Paplašinātā meklēšana

Meklējam aula.

Atrasts vārdos (100):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (895):

adatmētelītis Adatains apvalks, piem., kastaņa čaula.
Īslīces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bauskas un Rundāles pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īslīces pagasta (Saulaine) pievienota tagadējam Rundāles pagastam.
cista Aizsargčaula, kas palielina zemāko organismu izturību nelabvēlīgos apstākļos.
bruņas aizsargkārta (piem., no ragvielas, kaļķa, kaula), kas klāj auga vai dzīvnieka ķermeni, tā daļu
heihēra Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Heuchera"), Amerikas izcelsmes krāšņumaugs, audzē dārzos saulainās un pusēnainās vietās, sastopami daudzi hibrīdi.
Allažu luterāņu baznīca Allažu Evaņģēliski luteriskā baznīca būvēta 1926.gadā pēc arhitekta Paula Kundziņa projekta un ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
sternbergija Amariļļu dzimtas ģints ("Sternbergia"), dekoratīvs sīpolaugs, kas zied rudenī, jāstāda siltā, saulainā vietā.
perisphinctes Ammonītu 2 "Stephanoceratidae" dzimtas ģints, čaula ar iežmaugiem, ieejas caurums ar garām sānu ausīm, 300 sugas juras un krīta formācijās, sevišķi dogerā un malmā.
progresējošā pigmentdermatoze angiopātiskās purpuras paveids: mazi, brūngansārti punktveida plankumiņi, pārsvarā lielā apakšstilba kaula apvidū, arī uz pēdas dorsālās virsmas, paceles bedrītē un augšstilba apvidū; pēc dažiem mēnešiem izsitumi izzūd.
intrakapsulārā ankiloze ankiloze no fibrozu vai kaulaudu saaugumiem starp locītavas virsmām.
kaulainā ankiloze ankiloze, kas rodas, kaulaudiem aizpildot locītavas spraugu.
malrotācija Anomāla vai patoloģiska rotācija, piem., mugurkaula skriemeļiem.
teseras Antīkas monētveidīgas, parasti no svina, bronzas, kaula vai terakotas darinātas plāksnītes, kas sastopamas jau senajā Grieķijā, bet sevišķi izplatījās Romas ķeizarvalstī.
trohanterions Antropometrijā augšstilba kaula lielā grozītāja augstākais punkts.
aortopeksija Aortas loka priekšējās sienas un labās zematslēgas artērijas piešūšana pie krūšu kaula, lai pavilktu uz priekšu elpvadu; veic elpvada atbrīvošanai no sašaurinājuma, kas radies traheo-malācijas dēļ.
elektronu čaulas ap atoma kodolu izvietota elektronu grupa, kam ir vienāda galvenā kvantu skaitļa n vērtība; kodolam tuvāku elektronu čaulu ar n=1 sauc par K čaulu; nākamās čaulas kvantu skaitļa n pieaugšanas kārtībā ir L, M un N čaulas.
hemipelvektomija Apakšējās ekstremitātes amputācija, veicot amputāciju krustu kaula un zarnkaula locītavā.
knemīts Apakšstilba kaula iekaisums.
maksillas Apakšžokļi posmkāju (bezmugurkaula) dzīvniekiem, bieži 2 pāri, un augšžokļi mugurkaula dzīvniekiem.
dēkolorimetrs Aparāts kaula ogļu atkrāsošanas spēju mērīšanai, sevišķi lietots cukura rūpniecībā.
osteoklasts Aparāts kaula pārlaušanai.
skoliozometrs Aparāts mugurkaula deformācijas mērīšanai.
kardiosfigmogrāfs Aparāts sirds galotnes grūdiena un spieķa kaula artērijas pulsa vienlaicīgai reģistrācijai.
cementikuls Apkaļķots deģenerācijas perēklis zoba saknes kaula plēvē.
paralagma Apmaiņa; lauzta kaula galu dislokācija.
Alvastras apmetne aptuveni 4200 g. veca apmetne Alvastras tuvumā, izrakumi kopš 1909. g., keramikas, kaula, krama priekšmeti un rotaslietas.
izmaulāt Ar speciālu svārpstu izurbt maulaiņu ratiem riteņu rumbas.
aksiāla slodze ārējās mijiedarbības spēks, kas vērsts aplūkojamā objekta (stieņa, sijas, vārpstas vai čaulas) garenass virzienā.
knifofija Asfodelaugu dzimtas ģints ("Kniphofia"), dekoratīvi, senlaicīgi augi, kas jāaudzē saulainā vietā.
mielomatoze Asinsrades sistēmas slimība, kurai raksturīga patoloģiska plazmatisko šūnu vairošanās kaula smadzenēs; mielomas slimība.
mielomas slimība asinsrades sistēmas slimība, kurai raksturīga patoloģiska plazmatisko šūnu vairošanās kaula smadzenēs.
haimatomiēlija Asiņu izplūdums mugurkaula smadzeņu substancē, novērojams traumas vai pārmērīgas muskuļu piepūlēšanas gadījumos.
bumbuļu asklēpija asklēpiju suga ("Asclepias tuberosa"), ko reizēm audzē saulainās, sausās vietās.
stereokaulons asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Stereocaulaceae"), ķērpju laponis divdaļīgs, augļķermeņi brūni vai melni apotēciji, 4 ģintis, \~132 sugas, Latvijā kontatēta 1 ģints.
liriope Asparāgaugu dzimtas ģints ("Liriope"), daudzgadīgi dekoratīvi augi, kas jāaudzē skābā un trūdvielām bagātā augsnē, saulainā vietā vai pusēnā.
spina Ass kaula izaugums jeb paugurs.
kokcigotomija Astes kaula incīzija un atbrīvošana no saaugumiem.
kokcigektomija Astes kaula izoperēšana.
kokcigotomija Astes kaula izoperēšana.
stropeņš Astes kaula posms.
atsloksnēties Atkal kļūt skaidram, saulainam.
osteopalinklāzija Atkārtota kaula pārlaušana deformācijas izlabošanai.
eklāze Atlaušana, piem., kaula gabala atlaušana.
ivorīts Atmiešķēta ziloņkaula masa, ko piejauc papīra mīklai; uz šāda papīra var rakstīt un rakstīto atkal nodzēst.
hadronatoms Atoms, kam vienu no čaulas elektroniem aizstāj negatīvs hadrons.
pionijs Atoms, kurā viens no elektronu čaulas elektroniem aizvietots ar negatīvo pī mezonu (pionu).
vidējais daņ-tjaņ atrodas krūšu kaula lejasdaļā, aiz saules pinuma.
klavikulektomija Atslēgas kaula izoperēšana.
klavikulotomija Atslēgas kaula pārgriešana.
MCL Atslēgas kaula viduslīnija.
bazitemporāls Attiecīgs uz deniņu kaula apakšdaļu.
biparietāls Attiecīgs uz diviem paura kaula pauguriem.
jugulārs Attiecīgs uz kakla apvidu virs atslēgas kaula.
episternāls Attiecīgs uz krūšu kaula rokturi.
iliopelvisks Attiecīgs uz zarnu kaula apvidu un iegurņa dobumu.
batrocefālija Attīstības anomālija, raksturīga galvaskausa mugurējās daļas pakāpienveida forma, ko nosacījusi nepareiza kaulu veidošanās lambdveida šuves vietā starp pakauša kaula zvīņu un paura kauliem.
platibāzija Attīstības traucējums, kad uz pakauša kaula pamatu spiež ass skriemeļa zobs; novēro neiroloģiskus simptomus.
antrostomija Atveres izveidošana kaula dobuma drenāžai.
sfenoidostomija Atveres izveidošana spārnkaula sinusa priekšējā sienā, lai to savienotu ar deguna dobumu.
arozija Audu destrukcija, pie., asinsvada sienas vai kaula destrukcija pulsējošas aneirismas spiediena, audzēja, iekaisuma procesa ietekmē.
endosteoma Audzējs kaula dobumā.
hordoma Audzējs, kas attīstās no muguras stīgas atliekām; atrodams pakauša kaula nogāzē, retāk krustu vai asteskaula apvidū.
osteohondroma Audzējs, kas sastāv no kaula un skrimšļa.
osteofibrolipoma Audzējs, kas sastāv no kaulaudiem, saistaudiem un taukaudiem.
osteohondrofibroma Audzējs, kas sastāv no kaulaudu, skrimšļaudu un saistaudu elementiem.
hondrosteoma Audzējs, kas sastāv no skrimšļaudiem un kaulaudiem.
glioma Audzējs, kas veidojas no nervu sistēmas balstaudiem (neiroglijas) galvas un mugurkaula smadzenēs.
dentīnosteoīds Audzējs, kurā ir kaula un dentīna elementi.
dentlnosteoīds Audzējs, kurā ir kaula un dentīna elementi.
derencefāls Auglis, kura galvaskausa kauli attīstījušies rudimentāri; mazattīstītās galvas smadzenes atrodas šķeltos augšējos kakla skriemeļos, trūkst pakauša kaula mugurējās daļas; anencefālijas veids.
tlipsencefālis Auglis, kuram trūkst pakauša kaula un augšējo kakla skriemeļu.
peridijs Augļķermeņa vai vispār spornešu čaula daudzām sēnēm; sastāv no vienas vai daudzām šūnu kārtām.
lielkaulis Augs, kas noaudzis liels un kaulains.
lielkauls Augs, kas noaudzis liels un kaulains.
filejs Augstākā labuma gaļa no muskuļa abpus kautķermeņa mugurkaulam.
metafīze Augšanas josla stobrkaula galos starp epifizi un diafīzi.
lielais grozītājs augšstilba kaula augšējais paugurs.
drēbniekmuskulis Augšstilba muskuļu priekšējās grupas muskulis, kas iet no zarnkaula līdz lielā lielakaula nelīdzenumam, saliec augšstilbu gūžas locītavā un apakšstilbu ceļa locītavā.
subungulati Augu ēdāju zīdītāju dzīvnieku kārta, attāli nagu dzīvnieku (ungulatu) radi, bet bez īstiem pēdas veida nagiem, kas tiem velvēti un pusmēness veidā, ar seriāli (rindās) novietotiem pēdas saknes kauliem, bez atslēgas kaula; klintsāpši, snuķainie jeb ziloņi un sirenas.
zivskauls Bārdas vaļu, īpaši valzivs bārdas ragviela, kas šķiedrodamies (līdz 5 m x 15 cm x 35 cm) aug abās pusēs augšžoklim no aukslēju kaula (katrā pusē 250-300).
Kaucminde Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Saulaine" bijušais nosaukums.
dūce Bērnu rotaļlieta, kas sastāv no izurbtas rieksta čaulas vai cūkas kauliņa, kur izver cauri auklu, ar kuras palīdzību griež un dūcina rotaļu.
protraheāti Bezmugurkaula dzīvnieku grupa ar garenu, augšā velvētu, apakšā plakanu, posmos (segmentos) sadalītu ķermeni, kur katram posmam pāris vienkāršu locekļu.
limulas Bezmugurkaula dzīvnieku ģints ar lielu galvkrūti pusmēness veidā, ko sedz viens vienīgs liels muguras vairogs, ar mazāku abdomenu (vēderiņu), kam sānos sīkāki dzeloņi, bet galā liels astes dzelons, lietots kā svira; Indijas arhipelāgā un Ziemeļamerikā dūņainās piekrastēs.
sariņžokļainie Bezmugurkaula plēsīgi dzīvnieki jūrā, garena tārpa veida izskatā, dzidri caurspīdīgi, bilaterāli simetriski, ar sānu un astes spurām, kas ir ķermeņa līdzsvara orgāni, kustas ātri, saukti arī bultas tārpi.
evertebrati Bezmugurkaulainie dzīvnieki; Latvijā visi tipi, izņemot dzeloņādainos.
dīķa bezzobe bezzobju suga ("Anodonta cygnea"), čaula var pārsniegt 15 cm un tā ir Latvijas lielākā gliemene.
Mīhala Bībelē, Vecajā Derībā, ķēniņa Saula meita un Dāvida sieva, kuru Dievs sodīja ar neauglību.
Franču Rietumāfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiska apvienība Rietumāfrikā ("Afrique Occidentale Francaise"), ietilpa Franču Gvineja (kopš 1950. g. - Gvinejas Republika), Augšvolta (tagad - Burkinafaso), Dahomeja (tagad - Benina), Franču Sudāna (tagad - Mali), Mauritānija, Nigēra, Senegāla un Ziloņkaula Krasts (tagad - Kotdivuāra).
bišu uts bišmušu dzimtas suga ("Braula coeca").
divarikātori Brachiopodu muskuļi čaulas atvēršanai.
kaulradži Brieži, kas atšķiras ragu uzbuvē no dobradžiem (piem., govīm) ar to, ka viņu ragi sastāv no viengabalaina kaula.
armadili Bruņneši - Dienvidamerikas zīdītāji, kuru ķermeni sargā kaula bruņas.
bruņrupucis Bruņurupucis ("Testudines, Chelonia"), rāpulis, kura ķermenis pārklāts ar kaula bruņām.
mīkstbruņurupuči Bruņurupuču kārtas dzimta, kaula bruņas daļēji reducētas, tās sedz mīksta āda, dzīvo saldūdeņos, plēsīgi, Āzijas dienvidaustrumos, Āfrikā un Ziemeļamerikā, 22 sugas.
kurpe Būvniecībā dzelzs čaula, kas uzmaukta koka vai dzelzs konstrukcijas apakšējai, parasti uz mūra atbalstāmai daļai, lai aizsargātu to no bojājumiem vai sadalītu tās spiedienu vienmērīgi uz plašāka laukuma.
apendikss Cauruļveidīga detaļa dirižabļa vai aerostata apakšdaļā, kas kalpo čaulas piepildīšanai ar gāzi un liekās gāzes izvadīšanai lidojuma laikā.
patellektomija Ceļa kaula izgriešana.
patelopeksija Ceļa kaula nostiprināšana pārmērīga kustīguma gadījumā.
epulis Ciets fibrozs vai milzu šūnu (parasti labdabīgs) audzējs, kas parasti skar smaganas vai žokļa kaula alveolāro izaugumu un sākas no kaula plēves.
osteocements Ciets, kaulam līdzīgs sekundārais cements, parasti izvietojas koncentriskos slāņos ap zoba sakni.
cietspuru Cietspuru zivis - kaula zivju apakškārta, Latvijas faunā asari, jūras grunduļi, makreles.
veltņakauls Cilvēka kājas pēdas kauls, kuru lielā un mazā lielakaula apakšgali ar savām potītēm aptver dakšveidīgi un izveido apakšstilba un pēdas locītavu.
haimatozoji Cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku asinīs parazitējoši zemākie dzīvnieki.
vairogdziedzeris Cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšējā pusē un regulē audu augšanu, vielmaiņu u. c. funkcijas.
pakrūte Cilvēka vēdera augšējā daļa lejpus krūšu kaula starp ribu lokiem.
asteskauls Cilvēkam mugurkaula pēdējais segments, kas veidojas no 4-5 rudimentāriem skriemeļu ķermeņiem, kas saauguši kopā vienā kaulā.
brahikerks Cilvēks, kam spieķkaula un augšdelma kaula indekss mazāks par 75; apakšdelms relatīvi īsāks par augšdelmu.
platimērija Ciskas kaula ķermeņa augšējās trešdaļas plakanība.
osteocistoma Cistisks kaula audzējs.
tutursla Cūkas gaļas mugurkaula gabals.
tuturslis Cūkas gaļas mugurkaula gabals.
alonsoja Cūknātru dzimtas ģints ("Alonsoa"), dekoratīvi, spēcīgi, vidēji lieli krūmveida augi, kas jāstāda siltā un saulainā vietā, ziemā jātur vietā, kur temperatūra nav zemāka par 0 Celsija grādiem.
čaumala Čaula (parasti sēklām, augļiem).
dzemdētājgliemeži Čaula brūna vai pelēka, vilciņveidīga, ar 3 tumšām, spirāliskām joslām, augstums - <40 mm, dzīvdzemdētāji, saldūdeņos; Latvijā 2 sugas.
koza Čaula, āda (dzīvniekam).
čuliņa Čaula, čaulmala, apvalks; miza; krevele; čula.
čula Čaula, čaulmala, apvalks; miza; krevele.
čamala Čaula, čaumala.
kapsula Čaula, kurā iepilda zāles ar nepatīkamu garšu vai kairinošu iedarbību.
cilindriska čaula čaula, kuras virsmas ir cilindriskas.
skura Čaula; arī āda.
apvalks Čaula.
cauls Čaula.
čavala Čaula.
ķaula Čaula.
ķauls Čaula.
krustācejas Čaulainie, zooloģijā vēži.
testacea Čaulamēbas.
testaceji Čaulamēbas.
nebela Čaulamēbu kārtas ģints ("Nebela").
trinema Čaulamēbu kārtas ģints.
vāks Dabisks veidojums (piemēram, čaula, izaugums), parasti dažu dzīvu organismu vai to orgānu aizsardzībai.
ūdensblusa Dafnija - vēžu klases kladoceru apakškārtas dafniju dzimtas ģints ("Daphnia"), pie kuras pieder sīki dzīvnieki, kam ķermeni sedz hitīna čaula un kas peld lēcieniem, Latvijā konstatētas 6 sugas.
kribināt Dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); grauzt.
krubināt Dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); grauzt.
pussaulains Daļēji saulains.
lūzums Daļējs vai pilnīgs (kaula) viengabalainības pārtraukums; šāds kaula viengabalainības pārtraukums (loceklī).
adata Dažādi (metāla stiegru, kaula, plastmasas) veidojumi, ko lieto apģērba vai matu saspraušanai vai rotāšanai.
interkalārijas dažiem zemākiem mugurkaulniekiem īpaši skrimšļa gabali starp mugurkaula skriemeļiem.
ulis Dažviet ķīsis, 7-10 cm gara zivtiņa, lielu galvu un tievāku astes daļu, tikai mugurkaula asakām, sastopama vairumā lielākos ezeros.
dakriosinusīts Deguna un asaru vada un sietiņkaula dobumu iekaisums.
halisterēze Dekalcinācija, kalcija sāļu izzušana no kaulaudiem (osteomalācijā, rahītā).
pūgulis dekoratīvs elements - kartupelis ar iedurtiem salmiņiem un spalvu kušķīšiem jeb papīrīšiem galos vai arī tukšas olu čaulas ar caurumiņos sadurtiem papīrīšiem u. tml., ko kāra pie griestiem kā dekoratīvu priekšmetu.
jūrassīpols Dekoratīvs sīpolaugs ("Urginea maritima"), kas ir lielākais sīpolaugs, kas jāstāda saulainā vietā, smilšainā augsnē un regulāri jālaista.
tritēlija Dekoratīvu sīpolaugu ģints ("Triteleia"), līdzīgi brodijām, jāstāda saulainā vietā, lapas novīst pirms ziedēšānas.
metakarpektomija Delnas kaula izoperēšana vai rezekcija.
gauliņa Dem. --> gaula.
mastoidīts Deniņkaula aizauss paugura iekaisums.
paramastoidīts Deniņu kaula iekaisums mastoidīta gadījumā.
otokrānijs Deniņu kaula piramīddaļa, kas aptver kaulaino labirintu.
kalmārveidīgie Desmittaustekļu galvkāju apakškārta; ķermenis bez čaulas, torpēdveidīgs (garums - 0,25-5 m) jūrās dažādā dziļumā, \~300 sugu.
osteoīdosteoma Destruktīvs kāda atsevišķa kaula bojājums: sāpes slimajā kaulā, it sevišķi naktī vai pēc slodzes; apkārtējo mīksto audu pietūkums, attiecīgās muskulatūras atrofija inaktivitātes dēļ.
osteodensitometrija Diagnostikas metode kaulaudu blīvuma noteikšanai.
mazais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Galba truncatula"), čaulas augstums 1 cm, dzīvo seklos ūdeņos un arī pļavās.
ovālais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Radix ovata"), čaulas augstums 2,4 cm, mīt ne tikai piekrastē, bet arī dziļāk ūdenī.
iegarenais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Radix pereger"), čaulas augstums 2,1 cm.
cūcenāji Divdīgļlapju klases rožziežu dzimtas suga ("Rubus corylifolius"), krūms ar divgadīgiem stumbriem un melniem aveņveidīgiem augļiem; aug saulainās, sausās vietās; ar šo vārdu apzīmētie augi īstenībā ir daudzas sugas un sīksugas.
melmeņi Divi muskuļi mugurkaula lejasdaļā aiz nierēm, kuru iekaisums var radīt lielas sāpes.
melmini Divi muskuļi mugurkaula lejasdaļā aiz nierēm, kuru iekaisums var radīt lielas sāpes.
dzirna Divi puslodes veidīgi kaļķa ķermeņi vēža kuņģī, sastopami pirms vilkšanās un dod jaunās čaulas materiālu.
kūniņēdēji Divspārnu mušveidīgi kukaiņi, ar cietu, kaulainu, plakani saspiestu ķermeni, mazu galvu un īsiem taustekļiem, dzīvnieku parazīti.
bišmuša divspārņu kārtas dzimta ("Braulidae"), sīkas (~1,5 mm), bezspārnainas mušiņas, atgādina ērces, dzīvo pie medusbitēm; bišuts; Latvijā sastopama 1 suga ("Braula coeca"), kuras kāpuri mitinās medusbišu stropos un barojas ar ziedputekšņiem, medu un vasku.
bezzobe Dižgliemeņu dzimtas ģints ("Anodonta"), šo gliemeņu čaulas slēdzējmalas ir bez zobiem, Latvijā konstatētas 3 sugas.
kutinizācija Dobuma, piem., kaula fistulas izklāšana ar ādu operatīvā ceļā.
sternodīmija Dvīņu kroplības veids, kad dvīņi savienoti krūšu kaula apvidū.
sternoksifopāgija Dvīņu kroplības veids, kad dvīņi savienoti krūšu kaula ķermeņa un šķēpveida izauguma apvidū.
sternoomfalodīmija Dvīņu kroplības veids, kad dvīņi savienoti krūšu kaula un nabas apvidū.
iliopāgs Dvīņu kroplības veids, kurā dvīņi saauguši zarnu kaula apvidū.
ilioksifopāgs Dvīņu kroplības veids, kurā dvīņi savienoti no krūšu kaula smailes līdz zarnu kaula apvidum.
fagopīrisms Dzīvnieku griķu slimība, ar kuru saslimst balti un baltraibi dzīvnieki, ja tos saulainā laikā ēdina ar griķiem, lucernu vai baltsārto āboliņu.
bruņgliemis Dzīvnieku valsts gliemju tipa pirmgliemju apakštipa klase ("Polyplacophora"), ovāli vai tārpveidīgi gliemji, kuru ķermeni klāj dakstiņveidā izvietotas 8 čaulas plātnītes, sēdoši, sāļās siltās jūrās, \~1000 sugu.
foronīdi Dzīvnieku valsts vainagtaustekļaiņu tipa jūras bezmugurkaulnieku klase ("Phoronidea"), ķermenis cilindrisks, to apņem cauruļveida čaula, 23 sugas, Latvijā nav pārstāvēti.
osteodistrofija Dzīvnieku vielmaiņas slimība, kuras izpausme ir patoloģiskas kaulu un kaulaudu pārmaiņas.
ligaments Elastīga saite, kas satur kopā gliemeņu čaulas vākus.
skleroblastēma Embrionālie audi, no kuriem veidojas kaulaudi.
bazisfenoīds Embrionāls kauls, kas vēlāk saaug ar spārnu kaula ķermeni.
ģeneralizētā fibrozā osteodistrofija endokrīna slimība, kas vērojama mūža vidējos gados; raksturīga ar kalcija zudumu skeleta kaulos (osteoporoze), fibrozu audu un jaunu kaulaudu rašanos kaula smadzeņu vietā un ar cistu veidošanos; kauli kļūst biezi un izkropļoti.
epifiziolīze Epifīzes atdalīšanās no kaula ķermeņa.
Kaulacezers ezers Cesvaines pagastā, platība - 7 ha; Kaulacu ezers; Kaulacu-Osvis; Kaulača ezers; Kaulaču ezers; Oša ezers.
mūladhāra ezoterismā čakra, kas atrodas mugurkaula pamatnē un ir kundalini atrašanās vieta.
sušumna Ezoterismā kanāls smalkajā ķermenī, kas iet taisni caur iekšējo mugurkaula daļu.
pingala Ezoterismā nervu šķiedru kanāls, kas atrodas pa labi no mugurkaula smadzenēm.
ida Ezoterismā sensoro un kustības nervu kūlis mugurkaula kreisajā pusē, kam esot īpaša loma astrālā un fiziskā ķermeņa mijiedarbībā.
Atēna jaunava Feidija darināta skulptūra (Athena Parthenos), kas atradās Atēnu Partenonā, darināta no zelta un ziloņkaula.
kanglinga Flauta tantriskā budisma rituālos, kam vēsturiski jābūt izgatavotai no 14 gadu vecumā dabīgā nāvē miruša nevainīga jaunekļa gūžas kaula, bet mūsdienu praksē tiek izgatavota arī no koka.
bioaktīvā biokeramika fosfora savienojumus saturoša keramika kaulaudu aizvietošanai; dabiskos audus saista ar ķīmisku saiti (pateicoties virsmas aktivitātei).
encefalomielocēle Galvas un muguras smadzeņu trūce kā pakauša kaula lielā cauruma nenormālas attīstības, kā arī kakla skriemeļu plātnīšu un muguras izaugumu trūkuma sekas.
cerebrospinālais meningīts galvas un mugurkaula smadzeņu apvalku iekaisums.
pahimeningīts Galvas vai mugurkaula smadzeņu cietā apvalka iekaisums.
mēninx Galvas vai mugurkaula smadzeņu plēve.
autotrepanācija Galvaskausa kaula erozija, ko izraisījis galvas smadzeņu audzējs.
perikrānijs Galvaskausa kaula plēve.
entlāze Galvaskausa kompresijas lūzums ar iespiestiem kaula fragmentiem.
entomions Galvaskausa punkts, kurā deniņu kaula paura iedobē iekļaujas paura kaula aizauss paugura stūris.
kraniektomija Galvaskausa trepanācija, izņemot bojātos kaula gabalus un atstājot kaulā defektu.
perikranīts Galvaskausa vāka kaula plēves ārējās plātnītes iekaisums.
nautiloīds Galvkāju apakšklase ("Nautiloidea"), dzīvnieku ķermeni klāj taisna, saliekta vai spirālē savīta čaula, kas ar šķērssienām sadalīta kamerās, kuras veido hidrostatisku aparātu, dzīvnieks aizņem galakameru, pārējās kamerās ir gāze vai šķidrums; Latvijā nav pētīti.
ganoīda Ganoīdu zivis - zivis, kam ir ganoīdzvīņas - lielas rombiskas vai dakstiņveidīgas zvīņas ar virsējo daļu no īpašas zalgojošas vielas un apakšējo no kaula.
diafīzektomija Garā kaula diafīzes gabala izgriešana.
epifizionekroze Garā kaula epifīzes aseptiska nekroze.
epifizeonekroze Garā kaula epifīzes aseptiska.
melmiņš Garens liesums cūkai katrā pusē mugurkaulam, netālu nuo nierēm.
garnzīds Garneles čaulas apvienojums ar zīda proteīnu, viegli izgatavojama jauna viela, kas ir stingra, elastīga un biosabrūkoša, tādējādi varētu izmantot atkritumu maisiem, pārsējiem,vienreizējiem autiņiem u. tml.
spilgtā gazānija gazāniju suga ("Gazania x rigens"), viengadīgi lakstaugi ar kuplu, lāpstveidīgu lapu rozeti, ziedu kurvīši pa vienam 20-25 cm garu ziednešu galā, kurvīši atveras tikai saulainā laikā, zied no VII līdz rudens salnām.
gliemežvāks Gliemenes vākveida čaula.
sirsniņgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Cardiidae"), kuras pārstāvjiem ir raksturīga rievota, bieza, sirdsveida čaula, >20 ģinšu, Baltijas jūras dienvidu daļā konstatēta 1 ģints, 4 sugas, bet Latvijas piekrastes ūdeņos 1 suga.
upespērļgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Margaritiferidae"), lielas gliemenes, čaula masīva ar taisnu vai ieliektu apakšmalu un noapaļotiem galiem, iekļūstot svešķermenim veidojas pērle, 20 ģinšu, vairāki desmiti sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
ēdamgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Mytilidae") un ģints ("Mytilus"), čaula garena, trijstūraina; garumā līdz 20 cm, okeānos visā pasaulē 16 sugas; Latvijā konstatēta 1 suga.
dižgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Unionidae"), čaulas iekšpusē perlamutra slānis, tikai saldūdeņos, kosmopolīti, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas.
milzgliemene Gliemeņu klases dzimta, čaulas garums - 30-50 cm, dzīvo tropiskās jūrās, 2 ģintis, \~20 sugas.
vēdekļgliemenes Gliemeņu klases dzimta, kuras pārstāvjiem ii ieapaļi, vēdekļveidīgi čaulas vāki; šīs dzimtas gliemenes.
joldija Gliemeņu klases ģints ("Yoldia"), čaula garena, trijstūraina; garums - 1-4 cm, ziemeļu puslodes jūrās \~ 20 sugu.
sēdgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Dreissenidae"), čaulas garums - līdz 5 cm, pieaugot piestiprinās ar bisusa pavedieniem pie zemūdens priekšmetiem, kāpuri planktoniski; \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
urbējgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Teredinidae"), kuras ķermenis ir tārpveidīgs (līdz 30 cm garumā), čaula reducējusies, no tās saglabājušās 2 plātnītes, ar kurām urbj ejas jūrā esošos koka priekšmetos (pāļos, laivās, kuģos).
ķigulis Gliemezis, tā čaula (mājiņa).
gliemeža širstiņš gliemeža čaula.
konha Gliemežnīca; nosaukums veidojumiem, kuriem līdzība ar gliemežnīcu, piem., auss gliemežnīca, deguna gliemežnīca, spārnkaula gliemežnīca.
kolumella Gliemežu čaulā vidējais stabiņš (vārpsta), ap ko vijas čaula.
gliemežnīca Gliemežu čaula.
spolīte Gliemežu dzimta, kuras pārstāvjiem čaulas ir savītas vienā plaknē; šīs dzimtas dzīvnieki.
dīķgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Limnaeidae"), čaula plāna, sagriezta pa labi, dzīvo gk. lēni tekošos, ar augiem bagātos saldūdeņos, 120 sugu; Latvijā konstatētas 7 sugas.
cilindrgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Pupillidae"), čaula sarkanbrūna, olveidīga vai cilindriska, dzīvdzemdētāji; 48 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 12 sugas.
dzintargliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Succineidae"), čaula dzintardzeltena līdz zaļganpelēkai, plāna, smaili olveidīga ar 3-4 vītnēm, dzīvo mitrās pļavās, krūmājos, upju un ezeru krastos uz augiem, Latvijā konstatēta 1 ģints ("Succinea"), 3 sugas.
lielvāciņgliemeži Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases ģints, čaula vilciņveidīga (augstums - līdz 40 mm), ar tumšākām joslām, mīt saldūdeņos, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
čaulgliemji gliemju apakštips ("Concifera"); gliemji, kuriem čaula parasti sedz visu ķermeni.
konhilijas Gliemju čaulas (ķiguļi), dažkārt (agrāk) arī gliemji.
perlamutrs Gliemju čaulas pati iekšējā kārta, kas sastāv no ogļskābā kalcija plāksnēm un zaigo dažādās krāsās.
ķidiņi Gliemju čaulas.
lāpstkāji Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa klase ("Scaphopoda"), ķermeni (garumā 3-120 mm) apņem cauruļveida čaula, kas vienā galā nedaudz šaurāka, čaulas gali vaļēji, pa tiem izvirza galvu un kāju, sāļās jūrās.
gliemezis Gliemju tipa klase ("Gastropoda"), ķermenis asimetrisks, sastāv no galvas, maisveidīga vidukļa un kājas, čaula parasti sagriezta, gk. okeānos, arī saldūdeņos un uz sauszemes; \~90000 sugu; Latvijā 103 sugas.
tārpgliemji Gliemju tipa pirmgliemju apakštipa klase ("Aplacophora"), primitīvi gliemji, kam nav vienlaidu čaulas, \~170 sugu, sastopami sāļās jūrās.
bruņglodene Glodeņu dzimtas ģints ("Ophisaurus"), ķermenis čūskveidīgs, pārklāts ar lielām rombveida zvīņām, zem kurām ir kaula plātnītes, oldējējas, pārtiek no posmkājiem, gliemjiem un sīkiem mugurkaulniekiem.
gludulis Grāmatu spiestuvēs un tipogrāfijās ap 16 cm garš un dažus cm plats plakans, gluds kaula rīks iespiesto papīra lokšņu nogludināšanai lokot.
moskītzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Bouteloua"), dekoratīvs augs, kas jāaudzē saulainā vietā.
saulainieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Saulaiņi" iedzīvotāji.
saulaiņnieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Saulaiņi" iedzīvotāji.
gūžgals Gūžas kaula izvirzījums; vieta (ķermenī) ap šo izvirzījumu.
gūžugals Gūžas kaula izvirzījums.
Līčupes atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ogres labajā krastā, lejpus Līčupes ietekas, Ogres novada Taurupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 3,3 ha, \~10 m augstajā Ogres krasta nogāzē atsedzas morēnas slāņi ar smilšakmeņu starpslāņiem, kuros kopā ar jūras nogulumiem sastopamas gliemju čaulas.
medulizācija Heiversa (Havers) kanālu paplašināšanās rarefaciējošā osteīta gadījumā un pārveidošanās par kaulu smadzeņu telpu; kaulaudu nomaiņa ar kaulu smadzenēm.
senčauļi Helicerātu klase ("Palaeostraca"), jūras dzīvnieki, kas elpo ar žaunām, ķermeni klāj hitīna čaula, galvkrūtis daļēji posmotas, vēders ar plātņveida peldkājām un galapiedevu jeb telsonu, dzīvo siltajās jūrās.
artroonihodisplāzija Hereditārs sindroms, kam raksturīga nepilnīga spieķa kaula galviņas attīstība, ceļa kaula trūkums vai nepilnīga attīstība, zarnukaula mugurējie izaugumi un nagu distrofija.
artro-onihodisplāzija Hereditārs sindroms, ko raksturo spieķa kaula galviņas nepilnīga attīstība, ceļa skriemeļa trūkums vai nepilnīga attīstība, zarnu kaula pakaļējie izaugumi un nagu distrofija.
enhondroma Hiperplastiska skrimšļaudu augšana kaula iekšienē; iekšējā hondroma.
ekhondroma Hiperplastiska skrimšļaudu augšana skrimšļa vai kaula ārpusē.
vairodziņš Hitīna, ragvielas vai kaula veidojums, kas klāj dzīvnieku (kukaiņu, rāpuļu, putnu) ķermeni vai tā daļu.
oseomucīns Homogēna pamatviela, kas saista kaulaudu kolagēnšķiedras un elastīgās šķiedras.
osteolipohondroma Hondroma, kurā ir kaulaudi un taukaudi.
lumbartrija Hronisks reimatisms un izliekums mugurkaula jostasvietā.
akleidija Iedzimta kroplība: atslēgas kaula trūkums.
shistosternija Iedzimta krūšu kaula šķeltne.
rahishize Iedzimta mugurkaula šķeltne.
rahishīze Iedzimta mugurkaula šķeltne.
merorahishīze Iedzimta šķeltne vienā norobežotā mugurkaula daļā.
sternopags Iedzimtas kroplības veids, dvīņu saaugums krūšu kaula apvidū.
akleidiaks Iedzimts kroplis bez atslēgas kaula.
asakrija Iedzimts krustu kaula trūkums.
asternija Iedzimts krūšu kaula trūkums.
pseidoartrogripoze Iedzimtu, autosomāli recesīvu anomāliju komplekss - iedzimtas ceļu un priekšējā veltņakaula un papēža kaula locītavas fleksijas kontraktūras; retāk novēro elkoņa locītavu kontraktūras; gūžas locītavu adukcijas kontraktūras.
greizi sašaurināts iegurnis iegurnis pēc agrā bērnībā pārciesta gūžas kaula iekaisuma.
pelviotomija Iegurņa kaulu, īpaši kaunuma kaula, pārgriešana dzemdību atvieglināšanai šaura iegurņa gadījumā.
ieradze Ieradzis - raga serde (dobradžiem); pieres kaula izaugums (dobradžu) raga pamatā.
aizslēgs Ierīce (šaujamierocī) šāviņa (patronas) iebīdīšanai patrontelpā, stobra kanāla hermetizēšanai, šāviena izdarīšanai, čaulas izvilkšanai no patrontelpas.
ekstraktors Ierīce izšautas čaulas vai patronas izvilkšanai no patrontelpas.
sternogoniometrs Ierīce krūšu kaula leņķa mērīšanai.
rahiometrs Ierīce mugurkaula izliekuma pakāpes mērīšanai.
triecienmehānisms Ierīce patronas (čaulas) kapseles pārsišanai, šaujot ar šaujamieroci.
impakcija Iesprūdums, ieķīlējums; kaula lūzums ar tā daļu savstarpēju nekustību.
oseointegrācija Implantāta nostiprināšana, veidojot ap to kaulaudus bez fibrozo audu audzēšanas kaula un implantāta saskares vietā.
saulesprieks Indivīda emocionāls stāvoklis, kurā prieks, apmierinājums tiek gūts, uzturoties brīvā dabā, sauļojoties un peldoties, slēpojot utt., viena no tūristu iekšējām motivācijām, kas liek doties ceļojumā uz siltākiem, saulainākiem rajoniem, pavadīt atvaļinājumu piejūras un kalnu slēpošanas kūrortos.
osteotribe Instruments nekrotisku kaula daļu nokasīšanai.
hronisku sāpju kontrole ir ilgstošu sāpju (vairāk nekā 3–6 mēnešus) kontroles un ārstēšanas process, kas saistīts ar pamata slimības simptomātiku, piemēram, artrīts, nervu bojājumi, mugurkaula problēmas, migrēna; izvērtējot fizisko sāpju cēloņus, nepieciešams noskaidrot arī cilvēka dzīvi ietekmējošos emocionālos un sociālos faktorus.
Tālūts Islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībeles ķēniņam Zaulam (Saulam).
osteohondrofīts Izaugums, kurā ir kaulaudi un skrimšļaudi.
ģinda Izkaltis, kaulains cilvēks.
nobokstas Izkultas sēnalas, čaulas.
kunaiņi Izkultu linsēklu čaulas.
cistoīdejas Izmirusi adatādaiņu klase, ķermeni aptver lodveida vai ovāla čaula, dzīvojušas jūrās uz grunts no ordovika līdz devona periodam, zināmas ap 90 ģintis.
kaulvairodži Izmirusi bezžokleņu apakšklase ("Osteostraci"), nepārnāši, kam visu galvu no virspuses sedza kaula vairogs, Latvijā atliekas sastopamas reti, gk. dziļurbumu serdēs augšsilūra, apakšdevona un vidusdevona nogulumos.
vairodži Izmirusi bezžokļaiņu grupa, kuras pārstāvjiem raksturīgs ārējs kaula skelets, kas sastāv no plātnītēm vai vairogiem.
pterichthys Izmirusi bruņu zivju ģints, kam galva, ķermeņa priekšējā daļa un krūšu spuras pārklātas ar kaula platēm (bruņām); atliekas sastopamas vidējā devona nogulumos, arī Latvijā.
amonīti Izmirusi galvkāju klases kārta ("Ammonoidea"), atrodamas ļoti daudzveidīgas čaulas, kuru diametrs sasniedz 2 m, konstatēts \~1700 ģinšu, vairākas noder par vadfosilijām, Latvijā atrastas juras perioda nogulumos Kurzemē.
bakulīti Izmirusi krīta laikmeta amonītu dzimtas gliemju ģints, čaula sākumā saritināta, vēlāk taisna, sadalīta kamerās, izeja aizklājas ar divdaļīgu aptichu.
hitinozoji Izmiruši paleozoja dzīvnieki, no kuriem iežos labi saglabājušās hitīna čaulas.
gliptodonti Izmiruši terciārā perioda zīdītājdzīvnieki no nepilnzobju kārtas, mūslaiku bruņnešu radinieki; gliptodontu ķermenis bija kaula bruņām klāts.
bruņuzivis Izmirušu zivju klase ("Placodermi"), dzīvoja devona periodā, ķermenis klāts ar kaula bruņām.
kabelis Izolēts vads vai vairāki izolēti vadi, ko apņem aizsargapvalks un hermētiskas čaulas.
ekstensija Izstiepšana - mugurkaula, rokas vai kājas lūzuma vai deformācijas gadījumā.
kupris Izteikts leņķveidīgs mugurkaula izliekums vai krūšu kurvja izliekums uz mugurpusi.
grozītājs Izvirzīts augšstilba kaula paugurs.
jumeiho Japāņu manuālā terapija - masāžas terapija, kuru 1978. gadā ieviesa japāņu esperantists Masajuki Saiondži (Masayuki Saionji), terapijā liela uzmanība pievērsta pareizam mugurkaula stāvoklim.
osteofibroma Jaukts audzējs, kas sastāv no kaulaudiem un saistaudiem.
spondilartropātija Jebkura iekaisīga slimība, kas rada mugurkaula skriemeļu bojājumu.
jēlčaumals Jēlčaula.
lipjodols Joda 40% šķīdums magoņu eļļā, ko lieto kā kontrastvielu mugurkaula smadzeņu rentgenoskopijā.
psoīts Jostas un zarnu kaula muskuļa iekaisums.
pleckāji Jūras bezmugurkaulnieku vainagtaustekļaiņu klase ("Brachiopoda"), pie substrāta piestiprinājušies jūras dzīvnieki, kuru ķermeni no muguras un vēdera puses sedz nesimetriska divvāku čaula, Latvijā tikai fosilijas; brahiopodi.
stegozaurs Juras perioda dinozauru grupas rāpulis; pa visu mugura šim dzīvniekam stiepās līdz 1 m augstas robainas kaula plāksnes (vairogi), 8 m garš un svēra 2 tonnas.
platiknēmija Kājas lielā kaula stilba saspiestība, kas rodas no ilgstošām pārslodzēm.
potīte Kājas locītava, kas savieno apakšstilba un pēdas kaulus; kājas daļa pie šīs locītavas; izcilnis kājas apakšstilba un pēdas locītavas abos sānos, kuru veido apakšstilba kaula apakšējie gali.
dekalcinācija kalcija sāļu izzušana no kaulaudiem dažu slimību gadījumos, kā arī ja vispār traucēta ūdens un minerālu apmaiņa organismā.
osteotoms Kaltveida instruments kaula pārciršanai.
osteanabroze Kaula absorbcija vai atrofija.
osteoaneirisma Kaula artērijas aneirisma; pulsējošs kaula audzējs.
osteorāģija Kaula asiņošana.
osteolīze Kaula atmiekšķēšanās un resorbcija; kalcija sāļu izzušana no kaula.
anostoze Kaula atrofija; kaula attīstības traucējums.
entohondrostoze Kaula attīstīšanās skrimslī.
osteotomija Kaula atvēršanas operācija.
enostoze Kaula audzējs, kas iziet no endosta un sniedzas kaula smadzeņu dobumā; entostoze.
entostoze Kaula audzējs, kas iziet no endosta un sniedzas kaula smadzeņu dobumā.
osteospongioma Kaula audzējs, kas sastāv no sūkļvielas.
osteoblastoma Kaula audzējs.
apozicionāla augšana kaula augšana no periosta.
lāpītavs Kaula darba rīks vīzu pīšanai.
cirtoze Kaula deformācija.
hiperostoze Kaula difūza palielināšanās.
antrotomija Kaula dobuma, piem., aizauss paugura dobuma atvēršana.
epifiziopātija Kaula epifīzes slimība.
hondroepifizīts Kaula epifīzes un tās skrimšļu iekaisums; augšanas centru osteohondroze.
osteofibroze Kaula fibroze; kaula smadzenes aizstāj fibrozi audi, un sūkļvielā rodas lielas poras, bet blīvā viela kļūst plānāka; slimajā vietā kauli kļūst resnāki un deformējas.
osteodisplāzija Kaula formas veidošanās procesu traucējums.
ostēmija Kaula hiperēmija.
osteīts Kaula iekaisums.
apofīze Kaula izaugums, izcilnis.
kūkums Kaula izliekums uz āru (degunam).
osteokarcinoma Kaula karcinoma.
diaklāze Kaula ķirurģiska pārlaušana.
angulārā osteotomija kaula leņķveida pārciršana lauztā līnijā.
ports kaula locītavas.
iradiācija Kaula lūzuma turpinājums attālu no tiešās spēka iedarbības vietas, piem., galvaskausa lūzums.
vaļējs lūzums kaula lūzums, kad apkārtējie audi un āda ir bojāti.
slēgts lūzums kaula lūzums, kad apkārtējie audi un āda nav bojāti.
ostagra Kaula maigles.
osteofors Kaula maigles.
osteohalisterēze Kaula minerālvielu izzušana.
oseomukoīds Kaula mucins jeb glikoproteīns.
osteoanestēzija Kaula nejutīgums.
osteonekroze Kaula nekroze.
kloāka Kaula nekrozes dobums ar fistulu.
hiperosteogēnija Kaula pārmērīga attīstība.
hetero-osteoplastika Kaula pārstādīšana no citas sugas donora.
heteroosteoplastika Kaula pārstādīšana no citas sugas donora.
osteofima Kaula pietūkums vai audzējs.
tiltiņš Kaula plātnīte bungdobumā, kas savieno izcilni ar priekštelpas piramīdu.
periosts Kaula plēve.
periostīts kaula plēves iekaisums.
osifikācija Kaula rašanās, veidošanās; pārkaulošanās, mīksto audu pārvēršanās par kaulaudiem.
osteanaģenēze Kaula reģenerācija.
kalluss Kaula rumbējums, jauni kaulaudi sadzijuša kaula lūzuma vietā.
hipoporoze Kaula saauguma nepietiekama attīstība pēc lūzuma.
hiperporoze Kaula saauguma pārmērīga attīstība (pēc lūzuma).
osteokampsija Kaula saliekšanās bez lūzuma kā osteomalācijas gadījumā.
osteoteleangiektāzija Kaula sarkoma ar paplašinātiem asinsvadiem.
osteosarkoma Kaula sarkoma vai sarkoma, kurā ir kaulaudi.
osteorāfija Kaula sašūšana.
hordoskelets Kaula skeleta daļa, kas izveidojusies ap muguras stīgu.
markse Kaula smadzenes (vācu "das Mark").
osteomielīts Kaula smadzeņu iekaisums.
osteoparektāzija Kaula stiepšana.
ostempiēze Kaula strutošana.
hiperspongioze Kaula sūkļvielas proliferācija.
koalescentais mastoidīts kaula šķērssienas starp gaisa šūnām plīst, veidojas lieli dobumi; kaula erozijas turpināšanās izraisa in-trakraniālā abscesa risku.
homoosteoplastika Kaula transplantācija vienas sugas robežās.
osteoperiostīts Kaula un kaulplēves iekaisums.
osteohondrīts Kaula un skrimšļa iekaisums; ar šo nosaukumu dažreiz apzīmē osteohondrozi.
bidulis Kaula vai koka irbulis, ko lietoja pagatavojot vīzes.
stils kaula vai metāla rīks rakstīšanai uz vaskotām koka plāksnēm, ar kura neaso galu varēja izlīdzināt kļūdas (senajā Grieķijā, senajā Romā, viduslaiku Eiropā); rakstāmais stils.
zvīņas Kaula vai ragvielas plāksnītes, kas klāj ķermeni, tā daļu (parasti zivīm, rāpuļiem).
ostektomija Kaula vai tā daļas izgriešana.
eburnācija Kaula vai zoba blīvuma palielināšanās pēc iekaisuma; skrimšļa pārkaulošanās; audzēja kaļķaina infiltrācija.
žaunas Kaula vāki (zemāko mugurkaulnieku elpošanas orgāniem).
dizostoze Kaula veidošanās traucējums; embrionālā skrimšļa pārkaulošanās traucējums.
osteoflebīts Kaula vēnu iekaisums.
osteotromboze Kaula vēnu tromboze.
krosopterigijas Kaula zivju rinda, raksturīga ar otiņas veida pāru spurām, kas vidējā daļā pārklātas zvīņām, ar samērā lielām, apaļām vai rombiskām zvīņām, varbūt abiniekiem radnieciska grupa, ar līdzīgu galvas kausu kaulu grupējumu un zobu uzbūvi.
kaulzobs Kaula zobs.
vairogs Kaula, hitīna vai cits ciets veidojums, kas klāj dzīvnieka ķermeni.
Oša ezers Kaulacezers Cesvaines pagastā.
Kaulacu-Osvis Kaulacezers, ezers Cesvaines pagastā.
Kaulacu Kaulacu ezers - Kaulacezers Cesvaines pagastā.
Kaulača Kaulača ezers - Kaulacezers Cesvaines pagastā.
Kaulaču Kaulaču ezers - Kaulacezers Cesvaines pagastā.
kaulniece Kaulaina sieviete.
ģelzis Kaulainis, kalsnis.
ģilis Kaulainis, kalsnis.
skalkoks Kaulainis, kalsnis.
diegs Kaulainis, vārgulis.
kalsnis Kaulainis; novājējis cilvēks.
skalugrabis Kaulainis.
krimpa Kaulains zirgs.
kaulenis Kaulains, izdēdējis cilvēks vai dzīvnieks.
kaulukambaris Kaulains, ļoti novājējis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kam redzami kauli (zem ādas).
kaulaža Kaulains, vājš cilvēks.
kauslens Kaulains, vājš.
kaulainis Kaulains.
Kaolaka Kaulaka - pilsēta Senegālā.
osteocēle Kaulam līdzīgs sacietējums trūces maisā.
osteoklasts kaulārdes šūna, polinukleāra kaulaudu noārdītāja milzu šūna.
patoloģiska osifikācija kaulaudu attīstīšanās anomālā vietā vai nenormāla kaula veidošanās.
endosteoma Kaulaudu audzējs kaulā.
miosteoma Kaulaudu audzējs muskulī.
osteotrofija Kaulaudu barošanās.
ostīts Kaulaudu iekaisums.
osteoklāzija Kaulaudu noārdīšana osteoklastu darbības rezultātā.
inostoze Kaulaudu reģenerācija, lai aizstātu bojāgājušos audus.
osteocīti Kaulaudu šūnas, kas kaulaudu attīstības procesā veidojas no osteoblastiem.
ostheksija Kaulaudu veidošanās neparastās vietās, piem., muskuļaudos.
osteoģenēze Kaulaudu veidošanās; osifikācija; kaula histoģenēze.
osteofīts Kaulplēves veidots kaula izaugums.
osteoblasts Kaulrades šūna, mezenhīmas izcelsmes kaulaudu veidotāja šūna.
zarnkauls Kauls, kas veido gūžas kaula augšējo daļu.
matrikss Kaulu matrikss - kaulaudu šūnstarpu viela.
osteoskleroze Kaulu sacietēšana pārmērīgas kaulaudu veidošanās vai pārmērīgas kalcija sāļu izgulsnēšanās dēļ.
osteodistrofija Kaulu sistēmas slimība, kuras pamatā ir fizioloģisks līdzsvara trūkums starp kaula rašanās un noārdīšanās procesiem.
osteoze Kaulu vai kaulaudu veidošanās; pārkaulošanās.
porainā kaulviela kaulviela, no kuras sastāv kaula iekšējā daļa.
blīvā kaulviela kaulviela, no kuras veidots ārējais, plānais kaula slānis.
deosifikācija Kaulvielas samazināšanās, kaula atmiekšķēšanās.
platgalvjzivis kaulzivju klases skorpēnveidīgo kārtas dzimta ("Cottidae"), sīkas un ne visai lielas (garums - 5-75 cm) zivis bez zvīņām, ķermeni klāj bieza āda, uz kuras bieži ir dažādas formas kaula plātnītes, 70 ģinšu, \~200 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 ģintis, 5 sugas; buļļzivis.
pubiotomija Kaunuma kaula pārgriešana simfīzes apvidū, lai atvieglotu dzemdības, ja ir šaurs iegurnis.
išiopubiotomija Kaunuma kaula zaru pārzāģēšana, lai atvieglotu dzemdības šaura iegurņa gadījumos.
laboties Kļūt citādam, parasti saulainam (par laiku, laika apstākļiem).
izdribt Kļūt praulainam.
iepraulēt Kļūt vietumis praulainam.
izpraulēt Kļūt viscaur praulainam.
konulārijas Konveidīgi, šķērsgriezumā rombiski vai kvadrātiski bezmugurkaula dzīvnieki, kam čaula sastāv no kaļķa un hitīna, lielākie līdz 20 cm garumā, sastopami no kembrija līdz jurai, galvenā izplatība silūrā un devonā.
dermālskelets Kopapzīmējums veidojumniem, kas radušies zīdītāju dzīvnieku ādā un sastāv no kaula.
ārstnieciskā jeb ortopēdiskā korsete korsete mugurkaula noturēšanai noteiktā stāvoklī vai tā deformācijas samazināšanai.
obelions Kramometrisks punkts bultas šuves krustojuma vietā ar taisni, kas savieno abas paura kaula atveres.
nazions Kraniometrijā pieres kaula un deguna šuves viduspunkts.
asterions Kraniometrisks punkts lambveida šuves saskares vietā ar paura kaula un aizauss paugura šuvi, kā arī pakauša kaula un aizauss paugura šuvi.
opistokranions Kraniometrisks punkts pakauša kaula sagitālajā plāksnē, kas atbilst galvaskausa visgarākajam diametram, skatoties no virsdegunes.
krotafions Kraniometrisks punkts spārnkaula līelā spārna augšējā stūrī.
pterions Kraniometrisks punkts uz galvaskausa, kurā savienojas pieres kauls, paura kauls, deniņu kauls un spārnkaula lielais spārns.
zigomaksilārs Kraniometrisks punkts vaiga kaula un augšžokļa šuves apakšējā galā.
klitions Kraniometrisks punkts, kas atrodas spārnkaula nogāzes priekšējās malas vidū.
sfenions Kraniometrisks punkts; spārnkaula un paura kaula šuves priekšējais punkts.
krāterizācija Krāterveida gabala izgriešana no kaula.
Altaja novads Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidos, platība — 169100 km2, 650600 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Barnaula, robežojas ar Novosibirskas un Kemerovas apgabalu Altaja Republiku, kā arī ar Kazahstānu.
kreatīns Kristāliska viela, šķīst karstā ūdenī, skābā vidē pārvēršas par kreatinīnu, sārmainā vidē sadalās; atrodas mugurkaula muskuļos, aknās, nervu u. c. audos kreatīnfosfāta veidā; liela nozīme bioenerģētikā.
hierolistēze Krustu kaula izmežģījums.
sakrolistēze Krustu kaula izvirzījums uz priekšu attiecībā pret V jostas skriemeli.
sakrokoksīts Krustu kaula un zarnkaula locītavas iekaisums.
sakrektomija Krustu kaula vai tā daļas izgriešana.
sarkektomija Krustu kaula vai tā daļas izgriešana.
thorax Krūšu bruņas, krūšu būris; mugurkaula dzīvnieku un posmkāju krūšu apzīmējums.
torakopāgs Krūšu kaula apvidū kopā saauguši dvīņi.
krūšu kaula membrāna krūšu kaula fibrozais apvalks.
LSB Krūšu kaula kreisā mala (angļu "left sternal border").
sternotomija Krūšu kaula pāršķelšana.
sternālā biopsija krūšu kaula smadzeņu punktāta izmeklēšana.
ksifoidīts Krūšu kaula smailes iekaisums.
kleidartrīts Krūšu kaula un atslēgas kaula locītavas iekaisums.
sternals Krūšu kaula-, uz krūšu kaulu attiecīgs, ar to saistīts.
Slenčevbrjaga Kūrorts Bulgārijā, pie Melnās jūras, Burgasas līča ziemeļos; Saulainais Krasts.
felīcija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Felicia"), viengadīga puķe, kas savvaļā aug Dienvidāfrikā, tiek audzēta saulainās vietās arī Latvijā, ziedi zili vai dzelteni, kurvīšos 5-6 cm diametrā, jūlijā, augustā.
kva Kva valodas - Nigēras-Kongo valodu grupas valodas, izolējošas valodas, divcentru labiovelāras skaņas, toņa augstuma atšķirības diferencē vārdu nozīmes; Ganā, Beninā, Nigērijā, Togo, Libērijā, Ziloņkaula Krastā.
mugura Ķermeņa daļa (cilvēkam) abpus mugurkaulam, iepretim krūtīm un vēderam.
ortoterapija Ķermeņa stājas labošana; deformācijas, gk. mugurkaula deformācijas ārstēšana, labojot stāju.
sekvestrotomija Ķirurģiska nedzīvo un atdalījušos kaulaudu (sekvestru) izņemšana.
trepanācija Ķirurģiska operācija, kurā atver kādu kaula dobumu.
mielocista Labdabīga cista, kas attīstījusies no rudimentāra mugurkaula kanāla.
osteoma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no kaulaudiem.
blaugzna Labības grauda čaula.
blaugzne Labības grauda čaula.
nekrotiskais labirintīts labirintīts, ko izraisa asinsvadu tromboze, kam seko kaulainā labirinta nekroze un sekvestru veidošanās; skarlatīnas komplikācija.
plēvainais labirints labirints iekšējā ausī: plēvainu maisiņu un vadu sakopojums kaulainajā labirintā, kuri pildīti ar endolimfu un ietverti perilimfa.
Abi lagūna lagūna Ziloņkaula krastā, Kotdivuāras dienvidu piekrastē.
skafoidīts Laivkaula iekaisums.
dubultčauļi Lapkāju apakškārta, nelieli vēžveidīgie, (garumā līdz 17 mm), ķermeni ietver divdaļīga čaula, tāpēc atgādina gliemenes, 10-32 pāri kāju, gk. stāvošos saldūdeņos; 180 sugu, Latvijā 2 reti sastopamas sugas.
kladocera Lapkājvēžu kārtas apakškārta ("Cladocera"), sīki vēži, no sāniem saspiests ķermenis, ko ietver hitīna čaula, \~380 sugu; Latvijā konstatēts 11 dzimtu, 83 sugas, no tām 5 sugas jūrā; saldūdens planktons, vērtīga zivju barība.
divvākčauļi Lapkājvēžu kārtas apakškārta ("Conchostraca"), vēžu ķermeni apņem divvāku čaula, tāpēc tie atgādina gliemenes, zināmi kopš apakšdevona, \~300 sugu, izmirušas, to čaulas izmanto ģeoloģijā slāņu vecuma noteikšanai, 150-180 sugu, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas.
knemoskolioze Laterāls apakšstilba kaula izliekums.
osteosintēze Lauzta kaula galu operatīva savienošana.
metatarsalģija Lēkmjveida sāpes IV, retāk III vai II pleznas kaula galviņas apvidū osteohondrozes gadījumā.
ostagra Lēkmjveidīgas kaula sāpes, podagra.
monokoks Lidmašīna ar tādu korpusu vai gondolu, kam apvalks veidots kā čaula, kas uzņem sloga spiediena daļu.
aleukaimija Līdzīgi leikēmijai patoloģiskas pārmaiņa liesā, mugurkaula smadzenēs un limfātiskos dziedzeros.
cinca Liela kaulam piegulošie kāju muskuļi (ikri) cilvēkiem un dzīvniekiem.
ganoīdzvīņas Lielas rombiskas vai dakstiņveidīgas zvīņas ar virsējo daļu no īpašas zalgojošas vielas un apakšējo no kaula.
drūkns Lielkaulains, tukls.
lielkaulīgs Lielkaulains.
dreberis Liels un vājš (kaulains) zirgs.
drēberis Liels un vājš (kaulains) zirgs.
kolmīgs Liels, neizskatīgs, parasti kaulains.
kukuriņi Linu un āboliņa sēklu čaulas.
osteolipoma Lipoma, kurā ir kaulaudi.
kūņoties Līst ārā (no kāda pārsega, čaulas u. tml.), atbrīvojoties (no tā).
heilektomija Locītavas bedres nenormālu lūpveidīgu kaula šķautņu nokalšana, lai atbrīvotu locītavā kustības.
subluxatio Locītavas bojājums, vienai locītavas kaula virsmai noslīdot no otras tā, ka tie pa daļai vēl aizskar viens otru, ko sauc arī par nepilnīgu mežģījumu.
heilotomija Locītavas dobuma malu kaula izauguma ekscīzija.
amfidiartroze Locītavas forma, kas reizē ir amfiartroze un diartroze, piem., deniņu kaula un apakšžokļa locītava.
artrosteīts Locītavas kaula daļu iekaisums.
osteoartrektomija Locītavas kaulainās daļas izgriešana.
zigoma Loks, ko veido deniņu kaula vaiga izaugums un vaiga kauls.
lupsnis Lupsna - miza, čaula.
repozīcija Lūzuma gadījumā pārvietojušās kaula daļas ievilkšana atpakaļ pareizā vietā.
plunžerpāris Ļoti precīzi apstrādāti un individuāli viens otram pielāgoti plunžeris un čaula; lieto dīzeļmotoru augstspiediena sūknī.
sakārnis Ļoti vājš, kaulains cilvēks; arī nepatīkams, nevēlams cilvēks; gļēvulis.
asons Maģisks grabulis, vudū kulta priestera varas simbols; to izgatavo no izdobta ķirbja (kalebasa) un izgrezno ar čūskas mugurkaula skriemeļiem un mākslīgām pērlēm, veidojot dažādus zīmējumus.
uzlaboties mainoties kļūt labākam, piemēram, saulainākam, siltākam u. tml. (par laika apstākļiem)
sklerotiskais mastoidīts mastoidīts ar kaula cietēšanu un biezēšanu.
maulains Maulaini rati - vecmodīgs auto ar koka riteņiem bez riepām.
maulainis Maulas ritenis.
miniatūrglezniecība Maza formāta (1,5-20 cm) glaznojums uz papīra, kartona, pergamenta, ziloņkaula, metāla vai porcelāna.
Kaulači Mazie Kaulači - apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
pakrabināt Mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt.
pakribināt Mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt.
pakrubināt Mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt.
vertebroloģija Medicīnas nozare, kas pēta mugurkaula skriemeļus un ārstē ar tiem saistītās problēmas.
rahiolīze Mehāniska mugurkaula sānvirziena izliekuma labošana, kombinējot vilkšanu ar spiešanu.
baziogloss Mēles kaula un mēles muskuļa daļa, kas piestiprināta pie mēles kaula pamata.
slēdzējmembrāna Membrāna, kas klāj gūžas kaula slēdzējatveri, kurai cauri iet slēdzējkanāls.
buksa Metāla čaula, kārba, kurā griežas ratu ass.
bukse Metāla čaula, kārba, kurā griežas ratu ass.
presētā acs metāla troses galā mehāniski (ar mīksta metāla (alumīnija vai vara) čaulas palīdzību) iepresēta cilpa vai kauša.
jēlčaula Mīkstčaula.
jēlčaumala Mīkstčaula.
ballonets Mīkstčaulas aerostata iekšējais nodalījums, ko pilda ar gaisu lai balona iekšienē būtu pastāvīgs gaisa spiediens un balons paturētu savu formu.
atrāvums Mīksto audu bojājuma veids, kad locītavas saite tiek atrauta no kaula.
interpozīcija Mīksto daļu iesprūšana, piem., starp kaula lūzuma daļām.
necke miniatūras koka, ziloņkaula vai metāla figūriņas Japānas 17.-19. gs. mākslā; savdabīgas pogas vai piekariņi, kam japāņi piestiprināja vēdekli, kārbiņu, pīpi, zīmogu.
lupsna Miza, čaula, gabals, atplīsums; nolobīta egļu miza.
cilindra čaula motora bloka augšdaļā iepresēta čaula, kas veido motora cilindru.
siringocēle Muguras smadzeņu centrālā kanāla trūce sakarā ar mugurkaula šķeltni.
pirškaulis Mugurkaula apakšējais posms.
kaklkauls Mugurkaula daļa pie kakla.
skolioze Mugurkaula deformācija - parasti izliekums.
spondiloze Mugurkaula deģeneratīva slimība, kam ir raksturīga skriemeļu deformācija.
pelvospondilīts Mugurkaula iegurņdaļas iekaisums.
hipolīze Mugurkaula iekšējas sekrēcijas dziedzeris, kura hormoni regulē augšanu, ietekmē ķermeņa masu un orgānu formu, stimulē dzimumorgānu augšanu un attīstību, kontrolē pārējo iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbību.
spondilosindēze Mugurkaula imobilizācijas operācija.
kifoze mugurkaula izliekums uz mugurpusi; kupris.
lordoze Mugurkaula izliekums uz priekšu.
rahiokampse Mugurkaula izliekums.
rahicēle Mugurkaula kanāla satura trūcei līdzīga izspiešanās cauri iedzimtai spraugai mugurkaulā.
peridurogrāfija Mugurkaula kanāla un starptelpu rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas peridurālajā telpā.
pleirocentrs Mugurkaula laterālais elements.
disks mugurkaula skrimslis.
poliomielīts Mugurkaula smadzeņu pelēkās vielas iekaisums; bērnu trieka.
cerebrospināls Mugurkaula smadzeņu, uz mugurkaula smadzenēm attiecīgs.
spondilartroze Mugurkaula starpskriemeļu locītavu deģeneratīva slimība.
hidromielocēle Mugurkaula šķeltnes veids, kurā izspiedušās hidromiēlijas izplestās muguras smadzenes un to apvalki.
epidurogrāfija Mugurkaula un tā satura rentgenogrāfiska izmeklēšana pēc kontrastvielas ievadīšanas epidurālajā telpā.
rahiopātija Mugurkaula vai muguras slimība.
spinogramma Mugurkaula vai muguras smadzeņu rentgenogramma.
heterocitroze Mugurkaulāja vai garā kaula neliels izliekums.
ass muskulis muskulis, kas piestiprināts pie mugurkaula.
sisarkoze Muskuļains kaulu savienojums, piem., ceļa skriemeļa savienojums ar augšstilba kaulu vai mēles kaula savienojums ar apakšžokli.
gaura Naktssveču dzimtas ģints ("Gaura"), dekoratīvi, graudzālēm līdzīgi, graciozi izliekti augi ar sarkaniem plankumiem uz lapām, var audzēt starp bruģakmeņiem vai oļiem saulainā vietā vai pusēnā.
pseidoartroze Neīstā locītava - anormāls kaula kustīgums, kas radies lūzuma nepilnīga saauguma dēļ.
pseudoartroze Neīsta locītava kaula lūzuma vietā.
centrālā nekroze nekroze, kas bojā šūnas, kaula vai aknu daivas centrālo daļu.
čaulīte Neliela čaula (3).
fasete Neliela plakana virsma uz cietiem audiem, piem., uz kaula.
virbe Nelieli vilnīši, kas saulainā dienā laistās.
osteonoze Nenoskaidrotas dabas kaula slimība.
lepens Nenoteikts, nesaturīgs, bez mugurkaula.
Ičas apmetne neolīta apmetne (3.- 1. gt. p. m. ē.) Balvu novadā, Ičas upes lejtecē; agrā neolīta keramika, ķemmes-bedrīšu, auklas un tekstila keramika, akmens, kaula, krama rīki, dzintara priekšmeti.
refraktūra Nepareizi saauguša lauzta kaula atkārtotas laušanas operācija.
ostektopija Nepareizs kaula stāvoklis.
smadzenes nervu sistēmas centrālā daļa (galvaskausā, mugurkaula kanālā).
hondroosteodistrofija Nezināma cēloņa punduraugums, bieži pārmantots; plakani skriemeļi, kifoze, progresējošas pārmaiņas augšstilba kaula galviņā un locītavas iedobumā; kaula deformācija, izņemot galvaskausa un sejas kaulus. Garīgā attīstība nav traucēta.
šmurkšs No neliela cūkas priekškājas kaula darināta rotaļlieta, ko griež ar tam cauri izvērtu auklu.
žmurkšs No neliela cūkas priekškājas kaula darināta rotaļlieta, ko griež ar tam cauri izvērtu auklu.
smurkšis No skriemeļa kaula darināta bērnu rotaļlieta, ko darbina, griež ar auklu.
švurkstenis No skriemeļa kaula darināta bērnu rotaļlieta, ko darbina, griež ar auklu.
žvūkstenis No skriemeļa kaula darināta bērnu rotaļlieta, ko darbina, griež ar auklu.
klinoīdā meningioma no spārnkaula mediālās daļas izejoša audzēja simptomu komplekss: oftalmoplēģija, supraorbitālas parestēzijas un sāpes, unilaterāls nesāpīgs eksoftalms, primāra redzes nerva atrofija bojājuma pusē, sastrēguma papilla pretējā pusē, ožas un garšas halucinācijas, personības pārmaiņas.
piegoze No vēja aizsargāta, saulaina vieta; piesaule.
saulgozis No vēja aizsargāta, saulaina vieta; piesaule.
piesaule No vēja aizsargāta, saulaina vieta.
aizgozne No vēja pasargāta saulaina vieta, saules puse.
nācināt Nogatavināt (novāktus augļus turot saulainā vietā, līdz pilnīgai nobriešanai).
epifizeo- Norāda uz kaula epifīzi vai čiekurveida dziedzeri.
epifizio- Norāda uz kaula epifīzi vai čiekurveida dziedzeri.
ksif- Norāda uz līdzību ar šķēpu vai krūšu kaula smaili.
ksifo- Norāda uz līdzību ar šķēpu vai krūšu kaula smaili.
pterigo- Norāda uz spārnu, spāmkaula spārnveida izaugumu.
pterig- Norāda uz spārnu, spārnkaula spārnveida izaugumu.
uzūra Norobežots kaulaudu vai skrimšļaudu defekts kā ilgstošas mehāniskas slodzes sekas.
hondrosteoma Norobežots kaulaudu veidojums uz kaula virspuses.
eksostoze Norobežots, no kaulu audiem sastāvošs audzējs, kas parasti aug kaula virspusē un attīstās visbiežāk cīpslu piestiprināšanās vietā.
nokribināt Notīrīt (parasti gaļas atliekas no kaula); nograuzt.
nokrubināt Notīrīt (parasti gaļas atliekas no kaula); nograuzt.
eklīze Novirze; izmežģījums; lauztā kaula galu pārvietojums.
osteodentinoma Odontoma, kas sastāv no kaula un dentīna.
iliofemoroplastika Operācija gūžas locītavas fiksācijai, atšķeļot lielo grozītāju no ciskas kaula un ievietojot spraugā kaula lēveri, kuru noliec no zarnu kaula laterālās virsmas.
artrorīze Operācija kustību ierobežošanai izļodzītā locītavā (paralīzes gadījumā), izveidojot kaula transplantātu ārpus locītavas.
čaula "Program Manager" operētājsistēmas _Microsoft Windows_ čaulas programma, kas īsteno lietojumprogrammu un uzdevumu izpildes pārvaldību.
MS-DOS čaula operētājsistēmas _MS-DOS_ čaula (angļu "MD-DOS Shell").
sekvestrs Orgāna vai kaula atmirusī daļa.
korsete Ortopēdiska ierīce mugurkaula noturēšanai noteiktā stāvoklī vai tā deformācijas mazināšanai.
ortēzes Ortozes - ortopēdiskas palīgierīces vai aparāti slimā locekļa vai mugurkaula imobilizācijai, atslogošanai vai koriģēšanai.
kaulrades šūnas osteoblasti - šūnas, kas veido kaulaudus un piedalās to attīstības procesos.
kaulārdes šūnas osteoklasti - šūnas, kas veic kaulaudu noārdīšanos.
hronisks osteomielīts osteomielīts bez strutu veidošanās, ar izteiktu kaula sklerozi; rentgenogrammā redzams slimā kaula vārpstveida sabiezējums.
segmentārā osteotomija osteotomija, kad kaulu pārcērt vairākos segmentos; lieto kaula pagarināšanai vai plašas deformācijas izlabošanai.
ķīļveida osteotomija osteotomija, kad no kaula atdala ķīļveida gabalu.
epistrofejs Otrs kakla skriemelis augstākiem mugurkaula zīdītājiem ar sevišķu izaugumu, ap ko grozās pirmais skriemelis, atlass.
kraniotabess Pakauša kaula zvīņas atmiekšķēšanās zīdaiņiem; cēloņi - rahīts, sifiliss vai marasms.
kalkaneīts Papēža kaula iekaisums.
kalkaneoapofizīts Papēža kaula mugurējās daļas iekaisums; izraisa sāpes Ahilleja cīpslas piestiprināšanās vietā un mīksto audu pietūkumu.
cēlējgāze Par gaisu vieglāka gāze (ūdeņradis, hēlijs, silts gaiss), ar kuru piepilda aerostatisko lidaparātu čaulas, lai lidaparāts varētu pacelties gaisā.
osteomantija Pareģošana pēc vērša pleca lāpstiņas kaula, to karsējot ugunī un interpretējot saplaisājuma zīmējumu.
sinklītisms Pareizs bērna galviņas stāvoklis dzemdību ceļos, ar bultas šuvi vidū starp simfīzi un krustu kaula izcilni.
skutozaurs Parejazauru grupas perma perioda reptilis; tā mugura bija klāta ar kaula vairodziņiem; vairāki skutozauru skeleti atrasti Daugavas baseinā.
ektostoze Pārkaulošanās zem skrimšļa perihondrija vai kaula periosta.
lunatomalācija Pārmantota aseptiska rokas mēnesskaula epifīzes nekroze (autosomāli dominanta pārmantošana): spēcīgas sāpes, izdarot kustības plaukstas pamatnes apvidū, ļoti sāpīgs mēnesskaula apvidus palpējot; apkārtējo mīksto audu pietūkums.
ceļa kaula juvenilā osteopātija pārmantoti ceļa kaula osifikācijas traucējumi: ceļa kauls pietūcis un jutīgs pret spiedienu, recidivējošas sāpes ceļa locītavā ar pārtraukumainu hidrartrozi.
pārkauloties Pārveidoties par kaulaudiem (par organisma audiem).
sapraulēt Pārvērsties praulā, parasti pilnīgi; kļūt, parasti pilnīgi, praulainam.
kaulviela Paši blīvākie un izturīgākie saistaudi; kaulaudi.
osteohondrodisplāzija Patoloģiska kaula un skrimšļa attīstība.
entezopātija Patoloģisks process, kas skar muskuļu saites piestiprināšanās vietā pie kaula vai locītavas somiņas.
laktiņa Patronas čaulas daļa, pret ko (šaujot) tiek pārsista kapsele.
PSKS Paula Stradiņa klīniskā slimnīca.
PSKUS Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca.
Stradiņi Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca.
stelberis Pavirši ģērbies, nenopietns cilvēks; neizdevies , kaulains dzīvnieks.
meningoosteoflebīts Periostīts ar kaula vēnu iekaisumu.
hemisakralizācija Piektā jostas skriemeļa saplūšana ar pirmo krustu kaula segmentu tikai vienā pusē.
koaptācija Pielāgošana, piem., brūces malu, pārlauzta kaula galu pareiza savienošana.
pieradzis Pieres kaula izaugums (dobradžu) ragu pamatā.
frontīts Piereskaula dobuma gļotādas iekaisums.
Jūfola Pilsēta ASV ("Eufaula"), Alabamas štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
Aksima pilsēta Ganā (_Axim_), Rietumu reģionā, Atlantijas okeāna Ziloņkaula krasta piekrastē.
Tala pilsēta Īrijā (_Tallaght_), Dublinas grāfistē, 71500 iedzīvotāju (2011. g.); Taulakta.
Pāvilosta Pilsēta Latvijā, Kurzemes rietumos, Baltijas jūras krastā, Dienvidkurzemes novada ziemeļu daļā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2008. g. Liepājas rajonā, 1924.-1949. g. Liepājas apriņķī, 1819.-1920. g. Grobiņas apriņķī) 212 km no Rīgas un 50 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., no 1951. g. pilsētciemats, ciemats izveidojās 1889. g. un tika nosaukts dibinātāja Paula Lilienfelda vārdā par Pāvilostu ("Paulshafen"), pirms tam šī vieta bija pazīstama pēc zvejnieku sētas nosaukuma - Āķagals.
Dzintares pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, Tebras un Grāpstes satekā, \~200 m uz rietumiem no Saulaiņu mājām, tas ir \~8 m augsts zemesrags ar dabiski stāvām ziemeļu, rietumu un dienvidu nogāzēm, bet austrumu pusē 15 m plats grāvis, plakums - 25 x 60 m; domājams, ka šeit atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā kuršu pils "Sinteles" jeb "Sintelin", ko 1261. g. kurši kopā ar lietuviešiem aizstāvējuši pret vācu krustnešu uzbrukumu, bet zaudējuši šo kauju un pils nodedzināta.
ierags Pirkstveidīgi galvas kausa, resp. pieres kaula izliekumi, atzarojumi ragu dzīvniekiem (govīm, briežiem, auniem u. c.).
fisūra Plaisa skeleta kaulos, piem., kaula lūzuma gadījumā, vai ādā, arī šuve starp galvaskausa kauliem.
lemesis Plāna kaula plāksne, kas veido deguna starpsienu.
Sphaerium corneum plānčaulas pundurgliemene.
osteoplastika Plastiska kaula operācija.
spondilodēze Plastiska operācija blakusskriemeļu nostiprināšanai, implantējot kaula plātnīti; lieto skriemeļa sabrukuma, lūzuma vai izmežģījuma gadījumā.
segmembrāna Plata fibroza saite starp pakauša kaula pamatdaļu un otrā un trešā skriemeļa ķermeņa mugurējo virsmu.
karpektomija Plaukstas pamata kaula vai kaulu eksartikulācija.
ūdensspolīte Plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Planorbidae"), čaula sagriezta vienā plaknē, zema, diskveidīga; \~30 sugu, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 14 sugu.
antrīts Pneimatizēta kaula iekaisums, galvenokārt augšžokļa dobumā.
kleisagra Podagriskas sāpes atslēgas kaula locītavās.
ūdenshiacinte Pontedēriju dzimtas ģints ("Eichhornia"), dekoratīvi ūdensaugi ar hiacintām līdzīgiem krāšņiem ziediem, kas vislabāk var pārziemot dzīvojamās telpās slapjā kompostā, vasarā tām nepieciešams silts ūdens saulainā vietā.
prauļains Praulains.
praulāts Praulains.
praulots Praulains.
stabains Praulains.
Saulaines Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Saulaine" nosaukuma variants.
Zvaigznes Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Saulaine" nosaukuma variants.
ksifoīdalģija Primāra vai sekundāra šķēpveida izauguma neiralģija; sāpes šķēpveida izauguma apvidū, jūtamas arī dziļi aiz krūšu kaula. Sekundāras k. gadījumā biežākās pamatslimības ir poliartrīts, kuņģa, zarnu, žultspūšļa slimība.
Ožē efekts process, kas sastāv no elektrona pārejas no augstākas elektronu čaulas uz vakantu stāvokli zemākā elektronu čaulā ar sekojošu bezizstarojuma atbrīvotās enerģijas pārdevi citam augstākas čaulas elektronam, kurš nonāk vai nu ierosinātā stāvoklī, vai arī tiek emitēts no vielas.
oseīns Proteinoīdu grupas olbaltumviela; kaulaudu galvenā organiskā sastāvdaļa.
pussaule Puse saulainas dienas.
karināti Putnu apakšklase, ar ķīli - stipri attīstītu cilni krūšu kaulam priekšā, pie kura piestiprināti lidojamie muskuļi.
ieradzis Raga serde (dobradžiem); pieres kaula izaugums (dobradžu) raga pamatā.
krokodils Rāpuļu klases kārta ("Crocodilia"), kuras pārstāvjiem raksturīgs garš rumpis, ļoti īsas kājas, ragvielas un kaula bruņas uz muguras un astes, 3 dzimtas.
krūškurvis Rāpuļu, putnu, zīdītājdzīvnieku un cilvēka ķermeņa skeleta daļa, ko veido mugurkaula krūšdaļa, ribas un krūšu kauls.
peridurālā anestēzija reģionārās anestēzijas veids, kurā anestēzijas šķīdumu ievada pa krusta kaula kanāla atveri peridurālajā telpā.
kaudālā anestēzija reģionārās anestēzijas veids, kurā anestēzijas šķīdumu ievada pa krusta kaula kanāla atveri peridurālajā telpā.
epidurālā anestēzija reģionārās anestēzijas veids, kurā anestēzijas šķīdumu injicē noteiktā mugurkaula daļā.
spontānā osteolīze reti sastopamas progresējošas osteolīze paveids: simptomi manifestējas pēc traumas; koncentriski (sākot no traumas vietas) mazinās kaulviela, līdz attiecīgā kaula daļa vai viss kauls izzūd; process noris pakāpeniski; citas skeleta daļas paliek neskartas.
kaulacieši Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Kaulači" iedzīvotāji.
Mozī Kaulači Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Kaulači" nosaukums latgaliski.
tuberozā hondropātija ribu anomālijas robežapvidū, kur skrimšļaudi pāriet kaulaudos; dažādas pakāpes izspīlējumi ribu galos.
čumala Riekstu čaula, čagas.
čamas Riekstu čaulas.
kosuls rīks vīžu pīšanai, gatavots no mazāka dzīvnieka kaula, to noplacinot un noasinot.
smaržlapu roze rožu ģints suga (“Rosa rubiginosa syn. Rosa eglanteria”), Latvijā sastopama reti, aug saulainos pakalnos, mežmalās, ceļmalās, upju un ezeru kratos karbonātaugsnēs, aizsargājama
saulainieki Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Saulaine" iedzīvotāji.
saulainieši Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Saulaine" iedzīvotāji.
miroņkauls Sacietējums, izaugums uz kaula.
kaulplēve saistaudu apvalks, kas klāj kaulus; kaula plēve; periosts.
spināls Saistīts ar mugurkaulu, tā smadzenēm, mugurkaulam, tā smadzenēm raksturīgs.
saule ar zobiem saka par saulainu, bet aukstu laiku (parasti agrā pavasarī).
mugura kā zāģis saka, ja cilvēks vai dzīvnieks ir tik vājš, ka tam izspiežas mugurkaula skriemeļi.
saule ripo pa zemes virsu saka, ja ir ļoti saulains, silts, jauks laiks.
saulīte ripo pa zemi saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
saulīte ripo pa zemes virsu saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
čaulamēba Sakņkāju klases kārta ("Testacea"), vienšūņi, kuru ķermeni apņem čaula ar hitīnam līdzīgu organisku vielu, kurā var būt ieslēgti smilšu graudi, \~200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts >15 sugu.
Kaulacas Saldus novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Kaulaci" bijušais nosaukums.
kaulacnieki Saldus novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Kaulaci" iedzīvotāji.
Kaulači Saldus novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Kaulaci" nosaukuma variants.
epikondilalģija Sāpes augšdelma kaula virspaugura apvidū.
sternalģija Sāpes krūšu kaula apvidū.
kalkanodīnija Sāpes papēdī vai papēža kaula apvidū.
paugurainā hondropātija sāpīgi ribu skrimšļu sabiezējumi pie pārejas kaulaudos; bieži vairāku ribu sinhondroze.
čauklis Sapuvis, praulains koks.
eiglifa Sarkodīnu klases čaulamēbu kārtas ģints ("Euglypha").
arcella Sarkodīnu klases čaulamēbu kārtas ģints.
sakņkāji Sarkodīnvicaiņu tipa sarkodīnu klases apakšklase ("Rhizopoda"), kurā ietilpst kailamēbu, čaulamēbu un foraminīferu kārta.
diflūgija Sarkodīnvicaiņu tipa sarkodīnu klases čaulamēbu kārtas ģints ("Difflugia"), čaula veidota no dažāda lieluma smilšu graudiņiem, mīt uz ūdensaugiem.
osteohondrosarkoma Sarkoma, kurā ir kaulaudu un skrimšļaudu elementi.
spondilolistētiskais iegurnis sašaurināts iegurnis sakarā ar pēdējā jostas skriemeļa noslīdējumu no krustu kaula uz priekšu.
aste Sašaurināts mugurkaula turpinājums.
Jonatāns Saula, pirmā Israēla ķēniņa, vecākais dēls, uzticams Dāvida draugs, kopā ar tēvu un brāļiem krita Gilboas pakalnos kaujā pret filistiešiem.
sauldiena Saulaina diena.
dundurnīca Saulaina vieta.
saulaine Saulaina vieta.
saulkrūtiņš saulains laukums mežā (bez kokiem).
saulrīts Saulains rīts.
gozains Saulains.
piesaulīgs Saulains.
saulainis Saulains.
saulaiņš Saulains.
saulgozīgs Saulains.
saulīgs Saulains.
saulstarains Saulains.
saulstarots Saulains.
saulzarains Saulains.
pēle saulainss, sauss, karsts laiks.
saulgozains Saules sasildīta, saulaina, no vēja aizsargāta vieta.
saulgožains Saules sasildīta, saulaina, no vēja aizsargāta vieta.
tiešā Saules radiācija Saules siltums, kas sasniedz Zemes virsu tieši ar Saules stariem saulainā laikā.
čožas Saulespuķu sēkliņu čaulas.
saulziedis Saulziežu dzimtas augs, saules rozīte, sausās saulainās vietās diezgan bieži sastopams pakrūms, 10-30 cm garumā, gulu vai pacilu stublāju, blietējādām vai ovalām lapām, drusku uz apakšu ieritinātām lapu malām, zeltdzelteniem, ļoti reti kad baltiem ziediem, kas atveras tikai saulē, 2-3 reizes par sēklotni garāku irbuli, atliektiem augļkātiem.
zelta rudens sauss un saulains rudens, kad skaidri redzamas dzeltējošo koku daudzveidīgās nokrāsas.
koosifikācija Savienošanās, kas notiek, dažādiem audiem pārveidojoties par kaulaudiem.
osteoklāzija Sena metode kaula lūzuma radīšanai, lai labotu locekļa deformāciju.
ciborijs Senajā Ēģiptē audzētas pupas ("Cocolasia") čaula, ko lietoja kā dzeramo trauku; tāpat sauca arī seno grieķu un romiešu dzeramās bļodiņas.
ihtiostegāļi Senākā un primitīvākā izmirusi abinieku klases kārta ("Ichthyostegalia"), ķermenis bijis līdzīgs zivs ķermenim, bijušas ārējās kaula bruņas, žaunu atliekas, astes spura, kājas līdzīgas sauszemes mugurkaulnieku kājām.
akmens laikmets senākais arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē (kad darba rīkus un ieročus darināja no akmens, koka vai kaula).
akmenslaikmets Senākais arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē (kad darba rīkus un ieročus darināja no akmens, koka vai kaula).
senvēži Senčauļi - helicerātu klase, jūras dzīvnieki, kas elpo ar žaunām, ķermeni klāj hitīna čaula, galvkrūtis daļēji posmotas, vēders ar plātņveida peldkājām un galapiedevu jeb telsonu, dzīvo siltajās jūrās.
hrizoelefantīns sengrieķu skulptūra, kurai mati un apģērbs bija darināti no zelta, ķermenis - no ziloņkaula, visu saturēja koka karkass.
vargāns Sens pašskanošs strinkšķināmais instruments, dažādās modifikācijās un ar >40 nosaukumiem sastopams daudzu tautu senajās kultūrās, pirms metālapstrādes ieviešanās izgatavoja no kaula un koka, tā skaņas vibrācijas spēj izraisīt nelielu transa stāvokli, un šās īpašības dēļ to savās rituālajās darbībās izmanto šamaņi; sastāv no izliektas metāla stīpiņas ar tērauda mēlīti vidū, stīpiņu turot rokāt to liek pie lūpām vai zobiem un strinkšķina mēlīti, kurai vibrējot rodas skaņa, kas pastiprinās (rezonē) mutes dobumā; izmanto arī latviešu tautas mūzikā.
etmoidīts Sietiņkaula dobumu (t. s. šūniņu) iekaisums; sinusīts.
etmoīdotomija Sietiņkaula labirinta atvēršana.
etmoīdektomija Sietiņkaula šūnu izgriešana.
uretropeksija Sievietes urīnizvadkanāla ķirurģiska fiksēšana pie kaunuma kaula simfīzes un vēdera taisnā muskuļa fascijas, lai novērstu urīna nesaturēšanu.
briozoji Sīku koloniālu bezmugurkaula ūdens dzīvnieku klase jūrā un saldūdeņos; savā organizācijā pielīdzināmi tārpiem; sūndzīvnieki.
silķirzaka Sila ķirzaka - 20 cm gara pelēkbrūna vai zaļgana ķirzaka ar melniem un baltiem plankumiem, oldējēja, sastopama saulainos smiltājos.
laiks kā zīda drāna silts, saulains laiks vasarā ar lēnu, glāstošu vēju.
krustu kauls skeleta kauls, ko veido pieci kopā saauguši skriemeļi (krustu un astes skriemeļi); mugurkaula daļa, kas ietilpst iegurnī
noskribināt Skribinot atdalīt gaļu (no kaula).
krumstalas Skrimslis pie kaula.
hondroepifīze Skrimslis, kas vēlāk attīstās par kaula epifīzi.
hondrofīts Skrimšļa izaugums kaula locītavas virsmā.
osteoplastiskā traheopātija skrimšļaudu un kaulaudu veidošanās trahejas gļotādā.
noskrubināt Skrubinot atdalīt gaļu (no kaula).
osteomielodisplāzija Slimība, kam raksturīga kaula smadzeņu dobumu paplašināšanās, kaulaudu samazināšanās, leikopēnija un drudzis.
mironkauls Slimīgs veidojums, sacietējums uz kājas kaula virspuses (parasti zirgiem).
cefalhidrocēle Smadzeņu šķidruma uzkrāšanās zem galvaskausa velves kaula plēves, ja noticis galvaskausa lūzums.
encefalocēle Smadzeņu trūce, smadzeņu vai to apvalku izspiešanās cauri galvaskausa kaula defektam.
mūlādhāra čakra smalks enerģētiskais centrs, kas atrodas starpenes vai asteskaula rajonā, dažkārt to identificē ar sēkliniekiem vai olnīcām.
vīnroze Smaržlapu roze ("Rosa rubiginosa"), satopama retumis saulainos pakalnos un mežmalās, 0,6 līdz 1,2 m gara, zied jūnijā un jūlijā.
smaule smaulainis.
sfenoidīts Spārnkaula dobuma iekaisums.
sfenoidotomija Spārnkaula sinusa atvēršana.
metāla troses presčaula speciāla čaula divu vienāda resnuma metāla trošu sastiprināšanai ar presēšanu vai valcēšanu (bez spleisēšanas), izgatavota no mīksta un nerūsoša metāla, tā var būt vaļēja vai slēgta.
retikulārie audi specializēti saistaudi, kas ir asinsrades orgānu (sarkano kaula smadzeņu, liesas, limfmezglu) pamats.
psoas Spēcīgs kājas muskulis (ciska, gurns), kas sākas no jostas skriemeļiem un beidzas pie ciskas kaula augšējās daļas; arī psoas muskulis.
maisveida membrāna spieķakaula un elkoņa kaula distālās locītavas sinoviālā somiņa.
rahianestēzija Spinālā anestēzija, ķermeņa lejasdaļas anestēzija, ko panāk, injicējot anestezējošo vielu mugurkaula kanālā.
barbotāža Spinālās anestēzijas metode: izsūc daļu likvora, pievieno tam anestēzijas līdzekli un ievada atpakaļ mugurkaula kanālā.
intermaksillārs Starpžokļu kauls, mugurkaula dzīvniekiem sākot no kaulu zivīm īpašs kauls augšējo žokļa kaulu starpā.
osteosteatoma Steatoma, kurā ir kaula elementi.
spirgns stindzīgi auksts, bet saulains.
incirkulācija Stīpošana, kādas struktūras apņemšana ar riņķi vai cilpu, piem., dzemdes kakla apņemšana ar šuvēm vai lauztā kaula galu sastiprināšana ar metāla gredzenu vai stieples cilpu.
epifīze Stobrkaula gals.
metafizīts Stobrkaula metafīzes iekaisums.
spongiosa Sūcekļveidīga kaulu substance, kas atrodas kaulu iekšienē un būvēta no kaula stīdziņām un plāksnītēm, kas ikvienā kaulā savstarpēji saistītas un krustojas pēc stingri noteikta plāna.
kaulenītis Suņa epitets; kaulastiņa.
raķete Šāviņš - ar sprāgstvielu pildīta čaula, kas, izšauta gaisā, aizdegas un ko izmanto signalizācijai, apvidus apgaismošanai, uguņošanai.
akmeņplekste šīs dzimtas suga ("Psetta maxima syn. Scophthalmus maximus"), kurai ķermenis izteikti plakans, asimetrisks, acu pusē brūngans ar tumšiem plankumiem un palieliem kaula izaugumiem; āte.
zobenzivs Šīs dzimtas suga ("Xiphias gladius"), līdz 4 metriem gara jūras zivs ar zobenveidīgu kaula izaugumu pie augšžokļa.
skrumstala Šķemba no kaula.
skeleta muskuļi šķērssvītrotie muskuļi, kas piestiprināti pie kaula un parasti iet pāri vismaz vienai locītavai.
rahiohīze Šķidruma izplūdums mugurkaula kanālā.
antrocēle Šķidruma uzkrāšanās kaula dobumā, piem., augšžokļa dobumā.
slapjā čaula šķidrumdzeses motora blokkarterī iepresēta cilindra čaula, kuru no ārpuses apskalo dzesēšanas šķidrums.
sausā čaula šķidrumdzeses motora cilindra augšdaļā iepresēta čaula, kuru dzesēšanas šķidrums tieši neapskalo.
perilimfa Šķidrums telpā starp kaulaino un plēvaino labirintu (ausīs).
apikoektomija Šūnu iztīrīšana deniņu kaula piramīdas virsotnē.
čaulains Tāds, kam ir čaula (1).
kaulveida Tāds, kam ir kaula forma, veids; tāds, kas atgādina kaulu.
kails Tāds, kam nav čaulas, zvīņu.
asternāls Tāds, kam nav krūšu kaula; kas nav savienots ar krūšu kaulu.
retroklavikulārs Tāds, kas atrodas aiz atslēgas kaula.
aizkrūts Tāds, kas atrodas aiz krūšu kaula.
retrosternāls Tāds, kas atrodas aiz krūšu kaula.
ekstraperiosteāls Tāds, kas atrodas ārpus kaula plēves vai nav saistīts ar to.
ekstramedulārs Tāds, kas atrodas ārpus muguras vai iegarenajām smadzenēm; tāds, kas atrodas vai rodas ārpus kaula smadzenēm.
parasakrāls Tāds, kas atrodas blakus krustu kaulam.
paravertebrals Tāds, kas atrodas blakus mugurkaulam.
paravertebrāls Tāds, kas atrodas blakus mugurkaulam.
parokcipitāls Tāds, kas atrodas blakus pakauša kaulam.
parasternals Tāds, kas atrodas gar krūšu kaulu, krūšu kaula tuvumā.
parasternāls Tāds, kas atrodas gar krūšu kaulu, krūšu kaula tuvumā.
subvertebrāls Tāds, kas atrodas mugurkaula priekšpuse.
intrasellārs Tāds, kas atrodas spārnkaula turku seglos.
interfrontāls Tāds, kas atrodas starp abām pieres kaula pusēm.
interkokcigeāls Tāds, kas atrodas starp astes kaula segmentiem.
intertrohantērisks Tāds, kas atrodas starp grozītājiem (augšstilba kaula pauguriem).
interklinoīds Tāds, kas atrodas starp spārnkaula mazo spārnu pauguriem.
suprasternals Tāds, kas atrodas virs (augšpus) krūšu kaula.
episternāls Tāds, kas atrodas virs krūšu kaula.
epispināls Tāds, kas atrodas virs mugurkaula vai muguras smadzenēm.
okulozigomātisks Tāds, kas attiecas uz aci un vaiga kaula izliekumu.
mastoidāls tāds, kas attiecas uz deniņu kaula aizauss pauguru.
petrookcipitāls Tāds, kas attiecas uz deniņu kaula piramīdu un pakauša kaulu.
karotikoklinoīds Tāds, kas attiecas uz iekšējo miega artēriju un spārnkaula ķīļveida izaugumu.
intraosāls Tāds, kas attiecas uz kaula (grieķu "osteon") iekšieni, kaula stobru.
merostotisks Tāds, kas attiecas uz kaula daļu.
medulārs Tāds, kas attiecas uz kaula smadzenēm, ar tām saistīts.
sakrovertebrāls Tāds, kas attiecas uz krustu kaulu un mugurkaula skriemeļiem.
sakrospināls Tāds, kas attiecas uz krustu kaulu un mugurkaulu vai mugurkaula skriemeļiem.
kvartisternals Tāds, kas attiecas uz krūšu kaula segmentu pret ceturto ribstarpu telpu.
parietoskvamozs Tāds, kas attiecas uz paura kaulu un deniņu kaula zvīņu.
išiokapsulārs Tāds, kas attiecas uz sēžas kaulu un gūžas locītavas kapsulu (kapsulas daļu, kas piestiprināta sēžas kaulam).
saulinietis Tāds, kas dzīvo saulainā vietā.
dakstiņveida Tāds, kas ir izveidots no daļēji vienai otru pārsedzošām plāksnēm, līdzīgi kā dakstiņi (piemēram, bruņgliemju čaula).
osteoīds Tāds, kas līdzīgs kaulam; kaulveida-; jauni, vēl nepārkaļķoti kaulaudi.
čaulveida Tāds, kas pēc formas līdzīgs čaulai.
osteogēns Tāds, kas rodas no kaula; tāds, kas veido kaulu.
osteokartilaginozs Tāds, kas sastāv no kaula un skrimšļa; tāds, kas attiecas uz kaulu un skrimsli.
katagmatisks Tāds, kas veicina lauzta kaula saaugšanu.
rektokokcigopeksija Taisnās zarnas piešūšana pie astes kaula, lai novērstu tās izkrišanu.
izmukas Tas, kas iekšā kādai ārējai čaulai.
kožtinēji Tauriņu kārtas dzimta ("Choreutidae"), nelieli tauriņi (spārnu plētums - 9-17 mm), aktīvi dienā saulainā laikā, bieži aplido ziedus, sūc nektāru, Latvijā konstatētas 8 sugas.
konhiferas Tie gliemji, kam čaula.
konchiferas Tie gliemji, kam čaulas.
bulta Tieva (metāla, kaula, koka) stiegra ar atkarpainu galu (šaušanai no loka, stopa).
ērkšķene Tievās gaļas strēles, kas atrodas abpus cūkas mugurkaulam.
euknēmia Tipiska eiropieša liela kaula trīspusīga forma, rases pazīme.
aulatela Trešā ventrikula aulas asinsvadu sega.
darapti trešās slēdzienu figūras pirmais modus; virsteikums vispār apgalvojošs, tāpat apakšteikums, slēdziens partikulāri apgalvojošs, piem., visi zirgi ir zīdītāju kustoņi; visi zirgi ir mugurkaulainie; tā tad daži mugurkaulainie ir zīdītāji
segli Turku segli - bedre spārnkaula ķermenī, kurā atrodas hipofīze.
monobloks Ūdens dzesēts iekšdedzes dzinējs, kam visus cilindrus aptver viena kopēja dzesējamās telpas čaula.
lielā ūdensspolīte ūdensspolīšu suga ("Planorbis corneus"), lielākais Latvijā sastopamais ūdensspolīšu dzimtas gliemezis (čaula >30 mm diametrā), dzīvo ezeru, dīķu u. c. saldūdeņu piekrastes zonā starp ūdensaugiem.
ule Ulis - ķīsis, 7-10 cm gara zivtiņa, lielu galvu un tievāku astes daļu, tikai mugurkaula asakām, sastopama vairumā lielākos ezeros.
Ankobra upe Ganā (_Ankobra_), Ašanti un Rietumu reģionā, ietek Atlantijas okeānā Ziloņkaula krasta austrumu malā.
Jalundzjana Upe Ķīnā ("Yalong Jiang"), Jandzi kreisā krasta pieteka, garums - \~1500 km, sākas Tibetas kalnienē, Bajanharaulas grēdā, ieleja šaura, dziļa, krasti stāvi.
kuģutārps Urbējgliemeņu dzimtas jūras gliemeņu suga ("Teredo navalis"), 15-20 cm garš, tārpveidīgs ķermenis, ar rudimentārās čaulas palīdzību kokā urbj ejas, bojājot kuģus, zemūdens konstrukcijas u. tml.
liekkauls Uzaugums kaulam.
operētājsistēmas MS-DOS čaula uzlabota izvēļņvadāma lietotāju saskarne, kas, sākot ar versiju 5.0 ir operētājsistēmas _MS-DOS_ sastāvdaļa. _MS-DOS_ čaula nodrošina izvēļņvadāmu piekļuvi vairumam _MS-DOS_ komandu, tādējādi paplašinot šīs operētājsistēmas funkcionalitāti un izmantošanas iespējas.
kailgliemezis vairākas plaušgliemežu apakšklases dzimtas, dzīvnieks ar čaulas neietvertu parasti tārpveidīgu ķermeni, Latvijā konstatētas 2 dzimtas - lauku kailgliemezis un meža kailgliemezis.
augu ziloņkauls Vairāku palmu ģinšu sēklu endosperms, ko izmanto ziloņkaula imitācijai (gatavo pogas, rotaslietas).
kolstiķis Vājš, kaulains cilvēks vai dzīvnieks; kolsteris.
kolsteris Vājš, kaulains cilvēks vai dzīvnieks.
kolsterīgs Vājš, kaulains.
insignijas Valdnieku vai priesteru augstākās varas simboli (kronis, scepteris, zelta diadēma, ziloņkaula krēsls, tiāra, mitra, zizlis u. tml.).
sarumbējums Vārpstveidīgi uzbriedusi rēta, kas izveidojusies kaula lūzuma vietā, kaulam sadzīstot.
atvasara Vasaras beigu posms (apmēram no augusta vidus līdz septembra beigām); silts, saulains laiks šai posmā.
Endoras zīlniece Vecajā derībā - zīlniece Endorā (Palestīnas ziemeļu daļā), kura izsauc no pazemes Samuēlu, kurš pareģo Zaulam, ka pārkāpumu dēl Jahve Zaulu nodos "filistiešu rokās un rīt tu un tavi dēli būsiet ar mani [mirušo valstībā]".
kroksis Vecs, vājš, kaulains zirgs.
gliemežnīca Veidojums cilvēka vai dzīvnieka organismā, kas atgādina gliemeža čaulas formu.
dažādvairodži Vēlā devona vidū izmiruši bezžokleņi ("Heterstraci"), kas bija 3-150 cm gari ūdensdzīvnieki ar vārpstveidīgu vai plakanu ķermeni un raksturīgu ārējo skeletu no kaula plātnēm un vairogiem, Latvijā konstatētas 50 sugu.
Ārensburgas kultūra vēlā paleolīta beiguposma kultūra Ziemeļeiropā (9. gt. p. m. ē.), nosaukta pēc atradumu vietas Vācijā, pārstāvji bija ziemeļbriežu mednieki, kas nodarbojās arī ar augu vākšanu un zvejniecību, raksturīgi krama bultu gali ar kājiņu, raga cirvji, kaula harpūnas.
astragalektomija Velteņkaula izgriešana.
kvantu skaitļi veseli vai pusveseli skaitļi, kas nosaka mikroobjektus raksturojošo fizikālo lielumu (enerģijas, orbitālā impulsa momenta, spina u. c.) iespējamās, diskrētās vērtības, piem., atoma elektronu čaulas enerģija un citi raksturlielumi ir atkarīgi no galvenā kvantu skaitļa, orbitālā kvantu skaitļa, magnētiskā kvantu skaitļa, spina projekcijas kvantu skaitļa u. tml.
ksifozūras Vēžiem tuva bezmugurkaula dzīvnieku grupa ar ģinti "Limulus".
gliemeņvēži Vēžu klases apakšklase ("Ostracoda"), sīki vēžveidīgie, kuru ķermeni apņem divvāku čaula, ūdensdzīvnieki.
polifema Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Polyphemidae"), \~1-1,8 mm ķermenis, čaula rudimentāra, masveidīga, mātītēm kalpo kā perējamā kamera, galvas priekšdaļu aizņem liela salikta acs, Latvijā konstatēta 1 suga.
ostrakokarīdi Vēžveidīgo apakšklase, sīki vēžveidīgie, kuru neposmoto ķermeniapņem divvāku čaula, krūškājas reducētas vai izzudušas, dzīvo jūrās un saldūdeņos uz grunts, \~12000 sugu.
desmitkāji Vēžveidīgo kārtas dzīvnieki, kam raksturīga ar kaļķiem piesātināta čaula un pieci ejkāju pāri.
palestēzija Vibrācijas sajūta, kas rodas, vibrējošu kamertoni pieliekot pie kaula zemādas izciļņa.
pneimomediastinogrāfija Videnes rentgenogrāfija pēc slāpekļa oksīda vai skābekļa ievadīšanas ar adatu aiz elpvada vai krūšu kaula.
olifants Viduslaiku varoņeposos - Rolanda pūšamais rags; vēlāk - ziloņkaula medību vai dzeramais rags, izgreznots un ietverts dārgmetālā.
metopions Viduspunkts starp abiem pieres kaula pauguriem; izmanto par antropometrisko punktu.
eriokaulonaugs Viendīgļlapju klases komelīnu apakšklases komelīnu rindas dzimta ("Eriocaulaceae"), \~1200 sugu, ko dažkārt mēdz nodalīt kā patstāvīgu rindu.
lineāra osteotomija vienkārša kaula pārciršana.
lordoskolioze Vienlaicīgs mugurkaula izliekums uz priekšu un sāniski.
riba viens no lokveida kauliem, kas aptver ķermeņa krūšu daļu no mugurkaula līdz krūškaulam
foraminīfera Vienšūņu sarkodīnu klases sakņkāju apakšklases kārta ("Foraminifera"), ūdensdzīvnieki, vienšūnas organismi, kuru ķermeni apņem čaula mīt tikai sāļās jūrās, Latvijā to čaulas atrodamas nogulumiežos.
žokļapuža Vieta (pazodē) zem žokļa kaula.
nervu punkts vieta, kur nervs ir tuvu ādai vai pieguļ kaulam.
vilkakaulas Vilkakaulas pļava - sausa pļava, kur aug asa, cieta zāle.
Dhaulāgiri Virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā (angļu val. "Dhaulagiri"), Nepālā, augstums - 8167 m.
oroseptiskais limfadenīts visbiežāk vērojamā limfadenīta forma; lokalizācija - kaklā, īpaši zem žokļa, virs atslēgas kaula, padusēs, parakardiālā apvidū.
kaulainums Vispārināta īpašība --> kaulains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
saulainums Vispārināta īpašība --> saulains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; saulainība (1).
saulainums Vispārināta īpašība --> saulains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; saulainība (2).
saulainums Vispārināta īpašība --> saulains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; saulainība (3).
saulainums Vispārināta īpašība --> saulains (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; saulainība (4).
saulainība Vispārināta īpašība --> saulains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
saulainība Vispārināta īpašība --> saulains(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
saulainība Vispārināta īpašība --> saulains(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
saulainība Vispārināta īpašība --> saulains(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
ihtiostēgi Vissenākie izmirušie abinieki, kuriem saglabājušās bārkšspurēm raksturīgās ārējās kaula bruņas; dzīvojuši no devona līdz karbona beigām.
panosteīts Visu kaula daļu iekaisums.
bruņnesis Zīdītāju klases nepilnzobju kārtas dzimta ("Dasypodidae"), vidēji lieli un lieli zīdītāji (garums kopā ar asti - 15-147 cm, masa - līdz 54 kg), ķermeņa virspusi un kājas sedz ar ragvielu klāti kaula vairodziņi, sastopami Amerikas kontinentā, 9 ģintis, 21 suga.
upespērlene Ziemeļu upespērlene - upespērļgliemeņu dzimtas suga ("Margaritifera margaritifera"), vienīgā no šīs dzimtas, kas konstatēta Latvijā, čaula var sasniegt 12 cm, tās ārējais slānis tumšbrūns vai melns, iekšpusi klāj biezs, balts vai iezilgans perlamutra slānis; upju pērļgliemene.
hakata Zīlēšanas veids, ko izmanto šonu cilts ļaudis Āfrikas dienvidu daļā: četriem koka vai kaula gabaliem, kas reprezentē vecu vīru, jaunu vīrieti, vecu sievu un jaunu sievieti, tiek atzīmēta "augša" un "apakša", zīlnieks tos met gaisā un, raugoties uz to, kā tie nokrīt, izsaka savu spriedumu; valda ticējums, ka caur šiem priekšmetiem savu vēsti sūta gari.
Cymbidium eburneum ziloņkaula cimbīdija.
pušķžauņi Zivju grupa ar žaunām nevis parastā ķemmes veidā, bet pušķa veidā ar garu caurules veida purnu un kaula plātņu rindām ādai.
adatzivs Zivju klases adatzivjveidīgo kārtas dzimta ("Syngnathidae"), jūras zivs ar pagarinātu ķermeni, ko klāj kaula plāksnītes.
jūrasbullis Zivs ar kailu vai nelielām kaula plātnītēm segtu ķermeni un plakanu, parasti dzeloņainu, galvu.
parodonts Zoba apkārtējie audi, kas nostiprina zoba žokļa kaula.
odontosteofīts Zoba kaulains izaugums.
akrodonts zobi, kas piestiprināti žokļa kaula virsū, ne iekšā bedrītē; tādi ir daudziem abiniekiem un rāpuļiem
akrodonta zobi zobi, kas piestiprināti žokļa kaula virsū, ne iekšā bedrītē; tādi ir daudziem abiniekiem un rāpuļiem
tekodontija Zobu sakņu novietojums īpašos žokļa kaula dobumos - alveolās.
melnbaltais žagaterickiņš žagaterickiņu suga ("Copsychus saularis").
airkājvēži Žokļkājvēžu apakšklases kārta ("Copepoda"), sīki vēzīši bez čaulas, 4 apakškārtas, \~6000 sugu; peldkājvēži.

aula citās vārdnīcās:

MLVV

aula

LLVV

aula