augstāks pareizticīgās baznīcas garīdznieks (bīskaps, arhibīskaps, metropolīts).
- arhimandrīts Augsts pareizticīgās baznīcas garīdznieks mūks; parasti vīriešu klostera priekšnieks vai garīgās mācību iestādes rektors.
- lieves Augšbaznīca, ērģeļu telpa.
- bema Austrumu baznīcā – paaugstināta vieta baznīcas grīdā, ko norobežo ikonostass un kurā atrodas altāris.
- euchologions Austrumu baznīcas galvenā rituālu grāmata, satur liturģijas mesām un sakramentiem, lūgšanas utt.
- stauropegijs Austrumu pareizticīgā baznīcā svinīga krusta uzcelšanas ceļamās baznīcas vai klostera vietā, ko izdara bīskaps.
- stiharijs Austrumu pareizticīgās baznīcas lasītāja liturģiskais tērps - garš taisns uzvalks tunikas veidā, platām piedurknēm, liturģiskās krāsās, rotāts izšuvumiem.
- mēnajs Austrumu pareizticīgās baznīcas liturģiska rokasgrāmata, kas satur pa mēnešiem un dienām sakārtotas liturģiskas dziesmas, lasījumus, lūgsnas u. c. norādījumus nekustīgiem baznīcas svētkiem un svēto piemiņas dienām.
- Konkordijas grāmata autoritatīvs luteriskās baznīcas ticības apliecību un luterisma atziņas rakstu krājums (1580. g.).
- katedrāle Baznīca, kuru pārvalda bīskaps; galvenā baznīca.
- domus dominica baznīca.
- gaismas pils baznīca.
- sacrilegium Baznīcas aplaupīšana, reliģiska nozieguma veids senā Romā; baznīcas apgānīšana, svētumu zaimošana.
- smiļters baznīcas dārzs.
- baznīcas skola baznīcas dibināta un pārraudzīta skola.
- oblācija Baznīcas draudzes locekļu ziedojuma veltes baznīcai.
- irmoss Baznīcas dziedājumu veids pareizticīgo dievkalpojumā; baznīcas himnas pirmais pants, kas veido saistību ar nākošajiem dziedājumiem.
- annus ecclesiasticus baznīcas gads.
- ķesteris Baznīcas kalpotājs, kas atbild par baznīcas un draudzes telpām, zvanīšanu, baznīcas mūziku un kuram ir konkrēti administratīvi uzdevumi.
- paraments Baznīcas kultā lietojami priekšmeti, pat visa baznīcas iekšējā iekārta.
- diakonija Baznīcas labdarība, baznīcas sociālās aprūpes darbs.
- anatēma Baznīcas lāsts, izslēgšana no baznīcas.
- bazn. lat. baznīcas latīņu valoda.
- sakristans Baznīcas lietu (baznīcas rīku) pārzinis, ķesteris.
- kanoniskās tiesības baznīcas likumu sakopojums.
- hore baznīcas lūgšana dažādos dienas laikos.
- agenda Baznīcas rokasgrāmata par dievkalpojumiem, baznīcas amatiem un ceremoniju izpildes kārtību.
- reliģiskie svētki baznīcas svētki.
- ambroziāņi Baznīcas tēva Ambrozija (340.-397. g.) piekritēji; aizstāv baznīcas ortodoksiju un kristīgās ticības pirmtiesības.
- teritoriālisms Baznīcas tiesībās sistēma, kur zemes kungam piešķirta virskundzība baznīcas pārvaldē, piedēvējot viņam arī augstāko baznīcas varu.
- baznīctiesības Baznīcas tiesu sistēma, kuras pārziņā ir Baznīcas satversme, baznīcas īpašums, garīdzniecība, dievkalpojumi, doktrīna un prakse.
- skare baznīcas tornis.
- skars baznīcas tornis.
- ančakrists baznīcas tradīciju neievērotājs, ateists.
- garīgā mācību iestāde baznīcas vadīta speciāla mācību iestāde garīdzniecības kadru sagatavošanai un teoloģiskai izglītošanai.
- mācītāja muiža baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītājmuiža.
- reformētās baznīcas baznīcas, kas pārstāv kalvinistisko tradīciju; tās ir Prezbiteriāņu, Neatkarīgās, Kalvinistu, Metodistu un Kongregacionālistu baznīcas.
- metodistu baznīcas baznīcas, kas veidojās uz to baznīcu bāzes, kuras piedalījās Metodistu konferencē, ko pirmo reizi sasauca Džons Veslijs 1784. gadā; mūsdienās šīs baznīcas ir izplatītas visā pasaulē, veicinot evaņģelizāciju un piedaloties sociālo jautājumu risināšanā.
- episkopālsistēma Baznīcu tiesībā sistēma, kur baznīcas vara pieder bīskapiem, pretim kūriālsistēmai, kas atzīst pāvesta varu par neaprobežotu.
- baznīcu vizitācija baznīcu un draudžu darbības pārbaude, pirmās notika 4. gs., tās veica baznīcas amatpersonas - bīskapi, arhibīskapi, superintendenti vai īpašas vizitācijas komisijas.
- benediktīnieši Benediktīniešu ordenis – Romas katoļu baznīcas vecākais ordenis; benediktieši.
- bandu bērns bērns, ko baznīca neatzina par oficiālā laulībā dzimušu.
- asēbija Bezdievība, zaimošana dažādās formās: grēksūdzes noslēpuma izpaušana, kulta priekšmetu nolaupīšana, zaimojoša attieksme pret svētbildēm un dievnamiem, apbedījumu, baznīcas rituālu pārkāpšana.
- postilla Bībeles teksta izskaidrojums; sprediķu kopums, kurā teksti ir sakārtoti atbilstoši baznīcas gada gājumam; īpaši izplatīts bija reformācijas laikā 16.-17. gs.
- vulgāta Bībeles tulkojums latīņu valodā; ar Tridentas koncila lēmumu 1546. g. pasludināts par obligātu katoļu baznīcai.
- oficiālis Bīskapa iecelta persona, kas viņa kā ordinārija vietā izpilda kārtējās baznīcas tiesas funkcijas kādā diecēzē un priekšsēdētāja pienākumus koleģiālā tiesas iestādē.
- akolūts Bīskapa pavadonis, kalpotājs pie altāra priesterim un diakonam; baznīcas kalpotājs, kam ir otrā zemākā no Romas katoļu baznīcas ordinācijas pakāpēm.
- Sv. Damaskas Jānis bizantiešu baznīcas darbinieks (ap 675.-749. g.), filozofs un dzejnieks, viens no Baznīcas tēviem.
- kondaks Bizantijas baznīcas poēzijas un mūzikas žanrs.
- zvanineica būve, kurā iekārts baznīcas vai kapu zvans.
- Ikšķiles viduslaiku pils cēluši lībieši ap 1184.-1185. g. Gotlandes akmeņkaļu vadībā, 4/5 pils piederēja lībiešiem, 1/5 - katoļu sludinātājam Meinardam, kurš bija pils un baznīcas celšanas iniciators, 1205. g. sacelšanās dēļ lībiešus no pils padzina, 15. gs. beigās vai 16. gs. sākumā arhibīskapijas un ordeņa savstarpējos karos pils tika nopostīta.
- aplātnieks Cilvēks, kas piedalās katoļu baznīcas svētkos par godu kādam svētajam (aplātā 2(2)).
- herētiķis Cilvēks, kas sludina ticības uzskatus, kuri nesakrīt ar oficiālās baznīcas doktrīnu; maldu mācības skolotājs; ķeceris.
- joahimisms Cisteriešu klostera "Flois" abata Joahima 12. gs. dibināta kustība, kas ienīda pāvestu un pareģoja īstā Gara laikmetu, kad pasaulīgā mantā iegrimušā baznīca atgriezīsies savā pirmskristīgo stāvoklī.
- heterodokss Citas ticības piekritējs, kas atkritis no oficiālās baznīcas.
- ikoss daudzbalsīgs baznīcas dziedājums, kas atbillst sestajam kanonam.
- uperis Dāvana, ziedojums (parasti baznīcai); upuris.
- uperēt Dāvināt, ziedot (parasti baznīcai).
- neosholastika Dažādas filozofiskas un teoloģiskas mācības, kas periodā pēc v-laikiem veidojās gk. katoļu baznīcas ietvaros.
- desmite Dažos Vidzemes novados 17.-19. gs. pagasta daļas (apakšiedalījuma), sevišķi baznīcas, nosaukums pēc ciematu skaita šādā pagastā.
- baznīciņa Dem. --> baznīca.
- Opus Dei Dieva darbs; Romas katoļu baznīcas organizācija, kas sludina svētumu ikdienas dzīvē.
- musica divina dievišķā mākla, baznīcas mūzika.
- Amjēnas katedrāle Dievmātes katedrāle Amjēnas pilsētā, kas ir lielākā baznīca Francijā, izcils franču gotikas paraugs; celtniecību uzsāka 1220. g., pabeidza 16. gs. un restaurēja 1874. g.; telpas garums - 143 m, augstums - 43 m.
- dikirijs Divžuburu svečturis ar svecēm, kuru lieto Austrumu baznīcas bīskapi liturģijā svētīšanas laikā; tas simbolizē divas Kristus dabas.
- dikirions Divžuburu svečturis ar svecēm, kuru lieto Austrumu baznīcas bīskapi liturģijā svētīšanas laikā; tas simbolizē divas Kristus dabas.
- kanons Dogma, noteikums, rits, ko ieviesusi un sankcionējusi baznīca.
- subordinacionisms Dogmatisks uzskats, ka Kristus personas dievišķā būtne jeb dievišķais logoss Kristū pakārtots (subordinēts) Dievam Tēvam, ko baznīca nosodīja 4. gs.
- habits Drānas, tērps (it īpaši baznīcas amatpersonas tērps).
- sekta draudze vai draudžu grupa, kas atšķēlusies no valdošās baznīcas un kam raksturīga neiecietība pret citādi domājošiem.
- Draudzes konvents draudzes pārvaldes institūcija Vidzemē no 17. gs. līdz 1918. g., kas pārzināja draudzes skolas un ceļus, pieņēma draudzes ārstus, vēlēja draudzes un baznīcas priekšniekus.
- baznīcas padome draudzes vai baznīcas kopīpašuma valde.
- soprānisti Dziedātāji kastrāt, kas 16.-17. gs. baznīcas koros izpildīja augšējās balss un alta partiju.
- falsetisti Dziedātāji vīrieši, kas falseta balsī atskaņoja soprāna un alta partijas 16. gs. baznīcas koros, kuros bija aizliegts dziedāt sievietēm un kastrātiem.
- Koptu baznīca Ēģiptes baznīca, vairāk vai mazāk atzīta minoritāte Ēģiptē pirms islāma ieviešanas 642. gadā; tā ir Monofizītu baznīca, proti, tā noliedz mācību par Kristus cilvēcisko dabu, ko pieņēma ekumēniskais koncils Haikēdonā.
- palls Eiharistiskā dievkalpojuma piederums Romas katoļu baznīcas misē - četrstūrveida, ar baltu drānu apšūts apsegs bīķerim un patēnai.
- morāvieši Episkopāla kristīgi protestantiskā baznīca, kas izveidojusies no agrākajiem "Bohēmijas brāļiem", mūsdienās gk. ASV, nelielas draudzes arī Lielbritānijā un citur Eiropā.
- luterietis Evaņģēliski luteriskās baznīcas loceklis, luterānisma piekritējs; luterānis.
- luterticīgs Evaņģēliski luteriskās baznīcas loceklis, luterānisma piekritējs; luterietis, luterānis.
- luterānis Evaņģēliski luteriskās baznīcas loceklis, luterānisma piekritējs; luterietis.
- Heidelbergas katehisms evaņģēliski reformētās baznīcas 1563. gadā Heidelbergā pieņemtais katehisms.
- frīholds feodālais valdījums viduslaiku Anglijā; bija bruņinieku, zemnieku un pilsētu, kā arī baznīcas frīholdi.
- raganu prāva feodālisma laikā, katoļu un luterāņu baznīcas atbalstīta, baznīcas un feodāļu pretinieku tiesāšana un sodīšana ar nāvi, apvainojot viņus līgumā ar velnu un dieva zaimošanā.
- gailis Gaiļa skulpturāls attēls (parasti baznīcas torņa galā).
- parohiālbaznīca Galvenā baznīca pretim filiālei jeb blakus baznīcai.
- doms Galvenā, parasti bīskapa, baznīca; katedrāle.
- latitudināri Garīdznieku grupa Anglijas Baznīcā 17. gs., kas bija gatavi piekrist, ka baznīcas pārvaldību un kulta praksi pārveido tā, lai tā būtu pieņemama disidentiem.
- spirituālijas Garīgo tiesību grupa, kas pienākas kādam baznīcas amatam.
- psalms Garīgs dziedājums, reliģisku un morāli pamācošu baznīcas dziedājumu nosaukums.
- altārglezna Glezna, kas atrodas baznīcas altārdaļas centrā, tajā attēlots kāds Bībeles sižets.
- uniāti Grieķu Katoļu baznīcas piekritēji; šī Baznīca atzīst pareizticīgo liturģiju, Juliāna kalendāru un zemākajai garīdzniecībai atļauj precēties.
- sakristija Ģērbkambaris baznīcās; vieta, kur glabā baznīcas traukus, grāmatas utt.
- utrakvisti Husītu labējais spārns, kas pauda čehu bagāto pilsētnieku un lielgruntnieku intereses; prasīja konfiscēt baznīcas zemi un nodot to muižniekiem.
- sinekūra Ienesīgs baznīcas amats (viduslaiku Eiropā), kas nebija saistīts ar konkrētu pienākumu veikšanu.
- metrika Ieraksts (piemēram, kādas personas dzimšanas dati) civilstāvokļa aktu reģistrācijas grāmatā, baznīcas grāmatās; arī dzimšanas apliecība.
- armārijs Ieroču meistars; bibliotekārs, baznīcas vai klostera grāmatu pārzinis.
- prezbiteris Ievēlēts baznīcas vadītājs, mācītājs (prezbiteriāņu draudzēs).
- vecajs Ievēlēts prezbiteriešu baznīcas vecākais.
- baznīcas dārzs iežogots baznīcas pagalms, ko senāk izmantoja par kapsētu un soda vietu.
- Ikšķiles apmetne Ikšķiles lībiešu apmetne aizņēma vairākus hektārus lielu platību vēlāk uzceltās baznīcas un pils tuvākajā apkārtnē un sniedzās gar Daugavas krastu vēl 100-150 m uz austrumiem no pils.
- prelatūra Īpaša baznīcas organizācijas struktūra.
- prezbiterieši Īpaša protestantisma veida piekritēji; šī ticība radās Lielbritānijā 16. gs.; prezbiteriāņi noliedz bīskapa varu un atzīst vienīgi prezbiteri (mācītāju), kā arī baznīcas draudzes pašvaldību; prezbiteriānisms saglabājies Skotijā (valsts reliģija), Anglijā, ASV un dažās citās valstīs.
- Sv. Asīzes Francisks itāļu baznīcas darbinieks (Francis of Assisi; 1181.-1226. g.), 1209. g. nodibināja Franciskāņu ordeni, kas atbalstīja askētismu, sludināja prieku un cilvēkmīlestību.
- Akvīnas Toms itāļu teologs un filozofs ("Thomas Aquino", 1225.-1274. g.), katoļu baznīcas dogmatiķis, viduslaiku sholastikas pārstāvis, dominikāņu mūks, 1323. g. pasludināts par svēto, galvenais darbs "Teoloģijas summa" ("Summa theological"), 1879. g. viņa mācība neotomisma formā kļuva par oficiālo katoļu baznīcas filozofiju.
- ekskomunikācija Izslēgšana no baznīcas draudzes vai piederības baznīcai vispār.
- ekskomunicēt Izslēgt no baznīcas.
- veckatoļi Jebkura no Romas Katoļu baznīcas atšķēlusies grupa, t. sk. tās, kas noraidīja 1870. gadā pasludināto pāvesta nemaldīguma doktrīnu.
- Agnus Dei jērs ar krustu vai karogu kā Kristus zīme; katoļu baznīcas dievkalpojuma daļa, kas sākas ar šiem vārdiem; _burtiski_: "Dieva jērs".
- jezuīti Jēzus biedrības locekļi; šo katoļu garīgo organizāciju nodibināja 16. gs. Ignācijs Lojola. Viņi sevi dēvēja par "Kristus kareivjiem", bija teicami teoloģiski izglītoti, bez ierunām pakļāvās pāvesta pavēlēm un savu dzīvi veltīja no katoļticības atkritušo un pagānu pievēršanai Romas baznīcai. Latvijā darbojās no 16. gs. līdz 19. gs. un 20. gs. 30. gados.
- mormonisms Jēzus Kristus Pēdējās dienas svēto baznīcas sludinātā reliģija.
- tišri Jūdaistiem 1. mēnesis civilā gadā un 7. mēnesis baznīcas gadā (septembris - oktobris).
- tebēts Jūdaistiem 4. pilsoniskais un 10. baznīcas mēnesis.
- memoriālbaznīca Kāda mocekļa vai svētā piemiņai celta baznīca.
- patrocinijs Kādas diecēzes jeb baznīcas apsardzība, novēlēta kādam svētajam jeb t. s. svētajam noslēpumam (trijvienībai, krustam un tml.); kādas baznīcas jeb draudzes patrona svētki.
- patronāts Kādas draudzes baznīcas dibinātāja un viņa pēcteču privilēģiju un pienākumu kopums.
- baznīckalns Kalns, uz kura atrodas baznīca.
- zvanītājs Kalpotājs (baznīcā, kapsētā), kura pienākums ir zvanīt baznīcas vai kapsētas zvanus; zvaniķis.
- zvaniķis Kalpotājs (baznīcā, kapsētā), kura pienākums ir zvanīt baznīcas vai kapsētas zvanus.
- kapella Kapela 2(1) - neliela baznīcas telpa vai ēka dievkalpojumam.
- ganka Kapliča baznīcas pagrabā.
- Scala Sancta kāpnes blakus Laterāna baznīcai Romā, kas veidotas no Tīrijas marmora, tām ir didesmit astoņi pakāpieni; saskaņā ar tradīciju Kristus esot devies lejup pa šīm kāpnēm pēc nāvessoda piespriešanas.
- kardināldiakoni Kardināli, kas veic noteiktas funkcijas katoļu baznīcas vadībā.
- kardinālpriesteri Kardināli, kas veic noteiktas funkcijas katoļu baznīcas vadībā.
- sufragans Karolingu laikos apzīmējums diecēzes bīskapam, kas pakļauts baznīcas provinces priekšniekam metropolītam; arī palīgbīskaps.
- minstera Katedrāle ar klosteri Baltijā un Vācijā; klosterim piesaistīta baznīca Lielbritānijā, kur sākotnēji tā sauca klosteri, no kā šis vārds bieži vien saglabājies vietvārdu sastāvā.
- katoļu baznīca Katolicisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
- martirijs Katoļiem baznīcas daļa, kur guļ mocekļu atliekas.
- kastellāns Katoļiem baznīcas vecākais.
- konsekrācija Katoļu baznīcā personu vai lietu (baznīca, altāra) iesvētīšana, ko izdara bīskaps; arī maizes un vīna pārvēršanās Kristus miesā un asinīs, kas pēc katoļu mācības notiek mesas laikā.
- dekanāts Katoļu baznīcas administratīva vienība, kurā ietilpst vairākas draudzes.
- penitenciārija Katoļu baznīcas augstākā tiesa lietām, kas attiecas uz sirdsapziņas darbības sfēru, proti: grēksūdzes un nožēlas, atlaižu un laulības lietām.
- domkapituls katoļu baznīcas bīskapijas vai arhibīskapijas augstāko garīdznieku kolēģija, kuras locekļi dzīvoja centrālās (doma) baznīcas īpašās telpās.
- ofices Katoļu baznīcas četras administratīvās iestādes, kas kopā ar 12 kongregācijām un 3 tiesu iestādēm sastāda "Curia Romana".
- ģenerālvikārs Katoļu baznīcas diecēzes kūrijas pirmais loceklis un diecēzes bīskapa palīgs un vietnieks pārvaldes lietās.
- transsubstanciācija Katoļu baznīcas dogmāts, ka, eiharistijā apsvētot maizi un vīnu, tie pārvēršas Jēzus miesā un asinīs; protestantisms to neatzīst.
- antifons Katoļu baznīcas dziedājums, ko pārmaiņus dzied divi (pus)kori vai priekšdziedātājs un koris.
- mizerere Katoļu baznīcas dziedājums; nosaukums cēlies no liturģiskā teksta "Miserere mei, Deus!" - "Apžēlojies par mani, Dievs!".
- magnifikāts Katoļu baznīcas dziesma, slavinājums dievmātei Marijai.
- penitenciārijs Katoļu baznīcas iestāde Romā, kas pāvesta vārdā atlaiž grēkus un atbrīvo no pakļautības kādam baznīcas noteikumam vai no morālu saistību pildīšanas (piem., atbrīvo no dotā solījuma).
- probabilisms Katoļu baznīcas kazuistiskā mācībā pieņēmums, ka katrs baznīcas autoritātes spriedums ir paticami pareizs, kam vienkāršais ticīgais var sekot, nerūpējoties, vai tas nav pretrunā ar citu autoritāšu spriedumu.
- ornāts Katoļu baznīcas kulta kalpotāju liturģiskais tērps.
- katoļticīgs Katoļu baznīcas loceklis; katolicisma piekritējs; katolis.
- katoļi katoļu baznīcas loceklis; katolicisma piekritējs; katoļticīgais.
- purgatorijs Katoļu baznīcas mācībā - īpašs pārejas stāvoklis un vieta, šķīstītava, kur pēc nāves uzturas sīkie grēcinieki, lai ciešanās un šķīstīšanas ugunīs izciestu sodu un pēc tam nokļūtu debesīs.
- kontrreformācija Katoļu baznīcas politika un pasākumi, kas bija vērsti pret reformācijas kustību un protestantismu Eiropā 16.-17. gs. (ķecerības apkarošana, vēršanās pret zinātnes atklājumiem, katoļticības propaganda u. c.).
- arhidiecēze Katoļu baznīcas province arhibīskapa (virsbīskapa) pārziņā.
- oplōts katoļu baznīcas svētki (Ziemeļlatgalē); atlaidys; atpuski.
- atlaidys katoļu baznīcas svētki (Ziemeļlatgalē).
- aplāts Katoļu baznīcas svētki par godu kādam no svētajiem.
- inkvizīcija Katoļu baznīcas tiesa cīņai pret ķecerību (no 13. gadsimta līdz 19. gadsimtam).
- skrutinijs Katoļu baznīcas tiesībās - kandidāta piemērotības pārbaude ieņemamam amatam.
- ordinārijs Katoļu baznīcas tiesībās - kārtējais baznīcas administrators, persona ar baznīcas pārvaldes tiesībām pēc sava amata.
- solicitācija Katoļu baznīcas tiesībās noziegums, ko izdara svētnieks, pamudinādams sakarā ar nožēlas sakramentu pie viņa ieradušos grēku sūdzētāju uz smagu, ārēji vērojamu 6. baušļa pārkāpumu.
- neotomisms Katoļu baznīcas vadošais filozofijas virziens, kas balstās uz Akvinas Toma mācību un pretendē uz ticības un prāta sintēzi.
- temporālijas Katoļu baznīcas valodā visas laicīgas mantas, ienākums no prebendām, no garīgo firstu regalijām.
- cappella Katoļu baznīcas vieta, kur koris uzstājas.
- briviārijs Katoļu garīdznieku lūgšanu grāmata, kurā apkopoti lūgšanu teksti, psalmi, izraksti no Bībeles un baznīcas tēvu darbiem.
- redemptorieši Katoļu ordenis stingras baznīcas dzīves modināšanai un kopšanai, dib. 1732., īpaši tautas zemākajos slāņos, atšķiras no jezuītiem ar vienkāršo darbības veidu un bargo askēzi.
- svētais Katoļu un pareizticīgo baznīcā persona, kuru baznīca pasludinājusi par svētu tās taisnīgā un dievbijīgā dzīves veida dēļ; arī budistiem, hinduistiem un musulmaņiem.
- kapela Katoļu vai anglikāņu baznīca (parasti neliela); mājas baznīca (pilīs, muižās u. tml.).
- metropolija Katoļu vai pareizticīgo baznīcas pārvaldes apgabals, kurā ietilpst vairākas bīskapijas.
- kirmašas Katoļu zemēs baznīcas iesvētīšanas svētki un to gadskārtējās atceres.
- kāķis Kauna stabs - soda vieta pie baznīcas durvīm vai baznīcas tuvumā Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā.
- klostera skola klostera dibināta un pārraudzīta skola, bija agro viduslaiku skolu pamattips 6.-11. gs., galvenais uzdevums bija reliģiska satura darbu pārrakstīšana, to izplatīšana un garīdznieku gatavošana; Latvijā pie katoļu baznīcas pastāvēja līdz 19. gs. 60. gadiem, pareizticīgo - līdz 20. gs. 20. gadiem.
- monasterium Klosteris, klostera baznīca.
- Lielstraupes pils kompleksā ietilpst pils, Lielstraupes luterāņu baznīca, senpilsētas vieta, aizsargmūri u. c. objekti, pils celta, domājams, 13. gs. 2. pusē; Straupes pils.
- Otrais Vatikāna koncils koncils, ko sasauca pāvests Jānis XXIII 1962.-1965. g., tā rezultātā tika radikāli modernizēta Romas Katoļu baznīcas lūgšanu prakse un uzlabotas attiecības ar citām Baznīcām.
- anglikāņi Konfesija, kas apvieno patstāvīgas episkopālas baznīcas, kuru priekšgalā ir Kenterberijas arhibīskaps; anglikāņu mācībā un praksē ir gan protestantisma (kalvinisma), gan katolicisma elementi; mācības un liturģiskās prakses pamatā ir Kopīgā lūgšanu grāmata (angļu "Book of Common Prayer", 16. gs.).
- kredītsabiedrība Kooperatīva tipa depozītu finanšu iestāde, ko organizē arodbiedrības, baznīcas, lielas kompānijas.
- Katoliskās vēstules kopīgs nosaukums Pētera, Jāņa, Jēkaba un Jūdas vēstulēm; tās sauc arī par baznīcas vēstulēm.
- oratorijs Kopš viduslaikiem - lūgšanu vietas, kas nav draudzes baznīcas.
- reģents Kora (galvenokārt baznīcas kora) diriģents.
- stoglavs Krievu baznīcas likumu un noteikumu krājums ar 100 nodaļām, pieņemts Krievijas baznīcas saeimā 1551. g. ar nolūku atjaunot un uzlabot baznīcas un ticības dzīvi un izskaust nelādzības baznīcas pārvaldē un saimniecībā.
- kruki Krievu baznīcas mūzikas senā nošu raksta nosaukums, identiski ar Bizantijas 12.-13. gs. nošu rakstu.
- pops Krievu pareizticīgo baznīcas garīdznieks (parasti draudzes prāvests, diakons).
- atjauninātāji Krievu pareizticīgo baznīcas virziens 20. gs. 20.-40. gados, kas tiecās uz baznīcas atbalstu padomju režīmam.
- neatkarīgie Kristieši, kuri atbalsta savas vietējās baznīcas autoritāti un neatkarību, apgalvojot, ka šāda sistēma atbilst agrīnajai baznīcu kārtībai; kongregacionālisti.
- brīvās baznīcas kristiešu apvienības, kas ir neatkarīgas no valsts un oficiālās baznīcas.
- prāvests Kristiešu baznīcā - garīdznieks, kas vada draudzi vai baznīcas iecirkni, kurš sastāv no vairākām draudzēm.
- šķelšanās Kristiešu iepriekš nodomāta sadalīšanās, kas sagrāva baznīcas vienotību.
- agonistiķi Kristiešu sekta Ziemeļāfrikā, 4.-5. gs., kas vērsās pret sociālo nevienlīdzību, oficiālajām katoļu baznīcas dogmām.
- Lielā piektdiena kristietībā piektdiena pirms Lieldienām, kuru baznīca uzskata par svētu.
- Pāvils Kristietības apustulis, kurš nodibināja jaunas baznīcas visā Mazāzijā un Maķedonijā, sarakstījis vairākas Jaunās Derības vēstules.
- Nikolajs kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās — svētais no baznīcas patriarhu vidus, kurš esot dzīvojis 4. gs. pirmajā pusē, cīnījies par taisnību, palīdzējis jūrasbraucējiem un slīcējiem; Nikolajs Brīnumdaris.
- kristietis Kristietības piekritējs; kristīgās baznīcas loceklis.
- patristika Kristietības reliģiskā un filozofiskā mācība, ko no 2. līdz 8. gadsimtam izveidoja sevišķi autoritatīvi autori (baznīcas tēvi).
- baznīcas vēsture kristietības un baznīcas attīstības vēsture.
- pirmkristiānisms Kristietības vēstures posms no tās izcelšanās līdz katoliskās baznīcas sākumiem.
- advente Kristīgās baznīcas gada sākums; laiks no ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem līdz 24. decembrim; advents.
- moceklis Kristīgās baznīcas kanonizēts svētais, kas ir bijis pakļauts spīdzināšanai, mokām ticības dēļ.
- oktoihs Kristīgās baznīcas mūzikas skaņkārtu sistēma.
- apustulicitāte Kristīgās baznīcas nemainīgā, pastāvīgā iezīme - baznīcas ticības un prakses atbilstība autoritatīvajai Kristus apustuļu mācībai, kas atklāta Jaunās Derības rakstos.
- baznīcas gads kristīgās baznīcas svētku cikls gada laikā, skaitot no pirmās adventes svētdienas līdz Mūžības svētdienai.
- molokāņi Kristīgās reliģijas novirziena "garīgā kristietība" pārstāvji, radās Krievijā 18. gs. 60. gadu beigās, atsakās no mācītāju un baznīcas starpniecības dieva un cilvēku attiecībās.
- baznīcas tēvi kristīgo draudžu locekļi (no 2. līdz 8. gadsimtam), kas veidoja kristietības dogmatiku un baznīcas organizāciju, senās baznīcas mācības un sludināšanas pārstāvji, piem., Augustīns
- klērs Kristīgo garīdznieku un baznīcas kalpotāju kopums kristietībā (kristiešu garīdzniekus sākumā izraudzījās ar lozēšanu).
- monofizīti Kristīgo ķeceru grupa 5.-7. gs., kas sludināja, ka Kristum ir tikai dievišķa daba; izveidojās kā reakcija uz nestorismu un izraisīja Koptu baznīcas un Armēņu baznīcas oficiālo atšķelšanos no pārējās Kristīgās baznīcas; mūsdienās - Armēnijā, Sīrijā un Ēģiptē.
- antikrists Kristus pretinieks; kristīgās baznīcas pretinieks; nešķīstais, velna apsēstais.
- baznīckrogs Krogs, kas atrodas pie baznīcas.
- naos Kuģis, cella; baznīcas vai citas plašas celtnes atsevišķs joms.
- Baznīckalns kulta vieta Babītes pagastā, kādreizējo Babītes pļavu teritorijā, neregulāras formas paugurs (diametrs \~100 m), pēc nostāstiem tur kādreiz atradusies baznīca.
- Jaungarandžu baznīcas kalns kulta vieta Limbažu novada Alojas pagastā, tas ir reljefā norobežots, \~4 m augsts zemes pacēlums (platība \~100 x 80 m) Joglas upes kreisajā krastā pie Jaungarandžu mājām, ir nostāsti, ka šeit rādījušies dažādi māņi un senatnē tur atradusies baznīca.
- independentisms Kustība par reliģiskās kopas neatkarību no baznīcas augstākajām instancēm un amatpersonām.
- antiklerikālisms Kustība, kas vēršas pret baznīcas un garīdzniecības privilēģijām, bet ne pret reliģiju.
- herēze Ķecerība, no baznīcas mācības atšķirīgi reliģiskie uzskati.
- obvencija Labprātīgas nodevas, it īpaši baznīcai par labu.
- terciārietis laicīga persona, kas pieder pie kāda Romas katoļu baznīcas vai Anglikāņu baznīcas ordeņa un kam nav saistoši daži attiecīgā ordeņa noteikumi (piem., dzīve klosterī, bezlaulība u. c.)
- kūrija Laicīgās varas vai baznīcas varas sēdeklis.
- Bredfordas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Ņūhempšīras štatā, Bredfordā (120 km uz ziemeļrietumim no Bostonas), Latviešu Bostonas Trimdas draudze Bredfordas apkārtnē 1954. g. nopirka 150 ha zemes un nodibināja latviešu sabiedrisko centru "Piesaule", kur izveidojās ciemats (~80 vasarnīcu), tika uzcelta baznīca (1959. g.), izveidots pansionāts un sporta komplekss.
- LELB Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca.
- baznīcas virsvalde Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas augstākā izpildinstitūcija 1922. g. II - 1968. g. III, tika izveidota Kurzemes un Vidzemes konsistoriju vietā, 1968. g. pārdēvēta konsistoriju. Kopš 50. gadu sākuma trimdā darbojas Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas virsvalde.
- LPB Latvijas Pareizticīgo baznīca.
- civillaulība Laulība, kas noslēgta valsts civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādē (pretstatā baznīcas laulībai).
- aplaulības Laulību pusdienas noīrētā telpā netālu no baznīcas.
- oktāva Lielo baznīcas svētku (Lieldienu, Ziemassvētku) astoņu dienu atsvēte.
- oktāva Lielo baznīcas svētku pēdējā, t. i. astotā, diena.
- konkordāts Līgums starp Romas pāvestu un kādu valsti par katoļu baznīcas stāvokli līgumslēdzējas valsts teritorijā.
- Barneta Londonas piepilsēta, t. s. Lielās Londonas sastāvdaļa, 374900 iedzīvotāju (2014. g.), arhitektūras piemineklis - baznīca (1250. g.).
- luterāņu (arī luteriešu, arī evaņģēliski luterāniskā, arī evaņģēliski luteriskā) baznīca Luterānisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
- luteriešu (arī luterāņu, arī evaņģēliski luterāniskā, arī evaņģēliski luteriskā) baznīca Luterānisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
- evaņģēliski luteriskā (arī evaņģēliski luterāniskā, arī luterāņu, arī luteriešu) baznīca Luterānisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
- konsistorija Luterāņu baznīcā - administratīva baznīcas institūcija.
- kriptiķi Luterāņu baznīcas pārstāvji 17. gs., kas uzskatīja, ka Kristus, kļūdams par cilvēku, arī zemes dzīvē bijis ar dievišķām īpašībām, tikai tās bijušas paslēptas.
- kenotiķi Luterāņu baznīcas pārstāvji 17. gs., kas uzskatīja, ka Kristus, kļūdams par cilvēku, pats sevi "iztukšojis", t. i. tīri dievišķās iezīmes cilvēka miesā nav ņēmis līdz.
- evaņģēliski luteriska luteriskās baznīcas nosaukums; norādījums uz to, ka baznīca nav katoliska.
- rituālistika Mācība par baznīcas ceremoniju kārtību.
- antinomisms Mācība, ka Dieva žēlastība kristiešus atbrīvo no nepieciešamības ievērot jelkādus morāles likumus, tādus kā desmit baušļi vai baznīcas likums.
- adopcionisms Mācība, ka Jēzus no Nacaretes tikai savā dievišķībā ir patiess Dieva Dēls, bet savā cilvēciskumā - Dieva žēlastībā "adoptēts" Dēls. Rietumu baznīca 8. gadsimtā adopcionismu noraidīja.
- iesvētes mācība mācības, kurās mācītājs iesvētāmos iepazīstina ar baznīcas dogmām.
- mācītājmāja Mācītāja dzīvojamā māja ar tai piederošajām saimniecības ēkām un baznīcas zemes gabalu, kas piešķirta mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā; mācītāja dzīvojamā māja.
- nodoklis Maksājums, ko baznīca iekasē, parasti no draudzes locekļiem.
- upuris Materiālu vērtību ziedojums (parasti baznīcai).
- cuketo Maza, apaļa cepurīte, ko valkā noteikti Romas katoļu baznīcas garīdznieki; krāsa atkarīga no hierarhijas pakāpes: pāvests valkā baltu, kardināli - sarkanu, bīskapi - violetu, pārējie - melnu.
- pusbaznīca Mazāka baznīca ar nelielu draudzes locekļu skaitu.
- bruņinieku ordenis militāra un reliģiska bruņinieku apvienība viduslaikos Eiropā (cīņai pret katoļu baznīcas pretiniekiem).
- ganda Miroņu velve zem baznīcas.
- beatifikācija Miruša cilvēka pieskaitīšana katoļu baznīcas svētlaimīgajiem un viņa relikviju vai tēlu godināšana ar īpašu pāvesta atļauju.
- beatificēšana Miruša cilvēka pieskaitīšana pie katoļu baznīcas svētlaimīgajiem; pirmais solis uz kanonizēšanu.
- montānisti Montāna domu biedri, kurš 2. gadsimtenī mācīja, ka nevajagot baznīcai nekādas hierarhijas, nedz dievkalpošanas formas, bet vajagot piekopt tiešu satiksmi ar Dievu.
- Bebrenes muiža muižas komplekss Bebrenes pagastā, tajā ietilpst muižas pils, dzirnavas (celtas 1836. g.), pārvaldnieka māja, vairākas saimniecības ēkas (klēts, ratnīca, noliktava u. c.) un parks; iepretī muižas ēkām atrodas Bebrenes Romas katoļu baznīca, kas kopā ar muižu veido vienotu arhitektonisku ansambli.
- sangha Mūku draudze (kopība) budismā - viens no trim budisma dārgumiem (pārējie divi ir Buda un likums jeb dharma); sākotnēji to veidoja 5 askēti, Budas draugi; mūsdienās kaut kas līdzīgs baznīcai, ko veido ne tikai visi pasaulē dzīvojošie budisti, bet arī apgaismību ieguvušās būtnes, kas tagad atrodas debesīs.
- prēbendārijs Nabagi, kurus kopj baznīca no saviem zemes ienākumiem.
- Veckatoļu baznīcas nacionālās Baznīcas, kas atdalījās no Romas katoļu baznīcas; kopš 1932. gada tās ir savienībā ar Anglikāņu baznīcu.
- nodeva Nauda vai noteikts produktu daudzums, ko baznīca ņem no draudžu locekļiem.
- non placet negatīvs balsojums (piemēram, baznīcas vai universitātes padomē).
- lūgšanu nams neliela baznīca (parasti kādai sektai).
- priors Neliela katoļu baznīcas vīriešu klostera priekšnieks; agrajos viduslaikos - abata palīgs.
- aspersorijs neliela slotiņa, ko Romas katoļu baznīcas dievkalpojumu liturģijā lieto ticīgo apslacīšanai ar svētīto ūdeni; aspergils.
- aspergils Neliela slotiņa, ko Romas katoļu baznīcas dievkalpojumu liturģijā lieto ticīgo apslacīšanai ar svētīto ūdeni; aspersorijs.
- Ikšķiles sala neliela, zema, neapdzīvojama saliņa Rīgas ūdenskrātuves vidū iepretī Ikšķilei, izvaidojusies pēc Daugavas ielejas applūdināšanas un ir Daugavas krasta terases visaugstāk paceltā daļa, uz tās atrodas Ikšķiles baznīcas drupas.
- palte Neliels miests, apmetne pie pils vai baznīcas viduslaikos Livonijā.
- meitas bērns neprecētas sievietes bērns, ko baznīca neatzina par oficiālā laulībā dzimušu.
- vāžas Nicinošs lietuviešu baznīcas dziesmu apzīmējums.
- filioque Nīkajas - Konstantinopoles ticības apliecības pielikums, kas noteica, ka Svētais Gars iziet no Tēva un no Dēla; ortodoksā baznīca to noraidīja.
- patrimoniāls apgabals no muižniecības, baznīcas mantots zemes īpašums, kas bija pakļauts pilsētas pārvaldei un tiesu sistēmai; patrimoniālapgabals.
- patrimoniālapgabals No muižniecības, baznīcas mantots zemes īpašums, kas bija pakļauts pilsētas pārvaldei un tiesu sistēmai.
- brīvbaznīca No valsts neatkarīga baznīca, vai arī tāda, kurai pieslienas pēc ticības pārliecības, nevis pēc dzimšanas.
- aizsardzības baznīca nocietināta baznīca, kas agrāk kalpoja par patvērumu iedzīvotājiem uzbrukuma laikā.
- annāta Nodeva, ko pāvesta kūrijai maksāja personas, kuras ieņēma ienesīgus baznīcas amatus.
- mācītāja sieciņi nodevas graudā, kuras feodālismā un kapitālismā maksāja mācītājam pie baznīcas draudzes piederošie zemnieki.
- atbars Nodevas procentu veidā no ražas, ko atbēra baznīcai.
- desmitā tiesa nodoklis baznīcas uzturēšanai; desmitā daļa no iedzīvotāju ienākumiem (ieskaitot medības un zveju); tā ievākta jau senatnē, Bībelē Vecajā Derībā tā traktēta kā Dieva likums; 5. gs. baznīcas tēvi ieviesa desmitās tiesas dievišķo pamatojumu kristietībā, 6. gs. to sāka ievākt no visiem zemnieku ienākumiem, 12.-13. gs. tā ieviesta arī Baltijā, 16. gs. 2. pusē aizstāta ar tā saucamo kunga tiesu; Rietumeiropā to atcēla 18.-19. gs. revolūciju laikā.
- baznīcas tiesības normu kopums, kas regulē baznīcas kā zināmas ļaužu kopības laicīgo organizāciju un dzīvi.
- Konkordijas formula noslēgta evaņģēliksi luteriskās baznīcas ticības atziņas formula; radusies 1577. gadā Bergenes klosterī pie Magdeburgas (Vācijā), tas ir ievērojamāko luteriskās baznīcas teologu kopīgs darbs.
- erastisms Nostādne, ka baznīcai jābūt padotai valstij.
- devētnīks novenna, katoļu baznīcas svinamā diena.
- heterodoksija Novēršanās no baznīcas mācības.
- hrizma Olīveļļas un balzama maisījums, ko lieto pareizticīgās un Romas katoļu baznīcas rituālos.
- Vinda Osta, kas minēta 1263. g. vienošanās dokumentā starp Livonijas ordeni un Kurzemes katoļu baznīcas bīskapu par Kursas ostu piederību, kas varētu būt pirmais Ventspils pieminējums vēstures dokumentos.
- enkolpions Ovāls medaljons, ko, kaklā pakārtu, nēsā Austrumu baznīcas bīskapi; parasti uz tā attēlota Kristus vai Sv. Marijas figūra.
- kapelānu dienests pakalpojums ārpus baznīcas draudzes, kas nodrošina pastorālo, reliģisko, garīgo aprūpi un konsultācijas institūcijās gan personālam, gan klientiem un to tuviniekiem neatkarīgi no viņu reliģiskās piederības.
- pareizticīgo baznīca Pareizticības reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
- protohierejs Pareizticīgā baznīcā - virspriesteris; galvenais garīdznieks pie kādas baznīcas; par īpašiem nopelniem garīdzniekam piešķirts goda tituls.
- eparhija pareizticīgās baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, bīskapa pārziņā esošs apgabals, kas sastāv no vairākiem prāvestu iecirkņiem, tie savukārt no draudzēm.
- ekumeniskais patriarhs Pareizticīgās baznīcas galva, Stambulas (Konstantinopoles) patriarhs.
- patriarhs Pareizticīgo baznīcas augstākais garīdznieks (vairākās zemēs).
- Miņeja Pareizticīgo baznīcas dievkalpojumu grāmata, kas saturiski sadalīta pa mēnešiem; aprakstītas mainīgās dievkalpojumu daļas, kā arī ietverti svēto dzīves apraksti un lūgšanas; Menaione.
- Menaione Pareizticīgo baznīcas dievkalpojumu grāmata, kas saturiski sadalīta pa mēnešiem; aprakstītas mainīgās dievkalpojumu daļas, kā arī ietverti svēto dzīves apraksti un lūgšanas; Miņeja.
- vadžu raksts Pareizticīgo baznīcas dziedājumu pieraksts (Krievijā līdz 17. gadsimtam).
- kamilavka Pareizticīgo baznīcas garīdznieku un mūku cilindriskas formas galvassega; kamelavhions.
- kamelavhions Pareizticīgo baznīcas garīdznieku un mūku cilindriskas formas galvassega; kamilavka.
- pareizticīgs Pareizticīgo baznīcas loceklis; pareizticības piekritējs.
- eksarhs Pareizticīgo baznīcas novada vai patstāvīgas baznīcas galva.
- ktitors Pareizticīgo baznīcas vecākais.
- hlisti Pareizticīgo kristiešu sekta; radās 17. gs. b. Krievijā, noliedz garīdzniecību, svētos, baznīcas svētās grāmatas, atzīst cilvēku spēju stāties tiešos sakaros ar Svēto Garu un tā iemiesošanos konkrētos cilvēkos.
- baznīcas slāvu valoda pareizticīgo slāvu baznīcas valoda, rakstīta ar kirilisko alfabētu; seno bulgāru dialekts evaņģēlija tulkojumos 9. gs.
- haireze Pašizvēlēta mācība, kas nesaskan ar baznīcas - īpaši katoļu baznīcas - dogmām, un apzinīga un stūrgalvīga turēšanās pie tās.
- Svētais gads pāvesta izsludināts gads, kura laikā atceļ grēksūdzē uzlikto sodu (gandarīšanu) tiem, kas izpilda baznīcas noteikumus.
- pretpāvests Pāvesta valdīšanas laikā opozīcijas ievēlēts pāvests, ko oficiālā baznīcas vēsture atzīst par nelikumīgu; katolicisma vēsturē bijuši 39.
- kristībzīme Pēc kristību ceremonijas baznīcas izsniegta apliecība ar kristīšanas apstiprinājumu.
- baznīcas šķelšanās pēc nesaskaņām starp Rietumu un Austrumu baznīcām 1054. g. pāvests paziņoja par Konstantinopoles patriarha izslēgšanu no baznīcas, bet viņš savukārt uzlika pāvestam baznīcas lāstu.
- limbo Pēc Romas katoļu baznīcas doktrīnas vieta, kur mājo nekristīto bērnu dvēseles, kas nav nonākušas paradīzē, bet nav nonākušas arī ellē vai šķīstītavā.
- apostolāts Pēc Vatikāna koncila uztvēruma, pieder Romas pāvestam kā baznīcas galvai, kas savu varu un amatu mantojis sukcesīvā kārtā (ar roku uzlikumu) no apustuļa Pētera, kristīgās draudzes pamatakmeņa, kam kā savam vietniekam Kristus nodevis visu varu un debess valstības atslēgas.
- Aviņonas gūsts periods (1309. g. - 1377. g.) Romas katoļu baznīcas vēsturē, kad pāvesti pakļāvās Francijas karaļiem; šo laiku dēvē arī par Bābeles gūstu un salīdzina ar laiku, kad ebreji bija sagūstīti un aizvesti uz Bābeli (6. gs. p. m. ē.).
- misionārs Persona, ko baznīca sūta veikt ticības izplatīšanas un labdarības misiju; cilvēks, kas strādā reliģiskas organizācijas izveidotā labdarības iestādē - misijā.
- patrons Persona, kuram ir baznīcas patronāta tiesības.
- dispensācija Personas atbrīvojums no pakļaušanās kādam baznīcas noteikumam vai no morālu saistību izpildīšanas, ko pāvesta vārdā piešķir speciāla garīga iestāde Romā - penitenciārijs.
- sinode Pētera I nodibinātā augstākā garīdzniecības iestāde, kas pārzināja pareizticīgo baznīcas lietas Krievijā 1721.-1917. g.
- anglikaniešu Pie anglikāņu baznīcas piederīgs.
- anglikāņu Pie anglikāņu baznīcas piederīgs.
- kapela Piebūve (baznīcai).
- Helsingēra Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, Zēlandes ziemeļaustrumu daļā, pie Ēresuna, 46400 iedzīvotāju (2014. g.), 15. gs. baznīca un klosteris, Kronborgas pils, celta 1574.-1585. g.
- Asīze Pilsēta Itālijā, Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 27800 iedzīvotāju (2014. g.), te atrodas 13. gs. celtā Sv. Asīzes Franciska baznīca, zem kuras apbedīts šis svētais, šajā baznīcā darbojās Itālijas lielie fresku gleznmotāji - Čimabue, Džoto, P. Kavallīni, S. Martīni un brāļi Lorenceti.
- Ikšķile Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Ogres rajonā) 28 km no Rīgas un 7 km no Ogres, pilsētas tiesības kopš 1992. gada, no 1968. g. pilsētciemats, 1185. gadā šeit uzcelta baznīca, kas bija pirmā mūra celtne Baltijā.
- Kenterberija Pilsēta Lielbritānijā ("Canterbury"), Anglijas dienvidaustrumos, 151100 iedzīvotāju (2011. g.), Kenterberijas arhibīskapa - anglikāņu baznīcas galvas rezidence.
- Hēdemūra Pilsēta Zviedrijā, Dālarnas lēnes dienvidaustrumu daļā. 7300 iedzīvotāju (2010. g.), vecākā ēka - baznīca (celta ap 1290. g.), pilsētas tiesības kopš 1446. g. apgabala vecākā pilsēta.
- Hudiksvalla Pilsēta Zviedrijā, Helsinglandes austrumu daļā, pie Botenhāveta, 15000 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1582. g. vecākā ēka ir 17. gs. baznīca, saglabājusies 18. gs. 90. gadu koka apbūve.
- Hernesanda Pilsēta Zviedrijā, Ongermanlandes dienvidu daļā (piekrastē un uz Hernes salas), 17600 iedzīvotāju (2010. g.), Vesternorlandes lēnes administratīvais centrs, bīskapijas centrs (doma baznīca celta 1843.-1846. g.), pilsētas tiesības kopš 1585. g.
- Helsingborja Pilsēta Zviedrijā, Skones lēnes ziemeļrietumu daļā, pie Ēresuna, iepretim Helsingērai, 97100 iedzīvotāju (2010. g.), osta, pirmo reizi minēta ap 1070. g., vecākā ēka no 12. gs. (Marijas baznīca), viduslaiku sardzes tornis, pilsētas privilēģijas no 1465. g., zviedru-dāņu karā 17. gs. stipri izpostīta, Zviedrijai pieder no 1658. g.
- Vecpiebalgas pilskalns pilskalns Vecpiebalgā, \~250 m uz austrumiem no Vecpiebalgas luterāņu baznīcas, ir \~15 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām, plakums — \~60 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Rīgas domskola pirmā skola Latvijas teritorijā, dibināta 1211. g. pie Rīgas Doma baznīcas, sākotnēji gatavoja garīdzniekus, 1528. g. reformācijas laikā tika pārveidota par laicīgu luterāņu skolu, no no 1588. g. piecgadīga, līdz 19. gs. telpas bija Rīgas Domā un arī Mārstaļu ielā, 1868. g. tika uzcelta jauna ēka tagadējā Raiņa bulvārī 8, ir Rīgas 1. vidusskolas priekštece.
- ostiārijs Pirmatnējā nozīmē durvju jeb vārtu sargs, katoļu baznīcas terminoloģijā - pirmā pakāpe zemāko klēriķu rindā, kur iesvētot kandidātiem ar attiecīgiem vārdiem pasniedz baznīcas atslēgu un liek slēgt baznīcas durvis un zvanīt; bija atbildīgs par to, lai telpā, kur notiek Eiharistija, neatrastos nepiederošas personas; amats tika likvidēts 1972. gadā.
- agape Pirmbaznīcas kristiešu sadraudzības mielasts, kas sākotnēji ietvēra Svētā Vakarēdiena svinēšanu.
- pirmdraudze Pirmo kristiešu draudze Jeruzālemē, ko uzskata par vēlākās kristīgās baznīcas pirmšūniņu.
- iet mācībā pirms iesvētīšanas noteiktu laiku doties pie mācītāja iepazīties ar baznīcas dogmām.
- klerikālisms Politisks virziens, kas cenšas pastiprināt baznīcas un garīdzniecības ietekmi valsts politiskajā un kultūras dzīvē.
- pretreformācija Pret Reformāciju vērsta katoļu baznīcas, Habsburgu ķeizaru un spāņu karaļu cīņa, kas noveda pie 30 gadu kara.
- moderators Prezbiteriāņu baznīcas mācītājs, kura uzdevums ir veidot un pārraudzīt vienu no baznīcas dzīves jomām.
- prezbitērijs Prezbiteriešu baznīcas pārvaldes instance, kurai ir likumdošanas un administratīvas tiesības pār noteiktu apgabalu.
- disentieši Protestanti, kas atšķēlušies no angļu valdošās baznīcas: prezbiterieši, baptisti u. c.
- nonkonformisti Protestanti; tie, kas nav anglikāņu baznīcas piekritēji.
- metodisms Protestantisma virziens, sākotnēji anglikāņu baznīcas atzars, ko 1729. g. Anglijā iedibināja brāļi Vesleji.
- palāts Publiska vieta, kur pulcējas daudz cilvēku (piemēram, pie baznīcas, pie kapsētas, tirgus laukumā u. tml.).
- Plimutas brāļi radikāla protestantu sekta, kas 19. gs. pirmajā pusē izveidojās Anglijā un Īrijā, centās atjaunot agrīnās kristietības principus, noraidīja garīdzniecības un baznīcas hierarhiju.
- koptu valoda rakstu valoda, ko 3. gadsimtā izveidoja kristīgie ēģiptieši un kas mūsdienās saglabājusies kā koptu baznīcas valoda.
- antiklerikāls Raksturīgs antiklerikālismam, saistīts ar to; vērsts pret klerikālismu, baznīcas un garīdzniecības privilēģijām.
- flentes Raudātāji, senās baznīcas pirmie grēku nožēlotāji.
- anabaptists Reformācijas laika (16. gs.) zemnieku un plebeju kustības dalībnieks; šī kustība prasīja baznīcas reformas, sociālo vienlīdzību un praktizēja otrreizēju (pieauguša cilvēka) kristīšanu.
- baznīcu grautiņi reformācijas piekritēju rīkoti grautiņi katoļu baznīcās 16. gadsimtā; Latvijā notika 16. gs. 20. gados Rīgā (sk. "svētbilžu gratiņi") un 1584. g., Kalendāra nemieru laikā, kad tika izdemolēta Rīgas Sv. Jēkaba katoļu baznīca.
- iesvētīšana Reliģiska ceremonija, ar ko kristīto cilvēku uzņem par pilntiesīgu baznīcas draudzes locekli; viens no kristietības sakramentiem.
- kristības Reliģiska darbība, ar ko atbrīvo cilvēku no grēka un padara par baznīcas locekli.
- svētnīca Reliģiska kulta celtne, telpa, arī vieta; arī templis, baznīca, dievnams.
- mormoņi Reliģiska sekta (Amerikas Savienotajās Valstīs) - Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca, kuras ticējumu pamatā ir politeisma un kristietības elementi; šīs sektas locekļi.
- gallikāņi Reliģiski politiskas kustības dalībnieki Francijā (13.- 18. gs.), kuri centās panākt Francijas katoļu baznīcas neatkarību no pāvesta.
- josifīti Reliģiski politisks virziens Krievijā 15.-16. gs., cīnījās par baznīcas dogmu neaizskaramību, atbalstīja teoriju par cara varas dievišķo izcelsmi.
- sekularizācija Reliģisko organizāciju (baznīcas, klosteru) īpašumu nodošana laicīgo īpašnieku rokās.
- spirituālisms Reliģisks uzskats, kas piešķir lielāku nozīmi Garam ("iekšējai gaismai") nekā baznīcas rituāliem.
- vecticība Reliģisku novirzienu grupa, kas radās krievu pareizticības šķelšanās rezultātā (17. gadsimtā) un kas tiecās saglabāt pareizticīgo baznīcas senās tradīcijas un nepieņēma patriarha Nikona reformas.
- fabrikātors Rīgas virsbīskapijā baznīcas būvkases pārzinis 1373. - 1940. g.
- triforijs Romānikā, gotikā - trīsdaļīgs arkveida loks, aila, arī trīsdaļīga arkāde starp baznīcas galveno un sānu jomu.
- dubultkoris Romāniskā laikmetā īpaši vācu arhitektūrā lietots kora dubultojums baznīcas R daļā.
- Lielā shizma Romas baznīcas šķelšanās; vienotas baznīcas sadalīšanās, nošķiroties kādai ticīgo daļai (tā notika 1378. g.).
- papeto Romas baznīcas valsts sudraba monēta (līdz 1866), vērtībā 2 poli jeb 1/5 skudo.
- pāvests Romas bīskaps, katoļu baznīcas galva un Vatikāna valsts galva; pēc katoļu mācības, apustuļa Pētera pēctecis un Dieva vietnieks zemes virsū.
- inkardinācija Romas katoļu baznīcas garīdznieka pastāvīga pakļautība tās diecēzes bīskapam, kurā garīdznieks ir ticis ordinēts; garīdznieka pārcelšana no vienas diecēzes uz otru tiek atļauta tikai pamatota iemesla dēļ un notiek pēc stingriem priekšrakstiem.
- atlaida Romas katoļu baznīcas izsniegta atbrīvošana no tās uzliktā laicīgā soda jeb gandarīšanas par grēkiem; indulgence.
- eminence Romas katoļu baznīcas kardinālu goda tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls.
- Tridentinum Romas katoļu baznīcas koncils Trientā (itālijā) 1545.-1563. g., kuru iezīmē diskusijas par reformācijas izvirzītajiem jautājumiem (grēks, žēlastība, taisnošana, sakramenti u. c.).
- pāpālisms Romas katoļu baznīcas mācība par pāvesta varu kā Dieva jeb Jēzus Kristus liktu baznīcas pamatu.
- kartūzieši Romas katoļu baznīcas mūku ordenis, dibināts 1084. gadā; mūku dzīvesveids skarbi askētisks.
- Vatikāna Pilsētvalsts Romas katoļu baznīcas reliģiski administratīvais, organizatoriskais centrs (itāliešu valodā "Vaticano"), teritoriāli niecīga absolūta teokrātiska monarhija, 826 iedzīvotāji (2009. g.).
- baznīcas doktors Romas katoļu baznīcas tituls (angļu val. "doctor of the church") svētajam, no kura rakstiem Baznīca ir guvusi lielu labumu, to piešķir ļoti reti un tikai pēc nāves un iecelšanas svēto kārtā; šo titulu izmanto arī dažās citās kristīgajās Baznīcās.
- ikona Romas katoļu un Pareizticīgo baznīcas svētbilde.
- felone Romas katoļu vai Pareizticīgo baznīcas garīdznieka tērps; plats, garš auduma apmetnis bez piedurknēm un ar atveri galvai, to ģērbj virs citām drēbēm un valkā mises laikā; krāsa tiek mainīta atkarībā no baznīcas svētkiem vai atceres dienām.
- baznīcu ūnija Romas pāvesta varai pakļauta katoļu baznīcas un pareizticīgo baznīcas daļas apvienība, kurā katra baznīca saglabā savus dievkalpojuma rituālus, piem., 1596. g. Brestā noslēgtā baznīcas ūnija, saskaņā ar kuru Polijas katoļu baznīca apvienojās ar pareizticīgo baznīcu Ukrainā un Baltkrievijā.
- onija Romas pāvesta varai pakļauta pareizticīgo baznīcas daļas un katoļu baznīcas apvienība.
- kūrija Romas pāvesta varas centrālo iestāžu kopums; baznīcas administrācijas iestāžu kopums.
- Jānis XXIII Romas pāvests 1958.-1963. g. (Angelo Giuseppe Ronccalli; 1881.-1963. g.), reformējis baznīcas liturģiju, sasauca Otro Vatikāna koncilu.
- rožukronis Rosarium - tradicionāla katoļu baznīcas lūgšana, kas sastāv no 15 tēvreizēm, katrai no tām pakārtotas 10 lūgšanas "Ave Maria"; lūgšanas secību kontrolē ar savirknētu pērlīšu palīdzību.
- Bindenšū Ruperts Bindenšū - vācu būvmeistars (Rupert Bindenschu; 1645.-1698. g.), kas no 1671. g. dzīvoja Latvijā; viņa ievērojamākie darbi bija J. Reiterna nams (1685. g.), kur pirmo reizi Rīgas celtniecībā tika izmantots lielais orderis, un Sv. Pētera baznīcas unikālās konstrukcijas koka tornis (1690. g.).
- renesanses laikmeta humānisms sabiedriska kustība, literatūras virziens, kas atspoguļoja buržuāzijas antifeodālo pasaules uzskatu cīņā pret personības apspiešanu un pret baznīcas politisko varu.
- Svētā Lestene! sajūsmas, pārsteiguma izsauciens (radies no Lestenes baznīcas dievlūdzēju sajūsmas par tās skaistumu).
- oratorijs Sākotnēji - lūgšanu vieta, baznīca vai privāta kapela.
- templis Sakrāla celtne reliģiskajiem rituāliem; arī baznīca, mošeja, pagoda, sinagoga u. tml.
- bazilika Sakrālajā arhitektūrā - vairākjomu baznīca, kuras vidusjoms paaugstināts attiecībā pret sānjomiem, un tā augšdaļā ir logi telpas izgaismošanai.
- zakristija Sakristeja - katoļu un luterāņu baznīcas telpa, kur tiek glabāti liturģiskie trauki u. c. kulta piederumi un kur garīdznieks gatavojas dievkalpojumam.
- parish Sākumā baznīcas draudze, bet no 1601. g. arī administratīvi zemākā pašvaldības vienība Anglijā.
- Ahtamara Sala Vanas ezerā ("Aktamar") Turcijā, X-XI gs. uz tās bijusi armēņu valdnieku rezidence, unikāls armēņu arhitektūras piemineklis - Sv. Krusta baznīca (915.-921. g.), arī ostas drupas.
- artava Samērā neliels naudas ziedojums (parasti baznīcai).
- lieve Savienojumā "baznīcas lieve" - koris.
- sekta Savrupa reliģiska draudze, savrups reliģisks grupējums, kas ir nošķīries no kādas galvenās, valdošās baznīcas, reliģijas, saglabājot tās elementus.
- sektantisms Savrupu reliģisku draudžu, savrupu reliģisku grupējumu nošķirtība no kādas galvenās, vaidošās baznīcas, reliģijas, saglabājot tās elementus; piederība pie sektas (1).
- baznīcas hierarhija secība no zemākā līdz augstākajam garīdzniecības amatam; centralizēta baznīcas vadība; garīdznieku kopums.
- abramīti Sekta Antiohijā, kas noliedza Kristus dievišķo dabu, baznīcas kultu un dogmatus; atzina tikai desmit baušļus un Tēvreizi.
- indikts sena baznīcas laika skaitīšanas vienība pa 15 gadu posmiem, ko 312. g. ieviesa Bizantijas imperators Konstantīns Lielais
- prokurācijas Senāk - katoļu baznīcas nodevas, ko saņēma bīskapi, pāvesta legāti un citi kūrijas sūtņi, inspicēdami baznīcu, - sākumā naturālijās, vēlāk naudā.
- kvartodecimāni Senējas kristīgas baznīcas locekļi, kas lieldienas svinēja reizē ar ebrejiem un par to tika no baznīcas izslēgti.
- patroloģija seno baznīcas autoru darbu kopums.
- diakonisa Seno kristīgo baznīcā padzīvojusi atraitne vai meita, baznīcas kalpotāju sieviešu uzraudzītāja, palīdze sieviešu kristīšanā, nabago un slimo apgādāšanā utt.
- kaldiji Sens Īrijas un Skotijas kristiešu ordenis, kas radies pirms 9. gs. un pastāvējis apmēram līdz 12. gs., kad ķeltu baznīca, pie kuras tas piederēja, bija spiesta pakļauties Romas tradīcijām.
- apokrifs Sens, anonīms, ar bībeles sižetiem saistīts sacerējums, ko neatzīst oficiālā baznīca.
- Landzes dižliepas septiņas vecas liepas Ventspils novada Piltenes pagastā, aug Ventas labajā krastā pie Landzes luterāņu baznīcas, resnākās liepas stumbra apkārtmērs - 6,4 m līdz pat 10 m augstumam, vainags kupls, tā projekcija - 20 x 19 m, koka augstums - 22 m, otras resnākās liepas apkārtmērs - 5,4 m.
- shismatiķis Shizmas nodibinātājs vai dalībnieks, ar shizmu radītas baznīcas vai grupas loceklis.
- LPBF SIA Latvijas Pareizticīgo baznīcas fonds.
- kirk Skotu baznīca.
- gargula Skulpturāls veidojums ar lietus ūdens noteces funkciju, visbiežāk novietots ēkas ārsienu augšdaļā vai jumta malās, kas ir izplatīts gotiskās baznīcas elements un visbiežāk attēlo fantastiskas būtnes - grifus un himeras.
- darba nams sociālās palīdzības iestāde 17.-20. gadsimtā, kur ievietoja personas, kas nevarēja atrast darbu vai nevēlējās strādāt (klaidoņi, ubagi), Rīgā pirmais tika atvērts 1679. g. pie Sv. Jāņa baznīcas, vēlāk arī vecpilsētā, Citadelē un Duntes ielā; cilvēkus, kam nebija darba un pajumtes uzņēma pēc personiska lūguma, bet par klaiņošanu, dzeršanu nekārtīgu dzīvesveidu attiecīgās personas uz 4-8 mēnešiem ievietoja piespiedu kārtā.
- bluķis Soda rīks, kas sastāvēja no divām kopā saliekamām bluķa pusēm, kurās bija caurumi sodāmā kājām, parasti pie baznīcas.
- kauna stabs soda vieta baznīcas priekšā - stabs, pie kura uz zināmu laiku piesēja sodīto.
- zupurdents Superintendents - luterāņu baznīcas augstākais garīdznieks, pārraugs.
- Atanasijs Sv. Atanasijs - Aleksandrijas bīskaps (Athanasius of Alexandria; 295.-373. g.), viens no baznīcas tēviem, kurš stingri pretojās ariānisma mācībai un attīstīja kristīgās doktrīnas par inkarnāciju un trīsvienību.
- Benedikts Sv. Benedikts – mūks un reformators (Benedict of Nursia; ap 480.–550. g.), kas sarakstīja mūku dzīves likumus, kuriem turpmāk sekoja visi Rietumu baznīcas mūki un mūķenes; nodibināja pirmo Romas katoļu baznīcas ordeni, Eiropas svētais aizbildnis.
- Apustuliskais krēsls Svētais Krēsls - pāvesta, kā arī Romas katoļu baznīcas vara.
- panihida Svinīgs nakts dievkalpojums, ko pareizticīgā baznīca notur vakaros pirms svētdienām un svētkiem, apvienojot vakara un rīta dievkalpojumus.
- paņihida Svinīgs nakts dievkalpojums, ko pareizticīgā baznīca notur vakaros pirms svētdienām un svētkiem, apvienojot vakara un rīta dievkalpojumus.
- vestverks Šķērsbūve baznīcas rietumu daļā: 2-3 torņi un priekšhalle, virs kuras atrodas kapela, ko ietver emporas.
- bābinīca Tā (katoļu) baznīcas daļa, kur mēdz sēdēt vecas sievas.
- protestanti Tā dēvēja reformācijas piekritējus, kuri 1529. g. protestēja pret Vācijas ķeizara aizliegumu izdarīt baznīcas reformas.
- episkopāts Tāda baznīcas organizācija, kur diecēzē galvenā baznīcas autoritāte ir bīskaps.
- ekumenisks Tāds, kas aptver visas kristīgās baznīcas.
- hagio- Tāds, kas saistīts ar baznīcas svētajiem.
- kanonisks Tāds, ko ir ieviesusi un sankcionējusi baznīca; atbilstošs kanoniem (2).
- senkatolisks Tas, kas attiecas uz posmu kristīgās baznīcas vēsturē no 2. gs. vidus līdz 3. gs. sākumam.
- nonkonformisms teistisks virziens Anglijā, kas neatzīst valsts anglikāņu baznīcas mācību un ceremonijas.
- rubrika Teksta nodaļās virsraksts, arī burts, cipars vai cits elements (teksta posmu atdalīšanai), ko veidoja ar sarkanu krāsu; katoļiem arī baznīcas vadības priekšraksti.
- babiloniešu netikle tēls Jāņa Atklāsmes grāmatā, iespējams, ar to domāta Roma, vēlāk arī baznīcas sekularizācija.
- Vatikāns teokrātiska pilsētvalsts, kas izvietota šajā uzkalnā, Romas katoļu baznīcas politiskais, administratīvais un ideoloģiskais centrs; Romas pāvesta (katoļu baznīcas galvas) rezidence.
- patroloģija Teoloģijas nozare, kura pētī kristietības reliģisko un filozofisko mācību, ko no 2. līdz 8. gadsimtam izveidoja sevišķi autoritatīvi autori (baznīcas tēvi); patristika (2).
- Aleksandrijas skola teoloģijas skola Aleksandrijā ap 150.-400. g., kas centās saskaņot grieķu filozofiju ar kristīgās baznīcas dogmām.
- liberālā teoloģija teoloģijas virziens, kam raksturīga atteikšanās no dogmatiskām un baznīcas tradīcijām, kas nošķir ticību no prāta atziņām un uzsver ticības ētisko komponentu; proponē reliģisko uzskatu lielu brīvību.
- regula fidei ticības likums; baznīcas tēvu laikā - kristīgās patiesības, kuru pamatā bija apustuļu tradīcijas.
- Augsburgas ticības miers tika parakstīts 1555. g.; atzina luterāņu un katoļu līdzās pastāvēšanu un ļāva firstiem izvēlēties, kurai baznīcai piederēs viņu pavalstnieki.
- Aizliegto grāmatu indekss to grāmatu saraksts, kuras agrāk Romas Katoļu baznīcas locekļiem bija oficiāli aizliegtas; no XVI gs. līdz 1966. gadam, kad no šāda saraksta atteicās, īpaša kongregācija (pāvesta kūrijas nodaļa), kuras sastāvā bija kardināli, padomnieki un eksperti, nodarbojās ar grāmatu cenzēšanu un indeksa atjaunināšanu.
- pārpoļošana Topošās latviešu buržuāzijas asimilācijas izpausme Latgalē 19.-20. gs., ko īstenoja katoļu baznīca (līdz 20. gs. 30. gadiem tā Latgali uzskatīja par Polijas malieni).
- Rosarium Tradicionāla katoļu baznīcas lūgšana, kas sastāv no 15 tēvreizēm, katrai no tām pakārtotas 10 lūgšanas "Ave Maria"; lūgšanas secību kontrolē ar savirknētu pērlīšu palīdzību.
- trikirijs Trīsžuburu svečturis ar scecēm, kuru Austrumu baznīcas bīskapi lieto liturģijā svētīšanas laikā; trikirions.
- trikirions Trīsžuburu svečturis ar svecēm, kuru Austrumu baznīcas bīskapi lieto liturģijā svētīšanas laikā; trikirijs.
- Baznīcvalks ūdenstece Talsu novada Rojas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī pie Kaltenes baznīcas; Bazoņgrāvis; Krogvalks; Katrīnvalks.
- Mūnisms Unifikācijas baznīca.
- mūnisti Unifikātu baznīca - reliģiska sekta, ko 1954 nodibināja dienvidkorejietis Sun Mjung Mūns (dz. 1920), kopš 1972 darbojas ASV; šīs baznīcas piekritēji.
- Barmenas teoloģiskais skaidrojums vācu evaņģēliskās baznīcas pirmajā sinodē Barmenā (29.-31. maijā 1934. g.) pieņemts kopējs teoloģisks skaidrojums.
- kollēģija Vairākpersonīga institūcija valsts, pašvaldību vai baznīcas organizācijā.
- logofēts Vairāku valsts un baznīcas amata personu nosaukums Bizantijā.
- kollācija Vakanta baznīcas amata piešķiršana noderīgai personai.
- draudze Valsts pārvaldes iecirknis, kura robežas pieskaņotas baznīcas administratīvi teritoriālās pamatvienības robežām.
- cezaropapisms Valsts un baznīcas attiecību forma, kur laicīgais valdnieks ir arī augstākais garīdznieku tiesību un pienākumu noteicējs.
- atslēgvara Vara, ko Kristus devis baznīcai: piedot grēkus nožēlojošiem grēciniekiem un atstāt tos nepiedotus nocietinātiem un nenožēlojošiem grēciniekiem, līdz viņi atgriežas.
- bezpopnieki Vecticības virziens, kas noraida pareizticīgo baznīcas organizāciju, garīdzniekus (popus) un sakramentus, izņemot kristīšanu un grēksūdzi, izveidojās XVII gs. b., mūsu dienās izplatība neliela; Baltijā visi vecticībnieki ir bezpopnieki.
- raskoļņiki Vecticībnieki, kristīgo sekta, kas Krievijā 1666. g. atšķēlās no valdošās ortodoksālās baznīcas.
- investitūra Viduslaikos - bīskapu iecelšana amatā, nododot viņiem baznīcas zemi līdz ar tās iedzīvotājiem un baznīcas varu pār tiem.
- kripta Viduslaikos - kapliča zem baznīcas grīdas (parasti zem altārdaļas).
- interdikts Viduslaikos - katoļu baznīcas (Romas pāvesta) soda līdzeklis - aizliegums rīkot dievkalpojumus un reliģiskas ceremonijas noteiktā teritorijā (lokālais interdikts) vai aizliegums piedalīties šādās ceremonijās (personālais interdikts).
- komenda Viduslaikos kāda baznīcas amata ienākumu saņemšana, neizpildot attiecīgos amata pienākumus.
- computus Viduslaikos mācību priekšmets, kur aritmētikas un astronomijas elementi bija savienoti ar baznīcas svētku aprēķiniem.
- kanonisti Viduslaikos tiesībnieki, kas nodarbojās ar kanoniskām tiesībām, t. i. tām tiesību normām, kas izveidojušās katoļu baznīcas iekšējā dzīvē un cēlušās no koncilu lēmumiem, pāvestu dekrētālijām u. tml.
- goliardi Viduslaiku Francijā - klaiņotāji aktieri (izbēguši mūki, klejojoši studenti), kas dziesmās un dažādos citos priekšnesumos izsmēja katoļu baznīcu un baznīcas kalpus.
- leģisti Viduslaiku juristi, kas laicīgās romiešu tiesības pretstatīja kanoniskajām (baznīcas) tiesībām un feodālajām parašām; atbalstīja arvien pieaugošo karaļa varu tās cīņā ar feodāļu jurisdikciju.
- sekvence Viduslaiku katoļu, baznīcas mūzikas melodija, arī dziedājums.
- baroks Latvijas arhitektūrā Vidzemē un Kurzemē luterānisma ietekmē baroks bija atturīgs, sākumā tas parādījās kā atsevišķi papildinājumi gotiskām celtnēm, piemēram, Rīgā Sv. Pētera baznīcas fasāde un tornis, Reiterna nama un Dannenšterna nama fasādes; Kurzemē baroks īpaši spilgti izpaudās baznīcu iekštelpu kokgriezumos - Ēdoles baznīcā, Apriķu baznīcā, Liepājas Annas baznīcā, Lestenes baznīcā; Latgalē, kur valdīja katolicisms, baroks uzpklauka visā krāšņumā, tur būvēja monumentālas baznīcas ar divtorņu vai beztorņu fasādēm (Aglona, Krāslava, Pasiena); izcilākie pieminekļi ir B. F. Rastrelli būvētās Jelgavas pils un Rundāles pils.
- Apekalns Viena no augstākajām virsotnēm Veclaicenes paugurainē, 235 m virs jūras līmeņa, atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 1 km uz dienvidiem no Vidzemes šosejas, viena no augstākajām virsotnēm Veclaicenes paugurainē, absolūtais augstums — 235 m vjl. (relatīvais augstums — 35 m), garums — 1,5 km, platums — 1 km, kalna galā Apukalna baznīca (celta 1774.-1779. g., arhitektūras piemineklis).
- Latviešu rokasgrāmata viena no pirmajām grāmatām latviešu valodā, kuras izveidošanu topošās evaņģēliski luteriskās baznīcas vajadzībām 16. gs. 20. gados aizsāka vairāki Rīgas latviešu draudzes mācītāji; sākumā tika izmantoti rokraksti.
- disenteri Viena no protestantu sektām, kas 16. un 17. gs. atšķēlās no Anglijā valdošās (anglikāņu) baznīcas.
- Atanasija ticības apliecība viena no trim senajām kristīgās baznīcas ticības apliecībām (līdzās Apustuļu un Nīkajas ticības apliecībai).
- krusta karš Viens no astoņiem katoļu baznīcas iedvesmotiem karagājieniem no Rietumeiropas uz Tuvajiem Austrumiem (no 11. gadsimta līdz 13. gadsimtam).
- arhibīskaps Viens no augstākajiem baznīcas amatiem, vidū starp bīskapu un metropolītu.
- katolicisms Viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas izveidojās, kristiešu baznīcai 9.-11. gs. sašķeļoties Rietumu (Romas katoļu) un Austrumu (pareizticīgo) baznīcā; šī virziena reliģiskā mācība, dogmu kopums.
- Vatikāns Viens no septiņiem Romas uzkalniem, kur atrodas Pāvesta (Romas katoļu baznīcas galvas) pils un rezidence Romā, tās rietumu daļā, Tibras labajā krastā.
- baznīcaspriekša Vieta baznīcas priekšā.
- febroniānisms Virziens 18. gs. baznīcas tiesību zinātnē, kas nosodīja pāvesta laicīgo varu, kaut arī atzina pāvestu par baznīcas galvu un baznīcas administrācijas pārraugu.
- pneumatomachi Virziens austrumu pareizticīgās baznīcas teoloģijā, kas atzina svētu garu par pakārtotu Dievam tēvam un dēlam.
- popnieki Virziens vecticībā, kas radies 17. gs. b. Krievijā, atšķirībā no bezpopniekiem atzīst popus un baznīcas hierarhiju.
- suprematija Visaugstākā vara, virsvara, īpaši baznīcas lietās.
- Chrīsostoms Zeltmutis, baznīcas tēva Jāņa pievārds.
- sumepiskopats Zemes kunga augstākā baznīcas vara, viņiem nostājoties it kā augstākā zemes bīskapa vietā.
- pēlmelderis Zemnieku pārstāvis, kas veic mācītāja palīga pienākumus baznīcas draudzes pārvaldē; pērminderis.
- Epifānija Zvaigznes diena, arī Triju ķēniņu diena, kad austrumu gudrie nāca pielūgt piedzimušo Jēzu; Rietumu baznīcas svētki 6. janvārī.
- bumbāt Zvanīt (par baznīcas zvanu).
baznīca citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV