Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Rudens versija 2025

412 004 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam T.

Atrasts vārdos (852):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (9999):

konverģences apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa apakšslānis, kas no augšējiem platjoslas _ISDN_ tīkla slāņiem saņemtās paketes sadala 48 bitu fragmentos un nodod tos segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānim pārveidošanai šūnās.
segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa zemākais apakšslānis, kas saņem no konverģences apakšslāņa pārsūtāmo datu 48 baitu fragmentusun pārveido tos 53 baitu šūnās, pievienojot tām galvenes, kurās dota šūnas pārsūtīšanai un kļūdu labošanai nepieciešamā informācija.
standarts MPOA _ATM_ foruma izstrādāts standarts, lai integrētu asinhronās pārsūtīšanas režīmu (_ATM_) eksistējošos tīklos _Ethernet_, marķiergredzena tīklos un protokolu _TCP/IP_ vadītajos tīklos.
lietotāja-tīkla saskarne _ATM_ foruma izveidota publisko un privāto _ATM_ tīklu saskarne, kas nodrošina _ATM_ galalietotāja un _ATM_ komutatora sadarbību. Šo saskarni izmanto arī kadru retranslēšanas tīklos.
sine ira et studio _burtiski_ "bez dusmām un objektīvi" (seno romiešu vēsturnieka Tacita vārdi); bez aizspriedumiem.
caurspīdīgā avotmaršrutēšana _IEEE_ standarts, kas nodrošina tīkla _Ethernet_ un marķiergredzena tīkla mijiedarbību. Tīkls _Ethernet_ izmanto caurspīdīgās tiltošanas protokolus, bet marķiergredzena tīkls - avota tiltmaršrutēšanas protokolus. Caurspīdīgā avotmaršrutēšana jeb protokols _SRT_ nodrošina, ka abiem tīkla veidiem paketes tiek nosūtītas tiem vajadzīgajā formātā.
paplašinātā atmiņa _PC/AT_ un _IBM PS/2_ tipa datoros, kas izmanto _Intel 80286_ un jaunākus mikroprocesorus, pamatatmiņas paplašinājums, kuru var izmantot operētājsistēmas _MS-DOS_ vidē tikai ar speciālas programmatūras starpniecību, bet operētājsistēmu _OS/2_ un _UNIX_ vidē - bez papildprogrammu palīdzības.
lietotāja datogrammu protokols _TCP_ protokolu komplekta protokols, kas ļauj lietojumprogrammai nosūtīt ziņojumu vienam vai vairākiem kāda datora lietojumiem.
vienkāršais tīkla pārvaldības protokols _TCP/IP_ protokolu saimes sastāvdaļa, kas veic datoru tīkla mezglu un iekārtu (piemēram, tiltu, maršrutētāju) pārvaldību un konfigurācijas pārraudzību.
datņu pārsūtīšanas protokols _TCP/IP_ protokolu sistēmas sastāvdaļa, kas aptuveni atbilst atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa lietojumslānim. Izmantojot protokola _TCP_ pakalpojumus, protokols _FTP_ ļauj tīkla lietotājiem apskatīt attālu datoru direktorijus, nolasīt, pārsūtīt vai atjaunot to datnes.
tenrikjo "Dievišķās gudrības reliģija", ko Japānā nodibināja Miki Nakajama un kuras centrs bija Tenri pilsēta netālu no Naras, kur atradās sektas dibinātājas māja; gandrīz divi miljoni sektas locekļu to uzskata par pasaules centru un vietu, kur realizējas dievišķā mājās pārnākšana.
homo sum, humani nihil a me alienum puto "Esmu cilvēks un nekas cilvēcisks man nav svešs" no seno romiešu dramaturga Terencija komēdijas).
Metīda "Gudrība" - grieķu mitoloģijā - okeanīda, Okeāna un Tētijas meita, Zeva pirmā sieva, kas palīdzēja Zevam atņemt varu viņa tēvam Kronam.
bhikšu "Tas, ar kuru dalās" budistu mūks, kurš māca dhammu un ar to saņem dienišķo uzturu no kopienas.
Te Deum "Tevi Dievs"; baznīcas dziesma, kas sākas ar šiem vārdiem; tās mūzika.
arkāna "Tota sētās grāmatas" divdesmit divi simboliski attēli, kuros šifrēta hermētisma mācība par Visuma būtību.
luetīns "Treponema pallidum" nedzīvās kultūras ekstrakts; lietots sifilisa ādas raudzei.
Dons "Tumšais", īru mitoloģijā - mirušo dievs.
ultima Thule "vistālākā Tūle"; tāls, nepazīstams apgabals, vieta.
Lielo dūmakaino kalnu nacionālais parks ("Great Smoky mountains") atrodas Tenesī un Ziemeļkarolīnas štatā, ASV, izveidots - 1940. g., platība - 2114 km^2^
teitoņu (Tipiski) vācisks
ļoļķis (Tīts) smēķējamais
T-krekls [T krekls]{e:57084} – īspiedurkņu kokvilnas krekliņš, kas izklājumā atgādina burtu T
taksists [Taksometra]{s:2542} šoferis
taksis [Taksometrs]{s:2541}
troleibuss [Trolejbuss]{e:57025}
makroelementi 10 visizplatītākie ķīmiskie elementi, kas veido 99,92% no Zemes garozas masas (O, Si, Ca, Al, Fe, Mg, K, Na, Ti, Mn).
Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
uskoki 16. gadsimtenī no Turcijas uz Austriju aizbēguši serbi, kas dzīvoja no laupīšanas.
čipendeils 18. gs. mēbeļu stils; tam raksturīga vienkārša uzbūve, izsmalcināts dekors, kurā izmantoti dažādu mākslas stilu elementi; pēc angļu mēbeļu meistara Tomasa Čipendeila (Chippendale, 1718-79) vārda.
Silakroga grāvis 19. gs. rakts grāvis, kas savieno Alaukstu ar Taunu, Vecpiebalgas pagastā; Melderu grāvis.
kopne Nu Bus 1970. gadu beigās Masačūsetsas Tehnoloģiskajā institūtā izstrādāta ātrdarbīga 32 bitu izvēršanas kopne ar centralizētu arbitrāžu, kas vēlāk tika izmantota firmas _Apple Computer Inc. Macintosh_ saimes personālajos datoros.
Trešā atmoda 1987.-1991. g., Vides aizsardzības kluba, grupas "Helsinki-86" izveidošanās, Latvijas Rakstnieku savienības 1988. g. 1.-2. jūnija plēnums, Tautas fronte un neatkarības atjaunošana.
Mazozolu pagasta teritorija 1990. g. nodibinātajā Mazozolu pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Ogres pagasts un daļa Taurupes un Ērgļu pagasta teritorijas.
indigo bērns 20. gadsimta 80. gadu sākumā šo terminu ieviesusi bērnu psiholoģe Nensija Anna Teipa (Tape), kas cilvēka īpašības un uzvedības modeļus saistīja ar viņa elektromagnētiskā lauka jeb auras krāsām - t. s. sarežģīto bērnu aurā N. A. Teipa konstatējusi indigo jeb dziļo zilo krāsu.
Cēres pagasta teritorija 2009.-2021. g. pagasta teritorija bija Kandavas novada sastāvā, 1999.-2009. g. - Tukuma rajona Kandavas novada sastāvā, 1996.-1999. g. ietilpa Kandavas lauku teritorijā, 1990. g. atjaunotā pagasta teritorija ir mazāka nekā puse no pirmskara teritorijas, pārējā daļa pievienota tagadējam Kandavas pagastam un Tukuma novada Pūres pagastam.
Centra ūdenskrātuve 5 ūdenskrātuvju kaskāde uz Slampes upes Tukuma novada Slampes pagastā, platība — 12 ha
Elisa salas 9 zemi atoli 670 km garā virknē Klusajā okeānā (ziemeļrietumu - dienvidaustrumu virzienā), Polinēzijas rietumos, tropu klimats; Tuvalu salas.
Aglabidi 9. gadsimta arābu dinastija, kas valdīja Tunisijā.
versalieši Ā. Tjēra vadītā valdība un tās karaspēks, kas Parīzes Komūnas (1871. g.) laikā bija nostiprinājies Versaļā
Bezmeina Abadana - pilsēta Turkmenistānā
Valgale Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 22 km, kritums - 72 m; Mulca; augštecē Gaiļupīte; Galamuižas upīte; Galupīte; Jānīšgrāvis
Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte
Rumbulīte Abavas kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, augštece Tukuma novada Matkules pagastā, garums - 10 km, kritums - \~60 m; Briņķupe; Rambulis; Rembulis; Rumbula; Rumbuliņa
Žīdu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā, augštece Zemītes pagastā, garums — 11 km
Auziņu grāvis Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Jaunpils un Irlavas pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe
Dumpju strauts Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Kandavas pagastā
Viesata Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 41 km, kritums - 59 m, iztek no Remtes ezera; Remtes upe; Smuku upe; Vēžu upe
Amula Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 55 km, kritums - 76 m, sākas Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, netālu no Remtes ezera
Vēdzele Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 35 km, kritums - 70 m, vidustecē un lejtecē izteikti līkumaina; Kukša; Kukšupe; Vēdzeļupe; augštecē Zemīte, Zilupīte
Roja Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, lejtecē Jaunsātu un Irlavas pagasta robežupe, garums - 15 km, kritums - 3,1 m; Bunkupe; Rojas strauts
Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene
Tojātu upīte Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā
Kalešupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 9 km; Kalešu upe
Bebrupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Kandavas pagastā, augštece Cēres pagastā, garums - 11 km
Veģupīte Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Lībagu, Abavas un Ģibuļu pagastā, garums - 8 km; Veģupe; Veģe; Veģes upe
Dzelzāmurupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Rendas pagastā, iztek no Segliņu ezera, garums - \~3 km; Dzelzsāmura upe; Lanka; Lankupe
Virbupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 23 km, kritums - 65,2 m; Karone; Kārone; augštecē Sknābe; vidustecē Virba, Virbupe, Virbu upe, Jaunpagaste; lejtecē Svente
Zvarīte Abavas labā krasta pieteka Tukuma novada Pūres pagastā, garums - 6 km; Zvāre; Zvārīte
Pūre Abavas labā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 18 km, kritums - 18 m, iztek no Sēmes ezera, augštecē (līdz Sīļupes ietekai) saucas "Sēmes upe"; Pūres upe; Pūrupe
Abaushof Abavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagasta teritorijā
Ābeļu ezers Ābelītis, ezers Talsu novada Lībagu pagastā, platība - 5,3 ha
Alpu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium alpestre")
stūrainais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium angulatum")
šaurlapu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium angustifolium")
matainais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium arvense")
tīrumu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium campestre", pēc senākas klasifikācijas arī "Trifolium procumbens")
smalkais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium elegans")
izplestais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium expansum")
zemeņu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium fragiferum"), Latvijā aizsargājama
inkarnāta āboliņš āboliņa suga ("Trifolium incarnatum")
lupīnu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium lupinaster")
zirgu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium medium")
kalnu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium montanum")
sarkanais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium pratense")
sīkziedu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium retusum")
sējas āboliņš āboliņa suga ("Trifolium sativum")
brūnais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium spadiceum")
dzeltenais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium strepens", arī "Trifolium aureum" un "Trifolium agrarium")
āboļa zāle āboliņš ("Trifolium")
dāboliņu zāle āboliņš ("Trifolium")
āboliņu zāle āboliņš ("Trifolium")
lielais āboliņš āboliņš ("Trifolium")
meža āboliņš āboliņš ("Trifolium")
ābolītis Āboliņš ("Trifolium")
ābolīts Āboliņš ("Trifolium")
ābols Āboliņš ("Trifolium")
āboltiņš Āboliņš ("Trifolium")
ābulins Āboliņš ("Trifolium")
ābuliņš Āboliņš ("Trifolium")
ābultiņi Āboliņš ("Trifolium")
amoliņš Āboliņš ("Trifolium")
dāboleņš Āboliņš ("Trifolium")
dāboļi Āboliņš ("Trifolium")
dāboliņš Āboliņš ("Trifolium")
dāboltiņš Āboliņš ("Trifolium")
dābuliņš Āboliņš ("Trifolium")
klevers Āboliņš ("Trifolium")
trejlapis Āboliņš ("Trifolium")
Abū Šūša Abū Šūša (_Abū Shūshah, Jazīrat_), sala Sarkanās jūras ziemeļos, Saūda Arābijas Tebūkas mintakā
Melderupīte Abula labā krasta pieteka Trikātas pagastā, garums - \~6 km
Uištosiuatla Acteku mitoloģijā - sāls un sāļo ūdeņu dievība, lietus dieva Tlaloka vecākā māsa, tika uzskatīta par izlaidības aizbildni, viņu attēloja ar viļņotām līnijām klātā tērpā, ar baltu vairogu un meldru vālīti rokās
Čalčiutlikue Acteku upju un ezeru dieviete, lietus dieva Tlaloka sieva
Seinaha Adana - pilsēta Turcijas dienvidos
Seihana Adana, pilsēta Turcijā
ATP Adenozīntrifosfāts (angļu "adenosine triphosphate"); ATF
Fistehlen Aderkašu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Taurupes pagastā
graudu ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Trogoderma granarium"), kas pārtiek no augu poduktiem
Semsūra Adijamana, pilsēta Turcijā, tās nosaukums kurdu valodā
Mimaropa administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Mindoras, Palavanas, Marindukes, Tablasas u. c. mazākās salās, administratīvais centrs - Kalapana, robežojas ar Calabrazon, Bikolas, Rietumu Visajas un Zamboangas pussalas reģionu, kā arī ar Malaiziju
vilajets Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Afganistānā un Turkmenistānā
vilāja Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Mauritānijā, Sudānā un Tunisijā
Bites ciems administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība padomju laikā, aizņēma tagadējā Tērvetes pagasta ziemeļu daļu un Auru pagasta dienvidu daļu
vilojats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Tadžikistānā un Uzbekistānā
Batkenas apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kirgizstānā, robežojas ar Ošas apgabalu, kā arī ar Tadžikistānu un Uzbekistānu
Vidzemes guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas sastāvā 1796.-1917. g., ietvēra latviešu apdzīvotos Cēsu, Rīgas, Valmieras un Valkas apriņķi un igauņu apdzīvotos Pērnavas, Sāmsalas, Tērbatas, Vēravas un Vilandes apriņķi
Altaja vilajets administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļos, robežojas ar Kazahstānu, Krievijas Altaja Republiku un Mongoliju, kā arī ar Čandzji Hueju autonomo prefektūru un Tarbagatajas vilajetu
apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes
ils Administratīvi teritoriāla vienība Turcijā kopš 1806. g.; viens no 81 Turcijas apgabala
vilājets administratīvi teritoriāla vienība Turcijā un Tunisijā
Beverīnas novads administratīvi teritoriāla vienība Vidzemē 2009.-2021. g., ar administratīvo centru Mūrmuižā, tajā bija iekļauti tagadējā Valmieras novada Brenguļu, Kauguru un Trikātas pagasts
mudirs administratīvi teritoriālas vienības pārvaldnieks Turcijā; arī vairāku valsts un privātierēdņu tituls
Ances pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Ances pagasta piejūras daļa ir iekļauta tagadējā Tārgales pagastā, savukārt daļa bijušā Dundagas pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējā Ances pagastā
Birzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Birzgales pagastam pievienota daļa pirmskara Sērenes, Taurkalnes un Tomes pagasta teritorijas
Ilzenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Ilzenes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Trapenes pagastā
Jaunlaicenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Jaunlaicenes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Apes un Trapenes pagastā
Taurupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Taurupes pagasta teritorijas pievienota Mazozolu pagastam
Dzērbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzērbenes pagastam pievienota neliela daļa pirmskara Raunas un Taurenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Dzērbenes pagasta iekļauta tagadējā Drustu pagastā
Trikātas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa bijušā Trikātas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Strenču novada Plāņu pagastā
Bērzpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Tilžas un Gaigalavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzpils pagastam, savukārt daļa pirmskara Bērzpils pagasta pievienota tagadējam Lazdukalna pagastam un neliela teritorijas daļa pievienota Gaigalavas pagastam
Tērvetes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa Tērvetes pagasta pievienota Penkules pagastam tagadējā Auces novadā
Gaviezes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta austrumu daļā iekļauta neliela daļa pirmskara Tadaiķu pagasta teritorija, savukārt pirmskara Gaviezes pagasta dienvidrietumu stūris pievienots tagadējam Bārtas pagastam
Vilpulkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta bijušā Ternejas pagasta lielākā daļa un bijušā Rūjienas pagasta ziemeļrietumu daļa
Nautrēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Makašēnu pagasta neliela daļa Tilžas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nautrēnu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežvidu pagastam; līdz 1999. g. Nautrēnu pagasts administratīvi bija pakļauts Ludzas rajonam
Grobiņas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Tāšu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Grobiņas pagasta teritorijas pievienota Liepājas pilsētai un tagadējam Medzes un Otaņķu (Nīcas novadā) pagastam
Kurmenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Taurkalnes un Skaistkalne pagasta teritorijas, kā arī nelielu daļu bijušā Bārbeles pagasta platības, savukārt daļa pirmskara Kurmenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mazzalves pagastam
Ķoņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Ternejas pagasta teritorijas
Plāņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Trikātas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Plāņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Smiltenes novada Bilskas pagastam
Medzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Tāšu pagasta un neliela daļa Grobiņas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Medzes pagasta (Saraiķu apkaime) pievienota tagadējam Vērgales pagastam
Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu
Krimuldas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Turaidas pagasta teritorijas, pirmskara Bīriņu pagasta austrumu daļa un neliela teritorija no bijušā Siguldas pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Krimuldas pagasta pievienota Siguldas pilsētai
Penkules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Tērvetes pagasta teritorijas
Zentenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Zentenes pagasta lielākā daļa (izņemot Balgales apkaimi, kas iekļauta Talsu novadā) un bijušā Dzirciema pagasta austrumu daļa
Turlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts bijušais Klosteres pagasts, bet neliela daļa bijušā Turlavas pagasta pievienota tagadējam Kurmāles pagastam
Kurmāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts viss pirmskara Planicas pagasts un daļa Turlavas pagasta teritorijas
Ziru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Ēdoles pagasta teritorijas (Tērandes apkaime), neliela platība no bijušā Zūru pagasta un bijušā Piltenes pagasta teritorija Ventas kreisajā krastā
Zaubes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Ķēču pagasta dienvidu daļa, bet neliela daļa bijušā Zaubes pagasta teritorijas iekļauta Nītaures un Taurupes pagastā
Auru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Auru pagastam pievienota daļa bijušā Dobeles un Tērvetes pagasta, bet Krimūnu apkaime atdota tagadējam Krimūnu pagastam; robežas mainījušās arī ar Naudītes pagastu
Bunkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Bunkas pagasta teritorijai pievienots bijušais Krotes pagasts un daļa bijušā Tadaiķu pagasta
Jaungulbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidots Līgo pagasts, daļa teritorijas pievienota tagadējam Daukstu pagastam, savukārt tagadējā Jaungulbenes pagasta platībai pievienota daļa bijušā Adulienas pagasta un neliela daļa bijušā Tirzas pagasta
Gaujienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas dienvidu daļā izveidots Virešu pagasts, savukārt tagadējam Gaujienas pagastam pievienota pirmskara Zvārtavas pagasta austrumu daļa; 1902.-1923. g. pagastam bija pievienota arī Trapenes pagasta teritorija
Tilžas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Tilžas pagasta teritorijā ir nodibināts arī Vectilžas un Krišjāņu pagsts, daļa teritorijas iekļauta tagadējā Baltinavas novadā, kā arī neliela daļa Bērzpils, Lazdukalna un Lazdulejas pagastā
Vērgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Vērgales pagastā iekļauts arī viss bijušais Ziemupes pagasts un daļa bijušā Tāšu un Medzes pagasta
Tirzas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tirzas pagastā iekļauta bijušā Virānes pagasta ziemeļu daļa, bijušā Adulienas pagasta rietumu daļa, savukārt neliela daļa bijušā Tirzas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Jaungulbenes pagastam
Trapenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Trapenes pagastā iekļauta neliela daļa no bijušā Ilzenes pagasta; līdz 1949. gadam Trapenes (Bormaņu) pagasta teritorija bija Valkas apriņķa sastāvā; 1902.-1923. g. teritorija bija pievienota Gaujienas pagastam
Tumes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tummes pagastā iekļauta lielākā daļa bijušā Vecmoku pagasta, neliela daļa Milzkalnes un Irlavas pagasta, savukārt neliela daļa bijušā Tumes pagasta iekļauta Degoles un Jaunsātu pagastā
Ahala vilajets administratīvi tertoriāla vienība Turkmenistānā (_Ahal welaýaty_), aptver galvaspilsētu Ašgabatu
Vecadulienas ezers Adulienas ezers Tirzas pagastā
Aduliena Adulīte, upe Tirzas pagastā
Rāvija Adulītes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā; Rāvija strauts
Adžārija Adžārijas Autonomā Republika (_Acharis Avtonomiuri Respublika_) - Gruzijas Republikas autonoma republika, platība - 2900 km^2^, 380200 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Batumi, robežojas ar Gruziju un Turciju, rietumos apskalo Melnā jūra
Afganistāna Afganistānas Islāma Emirāts - valsts Āzijas rietumu daļā (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān), galvaspilsēta - Kabula, iedalās 34 vilajetos, robežojas ar Tadžikistānu, Pakistānu, Irānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu
Afjona Afjonkarahisara - bieži lietots Turcijas pilsētas un ila nosaukums, arī oficiālos dokumentos
tigrinja afroaziātu valoda, kas pieder pie semītu valodu atzara, viena no biežāk lietotajām valodām Eritrejā (līdz ar arābu un angļu), kā arī atzīta minoritātes valoda Etiopijā, īpaši Tigrajas reģionā
Mazozolu pagasts agasts Ogres novadā ar administratīvo centru Līčupē, robežojas ar Meņģeles un Taurupes pagastu, kā arī ar Cēsu un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Ogres pagasts, vāciski — Ogerhof, krieviski — Ogerskaja
megapole Aglomeratīva pilsētu grupa ar policentrisku struktūru, piem., Tokaido (Tokija-Osaka), Reinas-Rūras megapole
Tūli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Tūļi" nosaukums latgaliski
pirmssokratieši Agrie sengrieķu filozofi 6. un 5. gs. p. m. ē., kā arī daži to sekotāji (galv. pārstāvji: Taless, Anaksimandrs, Anaksimens, Heraklits, Ksenofans, Pitagors, Parmenīds, Empedokls, Anaksagors, Leikips un Dēmokrits), kas risināja gk. natūrfilozofiskus jautājumus
Tora Aģes labā krasta pieteka Limbažu novada Skultes, Limbažu un Vidrižu pagastā, garums - 13 km; Tores strauts; Torupe; Tārupīte
Arpa Ahurjanas upes nosaukums Turcijā
koļi Aimari - indiāņu tauta Dienvidamerikā, dzīvo Centrālajos Andos, ap Titikakas ezeru
Aijoina Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā - dievs, kurš kopā ar savu māsu Turešmatu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, no zemes un vītola rīkstes viņš radīja pirmo cilvēku un mācīja ainiem lietot uguni, izgatavot loku un bultas, zvejas rīkus, iemācīja podniecību un aizliedza kanibālismu
Isliena Aiviekstes kreisā krasta pieteka Barkavas pagastā, augštece - Murmastienas pagastā, garums - 25 km, kritums - 15 m, iztek no Islienas ezera Teiču purva ziemeļrietumu malā; Isliene; Jaunisliena (iztaisnotais posms Madonas novadā)
Talicka Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, augštece Mētrienas pagastā, garums - 8 km; Talīkste
Tocīte Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, garums - 8 km; Toce
Adsern Aizdzires muiža, kas atradās tagadējā Tukuma novada Kandavas pagasta teritorijā
Adsirn Aizdzires muiža, kas atradās tagadējā Tukuma novada Kandavas pagasta teritorijā
Dienvidgruzijas kalniene Aizkaukāza kalnienes daļa Gruzijas teritorijā, ietver Džavahetijas kalnieni, Meshetijas un Trialetas grēdu
Aizklāņu upe Aizklāņupe Talsu novadā
Aispurn Aizpures muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Smārdes pagasta teritorijā
Kloster Hasenpoth Aizputes klostera muiža, kas atradās blakus Aizputes pilsētai Tebras krastā
padurnieki Aizputes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Tāšu Padure" iedzīvotāji
Aira un Teneres rezervāts aizsargājama dabas teitorija Nigērā (_Aïr et du Ténéré, Réserves naturelles de lʾ_), Agadesas reģionā
Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos
Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības
Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus
Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns)
Vieša klintis aizsargājams ģeoloģiskais objekts, sarkanīgu un sārti rūsganu smilšakmeņu atsegums Gaujas ielejas labajā stāvkrastā \~3 km augšpus Turaidas, Viešu pilskalna nogāzē virs vecupes, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, augstums - 8 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 0,3 ha
jautājuma zīme aizstājzīme, ko operētājsistēmās _MS-DOS_, _Windows NT_ un _OS/2_ izmanto kādas noteiktas rakstzīmes vietā
Aistern Aizteres muiža, kas atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta teritorijā
Asupen Aizupes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā
Asuppen Aizupes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā
Aidina Ajdina - pilsēta Turcijā
Ajutaja Ajuthaja - pilsēta Taizemē
Ajutija Ajuthaja - pilsēta Taizemē
Mušhušs Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pūķis, viens no briesmoņiem, kurus radījusi dieviete Tiamata; dieva Marduka emblēma
Kingu akadiešu mitoloģijā - saldūdens okeāna Apsu un sāļūdens okeāna Tiamatas dēls pasaules radīšanas mītos, no kura asinīm sajauktām ar zemi tika radīti pirmie cilvēki
tunbergija akantaugu dzimtas ģints ("Thunbergia"), dekoratīvs vīteņaugs, kas jāaudzē podā siltā vietā
Stabex ĀKK un AZT eksporta ienākumu stabilizācijas sistēma
Neretas meteorīts akmens meteorīts, kas 1864. g. 12. aprīlī nokritis netālu no Neretas, atrasti 2 gabali, to masa - 5 kg un 4 kg, pētīts Tērbatas universitātē, galvenā masa (3301 g) glabājas Igaunijas Ģeoloģijas muzejā, mazāki paraugi - citās meteorītu kolekcijās
telima Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tellima") ar 1 sugu
tiarella Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tiarella"), ilggadīgs lakstaugs, \~7 sugas, savvaļā Austrumāzijā un Ziemeļamerikā, ziedi mazi, balti, ķekarā, Latvijā audzē puķu stādījumos, apmalēs, akmeņdārzos
tolmeja Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tolmiea"), blīvi, ātraudzīgi un mazprasīgi zemsedzes augi ar neuzkrītošiem ziediem
Otto-Meiershof Akmeņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā
Otto-Meyershof Akmeņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā
Jerķene Akmeņupītes (Jurgupes labās satekupes) nosaukums tās augštecē, Tukuma novada Zentenes pagastā
bārkstlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Trichocolea"), \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
trejsmailīte Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Tritomaria"), \~6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas retas
NEET akronīms _Not in Education, Employment, or Training_, ko attiecina uz jauniešiem (15-29 g. vecumā), kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu
Aksubaja Aksubajeva, pilsēta Tatarstānas Republikā, tās nosaukums tatāru valodā
Summa theologica Akvīnas Toma (1225. vai 1226.-1274. g.) ievērojamākais dogmatiskais darbs (lat. "teoloģijas summa")
tomisms Akvīnas Toma mācība, katoļu filozofijas virziens, kas apvieno atklāsmes reliģiju ar prāta atzinumiem
Mamuta ala ala Austrijas vidienē ("Mammuthoehle"), Dahšteina kaļķakmens masīvā >1400 m vjl., eju garums - 25,9 km, dziļums - 280 m, sena Traunas pazemes gultne
Blusu ala ala Siguldā, Gaujas senlejas labā pamatkrasta pakājē, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, sarežģīts eju un strupceļu tīkls, kopgarums - 55 m, tilpums - \~70 kubikmetri, lielākais augstums - 4 m, atklāta un atrakta no smilšu aizbiruma 1991. g.
Līgoņu ala ala Tītmaņu iezī Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, Līgatnes pagastā, kopgarums - 15 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, ieeja 1,5 m plata un 2 m augsta, tālāk līdz 2,7 m plata, bet 6 m dziļumā sašaurinās līdz \~0,5 m
Alakst Alakstes muiža, kas atradās tagadējā Talsu novada Dundagas pagasta teritorijā
Eiles strauts Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā, augštece Tadaiķu pagastā, garums - 5 km, ietek Tāšu ezera dienvidu daļā
Kazupe Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā, lejtecē arī Tadaiķu un Grobiņas pagastu robežupe; Kokupe
hariuss alata ("Thymallus thymallus")
Tirāna Albānijas Republikas galvaspilsēta (albāņu valodā _Tirane_), atrodas valsts vidienē, 40 km no Adrijas jūras, ķarka administratīvais centrs, 386000 iedzīvotāju
AlbTR Albānijas Tautas Republika
ATSR Albānijas Tautas Sociālistiskā Republika
zuāvs Algotu strēlnieku karaspēka daļu kareivis sultānu Turcijas armijā
Alienhof Alīnes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā
ibogaīns Alkaloīds Kongo auga "Tabernanthe iboga" saknēs; darbojas līdzīgi kofeīnam; pārdozēšana rada halucinācijas un paralīzes
Čikstes strauts Alkšņupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas un Galgauskas pagastā
Jāņa āboliņš alpu āboliņš ("Trifolium alpestre")
Alpu spilve alpu mazmeldrs (Trichophorum alpinum"), kas dažos avotos tiek dēvēts par spilvu sugu ("Eriophorum alpinum")
tīreļnieki Alsungas novada apdzīvotās vietas "Tīreļi" iedzīvotāji
Alsup Alsupes muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Tirzas pagasta teritorijā
Altowit Altovītes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagasta teritorijā
Robežstrauts Alūksnes lejteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, vidustecē Malienas pagasta robežupe, lejtecē - Mālupes; Robežupīte; Terešku strauts
tūjenieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Tūja" iedzīvotāji
Touja Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Tūja" nosaukums vietējā izloksnē
Torvas Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Tarvas" nosaukums vietējā izloksnē
tjuršinieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Tjuršina" iedzīvotāji
tialīts alumīnija titanāts Al~2~TiO~5~; lieto oderējumam motoru būvē; galvenā īpašība - karsēts līdz 700 °C, neizplešas
sultānī Alžīras, Tripoles un Tunisas 18.-19. gs. zelta monēta
DZD Alžīrijas dinārs; Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms
Alžīrija Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika (arābu valodā "Al Jazā'ir") - valsts Āfrikas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, platība - 2400000 km^2^, 27 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Alžīra, administratīvais iedalījums - 48 vilājas, robežojas ar Tunisiju, Lībiju, Nigēru, Mali, Mauritāniju, Rietumsahāru un Maroku, kā arī ar Vidusjūru
tamnīdija Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Thamnidiaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
Amarila Amarilo - pilsēta ASV, Teksasas štatā
tulbāgija Amariļļu dzimtas ģints ("Tulbaghia)
Amarneek Amarnieku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā
Ukajali Amazones pieteka Peru (sp. val. "Ucayali"), garums (kopā ar Apurimaku) - 1950 km, veidojas Andu Austrumkordiljerā, satekot Tambo (augštecē nos. Apurimaka) un Urubambai
Ambracken Ambrakas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagasta teritorijā
Dzaknaka Amdo - apdzīvota vieta Tibetas autonomajā reģionā Ķīnā, tās nosaukums tibetiešu valodā (_Pagnag_)
TIROS Amerikāņu eksperimentālo meteoroloģisko Zemes mākslīgo pavadoņu sērija (angļu "Television and Infra-Red 0bservation Satellite")
Amerikāņu Samoa Amerikāņu Samoa Teritorija — nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi (angļu val. "Territory of America Samoa"), platība — 195 kvadrātkilometri, 66430 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Fanatono, administratīvais iedalījums — 3 distrikti un 2 neorganizēti atoli
Amerikāņu Samoa Teritorija Amerikāņu Samoa, nepievienota teritorija (angļu val. "Territory of American Samoa")
WTA Amerikas profesionālā sieviešu tenisa asociācija (angļu "Women's Tennis Association")
Alabama Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alabama", saīsinātais apzīmējums - AL), atrodas ASV dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Montgomeri, platība - 135765 km^2^, iedzīvotāju skaits - 4850000 (2015. g.), robežojas ar Tenesī, Džordžijas, Floridas un Misisipi štatu
indessumaks Anakardiju dzimtas ģints ("Toxicodendron"), no kuras Latvijā kultivē kokveida liānas
Likaona Anatolijas līdzenuma sausākā dienvidu daļa, Turcijā, beznoteces apgabala augstums - 900-1000 m, atsevišķas grēdas - 2000-3000 m, solončaki un sāļezeri, sausās stepe, pustuksnesis
Aneša Aneo, pilsēta Togo dienvidos
ITV Anglijas televīzijas sabiedrība (angļu "Independent Television")
uitlenderi Angļi, kas 19. gs. pārceļoja uz Dienvidāfrikas (būru) valstīm; atšķirībā no pastāvīgajiem iedzīvotājiem būriem, uitlenderiem nebija pilsoņu tiesību, līdz Anglija iekaroja Transvālu un Oranžu
NTBDC Angļu "New Technology and Business Development Corporation", bij. "Ave Lat grupa"
hobiti Angļu rakstnieka Dž. R. R. Tolkīna [Tolkien, 1892-1973] izdomāta un aprakstīta tauta, kas sastāv no mazītiņām, cilvēkam līdzīgām radībām
maziti Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos
mgvangari Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos
ngoni Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos
Adalijas līcis Antaljas līcis Turcijas dienvidos
Pirams Antīkajā mitoloģijā - babiloniešu jauneklis, Tisbes mīļākais
bukoliskā dzeja antīkās dzejas paveids, radusies no ganu dziesmām, ievērojamākie pārstāvji - grieķu dzejnieks Teokrits, romiešu dzejnieks Vergilijs
efezieši Antīkās Efesas pilsētas (tag. Turcijā) iedzīvotāji
lolardi antikatoliskas zemnieku un plebeju kustības dalībnieki Nīderlandē, t. s. "nabaga brāļi"; no vajāšanas lolardi patvērās Anglijā, kur aktīvi cīnījās pret pāvestu, baznīcas zemes īpašumu un sociālo nevienlīdzību; viņiem bija svarīga nozīme Vota Tailera vadītajā zemnieku sacelšanās kustībā (1381. g.); viņus neganti vajāja kā ķecerus
Altona Antlavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā
Žedinas stāvs apakšdevona apakšējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Gargždu sērija (Tilžes un Stonišķu svīta); Žedins
Paplakas svīta apakškarbona Turnē stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu stūrī, stratotipiskais apvidus ir Paplakas apkaimē, kur izdarīti vairāki urbumi
Nīcas svīta apakškarbona Turnē stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumos, biezums — līdz 50 m, par stratotipu pieņemts urbums pie Nīcas
Dominopoles horizonts apakškembrija Baltijas reģionālā stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļrietumu daļā, biezums - līdz 101 m, līdz 1983. g. to sauca par Talsu horizontu
Varangu horizonts apakšordovika Tremadokas stāva augšējās daļas stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums - 1-9,5 m, nodalīts Igaunijas ziemeļu daļā
Alegeinu plato Apalaču plato ziemeļu daļa (uz ziemeļiem no Tagforkas upes) ASV (_Allegheny Plateau_), augstums pieaug no 600 m ziemeļos līdz 1070 m dienvidaustrumos; viļņoti, lēzeni līdzenumi mijas ar atsevišķiem kalnu masīviem, ko saposmo dziļas ielejas
Apalaču plato Apalaču ziemeļrietumu priekškalne ASV, uz dienvidiem no Tagforkas upes to sauc par Kamberlendas plato, ziemeļos - par Alegeinu plato
pita Apaļa, plakana maize, iecienīta Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs
BTA Apdrošināšanas akciju sabiedrība "Baltijas Transporta aģentūra"
Leksingtona apdzīvota ASV ("Lexington"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Aizupes apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Ogres novada Tīnūžu pagastā
Veģi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Talsu novada Abavas pagastā
Laucienes pansionāts apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Kāķīši apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Talsu novada Strazdes pagastā
Mežmalieši apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Tērvetes pagastā
Ceplīši apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Tīnūžu pagastā
Ķīši apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā
Rauda apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Tukuma novada Smārdes pagastā
Apsaujas apdzīvota vieta (atpūtas bāze) Tukuma novada Jaunpils pagastā
Valgale apdzīvota vieta (ciems) Talsu novada dienvidu daļā, Abavas pagasta centrs
Kalējtriņi apdzīvota vieta (izzudusi) Tērvetes pagastā
Tutini apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 5 km no Ludzas, Cirmas pagasta centrs, saukta arī Cirmas un Tutāni, latgaliski - Tutyni
Cirma apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 5 km no Ludzas, vairāk pazīstama ar nosaukumu Tutini, pagasta centrs
Acone apdzīvota vieta (lielciems) Salaspils novada Salaspils pagasta ziemeļrietumu daļā, netālu no Rīgas pilsētas robežas; TEC-2
Milzkalne apdzīvota vieta (lielciems) Smārdes pagastā 4 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Šlokenbekas muižas "Schlockenbeck" teritorijā; bijušais nosaukums Šlokenbeka
Roja apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. atsevišķa novada centrs, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 35 km no Talsiem, 1969.-1998. g. bija pilsētciemata statuss, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1387. g., pagasta centrs
Dundaga apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. Dundagas novadā, 1950.-2009. g. Talsu rajonā) 32 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Dondangen" teritorijā, novada un pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., bet pils uzbūvēta 13. gs. 2. pusē; bijušais nosaukums - Dundanga
Kolka apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. Dundagas novadā, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 73 km no Talsiem (pa autoceļu), vēstures avotos minēta jau 1050. gadā, pagasta centrs
Mērsrags apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2010.-2021. atsevišķs novads, 2009.-2010. g. Rojas novadā, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 42 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Markgrafen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. g. kā "Mergera", vēlāk kā "Mārgrube", novada centrs
Lauciene apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 10 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Nurmuižas "Nurmhusen" teritorijā, pagasta centrs, līdz 1939. g. saucās Nurmuiža, arī Nūrmuiža
Vandzene apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 16 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā un pievienojot Krepliņus, pagasta centrs
Laidze apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Laidsen" teritorijā, pagasta centrs
Pastende apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1288. gadā, Ģibuļu pagasta administratīvais centrs
Dižstende apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Lībagu pagastā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; saukta arī Selekcija, agrāk Stendes muiža, arī Stends muiža
Pūņas apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Valdgales pagastā 13 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Puhnjen", Valdgales pagasta administratīvais centrs
Jaunpagasts apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā, 21 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Neuwacken" teritorijā, Virbu pagasta administratīvais centrs
Kroņauce apdzīvota vieta (lielciems) Tērvetes pagastā
Engure apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1950.-2009. g. Tukuma rajonā) 22 km no Tukuma, Rīgas jūras līča krastā, vēstures avotos minēta 1245. g., pagasta centrs
Smārde apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Schmarden" teritorijā, pagasta centrs
Lapmežciems apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Lappumesch" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1494. g., pagasta centrs
Vienība apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 10 km no Tukuma, Degoles pagasta administratīvais centrs
Pūre apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Puhren" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. g., pagasta centrs
Slampe apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 17 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Schlampen" teritorijā, pagasta centrs
Irlava apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 18 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Irlow" teritorijā, pagasta centrs
Džūkste apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Tume apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 6 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Tummen" teritorijā, pagasta centrs
Ragaciems apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novada Lapmežciema pagastā 3 km no Lapmežciema
Tārgale apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 6 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Tergeln" teritorijā, pagasta centrs
Jaunpils apdzīvota vieta (lielciems) Zemgales rietumu daļā, Tukuma novadā, pagasta centrs (2009.-2021. g. arī novada centrs, 1990-2009. g. Tukuma rajonā), 30 km no Tukuma
Lakšciems apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Talsu novada Rojas pagastā
Ādams apdzīvota vieta (mazciems) Apes novada Trapenes pagastā
Elerne apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
Kakarava apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Tilžas pagastā, kas 20. gs. 80-tajos gados iekļauta lielcima Tilža sastāvā
Bānūži apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Taurenes pagastā
Jērūži apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Taurenes pagastā
Lode apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Taurenes pagastā
Aisteres muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā
Alsupes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Branti apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Dzirnavas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Indrāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Jaunaduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Kalvīši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Liepas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Peļņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Roņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Vecaduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Virāne apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Grantiņi apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā
Jāmaiķi apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā
Jaunziemeļi apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā
Klostere apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā
Ķoniņciems apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā
Valāti apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā
Tomes zivjaudzētava apdzīvota vieta (mazciems) Ķeguma novada Tomes pagastā
Dabari apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Turku pagastā
Grugules apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Turku pagastā
Zepi apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Turku pagastā
Aderkaši apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā
Bēvulēni apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā
Dreimaņi apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā
Lakstene apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā
Rasas apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā
Virticēni apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā
Zvaigznītes apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā
Dobelnieki apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Tīnūžu pagastā
Elkšņi apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Tīnūžu pagastā
Pusmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Tīnūžu pagastā
Arāji apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Tomes pagastā
Bekuciems apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Tomes pagastā
Berkava apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Tomes pagastā
Cibuļovka apdzīvota vieta (mazciems) Tabores pagastā
Lasenberga apdzīvota vieta (mazciems) Tabores pagastā
Lazovka apdzīvota vieta (mazciems) Tabores pagastā
Saviški apdzīvota vieta (mazciems) Tabores pagastā
Šukteri apdzīvota vieta (mazciems) Tadaiķu pagastā
Vārve apdzīvota vieta (mazciems) Tadaiķu pagastā
Ģibuļi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 12 km no Talsiem, pie Rīgas - Ventspils šosejas
Lube apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 21 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Lubbesemmen" teritorijā; bijušie nosaukumi: Lubesmuiža un Lubsmuiža
Īve apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 24 km no Talsiem
Ārlava apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 3 km no Valdemārpils, Sasmakas ezera ziemeļu galā, izveidojusies bijušās Ārlavas muižas ("Erwahlen") un mācītājmuižas teritorijā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1231. g.
Brieži apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
Ezergaļi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
Lielvirbi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
Lipsti apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
Lūši apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
Mazvirbi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
Pedvāle apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
Režas apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
Rinkule apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
Ambrakas apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ārlavas pagastā
Kroņmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ārlavas pagastā
Riepaldciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ārlavas pagastā
Raudziņi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Balgales pagastā
Anstrupe apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Ezermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Jaunmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Plintiņi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Arkliņi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Dravnieki apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Iliņi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Kaleši apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Kurši apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Līči apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Mazspāre apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Mordanga apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Turkmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Dūmciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Īves pagastā
Grodnieki apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Īves pagastā
Kalnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Īves pagastā
Ozolmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Īves pagastā
Košrags apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Kolkas pagastā
Krievragciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ķūļciema pagastā
Miegūze apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laidzes pagastā
Sārcene apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laidzes pagastā
Sukturi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laidzes pagastā
Vīgrieze apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laidzes pagastā
Čīkstiņciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Fridriķmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Garlene apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Jaunokte apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Oktes pienotava apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Odre apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Okte apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Pilskalnciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Pļavmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Šķēde apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Strīķciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Vagargals apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Andumi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Birzmaļi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Bungciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Gailīšciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Mazstende apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Sukturi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Kalnradži apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā
Lībe apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā
Lubeskrogs apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā
Popervāle apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā
Sārkaste apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā
Apšuciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Rojas pagastā
Birziņciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Rojas pagastā
Pūrciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Rojas pagastā
Aizklāņi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Rojas pagasta ziemeļu galā
Gravas apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Strazdes pagastā
Mazstrazde apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Strazdes pagastā
Saulīšciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Strazdes pagastā
Gambija apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā
Klīve apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā
Lielsalas apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā
Pobuži apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā
Vecpūņas apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā
Dārte apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
Iģene apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
Klāņi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
Mazsārcene apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
Valgalciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
Dārzciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Virbu pagastā
Ezerciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Virbu pagastā
Skrunda apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Virbu pagastā
Krustakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Taurenes pagastā
Mežrijas apdzīvota vieta (mazciems) Taurenes pagastā
Runtes apdzīvota vieta (mazciems) Taurenes pagastā
Zaļkalns apdzīvota vieta (mazciems) Taurenes pagastā
Kalnāji apdzīvota vieta (mazciems) Tīnūžu pagastā
Kranciems apdzīvota vieta (mazciems) Tīnūžu pagastā
Saulesdārzs apdzīvota vieta (mazciems) Tīnūžu pagastā
Turkalne apdzīvota vieta (mazciems) Tīnūžu pagastā
Troškas apdzīvota vieta (mazciems) Tirzas pagastā
Ķieģeļceplis apdzīvota vieta (mazciems) Tomes pagastā
Latgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Tomes pagastā
Muiža apdzīvota vieta (mazciems) Tomes pagastā
Rutki apdzīvota vieta (mazciems) Tomes pagastā
Sala apdzīvota vieta (mazciems) Tomes pagastā
Indriķi apdzīvota vieta (mazciems) Trapenes pagastā
Krampji apdzīvota vieta (mazciems) Trapenes pagastā
Rūpnieki apdzīvota vieta (mazciems) Trapenes pagastā
Kačori apdzīvota vieta (mazciems) Trikātas pagastā
Vāle apdzīvota vieta (mazciems) Trikātas pagastā
Jaunsāti apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novadā 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Sahten" teritorijā; padomju laikā blakus esošie Abavnieki bija iekļauti šajā ciemā
Balklāvi apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Cēres pagastā
Oksle apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Cēres pagastā
Džūkstesmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā
Grauzde apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā
Ķunduri apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā
Mācītājmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā
Pēteri apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā
Ezermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Engures pagastā
Dārtsmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Irlavas pagastā
Kalnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Irlavas pagastā
Pētertāle apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Irlavas pagastā
Snapji apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Irlavas pagastā
Jaunsēži apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunpils pagastā
Josti apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunpils pagastā
Aizas apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā
Bruži apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā
Pičas apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā
Sautiņi apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā
Vecsāti apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā
Zvejnieki apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā
Kalnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Kandavas pagastā
Aizdzire apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Kandavas pagastā 6 km no Kandavas, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1397. g.
Antiņciems apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Lapmežciema pagastā
Blāzma apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Lestenes pagastā
Burtnieki apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Lestenes pagastā
Mariņmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Lestenes pagastā
Beķermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā
Daigone apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā
Galciems apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā
Kalnēji apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā
Mazlamiņi apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā
Meiniķi apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā
Pūres stacija apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā
Putnēnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā
Vidusciems apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā
Vildene apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā
Birztala apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā
Birzule apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā
Cerība apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā
Plieņi apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā
Vilksala apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā
Brizule apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas ("Hof Bresilgen") teritorijā
Rideļi apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā pie Engures pagasta robežas
Praviņas apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Slampes pagastā
Spirgus apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Slampes pagastā
Vīksele apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Slampes pagastā
Aizpure apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Smārdes pagastā
Kūdra apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Smārdes pagastā
Radziņciems apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Smārdes pagastā
Gaiļi apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Tumes pagastā
Sēlīši apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Tumes pagastā
Sloklejas apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Tumes pagastā
Vecmokas apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Tumes pagastā
Vilkāja apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Tumes pagastā
Zaķi apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Tumes pagastā
Jaunvarieba apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Vānes pagastā
Pūces apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Vānes pagastā
Aizupe apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Vānes pagastā, Ventas pietekas Imulas labajā krastā
Rāvi apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Viesatu pagastā
Jaundziras apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zantes pagastā
Klāvciems apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zemītes pagastā
Bazāni apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zentenes pagastā
Dumpiete apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zentenes pagastā
Dzirciems apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zentenes pagastā
Rindzele apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zentenes pagastā
Krīvi apdzīvota vieta (mazciems) Tumes pagastā
Zundāni apdzīvota vieta (mazciems) Turku pagastā, šī pagasta administratīvais centrs
Dutka apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Trikātas pagastā
Ļūdi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā
Akmeņdziras apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
Ēvartciems apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
Kamārce apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
Krievlauki apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
Liepene apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
Miķeļtornis apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
Muižnieki apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
Pūņicas apdzīvota vieta (saimniecība) Talsu novada Lubes pagastā
Budži apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Līvānu novada Turku pagastā
Dižmežciems apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Talsu novada Rojas pagastā
Arhipišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
Budiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
Elkšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
Orešņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
Osinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
Prudiniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
Barbāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Degumnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Dievžeikari apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Eglīši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Jaujas apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Kadiševa apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Kāpessils apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Keibinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Kļavusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Kuģenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Mēneši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Mežarijas apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Petrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Raicene apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Robežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Roditeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Rutkova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Siliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Siltene apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Spirģi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Toki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Ūdrene apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Vindava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Andrēni apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Taurenes pagastā
Lidoņi apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Tabores pagastā
Zborka apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Tabores pagastā
Dārtiņa apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Jauntirza apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Zosēni apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Kalējciems apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā
Kazlēnciems apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā
Maras apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā
Ziemeļciems apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā
Aizpurieši apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
Ārsmenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
Beirupurvs apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
Cūkuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
Daukstes apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
Gaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
Kalnapurvs apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
Kāršenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
Jaunā muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
Darvas Cepļi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
Dubnas viensētas apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
Tilta Geduši apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
Peisenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
Robežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
Siladieviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
Silasproģi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
Silavas apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
Smelcēja apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
Spēlesķeiri apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
Stiklēri apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
Vanagsils apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
Veceļi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
Veiguri apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
Vuškārnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
Žogi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
Cibuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
Gorovatki apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
Kalaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
Kalaņiški apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
Kovališki apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
Lintopiški apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
Lipinščina apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
Maskališki apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
Medvecki apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
Rubaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
Sirseņi apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
Svikliški apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
Dreimaņciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Abavas pagastā
Rumbciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Abavas pagastā
Tojāti apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Abavas pagastā
Cunces apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ārlavas pagastā
Dižsēņi apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Balgales pagastā
Galtene apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Balgales pagastā
Mazsēņi apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Balgales pagastā
Alakste apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Āži apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Dūmele apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Klārmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Labdzere apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Piltene apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Puiškalnciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Upenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Gaviļnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Kaļķciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Kāņciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Ruņķi apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Talsciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Ķurbe apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Īves pagastā
Silciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Īves pagastā
Silmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Īves pagastā
Dzedri apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ķūļciema pagastā
Jādekšas apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ķūļciema pagastā
Jaunpļavas apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ķūļciema pagastā
Upenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ķūļciema pagastā
Silkakts apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Ābeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Kursakciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Linejciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Purgalciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Putniņciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Mārkciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lubes pagastā
Ošciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lubes pagastā
Vēžciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lubes pagastā
Alksnāji apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Mērsraga pagastā
Purciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Rojas pagastā
Annasciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Strazdes pagastā
Ģibzde apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Valdgales pagastā
Skreite apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
Sniķeri apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
Uguņciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
Vecumvirsa apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
Eņģeļciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Virbu pagastā
Brežģis apdzīvota vieta (skrajciems) Taurenes pagastā
Baltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Tilžas pagastā
Stangas apdzīvota vieta (skrajciems) Tilžas pagastā
Zvaigznes apdzīvota vieta (skrajciems) Tilžas pagastā
Prūseni apdzīvota vieta (skrajciems) Tukuma novada Irlavas pagastā
Ārlavciems apdzīvota vieta (skrajciems) Tukuma novada Slampes pagastā
Ozolpils apdzīvota vieta (skrajciems) Tukuma novada Smārdes pagastā
Daibes apdzīvota vieta (skrajciems) Tukuma novada Tumes pagastā
Jaunāmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Tukuma novada Zemītes pagastā
Jaunpļavas apdzīvota vieta (skrajciems) Tukuma novada Zentenes pagastā
Rijas Vecumi apdzīvota vieta (skrajciems) Turku pagastā
Salieši apdzīvota vieta (skrajciems) Turku pagastā
Vidsala apdzīvota vieta (skrajciems) Turku pagastā
Vilkāji apdzīvota vieta (skrajciems) Turku pagastā
Krievciems apdzīvota vieta (skrajciems) Turlavas pagastā
Burtnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
Elkšķene apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
Jaunciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
Jaunupe apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
Lielirbe apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
Lodes apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
Lūžņa apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
Rēdznieku ciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
Standzes ciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
Oviši apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
Platene apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
Būšnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā, Būšnieku ezera dienvidaustrumu piekrastē
Avoti apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā, saplūst ar vasarnīcu ciematu "Tēraudi"
Cīrulīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tabores pagastā
Maļutki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tabores pagastā
Zaļais sils apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tabores pagastā
Ieleja apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Lejaslabiņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Plēsums apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Celtnieks apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tīnūžu pagastā
Lāčupīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tukuma novada Engures pagastā
Bērzāji apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tukuma novada Smārdes pagastā
Ezerkauķi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tukuma novada Tumes pagastā
Līdums apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tukuma novada Tumes pagastā
Liepkalni apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tukuma novada Tumes pagastā
Pārupe apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tukuma novada Tumes pagastā
Demene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Taržaks
Bērzkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 6 km no Balviem, pagasta centrs; Taureskalns (bijušais nosaukums)
Tetele apdzīvota vieta (vidējciems) Cenu pagastā; bijušais nosaukums - Tetelminde, padomju laikā arī Progress
Kalvene apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Tāš-Padures muižas ("Tels-Paddern") teritorijā, pagasta centrs
Aistere apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā 7 km no Durbes, izveidojusies bijušās muižas "Aistern" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. kā kuršu kiligunda
Bukaiši apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Tērvetes novadā, 1950.-2009. g. - Dobeles rajonā) 36 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Fockenhof" teritorijā, vēstures avotos minēta 1605. g., pagasta centrs
Klūnas apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Tērvetes pagastā
Tirza apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 25 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Tirsen" teritorijā, pagasta centrs
Ķikuri apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā
Jaunsilavas apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novada Turku pagastā
Ādamlauks apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novada Tīnūžu pagastā
Daugavmala apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novada Tīnūžu pagastā
Jaunikšķile apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novada Tīnūžu pagastā
Sakstagals apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 14 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Tiskādu muižas "Tiskaty" teritorijā, pagasta centrs
Sadnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Tabores pagastā
Lieģi apdzīvota vieta (vidējciems) Tadaiķu pagastā
Lībagi apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novadā 10 km no Talsiem un 7 km no Stendes
Strazde apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novadā 19 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Anuži apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novadā 19 km no Talsiem, Lubes pagasta administratīvais centrs
Valdgale apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novadā 3 km no Talsiem
Priedes apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Abavas pagastā
Dižliepas apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Ārlavas pagastā
Jaunciems apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Ārlavas pagastā
Lubezere apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Ārlavas pagastā
Nogale apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Ārlavas pagastā
Dursupe apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Balgales pagastā 18 km no Talsiem, pagasta administratīvais centrs, izveidojusies bijušās Dursupes muižas ("Dusuppen") teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1390. g.
Jaundundaga apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Pāce apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Spāre apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Aizupes apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā; bijušie nosaukumi - Mazgavilnieki, Uzvara
Tiņģere apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Īves pagastā 27 km no Talsiem, Īves pagasta administratīvais centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1245. gadā
Pitrags apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Kolkas pagastā
Paugurciems apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Laidzes pagastā
Roceži apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Laidzes pagastā
Zvirgzdi apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Laidzes pagastā
Pļavas apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Aklaisciems apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Mācītājmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Mundigciems apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Lībagu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Andumu muižas "Andumen" teritorijā, Lībagu pagasta administratīvais centrs; saucās arī Villas, padomju laikā - Ezerkalne
Kaltene apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Rojas pagastā
Cīruļi apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Valdgales pagastā
Lādzere apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
Vandzenes skola apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
Brūzis apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Virbu pagastā
Lēdas apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Virbu pagastā
Ķūļciems apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novadā, pagasta centrs
Zelmeņi apdzīvota vieta (vidējciems) Tērvetes pagastā
Tome apdzīvota vieta (vidējciems) Tomes pagastā
Līzespasts apdzīvota vieta (vidējciems) Trapenes pagastā
Ūdriņi apdzīvota vieta (vidējciems) Trikātas pagastā
Viesatas apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Jaunpils novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 33 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Wesahten" teritorijā, pagasta centrs
Zante apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. - Tukuma rajonā) 33 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Lielzantes muižas teritorijā, pagasta centrs
Matkule apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. - Tukuma rajonā) 44 km no Tukuma un 8 km no Sabiles, pagasta centrs
Vāne apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 45 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Degole apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 11 km no Tukuma, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā
Abavnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 12 km no Tukuma, Jaunsātu pagasta administratīvais centrs
Zemīte apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 14 km no Kandavas, pagasta centrs
Zentene apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 25 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Senten" teritorijā, pagasta centrs
Lestene apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 26 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Lestenes muižas teritorijā, pagasta centrs
Sēme apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 7 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Sehmen" teritorijā, pagasta centrs
Garauši apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Degoles pagastā
Lancenieki apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā
Pienava apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā
Bērzciems apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Engures pagastā
Klapkalnciems apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Engures pagastā
Plieņciems apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Engures pagastā
Apšuciems apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Engures pagastā, 17 km no Tukuma, Rīgas līča piekrastē
Sāti apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Irlavas pagastā
Vaski apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Irlavas pagastā
Jurģi apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Jaunpils pagastā
Kukšas apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā
Bigauņciems apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Lapmežciema pagastā
Dzintars apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Pūres pagastā
Lamiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Pūres pagastā
Kaive apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Sēmes pagastā
Ozolnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Slampes pagastā 5 km no Tukuma
Grenči apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Zemītes pagastā
Cēre apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā, 9 km no Kandavas, pagasta centrs
Ance apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 37 km no Ventspils un 60 km no Talsiem, pagasta centrs, pirmo reizi minēta 1231. g. Kursas līgumā ar pāvesta sūtni
Dokupe apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
Zemenes apdzīvota vieta (viensēta, neapdzīvota) Talsu novada Lībagu pagastā pie Rīgas-Ventspils un Talsu-Stendes ceļa krustojuma
Ciemgaļi apdzīvota vieta (viensēta) Kuldīgas novada Turlavas pagastā
Aizpurvji apdzīvota vieta (viensēta) Ogres novada Taurupes pagastā
Kolnasāta apdzīvota vieta (viensēta) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, teologa, sabiedriska darbinieka un rakstnieka Franča Trasuna memoriālais muzejs, nodibināts 1992. g. viņa vecāku dzīvojamajā mājā, kas raksturīga 19. gs. 60. gadu Latgales lauku sētai un kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis
Sudmaļi apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Abavas pagastā
Labdzeņi apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Ciemītes apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Laucienas pagastā
Mežites apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Laucienes pagastā, netālu no Lībagu pagasta robežas
Izsuši apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Lībagu pagastā
Lūrmaņi apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Lubes pagastā
Selēkas apdzīvota vieta (viensēta) Tīnūžu pagastā
Baujas apdzīvota vieta (viensēta) Tukuma novada Kandavas pagastā
Punenieki apdzīvota vieta (viensēta) Tukuma novada Sēmas pagastā
Atpiļi apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Trikātas pagastā
Kaparāmuri apdzīvota vieta (viensētu grupa) Ogres novada Tīnūžu pagastā
Ain Tādelesa apdzīvota vieta Alžīrijā (_Aïn Tédélés_), Mustegānimas vilājā
Amgilda apdzīvota vieta Alžīrijā (_Amguild_), Tamanrāsetas vilājā
Amsela apdzīvota vieta Alžīrijā (_Amsel_), Tamanrāsetas vilājā
Arīša apdzīvota vieta Alžīrijā (_El Aricha_), Tlīmsānas vilājas dienvidos
Behalla apdzīvota vieta Alžīrijā, Adrāras vilājā, Tuatas oāzē
Pagopago apdzīvota vieta Amerikāņu Samoa Teritorijā, 4280 iedzīvotāju (2000. g.)
Nuuuli apdzīvota vieta Amerikāņu Samoa Teritorijā, 5150 iedzīvotāju (2000. g.)
Arcvaberda apdzīvota vieta Armēnijā, Tavušas marzas austrumos
Aragaca apdzīvota vieta Armēnijas Republikā (_Aragatz_), Aragacotnas marzas rietumos, netālu no Turcijas robežas
Abernati apdzīvota vieta ASV (_Abernathy_), Teksasas štata rietumu daļā
Ārčersitija apdzīvota vieta ASV (_Archer City_), Teksasas štatā
Aspermonta apdzīvota vieta ASV (_Aspermont_), Teksasas štatā
Aidalū apdzīvota vieta ASV (_Idalou_), Teksasas štata rietumu daļā
Aiovapārka apdzīvota vieta ASV (_Iowa Park_), Teksasas štatā
Airaena apdzīvota vieta ASV (_Iraan_), Teksasas štatā Pekosas upes krastos
Ņūporta apdzīvota vieta ASV (_Newport_), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Stemforda apdzīvota vieta ASV (_Shelton_), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Tolīdo apdzīvota vieta ASV (_Toledo_), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Tolīdo apdzīvota vieta ASV (_Toledo_), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Olbani apdzīvota vieta ASV ("Albany"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Alpaina apdzīvota vieta ASV ("Alpine"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Atlanta apdzīvota vieta ASV ("Atlanta"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Blūmingtona apdzīvota vieta ASV ("Bloomington"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bolivara apdzīvota vieta ASV ("Bolivar"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Bridžporta apdzīvota vieta ASV ("Bridgeport"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Koldvela apdzīvota vieta ASV ("Caldwell"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kantona apdzīvota vieta ASV ("Canton"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kārtidža apdzīvota vieta ASV ("Carthage"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sentervila apdzīvota vieta ASV ("Centerville"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sentervila apdzīvota vieta ASV ("Centerville"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Klārksvila apdzīvota vieta ASV ("Clarksville"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Klīvlenda apdzīvota vieta ASV ("Cleveland"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kliftona apdzīvota vieta ASV ("Clifton"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Klintona apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kolumbusa apdzīvota vieta ASV ("Columbus"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kavingtona apdzīvota vieta ASV ("Covington"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Deitona apdzīvota vieta ASV ("Dayton"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Dikeitura apdzīvota vieta ASV ("Decatur"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Dentona apdzīvota vieta ASV ("Denton"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Īdena apdzīvota vieta ASV ("Eden"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Eldžina apdzīvota vieta ASV ("Elgin"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Fejitvila apdzīvota vieta ASV ("Fayetteville"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Fērfīlda apdzīvota vieta ASV ("Fairfield "), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Forkornersa apdzīvota vieta ASV ("Four Corners"), Teksasas štatā, 12400 iedzīvotāju (2010. g.)
Gonzālisa apdzīvota vieta ASV ("Gonzales"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Greiema apdzīvota vieta ASV ("Graham"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Grovtona apdzīvota vieta ASV ("Groveton"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hamiltona apdzīvota vieta ASV ("Hamilton"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hendersona apdzīvota vieta ASV ("Henderson"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hilsboro apdzīvota vieta ASV ("Hilsboro"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Džespera apdzīvota vieta ASV ("Jasper"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Džespera apdzīvota vieta ASV ("Jasper"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Džefersona apdzīvota vieta ASV ("Jefferson"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Džonsonsitija apdzīvota vieta ASV ("Johnson City"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kingslenda apdzīvota vieta ASV ("Kingsland"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kingstona apdzīvota vieta ASV ("Kingston"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Lagreindža apdzīvota vieta ASV ("La Grange"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Linčbērga apdzīvota vieta ASV ("Lynchburg"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Meisona apdzīvota vieta ASV ("Mason"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Memfisa apdzīvota vieta ASV ("Memphis"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Meridiana apdzīvota vieta ASV ("Meridian"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Maiami apdzīvota vieta ASV ("Miami"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mortona apdzīvota vieta ASV ("Morton"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mauntplezanta apdzīvota vieta ASV ("Mount Pleasant"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ņūtona apdzīvota vieta ASV ("Newton"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Olni apdzīvota vieta ASV ("Olney"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Onaida apdzīvota vieta ASV ("Oneida"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pitsbērga apdzīvota vieta ASV ("Pittsburg"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Rokspringsa apdzīvota vieta ASV ("Rocksprings"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Savana apdzīvota vieta ASV ("Savannah"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sīmora apdzīvota vieta ASV ("Seymour"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sīmora apdzīvota vieta ASV ("Seymour"), Tenesī štatā, 10900 iedzīvotāju (2010. g.)
Seminola apdzīvota vieta ASV ("Seminole"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Svītvotera apdzīvota vieta ASV ("Sweetwater"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Teilora apdzīvota vieta ASV ("Taylor"), Arizonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Teilora apdzīvota vieta ASV ("Taylor"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Teritauna apdzīvota vieta ASV ("Terrytown"), Luiziānas štatā, 23300 iedzīvotāju (2010. g.)
Tomasvila apdzīvota vieta ASV ("Thomasville"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Tailera apdzīvota vieta ASV ("Tyler"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Taitusvila apdzīvota vieta ASV ("Titusville"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Toringtona apdzīvota vieta ASV ("Torrington"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Taunenkantri apdzīvota vieta ASV ("Town 'n' Country"), Floridas štatā, 78400 iedzīvotāju (2010. g.)
Trentona apdzīvota vieta ASV ("Trenton"), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Trentona apdzīvota vieta ASV ("Trenton"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Trentona apdzīvota vieta ASV ("Trenton"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Trentona apdzīvota vieta ASV ("Trenton"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Triniti apdzīvota vieta ASV ("Trinity"), Floridas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Veiverli apdzīvota vieta ASV ("Waverly"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bastropa apdzīvota vieta ASV, Teksasas štatā
Beitsvila apdzīvota vieta ASV, Teksasas štata dienvidu daļā
Dablina apdzīvota vieta ASV, Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Balindžera apdzīvota vieta ASV, Teksasas štatā, Kolorādo upes krastos
Belvila apdzīvota vieta ASV, Teksasas štatā, rietumos no Hjūstonas
Alpururulama apdzīvota vieta Austrālijā (_Alpurrurulam_), Ziemeļu Teritorijas austrumos; Leikneša
Matreja apdzīvota vieta Austrijā, Tiroles federālajā zemē
Telfsa apdzīvota vieta Austrijā, Tiroles federālajā zemē
Zēfelde apdzīvota vieta Austrijā, Tiroles federālajā zemē
Išgle apdzīvota vieta Austrijā, Tiroles federālās zemes dienvidrietumos
Kapla apdzīvota vieta Austrijā, Tiroles federālās zemes dienvidrietumos
Naudersa apdzīvota vieta Austrijā, Tiroles federālās zemes dienvidrietumos
Pfundsa apdzīvota vieta Austrijā, Tiroles federālās zemes dienvidrietumos
Reite apdzīvota vieta Austrijā, Tiroles federālās zemes rietumos
Sanktantona apdzīvota vieta Austrijā, Tiroles federālās zemes rietumos
Ašaghi Gušču apdzīvota vieta Azerbaidžānā, Tovuzas rajonā
Arturstauna apdzīvota vieta Bahamās (_Arthur’s Town_), Ketas salas ziemeļu daļā
Akmeņrūči apdzīvota vieta Balvu novada Tilžas pagastā
Andersonrivera apdzīvota vieta bez pastāvīgiem iedzīvotājiem (_Anderson River Bird Sanctuary_), putnu rezervāts Kanādas Ziemeļrietumu Teritoriju kontinentālās daļas ziemeļos
Belozernija apdzīvota vieta bez patstāvīgiem iedzīvotājiem Krievijā, Tjumeņas apgabala Hanti-Mansu autonomā apvidus - Jugras dienvidaustrumu daļā
Auzu apdzīvota vieta Čadā (_Aouzou_), Borku-Ennedi-Tībestī reģiona ziemeļos
Bardai apdzīvota vieta Čadā, Borku-Ennedi-Tībestī reģionā, Tibestī kalnienes ziemeļu daļā
Ārlingtona apdzīvota vieta Dienvidāfrikas Republikas Frīsteitas provinces Thabo Mofucaņanes distrikta rietumu daļā
Lugusa apdzīvota vieta Filipīnās, Sulu jūras dienvidos, Tapulas salās, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Siasi apdzīvota vieta Filipīnās, Sulu jūras dienvidos, Tapulas salās, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Batubatu apdzīvota vieta Filipīnās, Tavitavi rajona administratīvais centrs, Sulu arhipelāgā, Tavitavi salas dienvidos
Langujana apdzīvota vieta Filipīnās, Tavitavi salā, Mindanao Musulmaņu autonomā reģiona teritorija
Tanngaha apdzīvota vieta Filipīnās, Tavitavi salā, Mindanao Musulmaņu autonomā reģiona teritorija
Avatoru apdzīvota vieta Franču Polinēzijā (_Avatoru_), Tuamotu arhipelāga Palisera salu Raniroa salas ziemeļu daļā
Agrja apdzīvota vieta Grieķijā (_Αγριά_, _Agriá_), Tesālijā, Egejas jūras Pagasitikas līča krastā
Alatskivi apdzīvota vieta Igaunijā (_Alatskivi_), Tartu apriņķa ziemeļausrumu daļā
Arumetsa apdzīvota vieta Igaunijā (_Arumetsa_), Pērnavas apriņķī, pie Rīgas - Tallinas autostrādes
Vēre apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas Tagameizas pussalas austrumu piekrastē
Koza apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa austrumos
Kolkja apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa austrumos, Peipusa ezera piekrastē
Varnja apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa austrumos, Peipusa ezera piekrastē
Mehikorma apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa dienvidaustrumos, Lemmijerva piekrastē
Rengu apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa dienvidrietumu daļā
Annikoru apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa rietumu daļā
Puhja apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa rietumu daļā
Rannu apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa rietumu daļā
Laeva apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa ziemeļu daļā
Ilenume apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Ilmatsalu apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Kambja apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Kervekila apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Lohkva apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Lūnja apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Melliste apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Neo apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Roiju apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Tervandi apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Ulila apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Vara apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Vennu apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Balesara apdzīvota vieta Indijā, Rādžastānas štatā, Tāra tuksneša dienvidu daļā
Bāpa apdzīvota vieta Indijā, Rādžastānas štatā, Tāras tuksneša ziemeū daļā
Djegogarsija apdzīvota vieta Indijas Okeāna Britu Teritorijā, tās administratīvais centrs, atrodas Čagosu arhipelāgā
Alabana apdzīvota vieta Indonēzijā (_Alaban_), Ačehas provinces dienvidos, Tuanku salas ziemeļu daļā
Batu Lepu apdzīvota vieta Indonēzijā, Riu Salu provincē, Natūnas jūras Tambelanas salās
Balari apdzīvota vieta Indonēzijā, Ziemeļsumatras štata dienvidrietumos, Tanahmasas salas ziemeļos
Alī eš Šerkī apdzīvota vieta Irākā (_Alī ash Sharqī_), Meisānas muhāfazā, Tigras krastos
Ābsarda apdzīvota vieta Irānā (_Ābsard_), Teherānas ostānā, \~60 km uz austrumiem no Teherānas
Tauera apdzīvota vieta Īrijā, Korkas grāfistē; Tūra (3)
Oulafsfjerdira apdzīvota vieta Islandē, Tredlas pussalā, Eijafjorda rietumu atzara krastā
Dalvika apdzīvota vieta Islandē, Tredlas pussalā, Eijafjorda rietumu krastā
Hjaldeiri apdzīvota vieta Islandē, Tredlas pussalā, Eijafjorda rietumu krastā
Hofsousa apdzīvota vieta Islandē, Tredlas pussalā, Skāgafjorda austrumu krastā
Houlara apdzīvota vieta Islandē, Tredlas pussalas dienvidrietumu daļā
Siglifjerdira apdzīvota vieta Islandē, Tredlas pussalas ziemeļos
Kondīno apdzīvota vieta Itālijā, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Trento provincē
Tjone di Trento apdzīvota vieta Itālijā, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Trento provincē
Ronkone apdzīvota vieta Itālijā, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Trento provincē
Storo apdzīvota vieta Itālijā, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Trento provincē
Lačesa apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Bolcāno provincē
Lasa apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Bolcāno provincē
Mallesa Venosta apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Bolcāno provincē
Prato allo Stelvio apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Bolcāno provincē
Silandro apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Bolcāno provincē
Rezija apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Bolcāno provinces ziemeļos
Dimāro apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Trento provincē
Fravjāno apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Trento provincē
Pincolo apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Trento provincē
Spjaco apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Trento provincē
Albertauna apdzīvota vieta Jamaikā, Triloni pagasta dienvidu daļā
Arviata apdzīvota vieta Kanādā (_Arviat_), Nunavutas Teritorijas dienvidu daļā, Hudzona līča rietumu krastā
Akkargha apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqarğa_), Kostanajas apgabala rietumos, Tobolas augšteces labajā krastā
Abaokoro apdzīvota vieta Kiribati Republikā (_Abaokoro_), Kiribati (Gilberta) salu ziemeļu daļā, Taravas atolā
Banraeba apdzīvota vieta Kiribati Republikā, Klusā okeāna Taravas atola dienvidu daļā
Vestailenda apdzīvota vieta Kokosu (Kīlinga) Salu Teritorijā, tās administratīvais centrs, 160 iedzīvotāju (2006. g.)
Aktala apdzīvota vieta Krievijā (_Ak-Tal_), Tivas Republikā
Akerika apdzīvota vieta Krievijā (_Ak-Ѐrik_), Tivas Republikas dienvidu daļā
Aksubajeva apdzīvota vieta Krievijā (_Aksubaevo_), Tatarstānas Republikā; Aksubaja
Aktaniša apdzīvota vieta Krievijā (_Aktanyš_), Tatarstānas Republikā, Lejaskamas ūdenskrātuves dienvidu piekrastē
Aktjubinska apdzīvota vieta Krievijā (_Aktjubinskij_), Tatarstānas Republikas austrumu daļā
Aleksandrovska apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovskoe_), Tomskas apgabala ziemeļrietumos, Obas kreisajā krastā
Algasova apdzīvota vieta Krievijā (_Algasovo_), Tambovas apgabala ziemeļos
Aļonka apdzīvota vieta Krievijā (_Alonka_), Habarovskas novada rietumos, Turanas grēdas austrumu malā
Antipajuta apdzīvota vieta Krievijā (_Antipajuta_), Tjumeņas apgabala ziemeļos, Tazas līča ziemeļu krastā
Antipina apdzīvota vieta Krievijā (_Antipino_), Tjumeņas apgabala dienvidrietumu daļā, Tavdas kreisajā krastā
Apastova apdzīvota vieta Krievijā (_Apastovo_), Tatarstānas Republikas dienvidrietumu daļā
Apka apdzīvota vieta Krievijā (_Apka_), Irkutskas apgabala ziemeļos, Ņižņajas Tunguskas kreisā krasta pieteka
Argatjula apdzīvota vieta Krievijā (_Argat-Jul_), Tomskas apgabalā, pie Čalamas ietekas Ulujulā
Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skoe_), Tulas apgabala dienvidu daļā
Armaņa apdzīvota vieta Krievijā (_Arman’_), Magadanas apgabalā, Ohotskas jūras Taujas līča krastā
Armizonska apdzīvota vieta Krievijā (_Armizonskoe_), Tjumeņas apgabala dienvidu daļā
Aromaševa apdzīvota vieta Krievijā (_Aromaševo_), Tjumeņas apgabala dienvidu daļā
Baikita apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, Podkamennajas Tungunskas labajā krastā
Barda apdzīvota vieta Krievijā, Permas novadā, Tulvas kreisajā krastā
Krasnogorska apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Tatāru šauruma krastā
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Tambovas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bazarnije Mataki apdzīvota vieta Krievijā, Tatarastānas Republikā
Baltasi apdzīvota vieta Krievijā, Tatarstānas Republikas ziemeļu daļā
Adirkežiga apdzīvota vieta Krievijā, Tivas Republikā
Bajhāka apdzīvota vieta Krievijā, Tivas Republikā
Balgazina apdzīvota vieta Krievijā, Tivas Republikā
Baliktiga apdzīvota vieta Krievijā, Tivas Republikas dienvidaustrumu daļā
Bajtala apdzīvota vieta Krievijā, Tivas Republikas rietumu daļā
Ačiri apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā
Agana apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā
Baikalova apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā
Abatska apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabala dienvidaustrumos, rajona administratīvais centrs, 8000 iedzīvotāju (2010. g.)
Belojarska apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabala Hantu-Mansu autonomā apvidus - Jugra ziemeļos.
Belijjara apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabala Hantu-Mansu autonomā apvidus - Jugras dienvidu daļā, Obas labajā krastā, rietumos no Surgutas
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bazjani apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Irtišas lejteces kreisajā krastā
Aksarka apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Obas lejteces labajā krastā, uz polārā loka
Belijjara apdzīvota vieta Krievijā, Tomskas apgabala austrumos, Obas pietekas Čulimas ziemeļu krastā
Bakčara apdzīvota vieta Krievijā, Tomskas apgabala dienvidu daļā
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Tomskas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Belijjara apdzīvota vieta Krievijā, Tomskas apgabalā, Obas pietekas Ketas krastā
Baturina apdzīvota vieta Krievijā, Tomskas apgabalā, Obas pietekas Kijas kreisajā krastā
Arseņjeva apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabalā
Begičevska apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabala austrumu daļā
Agejeva apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabala rietumu daļā
Sokoļņiki apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2006. g.), pilsētas tiesības no 1958. līdz 2008. g., kad pievienota Novomoskovskas pilsētai, kā tās rajons
Belijgorodoka apdzīvota vieta Krievijā, Tveras apgabala austrumu daļā, Volgas labajā krastā
Belija apdzīvota vieta Krievijā, Tveras apgabala dienvidrietumu daļā
Akduruga apdzīvota vieta Krievijas Tivas Republikas rietumu daļā (_Ak-Durug_)
Severozadonska apdzīvota vieta Krievijas Tulas apgabalā, Donskas pilsētas rajons, kas līdz 2005. g. bija atsevišķa pilsēta
Čornomorske apdzīvota vieta Krimā, Tarhankutas pussalas ziemeļu piekrastē; Akmenčita
Amdo apdzīvota vieta Ķīnā (_Amdo_), Tibetas autonomajā reģionā, tibetiešu valodā - Dzaknaka
Andirlengara apdzīvota vieta Ķīnā (_Andirlängar_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, Tarimas ieplakas dienvidu malā
Avanchana apdzīvota vieta Ķīnā (_Awancang_), Tibetas kalnienē, Gaņnaņas / Karlho Tibetiešu autonomās prefektūras dienvidos
Bajarthušu apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Tunliao aimakā, Lielā Hingāna dienvidaustrumu nogāzē
Bajanbulaka apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala ziemeļrietumu daļā, Tjanšana kalnos
Balguntaja apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, Tjanšana kalnu ielejā
Damžuna apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona austrumu daļā
Ravu apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona austrumu daļā
Rivočhe apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona austrumu daļā
Tenčhena apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona austrumu daļā
Thanme apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona austrumu daļā
Ķegana apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona dienvidaustrumu daļā
Kala apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona dienvidos
Lhace apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona dienvidos
Šekara apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona dienvidos
Zanzana apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona dienvidos
Čhušura apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona dienvidu daļā
Lhunce apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona dienvidu daļā
Bengara apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona Ņinci prefektūrā
Camda apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona rietumu daļā
Keķe apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona rietumu daļā
Ruthoka apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona rietumu daļā
Tomara apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona rietumu daļā
Chočhena apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
Dzonpa apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
Kerce apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
Konpoģamda apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
Nandzona apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
Ņima apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
Penbara apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
Phurkatala apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
Šenca apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
Šunpa apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
Žunme apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
Saga apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā; Ķaķa
Bajantala apdzīvota vieta Ķīnā, Tunliao aimaka austrumos
Asbīja apdzīvota vieta Lībijā (_Asbī'ah_), Tripoles šebījā
Kārdigana apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Cardigan_; _Aberteifi_), Velsā, Taivi upes krastos, tās lejtecē
Karmārtena apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Carmarthen_), Velsā, Taui upes labajā krastā
Kelso apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Kelso_), Skotijā, Tvīdas krastos
Lendaveri apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Llandovery_), Velsā, Taivi upes labajā krastā
Taroka apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Thurrock"), Anglijā, Londonas austrumu priekšpilsēta, Temzas kreisajā krastā, 167000 iedzīvotāju (2015. g.)
Pitlokri apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Tejas upes austrumu krastā
Eberfeldri apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Tejas upes krastā
Pīblsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Tvīdas krastos
Holkērka apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas ziemeļos, Tērso upes krastos
Aleksandrava apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleksandravas_), Telšu apriņķa Pluņģes rajona rietumos
Alksnēni apdzīvota vieta Lietuvā (_Alksnėnai_), Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Alsēdži apdzīvota vieta Lietuvā (_Alsēdžiai_), Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Ašvēni apdzīvota vieta Lietuvā (_Ašvēnai_), Telšu apriņķa Mažeiķu rajona austrumos
Auksūda apdzīvota vieta Lietuvā (_Auksūdys_), Telšu apriņķa Mažeiku rajona ziemeļaustrumu daļā
Aukštadvare apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštadvaris_), Viļņas apriņķa Traķu rajona rietumu daļā
Babrunģēni apdzīvota vieta Lietuvā (_Babrungėnai_), Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Klausuči apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidaustrumu daļā
Veļona apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidaustrumu daļā
Seredžus apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidaustrumu daļā, pie Dubīsas ietekas Nemunā
Sķirsnemune apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidos
Viešvile apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidrietumu daļā
Ģirdži apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidu daļā
Raudone apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidu daļā
Natķišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā
Ruki apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā
Vilķīšķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā
Biļoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Kaltinēni apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Kvēdarna apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Laukuva apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Pajūrale apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Pajūre apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Teneņi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Upīna apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Žadeiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Adakava apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā
Bataķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā
Gaure apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā
Lauksarģi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā
Mažoni apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā
Pagramante apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā
Pagramanti apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā
Tauri apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā
Žīgaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā
Eržvilka apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķī
Jodaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķī
Vadžģire apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķī
Balēnas apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
Kraķi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
Laižuva apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
Palnosi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
Piķeļi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
Šerkšnēni apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
Tirkšļi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
Židiki apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
Babrunga apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Kuļi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Žemaiču Kalvarija apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Šateiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Staļģēni apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Varkaļi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Žlibini apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Dauģēdi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Rietavas pašvaldībā
Tveri apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Rietavas pašvaldībā
Degaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā
Dūseiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā
Eiģirdži apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā
Loķe apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā
Nevarēni apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā
Raiņi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā
Rīšķēni apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā
Trīšķi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā
Žarēni apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā
Štega apdzīvota vieta Lihtenšteinā, Trīzenbergas pagastā
Malbuna apdzīvota vieta Lihtenšteinā, Trizenbergas pagasta austrumu anklāvā
Gafleja apdzīvota vieta Lihtenšteinā, Trīzenbergas pagasta ziemeļrietumu daļā
Andžuka apdzīvota vieta Madagaskaras dienvidrietumos (_Anju_), Tuliaras provincē
Aravana apdzīvota vieta Mali Republikā (_Araouane_), Tombuktu reģionā, Azavāda tuksnesī
Ain Leūha apdzīvota vieta Marokā (_Ain Leuh_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona ziemeļu daļā
Alnīfa apdzīvota vieta Marokā (_Alnif_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona dienvidrietumu daļā
Ain Ben Tilī apdzīvota vieta Mauritānijā (_Aïn Ben Tili_), Tīris Zemmūra vilājas ziemeļos
Talsi apdzīvota vieta Medzes pagastā, senāk saucās arī Talsu muiža jeb Talses muiža
Alfredobonfila apdzīvota vieta Meksikā (_Alfredo Bonfil_), Tamaulipasas pavalstī
Indo apdzīvota vieta Mjanmā, Šanas / Tai apgabalā
Denburga apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļholandē, Tekselas salā
Bagarva apdzīvota vieta Nigērā (_Bagaroua_), Tahua reģiona rietumos
Balejara apdzīvota vieta Nigērā, Tillaberi reģionā
Abonga apdzīvota vieta Nigērijā, Tarabas štatā, pie robežas ar Kamerūnu
Kingstona apdzīvota vieta Norfolkas salā ("Kingston"), Norfolkas Salas Teritorijas administratīvais centrs, 20 iedzīvotāju (2006. g.)
Annselva apdzīvota vieta Norvēģijā (_Andselv_), Trumses filkē
Hūseja apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, Trēnas salā
Bē apdzīvota vieta Norvēģijā, Tēlemarkas filkē
Krāgerē apdzīvota vieta Norvēģijā, Tēlemarkas filkē
Seljūra apdzīvota vieta Norvēģijā, Tēlemarkas filkē
Tveitsunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Tēlemarkas filkē
Hansnēse apdzīvota vieta Norvēģijā, Trumses filkē
Lingseide apdzīvota vieta Norvēģijā, Trumses filkē
Sēreisa apdzīvota vieta Norvēģijā, Trumses filkē
Šerveja apdzīvota vieta Norvēģijā, Trumses filkē
Sētermūene apdzīvota vieta Norvēģijā, Trumses filkē
Stūšlete apdzīvota vieta Norvēģijā, Trumses filkē
Grillefjūra apdzīvota vieta Norvēģijā, Trumses filkē, Senjas salas rietumos
Ankeršmiti apdzīvota vieta Ogres novada Tīnūžu pagastā
Almirante apdzīvota vieta Panamā (_Almirante_), Bokasa del Toro provincē
Atalaja apdzīvota vieta Peru (_Atalaya_), Ukajali un tās kreisās satekupes Tambo kreisajā krastā
Sfintugeorge apdzīvota vieta Rumānijas austrumos, Melnās jūras piekrastē, Tulčas žudecā, 800 iedzīvotāju (2011. g.)
Therpjarta apdzīvota vieta Skotijā (_Tarbert_), Lielbritānijā, Ārējo Hebridu salu Ljogas salā
Ēkenēsa apdzīvota vieta Somijā (_Ekenäs_, _Tammisaari_), Ūsimā reģiona dienvidrietumu daļā
Taivalkoski apdzīvota vieta Somijā (_Taivalkoski_), Ziemeļpohjanmā reģionā
Almadena apdzīvota vieta Spānijā (_Almadén_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provinces dienvidrietumos
Almagro apdzīvota vieta Spānijā (_Almagro_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē
Truhiljo apdzīvota vieta Spānijā ("Trujillo"), Estremaduras autonomajā apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Špīca apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā, Tūnas ezera dienvidrietumu piekrastē
Bjaska apdzīvota vieta Šveicē, Tičīno kantonā
Čēvio apdzīvota vieta Šveicē, Tičīno kantonā
Džerra apdzīvota vieta Šveicē, Tičīno kantonā
Džubjasko apdzīvota vieta Šveicē, Tičīno kantonā
Klāro apdzīvota vieta Šveicē, Tičīno kantonā
Lavicara apdzīvota vieta Šveicē, Tičīno kantonā
Lodrīno apdzīvota vieta Šveicē, Tičīno kantonā
Madža apdzīvota vieta Šveicē, Tičīno kantonā
Malvalja apdzīvota vieta Šveicē, Tičīno kantona austrumu daļā
Kjaso apdzīvota vieta Šveicē, Tičīno kantona dienvidos
Olivone apdzīvota vieta Šveicē, Tičīno kantona ziemeļaustrumu daļā
Faido apdzīvota vieta Šveicē, Tičīno kantona ziemeļu daļa
Airolo apdzīvota vieta Šveicē, Tičīno kantona ziemeļu daļā
Ādorfa apdzīvota vieta Šveicē, Turgavas kantonā
Veinfeldene apdzīvota vieta Šveicē, Turgavas kantonā
Romanshorna apdzīvota vieta Šveicē, Turgavas kantonā, Bodenezera dienvidrietumu krastā
Ainī apdzīvota vieta Tadžikistānā (_Aynī_), Sugdas vilojatā, Zarafšonas upes ielejā
Tonburi apdzīvota vieta Taizemē ("Thonburi"), Bangkokas pilsētas rajons, kas līdz 1971. g. bija atsevišķa pilsēta
Balgale apdzīvota vieta Talsu novada tāda paša nosaukuma pagastā 22 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Balgales muižas ("Ballgalen") teritorijā
Vilkmuiža apdzīvota vieta Talsu pilsētas sastāvā
Vesterselinga apdzīvota vieta Tershelingas salā, Nīderlandes Frīzlandes provincē
Arangveza apdzīvota vieta Trinidādā un Tobāgo, Trinidādas salas ziemeļrietumu dalā, Savānas/Laventilas pašvaldībā
Sudmalas apdzīvota vieta Tukuma novada Tumes pagastā
Ain Drāhima apdzīvota vieta Tunisijā (_Aïn Draham_), Džundūbas vilājā
Ālija apdzīvota vieta Tunisijā (_Al ʻĀliyah_), Binzartas vilājas ziemeļaustrumu daļā
Aktepe apdzīvota vieta Turcijā (_Aktepe_), Hatajas ilā
Ašagisagmalli apdzīvota vieta Turcijā (_Așağısağmallı_), Vanas ila austrumu daļā
Ašagimadena apdzīvota vieta Turcijā, Artvinas ilā
Arakonaka apdzīvota vieta Turcijā, Bingelas ila austrumos
Ajdinlara apdzīvota vieta Turcijā, Bitlisas ila ziemeļu daļā
Alvara apdzīvota vieta Turcijā, Erzurumas ilā
Ajvali apdzīvota vieta Turcijā, Erzurumas ila ziemeļu daļā
Ajrandžilara apdzīvota vieta Turcijā, Izmiras ilā
Agva apdzīvota vieta Turcijā, Stambulas ila austrumos, Melnās jūras krastā
Aksorguča apdzīvota vieta Turcijā, Vanas ilā
Adžijapa apdzīvota vieta Turkmenistānā (_Ajyýap_), Balkanas vijaleta dienvidos
Akbugdaja apdzīvota vieta Turkmenistānā (_Ak bugdaý_), Ahala vijaletā
Babadajhana apdzīvota vieta Turkmenistānā (_Babadaýhan_), Ahala vilajeta dienvidaustrumu daļā
Bami apdzīvota vieta Turkmenistānā, Ahala vilajetā, Karakuma kanāla ziemeļu krastā
Akdaša apdzīvota vieta Turkmenistānā, Balkanas vilajeta rietumos, Kaspijas jūras Krasnovodskas līča ziemeļu piekrastē
Bekdaša apdzīvota vieta Turkmenistānā, Balkanas vilajeta ziemeļrietumos, Kaspijas jūras krastā
Amatuku apdzīvota vieta Tuvalu (_Amatuku_), tāda paša nosaukuma salā Klusā okeāna Funafuti atolā
Jasiņa apdzīvota vieta Ukrainā, Aizkarpatu apgabala ziemeļaustrumos, Čorna Tisas krastos, 8600 iedzīvotāju (2016. g.)
Bakuriani apdzīvota vieta un kalnu slēpošanas centrs Gruzijas dienvidrietumos, Samche-Džvantijas mharē, Trialetas grēdas ziemeļu nogāzē 1700 m vjl.
Anelgovata apdzīvota vieta Vanuatu Republikā (_Anelghowhat_), Tafea provincē, Aneitjumas salas dienvidu piekrastē
Ābisku apdzīvota vieta Zviedrijā (_Abisko_; _Ábeskovvu_), Norbotenas lēnes ziemeļrietumos, Tornetreska ezera dienvidu piekrastē, tūristu mītne un tūrisma maršruta sākumpunkts
Tingsrīda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Tingsryd_), Krūnuberjas lēnē
Tomelilla apdzīvota vieta Zviedrijā (_Tomelilla_), Skones lēnes dienvidu daļā
Tvokere apdzīvota vieta Zviedrijā (_Tvååker_), Hallandes lēnē
Jokmoka apdzīvota vieta Zviedrijā (zviedru val. _Jokkmokk_; sāmu val. _Talvatis_; _Johkamohki_), 10 km aiz Polārā loka, 3400 iedzīvotāju, Sāmu Tautas augstskola un Sāmu muzejs, kopš 1605. g. notiek gadskārtējs gadatirgus (februārī)
ādamieši Apes novada Trapenes pagasta apdzīvotās vietas "Ādams" iedzīvotāji
līzieši Apes novada Trapenes pagasta apdzīvotās vietas "Līzespasts" iedzīvotāji
kaids apgabala vai pilsētas pārvaldnieks, centrālās varas pārstāvis Alžīrijā, Tunisijā, Marokā (amats pastāvēja no vēlajiem viduslaikiem līdz 20. gs. 60. gadiem)
Almati apgabals apgabals Kazahstānas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Taldikorghana, robežojas ar Žambilas, Karaghandi un Austrumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Kirgizstānu
Ziemeļkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas Republikas teritorijas ziemeļos, administratīvais centrs - Petropavla, robežojas ar Pavlodaras, Akmolas un Kostanajas apgabalu, kā arī ar Krieviju (Kurgānas, Tjumeņas un Omskas apgabalu)
virspilkunga iecirknis apgabals Kurzemes hercogistē (vācu "Oberhauptmannschaft"), ko pārvaldīja virspilskungs (bija Jelgavas, Kuldīgas, Tukuma un Sēlpils šādi apgabali jeb iecirkņi); virskapitānija
Vindzora un Meidenheda apgabals Lielbritānijā ("Royal Borough of Windsor and Maidenhead"), Anglijā, Temzas krastos, uz rietumiem no Londonas, 150100 iedzīvotāju (2017. g.)
Banska Bistricas apgabals apgabals Slovākijā, administratīvais centrs - Banska Bistrica, robežojas ar Nitras, Trenčinas, Žilinas, Prešovas un Košices apgabalu
apkakles strazds apkakles mežastrazds ("Turdus torquatus")
smaržīgā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista irina", syn. "Tricholoma irinum")
Čūčs Aprimis vulkāns Balatona ezera Tihaņas pussalā, Ungārijā, augstums - 232 m vjl.
Egmonta kalns aprimis vulkāns Jaunzēlandē ("Mount Egmont"), Ziemeļsalas rietumos, Taranaki pussalā, regulāras formas konuss, augstums – 2517 m, kopš 1900. g. – nacionālais parks (330 kvadrātkilometru)
Tupungato Aprimis vulkāns uz Čīles un Argentīnas robežas (sp. val. "Tupungato"), viena no Andu augstākajām virsotnēm (6800 m)
Penhu apriņķis Taivānā, aptver Penhu salas Taivānas šauruma dienvidaustrumu daļā, no Taivānas salas to norobežo Penhu šaurums
Taiduna apriņķis Taivānā, atrodas salas dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Hualiaņas, Gaosjunas un Pindunas apriņķi, austrumos apskalo Filipīnu jūra
Gaosjuna apriņķis Taivānā, atrodas salas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Tainaņas, Dzjaji, Naņtou, Taidunas un Pindunas apriņķi, austrumos apskalo Filipīnu jūra
Liaņdzjana apriņķis Taivānā, ietver salu grupas Austrumķīnas jūras rietumos, Ķīnas piekrastē - Dunjiņu, Madzu un Džuguaņu salas, kā arī Dunšas salu
Taidžuna apriņķis Taivānā, robežojas ar Miaoli, Taojuaņas, Hualiaņas, Naņtou un Džanhua apriņķi, rietumos apskalo Taivānas šaurums
Miaoli apriņķis Taivānā, robežojas ar Sjiņdžu un Taidžunas apriņķi, rietumos apskalo Taivānas šaurums
Hualiaņa apriņķis Taivānā, robežojas ar Taidunas, Gaosjunas, Naņtou un Čilaņas apriņķi, austrumos apskalo Austrumķīnas jūra
Džanhua apriņķis Taivānā, robežojas ar Taidžunas, Naņtou un Juņliņas apriņķi, ziemeļrietumos apskalo Taivānas šaurums
Pinduna apriņķis Taivānā, salas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Tainaņas, Gaosjunas un Taidunas apriņķi, austrumos un dienvidos apskalo Klusais okeāns
Tainaņa apriņķis Taivānā, salas rietumu daļā, robežojas ar Dzjaji, Gaosjunas un Pindunas apriņķi
Juņliņa apriņķis Taivānā, salas rietumu piekrastē, administrtīvais centrs - Douliu, robežojas ar Džanhua, Naņtou un Dzjaji apriņķi, rietumos apskalo Penhu šaurums
Dzjaji apriņķis Taivānā, salas rietumu pusē, robežojas ar Juņliņas, Naņtou, Gaosjunas un Tainaņas apriņķi
Taojuaņa apriņķis Taivānā, salas ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Taibejas, un Sjiņdžu apriņķi, rietumos apskalo Taivānas šaurums
Dzjiluna apriņķis Taivānā, Taivānas salas ziemeļos, robežjas ar Taibejas apriņķi, apskalo Taivānas šaurums un Austrumķīnas jūra
Taibeja apriņķis Taivānā, Taivānas salas ziemeļu daļā, robežjas ar Dzjilunas, Taojuaņas, Sjiņdžu un Ilaņas apriņķi, apskalo Taivānas šaurums un Austrumķīnas jūra
Dzjiņmeņa apriņķis Taivānā, Taivānas šauruma rietumos, Ķīnas piekrastes Sjaņmeņas līcī
Naņtou apriņķis Taivānas centrālajā daļā, robežojas ar Taidžunas, Hualiaņas, Dzjaji, Juņliņas un Džanhua apriņķi
Ilaņa apriņķis Taivānas ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Hualiaņas, Taidžunas, Sjiņdžu un Taibejas apriņki, austrumos apskalo Austrumķīnas jūra
Sjiņdžu apriņķis Taivānas ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Taibejas, Ilaņas, Taidžunas un Miaoli apriņķi
Lielais Fergānas kanāls apūdeņošanas kanāls Fergānas ielejā, Uzbekistānā (283 km) un Tadžikistānā (62 km), izbūvēts 1939.-1940. g., sākas Narinas upē (netālu no Učkurgānas), beidzas Sirdarjā, Hudžandas tuvumā
Karakuma kanāls apūdeņošanas un kuģniecības kanāls Turkmenistānas dienvidos, sākas no Amudarjas upes pie Kerki pilsētas, stiepjas rietumu virzienā gar Karakoruma dienvidu daļu un Kopetdaga priekškalnēm, garums — 1100 km
UNCTAD Apvienoto Nāciju konference tirdzniecības un attīstības jautājumos (angļu "United Nations Conference on Trade and Development"); dib. 1964. g., sekretariāts atrodas Ženēvā, konferences notiek katru ceturto gadu un veicina tirdzniecības un ekonomikas attīstību, īpašu uzmanību veltot jaunattīstības valstīm
UNCED Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konference ("United Nations Conference on Environment and Development")
altaīdi Apzīmējums karbona laikmeta kroku kalnājiem V-Āzijā, kas aptver Altaju, Tjanšanu u. c.
Tjaņaņmeņa Apzīmējums nežēlīgajam studentu demonstrantu slaktiņam Tjaņaņmeņas jeb Debesu laukumā Pekinā, 1989. gada 3. un 4. jūnijā - bojā gāja simtiem cilvēku
TGL Apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (vācu "Technische Normen, Gutevorschriften und Lieferbedingungen")
dzelzs lēdija apzīmējums, ar kuru sākotnēji tika raksturota Lielbritānijas premjerministre Mārgareta Tečere, uzsverot viņas darbības stilu, izturēšanos, prātu un nelokāmību
kašgarieši ar āriešiem un turaniešiem jaukta turku-tatāru grupai piederīga tauta Vidusāzijā; mīt Tarimas baseinā kā nometnieki un nomadi, bet lielākās Turkestānas austrumu daļas pilsētās arī kā tirgotāji
ATM forums ar ATM režīma nodrošināšanu saistīto produktu ražotāju organizācija, kas dibināta 1991. gadā, to veido komitejas, kas izstrādā specifikācijas, pēta ATM produktu tirgu un šī režīma lietotāju atsauksmes
graudainais EPT ar ribosomām klāts EPT, kurās notiek olbaltumvielu sintēze
cilptestēšanas metode ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu noteiktā retranslācijas sistēmu protokolu realizāciju konformances testēšanas metode, kas paredz izmantot tikai apakšējo testeri. Testeris ģenerē testu secības un saņem atbildes reakciju no testējamā objekta caur diviem dažādiem kontroles un novērošanas punktiem
trinitāte ar šo vārdu katoļi apzīmē arī pirmo svētdienu pēc Vasarsvētkiem, ko tie svēta par godu Sv. Trijādībai
Aladins Arābu pasaku krājuma "Tūkstoš un viena nakts" varonis, kam piederēja burvju lampa
Arasa Araksa - upe Turcijā, Irānā, Armēnijā un Azerbaidžānā
ehinopanakss Arāliju dzimtas augs ("Echinopanaxelatum Nakai"), kas aug Tālajos Austrumos, Korejā u. c., sakneņu tinktūru lieto pret impotenci, iedarbīgs afrodīzijs
tupidante Arāliju dzimtas ģints ("Tupidahthus")
Argentīnas Antarktīda Argentīnas pretenzija Antarktikā Tjerra del Fuego provinces sastāvā, daļēji pārklājas ar Čīles un Lielbritānijas pretenzijām, platība -1231064 km^2^, ietver Vedela jūru un Antarktīdas pussalu, 19 pētniecības staciju ar personālu līdz 300 cilvēku vasarā
Tukumanas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Tucuman" / "Provincia de Tucuman"), platība — 22524 kvadrātkilometri, 1511500 iedzīvotāju (2010. g.)
Bānčhīana arheoloģisko izrakumu vieta Taizemē, Udonthānī provinces austrumu pierobežā
Bahamu salas arhipelāgs Atlantijas okeāna rietumos (angļu val. _Bahama Islands_), ietilpst Bahamu Salu Sadraudzībā, izņemot Tērksas un Kaikosas salas
Fēru salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Dānijas autonoms reģions, platība - 1400 km^2^, >20 salu, no tām 17 apdzīvotas, 48700 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Touršhavna, lielākā sala - Streimoja
Ugunszeme Arhipelāgs Dienvidamerikas galējos dienvidos, Čīlē un Argentīnā (sp val. "Tierra del Fuego"), no kontinenta šķir Magelāna šaurums, platība - 72000 kvadrātkilometru
Severnaja Zemļa arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Karas un Laptevu jūru, Krievijā, no Taimiras pussalas šķir Viļkicka šaurums, sastāv no 4 lielām salām un vairākām mazām salām, kopējā platība — 37600 kvadrātkilometru, ledus kupolu augstums — līdz 965 m
industriālā standartarhitektūra arhitektūra, ko firma _IBM_ izmantoja savu pirmo personālo datoru _PC/XT_ un _PC/AT_ kopņu izstrādāšanai. Dažkārt šīs kopnes sauc arī par _ISA_ kopnēm
seraskers Arī Turcijas kara ministrs
Arishof Ārīšu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zebrenes pagasta teritorijā
bītlomānija Ārkārtīga masveida aizraušanās ar ansambli "The Beatles"
ELT Ārkārtīgi lielais teleskops ("Extremely Large Telescope")
Armēnija Armēnijas Republika — valsts Aizkaukāza dienvidu daļā (armēņu valodā _Hayastan_), galvaspilsēta — Erevāna, iedalās 10 provincēs (marzos), robežojas ar Gruziju, Azerbaidžānu, Irāku un Turciju
Demetrs un Gisanē armēņu mitoloģijā - kņazi, brāļi, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
Demetrs armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
Gisanē armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
Aždahaks armēņu mitoloģijā - višaps (pūķis), mkinēts kā maru (mēdiešu) valdnieks, armēņu valdnieka Tigrana pretinieks
dašnakcutjuns Armēņu politiskā partija, kas radās 19. gs. 90. gadu sākumā Kaukāzā un Turcijā, uzstājās par armēņu pašnoteikšanos, sākotnēji par Rietumarmēnijas autonomiju Turcijas sastāvā
TUC Arodbiedrību kongress ("Trade Union Congress")
cūkpiene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
cūkpienene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
cūkpienenes Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
cūkpienes Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
cūkpieni Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
cūkpieniņi Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
cūkpienīši Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
cukpienīte Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
cukpiens Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
cūkupiene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
pienaine Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
piene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
pieneļi Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
pienenīte Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
pienes Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
pieņi Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
pieniene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
pienine Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
sīvene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
sviestene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
sviestenes Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
sviestenīte Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
tilapija Asarveidīgo kārtas cihlidzivju dzimtas ģints ("Tilapia"), kuras vairākas sugas audzē arī akvārijos
tuncis Asarveidīgo kārtas suga ("Thunnus thunnus"), liela zivs ar torpēdveida ķermeni un spēcīgu sirpjveida astes spuru
Asi Āsī - upe Libānā, Sīrijā un Turcijā
Oronta Āsī, upe Libānā, Sīrijā un Turcijā, tās nosaukums senatnē
ATM asinhronās pārsūtīšanas režīms (angļu _Asynchronous Transfer Mode_)
ATM režīms asinhronās pārsūtīšanas režīms (angļu "Asynchronous Transfer Mode")
parahemofilija Asinsreces I fāzes aizkavēšanās Ovrena (V) faktora trūkuma dēļ; hroniski asinsizplūdumi ādā un gļotādā, paildzināts aktivētā parciālā tromboplastina (APTT) laiks, trombocītu skaits un asins recekļa refrakcijas laiks normāls
telošista Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Teloschistaceae"), krevju, lapu vai krūmu ķērpji, kam raksturīgs heteromērisks laponis ar dorsiventrālu vai radiālu uzbūvi, 7 ģintis, >460 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 19 sugu
trapēlija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Trapeliaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas aug uz augsnes un trūdošiem celmiem
telotrēma Asku ķērpju klases ostropu rindas dzimta ("Thelotremataceae"), krevju ķērpji, kuru laponim raksturīga heteromēriska uzbūve, 12 ģinšu, \~480 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
trifele asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Tuberaceae"), sēne ar bumbuļveida augļķermeni, kas attīstās augsnē, Latvijā konstatētas 2 ģintis
belonidium Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases hialoscifu dzimtas ģints "Trichopeziza" sinonīms nosaukums
telebola Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Thelebolaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugu
vējslotsēne Asku sēņu nodalījuma hemiaskomicēšu klases rinda ("Taphrinales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
pienene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Taraxacum"), daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem ziediem kurvīšos un piensulu, \~2000 sugu, vairākums no tām sīksugas, kam raksturīga apomikse, Latvijā 3 sugas, >100 sīksugas, maz pētītas
Austrumsamoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu
ASV Samoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu
samoieši ASV samoieši - ASV Samoa Teritorijas iedzīvotāji
Oklahoma ASV štats ("Oklahoma"), administratīvais centrs - Oklahomasitija, platība - 181035 km^2^, 3878000 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas Kanzasu, Misūri, Arkanzasu, Teksasu, Ņūmeksiku un Kolorādo
Florida ASV štats (angļu val. "Florida"), atrodas ASV dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Talahasī, platība - 170305 kvadrātkilometri, 19893300 iedzīvotāju (2014. g.)
Ārkanzasa ASV štats rietumos no Misispi (_Arkansas_), administratīvais centrs - Litlroka, platība - 137539 kvadrātkilometri, 2966000 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Misūri, Tenesijas, Misisipi, Luiziānas, Teksasas un Oklahomas štatu, ASV štats kopš 1836. g.
TexMex ASV Teksasas štata un Meksikas pierobeža, šim areālam raksturīgie ēdieni, mūzika un kultūra; tex-mex
Ašanti tradicionālās ēkas Ašanti civilizācijas tradicionālās ēkas (_Asante Traditional Buildings_) atrodas Ganā un ir iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā; ēkas veidotas (gk. 18. gadsimtā) no zemes, koka un salmiem, taču tās ir ļoti neaizsargātas no laikapstākļiem; saglabājušās 13 ēkas
Ašmora Ašmoras un Kartjē salas ("Ashmore and Cartier Islands" / Ašmoras un Kartjē Salu Teritorija - "Territory of Ashmore and Cartier Islands") ir Austrālijas ārējā teritorija, platība - 10 ha, neapdzīvoti dabas rezervāti
Kerki Atamirata - pilsēta Turkmeristānā, tās nosaukums līdz 1999. g.
troškānieši Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Troškas" iedzīvotāji
Telegrāfa plato Atlantijas okeāna gultnes daļa starp Labradoras pussalu, Grenlandi, Islandi un Britu salām, gultne samērā līdzena, Reikjanesa un Ziemeļatlantijas grēda sadala šo plato austrumu daļā (dziļums līdz 3008 m) un rietumu daļā (līdz 3809 m), augstākā vieta - Faradeja kalni (dziļums -1335 m), šo plato šķērso Transatlantiskie telegrāfa kabeļi starp Eiropu un Ziemeļameriku
Marmora jūra Atlantijas okeāna vidus jūra starp Eiropu un Mazāziju (_Marmara Denizi_), Bosfora šaurums to savieno ar Melno jūru, Dardeneļu šaurums - ar Trāķijas un Egejas jūru, platība 11500 km^2^, lielākais dziļums 1273 m, sāļums līdz 26‰
Atlass Atlasa kalni - kalnu sistēma Āfrikas ziemeļrietumos (angļu val. "Atlas"), Marokā, Alžirijā, Tunisijā, lokveidā stiepjas \~2000 km gar Vidusjūras piekrasti, platums - ap 300 km, augstākā virsotne - Tubkals (4165 m); sastāv no grēdām, starpkalnu plato un līdzenumiem
Apataki atols Klusajā okeānā (_Apataki_), Franču Polinēzijā, Tuamotu arhipelāga Palisera salās
Aratika atols Klusajā okeānā (_Aratika_), Tuamotu arhipelāga Palisera salās, Franču Polinēzijas (Tuamotu Gambjē Salās / Tuamotu un Maarevas) sastāvā
Arutua atols Klusajā okeānā (_Arutua_), Franču Polinēzijā, Tuamotu arhipelāga Palisaera salās
Funafuti Atols uz kura atrodas Tuvalu galvaspilsēta Vaiaku, kas dažkārt tiek dēvēta arī šī atola vārdā, \~5000 iedzīvotāju (2008. g.)
Atpiļa Atpiļa grāvis - Deduma kreisā krasta pieteka Trikātas pagastā, iztek no Atpiļa ezera
Sakas viduslaiku pils atradās Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, 200 m uz ziemeļiem no Sakas luterāņu baznīcas, Tebras labajā krastā, \~100 m uz austrumiem no tās satekas ar Durbi; pils būvēta pēc 1386. g., kā \~28 x 28 m liela būve; sagrauta 1660. g., Polijas-Zviedrijas kara laikā
Tirzas viduslaiku pils atradās Gulbenes novadā, bijušās Tirzas muižas centrā, uzbūvēta Tirzas kreisajā krastā lēzenā paugurā (~50 x 60 m), kam visapkārt izrakts \~15 m plats grāvis, paugura ziemeļu un dienvidu stūrī bijuši bastioni, 1577. g. pili izpostīja krievu karaspēks, 1601. g. - zviedru karaspēks, un līdz ar to zuda tās militārā nozīme
Aderkašu dzirnavezers atradās Ogres novada Taurupes pagastā
Kaparāmura ezers atradās Ogres novada Tīnūžu pagastā, 1 km uz ziemeļiem no Ikšķiles dzelzceļa stacijas, nosusināts ap 1960. g., agrākā platība - 15 ha; Gulbja ezers
Sarkanais tornis atradās Rīgā, Pārdaugavā, Mārupītes labajā krastā pie tās senākās ietekas Daugavā (iepretī Bieķensalai), bija no sarkaniem ķieģeļiem būvēts sešstāvu sardzes tornis, nojaukts 17. gs. vidū, kad paplašināta blakusesošā Kobronskansts, devis nosaukumu Torņakalnam
Drubenes ezers atradās Talsu novada Laucienes pagastā, aizaudzis
Trikātas viduslaiku pils atradās Trikātā, starp Gaujas pieteku Abulu un Trikātas ezeru, bija Livonijas ordeņa Cēsu komturijas pils, 1561. g. to ieņēma poļu un lietuviešu karaspēks, 1577. g. - krievu karaspēks, bet pēc Livonijas kara kļuva par Cēsu bīskapijas t. s. galda muižas centru, 17. gs. tā zaudēja savu militāro nozīmi un tika pamesta
Tukuma viduslaiku pils atradās Tukumā pie tagadējā Brīvības laukuma, Slocenes ielejas malā, domājams, ka būvēta 14. gs., tā bija no lieliem, neapdarinātiem laukakmeņiem būvēts četrstūrveida nocietinājums (52 x 40 m), ko veidoja aizsargmūris ar \~10 m platu dzīvojamo korpusu pagalmā, 17. gs. vairākkārt postīta karos, pamesta 1730. g.; 1991. g. bijušais pils tornis restaurēts un 1995. g. tajā atvērta Tukuma muzeja filiāle
Atreka Atraka - upe Irānā un Turkmenistānā ("Atrak")
Tīras purva depozīts atrasts 1936. g. Dunikas pagasta Tīrspurvā 1,1-1,5 m dziļumā, rokot kūdru, tajā ir 2 ar ādu apvilkti egles dēļu vairogi (diametrs 85,5 cm), vairoga umbons no izdobta bērza māzerpuna, vairogu dēlīši, dzeramais rags ar bronzas apmali, bronzas katliņš u. c. priekšmeti
Kordofanas plato atrodas Āfrikas ziemeļaustrumu daļā ("Kordofan"), Sudānā, uz rietumiem no Baltās Nīlas, Āfrikas platformas pacēlums ar vairākiem atliku kalniem (Temadinga - 1460 m), vidējais augstums - 500-1000 m vjl.
Aizputes viduslaiku pils atrodas Aizputē, Liepājas ielā 9, celta 13. gs. beigās, Tebras kreisajā krastā, lai apsargātu tirdzniecības ceļu no Rīgas uz Prūsiju, bija arī robežas nocietinājuma punkts starp Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapijas zemēm, no 1341. g. pils piederēja Kuldīgas komturijai, 1397.-1430. g. bija Livonijas ordeņa brāļu konventa mītne, 15. gs. zaudēja savu stratēģisko nozīmi un tika pārbūvēta
Dzirnavdīķis Atrodas Aizputes pilsētā, Tebras upes uzpludinājums, platība - \~3 ha; Aizputes dzirnavu ezers
Tāšu pilskalns atrodas Ālandes labajā krastā, 3 km uz ziemeļrietumiem no Tāšu ezera, ir reljefa veidojums, ko dienvidrietumu pusē norobežo \~5 m augstais Ālandes senkrasts, bet ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu pusē — gravas, dabiski neaizsargātajā ziemeļrietumu pusē bijis nocietināts ar valni, kas laika gaitā noarts, plakums — 60 x 40 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
Tūjas muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā netālu no Tūjas ezera, no apbūves daļēji saglabājušās dzīvojamā māja (celta, domājams, 19. gs. 1. p.), laukakmeņu mūra kalpu māja un vairākas saimniecības ēkas (šķūņi, staļļi, kūtis u. c.), kas celtas 1847.-1848. g., kā arī dažas 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā celtas guļbūves
Tubuļa ezers atrodas Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - 1,1 ha; Tubulītis; Tubulīts
Karlsbādes alas atrodas ASV (“Carlsbad Caverns”), Ņūmeksikas štatā, Gvādalupes grēdā, karstu alu sistēma ar milzīgām zālēm, grotām, stalaktītiem un stalagmītiem, eju kopgarums — 11,8 km, dziļums — 339 m, lielākā zāle T burta veidā, 610 x 335 m, platums — 190 m, augstums — 87 m, platība — 5,7 ha, bagāta alu fauna (11 sikspārņu sugu)
Gofa sala atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Tristana da Kuņas salu arhipelāgā, platība - 65 kvadrātkilometri, nav pastāvīgu iedzīvotāju, darbojas meteoroloģiskā stacija ar \~6 cilvēku personālu
Parijas līcis atrodas Atlantijas okeāna rietumu daļā (“Golfo de Paria”), Dienvidamerikas ziemeļaustrumu piekrastē, no okeāna to norobežo Trinidadas sala un Parijas pussala, dziļums — līdz 36,5 m, stipras plūdmaiņu strumes (>3,5 km/h), neregulāras plūdmaiņas — līdz 1 m
Lasenbergas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Tabores pagastā, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Lasenbergas muižas centra, apaļš 4-5 m augsts paugurs, ko norobežo stāva grava, plakums - \~43 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Tabores muiža atrodas Augšdaugavas novada Tabores pagastā, kungu māja celta ap 1875. g., 1. pasaules kara laikā stipri izpostīta, vēlāk atjaunota, 1944. g. tajā izvietota Tabores pamatskola un telpas pārplānotas, blakus atrodas saimniecības ēka, kas stipri pārbūvēta
Traunas ezers atrodas Austrijā ("Traunsee"), Alpu ziemeļu priekškalnē 422 m vjl., platība — 2600 ha, garums — 12 km, platums — 3 km, dziļums — 288 m, tektoniska izcelsme, augsti krasti
Ugandas–Unjamvezi plato atrodas Austrumāfrikas plakankalnes centrālajā daļā, gk. Tanzānijā, Ugandā, augstums 500-1500 m, plašas ieplakas (Viktorijas ezers) mijas ar lēzenām paugurainēm un atliku augstienēm
Udas grēda atrodas Austrumsajānos, Krievijas Irkutskas apgabalā un Tivas Republikā, Udas un Hamsaras ūdensšķirtne, garums — 140 km, augstums — līdz 2875 m (Triangulatoru smaile), gneisi, marmors
Girkanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Tališa kalnu Uļasu grēdas nogāzē un Lenkorānas zemienē, platība - 29 kvadrātkilometri, augstums 50-800 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu reliktas koku (zīdakācija, Persijas dzelzskoks, dzelkva, kastaņlapu ozols) un dzīvnieku sugas, endēmi - milzu kailgliemeži, zaļvēdera ķirzakas
Terekas-Sunžas augstiene atrodas Centrālajā Priekškaukāzā, starp Tereku un Sunžu, Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā), Terekas grēdas augstums - līdz 664 m, Sunžas grēdas - līdz 926 m, tās šķir Alhačurtas ieleja
Džungārijas līdzenums atrodas Centrālās Āzijas ziemeļu daļā, starp Mongolijas Altaju un Tjanšanu, Ķīnas ziemeļrietumu daļā, platība — >700000 kvadrātkilometru, augstums — gk. 300-800 m
Lielstraupes zirgu pasta stacija atrodas Cēsu novada Straupes pagastā, bija viens no galvenajiem Rīgas-Tērbatas-Pēterburgas pasta ceļa mezgla punktiem, stacijas kompleksā ir paralēli ceļam novietota dzīvojamā ēka, aiz kuras ap pagalmu ir kalpu dzīvojamā ēka, zirgu staļļi, kūts, klēts ar ratnīcu, otrpus ceļam - smēde
Bānūžu pilskalns atrodas Cēsu novada Taurenes pagastā pie Krastkalnu mājām, Bānūžu ezera ziemeļrietumu krastā, 10-12 m augsts paugurs, plakums - (50 x 50 m) līdzens, četrstūrains
Čonu arhipelāgs atrodas Čīles arhipelāgā uz ziemeļiem no Taitao pussalas ("Archipielago de los Chonos"), kalnainas salas (augstākā virsotne - 1660 m), no kontinenta atdala Moraledas šaurums
Lasiņu pilskalns atrodas Daugavpils novada Tabores pagastā, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Lasenbekas muižas centra Lasiņiem, apaļš 4-5 m augsts paugurs, ko norobežo stāva grava, plakums - \~43 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Tugelas ūdenskritums atrodas Dienvidāfrikā, Tugelas upes augštecē, augstums — 983 m, augstākais Āfrikā un viens no augstākajiem pasaulē
Bašķu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā pie bij. Barbānu, Bašķu un Timbru mājām, \~100 m no Sventājas upes, tās labā krasta palienē, 1 m augsts zemes pacēlums, apbedījumus veido ugunskapi māla urnās vai bez tām, atsevišķi atradumi datēti ar 2.-1. gs. p. m. ē.
Sakas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā pie Tebras un Durbes satekas, iepretī Sakas viduslaiku pils vietai, kas mūsdienās ir apbūvēta, tas ir reljefa veidojums, ko norobežo stāvās upju krastu kraujas, domājams, ka bijis apdzīvots \~9.-12. gs.
Austrumtivas kalniene atrodas Dienvidsibīrijā, Lielās Jeņisejas un Mazās Jeņisejas baseinā, Tivas Republikā, Krievijā, sastāv no vairākām grēdām, lielākais augstums - 2895 m
Tērvetes pilskalns atrodas Dobeles novada Tērvetes pagastā, dabas parkā "Tērvete", Tērvetes labajā krastā, ir 19 m augsta un \~150 m gara paugura rietumu daļa, trīsstūrveidīgs plakums (platība \~1000 m^2^), austrumu pusē nocietināts ar 8 m augstu valni un 5 m dziļu grāvi; Cukurkalns
Dalverzinas stepe atrodas Fergānas ielejā, Sirdarjas labajā krastā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, austrumos to norobežo Kuramas grēdas atzari, rietumos - Sirdarja, līdzenums 300-500 m vjl.
Gudauri pārkāpe atrodas Galvenajā Kaukāza grēdā, starp Terekas un Aragvi augštecēm, Gruzijā, augstums - 2379 m, Gruzijas Kara ceļa augstākais posms; Krusta pārkāpe
Plēķu akmens atrodas Gulbenes novada Galgauskas pagastā, Tirzas sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,8 m, garums - 4,7 m, platums - 3,9 m, lielākais augstums strauta pusē - 3,0 m, virszemes tilpums - 30 kubikmetri
Lielais Virānes ezers atrodas Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Cesvaines novada robežas, platība - 60,9 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 2 m
Turkestānas grēda atrodas Hisaras-Alaja kalnu sistēmā, Alajas grēdas rietumu turpinājums (Tadžikistānā, Kirgizstānā, Uzbekistānā), garums — 430 km, augstums — līdz 5621 m
Aegvīdas-Nelijervas ainavu liegums atrodas Igaunijas ziemeļu daļā, 50 km uz dienvidaustrumiem no Tallinas, augsti osi, tiem pāri paceļas Nelijerva kalns, piekājē ezeri
Kauķa kalns atrodas Imulas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē 0,5 km lejpus Matkules pilskalna, Tukuma novada Matkules pagastā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, tas ir saldūdens kaļķiežu masīvs, kas 30 m augstajā upes ielejas nogāzē izgulsnējies no kaļķainiem avotu ūdeņiem, apaudzis ar gobām; Kursas Staburags; Imulas Staburags
Dienvidaustrālijas lielieplaka atrodas Indijas okeānā, starp Austrāliju, Tasmāniju un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, vidējais dziļums — \~5000 m, lielākais — 5853 m, gultnē bieza mālainu dūņu kārta
Austrālijas ārējās teritorijas atrodas Indijas un Klusajā okeānā, ietver Kokosu salas, Norfolkas sala, Ziemsvētku sala, Ašmora un Kartjē salas, Hērda sala un Makdonalda salas, Koraļļu jūras salas, Makvorija sala (Austrālijas Tasmānijas štata daļa)
Dangreka kalni atrodas Indoķīnas pussalā ("Dang Raek"), uz Taizemes un Kampučijas robežas, Koratas plato dienvidu malas kuestu kāple, garums \~300 km, vidējais augstums - 500-700 m, virsotne - 761 m
Komodo nacionālais parks atrodas Indonēzijā, Austrumu Nusa Tengara štatā, dibināts 1980. g., platība - 1733 km^2^
Tingvedliras nacionālais parks atrodas Islandes rietumu daļā ("Thingvellir"), uz ziemeļiem no Tingvadlavatna ezera, platība - 39,7 kvadrātkilometri, dibināts 1928. g., vulkāniska depresija ar sastingušas lavas "ezeru", kas tagad pildīts ar ūdeni
Fudzi–Hakone–Idzu nacionālais parks atrodas Japānā, uz dienvidrietumiem no Tokijas, izveidots 1936. g., platība - 1227 km^2^
Tasmana šļūdonis atrodas Jaunzēlandē ("Tasman Glacier"), Dienvidalpos, Kuka kalna austrumu nogāzē, platība — 156,5 kvadrātkilometri, garums — 29 km, lielākais platums — 3,5 km, noslīd līdz 717 m vjl.
Grumma-Gržimailo šļūdonis atrodas Jazgulemas grēdā, Istiklola nogāzē, Tadžikistānā, garums - 36,7 km, platums 3-0,5 km, platība - 160 kvadrātkilometru, noslīd līdz 3620 m vjl.
Taranto līcis atrodas Jonijas jūras ziemeļrietumu daļā (it. val. "Golfo di Taranto"), Apenīnu pussalas dienvidaustrumu piekrastē, starp Salentīnas un Kalabrijas pussalu, garums — 138 km, platums pie ieejas — 133 km, dziļums — līdz 2657 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,3 m
Torngata kalni atrodas Kanādā ("Torngat Mountains"), Labradoras pussalā, Atlantijas okeāna piekrastē, Lorensa augstienes visaugstākā daļa (Serka kalns - 1676 m), ledāja veidotas reljefa formas
Diksona sala atrodas Karas jūras Jeņisejas līča ziemeļaustrumu daļā, 1,5 km no kontintea, Krievijā, Tjumeņas apgabalā, platība — \~25 kvadrātkilometri, kopš 1916. g. darbojas hidrometeoroloģiskā stacija
Kazahstānas sīksopkaine atrodas Kazahstānas centrālajā un austrumu daļa, starp Turgajas plato rietumos, Tarbagataja atzariem austrumos, Rietumsibīrijas līdzenumu ziemeļos un Turānas līdzenumu dienvidos, garums - \~1200 km, platums - līdz 950 km, augstākā virsotne - 1566 m
Turgajas plato atrodas Kazahstānas ziemeļrietumu daļā starp Dienvidurāliem un Turānas zemieni dienvidos, garums — 630 km, platums — \~300 km, augstums — līdz 310 m
Toktogulas ūdenskrātuve atrodas Kirgizstānā, Narinas upes lejtecē, Ketmentibas ieplakā, platība — 284 kvadrātkilometri, garums — 65 km, lielākais platums — 12 km, vidējais dziļums — 69 m, izveidota pēc Toktogulas HES aizsprosta uzcelšanas 1975. g.
Tubuai salas atrodas Klusā okeāna dienvidos, Franču Polinēzijas daļa, platība - 174 kvadrātkilometri, izvietotas ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, 4 ir augstas vulkāniskas salas (Raivavae, Tubuai, Rurutu, Rimatara), atstatu dienvidaustrumos - Rapa, rifi, klimats vēsāks nekā tropiskajā Polinēzijā, ziemā vētras, lietus
Tuamotu salas atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā (fr. val. "Archipel des Touamotou"), Francijas Polinēzijā, platība - 885 kvadrātkilometri, 15900 iedzīvotāju (2002. g.), pasaules plašākais atolu arhipelāgs, izkliedēts 1,2 mlj kvadrātkilometru akvatorijā, veido 78 atoli, kas slejas dažus m vjl., lielākais augstums - 113 m
Truku salas atrodas Klusā okeāna rietumos ("Truk Islands"), Mikronēzijas sastāvā, kopējā lagūnā (apkārtmērs - 260 km) 6 lilas un >100 sīku salu, no kurām dažas ir bazalta kupoli
Austrumaustrālijas lielieplaka atrodas Klusā okeāna rietumu daļā, Tasmāna jūrā, starp Austrāliju un Jaunzēlandi, garums - >2400 km, platums - \~1500 km, dziļums līdz 5466 m
Stikinas plato atrodas Kordiljeros ("Stikine Plateau"), Stikinas un Taku baseinā, Kanādā, augstums 750-1800 m, kontinentāls klimats, taiga
Soraksana kalns atrodas Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Tebeka kalnu grēdas dienvidos Austrumkorejas kalnu vidusdaļā, augstums - 1708 m
Krasnovodskas plato atrodas Krasnovodskas pussalā, Kaspijas jūrā starp Krasnovodskas un Garabogaza līci, Turkmenistānā, augstums — līdz 308 m, lēzenas augstienes, plaši pazeminājumi
Boļšehehcira rezervāts atrodas Krievijā, Habarovskas novadā, Hehcira grēdas dienvidrietumos, platība - 447 kvadrātkilometri, augstums - 500-950 m, dibināts 1964. g., lai saglabātu skujkoku-platlapju mežus, pētītu Tālo Austrumu floru un faunu
Todžas ieplaka atrodas Krievijas Tivas Republikā, starp Austrumsajānu grēdu un Akadēmiķa Obručeva grēdu, augstums - 800 m (rietumos) līdz 1800 m (austrumos), garums - \~150 km, reljefs - paugurains līdzenums, vietām vidēji augsti kalni, daudz ezeru
Zavidovas rezervāts atrodas Krievijas Tveras un Maskavas apgabalā, platība — 840 kvadrātkilometru, dibināts 1964. g., lai paaugstinātu medību saimniecību produktivitāti, introducētu medību dzīvniekus
Tigves pilskalns atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, ir \~10 m augsts, savrups paugurs zemu pļavu vidū, gar tā dienvidaustrumu nogāzi tek Zvelejas strauts, plakums - \~45 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 5.-12. gs., saistāms ar apdzīvoto vietu "Pygawa/Tygve", kas minēta kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1230. un 1253. g.; Tigas pilskalns
Turlavas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, mežainā apvidū, ir savrups, 28 m augsts paugurs, ko apliec strauts, plakums — 80 x 55 m, kas dabiski neaizsargātajā pusē nocietināts ar \~10 m augstu valni, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Turlove"
Lipaiķu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, Rīvas labajā krastā, savrups, \~10 m augsts paugurs, plakumā (~60 x 40 m) jau senos laikos ierīkota kapsēta, tādēļ kultūrslānis ir sapostīts, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Lippayten"
Tarimas ieplaka atrodas Ķīnas ziemeļrietumu daļā, aizņem lielu starpkalnu ieplaku starp Tjanšanu un Kuņluņu, platība — \~530000 kvadrātkilometru, garums — 1200 km, platums — līdz 500 km, augstums — līdz 800-1500 m
Tanglas pāreja atrodas Lielo Himalaju grēdā ("Tang La"), Ķīnā, Butānas ziemeļrietumu robežas tuvumā, augstums — 5060 m, to šķērso nozīmīgs tirdzniecības ceļš no Tibetas uz Indiju
Ārciema parks atrodas Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā, platība - 8,1 ha, reljefs līdzens, viegli nolaidens pret dzirnavezeru, aug 21 vietējā un 37 introducētās koku un krūmu sugas, t. sk. balzama baltegle, Sibīrijas baltegle, kalnu kļava, sudraba kļava, Tatārijas kļava, pelēkais riekstkoks, smaržīgā apse
Ģedušu pilskalns atrodas Līvānu novada Turku pagastā, tas ir savrups, 7-9 m augsts, garens paugurs, plakums 95 x 30 m ar nedaudz augstāku ziemeļaustrumu daļu, vaļņu un grāvju nocietinājumi; Gavartines pilskalns
Bordžomu aiza atrodas Mazajā Kaukāzā, Kūras ielejā, starp Meshetijas un Trialetas grēdu, Gruzijā, garums — \~60 km, dziļums — 1300-1500 m
Aru salas atrodas Moluku salu grupā (_Kepulauan Aru_), Indonēzijas dienvidaustrumos, platība - 8600 kvadrātkilometru, ietilpst 85 salas, lielākās - Vokama, Kobrora, Maikoora, Tranana
Tanimbaras salas atrodas Moluku salu grupā ("Tanimbar"), Indonēzijā, platība - 5625 kvadrātkilometri, tropu meži, lielākās salas: Jamdena, Selaru, Larata
Ankeršmitu senkapi atrodas Ogres novada Tīnūžu pagastā starp Ankeršmitu un Druku mājām \~100 x 50 m lielā pakalnā
Tuguras pussala atrodas Ohotskas jūras rietumu piekrastē, starp Tuguras, Akadēmijas un Uļbanas līci, garums - \~100 km, platums - 1-40 km, kalnaina, augstums - līdz 929 m, meži
Šahdaras grēda atrodas Pamira dienvidu daļā, starp Pjandžas un Šahdaras upi, Tadžikistānā, ietver Iškašimas grēdu (meridionāla virziena, garums - 94 km, augstums - līdz 6096 m) un tai perpendikulāro Šahdaras grēdu (garums - 103 km, augstums - līdz 6726 m), apledojums - 427,5 kvadrātkilometri
Alaja grēda atrodas Pamira-Alaja kalnu apgabalā (_Alay kırka toosu_), starp Fergānas ieleju ziemeļos un Alaja ieleju dienvidos, Kirgizistānā un Tadžikistānā, garums \~400 km, augstums līdz 5539 m, virsotnēs ledāji, sniegs
Piejūras grēda atrodas Piebaikālā, Krievijas Irkutskas apgabalā, garums — 350 km, augstums — līdz 1728 m (Trīsgalvainais Goļecs), krauja nogāze Baikāla piekrastē
Tunkas ieplaka atrodas Piebaikālā, starp Tunkas kailkalniem un Hamardabana grēdu, Krievijas Burjatijas Republikā, garums — \~200 km, platums — 20-40 km, augstums — 500-1400 m vjl.
Engures ezers atrodas Piejūras Engures līdzenumā, Talsu un Tukuma novadā, 3,2 m vjl., platība — 4046 ha, garums — 17,9 km, lielākais platums — 4,4 km, vidējais dziļums — 0,4 m, lielākais dziļums — 2,1 m, no Rīgas līča atdala 1,5-2,5 km plata kāpu josla, eitrofs, virsūdens aizaugums — 65% platības
Engures ezera dabas parks atrodas Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Talsu novada Ķūļciema un Mērsraga pagastā un Tukuma novada Engures un Zentenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. ornitoloģiskais liegums), platība \~18000 ha, ietilpst Engures ezers ar tam pieguļošajām piekrastes pļavām, purviem un mežiem, kā arī Rīgas līča akvatorija (līdz 10 m dziļumam) no Engures līdz Mērsragam
Garmo šļūdonis atrodas Rietumpamirā, Garmo smailes nogāzē, Tadžikistānā, garums — 27,5 km, platība — 15330 ha, noslīd līdz 2980 m vjl.
Gidanas pussala atrodas Rietumsibīrijas līdzenuma ziemeļu daļā, starp Tazas un Obas līci rietumos un Jeņisejas līci austrumos, garums - \~400 km, platums - līdz 400 km, augstums - 50-200 m
Zviedru vārti atrodas Rīgā, Torņa ielā 11, izbūvēti 17. gs., kā izeja caur bijušo aizsardzības mūri un jauno ārējo apbūvi uz Torņa ielu ar aizveramiem vārtiem abās pusēs
Jēkaba kazarmas atrodas Rīgā, Torņu ielā 4, 18. gs. 70. gados izbūvēti 3 korpusi, kas ir divstāvu mūra ēkas ar pagrabiem un augstiem jumtiem, kas vēlāk vairākkārt pārbūvētas
Predjalas pārkāpe atrodas Rumānijā (“Predeal”), starp Dienvidkarpatiem un Austrumkarpatiem 916 m vjl., dzelzceļa līnija un autoceļš, kas savieno valsts iekšējos rajonus (Transilvāniju) ar Bukaresti
Toņinoaņivska pussala atrodas Sahalīnas salas dienvidaustrumos, Ohotskas jūras piekrastē, garums - 90 km, platums - 3-19 km, augstums - līdz 670 m, pussala ziemeļos beidzas ar Svobodnija (Toņinas), dienvidos - ar Aņivas ragu
Seces dīķi atrodas Seces pagastā, uzstādināti pie Lauces un tās pietekas Taurkalnes līdzenuma purvainajās ieplakās, sekli ar aizaugušiem krastiem
Timokas Krajina atrodas Serbijas austrumos pie Rumānijas un Bulgārijas robežas, Donavas un Timokas ielokā
Turaidas pilskalns un viduslaiku pils atrodas Siguldā, Turaidas ielā 10, tas ir paliksnis ar stāvām nogāzēm Gaujas labajā krastā, 1214. g. tajā uzbūvēta Rīgas bīskapa pils, kas 1776. g. cieta ugunsgrēkā un daļa mūru tika nojaukta, 1936. g. sākti drupu nostiprināšanas darbi un pakāpeniski noris restaurācija
Allažu dzirnavezers atrodas Siguldas novada Allažu pagastā, uzpludināts uz Tumšupes, platība 5,2 ha; Allažmuižas dzirnavezers
Tiha plato atrodas Sinaja pussalas vidienē ("Et Tih Plateau"), Ēģiptē, vidējais augstums - 500-1000 m, lielākais - 1075 m, smilšakmeņi, pustuksnesis
Līzespasta zirgu pasta stacija atrodas Smiltenes novada Trapenes pagastā, Līzespastā, Vidzemes šosejas malā pie pagrieziena uz Trapeni, ēka celta 19. gs. 1. pusē klasicisma stilā, tā ir kaļķakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar mezonīnu un jumta stāvu, galos piebūvēti 2 simetriski vienstāva šķērskorpusi, ko vārtu arkas savieno ar centrālo korpusu
Klusā okeāna dienvidu lielieplaka atrodas starp Jaunzēlandes salu zemūdens nogāzēm rietumos un Dienvidu un Austrumu pacēlumu dienvidos un austrumos, lielākais dziļums - 10882 m, ziemeļu daļā vulkānisku salu grupas: Kuka (Dienvidu) salas, Tubuajas salas
Klusā okeāna centrālā lielieplaka atrodas starp Markusas-Nekeras kalniem ziemeļos, Lainas grēdu austrumos, Kuka un Tokelavas grēdu dienvidos un Tuvalu, Gilberta un Māršalas salām rietumos, platība - 5700000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6555 m, vietām zemūdens kalni - līdz 814 m zjl., daži paceļas virs ūdens salu veidā (Feniksa salas)
Ulbrokas muiža atrodas Stopiņu pagasta Ulbrokā, kungu māja celta ap 1800. g. un līdz mūsu dienām saglabājusies pārbūvētā veidā, tā ir klasicisma formās celta divstāvu mūra ēka ar stāvu teltsveida jumtu; mūsdienās muižas ēkās izvietots Latvijas Radio un TV centrs
Timšānu pilskalns atrodas Sventes pagasta Timšānu ciemā, ir 8 m augsts paugurs, stipri postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, plakums - \~70 x 20 m, datējums nav zināms
Kausokas nacionālais parks atrodas Taizemē, izveidots 1980. g., platība - 739 km^2^
Koratas plato atrodas Taizemes austrumu daļā (angļu val. “Khorat Plateau”), platība — \~160000 kvadrātkilometru, augstums centrālajā daļā — \~150 m, nomalēs — līdz 500 m, gar ziemeļu un austrumu malu tek Mekonga
Talsu pilskalns un senpilsēta atrodas Talsu ezera dienvidaustrumu krastā, ir \~30 m augsts paugurs, kura nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka, plakums \~60 x 50 m, aptuveni 6 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apliec terase, kas ziemeļu pusē pāriet \~80 m garā un 30 m platā priekšpils vietā
Nogales muiža atrodas Talsu novada Ārlavas pagastā, kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, kalpu māja, alus darītava, krogs, 2 staļļi un parks ar dīķi, pils celta ap 1874. g. neorenesanses stilā, 20. gs. 80. gados pils restaurēta
Abavas pagasts atrodas Talsu novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Valgalē, aptver Sabiles pilsētu, robežojas ar Ģibuļu, Lībagu un Virbu pagastu, kā arī ar Kandavas un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Sabiles novada lauku teritorija (2000.-2009. g.), Valgales pagasts (līdz 1949. g.), vāciski — Walgahlen, krieviski — Vaļgaļenskaja
Dundagas pilskalns atrodas Talsu novada Dundagā, Dzirnezera ziemeļaustrumu krastā, \~250 m uz ziemeļaustrumiem no Dundagas pils, tas ir \~4 m augsts zemesrags vietā, kur Pāces upē ietek neliels strauts, plakums (~25 x 30 m) nocietināts ar 3 m augstu un 10 m platu valni
Dundagas pils atrodas Talsu novada Dundagā, Pils ielā 14, Dzirnezera pussalā, domājams celta 13. gs. 2. pusē, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., pilī bija 16 telpu un kapela, vēlāk paplašināta, ap 1785. g. korpusiem uzcēla 3. stāvu un uzbūvēja jaunu dzīvojamo ēku, 1872. g. cieta ugunsgrēkā, 1905. g. nodedzināta, atjaunota 1909. g.
Slīteres bāka atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, \~6 km no jūras, Zilo kalnu kraujas malā, celta 1849. g., sākotnēji bez gaismas avota, 1961.-1999. g. tajā bija gaismas iekārta (gaismas avota augstums - 82 m vjl.), kas demontēta, bāka tiek izmantota par skatu torni un izstāžu vietu
Laumu dabas parks atrodas Talsu novada Īves pagastā, platība 70 ha, apmeklētājiem atklāts 2001. g., parkā tiek veikti pētījumi mežsaimniecībā, vidrūpē, meliorācijā, dabsaimniecībā, izveidotas 6 tematiskas takas
Līvu centrs atrodas Talsu novada Kolkas pagasta "Zītaros", dibināts 1991. g. ar mērķi apzināt lībiešu kultūras mantojumu, tajā glabājas etnogrāfisku priekšmetu kolekcija, kurā ir lībiešu senie sadzīves priekšmeti, darbarīki, amatniecības izstrādājumi u. tml.; regulāri organizē lībiešu mākslinieku un amatnieku darbu izstādes
Talsu mācītājmuiža atrodas Talsu novada Laidzes pagastā, apbūves kompleksā ietilpst mācītāja dzīvojamā māja, klēts.kūts, ratnīca, kalpu māja (pārbūvēta); dzīvojamajā mājā saglabājušās kāpnes, kamīns, iekšdurvis, dekoratīvi griestu krāsojuma atsegumi
Nurmuižas pils atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, ir 40,5 x 26,6 liela divstāvu mūra celtne ar iekšpagalmu (platība 4,6 x 16 m) un četrstūrainu izvirzījumu dienvidrietumu un ziemeļrietumu stūrī, apbūves kompleksā ietilpst arī vairākas 19. gs. celtas ēkas (kalpu māja, klēts, kūts, stallis) un vārtu tornis, taču šīs būves ir sliktā tehniskā stāvoklī un netiek izmantotas; uz austrumiem no pils atrodas ainavu parks
Mežites pilskalns atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, savrups, \~13 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakumam trīsstūra forma, visapkārt pilskalnam apmetnes vieta (platība - <3 ha), iespējams, ka pilskalnā atradies 1234. g. minētā Ladzes novada ("castellatura Lodgiae") centrs
Dižstendes muiža atrodas Talsu novada Lībagu pagasta Dižstendē, kompleksā ietilpst vecā pils (celta 16. gs.), kungu māja (celta 19. gs. sākumā), pārvaldnieka māja, vairākas saimniecības ēkas (ratnīca, staļļi u. c.) un brīvā plānojuma parks; Stendes muiža
Kurzemes grants atradne atrodas Talsu novada Lībagu un Laucienas pagastā, platība 177,6 ha, derīgā slāņa biezums 35 m, grants derīga būvniecībai, ceļu būvei, betona ražošana
Mērsraga bāka atrodas Talsu novada Mērsraga pagastā, uzbūvēta 1875. g., pēc 1. pasaules kara atjaunota 1923. g., gaismas avots atrodas 21,3 m vjl., un tā gaisma sniedzas 30 km tālumā
Mērsraga osta atrodas Talsu novada Mērsragā, sāka veidoties 1842. g., kad tika izrakts kanāls, kas pie Mērsraga savieno Engures ezeru ar Rīgas līci, izbūvēti 2 moli, no 1994. g. attīstās kā eksportosta, var uzņemt līdz 125 m garus kuģus ar iegrimi līdz 6,2 m
Kaltenes laukakmeņu atradne atrodas Talsu novada Rojas un Mērsraga pagastā, platība 52,1 ha, laukakmeņu sakopojumi veido akmens bruģa laukus vai \~1,5-2 m augstus, līdz 1 km garus, 10-100 m platus vaļņus (kalvas), akmeņu diametrs \~0,2-0,8 m
Strazdes muiža atrodas Talsu novada Strazdē, no apbūves kompleksa saglabājusies pils (kurā kopš 1922. g. darbojas Strazdes pamatskola), muižkunga māja (tagad bērnudārzs un dzīvokļi), kalpu māja, klēts, brūzis, smēde, noliktava, kā arī parks (6,7 ha), kurā aug 25 introducētas koku un krūmu sugas, dīķa malā liela lapegļu audze
Strazdes pilskalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~19 m augsts paugurs, lēzenākajā pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums - \~50 x 35 m, domājams, ka saistāms ar 1291. g. minēto Strazdes ciemu ("villa Stratzen"); Dzegužu kalns; Dzegužu pilskalns
Strazdes Baznīcas kalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~4 m augsts uzkalns (~40 x 20 m), kura abi gali jau senākos laikos norakti grantī, arheoloģiskajos izrakumos atrastas senlietas, kas datējamas ar 11.-14. gadsimtu, domājams, ka bijis ciema vai novada svētnīca ar upurbedrēm
Valdgales muiža atrodas Talsu novada Valdgales pagastā, tās ansamblis bijis viens no spilgtākajiem Kurzemes muižu būvniecības paraugiem, no tā saglabājušās kungu māja, dārznieka un kučiera māja, 2 kalpu dzīvojamās mājas, sarga mājiņa, vairākas saimniecības ēkas, vējdzirnavas, krogs un neogotikas stilā celta kapliča
Kilimandžāro nacionālais parks atrodas Tanzānijā, izveidots 1973. g., platība - 1668 km^2^
Serengeti nacionālais parks atrodas Tanzānijas ziemeļu daļā (“Serengeti National Park”), uz dienvidaustrumiem no Viktorijas ezera, platība - 14763 km^2^, dibināts 1940. g.
Tasmana līcis atrodas Tasmana jūras austrumu daļā ("Tasman Bay"), Jaunzēlandes Dienvidsalas ziemeļu piekrastē, garums — 80 km, platums pie ieejas — \~75 km, dziļums — līdz 47 m, pusdiennakts plūdmaiņas — \~3 m
Silenieku pilskalns atrodas Taurenes pagastā, ir garens austrumu-rietumu virzienā orientēts paugurs ar stāvu ziemeļu un dienvidu nogāzi, plakums — izlīdzināts, dienvidrietumu nogāze gandrīz visa norakta grantī, datējums nav zināms
Aizpurvju senkapi atrodas Taurupes pagastā pie Aizpurvju mājām, mežā (t. s. Čūsku purvā), ierīkoti 3 iegarenos pauguros (augstums - 2-3 m)
Sildu ezers atrodas Teiču purva rietumu daļā (Kurtavas purvā), Madonas novada Mētrienas pagastā, platība — 7,7 ha, dziļums — līdz 2,7 m, garums — \~0,5 km, lielākais platums — \~0,2 km; Saldes ezers; Saldus ezers
Brēku ezers atrodas Teiču purvā, Krustpils novada Atašienes pagastā, platība - 12,8 ha; Teiču II ezers
Siksalas ezers atrodas Teiču purvā, Murmastienes pagastā, platība — 14 ha, garums — \~600 m, lielākais platums — \~400 m; Sīksalas ezers
Džumgalas ieplaka atrodas Tjanšanā, uz rietumiem no Isikula ezera, Kirgizstānā, garums - 70 km, platums - līdz 30 km, 1500-2000 m vjl.
Kačoru purvs atrodas Trikātas pagastā, platība 1155 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 2,1 m
Engures pilskalns atrodas Tukuma novada Engures ciema ziemeļu daļā, Vecupes krasta kāpās, 100 m no Rīgas līča, 1923. g. tur atrasts 42 romiešu bronzas monētu depozīts, kas datējamas ar 4. gs. beigām, netālu atrasta arī kāda atsevišķa romiešu monēta un Bizantijas 5. un 6. gs. mijas zelta solīds; pilskalns ir 10-15 m augsts paugurs, kura sākotnējo veidolu nav iespējams noteikt kāpu pārvietošanās dēļ, kultūrslānis nav konstatēts
Jaunpils pils atrodas Tukuma novada Jaunpils pagastā, mazā pussalā pie dzirnavu dīķa, austrumu pusē norobežojis aizsaggrāvis, hronikās minēts, ka pils sākta celt 1301. g., vairākkārt papildināta, pārbūvēta 1647. g., 1906.-1907. g. modernizēta
Bauju dīķis atrodas Tukuma novada Kandavas pagastā, platība - 7,4 ha
Lestenes muiža atrodas Tukuma novada Lestenē, tās kungu māja ir vēlā klasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, ēkas vidusdaļā izbūvēts divstāvīgs rizalīts ar frontonu, apkārt kungu mājai un parkam ir mūra žogs
Lamiņu muiža atrodas Tukuma novada Pūres pagastā, pirmās ziņas no 14. gs. bet ēku ansamblis veidojies 18.-19. gs. un ir viens no interesantākajiem muižu apbūves kompleksiem, kas samērā labi saglabājies līdz mūsu dienām, tajā ietilpst kungu māja, ratnīca, staļļi, kūts u. c. saimniecības ēkas, kapliča un parks
Jaunmoku pils atrodas Tukuma novada Tumes pagastā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1544. g., tagadējās pils būvniecība pabeigta 1901. g., tās atjaunošanas darbi uzsākti 1976. g., iekārtots muzejs
Zentenes muižas pils atrodas Tukuma novada Zentenes pagastā, kopš 1938. g. tajā darbojas Zentenes pamatskola, apbūve veidojusies 19. gs., kad ap saimniecības pagalmu uzcelti stallis klasicisma stilā (tagad sabrucis), kalpo māja un klēts; pils celta ap 1850. g. un ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar augstu cokolstāvu un sastāv no 3 paralēliem divstāvu korpusiem, ko savieno 2 vienstāva korpusi
Tukuma pilskalns atrodas Tukuma rietumu daļā, Pilskalna ielas kreisajā pusē, ir savrups \~15 m augsts paugurs ar stāvu ziemeļaustrumu nogāzi, pārējās lokveidā ietver 2-3 m augsts valnis, plakums — 60 x 40 m, bijis apdzīvots 12.-13. gs., saistāms ar 1235. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Tuckemen"; Veļķu pilskalns; Vilkāju pilskalns
Durbes muiža atrodas Tukumā, Mazajā Parka ielā 7, kompleksā ietilpa kungu māja jeb pils, kalpu māja, klēts, ratnīca, stallis, dārznieka namiņš, rija, pagrabs, pirts u. c. ēkas, ainavu parks (platība \~25 ha) ierīkots 19. gs. 1. pusē, tajā aug 19 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas
Ustjurta plato atrodas Turānas zemienē, Kazahstānas dienvidrietumos un Uzbekistānas rietumu daļā, starp Arāla jūru un Garabogaza līci, vidējais augstums - 200-270 m, lielākais - 340 m vjl.
Turkmēnijas Karakums atrodas Turānas zemienes dienvidu un dienvidaustrumu daļā, Turkmenistānā, platība - \~350000 kvadrātkilometru, garums - \~800 km, platums - \~450 km
Gereme nacionālais parks atrodas Turcijas centrālajā daļā, izveidots 1985. g., platība - 99 km^2^
Badhiza rezervāts atrodas Turkmenistānā, Tedženas un Murgabasa upstarpā, Paropamiza priekškalnēs, platība 877 kvadrātkilometri, augstums 273-1250 m, dibināts 1941. g., lai saglabātu kulanus un tipiskās subtropu stepju un tuksnešu ainavas
Ovīšu bāka atrodas Ventspils novada Tārgales pagastā, uzbūvēta 1814. g., ir cilindrisks mūra tornis (augstums 29,6 m, diametrs 11,5 m) ar gaismas telpu virs tā, gaismas avots atrodas 38,1 m vjl., un tā gaisma sniedzas 23 km attālumā
Sicīlijas šaurums atrodas Vidusjūrā, starp Āfrikas piekrasti un Sicīliju, mazākais platums — 148 km, dziļums — līdz 1200 m; Tunisas šaurums
Gābisas līcis atrodas Vidusjūras dienvidu daļā, Tunisijas piekrastē, iesniedzas sauszemē 41 km, platums — \~68 km, dziļums — līdz 50 m; Mazais Sirts; Gābesas līcis
Zalves valnis atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenuma austrumu daļā un veido vidusdaļu dienvidu-ziemeļu virzienā orientētai vaļņu joslai, stiepjas 17,5 km garumā starp Dienvidsusēju un Viesīti, platums — 0,75-1,25 km, lielākais augstums — 96,9 m, relatīvais augstums — līdz \~10-15 m
Gaiziņkalna dabas parks atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes un Vestienas pagastā, Gaiziņkalna virsotne ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viss Gaiziņkalns (53 ha) - 1977. g., dabas parks nodibināts 1987. g., platība - \~1500 ha, teritorijā ir 10 lielpauguru, Talejas un Viešūru ezers un daudzi mazi ezeriņi
Piziču pilskalns un apmetne atrodas Viļānu pagastā starp Piziču un Trūpu ciemu, pilskalns stipri postīts ņemot granti 20. gs., plakums - 35 x 15 m, kultūrslānis liecina, ka 12.-13. gs. apdzīvojuši latgaļi
Trūpu Velnakmens atrodas Viļānu pagasta Trūpu ciemā, Kaupra kalnā, sastāv no 3 daļām, lielākās daļas augstums - 1,8-2,2 m, garums - 4,2 m, platums - 3,1 m, virspusē saskatāms neregulārs iedobums, atrastas liecības par to, ka cilvēki akmeni apmeklējuši 19. un 20. gs.
Vizlas Lielais akmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no tās ietekas Gaujā, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums; Žākļu dižakmens; Vizlas dižakmens
Ivaņkovas ūdenskrātuve atrodas Volgas augštecē, Krievijas Tveras apgabalā, platība - 327 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 19 m, vidējais - 3,4 m, līmeņa svārstības - līdz 4,5 m; Volgas ūdenskrātuve; Maskavas jūra
Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas
stiklprofilīts Atsevišķu stikla elementu veidā izgatavots būvmateriāls, kam ir kārbveida, T veida, U veida, pusloka u. c. šķērsgriezums; var būt stiegrots ar tērauda sietu un nestiegrots, bezkrāsains vai krāsains; izmanto gaismcaurlaidīgu sienu, starpsienu un pārsegumu izveidošanai
termiskā atstarpe atstarpe, kas mainās, detaļām sasilstot. Tāpēc termiskā atstarpe regulējama tā, lai būtu atbilstošu normu robežās kā aukstā, tā karstā detaļu stāvoklī. Piemēram, termiskā atstarpe starp motora vārstiem un bīdītājiem
rakstsavirze Atstarpes samazināšana atsevišķu burtu pāru (AV, AT, il, u. c.) attēlojumā teksta izdrukā
Govainis Auces labā krasta pieteka Tērvetes pagastā, izteka Bēnes pagastā. šķērso Penkules pagastu, garums - 14 km; Gavaine; Gavaiņu strauts; Govaine
teselnieki Auces novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Teseles" iedzīvotāji
Ciemgaļu mežābele aug Kuldīgas novada Turlavas pagastā pie Ciemgaļu mājām, stumbra apkārtmērs - 3,3 m (resnākā mežābele Baltijā), vainaga projekcija - 13 x 10,5 m, koka augstums - 9 m
Miķelēnu ozols aug Ogres novada Taurupes pagastā, stumbra apkārtmērs — 8,1 m, vainaga projekcija — 17 x 19 m
Zīļu ozols aug Talsu novada Abavas pagastā, stumbra apkārtmērs — 8,6 m, vainaga projekcija — 14 x 9,5 m, koka augstums — 13 m, stumbrā liels dobums, tā augšdaļa gājusi bojā, domājams no zibens spēriena
Labdzeņu kadiķis aug Talsu novada Ģibuļu pagasta Labdzeņu māju zemē, otrs lielākais kadiķis Latvijā, stumbra apkārtmērs - 1,9 m, vainaga projekcija - 2,5 x 5 m, augstums - 9 m (1999. g.); Čiekuru paeglis
Čiekuru kadiķis aug Talsu novada Ģibuļu pagasta Labdzeņu māju zemē, otrs lielākais kadiķis Latvijā, stumbra apkārtmērs - 1,9 m, vainaga projekcija - 2,5 x 5 m, augstums - 9 m (1999. g.); Labdzeņu paeglis
Īves dižegle aug Talsu novadā Īves parkā, stumbra apkārtmērs - 3,7 m, koka augstums - \~30 m, pie zaru pamatnes uz stumbra ir samērā lieli (līdz 25 cm) konusveida paresninājumi, kā arī lielas, atkailinātas saknes ("ķepas")
Popraga divdesmitčetrstumbru liepa aug Talsu novada Laidzes pagastā pie Popraga dzirnavām, aizsargājama kā unikāls dabas retums, domājams, ka pie tās senatnē bijusi upurvieta
Ciemīšu goba aug Talsu novada Laucienas pagastā pie Ciemīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 6 m, stumbrs nolūzis 7 m augstumā, un koks dzīvo ar lielām atvasēm, vainaga projekcija - 20 x 22 m, šī goba aug virs āderes, zem koka vainaga ir 3 avoti, ap gobas stumbru plašā lokā zemi sedz neparasti liela virszemes sakņu sistēma, kas atgādina bruģi
Mundigu upurozols aug Talsu novada Lībagu pagastā Mundigezera krastā, stumbra apkārtmērs - 7,5 m, vainaga projekcija - 22 x 25 m, augstums - 18 m, izcili ainavisks
Zemeņu bērzs aug Talsu novada Lībagu pagasta viensētas (tagad neapdzīvota) "Zemenes" dārzā, otrs resnākais bērzs Latvijā, stumbra apkārtmērs — 3,6 m, koka augstums — 25 m, vainaga projekcija — 23 x 20 m, viens no kuplākajiem bērziem Latvijā
Andumu ozols aug Talsu novada Lībagu pagastā, dižkoks, iekļauts arī arheoloģisko pieminekļu sarakstā kā vēsturiska kulta vieta, stumbra apkārtmērs - 5,35 m, 2,5 m augstumā tas sažuburojas 14 stumbros, vainaga projekcija - 25 x 23 m, augstums - 21 m
Andumu upurozols aug Talsu novada Lībagu pagastā, t. s. Andumu mežā, stumbra apkārtmērs 5,35 m, koka augstums 21 m, vainaga projekcija 25 x 23 m, stumbrs 2,5 m augstumā sadalās 12 žuburos; Vecmuižas ozols
Valdemārpils Elku liepa aug Talsu novadā pie bijušās Valdemārpils vidusskolas, stumbra apkārtmērs, 8,0 m (resnākā liepa Latvijā), koka augstums - 22 m, zarojas jau 1 m augstumā, vainaga projekcija - 24 x 28 m, vecums 300-350 g., stumbrā milzīgs dobums
Jaunplanču dižvīksna aug Talsu novada Rojas pagastā pie Jaunplanču mājām, apkārtmērs - 7,3 m, augstums - 24 m, vainags augsts, šaurs, tā projekcija - 16 x 14 m, austrumu pusē liels, vaļējs dobums, stipri cietusi meliorācijas darbu laikā
Jaunošu vīksna aug Talsu novada Vandzenes pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,8 m (visdižākā vīksna Baltijā), vainaga diametrs 20 m, augstums - 24 m
Rūtiņu kļava aug Trikātas pagastā pie Rūtiņu mājām, dižākā kļava Baltijā, stumbra apkārtmērs - 5,4 m, augstums - 23 m, 3,5 m augstumā stumbrs sadalās divos stumbros, vainaga diametrs - 16 m; Trikātas Rūtiņu kļava
Katrīnas liepa aug Tukuma novada Engures pagastā, netālu no Plieņciema, stumbrs augsts, ar dobumu, apkārtmērs — 3,9 m, vainags ar blīvu zarojumu, augstums — 22 m, projekcija — 13,5 x 14,5 m
Kaives dižozols aug Tukuma novada Sēmes pagastā pie bijušās Kaives muižas, stumbra apkārtmērs - 10,1 m, koka augstums - 18,7 m, vainaga projekcija - 13 x 8,5 m, stumbrā ir liels dobums
Sausupju dižbērzs aug Tukuma novada Smārdes pagasta Sausupju māju pagalmā, dižākais, kuplākais un resnākais bērzs Latvijā un visā Baltijā, stumbra apkārtmērs - 4,13 m, koka augstums - 22 m, vainaga projekcija - 23,5 x 21,5 m, stumbrs 2,5 m agstumā sadalās 2 žuburos
Zentenes īve aug Tukuma novada Zentenes pagastā, bijušās Zentenes muižas parkā, 30 m uz ziemeļiem no Zentenes muižas pils, ir visdižākā īve Baltijā, tās stumbra apkārtmērs — 0,5 m augstumā 2,52 m, koka augstums — 12,5 m, vainaga projekcija — 85 kvadrātmetri, zaru garums — līdz 7,3 m
Atpiļu upurozols aug Valmieras novada Trikātas pagastā, stumbra apkārtmērs - 8 m, koka augstums - 15 m, vainaga projekcija - 10 x 15 m, ļoti slikti saglabājies, lielākā daļa nokaltusi
muširs Augsta ranga ierēdnis Turcijā
dižā samtene augstā samtene ("Tagetes erecta")
Lutinānu purvs augstais purvs Balvu novada dienvidaustrumu daļā, platība - 829 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,8 m, gar rietumu malu te Tilža
Ķemeru–Smārdes tīrelis augstais purvs Engures, Tukuma, Jelgavas un Babītes novadā, platība - 6192 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 8 m
Raganu purvs augstais purvs Jūrmalā un Tukuma novada Smārdes un Lapmežciema pagastā, \~0,5 km uz ziemeļiem no Ķemeriem, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6 m
Lielsalas purvs augstais purvs Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagastā, platība - 2019 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,5 m; Sēmes purvs
Maztīrelis augstais purvs Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Valgundes pagastā, uz dienvidiem no Ložmetējkalna, platība 1936 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 4,2 m, lielākā purva daļa klaja, apaugusi ar priedītēm, gar malām mežs; Ložmetējkalna-Kapteiņu purvs
Tērbatas universitāte augstākā mācību iestāde Igaunijā, dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g.; 1802. g. 21. aprīlī tika nodibināta Tērbatas universitāte, kurā mācības notika vācu valodā, 1918. g. tā tika pārcelta uz Voroņežu (Krievijā) un 1919. g. tika izveidota Tartu universitāte
ješiva Augstākā Talmūda skola zinātniekiem un rabīniem
Narodnajas kalns augstākā Urālu virsotne Piepolārajos Urālos, uz Krievijas Tjumeņas apgabala un Komi Republikas robežas, augstums - 1895 m
Greiļu kalns augstākā vieta Abavas senlejas labajā krastā iepretī Imulas ietekai, Talsu novada Abavas pagastā, absolūtais augstums - 83,6 m, relatīvais augstums - 50 m
Karantūils augstākā virsotne (_Carrauntoohil_ / _Corrán Tuathail_) Keri kalnos Īrijas salas dienvidrietumos, augstums - 1041 m
Djumbjers Augstākā virsotne ("Dumbier") Zemajos Tatros, Slovākijā, augstums - 2043 m vjl.
Gerlaha smaile augstākā virsotne (2654 m) visā Karpatu sistēmā un Slovākijā (slovāku val. _Gerlachovsky štit_), Tatros, Tatru nacionālā parka teritorijā
Ņenčhenthanlha Augstākā virsotne [“Nyainqêntanglha Feng”] Ņenčhenthanlha kalnu grēdā Tibetas kalnienē, augstums — 7088 m vjl.
Fauvārs Augstākā virsotne Abdelazīza kalnājā ("Tall al Fawwār"), Sīrijas ziemeļaustrumu daļā, augstums - 920 m
Kibo Augstākā virsotne Āfrikā, Kilimandžāro masīvā, Tanzānijā, Austrumāfrikas plakankalnē, augstums - 5895 m
Ļeņina smaile augstākā virsotne Aizalaja grēdā Pamirā, to šķērso Tadžikisānas un Kirgizstānas robeža, augstums - 7134 m, nogāzēs šļūdoņi, 1871.-1928. g. saucās Kaufmana smaile, 2006. g. pārdēvēta par Abū Alī ibn Sīnas smaili, dažos avotos tiek dēvēta par Avicennas smaili, citur par Neatkarības smaili
Binbongas kalns augstākā virsotne Antitaura kalnu Binbogas grēdā, Turcijā, 3054 m vjl.
Tūbkals Augstākā virsotne Atlasa kalnu sistēmā ("Jebel Toubkal"), Augstā Atlasa rietumu daļā, Marokā, nogāzēs akmens ozoli, virsāji, virsotni klāj sniegs
Grosglokners augstākā virsotne Augstajā Tauernā (_Grossglockner_), Austrumalpos, Austrijā, augstums - 3798 m, līdz 10 km gari šļūdoņi
Ļedņikovaja augstākā virsotne Birrangas kalnos, Taimiras pussalā, Krievijā, augstums - 1146 m
Teotepeks augstākā virsotne Dienvidu Sjerramadres kalnu grēdā Kordiljeros, Meksikā, Gerrero štatā, augstums - 3550 m; Teotepeka kalns
Istiklols Augstākā virsotne Jazgulemas grēdā, Rietumpamirā, Tadžikistānā, augstums - 6940 m, sniegs un ledāji, nogāzē Grumma-Gržimailo šļūdonis (garums - 36,7 km)
Orala kalns augstākā virsotne Kravana kalnos Kambodžas un Taizemes pierobežā, augstums — 1813 m
Pates kalns augstākā virsotne Kuntana grēdā, Taizemes ziemeļu daļā, augstums - 2024 m
Boboiobs Augstākā virsotne Kuramas grēdā, atrodas uz Uzbekistānas un Tadžikistānas robežas, augstums - 3769 m
Gavera kalns augstākā virsotne Lorda Hava salā, kas atrodas Tasmāna jūrā, ietilpst Austrālijas teritorijā, augstums - 860 m
Serka kalns augstākā virsotne Lorensa augstienē, Torgnata kalnos Kanādā, Labradoras pussalā, Atlantijas okeāna piekrastē, augstums - 1676 m
Šaviklde Augstākā virsotne Mazā Kaukāza Trialetas grēdā, Gruzijā, augstums - 2850 m
Kačkars Augstākā virsotne Pontijas kalnos, Lazistānas grēdā, Turcijas ziemeļaustrumos, augstums - 3932 m
Taftāns Augstākā virsotne Sarhada plakankalnē ("Kūh-e Taftān"), Irānā, Austrumirānas kalnu dienvidu daļā, augstums - 4042 m
Allahiekbers augstākā virsotne šajā klanienē (_Allahūekber Tepe_), augstums - 3120 m
Ensiansa kalns augstākā virsotne Taitao pussalā Čīles dienvidos, augstums - 1200 m
Juišaņs Augstākā virsotne Taivānā ("Yushan"), augstums - 3997 m, metamorfo iežu masīvs ar smailu virsotni
Sairamas smaile augstākā virsotne Talasas Alatava Ugamas grēdā, uz Kazahstānas un Uzbekistānas robežas, augstums - 4236 m
Aktavs Augstākā virsotne Tamditava kalnu masīvā Kizilkuma dienvidrietumos, Uzbekistānā, augstums - 922 m
Tastava kalns augstākā virsotne Tarbagataja kalnu grēdā Kazahstānā, augstums - 2992 m
Groserfeldbergs Augstākā virsotne Taunusa grēdā Reinas Šīferkalnu dienvidos, Vācijā, augstums - 880 m
Demirkaziks Augstākā virsotne Taura kalnos ("Demirkazik"), atrodas Aladaglara grēdā, Turcijas dienvidos, augstums - 3756 m, nogāzēs līdz 1800 m vjl. - meži, augstāk - krūmi un pļavas; Kaldidags
Bērbergs Augstākā virsotne Tīringenes Meža kalnu masīvā, Vācijā, augstums – 982 m
Dženiša smaile augstākā virsotne Tjanšanā, atrodas uz Kirgizstānas un Ķīnas robežas, Kokšāltau grēdā, augstums - 7439 m; Uzvaras smaile; Zengisa smaile
Aripo augstākā virsotne Trinidādas salas Ziemeļu grēdā (_Aripo, El Cerro del_), augstums - 940 m
Hašm Māvāns augstākā virsotne Tuvaika kuestu grēdās Sauda Arābijas vidienē ("Khashm Māwān"), augstums - 1025 m
Trespikoss Augstākā virsotne Ventanas grēdā ("Cerro Tres Picos"), Argentīnā, Buenosairesas provincē, Pampas dienvidaustrumu daļā, augstums - 1243 m
Timpanogoss Augstākā virsotne Voseča grēdā ("Mount Timpanogos"), Klinšu kalnos, ASV, augstums - 3660 m
Čimtarga augstākā virsotne Zarafšonas kalnu grēdā, Tadžikistānā, augstums - 5489 m
Kvanmobons Augstākā virsotne Ziemeļkorejas kalnos, atrodas Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā, Hamgjona grēdā, augstums - 2540 m
vezīrs Augstākais ierēdnis dažās Tuvo Austrumu zemēs; šī ierēdņa tituls
Risi kalns augstākais kalns Polijā ("Rysy"), 2499 m, Augstajos Tatros, uz Slovākijas robežas
Olimps augstākais kalnu masīvs Grieķijā (_Ólympos_), Tesālijā, netālu no Egejas jūras Termu līča krasta
pašā Augstāko militārpersonu un civilo augstmaņu goda tituls (sultānu Turcijā, Ēģiptē un dažās citās muhamedāņu zemēs); persona, kam ir šāds tituls
termosbenacejas Augstāko vēžu kārta ("Termosbenaceae"), bezkrāsaini, akli, primitīvi vēžveidīgie 2-3,5 mm garumā; dzīvo jūras piekrastes gruntsūdenī, avotos un alās
Hercules Graphics karte augstas izšķirtspējas grafikas karte (videoadapters) monohromiem monitoriem, ko izstrādājusi firma "Hercules Computer Technology"
modulēšana Augstfrekvences sprieguma amplitūdas, frekvences vai fāzes variēšana ar zemfrekvences sprieguma palīdzību, piem., no mikrofona pastiprinātāja vai TV kameras
bezserdes transformators augstfrekvences transformators bez feromagnētiskas serdes; Teslas transformators
Buguļmas–Belebejas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumu daļā, Krievijā (Kuibiševas un Orenburgas apgabalā, Tatarstānas un Baškortostānas Republikā), Belajas, Kamas un Volgas baseina ūdensšķirtne, augstums - 200-400 m, to saposmo dziļas upju ielejas
Ziemeļgvinejas augstiene augstiene Rietumāfrikā, gk. Gvinejā, Kotdivuārā, Togo, Beninā, Nigērijā, augstums — no 300-500 m vjl. austrumu daļā līdz 500-1000 m rietumu daļā, augstākā virsotne — 1948 m
Lorensa augstiene augstiene Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos (angļu val. “Laurentian Upland”), Kanādā, neliela daļa arī ASV, aptver Hudzona līci un Hudzonas zemieni, augstums — 200-400 m, austrumu daļā (Labradoras pussalā) 600-700 m, ziemeļausrtrumu piekrastē Torngata kalni, augstums — līdz 1676 m
Pamirs Augstkalnu sistēma Vidusāzijas dienvidos, gk. Tadžikistānā, austrumu un dienvidu daļa - Ķīnā un Afganistānā, augstākā virsotne - 7495 m, apledojums - >7500 kvadrātkilometru, daudz šļūdoņu
Lajiški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Timšāni" otrā nosaukuma "Lejiški" variants
Lejiški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Timšāni" otrs nosaukums
alksnieši Augšdaugavas novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Alkšņi" iedzīvotāji
Arhipiški Augšdaugavas novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Arhipišķi" nosaukuma variants
elksnieši Augšdaugavas novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņi" tagad "Elerne" iedzīvotāji
Kranciema dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Ikšķiles novada Tīnūžu pagastā, 6 km uz ziemeļiem no Ogres
Turkalnes dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Tīnūžu pagastā, derīgais slānis 3,7-15,1 m biezs, segkārta 1,8-10,1 m, dolomīts derīgs šķembu ražošanai
Žagares svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 14-19 m, atsegumi Svētes (pie Žagares), Tērvetes un Skujaines krastos, nodalīta Svētes krastos pie Žagares Lietuvā, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 28-44 m dziļumā
Kursas svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 18-23 m, atsegumi Tebras, Ventas, Imulas, Amulas, Svitenes krastos, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 99-117 m dziļumā
Svētes svīta augšdevona stratigrāfiskā vienība, nogulumi sastopami Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — līdz 38 m, nodalīta Svētes krastos 1951. g., vēlāk sadalīta Sniķeres un Tērvetes svītā
Dutkas ezers augšējais no Dutkas ezeriem, Valmieras novada Trikātas pagastā, platība — 15,3 ha, garums — \~1,7 km, lielākais platums — \~0,15 km, lielākais dziļums — 12 m
dzeltenzemes Augšņu tips, kas veidojies mitro subtropu mežos, dzeltena krāsa no cilmiežu (gk. māla slānekļu) dzelzs oksīda vai liela mitruma; izplatītas ĶTR, ASV dienvidos, Gruzijas rietumu daļā
jūras svīta augšsilūra stratigrāfiskā vienība, izplatīta Latvijas galējos dienvidrietumos, kā arī Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, sinhrona Tārgales svītai Latvijas ziemeļu daļā un vidusdaļā, Latvijas teritorijā biezums - 10-14 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā
AUM AUM Šinrikjo - starptautiska reliģiska budisma organizācija, kuru nodibināja 1989. g. Japānā, apvienojot sākotnējā un Tibetas budisma, indiešu un himalajiešu jogas un daoisma mācības
Autzenbach Ausātu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Annenieku pagastā
Ašmora un Kartjē salas Austrālijas ārējā teritorija (_Ashmore and Cartier Islands_) - divas Austrālijas pakļautībā esošas, neapdzīvotas, lēzenu tropisku salu grupas Indijas okeānā, starp Austrāliju, Indonēziju un Timoras salu
AUD Austrālijas dolārs; Austrālijas Savienības valūtas kods, sīknauda - cents; apgrozībā arī Kiribati Republikā, Kokosu (Kīlinga) Salu Teritorijā, Nauru Republikā, Norfolkas Salas Teritorijā, Tuvalu un Ziemsvētku Salas Teritorijā, Nauru Republikā, Norfolkas Salas Teritorija
Austrālijas galvaspilsētas teritorija Austrālijas federālā teritorija (_Australian Capital Territory_), kas ietver galvaspilsētu Kanberu un tās apkārtni
Bairona rags Austrālijas kontinenta galējais austrumu punkts pie Tasmana jūras, Jaundienvidvelsas ziemeļos; atklāts 1770. g. un nosaukts jūrasbraucēja Dž. Bairona vārdā
Jorkas rags Austrālijas kontinenta galējais ziemeļu punkts (angļu val. "Cape York") Jorkas raga pussalā pie Torresa šauruma
Džērvisa līča teritorija Austrālijas Savienības teritorija ("Jervis Bay Territory"), atrodas Austrālijas dienvidaustrumos, Tasmana jūras piekrastē, platība - 67 kvadrātkilometri, 610 iedzīvotāju (2001. g.)
Ziemeļu teritorija Austrālijas teritorija ("Northern Territory"), administratīvais centrs — Dārvina, platība — 1352178 kvadrātkilometri, 227700 iedzīvotāju (2010. g.)
Tereziāna Austrijā 1768. g. izdots krimināltiesību un kriminālprocesuālo tiesību krājums, kura galvenais avots bija Karolīna; nosaukts karalienes Marijas Terēzes vārdā
Forarlberga Austrijas federālā zeme, platība - 2601 kvadrātkilometrs, 366377 iedzīvotāji (2008. g.), administratīvais centrs - Brēgenca, robežojas ar Tiroli, kā arī ar Šveici un Vāciju
Zalcburga Austrijas federālā zeme, platība - 7156 kvadrātkilometri, 530576 iedzīvotāji (2008. g.), robežojas ar Augšaustriju, Štīriju, Karintiju un Tiroli, kā arī ar Vāciju un Itāliju
Karintija Austrijas federālā zeme, platība - 9538 kvadrātkilometri, 561094 iedzīvotāji (2008. g.), administratīvais centrs - Klāgenfurte, robežojas ar Tiroli, Zalcburgu un Štīriju, kā arī ar Slovēniju un Itāliju
Austrija Austrijas Republika - valsts Centrāleiropā (vācu valodā _Österreich_), galvaspilsēta - Vīne, iedalās 9 federālajās zemēs (Augšaustrija, Burgenlande, Forarlberga, Karintija, Lejasaustrija, Štīrija, Tirole, Vīne, Zalcburga), robežojas ar Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Itāliju, Šveici un Vāciju
ATP Austrijas Tautas partija
Transleitānija Austroungārijas sastāvdaļa (zeme viņpus Leitas) - Ungārijas Karaliste, kurā ietilpa Ungārija, Slovākija, Horvātija, Transilvānija u. c. novadi
Viktorijas Zeme Austrumantarktīdas daļa uz rietumiem no Rosa jūras (angļu val. "Victoria Land"), starp 145. un 170. austrumu garuma grādu, piekrastē Transantarktīdas kalni, augstums — līdz 4023 m vjl.
Bizantija Austrumromas impērija - Romas imperators Teodosijs 395. g. sadalīja Romas impēriju divās daļās: Austrumromas un Rietumromas impērijā, kas pastāvēja līdz 1453. g. kā Bizantijas impērija; nosaukums radies no grieķu kolonijas Bizantijas, kuras vietā tika uzcelta Konstantinopole; Bizantijas impērija
Lielais Sajāns Austrumsajānu austrumu daļas ūdensšķirtnes grēda Krievijā (Burjatijā un Tivā) un Mongolijā, augstums - līdz 3491 m (Munkusardiks), alpīnais reljefs
Dili Austrumtimoras galvaspilsēta (angļu val. "Dili"), atrodas Timoras salas ziemeļaustrumu piekrastē, 167000 iedzīvotāju (2007. g.)
Austrumtuva Austrumtiva - Krievijas Tivas Republikas austrumu daļa
avārijas radioboja automātiska iekārta uz kuģa, kas dod avārijas radiosignālus, kurus pieņem starptautiska satelītsistēma "KOSPASSARSAT"
dekāžu soļu komunikācijas sistēma automātiskā telefona centrāle (ATC), kurā par komutācijas elementu izmanto griežmeklētājus un celgriežmeklētājus
Zanzibāra Autonoma pavalsts Tanzānijas Apvienotās Republikas sastāvā, aizņem Unguģa (Zanzibāras) un Pembas salu Indijas okeānā, Āfrikas austrumu piekrastē, platība - 2460 kvadrātkilometru, 1193000 iedzīvotāju (2008. g.)
Kastīlija-Lamanča Autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Toledo, platība - 79463 kvadrātkilometri, 2044000 iedzīvotāju (2009.)
Dienvidtirole autonoms Itālijas reģions - Trentīno-Alto Adidže
Friuli–Venēcija Džūlija autonoms Itālijas reģions ("Friuli-Venézia Giúlia"), atrodas Itālijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Trieste, platība - 7855 kvadrātkilometru, 1233000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Gorīcijas, Pordenones, Triestes un Udīnes, robežojas ar Venēcijas reģionu, kā arī ar Austriju un Slovēniju, dienvidos apskalo Adrijas jūra
Trentīno-Alto Adidže autonoms Itālijas reģions (Dienvidtirole), atrodas valsts ziemeļu daļā, robežojas ar Tiroli Austrijā, platība - 13619 kvadrātkilometri, 1050000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Trento, ietver 2 provinces - Bolcāno un Trento, robežojas ar Venēcijas un Lombardijas reģionu, kā arī ar Šveici un Austriju
Sicīlija Autonoms reģions Itālijā ("Sicilia"), administratīvais centrs - Palermo, platība - 25711 kvadrātkilometru, 4992000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Agridžento, Kaltanisetas, Katānijas, Ennas, Mesīnas, Palermo, Ragusas, Sirakūzu un Trapāni
safari rallijs autosacīkstes Kenijā (agrāk arī Tanzānijā un Ugandā) pa neslēgtiem vispārējās lietošanas ceļiem; trases garums - 3500 km (agrāk - 5000 km). Starts un finišs Nairobi
orotacidūrija Autosomāli recesīvi pārmantots piramidīna metabolisma traucējums, ko rada orotātfosforiboziltransferāzes (OPRT) vai orotidīn-5-fosfātdekarboksilāzes (ODC) deficīts; raksturīga orotskābes kristalizēšanās un pārmērīga izdale ar urīnu, megaloblastiska anēmija un fiziska un garīga atpalicība
ATU Autotransporta uzņēmums (kopā ar nosaukumu vai kārtas numuru, piem., 5. ATU)
Lībānu-Jaunzemju avoti avoti Priekuļu pagastā, Kazu ielejas atzarā, t. s. Septiņavotu gravā, vieni no lielākajiem Latvijas avotiem, tie satek strautā un pa Triečupīti aizplūst uz Gauju
Tirzas Svētavots avots Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Zvanuleju mājām, tautā dēvēts arī par Dzīvības, Veselības vai Svēto avotu, jo senāk ar tā ūdeni dziedinātas dažādas cilvēku un dzīvnieku kaites, avotam ziedota nauda, dzīpari, ziedi u. c. dāvanas, mūsu dienās virs avota uzbūvēta nojume un tas tiek izmantots par ūdens ņemšanas vietu
ATF Azerbaidžānas Tautas fronte
karapapahi Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa gk. Turcijas austrumos, Irānas rietumos, kā arī Azerbaidžānā, Gruzijā, Armēnijā
Babas rags Āzijas kontinenta galējais rietumu punkts (_Baba Burnu_), Mazāzijas pussalas ziemeļrietumos, Turcijā
āžaloki Āžloki ("Triglochin")
jūrmalas āžloks āžloku suga ("Triglochin maritimum")
purva āžloks āžloku suga ("Triglochin palustris")
Ezra Babilonijas trimdas laika rakstu mācītājs, kuru Persijas valdnieks ar pavēli nosūtīja uz Jeruzalemi reformēt reliģiju; 458. g. p. m. ē. aizsāka jūdu ticības attīrīšanas procesu, kā arī pasludināja Toru par galveno autoritāti jūdu dzīvē
tīrelieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Tīreļi" iedzīvotāji
trencieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Trenči" iedzīvotāji
Tarthana Bačhena - pilsēta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā, tās nosaukums ķīniešu valodā
Bāčtopoja Bačka Topola - pilsēta Sebijā, tās nosaukums ungāru valodā ("Bácstopolya")
gandi bagandi, tauta Ugandā, Tanzānijā, val. (luganda) pieder pie Nigeras-Kongo valodām, reliģija - kristietība, arī islāms, daļa saglabājusi vietējās tradicionālos ticējumus
jātnieki Bagātu, privileģētu iedzīvotāju kārta Senajās Atēnās, Senajā Romā, Tesālijā u. c., kas par saviem līdzekļiem uzturēja kavalēriju vai paši tajā dienēja
BAM Baikāla-Amūras maģistrāle (dzelzceļa līnija Austrumsibīrijā un Tālajos Austrumos)
Bairamali Bajramali - pilsēta Turkmenistānā
korinebaktērija Baktēriju nodalījuma "Firmicutes" klases "Tallobacteria" ģints "Corynebacterium", aerobiskas vai fakultatīvi aerobiskas, nesporulējošas, nekustīgas grampozitīvas nūjiņas
TPI Bālās treponēmas imobilizācija (angļu "Treponema pallidum immobilization")
Balgaln Balgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā
Nebitdaga Balkanabata, pilsēta Turkmenistānā
Istisu Balneoloģisks kūrorts Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza Terteras upes aizā 2225 m vjl., karsto minerālūdeņu avoti
baltdābols Baltābols - baltais āboliņš ("Trifolium repens")
baltdābuls Baltābols - baltais āboliņš ("Trifolium repens")
baltais ābuliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens")
baltais amoliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens")
baltais amols baltais āboliņš ("Trifolium repens")
baltais cūkābuliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens")
baltais cūku āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens")
baltais pļavu āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens")
cūku āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens")
baltie dāboli baltais āboliņš ("Trifolium repens")
baltais āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens")
baltais bišu āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens")
bišu āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens")
lauka āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens")
ložņu āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens")
Māras āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens")
mazais āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens")
stigu āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens")
stīgu āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens")
baltāboliņš Baltais āboliņš ("Trifolium repens")
baltābols Baltais āboliņš ("Trifolium repens")
baltābulis Baltais āboliņš ("Trifolium repens")
baltābūlis Baltais āboliņš ("Trifolium repens")
baltābuls Baltais āboliņš ("Trifolium repens")
baltābūls Baltais āboliņš ("Trifolium repens")
baltamols Baltais āboliņš ("Trifolium repens")
bišābols Baltais āboliņš ("Trifolium repens")
bišabuliņš Baltais āboliņš ("Trifolium repens")
cūkāboliņš Baltais āboliņš ("Trifolium repens")
cūkābuliņš Baltais āboliņš ("Trifolium repens")
cūkamoliņš Baltais āboliņš ("Trifolium repens")
dāboliņš Baltais āboliņš ("Trifolium repens")
dābols Baltais āboliņš ("Trifolium repens")
kokalīts Baltais kokalīts - matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
Zilā Nīla Baltās Nīlas pieteka, sākas Etiopijas ziemeļrietumos, tek cauri Tana ezeram, veido 70% Nīlas noteces, ieteka pie Sudānas galvaspilsētas Hartūmas
dāboliņi Balti dāboliņi - matainnais āboliņš ("Trifolium arvense")
Ovīšrags Baltijas jūras krasta izliekums \~22 km uz ziemeļiem no Ventas ietekas jūrā, Ventspils novada Tārgales pagastā
Dundagas monoklināle Baltijas sineklīzes struktūra Kurzemes ziemeļu daļā, pieslienas Baltijas vairoga dienvidu nogāzei, pamatklintāja virsas augstums pazeminās no 908 m zjl. Kolkasragā līdz 1200 m zjl. Ventspils un Talsu apkaimē
BTIK Baltijas Tirdzniecības un investīciju kompānija (Liepājā)
BTB Baltijas Tranzītu banka
Timšani Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Timšāni" nosaukums latgaliski
BTF Baltkrievijas Tautas fronte
Kokoreva Balvu novada apdzīvotās vietas "Tilža" bijušais nosaukums līdz 1925. g.
taureskalnieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalne" (agrāk "Taureskalns") iedzīvotāji
Taureskolns Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Taureskalns" nosaukums latgaliski
Trūpini Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Tropiņi" nosaukums latgaliski
Trūpiņi Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Tropiņi" nosaukums vietējā izloksnē
Tutynova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Tutinava" nosaukums latgaliski
tutinavieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Tutinava" iedzīvotāji
akmeņrūcieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņrūči" iedzīvotāji
akminarūcieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Akminarūcis" ("Akmeņrūči") iedzīvotāji
Akmeņryuči Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Ameņrūči" nosaukums latgaliski
Balteņi Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants
Baļteni Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukums latgaliski
dambīši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Dambīši" iedzīvotāji
Dagumnīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Degumnieki" nosaukuma variants
Dīvažeikari Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Dievžeikari" nosaukuma variants
eglīši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Eglīši" iedzīvotāji
Egleiši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Eglīši" nosaukuma variants
Kadišava Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kadiševa" nosaukuma variants
Kadišova Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kadiševa" nosaukuma variants
kakaravieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kakarava" iedzīvotāji
kāpessilieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kāpessils" iedzīvotāji
Kopessils Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kāpessils" nosaukuma variants
Kuopessyls Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kāpessils" nosaukums latgaliski
Keibinīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Keibinieki" nosaukuma variants
kļavusalieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kļavusala" iedzīvotāji
Kļovusola Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kļavusala" nosaukuma variants
kokarovieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kokarova" iedzīvotāji
krutovieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Krutova" iedzīvotāji
Kuģinieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kuģenieki" nosaukuma variants
Kuginīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kuģenieki" nosaukuma variants
Kuģinīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kuģenieki" nosaukums latgaliski
Mieneši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Mēneši" nosaukuma variants
rijieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarijas" iedzīvotāji
Mežarejas Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarijas" nosaukuma variants
petrovcieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Petrovka" iedzīvotāji
petrovkieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Petrovka" iedzīvotāji
Petrauka Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Petrovka" nosaukuma variants
Raicine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Raicene" nosaukuma variants
Rūbežniki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukuma variants
Rūbežnīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukuma variants
Roditeli Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Roditeļi" nosaukums latgaliski
sāvānieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Sāvāni" iedzīvotāji
silinieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siliņi" iedzīvotāji
Sileņi Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siliņi" nosaukuma variants
Sileni Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siliņi" nosaukums latgaliski
Siltine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siltene" nosaukuma variants
Siltiņe Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siltene" nosaukuma variants
Siļtine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siltene" nosaukums latgaliski
spirdzieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Spirgi" iedzīvotāji
Spirģis Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Spriģi" nosaukuma variants
sudarbieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Sudarbe" iedzīvotāji
Tiļža Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Tilža" bijušais nosaukums
tilženieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Tilža" iedzīvotāji
tilženieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Tilža" iedzīvotāji
Ūdrine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrene" nosaukuma variants
upenieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" iedzīvotāji
upenieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Upetnieki" iedzīvotāji
upetnieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Upetnieki" iedzīvotāji
vectilzieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vectilža" iedzīvotāji
Vindova Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vindava" nosaukuma variants
zvaigznieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Zvaigznes" iedzīvotāji
Kokorevskaja Balvu novada Tilžas pagasta bijušais nosaukums krieviski
zalpija Balzama biškrēsliņš ("Tanacetum balsamita")
tolubalzams Balzams no Tolusalas Karaību jūrā, iedzeltens vai sarkanbrūns ar patīkamu smaržu
Telukbetunga Bandarlampuna - pilsēta Indonēzijā ("Telukbetung")
manjemi Bantu nēģeru cilts; dzīvo Vidusāfrikā rietumos no Tanganikas ezera, ziemeļos no Lukugas upes
ukinga Bantu saimes austrumu grupas valoda, kurā runā vakingu tauta Tanzānijas dienvidrietumos (Njasas ezera ziemeļu piekrastē), arī kaimiņrajonos Zambijā un Malāvijā
kizaramo Bantu saimes austrumu grupas valoda, kurā runā vazarami tauta Tanzānijas austrumos; kidzalamo
kidzalamo Bantu saimes austrumu grupas valoda, kurā runā vazarami tauta Tanzānijas austrumos; kizaramo
tūbainā bārkstlape bārkstlapju suga ("Trichocolea tomentella"), kas veido līdz 15 cm augstas bāli zaļas velēnas, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
Tosele Bārtas kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 10 km, pārveidota par polderu apvadkanālu, kas novada ūdeņus, kritumam nav fizikāla pamata, jo lielākā daļa ūdens tiek pārsūknēta; Tosile
Ječupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas, Rucavas un Nīcas pagastā, garums - 26 km, kritums - 31 m, izveidojas, Dunikas pagastā pie Sikšņiem satekot melorācijas grāvjiem, gultne regulēta, lejtecē iedambēta, senāk ietecējusi Toselē, bet 20. gs. 30. gadu beigās ievadīta Bārtā; Krista; Kriste; Kristupe; Upita; Upīte
rundi Barundi - tauta, Burundi pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Tanzānijā, Zairā, Ugandā, Ruandā; valoda pieder pie bantu valodām, ticīgie - kristieši
ETA Basku separātistu organizācija - "Tēvzeme un brīvība" ("Euskadi Ta Askatasuna"), dib. 1955. g.
bastais Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum")
bastajs Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum")
bastarāboliņš Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum")
bastardāboliņš Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum")
bastards Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum")
bastariņš Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum")
bastaris Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum")
bastarts Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum")
dābols Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum")
bastaja āboliņš bastarda āboliņš ("Trifolium hybridum")
druvu baltais āboliņš bastarda āboliņš ("Trifolium hybridum")
rozā āboliņš bastarda āboliņš ("Trifolium hybridum")
sarkanbaltais āboliņš bastarda āboliņš ("Trifolium hybridum")
zviedru āboliņš bastarda āboliņš ("Trifolium hybridum")
tikals Bāts - Taizemes naudas vienība
THB Bāts; Taizemes Karalistes valūtas kods, sīknauda - satangs
tervidānieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tervidāni" iedzīvotāji
Tervedeni Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tervidāni" nosaukuma variants
Komjaunietis Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tunkūni" bijušais nosaukums padomju laikā
tunkūnieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tunkūni" iedzīvotāji
teņenieki Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Teņas" iedzīvotāji
tenieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Teņas" iedzīvotāji
receklene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Tremellales")
tulasnella Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Tulasnellales")
teliomicēte bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Teliomycetes syn. Sclerobasidiomycetes"), parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, 174 ģintis, 5850 sugu, Latvijā konstatētas 36 ģintis, 318 sugu, iedala melnplauku sēnēs un rūsas sēnēs
kātpūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases cietpūpēžu rindas dzimta ("Tulostomataceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
Mācītājmuižas ezers Baznīcas ezers, viens no 3 Dutkas ezeriem Trikātas pagastā, Lisas lejtecē, platība — 18,4 ha, garums — \~1,4 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 6,5 m
Katrīnvalks Baznīcvalks Talsu novada Rojas pagastā
tupiešānieši Bebru pagasta apdzīvotās vietas "Tupiešāni" iedzīvotāji
Beizeem Beiciema muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Tūjas pagastā
muradidi Beji, kuru vara bija mantota; Tunisijā valdīja 17. gadsimtā
žultsbeka beku dzimtas ģints ("Tylopilus"), 19 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, sēne (beka) ar brūnu cepurīti, baltu vai viegli sārtu mīkstumu un ļoti rūgtu garšu
Čembara Beļova - pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā
BTRP Beninas Tautas revolūcijas partija
benzīna pildne benzīna iepildīšanas iekārta uzpildes stacijā. Tās sastāvā ir benzīna sūknis, tilpumiskā mēriekārta, skaitītājs, kas uzrāda sūknētā benzīna daudzumu un maksu par to, pistole benzīna iepildīšanai spēkratu degvielas tvertnē un savienojošās caurules (šļūtenes)
Kazandžika Bereketa - pilsēta Turkmenistānā, tās senāks nosaukums
Tempelhofa Berlīnes pilsētas rajons tās centrālās daļas dienvidrietumos ("Tempelhof"), 54400 iedzīvotāju (2008. g.), vēsturiski bija Rietumberlīnes daļa
Taleja Bērzaunes labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, iztek no Talejas ezera, garums - 20 km, kritums - 145 m
Teļakolni Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Teļakalni" nosaukuma variants
Likteņsimfonija Bēthovena 5. simfonija do minorā; par pirmās daļas pamatmotīvu komponists esot sacījis: "Tā liktenis klauvē pie durvīm"
vālēnieši Beverīnas novada Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Vāle" iedzīvotāji
vālēnieši Beverīnas novada Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Vecvāle" iedzīvotāji
kokbezdelīga Bezdelīgu dzimtas ģints ("Tachycineta"), Latvijā nav konstatēta
Diemests Bezdubeņu ezers Talsu novada Lībagu pagastā
tetrakoraļļi Bezmugurkaulnieku koraļļu klases apakšklase ("Tetracoralla"), izmiruši jūras dzīvnieki, dzīvojuši gk. siltu, vidēji sāļu jūru sublitorālē, Latvijā atrasti ordovika, silūra un devona nogulumos; rugozi; četrstaru koraļļi
vainagtaustekleņi Bezmugurkaulnieku tips ("Tentaculata"), sēdoši ūdensdzīvnieki, kas dzīvo piestiprinājušies pie substrāta, ap mutes atveri ir taustekļu vainags, kas rada ūdens cirkulāciju un tādējādi piegādā barību, 3 klases - sūneņi, pleckāji un foronīdi, \~4000 sugu, zināmi \~20000 fosilo sugu, ko izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumiežu stratigrāfijā
Čatirkels Beznoteces ezers Centrālā Tjanšana ieplakā 3530 m vjl., Kirgizstānā, platība - 175 kvadrātkilometri, dziļums līdz 3,8 m
Isikuls Beznoteces ezers Kirgizstānā, Tjanšana ziemeļu daļā, tektoniskā ieplakā 1608 m vjl, platība - >6200 kvadrātkilometru, platums - \~60 km, vidējais dziļums - 278 m, lielākais dziļums - 668 m, ietek >50 upju, desmitais ietilpīgākais ezers pasaulē
Vana ezers beznoteces ezers Turcijas austrumos (turku val. "Van"), Armēnijas kalnienē 1646 m vjl., platība — 3713 kvadrātkilometru, garums — 120 km, platums — 80 km, dziļums — līdz 145 m
Šergī beznoteces ieplaka Alžīrijā (_Chott ech Chergui_), Augstajos plato, starp Tella Atlasu un Sahāras Atlasu, lietus sezonā pārvēršas sāļezerā, sausajā sezonā izžūst un pārvēršas solončakā
Džerīds beznoteces ieplaka Tunisijā (_Chott el Djerid_) 16 m vjl., platība - \~5000 kvadrātkilometru, garums - 120 km, platums - 60 km, lietus sezonā (ziemā) izveidojas sāļezers, sausajā sezonā izžūst, veidojas solončaki
padje Beznoteces vai īslaicīgas noteces kalnu ieleja, aiza, starpkalnu pazeminājums Sibīrijā vai Tālajos Austrumos
Dangrajums Beznotekas sālsezers ("Tangra Yum Tso") Tibetas kalnienes dienvidos, starpkalnu ieplakā 4434 m vjl., Ķīnas rietumu daļā, platība \~920 kvadrātkilometru, ietek Targocangpo upe
Čada ezers beznotekezers Āfrikā (fr. val. "Tchad", angļu val "Chad"), atrodas Čadas, Nigērijas, Nigēras un Kamerūnas teritorijā, 250 m vjl., platība — 1400 kvadrātkilometru, samazinājusies kopš 20. gs. 60. gadiem, kad tā sausuma periodā bija 10000 kvadrātkilometru, bet lietus periodā — 25000 kvadrātkilometru
Tuza ezers beznoteksāļezers Anatolijas plakankalnē 899 m vjl., Turcijas vidienē, platība - 1500-2500 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - \~2 m, vasarā izžūst, vidējais sāļums - 32,1 promiles, vārāmā sāls ieguve (iegūst 70% no Turcijā patērētā sāls daudzuma)
Rukvas ezers beznoteksāļezers Austrumāfrikā, Tanzānijas dienvidrietumos, atrodas tektoniskā ieplakā 792 m vjl., sekls, izžūstošs, lietus sezonā izplūst 150 km garumā un 25-30 km platumā
Ubsunūrs Beznoteksāļezers Mongolijas ziemeļrietumos un Krievijā (Tivas Republikā), Lielo ezeru ieplakā (mongoļu val. "Uvs Nuur") 753 m vjl., platība - 3350 kvadrātkilometru, garums - 85 km, platums - līdz \~80 km, maksimālais dziļums - 20 m
Namco ezers beznoteksāļezers Tibetas kalnienes dienvidaustrumu daļā ("Nam Tso"), Ķīnā, 4627 m vjl., platība - 2000-2500 kvadrātkilometru, garums - \~80 km, lielākais platums - 35 km, dziļums - 40 m
Sarikamišas ezers beznoteksāļezers Turkmenistānā un Uzbekistānā platība — 2850 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 40 m
Arāla jūra beznoteksāļezers Uzbekistānā un Kazahstānā (_Orol dengizi_), atrodas Turānas zemienes rietumos, bija 4. lielākais ezers pasaulē, bet pēc 20. gs. 60. gados sāktās Amudarjas un Sirdarjas ūdeņu izmantošanas mākslīgajai apūdeņošanai ūdens pieplūde samazinājās un līdz 2000. g. jūras ūdens līmenis bija pazeminājies par 20 metriem, pirmo reizi minēta 10. gs. arābu tekstos, kā Horezmas ezers
Tobits Bībelē, Vecajā Derībā, Tobita grāmatas varonis no Naftaļa cilts, kas palika uzticīgs Dievam arī tad, kad visa cilts no Dieva novērsās
pentateihs Bībeles daļa, kurā ietilpst piecas Mozus grāmatas; Tora^2^
vulgāta Bībeles tulkojums latīņu valodā; ar Tridentas koncila lēmumu 1546. g. pasludināts par obligātu katoļu baznīcai
Bizehden Bicēdes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā
biezlapīte Biezlapju dzimtas ģints ("Tillaea"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar sukulentām, pretēji sakārtotām lapām, \~60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
Miltiņu dīķis bija ierīkots Talsu novada Virbu pagastā, nolaists; Jaunpagasta dīķis
Avotiņu dzirnavu ezers bija uzpludināts uz Tabores upes Tabores pagastā
Franču Somālija bijusī Francijas kolonija Austrumāfrikā, 1967.-1977. g. Francijas Afāru un Isu Teritorija, kopš 1977. g. - Džibutija
Pastendes muiža bijusī muiža “Postenden” tagadējā Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts nozīmes kultūras piemineklis, apbūve veidojusies no 17. gs., celtniecība veikta gk. 18. gadsimtā, apbūves ansambli veido: kungu māja, 2 t. s. kavalieru nami, pārvaldnieka māja, kalpu māja un saimniecības ēku komplekss; kopš 1945. g. kungu mājā darbojas Pastendes pamatskola
Sarkanmuiža Bijusī muiža Ventspils novada Tārgales pagastā, kuras teritorijā izveidojuies apdzīvotā vieta Tārgale
trabants Bijušajā VDR (Austrumvācijā) ražota nekvalitatīva un neērta vieglā automašīna "Trabant", kura zināmā mērā tiek uzskatīta par sociālistiskās ražošanas simbolu
Andumen Bijušās Andumu muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Talsu novada Lībagu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Mundigciems
Erwahlen Bijušās Ārlavas muižas nosaukums, kuras teritorijā Talsu novada Ārlavas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Ārlava"
Andumu muiža bijušās muižas "Andumen" nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Talsu novada Lībagu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Mundigciems
Laidsen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Talsu novadā izveidojusies apdzīvota vieta Laidze
Sudārdiņš Bijušo Tolkas dzirnavu ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Miltupītē starp Salāju un Kāla ezeru, platība - 12,9 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~300 m, dziļums - līdz 8,5 m; Dambja dzirnavezers; Dzirnavu dzirnavezers; Talkas dzirnavezers; Tolkas dzirnavezers; Tolku dzirnavezers
Bixten Bikstu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Bikstu pagastā (tagad Dobeles novadā)
Bizerta Binzarta - pilsēta Tunisijā
sprāgstošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var eksplodēt. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var ķīmiski reaģēt ar tādu ātrumu, ka īslaicīgi rada ļoti augstu spiedienu un/vai temperatūru, un var ievainot cilvēkus un sabojāt apkārtējos priekšmetus. Tādas kravas var būt, piemēram, detonatori, sprāgstvielas spridzināšanas darbiem, pirotehniskie izstrādājumi uguņošanas vai trokšņa efekta radīšanai
radioaktīvā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var izplatīt virsnormatīvu radioaktīvo starojumu. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kam saturā ir radionuklīdi ar augstu īpatnējo aktivitāti
viegli uzliesmojošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot viegli var aizdegties. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var aizdegties no sērkociņa liesmas, dzirksteles, berzes vai pašsabrukšanas procesa. Tādas kravas var būt, piemēram, benzīns, laka, spirts, siens, alumīnija pulveris un citas
pašuzliesmojošā krava bīstamā krava, kas savu īpašību dēļ ir spējīga uzliesmot bez tiešas ārējas liesmas iedarbības uz to. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to masījums, kas zināmos apstākļos var aizdegties pašas no sevis, piemēram, fosfors
balzampīpene Biškrēsliņu suga - balzama biškrēsliņi ("Tanacetum balsamita", arī "Chrysanthemum balsamita")
balzama biškrēsliņš biškrēsliņu suga ("Tanacetum balsamita", agrāk arī "Crysanthemum balsamita"), kas paretam Latvijā tiek audzēta un sastopama arī kā dārzbēglis
parastais biškrēsliņš biškrēsliņu suga ("Tanacetum vulgare")
bišēdis Bišu vilks ("Trichodes aptarius"), 10-13 mm gara, matota vabolīte zilā krāsā, dēj oliņas gk. netīros bišu stropos, cirmenis pārtiek no bišu periem
IFO indekss biznesa vides noskaņojuma indekss, ko gatavo Minhenes universitātes Tautsaimniecības pētījumu institūts sadarbībā ar citām organizācijām
Ploskava Blīgznas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā un Smiltenes novada Trapenes pagastā, garums - 7 km, \~3 km ir novadu robežupe; Rezaka
Belinshauzena jūra Bmalas jūra Dienvidu okeānā, Antarktīdas piekrastē, starp Antarktīdas un Tērstona pussalu, platība - 487000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 4115 m
obodriti Bodriči - Pielabas slāvu cilts (8.-12. gs.); apdzīvoja Mēklenburgas līča krastus starp Trāves un Varnovas upi (Vācijā)
Bogdošans Bogdūls - kalnu grēda Tjanšanā
Bogdoula Bogdūls - kalnu grēda Tjanšanā
Spaska Bolgara, pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, tās nosaukums 1781.-1926. g.
Spaska-Tatarska Bolgara, pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, tās nosaukums 1926.-1935. g.
Kuibiševa Bolgara, pilsēta Krievijas Tatarstānas Republikā, tās nosaukums 1935.-1991. g.
Zurčimešena Boļšojčeremšana - upe Krievijā, Tatarstānas Republikā, tās nosaukums tatāru valodā
bongo Bongo antilope - vītņragu antilopju ģints suga ("Tragelaphus eurycerus"), dzīvnieks koši sarkanbrūnā krāsā ar baltām svītrām, sastopams gk. Ekvatoriālajā Āfrikā
tinkals Boraks dabiska produkta veidā, kāds tas atrodams dažos Tibetas ezeros
Treppenhof Bormaņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trapenes pagastā
fumarole Borskābi saturoši ūdens tvaiki kopā ar dažādām gāzēm, kas plūst no zemes Itālijā, Toskānā; no tiem iztvaicējot tika iegūta borskābe
Mazupes parastās purvmirtes atradne botāniskais liegums parastās purvmirtes aizsardzībai, atrodas Ventspils novada Ances pagastā, Trumpes jeb Mazupes ielejā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 129,7 ha
Cangpo Bramaputra - upes lokāls nosaukums augšteces posmā Tibetā
Brankūžu Brankūžu ezers - Brenkūzis, ezers Taurenes pagastā
Brengūzis Brenkūzis, ezers Taurenes pagastā
Brengūžu ezers Brenkūzis, ezers Taurenes pagastā
Brenkūža ezers Brenkūzis, ezers Taurenes pagastā
Briežu ezers Briežezers Tumes pagastā
Brinken-Pedwahlen Briņķu Pedoles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Valgales pagastā
BBC Britu radioraidījumu korporācija (angļu "British Broadcasting Corporation"), Lielbritānijas valsts radio un TV sabiedrība, dib. 1927. g., sāka pasaulē pirmās regulārās TV pārraides (1936. g.) un Eiropā pirmās krāsainās TV pārraides (1967. g.)
BThU Britu siltuma vienība (angļu "British Thermal Unit") - siltuma daudzums, kas nepieciešams 1 angļu mārciņas ūdens sasildīšanai par 1 grādu Fārenheita tad, kad ūdens ir visblīvākais
semantrons Brīvi uzkārts dēlis, uz kā dauza ra koka vai dzelzs veseri; lietoja klosteros pirms zvanu ierīkošanas, bet vēl 20. gs. bija sastopams pareizticīgo klosteros Turcijā
kazaks brīvs, parasti no dzimtkunga aizbēdzis, vīrietis Krievijas nomaļu apgabalos (no 14. līdz 17. gadsimtam), kurš izpildīja arī robežu apgabalu apsardzes dienestu; arī kareivis Ukrainas Tautas Republikas un Ukrainas Valsts militārajos formējumos 19. un 20. gadsimtā
Bresilgen Brizules muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā
bišu ābuliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
Māras ābuliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
dzeltenīs ābulinis brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
melnīs ābulinis brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
dzeltenais āboliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
bišu āboliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
brūnais bišu āboliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
dzeltenīs āboliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
Jāņa āboliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
Pētera āboliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
Jāņa ābols brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
Pētera ābols brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
santābuliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
āboltiņi Brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
bolis Brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
zelta āboliņš brūnais āboliņš ("Trifolium strepens")
Elisenhof Brūnu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Annenieku pagastā
bruņrupucis Bruņurupucis ("Testudines, Chelonia"), rāpulis, kura ķermenis pārklāts ar kaula bruņām
sarkanausu bruņurupucis bruņurupuču suga ("Trachemys scripta elegans"), kuras daži eksemplāri Latvijā ievesti kā mīļdzīvnieki
Tathagāta Budas nosaukums ("Tas, kuram ir veicies"), kas tiek izmantots populāros mahājānas tekstos
Tripitaka Budisma kanonisko tekstu sakopojums; radies ne vēlāk par 3. gs. p. m. ē.; Tipitaka
Amoghasidhi Budisma mitoloģijā - karmas budu saimes tēvs, kura sievišķā atbilsme ir Tāra, kas emanē bodhisatvu Višvapāni, bet viņa izpausme zemes virsū ir nākotnes pasaules kārtības buda Maitreja
Akšobhja Budisma mitoloģijā - viens no ievērojamākajiem budām, bija sevišķi populārs Javā, līdz pat mūsdienām tiek pielūgts Tibetā un Nepālā
dzogčens Budisma novirziens, kas tradicionāli tiek pieskaitīts pie Tibetas budisma skolas
lamaisms Budisma paveids, kas radās Tibetā 7. gadsimtā un no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam izplatījās Centrālāzijas ziemeļos starp mongoļu tautām
stūpa budisma sakrālā celtne ar terasveida pamatni, masīvu centrālo daļu un tornīti; var būt apaļa, ar pussfērisku jumtu (Indijā), kvadrātveida (Taizemē); torņveida vai zvanveida (Birmā)
pračeda Budisma sakrālās celtnes stūpas nosaukums Taizemē, parasti kvadrātveida trīspakāpju celtne ar terasveida pamatni un masīvu centrālo daļu ar tornīti
Tibetas budisms budisma, tantrisma un Tibetas senās bona reliģijas sintēze; vadžrajāna; lamaisms
Bulgārija Bulgārijas Republika (bulgāru valodā "Balgaria"), valsts Eiropas dienvidu daļā, Balkānu pussalas austrumos, pie Melnās jūras, galvaspilsēta - Sofija, iedalās 28 provincēs, robežojas ar Turciju, Grieķiju, Ziemeļmaķedoniju, Serbiju un Rumāniju, kā arī ar Melno jūru
BTR Bulgārijas Tautas Republika
BTA Bulgārijas Telegrāfa aģentūra
Timba Buļļupes labā krasta pieteka Rencēnu pagastā, iztek no Timbas ezera, garums - 12 km; Timbas upe; lejtecē Kančupe
Kančupe Buļļupes pietekas Timbas nosaukums tās lejtecē
tadaiķnieki Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Tadaiķi" iedzīvotāji
Vārtāja Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Tadaiķi" nosaukuma variants
Brusa Bursa - pilsēta Turcijas ziemeļrietumos
Budžumbura Burundi Republikas galvaspilsēta (angļu val. "Bujumbura") līdz 2019. g. 29. maijam, osta Tanganjikas ezera ziemeļaustrumu krastā, 429000 iedzīvotāju (2007. g.)
tevetīns C~42~H~64~O~19~, glikozīds auga "Thevetia neriifolia Juss." sēklās, piemīt uzpirkstītes glikozīdiem līdzīga darbība
trigonelīns C~7~H~7~NO, alkaloīds, atrasts "Trigonella foenumgraecum" sēklās, dāliju gumos u. c. augos, kā arī urīnā pēc nikotīnskābes lietošanas
sekurinīns C13H15NO2, alkaloīds, kas iegūts no Tālo Austrumu auga "Securinega suffructiosa Reh der."
tanginīns C32H46O10, toksiska viela pupās "Tanghinia madagascariemis Pet."; tās iedarbība līdzīga strofantīnam
metronidazols C6H9N3O3, pretprotozoju un antibakteriāls līdzeklis, efektīvs pret anaerobiskiem mikroorganismiem; lieto "Trichomonas vaginalis" ierosinātas infekcijas un amebiāzes gadījumā, kā arī anaerobisko baktēriju ierosinātu infekciju profilaksei
Katharinenhof Catharinenhof - Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Teteles pagastā
TNT caurspīdīgais tīklojumtransports (angļu "Transparent Networking Transport")
Cavo Cavo Nacionālais parks - atrodas Kenijas dienvidu daļā ("Tsavo National Park"), Austrumāfrikas plakankalnes austrumu malā, platība - 20800 kvadrātkilometru, dibināts 1948. g., ilgtermiņa medību liegums
CENTO Centrālā līguma organizācija (angļu "Central Treaty Organization")
CTK Centrālais tenisa klubs (kopā ar nosaukumu, piem., "Daugavas" CTK)
Šiutekutli Centrālamerikas indiāņu (acteku) uguns un vulkānu dievs ("Tirkīza kungs"), gan debesu, gan nesaudzīgās un visu aprijošās pazemes uguns dievs, kā arī mājas pavarda dievs
Tonakasiutla Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - augstākā dieva Tonakatekutli sieva, kas piedalījās pasaules radīšanā
Tonakatekutli Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - augstākais dievs, kuru kopā ar viņa sievu Tonakasiutlu uzskatīja par pasaules radītāju, pirmo dievu un cilvēku pāri, Kecalkoatla vecākiem, visaugstākās (trīspadsmitās) debess valdniekiem
neirocisticerkoze Centrālās nervu sistēmas infekcija ar cūku lenteņa ("Taenia solium") cisticerkiem
Tetelminde Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Tetele" bijušais nosaukums
tetelnieki Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Tetele" iedzīvotāji
tetelmindnieki Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Tetelminde" iedzīvotāji
Zehren Cēres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Cēres pagastā
Zehren Cēres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
Zerxten Cērkstes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagastā
Cērpnīca Cērpa ezera noteka uz Kustaru ezeru Grāveru pagastā, lielākajā daļā tecējuma arī robežupe ar Andrupenes pagastu; Cierpnīca; Tērpīca; Tērpeces strauts
Nēķens Cēsu novada apdzīvotās vietas "Taurene" bijušais nosaukums, tagad Taurenes daļa, saukta arī - "Nēķins"
Bānuži Cēsu novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Bānūži" nosaukuma variants
Nēķins Cēsu novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Taurene" daļa
Raimdoti Cēsu novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Zaļkalns" otrs nosaukums
Noetkenshof Cēsu novada Taurenes pagasta bijušais nosaukums
Netkenskaja Cēsu novada Taurenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
kopālkoks Cezalpīniju dzimtas ģints ("Trachilobium"), aug Austrumāfrikā (vietām kultivē), izmanto kopāla ieguvei
XOF CFA franks (BCEAO); Beninas Republikas, Burkinafaso, Gvinejas-Bisavas Republikas, Kotdivuāras Republikas, Mali Republikas, Nigēras Republikas un Togo Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms
terecieši Ciblas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Tereki" iedzīvotāji
Lelī Trukšāni Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Trukšāni" nosaukums latgaliski
šeihs Ciema vecākais (dažām Tuvo un Vidējo Austrumu tautām)
muhtars Ciema vecākais Turcijā
Pieslaista ezers Ciematnieka ezers Teiču purvā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Ustjbalika Ciemats Krievijas Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, uz kura bāzes 1967. g. nodibināta pilsēta Ņeftejuganska
Aironbridža ciemats Telfordas un Vrekinas apgabalā Šropšīrā, Anglijā, Lielbritānijā, Severnas upes krastā
Amārna Ciems Ēģiptē, Nīlas labajā krastā ("Tell el-Amarna"), 287 km uz dienvidiem no Kairas, tuvumā Senās Ēģiptes galvaspilsētas Ahetatonas drupas, plaša senās Ēģiptes arheoloģiskā vieta, kurā atrodas vēlās astoņpadsmitās dinastijas galvaspilsētas paliekas
Zesche Ciešu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
semangi Cilšu grupa (džahaji, menri, lanohi, bategi, sabubi), dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
jiriki Cilšu grupa, dzīvo Turcijas dienvidrietumos un dienvidos, runā turku valodas dialektos, tiek uzskatīti par turku etnogrāfisku grupu, reliģija - islāms (sunnisms)
hati Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monkhmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
bo Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
boloveni Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
ma Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
mnongi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
so Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
sre Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
stiengi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
vankevi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
ve Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
gaošani Cilšu grupa, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi (agrāk galvaskausu kults)
tohāri Ciltis, kas dzīvoja Turkestānas austrumos (Siņdzjanā) līdz 9.-10. gs., kad tos asimilēja uiguri
eskijiriki Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms)
hadžisali Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms)
haiti Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms)
honamli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms)
karahadžili Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms)
karakojunli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms)
karatekeli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms)
saračli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms)
sarikečili Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms)
tingišli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms)
kadžari Cilts, dzīvo Irānas ziemeļos, Hazardžeribas ielejā (Mazenderanā) un Gorganas kalnos, kā arī Teherānā u. c. pilsētās, valoda pieder pie tjurku grupas, reliģija - islāms
deliciae generis humani cilvēces rota, lēnprātīgā ķeizara Tita pievārds
trihomonoze cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa trihomonas (_Trichomonas vaginalis_); trihomoniāze
Baeothryon caespitosum ciņu mazmeldru "Trichophorum caespitosum" nosaukuma sinonīms
kalocedrs Ciprešu dzimtas ģints ("Calocedrus"), mūžzaļi vienmājas skuju koki, skujas zvīņveidīgas, dzinumi plakani, 3 sugas; 2 sugas aug Ķīnas dienvidrietumos un Taivānā, 1 suga - Ziemeļamerikas rietumu daļā
tūja Ciprešu dzimtas ģints ("Thuja"), mūžzaļš aromātisks skuju koks ar zvīņveida pretējām skujām; dzīvībaskoks
ekotakse Cirkulējošo limfocītu tieksme saistīties pie specifiskiem perifēriskās limfatiskās sistēmas audiem - B leikocītiem pie B - atkarīgiem audiem un T limfocītiem pie T - atkarīgiem audiem
Tutyni Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Tutini" nosaukums latgaliski
CPT CPT teorēma - kvantu teorijas teorēma, saskaņā ar kuru tās matemātiskie vienādojumi nemainās (paliek invarianti), ja vienlaicīgi veic šādas transformācijas: daļiņu aizvieto ar tās antidaļiņu (operācija, ko nosacīti apzīmē ar C), maina telpisko koordinātu algebrisko zīmi (koordinātu inversija jeb operācija P) un maina laika algebrisko zīmi (laika inversija jeb operācija T)
crassula Crassula aquatica - ūdeņu biezlapītes "Tillaea aquatica" nosaukuma sinonīms
torēnija Cūknātru dzimtas ģints ("Torenia")
cūkpienis Cūkpiene ("Taraxacum officinale")
Tunnis Cūku aizstāvis, Tenīss
Zunzen Cunces muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
krūmčakste Čakstu dzimtas ģints ("Telophorus")
čanu Čanu valoda - kartvelu valodu grupas valoda, runā ap 30 tk cilvēku Turcijā (Lazistānā), arī Adžārijā (Gruzijā), aglutinatīva valoda, rakstības nav
Ļihvina Čekaļina, pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, tās nosaukums 1746.-1944. g.
sārtburkšķis Čemurziežu dzimtas ģints ("Torilis"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi, kas klāti ar pieguļošiem matiņiem, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
Myoxocephalus quadricornis četragu buļļzivs "Triglopsis quadricornis" nosaukuma sinonīms
četrragu jūrasbullis četrragu buļļzivs jeb četrragu platgalve (“Triglopsis quadricornis syn. Myoxocephalus quadricornis”), platgalvju dzimtas suga
četrragu buļļzivs četrragu jūrasbullis jeb četrragu platgalve ("Triglopsis quadricornis syn. Myoxocephalus quadricornis"), platgalvju dzimtas suga
praulu četrzobe četrzobju suga ("Tetraphis pellucida")
Stupeņu ezers Dabaru ezers Taurenes pagastā
Stupeņu-Dabaru ezers Dabaru ezers Taurenes pagastā
Azel Mati dabas apgabals Alžīrijā (_Azzel Matti, Sebkha_), Adrāras un Tamarsētas vilājā
Centrālā Kazahija dabas apgabals Kazahstānā, ietver Turgajas plato un Kazahstānas sīkpauguraini
Lazistāna Dabas apgabals Turcijas ziemeļaustrumos, ietver Melnās jūras piekrastes joslu starp Meletas un Čorohas upi un Austrumpontijas kalnu ziemeļu nogāzi
Malienas pauguraine dabas apvidus Alūksnes augstienē, platība — 54700 ha, ziemeļos robežojas ar Vaidavas pazeminājumu, rietumos — ar Trapenes līdzenumu, austrumos — ar Adzeles pacēlumu, dienvidos ieplaka to šķir no Gulbenes paugurvaļņa
Gulbenes paugurvalnis dabas apvidus Alūksnes augstienes dienvidu galā, platība — 57700 ha, garums — 40 km, platums — 5-12 km, robežojas ar Malienas pauguraini, Adzeles pacēlumu, Kujas ielejveida pazeminājumu un Trapenes līdzenumu
Veclaicenes pauguraine dabas apvidus Alūksnes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 20300 ha, robežojas ar Vaidavas pazeminājumu, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumu
Vaidavas pazeminājums dabas apvidus Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, platība — 221 kvadrātkilometrs, lokveidīgi atdala Veclaicenes un Malienas pauguraini, rietumos robežojas ar Trapenes līdzenumu
Agimūra dabas apvidus Alžīrijā (_Aguemour_), Tamanrāsetas vilājas ziemeļu daļā
Sēlijas paugurvalnis dabas apvidus Augšzemes augstienē, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) rietumu malas turpinājums, platība — 79000 ha, robežojas ar Taurkalnes līdzenumu, Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senleju, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu un dienvidos \~7 km iesniedzas Lietuvas teritorijā
Aronas paugurlīdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, stiepjas 62 km gar Vidzemes augstienes dienvidaustrumu nogāzi, Daugavas virzienā paplašinās no 12 km ziemeļaustrumos līdz 36 km dienvidrietumos, robeža iet no Aizkujas gar Kuju un Aivieksti līdz Ļaudonai, gar Vipi un Trepi
Spāres pauguraine dabas apvidus Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, uz austrumiem no Usmas ezera, platība — 120 kvadrātkilometri, lielākā daļa Talsu novadā, dienvidu gals — Kuldīgas novadā
Burtnieka līdzenums dabas apvidus Latvijas ziemeļu daļā, Tālavas zemienē, platība — 2128 kvadrātkilometru, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — līdz 80 km, platums — no 15-20 km Igaunijas pierobežā, līdz 45 km Valmieras apkaimē, robežojas ar Raudavas-Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Sedas tīreli, Gaujas senleju, Paktenes-Ziedes pazeminājumu un Saklaura purvu
Sedas līdzenums dabas apvidus Tālavas zemienes vidusdaļā uz austrumiem no Burtnieka līdzenuma, platība — 1051 kvadrātkilometrs, lokveidīgas, \~80 km garas, no dažiem kilometriem līdz 21 km platas joslas veidā apliec Trikātas pacēlumu ni ziemeļiem, austrumiem un dienvidiem
Metsepoles līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienē uz ziemeļiem no Gaujas, platība — 165800 ha, austrumos robežojas ar Idumejas augstienes Limbažu viļņoto līdzenumu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu, ziemeļos — ar Igauniju, rietumos — ar Piejūras zemienes Vidzemes piekrasti, dienvidos — ar Ropažu līdzenumu
Upmales paugurlīdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 144800 ha, stiepjas meridionālā virzienā no Lejasdaugavas senlejas līdz Lietuvas robežai 60 km garumā, platums — 24-32 km, robežojas ar Zemgales līdzenumu, Tīreļu līdzenumu un Taurkalnes līdzenumu
Zemgales līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidu daļā, platība — 289500 ha, robežojas ar Tīreļu līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu, Vadakstes līdzenumu, Jonišķu līdzenumu Lietuvā, Austrumkursas augstienes Lielauces pauguraini un Spārnenes viļņoto līdzenumu
Ropažu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 76100 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Idumejas augstienes Gaujas senleju, Madlienas nolaidenumu un Daugavu, kas to šķir no Upmales paugurlīdzenuma un Tīreļu līdzenuma
Vestienas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidu daļā, platība — 89200 ha, garums — dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā 50 km, platums — 25-30 km, robežojas ar Augšogres pazeminājumu, Augšgaujas pazeminājumu, Alūksnes augstienes Gulbenas paugurvalni, Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumu
Augšgaujas pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 86300 ha, rietumos robežojas ar Mežoles, Piebalgas un Vestienas pauguraini, austrumos - ar Trapenes līdzenumu un dienvidos - ar Gulbenes paugurvalni, ziemeļos - ar Igauniju un Aumeisteru paugurvalni
Mežoles pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 165700 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 70 km, platums — 18-30 km, ziemeļos robežojas ar Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trikātas pacēlumu un Sedas līdzenumu, ziemeļaustrumos — ar Aumeisteru paugurvalni un Ziemeļvidzemes zemienes Trapenes līdzenumu, austrumos un dienvidaustrumos — ar Augšgaujas pazeminājumu un Piebalgas pauguraini, rietumos — ar Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Idumejas augstienes Gaujas senleju
Ērģemes pauguraine dabas apvidus Vidzemes ziemeļos, Sakalas augstienes (Igaunijā) dienvidu malā, platība — 42100 ha, garums — 64 km, platums — 7-12 km, robežojas ar Tālavas zemienes Burtnieka un Sedas līdzenumu, Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Acupīti, Sedas senleju, Pedeles ielejveida pazeminājumu
Trapenes līdzenums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes austrumu daļā, platība — 125100 ha, robežojas ar Otepē augstieni Igaunijā, Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājumu, Malienas pauguraini, Gulbenes paugurvalni, Augšgaujas pazeminājumu un ar Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalni
Trikātas pacēlums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 46800 ha, kas dziļi iesniedzas Sedas līdzenumā, un robežojas ar Vidzemes augstienes Mežoles pauguraini, kā arī ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
Gaujas senleja dabas apvidus, kas ziemeļos šķir Burtnieka līdzenumu un Trikātas pacēlumu, dienvidrietumos atdala Augstrrozes paugurvalni no Vidzemes augstienes un Limbažu viļņoto līdzenumu no Viduslatvijas nolaidenuma un dienvidos robežojas ar Ropažu līdzenumu, platība — 24300 ha, garums — 85 km, platums — 2-6 km
Aumeisteru paugurvalnis dabas apvidus, Vidzemes augstienes ziemeļu atzars, platība — 21800 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 22 km, platums — līdz 12 km, lēzeni izliekta loka veidā iesniedzas Tālavas zemienē un atdala Sedas līdzenumu no Trapenes līdzenuma
Riesta-Džūkstenes purvs dabas liegums Austrumkursas augstienes Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 347 ha, apaugumā 1-3 m augstas priedes, zemsedzē polijlapu andromeda, lielā dzērvene (segums \~50%), parastā niedre, grīšļi, sfagni
Timsmales ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Variešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 101 ha, ietilpst Baltezers jeb Timsmales ezers (platība — 45 ha) un tā apkārtne, konstatēta Latvijā aizsargājama augu suga — šaurlapu ežgalvīte
Plunču ezera meži dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, liegumā ietilpst Pluncezers un tā mežainā apkaime, izveidots, lai aizsargātu boreālos mežus, slīkšņas un pārejas purvu, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas lakstaugu un sūnu sugas
Stiklu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagstā un Ventspils novada Puzes un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6636 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu un mežaudžu biotopus, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Tosmare Dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Medzes pagastā un Liepājā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 972 ha, ietilpst aizaugošais Tosmares ezers un tā apkārtnes mitrās pļavas, te sastopamas daudzas retas augu sugas un ligzdo retas putnu sugas
Plieņciema kāpa dabas liegums Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Tukuma novada Engures pagastā, Rīgas līča Kurzemes piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 51,7 ha, kāpas garums — 250-300 m, platums — 150 m, augstākā vieta 18-19 m vjl., tajā ir dažādi kāpu biotopi, sastopamas daudzas retas putnu un bezmugurkaulnieku sugas
Ovīši Dabas liegums Piejūras zemienes Irves un Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Ances, Popes un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 5078 ha, sastopami dažādi jūrmalas biotopi, konstatētas vairākas retas un saudzējamas bezmugurkaulnieku un augu sugas
Platenes purvs dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 455 ha, ietilpst lielākā daļa purva un vairākas purvainas mežaudzes, ir liela aizsargājamās rūsganās melnceres atradne
Ziemeļvidzemes akmeņainā jūrmala dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas un Liepupes pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība 3371 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ietilpst 14 km garš Rīgas līča piekrastes posms no Tūjas līdz Dzeņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas
Ruņupes ieleja dabas liegums Rietumkursas augstienes Embūtes paugurainē, Preikules un Vaiņodes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 607 ha, ielejas nogāzes apaugušas ar platlapjiem un skuju kokiem, aug vairākas aizsargājamas ziedaugu sugas, ir aizsargājamas sēņu sugas - melnās zvīņbekas ("Trobilomyces floccopus") atradne
Apšuciema zāļu purvs dabas liegums Tukuma novada Engures un Smārdes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizņem 15 ha teritorijas periodiski applūstošā starpkāpu ieplakā Lāčupītes labajā krastā
Ances purvi un meži dabas liegums Ventspils novada Ances un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 10130 ha, ietver arī Skarbas purva liegumu, Mazupes parastās purvmirtes atradnes botānisko liegumu un Putera ezara purva dzērvenāju liegumu
Kāla ezera salas dabas liegums Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, liegumā kopš 1999. g. ietilpst 3 lielākās Kāla ezera salas; Tolkas sala (18,6 ha, konstatētas 157 augu sugas), Lielā Vestienas sala (9,6 ha, 121 suga) un Vistu sala (0,68 ha, apšu audzes)
Seržu tīrelis dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 151 ha, izveidots, lai aizsargātu purva un purvaino mežaudžu biotopus
Mazzalvītes purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Zalves pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 267 ha, augstais purvs un neliela upīte, kurā mīt platgalve un strauta nēģis, zemsedzē reti un aizsargājami augi
Līvbērzes liekņa dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 144 ha, gk. pārmitri platlapju meži, ligzdo daudzas putnu sugas
Melnā ezera purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Olaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 317 ha, konstatēta liela putnu sugu dažādība
Skujaines un Svētaines ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Penkules, Bukaišu un Tērvetes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 130 ha, izveidots, aizsargātu retus, ES nozīmīgus biotopus, konstatētas daudzas retas augu sugas
Kaļķupes ieleja dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Dundagas pagastā, platība 575 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dibināts, lai aizsargātu Kaļķupītes (Pilsupes augšteces) ieleju ar augstiem, gravu saposmotiem krastiem un savdabīgu veģetāciju jauktajos mežos
Zemgaļu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Lubes un Ārlavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 462 ha, izveidots, lai saglabātu augstā purva un purvaino mežaudžu biotopus, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas
Tumes meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Tukuma novada Tumes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 68 ha, izveidots, lai aizsargātu boreālo mežu biotopus, tajā ir lielas gada staipekņa audzes
Vīķvēnu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Dikļu un Kocēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 77 ha, ir vairāki aizsargājami biotopi (kalcifili purvi, pārejas purvi, eitrofs ezers, slapjas melnalkšņa audzes)
Zilaiskalns Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Kocēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 117 ha, izveidots, lai saglabātu vērtīgos biotopus (nogāžu un gravu platlapju koku mežaudzes, priežu audzes)
Rūjas paliene dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 444 ha, izveidots, lai aizsargātu Rūjas palieņu pļavu biotopus, kas nodrošina dzīves vidi vairākām retām un aizsargājamām putnu sugām
Kārķu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Bezdibeņa purvā, Valkas novada Kārķu pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 316 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., lieguma vidū Bezdibeņa ezers, purvā ligzdo retas un aizsargājamas putnu sugas, migrācijas laikā atpūšas ūdensputni
Kreiļu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumā Valmieras novada Kocēnu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~180 ha
Oleru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumā, Valmieras novada Jeru pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 105 ha, vairāki aizsargājami biotopi
Sedas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Ērģemes, Ēveles un Plāņu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 7300 ha, liegumā ietilpst lielākā daļa Sedas tīreļa, tas izveidots gk. ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, konstatētas arī daudzas retas bezmugurkaulnieku sugas
Zemā sala dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Plāņu un Vijciema pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 205 ha, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu vairākus retus dabiskos biotopus (vecas platlapju audzes, slapjas palieņu pļavas)
Pukšu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Strenču novada Plāņu pagastā, ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 369 ha, izveidots, lai aizsargātu pārejas purva, purvaino mežu un boreālo mežu biotipus
Vadaiņa purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 238 ha, ir augstā un pārejas purva, kā arī purvaina meža nogabali, konstatētas vairākas retas putnu sugas
Lepuru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 316 ha, no tiem dzērvenāji \~230 ha, to segums 60-70%, augstais purvs ar pārejas purva joslām, zemsedzē polijlapu andromeda, ārkausa kasandra, parastā niedre, apaļlapu rasene, makstainā spilve, purva vaivariņš, melnā vistene, sfagni
Sloku purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 528 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus
Melnsalas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 618 ha, konstatētas vairākas retas augu sugas, reģistrētas >120 putnu sugas, te atpūšas un barojas caurceļotāji putni
Mētru mežs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gulbenes novada Lejasciema pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 74 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos mežus, konstatētas vairākas retas augu sugas (arī aizsargājamais divsēklu grīslis), medņu riesta vieta
Vireši Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Gaujienas un Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 292 ha, teritorijā ietilpst Gaujas un tās apkārtnes posms no Vizlas ietekas līdz Vecpalsas ietekai, daudz aizsargājamu biotopu
Rauza Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Launkalnes un Palsmanes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 812 ha, izveidots lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - ziemeļu upespērleni
Tetersalas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Trapenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 348 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva un pārejas purva biotopus, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Melnupes meži dabas liegums Ziemeļvidzenes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 66 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskos skujkoku, jaukto un purvaino mežu biotopus
Gaiņu purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~1200 ha, klajš purvs ar nelieliem ezeriņiem un akačiem, ligzdo dzeltenai tārtiņš, dzērve, kuitala u. c. mitrāju putni, barojas gājputni
Klāņu purvs dabas liegums, atrodas Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, 9-12 km no Baltijas jūras krasta, Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, platība — 1615 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., liegumā konstatēti \~530 sēklaugu un paparžaugu sugu un \~160 sūnu sugu
Ellītes purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Aizkraukles novada Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1,8 ha, liegums dibināts, lai saglabātu avotus ar neparasta tipa mazmineralizētu sērūdeni
Tīšezers Dabas liegums, kas ietver Tīšezeru un purvu ap to, platība - 39 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., izveidots, lai aizsargātu retus biotopus (neskartus augstā purva un pārejas purva nogabalus, slīkšņas, purvainas mežaudzes)
Cenas tīrelis dabas liegums, purvs, platība — 8983 ha, atrodas Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Mārupes novadā, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, centrālā daļa akačaina un lāmaina, ar daudziem maziem ezeriņiem
Bairona raga jūras parks dabas parks Austrālijā, Jaundienvidvelsas ziemeļaustrumos, Tasmana jūras piekrastē, pie Bairona raga
Agavju ainava dabas parks Meksikā, Halisko štatā, netālu no Tekilas pilsētas
Talsu pauguraine dabas parks Talsu novada Laidzes, Laucienes un Lībagu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība – 2827 ha
Beitmensas jūras parks dabas parks Tasmana jūras piekrastē Austrālijā, Jaundienvidvelsas štata austrumos
Svētes paliene dabas parks Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novada Līvbērzes un Valgundes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 931 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās palieņu pļavas, kas ir nozīmīgas putnu ligzdošanas vieta, kā arī migrējošo putnu atpūtas un barošanās vieta
Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus
Sakalas augstiene dabas rajons Igaunijas dienvidos un Vidzemes ziemeļos, starp Rietumigaunijas, Vertsjerva un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemieni, platība - 225000 ha, \~25% Latvijas teritorijā, stiepjas meridionālā virzienā 95 km garas, līdz 37 km platas joslas veidā, Latvijas daļā ir 1 no 6 šīs augstienes dabas apvidiem - Ērģemes pauguraine
Idumejas augstiene dabas rajons Vidzemes ziemeļrietumu daļā, garums - 40-60 km, platums - līdz 28 km, aizņem paaugstinājumu starp Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu rietumos un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu austrumos, dienvidoe robežojas ar Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumu un Madlienas nolaidenumu, nodala 3 dabas apvidus: Augstrozes paugurvalni, Gaujas senleju un Limbažu viļņoto līdzenumu
Ziemeļvidzemes zemiene dabas rajons Vidzemes ziemeļu daļā, platība — 4952 kvadrātkilometri, garums — 114 km, platums rietumu daļā — līdz 84 km, uz austrumiem pakāpeniski samazinās līdz 2-3 km Vidusgaujas ielejveida pazeminājumā (Vidusgaujas Vārtu šaurumā) un 44 km austrumu daļā, ietver Burtnieka līdzenumu, Sedas līdzenumu, Trikātas pacēlumu un Trapenes līdzenumu; Tālavas zemiene
Teiči Dabas rezervāts Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Murmastienes, Atašienes un Mežāres pagastā, dibināts 1982. g., platība - 19337 ha, iekļauts gandrīz viss Teiču purvs un Islienas purvs, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu starptautiski nozīmīgas mitraines un mitros mežus, nodrošinātu ekosistēmu dabisku attīstību un tām raksturīgo bioloģisko daudzveidību
Baimameili Sjuešaņs dabas rezervāts Ķīnā, Tibetas kalnienes dienvidu daļā
Zaaminas rezervāts dabas rezervāts Uzbekistānā, Turkestānas grēdas rietumu daļas ziemeļu nogāzē, platība - 105 kvadrātkilometru, augstums - 1800-3500 m, dibināts 1960. g., lai saglabātu dabas kompleksus
Minona Dahomeju (Rietumāfrika, Benina, Togo) mitoloģijā - sieviešu dieviete, kura, pēc nostāstiem, mīt sieviešu mājā, kur nodarbojas ar vērpšanu
Deguhnen Daigones muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
Armīda Daiļa burve Taso "Atsvabinātā Jeruzalemē"
potala Dalailamas pils Lhasā, Tibetā
Skrudalienas pagasta teritorija daļa pirmskara Skrudalienas pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Tabores pagastam, savukārt tagadējā Skrudalienas pagasta teritorijā ir iekļauta daļa no pirmskara Silenes pagasta teritorijas
Dienviddānija Dānijas reģions Jitlandes pussalas vidusdaļā, ietver arī Fīnas, Langelandes, Tasingas, Ērē un citas sīkākas salas
dogmisms Dāņu kinorežisoru Larsa fon Trīra un Tomasa Vinterberga inspirēta kustība kinematogrāfijā, kas aicina režisorus atpakaļ pie vienkāršības, atsakoties no mākslīgā apgaismojuma, dārgiem kostīmiem, statiskas kameras u. tml.
teilorisms Darba organizācijas un ražošanas vadības sistēma, kurā izmantoti jaunākie zinātnes un tehnikas sasniegumi un kuru 19. un 20. gadsimta mijā izstrādāja F. Teilors un viņa sekotāji
Tupungatito Darbīgs vulkāns Argentīnā, Tupungato masīva dienvidaustrumu atzarojumā, augstums - 5640 m, pēdējais izvirdums 1964. g.
Meru Darbīgs vulkāns Austrumāfrikas plakankalnē (angļu val. "Meru"), Tanzānijā, saplūst ar Kilimandžāro vulkānu masīvu, augstums - 4566 m, virsotnē - kaldera (diametrs - 10 km, dziļums - līdz 1300 m)
Tokači Darbīgs vulkāns Hokaido salas vidienē, Daisecuzdana (Tokači) grēdā, Japānā, augstums - 2077 m, daudz krāteru, gada lielākajā daļā virsotnē sniegs
Ngauruhoe Darbīgs vulkāns Jaunzēlandē, Ziemeļsalā, Tonariro nacionālajā parkā, augstums - 2291 m
Teide Darbīgs vulkāns Tenerifes salā ("Pico de Teide"), augstākā virsotne (3718 m) Kanāriju salu grupā, sastāv no senas kalderas un iekšēja jauna konusa
Rīgas motormuzejs darbojas Tehniskās jaunrades, izstāžu un atpūtas centra Mežciems kompleksā, dib. 1989. kolekcijā ir arī Latvijā ražotie "Russo-Balt" un "Ford-Vairogs" automobiļi
Viļakas kapuciešu ordeņa klosteris darbojās Viļakā, Klostera ielā 1, dibināts 1936. g., ēka sākta celt 1936. g., pabeigta un iesvētīta 1940. g.; klosteris slēgts 1945. g.; klostera dārzā apbedīts kapuciešu tēvs Filips (N. Turks)
Dorotheenhof Dārtes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagastā
piesīši Dārza piesīši - gaiļa pieši, kreses ("Tropaeolum majus"), ložņīgs lakstaugs krešu ("Tropaeolaceae") dzimtā, apaļām vairogveida garkātu lapām un lieliem ziediem ar pagaru piesi; apakšējās 3 vainaglapas oranžsarkanas, apakšdaļā bārkstainas, augšējās dzeltenas ar sarkanām svītrām, audzē kā krāšņuma augu dārzos, dzimtene Peru
Tašauza Dašoguza - pilsēta Turkmenistānā
FTP pasts datņu pārsūtīšanas protokola pasts (angļu "File Transfer Protocol mail" jeb "FTP mail")
protokols FTP datņu pārsūtīšanas protokols (angļu "File Transfer Protocol")
FTP Datņu pārsūtīšanas protokols (angļu "File Transfer Protocol")
protokols FTAM datņu pārsūtīšanas, piekļuves un pārvaldības protokols (angļu "File Transfer, Access and Management protocol")
datņu pārsūtīšanas protokola serveris (FTP serveris) datņu serveris, kas nodrošina pieeju protokola FTP arhīva datnēm
FTP serveris datņu serveris, kas norošina piekļuvi protokola FTP arhīva datnēm
dinamiskā brīvpiekļuves atmiņa datora atmiņa, kurā informācijas bitu uzglabāšanai izmanto mikroskopiskus kondensatorus. Tā kā šie kondensatori pakāpeniski izlādējas, tie vairākus simtu reižu sekundē ir jāuzlādē, lai saglabātu tajos ierakstīto informāciju
CTI datora un telefona integrācija (angļu "Computer Telephone Integration")
CERT datortrauksmes reaģēšanas komanda (angļu "Computer Emergency Response Team"); komanda CERT
vietne Datoru tīklam pievienots dators, kas nodrošina attālas pieejas iespējas, izmantojot, piemēram, protokolu _FTP_
vieta datoru tīklam pievienots dators, kas nodrošina attālas pieejas iespējas, izmantojot, piemēram, protokolu FTP
iekštīkls Datoru tīkls, kas izmanto TCP/IP protokolu saimi un pieder vienai organizācijai; no nesankcionētas pieejas to aizsargā ugunsmūris
DTE datu galiekārta (angļu "Data Terminal Equipment")
datu pakalpojumu bloks datu pārsūtīšanas iekārta, kas pārveido lokālo datu plūsmu, lai tā atbilstu, piemēram, līniju E1, T1 vai arī primārā ātruma tīkla ISDN standartiem
Bieķengrāvis Daugavas kreisā krasta atteka Rīgas pilsētas teritorijā starp Katlakalnu un Torņakalnu
Gļinovka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, lejtecē Laucesas un Tabores pagastu robežupe, garums - 12 km; Maļutka
Torbēnupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, garums - 8 km; Tarbānupīte; Bērzupe
Meža Daugavas kreisā krasta pieteka Krievijā, Tveras un Smoļenskas apgabalā, garums - 259 km, sākas Valdaja augstienē
Kausupe Daugavas kreisā krasta pieteka Ogres novada Tomes pagastā, izteka Ķekavas novada Baldones pagastā, vidustecē ir Ogres un Ķekavas novada robežupe, garums - 13 km; Kausa; Kausupīte
Mārupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgā, augštece Mārupes novadā, garums - 11 km, kritums - 15 m, izveidojusies satekot vairākiem meliorācijas grāvjiem, gultne vairākkārt mainīta, starp Torņkalnu un Āgenskalnu uzstādināts Māras dīķis, ietek Āgenskalna līcī aiz Raņķa dambja
Marjanovka Daugavas kreisā krasta pieteka Tabores pagastā
Tabore Daugavas kreisā krasta pieteka Tabores pagastā, garums - 12 km
Līčupe Daugavas kreisā krasta pieteka Tomes pagastā, vidustece Vecumnieku pagastā, garums - 21 km, kritums - 32,8 m; Līču strauts
Dārzupīte Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Kūku pagastā, garums - 7 km; Asote; Lagzdes upe; Lazdupīte; Tarzupīte
Donaviņa Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums - 11 km, iztek no Baļotes ezera, ir Variešu un Kūku pagasta robežupe; Baļuta; Tonaviņa; lejtecē - Mācītājupīte, Dzirnupīte
Nereta Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils un Līvānu novadā, garums - 46 km, kritums - 41 m, sākas no grāvjiem starp Lielo Pelēčāres purvu un Teiču purvu; Narača; Nareta; augštecē Neretiņa
Rudņa Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, augštece Izvaltas pagastā, iztek no Sargovas ezera, caurtek Tartaka ezeru, garums - 26 km, kritums - 68 m; Bukupe; Rudna; Tartaka
Teļu grāvis Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Turku pagastā
Zapadnaja Dvina Daugavas nosaukums tās augštecē, Krievijas Tveras, Pleskavas un Smoļenskas apgabalā
Jaunī Tokari Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Tokari" nosaukums latgaliski
Aizupīši Daugavpils novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Tartaki" bijušais nosaukums
elernišķi Daugavpils novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Elerne" iedzīvotāji
liellasieši Daugavpils novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Liellaši" iedzīvotāji
savišķi Daugavpils novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Savišķi" iedzīvotāji
tābarieši Daugavpils novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Tabore" iedzīvotāji
Lasiņi Daugavpils novada Tabores pagasta bijušās Lasenbekas (Lasenbergas) muižas centra bijušais nosaukums
Logovka Daugavs kreisā krasta pieteka Tabores pagastā
Tavoja Davei (Thave) - pilsēta Mjanmā ("Tavoy")
serdars Dažās Tuvo Austrumu un Vidējo Austrumu zemēs - karaspēka virspavēlnieks
Telaviva-Jafa Dažkārt lietots Telavivas nosaukums, kas norāda, ka senākā pilsēta Jafa tika pievienota Telavivai 1950. g.
Rumēlija Dažkārt tā sauc Turcijas Eiropas daļu (Austrumtrāķija)
Teleskops debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Telescopium"; saīsinājums "Tel"), spožākās zvaigznes (α) vizuālais zvaigžņlielums 3,5, Latvijā nav redzams
Tukāns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Tucana"; saīsinājums "Tuc"), kurā atrodas Mazais Magelāna Mākonis, tā α ir 2,9. zvaigžņlieluma un atrodas 199 ly attālumā; Latvijā nav redzams
Vērsis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Taurus"; saīsinājums "Tau") starp Perseju un Orionu, viens no zodiaka zvaigznājiem, spožākā zvaigzne - Aldebarans; Latvijā vislabāk novērojams ziemā
Trijstūris debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Triangulum"; saīsinājums "Tuc") zem Andromedas; Latvijā vislabāk novērojams rudenī; tā α spožums ir 3,4. zvaigžņlielums, un tā atrodas 64 ly attālumā
Avalokitešvara Debesu Buda, kuru pielūdz Tibetā un Korejā, Japānā un Ķīnā; tiek uzskatīts, ka viņa reinkarnācija ir Dalailama
Kaitangata Debesu dieviete maoru mitoloģijā, kas apprecēja kanibālu virsaiti Vatiri un dzemdēja Hemi, varoņa Tafaki tēvu
Degahlen Degoles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagastā
padeves nevienmērība degvielas padeves raksturojums: degvielas padeves lielākās starpības (maksimālā mīnus minimālā) attiecība pret vidējo degvielas padevi tai pašā laikā. To nosaka dīzeļmotoriem un parasti izsaka procentos
tritēlija Dekoratīvu sīpolaugu ģints ("Triteleia"), līdzīgi brodijām, jāstāda saulainā vietā, lapas novīst pirms ziedēšānas
Truokšys Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Troškas" nosaukums latgaliski
troškānieši Dekšares pagasta apdzīvotās vietas "Troški" iedzīvotāji
Trūpeni Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Trūpeņi" nosaukums latgaliski
Tenīsiņš dem. --> Tenis
Tenīsītis dem. --> Tenis
Trīnīte dem. --> Trīne
Trīnulītis dem. --> Trīne
turmontieši Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Turmonti" iedzīvotāji
turmontišķi Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Turmonti" iedzīvotāji
Kaldidags Demirkaziks - augstākā virsotne Taura kalnos, Turcijā
odontoblasts Dentīnrades šūna, osteoblastam līdzīga dentīnu veidotāja šūna zoba pulpā, kurai ir garš diegveida izaugums - Tomsa dentālā šķiedra
Beni departaments Bolīvijā, valsts ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Trinidada, robežojas ar Santakrusas, Kočabambas, Lapasas un Pando departamentu, kā arī ar Brazīliju
Augšpireneji departaments Francijā (_Hautes-Pyrénées_), Oksitānijas reģiona dienvidrietumos, administratīvais centrs - Tarbe
nijama Desmit tantriskie baušļi: godīgums; apmierinājums; upurēšana; ticība Dievam; Tā Kunga godāšana; skolotāju cienīšana; pārdomas; svinīga solīšanās; mantru atkārtošana; askētisms
Trojas zirgs destruktīva programma, ko uztver kā labdabīgu lietojumprogrammu; atšķirībā no vīrusiem Trojas zirgi sevi nereproducē, bet, līdzīgi vīrusiem, bojā programmatūru
Tartu universitāte dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g., atsāka darbību 1802. g. ar nosaukumu - Tērbatas universitāte, kas 1918. g. evakuēta uz Krieviju, 1919. g. 1. decembrī tika atklāta ar pašreizējo nosaukumu, kas bija pirmā augstākā izglītības iestāde ar igauņu mācību valodu, mūsu dienās tajā ir 10 fakultātes, tās struktūrvienības ir vairākas koledžas, zinātniskie institūti, Botāniskais dārzs, Mākslas muzejs u. c.
SEATO Dienvidaustrumu Āzijas līguma organizācija (angļu "South-East Asia Treaty Organization"), pastāvēja 1954.-1977. g.
ASEAN Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācija (Bruneja, Kambodža, Indonēzija, Laosa, Malaizija, Birma/Mjamna, Filipīnas, Singapūra, Taizeme un Vjetnama; angļu "Association of South-East Asian Nations")
Dienvidaustrumu Āzija Dienvidāzijas dienvidaustrumu daļa, ietver Idoķīnas pussalu un Malajas arhipelāgu, tajā atrodas Bruneja, Filipīnas, Indonēzija, Kambodža, Laosa, Malaizija, Mjanma (Birma), Singapūra, Taizeme un Vjetnama
čolmugra Dienvidāzijas koka "Taraktogenos kurzii" sēklas, no kurām iegūst eļļu lepras ārstēšanai
Dubeņi 3 Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Trešie Dubeņi" nosaukuma variants
Aiztere Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Aistere" bijušais nosaukums
aisternieki Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Aistere" iedzīvotāji
Jaunlieģi Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Lieģi" bijušais nosaukums padomju laikā
TANJUG Dienvidslāvijas informācijas aģentūra (serbhorvātu "Telegrafska Agencija Nova Jugoslavija")
Triangulum Australe Dienvidu Trijstūris, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
TiA Dienvidu Trijstūris, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Ea Dievs (dažkārt sieviete) vairākās senajās Tuvo Austrumu reliģijās; babiloniešiem - ūdens un gudrības Dievs
Virakoča Dievs radītājs inku reliģijā, viņš bija senās pilsētas Tiavanako, dievs un civilizācijas nesējs; devītais inku valdnieks Pačakuteks viņu pasludināja par augstāko dievu, kas pārāks pat par Saules dievu
Saka Dievu valdnieks Tavatimsā (hinduisma mitoloģijā - debesu zemākais apgabals), viena no Indras inkarnācijām
Vandzenes parka dīķis dīķis — atrodas Talsu novada Vandzenes pagastā, platība — 1,4 ha
Balhani Divas kalnu grēdas abos Uzbojas krastos, Turkmenistānā, kaļķakmeņi, merģeļi, nogāzes saposmotas, tuksnesis
trohodendrs Divdīgļlapju klases burvjlazdu klases apakšklases rinda ("Trochodendrales"), 2 dzimtas Austrumāzijā
turgēnija Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Turgenia"), Latvijā konstatēta 1 suga
teofrastaugs Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases prīmulu rindas dzimta ("Theophrastaceae")
tamariki Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Tamaricales"), kokaugi, reti lakstaugi ar sīkām, bieži zvīņveida vai adatveida lapām, 3 dzimtas, \~130 sugu
zalktene Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Thymelaeales")
tamarikaugi Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases tamariku rindas dzimta ("Tamaricaceae"), \~120 sugu
timēleja Divdīgļlapju klases dzimta ("Thymelaeaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi koki, krūmi vai lakstaugi, 50 ģinšu, 500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga, aizsargājama - parastā zalktene; zalkteņu dzimta
ezerrieksts Divdīgļlapju klases dzimta ("Trapaceae"), ūdensaugs, 1 ģints
krese Divdīgļlapju klases dzimta ("Tropaeolaceae"), 2 ģintis, \~80 sugu
tripterīgija Divdīgļlapju klases kokžņaudzēju (segliņu) dzimtas ģints ("Tripterigium"), līdz 8 m augsta krāšņa liāna ar kuplām galotnes ziedkopām, ko Latvijā mēdz audzēt kā krāšņumaugu
liepa Divdīgļlapju klases malvu rindas dzimta ("Tiliaceae"), vasarzaļi, koki, krūmi, puskrūmi un pat lakstaugi ar nektārainiem ziediem, kas sakārtoti ziedkopās ar garām augšlapām, 46 ģintis, 450 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
sieramoliņš divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Trigonella"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga un 1 dārzbēglis; sierāboliņš
sierāboliņš divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Trigonella"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga; sieramoliņš
Inilčeks Divi garenieleju šļūdoņi Centrālajā Tjanšanā, Meridionālās grēdas rietumu nogāzē, garumi - 59,5 km (Dienvidinilčeks) un 38,2 km (Ziemeļinilčeks)
ajaksi Divi nešķirami draugi; sengrieķu episkajā poēmā "Iliāda" - divi Trojas kara varoņi (lat. "Aiax"), nešķirami draugi, kas kopā cīnījās grieķu karaspēkā pret trojiešiem
Upkalnu ūdenskrātuve divi uzpludinājumi uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagastā, apvieno Pastendes dzirnavezeru un Brūžezeru
kāpurmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tachinidae syn. Larvaevoridae"), kukainis ar saraini apmatotu ķermeni (kāpuri attīstās spīļastēs, taisnspārņos, dažādu tauriņu kāpuros), >5000 sugu, Latvijā nav pētīta, varētu būt \~250 sugu
Dumuzi Divupes lopkopības un auglības dievs, kas tika identificēts ar grieķu dievu Adonīdu; Tammuzs
govju diždundurs diždunduru suga ("Tabanus bovinus")
Gross-Sehnen Dižsēnes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā
Pūņicu grāvis Dižvalka labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagstā
tīcenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Tīkas" iedzīvotāji
Bites muiža Dobeles novada Tērvetes pagasta apdzīvotās vietas "Zelmeņi" bijušais nosaukums
subordinacionisms Dogmatisks uzskats, ka Kristus personas dievišķā būtne jeb dievišķais logoss Kristū pakārtots (subordinēts) Dievam Tēvam, ko baznīca nosodīja 4. gs.
Bitjuga Donas kreisā pieteka Krievijā, Tambovas un Voroņežas apgabalā, garums - 379 km, tek pa Okas-Donas līdzenumu, vidustecē un lejtecē ieleja plaša, vietām purvaina
Dreimannsdorf Dreimaņa muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
Turnuseverina Drobeta-Turnuseverina - pilsētas Rumānijā senāks nosaukums
damiana Droga, kas sastāv gk. no kāda specifiska auga (lat. "Turnera diffusa Ward. var. aphrodisiaca") lapiņām un jauniem zariņiem, kam vēl piejaukti šo augu ziedi un sēklas
delibašs Drosmīgs karavīrs, brašs jātnieks; senajā sultānu Turcijā - turku pašā sargs
standarts SET drošā elektroniskā transakcija (angļu "Secure Electronic Transaction")
Tuļči Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Tulči" nosaukuma variants
Daukšupe Dūkšupe, Tilžas pieteka
Mežupe Dūkšupes labā krasta pieteka Balvu novada Krišjāņu pagastā, augštece Tilžas pagastā
mazais dūkuris dūkuru suga ("Tachybaptus ruficollis")
Streda Dunajska Streda - pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 22500 iedzīvotāju (2012. g.); Dunaserdaheja
tūļnieki Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Tūļi" iedzīvotāji
diždundurs Dunduru ģints ("Tabanus"), kurā ietilpst vislielākie un visdruknākie dunduri
Trumpe Durbes ezera pieteka, Tadaiķu un Durbes pagasta robežupe
Durben Durbes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagastā
birznieki Durbes novada Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Birznieki" iedzīvotāji
birztalieši Durbes novada Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Birztalas" iedzīvotāji
Duhren Dūres muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Blīdienas pagastā
Mazdursupe Dursupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Balgales pagastā, Sēņgrāvja un Vārngrāvja satekupe, garums - 8 km; Sēņu grāvis
Sviķu strauts Dursupes labā krasta pieteka Talsu novada Balgales pagastā, iztek no Kannenieku dīķa
Oksle Dursupes labā krasta pieteka Tukuma novada Cēres un Talsu novada Balgales pagastā, garums - 14 km, kritums - 56 m (augštecē arī Zvente, lejtecē - Balgale)
Gross-Dursuppen Dursupes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā
Staļinabada Dušanbe - pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums 1929.-1961. g.
Dutkenshof Dutkas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā
Šķēde Dzedrupes kreisā satekupe Talsu novadā, garums - 20 km, kritums - 75 m; Dandaru upe; Elpupe; Gartiltupe; Kalvetnieku upe; Līčupe; Vandzenes upe; augštecē Odre, Nastupīte; lejtecē Žurnika, Žurnikupe
Jādekša Dzedrupes labā satekupe Talsu novada Laucienes un Ķūļciema pagastā, garums - 17 km; Grīvupe; augštecē saucas arī Nurmuižupe un Nurmižupīte, vidustecē Meņģupe, Pļavupe, Pļavu upe, Pļavu grāvis
Elpupe Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums Talsu novadā
Dandaru upe Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums Talsu novadā
purne dzegužu purne - Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
Huanhe Dzeltenā upe, otra lielākā upe Ķīnā, garums - \~5460 km, sākas Tibetas austrumu daļā >4000 m vjl., liec lielu loku uz ziemeļiem caur Iekšējo Mongoliju un ietek Dzeltenajā jūrā, bieži pārplūst
dāboliņš Dzeltenais āboliņš ("Trifolium strepens")
ozoliņš Dzeltenais saulkrēsliņš ("Thalictrum flavum")
krotoneļļa Dzeltenbrūna bieza eļļa, ko iegūst no "Croton Tiglium L." sēklām, krāso lakmuspapīru sarkanu un šķīst absolūtā spirtā, pēc sastāva zemāko un augstāko glicerīnu maisījums, tanī ir brīvās taukskābes un 10% sveķu, lieto dziedniecībā
titanīts dzeltenbrūns minerāls, kalcija un titāna silikāts CaTiO(SiO~4~), titāna rūda
tetrametiltiuramdisulfīds Dzeltenīgi pelēks pulveris ar īpatnēju smaku, ko izmanto sēklu kodināšanai un augu apsmidzināšanai; TMTD
rutils dzeltens, sarkans, retāk melns oksīdu grupas minerāls, titāna dioksīds TiO~2~, kas satur galvenokārt dzelzs un hroma piemaisījumu; titāna rūda
Baltava Dzelzcela stacija Ogres novada Taurupes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 88 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1937. g.
Bulduri Dzelzceļa pietura Jūrmalā, atrodas pie līnijas Rīga-Tukums, 20 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Bilderlingshof", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada
Avoti Dzelzceļa pieturpunkts Jūrmalā, atradās pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 21 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, ar nosaukumu "Edinburga I" atklāts 1907. g., nosaukums mainīts 1929. g., slēgts 1980. gadā
Zolitūde Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, \~8,5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Imanta Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 10 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1894. g. ar nosaukumu "Solitud", 1919.-1928. g. saucās "Zolitūde", tagadējais nosaukums kopš 1928. g.
Depo Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 8 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1950. g. Zasulauka lokomotīvju depo darbinieku vajadzībām
Džūkste Dzelzceļa pieturpunkts Tukuma novada Džūkstes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 130 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāts 1930. gadā
Babīte Dzelzceļa stacija Babītes novada Babītes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 13 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g., līdz 1919. g. saucās "Pupe", 1919.-1926. g. - "Pūpe"
Dzintari Dzelzceļa stacija Jūrmalā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 23 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, ar nosaukumu "Edinburga II" atklāta 1907. g., tagadējais nosaukums kopš 1922. g.
Asari Dzelzceļa stacija Jūrmalas pilsētā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 30,5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Assern", no 1919. g. tagadējais nosaukums, bet 1927.-1938. g. saucās "Asari I"
Jaundubulti Dzelzceļa stacija pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 26,6 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Aegvīdu dzelzceļa stacija pie līnijas Tallina - Narva
Elkšķene Dzelzceļa stacija Ventspils novada Tārgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 12 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, pieturpunkts ar nosaukumu "Pope" atklāts 1927. g., tagadējais nosaukums kopš 1932. g.
Dzelzupe Dzelzupīte, Tirzas pieteka
Dzalzupe Dzelzupīte, Tirziņas pieteka
parastais dziedātājsienāzis dziedātājsienāžu suga ("Tettigonia cantans")
zaļais dziedātājsienāzis dziedātājsienāžu suga ("Tettigonia viridissima"), Latvijā bieži sastopamas visā teritorijā
Turfanas ieplaka dziļākā tektoniskā ieplaka Centrālajā Āzijā (angļu val. "Turfan Depression") un trešā dziļākā pasaulē, atrodas Ķīnas ziemeļrietumu daļā, Austrumtjanšana atzaros līdz 154 m zjl., garums - \~200 km, platums - līdz 70 km
Tongas dziļvaga dziļvaga Klusā okeāna dienvidu daļā, uz austrumiem no Tongas salām, lielākais dziļums — 10882 m zjl., otrā dziļākā dziļvaga pasaulē
Vitjaza dziļvaga dziļvaga Klusajā okeānā, gar Santakrusas salas, Anudas, Tikopijas u. c. salu ziemeļu zemūdens nogāzi, garums - \~800 km, lielākais dziļums - 6150 m, kopā ar Rietummelanēzijas dziļvagu veido dziļvagu sistēmu gar Melanēzijas salām
Selgerben Dzirciema muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Dzirciema pagastā
Tartaka ezers dzirnavezers Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, uzstādināts Rudņas upē, 107,4 m vjl., platība — 33 ha, lielākais dziļums — 3 m; Tartaka dzirnavezers; Tartakas dzirnavezers; Tartaku dzirnavezers
Rideļu dzirnavezers dzirnavezers Tukuma novada Engures pagastā, Kalnupes ielejā, platība — 45 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,5 m, eitrofa, vidēji aizaugusi ūdenstilpe; Rīdeļu ezers; Stulbais ezers; Stulbis; Vanadziņš
Zantes dzirnavezers dzirnavezers Tukuma novada Zantes pagastā, platība — 1,6 ha; Dziru dzirnavezers
Bočupe Dzirnavupīte, Līgupes pieteka Talsu novadā
Čūčupe Dzirnavupīte, Līgupes pieteka Talsu novadā
trilobītveidīgie Dzīvnieku valsts posmkāju tipa apakštips ("Trilobitomorpha")
Dziluna Dzjiluna - pilsēta Taivānā
Džavahetijas-Armēnijas Džavahetijas-Armēnijas kalniene Aizkaukāza kalnienē, Armēnijas kalnienes ziemeļaustrumu daļa starp Mazo Kaukāzu ziemeļos, Turciju un Irānu dienvidos, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā, ietver Džvahetijas, Karabahas kalnieni, Džvahetijas, Gegamas grēdu, Vardenisa, Zangezuras grēdu, Aragaca masīvu, Lori ieplaku, Ļeņinakanas plato, Ararata līdzenumu, Sevana ieplaku
Džeihana Džejhana - pilsēta Turcijas dienvidos
Zengisa smaile Dženiša smaile, augstākā virsotne Tjanšanā
JEP Džērsijas mārciņa; Džērsijas Teritoriālās Vienības valūtas kods, sīknauda - penss
Džibuti Džibutijas galvaspilsēta (angļu val. "Djibouti"), atrodas Tadžuras līča (Adenas līča daļas) krastā, 642000 iedzīvotāju (2007. g.)
Džilodags Džilo - kalnu masīvs Turcijā
luo Džoluo - tauta Kenijā un Tanzānijā
Džukste Džūkste, upe Tukuma novadā
Lestene Džūkstes labā krasta pieteka Tukuma novada Lestenes pagastā, garums - 11 km; Lestenes upe
Kundziņstrauts Džūkstes labā krasta pieteka Tukuma novada Slampes pagastā, augštece - Lestenes pagastā, garums - 6 km
Enki Ea - dievs (dažkārt sieviete) vairākās senajās Tuvo Austrumu reliģijās; babiloniešiem - ūdens un gudrības Dievs
Ebreju Ebreju autonomais apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Tālajos Austrumos, administratīvais centrs - Birobidžana, platība - 36300 kvadrātkilometru, 185400 iedzīvotāju (2009.)
Hanuka Ebreju svētki, kas ilgst astoņas dienas novembrī-decembrī (no Kislev mēneša (ebreju kalendāra devītais mēnesis) 25. dienas līdz Tenet mēneša 2. dienai), šajā laikā tiek pieminēta makabiešu uzvara pār Antioha IV vadītajiem sīriešiem; Hanukā laikā katru vakaru tiek aizdegta viena no menoras svecēm (lampiņām); šos svētkus sauc arī par gaismas svētkiem
govine Ēdama sēne ("Tricholoma")
Hadrianopolis Edirne - pilsēta Turcijā, tās sākotnējais nosaukums
Saloniku līcis Egejas jūras Termes līcis
Termu līcis Egejas jūras Termes līcis, Grieķijā
Meresgera Ēgiptiešu mitoloģijā - čūsku dieviete, kas dzīvoja kalna virsotnē, no kura pavērās skats uz Tēbu (mūsdienu Luksoras) faraonu kapenēm
Egļupe Egļupīte, Tirziņas pieteka
Meritsegera Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete čūska, kas sargāja Tēbu nekropoli; cilvēkiem labvēlīga dieviete, taču nežēlīga pret grēciniekiem
Sešata Ēģiptiešu mitoloģijā - gudrības dieva Tota māsa, sieva vai meita, rakstības dieviete, celtniecības un zināšanu aizbildne, rakstīšanas un skaitļošanas mākas sekmētāja, rakstu sargātāja
Sia Ēģiptiešu mitoloģijā - izziņas un gudrības dieviete, kuru parasti attēloja līdzās dievam Totam
Upesa Ēģiptiešu mitoloģijā - liesmu dieviete, kas sadedzināja dievu ienaidniekus, dievietes Tefnutas emanācija
Lernes hidra Ehidnas un Tīfona radīta daudzgalvu čūska grieķu mitoloģijā, ko nogalināja Hērakls, paveicot savu otro varoņdarbu
trahelomona Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Trachelomonas"), mikroskopiskas, kustīgas vienšūnas aļģes, kas ietvertas cietā, parasti brūnā, ar dzelzs oksīdu piesātinātā dažāda veida un uzbūves čaulā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 44 sugas, kas plaši izplatītas nelielās ūdenstilpnēs, arī ezeros
Čeļuskina rags Eirāzijas kontinenta sauszemes galējais ziemeļu punkts Taimiras pussalā, polārā stacija kopš 1932. g.
EFTA Eiropas brīvās tirdzniecības asociācija (angļu "European Free Trade Association"), izveidota 1960. gadā; bezmuitas režīms ieviests 1967. gadā
ETC Eiropas Ceļojumu komisija (ECK, angļu "European Travel Commission") - 1948. gadā Norvēģijā nodibināta institūcija, kuras mērķis bija palielināt tūristu plūsmu uz Eiropas valstīm - komisijas loceklēm, galvenokārt no ASV, Kanādas un Japānas, kā arī no Austrālijas un Latīņamerikas; mūsdienās Eiropas ceļojumu komisija (ECK) veicina starptautisko sadarbību tūrisma jomā Eiropā; tūrisma informācijas apmaiņu; veic pētījumus tūrisma jomā, publicē pētnieciskos darbus tirgus izpētes jomā, dažādus referātus un pārskatus; Latvija iestājās 2002. g.
ECK Eiropas Ceļojumu komisija; ETC
EEA Eiropas ekonomiskā asociācija, sastāv no Eiropas Savienības un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas (EFTA) dalībvalstīm, izņemot Šveici
ETF Eiropas Izglītības fonds ("European Training Foundation")
EKT Eiropas Kopienu Tiesa (kopš 1.12.2009.: Eiropas Savienības Tiesa)
CEPS Eiropas politisko studiju centrs Briselē, neatkarīga pētniecības iestāde (angļu "The Centre of European Policy Studies")
aungalva Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
aungalvas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
aungalviņa Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
aungalviņas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
āžpoga Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
buļapiere Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
buliņš Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
bullīši Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
buļļpiere Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
buļļpieres Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
buļpierītes Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
bumbulis Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
bumbulīši Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
bumbuļpuķe Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
bumbuļpuķes Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
bundagas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
bunduļi Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
bunduliņi Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
bunduliņš Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
bundulis Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
cāļgalvas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
cāļgalviņas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
dižgalvpurenes Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
dzegužbumbas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
dzeguze Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
dzegužoliņš Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
dzegužpuķe Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
dzeltene Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
gundega Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
gundegas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
kundzene Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
kungs Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
mežmagones Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
dzegužu purne Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
pauniņa Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
pauniņš Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
podzene Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
poga Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
pogas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
pondzele Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
porma Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
pormis Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
porms Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
porns Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
pulksteņi Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
pureņa Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
purenes Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
pureņi Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
purina Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
purins Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
saulpurini Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
sviestene Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
sviestenītes Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
sviestpodiņš Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
vācporniņas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
vācpurniņi Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
varžpurniņi Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
vējpurene Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
vizbules Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
vizbuļi Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
vizbulītes Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
zaķpoga Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
zvārgulis Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
zvārgulītis Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
zvārguls Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
sviesta bungas Eiropas saulpurenes ("Trollius europaeus")
eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā
bezbēnis Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea")
bezbēnīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea")
bezbērnīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea")
mēlītes Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea")
zvaigznīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea")
bērzpuķīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea"), saukta arī par trīskrāsaino vijolīti
septiņzvaigznīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea"); mežos un krūmājos bieži sastopams augs, 5-20 cm garumā, kailu kātu par stublāju, mazām apakšlapām, smalkzobotām, bezkātainām (sēdošām) augšlapām, baltiem, pamatnē dzelteniem ziediem
ETSI Eiropas Telekomunikāciju standartu institūts ("European Telecommunications Standards Institute")
EOTC Eiropas Testēšanas un sertifikācijas organizācija ("European Organisation for Testing and Certification")
FIDE Eiropas Tiesību starptautiskā federācija
Eurojust Eiropas Tiesu sadarbības vienība
ENISA Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra ("European Network and Information Security Agency")
Eirovīzija Eiropas TV kompāniju sadarbība attiecībā uz TV programmu pārraidi, pārsvarā izklaides (mūz. festivāli) un sporta programmas
JET Eiropas Vienotais kodolsintēzes pētniecības centrs ("Joint European Torus")
Ajata Ejeta, upe Kazahstānas Kostanajas apgabalā, Tobolas kreisā krasta pieteka
Kanto Ekonomiskais rajons Japānā, Honsju salas centrālajā daļā (Ibaraki, Točigi, Gummas, Saitamas, Čibas, Tokijas, Kangavas prefektūras), platība - 32200 kvadrātkilometru
COCOM Eksporta kontroles koordinācijas komiteja (angļu "Coordinating Committee for East-West Trade Policy")
Eljaziga Elaziga - pilsēta Turcijā
Ganna efekts elektriskās strāvas augstfrekvences svārstību ģenerācija, ja pieliek līdzspriegumu dažiem pusvadītāju materiāliem, piemēram, gallija arsenīdam (GaAs), indija fosfīdam (InP) un kadmija telurīdam (CdTe); efekta cēlonis ir elektronu periodiska paātrināšanās un bremzēšanās stiprā iekšējā elektriskajā laukā
EFT Elektroniskā naudas pārsūtīšana ("Electronic Funds Transfer")
e-raksts Elektroniskā pasta ziņojums, ko nosūta vienai vai vairākām tīkla "USENET" intereškopām un kas ir pieejams katram intereškopas dalībniekam un interneta lietotājam
telefona sakari elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot to elektriskos vai optiskos signālos un pārraidot pa sakaru līnijām un kanāliem; pēc telefona tīkla nozīmes iedala iekšējos (vienas ATC ietvaros), vietējos, tālsakaru un starptautiskajos sakaros
termoelektrostacija elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo; siltumelektrostacija; TES
Zvirbuļu kalns elipsoidāls morēnu lielpaugurs Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines rietumu malā, Ogres novada Taurupes pagastā, garums — 0,9 km, platums — 500 m, absolūtais augstums — 152,4 m vjl., relatīvais augstums — 15-25 m
Elisa Elisa salas - Tuvalu salas Klusajā okeānā, Polinēzijas rietumos
Mauriņupe Elkšķenes labā krasta pieteka Ventspils novada Tārgales pagastā, augštece Popes pagastā
embates Embotiņi ("Teucrium")
embutes Embotiņi ("Teucrium")
ozollapu embotiņš embotiņu suga ("Teucrium chamaedrys"), kura vienīgā zināmā atradne Koknesē iznīcināta HES celtniecības laikā
kaķu embotiņš embotiņu suga ("Teucrium marum"), kas vietām Latvijā audzēta kā krāšņumaugs; kaķu zāle
ķiploku embotiņš embotiņu suga ("Teucrium scordium"), Latvijā aizsargājams augs
Ainejs Enejs - viens no drošsirdīgākajiem Trojas aizstāvjiem, mirstīgā vīrieša u dievietes Afrodītes dēls, romiešu Jūliju dzimtas mitoloģiskais ciltstēvs
OPET Enerģētikas tehnoloģiju veicināšanas organizācija ("Organisation for the Promotion of Energy Technologies")
Krievraggrāvis Engures ezera pieteka Talsu novada Ķūļciema pagastā
Pelčupe Engures ezera pieteka Talsu novada Ķūļciema pagastā
Dzedrupe Engures ezera pieteka Talsu novada Ķūļciema pagastā, garums - 9 km, izveidojas, satekot Šķēdei un Jādekšai, tek pa Piejūras zemienes Engures līdzenumu
Jurģupe Engures ezera pieteka Tukuma novada Zentenes pagastā, garums - 11 km, lejtecē sauc arī par Bērģupi
Angern Engures muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Engures pagasta teritorijā
Engelzeem Eņģeļu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā
Odiseja Episka poēma, par kuras autoru parasti uzskata aklo dzejnieku Homēru (dzīvojis 8. gs. p. m. ē.), eposs vēsta par Itakas valdnieka Odiseja klejojumiem un piedzīvojumiem pēc Trojas kara beigām
Marks Eposā par Tristanu un Izoldi Kornvolas karalis, Tristana tēvocis, kas Tristanu aizsūtīja precībās pie skaistās Izoldes
gludais EPT EPT, kas sintezē lipīdus un ogļhidrātus
tīklērce Ērču kārtas dzimta ("Tetranychidae"), sīka ērce (garums - līdz 0,8 mm), kas sūc augu sulu, (parasti) veidojot sūkumu vietās tīklojumu, Latvijā konstatēts 12 sugu
sārtērce Ērču kārtas dzimta ("Trombidiidae"), spilgti sarkana, ovāla, retāk garena, 0,5-4,0 mm gara ērce; samtērce
četrkājērce Ērču kārtas kohorta ("Tetrapodili"), ļoti sīkas, savdabīgas ērces ar tārpveidīgu, līdz 0,2 mm garu ķermeni, tikai 2 pāri kāju un tās atrodas ķermeņa priekšgalā, Latvijā konstatēts \~60 sugu
Haeringshof Eriņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ternejas pagastā
Matafao Erodēts vulkānisks masīvs Tutuilas salā, Klusā okeāna dienvidrietumos, Amerikāņu Samoa Teritorijā, augstums - 635 m
Afara Etiopijas kilils, platība - 96707 km^2^, 1411000 iedzīvotāju (2007. g.), administratīvais centrs - Semera, robežojas Somāli, Oromijas, Amaras un Tigrajas kilili, kā arī ar Eritreju un Džibutiju
talaudi Etniska grupa Indonēzijā, dzīvo gk. Klusā okeāna Talaudu salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvu radniecīgi ar sanihiem
škaraji Etnogrāfiska grupa abāzu tautas sastāvā, dzīvo Krievijā, neliela daļa Turcijā
tapanti Etnogrāfiska grupa abāzu tautas sastāvā, dzīvo Krievijā, neliela daļa Turcijā
orošori Etnogrāfiska grupa, ko pieskaita pie rušaniem (viena no pamiriešu tautībām), dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomajā vilojatā
Uni etrusku mitoloģijā - dieviete, ķēniņu varas aizbildne, godāta daudzās etrusku pilsētās, tika identificēta ar grieķu Hēru un romiešu Jūnonu, kopā ar Tinu un Menrvu veidoja etrusku dievu triādi, kas atbilda romiešu triādei (Jupiters, Jūnona un Minerva
Codex Bezae evaņģēliju un Apustuļu darbu grieķu un latīņu teksta, kā arī 3. Jāņa vēstules fragmenta latīņu teksta manuskripts, kuru 1581. g. Kembridžas universtātei uzdāvināja šveiciešu rakstnieks T. Bēza
exoascus Exoascus cerasi - vējslotsēņu sugas "Taphrina wiesneri" nosaukuma sinonīms
Seehof Ezera muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Engures pagastā
Lodes-Taurenes ezeri ezeri Vidzemes augstienē, Taurenes pagastā, \~12 km gara ezeru virkne krusteniskās subglaciālās iegultnēs Piebalgas pauguraines pārejā Augšgaujas pazeminājumā (Taurenes, Dabaru, Stupēnu, Rijas ezers un Brenkūzis)
peldošais ezerrieksts ezerriekstu ģints suga (“Trapa natans”), viengadīgs ūdensaugs ar garu lokanu stublāju, Latvijā sastopams tikai dažos ezeros, aizsargājams
Dabaru ezers ezers — atrodas Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība — 17,8 ha, garums 1,2 km, platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 5,3 m; Stupeņu ezers; Stupeņu-Dabaru ezers
Ņasas ezers ezers Āfrikas dienvidaustrumu daļā, lūzumzonā 472 m vjl., Malāvijā, Tanzānijā un Mozambikā, platība - 29600 kvadrātkilometru, garums - \~600 km, platums - līdz 80 km, lielākais dziļums - 726 m, sezonālas līmeņa svārstības 1-1,5 m, piektais ietilpīgākais ezers pasaulē - 7725 kubikkilometri; Malāvi ezers
Terehovas ezers ezers Aglonas pagastā, platība — 12,7 ha; Terehova
Tulmenītis ezers Aiviekstes pagastā, platība - 1,3 ha; Tulmenes ezers; Tulmens; Tulmeņu ezers
Ķikuru ezers ezers Apriķu līdzenumā, Kuldīgas novada Turlavas pagastā, 38,7 m vjl., platība — 21,6 ha, gandrīz apaļa ezerdobe, diametrs — \~500 m, dziļums — 3,3 m, eitrofs, aizaugums — 10%; Kukuru ezers
Timsenis ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 134,9 m vjl., platība - 3,7 ha, dziļums - līdz 18,5 m, garums - \~320 m, lielākais platums - \~180 m, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Timsiņš; Timsiņu-Sīmaņu ezers; Timsmenis; Tumsenis; Tumšais ezers
Bārklija ezers ezers ASV, Kentuki un Tenesī štatā, platība 234 km^2^, garums - 216 km, vidējais dziļums - 4,6 m
Veigantu ezers ezers Atašienes pagastā, Teiču purvā, platība - 12 ha
Taurenes ezers ezers Augšgaujas pazeminājumā, Taurenes pagastā, 178,7 m vjl., platība — 31,6 ha, garums — 0,80 km, lielākais platums — 0,62 km, lielākais dziļums — 4,2 m, eitrofs, vidēji aizaudzis
Ārgaila ezers ezers Austrālijā (_Argyle, Lake_), Rietumaustrālijas ziemeļaustrumos, noteka pa Ordas upi uz Timoras jūras Žozefa Bonaparta līci
Viktorijas ezers ezers Austrumāfrikā (angļu val. "Lake Victoria"), Tanzānijā, Ugandā un Kenijā, 1134 m vjl., pēc platības otrais lielākais saldūdens ezers pasaulē (aiz Augšezera) — 68800 kvadrātkilometru, garums — 337 km, lielākais platums — 240 km, lielākais dziļums — 84 m, astotais ietilpīgākais ezers pasaulē — 2700 kubikkilometru; Viktorijas-Njanzas ezers, Ukereves ezers
Apsauju ezers ezers Austrumkursas augstienē, Tukuma novada Jaunpils pagastā, 54,8 m vjl., platība — 20 ha, garums — 0,7 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 6,2 m, ovāla ezerdobe zemos krastos, eitrofs ezers, dūņas 0,5-2 m, aizaugums — 10-20%; Apsaujas ezers; Asaujas ezers; Lielapsaujas ezers; Lielapsauju ezers; Lielapsu ezers
Baltezers ezers Austrumlatvijas zemienē, Madonas-Trepes vaļņa malā, Jēkabpils novada Variešu pagastā, 120 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 8,5 m, eitrofs, bet maz aizaudzis beznoteces ezers; Baltais ezers; Timsmales ezers
Kurtavas ezers ezers Austrumlatvijas zemienē, Teiču purva rietumu malā (Kurtavas purvā), Madonas novada Mētrienas pagastā, 105,2 m vjl., platība - 74 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 1,2 m
Lombārdes ezers ezers Balvu novada Tilžas pagastā, platība - <1 ha
Raicinis ezers Balvu novada Tilžas pagastā, platība - 22,8 ha, iztek Raicene; Raicene; Raicenes ezers
Gaigaļu ezers ezers Balvu novada Tilžas pagastā, platība - 3,4 ha; Gaigalu ezers
Vectilžas ezers ezers Balvu novada Tilžas pagastā, platība — 17,5 ha, dziļums — līdz 1,5 m, caurtek Tilža; Tilžas ezers
Ūdrenes ezers ezers Balvu novada Tilžas pagastā, platība — 7,7 ha
Titikakas ezers ezers Centrālajos Andos 3812 m vjl., Peru un Bolīvijā (sp. va. "Lago Titicaca"), platība - 8300 kvadrātkilometru, garums - 150 km, platums - līdz 70 km, dziļums - līdz 304 m, tektoniskas izcelsmes relikts, ietek >40 upes, sezonālas līmeņa svārstības līdz 5 m
Pēterīša ezers ezers Cēsu novada Stalbes pagastā, platība - 3,1 ha; Pēterīšu ezers; Pēterītis; Teterita ezers
Pēterīša ezers ezers Cēsu novada Taurenes pagastā, platība - 1,1 ha
Kalēņu ezers ezers Cēsu novada Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība - 6,4 ha; Kālenes ezers; Kāliņu ezers; Kalnītes ezers; Kalnītis; Kalniņu ezers
Mazais Trikartu ezers ezers Daugavpils pilsētas teritorijā, platība — \~6 ha; Mazais Trijkārtu ezers; Mazais Trikātes ezers; Trijkārtu ezers; Trikatas ezers
Trikartu ezers ezers Daugavpils pilsētas ziemeļu nomalē, platība - \~7 ha; Lielais Trijkārtu ezers; Lielais Trikatas ezers; Trikorts
Podnieku ezers ezers Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, platība — 10 ha, iztek Tebra; Rušķu ezers
Tanas ezers ezers Etiopijas kalnienē (angļu val. "Lake Tane") 1840 m vjl., platība — 3100-3600 kvadrātkilometru (attiecīgi sausuma un lietus perioda beigās), garums — 75 km, platums — līdz 70 km, dziļums — 5-10, maksimālais dziļums — \~100 m, daudz salu, iztek Abaja (Zilā Nīla)
Trihonidas ezers ezers Grieķijā ("Trichonida"), Rietumgrieķijas perifērijas kontinentālajā daļā, tektoniskā ieplakā 18 m vjl., platība - 97 kvadrātkilometri, rietumu piekrastē purvaina zemiene, notece uz Aheloju, kas ietek Jonijas jūrā
Teļezers ezers Gulbenes novada Rankas pagastā, platība - 2,1 ha; Teļu ezers
Uķis ezers Gulbenes novada Tirzas pagastā, platība - 3,6 ha; Uku ezers; Ūķis
Adulienas ezers ezers Gulbenes novada Tirzas pagastā, platība - 6,7 ha; Vecadulienas ezers
Ilemistes ezers ezers Igaunijā, Tallinas pilsētā un tās dienvidu nomalē
Sādjervs ezers Igaunijā, Tartu un Jegevas apriņķī
Vertsjervs ezers Igaunijas centrālajā daļā, Viljandi un Tartu apriņķī 33,7 m vjl., platība - 270 km^2^, garums - 34,8 km, lielākais platums - 14,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 6 m, aptuveni 2/3 gultnes klāj līdz 7,6 m biezs dūņu slānis; Vircezers
Trazimēns ezers Itālijas vidienē ("Lago Trasimeno"), platība - 128 kvadrātkilometri (lielākais Apenīnu pussalā), līdz 8 m dziļš, vietām purvaini krasti, notece pa Anhilāru uz Tibru
Rezijas ezers ezers Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona ziemeļrietumos
Kinnerets ezers Izraēlā ("Yam Kinneret", "Sea of Galilee"), atrodas Goras ieplakā 212 m zjl., platība - 145 kvadrātkilometri, garums - \~23 km, platums - līdz 11 km, dziļums - līdz 48 m, rietumu un austrumu krasti stāvi, caur ezeru tek Jordāna; Tiberijas ezers, Tibērija ezers, Bahrtabarijas ezers, Ģenecaretes ezers, Galilejas jūra
Anau ezers ezers Jaunzēlandē (_Te Anau, Lake_), Dienvidsalas dienvidrietumu daļā
Teanava ezers ezers Jaunzēlandē ("Lake Te Anau"), Dienvidsalā, Dienvidalpos 206 m vjl., platība - 345 kvadrātkilometri, garums - 60 km, dziļums - 276 m, tektoniski glaciālas izcelsmes
Baltiņu ezers ezers Jēkabpils novada Kūku pagastā, platība — 10 ha; Teikura ezers; Teikuru ezers
Liliju ezers ezers Jelgavas novada Valgundes pagastā, Tīreļpurva (Lielā Ķemeru tīreļa) malā, Krāckalnu nogāzē, platība - 2,6 ha; Liliju ezers
Ārtileri ezers ezers Kanādā (_Artillery Lake_), Ziemeļrietumu Teritoriju austrumu daļā, noteka uz Greitsleivleiku
Bafalo ezers ezers Kanādā, Ziemeļrietumu Teritoriju dienvidos, noteka uz Greitsleivleiku
Belo ezers ezers Kanādā, Ziemeļrietumu Teritoriju kontinentālās daļas ziemeļrietumos
Greitsleivleiks ezers Kanādas rietumu daļā (angļu val. "Great Slave Lake"), Ziemeļrietumu Teritorijās, 150 m vjl., platība - 28400 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 614 m; Lielais Vergu ezers
Kurgaldžins ezers Kazahstānā, Akmolas apgabala dienvidu daļā, blakus Tengiza ezeram
Kusmurins ezers Kazahstānā, Kustanajas apgabalā, Turgajas garenieplakas ziemeļu daļā 103 m vjl., platība - 210 kvadrātkilometru (līmenim svārstoties, platība stipri mainās), vidējais dziļums 1-3 m, cauri plūst Obaghana
Zaisans ezers Kazahstānas austrumu daļā, 395 m vjl., ieplakā starp Altaja dienvidu grēdām un Tarbagataju, platība - 1800 kvadrātkilometri (kopā ar Buhtarmas ūdenskrātuvi 5510 kvadrātkilometru), garums - >500 km, platums - līdz 35 km, lielākais dziļums - 17 m, pēc Buhtarmas HES izbūves Irtišā līmenis paaugstināts par 7 m
Pisiņs ezers Krāslavas novada Grāveru pagastā, platība - 2,0 ha; Tiksiņš
Trudiņka ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība 4,4 ha, dziļums - līdz 3,1 m; Trudinkas ezers; Trudniku ezers; Trudņika ezers; Trudņiku ezers
Teneiss ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 12 ha; Tenisa ezers; Tenīsa ezers; Teņa ezers
Andrejevskas ezers ezers Krievijā (_Andreevskoe, ozero_), Tjumeņas apgabalā
Teļecas ezers ezers Krievijā (_Teleckoe ozero_), Altaja Republikas austrumos 436 m vjl., platība - 223 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 325 m, garums - 78 km, vidējais platums - 3 km, ietek \~70 upju, iztek Obas labā satekupe Bija; Altinkels
Bologoje ezers Krievijā, Tveras apgabalā, šīs pilsētas teritorijā
Aitars ezers Krievijas Tjumeņas apgabalā, Obas kreisā krasta zemienē
Tulnikezers ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 2,9 ha; Tulniku ezers; Tūļnieku ezers; Ulnika ezers
Gulbju ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, 30,4 m vjl., platība — 115 ha, garums — 1,55 km, lielākais platums — 0,9 km, lielākais dziļums — 2,1 m; Gulbītis
Spāres ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība — 201,1 ha, sastāv no 2 paralēlām daļām ar savienojumu vidū, ziemeļu daļas garums — 2,85 km, dienvidu — 2,15 km, lielākie platumi attiecīgi 0,8 km un 0,55 km, vidējais dziļums — 2,3 m, lielākais dziļums — 5,6 m, eitrofs, galos aizaudzis, ietek Vidusupe, iztek Spāre; Spares ezers
Aoncho ezers Ķīnā (_A’ong Co_), Tibetas autonomā apgabala Nari prefektūrā
Aidinkels ezers Ķīnā (_Aydingköl_), Tjanšana Turpanas ieplakā, 154 m zjl.
Andarcho ezers Ķīnā (_Angdar Co_), Tibetas autonomā reģiona Nakčhu prefektūrā
Jamdzokcho ezers Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona dienvidu daļā
Phumajucho ezers Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona dienvidu daļā
Lunmačantoncho ezers Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona rietumu daļā
Kocacho ezers Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona ziemeļrietumu daļā
Dokecho ezers Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona ziemeļu daļā
Danrajucho ezers Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
Donzoldoncho ezers Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
Ķarincho ezers Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
Namcho ezers Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
Pekhucho ezers Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
Serlincho ezers Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
Tarinamcho ezers Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
Urrucho ezers Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
Ačikels ezers Ķīnā, Tibetas kalnienes ziemeļu daļā, Šindžanas / Siņdzjanas autonomajā reģionā
Arucho ezers Ķīnā(_Aru Co_), Tibetas autonomā reģiona Nari prefektūrā
Pangoncho ezers Ķīnas Tibetas autonomajā reģionā un Indijas Džammu un Kašmiras štatā
Tribuku ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, >139 m vjl., platība — 14,7 ha, garums — 0,83 km, lielākais platums — 0,26 km, lielākais dziļums — 2 m; Mazais Kivdalovas ezers; Mazais Kivdaļu ezers; Mazais Kivdulova ezers; Tribuhovas ezers
Cērps ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā pie robežas ar Kastuļinas un Andrupenes pagastu, 163,5 m vjl., platība - 134,9 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,1 km, vidējais dziļums - 5,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 6 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Cerpa ezers; Cērpes ezers; Tērpenes ezers; Tērpes ezers
Luknas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Višķu pagastā, 100,1 m vjl., platība — 409 ha, garums — 5,3 km, lielākais platums — 1,6 km, lielākais dziļums — 6,1 m, eitrofs, aizaugums — \~10%, caurtek Dubna, ietek Tartaks un Raudiņa; Lukna ezers
Pakalnis ezers Latgales augstienes malas ieplakā, Preiļu novada Aglonas pagastā, 127,6 m vjl., platība - 54,8 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 4,9 m, lielākais dziļums - 11,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, cauri tek Tartaks; Pakalna ezers; Pakalnes ezers; Pakaļņa ezers; Pakalniņu ezers; Pakaļnes ezers; Pakaļņa ezers
Atpilis ezers Latvijā, Trikātas pagastā, platība - 4 ha; Atpiļu ezers
Teja ezers ezers Lielbritānijā, Skotijā, kuru Tejas upe caurtek garenvirzienā
Renoka ezers ezers Lielbritānijā, Skotijā, šaurs, orientēts austrumu-rietumu virzienā, pieteka no Erihta ezera, noteka pa Tejas upi uz Ziemeļjūru
Alsēdžu ezers ezers Lietuvā (_Alsėdžių ežeras_), Telšu apriņķa Pluņģes rajona austrumos
Plinkšu ezers ezers Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajona dienvidos
Mastis ezers Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā, Telšu pilsētas dienvidos
Silavu ezers ezers Līvānu novada Turku pagastā, 88,0 m vjl., platība — 14 ha, garums — \~900 m, lielākais platums — \~200 m, lielākais dziļums — 5,5 m, zemākais no Silavas ezeriem ar noteci uz Daugavu pa Silupīti
Garais ezers ezers Līvānu novada Turku pagastā, 88,1 m vjl., platība - 19,3 ha, garums - \~1,3 km, lielākais platums - \~0,2 km, vidējais dziļums - 4,6 m, lielākais dziļums - 13,6 m; Ilzas ezers
Šumaņu ezers ezers Līvānu novada Turku pagastā, 88,2 m vjl., platība - 8,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~200 m; Ilzītes ezers; Šumānu ezers; Žīdu ezers
Māsānu ezers ezers Līvānu novada Turku pagastā, platība - 1,6 ha; Mārsāņu ezers; Māsāņu ezers
Līvānu ezers ezers Līvānu pilsētā un neliela daļa Līvānu novada Turku pagastā, platība — \~1 ha
Aločas ezers ezers Madagaskarā (_Alaotra, Farihy_), Tomasinas reģionā
Grīvu ezers ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, caurtek Taleja, platība - 9 ha; Grīvas ezers; Grīvs; Lipšu-Grīvu ezers
Dūku ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, starp Madonas-Trepes valni un Praulienas pauguraini, 97,6 m vjl., platība - 39,7 ha, garums - 1,2 km, platums - 0,8 m, vidējais dziļums - 3,9 m, ietilpst Lazdonas ezeru Dienvidrietumu grupā; Duku ezers; Dūks
Ānles ezers ezers Mjanmā (Birmā) (_Āngle, Nawng_), Šanas / Tai apgabala dienvidrietumu daļā
Vaboles ezers ezers Murmastienes pagastā, Teiču purva austrumu daļā, platība — \~60 ha, dziļums — līdz 1,0 m; Vabulīts
Aukas ezers ezers Murmastienes pagastā, Teiču purvā, platība - 5,3 ha; Auku ezers
Mēsvatne ezers Norvēģijā, Tēlemarkas filkē
Nisers ezers Norvēģijā, Tēlemarkas filkē
Fīresvatns ezers Norvēģijā, Tēlemarkas filkes rietumu daļā
Sarezas ezers ezers Pamirā ("kūli Sarez"), Tadžikistānā, starp Ziemeļaličuras un Muzokla grēdu 3239 m vjl., platība - 86,5 kvadrātkilometri, garums - \~75 km, platums - līdz 3,4 km, vidējais dziļums - 190 m, lielākais - 505 m, izveidojies 1911. g. pēc zemestrīces izraisītā nogruvuma, ledāja ūdeņu pieplūde
Duņieris ezers Piejūras zemienē, Tukuma novada Lapmežciema pagastā, 2 km uz dienvidrietumiem no Lapmežciema, 1,7 m vjl., platība - 25,3 ha, garums - 0,7 km, platums - 0,4 km, dziļums - līdz 0,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Dūņera ezers; Dūņers; Dūņeris; Dūņieris; Dūņiers; Dūņu ezers
Klāņezers ezers Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, Klāņu purva dabas liegumā, 18 m vjl., platība - 67 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 1,8 m, dibenā >2 m dūņu slānis, eitrofs, virsūdens aizaugums - 40%; Klaņu ezers; Klāņu ezers
Piegāzes ezers ezers Preiļu novada Sīļukalna pagastā, platība - 6,6 ha; Aklais ezers; Oklais ezers; Teilānu ezers
Timseņš ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 4,4 ha; Timsiņa ezers; Tomsiņa ezers; Tumsiņa ezers; Tumšņa ezers
Durbes ezers ezers Rietumkursas augstienes malā, Vārtājas viļņotajā līdzenumā, uz ziemeļiem no Durbes pilsētas, Dunalkas, Durbes un Tadaiķu pagastā, 23,2 m vjl., platība — 670,5 ha, garums — 5,2 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 1,5 m, eitrofs, bagāts ar zivīm; ietek Lāņupe, iztek Durbe
Melnezers ezers Ropažu pagastā, platība - 5,8 ha; Tumšezers
Garais ezers ezers Smiltenes novada Trapenes pagastā, platība - 19,2 ha
Sētas ezers ezers Smiltenes novada Trapenes pagastā, platība - 4,6 ha
Pihejervi ezers Somijas dienvidrietumu daļā, Pirkanmā reģionā, pie Tamperes, Kokemeenjoki baseinā, platība - 132 kvadrātkilometri
Lestenes ezers ezers Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, 54 m vjl., platība — 36 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,44 km, lielākais dziļums — 2,1 m, eitrofs, aizaugums — 40%; Pālamsu ezers; Pālandes ezers; Palansu ezers; Pālansu ezers
Ķiržu ezers ezers Straupes pagastā, mežā, 62 m vjl., platība - 14,7 ha, garums - 1,4 km, platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 5,6 m, eitrofs, 1/4 platības aizaugusi; Ķiržu-Ķirzas ezers; Tirša ezers
Tepenīcas ezers ezers Susāju pagastā, 108,8 m vjl., platība — 30,9 ha, garums — 1,25 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 3 m, 2 salas; Tapenīcas ezers
Ķīša ezers ezers Šķaunes pagastā, platība - 27,6 ha; Ķīšu ezers; Tima ezers
Lugāno ezers ezers Šveicē un Itālijā, Lombardijas Alpos 271 m vjl., platība — 4870 ha, lielākais dziļums — 288 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, līčains un šaurs (vidū tilts), notece pa Trezu uz Lago Madžores ezeru
Tūnas ezers ezers Šveices vidienē (_Thuner See_), Bernes Alpu priekškalnēs 558 m vjl., lielākais dziļums — 218 m, tektoniski glaciāla izcelsme, augsti krasti, zivīm bagāts
Portņagina ezers ezers Taimiras pussalā 66 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 376 kvadrātkilometri, notece pa Gusihu uz Laptevu jūras Hatangas līci
Taimiras ezers ezers Taimiras pussalas vidusdaļā, 6 m vjl., sezonālu ūdens līmeņa svārstību dēļ platība mainās no 4600 kvadrātkilometriem palu laikā līdz 1200 kvadrātkilometriem ziemā, lielākais dziļums — 26 m, vidējais dziļums — 2,8 m
Hankas ezers ezers Tālajos Austrumos, Krievijā (Piejūras novadā) un Ķīnā (Heilundzjanas provincē), platība — 4190 kvadrātkilometru, garums — \~90 km, platums — 68 km, lielākais dziļums — 10,6 m, izveidojies tektoniskā depresijā 68 m vjl.
Burtnieks ezers Tālavas zemienē 39,5 m vjl., Valmieras novada Vecates, Matīšu un Burtnieku pagastā, platība – 4006 ha (3. lielākais Latvijā), garums - 13,3 km, lielākais platums – 5,5 km, vidējais dziļums – 2,2 m, lielākais dziļums – 3,3 m; Burtnieku ezers
Zvārtavas ezers ezers Tālavas zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, 57 m vjl., platība — 33,9 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,25 km, lielākais dziļums — 3,9 m
Pils ezers ezers Talsu novada Ārlavas pagastā, Nogales pils parkā, platība 2,1 ha; Nogales parka dīķis
Melnezers ezers Talsu novada Ārlavas pagastā, platība - 1,6 ha
Nojniekezers ezers Talsu novada Ārlavas pagastā, platība - 1,6 ha; Nojnieku ezers
Audzes ezers ezers Talsu novada Ārlavas pagastā, platība - 1,9 ha; Aldzes ezers, Audzes ezers, Lāčplēša ezers
Lingas ezers ezers Talsu novada Ārlavas pagastā, platība — 6,9 ha
Silezers ezers Talsu novada Balgales pagastā, platība - 2,3 ha; Sila ezers; Silu ezers
Sūnezers ezers Talsu novada Balgales pagastā, platība - 3,2 ha, dziļums - līdz 3,7 m; Sūnu ezers
Dižezers ezers Talsu novada Dundagas pagastā, platība - 1 ha
Pižezers ezers Talsu novada Dundagas pagastā, platība - 1 ha
Rūmiķis ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 39,7 m vjl., platība - 10,5 ha, lielākais dziļums - 4,3 m; Rumiķu ezers; Rūmiķu ezers
Diņģezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, platība - 1 ha; Dingeru ezers; Diņģeru ezers
Asarītis ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, platība - 1,4 ha; Asariņš; Asarīšu ezers; Asaru ezers
Vieglis ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - \~2 ha; Vieglais ezers
Melnezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - <1 ha
Bērziņa ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - <1 ha
Dubekšu ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 1 ha; Dubekslis
Raibīša ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 1 ha; Raibītis
Ķēves ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 1,7 ha
Briežezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 1,8 ha; Briežu ezers
Stundezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 10,2 ha, dziļums - līdz 6,3 m; Stundas ezers; Stundu ezers; Lodes ezers
Sūdezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 2,1 ha
Buļļezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 5,7 ha; Bullītis; Bullīts; Buļļu ezers; Buļu ezers
Sūniņu ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 5,7 ha; Sūniņa ezers
Mellupezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 6,8 ha; Melnupezers; Melnupes ezers; Melnupu ezers
Ezerstarpu ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 9,7 ha; Ezerstarpa; Ezerstarpis; Stulbais ezers
Mordangas ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, savienots ar Mežezeru, platība — 45 ha, garums — 2 km, maksimālais platums — \~0,4 km, iztek Kāņupe uz Usmas ezeru
Mežezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, savienots ar Mordangas ezeru, platība - 33 ha, garums - 1,5 km, maksimālais platums - 0,4 km; Kāņu ezers
Drokezers ezers Talsu novada Īves pagastā, platība - 2,3 ha; Draķu ezers; Droku ezers
Kundumezers ezers Talsu novada Īves pagastā, platība - 6,5 ha; Kedras ezers; Kunduma ezers
Pēterezers ezers Talsu novada Kolkas pagastā, platība - 2,8 ha; Pētera ezers
Bezdibeņezers ezers Talsu novada Laidzes pagastā, platība - <1 ha; Bezdibeņa ezers; Baložu ezers
Pļavu ezers ezers Talsu novada Laucienas pagastā, platība — 21 ha, ietek Pļavupe, iztek Jādekša
Sapņezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, 110 m vjl., platība - 2 ha, dziļums - līdz 7,2 m; Sapņu ezers
Lejaslabiņu ezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, 122,5 m vjl., platība — 3,7 ha; Lejaslobiņu ezers
Podniekezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, platība - 2 ha; Podnieku ezers
Bezdibeņa ezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, platība - 2,2 ha; Koku ezers
Mācītājmājas ezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, platība — 1,5 ha; Mācītājmuižas ezers
Aklais ezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, platība 1 ha; Stulbiņš
Bezdubeņu ezers ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 102,7 m vjl., platība - 1 ha, aizaug; Kalnmuižas ezers
Sirdsezers ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 112 m vjl., platība - 2,4 ha, garums - \~100 m, lielākais platums - \~50 m, lielākais dziļums - 14,5 m; Sirds ezers; Sukturezers; Sukturu ezers
Kamparezers ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 113,6 m vjl., platība - 3,9 ha, garums - \~80 m, lielākais platums - \~40 m, lielākais dziļums - 11,3 m; Kamparu ezers
Mundigezers ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 118 m vjl., platība - 5,7 ha; Mundigu ezers; Mundīgu ezers; Mundiķezers; Villas ezers; Villu ezers
Bērzene ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 130 m vjl., platība – 3,2 ha, lielākais dziļums – 15,8 m; Bērzenes ezers
Čumals ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 130,6 m vjl., platība - 5,3 ha, lielākais dziļums - 11,5 m; Čumalas ezers; Čumalu ezers; Izsušu ezers
Kalnezers ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 132,2 m vjl., platība - 1,7 ha; Kalnu ezers; Lejaslāču ezers
Ābelītis ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 98,1 m vjl., platība - 5,3 ha, garums - \~570 m, lielākais platums - \~200 m, lielākais dziļums - 14,5 m; Ābeļu ezers
Linezers ezers Talsu novada Lībagu pagastā, platība - <1 ha
Vēzene ezers Talsu novada Lībagu pagastā, platība - 1,1 ha
Annužezers ezers Talsu novada Lībagu pagastā, platība mazāka par 1 ha
Cūkezers ezers Talsu novada Strazdes pagastā un Tukuma novada Cēres pagastā, platība - 2,7 ha; Cūku ezers; Bezdibens
Stūriņezers ezers Talsu novada Valdgales pagastā, platība - 10,7 ha, dziļums - līdz 2,4 m; Stūriņu ezers; Stūrīšu ezers; Sturmezers
Mazais Kūtiņu ezers ezers Talsu novada Valdgales pagastā, platība — 2,1 ha
Lielais Kūtiņu ezers ezers Talsu novada Valdgales pagastā, platība — 5,8 ha; Lielais Kūtiņa ezers; Lielais Kūtiņas ezers
Purva ezers ezers Talsu novada Vandzenes pagastā, platība - <1 ha
Iģene ezers Talsu novada Vandzenes pagastā, platība - 2 ha
Kūju ezers ezers Talsu novada Virbu pagastā, platība - 2,2 ha; Kūjas ezers; Ūšezers; Ūšu ezers
Vilkmuižas ezers ezers Talsu pilsētā, 61,7 m vjl., platība — 10 ha, garums — \~800 m, lielākais platums — \~150 m, lielākais dziļums — 13 m; Vilkamuižas ezers; Vilkumuižas ezers
Talsu ezers ezers Talsu pilsētā, 64 m vjl., platība – 3,6 ha, garums – \~360 m, lielākais platums – \~120 m; Martinelli ezers
Stupēnu ezers ezers Taurenes pagastā, 184,8 m vjl., platība — 37,5 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 1,7 m, lielākais dziļums — 7,2 m, cauri tek Gauja; Stupeņu ezers; Stemiķis; Stemiķu ezers
Grāvnieku ezers ezers Taurenes pagastā, platība - <1 ha
Brenkūzis ezers Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība - 11,8 ha, garums - 0,6 km, platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 4 m; Brankūžu ezers; Brengūzis; Brenkūža ezers; Brengūžu ezers
Rijas ezers ezers Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība - 6 ha; Lodes ezers
Zosu akacis ezers Taures purvā, Plāņu pagastā, platība — 7 ha
Liepsalas ezers ezers Teiču purva dienvidu daļā, Atašienes pagastā, 111,3 m vjl., platība — 35,4 ha, garums — 840 m, lielākais platums — 670 m, lielākais dziļums — 7,5 m, distrofs, bez noteces; Melnais ezers
Šūmaņu ezers ezers Teiču purva rietumu daļā (Kurtavas purvā), Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - \~0,9 km, lielākais platums - \~0,4 km
Islienas ezers ezers Teiču purva ziemeļrietumu malā, starp Kurtavas un Mindaugas purvu, Murmastienes pagastā, platība — 11,2 ha, garums — \~700 m, lielākais platums — \~300 m
Pieslaistes ezers ezers Teiču purva ziemeļu daļā (Mindaugas purvā), Madonas novada Barkavas pagastā, platība - 8,2 ha; Peslaistes ezers
Ciematnieka ezers ezers Teiču purvā, Atašienes pagastā, platība - 54,7 ha, garums - \~0,9 km, lielākais platums - \~0,8 km; Pieslaista ezers
Tolkājas ezers ezers Teiču purvā, Murmastienes pagastā, platība - 14,3 ha, garums - \~750 m, lielākais platums - \~300 m
Vērtēzis ezers Teiču purvā, Murmastienes pagastā, platība - 19,4 ha, garums - \~0,6 km, lielākais platums - \~0,4 km; Vaišļu salas ezers; Varteša ezers; Verteža ezers; Vērtēža ezers
Lisiņš ezers Teiču purvā, Varakļānu novada Murmastienes pagastā, 103,3 m vjl., platība - 33,5 ha, garums - 720 m, lielākais platums - 610 m, vidējais dziļums - 0,6 m, lielākais dziļums - 1,2 m, distrofs, malās vidēji aizaudzis; Lisenas ezers; Lisenes ezers; Lisinas ezers; Lisiņas ezers; Ļisiņas ezers; Pošku ezers
Lielais Murmasts ezers Teiču purvā, Varakļānu novada Murmastienes pagastā, platība - 29,4 ha, garums - \~0,75 km, lielākais platums - \~0,6 km; Lielais Murmasta ezers; Murmastienas ezers; Murmastienes ezers
Timsiņu ezers ezers Timsiņu purva dienvidu daļā Variešu pagastā, platība — 1,2 ha, garums — \~180 m, lielākais platums — \~100 m; Timseņu ezers
Kaķu ezers ezers Tīnūžu pagastā, platība - <1 ha
Selēku ezers ezers Tīnūžu pagastā, platība — 8,5 ha, garums — 200 m, platums — 150 m, lielākais dziļums — 3,2 m, eitrofs, aizaugums — \~10%
Terehols ezers Tivas Republikā Krievijā, Teshemas beznoteces apgabalā, Ubsunura ieplakā, platība - 68,8 kvadrātkilometri, sastāv no divām daļām, ko savieno starpteka, ezera rietumu daļa atrodas Mongolijā
Luksta ezers ezers Trapenes pagastā, platība - 10,9 ha; Lukstu ezers; Luksts; Šaku ezers
Ķīsītis ezers Trapenes pagastā, platība - 3,2 ha; Ķīša ezers; Ķīšu ezers
Tiepeles ezers ezers Trikātas pagastā, platība - 4,5 ha
Trikātas ezers ezers Trikātas pagastā, platība — 13 ha
Olēnu ezers ezers Tukuma novada Džūkstes pagastā, platība - 1 ha
Nūstiņu ezers ezers Tukuma novada Irlavas pagastā, platība - 1,9 ha; Nustiņu ezers
Bautelis ezers Tukuma novada Jaunpils pagastā, platība - 2,2 ha; Bauteles ezers; Bauteļu ezers
Melnezers ezers Tukuma novada Jaunsātu pagastā, platība - 2 ha
Aklezers ezers Tukuma novada Lapmežciema pagastā, platība - 1,8 ha; Aklais ezers
Akmeņradziņu ezers ezers Tukuma novada Lapmežciema pagastā, platība - 3,6 ha
Aklais ezers ezers Tukuma novada Lapmežciema pagastā, platība 1,8 ha; Aklezers
Kundziņu ezers ezers Tukuma novada Lestenes pagastā, platība — <1 ha
Lainums ezers Tukuma novada Matkules pagastā, platība - 11 ha, garums - 580 m, platums - 250 m, lielākais dziļums - 1,5 m, eitrofs, aizaugums - 40%; Lainuma ezers
Sēmes ezers ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, 56,5 m vjl., platība — 48,6 ha, garums — 0,95 km, platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 7,3 m, eitrofs, aizaugums — \~25%
Dziļezers ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - <1 ha
Veļu ezers ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - <1 ha
Vecezers ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - <1 ha
Koknesis ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 1,3 ha
Klankšezers ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 1,5 ha; Klangšu dīķis; Klankšu ezers
Zivene ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 1,7 ha; Zivenis
Mucnieku ezers ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 3,2 ha; Mucenieku ezers
Stulbezers ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 3,2 ha; Stulbais ezers; Stulbes ezers; Stulbis
Līkaiņu ezers ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 3,9 ha
Ciemene ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 4 ha; Ciemenis; Ciemenes ezers; Sēmones ezers
Mellene ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 4 ha; Melleņu ezers; Melnenes ezers; Melnenis
Ķeldes ezers ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 4,6 ha
Sīļezers ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 8,8 ha; Sīļu ezers
Pilsētas ezers ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība — 13,9 ha; Brizulas ezers; Brizules ezers
Vanadziņu ezers ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība — 3,2 ha
Baltene ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība 3,7 ha; Baltenis
Pakuļezers ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība 6,2 ha; Pakula ezers; Pakuļu ezers
Spirgus ezers ezers Tukuma novada Slampes pagastā, gandrīz aizaudzis
Melnezers ezers Tukuma novada Smārdes pagastā, platība - 1,3 ha; Mielezers
Purva ezers ezers Tukuma novada Smārdes pagastā, platība - 4,5 ha; Purezers; Purvezers
Raudas ezers ezers Tukuma novada Smārdes pagastā, platība — 1,4 ha
Purvezers ezers Tukuma novada Tumes pagastā, platība - <1 ha; Purva ezers
Zvārguļu ezers ezers Tukuma novada Tumes pagastā, platība - 1 ha
Briežezers ezers Tukuma novada Tumes pagastā, platība - 1,4 ha; Briežu ezers
Vīkslas ezers ezers Tukuma novada Tumes pagastā, platība - 2,6 ha; Vīksalas ezers; Vīkseles ezers; Vīksnes ezers
Sivēnu ezers ezers Tukuma novada Tumes pagastā, platība - 2,7 ha; Sivenu ezers
Seklis ezers Tukuma novada Tumes pagastā, platība - 34,2 ha, dziļums - līdz 13,5 m; Sēklis; Sekļa ezers; Sēkļa ezers; Sekļu ezers
Jumpravas ezers ezers Tukuma novada Tumes pagastā, platība - 8,4 ha, garums — \~350 m, lielākais platums — \~300 m
Stulbais ezers ezers Tukuma novada Zentenes pagastā pie Engures pagasta robežas un blakus Rideļu dzirnavezeram, platība - 3,2 ha, dziļums - līdz 3,1 m; Vanadziņš; Stulbes ezers
Dzelzkalnis ezers Tukuma novada Zentenes pagastā, platība - <1 ha
Varžezers ezers Tukuma novada Zentenes pagastā, platība - 1 ha; Varžu ezers; Važu ezers
Vaskaris ezers Tukuma novada Zentenes pagastā, platība - 22,1 ha, dziļums - līdz 2,8 m; Daskaris; Stulbais ezers; Vaskaišu ezers; Vaskalšu ezers; Vaskara ezers; Vaskaru ezers
Rindzeles ezers ezers Tukuma novada Zentenes pagastā, platība - 5,3 ha, dziļums - līdz 4,5 m
Adžigels ezers Turcijā (_Acigöl_), Afjonas (Afjonkarahisaras) un Denizli ilā
Akšehirs ezers Turcijā (_Akşehir_), Konjas ila rietumu daļā, platība - 350 km^2^, dziļums - līdz 7 m
Balika ezers ezers Turcijā, Agri ilā
Aktašs ezers Turcijā, Ardahanas ila austrumos, tā ziemeļaustrumu puse iesniedzas Gruzijā, kur saucas - Karcahi ezers
Bejšehirs ezers Turcijā, Ispartas un Konjas ilā
Baložezers ezers Ugāles līdzenuma ziemeļu daļā, Talsu novada Dundagas pagastā, platība - 45 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 600 m, lielākais dziļums - 2,5 m; Baložu ezers; Pāces dīķis
Seligers ezers Valdaja augstienē 205 m vjl., Krievijas Tveras un Novgorodas apgabalā, platība - 212 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 24 m, līčains, daudz salu
Andums ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 1,1 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~100 m
Vēršādiņa ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 1,4 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~130 m; Vēršāda; Vēršādas ezers
Rūķis ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 14,3 ha, garums - 600 m, lielākais platums - 200 m, lielākais dziļums - 5,4 m; Glodis; Glūdes ezers; Rūķezers; Rūķu ezers
Sutainis ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 2,4 ha, garums - \~200 m, lielākais platums - \~60 m; Sutaines ezers
Kukris ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 21,9 ha, garums - 650 m, lielākais platums - >400 m, lielākais dziļums - 5,4 m; Kiekuru ezers; Kukru ezers; Kukuru ezers; Kūkuru ezers; Kūrīļu ezers
Valdis ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 24,8 ha, garums - 900 m, lielākais platums - 350 m, vidējais dziļums - 6,3 m, lielākais dziļums - 14,1 m; Vadžu ezers; Valža ezers; Valžezers; Valžu ezers
Vircelis ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 5,3 ha, garums un platums - >250 m; Viceļa ezers; Vircēlis; Virceļa ezers; Virdēlis; Viruļa ezers
Trūdis ezers Valkas novada Kārķu pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 1,4 ha, garums - \~250 m, lielākais platums - \~100 m; Trūdu ezers; Trūža ezers
Leišu ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 49 m vjl., platība — 10,9 ha, garums — 800 m, lielākais platums — 150 m, lielākais dziļums — 14 m; Lapšu ezers; Lepšu ezers; Lubušs; Lubušu ezers
Zāļu ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 51,2 m vjl., platība - 7,9 ha, garums - 500 m, lielākais platums - \~200 m
Dziļais ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 52,7 m vjl., platība - 8,6 ha, garums - 600 m, lielākais platums - \~200 m
Dibena ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 52,9 m vjl., platība — 6,9 ha, garums - 650 m, lielākais platums — \~150 m; Dibenu ezers; Munču ezers
Palkaiņu ezers ezers Valmieras novada Trikātas pagastā, platība - 1,2 ha
Dzirciema ezers ezers Vanemas paugurainē, Tukuma novada Zentenes pagastā, platība — 27,1 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 2,4 m, eitrofs, virsūdens aizaugums — līdz 55%; Laimiņu ezers
Puterezers ezers Ventspils novada Ances un Tārgales pagastā, platība - 8.3 ha, dziļums - līdz 0,6 m; Pētera ezers; Putera ezers; Puteru ezers; Putras ezers; Putriņezers
Dižiere ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 20,5 ha, T veida ezerdobe, garums \~900 m, lielākais platums - \~800 m; Dižieres ezers; Lielais ezers; Stiklu ezers; Pils ezers
Mazezers ezers Ventspils novada Tārgales pagastā, platība - 4,1 ha; Mazais ezers
Tirukšezers ezers Ventspils novada Usmas pagastā, 20,6 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,52 km, lielākais dziļums - 4,3 m, stipri dūņains, eitrofs, aizaugums - 30%; Tirukša ezers; Tīrukšu ezers; Vectirukšu ezers; Vectīrukšu ezers
Tīsezers ezers Ventspils novada Zlēku pagastā, platība - 2,5 ha, dziļums - līdz 2,5 m; Kīsi ezers; Ķīšu ezers; Ķīšezers; Tīsa ezers; Tīsu ezers; Tīšezers
Jūdažu ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Siguldas pagastā, platība — 32,7 ha, garums — 1,8 km, platums — 230 m, lielākais dziļums — 8 m, iztek Teiļupe; Tīruma ezers
Bānūžu ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Taurenes pagastā, 189,7 m vjl., platība — 42,9 ha, garums — 1,9 km, platums — 250 m, lielākais dziļums — 15,5 m
Odzes ezers ezers Vidzemes augstienes dienvidu stūrī, Aiviekstes pagastā, 93 m vjl., platība — 269 ha, garums — 3 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 3,7 m; Trakšēnu ezers
Tauns ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,9 m vjl., platība - 71,9 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 1,3 m, krasti zemi, purvaini, gandrīz nepieejami, dibenā līdz 7 m biezs sapropeļa slānis, ultraeitrofs; Tauna ezers
Talejas ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 235,7 m vjl., platība — 79,9 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 1 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 15,6 m, eitrofs, aizaugums — neliels; Talejs
Ilzes ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Taurenes pagastā, 185,8 m vjl., platība - 42,4 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 13,7 m; Ilzes-Lodes ezers; Lodes ezers; Skolas ezers
Viešūrs ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Vestiena", Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 221,6 m vjl., platība - 176 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 1,0 km, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 21 m, 2 salas, mezotrofs, vidēji aizaudzis; Kaķīša ezers, Kaķīšu ezers; Tulderu ezers, Vesenbergu ezers, Vēžu ezers, Viešu ezers; Viešurs
Laidzes ezers ezers Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēluma malā, Talsu novada Laidzes pagastā, platība — 171 ha, 42 m vjl., garums — 2,7 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 4,4 m, lielākais dziļums — 12,2 m, eitrofs, aizaugums — 16%; Sārcenes ezers
Lubezers ezers Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Ārlavas pagastā, 38,6 m vjl., platība - 129,6 ha, garums - 5 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 3,3 m, eitrofs, aizaugums - 13%
Sasmakas ezers ezers Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Ārlavas pagastā, 49,5 m vjl., platība — 237 ha, garums — 7,2 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 3,8 m, sašaurinājums sadala 2 daļās, dienvidu daļu sauc arī par Valdemārpils ezeru, ziemeļu daļu — par Ārdavas ezeru
Sudalezers ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenumā, Alūksnes novada Zeltiņu pagastā un Gulbenes novada Lejasciema pagastā, 106 m vjl., platība - 182 ha, garums - 4,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 3,6 m, lielākais dziļums - 10,2 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Sidoles ezers; Sudala ezers; Sudals; Sudalu ezers; Sudaļu ezers; Sudāļu ezers
Mazais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenuma dienvidos, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība 32 ha, garums 1,1 km, platums 340 m, dziļums līdz 3 m, ziemeļrietumos savienots ar Lielo Bauzi, austrumos notece pa Baužupīti uz Mazmuižnieku ezeru; Banušlānu ezers
Mazbrenguļu ezers ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Dikļu pagastā, platība — 3,6 ha, garums — \~270 m, lielākais platums — \~140 m
Lielais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība — 57,6 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 1,8 m, eitrofs, vidū dūņains; Bauzis; Bankšlavu ezers; Baužklāvu ezers
Salainis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, 62,9 m vjl., platība - 77,8 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1,6 m, lielākais dziļums - 5,5 m, 3 salas
Turnetresks ezers Zviedrijas ziemeļos, Skandināvijas kalnu tektoniskā ielejā 342 m vjl., platība - 322 kvadrātkilometri, garums - 71 km, lielākais platums - 9 km, dziļums - 168 m, notece pa Turni uz Botnijas līci
Plateļu ezers ezers Žemaitijas augstienē, Lietvas ziemeļrietumu daļā, Telšu apriņķī, platība — 12 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 46 m, 7 salas
Lāceņu ezers ezers, kas atrodas Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - <1 ha
Brūžezers Ezers, kas uzpludināts uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagasta Pastendē, platība - 4,9 ha; Pastendes parka dīķis
Lazdonas ezeri ezeru grupa Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas, un Praulienas pagastā, \~10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru, kopplatība — >150 ha, iedalās vairākās grupās: Dienvidrietumu grupa (Svētes ezers, Dūku ezers, Vanadziņš), Ziemeļu grupa (Rāceņu ezers, Salas ezers, Lazdonas ezers, Timsenis, Sakārnis), Vidusgrupa (Baltiņu ezers, Dibenezers, Stariņezers, Melnezers, Mušķu ezers, Viļvānu ezers), Rietumu grupa (Vadzols, Lielais Klauģis, Rankas ezers, Mazais Klauģis)
Mordangas ezeri ezeru grupa Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Irbes un Ventas lielbaseinā, Talsu un Kuldīgas novadā, kopplatība — >200 ha, ūdensšķirtne dala to 2 daļās, ziemeļu grupa ar noteci uz Usmas ezeru un Irbes baseinu un dienvidu grupa ar noteci uz Abavu, tie ir subglaciālās iegultnes ezeri, orientēti aptuveni dienvidu-ziemeļu virzienā, krasti augsti, apkārt mežainas iekšzemes kāpas
Amucho ezeru grupa Ķīnā (_Amu Co_), Tibetas autonomā reģiona Nakčhu prefektūrā
Turnas ezeri ezeru grupa Valkas novada Ērģemes pagastā: Valdis, Kukris, Rūķis, Vircelis, Andums, Vēršādiņa, Sutainis un Trūdis
Kangasalas ezeri ezeru sistēma Somijā, uz austrumiem no Tamperes, Kokemēnjoki baseinā 84 m vjl., kopplatība - 340 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 44 m
Pilskalnes ezeri ezeru virkne Ilūkstes pauguraines subglaciālajā iegultnē, Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā, uz ziemeļrietumiem no Ilūkstes, lielākie ir Puru un Steļmaka ezeri, kā arī Dubezers un Tartaks
šanti Ezoterismā - miers; Tibetas lamaistu un budistu klosteros to atkārtojot katru reizi nobeidzot sludinājumu
āgama Ezoterisma Svētie raksti jeb Tibetā - Tantra; vārds var tikt lietots arī, lai apzīmētu jebkuru rīcību, kas saistīta ar mistisku jeb metafizisku kultu
sausienes ežlape ežlapju suga ("Thuidium abietinum")
stāvā ežlape ežlapju suga ("Thuidium erectum")
Filibēra ežlape ežlapju suga ("Thuidium philibertii")
gardzīslas ežlape ežlapju suga ("Thuidium recognitum")
dižā ežlape ežlapju suga ("Thuidium tamariscinum")
Fakaofa Fakaofo - viena no Tokelau salām
Fātimidi Fatimas radītā musulmaņu dinastija, kas nomainīja Aglabidus un valdīja Tunisijā no 909. līdz 1171. gadam
Islāmābādas galvaspilsētas teritorija federāla teritorija Pakistānā ("Islamabad Capital Territory"), platība — 1166 kvadrātkilometri, 1900000 iedzīvotāju (2014. g.)
ikta feodālais zemes īpašuma veids viduslaikos Tuvo un Vidējo Austrumu valstīs; Rietumeiropā atbilda beneficijs
bejs Feodāļa, arī valdnieka tituls (Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs); cilvēks, kam ir šāds tituls; arī kungs
Touršhavna Fēru salu, Dānijas autonomās sastāvdaļas, galvaspilsēta (_Tórshavn_), 12400 iedzīvotāju (2000. g.), atrodas Streimojas salas dienvidu daļā
UTAG Fiduciārā izceļošanas akciju sabiedrība (vācu "Umsiedlungs Treuhand Aktiengesellschaft"), dibināta saskaņā ar 30.10.1939. Latvijas-Vācijas līgumu par baltvācu izceļošanu
Fircks-Pedwahlen Firksa Pedoles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā
datu bāzes pārvaldības sistēma dBase firmas _Ashton-Tate Corporation_ izveidota datu bāzes pārvaldības sistēma
videostandarts XGA firmas _IBM_ videostandarts, kas izstrādāts, lai aizstātu novecojušo videostandartu _8514/A_. Testa režīmā šī standarta izšķirtspēja 16 krāsām ir 1056x768, bet grafikas režīmā 65536 krāsām - 640x480 un 256 krāsām - 1024x768. Videostandarts _XGA_ ir saderīgs ar videostandartu _VGA_
Intel 8088 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 1 megabaita atmiņu, 8 bitu ārējo un 16 bitu iekšējo datu kopni, tika izmantots izstrādājot pirmos oriģinālos firmas _IBM_ personālos datorus _PC_ un _PC/XT_
mikroprocesors Intel 8088 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 1 megabaita atmiņu, 8 bitu ārējo un 16 bitu iekšējo datu kopni, tika izmantots izstrādājot pirmos oriģinālos firmas _IBM_ personālos datorus _PC_ un _PC/XT_
mikroprocesors Intel 80286 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 16 megabitu atmiņu un 16 bitu datu kopni. Uz šī mikroprocesora bāzes firma _IBM_ 1984. g. izstrādāja personālo datoru PC/AT
valoda VBScript firmas _Microsoft_ izstrādāta programmēšanas valoda, ar kuru veido skriptu, ko izmanto kā iegultās miniprogrammas, lai ar pārlūkprogrammas _Internet Explorer_ starpniecību ērtāk pārskatītu valodā _HTML_ veidotās tīmekļa lappuses
programma Excel firmas _Microsoft_ izveidota plaša izklājlapu apstrādes programma, kas lietojama firmas _IBM_ un _Apple_ datoriem. Tā var apvienot vairākas izklājlapas un nodrošina lietotājam lielu grafisko līdzekļu klāstu
valoda JavaScript firmas _Netscape_ izveidota valoda, kas ļauj globālā tīmekļa izstrādātājiem veidot interaktīvas vietnes. _JavaScript_ var sadarboties ar valodas _HTML_ pirmkoda programmām, tādējādi ļaujot globālā tīmekļa izstrādātājiem piepildīt šīs vietnes ar dinamisku saturu
timbi firmas _Timberland_ ražoti zābaki
dBase Firmas "Ashton-Tate Corporation" izveidota datu bāzes pārvaldības sistēma IBM saderīgiem personālajiem datoriem
saskarne "DirectPlay" firmas "Microsoft" operētājsistēmu "Windows 95/98" un "Windows NT" lietojumprogrammu saskarne, kas nodrošina tādu sakaru mehānismu, kas ļauj vairākiem lietotājiem ar modema, lokālā tīkla vai interneta starpniecību savā starpā spēlēt spēles
tagu attēlu datņu formāts firmu _Aldus_ un _Microsoft_ izstrādāts datņu standartformāts, ko izmanto grafisku attēlu glabāšanai datora atmiņā un kas nodrošina vienkrāsas un dažāda pelēkuma, kā arī 8 vai 12 bitu krāsu attēlu apstrādi. Praksē tiek izmantotas formāta TIFF versijas, kas atšķiras ar tajās iekļautajiem datu saspiešanas algoritmiem
uzlabotā konfigurācijas un barošanas bloka saskarne firmu "Microsoft", "Intel" un "Toshiba" izstrādāta barošanas pārvaldības standartizēta saskarne, kas ļauj personālajam datoram vadīt barošanas sprieguma padevi dažādām ar šo datoru savienotām perifērijas ierīcēm
Firno Firno salas - atrodas starp Austrāliju un Tasmaniju, Basa šauruma austrumos
Rīgas smiltāju līdzenums fizioģeogrāfisks rajons Rīgas līča dienvidu piekrastē, puslokā stiepjas no Engures līdz Saulkrastiem, dienvidos ietverot Jelgavu, gandrīz aptver Rīgavas, Tīreļu un Ropažu līdzenumu
Lingens fjords Norvēģijā, Trumses filkes ziemeļu daļā
Vogsfjords fjords Norvēģijas ziemeļrietumos, Trumses filkē, starp Hinnejas un Grītejas salu rietumos un kontinentālo daļu ar salām austrumos
Elisenhof Foldberga muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
austrumevi Foni - tauta Beninas dienvidos un Togo
džedži Foni - tauta Beninas dienvidos un Togo
Mavu Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) agrīnajos mītos - mēness dievs, kas simbolizē pasaules gudrību; vēlāk apvienojoties ar saules dievieti izveidojās viena dievība "Mavu-Liza"
Liza Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) agrīnajos mītos - saules dieviete, kas simbolizē spēku; vēlāk apvienojoties ar mēness dievu izveidojās viena dievība "Mavu-Liza"
Mavu-Liza Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) mitoloģijā - galvenais dievs - demiurgs, kas radījis visus pārējos dievus
Agbe Fonu un dahomeju (Rietumāfrika, Benina, Togo) mitoloģijā - jūras dievību pavēlnieks, kas kopā ar savu sievu valda pār ūdeņiem
Da Zodži fonu un dahomeju (Togo, Āfrika) mitoloģijā - zemes dievu panteona augstākais dievs
Djo Fonu un dahomeju (Togo) mitoloģijā - dieva Mavu-Lizas dēls
FDT tehnika formālās aprakstīšanas tehnika (angļu "Formal Description Technique (FDT)")
FDT Formālās aprakstīšanas tehnika (angļu "Formal Description Technique")
barometriskā formula formula, kas izteic gaisa statiskā spiediena vai blīvuma atkarību no augstuma (h) : r(h)=r~0~exp(-mgh/kT), kur r~0~ - gāzes blīvums uz zemes virsmas, m - gaisa masa, k - Bolcmaņa konstante, g - brīvās krišanas paātrinājums; šo formulu izmanto barometriskajos altimetros gaisakuģa augstuma noteikšanai
monacīts fosfātu klases minerāls, cērija, lantāna un torija fosfāts (Ce, La, Th)PO~4~; izejviela cērija, lantāna, torija ieguvei
tomasčuguns Fosforu saturošs čuguns, ko izmanto Tomasa procesā tērauda ieguvei
Senpjēra un Mikelona Francijas aizjūras kopiena (Senpjēras un Mikelonas Teritoriālkopiena), atrodas Atlantijas okeāna ziemeļrietumu piekrastē, uz dienvidiem no Ņūfaundlendas, platība — 242 kvadrātkilometri, 6010 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums — 2 pašvaldības
Alo Francijas aizjūras teritorijas Volisa un Futuna administratīvi teritoriāla vienība, kas aizņem Alofi salu Hornas salās: Tua
ģenerālrezidents Francijas augstākais priekšstāvis Marokā un Tunisā
Francijas Dienvidjūru teritorija Francijas Dienvidjūru (un Antarktikas) teritorija (fr. val. "Terres Australes et Antarctiques Francaises") - Francijas valdījums Indijas okeāna dienvidos un Antarktīdā, platība - 647500 kvadrātkilometru, nav pastāvīgo iedzīvotāju, darbojas 4 zinātniski pētnieciskas stacijas ar \~145 cilvēku personālu (2006. g.)
trejsavienība Francijas, Krievijas un Anglijas vienošanās pretsvarā Vācijas, Austroungārijas un Itālijas 1882. gadā noslēgtajai Trejsabiedrībai
Barbizonas skola franču ainavu gleznotāju grupa (T. Ruso, Ž. Diprē, N. V. Diass de la Penja, Š. F. Bobiņī), kuras aizkustinošā un reālistiskā māksla ietekmēja ainavu glezniecību visā pasaulē
teijārisms Franču filozofa, paleontologa un katoļu teologa Pjēra Teijāra de Šardēna (1881.-1955. g.) macība, kas apvienoja dabaszinātņu un kristietības elementus, par mērķi uzskatot cilvēces garīgās un sabiedriskās attīstības pilnīgu vienotību
esamības pamats frāze, ko vācu izcelsmes amerikāņu teologs Pauls Tillihs (1886.-1965. g.) izmantoja, lai aprakstītu Dievu; tā akcentē domu par Dieva klātesamību kā visa pamatu un ne tik daudz Viņa Radītāja statusu un transcedenci
Atiss Frīģiešu mitoloģijā - auglības dievs, Kibeles mīļotais, atbilst Adonīdam un babiloniešu Tammuzam
Rietumfrīzu salas Frīzu salu grupa, kas atrodas uz rietumiem no Emsas grīvas un ietilpst Nīderlandes teritorijā, lielākās salas - Teksela, Vlīlande, Tershelinga, Amelande, Shīrmonikoga
Lagranža funkcija funkcija (L), kas konservatīvu spēku gadījumā vienāda ar kinētiskās enerģijas (T) un potenciālās enerģijas (P) starpību (sauc arī par mehāniskās sistēmas kinētisko potenciālu): L=T–P
Tenītis Gadskārtu ieražu diena (17. janvāris) par godu cūku aizgādnim Tenim
Kapsa Gafsa, pilsētas Tunisijas vidienē sens nosaukums
Sovetabada Gafurova - pilsētas Tadžikistānā nosaukums 1953.-1978. g.
Ispisara Gafurova - pilsētas Tadžikistānā nosaukums līdz 1953. g.
Galējā Tūle galējā robeža, pasaules mala (latīņu "Ultima Thule"); nosaukums lietots romiešu rakstnieka Vergilija darbā "Georgikas"; senatnē par galējo Tūli sauca salu, ko galējos ziemeļos it kā esot atklājis grieķu jūrasbraucējs Pitijs; mūsdienās par Tūli nereti sauc Islandi, bet par Galējo Tūli - Grenlandi
Marroki rags galējais Eiropas dienvidu punkts (sp. val. "Punta Marroqui"), atrodas Tarifas salā (Spānijā), ko ar Pireneju pussalu savieno dambis; Tarifas rags
Tarifas rags galējais Eiropas dienvidu punkts, atrodas Tarifas salā (Spānijā), ko ar Pireneju pussalu savieno dambis; Marroki rags
Galten Galtenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā
feska Galvassega nošķelta konusa formā ar pušķi (dažās Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas zemēs)
grafikas formāti galvenie poligrāfijā lietojamie formāti (TIFF, PDF, JPEG u. c.), ko izmanto datu (attēlu) sagatavošanā drukai
kalmārs galvkāju klases kārta ("Teuthida"), jūras gliemis (ap 350 sugu), kas pieder pie desmittaustekļu galvkāju apakškārtas; izmanto pārtikā
Gambija Gambijas Republika - valsts Rietumāfrikā (angļu val. "The Gambia"), atrodas Atlantijas okeāna piekrastē, galvaspilsēta - Bandžula, administratīvais iedalījums - 5 apgabali un 1 pilsēta, robežojas ar Senegālu un Atlantijas okeānu
Selvanga Gandu (Uganda, Tanzānija) mitoloģijā - dievs - pitons, ūdeņu un zivju pavēlnieks, kurš dāvā arī bērnus, tā svētību izlūdzās jaunais pāris
Kibuka Gandu (Uganda, Tanzānija) mitoloģijā - kara dievs, dieva Mukasa jaunākais brālis, kas tika nosūtīts uz zemi palīdzēt karā
platysomus Ganoīdu zivju ģints ar plakanu, rombisku vai apaļu ķermeni; zvīņas šauras un garas, sastopama karbona un perma formāciju nogulumos Anglijā, vara slāneklī Vācijā, permā Teksasā un triasā - Špicbergena salās; Latvijā atrasts Kursas cehšteina nogulumos
ameji Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
atajali Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
bununi Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
covi Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
emeji Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
paivani Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
seiseti Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
pinpi Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo piekalnēs un līdzenumos, gandrīz asimilējušies ar ķīniešiem, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
dziļvaga Gara (tūkstošiem km), šaura okeāna dibena ieplaka ar stāvām sienām, parasti stiepjas gar kontinentu zemūdens nomali paralēli kontinentam vai vulkānisko salu lokiem, vairākums atrodas pie subdukcijas zonām; 10 dziļākās - Marianas, Tongas, Kuriļu-Kamčatkas, Filipīnu, Kermadeka, Idzu-Ogasavaras, Japānas, Puertoriko, Japas un Dienvidsendviču dziļvaga
gaiļpiesīši Garā krese ("Tropaeolum peltophorum")
kresiņas Garā krese ("Tropaeolum peltophorum")
lūģīši Garā krese ("Tropaeolum peltophorum")
mastorska Garā krese ("Tropaeolum peltophorum")
mastorskas Garā krese ("Tropaeolum peltophorum")
nastorka Garā krese ("Tropaeolum peltophorum")
naštorka Garā krese ("Tropaeolum peltophorum")
nasturka Garā krese ("Tropaeolum peltophorum")
našturka Garā krese ("Tropaeolum peltophorum")
riteņspole Garā krese ("Tropaeolum peltophorum")
ritiņspole Garā krese ("Tropaeolum peltophorum")
trese Garā krese ("Tropaeolum peltophorum")
Langenfeld Garā muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Tumes pagastā
Ilzas ezers Garais ezers Turku pagastā
Lielais Barjerrifs garākā (2300 km) koraļļu rifu virkne pasaulē (angļu val. "Great Eastern Erg"), atrodas Koraļļu jūrā, Austrālijas ziemeļaustrumu piekrastē, stiepjas no Torresa šauruma apmēram līdz dienvidu tropu lokam, platums - 2-150 km, lielākā daļa - zemūdens rifi, kas atsedzas bēguma laikā
Kunluns Garākā kalnu sistēma Āzijā ("Kunlunshan"), Tibetas kalnienes ziemeļos, Ķīnā, garums - \~2700 km, platums - 100 km rietumos, līdz 600 km austrumos, augstums - 5500-6000 m, augstākā virsotne - 7723 m (Ulugmuztags)
Tangaņikas ezers garākais saldūdens ezers pasaulē (angļu val. "Lake Tanganyika"), Austrumāfrikā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Burundi, Tanzānijā, Zambijā, atrodas tektoniskā ieplakā Austrumāfrikas lūzumzonā, 774 m vjl., platība - 34000 kvadrātkilometru, garums - \~650 km, platums - līdz 80 km, lielākais dziļums - 1470 m, pasaulē trešais ietilpīgākais ezers - 18900 kubikkilometru
purva garkāja garkāju suga ("Tipula paludosa"), kas barojas ar kultūraugiem jaunos dārzos mitrās vietās
dārza garkāja garkāju suga ("Tipulidae oleracea"), kas barojas ar kultūraugiem jaunos dārzos mitrās vietās
tumšupieši Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Tumšupe" iedzīvotāji
Gargeln Garlenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Vandzenes pagastā
terametrs Garuma mērvienība, kas atbilst tūkstotim miljardu metru; 1 Tm = 1000000000000 m
Galiņu atteka Gaujas atteka Strenču novada Trikātas pagastā, platība — 1,8 ha
Gaujiņa Gaujas augšteces labā krasta pieteka, Taurenes un Vecpiebalgas pagasta robežupe, iztek no Alauksta ezera, garums - 2 km, senāk dažkārt uzskatīta par Gaujas sākumu
Dzērbe Gaujas kreisā krasta pieteka (ietek Taurenes ezerā, kuram cauri tek Gauja), Cēsu novada Dzērbenes pagastā, garums - 16 km, iztek no Juvera ezera; Dzērve; Dzērvupīte; Juvera upīte; Juveris; Skraustupīte; Šķesterupīte (posmā starp Taurenes un Šķestera ezeru); Vicupe (starp Šķestera un Kapsētas ezeru)
Meļļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Taurenes pagastā, garums - 18 km, kritums - 37 m, iztek no Gulbenes ezera Dzērbenes pagastā, ietek Rijas ezerā, kuram cauri tek Gauja; Melnupe; Cielupe; Cieļupe; Meļļupīte
Dedums Gaujas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Trikātas un Brenguļu pagastā, garums - 13 km; Dedumupe
Augstupīte Gaujas labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, garums - 10 km
Dzērve Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Trapenes pagastā, vidustecē ir Trapenes un Virešu pagasta robežupe, garums - 14 km
Liepenes strauts Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā pie Turaidas
Tulija Gaujas labā krasta pieteka Madonas un Cēsu novadā, lejtecē Zosēnu un Jaunpiebalgas pagasta robežupe, garums - \~16 km, kritums - 68 m; Tuleja; Tūlija
Jumāra Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novada Kocēnu pagastā, izveidojas satekot Anuļai ar Tilgaļu strautu, garums - 4 km; Imara
Gausupīte Gaujas labā krasta pieteka Vecpiebalgas un Taurenes pagastā, garums - 10 km; Gailīšupīte
Viļķēnupīte Gaujas labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā, tek caur Gailīšu ezeru, garums - 10 km; Gailīšupīte; Gailīšu upe; Gaiļupe; Tomuļupīte
Jērūžu grāvis Gausupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā
Galipole Gelibolu pussala Turcijas Eiropas daļā
GGP Gērnsijas mārciņa; Gērnsijas Teritoriālā Vienība valūtas kods, sīknauda - penss
plānčaulgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Tellinidae"), >190 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 2 sugas, Latvijas piekrastes ūdeņos 1 suga
urbējgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Teredinidae"), kuras ķermenis ir tārpveidīgs (līdz 30 cm garumā), čaula reducējusies, no tās saglabājušās 2 plātnītes, ar kurām urbj ejas jūrā esošos koka priekšmetos (pāļos, laivās, kuģos)
matiņgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases vīngliemežu dzimtas ģints ("Trichis"), Latvijā konstatēta 1 suga
kamerčauļi Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa galvkāju klases apakšklase ("Tetrabranchia"), kurā ir 1 ģints - nautili
pārlūkprogramma "Netscape Navigator" globālā tīmekļa pārlūkprogramma, ko izstrādājusi firma _Netscape Communications_ un ko bez maksas var izmantot ar protokola _FTP_ starpniecību
tīmekļa serveris globālā tīmekļa programma, kas atbilstoši protokola _HTTP_ prasībām pieņem kadrētus informācijas pieprasījumus, apstrādā tos un nosūta lietotājam pieprasīto dokumentu
agranulārais EPT gludais EPT
Taraxacum laevigatum gludās pienenes "Taraxacum erythrospermum" nosaukuma sinonīms
trihija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Trichiaceae"), saprofīti, sastopamas uz trūdošas koksnes, celmiem, zariem un lapām, 5 ģintis, 38 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 12 sugu
Eons Gnosticismā par eoniem sauc Vienotā Dieva (jeb Nezināmā Tēva) radījumus, kas eksistē ārpus telpas un laika
GP Gods (Dievam) Tēvam (lat. "Gloria Patri")
Govsupe Gosupe, Tirzas pieteka Gulbene novadā
Isliņa Gosupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā; garums - 13 km
Ofali grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Talamora, robežojas ar Vestmītas, Kildēras, Līšas, Nortiperēri, Golvejas un Roskomonas grāfisti
Kornvola Grāfiste Lielbritānijā ("Cornwall"), Anglijas dienvidrietumos, tāda paša nosaukuma pussalas galā, administratīvais centrs - Trūro, platība - 3563 kvadrātkilometri, 563600 iedzīvotāju (2017. g.)
Nortamberlenda Grāfiste Lielbritānijā ("Nothumberland"), Anglijas ziemeļaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē, administratīvais centrs - Berika pie Tvīdas, platība - 5013 kvadrātkilometru, 319000 iedzīvotāju (2017. g.)
Samerseta Grāfiste Lielbritānijā ("Somerset", senāk "Somersetshire"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Tontona, platība - 4171 kvadrātkilometrs, 956700 iedzīvotāju (2017. g.)
Taina un Vīra grāfiste Lielbritānijā ("Tyne and Wear"), Anglijas ziemaļaustrumu daļā, administratīvais centrs - Ņūkāsla, platība - 538 kvadrātkilometri, 1129500 iedzīvotāju (2017. g.)
Viltšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Wiltshire"), Anglijas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Troubridža, platība - 3485 kvadrātkilometri, 716400 iedzīvotāju (2017. g.)
Grahmatnes Grāmatneša muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Turaidas pagastā
Grabste Grāpste, Tebras pieteka
Grābste Grāpste, Tebras pieteka
Ilmade Grāpste, Tebras pieteka
ehinokoks Graudainais ehinokoks – lenteņu klases dzimtas "Taeniidae" suga ("Echinococcus granulosus"), kas parazitē suņu, kaķu un savvaļas plēsēju zarnās, starpsaimniekam ierosina ehinokokozi, Latvijā sastopama reti
granulārais EPT graudainais EPT
kvieši graudzāļu dzimtas ģints (_Triticum_), viengadīgi labības augi, \~20-30 sugu, Latvijā kultivē 2 sugu šķirnes, vairākas no tām Latvijā izveidotas
miežubrālis Graudzāļu dzimtas ģints ("Phalaroides syn. Digraphis, Thyphoides"), liels daudzgadīgs augs (slapjās vietās) ar vārpiņām kamolainā skarā, 1 suga
tripsaks Graudzāļu dzimtas ģints ("Tripsacum"), kas tuvu radniecīga kukurūzai un varētu būt viens no kukurūzas kā kultūrauga izcelsmes avotiem
zeltauzīte graudzāļu dzimtas ģints ("Trisetum"), daudzgadīgs augs ar nelielu ceru, paplatām, garām, matainām lapām un sīkām, plakanām, zeltainām vārpiņām skarā, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
Runda Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Timofejevka" otrs nosaukums
Lielie Trūpi Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Trūpi" nosaukuma variants
Mazie Trūpi Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Trūpi" nosaukuma variants
Lelī Trūpi Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Trūpi" nosaukuma variants latgaliski
Mozī Trūpi Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Trūpi" nosaukuma variants latgaliski
mazais priežu lūksngrauzis gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus minor syn. Blastophagus minor, Myelophilus minor"); mazais priežu dārznieks
lielais priežu lūksngrauzis gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus piniperda syn. Blastophagus piniperda, Myelophilus piniperda"); lielais priežu dārznieks
Graenzhof Grenču muiža, kas atradās Talsu apriņķa Pastendes pagastā
Grenzhof Grenču muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā
Neuhof Grenču muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zebrenes pagastā
Ehsarfjords Grenlandes jūras līcis Islandes ziemeļos, starp Tjerdnesu un Melrahkaslehtu
Grieķija Grieķijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (grieķu valodā "Hellas"), aizņem Balkānu pussalas dienvidu daļu un vairāk nekā 200 salu Egejas jūrā, Jonijas jūrā un Vidusjūrā, galvaspilsēta - Atēnas, administratīvais iedalījums - 13 perifērijas un 1 autonoma klostervalsts, robežojas ar Albāniju, Ziemeļmaķedoniju, Bulgāriju un Turciju, kā arī Egejas jūru, Vidusjūru un Jonijas jūru
Hēsiods Grieķu dziesminieks ("Hēsiodos"; ap 700. g. p. m. ē.), poēma heksametrā "Darbi un dienas", eposā "Teogonija" aprakstīta sengrieķu dievu ģenealoģija, kā arī pasaules radīšanas process
hellēnisms grieķu kultūras attīstības periods spēcīgā Tuvo Austrumu tautu kultūras ietekmē Vidusjūras austrumdaļas, Priekšāzijas un Melnās jūras zemēs no Maķedonijas Aleksandra karagājienu laika (334.-324. g. p. m. ē.) līdz 30. g. p. m. ē.
Andromahe grieķu mitoloģijā - "Iliādā" apdziedātā Trojas valdnieka dēla Hektora sieva; uzticības un mīlošas sievas apzīmējums
Sfinksa grieķu mitoloģijā - "žņaudzēja", briesmonis ar sievietes galvu, putna spārniem un lauvas ķermeni, viens no Ehidnas un Tīfona briesmīgajiem pēcnācējiem
Hipomedonts grieķu mitoloģijā - Adrasta brālis vai brālēns, dalībnieks septiņu karagājienā pret Tēbām, kurš izcēlās ar milzīgu augumu un fizisku spēku, tomēr uzbrukumā gāja bojā
Eiridike grieķu mitoloģijā - Adrasta meita, Īla sieva, Trojas valdnieka Lāomedonta māte
Ifigenija Grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Klitaimnēstras meita, kura bija jāupurē Artemīdai, taču tika pasaudzēta un pēc tam kļuva par priesterieni Artemīdas templī Taurīdā (Krimā)
Atrejs grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Menelāja tēvs, valdnieka Pelopa un Hipodamejas dēls, Tiesta brālis, kurš apmetās Mikēnās un kļuva par valdnieku
Taltibijs grieķu mitoloģijā - Agamemnona vēstnesis, kas kopā ar Agamemnonu piedalījās Trojas karā un izpildīja viņa uzdevumus un tika uzskatīts par aizbildni vēstnešiem kas veica valsts sūtņu misiju
mirmidoni grieķu mitoloģijā - ahajiešu cilts Tesālijas apgabalā Ftiotidā; Iliādā stāstīts par to līdzdalību Trojas karā
Patrokls Grieķu mitoloģijā - ahaju varoņa Ahileja līdzgaitnieks Trojas karā, kas vadīja viņa kaujas ratus un aprūpēja aizjūgu
Neoptolems Grieķu mitoloģijā - ahaju varoņa Ahilleja un Skīras salas valdnieka Likomēda meitas Dēidamejas dēls, kurš Trojas ieņemšanā kopā ar citiem ahaju karotājiem slēpās koka zirgā
Pergams Grieķu mitoloģijā - Ahilleja dēla Neoptolema un viņa gūsteknes, bojāgājušā Trojas varoņa Hektora sievas Andromahes dēls
Ērigone Grieķu mitoloģijā - Aigista un Klitaimnēstras meita, ko no Oresta atriebības izglāba Artemīda, kļuva par dievietes priesterieni Atikā; pēc citas versijas, kļuva Oresta mīļākā un dzemdēja viņam dēlu Tīsamenu
Kanake grieķu mitoloģijā - Aiola (Deikaliona mazdēla) un Ainaretes meita (variants - vēju dieva Aiola meita), Poseidona sieva, kas viņam dzemdējusi piecus dēlus: Hopleju, Nīreju, Epopeju, Aloeju un Triopu
Tēdejs grieķu mitoloģijā - Aitolijas valdnieka Oineja dēls, Diomēda tēvs, nogalinājis (iespējams, ka negribot) kādu radinieku, viņš bija spiests bēgt no mājām un atrada patvērumu pie Argosas valdnieka Adrasta, piedalījās septiņu vadoņu karagājienā pret Tēbām
Diomēds Grieķu mitoloģijā - Aitolijas valdnieks, slavens grieķu karotājs Trojas karā
Manto grieķu mitoloģijā - aklā Tēbu pareģa Teiresija meita, viņa pavadone, kas Teiresijam paziņoja par dažādām zīmēm; arī viņai pašai piemita pareģes spējas
Alfejs grieķu mitoloģijā - Alfijas (Alfejas) upes dievs Peloponēsā, titānu Okeāna un Tētijas dēls
Antiope Grieķu mitoloģijā - amazoņu karotāja, valdnieces Hipolites māsa, Tēseja sieva
Kikns grieķu mitoloģijā - Apollona un Tirijas (variants: Hirijas) dēls, skaistulis mednieks, dzīvoja Kalidonas apkārtnē, bet augstprātīgs un sliktiem paradumiem, kopā ar māti ielēca Kanopes ezerā, bet Apollons pārvēfrta abus par gulbjiem
Melanips grieķu mitoloģijā - Areja un Trītona meitas Tritijas dēls, kurš nodibinājis pilsētu Ahajā, ko nosaucis mātes vārdā par Tritiju
Amfiarājs Grieķu mitoloģijā - Argas Oikla un Hipermnēstras dēls, pareģis, kas pret savu gribu bija dalībnieks septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām
Eirifīle Grieķu mitoloģijā - Argas valdnieka Talaja meita un pareģa Amfiarāja sieva
Kapanejs Grieķu mitoloģijā - Argas valdnieks, kas piedalījās septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām
Erifīle grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieka Talaja meita, Adrasta māsa un valdnieka-pareģa Amfiarāja sieva, kura tika uzpirkta, lai pierunātu vīru piedalīties Trojas karā
Adrasts Grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieks, kurš vadīja septiņu valdnieku karagājienu pret Tēbām un kurš vienīgais palika dzīvs
Podaleirijs grieķu mitoloģijā - Asklēpija dēls, kurš kopā ar brāli Mahāonu no tēva mantojuši dziednieku mākslu, vēsturiskajos laikos pielūgts kā varonis - dziednieks Tesālijā, Kārijā un Dienviditālijā
Kreūsa grieķu mitoloģijā - atēniešu valdnieka Erehteja meita, kas izdota par sievu tesālietim Ksūtam dzemdē divus dēlus - Ahaju un Ionu, pēc tēva nāves Ahajs valda Tesālijā, Ions - Ziemeļu Peloponēsā
Akamants grieķu mitoloģijā - atēniešu valdnieka Tēseja un Faidras dēls, viens no Trojas kara dalībniekiem, atiskās filas Akamatīdas eponīms
Egejs grieķu mitoloģijā - atēniešu valdnieks, Pandīona un Tēseja tēvs, kurš ieguva augstāko varu Atēnās, bet ielēca jūrā, kad Tēsejs pēc uzvaras atgriežoties no Krētas steigā bija aizmirsis nomainīt buras; jūra vēlāk tika nodēvēta pa Egejas jūru
Akadēms grieķu mitoloģijā - atēniešu varonis, kas parādīja Dioskūriem, kur paslēpta viņu māsa, Tēseja nolaupītā Helēna; no viņa vārda cēlies nosaukums "akadēmija"
Faidra Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdniece, Krētas valdnieku Mīnoja un Pāsifajas meita, Ariadnes māsa, Tēseja otrā sieva, kas iemīlējusi savu padēlu Hipolitu
Pallants grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Pandīona jaunākais dēls, Aigeja brālis un Tēseja tēvocis, ko Tēsejs nogalināja
Filomēla Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Pandīona meita, kuras māsa Prokne bija Trāķiešu valdnieka Tēreja sieva
Prokne Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Pandīona meita, Trāķijas valdnieka Tēreja sieva
Hipolits Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Tēseja un amazoņu valdnieces Antiopes (varianti: Hipolites vai Melanipes) dēls
Pandīons grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Erihtonija dēls, Erehteja, Būta, Proknes un Filomēlas tēvs, kurš atdeva Prokni par sievu trāķietim Tērejam un pēc tam mira sirdssāpēs par meitu likteni
Dēmofonts grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Tēseja un Faidras dēls, Akamanta brālis, piedalījās Trojas karā un kopā ar brāli atbrīvoja Dioskūru nolaupīto Tēseja māti Aitru
Pelops Grieķu mitoloģijā - bagātnieka Tantala dēls, kuru tēvs nogalināja un dzīrēs uzaicinātajiem dieviem pasniedza kā cienastu, bet dievi viņu atdzīvināja
Fēnikss grieķu mitoloģijā - boiotiešu valdnieka Amintora dēls, kurš tiek padarīts akls, vēlāk audzina Ahileju un kopā ar to piedalās Trojas karā
Agamēds grieķu mitoloģijā - boiotiešu varonis, orhomeniešu valdnieks, slavens celtnieks, kas kopā ar savu brāli Trodā) un Hirieja foniju uzcēla Delfu templi, Poseidina svētnīcu Mantinejā, , valdnieku Augeja (Elīdā) un Hirieja (Boiotijā) dārgumu glabātavas
Mīnotaurs grieķu mitoloģijā - briesmonis ar cilvēka ķermeni un vērša galvu, kuru Krētas valdnieks Mīnojs turēja labirintā un kuram reizi deviņos gados par barību ziedoja septiņus jaunekļus un septiņas jaunavas; Mīnotauru nonāvēja Atēnu varonis Tēsējs
Himera grieķu mitoloģijā - briesmonis, kas piedzimis Ehidnai un Tīfonam un postījis valsti, to nonāvēja Bellerofonts, kas pacēlās gaisā sēdēdams spārnotā Pēgasa mugurā
Delfins grieķu mitoloģijā - briesmonis, pūķis, kas Delfos pie orākula sargājis svēto avotu, viņam audzināšanā tika nodots zemes radītais briesmonis Tīfons, bet viņu nogalināja Apollons
Gijs Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, viens no trim hekatonheiriem, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, kas Tartarā apsargā gāztos titānus
Kots Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, viens no trim hekatonheiriem, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, kas Tartarā apsargā gāztos titānus
Briarejs Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, viens no trim hekatonheiriem, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, kurš palīdz dievu jaunajai paaudzei, kas pasaules uzbūvē iedibina kārtības principu, un Tartarā apsargā gāztos titānus
Amfiktions grieķu mitoloģijā - Deikaliona un Pirras dēls, Atikas valdnieka Kranaja meitas vīrs, sākumā valdīja Termopilās, vēlāk gāza savu sievastēvu un 12 gadus valdīja Atēnās
Dike Grieķu mitoloģijā - dieviete, dievu valdnieka Zeva un taisnības un likumības dievietes Temīdas meita, taisnības dieviete, viena no horām
Areions grieķu mitoloģijā - dievišķs zirgs, kas prata runāt; Poseidona un Dēmetras dēls, kas karagājienā pret Tēbām piederēja Adrastam un izglāba viņu
Amfions Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Tēbu valdnieka meitas Antiopes dēls, Zēta dvīņubrālis
Eirēne Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Temīdas meita, dieviete - miera personifikācija
Astraja Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Temīdas meita, taisnības dieviete, kas "zelta laikmetā" mita cilvēku vidū, vēlāk, kad cilvēki zaudēja savu tikumību, tā pameta cilvēkus un pacēlās debesīs, kur kļuva par Jaunavas zvaigznāju
Einomija Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Temīdas meita, viena no horām - likumības personifikācija
Likomēds grieķu mitoloģijā - dolopu valdnieks Skīras salā, pie kura no Atēnām bēga Tēsejs, kad tur varu sagrāba Mensetejs; tur Tetida slēpa arī jauno Ahileju, gribēdama pasargāt no piedalīšanās Trojas karā
Hīls grieķu mitoloģijā - driopu cilts valdnieka Teiodamanta (variants; Teiomena) un nimfas Menodikes dēls, izcili skaists jauneklis, kuru paņēma pie sevis Hērakls
Mahāons Grieķu mitoloģijā - dziedniecības dieva Asklēpija dēls, kas no tēva bija mantojis ārstniecības mākslu un pie Trojas izārstēja daudzus varoņus
Iokaste Grieķu mitoloģijā - Edipa māte un pēc tam pašai nezinot viņa sieva; bija precējusies ar Tēbu valdnieku Laju un dzemdēja dēlu Edipu, kurš nogalināja tēvu un kļuva par savas mātes vīru
Antigone grieķu mitoloģijā - Edipa un viņa mātes Iokastes meita; pret valdnieka Kreonta gribu apbedīja cīņā pret Tēbām kritušo brāli Polinciku; par sodu iemūrēta kapenēs, kur viņa izdarīja pašnāvību
Polibs Grieķu mitoloģijā - Ēģiptes Tēbu valdnieks, kurš uzņēma savā namā Menelāju un Helenu, kad viņi atgriezās no Trojas
Teonoja grieķu mitoloģijā - ēģiptiešu valdnieka Proteja meita, Teoklimena māsa, kurai piemīt pareģošanas spēja, neatbalstot brāļa vēlmi ņemt par sievu Helenu, viņa tiek apsūdzēta sazvērestībā, bet viņu izglābj Dioskūru iejaukšanās
Nauplijs Grieķu mitoloģijā - Eibojas valdnieks, argonautu brauciena dalībnieks, kurš gribēdams atriebt savu Odiseja apmeloto dēlu, bākās lika iedegt nepareizas ugunis, kā rezultātā daudzi kuģi atceļā no Trojas, uzskrēja piekrastes klintīm un gāja bojā
Alkmaions Grieķu mitoloģijā - epigoņu karagājiena vadonis, kas pret savu gribu bija spiests piedalīties septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām
Admēts Grieķu mitoloģijā - Feru valdnieks Tesālijā, viens no argonautiem, Kalidonas medību dalībnieks
Tekmēsa grieķu mitoloģijā - frīģiešu valdnieka Teleita meita, ko saņēma gūstā Ajants, Telamona dēls un viņa dzemdēja tam dēlu Eirisaku
Stentors grieķu mitoloģijā - grieķu karavīrs, saucējs Trojas karā, kas spējīgs kliegt tikpat skaļi, cik skaļi kliedz vienlaikus 50 cilvēki
Perifēts grieķu mitoloģijā - Hēfaista dēls, pazīstams ar savu laupītāja iedabu, viņš ar dzelzs stieni nogalināja ceļinieku, kas lūdza viņam pajumti Epidaurā; viņu nonāvēja Tēsejs
Aiols grieķu mitoloģijā - Hellēna un nimfas Orseīdas dēls, Deikaliona mazdēls, kurš kļuva par valdnieku Tesālijā, un viņa vārdā tika dēvētas arī viņa pēcnācēju aioliešu ciltis, kas pamazām iepletās pa visu Balkānu pussalu un Egejas jūras salām
Kēiks grieķu mitoloģijā - Hērakla draugs un cīņu biedrs, tesālijas pilsētas Trahīnas valdnieks, kas uzņēma pie sevis Hēraklu, kad tas Kalidonā bija nejauši nogalinājis Einomu
Tlēpolems grieķu mitoloģijā - Hērakla un tesprotiešu valdnieces Astiohes dēls, Rodas salā nodibināja Lindas, Iālisas un Kameiras pilsētu, bija viens no Helenas preciniekiem, tāpēc viņam bija jāpiedalās Trojas karā, kur viņu nogalināja Sarpēdons
Eiripils grieķu mitoloģijā - Hērakleida Tēmena dēls
palīki grieķu mitoloģijā - htoniskas dievības, dēmoniskas būtnes, pēc nostāstiem tie ir dvīņi, kas dzimuši Sicīlijā Zevam un nimfai Talijai vai arī Hēfaistam un Etnai, tos saistīja ar Etnas vulkānisko darbību
Lāomedonts Grieķu mitoloģijā - Īla un Eiridikes dēls, Trojas valdnieks, kam dievi Apollons un Poseidons uzcēla un nocietināja pilsētas mūrus
Odisejs grieķu mitoloģijā - Itakas salas valdnieks, Lāerta un Antiklejas dēls, kas paveicis daudzus varoņdarbus un atjautību, piedalījās Trojas karā (viņa izgudrots arī koka zirgs)
Lāerts Grieķu mitoloģijā - Itakas valdnieka Odiseja tēvs, kurš atgriežoties no Trojas kara un ilgiem klejojumiem atpazina Odiseju pēc rētas uz kājas, kā arī pēc tā, ka Odisejs varēja nosaukt visus kokus ko tēvs viņam bija dāvinājis
Mentors grieķu mitoloģijā - itakietis, Odiseja draugs, kas rūpējās par Tēlemahu u. c. mājiniekiem valdnieka prombūtnes laikā
Dorīda Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Okeāna un Tētijas meita, okeanīda, jūras dieva Nēreja sieva un māte 50 nereīdām
Pelijs Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Poseidona un mirstīgās sievietes Tīro dēls, tesāliešu varonis, kas sagrāba varu Iolkā
Agēnors Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Poseidona un nimfas Lībijas dēls, Tiras un Sīdonas valdnieks
Stenels grieķu mitoloģijā - Kapaneja un Eiadnes dēls, kurš piedalās epigoņu karagājienā, kā viens no Helenas preciniekiem piedalās Trojas karā, komandējot daļu Agrosas flotes, ievainots kājā jau pirmajā karagājienā, cīnās kaujas ratos; viņš ir Diomēda palīgs un kaujas ratu vadītājs
Septiņi pret Tēbām grieķu mitoloģijā - karagājiens pret Tēbām, kura galvenais iemesls bija naids starp Edipa dēliem Polineiku un Eteoklu, viens no svarīgākajiem notikumiem pirms Trojas kara
moira grieķu mitoloģijā - katra no trim likteņa dievietēm, trim māsām (Kloto, Lahese un Atropa), Zeva un Temīdas meitām
Polifēms Grieķu mitoloģijā - kiklops jeb ciklops (vienacains milzis), Poseidona un nimfas Toosas dēls, ko piemānīja Odisejs un padarīja to aklu
Eiripils grieķu mitoloģijā - Kosas salas valdnieks, Poseidona un Astipalejas dēls, kuru nogalināja Herakls, kas pa jūru atgriezās no Trojas
Īdomenejs Grieķu mitoloģijā - Krētas valdnieks, valdnieka Mīnoja mazdēls, viens no Helenas preciniekiem, Trojas kara dalībnieks, viens no tiem, kuri, paslēpušies koka zirgā, iekļuva Trojā
Mopss grieķu mitoloģijā - lapits no Tesālijas, Ampika un nimfas Hlorīdas dēls, kas ieguvis pareģa spējas no Apollona (variants: Apollons ir viņa tēvs), piedalījies Kalidonas medībās, lapitu cīņā ar kentauriem, kā pareģis argonautu braucienā, gāja bojā no čūskas kodiena Lībijā
Īksions Grieķu mitoloģijā - lapitu valdnieks Tesālijā, kas mēģināja iegūt dievu valdnieka Zeva sievu Hēru, bet tika apmānīts ar mākoni, no kā radās kentauri
Pigmalions grieķu mitoloģijā - lelgendārais Tiras valdnieks, kurš nogalināja savu māsasvīru Siheju (vai Akerbasu), lai iegūtu tā bagātības, pēc tam aizbēga uz Āfriku, kur Jarbas zemē lika pamatus Kartāgai
koribanti Grieķu mitoloģijā - Lielās dievu mātes Rejas - Kibeles pavadoņi un kulta kalpotāji, kurus uzskatīja par dieva Apollona un mūzas Talijas bērniem
Sarpēdons grieķu mitoloģijā - likiešu karavadonis Trojas karā, viens no varenākajiem Priama sabiedrotajiem, kuru nogalināja Patrokls
Steneboja grieķu mitoloģijā - likiešu valdnieka Iobata (vai arkādiešu valdnieka Atīda) meita, Tīrintas valdnieka Proita sieva, Līsipes, Īfiansas un Īfinojas māte, kura veltīgi pūlējās savaldzināt Bellerofontu, kam Proits bija devis patvērumu
Oīlejs Grieķu mitoloģijā - lokru valdnieks, jūras dieva Poseidona mazdēls, viens no argonautiem un Trojas kara varoņa Ajanta Oilīda tēvs
Periboja grieķu mitoloģijā - Megaru valdnieka Alkatoja meita, Telamona sieva un Ajanta māte; pēc kādas versijas, pēc Ajaka piedzimšanas viņa kļuva par Tēseja sievu
Eirials grieķu mitoloģijā - Mēkisteja dēls, Bianta mazmazdēls, Trojas kara dalībnieks, veikls dūru cīnītājs
Biants grieķu mitoloģijā - Melampa brālis, kurš bildināja Pilas valdnieka Nēleja meitu Pēro, ko tēvs apsolīja izdot tam, kurš atvedīs viņam Tesālijas valdnieka Īfikla brīnišķīgos vēršus
Eirials grieķu mitoloģijā - Melana dēls, kuru kopā ar brāļiem nogalināja Tīdejs par to, ka viņam bija ļauni nodomi pret Tīdeja tēvu Oineju
Selēne grieķu mitoloģijā - Mēness personificējums, titānu Hiperīona un Tejas meita, Hēlija un Ēosas māsa; romiešu mitoloģijā tai atbilda Diāna
Leikips grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieks, Periera un Perseja meitas Gorgonas dēls, Ikarija un Tindareja brālis, Leikipīdu - Foibes un Hilaeiras (Afaretīdu - Īda un Linkeja līgavas) tēvs
Aigists Grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieka Tiesta un viņa meitas Pelopijas dēls
Agamemnons grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieks, grieķu vadonis Trojas karā: Agamemnonu nogalināja viņa sieva Klitaimnēstra kopā ar savu mīļāko Aigistu
Erots grieķu mitoloģijā - mīlas dievs, dievietes Afrodītes dēls, kurš līdzās Haosam, Gajai un Tartaram ir viens no četriem kosmogoniskajiem pirmsākumiem
Kēnejs Grieķu mitoloģijā - milzis vilkatis no Tesālijas lapitu cilts, kas piedalījās kentauru un lapitu cīņā
Eiripils grieķu mitoloģijā - mīsiešu valdnieka Tēlefa un Priama māsas Astiones dēls, trojiešu sabiedrotais, kas Priamam palīgā atveda lielu mīsiešu karapulku; kad Troja krita, viņu nogalināja Ahileja dēls Neoptolems
Admēts Grieķu mitoloģijā - Molosijas valdnieks, pie kura atrada patvērumu Temistokls
Erīda grieķu mitoloģijā - naida un ķildu dieviete, radīja strīdu starp Hēru, Atēnu un Afrodīti, kas bija par iemeslu Trojas karam
Tersīts grieķu mitoloģijā - neievērojams karavīrs, kas piedalījies Trojas karā ahajiešu pusē, Ahileja un Odiseja ienaidnieks, varoņeposā "Iliāda" attēlots kā visneskaistākais, balamutīgākais un bezkaunīgākais no grieķiem
Ofelts Grieķu mitoloģijā - Nemejas karaļa Likūrga dēls, kas nomira no čūskas dzēliena laikā, kad viņa aukle Hipsipile rādīja avotu 7 varoņiem, kas bija ceļā uz Tēbām
Moloss grieķu mitoloģijā - Neoptolema un Andromahes dēls (pēc Trojas ieņemšanas viņa kļuva par Neoptolema gūstekni, pēc Neoptolema nāves Andromahe pārcēlās uz Ēpeiru un kļuva par Helena sievu), kurš mantoja valdnieka varu Ēpeirā pēc tās valdnieka Helena nāves
Trasimēds grieķu mitoloģijā - Nestora dēls, kas kopā ar tēvu un brāli Antilohu ieradās Trojā, viņš komandē 15 kuģus un piedalās daudzās kaujās, ir to karavīru vidū, kas Trojā iekļūst ar koka zirga palīdzību
Antilohs Grieķu mitoloģijā - Nestora dēls, viens no Helenas preciniekiem, pavadīja savu tēvu Trojas karagājienā
Liks grieķu mitoloģijā - Nikteja pēctecis, kuru nogalināja Hērakls, tēpēc ka viņš Hērakla prombūtnes laikā bija sagrābis varu Tēbās un izdzinis no pils Hērakla sievu Megaru
Hariklo Grieķu mitoloģijā - nimfa, Tēbu pareģa Teiresija māte, pēc kuras lūguma dieviete Atēna, kas Teiresijam bija atņēmusi acu gaismu, dāvāja viņam pareģa spējas
Teiresijs grieķu mitoloģijā - nimfas Hariklo dēls, spartu pēctecis, kurš, būdams jauneklis, nejauši ieraudzījis Atēnu kailu peldamies, par ko dieviete atņēma viņam acu gaismu, bet pēc Hariklo lūguma dāvāja pareģa spējas, vēlāk viņš Edipam (Tēbu valdnieka Laja un viņa sievas Iokastes dēlam) pareģoja viņa likteni
Eirials grieķu mitoloģijā - Odiseja un Eiipes (Ēpeiras valdnieka Tirimma meitas) dēls, kurš piedzima pēc Odiseja aizceļošanas, jau pieaudzis devās uz Itaku, kur tika nogalināts
Tēlemahs grieķu mitoloģijā - Odiseja un Pēnelopes dēls; palīdzēja tēvam, kad tas bija atgriezies no Trojas kara, atjaunot savu valdnieka statusu Itakā
Medonts grieķu mitoloģijā - Oīleja ārlaulības dēls, kas komandēja Filoktēta vienības pie Trojas (kamēr Filoktēts bija Lemmas salā); viņu nonāvēja Ainejs
Sperhejs Grieķu mitoloģijā - Okeāna un Tētijas dēls, Sperhejas upes dievs Tesālijā
Klitija grieķu mitoloģijā - Okeāna un titanīdas Tētijas meita, kas zaudēja prātu, jo bija iemīlējusies Hēlijā un nesaņēma pretmīlu, viņa pieauga zemei un pārvērtās par heliotropu - ziedu, kas vienmēr griež savu vainadziņu pret sauli
Ergīns grieķu mitoloģijā - Orhomenas (Boiotija) valdnieks, Klimenta dēls, atriebjot tēvu sekmīgi sāka karu ar Tēbām, bet vēlāk, Hēraklam nostājoties Tēbu pusē, zaudēja šo karu
Eiripils grieķu mitoloģijā - Ormenionas valdnieks Tesālijā, viens no drosmīgākajiem Trojas kara dalībniekiem, kas uz Troju atveda 40 kuģus, nogalināja daudzus trojiešu varoņus, bet viņu pašu ievainoja Parīds; brūci izārstēja Patrokls
Pallantīdi grieķu mitoloģijā - Pallanta 50 dēli, Pandīona mazdēli, Tēseja brālēni, kuri zaudēja Tēsejam cīņā par varu un tika nogalināti
Kalhants Grieķu mitoloģijā - pareģis, kas pavadīja grieķus karagājienā uz Troju un izteica vairākus pareizus parģojumus par Trojas karu, pēc viņa padoma tika izveidots koka zirgs un ar viltu ieņemta Troja
Priams Grieķu mitoloģijā - pēdējais Trojas valdnieks, Lāomedonta dēls
Hrīsips grieķu mitoloģijā - Pelopa un nimfas Aksiohes dēls, kuru (pēc vienas versijas) nolaupīja un savaldzināja Lājs un viņš padarīja sev galu, bet Pelops nolādēja Lāju un visu viņa dzimtu; pēc citas versijas viņu nogalināja pusbrāļi Atrejs un Tiests, lai nākotnē nebūtu jādalās ar mantojumu, bet Pelops tos izraidīja un nolādēja
Medonts grieķu mitoloģijā - Pēnelopes precinieku saucējs, kas atklāja viņai to sazvērestību pret Tēlemahu
Ikarijs grieķu mitoloģijā - Periera un Perseja meitas Gorgofonas dēls, Tindareja, Afareja (Afaretīdu tēva) un Leikipa brālis, Pēnelopes tēvs
Nestors grieķu mitoloģijā - Pilas valdnieks, Trojas kara dalībnieks; "Iliādā" attēlots kā gudrs sirmgalvis
Altaja grieķu mitoloģijā - pleironiešu valdnieka Testija meita, Kalidonas valdnieka Oineja sieva, Meleagra māte
Kikns grieķu mitoloģijā - Poseidona un Kalikes dēls, Tena un Hēmitejas tēvs, pēc pirmās sievas nāves viņš apprecēja Filonomi, kura vēlāk apmeloja audžubērnus
Nēlejs grieķu mitoloģijā - Poseidona un Tīro dēls, Pelija dvīņubrālis, kurš Mesānijā nodibināja pilsētu Pilu, kuru vēlāk izpostīja Hērakls
Lāodike grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, "visskaistākā", trojieša Helikāona sieva; ahajiešiem ieņemot Troju, viņu bēgot no vajāšanas aprija atvērusies zeme; pēc cita varianta viņa iemīlējās jaunajā atēnietī Akamantā, kas bija ieradies Trojā delegācijas sastāvā, lai pieprasītu izdot Helenu
Kreūsa grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, Aineja sieva, Trojas ieņemšmas naktī viņa mīklaini pazūd, kas Ainejam turpmāk dod iespēju bildināt itāļu valdnieci Lavīniju
Ēosa grieķu mitoloģijā - rīta blāzmas dieviete, titāna Hiperīona un titanīdas Tejas meita, Hēlija un Selēnas māsa, kas kopā ar Astraju radīja vējus: Boreju, Notu unZefīru, kā arī zvaigznes; atbilst seno romiešu Aurorai
Memnons Grieķu mitoloģijā - rītausmas dievietes Ēosas dēls, Etiopijas valdnieks, Trojas kara varonis, kas pārņēma trojiešu karaspēka vadību pēc Hektora nāves
Hēlijs grieķu mitoloģijā - saules dievs, titānu Hiperiona un Tejas dēls, Selēnes un Ēosas brālis, sena pirmsolimpiska dievība, kas ar savu stihisko spēku dāvā dzīvību un arī soda ar aklumu noziedzniekus
epigoņi Grieķu mitoloģijā - septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām kritušo varoņu dēli, kuri pēc desmit gadiem devās jaunā karagājienā pret Tēbām, lai atriebtu savu tēvu nāvi
hekatonheiri Grieķu mitoloģijā - simtroči, trīs milži ar simts rokām un piecdesmit galvām (Kots, Briarejs un Gijs), kas Tartarā apsargā gāztos titānus
Dēidamija Grieķu mitoloģijā - Skīras salas valdnieka Likomēda meita, pie kura jūras dieva Nereja meita Tetīda pirms Trojas kara slēpa savu dēlu Ahileju
Lēda Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Tindareja sieva, Helenas, Klitaimnēstras un Dioskūru (Kastora un Polideika) māte
Klitaimnēstra Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Tindareja un Lēdas meita, kura apprecējās ar Pelopa mazdēlu Tantalu, bet Agamemnons nogalināja Tantalu un piespieda viņu kļūt par savu sievu
sparti grieķu mitoloģijā - spēkavīri, kas izauguši no zemes, kuru Tēbu dibinātājs Kadms apsēja ar paša nogalinātā pūķa zobiem, viņi parādījušies pasaulē pilnā apbruņojumā un uzreiz sāka cīnīties cits ar citu, kamēr palika tikai pieci: Htonijs (zemes cilvēks), Ūdejs (pazemes cilvēks, Pelors (milzis), Hiperīons (supervarenais), Ehions (cilvēks čūska)
Telfūsa grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma Boiotijas avota nimfa, kas pierunāja Apollonu doties uz Delfiem, bet vēlāk Apollons dusmās atgriezās pie avota, iegāza tajā klinti un uzcēla tur savu - Telfūsas Apollona altāri
Īnahs grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma upes dievs Argosā un Argosas valdnieks, Okeāna un Tētijas dēls, pirmā Peleponēsas cilvēka Foroneja, Zeva iemīļotās Īo un Īo sarga Argosa tēvs
Nīls grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma upes dievs Ēģiptē, Okeāna un Tētijas dēls
kikoni grieķu mitoloģijā - tauta ar ko sastapās Odisejs un viņa ceļabiedri, kad viņi devās projām no Trojas
Periklimens grieķu mitoloģijā - tēbiešu karavadonis, Poseidona dēls, karagājiena "Septiņi pret Tēbām" laikā viņš nogalina vinu no gājiena dalībniekiem - Partenopaju, uzmetot viņam no pilsētas mūra lielu akmeni; pēc tam vajā Amfiarāju, taču šajā brīdī no zibens spēriena atveras zeme un uzņem Amfiarāju ar visiem kaujas ratiem
Melanips grieķu mitoloģijā - tēbiešu varonis, Astaka dēls, kas aizstāvēja dzimto pilsētu karagājienā "Septiņi pret Tēbām", nāvīgi ievainoja Tīdeju vēderā, taču viņu pašu tūlīt nogalināja Amfiarājs
Ino Grieķu mitoloģijā - Tēbu dibinātāja Kadma meita, boiotiešu valdnieka Atamanta otrā sieva, Friksa un Helles pamāte
Kadms Grieķu mitoloģijā - Tēbu pilsētas dibinātājs (Boiotijā), Feniķijas valdnieku Agēnora un Tēlefasas dēls, Eiropas brālis
Semele grieķu mitoloģijā - Tēbu princese, Kadma un Harmonijas meita, Zeva iemīļotā; pēc tam kad Zevs parādījās Semelei savā īstenajā veidolā, viņa gāja bojā debesu liesmās; Semeles pirms laika dzimušo, tikai 6 mēnešus iznēsāto dēlu Zevs iešuva savā gurnā un iznēsāja līdz galam - tā nāca pasaulē Dionīss
Kreonts Grieķu mitoloģijā - Tēbu reģents, kas šajā godā pabija divreiz, pēc Lāja un pēc Eteokla nāves
Niobe grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Amfiona sieva, kura ļoti lepojās ar saviem 12 bērniem un augstprātīgi izteicās, ka viņas bērni ir lielāka svētība nekā Lēto pēcnācēji, par ko Niobes bērnus nonāvēja dievu raidīto bultu krusa, skumjās Niobe pārvērtās par marmora statuju, kas lej nebeidzamas asaras; Niobe ir simbols mātes sērām
Polineiks Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Edipa (Oidipa) un viņa sievas Iokastes dēls, neilgu laiku arī Tēbu valdnieks
Ismēne Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Edipa meita, Antigones māsa
Agave Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Kadma un Harmonijas meita, Penteja māte, kura neprāta lēkmē saplosīja nogalināja savu dēlu
Haimons Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Kreonta dēls, Edipa meitas Antigones līgavainis, kurš brīvprātīgi mirst kopā ar līgavu
Eiridike grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Kreonta sieva
Megara grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Kreonta vecākā meita un Hērakla pirmā sieva
Edips grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Lāja un viņa sievas Iokastes dēls, kurš pašam to nezinot, nogalināja savu tēvu un apprecēja māti, kā to bija pareģojis Delfu orākuls; Oidips
Dirke grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Lika sieva, kas vajāja Zeva iemīļoto Antiopi, bet tika sodīta ar nāvi - viņu piesēja mežonīgam vērsim pie ragiem
Antiope Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Nikteja meita, kura palika grūta no dievu valdnieka Zeva un bailēs no tēva dusmām aizbēga no Tēbām, Amfiona un Zēta māte
Eteokls Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka un Iokastes dēls, kas no pilsētas padzina savu brāli Polineiku, kurš vēlāk organizēja septiņu valdnieku karagājienu pret Tēbām, lai atgūtu valdnieka troni
Lājs Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieks, Iokastes vīrs, Edipa tēvs
Labdaks Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieks, Kadma mazdēls un Lāja tēvs, kuru nogalināja satracinātās bakhantes
Liks grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieks, valdnieka Hirieja un nimfas Klonijas dēls (variants: Htonijas dēls), Nikteja brālis, kurš sagrāba varu Tēbās un valdīja 20 gadus, līdz viņu kopā ar sievu Dirki nogalināja Antiopes pieaugušie dēli par to, ka viņu māte bija turēta ieslodzījumā
lapiti grieķu mitoloģijā - teiksmaina kareivīga tauta Tesālijā, Grieķijas ziemeļu daļā; lapitu cīņa ar kentauriem bija iemīļots sižets grieķu tēlotājā mākslā
Teikrs grieķu mitoloģijā - Telamona un trojiešu valdnieka meitas Hēsiones dēls, ko uzaudzinājis tēvs Salamīnas salā, piedalījās Trojas karā, kļuva slavens loka šaušanā, viens no grieķu karavīriem, kas paslēpušies koka zirgā iekļūst Trojā, vēlāk nokļūst Kipras salā, kur nodibina Salamīnas pilsētu
Kiparis Grieķu mitoloģijā - Tēleja dēls, dieva Apollona mīlulis, kas nejauši nogalināja savu iemīļoto briedi, un Apollons skumstošo jaunekli pārvērta par cipresi, kuru sāka uzskatīt par sēru koku
Erisihtons grieķu mitoloģijā - tesāliešu valdnieka Triopa dēls, kurš noziedzīgas bezdievības pārņemts izcirta Dēmetras svēto birzi, neklausot priesterienes izskatā parādījušās dievietes brīdinājumam, par to Dēmetra viņu soda ar pastāvīgu bada sajūtu
Koronīda Grieķu mitoloģijā - Tesālijas lapita Flegija meita, Apollona iemīļotā un dziedniecības dieva Asklēpija māte, kas, gaidot dieva bērnu, kļuva viņam neuzticīga ar mirstīgo cilvēku Ishiju
Protesilājs Grieķu mitoloģijā - Tesālijas pilsētas Filakes valdnieka Īfikla dēls, Trojas kara dalībnieks
Eristihtons Grieķu mitoloģijā - Tesālijas valdnieka dēls, kas, neklausīdams dievietes Dēmetras brīdinājumam, izcērt viņas svēto birzi
Antigone grieķu mitoloģijā - Tesālijas valdnieka Pēleja pirmā sieva, kas izdarīja pašnāvību, saņēmusi viltus ziņu, ka vīrs grasoties precēties ar citu sievieti
Nausitojs grieķu mitoloģijā - Tēseja kuģa stūrmanis braucienā uz Krētu
Pārksiteja grieķu mitoloģijā - Tespija meita, kas Hēraklam dzemdēja Nefu
Tantals Grieķu mitoloģijā - Tiesta dēls un Klitaimnēstras pirmais vīrs, ko nogalināja Agamemnons
Eiristejs Grieķu mitoloģijā - Tīrintas un Mikēnu valdnieks, kuram kalpoja Hērakls un pēc kura pavēles viņš veica savus divpadsmit varoņdarbus
Amfitrions Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Alkaja un Pelopa meitas Astidamijas dēls un Perseja mazdēls, kura prombūtnes laikā Zevs viņa veidolā ieradās pie viņa sievas Alkmēnes, kā rezultātā piedzima Hērakls
Alkmēne Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Amfitriona sieva, Hērakla māte, kuru Zevs apaugļoja Amfitriona izskatā un piedzima Hērakls, bet tā dvīņubrālis Īfikls bija Amfitriona dēls
Īfikls Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Amfitriona un Alkmēnes dēls, Hērakla brālis, kurš piedalījās vairākos Hērakla varoņdarbos
Proits grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieks Argolīdā, Abanta dēls, Akrisija dvīņubrālis, Proitīdu (Līsipes, Īfiansas un Īfinojas) un Megapenta tēvs, kurš cieta neveiksmi cīņā par varu ar Akrisiju
Ferēts grieķu mitoloģijā - Tīro un mirstīgā vīra Krēteja dēls Tesālijas pilsētas Feru valdnieks un eponīms, Admēta tēvs
Japets Grieķu mitoloģijā - titāns, debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, Prometeja tēvs, kopā ar citiem titāniem cīnījās ar dievu valdnieku Zevu, kas viņus uzveica un nogāza Tartarā
Āzija grieķu mitoloģijā - titānu Okeāna un Tētijas meita, titāna Japeta sieva, kuram viņa dzemdējusi Prometeju, Menoitiju, Epimeteju un Atlantu
Eiridike grieķu mitoloģijā - Trāķijas dziedoņa Orfeja sieva, kas mira no čūskas kodiena neilgi pēc kāzām
Fillīda Grieķu mitoloģijā - Trāķijas valdnieka Sītona meita, kura nomira no bēdām, kad nevarēja sagaidīt savu vīru atgriežamies
Fīnejs Grieķu mitoloģijā - Trāķijas valdnieks un pareģis
Diomēds Grieķu mitoloģijā - Trāķijas valdnieks, kam piederēja briesmīgi zirgi
Tērejs Grieķu mitoloģijā - Trāķijas valdnieks, saskaņā ar dažiem mītiem kara dieva Areja dēls
Rēss Grieķu mitoloģijā - Trāķijas valdnieks, Trojas sabiedrotais kara laikā
Eibūlejs grieķu mitoloģijā - Triptolema brālis un no Agras uz Atiku bēgošā Dēmetras priestera Trohila dēls
haritas grieķu mitoloģijā - trīs skaistuma un līksmes dievietes: Aglaja, Eifrosine, Talija; romiešu mitoloģijā - tām atbilst grācijas
Aitra grieķu mitoloģijā - Troizēnas valdnieka Piteja meita, Tēseja māte
Trojs Grieķu mitoloģijā - Trojas dibinātājs un pirmais valdnieks
Epejs Grieķu mitoloģijā - Trojas kara dalībnieks, koka zirga izgatavotājs
Akamants grieķu mitoloģijā - Trojas kara laikā trojiešiem palīgā atnākušais trāķiešu vadonis, slavens ar savu drosmi un ātro skrējienu
Pēnelope grieķu mitoloģijā - Trojas kara varoņa Odiseja sieva, kas palika uzticīga savam vīram viņa 20 gadu ilgās prombūtnes laikā; uzticīgas sievietes simbols
Skamandrs Grieķu mitoloģijā - Trojas līdzenuma upes dievs, kas bija saistīts ar Trojas valdnieku dzimtu
Hekabe Grieķu mitoloģijā - Trojas valdniece, Priama sieva, Hektora, Parīda, Kasandras, Troila (citās versijās - vēl četrpadsmit bērnu) māte
Astianakts Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka dēla, varoņa Hektora un Andromedas dēls, kuru ahaji pēc Trojas ieņemšanas nogalināja; pēc vēlākas lokālas mīta versijas viņš izglābies un ar laiku atjaunoja Troju un dibināja daudz jaunu pilsētu Mazāzijā
Parīds grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka dēls, kas triju dieviešu strīdā par savu skaistumu uzvaru piešķīra Afrodītei, kura viņam palīdzēja iegūt par sievu Spartas valdnieka Menelāja sievu Helēnu; šī rīcība bija cēlonis Trojas kara sākšanai
Hēsione Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Lāomedonta sieva
Troils Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un Hekabes dēls, kuru nogalināja Ahilejs
Poliksene Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un Hekabes meita, kura pēc Trojas kara beigām tika upurēta uz sava līgavaiņa Ahileja kapa
Kasandra grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un Hekabes meita, pareģe, kuras ļaunu vēstījošajiem pareģojumiem neviens netic
Helens Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un viņa sievas Hekabes dēls, kam piemita pareģa spējas
Dēifobs Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un viņa sievas Hekabes dēls, varoņa Hektora brālis
Hektors Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama vecākais dēls, trojiešu varonis, kuru nogalināja Ahillejs
Glauks grieķu mitoloģijā - trojieša Antēnora dēls, kurš palīdzēja Parīdam nozagt Helenu, Trojas ieņemšanas laikā viņu izglāba Odisejs un Menelājs
Akamants grieķu mitoloģijā - trojiešu varonis, Antēnora un Teāno dēls
Tifons grieķu mitoloģijā - ugunsspļāvējs briesmonis ar simt galvām; Zevs uzvar Tifonu, uzveldams tam virsū milzu kalnu - Etnu; laiku pa laikam zem kalna nodrebinādamies, Tifons liek tam izmest uguni, akmeņus un dūmus
Ēridana Grieķu mitoloģijā - upe, upes dieva Okeāna un dievietes Tētijas meita
Ahelojs Grieķu mitoloģijā - upes dievs Aitolijā, titāna Okeāna un titanīdas Tērijas dēls
Ladons grieķu mitoloģijā - upes dievs Arkādijā, Okeāna un Tētijas dēls, Dafnes tēvs
Tītons Grieķu mitoloģijā - valdnieka Lāomedonta dēls, Trojas valdnieka Priama brālis, gaismas dievs, dievietes Ēosas iemīļotais
Alkatojs grieķu mitoloģijā - valdnieka Pelopa un Hipodameijas dēls, Atreja un Tiesta brālis, kurš nogalināja Kitairona lauvu
Likurgs Grieķu mitoloģijā - valdnieks Trāķijā, kas vērsies pret dieva Dionīsa kulta ieviešanu, par ko tika sodīts ar vājprātu un nogalināja savu dēlu
Telamons grieķu mitoloģijā - varonis no Salamīnas, Ajanta tēvs, kurš piedalījās Kalidonas medībās, argonautu braucienā, un guva slavu Hērakla karagājienā pret Trojas valdnieku Lāomedontu, viņš pirmais ielauzās aplenktajā Trojā un ar asprātīgu atbildi mazināja Hērakla dusmas
Ajants Oilīds grieķu mitoloģijā - varonis, argonauta Oīleja dēls, saukts par mazāko Ajantu, Trojas izlaupīšanas laikā viņš uz Atēnas altāra izvaroja valdnieka Priama meitu Kasandru
Ajants Telamonīds grieķu mitoloģijā - varonis, Salamīnas valdnieka argonauta Telamona dēls, saukts par lielo Ajantu, Trojas karā bija otrs izcilākais grieķu karotājs pēc Ahileja
Hekale grieķu mitoloģijā - vecenīte, kas viesmīlīgi uzņēma Tēseju, kad viņš devās medīt mežonīgo vērsi, kas postīja Maratonas līdzenumu
Teisifone Grieķu mitoloģijā - viena no erīnijām, kurai ir spārni, matos tai vijas čūskas, viņa Tartarā ar pletni sit noziedzniekus un biedē viņus ar čūskām
Kalliroja grieķu mitoloģijā - viena no okeanīdām, Okeāna un Tētijas meita, Hrīsāora sieva, kas viņam dzemdējusi trīsgalvaino milzi Gērionu
Stiksa grieķu mitoloģijā - viena no upēm mirušo pazemes valstībā, kā arī okeanīda, kas to iemieso; viena no Okeāna un Tētijas vecākajām meitām; pēc citas versijas, viņa ir Nakts un Ereba meita
Antēnors Grieķu mitoloģijā - viens no Trojas vecākajiem, Priama padomnieks, kurš izcēlās ar godprātību
Helena Grieķu mitoloģijā - Zeva un Lēdas meita, Menelāja sieva; aizbēga uz Troju ar Parīdu, kas bija Trojas kara cēlonis
Dardans grieķu mitoloģijā - Zeva un plejādas Elektras dēls, Trojas valdnieku ciltstēvs, Dardanijas dibinātājs un šī novada valdnieks
Aēdona Grieķu mitoloģijā Tēbu varoņa Zēta sieva, kas mēģināja nogalināt Niobes vecāko dēlu, taču aiz pārskatīšanās nogalināja pati savu dēlu, aiz žēluma pret viņu dievi pārvērta Aēdonu par lakstīgalu
Trojas karš grieķu mitoloģijā tiešais kara iemesls bija Spartas valdnieka Menelāja sievas Helenas nolaupīšana un jau sākotnēji bija pareģots, ka Troju izdosies ieņemt tikai kara desmitajā gadā
Pariss Grieķu mitoloģijā Trojas princis, Hēras, Atēnas un Afrodītes skaistuma sacensības tiesnesis; nolaupīja Helēnu, izraisot Trojas karu
Haoss Grieķu mitoloģijā un Hēsioda poēmā "Teogonija" - pirmsākums, kas pastāvēja pirms pasaules radīšanas
Teoklimens grieķu mitoloģijas varoņeposā "Odiseja" - pareģotājs no Argosas, kas spiests atstāt dzimteni, jo izdarījis slepkavību, patvērumu viņam dod Tēlemahs (Odiseja un Pēnelopes dēlu) un aizved uz Itaku, kur viņš pareģo drīzu Odiseja atgriešanos, bet pēnelopes preciniekiem - neizbēgamu bojāeju
Anhīss Grieķu un romiešu mitoloģijā - Dardanijas valdnieks, kuru bija iemīlējusi dieviete Afrodīte, viņu dēls Ainejs kļuva par Trojas varoni un romiešu ciltstēvu
Gricklieben Griķlībes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nogales pagastā
mazmeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Trichophorum syn. Baeothryon"), daudzgadīgi lakstaugi ar trīsšķautņainiem vai cilindriskiem stublājiem, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
Lāčupe Grīva Talsu un Mērsraga novadā
Silenes upe Grīva, ūdenstece Talsu novadā
Mucupe Grīva, ūdenstece Talsu un Mērsraga novadā
Dārtes upe Grīvas augštece Talsu novadā
Vilkaste Grīvas kreisā krasta pieteka Talsu novada Vandzenes pagastā
Krācumu grāvis Grīvas labā krasta pieteka Talsu novada Vandzenes pagastā, augštece Mērsraga novadā
Sārcene Grīvas labā satekupe Talsu novada Vandzenes pagastā, iztek no Laidzes ezera, garums - \~6 km; Laidzes upe; Sārajupe; Silenes upe
Obas līcis grīvlīcis Karas jūrā, starp Jamalas, Gidanas un Tazas pussalu, applūdināta Obas upes ieleja, garums — 800 km, platums — 30-90 km, dziļums — 10-12 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,7 m
Jeņisejas līcis grīvlīcis Karas jūras dienvidu daļā, starp Gidanas un Taimiras pussalu (Krievijā), Jeņisejas grīvas turpinājums, garums — 225 km, platums pie ieejas — \~150 km, dziļums — 6-20 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,4 m
Gižigas līcis grīvlīcis Šeļihova līcī Ohotskas jūras ziemeļaustrumos, Taigonosa pussalas rietumos, iesniedzas sauszemē — 148 km, platums pie ieejas — līdz 260 km, neregulāras diennakts plūdmaiņas līdz 9,6 m
tiltenieki Grobiņas novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Tilti" iedzīvotāji
tosmarnieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Tosmares" iedzīvotāji
groduma koeficients groduma intensitātes salīdzinošs mērs dzijām vai pavedieniem ar dažādu lineāro blīvumu; to aprēķina: α=0,01K√T (K – grodums, T – dzijas vai pavediena lineārais blīvums)
Grunču Grunču grāvis - ūdenstece Tukuma novada Zentenes pagastā, ietek Engures ezerā
tīfene gruntskrāsa _Knauf Tiefengrund 15L_
Tbilisi Gruzijas galvaspilsēta, atrodas Tbilisi kalnienē, Kūras krastos, 380-750 m virs jūras līmeņa, 1 miljons iedzīvotāju (2007. g.)
lazi Gruzīnu etnogrāfiskā grupa, dzīvo gk. Turcijā, Melnās jūras dienvidaustrumu piekrastē (Lazistānā) un Čorohas upes baseinā, arī Adžārijā, valoda pieder pie kartveļu grupas zanu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (senāk - kristieši); čani
tuši Gruzīnu etnogrāfiskā grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Tušetijas vēsturiskajā novadā, saglabājuši dialekta, kultūras un sadzīves īpatnības
divoperāciju tiristors GTO tiristors
tenieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Teņi" iedzīvotāji
Āžudzirnavas Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Dzirnavas" nosaukuma variants
Āža dzirnavas Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Dzirnavas" nosaukuma variants
tirzmalieši Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Tirza" iedzīvotāji
vecadlienieši Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Vecaduliena" iedzīvotāji
vecadulienieši Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Vecaduliena" iedzīvotāji
virānieši Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Virāne" iedzīvotāji
Zamok-Tirzenskaja Gulbenes novada Tirzas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Schloss-Tirsen Gulbenes novada Tirzas pagasta bijušais nosaukums vāciski
galbangumija Gumijas sveķi no vairākām "ferula" sugām Persijā, Afganistānā un Turkestānā, rodas no šo augu pienainās sulas
saulkrēsliņš Gundegu dzimtas ģints ("Thalictrum"), lakstaugs ar lielām, plūksnainām lapām un sīkiem ziediem skarās, \~120 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, visas indīgi augi
saulpurene Gundegu dzimtas ģints ("Trollius"), daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem un stāvu, dobu stublāju, \~30 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
gurmanši Gurmi - tauta Āfrikas rietumu daļā (Ganā, Togo, Kotdivuārā, Nigērā un Beninā)
kaseli Gurmu tautai radniecīga cilts, kas dzīvo gk. Ganas ziemeļaustrumos, Togo ziemeļos un Kotdivuāras dienvidaustrumos
toboti Gurmu tautai radniecīga cilts, kas dzīvo gk. Ganas ziemeļaustrumos, Togo ziemeļos un Kotdivuāras dienvidaustrumos
Konakri Gvinejas galvaspilsēta (fr. val. "Conakry"), atrodas Atlantijas okeāna piekrastē, Kalumnas pussalā un Tombo salā (ar kontinentu to savieno dambis), 1494000 iedzīvotāju (2007. g.)
Gavartines pilskalns Ģedušu pilskalns Turku pagastā
GATT Ģenerālā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (angļu "General Agreement on Tariffs and Trade"); viena no ANO organizācijām (1947.-1995. g.) ar sekretariātu Ženēvā, 100 dalībvalstu; 1995. g. aizstāta ar Vispasaules tirdzniecības organizāciju (WTO, angļu "World Trade Organization")
Tērnera sindroms ģenētiska patoloģija ("syndromus Turner"), kuras cēlonis ir vienas x hromosomas trūkums sievietēm, kas sastopams vienai no 2000-2500 jaundzimušo meiteņu; slimniecēm raksturīgs mazs augums, vāji attīstītas sekundārās dzimumpazīmes, ādas kroka uz kakla, ādas hiperpigmentācija, bieži arī kāda sirdskaite
Peldangas labirints ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, Liepniekvalka (Peldangas valka) labajā krastā augšpus Liepnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. aizsargājamā platība - 4,9 ha, ir devona smilšakmeņos izveidojusies šauru pazemes eju sistēma ar 5 ieejām, eju kogarums - \~70 m un ir viens no garākajiem dabisko alu labirintiem Latvijā, tajā izveidojušies pilastri un nelielas kolonnas; Liepniekvalka alas
Randatu klintis un Tilderu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Virešu pagastā, Gaujas krastos \~1 km augšpus Virešu tilta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 14,5 ha, Randatu klintis atrodas Gaujas labajā krastā, ir 15 m augstas dolomīta klintis, kas paceļas 8 m virs upes līmeņa, līdzīga ir Tilderu krauja, kas atrodas Gaujas pretējā krastā
Sudmaļu ūdenskritumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Abavas pagastā, Abavas kreisā krasta pietekā Valgalē \~0,5 km no tās ietekas Abavā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 1 ha, augšējais ūdenskritums ir 0,6 m augsts un 15 m plats, apmēram 100 m lejāk, pie Sudmaļu mājām ir otrs, apakšējais ūdenskritums - 0,6 m augsts un 6 m plats
Kaļķupītes klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., vidēji lieli un nelieli smilšakmens atsegumi, viens no krāšņākajiem atsegumiem atrodas Puišakalna ziemeļrietumu nogāzē, tā augstums līdz 5 m, platums \~40 m; otrs lielākais atsegums (līdz 4 m augsts, \~6 m plats) ir Kaļķupītes krastā lejpus Mazupes ietekas
Vizlas lejteces atsegumi un Žākļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 13 ha, abos Vizlas krastos ir dolomīta atsegumi, 2 ūdenskritumi, dižakmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no ietekas, augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums
Imulas dolomīta klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Imulas krastos lejpus "Pūcēm" Tukuma novada Matkules pagastā, atrodas dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g.
Līčupes atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ogres labajā krastā, lejpus Līčupes ietekas, Ogres novada Taurupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 3,3 ha, \~10 m augstajā Ogres krasta nogāzē atsedzas morēnas slāņi ar smilšakmeņu starpslāņiem, kuros kopā ar jūras nogulumiem sastopamas gliemju čaulas
Lūrmaņu atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rojas abos krastos Talsu novada Lubes pagastā pie "Lūrmaņiem", valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 7,7 ha, \~400 m garas un 5-6 m augstas klintis, kurās ir nelielas niša, iztek avoti
Cīruļu iezis un blusu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas senlejas labajā krastā, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. gada; Cīruļu iezis ir \~200 m garš un 8 m augsts smilšakmeņu atsegums, 1991. g. tā piekājē atklāta un no aizbiruma atrakta Blusu ala, kas ir sarežģīts eju un strupceļu tīkls 55 m kopgarumā, plašākajā alas daļā griestu augstums — līdz 4 m
Klūnu atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Skujaines labajā krastā Tērvetes pagastā pie Klūnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 0,39 ha, atseguma apakšējo daļu veido vāji cementēti smilšakmeņi, augšējā daļā dolomītmerģeļu slāņi; Skujaines atsegums
Zilo kalnu Slīteres krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 48,3 ha, ir lokveidīgi izliekta krauja Kurzemes pussalas ziemeļu daļā, stiepjas \~20 km garumā no Slīteres līdz Vīnkalniem, augšdaļa paceļas līdz 82,5 m vjl.
Vandzenes dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Vandzenes pagastā, ir neregulārs, šķautnains, ar stāvām malām (postīts, atšķeļot gabalus no malām un virsas), ir 3. lielākais Latvijas dižakmens, apkārtmērs — 26 m, garums — 7,35 m, platums — 7 m, lielākais augstums — 3,4 m, virszemes tilpums — 80 kubikmetri; Krauju akmens; Tilgaļu milzakmens; Vandzenes akmens
Grīžu velna krēsls ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, dižakmens, atrodas Ventspils novada Tārgales pagastā, 15 km uz austrumiem no Ventspils, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 6,3 m, platums - 4,6 m, augstums - 3 m, tā virszemes daļa, kurā ir savdabīgs padziļinājums, atgādina milzīgu sēdekli ar ieslīpu atzveltni
Akmeņkalnu velnapēdas akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, robežakmens, atrodas Talsu novada Dundagas pagasta un Ventspils novada Ances un Puzes pagasta robežošanās vietā, mežā, sens kultakmens, augstums - 3,3 m, garums - 5,6 m, platums - 4 m, apkārtmērs - 17,3 m, virszemes tilpums - 40 kubikmetri, gaišpelēks ortogneiss ar melnām dzīslām
Balkonsas krauja ģeoloģisks veidojums Teksasā, kas iezīmē Edvardsa plato malu un raksturo būtiskas augstuma izmaiņas (\~līdz 300 m) no augstā plakuma uz zemajiem piekrastes līdzenumiem
forēzija ģērba kā plastiskās izpausmes mākslas daiļdarba materiālu (galvenokārt tekstildrānu) sakārtojums apjomiskā, cilvēka figūrai atbilstīgā veidojumā, kura virsmas faktūras un ģeometriskie komponenti ir saistīti vienotā tēlainā veidolā; vispārinoši to raksturo, vārdiski pielīdzinot ģeometriskas figūras (cilindra, konusa, lodes), priekšmeta (zvana, mucas), rakstzīmes (T, X, 8, 0) izskatam vai siluetam
kimbri Ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Jitlandes pussalas ziemeļos 2. gs. b. p. m. ē. virzījās uz dienvidiem un 102. g. p. m. ē. ieņēma Itālijas ziemeļdaļu; 101. g. p. m. ē. romieši sakāva pie Vercelli pilsētas (starp Turīnu un Milānu)
hermunduri Ģermāņu cilts, kas m. ē. 1. gs. dzīvojusi tagadējā Tīringā un uzturējusi ar romiešiem mierīgus tirdzniecības sakarus
Mjelnirs Ģermāņu mitoloģijā - burvju veseris un cirvis dieva Tora galvenais ierocis, kas šķīla zibeņus
Manns Ģermāņu mitoloģijā - pirmais cilvēks, no zemes dzimušā dieva Tuisto dēls, triju ģermāņu cilšu grupējumu - ingveonu, istveonu un herminonu - pirmsencis un ciltstēvs
Gibbeln Ģibuļu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā
HST Habla kosmiskais teleskops ("Hubble Space Telescope")
Išoko Hadzapu (Tanzānija) mitoloģijā - saules dievs, demiurgs, kultūrvaronis
Haiti Haiti Republika - valsts Vidusamerikā, aizņem Haiti salas rietumu daļu, Gonavas, Tortī, Vošas u. c. piekrastes salas, paltība 27750 kvadrātkilometru, 9203000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portoprensa, administratīvais iedalījums - 10 departamentu, sauszemes robeža ar Dominikānu
Hamina Hamhina - pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā
Vitkans Hantu un mansu (Tjumeņas apgabals, Krievija) mitoloģijā - ūdeņu pavēlnieks un ūdens bagātību sadalītājs, dod cilvēkiem zivis, spēj izdziedināt no slimībām
sinhroģenerators Harmonisku vai relaksācijas svārstību ģenerators, ko izmanto elektrisko svārstību sinhronizācijai TV, daudzkanālu sakaros, ciparu skaitļošanas tehnikā u. c.
Kotuja Hatangas galvenā satekupe Krievijā (Taimiras un Evenku autonomajā apvidū), garums - 1409 km, sākas Putoranas plato, krāčaina, līkumaina
Hatjaja Hātjai - pilsēta Taizemē
Telepins Hatu-hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - negaisa un auglības dievs, kas pazūd un atrodas vai mirst un no jauna atdzimst
Čelekena Hazara - pilsēta Turkmenistānā, Čelekenas pussalā
fenasāls Helmintoze (tenidoze), ko cilvēkam izraisa vēršu lentenis ("Taeniarhynchus saginatus")
Kairokumas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Sirdarjā, Tadžikistānā, Fergānas ielejas rietumu daļā, izveidota 1951. g., platība — 513 kvadrātkilometru, garums — 55 km, lielākais platums — 20 km, vidējais dziļums — 8,1 m, lielākais — 28 m, ūdenslīmenis svārstās — līdz 7 m
tribonema Heterotrihu klases dzimtas "Tribonemataceae" ģints
Aruna Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - jūras dievs; pazemes valstība, kurp saule aiziet naktī, bet rītā no jūras debesu augstumos paceļas saules dievs
Arma hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - mēness dievs, kurā atspoguļoti sakrālie priekšstati par mēnesi kā ļaunuma un slimību avotu (pretstatā saulei)
Hati Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - negaisa dievs, kas dod zemei nepieciešamo valgmi, ir mājas, ģimenes un saimniecības sargātājs, kā arī pirmām kārtām hetu valdnieku aizstāvis, jo valdnieks viņa pārstāvis uz zemes
Illujanka Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - pazemes valstības dievs, kas saistīts arī ar ūdens stihiju
Istans Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - visvarens saules dievs, kas valda pār pārējiem dieviem, cilvēkiem un dzīvniekiem
Kamrusepa Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - zemes dzīļu dieviete, galvenā dieva Istana līdzgaitniece, kurai piemīt burves spējas
Pirva Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turvcija) mitoloģijā - dievs, kas saistīts ar karu un mirušo valstību
Lelvani hetu un hatu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - pazemes valstības dievība, kas dievu hierarhijā ierindota pēc Negaisa un Saules dieva, bet pirms Telepina
Tešubs Hetu, hurriešu un urartu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - negaisa dievs, jaunās paaudzes dievs, kas saceļas pret savu tēvu Kumarbi un kļūst par dievu saimes pavēlnieku
bon Himalaju iedzīvotāju šamaniski reliģiski ticējumi pirms budisma izplatīšanās, kas vēlāk, kā pārveidota mācība, tika atzīta par Tibetas "blakus" reliģiju
telefora Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Telephoraceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, ar gludu vai adatveidīgu himenoforu, ragveidīgi zaroti, var sastāvēt no kātiņa un cepurītes, 18 ģinšu, 200 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 21 suga
kārpsēne Himēnijsēņu klases afilloforu rindas teleforu dzimtas ģints ("Telephora"), Latvijā konstatētas 2 sugas
pūkaine Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Tricholomataceae"), 98 ģintis, Latvijā konstatētas 33 ģintis, 160 sugu
vistene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Tricholomopsis"), 19 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
jostene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas tīmekleņu ģints sēņu grupa, kas senākā klasifikācijā bija izdalīta kā atsevišķa ģints ("Telamonia")
turzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Tubaria"), Latvijā konstatētas 3 sugas
sierpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģintis ("Aurantiporus" un "Tyromyces")
tauriņpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Trametes")
sarene himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Trametes") atsevišķas sugas
violetpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Trichaptum")
tifula Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Tiphula"), parazīti
HTTPS hiperteksta drošas pārsūtīšanas protokols (angļu "Secure Hypertext Transfer Protocol")
protokols HTTPS hiperteksta drošas pārsūtīšanas protokols (angļu "Secure Hypertext Transfer Protocol")
protokols HTTP hiperteksta transporta protokols (angļu "Hyper Text Transport Protocol")
Tegusigalpa Hondurasas galvaspilsēta (sp. val. "Tegucigalpa"), departamenta administratīvais centrs, atrodas Čolutekas ielejā, Hondurasas kalnienē 975 m vjl., 894000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hondurasa Hondurasas Republika - valsts Centrālamerikā ("Honduras"), kalnu zeme ar šauru zema līdzenuma joslu gar ziemeļu piekrasti, ietilpst Baijas, Svonu u. c. salas un koraļļu rifi, platība - 112942 kvadrātkilometri, 7989400 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 18 departamentu, galvaspilsēta - Tegusigalpa, robežojas ar Salvadoru, Gvatemalu un Nikaragvu, apskalo Karību jūra un Klusā okeāna Fornsekas līcis
HKD Honkongas dolārs; Ķīnas Tautas Republikas Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabala valūtas kods, sīknauda - cents
tunikāti hordaiņu apakštips (_Tunicata_), jūras dzīvnieki, kuru kāpuriem ir horda, tiem ir vientuļas un koloniālas formas
Horoga Horega - pilsēta Tadžikistānā
Heitsi-Eibibs hotentotu cilšu mitoloģijā - centrālais personāžs, pirmsencis, lietus dievība, kultūrvaronis, triksters; Heigeips; Heisibs; Kabips; Tsui-Goabs; Tikva
Hodženta Hudžanda, pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums līdz 1936. g.
Joskeha Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - pavasara simbols, viens no dvīņiem - antagonistiem (otrs - Taviskarons - ziemas simbols), kurš radīja ielejas, taisnas upes, mežus, medījumus
Ullikummi Hurriešu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - akmens milzis, dieva Kumarbi un Klints dēls, dieva Tešuba un viņa svētās pilsētas Kummes ienaidnieks
Kumarbi Hurriešu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - dieva Anu dēls, dievu tēvs, arī graudu dievs; viņam varu atņēma viņa dēls Tešubs
Hebata Hurriešu (vēst. Mezopotāmija, Sīrija, Palestīna) mitoloģijā - dieviete, debesu valdniece, dieva Tešuba sieva
svētais ibiss ibisu dzimtas suga "Threskiornis aethiopica", ko senie ēģiptieši uzskatīja par svētu
Biržiņa Iecavas (Veciecavas) labā krasta pieteka Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novadā, garums - 16 km, kritums - 6 m; Biržeņa
tāmenieki Iecavas novada apdzīvotās vietas "Tāmas" iedzīvotāji
Unguzs Iegultņveida pazeminājums starp Aizunguza Karakumu un Centrālo Karakumu, no Amudarjas austrumos līdz Uzbojai rietumos, Turkmenistānā, garums - \~470 km, lēzenu ieplaku (95-115 m vjl., platums - 1-4 km, garums - līdz 15 km) virkne ar solončakiem un takiriem, ziemeļos - kāple jeb činks (augstums 60-160 m), dienvidos - zema smilšu grēdu barjera
OHIM Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) - ("Office for Harmonization in the Internal Market (Trade Marks and Design)")
IeTK Iekšlietu Tautas komisariāts
NKVD Iekšlietu Tautas komisariāts (krievu: "Narodnij komissariat vnutreņņih ģel") - iekšlietu ministrijas sākotnējais nosaukums Padomju Savienībā laikposmā no 1924. līdz 1946. gadam, viena no represīvajām padomju struktūrām
Levantīnas ieleja ieleja Šveices dienvidu daļā ("Leventina"), ko izveidojusi Tičīno upe 36 km garā posmā no Airolas pie Sengotarda pārejas līdz Brenno upes ietekai
Vahšas ieleja ieleja Tadžikistānā, Vahšas upes vidustecē un lejtecē, garums — 110 km, platums — 7-25 km, veido 5 lēzenas terases
Karaugoms Ielejas šļūdonis Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, garums - 14 km, noslīd līdz 1820 m vjl., sākas Terekas pieteka Uruha
Mordangas subglaciālā iegultne ielejveida pazeminājums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu un Kuldīgas novada robežjoslā, 5 km uz dienvidaustrumiem no Spāres, garums - 7 km, platums - 500-700 m, orientēta gk. ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā
Ararata līdzenums ieplaka Aizkaukāza kalnienē, Araksas vidustecē, starp Araratu dienvidos un Aragacu ziemeļos, Armēnijā, daļēji Turcijā, garums - 90 km, augstums - 850-1000 m
Narinas ieplaka ieplaka Iekšējā Tjanšanā, Narinas upes vidusteces apvidū, Kirgizstānā, garums — 300 km, platums — 50 km, augstums — 1300-3000 m vjl.
Tuvas ieplaka ieplaka Jeņisejas augšteces apvidū, Krievijas Tivas Republikā, ietver Rietumsajāni, Altajs, Tannuolas grēdas un Austrumtuvas kalniene, garums — \~400 km, platums — 25-70 km, paugurains līdzenums, zemas sopkas, augstums — 600-900 m, graudzāļu-vērmeļu stepe, šķembainas kastaņbrūnās augsnes
Balhaša-Alakola ieplaka ieplaka Kazahstānas dienvidaustrumos, 342-600 m vjl., ziemeļos norobežo Kazahstānas sīkpauguraine un Tarbagatajs, dienvidos - Džungārijas Alatavs un Ču-Ili kalni, ziemeļu daļā atrodas Balhašs, austrumos - Sasikkels un Alakels, dienvidos - Taukuma, Sariišikotrava, Moinkuma smiltāji
Silēzijas zemiene ieplaka Polijas dienvidrietumos ("Nizina Šlaska"), starp Sudetu priekškalnēm dienvidrietumos, Tšebņicas grēdu ziemeļos, Odras vidusteces baseinā lejpus Vroclavas, augstums — \~80-100 m, perifērijā līdz 200 m
Kučanas-Mešhedas ieplaka ieplaka Turkmēnijas-Horasanas kalnos, starp Kopetaga grēdu (ziemeļos) un Nišapūras kalniem (dienvidiem), Irānas ziemeļaustrumos, garums - \~275 km, platums - 15-30 km, augstums - 900-1350 m vjl.
Akdžakajas ieplaka ieplaka Turkmenistānas ziemeļrietumu daļā (_Akjagaýa çöketligi_), Dašoguzas vilajetā, devītā zemākā sauszemes ieleja pasaulē - 76 m zjl., ielejas garums - \~50 km, platums - \~6 km
Sarikamišas ieplaka ieplaka Vidusāzijā, uz dienvidrietumiem no Arāla jūras, Turkmenistānā un Uzbekistānā, garums — 125 km, platums — 90 km, augstums 24-38 m zjl., aptver Sarikamiša ezeru
hronoskops ierīce, ar ko mērī ļoti mazus laika intervālus, kā arī vizuāli salīdzina divus laika signālus (pulksteņu un radio vai TV signālus)
televizora pierīce ierīce, kas ļauj izmantot televizoru kā lietotāja saskarni ar internetu; faktiski tas ir specializēts dators, kurā ir instalēta globālā tīmekļa pārlūkprogramma un galvenās interneta programmas, t. sk. _TCP/IP_ protokolu saime
Ošupīte Iesalnīcas kreisā krasta pieteka, Cēsu novada Zaubes pagasta un Ogres novada Taurupes pagasta robežupe, augštece Taurupes pagastā; Ošupe
Bērzupe Iesalnīcas labā krasta pieteka Cēsu novada Zaubes pagastā, vidustecē arī šī novada robežupe ar Ogres novada Taurupes pagastu; Bērze; Kraviete
drukas defekti iespiedprodukcijas trūkumi, kas radušies rašošanas procesā; Tos iedala trīs grupās: 1) tehnoloģiski defekti, ko rada nepareiza materiālu un palīgmateriālu izvēle vai uzglabāšana, operāciju kārtības neievērošana un kļūdaina darba organizācija; 2) iekārtas radīti defekti, kas saistīti ar mehāniskiem bojājumiem vai nepietiekamu apkopi; 3) defekti, kas radušies drukas procesā
informācijas aģentūra iestāde, kas izplata jaunumus laikrakstiem, radio un TV
protokols TOP iestāžu automatizācijas protokols (angļu "Technical and Office Protocol")
ķenguru dzimta ietilpst somaiņu kārtā, dažāda lieluma somaiņi (ķermeņa garums - no 24 cm līdz 1,6 m, masa - 1,4-90 kg). Austrālijā, Jaungvinejā, Tasmānijā, Bismarka arhipelāgā; 19 ģintis (nozīmīgākās - dižķenguri un valabijas), 47 sugas
Balvu novads ietver Balvu un Viļakas pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojas ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes novadu, kā arī ar Krieviju
Piejūras ģeobotāniskais rajons ietver Piejuras zemieni, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu un Viduslatvijas zemienes Tīreļu un Ropažu līdzenumu
Viduslatvijas ģeobotāniskais rajons ietver Viduslatvijas nolaidenumu, Upmales paugurlīdzenumu, Taurkalnes līdzenumu un Sēlijas paugurvalni
Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu
Scala Ievērojamākais Itālijas operteātris "Teatro alla Scala" Milānā
Tērners Ievērojams angļu gleznotājs Džozefs Melords Viljams Tērners ("Turner", 1775.-1851. g.)
kliedņi Iežu vai minerālu sīku atlūzu sakopojumi, kas veidojas iežu vai izrakteņu (Au, Pt, Zr, Ti, Sn, dimantu u. c. dārgakmeņu, monacīta, dzintara) cilmatradņu dēdēšanas gaitā; visbiežāk sastopami upju gultnēs
Harju apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Harju maakond"), administratīvais centrs - Tallina, platība - 4333 km^2^, 575600 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Rietumviru, Jervas, Raplas un Lēnes apriņķi, apskalo Baltijas jūra un Somu līcis
Jegevas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Jõgeva maakond"), administratīvais centrs - Jegeva, platība - 2603,83 km^2^, 30840 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Tartu, Viljandi, Jervas, Rietumviru un Austrumviru apriņķi, austrumos apskalo Peipusa ezers
Pelvas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Põlva maakond”), administratīvais centrs - Pelva, platība - 2164,77 km2, 27440 iedzīvotāju (2015. g.), atrodas valsts dienvidaustrumos, robežojas ar Tartu, Valgas un Veru apriņķi dienvidos, kā arī ar Krieviju, austrumos apskalo Pleskavas ezers
Tartu apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Tartu maakond”), administratīvais centrs - Tartu, platība - 2992,75 km^2^, 151380 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Pelvas, Valgas, Viljandi un Jegevas apriņķi, austrumos to apskalo Peipusa ezers
Valgas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Valga maakond”), administratīvais centrs - Valga, platība - 2043,53 km^2^, 29940 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Viljandi, Tartu, Pelvas un Veru apriņķi, kā arī ar Latviju
Viljandi apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Viljandi maakond”), administratīvais centrs - Viljandi, platība - 3422,49 km^2^, 47010 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Pērnavas, Jervas, Jegevas Tartu un Valgas apriņķi, kā arī ar Latviju
Rēvele Igaunijas galvaspilsētas Tallinas nosaukums 1219.-1917. g.
Lasnamē Igaunijas galvaspilsētas Tallinas rajons
Dorpat Igaunijas pilsētas Tartu bijušais nosaukums vāciski
Igaunija Igaunijas Republika - valsts pie Baltijas jūras, uz dienvidiem no Somu jūras līča (igauņu valodā "Eesti"), galvaspilsēta - Tallina, iedalās 15 apriņķos, robežojas ar Krieviju un Latviju, kā arī ar Baltijas jūru
Tallina Igaunijas Republikas galvaspilsēta un Harju apriņķa centrs (igauņu valodā "Tallinn", 1219.-1917. g. Rēvele), atrodas Somu līča dienvidu krastā, pie Tallinas un Kopli ielīča, 390000 iedzīvotāju (2007. g.)
ITF Igaunijas Tautas fronte
Lielais Tells Igauņu teiku varonis ("Suur Tõll") no milžu ģimenes, kurš stājas pretī zemē iebrukušajiem ienaidniekiem apbruņots ar vēršu ratiem vai ratu riteņiem, kad ienaidniekiem izdodas nocirst viņam galvu, viņš paņem to padusē un turpina cīņu, kamēr ienaidnieks sakauts
Iggen Iģenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Vandzenes pagastā
dobelnieki Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta apdzīvotās vietas "Dobelnieki" iedzīvotāji
jesperieši Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta apdzīvotās vietas "Jesperi" iedzīvotāji
laimdotieši Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta apdzīvotās vietas "Laimdotas" iedzīvotāji
pārslēnieši Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta apdzīvotās vietas "Pārslas" iedzīvotāji
Jūlijas pusmuiža Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta apdzīvotās vietas "Pusmuiža" nosaukuma variants
tritonija Ilgstoši ziedoši sīpolaugi ("Tritonia"), ko var audzēt vēsā siltumnīcā vai dārzā ļoti siltā vietā aizvējā, viena suga ("Tritonia croata")
Ilgupe Ilgupīte, Tirziņas pieteka
Agri ils Turcijā (_Ağri_), valsts austrumu daļā, Irānas pierobežā
Aksaraja ils Turcijā (_Aksaray_), Mazāzijas pussalas vidusdaļā, ietver Tuza ezera dienviaustrumu galu, robežojas ar Kiršehiras, Aksarajas, Konjas un Ankaras ilu
Antalja ils Turcijā (_Antalya_), valsts dienvidrietumu daļā, Antaljas līča krastā
Bajburta ils Turcijas austrumu daļā, robežojas ar Rizes, Erzurumas, Erzindžanas, Gimišhanes un Trabzonas ilu
Adijamana ils Turcijas dienvidaustrumu daļā
Batmana ils Turcijas dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Mušas, Bitlisas, Siirtas, Mardinas un Dijarbakiras ilu
Hataja Ils Turcijas dienvidos ("Hatay"), Vidusjūras piekrastē un pie Sīrijas robežas, administratīvais centrs - Antakja
Ajdina ils Turcijas dienvidrietumos (_Aydın_), robežojas ar Izmiras, Ušakas, Denzili un Muglas ilu
Adana ils Turcijas dienvidu daļā (_Adana_), robežojas ar Mersinas, Nigdes, Kajseri, Kahramanmarašas, Gazintepas un Hatajas ilu, dienvidos apskalo Vidusjūra
Balikesira ils Turcijas rietumos, robežojas ar Čanakales, Bursas, Kitahjas, Manisas un Izmiras ilu, rietumos apskalo Egejas jūra, ziemeļos - Marmora jūra
Afjonkarahisara ils Turcijas rietumu daļā, robežojas ar Eskišehira, Konja, Isparta, Denizli, Ušaka un Kithaja ilu
Ardahana ils Turcijas ziemeļaustrumos (_Ardahan_), pie Gruzijas un Armēnijas robežas, robežojas arī ar Karsas, Erzurumas un Artvinas ilu
Artvina ils Turcijas ziemeļaustrumos (_Artvin_), Melnās jūras piekrastē, robežojas ar Ardahanas un Rizes ilu, kā arī ar Gruziju
Amasja ils Turcijas ziemeļu daļā (_Amasya_), robežojas ar Ordu, Sivasas, Jozgatas, Čorumas un Samsunas ilu
Bartina ils Turcijas ziemeļu daļā, robežojas ar Kastamonu, Karabikas un Zenguldakas ilu, ziemeļrietumos apskalo Melnā jūra
Ilzes-Lodes ezers Ilzes ezers Taurenes pagastā
Lodes ezers Ilzes ezers Taurenes pagastā
Buļļupe Imulas kreisā krasta pieteka Saldus, Tukuma novadā, garums - 30 km, kritums - 40,7 m
Briežupīte Imulas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Vānes pagastā (augšteces posms arī Matkules pagastā), garums - 12 km, iztek no Lainuma ezera
Dimžava Imulas labā krasta pieteka Tukuma novada Vānes pagastā, garums 17 km, kritums - 43,3 m; Dimžavas strauts; Dinžava
celulārā imunitāte imūnatbilde, ko ierosina T limfocīti un īsteno T limfocīti un/vai makrofāgi
Inzeem Inciema muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Turaidas pagastā
žesi Indiāņu cilšu grupa (šavanti, šerenti, akri, krao, apinaži, sakamekrani, timbiri, kajapi u. c.), dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, valoda veido īpašu saimi, agrāk apdzīvoja gandrīz visu Brazīlijas plakankalni, tagad dzīvo tikai dažos rajonos, gk. Šingu, Tokantinsas, Aragvajas un Parnaibas baseinā, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums
aimari Indiāņu tauta Centrālajos Andos ap Titikakas ezeru (Bolīvijā, Peru, Čīlē)
Padmasambhava Indiešu mistiķis un tantriķis (okultists), kurš 762. gadā pēc Tibetas valdnieka Hri Srongldeubcana aicinājuma ieviesa budismu Tibetā
PTI Indijas informācijas aģentūra (angļu "Press Trust of India")
IOT Indijas Okeāna Britu Teritorija, tās trīsburtu kods
trāķieši Indoeiropiešu cilšu grupa, kas senatnē dzīvoja Trāķijā, Balkānu pussalas ziemeļaustrumu daļā un Mazāzijas ziemeļrietumu daļā
Indoķīna Indoķīnas pussala - atrodas dienvidaustrumu Āzijā, \~2 mlj kvadrātkilometru, ap 112 mlj iedzīvotāju, politiskais iedalījums - Mjanma, Taizeme, Laosa, Kambodža, Vjetnama un Singapūra, daļēji Ķīna, Bangladeša un Malaizija
Indonēzija Indonēzijas Republika - atrodas dienvidaustrumu Āzijā (indon. val. "Indonesia / Republik Indonesia"), Malajas arhipelāgā, salu valsts (~17500 salu, apdzīvotas \~6000 salas), no kurām nozīmīgākās ir Java, Sumatra, Kalimantāna (Borneo dienvidu daļa), Sulavesi un Iriāndžaja (Jaungvinejas salas rietumu daļa), salas kalnainas (virsotnes 3000-4000 m, daudz darbīgu vulkānu) un mežainas (lietus meži), platība - 1904443 kvadrātkilometri, 240271500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džakarta, administratīvais iedalījums - 33 provinces, sauszemes robežas ar Malaiziju (Kalimantānā), Papuā-Jaungvineju (Jaungvinejā) un Austrumtimoru (Timorā)
Heinrichshof Indriķa muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trapenes pagastā
Indriķmuiža Indriķi, mazciems Trapenes pagastā
Ineksesibla Ineksesibla sala - atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Tristana da Kuņas salu arhipelāgā, platība - 14 kvadrātkilometru, neapdzīvota
SIGHT Informācijas kopsavilkums par pasaules veselības tendencēm (angļu "Summary Information on Global Health Trends"; WHO SIGHT)
asinhronās pārsūtīšanas režīms informācijas pārsūtīšanas metode, ko izmanto platjoslas ISDN tīklos, tās specifikācijā definētas fiksēta garuma (53 baitu) paketes (šūnas), kuras raida, izmantojot fizikālā kanāla asinhrono laikdales multipleksēšanu; ATM režīms; ATM
itišņiks informācijas tehnoloģiju (IT) speciālists
Inglingu dzimta Inglingu dzimta - sena, daļēji vēsturiska sveņņu karaļu dzimta ("Ynglingaatten"), "Inglingu sāga" stāsta, ka dzimta radusies no Odina mazdēla Ingves-Freija, starp pēctečiem Otars Vendelkroka, Ūlovs Trētelja
inkarnata āboliņš inkarnāta āboliņš ("Trifolium incarnatum")
CTI integrētā datortelefonija (angļu "computer-telephony integration (CTI)")
pilnzvanes atbalsts integrēto pakalpojumu cipartīkla ierīce, kas ļauj telefoniem, faksiem un citām parastajām telefona sakaru ierīcēm izmantot tīklu _ISDN_ kā analogo telefonu līniju. Tīkla _ISDN_ adapteri, kuriem nav pilnzvanītāju, par ienākušo izsaukumu parasti brīdina ar mirgojošu gaismas signālu vai uznirstošo izvēlni
FTP vietne interneta hostdators, kurā izvietoti arhīvi un kurā instalēts protokols _FTP_
datņu pārsūtīšanas protokola pasts interneta pakalpojumu veids, ko nodrošina protokola _FTP_ īpašu komandu izmantošana elektroniskā pasta ziņojumā, lai panāktu, ka _FTP_ vietnes dators pa elektronisko pastu nosūta lietotājam nepieciešamās datnes
protokols "Telnet" interneta protokols, kas pieder pie protokolu _TCP/IP_ saimes un ko izmanto attālai piekļuvei tīkla resursiem un termināļu emulēšanai, bieži lieto arī skaru nodibināšanai ar ziņojumdēļa sistēmu un lieldatoriem
pakalpojumu tabula interneta servisa sniedzēja pakalpojumu iekšējais saraksts, piemēram, protokolu _FTP_, _IRC_ pakalpojumu un speciālas programmas (pirksta) izmantošanas veidi, kas tiek piedāvāti lietotājam
hiperteksta transporta protokols interneta standartprotokols, kas nodrošina informācijas apmaiņu globālajā līmenī; protokols HTTP
Aisons Iolkas valdnieks Tesālijā (Grieķijā), varoņa Jāsona tēvs
Krustkalnu dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma Madonas-Trepes valnī un Dūku-Svētes ieplakā, Madonas novadā, izveidots 1977. g., lai saglabātu apvidum raksturīgo mežu un ūdeņu kompleksu, retās augu sugas, kā arī ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības, platība — 2915 ha, noteiktas stingrā un regulējamā režīma zonas
Sysmin Īpašs finansēšanas mehānisms ĀKK un AZT kalnrūpniecības produktiem ("special financing facility for ACP and OCT mining products")
Kirī likums īpatnējās magnētiskās uzņēmības (k) temperatūras atkarība: k=C/T, kur Kirī konstante C=Nm/(3k) (m – materiāla magnētiskā caurlaidība, N – paramagnētisko dipolu skaits; k – Bolcmaņa konstante)
Bagdāde Irākas galvaspilsēta (angļu val. "Baghdad"), muhāfazas centrs, atrodas pie Tigras upes, 5,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 762. g.
Irāka Irākas Republika - valsts dienvidrietumu Āzijā (arābu val. "Al 'Irāq"), federatīva parlamentāra republika, platība - 438317 kvadrātkilometri, 28945600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Bagdāde, administratīvais iedalījums - 18 muhāfazu, no tām 3 Kurdistānā, robežojas ar Turciju, Irānu, Kuveitu, Saūda Arābiju, Jordāniju un Sīriju
mbuli Irakvi - tauta Tanzānijā
alavi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti
burungi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti
gorovi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti
mbugi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti
Irāna Irānas Islāma Republika - valsts Rietumāzijā (persiešu val. "Īrān"; pirms 1935. g. Persija), platība - 1648000 kvadrātkilometri, 66429300 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Teherāna, administratīvais iedalījums - 30 ostānu, robežojas ar Turkmenistānu, Afganistānu, Pakistānu, Irāku, Turciju, Azerbaidžānu un Armēniju, apskalo Kaspijas jūra un Persijas un Omānas līcis
Teherāna Irānas Islāma Republikas galvaspilsēta (persiešu: تهران, Tehrān), ostāna centrs, atrodas Elbursa kalnu priekškalnēs (Demāvenda piekājē 1100-1300 m virs jūras līmeņa), 7,2 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
Frangrasians Irāņu mitoloģijā - un "Avestā" Turānas valdnieks, turāniešu ciltstēva Tura atvase, Irānas valdnieku nesamierināms ienaidnieks; Afrāsijābs
saki Irāņu tauta Khotanas novadā Turkestānas dienvidrietumos; indoskiti
Dižgrāvis Irbes kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, iztek no Klāņezera, augštecē ir Tārgales un Popes pagastu robežupe, kā arī dažādos posmos šķērso šos pagastus, garums - 12 km; Lūžpurva grāvis; Lūžupurva grāvis; Nābeļu grāvis
Stende Irbes labā satekupe Talsu un Ventspils novadā, garums - 100 km, kritums - 78 m; augštecē līdz Dižstendei Leļļupe
Irmlau Irlavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagastā
Tobola Irtišas kreisā krasta pieteka Kazahstānā un Krievijā, garums - 1591 km, augštece Turgajas plato
Demjanka Irtišas labā krasta pieteka, Krievijā, Omskas un Tjumeņas apgabalā, garums 1160 km, sākas Vasjugaņjes purvos
Aleksandreta Iskenderona - pilsēta Turcijā, tās senāks nosaukums
Islāmābāda Islāmābādas galvaspilsētas teritorija - federāla teritorija Pakistānā ("Islamabad Capital Territory"), platība - 1166 kvadrātkilometri, 1900000 iedzīvotāju (2014. g.)
Krovalks Islas augšteces kreisā krasta pieteka Talsu novada Laidzes pagastā
isospora Isospora gondii - toksoplazmas "Toxoplasma gondii" nosaukuma sinonīms
T krekls īspiedurkņu kokvilnas krekliņš, kas izklājumā atgādina burtu T
ehidna īspurna skudrezis ("Tachyglossus aculeatus"), dzīvo Austrālijā, Tasmānijā un Jaungvinejā, oldējējs zīdītājs, \~45 cm garš apaļīgs ķermenis, kas klāts ar vilnu un adatām
rīls īss video, parasti ar fona mūziku, publicēts izklaides vai mārketinga nolūkos īpašā sociālo tīklu (_Instagram_, _Facebook_, _TikTok_) lietotnes sadaļā
Barševska vabole īsspārņu dzimtas vaboļu suga ("Lesteva Barsevskisi"); sīka, 3,6 mm gara, tumši brūna vabolīte, kas atrasta Tadžikistānā Gissāras kalnos pie Kondaras apmēram 1300 m augstumā virs jūras līmeņa (no Latvijas entomologa Arvīda Barševska uzvārda)
Uratibe Istaravšana - pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums no XV gs. līdz 2000. g.
Barletas–Andrijas–Trani province Itālijas Apūlijas reģiona province ("Provincia di Barletta-Andria-Trani"), platība — 1543 kvadrātkilometri, 391500 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 10 komūnās
Sardīnija Itālijas autonoms reģions (it. "Sardegna"), ietver arī mazākas tuvējās salas, administratīvais centrs - Kaljāri, platība - 24090 kvadrātkilometru, 1649000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 8 provinces - Kaljāri, Karbonijas-Iglēziasas, Medio Kampidano, Nuoro, Ogliastras, Olbijas-Tempio, Oristano un Sasāri
Livorno Itālijas province ("Provincia di Livorno"), Toskānas reģionā, platība - 1218 kvadrātkilometru, 343000 iedzīvotāju (2012. g.)
Pistoija Itālijas province ("Provincia di Pistoia"), Toskānas reģionā, platība - 965 kvadrātkilometri, 293500 iedzīvotāju (2012. g.)
Itālija Itālijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (itāliešu valodā "Italia"), galvaspilsēta - Roma, atrodas Apenīnu pussalā, tajā ietilpst arī Sardīnija un Sicīlija, platība - 301323 kvadrātkilometri, kā arī daudz sīkāku salu, 58126200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 20 reģionu (no tiem 5 autonomi), robežojas ar Monako, Franciju, Šveici, Austriju un Slovēniju, kā arī ar Adrijas jūru, Vidusjūru, Tirēnu un Ligērijas jūru
Roma Itālijas Republikas galvaspilsēta ("Roma"), provinces un Lacio reģiona administratīvais centrs, atrodas Tibras krastos, 27 km no tās ietekas Tirēnu jūrā, 2640000 iedzīvotāju (2014. g.); tās teritorijā atrodas pilsētvalsts - Vatikāns (Svētais Krēsls)
sikuļi Itālijas sentauta (sikaņu atzarojums), apvidū no Teveres līdz austrumu piekrastei, vēlāk Sicīlijā
Areco province Itālijas Toskānas reģiona province ("Provincia di Arezzo"), platība — 3232 kvadrātkilometri, 350700 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 39 komūnās
Florences province Itālijas Toskānas reģiona province ("Provincia di Firenze"), platība — 3514 kvadrātkilometru, 1003600 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 44 komūnās
Groseto province Itālijas Toskānas reģiona province ("Provincia di Grosseto"), platība — 4504 kvadrātkilometri, 227500 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 28 komūnās
FIAT Itāļu autokoncerns (itāļu "Fabrica Italiana Automobili Torino") un automobiļu marka
fiats Itāļu firmas "FIAT" ražots automobilis
Akvīnas Toms itāļu teologs un filozofs ("Thomas Aquino", 1225.-1274. g.), katoļu baznīcas dogmatiķis, viduslaiku sholastikas pārstāvis, dominikāņu mūks, 1323. g. pasludināts par svēto, galvenais darbs "Teoloģijas summa" ("Summa theological"), 1879. g. viņa mācība neotomisma formā kļuva par oficiālo katoļu baznīcas filozofiju
Rīteļa Īvandes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, augštece Talsu novada Abavas pagastā, garums - 5 km
taksus Īve ("Taxus baccata"), skujkoks, ko audzē dzīvžogiem
Iwen Īves muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
toreja Īvju dzimtas ģints ("Torrea"), dekoratīvs koks ar lielām, skaistām, olveida sēklām, ko vietām audzē lielos dārzos
parastā īve īvju ģints suga ("Taxus baccata"), ko dēvē arī par platpaegli, Latvijā aizsargājama, aug pa vienai - Slīteres rezervātā ir 300 g. veci un 12 m augsti eksemplāri
Japānas īve īvju suga ("Taxus cuspidata")
vidējā īve īvju suga ("Taxus media")
Visgrilla īvlape īvlapju ģints suga ("Taxiphyllum wissgrillii"), Latvijā aizsargājama
Brodveja Izklaides vietu rajons Rīgas centrā 20. gs. 20. un 30. gados, Elizabetes ielas posms no Valdemāra ielas līdz Tērbatas ielai
Smirna Izmira - pilsēta Turcijā, tās nosaukums līdz 1929. g.
trilobīti Izmirusi jūras posmkāju klase ("Trilobita"), zināmi no kembrija līdz permam, izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumos, Latvijā atrodami ordovika un silūra nogulumos
tabulāti Izmirusi koraļļu klases apakšklase ("Tabulata"), no kembrija līdz triasam dzīvojuši primitīvi koloniālie koraļļi, Latvijā fosilijas atrodamas ordovika un silūra nogulumos; tabulatomorfi
Izmida Izmita - pilsēta Turcijā
Kodžaeli Izmita - pilsēta Turcijā
Disnejlenda izpriecu parks Anaheimā, netālu no Losandželosas Kalifornijā; dibināts 1955. g.; atrakcijās atainoti V. Disneja filmu varoņi, Amerikas vēsture, nākotnes vīzijas un dažādu zemju dabasskati; līdzīgi parki ierīkoti Floridā (1971. g.), Tokijā (1983. g.) un Parīzes tuvumā (1991. g.)
pie baltajiem lāčiem izsūtījumā uz Sibīriju, Tālajiem Austrumiem vai Tālajiem Ziemeļiem
Salnavas pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā un ietver bijušā Kārsavas pagasta rietumu daļu, bijušā Baltinavas pagasta dienvidu malu un bijušā Tilžas pagasta dienvidaustrumu daļu
Cenu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietverot visu pirmskara Teteles pagasta teritoriju un lielāko daļu bijušā Ozolnieku un Pēternieku pagasta
Jaunsātu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Grenču, Irlavas, Tumes, Zemītes un Kandavas pagasta teritorijā
Krišjāņu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Tilžas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļā
Valles pagasta teritorija izveidota 1900. g., 1926. g. pagasts pārdēvēts par Taurkalnes pagastu un ar šādu nosaukumu pastāvēja līdz 1949. g.; 1990. g. atjaunots Valles pagasts, kas aptver lielāko daļu pirmskara Taurkalnes pagasta, izņemot atsevišķas daļas, kas pievienotas tagadējiem Birzgales un Kurmenes pagastam
Halmstades grupa izveidota 1929. g., apvienojušies seši gleznotāji sirreālisti: Svens Jonsons, Valdemārs Lorencons, Stellans Merners, brāļi Ēriks un Aksels Ulsoni un Esaiass Torēns
Ugļičas ūdenskrātuve izveidota Volgas augštecē, Krievijas Tveras un Jaroslavļas apgabalā, platība — 249 kvadrātkilometri, garums — \~150 km, platums — 1-2 km, vidējais dziļums — 5 m, līmeņa svārstības — 7 m
Durbes novads izveidots 2000. g. Liepājas rajona sastāvā ar administratīvo centru Lieģos, apvienojot Durbes pilsētu ar lauku teritoriju un Tadaiķu pagastu, no 2009. g. 1. jūlija patstāvīgs novads, papildus pievienots Dunalkas un Vecpils pagasts, bet Durbes pilsētas lauku teritorija pārdēvēta par Durbes pagastu, kas no 2021. g. jūlija iekļauts Dienvidkurzemes novadā
Tērvetes novads izveidots 2002. g. Dobeles rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads ar administratīvo centru Zelmeņos, 2021. g. iekļauts Dobeles novadā, ietvēra Augstkalnes, Bukaišu un Tērvetes pagastus, robežojās ar Auces, Dobeles, Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu
Vecpiebalgas novads izveidots 2009. g., ietvēra Dzērbenes, Inešu, Kaives, Taurenes un Vecpiebalgas pagastu, 2021. g. iekļauts Cēsu novadā
Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu
latviešu alfabēts izveidots uz latīņu alfabēta bāzes; tajā ir 33 lielie un 33 mazie burti (Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģģ, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, LI, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž)
Mellupīte Jādekšas kreisā krsata pieteka Talsu novada Ķūļciema pagastā, augštece Laucienes pagastā
Diemestgrāvis Jādekšas labā krasta pieteka Talsu novada Laucienas pagastā; Mellupīte
Pļavupe Jādekšas nosaukums tās vidustecē Talsu novada Laucienes pagastā; Meņģupe
Meņģupe Jādekšas nosaukums tās vidustecē Talsu novada Laucienes pagastā; Pļavupe
Nurmuižupe Jādekšas paralēls nosaukums tās augštecē Talsu novada Laucienes pagastā
Tokija Japānas galvaspilsēta, atrodas Honsju salas dienvidaustrumos, Kanto līdzenumā, Klusā okeāna Tokijas līča rietumu krastā, 8,4 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
toijota Japāņu automobiļu firmas "Toyota" vieglā automašīna
Futodama Japāņu mitoloģijā - dievība ar priestera funkcijām, dieva Takamimusubi dēls
Mijadzuhime Japāņu mitoloģijā - imperatora meita un varoņa Jamato Takeru sieva
Omoikane Japāņu mitoloģijā - pārdomu dievs, dieva Takamimusubi dēls, kuram bija uzdots izdomāt, kā dievieti Amaterasu izvilināt no alas, kur tā bija noslēpusies
Sukumabikona japāņu mitoloģijā - pundurdieviete, kuras māte bijusi Kamimusubi, dažos mītos minēts, ka viņas tēvs ir bijis Takamimusubi, katrā ziņā viņa ir vissenāko dievu tiešā pēctece
Asinadzuči japāņu mitoloģijā - viena no lauku darbu, lauku apstrādes dievībām, parasti minēta kopā ar Tenadzuči
augstākās debesu dievības japāņu piecas pirmatnējās dievības: Ame Minakanusi ("debesu vidus valdnieks"), vecākā debesu dievība, Takamimusubi un Kamimusubi, kā arī divas mazāk nozīmīgas dievības - Umasjasjikabihikodzi un Ame Totokači
Lapteva Jasnogorska, pilsēta Krievijas Tulas apgabalā, tās nosaukums līdz 1965. g.
Aahof Jaunā muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Teteles pagasta teritorijā
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagastā
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ternejas pagastā
TWD Jaunais Taivānas dolārs; Taivānas (Ķīnas Republikas) valūtas kods, sīknauda - fiņa
spintriji Jauni vīrieši un sievietes, kas piedalījās Senās Romas imperatora Tiberija rīkotajās orģijās
CCITT Jauninājumu un tehnoloģiju nodošanas konsultatīvā komisija ("Consultative Committee on Innovation and Technology Trahsfer")
talcinieši Jaunjelgavas novada Jaunjelgavas pagasta apdzīvotās vietas "Talciņa" iedzīvotāji
Neu-Lesten Jaunlestenes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Lestenes pagastā
Sudmaļu dzirnavezers Jaunmoku dzirnavezers Tumes pagastā
Neu-Mocken Jaunmoku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Tumes pagastā
Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagastā
Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā
Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Tukuma apriņķa Slampes pagastā
Neuwacken Jaunpagasta muiža, kuras teritorijā tagadējā Talsu novada Virbu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Jaunpagasts
Neuenberg Jaunpils muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Jaunpils pagastā
Neu-Warriben Jaunvariebas (Jaunvaribes) muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā
tokelavieši Jaunzēlandes aizjūras teritorijas Tokelau iedzīvotāji
Kuka kalns Jaunzēlandes augstākais kalns (angļu val. _Mount Cook_), augstums — 3754 m, Dienvidalpos, netālu no Dienvidsalas rietumu piekrastes, nogāzēs Tasmāna šļūdonis
NZD Jaunzēlandes dolārs; Jaunzēlandes valūtas kods, sīknauda - cents; apgrozībā arī Kuka Salās, Niue, Pitkērnas Salās un Tokelau
tengeri Javiešu etnogrāfiska grupa Tengera kalnos, Indonēzijā, Javas salas austrumu daļā, reliģija - hinduisms ar budisma un animistisku ticējumu elementiem
tīkla stacija jebkurš dators vai cita ierīce, kas pievienota tīklam, izmantojot tīkla saskarnes plati, Tīkla stacija var būt, piemēram, automatizēta darba vieta vai datņu serveris
timozīns Jebkurš no dažiem aizkrūtes dziedzera humorālajiem faktoriem; visaktīvākais ir 3100 D polipeptīds, "alfa 1" timozīns, ko izdala tīma epitēlijšūnas; nodrošina imūnsistēmas funkcijas un var atjaunot T limfocītu funkcijas dzīvniekiem pēc tīmektomijas
superantigēns Jebkurš spēcīgs antigēns, kas atrodams dažādās baktērijās un vīrusos un mijiedarbojas ar T limfocītu receptoriem ārpus normālās antigēnu pazīšanas vietas; ietver stafilokoku enterotoksīnus un toksīnus, kas izraisa toksiskā šoka sindromu un eksfoliatīvo dermatītu
tīreļnieki Jegavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Tīreļi" iedzīvotāji
tadainieši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tadaine" iedzīvotāji
Tadaine Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tadenava" bijušais nosaukums
tadenavieši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tadenava" iedzīvotāji
Tadinava Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tadenava" nosaukuma variants
tadinavieši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tadinava" iedzīvotāji
tābarkalnieši Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Tābarkalns" iedzīvotāji
taborkalnieši Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Taborkalns" iedzīvotāji
Alabugha Jelabuga, pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas ziemeļu daļā, tās nosaukums tatāru valodā
tušķenieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Tušķi" iedzīvotāji
tušķenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Tušķi" iedzīvotāji
Kalnciems Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Tīreļi" bijušais nosaukums
JTDR Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika
Čadana Jeņisejas kreisā krasta pieteka Krievijā, Tivas Republikā
Mazā Jeņiseja Jeņisejas kreisā satekupe Krievijas Tivas Republikā, augštece Mongolijā, garums - 615 km; Kahema; Malijjeņiseja
Lielā Jeņiseja Jeņisejas labā satekupe Krievijas Tivas Republikā, garums - 605 km, iztek no Karabalika ezera Austrumsajānos; Bijhema; Boļšojjeņiseja
Jērūži Jērūžu grāvis - Gausupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā
intercesija Jēzus aizlūgšana par savu draudzi pie Tēva
Jolotaņa Joletena, pilsēta Turkmenistānā
Oduduva Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - dieva Obatalas sieva, auglības un mīlas dieviete, kopā ar Obatalu radīja zemes un ūdens dievības, vēlāk viņu uzskatīja par jorubu valdošo dzimtu ciltsmāti
Obatala Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - dievs, kas pārvalda debesjumu un pasauli
Elegba Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - falliska dievība, triksters, senākajos mītos arī ļaunuma personifikācija
Olokuns Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - jūras dievs, kas mīt milzīgā jūras pilī, viņu sevišķi pielūdza piekrastes iedzīvotāji u zvejnieki
Ifa Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - zīlēšanas, gudrības un likteņa dievība
oriki Jorubu tautas (dzīvo Nigērijā, Togo) slavas dziesmas, ko izpildīja mūzikas (tamtama) un dejas pavadībā
CNY Juaņa renminbi; Ķīnas Tautas Republikas valūtas kods, sīknauda - dzjao (1/10) un fiņa (1/100)
rabīns Jūdaismā - likumu un reliģijas skolotājs, garīdznieks, Toras interpretētājs; sinagogas reliģiskais virsvadītājs
tefillīns Jūdaisma lūgšanas piederumi - divas nelielas ādas kārbiņas, kurās atrodas uz sloksnītēm rakstīta Šema (Toras lūgsna); filaktērijas
filaktērija Jūdaisma lūgšanas piederumi - divas nelielas ādas kārbiņas, kurās atrodas uz sloksnītēm rakstīta Šema (Toras lūgsna); tefillīns
akafots Jūdaisma rituāls tišri (oktobra) mēnesī, kad tiek svinētas Toras lasīšanas gada beigas un tūlīt sākta toras lasīšana no sākuma, simbolizējot nepārtrauktu likuma mācīšanos
karaīti Jūdaisma sektas locekļi, radās 8. gs. Babilonijā, neatzīst Talmudu un par dievišķu uzskata tikai Veco Derību
Gemāra Jūdaisma svēto rakstu (Talmūda) otrā daļa (Mišnas komentāri)
Mišna jūdaisma svēto rakstu (Talmūda) pamatdaļa, krājumā sakārtoti komentāri par rakstītajiem senebreju likumiem
zeloti Jūdu nacionālo ekstrēmistu grupējums mūsu ēras sākumā Palestīnā; uzskatīja, ka romiešu klātbūtne apgāna zemi un apsmej Toru, viņu sacelšanās izraisīja karu, kura rezultātā 70. gadā tika nopostīta Jeruzaleme un tās templis
augstais priesteris jūdu priesterības augstākais pārstāvis, Tempļa dievkalpojumu pārraugs, kura pienākums ir veikt īpašas svētdarbības Salīdzināšanās dienā, kad viņam vienīgajam ir tiesības ieiet Vissvētākajā vietā
Akiba Jūdu skolotājs (dzīvoja 50.-135. g.), kurš attīstīja mišnas metodi, sāka sistematizēt Toras interpretācijas
Šammajs Jūdu skolotājs 1. gs., kas centās panākt stingru un konsekventu Toras mācību ievērošanu
Mazā Jugla Juglas satekupe Ogres, Salaspils un Ropažu novadā, garums 119 km, kritums 212 m, sākas Vidzemes augstienes rietumu nogāzē uz ziemeļiem no Taurupes
Tāigete Jupitera pavadonis ("Taygete"), vidējais attālums no planētas - 23360000 km, izmēri - 5 km
Tēbe Jupitera pavadonis ("Thebe"), vidējais attālums no planētas - 221900 km, izmēri - 98 km
Telksinoja Jupitera pavadonis ("Thelxione"), vidējais attālums no planētas - 21162000 km, izmēri - 2 km
Temisto Jupitera pavadonis ("Themisto"), vidējais attālums no planētas - 7507000 km, izmēri - 9 km
Tione Jupitera pavadonis ("Thyone"), vidējais attālums no planētas - 20940000 km, izmēri - 4 km
dzeloņgalve Jūras dzeloņgalve - asarveidīgo kārtas platgalvju dzimtas suga ("Taurulus bubalis syn. Aspicottus bubalis"), izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Baltijas jūrā pie Latvijas krastiem sastopama ļoti reti, pēdējo reizi reģistrēta 1929. g.; zilais jūrasbullis
Aspicottus bubalis jūras dzeloņgalve ("Taurulus bubalis syn. Aspicottus bubalis")
zilais jūrasbullis jūras dzeloņgalve ("Taurulus bubalis syn. Aspicottus bubalis"), platgalvju dzimtas suga
Venēcijas līcis jūras līcis Adrijas jūras ziemeļrietumu daļā (it. val. "Golfo di Venezia"), Itālijas, Slovēnijas un Horvātijas piekrastē, dziļums — līdz 34 m, ziemeļaustrumos pāriet Triestes līcī, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,2 m
Beninas līcis jūras līcis Āfrikā, Gvinejas līča ziemeļu daļā, Ganas, Togo, Beninas un Nigērijas piekrastē
Ansona līcis jūras līcis Austrālijas ziemeļos (_Anson Bay_), Ziemeļu Teritorijas ziemeļrietumos, Timoras jūras dienvidaustrumu daļā
Tallinas līcis jūras līcis Baltijas jūras Somu līča dienvidrietumu daļā, Igaunijas ziemeļu piekrastē pie Tallinas
Aņpu līcis jūras līcis Dienvidķīnas jūras Bakbo (Tonkinas) līča ziemeļaustrumos, Ķīnas Guandunas provincē
Bāndona līcis jūras līcis Dienvidķīnas jūras Siāmas līča dienvid rietumos, Taizemē, Malakas pussalas austrumu piekrastē
Sģaulfandi jūras līcis Grenlandes jūrā, Islandes ziemeļu piekrastē, starp Flatejas salu rietumos un Tjerdnesas pussalu austrumos
Skāgafjords jūras līcis Grenlandes jūras dienvidos, Islandes ziemeļos, strp Skāgi un Tredlas pussalu
Adanas līcis jūras līcis Indonēzijā (_Adang, Teluk_), Kalimantānas (Borneo) salas austrumu piekrastē
Aru līcis jūras līcis Indonēzijā (_Aru, Teluk_), Sumatras salas ziemeļaustrumos, Malakas šauruma austrumu piekrastē
Ungi līcis jūras līcis Japāņu jūras ziemeļaustrumos, Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (Ziemeļkorejas) ziemeļaustrumu piekrastē
Tevantepekas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā ("Golfo de Tehuantepec"), Meksikas dienvidu piekrastē, iesniedzas sauszemē - 110 km, platums pie ieejas - \~450 km, dziļums - pārsvarā līdz 200 m, pie ieejas - līdz 3000 m, gar piekrasti vairākas plašas lagūnas, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2,6 m
Sagami līcis jūras līcis Klusā okeāna ziemeļrietumu daļā ("Sagaminada"), Honsju salas dienvidaustrumu piekrastē, starp Idzu un Boso pussalu, platums pie ieejas - \~100 km, dziļums - līdz 1550 m, Uragas šaurums to savieno ar Tokijas līci
Sjameņas līcis jūras līcis Ķīnas dienvidaustrumos, Taivānas šauruma dienvidrietumu piekrastē, Taivānas teritorija
Hatangas līcis jūras līcis Laptevu jūras dienvidrietumu daļā, Taimiras pussalas dienvidaustrumos, garums — 220 km, lielākais platums — 54 km, dziļums — līdz 29 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,4 m, gada lielāko daļu līci klāj ledus
Antungilas līcis jūras līcis Madagaskarā (_Antongila, Helodranon’_), Tomasinas provinces ziemeļaustrumos
Anancunu līcis jūras līcis Madagaskaras dienvidrietumu daļā (_Anantsono, Helodranon’_), Tuliaras provinces piekrastē
Aņivas līcis jūras līcis Sahalīnas dienvidu daļā (_Aniva, zaliv_), starp Toņinoaņivska un Kriļona pussalu, iesniedzas sauszemē 90 km, platums — 104 km, dziļums — līdz 93 m, plūdmaiņas — līdz 1,6 m
Sjinhua līcis jūras līcis Taivānas šauruma rietumos, Ķīnas piekrastē
Meidžou līcis jūras līcis Taivānas šauruma rietumos, Ķīnas piekrastē
Bangkokas līcis jūras līcis Taizemes piekrastē, Dienvidķīnas jūras Siāmas līča ziemeļos
Ahiparas līcis jūras līcis Tasmana jūras ziemeļaustrumos (_Ahipara Bay_), Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeŗietumos
Admiralitātes līcis jūras līcis Timoras jūras dienvidos (_Admiralty Gulf_), Austrālijas ziemeļu piekrastē
Iskenderunas līcis jūras līcis Vidusjūras austrumu daļā (turku val. "Iskenderun"), Turcijas dienvidaustrumu piekrastē, garums — 74 km, platums — līdz 46 km, dziļums — līdz 99 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,8 m
Benksa šaurums jūras šaurums Austrālijā, starp Tasmanijas salas ziemeļaustrumu krastu un Klārka salu
Buriasas šaurums jūras šaurums Filipīnās, Lusonas salas dienvidaustrumu atzara rietumos, atdala Buriasas salu, savieno Ragaja līci ar Tikao un Masbates šaurumu
Tapiantanas šaurums jūras šaurums Filipīnās, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā, savieno Sulu jūras dienvidaustrumus ar Mindanao jūru, ziemeļaustrumos norobežo Basilanana un Tapiantanas salas, bet dienvidrietumos Samalesas salas
Tikao šaurums jūras šaurums Filipīnās, starp Lusonas salas dienvidaustrumu atzaru un Tikao salu dienvidrietumos, savieno Samars jūru ar Buriasas šaurumu
Tablasas šaurums jūras šaurums Filipīnās, starp Mindoro salu rietumos un Bantonas, Simaras, Tablasas un Karabao salu austrumos
Sibutu šaurums jūras šaurums Filipīnās, Sulu arhipelāga rietumu daļā, starp Sibutu salu rietumos un Tavitavi un Simunulas salu austrumos
Masbates šaurums jūras šaurums Filipīnu arhipelāgā, atdala Masbates un Tikao salu, savieno Sibujanas un Samaras jūru
Tapaanas šaurums jūras šaurums Filipīnu dienvidos, Sulu arhipelāgā, starp Tavitavi un Tapulas salām
Vetaras šaurums jūras šaurums Indonēzijā, Bandas jūras dienvidu daļā starp Vetaras un Timoras salu
Alasas šaurums jūras šaurums Indonēzijā, Rietumu Nusa Tengaras provincē, starp Lombokas un Sumbavas salu
Amūras limāns jūras šaurums Krievijā (_Amurskij liman_), savieno Sahalīnas līci ar Tatāru šaurumu, atdala Sahalīnas ziemeļu daļu no kontinenta, garums — 185 km, platums — līdz 40 km, dziļums — 3-5 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas \~2 m
Mesīnas šaurums jūras šaurums starp Apenīnu pussalu un Sicīlijas salu (it. val. “Streto di Messina”), savieno Jonijas un Tirēnu jūru, garums — 33 km, platums — 3-22 km, lielākais dziļums — 1220 m, plūdmaiņas — līdz 0,6 m
Basa šaurums jūras šaurums starp Austrāliju un Tasmāniju, savieno Tasmana jūru ar Indijas okeānu, garums — 490 km, platums — 213-287 km, mazākais dziļums kuģuceļā — 51 m
Cugaru šaurums jūras šaurums starp Honsju un Hokaido salām (jap. val. "Tsugaru Kaikyo"), savieno Japāņu jūru ar Kluso okeānu, garums - 96 km, platums - 18-110 km, dziļums - līdz 110 m, plūdmaiņas - līdz 2 m
Toresa šaurums jūras šaurums starp Jaungvinejas salu un Jorkas raga pussalu Austrālijas ziemeļaustrumos ("Torres Strait"), savieno Indijas okeāna Arafuru jūru ar Klusā okeāna Koraļļu jūru, platums - 170 km, dziļums kuģuceļā - 14 m, stipras plūdmaiņu straumes
Kuka šaurums jūras šaurums starp Jaunzēlandes Ziemeļsalu un Dienvidsalu (angļu val. "Cook Strait"), savieno Tasmāna jūru ar Kluso okeānu, garums - 107 km, platums - 22-91 km, dziļums - līdz 1092 m
Viļicka šaurums jūras šaurums starp Taimiras pussalu un Boļševikas salu, savieno Karas un Laptevu jūru, garums — \~104 km, mazākais platums — 55 km, dziļums — līdz 210 m
Baši šaurums jūras šaurums starp Taivānu un Batanas salām Filipīnās, savieno Dienvidķīnas jūru ar Filipīnu jūru
Penhu šaurums jūras šaurums Taivānas šauruma dienvidaustrumos, starp Penhu salām un Taivānas salu
Marsdīps jūras šaurums Ziemeļjūrā, starp Tekselas salu un Nīderlandes kontinentālo daļu
Taivānas šaurums jūras šaurums, kas šķir Taivānas salu no Āzijas kontinenta, garums — 398 km, platums — 139-383 km, savieno Dienvidķīnas un Austrumķīnas jūru, dziļums — līdz 1773 m
JTO Jūras tirdzniecības osta (raj., kopā ar nosaukumu: Ventspils JTO)
Rujen-Radenhof Juratas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ternejas pagastā
Georgenhof Jurģu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Jaunpils pagastā
Liekna Jurģupes kreisā satekupe Tukuma novada Zentenes pagastā, garums - \~6 km, veidojas satekot Vecmuižas un Kraujas upītei; Liekņa; Liekne
Akmeņupīte Jurģupes labā satekupe Talsu novada Zentenes pagastā
dižpīle Jūrmalas dižpīle - pīļu apakšdzimtas suga ("Tadorna tadorna"), zosij līdzīgs putns ar zaļi melnu galvu un kaklu, baltu ķermeni, brūni sarkanu svītru ap ķermeņa priekšējo daļu, melnām spārnu spalvām, Latvijā aizsargājama, ligzdo kopš 20. gs. 70. gadiem, 10-20 pāru; Sāmsalas dižpīle; Sāmsalas pīle
Kauguri Jūrmalas pilsētas daļa dzelzceļa Rīga - Tukums labajā pusē pie Slokas stacijas līdz Talsu šosejai
Kaugurciems Jūrmalas pilsētas daļa iepretim Slokai starp Talsu šoseju un jūru
politeķis Kādreizējais Rīgas Politehniskais institūts (tagadējā Rīgas Tehniskā universitāte)
Maraša Kahramanmaraša, pilsēta Turcijā
tīsdeilija Kailstublāja tīsdeilija - kailā sinepīte ("Teesdalia nudicaulis")
Kairuana Kairavāna, pilsēta Tunisijā
Kaiwen Kaives muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā
Kaiseri Kajseri, pilsēta Turcijā
īstais kakaokoks kakaokoku suga ("Theobroma cacao")
telokaktuss Kaktusu dzimtas ģints ("Thelocactus")
Neuhof Kāķišu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Strazdes pagastā
jaguārundi Kaķu suga, sastopama Amerikas kontinentā no Paragvajas līdz Teksasai, līdzīgi caunai
Kalanhoje 'Tessa' kalanhoju suga ("Kalanchoe 'Tessa'")
Kalnītis Kalēņu ezers Taurenes pagastā
Kālenes ezers Kalēņu ezers Taurenes pagastā
Kaliņu ezers Kalēņu ezers Taurenes pagastā
Kaleši Kalešu dzirnavezers - uzpludināts uz Kalešupes Talsu novada Ģibuļu pagastā
Alkšņstrauts Kalešupes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā
Kalizzen Kalistu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā
Berghof Kalna muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā
Berghof Kalna muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Tērvetes pagastā
Hofzumberge Kalna muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Tērvetes pagastā
Berghof Kalna muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
Berghof Kalna muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā
Hohenberg Kalna muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā
Rotkaln Kalna muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Vecmoku pagastā
Ardževani kalna virsotne Gruzijā (_Arjevani, mt’a_), Trialetas grēdā, uz Iekšējās Kartlijas un Lejaskartlijas robežas, augstums - 2757 m
Agastjamalajs kalna virsotne Indijā (_Agastya Malai_), Kardamona kalnu dienvidu daļā, uz Tamilnādas un Keralas štata robežas, augstums 1869 m
Bedeligs kalna virsotne Krievijā, uz Krasnojarskas novada un Tivas Republikas robežas, Rietumsajānos, Kurtušibinas grēdas dienvidrietumos, augstums - 2491 m
Ankufa kalna virsotne Madagaskarā, uz Mahadzangas un Tomasinas provinces robežas, augstums - 1304 m
Baltazana kalna virsotne Spānijā, Katalonijas autonomā apgabala Taragonas provincē, augstums - 1201 m
Barans kalna virsotne Turcijā, Aksarajas ilā, augstums - 2137 m
Arlans kalna virsotne Turkmenistānā (_Arlan_), Balkanu kalnos, Balkanas vilajetā, augstums - 1880 m
Begarslans kalna virsotne Turkmenistānā, Balkanas vilajeta austrumu daļā, augstums - 488 m
Arkādija kalnains apgabals Peloponēsā, Grieķijā (_Arkadia_), platība - 4419 kvadrātkilometru, 104000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Tripole
Pensakolas kalni kalni Austrumantarktīdā (“Pensacola Mountains”), Transantarktīdas kalnu turpinājums rajonā, kas piekļaujas Ronnes un Filhnera šelfa ledājiem, stiepjas 400 km garumā, augstums — līdz 2000 m, gk. atrodas zem ledāja, virs tā slejas atsevišķas virsotnes un kalnu grēdas
Kurdistānas kalni kalni Āzijas dienvidrietumos (angļu val. “Kurdistan Range”), Turcijā, Irānā un Irākā, garums — līdz 400 km, lielākais augstums — 4168 m, augstākajās grēdās šļūdoņi; Kurdu kalni
Satpūras kalni kalni Dekānas plakankalnes ziemeļu daļā ("Satpura"), starp Narbadas un Tapti upi, Indijā, garums - \~800 km, augstākā virsotne - Dupgara kalns (1393 m)
Kravans kalni Kambodžas dienvidrietumos un Taizemes dienvidos ("Kravanh"), sastāv no vairākiem masīviem, ko veido smilšakmeņi, granīti un gneisi, augstums - 700-1200 m, augstākā virsotne - 1813 m (Orala kalns)
Taihanšaņs kalni Ķīnas austrumu daļā ("Taihang Shan"), uz austrumiem no Lesa plato, ziemeļu-dienvidu virzienā stiepjas \~400 km, augstums - līdz 2882 m, austrumu nogāze strauji pazeminās Lielā Ķīnas līdzenuma virzienā
Birrangas kalni kalni Taimiras pussalas ziemeļu daļā, Krievijā, garums - 1100 km, platums - \~200 km, augstākā virsotne - 1146 m
Džugdžura grēda kalni Tālajos Austrumos, Ohotskas jūras ziemeļrietumu piekrastē, Krievijā (Habarovskas novadā), garums - 700 km, vidējais augstums - 800-1200 m, augstākā virsotne - 1906 m, sastāv no vairākām grēdām un masīviem
Gereče kalni Ungārijā ("Gerece"), Dunāntulas līdzenumā, starp Donavu ziemeļos un Tatabūņu dienvidos, augstākā virsotne - Gereče 634 m
Ahellakans kalniene Alžīrijā (_Ahellakane, Adrar_), Tamanrāsetas vilājas austrumos, Tasili necionālā parka teritorijā, augstākā virsotne 1772 m (Tazeruku)
Ahnets kalniene Alžīrijā (_Ahnet, Ardar_), Tamanrāsetas vilājā, augstākā virsotne 1420 m
Amadrors kalniene Alžīrijā (_Amadror_), Tamanrāsetas vilājas austrumos
Asedžrāds kalniene Alžīrijā (_Asedjrad_), Adrāras un Tananrāsetas vilājā, augstākā virsotne - 705 m
Auress kalniene Alžīrijā (_Aurés_), Bātnas, Hanšelas un Tibisas vilājā, augstums līdz 2326 m (Šīlijas kalns)
Ahagara Tasili plato kalniene Alžīrijas dienvidos (_Ahaggar, Parc National de l'_), Adrāras un Tamanrāsetas vilājā
Sengiļens Kalniene Dienvidsibīrijā, Krievijas Tivas Republikas dienvidaustrumos, Mazās Jeņisejas un Teshemas ūdensšķirtne, garums - \~230 km, platums - līdz 120 km, augstums - līdz 3276 m
Džavahetija Kalniene Gruzijā, starp Trialetas grēdu ziemeļos, Kūru rietumos un Lejaskartlijas līdzenumu austrumos, augstākā virsotne - 3301 m
Akākūsa kalni kalniene Lībijā (_Tadrart Akākūs_), Gātas šebījas dienvidrietumu daļā
Bemaraha kalniene Madagaskaras rietumos, Mahadzangas provinces dienvidrietumos un Tuliaras provinces ziemeļu daļā
Šanas kalniene kalniene Mjanmas austrumu daļā, turpinās arī Ķīnā, Laosā un Taizemē (angļu val. "Shan Plateau"), platība — \~150000 km^2^, viļņoti līdzenumi un plakankalnes, augstums — 900-1300 m, augstākā virsotne — 2675 m
Armēnijas kalniene kalniene Rietumāzijā (_Armenian Highland_), Turcijā, Armēnijā un Irānā, vidējais augstums - 2200 m, augstākā virsotne - 6165 m
Mazāzijas kalniene kalniene Rietumāzijā, Turcijā, aizņem Mazāzijas pussalas lielāko daļu, garums - \~1200 km, platums - \~600 km, augstums pārsvarā - 800-1500 km vjl., lielākais augstums - 3916 m
Allahiekbers kalniene Turcijā (_Allahūekber Dağlari_), Erzurumas un Karsas ilā
Armutčuks kalniene Turcijā (_Armutçuk_), Čanakales un Balikesiras ilā, augstākā virsotne - 963 m (_Dede_)
Akdags kalniene Turcijas austrumu daļā (_Akdağ_), Elazigas un Bingelas ilā
Akdags kalniene Turcijas dienvidos (_Ak Dağlar_), Muglas un Antaljas ilā
Bejdags kalniene Turcijas dienvidrietumu daļā, Antaljas ilā, augstākā virsotne - 3070 m (Kizlarsivrisi)
Kalniņu Kalniņu ezers - Kalēņu ezers Taurenes pagastā
Kalnīte Kalnītes ezers - Kalēņu ezers Taurenes pagastā
Kalnītes Kalnītes ezers - Kalēņu ezers Taurenes pagastā
sopka kalns ar ieapaļu vai konusveida virsotni (Kazahstānā, Aizbaikālā, Tālajos Austrumos)
Dabora kalns kalns Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa ziemeļu daļā, Sēlpils pagastā, 5 km uz dienvidrietumiem no Pļaviņām, absolūtais augstums - 158 m vjl., relatīvais augstums - 40-45 m, diametrs - līdz 500 m, nogāzes stāvas; Tabora kalns
Ardžentārio kalns Itālijā (_Argentario, Monte_), Toskānas reģiona Groseto provinces dienvidrietumos, augstums - 635 m
Avsa kalns Krievijā (_Avsa, gora_), Krasnojarskas novadā, Vidussibīrijas plakankalnes Tunguskas plato, augstums - 811 m vjl.
Taišans kalns Ķīnas austrumu daļā ("Taishan"), Šaņdunas province vidienē, augstums - 1591 m vjl., daudzus gadsimtus bijis reliģiskais centrs (svētais kalns) un kļuvis par unikālu dažādu laikmetu arhitektūras un mākslas pieminekļu rezervātu (sākot apmēram no m. ē sākuma), tagad Nacionālais muzejs, izcilākie pieminekļi: Daimjao tempļu komplekss, Tjankuandjanas pils (Hanu dinastijas periods), daoistu Sivanmu un Ļuidzu tempļi, Bisjaci tempļa ansamblis (restaurēts XV-XVI gs.)
Dzērves kalns kalns Madonas-Trepes vaļņa ziemeļu daļā, Madonas novada Lazdonas pagastā, vaļņveida formas paugurs ar osveidīgu virsu, absolūtais augstums — 171 m vjl., relatīvais augstums — 45 m, stāvas nogāzes
Ida kalns Mazāzijas ziemeļrietumos, 1770 m vjl., tagadējais nosaukums Kaz Dagi, uz ziemeļrietumiem no šī kalna atradās Troja
Bākkalns kalns Talsu novada Laucienas pagasta dienvidos, uz robežas ar Strazdes pagastu, augstums - 156 m vjl.
Mārkama kalns kalns Transantarktīdas kalnu vidusdaļā, netālu no Rosa šelfa ledāja austrumu krasta, ceturtā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4351 m vjl.
Akdags kalns Turcijā (_Akdağ_), uz Balikesira un Kitahja ila robežas, augstums 2089 m
Bagirpašas kalns kalns Turcijā (_Bağırpașa Dağı_), Tundželi ila ziemeļaustrumos, augstums - 3992 m
Beja kalns kalns Turcijas dienvidos, Taura kalnu ziemeļaustrumu daļā - Antitaura Tahtali grēdas augstākā virsotne - 3054 m vjl.
Naudeļkalns kalns Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Taurenes pagastā, 1,3 km uz dienvidiem no Ilzes ezera, absolūtais augstums - 210,1 m vjl., relatīvais augstums - 24 m
Torņa kalns kalns Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines austrumu malā, Tirzas pagastā, absolūtais augstums - 171,0 m vjl., relatīvais augstums - 51 m virs Tirzas ielejas
Boķu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas grēdā, starp Asmenīša un Talejas ezeru, Madonas novada Vestienas pagastā, tas ir pirmmasīva virsotne ar stāvām, gravu saposmotām nogāzēm, absolūtais augstums - 276,8 m vjl., relatīvais augstums - 37 m
Kamparkalns kalns Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraines ziemeļu malā, Talsu novada Lībagu pagastā, absolūtais augstums - 173,8 m vjl. (relatīvais augstums - 32,3 m), garums - 750 m, platums - līdz 200 m
Pajers Kalns, augstākā virsotne (1472 m) Polārajos Urālos, Krievijā, uz Tjumeņas apgabala un Komi Republikas robežas
Zilaiskalns Kalns, augstākais virsas punkts Vidzemes ziemeļrietumu daļā, atrodas Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Kocēnu pagastā, ir 4 km gara un līdz 1,5 km plata drumlinizēta masīva paaugstinātais ziemeļrietumu gals Butnieka drumlinu lauka rietumu malā, absolūtais augstums - 126,7 m vjl., un tas paceļas 66,6 m virs apkārtējā pārpurvotā un lēzeni viļņotā līdzenuma
zirgu āboliņš kalnu āboliņš ("Trifolium montanum")
lielais baltais āboliņš kalnu āboliņš ("Trifolium montanum")
lielais smaržīgais baltais āboliņš kalnu āboliņš ("Trifolium montanum")
smaržīgais āboliņš kalnu āboliņš ("Trifolium montanum")
baltāboliņš Kalnu āboliņš ("Trifolium montanum")
arhars Kalnu aitu pasuga Pamirā, Tjanšanā, Z-Indijā
Pamira-Alaja sistēma kalnu apgabals Vidusāzijas dienvidaustrumu daļā uz dienvidiem no Fergānas ielejas, gk. Tadžikistānā, daļēji Kirgizstānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā, sastāv no 3 galvenajām daļām: Hisaras Alaja, Tadžikijas depresijas un Pamira
Džetioguza Kalnu balneoloģiskais kūrorts Kirgizstānā, Terskejalatava ziemeļu nogāzē, 2200-2400 m vjl., 28 km no Karakolas pilsētas
Akadēmiķa Obručeva grēda kalnu grēda (_Akademika Obručeva, hrebet_), Sajānos, Krievijas Tivas Republikā, vairāk nekā 250 km garumā austrumu-rietumu virzienā, augstākā virsotne 2895 m
Birliktavs Kalnu grēda ("Birlik Tau") Džungārijas līdzenuma rietumos, Ķīnas ziemeļrietumu daļā, garums - \~120 km, augstums - līdz 2923 m; Barliks
Bogdūls Kalnu grēda ("Bogdo Ula") Austrumtjanšanā, Ķīnā, garums - \~300 km, augstākā virsotne - Bogdoula kalns - 5445 m, ziemeļos norobežo Turfanas ieplaku, nogāzēs tuksneši, stepes, skujkoku meži, alpīnās pļavas, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi; Bogdošans
Šapšalas grēda kalnu grēda Altajā, Krievijā, uz Altaja novada un Tivas Republikas robežas, garums - \~130 km, augstums - līdz 3507 m, virsotnēs augstkalnu tundra, nelieli šļūdoņi
Kordiljera Reala kalnu grēda Andos Bolīvijā un Peru (sp. val. “Cordillera Real”), uz austrumiem no Titikakas ezera, garums — 280 km, augstākā virsotne — 6485 m, virs 4850 m mūžīgais sniegs un ledāji
Ventanas grēda kalnu grēda Argentīnā ("Sierra de la Ventana"), Buenosairesas provincē, Pampas dienvidaustrumu daļā, augstākā virsotne - 1243 m (Trespikoss), kvarcīti un nogulumieži, subtropu klimats, kserofili koki un krūmi
Kotura grēda kalnu grēda Armēnijas kalnienē (“Qutur”), uz Turcijas un Irānas robežas, garums — \~240 km, augstums — līdz 3623 m (Avrina kalns), vairāki atzari
Augstais Tauerns kalnu grēda Austrijā (_Hohe Tauern_), Zalcburgas un Tiroles federālajā zemē, augstākā virsotne - 3798 m (Grosglokners)
Jūlijas Alpi kalnu grēda Austrumalpos, Slovēnijā un Itālijā, garums - \~70 km, augstākā virsotne - Triglavs (2864 m), virs 2700 m mūžīgais sniegs un šļūdoņi
Kimgansans Kalnu grēda Austrumkorejas kalnu Tebeka grēdas ziemeļu daļā, Ziemeļkorejā (KTDR), garums - 80 km, augstums - līdz 1683 m, gk. granīti, kanjoni, ūdenskritumi
Tebeks Kalnu grēda Austrumkorejas kalnu vidusdaļā ("Taebaek"), abās Korejas valstīs, garums - \~200 km, augstums - 1000-1300 m, augstākā virsotne - Soraksana kalns (1708 m)
Sarikela grēda kalnu grēda Austrumpamirā, Tadžikistānā un Ķīnā, garums - \~350 km, augstums - līdz 6316 m, sniega līnija - \~5000 m vjl., nelieli šļūdoņi
Muzkols Kalnu grēda Austrumpamirā, Tadžikistānā, garums - 110 km, augstums - līdz 6233 m
Haliktavs Kalnu grēda Austrumtjanšanā ("Khalik Tau"), Ķīnā, garums - \~250 km, augstums - līdz 6811 m, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi
Kuruktags Kalnu grēda Austrumtjanšanā ("Kuruk Tagh"), Ķīnā, garums - \~350 km, augstums - līdz 2809 m, nogāzes kraujas, klinšainas
Terskejalatau Kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā uz dienvidiem no Isikula ieplakas, Kirgizstānā, garums - 375 km, vidējais augstums - 4000-4200 m vjl., lielākais augstums - 5216 m
Inilčektavs Kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~65 km, augstums - līdz 5697 m, mūžīgais sniegs, ledāji
Hantengri Kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā, Kirgizstānā, lielākais apledojums Tjanšanā, daudz šļūdoņu
Meridionālā grēda kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā, Kirgizstānā, uz robežas ar Ķīnu, garums - \~60 km, augstums - līdz 6814 m, nogāzēs - alpīnās pļavas, virsotnēs - apledojums, šļūdoņi (Inilčeks)
Kuilitavs Kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā, starp Kuili upi un Učkelas upi, Kirgizstānā, garums - \~500 km, augstums - līdz 5203 km
Saridžazs Kalnu grēda CentrālajāTjanšanā, starp Inilčekas un Saridžazas upi Kirgizstānā, garums - 100 km, augstums - līdz 4799 m, vairāki šļūdoņi
Caganšibets Kalnu grēda Dienvidsibīrijas, Tivas Republikas dienvidrietumos un Mongolijā, garums - \~125 km, augstums - līdz 3577 m, dienvidu nogāzē sausās stepes, augstāk - kalnu tundra
Zangezuras grēda kalnu grēda Džavahetijas-Armēnijas kalnienē, no Terteras un Arpas augšteces līdz Araksai, Armēnijā un Azerbaidžānas Nahčivanas Autonomajā Republikā, garums — 130 km, augstums — līdz 3904 m (Kapidžiks)
Ņenčhenthanlha Kalnu grēda Gandisišana kalnu dienvidaustrumu daļā ("Nyainqêntanglha Shan"), Tibetas kalnienes dienvidaustrumos, Ķīnā, garums - \~600 km, augstums - līdz 7088 m, pārkāpes - >5000 m vjl., virsotnēs apledojums
Atamana kalnu grēda Grieķijā (_Athamánon_), Epiras un Tesālijas perifērijā. augstākā virsotne - 239r m (Cumerks)
Borkoldojs Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~100 km, vidējais augstums - \~4300 m, augstākā virsotne - 5049 m, ziemeļu nogāzē apledojums
Susamirtavs Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~125 km, augstums - līdz 4048 m, granīti, metamorfie slānekļi, ziemeļu nogāze - krauja, nelieli šļūdoņi, dienvidu - lēzenāka
Džamantavs Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~70 km, augstums - līdz 4718 m, noguluma un metamorfie ieži
Džumgaltavs Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, Kirgizstānā, garums - >100 km, augstum - līdz 3948 m
Narintavs Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, Narinas kreisajā krastā, Kirgizstānā, garums - \~130 km, augstums - līdz 4530 m
Moldotavs Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, uz dienvidiem no Sonkela ezera, Kirgizstānā, garums - \~150 km, augstums - līdz 4100 m, kaļķakmeņi, nogāzēs kalnu stepes, pļavas, augstāk - egļu meži, paegļu audzes
Džetims Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, uz dienvidiem no Terskejalatava, Kirgizstānā, garums \~120 km, augstums - līdz 4931 m, gar dienvidu piekāji tek Narina, virsotnēs sniegs, austrumu daļā šļūdoņi
Beščadi Kalnu grēda Karpatos (poļu val. "Bieszczady"), Austrumbeskidu daļa, atrodas Polijā, augstākā virsotne – Tarnica – 1348 m vjl.
Tarbagatajs Kalnu grēda Kazahstānas austrumos (austrumu daļā robeža ar Ķīnu), atdala Zaisana ieplaku no Balhaša-Alakola ieplakas, garums - \~300 km, augstums - līdz 2992 m (Tastava kalns)
Voseča grēda kalnu grēda Klinšu kalnos ASV ("Wasarch Range"), uz austrumiem no Greitsoltleika ezera, garums — \~350 km, augstums — līdz 3660 m (Timpanogoss)
Dienvidu Sjerramadre kalnu grēda Kordiljeros ("Sierra Madre del Sur"), Klusā okeāna piekrastē, Meksikā, garums - 1000 km, platums - līdz 300 km, augstākā virsotne - 3703 m (Teotepeka kalns)
Tannuola Kalnu grēda Krievijas Tivas Republikas dienvidos, Ubsunura ezera un Jeņisejas ūdensšķirtne, garums - \~300 km, vidējais augstums - 2500-2700 m, lielākais - 3061 m, lēzeni viļņotajās korēs akmeņu kliedņi, augstkalnu tundra
Ajilariķi kalnu grēda Ķīnā (_Ayila Riˈgyū_), Tibetas kalnienes rietumu daļā, augstums līdz 6477 m vjl.
Arkatags kalnu grēda Ķīnā (_Arkatag Shan_), Tibetas kalnienes Kunluna kalnu sistēmas vidusdaļā, garums - \~650 km, augstums - līdz 7723 m
Baicaolins kalnu grēda Ķīnā, Tibetas kalnienes dienvidos, augstākā virsotne - 3664 m
Altintags Kalnu grēda Ķīnas rietumu daļā (_Altintag_), Kuņluņa ziemeļu atzars, atdala Caidama ieplaku no Tarimas līdzenuma, garums - 800 km, augstums - līdz 6161 m (Aktags)
Anusi kalnu grēda Madagaskaras dienvidaustrumos (_Anosy, Tandavan’_), Tuliaras un Fianaranco provincē, lielākais augstums - 1972 m
Austrumu grēda kalnu grēda Malaizijā (_Timur, Banjaran_), Malakas pusssalas austrumos, Kelantanas, Terenganu un Pahanas štatā, augstākā virsotne - Gagau (1376 m)
Augstais Atlass kalnu grēda Marokā (_Haut Atlas_), Atlasa rietumos, garums - \~700 km, rietumu daļā augstums - 3000-4000 m (augstākā virsotne - Tubkals - 4165 m), austrumos - līdz 1500 m
Adaro grēda kalnu grēda Mjanmas (Birmas) rietumos (_Adaraw' Taungdan_), Bengālijas līča piekrastē, garums - \~800 km, augstums - līdz 3053 m (Viktorijas kalns), vairākas paralēlas grēdas, ko atdala tektoniskas ielejas
Angonija kalnu grēda Mozambikā (_Angonia_), Tetes provinces ziemeļaustrumos
Vahanas grēda kalnu grēda Pamira dienvidu daļā, Tadžikistānā un Afganistānā, garums - 160 km, vidējais augstums - \~5000 m, augstākā virsotne - 6281 m, izvirdumieži un metamorfie ieži
Dienvidaličuras grēda kalnu grēda Pamira kalnu dienvidu daļā, Tadžikistānā, garums - \~150 km, augstums - līdz 5706 m
Darvazas grēda kalnu grēda Pamira ziemeļrietumu daļā, starp Obihingovu, Pjandžu un Vanču, Tadžikistānā, garums - \~200 km, augstums - līdz 6083 m, nogāzēs stepe, paegļu audzes, augstāk - alpīnās pļavas, virs 4200-4500 m - sniegs un ledāji
Babatags Kalnu grēda Pamira-Alaja sistēmas rietumos, starp Surhondarju un Kafirniganu, uz Uzbekistānas un Tadžikistānas robežas, garums - \~125 km, augstums - līdz 2292 m
Hisaras grēda kalnu grēda Pamira-Alaja sistēmas rietumu daļā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, Zeravšanas un Amudarjas baseina ūdensšķirtne, garums — \~200 km, augstums — līdz 4643 m
Zarafšonas grēda kalnu grēda Pamira-Altaja sistēmā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, garums - \~370 km, augstākā virsotne - 5489 m vjl. (Čimtarga)
Ziemeļaličura grēda kalnu grēda Pamirā, Tadžikistānā, garums - \~150 km, augstums - līdz 5929 m, ziemeļu nogāze stāva, to saposmo šauras ielejas, apledojums - 984 kvadrātkilometri (kopā ar Rušanas grēdas apledojumu)
Pētera Pirmā grēda kalnu grēda Rietumpamirā (“Qatorkūhi Pyotri Yakum”), Tadžikistānā, garums — 200 km, augstums — līdz 6785 m
Jazgulemas grēda kalnu grēda Rietumpamirā, starp Jazgulemu un Bartangu, Tadžikistānā, garums — 170 km, vidējais augstums — 4500-6000 m, lielākais — 6974 m, šļūdoņi
Zinātņu Akadēmijas grēda kalnu grēda Rietumpamirā, Tadžikistānā, augstums - līdz 7495 m, garums - \~100 km, apledojums - 1500 kvadrātkilometru
Rušanas grēda kalnu grēda Rietumpamirā, Tadžikistānā, garums - \~120 km, augstums - līdz 6080 m, virsotnēs - apledojums, lejdaļā - kalnu tuksnesis, subtropu stepes
Vančas grēda kalnu grēda Rietumpamirā, Tadžikistānā, garums - \~85 km, augstums - >5000 m, nogāzes stāvas ar dziļām aizām, virs 4000 m vjl. - šļūdoņi
Kurtušibina grūda kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijā, uz Krasnojarskas novada un Tivas Republikas robežas, garums \~200 km, augstums - līdz 2492 m (Bedeligs), grēdas vidusdaļu šķērso Abakanas-Kizilas autoceļš
Sajānu grēda kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijas Krasnojarskas novadā un Tivas Republikā, augstums — līdz 2736 m, nogāzēs līdz 1700-1800 m vjl., taiga (ciedrupriedes, lapegles, baltegles)
Jergaktargaktaiga Kalnu grēda Rietumsajānos, saskarē ar Austrumsajāniem, Krievijas Krasnojarskas novadā un Tivas Republikā, garums - >200 km, augstums - līdz 2492 m, reljefs stipri saposmots
Fergānas grēda kalnu grēda Rietumtjanšanā, Kirgizstānā, atdala Fergānas ieleju no Iekšējā Tjanšana, garums — \~200 km, augstums — līdz 4819 m, daudz šļūdoņu
Kuramas grēda kalnu grēda Rietumtjanšanā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, ziemeļrietumos norobežo Fergānas ieleja, garums - \~170 km, augstums - līdz 3769 m
Aktau kalnu grēda Tadžikistānas dienvidrietumos (_Aqtau_), augstākā virsotne - 2233 m
Phūketas grēda kalnu grēda Taizemē (“Phuket mountain range”), Malakas pussalas ziemeļrietumos, garums — \~250 km, augstums — līdz 1465 m, saposmota, mūžzaļie tropu meži
Tanena grēda kalnu grēda Taizemes rietumos ("Tanen Taunggyi"), neliela daļa arī Birmā, garums - \~500 km, augstākā virsotne - 2079 m, saposmo dziļas ielejas, vasarzaļie (tīkkoki) un mūžzaļie tropu meži
Kuntana grēda kalnu grēda Taizemes ziemeļu daļā, garums - \~450 km, augstums - līdz 2024 m (Pates kalns)
Džagdi Kalnu grēda Tālajos Austrumos, Krievijas Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, garums >2000 km, augstums - līdz 1593 m
Tangla Kalnu grēda Tibetas kalnienes centrālajā daļā ("Tanglha"), Ķīnā, garums - 700 km, augstums - līdz 6096 m, relatīvais augstums - \~1000 m, augstkalnu tuksnesis un stepes, atsevišķas kupolveida virsotnes klāj mūžīgais sniegs
Kailašs Kalnu grēda Tibetas kalnienes dienvidos ("Kailas"), Gandisišana kalnos, Ķīnā, garums - \~300 km, augstums - līdz 6714 m, nogāzēs Indas un Cangpo (Bramaputra) iztekas
Alingangri Kalnu grēda Tibetas kalnienes dienvidrietumos, Ķīnā, garums - \~600 km, sniega līnija 4500 vjl., šļūdoņi
Karvendels Kalnu grēda Tiroles Alpos ("Karwendel"), starp Innas ieleju un Izāras augšteci, Austrijā un Vācijā, augstākā virsotne - Birkaršpice (2756 m)
Atbaši grēda kalnu grēda Tjanšanā (_Atbașı too_), Kirgizstānā, garums - 135 km, augstums - līdz 4786 m, apledojums - \~150 kvadrātkilometru
Talasas Alatau kalnu grēda Tjanšana rietumos, Kirgizstānā un Kazahstānā, garums — 270 km, vidējais augstums — \~4000 m, lielākais — 4488 m
Akčali kalni kalnu grēda Turcijā (_Akçali Dağlari_), Mersinas ila dienvidrietumos
Aladaglars kalnu grēda Turcijā (_Aladağlar_), Agri un Vanas ilā
Arasgineji kalnu grēda Turcijā (_Arasgüneyi Dağları_), Agri ilā, ziemeļu nogāzes arī Karsas un Igdiras ilā, augstākā virsotne - 3433 m (Keses kalns)
Binbogas grēda kalnu grēda Turcijas dienvidos, Taura kalnu ziemeļaustrumu daļā - Antitaurā, tā austrumos
Tahtali grēda kalnu grēda Turcijas dienvidos, Taura kalnu ziemeļaustrumu daļā - Antitaurā, tā rietumos, augstākā virsotne - Beja kalns - 3054 m vjl.
Balkani kalnu grēda Turkmenistānā, augstākā virsotne - 1880 m (Arlans)
Akradāgs kalnu grēda uz Sīrijas un Turcijas robežas (_ʻAqrah Dāgh_)
Beltovs kalnu grēda Uzbekistānā, Karakalpakstānas austrumu daļā, Turānas zemienē, augstums līdz 101 m vjl.
Tīringenes Mežs kalnu grēda Vācijā, Tīringenē, garums — \~100 km, platums — 15-20 km, augstums — līdz 982 m (Bērbergs)
Šarplanina Kalnu grēda Ziemeļmaķedonijā ("Šar planina"), garums - 60 km, augstākā virsotne - Tetova kalns 2760 m, nogāzes stāvas, saposmotas dziļām ielejām, līdz 1800-2000 m vjl. jauktie meži, augstāk - kalnu pļavas
Aizilijas alatavs kalnu grēda Ziemeļtjanšanā, Kazahstānā un Kirgizstānā, garums - \~350 km, augstums līdz 4073 m (Talgara smaile), virsotnēs apledojums, priekškalnēs sausās stepes
Nuratavs Kalnu grēda, Turkestānas kalnu grēdas turpinājums Uzbekistānā, garums - 170 km, augstums - līdz 2165 m (Zargars), virsotnē kalnu stepes, nogāzēs krūmāji, stepes
Tella Atlass kalnu grēdas Atlasa ziemeļos, Alžīrijā un Tunisijā, gar Vidusjūras krastu
sirts Kalnu grēdu norobežots, augsti pacelts līdzenums Tjanšana iekšējos rajonos
Aksajas ieleja kalnu ieleja Kirgizstānā (_Ak Say öröönū_), Tjanšanā, dienvidos no Abaī grēdas
khmeri Kalnu khmeri - vairākas tautas un cilšu grupas (kuji, suji, banari, čamri, sedangi, mnongi, boloveni, ma, stiengi, vankevi, sre, bo, so, ve, hati), dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā, Laosā, arī Taizemē
jo Kalnu khmeru kuju tautas grupa, dzīvo gk. Taizemē un kaimiņrajonos Kambodžā, valoda pieder pie monkmeru saimes, reliģija - budisms, animistiskie ticējumi
maji Kalnu khmeru kuju tautas grupa, dzīvo gk. Taizemē un kaimiņrajonos Kambodžā, valoda pieder pie monkmeru saimes, reliģija - budisms, animistiskie ticējumi
mlao Kalnu khmeru kuju tautas grupa, dzīvo gk. Taizemē un kaimiņrajonos Kambodžā, valoda pieder pie monkmeru saimes, reliģija - budisms, animistiskie ticējumi
mlo Kalnu khmeru kuju tautas grupa, dzīvo gk. Taizemē un kaimiņrajonos Kambodžā, valoda pieder pie monkmeru saimes, reliģija - budisms, animistiskie ticējumi
Stari Smokoveca kalnu kūrorts Slovākijā, Augstajos Tatros 1010 m vjl.
Munguntaiga Kalnu masīvas Krievijas Tivas Republikas dienvidrietumos, augstums - līdz 3976 m
Džilo Kalnu masīvs ("Gilo Dagi") Kurdistānas kalnos, Turcijas dienvidaustrumos, augstākā virsotne - 4168 m (Džilo kalns), virsotnēs apledojums; Džilodags
Istrandža Kalnu masīvs Balkānu pussalas dienvidaustrumiem, Turcijas Eiropas daļā un Bulgārijā (Strandža), garums - \~150 km, augstums - līdz 1030 m (Mahjas kalns)
Ahagars Kalnu masīvs Centrālajā Sahārā, Alžīrijā (angļu valodā _Ahaggar_), Tamarānsetas vilājā, kāpļainas grēdas (vidējais augstums - 800 m), bazalta plato (2000 m) ar aprimušu vulkānu konusiem (līdz 3000 m); urāna, platīna, volframa, vara, cinka, hroma, niķeļa rūda, dimanti
Akšijraks Kalnu masīvs Centrālajā Tjanšanā, Kirgizstānā, Narinas un Saridžazas baseina ūdensšķirtne, garums - \~50 km, augstums - līdz 5126 m vjl., sastāv no 3 kalnu grēdām, apledojums - 439 km^2^, 59 šļūdoņi
Durmitors Kalnu masīvs Dināru kalnienē ("Durmitor"), Melnkalnes ziemeļu daļā, starp Taras un Pivas upi, augstums līdz 2522 m
Baitaiga Kalnu masīvs Rietumsajānos, Alašas labajā krastā, Krievijā, Tivas Republikas rietumu daļā, augstums - līdz 3129 m
Frankenvalde Kalnu masīvs starp Tīringenes Mežu un Rūdu kalniem Vācijā ("Frankenwald"), augstums - līdz 795 m
Birangas kalni kalnu masīvs Taimiras pussalas ziemeļos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, garums - 1100 km, platums - >200 km, lielākais augstums austrumu daļā - 1146 m vjl., apledojums - >50 kvadrātkilometru
moni Kalnu moni - tautu un cilšu grupa (kavi, palauni, kmu, futengi, lameti, puoki, bulani), dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas (Birmas) ziemeļaustrumos, Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valodas pieder pie monu-khmeru saimes, tuvu radniecīgi moniem, Āzijas dienvidaustrumu rajonu seniedzīvotāju pēcteči, izplatīti animistiskie kulti
Kilikijas Vārti kalnu pāreja ("Kuelek Bogazi") Taura kalnos (starp Bolkara un Aladaglara grēdu), Turcijas dienvidos, līdz 1800 m dziļš Čakitas upes kanjons savieno Anatolijas plakankalni ar Čukurovas zemieni
Arlberga pāreja kalnu pāreja Austrumalpos ("Arlberg"), Lehtāles Alpu grēdā, Austrijas rietumos (Tirolē), 1796 m vjl., to šķērso Insbrukas-Brēgencas autoceļš, zem tās (~1312 m vjl.) 1880.-1883. g. izveidots 10,3 km garš dzelzceļa tunelis
Monsenī Kalnu pāreja Rietumalpos ("Mont Cenis"), starp Grajas un Kotas Alpiem Francijā, savieno Dora Ripārijas (Po bas.) un Arkas (Ronas bas.) augšteču ielejas, augstums - 2083 m, autoceļš no Grenobles (Francijā) uz Turīnu (Itālijā)
Tamerlana vārti kalnu pāreja starp Malguzara un Nuratava grēdu Pamira-Altaja sistēmas rietumos, Uzbekistānā, platums — 120-130 m, vietām 30-40 m, pa to tek Sanzara, izbūvēta Taškentas-Samarkandas dzelzceļa līnija
Akverenas pāreja kalnu pāreja Turcijā (_Akveren Geçidi_), Erzurumas ilā, Palandekena kalnos, 1990 m vjl.
Torugarts Kalnu pārkāpe Iekšējā Tjanšanā, uz Krgizstānas un Ķīnas robežas, augstums - 3752 m vjl.
Akbaitala pāreja kalnu pārkāpe Tadžikistānā (_Aq-Baital, aghbai_), Pamira austrumu daļā starp Sarikolla un Muzkola grēdām, augstums - 4655 m, Ošas-Horegas autoceļa augstākais posms
Anzobas pāreja kalnu paŗeja Tadžikistānā (_Anzob, aghbai_), Sugdas vilojata dienvidos, augstums - 3373 m
Gandisišaņs Kalnu sistēma (angļu val. "Gangdisishan") Centrālajā Āzijā, Tibetas kalnienes dienvidos, Ķīnā, no Himalajiem to atdala Cangpo (Bramaputras) un Indas upes ielejas, garums - \~1600 km, platums - līdz 300 km, augstums - līdz 7315 m, nelieli ladāji; Transhimalaji
Tjanšans Kalnu sistēma Centrālajā Āzijā un Vidusāzijā, garums \~2500 km, platums - 500-600 km, Austrumtjanšans (garums \~1300 km) atrodas Ķīnā, rietumu daļa - Uzbekistānā, Kazahstānā, Kirgizstānā un Tadžikistānā, augstums līdz 7439 m
Kopetdags Kalnu sistēma Irānā un Turkmenistānā, Horasānas kalnu ziemeļu daļa, garums - \~650 km, platums - līdz 200 km, augstākā virsotne - 3117 m
Paropāmizs Kalnu sistēma Irānas kalnienes ziemeļos (angļu val. "Paropamisus Range"), Afganistānas ziemeļrietumu daļā, ziemeļu priekškalnes iestiepjas Turkmenistānā, garums - 600 km, platums - līdz 250 km, augstums pārsvarā - 3000-3500 m, augstākā virsotne - 4565 m
Turkmenistānas-Horosanas kalni kalnu sistēma Irānas kalnienes ziemeļos, starp Elbrusa kalniem rietumiem un Paropamizu austrumos, Irānā un Turkmenistānā, garums - 600 km, platums - 250 km, augstums - 1500-2200 m
Sihotealins Kalnu sistēma Krievijas Tālajos Astrumos (Piejūras un Habarovskas novadā), veido ūdensšķirtni starp Amūras un Japāņu jūras baseinu, garums - 1200 km, platums - 200-250 km, vidējais augstums - 800-1000 m, augstākā virsotne - 2077 m
Sinotibetas kalni kalnu sistēma Ķīnas dienvidu daļā, Tibetas kalnienes austrumos, stiepjas no Huanhe augšteces līdz Jandzi vidustecei \~750 km, platums - līdz 400 km, augstākā virsotne - 7556 m
Pontijas kalni kalnu sistēma Melnās jūras dienvidu piekrastē (angļu val. _Pontus_), Turcijā, Mazāzijas kalnienes ziemeļu mala, garums - 1000 km, platums - līdz 130 km, augstākā virsotne - 3937 m; Pontas kalni
Verhojanskas grēdājs kalnu sistēma Sibīrijas ziemeļaustrumu daļā, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) centrālajā daļā, garums no Ļenas deltas līdz Aldanas pietekai Tompo — 1200 km, platums — 100-250 km, lielākais augstums — 2389 m
Taurs Kalnu sistēma Turcijā, Mazāzijas kalnienes un Armēnijas kalnienes dienvidu mala, garums - \~1000 km, augstums - līdz 3726 m (Demirkazika smaile), šķērso aizas un kalnu pārejas
Austrumtaurs kalnu sistēma Turcijas austrumos (_Doğu Toroslar_), no Malatajas ila līdz Vana ezeram
Taura kalni kalnu sistēma Turcijas dienvidu daļā (angļu val. "Taurus Mountains"), stiepjas gar Vidusjūras piekrasti \~1000 km garumā, veido Mazāzijas kalnienes un daļēji arī Armēnijas kalnienes dienvidu malu, augstākā virsotne - 3726 m
Mazie Urāli kalnu un uvālu grupa Polāro Urālu austrumos, Krievijas Tjumeņas apgabalā, garums - 120 km, augstums - līdz 384 m, no Polāro Urālu grēdas tos atdala, pārpurvojies pazeminājums, magmatiski (izvirduma) ieži, smilšakmeņi, kaļķakmeņi
Abū Alī ibn Sīnas smaile kalnu virsotne (_Abūalī ibni Sino, qullai ba nomi_) uz Tadžikistānas un Kirgizstānas robežas, augstums 7134 m
Amjata kalnu virsotne Itālijā (_Amiata, Monte_), Toskānas reģionā uz Groseto un Sjēnas provinces robežas, augstums - 1738 m
Analaveluna kalnu virsotne Madagaskarā (_Analavelona_), Tuliaras provincē, augstums - 1348 m
Arnavada smaile kalnu virsotne Tadžikistānā (_Arnavad, qullai_), uz Republikas pakļautības rajonu un Kalnu Badahšanas autonomā vilojata robežas, augstums - 5992 m
Baškaledags kalnu virsotne Turcijā, Vanas ila dienvidaustrumu daļā, augstums - 3668 m
Čukņupe Kalnupe Tukuma un Engures novadā
Kalvene Kalvenes ezeri - ezeru grupas Kalvenes pagastā, Alokstes, Tebras un Kojas izteku apvidū, ietver lielākos Tīdu ezeru, Tāšu Padures dzirnavezeru, Ilziku un daudzus mazākus ezerus
Kalvene Kalvenes ezers - atrodas Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 38,1 m vjl., platība - 26,1 ha, lielākais dziļums - 7,3 m; Kalvene; Kalvītis; Kalvezers; Kalvu ezers; Kurpnieku ezers
Kalvene Kalvenes pagasts - pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Embūtes, Bunkas, Vecpils, Aizputes un Kazdangas pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Tāšu Padure, vāciski - Tasch-Padderen, krieviski - Taš-Paddernskaja
Pnompeņa Kambodžas galvaspilsēta (khmeru val. "Phum Penh"), upes osta pie Tonlesapas ietekas Mekongā (pieejama arī jūras kuģiem), 1,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Kambodža Kambodžas Karaliste - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas dienvidos, platība - 181035 kvadrātkilometri, 14494300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Pnompeņa, administratīvais iedalījums - 23 provinces, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Taizemi, Laosu un Vjetnamu, dienvidrietumos Siāmas līcis
Kāmenu Kāmenu ezers - atrodas Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā, platība - <1 ha; Kameņu ezers; Kāmeņu ezers; Pandernieku ezers
Pandernieku ezers Kāmenu ezers Taurenes pagastā
Kameņu Kameņu ezers - Kāmenu ezers Taurenes pagastā
Kāmeņu Kāmeņu ezers - Kāmenu ezers Taurenes pagastā
Kamparu Kamparu grāvis - Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagastā, iztek no Nojnieku ezera
Kampi Kampi Bizencio - pilsēta Itālijā ("Campi Bisenzio"), Toskānas reģiona Florences provincē, 43700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kampobello Kampobello di Madžāra - pilsēta Itālijā ("Campobello di Mazara"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
Alberta Kanādas province ("Alberta"), atrodas valsts dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Edmontona, platība - 661848 km^2^, 3650000 iedzīvotāju (2011. g.), robežojas ar Britu Kolumbiju, Ziemeļrietumu Teritorijām un Saskačevanu, kā arī ar ASV
Ontārio Kanādas province ("Ontario"), administratīvais centrs - Toronto, platība - 1076395 km^2^, 13167900 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Manitobu un Kvebeku, kā arī ar ASV, ziemeļos apskalo Hudzona līcis
Jukona Kanādas teritorija (angļu val. "Yukon"), atrodas ziemeļrietumu Kanādā, platība - 482443 kvadrātkilometri, 34250 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Vaithorsa, robežojas ar Ziemeļrietumu Teritorijām, Britu Kolumbiju un Aļasku (ASV), apskalo Ziemeļu Ledus okeāna Boforta jūra
Ziemeļrietumu Teritorijas Kanādas teritorija (angļu val. "Northwest Territories", fr. "Territories du Nord-Ouest"), administratīvais centrs — Jelounaifa, platība — 1346106 kvadrātkilometri, 43500 iedzīvotāju (2010. g.)
Kānadži Kānadžu kakts - Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotās vietas "Tenīši" otrs nosaukums
Azovas kanāls kanāls Krievijā (_Azovskij kanal_), Rostovas apgabalā, savieno Azovas jūras Taganrogas līci ar Proļetarskas ūdenskrātuves atzara ziemeļrietumu galu
Candau Kandau - Kandavas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
Kandau Kandavas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
teņņenieki Kandavas novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Teņņi" iedzīvotāji
Velna dīķis Kaners, zivju dīķis Turlavas pagastā
Kanneneeken Kannenieku muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā
Kanoza Kanoza di Pulja - pilsēta Itālijā ("Canosa di Puglia"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 30200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kānupe Kāņupe Talsu un Ventspils novadā
Briežupe Kāņupes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - \~3 km
kaodaisti Kao Dai sektas dalībnieki, kas pielūdz dievišķo garu, kurš mīt Augstākajā Būtnē ("Kao Dai"), kā arī Budu, Jēzu Kristu un vairākus svētos, to skaitā arī Ļevu Tolstoju un Viktoru Igo
Gulbja ezers Kaparāmura ezers Tīnūžu pagastā
Kappeln Kapeļu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā
Scala Sancta kāpnes blakus Laterāna baznīcai Romā, kas veidotas no Tīrijas marmora, tām ir didesmit astoņi pakāpieni; saskaņā ar tradīciju Kristus esot devies lejup pa šīm kāpnēm pēc nāvessoda piespriešanas
Nordeķu-Kalnciema kāpu grēda kāpu grēda Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā un Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, stiepjas no Spilves pļavām līdz Kalnciemam \~30 km garumā, maksimālais absolūtais augstums — 30,1 m vjl., relatīvais augstums — 14-20 m
kereksuri Kapu izbūves (1. gt. p. m. ē. un 6.-10. gs. m. ē.) Mongolijā, Tuvas Autonomajā Republikā un Aizbaikālā (Krievijā); no akmeņiem izveidotie kurgāni apjozti ar kvadrātveida vai riņķveida mūra žogu, kam piebūvēti riņķveida klāsti
larvaevoridae Kāpurmušu dzimtas "Tachinidae" nosaukuma sinonīms
Taimiras līcis Karas jūras līcis tās austrumu daļā, Taimiras pussalas ziemeļu piekrastē, iesniedzas sauszemē \~40 km, platums — \~80 km, līča dienvidaustrumos — Taimiras grīvlīcis; gada lielāko daļu klāts ar ledu
Rietumeifrata Karasu, upe Turcijā, satekot ar Muratu veido Eifratu
tefilins Kārbiņa, kurā ielikts rullītis ar tekstu no Toras
Kahre Kāres muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā
Kargadden Kārgadu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā
Karklen Karkles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā
Kartkelhof Kārklu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā
Gulbene Kārklupītes labā krasta pieteka Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā, garums - 17 km, iztek no Tindres ezera rietumu gala uz Igaunijas robežas, senāk tika uzskatīta par Acupītes pieteku un Kārklupīte par Gulbenes pieteku
Karlshof Kārļa muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
Kaiju strauts Kāroņstrauta labā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā
Tatri Karpatu augstākais kalnu masīvs (poļu un slovāku val. "Tatry"), stiepjas gar Polijas un Slovākijas robežu, garums - 64 km, augstākā virsotne - 2655 m
Austrumkarpati Karpatu vidējā daļa no Tilickas pārkāpes ziemeļos līdz Predjalas pārkāpei dienvidos, Polijā, Čehijā, Ukrainā un Rumānijā, garums - \~750 km, augstākā virsotne - 2305 m
drakons karpu dzimtas zivs Venecuēlas un Trinidadas salas ūdenstilpēs
līnis Karpveidīgo zivju kārtas karpu dzimtas suga ("Tinca tinca", senāk "Tinca vulgaris"), dzīvo ezeros vai lēni tekošās upēs, zivs ar tumši zaļu muguru un tumši violetām spurām
tabalovieši Kārsavas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Tabalova" jeb "Tabulova" iedzīvotāji
tabulovieši Kārsavas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Tabalova" jeb "Tabulova" iedzīvotāji
būru karš karš starp Lielbritāniju un būru republiku Transvālu un Oranjes brīvvalsti (1899.-1902. g.)
turku pupas kāršu pupu nosaukums bijušajā Krievijas impērijā, kur tās sākotnēji (18. gs.) ieveda no Turcijas
bumbuļkartupeļi Kartupeļu sugu sekcija ("Tuberarium"), kam ir apakšzemes bumbuļi
Kaserina Kasraina, pilsēta Tunisijas rietumos
Kaserīna Kasraina, pilsēta Tunisijas rietumos
Kastellammāre del Golfo Kastellammāre del Golfo - pilsēta Itālijā ("Castellammare del Golfo"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastiljone della Peskaja Kastiljone della Peskaja - pilsēta Itālijā ("Castiglione della Pescaia"), Toskānas reģiona Groseto provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
kabeļu kategorijas kategorijas, ko paredz vīto vadu pāru kabeļu standarts, kuru izstrādājušas Elektroniskās industrijas asociācija un Telekomunikācijas industrijas asociācija; standarts iedala kabeļus atbilstoši to izgatavošanas tehnoloģijai, rekomendējamam lietojumam un datu pārraides ātrumam
neotomisms Katoļu baznīcas vadošais filozofijas virziens, kas balstās uz Akvinas Toma mācību un pretendē uz ticības un prāta sintēzi
ziemas kātpūpēdis kātpūpēžu suga ("Tulostoma brumale syn. Tulostoma mammosum")
skropstainais kātpūpēdis kātpūpēžu suga ("Tulostoma fimbriatum")
Catharinenhof Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Teteles pagastā
Kaugu Kaugu valks - Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā
Aizkaukāzs Kaukāza dienvidu daļa uz dienvidiem no Galvenās Kaukāza grēdas līdz Turcijas un Irānas robežai, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā
Imulas Staburags Kauķa kalns Tukuma novada Matkules pagastā
Kaulitzen Kaulices muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā
Kava Kava de Tirrēni - pilsēta Itālijā ("Cava de' Tirreni"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 53600 iedzīvotāju (2014. g.)
sipahi Kavalēristi Turcijas regulārajā armijā 15.-18. gs., kurus uzturēja Turcijas valdība
Kavalīno Kavalīno Treporti - pilsēta Itālijā ("Cavallino-Treporti"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 13400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kāvužu Kāvužu valks - Tebras kreisā krasta pieteka Sakas pagastā; Kāvūžu valks
Kazahstāna Kazahstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kaz. val. "Qazaqstan"), platība - 2717300 kvadrātkilometru, 16196800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Astana, administratīvais iedalījums - 14 apgabalu un 3 īpašas nozīmes pilsētas, robežojas ar Krieviju, Ķīnu, Kirgizstānu, Uzbekistānu un Turkmenistānu, dienvidrietumu daļu apskalo Kaspijas jūra
Kazana Kazanka - upe Krievijā, Tatarstānas Republikā, tās nosaukums tatāru valodā
krjašeni Kazaņas tatāru etnogrāfiska grupa, XVI-XVIII gs. piespiedu kārtā pareizticībai pievērsto tatāru pēcteči, dzīvo gk. Krievijas Tatarstānas Republikā
Kaziņu Kaziņu dīķis - atrodas Tukuma novada Slampes pagastā, platība - 7 ha
pusaita Kazu apakšdzimtas suga, vienīgā ģintī, sastopama gk. Himalajos, Tibetā, dzīvo baros plakankalnēs un klinšainās nogāzēs 3000-5000 m augstumā
Kuļaba Keloba, pilsētas Tadžikistānā nosaukums padomju laikā
Ataturks Kemals Ataturks (1881.-1938. g.) - Turcijas valsts dibinātājs un pirmais prezidents, atcēla islāma likumus un halifāta sistēmu, kā arī ieviesa vesternizācijas programmu, kas ietvēra arī pāreju uz latīņu alfabētu
Kema Kemas plakankalne - Ziemeļkorejas kalnu iekšējā daļa Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas ziemeļu daļā, uz dienvidiem no Čambaišana plakankalnes, vidējais augstums - \~1000 m, augstākā virsotne - 2522 m (Puksubeksans)
Kenija Kenijas Republika - valsts Āfrikas austrumos (angļu val. "Kenya"), platība - 580367 kvadrātkilometri, 39002700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Nairobi, administratīvais iedalījums - 8 provinces, robežojas ar Dienvidsudānu, Etiopiju, Somāliju, Tanzāniju un Ugandu, dienvidaustrumus apskalo Indijas okeāns, rietumus nelielā posmā - Viktorijas ezers
Kerča Kerčas šaurums - atrodas starp Kerčas un Tamaņas pussala, savieno Melno un Azovas jūru, garums - 41 km, platums - 4-15 km
Kurgantibe Kergontepa, pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums padomju laikā
Kērkpatrika Kērkpatrika kalns - atrodas Transantarktīdas kalnu vidusdaļā ("Mountain Kirkpatrick"), Karalienes Aleksandras grēdā pie Rosa šelfa ledāja, trešā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4528 m vjl.
Kermadeka Kermadeka dziļvaga - atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā, nosacīti Tongas dziļvagas turpinājums uz dienvidiem, garums - 1200 km, lielākais dziļums - 10047 m zjl., piektā dziļākā dziļvaga pasaulē
Kešlon Kešlon Nua Hiera - Ņūkāslvesta, pilsēta Īrijā ("an Caislean Nua Thiar"), tās nosaukums īru valodā
Takeka Khammūana - pilsēta Laosā; Thākhēka
kenarejas Khmeru (Kambodža, Taizeme) mitoloģijā - pa pusei sievietes, pa pusei putni, kas mīt biezos mežos un bieži pastaigājas ar smaržīgām puķēm rokās, meklē vīriešus un tos pavedina
Kilenca Kilencas ūdenskritums - atrodas Korejas Tatas Demokrātiskās Republikas rietumu daļā Kurenksonas upē (Čončonganas pieteka), augstums - 100 m
Tigraja Kilils Etiopijā ("Tigray"), administratīvais centrs - Mekele, platība - 50079 kvadrātkilometri, 4314500 iedzīvotāju (2007. g.)
Kimberlija Kimberlijas plato - atrodas Austrālijas ziemeļrietumos (angļu val. "Kimberley Plateau"), starp piekrasti (Tasmāna Zeme), Ordas un Ficrojas upi, lielākais augstums - 936 m
Sondžina Kimčaka - pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), tās nosaukums līdz 1951. g.
Dimantu kalni Kimgansans, Austrumkorejas kalnu Tebeka grēdas ziemeļu daļā
Kinga Kinga sala - atrodas starp Austrāliju un Tasmaniju ("King Island"), Basa šauruma rietumu daļā, platība 1125 kvadrātkilometri, pauguraina, augstums - līdz 213 m, 1700 iedzīvotāju (2007. g.)
Kipra Kipras Republika - valsts Rietumāzijā, Kipras salā Vidusjūras austrumos (grieķu valodā _Kypros_, turku valodā _Kibris_), galvaspilsēta - Nikozija, administratīvais iedalījums - 6 eparhijas; 1974. g. salas ziemeļu daļu okupēja turku karaspēks, tās nosaukums - Ziemeļkipras Turku Republika, ko atzinusi vienīgi Turcija
Niedrupīte Kiras labā krasta pieteka netālu no Krievijas robežas Balvu novada Medņevas un Vecumu pagastā, garums - 21 km, kritums - 21 m; Frestjanka; Nīdrupīte; Trostjanka
Kirgizstāna Kirgizstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kirg. val. "Kyrgyzstan"), platība - 198500 kvadrātkilometru, 5430000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Biškeka, administratīvais iedalījums - 7 apgabali un 2 pilsētas, robežojas ar Kazahstānu, Ķīnu, Tadžikistānu un Uzbekistānu
Kiribati Kiribati Republika - valsts Okeānijā, Klusā okeāna dienvidrietumu daļā abpus ekvatoram, platība - 811 kvadrātkilometri, 99500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Teinainano, plašā akvatorijā izkliedēti 33 koraļļu atoli un zemas salas, lielākais augstums - 81 m vjl.
Kīsi Kīsi ezers - Tīsezers Zlēku pagastā
Hembeldira Kizila - pilsēta Krievijā, Tivas Republikas galvaspilsēta, tās nosaukums 1918.-1926. g.
Belocarska Kizila – pilsēta Krievijā, Tivas Republikas galvaspilsēta, tās nosaukums līdz 1918. g.
Kjančāno Kjančāno Terme - pilsēta Itālijā ("Chianciano Terme"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 6900 iedzīvotāju (2014. g.)
Friedrichshof Klagates muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā
Klamata Klamata masīvs - atrodas Kordiljeros ("Klamath"), ASV, savieno Sjerranevadas un Kaskādu kalnus ar Piekrastes grēdu, Tompsona virsotne - 2744 m
Klāņu ezers Klāņezers Tārgales un Popes pagastā
Klaņu Klaņu ezers - Klāņezers Tārgales un Popes pagastā
Klāņu-Būšnieku Klāņu-Būšnieku kanāls - novada Klāņezera ūdeņus uz Būšnieku ezeru Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā
Kliģu Kliģu ezers - atrodas Spārenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, 56,5 m vjl., platība - 21,8 ha, garums - 590 m, platums - 450 m, vidējais dziļums līdz dūņām - 5,7 m, lielākais dziļums - 15,1 m, eitrofs, aizaugums - neliels (5-15%)
Klostere Klosteres pagasts - pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Turlavas pagastā, neliela daļa Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā
Kluhora Kluhoras pārkāpe - atrodas Galvenajā Kaukāza grēdā, starp Teberdas un Kodori augšteci, uz Gruzijas un Krievijas (Stavropoles novada) robežas, augstums - 2781 m, tā ir Suhumu kara ceļa posms
Skujaines atsegums Klūnu atsegums Skujaines labajā krastā Tērvetes pagastā
Moluku jūra Klusā okeāna starpsalu jūra (angļu val. "Molucca Sea") starp Sulavesi, Sanihes, Mindanao, Talaudu, Halmaheras un Sulas salu, platība - 274000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 4970 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas - līdz 2,2 m
Knaukenhof Knauķes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Vecmoku pagastā
Kodžaeli Koadželi pussala - atrodas Mazāzijas pussalas ziemeļrietumu daļā ("Kocaeli"), starp Melno un Marmora jūru, Turcijā, garums - 75 km, platums - līdz 50 km, pauguraina, augstums - līdz 537 m
tozieši Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Tožas" iedzīvotāji
tožnieki Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Tožas" iedzīvotāji
Kočkora Kočkoras ieplaka - atrodas Iekšējā Tjanšanā, Šu upes augštecē, Kirgizstānā, garums - \~60 km, platums - lidz 20 km, augstums - 1700-2200 m
briders kodolreaktors, kurā, izmantojot kodolu dalīšanās reakcijā radušos neitronu pārpalikumu, notiek paplašināta kodoldegvielas atražošana (^238^U –> ^239^Pu, ^232^Th –> ^233^U); kodoldegvielas rodas vairāk, nekā to patērē; visefektīvākie ir ātro neitronu reaktori
birka Kods, kas valodā HTML identificē kādu elementu, lai globālā tīmekļa pārlūkprogramma varētu nodrošināt tā izspīdināšanu displeja ekrānā
tags Kods, kas valodā HTML identificē kādu elementu, lai globālā tīmekļa pārlūkprogramma varētu nodrošināt tā izspīdināšanu ekrānā
Kafirnigana Kofarnihona, upe Tadžikistānā
Kogeln Koguļu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā
saliktas sijas koka sijas, ko veido, sanaglojot dēļus dubultā T veidā, kastveidā vai citā kombinācijā (tādējādi vienmērīgāk noslogo koksni un ietaupa kokmateriālus)
Kokas Kokas ezers - atrodas Talsu novada Ārlavas pagastā, platība - \~3 ha
upju kokbezdelīga kokbezdelīgu suga ("Tachycineta bicolor")
Vetseke Kokneses valdnieks 13. gs. (lat. "Vetseke, Viesceka, Vesceka"), minēts Indriķa hronikā un saukts gan par karali ("rex"), gan valdnieciņu ("regulus"), 1208. g. bija spiests atstāt Koknesi un doties uz Krieviju, 1224. g. ar savu karadraudzi piedalījās Tērbatas aizstāvēšanā pret krustnešiem un tika nogalināts; Novgorodas hronikā - Vjačko
Kokoreva Kokorevas pagasts - pastāvēja Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. g., kad pārdēvēts par Tilžas pagastu
skujkoku dižkoksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Tragosoma depsarium")
Kokši Kokšu ezeri - Taču ezeri Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā
Kolka Kolkas pagasts - pagasts Talsu novadā, robežojas ar Dundagas un Rojas pagastu, kā arī ar Ventspils novadu
tradeskancija Komelīnaugu dzimtas ģints ("Tradescantia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar stāvu vai ložņājošu stublāju un ziliem, sārtiem, retāk baltiem ziediem, \~30 sugu, savvaļā Amerikas tropu un subtropu joslā
setkrēzija Komelīnu dzimtas ģints ("Setcreasea"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāviem vai paciliem stublājiem, dzimtene Meksika, Teksasa
standarts X.21 komitejas _ITU-T_ ieteikts starptautisks ķēžu komutācijas tīklu protokola standarts
sinhronā datu hierarhija komitejas _ITU-T_ standarts sinhronai ciparsignālu pārraidei pa optiskajām šķiedrām, kas nosaka pārraides ātrumu, signālu parametrus un saskarnes, un sākot ar pārraides ātrumu 155 megabiti sekundē, ir saskaņots ar tīkla _SONET_ standartu
V.32bis Komitejas "ITU-T" ieteikts standarts datu pārsūtīšanai un saņemšanai ar ātrumu līdz 14,4 kilobitiem sekundē
V.34 Komitejas "ITU-T" ieteikts standarts datu pārsūtīšanai un saņemšanai ar ātrumu līdz 28 kilobitiem sekundē
V.32 Komitejas "ITU-T" ieteikts standarts datu pārsūtīšanai un saņemšanai ar ātrumu līdz 9,6 kilobitiem sekundē, izmantojot modemus, publisko telefonu tīklu vai nomātas līnijas
V.42bis Komitejas "ITU-T" ieteikts standarts, kas, salīdzinot ar standartu V.42, paredz papildus izmantot arī datu saspiešanu, lai palielinātu modemu caurlaidību
V.42 Komitejas "ITU-T" ieteikts standarts, kurā paredzētas kļūdu labošanas iespējas, kas ļauj novērst līniju trokšņu radītos nevēlamos efektus
X.21 Komitejas "ITU-T" ieteikts starptautisks ķēžu komutācijas tīkla protokola standarts
analītiska funkcija kompleksa mainīgā funkcija, kas katra punkta apkārtnē izsakāma ar Teilora rindu
Vidzemes akmeņainā jūrmala kompleksais dabas liegums Salacgrīvas novadā uz ziemeļiem no Tūjas, dibināts 1977. g., platība - 1322 ha, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā
aviokruīzs Komplekss tūrisma pakalpojums, ko veido līgumreisa vai regulārā reisa lidojums un kruīza ceļojums, lidojums tiek veikts no tūrista dzīvesvietas uz kruīza ceļojuma sākuma vietu un atpakaļ, piemēram, 7 dienu kruīzam, kas sākas Vankuveras ostā, tiek nodrošināts avioreiss no Toronto uz Vankuveru, pēc tam - atpakaļ
Intervīzija Komunistiskā bloka valstu radio un TV organizāciju apvienība raidījumu regulārai apmaiņai (1960-1990)
Albertholla Koncertzāle Londonā ("The Royal Albert Hall of Art and Sciences"), celta 1867.-1871. g., 10000 vietu
lietotājnovietojuma serveris konferenču direktorija serveris tīklos, kuri izmanto _TCP/IP_ saimes protokolus
Kanibadama Konibodoma - pilsēta Tadžikistānā
tečerisms Konservatīvo politika Lielbritānijā 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gados, laikā, kad valsts premjerministre bija Mārgareta Tečere
TC Konsorcijs "Tilts Communications"
Baltijas asambleja konsultatīva un koordinējoša Baltijas valstu parlamentu sadarbības organizācija, dibināta 1991. g. 8. novembrī Tallinā ar mērķi apspriest Baltijas valstis interesējošus jautājumus un projektus, kopīgi risināt problēmas, koordinēt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sadarbību parlamentu līmenī
CITES Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (angļu "Convention on International Trade in Endangered Species of Wild Fauna and Flora")
Odesas limāni kopējs nosaukums 3 sāļūdens limāniem (Kujaļņikas, Hadžibejas un Tiļihulas limānam) Melnās jūras piekrastē, Odesas apkārtnē, Ukrainā
Tuvie un Vidējie austrumi kopējs termins, kas faktiski aizstāj terminu "Tuvie Austrumi"
mandātapgabali Kopīgs apzīmējums bijušām vācu kolonijām un turku zemēm, kuras pēc 1. pasaules kara Tautu Savienība nodevusi citu valstu pārvaldībā
Pastorālās vēstules kopīgs apzīmējums Jaunās Derības vēstulēm Timotejam un Tītam; arī gana vēstules
enneāde Kopīgs nosaukums deviņiem galvenajiem dieviem seno ēģiptiešu mitoloģijā - Atumam, Šu, Tefnutai, Hebam, Nutai, Ozīrisam, Izīdai, Neftīdai un Setam
kopne AT kopne, ko firma IBM 1984. g. ieviesa PC/AT personālajos datoros, to sauc arī par izvēršanas kopni, tā ļauj vienlaicīgi pārraidīt 16 bitu datus
dalailama kopš 16. gs. Tibetas lamaistu augstākais garīdznieks, senāk arī laicīgais valdnieks
hipostāze Kopš Konstantinopoles koncila (381. g.) šādi apzīmē katoliskās svētās Trīsvienības mācības kopsavilkumu
Alberta Maiera rifs koraļlu salu grupa (_Albert Meyer Reef_), atrodas Klusajā okeānā, Tongas Karalistes teritorija
Barkkenedas rifs koraļļu atols Dienvidķīnas jūrā, Vjetnamas, Malaizijas un Filipīnu strīdus teritorija; Thujenķaja
Atafu koraļļu sala Klusajā okeānā, Tokelau salu ziemeļrietumos, Jaunzēlandes teritorija
KCNA Korejas Centrālā informācijas aģentūra (angļu "Korean Central News Agency"; KTDR)
KDP Korejas Darba partija (KTDR)
Dienvidkoreja Korejas Republika - valsts Austrumāzijā (korejiešu val. "Taehan Min'guk"), aizņem Korejas pussalas dienvidu daļu, platība - 99268 kvadrātkilometri, 49,2 mlj iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta - Seula, administratīvais iedalījums - 8 provinces, 1 īpaša autonoma province, 1 īpaša pilsēta, 6 lielpilsētas, sauszemes robeža tikai ar Ziemeļkoreju, apskalo Japāņu un Dzeltenā jūra
Ziemeļkoreja Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (korejiešu val. "Choson"), valsts Austrumāzijā, daļēji Korejas pussalas ziemeļu daļā, platība - 122762 kvadrātkilometri, 22665300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Phenjana, administratīvais iedalījums - 9 provinces un 2 tieši pārvaldītas pilsētas, robežojas ar Ķīnu, Krieviju un Dienvidkoreju, apskalo Japāņu un Dzeltenā jūra
KP Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (Ziemeļkoreja), valsts divburtu kods
PRK Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (Ziemeļkoreja), valsts trīsburtu kods
KTDR Korejas Tautas Demokrātiskā Republika; Ziemeļkoreja
Phenjana Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (Ziemeļkorejas) galvaspilsēta, atrodas Tedonganas krastos, 89 km no tās ietekas Dzeltenajā jūrā, 3000000 iedzīvotāju (2007. g.)
corticium Kortīciju dzimtas ģints "Thanetephorus" nosaukuma sinonīms atsevišķām sugām
Corticium vagum kortīciju sugas "Thanetephorus cucumeris Berk. et Curt." nosaukuma sinonīms
Corticium solani kortīciju sugas "Thanetephorus cucumeris Donk" nosaukuma sinonīms
kažoku kode kožu dzimtas suga ("Tinea pellionella")
drēbju kode kožu dzimtas suga ("Tineola bisselliella"), neliels tauriņš, kura kāpuri barojas ar vilnu, kažokādām u. c., bojā vilnas drēbes
Palime Kpalime, pilsēta Togo
Trūļusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Trūļi" nosaukuma variants
Lelī Trūli Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Trūļi" nosaukums latgaliski
Trūleiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Trūļi" nosaukuma variants
Mozī Trūli Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Trūļi" nosaukums latgaliski
trolieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Troļi" iedzīvotāji
trūlieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Trūļi" iedzīvotāji
Vikaiņi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Tālie Vikaiņi" nosaukuma variants
Vykaini Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Tālie Vikaiņi" nosaukums latgaliski
Tauļinova Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Taulinova" nosaukuma variants
tresteniškieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Tresteniški" iedzīvotāji
Tresciški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Trestiški" bijušaisnosaukums
Trušeli Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Trušeļi" nosaukums latgaliski
Ceņķi Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Teņki" nosaukuma variants
Ūtrī Tračumi Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Tračumi" nosaukums latgaliski
Pyrmī Tračumi Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Tračumi" nosaukums latgaliski
Tolojevci Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Toloevci" nosaukuma variants
tolojevicieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Tolojevici" iedzīvotāji
Lejis Trušeli Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Trušeļi" nosaukums latgaliski
Trapciškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Trapciški" nosaukuma variants
Trapciškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Trapciški" nosaukums latgaliski
Treikaniškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Treikaniški" nosaukuma variants
Treikaniškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Treikaniški" nosaukums latgaliski
tartakieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Tartaks" iedzīvotāji
favuss Kraupis, mikroskopiskās sēnes "Trychophyton schoenleini" ierosināta slimība ar lokalizāciju galvas matainajā daļā, gludajā ādā vai nagos
smakojošā krava krava, kas izdala specifisku smaku, piemēram, zivju produkti, tabaka, ādas izstrādājumi. Smakojošā krava, kas turēta kopā ar citām, smaržas uzsūcošām kravām, var tās sabojāt. Tādēļ smakojošās kravas jāglabā un jāpārvadā blīvi noslēgtā iesaiņojumā
bobičs Krekls, T-krekls
bobņaks Krekls, T-krekls
bobočka Krekls, T-krekls
kresenes Kreses ("Tropaeolum")
lielā krese krešu suga ("Tropaeolum majus")
mazā krese krešu suga ("Tropaeolum minus")
garā krese krešu suga ("Tropaeolum peltophorum")
svešzemju krese krešu suga ("Tropaeolum peregrinum")
Amūras apgabals Krievijas Federācijas subjekts (_Amurskaja oblast’_), atrodas Krievijas Tālajos Austrumos, platība - 363700 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Blagoveščenska, robežojas ar Aizbaikāla novadu, Sahas Republiku (Jakutiju), Habarovskas apgabalu un Ebreju autonomo apgabalu, kā arī ar Ķīnu
Irkutskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas austrumu daļā, Sibīrijā, platība — 767900 kvadrātkilometru, 2505600 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Krasnojarskas novadu, Sahas Republiku (Jakutiju), Aizbaikāla novadu, Burjatijas un Tivas Republiku
Rjazaņas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība — 39600 kvadrātkilometru, 1157700 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Maskavas, Vladimiras, Ņižņijnovgorodas, Penzas, Tambovas, Ļipeckas un Tulas apgabalu, kā arī ar Mordovijas Republiku
Piejūras novads Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Tālajos Austrumos, administratīvais centrs — Vladivostoka, platība — 165900 kvadrātkilometru, 1988000 iedzīvotāju (2009.)
Altaja Republika Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidos, platība — 92900 km2, 209200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Gornoaltaiska, robežojas ar Altaja novadu, Kemerovas apgabalu, Hakasijas Republiku un Tivas Republiku, kā arī ar Mongoliju, Ķīnu un Kazahstānu
Habarovskas novads Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Tālajos Austrumos, pie Ohotskas jūras, platība — 788600 kvadrātkilometru, 1402000 iedzīvotāju (2009.)
Saratovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100200 kvadrātkilometru, 2572900 iedzīvotāju, robežojas ar Volgogradas, Voroņežas, Tambovas, Penzas, Uļjanovskas, Samaras un Orenburgas apgabalu, kā arī ar Kazahstānu
Omskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 139700 km^2^, 2014100 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Tjumeņas, Tomskas un Novosibirskas apgabalu, kā arī ar Kazahstānu
Jaroslavļas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 36400 kvadrātkilometri, 1310000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Vologdas, Kostromas, Ivanovas, Vladimiras, Maskavas un Tveras apgabalu
Samaras apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 53600 kvadrātkilometru, 3171400 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Tatarstānas Republiku, Orenburgas, Saratovas un Uļjanovskas abgabalu
Ziemeļu jūrasceļš Krievijas kuģniecības maģistrāle gar Ziemeļu Ledus okeāna krastu, savieno Krievijas Eiropas daļas un Tālo Austrumu ostas, kā arī Sibīrijas upju grīvu ostas
KST Krievijas sabiedriskā televīzija (arī ORT)
čukča Krievijas Tālo Austrumu vai Ziemeļu tautu piederīgais
ROSTA Krievijas Telegrāfa aģentūra
Austrumtiva Krievijas Tivas Republikas austrumu daļa
Abo miera traktāts Krievijas un Zviedrijas miera līgums, parakstīts 1743. g. Somijas pilsētā Abo (tagadējā Turku) pēc Krievijas un Zviedrijas kara (1741.-1743. g.) un apstiprināja 1721. g. noslēgto Nīstades miera līgumu, atzina Krievijas teritoriālos ieguvumus Baltijā (arī Vidzemes pievienošanu Krievijai)
Krievu sēta krievu tirgotāju apmešanās vieta viduslaiku Rīgā no 1212 g., pēc pētnieku uzskatiem atradusies kvartālā starp tagadējo Aldaru, Jēkaba, L. Trokšņu un M. Trokšņu ielu, likvidēta Livonijas kara laikā
vilkvālīšu kriksis krikšu suga ("Thelmatophilus typhae")
turaidieši Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Turaida" iedzīvotāji
divpadsmit apustuļi kristiešu nostāstos — tuvākie Jēzus Kristus mācekļi, kas veidoja sākotnējās kristīgās kopienas kodolu: brāļi Pēteris (Sīmanis) un Andrejs, Jēkabs, Cebedeja dēls, un viņa brālis Jānis (Evaņģēlists), Filips un Bērtulis (Bartolomejs), Toms un muitnieks Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls, un Tadejs, Sīmanis Kānanietis, un Jūda Iskariots; pēc nodevības un pašnāvības Jūdas vietā tika izraudzīts Matijs, līdz ar to akcentējot skaitļa 12 sakrālo nozīmi
apoloģēti Kristiešu rakstnieki (Justīns, Origens, Terlulliāns), kas 2.-3. gs. aizstāvēja kristietību pret jūdaisma, pagānisma un antīko filozofu uzbrukumiem
apologēti Kristiešu rakstnieki (Justīns, Origens, Terlulliāns), kas 2.-3. gs. aizstāvēja kristietību pret jūdaisma, pagānisma un antīko filozofu uzbrukumiem; apoloģēti
kristadelfiāņi Kristiešu sekta, kuru ASV nodibināja Džons Tomass (1805.-1871. g.), noliedz mācību par Trīsvienību, Kristus piedzimšanu cilvēka veidā, uzskata Bībeli par nemaldīgu, nav mācītāju
Tedore kristiešu svētais (Svētais Teodors), kura vārdā pēc kristietības ieviešanas gruzīni joprojām pielūdza tāda paša nosaukuma arhaisku agrāru dievību — zemkopības un zirgu aizgādni
Svētā Trīsvienība kristietībā - Dieva atklātā būtība Dieva Tēva, Dieva Dēla, Dieva Svētā Gara veidolos
mūsu Tēvs kristietībā - galvenā lūgšana, kas sākas ar vārdiem "Mūsu Tēvs" vai "Tēvs Mūsu"; svēta lūgšana
septiņi gulētāji kristietības leģendā — kristiešu jaunieši no Efesas, kas aizmiguši uz vairāk nekā 300 gadiem pēc paslēpšanās Seliona kalna alā, lai glābtos no imperatora Decija (249.—251. g.) vajāsanām un briesmu darbiem, un pamodušies dievbijīgā imperatora Teodosija II (408.—450. g.) valdīšanas laikā
huterīti Kristīga sekta, ko 1527. g. dibinājis anabaptistu līderis Jakobs Huters no Tiroles, aizceļoja uz Ziemeļameriku 19. gs. beigās, mūsdienās Kanādā un ASV pastāv gandrīz 500 huterītu koloniju
baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
perihorēze Kristīgajā teoloģijā - Svētās Trīsvienības personas
substance Kristīgajā Trīsvienības doktrīnā - Dievība, proti, Pamatbūtne, caur kuru visas trīs personas ir viens
sabellieši Kristīgo sekta 3. gadsimtenī, kura Trīsvienībā atzina vienīgā Dieva trejādas parādības
sociniaņi Kristīgo sekta, dibināta 16. gs., kas noliedz Kristus dievību, Svēto Trīsvienību, iedzimto grēku un arī sakramentus, paši sevi dēvē par unitariešiem
Kronhof Kroņa muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
kalnu krūmčakste krūmčakstu suga ("Telophorus dohertyi")
varavīksnes krūmčakste krūmčakstu suga ("Telophorus multicolor")
lapsastu krūmīte krūmīšu suga ("Thamnobryum alopecurum")
trepmuizieši Krustpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Trepmuiža" iedzīvotāji
trepieši Krustpils novada Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Trepe" iedzīvotāji
sinepīte Krustziežu dzimtas ģints ("Teesdalia"), nelieli viengadīgi lakstaugi, stublāji parasti vairāki, nezaroti, lapas plūksnaini šķeltas, sakārtotas rozetē, ziedi balti, mazliet zigomorfi, sakopoti īsā, blīvā ziedkopā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
naudulis Krustziežu dzimtas ģints ("Thlaspi"), viengadīgs līdz daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, baltiem ziediem un plakaniem, spārnotiem pākstenīšiem, 60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
tornītis Krustziežu dzimtas ģints ("Turritis"), 3 sugas (Eirāzijā, Āfrikas kalnos), Latvijā konstatēta 1 suga
Kualatrengana Kuala Terenganu, pilsēta Malaizijā ("Kuala Terengganu")
Tutinova Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Tutinava" nosaukuma variants
makstene kukaiņu kārta ("Trichoptera"), pie kuras pieder tauriņiem līdzīgi kukaiņi un kuras daudzu sugu kāpuri dzīvo ūdenī un veido ap sevi makstis; šīs kārtas kukaiņi, 3 virsdzimtas, 40 dzimšu, \~7000 sugu; Latvijā upēs konstatētas 142 sugas, ezeros - 93 sugas
dundurs kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tabanidae"), liels, drukns divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis, 117 ģinšu, \~3000 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas
raibspārnmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tephritidae syn. Trypetidae"), sīki vai vidēji lieli (ķermeņa garums - 3-9 mm) mušveidīgie ar raibiem spārniem, sastopami tīrumos, dārzos, pļavās, Latvijā nav pētīta
samtmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Therevidae"), 7-14 mm lielas mušas, parasti sastopamas uz ziediem, lapām, retāk uz zemes un akmeņiem, Latvijā nav pētīta
garkājas kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Tipulidae"), odiem līdzīgi, bet lielāki divspārņi ar šauru, garu ķermeni, garām kājām, un šauriem spārniem, lielākie odveidīgie divspārņi (ķermeņa garums sasniedz 25 mm), ķermenis izstiepts, kājas ļoti garas, tievas, spārni gari (15-20 mm), sastopami no agra pavasara līdz vēlam rudenim mitros mežos, krūmājos, pļavās, purvos, \~3300 sugu, Latvijā varētu būt \~80 sugu
ziemasods kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Trichoceridae"), nelieli līdz vidēji lieli (ķermeņa garums - 5-9 mm) odveidīgie ar samērā garām kājām, sastopami arī ziemā atkušņu laikā, pat uz sniega, Latvijā maz pētīti
tripsis kukaiņu klases kārta ("Thysanoptera"), kurā ietilpst nelieli, tumši kukaiņi, kas sūc augu sulas ar dūrējsūcējtipa mutes orgāniem, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~80 sugu
zvīņene kukaiņu klases kārta ("Thysanura"), primitīvi kukaiņi bez spārniem garums - 8-20 mm, nodalītas 2 apakškārtas - skrējējzvīņenes un lēcējzvīņenes, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
puslapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Tiphiidae"), ķermenis 5-13 mm, vaboļu kāpuru parazīti, Latvijā konstatētas 3 sugas
trihogramma kukaiņu klases plēvspērņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Trichogrammatidae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, Latvijā fauna maz pētīta; spožlapsenīte
dziedātājsienāzis kukaiņu klases taisnspārņnu kārtas sienāžu apakškārtas ģints ("Tettigonia"), lieli (3-4 cm gari), zaļi sienāži, >10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
Falco vespertinus amurensis kukaiņu piekūna pasuga, kas sastopama Tālajos Austrumos
Kukschen Kukšu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zemītes pagastā
Kuldīga Kuldīgas apriņķis - pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi
todaižnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Todaiži" iedzīvotāji
taurkalnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Taurkalni" iedzīvotāji
teskavnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Teskavas" iedzīvotāji
Torlova Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Grantiņi" bijušais nosaukums
Turlava Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Grantiņi" bijušais nosaukums
jāmaiķnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Jāmaiķi" iedzīvotāji
kalējnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Kalēji" iedzīvotāji
klosternieks Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Klostere" iedzīvotājs
ķikurnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Ķikuri" iedzīvotāji
libiņnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Libiņi" iedzīvotāji
marenieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Maras" iedzīvotāji
mesternieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Mestera muiža" iedzīvotāji
platgalnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Platgale" iedzīvotāji
torlavnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Torlava" iedzīvotāji
Lipaiķi Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Turlava" bijušais nosaukums
turlavnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Turlava" iedzīvotāji
urālnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Urāle" iedzīvotāji
Lipaiķu ciems Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas “Valāti” bijušais nosaukums
ziemeļnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Ziemeļi" iedzīvotāji
Turlauskaja Kuldīgas novada Turlavas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Turlausche Kuldīgas novada Turlavas pagasta bijušais nosaukums vāciski
Kuldīga Kuldīgas novads - nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu
Kuldīga Kuldīgas rajons - pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu
obo Kulta akmens krāvums uz kalnu pārejām Tibetā un Mongolijā, rotāts ar lūgšanu karodziņiem
Jāņukalnu lielais akmens kulta vieta Gulbenes novada Tirzas pagastā, \~0,5 km no Jāņukalnu mājām, lielākais platum 5,2 m, augstums 1,6 m, senāk svētkos pie tā pulcējušies ļaudis
Ķoniņciema elku birzs kulta vieta Kuldīgas novada Turlavas pagastā līdzās Ķoniņciemam, pie Kuldīgas-Aizputes autoceļa, mūsu dienās to iezīmē koki un krūmi, kas aug \~1 ha lielā teritorijā
Ozolu svētkalns kulta vieta Talsu novada Ārlavas pagastā, Lubezera dienvidrietumu krastā, apaļš (diametrs — 30 m), \~15 m augsts paugurs ar terasi ziemeļaustrumu nogāzē, blakus ir 4 mazāki uzkalni, izmantošanas laiks nav zināms
Galetenes svētavots kulta vieta Talsu novada Balgales pagastā, meža malā pie Doru mājām, \~1 km uz dienvidaustrumiem no bijušās Galtenes muiža, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma paugurgrēdas austrumu pakājē, iztekas vieta ir dažus kvadrātmetrus liela, tālāk tas kā neliels strautiņš tek uz Oksles upi; ūdens satur daudz karbonātu
Mežites elkukalns kulta vieta Talsu novada Lībagu pagastā, \~300 m uz dienvidiem no Mežites pilskalna, \~25 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, kas iespējams, mākslīgi izveidotas stāvākas
Vanagkalns Kulta vieta Talsu novada Lībagu pagastā, ir \~8 m augsts paugurs, uz dienvidiem no tā atrodas t. s. Dāvida kalniņš, kas saistīts ar senām kulta tradīcijām, netālu bijus Sapņu birzs, kurā zīlnieki senatnē skaidrojuši sapņus
Galtenes svētavots kulta vieta, atrodas Talsu novada Balgales pagastā, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma, kas aizņem dažus kvadrātmetrus, veido strautiņu, kas ietek Oksles upē, ūdens satur daudz karbonātu, tādēļ tam ir neparasta krāsa, jau senatnē tas lietots dažādu slimību ārstēšanai
durra kultūraugs (sorgo paveids), ko galvenokārt audzē Āfrikā, Dienvidaustrumu Āzijā un ASV kā lopbarības un labības augu (sausumizturības dēļ durru dēvē par augu kamieli, Tālajos Austrumos - par gaoļanu); durro
kursenieki Kultūrvēsturiskā apgabala Kursa jeb Kurzeme (Ventspils, Liepājas, Talsu, Kuldīgas, Tukuma, Saldus rajonu) iedzīvotāji
Kulwen Kulves muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā
Oratio dominica Kunga lūgšana; lūgšana "Mūsu Tēvs Debesīs"
bey Kungs; augstāko turku ierēdņu un virsnieku tituls; arī Tunisas valdnieka tituls
Kurdistāna kurdu apdzīvots novads Rietumāzijā (angļu val. _Kurdistan_), gk. Armēnijas un Irānas kalnienēs, Irākas, Irānas, Sīrijas un Turcijas teritorijā
Zlatni Pjasci kūrorts Bulgārijā, Melnās jūras krustā, 17 km uz ziemeļaustrumiem no Varnas, Tautas parks, 3 km uz rietumiem - Aladžas klosteris (IV gs. izcirsts klintī)
Vanema Kuršu un lībiešu apdzīvots novads Ziemeļkurzemē 13. gs.; pēc vieniem uzskatiem aptvēra teritoriju no tagadējā Ventspils novada Ances, Puzes un Usmas pagasta līdz Ķemeriem Jūrmalā, pēc citiem uzskatiem aptvēra tikai Abavas baseina apvidu starp Rendu (Kuldīgas novadā) un Pūri (Tukuma novadā)
Piemare Kuršu zeme 13. gs., atradās Liepājas ezera, Bārtas lejteces, Vārtājas, Durbes un Tebras apvidū, ziemeļos un austrumos robežojās ar Bandavu, dienvidos - ar Duvzari, lielākie centri bija Grobiņa, Medze un Vārtāja, 1253. g. tika sadalīta starp Kurzemes bīskapu un Livonijas ordeni
Lippayten Kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1253. g. minēta apdzīvotā vieta, kas domājams atradās Kuldīgas novada Turlavas pagastā, Lipaiķu pilskalnā
samtene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tagetes"), viengadīgs lakstaugs ar plūksnainām lapām un dzelteniem, oranžiem vai brūnganiem ziediem, \~30 sugu, Latvijā kā viengadīgus krāšņumaugus audzē 3 sugas un to šķirnes
biškrēsliņš Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tanacetum"), daudzgadīgi augi ar dzelteniem, smaržīgiem ziediem sīkos kurvīšos
telēkija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Telekia"), 2 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā krāšņumaugu
plostbārdis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tragopogon"), augs ar zarainu stumbru un dzelteniem ziediem, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
suņkumelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tripleurospermum"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar vairākkārt plūksnaini dalītām, pamīšām lapām, baltiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem kurvīšos, \~30 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
urlaja Kurvjziežu dzimtas ģints ("Trommsdorffia"), nelieli ilggadīgi lakstaugi, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
māllēpe kurvjziežu dzimtas ģints (“Tussilago”), kurā ir tikai 1 suga
koksagīzs Kurvjziežu dzimtas pieneņu ģints suga ("Taraxacum kok-saghyz"), pienenei līdzīgs augs ar garu mietsakni, kas satur kaučuku
enoze Kustība par Kipras apvienošanos ar Grieķiju, kas sākās 20. gs. 30. gados un noveda pie ūnijas ar Grieķiju pasludināšanas 1974. g., Turcijas iebrukuma Kiprā un salas sadalīšanas divās zonās
konservatīvais jūdaisms kustība, kas tiecas ieņemt vidusceļu starp ortodoksālo un progresīvo jūdaismu, atzīst talmūdisko tradīciju, bet Toru interpretē atbilstoši mūsdienu prasībām
periodiskas svārstības kustība, kurai pēc noteikta laika (perioda T) visi kinemātiskie raksturojumi (ātrums, paātrinājums) atkārtojas
kva Kva valodas - Nigēras-Kongo valodu grupas valodas, izolējošas valodas, divcentru labiovelāras skaņas, toņa augstuma atšķirības diferencē vārdu nozīmes; Ganā, Beninā, Nigērijā, Togo, Libērijā, Ziloņkaula Krastā
Tautas daiļamata meistars kvalifikācijas nosaukums, ko 1961.-1990. g. piešķīra par nozīmīgiem sasniegumiem lietišķajā mākslā piešķīra Kultūras ministrijas kolēģija, 1993.-2000. g. - Tautas mākslas centra Tautas lietišķās mākslas padome; persona, kam ir piešķirts šāds nosaukums
Kvicu Kvicu ezeri - 3 ezeru (Bērzene, Kalnezers, Vēzene) kopējs nosaukums Talsu novada Lībagu pagastā; Lāču ezeri
Lāču ezeri Kvicu ezeri, 3 ezeru (Bērzene, Kalnezers, Vēzene) kopējs nosaukums Talsu novada Lībagu pagastā
pūris Kvieši ("Triticum hibernum")
parastais kviesis kviešu suga (_Triticum aestivum_)
plēkšņu kviesis kviešu suga (_Triticum spelta_)
Eļbasani Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Korčas, Berati, Fieri, Trānas un Dibras ķarku, kā arī ar Ziemeļmaķedoniju
Duresi Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Ļežas, Dibras un Tirānas ķarku, rietumos apskalo Adrijas jūra
tomieši Ķeguma novada Ķeguma pagasta apdzīvotās vietas "Tome" iedzīvotāji
tomenieši Ķeguma pagasta apdzīvotās vietas "Tome" iedzīvotāji
Siltene Ķeibas kreisā krasta pieteka Balvu novada Tilžas un Krišjāņu pagastā, garums - 9 km
dižķengurs Ķenguru dzimtas ģints ("Macropus"), lielākie somaiņi (masa - 23-90 kg), fitofāgi, ganās naktī, savannās, skrajos mežos un krūmājos, Austrālijā un Tasmānijā
Tūķauci Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Tukiši" nosaukuma variants
putekļuts Ķērpjutu kārtas dzimta ("Trogiidae"), sīki (1,2-2 mm) kukaiņi ar reducētiem, bezdzīslotiem zvīņveida priekšspārniem vai vispār bez spārniem, sastopamas dzīvokļos putekļainās vietās
Dziļgravupe Ķikana labā krasta pieteka Talsu novada Dundagas pagastā
Jaunciema grāvis Ķikans, ūdenstece Talsu un Ventspils novadā
Lielais Ķikans Ķikans, ūdenstece Ventspils un Talsu novadā
Ķikuri Ķikuru ezers - atrodas Apriķu līdzenumā, Kuldīgas novada Turlavas pagastā, 38,7 m vjl., platība - 21,6 ha, gandrīz apaļa ezerdobe, diametrs - \~500 m, dziļums - 3,3 m, eitrofs, aizaugums - 10%
Kukuru ezers Ķikuru ezers Turlavas pagastā
telūrskābe Ķīmiska viela - H2TeO4
tallijs Ķīmiskais elements - mīksts, zilgani balts metāls, periodiskās sistēmas 81. elements, Tl, atommasa - 204,38, zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
telūrs ķīmiskais elements - sudrabaini pelēka trausla viela (pusmetāls), periodiskās sistēmas 52. elements, Te, atommasa - 127,60, zināms 21 izotops, 8 no tiem ir stabili
tantals Ķīmiskais elements - zilpelēks, plastisks, mehāniski izturīgs metāls, periodiskās sistēmas 73. elements, Ta, atommasa - 180,948, zināmi 15 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
tūlijs Ķīmiskais elements (lantanoīds) - sudrabaini balts metāls, periodiskās sistēmas 69. elements, Tm (agrāk arī Tu), atommasa - 168,9342, zināmi 14 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
titāns ķīmiskais elements Ti, periodiskās sistēmas 22. elements, atommasa - 47,88, pelēks, ļoti ciets plastisks, pelēks metāls ar kušanas temperatūru 1668 °C, blīvumu – 4,5 g/cm^3^; iegūst vieglus, korozijizturīgus sakausējumus (aviācijai un raķešu būvei), zināmi 9 izotopi, no kuriem 5 ir stabili
terbijs Ķīmiskais elements, kas pieder pie lantanoīdiem, metāls, periodiskās sistēmas 65. elements, simbols Tb, atommasa - 158,9254, zināmi 18 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; izmanto speciālu stiklu un katalizatoru izgatavošanai
torijs ķīmiskais elements, pelēcīgi balts radioaktīvs metāls, periodiskās sistēmas 90. elements, pieder pie aktionīdiem, Th, atommasa - 232,0381, zināmi 12 izotopi, stabilu izotopu nav
Ķīnas Tautas Republika Ķīna - valsts pilnais nosaukums, iedalās 22 provincēs, 5 autonomos reģionos: Iekšējā Mongolija, Tibeta, Siņdzjana, Guansi, Ninsja
rīspapīrs Ķīnas mākslinieku vidū izsenis iecienīts papīrs, ko gatavo no Āzijā augošā nelielā koka vai krūma "Tetra-ponax papyriferum" pulpas (serdes)
ĶTR Ķīnas Tautas Republika
Ķīna Ķīnas Tautas Republika - valsts Centrālajā Āzijā un Austrumāzijā ("中国", "Zhōngguó"), lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita un trešā lielākā pēc platības (aiz Krievijas un Kanādas), galvaspilsēta - Pekina (Beidzina), administratīvais iedalījums - 22 provinces, 5 autonomi reģioni, 4 pilsētas un 2 īpaši administratīvie reģioni, robežojas ar Krieviju, Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Indiju, Butānu, Nepālu, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu, Kazahstānu un Mongoliju
CHN Ķīnas Tautas Republika, valsts trīsburtu kods
Pekina Ķīnas Tautas Republikas galvaspilsēta (北京 Běijīng), atrodas Lielā Ķīnas līdzenuma ziemeļos, Sišana kalnu piekājē, 16,5 miljoni iedzīvotāju (2010. g.)
czjao Ķīnas Tautas Republikas sīknaudas vienība, vienāda ar 0,1 juaņu (10 fiņām)
Amnokgana Ķīnas un Korejas TDR robežupes nosaukums korejiešu valodā (_Amnok-gang_), garums - 813 km, sākas vulkāna Baitoušana nogāzē, ietek Dzeltenās jūras Rietumkorejas līcī; ķīniešu valodā - Jaludzjana (_Yalu Jiang_)
Ķīnieši ķīniešu kvartāls Talsos
Kua-Fu Ķīniešu mitoloģijā - tēls, kas saistīts ar tumsas valstību, pazemes valdnieka Hou-Tu mazdēls
taiči Ķīniešu vingrinājumu sistēma ("Tai-Dzi"), kur vingrinājumus izpilda lēnā tempā, koncentrējoties, ar mērķi atbrīvot cilvēka iekšējo enerģiju
tladianta Ķirbju dzimtas ģints ("Thladiantha"), daudzgadīgi lakstaugi ar kāpelējošu stublāju, >20 sugu, Latvijā 1 sugu dažkārt audzē kā krāšņumaugu un vietām tā pārgājusi savvaļā, sastopama reti nezāļainās vietās, izgāztuvēs, gar sakņu dārziem
Ķīša ezers Ķīsītis, ezers Trapenes pagastā
Ķīšu ezers Ķīsītis, ezers Trapenes pagastā
Abaushof Ķūķu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagasta teritorijā
Ķūļi Ķūļciems, apdzīvota vieta Talsu novadā
Andu lācis lāču suga ("Tremarctos ornatus")
Lācupe Lāčupīte, Tirzas pieteka
Lūčupīte Lāčupīte, Tirzas pieteka
Melderupīte Lāčupītes (Tirzas baseinā) labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā
Kamaldiņa Lāčupītes (Tirzas pietekas) kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā, kas senāk tika uzskatīta par Lāčupītes augšteci
Lankupe Lāčupītes nosaukums tās augštecē Tukuma novadā, arī Lanka
Lanka Lāčupītes nosaukums tās augštecē Tukuma novadā, arī Lankupe
tevatrons Lādētu daļiņu paātrinātājs, kur iegūst smagās lādētās daļiņas, kuru enerģija ir ar kārtu 1 TeV (1012 eV)
Ladsern Ladzu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lībagu pagastā
Ņevas ezers lagūnas ezers Sahalīnā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, platība — 178 kvadrātkilometri, dziļums — >30 m, savienots ar Ohotskas jūras Terpeņijes līci, līmeņa svārstības gk. plūdmaiņu ietekmē
Lagžu Lagžu valks - ūdenstece Talsu novada Valdgales pagastā, ietek Stūriņezerā
FTSE Laikraksta Financial Times un Londonas Fondu biržas kopuzņēmums, kas aprēķina un publicē ietekmīgu biržas indeksu (angļu Financial Times Stock Exchange)
Lajiša Laiševa, pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā
kavasaki laiva ar augsti izvirzītu priekšgalu, ko lieto zvejniecībā Krievijas Tālajos Austrumos
čulbilghana Lamas reinkarnācijas meklēšanas sistēma: pēc valdošā lamas nāves Tibetā pa visu zemi tiek sūtīti vēstneši, lai atrastu to bērnu, kurš ir mirušā lamas reinkarnācija
Lammingen Lamiņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Dzirciema pagastā
Lievenhof Lamiņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Dzirciema pagastā
Lampanga Lampāna, pilsēta Taizemē
Laosa Laosas Tautas Demokrātiskā Republika - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas vidienē, platība - 236800 kvadrātkilometru, 6834500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vjenčana, administratīvais iedalījums - 16 provinces un 1 prefektūra, robežojas ar Ķīnu, Vjetnamu, Kambodžu, Taizemi un Mjanmu
LTRP Laosas Tautas revolucionārā partija
valoda PostScript lappušu aprakstvaloda kvalitatīvai tekstu un grafikas drukāšanai, izmantojot lāzerprinterus vai citas drukas iekārtas ar augstu izšķirtspēju. To parasti lieto datorizdevniecībā
garkaklīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Trematodon"), kas Latvijā sastopama samērā reti
četrzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Tetraphidaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģintsa, 1 suga
krūmīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Thamniaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
tēlija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Theliaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
ežlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Thuidiaceae"), divmāju vai vienmājas augi, garums - līdz 20 cm, veido dažāda blīvuma velēnas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas
vijzobīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Tortella"), Latvijā konstatētas 3 sugas
Lareda Lareido, pilsēta ASV, Teksasas štatā
Lasenbekas pilskalns Lasiņu pilskalns Tabores pagastā
lastrea Lastrea thelypteris - parastās purvapapardes "Telypteris palustris" nosaukuma sinonīms
alata Lašveidīgo kārtas dzimta ("Thymallidae"), 1 ģints, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
LTS Latgales Televīzijas sabiedrība
Berezne Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, atradās tagadējā Balvu novada Bērzpils pagasta un Rugāju novada Lazdukalna pagasta teritorijā starp Aivieksti, Balupi un Iču, ietilpa latgaļu Atzeles zemē; pēc Tālavas un Atzeles zemju dalīšanas 1224. g. nonāca Zobenbrāļu ordeņa valdījumā; 16. gs. ietilpa Livonijas ordeņa Rēzeknes pilsnovadā; Berezene; Bērzene
Tālibaldis Latgaļu valdnieks 13. gs. (nogalināts 1215. g.), minēts Indriķa hronikā (lat. "Thalibaldus"), laikposma no 1208. g. līdz 1215. g. aprakstā saukts gan par Beverīnas, gan Trikātas, gan Tālavas vecāko; Tālivaldis
aisti Latinizēts ģermāņu vārds ar nozīmi "austrumnieki" - sena tauta Baltijas jūras piekrastē, pirmo reizi pieminēta romiešu vēsturnieka Tacita (55.-120. g.) darbā "Germania", domājams senprūši
Aģitteātris Latviešu aģitācijas un propagandas teātris - latviešu teātris Maskavā, darbojās 1921.-1923. g., vadīja T. Amtmanis
Augšbebri Latviešu kolonija Krievijā (_Bobrovka_), Rietumsibīrijā, Omskas apgabalā pie Irtišas upes, tuvākā pilsēta Tara atrodas 40 km attālumā, dibināta 1897. g., 1928. g. bija 58 zemnieku saimniecības, 21. gs. sākumā ciemā dzīvoja \~200 cilvēku, no kuriem >110 sevi uzskata par latviešiem
Aizupe Latviešu kolonija Krievijas Tālajos austrumos Amūras apgabalā pie Zejas upes 20 km no Ovsjanskas pilsētas, izveidojās 1908. g., 1914. g. bija 47 viensētas, pastāvēja līdz 1938. g.
Bredfordas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Ņūhempšīras štatā, Bredfordā (120 km uz ziemeļrietumim no Bostonas), Latviešu Bostonas Trimdas draudze Bredfordas apkārtnē 1954. g. nopirka 150 ha zemes un nodibināja latviešu sabiedrisko centru "Piesaule", kur izveidojās ciemats (~80 vasarnīcu), tika uzcelta baznīca (1959. g.), izveidots pansionāts un sporta komplekss
Troickas bataljons latviešu nacionālā karaspēka vienība Krievijā, ko sāka komplektēt 1918. g. oktobra sākumā, no 14. oktobra pildīja sardzes dienestu Troickā (Orenburgas apgabalā), 1920. g. jūnijā nonāca Vladivostokā un pārcēlās uz Japānu (1084 cilvēki), no kurienes ar kuģi izbrauca uz Latviju, oktobra beigās iekļāvās Latvijas armijā; 1. Latvijas atbrīvošanas strēlnieku bataljons
Stompaku kauja latviešu nacionālo partizānu un LPSR Iekšlietu tautas komisariāta (ITK) vienību kauja 1945. g. 2. martā, bet 3. marta naktī partizāni izlauzās no aplenkuma un izklīda apkārtējos mežos; 90. gados iekārota piemiņas vieta
sirdslapu tiarella Latvijā biežāk audzētā tiarellu suga ("Tiarella cordifolia"), līdz 30 cm augsta, lapas sirdsveida, apaļīgi starainas, rozetē, spīdīgas, rudenī krāsojas, zied aprīlī, maijā
zaļganais kailgliemezis Latvijā ievazāta gliemežu suga (_Limacus maculatus_), kuras dabiskais izplatības apgabals ietver Krimu, Kaukāzu, Turciju, Bulgāriju un Rumāniju; pieaugušu dzīvnieku pamatkrāsa ir olīvu vai pelēkzaļa
oksitropis Latvijā rets stepju elements, tauriņziedis pazvilu stublāju un bāli dzelteniem ziediem, sastopams tikai pie Tukuma, Siguldas un Indras
garīga rakstura traucējumi Latvijā sociālās labklājības jomā lietots termins, kas raksturo gan psihiskās (intelektuālās) attīstības traucējumus, gan psihiskās slimības, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un aprūpēt sevi, kā arī apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā; GRT
LKSK Latvijas kultūras sakaru komiteja "Tēvzeme"
Zemgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, kas izveidojās zemgaļu apdzīvotajās teritorijā, kas pēc 13. gs. tika iekļauta Livonijā, rietumos robežu aptuveni nosaka līnija Ezere-Saldus-Tukums, austrumos ietver Kurmenes un Valles pagastu
Kurzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, no 13. gs. ietver tās kuršu apdzīvotās teritorijas, kas tika iekļautas Livonijas ordeņa valstī un Kurzemes bīskapijā, aptuvenu austrumu robežu iezīmē līnija Ezere-Saldus-Tukums
krimināllietu tiesu palāta Latvijas Republikas Augstākās Tiesas sastāvā ietilpstoša tiesvedības instance, kas izskata apgabaltiesu krimināllietu tiesas kolēģijas spriedumus apelācijas kārtībā
krimināllietu departaments Latvijas Republikas Augstākās Tiesas sastāvā ietilpstoša tiesvedības instance, kas izskata spriedumus krimināllietās kasācijas kārtībā
LTF Latvijas Tautas fronte
Baltijas ceļš Latvijas Tautas frontes, Igaunijas Tautas frontes un Lietuvas pārbūves kustības "Sajūdis" rīkota protesta akcija pret padomju okupāciju, notika 1989. g. 23. augustā, Molotova-Rībentropa pakta noslēgšanas 60. gadadienā; šīs akcijas laikā tika izveidota cilvēku ķēde no Tallinas caur Rīgu uz Viļņu
Pagaidu Satversme Latvijas Tautas padomes 1918. g. 17.-18. novembrī pieņemts normatīvais akts, kurā noteikti Latvijas valsts veidošanas un politiskās iekārtas galvenie principi, kas līdz Latvijas Satversmes sapulces 1920. g. pieņemtajiem normatīvajiem aktiem - Deklarācijai par Latvijas valsti un Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumiem - tika uzskatīta par Latvijas Republikas pamatlikumu (konstitūciju)
LTVF Latvijas Tautsaimniecības veicināšanas fonds
LTB Latvijas Teātra biedrība
LTC Latvijas Tehnoloģiskais centrs
LTA Latvijas Telegrāfa aģentūra
LTV Latvijas Televīzija
Latvijas rajoni Latvijas teritoriju 1990.-2009. g. iedalīja 26 rajonos: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Ventspils
LTB Latvijas Tiesnešu biedrība
LTRK Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera
LTA Latvijas Tirgotāju asociācija
LATO Latvijas Transatlantiskā organizācija
LTB Latvijas Truškopības biedrība
ALTA Latvijas Tūrisma aģentu asociācija (angļu "Association of Latvian Travel Agents") - profesionāla sabiedriska organizācija (biedrība), kura apvieno Latvijas tūrisma aģentus un tūrisma operatorus ar mērķi veicināt vietējā un starptautiskā tūrisma attīstību, nodrošināt kvalitatīvus tūrisma pakalpojumus, garantēt savu biedru profesionālo godīgumu attiecībās ar klientiem un partneriem, stiprināt saites ar līdzīgām organizācijām pasaulē u. c., Starptautiskās tūrisma aģentu asociāciju federācijas (UFTAA) biedre
LTAA Latvijas Tūrisma attīstības aģentūra
LTKP Latvijas Tūrisma konsultatīvā padome
kišlaks Lauku ciemats Uzbekijā un Tadžikijā
Feldhof Lauku muiža, kas atradās Talsu apriņķa Pastendes pagastā
Feldhof Lauku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā
Feldhof Lauku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Jaunpils pagastā
Tutini Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Tutani" nosaukuma variants
Tutyni Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Tutani" nosaukums latgaliski
Pagravu strauts Lazdukalna strauta kreisā krasta pieteka Tukuma novada Zantes pagastā
tebrenieki Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Tebras" iedzīvotāji
trixagidae Lēcējvaboļu dzimtas "Throscidae" nosaukuma sinonīms
Lehden Lēdas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā
Beilija ledus straume ledus veidojums Antarktīdā, ziemeļos no Terona kalniem, austrumos no Filhnera šelfa
agranulārais leikocīts leikocīts bez graudiņiem citoplazmā: limfocīts, monocīts, plazmocīts un Tirka (Turk) iritācijas šūnas
Leišu Leišu ezers - atrodas Valkas novada Valkas pagastā, viens no Taču ezeriem, platība - 10,9 ha; Lapšu ezers; Lepšu ezers; Lubušs; Lubušu ezers
trekņenieki Lejaskurzemes novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Trekņi" iedzīvotāji
Pursilupīte Leķupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Dundagas pagastā
echinococcus Lenteņu klases dzimtas "Taeniidae" ģints
platais lentenis lenteņu klases suga ("Diphyllobothrium latum syn. Bothriocephalus latus, Taenia lata"), kas pieaugušo attīstības stadijā parazitē cilvēka tievajā zarnā
cūku lentenis lenteņu klases suga ("Taenia solium")
tūkšnu lapas lēpa (_Tussilago farfara_)
Lasa Lhasa, pilsēta Tibetā
Lieben Lībes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lubezeres pagastā
Gaujas lībiešu zeme lībiešu apdzīvotie novadi 11.-13. gs., tajā bija Kubeseles (tagadējā Krimuldas pagasta rietumu daļa un Sējas pagasts), Lēdurgas (tagadējais Lēdurgas, Skultes un Vidrižu pagasts), Satezeles (tagadējais Siguldas, Allažu un Inčukalna pagasts) un Turaidas novads (tagadējā Krimuldas novada austrumu daļa un Turaida Siguldā)
pirperi Lībiešu apzīmējums Popē un Talsos
Ako Lībiešu vecākais Salaspilī, 1206. g. izveidoja pret Rīgas bīskapu Albertu vērstu Daugavas un Turaidas lībiešu, lietuviešu un Polockas kņaza savienību un vadīja sacelšanos pret Rīgas bīskapu, krita kaujā 1206. g. 4, jūnijā Salaspilī
Anno lībiešu vecākais Turaidas novadā 12. gs. beigās un 13. gs 1. pusē, kurš 12. gs. 90. gados brīdinājis bīskapu Meinartu par lībiešu sazvērestību, pastāv uzskats, ka bijis pirmais Turaidas novadā kristītais lībietis
Tripole Lībijas galvaspilsēta (angļu valodā "Tripoli"), muhāfazas centrs, osta Vidusjūras krastā, 1,2 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
Lībija Lībijas Sociālistiskā Arābu Tautas Džamahīrija - valsts Ziemeļāfrikā (arābu val. "Lībyā"), platība - 1775500 kvadrātkilometru, 6461450 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Tripole, administratīvais iedalījums - 22 šebījas, robežojas ar Ēģipti, Sudānu, Čadu, Nigēru, Alžīriju un Tunisiju, ziemeļos apskalo Vidusjūra
Libingen Libiņu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Turlavas pagastā
Bakbo līcis līcis Dienvidķīnas jūrā, Ķīnas un Vjetnamas piekrastē, garums - 330 km, platums pie ieejas - 241 km, dziļums - 40-82 m, diennakts plūdmaiņas - līdz 5,9 m; Tonkinas līcis
Austrumkorejas līcis līcis Japāņu jūrā (_Tongjosǒn-man_), Korejas pussalas ziemeļaustrumu piekrastē, plašā piekrates zonā dziļums <100 m, atklātajā daļā - līdz 2000 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - 0,5 m
Izmitas līcis līcis Marmora jūras austrumu daļā ("Izmit Körfezi"), Mazāzijas ziemeļrietumu piekrastē, Turcijā, garums — 52 km, platums pie ieejas — 6 km, dziļums — līdz 183 m
Žozefa Bonaparta līcis līcis Timoras jūrā ("Joseph Bonaparte Gulf"), Austrālijas ziemeļu piekrastē, starp Arnemlendu un Kimberlijas pussalu, iesniedzas sauszemē - \~780 km, platums pie ieejas - \~1280 km, dziļums - līdz 98 m
Neapoles līcis līcis Tirēnu jūrā (“Golfo di Napoli”), starp Kapri un Iskiju, iesniedzas Apenīnu pussalā 22 km, platums pie ieejas — 30 km, dziļums — līdz 300 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,4 m
Karabogazgols Līcis-lagūna Kaspijas jūras austrumos, Turkmenistānā, platība - \~18000 kvadrātkilometru, intensīvās iztvaikošanas dēļ ļoti sāļš ūdens (~300 promiles), lielākā dabīgo sulfātu atradne pasaulē; Karabogaza līcis
Benguriona lidosta lidosta Izraēlā, dienvidaustrumos no Telavivas
hedivs Līdz 1914. g. oficiāls, mantojams Ēģiptes vicekaraļa tituls, ko 1867. g. viņam piešķīra Turcijas sultāns, no kura Ēģipte toreiz bija nomināli atkarīga
Zejas–Burejas līdzenums līdzenums Krievijas Amūras apgabalā, starp Zeju, Amūru un Turanas grēdas priekškalnēm, augstums 200-300 m, smilšmāla nogulumi, Burejas baseina ogļu atradnes
Augšzejas līdzenums līdzenums Pieamūrā, starp Tukuringas un Džagdi grēdu dienvidos un Stanovaja grēdāju ziemeļos, garums - \~300 km, augstums - līdz 500 m
Bada stepe līdzenums Sirdarjas kreisajā krastā, pie tās iztekas no Fergānas ielejas, Uzbekistānā, austrumu daļā to norobežo Sirdarja, dienvidos - Turkestānas grēdas priekškalnes, ziemeļrietumos - Kizilkums, platība - \~10000 kvadrātkilometru, augstums - 230-385 m vjl., māla tuksnesis ar nabadzīgu augāju (gk. efemeri)
Okas–Donas līdzenums līdzenums starp Viduskrievijas un Pievolgas augstienēm Krievijas Tambovas, Ļipeckas, Voroņežas apgabalā, viļņots reljefs, augstums - līdz 204 m vjl.
Džangtanga Līdzenums Tibetas kalnienes vidienes rietumu daļā ("Chang Tang"), Ķīnā, augstums - >5000 m, atsevišķu grēdu relatīvais augstums 500-1000 m, sāļezeri, tuksneši, pustuksneši
Lihben Lieben, Lībes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lubezeres pagastā
Liekne Liekna, Jurģupes kreisā satekupe Tukuma novadā
Krauja Lieknas labā krasta pieteka Tukuma novada Zentenes pagastā, lielākajā daļā tecējuma ir Tukuma un Talsu novadu robežupe
Vecmuižas upīte Liekņas kreisā satekupe Talsu novada Balgales pagastā, augštece Tukuma novada Cēres pagastā
tartifs Liekulis un svētulis (pēc Moljēra komēdijas "Tartifs" galvenā varoņa vārda)
Aces ezers Lielā Ace, ezers Tukuma novadā
vilajets liela administratīvi teritoriāla vienība Turcijā
kanna liela antilope ar gariem, taisniem ragiem ("Taurotragus oryx")
kungass liela japāņu un korejiešu laiva bez klāja un bez motora, izplatīta Tālo Austrumu jūrās
Bijhema Lielā Jeņiseja - Jeņisejas labā satekupe Krievijā, Tivas Republikā
afalīna Lielā jūrascūka ("Tursiops truncatus"), delfīnu dzimtas suga; līdz 4 m garumā, svars - 150-650 kg, purns pagarināts, knābjveidīgs, apakšžoklis garāks par augšžokli; dzīvo visur, izņemot polāros ūdeņus, Ziemeļatlantijas pasugas indivīdi reizēm ieklīst Baltijas jūrā
galvenā Kaukāza grēda Lielā Kaukāza kalnu sistēmas augsti paceltās joslas ass (kopā ar Sānu grēdu) ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, ūdensšķirtne upēm, kas tek uz ziemeļiem (Kubaņas, Terekas, Sulakas bas.) un dienvidiem (Kodori, Inguri, Rioni, Kūras bas.)
kapucingaiļpieši Lielā krese ("Tropaeolum majus")
kresenes Lielā krese ("Tropaeolum majus")
Thymus pulegioides lielā mārsila "Thymus ovatus" nosaukuma sinonīms
Meandra Lielā Menderesa, upe Turcijā, tās senāks nosaukums
Ain Sālaha liela oāze un apdzīvota vieta Alžīrijā (“In Salah”), atrodas Centrālajā Sahārā, pie Transsahāras autoceļa (Agvāta-Zindera), <10000 iedzīvotāju
Palšas ezeri Lielā Paļts, Mazā Paļts un Trešā Paļts, ezeri Šķaunes pagastā
smerdele Lielais mārsils ("Thymus pulegioides")
Thymus ovatus lielais mārsils, sinonīms "Thymus pulegioides", senāk arī "Thymus chamaedrys"
meždārznieks Lielais priežu lūksngrauzis - gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus piniperda syn. Blastophagus piniperda, Myelophilus piniperda"); lielais priežu dārznieks
LTK Lielais Tēvijas karš (LTK dalībnieki, LTK veterāni)
širzutne Lielais tritons ("Triturus cristatus", senāk "Triton cristatus")
Sidneja Lielākā Austrālijas pilsēta ("Sydney"), Jaundienvidvelsas štata administratīvais centrs, atrodas Austrālijas dienvidos pie Tasmāna jūras Portdžeksona līča, 4500000 iedzīvotāju (2007. g.)
Asfalta ezers lielākā dabiskā bitumena atradne pasaulē (_Pitch asphalt lake_), kurā ir aptuveni 10 miljoni tonnu, atrodas Trinidādas dienvidrietumos, aizņem aptuveni 0,405 kvadrātkilometrus, dziļums - 76,2 metri
Kaspijas jūra lielākā iekškontinentālā beznotekūdenstilpe, atrodas Āzijā, pie Eiropas robežas, apskalo Kazastānas, Turkmenistānas, Irānas, Azerbaidžānas un Krievijas krastus, platība - 376000 kvadrātkilometru, garums - 1200 km, vidējais platums - 325 km, lielākais dziļums - 1025 m, \~50 salu ar kopējo platību 350 kvadrātkilometru, pasaulē lielākais ezers pēc tilpuma - 78200 kubikkilometru
Kulali Lielākā no četrām Tjuļeņju salām Kaspijas jūras ziemeļaustrumos, Kazahstānā, platība - 68 kvadrātkilometri
Streimoja lielākā no Fēru salām, uz rietumiem no Eisturojas salas, platība - 398 kvadrātkilometri, tās dienvidu daļā atrodas valsts galvaspilsēta Touršhavna
Jamdena Lielākā no Tanimbaras salām ("Yamdena"), Indonēzijā, Arafuru jūras ziemeļrietumos
Tongatapu Lielākā no Tongas salām ("Tongatapu"), platība - 257 kvadrātkilometri, augstums - līdz 60 m, koraļļu kaļķakmens, ziemeļu piekrastē plaša lagūna
Tāfuna Lielākā pilsēta Amerikāņu Samoa Teritorijā, 9750 iedzīvotāju (2012. g.)
Irānas kalniene lielākā Priekšāzijas kalniene Irānā (~2/3 teritorijas), Afganistānā, Pakistānā, nomales — Irākā un Turkmenistānas dienvidos, atrodas starp Mezopotāmijas zemieni un Indas ieleju, garums — \~2500 km, platība — \~2,7 mlj kvadrātkilometu, augstākā virsotne — 7708 m
Melvila sala lielākā sala Austrālijas ziemeļu piekrastē (angļu val. “Melville Island”), Timoras jūrā, pieder Austrālijai, platība — 5800 kvadrātkilometru, \~2000 iedzīvotāju (gk. aborigēni), augstums — līdz 258 m
Babara lielākā sala Babaras salu grupā Indonēzijā, Timoras jūras austrumos
Honsju lielākā sala Japānā (japāņu valodā "本州"), platība - 230400 kvadrātkilometru, garums - >1400 km, 103 mlj iedzīvotāju, uz tās atrodas galvaspilsēta Tokija, tuneļi savieno ar Sikoku un Hokaido salu, iedzīvotāju skaita ziņā 2. lielākā sala pasaulē (aiz Sumatras Indonēzijā)
Timora Lielākā sala Mazo Zunda salu grupā, Malajas arhipelāgā (angļu val. "Timor"), dienvidrietumu daļa pieder Indonēzijai, ziemeļaustrumu daļu aizņem Austrumtimoras Demokrātiskā Republika, platība - \~34000 kvadrātkilometru, garums - \~470 km, lielākais platums - \~100 km, reljefs kalnains, augstākā virsotne - 2950 m
Penhudao Lielākā sala Penhu salu grupā Taivānas šaurumā, platība - 64 kvadrātkilometri
Stambula Lielākā Turcijas pilsēta un osta ("Istanbul"), ila administratīvais centrs, atrodas Bosfora šauruma dienvidu daļā un Zelta Raga līča krastos, pie Marmora jūras, lielākā daļa pilsētas atrodas Eiropā, mazākā Āzijā, abas daļas pāri Bosforam savieno 2 tilti, 14377000 iedzīvotāju (2013. g.)
Vaikata Lielākā upe Jaunzēlandē ("Waikato"), Ziemeļsalā, garums - 425 km, sākas Vulkāniskajā plato, pie vulkāna Ruapeha, tek uz ziemeļiem cauri Taupo ezeram, vidustece vietām aizā, lejtece zemienē, pa grīvlīci ietek Tasmāna jūrā
Tonareva Lielākais atols Kuka salu ziemeļu grupā ("Tongareva"), Klusajā okeānā, Jaunzēlandes teritorija, lagūna - 279 kvadrātkilometri, salas - 9,8 kvadrātkilometri
Tobas ezers lielākais ezers Indonēzijā ("Toba"), Sumatras salas Bataka plato tektoniskajā ieplakā 911 m vjl., platība - \~1300 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 529 m, kalnaina sala (Samosira, 640 kvadrātkilometru), notece pa Asahanas upi uz Malakas šaurumu
Tingvadlavahdns lielākais ezers Islandē (_Thingvallavatn_), atrodas 50 km uz austrumiem no Reikjavikas 103 m vjl., platība - 82,6 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 114 m, tektoniska izcelsme
Fedčenko šļūdonis lielākais ieleju šļūdonis Eirāzijā, atrodas Pamira ziemeļrietumos, Tadžikistānā, garums - 77 km, platums - 2600 m, platība - 650 kvadrātkilometru, sākas 6280 m vjl., noslīd līdz 2910 m augstumam, ledus biezums - 700-1000 m, kustības ātrums vidusdaļā - >200 m gadā
Karnaka Lielākais Senās Ēģiptes tempļu komplekss ("El Karnak"), seno Tēbu teritorijā, \~2 km uz ziemeļiem no tagadējās Luksoras, Ēģiptes Jaunās valsts galvenā svētnīca
vali Lielas administratīvi teritoriālas vienības (vilajeta) Turcijā pārvaldītāja tituls
Laudamus Lielās svētku liturģijas doksoloģija (lat. "mēs slavējam Tevi")
Gross-Blieden Lielblīdenes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Blīdenes pagastā
Pitkērna Lielbritānijas aizjūras teritorija - Pitkērnas, Hendersona, Djusī un Oneo sala (angļu val. "Pitcairn" / "Pitcairn, Henderson, Ducie and Oneo Islands"), atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā, uz dienvidaustrumiem no Tuamotu salām, kopējā platība - 43 kvadrātkilometri, 48 iedzīvotāji (2010. g.), lielākais augstums - 347 m vjl.
Tērksas un Kaikosas Lielbritānijas aizjūras teritorija (angļu val. "Turks and Caicos"), Bahamu arhipelāga dienvidaustrumu daļā, Vidusamerikā, ietver >30 koraļļu salu 2 grupās Atlantijas okeāna perifērijā, platība - 430 kvadrātkilometru, 23528 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Kokbērntauna, administratīvais iedalījums - 6 distrikti
Tristana da Kuņas salas Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Svētās Helēnas sala, Debesbraukšanas sala un Tristana da Kuņas salas" sastāvdaļa (angļu val. "Tristan da Cunha Islands"), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, platība - 201 kvadrātkilometrs, 263 iedzīvotāji (2014. g.), administratīvais centrs - Edinburga
BAFTA Lielbritānijas Kino un televīzijas mākslas akadēmija (angļu "British Academy of Film and Television Arts")
Londona Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes galvaspilsēta (angļu valodā "London"), atrodas Anglijas dienvidaustrumos, Temzas krastos, 8173000 iedzīvotāju (2011. g.)
Indijas okeāna Britu teritorija Lielbritānijas valdījums Indijas okeānā (angļu val. "British Indian Ocean Territory"), ietver Čagosu arhipelāga salas (2300 salas), platība - 60 kvadrātkilometru (sauszemes teritorija), vietējo iedzīvotāju nav (1967.-1973. g. tie tika deportēti uz Maurīciju un Seišelu salām), Djego Garsijas salā (44 kvadrātkilometri) atrodas Lielbritānijas un ASV kara bāze, kur uzturas \~4000 personu
rodomontade Lielība, pēc Alžīrijas karaļa Rodomonta, ko Ariosto attēlojis savā "Trakajā Rolandā"
sandžaks Lielo provinču jeb vilajetu administratīvs iedalījums Turcijā no 15. gs. līdz 1921. g.
Brežģa kalns lielpaugurs Vidzemes augstienē, uz rietumiem no Alauksta ezera, Taurenes pagastā, absolūtais augstums — 255,4 m vjl., relatīvais augstums — \~40 m, garums — 1 km, platums — līdz 450 m; plašs un lēzens, nepaceļas uzkrītoši pār apkārtni
Sautendonsī lielpilsēta un unitārā pašvaldība Lielbritānijā (_Southend-on-Sea_), Anglijas dienvidaustrumos, Eseksā, Temzas estuāra ziemeļu krastā
Walgalen Lielvalgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Valgales pagastā
Gross-Wirben Lielvirbes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā
Gross-Santen Lielzantes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zantes pagastā
tosmarnieki Liepājas pilsētas daļas "Tosmare" iedzīvotāji
Tosmare Liepājas pilsētas ziemeļu daļa ar piegulošu plašu, meža klātu teritoriju starp Karostu, Baltijas jūru un Tosmares ezeru
Liepsala Liepsalas ezers - atrodas Teiču purva dienvidu daļā, Atašienes pagastā, 111,3 m vjl., platība - 35,4 ha, garums - 840 m, lielākais platums - 670 m, lielākais dziļums - 7,5 m, distrofs, bez noteces
Liepu Liepu strauts - Tildurga, Gaujas pieteka
Amerikas liepa liepu suga ("Tilia americana"), Latvijā introducēta
parastā liepa liepu suga ("Tilia cordata", arī "Tilia praviofilia"), kas Latvijā sastopama savvaļā
Eiropas liepa liepu suga ("Tilia europaea")
dzeltenīgā liepa liepu suga ("Tilia flavescens"), ko retumis audzē parkos
Mongolijas liepa liepu suga ("Tilia mongolica"), ko retumis audzē parkos
kātainā liepa liepu suga ("Tilia petiolaris"), ko retumis audzē parkos
platlapu liepa liepu suga ("Tilia platyphyllos", arī "Tilia grandifolia"), Latvijā introducēta
tūbainā liepa liepu suga ("Tilia tomentosa"), kas Latvijā introducēta un bieži tiek audzēta pilsētu parkos
Krimas liepa liepu suga ("Tilia x euchlora"), ko retumis audzē parkos
Holandes liepa liepu suga ("Tilia x vulgaris"), kas Latvijā introducēta un bieži izmantota pilsētu apstādījumos
Tūjas skola Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Tūjasmuiža" otrs nosaukums
tieslietas Lietas, ko izspriež tiesu iestādes vai Tieslietu ministrija
direktoriju pārvaldība lietotāju piekļuves administrēšana datņu serveru direktorijiem, kas parasti tiek attiecināta uz "NetWare" serveriem, "Microsoft Windows NT" serveriem vai citām sistēmām ar hierarhisku direktoriju struktūru
Baltijas asambleja Lietuvas pārbūves kustības "Sajūdis" Seima, Igaunijas Tautas frontes Pilnvaroto padomes un Latvijas Tautas frontes Domes locekļu tikšanās; pirmā notika Tallinā 1989. g. 13.-14. maijā, otrā - Jūrmalā 1990. g. 16. jūnijā
beirpurvieši Līgatnes novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Beirupurve" (arī "Beirupurvs") iedzīvotāji
Liegenhof Līgu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
Altmarkas pamiers līgums, kas izbeidza karadarbību starp Zviedriju un Poliju-Lietuvu Polijas-Zviedrijas karā (1600.-1629. g.), noslēgts 1629. g. 16./26. septembrī Altmarkas ciemā Prūsijā (tagadējā Stari Targa Polijā) uz 6 gadiem, apstiprināts 1635. g. Štrumsdorfas pamiera līgumā un 1660. g. Olivas miera līgumā; ar to sāka veidoties vēlākais Austrumlatvijas iedalījums Vidzemes un Latgales novadā
Cūkupīte Līgupes augšteces kreisā satekupe Talsu novada Virbu pagastā un Tukuma novada Kandavas pagastā
Bemberupīte Līgupes labā krasta pieteka Talsu novada Strazdes pagastā
Dzirnavupīte Līgupes labā krasta pieteka Talsu novada Virbu un Strazdes pagastā, garums - 8 km
Konjas plato Likaonas līdzenums Turcijā, Anatolijas plakankalnes dienvidu daļā
Līkija Līkijas pussala - atrodas Mazāzijas pussalas dienvidu daļā, Turcijā, aizņem Eimali, Bedaga un Tekas grēda
jatagans Līks zobens Tuvo un Vidējo Austrumu tautām
Teneissola Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tenisi" bijušais nosaukums
tenīsieši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tenīsi" iedzīvotāji
Teneisi Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tenisi" nosaukuma variants
Tiltu Sloboda Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tilti" bijušais nosaukums
Tyltu Sloboda Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tilti" bijušais nosaukums latgaliski
tiltieši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tilti" iedzīvotāji
Tylti Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tilti" nosaukums latgaliski
ritinspole lilā krese ("Tropaeolum maius")
sniedzīte Liliju dzimtas ģints ("Chionodoxa"), krāšņumaugs, ģintī 5 vai 6 sugas, savvaļā aug Turcijā, audzē akmeņdārzos un apstādījumos
tofīldija Liliju dzimtas ģints ("Tofieldia"), daudzgadīgi lakstaugi ar garu sakneni, \~25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
tricirta Liliju dzimtas ģints ("Tricyrtis")
tulpe Liliju dzimtas ģints ("Tulipa"), daudzgadīgs augs ar vienu ziedu, retāk ar vairākiem ziediem stublāja galā, >100 sugu, Latvijā ne visai bieži sastopama savvaļā pārgājusī meža tulpe, Latvijā audzē \~1000 šķirņu
hionodoksa Liliju dzimtas krāšņumaugu ģints ar 5 vai 6 sugām, savvaļā sastopama Turcijā, audzē akmeņdārzos un apstādījumos, zied aprīlī drīz pēc sniega nokušanas, ziedi atgādina zvaigznīti, zili, balti, sārti, skrajos ķekaros, kas paceļas 8-15 cm augstu
tiegažnieki Limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Tiegaži" iedzīvotāji
Limbuschen Limbuža muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
pļavas linlape linlapju ģints suga (“Thesium ebracteatum”), pusparazītisks, 10-30 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, Latvijā sastopama ļoti reti
Alpu linlape linlapju suga ("Thesium alpinum")
tīruma linlape linlapju suga ("Thesium arvense")
Eola salas Lipāru salas Tirēnu jūrā, Itālijā
cūku mēris lipīga epizootiska visu vecumu cūku slimība _pestis suum_, ko ierosina _Togaviridae_ dzimtas _Pestivirus_ ģints vīruss
Lipskaln Lipškalna muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā
lyrurus Lyrurus tetrix - fazānu dzimtas rubeņu sugas "Tetrao tetrix" nosaukuma sinonīms
Ķeņģupīte Lisas kreisā krasta pieteka Trikātas pagastā
Dīrīte Lisiņas kreisā krasta pieteka Madonas novadā, izveidojas satekot Murmastienei un Grāna grāvim; kopā ar Murmastieni garums 16 km, kritums - 10 m, iztek Teiču purva ziemeļu daļā no Lielā Murmasta ezera; Dira; Dīza; Murmasta; Murmastiena; Murmastiene; Murmosta
Vabole Lisiņas labā krasta pieteka Murmastienes pagastā, iztek no Vaboles ezera Teiču purvā; Vabale
Listūhila Listouela - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Lios Tuathail_)
trauksminieks Literāra grupējuma dalībnieks, kas 20. gadsimta divdesmito gadu beigās un trīsdesmito gadu sākumā publicējās žurnālā "Trauksme"
salutatio Liturģisks sveiciens; mācītājs saka: "Tas Kungs lai ir ar jums" - un draudze atbild: "Un ar tavu garu"
Tūmeņi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Tomiņi" nosaukuma variants
Tūmeni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Tomiņi" nosaukums latgaliski
tiltavieši Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Tiltava" iedzīvotāji
Tiltavīta Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Tiltova" bijušais nosaukums
Tyltavīta Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Tiltova" bijušais nosaukums latgaliski
tiltovieši Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Tiltova" iedzīvotāji
Tyltova Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Tiltova" nosaukums latgaliski
Troškys Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Troškas" nosaukums latgaliski
Aizpūrīši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Aizpurieši" nosaukuma variants
Orsminieki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Ārsmenieki" nosaukuma variants
Ōrsminīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Ārsmenieki" nosaukuma variants latgaliski
Uorsminīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Ārsmenieki" nosaukuma variants latgaliski
Beirupūrs Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Beirupurvs" nosaukuma variants
Ceukuli Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Cūkuļi" nosaukuma variants vietējā izloksnē
Dorvas Cepļi Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Darvas Cepļi" nosaukuma variants
Ceplis Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Darvas Cepļi" nosaukums latgaliski
Drikšni Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Drikšņi" nosaukums latgaliski
Dubnys vīnsātis Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Dubnas viensētas" nosaukums latgaliski
Gaini Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Gaiņi" nosaukums latgaliski
gavārtienieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Gavārtiene" iedzīvotāji
gavartinieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Gavartine" iedzīvotāji
grugulieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Grugules" iedzīvotāji
jaujieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Jaujas" iedzīvotāji
Jaunuo muiža Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" nosaukums latgaliski
jaunmuizieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunāmuiža" iedzīvotāji
jaunbirzacieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbirzaki" iedzīvotāji
jaunsilavieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsilava" iedzīvotāji
Kolna Pūrs Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas “Kalnapurvs” nosaukuma variants
Koršinīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Kāršenieki" nosaukuma variants
Kuoršinīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Kāršenieki" nosaukums latgaliski
kivlenieki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Kivlenieki" iedzīvotāji
lielojurieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Lielojuri" iedzīvotāji
mālnieki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" iedzīvotāji
Mozuos Sylovys Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Mazās Silavas" nosaukums latgaliski
Peisinīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Peisenieki" nosaukuma variants
peiveliški Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Peiviliški" iedzīvotāji
pēternieki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" iedzīvotāji
Rūbežnīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukuma variants
rožupieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Rožupe" iedzīvotāji
rubenieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" iedzīvotāji
saliešāni Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Salieši" iedzīvotāji
Dīveņi Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Siladieviņi" nosaukuma variants
Dīveni Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Siladieviņi" nosaukums latgaliski
Sprūģi Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Silasproģi" nosaukuma variants
Sprūgi Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Silasproģi" nosaukums latgaliski
Mazās Silavas Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Silavas" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Sylovys Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Silavas" nosaukums latgaliski
sīlieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" iedzīvotāji
smelcējieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Smelcēja" iedzīvotāji
Spēles Ķeiri Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas “Spēlesķeiri” nosaukuma variants
sprodzieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" iedzīvotāji
starieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Stari" iedzīvotāji
Tilta Ģeduši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Tilta Geduši" nosaukuma variants
Tylta Geduši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Tilta Geduši" nosaukums latgaliski
turcieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Turki" iedzīvotāji
turkānieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Turki" iedzīvotāji
Vonogsils Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vanagsils" nosaukuma variants
Vonogsyls Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vanagsils" nosaukums latgaliski
Drikšņi Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" daļa
vecelieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" iedzīvotāji
Veceli Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" nosaukums latgaliski
veigurieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Veiguri" iedzīvotāji
vilkājieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vilkāji" iedzīvotāji
Vylkuoji Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vilkāji" nosaukuma variants latgaliski
vilmenieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vilmenieši" iedzīvotāji
Vuškornīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vuškārnieki" nosaukuma variants
Vuškōrīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vuškārnieki" nosaukums latgaliski
zundānieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Zundāni" iedzīvotāji
Heiligenberga Livonijas ordeņa koka pils, kas 1285.-1290. g. atradās Zviedru kalnā Tērvetes novada Tērvetes pagastā
abori Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
aki Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
dafli Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
miri Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
mišmi Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
apatani Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
Lodenhof Lodes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Taurenes pagastā
Laizeem Lodes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Turaidas pagastā
dawwar Lokā saslietas teltis Tunisijā, kuras cilts locekļi ceļ ap vadoņa mītni, tāda kā maza pavalsts, suverēna un autonoma
Pamira-Fergānas rase lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases dienvidu zara, raksturīgās fizikālās pazīmes: relatīvi tumša, matu, ādas un acu pigmentācija, diezgan stipri attīstīts trešējais apmatojums, šaurs un stipri izvirzīts deguns, brahicefālija, izplatīta Afganistānas ziemeļaustrumos, Tadžikistānā un Uzbekistānā
Centrālāzijas rase lokāla rase, pieder pie lielās mongoloīdās rases, izplatīta Mongolijā, Krievijas Tivas Republikā un Dienvidaltajā, arī starp burjatiem un jakutiem
iestāžu automatizācijas protokols lokālā tīkla savstarpēji saistītu protokolu kopa, ko sākotnēji izvirzīja firma _Boeing_ kā iestāžu automatizācijas unificētu projektu; to bieži izmanto kopā ar ražošanas automatizācijas protokolu _MAP_ un uz šim izstrādnēm kopā parasti atsaucas kā uz standartu _MAP/TOP_
Ostupe Lonastes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā, garums - 29 km, kritums - 68 m, sākas Slīteres Zilo kalnu dienvidu nogāzē
Pāce Lonastes labā satekupe Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā, garums - 27 km, kritums - 4,2 m; vidustecē arī Kazeņupe
Sitija Londonas centrālā, vecākā daļa ("City of London"), Temzas kreisajā krastā, pilsētas vēsturiskais centrs
Vestminstera Londonas pilsētas rajons Lielbritānijā ("Westminster"), Anglijā, Temzas kreisajā krastā, 219400 iedzīvotāju (2011. g.)
masaji Lopkopju tauta, kas dzīvo A-Āfrikā (Kenijā, Tanzānijā), stepēs uz A no Viktorijas ezera; valoda pieder pie Šari-Nīlas valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus
Holivuda Losandželosas pilsētas daļa ("Hollywood"), Kalifornijā, ASV, no 20. gs. sākuma kļuva par Amerikas kinoindustrijas centru, tagad palikušas tikai nedaudzas filmu sabiedrības, bet tiek ražots daudz TV seriālu
tautas saimniecības padome LSPR Tautas komisāru padomes institūcija 1919. g., kas koordinēja ar saimniecisko darbību saistīto tautas komisariātu darbu
Lubessern Lubezeres (Ezara) muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lubezeres pagastā
Lubben-Oschen Lubošu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
Lubbenhof Lubu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā
Tutāni Ludzas novada apdzīvotās vietas "Tutini" nosaukuma variants
tutinieši Ludzas novada Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Tutiņi" iedzīvotāji
Tymuli Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Timuļi" nosaukums latgaliski
tepšānieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Tepši" iedzīvotāji
Lielie Tjapši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Tjapši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Mazie Tjapši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Tjapši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Cjapši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Tjapši" nosaukuma variants
tribucieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Tribuki" iedzīvotāji
testečkovieši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Testečkova" iedzīvotāji
Pater noster lūgšana "Mūsu Tēvs debesīs ..."; pirmie šīs lūgšanas vārdi
Svētā lūgšana lūgšana "Mūsu Tēvs" vai "Tēvs Mūsu"
hazans lūgšanu dziedātājs jūdaismā - sinagogā vada dievkalpojumu, kurš sastāv no lūgšanām un Toras lasījuma
Luksts Luksta ezers Trapenes pagastā
Lukstu ezers Luksta ezers Trapenes pagastā
Šaku ezers Luksta ezers Trapenes pagastā
embotiņš Lūpziežu dzimtas ģints ("Teucrium"), lakstaugi, \~300 sugas, Latvijā ļoti reti sastopamas 2 sugas
Sēme Lūšupītes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 9 km; Seme
Ceturtā internacionāle Ļ. Trocka 1938. g. dibināta politiskā organizācija
ĻTF Ļeņingradas Tautas fronte
forlana ļoti jautra deja 6/4 vai 6/8 taktī, sastopama 18. gs. sākumā, piem., Baha un Telemana darbos
VLT ļoti lielais teleskops ("Very Large Telescope")
gauskājis ļoti sīki dzīvnieki ar 4 pāriem kāju, agrāk iedalīja posmkāju tipā, 21. gs. sākumā izdalīti kā atsevišķs tips ("Tardigrada"), un intensīvi tiek pētītas to unikālās izdzīvošanas spējas visnelabvēlīgākajos apstākļos, arī atklātā kosmosā (suga "Hypsibius dujardini"); sistemātika nesakārtota, 70-80 ģinšu, \~600-700 sugu, Latvijā \~50 sugu
trinitāte mācība par dievišķo personu (Tēva, Dēla un Svētā Gara) Trīsvienību dievišķajā būtībā
neklātiene Mācīšanās mācību iestādes vadībā un pēc tās programmas ar sarakstes, TV, radio, datoru u. c. palīdzību, parasti kombinācijā ar dažu nedēļu intensīvām mācībām pasniedzēju tiešā vadībā
ulemi Mācītie musulmaņu teologi un tiesībnieki Tuvo un Vidējo Austrumu valstīs
Antananarivu Madagaskaras galvaspilsēta (angļu valodā _Antananarivo_, senāk _Tananarivo_), atrodas salas vidienē (1400 m virs jūras līmeņa), 1,5 miljoni iedzīvotāju
tūjānieši Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Tūjāni" iedzīvotāji
Tūjāņi Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Tūjāni" nosaukuma variants
tocēnieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Toce" iedzīvotāji
trakšēnieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Trakši" iedzīvotāji
talcēnieši Madonas novada Vestienas pagasta apdzīvotās vietas "Talka" iedzīvotāji
tolcēnieši Madonas novada Vestienes pagasta apdzīvotās vietas "Tolka" iedzīvotāji
bazifikācija Magmatisko un metamorfisko iežu ķīmiskā un mineraloģiskā sastāva pārmaiņas, kas rodas, tiem bagātinoties ar Mg, Fe, kā arī ar Ti, P, Mn, Ca, un vienlaikus samazinoties Si un Na daudzumam
gauss Magnētiskās indukcijas mērvienība CGSM un Gausa mērvienību sistēmā; 1 Gs = 10^-4^ T
tesla Magnētiskās indukcijas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā, T; magnētiskā lauka indukcija ir 1 T, ja lauka izraisītā magnētiskā plūsma caur tam perpendikulāri novietotas virsmas 1 m^2^ ir 1 vēbers
magnētiskā lauka indukcija magnētisko lauku raksturojošs vektoriāls lielums; spēks, ar kādu magnētiskais lauks darbojas uz kustīgiem lādiņiem vai strāvu; apzīmējums B, mērvienība SI mērvienību sistēmā ir tesla (T)
sēkleri Maģāru zemnieki Transilvānijā, kas no 11. gs. nometināti Karpatu ielejās pie kalnu pārejām, robežu apsardzībai pret rumāņiem
AGLA Maģiska formula, kas veidota no ebreju frāzes "ato gadol le-olam adonai" - Kungs, lai Tava varenība ir mūžīga
Terekas-Kumas kanāls maģistrālais apūdeņošanas kanāls Krievijas Stavropoles novadā un Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, garums - 150,3 km, dziļums - 4,5 m, sākas Terekas kreisajā krastā (uz rietumiem no Mozdokas), ietek Kumā pie Ļevokumskas
Indijas mahagons mahagonu suga ("Toona mahagonii")
Makao Makao Īpašais Administratīvais Reģions - Ķīnas Tautas Republikas īpašs administratīvais reģions (port. val. "Macau", ķīn. val. "Aomen"), bijusī Portugāles kolonija, atrodas Ķīnas dienvidaustrumu daļā, platība - 30 kvadrātkilometru, 542400 iedzīvotāju (2010. g.), lielākais azartspēļu centrs pasaulē
bloks MTU maksimālais pārraides bloks (angļu "Maximum Transmission Unit")
Teperis Mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes austrumu nomalē, 108,6 m vjl., platība - \~10 ha, garums - \~900 m, lielākais platums - \~200 m; Tepera ezers; Ēmura ezers
tehnēcijs Mākslīgi radīts ķīmiskais elements - radioaktīvs metāls, periodiskās sistēmas 43. elements, Tc, zināmi 20 radioaktīvie izotopi
Zunda salas Malajas arhipelāga galvenā daļa (angļu val. "Sunda Islands"), atrodas Indonēzijas teritorijā, izņemot Kalimantānas ziemeļu daļu un Timoras austrumu daļu
Mazās Zunda salas Malajas arhipelāga Zunda salu daļa, kas atrodas uz austrumiem no Javas, platība - 128000 kvadrātkilometru, salu grupa (lielākās: Bali, Floresa, Komodo, Lomboka, Sumba, Sumbava, Timora, Vetara) stiepjas \~1300 km garumā, augstums - līdz 3726 m
Arafuru jūra malas jūra Indijas okeānā (_Arafura Sea_), , starp Austrāliju, Jaungvineju un Tanimbaru salām (Indonēzijā), platība - 1037 kvadrātkilometru, dziļums - pārsvarā līdz 200 m, lielākais - 3680 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - 2,5-7,6 m, Toresa šaurums savieno ar Koraļļu jūru, rietumos - Timoras jūra
Timoras jūra malas jūra Indijas okeānā, starp Austrāliju un Timoras salu (angļu val. "Tiimor Sea"), platība — 432000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 3310 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — 3-4 m
Tasmana jūra malas jūra Klusā okeāna dienvidrietumos, starp Austrāliju, Tasmaniju, Jaunzēlandi, Norfolku un Jaunkaledoniju, Basa šaurums savieno ar Indijas okeānu, Kuka šaurums - ar Kluso okeānu, platība - 3340000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6015 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 5,3 m
Laptevu jūra malas jūra Ziemeļu Ledus okeāna Āzijas piekrastē, starp Taimiras pussalu, Severnaja Zemļu un Jaunsibīrijas salām, platība - 662000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - \~50 m, lielākais dziļums - 3385 m
Malāvija Malāvijas Republika - valsts Āfrikas austrumu daļā (angļu val. "Malawi"), Ņasas ezera rietumu piekrastē, platība - 118484 kvadrātkilometri, 15028700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Lilongve, administratīvais iedalījums - 3 reģioni, robežojas ar Tanzāniju, Mozambiku un Zambiju
ačevi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
čikundi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
isengi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
marāvi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
ņandzi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
tumbuki Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
MTDS Mali Tautas demokrātijas savienība
baltvēdere Māllēpe ("Tussilago farfara")
baltvēderene Māllēpe ("Tussilago farfara")
baltvēderenes Māllēpe ("Tussilago farfara")
baltvēderes Māllēpe ("Tussilago farfara")
cūklēpe Māllēpe ("Tussilago farfara")
cūkpiene Māllēpe ("Tussilago farfara")
gārsenīte Māllēpe ("Tussilago farfara")
kumeļpēda Māllēpe ("Tussilago farfara")
lēpa Māllēpe ("Tussilago farfara")
ļēpa Māllēpe ("Tussilago farfara")
lēpas Māllēpe ("Tussilago farfara")
lēpene Māllēpe ("Tussilago farfara")
lēpenes Māllēpe ("Tussilago farfara")
lēpes Māllēpe ("Tussilago farfara")
lēpīši Māllēpe ("Tussilago farfara")
lēpīte Māllēpe ("Tussilago farfara")
lēplapas Māllēpe ("Tussilago farfara")
mālainīte Māllēpe ("Tussilago farfara")
mālainītes Māllēpe ("Tussilago farfara")
mālene Māllēpe ("Tussilago farfara")
mālenes Māllēpe ("Tussilago farfara")
mālenīte Māllēpe ("Tussilago farfara")
mālenītes Māllēpe ("Tussilago farfara")
māleņlapas Māllēpe ("Tussilago farfara")
māllapas Māllēpe ("Tussilago farfara")
māllapeņa Māllēpe ("Tussilago farfara")
māllapene Māllēpe ("Tussilago farfara")
māllapenes Māllēpe ("Tussilago farfara")
māllapītes Māllēpe ("Tussilago farfara")
māllēpa Māllēpe ("Tussilago farfara")
māllēpene Māllēpe ("Tussilago farfara")
māllēpenes Māllēpe ("Tussilago farfara")
māllēpītes Māllēpe ("Tussilago farfara")
māllēpji Māllēpe ("Tussilago farfara")
māllēppuķīte Māllēpe ("Tussilago farfara")
mālpuķīte Māllēpe ("Tussilago farfara")
mālpuķītes Māllēpe ("Tussilago farfara")
pamaša Māllēpe ("Tussilago farfara")
pamašlapas Māllēpe ("Tussilago farfara")
pamāšlapas Māllēpe ("Tussilago farfara")
pamāšnītes Māllēpe ("Tussilago farfara")
pamāte Māllēpe ("Tussilago farfara")
pamātīte Māllēpe ("Tussilago farfara")
pamātlapa Māllēpe ("Tussilago farfara")
pienene Māllēpe ("Tussilago farfara")
plekši Māllēpe ("Tussilago farfara")
saltlape Māllēpe ("Tussilago farfara")
saltlapes Māllēpe ("Tussilago farfara")
saltlapis Māllēpe ("Tussilago farfara")
saltlapīte Māllēpe ("Tussilago farfara")
saltlapītes Māllēpe ("Tussilago farfara")
saltslape Māllēpe ("Tussilago farfara")
šaltupis Māllēpe ("Tussilago farfara")
trumlapas Māllēpe ("Tussilago farfara")
tūklapa Māllēpe ("Tussilago farfara")
tūklapas Māllēpe ("Tussilago farfara")
tūkšlapas Māllēpe ("Tussilago farfara")
tūkšņlapa Māllēpe ("Tussilago farfara")
tūkšņlapas Māllēpe ("Tussilago farfara")
tūskene Māllēpe ("Tussilago farfara")
tūsklapa Māllēpe ("Tussilago farfara")
tūsklapas Māllēpe ("Tussilago farfara")
tūskulapas Māllēpe ("Tussilago farfara")
vālandas Māllēpe ("Tussilago farfara")
vālantas Māllēpe ("Tussilago farfara")
vālantlapa Māllēpe ("Tussilago farfara")
vālodzene Māllēpe ("Tussilago farfara")
vālodžlapa Māllēpe ("Tussilago farfara")
vālodžlapas Māllēpe ("Tussilago farfara")
varlapas Māllēpe ("Tussilago farfara")
vārlapas Māllēpe ("Tussilago farfara")
vārlape Māllēpe ("Tussilago farfara")
vārlapji Māllēpe ("Tussilago farfara")
vērlapa Māllēpe ("Tussilago farfara")
vērlapas Māllēpe ("Tussilago farfara")
lēpe Māllēpe ("Tussilago farfara") - viena no izplatītākām, kaitīgākām daudzgadīgām sakņu nezālēm, aug kaļķainās, slapjās un auglīgās augsnēs, sevišķi vietās ar seklu gruntsūdeni
māllēpene Māllēpe ("Tussilago")
mālene Māllēpes ("Tussilago")
pamāšņas Māllēpes ("Tussilago")
saltlape Māllēpes ("Tussilago")
Tipini Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Tipani" nosaukuma variants
Typyni Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Tipini" nosaukums latgaliski
tronovieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Tronova" iedzīvotāji
Tiskade Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 15 km, kritums - 16 m, iztek no Tiskāda ezera; Tiskāde; Tiskadka; Tiskādne; Tiskatne
triplohlame Malvu dzimtas ģints ("Triplochlamus")
kakaokoks Malvu rindas kakaoaugu dzimtas ģints ("Theobroma"), tropu koki (22 sugas) ar lielām lapām, sīkiem iesarkaniem ziediem, gurķveidīgiem, līdz 20-30 cm gariem augļiem, kuros ir sēklas (pupiņas)
tanžerīni Mandarīnu šķirne ar grubuļainu miziņu un spilgti oranžu vai sarkanīgu mīkstumu, kurā ir daudz kauliņu; viegli mizojami, nosaukums cēlies no Marokas ostas pilsētas Tanžeras vārda
Ziemeļkorejas kalni Mandžūrijas-Korejas kalnu dienvidaustrumu daļa Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā, garums — \~600 km, platums — līdz 200 km, augstums — 1300-1500 m, augstākā virsotne — Kvanmobons (2540 m)
Mangišlaka Mangišlakas līcis - atrodas Kaspijas jūras austrumu piekrastē, starp Tibkaragānas un Buzači pussalu, garums - \~100 km, platums pie ieejas - \~70 km, dziļums - 10-12 m
Kaltaša-Ekva Mansu (Krievija, Tjumeņas apgabals) mitoloģijā - zemes dieviete, augstākā dieva Numi-Torema sieva un māsa, kas noteica cilvēku likteņus un pirmajiem cilvēkiem dāvāja dvēseli
Mauritānijas māņasmalis māņasmaļu dzimtas suga ("Trogosita mauritanicus syn. Tenebrioides mauritanicus"), vaboles ķermenis 6-10 mm garš, plakans, brūnganmelns ar lielu galvu, sastopamas noliktavās, klētīs
Stefensa salas māņceplītis māņceplīšu suga ("Xenicus lyalli syn. Traversia lyalli")
Hinehauone Maoru mitoloģijā - pirmais cilvēks, ko mežu dievs Tane izveidoja no smiltīm, lai radītu sev sievu
Papa Maoru panteona zemes dieviete, debesu dieva Rangi sieva, lielo dievu māte, kad viņas dēls mežu dievs Tane meklēja sev mīlas partneri, viņa ieteica izveidot sievu no Havaiki salas smiltīm
Karihi Maoru varoņa Tafaki brālis, kurš tiek attēlots kā lempis un vientiesis pretstatā savam varonīgajam un atjautīgajam brālim
Merva Mari, pilsēta Turkmenistānā, tās nosaukums līdz 1937. g.
Meriča Marica, upes lejteces nosaukums Turcijā
Kugujumo Mariešu (Turkmenistānas dienvidaustrumi) mitoloģijā - augstākais dievs, kas dzīvo debesīs, kur viņam pieder lieli lopu ganāmpulki, dievu saimes valdnieks
Kudovodižs Mariešu (Turkmenistānas dienvidaustrumi) mitoloģijā - gars, mājas un ģimenes pavarda aizgādnis un sargātājs, kas sargā cilvēkus no slimībām
Bokaliktags Marko Polo grēda Kunluna austrumu daļā ("Bokalik Tagh"), Ķīnā, garums - \~350 km, augstums - līdz 6300 m
aitumaurs Mārsili ("Thymus")
cēberiņi Mārsili ("Thymus")
cēberiņš Mārsili ("Thymus")
smerdelīte Mārsili ("Thymus")
smerdelītes Mārsili ("Thymus")
timians Mārsili ("Thymus")
timijans Mārsili ("Thymus")
timus Mārsili ("Thymus")
cārbīši Mārsils ("Thymus")
cēberīši Mārsils ("Thymus")
cēberītes Mārsils ("Thymus")
cēbrene Mārsils ("Thymus")
cēbri Mārsils ("Thymus")
cebrine Mārsils ("Thymus")
cēbrine Mārsils ("Thymus")
cēbriņi Mārsils ("Thymus")
cēbriņš Mārsils ("Thymus")
cēbrīši Mārsils ("Thymus")
cēbrīte Mārsils ("Thymus")
čombori Mārsils ("Thymus")
čombri Mārsils ("Thymus")
cūksili Mārsils ("Thymus")
cūksiliņi Mārsils ("Thymus")
cūksiliņš Mārsils ("Thymus")
kāpsiliņi Mārsils ("Thymus")
kāpsiliņš Mārsils ("Thymus")
laukeglīte Mārsils ("Thymus")
laukeglītes Mārsils ("Thymus")
Mārassils Mārsils ("Thymus")
mārsili Mārsils ("Thymus")
mārsiliņi Mārsils ("Thymus")
mārsiliņš Mārsils ("Thymus")
sabriņi Mārsils ("Thymus")
sanderiņi Mārsils ("Thymus")
sanderiņš Mārsils ("Thymus")
scēbrine Mārsils ("Thymus")
sili Mārsils ("Thymus")
siliņš Mārsils ("Thymus")
smerdele Mārsils ("Thymus")
vecīši Mārsils ("Thymus")
vecvīrbārzdiņa Mārsils ("Thymus")
vērdiņi Mārsils ("Thymus")
zanderiņi Mārsils ("Thymus")
zilziedīši Mārsils ("Thymus")
timiāns Mārsils ("Thymus"), kam ir sīkas lapas, violeti iesarkani ziedi un ko izmanto par garšaugu
Citronu mārsils mārsilu suga ("Thymus citriodorus")
neīstais vilnainais mārsils mārsilu suga ("Thymus precox var. pseudolanuginosus")
lielais mārsils mārsilu suga ("Thymus pulegioides")
mazais mārsils mārsilu suga ("Thymus serpyllum")
parastais mārsils mārsilu suga ("Thymus vulgaris"); parastais timiāns; timiāns
Thymus pannonicus mārsilu sugas "Thymus marchallianus" nosaukuma sinonīms
protokols RTP maršrutēšanas tabulu protokols (angļu "Routing Table Protocol")
vairākprotokolu maršrutētājs maršrutētājs, kas atbalsta divus vai vairākus komunikāciju protokols, piemēram, _IPX_, _TCP/IP_ un/vai _DECnet_. Šo maršrutētāju izmanto, lai pārslēgtu tīkla trafiku starp dažādiem uzņēmuma lokālajiem tīkliem vai arī lai pieslēgtu lokālā tīkla trafiku teritoriālajam datoru tīklam
tīrainieši Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Tīraine" iedzīvotāji
MIT Masačūsetsas Tehnoloģiskais institūts (angļu "Massachusetts Institute of Technology")
Mārsāņu ezers Māsānu ezers Turku pagastā
Māsāņu ezers Māsānu ezers Turku pagastā
kantars Masas mērvienība Tuvo Austrumu zemēs - lielums stipri mainīgs: no 45- 80 kg dažās zemēs līdz 230-320 kg citās
MTF Maskavas Tautas fronte
masu mediji masu informācijas līdzekļi; tehniski palīglīdzekļi informācijas izplatīšanai starp cilvēkiem, gk. radio, TV, kino un laikraksti
beztroksnība Mašīnas vai mehānisma īpašība darboties bez trokšņa vai ar niecīgu troksni, kas ir viens no diagnoscēšanas parametriem, pēc kura spriež par mehānismu tehnisko stāvokli. Troksnis mehānismā var liecināt par izregulējumiem, izdilumiem vai mehānisma bojājumiem
tehniskais drošums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas drošums (darbdrošums), kas noteikts izgatavotājrūpnīcas izmēģinājumos, objektam darbojoties ar tehnoloģiskajām normām noteiktos standartrežīmos. To sauc arī par nominālo drošumu
tehniskais stāvoklis mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas drošums (darbdrošums), kas noteikts izgatavotājrūpnīcas izmēģinājumos, objektam darbojoties ar tehnoloģiskajām normām noteiktos standartrežīmos. To sauc arī par nominālo drošumu
pelēkais amoliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
kaķa oleņas matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
kaķa pauteņi matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
laimes puķe matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
lauku pūpoliņi matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
runča pautiņi matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
zaķu pogas matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
runča pauti matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
aitu āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
kakla āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
kaķu āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
lauku āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
Māras āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
matu āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
noru āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
pelēkais āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
peļu āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
timotiņa āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
zaķu āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
vilnainais amoliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
aitiņa Matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
aitīna Matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
aitiņas Matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
buļpautiņi Matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
dābols Matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
divredze Matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
kucēniņš Matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
matāboliņš Matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
matuāboliņš Matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
mežāboliņš Matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
pelašķi Matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
pļavpelēks Matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
plūkšumnīcas Matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
pūpoliņi Matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
pūšelpuķe Matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
pūsliņi Matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
runčpautiņš Matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
dundurāboliņš Matainnais āboliņš ("Trifolium arvense")
trichuris Matgalvju ģints "Trichocephalus" nosaukuma sinonīms
aitu matgalvis matgalvju suga ("Trichocephalus ovis")
cūku matgalvis matgalvju suga ("Trichocephalus suis")
cilvēka matgalvis matgalvju suga ("Trichocephalus trichiurus"), kas lokalizējas resnās zarnas sienā, garums līdz 5 cm
suņu spalvgrauzis matgraužu grupas suga ("Trichodectes canis"), līdz 1,5 mm garš, gaišdzeltens ar tumšiem laukumiem
parastais matiņgliemezis matiņgliemežu suga ("Trichis hispida")
Matkuln Matkules muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā
mazars mauzolejs, musulmaņu valdnieku vai svēto kapeņu virsbūve Vidusāzijā un Tuvajos Austrumos
mazā slīce mazais dūkuris ("Tachybaptus ruficollis", senāk "Podiceps fluvialis")
cēbe Mazais mārsils ("Thymus serpyllum")
sanderiņi Mazais mārsils ("Thymus serpyllum")
sili Mazais mārsils ("Thymus serpyllum")
vecīši Mazais mārsils ("Thymus serpyllum")
Mazais Trikātes ezers Mazais Trikartu ezers Daugavpilī
Mazais Trijkārtu ezers Mazais Trikartu ezers Daugavpilī
Jaunzēlandes Ziemeļsala mazākā no abām Jaunzēlandes salām ("North Island", maoru "Te Ika a Maui"), ekonomiski vairāk attīstītā un biezāk apdzīvotā Jaunzēlandes daļa, platība - 114729 kvadrātkilometri
Urga Mazās Juglas kreisā krasta pieteka Tīnūžu pagastā; Caunupīte
Lēģerurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Tīnūžu pagastā, augštece Ropažu pagastā, garums - 18 km, kritums - 34 m, izteka Lielajos Kangaros, grēdas dienvidu pusē; Kangarupīte; Līgeru upe; Līgeru urga; Liģerupīte; Urga
trojieši Mazās planētas, kas kustas planētas orbītā aptuveni 60 grādus pirms vai pēc tās; vispirms tika atklātas Jupitera orbītā, tiek nosauktas senās Trojas kara varoņu vārdos
Anatolija Mazāzijas nosaukums no 5. gs. p. m. ē., kopš 20. gs. 20. gadiem Turcijas daļa Mazāzijas pussalā
Klein-Duhren Mazdūres muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Blīdienas pagastā
Vārngrāvis Mazdursupes kreisā satekupe Talsu novada Laucienas pagastā; Vārnu grāvis
Sēņgrāvis Mazdursupes labā satekupe Talsu novada Balgales pagastā; Sēņu grāvis
Klein-Dursuppen Mazdursupes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā
Rākstupīte Mazirbes labā krasta pieteka Talsu novada Kolkas pagastā, augštece Dundagas pagastā
baeothryon Mazmeldru ģints "Trichophorum" nosaukuma sinonīms
Alpu mazmeldrs mazmeldru suga ("Trichophorum alpinum"), līdz 25 cm augsts augs ar īsu, zarotu sakneni, sastopams ne visai bieži visā Latvijā pārejas un augstajos jeb sūnu purvos
ciņu mazmeldrs mazmeldru suga ("Trichophorum caespitosum"), Latvijā reti sastopams un aizsargājams augs
Dienvidu Trijstūris mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļa malā (latīņu "Triangulum Australe", saīsinājums "TiA"), Latvijā nav novērojams
pūšļkājis mazs kukainis, kas mīt uz augu lapām, ziediem un mizas ("Thrips physopus"); Latvijā bieži uz rudziem, kviešiem, miežiem un auzām
stobriņtārps Mazsartārpu klases dzimta ("Tubificidae"), kurā ietilpst tārpi ar iesārtu posmotu pavedienveida ķermeni un četrām saru grupām pie katra posma, \~130 sugu, Latvijā konstatēts \~20 sugu
Klein-Sehnen Mazsēnes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā
Klein-Strasden Mazstrazdes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Strazdes pagastā
Lobnors Mazu, sezonālu sālsezeru un purvu rajons Ķīnas ziemeļrietumos (angļu val. "Lop Nur"), atrodas Tarimas līdzenuma austrumu daļā, Sjindzjaņas Uiguru autonomajā apgabalā, 780 m vjl., platība - 3100 kvadrātkilometru, kopš 1964. g. kodolieroču izmēģinājumu centrs
Klein-Warwen Mazvārves muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagastā
Klein-Wirben Mazvirbes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā
tereškovieši Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Tereškova" iedzīvotāji
talsenieki Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Talsi" iedzīvotāji
tāšenieki Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Tāši" iedzīvotāji
Megusen Meguzes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā
Baraņa meģe Ungārijas dienvidrietumos, starp Donavu austrumos un Dravu dienvidos, platība - 4533 kvadrātkilometri, administratīvais centrs Pēča, robežojas ar Šomoģas, Tolnas un Bāčas-Kiškumas meģi, kā arī ar Horvātiju
Bāča-Kiškuna Meģe Ungārijas dienvidu daļā, Donavas un Tisas upstarpā, platība - 8445 kvadrātkilometri, administratīvais centrs Kečkemēta
Komāroma-Estergoma meģe Ungārijas ziemeļrietumu daļā, Slovākijas pierobežā, administratīvais centrs - Tatabāņa
Teicija Meirānu kanāla kreisā krasta pieteka Varakļānu un Madonas novadā, garums - 25 km, kritums - 15 m, līdz Meirānu kanāla ierīkošanai bija Malmutas pieteka; Teicēja; Teiča; Teiša
Mehiko Meksikas galvaspilsēta ("Mexico"), atrodas Meksikas kalnienē, Teskoko beznoteces ieplakā 2240 m vjl., kopā ar priekšpilsētām veido federālo distriktu, platība - 1485 kvadrātkilometri, 8841916 iedzīvotāji (2009. g.)
Čjapasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Čjapasas Valsts ("Chiapas" / "Estado Libre y Soberano de Chihuahua"), atrodas valsts dienvidos, administratīvais centrs - Tustlagutjerresa, platība - 73681 kvadrātkilometrs, 4293500 iedzīvotāju (2005. g.)
Mehiko Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Mehiko Valsts ("Mexico" / "Estado Libre y Soberano de Mexico"), administratīvais centrs - Toluka, platība - 22333 kvadrātkilometri, 14007500 iedzīvotāju (2005. g.)
Najarita Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Najaritas Valsts ("Nayarit" / "Estado Libre y Soberano de Nayarit"), administratīvais centrs - Tepika, platība - 27862 kvadrātkilometri, 949700 iedzīvotāju (2005. g.)
Tabasko Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Tabasko Valsts ("Tabasco" / "Estado Libre y Soberano de Tabasco"), administratīvais centrs - Viljaermosa, platība - 24747 kvadrātkilometri, 1990000 iedzīvotāju (2005. g.)
Tamaulipasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Tamaulipasas Valsts ("Tamaulipas" / "Estado Libre y Soberano de Tamaulipas"), administratīvais centrs - Viktorija, platība - 80148 kvadrātkilometri, 3024200 iedzīvotāju (2005. g.)
Tlaskala Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Tlaskalas Valsts ("Tlaxcala" / "Estado Libre y Soberano de Tlaxcala"), platība - 3997 kvadrātkilometri, 1068200 iedzīvotāju (2005. g.)
Mēķes ezers Mēķes ezers - atradās Piejūras zemienē, Nīcas pagastā, 0,7 m vjl., platība - \~50 ha, nosusināts 1960. gadu sākumā, izbūvējot Mēķes polderi, notekupe Tosele (33 km) saīsināta līdz 10 km
Gloeosporium tremulae melankoniju dzimtas sugas "Titaesporina tremulae" nosaukuma sinonīms
tibūčina Melastomu dzimtas ģints ("Tibouchina"), traukos audzējams dekoratīvs augs
Ķerupīte Melderupītes kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Gaujienas pagastā, nelielā posmā arī šo pagastu robežupe; Tērupīte
Melhizedeks Melhisedeks, Bībelē pieminēts valdnieks, dēvēts par Salemas valdnieku un "Visaugstākā dieva priesteri"; viņa vārdā nosaukta kāda gnostiska sekta, ko 2. gadsimtenī dibināja Teodots
zonārs Melna josta, ko Turcijā nēsā kristīgie un žīdi atšķirībā no muhamedāņiem
svelpīte Melnais meža strazds ("Turdus merula")
melnais meža strazds melnais mežastrazds ("Turdus merula")
lakstīgalas pusbrālis melnais purva strazds ("Turdus merula")
Melncelma upe Melncelma upe - ietek Usmas ezera austrumu daļā, kuldīgas un Talsu novada teritorijā; Melncelma kanāls; Melncelmupīte
Podgorica Melnkalnes Republikas galvaspilsēta (serbu valodā "Podgorica", 1952.-1992. g. saucās "Titograda"), atrodas Moračas kreisajā krastā, kopienas administratīvais centrs, 163000 iedzīvotāju (2007. g.)
perigora Melno trifeļu suga "Tuber melanosporum", ko audzē Perigē apvidū dienvidrietumu Francijā; perigē
krauli Melnplauka ("Tilletia caries")
kraulis Melnplauka ("Tilletia caries")
tillēcija Melnplaukas sēņu rindas dzimta ("Tilletiaceae"), parazītiskas sēnes, kam teliosporas parasti attīstās augstāko augu sēklotnēs, retāk lapās, retumis arī saknēs, 9 ģintis, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 33 sugas
melnrīkles strazds melnrīkles mežastrazds ("Turdus ruficollis atrogularis")
miltu melnulis melnuļu dzimtas vaboļu suga ("Tenebrio molitor"), ķermenis iegarens, 13-15 mm garš, ar brūnu vai melnbrūnu virspusi un sarkanbrūnu apakšpusi un kājām, Latvijā bieži sastopama gk. telpās, noliktavās, vecu lauku māju bēniņos, klētīs, pārtiek no dažādiem augu produktiem
Bebrupīte Melnupes kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, izteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā, augštecē pāris km arī Alūksnes un Smiltenes novadu robešupe, garums - 8 km
Grīdupe Melnupes kreisā krasta pieteka Trapenes pagastā
Vosu grāvis Melnupes kreisā krasta pieteka Trapenes pagastā
Blīgzna Melnupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Alsviķu pagastā, garums - 26 km, kritums - 86 m, tek pa Trapenes līdzenumu, pa mežainu apvidu, upes paliene vietām purvaina; Bliksne; Blizdene
Baltiņupe Melnupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 17 km
Ķīšupīte Melnupes labā krasta pieteka Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Alsviķu pagastā, tek caur Luksta, Sētas un Garo ezeru
Pauniņupīte Meļļupes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā; Puniņupīte
Bondjužska Mendeļejevska - pilsēta Krievijas Tatarstānas Republikā, šīs apdzīvotās vietas nosaukums līdz 1967. g.
Ferivila Menzelburgība - pilsēta Tunisijā, tās senāks nosaukums
sindi Meotu cilts Tamaņas pussalā un Melnās jūras ZA piekrastē 1. gt. p. m. ē.; m. ē. sākumā asimilējās ar sarmantiem
Arda Meričas labā krasta pieteka Bulgārijas dienvidos, Grieķijā un Turcijā (_Árdas_), garums - 278 km, sākas Rodopos, šaurā aizā šķērso kalnus
atgāzu analizators Mēriekārta spēkratu atgāzu vai izplūdes gāzu koncentrācijas mērīšanai, kas parasti ļauj noteikt HC, CO, CO~2~ un O~2~ sastāvu un dīzeļmotoriem - arī dūmainību. To izmanto kā diagnostikas, tā regulēšanas vajadzībām, var izmantot arī motora griešanās frekvences un eļļas temperatūras mērīšanai
gelada Mērkaķu dzimtas suga ("Theropitecus gelada"), samērā liels dzīvnieks (masa - līdz 20 kg) ar brūnganu apmatojumu, mīt Etiopijā lielos baros
Markgrafen Mērsraga muiža, kas atradās Talsu apriņķa Mērsraga pagastā
dubultzobe Mēslsūnu dzimtas ģints ("Tetraplodon")
teilorija Mēslšūnu dzimtas ģints ("Tayloria")
Metakshof Mētaga muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Tūjas pagastā
reimatiskie mezgliņi mezgliņi, kas reimatisma gaitā attīstās zemādas audos locītavu apvidū; tās ir Ašofa un Talalajeva mezgliņu tipa granulomas
Divupe Mezopotāmija - vēsturisks novads Rietumāzijā, Tigras un Eifratas vidueteces un lejteces baseinā
Waldhof Meža muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā
Minusinskas mežastepe mežastepe Minusinskas ieplakā, Krievijas Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labajā krastā, viļņots līdzenums no Rietumsajānu ziemeļu nogāzes līdz Tubas lejtecei, augstums — 300-700 m, krasi kontinentāls klimats
melnais mežastrazds mežastrazdu ģints suga ("Turdus merula"), kas Latvijā sastopama samērā bieži
silastrazds Mežastrazdu ģints suga ("Turdus viscivorus"), slaids dziedātājputns, lielāks par mājas strazdu, Latvijā sastopams samērā bieži, tomēr ir retākais no Latvijā ligzdojošajiem mežastrazdiem, izplatīts nevienmērīgi
trillija Mežlilija - šīs dzimtas ģints ("Trillium")
Ozarka mežlilija mežliliju suga ("Trillium ozarkianum")
sēdošā mežlilija mežliliju suga ("Trillium sessile")
Klīves kanāls mežu meliorācijas sistēmu ūdeņu novadkanāls uz Lielupi Tīreļu līdzenumā, garums - 19 km, platums - līdz 15 m, dziļums - līdz 3 m, kritums - 5 m, ierīkots 19. gs. beigās, atjaunots ap 1930. g., vēlāk tīrīts, savāc ūdeņus sākot no Cenas tīreļa rietumu daļas, Cenas upes baseina augšdaļā
Kozlova Mičurinska, pilsēta Krievijā, Tambovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1932. g.
Tīsaida Midlsbro - pilsēta Anglijā, tās senāks nosaukums ("Teeside")
myelophilus Myelophilus minor - mazā priežu lūksngrauža "Tomicus minor" nosaukuma sinonīms
myelophilus Myelophilus piniperda - lielā priežu lūksngrauža "Tomicus piniperda" nosaukuma sinonīms
trohiliski Mieturaļģu ģints ("Trochiliscus"), no zaļaļģēm cēlušies daudzšūnu organismi, dzīvojuši devona saldūdens baseinos vai pasāļūdens lagūnās un veidojuši biezokņus, Latvijā fosilijas sastopamas devona nogulumos
aktinomicētes mikroorganismi ar sīku, starainu micēliju, kuri attīstības ziņā ieņem vidus stāvokli starp baktērijām un sēnēm, pieder pie baktēriju nodalījuma klases "Tallobacteria" rindas "Actinomycetales", Latvijā augsnēs konstatēts \~70 sugu
8088 mikroprocesors "Intel 8088"- firmas "Intel" mikroprocesors, kas izmanto 1 megabaita atmiņu, 8 bitu ārējo un 16 bitu iekšējo datu kopni, tika izmantots izstrādājot pirmos oriģinālos firmas IBM personālos datorus PC un PC/XT
Ziemeļlatvijas brigāde militārs formējums Latvijas Brīvības cīņu laikā, dibināts 1919. g. 31. martā Tērbatā, tajā tika iekļautas latviešu militārās vienības, ko saskaņā ar Latvijas un Igaunijas valdības vienošanos sāka komplektēt Pērnavā, Tallinā un Tērbatā, bija pakļauta Igaunijas armijas vadībai; 1919. g. 19. jūlijā Rīgā to pārformēja par Latvijas armijas Vidzemes divīziju
kolčakiāde Militārs režīms 1918 XI - 1920 II, ko nodibināja A. Kolčaks Sibīrijā, Urālos un Tālajos Austrumos
Ellsgrāvis Milzgrāvja kreisais atzarojums Talsu novada Dundagas pagastā, augštecē arī Kolkas pagasta robežupe
Ellsupe Milzgrāvja kreisais atzarojums Talsu novada Kolkas pagastā
Mindaugas ezers Mindaugas ezers - atrodas Teiču purva ziemeļu daļā, Murmastienes pagastā, platība - 36 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 4,1 m, distrofs, bez aizauguma; Mindaukas ezers
pazvilā misiņsmilga misiņsmilgu suga ("Sieglingia decumbens", sdenāk "Triodia decumbens")
Dzimmu Mītisks Japānas imperatoru sencis, saules dievietes Amaterasu pēctecis; Dzimmu Tenno
Vanapagans mitoloģisks varonis ("vecais pagāns") igauņu tautas vēstītājā folklorā - teikās viņš ir pamuļķis un cilvēkiem nelabvēlīgs dabas milzis, kas cīnās ar Kalevipoegu un Lielo Tellu vai arī darbojas viens pats; pasakās darbojas pretī asprātīgajam kalpam
mizgrauži Mizgraužu skudrulītis - skudrulīšu dzimtas vaboļu suga ("Thanassimus formicarius"), segspārni melni ar sarkanu pamatdaļu un 2 baltām šķērsjoslām, Latvijā bieži sastopams priežu mežos, izcirtumos
Alabama Mobilas kreisā satekupe ASV dienvidaustrumu daļā (_Alabama River_), garums 569 km (kopā ar Kūsu 933 km), veidojas satekot Kūsai un Talapūsai
NMT Mobilo telekomunikāciju standarts Skandināvijas valstīm ("Nordic Mobile Telephone"), izstrādāts 1969. g., 1991. g. realizēts arī Latvijas Mobilā telefona tīklā
Tomini līcis Moluku jūras līcis tās rietumu daļā ("Teluk Tomini"), Sulavesi salas austrumu piekrastē, garums - 440 km, platums pie ieejas - \~100 km, rietumu daļā - \~200 km, lielākais dziļums - 3573 m, līča vidū - Togianu salas, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas līdz 1,4 m
padišahs Monarha tituls dažās Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs; persona, kam ir šāds tituls
Ulanbatora Mongolijas galvaspilsēta (mong. val. "Ulaanbaatar"), atrodas Toles upes ielejā 1300-1350 km vjl., 881000 iedzīvotāju (2007. g.)
MTR Mongolijas Tautas Republika
MTRP Mongolijas Tautas revolucionārā partija
Mordangas-Kāņu ezers Mordangas ezera un ar to savienotā Mežezera (Kāņu ezera) kopējs nosaukums, atrodas Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst ziemeļu grupā, 36,7 m vjl., kopējā platība - 78 ha, lielākais dziļums - 8,7 m; Sausmežu ezers
karataji Mordviešu etnogrāfiska grupa Krievijā, Tatarstānas Republikā, Volgas labajā krastā
Morogora Morogoro, pilsēta Tanzānijā
Mooshof Mosu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā
Mozambika Mozambikas Republika - valsts Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, platība - 799380 kvadrātkilometri, 21669300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maputu, administratīvais iedalījums - 10 provinču un 1 galvaspilsēta, robežojas ar Dienvidāfriku, Svazilendu, Zimbabvi, Zambiju, Malāviju un Tanzāniju, apskalo Indijas okeāns
MTR Mozambikas Tautas Republika
bumbzivjveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Tetraodontiformes"), tropu jūrās, daži saldūdeņos, 4 apakškārtas, 11 dzimtas, 85 ģintis, daudz sugu
četrkāji mugurkaulnieku virsklase ("Tetrapoda"), kurā ietilpst abinieki, rāpuļi, putni un zīdītāji
Baida muhāfaza Jemenas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Maaribas, Šebvas, Abjānas, Lehidžas, Taizas un Demāras muhāfazu
Ali Muhameda brālēns (Ali ibn Abī Talib, ap 599.-661. g.); šiīti Ali un viņa pēcnācējus uzskata par Muhameda patiesajiem mantiniekiem
muhadžiri Muhamedāņu emigranti no bijušām Turcijas pakļautības zemēm, kas aiz reliģiskiem motīviem negribēdami palikt ārpus Turcijas, izceļojuši uz Turciju
Kalnzehm Muižas nosaukums 16. gs. tagadējā Jelgavas novada Kalnciema pagasta Tīreļos
Kahlnzehm Muižas nosaukums 16. gs., tagadējā Jelgavas novada Kalnciema pagasta Tīreļos; Kalnzehm
Mukalpen Mūkalpu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lubezeres pagastā
mulgedium Mulgedium tataricum - Tatārijas salātu "Lactuca tatarica" nosaukuma sinonīms
smiltāju mūmijvabole mūmijvaboļu suga ("Trox sabulosus")
Mundiķezers Mundigezers Talsu novada Lībagu pagastā
Minningen Muniņu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā
Murgaba Murgapa, upe Turkmenistānā
Teicējnieki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Teicejnieki" bijušais nosaukums
taicijieši Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Teicija" iedzīvotāji
Tiltagols Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Tiltagals" bijušais nosaukums
tiltagalieši Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Tiltagals" iedzīvotāji
Tyltagols Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Tiltagals" nosaukums latgaliski
Trizeļnīki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Tirzelnieki" nosaukums latgaliski
Mazie Tropi Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Tropi" bijušais nosaukums
aga Mūsdienu Turcijā - turīga zemnieka uzrunāšanas forma; dažreiz arī personvārda sastāvdaļa
Pērļupīte Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes novadā, garums - 39 km (Latvijā 6 km, Latvijas un Igaunijas robežupe 2 km), kritums - 96 m, sākas no Trumulīša ezera pie Veclaicenes; Lakna; Laknas strauts; Sveķa upe; Sveķupe; Sloka
džahannama Musulmaņu vārds, kas apzīmē elli un ir bieži minēts Korānā; tā ir svelmainas uguns un melnu dūmu pilna; dažkārt tās personifikācija ir milzīgs briesmonis, kas parādās Tiesas dienā
konsubstancionāle Mūžīgā attiecība starp svētās Trīsvienības trim personām
khmeri Nācija, Kambodžas (Kampučijas) pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Vjetnamā, Taizemē, runā khmeru val., ticīgie - budisti, daļa kalnu khmeru saglabājuši tradicionālos ticējumus
kontaji nācija, Taizemes pamatiedzīvitāji, dzīvo arī Malaizijā, Birmā, runā taju valodā, cēlušies no ciltīm, kas sākot ar 1. gt. p. m. ē. pakāpeniski ienākuša no D-Ķīnas tagadējā Taizemes teritorijā un sajaukušās ar vietējām ciltīm, reliģija - budisms (hinjana)
siāmieši nācija, Taizemes pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Mjanmā, Malaizijā, Laosā; runā taju valodā, ticīgie - budisti
UNITA Nacionālā savienība Angolas pilnīgai atbrīvošanai (portug. "Uniao Nacional para a Indenpendencia Total de Angola"); dib. 1964. g., kopš 1997. g. valdībā
Ahagara nacionālais parks nacionālais parks Alžīrijā (_Ahaggar, Parc National de l'_), Tamanrāsetas vilājā un daļēji Bordž Mesaudas vilājā
Amerikāņu Samoa nacionālais parks nacionālais parks Amerikāņu Samoa Teritorijā, ASV, izveidots 1988. g., platība - 55 km^2^
Augstā Tauerna nacionālais parks nacionālais parks Austrijā (_Hohe Tauern, Nationalpark_). Zalcburgas un Tiroles federālajā zemē
Agvaragves nacionālais parks nacionālais parks Bolīvijā (_Aguaragūe, Parque Nacional_), Tarihas departamentā
Amazonijas nacionālais parks nacionālais parks Brazīlijā (_Amazônia, Parque Nacional da_), atrodas Paras štata rietumos, Tapažosas upes kreisajā pusē
Aragvajas nacionālais parks nacionālais parks Brazīlijā (_Araguaia, Parque Nacional do_), Tonkantinas štatā, Aragvajas upes Bananalas salas ziemeļu galā
Aketadžaves-Lolobatas nacionālais parks nacionālais parks Indonēzijā (_Aketajawe-Lolobata, Taman Nasional_), Ziemeļmoluku provincē, Halmaheras salā, kas ir vitāli svarīgs vismaz 23 endēmisku putnu sugu izdzīvošanai
Alaspurvo nacionālais parks nacionālais parks Indonēzijā (_Alas Purwo, Taman Nasional_), Javas salas dienvidaustrumos
Ābela Tasmana nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandē (_Abel Tasman National Park_), atrodas Dienvidsalas ziemeļos
Tonariro nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandes Ziemeļsalā ("Tongariro National Park"), vulkāniskā plato augstākajā daļā, platība - 661 kvadrātkilometrs, dibināts 1894. g., 3 darbīgi vulkāni, karstie avoti, nelieli šļūdoņi, lavas lauki
Austrumcavo nacionālais parks nacionālais parks Kenijā (_Tsavo East National Park_), Austrumu provinces dienvidos un Krasta provincē
Pīkdistrikts Nacionālais parks Lielbritānijā ("Peak District"), Anglijā, uz rietumiem no Šefīldas, platība - 1403,8 kvadrātkilometri, dibināts - 1951. g., ietver Peninu kalnu Pīka (līdz 636 m) un Eksedža masīvu (552 m), Mērsi un Trentas baseina ūdensšķirtne
Aiaisas/Rehtersvelda nacionālais parks nacionālais parks Namībijā un Dienvidāfrikā (_|Ai-|Ais/Richtersveld Transfrontier Park_), izveidots 2003. gadā, apvienojot Namībijas ǀAi-ǀAis karsto avotu parku un Dienvidāfrikas Rehtersveldas nacionālo parku
Amotapes kalnu nacionālais parks nacionālais parks Peru (_Cerros deAmotape, Parque Nacional_), Tumbesas reģionā
Akageras nacionālais parks nacionālais parks Ruandā (_Akagera, Parc National ď_), atrodas valsts ziemeļaustrumos pie Tanzānijas robežas, dibināts 1934. gadā, ietver savannu, kalnu un purvu biotopus
Bānlāna nacionālais parks nacionālais parks Taizemē, Jalā provinces dienvidu daļā
Bejšehira nacionālais parks nacionālais parks Turcijā, Ispartas un Konjas ilā
Baškomutana nacionālais parks nacionālais parks Turcijā, Kitahjas, Ušakas un Afjonas ilā
Benena nacionālais parks nacionālais parks Vjetnamā, Thaņhoa provinces dienvidu daļā
Baķmas nacionālais parks nacionālais parks Vjetnamā, Thiathjena-Hue provinces dienvidaustrumu daļā
tīkls NPTN Nacionālais publiskais telekomunikācijas tīkls (angļu "National Public Telecommunications Network")
Nakonračasima Nakhonratčhasīma - pilsēta Taizemē
Nakonsavana Nakhonsavana, pilsēta Taizemē
Korata Nakonračasima, pilsēta Taizemē
haruspicija Nākotnes pareģošana pēc upuru dzīvnieku iekšām, ko pēc leģendas etruskiem pasludinājis atradenis, mazs zēns Tags, kas pēc tam pazudis
Tengrinurs Namco - ezers Tibetas kalnienes dienvidaustrumos, Ķīnā
SHAPE NATO ģenerālštāba mītne Eiropā (angļu "Supreme Headquarters of the Allied Powers in Europe")
NAMSA NATO Uzturēšanas un apgādes organizācija ("NATO Maintenance and Supply Agency")
ASV dolārs naudas pamatvienība ASV, kas tiek izmantota arī Austrumtimoras Demokrātiskajā Republikā, Britu Indijas Okeāna Teritorijā, Britu Virdžīnu Salās, Ekvadoras Republikā, ASV Guamas Teritorijā, Māršala Salu Republikā, Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs, Palau Republikā, Puertoriko Sadraudzībā, Tērksas un Kaikosas Salās, Ziemeļu Marianas Salās, kā arī paralēli ar vietējām valūtām Haiti Republikā, Panamas Republikā un Salvadoras Republikā
vona Naudas pamatvienība Dienvidkorejā (Korejas Republikā) un Ziemeļkorejā (Korejas TDR)
lira naudas pamatvienība Turcijā, (Itālijā līdz 2002. g. 28. februārim); attiecīgā naudas zīme, monēta
dinārs Naudas vienība (Alžīrijā, Dienvidslāvijā, Irākā, Jordānijā, Lībijā, Ziemeļmaķedonijā, Serbijā, Tunisijā); attiecīgā naudas zīme
taka Naudas vienība Bangladešas Tautas Republikā, sīknauda - poiša
šiliņš Naudas vienība Kenijā, Somālijā, Tanzānijā, Ugandā (Anglijā līdz 1971. g., Austrijā līdz 2002. g.); attiecīgā naudas zīme, monēta
pataka Naudas vienība Ķīnas Tautas Republikas Makao Īpašās Pārvaldes Apgabalā, sīknauda - avo
kips Naudas vienība Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā, sīknauda - ats (izņemta no apgrozības)
somons Naudas vienība Tadžikistānas Republikā, sīknauda - dirams
bāts Naudas vienība Taizemes Karalistē, sīknauda - satangs
paanga Naudas vienība Tongas Karalistē, sīknauda - seniti
pēnisi Nauduļi ("Thlaspi")
tīruma naudulis nauduļu suga ("Thlaspi arvense")
teivānieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Teivāni" iedzīvotāji
tēcēnieši Naukšēnu pagasta apdzīvotās vietas "Tēcēni" iedzīvotāji
Naitingeila sala neapdzīvota sala Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Tristana da Kuņas salu arhipelāgā, platība - 2,6 kvadrātkilometri
Ašmora rifs nedaudz virs ūdens saredzamu klinšu grēdas (_Ashmore Reef_) Timoras jūras rietumos, Ašmora un Kartjē salu ziemeļos
Ašmora rifs nedaudz virs ūdens saredzamu klinšu grēdas (_Ashmore Reef_) Torresa šauruma austrumos, Koraļļu jūras rietumos
Dumpa dzirnavezers neeksistē, bija uzpludināts uz Melnupes tagadējā Smiltenes novada Trapenes pagastā pie Dumpju mājām
jandaliņš Neierobežota pāru skaita latviešu tautas rotaļdeja "Tūdaliņ, tagadiņ"
jandāliņš Neierobežota pāru skaita latviešu tautas rotaļdeja "Tūdaliņ, tagadiņ"
Nemejas lauva neievainojams plēsoņa, kas mita šajā ielejā, Tīfona un Ehidnas atvase, ko savā pirmajā varoņdarbā uzveica Hērakls
Noetkenshof Nēķena muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Taurenes pagastā
Miaņhua neliela sala Austrumķīnas jūrā, ziemeļrietumos no Taivānas salas
Pendzja neliela sala Austrumķīnas jūrā, ziemeļrietumos no Taivānas salas
Liučiu neliela sala Dienvidķīnas jūrā, Taivānas piekrastē, iepretim Pindunas apriņķa teritorijai
Pata neliela sala Filipīnās, Sulu jūras dienvidos, starp Tapulas salām un Holo salu, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Arvāda neliela sala Vidusjūras austrumos (_Arwād, Jazīrat_), Sīrijas piekrastē, dažu kilometru attālumā no Tartūsas
Toronto latviešu kopiena nelielā skaitā pastāvēja jau 20. gs. 20-30. gados, 50. gados bija \~5000 latviešu, 70.-80. gados - 10.-11. tk, bet 90. gados 14.-16. tk latviešu, darbojas sestdienas skola un papildskola, kā arī Toronto Latviešu ģimnāzija (no 1953. g.), 1963. g. atvērts Latviešu nams, 1979. g. - Kanādas latviešu kultūras centrs, kopienai pieder vairāki ārpilsētas īpašumi
Ambergrisu salas nelielu salu grupa Atlantijas okeāna rietumos (_Am bergris Cays_), Kaikosu salu dienvidos, Tērksas un Kaikosas teritorija
Džuguaņu salas nelielu salu grupa Austrumķīnas jūras rietumu piekrastē, Miņdzjanas līcī, Taivānas Liaņdzjanas apriņķa teritorija
Dunjiņu salas nelielu salu grupa Austrumķīnas jūras rietumu piekrastē, Miņdzjanas līcī, Taivānas Liaņdzjanas apriņķa teritorija
Madzu salas nelielu salu grupa Austrumķīnas jūras rietumu piekrastē, Miņdzjanas līcī, Taivānas Liaņdzjanas apriņķa teritorija
Ānthonas salas nelielu salu grupa Bāndona līcī (_Ang Thong, Mu Ko_), Siāmas līča rietumos, Taizemes teritorija
Anthojas salas nelielu salu grupa Siamas līča austrumos (_An Thới, quần đảo_), Vjetnamas teritorija
Učiu salas nelielu salu grupa Taivānas šauruma rietumu daļā, Ķīnas Republikas jeb Taivānas teritorija
Smiltenes ezeri un Abula ūdenskrātuves nelielu ūdenstilpju kopums Mežoles pauguraines ziemeļaustrumu stūrī, Gaujas pieteku Abula un Vijas baseinā, Smiltenes novadā, kopējā platība - >70 ha, ezeri: Niedrājs, Spicieris, Klievezers, Salainis, Mellūzis un Bābenis, mākslīgās ūdenstilpes: Vidus un Tiltlejas ezers, Brutuļu un Cērtenes dzirnavezers, kā arī Teperis
trihinella Nematožu klases ģints ("Trichinella"), velteņtārps, kas parazitē zīdītājdzīvnieku, arī cilvēku organismā, Latvijā konstatēta 1 suga - trihīna
matgalvis Nematožu klases ģints ("Trichocephalus syn. Trichuris"), parazītiski tārpi, kas cilvēku un dzīvnieku organismā ierosina trihocefalozi
trihīna Nematožu klases trihinellu ģints suga ("Trichinella spiralis"), veltņtārpi, kas parazitē zīdītājos; cilvēka organismā var nokļūt ar inficētu un nepietiekami izceptu vai izvārītu cūkas vai meža dzīvnieku gaļu, kāpuri iekļūst muskulatūrā un rada organisma saslimšanu ar trihinelozi, pret kuru nav efektīvu ārstniecības līdzekļu
tuberkulārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta ("Tuberculariaceae"), saprofīti, retāk pusparazīti un augu parazīti, Latvijā konstatēts 14 ģinšu, 34 sugas
Trītons Neptūna lielākais pavadonis ("Triton"), vidējais attālums no planētas - 354800 km, izmēri - 2706 km
Talasa Neptūna pavadonis ("Thalassa"), vidējais attālums no planētas - 50100 km, izmēri - 80 km
Ataša Neretas labā pieteka Jēkabpils novadā (šķērso arī Līvānu novada Turku pagastu), garums - 27 km, sākas Teiču purva dienvidu malā (109 m virs jūras līmeņa), tek pa Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu; Ataše; augštecē Nikaja
Tripleurospermum inodorum nesmaržīgās suņkumelītes "Tripleurospermum perforatum" nosaukuma sinonīms
hurrieši Nezināmas izcelsmes senas ciltis Tuvajos Austrumos; Mezopotāmijā nodibināja Mitannijas valsti 2000-1500 pr. Kr. bija vadošā lielvara Āzijā
Ngorongors Ngorongoro, aprimuša vulkāna krāteris Tanzānijā
filioque Nīkajas - Konstantinopoles ticības apliecības pielikums, kas noteica, ka Svētais Gars iziet no Tēva un no Dēla; ortodoksā baznīca to noraidīja
tukumnieki Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Tukumi" jeb "Tukums" iedzīvotāji
nitinols Niķeļa (Ni) un titāna (Ti) sakausējums (55% Ni un 45% Ti), kam piemīt t. s. atmiņas efekts (spēja pēc plastiskas deformācijas atgūt sākotnējo formu paaugstinātā temperatūrā)
mafura no auga "Trichilia emetica Vahl." augļiem iegūti iedzelteni tauki, ko lietoja ziepju fabrikācijai un sveču rūpniecībā
Mēdiešu mūris nocietināts zemes valnis starp Eifratu un Tigru ziemeļos no Bagdādes, kas celts 5. gs. p. m. ē. Babilonijas aizsargāšanai
Serbedaru valsts nodibinājās Horasānā 1337. g. un pastāvēja līdz 1381. g., kad to likvidēja Timurs
Ventspils novads nodibināts 2009. g. bijušā Ventspils rajona teritorijā, ietver Ances, Jūrkalnes, Piltenes, Popes, Puzes, Tārgales, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, robežojas ar Talsu, Kuldīgas un Dienvidkurzemes novadu, kā arī ar Baltijas jūru
Kuldīgas novads nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu
Saldus novads nodibināts 2009. g. ietverot Saldus pilsētu un Ezeres, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, paplašināts 2021. g pievienojot Blīdenes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī Brocēnu pilsētu, robežojas ar Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles novadu, kā arī ar Lietuvu
Talsu novads nodibināts 2009. g. ietverot Talsu un Valdemārpils pilsētu, Abavas, Ārlavas, Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Sabiles, Stendes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, 2021. g. reformā pievienota Sabiles un Stendes pilsēta, kā arī Dundagas, Kolkas, Mērsraga un Rojas pagasts, robežojas ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils novadu, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis
Tukuma novads nodibināts 2009. g. ietverot Tukuma pilsētu, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu, 2021. g. reformā pievienota Kandavas pilsēta, kā arī Cēres, Engures, Kandavas, Lapmežciema, Matkules, Smārdes, Vānes, Viesatu, Zantes un Zemītes pagasts, robežojas ar Jūrmalas pilsētu, Mārupes, Jelgavas, Dobeles, Saldus, Kuldīgas un Talsu novadu, apskalo Rīgas jūras līcis
Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu
Smiltenes novads nodibināts 2009. g., sākotnēji ietvēra Smiltenes pilsētu un Bilskas, Blomes, Brantu, Grundzāles, Launkalnes, Smiltenes un Variņu pagastus, 2021. g. reformā pievienots Apes, Drustu, Gaujienas, Raunas, Trapenes un Virešu pagasts, robežojas ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu, Valmieras un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
Gulbenes novads nodibināts 2009. gadā bijušā Gulbenes rajona teritorijā, ietver Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Smiltenes novadu
Mērsraga novads nodibināts 2010. g. beigās atdaloties no Rojas novada un patstāvīgu darbu uzsāka 2011. g. janvārī, ietvēra tikai bijušo Mērsraga pagastu, robežojās ar Tukuma, Talsu un Rojas novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci, 2021. g. atjaunots Mērsraga pagasts, kas iekļauts Talsu novadā
Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju
rajati Nodokļu maksātāji zemnieki un pilsētu iedzīvotāji feodālisma laikā (no 9. gs.) Tuvo un Vidējo Austrumu valstīs
Nogallen Nogales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nogales pagastā
Lenkorānas zemiene nolaidens līdzenums Aizkaukāza dienvidaustrumos starp Tališa kalniem un Kaspijas jūru, Azerbaidžānā, garums — 100 km, platums — 5-6 km dienvidos, 25-30 km ziemeļos
Tūteres ozoli nolauztā ozola, dižkoka - Tūteres ozola - vietā Vecates pagastā 1968. g. iestādīts no tā zīles izaudzēts ozoliņš un ap to - vesela ozolu birzs
pakalpojumu līmeņa vienošanās nolīgums, kas noslēgts starp pakalpojumu sniedzēju un lietotāju un kas nosaka pakalpojumu apjomu noteiktā laika vienībā. Tajā var būt uzrādīts pieejamais joslas platums, programmu un ekspromtvaicājumu atbildes laiks, kurā jāatrisina problēmas, kas saistītas ar tīkla vai konkrētu datoru kļūdām
miltu ērce noliktavērču dzimtas suga ("Tyroglyphus farinae")
Nureka Noraka, pilsēta Tadžikistānā
Astotais krusta karš norisa 1270. g., Luijs IX bija iecerējis doties uz Tunisiju Ziemeļāfrikā, taču vēl pirms iespējamiem panākumiem, valdnieks nomira no dizentērijas, krustneši atgriezās Eiropā pēc tam, kad bija panākuši nelielas tirdzniecības un politiskas koncesijas no Hafsīdu dinastijas
Nūrtrendelāga Norvēģijas filke (_Nord-Trøndelag_), administratīvais centrs - Steinhjera; pastāvēja līdz 2018. g. 1. janvārim, kad apvienojot ar Sērtrendelāgas filki izveidota Trendelāgas filke
Sērtrendelāga Norvēģijas filke (_Sør-Trøndelag_), administratīvais centrs - Tronheima; pastāvēja līdz 2018. g. 1. janvārim, kad apvienojot ar Nūrtrendelāgas filki izveidota Trendelāgas filke
Tēlemarka Norvēģijas filke (_Telemark_), administratīvais centrs - Šīena
Trumse Norvēģijas filke (_Troms_), ar administratīvo centru šajā pilsētā
Trendelāga Norvēģijas filke (_Trøndelag_), administratīvais centrs - Steinhjera; izveidota 2018. g. 1. janvārī apvienojot Nūrtrendelāgas un Sērtrendelāgas filki
Vestfolla Norvēģijas filke (_Vestfold_), administratīvais centrs - Tensberga
Finnmarksvida Norvēģijas lielākais plato, kura platība pārsniedz 22 000 kvadrātkilometrus, atrodas aptuveni 300 līdz 500 metrus virs jūras līmeņa, gk. Finnmarkas un Trumses filkē
Tuvie Austrumi nosacīts apzīmējums teritorijai Rietumāzijā un Āfrikas ziemeļaustrumos, ietver Apvienotos Arābu Emirātus, Bahreinu, Ēģipti, Iraku, Izraēlu, Jemenu, Jordāniju, Kataru, Kipru, Kuveitu, Libānu, Omānu, Saūda Arābiju, Sīriju, Sudānu, Turciju
Arābu austrumi nosacīts apzīmējums teritorijai Rietumāzijā un Ziemeļāfrikā, kuru apdzīvo gk. arābu tautas, parasti šajā teritorijā ietver Alžīriju, AAE, Bahreinu, Ēģipti, Iraku, Jemenu, Jordāniju, Kataru, Kuveitu, Libānu, Lībiju, Omānu, Saūda Arābiju, Sīriju, Sudānu, Tunisiju
Vidējie Austrumi nosacīts apzīmējums teritorijai Rietumāzijā, starp Eiropu un Pakistānu, dažkārt aizstāj terminu "Tuvie Austrumi", bet biežāk ar to apzīmē Tuvo Austrumu valstis kopā ar Irānu un Afganistānu
Tursiops tursio nosaukuma "Tursiops truncatus" sinonīms
Kardisas miera līgums noslēgts 1661. g. 1. jūlijā starp Krieviju un Zviedriju, parakstīts Kardisas muižā (tagad Kerde, Igaunijā), uz ziemeļiem no Tartu, ar to tika izbeigts Krievijas-Zviedrijas karš un atjaunotas iepriekšējās valstu robežas, Zviedrija atguva Alūksni, Koknesi un Tērbatu un apņēmās neatbalstīt Poliju tās karā pret Krieviju
Līvānu novads novads Latgalē (1999.-2009. g. Preiļu rajonā, ietvēra Līvānu pilsētu, Turku un Rožupes pagastus), no 2009. g. ietver Līvānu pilsētu un Jersikas, Rožupes, Rudzātu, Sutru un Turku pagastu, robežojas ar Jēkabpils, Preiļu un Augšdaugavas novadu
Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas)
Ogres novads novads Vidzemē, 2009.-2021. g. ietvēra Ogres pilsētu, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Suntažu un Taurupes pagastu, 2021. g. pievienotas Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētas, kā arī Birzgales, Jumpravas, Lēdmanes, Lielvārdes, Rembates, Tīnūžu un Tomes pagasts, robežojas ar Siguldas, Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas, Ķekavas, Salaspils un Ropažu novadu
Mārupes novads novads Vidzemē, nodibināts 2009. g. bijušā Marupes pagasta teritorijā, 2021. g. pievienots Babītes un Salas pagasts, robežojas ar Olaines, Jelgavas un Tukuma novadu, kā arī ar Jūrmalas un Rīgas pilsētu
Alūksnes novads novads Vidzemes ziemeļaustrumos, ietver Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Veclaicenes, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojas ar Balvu, Gulbenes un Smiltenes novadu, kā arī ar Igauniju un Krieviju; 2009.-2020. g. ietvēra arī Apes pilsētu un pagastu, kā arī Gaujienas, Trapenes un Virešu pagastu
Dobeles novads novads Zemgales rietumos, ietver Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vecauces, Vītiņu un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu, robežojas ar Saldus, Tukuma un Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu; 2009.-2021. g ietvēra Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Naudītes, Penkules un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu
Kneževaca Novi Kneževaca ("Novi Kneževac") - pilsēta Serbijā, Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.); Terekkaniža
Staļinogorska Novomoskovskas pilsētas (Krievijā, Tulas apgabalā) nosaukums 1934.-1961. g.
Bobriki Novomoskovskas pilsētas (Krievijā, Tulas apgabalā) nosaukums līdz 1934. g.
Zelta trīsstūris nozīmīgākais pasaules opija ražošanas centrs - Mjanma, Laosa un Taizeme (angļu "Golden Triangle")
nukleotīdi Nukleīnskābju monomēri, kas sastāv no slāpekļa purīnbāzes (adenīns, guanīns, tos apzīmē attiecīgi ar simboliem A un G) vai pirimidīnbāzes (timīns, citozīns, uracils, simboli T, C, U), ribozes (ribonukleīnskābes) vai dezoksiribozes (dezoksiribonukleīnskābes) un fosforskābes atlikuma
Nurmhusen Nurmuiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā
Ņačanga Ņačana, pilsēta Vjetnamā ("Nha Trang")
vaņamvezi Ņamvezi – tauta, dzīvo Tanzānijā, starp Viktorijas un Rukvas ezeru, valoda (ķinamvezi) pieder pie bantu saimes austrumu grupas valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa – kristieši
Lejastunguska Ņižņaja Tunguska, upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā
Rosvikhruina Ņūrosa - pilsēta Īrijā (_Ros Mhic Thriuin_), tās nosaukums īru valodā
Aršeji gelta oāze Čadā (_Guelta d’Archéї_), Borku-Ennedi-Tībestī reģiona dienvidaustrumu daļā, ievērojama kamieļu dzirdināšanas vieta
Gulīja Oāze un apdzīvota vieta Alžīrijā ("El Golea"), Sahāras ziemeļos, pie Transsahāras autoceļa (Laguata-Zindera), 40200 iedzīvotāju (2008. g.)
Gāta Oāze un pilsēta Sahārā ("Ghat"), Tasili plato piekājē, Lībijas dienvidrietumos, šebījas administratīvais centrs, 22000 iedzīvotāju (2011. g.)
Tīndūfa Oāze un tirdzniecības centrs Alžīrijas rietumos ("Tindouf"), pie Marokas robežas, 48000 iedzīvotāju (2012. g.)
Gurara Oāžu grupa Alžīrijas Sahārā ("Gourara"), lielākā apdzīvotā vieta - Tīmīmūna, Transsahāras karavānu ceļu mezgls
Tafilaleta Oāžu grupa Marokas dienvidaustrumos ("Tafilalet"), starp Atlasa grēdām un Giras hamādu, tektoniskā ielejā, ko šķērso izžūstošās upes Ziza un Gerisa, iedzīvotāji gk. berberi
Tidikelta Oāžu grupa Sahāras vidienē ("Tidikelt"), pazeminājumā uz ziemeļrietumiem no Ahagara kalnu masīva, Alžīrijā, šķērso Transsahāras autoceļš
Čulima Obas labā krasta pieteka Krievijā (Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā), garums - 1799 km, veidojas satekot Belaja Ijusai un Čornaja Ijusai, kuras sākas Kuzņeckas Alatau austrumu nogāzē
Keta Obas labā krasta pieteka Krievijā, Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā, garums - 1621 km (kopā ar Boļšaja Ketu), veido satekupes Boļšaja Keta un Malaja Keta, kas sākas ūdensšķirtnē netālu no Jeņisejas, ietek Obā pa 2 atzariem: Toguras un Narimas atzaru
Agana Obas labā krasta pieteka Krievijā, Tjumeņas apgabalā
Bija Obas labā satekupe Krievijas Altaja Republikā un Altaja novadā, garums - 301 km, iztek no Teļecas ezera
OCTAA OCTA - obligātā civiltiesiskā atbildības apdrošināšana
mentors Odiseja dēla Tēlemaha audzinātājs Homēra poēmā "Odiseja"
Odern Odres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā
Skolasupe Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Madlienas pagastā, augštece Ķeipenes pagastā, šķērso arī Taurupes pagasta dienvidrietumu stūri, garums - 14 km; Skala; Skolas upe
Taukātne Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Taurupes pagastā
Norupīte Ogres labā krasta pieteka Ogres pilsētā, augštece Tīnūžu pagastā
trucēnieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Truči" iedzīvotāji
aderkasieši Ogres novada Taurupes pagasta apdzīvotās vietas "Aderkaši" iedzīvotāji
bēvulēnieši Ogres novada Taurupes pagasta apdzīvotās vietas "Bēvulēni" iedzīvotāji
lakstenieši Ogres novada Taurupes pagasta apdzīvotās vietas "Lakstene" iedzīvotāji
taurupieši Ogres novada Taurupes pagasta apdzīvotās vietas "Taurupe" iedzīvotāji
Fistehlen Ogres novada Taurupes pagasta bijušais nosaukums
Aderkasskaja Ogres novada Taurupes pagasta bijušais nosaukums krieviski
jaunikšķilieši Ogres novada Tīnūžu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunikšķile" iedzīvotāji
kaparāmurieši Ogres novada Tīnūžu pagasta apdzīvotās vietas "Kaparāmuri" iedzīvotāji
stikla veidotāji oksīdi (SiO~2~, P~2~O~5~, B~2~O~3~, GeO~2~), kuru kausējumu atdzesējot, veidojas stikls; daži oksīdi (PbO, Al~2~O~3~, Nb~2~O~5~, TiO~2~) ir gan stikla veidotāji, gan modifikatori
Oxeln Oksles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Cēres pagastā
Okten Oktes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Vandzenes pagastā
skudreži Oldējēju kārtas dzimta ("Tachyglossidae"), vidēji lieli zīdītāji (ķermeņa gar. 40-50 cm, masa - 2,5-10 kg); neveikls ķermenis, kas klāts ar adatām, izstiepts purns, zobu nav, īsa aste, īsas kājas (priekškājas piemērotas rakšanai), dēj vienu olu, kas tiek perēta somā, pārtiek no skudrām un termītiem; 2 sugas, dzīvo Austrālijā, Jaungvinejā, Tasmānijā
trahelosperma Oleandru dzimtas ģints ("Trachelospermum")
Olimpiskā kustība Olimpiskā kustība ir saskaņota, organizēta, vispārēja un ilglaicīga darbība, kura tiek realizēta Starptautiskās Olimpiskās komitejas vadībā, un kurā tiek iesaistīti visi Olimpiskās idejas vērtību iedvesmotie cilvēki. Tā aptver piecus kontinentus. Tās mērķis ir pulcēt visas pasaules labākos atlētus grandiozos sporta, jaunības, solidaritātes un miera festivālos – olimpiskajās spēlēs. Tās simbols ir pieci savstarpēji savīti apļi
datņturis Operētājsistēmās _MS-DOS_, _OS/2_ un _Windows NT_ lietots skaitlis, kurā sistēmas pārvērtušas datnes vārdu, ko tās izmanto, lai realizētu piekļuvi datnei
attālās piekļuves pakalpojumi operētājsistēmas _Windows NT_ funkcija, kas ļauj lietotājiem piekļūt lokāliem tīkliem, izmantojot modemu _X.25_ savienojumu vai teritoriālā tīkla saiti
piekļuves pilnvara operētājsistēmas "Microsoft Windows NT" iekšējā drošības karte, ko ģenerē tajā brīdī, kad lietotājs piesakās sistēmai, tajā ir lietotāja identifikators un visu to grupu identifikatori, kurās reģistrēts šis lietotājs; tā tiek piešķirta katram procesam, ko šis lietotājs iniciē
datņu iedales tabula operētājsistēmu DOS un OS/2 datņu sistēmas sastāvdaļa, kurā tiek glabāti visu diskā ierakstīto datņu lielumi un izvietojums, jo datne var būt ierakstīta vairākos savstarpēji nesaistītos atmiņas apgabalos; tabula FAT
datortrauksmes reaģēšanas komanda organizācija, kas izveidota, lai palīdzētu interneta lietotājiem risināt drošības problēmas. Komandas CERT pakalpojumi pieejami visu diennakti, tā kontrolē interneta drošību un brīdina sistēmas administratoru par draudiem tās drošībai; CERT
Hexapla Origena (miris 254. g.) sastādīts Vecās Derības tekstu krājums, kurā paralēlās slejās izvietoti 6 dažādu valodu un kodeksu teksti (ebreju teksts, tā grieķu transliterācija, kā arī Akvilas, Simmaha, LXX un Teodotiona grieķu teksta versija)
rošorvi Orošori - etnogrāfiska grupa Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomajā vilojatā
pašaliks Osmaņu impērijā (Turcijā) - apgabals, kuru pārvaldīja pašā
Ohschelei Ošlejas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Smārdes pagastā
kadešs Otrās Mozus grāmatas fragments (13:1 - 10) par visu pirmdzimušo novēlēšanu Tam Kungam, par Pashā svinēšanu un par tefillīnu
Ozjornaja Ozjornajas stalaktītu ala atrodas Podolijas augstienē, Ukrainā, Ternopoles apgabalā, viena no lielākajām alu sistēmām pasaulē, labirintu un eju kopgarums - 100,6 km
krēsliņš Ozolīšu saulkrēsliņš ("Thalictrum aquilegifolium")
ozolīte Ozolīšu saulkrēsliņš ("Thalictrum aquilegifolium")
ozolītes Ozolīšu saulkrēsliņš ("Thalictrum aquilegifolium")
sētloži Ozolīšu saulkrēsliņš ("Thalictrum aquilegifolium")
sētložņi Ozolīšu saulkrēsliņš ("Thalictrum aquilegifolium")
embates Ozollapu embotiņš ("Teucrium chamaedrys")
emboši Ozollapu embotiņš ("Teucrium chamaedrys")
embotes Ozollapu embotiņš ("Teucrium chamaedrys")
embutes Ozollapu embotiņš ("Teucrium chamaedrys")
mežeglīte Ozollapu embotiņš ("Teucrium chamaedrys")
Progress Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Tetele" bijušais nosaukums padomju laikā
titelmindnieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Titelminde" iedzīvotāji
toņenieki Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Toņi" iedzīvotāji
Hoheneich Ozolu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
Eckendorf Ozolu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Smārdes pagastā
TOP Paanga; Tongas Karalistes valūtas kods, sīknauda - seniti
almemārs Paaugstinājums sinagogā, no kura tiek lasīta Tora
ceplītis Paceplīšu dzimtas ģints ("Thryothorus")
māju paceplītis paceplīšu suga ("Troglodytes aedon")
Kārklu valks Pāces kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā
Peļupīte Pāces kreisā krasta pieteka, augšpus Pāces dzirnavezera, Talsu novada Dundagas pagastā
Platene Packules labā krasta pieteka Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, garums - 14 km; Plātene; Plutene
dīvāns Padomdevēja institūcija (bijušajā sultānu Turcijā)
Rudzātu pagasta teritorija padomju laika teritoriālajos pārkārtojumos daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota Rožupes pagastam, savukārt neliela daļa bijušā Turku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Rudzātu pagastam
TASS Padomju Savienības Telegrāfa aģentūra (krievu "Telegrafnoje Agenstvo Sovetskogo Sojuza")
Tadaiķu pagasta teritorija pagasta dienvidu daļa (kopā ar vēsturisko centru) pēckara gados iekļauta Priekules novada Bunkas pagastā un neliela daļa Grobiņas novada Gaviezes pagastā, bet tagadējā Tadaiķu pagastā iekļauta visa pirmskara Aisteres pagasta teritorija un Tāšu pagasta austrumu stūris
Laucesas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā ar administratīvo centru Mirnijā, robežojas ar Daugavpils pilsētu un Tabores, Skrudalienas, Demenes, Medumu un Kalkūnes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kalkuhnen, krieviski — Kalkunskaja
Naujenes pagasts pagasts Augšdaugavas novadā Daugavas labajā krastā augšpus Daugavpils pilsētas, robežojas ar Daugavpils pilsētu un Līksnas, Maļinovas, Biķernieku, Salienas, Vecsalienas un Tabores pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; bijušais nosaukums krieviski — Maļinovskaja
Vecsalienas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Naujenes, Salienas, Skrudalienas un Tabores pagastu, nodibināts 1990. g., tā teritorija aizņem pirmskara Salienas pagasta rietumu daļu
Skrudalienas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Tabores, Vecsalienas, Salienas, Demenes un Laucesas pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; bijušie nosaukumi: vāciski — Skrundalina, krieviski — Skrundaļinskaja
Lazdukalna pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Benislavā, robežojas ar Rugāju, Vectilžas, Tilžas un Bērzpils pagastu, kā arī ar Madonas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tās lielākā daļa ietilpa pirmskara Bērzpils pagastā, mazākā daļa bijušajā Rugāju un Tilžas pagastā
Lazdulejas pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Egļuciemā, robežojas ar Medņevas, Šķilbēnu, Briežuciema, Tilžas, Vectilžas un Bērzkalnes pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Šķilbēnu pagasta rietumu daļu, daļu Balvu pagasta un nelielu daļu Tilžas pagasta teritorijas
Baltinavas pagasts pagasts Balvu novada dienvidaustrumos (2009.-2021. g. patstāvīgs novads), pirms 2. pasaules kara tā teritorija bija nedaudz mazāka, jo padomju gados daļa teritorijas pievienota tagadējam Briežuciema un Salnavas pagastam, savukārt daļa bijušā Tilžas pagasta platības iekļauta atjaunotajā Baltinavas pagastā; bijušais nosaukums krieviski — Baltinovskaja
Bērzpils pagasts pagasts Balvu novada dienvidrietumu daļā, dibināts 19. gs. vidū Domopoles muižas teritorijā, robežojas ar Lazdukalna, Tilžas un Krišjāņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Domopoles pagasts (līdz 1925. g.), krieviski — Domopoļskaja
Krišjāņu pagasts pagasts Balvu novada dienvidu daļā, robežojas ar Bērzpils un Tilžas pagastu, kā arī ar Ludzas un Rēzeknes novadu
Briežuciema pagasts pagasts Balvu novadā, kas izveidojies padomju laika teritoriālo reformu rezultātā bijušo Baltinavas un Šķilbēnu pagastu teritorijās, robežojas ar Tilžas un Lazdulejas pagastu, kā arī ar Viļakas un Baltinavas novadu
Vectilžas pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Bērzkalnes, Lazdulejas, Tilžas, Lazdukalna un Rugāju pagastu; teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, bijušā Tilžas pagasta ziemeļrietumu daļā
Valles pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Kurmenes, Bārbeles, Stelpes un Vecumnieku pagastu, kā arī ar Ogres un Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Taurkalnes pagasts, vāciski — Wallhof, krieviski — Valgofskaja
Aisteres pagasts pagasts bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. g.; pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā
Aizteres pagasts pagasts bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. g.; pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā
Aizupes pagasts pagasts bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; pagasta teritorijas lielākā daļa mūsu dienās ietilpst Vānes pagastā un neliela daļa - Zantes pagastā
Zosēnu pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Melnbāržos, robežojas ar Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas, Taurenes un Dzērbenes pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara Jaunpiebalgas pagasta ziemeļrietumu stūrī, pievienojot daļu no pirmskara Drustu pagasta teritorijas
Vaives pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Cēsu pilsētu, kā arī ar Priekuļu, Veselavas, Dzērbenes, Taurenes, Skujenes, Amatas un Drabešu pagastu; bijušie nosaukumi: Veismaņu pagasts, vāciski — Veisenstein, krieviski — Veismanskaja
Vecpiebalgas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Inešu, Kaives, Taurenes, Zosēnu un Jaunpiebalgas pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Pebalg-Orrishof, krieviski — Staro-Pebaļgskaja
Kaives pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Skujenes, Taurenes, Vecpiebalgas un Inešu pagastu, kā arī ar Madonas un Ogres novadu
Dzērbenes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Zosēnu, Taurenes, Vaives un Vesalavas pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Serben, krieviski — Zerbenskaja
Skujenes pagasts pagasts Cēsu novadā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, robežojas ar Vaives, Taurenes, Kaives, Zaubes, Nītaures un Amatas pagastu; senāk - Pilsskujenes pagasts, vāciski - Schloβ-Schujen, krieviski - Zamok Šujen
Durbes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, aptver Durbes pilsētu no trim pusēm, robežojas ar Dunalkas, Vecpils, Bunkas un Tadaiķu pagastu
Bunkas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Kalvenes, Priekules, Gaviezes Tadaiķu, Durbes un Vecpils pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Funkenhof, krieviski — Funkengofskaja
Dunalkas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Cīravas, Aizputes, Vecpils, Durbes, Tadaiķu Medzes un Vērgales pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dubenalken, krieviski — Dubenaļkenskaja
Gaviezes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Tadaiķu, Bunkas, Virgas, Bārtas un Grobiņas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gawesen, kriewviski — Gavezenskaja
Annenieku pagasts pagasts Dobeles novadā ar administratīvo centru Kaķeniekos, līdz 1920. g. saucās Annasmuižas pagasts, robežojas ar Dobeles, Auru, Naudītes, Zebrenes un Bikstu pagastu, kā arī ar Jaunpils, Tukuma un Auces novadu; bijušie nosaukumi: Annasmuižas pagasts, vāciski - Annenhof, krieviski - Annengofskaja
Augstkalnes pagasts pagasts Dobeles novada deinvidaustrumos, robežojas Bukaišu un Tērvetes pagastu, Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu (daļa pirmskara pagasta teritorijas tagad iekļauta Vilces pagastā); agrākie nosaukumi: Mežmuižas pagasts, vāciski — Grenzhofsche, krieviski — Grencgofskaja
Bikstu pagasts pagasts Dobeles novada rietumu daļā, robežojas ar Annenieku un Zebrenes pagastu, kā arī ar Saldus un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bixten, krieviski — Bikstenskaja
Jaunbērzes pagasts pagasts Dobeles novada ziemeļu daļā, robežojas ar Bērzes un Dobeles pagastu, kā arī ar Tukuma un Jelgavas novadu
Krimūnu pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Dobeles pilsētu, Tērvetes, Auru un Bērzes pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu
Penkules pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Naudītes, Auru, Tērvetes, Bukaišu un Būnes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Pankelhof, krieviski — Pankeļgofskaja
Auru pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Penkules, Naudītes, Annenieku, Dobeles un Krimūnu pagastu, kā arī ar Dobeles pilsētu un Tērvetes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Auermunde, krieviski — Auermjundskaja
Bukaišu pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Ukru, Bēnes, Penkules, Tērvetes un Augstkalnes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Fockenhof, krieviski — Fokkengofskaja
Lejasciema pagasts pagasts Gulbenes novada ziemeļu daļā, robežojas ar Beļavas, Galgauskas, Tirzas, Lizuma un Rankas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Aahof, krieviski — Ļeiskaja
Tirzas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Druvienas, Lizuma, Lejasciema, Galgauskas un Jaungulbenes pagastu, kā arī ar Cesvaines un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Tirsen, krieviski — Zamok-Tirzenskaja
Lizuma pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Lejasciema, Tirzas, Druvienas un pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lijsohn, krieviski — Ļizumskaja
Druvienas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Rankas, Lizuma un Tirzas pagastu, kā arī ar Cesvaines, Madonas un Jaunpiebalgas novadu, vēstures dokumentos pirmo reizi minēts 1596. g., tā robežas laika gaitā nav mainījušās; bijušie nosaukumi: vāciski — Druwen, krieviski — Druvenskaja
Jaungulbenes pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Tirzas, Galgauskas, Daukstu un Līgo pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neuschwaneburgsche, krieviski — Novoguļbenskaja
Galgauskas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas Daukstu, Jaungulbenes, Tirzas, Lejasciema un Beļavas pagastu, kā arī ar Gulbenes pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Golgowsky, krieviski — Golgovskaja
Valgundes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Līvbērzes un Kalciema pagastu, kā arī ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines un Ozolnieku novadu un Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: Volguntes pagasts, vāciski — Wolgunde, krieviski — Vaļgundskaja
Vilces pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Zaļenieku, Lielplatones un Elejas pagastu, kā arī ar Tērvetes novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wilzen, krieviski — Viļcenskaja
Kurmāles pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Vilgālē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu un Pelču, Snēpeles, Turlavas, Gudenieku, Īvandes un Padures pagastu; bijušie nosaukumi: Kūrmales pagasts, vāciski — Kurmahlen, krieviski — Kurmaļenskaja
Kabiles pagasts pagasts Kuldīgas novada austrumu daļā, robežojas ar Vārmes, Rumbas un Rendas pagastu, kā arī ar Talsu un Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kabillen, krieviski — Kjabiļevskaja
Laidu pagasts pagasts Kuldīgas novada dienvidu daļā, robežojas ar Turlavas un Snēpeles pagastu, kā arī ar Skrundas un Aizputes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, gk. pirmskara Valtaiķu pagasta teritorijā, pievienota neliela daļa no bijušā Kazdangas un Turlavas pagasta
Gudenieku pagasts pagasts Kuldīgas novada rietumu daļā, robežojas ar Īvandes, Kurmāles un Turlavas pagastu, kā arī ar Aizputes, Pāvilostas un Alsungas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Guddeneeken, krieviski — Gudenekenskaja
Turlavas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Gudenieku, Kurmāles, Snēpeles un Laidu pagastu, kā arī ar Dienvidkurzemes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Turlausche, krieviski — Turlauskaja
Rendas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kabiles un Rumbas pagastu, kā arī ar Ventspils un Talsu novadu (pagasta robežas gandrīz sakrīt ar pirmskara Rendas pagasta robežām); bijušie nosaukumi: vāciski — Ronnensche, krieviski — Rennenskaja
Snēpeles pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kurmāles, Pelču, Vārmes, Skrundas, Raņķu, Laidu un Turlavas pagastu, kā arī ar Skrundas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schnehpeln, krieviski — Šnepelnskaja
Rožupes pagasts pagasts Līvānu novadā 1990.-1999. g. un no 2009. g., robežojas ar Līvānu pilsētu, Turku, Rudzātu, Sutru un Jersikas pagastu, kā arī ar Preiļu un Vārkavas novadu; bijušie nosaukumi: Līvānu pagasts, krieviski — Livengofskaja
Rudzātu pagasts pagasts Līvānu novadā, robežojas ar Rožupes un Turku pagastu, kā arī ar Krustpils, Riebiņu un Preiļu novadu; bijušais nosaukums krieviski — Rudzatskaja
Salas pagasts pagasts Mārupes novadā, robežojas ar Babītes pagastu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Jelgavas un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Holmhof, krieviski — Salaskaja
Tomes pagasts pagasts Ogres novadā ar administratīvo centru Ķeguma pilsētā, Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Ķeguma pilsētu, Tīnūžu, Ogresgala, Rembates un Birzgales pagastu, kā arī ar Bauskas un Ķekavas novadu; bijušie nosaukumi: Ķeguma pilsētas lauku teritorija (1994.-2009. g.), vāciski — Tomsdorf, krieviski — Tomsdorfskaja
Rembates pagasts pagasts Ogres novadā ar administratīvo centru Ķegumā, robežojas ar Ķeguma un Lielvārdes pilsētu, kā arī ar Birzgales, Tomes, Ogresgala, Suntažu, Lauberes, Lielvārdes un Lēdmanes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ringmundshof, krieviski — Rembatskaja
Birzgales pagasts pagasts Ogres novada dienvidu daļā Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Tomes pagastu, kā arī ar Bauskas un Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Linde, Linde-Birzgale, vāciski — Linden, krieviski — Lindenskaja
Suntažu pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Ķeipenes, Lauberes, Ogresgala un Tīnūžu pagastu, kā arī ar Ropažu un Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sunzeln, krieviski — Sunceļskaja
Madlienas pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Ķeipenes, Taurupes, Meņģeles, Krapes un Lauberes pagastu, kā arī ar Kokneses un Lielvārdes novadu; bijušie nosaukumi: Lielais pagasts, vāciski — Esenhof, krieviski — Lelaskaja
Meņģeles pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Madlienas, Taurupes un Mazozolu pagastu, kā arī ar Ērgļu un Kokneses novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Altenwoga, krieviski — Altenvogskaja
Ogresgala pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Ogres pilsētu, Suntažu pagastu, kā arī ar Ķeguma un Ikšķiles novadu; pagasts dibināts 1928. g. Ikšķiles (tagadējā Tīnūžu) un Rembates pagasta teritorijā, pēc 2. pasaules kara robežas ar šiem pagastiem nedaudz mainījušās
Ķeipenes pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Taurupes, Madlienas, Lauberes un Suntažu pagastu, kā arī ar Siguldas un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Jaunķeipenes pagasts, vāciski — Kaipen, krieviski — Keipenskaja
Ikšķiles pagasts pagasts Rīgas apriņķī no 19. gs. līdz 1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Ogres novada Tīnūžu pagastā, bet daļa arī Daugmales, Ogresgala, Ķeguma un Salaspils pagastā; bijušie nosaukumi: vāciski — Uexkullsche, krieviski — Ikskjuļskaja
Gaiķu pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Satiķos, robežojas ar Šķēdes, Jaunlutriņu, Lutriņu, Brocēnu un Remtes pagastu, kā arī ar Talsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gaiken, krieviski — Gaikenskaja
Remtes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Blīdenes, Brocēnu un Gaiķu pagastu, kā arī ar Tukuma un Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Remten, krieviski — Remtenskaja
Šķēdes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Gaiķu un Jaunlutriņu pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Tukuma novadu
Apes pagasts pagasts Smiltenes novada austrumos, robežojas ar Alūksnes novadu, Trapenes pagastu un Igauniju, bijušie nosaukumi: Apes pilsētas lauku teritorija, Jaunrozes pagasts, vāciski Neu-Rosensche, krieviski — Novo-Rozenskaja
Trapenes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Apes, Virešu un Gaujienas pagastu, kā arī ar Alūksnes un Gulbenes novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: Bormaņu pagasts līdz 1902. g. un 1923.-1925. g., 1902.-1923. g. bija iekļauts Gaujienas pagastā, vāciski — Treppenhof, krieviski — Bormanskaja
Gaujienas pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Trapenes, Virešu un Grundzāles pagastu un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: Pilsgaujienas pagasts, vāciski — Schloss-Adsel, krieviski — Adzeļskaja
Virešu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Variņu, Palsmanes, Grundzāles, Gaujienas un Trapenes pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara un aizņem pirmskara Gaujienas pagasta dienvidu daļu
Dobeles pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Dobeles pilsētā, robežojas Dobeles pilsētu, Jaunbērzes, Bērzes, Auru un Annenieku pagastu, kā arī ar Tukuma novadu
Mērsraga pagasts pagasts Talsu novadā (2009.-2010. g. Rojas novadā, 2010.-2021. g. patstāvīgs novads, līdz 2008. g. Talsu rajonā); pagasts dibināts 1918. g. un sākotnēji ietvēra arī Upesgrīvu, 1925. g. nodibināts Upesgrīvas pagasts, bet 1990. g. atjaunotajā Mērsraga pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Upesciema pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mērsraga pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema pagastā; bijušais nosaukums vāciski — Markgrafen
Lubes pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Anužos, robežojas ar Ārlavas un Īves pagastu, kā arī ar Dundagas un Rojas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Ārlavas pagasta teritorijā un pievienota neliela daļa no bijušā Lubezeres un Nogales pagasta
Lībagu pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Mundigciemā, robežojas ar Laucienas, Strazdes, Virbu, Abavas un Ģibuļu pagastu, kā arī ar Talsu un Stendes pilsētām; bijušie nosaukumi: vāciski — Lipsthusen, krieviski — Lipstguzenskaja
Ģibuļu pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Pastendē, robežojas ar Valdgales, Lībagu, Sabiles pagastu un Talsu pilsētu, kā arī ar Kuldīgas un Ventspils novadu
Valdgales pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Pūņās, robežojas ar Talsu pilsētu, Dundagas, Īves, Ārlavas, Laidzes un Ģibuļu pagastu, kā arī ar Ventspils novadu
Ārlavas pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Valdemārpilī, aptver Valdemārpils pilsētu, robežojas ar Rojas, Vandzenes, Laidzes, Valdgales, Īves un Lubes pagastu; bijušie nosaukumi: Valdemārpils pilsētas lauku teritorija (1956.-2009. g.), Valdemārpils lauku teritorija (2009.-2010. g.), vāciski — Erwahlen, krieviski — Ervaļenskaja
Balgales pagasts pagasts Talsu novada austrumu daļā, sākotnēji pastāvējis 19. gs. 80. gados, bet 1891. g. pievienots Zentenes pagastam, no 1945. g. Balgales ciems, kas 1990. g. pārdēvēts par pagastu, administratīvais centrs Dursupē, robežojas ar Cēres, Strazdes un Laucienes pagastu, kā arī ar Tukuma novada Zentenes pagastu
Īves pagasts pagasts Talsu novada ziemeļrietumu daļā ar administratīvo centru Tiņģerē, robežojas ar Lubes, Valdemārpils un Valdgales pagastu, kā arī ar Dundagas novadu; pagasts izveidojies pēc 2. pasaules kara bijušā Ārlavas pagasta ziemeļaustrumu daļā un pievienota neliela pirmskara Dundagas pagasta teritorija (Ķurbes apkārtne)
Ķūļciema pagasts pagasts Talsu novadā, Engures ezera rietumu krastā, robežojas ar Laucienas un Mērsraga pagastu, kā arī ar Tukuma novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta lielākā daļa pirmskara Mērsraga pagasta, daļa Laucienes pagasta un neliela daļa Upesgrīvas pagasta teritorijas
Rojas pagasts pagasts Talsu novadā, Rīgas jūras līča piekrastē, atjaunots 2021. g. bijušā Rojas novada teritorijā, robežojas ar Mērsraga, Vandzenes, Ārlavas, Lubes, Dundagas un Kolkas pagastu, apskalo Rīgas jūras līcis
Dundagas pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Kolkas, Rojas, Lubes, Īves un Valdgales pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dondangen, krieviski — Dondangenskaja
Laucienes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Ķūļciema, Balgales, Strazdes, Lībagu, Laidzes un Vandzenes pagastu, kā arī ar Mērsraga un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: Nurmuižas pagasts, vāciski — Normhusen, krieviski — Nurmguzenskaja
Vandzenes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Rojas, Mērsraga, Laucienes, Laidzes un Ārlavas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wandsen, krieviski — Vandzenskaja
Virbu pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Stendes pilsētu, Lībagu, Strazdes un Abavas pagastu, kā arī ar Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: Jaunpagasta pagasts, vāciski — Neuvaken, krieviski — Nejvakenskaja
Laidzes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Valdgales, Ārlavas, Vandzenes, Laucienas un Lībagu pagastu, kā arī ar Talsu pilsētu; bijušie nosaukumi: Valdegales pagasts, vāciski — Waldegalen, krieviski — Vaļdegaļenskaja
Strazdes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Virbu, Lībagu, Laucienas un Balgales pagastu, kā arī ar Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Strasden, krieviski - Strazdenskaja
Abavas pagasts pagasts Tukuma apriņķī, kurš pastāvēja līdz 1924. g., kad teritorija pievienota Tumes un Grenču pagastam, bet bijušā Grenču pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Irlavas, Jaunsātu, Kandavas un Viesatu pagastā
Degoles pagasts pagasts Tukuma novadā ar administratīvo centru lielciemā Vienība, aizņem pirmskara Praviņu pagasta rietumu daļu, daļu bijušā Irlavas pagasta un nelielu daļu bijušā Lestenes un Tumes pagasta teritorijas, robežojas ar Slampes, Lestenes, Irlavas un Tumes pagastu, kā arī ar Engures novadu
Džūkstes pagasts pagasts Tukuma novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Jaunpils, Lestenes un Slampes pagastu, kā arī ar Jelgavas un Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Siukst-Poenau, krieviski — Žukstskaja-Penauskaja
Irlavas pagasts pagasts Tukuma novada dienvidrietumu daļā, robežojas ar Jaunsātu, Tumes, Degoles un Lestenes pagastu, kā arī ar Jaunpils un Kandavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Irmlau, krieviski — Irmlavskaja
Jaunsātu pagasts pagasts Tukuma novada rietumu daļā ar administratīvo centru Abavniekos, robežojas ar Pūres, Tumes un Irlavas pagastu, kā arī ar Kandavas novadu
Kandavas pagasts pagasts Tukuma novadā, aptver Kandavas pilsētu, robežojas ar Cēres, Pūres, Jaunsātu, Zemītes, Vānes un Matkules pagastu, kā arī ar Talsu novadu; bijušie nosaukumi: Kandavas novada lauku teritorija (kas ietvēra arī tagadējos Cēres, Zemītes un Matkules pagastus — 1999.-2009. g.), vāciski — Kandau, krieviski — Kandavskaja
Slampes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Džūkstes, Lestenes, Degoles un Smārdes pagastu un Jūrmalas pilsētu, kā arī ar Mārupes un Jelgavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schlampen, krieviski — Šlampenskaja
Lapmežciema pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Engures un Smārdes pagastu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Slokas pagasta teritorijā
Smārdes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Engures, Lapmežciema, Slampes, Degoles, Tumes un Sēmes pagastu, Mārupes novadu, kā arī ar Jūrmalas un Tukuma pilsētu; bijušie nosaukumi: Ozolnieku pagasts, vāciski — Eckendorf, krieviski — Ekendorfskaja
Zentenes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Engures, Sēmes, Pūres un Cēres pagastu, kā arī ar Talsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Senten, krieviski — Zentenskaja
Sēmes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Engures, Smārdes, Tumes, Pūres un Zentenes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sehmen, krieviski — Semenskaja
Lestenes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Irlavas, Degoles, Slampes, Džūkstes un Jaunpils pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lesten, krieviski — Lestenskaja
Matkules pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Kandavas un Vānes pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Talsu novadu; pastāvējis Tukuma apriņķī līdz 1949. g., atjaunots 1990. g., 1997. g. pievienots Kandavas lauku teritorijai, 1999.-2009. g. Tukuma rajona Kandavas novadā, 2009.-2021. g. Kandavas novadā
Engures pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Lapmežciema un Smārdes, Sēmes un Zentenes pagastu, kā arī ar Talsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Angern, krieviski — Angernskaja
Vānes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Matkules, Kandavas, Zemītes un Zantes pagastu, kā arī ar Saldus un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wahnen, krieviski — Vanenskaja
Tumes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Tukuma pilsētu, Smārdes, Degoles, Irlavas, Jaunsātu, Pūres un Sēmes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Tummen, krieviski — Tummenskaja
Zantes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Vānes, Zemītes un Viesatu pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Santen, krieviski — Zantenskaja
Jaunpils pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Viesatu, Irlavas, Lestenes un Džūkstes pagastu, kā arī ar Dobeles un Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neuenburg, krieviski — Neienburgskaja
Viesatu pagasts Pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Zantes, Zemītes, Irlavas un Jaunpils pagastu, kā arī ar Saldus novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Struteles pagasta rietumu daļu, bijušā Grenču pagasta dienvidu galu un nelielu teritoriju no bijušā Irlavas pagasta
Cēres pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Zentenes, Pūres un Kandavas pagastu, kā arī ar Talsu novadu
Pūres pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Zentenes, Sēmes, Tumes, Jaunsātu, Kandavas un Cēres pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Puhren, krieviski — Purenskaja
Brenguļu pagasts pagasts Valmieras novadā, izveidojies bijušās muižas teritorijā, robežojas ar Kauguru, Valmieras un Trikātas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Vecbrenguļu pagasts, vāciski — Alt-Vrangelhof, krieviski — Staro-Brangeļskaja
Trikātas pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Valmieras un Jērcēnu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Trikaten, krieviski — Trikatenskaja
Jērcēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Plāņu, Trikātas, Valmieras un Ēveles pagastu, ar Strenču un Sedas pilsētu, kā arī ar Valkas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Wohlfahrt, krieviski — Jercenskaja
Plāņu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Strenču un Sedas pilsētām, Trikātas un Jērcēnu pagastu, kā arī ar Valkas un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Planhof, krieviski — Planskaja
Puzes pagasts pagasts Ventspils novadā ar administratīvo centru Blāzmā, robežojas ar Ances, Usmas, Ugāles un Popes pagastu, kā arī ar Dundagas un Talsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Pussen, krieviski — Puzenskaja
Piltenes pagasts pagasts Ventspils novadā ar administratīvo centru Piltenes pilsētā, robežojas ar Piltenes pilsētu un Tārgales, Ugāles, Zlēku, Ziras un Vārves pagastu; bijušie nosaukumi: Piltenes pilsētas lauku teritorija (1960.-2009. g.), vāciski — Landgemeinde Pilten, krieviski — Piļtenskaja
Vārves pagasts pagasts Ventspils novadā ar administratīvo centru Ventavā, robežojas ar Ventspils pilsētu, Tārgales, Piltenes, Ziru un Užavas pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: vāciski — Warwen, krieviski — Varvenskaja
Ances pagasts pagasts Ventspils novada ziemeļu daļā, robežojas ar Puzes, Popes un Tārgales pagastu, kā arī ar Dundagas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Anzen, krieviski - Ancenskaja
Popes pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Ances, Puzes, Ugāles un Tārgales pagastu; pagasta teritorija 1926. g. samazināta, izveidojot tajā arī Ances pagastu, padomju laikā šo pagastu savstarpējās robežas nedaudz mainītas; bijušie nosaukumi: vāciski — Popensche, krieviski — Popenskaja
Ugāles pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Puzes, Usmas, Zlēku, Piltenes, Tārgales, Popes pagastu un Piltenes pilsētu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ugahlen, krieviski — Ugaļenskaja
Usmas pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Ugāles un Puzes pagastu, kā arī ar Talsu un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Usmaiten, krieviski — Usmaitenskaja
Paijers Pajers - kalns, augstākā virsotne Polārajos Urālos, Krievijā, uz Tjumeņas apgabala un Komi Republikas robežas
hroniska progresējošā mielopātija pakāpeniski progresējoša spastiska paraparēze, ko izraisa I tipa cilvēka T-limfotropiskais vīruss (HTLV-I); raksturīgas iešanas grūtības, kāju nespēks, jušanas traucējumi un urīna nesaturēšana
IP pakete pakete, ko izmantojot standarta protokolu _IP_, pārsūta pa internetu. Tā sākas ar galveni, kurā iekļauta adresēšanas un sistēmas vadības informācija, tās garums var mainīties atkarībā no pārsūtāmajiem datiem
alloucha Paklāji Tunisijā, kas austi bēškrāsas un brūnās vai melnās un baltās krāsas salikumos, pamatā ar stilizētu astoņstūrveida ornamentiku un ziedu motīviem
Fatah Palestīniešu nacionālās atbrīvošanās kustība, izveidota 20. gs. 50. gadu beigās (apvērsta abreviatūra no arābu "Harakat al-Tahrir al Wataniyyeh al-Falastiniyyeh")
Ismoila Somonī smaile Pamira augstākā virsotne (7495 m) Tadžikistānā, atrodas Zinātņu Akadēmijas grēdas un Pētera Pirmā grēdas saskarē, nogāzēs bieza firna un ledus sega (kopplatība - 136 kvadrātkilometri), atklāta 1932. g., līdz 1962. g. saucās Staļina smaile, 1962.-1999. g. - Komunisma smaile
mārsils Panātru (lūpziežu) dzimtas ģints ("Thymus"), puskrūms ar guļošu stumbru, stāviem zariem, pretējām lapām un violeti sārtiem, retāk baltiem, smaržīgiem ziediem, \~400 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 3 sugas
tīks Panātru rindas verbēnu dzimtas suga ("Tectona grandis"), koks ar ļoti blīvu, cietu koksni; tīkkoks; tiek dēvēts arī par Indijas ozolu
tīkkoks Panātru rindas verbēnu dzimtas suga ("Tectona grandis"), koks ar ļoti blīvu, cietu koksni; tīks
vilkvālīte Pandānu rindas augu dzimta ("Typhaceae"), pie kuras pieder lakstaugi ar gariem stublājiem, šaurām lineārām lapām un vālītēs sakārtotiem ziediem, 1 ģints
Baumanabada Pandža - pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums 1931.-1936. g.
Kirovabada Pandža - pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums 1936.-1963. g.
Saraikomara Pandža - pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums līdz 1931. g.
Pjandža Pandža, pilsēta Tadžikistānā
Pendža Pandža, upe Afganistānā un Tadžikistānā
Pendžikenta Pandžakenta, pilsēta Tadžikistānā
Bartanga Pandžas labā krasta pieteka (Amudarjas baseinā) Pamirā, Tadžikistānā, izteka Afganistānā (augštecē saucas Oksu, vidustecē - Murgaba), kopējais garums - 528 km
Baļļas ezers Pannas ezers Trikātas pagastā
purvpaparde Paparžaugu nodalījuma dzimta ("Thelypteridaceae"), daudzgadīgs vienādsporu lakstaugs ar melnu, ložņājošu vai pacilu sakneni, \~30 ģinšu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
protokolu steks par protokolu steku parasti sauc atvērto sistēmu sadarbības etalonmodeli, kurā ir septiņi protokolu slāņi, kā arī _TCP/IP_ protokolu saimi, kas nosaka datu apmaiņu internetā
Paragvajas Republika Paragvaja, valsts pilnais nosaukums ("República del Paraguay" / "Tetã Paraguái")
Kirī–Veisa likums paramagnētiķu magnētiskās uzņēmības (k) temperatūras atkarība: k=C/(T–D) (C, D ir konstantes, kas vispārina Kirī likumu)
pārvadājumu attālums parametrs, kas raksturo transporta sistēmas darbu un arī izmantošanas efektivitāti: attālums, kādā pārvadāta krava vai pasažieri, km. Transportlīdzekļu izmantošanas raksturošanai lieto divu veidu pārvadājumu attālumu parametrus: izmantošanas pakāpi raksturojošo vidējo pārvadājumu attālumu un transporta darba rezultātus raksturojošo kopējo pārvadājumu attālumu
īveskoks Parastā īve ("Taxus baccata")
pabērza Parastā īve ("Taxus baccata")
paegle Parastā īve ("Taxus baccata")
platpaegle Parastā īve ("Taxus baccata")
platpaegļi Parastā īve ("Taxus baccata")
platpaeglis Parastā īve ("Taxus baccata")
trumu lapas parastā māllēpe ("Tussilago farfara")
šauslape parastā māllēpe ("Tussilago farfara")
Vāczemes mētra parastais biškrēsliņš ("Tanacetum balsamita")
bikrēslīši Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
bišāboliņš Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
biškociņš Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
biškreitini Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
biškrēsliņis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
biškrēslis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
biškrēsls Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
bišukrēsliņš Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
cērmuzāles Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
čimines Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
čižma Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
čižmi Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
čizmis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
čizna Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
čiznis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
pižma Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
skreidulis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
skreiduls Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
skreitulis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
vēderzāles Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
laukeglīte Parastais mārsils ("Thymus serpyllum")
ceplītis Parastais paceplītis ("Troglodytes troglodytes")
timiāns Parastais timiāns - mārsilu suga ("Thymus vulgaris"), daudzgadīgs lūpziežu dzimtas garšaugs, mūžzaļš puskrūms, dzimtene - Vidusjūras piekraste, Latvijā audzē, bet šeit bieži saziedas ar savvaļā augošo mārsilu, tāpēc jāievēro telpiskā izolācija
timijans Parastais timiāns ("Thymus vulgaris")
Dryopteris thelypteris parastās purvpapardes "Thelypteris palustris" nosaukuma sinonīms
tēvs parasti savienojumā "Dievs Tēvs": Dievs kā pasaules radītājs
trīsvienība parasti savienojumā "Svētā Trīsvienība": kristietībā - Dieva atklātā būtība Dieva Tēva, Dieva Dēla, Dieva Svētā Gara veidolos
plākškata Parazītiska somiņsēne ("Taphrina pruni") uz ievām un plūmēm, rada tipisko augļu (kauleņu) vietā pākšveida augļus
Belogorskas klosteris pareizticīgo klosteris vīriešiem, Krievijā, Permas novadā, Tulvas augstienē
Šipka Pāreja Staraplaninas kalnu centrālajā daļā ("Šipčenski prohod"), Šipkas-Trjavnas grēdā, 1185 m vjl., Bulgārijā, to šķērso Gabrovas-Kazaniekas autoceļš
Sumburvalks Pārkaktes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā
Sustriņvalks Pārkaktes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā; Ģibzdes valks
Haidparks Parks Londonā ("Hyde Park"), uz ziemeļiem no Temzas, atvērts sabiedrībai 1635. g., šeit atrodas t. s. "oratoru stūris", kur var uzstāties ar runu jebkurš cilvēks
Vērmanes dārzs parks Rīgā, starp Elizabetes, K. Barona, Merķeļa un Tērbatas ielu, platība 5 ha, atklāts 1817. g. (platība 0,8 ha), paplašināts 1859. g., parkā aug 10 vietējo un \~70 introducēto koku un krūmu taksoni
Ārlavas parks parks Talsu novada Ārlavā, platība — 8,7 ha, aug 14 vietējās un 30 introducētās koku un krūmu sugas
liepu parmelīna parmelīnu suga ("Parmelina tiliacea syn. Parmelia tiliacea"), kas ir reta un aizsargājama, atrasta Turaidā, Līgatnē, Nītaurē, Vestienā, Ļaudonā uz lapkoku stumbriem un koksnes; tai ir ādains, substrātam piegulošs rozetveida vai nenoteiktas formas laponis (diametrs 10—15 cm)
pārnesuma pašizslēgšanās Pārnesumkārbas defekts, kas izpaužas kā ieslēgta pārnesuma patvaļīga izslēgšanās. Tā visbiežāk notiek, ja ir nodiluši zobratu zobi, nodilis vai izregulējies fiksācijas mehānisms vai arī pārnesums nav līdz galam ieslēgts nekvalitatīvas vadīšanas dēļ
protokols TCP pārraides vadības protokols (angļu "Transmission Control Protocol")
TCP Pārraides vadības protokols (angļu "Transmission Control Protocol")
protokoli TCP/IP pārraides vadības protokols / intertīkla protokols (angļu "Transmission Control Protocol / Internet Protocol")
TCP/IP pārraides vadības protokols / intertīkla protokols (angļu "Transmission Control Protocol / Internet Protocol")
E155 pārtikas uzlabotājs - brūnais HT, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt astmu, alerģijas, nātreni, var ietekmēt nieres, nav ieteicams bērniem, jāizvairās pret aspirīnu jūtīgiem cilvēkiem
tanzanīts Pasaulē visretāk sastopamais dārgakmens, kuru var atrast tikai četrus kilometrus garā joslā Kilimandžāro piekalnēs Tanzānijā
WSTA Pasaules Anestēzijas tehnoloģijas biedrību federācija (angļu "World Federation of Societies for Tech-nologv in Anaesthesia")
WFTU Pasaules Arodbiedrību federācija ("World Federation of Trade Unions")
aviosabiedrības kods pasaules aviosabiedrību divu simbolu kods, ko piešķir Pasaules civilās aviācijas organizācija, lai to lietotu aviobiļetēs, lidojumu sarakstos, datorizētajās rezervēšanas sistēmās; piemēram, BT - Air Baltic, AA - American Airlines, BA - British Airlines, LH - Lufthansa, SU - Aeroflot, 6G - Las Vegas Airlines
WCTF Pasaules Bērnu transplantātu fonds (angļu "World Children's Transplant Fund")
WCPT Pasaules Fizioterapijas konfederācija (angļu "World Confederation for Physical Therapy")
WALT Pasaules Lāzerterapijas asociācija (angļu "World Association for Laser Therapy")
PTC Pasaules tirdzniecības centrs (angļu World Trade Center)
WTC Pasaules tirdzniecības centrs Ņujorkā (angļu "World Trade Center"), divas ēkas, kurās 2001. gada 11. septembrī ietriecās divas teroristu lidmašīnas; dvīņu torņi; PTC
PTO Pasaules Tirdzniecības organizācija
WTO Pasaules tirdzniecības organizācija (angļu "World Trade Organization")
PTO Pasaules Tūrisma organizācija
Tivļeva Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Tiuļova" kļūdains nosaukuma variants
Tyuļova Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Tiuļova" nosaukums latgaliski
Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi
Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju
Tukuma apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizupes, Annenieku, Bikstu, Blīdienas, Dzirciema, Engures, Grenču, Irlavas, Jaunpils, Lestenes, Matkules, Milzkalnes, Praviņu, Pūres, Remtes, Sēmes, Slampes, Smārdes, Struteles, Tumes, Vānes, Vecmoku, Zantes, Zebrenes un Zemītes pagastu, robežojās ar Rīgas, Jelgavas, Kuldīgas un Talsu apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Ventspils apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ances, Dundagas, Edoles, Piltenes, Popes, Puzes, Sarkanmuižas, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziras, Zlēku un Zūru pagastu un Piltenes pilsētu, Robežojās ar Talsu, Kuldīgas un Aizputes apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru
Bauskas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Bārbeles, Bauskas, Bruknas, Ceraukstes, Codes, Iecavas, Īslīces, Jaunsaules, Kurmenes, Mežotnes, Misas, Panemunes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Taurkalnes, Vecmuižas, Vecsaules un Zālītes pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas un Jēkabpils apriņķi, kā arī ar Lietuvu
Kuldīgas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi
Talsu apriņķis pastāvēja 1819.–1949. g., ietvēra (1935. g.) Ārlavas, Cēres, Kandavas, Laidzes, Lībagu, Lubezeres, Mērsraga, Nogales, Nurmuižas, Pastendes, Spāres, Stendes, Strazdes, Upesgrīvas, Valgales, Vandzenes, Virbu un Zentenes pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi
Liepājas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizteres, Aizviķu, Asītes, Bārtas, Bunkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Ezeres, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Krotes, Medzes, Nīcas, Nīgrandas, Pērkones, Priekules, Purmsātu, Rāvas, Rucavas, Tadaiķu, Tāšu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgaļu, Virgas un Ziemupes pagastu, robežojās ar Aizputes, Kuldīgas un Jelgavas apriņķi, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu
Abrenes apriņķis pastāvēja 1938.-1944. g., ietvēra Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju
Rīgas rajons pastāvēja 1950.- 2009. g., ietvēra (1995. g.) Baldones, Baložu, Olaines, Siguldas un Vangažu pilsētu, Salaspils un Saulkrastu pilsētu ar lauku teritoriju, Ādažu, Allažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Daugmales, Garkalnes, Inčukalna, Krimuldas, Ķekavas, Mālpils, Mārupes, Mores, Olaines, Ropažu, Salas, Sējas, Stopiņu pagastu; robežojās ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Bauskas, Jelgavas un Tukuma rajonu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci
Apes rajons pastāvēja 1950.-1957. g., ietvēra Apes pilsētu, Gaujienas, Apes, Trapenes un Virešu pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
Ventspils rajons pastāvēja 1950.-2009. g. ietvēra (1990.-2009. g.) Ances, Jūrkalnes, Piltenes, Popes, Puzes, Tārgales, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, robežojās ar Talsu, Kuldīgas un Liepājas rajonu, kā arī ar Baltijas jūru
Daugavpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1990.-2009. g.) Daugavpils un Ilūkstes pilsētu, Subates pilsētu ar lauku teritoriju, Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Dvietes, Eglaines, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Pilskalnes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Jēkabpils, Preiļu un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu
Alūksnes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Apes, Gaujienas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Trapenes, Veclaicenes, Virešu, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojās ar Balvu, Gulbenes un Valkas rajonu, kā arī ar Igauniju un Krieviju
Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu
Balvu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Balvu pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes rajonu, kā arī ar Krieviju
Dobeles rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Dobeles pilsētu, Auces pilsētu ar lauku teritoriju, Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vītiņu un Zebrenes pagastu, robežojās ar Saldus, Tukuma un Jelgavas rajonu, kā arī ar Lietuvu
Jelgavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Jelgavas pilsētu, Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, Cenu, Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Lielplatones, Līvbērzes, Ozolnieku, Platones, Sesavas, Sidrabenes, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Dobeles, Tukuma, Rīgas un Bauskas rajonu, kā arī ar Lietuvu
Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
Ogres rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ogres pilsētu, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētu ar lauku teritoriju, Birzgales, Jumpravas, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Lēdmanes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Rembates, Suntažu un Taurupes pagastu, robežojās ar Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas un Rīgas rajonu
Preiļu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Preiļu un Līvānu pilsētu, Aglonas, Aizkalnes, Galēnu, Jersikas, Pelēču, Preiļu, Riebiņu, Rožkalnu, Rožupes, Rudzātu, Rušonu, Saunas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Sutru, Turku, Upmalas un Vārkavas pagastu, robežojās ar Madonas, Rēzeknes, Krāslavas, Daugavpils un Jēkabpils rajonu
Saldus rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Saldus pilsētu, Brocēnu pilsētu ar lauku teritoriju, Blīdenes, Ezeres, Gaiķu, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Remtes, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, robežojas ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles rajonu, kā arī ar Lietuvu
Talsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Talsu pilsētu, Sabiles, Stendes un Valdemārpils pilsētu ar laiku teritoriju, Abavas, Balgales, Dundagas, Ģibuļu, Īves, Kolkas, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Mērsraga, Rojas, Strazdes, Valdemārpils, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils rajonu, kā arī ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci
Tukuma rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Tukuma un Kandavas pilsētu, Cēres, Degoles, Džūkstes, Engures, Irlavas, Jaunpils, Jaunsātu, Kandavas, Lapmežciema, Lestenes, Matkules, Pūres, Sēmes, Slampes, Smārdes, Tumes, Vānes, Viesatu, Zantes, Zemītes un Zentenes pagastu, robežojās ar Jūrmalas pilsētu, Jelgavas, Dobeles, saldus, Kuldīgas un Talsu rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci
Valkas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Valkas, Sedas, Smiltenes un Strenču pilsētu, Bilskas, Blomes, Brantu, Ērģemes, Ēveles, Grundzāles, Jērcēnu, Kārķu, Launkalnes, Palsmanes, Plāņu, Smiltenes, Trikātas, Valkas, Variņu, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu un Valmieras rajonu, kā arī ar Igauniju
Gulbenes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Valkas rajonu
Kuldīgas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu
Stučkas rajons pastāvēja 1967.-1990. g., ietvēra (1984. g.) Jaunjelgavas, Pļaviņu un Stučkas pilsētu, Kokneses, Neretas un Skrīveru pilsētciematu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kurmenes, Mazzalves, Pilskalnes, Seces, Staburaga, Sunākstes, Taurkalnes, Vietalvas un Zalves ciemu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu
Rojas novads pastāvēja 2008.-2021. g. Kurzemes ziemeļu daļā, Rīgas jūras līča piekrastē, ietvēra bijušo Rojas pagastu (novads nodibinājās 2008. g. Talsu rajona sastāvā, apvienojot Rojas un Mērsraga pagastu, kļuva patstāvīgs novads 2009. g. vidū, bet 2010. g. beigās Mērsraga pagasts atdalījās un nodibināja atsevišķu novadu), robežojās ar Mērsraga, Talsu un Dundagas novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci, 2021. g. iekļauts Talsu novadā
Daugavpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Latgales dienvidos, ietver Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu, Vārkavas, Preiļu, Riebiņu, Aglonas un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu
Ikšķiles novads pastāvēja 2009.-2021. g. Vidzemē, Daugavas labajā krastā, ietvēra Ikšķiles pilsētu un Tīnūžu pagastu
Apes novads pastāvēja 2009.-2021. g. Vidzemes ziemeļaustrumu daļā, ietvēra Apes pilsētu, Gaujienas, Apes, Trapenes un Virešu pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
Auces novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales dienvidrietumos, tagadējā Dobeles novadā, ietvēra Auces pilsētu un Lielauces, Īles, Bēnes, Vecauces, Ukru un Vītiņu pagastu, robežojās ar Saldus, Brocēnu, Dobeles un Tērvetes novadu, kā arī ar Lietuvu
Urartu valsts pastāvēja 9.-6. gs. p. m. ē. Armēnijas kalnienē (tag. Armēnijas, Turcijas un Irānas ter.)
Aizputes-Klosteres pagasts pastāvēja Aizputes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Klosteres pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Turlavas pagastā, neliela daļa Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā
Aizpute-Klosteres pagasts pastāvēja Aizputes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Klosteres pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Turlavas pagastā, neliela daļa Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā
Linavas pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī līdz 1944. g., kad teritorija pievienota Krievijai, līdz 1925. g. saucās — Tolkovas pagasts
Sērmūkšu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Skujenes, Taurenes un Vaives (neliela daļa) pagastā
Teteles pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Tetelmindes pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Cenu un Salgales pagastā, kā arī Jelgavas pilsētā
Tetelmindes pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Teteles pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cenu un Salgales pagastā, kā arī Jelgavas pilsētā
Tāšu pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Talsu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Medzes, Grobiņas, Vērgales un Tadaiķu pagastā
Talsu pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Tāšu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Medzes, Grobiņas, Vērgales un Tadaiķu pagastā
Virānes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Bučauskas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Dzelzavas pagastā un Gulbenes novada Tirzas pagastā
Bučauskas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad tika pārdēvēts par Virānes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Dzelzavas pagastā un Gulbenes novada Tirzas pagastā
Adulienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. g., mūsu dienās teritorija ietilpst Gulbenes novada Jaungulbenes un Tirzas pagastā
Plāteres pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ogres novada Madlienas un Taurupes pagastā
Upesgrīvas pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Mērsraga, Rojas un Vandzenes pagastā
Nogales pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Ārlavas pagastā un Rojas novadā, kā arī neliela daļa Talsu novada Lubes pagastā
Pastendes pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Ģibuļu pagastā, neliela daļa — Talsu pilsētā
Spāres pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Ģibuļu pagastā, neliela daļa — Ventspils novada Usmas pagastā
Stendes pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Lībagu un Ģibuļu pagastā un Stendes pilsētā
Lubezeres pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Lubes, Rojas un Ārlavas pagastā
Milzkalnes pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī 1925.-1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Smārdes un Engures pagastā
Slokenbekas pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Milzkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Smārdes un Engures pagastā
Zemītes pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam, atjaunots 1990. g., 1997. g. pievienots Kandavas lauku teritorijai, 1999.-2009. g. Tukuma rajona Kandavas novadā, 2009. g. atjaunots Kandavas novadā, no 2021. g. Tukuma novadā, robežojas ar Jaunsātu, Irlavas, Viesatu, Zantes, Vānes un Kandavas pagastu
Struteles pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jaunpils, Viesatu un Irlavas pagastā
Praviņu pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Tukuma novada Degoles un Slampes pagastā
Grenču pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Tukuma novada Irlavas, Jaunsātu, Viesatu un Zemītes pagastā
Vecmoku pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Tukuma novada Sēmes un Tumes pagastā
Dzirciema pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Tukuma novada Zentenes un Pūres pagastā
Dūres pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Gulbenes novada Lejasciema pagastā, bet neliela daļa Smiltenes novada Trapenes un Virešu pagastā
Vecmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Tūjas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Tūjas pagastā
Sarkanmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Ventspils apriņķī līdz 1939. gadam, kad pārdēvēts par Ventas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Ventspils novada Tārgales pagastā
Ventas pagasts pastāvēja bijušajā Ventspils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ventspils novada Tārgales un Vārves pagastā un Ventspils pilsētā
Monreālas latviešu kopena pastāvēja jau 20. gs. sākumā, 1930. gados Monreālā dzīvoja \~30 latviešu, 1950. g. - \~2500 latviešu, 1990. g. - \~800-1000 latviešu, 1983. g. iegādāts un atvērts Latviešu sabiedriskais centrs, pieder ārpilsētas īpašumi "Eglaine", "Ezerkalni", kā arī "Tērvete", kurā kopš 1965. g. tiek rīkotas latviešu ģimeņu vasaras nometnes
Reņģes pagasts pastāvēja līdz 1925. gadam toreizējā Tukuma apriņķī, pārdēvēts par Zebrenes pagastu (tagad Dobeles novadā)
Jaunlatgales apriņķis pastāvēja no 1925. g. līdz 1938. g., kad pārdēvēts par Abrenes apriņķi, ietvēra (1935. g.) Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju
Līvānu novada lauku teritorija pastāvēja Preiļu rajonā 1999.-2009. g., ietvēra Turku un Rožupes pagasta teritoriju
Aderkašu pagasts pastāvēja Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pievienoja Taurupes pagastam
Ķīnas Republika pastāvēja tagadējās Ķīnas Tautas Republikas un Ķīnas Republikas teritorijā no 1912. g. 1. janvāra līdz 1949. g. 1. oktobrim
Jaunpagasta pagasts pastāvēja Talsu apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Virbu pagastu
Sabiles novads pastāvēja Talsu rajonā 2000.-2009. g., ietvēra Sabiles pilsētu un tagadējā Abavas pagasta teritoriju
Abavnieku pagasts pastāvēja Tukuma apriņķī līdz \~1920. g., izveidots apvienojot bijušo Abavnieku, Jaunsātu un Sātu mācītājmuižas pagasta teritorijas; mūsu dienās teritorija ietilpst Jaunsātu un Irlavas pagastā
Postenden Pastendes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Pastendes pagastā
čods Pašiesvētīšanās rituāls dažās Tibetas budisma skolās, kas norisinās kapos vai citā vientuļā vietā
Ziemeļkipra pašpasludināta valsts (prezidentāla republika) Turcijas aizbildniecībā, "de iure" Kipras sastāvdaļa, galvaspilsēta - Nikosija (Lefkoša), platība - 3355 kvadrātkilometri, 265100 iedzīvotāju (2006. g.)
Arima pašvaldība Trinidādas un Tobāgo Republikā, Tobāgo salas ziemeļu daļā
MOP Pataka; Ķīnas Tautas Republikas Makao Īpašās Pārvaldes Apgabala valūtas kods, sīknauda - avo
Ķeguma novads patstāvīgs novads 2009.-2021. g. Daugavas abos krastos, ietvēra Ķeguma pilsētu, Birzgales, Rembates un Tomes pagastus; 2021. g. iekļauts Ogres novadā
Kandavas novads patstāvīgs novads 2009.-2021. g., 1999.-2009. g. Tukuma rajona sastāvā, ietvēra Kandavas pilsētu, Cēres, Kandavas, Matkules, Vānes, Zantes un Zemītes pagastus
Japānas patūja patūju suga ("Thujopsis dolabrata"); hiba
Karabils Pauguraina augstiene Paropamiza priekškalnēs, Murgabas un Amudarjas upstarpā, Turkmenistānas dienvidaustrumos, augstums - līdz 984 m, virsma nolaidena dienvidu-ziemeļu virzienā, pustuksneši un tuksneši, stepe
Badhizs Pauguraina augstiene Tedženas un Murgabas upstarpā, Paropamiza priekškalnēs, Turkmenistānā, augstums - līdz 1267 m
Šana pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Shan"), administratīvais centrs - Tončī, platība - 155801 km^2^, 5061000 iedzīvotāju (2002. g.)
Gaujava pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viens no 11 Gaujaszemes ainavapvidiem, kas aptver Gaujas daļu no Trikātas āraines līdz Piejūras ainavzemei
Vecbārta pēc Bārtas lejteces iztaisnošanas atlikušais vecais upes lejteces posms, kurā ietek Tosele
Trojas zirgs pēc sengrieķu leģendas, milzu koka zirgs, kurā bija paslēpušies ahaju karavīri, kas piedalījās Trojas aplenkšanā; trojieši, neapjauzdami ahaju viltību, ieveda zirgu Trojā; naktī ahaji iznāca no zirga un ielaida pilsētā pārējo karaspēku
tuļpa pēc Tibetas jogu domām, cilvēka iztēles radīts redzams un pat sajūtams tēls, ko okulisti parasti dēvē par domas materializāciju
Tīro grāvis Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo un Daukstu pagastā, garums - 16 km, kritums - 18 m; Tīrogrāvis; Tīrumgrāvis; Ausiliešu klāns
apkakles pekars pekaru suga ("Tayassus tajacu"), kas sastopama biežāk
Schefflera pueckleri Peklera šeflēra, saukta arī par uzmavu tupidanti ("Tupidanthus calyptratus")
ūdensrieksts Peldošais ezerrieksts ("Trapa natans"), aizsargājams ūdensaugs
pelēkais strazds pelēkais mežastrazds ("Turdus pilaris")
sakņkāta pelēklape pelēklapju suga ("Tephrocybe rancida", syn. "Lyophyllum rancidum")
Peskadoru salas Penhu salas Taivānas šaurumā
Austrummaķedonija un Trāķija perifērija Grieķijā (_Anatoliki Makedonía kai Thráki_), atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Centrālo Maķedoniju, kā arī ar Bulgāriju un Turciju, apskalo Trāķijas jūra
perigē Perigora - melno trifeļu suga "Tuber melanosporum", ko audzē Perigē apvidū dienvidrietumu Francijā
frekvence periodiska (cikliska, svārstību) procesa perioda (T) inversais lielums: n=1/T
Lielie ģeogrāfiskie atklājumi periods 15.-16. gs., kad būtiski palielinājās eiropiešiem pazīstamā pasaule - atklāja Ameriku (K. Kolumbs 1492. g.), Austrāliju (V. Janzons un L. Toress 1606. g.), jūras ceļu apkārt Ārfikai uz Indiju (Vasko da Gama 1497.-1498. g.), šķērsoti okeāni un apbraukta zeme (F. Magelāns 1519.-1522. g.)
Apaoša Persiešu mītos viens no ļaunuma dieva Ahrimāna radītajiem varenajiem ļaunuma gariem, sausuma dēmons, kuru uzvarēja lietus dievs Tištrija
šahsads Persijas, Afganistānas, Turcijas un Indijas prinču tituls
tastatūra XT personālā datora _PC/XT_ tastatūra ar 83 taustiņiem, no kuriem 10 ir funkcionālie taustiņi, kas izvietoti tastatūras labajā pusē
televizora plate personālā datora izvērses plate, kurā ir TV kanāla uztvērējs
PC/AT personālais dators PC/AT
PC/XT personālais dators PC/XT
erāriji Personas, kas pēc Romas karaļa Servija Tullija cenza sistēmas nemaksāja cenza nodokļus, bet galvas naudu
ARPANET Perspektīvo pētījumu pārvaldes (datoru) tīkls (angļu "Advanced Research Projects Agency NETwork")
zindžantrops Pērtiķveida cilvēks, kas dzīvojis pirms 1,75 miljoniem gadu un kura atliekas atrastas Tanzānijā 1959. gadā
Pasoišta Pesidžvesta - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_An Pasaiste Thiar_)
Peterfeld Pētera muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā
Peterial Pētertāles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Struteles pagastā
Tarupe Pēterupes kreisā krasta pieteka Siguldas novadā, lejtecē Lēdurgas un Krimuldas pagastu robežupe, augštece Krimuldas pagastā, garums - 10 km; Tara; Tāra; Jurka
Beloruska pētniecības stacija Krievijā, Tjumeņas apgabala austrumu daļā
Puketa Phūketa, pilsēta Taizemes dienvidos ("Phuket")
Friedrichshof Pidriķa muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā
bulani Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti
futengi Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti
kmu Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti
lameti Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti
puoki Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti
kāvi Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo Ķīnā, Juņnaņas provinces dienvidrietumos, Mjanmas ziemeļaustumu kalnos un Taizemes ziemeļos, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, rakstība latīņu alfabētā, animistiskie ticējumi, izplatīts galvaskausu kults
Silavas ezeri pieci nelieli ezeri Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā un Jēkabpils novada Vīpes pagastā, 88,4-88,0 m vjl., izvietoti cits cita galā un savstarpēji savienoti: Pāķu, Gruženieku, Šumaņu, Garais un Silavu ezers
Piedņestra Piedņestras Moldāvijas Republika - pašpasludināta valsts Dņestras kreisajā krastā ar Benderu anklāvu labajā krastā, "de jure" Moldovas sastāvdaļa, platība - 4163 kvadrātkilometri, 523700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Tiraspole
Tihama Piejūras zemiene Arābijas pussalas rietumu un dienvidrietumu daļā (arābu val. "Tihāmah"), Sarkanās jūras un Adenas līča piekrastē, Saūda Arābijā un Jemenā, garums - \~1500 km, platums - līdz 80 km
Amalfi piekraste piekrastes josla Itālijā (_Costiera Amalfitana_), dienvidos no Neapoles, no kuras paveras skats uz Tirēnu jūru un Salerno līci
Alahanas klosteris piektā gadsimta ēku komplekss (_Alahan Manastırı_) Taura kalnos Turcijā, Merinas ila ziemeļrietumos
bodriči Pielabas slāvu cilts (8.-12. gs.); apdzīvoja Mēklenburgas līča krastus starp Trāves un Varnovas upi (tag. Vācijā); obodriti
vagri Pielabas slāvu cilts, līdz 12. gs. dzīvoja teritorijā starp Baltijas jūru, Trāves upi un Fēmarnas salu, ietilpa bodriču vadītajā cilšu savienībā
Brīvības pieminekļa nozīme piemiņas nozīme, ko Brīvības pieminekļa komiteja pasniedza aktīvākajiem ziedojumu vācējiem, tā ir neliela, ovālas formas sudraba plāksnīte (raudze 875), kuras vienā pusē "Važu rāvēju" grupas attēls un uzraksts "Tēvzemei un brīvībai", bet otrā pusē uzraksts "Par nopelniem Brīvības pieminekļa celšanā"
piena titrējamais skābums pienā esošo hidrogēnfosfātu, citronskābes, citrātu, olbaltumvielu un oglekļa dioksīda radītais skābums; mēra Ternera grādos (svaigam pienam ir 16–18 °T)
pienine Pienene ("Taravacum")
cūkpiene Pienenes ("Taraxacum")
gludā pienene pieneņu suga ("Taraxacum erythospermum syn. Taraxacum laevigatum")
ārstniecības pienene pieneņu suga ("Taraxacum officinale")
purva pienene pieneņu suga ("Taraxacum palustre"), latvijā sastopama reti, aizsargājama
oranždzeltenā sierpiepe piepju sēņu grupas sierpiepju ģints suga ("Tyromyces kmetii")
krāšņā sarene piepju sēņu grupas tauriņpiepju ģints sareņu grupas suga ("Trametes trogii")
garenporu tauriņpiepe piepju sēņu grupas tauriņpiepju ģints suga ("Trametes gibbosa")
sarainā tauriņpiepe piepju sēņu grupas tauriņpiepju ģints suga ("Trametes hirsuta")
dzeltenā tauriņpiepe piepju sēņu grupas tauriņpiepju ģints suga ("Trametes ochracea")
smaržīgā tauriņpiepe piepju sēņu grupas tauriņpiepju ģints suga ("Trametes suaveolens")
raibā tauriņpiepe piepju sēņu grupas tauriņpiepju ģints suga ("Trametes versicolor")
egļu violetpiepe piepju sēņu grupas violetpiepju ģints suga ("Trichaptum abietinum")
lapukoku violetpiepe piepju sēņu grupas violetpiepju ģints suga ("Trichaptum biforme")
tumšā violetpiepe piepju sēņu grupas violetpiepju ģints suga ("Trichaptum fuscoviolaceum")
spīdīgā piepjvabole piepjvaboļu dzimtas suga ("Triplax aenea")
abonēt pievienot jaunu vārdu servera LISTSERV adresātu sarakstam
Kivdolica Pildas kreisā krasta pieteka Rēzeknes un Ludzas novadā, garums - 22 km, kritums - 37,8 m, iztek no neliela ezeriņa 4 km no Kaunatas, tek caur Kivdolovas un Tribuku ezeru; Kivdalova; Kivdolova
Kaikaža Pīle, Tauna noteka
Albalate del Arsobispo pilsāta Spānijā (_Albalate del Arzobispo_), Aragonas autonomā apgabala Tervelas provinces ziemeļu daļā
Blieden Pilsblīdenes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Blīdenes pagastā
Afaahiti pilsēta (_Afaahiti_; polinēziešu _Taravao_) Franču Polinēzijā, Vējpuses salu Taiti salā
Bāmijāna pilsēta Afganistānā, Hindukuša kalnos \~2550 m vjl., uz ziemeļrietumiem no Kabulas, vilajeta administratīvais centrs, 61850 iedzīvotāju (2006. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1. gs., budisma centrs; šeit 4. un 5. gs. klintīs tika izkalts alu tempļu un klosteru komplekss, arī gigantiska, 53 m augsta stāvoša Budas skulptūra, ko 2001. g. uzspridzināja "Taliban" kustības dalībnieki
Bangī pilsēta Afganistānā, Tahāras vilajeta rietumu pierobežā
Andhoja pilsēta Afganistānas ziemeļu daļā, Turkmenistānas pierobežā, \~30000 iedzīvotāju
Kavaja pilsēta Albānijā ("Kavaja"), Tirānas ķarkā, 20200 iedzīvotāju (2011. g.)
Ain Dehaba pilsēta Alžīrā (_Aïn Deheb_), Tijāratas vilājā
Aveināta pilsēta Alžīrijā (_‘Avedat_), Tibisas vilājas ziemeļu dalā
Abālesa pilsēta Alžīrijā (_Abalessa_), Tamanrāsetas reģionā, 9200 iedzīvotāju (2010. g.)
Ain et Turka pilsēta Alžīrijā (_Aïn el Tūrck_), Orānas vilājā, Vidusjūras piekrastē
Ain Tīmūšenta pilsēta Alžīrijā (_Aïn Témouchent_), vilājas administratīvais centrs
Ain Tūta pilsēta Alžīrijā (_Aïn Touta_), Bātnas vilājā
Azāzga pilsēta Alžirijā (_Azazga_), Tīzī Vuzū vilājā
Azefūna pilsēta Alžirijā (_Azazga_), Tīzī Vuzū vilājā, Vidusjūras piekrastē
Amrija pilsēta Alžīrijā (_El Amria_), Ain Tīmūšentas vilājas ziemeļu daļā
Širšāla pilsēta Alžīrijā ("Cherchell"), Tibisas vilājā, kūrorts Vidusjūras krastā, 48000 iedzīvotāju (2008. g.), pastāv sākot no IV gs. p. m. ē.
Gardāja pilsēta Alžīrijā ("Ghardaia"), Sahāras ziemeļos, karavānu un autoceļu mezgls pie Transsahāras autoceļa (Laguata-Zindera), 128000 iedzīvotāju (2000. g.)
Zarzaitina pilsēta Alžīrijā, kalnrūpniecības centrs Sahāras austrumos, pie Lībijas robežas, lielas naftas atradnes, naftas vads uz Sehiru (Tunisijā)
Basbasa pilsēta Alžīrijā, Tārfas vilājas rietumu daļā
Ben Mehdi pilsēta Alžīrijā, valsts ziemeļaustrumos, Tārfas vilājā
Vinza pilsēta Alžīrijas ziemeļaustrumos ("Ouenza"), pie Tunisijas robežas, Tibisas vilājas ziemeļos, 52700 iedzīvotāju (2008. g.)
Tugūrta pilsēta Alžīrijas ziemeļaustrumos ("Touggourt"), tāda paša nosaukuma oāzē, Sahārā, autoceļu mezgls, 143300 iedzīvotāju (2009. g.)
Tibisa pilsēta Alžīrijas ziemeļaustrumu daļā, pie Tunisijas robežas, 180600 iedzīvotāju (2004. g.)
Tīzī Vuzū pilsēta Alžīrijas ziemeļos ("Tizi Ouzou"), vilājas administratīvais centrs, 143900 iedzīvotāju (2008. g.)
Tlemsena pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos ("Tlemcen"), vilājas administratīvais centrs, 672500 iedzīvotāju (2008. g.)
Tijārata pilsēta Alžīrijas ziemeļu daļā ("Tiaret"), vilājas administratīvais centrs, 638000 iedzīvotāju (2009. g.)
Oksforda pilsēta Anglijas dienvidos ("Oxford"), Temzas krastos, 151900 iedzīvotāju (2011. g.), universitāte (dibināta 1249. g.)
Baja duš Tigreša pilsēta Angolā, Namibes provincē, Baja duš Tigreša salā
Agilaresa pilsēta Argentīnā (_Aguilares_), Tukumanas provincē
Riotersero pilsēta Argentīnā ("Rio Tercero"), uz dienvidiem no Kordovas, 46300 iedzīvotāju (2012. g.)
Tandila pilsēta Argentīnā ("Tandil"), Buenosairesas provincē, 110600 iedzīvotāju (2012. g.)
Tukumana pilsēta Argentīnā ("Tucuman"), provinces administratīvais centrs, 527600 iedzīvotāju (2009. g.)
Ušvaja pilsēta Argentīnā ("Ushuaia"), Tjerras del Fuego provinces administratīvais centrs, 62800 iedzīvotāju (2010. g.)
Ačadžura pilsēta Armēnijā (_Achajur_, Աչաջուր), Tavušas marzā
Idževana pilsēta Armēnijā ("Ijevan"), Tavušas marzas administratīvais centrs, 21100 iedzīvotāju (2011. g.)
Dilidžana pilsēta Armēnijā, Tavušas marzā, 15600 iedzīvotāju (2011. g.)
Ajruma pilsēta Armēnijā, Tavušas marzā, 2400 iedzīvotāju (2011. g.)
Nojemberjana pilsēta Armēnijā, Tavušas marzā, 5500 iedzīvotāju (2011. g.)
Berda pilsēta Armēnijā, Tavušas marzā, 8500 iedzīvotāju (2011. g.)
Abilīna pilsēta ASV (_Abilene_), Teksasas štatā, 121000 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dibināta 1891. g.)
Alamo pilsēta ASV (_Alamo_), Teksasas štatā, 19200 iedzīvotāju (2014. g.)
Ataskosita pilsēta ASV (_Atascocita_), Teksasas štatā, 65800 iedzīvotāju (2010. g.)
Borgera pilsēta ASV (_Borger_), Teksasas štatā, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
Enisa pilsēta ASV (_Ennis_), Teksasas štatā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.)
Mančestra pilsēta ASV (_Manchester_), Tenesī štatā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
Mensfīlda pilsēta ASV (_Mansfield_), Teksasas štatā, 62200 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanantonio pilsēta ASV (_San Antonio_), Teksasas štatā, 1437000 iedzīvotāju (2014. g.)
Tontona pilsēta ASV (_Taunton_), Masačūsetsas štatā, 56500 iedzīvotāju (2014. g.)
Tolīdo pilsēta ASV (_Toledo_), Ohaio štatā, 281000 iedzīvotāju (2014. g.)
Elisa pilsēta ASV ("Alice"), Teksasas štatā, 19400 iedzīvotāju (2014. g.)
Oltona pilsēta ASV ("Alton"), Teksasas štatā, 15500 iedzīvotāju (2014. g.)
Korinta pilsēta ASV ("Alvin"), Teksasas štatā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
Endrūsa pilsēta ASV ("Andrews"), Teksasas štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.)
Engltona pilsēta ASV ("Angleton"), Teksasas štatā, 19500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ena pilsēta ASV ("Anna"), Teksasas štatā, 10600 iedzīvotāju (2014. g.)
Ārlingtona pilsēta ASV ("Arlington"), Teksasas štatā, Dalasas piepilsēta, 383200 iedzīvotāju (2014. g.)
Ārlingtona pilsēta ASV ("Arlington"), Tenesī štatā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.)
Atensa pilsēta ASV ("Athens"), Teksasas štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
Atensa pilsēta ASV ("Athens"), Tenesī štatā, 13700 iedzīvotāju (2014. g.)
Ostina pilsēta ASV ("Austin"), Teksasas štata administratīvais centrs, 912800 iedzīvotāju (2014. g.)
Boumonta pilsēta ASV ("Beaumont"), Teksasas štatā, jūras osta Nečesas labajā krastā, 117600 iedzīvotāju (2014. g.)
Bīvila pilsēta ASV ("Beeville"), Teksasas štatā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
Bigspringa pilsēta ASV ("Big Spring"), Teksasas štatā, 28500 iedzīvotāju (2014. g.)
Bērnī pilsēta ASV ("Boerne"), Teksasas štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
Bonema pilsēta ASV ("Bonham"), Teksasas štatā, 10100 iedzīvotāju (2014. g.)
Brenema pilsēta ASV ("Brenham"), Teksasas štatā, 16300 iedzīvotāju (2014. g.)
Braiana pilsēta ASV ("Bryan"), Teksasas štatā, 80900 iedzīvotāju (2014. g.)
Bristola pilsēta ASV ("Bristol"), Tenesī štatā, 26700 iedzīvotāju (2014. g.)
Braunsvila pilsēta ASV ("Brownsville"), Teksasas štatā, 183000 iedzīvotāju (2014. g.)
Braunsvila pilsēta ASV ("Brownsville"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Braunvuda pilsēta ASV ("Brownwood"), Teksasas štatā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.)
Bērkbērneta pilsēta ASV ("Burkburnett"), Teksasas štatā, 11100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kanjona pilsēta ASV ("Canyon"), Teksasas štatā, 14400 iedzīvotāju (2014. g.)
Karoltona pilsēta ASV ("Carrollton"), Teksasas štatā, 128400 iedzīvotāju (2014. g.)
Sīdarpārka pilsēta ASV ("Cedar Park"), Teksasas štatā, 63600 iedzīvotāju (2014. g.)
Čatanūga pilsēta ASV ("Chattanooga"), Tenesī štatā, osta Tenesī kreisajā krastā, 173800 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dib. 1886. g.)
Klārksvila pilsēta ASV ("Clarksville"), Tenesī štatā, 146800 iedzīvotāju (2014. g.)
Klīburna pilsēta ASV ("Cleburne"), Teksasas štatā, 29800 iedzīvotāju (2014. g.)
Klīvlenda pilsēta ASV ("Cleveland"), Tenesī štatā, 43200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kolidžsteišena pilsēta ASV ("College Station"), Teksasas štatā, 103500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kolumbija pilsēta ASV ("Columbia"), Tenesī štatā, 36000 iedzīvotāju (2014. g.)
Konro pilsēta ASV ("Conroe"), Teksasas štatā, 65900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kukvila pilsēta ASV ("Cookeville"), Tenesī štatā, 31300 iedzīvotāju (2014. g.)
Koperaskova pilsēta ASV ("Copperas Cove"), Teksasas štatā, 32900 iedzīvotāju (2014. g.)
Korpuskristi pilsēta ASV ("Corpus Christi"), Teksasas štatā, 320400 iedzīvotāju (2014. g.)
Korsikāna pilsēta ASV ("Corsicana"), Teksasas štatā, 24000 iedzīvotāju (2014. g.)
Krosvila pilsēta ASV ("Crossville"), Tenesī štatā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.)
Krauli pilsēta ASV ("Crowley"), Teksasas štatā, 14600 iedzīvotāju (2014. g.)
Dalasa pilsēta ASV ("Dallas"), Teksasas štata ziemeļaustrumos, 1281000 iedzīvotāju (2014. g.)
Dīrpārka pilsēta ASV ("Deer Park"), Teksasas štatā, 33700 iedzīvotāju (2014. g.)
Delrio pilsēta ASV ("Del Rio"), Teksasas štatā, 36100 iedzīvotāju (2014. g.)
Denisona pilsēta ASV ("Denison"), Teksasas štatā, 25500 iedzīvotāju (2014. g.)
Dentona pilsēta ASV ("Denton"), Teksasas štatā, 128200 iedzīvotāju (2014. g.)
Dikinsona pilsēta ASV ("Dickinson"), Teksasas štatā, 19600 iedzīvotāju (2014. g.)
Diksona pilsēta ASV ("Dickson"), Tenesī štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.)
Daiersbro pilsēta ASV ("Dyersburg"), Tenesī štatā, 16800 iedzīvotāju (2014. g.)
Dumasa pilsēta ASV ("Dumas"), Teksasas štatā, 14900 iedzīvotāju (2014. g.)
Īglpāsa pilsēta ASV ("Eagle Pass"), Teksasas štatā, 28300 iedzīvotāju (2014. g.)
Edinbērga pilsēta ASV ("Edinburg"), Teksasas štatā, 83000 iedzīvotāju (2014. g.)
Elkampo pilsēta ASV ("El Campo"), Teksasas štatā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.)
Elpaso pilsēta ASV ("El Paso"), Teksasas štatā, 679000 iedzīvotāju (2014. g.)
Fortvērta pilsēta ASV ("Fort Worth"), Teksasas štatā, Dalasas piepilsēta, 812200 iedzīvotāju (2014. g.)
Franklina pilsēta ASV ("Franklin"), Tenesī štatā, 70600 iedzīvotāju (2014. g.)
Frederiksbērga pilsēta ASV ("Fredericksburg"), Teksasas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Frīporta pilsēta ASV ("Freeport"), Teksasas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
Frezno pilsēta ASV ("Fresno"), Teksasas štatā, 19000 iedzīvotāju (2010. g.)
Geinsvila pilsēta ASV ("Gainesville"), Teksasas štatā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.)
Galatina pilsēta ASV ("Gallatin"), Tenesī štatā, 33300 iedzīvotāju (2014. g.)
Galvestona pilsēta ASV ("Galveston"), Teksasas štatā, 49600 iedzīvotāju (2014. g.)
Gārlenda pilsēta ASV ("Garland"), Teksasas štatā, 235500 iedzīvotāju (2014. g.)
Geitsvila pilsēta ASV ("Gatesville"), Teksasas štatā, 15900 iedzīvotāju (2014. g.)
Džordžtauna pilsēta ASV ("Georgetown"), Teksasas štatā, 59100 iedzīvotāju (2014. g.)
Džērmantauna pilsēta ASV ("Germantown"), Tenesī štatā, 39300 iedzīvotāju (2014. g.)
Grandprēri pilsēta ASV ("Grand Prairie"), Teksasas štatā, 185500 iedzīvotāju (2014. g.)
Grīnvila pilsēta ASV ("Greenville"), Teksasas štatā, 26100 iedzīvotāju (2014. g.)
Grīnvila pilsēta ASV ("Greenville"), Tenesī štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.)
Hārlingena pilsēta ASV ("Harlingen"), Teksasas štatā, 65900 iedzīvotāju (2014. g.)
Hendersona pilsēta ASV ("Henderson"), Teksasas štatā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
Hendersonvila pilsēta ASV ("Hendersonville"), Tenesī štatā, 55200 iedzīvotāju (2014. g.)
Heriforda pilsēta ASV ("Hereford"), Teksasas štatā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.)
Hjūita pilsēta ASV ("Hewitt"), Teksasas štatā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
Hjūstona pilsēta ASV ("Houston"), Teksasas štatā, 2239500 iedzīvotāju (2014. g.), 2. lielākā (aiz Ņujorkas) ASV jūras osta pie Hjūstonas kanāla (80 km), kas to savieno ar Meksikas līci
Hantsvila pilsēta ASV ("Huntsville"), Teksasas štatā, 40400 iedzīvotāju (2014. g.)
Ērvinga pilsēta ASV ("Irving"), Teksasas štatā, 232400 iedzīvotāju (2014. g.)
Džeksona pilsēta ASV ("Jackson"), Tenesī štatā, 67300 iedzīvotāju (2014. g.)
Džeksonvila pilsēta ASV ("Jacksonville"), Teksasas štatā, 14600 iedzīvotāju (2014. g.)
Džonsonsitija pilsēta ASV ("Johnson City"), Tenesī štatā, 65800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kervila pilsēta ASV ("Kerrville"), Teksasas štatā, 22900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kaila pilsēta ASV ("Kyle"), Teksasas štatā, 32900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kilgora pilsēta ASV ("Kilgore"), Teksasas štatā, 14900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kilīna pilsēta ASV ("Killeen"), Teksasas štatā, 138200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kingsporta pilsēta ASV ("Kingsport"), Tenesī štatā, 53000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kingsvila pilsēta ASV ("Kingsville"), Teksasas štatā, 26500 iedzīvotāju (2014. g.)
Noksvila pilsēta ASV ("Knoxville"), Tenesī štatā, 184300 iedzīvotāju (2014. g.)
Laporta pilsēta ASV ("La Porte"), Teksasas štatā, 35000 iedzīvotāju (2014. g.)
Leiklenda pilsēta ASV ("Lakeland"), Tenesī štatā, 12600 iedzīvotāju (2014. g.)
Lenkastera pilsēta ASV ("Lancaster"), Teksasas štatā, 38400 iedzīvotāju (2014. g.)
Lareido pilsēta ASV ("Laredo"), Teksasas štatā, 252300 iedzīvotāju (2014. g.)
Lorensbērga pilsēta ASV ("Lawrenceburg"), Tenesī štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
Līgsitija pilsēta ASV ("League City"), Teksasas štatā, 94400 iedzīvotāju (2014. g.)
Lebanona pilsēta ASV ("Lebanon"), Tenesī štatā, 29400 iedzīvotāju (2014. g.)
Levellenda pilsēta ASV ("Levelland"), Teksasas štatā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
Luisbērga pilsēta ASV ("Lewisburg"), Tenesī štatā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.)
Laivoka pilsēta ASV ("Live Oak"), Teksasas štatā, 15100 iedzīvotāju (2014. g.)
Lokhārta pilsēta ASV ("Lockhart"), Teksasas štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.)
Longvjū pilsēta ASV ("Longview"), Teksasas štatā, 81600 iedzīvotāju (2014. g.)
Laboka pilsēta ASV ("Lubbock"), Teksasas štatā, 243800 iedzīvotāju (2014. g.)
Lafkina pilsēta ASV ("Lufkin"), Teksasas štatā, 36100 iedzīvotāju (2014. g.)
Lambertona pilsēta ASV ("Lumberton"), Teksasas štatā, 12300 iedzīvotāju (2014. g.)
Mērivila pilsēta ASV ("Maryville"), Tenesī štatā, 28300 iedzīvotāju (2014. g.)
Māršala pilsēta ASV ("Marshall"), Teksasas štatā, 24700 iedzīvotāju (2014. g.)
Mārtina pilsēta ASV ("Martin"), Tenesī štatā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.)
Makalena pilsēta ASV ("McAllen"), Teksasas štatā, Riograndes kreisajā krastā, 138600 iedzīvotāju (2014. g.)
Makini pilsēta ASV ("McKinney"), Teksasas štatā, 156800 iedzīvotāju (2014. g.)
Makminvila pilsēta ASV ("McMinnville"), Teksasas štatā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
Memfisa pilsēta ASV ("Memphis"), Tenesī štatā, 656900 iedzīvotāju (2014. g.)
Meskīta pilsēta ASV ("Mesquite"), Teksasas štatā, 144400 iedzīvotāju (2014. g.)
Midlenda pilsēta ASV ("Midland"), Teksasas štatā, 128000 iedzīvotāju (2014. g.)
Mineralvelsa pilsēta ASV ("Mineral Wells"), Teksasas štatā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.)
Mišena pilsēta ASV ("Mission"), Teksasas štatā, 82400 iedzīvotāju (2014. g.)
Misūrisitija pilsēta ASV ("Missouri City"), Teksasas štatā, 71700 iedzīvotāju (2014. g.)
Moristauna pilsēta ASV ("Morristown"), Tenesī štatā, 29300 iedzīvotāju (2014. g.)
Mauntplezanta pilsēta ASV ("Mount Pleasant"), Teksasas štatā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.)
Mauntintopa pilsēta ASV ("Mountain Top"), Pensilvānijas štatā, 11000 iedzīvotāju (2010. g.)
Mērfrīsboro pilsēta ASV ("Murfreesboro"), Tenesī štatā, 121000 iedzīvotāju (2014. g.)
Nakodočesa pilsēta ASV ("Nacogdoches"), Teksasas štatā, 33700 iedzīvotāju (2014. g.)
Našvila pilsēta ASV ("Nashville"), Tenesī štata administratīvais centrs, 552100 iedzīvotāju (2006. g.)
Nīderlenda pilsēta ASV ("Nederland"), Teksasas štatā, 17100 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņūbraunfelsa pilsēta ASV ("New Braunfels"), Teksasas štatā, 66400 iedzīvotāju (2014. g.)
Okridža pilsēta ASV ("Oak Ridge"), Tenesī štatā, 29300 iedzīvotāju (2014. g.)
Odesa pilsēta ASV ("Odessa"), Teksasas štatā, 114600 iedzīvotāju (2014. g.)
Orindža pilsēta ASV ("Orange"), Teksasas štatā, 18900 iedzīvotāju (2014. g.)
Pelistaina pilsēta ASV ("Palestine"), Teksasas štatā, 18400 iedzīvotāju (2014. g.)
Pampa pilsēta ASV ("Pampa"), Teksasas štatā, 18400 iedzīvotāju (2014. g.)
Parisa pilsēta ASV ("Paris"), Teksasas štatā, 24900 iedzīvotāju (2014. g.)
Parisa pilsēta ASV ("Paris"), Tenesī štatā, 10150 iedzīvotāju (2014. g.)
Pasadīna pilsēta ASV ("Pasadena"), Teksasas štatā, 153900 iedzīvotāju (2014. g.)
Pleinvjū pilsēta ASV ("Plainview"), Teksasas štatā, 21200 iedzīvotāju (2014. g.)
Pleino pilsēta ASV ("Plano"), Teksasas štatā, 278500 iedzīvotāju (2014. g.)
Portartura pilsēta ASV ("Port Arthur"), Teksasas štatā, jūras osta Sabinas ezera krastā, 24 km no Meksikas līča, 54500 iedzīvotāju (2014. g.)
Portlavaka pilsēta ASV ("Port Lavaca"), Teksasas štatā, 12400 iedzīvotāju (2014. g.)
Portlenda pilsēta ASV ("Portland"), Teksasas štatā, 15900 iedzīvotāju (2014. g.)
Portlenda pilsēta ASV ("Portland"), Tenesī štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
Reimondvila pilsēta ASV ("Raymondville"), Teksasas štatā, 11100 iedzīvotāju (2014. g.)
Redoka pilsēta ASV ("Red Oak"), Teksasas štatā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.)
Ričmonda pilsēta ASV ("Richmond"), Teksasas štatā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
Riograndesitija pilsēta ASV ("Rio Grande City"), Teksasas štatā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
Robinsona pilsēta ASV ("Robinson"), Teksasas štatā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.)
Robstauna pilsēta ASV ("Robstown"), Teksasas štatā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Rokporta pilsēta ASV ("Rockport"), Teksasas štatā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
Roma pilsēta ASV ("Roma"), Teksasas štatā, 10100 iedzīvotāju (2014. g.)
Raundroka pilsēta ASV ("Round Rock"), Teksasas štatā, 112700 iedzīvotāju (2014. g.)
Sagino pilsēta ASV ("Saginaw"), Teksasas štatā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanandželo pilsēta ASV ("San Angelo"), Teksasas štatā, 99000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanmarkosa pilsēta ASV ("San Marcos"), Teksasas štatā, 58900 iedzīvotāju (2014. g.)
Santafē pilsēta ASV ("Santa Fe"), Teksasas štatā, 12900 iedzīvotāju (2014. g.)
Šerca pilsēta ASV ("Schertz"), Teksasas štatā, 36900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sigīna pilsēta ASV ("Seguin"), Teksasas štatā, 27000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sevīrvila pilsēta ASV ("Sevierville"), Tenesī štatā, 16400 iedzīvotāju (2014. g.)
Šelbivila pilsēta ASV ("Shelbyville"), Tenesī štatā, 21000 iedzīvotāju (2014. g.)
Šērmena pilsēta ASV ("Sherman"), Teksasas štatā, 39900 iedzīvotāju (2014. g.)
Smērna pilsēta ASV ("Smyrna"), Tenesī štatā, 45300 iedzīvotāju (2014. g.)
Snaidera pilsēta ASV ("Snyder"), Teksasas štatā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.)
Sokoro pilsēta ASV ("Socorro"), Teksasas štatā, 32900 iedzīvotāju (2014. g.)
Soutleiktaho pilsēta ASV ("South Lake Tahoe"), Kalifornijas štatā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.)
Springhila pilsēta ASV ("Spring Hill"), Tenesī štatā, 34300 iedzīvotāju (2014. g.)
Springfīlda pilsēta ASV ("Springfield"), Tenesī štatā, 16750 iedzīvotāju (2014. g.)
Stīvenvila pilsēta ASV ("Stephenville"), Teksasas štatā, 19400 iedzīvotāju (2014. g.)
Šugarlenda pilsēta ASV ("Sugar Land"), Teksasas štatā, 86800 iedzīvotāju (2014. g.)
Salfursprungsa pilsēta ASV ("Sulphur Springs"), Teksasas štatā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.)
Svītvotera pilsēta ASV ("Sweetwater"), Teksasas štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
Takoma pilsēta ASV ("Tacoma"), Vašingtonas štatā, 205200 iedzīvotāju (2014. g.)
Talekva pilsēta ASV ("Tahlequah"), Oklahomas štatā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.)
Teilora pilsēta ASV ("Taylor"), Mičiganas štatā, 61600 iedzīvotāju (2014. g.)
Teilora pilsēta ASV ("Taylor"), Teksasas štatā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.)
Teilorvila pilsēta ASV ("Taylorville"), Ilinoisas štatā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
Taladīga pilsēta ASV ("Talladega"), Alabamas štatā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.)
Talahasī pilsēta ASV ("Tallahassee"), Floridas štata administratīvais centrs, 188100 iedzīvotāju (2014. g.)
Tampa pilsēta ASV ("Tampa"), Floridas štatā, osta pie Meksikas līča, 358700 iedzīvotāju (2014. g.)
Tarboro pilsēta ASV ("Tarboro"), Ziemeļkarolīnas štatā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.)
Teisveli pilsēta ASV ("Teays Valley"), Rietumvirdžīnijas štatā, 13200 iedzīvotāju (2010. g.)
Tihačapī pilsēta ASV ("Tehachapi"), Kalifornijas štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.)
Temekjula pilsēta ASV ("Temecula"), Kalifornijas štatā, 109400 iedzīvotāju (2014. g.)
Tempī pilsēta ASV ("Tempe"), Arizonas štatā, 172800 iedzīvotāju (2014. g.)
Templa pilsēta ASV ("Temple"), Teksasas štatā, 70800 iedzīvotāju (2014. g.)
Terhota pilsēta ASV ("Terre Haute"), Indiānas štatā, 60900 iedzīvotāju (2014. g.)
Terehota pilsēta ASV ("Terre Haute"), Indiānas štatā, Vobašas krastos, 60900 iedzīvotāju (2016. g.)
Teksārkana pilsēta ASV ("Texarkana"), Ārkanzasas štatā, 30000 iedzīvotāju (2014. g.)
Teksārkana pilsēta ASV ("Texarkana"), Teksasas štatā, 37200 iedzīvotāju (2014. g.)
Teksassitija pilsēta ASV ("Texas City"), Teksasas štatā, 46600 iedzīvotāju (2014. g.)
Vudlendsa pilsēta ASV ("The Woodlands"), Teksasas štatā, 93800 iedzīvotāju (2010. g.)
Tibodo pilsēta ASV ("Thibodaux"), Luiziānas štatā, 14600 iedzīvotāju (2014. g.)
Tauzandoksa pilsēta ASV ("Thoausand Oaks"), Kalifornijas štatā, 129300 iedzīvotāju (2014. g.)
Tomasvila pilsēta ASV ("Thomasville"), Džordžijas štatā, 18700 iedzīvotāju (2014. g.)
Tomasvila pilsēta ASV ("Thomasville"), Ziemeļkarolīnas štatā, 27000 iedzīvotāju (2014. g.)
Tifina pilsēta ASV ("Tiffin"), Ohaio štatā, 17700 iedzīvotāju (2014. g.)
Tiftona pilsēta ASV ("Tifton"), Džordžijas štatā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.)
Tailera pilsēta ASV ("Tyler"), Teksasas štatā, 101400 iedzīvotāju (2014. g.)
Tilmenskornera pilsēta ASV ("Tillman's Corner"), Alabamas štatā, 17400 iedzīvotāju (2011. g.)
Taitusvila pilsēta ASV ("Titusville"), Floridas štatā, 22000 iedzīvotāju (2014. g.)
Tomsrivera pilsēta ASV ("Toms River"), Ņūdžersijas štatā, 88800 iedzīvotāju (2010. g.)
Tūila pilsēta ASV ("Tooele"), Jūtas štatā, 32600 iedzīvotāju (2014. g.)
Topīka pilsēta ASV ("Topeka"), Kanzasas upes krastos, Kanzasas štata administratīvais centrs, 127200 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dibināta 1865. g.)
Toransa pilsēta ASV ("Torrance"), Kalifornijas štatā, Losandželosas piepilsēta, 148500 iedzīvotāju (2014. g.)
Toringtona pilsēta ASV ("Torrington"), Konnektikutas štatā, 35200 iedzīvotāju (2014. g.)
Treisi pilsēta ASV ("Tracy"), Kalifornijas štatā, 85800 iedzīvotāju (2014. g.)
Travērssitija pilsēta ASV ("Traverse City"), Mičiganas štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.)
Trentona pilsēta ASV ("Trenton"), Mičiganas štatā, 18400 iedzīvotāju (2014. g.)
Trentona pilsēta ASV ("Trenton"), Ņūdžersijas štata administratīvais centrs, 84000 iedzīvotāju (2014. g.)
Trentona pilsēta ASV ("Trenton"), Ohaio štatā, 12300 iedzīvotāju (2014. g.)
Troja pilsēta ASV ("Troy"), Alabamas štatā, 19100 iedzīvotāju (2014. g.)
Troja pilsēta ASV ("Troy"), Mičiganas štatā, 83100 iedzīvotāju (2014. g.)
Troja pilsēta ASV ("Troy"), Misūri štatā, 11350 iedzīvotāju (2014. g.)
Troja pilsēta ASV ("Troy"), Ņujorkas štatā, 49900 iedzīvotāju (2014. g.)
Troja pilsēta ASV ("Troy"), Ohaio štatā, 25550 iedzīvotāju (2014. g.)
Trakī pilsēta ASV ("Truckee"), Kalifornijas štatā, 16300 iedzīvotāju (2014. g.)
Tūsonisteitsa pilsēta ASV ("Tucson Estates"), Arizonas štatā, 12200 iedzīvotāju (2011. g.)
Tūsona pilsēta ASV ("Tucson"), Arizonas štatā, 528000 iedzīvotāju (2014. g.)
Tulērī pilsēta ASV ("Tulare"), Kalifornijas štatā, 61800 iedzīvotāju (2014. g.)
Talahoma pilsēta ASV ("Tullahoma"), Tenesī štatā, 18900 iedzīvotāju (2014. g.)
Talsa pilsēta ASV ("Tulsa"), Oklahomas štatā, 399700 iedzīvotāju (2014. g.)
Tjūpelo pilsēta ASV ("Tupelo"), Misisipi štatā, 35700 iedzīvotāju (2014. g.)
Tērloka pilsēta ASV ("Turlock"), Kalifornijas štatā, 71200 iedzīvotāju (2014. g.)
Taskalūsa pilsēta ASV ("Tuscaloosa"), Alabamas štatā, 96100 iedzīvotāju (2014. g.)
Tventīnainpālmsa pilsēta ASV ("Twentynine Palms"), Kalifornijas štatā, 25900 iedzīvotāju (2014. g.)
Tvinfolsa pilsēta ASV ("Twin Falls"), Aidaho štatā, 46500 iedzīvotāju (2014. g.)
Tūriversa pilsēta ASV ("Two Rivers"), Viskonsinas štatā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.)
Jūnionsitija pilsēta ASV ("Union City"), Tenesī štatā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
Jūvaldi pilsēta ASV ("Uvalde"), Teksasas štatā, 16400 iedzīvotāju (2014. g.)
Vērnona pilsēta ASV ("Vernon"), Teksasas štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
Viktorija pilsēta ASV ("Victoria"), Teksasas štatā, 66100 iedzīvotāju (2014. g.)
Veiko pilsēta ASV ("Waco"), Teksasas štatā, 130200 iedzīvotāju (2014. g.)
Voksahači pilsēta ASV ("Waxahachie"), Teksasas štatā, 32300 iedzīvotāju (2014. g.)
Veterforda pilsēta ASV ("Weatherford"), Teksasas štatā, 27800 iedzīvotāju (2014. g.)
Vebstera pilsēta ASV ("Webster"), Teksasas štatā, 11100 iedzīvotāju (2014. g.)
Velingtona pilsēta ASV ("Wellington"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vestodesa pilsēta ASV ("West Odessa"), Teksasas štatā, 22700 iedzīvotāju (2010. g.)
Vičitafolsa pilsēta ASV ("Wichita Falls"), Teksasas štatā, 105100 iedzīvotāju (2014. g.)
Amarilo pilsēta ASV, Teksasas štata ziemeļaustrumu daļā (_Amarillo_), 1120 m vjl., 197300 iedzīvotāju (2014. g.)
Beisitija pilsēta ASV, Teksasas štatā, 17400 iedzīvotāju (2014. g.)
Beleira pilsēta ASV, Teksasas štatā, 18300 iedzīvotāju (2014. g.)
Beltona pilsēta ASV, Teksasas štatā, 20100 iedzīvotāju (2014. g.)
Bedforda pilsēta ASV, Teksasas štatā, 48900 iedzīvotāju (2014. g.)
Beitauna pilsēta ASV, Teksasas štatā, 76100 iedzīvotāju (2014. g.)
Bārtleta pilsēta ASV, Tenesī štatā, 58300 iedzīvotāju (2014. g.), Memfisas ziemeļaustrumu piepilsēta
Dārvina pilsēta Austrālijā ("Darwin"), kontinenta ziemeļu piekrastē, Ziemeļu Teritorijas administratīvais centrs, 90500 iedzīvotāju (2006. g.), dibināta 1869. g. kā Palmerstona, pārdēvēta 1911. g.
Hobārta pilsēta Austrālijā ("Hobart"), Tasmanijas salas dienvidu daļā, Tasmanijas štata administratīvais centrs, 205600 iedzīvotāju (2013. g.)
Ņūkāsla pilsēta Austrālijā ("Newcastle"), Jaundienvidvelsas štata austrumos, Tasmāna jūras krastā, osta Hanteras grīvā, 308300 iedzīvotāju (2011. g.), universitāte (dib. 1804. g.), pilsētas tiesības kopš 1885. g.
Tamverta pilsēta Austrālijā ("Tamworth"), Jaundienvidvelsas ziemeļaustrumu daļā, 42000 iedzīvotāju (2016. g.)
Tūvumba pilsēta Austrālijā ("Toowoomba"), Kvīnslendas štata dienvidu daļā, \~100 km uz rietumiem no Brisbenas, 90200 iedzīvotāju (2006. g.)
Baironbeja pilsēta Austrālijā, Jaundienvidvelsas štata austrumos, Tasmana jūras piekrastē
Belina pilsēta Austrālijā, Jaundienvidvelsas štata ziemeļaustrumos, Tasmana jūras piekrastē
Kvīnstauna pilsēta Austrālijā, Tasmānijas salas rietumu daļā, 2000 iedzīvotāju (2011. g.)
Lonsestona pilsēta Austrālijā, Tasmanijas salas ziemeļos, osta Teimaras grīvā, 62200 iedzīvotāju (2006. g.)
Bādišle pilsēta Austrijā (_Bad Ischl_), Augšaustrijas federālajā zemē, pie Traunas un Išles satekas, 13700 iedzīvotāju (2013. g.), kūrorts, ziemas slēpošanas bāze
Imste pilsēta Austrijā (_Imst_), Tiroles federālajā zemē, 9500 iedzīvotāju (2013. g.)
Insbruka pilsēta Austrijā (_Innsbruck_), Tiroles federālās zemes administratīvais centrs, Alpos pie Innas, 122500 iedzīvotāju (2013. g.), tūrisma un ziemas sporta centrs, universitāte (dib. 1669. g.), pilsētas tiesības kopš 1239. g.
Kicbīele pilsēta Austrijā (_Kitzbuehel_), Tiroles federālās zemes austrumos, 8200 iedzīvotāju (2013. g.)
Kufšteina pilsēta Austrijā (_Kufstein_), Tiroles federālajā zemē, 17900 iedzīvotāju (2013. g.)
Landeka pilsēta Austrijā (_Landeck_), Tiroles federālajā zemē, 7700 iedzīvotāju (2013. g.)
Līenca pilsēta Austrijā (_Lienz_), Tiroles federālajā zemē, 11800 iedzīvotāju (2013. g.)
Švaca pilsēta Austrijā (_Schwaz_), Tiroles federālajā zemē, 13000 iedzīvotāju (2013. g.)
Vergle pilsēta Austrijā (_Woergl_), Tiroles federālajā zemē, 12800 iedzīvotāju (2013. g.)
Halle pilsēta Austrijā ("Hall in Tirol"), Tiroles federālajā zemē, 13000 iedzīvotāju (2013. g.)
Lā pilsēta Austrijā ("Laa an der Thaya"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 6200 iedzīvotāju (2013. g.)
Ratenberga pilsēta Austrijā ("Rattenberg"), Trioles federālajā zemē, 420 iedzīvotāju (2013. g.)
Rābsa pilsēta Austrijā ("Reabs an der Thaya"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2700 iedzīvotāju (2013. g.)
Ternica pilsēta Austrijā ("Ternitz"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 14800 iedzīvotāju (2013. g.)
Traiskirhene pilsēta Austrijā ("Traiskirchen"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 17700 iedzīvotāju (2013. g.)
Traismauere pilsēta Austrijā ("Traismauer"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
Trauna pilsēta Austrijā ("Traun"), Augšaustrijas federālajā zemē, 23600 iedzīvotāju (2013. g.)
Tribene pilsēta Austrijā ("Trieben"), Štīrijas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
Trofaiaha pilsēta Austrijā ("Trofaiach"), Štīrijas federālajā zemē, 11200 iedzīvotāju (2013. g.)
Tulna pilsēta Austrijā ("Tulln"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.)
Filsa pilsēta Austrijā ("Vils"), Tiroles federālajā zemē, 1500 iedzīvotāju (2013. g.)
Vaidhofene pilsēta Austrijā ("Waidhofen an der Thaya"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
Vatensa pilsēta Austrijā, Tiroles federālajā zemē
Auba pilsēta Austrumtimorā (_Aubá_), Timoras salas vidudsdaļā
Berde pilsēta Azebaidžānā, Karabahas līdzenumā, Kūras pietekas Terteras krastā, rajona administratīvais centrs, 38200 iedzīvotāju (2008. g.), pilsētas tiesības kopš 1948. g.
Tovuza pilsēta Azerbaidžānā ("Tovuz"), rajona administratīvais centrs, 12800 iedzīvotāju (2008. g.)
Zagatala pilsēta Azerbaidžānā ("Zaqatala"), Lielā Kaukāza dienvidu priekškalnēs, Talačajas krastos, rajona administratīvais centrs, 18400 iedzīvotāju (2008. g.)
Agdere pilsēta Azerbaidžānā, Terteras rajonā, 3900 iedzīvotāju (2008. g.)
Ašaghi Ajibli pilsēta Azerbaidžānā, Tovuzas rajonā, 200 iedzīvotāju (2010. g.), 1938.-1990. g. saucās - Šaumjanovska
Tūna pilsēta Beļģijā (_Thuin_), Valonijas reģiona Eno provincē, 14600 iedzīvotāju (2013. g.)
Tīlta pilsēta Beļģijā (_Tielt_), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 19900 iedzīvotāju (2013. g.)
Torhauta pilsēta Beļģijā ("Torhout"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 20100 iedzīvotāju (2013. g.)
Tornū pilsēta Beļģijā ("Tornhout"), Flandrijas reģiona Antverpenes provincē, 41600 iedzīvotāju (2013. g.)
Sinttreidena pilsēta Beļģijā (fr. _Saint-Trond_, nl., vācu _Sint-Truiden_), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 39700 iedzīvotāju (2013. g.)
Dendermonde pilsēta Beļģijā (fr. _Termondenl_, vācu _Dendermonde_), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 44500 iedzīvotāju (2013. g.)
Tīnena pilsēta Beļģijā (fr. _Tirlemont_, nl., vācu _Tienen_), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 33000 iedzīvotāju (2013. g.)
Tongerena pilsēta Beļģijā (fr. _Tongres_, nl. _Tongeren_, vācu _Tongem_), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 30600 iedzīvotāju (2013. g.)
Turnē pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Tournai", nl. "Doornik"), Valonijas reģiona Eno provincē, 69600 iedzīvotāju (2013. g.)
Tirnhauta pilsēta Beļģijas ziemeļos (_Turnhout_), Antverpenes provincē, osta Tirnhautas kanāla krastā, 43000 iedzīvotāju (2016. g.)
Aplahve pilsēta Beninas dienvidrietumos (_Aplahoué_), Togo pierobežā
Tariha pilsēta Bolīvijā ("Tarija"), Andu austrumu malā 1960 m vjl., departamenta administratīvais centrs, 182700 iedzīvotāju (2008. g.)
Gacko pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gacko"), Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 9700 iedzīvotāju (2013. g.)
Gračanica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gračanica"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 48400 iedzīvotāju (2013. g.)
Gradačaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gradačac"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 41800 iedzīvotāju (2013. g.)
Kalesija pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kalesija"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 36700 iedzīvotāju (2013. g.)
Kladaņa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kladanj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 13000 iedzīvotāju (2013. g.)
Ļubiņe pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ljubinje"), Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
Lukavaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Lukavac"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 46700 iedzīvotāju (2013. g.)
Nevesiņe pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Nevesinje"), Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 13800 iedzīvotāju (2013. g.)
Novi Travnika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Novi Travnik"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 25100 iedzīvotāju (2013. g.)
Sapna pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Sapna"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 12100 iedzīvotāju (2013. g.)
Srebrenika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Srebrenik"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 42800 iedzīvotāju (2013. g.)
Teočaka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Teočak"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 7600 iedzīvotāju (2013. g.)
Tesliča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Teslič"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 41900 iedzīvotāju (2013. g.)
Tešaņa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Tešanj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 46100 iedzīvotāju (2013. g.)
Tomislavgrada pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Tomislavgrad"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 33000 iedzīvotāju (2013. g.)
Travnika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Travnik"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 16500 iedzīvotāju (2013. g.)
Trebiņe pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Trebinje"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 25600 iedzīvotāju (2013. g.)
Trnova pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Trnovo"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.)
Tuzla pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Tuzla"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, kantona administratīvais centrs, 120400 iedzīvotāju (2013. g.)
Živinice pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Živinice"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 61200 iedzīvotāju (2013. g.)
Čeliča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 12100 iedzīvotāju (2013. g.)
Banoviči pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 23400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bileča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 11500 iedzīvotāju (2013. g.)
Aljansa du Tokantinsa pilsēta Brazīlijā (_Aliança do Tocantins_), Tokantinsas štatā
Almasa pilsēta Brazīlijā (_Almas_), Tokantinsas štatā
Altutakvari pilsēta Brazīlijā (_Alto Taquari_), Matugrosu štata dienvidaustrumos
Alvorada pilsēta Brazīlijā (_Alvorada_), Tokantinsas štata dienvidrietumu daļā
Ananasa pilsēta Brazīlijā (_Ananás_), Tokantinsas štata ziemeļu daļā
Aparesida du Taboadu pilsēta Brazīlijā (_Aparecida do Taboado_), Matugrosu du Sulas štatā, Paranaibas upes rietumu krastā
Aragvasema pilsēta Brazīlijā (_Araguacema_), Tokantinsas štata rietumos
Aragvasu pilsēta Brazīlijā (_Araguaçu_), Tokantinsas štata dienvidrietumos
Aragvaina pilsēta Brazīlijā (_Araguaina_), Tokantinsas štata ziemeļu daļā
Arapuema pilsēta Brazīlijā (_Arapoema_), Tokantinsas štatā
Arajasa pilsēta Brazīlijā (_Arraias_), Tokantinsas štata dienvidaustrumos
Augustinopolisa pilsēta Brazīlijā (_Augustinópolis_), Tokantinsas štata ziemeļu daļā
Babasulandija pilsēta Brazīlijā (_Babaçulândia_), Tokantinsas štata ziemeļaustrumos, Tokantinsas upes kreisajā krastā
Gvaruļuša pilsēta Brazīlijā ("Guarulhos"), Sanpaulu štatā, Tjetes labajā krastā, 785000 iedzīvotāju (2010. g.)
Palmasa pilsēta Brazīlijā ("Palmas"), Tokantinsas štata administratīvais centrs, 265000 iedzīvotāju (2014. g.)
Prezidenti Kenedi pilsēta Brazīlijā ("Presidente Kennedy"), Tokantinsas štatā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
Santarena pilsēta Brazīlijā ("Santarem"), Paras štatā, osta Tapažosas labajā krastā, pie ietekas Amazonē, 205700 iedzīvotāju (2011. g.)
Teofiluotoni pilsēta Brazīlijā ("Teifilo Otoni"), Minasžeraisas štatā, 105600 iedzīvotāju (2010. g.)
Beltera pilsēta Brazīlijā, Paras štata rietumu daļā, Tapažosas labajā krastā, netālu no tās ietekas Amazonē
Bajauna pilsēta Brazīlijā, Paras štatā, Tokantinsas krastos
Aveiru pilsēta Brazīlijā, Paras štatā, Topažosas labajā krastā
Aliansa du Tokantinsa pilsēta Brazīlijā, Tokantinsas štatā
Aragvatinsa pilsēta Brazīlijā, Tokantinsas štata ziemeļos, Aragvajas upes labajā krastā
Barolandija pilsēta Brazīlijā, Tokantisas štatā
Sanpaulu pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos ("Sao Paulo"), Tietes upes ielejā, Brazīlijas plakankalnē 750 m vjl., štata administratīvais centrs, 10,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Dobriča pilsēta Bulgārijā ("Dobrič"), apgabala administratīvais centrs, 96700 iedzīvotāju (2014. g.); 1949.-1991. g. saucās - Tolbuhina
Elena pilsēta Bulgārijā ("Elena"), Veliko Tarnovas apgabalā, 5700 iedzīvotāju (2014. g.)
Generaltoševa pilsēta Bulgārijā ("General Toševo"), Dobričas apgabalā, 6900 iedzīvotāju (2014. g.)
Ļaskoveca pilsēta Bulgārijā ("Ljaskovec"), Veliko Tarnovas apgabalā, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
Malko Tirnova pilsēta Bulgārijā ("Malko Tarnovo"), Burgasas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
Omurtaga pilsēta Bulgārijā ("Omurtag"), Targovištes apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
Opaka pilsēta Bulgārijā ("Opaka"), Targovištes apgabalā, 2770 iedzīvotāju (2014. g.)
Pavlikeni pilsēta Bulgārijā ("Pavlikeni"), Veliko Tarnovas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Polski Trambeša pilsēta Bulgārijā ("Polski Trambeš"), Veliko Tarnovas apgabalā, 4600 iedzīvotāju (2014. g.)
Popova pilsēta Bulgārijā ("Popovo"), Targovištes apgabalā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.)
Stražica pilsēta Bulgārijā ("Stražica"), Veliko Tarnovas apgabalā, 5350 iedzīvotāju (2014. g.)
Svištova pilsēta Bulgārijā ("Svištov"), Veliko Tarnovas apgabalā, 31900 iedzīvotāju (2014. g.)
Targovište pilsēta Bulgārijā ("Targovište"), apgabala administratīvais centrs, 39900 iedzīvotāju (2014. g.)
Tervela pilsēta Bulgārijā ("Tervel"), Dobričas apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
Tetevena pilsēta Bulgārijā ("Teteven"), Lovečas apgabalā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.)
Topolovgrada pilsēta Bulgārijā ("Topolovgrad"), Haskovas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
Trjavna pilsēta Bulgārijā ("Trjavna"), Gabrovas apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2014. g.)
Trojana pilsēta Bulgārijā ("Trojan"), Lovečas apgabalā, 22200 iedzīvotāju (2014. g.)
Tutrakana pilsēta Bulgārijā ("Tutrakan"), Silistras apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2014. g.)
Tvardica pilsēta Bulgārijā ("Tvardica"), Slivenas apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2014. g.)
Veliko Tarnova pilsēta Bulgārijā ("Veliko Tarnovo"), apgabala administratīvais centrs, 71100 iedzīvotāju (2014. g.)
Antonova pilsēta Bulgārijā, Targovištes apgabalā, 1440 iedzīvotāju (2014. g.)
Suhindola pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kilifareva pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
Bjala Čerkva pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2014. g.)
Zlatarica pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
Dolna Orjahovica pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2870 iedzīvotāju (2014. g.)
Debeleca pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
Jambola pilsēta Bulgārijas dienvidaustrumos ("Jambol"), Tundžas krastos, apgabala administratīvais centrs, 77200 iedzīvotāju (2014. g.)
Gorna Orjahovica pilsēta Bulgārijas vidienē ("Gorna Orjahovica"), Veliko Tarnovas apgabalā, 33000 iedzīvotāju (2014. g.)
Amtimana pilsēta Čadā (_Am Timan_), Salamatas reģiona administratīvais centrs
Česka Tršebova pilsēta Čehijā ("Česká Třebová"), Pardubices apgabalā, 16000 iedzīvotāju (2012. g.)
Česki Tešīna pilsēta Čehijā ("Český Těšín"), Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 25150 iedzīvotāju (2012. g.)
Trovi Štepanova pilsēta Čehijā ("Trhový Štěpánov"), Vidusčehijas apgabalā, 1340 iedzīvotāju (2012. g.)
Ikike pilsēta Čīlē ("Iquique"), Tarapakas reģiona administratīvais centrs, osta Klusā okeāna krastā, 206700 iedzīvotāju (2002. g.)
Talkavano pilsēta Čīlē ("Talcahuano"), Biobio reģionā, osta Klusā okeāna krastā, 249000 iedzīvotāju (2002. g.)
Tokopilja pilsēta Čīles ziemeļos ("Tocopilla"), osta Klusā okeāna krastā, 24200 iedzīvotāju (2012. g.)
Bandelīrkopa pilsēta Dienvidāfrikā, Limpopo provinces, Thohojandou distrikta dienvidos
Brakpana pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Brakpan"), Transvālā, viens no Vitvatersrandas zelta, urāna un akmeņogļu ieguves rajona centriem, 73000 iedzīvotāju (2011. g.)
Keiptauna pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Cape Town", būru - "Kaapstad"), netālu no Labās Cerības raga, DĀR parlamenta mītne, Rietumkāpas provinces centrs, viena no lielākajām Āfrikas ostām, 3,66 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Polokvane pilsēta Dienvidāfrikas Republikas ziemeļos ("Polokwane"), Limpopo provinces administratīvais centrs, dibināta 1886. gadā un nosaukta Petrusa Pīta Žubēra vārdā par Pītersburgu ("Pietersburg"), otrā būru kara laikā bija Transvālas Republikas galvaspilsēta, 130000 iedzīvotāju (2011. g.)
Ītona pilsēta Dienvidanglijā pie Temzas ("Eton"), 30 km uz rietumiem no Londonas \~4000 iedzīvotāju, šeit atrodas slavenākā Anglijas zēnu internātskola "Eton College" (dib. 1440. g.)
Tegu pilsēta Dienvidkorejas dienvidaustrumu daļā ("Taegu"), Kjonsanpukto provinces administratīvais centrs, 2,6 mlj iedzīvotāju
Abū Tīga pilsēta Ēģiptē (_Abū Tīj_, _Abu Tij_, أبوتيج), Asjūtas muhāfazā, Nīlas kreisajā krastā
Mekele pilsēta Etiopejā ("Mek'elē"), Tigrajas kilila administratīvais centrs, 177000 iedzīvotāju (2007. g.)
Gondera pilsēta Etiopejas ziemeļos ("Gondar"), netālu no Tanas ezera 2500 m vjl., 204000 iedzīvotāju (2007. g.)
Abejadi pilsēta Etiopijā (_‘A bey ‘Adi_, _Abiye Adi_, ዓቢይ ዓዲ), Tigrajas kililā
Adi Dairo pilsēta Etiopijā (_‘Ādi Da'iro_), Tigrajas kilila ziemeļos
Adi Gudoma pilsēta Etiopijā (_‘Adī Gudom_), Tigrajas kilila austrumu daļā
Adigrata pilsēta Etiopijā (_Āddīgrat_), Tigrajas kilila ziemeļaustrumu daļā
Adi Remeca pilsēta Etiopijā (_Ādī Remetsʾ_), Tigrajas kililā
Alamata pilsēta Etiopijā (_Alamat’a_), Tigrajas kilila dienvidaustrumos
Asbe Teferi pilsēta Etiopijā (_Āsbe Teferī_), Oromijas kilila ziemeļu daļā
Adišenu pilsēta Etiopijā (_ʻAdīshenu_), Tigrajas kilila dienvidaustrumu daļā
Tarlaka pilsēta Filipīnās ("Tarlac"), Lusonas salā, Centrālās Lusonas reģionā, 318300 iedzīvotāju (2010. g.)
Toledo pilsēta Filipīnās ("Toledo"), Centrālās Visajas reģionā, Sebu salas rietumu daļā, 157100 iedzīvotāju (2010. g.)
Malabujoka pilsēta Filipīnās, Centrālās Visajas reģionā, Sebu salas dienvidu daļas rietumos, Taņonas šauruma piekrastē
Lusena pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Taibasas līča piekrastē, Calabarzonas reģiona Kesonas provinces administrtīvais centrs
Santafē pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģionā, Tablasas salas dienvidu piekrastē
Kalatrava pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģionā, Tablasas salas ziemeļu piekrastē
Baisa pilsēta Filipīnās, Negrosas salā, Centrālās Visajas reģiona Austrumnegrosas provinces austrumos, Taņonas jūras šauruma krastā
Albī pilsēta Francijā (_Albi_), Oksitānijas (līdz 2016. g. - Dienvidu-Pireneju) reģiona Tarnas departamentā, Tarnas upes krastos, 48900 iedzīvotāju (2010. g.)
Tjonvila pilsēta Francijā (_Thionville_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā, 41000 iedzīvotāju (2010. g.)
Tononlebēna pilsēta Francijā (_Thonon-les-Bains_), Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā, 33900 iedzīvotāju (2010. g.)
Tūra pilsēta Francijā (_Tours_), Centra-Valdeluāras reģiona Endras un Luāras departamentā, 134800 iedzīvotāju (2010. g.)
Blaņaka pilsēta Francijā ("Blagnac"), Dienvidu-Pireneju reģiona Augšgaronnas departamentā, Tulūzas piepilsēta, tās ziemeļrietumu nomalē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastra pilsēta Francijā ("Castres"), Dienvidu-Pireneju reģiona Tarnas departamentā, 42300 iedzīvotāju (2010. g.)
Žuēletūra pilsēta Francijā ("Joue-les-Tours"), Centra-Valdeluāras reģiona Endras un Luāras departamentā, 36000 iedzīvotāju (2010. g.)
Latestdebiša pilsēta Francijā ("La Teste-de-Buch"), Aktivānijas reģiona Žirondas departamentā, 24600 iedzīvotāju (2010. g.)
Montobāna pilsēta Francijā ("Montauban"), Dienvidu-Pireneju reģiona Tarnas un Garonnas departamentā, Tarnas labajā krastā, 56300 iedzīvotāju (2010. g.)
Saviņī Letampla pilsēta Francijā ("Savigny-le-Temple"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 28600 iedzīvotāju (2010. g.)
Talansa pilsēta Francijā ("Talence"), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, 40600 iedzīvotāju (2010. g.)
Tarbe pilsēta Francijā ("Tarbes"), Dienvidu-Pireneju reģiona Augšpireneju departamentā, 43000 iedzīvotāju (2010. g.); Tarba
Tavernī pilsēta Francijā ("Taverny"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 26100 iedzīvotāju (2010. g.)
Tjē pilsēta Francijā ("Thiais"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 29600 iedzīvotāju (2010. g.)
Torsī pilsēta Francijā ("Torcy"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 22400 iedzīvotāju (2010. g.)
Tulona pilsēta Francijā ("Toulon"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, Vidusjūras piekrastē, 164500 iedzīvotāju (2010. g.)
Turkuāna pilsēta Francijā ("Tourcoing"), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 91900 iedzīvotāju (2010. g.)
Tūrnefei pilsēta Francijā ("Tournefeuille"), Dienvidu-Pireneji reģiona Augšgaronna departamentā, 25300 iedzīvotāju (2010. g.)
Trapa pilsēta Francijā ("Trappes"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 29400 iedzīvotāju (2010. g.)
Tramblēanfrānsa pilsēta Francijā ("Tremblay-en-France"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 34500 iedzīvotāju (2010. g.)
Truā pilsēta Francijā ("Troyes"), Šampaņas-Ardēnu reģiona Obas departamentā, 60300 iedzīvotāju (2010. g.)
Tulūza pilsēta Francijas dienvidrietumos (_Toulouse_), Dienvidu-Pireneju reģiona Augšgaronnas departamentā, osta Garonnas krastos, 441800 iedzīvotāju (2010. g.)
Tamale pilsēta Ganā ("Tamale"), Ziemeļu reģiona administratīvais centrs, 360600 iedzīvotāju (2010. g.)
Sekondi-Takoradi pilsēta Ganas dienvidos ("Sekondi-Takoradi"), Rietumu reģiona administratīvais centrs, osta Gvinejas līča krastā, 445200 iedzīvotāju (2012. g.)
Tarkva pilsēta Ganas dienvidos ("Tarkwa"), Rietumu reģionā, 34900 iedzīvotāju (2013. g.)
Ambelona pilsēta Grieķijā (_Ampelónas_), Tesālijas perifērijā
Aleksandrupole pilsēta Grieķijā (_Αλεξανδρούπολη_, _Alexandroūpoli_), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijas austrumu daļā, Trāķijas jūras piekrastē, 72700 iedzīvotāju (2011. g.)
Aja pilsēta Grieķijā ("Agia"), Tesālijas perifērijā, <10000 iedzīvotāju (2009. g.)
Abdera pilsēta Grieķijā ("Άβδηρα"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 19000 iedzīvotāju (2011. g.)
Almira pilsēta Grieķijā ("Αλμυρός"), Tesālijas perifērijā, 8200 iedzīvotāju (2011. g.)
Vola pilsēta Grieķijā ("Βόλος"), Tesālijas perifērijā, 144400 iedzīvotāju (2011. g.)
Didimotiha pilsēta Grieķijā ("Διδυμότειχο"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 16100 iedzīvotāju (2011. g.)
Doksata pilsēta Grieķijā ("Δοξάτο"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 14500 iedzīvotāju (2011. g.)
Elasona pilsēta Grieķijā ("Ελασσόνα"), Tesālijas perifērijā, 7750 iedzīvotāju (2011. g.)
Elefterupole pilsēta Grieķijā ("Ελευθερούπολη"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 11400 iedzīvotāju (2011. g.)
Tasa pilsēta Grieķijā ("Θάσος"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, tāda paša nosaukuma salas ziemeļaustrumu piekrastē, 3200 iedzīvotāju (2011. g.)
Jasma pilsēta Grieķijā ("Ίασμος"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 13800 iedzīvotāju (2011. g.)
Kavala pilsēta Grieķijā ("Καβάλα"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, osta Trāķijas jūras krastā, 70400 iedzīvotāju (2011. g.)
Kalambaka pilsēta Grieķijā ("Καλαμπάκα"), Tesālijas perifērijā, 8600 iedzīvotāju (2011. g.)
Kardica pilsēta Grieķijā ("Καρδίτσα"), Tesālijas perifērijā, nomes administratīvais centrs, 113500 iedzīvotāju (2011. g.)
Katonevrokopja pilsēta Grieķijā ("Κάτω Νευροκόπι"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 7900 iedzīvotāju (2011. g.)
Keramote pilsēta Grieķijā ("Κεραμωτή"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 6000 iedzīvotāju (2011. g.)
Krinida pilsēta Grieķijā ("Κρηνίδες"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 3400 iedzīvotāju (2011. g.)
Kiprina pilsēta Grieķijā ("Κυπρίνος"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 1160 iedzīvotāju (2011. g.)
Larisa pilsēta Grieķijā ("Λάρισα"), Tesālijas perifērijas administratīvais centrs, Pinjas krastos, 162600 iedzīvotāju (2011. g.), VI gs. p. m. ē. - sengrieķu lielākā pilsēta
Livade pilsēta Grieķijā ("Λιβάδι"), Tesālijas perifērijā, 2700 iedzīvotāju (2011. g.)
Melivoja pilsēta Grieķijā ("Μελίβοια"), Tesālijas perifērijā, 1200 iedzīvotāju (2011. g.)
Metaksade pilsēta Grieķijā ("Μεταξάδες"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 870 iedzīvotāju (2011. g.)
Muzake pilsēta Grieķijā ("Μουζάκι"), Tesālijas perifērijā, 1960 iedzīvotāju (2011. g.)
Nikaja pilsēta Grieķijā ("Νίκαια"), Tesālijas perifērijā, 6500 iedzīvotāju (2011. g.)
Oihalija pilsēta Grieķijā ("Οιχαλία"), Tesālijas perifērijā, 2940 iedzīvotāju (2011. g.)
Orestjada pilsēta Grieķijā ("Ορεστιάδα"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijas austrumos, 18400 iedzīvotāju (2011. g.)
Palama pilsēta Grieķijā ("Παλαμάς"), Tesālijas perifērijā, 5700 iedzīvotāju (2011. g.)
Prosocane pilsēta Grieķijā ("Προσοτσάνη"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 13100 iedzīvotāju (2011. g.)
Pitija pilsēta Grieķijā ("Πύθιο"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 560 iedzīvotāju (2011. g.)
Sapes pilsēta Grieķijā ("Σάπες"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 9500 iedzīvotāju (2011. g.)
Sufle pilsēta Grieķijā ("Σουφλί"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijas austrumos, 14900 iedzīvotāju (2011. g.)
Sofades pilsēta Grieķijā ("Σοφάδες"), Tesālijas perifērijā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.)
Trikala pilsēta Grieķijā ("Τρίκαλα"), Tesālijas perifērijā, 80900 iedzīvotāju (2011. g.)
Trikere pilsēta Grieķijā ("Τρίκερι"), Tesālijas perifērijā, 1700 iedzīvotāju (2011. g.)
Tirnava pilsēta Grieķijā ("Τύρναβος"), Tesālijas perifērijā, 12600 iedzīvotāju (2011. g.)
Tihera pilsēta Grieķijā ("Τυχερό"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 2000 iedzīvotāju (2011. g.)
Farsala pilsēta Grieķijā ("Φάρσαλα"), Tesālijas perifērijā, 9300 iedzīvotāju (2011. g.)
Feres pilsēta Grieķijā ("Φέρες"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 5200 iedzīvotāju (2011. g.)
Hrisupole pilsēta Grieķijā ("Χρυσούπολη"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 22300 iedzīvotāju (2011. g.)
Drama pilsēta Grieķijas ziemeļaustrumos ("Δράμα"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 44800 iedzīvotāju (2011. g.)
Komotine pilsēta Grieķijas ziemeļaustrumos ("Κομοτηνή"), Austrummaķedonoijas un Trāķijas perifērijas administratīvais centrs, 51000 iedzīvotāju (2011. g.)
Ksante pilsēta Grieķijas ziemeļaustrumos ("Ξάνθη"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 70900 iedzīvotāju (2014. g.)
Saloniki pilsēta Grieķijas ziemeļos (_Θεσσαλονίκη_), Centrālās Maķedonijas perifērijas administratīvais centrs, osta Egejas jūras Termes līča krastā, 790800 iedzīvotāju (2011. g.)
Katerine pilsēta Grieķijas ziemeļu daļā ("Κατερίνη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, netālu no Termes līča rietumu krasta, 85800 iedzīvotāju (2015. g.)
Tetrickaro pilsēta Gruzijā ("Tetri-Tskaro"), Lejaskartlijas mharē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
Tkibuli pilsēta Gruzijā ("Tkibuli"), Imeretijas mhares ziemeļos, Račinas grēdas dienvidrietumu nogāzē, 31100 iedzīvotāju (2002. g.)
Gardabani pilsēta Gruzijā, uz dienvidaustrumiem no Tbilisi, Lejaskartlijas mharē, 19900 iedzīvotāju (2002. g.)
Tkvarčeli pilsēta Gruzijas Abhāzijas Republikā ("Tkvarcheli"), Galidzgas krastos, 5000 iedzīvotāju (2011. g.)
Truhiljo pilsēta Hondurasā (Trujillo"), Kolonas departamenta administratīvais centrs, 62600 iedzīvotāju (2015. g.)
Triļa pilsēta Horvātijā ("Trilj"), Splitas-Dalmācijas županijā, 9100 iedzīvotāju (2011. g.)
Trogira pilsēta Horvātijā ("Trogir"), Splitas-Dalmācijas županijā, 13200 iedzīvotāju (2011. g.)
Varaždinske Toplice pilsēta Horvātijā ("Varaždinske Toplice"), Varaždinas županijā, 6400 iedzīvotāju (2011. g.)
Mārdu pilsēta Igaunijā ("Maardu"), Harju apriņķī, Tallinas piepilsēta, 17500 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1980. g.
Terva pilsēta Igaunijā ("Tõrva"), Valgas apriņķī, 2730 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1926. g.
Tiri pilsēta Igaunijā ("Türi"), Jervas apriņķī, 5950 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1926. g.
Elva pilsēta Igaunijā, Tartu apriņķī, 5600 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Kallaste pilsēta Igaunijā, Tartu apriņķī, Peipusa ezera krastā, 850 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Tartu pilsēta Igaunijas dienvidaustrumu daļā, Emajegi krastos, 2. lielākā Igaunijas pilsēta, Tartu apriņķa administratīvais centrs, 97600 iedzīvotāju (2011. g.), universitāte (dib. 1632. g.), pilsētas tiesības kopš 1224. g.
Ādilābāda pilsēta Indijā (_Ādilābād_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štata ziemeļrietumos, 149400 iedzīvotāju (2011. g.)
Alandura pilsēta Indijā (_Alandur_), Tamilnādas štata ziemeļaustrumos, Bengālijas līča piekrastē
Amarpura pilsēta Indijā (_Amarpur_), Tripuras štata dienvidu daļā
Āmbāsa pilsēta Indijā (_Āmbāsa_), Tripuras štatā
Ambāsamudrama pilsēta Indijā (_Ambāsamudram_), Tamilnādas štata dienvidrietumu daļā
Ambatura pilsēta Indijā (_Ambattur_), Tamilnādas štata ziemeļaustrumu daļā
Āmbūra pilsēta Indijā (_Āmbūr_), Tamilnādas štata ziemeļu daļā
Arakonama pilsēta Indijā (_Arakkonam_), Tamilnādas štata ziemeļaustrumu daļā
Ārani pilsēta Indijā (_Ārani_), Tamilnādas štata ziemeļaustrumu daļā
Arantāngi pilsēta Indijā (_Aranthangi_), Tamilnādas štatā
Arkota pilsēta Indijā (_Arcot_), Tamilnādas štata ziemeļos
Arupukotaja pilsēta Indijā (_Aruppukkottai_), Tamilnādas štata dienvidu daļā
Atirāmapatinama pilsēta Indijā (_Atirāmpattinam_), Tamilnādas štatā, Polka šauruma ziemeļu piekrastē
Ātūra pilsēta Indijā (_Āttūr_), Tamilnādas štatā
Haidarābādu pilsēta Indijā (_Hyderābād_), Mūsi krastos, Telangānas štata administratīvais centrs (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas štatā), 11052500 iedzīvotāju (2011. g.)
Džagtiāla pilsēta Indijā (_Jagtiāl_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 113900 iedzīvotāju (2011. g.)
Karīmnagara pilsēta Indijā (_Karīmnagar_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 297400 iedzīvotāju (2011. g.)
Khammama pilsēta Indijā (_Khammam_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 305000 iedzīvotāju (2011. g.)
Mahbūbnagara pilsēta Indijā (_Mahbūbnagar_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 222600 iedzīvotāju (2011. g.)
Mančerāla pilsēta Indijā (_Mancherāl_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 110000 iedzīvotāju (2011. g.)
Mirjālgūda pilsēta Indijā (_Miriālgūda_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 118900 iedzīvotāju (2011. g.)
Nizāmābāda pilsēta Indijā (_Nizāmābād_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 311100 iedzīvotāju (2011. g.)
Rāmagundama pilsēta Indijā (_Rāmagundam_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 252300 iedzīvotāju (2011. g.)
Sidipeta pilsēta Indijā (_Siddipet_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 114100 iedzīvotāju (2011. g.)
Surjāpeta pilsēta Indijā (_Suriāpet_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 149000 iedzīvotāju (2011. g.)
Varangala pilsēta Indijā (_Warangal_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 704500 iedzīvotāju (2011. g.)
Nejveli pilsēta Indijā ("Neyveli"), Tamilnādas štatā, 105700 iedzīvotāju (2011. g.)
Čelama pilsēta Indijā ("Salem"), Tamlinādas štatā, 829300 iedzīvotāju (2012. g.)
Thandžāvūra pilsēta Indijā ("Thanjāvūr"), Tamilnādas štatā, 290700 iedzīvotāju (2011. g.)
Bengali pilsēta Indijā, Andamanu un Nikobaru Salās, Bengālijas līča un Andamanu jūras Nikobaru salu Tarāsāsas salā
Īrotu pilsēta Indijā, Tamilnādas štatā, 151200 iedzīvotāju (2001. g.)
Tirupura pilsēta Indijā, Tamilnādas štatā, 346600 iedzīvotāju (2001. g.)
Tiručirāpalli pilsēta Indijā, Tamilnādas štatā, 746100 iedzīvotāju (2001. g.)
Nalgonda pilsēta Indijā, Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 154300 iedzīvotāju (2011. g.)
Agartala pilsēta Indijas austrumos, Tripūras štata administratīvais centrs, \~523000 iedzīvotāju (2015. g.)
Kančipurama pilsēta Indijas dienvidaustrumos ("Kanchipuram"), Tamilnādas štatā, Palaras kreisajā krastā, 164300 iedzīvotāju (2012. g.)
Dindigula pilsēta Indijas dienvidos ("Dindigul"), Tamilnādas štatā, 207300 iedzīvotāju (2011. g.)
Kumbakonama pilsēta Indijas dienvidos ("Kumbhakonam"), Tamilnādas štatā, 140200 iedzīvotāju (2011. g.)
Metūra pilsēta Indijas dienvidos ("Mettūr"), Tamilnādas štatā, 52800 iedzīvotāju (2011. g.)
Nagarkoila pilsēta Indijas dienvidos ("Nagercoil"), Tamilnādas štatā, 224800 iedzīvotāju (2011. g.)
Tūtukuti pilsēta Indijas dienvidos ("Thoothukudi"), Tamilnādas štatā, osta Mannāras krastā, 410800 iedzīvotāju (2012. g.)
Velūra pilsēta Indijas dienvidos ("Vellore"), Tamilnadas štatā, Palaras krastos, 484700 iedzīvotāju (2011. g.)
Čennai pilsēta Indijas dienvidos, osta Bengālijas līča krastā, Tamilnadas štata administratīvais centrs, 4,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1996. g saucās - Madrasa
Polači pilsēta Indijas dienvidos, Tamilnādas štata rietumos, 90000 iedzīvotāju (2011. g.)
Maduraja pilsēta Indijas dienvidos, Tamilnādas štatā, Vaigaji krastā, 1561000 iedzīvotāju (2015. g.)
Kojamputūra pilsēta Indijas dienvidrietumos, Tamilnādas štatā, 1600000 iedzīvotāju (2011. g.)
Karnūlu pilsēta Indijas dienvidu daļā ("Karnulu"), Āndhra Pradešas štatā, Tungabadras labajā krastā, 424900 iedzīvotāju (2011. g.)
Tirunelveli pilsēta Indijas dienvidu daļā ("Tirunelveli"), Tamilnadas štatā, 473600 iedzīvotāju (2011. g.)
Bīkānera pilsēta Indijas ziemeļrietumos, Rādžastānas štatā, Tara tuksnesī, 529000 iedzīvotāju (2001. g.)
Ampana pilsēta Indonēzijā (_Ampana_), Sulavesi salā, Centrālās Sulavesi provincē, Tomini līča dienvidu piekrastē
Atambua pilsēta Indonēzijā (_Atambua_), Austrumu Nusa Tengara provincē, Timoras salā
Baa pilsēta Indonēzijā (_Baa_), Austrumu Nusa Tengara provincē, Roti salā
Bajana pilsēta Indonēzijā (_Bayan_), Rietumu Nusa Tengara provincē, Lombokas salas ziemeļu piekrastē
Badžava pilsēta Indonēzijā (_Bajava_), Austrumu Nusa Tengara provincē, Floresas salas dienvidu daļā
Tandžunpinana pilsēta Indonēzijā ("Tanjungpinang"), Bintanas salas piekrastē, Riau Salu provinces administratīvais centrs, 225000 iedzīvotāju (2016. g.)
Tegala pilsēta Indonēzijā ("Tegal"), Centrālās Javas provincē, osta Javas salas ziemeļu krastā, 239600 iedzīvotāju (2010. g.)
Ternate pilsēta Indonēzijā ("Ternate"), tāda paša nosaukuma salā, Ziemeļmoluku provinces administratīvais centrs 1715 m vjl., 204200 iedzīvotāju (2014. g.)
Matarama pilsēta Indonēzijā, Lombokas salas rietumu piekrastē, Rietumu Nusa Tengara provinces administratīvais centrs
Praja pilsēta Indonēzijā, Rietumu Nusa Tengaras provincē, Lombokas salā
Labuhanlomboka pilsēta Indonēzijā, Rietumu Nusa Tengaras provincē, Lombokas salas austrumu piekrastē, Alasas šauruma krastā
Sepi pilsēta Indonēzijā, Rietumu Nusa Tengaras provincē, Lombokas salas dienvidu piekrastē
Talivana pilsēta Indonēzijā, Rietumu Nusa Tengaras provincē, Sumbavas salas rietumu piekrastē
Sumbava Besara pilsēta Indonēzijā, Rietumu Nusa Tengaras provincē, Sumbavas salas ziemeļu piekrastē
Banasala pilsēta Indonēzijā, Rietumu Nusa Tengra provincē, Lombokas salas ziemeļrietumos
Balige pilsēta Indonēzijā, Sumatras salā, Ziemeļsumatras provincē, Tobas ezera dienvidaustrumu galā
Berastagi pilsēta Indonēzijā, Ziemeļsumatras provincē, ziemeļos no Tobas ezera ziemeļrietumu gala
Alī el Garbī pilsēta Irākā (_‘Alī al Gharbī_), Meisānas muhāfazā, Tigras krastos
Azīzīja pilsēta Irākā (_Al 'Azīzīyah_), Vāsitas muhāfazā, Tigras kreisajā krastā
Alema pilsēta Irākā (_Al ʻAlam_), Salāh ed Dīna muhāfazā, Tigras kreisajā krastā
Beledrūza pilsēta Irākā, Dijālas muhāfazā, Tigras pietekas Rūzas kreisajā krastā
Beidžī pilsēta Irākā, Salāh ed Dīna muhāfazā, Tigras (Didžlas) labajā krastā
Amāra pilsēta Irākas dienvidaustrumos (_Al ‘Amārah_), Tigras kreisajā krastā, Meisānas muhāfazas administratīvais centrs, 344000 iedzīvotāju (2003. g.)
Mosula pilsēta Irākas ziemeļos (angļu val. "Mosul"), osta Tigras krastā, Nīnavas (Ninīves) muhāfazas centrs, 2,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Ābādetaška pilsēta Irānā (_Ābādeh Tashk_), Fārsas ostānā, 6200 iedzīvotāju (2006. g.)
Ardžomanda pilsēta Irānā (_Arjomand_), Teherānas ostāna austrumu daļā
Bādžgīrāna pilsēta Irānā (_Bājgīrān_), Rezāvi Horasāna ostāna ziemeļos, pie Turkmenistānas robežas
Bāzargāna pilsēta Irānā, Rietumazerbaidžānas ziemeļrietumos, pie Turcijas robežas
Karadža pilsēta Irānā, Teherānas piepilsēta, 1386000 iedzīvotāju (2006. g.)
Islāmšahra pilsēta Irānā, Teherānas piepilsēta, 357400 iedzīvotāju (2006. g.)
Tebrīza pilsēta Irānas ziemeļrietumos (persiešu: تبریز, azerbaidžāņu: Təbriz), Adžičajas upes ielejā, Austrumazerbaidžānas ostāna administratīvais centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Nīna pilsēta Īrijā (_Nenagh_), Nortiperēri grāfistes administratīvais centrs, 8000 iedzīvotāju (2011. g.); Tēnoka
Tala pilsēta Īrijā (_Tallaght_), Dublinas grāfistē, 71500 iedzīvotāju (2011. g.); Taulakta
Templmora pilsēta Īrijā (_Templemore_), Nortiperēri grāfistē, 1940 iedzīvotāju (2011. g.), Tjamplmora
Tērlesa pilsēta Īrijā (_Thurles_), Nortiperēri grāfistē, 6900 iedzīvotāju (2011. g.); Durlasa
Tiperēri pilsēta Īrijā (_Tipperary_), Sautiperēri grāfistē, 4300 iedzīvotāju (2011. g.)
Tralī pilsēta Īrijā (_Tralee_), Kerri grāfistes administratīvais centrs, 23700 iedzīvotāju (2011. g.); Trolī
Tramora pilsēta Īrijā (_Tramore_), Voterfordas grāfistē, 9700 iedzīvotāju (2011. g.)
Tjūma pilsēta Īrijā (_Tuaim_), Golvejas grāfistē, 3300 iedzīvotāju (2011. g.); Tjuema
Talamora pilsēta Īrijā (_Tullamore_), Ofali grāfistes administratīvais centrs, 11300 iedzīvotāju (2011. g.); Talakvora
Abano Terme pilsēta Itālijā (_Ábano Terme_), Venēcijas reģiona Padujas provincē, 19800 iedzīvotāju (2014. g.)
Akvi Terme pilsēta Itālijā (_Ácqui Terme_), Pjemontas reģiona Alesandrijas provincē, 20200 iedzīvotāju (2014. g.)
Agropoli pilsēta Itālijā (_Agrópoli_), Kampānijas reģiona Salerno provincē, Tirēnu jūras Salerno līča krastā, 31300 iedzīvotāju (2014. g.)
Arko pilsēta Itālijā (_Arco_), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Trento provincē, 17100 iedzīvotāju (2014. g.)
Arcakēna pilsēta Itālijā (_Arzachena_), Sardīnijas salas ziemeļos, Sardīnijas reģiona Olbijas-Tempio provincē, 11500 iedzīvotāju (2014. g.)
Aviljāna pilsēta Itālijā (_Avigliana_), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
Bruniko pilsēta Itālijā (_Brunico_), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Bolcāno provincē, 15700 iedzīvotāju (2014. g.)
Džuljanova pilsēta Itālijā (_Giulianova_), Abruco reģiona Terāmo provincē, 23200 iedzīvotāju (2014. g.)
La Madalēna pilsēta Itālijā (_La Maddalena_), Sardīnijas reģiona Olbijas-Tempio provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Olevāno sul Tušāno pilsēta Itālijā (_Olevano sul Tusciano_), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
Riva del Garda pilsēta Itālijā (_Riva del Garda_), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Trento provincē, 16100 iedzīvotāju (2014. g.)
Tirāno pilsēta Itālijā (_Tirano_), Lombardijas reģiona Sondrio provincē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.)
Tradate pilsēta Itālijā (_Tradate_), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 18400 iedzīvotāju (2014. g.)
Treco sull'Ada pilsēta Itālijā (_Trezzo sull'Adda_), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
Vipiteno pilsēta Itālijā (_Vipiteno_), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Bolcāno provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
Aljāna pilsēta Itālijā ("Agliana"), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 16900 iedzīvotāju (2014. g.)
Alba Adriatica pilsēta Itālijā ("Alba Adriatica"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 11600 iedzīvotāju (2014. g.)
Alkāmo pilsēta Itālijā ("Álcamo"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 45100 iedzīvotāju (2014. g.)
Amēlija pilsēta Itālijā ("Amelia"), Umbrijas reģiona Terni provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
Angjāri pilsēta Itālijā ("Anghiari"), Toskānas reģiona Areco provincē, 5650 iedzīvotāju (2014. g.)
Ašāno pilsēta Itālijā ("Asciano"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.)
Atri pilsēta Itālijā ("Atri"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
Aulla pilsēta Itālijā ("Aulla"), Toskānas reģiona Masas-Karrāras provincē, 11300 iedzīvotāju (2014. g.)
Avetrāna pilsēta Itālijā ("Avetrana"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 6950 iedzīvotāju (2014. g.)
Azolo pilsēta Itālijā ("Azolo"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.)
Barga pilsēta Itālijā ("Barga"), Toskānas reģiona Lukas provincē, 10100 iedzīvotāju (2014. g.)
Belante pilsēta Itālijā ("Bellante"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 7150 iedzīvotāju (2014. g.)
Bibjēna pilsēta Itālijā ("Bibbiena"), Toskānas reģiona Areco provincē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.)
Bišelje pilsēta Itālijā ("Bisceglie"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 54900 iedzīvotāju (2014. g.)
Borgaro Torinēze pilsēta Itālijā ("Borgaro Torinese"), Turīnas reģiona Pjemontas provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
Borgo Sanlorenco pilsēta Itālijā ("Borgo San Lorenzo"), Toskānas reģiona Florences provincē, 17900 iedzīvotāju (2014. g.)
Borgo Val di Taro pilsēta Itālijā ("Borgo Val di Taro"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
Bresanone pilsēta Itālijā ("Bressanone"), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Bolcāno provincē, 21000 iedzīvotāju (2014. g.)
Bučine pilsēta Itālijā ("Bucine"), Toskānas reģiona Areco provincē, 10100 iedzīvotāju (2014. g.)
Budžāno pilsēta Itālijā ("Buggiano"), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kalatafimi Sedžesta pilsēta Itālijā ("Calatafimi Segesta"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kalčinaja pilsēta Itālijā ("Calcinaia"), Toskānas reģiona Pizas provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kamaiore pilsēta Itālijā ("Camaiore"), Toskānas reģiona Lukas provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kampli pilsēta Itālijā ("Campli"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 7150 iedzīvotāju (2014. g.)
Kampomorone pilsēta Itālijā ("Campomorone"), Ligūrijas reģiona Trapāni provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kapanori pilsēta Itālijā ("Capannori"), Toskānas reģiona Lukas provincē, 45500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kapolona pilsēta Itālijā ("Capolona"), Toskānas reģiona Areco provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kapele sul Tavo pilsēta Itālijā (“Cappelle sul Tavo”), Abruco reģiona Peskāras provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.)
Karinjāno pilsēta Itālijā ("Carignano"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
Karmanjola pilsēta Itālijā ("Carmagnola"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 28900 iedzīvotāju (2014. g.)
Karozīno pilsēta Itālijā ("Carosino"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
Karrāra pilsēta Itālijā ("Carrara"), Toskānas reģiona Masas-Karrāras provincē, 64400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kašāna Terme Lari pilsēta Itālijā (“Casciana Terme Lari”), Toskānas reģiona Pizas provincē, 12400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kaselle Torinēze pilsēta Itālijā ("Caselle Torinese"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 18600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kaziēre pilsēta Itālijā ("Casier"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastela Sanpjetro Terme pilsēta Itālijā (“Castel San Pietro Terme”), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 20700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastelfjorentīno pilsēta Itālijā ("Castelfiorentino"), Toskānas reģiona Florences provincē, 17600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastelfranko Veneto pilsēta Itālijā (“Castelfranco Veneto”), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 32800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastellalto pilsēta Itālijā ("Castellalto"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastellammāre di Stabija pilsēta Itālijā (“Castellammare di Stábia”), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, osta Tirēnu jūras Neapoles līča krastā, 66000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastellamonte pilsēta Itālijā ("Castellamonte"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastellaneta pilsēta Itālijā ("Castellaneta"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 17100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastelnuovo Berardenga pilsēta Itālijā ("Castelnuovo Berardenga"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastelnuovo di Garfanjāna pilsēta Itālijā (“Castelnuovo di Garfagnana”), Toskānas reģiona Lukas provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastelvetrāno pilsēta Itālijā ("Castelvetrano"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 31700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastiljona Fjorentīno pilsēta Itālijā ("Castiglion Fiorentino"), Toskānas reģiona Areco provincē, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
Čečīna pilsēta Itālijā ("Cecina"), Toskānas reģiona Livornas provincē, 28100 iedzīvotāju (2014. g.)
Četaldo pilsēta Itālijā ("Certaldo"), Toskānas reģiona Florences provincē, 16000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kjēri pilsēta Itālijā ("Chieri"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 36300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kjūza pilsēta Itālijā ("Chiusa"), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Bolcāno provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kjūzi pilsēta Itālijā ("Chiusi"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kivaso pilsēta Itālijā ("Chivasso"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 26000 iedzīvotāju (2014. g.)
Čirie pilsēta Itālijā ("Cirie"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 18500 iedzīvotāju (2014. g.)
Čivitavekija pilsēta Itālijā ("Civitavecchia"), Lacio reģiona Romas provincē, 51400 iedzīvotāju (2014. g.), Romas priekšosta Tirēnu jūras krastā
Čivitella del Tronto pilsēta Itālijā ("Civitella del Tronto"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kolle di Vala d’Elsa pilsēta Itālijā ("Colle di Val d'Elsa"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kollenja pilsēta Itālijā ("Collegno"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 49300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kolonnella pilsēta Itālijā ("Colonnella"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.)
Koneljāno pilsēta Itālijā ("Conegliano"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kontursi Terme pilsēta Itālijā ("Contursi Terme"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3340 iedzīvotāju (2014. g.)
Korropoli pilsēta Itālijā ("Corropoli"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kortona pilsēta Itālijā ("Cortona"), Toskānas reģiona Areco provincē, 22500 iedzīvotāju (2014. g.)
Krispjāno pilsēta Itālijā ("Crispiano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kustonači pilsēta Itālijā ("Custonaci"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
Empoli pilsēta Itālijā ("Empoli"), Toskānas reģiona Florences provincē, 48000 iedzīvotāju (2014. g.)
Eriče pilsēta Itālijā ("Erice"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 27700 iedzīvotāju (2014. g.)
Fadžāno pilsēta Itālijā ("Faggiano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 3560 iedzīvotāju (2014. g.)
Fjēzole pilsēta Itālijā ("Fiesole"), Toskānas reģiona Florences provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
Filjīne Valdarno pilsēta Itālijā ("Figline Valdarno"), Toskānas reģiona Florences provincē, 16900 iedzīvotāju (2014. g.)
Fojāno della Kjāna pilsēta Itālijā ("Fioano della Chiana"), Toskānas reģiona Areco provincē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.)
Fivičāno pilsēta Itālijā ("Fivizzano"), Toskānas reģiona Masas-Karrāras provincē, 8200 iedzīvotāju (2014. g.)
Follonika pilsēta Itālijā ("Follonica"), Toskānas reģiona Grosetas provincē, 21300 iedzīvotāju (2014. g.)
Fraganjāno pilsēta Itālijā ("Fragagnano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
Fučekjo pilsēta Itālijā ("Fucecchio"), Toskānas reģiona Florences provincē, 23200 iedzīvotāju (2014. g.)
Gardone Valla Trompija pilsēta Itālijā ("Gardone Val Trompia"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Džavēno pilsēta Itālijā ("Giaveno"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 16200 iedzīvotāju (2014. g.)
Džinoza pilsēta Itālijā ("Ginosa"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 22500 iedzīvotāju (2014. g.)
Džoija Tauro pilsēta Itālijā ("Gióia Táuro"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 19200 iedzīvotāju (2014. g.)
Glorenča pilsēta Itālijā ("Glorenza"), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Bolcāno provincē, 900 iedzīvotāju (2014. g.)
Gravelona Toče pilsēta Itālijā ("Gravellona Toce"), Pjemontas reģiona Verbāno-Kuzio-Osolas provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.)
Gravīna di Katānija pilsēta Itālijā ("Gravina di Catania"), Toskānas reģiona Florences provincē, 26300 iedzīvotāju (2014. g.)
Greve Kjanti pilsēta Itālijā ("Greve in Chianti"), Toskānas reģiona Florences provincē, 13800 iedzīvotāju (2014. g.)
Groseto pilsēta Itālijā ("Grosseto"), Toskānas reģionā, provinces administratīvais centrs, 79200 iedzīvotāju (2014. g.)
Grotalje pilsēta Itālijā ("Grottaglie"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.)
Gualdo Tadīno pilsēta Itālijā ("Gualdo Tadino"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 15500 iedzīvotāju (2014. g.)
Impruneta pilsēta Itālijā ("Impruneta"), Toskānas reģiona Flornces provincē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.)
Inčīza Vald’Arno pilsēta Itālijā ("Incisa in Val d'Arno"), Toskānas reģiona Florences provincē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
Izola del Grāna Saso d’Itāljia pilsēta Itālijā ("Isola del Gran Sasso d'Italia"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
Ivrea pilsēta Itālijā ("Ivrea"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.)
Laivesa pilsēta Itālijā ("Laives"), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Bolcāno provincē, 17300 iedzīvotāju (2014. g.)
Lamēcija Terme pilsēta Itālijā ("Lamezia Terme"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 70200 iedzīvotāju (2014. g.)
Lamporekjo pilsēta Itālijā ("Lamporecchio"), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
Lanco Torinēze pilsēta Itālijā ("Lanzo Torinese"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 5150 iedzīvotāju (2014. g.)
Larčāno pilsēta Itālijā ("Larciano"), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
Laterca pilsēta Itālijā ("Laterza"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 15300 iedzīvotāju (2014. g.)
Leporāno pilsēta Itālijā ("Leporano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.)
Leviko Terme pilsēta Itālijā ("Levico Terme"), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Trento provincē, 7700 iedzīvotāju (2014. g.)
Livorno pilsēta Itālijā ("Livorno"), Toskānas reģiona Livorno provincē, 156900 iedzīvotāju (2014. g.)
Licāno pilsēta Itālijā ("Lizzano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 10200 iedzīvotāju (2014. g.)
Luka pilsēta Itālijā ("Lucca"), Toskānas reģionā, provinces administratīvais centrs, 87500 iedzīvotāju (2014. g.)
Mančāno pilsēta Itālijā ("Manciano"), Toskānas reģiona Groseto provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.)
Mandūrija pilsēta Itālijā ("Manduria"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 30800 iedzīvotāju (2014. g.)
Margerita di Savoja pilsēta Itālijā ("Margherita di Savoia"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
Marsala pilsēta Itālijā ("Marsala"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 80600 iedzīvotāju (2014. g.)
Martīna Franka pilsēta Itālijā ("Martina Franca"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 48900 iedzīvotāju (2014. g.)
Martinsikuro pilsēta Itālijā ("Martinsicuro"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 15400 iedzīvotāju (2014. g.)
Masa e Kocile pilsēta Itālijā (“Massa e Cozzile”), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.)
Masa pilsēta Itālijā ("Massa"), Toskānas reģiona ziemeļu daļā, Masas-Karrāras provincē, 68900 iedzīvotāju (2014. g.)
Masafra pilsēta Itālijā ("Massafra"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.)
Masaroza pilsēta Itālijā ("Massarosa"), Toskānas reģiona Lukas provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.)
Madzāra del Vallo pilsēta Itālijā ("Mazara del Vallo"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 50600 iedzīvotāju (2014. g.)
Merāno pilsēta Itālijā ("Merano"), Trentīno-Alto Adidže reģiona Bolcāno provincē, 37800 iedzīvotāju (2014. g.)
Minervīno Murdže pilsēta Itālijā (“Minervino Murge”), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
Moljāno Venēcijā pilsēta Itālijā ("Mogliano Veneto"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 27700 iedzīvotāju (2014. g.)
Monkaljēri pilsēta Itālijā ("Moncalieri"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 55800 iedzīvotāju (2014. g.)
Monsummāno Terme pilsēta Itālijā ("Monsummano Terme"), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 20900 iedzīvotāju (2014. g.)
Montalčīno pilsēta Itālijā ("Montalcino"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
Monte Sansvīno pilsēta Itālijā (“Monte San Savino”), Toskānas reģiona Areco provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
Montebelluna pilsēta Itālijā ("Montebelluna"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 30800 iedzīvotāju (2014. g.)
Montekatīni Terme pilsēta Itālijā ("Montecatini Terme"), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 19400 iedzīvotāju (2014. g.)
Montegroto Terme pilsēta Itālijā ("Montegrotto Terme"), Venēcijas reģiona Padujas provincē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.)
Montejāzi pilsēta Itālijā ("Monteiasi"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
Montemezola pilsēta Itālijā ("Montemesola"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.)
Montemurlo pilsēta Itālijā ("Montemurlo"), Toskānas reģiona Prato provincē, 18200 iedzīvotāju (2014. g.)
Monteparāno pilsēta Itālijā ("Monteparano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
Molntepulčāno pilsēta Itālijā ("Montepulciano"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
Montevarki pilsēta Itālijā ("Montevarchi"), Toskānas reģiona Areco provincē, 24200 iedzīvotāju (2014. g.)
Montorio al Vomāno pilsēta Itālijā ("Montorio al Vomano"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 8200 iedzīvotāju (2014. g.)
Morro d'Oro pilsēta Itālijā ("Morro d'Oro"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
Mošāno Santandželo pilsēta Itālijā ("Mosciano Sant'Angelo"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
Mota di Livenca pilsēta Itālijā ("Motta di Livenza"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
Motola pilsēta Itālijā ("Mottola"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 16100 iedzīvotāju (2014. g.)
Narni pilsēta Itālijā ("Narni"), Umbrijas reģiona Terni provincē, 19900 iedzīvotāju (2014. g.)
Nereto pilsēta Itālijā ("Nereto"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
Nikelīno pilsēta Itālijā ("Nichelino"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 47700 iedzīvotāju (2014. g.)
Notaresko pilsēta Itālijā ("Notaresco"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
Oderco pilsēta Itālijā ("Oderzo"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 20400 iedzīvotāju (2014. g.)
Olbija pilsēta Itālijā ("Olbia"), Sardīnijas reģiona Olbijas-Tempio provincē, 55200 iedzīvotāju (2014. g.)
Orbasāno pilsēta Itālijā ("Orbassano"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 22800 iedzīvotāju (2014. g.)
Orbetello pilsēta Itālijā ("Orbetello"), Toskānas reģiona Groseto provincē, 14700 iedzīvotāju (2014. g.)
Orvieto pilsēta Itālijā ("Orvieto"), Umbrijas reģiona Terni provincē, 21000 iedzīvotāju (2014. g.)
Pačeko pilsēta Itālijā ("Paceco"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 11500 iedzīvotāju (2014. g.)
Paladžānello pilsēta Itālijā ("Palagianello"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 16100 iedzīvotāju (2014. g.)
Paladžāno pilsēta Itālijā ("Palagiano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.)
Partanna pilsēta Itālijā ("Partanna"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
Peša pilsēta Itālijā ("Pescia"), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 19400 iedzīvotāju (2014. g.)
Petrzīno pilsēta Itālijā ("Petrosino"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.)
Pjenca pilsēta Itālijā ("Pienza"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 2100 iedzīvotāju (2014. g.)
Pjetrasanta pilsēta Itālijā ("Pietrasanta"), Toskānas reģiona Lukas provincē, 23900 iedzīvotāju (2014. g.)
Pjēve a Nievole pilsēta Itālijā ("Pieve a Nievole"), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
Pjēve di Soligo pilsēta Itālijā (“Pieve di Soligo”), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 12100 iedzīvotāju (2014. g.)
Pinerolo pilsēta Itālijā ("Pinerolo"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 34900 iedzīvotāju (2014. g.)
Pineto pilsēta Itālijā ("Pineto"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 14700 iedzīvotāju (2014. g.)
Pjombīno pilsēta Itālijā ("Piombino"), Toskānas reģiona Livorno provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.)
Pjosasko pilsēta Itālijā ("Piossasco"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 18200 iedzīvotāju (2014. g.)
Piza pilsēta Itālijā ("Pisa"), Toskānas reģionā, provinces administratīvais centrs, 86100 iedzīvotāju (2014. g.)
Pistoija pilsēta Itālijā ("Pistoia"), Toskānas reģionā, provinces administratīvais centrs, 88800 iedzīvotāju (2014. g.)
Podžibonsi pilsēta Itālijā ("Poggibonsi"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 29200 iedzīvotāju (2014. g.)
Podžo a Kajāno pilsēta Itālijā ("Poggio a Caiano"), Toskānas reģiona Prato provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.)
Pontasjeve pilsēta Itālijā ("Pontassieve"), Toskānas reģiona Florences provincē, 20400 iedzīvotāju (2014. g.)
Pontedera pilsēta Itālijā ("Pontedera"), Toskānas reģiona Pizas provincē, 28300 iedzīvotāju (2014. g.)
Pontremoli pilsēta Itālijā ("Pontremoli"), Toskānas reģiona Masas-Karrāras provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.)
Portotolle pilsēta Itālijā ("Porto Tolle"), Venēcijas reģiona Rovigo provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Porto Tolle pilsēta Itālijā (“Porto Tolle”), Venēcijas reģiona Rovigo provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Portotorresa pilsēta Itālijā ("Porto Torres"), Sardīnijas reģiona Sasāri provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.)
Portoferrajo pilsēta Itālijā ("Portoferraio"), Toskānas reģiona Livorno provincē, Elbas salā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
Prato pilsēta Itālijā ("Prato"), Toskānas reģionā, provinces administratīvais centrs, 187300 iedzīvotāju (2014. g.)
Pulzāno pilsēta Itālijā ("Pulsano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kvarrata pilsēta Itālijā ("Quarrata"), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 25500 iedzīvotāju (2014. g.)
Rekoara Terme pilsēta Itālijā ("Recoaro Terme"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
Riolo Terme pilsēta Itālijā ("Riolo Terme"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
Rivarolo Kanavēze pilsēta Itālijā ("Rivarolo Canavese"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 12500 iedzīvotāju (2014. g.)
Rivoli pilsēta Itālijā ("Rivoli"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 48600 iedzīvotāju (2014. g.)
Rokaforčata pilsēta Itālijā ("Roccaforzata"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 1800 iedzīvotāju (2014. g.)
Rokastrada pilsēta Itālijā ("Roccastrada"), Toskānas reģiona Groseto provincē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.)
Ronkade pilsēta Itālijā ("Roncade"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 14100 iedzīvotāju (2014. g.)
Rozeto delj Abruci pilsēta Itālijā ("Roseto degli Abruzzi"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 25200 iedzīvotāju (2014. g.)
Rovereto pilsēta Itālijā ("Rovereto"), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Trento provincē, 38200 iedzīvotāju (2014. g.)
Salemi pilsēta Itālijā ("Salemi"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
Salsomadžore Terme pilsēta Itālijā ("Salsomaggiore Terme"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 19700 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanbadžo di Kallalta pilsēta Itālijā ("San Biagio di Callalta"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanferdinando di Pulja pilsēta Itālijā ("San Ferdinando di Pulja"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sandžiminjāno pilsēta Itālijā ("San Gimignano"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 7700 iedzīvotāju (2014. g.)
Sandžordžo Joniko pilsēta Itālijā ("San Giorgio Ionico"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 15500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sandžovanni Teatīno pilsēta Itālijā ("San Giovanni Teatino"), Abrico reģiona Kjeti provincē, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
Sandžovanni Valdarno pilsēta Itālijā ("San Giovanni Valdarno"), Toskānas reģiona Areco provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanmarčello Pistoiēze pilsēta Itālijā ("San Marcello Pistoiese"), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanmarcāno di Sandžuzepe pilsēta Itālijā ("San Marzano di San Giuseppe"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanmauro Torinēze pilsēta Itālijā ("San Mauro Torinese"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 19000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanmišele al Taljamento pilsēta Itālijā ("San Michele al Tagliamento"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanminjato pilsēta Itālijā ("San Miniato"), Toskānas reģiona Pizas provincē, 27500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanvalentīno Torio pilsēta Itālijā ("San Valentino Torio"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
Sansepolkro pilsēta Itālijā ("Sansepolcro"), Toskānas reģiona Areco provincē, 16000 iedzīvotāju (2014. g.)
Santedžidio alla Vibrata pilsēta Itālijā ("Sant'Egidio alla Vibrata"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.)
Santomero pilsēta Itālijā ("Sant'Omero"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
Santačezarea Terme pilsēta Itālijā ("Santa Cesarea Terme"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 3000 iedzīvotāju (2014. g.)
Santakroče sull'Arno pilsēta Itālijā ("Santa Croce sull'Arno"), Toskānas reģiona Pizas provincē, 14300 iedzīvotāju (2014. g.)
Santaninfa pilsēta Itālijā ("Santa Ninfa"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
Santaterēza di Riva pilsēta Itālijā ("Santa Teresa di Riva"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
Santaterēza Galura pilsēta Itālijā ("Santa Teresa Gallura"), Sardīnijas reģiona Olbijas-Tempio provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.)
Santena pilsēta Itālijā ("Santena"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
Sava pilsēta Itālijā ("Sava"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 16300 iedzīvotāju (2014. g.)
Skandiči pilsēta Itālijā ("Scandicci"), Toskānas reģiona Florences provincē, 49600 iedzīvotāju (2014. g.)
Skarpērija pilsēta Itālijā ("Scarperia"), Toskānas reģiona Florences provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.)
Seraveca pilsēta Itālijā ("Seravezza"), Toskānas reģiona Lukas provincē, 13200 iedzīvotāju (2014. g.)
Serravalle Pistoiēze pilsēta Itālijā ("Serravalle Pistoiese"), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 11600 iedzīvotāju (2014. g.)
Sesto Fjorentīno pilsēta Itālijā ("Sesto Fiorentino"), Toskānas reģiona Florences provincē, 48100 iedzīvotāju (2014. g.)
Setīmo Torinēze pilsēta Itālijā ("Settimo Torinese"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 47000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sjēna pilsēta Itālijā ("Siena"), Toskānas reģionā, provinces administratīvais centrs, 52900 iedzīvotāju (2014. g.)
Silvi pilsēta Itālijā ("Silvi"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 15400 iedzīvotāju (2014. g.)
Sinalunga pilsēta Itālijā ("Sinalunga"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 12500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sovičille pilsēta Itālijā ("Sovicille"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 10100 iedzīvotāju (2014. g.)
Spinačola pilsēta Itālijā ("Spinazzola"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.)
State pilsēta Itālijā ("Statte"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 14100 iedzīvotāju (2014. g.)
Subjāno pilsēta Itālijā ("Subbiano"), Toskānas reģiona Areco provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.)
Susa pilsēta Itālijā ("Susa"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
Tadžija pilsēta Itālijā ("Taggia"), Ligūrijas reģiona Impērijas provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
Taljakoco pilsēta Itālijā ("Tagliacozzo"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
Taormīna pilsēta Itālijā ("Taormina"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.)
Taranto pilsēta Itālijā ("Taranto"), Apūlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 198400 iedzīvotāju (2014. g.)
Tarčento pilsēta Itālijā ("Tarcento"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.)
Tarkvīnija pilsēta Itālijā ("Tarquinia"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 16200 iedzīvotāju (2014. g.)
Tarvizio pilsēta Itālijā ("Tarvisio"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 4500 iedzīvotāju (2014. g.)
Taurianova pilsēta Itālijā ("Taurianova"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 15400 iedzīvotāju (2014. g.)
Taurizāno pilsēta Itālijā ("Taurisano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 12600 iedzīvotāju (2014. g.)
Tavjāno pilsēta Itālijā ("Taviano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 12300 iedzīvotāju (2014. g.)
Teāno pilsēta Itālijā ("Teano"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 12500 iedzīvotāju (2014. g.)
Tedžāno pilsēta Itālijā ("Teggiano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
Telese Terme pilsēta Itālijā ("Telese Terme"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
Tempo Pauzānija pilsēta Itālijā ("Tempio Pausania"), Sardīnijas reģiona Olbijas-Tempio provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
Terāmo pilsēta Itālijā ("Teramo"), Abruco reģionā, provinces administratīvais centrs, 54400 iedzīvotāju (2014. g.)
Terliči pilsēta Itālijā ("Terlizzi"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 26900 iedzīvotāju (2014. g.)
Terme Viljatore pilsēta Itālijā ("Terme Vigliatore"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.)
Termini Imereze pilsēta Itālijā ("Termini Imerese"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 26100 iedzīvotāju (2014. g.)
Termoli pilsēta Itālijā ("Termoli"), Molizes reģiona Kampobaso provincē, 33200 iedzīvotāju (2014. g.)
Terni pilsēta Itālijā ("Terni"), Umbrijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 109200 iedzīvotāju (2014. g.)
Terračīna pilsēta Itālijā ("Terracina"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 44600 iedzīvotāju (2014. g.)
Terranova da Sibari pilsēta Itālijā ("Terranova da Sibari"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
Terranova Sapo Minulio pilsēta Itālijā ("Terranova Sappo Minulio"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 550 iedzīvotāju (2014. g.)
Terrazīni pilsēta Itālijā ("Terrasini"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
Tece sul Brenta pilsēta Itālijā ("Tezze sul Brenta"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
Tīene pilsēta Itālijā ("Thiene"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 23400 iedzīvotāju (2014. g.)
Tidžāno pilsēta Itālijā ("Tiggiano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2900 iedzīvotāju (2014. g.)
Tito pilsēta Itālijā ("Tito"), Bazilakatas reģiona Potencas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.)
Tivoli pilsēta Itālijā ("Tivoli"), Lacio reģiona Romas provincē, 53000 iedzīvotāju (2014. g.)
Todi pilsēta Itālijā ("Todi"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
Tolentīno pilsēta Itālijā ("Tolentino"), Markes reģiona Mačeratas provincē, 20600 iedzīvotāju (2014. g.)
Tolfa pilsēta Itālijā ("Tolfa"), Lacio reģiona Romas provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
Tolmeco pilsēta Itālijā ("Tolmezzo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
Torito pilsēta Itālijā ("Toritto"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
Torre Annunciata pilsēta Itālijā ("Torre Annunziata"), Kampanijas reģiona Neapoles provincē, 43500 iedzīvotāju (2014. g.)
Torre de Paseri pilsēta Itālijā ("Torre de' Passeri"), Abruco reģiona Peskāras provincē, 3200 iedzīvotāju (2014. g.)
Torre del Greko pilsēta Itālijā ("Torre del Greco"), Kampanijas reģiona Neapoles provincē, 85300 iedzīvotāju (2014. g.)
Torregrota pilsēta Itālijā ("Torregrotta"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.)
Torremadžore pilsēta Itālijā ("Torremaggiore"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 17400 iedzīvotāju (2014. g.)
Torri di Kuartezolo pilsēta Itālijā ("Torri di Quartesolo"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
Torričella pilsēta Itālijā ("Torricella"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.)
Torrita di Sjēna pilsēta Itālijā ("Torrita di Siena"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.)
Tortoli pilsēta Itālijā ("Tortoli"), Sardīnijas reģiona Oljastras provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
Tortona pilsēta Itālijā ("Tortona"), Pjemontas reģiona Alesandrijas provincē, 26400 iedzīvotāju (2014. g.)
Tortora pilsēta Itālijā ("Tortora"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
Tortoreto pilsēta Itālijā ("Tortoreto"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
Tortoriči pilsēta Itālijā ("Tortorici"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
Tramonti pilsēta Itālijā ("Tramonti"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 4050 iedzīvotāju (2014. g.)
Trani pilsēta Itālijā ("Trani"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 55800 iedzīvotāju (2014. g.)
Trapāni pilsēta Itālijā ("Trapani"), Sicīlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 69000 iedzīvotāju (2014. g.)
Trazako pilsēta Itālijā ("Trasacco"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 6200 iedzīvotāju (2014. g.)
Travaljato pilsēta Itālijā ("Travagliato"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
Trebizače pilsēta Itālijā ("Trebisacce"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
Trekastanji pilsēta Itālijā ("Trecastagni"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 10600 iedzīvotāju (2014. g.)
Trekate pilsēta Itālijā ("Trecate"), Pjemontas reģiona Novāras provincē, 20000 iedzīvotāju (2014. g.)
Treja pilsēta Itālijā ("Treia"), Markes reģiona Mačeratas provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.)
Tremestjēri Etneo pilsēta Itālijā ("Tremestieri Etneo"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
Trento pilsēta Itālijā ("Trento"), Trentīno-Alto Adidžes reģionā, provinces administratīvais centrs, 115700 iedzīvotāju (2014. g.)
Trepuči pilsēta Itālijā ("Trepuzzi"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 14400 iedzīvotāju (2014. g.)
Trevi pilsēta Itālijā ("Trevi"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.)
Treviljo pilsēta Itālijā ("Treviglio"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 28700 iedzīvotāju (2014. g.)
Trevinjāno Romano pilsēta Itālijā ("Trevignano Romano"), Lacio reģiona Romas provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
Trevinjāno pilsēta Itālijā ("Trevignano"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
Trevizo pilsēta Itālijā ("Treviso"), Venēcijas reģionā, 82600 iedzīvotāju (2014. g.)
Trikariko pilsēta Itālijā ("Tricarico"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.)
Trikaze pilsēta Itālijā ("Tricase"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 17600 iedzīvotāju (2014. g.)
Trieste pilsēta Itālijā ("Trieste"), Friuli-Venēcijas Džūlijas autonomā reģiona un Triestes provinces administratīvais centrs, 201200 iedzīvotāju (2014. g.)
Tridžāno pilsēta Itālijā ("Triggiano"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 27000 iedzīvotāju (2014. g.)
Trinitapoli pilsēta Itālijā ("Trinitapoli"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 14400 iedzīvotāju (2014. g.)
Troja pilsēta Itālijā ("Troia"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.)
Troina pilsēta Itālijā ("Troina"), Sicīlijas reģiona Ennas provincē, 9600 iedzīvotāju (2014. g.)
Tropeja pilsēta Itālijā ("Tropea"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
Tulje pilsēta Itālijā ("Tuglie"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
Tūri pilsēta Itālijā ("Turi"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
Tursi pilsēta Itālijā ("Tursi"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
Tuskānija pilsēta Itālijā ("Tuscania"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
Ucāno pilsēta Itālijā ("Uzzano"), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.)
Vajāno pilsēta Itālijā ("Vaiano"), Toskānas reģiona Prato provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.)
Valderiče pilsēta Itālijā ("Valderice"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 12100 iedzīvotāju (2014. g.)
Valdobjādene pilsēta Itālijā ("Valdobbiadene"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 10600 iedzīvotāju (2014. g.)
Venārija Reāle pilsēta Itālijā ("Venaria Reale"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.)
Vernio pilsēta Itālijā ("Vernio"), Toskānas reģiona Prato provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
Viaredžo pilsēta Itālijā ("Viareggio"), Toskānas reģiona Lukas provincē, 61200 iedzīvotāju (2014. g.)
Villafranka Lunidžānā pilsēta Itālijā ("Villafranca in Lunigiana"), Toskānas reģiona Masas-Karrāras provincē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
Villafranka Tirēna pilsēta Itālijā ("Villafranca Tirrena"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
Villorba pilsēta Itālijā ("Villorba"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 17800 iedzīvotāju (2014. g.)
Vinči pilsēta Itālijā ("Vinci"), Toskānas reģiona Florences provincē, 14300 iedzīvotāju (2014. g.)
Vitorio Veneto pilsēta Itālijā ("Vittorio Veneto"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 28600 iedzīvotāju (2014. g.)
Volterra pilsēta Itālijā ("Volterra"), Toskānas reģiona Pizas provincē, 10600 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanbenedeto del Tronto pilsēta Itālijā (San Benedetto del Tronto"), Markes reģiona Askoli Pičēno provincē, 47000 iedzīvotāju (2014. g.)
Areco pilsēta Itālijas centrālajā daļā ("Arezzo"), Toskānas reģionā, provinces administratīvais centrs, 98500 iedzīvotāju (2014. g.)
Florence pilsēta Itālijas centrālajā daļā (it. val. _Firenze_), Arno upes krastos, Toskānas reģiona un Florences provinces administratīvais centrs, 367000 iedzīvotāju (2007. g.)
Andrija pilsēta Itālijas dienvidaustrumos (_Ándria_), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 100500 iedzīvotāju (2014. g.)
Barleta pilsēta Itālijas dienvidaustrumos, Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, osta Adrijas jūras krastā, 94700 iedzīvotāju (2014. g.), XII-XV gs. arhitektūras pieminekļi
Neapole pilsēta Itālijas dienvidos ("Napoli"), Vezuva piekājē, osta Tirēnu jūras Neapoles līča krastā, Kampānijas reģiona administratīvais centrs, 958000 iedzīvotāju (2014. g.)
Bolcāno pilsēta Itālijas ziemeļos (_Bolzano_), Alpos, Trentīno-Alto Adidžes reģionā, provinces administratīvais centrs, 104200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1268. g.
Alesandrija pilsēta Itālijas ziemeļrietumos (_Alessándria_), Pjemontas reģionā, Tanāras krastos, provinces administratīvais centrs, 89400 iedzīvotāju (2014. g.)
Turīna pilsēta Itālijas ziemeļrietumos (it. val. _Torino_), atrodas Rietumalpu piekājē, Po upes krastos, Pjemontas reģiona un Turīnas provinces administratīvais centrs, 872600 iedzīvotāju
Holona pilsēta Izraēlā ("Holon"), Telavivas dienvidu piepilsēta, 188800 iedzīvotāju (2015. g.)
Jafa pilsēta Izraēlā ("Yafo"), ietilpst pilsētveidojumā Telaviva-Jafa ("Tel Aviv-Yafo"), Jaunajā Derībā dēvēta par Jopu, zināma jau kopš 2. gt. p. m. ē.
Petahtikva pilsēta Izraēlā ("Petah Tiqva"), Telavivas piepilsēta, 184200 iedzīvotāju (2006. g.)
Rehovota pilsēta Izraēlā, Telavivas piepilsēta, 104500 iedzīvotāju (2006. g.)
Batjama pilsēta Izraēlā, Telavivas piepilsēta, 129400 iedzīvotāju (2006. g.)
Ramatgana pilsēta Izraēlā, Telavivas piepilsēta, 129700 iedzīvotāju (2006. g.)
Beneberaka pilsēta Izraēlā, Telavivas piepilsēta, 147900 iedzīvotāju (2006. g.)
Natanja pilsēta Izraēlā, Telavivas piepilsēta, 173800 iedzīvotāju (2006. g.)
Rišonlecijona pilsēta Izraēlā, Telavivas piepilsēta, 222000 iedzīvotāju (2006. g.)
Ašdoda pilsēta Izraēlā, Vidusjūras piekrastē, dienvidos no Telavivas, 204200 iedzīvotāju (2006. g.)
Telaviva pilsēta Izraēlas rietumos (angļu valodā "Tel Aviv"), osta Vidusjūras austrumu krastā, 388000 iedzīvotāju (2007. g.), 1948.-1950. g. bija Izraēlas galvaspilsēta; Telaviva-Jafa
Aki pilsēta Japānā (_Aki_), Koči prefektūrā, Tosas līča krastā
Anana pilsēta Japānā (_Anan_), Šikoku salas austrumos, Tokušimas prefektūrā
Ašio pilsēta Japānā (_Ashio_), Honsju salā, Točigi prefektūrā
Ava pilsēta Japānā (_Awa_), Tokušimas prefektūrā
Fuču pilsēta Japānā ("Fuchū"), Honsju salā, uz rietumiem no Tokijas, 260900 iedzīvotāju (2016. g.)
Hačiodži pilsēta Japānā ("Hachioji"), Tokijas piepilsēta, 580000 iedzīvotāju (2010. g.)
Jokohama pilsēta Japānā ("Yokohama"), Honsju salas dienvidaustrumu daļā, Tokijas līča krastā, 3,6 mlj iedzīvotāju (2006. g.), lielākā Japānas osta
Jokosuka pilsēta Japānā ("Yokosuka"), Honsju salas austrumos, osta Tokijas līča krastā, 418300 iedzīvotāju (2010. g.)
Itihara pilsēta Japānā ("Itihara"), Honsju salas dienvidos, Tokijas līča krastā, 280400 iedzīvotāju (2010. g.)
Kavagoe pilsēta Japānā ("Kawagoe"), Honsju salā, uz ziemeļrietumiem no Tokijas, Saitamas prefektūrā, 350400 iedzīvotāju (2016. g.)
Kavaguči pilsēta Japānā ("Kawaguchi"), Tokijas ziemeļrietumu piepilsēta, Saitamas prefektūrā, upes osta Arakavas krastā, 500100 iedzīvotāju (2008. g.)
Kavasaki pilsēta Japānā ("Kawasaki"), Tokijas aglomerācijā, Honsju salas austrumos, osta Tokijas līča krastā, 1300000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kodaira pilsēta Japānā ("Kodaira"), Honsju salas austrumos, Tokijas pavadoņpilsēta, 191400 iedzīvotāju (2016. g.)
Macudo pilsēta Japānā ("Matsudo"), Honsju salā, Edo krastos, Tokijas pavadoņpilsēta, tās ziemeļaustrumos, 483800 iedzīvotāju (2016. g.)
Tačikava pilsēta Japānā ("Tachikawa"), Honsju salā, Tokijas piepilsēta, 176300 iedzīvotāju (2015. g.)
Takamacu pilsēta Japānā ("Takamatsu"), Sikoku salas ziemeļaustrumos, Kagavas prefektūras administratīvais centrs, osta Seto jūras krastā, 420700 iedzīvotāju (2015. g.)
Takaoka pilsēta Japānā ("Takaoka"), Honsju salas rietumos, Tojamas prefektūrā, 172100 iedzīvotāju (2015. g.)
Takasaki pilsēta Japānā ("Takasaki"), Honsju salas centrālajā daļā, Gunmas prefektūraā, 370900 iedzīvotāju (2015. g.)
Tojama pilsēta Japānā ("Toyama"), Honsju salas rietumos, prefektūras administratīvais centrs, 418700 iedzīvotāju (2015. g.)
Tojohaši pilsēta Japānā ("Toyohashi"), Honsju salas dienvidos, Aiči prefektūrā, 374800 iedzīvotāju (2015. g.)
Tojonaka pilsēta Japānā ("Toyonaka"), Honsju salas dienvidos, Osakas prefektūrā, Osakas ziemeļrietumu piepilsēta, 395500 iedzīvotāju (2015. g.)
Tojota pilsēta Japānā ("Toyota"), Honsju salā, Jahagi krastos, 422500 iedzīvotāju (2015. g.)
Tokujama pilsēta Japānā ("Tokuyama"), Jamaguči prefektūrā, kā patstāvīga pilsēta pastāvēja līdz 2003. g. 21. aprīlim, kad apvienojoties vairākām kaimiņpilsētām izveidojās Šunana
Tokušima pilsēta Japānā ("Tokushima"), Šikoku salas ziemeļaustrumos, prefektūras administratīvais centrs, 258600 iedzīvotāju (2015. g.)
Tottori pilsēta Japānā ("Tottori"), Honsju salas dienvidrietumos, netālu no Japāņu jūras, prefektūras administratīvais centrs, 193700 iedzīvotāju (2015. g.)
Cu pilsēta Japānā ("Tsu"), Honsju salas dienvidos, Ises līča rietumu krastā, Mie prefektūras administratīvais centrs, 286000 iedzīvotāju (2012. g.)
Cujama pilsēta Japānā ("Tsuyama"), Honsju salas rietumos, 108000 iedzīvotāju (2010. g.)
Curuoka pilsēta Japānā ("Tsuruoka"), Honsju salas ziemeļrietumos, Jamagatas prefektūrā, 129600 iedzīvotāju (2015. g.)
Urava pilsēta Japānā ("Urawa"), Honsju salā, Saitamas prefektūrā, Tokijas pavadoņpilsēta, 484800 iedzīvotāju (2000. g.), 2001. g. 1. maijā iekļauta Saitamas pilsētā
Ucunomija pilsēta Japānā ("Utsunomiya"), Honsju salā, Točigi prefektūrā, 518600 iedzīvotāju (2015. g.)
Čiba pilsēta Japānā (千葉市; Chiba-shi), Honsju salas dienvidaustrumos, osta Tokijas līča krastā, 929400 iedzīvotāju (2006. g.)
Funabaši pilsēta Japānā (船橋市; Funabashi-shi), Honsju salas austrumos, Tokijas piepilsēta, 575000 iedzīvotāju (2006. g.)
Saitama pilsēta Japānā, Tokijas piepilsēta, 1182100 iedzīvotāju (2006. g.)
Sagamihara pilsēta Japānā, Tokijas piepilsēta, 668100 iedzīvotāju (2006. g.)
Anau pilsēta Jaunzēlandē (_Te Anau_), Dienvidsalas dienvidrietumu daļā, Anau ezera dienvidu galā
Aroha pilsēta Jaunzēlandē (_Te Aroha_), Ziemeļsalā, Vaikato reģionā
Avamutu pilsēta Jaunzēlandē (_Te Awamutu_), Vaikato reģionā, Ziemeļsalas vidusdaļā
Manukau pilsēta Jaunzēlandē ("Manukau"), Oklendas dienvidu piepilsēta, osta Tasmāna jūras Manukau līča krastā, 374000 iedzīvotāju (2006. g.)
Timaru pilsēta Jaunzēlandē ("Timaru"), Dienvidsalas austrumos, Kenterberijas līča krastā, 29000 iedzīvotāju (2017. g.)
Ņūplimuta pilsēta Jaunzēlandē, Ziemeļsalā, Taranaki reģiona administratīvais centrs, 49300 iedzīvotāju (2006. g.)
Ain el Beida pilsēta Jordānijā (_Al Ayn al Baydā'_), Tafīlas muhāfazā
Kamponthuma pilsēta Kambodžā ("Kampong Thum"), provinces administratīvais centrs, 31400 iedzīvotāju (1998. g.)
Batdambana pilsēta Kambodžā, uz rietumiem no Tonlēsāba ezera, provinces administratīvais centrs, 171400 iedzīvotāju (1998. g.)
Aklavika pilsēta Kanādā (_Aklavik_), Ziemeļrietumu Teritoriju ziemeļrietumu daļā, pie Makenzi grīvas kreisā atzara
Bērlingtona pilsēta Kanādā ("Burlington"), Toronto piepilsēta, 164400 iedzīvotāju (2006. g.)
Hamiltona pilsēta Kanādā ("Hamilton"), Toronto piepilsēta, 504600 iedzīvotāju (2006. g.)
Jelounaifa pilsēta Kanādā ("Yellowknife"), Greitsleiva ezera ziemeļu krastā, Ziemeļrietumu Teritoriju administratīvais centrs, 19200 iedzīvotāju (2010. g.)
Okvila pilsēta Kanādā ("Oakville"), Toronto piepilsēta, 165600 iedzīvotāju (2006. g.)
Tanderbeja pilsēta Kanādā ("Thunder Bay"), Ontārio provincē, osta Augšezera krastā, 111000 iedzīvotāju (2011. g.)
Treila pilsēta Kanādā ("Trail"), Britu Kolumbijā, Kolumbijas krastos, 7700 iedzīvotāju (2011. g.)
Ošava pilsēta Kanādā, Ontārio provincē, Toronto piepilsēta, osta Ontārio ezera krastā, 141600 iedzīvotāju (2006. g.)
Vona pilsēta Kanādā, Toronto piepilsēta, 238900 iedzīvotāju (2006. g.)
Mārkema pilsēta Kanādā, Toronto piepilsēta, 261600 iedzīvotāju (2006. g.)
Bramptona pilsēta Kanādā, Toronto piepilsēta, 433800 iedzīvotāju (2006. g.)
Misisoga pilsēta Kanādā, Toronto piepilsēta, 668500 iedzīvotāju (2006. g.)
Išarala pilsēta Kazahstānā, Almati apgabala austrumu daļā, Temtekas upes krastos, 17500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1984. g.
Sariaghaša pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, pie Uzbekistānas robežas, iepretī Taškentai (20 km no tās), rajona administratīvais centrs, 39700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
Genjeli pilsēta Kipras salā, Ziemeļkipras Turku Republikā, 11900 iedzīvotāju (2006. g.)
Toktogula pilsēta Kirgizstānā ("Toktogul"), Džalalabatas apgabalā, 16400 iedzīvotāju (2009. g.)
Sulukta pilsēta Kirgizstānā, Ošas apgabala dienvidrietumos, Turkestānas grēdas ziemeļu nogāzē 1380 m vjl., 20700 iedzīvotāju (2009. g.)
Bakajata pilsēta Kirgizstānā, Talasas apgabalā
Temvaiku pilsēta Kiribati Republikā, Teinainano piepilsēta, 2010 iedzīvotāju (2005. g.)
Bonriki pilsēta Kiribati Republikā, Teinainano piepilsēta, 2120 iedzīvotāju (2005. g.)
Eita pilsēta Kiribati Republikā, Teinainano piepilsēta, 2300 iedzīvotāju (2005. g.)
Teaoraereke pilsēta Kiribati Republikā, Teinainano piepilsēta, 3940 iedzīvotāju (2005. g.)
Bikenibau pilsēta Kiribati Republikā, Teinainano piepilsēta, 6170 iedzīvotāju (2005. g.)
Paea pilsēta Klusā okeāna Biedrības salu grupas Taiti salā, 12300 iedzīvotāju (2002. g.)
Mahina pilsēta Klusā okeāna Biedrības salu grupas Taiti salā, 13600 iedzīvotāju (2002. g.)
Punaauia pilsēta Klusā okeāna Biedrības salu grupas Taiti salā, 23800 iedzīvotāju (2002. g.)
Faaa pilsēta Klusā okeāna Biedrības salu grupas Taiti salā, 28400 iedzīvotāju (2002. g.)
Papeete pilsēta Klusā okeāna Biedrības salu grupas Taiti salā, Franču Polinēzijas administratīvais centrs, 26500 iedzīvotāju (2002. g.)
Tunha pilsēta Kolumbijā ("Tunja"), Austrumkordiljerā 2820 m vjl., Bojakas departamenta administratīvais centrs, 191900 iedzīvotāju (2016. g.)
Ibage pilsēta Kolumbijas Republikā, Tolimas departamenta administratīvais centrs, 481800 iedzīvotāju (2007. g.)
Manono pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Manono"), Tagaņikas provinces dienvidrietumos, \~30000 iedzīvotāju
Baraka pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Dienvidkivu provincē, Tanganikas ezera piekrastē
Sinpho pilsēta Korejas Tautas Demokrātiakajā Republikā (Ziemeļkorejā, "Sinp'o"), zvejas osta Austrumkorejas līča krastā, 131000 iedzīvotāju (2009. g.)
Anbjona pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (_Anbyŏn_), Kanvondo provincē
Nadžina pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā ("Najin"), osta Japāņu jūras Nadžinmana līča krastā, 66200 iedzīvotāju (2010. g.)
Kangje pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā, "Kanggye"), Čagando provinces administratīvais centrs, 252000 iedzīvotāju (2008. g.)
Sinijdžu pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā, "Sinuiju"), Phjonanpukto provinces administratīvais centrs, 383200 iedzīvotāju (2003. g.)
Tančhona pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā, "Tanchon"), Hamgjonnamdo provincē, Japāņu jūras piekrastē, 284000 iedzīvotāju (1987. g.)
Andžu pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā) (_Anju_), Phjonannamdo provincē
Ondžina pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā) ("Ongjin"), osta Dzeltenās jūras krastā, 64200 iedzīvotāju (2012. g.)
Čhondžina pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), (hangilā: 청진시 ; handžā: 清津市), Hamgjonpukto provinces administratīvais centrs, osta Japāņu jūras krastā, 614900 iedzīvotāju (2008. g.)
Hinnama pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Hamgjonnamdo provincē, Hamhinas piepilsēta, 200000 iedzīvotāju (2005. g.)
Hamhina pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Hamgjonnamdo provinces administratīvais centrs, 600000 iedzīvotāju (2005. g.)
Nampho pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Hvanhenamdo provincē, 665500 iedzīvotāju (2005. g.)
Hedžu pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Hvanhenamdo provinces administratīvais centrs, 273600 iedzīvotāju (2005. g.)
Sarivona pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Hvanhepukto provinces administratīvais centrs, 298700 iedzīvotāju (2003. g.)
Vonsana pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Kanvondo provinces administratīvais centrs, 358300 iedzīvotāju (2005. g.)
Tokčhona pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Phjonannamdo provincē, 217000 iedzīvotāju (1987. g.)
Sunčhona pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Phjonannamdo provincē, 356000 iedzīvotāju (1987. g.)
Phjonsona pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Phjonannamdo provinces administratīvais centrs, 383200 iedzīvotāju (2003. g.)
Kesona pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 334400 iedzīvotāju (1993. g.)
Kusona pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), tās ziemeļrietumu daļā, 196500 iedzīvotāju (2008. g.)
Mjongana pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (Ziemeļkorejas) ziemeļaustrumu daļā, >10000 iedzīvotāju
Suphuna pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (Ziemeļkorejas) ziemeļrietumu daļā ("Supung"), uz dienvidiem no Supunho ūdenskrātuves
Musana pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (Ziemeļkorejas) ziemeļu daļā ("Musan"), Tumanganas kreisajā krastā, 123700 iedzīvotāju (2008. g.)
Kildžu pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas austrumu daļā ("Kilju"), >50000 iedzīvotāju
Sonbona pilsēta Korejas Tutas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā, "Sonbong"), Rasonas provincē, pie Krievijas un Ķīnas robežas, Japāņu jūras Ungi līča krastā, 27300 iedzīvotāju (2006. g.)
Agriza pilsēta Krievijā (_Agryz_), Tatarstānas Republikā, 19300 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1646. g.
Aleksejevka pilsēta Krievijā (_Alekseevka_), Belgorodas apgabalā, Tihaja Sosnas krastos, 39000 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1685. g.
Aļeksina pilsēta Krievijā (_Aleksin_), Tulas apgabala ziemeļrietumos, piestātne Okas krastā, 59150 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1236. g., pilsētas tiesības kopš 1777. g.
Arska pilsēta Krievijā (_Arsk_), Tatarstānas Republikā, 19300 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 2008. g.
Asina pilsēta Krievijā (_Asino_), Tomskas apgabala austrumu daļā, 24600 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
Aznakajeva pilsēta Krievijā (_Aznakaevo_), Tatarstānas Republikas austrumu daļā, 34860 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1762. g.
Suvorova pilsēta Krievijā ("Suvorov"), Tulas apgabala rietumos, 18000 iedzīvotāju (2014. g.)
Belogorska pilsēta Krievijā, Amūras apgabala dienvidaustrumos, Tomas krastos, 67500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1926. g.; līdz 1935. g. – Aleksandrovska, 1935.–1957. g. – Kuibiševka Vostočnaja
Tomska pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta Tomas labajā krastā, 557200 iedzīvotāju (2014. g.)
Tjumeņa pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta Turas krastā, 679900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kļinci pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, Turosnas krastos, 61900 iedzīvotāju (2014. g.)
Ačhojmartana pilsēta Krievijā, Čečenijas Republikā; Teha Marta
Buinakska pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, Lielā Kaukāza priekškalnē, 62900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1922. g. saucās Temirhanšura
Kizļara pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, Terekas deltā, 48000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sovetskaja Gavaņa pilsēta Krievijā, Habarovskas novada dienvidaustrumos, osta pie Tatāru šauruma, 26200 iedzīvotāju (2014. g.)
Malgobeka pilsēta Krievijā, Ingušijas Republikā, Terekas grēdas dienvidu nogāzē, 34400 iedzīvotāju (2014. g.)
Alzamaja pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pietekas Toporokas krastos, 6300 iedzīvotāju (2014. g.)
Šuja pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, Tezas krastos, 58600 iedzīvotāju (2014. g.)
Maiska pilsēta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Terekas labajā krastā, 26500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sovetska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala ziemeļos, piestātne Nemunas kreisajā krastā, 41600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Tilzīte
Miski pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, Kalnu Šorijā, pie Mrasu ietekas Tomā, 42600 iedzīvotāju (2014. g.)
Meždurečenska pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, pie Usas ietekas Tomā, 98900 iedzīvotāju (2014. g.)
Novokuzņecka pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, Tomas krastos, 550200 iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1931. g. saucās Kuzņecka, 1931.-1932. g. - Novokuzņecka, 1932.-1961. g. - Staļinska
Tihvina pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Tihvinkas krastos, 58300 iedzīvotāju (2014. g.)
Tosno pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Tosnas krastos, 39300 iedzīvotāju (2014. g.)
Lukojanova pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabla dienvidaustrumos, Tjošas krastos, 14200 iedzīvotāju (2016. g.)
Kuzņecka pilsēta Krievijā, Penzas apgabala austrumos, Trujevas krastos, 86100 iedzīvotāju (2014. g.)
Rostova pie Donas pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala administratīvais centrs, osta Donas krastā, 46 km no ietekas Azovas jūras Taganrogas līcī, 1110000 iedzīvotāju (2014. g.)
Poronaiska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, osta Poronajas grīvā, Ohotskas jūras Terpeņijes līča krastā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Sikuka
Neveļska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas dienvidrietumu krastā, osta pie Japāņu jūras Tatāru šauruma krastā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
Tomari pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas rietumu krastā, pie Japāņu jūras Tatāru šauruma, 4000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Tomarioru
Šahtjorska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas rietumu krastā, pie Japāņu jūras Tatāru šauruma, 7350 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Toro
Gornozavodska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas dienvidos, Tatāru šauruma piekrastē
Tavda pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala austrumos, piestātne Tavdas labajā krastā, 34300 iedzīvotāju (2014. g.)
Krasnoturjinska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala ziemeļrietumos, Turjas krastos, 58900 iedzīvotāju (2014. g.)
Verhņijtagila pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas augšteces krastos, 11300 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņižņaja Salda pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas pietekas Saldas krastos, 17300 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņižņaja Tura pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas pietekas Saldas krastos, 21100 iedzīvotāju (2014. g.)
Verhņaja Salda pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas pietekas Saldas krastos, 44400 iedzīvotāju (2014. g.)
Verhņaja Tura pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turas augšteces rajonā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
Turinska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turas krastos, 17300 iedzīvotāju (2014. g.)
Verhoturje pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turas kreisajā krastā, 8770 iedzīvotāju (2014. g.)
Karpinska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turjas krastā, 28000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņižņijtagila pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Vidusurālos, Tagilas krastos, 357300 iedzīvotāju (2014. g.)
Vladivostoka pilsēta Krievijā, Tālajos Austrumos, Piejūras novada administratīvais centrs, osta Klusā okeāna Amūras līča austrumu krastā, 603200 iedzīvotāju (2007. g.)
Uvarova pilsēta Krievijā, Tambovas apgabala dienvidaustrumos, Voronas labajā krastā, 25000 iedzīvotāju (2014. g.)
Moršanska pilsēta Krievijā, Tambovas apgabala ziemeļos, piestātne Cna krastos, 40000 iedzīvotāju (2014. g.)
Žerdevka pilsēta Krievijā, Tambovas apgabalā, 14700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kirsanova pilsēta Krievijā, Tambovas apgabalā, 17300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kotovska pilsēta Krievijā, Tambovas apgabalā, 31200 iedzīvotāju (2014. g.)
Rasskazova pilsēta Krievijā, Tambovas apgabalā, 44900 iedzīvotāju (2014. g.)
Mičurinska pilsēta Krievijā, Tambovas apgabalā, Ļesnojvoroņežas labajā krastā, 96600 iedzīvotāju (2014. g.)
Mendeļejevska pilsēta Krievijā, Tatarastānas Republikā, 22100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības no 1967. g.
Laiševa pilsēta Krievijā, Tatarastānas Republikā, 8100 iedzīvotāju (2014. g.); Lajiša
Innopolisa pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 155000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 2014. g.
Bavli pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 22180 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1997. g.
Nurlata pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 33300 iedzīvotāju (2014. g.)
Zainska pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 41200 iedzīvotāju (2014. g.)
Naberežnije Čelni pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 522000 iedzīvotāju (2014. g.)
Čistopole pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 61100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1781. g.
Ļeņinogorska pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 63700 iedzīvotāju (2014. g.)
Bolgara pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
Menzeļinska pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, Menzeļas krastos, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņižņekamska pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, osta Kamas kreisajā krastā, 235600 iedzīvotāju (2014. g.)
Mamadiša pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, piestātne Vjatkas labajā krastā, 15300 iedzīvotāju (2014. g.)
Zeļenodoļska pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, Volgas kreisajā krastā, 98100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kazaņa pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas administratīvais centrs, atrodas pie Kazankas ietekas Volgā, 1191000 iedzīvotāju (2014. g.)
Buguļma pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas dienvidaustrumos, 87200 iedzīvotāju (2014. g.)
Aļmetjevska pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas dienvidaustrumos, Zajas upes kreisajā krastā, 149900 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1720. g.
Buinska pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas dienvidrietumos, Karlas krastos, 20700 iedzīvotāju (2014. g.)
Tetjuši pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas dienvidrietumos, piestātne Kuibiševas ūdenskrātuves rietumu krastā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.)
Jelabuga pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas ziemeļu daļā, pie Toimas ietekas Kamā, 72000 iedzīvotāju (2014. g.)
Čadana pilsēta Krievijā, Tivas Republikā, 8850 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
Šagonara pilsēta Krievijā, Tivas Republikā, Jeņisejas kreisajā krastā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kizila pilsēta Krievijā, Tivas Republikas galvaspilsēta, 114000 iedzīvotāju (2014. g.)
Turana pilsēta Krievijā, Tivas Republikas ziemeļrietumos, 4900 iedzīvotāju (2014. g.)
Jalutorovska pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabala dienvidos, Tobolas krastos, 38300 iedzīvotāju (2014. g.)
Zavodoukovska pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabala dienvidrietumos, Tobolas pietekas Boļšojukas krastos, 25300 iedzīvotāju (2014. g.)
Agiriša pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabala rietumos
Išima pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, 65000 iedzīvotāju (2014. g.)
Hantimansijska pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 93500 iedzīvotāju (2014. g.)
Nadima pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, liela gāzes ieguves rajona centrs, 45800 iedzīvotāju (2014. g.)
Toboļska pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, osta Irtišas labajā krastā, 98000 iedzīvotāju (2014. g.)
Severska pilsēta Krievijā, Tomskas apgabalā, 109000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kedrovi pilsēta Krievijā, Tomskas apgabalā, 2200 iedzīvotāju (2014. g.)
Streževoja pilsēta Krievijā, Tomskas apgabalā, 41500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kolpaševa pilsēta Krievijā, Tomskas apgabalā, osta Obas labajā krastā, 23100 iedzīvotāju (2014. g.)
Novomoskovska pilsēta Krievijā, Tulas apgabala austrumos, 128000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1934. g. - Bobriki, 1934.-1961. g. - Staļinogorska
Kimovska pilsēta Krievijā, Tulas apgabala austrumos, 27100 iedzīvotāju (2014. g.)
Uzlovaja pilsēta Krievijā, Tulas apgabala austrumos, 53300 iedzīvotāju (2014. g.)
Bogorodicka pilsēta Krievijā, Tulas apgabala austrumos, rajona administratīvais centrs, 31400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g., dibināta kā cietoksnis XVII gs.
Beļova pilsēta Krievijā, Tulas apgabala rietumos, rajona administratīvais centrs, 13400 iedzīvotāju (2014. g.)
Veņova pilsēta Krievijā, Tulas apgabala ziemeļaustrumos, Veņovkas krastos, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
Čekaļina pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 1000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1944. g. saucās - Ļihvina
Jasnogorska pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kirejevska pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 25000 iedzīvotāju (2014. g.)
Jefremova pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 3760 iedzīvotāju (2014. g.)
Ščokina pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 58500 iedzīvotāju (2014. g.)
Donska pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 64000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ļipki pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 8950 iedzīvotāju (2014. g.)
Bolohova pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 9160 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1943. g.
Plavska pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, Plavas krastos, 16000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sovetska pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, Upas kreisajā krastā, 7400 iedzīvotāju (2014. g.)
Zubcova pilsēta Krievijā, Tveras apgabala dienvidos, piestātne pie Vazuzas ietekas Volgā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
Starica pilsēta Krievijā, Tveras apgabala dienvidos, Volgas krastos, 8300 iedzīvotāju (2014. g.)
Zapadnaja Dvina pilsēta Krievijā, Tveras apgabala rietumos, Daugavas (Zapadnaja Dvinas) kreisajā krastā, 8630 iedzīvotāju (2014. g.)
Toropeca pilsēta Krievijā, Tveras apgabala rietumos, Toropas krastos, 12300 iedzīvotāju (2014. g.)
Višņijvoločoka pilsēta Krievijā, Tveras apgabala ziemeļaustrumos, 49400 iedzīvotāju (2014. g.)
Krasnijholma pilsēta Krievijā, Tveras apgabala ziemeļaustrumos, Ņeļedinas krastos, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
Vesjegonska pilsēta Krievijā, Tveras apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Ribinskas ūdenskrātuves rietumu krastā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
Bologoje pilsēta Krievijā, Tveras apgabala ziemeļrietumos, 22170 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1917. g.
Ostaškova pilsēta Krievijā, Tveras apgabala ziemeļrietumos, piestātne Seligera ezera dienvidu krastā, 17100 iedzīvotāju (2014. g.)
Ļihoslavļa pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kašina pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņeļidova pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, 21000 iedzīvotāju (2014. g.)
Udomļa pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, 29400 iedzīvotāju (2014. g.)
Konakova pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, 41400 iedzīvotāju (2014. g.)
Rževa pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, 60800 iedzīvotāju (2014. g.)
Andreapole pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, Daugavas augšteces krastos, 7500 iedzīvotāju (2010. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1907. g., pilsētas tiesības kopš 1967. g.
Bežecka pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, Mologas krastos, rajona administratīvais centrs, 23100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1766. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1137. g.
Kuvšinova pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, Osugas krastos, 9600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kimri pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, piestātne Volgas kreisajā krastā, 47200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kaļazina pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 13400 iedzīvotāju (2014. g.)
Toržoka pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, Tveras krastos, 46900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kalača pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabala austrumos, pie Podgornajas ietekas Tolučejevkā, 19500 iedzīvotāju (2014. g.)
Beslana pilsēta Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Terekas labajā krastā, 37000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Akdovuraka pilsēta Krievijas Tivas Republikā (_Ak-Dovurak_), Hemičekas kreisajā krastā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1964. g., augstvērtīga azbesta ieguve
Kimčaka pilsēta KTDR (Ziemeļkorejā) ("Kim Chaek"), osta Japāņu jūras Sondžinhana līča krastā, 196000 iedzīvotāju (2012. g.)
Lastunasa pilsēta Kubā ("Las Tunas"), provinces administratīvais centrs, 150500 iedzīvotāju (2006. g.)
Trinidada pilsēta Kubā ("Trinidad"), Sanktispiritusas provincē, 73500 iedzīvotāju (2004. g.)
Atuša pilsēta Ķīnā (_Artux_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala rietumos, Tjanšana dienvidu piekājē
Avata pilsēta Ķīnā (_Avat_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, Tarimas ieplakas ziemeļrietumu daļā
Bačhena pilsēta Ķīnā (_Baqên_), Cjinhai reģiona Jušu / Ķegumdo Tibetiešu autonomajā prefektūrā
Bačhena pilsēta Ķīnā (_Baqên_), Tibetas autonomajā reģionā; Tarthana
Maralbeši pilsēta Ķīnā (_Maralbexi_; _Bachu_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā apgabalā, Tarimas ieplakas ziemeļrietumu malā
Bacha pilsēta Ķīnā (_Paca_), Tibetas autonomajā reģionā
Cjiliaņa pilsēta Ķīnā (_Qilian_; _Qilen_; _Babao_), Tibetas autonomā reģiona ziemeļaustrumos
Tunliana pilsēta Ķīnā (_Tongliang_; _Bachuan_), Čuncjinas provincē
Šigadze pilsēta Ķīnā ("Shigaste"), Tibetas autonomajā reģiona dienvidos, līdzenumā pie Ņangču ietekas Bramaputrā, 703300 iedzīvotāju (2014. g.), amatniecības un tirdzniecības centrs, Džonlunbu klosteris - pančenlamas rezidence
Tunliao pilsēta Ķīnā ("Tongliao"), Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona dienvidaustrumos, 3139000 iedzīvotāju (2010. g.)
Tunlina pilsēta Ķīnā ("Tongling"), Aņhui provincē, osta Jandzi labajā krastā, 741500 iedzīvotāju (2011. g.)
Taidžou pilsēta Ķīnā, Dzjansu provincē, 1607100 iedzīvotāju (2010. g.); Taidžova
Šeņhu pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē, Taivānas šauruma krastā
Bathana pilsēta Ķīnā, Gaņdzi / Kardzes Tibetiešu autonomajā prefektūrā
Beidao pilsēta Ķīnā, Gaņsu provinces Tiaņšui prefektūrā
Dunfana pilsēta Ķīnā, Hainaņas provincē, Hainaņas salas rietumu piekrastē, Bakbo (Tonkinas) līča krastā
Baodzjina pilsēta Ķīnā, Sjinsji Tudzja un Miao autonomajā prefektūrā
Luaņnaņa pilsēta Ķīnā, Taņšaņas provinces dienvidu daļā
Baodi pilsēta Ķīnā, Tiaņdzjiņas provincē
Lhasa pilsēta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona administratīvais centrs, 3650 m vjl., 373000 iedzīvotāju (2009. g.)
Bašo pilsēta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona austrumos
Markhama pilsēta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona austrumos
Nagčhu pilsēta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona austrumu daļā
Ģance pilsēta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona dienvidos
Žikace pilsēta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona dienvidos
Dzethana pilsēta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona dienvidu daļā
Gara pilsēta Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona rietumu daļā
Ņinčhī pilsēta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
Šuanhu pilsēta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
Čhamdo pilsēta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā, Dzačhu (Mekongas) krastos, 3230 m vjl., 715300 iedzīvotāju (2011. g.)
Tangu pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Tanggu"), Tiaņdzjiņas provincē, osta Haihes kreisajā krastā, netālu no Bohai jūras Bohai līča
Tanšaņa pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Tangshan"), Hebejas provincē, 1,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Taijuaņa pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Taiyuan"), Fiņhes krastos, Šaņsji provinces administratīvais centrs, 2,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Kašgara pilsēta Ķīnas rietumu daļā ("Kashgar"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona dienvidrietumos, oāzē Tjanšana dienvidu piekājē, 340600 iedzīvotāju (2000. g.)
Turpana pilsēta Ķīnas rietumu daļā ("Turpan"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona ziemeļaustrumos, 570000 iedzīvotāju (2003. g.)
Tiaņdzjiņa pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Tianjin"), Pekinas priekšosta Haihes krastos, pie lielā Ķīnas kanāla \~50 km no Dzeltenās jūras Bohaivaņa līča, 3,75 mlj iedzīvotāju
Urumči pilsēta Ķīnas ziemeļrietumu daļā ("Urumchi"), Tjanšana ziemeļu priekškalnēs, Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona administratīvais centrs, 1,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Khammūana pilsēta Laosā ("Muang Khammouan"), osta Mekongas kreisajā krastā, provinces administratīvais centrs, 85000 iedzīvotāju (2012. g.); Thākhēka; Takeka
Stende pilsēta Latvijā, Kurzemē, Talsu novada dienvidu daļā (1950.-2008. g. Talsu rajonā, līdz 1949. g. Talsu apriņķī) 115 km no Rīgas un 12 km no Talsiem, pilsētas tiesības kopš 1991. g., pilsētciemats no 1950. g., kā apdzīvota vieta sāk veidoties ap 1900. gadu sakarā ar dzelzceļa būvi
Kandava pilsēta Latvijā, Kurzemes austrumu daļā (1999.-2021. g. novada centrs, 1960.-2009. g. Tukuma rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Talsu apriņķī) 91 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. gada, miesta nosaukums kopš 1819. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. gadā kuršu un krustnešu līgumā kā "Candowe"
Sabile pilsēta Latvijā, Kurzemes vidienē, Talsu novada dienvidu daļā 108 km no Rīgas un 24 km no Talsiem, pilsētas tiesības kopš 1917. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. gadā
Valdemārpils pilsēta Latvijā, Talsu novada ziemeļu daļā (1950.-2008. g. Talsu rajonā, 1819.-1949. g. Talsu apriņķī, līdz 1926. g. saucās Sasmaka) 130 km no Rīgas un 15 km no Talsiem, pilsētas tiesības kopš 1917. g., miesta tiesības no 1834. g., pirmo reizi vēstures avotos minēta 1582. gadā
Jūrmala pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumos, valstspilsēta, kūrortpilsēta, kas stiepjas paralēli jūras krastam vairāk nekā 25 km, pilsētas tiesības kopš 1959. g., ietver dzelzceļa stacijas Priedaine, Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Jaundubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Sloka, Kūdra, Ķemeri; apdzīvotās vietas attīstība sākās 19. gs. un paātrinājās pēc 1877. g., kad atklāja Rīgas - Tukuma dzelzceļu
Sūra pilsēta Libānā (arābu: صور, Ṣūr, feniķiešu: צור, Ṣur), senāk Tīra (ivritā: צוֹר, Tzor, grieķu: Τύρος, Týros; latīņu: Tyrus), Dienvidlibānas muhāfazā, 117100 iedzīvotāju (2003. g.)
Gadāmisa pilsēta Lībijā ("Ghadāmis"), oāze un pilsēta Lībijas ziemeļrietumos pie Alžīrijas un Tunisijas robežas, \~10000 iedzīvotāju (2011. g.)
Tubruka pilsēta Lībijā ("Tubruq"), 131100 iedzīvotāju (2003. g.)
Adema pilsēta Lībijas ziemeļaustrumos (_Al ʻAdam_), uz dienvidiem no Tubrukas
Beida pilsēta Lībijas ziemeļaustrumos, pie Bengazi-Tobrukas autoceļa, Džebelelahdaras šebījas administratīvais centrs, 120000 iedzīvotāju (2004. g.)
Berika pie Tvīdas pilsēta Lielbritānijā (_Berwick-upon-Tweed_), Anglijas ziemeļaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē, Northamberlendas grāfistes administratīvais centrs, 12000 iedzīvotāju (2011. g.)
Bideforda pilsēta Lielbritānijā (_Bideford_), Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā, Toridžas upes grīvā
Bērtona pie Trentas pilsēta Lielbritānijā (_Burton upon Trent_), Anglijas centrālajā daļā, 72300 iedzīvotāju (2011. g.), Benediktiešu klostera (1022. g.) drupas
Heksema pilsēta Lielbritānijā (_Hexham_), Anglijas ziemeļaustrumos, Tainas labajā krastā
Ņūkāsla pie Tainas pilsēta Lielbritānijā (_Newcastle upon Tyne_), Anglijas ziemeļaustrumos, osta pie Tainas grīvlīča, Tainas un Vīras grāfistes administratīvais centrs, 193000 iedzīvotāju (2007. g.)
Notingema pilsēta Lielbritānijā (_Nottingham_), Anglijā, Trentas krastos, Notingemšīras grāfistes administratīvais centrs, 305700 iedzīvotāju (2011. g.)
Rojaltanbridžvelsa pilsēta Lielbritānijā (_Royal Tunbridge Wells_), Anglijā, Kentas grāfistes dienvidrietumos, nozīmīgs tūrisma centrs un kūrorts
Sautenda pilsēta Lielbritānijā (_Southend-of-Sea_), Anglijas dienvidaustrumos, osta Temzas grīvlīča ziemeļu krastā, 179800 iedzīvotāju (2000. g.)
Stoktona pie Tīsas pilsēta Lielbritānijā (_Stockton-on-Tees_), Anglijas ziemeļaustrumu daļā, 105700 iedzīvotāju (2017. g.)
Stoka pie Trentas pilsēta Lielbritānijā (_Stoke-on-Trent_), Anglijā, 249000 iedzīvotāju (2011. g.)
Tontona pilsēta Lielbritānijā (_Taunton_), Anglijas dienvidrietumu daļā, Samersetas grāfistes administratīvais centrs, 60500 iedzīvotāju (2011. g.)
Tetforda pilsēta Lielbritānijā (_Thetford_), Anglijā, Norfolkas grāfistes dienvidos Litlūzas un Tetas upju satekā
Tivertona pilsēta Lielbritānijā (_Tiverton_), Anglijā, Devonas grāfistes austrumos, Eksas upes krastos
Tanbridža pilsēta Lielbritānijā (_Tonbridge_), Anglijā, Kentas grāfistē, Medvejas upes krastos
Torkī pilsēta Lielbritānijā (_Torquay_), Anglijā, Devonas grāfistes dienvidos, Laima līča rietumu piekrastē
Troubridža pilsēta Lielbritānijā (_Trowbridge_), Anglijas dienvidu daļā, Viltšīras grāfistes administratīvais centrs, 33100 iedzīvotāju (2011. g.)
Trūro pilsēta Lielbritānijā (_Truro_), Anglijas dienvidrietumos, Kornvolas grāfistes administratīvais centrs, 19400 iedzīvotāju (2011. g.)
Geitsheda pilsēta Lielbritānijā ("Geteshead"), Anglijas ziemeļrietumos, osta Tainas labajā krastā, 120000 iedzīvotāju (2011. g.)
Kingstona pilsēta Lielbritānijā ("Kingston upon Thames"), Anglijā, ietilpst Lielās Londonas sastāvā, tās teritorijas dienvidrietumu daļā, 43000 iedzīvotāju (2011. g.)
Midlsbro pilsēta Lielbritānijā ("Middlesbrough"), Anglijas ziemeļaustrumos, osta Tīsas grīvlīča krastā, 145600 iedzīvotāju (2005. g.)
Porttolbota pilsēta Lielbritānijā ("Port Talbot"), Velsas dienvidos, osta Bristoles līča krastā, 35600 iedzīvotāju (2002. g.)
Redinga pilsēta Lielbritānijā ("Reading"), Anglijas dienvidaustrumos, Temzas krastos, Bērkšīras grāfistes administratīvais centrs, 155000 iedzīvotāju (2011. g.)
Tainmuta pilsēta Lielbritānijā ("Tynemouth"), Anglijas ziemeļaustrumos, zvejas osta Ziemeļjūras krastā, iekļauta Ņūkāslas pie Tainas sastāvā
Torbeja pilsēta Lielbritānijā ("Torbay"), Anglijas dienvidos, osta Laima līča rietumu krastā, 131000 iedzīvotāju (2011. g.)
Vindzora pilsēta Lielbritānijā ("Windsor"), Anglijā, Temzas krastos, uz rietumiem no Londonas, 32200 iedzīvotāju (2016. g.), agrāk bija atsevišķa pilsēta, XX gs. beigās apvienota ar Meidenhedu ("Maidenhead")
Benberi pilsēta Lielbritānijā, Anglijas Oksfordšīras grāfistē, atrodas tās ziemeļos Temzas pietekas Čērvelas krastos
Bārnstapla pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas ziemeļu daļā, To upes un tās pietekas Jeo satekā
Geinsboro pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Linkolnšīras grāfistē, Trentas labajā krastā
Ebingdona pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Oksfordšīras grāfistē, Temzas labajā krastā
Ņūakra pie Trentas pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Trentas upes labajā krastā
Imingema pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Ūzas un Trentas kopējā estuāra, Hamberas dienvidrietumu krastā
Gelašīlsa pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, Tvīdas kreisajā krastā
Hoika pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, Tvīdas pietekas krastos
Mērtirtidvila pilsēta Lielbritānijā, Velsas dienvidos (_Merthyr Tydfil_), 69900 iedzīvotāju (2014. g.)
Jurbarka pilsēta Lietuvā (_Jurbarkas_), Tauraģes apriņķī, rajona administratīvais centrs, 10960 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1611. g.
Lentvare pilsēta Lietuvā (_Lentvaris_), Viļņas apriņķa Traķu rajonā, 10780 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Panemune pilsēta Lietuvā (_Panemunė_), Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā, 270 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1968. g.
Rietava pilsēta Lietuvā (_Rietavas_), Telšu apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 3400 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
Rūdišķes pilsēta Lietuvā (_Rūdiškės_), Viļņas apriņķa Traķu rajonā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1958. g.
Skaudvile pilsēta Lietuvā (_Skaudvilė_), Tauraģes apriņķī un rajona pašvaldībā, 1650 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Smalininki pilsēta Lietuvā (_Smalininkai_), Tauraģes apriņķī, Jurbarkas rajona pašvaldībā, 520 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Šilale pilsēta Lietuvā (_Šilalė_), Tauraģes apriņķī, rajona administratīvais centrs, 5540 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
Traķi pilsēta Lietuvā (_Trakai_), Viļņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 4960 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1409. g.
Mažeiķi pilsēta Lietuvā ("Mažeikiai"), Telšu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 36420 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1924. g.
Paģēģi pilsēta Lietuvā ("Pagėgiai"), Tauraģes apriņķī, Paģēģu pašvaldības administratīvais centrs, 1890 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Pluņģe pilsēta Lietuvā ("Plungė"), Telšu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 19560 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
Seda pilsēta Lietuvā ("Seda"), Telšu apriņķī, Mažeiķu rajona pašvaldībā, Varduvas labajā krastā, 1090 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Tauraģe pilsēta Lietuvā ("Tauragė"), Tauraģes apriņķa un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 23840 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1924. g.
Telši pilsēta Lietuvā ("Telšiai"), Telšu apriņķa un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 24880 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1791. g.
Tītuvēni pilsēta Lietuvā ("Tytuvėnai"), Šauļu apriņķī, Ķelmes rajona pašvaldībā, 2200 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Troškūni pilsēta Lietuvā ("Troškūnai"), Utenas apriņķī, Anīkšču rajona pašvaldības administratīvais centrs, 433 iedzīvotāji (2013), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Varņi pilsēta Lietuvā ("Varniai"), Telšu apriņķī un Telšu rajona pašvaldībā, 1100 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1417. g.
Viekšņi pilsēta Lietuvā ("Viekšniai"), Telšu apriņķa Mažeiķu rajona pašvaldībā, 1850 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1725. g.
Žagare pilsēta Lietuvā ("Žagarė"), Šauļu apriņķī, Jonišķu rajona pašvaldībā, pie robežas ar Latviju (Tērvetes novadu), 1610 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1924. g.
Plateļi pilsēta Lietuvā, Telšu apriņķī, 850 iedzīvotāju (2010. g.)
Trīzene pilsēta Lihtenšteinā (_Triesen_), pagasta administratīvais centrs, 4900 iedzīvotāju (2012. g.)
Trīzenberga pilsēta Lihtenšteinā (_Triesenberg_), pagasta administratīvais centrs, 2600 iedzīvotāju (2012. g.)
Ambahikili pilsēta Madagaskarā (_Ambahikily_), Tuliaras provinces rietumu daļā
Ambatundžazaka pilsēta Madagaskarā (_Ambatondrazaka_), Tomasinas provincē
Ambatusurača pilsēta Madagaskarā (_Ambatosoratra_), Tomasinas provincē
Ambosari pilsēta Madagaskarā (_Amboasary_), salas dienvidu piekrastē, Tuliaras provincē
Ambudifutača pilsēta Madagaskarā (_Ambodifotatra_), Tomasinas provincē, Burahā (Sentmarī salā)
Ampanihi pilsēta Madagaskarā (_Ampanihy_), Tuliaras provinces dienvidrietumu daļā
Amparafaravula pilsēta Madagaskarā (_Amparafaravola_), Tomasinas provinces rietumu daļā
Ampasimanuluča pilsēta Madagaskarā (_Ampasimanolotra_), Tomasinas provincē
Anako pilsēta Madagaskarā (_Anakao_), Tuliaras provincē, Mozambikas šauruma piekrastē
Andilamena pilsēta Madagaskarā (_Andilamena_), Tomasinas provincē
Andžanuvuri pilsēta Madagaskarā (_Andranovory_), Tuliaras provincē
Ankavandža pilsēta Madagaskarā (_Ankavandra_), Tuliaras provinces ziemeļos
Ankazobu pilsēta Madagaskarā (_Ankazoabo_), Tuliaras provincē
Ankilimalinika pilsēta Madagaskarā (_Ankilimalinika_), Tuliaras provincē
Anusibe Anala pilsēta Madagaskarā (_Anosibe an’Ala_), Tomasinas provinces dienvidrietumu daļā
Antanambo Manampuci pilsēta Madagaskarā (_Antanambao-Manampotsi_), Tomasinas provinces dienvidu daļā
Antanimura pilsēta Madagaskarā (_Antanimora_), Tuliaras provinces dienvidu daļā
Ancuha pilsēta Madagaskarā (_Antsoha_), Tuliaras provincē
Vuhibinani pilsēta Madagaskarā, Tomasinas provinces austrumos
Tomasina pilsēta Madagaskarā, Tomasinas reģiona administratīvais centrs, 203500 iedzīvotāju (2005. g.)
Bečuka pilsēta Madagaskarā, Tuliaras provinces dienvidaustrumu daļā
Bekili pilsēta Madagaskarā, Tuliaras provinces dienvidu daļā
Beraketa pilsēta Madagaskarā, Tuliaras provinces dienvidu daļā
Belu pilsēta Madagaskarā, Tuliaras provinces rietumos, Mozambikas šauruma krastā
Befandžiana pilsēta Madagaskarā, Tuliaras provinces rietumu daļā
Beluni Ciribihina pilsēta Madagaskarā, Tuliaras provinces ziemeļu daļā, Mozambikas šauruma piekrastē
Tamatave pilsēta Madagaskaras austrumu krastā ("Tamatave"), reģiona administratīvais centrs, liela osta, 274700 iedzīvotāju (2013. g.)
Ambuvumbe pilsēta Madagaskaras dienvidos (_Ambovombe_), Tuliaras reģionā, 57000 iedzīvotāju (2001. g.)
Kuala Terenganu pilsēta Malaizijā ("Kuala Terengganu"), Terenganu štata administratīvais centrs, osta Malakas pussalas austrumu krastā, 250500 iedzīvotāju (2000. g.)
Telukintana pilsēta Malaizijā ("Teluk Intan"), Malakas pussalas rietumos, Perakas štatā, 232800 iedzīvotāju (2014. g.)
Tombuktu pilsēta Mali Republikā ("Tombouctou"), Nigēras kreisajā krastā, reģiona administratīvais centrs, 54500 iedzīvotāju (2010. g.)
Afūrāra pilsēta Marokā (_Afourar_), Tādla-Ezīlāla reģionā
Agbāla pilsēta Marokā (_Aghbala_), Tādla-Ezīlāla reģiona ziemeļaustrumos
Akūrāi pilsēta Marokā (_Agourai_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona ziemeļrietumu daļā
Akelmusa pilsēta Marokā (_Aguelmous_), Miknēsa-Tāfīlālta reģionā
Ain Tāvdžtāta pilsēta Marokā (_Ain Taoujdate_), Miknēsa-Tāfīlāltas vilājā
Ait Īshāka pilsēta Marokā (_Aït Īshāka_), Miknēsa-Tāfīlālta reģionā
Āit Ūrīra pilsēta Marokā (_Ait Ourir_), Marrākeša-Tānsīfta-Hauza reģionā
Adždīra pilsēta Marokā (_Ajdir_), Tāzas-Hoseimas-Tāvnātas reģionā
Aknūla pilsēta Marokā (_Aknoul_), Tāza-Hoseima-Tāvnāta reģiona austrumu daļā
Amizmiza pilsēta Marokā (_Amizmiz_), Marrākeša-Tānsīfta-Hauza reģiona dienvidu daļā
Aufūsa pilsēta Marokā (_Aoufous_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona austrumu daļā
Arfūda pilsēta Marokā (_Arfoud_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona austrumu daļā
Asīla pilsēta Marokā (_Asilah_), Tanžera-Tetuāna reģionā, Atlantijas okeāna krastā
Azrū pilsēta Marokā (_Azrou_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona ziemeļu daļā
Bāb Bereda pilsēta Marokā (_Bab Berred_), Tanžera-Tetuāna reģiona dienvidaustrumu daļā
Bāb Tāza pilsēta Marokā (_Bab Taza_), Tanžeras-Tetuānas reģionā
Atāvīja pilsēta Marokā (_Laattaouia_), Marrākeša-Tānsīfta-Hauza reģiona austrumu daļā
Aulād Birhīla pilsēta Marokā (_Oulad Berhil_), Marrākešas-Tānsīftas-Hauzas reģionā
Aulād Jaīša pilsēta Marokā (_Oulad Yaich_), Tādlas-Ezīlālas reģionā
Aulād Mbāraka pilsēta Marokā (_Oulad M'Barek_), Tādlas-Ezīlālas reģionā
Aulād Mīmūna pilsēta Marokā (_Oulad Mimoun_), Tlīmsānas vilājas austrumu daļā
Aulād Teima pilsēta Marokā (_Oulad Teїma_), Sūsas-Māsas-Draa reģionā
Marrākeša pilsēta Marokā ("Marrakech"), Marrākešas-Tānsīftas-Hauzas reģiona administratīvais centrs, 801000 iedzīvotāju (2004. g.)
Tāta pilsēta Marokā ("Tata"), Gilmīma-Smāra vilājā, 18600 iedzīvotāju (2014. g.)
Miknēsa pilsēta Marokā, Miknēsas-Tāfīlātas reģiona administratīvais centrs, 469200 iedzīvotāju (2004. g.)
Tanžera pilsēta Marokā, Tanžeras-Tetuānas reģiona administratīvais centrs, 669700 iedzīvotāju (2004. g.)
Tetuāna pilsēta Marokā, Tanžeras-Tetuānas reģionā, 320500 iedzīvotāju (2004. g.)
Tāza pilsēta Marokā, Tāzas-Hoseim-Tāvnātas reģionā, 139700 iedzīvotāju (2004. g.)
Zuerata pilsēta Mauritānijā, Tīris Zemmūras vilāja administratīvais centrs, 44700 iedzīvotāju (2005. g.)
Roso pilsēta Mauritānijā, Trarzas vilāja administratīvais centrs, 27000 iedzīvotāju (2005. g.)
Fderika pilsēta Mauritānijas rietumu daļā ("Fdérick"), Tīris Zemmūra vilājā, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
Bogazkeja pilsēta Mazāzijas pussalas ziemeļaustrumu daļā (tagadējā Turcijas teritorijā), senās Hetu valsts galvaspilsētas (XVII-XIII gs. p. m. ē.) Hatusasas vietā
Rodtauna pilsēta Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā ("Road Town"), Tortolas salā, Karību jūras krastā, Britu Virdžīnu administratīvais centrs, 9400 iedzīvotāju (2004. g.)
Abasolo pilsēta Meksikā (_Abasolo_), Tamaulipasas pavalstī, 11900 iedzīvotāju (2010. g.)
Aldama pilsēta Meksikā (_Aldama_), Tamaulipasas pavalstī
Altamira pilsēta Meksikā (_Altamira_), Tamaulipasas pavalsts dienvidaustrumos
Anavaka pilsēta Meksikā (_Anáhuac_), Tamaulipasas pavalsts ziemeļu daļā
Antigvomorelosa pilsēta Meksikā (_Antiguo Morelos_), Tamaulipasas pavalsts dienvidrietumos
Astla de Terrasasa pilsēta Meksikā (_Axtla de Terrazas_), Sanluisa Potosi pavalsts dienvidu daļā
Sjudadmadera pilsēta Meksikā ("Ciudad Madero"), Tamaulipasas pavalstī, pie Panukas ietekas Meksikas līcī, 197200 iedzīvotāju (2010. g.)
Sjudadviktorija pilsēta Meksikā ("Ciudad Victoria"), Tamaulipasas štata administratīvais centrs, 278500 iedzīvotāju (2008. g.)
Matamorosa pilsēta Meksikā ("Matamoros"), Tamaulipasas pavalstī, 422700 iedzīvotāju (2005. g.)
Nuevolaredo pilsēta Meksikā ("Nuevo Laredo"), Tamaulipasas pavalstī, 348400 iedzīvotāju (2005. g.)
Rejnosa pilsēta Meksikā ("Reynosa"), Tamaulipasas pavalstī, Riobravo kreisajā krastā, 508000 iedzīvotāju (2005. g.)
Tampiko pilsēta Meksikā ("Tampico"), Tamaulipasas pavalstī, Meksikas līča piekrastē, 297300 iedzīvotāju (2010. g.)
Tepika pilsēta Meksikā ("Tepic"), Meksikas kalnienē 950 m vjl., Najaritas pavalsts administratīvais centrs, 295200 iedzīvotāju (2005. g.)
Tlaskala pilsēta Meksikā ("Tlaxcala"), pavalsts administratīvais centrs, 15800 iedzīvotāju (2005. g.)
Toluka pilsēta Meksikā ("Toluca"), Meksikas kalnienē 2640 m vjl., Mehiko pavalsts administratīvais centrs, 467700 iedzīvotāju (2005. g.)
Torreona pilsēta Meksikā ("Torreon"), Koavila de Saragosa pavalstī, Meksikas kalnienē 1130 m vjl., 548700 iedzīvotāju (2005. g.)
Tula pilsēta Meksikā ("Tula"), Idalgo pavalstī, 103900 iedzīvotāju (2011. g.)
Tustlagutjerresa pilsēta Meksikā ("Tuxtla Gutierrez"), Čjapasas pavalsts administratīvais centrs, 490500 iedzīvotāju (2005. g.)
Viktorija pilsēta Meksikā ("Victoria"), Tamaulipasas pavalsts administratīvais centrs, 278500 iedzīvotāju (2007.g.)
Viljaermosa pilsēta Meksikā ("Villahermosa"), Tabasko pavalsts administratīvais centrs, osta Grihalvas kreisajā krastā, 335800 iedzīvotāju (2005. g.)
Balankana pilsēta Meksikā, Tabasko pavalsts austrumu daļā
Tuspana pilsēta Meksikas Halisko pavalstī ("Tuxpan"), 33700 iedzīvotāju (2007. g.)
Tuspana pilsēta Meksikas Najaritas pavalstī ("Tuxpan"), 28500 iedzīvotāju (2006. g.)
Tuspana pilsēta Meksikas Verakrusas pavalstī ("Tuxpan", arī "Tuxpam de Rodriguez Cano"), osta Tuspanas lejteces apvidū, 78500 iedzīvotāju (2005. g.)
Tihuana pilsēta Meksikas ziemeļrietumos (sp. val. "Tijuana"), Lejaskalifornijas pavalstī, 5 km no Klusā okeāna, pie ASV robežas, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Mrčevaca pilsēta Melnkalnē, Tivatas kopienā, 1500 iedzīvotāju (2003. g.)
Doņa Lastva pilsēta Melnkalnē, Tivatas kopienā, 730 iedzīvotāju (2003. g.)
Aunbana pilsēta Mjanmā (_Aungban_), Šanas (Šanas / Tai) pavalstī
Namtu pilsēta Mjanmā ("Namtu"), Šanas / Tai pavalsts ziemeļu daļā, \~40000 iedzīvotāju
Taungou pilsēta Mjanmā ("Taung-gok"), Rakhainas (Arakanas) pavalstī, 114400 iedzīvotāju (2014. g.)
Mjei pilsēta Mjanmā (Birmā), Tanintaji apgabalā, 148200 iedzīvotāju (2004. g.)
Lāseu pilsēta Mjanmā, Šanas (Tai) pavalstī, 133600 iedzīvotāju (2004. g.)
Tončī pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Tawngkyi"), Šanas (Tai) pavalsts administratīvais centrs, 161400 iedzīvotāju (2004. g.)
Tvardica pilsēta Moldovā, Teraklijas rajonā, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
Cumeba pilsēta Namībijā ("Tsumeb"), Ošikoto reģiona administratīvais centrs, 14100 iedzīvotāju (2001. g.)
Almelo pilsēta Nīderlandē (_Almelo_), Overeiselas provincē, osta pie Overeiselas kanāla un Tventes kanāla atzara, 72500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ternēzena pilsēta Nīderlandē (_Terneuzen_), Zēlandes provincē, 54800 iedzīvotāju (2014. g.)
Tīla pilsēta Nīderlandē (_Tiel_), Gelderlandes provincē, 41700 iedzīvotāju (2014. g.)
Terbūra pilsēta Nīderlandē ("Ten Boer"), Groningenas provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.)
Terāra pilsēta Nīderlandē ("Ter Aar"), Dienvidholandes provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.)
Terborga pilsēta Nīderlandē ("Terborg"), Gelderlandes provincē, 4600 iedzīvotāju (2014. g.)
Torna pilsēta Nīderlandē ("Thorn"), Limburgas provincē, 2600 iedzīvotāju (2014. g.)
Trihta pilsēta Nīderlandē ("Tricht"), Gelderlandes provincē, 2260 iedzīvotāju (2014. g.)
Tibergena pilsēta Nīderlandē ("Tubbergen"), Overeiselas provincē, 21200 iedzīvotāju (2014. g.)
Tvēde Ekslērmonde pilsēta Nīderlandē ("Tweede Exloērmond"), Drentes provincē, 2430 iedzīvotāju (2014. g.)
Abala pilsēta Nigērā (_Abala_), Tillaberi reģionā, 75100 iedzīvotāju (2010. g.)
Abalaka pilsēta Nigērā (_Abalak_), Tahua reģionā, 33900 iedzīvotāju (2011. g.)
Ajoru pilsēta Nigērā (_Ayorou_), Tillaberi reģiona ziemeļrietumos
Tahua pilsēta Nigērā ("Tahoua"), reģiona administratīvais centrs, 73000 iedzīvotāju (2001. g.)
Birninkoni pilsēta Nigērā, Tahua reģionā, 44700 iedzīvotāju (2001. g.)
Džalingo pilsēta Nigērijā ("Jalingo"), Tarabas štata administratīvais centrs, 92900 iedzīvotāju (2005. g.)
Beli pilsēta Nigērijā, Tarabas štatā, Benue pietekas Tarabas kreisajā krastā
Bērntpaina pilsēta Norfolkas Salu Teritorijā ("Burnt Pine"), 1700 iedzīvotāju (2006. g.)
Kragerē pilsēta Norvēģijā, Tēlemarkas filkē, 10600 iedzīvotāju (2013. g.)
Nūtodene pilsēta Norvēģijā, Tēlemarkas filkē, 12600 iedzīvotāju (2013. g.)
Brevīka pilsēta Norvēģijā, Tēlemarkas filkē, 2700 iedzīvotāju (2013. g.)
Pošgrunna pilsēta Norvēģijā, Tēlemarkas filkē, 35500 iedzīvotāju (2013. g.)
Langesunna pilsēta Norvēģijā, Tēlemarkas filkē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
Stathele pilsēta Norvēģijā, Tēlemarkas filkē, 6340 iedzīvotāju (2013. g.)
Šīena pilsēta Norvēģijā, Tēlemarkas filkes administratīvais centrs, 53400 iedzīvotāju (2013. g.)
Finnsnēse pilsēta Norvēģijā, Trumses filkē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.)
Hašta pilsēta Norvēģijā, Trumses filkē, Hinnejas salā, 24400 iedzīvotāju (2013. g.)
Rjūkana pilsēta Norvēģijas dienvidu daļā (_Rjukan_), Tēlemarkas filkē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.)
Trumse pilsēta Norvēģijas ziemeļu daļā (_Troms_), filkes administratīvais centrs, 71600 iedzīvotāju (2013. g.)
Fakaofo pilsēta Okeānijā, Jaunzēlandes aizjūras teritorijas Tokelau administratīvais centrs, 480 iedzīvotāju (2006. g.)
Atīla pilsēta Palestīnā, Jordānas Rietumkrastā, Tūlkarmas muhāfazā
Anebta pilsēta Palestīnā, Tūlkarmas muhāfazā
Puno pilsēta Peru ("Puno"), reģiona administratīvais centrs, osta Titikakas ezera rietumu krastā, 120200 iedzīvotāju (2007. g.)
Talara pilsēta Peru ("Talara"), Pjuras reģionā, osta Klusā okeāna krastā, 103200 iedzīvotāju (2005. g.)
Truhiljo pilsēta Peru ("Trujillo"), Lalibertadas reģiona administratīvais centrs, 682800 iedzīvotāju (2007. g.)
Dombrova Tarnovska pilsēta Polijā ("Dąbrowa Tarnowska"), Mazpolijas vojevodistē, 11800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1693. g.
Tomašova Lubelska pilsēta Polijā ("Tomaszów Lubelski"), Ļubļinas vojevodistē, 20200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1621. g.
Tomašova Mazovecka pilsēta Polijā ("Tomaszów Mazowiecki"), Lodzas vojevodistē, 65500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1830. g.
Zakopane pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, Tatru ieplakā 838 m vjl., 27800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1933. g.
Angra du Eroižmu pilsēta Portugālē (_Angra do Heroismo_), Azoru autonomajā reģionā, Terseiras salā, 35400 iedzīvotāju (2011. g.)
Tomara pilsēta Portugālē (_Tomar_), Santareimas apgabalā, 40700 iedzīvotāju (2011. g.)
Praja da Vitorija pilsēta Portugālē (“Praia da Vitoria”), Azoru autonomajā reģionā, Terseiras salas austrumu piekrastē, 21000 iedzīvotāju (2011. g.)
Riutintu pilsēta Portugālē ("Rio Tinto"), Portu apgabalā, 50800 iedzīvotāju (2011. g.)
Santutirsa pilsēta Portugālē ("Santo Tirso"), Portu apgabalā, 71500 iedzīvotāju (2011. g.)
Taroka pilsēta Portugālē ("Tarouca"), Viseu apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2011. g.)
Tavira pilsēta Portugālē ("Tavira"), Faru apgabalā, 26200 iedzīvotāju (2011. g.)
Tondela pilsēta Portugālē ("Tondela"), Viseu apgabalā, 28900 iedzīvotāju (2011. g.)
Torišnovaša pilsēta Portugālē ("Torres Novas"), Santareimas apgabalā, 36700 iedzīvotāju (2011. g.)
Torišvedraša pilsēta Portugālē ("Torres Vedras"), Lisabonas apgabalā, 79500 iedzīvotāju (2011. g.)
Trankozu pilsēta Portugālē ("Trancoso"), Gvardas apgabalā, 9900 iedzīvotāju (2011. g.)
Trofa pilsēta Portugālē ("Trofa"), Portu apgabalā, 39000 iedzīvotāju (2011. g.)
Bareiru pilsēta Portugālē, Setubalas apgabalā, zvejas osta Težu estuāra dienvidu krastos, 78800 iedzīvotāju (2011. g.)
Letampona pilsēta Reinjonas salā ("Le Tampon"), Francijas aizjūras teritorijā, Senpjēras apriņķī, 73400 iedzīvotāju (2010. g.)
Babadaga pilsēta Rumānijā (_Babadag_), Tulčas žudecā, 8900 iedzīvotāju (2011. g.)
Timišoara pilsēta Rumānijā (_Timisoara_), Timišas žudeca administratīvais centrs, 319300 iedzīvotāju (2011. g.)
Lugoža pilsēta Rumānijā ("Lugoj"), Timišas žudecā, Timišas krastos, 40400 iedzīvotāju (2011. g.)
Tirgumureša pilsēta Rumānijā ("Tirgu-Mures"), Murešas žudeca administratīvais centrs, 134300 iedzīvotāju (2011. g.); Mārošvāšārheja
Turnumegurele pilsēta Rumānijā ("Turnu-Magurele"), Teleormanas žudecā, 24800 iedzīvotāju (2011. g.)
Tešnada pilsēta Rumānijā, Satumares žudecā, 8600 iedzīvotāju (2011. g.); Tasnāda
Mediaša pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, Tirnavamares ielejā, 47200 iedzīvotāju (2011. g.)
Videle pilsēta Rumānijā, Teleormanas žudecā, 11500 iedzīvotāju (2011. g.)
Zimniča pilsēta Rumānijā, Teleormanas žudecā, 14100 iedzīvotāju (2011. g.)
Rošjori de Vede pilsēta Rumānijā, Teleormanas žudecā, 27400 iedzīvotāju (2011. g.)
Deta pilsēta Rumānijā, Timišas žudecā, 1000 iedzīvotāju (2011. g.)
Žimbolija pilsēta Rumānijā, Timišas žudecā, 10800 iedzīvotāju (2011. g.)
Sinnikolaumare pilsēta Rumānijā, Timišas žudecā, 12300 iedzīvotāju (2011. g.)
Čakova pilsēta Rumānijā, Timišas žudecā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.)
Getaja pilsēta Rumānijā, Timišas žudecā, 5900 iedzīvotāju (2011. g.)
Fedžeta pilsēta Rumānijā, Timišas žudecā, 6800 iedzīvotāju (2011. g.)
Buzjaša pilsēta Rumānijā, Timišas žudecā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.)
Rekaša pilsēta Rumānijā, Timišas žudecā, 8300 iedzīvotāju (2011. g.)
Isakča pilsēta Rumānijā, Tulčas žudecā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.)
Mečina pilsēta Rumānijā, Tulčas žudecā, 8200 iedzīvotāju (2011. g.)
Sulina pilsēta Rumānijā, Tulčas žudecā, pie Donavas deltas vidējā atzara ietekas Melnajā jūrā, 3700 iedzīvotāju (2011. g.)
Aleksandrija pilsēta Rumānijas dienvidos (_Alexandria_), Teleormanas žudeca administratīvais centrs, 45400 iedzīvotāju (2011. g.), dibināta 1834. g.
Albajulija pilsēta Rumānijas vidienē (_Alba Iulia_), Murešas ielejā, Albas žudeca administratīvais centrs, 63500 iedzīvotāju (2011. g.), Senās Dakijas galvaspilsēta, II gs. - romiešu apmetne Apulluma, 1542.-1690. Transilvānijas galvaspilsēta, cietoksnis (celts 1713.-1738. g.)
Rāstannūra pilsēta Sauda Arābijā ("Ra's Tannūrah"), naftas un naftas produktu izvedosta Persijas līča krastā, 73900 iedzīvotāju (2009. g.)
Tebūka pilsēta Saūda Arābijā, Tebūkas mintakas administratīvais centrs, 441400 iedzīvotāju (2004. g.)
Beda pilsēta Saūda Arābijā, Tebūkas mintakas ziemeļrietumu daļā
Bačka Topola pilsēta Sebijā ("Bačka Topola"), Vojvodinas Ziemeļbačkas apgabalā, 14600 iedzīvotāju (2011. g.); Bāčtopoja
Tigranokerta pilsēta senajā Armēnijā, uz dienvidrietumiem no Vana ezera, tagadējā Farkinas ciemata vietā (Turcujā), senās Armēnijas galvaspilsēta Tigrana II valdīšanas laikā, dibināta 77. g. p. m. ē., romieši to nopostīja 69. g. p. m. ē.
Bakela pilsēta Senegālā, Tambakundas reģiona ziemeļrietumos
Abdera pilsēta senlaiku Trāķijā, kuras iedzīvotāji izcēlās ar savu naivumu, no 352. g. p. m. ē. līdz mūsu ēras sākumam piederēja maķedoniešiem, pēc tam romiešiem
Senta pilsēta Serbijā (_Senta_), Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, Tisas labajā krastā, 18700 iedzīvotāju (2011. g.); Zenta
Blace pilsēta Serbijā ("Blace"), Centrālās Serbijas Toplicas apgabalā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.)
Bujanovaca pilsēta Serbijā ("Bujanovac"), Centrālās Pčiņas Toplicas apgabalā, 12000 iedzīvotāju (2011. g.)
Kuršumlija pilsēta Serbijā ("Kuršumlija"), Centrālās Serbijas Toplicas apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2011. g.)
Prokupļe pilsēta Serbijā ("Prokuplje"), Centrālās Serbijas Toplicas apgabalā, 27300 iedzīvotāju (2011. g.)
Temerina pilsēta Serbijā ("Temerin"), Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 19700 iedzīvotāju (2011. g.)
Topola pilsēta Serbijā ("Topola"), Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.)
Trstenika pilsēta Serbijā ("Trstenik"), Centrālās Serbijas Rasinas apgabalā, 15300 iedzīvotāju (2011. g.)
Tutina pilsēta Serbijā ("Tutin"), Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.)
Kuršumlijska Baņa pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Toplicas apgabalā, 100 iedzīvotāju (2011. g.)
Novi Bečeja pilsēta Serbijā, Vojvodinas Centrālbanatas apgabalā, 13100 iedzīvotāju (2011. g.); Terekbeče
Bečeja pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, Tisas labajā krastā, 23900 iedzīvotāju (2011. g.); Obeče
Āmuda pilsēta Sīrijā (_'Amudah_), Hasakas muhāfazas ziemeļos, pie Turcijas robežas
Bānijāsa pilsēta Sīrijā, Tartūsas muhāfazas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē
Dubnica pie Vāhas pilsēta Slovākijā ("Dubnica nad Váhom"), Trenčīnas apgabalā, 25000 iedzīvotāju (2012. g.)
Pještjani pilsēta Slovākijā ("Piešt'any"), Trnavas apgabalā, Vāhas labajā krastā, 27300 iedzīvotāju (2007. g.)
Trnava pilsēta Slovākijā ("Trnava"), apgabala administratīvais centrs, 66000 iedzīvotāju (2012. g.)
Nova Dubnica pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 11300 iedzīvotāju (2012. g.)
Mijava pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 12100 iedzīvotāju (2012. g.)
Handlova pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 17600 iedzīvotāju (2012. g.)
Pūhova pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 18100 iedzīvotāju (2012. g.)
Bānovce pie Bebravas pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 19100 iedzīvotāju (2012. g.)
Partizānske pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 23700 iedzīvotāju (2012. g.)
Považska Bistrica pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 40800 iedzīvotāju (2012. g.)
Trenčanske Teplice pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2012. g.)
Novāki pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 4260 iedzīvotāju (2012. g.)
Prjevidza pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 48100 iedzīvotāju (2012. g.)
Bojnice pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 4900 iedzīvotāju (2012. g.)
Nove Mesto pie Vāhas pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 4900 iedzīvotāju (2012. g.)
Brezova pie Bradlas pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.)
Ilava pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2012. g.)
Nemšova pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 6270 iedzīvotāju (2012. g.)
Stara Tura pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2012. g.)
Holīča pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 11200 iedzīvotāju (2012. g.)
Šamorina pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 13000 iedzīvotāju (2012. g.)
Skalica pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 14700 iedzīvotāju (2012. g.)
Galanta pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 15000 iedzīvotāju (2012. g.)
Sereda pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 16100 iedzīvotāju (2012. g.)
Senica pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 20300 iedzīvotāju (2012. g.)
Hlohoveca pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 22400 iedzīvotāju (2012. g.)
Dunajska Streda pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 22500 iedzīvotāju (2012. g.); Dunaserdaheja
Leopoldova pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 4130 iedzīvotāju (2012. g.)
Šaštīna-Strāže pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 5100 iedzīvotāju (2012. g.)
Gbeli pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 5200 iedzīvotāju (2012. g.)
Slādkovičova pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 5400 iedzīvotāju (2012. g.)
Vrbove pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2012. g.)
Veļki Medera pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2012. g.)
Kopera pilsēta Slovēnijā ("Koper"), Slovēnijas piejūras reģionā, osta Triestes līča dienvidos, 25800 iedzīvotāju (2011. g.)
Tolmina pilsēta Slovēnijā ("Tolmin"), Goriškas reģionā, 3700 iedzīvotāju (2014. g.)
Trbovļe pilsēta Slovēnijā ("Trbovlje"), Centrālsavas reģionā, 14300 iedzīvotāju (2014. g.)
Trebņe pilsēta Slovēnijā ("Trebnje"), Dienvidaustrumslovēnijas reģionā, 3150 iedzīvotāju (2014. g.)
Tržiča pilsēta Slovēnijā ("Tržič"), Goreņskas reģionā, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
Toijala pilsēta Somijā (_Toijala_), Pirkanmā reģionā, 17100 iedzīvotāju (2014. g.); zviedru - Akā
Tornio pilsēta Somijā (_Tornio_), Lapzemes reģionā, osta Tornionjoki krastā, netālu no ietekas Botnijas līcī, 22500 iedzīvotāju (2014. g.)
Tampere pilsēta Somijā (somu _Tampere_, zviedru _Tammerfors_), Pirkanmā reģiona administratīvais centrs, 220600 iedzīvotāju (2014. g.)
Apobra de Tribesa pilsēta Spānijā (_A Pobra de Trives_), Galisijas autonomā apgabala Ourenses provincē
Alba de Tormesa pilsēta Spānijā (_Alba de Tormes_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provincē
Alkanara pilsēta Spānijā (_Alcanar_), Katalonijas autonomā reģiona Taragonas provinces dienvidos
Alkanjisa pilsēta Spānijā (_Alcañiz_), Aragonas autonomā apgabala Tervelas provinces austrumu daļā
Alkorisa pilsēta Spānijā (_Alcorisa_), Aragonas autonomā apgabala Tervelas provinces austrumu daļā
Alaurina de la Torre pilsēta Spānijā (_Alhaurin de la Torre_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 36700 iedzīvotāju (2014. g.)
Amposta pilsēta Spānijā (_Amposta_), Katalonijā, Taragonas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
Andorra pilsēta Spānijā (_Andorra_), Aragonas autonomā apgabala Tervelas provincē
Arona pilsēta Spānijā (_Arona_), Kanāriju autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas dienvidu daļā, 79900 iedzīvotāju (2014. g.)
Adehe pilsēta Spānijā ("Adeje"), Kanāriju salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas dienvidrietumu daļā, 46700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kalafelja pilsēta Spānijā ("Calafell"), Katalonijā, Taragonas provincē, 25000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kambrilsa pilsēta Spānijā ("Cambrils"), Katalonijā, Taragonas provincē, 33000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kandelarija pilsēta Spānijā ("Candelaria"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, 26000 iedzīvotāju (2014. g.)
Granadilja de Avona pilsēta Spānijā ("Granadilla de Abona"), Kanāriju autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas dienvidu daļā, 42500 iedzīvotāju (2014. g.)
Gija de Isora pilsēta Spānijā ("Guija de Isora"), Kanāriju autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, 42500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ikoda de los Vinosa pilsēta Spānijā ("Icod de los Vinos"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, 24100 iedzīvotāju (2014. g.)
Iljeskasa pilsēta Spānijā ("Illescas"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.)
Laorotava pilsēta Spānijā ("La Orotava"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļu daļā, 41700 iedzīvotāju (2014. g.)
Lostoresa de Kotiljasa pilsēta Spānijā ("Las Torres de Cotillas"), Mursijas reģionā, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
Losljanosa de Aridane pilsēta Spānijā ("Los Llanos de Aridane"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Palmas salas rietumu daļā, 21100 iedzīvotāju (2014. g.)
Losrealohosa pilsēta Spānijā ("Los Realejos"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salā, 38000 iedzīvotāju (2014. g.)
Puerto de la Krusa pilsēta Spānijā ("Puerto de la Cruz"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļrietumu piekrastē, 32800 iedzīvotāju (2014. g.)
Reusa pilsēta Spānijā ("Reus"), Katalonijā, Taragonas provincē, 105000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ribaroha del Turija pilsēta Spānijā ("Ribarroja del Turia"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21100 iedzīvotāju (2014. g.)
Salou pilsēta Spānijā ("Salou"), Katalonijā, Taragonas provincē, 26200 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanbarolomē de Tirahana pilsēta Spānijā ("San Bartolome de Tirajana"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salas vidienē, 54400 iedzīvotāju (2014. g.)
Sankristovala de la Laguna pilsēta Spānijā ("San Cristobal de la Laguna"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļu daļā, 153000 iedzīvotāju (2014. g.)
Santakrusa de Tenerife pilsēta Spānijā ("Santa Cruz de Tenerife"), Kanāriju Salu autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 205300 iedzīvotāju (2014. g.)
Santalūsija de Tirahana pilsēta Spānijā ("Santa Lucia de Tirajana"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, 68500 iedzīvotāju (2014. g.)
Takoronte pilsēta Spānijā ("Tacoronte"), Basku Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļu daļā, 23700 iedzīvotāju (2014. g.)
Talavera de la Reina pilsēta Spānijā ("Talavera de la Reina"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē, 132200 iedzīvotāju (2014. g.)
Terasa pilsēta Spānijā ("Tarrasa"), Katalonijā, Barselonas provincē, 215500 iedzīvotāju (2014. g.)
Tegise pilsēta Spānijā ("Teguise"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Lansarotes salā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
Telde pilsēta Spānijā ("Telde"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankārijas salas austrumu daļā, 102100 iedzīvotāju (2014. g.)
Tervela pilsēta Spānijā ("Teruel"), Aragonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 35300 iedzīvotāju (2014. g.)
Tiasa pilsēta Spānijā ("Tias"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Lansarotes salā, 20100 iedzīvotāju (2014. g.)
Toledo pilsēta Spānijā ("Toledo"), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 83300 iedzīvotāju (2014. g.)
Tomaresa pilsēta Spānijā ("Tomares"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.)
Tomeljosa pilsēta Spānijā ("Tomelloso"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē, 39100 iedzīvotāju (2014. g.)
Torrepačeko pilsēta Spānijā ("Torre Pacheco"), Mursijas reģionā, 30000 iedzīvotāju (2014. g.)
Torrehona de Ardosa pilsēta Spānijā ("Torrejon de Ardoz"), Madrides apgabala Madrides provincē, 126900 iedzīvotāju (2014. g.)
Torrelavega pilsēta Spānijā ("Torrelavega"), Kantabrijas autonomā apgabala Kantabrijas provincē, 54200 iedzīvotāju (2014. g.)
Torrelodonesa pilsēta Spānijā ("Torrelodones"), Madrides apgabala Madrides provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.)
Torremolinosa pilsēta Spānijā ("Torremolinos"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 67400 iedzīvotāju (2014. g.)
Torenta pilsēta Spānijā ("Torrente"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 80600 iedzīvotāju (2014. g.)
Torrevjeha pilsēta Spānijā ("Torrevieja"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 91400 iedzīvotāju (2014. g.)
Tortoza pilsēta Spānijā ("Tortosa"), Katalonijā, Taragonas provincē, 34400 iedzīvotāju (2014. g.)
Totana pilsēta Spānijā ("Totana"), Mursijas reģionā, 30000 iedzīvotāju (2014. g.)
Treskantosa pilsēta Spānijā ("Tres Cantos"), Madrides apgabala Madrides provincē, 41300 iedzīvotāju (2014. g.)
Tudela pilsēta Spānijā ("Tudela"), Navarras autonomajā apgabalā, 35400 iedzīvotāju (2014. g.)
Vaļsa pilsēta Spānijā ("Valls"), Katalonijā, Taragonas provincē, 25000 iedzīvotāju (2014. g.)
Vendrela pilsēta Spānijā ("Vendrell"), Katalonijā, Taragonas provincē, 36500 iedzīvotāju (2014. g.)
Vilaseka pilsēta Spānijā ("Vilaseca"), Katalonijā, Taragonas provincē, 21800 iedzīvotāju (2014. g.)
Bargasa pilsēta Spānijā Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē
Taragona pilsēta Spānijas ziemeļaustrumos ("Tarragona"), Katalonijā, osta Vidusjūras krastā, 132200 iedzīvotāju (2014. g.)
Trinkomali pilsēta Šrilankas austrumos ("Trincomalee"), osta Bengālijas līča krastā, Austrumu provinces administratīvais centrs, 99100 iedzīvotāju (2012. g.)
Amrisvīle pilsēta Šveicē (_Amriswil_), Turgavas kantonā, 12800 iedzīvotāju (2013. g.)
Arbona pilsēta Šveicē (_Arbon_), Turgavas kantonā, 14200 iedzīvotāju (2013. g.)
Askona pilsēta Šveicē (_Ascona_), Tičīno kantonā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bišofscelle pilsēta Šveicē (_Bischofszell_), Turgavas kantonā, 5700 iedzīvotāju (2013. g.)
Kapriaska pilsēta Šveicē (_Capriasca_), Tičīno kantona dienvidu daļā, 1180 iedzīvotāju (2013. g.)
Frauenfelde pilsēta Šveicē (_Frauenfeld_), Turgavas kantona administratīvais centrs, 24400 iedzīvotāju (2013.)
Kreiclingene pilsēta Šveicē (_Kreuzlingen_), Turgavas kantonā, 20800 iedzīvotāju (2013. g.)
Lokarno pilsēta Šveicē (_Locarno_), Tičīno kantonā, Lagomadžores ezera ziemeļu krastā, 15700 iedzīvotāju (2013. g.)
Lugāno pilsēta Šveicē (_Lugano_), Tičīno kantonā, 62800 iedzīvotāju (2006. g.)
Mendrīzio pilsēta Šveicē (_Mendrisio_), Tičīno kantona dienvidos, 14800 iedzīvotāju (2013. g.)
Talvīle pilsēta Šveicē (_Thalwil_), Cīrihes kantonā, 17500 iedzīvotāju (2013. g.)
Agno pilsēta Šveicē ("Agno"), Tičīno kantonā, 4300 iedzīvotāju (2013. g.)
Biaska pilsēta Šveicē ("Biasca"), Tičīno kantonā, 6200 iedzīvotāju (2013. g.)
Kroglio pilsēta Šveicē ("Croglio"), Tičīno kantonā, 880 iedzīvotāju (2013. g.)
Dīsenhofene pilsēta Šveicē ("Diessenhofen"), Turgavas kantonā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.)
Gordola pilsēta Šveicē ("Gordola"), Tičīno kantonā, 4500 iedzīvotāju (2013. g.)
Latūrdepelza pilsēta Šveicē ("La Tour-de-Peilz"), Vo kantonā, 11000 iedzīvotāju (2013. g.)
Lozona pilsēta Šveicē ("Losone"), Tičīno kantonā, 6500 iedzīvotāju (2013. g.)
Morkota pilsēta Šveicē ("Morcote"), Tičīno kantonā, 700 iedzīvotāju (2013. g.)
Riva Sanvitale pilsēta Šveicē (“Riva San Vitale”), Tičīno kantonā, 2600 iedzīvotāju (2013. g.)
Štekborna pilsēta Šveicē ("Steckborn"), Turgavas kantonā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.)
Tonē pilsēta Šveicē ("Thonex"), Ženēvas kantonā, 14000 iedzīvotāju (2013. g.)
Tūna pilsēta Šveicē (fr. _Thoune_, it., vācu _Thun_), Bernes kantonā, 42900 iedzīvotāju (2013. g.)
Tūzisa pilsēta Šveicē (fr., vācu _Thusis_, it. _Tosana_, retoromāņu _Tusan_), Graubindenes kantonā, 2950 iedzīvotāju (2013. g.)
Veinfeldere pilsēta Šveicē, Turgavas kantonā
Bellincona pilsēta Šveices dienvidos, Tičīno kantona administratīvais centrs, 18000 iedzīvotāju (2013. g.)
Interlākene pilsēta Šveices vidienē (_Iterlaken_), Bernes kantonā, Āres krastā, starp Briencas un Tūnas ezeru, 5300 iedzīvotāju (2008. g.)
Cīrihe pilsēta Šveices ziemeļu daļā (fr. _Zurich_, vācu _Zürich_, it. _Zurigo_, retoromāņu _Turitg_), Cīrihes ezera un Limmates krastos, kantona administratīvais centrs, 383700 iedzīvotāju (2013. g.)
Ašta pilsēta Tadžikistānā (_Asht_), Sugdas vilojata ziemeļaustrumu daļā, Kuramas grēdas dienvidaustrumu nogāzē
Hudžanda pilsēta Tadžikistānā ("Khujand"), Fergānas ielejas rietumos, Sirdarjas krastos, Sugdas vilojata administratīvais centrs, 154700 iedzīvotāju (2007. g.)
Kergontepa pilsēta Tadžikistāna ("Qūrghonteppa"), Haltonas vilojata administratīvais centrs, 69900 iedzīvotāju (2006. g.)
Keloba pilsēta Tadžikistāna, Hatlonas vilojatā, 91900 iedzīvotāju (2007. g.)
Pandža pilsēta Tadžikistānā, Hatlonas vilojatā, pie Afganistānas robežas, <10000 iedzīvotāju
Aličura pilsēta Tadžikistānā, Kalnu Badahšanas autonomajā vilojatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vahdata pilsēta Tadžikistāna, rajona administratīvais centrs, 42400 iedzīvotāju (2016. g.)
Šuraba pilsēta Tadžikistānā, Sugdas vilojata austrumos, Isfaras oāzē, <10000 iedzīvotāju
Džaborrasulova pilsēta Tadžikistāna, Sugdas vilojatā, 13000 iedzīvotāju (2000. g.)
Gafurova pilsēta Tadžikistāna, Sugdas vilojatā, 15000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kistakuza pilsēta Tadžikistāna, Sugdas vilojatā, 43300 iedzīvotāju (2000. g.)
Konibodoma pilsēta Tadžikistāna, Sugdas vilojatā, 45100 iedzīvotāju (2000. g.)
Istaravšana pilsēta Tadžikistānā, Sugdas vilojatā, 59200 iedzīvotāju (2007. g.), 2002. g. pilsēta atzīmēja 2500 gadu jubileju
Isfara pilsēta Tadžikistāna, Sugdas vilojatā, Isfaras oāzē, Isfaras krastos, 37300 iedzīvotāju (2007. g.)
Horega pilsēta Tadžikistānas dienvidos ("Khorog"), Pamira dienvidrietumos, Pjandžas labajā krastā, pie Guntas ietekas, Kalnu Badahšanas autonomā vilojata administratīvais centrs, 30000 iedzīvotāju (2003. g.)
Tursunzoda pilsēta Tadžikistānas dienvidrietumos, Hisaras ielejā, netālu no Uzbekistānas robežas, 37000 iedzīvotāju (2006. g.)
Pandžakenta pilsēta Tadžikistānas rietumos, Sugdas vilojatā, Zarafšonas kreisajā krastā, 33000 iedzīvotāju (2000. g.)
Noraka pilsēta Tadžikistānas rietumos, Vahšas labajā krastā, 19000 iedzīvotāju (2009. g.)
Kairokuma pilsēta Tadžikistānas ziemeļos ("Kairakum"), Sugdas vilojatā, Kairokumas ūdenskrātuves krastā, 38500 iedzīvotāju 2007. g.
Ališaņa pilsēta Taivānā (_Alishan_), Dzjaji un Naņtou apriņķī
Naņtou pilsēta Taivānā, apriņķa administratīvais centrs
Pinduna pilsēta Taivānā, apriņķa administratīvais centrs, 216000 iedzīvotāju (2007. g.)
Džanhua pilsēta Taivānā, apriņķa administratīvais centrs, 236000 iedzīvotāju (2007. g.)
Taojuaņa pilsēta Taivānā, apriņķa administratīvais centrs, 391800 iedzīvotāju (2007. g.)
Tainaņa pilsēta Taivānā, apriņķa administratīvais centrs, 764700 iedzīvotāju (2007. g.)
Dzjiņmeņa pilsēta Taivānā, apriņķa administratīvais centrs, tāda paša nosaukuma salās Taivānas šauruma rietumos, Sjameņas līcī
Budai pilsēta Taivānā, Dzjaji apriņķa dienvidrietumu daļā, Penhu šauruma piekrastē
Dzjiluna pilsēta Taivānā, Dzjilunas apriņķa administratīvais centrs, 390400 iedzīvotāju (2007. g.)
Juaņliņa pilsēta Taivānā, Džanhua provinces austrumu daļā
Erliņa pilsēta Taivānā, Džanhua provinces dienvidrietumu daļā
Pindžena pilsēta Taivānā, Džunli piepilsēta, 202700 iedzīvotāju (2007. g.)
Čišaņa pilsēta Taivānā, Gaosjunas apriņķī
Ganšaņa pilsēta Taivānā, Gaosjunas apriņķī
Fenšaņa pilsēta Taivānā, Gaosjunas piepilsēta, 339000 iedzīvotāju (2007. g.)
Juili pilsēta Taivānā, Hualiaņas apriņķa dienvidaustrumu daļā
Soufena pilsēta Taivānā, Hualiaņas apriņķī
Čilaņa pilsēta Taivānā, Ilaņas apriņķa rietumu daļā
Douliu pilsēta Taivānā, Juņliņas apriņķa administratīvais centrs
Beigana pilsēta Taivānā, Juņliņas apriņķa dienvidu daļā
Taisji pilsēta Taivānā, Juņliņas apriņķa rietumu daļā, Penhu šauruma piekrastē
Naņgaņa pilsēta Taivānā, Liņdzjanas apriņķī, Austrumķīnas jūras rietumu piekrastē, Dunšas salā
Toufeņa pilsēta Taivānā, Miaoli apriņķa ziemeļrietumos
Buli pilsēta Taivānā, Naņtou apriņķa centrālajā daļā
Vanaņa pilsēta Taivānā, Penhu apriņķī, Penhu salu dienvidu daļā
Baiša pilsēta Taivānā, Penhu apriņķī, Penhu salu ziemeļu daļā
Maguna pilsēta Taivānā, Penhu salās, Penhu apriņķa administratīvais centrs
Čaodžou pilsēta Taivānā, Pindunas apriņķī
Henčuņa pilsēta Taivānā, Pindunas apriņķī
Fenšaņa pilsēta Taivānā, Pindunas apriņķī, Dienvidķīnas jūras piekrastē
Hualiaņa pilsēta Taivānā, salas austrumu krastā, apriņķa administratīvais centrs
Sjiņčena pilsēta Taivānā, salas austrumu krastā, Hualiaņas apriņķa ziemeļu daļā
Miaoli pilsēta Taivānā, salas rietumu daļā, apriņķa administratīvais centrs
Gunliao pilsēta Taivānā, salas ziemeļaustrumos, Taibejas apriņķa austrumos
Ilaņa pilsēta Taivānā, salas ziemeļaustrumu daļā, apriņķa administratīvais centrs
Šimeņa pilsēta Taivānā, salas ziemeļu galā, Dzjilunas apriņķī
Džubei pilsēta Taivānā, Sjiņdžu apriņķa ziemeļrietumu daļā
Junhe pilsēta Taivānā, Taibei piepilsēta, 236400 iedzīvotāju (2007. g.)
Tučena pilsēta Taivānā, Taibei piepilsēta, 237400 iedzīvotāju (2007. g.)
Sjiņdiaņa pilsēta Taivānā, Taibei piepilsēta, 290600 iedzīvotāju (2007. g.)
Saņčuna pilsēta Taivānā, Taibei piepilsēta, 389600 iedzīvotāju (2007. g.)
Sjiņdžuana pilsēta Taivānā, Taibei piepilsēta, 396300 iedzīvotāju (2007. g.)
Džunhe pilsēta Taivānā, Taibei piepilsēta, 410200 iedzīvotāju (2007. g.)
Baņcjao pilsēta Taivānā, Taibejas piepilsēta, 547600 iedzīvotāju (2007. g.)
Davu pilsēta Taivānā, Taidunas apriņķa dienvidos, Filipīnu jūras piekrastē
Ližao pilsēta Taivānā, Taidunas apriņķa rietumu daļā
Čanbiņa pilsēta Taivānā, Taidunas apriņķī, Filipīnu jūras piekrastē
Čenguna pilsēta Taivānā, Taidunas apriņķī, Filipīnu jūras piekrastē
Dunhe pilsēta Taivānā, Taidunas apriņķī, Filipīnu jūras piekrastē
Dadzja pilsēta Taivānā, Taidžunas provinces ziemeļu daļā
Sjiņjina pilsēta Taivānā, Tainaņas apriņķa ziemeļu daļā
Baihe pilsēta Taivānā, Tainaņas apriņķī
Dzjali pilsēta Taivānā, Tainaņas apriņķī
Junkana pilsēta Taivānā, Tainaņas piepilsēta, 210600 iedzīvotāju (2007. g.)
Džunli pilsēta Taivānā, Taojuaņas apriņķī, 358700 iedzīvotāju (2007. g.)
Suao pilsēta Taivānas austrumos, Ilaņas apriņķī, Austrumķīnas jūras piekrastē
Taiduna pilsēta Taivānas salas dienvidaustrumu krastā, apriņķa administratīvais centrs
Gaosjuna pilsēta Taivānas salas dienvidrietumu krastā, apriņķa administratīvais centrs, Taivānas otrā lielākā pilsēta un lielākā osta, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Taidžuna pilsēta Taivānas salas rietumos, apriņķa administratīvais centrs, 2781000 iedzīvotāju (2017. g.)
Dzjaji pilsēta Taivānas salas rietumu daļā, apriņķa administratīvais centrs, 270300 iedzīvotāju (2014. g.)
Taibeja pilsēta Taivānas salas ziemeļos, Danšuihes krastos, Ķīnas Republikas (Taivānas) galvaspilsēta un apriņķa administratīvais centrs, 2,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Sjiņdžu pilsēta Taivānas ziemeļrietumos, apriņķa administratīvais centrs, 399000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ākātamnuei pilsēta Taizemē (_Akat Amnuai_), Sakonnakhonas province ziemeļaustrumu daļā
Amnātčarona pilsēta Taizemē (_Amnat Charoen_), provinces administratīvais centrs
Ānthona pilsēta Taizemē (_Ang Thong_), provinces administratīvais centrs
Āulika pilsēta Taizemē (_Ao Luek_), Krabī provinces ziemeļu daļā
Aranjaprathēta pilsēta Taizemē (_Aranyaprathet_), Sakēu provincē
Ajutthaja pilsēta Taizemē (_Phra Nakhon Si Ayutthaya_), provinces administratīvais centrs
Čonburī pilsēta Taizemē ("Chon Buri"), osta Bangkokas līča austrumu krastā, 180000 iedzīvotāju (2006. g.)
Hātjai pilsēta Taizemē ("Hat Yai"), Malakas pussalā, valsts dienvidos, Sonkhlas provincē, 187900 iedzīvotāju (2000. g.)
Nakhonsavana pilsēta Taizemē ("Nakhon Sawan"), provinces administratīvais centrs, 114500 iedzīvotāju (2012. g.)
Ajuthaja pilsēta Taizemē ("Phra Nakhon Si Ayutthaya"), \~70 km uz ziemeļiem no Bangkokas, provinces administratīvais centrs, XIV-XVIII gs. piļu un tempļu drupas, dibināta 1350. g., līdz 1767. g. valsts galvaspilsēta; Ajutaja; Ajutija
Sonkhla pilsēta Taizemē ("Songkhla"), valsts dienvidos, Malakas pussalas austrumu krastā, osta Siāmas līča dienvidrietumos, provinces administratīvais centrs, 84300 iedzīvotāju (2000. g.)
Čhīanmai pilsēta Taizemē (เชียงใหม่, Chiang Mai), valsts ziemeļu daļā, provinces administratīvais centrs, 174400 iedzīvotāju (2000. g.)
Bānpaina pilsēta Taizemē, Ajutthajas provincē
Čhonburī pilsēta Taizemē, Bangkokas līča austrumu piekrastē, provinces administratīvais centrs, 183300 iedzīvotāju (2000. g.)
Khlonluana pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, 106300 iedzīvotāju (2000. g.)
Mīnburī pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, 110600 iedzīvotāju (2000. g.)
Thanjaburī pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, 113800 iedzīvotāju (2000. g.)
Lātkrabana pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, 128200 iedzīvotāju (2000. g.)
Pākreta pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, 142200 iedzīvotāju (2000. g.)
Bānkapi pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, 159000 iedzīvotāju (2000. g.)
Phrapradēna pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, 171500 iedzīvotāju (2000. g.)
Nonthaburī pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, provinces administratīvais centrs, 174400 iedzīvotāju (2000. g.)
Samutprākāna pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, provinces administratīvais centrs, 378700 iedzīvotāju (2000. g.)
Bānkruata pilsēta Taizemē, Burīramas provinces dienvidos
Bānpakona pilsēta Taizemē, Čhačhonsau provincē
Bamnetnarona pilsēta Taizemē, Čhaijapūmas provincē
Bānbina pilsēta Taizemē, Čhonburī provincē
Phataja pilsēta Taizemē, Čhonburī provincē, 117000 iedzīvotāju (2000. g.)
Sīrāčhā pilsēta Taizemē, Čhonburī provincē, 141400 iedzīvotāju (2000. g.)
Bānhona pilsēta Taizemē, Hāndonas provincē
Bannansatā pilsēta Taizemē, Jalā provincē
Bānfāna pilsēta Taizemē, Khonkēnas provincē
Bānmī pilsēta Taizemē, Lopburī provinces rietumu daļā
Bānmo pilsēta Taizemē, Lopburī provinces rietumu daļā
Surātthānī pilsēta Taizemē, Malakas pussalā, provinces administratīvais centrs, 111300 iedzīvotāju (2000. g.)
Nakhonsītammarāta pilsēta Taizemē, Malakas pussalā, provinces administratīvais centrs, 118700 iedzīvotāju (2000. g.)
Bānphēna pilsēta Taizemē, Nakhonphanomas provinces ziemeļaustrumos
Bānlīama pilsēta Taizemē, Nakhonratčhasīmas provinces ziemeļu daļā
Bānlēna pilsēta Taizemē, Nonthaburī provinces ziemeļos
Bānlēma pilsēta Taizemē, Phētčhaburī provincē, Bangkokas līča piekrastē
Bānmūnnāka pilsēta Taizemē, Phičitas provinces dienvidu daļā
Bānrakama pilsēta Taizemē, Phitsanulokas provincē
Bānkrathuma pilsēta Taizemē, Phitsanulokas provinces dienvidu daļā
Bānsaphāna pilsēta Taizemē, Pračuapkhīrīkhanas provincē, Siāmas līča piekrastē
Nakhonpathoma pilsēta Taizemē, provinces administratīvais centrs, 120800 iedzīvotāju (2000. g.)
Khonkēna pilsēta Taizemē, provinces administratīvais centrs, 141200 iedzīvotāju (2000. g.)
Čanthaburī pilsēta Taizemē, provinces administratīvais centrs, 86500 iedzīvotāju (2000. g.)
Bānčhāna pilsēta Taizemē, Rajonas provinces dienvidrietumu daļā
Bānpona pilsēta Taizemē, Rātčhaburī provinces ziemeļaustrumos
Rajona pilsēta Taizemē, Siāmas līča piekrastē, provinces administratīvais centrs, 106700 iedzīvotāju (2000. g.)
Bāndānlānhoi pilsēta Taizemē, Sukhothai provincē
Bānračana pilsēta Taizemē, Suphanburī provinces ziemeļaustrumu daļā
Bānnāsāna pilsēta Taizemē, Surātthānī provinces dienvidaustrumu daļā
Bāntākhuna pilsēta Taizemē, Surātthānī provinces rietumu daļā
Bāntāka pilsēta Taizemē, Tākas provincē
Bānphai pilsēta Taizemē, Udonthānī provincē
Bānphī pilsēta Taizemē, Udonthānī provincē
Bānduna pilsēta Taizemē, Udonthānī provinces ziemeļaustrumu daļā
Bānkhoka pilsēta Taizemē, Utaraditas provinces austrumos
Bānrai pilsēta Taizemē, Uthajhānī provinces dienvidu daļā
Uborātčhatānī pilsēta Taizemē, valsts austrumu daļā, provinces administratīvais centrs, 106600 iedzīvotāju (2000. g.)
Nakhonratčhasīma pilsēta Taizemē, valsts centrālajā daļā, provinces administratīvais centrs, 204600 iedzīvotāju (2000. g.)
Udonthānī pilsēta Taizemē, valsts ziemeļaustrumu daļā, provinces administratīvais centrs, 222400 iedzīvotāju (2000. g.)
Phūketa pilsēta Taizemes dienvidos, tāda paša nosaukuma salā (Malakas pussalas rietumu piekrastē), 75600 iedzīvotāju (2007. g.)
Bāčo pilsēta Taizemes dienvidu daļā (_Bacho_), Malakas pussalas austrumos, Narāthivātas provinces ziemeļos
Čiangmaja pilsēta Taizemes ziemeļos ("Chiang Mai"), Pingas labajā krastā, 148500 iedzīvotāju (2008. g.)
Lampāna pilsēta Taizemes ziemeļu daļā ("Lampang"), provinces administratīvais centrs, Vangas kreisajā krastā, 147800 iedzīvotāju (2000. g.)
Aruša pilsēta Tanzānijā (_Arusha_), valsts ziemeļu daļā, provinces administratīvais centrs, 233000 iedzīvotāju (2002. g.)
Babati pilsēta Tanzānijā (_Babati_), provinces administratīvais centrs
Bagamojo pilsēta Tanzānijā (_Bagamoyo_), Pvani provinces ziemeļaustrumos, Zanzibāras šauruma krastā
Iringa pilsēta Tanzānijā ("Iringa"), provinces administratīvais centrs, 55500 iedzīvotāju (2002. g.)
Kigoma pilsēta Tanzānijā ("Kigoma"), valsts rietumu daļā, Tangaņikas ezera austrumu piekrastē, provinces administratīvais centrs, 349600 iedzīvotāju (2002. g.)
Mtvara pilsēta Tanzānijā ("Mtwara"), valsts dienvidrietumu daļā, osta Indijas okeāna krastā, provinces administratīvais centrs, 55100 iedzīvotāju (2002. g.)
Dāresalāma pilsēta Tanzānijā (arābu val. "Dar as-Salām"), valdības mītne, apgabala centrs, osta Indijas okeāna krastā, 2,9 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Bariadi pilsēta Tanzānijā, Šiņangas provinces ziemeļaustrumos
Zanzibāra pilsēta Tanzānijā, tāda paša nosaukuma salā, osta Indijas okeāna šauruma krastā, 422000 iedzīvotāju (2006. g.)
Morogoro pilsēta Tanzānijā, valsts austrumu daļā, provinces administratīvais centrs, 132400 iedzīvotāju (2002. g.)
Tanga pilsēta Tanzānijā, valsts austrumu daļā, provinces administratīvais centrs, 141700 iedzīvotāju (2002. g.)
Singida pilsēta Tanzānijā, valsts centrālajā daļā, provinces administratīvais centrs, 58200 iedzīvotāju (2002. g.)
Tabora pilsēta Tanzānijā, valsts centrālajā daļā, provinces administratīvais centrs, 97200 iedzīvotāju (2002. g.)
Mbeja pilsēta Tanzānijā, valsts dienvidrietumu daļā, provinces administratīvais centrs, 266400 iedzīvotāju (2002. g.)
Songea pilsēta Tanzānijā, valsts dienvidu daļā, provinces administratīvais centrs, 54200 iedzīvotāju (2002. g.)
Moši pilsēta Tanzānijā, valsts ziemeļaustrumu daļā, Kilimandžāro provinces administratīvais centrs, 144300 iedzīvotāju (2002. g.)
Mvanza pilsēta Tanzānijā, valsts ziemeļu daļā, provinces administratīvais centrs, osta Viktorijas ezera dienvidu krastā, 349600 iedzīvotāju (2002. g.)
Musoma pilsēta Tanzānijā, valsts ziemeļu daļā, Viktorijas ezera austrumu piekrastē, Maras provinces administratīvais centrs, 72500 iedzīvotāju (2002. g.)
Bukoba pilsēta Tanzānijā, Viktorijas ezera rietumu piekrastē, Kageras provinces administratīvais centrs, 57000 iedzīvotāju (2002. g.)
Lindi pilsēta Tanzānijas dienvidaustrumos ("Lindi"), osta Indijas okeāna krastā, 41500 iedzīvotāju (2002. g.)
Udžidži pilsēta Tanzānijas rietumos ("Ujiji"), Tanganjikas ezera krastā, Kigomas dienvidu piepilsēta
Dauntauna pilsēta Tērksu un Kaikosas Salās, 13000 iedzīvotāju (2001. g.)
Kokbērntauna pilsēta Tērksu un Kaikosas Salās, šīs Lielbritānijas aizjūras teriorijas administratīvais centrs, 13000 iedzīvotāju (2001. g.)
Aba pilsēta Tibetas austrumos (_Aba_), Ķīnas Sičuaņas provincē, 920000 iedzīvotāju (2012. g.); Nava
Aneo pilsēta Togo (_Aného_), Piejūras reģionā, Gvinejas līča krastā, \~28000 iedzīvotāju
Anije pilsēta Togo Republikā (_Anié_), Plato reģiona ziemeļu daļā
Atakpame pilsēta Togo Republikā (_Atakpamé_), reģiona administratīvais centrs, 68000 iedzīvotāju (2003. g.)
Cevije pilsēta Togo Republikā, 44300 iedzīvotāju (2003. g.)
Daponga pilsēta Togo Republikā, 49000 iedzīvotāju (2003. g.)
Kara pilsēta Togo Republikā, 95000 iedzīvotāju (2003. g.)
Sokode pilsēta Togo Republikā, Centrālā apgabala administratīvais centrs, 101000 iedzīvotāju (2003. g.)
Basari pilsēta Togo Republikā, Karas reģionā
Bafilo pilsēta Togo Republikā, Karas reģiona dienvidrietumu daļā
Golfe pilsēta Togo Republikā, Lomes piepilsēta, 355000 iedzīvotāju (2003. g.)
Amlame pilsēta Togo Republikā, Plato reģionā
Kpalime pilsēta Togo Republikas dienvidrietumos, 71400 iedzīvotāju (2008. g.)
Neiafu pilsēta Tongas Karalistē, 3880 iedzīvotāju (1986. g.)
Arima pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā (_Arima_), Trinidādas salā, 28300 iedzīvotāju (2000. g.)
Skarboro pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā ("Scarborough"), Tobāgo autonomās pašvaldības administratīvais centrs, 17000 iedzīvotāju (2000. g.)
Frīporta pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā, Trinidādas salā, \~20000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pointfortina pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā, Trinidādas salā, 17800 iedzīvotāju (2000. g.)
Sanfernando pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā, Trinidādas salā, 48800 iedzīvotāju (2000. g.)
Čagvanasa pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā, Trinidādas salā, 61900 iedzīvotāju (2000. g.)
Laventila pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā, Trinidādas salā, Portofspeinas piepilsēta, 10600 iedzīvotāju (2000. g.)
Penala pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā, Trinidādas salā, Portofspeinas piepilsēta, 12300 iedzīvotāju (2000. g.)
Sangregande pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā, Trinidādas salā, Portofspeinas piepilsēta, 12400 iedzīvotāju (2000. g.)
Tunapuna pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā, Trinidādas salā, Portofspeinas piepilsēta, 13600 iedzīvotāju (2000. g.)
Sanhuana pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā, Trinidādas salā, Portofspeinas piepilsēta, 13800 iedzīvotāju (2000. g.)
Arūka pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā, Trinidādas salas ziemeļu daļā
Adžīma pilsēta Tunisijā (_Ajīm_), Džerbas salas dienvidrietumu daļā
Benī Hijāra pilsēta Tunisijā, Nābulas vilājā, Bona raga pussalas dienvidu piekrastē
Gābisa pilsēta Tunisijā, Vidusjūras krastā, 106600 iedzīvotāju (2000. g.)
Ben Arūsa pilsēta Tunisijā, vilājas administratīvais centrs, dienvidrietumos no galvaspilsētas Tunisas
Monastīra pilsēta Tunisijas austrumos ("Al Munastīr"), Vidusjūras krastā, vilājas administratīvais centrs, 93300 iedzīvotāju (2014. g.)
Sehira pilsēta Tunisijas austrumos ("Sekhira"), naftas izvedosta Gabesas līča krastā, \~10000 iedzīvotāju
Sfāksa pilsēta Tunisijas austrumos, vilājas administratīvais centrs, 265100 iedzīvotāju (2004. g.)
Arjāna pilsēta Tunisijas Republikā (_Aruānah_), Tunisas piepilsēta, 97700 iedzīvotāju (2004. g.)
Kairavāna pilsēta Tunisijas Republikā ("Al Qayrawān"), vilājas administratīvais centrs, 117900 iedzīvotāju (2004. g.)
Sūsa pilsēta Tunisijas Republikā, 173000 iedzīvotāju (2004. g.); Susa
Muknīna pilsēta Tunisijas Republikā, 48400 iedzīvotāju (2004. g.)
Tadāmena-Mnīhla pilsēta Tunisijas Republikā, Tunisas piepilsēta, 118500 iedzīvotāju (2004. g.)
Gafsa pilsēta Tunisijas Republikā, vilājas administratīvais centrs, 84700 iedzīvotāju (2004. g.)
Binzarta pilsēta Tunisijas Republikā, vilājas administratīvais centrs, osta Vidusjūras krastā, 114400 iedzīvotāju (2004. g.)
Kasraina pilsēta Tunisijas rietumos ("Al Qasrayn"), vilājas administratīvais centrs, 439200 iedzīvotāju (2014. g.)
Tauzera pilsēta Tunisijas rietumos ("Tauzar"), tāda paša nosaukuma oāzē, vilājas administratīvais centrs, 37400 iedzīvotāju (2015. g.)
Nābula pilsēta Tunisijas ziemeļaustrumos, Vidusjūras piekrastē, vilājas administratīvais centrs, 56400 iedzīvotāju (2004. g.)
Bādža pilsēta Tunisijas ziemeļos (_Bājah_), pie Tunisas-Annabas (Alžīrijā) autoceļa, vilājas administratīvais centrs, dibināta 1. gs. p. m. ē.
Menzelburgība pilsēta Tunisijas ziemeļos ("Menzel Bourguiba"), Binzartas vilājā, Binzartas ezera dienvidu krastā, 54500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kefa pilsēta Tunisijas ziemeļrietumos ("El Kef"), vilājas administratīvais centrs, 54700 iedzīvotāju (2014. g.)
Abana pilsēta Turcijā (_Abana_), Kastamonu ilā, 2900 iedzīvotāju (2013. g.)
Afšina pilsēta Turcijā (_Afşin_), Kahramanmarašas ilā, 43200 iedzīvotāju (2013. g.)
Agri pilsēta Turcijā (_Ağri_), ila administratīvais centrs, 107800 iedzīvotāju (2013. g.)
Ahlata pilsēta Turcijā (_Ahlat_), Bitlisas ilā, 21100 iedzīvotāju (2013. g.)
Ahmetli pilsēta Turcijā (_Ahmetli_), Manisas ilā, 10100 iedzīvotāju (2013. g.)
Ajbasti pilsēta Turcijā (_Aybasti_), Ordu ilā, 13900 iedzīvotāju (2013. g.)
Ajdintepe pilsēta Turcijā (_Aydintepe_), Bajburtas ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
Ajdindžika pilsēta Turcijā (_Aydıncık_), Jozgatas ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
Ajdinčika pilsēta Turcijā (_Aydıncık_), Mersinas ilā, 9500 iedzīvotāju (2013. g.)
Ajvadžika pilsēta Turcijā (_Ayvacik_), Samsunas ilā, 6100 iedzīvotāju (2013. g.)
Akčakale pilsēta Turcijā (_Akçakale_), Šanliurfas ilā pie Sīrijas robežas, 28700 iedzīvotāju (2013. g.)
Akčakodža pilsēta Turcijā (_Akçakoca_), Dizdžes ilā, Melnās jūras piekrastē, 23400 iedzīvotāju (2013. g.)
Akhisara pilsēta Turcijā (_Akhisar_), Manisas ilā, 107100 iedzīvotāju (2013. g.)
Akjaka pilsēta Turcijā (_Akyaka_), Karsas ilā, 2100 iedzīvotāju (2013. g.)
Akjurta pilsēta Turcijā (_Akyurt_), Ankaras ilā, 26600 iedzīvotāju (2013. g.)
Akerena pilsēta Turcijā (_Akören_), Konjas ilā, 3300 iedzīvotāju (2013. g.)
Aksaraja pilsēta Turcijā (_Aksaray_), ila administratīvais centrs, 186600 iedzīvotāju (2013. g.)
Akšehira pilsēta Turcijā (_Akşehir_), Konjas ila rietumu daļā, Akšehira ezera dienvidu krastā, 62000 iedzīvotāju (2012. g.)
Aksu pilsēta Turcijā (_Aksu_), Antaljas ilā, 47000 iedzīvotāju (2013. g.)
Aksu pilsēta Turcijā (_Aksu_), Ispartas ilā, 1850 iedzīvotāju (2013. g.)
Alašehira pilsēta Turcijā (_Alaşehir_), Manisas ilā, 48100 iedzīvotāju (2013. g.)
Albajraka pilsēta Turcijā (_Albayrak_), Vanas ila dienvidaustrumos
Aliaga pilsēta Turcijā (_Aliağa_), Izmiras ilā, Egejas jūras Čandarli līča dienvidu piekrastē
Altinjajla pilsēta Turcijā (_Altinyayla_), Burduras ilā, 3200 iedzīvotāju (2013. g.)
Altinjajla pilsēta Turcijā (_Altinyayla_), Sivasas ilā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
Altinezi pilsēta Turcijā (_Altınözū_), Hatajas ilā, 7400 iedzīvotāju (2013. g.)
Arakli pilsēta Turcijā (_Arakli_), Trabzonas ilā, 22700 iedzīvotāju (2013. g.)
Aralika pilsēta Turcijā (_Aralik_), Īgdiras ilā, 7000 iedzīvotāju (2013. g.)
Arapgira pilsēta Turcijā (_Arapgir_), Malatjas ilā, 6100 iedzīvotāju (2013. g.)
Ardahana pilsēta Turcijā (_Ardahan_), ila administratīvais centrs, 19100 iedzīvotāju (2013. g.)
Ardanuča pilsēta Turcijā (_Ardanuç_), Artvinas ilā, 6300 iedzīvotāju (2013. g.)
Ardešena pilsēta Turcijā (_Ardeşen_), Rizes ilā, 28100 iedzīvotāju (2013. g.)
Arhavi pilsēta Turcijā (_Arhavi_), Artvinas ilā, 16000 iedzīvotāju (2013. g.)
Armutlu pilsēta Turcijā (_Armutlu_), Jalovas ilā, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
Arpačaja pilsēta Turcijā (_Arpaçay_), Karsas ilā, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
Arsina pilsēta Turcijā (_Arsin_), Trabzonas ilā, 11000 iedzīvotāju (2013. g.)
Arslankeja pilsēta Turcijā (_Arslanköy_), Mersinas ilā
Arsuza pilsēta Turcijā (_Arsuz_), Hatajas ilā, 2300 iedzīvotāju (2013. g.)
Artova pilsēta Turcijā (_Artova_), Tokatas ilā, 3200 iedzīvotāju (2013. g.)
Artvina pilsēta Turcijā (_Artvin_), ila administratīvais centrs, 25800 iedzīvotāju (2013. g.)
Aškale pilsēta Turcijā (_Așkale_), Erzurumas ilā, 12600 iedzīvotāju (2013. g.)
Avanosa pilsēta Turcijā (_Avanos_), Nevšehiras ilā, 13200 iedzīvotāju (2013. g.)
Babaeski pilsēta Turcijā (_Babaeski_), Kirkraleri ilā, 29300 iedzīvotāju (2013. g.)
Bafra pilsēta Turcijā (_Bafra_), Samsunas ilā, 87900 iedzīvotāju (2013. g.)
Bahče pilsēta Turcijā (_Bahçe_), Osmanijes ilā, 13100 iedzīvotāju (2013. g.)
Erba pilsēta Turcijā (_Erbaa_), Tokatas ilā, 60200 iedzīvotāju (2013. g.)
Konja pilsēta Turcijā (_Konya_), ila administratīvais centrs, 967000 iedzīvotāju (2007. g.)
Malatja pilsēta Turcijā (_Malatya_), ila administratīvais centrs, 426400 iedzīvotāju (2013. g.)
Muta pilsēta Turcijā (_Mut_), Mersinas ilā, 29100 iedzīvotāju (2013. g.)
Adžipajama pilsēta Turcijā ("Acipayam"), Denzili ilā, 13700 iedzīvotāju (2013. g.)
Adakli pilsēta Turcijā ("Adakli"), Bingelas ilā, 3500 iedzīvotāju (2013. g.)
Adapazari pilsēta Turcijā ("Adapazari"), Sakarjas ila administratīvais centrs, 244700 iedzīvotāju (2013. g.)
Adildževaza pilsēta Turcijā ("Adilcevaz"), Bitlisas ilā, 14000 iedzīvotāju (2013. g.)
Afjonkarahisara pilsēta Turcijā ("Afyon Kara Hisar"), ila administratīvais centrs, 187000 iedzīvotāju (2012. g.); Afjona
Ahirli pilsēta Turcijā ("Ahirli"), Konjas ilā, 830 iedzīvotāju (2013. g.)
Ajandžika pilsēta Turcijā ("Ayancik"), Sinopas ilā, 12700 iedzīvotāju (2013. g.)
Ajrandži pilsēta Turcijā ("Ayranci"), Karamanas ilā, 2400 iedzīvotāju (2013. g.)
Ajvacika pilsēta Turcijā ("Ayvacik"), Čanakales ilā, 7900 iedzīvotāju (2013. g.)
Ajvalika pilsēta Turcijā ("Ayvalik"), Balikesiras ilā, 37200 iedzīvotāju (2013. g.)
Akjazi pilsēta Turcijā ("Akyazi"), Sakarjas ilā, 42600 iedzīvotāju (2013. g.)
Akindžilara pilsēta Turcijā ("Akincilar"), Sivasas ilā, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
Akpazara pilsēta Turcijā ("Akpazar"), Tundželi ilā, 1770 iedzīvotāju (2013. g.)
Akpinara pilsēta Turcijā ("Akpinar"), Kiršehiras ilā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
Akseki pilsēta Turcijā ("Akseki"), Antaljas ilā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.)
Aladža pilsēta Turcijā ("Alaca"), Čorumas ilā, 21100 iedzīvotāju (2013. g.)
Alačakaja pilsēta Turcijā ("Alacakaya"), Elazīgas ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
Aladāga pilsēta Turcijā ("Aladaģ"), Adanas ilā, 4200 iedzīvotāju (2013. g.)
Alanja pilsēta Turcijā ("Alanya"), Antaljas ilā, 104600 iedzīvotāju (2013. g.)
Alapli pilsēta Turcijā ("Alaplı"), Zonguldakas ilā, 18100 iedzīvotāju (2013. g.)
Alikahja pilsēta Turcijā ("Alikahya"), Kodžaeli ilā, 24200 iedzīvotāju (2013. g.)
Almusa pilsēta Turcijā ("Almus"), Tokatas ilā, 5300 iedzīvotāju (2013. g.)
Alpu pilsēta Turcijā ("Alpu"), Eskišehiras ilā, 4800 iedzīvotāju (2013. g.)
Altinekina pilsēta Turcijā ("Altinekin"), Konjas ilā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.)
Altunhisara pilsēta Turcijā ("Altunhisar"), Nīgdes ilā, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
Aludžra pilsēta Turcijā ("Alucra"), Giresunas ilā, 4300 iedzīvotāju (2013. g.)
Amasja pilsēta Turcijā ("Amasya"), ila administratīvais centrs, 91900 iedzīvotāju (2013. g.)
Amasra pilsēta Turcijā ("Amasra"), Bartinas ilā, Melnās jūras piekrastē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.)
Anamura pilsēta Turcijā ("Anamur"), Mersinas ilā, 35100 iedzīvotāju (2013. g.)
Andirina pilsēta Turcijā ("Andirin"), Kahramanmarašas ilā, 8000 iedzīvotāju (2013. g.)
Arabana pilsēta Turcijā ("Araban"), Gaziantepes ilā, 10100 iedzīvotāju (2013. g.)
Arguvana pilsēta Turcijā ("Arguvan"), Malatjas ilā, 8700 iedzīvotāju (2013. g.)
Aridžaka pilsēta Turcijā ("Arıcak"), Elazīgas ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
Arslanbeja pilsēta Turcijā ("Arslanbey"), Kodžaeli ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
Aslanapa pilsēta Turcijā ("Aslanapa"), Kitahjas ilā, 1550 iedzīvotāju (2013. g.)
Atabeja pilsēta Turcijā ("Atabey"), Ispartas ilā, 4100 iedzīvotāju (2013. g.)
Atkaradžalara pilsēta Turcijā ("Atkaracalar"), Čerkešas ilā, 1900 iedzīvotāju (2013. g.)
Azdavaja pilsēta Turcijā ("Azdavay"), Kastamonu ilā, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
Bademdere pilsēta Turcijā ("Bademdere"), Nīgdes ilā, 2000 iedzīvotāju (2013. g.)
Baklana pilsēta Turcijā ("Baklan"), Denizli ilā, 2000 iedzīvotāju (2013. g.)
Battalgazi pilsēta Turcijā ("Battalgazi"), Malatjas ilā, 17200 iedzīvotāju (2013. g.)
Bejlikova pilsēta Turcijā ("Beylikova"), Eskišehiras ilā, 3260 iedzīvotāju (2013. g.)
Bekilli pilsēta Turcijā ("Bekilli"), Denizli ilā, 3300 iedzīvotāju (2013. g.)
Beldibi pilsēta Turcijā ("Beldibi"), Antaljas ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
Bergama pilsēta Turcijā ("Bergama"), Izmiras ilā, 61400 iedzīvotāju (2013. g.)
Besni pilsēta Turcijā ("Besni"), Adijamanas ilā, 28300 iedzīvotāju (2013. g.)
Biga pilsēta Turcijā ("Biga"), Čanakales ilā, 40600 iedzīvotāju (2013. g.)
Biledžika pilsēta Turcijā ("Bilecik"), ila administratīvais centrs, 51300 iedzīvotāju (2013. g.)
Biredžika pilsēta Turcijā ("Birecik"), Šanliurfas ilā, 48700 iedzīvotāju (2013. g.)
Bismila pilsēta Turcijā ("Bismil"), Dijarbakiras ilā, 60200 iedzīvotāju (2013. g.)
Bitlisa pilsēta Turcijā ("Bitlis"), ila administratīvais centrs, 46100 iedzīvotāju (2013. g.)
Bodruma pilsēta Turcijā ("Bodrum"), Muglas ilā, 36400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bojabata pilsēta Turcijā ("Boyabat"), Sinopas ilā, 26600 iedzīvotāju (2013. g.)
Bolu pilsēta Turcijā ("Bolu"), ila administratīvais centrs, 131300 iedzīvotāju (2013. g.)
Bolvadina pilsēta Turcijā ("Bolvadin"), Afjonkarahisaras ilā, 31800 iedzīvotāju (2013. g.)
Bora pilsēta Turcijā ("Bor"), Nīgdes ilā, 40500 iedzīvotāju (2013. g.)
Bozdžāda pilsēta Turcijā ("Bozcaada"), Čanakales ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
Bozjazi pilsēta Turcijā ("Bozyazi"), Mersinas ilā, 15900 iedzīvotāju (2013. g.)
Bozkira pilsēta Turcijā ("Bozkir"), Konjas ilā, 7400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bozkurta pilsēta Turcijā ("Bozkurt"), Denizli ilā, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
Bozkurta pilsēta Turcijā ("Bozkurt"), Kastamonu ilā, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
Bozova pilsēta Turcijā ("Bozova"), Šanliurfas ilā, 11800 iedzīvotāju (2013. g.)
Boztepe pilsēta Turcijā ("Boztepe"), Kiršehiras ilā, 2700 iedzīvotāju (2013. g.)
Budža pilsēta Turcijā ("Buca"), Izmiras ilā, 443100 iedzīvotāju (2013. g.)
Budžaka pilsēta Turcijā ("Bucak"), Burduras ilā, 40900 iedzīvotāju (2013. g.)
Buharkenta pilsēta Turcijā ("Buharkent"), Ajdinas ilā, 6800 iedzīvotāju (2013. g.)
Bulandžaka pilsēta Turcijā ("Bulancak"), Giresunas ilā, 39500 iedzīvotāju (2013. g.)
Bulanika pilsēta Turcijā ("Bulanik"), Mušas ilā, 24400 iedzīvotāju (2013. g.)
Buldana pilsēta Turcijā ("Buldan"), Denizli ilā, 15900 iedzīvotāju (2013. g.)
Burdura pilsēta Turcijā ("Burdur"), ila administratīvais centrs, 72400 iedzīvotāju (2013. g.)
Burhanije pilsēta Turcijā ("Burhaniye"), Balikesiras ilā, 41900 iedzīvotāju (2013. g.)
Džejlanpinara pilsēta Turcijā ("Ceylanpinar"), Šanliurfas ilā, 48000 iedzīvotāju (2013. g.)
Džide pilsēta Turcijā ("Cide"), Kastamonu ilā, 6100 iedzīvotāju (2013. g.)
Džihanbajli pilsēta Turcijā ("Cihanbeyli"), Konjas ilā, 16000 iedzīvotāju (2013. g.)
Džizre pilsēta Turcijā ("Cizre"), Širnakas ilā, 106800 iedzīvotāju (2013. g.)
Džumajeri pilsēta Turcijā ("Cumayeri"), Dizdžes ilā, 8200 iedzīvotāju (2013. g.)
Damala pilsēta Turcijā ("Damal"), Ardahanas ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
Darende pilsēta Turcijā ("Darende"), Malatjas ilā, 9800 iedzīvotāju (2013. g.)
Darica pilsēta Turcijā ("Darica"), Kodžaeli ilā, 157300 iedzīvotāju (2013. g.)
Dazkiri pilsēta Turcijā ("Dazkiri"), Afjonkarahisaras ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
Delidže pilsēta Turcijā ("Delice"), Kirikales ilā, 2300 iedzīvotāju (2013. g.)
Demirdži pilsēta Turcijā ("Demirci"), Manisas ilā, 20600 iedzīvotāju (2013. g.)
Demre pilsēta Turcijā ("Demre"), Antaljas ilā, 16300 iedzīvotāju (2013. g.)
Denizli pilsēta Turcijā ("Denizli"), ila administratīvais centrs, 516000 iedzīvotāju (2013. g.)
Derbenta pilsēta Turcijā ("Derbent"), Konjas ilā, 2570 iedzīvotāju (2013. g.)
Derebudžaka pilsēta Turcijā ("Derebucak"), Konjas ilā, 2400 iedzīvotāju (2013. g.)
Dereli pilsēta Turcijā ("Dereli"), Giresunas ilā, 5900 iedzīvotāju (2013. g.)
Derepazari pilsēta Turcijā ("Derepazari"), Rizes ilā, 3700 iedzīvotāju (2013. g.)
Derika pilsēta Turcijā ("Derik"), Mardinas ilā, 20700 iedzīvotāju (2013. g.)
Derindže pilsēta Turcijā ("Derince"), Kodžaeli ilā, 125500 iedzīvotāju (2013. g.)
Derinkuju pilsēta Turcijā ("Derinkuyu"), Nevšehiras ilā, 10800 iedzīvotāju (2013. g.)
Dernekpazari pilsēta Turcijā ("Dernekpazari"), Trabzonas ilā, 1500 iedzīvotāju (2013. g.)
Devekovana pilsēta Turcijā ("Devekovan"), Ankaras ilā, 520 iedzīvotāju (2013. g.)
Develi pilsēta Turcijā ("Develi"), Kajseri ilā, 37900 iedzīvotāju (2013. g.)
Devreka pilsēta Turcijā ("Devrek"), Zonguldakas ilā, 25400 iedzīvotāju (2013. g.)
Devrekani pilsēta Turcijā ("Devrekani"), Kastamonu ilā, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
Dikle pilsēta Turcijā ("Dicle"), Dijarbakiras ilā, 9000 iedzīvotāju (2013. g.)
Didima pilsēta Turcijā ("Didim"), Ajdinas ilā, 47900 iedzīvotāju (2013. g.)
Digora pilsēta Turcijā ("Digor"), Karsas ilā, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
Dijadina pilsēta Turcijā ("Diyadin"), Agri ilā, 20300 iedzīvotāju (2013. g.)
Dikili pilsēta Turcijā ("Dikili"), Izmiras ilā, 18700 iedzīvotāju (2013. g.)
Dikmena pilsēta Turcijā ("Dikmen"), Sinopas ilā, 1200 iedzīvotāju (2013. g.)
Dilovasi pilsēta Turcijā ("Dilovasi"), Kodžaeli ilā, 42300 iedzīvotāju (2013. g.)
Dinara pilsēta Turcijā ("Dinar"), Afjonkarahisaras ilā, 25200 iedzīvotāju (2013. g.)
Dodurga pilsēta Turcijā ("Dodurga"), Čorumas ilā, 2900 iedzīvotāju (2013. g.)
Dumlupinara pilsēta Turcijā ("Dumlupinar"), Kitahjas ilā, 1300 iedzīvotāju (2013. g.)
Dursunbeja pilsēta Turcijā ("Dursunbey"), Balikesiras ilā, 16900 iedzīvotāju (2013. g.)
Edžeabata pilsēta Turcijā ("Eceabat"), Čanakales ilā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
Edremita pilsēta Turcijā ("Edremit"), Balikesiras ilā, 55300 iedzīvotāju (2013. g.)
Edremita pilsēta Turcijā ("Edremit"), Vanas ilā, 14200 iedzīvotāju (2013. g.)
Eflani pilsēta Turcijā ("Eflani"), Karabikas ilā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.)
Ejnesila pilsēta Turcijā ("Eynesil"), Giresunas ilā, 7100 iedzīvotāju (2013. g.)
Elbejli pilsēta Turcijā ("Elbeyli"), Kilisas ilā, 1800 iedzīvotāju (2013. g.)
Eldivana pilsēta Turcijā ("Eldivan"), Čankiri ilā, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
Elmali pilsēta Turcijā ("Elmali"), Antaljas ilā, 15200 iedzīvotāju (2013. g.)
Emeta pilsēta Turcijā ("Emet"), Kitahjas ilā, 11300 iedzīvotāju (2013. g.)
Emirgazi pilsēta Turcijā ("Emirgazi"), Konjas ilā, 5000 iedzīvotāju (2013. g.)
Eneza pilsēta Turcijā ("Enez"), Edirnes ilā, 3700 iedzīvotāju (2013. g.)
Erdeka pilsēta Turcijā ("Erdek"), Balikesiras ilā, 21000 iedzīvotāju (2013. g.)
Erdemli pilsēta Turcijā ("Erdemli"), Mersinas ilā, 50200 iedzīvotāju (2013. g.)
Eregli pilsēta Turcijā ("Eregli"), osta Melnās jūras krastā, 98700 (2012. g.)
Erfeleka pilsēta Turcijā ("Erfelek"), Sinopas ilā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.)
Ergani pilsēta Turcijā ("Ergani"), Dijarbakiras ilā, 69900 iedzīvotāju (2013. g.)
Ermeneka pilsēta Turcijā ("Ermenek"), Karamanas ilā, 11000 iedzīvotāju (2013. g.)
Eruha pilsēta Turcijā ("Eruh"), Siirtas ilā, 8500 iedzīvotāju (2013. g.)
Erzindžana pilsēta Turcijā ("Erzincan") 1185 m vjl., ila administratīvais centrs, 96500 iedzīvotāju (2012. g.)
Erzuruma pilsēta Turcijā ("Erzurum"), Armēnijas kalnienē 1960 m vjl., ila administratīvais centrs, 367200 iedzīvotāju (2013. g.)
Eskila pilsēta Turcijā ("Eskil"), Askarajas ilā, 17000 iedzīvotāju (2013. g.)
Eskipazara pilsēta Turcijā ("Eskipazar"), Karabikas ilā, 7200 iedzīvotāju (2013. g.)
Espije pilsēta Turcijā ("Espiye"), Giresunas ilā, 17400 iedzīvotāju (2013. g.)
Evdžilera pilsēta Turcijā ("Evciler"), Afjonkarahisaras ilā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
Evrena pilsēta Turcijā ("Evren"), Ankaras ilā, 1900 iedzīvotāju (2013. g.)
Ezine pilsēta Turcijā ("Ezine"), Čanakales ilā, 13400 iedzīvotāju (2013. g.)
Fatsa pilsēta Turcijā ("Fatsa"), Ordu ilā, 74600 iedzīvotāju (2013. g.)
Feke pilsēta Turcijā ("feke"), Adanas ilā, 4600 iedzīvotāju (2013. g.)
Felahije pilsēta Turcijā ("Felahiye"), Kajseri ilā, 1700 iedzīvotāju (2013. g.)
Ferizli pilsēta Turcijā ("Ferizli"), Sakarjas ilā, 13400 iedzīvotāju (2013. g.)
Ferteka pilsēta Turcijā ("Fertek"), Nīgdes ilā, 1900 iedzīvotāju (2013. g.)
Ferthije pilsēta Turcijā ("Ferthiye"), Muglas ilā, 84000 iedzīvotāju (2013. g.)
Findikli pilsēta Turcijā ("Findikli"), Rizes ilā, 10800 iedzīvotāju (2013. g.)
Finike pilsēta Turcijā ("Finike"), Antaljas ilā, 10500 iedzīvotāju (2013. g.)
Gaziantepa pilsēta Turcijā ("Gaziantep"), ila administratīvais centrs, 1376400 iedzīvotāju (2013. g.)
Gebze pilsēta Turcijā ("Gebze"), Stambulas piepilsēta, Kodžaeli ilā, 304300 iedzīvotāju (2013. g.)
Gediza pilsēta Turcijā ("Gediz"), Kitahjas ilā, 21200 iedzīvotāju (2013. g.)
Gejve pilsēta Turcijā ("Geyve"), Sakarjas ilā, 22000 iedzīvotāju (2013. g.)
Gelendosta pilsēta Turcijā ("Gelendost"), Ispartas ilā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
Gelibolu pilsēta Turcijā ("Gelibolu"), Čanakales ilā, Dardaneļu piekrastē, 30000 iedzīvotāju (2013. g.)
Gemereka pilsēta Turcijā ("Gemerek"), Sivasas ilā, 5300 iedzīvotāju (2013. g.)
Gemlika pilsēta Turcijā ("Gemlik"), Bursas ilā, 92900 iedzīvotāju (2013. g.)
Gerede pilsēta Turcijā ("Gerede"), Bolu ilā, 24300 iedzīvotāju (2013. g.)
Gergera pilsēta Turcijā ("Gerger"), Adijamanas ilā, 3200 iedzīvotāju (2013. g.)
Germandžika pilsēta Turcijā ("Germencik"), Ajdinas ilā, 13000 iedzīvotāju (2013. g.)
Gerze pilsēta Turcijā ("Gerze"), Sinopas ilā, 12700 iedzīvotāju (2013. g.)
Giresuna pilsēta Turcijā ("Giresun"), ila administratīvais centrs, 100700 iedzīvotāju (2013. g.)
Hadžilara pilsēta Turcijā ("Hacilar"), Kajseri ilā, 11500 iedzīvotāju (2013. g.)
Hadima pilsēta Turcijā ("Hadim"), Konjas ilā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
Hafika pilsēta Turcijā ("Hafik"), Sivasas ilā, 2900 iedzīvotāju (2013. g.)
Hajmana pilsēta Turcijā ("Haymana"), Ankaras ilā, 9000 iedzīvotāju (2013. g.)
Hajrabolu pilsēta Turcijā ("Hayrabolu"), Tekirdāgas ilā, 18700 iedzīvotāju (2013. g.)
Halkapinara pilsēta Turcijā ("Halkapinar"), Konjas ilā, 1770 iedzīvotāju (2013. g.)
Hamura pilsēta Turcijā ("Hamur"), Agri ilā, 2900 iedzīvotāju (2013. g.)
Hana pilsēta Turcijā ("Han"), Eskišehiras ilā, 1060 iedzīvotāju (2013. g.)
Hanaka pilsēta Turcijā ("Hanak"), Ardahanas ilā, 3900 iedzīvotāju (2013. g.)
Hani pilsēta Turcijā ("Hani"), Dijarbakiras ilā, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
Harmandžika pilsēta Turcijā ("Harmancik"), Bursas ilā, 3900 iedzīvotāju (2013. g.)
Harrana pilsēta Turcijā ("Harran"), Šanliurfas ilā, 7400 iedzīvotāju (2013. g.)
Hasanbejli pilsēta Turcijā ("Hasanbeyli"), Osmanijes ilā, 2300 iedzīvotāju (2013. g.)
Hasankejfa pilsēta Turcijā ("Hasankeyf"), Batmanas ilā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
Hasjurta pilsēta Turcijā ("Hasyurt"), Antaljas ilā, 7100 iedzīvotāju (2013. g.)
Hasa pilsēta Turcijā ("Hassa"), Hatajas ilā, 9800 iedzīvotāju (2013. g.)
Havrana pilsēta Turcijā ("Havran"), Balikesiras ilā, 11000 iedzīvotāju (2013. g.)
Havsa pilsēta Turcijā ("Havsa"), Edirnes ilā, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
Havza pilsēta Turcijā ("Havza"), Samsunas ilā, 20200 iedzīvotāju (2013. g.)
Hazro pilsēta Turcijā ("Hazro"), Dijarbakiras ilā, 4500 iedzīvotāju (2013. g.)
Hekimhana pilsēta Turcijā ("Hekimhan"), Malatjas ilā, 6800 iedzīvotāju (2013. g.)
Hendeka pilsēta Turcijā ("Hendek"), Sakarjas ilā, 46300 iedzīvotāju (2013. g.)
Hereke pilsēta Turcijā ("Hereke"), Kodžaeli ilā, 19500 iedzīvotāju (2013. g.)
Hilvana pilsēta Turcijā ("Hilvan"), Šanliurfas ilā, 22600 iedzīvotāju (2013. g.)
Hinisa pilsēta Turcijā ("Hinis"), Erzurumas ilā, 9800 iedzīvotāju (2013. g.)
Hisardžika pilsēta Turcijā ("Hisarcik"), Kitahjas ilā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
Hodžalara pilsēta Turcijā ("Hocalar"), Afjonkarahisaras ilā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.)
Honaza pilsēta Turcijā ("Honaz"), Denizli ilā, 10900 iedzīvotāju (2013. g.)
Hopa pilsēta Turcijā ("Hopa"), Artvinas ilā, 18300 iedzīvotāju (2013. g.)
Horasana pilsēta Turcijā ("Horasan"), Erzurumas ilā, 18200 iedzīvotāju (2013. g.)
Hozata pilsēta Turcijā ("Hozat"), Tundželi ilā, 6700 iedzīvotāju (2013. g.)
Jahjali pilsēta Turcijā ("Yahyali"), Kajseri ilā, 19800 iedzīvotāju (2013. g.)
Jajladere pilsēta Turcijā ("Yayladere"), Bingelas ilā, 1250 iedzīvotāju (2013. g.)
Jakakenta pilsēta Turcijā ("Yakakent"), Samsunas ilā, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
Jalova pilsēta Turcijā ("Yalova"), ila administratīvais centrs, 102900 iedzīvotāju (2013. g.)
Japrakli pilsēta Turcijā ("Yaprakli"), Čankiri ilā, 1500 iedzīvotāju (2013. g.)
Javuzeli pilsēta Turcijā ("Yavuzeli"), Gazintepes ilā, 3700 iedzīvotāju (2013. g.)
Jazihana pilsēta Turcijā ("Yazihan"), Malatjas ilā, 2000 iedzīvotāju (2013. g.)
Ibradi pilsēta Turcijā ("Ibradi"), Antaljas ilā, 1650 iedzīvotāju (2013. g.)
Idila pilsēta Turcijā ("Idil"), Širnakas ilā, 24600 iedzīvotāju (2013. g.)
Jedisu pilsēta Turcijā ("Yedisu"), Bingelas ilā, 1500 iedzīvotāju (2013. g.)
Jenidže pilsēta Turcijā ("Yenice"), Čanakales ilā, 7300 iedzīvotāju (2013. g.)
Jenidže pilsēta Turcijā ("Yenice"), Karabikas ilā, 9300 iedzīvotāju (2013. g.)
Jenidžeoba pilsēta Turcijā ("Yeniceoba"), Konjas ilā, 6900 iedzīvotāju (2013. g.)
Jenifakili pilsēta Turcijā ("Yenifakili"), Jozgatas ilā, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
Jenimahalle pilsēta Turcijā ("Yenimahalle"), Ankaras ilā, 687000 iedzīvotāju (2013. g.)
Jenipazara pilsēta Turcijā ("Yenipazar"), Ajdinas ilā, 6700 iedzīvotāju (2013. g.)
Jenipazara pilsēta Turcijā ("Yenipazar"), Biledžikas ilā, 1000 iedzīvotāju (2013. g.)
Ihsangazi pilsēta Turcijā ("Ihsangazi"), Kastamonu ilā, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
Ihsanije pilsēta Turcijā ("Ihsaniye"), Afjonkarasiharas ilā, 2300 iedzīvotāju (2013. g.)
Ihsanije pilsēta Turcijā ("Ihsaniye"), Kodžaeli ilā, 2300 iedzīvotāju (2013. g.)
Ijidere pilsēta Turcijā ("Iyidere"), Rizes ilā, 4600 iedzīvotāju (2013. g.)
Jildizeli pilsēta Turcijā ("Yildizeli"), Sivasas ilā, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
Ikizdže pilsēta Turcijā ("Ikizce"), Ordu ilā, 7100 iedzīvotāju (2013. g.)
Ikizdere pilsēta Turcijā ("Ikizdere"), Rizes ilā, 1640 iedzīvotāju (2013. g.)
Ilgaza pilsēta Turcijā ("Ilgaz"), Čankiri ilā, 7200 iedzīvotāju (2013. g.)
Ilgina pilsēta Turcijā ("Ilgin"), Konjas ilā, 31800 iedzīvotāju (2013. g.)
Ilidža pilsēta Turcijā ("Ilica"), Erzurumas ilā, 40300 iedzīvotāju (2013. g.)
Imranli pilsēta Turcijā ("Imranli"), Sivasas ilā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.)
Indžesu pilsēta Turcijā ("Incesu"), Kajseri ilā, 19700 iedzīvotāju (2013. g.)
Indžirliova pilsēta Turcijā ("Incirliova"), Ajdinas ilā, 20600 iedzīvotāju (2013. g.)
Inebolu pilsēta Turcijā ("Inebolu"), Kastamonu ilā, 9800 iedzīvotāju (2013. g.)
Inhisara pilsēta Turcijā ("Inhisar"), Biledžikas ilā, 1000 iedzīvotāju (2013. g.)
Jomra pilsēta Turcijā ("Yomra"), Trabzonas ilā, 12500 iedzīvotāju (2013. g.)
Jozgata pilsēta Turcijā ("Yozgat"), ila administratīvais centrs, 78300 iedzīvotāju (2013. g.)
Ipsala pilsēta Turcijā ("Ipsala"), Edirnes ilā, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
Ivrindi pilsēta Turcijā ("Irindi"), Balikesiras ilā, 6500 iedzīvotāju (2013. g.)
Isdžehisara pilsēta Turcijā ("Iscehisar"), Afjonkarahisaras ilā, 12000 iedzīvotāju (2013. g.)
Iskilipa pilsēta Turcijā ("Iskilip"), Čorumas ilā, 20400 iedzīvotāju (2013. g.)
Islahije pilsēta Turcijā ("Islahiye"), Gaziantepes ilā, 32300 iedzīvotāju (2013. g.)
Ispira pilsēta Turcijā ("Ispir"), Erzurumas ilā, 6600 iedzīvotāju (2013. g.)
Jumurtalika pilsēta Turcijā ("Yumurtalik"), Adanas ilā, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
Junaka pilsēta Turcijā ("Yunak"), Konjas ilā, 9300 iedzīvotāju (2013. g.)
Jusufeli pilsēta Turcijā ("Yusufeli"), Artvinas ilā, 6900 iedzīvotāju (2013. g.)
Juvadžika pilsēta Turcijā ("Yuvacuk"), Kodžaeli ilā, 19400 iedzīvotāju (2013. g.)
Izmita pilsēta Turcijā ("Izmit"), Kodžaeli ila administratīvais centrs, osta Marmora jūras Izmitas līča krastā, 248000 iedzīvotāju (2007. g.)
Iznika pilsēta Turcijā ("Iznik"), Bursas ilā, 22500 iedzīvotāju (2013. g.)
Kadinhani pilsēta Turcijā ("Kadinhani"), Konjas ilā, 13600 iedzīvotāju (2013. g.)
Kadirli pilsēta Turcijā ("Kadirli"), Osmanijes ilā, 83600 iedzīvotāju (2013. g.)
Kajnardža pilsēta Turcijā ("Kaynarca"), Sakarjas ilā, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
Kale pilsēta Turcijā ("Kale"), Denizli ilā, 8500 iedzīvotāju (2013. g.)
Kaledžika pilsēta Turcijā ("Kalecik"), Ankaras ilā, 8700 iedzīvotāju (2013. g.)
Kalkandere pilsēta Turcijā ("Kalkandere"), Rizes ilā, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
Kamana pilsēta Turcijā ("Kaman"), Kiršehiras ilā, 22200 iedzīvotāju (2013. g.)
Kandira pilsēta Turcijā ("Kandira"), Kodžaeli ilā, 14700 iedzīvotāju (2013. g.)
Kangala pilsēta Turcijā ("Kangal"), Sivasas ilā, 10400 iedzīvotāju (2013. g.)
Kapakli pilsēta Turcijā ("Kapakli"), Tekirdāgas ilā, 60900 iedzīvotāju (2013. g.)
Karaburuna pilsēta Turcijā ("Karaburun"), Izmiras ilā, 2700 iedzīvotāju (2013. g.)
Karadžabeja pilsēta Turcijā ("Karacabey"), Bursas ilā, 55300 iedzīvotāju (2013. g.)
Karadžasu pilsēta Turcijā ("Karacasu"), Ajdinas ilā, 6500 iedzīvotāju (2013. g.)
Karahalli pilsēta Turcijā ("Karahalli"), Ušakas ilā, 4200 iedzīvotāju (2013. g.)
Karajazi pilsēta Turcijā ("Karayazi"), Erzurumas ilā, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
Karaisali pilsēta Turcijā ("Karaisali"), Adanas ilā, 7500 iedzīvotāju (2013. g.)
Karakojunlu pilsēta Turcijā ("Karakoyunlu"), Īgdiras ilā, 2700 iedzīvotāju (2013. g.)
Karamana pilsēta Turcijā ("Karaman"), ila administratīvais centrs, 141600 iedzīvotāju (2013. g.)
Karamanli pilsēta Turcijā ("Karamanli"), Burduras ilā, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
Karapinara pilsēta Turcijā ("Karapinar"), Konjas ilā, 32700 iedzīvotāju (2013. g.)
Karataja pilsēta Turcijā ("Karatay"), Konjas ilā, 256500 iedzīvotāju (2013. g.)
Kargi pilsēta Turcijā ("Kargi"), Čorumas ilā, 5300 iedzīvotāju (2013. g.)
Karliova pilsēta Turcijā ("Karliova"), Bingelas ilā, 6500 iedzīvotāju (2013. g.)
Karpuzlu pilsēta Turcijā ("Karpuzlu"), Ajdinas ilā, 2100 iedzīvotāju (2013. g.)
Kartepe pilsēta Turcijā ("Kartepe"), Kodžaeli ilā, 91400 iedzīvotāju (2013. g.)
Kastamonu pilsēta Turcijā ("Kastamonu"), ila administratīvais centrs, 128500 iedzīvotāju (2013. g.)
Kavaka pilsēta Turcijā ("Kavak"), Samsunas ilā, 8900 iedzīvotāju (2013. g.)
Kavaklidere pilsēta Turcijā ("Kavaklidere"), Muglas ilā, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
Kazana pilsēta Turcijā ("Kazan"), Ankaras ilā, 41400 iedzīvotāju (2013. g.)
Kazimkarabekira pilsēta Turcijā ("Kazimkarabekir"), Karamanas ilā, 3060 iedzīvotāju (2013. g.)
Kebana pilsēta Turcijā ("Keban"), Elazīgas ilā, 4900 iedzīvotāju (2013. g.)
Kelesa pilsēta Turcijā ("Keles"), Bursas ilā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.)
Kelkita pilsēta Turcijā ("Kelkit"), Gimišhanes ilā, 14500 iedzīvotāju (2013. g.)
Kemaha pilsēta Turcijā ("Kemah"), Erzindžanas ilā, 2400 iedzīvotāju (2013. g.)
Kemalije pilsēta Turcijā ("Kemaliye"), Erzindžanas ilā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.)
Kemera pilsēta Turcijā ("Kemer"), Antaljas ilā, 11700 iedzīvotāju (2013. g.)
Kemera pilsēta Turcijā ("Kemer"), Burduras ilā, 1900 iedzīvotāju (2013. g.)
Kemerhisara pilsēta Turcijā ("Kemerhisar"), Nīgdes ilā, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
Kepsuta pilsēta Turcijā ("Kepsut"), Balikesiras ilā, 7700 iedzīvotāju (2013. g.)
Keskin pilsēta Turcijā ("Keskin"), Kirikales ilā, 9900 iedzīvotāju (2013. g.)
Kibrisdžika pilsēta Turcijā ("Kibriscik"), Bolu ilā, 1200 iedzīvotāju (2013. g.)
Kilisa pilsēta Turcijā ("Kilis"), ila administratīvais centrs, 85100 iedzīvotāju (2013. g.)
Kinika pilsēta Turcijā ("Kinik"), Izmiras ilā, 11800 iedzīvotāju (2013. g.)
Kirikhana pilsēta Turcijā ("Kirikhan"), Hatajas ilā, 74700 iedzīvotāju (2013. g.)
Kirikale pilsēta Turcijā ("Kirikkale"), uz austrumiem no Ankaras, Kizilirmakas krastos, ila administratīvais centrs, 192700 iedzīvotāju (2010. g.)
Kirklareli pilsēta Turcijā ("Kirklareli"), ila administratīvais centrs, 67400 iedzīvotāju (2013. g.)
Kizildžahamama pilsēta Turcijā ("Kizilcahaman"), Ankaras ilā, 16500 iedzīvotāju (2013. g.)
Kizilirmaka pilsēta Turcijā ("Kizilirmak"), Čankiri ilā, 2100 iedzīvotāju (2013. g.)
Kiziltepe pilsēta Turcijā ("Kiziltepe"), Mardinas ilā, 147600 iedzīvotāju (2013. g.)
Kodžali pilsēta Turcijā ("Kocaali"), Sakarjas ilā, 11600 iedzīvotāju (2013. g.)
Kodžasinana pilsēta Turcijā ("Kocasinan"), Kajseri ilā, 359500 iedzīvotāju (2013. g.)
Kojulhisara pilsēta Turcijā ("Koyulhisar"), Sivasas ilā, 4100 iedzīvotāju (2013. g.)
Korgana pilsēta Turcijā ("Korgan"), Ordu ilā, 12800 iedzīvotāju (2013. g.)
Korguna pilsēta Turcijā ("Korgun"), Čankiri ilā, 1900 iedzīvotāju (2013. g.)
Korkuta pilsēta Turcijā ("Korkut"), Mušas ilā, 3500 iedzīvotāju (2013. g.)
Korkuteli pilsēta Turcijā ("Korkuteli"), Antaljas ilā, 21900 iedzīvotāju (2013. g.)
Kovandžilara pilsēta Turcijā ("Kovancilar"), Elazīgas ilā, 22500 iedzīvotāju (2013. g.)
Kozakli pilsēta Turcijā ("Kozakli"), Nevšehiras ilā, 7100 iedzīvotāju (2013. g.)
Kozana pilsēta Turcijā ("Kozan"), Adanas ilā, 79900 iedzīvotāju (2013. g.)
Kozluka pilsēta Turcijā ("Kozluk"), Batmanas ilā, 22500 iedzīvotāju (2013. g.)
Kujudžaka pilsēta Turcijā ("Kuyucak"), Ajdinas ilā, 7600 iedzīvotāju (2013. g.)
Kula pilsēta Turcijā ("Kula"), Manisas ilā, 24700 iedzīvotāju (2013. g.)
Kullara pilsēta Turcijā ("Kullar"), Kodžaeli ilā, 13200 iedzīvotāju (2013. g.)
Kulpa pilsēta Turcijā ("Kulp"), Dijarbakiras ilā, 11200 iedzīvotāju (2013. g.)
Kulu pilsēta Turcijā ("Kulu"), Konjas ilā, 21200 iedzīvotāju (2013. g.)
Kulundžaka pilsēta Turcijā ("Kuluncak"), Malatjas ilā, 2300 iedzīvotāju (2013. g.)
Kumlu pilsēta Turcijā ("Kumlu"), Hatajas ilā, 4900 iedzīvotāju (2013. g.)
Kumludža pilsēta Turcijā ("Kumluca"), Antaljas ilā, 33200 iedzīvotāju (2013. g.)
Kumru pilsēta Turcijā ("Kumru"), Ordu ilā, 12800 iedzīvotāju (2013. g.)
Kurtalana pilsēta Turcijā ("Kurtalan"), Siirtas ilā, 30100 iedzīvotāju (2013. g.)
Ladika pilsēta Turcijā ("Ladik"), Samsunas ilā, 8500 iedzīvotāju (2013. g.)
Lapseki pilsēta Turcijā ("Lapseki"), Čanakales ilā, 10900 iedzīvotāju (2013. g.)
Lidže pilsēta Turcijā ("Lice"), Dijarbakiras ilā, 11300 iedzīvotāju (2013. g.)
Madena pilsēta Turcijā ("Maden"), Elazīgas ilā, 5000 iedzīvotāju (2013. g.)
Mahmudije pilsēta Turcijā ("Mahmudiye"), Eskišehiras ilā, 4600 iedzīvotāju (2013. g.)
Malazgirta pilsēta Turcijā ("Malazgirt"), Mušas ilā, 21700 iedzīvotāju (2013. g.)
Malkara pilsēta Turcijā ("Malkara"), Tekirdāgas ilā, 28900 iedzīvotāju (2013. g.)
Manavgata pilsēta Turcijā ("Manavgat"), Antaljas ilā, 99300 iedzīvotāju (2013. g.)
Manjasa pilsēta Turcijā ("Manyas"), Balikesiras ilā, 6500 iedzīvotāju (2013. g.)
Mardina pilsēta Turcijā ("Mardin"), ila administratīvais centrs, 86900 iedzīvotāju (2013. g.)
Marmara pilsēta Turcijā ("Marmara"), Balikesiras ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
Marmarisa pilsēta Turcijā ("Marmaris"), Muglas ilā, 34000 iedzīvotāju (2013. g.)
Mazgirta pilsēta Turcijā ("Mazgirt"), Tundželi ilā, 2100 iedzīvotāju (2013. g.)
Melikgazi pilsēta Turcijā ("Melikgazi"), Kajseri ilā, 505900 iedzīvotāju (2013. g.)
Menderesa pilsēta Turcijā ("Menderes"), Izmiras ilā, 59300 iedzīvotāju (2013. g.)
Menemena pilsēta Turcijā ("Menemen"), Izmiras ilā, 126000 iedzīvotāju (2013. g.)
Mengena pilsēta Turcijā ("Mengen"), Bolu ilā, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
Merama pilsēta Turcijā ("Meram"), Konjas ilā, 311300 iedzīvotāju (2013. g.)
Merzifona pilsēta Turcijā ("Merzifon"), Amasjas ilā, 54700 iedzīvotāju (2013. g.)
Mesudije pilsēta Turcijā ("Mesudiye"), Ordu ilā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
Midjata pilsēta Turcijā ("Midyat"), Mardinas ilā, 60400 iedzīvotāju (2013. g.)
Mihalgazi pilsēta Turcijā ("Mihalgazi"), Eskišehiras ilā, 1500 iedzīvotāju (2013. g.)
Milasa pilsēta Turcijā ("Milas"), Muglas ilā, 55300 iedzīvotāju (2013. g.)
Mudžura pilsēta Turcijā ("Mucur"), Kiršehiras ilā, 12400 iedzīvotāju (2013. g.)
Mudanja pilsēta Turcijā ("Mudanya"), Bursas ilā, 56200 iedzīvotāju (2013. g.)
Mudurnu pilsēta Turcijā ("Mudurnu"), Bolu ilā, 5300 iedzīvotāju (2013. g.)
Muradije pilsēta Turcijā ("Muradiye"), Vanas ilā, 14500 iedzīvotāju (2013. g.)
Muratli pilsēta Turcijā ("Muratli"), Tekirdāgas ilā, 20100 iedzīvotāju (2013. g.)
Murgula pilsēta Turcijā ("Murgul"), Artvinas ilā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
Musabejli pilsēta Turcijā ("Musabeyli"), Kilisas ilā, 1000 iedzīvotāju (2013. g.)
Mutki pilsēta Turcijā ("Mutki"), Bitlisas ilā, 2300 iedzīvotāju (2013. g.)
Nallihana pilsēta Turcijā ("Nallihan"), Ankaras ilā, 12100 iedzīvotāju (2013. g.)
Narmana pilsēta Turcijā ("Narman"), Erzurumas ilā, 4900 iedzīvotāju (2013. g.)
Nazimije pilsēta Turcijā ("Nazimiye"), Tundželi ilā, 1950 iedzīvotāju (2013. g.)
Niksara pilsēta Turcijā ("Niksar"), Tokatas ilā, 32700 iedzīvotāju (2013. g.)
Nizipa pilsēta Turcijā ("Nizip"), Gaziantepes ilā, 100500 iedzīvotāju (2013. g.)
Nurhaka pilsēta Turcijā ("Nurhak"), Kahramanmarašas ilā, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
Nusaibina pilsēta Turcijā ("Nusaybin"), Mardinas ilā, 88000 iedzīvotāju (2013. g.)
Ofa pilsēta Turcijā ("Of"), Trabzonas ilā, 20000 iedzīvotāju (2013. g.)
Oltu pilsēta Turcijā ("Oltu"), Erzurumas ilā, 22100 iedzīvotāju (2013. g.)
Olura pilsēta Turcijā ("Olur"), Erzurumas ilā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.)
Ordu pilsēta Turcijā ("Ordu"), ila administratīvais centrs, 147900 iedzīvotāju (2013. g.)
Orhaneli pilsēta Turcijā ("Orhaneli"), Bursas ilā, 7500 iedzīvotāju (2013. g.)
Orhangazi pilsēta Turcijā ("Orhangazi"), Bursas ilā, 57200 iedzīvotāju (2013. g.)
Orta pilsēta Turcijā ("Orta"), Čankiri ilā, 3300 iedzīvotāju (2013. g.)
Ortadža pilsēta Turcijā ("Ortaca"), Mūglas ilā, 27600 iedzīvotāju (2013. g.)
Osmandžika pilsēta Turcijā ("Osmancik"), Čorumas ilā, 27400 iedzīvotāju (2013. g.)
Osmaneli pilsēta Turcijā ("Osmaneli"), Biledžikas ilā, 14500 iedzīvotāju (2013. g.)
Osmanije pilsēta Turcijā ("Osmaniye"), ila administratīvais centrs, 209300 iedzīvotāju (2013. g.)
Otlukbeli pilsēta Turcijā ("Otlukbeli"), Erzindžanas ilā, 2100 iedzīvotāju (2013. g.)
Ovadžika pilsēta Turcijā ("Ovacik"), Karabikas ilā, 670 iedzīvotāju (2013. g.)
Ovadžika pilsēta Turcijā ("Ovacik"), Tundželi ilā, 6400 iedzīvotāju (2013. g.)
Pajasa pilsēta Turcijā ("Payas"), Hatajas ilā, 33700 iedzīvotāju (2013. g.)
Palu pilsēta Turcijā ("Palu"), Elazīgas ilā, 9200 iedzīvotāju (2013. g.)
Pamukova pilsēta Turcijā ("Pamukova"), Sakarjas ilā, 17300 iedzīvotāju (2013. g.)
Pasinlera pilsēta Turcijā ("Pasinler"), Erzurumas ilā, 13600 iedzīvotāju (2013. g.)
Patnosa pilsēta Turcijā ("Patnos"), Agri ilā, 62400 iedzīvotāju (2013. g.)
Pazara pilsēta Turcijā ("Pazar"), Rizes ilā, 15900 iedzīvotāju (2013. g.)
Pazara pilsēta Turcijā ("Pazar"), Tokatas ilā, 5000 iedzīvotāju (2013. g.)
Pazardžika pilsēta Turcijā ("Pazarcik"), Kahramanmarašas ilā, 28600 iedzīvotāju (2013. g.)
Pazarjeri pilsēta Turcijā ("Pazaryeri"), Bilendžikas ilā, 6800 iedzīvotāju (2013. g.)
Pazarjolu pilsēta Turcijā ("Pazaryolu"), Erzurumas ilā, 1500 iedzīvotāju (2013. g.)
Pazarlara pilsēta Turcijā ("Pazarlar"), Kitahjas ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
Perteka pilsēta Turcijā ("Pertek"), Tundželi ilā, 7100 iedzīvotāju (2013. g.)
Pervari pilsēta Turcijā ("Pervari"), Siirtas ilā, 5700 iedzīvotāju (2013. g.)
Pinarhisara pilsēta Turcijā ("Pinarhisar"), Kirkraleri ilā, 11000 iedzīvotāju (2013. g.)
Piraziza pilsēta Turcijā ("Piraziz"), Giresunas ilā, 6800 iedzīvotāju (2013. g.)
Polateli pilsēta Turcijā ("Polateli"), Kilisas ilā, 1000 iedzīvotāju (2013. g.)
Polatli pilsēta Turcijā ("Polatli"), Ankaras ilā, 101000 iedzīvotāju (2013. g.)
Posofa pilsēta Turcijā ("Posof"), Ardahanas ilā, 2050 iedzīvotāju (2013. g.)
Pozanti pilsēta Turcijā ("Pozanti"), Adanas ilā, 10000 iedzīvotāju (2013. g.)
Pursaklara pilsēta Turcijā ("Pursaklar"), Ankaras ilā, 119600 iedzīvotāju (2013. g.)
Refahije pilsēta Turcijā ("Refahiye"), Erzindžanas ilā, 4000 iedzīvotāju (2013. g.)
Rejhanli pilsēta Turcijā ("Reyhanli"), Hatajas ilā, 63600 iedzīvotāju (2013. g.)
Rize pilsēta Turcijā ("Rize"), ila administratīvais centrs, 104500 iedzīvotāju (2013. g.)
Safranbolu pilsēta Turcijā ("Safranbolu"), Karabikas ilā, 43100 iedzīvotāju (2013. g.)
Sahilkenta pilsēta Turcijā ("Sahilkent"), Antaljas ilā, 8200 iedzīvotāju (2013. g.)
Saimbejli pilsēta Turcijā ("Saimbeyli"), Adanas ilā, 4100 iedzīvotāju (2013. g.)
Salihli pilsēta Turcijā ("Salihli"), Manisas ilā, 98600 iedzīvotāju (2013. g.)
Salipazari pilsēta Turcijā ("Salipazari"), Samsunas ilā, 6200 iedzīvotāju (2013. g.)
Samsata pilsēta Turcijā ("Samsat"), Adijamanas ilā, 4100 iedzīvotāju (2013. g.)
Sandikli pilsēta Turcijā ("Sandikli"), Afjonkarahisaras ilā, 32200 iedzīvotāju (2013. g.)
Sapandža pilsēta Turcijā ("Sapanca"), Sakarjas ilā, 33000 iedzīvotāju (2013. g.)
Saraja pilsēta Turcijā ("Saray"), Tekirdagas ilā, 23900 iedzīvotāju (2013. g.)
Saraja pilsēta Turcijā ("Saray"), Vanas ilā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.)
Sarajkenta pilsēta Turcijā ("Saraykent"), Jozgatas ilā, 6500 iedzīvotāju (2013. g.)
Saridžakaja pilsēta Turcijā ("Saricakaya"), Eskišehiras ilā, 2700 iedzīvotāju (2013. g.)
Sarikaja pilsēta Turcijā ("Sarikaya"), Jozgatas ilā, 19600 iedzīvotāju (2013. g.)
Sarivelilera pilsēta Turcijā ("Sariveliler"), Karamanas ilā, 5300 iedzīvotāju (2013. g.)
Sariza pilsēta Turcijā ("Sariz"), Kajseri ilā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.)
Saruhanli pilsēta Turcijā ("Saruhanli"), Manisas ilā, 15800 iedzīvotāju (2013. g.)
Sasona pilsēta Turcijā ("Sason"), Batmanas ilā, 11300 iedzīvotāju (2013. g.)
Savura pilsēta Turcijā ("Savur"), Mardinas ilā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.)
Sebena pilsēta Turcijā ("Seben"), Bolu ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
Seferihisara pilsēta Turcijā ("Seferihisar"), Izmiras ilā, 27800 iedzīvotāju (2013. g.)
Sejdileri pilsēta Turcijā ("Seydiler"), Kastamonu ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
Sejitgazi pilsēta Turcijā ("Seyitgazi"), Ekišehiras ilā, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
Selendi pilsēta Turcijā ("Selendi"), Manisas ilā, 6600 iedzīvotāju (2013. g.)
Selima pilsēta Turcijā ("Selim"), Karsas ilā, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
Senirkenta pilsēta Turcijā ("Senirkent"), Ispartas ilā, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
Serika pilsēta Turcijā ("Serik"), Antaljas ilā, 56800 iedzīvotāju (2013. g.)
Serinhisara pilsēta Turcijā ("Serinhisar"), Denizli ilā, 10500 iedzīvotāju (2013. g.)
Siirta pilsēta Turcijā ("Siirt"), ila administratīvais centrs, 135400 iedzīvotāju (2013. g.)
Silifke pilsēta Turcijā ("Silifke"), Mersinas ilā, 55500 iedzīvotāju (2013. g.)
Silivri pilsēta Turcijā ("Silivri"), Stambulas ilā, 137900 iedzīvotāju (2013. g.)
Silopi pilsēta Turcijā ("Silopi"), Širnakas ilā, 84200 iedzīvotāju (2013. g.)
Silvana pilsēta Turcijā ("Silvan"), Dijarbakiras ilā, 43700 iedzīvotāju (2013. g.)
Simava pilsēta Turcijā ("Simav"), Kitahjas ilā, 23500 iedzīvotāju (2013. g.)
Sindžana pilsēta Turcijā ("Sincan"), Ankaras ilā, 479500 iedzīvotāju (2013. g.)
Sindzika pilsēta Turcijā ("Sincik"), Adijamanas ilā, 4100 iedzīvotāju (2013. g.)
Sindirgi pilsēta Turcijā ("Sindirgi"), Balikesiras ilā, 13000 iedzīvotāju (2013. g.)
Sivasa pilsēta Turcijā ("Sivas"), ila administratīvais centrs, 312600 iedzīvotāju (2007. g.)
Sivasli pilsēta Turcijā ("Sivasli"), Ušakas ilā, 6700 iedzīvotāju (2013. g.)
Sivereka pilsēta Turcijā ("Siverek"), Šanliurfas ilā, 120600 iedzīvotāju (2013. g.)
Sivridže pilsēta Turcijā ("Sivrice"), Elazīgas ilā, 4000 iedzīvotāju (2013. g.)
Sivrihisara pilsēta Turcijā ("Sivrihisar"), Eskišehiras ilā, 9800 iedzīvotāju (2013. g.)
Solhana pilsēta Turcijā ("Solhan"), Bingelas ilā, 16700 iedzīvotāju (2013. g.)
Soma pilsēta Turcijā ("Soma"), Manisas ilā, 76300 iedzīvotāju (2013. g.)
Sorguna pilsēta Turcijā ("Sorgun"), Jozgatas ilā, 50300 iedzīvotāju (2013. g.)
Sulakjurta pilsēta Turcijā ("Sulakyurt"), Kirikales ilā, 2600 iedzīvotāju (2013. g.)
Sultanhisara pilsēta Turcijā ("Sultanhisar"), Ajdinas ilā, 6200 iedzīvotāju (2013. g.)
Suluova pilsēta Turcijā ("Suluova"), Amasjas ilā, 37200 iedzīvotāju (2013. g.)
Sulusaraja pilsēta Turcijā ("Sulusaray"), Tokatas ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
Sumbasa pilsēta Turcijā ("Sunbas"), Osmanijes ilā, 2050 iedzīvotāju (2013. g.)
Sungurlu pilsēta Turcijā ("Sungurlu"), Čorumas ilā, 33400 iedzīvotāju (2013. g.)
Susurluka pilsēta Turcijā ("Susurluk"), Balikesiras ilā, 23500 iedzīvotāju (2013. g.)
Susuza pilsēta Turcijā ("Susuz"), Karsas ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
Talasa pilsēta Turcijā ("Talas"), Kasjeri ilā, 107600 iedzīvotāju (2013. g.)
Tarakli pilsēta Turcijā ("Tarakli"), Sakarjas ilā, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
Tatvana pilsēta Turcijā ("Tatvan"), Bitlisas ilā, 67000 iedzīvotāju (2013. g.)
Tavasa pilsēta Turcijā ("Tavas"), Denizli ilā, 12600 iedzīvotāju (2013. g.)
Tefenni pilsēta Turcijā ("Tefenni"), Burduras ilā, 4800 iedzīvotāju (2013. g.)
Tekirova pilsēta Turcijā ("Tekirova"), Antaljjas ilā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.)
Tekmana pilsēta Turcijā ("Tekman"), Erzurumas ilā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.)
Terdžana pilsēta Turcijā ("Tercan"), Erzindžanas ilā, 7200 iedzīvotāju (2013. g.)
Termala pilsēta Turcijā ("Termal"), Jalovas ilā, 2100 iedzīvotāju (2013. g.)
Terme pilsēta Turcijā ("Terme"), Samsunas ilā, 31200 iedzīvotāju (2013. g.)
Tillo pilsēta Turcijā ("Tillo"), Siirtas ilā, 1830 iedzīvotāju (2013. g.)
Tire pilsēta Turcijā ("Tire"), Izmiras ilā, 53700 iedzīvotāju (2013. g.)
Tirebolu pilsēta Turcijā ("Tirebolu"), Giresunas ilā, 14800 iedzīvotāju (2013. g.)
Tokata pilsēta Turcijā ("Tokat"), ila administratīvais centrs, 132400 iedzīvotāju (2013. g.)
Tomarza pilsēta Turcijā ("Tomarza"), Kajseri ilā, 9700 iedzīvotāju (2013. g.)
Tonja pilsēta Turcijā ("Tonya"), Trabzonas ilā, 7100 iedzīvotāju (2013. g.)
Toprakale pilsēta Turcijā ("Toprakkale"), Osmanijes ilā, 9700 iedzīvotāju (2013. g.)
Tortuma pilsēta Turcijā ("Tortum"), Erzurumas ilā, 4100 iedzīvotāju (2013. g.)
Torula pilsēta Turcijā ("Torul"), Gimišhanes ilā, 4400 iedzīvotāju (2013. g.)
Tosja pilsēta Turcijā ("Tosya"), Kastamonu ilā, 28100 iedzīvotāju (2013. g.)
Tundželi pilsēta Turcijā ("Tunceli"), ila administratīvais centrs, 31500 iedzīvotāju (2013. g.)
Turgutlu pilsēta Turcijā ("Turgutlu"), Manisas ilā, 122400 iedzīvotāju (2013. g.)
Turhala pilsēta Turcijā ("Turhal"), Tokatas ilā, 63600 iedzīvotāju (2013. g.)
Tuta pilsēta Turcijā ("Tut"), Adijamanas ilā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
Tutaka pilsēta Turcijā ("Tutak"), Agri ilā, 7200 iedzīvotāju (2013. g.)
Tuzla pilsēta Turcijā ("Tuzla"), Stambulas ilā, 197700 iedzīvotāju (2013. g.)
Tuzludža pilsēta Turcijā ("Tuzluca"), Igdiras ilā, 9200 iedzīvotāju (2013. g.)
Ula pilsēta Turcijā ("Ula"), Mūglas ilā, 5700 iedzīvotāju (2013. g.)
Ulubeja pilsēta Turcijā ("Ulubey"), Ordu ilā, 9300 iedzīvotāju (2013. g.)
Ulubeja pilsēta Turcijā ("Ulubey"), Ušakas ilā, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
Uluborlu pilsēta Turcijā ("Uluborlu"), Ispartas ilā, 6200 iedzīvotāju (2013. g.)
Uludere pilsēta Turcijā ("Uludere"), Širnakas ilā, 10000 iedzīvotāju (2013. g.)
Ulusa pilsēta Turcijā ("Ulus"), Bartinas ilā, 3300 iedzīvotāju (2013. g.)
Urla pilsēta Turcijā ("Urla"), Izmiras ilā, 46300 iedzīvotāju (2013. g.)
Uzundere pilsēta Turcijā ("Uzundere"), Erzurumas ilā, 3000 iedzīvotāju (2008. g.)
Vakfikebira pilsēta Turcijā ("Vakfikebir"), Trabzonas ilā, 13400 iedzīvotāju (2013. g.)
Vana pilsēta Turcijā ("Van"), ila administratīvais centrs, 370200 iedzīvotāju (2013. g.)
Varsaka pilsēta Turcijā ("Varsak"), Antaljas ilā, 35900 iedzīvotāju (2013. g.)
Varto pilsēta Turcijā ("Varto"), Mušas ilā, 10300 iedzīvotāju (2013. g.)
Vize pilsēta Turcijā ("Vize"), Kirkraleri ilā, 12500 iedzīvotāju (2013. g.)
Zara pilsēta Turcijā ("Zara"), Sisavas ilā, 11900 iedzīvotāju (2013. g.)
Zile pilsēta Turcijā ("Zile"), Tokatas ilā, 34400 iedzīvotāju (2008. g.)
Zonguldaka pilsēta Turcijā ("Zonguldak"), ila administratīvais centrs, 109100 iedzīvotāju (2008. g.)
Adijamana pilsēta Turcijā (turku: _Adiyaman_, kurdu: _Semsûr_), ila administratīvais centrs, 304600 iedzīvotāju (2018. g.)
Imamoglu pilsēta Turcijā, Adanas ilā, 20300 iedzīvotāju (2013. g.)
Karataša pilsēta Turcijā, Adanas ilā, 8600 iedzīvotāju (2013. g.)
Gelbaši pilsēta Turcijā, Adijamanas ilā, 29700 iedzīvotāju (2013. g.)
Kahta pilsēta Turcijā, Adijamanas ilā, 66500 iedzīvotāju (2013. g.)
Čelikhana pilsēta Turcijā, Adijamanas ilā, 8200 iedzīvotāju (2013. g.)
Šuhuta pilsēta Turcijā, Afjonkarahisaras ilā, 12500 iedzīvotāju (2013. g.)
Čaja pilsēta Turcijā, Afjonkarahisaras ilā, 14400 iedzīvotāju (2013. g.)
Kizilerena pilsēta Turcijā, Afjonkarahisaras ilā, 1600 iedzīvotāju (2013. g.)
Emirdāga pilsēta Turcijā, Afjonkarahisaras ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
Sinanpaša pilsēta Turcijā, Afjonkarahisaras ilā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
Bajata pilsēta Turcijā, Afjonkarahisaras ilā, 4400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bašmakči pilsēta Turcijā, Afjonkarahisaras ilā, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
Sultandāgi pilsēta Turcijā, Afjonkarahisaras ilā, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
Eleškirta pilsēta Turcijā, Agri ilā, 11200 iedzīvotāju (2013. g.)
Tašličaja pilsēta Turcijā, Agri ilā, 6300 iedzīvotāju (2013. g.)
Dogubejazita pilsēta Turcijā, Agri ilā, 74300 iedzīvotāju (2013. g.)
Bozdogana pilsēta Turcijā, Ajdinas ilā, 10100 iedzīvotāju (2013. g.)
Čine pilsēta Turcijā, Ajdinas ilā, 20200 iedzīvotāju (2013. g.)
Korčali pilsēta Turcijā, Ajdinas ilā, 6400 iedzīvotāju (2013. g.)
Kušadasi pilsēta Turcijā, Ajdinas ilā, 70100 iedzīvotāju (2013. g.)
Seke pilsēta Turcijā, Ajdinas ilā, 70500 iedzīvotāju (2013. g.)
Keška pilsēta Turcijā, Ajdinas ilā, 9900 iedzīvotāju (2013. g.)
Ortakeja pilsēta Turcijā, Aksarajas ilā, 18400 iedzīvotāju (2013. g.)
Gizeljurta pilsēta Turcijā, Aksarajas ilā, 2700 iedzīvotāju (2013. g.)
Sarijahši pilsēta Turcijā, Aksarajas ilā, 3900 iedzīvotāju (2013. g.)
Gilāgača pilsēta Turcijā, Aksarajas ilā, 4600 iedzīvotāju (2013. g.)
Āgačerene pilsēta Turcijā, Aksarajas ilā, 5300 iedzīvotāju (2013. g.)
Gimišhadžikeja pilsēta Turcijā, Amasjas ilā, 14000 iedzīvotāju (2013. g.)
Hamameži pilsēta Turcijā, Amasjas ilā, 1460 iedzīvotāju (2013. g.)
Gejnidžeka pilsēta Turcijā, Amasjas ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
Tašova pilsēta Turcijā, Amasjas ilā, 9700 iedzīvotāju (2013. g.)
Gelbaši pilsēta Turcijā, Ankaras ilā, 109300 iedzīvotāju (2013. g.)
Čelerena pilsēta Turcijā, Ankaras ilā, 1950 iedzīvotāju (2013. g.)
Gidila pilsēta Turcijā, Ankaras ilā, 2600 iedzīvotāju (2013. g.)
Čamlidere pilsēta Turcijā, Ankaras ilā, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
Šereflikočhisara pilsēta Turcijā, Ankaras ilā, 28500 iedzīvotāju (2013. g.)
Afšara pilsēta Turcijā, Ankaras ilā, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
Altindāga pilsēta Turcijā, Ankaras ilā, 363700 iedzīvotāju (2013. g.)
Bejpazari pilsēta Turcijā, Ankaras ilā, 37100 iedzīvotāju (2013. g.)
Elmadāga pilsēta Turcijā, Ankaras ilā, 42700 iedzīvotāju (2013. g.)
Kačarli pilsēta Turcijā, Ankaras ilā, 460 iedzīvotāju (2013. g.)
Bala pilsēta Turcijā, Ankaras ilā, 7500 iedzīvotāju (2013. g.)
Čubuka pilsēta Turcijā, Ankaras ilā, 78000 iedzīvotāju (2013. g.)
Ajaša pilsēta Turcijā, Ankaras ilā, 8300 iedzīvotāju (2013. g.)
Gindogmuša pilsēta Turcijā, Antaljas ilā, 2000 iedzīvotāju (2013. g.)
Gazipaša pilsēta Turcijā, Antaljas ilā, 22300 iedzīvotāju (2013. g.)
Dešemealti pilsēta Turcijā, Antaljas ilā, 32500 iedzīvotāju (2013. g.)
Ješiljurta pilsēta Turcijā, Antaljas ilā, 3900 iedzīvotāju (2013. g.)
Čamjuva pilsēta Turcijā, Antaljas ilā, 4000 iedzīvotāju (2013. g.)
Gejnika pilsēta Turcijā, Antaljas ilā, 5700 iedzīvotāju (2013. g.)
Kaša pilsēta Turcijā, Antaljas ilā, 7300 iedzīvotāju (2013. g.)
Turunčova pilsēta Turcijā, Antaljas ilā, 8600 iedzīvotāju (2013. g.)
Beleka pilsēta Turcijā, Antaljas ilā, Antaljas līča piekrastē
Čildira pilsēta Turcijā, Ardahanas ilā, 1680 iedzīvotāju (2013. g.)
Keprili pilsēta Turcijā, Ardahanas ilā, 2000 iedzīvotāju (2013. g.)
Gele pilsēta Turcijā, Ardahanas ilā, 7400 iedzīvotāju (2013. g.)
Ašikšenlika pilsēta Turcijā, Ardahanas ilā, 900 iedzīvotāju (2013. g.)
Šavšata pilsēta Turcijā, Artvina ilā, 6800 iedzīvotāju (2013. g.)
Borčka pilsēta Turcijā, Artvinas ilā, 10600 iedzīvotāju (2013. g.)
Čobanlara pilsēta Turcijā, Atjonkarahisaras ilā, 9000 iedzīvotāju (2013. g.)
Arpali pilsēta Turcijā, Bajburtas ila ziemeļrietumu daļā
Demirezi pilsēta Turcijā, Bajburtas ilā, 2100 iedzīvotāju (2013. g.)
Bandirma pilsēta Turcijā, Balikesiras ilā, 122000 iedzīvotāju (2013. g.)
Balja pilsēta Turcijā, Balikesiras ilā, 1700 iedzīvotāju (2013. g.)
Bigadiča pilsēta Turcijā, Balikesiras ilā, 17200 iedzīvotāju (2013. g.)
Genena pilsēta Turcijā, Balikesiras ilā, 45300 iedzīvotāju (2013. g.)
Gemeča pilsēta Turcijā, Balikesiras ilā, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
Savaštepe pilsēta Turcijā, Balikesiras ilā, 9500 iedzīvotāju (2013. g.)
Altinoluka pilsēta Turcijā, Balikeširas ila rietumos, Edremitas līča ziemeļu piekrastē
Kurudžašile pilsēta Turcijā, Bartinas ilā, 1700 iedzīvotāju (2013. g.)
Gerdžiša pilsēta Turcijā, Batmanas ilā, 4700 iedzīvotāju (2013. g.)
Beširi pilsēta Turcijā, Batmanas ilā, 8400 iedzīvotāju (2013. g.)
Segita pilsēta Turcijā, Biledžikas ilā, 13900 iedzīvotāju (2013. g.)
Bozijika pilsēta Turcijā, Biledžikas ilā, 59700 iedzīvotāju (2013. g.)
Gelpazari pilsēta Turcijā, Biledžikas ilā, 6700 iedzīvotāju (2013. g.)
Genča pilsēta Turcijā, Bingelas ilā, 19300 iedzīvotāju (2013. g.)
Kigi pilsēta Turcijā, Bingelas ilā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
Dertdivana pilsēta Turcijā, Bolu ilā, 2900 iedzīvotāju (2013. g.)
Gejnika pilsēta Turcijā, Bolu ilā, 3900 iedzīvotāju (2013. g.)
Jeničāga pilsēta Turcijā, Bolu ilā, 5000 iedzīvotāju (2013. g.)
Gelhisara pilsēta Turcijā, Bulduras ilā, 14500 iedzīvotāju (2013. g.)
Čeltikči pilsēta Turcijā, Burduras ilā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.)
Čavdira pilsēta Turcijā, Burduras ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
Āglasuna pilsēta Turcijā, Burduras ilā, 4000 iedzīvotāju (2013. g.)
Ješilova pilsēta Turcijā, Burduras ilā, 4800 iedzīvotāju (2013. g.)
Inegela pilsēta Turcijā, Bursas ilā, 177600 iedzīvotāju (2013. g.)
Bijikorhana pilsēta Turcijā, Bursas ilā, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
Jenišehira pilsēta Turcijā, Bursas ilā, 31600 iedzīvotāju (2013. g.)
Mustafakemapaša pilsēta Turcijā, Bursas ilā, 56000 iedzīvotāju (2013. g.)
Girsu pilsēta Turcijā, Bursas ilā, 61400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bajramiča pilsēta Turcijā, Čanakales ilā, 13800 iedzīvotāju (2013. g.)
Čana pilsēta Turcijā, Čanakales ilā, 29200 iedzīvotāju (2013. g.)
Gekčeada pilsēta Turcijā, Čanakales ilā, 7500 iedzīvotāju (2013. g.)
Kuršunlu pilsēta Turcijā, Čankiri ilā, 4900 iedzīvotāju (2013. g.)
Šabanezi pilsēta Turcijā, Čankiri ilā, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
Bajramerena pilsēta Turcijā, Čankiri ilā, 690 iedzīvotāju (2013. g.)
Čerkeša pilsēta Turcijā, Čankiri ilā, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
Lačina pilsēta Turcijā, Čorumas ilā, 1300 iedzīvotāju (2013. g.)
Ortakeja pilsēta Turcijā, Čorumas ilā, 2300 iedzīvotāju (2013. g.)
Ugurludāga pilsēta Turcijā, Čorumas ilā, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
Oguzlara pilsēta Turcijā, Čorumas ilā, 3200 iedzīvotāju (2013. g.)
Medžitezi pilsēta Turcijā, Čorumas ilā, 4900 iedzīvotāju (2013. g.)
Bajata pilsēta Turcijā, Čorumas ilā, 8000 iedzīvotāju (2013. g.)
Sarajkeja pilsēta Turcijā, Denizli ilā, 18600 iedzīvotāju (2013. g.)
Bejagāča pilsēta Turcijā, Denizli ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
Akeja pilsēta Turcijā, Denizli ilā, 2700 iedzīvotāju (2013. g.)
Čameli pilsēta Turcijā, Denizli ilā, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
Babadāga pilsēta Turcijā, Denizli ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
Čala pilsēta Turcijā, Denizli ilā, 3900 iedzīvotāju (2013. g.)
Čardaka pilsēta Turcijā, Denizli ilā, 4700 iedzīvotāju (2013. g.)
Geneja pilsēta Turcijā, Denizli ilā, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
Čivrila pilsēta Turcijā, Denzili ilā, 18100 iedzīvotāju (2013. g.)
Činari pilsēta Turcijā, Dijarbakiras ilā, 12000 iedzīvotāju (2013. g.)
Čermika pilsēta Turcijā, Dijarbakiras ilā, 18500 iedzīvotāju (2013. g.)
Čingiša pilsēta Turcijā, Dijarbakiras ilā, 2440 iedzīvotāju (2013. g.)
Egila pilsēta Turcijā, Dijarbakiras ilā, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
Kodžakeja pilsēta Turcijā, Dijarbakiras ilā, 5900 iedzīvotāju (2013. g.)
Jīgildža pilsēta Turcijā, Dizdžes ilā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
Čilimli pilsēta Turcijā, Dizdžes ilā, 6400 iedzīvotāju (2013. g.)
Gimišova pilsēta Turcijā, Dizdžes ilā, 6400 iedzīvotāju (2013. g.)
Geljaka pilsēta Turcijā, Dizdžes ilā, 9100 iedzīvotāju (2013. g.)
Kajnašli pilsēta Turcijā, Dizdžes ilā, 9400 iedzīvotāju (2013. g.)
Lalapaša pilsēta Turcijā, Edirnes ilā, 1500 iedzīvotāju (2013. g.)
Meriča pilsēta Turcijā, Edirnes ilā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
Siloglu pilsēta Turcijā, Edirnes ilā, 4300 iedzīvotāju (2013. g.)
Kešana pilsēta Turcijā, Edirnes ilā, 57500 iedzīvotāju (2013. g.)
Uzunkepri pilsēta Turcijā, Edirtnes ilā, 40300 iedzīvotāju (2008. g.)
Karakočana pilsēta Turcijā, Elazīgas ilā, 13100 iedzīvotāju (2013. g.)
Āgina pilsēta Turcijā, Elazīgas ilā, 1700 iedzīvotāju (2013. g.)
Baskila pilsēta Turcijā, Elazīgas ilā, 5000 iedzīvotāju (2013. g.)
Iliča pilsēta Turcijā, Erzindžanas ilā, 3060 iedzīvotāju (2013. g.)
Čajirli pilsēta Turcijā, Erzindžanas ilā, 5300 iedzīvotāju (2013. g.)
Izimli pilsēta Turcijā, Erzindžanas ilā, 6700 iedzīvotāju (2013. g.)
Altunkenta pilsēta Turcijā, Erzindžanas ilā, Eifratas augšteces labajā krastā
Akšara pilsēta Turcijā, Erzurumas ilā
Keprikeja pilsēta Turcijā, Erzurumas ilā, 1700 iedzīvotāju (2013. g.)
Šenkaja pilsēta Turcijā, Erzurumas ilā, 2700 iedzīvotāju (2013. g.)
Čata pilsēta Turcijā, Erzurumas ilā, 4500 iedzīvotāju (2013. g.)
Karačobana pilsēta Turcijā, Erzurumas ilā, 8900 iedzīvotāju (2013. g.)
Čiftelera pilsēta Turcijā, Eskišehiras ilā, 11300 iedzīvotāju (2013. g.)
Ginjizi pilsēta Turcijā, Eskišehiras ilā, 1970 iedzīvotāju (2013. g.)
Mihaliččika pilsēta Turcijā, Eskišehiras ilā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
Ineni pilsēta Turcijā, Eskišehiras ilā, 4000 iedzīvotāju (2013. g.)
Nurdagi pilsēta Turcijā, Gaziantepes ilā, 16900 iedzīvotāju (2013. g.)
Oguzeli pilsēta Turcijā, Gaziantepes ilā, 17000 iedzīvotāju (2013. g.)
Karkamiša pilsēta Turcijā, Gaziantepes ilā, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
Arzulara pilsēta Turcijā, Gimišhanes ila austrumu daļā
Kirtina pilsēta Turcijā, Gimišhanes ilā, 3200 iedzīvotāju (2013. g.)
Kese pilsēta Turcijā, Gimišhanes ilā, 3500 iedzīvotāju (2013. g.)
Širana pilsēta Turcijā, Gimišhanes ilā, 9500 iedzīvotāju (2013. g.)
Šebinkarahisara pilsēta Turcijā, Giresunas ilā, 12200 iedzīvotāju (2013. g.)
Gerele pilsēta Turcijā, Giresunas ilā, 15800 iedzīvotāju (2013. g.)
Čanakči pilsēta Turcijā, Giresunas ilā, 1700 iedzīvotāju (2013. g.)
Čamoluka pilsēta Turcijā, Giresunas ilā, 1760 iedzīvotāju (2013. g.)
Gidže pilsēta Turcijā, Giresunas ilā, 2900 iedzīvotāju (2013. g.)
Dogankenta pilsēta Turcijā, Giresunas ilā, 3500 iedzīvotāju (2013. g.)
Jāglidere pilsēta Turcijā, Giresunas ilā, 6100 iedzīvotāju (2013. g.)
Kešapa pilsēta Turcijā, Giresunas ilā, 8600 iedzīvotāju (2013. g.)
Šemdinli pilsēta Turcijā, Hakari ilā, 21000 iedzīvotāju (2013. g.)
Jiksekova pilsēta Turcijā, Hakari ilā, 68200 iedzīvotāju (2013. g.)
Čukurdža pilsēta Turcijā, Hakari ilā, 8200 iedzīvotāju (2013. g.)
Belena pilsēta Turcijā, Hatajas ilā, 22600 iedzīvotāju (2013. g.)
Samandāga pilsēta Turcijā, Hatajas ilā, 44900 iedzīvotāju (2013. g.)
Jajlāgadi pilsēta Turcijā, Hatajas ilā, 6800 iedzīvotāju (2013. g.)
Dertjola pilsēta Turcijā, Hatajas ilā, 75100 iedzīvotāju (2013. g.)
Čanakale pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 111100 iedzīvotāju (2013. g.)
Kiršehira pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 114200 iedzīvotāju (2013. g.)
Nigde pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 118200 iedzīvotāju (2013. g.)
Dizdže pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 135600 iedzīvotāju (2013. g.)
Tekirdāga pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 150100 iedzīvotāju (2013. g.)
Ušaka pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 187900 iedzīvotāju (2013. g.)
Čoruma pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 231100 iedzīvotāju (2013. g.)
Gimišhane pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 32400 iedzīvotāju (2013. g.)
Elaziga pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 347900 iedzīvotāju (2013. g.)
Batmana pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 349000 iedzīvotāju (2013. g.)
Bajburta pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 35900 iedzīvotāju (2013. g.)
Bartina pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 56600 iedzīvotāju (2013. g.)
Hakari pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 58600 iedzīvotāju (2013. g.)
Širnaka pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 63300 iedzīvotāju (2013. g.)
Mugla pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 64700 iedzīvotāju (2013. g.)
Čankiri pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 74200 iedzīvotāju (2013. g.)
Muša pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 81800 iedzīvotāju (2013. g.)
Nevšehira pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 92100 iedzīvotāju (2013. g.)
Bingela pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 98400 iedzīvotāju (2013. g.)
Egidira pilsēta Turcijā, Ispartas ilā, 16900 iedzīvotāju (2013. g.)
Jalvača pilsēta Turcijā, Ispartas ilā, 19800 iedzīvotāju (2013. g.)
Jenišarbademli pilsēta Turcijā, Ispartas ilā, 2000 iedzīvotāju (2013. g.)
Sitčilera pilsēta Turcijā, Ispartas ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
Genena pilsēta Turcijā, Ispartas ilā, 3700 iedzīvotāju (2013. g.)
Kečiborlu pilsēta Turcijā, Ispartas ilā, 6900 iedzīvotāju (2013. g.)
Šarkikarāgača pilsēta Turcijā, Ispartas ilā, 9700 iedzīvotāju (2013. g.)
Češme pilsēta Turcijā, Izmiras ilā, 21700 iedzīvotāju (2013. g.)
Bajindira pilsēta Turcijā, Izmiras ilā, 21800 iedzīvotāju (2013. g.)
Foča pilsēta Turcijā, Izmiras ilā, 28000 iedzīvotāju (2013. g.)
Selčuka pilsēta Turcijā, Izmiras ilā, 28200 iedzīvotāju (2013. g.)
Beidaga pilsēta Turcijā, Izmiras ilā, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
Aliāga pilsēta Turcijā, Izmiras ilā, 59100 iedzīvotāju (2013. g.)
Kemalpaša pilsēta Turcijā, Izmiras ilā, 75000 iedzīvotāju (2013. g.)
Činardžika pilsēta Turcijā, Jalovas ilā, 12100 iedzīvotāju (2013. g.)
Čiftlikeja pilsēta Turcijā, Jalovas ilā, 21900 iedzīvotāju (2013. g.)
Altinova pilsēta Turcijā, Jalovas ilā, 5300 iedzīvotāju (2013. g.)
Čekereka pilsēta Turcijā, Jozgatas ilā, 10700 iedzīvotāju (2013. g.)
Bogazlijana pilsēta Turcijā, Jozgatas ilā, 16100 iedzīvotāju (2013. g.)
Akdagmadeni pilsēta Turcijā, Jozgatas ilā, 25000 iedzīvotāju (2013. g.)
Jerkeja pilsēta Turcijā, Jozgatas ilā, 29600 iedzīvotāju (2013. g.)
Čandira pilsēta Turcijā, Jozgatas ilā, 3880 iedzīvotāju (2013. g.)
Kadišehri pilsēta Turcijā, Jozgatas ilā, 4900 iedzīvotāju (2013. g.)
Čajiralana pilsēta Turcijā, Jozgatas ilā, 6100 iedzīvotāju (2013. g.)
Šefaatli pilsēta Turcijā, Jozgatas ilā, 9600 iedzīvotāju (2013. g.)
Čāglajandžerita pilsēta Turcijā, Kahramanmarašas ilā, 12100 iedzīvotāju (2013. g.)
Tirkoglu pilsēta Turcijā, Kahramanmarašas ilā, 15300 iedzīvotāju (2013. g.)
Geksuna pilsēta Turcijā, Kahramanmarašas ilā, 18800 iedzīvotāju (2013. g.)
Ekinezi pilsēta Turcijā, Kahramanmarašas ilā, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
Pinarbaši pilsēta Turcijā, Kajseri ilā, 11000 iedzīvotāju (2013. g.)
Binjana pilsēta Turcijā, Kajseri ilā, 11900 iedzīvotāju (2013. g.)
Akišla pilsēta Turcijā, Kajseri ilā, 1880 iedzīvotāju (2013. g.)
Ezvatana pilsēta Turcijā, Kajseri ilā, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
Sarioglana pilsēta Turcijā, Kajseri ilā, 3200 iedzīvotāju (2013. g.)
Ješilhisara pilsēta Turcijā, Kajseri ilā, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
Ješildere pilsēta Turcijā, Karamanas ilā, 1260 iedzīvotāju (2013. g.)
Bašjajla pilsēta Turcijā, Karamanas ilā, 2160 iedzīvotāju (2013. g.)
Sudurāgi pilsēta Turcijā, Karamanas ilā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.)
Akčašedira pilsēta Turcijā, Karamanas ilā, 2400 iedzīvotāju (2013. g.)
Kagizmana pilsēta Turcijā, Karsas ilā, 18000 iedzīvotāju (2013. g.)
Sarikamiša pilsēta Turcijā, Karsas ilā, 19700 iedzīvotāju (2013. g.)
Doganjurta pilsēta Turcijā, Kastamonu ilā, 1250 iedzīvotāju (2013. g.)
Šenpazara pilsēta Turcijā, Kastamonu ilā, 1600 iedzīvotāju (2013. g.)
Taškepri pilsēta Turcijā, Kastamonu ilā, 16700 iedzīvotāju (2013. g.)
Āgli pilsēta Turcijā, Kastamonu ilā, 1900 iedzīvotāju (2013. g.)
Haneni pilsēta Turcijā, Kastamonu ilā, 1900 iedzīvotāju (2013. g.)
Pinarbaši pilsēta Turcijā, Kastamonu ilā, 1900 iedzīvotāju (2013. g.)
Čatalzejtina pilsēta Turcijā, Kastamonu ilā, 2400 iedzīvotāju (2013. g.)
Dadaja pilsēta Turcijā, Kastamonu ilā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
Kire pilsēta Turcijā, Kastamonu ilā, 3200 iedzīvotāju (2013. g.)
Arača pilsēta Turcijā, Kastamonu ilā, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
Jahšihana pilsēta Turcijā, Kirikales ilā, 14600 iedzīvotāju (2013. g.)
Bališejha pilsēta Turcijā, Kirikales ilā, 2040 iedzīvotāju (2013. g.)
Karakečili pilsēta Turcijā, Kirikales ilā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
Bahšili pilsēta Turcijā, Kirikales ilā, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
Čelebi pilsēta Turcijā, Kirikales ilā, 780 iedzīvotāju (2013. g.)
Lileburgaza pilsēta Turcijā, Kirkraleri ilā, 105300 iedzīvotāju (2013. g.)
Pehlivankeja pilsēta Turcijā, Kirkraleri ilā, 1900 iedzīvotāju (2013. g.)
Demirkeja pilsēta Turcijā, Kirkraleri ilā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
Kofčaza pilsēta Turcijā, Kirkraleri ilā, 850 iedzīvotāju (2013. g.)
Čičekdāgi pilsēta Turcijā, Kiršehiras ilā, 6400 iedzīvotāju (2013. g.)
Akčekenta pilsēta Turcijā, Kiršehiras ilā, 970 iedzīvotāju (2013. g.)
Čavdarhisara pilsēta Turcijā, Kitahjas ilā, 2340 iedzīvotāju (2013. g.)
Šaphane pilsēta Turcijā, Kitahjas ilā, 3700 iedzīvotāju (2013. g.)
Domaniča pilsēta Turcijā, Kitahjas ilā, 4600 iedzīvotāju (2013. g.)
Altintaša pilsēta Turcijā, Kitahjas ilā, 5300 iedzīvotāju (2013. g.)
Tavšanli pilsēta Turcijā, Kitahjas ilā, 66800 iedzīvotāju (2013. g.)
Kuručešme pilsēta Turcijā, Kodžaeli ilā, 12100 iedzīvotāju (2013. g.)
Bahčedžika pilsēta Turcijā, Kodžaeli ilā, 12600 iedzīvotāju (2013. g.)
Kerfeza pilsēta Turcijā, Kodžaeli ilā, 135400 iedzīvotāju (2013. g.)
Geldžika pilsēta Turcijā, Kodžaeli ilā, 138000 iedzīvotāju (2013. g.)
Uzunčiftlika pilsēta Turcijā, Kodžaeli ilā, 15300 iedzīvotāju (2013. g.)
Dēgirmendere pilsēta Turcijā, Kodžaeli ilā, 31000 iedzīvotāju (2013. g.)
Karamirsela pilsēta Turcijā, Kodžaeli ilā, 47400 iedzīvotāju (2013. g.)
Čajirova pilsēta Turcijā, Kodžaeli ilā, 98400 iedzīvotāju (2013. g.)
Jalihijika pilsēta Turcijā, Konjas ilā, 1600 iedzīvotāju (2013. g.)
Taškenta pilsēta Turcijā, Konjas ilā, 1700 iedzīvotāju (2013. g.)
Čumra pilsēta Turcijā, Konjas ilā, 30200 iedzīvotāju (2013. g.)
Hijika pilsēta Turcijā, Konjas ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bejšehira pilsēta Turcijā, Konjas ilā, 35900 iedzīvotāju (2013. g.)
Tuzlukču pilsēta Turcijā, Konjas ilā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.)
Sejdišehira pilsēta Turcijā, Konjas ilā, 40800 iedzīvotāju (2013. g.)
Čeltika pilsēta Turcijā, Konjas ilā, 4100 iedzīvotāju (2013. g.)
Ginejsinira pilsēta Turcijā, Konjas ilā, 4700 iedzīvotāju (2013. g.)
Selčuklu pilsēta Turcijā, Konjas ilā, 540100 iedzīvotāju (2013. g.)
Dogahisara pilsēta Turcijā, Konjas ilā, 5700 iedzīvotāju (2013. g.)
Sarajeni pilsēta Turcijā, Konjas ilā, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
Pitirge pilsēta Turcijā, Malatajas ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
Batalgazi pilsēta Turcijā, Malatjas ilā
Doganšehira pilsēta Turcijā, Malatjas ilā, 11100 iedzīvotāju (2013. g.)
Doganjola pilsēta Turcijā, Malatjas ilā, 1670 iedzīvotāju (2013. g.)
Akčadaga pilsēta Turcijā, Malatjas ilā, 7100 iedzīvotāju (2013. g.)
Ješiljurta pilsēta Turcijā, Malatjas ilā, 7900 iedzīvotāju (2013. g.)
Gerdesa pilsēta Turcijā, Manisas ilā, 10600 iedzīvotāju (2013. g.)
Sarigeli pilsēta Turcijā, Manisas ilā, 13800 iedzīvotāju (2013. g.)
Kirkāgaža pilsēta Turcijā, Manisas ilā, 25700 iedzīvotāju (2013. g.)
Kepribaši pilsēta Turcijā, Manisas ilā, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
Gelmarmara pilsēta Turcijā, Manisas ilā, 9700 iedzīvotāju (2013. g.)
Mazidāgi pilsēta Turcijā, Mardinas ilā, 11100 iedzīvotāju (2013. g.)
Jesili pilsēta Turcijā, Mardinas ilā, 13000 iedzīvotāju (2013. g.)
Dargačita pilsēta Turcijā, Mardinas ilā, 17300 iedzīvotāju (2013. g.)
Emerli pilsēta Turcijā, Mardinas ilā, 6200 iedzīvotāju (2013. g.)
Čamlijajla pilsēta Turcijā, Mersinas ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
Gilnara pilsēta Turcijā, Mersinas ilā, 7500 iedzīvotāju (2013. g.)
Datča pilsēta Turcijā, Muglas ilā, 11300 iedzīvotāju (2013. g.)
Jatāgana pilsēta Turcijā, Muglas ilā, 18500 iedzīvotāju (2013. g.)
Dalamana pilsēta Turcijā, Muglas ilā, 24800 iedzīvotāju (2013. g.)
Kejdžēgize pilsēta Turcijā, Muglas ilā, 9100 iedzīvotāju (2013. g.)
Haskeja pilsēta Turcijā, Mušas ilā, 12800 iedzīvotāju (2013. g.)
Irgipa pilsēta Turcijā, Nevšehiras ilā, 19100 iedzīvotāju (2013. g.)
Hadžibektaša pilsēta Turcijā, Nevšehiras ilā, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
Adžigela pilsēta Turcijā, Nevšehiras ilā, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
Gilšehira pilsēta Turcijā, Nevšehiras ilā, 8900 iedzīvotāju (2013. g.)
Čifrehana pilsēta Turcijā, Nīgdes ilā, 1250 iedzīvotāju (2013. g.)
Darbogaža pilsēta Turcijā, Nīgdes ilā, 1900 iedzīvotāju (2013. g.)
Bahčeli pilsēta Turcijā, Nīgdes ilā, 2300 iedzīvotāju (2013. g.)
Čamardi pilsēta Turcijā, Nīgdes ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
Čiftlika pilsēta Turcijā, Nīgdes ilā, 3500 iedzīvotāju (2013. g.)
Ulukišla pilsēta Turcijā, Nīgdes ilā, 5000 iedzīvotāju (2013. g.)
Gelkeja pilsēta Turcijā, Ordu ilā, 12800 iedzīvotāju (2013. g.)
Kabadiza pilsēta Turcijā, Ordu ilā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
Giljali pilsēta Turcijā, Ordu ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
Čatalpinara pilsēta Turcijā, Ordu ilā, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
Čajbaši pilsēta Turcijā, Ordu ilā, 5300 iedzīvotāju (2013. g.)
Kabataša pilsēta Turcijā, Ordu ilā, 5700 iedzīvotāju (2013. g.)
Akuša pilsēta Turcijā, Ordu ilā, 7100 iedzīvotāju (2013. g.)
Girgentepe pilsēta Turcijā, Ordu ilā, 7300 iedzīvotāju (2013. g.)
Čamaša pilsēta Turcijā, Ordu ilā, 7800 iedzīvotāju (2013. g.)
Inje pilsēta Turcijā, Ordu ilā, 78200 iedzīvotāju (2013. g.)
Peršembi pilsēta Turcijā, Ordu ilā, 9200 iedzīvotāju (2013. g.)
Dizdži pilsēta Turcijā, Osmanijes ilā, 43000 iedzīvotāju (2013. g.)
Hemšina pilsēta Turcijā, Rizes ilā, 1230 iedzīvotāju (2013. g.)
Čamlihemšina pilsēta Turcijā, Rizes ilā, 1270 iedzīvotāju (2013. g.)
Čajeli pilsēta Turcijā, Rizes ilā, 24800 iedzīvotāju (2013. g.)
Ginejsu pilsēta Turcijā, Rizes ilā, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
Karapirčeka pilsēta Turcijā, Sakarjas ilā, 7400 iedzīvotāju (2013. g.)
Segilti pilsēta Turcijā, Sakarjas ilā, 8300 iedzīvotāju (2013. g.)
Karasu pilsēta Turcijā, Sakarjas ilā, Melnās jūras piekrastē, 30700 iedzīvotāju (2012.g.)
Alačama pilsēta Turcijā, Samsunas ilā, 10600 iedzīvotāju (2013. g.)
Vezirkepri pilsēta Turcijā, Samsunas ilā, 28800 iedzīvotāju (2013. g.)
Čaršamba pilsēta Turcijā, Samsunas ilā, 65400 iedzīvotāju (2013. g.)
Širvana pilsēta Turcijā, Siirtas ilā, 4500 iedzīvotāju (2013. g.)
Bajkana pilsēta Turcijā, Siirtas ilā, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
Sarajdizi pilsēta Turcijā, Sinopas ilā, 1100 iedzīvotāju (2013. g.)
Tirkeli pilsēta Turcijā, Sinopas ilā, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
Durāgana pilsēta Turcijā, Sinopas ilā, 7700 iedzīvotāju (2013. g.)
Divrigi pilsēta Turcijā, Sivasas ilā, 10800 iedzīvotāju (2013. g.)
Doganšara pilsēta Turcijā, Sivasas ilā, 1400 iedzīvotāju (2013. g.)
Sušehri pilsēta Turcijā, Sivasas ilā, 14700 iedzīvotāju (2013. g.)
Šarkišla pilsēta Turcijā, Sivasas ilā, 21100 iedzīvotāju (2013. g.)
Gelova pilsēta Turcijā, Sivasas ilā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.)
Ulaša pilsēta Turcijā, Sivasas ilā, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
Šile pilsēta Turcijā, Stambulas ilā, 13300 iedzīvotāju (2013. g.)
Arnavutkeja pilsēta Turcijā, Stambulas ilā, 198200 iedzīvotāju (2013. g.)
Čataldža pilsēta Turcijā, Stambulas ilā, 36900 iedzīvotāju (2013. g.)
Suruča pilsēta Turcijā, Šanliurfas ilā, 57000 iedzīvotāju (2013. g.)
Viranšehira pilsēta Turcijā, Šanliurfas ilā, 95900 iedzīvotāju (2013. g.)
Bejtišebapa pilsēta Turcijā, Šimakas ilā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
Gičlikonaka pilsēta Turcijā, Širnakas ilā, 4600 iedzīvotāju (2013. g.)
Marmaraereglisi pilsēta Turcijā, Tekirdāgas ilā, 10300 iedzīvotāju (2013. g.)
Šarkeja pilsēta Turcijā, Tekirdāgas ilā, 17400 iedzīvotāju (2013. g.)
Čorlu pilsēta Turcijā, Tekirdāgas ilā, 235400 iedzīvotāju (2013. g.)
Čerkezkeja pilsēta Turcijā, Tekirdāgas ilā, 84200 iedzīvotāju (2013. g.)
Baščiftikla pilsēta Turcijā, Tokatas ilā, 4200 iedzīvotāju (2013. g.)
Ješiljurta pilsēta Turcijā, Tokatas ilā, 5300 iedzīvotāju (2013. g.)
Rešadije pilsēta Turcijā, Tokatas ilā, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
Bešikdizi pilsēta Turcijā, Trabzonas ilā, 13300 iedzīvotāju (2013. g.)
Širmene pilsēta Turcijā, Trabzonas ilā, 15500 iedzīvotāju (2013. g.)
Kepribaši pilsēta Turcijā, Trabzonas ilā, 1900 iedzīvotāju (2013. g.)
Čajkara pilsēta Turcijā, Trabzonas ilā, 2000 iedzīvotāju (2013. g.)
Šalpazari pilsēta Turcijā, Trabzonas ilā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
Dizkeja pilsēta Turcijā, Trabzonas ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
Akčaabata pilsēta Turcijā, Trabzonas ilā, 40600 iedzīvotāju (2013. g.)
Mačka pilsēta Turcijā, Trabzonas ilā, 5700 iedzīvotāju (2013. g.)
Čaršibaši pilsēta Turcijā, Trabzonas ilā, 7100 iedzīvotāju (2013. g.)
Pilimira pilsēta Turcijā, Tundželi ilā, 1770 iedzīvotāju (2013. g.)
Čemušgezeka pilsēta Turcijā, Tundželi ilā, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
Ešme pilsēta Turcijā, Ušakas ilā, 14200 iedzīvotāju (2013. g.)
Banaza pilsēta Turcijā, Ušakas ilā, 15500 iedzīvotāju (2013. g.)
Gevaša pilsēta Turcijā, Vanas ilā, 11000 iedzīvotāju (2013. g.)
Ezalpa pilsēta Turcijā, Vanas ilā, 11100 iedzīvotāju (2013. g.)
Baškale pilsēta Turcijā, Vanas ilā, 12800 iedzīvotāju (2013. g.)
Čaldirana pilsēta Turcijā, Vanas ilā, 14400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bahčesaraja pilsēta Turcijā, Vanas ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
Girpinara pilsēta Turcijā, Vanas ilā, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
Čataka pilsēta Turcijā, Vanas ilā, 6500 iedzīvotāju (2013. g.)
Erdžiša pilsēta Turcijā, Vanas ilā, 81200 iedzīvotāju (2013. g.)
Karadeniza pilsēta Turcijā, Zonguldakas ilā, 102800 iedzīvotāju (2013. g.)
Čajdžuma pilsēta Turcijā, Zonguldakas ilā, 24700 iedzīvotāju (2013. g.)
Gekčebeja pilsēta Turcijā, Zonguldakas ilā, 7200 iedzīvotāju (2013. g.)
Igdira pilsēta Turcijas austrumos, ila administratīvais centrs, 82700 iedzīvotāju (2013. g.)
Dijarbakira pilsēta Turcijas dienvidaustrumos ("Diyarbakir"), Tigras krastos, ila administratīvais centrs, 1300000 iedzīvotāju (2013. g.)
Iskenderuna pilsēta Turcijas dienvidaustrumos ("Iskenderun"), Vidusjūras Iskenderunas līča krastā, Hatajas ilā, 184800 iedzīvotāju (2012. g.)
Antakja pilsēta Turcijas dienvidos (_Antakya_), Hatajas ila administratīvais centrs, 217000 iedzīvotāju (2013. g.), senajos laikos bija zināma kā Antioha jeb Antiohija
Mersina pilsēta Turcijas dienvidos (_Mersin_), ila administratīvais centrs, 624000 iedzīvotāju (2007. g.)
Adana pilsēta Turcijas dienvidos ("Adana"), ila administratīvais centrs, atrodas 70 km no Vidusjūras ziemeļaustrumu piekrastes Seihanas krastos, 2125600 iedzīvotāju (2013. g.)
Džejhana pilsēta Turcijas dienvidos ("Ceyhan"), Adanas ilā, 107900 iedzīvotāju (2012. g.)
Tarsusa pilsēta Turcijas dienvidos ("Tarsus"), Mersinas ilā, 245700 iedzīvotāju (2013. g.)
Isparta pilsēta Turcijas dienvidrietumos ("Isparta") 1035 m vjl., ila administratīvais centrs, 222500 iedzīvotāju (2010. g.)
Nazilli pilsēta Turcijas dienvidrietumos ("Nazilli"), Ajdinas ilā, Menderesas upes ielejā, 111300 iedzīvotāju (2013. g.)
Ajdina pilsēta Turcijas dienvidrietumu daļā (_Aydın_), ila administratīvais centrs, 207500 iedzīvotāju (2014. g.)
Antalja pilsēta Turcijas Republikā (_Antalya_), ila administratīvais centrs, 775000 iedzīvotāju (2007. g.)
Samsuna pilsēta Turcijas Republikā ("Samsun"), ila administratīvais centrs, osta Melnās jūras krastā, 605300 iedzīvotāju (2013. g.)
Kahramanmaraša pilsēta Turcijas Republikā, ila administratīvais centrs, 443600 iedzīvotāju (2013. g.)
Šanliurfa pilsēta Turcijas Republikā, ila administratīvais centrs, 526200 iedzīvotāju (2013. g.)
Kajseri pilsēta Turcijas Republikas vidienē (_Kayseri_), ila administratīvais centrs, 1043000 iedzīvotāju (2013. g.)
Trabzona pilsēta Turcijas Republikas ziemeļaustrumos, ila administratīvais centrs, osta Melnās jūras krastā, 1254400 iedzīvotāju (2013. g.)
Balikesira pilsēta Turcijas rietumos ("Balikesir"), ila administratīvais centrs, 267900 iedzīvotāju (2013. g.)
Manisa pilsēta Turcijas rietumos ("Manisa"), Gedizas upes ielejā, ila administratīvais centrs, 309000 iedzīvotāju (2013. g.)
Kitahja pilsēta Turcijas rietumos, ila administratīvais centrs, 213000 iedzīvotāju (2007. g.)
Izmira pilsēta Turcijas rietumu daļā ("Izmir"), pie Egejas jūras, ila administratīvais centrs, 2606000 iedzīvotāju (2007. g.)
Eskišehira pilsēta Turcijas rietumu daļā, ila administratīvais centrs, 599800 iedzīvotāju (2013. g.)
Karsa pilsēta Turcijas ziemeļaustrumos ("Kars"), netālu no Armēnijas robežas, ila administratīvais centrs, 78100 iedzīvotāju (2012. g.)
Sinopa pilsēta Turcijas ziemeļos ("Sinop"), ila administratīvais centrs, osta Melnās jūras krastā, 38600 iedzīvotāju (2013. g.)
Bursa pilsēta Turcijas ziemeļrietumos (_Bursa_), ila administratīvais centrs, 1704000 iedzīvotāju (2013. g.); Brusa
Edirne pilsēta Turcijas ziemeļrietumos ("Edirne"), pie Grieķijas robežas, ila administratīvais centrs, 148500 iedzīvotāju (2013. g.); senāk saucās - Adrianopole, dibināta 117. g. kā Hadrianopolis
Karabika pilsēta Turcijas ziemeļu daļā, ila administratīvais centrs, 110300 iedzīvotāju (2013. g.)
Abadana pilsēta Turkmenistānā (_Abadan_), Ahala vilajetā, 35000 iedzīvotāju (1996. g.); Bezmeina
Akdepe pilsēta Turkmenistānā (_Akdepe_), Dašoguzas vilajetā
Joletena pilsēta Turkmenistānā ("Yoloeten"), Mari vilajetā, 37700 iedzīvotāju (2009. g.)
Baharli pilsēta Turkmenistānā, Ahala vilajetā, 26800 iedzīvotāju (1996. g.)
Tedžena pilsēta Turkmenistānā, Ahala vilajetā, 48700 iedzīvotāju (1996. g.)
Balkanabata pilsēta Turkmenistānā, Balkanas vilajeta administratīvais centrs, 139000 iedzīvotāju (2004. g.); Nebitdaga
Serdara pilsēta Turkmenistānā, Balkanas vilajetā, 51000 iedzīvotāju (1999. g.); Kizilarvata
Tirkmenbaši pilsēta Turkmenistānā, Balkanas vilajetā, 87000 iedzīvotāju (2004. g.)
Hazara pilsēta Turkmenistānā, Balkanas vilajetā, Kaspijas jūras austrumu krastā, Čelekenas pussalā
Bereketa pilsēta Turkmenistānā, Balkanas vilajetā, Kopetdaga grēdas ziemeļrietumu atzara ieplakā, rajona administratīvais centrs, 24500 iedzīvotāju (2016. g.)
Dašoguza pilsēta Turkmenistānā, Dašoguzas vilajeta administratīvais centrs, 210000 iedzīvotāju (2004. g.); Tašauza
Boldumsaza pilsēta Turkmenistānā, Dašoguzas vilajetā, 29500 iedzīvotāju (1996. g.)
Keneurgenča pilsēta Turkmenistānā, Dašoguzas vilajetā, 31800 iedzīvotāju (1996. g.)
Tirkmenabata pilsēta Turkmenistānā, Lebapa vilajeta administratīvais centrs, 256000 iedzīvotāju (2004. g.); Čardžova; līdz 1940. g. - Čardžuja
Magdanli pilsēta Turkmenistānā, Lebapa vilajetā, 27200 iedzīvotāju (1996. g.)
Bašbedena pilsēta Turkmenistānā, Mari vilajeta dienvidu daļā, pie Afganistānas robežas
Bajramali pilsēta Turkmenistānā, Mari vilajetā, 60000 iedzīvotāju (1999. g.)
Mari pilsēta Turkmenistānā, tās dienvidu daļā, pie Murgabas upes un Karakuma kanāla, vilajeta administratīvais centrs, 159000 iedzīvotāju (2004. g.)
Atamirata pilsēta Turkmenistānas austrumos (_Atamyrat_), Lebapa vilajetā, Amudarjas kreisajā krastā, 96700 iedzīvotāju (2011.g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g., līdz 1999. g. saucās - Kerki
Serhetabata pilsēta Turkmenistānas dienvidos, Mari vilajetā, pie Afganistānas robežas, \~5200 iedzīvotāju (1991. g.)
Fakaifou pilsēta Tuvalu, 1010 iedzīvotāju (2002. g.)
Alapi pilsēta Tuvalu, 1020 iedzīvotāju (2002. g.)
Husta pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, pie Rikas ietekas Tisā, 28640 iedzīvotāju (2013. g.)
Čihirina pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, Tjasminas labajā krastā, 9370 iedzīvotāju (2013. g.)
Dzeržinska pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 34700 iedzīvotāju (2014. g.), 2016. g. pārdēvēta par Torecku
Bučača pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabala dienvidrietumos, Stripas krastos, 12600 iedzīvotāju (2013. g.)
Borščiva pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 11200 iedzīvotāju (2013. g.)
Zbaraža pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2013. g.)
Kremeneca pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 21700 iedzīvotāju (2013. g.)
Terebovļa pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 217100 iedzīvotāju (2013. g.)
Pidhajci pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 2870 iedzīvotāju (2013. g.)
Čortkiva pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 29640 iedzīvotāju (2013. g.)
Skalata pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2013. g.)
Šumska pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
Kopičinci pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 6890 iedzīvotāju (2013. g.)
Zboriva pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 6920 iedzīvotāju (2013. g.)
Horostkiva pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 7050 iedzīvotāju (2013. g.)
Počajiva pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 7840 iedzīvotāju (2013. g.)
Laņivci pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 8750 iedzīvotāju (2013. g.)
Zaļiščiki pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 9400 iedzīvotāju (2013. g.)
Monastiriska pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, Koropecas krastos, 6090 iedzīvotāju (2013. g.)
Berežani pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 18160 iedzīvotāju (2013. g.)
Koveļa pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Turijas krastos, 68900 iedzīvotāju (2013. g.)
Korostišiva pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, Teterevas krastos, 25800 iedzīvotāju (2013. g.)
Radomišļa pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, Teterevas kreisajā krastā, 14900 iedzīvotāju (2013. g.)
Ani pilsēta un cietoksnis viduslaiku Armēnijā, Ahurjanas labajā krastā (tagadējās Turcijas ziemeļaustrumos), dibināts V gs., viens no lielākajiem ekonomiskajiem, politiskajiem un kultūras centriem Armēnijā X-XIV gs.
Almada pilsēta un muncipilitāte Portugālē ("Almada"), Težu estuāra dienvidu krastā, iepretim Lisabonai, 174000 iedzīvotāju (2011. g.)
Hāga pilsēta un osta Nīderlandes rietumu daļā (nīderlandiešu valodā _'s-Gravenhage, Den Haag_, angļu val. _The Hague_), kurā atrodas karaļa rezidence, valdības un parlamenta mītne, Dienvidholandes provinces administratīvais centrs, 510900 iedzīvotāju (2014. g.)
Tura pilsēta Ungārijā (_Tura_), Peštas meģē, 7700 iedzīvotāju (2014. g.)
Pakša pilsēta Ungārijā ("Paks"), Tolnas meģē, 19400 iedzīvotāju (2014. g.)
Simontorņa pilsēta Ungārijā ("Simontornya"), Tolnas meģē, 4100 iedzīvotāju (2014. g.)
Taba pilsēta Ungārijā ("Tab"), Šomoģas meģē, 4400 iedzīvotāju (2014. g.)
Tapolca pilsēta Ungārijā ("Tapolca"), Vesprēmas meģē, 15800 iedzīvotāju (2014. g.)
Tata pilsēta Ungārijā ("Tata"), Komāromas-Estergomas meģē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.)
Tisačege pilsēta Ungārijā ("Tiszacsege"), Hadjū-Biharas meģē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.)
Tokaja pilsēta Ungārijā ("Tokaj"), Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 4500 iedzīvotāju (2014. g.)
Tolna pilsēta Ungārijā ("Tolna"), meģes administratīvais centrs, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
Tompa pilsēta Ungārijā ("Tompa"), Bāčas-Kiškunas meģē, 4400 iedzīvotāju (2014. g.)
Dombovāra pilsēta Ungārijā, Tolnas meģē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.)
Boņhāda pilsēta Ungārijā, Tolnas meģē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
Ģenka pilsēta Ungārijā, Tolnas meģē, 2100 iedzīvotāju (2014. g.)
Naģmaņoka pilsēta Ungārijā, Tolnas meģē, 2300 iedzīvotāju (2014. g.)
Seksārda pilsēta Ungārijā, Tolnas meģē, 33400 iedzīvotāju (2014. g.)
Bātasēka pilsēta Ungārijā, Tolnas meģē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.)
Tamāši pilsēta Ungārijā, Tolnas meģē, 8200 iedzīvotāju (2014. g.)
Dunafeldvāra pilsēta Ungārijā, Tolnas meģē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
Takvarembo pilsēta Urugvajā ("Tacuarembo"), departamenta administratīvais centrs, 51200 iedzīvotāju (2004. g.)
Anrena pilsēta Uzbekistānā (_Angren_), Taškentas vilojatā, 128800 iedzīvotāju (2001. g.)
Gazalkenta pilsēta Uzbekistānā ("G'azalkent"), Taškentas vilajetā, Tjanšana atzarā, Čirčikas kreisajā krastā, 27200 iedzīvotāju (2010. g.)
Jangiabada pilsēta Uzbekistānā ("Yangiabad"), Taškentas vilajetā, 9000 iedzīvotāju (2004. g.)
Jangijela pilsēta Uzbekistānā ("Yangiyo'l"), Taškentas vilajetā, 60300 iedzīvotāju (2005. g.)
Toitepa pilsēta Uzbekistānā ("To'ytepa"), Taškentas vilajetā, 22100 iedzīvotāju (2010. g.)
Tertkela pilsēta Uzbekistānā ("To'rtko'l"), Karakalpakstānas Republikā, 50800 iedzīvotāju (2004. g.)
Talimardžana pilsēta Uzbekistānā, Kaškadarjas vilajeta dienvidos, pie Turkmenistānas robežas, 9900 iedzīvotāju (2004. g.)
Bektemira pilsēta Uzbekistānā, Taškentas piepilsēta, tās dienvidaustrumos, Čirčikas kreisajā krastā, pilsētas tiesības kopš 1973. g.
Beka pilsēta Uzbekistānā, Taškentas vilajetā
Piskenta pilsēta Uzbekistānā, Taškentas vilajeta dienvidu daļā, 30800 iedzīvotāju (2010. g.)
Činaza pilsēta Uzbekistānā, Taškentas vilajetā, \~10000 iedzīvotāju
Almalika pilsēta Uzbekistānā, Taškentas vilajetā, Kuramas grēdas ziemeļu nogāzē, Angrenas kreisajā krastā
Olmalika pilsēta Uzbekistānā, Taškentas vilojatā, 113100 iedzīvotāju (2001. g.)
Čirčika pilsēta Uzbekistānā, Taškentas vilojatā, 141700 iedzīvotāju (2001. g.)
Altenburga pilsēta Vācijā (_Altenburg_), Tīringenees federālajā zemē, 40 km uz dienvidiem no Leipcigas, 33000 iedzīvotāju (2013. g.), vēstures avotos pirmoreiz minēta 976. g.
Apolda pilsēta Vācijā (_Apolda_), Tīringenas federālajā zeme, 21800 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmoreiz minēta 1119. g.
Arnštate pilsēta Vācijā (_Arnstadt_), Tīringenes federālajā zemē, 23500 iedzīvotāju (2013. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 704. g.
Bādlangenzalca pilsēta Vācijā (_Bad Langensalza_), Tīringenes federālajā zemē, 17600 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādtelca pilsēta Vācijā (_Bad Tölz_), Bavārijas federālajā zemē, 18100 iedzīvotāju (2013. g.)
Berga/Elstere pilsēta Vācijā (_Berga/Elster_), Tīringenes federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.)
Berga pilsēta Vācijā (_Berga/Elster_), Tīringenes federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.); Berga/Elstere
Berka pilsēta Vācijā (_Berka/Werra_), Tīringenes federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.)
Totnava pilsēta Vācijā (_Todtnau_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 4820 iedzīvotāju (2020. g.)
Triberga pilsēta Vācijā (_Triberg im Schwarzwald_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.)
Valdshūte-Tīngene pilsēta Vācijā (_Waldshut-Tiengen_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 22800 iedzīvotāju (2013. g.)
Annveilere pilsēta Vācijā ("Annweiler am Trifels"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 7000 iedzīvotāju (2013. g.)
Arterne pilsēta Vācijā ("Artern"), Tīringenes federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.)
Auma-Veidatāle pilsēta Vācijā ("Auma-Weidatal"), Tīringenes federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādberka pilsēta Vācijā ("Bad Berka"), Tīringenes federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādblankenburga pilsēta Vācijā ("Bad Blankenburg"), Tīringenes federālajā zemē, 6700 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādkolberga-Heldburga pilsēta Vācijā ("Bad Colberg-Heldburg"), Tīringenes federālajā zemē, 2070 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādfrankenhauzene pilsēta Vācijā ("Bad Frankenhausen/Kyffhäuser"), Tīringenes federālajā zemē, 8700 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādkēstrica pilsēta Vācijā ("Bad Köstritz"), Tīringenes federālajā zemē, 3600 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādlībenšteina pilsēta Vācijā ("Bad Liebenstein"), Tīringenes federālajā zemē, 7900 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādlobenšteina pilsēta Vācijā ("Bad Lobenstein"), Tīringenes federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādzalcungene pilsēta Vācijā ("Bad Salzungen"), Tīringenes federālajā zemē, 15600 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādzodene pilsēta Vācijā ("Bad Soden am Taunus"), Hesenes federālajā zemē, 21600 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādzulca pilsēta Vācijā ("Bad Sulza"), Tīringenes federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādteinaha-Cavelšteina pilsēta Vācijā ("Bad Teinach-Zavelstein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādtenštete pilsēta Vācijā ("Bad Tennstedt"), Tīringenes federālajā zemē, 2480 iedzīvotāju (2013. g.)
Blakenhaine pilsēta Vācijā ("Blakenhain"), Tīringenes federālajā zemē, 6500 iedzīvotāju (2013. g.)
Bleiherode pilsēta Vācijā ("Bleicherode"), Tīringenes federālajā zemē, 6300 iedzīvotāju (2013. g.)
Broterode-Trūzetāle pilsēta Vācijā ("Brotterode-Trusetal"), Tīringenes federālajā zemē, 6400 iedzīvotāju (2013. g.)
Birgele pilsēta Vācijā ("Bürgel"), Tīringenes federālajā zemē, 3050 iedzīvotāju (2013. g.)
Butelštete pilsēta Vācijā ("Buttelstedt"), Tīringenes federālajā zemē, 1320 iedzīvotāju (2013. g.)
Butštate pilsēta Vācijā ("Buttstädt"), Tīringenes federālajā zemē, 2470 iedzīvotāju (2013. g.)
Klingene pilsēta Vācijā ("Clingen"), Tīringenes federālajā zemē, 1050 iedzīvotāju (2013. g.)
Koburga pilsēta Vācijā ("Coburg"), Bavārijas federālās zemes ziemeļos, pie Tīringenes Meža, 41000 iedzīvotāju (2013. g.)
Kreisburga pilsēta Vācijā ("Creuzburg"), Tīringenes federālajā zemē, 2400 iedzīvotāju (2013. g.)
Dingelštate pilsēta Vācijā ("Dingelstaedt"), Tīringenes federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.)
Dornburga-Kamburga pilsēta Vācijā ("Dornburg-Camburg"), Tīringenes federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
Ebelebene pilsēta Vācijā ("Ebeleben"), Tīringenes federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
Eizenaha pilsēta Vācijā ("Eisenach"), Tīringenes federālajā zemē, 41600 iedzīvotāju (2013. g.)
Eizenberga pilsēta Vācijā ("Eisenberg"), Tīringenes federālajā zemē, 11000 iedzīvotāju (2013. g.)
Eizfelde pilsēta Vācijā ("Eisfeld"), Tīringenes federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.)
Ellriha pilsēta Vācijā ("Ellrich"), Tīringenes federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
Erfurte pilsēta Vācijā ("Erfurt"), Tīringenes federālajā zemē, 204900 iedzīvotāju (2013. g.)
Frīdrihroda pilsēta Vācijā ("Friederichroda"), Tīringenes federālajā zemē, 7400 iedzīvotāju (2013. g.)
Gebezē pilsēta Vācijā ("Gebese"), Tīringenes federālajā zemē, 2130 iedzīvotāju (2013. g.)
Gēfele pilsēta Vācijā ("Gefell"), Tīringenes federālajā zemē, 2570 iedzīvotāju (2013. g.)
Gērene pilsēta Vācijā ("Gehren"), Tīringenes federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.)
Geiza pilsēta Vācijā ("Geisa"), Tīringenes federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju (2013. g.)
Gēra pilsēta Vācijā ("Gera"), Tīringenes federālajā zemē, 95000 iedzīvotāju (2013. g.)
Gesnica pilsēta Vācijā ("Goessnitz"), Tīringenes federālajā zemē, 3600 iedzīvotāju (2013. g.)
Gota pilsēta Vācijā ("Gotha"), Tīringenes federālajā zemē, 44300 iedzīvotāju (2013. g.)
Grāfentāle pilsēta Vācijā ("Graefenthal"), Tīringenes federālajā zemē, 2100 iedzīvotāju (2013. g.)
Greica pilsēta Vācijā ("Greiz"), Tīringenes federālajā zemē, 21300 iedzīvotāju (2013. g.)
Greisene pilsēta Vācijā ("Greussen"), Tīringenes federālajā zemē, 3650 iedzīvotāju (2013. g.)
Grosbreitenbaha pilsēta Vācijā ("Grossbreitenbach"), Tīringenes federālajā zemē, 2600 iedzīvotāju (2013. g.)
Groseneriha pilsēta Vācijā ("Grossenehrich"), Tīringenes federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
Heilbāde-Heiligenštate pilsēta Vācijā ("Heilbad Heiligenstadt"), Tīringenes federālajā zemē, 16200 iedzīvotāju (2013. g.)
Heldrungene pilsēta Vācijā ("Heldrungen"), Tīringenes federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.)
Heringene pilsēta Vācijā ("Heringen"), Tīringenes federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.)
Hermsdorfa pilsēta Vācijā ("Hermsdorf"), Tīringenes federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.)
Hildburghauzene pilsēta Vācijā ("Hildburghausen"), Tīringenes federālajā zemē, 11700 iedzīvotāju (2013. g.)
Hiršberga pilsēta Vācijā ("Hirschberg"), Tīringenes federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.)
Hohenleibene pilsēta Vācijā ("Hohenleuben"), Tīringenes federālajā zemē, 1600 iedzīvotāju (2013. g.)
Ilmenava pilsēta Vācijā ("Ilmenau"), Tīringenes federālajā zemē, 26000 iedzīvotāju (2013. g.)
Kāla pilsēta Vācijā ("Kahla"), Tīringenes federālajā zemē, 7000 iedzīvotāju (2013. g.)
Kaltennordheima pilsēta Vācijā ("Kaltennordheim"), Tīringenes federālajā zemē, 3340 iedzīvotāju (2013. g.)
Kindelbrika pilsēta Vācijā ("Kindelbrueck"), Tīringenes federālajā zemē, 1900 iedzīvotāju (2013. g.)
Kirhheima pilsēta Vācijā ("Kirchheim unter Teck"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 39400 iedzīvotāju (2013. g.)
Kelleda pilsēta Vācijā ("Koelleda"), Tīringenes federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.)
Kēnigzē-Rotenbaha pilsēta Vācijā ("Koenigsee-Rottenbach"), Tīringenes federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.)
Kēnigšteina pilsēta Vācijā ("Koenigstein im Taunus"), Hesenes federālajā zemē, 16000 iedzīvotāju (2013. g.)
Kranihfelde pilsēta Vācijā ("Kranichfeld"), Tīringenes federālajā zemē, 3450 iedzīvotāju (2013. g.)
Kronberga pilsēta Vācijā ("Kronberg on Taunus"), Hesenes federālajā zemē, 18100 iedzīvotāju (2013. g.)
Langevīzene pilsēta Vācijā ("Langewiesen"), Tīringenes federālajā zemē, 3440 iedzīvotāju (2013. g.)
Lauša pilsēta Vācijā ("Lauscha"), Tīringenes federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.)
Lehestēne pilsēta Vācijā ("Lehesten"), Tīringenes federālajā zemē, 1800 iedzīvotāju (2013. g.)
Leinefelde pilsēta Vācijā ("Leinefelde"), Tīringenes federālajā zemē, 18600 iedzīvotāju (2013. g.)
Leitenberga pilsēta Vācijā ("Leutenberg"), Tīringenes federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.)
Luka pilsēta Vācijā ("Lucka"), Tīringenes federālajā zemē, 3940 iedzīvotāju (2013. g.)
Magdala pilsēta Vācijā ("Magdala"), Tīringenes federālajā zemē, 1960 iedzīvotāju (2013. g.)
Meiningene pilsēta Vācijā ("Meiningen"), Tīringenes federālajā zemē, 21000 iedzīvotāju (2013. g.)
Meizelvica pilsēta Vācijā ("Meuselwitz"), Tīringenes federālajā zemē, 10500 iedzīvotāju (2013. g.)
Milhauzene pilsēta Vācijā ("Muehlhausen"), Tīringenes federālajā zemē, 33000 iedzīvotāju (2013. g.)
Minhenbernsdorfa pilsēta Vācijā ("Muenchenbernsdorf"), Tīringenes federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
Neihauza pilsēta Vācijā ("Neuhaus am Rennweg"), Tīringenes federālajā zemē, 6900 iedzīvotāju (2013. g.)
Neimarka pilsēta Vācijā ("Neumark"), Tīringenes federālajā zemē, 460 iedzīvotāju (2013. g.)
Neištate pilsēta Vācijā ("Neustadt an der Orla"), Tīringenes federālajā zemē, 8200 iedzīvotāju (2013. g.)
Nordhauzene pilsēta Vācijā ("Nordhausen"), Tīringenes federālajā zemē, 41800 iedzīvotāju (2013. g.)
Oberhofa pilsēta Vācijā ("Oberhof"), Tīringenes federālajā zemē, 1630 iedzīvotāju (2013. g.)
Oberurzele pilsēta Vācijā ("Oberursel (Taunus)"), Hesenes federālajā zemē, 44800 iedzīvotāju (2013. g.)
Oberveizbaha pilsēta Vācijā ("Oberweissbach"), Tīringenes federālajā zemē, 1760 iedzīvotāju (2013. g.)
Ordrūfe pilsēta Vācijā ("Ohrdruf"), Tīringenes federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
Orlaminde pilsēta Vācijā ("Orlamuende"), Tīringenes federālajā zemē, 1130 iedzīvotāju (2013. g.)
Plaue pilsēta Vācijā ("Plaue"), Tīringenes federālajā zemē, 1830 iedzīvotāju (2013. g.)
Pesneka pilsēta Vācijā ("Poessneck"), Tīringenes federālajā zemē, 12200 iedzīvotāju (2013. g.)
Ranisa pilsēta Vācijā ("Ranis"), Tīringenes federālajā zemē, 1700 iedzīvotāju (2013. g.)
Rastenberga pilsēta Vācijā ("Rastenberg"), Tīringenes federālajā zemē, 2670 iedzīvotāju (2013. g.)
Remda-Teihele pilsēta Vācijā ("Remda-Teichel"), Tīringenes federālajā zemē, 2960 iedzīvotāju (2013. g.)
Remhilde pilsēta Vācijā ("Roemhild"), Tīringenes federālajā zemē, 7000 iedzīvotāju (2013. g.)
Ronneburga pilsēta Vācijā ("Ronneburg"), Tīringenes federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.)
Roslēbene pilsēta Vācijā ("Rossleben"), Tīringenes federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
Rotenburga pilsēta Vācijā ("Rottenburg ob der Tauber"), Bavārijas federālajā zemē, 10900 iedzīvotāju (2013. g.)
Rūdolštate pilsēta Vācijā ("Rudolstadt"), Tīringenes federālajā zemē, 22700 iedzīvotāju (2013. g.)
Rūla pilsēta Vācijā ("Ruhla"), Tīringenes federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
Zālburga-Eberdorfa pilsēta Vācijā ("Saalburg-Ebersdorf"), Tīringenes federālajā zemē, 3550 iedzīvotāju (2013. g.)
Zālfelde pilsēta Vācijā ("Saalfeld"), Tīringenes federālajā zemē, 25100 iedzīvotāju (2013. g.)
Šalkava pilsēta Vācijā ("Schalkau"), Tīringenes federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
Škēlene pilsēta Vācijā ("Schkoelen"), Tīringenes federālajā zemē, 2650 iedzīvotāju (2013. g.)
Šleica pilsēta Vācijā ("Schleiz"), Tīringenes federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.)
Šlezingene pilsēta Vācijā ("Schleusingen"), Tīringenes federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
Šlotheima pilsēta Vācijā ("Schlotheim"), Tīringenes federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
Šmalkaldene pilsēta Vācijā ("Schmalkalden"), Tīringenes federālajā zemē, 19500 iedzīvotāju (2013. g.)
Šmēlne pilsēta Vācijā ("Schmoelln"), Tīringenes federālajā zemē, 11300 iedzīvotāju (2013. g.)
Švalbaha pilsēta Vācijā ("Schwalbach am Taunus"), Hesenes federālajā zemē, 14900 iedzīvotāju (2013. g.)
Zemmerda pilsēta Vācijā ("Soemmerda"), Tīringenes federālajā zemē, 19100 iedzīvotāju (2013. g.)
Zondershauzene pilsēta Vācijā ("Sondershausen"), Tīringenes federālajā zemē, 21900 iedzīvotāju (2013. g.)
Zonneberga pilsēta Vācijā ("Sonneberg"), Tīringenes federālajā zemē, 23800 iedzīvotāju (2013. g.)
Štadtilme pilsēta Vācijā ("Stadtilm"), Tīringenes federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.)
Štatlengsfelde pilsēta Vācijā ("Stadtlengsfeld"), Tīringenes federālajā zemē, 2400 iedzīvotāju (2013. g.)
Štatroda pilsēta Vācijā ("Stadtroda"), Tīringenes federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
Šteinaha pilsēta Vācijā ("Steinach"), Tīringenes federālajā zemē, 4000 iedzīvotāju (2013. g.)
Šteibaha-Hallenberga pilsēta Vācijā ("Steinbach-Hallenberg"), Tīringenes federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
Zūla pilsēta Vācijā ("Suhl"), Tīringenes federālajā zemē, 35700 iedzīvotāju (2013. g.)
Tambaha-Dītarca pilsēta Vācijā ("Tambach-Dietharz"), Tīringenes federālajā zemē, 420 iedzīvotāju (2013. g.)
Tangerhite pilsēta Vācijā ("Tangerhuette"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 11200 iedzīvotāju (2013. g.)
Tangerminde pilsēta Vācijā ("Tangermuende"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 10500 iedzīvotāju (2013. g.)
Tanna pilsēta Vācijā ("Tann"), Hesenes federālajā zemē, 4450 iedzīvotāju (2013. g.)
Tanna pilsēta Vācijā ("Tanna"), Tīringenes federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.)
Tauberbišofsheima pilsēta Vācijā ("Tauberbischofsheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12700 iedzīvotāju (2013. g.)
Tauha pilsēta Vācijā ("Taucha"), Saksijas federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.)
Taunusšteina pilsēta Vācijā ("Taunusstein"), Hesenes federālajā zemē, 28500 iedzīvotāju (2013. g.)
Teklenburga pilsēta Vācijā ("Tecklenburg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
Tegernzē pilsēta Vācijā ("Tegernsee"), Bavārijas federālajā zemē, 3600 iedzīvotāju (2013. g.)
Telgte pilsēta Vācijā ("Telgte"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 19000 iedzīvotāju (2013. g.)
Teltova pilsēta Vācijā ("Teltow"), Brandenburgas federālajā zemē, 24000 iedzīvotāju (2013. g.)
Templina pilsēta Vācijā ("Templin"), Brandenburgas federālajā zemē, 16000 iedzīvotāju (2013. g.)
Tengene pilsēta Vācijā ("Tengen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4500 iedzīvotāju (2013. g.)
Tesīne pilsēta Vācijā ("Tessin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3920 iedzīvotāju (2013. g.)
Tēterova pilsēta Vācijā ("Teterow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 8670 iedzīvotāju (2013. g.)
Tetnanga pilsēta Vācijā ("Tettnang"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 18200 iedzīvotāju (2013. g.)
Teiblica pilsēta Vācijā ("Teublitz"), Bavārijas federālajā zemē, 7300 iedzīvotāju (2013. g.)
Teiherne pilsēta Vācijā ("Teuchern"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.)
Teipica pilsēta Vācijā ("Teupitz"), Brandenburgas federālajā zemē, 1800 iedzīvotāju (2013. g.)
Teišnica pilsēta Vācijā ("Teuschnitz"), Bavārijas federālajā zemē, 2100 iedzīvotāju (2013. g.)
Tāle pilsēta Vācijā ("Thale"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 18000 iedzīvotāju (2013. g.)
Talheima pilsēta Vācijā ("Thalheim/Erzgeb."), Saksijas federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.)
Tannhauzene pilsēta Vācijā ("Thannhausen"), Bavārijas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
Tāranta pilsēta Vācijā ("Tharandt"), Saksijas federālajā zemē, 5300 iedzīvotāju (2013. g.)
Tēmara pilsēta Vācijā ("Themar"), Tīringenes federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
Tuma pilsēta Vācijā ("Thum"), Saksijas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
Tīršenreita pilsēta Vācijā ("Tirschenreuth"), Bavārijas federālajā zemē, 9000 iedzīvotāju (2013. g.)
Tītizē-Neištate pilsēta Vācijā ("Titisee-Neustadt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11800 iedzīvotāju (2013. g.)
Titmoninga pilsēta Vācijā ("Tittmoning"), Bavārijas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
Tēginge pilsēta Vācijā ("Toeging am Inn"), Bavārijas federālajā zemē, 9100 iedzīvotāju (2013. g.)
Tēnisvorste pilsēta Vācijā ("Toenisvorst"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 29200 iedzīvotāju (2013. g.)
Tēninge pilsēta Vācijā ("Toenning"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.)
Torgava pilsēta Vācijā ("Torgau"), Saksijas federālajā zemē, 20100 iedzīvotāju (2013. g.)
Torgelova pilsēta Vācijā ("Torgelow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 8620 iedzīvotāju (2013. g.)
Torneša pilsēta Vācijā ("Tornesch"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 12600 iedzīvotāju (2013. g.)
Trābene-Trārbaha pilsēta Vācijā ("Traben-Trarbach"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
Trebīne pilsēta Vācijā ("Trebbin"), Brandenburgas federālajā zemē, 9250 iedzīvotāju (2013. g.)
Trebzene pilsēta Vācijā ("Trebsen/Mulde"), Saksijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.)
Trefurte pilsēta Vācijā ("Treffurt"), Tīringenes federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
Trendelburga pilsēta Vācijā ("Trendelburg"), Hesenes federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
Treihtlingene pilsēta Vācijā ("Treuchtlingen"), Bavārijas federālajā zemē, 12600 iedzīvotāju (2013. g.)
Treiene pilsēta Vācijā ("Treuen"), Saksijas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.)
Treienbrīcene pilsēta Vācijā ("Treuenbrietzen"), Brandenburgas federālajā zemē, 7400 iedzīvotāju (2013. g.)
Tribzēse pilsēta Vācijā ("Tribsees"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 2630 iedzīvotāju (2013. g.)
Trīre pilsēta Vācijā ("Trier"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 106500 iedzīvotāju (2013. g.)
Triptisa pilsēta Vācijā ("Triptis"), Tīringenes federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
Trohtelfingene pilsēta Vācijā ("Trochtelfingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6300 iedzīvotāju (2013. g.)
Troisdorfa pilsēta Vācijā ("Troisdorf"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 73000 iedzīvotāju (2013. g.)
Trozingene pilsēta Vācijā ("Trossingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.)
Trostberga pilsēta Vācijā ("Trostberg"), Bavārijas federālajā zemē, 11000 iedzīvotāju (2013. g.)
Tībingene pilsēta Vācijā ("Tuebingene"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 85400 iedzīvotāju (2013. g.)
Tutlingene pilsēta Vācijā ("Tuttlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 33400 iedzīvotāju (2013. g.)
Tvistringene pilsēta Vācijā ("Twistringen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 12200 iedzīvotāju (2013. g.)
Ummerštate pilsēta Vācijā ("Ummerstadt"), Tīringenes federālajā zemē, 500 iedzīvotāju (2013. g.)
Faha pilsēta Vācijā ("Vacha"), Tīringenes federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
Valtershauzene pilsēta Vācijā ("Waltershausen"), Tīringenes federālajā zemē, 13100 iedzīvotāju (2013. g.)
Vazungene pilsēta Vācijā ("Wasungen"), Tīringenes federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
Veida pilsēta Vācijā ("Weida"), Tīringenes federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.)
Veilheima pilsēta Vācijā ("Weilheim an der Teck"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9700 iedzīvotāju (2013. g.)
Veimāra pilsēta Vācijā ("Weimar"), Tīringenes federālajā zemē, 63300 iedzīvotāju (2013. g.)
Vīhe pilsēta Vācijā ("Wiehe"), Tīringenes federālajā zemē, 1930 iedzīvotāju (2013. g.)
Veisenzē pilsēta Vācijā ("Wissensee"), Tīringenes federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
Vurcbaha pilsēta Vācijā ("Wurzbach"), Tīringenes federālajā zemē, 3220 iedzīvotāju (2013. g.)
Cella-Melisa pilsēta Vācijā ("Zella-Mehlis"), Tīringenes federālajā zemē, 10800 iedzīvotāju (2013. g.)
Ceilenroda pilsēta Vācijā ("Zeulenroda"), Tīringenes federālajā zemē, 17100 iedzīvotāju (2013. g.)
Cīgenrika pilsēta Vācijā ("Ziegenrueck"), Tīringenes federālajā zemē, 700 iedzīvotāju (2013. g.)
Jēna pilsēta Vācijas dienvidaustrumos ("Jena"), Tīringenes federālajā zemē, 107700 iedzīvotāju (2013. g.), optikas un smalkmehānikas rūpniecības centrs ("Zeis"), stikla ražotne ("Jenaglas"), universitāte (dib. 1558. g.)
Lostekesa pilsēta Venecuēlā ("Los Teques"), Karību Andos 1169 m vjl., Mirandas štata administratīvais centrs, 236500 iedzīvotāju (2009. g.)
Truhiljo pilsēta Venecuēlā ("Trujillo"), štata administratīvais centrs, 46300 iedzīvotāju (2009. g.)
Tukupita pilsēta Venecuēlā ("Tucupita"), Delta Amacuro štata administratīvais centrs, 77300 iedzīvotāju (2009. g.)
Valera pilsēta Venecuēlā ("Valera"), Truhiljo štatā, 250000 iedzīvotāju (2016. g.)
Sankristobala pilsēta Venecuēlā, Tačiras štata administratīvais centrs, 307000 iedzīvotāju (2000. g.)
Anthoja pilsēta Vjetnamā (_An Thới_), Fukuokas salas dienvidos
Bači pilsēta Vjetnamā (_Ba Tri_), Benčes provincē
Kontho pilsēta Vjetnamā ("Can Tho"), valsts dienvidu daļā, osta Mekongas deltā, Basakas labajā krastā, provinces administratīvais centrs, 255100 iedzīvotāju (2004. g.)
Mito pilsēta Vjetnamā ("My Tho"), osta Mekongas deltā, provinces administratīvais centrs, 220000 iedzīvotāju (2012. g.)
Ņačana pilsēta Vjetnamā ("Nha Trang"), valsts dienvidu daļā, Dienvidķīnas jūras piekrastē, 274800 iedzīvotāju (2004. g.)
Fanthjeta pilsēta Vjetnamā ("Phan Thiet"), Dienvidķīnas jūras piekrastē, Biņthuonas departamenta administratīvais centrs, 146000 iedzīvotāju (2004. g.)
Thaibiņa pilsēta Vjetnamā ("Thai Binh"), Honghas deltā, 268200 iedzīvotāju (2014. g.)
Alioja pilsēta Vjetnamā, Thiathjena-Hue provinces ziemeļrietumu daļā
Thaņhoa pilsēta Vjetnamas ziemeļu daļā ("Thanh Hoa"), provinces administratīvais centrs, 120000 iedzīvotāju (2012. g.)
Gizeljurta pilsēta Ziemeļkipras Turku Republikā, 12400 iedzīvotāju (2006. g.)
Girne pilsēta Ziemeļkipras Turku Republikā, 24100 iedzīvotāju (2006. g.)
Ljapta pilsēta Ziemeļkipras Turku Republikā, 5670 iedzīvotāju (2006. g.)
Degirmenlika pilsēta Ziemeļkipras Turku Republikā, 6820 iedzīvotāju (2006. g.)
Lefke pilsēta Ziemeļkipras Turku Republikā, 7640 iedzīvotāju (2006. g.)
Tēbi pilsēta Zviedrijā (_Täby_), Stokholmas piepilsēta, Stokholmas lēnē, 65400 iedzīvotāju (2010. g.)
Haparanda pilsēta Zviedrijā, Norbotenas lēnē pie Tornes ietekas Botnijas līcī, 4900 iedzīvotāju (2010. g.)
Trelleborja pilsēta Zviedrijas dienvidos (_Trelleborg_), Skones lēnē, osta Baltijas jūras krastā, 28300 iedzīvotāju (2010. g.)
Pilsāts pilsētas tipa apdzīvota vieta Rietumlatvijā viduslaikos, vēstures avotos tā dēvēti Talsi (1421. g.), Sabile (1422. g.) un Dobele (1444. g.)
Diksona Pilsētciemats Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļos, Taimiras pussalas ziemeļrietumos, 550 iedzīvotāju (2018. g.) nozīmīga Ziemeļu jūras ceļa osta Jeņisejas līča austrumu krastā
Aizputes pilskalns pilskalns Aizputē, Tebras labjā krastā, 10-15 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakumam (~100 x 60 m) noapaļotas trapeces forma, konstatēts 0,5 m biezs, uz kuršu pils eksistences laiku attiecināms kultūrslānis
Orma kalns pilskalns Aizputes pagastā, Tebras kreisajā krastā, savrups paugurs ar izlīdzinātu, 30 x 50 m lielu plakumu, tā austrumu malā izveidots \~2 m augsts valnis, dienvidaustrumu pakājē ir varbūtēja apmetnes vieta
Tempļa kalns pilskalns Alūksnē, Alūksnes ezera Tempļakalna (Kapsētas) pussalas dienvidrietumu krastā, ir \~30 m augsts ezera stāvkrasta pacēlums, ko no apkārtnes norobežo dziļas gravas, plakums - 80 x 35-40 m, domājams, ka bijis apdzīvots arī viduslaiku sākumā, izteiktas domas, ka 13. gs. sākumā šeit bijis Atzeles novada centrs
Melnaiskalns Pilskalns Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, Tartaka ezera ziemeļu krastā, garens ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts paugura, ko austrumu un rietumu pusē norobežo gravas, dienvidu gala nogāze ir stāva, \~30 m augsta, plakums \~60 x 30-50 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs. vai pat vēlāk
Dzintares pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, Tebras un Grāpstes satekā, \~200 m uz rietumiem no Saulaiņu mājām, tas ir \~8 m augsts zemesrags ar dabiski stāvām ziemeļu, rietumu un dienvidu nogāzēm, bet austrumu pusē 15 m plats grāvis, plakums - 25 x 60 m; domājams, ka šeit atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā kuršu pils "Sinteles" jeb "Sintelin", ko 1261. g. kurši kopā ar lietuviešiem aizstāvējuši pret vācu krustnešu uzbrukumu, bet zaudējuši šo kauju un pils nodedzināta
Klosterkalns Pilskalns Dobeles novada Tērvetes pagastā, Tērvetes dabas parkā, Tērvetes kreisajā krastā, paugurs ar vairākām terasēm paceļas 22 m virs Tērvetes līmeņa, plakums - \~42 x 16 m, bijis apdzīvots pirms mūsu ēras sākuma
Ardusa pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Alsungas pagastā pie Pilsezera, netālu no bijušās Todaižu muižas un Leiškalnu mājām, minēts 1230. g. Alnas Balduīna noslēgtajā līgumā ar kuršiem par pakļaušanos pāvestam, \~15 m augsts paugurs, kura ziemeļrietumu malā izveidots \~2 m augsts valnis, bet dienvidu nogāzē - terase; Todaižu pilskalns
Aderkašu pilskalns pilskalns Ogres novada Taurupes pagastā, Ogres upes labā krasta pietekas Taukatnes malā - 15-17 m augsts paugurs, augšpusē \~25x18 m, rietumu nogāze stāva, pārējās viena zem otras izveidotas divas 3-5 m platas terases
Trekņu pilskalns pilskalns Priekules pagastā, ir \~4 m augsts reljefa izvirzījums pie Ruņas un Spreceles satekas, dabiski neaizsargātajā austrumu pusē nocietināts ar grāvi un \~3 m augstu valni, plakums - 100 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-13. gs. un saistīts ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Trecne"
Kārļa kalns pilskalns Siguldā, \~250 m uz dienvidrietumiem no Turaidas pils, tas ir reljefa pacēlums (130 x 40 m), ko no 3 pusem norobežo Gaujas sāngravas, ziemeļrietumu pusē nocietināts ar grāvi un 2 pakavveida vaļņiem (garums 40 m)
Valgales pilskalns pilskalns Talsu novada Abavas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Valgales centra, ziemeļu, rietumu un dienvidu nogāzes ir stāvas, bet lēzenākajā austrumu pusē nocietināts ar grāvi un 4 m augstu valni, plakums — 35 x 30 m, saistāms ar kuršu miera līgumos 1230. un 1231. g. minēto ciemu "Walegalle/Wasa Galle"
Rumbas pilskalns pilskalns Talsu novada Abavas pagastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Abavas senlejas krauja un Vācu strauta grava, dabiski neaizsargātajā rietumu pusē nocietināts ar grāvi un \~3 m augstu puslokveida valni, plakums — apaļš, 25 m diametrā, domājams, ka apdzīvots neilgu laiku vai arī izmantots tikai par patvēruma vietu briesmu gadījumos; Apaļais kalns
Bašķiņkalns Pilskalns Talsu novada Ārlavas pagastā, savrups, iegarens \~17 m augsts paugurs, plakums - (20 x 40 m) nelīdzens, ar kritumu uz dienvidu pusi, rietumu puses pakājē ir terase, kas ziemeļu pusē beidzas ar stāvu nogāzi
Kalna dārzs pilskalns Talsu novada Dundagā, 60 m uz ziemeļaustrumiem no Dundagas viduslaiku pils, ir savrups paugurs Pāces krastā ar izlīdzinātu taisnstūrveida plakumu (35-55 x 70 m), domājams, ka izmatots 1. gt. un 2. gt. sākumā
Puiša kalns pilskalns Talsu novada Dundagas pagastā, Kaļķupes ielejas dabas lieguma teritorijā, ir \~20 m augsts reljefa veidojums starp Kaļķupīti un tās pieteku Mazupi, plakums - \~80 x 30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs., bet vēlāk izmantots par kulta vietu, 19. gs. publikācijās minēts, ka plakumā atradies akmens, kurš pēc formas līdzinājies cilvēkam un pie kura vietējie iedzīvotāji nesuši ziedojumus
Dāvida pils pilskalns Talsu novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilokalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, pilskalnu rietumu un austrumu pusē norobežo dabiski stāvas sāngravas, plakums trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums 45 m)
Milzu kalns pilskalns Talsu novada Laucienes pagastā, \~2 km uz austrumiem no Talsiem, mežā, 38 m augsta paugura vidusdaļa, ko no pārējā paugura norobežo grāvji un vaļņi, plakums - \~60 x 25 m, rietumu pusē aiz grāvja un vaļņiem konstatēta priekšpilsētas vieta, bijis apdzīvots līdz 13. gs.
Kāravkalns Pilskalns Talsu novada Lībagu pagastā, \~3,5 km uz dienvidiem no Talsiem, plakums - 20 x 40 m, ziemeļu pusē \~10 m zem plakuma līmeņa ir terase; bijis apdzīvots 9-12 gs.
Čāpuļu pilskalns pilskalns Tukuma novada Kandavas pagastā pie Čāpuļu mājām Kandavas-Sabiles ceļa labajā pusē, starp Abavas senleju un kāda strauta gravu, augstums 20 m, nogāzes dabiski stāvas, it īpaši pret strautu vērstajā ziemeļu pusē, austrumu pusē valnis (garums 30 m, augstums 4 m), plakums ovāls (90 x 20 m)
Mūļu kalns pilskalns Tukuma novada Pūres pagastā, 500 m uz ziemeļrietumiem no Pūres skolas, ir \~10 m augsts paugurs purvainas zemienes vidū, plakums - \~50 x 35 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs un ir saistāms ar 1230.-1231. g. vēsturiskos avotos minēto kuršu apdzīvoto vietu "Pure" jeb "Pyre"
Vecmoku pilskalns pilskalns Tukuma novada Tumes pagastā, ir \~10 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, austrumu pusē nocietināts ar grāvi un \~2 m augstu valni, plakums ovāls — 40 x 30 m, bijis apdzīvots 5.-12. gs.; Skāmaņu pilskalns
Veckuipju pilskalns pilskalns Tukuma novada Viesatu pagastā, ir savrups, 28 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums izlīdzināts - 15-20 m plats, ziemeļaustrumu malā nocietināts ar \~4 m augstu valni, kultūrslānis nav konstatēts un datējums nav zināms
Vijciema Celītkalns pilskalns Valkas novada Vijciema pagastā, ir paugurs, kas paceļas 22 m virs Vijas mitrās ielejas, ziemeļu un dienvidu pusē stāvas nogāzes, rietumu pusē nocietināts ar valni un grāvi, kultūrslānis nav konstatēts, datējums nav zināms, saistāms ar 1224. g. Tālavas dalīšanas līgumā minēto ciemu pie Vijas ("villa apud Viwam fluvium")
Lagzdīnes pilskalns pilskalns Ventspils novada Piltenes pagastā, Zlēku-Piltenes ceļa labajā pusē, reljefa pacēlumā Ventas labajā krastā, plakums - ovāls \~50 x 70 m apjozts ar 6 m augstu valni, bijis apdzīvots līdz 13. gs., apkārtnē konstatēta plaša senpilsētas vieta, saistāms ar 1280. g. dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Laxdienen"; Tāšukalns
Zabornajas pilskalns pilskalns Višķu pagastā, \~13 m augusts, savrups paugurs Tartaka labajā krastā, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, apliec terase, plakums — \~70 x 60 m, bijis apdzīvots 5.-8. gs.
Vīnakalns pilskalns, kas atradās Tīnūžu pagastā, bija morēnu paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakumu (platība - 420-460 kvadrātmetri), apjozusi 6-10 m plata nocietinājumu josla ar valni, koka aizsargsienu un ieeju ziemeļu pusē, norakts ap 1970. g. būvējot Rīgas-Ogres autoceļu
Emarkalnvalks Pilsupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Dundagas un Rojas pagastā
mājas zirneklis piltuvjzirnekļu dzimtas suga ("Tegenaria domestica"), Latvijā brīvā dabā sastopams ļoti reti
Ezers Pīļu dīķis - ūdenskrātuve Tārgales pagastā
Beneniča piolsēta Madagaskarā, Tuliaras provinces dienvidu daļā
Alalu Pirmā augstākā dievība hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā, kas 9 gadus bija debesu pavēlnieks, līdz viņu gāza viņa kalps, dievs Anu, un viņš nonāca pazemē
Ziemassvētku kaujas Pirmā pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim)
videostandarts CGA pirmais grafikas videostandarts, ko firma IBM izstrādājusi saviem personālajiem datoriem. Teksta režīmā šī standarta augstākā izšķirtspēja 16 krāsām ir 640x200, bet grafikas režīmā 16 krāsām - 160x200, 4 krāsām 320x200 un 2 krāsām 640x200
pilstiesa Pirmās instances tiesa krimināllieta Pārdaugavas hercogistē, šādas tiesas bija nodibinātas Rīgā, Cēsīs, Daugavpilī, Pērnavā un Tērbatā, tai piekrita arī policijas, valsts domēņu uzraudzība u. c. funkcijas
Ichthys Pirmkristiešu simbols Kristus apzīmēšanai; sastādīts no grieķu vārdu "Jesūs Christos Theū Yios Sotēr" (Jēzus kristus, Dieva Dēls, Glābējs) pirmajiem burtiem
Smetes kalns pirmmasīva augstākā virsotne Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē starp Alaukstu un Taunu, Vecpiebalgas pagastā, absolūtais augstums — 243,1 m, relatīvais augstums — 40,8 m
Mežvidu valks Pitragsupes kreisā krasta pieteka Talsu novadā
baltā pjedra pjedra, ko ierosina "Trichosporon beigeli"; saslimst galvas mati, mezgliņi balti
Sarhads Plakankalne Irānā ("Sarhad"), Austrumirānas kalnu dienvidu daļā, garums - \~400 km, platums - \~200 km, augstums vidēji - 1500-2000 m, augstākā virsotne - 4042 m (vulkāns Taftāns)
Masaju stepe plakankalne Tanzānijas austrumos, vidējais augstums - 1000 m, atsevišķi kalni - līdz 2000 m, sarkanbrūnās augsnes, graudzāļu un krūmu savanna
Anatolija Plakankalne Turcijā, Mazāzijas kalnienes vidienē, ziemeļos - Pontijas kalni, dienvidos - Taura kalni, garums - \~700 km, platums - līdz 400 km, sastāv no nogulumiežiem, vidējais augstums - 800-1500 m, augstākā virsotne - 3916 m (vulkāns Erdžijass)
sūcējtārpi Plakantārpu tipa klase ("Trematoda"), parazītisks tārps ar plakanu, lapveidīgu ķermeni un diviem piesūcekņiem, >4000 sugu, Latvijā konstatēts >130 sugu; trematode
skropstiņtārpi Plakantārpu tipa klase ("Turbellaria"), kuras pārstāvjiem ķermeni klāj skropstiņas, \~12 kārtas, \~3000 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu
Baltijas plānčaulgliemene plānčaulgliemeņu suga ("Macoma baltica syn. Tellina baltica"); Baltijas makoma
Dižvalks Plančvalka labā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Lubes pagastā
Achyrophorus maculatus plankumainās urlajas ("Trommsdorffia maculata") latīniskā nosaukuma sinonīms
Avotupe Plānupe, Tumšupes pieteka
Plahnen Plāņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zantes pagastā
analīze STEEP plašāk izmantotā makrovides analīzes tehnika, ar ko analizē makrovides ietekmi uz tūrisma uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām pēc visiem STEEP ietvertajiem rādītājiem
datņu anonīmās pārsūtīšanas protokols plaši izmantojama protokola FTP versija, kas ļauj iegūt informāciju no interneta arhīviem bez lietotāja identificēšanas un slepenas paroles uzrādīšanas, bet neļauj lietotājam ierakstīt jaunas datnes vai modificēt esošās
Pūķis plašs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Draco"; saīsinājums "Dra") starp Lielo un Mazo Lāci, spožākās zvaigznes - Etamins un Tubans; Latvijā nekad nenoriet
Turānas zemiene plašs līdzenums Centrālajā Āzijā un Kazahstānas dienvidrietumos, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 1600 km, rietumu-austrumu virzienā 1000 km, to norobežo Torgajas plato, Kazahstānas sīksopkaine, Tjanšana, Pamira-Altaja kalni, Kopetdags un Paropāmiza priekškalnes, Kaspijas jūra un Mugadžara kalni
Platgaln Platgales muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Turlavas pagastā
aspicottus Platgalvju dzimtas ģints "Taurulus" sinonīms nosaukums
četrragu platgalve platgalvju dzimtas suga ("Triglopsis quadricornis syn. Myoxocephalus quadricornis"), arī četrragu jūrasbullis un četrragu buļļzivs
ATM slānis platjoslas ISDN tīkla slānis, kas, izmantojot fizikālā slāņa pakalpojumus, nosaka ATM adaptācijas slāņa izveidoto šūnu formātu un nodod tās fizikālajam slānim tālākai to pārsūtīšanai saņēmējam
ķelpis Platlapu vilkvālīte ("Typha latifolia")
vāliņas Platlapu vilkvālīte ("Typha latifolia")
vāliņi Platlapu vilkvālīte ("Typha latifolia")
vālītes Platlapu vilkvālīte ("Typha latifolia")
vangale Platlapu vilkvālīte ("Typha latifolia")
Augstie līdzenumi plato Lielo līdzenumu centrālajā daļā ("High Plains"), ASV, no Dienviddakotas līdz Teksasai, daļēji ietverot arī Nebraskas, Kolorādo, Ņūmeksikas un Kanzasas štata teritorijas, virsa pazeminās no 2400 m rietumos līdz 350 m austrumos, upju ieleju un gravu saposmota
Džezire Plato Mezopotāmijas ziemeļos ("Al Jazirah"), Irākā, Sīrijā un Turcijā, augstums no 200 m dienvidaustrumos līdz 450 m ziemeļrietumos (Sindžara masīvā līdz 1463 m), škērso Eifrata, Tigra un sausgultnes (vadi)
Futadžalons Plato Rietumāfrikā (Fouta Djallon"), Ziemeļgvinejas augstienē, Gvinejas Republikas ziemeļrietumos, augstums no 300 m dienvidrietumos līdz 1000 m centrālajā daļā, augstākā virsotne - Tamges kalns - 1537 m
Urfas plato plato Turcijas dienvidaustrumu daļā ("Urfa Yaylasi"), augstums pārsvarā 200 m, Kordžika kalns — 978 m, tuksneši, pustuksneši, rietumu daļu šķērso Eifrata
Fogtlande Plato Vācijā ("Vogtland"), Tīringenē un Saksijā, starp Tīringenes Mežu un Rūdu kalniem
Šugnanas grēda platoveida kalnu masīvs Rietumpamirā, starp Guntas un Šahdaras upi, Tadžikistānā, augstums - līdz 5704 m (Skaļistija smaile), granīti, gneisi, kristāliski slānekļi, apledojuma platība - 182 kvadrātkilometri
plapa Platpaeglis jeb parastā īve ("Taxus baccata")
klinšu petrorāgija plaukšķeņu apakšdzimtas suga ("Petrorhagia saxifraga syn. Tunica saxifraga"), kas Latvijā ir dārzbēglis un sastopama ļoti reti vecos parkos un ceļmalās
termiski līdzsvarota, izotermiska plazma plazma, kurā daļiņu temperatūras ir tuvas; atkarībā no temperatūras izšķir augsttemperatūras (T=10^6^–10^8^ K) un zemas temperatūras (T=10^3^–10^5^K) plazmu
zāģlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Tenthredinidae"), kuru mātītēm ir zāģveidīgs dējeklis, Latvijā konstatēts 19 sugu
Ploenen Plieņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā
Tedijs Plīša lācītis, kas nosaukts 26. ASV prezidenta Teodora Rūzvelta vārdā; viena no populārākajām bērnu rotaļlietām
divkāršā plīvurene plīvureņu suga ("Dictyophora duplicata"), no cepurītes uz leju nokarājas balts, smalks plīvurs, aug lapkoku un jauktos mežos, izplatīta gk. Sibīrijas dienvidu daļā, Vidusāzijā, Tālajos Austrumos, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
kazbārdes Plostbārži ("Tragopogon")
plostbārdes Plostbārži ("Tragopogon")
pūkainais plostbārdis plostbāržu suga ("Tragopogon heterospermus", arī "Tragopogon floccosus")
austrumu plostbārdis plostbāržu suga ("Tragopogon orientalis")
sīpollapu plostbārdis plostbāržu suga ("Tragopogon porrifolius"), kas minēta tikai 20. gs. sākuma avotos
pļavas plostbārdis plostbāržu suga ("Tragopogon pratensis")
pūkainā plūksnpaparde plūksnpaparžu suga ("Phegopteris connectilis syn. Dropteris phegopteris, Thelypteris phegopteris")
pļukšķis Plukšķis, mežastrazdu suga ("Turdus iliacus")
arnika Pļavas plostbārdis ("Tragopogon pratensis")
kazbārdis Pļavas plostbārdis ("Tragopogon pratensis")
plostabārzdis Pļavas plostbārdis ("Tragopogon pratensis")
plostbārdes Pļavas plostbārdis ("Tragopogon pratensis")
pļavsvilpis Pļavas tilbīte ("Tringa totanus", senāk "Totanus calidris")
tlitilbis Pļavas tilbīte ("Tringa totanus")
auzas Pļavas zeltauzīte ("Trisetum flavescens")
pļavauza Pļavas zeltauzīte ("Trisetum flavescens")
zeltauza Pļavas zeltauzīte ("Trisetum flavescens")
Gostiņi Pļaviņu pilsētas austrumu daļa Aiviekstes labajā krastā pie ietekas Daugavā, kas pievienota Pļaviņām 1927.-1930. g. un atkārtoti 1956. g., līdz 1927. g. miests ar tādu pašu nosaukumu, senāk Glazmanka un Tretelberģis (arī Trentelberģis), 1933. g. piešķirtas pilsētas tiesības
Plawen Pļavu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā
Pobuschen Pobuža muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
Titograda Podgorica - Melnkalnes galvaspilsēta ("Titograd"), tās nosaukums 1952.-1992. g.
Sredņaja Tunguska Podkamennaja Tunguska, upe Krievijā
Babiloniešu radīšanas eposs poēma par dieva Marduka cīņu ar pirmatnējo ūdeņu personifikāciju - jūras briesmoni Tiamatu
Māras zeme poētisks Livonijas, vēlāk Latgales nosaukums (“Terra Mariana”), kas apzīmē zemi, kas nodota Jaunavas Marijas aizgādībā, un šādi nosaukta IV Laterāna koncilā 1215. g.
Tartaciņa Poguļankas kreisā krasta pieteka Vecsalienas un Salienas pagastā, garums - 11 km; Tartaka
timpa Polijas sudraba monēta, ko kopš 1654. g. lielā vairumā kala (meistars Andrejs Timpfs) poļu-zviedru kara vajadzībām, sākumā līdzinājās 30 grašiem, bet vēlāk tikai 18 grašiem
PTR Polijas Tautas Republika
Pomože Polijas ziemeļrietumu daļa Baltijas jūras piekrastē ("Pomorze"), ietver gk. Rietumpomožes un Pomožes vojevodisti, teritorija, kas no XII gs. beigām atradās Teitoņu ordeņa pakļautībā, daļu pārvaldīja zviedri, vēlāk Brandenburga, Prūsija, 1919. g. izveidojās Dancigas brīvpilsēta un "poļu koridors", pārējā daļā pastāvēja Vācijas province Pomerānija, ko 1945. g. atguva Polija
Ku Polinēziešu kara dieva havajiešu variants, citur saukts par Tu
afrikāņu nacionālisms politiska Āfrikas apvienošanas kustība, ko veidoja gk. brīvlaisti vergi un to pēcnācēji, sākot no XIX gs., pēc 1958. g. daļēji iekļāvās plašākās Trešās pasaules kustībās; 1963. gada maijā nodibinājās Āfrikas Vienības orgamizācija (ĀVO)
jaunturki Politiska kustība Turcijā (1908), kas pauda jaunās Turcijas buržuāzijas intereses; 1909 gāžot valdnieku Abdilhamitu II nāca pie varas
gomindāns Politiska partija Ķīnā, dibināta 1912. g. no 1949. Taivānā
trockisms Politiski ideoloģisks virziens, kura vadītājs bija Ļ. Trockis; radikāls revolucionārs internacionālisms (pasaules revolūcija)
goraļi Poļu kalnieši Beskidos un Tatros, augstumos aitu gani un mežu strādnieki, bet ielejās zemkopji
Austrumpontijas kalni Pontijas kalnu austrumu daļa (_Doğu Karadeniz Dağları_), starp Meletas un Čorohas upi, Turcijā, garums - \~400 km, platums - līdz 100 km, augstums - līdz 3937 m (Kačkara kalns)
Rietumpontijas kalni Pontijas kalnu rietumu daļa Turcijā, starp Sakarjas un Kizilirmakas upi, garums - 475 km, augstums - līdz 2600 m
Džanika grēda Pontijas kalnu vidusdaļa starp Kizilirmakas un Meletas ieleju, Turcijas ziemeļos, garums - \~200 km, augstākā virsotne - 2062 m
Poperwahlen Popervāles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
Popraggen Popragas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
Sudžata Populāra Taizemes budistu mīta galvenā varone, bagāta zemes īpašnieka meita, kas nesa ziedojumu - rīsu un treknu pienu - bodhi koka dievam
MTV Populārs televīzijas kanāls (angļu "Music Television")
tomijs Portatīvs automātisks šaujamierocis, konstruēts 20. gs. 20. gados, nosaukts amerikāņu ģenerāļa Dž. T. Tomsona (1860.-1940. g.) vārdā
Lisabona Portugāles Republikas galvaspilsēta (portugāļu valodā "Lisboa") un apgabala centrs, atrodas pie Težu ("Tejo") estuāra, 15 km no Atlantijas okeāna, 547600 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 800. g. p. m. ē.
traheāti posmkāju tipa apakštips (_Tracheata_), pie kura pieder kukaiņu klase un daudzkāju klase; šī apakštipa dzīvnieki
Homo habilis prasmīgais cilvēks - apzīmējums ap 2 milj. g. seniem hominīdiem, kuru atliekas līdz ar vissenākiem akmens darbarīkiem 1930 g. un 1958.-1959. g. atrada Oldovajas aizā Tanzānijā
Trākši Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Trakši" nosaukuma variants
Prawingen Praviņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Praviņu pagastā
Trešī Pastari Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Trešie Pastari" nosaukums latgaliski
Trešī Pūdži Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Trešie Pūdži" nosaukums latgaliski
Trešie Vucini Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Trešie Vucāni" nosaukuma variants
Trešī Zīmeli Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Trešie Zīmeļi" nosaukums latgaliski
Tumaniškas Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Tumaniški" nosaukuma variants
oranžie Pretinieka spēku apzīmējums NATO mācībās
defektu profilakse preventīvu pasākumu kopums iespējamo defektu novēršanai. Parasti tie ir plānoti pasākumi, ko veic laikus, lai aizkavētu vai novērstu defektu rašanos un izsargātos no tiem. Tā var būt arī pārbaude ar nolūku konstatēt, vai iekārtas ir tehniskā kārtībā, un pasargāt tās no bojāšanās un priekšlaicīgas nolietošanās
Kenedi Prezidenti Kenedi - pilsēta Brazīlijā ("Presidente Kennedy"), Tokantinsas štatā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
tera- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daudzkārtņu nosaukumu veidošanai; nozīmē - desmit divpadsmitajā pakāpē, 10^12^, apzīmējums - T; piem., 1 TN (teraņūtons) = 1000000000000 N
Nogaju stepe Priekškalnu līdzenums Piekaspijas zemienes dienvidrietumos, Terekas un Kumas upstarpā, Krievijā, augstums - no 170 m vjl. līdz 28 m zjl.
Austrumu Priekškaukāzs Priekškaukāza austrumu daļa - Terekas-Kumas zemiene
Centrālais Priekškaukāzs Priekškaukāza centrālā daļa - Stavrropoles augstiene, Pjatigorje, Terekas-Sunžas augstiene
tsuga Priežu dzimtas ģints ("Tsuga"), skujkoks ar īskātainām, plakanām skujām, kas izplatīts Ziemeļamerikā un Austrumāzijā, \~16-18 sugu un >190 dekoratīvo formu, Latvijā audzē 1 sugu; hemlokegle
patūja Priežu jeb skuju koku klases ciprešu dzimtas ģints ("Thujopsis"), spēcīgi skujkoki, ko audzē kā dekoratīvus, plašus krūmus lielos dārzos
hiba Priežu jeb skuju koku klases ciprešu dzimtas suga ("Thujopsis dolabrata"), kas savvaļā satopama Japānā, bet Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugu, dēvē arī par Japānas patūju
tupajveidīgie Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Tupaiidae"), sīki (masa - līdz 400 g), primitīvi pērtiķi, pārtiek no kukaiņiem un augiem, izplatīti Dienvidāzijā, 5 ģintis, 15 sugu; ciršļpērtiķi
ciršļpērtiķi Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Tupiidae"), dažreiz tos pieskaita pie kukaiņēdāju kārtas, nelieli zīdītāji (<0,4 kg) ar garu purnu, mežos Indomalajas zooģegrāfiskajā apgabalā; tupajveidīgie
trihoplakss Primitīvs daudzšūnu organisms ("Trichoplax adhaerens"), ko veido tikai četri dažādu šūnu veidi un ārēji izskatās kā lipīga, mataina plāksnīte, 1,5 mm gara primitīva radība, tomēr tās gēni līdzinās augstāk attīstītiem dzīvniekiem
septiņstarīte Prīmulu dzimtas ģints ("Trientalis"), daudzgadīgs lakstaugs ar lapām stumbra augšdaļā, 4 sugas, Latvijā, tāpat kā visā Eiropā, 1 suga
ATP Profesionālo tenisistu asociācija (angļu "Association of Tennis Professionals")
Tacis Programma "Tacis" - Eiropas Kopienas tehniskās palīdzības programma Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstīm, lai tajās izveidotu stabilu tirgus ekonomiku
Tempus Programma "Tempus" - Eiropas Savienības programma augstākās izglītības iestādēm, kuras ietvaros kopš 1990. g. tika atbalstītas reformas augstākajā izglītībā Austrumeiropas valstīs
nesaistes lasītājs programma, kas no intereškopām, FTP serveriem vai citiem interneta resursiem veic informācijas lejupielādi un saglabā to uz cietā diska, lai to varētu lasīt nesaistes režīmā, nesaņemot lielu rēķinu par telefona izmantošanu
instalēšanas programma programma, kura sagatavo citu programmatūras pakotni darbam datorā. Tā pārkopē datnes no distributīvās disketes uz cietā diska un identificē datora ārējās iekārtas, lai noteiktus programmu draiverus piekārtotu konkrētiem displejiem, printeriem, skeneriem un citām ierīcēm
ITS Programmatūra interneta pakalpojumu sniegšanai (angļu "Internet Transaction Server")
programmatūra WinSock programmatūra, kas izpilda starpnieka lomu starp operētājsistēmas _Microsoft Windows_ vidē strādājošām lietojumprogrammām un interneta protokoliem (parasti protokoliem TCP/IP) un kas atvieglo programmētājiem šo lietojumprogrammu izstrādāšanu
LOTOS programmēšanas valoda, ko izmanto atvērto sistēmu sadarbības protokolu specifikācijās, lai aprakstītu notikumu norisi laikā (angļu "Language of Temporal Ordering Specification")
unitārisms Protestantisma virziens, kas noliedz Trīsvienību, arī Kristus dievišķumu, sakramentus, mācību par grēkā krišanu un grēku izpirkšanu
bezvadu lietojuma protokols protokols bezvadu iekārtu piekļuves nodrošināšanai e-pastam, balss pastam, faksu saņemšanai, bankas transakciju veicināšanai un nelielu tīmekļa lappušu aplūkošanai bezvada termināļa displejā, šis protokols izmanto valodas _HTML_ versiju - valodu _WML_
printera piekļuves protokols protokols, kas nosaka datu apmaiņu starp darbstaciju un printeri tīklā _Apple Talk_
datogrammu piegādes protokols protokols, ko izmanto datogrammu maršrutēšanai tīklā "Apple Talk"
vienkāršais pasta pārsūtīšanas protokols protokolu _TCP/IP_ sistēmas elements elektroniskā pasta pārsūtīšanai, kas nosaka starp tīkla serveriem pārsūtāmo tekstu struktūru un attiecīgās elektroniskā pasta vadības procedūru
intertīkla protokols IP protokolu _TCP/IP_ sistēmas sastāvdaļa, kas atbilst Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tīkla slānim. Protokols _IP_ nodrošina bezsavienojuma režīmu. Saskaņā ar šo protokolu tiek radīta pakešu maršrutēšana to pārsūtīšanā starp dažādiem savstarpēji savienotiem tīkliem
pārraides vadības protokols / intertīkla protokols protokolu sistēma, ko sākotnēji izstrādājusi ASV aizsardzības ministrijas Perspektīvo pētījumu aģentūra _DARPA_, tajā ietilpst desmit protokolu (_TCP_, _IP_, _UDP_, _FTP_, u. c.), kas kļuvuši pa interneta bāzi
pārraides vadības protokols protokolu TCP/IP sistēmas sastāvdaļa, kas atbilst Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa transporta slāņa protokolam, paredz iepriekšēju savienojuma nodibināšanu, tajā ir tādi drošas datu pārraides un plūsmas vadības mehānismi kā slīdošais logs, taimauti, apstiprinājumi un atkārtotas pārraides
čangvads Province - administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Taizemē
Austrumjava province Indonēzijā (_Java Timur_), Javas salas austrumu daļā
Austrumkalimantāna province Indonēzijā (_Kalimantan Timur_), Kalimantāna salas austrumu daļā, robežojas ar Dienvidkalimantānas un Centrālaš Kalimantānas provinci, kā arī ar Malaiziju, austrumos apskalo Sulavesi jūra un Makasaras šaurums
Austrumu Nusa Tengara province Indonēzijā (_Nusa Tenggara Timur_), ietver salu grupu no Mazajām Zunda salām ap Savu jūru, izņemot Timoras salas Austrumtimoras daļu
Turīna province Itālijā (_Provincia di Torino_), Pjemontas reģionā, platība - 6821 kvadrātkilometrs, 2308400 iedzīvotāju (2012. g.)
Trento Province Itālijā ("Provincia autonoma di Trento"), Trentīno-Alto Adidžes reģionā, platība - 6212 kvadrātkilometru, 534400 iedzīvotāju (2012. g.)
Luka Province Itālijā ("Provincia di Lucca"), Toskānas reģionā, platība - 1773 kvadrātkilometri, 394700 iedzīvotāju (2012. g.)
Masa-Karrāra Province Itālijā ("Provincia di Massa e Carrara"), Toskānas reģionā, platība - 1157 kvadrātkilometri, 203500 iedzīvotāju (2012. g.)
Piza Province Itālijā ("Provincia di Pisa"), Toskānas reģionā, platība - 2448 kvadrātkilometri, 420500 iedzīvotāju (2012. g.)
Prato Province Itālijā ("Provincia di Prato"), Toskānas reģionā, platība - 365 kvadrātkilometri, 251000 iedzīvotāju (2012. g.)
Sjēna Province Itālijā ("Provincia di Siena"), Toskānas reģionā, platība - 3821 kvadrātkilometrs, 273300 iedzīvotāju (2012. g.)
Taranto Province Itālijā ("Provincia di Taranto"), Apūlijas reģionā, platība - 2437 kvadrātkilometri, 578500 iedzīvotāju (2012. g.)
Terāmo Province Itālijā ("Provincia di Teramo"), Abruco reģionā, platība - 1948 kvadrātkilometri, 312900 iedzīvotāju (2012. g.)
Terni Province Itālijā ("Provincia di Terni"), Umbrijas reģionā, platība - 2122 kvadrātkilometri, 232300 iedzīvotāju (2012. g.)
Trapāni Province Itālijā ("Provincia di Trapani"), Sicīlijas reģionā, platība - 2460 kvadrātkilometru, 436500 iedzīvotāju (2012. g.)
Trevizo Province Itālijā ("Provincia di Treviso"), Venēcijas reģionā, platība - 2477 kvadrātkilometri, 892400 iedzīvotāju (2012. g.)
Trieste Province Itālijā ("Provincia di Trieste"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, platība - 212 kvadrātkilometru, 236500 iedzīvotāju (2012. g.)
Bantīejmīenķeaja province Kambodžā, atrodas valsts ziemeļrietumos, robežojas ar Otarmīenķijas, Sīemrīebas un Batdambanas provinci, kā arī ar Taizemi
Augškatanga province Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Haut-Katanga_), valsts dienvidaustrumos, robežojas ar Lualabas, Augšlomami un Tangaņikas provinci, kā arī ar Zambiju, administratīvais centrs - Lubumbaši
Augšlomami province Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Haut-Lomami_), valsts dienvidu daļā, robežojas ar Tangaņikas, Augškatangas, Lualabas un Lomami provinci
Fudzjaņa province Ķīnas dienvidaustrumos, pie Austrumķīnas jūras un Taivānas šauruma, administratīvais centrs - Fudžou, platība - 121400 kvadrātkilometru, 37700000 iedzīvotāju (2013. g.), robežojas ar trijām citām provincēm - Guandunu, Dzjansji un Džedzjanu, no Taivānas salas to atdala Taivānas šaurums
Juņnaņa province Ķīnas dienvidos, platība - 436100 kvadrātkilometru, 45,7 mlj iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Kuņmina, robežojas ar Tibetas autonomo reģionu, Sičuaņas un Guidžou provinci, Guansji Džuanu autonomo reģionu, kā arī ar Vjetnamu, Laosu un Mjanmu (Birmu)
Bāgmatī province Nepālā (_Bāgmatī_, _Bāgmatī pradēśa_, बागमती प्रदेश), robežojas ar Gandaki, Madhešas un Koši provinci, kā arī ar Ķīnas Tibetas autonomo reģionu ziemeļos, un Indijas Bihāras štatu dienvidos
Aruša province Tanzānijā (_Arusha, Mkoa wa_), tās ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Kilimandžāro, Maņaras, Šiņangas un Maras provinci, kā arī ar Keniju
Bakkana province Vjetnamas ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Kaobanas, Lansonas, Thajngujenas un Hazanas provinci
Bakzana province Vjetnamas ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Lansonas, Kuanninas, Haifonas, Haizionas, Bakniņas un Thajngujenas provinci
Natrimps prūšu mitoloģijā - auglības dievs, kura raksturīgākā darbība ir zemes mīdīšana, iespējams, radies sadalot senāka auglības dieva Trimpa funkcijas
ego Psihoanalīzē - vistuvāk ārpasaulei esošā, apzinātā psihes daļa (Es), uz ko no vienas puses iedarbojas neapzinātas dziņas (Tas), no otras - internalizētās normas (superego jeb super-Es)
Tu PSRS un Krievijā ražoto pasažieru un militāro lidmašīnu tipa vispārējs apzīmējums sarunvalodā; oficiāli kopā ar skaitli, piemēram, Tu-2, Tu-134, Tu-154 u. c.
PSTN Publiskais komutējamais telefonu tīkls (angļu "Public Switched Telephone Network")
pelēklape pūkaiņu dzimtas suga ("Tephrocybe")
smiltene Pūkaiņu dzimtas suga ("Tricholoma equestre", syn. "Tricholoma flavovirens")
baltbrūnā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma albobrunneum")
seleriju pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma aplum")
sudrabpelēkā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma argyraceum")
oranžā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma aurantium")
milzu pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma colosus"), Latvijā sastopama ļoti reti priežu silos, aizsargājama
baložu pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma columbetta")
gredzenotā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma focale")
dzeltenbrūnā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma fulvum", syn. "Tricholoma flavobrunneum")
sīkzvīņu pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma imbricatum")
netīkamā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma inamoenum")
lāsainā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma pessundatum")
apšu pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma populinum")
pelēkā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma portentosum")
ziepju pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma saponaceum")
iedzeltenā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma sejunctum")
baltā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma stiparophyllum", syn. "Tricholoma album")
sēra pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma sulphureum")
zemes pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma terreum")
govju pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma vaccinum")
svītrainā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma virgatum"), vāji indīga sēne
termīts pulverveidīgs metāla (parasti alumīnija, retāk Mg, Ti, Zr) un kāda cita metāla (Fe, V, Cr, Mo u. c.) oksīda maisījums, kas degot izdala daudz siltuma (temperatūra pārsniedz 2000 °C)
Pundern Pundura muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Smārdes pagastā
Puhnjen Pūņu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
Auču strauts Pūres augšteces kreisā krasta pieteka Tukuma novada Sēmes pagastā, augštece Tumes pagastā
Pīkstupe Pūres kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 10 km; Pikstupe
Sīļupe Pūres labā krasta pieteka Tukuma novadā, iztek no Sīļu ezera, garums - \~6 km; Sīļezerupe
Puhren Pūres muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Pūres pagastā
knibgass Purva tilbīte ("Tringa glareola", senāk "Totanus glareola"); punktainā tilbīte
parastā purvciprese purvciprešu suga ("Taxodium distichum"), ko audzē arī Latvijas Nacionālajā botāniskajā dārzā
Purva ezers Purvezers, ezers Tumes pagastā
parastā purvpaparde purvpaparžu suga ("Thelypteris palustris")
Lestenes-Ēnavas purvs purvs Austrumkursas augstienē, Tukuma novada Džūkstes, Lestenes un Jaunpils pagastā, platība - 2302 ha, lielāko daļu (2003 ha) aizņem zemais purvs, dienvidu daļu augstais un pārejas purvs, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,8 m
Sūnāklis purvs Sēlijas paugurvalnī un Taurkalnes līdzenumā, Saukas un Viesītes pagastā, platība - 1003 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 6,5 m, zem kūdras vietām sapropelis un kaļķis, 50 ha platībā iegūst frēzkūdru; Liepu-Sūnākļu purvs
Bažu purvs purvs Talsu novada Kolkas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, platība - 2646 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 1,7 m, atrastas 168 paparžaugu un sēklaugu sugas, to vidū retas un aizsargājamas
Kristpurs Purvs Talsu novada Valdgales pagastā, \~8 km uz ziemeļrietumiem no Talsiem, platība - 559 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 1,7 m, lielākais dziļums - 5 m, vietām zem kūdras sapropelis; Kristu purvs
Mūžezera purvs purvs Tukuma novada Zentenes pagastā, vidū aizaudzis ezers, kas bija <1 ha
Tīšezera purvs purvs Zlēku pagastā ap Tīsezeru, tā zemsedzē aug gk. iesirmā ciesa, lielā dzērvene, purva rūgtdille, purva vārnkāja, grīšļi, sfagni
Vilsona pussala pussala Austrālijas dienvidos, iepretī Tasmānijai, Basa šauruma ziemeļos, augstums — līdz 709 m, pussalas galā — kontinenta galējais dienvidu punkts
Tihaņa Pussala Balatona ezera ziemeļu daļā ("Tihany"), Ungārijā, iesniedzas ezerā 5 km iepretī Santodas šaurumam (1,5 km), aprimuša vulkāna bazalta palikšņi, augstums - līdz 232 m vjl., sens klosteris, alu mītnes (XI gs.)
Pašaeli pussala pussala Balkānu pussalas austrumu daļā ("Pasaeli"), starp Melno un Marmora jūru, Turcijā, pauguraina, augstums - līdz 379 m, tajā izvietota Stambulas pilsētas lielākā daļa
Taitao Pussala Čīles dienvidos ("Peninsula de Taitao"), garums - 124 km, platums - 115 km, ar kontinentu to savieno zemais Ofki zemesšaurums, kalnaina (Ensiansa kalns - 1200 m)
Apenīnu pussala pussala Dienvideiropā, garums - \~1100 km, platums - 130-300 km, apskalo Tirēnu, Ligūrijas, Adrijas, Jonijas jūra
Halkidike Pussala Grieķijas ziemeļaustrumos (gr. val. "Chalkidikē"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, starp Termes un Strimonas līci, platība - 3000 kvadrātkilometru, iestiepjas jūrā 120 km, lielākais augstums - 2033 m (Atona kalns)
Vīmsi pussala pussala Igaunijas ziemeļu daļā, izvirzījums Somu līcī ziemeļaustrumos no Tallinas, Harju apriņķī
Dingla pussala Īrijas salas rietumos, Kerri grāfistē, starp Tralī un Dinglas līci
Melrahkaslehta pussala Islandes ziemeļrietumu daļā, strap Ehsarfjordu un Tisdilfjordu
Krasnovodskas pussala pussala Kaspijas jūras austrumu piekrastē, Turkmenistānā, garums — 85 km, platums — 80-140 km, augstums — līdz 308 m
Čelekena Pussala Kaspijas jūras austrumu piekrastē, Turkmenistānā, platība \~500 kvadrātkilometru, augstums līdz 100 m
Kriļona pussala pussala Krievijā, Sahalīnas salas dienvidu daļā, starp Tatāru šaurumu rietumos un Aņivas līci austrumos, augstums - līdz 588 m
Varangeres pussala pussala Norvēģijas ziemeļaustrumos, iesniedzas Barenca jūrā, dienvidos - Varangerfjords, ziemeļrietumos - Tānafjords
Varangera Pussala Norvēģijas ziemeļos, Barenca jūras piekrastē, Varangerfjords to atdala no Ribačijas pussalas (Krievijā), rietumos – Tanafjords, līčaina, līdz 637 m augsta
Nordkina pussala pussala Norvēģijas ziemeļos, Finnmarkas filkē, starp Tanafjordu un Laksefjordu
Mazāzijas pussala pussala Rietumāzijā (angļu val. “Asia Minor”), starp Melno, Marmora, Egejas jūru un Vidusjūru (Turcijā), ziemeļrietumos — Bosfora un Dardaneļu jūras šaurums, platība — \~506000 kvadrātkilometru, augstums — līdz 3916 m
Gelibolu pussala pussala Turcijas Eiropas daļas dienvidos, starp Dardaneļiem un Egejas jūras Sarosa līci, platība — 900 kvadrātkilometru, garums — 90 km, platums — līdz 20 km, augstums — līdz 420 m
Dienvidķīnas jūra pusslēgtā jūra Klusā okeāna rietumos (angļu val. "South China Sea") starp Āzijas piekrasti un Taivānas, Lusonas, Palavanas un Sumatras salu, platība — 3530 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 1024 m, lielākais dziļums — 5560 m
Ohotskas jūra pusslēgtā jūra Klusā okeāna ziemeļu daļā, Āzijas austrumu piekrastē, platība — 1,58 mlj km2, no okeāna atdala Kamčatkas pussala, Kuriļu salas un Hokaido, Tatāru un Laperūza šaurums savieno ar Japāņu jūru
Austrumķīnas jūra pusslēgtā jūra Klusajā okeānā starp Ķīnas krastiem, Taivānas, Rjukju, Kjusju salām un Koreju (angļu val. "East China Sea"), ziemeļos Dzeltenā jūra, Korejas šaurums savieno ar Japāņu jūru, Taivānas šaurums ar Dienvidķīnas jūru, platība - 836 tūkstoši kvadrātkilometru; Dunhaja
Tirēnu jūra pusslēgta jūra Vidusjūrā (it. val. "Mar Tireno"), starp Apenīnu pussalu un Sicīlijas, sardīnijas, Korsikas un Elbas salu, platība - 214000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3830 m
parastā putekļuts putekļutu suga ("Trogium pulsatorium syn. Atropos pulsatorium")
Putera ezers Puterezers Ances un Tārgales pagastā
Puteru ezers Puterezers Ances un Tārgales pagastā
Putriņezers Puterezers Ances un Tārgales pagastā
Putras ezers Puterezers, ezers Ances un Tārgales pagastā
Puteru Puteru ezers - Puterezers Ances un Tārgales pagastā
Putnen Putnēnu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Cēres pagastā
tinamveidīgie Putnu kārta ("Thinamiformes"), vidēji lieli (0,2-1,5 kg) putni, atgādina irbes, dzīvo un ligzdo uz zemes, lido maz (veic tikai nelielus pārlidojumus), sastopami mežos, krūmājos, stepēs Centrālamerikā un Dienvidamerikā
trogonveidīgie Putnu kārta ("Trogoniformes"), nelieli putni (60 -200 g) ar īsiem spārniem un garu asti; dzīvo tropiskajos mežos
kakadu putnu klases papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Cacatutidae"), putns ar cekulu un spēcīgu knābi (6 ģintis, 18 sugu); izplatīts Austrālijā, Tasmānijā, Jaungvinejā, Filipīnās
plīvurpūce Putnu klases pūčveidīgo kārtas dzimta ("Tytonidae"), 2 ģintis, 12 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
plīvurpūčputni Putnu klases pūčveidīgo kārtas dzimta ("Tytonidae"), vidēji lieli putni (garums - 30-40 cm, masa - līdz 500 g), ap acīm radiāli novietotas spalvas, kas veido īpatnēju sejas disku - "plīvuru", 2 ģintis, 12 sugu, Latvijā reti ligzdo 1 suga
ibiss Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Threskiornithidae"), bridējputns ar garu, lokveidā saliektu vai taisnu knābi; 20 ģintis, 32 sugas, kas dzīvo tropos un subtropos; Latvijā kā reti ieceļotāji konstatētas 2 sugas: brūnais ibiss un platknābjibiss
kolibri Putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta ("Trochilidae"), pie kuras pieder mazi putni ar spilgtām spalvām, pārtiek no nektāra, ko sūc no ziediem, un kukaiņiem, \~115 ģinšu, \~340 sugu
kanastero Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas mūrniekputnu dzimtas dzelņmūrnieku apakšdzimtas ģints ("Thripophaga")
klinšložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzilnīšu dzimtas suga ("Tichodroma muraria")
ziedputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Dicaeidae"), 7 ģintis, 58 sugas, no Indijas un Dienvidķīnas līdz Tasmānijai
paceplītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Troglodytidae"), 15 ģinšu, 61 suga, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
krūmājstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas krūmājstrazdu apakšdzimtas ģints ("Timalia")
strazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas mežastrazdu ģints ("Turdus") atsevišķu sugu paralēls nosaukums
plušķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus iliacus")
ceļotājstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus migratorius")
paradīzesķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas moharhķauķu apakšdzimtas ģints ("Terpsiphone")
bezdelīgtangars Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas apakšdzimta ("Tersininae"), 1 ģints, 1 suga, gk. Dienvidamerikā
tangars Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas apakšdzimta ("Thraupinae"), 57 ģintis, 238 sugas, kas sastopamas Amerikā no Kanādas līdz Argentīnai
mēdītājstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zobgaļstrazdu dzimtas ģints ("Toxostoma"); mēdītājputns
akmeņzvirbulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zvirbuļu dzimtas ģints ("Petronia"), pelēkruds zvirbulis ar dzeltenu plankumu pie kakla, dzīvo Dienvideiropā, Kaukāzā, Turkmenistānā un Aizkaspijā
WHO-ART PVO nelabvēlīgo blakņu terminoloģija (angļu "WHO Adverse Reactions Terminology")
radioaktīvā ķēde radioaktīvo nuklīdu rinda, kuras katrs nākamais nuklīds veidojas iepriekšējā nuklīda alfa vai beta sabrukšanā, bet pēdējais ķēdes nuklīds ir stabils; zināmas četras šādas ķēdes: urāna (^238^U --> ^208^Pb), torija (^232^Th --> ^208^Pb), aktīnija (^235^U --> ^207^Pb) un neptūnija (^237^Np --> ^209^Bi, iegūta mākslīgi) ķēde
kopantena Radiotehniska iekārta, kas nodrošina ultraīsviļņu un TV raidstaciju signālu uztveršanu vienlaikus vairākiem radio un TV uztvērējiem
VHF Radioviļņi ar ļoti augstām frekvencēm, robežās no 30 līdz 300 MHz (angļu "very high frequency"); izmanto radio FM, TV kanālos, mobīlo radiosakaru sistēmās un radionavigācijā
semītu valodas radniecīgu valodu grupa Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Austrumāfrikā; iedalās austrumsemītu (babiloniešu, asīriešu), rietumsemītu (kanaāniešu, aramiešu) un dienvidsemītu (arābu, etiopiešu) valodās
Atēnu skola Rafaēla freska Vatikānā (angļu "The school of Athens"), kurā vienkopus attēloti dažādu laikmetu domātāji
upes raibgliemezis raibgliemežu suga ("Theodoxus fluviatilis")
Raicenes ezers Raicinis, ezers Tilžas pagastā
Raicene Raicinis, ezers Tilžas pagastā
Tadenava Raiņa memoriālais muzejs, Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja filiāle, dibināts 1959. g., ierīkots bijušajā Tadenavas pusmuižā, dzejnieka tēva 1865. g. celtā ēkā, kur Rainis nodzīvojis pirmos 4 mūža gadus (1865.-1869. g.)
RCB Rajona centrālā bibliotēka (reg., piem., Tukuma RCB)
RCS Rajona centrālā slimnīca (raj., kopā ar nosaukumu, piem., Talsu RCS)
sopherim Rakstu mācītājs, kas pārrakstīja un interpretēja Toru
Pesteļvalks Raķupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Dundagas pagastā, augštece Ventspils novada Puzes pagastā
Pārkakte Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā
Zemdegsupe Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā, augštece Dundagas pagastā; Zemdegu valks
Makemake Rapanjuju (Lieldienu sala) mitoloģijā - augstākais dievs, ko iztēlojās kā jūras putnu, līdzīgs polinēziešu Tanem
bruņurupucis Rāpuļu klases kārta ("Testudines, Chelonia"), ar izturīgām bruņām klāti dažāda lieluma rāpuļi, 12 dzimtas, \~65 ģintis, \~220 sugu, Latvijā konstatēta 1 purvbruņurupuču dzimtas suga
Rauden Raudas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā
pinkus Raupjš, Tāds, kas nav tik kvalitatīvs, kā sukātu linu izstrādājums
Rawen Rāves muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā
brūnā receklene recekleņu ģints suga ("Phaeotremella foliacea", syn. "Tremella foliacea"), augļķermeņi gaišbrūni vai tumšbrūni, aug gan uz lapkoku, gan skujkoku koksnes
zeltainā receklene recekleņu ģints suga ("Tremella aurantia")
smadzeņveida receklene recekleņu ģints suga ("Tremella encephala")
dzeltenā receklene recekleņu ģints suga ("Tremella mesenterica"), tās augļķermeņi dzelteni, atrodami uz trupošas lapkoku koksnes, žagaru kaudzēs vēlu rudenī un ziemā
Austrumu reģions reģions Burkinafaso austrumos (_Est_), robežojas ar Centra-Austrumu, Centrālo Plato un Sāhelas reģionu, kā arī ar Nigēru, Beninu un Togo, administratīvais centrs - Fada Ngurma
Austrumu Majo Kebi reģions Čadā (_Mayo-Kebbi Est_), atrodas valsts rietumu daļā, robežojas ar Šari-Bagirmi, Tandžiles un Rietumu Majo-Kebi reģionu, kā arī ar Kamerūnu, administratīvais centrs - Bongora
Bata reģions Čadā, robežojas ar Borku-Ennedi-Tībestī, Vādī Fira, Vadaji, Gera, Adžēra-Lamī un Kanema reģionu, administratīvais centrs - Ati
Austrumlogone reģions Čadas Republikas dienvidos, robežojas ar Rietumlogones, Tandžiles un Mandūlas reģionu, kā arī ar Centrālāfrikas Republiku
Arika un Parinakota reģions Čīles ziemeļos (_Arica y Parinacota, Region de_), robežojas ar Tarapakas reģionu, kā arī ar Peru un Bolīviju, rietumos apskalo Klusais okeāns
Antofagasta reģions Čīles ziemeļu daļā (_Antofagasta, Región de_), robežojas ar Tarpakas un Atakamas reģionu, kā arī ar Bolīviju un Argentīnu
Augštakutu/Augšesekibo reģions Gajānā (_Upper Takutu/Upper Essequibo_), valsts dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Letema
Abruco reģions Itālijā (_Regione Abruzzo_), Apenīnu pussalas centrālās daļas austrumos, administratīvais centrs - Akvila, platība - 10794 km^2^, 1316000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Kjeti, L'Akvilas, Peskāras un Terāmo, robežojas ar Molizes, Lacio un Markes reģionu, apskalo Adrijas jūra
Apūlija reģions Itālijā (_Regione Púglia_), atrodas Apenīnu pussalas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Bari, platība - 19358 kvadrātkilometri, 4053000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 6 provinces - Bari, Barletas-Andrijas-Trani, Brindizi, Fodžas, Lečes un Taranto, robežojas ar Bazilikatas, Kampānijas un Molizes reģionu, apskalo Adrijas un Jonijas jūra
Lacio Reģions Itālijā ("Lazio"), Apenīnu pussalas centrālās daļas rietumos, administratīvais centrs - Roma, platība - 17236 kvadrātkilometri, 5596000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Frozinones, Latīnas, Rieti, Romas un Viterbo, robežojas ar Toskānas, Umbrijas, Markes, Abruco, Molizes un Kampānijas reģionu, apskalo Tirēnu jūra
Marke Reģions Itālijā ("Marche"), Apenīnu pussalas centrālās daļas austrumos, administratīvais centrs - Ankona, platība - 9694 kvadrātkilometri, 1546000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Ankonas, Pezāro un Urbīno, Askoli Pičēno, Fermo un Mačeratas, robežojas ar Abruco, Lacio, Umbrijas, Toskānas un Emīlijas-Romanjas reģionu, kā arī ar Sanmarīno Republiku, apskalo Adrijas jūra
Pjemonta Reģions Itālijā ("Piemonte"), valsts ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Turīna, platība - 25402 kvadrātkilometri, 4415000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 8 provinces - Aleksandrijas, Asti, Bjellas, Kuneo, Novāras, Turīnas, Verbāno-Kuzio-Osolas un Verčelli, robežojas ar Valles d'Aostas, Lombardijas, Venēcijas, Emīlijas-Romanjas un Ligūrijas reģionu, kā arī ar Franciju un Šveici
Bazilikata Reģions Itālijā ("Regione Basilicata"), Apenīnu pussalas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Potenca, platība - 9992 kvadrātkilometri, 574500 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 2 provinces - Matēras un Potencas, robežojas ar Kalabrijas, Kampānijas un Apūlijas reģionu, rietumu daļā apskalo Tirēnu jūras Polikastro līcis, dienvidos - Jonijas jūras Taranto līcis
Kalabrija Reģions Itālijā ("Regione Calabria"), Apenīnu pussalas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Katandzāro, platība - 15080 kvadrātkilometru, 1956000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Katandzāro, Kozencas, Krotones, Redžo di Kalabrijas un Vibo Valentijas, robežojas ar Bazilikatas reģionu, apskalo Tirēnu un Jonijas jūra
Kampānija Reģions Itālijā ("Regione Campania"), Apenīnu pussalas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Neapole, platība - 13595 kvadrātkilometri, 5770000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Avellīno, Benevento, Kazertas, Neapoles un Salerno, robežojas ar Lacio, Molizes, Apūlijas un Bazilikatas reģionu, rietumos apskalo Tirēnu jūra
Emīlija-Romanja Reģions Itālijā ("Regione Emilia-Romagna"), Apenīnu pussalas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Boloņa, platība - 22123 kvadrātkilometri, 4400000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Boloņas, Ferrāras, Forli-Čezēnas, Modēnas, Parmas, Pjačencas, Ravenas, Redžo nell'Emīlijas un Rimini, robežojas ar Ligūrijas, Pjemontas, Lombardijas un Venēcijas reģionu ziemeļos, ar Markes un Toskānas reģionu, kā arī ar Sanmarīno Republiku dienvidos, austrumos apskalo Adrijas jūra
Lombardija Reģions Itālijā ("Regione Lombardia"), atrodas valsts ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Milāna, platība - 23861 kvadrātkilometrs, 9922000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 12 provinces - Bergamo, Brešas, Komo, Kremonas, Leko, Lodi, Mantujas, Milānas, Moncas un Briancas, Pāvijas, Sondrio un Varēzes, robežojas ar Trentīno-Alto Adidžes, Venēcijas, Emīlijas-Romanjas, Ligūrijas un Pjemontas reģionu, kā arī ar Šveici
Toskāna Reģions Itālijā ("Regione Toscana"), Apenīnu pussalas rietumu daļā, administratīvais centrs - Florence, platība - 22993 kvadrātkilometri, 3708000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 10 provinces - Areco, Florences, Groseto, Livorno, Lukas, Masas-Karāras, Pizas, Pistoijas, Prato un Sjēnas, robežojas ar Ligūrijas, Emīlijas-Romanjas, Markes, Umbrijas un Lacio reģionu, apskalo Ligūrijas un Tirēnu jūra
Umbrija Reģions Itālijā ("Umbria"), Apenīnu pussalas centrālajā daļā, administratīvais centrs - Perudža, platība - 8456 kvadrātkilometri, 896000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 2 provinces - Perudžas un Terni, robežojas ar Toskānas, Markes un Lacio reģionu
Venēcija Reģions Itālijā ("Veneto"), valsts ziemeļaustrumu daļā, platība - 18399 kvadrātkilometri, 4914000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 7 provinces - Belluno, Padujas, Rovigo, Trevizo, Venēcijas, Veronas un Vičencas, robežojas ar Emīlijas-Romanjas, Lombardijas, Trentīno-Alto Adidžes un Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionu, apskalo Adrijas jūra
Bafinga reģions Kotdivuāras Republikā, atrodas valsts rietumos, administratīvais centrs - Tuba
Austrumi reģions Marokas austrumos (_Oriental_), robežojas ar Miknēsa-Tāfīlālta, Būlmāna un Tāza-Hoseima-Tāvnāta reģionu, kā arī ar Alžīriju, ziemeļos apskalo Alvoranas jūra
Jūlijas Krajina reģions Slovēnijas rietumos, pie Itālijas robežas, ko pēc Ropallo līguma 1920. g. nodeva Itālijai, bet 1947. g. - Dienvidslāvijai (izņemot Triesti)
Āre Reinas kreisā krasta pieteka Šveicē (_Aare_), garums - 295 km, sākas no Āres šļūdoņa Finsterārhorna masīvā (Bernes Alpos), tek caur Briencas, Tūnas un Bīles ezeru, kuģojama lejpus Tūnas
bons Reliģija Tibetā pirms budisma ieviešanās, tā bija dabas reliģija, un rituāli notika galvenā šamaņa vadībā, kurš nodibināja kontaktus starp zemi un debesīm; lai gan šīs reliģijas piekritēji asi vērsās pret budismu, daudzas tās prakses daļas tika iekļautas budisma sistēmā
tondrakīti Reliģiskas un antifeodālas kustības dalībnieki Armēnijā 9. gs. 30. gados - 11. gs. vidū; kustības centrs atradās Tondrakas ciemā
čaoli Relikta aborigēna cilts no maukeni grupas Malakas pussalā, Taizemes dienvidrietumu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, izplatīti gk. senie animistiskie ticējumi
Augštazas augstiene reljefa paaugstinājums Krievijā (_Verhnetazovskaja vozvyšennost’_), Tjumeņas apgabala Jamalas Ņencu autonomajā apvidū un Krasnojarskas novada rietumu daļā, augstums - līdz 285 m
Aganas Uvāls reljefa paaugstinājums Krievijā, Tjumeņas apgabalā, augstākā virsotne 158 m vjl.
Ķeipenes valnis reljefa paaugstinājums Viduslatvijas nolaidenumā, Ogres novada Ķeipenes un Taurupes pagastā, starp Vatrāni un Laksteni, gar Pečora un Plaužu ezeru, garums — 9 km, platums — 0,2-1,4 km, maksimālais absolūtais augstums — 141,9 m vjl., relatīvais augstums — 35 m
Remplihn Remplīnes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Pastendes pagastā
Remten Remtes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā
Rengenhof Reņģes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zebrenes pagastā
melnūsainais pļavas resngalvītis resngalvīšu suga ("Thymelicus lineola")
duhans Restorāns, krodziņš, sīkumu tirgotava (Tuvajos Austrumos un senāk arī Kaukāzā)
Rēto Retota - pilsēta Īrijā (_Rath To_), tās nosaukums īru valodā
justicbirģermeistars Rēvelē (Tallinā) 1687.-1710. g., tas birģermeistars, kas pastāvīgi vadīja rātes sēdes, kad tā darbojās kā pilsētas tiesa
Tarasīne Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, augštece Dricānu pagastā; Tarasiene; Tarasina; Tarasine
Tabakerkas Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Tabakirkas" nosaukuma variants
Tabakirki Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Tabakirkas" nosaukuma variants
Tabakerkys Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Tabakirkas" nosaukuma variants latgaliski
Tabakirkys Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Tabakirkas" nosaukuma variants latgaliski
Tilieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Tilīši" bijušais nosaukums
tilīšāni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Tilīši" iedzīvotāji
treuhieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Treuhi" iedzīvotāji
Triuhi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Treuhi" nosaukuma variants
triuhieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Triuhi" iedzīvotāji
tučenieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" iedzīvotāji
Kalnatūči Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" literarizēts nosaukuma variants
Kolna Tūči Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" nosaukuma variants
Taunoga Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Taunaga" nosaukuma variants
Troškys Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Troškas" nosaukums latgaliski
Turcinis Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Turcines" nosaukums latgaliski
taunadzieši Rēzeknes novada Dricēnu pagasta apdzīvotās vietas "Taunaga" iedzīvotāji
timošišķi Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Timošišķi" iedzīvotāji
timošišķieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Timošišķi" iedzīvotāji
tučenieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" iedzīvotāji
Tūči Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" nosaukuma variants
Taraputkas Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Taraputki" nosaukuma variants
Taraputkys Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Taraputki" nosaukums latgaliski
tūčenieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Tūči" iedzīvotāji
Lejas Tuči Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" nosaukuma variants
Lejas Tūči Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" nosaukuma variants
Lejis Tūči Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" nosaukums latgaliski
Taudejāņi Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Taudejāni" nosaukuma variants
Turčini Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Turčāni" nosaukuma variants
Turčyni Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Turčāni" nosaukums latgaliski
turčenieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Turčena" iedzīvotāji
tēvenieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Tēveņi" iedzīvotāji
Tievanāni Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Tēviņi" nosaukuma variants
Tievināni Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Tēviņi" nosaukuma variants
Tievynāni Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Tēviņi" nosaukums latgaliski
tēvenieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Tēveņi" iedzīvotāji
Tievanāni Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Tēviņi" nosaukuma variants
Tievināni Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Tēviņi" nosaukuma variants
Tievynāni Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Tēviņi" nosaukums latgaliski
tiskadieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Tiskadi" iedzīvotāji
Tīruma Pīgožņi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Teiruma Pīgožņi" nosaukuma variants
Teiruma Pīguožni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas “Teiruma Pīgožņi” nosaukuma variants
tiskadieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tiskadi" iedzīvotāji
Ciskodi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tiskādi" nosaukuma variants
Tiskadi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tiskādi" nosaukuma variants
Cyskodi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tiskādi" nosaukums latgaliski
Trūpi-Zamoži Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Trūpu Zamoži" nosaukuma variants
Trūpi-Zamuoži Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Trūpu Zamoži" nosaukums latgaliski
tūčenieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tūči" iedzīvotāji
Tūči Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" nosaukuma variants
Taudejāni Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Taudejāņi" nosaukuma variants
tūmuzieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Tūmuži" iedzīvotāji
Lazo rezervāts rezervāts Krievijas Piejūras novadā, Tačina grēdas austrumos, platība - 1165 kvadrātkilometri, augstums - līdz 1380 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu skujkoku un platlapju mežus, austrumu briežus, staltbriežus (izjubrus), tīģerus, Ķīnas goralus
Tīģeru grava rezervāts Tadžikistānā, Vahšas ielejā, platība - 522 kvadrātkilometri, dibināts 1938. g., lai saglabātu retus dzīvniekus un dabas kompleksus
Krasnovodskas rezervāts rezervāts Turkmenistānā, Kaspijas jūras dienvidaustrumu piekrastē, platība — 2700 kvadrātkilometru, dibināts 1932. g., lai saglabātu putnu ziemošanas vietas (ziemo >160 putnu sugu)
Repetekas rezervāts rezervāts Turmenistānā, Lebapa vilajetā, platība - 346 kvadrātkilometri, dibināts - 1928. g., lai saglabātu un pētītu smilšu tuksnešu kompleksus
Riddelshof Rideļu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Kurmāles pagastā
trūpieši Riebiņu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Trūpi" iedzīvotāji
trūpieši Riebiņu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Meža Trūpi" iedzīvotāji
troksieši Riebiņu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Trokši" iedzīvotāji
Tuorogi Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Torogi" nosaukums latgaliski
Izolde Rietumeiropas mitoloģiski episkajā tradīcijā Tristana iemīļotā un karaļa Marka sieva
Melkarts Rietumsemītu mitoloģijā - dievs, burtiski "pilsētas valdnieks", kura kults bija izplatīts feniķiešu pilsētā Tīrā, pērkona un saules dievs, arī tirgotāju un jūrnieku aizbildnis, Astartes vīrs
Taabts Rietumsemītu mitoloģijā - gudrības dievs, rakstības radītājs, viņam raksturīgas ēģiptiešu dieva Tota iezīmes
Šauška Rietumsemītu mitoloģijā - mīlas un auglības dieviete, dieva Tešuba māsa
Pieirtišas līdzenums Rietumsibīrijas līdzenuma daļa Kazahstānas ziemeļos un Krievijas Omskas un Tjumeņas apgabala dienvidos, reljefs - līdzens, daudz ezeru un purvu
Išimas līdzenums Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļa starp Irtišu un Tobolu, Krievijā un Kazahstānā, daudz saldūdens un sāļūdens ezeru, vasarās nelielie ezeri un upes izžūst
zislībiņi Rietumu tūja ("Thuja occidentalis")
Rietumu Uzboja Rietumu Uzboja - sengultne Karakuma ziemeļrietumos, no Sarikamišas ieplakas līdz Kaspijas jūrai, Turkmenistānā, kur senāk (pirms dažiem gs.) plūdusi daļa Amudarjas ūdeņu, garums - 550 km, platums - 200-300 m, dziļums - līdz 40-50 m
Uzboja Rietumu Uzboja - sengultne Karakuma ziemeļrietumos, Turkmenistānā
RPPU Rīgas pasažieru pārvadāšanas uzņēmums (kopā ar nosaukumu: RPPU "Tālava")
torņakalnieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Torņakalns" iedzīvotāji
torņkalnieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Torņakalns" iedzīvotāji
Grīziņkalns Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka austrumu daļā (administratīvi apkaimes ziemeļu daļa līdz Aleksandra Čaka ielai atrodas Rīgas pilsētas Centra rajonā, bet dienvidu daļa - Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētā), robežojas ar Brasas, Teikas, Purvciema, Avotu ielas un Centra apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļš, Brīvības iela, Tallinas iela un Aleksandra Čaka iela)
Imanta Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā uz ziemeļiem no Rīgas-Tukuma dzelzceļa līnijas, izveidojusies bijušā Imantciema, Anniņmuižas, Lielās Dammes muižas un Mazās Dammes muižas teritorijā, sākta apbūvēt 20. gs. 20. gadu beigās
Atgāzene Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Bieriņu, Torņakalna un Ziepniekkalna apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (tās robežas ir Vienības gatve, pilsētas robeža (Ābolu iela, Dzelzceļa iela), dzelzceļš, Kārļa Ulmaņa gatve)
Zolitūde Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas uz dienvidiem no Rīgas-Tukuma dzelzceļa līnijas, starp Jūrkalnes, Rostokas un Zolitūdes ielu, pilsētā iekļauta 1919. g., robežojas ar Beberbeķu, Imantas, Šampētera, Pleskodāles un Mūkupurva apkaimēm
Bieriņi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Mārupītes krastos, starp Mārupi un Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līniju, bijusī Bieriņu muiža un tās apkaime starp bij. Petriņciemu (tag. Mārupe), Ozolciemu un Lindes ciemu, kas 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Pleskodāles, Āgenskalna, Torņakalna un Atgāzenes apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (apkaimes robežas ir dzelzceļa loks, dzelzceļš, pilsētas robeža (Sīpeles iela), pilsētas robeža (Mārupīte, Upesgrīvas iela), Kārļa Ulmaņa gatve, Liepājas iela līdz dzelzceļam)
Āgenskalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, starp Daugavu, Kalnciema ielu un Rīgas-Tukuma dzelzceļa līniju (plašākā nozīmē ieskaita arī Āgenskalna priedes un Klīversalu), nosaukums cēlies no fon Hāgena muižiņas, kas tur atradās 17. gs.
Ziepniekkalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, tās robežas ir pilsētas robeža (Jelgavas šoseja, Tīraines iela, Vienības gatve), Ziepniekkalna iela, Bauskas iela, Doles iela, Bieķengrāvis, Salu tilts, Kārļa Ulmaņa gatve, Vienības gatve, pilsētas robeža
Purvciems Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā uz austrumiem no Rīgas-Ieriķu dzelzceļa līnijas, robežojas ar Teikas, Mežciema, Dreiliņu, Pļavnieku, Dārzciema un Grīziņkalna apkaimēm
Mežciems Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā, atrodas Rīgas austrumu daļā, ietverot sevī visu Biķernieku meža masīvu, robežojas ar Juglas, Dreiliņu, Purvciema un Teikas apkaimēm
Brasa Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Skanstes, Sarkandaugavas, Mežaparka, Čiekurkalna, Teikas, Grīziņkalna un Centra apkaimēm
Mīlgrāvis Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā (ietilpst Jaunmīlgrāvis un Aplokciems), atrodas Rīgas ziemeļu daļā, pa sauszemi robežojas ar Mežaparka, Sarkandaugavas, Vecmīlgrāvja un Trīsciema apkaimēm (ar pēdējām divām savienojums pa Mīlgrāvja tiltu), bet pa ūdeni tai ir robežas ar Jaunciema apkaimi Ķīšezera pretējā krastā
Vecmīlgrāvis Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā starp Ķīšezeru, Mīlgrāvi, Daugavu un Vecdaugavu, ietver Ziemeļblāzmu un Rīnūžus, Rīgas pilsētā iekļauta 1924. g.; pa sauszemi tā robežojas ar Vecdaugavas, Trīsciema un Mīlgrāvja (savienojums pa Mīlgrāvja tiltu) apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Sarkandaugavas, Kundziņsalas, Voleru, Bolderājas, Daugavgrīvas un Mangaļsalas apkaimēm
Vecdaugava Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, atrodas Rīgas ziemeļu daļā pie Vecdaugavas, robežojas ar Vecāķu, Trīsciema un Vecmīlgrāvja apkaimēm, kā arī pa ūdeni Mangaļsalas apkaimi
āgenskalnieši Rīgas pilsētas daļas "Āgenskalns" (starp Daugavu, Kalnciema ielu un Rīgas - Tukuma dzelzceļu) iedzīvotāji
Tvaicene Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs Tvaika ielā 2
RTK Rīgas Tehniskā koledža
RTU Rīgas Tehniskā universitāte
Brasas cietums Rīgas Termiņcietums, atrodas Rīgā, Laktas ielā (netālu no Brasas dzelzceļa pieturas), atklāts 1907. g., 2001.-2019. g. izmeklēšanas cietums ar daļēji slēgta tipa cietuma nodaļu; slēgts 2019. g. 1. aprīlī
RTB Rīgas Tirdzniecības brīvosta
RTO Rīgas Tirdzniecības osta
RTOI Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas institūts
RTKIC Rīgas Tūrisma koordinācijas un informācijas centrs
bulciņskola Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums
Lodes ezers Rijas ezers Taurenes pagastā
Rinseln Rindzeles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā
Rinkuln Rinkules muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā
Rieselhof Rinseln - Rindzeles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā
phur-bu Rituālais duncis ar trijskaldņa asmeni, ko izmantio Tibetas budisma rituālos, lai izdzītu ļaunos garus
Mara Rīvas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Turlavas pagastā, garums - 9 km; Māra; Mariņa; Māriņa; Mārupīte
Krācīte Robežupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā
Rothseden Rocežu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā
Viekste Rojas augšteces paralēls nosaukums Talsu novadā
Vēveru grāvis Rojas kreisā krasta pieteka pieteka Talsu novada Īves pagastā; Vēveru strauts
Zušvalks Rojas kreisā krasta pieteka Rojas pagastā, augštece Talsu novada Lubes pagastā; Dižmežgrāvis; Vīgriežu grāvis; Zušu valks
Īlenvalks Rojas kreisā krasta pieteka Talsu novadā
Maušupīte Rojas kreisā krasta pieteka Talsu novada Īves pagastā
Silupīte Rojas kreisā krasta pieteka Talsu novada Īves pagastā, augštece Valdgales pagastā, garums - 7 km
Jūrenvalks Rojas kreisā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Lubes pagastā; lejtecē saucas arī Mellvēvervalks
Vārzava Rojas kreisā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 7 km; Vārzavas strauts
Pūņu grāvis Rojas kreisā krasta pieteka Talsu novadā, garums — 9 km
Lībes valks Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagastā
Mazupīte Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagastā, iztek no Lubezera, garums - 11 km; Mazupe; Ošciema grāvis; Vēruma grāvis
Augšdonavas grāvis Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā, \~0,4 km posmā arī Ārlavas pagasta robežupe, garums — 5 km
Amulupīte Rojas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 7 km
Lejasdonavas grāvis Rojas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums — 7 km; Ozolbirzes grāvis
Mazroja Rojas labā krasta pieteka Talsu novadā, tek caur Sasmakas ezeru, garums - 20 km
Ķēšupe Rojas labā krata pieteka Talsu novada Valdgales pagastā, augštece Laidzes un Ārlavas pagastā, garums - 6 km
Trincstok Rokfestivāls Latvijā (pēc sākotnējās norises vietas pie Tukuma novada Trincu mājām un asociācijām ar ASV notikušo Vudstokas festivālu)
Roloff Rolavas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tāšu pagastā
Austrumromas impērija Romas imperators Teodosijs 395. g. sadalīja Romas impēriju divās daļās: Austrumromas un Rietumromas impērijā; pastāvēja līdz 1453. g. kā Bizantijas impērija
Rietumromas impērija Romas imperators Teodosijs 395. g. sadalīja Romas impēriju divās daļās: Rietumromas (pastāvēja līdz 476. g.) un Austrumromas impērijā (Bizantija - pastāvēja līdz 1453. g.)
Tridentinum Romas katoļu baznīcas koncils Trientā (itālijā) 1545.-1563. g., kuru iezīmē diskusijas par reformācijas izvirzītajiem jautājumiem (grēks, žēlastība, taisnošana, sakramenti u. c.)
Sulpicija Romiešu dzejniece, kuras dažas elēģijas ievietotas Tibulla elēģiju krājumā
aesti Romiešu lietotais baltu cilšu nosaukums, ko savā darbā par Ģermāniju ("De Germania") lietoja romiešu vēsturnieks un valstsvīrs Kornēlijs Tacits (ap 58.-117. g.)
Mezentijs romiešu mitoloģijā - etrusku pilsētas Kairas valdnieks, nežēlīgs tirāns; kad pavalstnieki viņu padzina, viņš bēga pie Turna un cīnījās tā pusē pret Aineju
Kamilla romiešu mitoloģijā - Prīvernas valdnieka Metaba meita, kas maza tika atdota kalpošanā Diānai, kļuva par amazoni un gāja bojā, piedaloties Turna karā pret Aineju
Tellumons Romiešu mitoloģijā - Tellūras vīrišķais pretpols
Jūls Romiešu mitoloģijā - Trojas varoņa Aineja dēls, kas kopā ar tēvu ieradās Itālijā un vēlāk kļuva par valdnieku paša dibinātajā Albalongas pilsētā
Askanijs Romiešu mitoloģijā - Trojas varoņa Aineja un viņa pirmās sievas Kreūsas dēls, Anhīsa un dievietes Veneras (grieķu Afrodītes) mazdēls, kurš nodibināja Albalongas pilsētu Latijā un tās valdnieku dinastiju, viņš bija Romas dibinātāju Romula un Rema pirmsencis
Tellūra Romiešu mitoloģijā - zemes un zemestrīču dieve, ko dēvēja arī par "Terra Mater" - Māti Zemi
Tīrona zīmes romiešu stenogrāfija, ko izgudroja atsvabināts vergs Tīrons
Lielā Māte romiešu vārds Tuvo Austrumu zemes dievietei Kibelei (latīņu "Magna Mater")
tumšupieši Ropažu pagasta apdzīvotās vietas "Tumšupe" iedzīvotāji
smirdīgā rožvabole rožvaboļu suga ("Oxythyrea funesta"), izplatīta Eiropas dienvidos un Tuvajos austrumos, 2002.-2003. gadā pirmoreiz konstatēta arī Latvijā
SESMI RTU Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūts
Kaļķene RTU vēsturiskā ēka Kaļķu ielā
Ruanda Ruandas Republika - valsts Austrumāfrikā (angļu val. "Rwanda"), platība - 26338 kvadrātkilometri, 10746300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kigali, administratīvais iedalījums - 5 provinces, robežojas ar Ugandu, Tanzāniju, Burundi un Kongo Demokrātisko Republiku
rubulis rubenis ("Tetrao tetrix")
rubinis Rubenis ("Tetrao tetrix")
ipekakuāna rubiju dzimtas augs ("Cephaëlis ipecacuanha"), 15-60 cm augsts puskrūms ar sīkiem, baltiem ziediem, aug Dienvidamerikā (kultivē Indijā, Indonēzijā, Tanzānijā), kura saknes preparātus medicīnā lieto par vemšanas un atkrēpošanas līdzekli
trumpinieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Trumpinieki" iedzīvotāji
dižpīle Rudā dižpīle - pīļu apakšdzimtas suga ("Tadorna ferruginea"), kas Latvijā ir ļoti reta ieceļotāja
trebis Rudens ābeļu šķirne - Trebū sēklaudzis; šīs šķirnes ābele
trebo Rudens ābeļu šķirne - Trebū sēklaudzis; šīs šķirnes ābele
Rudden Rudes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lubezeres pagastā
Knātervalks Rudiķvalka kreisā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Lubes pagastā
Luisenhof Rugājkalna muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
tikainieši Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Tikaiņi" iedzīvotāji
Tykaini Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Tikaiņi" nosaukums latgaliski
Karakuls Rūgti sāļš beznotekezers Pamira ziemeļu daļā 3914 m vjl., Tadžikistānā, platība - 380 kvadrātkilometru, garums - \~33 km, platums - 23,3 km, lielākais dziļums - 236 m
Ruhmen Rūmenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
TTS Runas sintēze no teksta (angļu "Text-to-Speech")
tīrumieši Rundāles novada Svitenes pagasta apdzīvotās vietas "Tīrumi" iedzīvotāji
tišānieši Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Tiša" iedzīvotāji
Ciši Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Tiša" nosaukuma variants
Ciša Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Tiša" nosaukuma variants latgaliski
Trikātas Rūtiņu kļava Rūtiņu kļava Valmieras novada Trikātas pagastā
pornoficēšanās Sabiedriskās telpas (kino, TV, literatūras u. tml.) piesātināšanās ar pornogrāfiska un puspornogrāfiska rakstura materiāliem
Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome sabiedriski politiska organizācija, dibināta 1919. g. martā Irkutskā (Krievijā), apvienojoties Rietumsibīrijas Nacionālai padomei (dibināta 1918. g. oktobrī Omskā) un Tālo Austrumu Centrālajam birojam (dibināts 1918. g. novembrī Vladivostokā), pārstāvēja Latvijas un latviešu intereses Sibīrijā un Tālajos Austrumos, vēlāk tai bija latviešu kultūras autonomijas un centrālās organizācijas funkcijas; darbojās līdz 1920. g. janvārim
Zabelhof Sabiles Kroņa muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā
Ķaķa Saga - apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
intertīkls saīsināts apzīmējums vairāku datoru tīklu apvienojumam, kuru veido, izmantojot maršrutētājus vai citus starptīklu pārveidotājus, un kurā parasti izmanto protokolu _TCP/TP_ komplektu
trīsvienīgs saistīts ar Trīsvienību (1), tai raksturīgs
stāvokļa vienādojums sakarība, kas savstarpēji saista homogēnas termodinamiskas sistēmas parametrus, ja tā atrodas termodinamiskā līdzsvarā; tas ir Klapeirona vienādojums ideālai gāzei un van der Vālsa vienādojums reālai gāzei; vienkāršām termodinamiskām sistēmām (gāzēm) stāvokļa vienādojums ir sakarība starp gāzes spiedienu (p), tilpumu (V) un absolūto temperatūru (T): f(p,V,T)=0
čaulamēba Sakņkāju klases kārta ("Testacea"), vienšūņi, kuru ķermeni apņem čaula ar hitīnam līdzīgu organisku vielu, kurā var būt ieslēgti smilšu graudi, \~200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts >15 sugu
kumps Sakumpis, salīcis (parasti par cilvēku). AO Tāds, kam ir izliekums uz āru, arī līks (par priekšmetiem)
Phūketa sala Andamanu jūras austrumos ("Ko Phuket"), pie Malakas pussalas, Taizemes teritorija
Bananala sala Aragvajas upē Brazīlijā, Tokantinsas štatā, viena no pasaules lielākajām upju salām, 300 x 75 km
Grandtērka sala Atlantijas okeānā ("Grand Turk"), Tērksu salās, kas ietilpst Lielbritānijas aizjūras teritorijā "Tērksas un Kaikosas"
Trindadi sala Atlantijas okeānā ("Ilha da Trindade"), Brazīlijas teritorija, platība - \~10 kvadrātkilometru, vulkāniskas izcelsmes, augstums - līdz 600 m
Štoltenhofu ala sala Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Tristana da Kuņas salu arhipelāgā, platība - 0,14 kvadrātkilometru, neapdzīvota
Midlailenda sala Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Tristana da Kuņas salu arhipelāgā, platība - 0,2 kvadrātkilometri, neapdzīvota
Tasmanija sala Austrālijas dienvidaustrumu piekrastē ("Tasmania"), no kontinenta šķir Basa šaurums, apskalo Indijas okeāns un Tasmana jūra, platība - \~63000 kvadrātkilometru, 490000 iedzīvotāju (2007. g.), kalnaina, augstākā virsotne - 1617 m
Baķlonvi sala Bakbo (Tonkinas) līcī, Vjetnamas teritorija
Naisāre sala Baltijas jūras Somu līcī, iepretim Tallinas līcim, Igaunijas teritorija
Agena sala Baltijas jūras Somu līcī, Tallinas līča ziemeļaustrumos, Igaunijas teritorija
Aegna sala Baltijas jūras Somu līča dienvidrietumu daļā, Igaunijas teritorija, 14 km uz ziemeļiem no Tallinas
Imroza sala Egejas jūras ziemeļrietumu daļā ("Imroz"), Turcijā, platība - 279 kvadrātkilometri, augstums - līdz 672 m
Tikao sala Filipīnās, Bikolas reģionā, Samaras jūras ziemeļos, starp Tikao un Masbates šaurumu, ziemeļos - Buriasas šaurums
Simara sala Filipīnās, Mimaropas reģionā, Sibujanas jūras rietumos un Tablasas šauruma austrumos, starp Bantonas salu ziemeļos un Tablasas salu dienvidos
Tablasa sala Filipīnās, Mimaropas reģionā, Sibujanas jūras rietumu daļā un Tablasas šauruma austrumos
Karabao sala Filipīnās, Mimaropas reģionā, Tablasas šauruma dienvidrietumos
Damai sala Filipīnās, Sulu jūras dienvidos, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā, Tapanas šauruma ziemeļrietumu daļā
Bohola sala Filipīnu arhipelāgā ("Bohol"), uz ziemeļiem no Mindanao salas, Centrālās Visajas reģionā, platība - \~3900 kvadrātkilometru, vulkāniska izcelsme, plato, augstums - \~800 m vjl., piekrastē koraļļu rifi, lielākā pilsēta un osta Tagbilarana
Ļui sala Filipīnu jūras ziemeļos, Taivānas dienvidaustrumu piekrastē, Taivānas Taidunas apriņķa teritorija
Laņa sala Filipīnu jūras ziemeļrietumu daļā, Taivānas Taidunas apriņķa teritorija
Amanu sala Franču Polinēzijā (_Amanu_), Klusā okeāna Tuamotu arhipelāgā
Anatau sala Franču Polinēzijā (_Angatau_), Tuamotu arhipelāga ziemeļaustrumu malā
Aukena sala Franču Polinēzijā (_Aukena_), Tuamotu un Gambjē salās
Avalau sala Funafuti atola dienvidu daļā (_Avalau_), Tuvalu teritorija
Amatuku sala Funafuti atolā Klusajā okeānā (_Amatuku_), Tuvalu teritorija
Mafija sala Indijas okeānā ("Mafia"), Āfrikas austrumu piekrastē, Tanzānijā, platība - 442 kvadrātkilometri, koraļļu kaļķakmeņi
Pemba sala Indijas okeānā pie Āfrikas austrumu krasta, Tanzānijas teritorija, platība - 984 kvadrātkilometri, augstums - līdz 99 m
Zanzibāra sala Indijas okeānā, Āfrikas austrumu piekrastē, Tanzānijā (angļu val. "Zanzibar"), platība - 1658 kvadrātkilometri, garums - \~75 km, augstums - līdz 120 m, norobežo koraļļu rifi
Lomboka sala Indonēzijā, Rietumu Nusa Tengara provincē, Mazo Zunda salu grupā, platība - 5435 kvadrātkilometri, kalnaina, augstums - līdz 3726 m (Rindžani vulkāns), dienvidos - Indijas okeāns, ziemeļos - Bali jūra, rietumos - Lombokas šaurums, austrumos - Alasas šaurums
Akuseki sala Japānas dienvidos (_Akuseki-shima_), Austrumķīnas jūras austrumos, Sacunanas salu grupas Tokaras salās
Amunda Ringnesa sala sala Kanādas ziemeļos (_Amund Ringnes Island_), Tālajā Arktikā, Karalienes Elizabetes salu Svedrupa salu grupā
Benksa sala sala Kanādas Ziemeļrietumu Teritoriju Arktiskajā arhipelāgā, no kontinenta atdala Amundsena līcis, apskalo Boforta jūra, Maklūra šaurums un Velsas Prinča šaurums, platība - 64000 kvadrātkilometru
Belija sala Karas jūrā, Krievijā, Tjumeņas apgabalā, no Jamalas pussalas to šķir Maligina šaurums, platība – 1900 kvadrātkilometru, augstums – līdz 24 m, daudz ezeru, arktiskā tundra
Bastimentosa sala Karību jūras dienvidos, Panamas piekrastē, Bokasa del Toro provinces teritorija
Tutuila sala Klusā okeāna dienvidrietumos, Amerikāņu Samoa Teritorijā, platība - 135 kvadrātkilometri, garums - 30 km, platums - līdz 11 km, erodēts vulkānisks masīvs, krauji krasti, piekrastē koraļļu rifi
Aniva sala Klusā okeāna Jaunhebridu salu dienvidu daļā (_Aniwa_), Vanutu Republikas Tafea provincē
Ata sala Klusajā okeānā (_‘Ata_), Fidži jūras ziemeļu daļā, Tongas Karalistes dienvidrietumu daļā
Ahe sala Klusajā okeānā (_Ahe_), Karaļa Džordža (Takaroa) salās, Franču Polinēzijā
Ahunui sala Klusajā okeānā (_Ahunui_), Tuamotu arhipelāgā, Franču Polinēzijas teritorija
Akamaru sala Klusajā okeānā (_Akamaru_), Franču Polinēzijā, Tuamotu un Gambjē salās
Akiaki sala Klusajā okeānā (_Aki Aki_), Franču Polinēzijā, Tuamotu arhipelāga ziemeļaustrumu daļā
Anaa sala Klusajā okeānā (_Anaa_), Tuamotu arhipelāgā, Franču Polinēzijā
Anuanuraro sala Klusajā okeānā (_Anuanuraro_), Franču Polinēzijas Tuamotu arhipelāga Glosteras Hercoga salās
Anuanuruna sala Klusajā okeānā (_Anuanurunga_), Franču Polinēzijas Tuamotu arhipelāga Glosteras Hercoga salās
Anuta sala Klusajā okeānā (_Anuta_), Zālamana Salu Temotu provinces austrumu daļā
Aoga sala Klusajā okeānā (_Aoga-shima_), Nampo salu ziemeļu daļā jeb Idzu salu vidusdaļā, Japānas teritotija, Tokijas prefektūrā
Makvorija sala sala Klusajā okeānā ("Macquarie Island"), uz dienvidaustrumiem no Tasmānijas, Austrālijas teritorija, garums - 34 km, platums - līdz 5 km, klinšaina, augstums - līdz 433 m vjl.
Niue sala Klusajā okeānā ("Niue"), Polinēzijā, uz austrumiem no Tongas, Jaunzēlandes valdījums, platība - 263 kvadrātkilometri, 1354 iedzīvotāji, administratīvais centrs - Alofi, administratīvais iedalījums - 14 ciemu
Ponape sala Klusajā okeānā ("Ponape"), Mikronēzijā, Karolīnu salu austrumos, platība 334 kvadrātkilometri, apdzīvota, vulkānisks masīvs, ko sašķeļ ielejas, augstums - līdz 891 m (Totoloms)
Abatao sala Klusajā okeānā, Kiribati Taravas atolā
Bejoneisu klintis sala Klusajā okeānā, Nampo salu ziemeļu daļā jeb Idzu salu dienvidu daļā, Japānas teritotija, Tokijas prefektūrā
Dunša sala Ķīnas piekrastē, Austrumķīnas jūras Miņdzjanas līcī, Taivānas Liaņdzjanas apriņķa teritorija
Belituna sala Lielo Zunda salu grupā, starp Sumatru un Kalimantānu, Indonēzijā, platība – 4800 kvadrātkilometru, augstums – līdz 510 m vjl, lielākā pilsēta un alvas izvedosta Tandžunpandana
Ādana sala Malakas šauruma ziemeļaustrumos (_Adang_), netālu no Malakas pussalas rietumu krasta, Taizemes teritorija, ietilpst Tarutau jūras nacionālajā parkā
Tobāgo sala Mazo Antiļu salu grupā ("Tobago"), Trinidādas un Tobāgo Republikas sastāvdaļa, platība - 303 km^2^), 17. gs. 40. gados Kurzemes hercogs Jēkabs centās iegūt šo salu savā īpašumā un izveidot tur koloniju, tika nomitinātas 80 kolonistu ģimenes, domājams, ka starp tiem arī nedaudzi latvieši, izveidojās pilsētiņa ("Jacobusstadt", tagadējā Plimuta), saglabājušies daži vietvārdi, kā Lielais Kurzemes līcis ("Great Courland Bay"), Kalpu līcis ("Kalpi Bay"), Kuršu līcis ("Coerse Bay")
Arneja sala Norvēģu jūrā (_Arnøya_, _Árdni_), Norvēģijas Trumses filkes teritorija
Kvāleja sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Trumses filkē, norvēģu - Sallira
Sallira sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Trumses filkē, sāmu - Kvāleja
Nūrkvāleja sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Trumses filkes teritorija
Rebenseja sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Trumses filkes teritorija
Ringvaseja sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Trumses filkes teritorija
Vanneja sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Trumses filkes teritorija
Tjuļeņija sala Ohotskas jūrā, uz dienvidiem no Sahalīnas Terpeņijes pussalas, Krievijas Sahalīnas apgabalā, garums - 636 m, platums - 40-90 m, augstums - līdz 18 m, kotiku apmetnes, piekrastē putnu ligzdošanas vietas, nav saldūdens un koku veģetācijas
Haitaņa sala Taivānas šaurumā, Ķīnas Tautas Republikas Fudzjaņas provinces teritorija
Lorda Hava sala sala Tasmāna jūrā, Austrālijā, platība - 12,8 kvadrātkilometri, puslokā apņem lagūnu, tuvumā 12 sīku salu, vulkāniskas izcelsmes bazalta masīvs, augstums - līdz 860 m (Gavera kalns)
Batērsta sala sala Timoras jūrā, Austrālijas piekrastē, Ziemeļu teritorijas ziemeļos
Alikudi sala Tirēnu jūrā (_Alicudi_), Lipāru salu rietumos, Itālijas teritorija
Elba sala Tirēnu jūrā (_Elba_), Toskānas arhipelāgā, Itālijā, platība - 223 kvadrātkilometri, lielākā pilsēta un osta - Portoferrajo
Kapri sala Tirēnu jūrā ("Capri"), uz dienvidiem no Neapoles līča, platība - 10,4 kvadrātkilometri
Dzannone sala Tirēnu jūrā, Itālijā, ietilpst Poncas salu grupā, kas atrodas uz rietumiem no Neapoles
Gavi sala Tirēnu jūrā, Itālijā, ietilpst Poncas salu grupā, kas atrodas uz rietumiem no Neapoles
Palmarola sala Tirēnu jūrā, Itālijā, ietilpst Poncas salu grupā, kas atrodas uz rietumiem no Neapoles
Santostefāna sala Tirēnu jūrā, Itālijā, ietilpst Poncas salu grupā, kas atrodas uz rietumiem no Neapoles
Ventotene sala Tirēnu jūrā, Itālijā, ietilpst Poncas salu grupā, kas atrodas uz rietumiem no Neapoles
Stromboli sala Tirēnu jūrā, pieder Itālijai (it. val. "Stromboli"), ir vulkāna virsūdens daļa, platība - 12,6 kvadrātkilometri, augstums - 926 m vjl. (virs jūras dibena 2700 m)
Ponca sala Tirēnu jūrā, Poncas salu grupā, platība - 730 ha, vairāk nekā 2000 iedzīvotāju
Vulkāno sala Tirēnu jūras Lipāru salās ("Vulkāno"), Itālijā, garums - 8 km, platums - \~6 km, platība - 21,2 kvadrātkilometri, zemūdens vulkāna virsūdens daļa, augstums - līdz 499 m
Montekristo sala Tirēnu jūras ziemeļos, Toskānas arhipelāgā, gandrīz apaļa ar izrobotām malām, diametrs - \~3 km
Kapraija sala Tirēnu jūras ziemeļos, Toskānas arhipelāgā, garums - \~6,5 km, platums - līdz \~3,5 km
Džiljo sala Tirēnu jūras ziemeļos, Toskānas arhipelāgā, garums - \~7,5 km, platums - līdz \~4 km
Samosira sala Tobas ezerā ("Pulau Samosir"), Indonēzijā, Sumatras salā, platība - 640 kvadrātkilometru
Badu sala Torresa šaurumā (_Badu Island_), starp Austrālijas Jorkas ragu un Jaungvineju
Rimatara sala Tubuai salu grupā Klusā okeāna dienvidos, Franču Polinēzijā
Ruruta sala Tubuai salu grupā Klusā okeāna dienvidos, Franču Polinēzijā
Raivavae sala Tubuai salu grupā Klusā okeāna dienvidos, Franču Polinēzijā, augstums - līdz 435 m
Ahtamara sala Vanas ezerā ("Aktamar") Turcijā, X-XI gs. uz tās bijusi armēņu valdnieku rezidence, unikāls armēņu arhitektūras piemineklis - Sv. Krusta baznīca (915.-921. g.), arī ostas drupas
Džerba sala Vidusjūrā ("Djerba"), Tunisijas piekrastē, Gābisas līča dienvidos, 5 km no kontinenta, platība - 538 kvadrātkilometri, 163700 iedzīvotāju (2014. g.), iecienīts kūrorts
Sardīnija sala Vidusjūrā (it. val. "Sardegna", sardīniešu val. "Sardigna"), atrodas uz rietumiem no Apenīnu pussalas, otrpus Tirēnu jūras, platība - 23800 kvadrātkilometru
Pantellērija sala Vidusjūrā, Tunisas šaurumā (Itālija), platība - 83 kvadrātkilometri, vulkāniska izcelsme, augstums - līdz 836 m
Tershelinga sala Ziemeļjūrā (_Terschelling_), Nīderlandes piekrastē, viena no Rietumfrīzu salām, platība - 86 kvadrātkilometri, 4700 iedzīvotāju (2014. g.)
Teksela sala Ziemeļjūrā (_Texel_), Nīderlandē, Ziemeļholandes provincē, viena no Rietumfrīzu salām, platība - 162 kvadrātkilometri, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
tūjieši Salacgrīvas novada Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Tūja" iedzīvotāji
tritons Salamandru dzimtas ģints ("Triturus"), astainais abinieks ar slaidu, līdz 18 centimetriem garu ķermeni un no sāniem saplacinātu asti
lielais tritons salamandru dzimtas tritonu ģints suga ("Triturus cristatus"), aizsargājama, iekļauta Eiropas Kopienas Apdraudēto sugu sarakstā un pasaules apdraudēto dzīvnieku Sarkanajā sarakstā; astains abinieks ar slaidu, ķirzakveidīgu ķermeni (tā garums parasti 14-15 cm), ko klāj nelīdzena, grumbuļaina āda ar sīkām kārpiņām
tiruļnieki Saldus novada Saldus pagasta apdzīvotās vietas "Tiruļi" iedzīvotāji
Salenieki Salenieku upe - Tartaks, Dubnas pieteka
Saloniki Saloniku līcis - Egejas jūras Termes līcis, Grieķijā
Akjatans sālsezers Turcijā (_Akyatan Gölü_), Adanas ila dienvidu daļā
Cusimas salas salu grupa ("Tsushima") Korejas šaurumā, Japānas teritorija, platība - \~700 kvadrātkilometru, reljefs paugurains, augstums - līdz 649 m
Ziemeļsporādu salas salu grupa Egejas jūrā (angļu val. "The Northern Sporades"), pieder Grieķijai, ietver 77 salas, kalnainas, platība - \~540 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 793 m
Marķīza salas salu grupa Klusā okeāna centrālajā daļā (fr. val. "Iles Marquises"), ietilpst Franču Polinēzijā (Francijas aizjūras zeme), platība - 1274 kvadrātkilometri, 8700 iedzīvotāju (2002. g.), administratīvais centrs - Taihae, augstums - līdz 1259 m
Talaudu salas salu grupa Klusā okeāna rietumos ("Talaud"), starp Moluku salām un Mindanao salu Indonēzijā, platība - 1300 kvadrātkilometru, augstums - līdz 680 m, lielākās salas - Karakelonga un Gabro
Akteona grupa salu grupa Klusā okeāna Tuamotu arhipelāgā (_Actėon, Groupe_), Franču Polinēzijas austrumu daļā
Gambjē salas salu grupa Klusajā okeānā ("Iles Gambier"), Franču Polinēzijā, Tuamotu salu dienvidos, pie dienvidu tropu loka, grupā 4 vulkāniskas salas (lielākā - Manareva) un daudzas sīkas koraļļu salas, ko ieskauj barjerrifi
Dzjiņmeņas salas salu grupa Taivānas šauruma rietumu daļā, Ķīnas Tautas Republikas dienvidaustrumu piekrastē, Sjanmeņas līcī, Taivānas jeb Ķīnas Republikas teritorija
Penhu salas salu grupa Taivānas šaurumā, tajā ietilpst 64 salas, no kurām 20 ir apdzīvotas, platība - 127 kvadrātkilometri, augstums - līdz 48 m, bazalta ieži, koraļļu rifi
Poncas salas salu grupa Tirēnu jūrā ("Isole Ponziane"), uz rietumiem no Neapoles, Itālijā, ietilpst vairākas salas, apdzīvotas
Toskānas arhipelāgs salu grupa Tirēnu jūrā, uz rietumiem no Apenīnu pussalas, Itālijā, lielākās salas — Elba, Kapraija, Džiljo, Montekristo, platība — \~290 kvadrātkilometru, kalnains reljefs
Pelagu salas salu grupa Vidusjūrā ("Isle Pelagie"), Tunisas šaurumā (Itālijas teritorija), ietilpst 3 salas: Lampedūza, Lampione (neapdzīvota), Linoza, kopējā platība - 25,48 kvadrātkilometri, augstums - līdz 195 m vjl., 6400 iedzīvotāju (2012. g.)
Ģamonulčhu Salvina - upes augšteces posma nosaukums ("Gyamo Nguqu") Tibetas autonomajā reģionā
Naga Salvina - upes nosaukums tās augšteces posmā Tibetas kalnienē (_Nag Qu_), Ķīnā
Obdorska Saļeharda, pilsēta Krievijas Tjumeņas apgabalā, tās nosaukums līdz 1933. g.
Torensa ezers sāļezers Dienvidaustrālijā ("Lake Torrens"), garenā (190 km) nomata iedobē, uz ziemeļiem no Spensera līča, ziemas lietus sezonā uzplūst līdz 5700 kvadrātkilometriem (2. lielākais ezers kontinentā), sausajā - izsīkst (sāls garoza)
Torrensa ezers sāļezers Dienvidaustrālijā (angļu val. "Lake Torrens"), uz ziemeļiem no Spensera līča, 2. lielākais ezers Austrālijā, garums - 240 km, platums - 65 km, lietus sezonā platība - \~5900 kvadrātkilometru, dabiskā stāvoklī ezers ir izsīcis (ar sāls kārtiņu)
Sellings Sāļezers Tibetas kalnienē ("Selling Tso") 4495 m vjl., Ķīnas rietumu daļā, platība - 1825 kvadrātkilometri
Sonkels Sāļezers Tjanšanā, starp Sonkeltava un Moldotava grēdu 3016 m vjl., Kirgizstānā, platība - 278 km^2^, dziļums - līdz 22 m
Sarikopas ezers sāļezers Turgajasa garenieplakā 100 m vjl., Kazahstānā, platība - 336 kvadrātkilometri, sekls, līmenis nepastāvīgs, augstākais pavasarī sniega kušanas periodā
Samoa Neatkarīgā Valsts Samoa, valsts Okeānijā (angļu val. "Samoa / Independent State of Samoa"; samoāņu "Sāmoa / Mālō Sa'oloto Tuto'atasi o Sāmoa")
Kizi Samodiešu (Taimiras pussalas rietumi) mitoloģijā - galvenā ļaunā dievība, kas dzīvo pazemes pasaulē, vai tālu ziemeļos - mirušo jūrā
lazdiķe Samtene ("Tagetes")
lazdiki Samtene ("Tagetes")
rūtene Samtene ("Tagetes")
rūtenes Samtene ("Tagetes")
samtine Samtene ("Tagetes")
tagete Samtene ("Tagetes")
vozdiks Samtene ("Tagetes")
santene Samtenes ("Tagetes")
augstā samtene samteņu suga ("Tagetes erecta")
zemā samtene samteņu suga ("Tagetes patula")
sīklapu samtene samteņu suga ("Tagetes tenuifolia syn. Tagetes signata")
vasandavi Sandavi - tauta, dzīvo Tanzānijas vidienē
Sanfernanda Sanfernando, pilsēta Trinidādas salā
Sanfranciska Sanfrancisko, pilsēta Trinidadā un Tobāgo
Sanmarīno Sanmarīno Republika - valsts Eiropas dienvidos (itāliešu valodā "San Marino"), atrodas Apenīnu pussalā (anklāvs Itālijas teritorijā), aptuveni 13 km no Adrijas jūras, Apenīnu ziemeļaustrumu piekājē, Titāno augstienes nogāzēs, platība - 61 kvadrātkilometrs, 30324 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvi teritoriālais iedalījums - 9 pilis; vienīgā saglabājusies Itālijas viduslaiku pilsētvalsts
linlape Santalu dzimtas ģints ("Thesium"), neliels daudzgadīgs lakstaugs (Āfrikā arī krūmi un puskrūmi) ar tievām, ložņājošām saknēm, kailiem, taisniem stumbriem un lineārām vai lineāri lancetiskām lapām, \~220 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
Kosiho Sapoteku (Centrālamerika) zibens un lietus dievs, kas pielīdzināms lielajam acteku dievam Tlalokam
Kosiho Pitao sapoteku (vēst. Oahaka, Meksika) mitoloģijā - lietus un zibens dievs, līdzīgs acteku Tlalokam
adresātu saraksta serveris sarakstserveris, kas nodrošina automātisku e-pasta, kurš adresēts kādam no šī saraksta adresātiem, pārsūtīšanu visiem šī adresātu saraksta dalībniekiem; _LISTSERV_
Sahrzen Sārcenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā
Sahrzen Sārcenes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Vānes pagastā
Klusā okeāna sardīne sardīņu suga ("Sardinops sagax"), kas izplatīta Tālo Austrumu jūrās, saukta arī - ivasi
mugams Sarežģīta, tautas mūzikā sakņota tonālās mūzikas tradīcija, kas vienlaikus paģēr kanonisku sistēmu un improvizāciju veidojot melodisko līniju un kadences; izplatīta plašā areālā no Turcijas līdz Irānai (Senajai Persijai), no Azerbaidžānas līdz Siņdzjanas autonomajam apgabalam Ziemeļķīnā
Prutka Sarjankas labā krasta pieteka Ludzas novada Rundēnu pagastā, iztek no Testečkovas ezera
Čaušica Sarjankas labā krasta pieteka Svariņu un Bērziņu pagastā, garums - 21 km, kritums - 41 m, lejtecē 2 km posmā ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Tovša (Baltkrievijā)
sarkanais ābuliņš sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense")
sarkanais amoliņš sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense")
galvas ābulinis sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense")
sarkanais dāboliņš sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense")
sarkanais dābols sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense")
zirgu āboliņš sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense")
pļavas āboliņš sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense")
pļavu āboliņš sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense")
sarkanais pļavu āboliņš sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense")
sarkanais ābols sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense")
dābols Sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense")
sarkanā jostene sarkanjoslu tīmeklene ("Cortinarius armillatus syn. Telamonia armillata"), neēdama lapiņsēne kanēļbrūnu cepurīti un koši rudi joslotu kātiņu, parasti sastopama jauktos un skujkoku mežos, sevišķi augustā un septembrī
Japānas sārtburkšķis sārtburkšķu suga ("Torilis japonica"), kas sastopama samērā bieži krūmājos, mežmalās un ruderālās vietās, 40-100 cm augsts stublājs ar seklām rievām, no pamata zarots
sārtērces kāpurs sārtērču dzimtas sugas "Trombicula zachvatkini" kāpurstadija
START Sarunas un līgumi starp ASV un PSRS/Krieviju par stratēģisko ieroču samazināšanu (angļu "Strategic Arms Reduction Treaty"), kas iesākās 1985. g.; START-1 parakstīja 1991. g., START-2 - 1993. g.
talkšovs sarunu šovs, radio un TV raidījums, kura centrā ir spraiga, atraktīva saruna
Trianons Sarunvalodā lietots Versaļas pils Lielā Trianona - Francijas karaļu rezidences - nosaukums
Sesslauken Saslaukas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
Valdemārpils ezers Sasmakas ezera dienvidu daļa Talsu novada Ārlavas pagastā; padomju laikā arī visa ezera oficiālais nosaukums
Ārlavas ezers Sasmakas ezera ziemeļu daļa, Talsu novada Ārlavas pagastā, platība – 70 ha
Sassmacken Sasmakas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
lūgšanu dzirnaviņas sastāv no cilindra, kas griežas ap vertikālu asi; cilindra ārpusē iegravētas svētas formulas, bet iekšpusē atrodas papīra strēmelītes ar lūgšanu tekstiem; katru reizi, kad cilindrs izdara apgriezienu, tiek uzskatīts, ka lūgšanas atkārtotas; ķēde ar metāla lodīti galā palīdz cilindram griezties; lieto gk. budistu mūki Tibetā
Liepupes pagasta teritorija sastāv no trim pirmskara pagastiem - Liepupes, Duntes un Tūjas
sili Satīriski heksametru panti, ko rakstīja jau filozofs Ksenofans, bet sevišķi Timons no Fliuntas, vēršot tos pret dažādām filozofiskām sistēmām
Lančhenkhabapa Satledžas augšteces nosaukums Tibetā, Ķīnā
Tarkeiks Saturna pavadonis ("Tarqeq"), vidējais attālums no planētas - 18009000 km, izmēri - 7 km
Tarvosa Saturna pavadonis ("Tarvos"), vidējais attālums no planētas - 17983000 km, izmēri - 15 km
Telesto Saturna pavadonis ("Telesto"), vidējais attālums no planētas - 294700 km, izmēri - 24 km
Tētija Saturna pavadonis ("Tethys"), vidējais attālums no planētas - 294700 km, izmēri - 1060 km
Trims Saturna pavadonis ("Thrymr"), vidējais attālums no planētas - 20474000 km, izmēri - 7 km
Titāns Saturna pavadonis ("Titan"), vidējais attālums no planētas - 1221900 km, izmēri - 5150 km
Plūtons Saules sistēmas pundurplanēta, Transneptūna objekts, kas 1932.-2006. g. skaitījās devītā un pati mazākā planēta, vidējais attālums no Saules - 5914 mlj km, apriņķošanas laiks - 247,68 gadi, ekvatoriālais diametrs - 2302 km, masa - 0,0025 Zemes masas
krēsliņi Saulkrēsliņi ("Thalictrum")
ozolīte Saulkrēsliņi ("Thalictrum")
pienene Saulkrēsliņi ("Thalictrum")
pienenes Saulkrēsliņi ("Thalictrum")
prorva Saulkrēsliņi ("Thalictrum")
ozolīšu saulkrēsliņš saulkrēsliņu suga ("Thalictrum aquilegifolium")
Delavē saulkrēsliņš saulkrēsliņu suga ("Thalictrum delavayi")
dzeltenais saulkrēsliņš saulkrēsliņu suga ("Thalictrum flavum")
šaurlapu saulkrēsliņš saulkrēsliņu suga ("Thalictrum luridum", arī "Thalictrum angustifolium")
mazais saulkrēsliņš saulkrēsliņu suga ("Thalictrum minus")
Rošebruna saulkrēsliņš saulkrēsliņu suga ("Thalictrum rochebruneanum")
vienkāršais saulkrēsliņš saulkrēsliņu suga ("Thalictrum simplex")
bandaga Saulpurene ("Trollius")
cāļagalva Saulpurene ("Trollius")
poga Saulpurene ("Trollius")
Āzijas saulpurene saulpureņu suga ("Trollius asiaticus"), Latvijā introducēta
Ķīnas saulpurene saulpureņu suga ("Trollius chinensis"), Latvijā introducēta
Eiropas saulpurene saulpureņu suga ("Trollius europaeus"), kas Latvijā sastopama savvaļā, lakstaugs ar dzelteniem lodveida ziediem
zemā saulpurene saulpureņu suga ("Trollius pumilus"), ko Latvijā audzē akmeņdārzos
Tyltagols Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Tiltagols" nosaukums latgaliski
Titurga Sausās Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novadā, garums - 8 km, kritums - 7 m, iztek no Titurgas ezera Baložu pilsētas teritorijā
Amdeds sausgulne (vādī) Alžīrijā (_Amded, Oued_), Tamanrāsetas vilājā
Arifdžī sausgultne Alžīrijā (_Arefdji, Oued_), Tīndūfas vilājas ziemeļaustrumos
Ašims sausgultne Čadā (_Achim, Ouadi_), uz Borku-Ennedi-Tibestī reģiona dienvidu robežas
Aršeji sausgultne Čadā (_Archeī, Ouadi_), Borku-Ennedi-Tībestī reģiona dienvidaustrumos, Ennedi plato dienvidrietumu malā
Bao sausgultne Čadā, Borku-Ennedi-Tībestī reģiona dienvidaustrumu daļā
Abalemma sausgultne Nigērā (_Abalemma, Vallée d'_), Tahua reģionā un Agadesas reģiona rietumos
Azara sausgultne Nigērā (_Ahzar, Vallée de l'_), Tahua un Tilaberi reģionā, kā arī robeža ar Mali
Ahdars sausgultne Saūda Arābijā (_Akhḑar, Wādī al_), Tebūkas mintākā
samums sauss, karsts vējš (temperatūra paaugstinās līdz 50 °C), kurš nes smilšu un putekļu mākoņus (Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikas tuksnešos un Vidusjūras dienvidu piekrastē); pēkšņi sākusies putekļu vētra
dāņu nauda savdabīgas nodevas, ko maksāja Anglijas valdnieki un arī franki, lai atpirktos no dāņu un norvēģu sirotāju uzbrukumiem (10.-11. gs.); pirmo reizi (991. g.) "dāņu naudu" saņēma vēlākais Norvēģijas karalis Olavs Trigvasons; no 11. gs. sākuma dāņu nauda kļuva par regulāru nodokli, ko ievāca līdz 1163. g.
SWOT savienojumā "SWOT analīze" - metode, ko lieto, lai izvērtētu kādas parādības vai procesa stiprās un vājās puses, kā arī iespējas un draudus (angļu "strengths, weakneses, opportunities, threats")
automātiskie telefona tālsakari savienojums starp diviem abonentiem, kas atrodas dažādās apdzīvotās vietās un savienojumu nodrošina ar ATC
protokolu komplekts savstarpēji saistītu protokolu kopums, kas nosaka datoru tīkla arhitektūru un darbību; tā, piemēram, internets izveidots uz protokolu _TCP/IP_ komplekta bāzes, lai to darbība būtu saskanīga
baltais āboliņš sējas āboliņš ("Trifolium sativum")
sarkanais sētais āboliņš sējas āboliņš ("Trifolium sativum")
sētais āboliņš sējas āboliņš ("Trifolium sativum")
vēra āboliņš sējas āboliņš ("Trifolium sativum")
sētais ābols sējas āboliņš ("Trifolium sativum")
īve Sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma ginku klases apakšklase ("Taxidae")
Sekļa ezers Seklis, ezers Tumes pagastā
Sēkļa ezers Seklis, ezers Tumes pagastā
Sekļu ezers Seklis, ezers Tumes pagastā
Sēklis Seklis, ezers Tumes pagastā
Takoradi Sekondi-Takoradi - pilsēta Ganā
abramīti Sekta Antiohijā, kas noliedza Kristus dievišķo dabu, baznīcas kultu un dogmatus; atzina tikai desmit baušļus un Tēvreizi
bategi Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
džahaji Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
lanohi Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
mheri Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
sabubi Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
Sehmen Sēmes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā
kušītu valodas semītu-hamītu valodu saimes grupa, izplatības teritorija - Etiopija, Somālija, Sudāna, Kenija, Tanzānija, Džibuti; tipoloģiski daudzveidīgas, attīstīts konsonantisms (faringālās skaņas), attīstīta locīšanas sistēma
Ngorongoro Sen aprimuša vulkāna krāteris (angļu val. "Ngorongoro") vulkāniskajā masīvā (augstums - līdz 3648 m) Austrumāfrikas lūzumzonā, Tanzānijas ziemeļos, gigantiska kaldera līdz 20 km diametrā, \~500 m agstām gandrīz vertikālām iekšējām sienām, ārējās sienas līdz 2460 m vjl.
miniji sena aioliešu cilts, kas no Tesalijas pārnākusi dzīvoja Boiotijā ap Orchomenu
tepe sena dzīvesvieta; 30-40 m augsts paugurs, kas izveidojies no māla kleķa celtņu paliekām ilgstošas apdzīvotības rezultātā: uz sagruvušo celtņu peliekām būvēja jaunas celtnes, tādājādi gadsimtu un pat gadu tūkstošu gaitā apmetne auga augstumā; bieži sastopamas Vidusāzijā, Kaukāzā, Indijā, Balkānu pussalā, kā arī Tuvajos austrumos
Hatusasa sena hetu galvaspilsēta (XVII-XIII gs. p. m. ē.), atradās Mazāzijas pussalas ziemeļaustrumu daļā (tagadējā Turcijas teritorijā) Bogazkejas pilsētas vietā
Inku valsts sena indiāņu valsts Dienvidamerikas rietumu daļā, ap 1200. g. dibināja kečvu valodā runājoša indiāņu tauta, ap 1500. g. izveidojās par lielu valsti rietumu piekrastē, spānieši Pizarro vadībā 1533. g. to izlaupīja, galvaspilsēta - Kusko, uz ziemeļrietumiem no Titikakas ezera, valdnieku godināja kā Saules dēlu, bija strikts iedzīvotāju iedalījums šķirās, attīstīta birokrātija, organizēta satiksme, lieliskas pilsētas, nocietinājumi, lietoja mezglu rakstu (kipu)
faliski sena itāļu cilts, Tibras upes labā krastā seno Faleriju pilsētas novadā Etrūrijā
Bānūžu svētavots sena kulta vieta Cēsu novda Taurenes pagastā pie Bānūžu ezera, šī avota ūdens senāk uzskatīts par dziedinošu
Metsepole sena lībiešu zeme Vidzemes jūrmalā, kas ziemeļos robežojās ar igauņu zemi (aiz Salacas), austrumos - ar Tālavu un Idumeju, dienvidos - ar Gauju, rietumos - ar Rīgas līci; minēta Latviešu Indriķa hronikā
Troja sena pilsēta Mazāzijas ziemeļrietumos; pazīstama pēc sengrieķu eposa par Trojas karu
Antiohija sena pilsēta, dibināta 300. g. p. m. ē. kā seleikīdu galvaspilsēta, 63. g. p. m. ē. nonāca romiešu pārvaldībā, kā tranzītceļš uz austrumiem un grieķu kultūras centrs tā kļuva par vienu no Vidusjūras valstu lielākajām pilsētām (šeit tika nodibināta pirmā kristīgā draudze ārpus Palestīnas), tās vietā tagad atrodas Turcijas pilsēta Antakja
proletarii Senā Romā iedzīvotāju grupa, kas piederēja pie plebejiem un veidoja 1 centuriju Servija Tullija centuriju sistēmā, lai gan ārpus šķirām
taurīni sena tauta, kas dzīvoja Alpu rietumu daļā, kur tagad Turīnas pilsēta
Babilonija sena valsts Mezopotāmijā ap Tigru un Eifratu
mufetišs Senajā Turcijā pēdējās instances tiesnesis labdarīgo biedrību lietās, arī Turcijas un Ēģiptes valdības vairāku ierēdņu tituls
terminālijas Senajiem romiešiem svētki par godu robežu dievam Terminam
Ičikava Senāk pilsēta Japānā ("Ichikawa"), Tokijas piepilsēta, tagad iekļauta Tokijas sastāvā
Musasino Senāk pilsēta Japānā ("Musashino"), tagad Tokijas pilsētas rajons, tās rietumu daļā, 144700 iedzīvotāju (2015. g.)
nāzīrs Senāk Turcijā - augstāko ierēdņu, arī ministra, tituls
irāda Senāk Turcijā sultāna pavēle
Tipitaka Senākā budisma - theravādas - kanonisko rakstu krājums; Budas mācības "trīs grozi", kas apvieno Vinajapitaku, Sutapitaku un Abhidhammapitaku; Tripitaka
Jedo Senākais Tokijas nosaukums
danaji Senākās grieķu ciltis Argosā; Homēra eposā "Iliāda" - grieķi, kas ieņēma Troju, izmantojot koka zirgu
Nīnive Senās Asīrijas pilsēta Tigras kreisajā krastā, pie Hoseras ietekas Tigrā, drupas iepretim Mosulai
Ģipkas apmetnes senas dzīvesvietas Talsu novada Rojas pagastā, Rīgas-Kolkas autoceļa abās pusēs, atklātas 1993. g., postītas ar 20. gs. sākumā ierīkojot ceļu
tesaloniķieši Senās Grieķijas pilsētas "Tesaloniku" (tagad - "Saloniki") iedzīvotāji
Dakija Senās Romas province (106-271), atradās tagadējā Rumānijas teritorijā, to izveidoja imperators Trajāns, dzīvoja trāķiešu cilts - daki līdz iekaroja barbari
trojieši Senās Trojas iedzīvotāji
rabijs senebreju skolotājs, vēlāk - Svēto Rakstu skaidrotājs, speciālists Talmūda jautājumos
Tanak Senebreju vārdu Tora, Nebiim un Ketubim akronīms; jūdaisma svētie raksti, ko kristietībā sauc par "Veco Derību"
Maata Senēģiptiešu patiesības un taisnības dieviete, tiesnešu aizbildne, saules dieva Ra meita un gudrības dieva Tota sieva
ahaji Sengrieķu cilts, kas dzīvoja Tesālijā (Grieķijas ziemeļos), bet 2. gt. sāk. p. m. ē. apmetās arī Peloponēsāun vēlāk arī vairākās Egejas jūras salās; viena no četrām galvenajām sengrieķu cilšu grupām (ahaji, aijolieši, jonieši, dorieši)
ajanti Sengrieķu episkajā poēmā "Iliāda" - divi Trojas kara varoņi (gr. "Aias, Aiantos"), nešķirami draugi, kas kopā cīnījās grieķu karaspēkā pret trojiešiem
okeanīda Sengrieķu mitoloģijā - jūras nimfa, viena no Okeāna un Tētijas 3000 meitām
Lāokoonts Sengrieķu mitoloģijā - Poseidona priesteris Trojā, kas brīdināja trojiešus no grieķu atstātā koka zirga; kad Lāokoonts kopā ar saviem diviem dēliem jūras krastā ziedoja Poseidonam, no jūras iznira divas milzu čūskas un viņus nožņaudza
najādas Sengrieķu mitoloģijā - ūdeņu (upju, strautu, avotu u. tml.) nimfas, dieva Okeāna un Tētijas meitas
mūza Sengrieķu mitoloģijā - zinātnes vai mākslas dieve, viena no deviņām māsām (Eiterpe, Erato, Kalliope, Klīo, Melpomene, Polihimnija, Talija, Terpsihora, Urānija)
Ariadne Sengrieķu mitoloģijā — Krētas valdnieka Mīnoja meita, kas Atēnu varonim Tēsejam ar diegu kamolu palīdz izkļūt no labirinta
Halikarnāsa Sengrieķu pilsēta Mazāzijā ("Halikarnassos"), tagad Bodruma (Turcijā), Mausola kapeņu drupas ("Mausoleion", 4. gs.) - viens no septiņiem pasaules brīnumiem, no tām cēlies vārds mauzolejs
orfisms Sengrieķu reliģiskā kustība, kas radusies 8.-7. gs. p. m. ē. Trāķijā un par cilvēka galveno uzdevumu uzskatīja atbrīvošanos no cilvēka ļaunās dabas, sagatavošanos aizkapa dzīvei
tanagras sengrieķu terakotas statuetes, kas lielā daudzumā atrastas Tanagras pilsētas (Grieķijā) tuvumā un arī citviet
Hellesponts Sengrieķu un latīņu nosaukums Dardaneļu jūras šaurumam; pēc mitoloģijas nosaukums cēlies no Tēbu valdnieka meitas Helles vārda, kura, bēgdama no ļaunās pamātes, nokritusi no zeltvilnas auna un noslīkusi
Senā Grieķija sengrieķu valstu kopējs nosaukums Dienvidbalkānos, Egejas jūras salās, Trāķijas piekrastē, Mazāzijas rietumu piekrastē; Hellāda
Hellāda Sengrieķu valstu kopējs nosaukums Dienvidbalkānos, Egejas jūras salās, Trāķijas piekrastē, Mazāzijas rietumu piekrastē; Senā Grieķija
Iliāda Sengrieķu varoņeposs 24 dziedājumos, par kura autoru uzskata Homēru; eposa pamatā ir nostāsti par Trojas kara notikumiem
Kelifas Uzboja sengultne Karakuma dienvidaustrumos, gk. Turkmenistānā, senāk Balhabas upes (sākas Afganistānā) gultne, tagad solončaku ieplaku sistēma, garums — 180 km, platums — 400-1500 m, \~100 km garš posms ietverts Karakuma kanālā
trēveri Senģermāņu tauta ķeltu Gallijā, abpus Mozelei, to galvenais centrs bijusi tagadējā Trieras pilsēta Reinas apgabalā
džataka Senindiešu literatūras žanrs (proza ar dzejas iestarpinājumiem); senākās ietvertas budistu kanona 2. grām. "Tripitaka" (5.-2. gs. p. m. ē.)
Saranjū Senindiešu mitoloģijā - dieva-demiurga Tvaštara meita, Ašvinu un dvīņu Jamas un Jamī māte
Mušiņu Velna laiva senkapi Talsu novada Lubes pagastā, laivveida akmeņkrāvumu kapi, kas 20. gs. 70.-80. gados apbērti ar tīrumos savāktajiem laukakmeņiem, kas apslēpj kādreizējās laivveida kontūras, kuras vairs nav saskatāmas
abderīts Senlaiku Trāķijas pilsētas Abdēras iedzīvotājs; aušīgi, vientiesīgi ļaudis
grācija Seno romiešu mitoloģijā - jebkura no trijām skaistuma dievietēm (Aglaja, Eifrosīna un Talija), Veneras pavadonēm
Timgada Senpilsēta Alžīrijas ziemeļaustrumos ("Timgad"), ko dibinājis Trajāns 100. g. p. m. ē., no VII gs. - drupas
Lori Senpilsēta Armēnijas ziemeļu daļā, Dzoragetas kreisajā krastā, dibināta X gs., no 1065. g. - Taširas-Dzoragetas valsts galvaspilsēta, 1118. g. pievienota Gruzijai, no 1441. g. ietilpa Kartlijā, sagrauta Timura karagājienā XIV gs., drupas atrodas tagadējā Loriberdas ciemā
Tiavanako Senpilsēta Bolīvijā ("Tiahuanaco"), Punas plakankalnē 3800 m vjl., Titikakas ezera senkrastā, Dienvidamerikas civilizācijas centrs, kas uzplaukumu pieredzēja aptuveni no 1000. līdz 1300. gadam, pēc inku iekarojuma to uzskatīja par Virakočas svēto pilsētu
Ašūra senpilsēta Irākā (_Ash-Sharqāt_), Mezopotāmijas ziemeļos, Tigras labajā krastā, izveidojusies IV gt. p. m. ē., Asīrijas pirmā galvaspilsēta (15.-9. gs. p. m. ē.), iznīcināja babilonieši
Samarra Senpilsēta Irākā, Tigras kreisajā krastā, 138 km uz ziemeļaustrumiem no Bagdādes, dibināta 836. g. senas apmetnes (V-IV gt. p. m. ē.) vietā, Bagdādes kalifu Abasīdu galvaspilsēta, pēc galvaspilsētas pārcelšanas atpakaļ uz Bagdādi (892. g.) zaudējusi savu nozīmi un atstāta, vairāki arhitektūras pieminekļi
Saraja Senpilsēta Krievijas Astrahaņas apgabalā, Ahtubas krastā, dibināta 1254. g. kā Zelta ordas politiskais centrs, stipri sagrauta Timura karagājienā 1395. g., nopostīta 1480. g.
Sabrata Senpilsēta Lībijā, Tripolitānijā, Vidusjūras krastā, dibinājuši feniķieši 1. gt. p. m. ē., uzplaukums romiešu laikā (m. ē. pirmie gs.) un VI gs., nopostījuši arābi VII gs., saglabājušās romiešu un bizantiešu laika celtņu drupas
Milēta Senpilsēta Mazāzijas pussalas rietumos (gr. val. "Mīlētos"), tagadējā Turcijas teritorijā, dibināta XI vai X gs. p. m. ē. senākas pilsētas vietā, liels tirdzniecības centrs, VII-V gs., p. m. ē. - Jonijas lielākā pilsēta, ievērojams sengrieķu sabiedriskās un kultūras dzīves centrs, nopostīta 494. un 334. g. p. m. ē., vēlāk zaudējusi nozīmi
Efesa Senpilsēta Mazāzijas pussalas rietumos (tag. Turcijas teritorijā), dibināta II gt. p. m. ē., liels sengrieķu tirdzniecības un amatniecības centrs, viduslaikos panīkusi un atstāta, XX gs. arheoloģiskajos izrakumos atklātas izcilu arhitektūras pieminekļu drupas
Pergama Senpilsēta Mazāzijas pussalas rietumos, tagadējās Bergamas tuvumā (Turcijā), dibināta II gt. p. m. ē., uzplaukusi III-II gs. p. m. ē., kad bija Pergamas valsts galvaspilsēta (~120000 iedzīvotāju)
Teotivakana Senpilsēta Meksikā ("Teotihuacan"), Mehiko pavalstī, kultūras centrs no II gs. p. m. ē. līdz m. ē. IX gs., saglabājušās Saules piramīdas ar tempļu drupām, skulptūras, ciļņi, freskas, izrakumi kopš XIX gs. sākuma
Kalaha Senpilsēta Mezopotāmijas ziemeļos (Irākā), pie Lielās Zabas ietekas Tigrā, dibināta 883. g. p. m. ē., nopostīta 612. g. p. m. ē., tagad drupu pakalns (Nimruda), arheoloģiskajos izrakumos atklāta Asurnasirpala II pils, citadeles, tempļu u. c. drupas
Taksila Senpilsēta Pakistānā ("Taksila"), Pendžābas provinces ziemeļos, liels ekonomiskais un kultūras centrs VI gs. p. m. ē. - V gs. m. ē., arheoloģiskos izrakumos atklātas dažādu periodu drupas, apkārtnē daudz budistu celtņu (klosteri, stūpas) un statuju
Ktesifona Senpilsēta pie Tigras ("Ctesiphon"), uz dienvidaustrumiem no Bagdādes (Irākā), dibināta III gs. p. m. ē., no I gs. p. m. ē. Partas valsts galvaspilsēta, vēlāk pēdējo Sasanīdu galvaspilsēta, arābi nopostījuši VII gs. m. ē.
Palmira senpilsēta Sīrijas tusksneša oāzē ("Palmyra"), netālu no tagadējās Tadmoras, radusies I gt. p. m. ē., Palmiras valsts centrs līdz III gs. m. ē., tagad drupas, arhitektūras pieminekļi
Leptismagna Senpilsēta Tripolitānijā ("Leptis Magna"), Vidusjūras krastā (tagadējā Lībijā), dibināja feniķieši VII gs. p. m. ē., uzplaukums romiešu laikā (m. ē. pirmie gadi), nopostījuši arābi VII gs., saglabājušās dažādu greznu ēku drupas
Duga Senpilsēta Tunisijā, 110 km uz dienvidrietumiem no Tunisas, pazīstama no IV gs. p. m. ē., tagad drupas, arhitektūras pieminekļi - Atabana mauzolejs un numīdiešu pilsētas nocietinājumu mūri (III-II gs. p. m. ē.), romiešu laika foruma, triumfa arku u. c. drupas (I gs. p. m. ē. - V gs. m. ē.)
Tušpa Senpilsēta Turcijā, Vana ezera krastā, tagadējās Vanas pilsētas teritorijā, IX-VI gs. p. m. ē. Urartu valsts galvaspilsēta, 735. g. p. m. ē. to nopostīja asīrieši, saglabājušās cietokšņa mūru un valdnieku kapeņu drupas
Urgenča Senpilsēta Turkmenistānā, 150 km uz ziemeļrietumiem no tagadājās Urgančas (Uzbekistānā), pirmoreiz minēta I gs., viduslaikos - Horezmas valsts galvaspilsēta, XVII gs. Hivas hans pārcēla senās Urgenčas iedzīvotājus uz Horezmas oāzi (tagadējā Urganča)
Nisa Senpilsēta Turkmenistānā, 18 km uz ziemeļrietumiem no Ašgabatas, III gs. p. m. ē. - III gs. m. ē. Partas valsts centrs, XI-XII gs. nozīmīgs Horasanas centrs, pastāvēja arī līdz XVI gs. (pēc tam panīkums), XIX gs. 20. gados - tikai drupas
Kartāga Senpilsēta Ziemeļāfrikā ("Carthage"), Tunisas līča krastā (tagadējā Tunisijā), dibināta - 825. g. p. m. ē., romieši nopostīja - 146. g. p. m. ē., arheoloģiskie izrakumi uzsākti XIX gs. vidū
Utika Senpilsēta Ziemeļāfrikas piekrastē ("Utica"), Tunisijā, dibinājuši feniķieši XII gs. p. m. ē., no 146. g. p. m. ē. - romiešu Āfrikas province, nopostījuši arābi VII gs., tagad drupas
Senpjēra Senpjēras un Mikelonas Teritoriālkopienas administratīvais centrs, 5500 iedzīvotāju (2006. g.)
Potrimps senprūšu dievs, ko vispirms piemin S. Grūnavs savā chronikā (ap 1520) un pēc tam citi autori kā 3. galveno Romoves dievu; 18. gs. vidū Harders ieveda Potrimpu latviešu mitoloģijā; sekojot viņam, Stenders dēvē Potrimpu par upju un ezeru dievu, bet J. Lange pārvērš to par dzērāju dievu, it kā Trimpus apakšnieku; beidzot J. Alunāns 1858. g. paaugstina Potrimpu par Pramšāna un Laimas dēlu, kas svētījis laukus un sargājis sēklu
Amida Sens grieķu nosaukums Dijarbakiras pilsētai Turcijā
Frīģija sens novads Mazāzijas ziemeļrietumu daļā, ko apdzīvoja indoeiropeiskās frīģiešu zemnieku ciltis, kas bija ienākušas no Maķedonijas vai Trāķijas (15. - 13. gs p. m. ē.)
Eiropas septiņstarīte septiņstarīšu suga ("Trientalis europaea")
tiobaktērijas Sērbaktēriju ģints ("Thiobacillus"), sīkas, nesporulējošas, gk. kustīgas, gramnegatīvas nūjiņas
Kizilarvata Serdara - pilsēta Turkmenistānā
talsinieši Sērenes pagasta apdzīvotās vietas "Talsiņi" iedzīvotāji
Kuška Serhetabata, pilsēta Turkmenistānas dienvidos, tās nosaukums padomju laikā
kešserveris Serveris, kas atrodas relatīvi tuvu interneta lietotājam un saglabā visas globālā tīmekļa lappuses un, ja nepieciešams, protokola "FTP" un citas datnes, kuras servera lietotāji ir pieprasījuši
baznīcas skolotāji sevišķi ievērojami katoļu teologi, piem., Akvīnas Toms, Avilas Terēze
tainoji Siāmieši jeb kontaji - Taizemes pamatiedzīvotāji
Kabila Māha Phroms siāmiešu (Taizeme) mitoloģijā - viens no debesu dieviem
sisinis Sienāzis ("Tettigonia")
dzeltenais sierāboliņš sierāboliņu suga ("Trigonella noëana"), lakstaugs ar stāvu, kailu vai retiem matiņiem klātu stumbru, trīsstaraini saliktām lapām, smaržīgiem, dzelteniem vai gaiši ziliem ziediem galviņveida ķekaros un taisniem vai mazliet saliektiem augļiem - pākstīm; dzeltenais sieramoliņš
zilganais sieramoliņš sieramoliņu suga ("Trigonella caerulea"), senāk Latvijā kultivēts, dārzbēglis
Taņa sievietes vārda Tatjana saīsinājums
TDMA Signāla pakešu dalījums pēc laika (angļu "Time Division Multiple Access") digitālo sakaru tehnoloģijā, kas ļauj vairākiem lietotājiem vienlaicīgi izmantot vienu sakaru kanālu
mazā sīga sīgu dzimtas suga ("Tetrax tetrax")
toženieki Siguldas pagasta apdzīvotās vietas "Tožas" iedzīvotāji
fiņa Sīka monēta Ķīnas Tautas Republikā, vienāda ar 0,01 juaņu un 0,1 czjao jeb dzjao
para Sīka sudraba monēta Turcijā (1623.-1930. g.)
pulo Sīka vara monēta Krievijā, sudraba dengas nenoteikta daļa, kalta 15. gs. vietējai apgrozībai Tverā, Maskavā, Novgorodā, Suzdaļā, Perejaslavā, Smoļenskā, Jaroslavā un Pleskavā (nosaukums no tatāru monēts "pūl" - "zvīņa")
poiša Sīknauda Bangladešas Tautas Republikā, takas simtdaļa
avo Sīknauda Ķīnas Tautas Republikas Makao Īpašās Pārvaldes Apgabalā, patakas simtdaļa
dirams Sīknauda Tadžikistānas Republikā, somona simtdaļa
fiņa Sīknauda Taivānā (Ķīnas Republikā), jaunā Taivānas dolāra simtdaļa
satangs Sīknauda Taizemes Karalistē, bāta simtdaļa
seniti Sīknauda Tongas Karalistē, paangas simtdaļa
miljems Sīknauda Tunisijas Republikā, Tunisijas dolāra simtdaļa
kurušs Sīknauda Turcijā, monēta, vienāda ar 0,01 liru
tenge Sīknauda Turkmenistānā, Turkmenistānas manata simtdaļa
Spratlija salas sīku salu (~100), sēkļu un koraļļu rifu grupa Dienvidķīnas jūras dienvidrietumu daļā, izvietojušās dienvidrietumu - ziemeļaustrumu virzienā \~500 km garā joslā, strīdus teritorija, pretendē: Bruneja, Filipīnas, Ķīna, Malaizija, Taivāna, Vjetnama, 1100 iedzīvotāju (2011. g.)
sila strazds sila mežastrazds ("Turdus viscivorus")
Melderu grāvis Silakroga grāvis, Alauksta un Tauna savienojums
Žīdu grāvis Silavu ezera noteka uz Daugavu Līvānu novada Turku pagastā
Sillen Siles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā
Austrumaustrālijas straume siltā straume Klusajā okeānā pie Austrālijas austrumu krastiem, Dienvidpasātu straumes atzars, sākas Koraļļu jūras rietumu daļā, plūst no ziemeļiem uz dienvidiem, pie Tasmanijas pagriežas uz austrumiem, ātrums līdz 2 km/h
centralizētā siltumapgādes sistēma siltumapgādes sistēma, kas apgādā dzīvojamo vai rūpniecības ēku rajonu, ciematu vai pilsētu no kopējā siltuma avota (TEC, rajona katlumājas u. c.)
Silupes grāvis Silupes kreisā krasta pieteka Talsu novadā
Ratupes grāvis Silupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā
teilānieši Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Teilāni" iedzīvotāji
simhat Simhat Tora - akafots
bimahs Sinagogā izveidots paaugstinājums, no kura mēdz lasīt Toras rulli
kailā sinepīte sinepīšu ģints suga ("Teesdalia nudicaulis"), Latvijā aizsargājama; kailstublāja tīsdeilija
sintīns Sintētiska šķidrā degviela, iegūta no akmeņoglēm pēc Fišera-Tropša metodes
Sukturu ezers Sirdsezers Talsu novada Lībagu pagastā
Sukturezers Sirdsezers Talsu novada Lībagu pagastā
Damaska Sīrijas galvaspilsēta, 1,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.), pirmās ziņas par šo pilsētu saglabājušās no 16. gs. p. m. ē., mūsu ēras 635 g. to ieņēma arābi, 1516.-1918. g. ietilpa Turcijā
doira sitamais mūzikas instruments, līdzīgs tamburīnam; izplatīts Vidusāzijā, Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs
Sivenu ezers Sivēnu ezers Tumes pagastā
Sindžu Sjiņdžu - pilsēta Taivānā
Tenadzuči sk.: Asinadzuči un Tenadzuči
Raudiņa Skaldas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Turlavas pagastā, caurtek Ķikuru ezeru; Raudīte
Fjorgina skandināvu mitoloģijā - dievība, ko min vai nu kā Tora māti, vai kā Frigas tēvu, tā kā Tors ir arī Jerdas (zemes) dēls, tad dažkārt viņu identificē zemi
Siva Skandināvu mitoloģijā - dieviete ar zelta matiem, dieva Tora sieva
Skaldi skandināvu mitoloģijā - dieviete medniece un slēpotāja, jotuna Tjaci meita
Skadi Skandināvu mitoloģijā - ledus dieviete - medniece un slēpotāja, milža jotuna Tjaci meita
Himirs Skandināvu mitoloģijā - milzis, kas devies slavenā zivju zvejā kopā ar dievu Toru
Trims Skandināvu mitoloģijā - milzis, kas nozaga dieva Tora kara veseri
Tjalvi skandināvu mitoloģijā - Tora kalps, pastāvīgais pavadonis viņa gaidās milžu zemē, palīdz Toram cīņā ar briesmīgo akmens milzi Hrungniru, pieveikdams milža kalpu, māla milzi
Jerda Skandināvu mitoloģijā - vasarīgās, auglīgās zemes dievība, kuras un dieva Odina dēls ir pērkongrāvējs Tors
Geireds Skandināvu mitoloģijā - viens no milžiem jotuniem, dieva Tora pretinieks, kuram bija labvēlīgs dievs Odins, bet kuru ienīda dieviete Friga
Hrungnirs Skandināvu mitoloģijā - viens no milžiem, āsu pretiniekiem, kuram ir akmens sirds un akmens galva, iet bojā divcīņā ar Toru
šķirsts Skapis sinagogas sienā, kas vērsts pret Jeruzalemi, tajā tiek glabāti ar roku rakstīti Toras teksti uz pergamenta
praulgrauzis Skarabeju dzimtas apakšdzimta ("Trichiinae"), vaboļu ķermenis plats, 13-35 mm garš, attīstās gk. trūdošā koksnē, Latvijā konststētas 4 sugas, no tām 3 ļoti reti sastopamas un aizsargājamas
arnēbija Skarblapju dzimtas krāšņumaugs, savvaļā aug Turkmenistānā un Kaukāzā
Sknaben Sknābes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lībagu pagastā
Skolas Skolas dīķis - atrodas Tukuma novada Zantes pagastā, platība - 2,5 ha; Skolas ūdenskrātuve
Skolas Skolas ezers - atrodas Cēsu novada Taurenes pagastā, platība - 1,5 ha, dziļums - līdz 7,0 m; Slīcenis; Slīcena ezers; Slīceņa ezers
Skolas Skolas ezers - atrodas Talsu novada Ārlavas pagastā, platība - 2 ha; Aploklejas ezers
Skolas Skolas ezers - Trikātas ezers Trikātas pagastā
Slīcena ezers Skolas ezers Taurenes pagastā
Slīcenis Skolas ezers Taurenes pagastā
Skolas Skolas ūdenskrātuve - izveidota uz Vijatas upes 3 km no ietekas Tirzā, Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība - 3 ha
jūrasgailis Skorpēnveidīgo kārtas ģints ("Triglidae"), vidēji liela jūras zivs (garums - 50-90 cm), vairāki krūšu spuru stari pārveidojušies par pirkstveida ekstremitātēm, ar ko var ložņāt pa grunti
Schreiten Skreites muiža, kas atradās Talsu apriņķa Vandzenes pagastā
trihodina Skropstaiņu tipa skropstaiņu klases vienšūņu ģints ("Trichodina")
planārija Skropstiņtārpu klases kārta ("Tricladida"), plēsīgi tārpi ar saplacinātu ķermeni līdz 35 cm garumā, Latvijā saldūdeņos konstatētas 7 sugas
mizgraužu skudrulītis skrudulīšu suga ("Thanassimus formicarius")
bišu skudrulītis skrudulīšu suga ("Trichodes apiarius")
Tukuma muiža Skrundas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Tukums" bijušais nosaukums
Skujene Skujaine, Tērvetes pieteka
Svētaine Skujaines labā krasta pieteka Tērvetes pagastā, šķērso Bukaišu pagastu, augštece Bēnes pagastā, garums - 18 km, kritums - 38 m; Sesigale
purvciprese Skuju koku klases dzimta ("Taxodiaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi koki ar adatveida skujām, saglabājušās 10 ģintis, zināmas \~20 reliktas sugas
Klein-Strutteln Skuju muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Struteles pagastā
Schlagunen Slagūnes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Annenieku pagastā
Skudrupīte Slampes kreisā krasta pieteka Tukuma novada Džūkstes pagastā, augštece Slampes pagastā, garums - 12 km
Schlampen Slampes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Slampes pagastā
Lāokoons Slavena antīku tēlu grupa, kas rāda Apollona priestera Lāokoona nāvi Trojā, kur viņu līdz ar divi dēliem nožņaudza čūskas par to, ka tas sadurstīja koka zirgu, kura dēļ Troja aizgāja bojā
taborieši Slavenā čehu reformatora Jana Husa piekritēji cīņā ar pāvesta un ķeizara krusta karotāju pulkiem (1419.-1431. g., pēc Taboras pilsētas vārda); taborīti
kukluksklans Slepena teroristiska, rasistiska organizācija Amerikas Savienotajās Valstīs, kas dibināta Tenesijā 1867. g. ar nolūku saglabāt balto virskundzību pār melnādainajiem
trojānis slepeni iefiltrēta ļaunprogrammatūra, kas atbilstīgi hakera nolūkiem izdara manipulācijas mērķsistēmā; Trojas zirgs (2)
teniarinhoze slimība ("taeniarhynchosis"), ko ierosina vēršu lentenis ("Taeniarhynchus sginatus"), izplatīta gk. zemēs, kur audzē daudz liellopu un uzturā izmanto gk. liellopu gaļu
tenioze slimība ("taeniasis"), ko ierosina cūku lentenis ("Taenia solium"), izplatīta zemēs, kur audzē cūkas un uzturā izmanto mazsālītu un termiski nepietiekami apstrādātu cūkgaļu
metagonimoze Slimība, ko ierosina trematode "Metagonimus yokogawai", kas parasti parazitē cilvēka tievajā zarnā, sastopama gk. Tālajos Austrumos un Japānā; rada caureju
Sudmaļupīte Slocenes kreisā krasta pieteka Tukuma novada Tumes pagastā, garums - 5 km
Zvirgzdupīte Slocenes kreisā krasta pieteka Tukumā un Tukuma novada Tumes pagastā, garums - 6 km, iztek no Jumpravas ezera
Tumes strauts Slocenes labā krasta pieteka Tukuma novada Tumes pagastā, garums — 7 km
Vašleja Slocenes labā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 18 km, kritums - 25 m; Vāšleja; Vašlejas strauts
Schlockhof Slokas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Praviņu pagastā
Tagetes signata smalkllapu samtenes "Tagetes tenuifolia" nosaukuma sinonīms
tīlenieki Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Tīle" iedzīvotāji
trillija Smilaksu rindas dzimta ("Trilliaceae"), kurā dažkārt iekļauj čūskogu ģinti
Avarāšs smilšu masīvs (ergs) Mali (_Aouarâch, ’Erg_), Tombuktu reģiona ziemeļos
Mujunkums Smilšu tuksnesis Kazahstānā, Turānas zemienes ziemeļaustrumos, starp Karatava un Kirgīzijas grēdu dienvidos un Ču upi ziemeļos, platība - \~37500 km^2^, no 300 m vjl. ziemeļos līdz 700 m dienvidaustrumos, smilšu grēdas (rietumos) un pauguri (austrumos), sastopami barhāni, krasi kontinentāls, sauss klimats
Taklamakana tuksnesis smilšu tuksnesis Ķīnas rietumos (angļu val. "Taklamakan"), Tarimas līdzenuma vidienē, platība - \~270000 kvadrātkilometru, garums rietumu-austrumu virzienā - 1000 km, platums - līdz 400 km, augstums pārsvarā - 800-1300 m, atsevišķi skrausti līdz 1664 m
Lielais Austrumu ergs smilšu tuksnesis Sahāras ziemeļrietumos, Alžīrijā, daļēji Tunisijas rietumos un Lībijas ziemeļrietumos, platība - >100000 kvadrātkilometru, līdz 300 m augstas smilšu grēdas
Karakums Smilšu tuksnesis Turānas zemienē Kazahstānā un Turkmenistānā
Piearāla Karakums smilšu Tuksnesis Turānas zemienes ziemeļos, no Arāla jūras ziemeļaustrumiem līdz Sirdarjas lejtecei, Kazahstānā, augstums - līdz 10 m, starp smilšu pauguriem - sāļezeri, smilšu pauguros - gruntsūdeņi
Barsuki smilšu tuksneši Turānas zemienes ziemeļos, gk. Kazahstānas Aktebes apgabalā, kas 2 garās, šaurās joslās no Arāla jūras meridionāli stiepjas uz ziemeļiem (Lielie un Mazie Barsuki)
Bormanskaja Smiltenes novada Trapenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Schmucken Smuku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā
Friedrichsberg Snapju muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagastā
Soda Sodīte, Tērvetes pieteka
Sodagrāvis Sodīte, Tērvetes pieteka
Sode Sodīte, Tērvetes pieteka
Sodene Sodīte, Tērvetes pieteka
Sodus Sodīte, Tērvetes pieteka
taukulieši Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Taukuļi" iedzīvotāji
Taukuli Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Taukuļi" nosaukums latgaliski
Bahi solončaks Tanzānijā, Singidas un Dodomas provincē jeb administratīvajā rajonā
oposumžurkas Somaino zīdītāju dzīvnieku ķenguru peļu apakšdzimtas suga, sastopama Austrālijā un Tasmānijā, dzīvnieciņi truša lielumā
plēsējsomaiņi Somaiņu kārtas dzimta ("Dasyuridae"), morfoloģiski dažādi primitīvi zoofāgi, 4 apakšdzimtas, 20 ģinšu, \~50 sugu, sastopami Austrālijā, Tasmanijā, Jaungvinejā
nektārkuskuss Somaiņu kārtas kuskusu dzimtas suga ("Tarsipes spenserae"), neliels dzīvnieciņš (kuskuss), kas pārtikai sūc nektāru un ēd ziedputekšņus
tambermi Sombi - tauta, dzīvo Beninas ziemeļrietumos un Togo ziemeļos
Pirkanmā Somijas reģions, platība - 14469 kvadrātkilometri, 505700 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Tampere
Dienvidrietumsomija Somijas reģions, platība - 2800 kvadrātkilometru, 474100 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Turku
TJS Somons; Tadžikistānas Republikas valūtas kods, sīknauda - dirams
Ungi Sonbona - pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), tās senāks nosaukums
Singora Sonkhla - pilsēta Taizemē
Sonkla Sonkhla - pilsēta Taizemē
Spahrenhof Spāres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā
Spahren Spāres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Spāres pagastā
Ķipstvalks Spāres upes kreisā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, iztek no Viegļa ezera; Vieglgrāvis
Leda Spartas valdnieka Tindareja sieva un Zeva mīļākā, kas vienlaikus kļuva grūta no Zeva un Tindareja un laida pasaulē dvīņu pārus Kastoru un Polluksu, kā arī Helēnu un Klitaimnestru
interneta arhitektūras padome speciālistu padome, kas pārrauga protokolu _TCP/IP_ uzturēšanu un citu interneta standartu izplatīšanu
stens Spēka mērvienība MTS mērvienību sistēmā; 1 sn = 1000 N
motora darbības izklausīšana spēkratu mezglu pārbaudes metode defektu noteikšanai pēc darbības trokšņiem. Izklausot normālai darbībai neraksturīgus, bet defektiem raksturīgus trokšņus, iespējams atklāt palielinātus detaļu izdilumus, mehānismu izregulēšanos un citus darbības traucējumus. Trokšņu labākai izklausīšanai lieto stetoskopus
tehniskā apskate spēkratu un citu mašīnu regulāra pārbaude, ko veic, lai konstatētu to atbilstību lietošanas kārtībai. Valsts tehnisko apskati veic noteiktā termiņā, līdz kuram ir atļauta šo mašīnu dalība satiksmē. Traktortehnikas tehnisko apskati veic Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras inspektori, automobiļu un to piekabju tehnisko apskati - inspektori Ceļu satiksmes drošības direkcijas tehniskās apskates stacijās
Keiri Spēles Keiri - Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Spēlesķeiri" nosaukuma variants
treponēma Spirālveidīgo vienšūnas baktēriju spirohetu ģints ("Treponema")
Spirgen Spirgas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Praviņu pagastā
spironēmas Spirohetu dzimtas baktērijas, kas tagad iekļautas "Borrelia" un "Treponema" ģintī
telosporīdijas Sporaiņu tipa (klases) vienšūņi ("Telosporidia") pie kuriem pieder gregarīnas, kokcīdijas un asinssporaiņi
Aiters Spožais augšējais gaiss ("ēters"), viena no pirmatnējām dievībām, kas saskaņā ar Hēsioda "Teogoniju" piedzima pasaules radīšanas sākumā
Fragenhof Spraugu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā
Springen Spriņģu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Bikstu pagastā
Trokši Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Trokšas" nosaukuma variants
Truokši Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Trokšas" nosaukuma variants latgaliski
Truokšys Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Trokšas" nosaukuma variants latgaliski
Istanbula Stambula, pilsēta Turcijā
Konstantinopole Stambula, pilsēta Turcijā, tās nosaukums 330.-1930. g.; 1453.-1918. g. Osmaņu impērijas galvaspilsēta (ar nosaukumu - Stambula)
normālapstākļi Standarta fizikālie apstākļi, kuros spiediens p=101325 Pa (normālā atmosfēra), termodinamiskā temperatūra T=273,15 K un gāzes molārais tilpums VO=22414 x 10-2 m3 mol-1
SICTA Standartizētā starptautiskā tūrisma darbības veidu klasifikācija (angļu "Standard International Classification of Tourism Activities") - Pasaules Tūrisma organizācijas izstrādāta tūrisma darbības veidu klasificēšanas sistēma, kas aptver visus tūrismā iesaistītos un apkalpojošos uzņēmējdarbības veidus, apkopo tūrisma statistikas datus
drošā elektroniskā transakcija standarts, kas nodrošina drošas kredītkaršu transakcijas internetā, un ko izmanto vairums galveno elektroniskās tirdzniecības dalībnieku; standarts SET
Hisaras ieleja starpkalnu ieplaka starp Hisaras grēdas dienvidiem un Babataga un Karatava grēdu ziemeļu atzariem, Tadžikistānā, garums - 70 km, platums - līdz 20 km, augstums - 700-1000 m
Fergānas ieleja starpkalnu ieplaka Vidusāzijā, Uzbekistānā, daļēji Kirgizstānā un Tadžikistānā, garums — \~300 km, platums — līdz 170 km, augstums — 300-1000 m vjl.
Fidži jūra starpsalu jūra Klusā okeāna dienvidrietumu daļā (angļu val. "Fiji Sea"), tropu zonā starp Fidži salām, Kermadeka salām, Jaunzēlandi, Norfolku un Jaunkaledoniju, robežojas ar Tasmana un Koraļļu jūru, platība — 3180000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 2741 m, lielākais dziļums — 7633 m
Bandas jūra starpsalu jūra Klusā okeāna rietumu daļā (angļu val. "Banda Sea"), starp Seramu, Tanimbaru, Timoru, Kalaotou, Sulavesi, Buru, Sulas salām, platība - 714000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 7440 m, neregulāras plūdmaiņas - līdz 2,4 m
Filipīnu jūra starpsalu jūra Klusā okeāna rietumu daļā (angļu val. "Philippine Sea"), starp Rjūkjū, Kjusju, Honsju, Nampo, Marianas, Japas, Palau salu, Halmaheru, Filipīnām un Taivānas salu, platība — 5726000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 4108 m
Savu jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (angļu val. "Savu Sea") starp Floresu, Sumbu un Timoru, platība - 104000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3475 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2 m
STCW Starptautiskā 1978. g. konvencija "Jūrnieku sagatavošanas, diplomēšanas un sardzes pildīšanas standarti" ar labojumiem 1995. g. (angļu "International Convention on Standarts of Training, Certification and Watchkeeping for Seafarers, 1978, as amended in 1995")
IELTS Starptautiskā angļu valodas zināšanu novērtēšanas sistēma (angļu "International English Language Testing System")
TOEFL Starptautiska angļu valodas zināšanu pārbaudes sistēma sertifikāta iegūšanai (angļu "Test of English as a Foreign Language")
IRU Starptautiskā autotransporta savienība (angļu "International Road Transport Union")
FIBT Starptautiskā Bobsleja un skeletona federācija (franču "Federation Internationale de Bobsleigh et de Toboganning")
ITT Starptautiska elektrosakaru firma (angļu "International Telephone and Telegraph Corporation")
IATA Starptautiskā Gaisa pārvadājumu asociācija (angļu "International Air Transport Association")
ITTF Starptautiskā galda tenisa federācija (angļu "International Table Tennis Federation")
IMPAC Dublinas literārā prēmija starptautiska literāra balva (angļu "The International IMPAC Dublin Literary Award"), ko piešķir Dublinas pilsētas padome un uzņēmums IMPAC, bet pasākumu administrē Dublinas pilsētas publiskā bibliotēka, pretendentus izvirza pasaules valstu bibliotēkas
ATTAC Starptautiska nevalsts globalizācijas kustība par finanšu tirgu un to struktūru demokrātisku kontroli (angļu "Association for the Taxation of Financial Transactions for the Aid of Citizens")
SWIFT Starptautiska starpbanku organizācija (angļu "Society for Worldwide Interbank Financial Telecommunication"), kuras mērķis ir elektroniska informācijas apmaiņa par veiktajiem norēķiniem; dibināta 1973. g.; tajā ietilpst ap 1500 banku no vairāk nekā 50 valstīm
CCITT Starptautiskā Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvā komiteja (franču "Comite Consultatif International Telegraphique et Telephonique")
ITU Starptautiskā telekomunikāciju apvienība (angļu "International Telecommunication Union")
Intelsat Starptautiskā Telekomunikāciju satelītu organizācija ("International Telecommunications Satellite Organisation")
ITF Starptautiskā Tenisa federācija (angļu "International Tennis Federation")
IUTAM Starptautiskā teorētiskās un lietišķās mehānikas savienība (angļu "International Union of Theoretical and Applied Mechanics")
IMT Starptautiskais kara tribunāls (angļu "International Military Tribunal")
IITF Starptautiskais Terminoloģijas pētniecības institūts (vācu)
V.24 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas izstrādāta standarta saskarne, kas nosaka datu galiekārtu un datu ķēdes galiekārtu sadarbību
X.500 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas pieņemts standarts, kas lietotājam nodrošina elektroniskā direktorija pakalpojumus, izmantojot standarta X.400 informācijas dalīto datu bāzi
X.400 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas pieņemts standarts, kas nosaka starptautiskā elektroniskā pasta funkcionēšanas pamatprincipus
X.25 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas rekomendācija, ar kuru noteikti pakešu komutācijas datu pārraides tīklu funkcionēšanas pamatprincipi
X.75 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas rekomendācija, ar kuru noteikti pakešu komutācijas datu pārraides tīklu savienošanas principi gadījumā, kad šo tīklu pamatā ir rekomendācijas X.25 dažādas realizācijas
standarts X.500 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas un Starptautiskās standartizēšanas organizācijas pieņemts standarts, kas lietotājam nodrošina elektroniskā direktorija pakalpojumus, izmantojot standarta X.400 informācijas dalīto datu bāzi. Šī datu bāze ietver lietotāju vārdus, pasta adreses, telefona un faksa numurus, kā arī citu nepieciešamo informāciju
standarts X.400 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas un Starptautiskās standartizēšanas organizācijas pieņemts standarts, kas nosaka starptautiskā elektroniskā pasta funkcionēšanas pamatprincipus. Standarts _X.400_ atšķiras no internetā izmantotajiem elektroniskā pasta standartiem. Lai ziņojumus varētu pārsūtīt no vienas sistēmas otrā, tiek izmantotas vārtejas
ITU-T Starptautiskās telekomunikāciju apvienības (angļu "International Telecommunication Union") komiteja, kas nodarbojas arelektrosakaru standartu izstrādāšanu; līdz 1990. g. sākumam bija pazīstama kā Starptautiskā Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvā komiteja (CCITT)
integrēto pakalpojumu cipartīkls starptautiskās telekomunikāciju savienības komitejas _ITU-T_ izstrādāts datu pārraides tīkla standarts, kas nosaka prasības, kurām jāatbilst šī tīkla arhitektūrai un saskarnēm, lai nodrošinātu datu, audio- un videoinformācijas pārraidi pa vienotu cipartīklu
Incoterm-2000 starptautiskie tirdzniecības noteikumi - 2000 (angļu "International Commercial Terms")
T Starptautisks signāls "Tango" - nozīmē "turieties no manis noteiktā attālumā; tralēju pārī"
apvienotā divlīmeņu attēlu ekspertu grupa starptautisku organizāciju _ISO_, _IEC_ un _ITU-T_ apvienota ekspertu grupa, kuras uzdevums ir definēt attēlu bezzudumu kodēšanas standartu
retējums Stāvais retējs ("Potentilla recta", senāk "Tormentilla erecta", arī "Potentilla tormetilla")
reitiņi Stāvais retējs ("Potentilla recta", senāk "Tormentilla erecta")
Stempelhof Stempelmuiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
Silupe Stendes kreisā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu un Lībagu pagastā, garums - 12 km; Zilupe; vidustecē Bezdubens; lejtecē Vecupe
Mellupīte Stendes kreisā krasta pieteka Ventspils novadaUsmas pagastā, augštece Talsu novada Ģibuļu pagastā
Kalnupe Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā
Strumpe Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā
Kalnupe Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 8 km
Lūšupīte Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales un Ģibuļu pagastā, garums - 8 km; Lūse
Dzelzupe Stendes labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 10 km
Stenden Stendes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā
Raķupe Stendes pietekas Lonastes kreisā satekupe (ar Pāci), Ventspils un Talsu novadā, garums - 36 km, kritums - 41 m; Rakupe; Rāķupe; Dižupe; augštecē arī Moricupe
Hortobāģa Stepe Ungārijas ziemeļaustrumos, Vidusdonavas līdzenuma daļa Tisas kreisajā krastā, smiltāji ar lesveida nogulumu segu, viens no sausākajiuem Ungārijas rajoniem (nokrišņi - 300 mm gadā)
Tiņņupīte Stepupes kreisā krasta pieteka Zvārtavas pagastā, garums - 9 km; Tinupīte
Tukuma oss stiepjas meridionālā virzienā Tukuma novada Tumes pagastā, garums — \~1,4 km, platums — 80-250 m, absolūtais augstums — 65 m vjl., relatīvais augstums — 8-15 m
Dienvidatlantijas grēda stiepjas paralēli Dienvidamerikas un Āfrikas kontinentam no ekvatora līdz 55 grādiem dienvidu platuma, garums - 4500 km, dziļums - 1800-3400 m, virs ūdens paceļas Debesbraukšanas un Tristana da Kuņjas salas
tokajietis Stipra, salda vīna šķirne no Tokajas apvidus Ungārijā
afgānietis Stiprs, putekļains vietējais dienvidrietumu vējš Amudarjas augštecē, kas saistīts ar auksto gaisa masu ieplūšanu Turānas zemienē
doņu stobrene stobreņu ģints sēņu suga ("Typhula filiformis", syn. "Macrotyphula filiformis")
dobā stobrene stobreņu ģints sēņu suga ("Typhula fistulosa", syn. "Macrotyphula fistulosa")
Stonišķu svīta Stonišķu svīta - apakšdevona stratigrāfiskā vienība, kas labi nodalāma tikai Baltijas sineklīzes centrālajā daļā Lietuvas rietumos, Latvijā kopā ar Tilzītes (Tilžes) svītu apvienotas Gargždu sērijā
trānieši Strādnieku kustības dalībnieki Norvēģijā, pēc M. Trānes (1817-1890) vārda
Amulas svīta stratigrāfiska vienība, augšdevona Frānas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 8-22 m, slāņkopas virsa pazeminās no 32 m virs jūras līmeņa pie Irlavas līdz 189 m zem jūras līmeņa pie Nīgrandes; atsegumi Abavas, Alokstes, Amulas, Ēdas, Imulas, Lielupes, Šķēdes, Tebras, Ventas krastos
Strasden Strazdes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Strazdes pagastā
Strutteln Struteles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Struteles pagastā
Fraternitas Arctica studentu korporācija, dib. 1880. g. Rīgā (RTU)
Fraternitas Metropolitana studentu korporācija, dib. 1924. g. Rīgā (no 1922. g. dib. filistru b-bas), Fraternitas Petropolitana (dib. 1896. g. Pēterburgā) pēctece, (RTU)
Fraternitas Vesthardiana studentu korporācija, dib. 1924. g. Rīgā, (RTU)
Fraternitas Livonica studentu korporācija, dib. 1926. g. Rīgā (gk. no studentu b-bas "Austrums" biedriem), (RTU)
Stemiķu ezers Stupēnu ezers Taurenes pagastā
Stupeņu ezers Stupēnu ezers Taurenes pagastā
Stemiķis Stupēnu ezers Taurenes pagastā
Stuhrhof Stūru muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Blīdienas pagastā
trematodes sūcējtārpi (_Trematoda_), plakantārpu tipa klase
Ārupīte Sudaliņa, Tirzas pieteka
Sudala Sudaliņa, Tirzas pieteka
Sudaļa Sudaliņa, Tirzas pieteka
Sudaliņš Sudaliņa, Tirzas pieteka
Teiļupe Sudas labā krasta pieteka Mālpils pagastā, iztek no Jūdažu ezera Siguldas pagastā, garums - 6 km; Teiļupīte
datnes vārda paplašinājums sufikss (parasti trīs burti), ko pievieno operētājsistēmu _DOS_ un _OS/2_ datņu nosaukumiem un kas norāda datnes tipu, piemēram, izpildāmajām datnēm sufikss var būt _EXE_, _COM_ vai _BAT_
paplašinājums sufikss (parasti trīs burti), ko pievieno operētājsistēmu _DOS_ un _OS/2_ datņu nosaukumiem un kas norāda datnes tipu, piemēram, izpildāmajām datnēm sufikss var būt _EXE_, _COM_ vai _BAT_
aga Sultāna Turcijā - janičāru un galma sulaiņu priekšnieka tituls
seraskīrs Sultāna Turcijā - virspavēlnieks; 19. gs. - kara lietu ministrs
āķītis Sūnu ģints ("Hamatocaulis"), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas, to aizsardzībai izveidots dabas liegums "Taurīšu ezers"
nesmaržīgā suņkumelīte suņkumelīšu suga ("Tripleurospermum perforatum syn. Tripleurospermum inodorum, Matricaria perforata")
suņa ramoleņš suņkumelīte ("Tripleurospermum")
Susa Sūsa - pilsēta Tunisijā
tepenīcieši Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Tepenīca" iedzīvotāji
Tepenica Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Tepenīca" nosaukuma variants
Tutinava Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Tutinova" nosaukuma variants
SHP Sv. Helēnas Salas mārciņa; Svētās Helēnas, Debesbraukšanas un Tristana da Kuņas Salas valūtas kods, sīknauda - penss
vasvahili Svahili - tauta Tanzānijā, Zairā (Kongo DR), Mozambikā, Kenijā
Liongo Fumo svahili (Tanzānija, Zaira, Kenija) mitoloģijā un eposā - varonis, kuram piemīt pārdabisks spēks, pareģa spējas un izcilas karotāja īpašības, viņš ir neievainojams
tikala Svara un naudas vienība (15,228 g) Birmā un Taizemē, kur to dēvē arī par bātu
Svārbīte Svārbe, Tirziņas pieteka
Svārde Svārbe, Tirziņas pieteka
Schwarren Svares muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Vecmoku pagastā
Sinaiticus Svarīgs Jaunās Derības 4. gs. rokraksts (majuskulis), ko vācu teologs K. Tišendorfs (1815.-1874. g.) atradis 1859. g. Sv. Katrīnas klosterī Sīnaja kalnā
Svepane Svēpaine, Tērvetes pieteka
Svēpene Svēpaine, Tērvetes pieteka
trijādība Svētā Trīsvienība
Auce Svētes kreisā krasta pieteka Auces, Dobeles, Tērvetes un Jelgavas novadā, garums - 86 km, kritums - 94 m, iztek no Lielauces ezera, pie ietekas Svētē izbūvēts polderis (1971. g.) un upes tece novadīta pa jaunizveidotu gultni; Aucupe; Īle
Zeja Svijaga - upe Krievijas Tatarstānas Republikā, tās nosaukums tatāru valodā
tedeums Svinīgs, cildens, visbiežāk izvērsts sakrālās mūzikas (vokālinstrumentāls) žanrs ar tekstu "Te Deum laudamus", mūsdienās arī instrumentālas versijas
Garvēderi Svitenes pagasta apdzīvotās vietas "Tīrumi" otrs nosaukums
Urfa Šanliurfa - pilsēta Turcijas dienvidaustrumos
maušani Šanu tautas grupa, kas dzīvo gk. Mjanmas (Birmas) austrumos, Šanas / Tai pavalstī; šani (2)
Terpeņija rags šaura pussala Sahalīnas salas dienvidaustrumos, platums — līdz 7 km, norobežo Ohotskas jūras Terpeņija līci
sierene Šaurlapu saulkrēsliņš ("Thalictrum luridum "), sastopams pļavās, mitros krūmājos, 60-120 cm garumā, ar rievainu stublāju, ar iedzelteniem ziediem un ieapaļu augli
doņi Šaurlapu vilkvālīte ("Typha angustifolia")
ērkuļi Šaurlapu vilkvālīte ("Typha angustifolia")
Ņeveļskoja šaurums šaurums starp Āzijas kontinentu un Sahalīnas salu, savieno Tatāru šaurumu ar Amūras limānu, garums - 56 km, mazākais platums - 7,3 km, dziļums kuģuceļā - līdz 7,2 m
Benī Valīda šebīja Lībijas ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Misrātas, Sidras, Mizdas un Terhūna un Messellāta šebīju
koku šeflēra šeflēru suga ("Schefflera arboricola"), Taivānā sastopama liāna, populārs telpaugs
Peklera šeflēra šeflēru suga ("Schefflera pueckleri"), kas augu tirdzniecībā vairāk pazīstama kā uzmavu tupidante ("Tupidanthus calyptratus")
Charlottenhof Šerlatu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Pūres pagastā
Tērnera balva šī gleznotāja vārdā nosauktā balva (20000 sterliņu mārciņas), kuru kopš 1984. g. Teita galerija ik gadu piešķir māksliniekam, kura devums britu mākslā, pēc žūrijas domām, pēdējā gada laikā ir bijis visnozīmīgākais un interesantākais
hurūfīs Šiītu sekta, izplatīta gk. Turcijā, uzskata burtus par dievišķīgu un pārpasaulīgu būtņu simboliem
mežastrazds šīs apakšdzimtas ģints ("Turdus"), sastopama gandrīz visā pasaulē, izņemot dienvidaustrumu Āziju un Austrāliju, 63 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas
lielais panda šīs apakšdzimtas suga ("Ailuropoda melanoleuca"), liels lāčveidīgs dzīvnieks ar raksturīgiem baltiem un melniem plankumiem, aizsargājams, sastopams Ķīnā, Tibetā
bezdelīgtangars šīs apakšdzimtas suga ("Tersina viridis")
tirānputns šīs apakškārtas dzimta ("Tyrannidae"), 112 ģintis, 374 sugas, Amerikas kontinentā, gk. Dienvidamerikā, mežos un krūmājos, retumis atklātās vietās
tīmeklene šīs dzimtas ģints ("Cortinarius"), kurā apvienotas senāk atsevišķi nodalītās ģintis - gļotgalves ("Phlegmacium"), gļotpēdenes ("Myxacium"), jostenes ("Telamonia"), biezkātes ("Inoloma") u. c., >600 sugu, to augļķermeņi ļoti dažādi, Latvijā konstatētas 66 sugas, no tām 24 sugas izmantojamas uzturā, bet 12 ir indīgas
vējslotsēne šīs dzimtas ģints ("Taphrina"), no kuras Latvijā konstatētas 15 sugas; vairojas ar askusporām, kas veidojas askos tieši uz micēlija, ir parazīti, kas izraisa gk. koku un krūmu lapu, zaru un augļu deformāciju; bojāto augu orgānu deformācija saistīta ar šo sēņu spēju izdalīt hormonāli aktīvas vielas, kas aktivizē saimniekauga fitohormonus
purvciprese šīs dzimtas ģints ("Taxodium"), koks ar skujām uz īsvasām, kas katru gadu nokrīt
īve šīs dzimtas ģints ("Taxus"), mūžzaļš skuju koks vai krūms ar apakšpusē gaišzaļām skujām un sarkanu kausveida sēklsedzi
četrzobe šīs dzimtas ģints ("Tetraphis"), Latvijā konstatēta 1 suga
tetraspora šīs dzimtas ģints ("Tetraspora")
krūmīte šīs dzimtas ģints ("Thamnobryum"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
purvpaparde šīs dzimtas ģints ("Thelypteris"), Latvijā konstatēta 1 suga
ežlape šīs dzimtas ģints ("Thuidium"), \~240 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
liepa šīs dzimtas ģints ("Tilia"), koks, retāk krūms, kam ir sirdsveida lapas ar sīkzobainu malu, gaišdzelteni smaržīgi ziedi un kupls vainags, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, introducētas \~20 sugas
vilkvālīte šīs dzimtas ģints ("Typha"), lakstaugs ar attīstītu sakneni un sīkiem, stublāja galā sakārtotiem ziediem, 12 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
ezerrieksts šīs dzimtas ģints ("Trapa"), ūdensaugs ar peldošu rombisku lapu rozeti un baltiem ziediem, (30 vai pat 200 sugas, bet pēc citiem uzskatiem ir tikai 1 ļoti polimorfa suga), Latvijā 1 suga
receklene šīs dzimtas ģints ("Tremella"), Latvijā konstatētas 4 sugas
trentepolija šīs dzimtas ģints ("Trentepohlia"), \~60 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
trihija šīs dzimtas ģints ("Trichia"), Latvijā konstatētas 8 sugas
pūkaine šīs dzimtas ģints ("Tricholoma"), 28 sugas
āžloks šīs dzimtas ģints ("Triglochin"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi ar zarotu sakneni un īsu stublāju, 12 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
paceplītis šīs dzimtas ģints ("Troglodytes")
krese šīs dzimtas ģints ("Tropaeolum"), no kuras Latvijā vairākas sugas audzē kā viengadīgus kāpelētājaugus ar nekārtniem oranžiem, dzelteniem vai sarkaniem ziediem un ieapaļām lapām
trifele šīs dzimtas ģints ("Tuber")
kātpūpēdis Šis dzimtas ģints ("Tulostoma"), no kuras Latvijā konstatētas 2 sugas
kurmis šīs dzimtas suga ("Talpa europaea"), neliels, pelēcīgi melns dzīvnieks, kas dzīvo augsnē un kam ir raksturīgs masīvs ķermenis un lāpstveida priekškājas; Eiropas kurmis
alata šīs dzimtas suga ("Thymallus thymallus"), zivs ar lielu muguras spuru un taukspuru, uzturas straujos, skābekļa bagātos strautos
logspārnis šīs dzimtas suga ("Thyris fenestrella"), kas sastopama ļoti reti, kāpuri dzīvo uz silpurenēm un mežvīteņiem
plīvurpūce šīs dzimtas suga ("Tyto alba"), putns ar gaišu, smalku spalvu zīmējumu un labi izveidotu, gandrīz trīsstūrveida plīvuru ap acīm
Prickera balva arhitektūrā šīs ģimenes iedibināta balva (angļu "The Pritzker Architecture Prize"), kas kopš 1979. g. reizi gadā tiek piešķirta arhitektam, kura projektētās celtnes, pēc žūrijas atzinuma, apliecina izcilu talantu, vides izjūtu un ir vērtējamas kā nozīmīgs ieguldījums arhitektūras attīstībā
tievā teilorija šīs ģints suga ("Tayloria tenuis"), kas aug kūdreņos uz nitrofilu augu (aveņu, nātru) paliekām
melnastes paradīzesķauķis šīs ģints suga ("Terpsiphone atrocaudata")
krāšņais paradīzesķauķis šīs ģints suga ("Terpsiphone paradisi")
sašaurinātā dubultzobe šīs ģints suga ("Tetraplodon angustatus")
svītrainā skudrčakste šīs ģints suga ("Thamnophilus doliatus")
ziemeļu ceplītis šīs ģints suga ("Thryothorus ludovicianus")
svītrainais ceplītis šīs ģints suga ("Thryothorus pleurostictus")
bālkrūšu kanastero šīs ģints suga ("Thripophaga drbignyi")
melnastes kanastero šīs ģints suga ("Thripophaga humicola")
rudgalvas krūmājstrazds šīs ģints suga ("Timalia pileata")
parastais paceplītis šīs ģints suga ("Troglodytes troglodytes") mazs zvirbuļveidīgo kārtas putns, kas sastopams arī Latvijā, apspalvojums ir brūns ar tumšām šķerssvītrām; ceplītis
Japānas mežastrazds šīs ģints suga ("Turdus cardis")
pelēkmuguras mežastrazds šīs ģints suga ("Turdus hortulorum")
rudais mežastrazds šīs ģints suga ("Turdus naumanni")
olīvmuguras mežastrazds šīs ģints suga ("Turdus obscurus")
blāvais mežastrazds šīs ģints suga ("Turdus pallidus")
pelēkais mežastrazds šīs ģints suga ("Turdus pilaris"), kas Latvijā sastopama samērā bieži bet nevienmērīgi; pelēkais strazds
melnrīkles mežastrazds šīs ģints suga ("Turdus ruficollis atrogularis"), kas retumis iemaldās Latvijā; melnrīkles strazds
sarkanrīkles mežastrazds šīs ģints suga ("Turdus ruficollis ruficollies")
apkakles mežastrazds šīs ģints suga ("Turdus torquatus"), Latvijā rets caurceļotājs; apkakles strazds
vienmuļais mežastrazds šīs ģints suga ("Turdus unicolor")
sila mežastrazds šīs ģints suga ("Turdus viscivorus"); sila strazds
māllēpe šīs ģints suga ("Tussilago farfara"), daudzgadīgs augs ar dzelteniem ziediem un lielām sirdsveida, apakšpusē tūbainām lapām, kas attīstās pēc auga noziedēšanas
Taphrina cerasi šīs ģints sugas "Taphrina wiesneri" nosaukuma sinonīms
Thekospora pada šīs ģints sugas "Thekospora aerolata" nosaukuma sinonīms
īve šīs klases dzimta ("Taxaceae"), mūžzaļi divmāju, retāk vienmājas koki vai krūmi ar blīvu zarojumu, koksne un skujas bez sveķu ailēm, 5 ģintis, 20 sugu Latvijā savvaļā 1 suga, introducētas >50 šķirnes
vējslotsēne šīs rindas dzimta ("Taphrinaceae"), parazīti, kas izraisa augu (gk. koku un krūmu) lapu, zaru un augļu deformāciju, 4 ģintis, 105 sugas, Latvijā konstatēts 15 sugu
tetraspora šīs rindas dzimta ("Tetrasopraceae")
zalktene šīs rindas dzimta ("Thymelaeceae")
receklene šīs rindas dzimta ("Tremellaceae"), Latvijā konstatētas 7 ģintis, 13 sugu, sēņu augļķermeņi ir klājeniski, nelīdzeni, garozveidīgi, dažkārt cepurveidīgi, ar adatveida himenoforu, gk. saprofīti uz trūdošas koksnes, retāk uz citu sēņu augļķermeņiem
tulasnella šīs rindas dzimta ("Tulasnellaceae"), kurai Latvijā konstatēta 1 suga
šani šīs tautas grupa, kas dzīvo gk. Mjanmas Šanas / Tai pavalstī
timanovieši Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Timanova" iedzīvotāji
timanieši Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Timaņi" iedzīvotāji
Timinova Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Tīmaņi" nosaukuma variants
Tymynauci Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Tīmaņi" nosaukuma variants latgaliski
Tymynova Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Tīmaņi" nosaukuma variants latgaliski
Gartiltupe Šķēde, Dzedrupes satekupe Talsu novadā
Alkšņvalks Šķēdes kreisā krasta pieteka Talsu novada Laucienas pagastā
Ziemeļvalks Šķēdes kreisā krasta pieteka Talsu novada Vandzenes pagastā
Okte Šķēdes labā krasta pieteka Talsu novada Laucienes pagastā, garums - 14 km, kritums - 45 m
Scheden Šķēdes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā
inicializēšanas virkne šķietami nenozīmīgu rakstzīmju virkne (faktiski _AT_ komandas), ko nosūta modemam, lai to aktivizētu savienojuma izveidošanai
Akadēmijas glečers šļūdonis Antarktīdā (_Academy Glacier_), pie Patuksentas grēdas un Tolčina kalna
Ziemeļinilčeks Šļūdonis Centrālajā Tjanšanā, Meridionālās grēdas rietumu nogāzē, garums - 38,2 km
Dienvidinilčeks Šļūdonis Centrālajā Tjanšanā, Meridionālās grēdas rietumu nogāzē, garums - 59,5 km, platība - >800 kvadrātkilometru
Semjonova šļūdonis šļūdonis Centrālajā Tjanšanā, Saridžaza grēdas ziemeļu nogāzē, Saridžazas augšteces apvidū, Kirgizstānā, garums - 21 km, platība 69,4 kvadrātkilometri, sākas Semjonova-Tjanšanska smailes piekājē 4300 m vjl., noslīd līdz 3320 m vjl.
Santadeo Šļūdonis Čīlē ("San Tadeo"), Andu rietumu nogāzē, garums - 57 km, platums - 8 km, sākas Patagonijas ziemeļu ledājā, ieslīd Ofki zemesšauruma zemienē
Potaņina šļūdonis šļūdonis Mongolijas Altaja un Tabinbogdoolas masīva saskares rajonā, Mongilijā, garums - 19 km, platums - līdz 2,5 km, platība - \~50 kvadrātkilometru (lielākais Altajā), noslīd līdz 2900 m vjl.
Ņūdžersija Štats ASV ("New Jersey"), administratīvais centrs - Trentona, platība - 22587 kvadrātkilometri, 8938200 iedzīvotāju (2014. g.), atrodas Atlantijas okeāna piekrastē, robežojas ar Delavēru, Pensilvāniju un Ņujorku
Ņūmeksika Štats ASV ("New Mexico"), administratīvais centrs - Santafē, platība - 314914 kvadrātkilommetri, 2085600 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Arizonu, Jūtu, Kolorādo, Oklahomu un Teksasu, kā arī ar Meksiku
Tenesī Štats ASV ("Tennessee"), administratīvais centrs - Našvila, platība - 109150 kvadrātkilometru, 6549400 iedzīvotāju (2014. g.)
Teksasa Štats ASV ("Texas"), administratīvais centrs - Ostina, platība - 695622 kvadrātkilometri, 26957000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kanzasa Štats ASV vidienē ("Kansas"), administratīvais centrs - Topīka, platība - 213096 kvadrātkilometri, 2819000 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Nebraskas, Misūri, Oklahomas un Kolorādo štatu
Jaundienvidvelsa Štats Austrālijas dienvidaustrumu daļā (New South Wales), platība - 801315 kvadrātkilometru, 7191500 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Sidneja, robežojas ar Viktoriju, Dienvidaustrāliju un Kvīnslendu, apskalo Tasmana jūra
Tasmanija Štats Austrālijas Savienības satāvā ("Tasmania"), aizņem tāda paša nosaukuma salu un vairākas nelielas salas apkārtnē, administratīvais centrs - Hobārta, platība - 67914 kvadrātkilometru, 505400 iedzīvotāju (2010. g.)
Tokantinsa Štats Brazīlijā ("Tocantins"), administratīvais centrs - Palmasa, platība - 277621 kvadrātkilometrs, 1292000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Maranjaunas, Baijas, Gojasas, Matugrosu un Patras štatu
Pjaui Štats Brazīlijas austrumu daļā ("Piaui"), administratīvais centrs - Terzina, platība - 251529 kvadrātkilometri, 3145300 iedzīvotāju (2009. g.)
Gojasa Štats Brazīlijas vidienē ("Gojas"), administratīvais centrs - Gojanija, platība - 340087 kvadrātkilometri, 5926300 iedzīvotāju, robežojas ar Federālo distriktu, Minasžeraisas, Matugrosu du Sula, Matugrosu, Tokantinsas un Baijas štatu
Tripura Štats Indijas austrumu daļā ("Tripura"), administratīvais centrs - Agartala, platība - 10486 kvadrātkilometri, 3510000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - angļu, bengāļu boroku
Tamilnāda Štats Indijas dienvidos ("Tamilnātu"), Bengālijas līča un Indijas okeāna piekrastē, administratīvais centrs - Čennai (Madrasa), platība - 130058 kvadrātkilometri, 66396000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - tamilu
Kerala Štats Indijas dienvidrietumos ("Kerala"), Lakšadvīpu jūras piekrastē, administratīvais centrs - Thiruvananthapurama, platība - 38863 kvadrātkilometri, 34232000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - malajalu un angļu
Terenganu Štats Malaizijā ("Terengganu"), Malakas pussalas austrumu daļā, platība - 12955 kvadrātkilometru, 1150300 iedzīvotāju (2008. g.)
Taraba Štats Nigērijā ("Taraba"), administratīvais centrs - Džalingo, platība - 54473 kvadrātkilometri, 2300700 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts austrumu daļā
Tačira Štats Venecuēlas rietumu daļā ("Tachira"), administratīvais centrs - Sankristobala, platība - 11100 kvadrātkilometru, 1242200 iedzīvotāju (2010. g.)
Truhiljo Štats Venecuēlas rietumu daļā ("Trujillo"), platība - 7400 kvadrātkilometru, 752200 iedzīvotāju (2010. g.)
Delta Amakuro štats Venecuēlas ziemeļaustrumos ("Delta Amacuro"), administratīvais centrs - Tukupita, platība - 40200 kvadrātkilometru, 163400 iedzīvotāju (2010. g.)
Žīdu ezers Šumaņu ezers Turku pagastā
Šumānu ezers Šumaņu ezers Turku pagastā
Ilzītes ezers Šumaņu ezers Turku pagastā
Huvava Šumeru, hurriešu un hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - nezvērs ar daudzām galvām un rokām, kuram dievs Enlils licis sargāt svēto ciedru mežu, bet Gilgamešs viņu pieveica
aspartātaminotransferāze Šūnās sintezējies enzīms, kas normas gadījumā asinīs nonāk tikai nelielā daudzumā un ko tāpēc plaši izmanto miokarda un aknu bojājumu laboratoriskajā diagnostikā; AsAT
Henlijas krekls T kreklam līdzīgs krekls ar pogu pusaizdari priekškakles šķirtnē
apgaismības dialektika T. Adorno un M. Horkheimera grāmata (1947. g.), kurā autori dziļi izanalizēja apgaismības būtību un visu Rietumu kultūru
morganisms T. Morgana un viņa līdzstrādnieku izstrādātā mācība par iedzimtību, saskaņā ar kuru organismu mainības avots ir gēnu mutācijas vai rekomendācijas
svētīšana T. s. Ārona svētīšana (4. Mozus gr., 6:24-26), ar ko parasti nobeidz luterisko dievkalpojumu ("Tas Kungs lai tevi svētī un lai tevi pasargā...")
ģedovščina T. s. ārpusreglamenta attiecības armijā, savdabīga vecuma hierarhijas absolutizācija vecāka iesaukuma un jaunāka iesaukuma dienējošo attiecībās; veco uzkundzēšanās jaunajiem
plāni Tā (ģērbties), ka nav silti, karsti
kūleniski Tā (iet, skriet u. tml.), ka klūp, krīt
bābinīca Tā (katoļu) baznīcas daļa, kur mēdz sēdēt vecas sievas
kukaragas Tā (nest, ņemt u. tml.) uz muguras, ka nesamais cilvēks apņem rokām nesēja kaklu un nesējs saņem nesamā kājas
kukaragās Tā (nest, ņemt u. tml.) uz muguras, ka nesamais cilvēks apņem rokām nesēja kaklu un nesējs saņem nesamā kājas
kukuragās Tā (nest, ņemt u. tml.) uz muguras, ka nesamais cilvēks apņem rokām nesēja kaklu un nesējs saņem nesamā kājas
zubriķe Tā (parasti skolniece), kas daudz, arī pārmērīgi vai bez izpratnes, mācās
pakaļ Tā (pārvietoties), ka atrodas aizmugurē tam, kas pārvietojas tai pašā virzienā
kūleniski Tā (piemēram, gāzt, gāzties), ka augšdaļa griežas uz leju; tā (piemēram, gāzt, gāzties), ka vairākkārt griežas apkārt
kūleniski Tā (piemēram, krist), ka pārmetas pār galvu
nopakaļ Tā (piemēram, palikt, iet), ka atrodas aiz kāda, kā, seko kādam, kam
nopakaļus Tā (piemēram, palikt, iet), ka atrodas aiz kāda, kā, seko kādam, kam
iepakaļ Tā (piemēram, palikt, iet), ka atrodas samērā nelielā attālumā aiz kāda, kā
iepakaļus Tā (piemēram, palikt, iet), ka atrodas samērā nelielā attālumā aiz kāda, kā
skuķiski Tā (rīkojas, izturas u. tml.) kā skuķis; skuķim raksturīgi
lenciski Tā (siet), ka paliek lenču, auklu gali (atraisīšanai)
pārmaliski Tā (šūt), ka (dzija, diegs) virzās pāri malai no vienas auduma puses uz otru
garastene Tā (tāda), kam ir gara aste
pāri Tā (virzīt ko pa kādu vietu, virsmu, virs kādas vietas, virsmas), ka (tas) nosedz, noklāj
kalpiņš Tā adīkļa cilpiņa, ko adot met uz irbi
biķerītis Tā agrāk apzīmēja zieda daļu - kausiņu
mesmerisms Tā agrāk dēvēja hipnozi
Rietumi Tā apzīmē Eiropu un tās valstu kultūru, kas izplatījusies Eiropā un Amerikā
Musa Tā arābi dēvē Mozu, kurš Korānā ir atzīts par vienu no Muhameda priekštečiem
norauji Tā audekla tiesa, kas aužot noraujas
Holande Tā bieži dēvē Nīderlandi
epiceloms Tā celoma daļa, kas ir vistuvāka notohordai
jūsējs Tā cilvēka biedrs, viņa kolektīva loceklis, kuru uzrunā ar "jūs", pie kura vēršas; divu vai vairāku uzrunāto cilvēku biedri, viņu kolektīva locekļi
jūsējs Tā cilvēka ģimenes loceklis, piederīgais, kuru uzrunā ar "jūs", pie kura vēršas; divu vai vairāku uzrunāto cilvēku ģimenes locekļi, piederīgie
jūsmājas Tā cilvēka mājas, kuru uzrunā ar "jūs", pie kura vēršas; divu vai vairāku uzrunāto vai vienas ģimenes cilvēku mājas
parabaze Tā daļa grieķu komēdijā, kur koris griezās pie publikas un izstāstīja komēdijas saturu
pamave Tā daļa pie iemaviem jeb iemauktiem, kas pie apaušiem pabārdē
pamāve Tā daļa pie iemaviem jeb iemauktiem, kas pie apaušiem pabārdē
pusēzelis Tā dažkārt sauc Āzijas savvaļas ēzeļa sugas, kas ar savu (ne pelēko) krāsu un īsākām ausīm atšķiras no pārējām ēzeļu sugām
atzeles Tā dažos apvidos sauca atvases, kas aug no auga augšējām daļām, ne no celma vai saknēm
protestanti Tā dēvēja reformācijas piekritējus, kuri 1529. g. protestēja pret Vācijas ķeizara aizliegumu izdarīt baznīcas reformas
protaze Tā drāmas daļa, kur darbība sarežģās
civilbūves Tā dzelzceļu saimniecībā sauca ēkas ar dažādiem uzdevumiem: pasažieru ēkas dzīvokļi darbiniekiem, darbnīcas, noliktavas u. c., pretstatā tiltiem, caurtekām
ķists Tā dzirnavu daļa, no kuras graudi birst uz dzirnakmeņiem
heirēka Tā esot izsaucies sengrieķu matemātiķis Arhimēds, kad viņš atklājis hidrostatikas pamatlikumu
jaunaugs Tā gada jaunais augums kokiem
traktariānisms Tā iesaukta Oksfordas kustība, kas 19. gadsimtā cīnījās par katolicisma atdzimšanu Anglijas Baznīcā
tādai Tā iet
Isa Tā islāmā dēvē Jēzu Kristu, ko musulmaņi godā kā cildenu un cienījamu vēstnesi, kas sūtīts atklāt pasaulei pravieša Muhameda nākšanu
borgo Tā Itālijā sauc katru priekšpilsētu, ciemu vai apdzīvotu vietu
retai Tā ka ir maz sastopams, lietots; tā, ka kas ir tikai dažiem, nedaudziem
skaidrs Tā ka nav alkoholisku dzērienu ietekmē, tā ka nav iereibis
vislīdz Tā kā tā
it kā Tā kā, pilnīgi kā
tipa Tā kā; it kā; apmēram kā, līdzīgi
gnēze Tā kāposta vai kāļa virsējā daļa, no kurienes aug lapas
atbirums Tā kolektīva daļa, kas neturpina pasākto
politkareivji Tā Padomju Savienības oficiālajā informācijā dēvēja 1941. gada vasarā steigā mobilizētos un bez sagatavošanas uz fronti nosūtītos komunistus un komjauniešus
ei. Tā paša (piem., gada, mēneša; latīņu "eiusdem")
vienciemnieks Tā paša ciema iedzīvotājs (kā runātājs)
kontemporārs Tā paša laika, vienlaicīgs
uzstrīpāt Tā pērt, ka paliek svītras
Uliss Tā romieši dēvēja sengrieķu mitoloģisko varoni Odiseju
Hispania Tā romieši sauca Pireneju pussalu
apmūdējis Tā saka Smiltenē par alu, kas negrib rūgt
soi-disant Tā sakot, šķietami
atvilcen Tā sasiet, lai viegli varētu atraisīt
cilpeniski Tā sasiet, lai viegli varētu atraisīt
atvilceņ Tā sasiet, lai viegli varētu atraisīt; atvilcen
atvilceņi Tā sasiet, lai viegli varētu atraisīt; atvilcen
atvilcenis Tā sasiets mezgls, ka aiz viena gala pavilkts atraisās
sapiķelēt Tā saspiest kopā, ka nevar ne atplēst
iestājsumma Tā sauca pēc Kurzemē pastāvošām civiltiesībām to summu, ko izmaksā līdzmantiniekam tas mantinieks, kas paturējis sev īpašumu dabā
padome Tā sauca visu līmeņu varas institūcijas PSRS; Augstākā Padome bija parlamenta vietā
haskala Tā saucamā ebreju apgaismība, humānistiska ebreju kustība Eiropā 18. gs. kas uzskatīja, ka Baznīca jāatdala no valsts, lai reliģiskās institūcijas nevarētu cilvēkus piespiest vai pakļaut, bet tikai pārliecināt
tantra Tā sauktajā tantriskajā hinduismā - reliģiska grāmata, kurā aprakstītas maģiskās un seksuālās jogas paražas, kas atdarina dievu Šivas un Sākti attiecības; budismā - Budam piedēvētie teksti, kuros aprakstītas apskaidrības iegūšanas metodes
akļas Tā sauktās dievību sievas, visskaistākās meitenes, kas izraudzītas visā inku valstī un dzīvo eiropiešu klosteriem līdzīgās mājās, viņu pienākums ir saglabāt jaunavību un piedalīties reliģiskajos rituālos; tikai Lielais Inka, viņa radinieki un aristrokrāti drīkstēja izraudzīties sievas un mīļākās no to vidus
pusvokāļi Tā sauktie konsonantiskie vokāļi, t. i. līdzskaņi "j" un "v" skaņās, kur tie zaudē savas līdzskaņu pazīmes un izrunājas kā "i" un "u"
episkopālisms Tā Savienotajās Valstīs dēvē Anglikāņu baznīcu savienību
daimonijs Tā Sokrāts sauca Dievu sevī, un šā Dieva balsi viņš uzlūkoja par pavēli, brīdinājumu vai aicinājumu, kam jāklausa
taidei Tā tad
baltbiļetnieks Tā tautā dēvēja personas, kas veselības stāvokļa dēļ bija atbrīvotas no karadienesta un kam PSRS kara komisariāti līdz 1962. gadam izdeva baltas krāsas apliecību par izslēgšanu no kara uzskaites
supervelosipēds Tā tika nosaukts īpaša dizaina no oglekļa šķiedras pagatvots velosipēds, kas atļāva sasniegt lielāku ātrumu, tomēr starptautiskā riteņbraukšanas savienība to aizliedza, jo to iegādāties varēja tikai ļoti bagāti sportisti
ūdensizvietojums Tā ūdensapjoma svars, ko kuģis izspiež ar savu tilpumu; tiek atzīmēts tonnās
savādošana Tā vai cita mākslinieciskā elementa pasniegšana tekstā ārus pierastā konteksta, lasītāja uzmanības pievēršanai (angļu literatūrzinātnē "defamiliarization")
perigajs Tā vieta mēness ceļā, kas atrodas zemei vistuvāk; perigejs
cerīgi Tā, ka izpauž gaidas, ilgas pēc kā laba, vēlama īstenošanās
tabe Taba
seno Tabaka
tebēka Tabaka
tebēks Tabaka
tabakaugi Tabaka (1)
čuļča Tabakas atkritumi, kas sakrājušies pīpes apakšā un caurulē
šerbe Tabakas atliekas pīpē
šerbs Tabakas darva
ķirka Tabakas doze
krāts Tabakas doze
mastirka Tabakas maisījums ar anašu
kisets Tabakas maisiņš
kapčuks Tabakas maks
repe Tabakas maks
repenis Tabakas maks
tabatjēra Tabakas maks
tabakjēra Tabakas maks, tabakas doze
tabačnieks Tabakas piegādātājs, tabakas izstrādājumu tirgotājs
mahorka Tabakas suga ("Nicotiana rustica"), viengadīgs nakteņu dzimtas nikotīnaugs
makarka Tabakas šķirne, mahorka
makurka Tabakas šķirne, mahorka
ragulis Tabakas šņaucējs
tabačnieks Tabakas šņaucējs
prīze Tabakas šņauciens
prīzīte Tabakas šņauciens
drebēks Tabakas vai naudas maks
ķiķis Tabakas vīšķis aiz zoba
ķiķis Tabakas zelētājs
šņauce Tabakdoze
tabakera Tabakdoze
papuša Tabaklapu saišķis
tabāks Tabaks
Tabor Tābaras muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Skrudalienes pagastā
Tavaska Tabasko - Meksikas pavalsts
tabasko Tabasko mērce (angļu "Tabasco") -- zīmols: asa sarkana mērce, kuru gatavo pamatā no sarkanajiem pipariem
tabetisks Tabisks
ebene Tablete
šaiba Tablete
tabletka Tablete
diski Tabletes
pildorados Tabletes
sparafets Tabletes
purgēns Tabletes caurejas veicināšanai
vikalīns Tabletes, kas satur bismuta bāzisko nitrātu, magnija karbonātu, nātrija hidrokarbonātu u. c. ārstnieciskas vielas, darbojas savelkoši, neitralizē skābi un atvieglo vēdera izeju
cibuliškieši Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Cibulišķi" iedzīvotāji
cibuļovcieši Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Cibuļovka" iedzīvotāji
cibuļovkieši Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Cibuļovka" iedzīvotāji
Kalaņi Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Kalaņiški" nosaukuma variants
lasenberģieši Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Lasenberga" iedzīvotāji
lasenberģišķi Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Lasenberga" iedzīvotāji
lintopišķi Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Lintopišķi" iedzīvotāji
lintopišķieši Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Lintopišķi" iedzīvotāji
Strautiņi Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Maļutki" otrs nosaukums
Sadņiki Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Sadnieki" nosaukuma variants
sadņikieši Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Sadņiki" iedzīvotāji
sīpolieši Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Sīpoli" iedzīvotāji
Šeršņiški Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Sirseņi" nosaukuma variants
taborieši Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Tabore" iedzīvotāji
hetmanis Taborītu karaspēka vadonis (Čehijā 15. gadsimtā)
buze Tabu vārds, kad kaut ko negrib saukt īstajā vārdā
kunkuliņš Tabuizēts apzīmējums, arī mīļvārds mazam bērnam
netīrie Tabuizēts un negatīvi iekrāsots mirušo garu jeb veļu apzīmējums, kas radīts kristietiskās ideoloģijas ietekmē
mira Tabula optisko instrumentu vai fotomateriālu izšķirtspējas kvantitatīvai noteikšanai
ligzdtabulas Tabula tabulā - datu bāzes tabulas, kas satur citas tabulas
bombikometrs Tabula, kas norāda kokvilnas diega katrreizējo numuru, aprēķinātu pēc diega šķipstes smaguma vai garuma
kontrolbilance Tabula, ko sastāda, pamatojoties uz grāmatvedības datiem, lai pārbaudītu un analizētu bilanci vai kādu tās daļu
kontrbilance Tabula, ko sastāda, pamatojoties uz grāmatvedības datiem, lai pārbaudītu un analizētu bilanci vai kādu tās daļu; te lieto citu metodi, nevis to, kas lietota analizējamā bilancē
termiņanalīze Tabula, kurā sagrupēti visi debitoru atlikumi pēc to parāda ilguma
tabulas lejasdaļa (arī lejasgals) Tabulas apakšējā daļa
pashālijas Tabulas, kurās uz vairākiem gadiem apzīmēti lieldienu, kā arī citu grozīgu svētku datumi
tabulatomorfi Tabulāti - izmirusi koraļļu klases apakšklase
atlants Tabulu, attēlu, zīmējumu sakopojums (kādā nozarē)
tabulveidīgs Tabulveida
tuburetka Taburete
stoika Taburetei līdzīga mēbele ar izgrieztu apaļu caurumu vidū, kurā ieliek bērnu, lai tas stāvētu
taburetveidīgs Taburetveida
taciņš Taciņa
varzis Tacis 1
stački Tačka, ķerra 1(1)
juk Taču
tadei Taču
tadšu Taču
takš Taču
takšu Taču
taš Taču
toč Taču
toš Taču
tak Taču 1(1)
tak Taču 1(2)
tak Taču 1(3)
tak Taču 2
tokai Taču; tok
tokš Taču; tok
ta Tad 2
tadī Tad tik
tadīk Tad tik
tadītēs Tad tik
tadul Tad tikai
tale Tad tikai
tadul Tad vēl
vēlai Tad, kad (kas) noris pēc parastā laika
papriekšu Tad, kad (kas) notiek, rodas, (ko) dara pirms kā cita (kādā secībā)
vēlai Tad, kad (kas) parādās, iestājas pēc citiem līdzīgiem
pie gaismas Tad, kad ir dienas gaisma; tad, kad ir kāds apgaismojums
laikā Tad, kad paredzēts; bez nokavēšanās
toju Tad, tūliņ, tūlīt
tolaisiņ Tad; pēc tam
tadūlēt Tad; tad tik
īsvilnas Tāda (aita), kurai īr īsa vilna
bezloga Tāda (celtne, būda, mūris), kam nav logu
ausains Tāda (cepure), kam ir sānu atloki
viltība Tāda (dzīvnieka) īpašība, kas ļauj (tam) labi orientēties dažādos apstākļos un izmantot tos savā labā
ālava Tāda (dzīvnieku mātīte), kas nedod pēcnācējus; neauglīga
zeltspāru Tāda (ēka), kurai ir zltainas spāres
svaigpiena Tāda (govs), kas nesen atnesusies
četrklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot pamatskolas pirmās četras klases
trīsklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot pamatskolas pirmās trīs klases
astoņklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās astoņas klases
desmitklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās desmit klases
deviņklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās deviņas klases
divklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās divas klases
piecklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās piecas klases
septiņklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās septiņas klases
sešklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās sešas klases
zaļbrieda Tāda (labība), kas vēl nav sasniegusi pilngatavību
drūmaliņa Tāda (meitene, sieviete), kas staigā noskumusi, drūma
baltskare Tāda (parasti, auza), kam ir balta skara; auzas epitets
desmitace Tāda (piemēram, spēļu kārts), kam ir desmit acis
bezšķiru Tāda (sabiedrība, iekārta), kurā (pēc padomju ideoloģijas) nav šķiru
divkopienu Tāda (sabiedrība, valsts), kurā eksistē divas pēc etniskā principa norobežotas iedzīvotāju kopienas
trīskopienu Tāda (sabiedrība, valsts), kurā eksistē trīs pēc etniskā principa norobežotas iedzīvotāju kopienas
lielpupaina Tāda (sieviete), kam ir lielas krūtis
pupaina Tāda (sieviete), kam ir lielas krūtis
pupīgs Tāda (sieviete), kam lielas krūtis
grūts Tāda (sieviete), kas ir grūtniecības stāvoklī
pills Tāda (sieviete), kas ir grūtniecības stāvoklī
puišīgs Tāda (sieviete), kas mēdz saieties ar puišiem
bārgaļa Tāda (sieviete), kas skaišas, dusmojas, ir barga
bargaliņa Tāda (sieviete), kas skaišas, dusmojas, ir barga
krūtaine Tāda (sieviete), kurai ir lielas krūtis
zems Tāda (skaņa), kas ietilpst lielajā oktāvā
augsts Tāda (skaņa), kas ietilpst otrajā oktāvā
augstums Tāda (skaņas) īpašība, ko raksturo vibrējoša ķermeņa svārstību skaits noteiktā laika vienībā
ilgspēlējošs Tāda (skaņuplate, kompaktdisks), kurā nelielā laukumā ir (samērā) ilgs skaņu ieraksts
amorfs Tāda (valoda), kurā vārdi veidoti tikai no saknes, bez afiksiem
cālains Tāda (vista), kurai ir cāļi
cālaiņš Tāda (vista), kurai ir cāļi
divgājienu Tāda (vītne), kurai ir liels solis un divas vītņu līnijas
izslāpis Tāda (zeme, augsne), kas ir izkaltusi
paternālisms Tāda aizbildniecība, sociālā politika vai darba attiecības, kur, it kā rūpējoties par darbinieku, ierobežo viņu iniciatīvu, atbildību, tiesības utt.
superdominēšana Tāda alēlisko gēnu mijiedarbība, kuras rezultātā heterozigotai attiecīgā pazīme attīstās spēcīgāk nekā homozigotai
atrisināmība Tāda algoritma eksistence uzdevumam vai uzdevumu klasei, kas pēc galīga darbību skaita dod atbildi
monospermija Tāda apaugļošanās, kur dzīvnieka vai auga olšūnā nokļūst tikai viens spematozoīds vai spermijs
finlandizācija Tāda ārpolitikas neitralitāte, kas nekomunistisku valsti padarīja zināmā mērā atkarīgu no Padomju Savienības (spilgtākais šādas atkarības piemērs bija Somija); mazas valsts centieni savu ārpolitiku veidot tā, lai tā apmierinātu daudz spēcīgāku kaimiņvalsti
pieprasījumienese Tāda atmiņas organizēšana, kad datu segmentus pastāvīgi uzglabā datora palīgatmiņā, izsaucot tos operatīvajā atmiņā tikai tad, kad tas nepieciešams skaitļošanas procesā
episkopāts Tāda baznīcas organizācija, kur diecēzē galvenā baznīcas autoritāte ir bīskaps
falsum Tāda cilvēka darbība, kuras dēļ otram rodas nepareizs priekšstats par priekšmetu, vārdiem, dokumentu vai vispār lietu
bibliotēkorganizācija Tāda datu organizācija tiešās piekļuves ārējā krātuvē, kad dati un programmas tiek sakārtoti pa nodaļām
metaģenēze Tāda dzīvnieku paaudžu mija, kur dzimumpaaudzei (paaudzei, kurā vairošanās noris dzimumiski) seko viena vai vairākas bezdzimumpaaudzes (kur vairošanās noris dalīšanās vai pumpurošanās ceļā); sastopama daudziem zarndobumaiņiem (hidrozojiem un scifozojiem), dažiem tārpiem, zemākajiem hordaiņiem
normālpotenciāls Tāda elektroda potenciāls, kura elektroaktīvo komponentu (jonu) termodinamiskā aktivitāte ir vienāda ar vienu
decentralizētība Tāda firmas organizatoriskā uzbūve, kur ar firmas darbības jautājumu izlemšanu nodarbojas indivīdi vai grupas no visas organizācijas, nevis tikai no tās centra
kaustika Tāda gaismas kūļa robežvirsma, kas radies, punktveida avotu gaismas stariem lēcā lūstot vai no spoguļa atstarojoties
iedvesmošana Tāda garīga ietekmēšana, kas cilvēku apvelta ar neikdienišķu, pat pārcilvēcisku spēju domāt, runāt vai rīkoties
dominēšana Tāda gēna alēļu mijiedarbība, kad viena alēle nomāc otras darbību
bezapkalpes Tāda iekārta, kas darbojas bez apkalpes klātbūtnes
idille Tāda ikdienas parādību aina, kurā izpaužas miers, laime
apkuma Tāda īpatnība, ka leņķis starp izkapts asmeni un tās kātu ir par šauru
portretorientācija Tāda izdrukājamā dokumenta orientācija, ka tā augstums ir lielāks par platumu
metageneze Tāda kustoņu vairošanās, kurā pēc dzimstīgas paaudzes nāk otra nedzimstīga, kas vairojas bez tēviņiem
dekadence Tāda literatūras un mākslas strāva, kas atsakās no reālisma, sociālajām un nacionālajām idejām, pievēršas subjektīvajam, anormālajam, amorālajam, misticiskajam; tradicionāli par dekadenci sauc 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma norises Eiropas literatūrā un mākslā
linete Tāda lornete, kurai stikli ielokāmi rokturī
pedocentrisms Tāda mācīšanas pieeja, kurā par izejpunktu uzskata bērnu individuālās spējas un intereses un tāpēc viņu rosina veikt savus pētījumus un ļaut vaļu savai zinātkārei
starptehnoloģija Tāda mehānikas, elektrotehnikas un citu tehnikas nozaru izmantošana, kas balstīta uz augstas zinātniskās kultūras apstākļos tapušiem izgudrojumiem un konstrukcijām, bet iztiek ar zemāka tehnoloģiskā līmeņa reģionos (tā sauktajā Trešajā pasaulē) pieejamiem materiāliem, mezgliem un apkopes paņēmieniem
monopoldarbība Tāda monopolstāvokļu iespēju izmantošana, kas ierobežo konkurences attīstību, tā izpaužas tādejādi, ka viens uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība efektīgi kontrolē visu kādas preces realizēšanas (pakalpojuma sniegšanas) tirgu
spontanitāte Tāda norises sākšanās, kurai nav ārēju cēloņu (t. i., kuras cēlonis meklējams tikai pašā norises subjektā); patvaļīgums
polisomija Tāda parādība, ka diploidāla indivīda hromosomu komplektā ir viena vai vairākas liekas hromosomas
heteromorfoze Tāda parādība, ka nenotiek zaudēta orgāna reģenerācija, bet izveidojas pavisam cits orgāns, piem., dažiem vēžveidīgajiem nogrieztas acs vietā izaug kāja vai ūsas
polioploīdija Tāda parādība, ka šūnai vai indivīdam hromosomu skaits palielinājies par 1 vai vairākiem veseliem hromosomu komplektiem; eiploīdijas veids
ciklomorfoze Tāda parādība, ka vienas sugas nākamās paaudzes organismi morfoloģiski atšķiras no iepriekšējās paaudzes organismiem
mikroanalīze Tāda parauga analīze, kura masa nav lielāka par 1 mg
pašorganizēšanās Tāda pāreja no viena (stabila) stāvokļa citā, kuru pati veic kāda sistēma, parasti, lai līdzsvarotu sevi attieksmē pret ārējām iedarbībām
telitokija Tāda partenoģenēzē vērojama parādība, ka dažam kukaiņu sugām pēcnācēji ir tikai mātītes
tāpat Tādā pašā mērā, pakāpē, ar tādu pašu intensitāti (kā līdz šim)
otri Tāda paša nosaukuma kaimiņu māju iedzīvotāji
otrine Tāda paša nosaukuma kaimiņu saimniece
dumbraiņi Tāda paša nosaukuma vaboļu dzimtas ģints ("Helodes"), kurai Latvijā konstatētas 2 sugas
varoņkults Tāda personas dievināšana, it kā tā būtu apveltīta ar pārcilvēciskām īpašībām
konsultēšana Tāda pieeja pacientu psihiskajām (dažkārt arī citām) problēmām, kur viņus aicina ar konsultanta atbalstu savas problēmas risināt pašiem
homoloģija Tāda plaknes punktu transformācija, kad taisnes tiek transformētas par taisnēm, turklāt eksistē tikai viens nemainīgs punkts, ko sauc par homoloģijas centru, un tikai viena nemainīga taisne, ko sauc par homoloģijas asi
misticisms Tāda reliģiozitāte, kuras pamatā ir ticība mistikai - tiešai intuitīvai saskarsmei ar dievišķo (var būt saistīta ar vīzijām, transu un ekstāzi); prakse, kuras mērķis ir ar specifisku vingrinājumu, pašsuģestijas, ekstāzes u. tml. palīdzību nonākt tiešā saskarē ar pārdabiskiem spēkiem
noplicināšana Tāda rīcība lauksaimniecībā, kad ilgāku laiku vienā vietā audzē augus ar vienādām barības vielu prasībām un augu uzņemtās barības vielas neatdod zemei atpakaļ
analoģizēšana Tāda secināšana jeb slēdziena veidošana, kur no konstatējuma, ka divi gadījumi kādos aspektos ir vienādi, secina, ka vienādi tie ir vēl kādā aspektā (t. i., ka paralēle turpinās)
mazohisms Tāda seksuāla anomālija, kur persona gūst apmierinājumu, izjuzdama sāpes vai pazemojumu
ņiebule Tāda sieviete, kurai lūpas ierautas uz iekšu
niebule Tāda sieviete, kurai lūpas ierautas uz iekšu; ņiebule
elitārisms Tāda sistēma, kur veidojas privileģētu personu grupa
izstumšana Tāda situācija ekonomikā, kur valdības izdevumu palielināšanās mazina privātsektora investīcijas, jo paaugstina inflāciju vai procentu likmes vai arī pazemina ražošanas efektivitāti
divacis Tāda spēļu kārts kurai ir divas acis (6)
septiņacis Tāda spēļu kārts, kurai ir septiņas acis (6)
dīkā Tādā stāvoklī, kad netiek apstrādāts, izmantots (par zemi)
dīkā Tādā stāvoklī, kad netiek izmantots darbā (par mašīnām, ierīcēm)
diploidāls Tāda šūna vai organisms, kas radies saplūstot divām gametām un satur dubultotu hromosomu komplektu
tirgusekonomika Tāda tautsaimnieciskā sistēma, kur resursu iedale lielākoties noris ar tirgu starpniecību, nevis valsts veiktas plānošanas ietvaros
komandekonomika Tāda tautsaimnieciska sistēma, kur resursus ar plānošanas institūciju starpniecību sadala valsts
monarhiānisms Tāda ticība kristīgajai Trīsvienībai, kas nesadalītu Dieva vienotību (bija izplatīta 3. gs. sākumā)
multilaterālisms Tāda tirdzniecība vairāk nekā starp divām valstīm, kur nešķiro, kāda ir preču izcelsmes vieta vai galamērķis, un neuztraucas pat par liela tirdzniecības bilances deficīta rašanos
bilaterālisms Tāda tirdznieecības līguma slēgšana starp divām valstīm vai valstu grupām, kur abas līgumslēdzējas puses viena otrai dod kādas privilēģijas
blidīdz Tāda trokšņa atdarinājums, kas rodas smagam priekšmetam iekrītot kādā šķidrā masā
centralizētība Tāda uzņēmumu organizatoriskās struktūras forma, kur par visu uzņēmuma darbību lemj atsevišķa persona vai personu grupa, ko var uzskatīt par centru
maskēšana Tāda vārda bināro pozīciju izdalīšana, kas atbilst vieniniekiem attiecīgajā maskā, vienlaicīgi ignorējot informāciju, ko satur pārējās pozīcijas
tādai Tādā veidā
garlīns Tāda vieta upē, kur biezi saaugušas ūdensaugu saknes
atspuris Tāda vieta uz mājlopa (arī gaiļa, vistas) ādas, kur apmatojums aug pretējā virzienā
ēdmaņa Tāda vieta, kur laba ēšana
bezmalas Tāda virsma, kurai nav robežu; bezgalīga vai slēgta virsma (lodes u. tml. virsma)
šņargle Tāda, kam grūti izdabāt
baltspure Tāda, kam ir balta skara; auzas epitets
baltsare Tāda, kam ir balta skara; auzas epitets; baltspure
baltzare Tāda, kam ir balta skara; auzas epitets; baltspure
divzare Tāda, kam ir divi zari
divpadsmitace Tāda, kam ir divpadsmit acis
trijace Tāda, kam ir trīs acis
zaļspurīte Tāda, kam ir zaļas spuras (līdakas iesauka)
zaļspārnīte Tāda, kam ir zaļi spārni, spuras (līdakas iesauka)
zilkaklīte Tāda, kam ir zils kakls (paratsi par pudeli)
lielvalode Tāda, kas daudz runā; daudzrunātāja
pusčuče Tāda, kas guļ ar vaļējām acīm
dekoltēts Tāda, kas ģērbusies tērpā ar dekoltē (par sievieti)
izsmādule Tāda, kas ir daudzu (iespējamo kavalieru) atraidīta
gudraliņa Tāda, kas ir gudra
mudīte Tāda, kas ir izveicīga, čakla
maskulinizēts Tāda, kas ir pielīdzinājusies vīriešiem (piemēram, uzvedībā) - par sievieti
atgādnīca Tāda, kas labi atceras, kam piemīt laba atmiņa
neļaudiete Tāda, kas nav no īstiem (kārtīgiem) ļaudīm
žņergle Tāda, kas neēd ar apetīti, bet izmeklējas, iznieko ēdienu
mīlvārdīte Tāda, kas saka mīļus, laipnus vārdus
mīļvārdīte Tāda, kas saka mīļus, laipnus vārdus
trešzieme Tāda, kas trīs ziemas piedzīvojusi; trīs gadus veca
tukškale Tāda, kas tukšas blēņas runā
žipene Tāda, kas var ātri ko izdarīt
lielgurne Tāda, kurai ir lielas gūžas
cicīga Tāda, kurai ir lielas krūtis
lielpūre Tāda, kurai ir liels pūrs
dailgurne Tāda, kurai ir skaisti gurni
vienroķe Tāda, kurai ir viena roka
zilzobene Tāda, kurai ir zili zobi
šķīstule Tāda, kurai vēl nav bijušas dzimumattiecības
Tadaiken Tadaiķi
Tadaiken Tadaiķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagastā
Latvlauktehnika Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Aistere" bijušais nosaukums padomju laikā
lieģenieki Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Lieģi" iedzīvotāji
lielvārvenieki Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Vārve" (agrāk - "Lielvārve") iedzīvotāji
Vārva Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Vārve" bijušais nosaukums
Todaischen Tadaižu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Īvandes pagastā
disazokrāsvielas Tādas azokrāsvielas, kurās 2 azogrupas -N=N-
pirmpiens Tādas govs piens, kas pirmo reizi atnesās
vasare Tādas govs vārds, kas dzimusi Vasarsvētkos
ciemuļa Tādas govs vārds, kas nopirkta un atvesta no citurienes
atriezine Tādas govs vārds, kas staigā ar paceltiem ragiem
briedale Tādas govs vārds, kurai ir stāvi un smaili ragi
muļķudrošs Tādas ierīces vai programmas, kas aizsargātas pret nemākulīgu vai neuzmanīgu izmantošanu
šaurjoslas Tādas joslas apzīmējums, ko parasti izmanto noteiktam mērķim vai kas pieejama tikai vienam lietotājam
atkārtošana Tādas konstrukcijas izmantošana strukturētā programmēšanā, kas satur daudzkārt izmantojamu operatoru secību (ciklu)
ciānsavienojumi Tādas ķīmiskas vielas, kuru sastāvā ir no slāpekļa un oglekļa salikta ciangrupa
androģenēze Tādas olšūnas attīstība, kuras kodolu aizstājis spermatozoīda ienestais kodols
ekstradīcija Tādas personas izdošana citai valstij, kas pārkāpusi šās valsts likumus
ekspiācija Tādas personas šķīstīšanās, kas apvainojusi dievus; grēka (nozieguma) izpirkšana
agrārietis Tādas politiskas partijas biedrs, kura pārstāv zemes lielīpašnieku intereses
uniāts Tādas reliģiskas organizācijas loceklis, kura ir noslēgusi savienību ar katoļu baznīcu
pseidogadījumskaitļi Tādas skaitļu virknes locekļi, kas veidota pēc fiksēta matemātiska algoritma un kas apmierina noteiktus statistiskus testus
lolojumdzīvnieks Tādas sugas neproduktīvs dzīvnieks, ko baro, audzē vai tur, bet kuru parasti nelieto cilvēka uzturā
hemocitoblasti Tādas šūnas cilvēka un mugurkaulnieku asinsradītājos orgānos, no kurām veidojas asiņu šūnelementi (eritrocīti un visi leikocītu veidi)
zvērinātais Tādas vēlētas tiesas komisijas loceklis, kura uzdevums ir konstatēt apsūdzētā vainu un kuras lēmums obligāti jāievēro tiesnesim, gatavojot spriedumu
protolīti Tādas vielas, kas reaģē pievienojot vai atdodot protonus
štāteitans Tādējādi
tādi Tādējādi
taidejaidi Tādējādi

T citās vārdnīcās:

MLVV

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2025

Pēdējais atjauninājums: 2025. gada 22. septembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

Seko mums: