Paplašinātā meklēšana

Meklējam bēd.

Atrasts vārdos (120):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (428):

apbēda Abēda - svaigi kautas cūkas gaļas ēdiens, gan zupa, gan arī cepta gaļa; skābu kāpostu zupa ar svaigu cūkas gaļu un aknām, ar vai bez miežu putraimiem
aizklaudzinēt aizbraukt klaudzēdamam, rībēdamam
kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (parasti aiz sāpēm, arī bēdām radīta) īsa skaņa
kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (parasti aiz sāpēm, arī bēdām)
jakterēt Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties
jakterēties Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties
Perisoreus canadensis Amerikas bēdrozis
baltgalvas sīlis Amerikas bēdrozis
Kanādas sīlis Amerikas bēdrozis
spuleņģis Apaļīgs, dzīvīgs zēns; nebēdnis, nevaldāms puika; mazs, sīks vērsītis; mazs teļš
ciklons aparāts gaisa un gāzes attīrīšanai no suspendētām cietām daļiņām (putekļiem) ar centrbēdzes spēku
hidrociklons aparāts minerāla daļiņu sadalīšanai pēc to masas ūdens vidē centrbēdzes spēku ietekmē; izmanto kalnrūpniecībā - ogļu un iežu šķirošanai, arī mazgāšanai; celulozes un papīra rūpniecībā - šķiedru šķirošanai; silikātu tehnoloģijā - kaolīna bagātināšanai
apbēds Apbēda
apbads Apbēdas
pāridarījuma jūtas apbēdinājums, ciešanas, ko kādā izraisa cita cilvēka darbība, rīcība, izturēšanās
aflišēt Apbēdināt
apbēdāt Apbēdināt
sasūrināt Apbēdināt
sasūrot Apbēdināt
noskumēt Apbēdināt, darīt raizes
aizbēdināt Apbēdināt, darīt raizes, likt bēdāties
sabēdināt Apbēdināt, parasti ļoti
norūpināt Apbēdināt, radīt raizes, iedvest bailes
darīt pāri apbēdināt, sagādāt ciešanas
apskumdināt Apbēdināt, sāpināt
apsmurināt Apbēdināt, saskumdināt
sūrot Apbēdināt, žēloties, gausties, paust neapmierinātību
apsmurināties Apbēdināties, noskumt
aizzviegt Apdullināt zviedzot (vai nebēdnīgi smejoties)
sagruzīties Apvainoties, noskumt, sabēdāties
sviest ar centrbēdzes spēku atdalīt ko (no kā)
mehitaristi Armēņu kristīgo ordenis, ko nodibināja Mehitars, gribēdams atdzīvināt un izplatīt armēņu valodu un literatūru (1701. gadā)
šušters Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa dziļas bēdas, bet ne tik dziļas kā humajuns
humajuns Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa visdziļākās bēdas, dziļākas nekā izraisa šušters
aizbēdāt Bēdājoties attālināt, aizmirst bēdu
sirdz grauzes bēdas
ēdināt sirdi bēdāties
rīdāt bēdāties
sāpoties bēdāties un dusmoties reizē
izraizēties Bēdāties, nobēdāties
degunu nokāris bēdīgs, bezcerīgs, noskumis; nokaunējies
ar nokārtu degunu bēdīgs, bezcerīgs, noskumis; nokaunējies
ar nolaistām rokām bēdīgs, izmisis, bezcerīgs, nevarīgs
ar nokārtu galvu bēdīgs, noskumis, izmisis
kā muižu pārdevis bēdīgs; bēdīgi
doglioso Bēdīgs; bēdu pilns
bēdulīgs Bēdu pilns, bēdīgs, noskumis
bēdu brālis bēdubrālis
sāpju bērns Bērns, kura audzināšana sagādā daudz bēdu, grūtību
funebrāls Bēru; drūms, bēdīgs
bezbēdu bez bēdām; bezbēdīgs
bezpriecīgs bez prieka; skumjš, bēdīgs; bezprieka
čalada Bezbēdīga triekšana, runāšanās ar patiku, bez steigas
draiskuļot Bezbēdīgi, pārgalvīgi, arī nerātni izturēties; arī jokot
bezbēdis Bezbēdīgs, bezrūpīgs, jautrs cilvēks; pārgalvis, nebēdnis
bezbēdnis Bezbēdnieks
gātelis Blandonis, klimsts; bezbēdīgs cilvēks
ercens Brašs, bezbēdīgs cilvēks (parasti zēns, pusaudzis)
kazaks brīvs, parasti no dzimtkunga aizbēdzis, vīrietis Krievijas nomaļu apgabalos (no 14. līdz 17. gadsimtam), kurš izpildīja arī robežu apgabalu apsardzes dienestu; arī kareivis Ukrainas Tautas Republikas un Ukrainas Valsts militārajos formējumos 19. un 20. gadsimtā
vilkt degunu pa zemi būt bēdīgam, skumt
trakot būt ļoti skaļam, ļoti kustīgam, bezbēdīgam, pārgalvīgam
kreņķēt būt par cēloni tam, ka rodas raizes, bēdas, neapmierinātība; arī īgnums, dusmas
centrifugalspēks Centrbēdzes spēks
centrifugālais sūknis centrbēdzes sūknis
hidroklons Centrbēdzes tipa papīrmasas attīrītājs; lieto galvenokārt makulatūras masas attīrīšanai no metāliskiem piemaisījumiem
radiālais ventilators centrbēdzes ventilators, kas gāzu plūsmu rada starp rotējoša darbrata lāpstiņām esošās gāzes centrbēdzes spēka ietekmē
bēdēties Ciest, pārdzīvot bēdas
nocietas Ciešanas, bēdas
ciešana Ciešanas, bēdas, sēras
sažņaugt rokas cieši saņemt savas rokas (izmisumā, bēdās u. tml.)
uz velna paraušanu cik vien iespējams, no visa spēka, arī nebēdājot ne par ko
palaidnis cilvēks (parasti bērns), kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas; arī nebēdnis, nerātnis
līdzjutējs cilvēks, kam cita cilvēka bēdas, nelaime izraisa līdzjūtību
bēdbrālis cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem; bēdubrālis
pāridarītājs cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību, izturēšanos kādu apbēdina, sagādā kādam ciešanas
fakirs cilvēks, kas atteicies no pasaules priekiem un bēdām, lai lūgšanās un atturībā dzīvotu vienīgi Dievam patīkamu dzīvi; Indijas musulmaņu mūks
nelaimes bērns cilvēks, kas citiem sagādā bēdas, rūpes
grūtdienis cilvēks, kas ilgstoši dzīvo postā, nabadzībā, bēdās
vārgs cilvēks, kas ilgstoši dzīvo postā, nabadzībā, bēdās
pārbēdzējs cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē; arī cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai
bēglis cilvēks, kas slepeni atstājis savu uzturēšanās vai dzīves vietu; cilvēks, kas bēg vai ir aizbēdzis
pusbēdas Dalītas bēdas, citam uzticētas bēdas
pāridarījums darbība, rīcība, izturēšanās, kas apbēdina kādu, sagādā kādam ciešanas
nest nelaimi darīt (kādu) nelaimīgu; sagādāt (kādam) bēdas, ciešanas, arī nepatikšanas
dalīties darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas), kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas)
sagauzt daudz bēdīgu ziņu stāstīt
blāsnis Delveris, nebēdnis, šķelmis
bēdelītis dem. --> bēdelis
nebēdniecēns dem. --> nebēdnieks
Ļiho Dienvidu slāvu mitoloģijā - ļauna likteņa un bēdu iemiesojums, to attēloja kā kārnu sievieti ar vienu aci, kuru sastopot cilvēks var zaudēt roku vai dzīvību
spurgt Draiski, nebēdnīgi skanēt (par smiekliem)
draiskulība Draiskulīga izdarība; nebēdnība, nerātnība
lēģerīgs Draiskulīgs, nebēdnīgs; palaidnīgs; nekārtīgs
mākulāt Drūmam, bēdīgam būt
abēdas Ēdiens, kas ir gatavots no tikko kauta dzīvnieka, parasti cūkas, gaļas, piemēram, kāpostu zupa, trekna gaļa, vārītas aknas, ko ēd ar treknu gaļu; cūku bēres; apbēdas
mezglrajons Ekonomģeogrāfisks jēdziens - monocentrāls areāls, ko veido centrbēdzes vai centrtieces plūsmas (sagāde, sadale, apmaiņa); sastāv no kodola un perifērijas (piemēram, piepilsētas lauksaimniecības zona)
enfant Enfant terible - nebēdnieks, palaidnieks; cilvēks, kas uzvedas pretēji sabiedrībā pieņemtām normām
gudžot Gausties, žēloties, bēdāties
Likomēds grieķu mitoloģijā - dolopu valdnieks Skīras salā, pie kura no Atēnām bēga Tēsejs, kad tur varu sagrāba Mensetejs; tur Tetida slēpa arī jauno Ahileju, gribēdama pasargāt no piedalīšanās Trojas karā
Nauplijs Grieķu mitoloģijā - Eibojas valdnieks, argonautu brauciena dalībnieks, kurš gribēdams atriebt savu Odiseja apmeloto dēlu, bākās lika iedegt nepareizas ugunis, kā rezultātā daudzi kuģi atceļā no Trojas, uzskrēja piekrastes klintīm un gāja bojā
Ērigone grieķu mitoloģijā - Īkarija meita, kura atradusi tēva kapu aiz bēdām pakārās
Fillīda Grieķu mitoloģijā - Trāķijas valdnieka Sītona meita, kura nomira no bēdām, kad nevarēja sagaidīt savu vīru atgriežamies
grūši Grūti, smagi, bēdīgi
Nanna Ģermāņu mitoloģijā - dieva Baldra meita, kura no bēdām nomira, kad Baldrs tika nonāvēts
centrbēdzes sūknis hidrauliskā turbomašīna šķidrumu pārsūknēšanai; galvenā daļa ir rotējošs skrejrats, kura lāpstiņas, griežot šķidrumu, rada centrbēdzes spēku, kas izsviež šķidrumu; centrifugālais sūknis
centrifūga Iekārta (maisījuma) mehāniskai sadalīšanai dažāda blīvuma sastāvdaļās, izmantojot centrbēdzes spēku
centrifūga Iekārta pārslodzes radīšanai ar centrbēdzes spēku (aparātu izmēģināšanai, lidotāju trenēšanai)
medsviedne ierīce medus izmešanai no šūnām ar centrbēdzes spēku
erkensators ierīce papīrmasas attīrīšanai pēc centrbēdzes principa, aizvācot smagākās daļiņas un piemaisījumus no papīrmasas; lieto augstvērtīgu papīru (fotopapīra pamatnes, augstvolta kabeļpapīra) masas attīrīšanai
sviedne ierīce, iekārta, rīks u. tml. (kā) atdalīšanai, virzīšanai ar centrbēdzes spēku
pārtraucējsadalītājs ierīce, kas ar centrbēdzes, vakuuma un oktānkorektora palīdzību veic aizdedzes sistēmas vadības funkcijas un motora darba secībā sadala augstsprieguma strāvas impulsu pa motora cilindriem
aizbēdāt iesākt bēdāties
savārgot ilgāku laiku nepārtraukti bēdāties vai slimot
saduzot ilgāku laiku sērot, bēdāties
sabēdāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu bēdāt; ilgāku laiku bēdāt (līdz noteiktam brīdim)
nobēdāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti bēdāties
pārkreņķēties ilgāku laiku, daudz bēdājoties, dusmojoties, psihiski sabrukt; ļoti nobēdāties
izbēdāties ilgāku laiku, daudz bēdāties
izkreņķēties ilgāku laiku, daudz bēdāties, arī dusmoties; izbēdāties
vaidie Interjekcija (sāpju, bēdu vai izbrīna izteikšanai)
Kajs Kāvūss irāņu mitoloģijā un leģendārajā historigrāfijā — Keijanīdu dinastijas otrais valdnieks, kas, gribēdams iznīcināt ļaunumu nokļuva baltā dēva gūstā
commedia Itāliešu literatūra, sākumā katrs itāliešu valodā sacerēts dzejas darbs ar bēdīgu sākumu un priecīgām beigām
izabēdāties Izbēdāties
nodarīt pāri izdarīt pārestību, apbēdinot, sagādājot ciešanas
pārdzīvāt Izjust (psihiskas ciešanas); pieredzēt (ko bēdīgu, traģisku)
bēdēt Izjust nemieru (dēļ kā), uztraukties; bēdāties
bēdāt Izjust nemieru (kā dēļ), uztraukties; bēdāties
jādeklis Izlaists, nebēdīgs cilvēks, blandonis; klaiņotājs, uzdzīvotājs
apvainot izraisīt apbēdinājumu, sarūgtinājumu, dusmas u. tml.; nodarīt pāri, stipri aizskart, pazemot, izturēties nievājoši
dzelt izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (par naidu, bēdām u. tml.)
ērcēt izraisīt skumjas, bēdas
izsūdzēt Izstāstīt (savas bēdas, nelaimi u. tml.), lai rastu mierinājumu, atvieglojumu
sūdzība izteikums, kurā kāds pauž neapmierinātību (piemēram, par savām bēdām, nelaimi, neapmierinošu veselības stāvokli)
nebēdņot Izturēties, rīkoties pārgalvīgi, draiskulīgi; nebēdņoties
bohēmieši Jautras un nebēdīgas dzīves vedēji; bohēmisti
passione Kaisle, kaislīgums, aizraušanās; arī žēlums, ciešanas, bēdas
tirināt Kaitināt, karināt; apbēdināt
acis satumst Kļūst bēdīgi, skumji
nokārt degunu kļūt bēdīgam, bezcerīgam, noskumt, zaudēt pašpaļāvību
sadrauvēties kļūt bēdīgam, noskumt
nošvurkt kļūt bēdīgam, sašļukušam
nokārt galvu kļūt grūtsirdīgam, padoties izmisumam; noskumt, bēdāties
nokārt (arī nolaist, retāk nodurt) galvu kļūt grūtsirdīgam, padoties izmisumam; noskumt, bēdāties
ieskumt kļūt mazliet bēdīgam
izspilgt kļūt nebēdnīgam, pārgalvīgam, arī iedomīgam
izspilgties kļūt nebēdnīgam, pārgalvīgam, arī iedomīgam
saskumties kļūt skumjam, raizēties, bēdāties
sažēlēt kļūt žēl vai sākt bēdāties
lāpstiņu kompresors kompresors, kas uz gāzi iedarbojas ar rotējošām lāpstiņām (centrbēdzes, aksiālie kompresori)
centriklīners Konusveida (7-10° leņķī) caurule, kurā pēc centrbēdzes principa papīra vai celulozes masu attīra divpakāpju un trīspakāpju attīrīšanas iekārtās
dalīt Kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas)
Ursula Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās - britu karaļa skaistā meita, kas, gribēdama izvairīties no laulības ar nemīlamu līgavaini, prasīja, lai tas gaida trīs gadus un turklāt pāriet kristietībā
lebedīgs Kustīgs, nebēdnīgs
taipingi Ķīniešu dumpinieki, kas gribēdami nogāzt mandžūru dinastiju, 1860. g. sacēla lielu dumpi, kurš ilga 14 gadu un aptvēra gandrīz visu Ķīnu; taipni; taipings
centrbēdzes liešana lējumu ražošana, šķidro metālu brīvi ielejot rotējošā veidnē; ārējo formu veido rotējošā metāla veidne, iekšējās formas veidojas centrbēdzes spēku darbības rezultātā
līdzjutība Līdzjūtība - psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīgas skumjas, nožēla, arī vēlēšanās palīdzēt
centrbēdzes mikroskops liela ātruma centrbēdzes iekārtā ievietots mikroskops, kurā palielināts objekta attēls veidojas centrbēdzes spēka ietekmē
tralācis liela auguma, rupjš, nebēdīgs cilvēks
vai lieto, lai izteiktu dažādas sajūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, sāpes, bēdas)
vaile lieto, lai izteiktu dažādas sajūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, sāpes, bēdas)
ai lieto, lai izteiktu sāpes, bēdas, bailes u. tml.
sabēdāties Ļoti, arī ilgāku laiku bēdāties; ļoti, arī ilgāku laiku bēdāties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī)
pieļaujamais sūkšanas augstums maksimālais augstums, līdz kuram sūknis darbojas normāli, bez kavitācijas; sevišķi svarīgs rādītājs centrbēdzes sūkņiem
medsviede Medsviedne - ierīce medus izmešanai no šūnām ar centrbēdzes spēku
grūts Mokoši nepatīkams (par pārdzīvojumu); tāds, kurā izpaužas mokoši nepatīkams pārdzīvojums, ciešanas; bēdīgs, drūms, smags
muhadžiri Muhamedāņu emigranti no bijušām Turcijas pakļautības zemēm, kas aiz reliģiskiem motīviem negribēdami palikt ārpus Turcijas, izceļojuši uz Turciju
alberīgs Muļķīgs, negudrs, aušīgs, draiskulīgs, palaidnīgs, nebēdnīgs
ar garām acīm neapmierināti; bēdīgi
nebēdīgums Nebēdība
skapens Nebēdīga rakstura sulaiņa tēls italiešu komēdijās
traiskība Nebēdīga rīcība ar vielām (dubļiem, krāsām), kas rada traipus; izšķērdība ar vērtīgām lietām
lascīvs Nebēdīgs
smaulains Nebēdīgs
kāgans Nebēdīgs, viltīgs cilvēks
nebēdnīca Nebēdniece
trakainis Nebēdnieks
nebēdnība Nebēdnīga izdarība; draiskulība
irgoties Nebēdnīgi, zobgalīgi, arī ņirdzīgi jokoties, smieties
nebēdnis Nebēdnīgs cilvēks (parasti bērns); nebēdnieks
nebēdnieks Nebēdnīgs cilvēks; nebēdnis
blēņīgs Nebēdnīgs, izmanīgs uz nedarbiem
šķestrs Nebēdnīgs, pārgalvīgs
elteris Nebēdnīgs, pārgalvīgs, nevaldāms cilvēks
bezbēdnieks Nebēdnis, draiskulis; pārgalvis
žalbers Nebēdnis, ēverģēlis
žalbiers Nebēdnis, ēverģēlis
žalburs Nebēdnis, ēverģēlis
blēņkopis nebēdnis, kāds, kurš ir izmanīgs uz nedarbiem
nešpetnieks Nebēdnis, palaidnis
vallats Nebēdnis, pārgalvis
lielgalvis Nebēdnis, tāds, kas visu tikai uz savu galvu dara
pabēdāties neilgu laiku, mazliet bēdāties, arī raizēties, bažīties
pusbēda neliela bēda
dīdaka Nemierīgs, nebēdnīgs cilvēks
ēst mūžu nemitīgi sagādāt citam ciešanas, bēdas
madernieks Nepraša, kas sabojā kādu lietu, gribēdams to labot
utūzis Nerātnis, nebēdnieks
kriuda netaisnība, pārestība, bēda
pelēks kā zeme neveselīgi bāls, novārdzis, nobēdājies, sagrauzts
lūpu atkāris nobēdājies
drūvīgs Nobēdājies
sabēdāt nobēdāties
noīgt Nobēdāties
nosabēdāties Nobēdāties
nosirties Nobēdāties, norūpēties
nogremzties Nobēdāties, nosēroties
pāri darījums Nodarījums, kas kādu apbēdina vai rada tam ciešanas
sabēdas nomācošas, izsmeļošas bēdas; bēdas, kas izsmeļ cilvēka spēkus
ar smagu sirdi nomāktā, bēdīgā garastāvoklī; arī nelabprāt, nojaušot ko ļaunu
noļūris Nomocīts, bēdīgs
kreņķīgs Noraizējies, nobēdājies, neapmierināts, arī īgns, dusmīgs
smutns Noraizējies; bēdīgs, sērīgs
sakreņķēties Noraizēties, nobēdāties
nokreņķēties Noraizēties, nobēdāties; arī kļūt īgnam, dusmīgam
zūdīgs Norūpējies, apbēdināts
noraizināt Noskumdināt, sagādāt raizes, bēdas
nošļurcis Noskumis, bēdīgs
nošurcis Noskumis, bēdīgs
nošālējies Noskumis; bēdīgs
saskumēties Noskumt, bēdāties
nošālēties Noskumt, kļūt bēdīgam; sagurt
nošņaukāties Noskumušam (bēdīgam) kļūt
nelaime Notikums, apstāklis, kas izraisa smagus, sāpīgus pārdzīvojumus, lielas bēdas, ciešanas
posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas izraisa smagus, sāpīgus pārdzīvojumus, dziļas bēdas, ciešanas
lūdzas, vai zemē mezdamies novārdzis, nobēdājies, sagrauzts
žēlotins Nožēlojams, bēdīgs
patužīt Pabēdāt
pabēdāt Pabēdāties
pasabēdāties Pabēdāties
nest savu krustu paciest grūtības, bēdas, samierināties ar tām
bēdināt padarīt bēdīgu
sagaudināt padarīt bēdīgu, noskumdināt
ieskumdināt padarīt mazliet bēdīgu
smerža Palaidnīgs nebēdnis
zuntris Palaidnis, bezkauņa, nebēdnieks
šmerlis palaidnis, nebēdnis, nelietis; melis
šmērlis Palaidnis, nebēdnis, nelietis; melis
izsāpēt Pamazām izzust (par bēdām, sāpēm u. tml.)
mierināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk vieglāk pārdzīvot (piemēram, bēdas, bailes, satraukumu)
sakreņķēt panākt, būt par cēloni, ka kļūst īgns, noraizējies, arī nobēdājies
izbēdināt panākt, ka bēdājas (ilgāku laiku)
atbēdāt Panest, paciest savas bēdas
difuzors Paplašināta vieta sistēmā (caurulē, kanālā u. tml.), kurā gāzes vai šķidruma plūsmas ātrums samazinās (notiek plūsmas bremzēšana), vai sašaurināta vieta, kurā gāzes vai šķidruma plūsmas ātrums palielinās; zemskaņas gāzes plūsmā kanāls ir paplašināts, virsskaņas plūsmā - sašaurināts; lieto centrbēdzes sūkņos, centrbēdzes kompresoros, reaktīvajos dzinējos
pakreņķēties Paraizēties, pabēdāties; paīgnoties
pārbēdāties pārāk daudz bēdāties
pārsabēdāties Pārbēdāties
pārbēglis Pārbēdzējs
ambivalence Pārdzīvojuma divējādība: viens un tas pats objekts vienlaikus izraisa diametrāli pretējas jūtas (mīlestību un naidu, prieku un bēdas u. tml.)
apvainojums Pārdzīvojums, ko izraisījusi pārestība, nepatiesi pārmetumi u. tml.; sarūgtinājums, apbēdinājums
iztukšot rūgto biķeri pārdzīvot bēdas, sāpes, ko nepatīkamu
iztukšot (arī izdzert) rūgto biķeri pārdzīvot ko nepatīkamu (piemēram, bēdas, sāpes)
izsāpēt Pārdzīvot un pārstāt pārdzīvot (bēdas, sāpes u. tml.)
pāri nodarījums pārestība, apbēdinājums; pāridarījums
abida Pārestība, sarūgtinājums, apbēdinājums
acaine Pārgalvīga, nebēdnīga, draiskulīga meitene
acains Pārgalvīgs, nebēdnīgs, palaidnīgs
acainis Pārgalvis, nebēdnis, palaidnis
palaidnība Pārkāpums (parasti neliels), arī (parasti bērnu) nebēdnība, nerātnība, uzvedības normu neievērošana
izbodzināt Paslēpt, nobēdzināt
noduzot Pavadīt laiku bēdējoties raizējoties, skumstot, pūšot un vaidot
nošļukt Pazaudēt možumu, kļūt bēdīgam, grūtsirdīgam
sašļukt Pazaudēt, parasti pilnīgi, možumu, kļūt, parasti ļoti, bēdīgam, grūtsirdīgam
brukt pēkšņi neatvairāmi uzmākties (piemēram, par rūpēm, bēdām)
dabūt sirmus matus piedzīvot lielas bēdas, nepatikšanas
Roša tilpums pilienveida formas telpas apgabals ap rotējošu dubultzvaigznes komponentu, uz kura ārējās robežas komponenta gravitācijas spēks ir vienāds ar rotācijas radītā centrbēdzes spēka un otra komponenta gravitācijas spēka summu; ja dubultzvaigznes komponents aizpilda savu Roša tilpumu, no piliena smailā gala notiek vielas pārplūšana uz otru komponentu
samisināt pilnīgi samulsināt, apbēdināt
grūta stunda posta, ciešanu, bēdu laiks; smaga pārdzīvojuma brīdis
iečivināties Priecīgi, bezbēdīgi ierunāties (parasti par bērniem, sievietēm)
nočivināt Priecīgi, bezbēdīgi noteikt, pateikt (parasti par bērniem, sievietēm)
pačivināt Priecīgi, bezbēdīgi parunāt, papļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm)
čivināt Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm)
vidžināt Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm)
vīterēt Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm)
vīterot Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm)
sēras Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kas ir saistīts ar dziļām bēdām, ciešanām, skumjām, parasti sakarā ar kāda nāvi; šāda psihiska (emocionāla) stāvokļa izpausme
līdzjūtība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīgas skumjas, nožēla, arī vēlēšanās palīdzēt; līdzjutība
līdzcietība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīgas skumjas, nožēla, arī vēlēšanās palīdzēt; līdzjūtība
žēlastība Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīga vēlēšanās palīdzēt; arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam
ciešanas Psihisks stāvoklis, kas saistīts ar bēdām, izmisumu
pusbēdīgs Puslīdz bēdīgs
pantagruels Rablē romāna varonis, šaubulis, bezbēdīgs šķiedējs
kraute Raizes, bēdas, mokas
kreņķis Raizes, bēdas, neapmierinātība, arī īgnums, dusmas
kreņķēties Raizēties, bēdāties, būt neapmierinātam, arī īgnoties, dusmoties
rūdināt Raudināt, bēdināt
izraudāt Raudot ļaut izpausties (bēdām, ciešanām u. tml.), raudot izpaust (bēdas, ciešanas u. tml.)
apbēdinājums rezultāts --> apbēdināt
pretsvars rotējošai detaļai piestiprināts papildu svariņš, lai novērstu rotējošas nelīdzsvarotas masas centrbēdzes spēku
prāce Rūpes, bēdas
piebēdāt Rūpēties, bēdāties
apbēdināt Sagādāt (kādam) bēdas; sarūgtināt, skumdināt
pataisīt sirmus matus sagādāt kādam lielas rūpes, raizes, bēdas
darīt galvas sāpes sagādāt kādam rūpes, raizes, likt uztraukties, bēdāties
sagādāt galvassāpes sagādāt nepatikšanas, bēdas; likt uztraukties, raizēties
centrifugāls saistīts ar centrbēdzi, tai raksturīgs
līdz kāzām sadzīs saka par kādu, parasti niecīgu, ievainojumu, arī nelielu apbēdinājumu
nelaime nenāk brēkdama saka par pēkšņu, neparedzētu nelaimi, bēdām
sirds ir pilna saka, ja cilvēks ir ļoti sarūgtināts, uzbudināts, ja nomāc bēdas, citiem neizpausti pārdzīvojumi
sirds metas smaga (arī grūta), arī metas smagi (arī grūti, bēdīgi) ap sirdi saka, ja garastāvoklis kļūst nomākts, bēdīgs
grūta (arī smaga) sirds, arī grūti (arī smagi) ap sirdi saka, ja ir nomākts, bēdīgs garastāvoklis
sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā), arī sirds kāpj kaklā saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas
sirds ēdas saka, ja izjūt nepatiku, dusmas, arī, ja ir bēdas
iet pār galvu saka, ja jāpārdzīvo bēdas, nepatikšanas
aizgājis (arī izskrējis), krustu nemezdams (arī nemetis) saka, ja kāds aizbēdzis lielā steigā
deguns pa zemi velkas (kādam) saka, ja kāds ir ļoti bēdīgs, zaudējis pašpaļāvību
sirds pārplīst saka, ja kāds pārāk pārdzīvo, parasti ko negatīvu (piemēram, bēdas)
pūš kā sila priede saka, ja kāds smagi nopūšas, ir nomākts, bēdīgs, neapmierināts, žēlojas par kaut ko
sirdi ņem laukā saka, ja kas izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas
sirdi rauj (arī ņem) laukā (arī ārā) saka, ja kas izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas
skatiens (arī skats, acis) satumst saka, ja kļūst skumji, bēdīgi
mēle smaga (arī stīva) kā galoda saka, ja negrib vai nespēj runāt (piemēram, aiz lielām bēdām)
sirds pilna līdz malām saka, ja pārdzīvo lielu sarūgtinājumu, bēdas u. tml.
nākt (arī gāzties) pār (kāda) galvu saka, ja pēkšņi rodas daudz kā nevēlama (bēdas, rūpes u. tml)
gāzties (arī nākt) pār (kāda) galvu saka, ja pēkšņi rodas daudz, kā nevēlama (bēdas, rūpes u. tml.)
nobēdāt sākt bēdāties, kļūt skumjam
sasūrkstēt sākt sāpēt, bēdīgam kļūt
aizbēdāties sākt skumt, bēdāties
samesties Saliekties, savilkties u. tml. (parasti nespēkā, sāpēs, bēdās)
nobēdas Sāpes, bēdas
doloroso Sāpīgi, bēdīgi, skumji
saraizināt Satraukt, darīt bažīgu, bēdīgu
mī savienojumā "mī un žē!" - saka pārsteigumā, arī bēdās
nobēdāt savienojumā ar "bēda", "bēdas": pārdzīvot un pārstāt pārdzīvot bēdas
bēdāt savienojumā ar "bēda", "bēdas": raizēties (par ko svarīgu)
bēdāties savienojumā ar "bēda": raizēties (par ko svarīgu)
piekreņķēties savienojumā ar "ko tur", "ko te" lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) raizēties, bēdāties, īgnoties, ka ar raizēšanos, bēdāšanos, īgnošanoas neko nepanāks, nesasniegs
ai savienojumā ar uzrunu pastiprina runā paustās jūtas (prieku, apbrīnu, arī sāpes, bēdas, žēlumu u. tml.)
bēdas Savienojumos "bēdu ļaudis", "bēdu dienas", "bēdu ziņas", "bēdu laiki" u. tml.; tāds, ko piemeklējusi nelaime, posts, tāds, kas saistīts ar nelaimi, postu
mitridāts sens ārstniecības līdzeklis, kas bija cienīts kā laba pretinde (no karaļa Mitridāta, kurš baidīdamies no nozāļošanas, ieņēma indi gribēdams panākt, ka tā viņam nekaitētu)
addolorando Sērojot, skumji, bēdīgi
addolorato Sērojot, skumji, bēdīgi, žēlabaini
sērainīte sērotāja, bēdīgā
sērulis Sērotājs, bēdulis
Perisoreus infaustus Sibīrijas bēdrozis
tvaika turbīna siltumdzinējs, kas ūdens tvaika potenciālo enerģiju pārvērš kinētiskajā enerģijā un pēc tam rotējošās vārpstas mehāniskajā darbā; izplūstot pa sprauslām, tvaiks nonāk izliektas formas darba lāpstiņu kanālos, kur, tvaika strūklai mainot virzienu, rodas centrbēdzes spēks, kas izraisa rotora griešanos
sirdsēdas Sirdēsti - bēdas, raizes, sirdsapziņas pārmetumi
sirdsēsti Sirdēsti (1) - bēdas, raizes
vaimanāties Skaļā balsī paust sāpes, bēdas
vaimanas Skaļas raudas un žēlabas (bēdās, sāpēs)
vaimanāt skaļi raudāt, žēloties (paužot bēdas, sāpes)
svaist skaļi raudāt, žēloties, bēdāties
apskumdināšana Skumdināšana, apbēdināšana, sāpināšana
apskumjot Skumdināt, apbēdināt, sāpināt
smurināt skumdināt, bēdīgu padarīt
trūrīgs Skumīgs, bēdīgs
aflikācija Skumjas, bēdas
trūre Skumjas, bēdas
sāpīgai Skumji, bēdīgi
mesto Skumji, bēdīgi; drūmi
trūvīgs Skumjš, bēdīgs
noskumīgs Skumjš, bēdīgs, nospiests, sašļucis
dulžot Skumt, bēdāties
duzēt Skumt, bēdāties
ērcēties Skumt, bēdāties, mocīties
dūzēties Skumt, bēdāties, žēloties
bēdāties Skumt, būt drūmā garastāvoklī, ciest (piemēram, nelaimes, zaudējuma dēļ); pārdzīvot bēdas
Auka Slāvu mitoloģijā - meža gars, ko attēloja kā mazu, apaļīgu būtni, kam nav miera ne ziemā, ne vasarā; šis gars bija liels nebēdnis un izklaidējās, atsaukdamies nomaldījušos ceļinieku balsīm no visām pusēm vienlaikus un ievilinot tos biezoknī
ciest Smagi izjust negatīvus psihiskus pārdzīvojumus; dziļi skumt, bēdāties
smaguma spēks spēks, kurš darbojas uz materiālu daļiņu Zemes (vai cita debess ķermeņa) tuvumā un kuru definē kā gravitācijas spēka un Zemes (vai cita debess ķermeņa) rotācijas izraisītā inerces centrbēdzes spēka summu
sūdzēt Stāstīt (savas bēdas, nelaimi u. tml.), lai rastu mierinājumu, atvieglojumu
skundēt Sūdzēties; skumdēt; žēloties, gausties; bēdāties
katla barošanas sūknis sūknis katla barošanas ūdens padevei tvaika katlā vajadzīgajā spiedienā; izmanto centrbēdzes sūkņus un virzulsūkņus ar elektrisko piedziņu, retāk tvaika sūkņus un inžektorus
rūgtoties Sūroties, bēdāties
centrifugēšana Šķidru, neviendabīgu sistēmu sadalīšana sastāvdaļās centrbēdzes spēka iedarbībā
abidnai tā, ka nodara pāri; tā, ka ļoti sarūgtina, apbēdina
līdzcietīgs tāds, kam citu bēdas, nelaime izraisa līdzcietību; līdzjūtīgs
līdzjutīgs tāds, kam citu bēdas, nelaime izraisa līdzjūtību
līdzjūtīgs tāds, kam citu bēdas, nelaime izraisa līdzjūtību
nelaimīgs tāds, kam dzīvē nav laimes, prieka; tāds, kas vienmēr jūtas sarūgtināts, apbēdināts
bēdīgs tāds, kam ir bēdas (1); noskumis, skumjš
pabēdīgs tāds, kam ir nelielas bēdas; samērā, arī mazliet noskumis, skumjš
nelaimīgs tāds, kam ir notikusi nelaime; tāds, kam ir lielas bēdas, ciešanas
bezbēdīgs tāds, kam nav bēdu un rūpju; bezrūpīgs, jautrs
bēdelis tāds, kas bēdājas, bēdu nomākts; bēdulis
pakreņķīgs tāds, kas ir mazliet noraizējies, nobēdājies, arī neapmierināts, īgns
ļauns tāds, kas ir saistīts ar ko ļoti nevēlamu (piemēram, nelaimi, bēdām); tāds, kas izraisa ko ļoti nevēlamu
nožēlojams tāds, kas ir saistīts ar ko nevēlamu; bēdīgs (4)
pabēdīgs tāds, kas ir saistīts ar ko samērā, arī mazliet nepatīkamu; tāds, kas izraisa nelielas bēdas; samērā, arī mazliet nepatīkams, neiepriecinošs
palaidnīgs tāds, kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas (parasti par bērniem); arī nebēdnīgs, nerātns
bogls tāds, kas izskatās bēdīgs, noskumis
bezbēdīgs tāds, kas nebēdā par briesmām, nepievērš tām uzmanību; drošs, arī pārgalvīgs
nebēdulis tāds, kas nebēdājas, neskumst
bezprieka tāds, kas neizraisa prieku, tāds, kas nav saistīts ar prieku; skumjš, bēdīgs
nejūtīgs tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot (piemēram, kādas jūtas); tāds, kas nejūt citiem līdzi, izturas vienaldzīgi (piemēram, pret citu bēdām)
sērs tāds, kas pārdzīvo bēdas, skumjas; arī grūtsirdīgs
sērīgs tāds, kas pārdzīvo, parasti vieglas, bēdas, skumjas; arī grūtsirdīgs
asarains tāds, kas pauž žēlumu, bēdas, skumjas; arī sentimentāls
sadrucis tāds, kas pazaudējis možumu, kļuvis bēdīgs, grūtsirdīgs
hērostratisks tāds, kas pazīstams savas godkāres dēļ; nosaukums cēlies no Hērostrata, kurš, gribēdams kļūt slavens, 356 pr. Kr. nodedzināja Artemīdas templi Efesā
bezbēdīgs tāds, kas raksturīgs cilvēkam, kuram nav bēdu, rūpju
bēdīgs tāds, kas saistīts ar ko nepatīkamu (piemēram, ar nelaimi, zaudējumu); tāds, kas izraisa bēdas; slikts, neiepriecinošs, nepatīkams
sēras tāds, kas simbolizē, izsaka dziļas bēdas, ciešanas, skumjas sakarā ar kāda nāvi; tāds, kas ir saistīts ar kāda nāvi, bērēm
gaudulīgs tāds, kurā ārišķīgi izpaužas skumjas, bēdas; žēlabains
bēdīgs tāds, kurā izpaužas bēdas
sērs tāds, kurā izpaužas bēdas, skumjas, arī grūtsirdība; tāds, kas izraisa bēdas, skumjas, arī grūtsirdību
sagrauzt tāds, kurā izpaužas garīgo spēku izsīkums, arī dziļa nomāktība, bēdas (parasti par balsi, seju)
nelaimīgs tāds, kurā izpaužas lielas bēdas, ciešanas
drastisks tāds, kurā izpaužas nebēdība, pārgalvība
sērīgs tāds, kurā izpaužas, parasti vieglas, bēdas, skumjas, arī grūtsirdība; tāds, kas izraisa, parasti vieglas, bēdas, skumjas, arī grūtsirdību
ļauns tas, kas ir saistīts ar ko ļoti nevēlamu (piemēram, nelaimi, bēdām); tas, kas izraisa ko ļoti nevēlamu
sēras tas, kas simbolizē, izsaka dziļas bēdas, ciešanas, skumjas sakarā ar kāda nāvi
bēdluga Traģēdija, smags dramatisks darbs; bēdu luga
paugains Trakulīgs, nebēdnīgs
paugainis Trakulīgs, nebēdnīgs, nepaklausīgs cilvēks
kavitācija tukšumu jeb dobumu veidošanās šķidrumā, kad, plūsmas ātrumam pieaugot, samazinās spiediens plūsmā un, dobumiem saplokot, rodas neskaitāmi hidrauliskie triecieni, kas sagrauj metālu (piemēram, centrbēdzes sūkņos un turbīnās)
virpuļsūknis Turbomašīna, kas no centrbēdzes sūkņa atšķiras ar darbības principu un pašuzsūces spēju; galvenā daļa ir ripveida skrejrats ar lāpstiņām un horizontālu asi; lieto nelielās ūdensapgādes iekārtās, ugunsdzēsībā u. tml. (kur vajadzīga pašuzsūce)
nosaukas Vaimanas, bēdas, skāde, posts
lauzīt rokas vairākkārt liekt, parasti kopā saņemtas, rokas (izmisumā, bēdās)
žņaudzīt rokas vairākkārt spiest, liekt, parasti kopā saņemtas rokas (arī pirkstus), piemēram, izmisumā, bēdas
ķurnēt Vārgt, nīkuļot, būt bēdīgam, noskumušam
džirgt Vārguļot, sirgt, nīkuļot, bēdīgi dzīvot
noilguma tiesības viduslaiku pilsētu privilēģija, kas noteica, ka pilsētā iebēdzis dzimtcilvēks pēc noteikta tur nodzīvota laika kļuva brīvs; Livonijā noilguma termiņš bija 1 gads un 1 diena
azīls vieta, kur izbēdzis noziedznieks baudīja neaizskaramību (altāri, tempļi u. c.)
centrtiece Virzība uz centru; pretstats: centrbēdze
bēdīgums vispārināta īpašība --> bēdīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
bēdīgums vispārināta īpašība --> bēdīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
bēdīgums vispārināta īpašība --> bēdīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
bēdīgums vispārināta īpašība --> bēdīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
bezbēdīgums vispārināta īpašība --> bezbēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nebēdnīgums
bezbēdība vispārināta īpašība --> bezbēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vieglprātība, bezrūpība; jautrība
nebēdība vispārināta īpašība --> nebēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
nebēdnīgums vispārināta īpašība --> nebēdnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nebēdnība (1)
nebēdnība vispārināta īpašība --> nebēdnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nebēdnīgums
vurulu Vurulu vurulu - Austrālijas aborigēnu mitoloģijā - nebēdnīgas būtnes, kuras zog savvaļas bišu medu, izsmeļot to ar kociņiem, pie kuriem piesieti pudeļkoka ziedi
nolaist galvu zaudēt pašpaļāvību, padoties izmisumam; noskumt, bēdāties
gravitācijas lauks Zemes smaguma spēka lauks, kurā darbojas Zemes pievilkšanas spēks un tās griešanās radītais centrbēdzes spēks
zeperis Zēns (1), parasti veselīgs, spēcīgs, arī nebēdnīgs, draiskulīgs
rotācijas žāvēšana žāvēšana gāzu un tvaika vidē ar papildu centrbēdzes efekta izmantošanu

bēd citās vārdnīcās:

MEV

bē̦d