Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Rudens versija 2025

412 004 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam Ro.

Atrasts vārdos (397):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (3501):

ceterum censeo Carthaginem esse delendam "Bez tam es domāju, ka Kartāga ir jāiznīcina" (Romas senators Katons Vecākais visas savas runas beidza ar šiem vārdiem, aicinādams uz karu ar Kartāgu).
ave, Caesar, morituri te salutant "Esi sveicināts, Cēzar, nāvei nolemtie tevi sveicina" (Senās Romas gladiatoru sveiciens imperatoram pirms cīņas).
rollingi "Rolling Stones" - angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā.
rollingstoni "Rolling Stones" - angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā.
Vormsas konkordāts 1122. g. vienošanās starp pāvestu un Svētās Romas imperatoru Heinrihu V par savstarpējām attiecībām un baznīcas stāvokli šī valdnieka pārvaldītajā teritorijā; ar to tika izbeigta cīņa par investitūru.
protonotāriāts 12 prēlātu kolēģija pie Romas pāvesta, kura pārzina visas lietas par svēto kanonizāciju, par kardinālu testamentiem utt. un pavada pāvestu, kad tas izbrauc no Romas.
ultramontānisms 15. gs. izveidojies katolicisma virziens, kas centās panākt, lai Romas pāvestam būtu neierobežota vara un tas varētu iejaukties jebkuras katoļu valsts reliģiskajās un laicīgajās lietās.
Salomona Heninga hronika 16. gs. vēstures avots, ko vācu valodā sarakstījis S. Henings (1528.-1589. g.), kurš 1554.-1662. g. bija pēdējā Livonijas ordeņa mestra G. Ketlera sekretārs, bet pēc tam hercoga padomnieks, iespiesta 1590. g. Rostokā, 1595. g. Leipcigā.
sanpjerino 18.-19. gs. Romā kalta pāvesta vara monēta, 2,5 bajoka, vēlāk 1,5 bajoka vērtībā.
Jaunanglija 6 štati ASV ziemeļaustrumu daļā ("New England"): Meina, Ņūhempšīra, Vērmonta, Masačūsetsa, Rodailenda un Konektikuta.
Roja Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, lejtecē Jaunsātu un Irlavas pagasta robežupe, garums - 15 km, kritums - 3,1 m; Bunkupe; Rojas strauts
divpusīgā paķērsa abinieku paķērsas un meža paķērsas krustojums ("Rorippa x anceps")
prefektūra Administratīvā iedalījuma vienība (senajā Romā)
diecēze Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Romā
Kalupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Dubnas, Nīcgales un Rožkalnu pagastā, savukārt tagadējā Kalupes pagastā iekļauta daļa pirmskara Līksnas pagasta teritorijas
triba Administratīvi teritoriāls apgabals (Senajā Romā)
Rovini Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Rovini" nosaukums latgaliski
Mazais Kangaru ezers aizaudzis ezers Ropažu pagastā, Velna ezers
Mazupīte Aizklāņupe, ūdenstece Dundagas un Rojas pagastā
rokasbirzenieki Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Rokasbirze" iedzīvotāji
rokasbirznieki Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Rokasbirze" iedzīvotāji
astilbveide Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Astilboides", senāk "Rodgersia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās
rodžersija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Rodgersia", arī "Astilboides"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās
Rozulas ala ala Cēsu novada Stalbes pagastā, Braslas kreisajā krastā 70 m augšpus Rozulas tilta, ģeoloģiskais dabas piemineklis, izveidojusies dzeltenīgā smilšakmens kraujā (augstums — 7-8 m) tuvu ūdens līmenim, garums — 6,1 m, platums — 1,5 m, augstums — 1,3 m (pie ieejas), laukums — 8 kvadrātmetri
Alarihs Alarihs I - vestgotu karalis (ap 370.-410. g.), Ilīrijas vietvaldis, izmantoja pretrunas starp Romas impērijas daļām, 410. g. iekaroja un izlaupīja Romu
Alfa Romeo Alfa Romeo - automašīnu marka, kopš 1920. g. ievērojama ar saviem sacensību un sporta automobiļiem
rozēnieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Rozēni" iedzīvotāji
raeti Alpu vidusdaļas iedzīvotāji senatnē, kuru piederība kādai tautu grupai nav nosakāma, vēlāk tie sajaucās ar ķeltiem un pēc pakļaušanās Romai romanizējās; reti; rētu romāņi
Robežstrauts Alūksnes lejteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, vidustecē Malienas pagasta robežupe, lejtecē - Mālupes; Robežupīte; Terešku strauts
ergastērijs Amatniecības darbnīca Senajā Grieķijā, Romas austrumu provincēs, vēlāk - Bizantijā; izmantoja vergu darbu
tribūns Amatpersona senajā Romā
Rogačevka Ambeļu un Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Rogačovka" nosaukuma variants
hamamelidaceae Ambras koki, divdīgļlapju augu dzimta "Rosales" rindā, koki un krūmi ar pamīšus sakārtotām lapām un neuzkrītošiem ziediem vārpās vai galviņās, ar balzamsveķiem koksnē un mizā
Rogali Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Rogaļi" nosaukums latgaliski
Suprematijas akts Anglijas parlamenta 1534. g. 3. novembra likums, kas noteica karaļa augstāko visvaru pār Anglijas baznīcu un radīja no Romas pāvesta neatkarīgu anglikāņu baznīcu
augstbaznīca Anglikāņu baznīcas novirziens, kurā tiek īpaši uzsvērta liturģija, kā arī baznīcas hierarhija un autoritāte - aspekti, kas tradicionāli attiecināti uz Romas katoļu baznīcu
paskvinātas Anonīmi satīriski sacerējumi dzejā vai prozā, kas vērsti pret Romas kūrijas locekļiem, rakstniekiem vai citām slavenām personām
Amundsena krasts Antarktīdas piekraste pie Karalienes Modas kalniem (_Amundsen Coast_), kas robežojas ar Rosa šelfa ledāju
Mosona krasts Antarktīdas piekrastes josla Sodružestvas jūras krastā, Maka Robertsona Zemes ziemeļos, starp jūru un Framnēsu kalniem
teseras Antīkas monētveidīgas, parasti no svina, bronzas, kaula vai terakotas darinātas plāksnītes, kas sastopamas jau senajā Grieķijā, bet sevišķi izplatījās Romas ķeizarvalstī
subaerata Antīku, gk. Romas republikas un ķeizaru laikmeta monētu viltojumi, kuru kodols sastāvēja no mazvērtīgāka metāla nekā monētas ārējais platējums
tulliāns Apakšzemes cietums senajā Romā
katakombas Apakšzemes kapenes ar labirintiem un sānu ejām (piemēram, senajā Romā, Neapolē)
bulla Apaļš metāla zīmogs, ko auklā piekāra viduslaiku valdnieku, gk. Romas pāvestu aktiem (dokumentiem) vai pavēlēm; vēlāk - arī paši ar bullu apstiprinātie akti un vēstījumi
Renda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 23 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Gross-Ronnen" teritorijā, pagasta centrs
Malta apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 21 km no Rēzeknes, 1950.-1959. g. bija rajona centrs, izveidojusies bijušās Rozentovas muižas _Rozantowo_ teritorijā, pagasta centrs
Rude apdzīvota vieta (lielciems) Rojas pagastā 4 km no Rojas; bijušie nosaukumi: Rudesmuiža, Rudsmuiža, Rojupe
Silakrogs apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novadā 21 km no Rīgas
Zaķumuiža apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novadā 23 km no Rīgas
Berģi apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā, sākas no Rīgas pilsētas robežas, Rīgas–Siguldas dzelzceļa labajā pusē, ietverot moteli Berģi, un turpinās līdz Upesciemam gar Rīgas robežu
Saurieši apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Stopiņu pagastā 8 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas
Mucenieki apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu pagastā, 0,5 km no Rīgas apvedceļa
Ropaži apdzīvota vieta (lielciems) tāda paša nosaukuma novadā 30 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Rodenpois" teritorijā, novada centrs
Mērsrags apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2010.-2021. atsevišķs novads, 2009.-2010. g. Rojas novadā, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 42 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Markgrafen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. g. kā "Mergera", vēlāk kā "Mārgrube", novada centrs
Garkalne apdzīvota vieta (lielciems) Vidzemes rietumu daļā, Ropažu novada pagasta centrs
Kalvciems apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Rojas novadā
Vilkastciems apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Rojas novadā
Lakšciems apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Talsu novada Rojas pagastā
Auguliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā 14 km no Gulbenes, tāda paša nosaukuma ezera rietumu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Roseneck" teritorijā
Auguļova apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Babri apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Druvas apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Lāčkāji apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Lietaunieki apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Lojāni apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Mālnieki apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Mežancāni apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Mucenieki apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Muktupāveli apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Rušenieki apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Rusiņi apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Sproģi apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Žocene apdzīvota vieta (mazciems) Rojas pagastā
Nāgelmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu novadā
Ūlupji apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu novadā
Amatnieki apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā
Priežlejas apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā
Lielkangari apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu pagastā
Rotkaļi apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu pagastā
Vāverkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu pagastā
Villasmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu pagastā
Vingri apdzīvota vieta (mazciems) Rožkalnu pagastā
Kalvāni apdzīvota vieta (mazciems) Rožupes pagastā
Apšuciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Rojas pagastā
Birziņciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Rojas pagastā
Pūrciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Rojas pagastā
Aizklāņi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Rojas pagasta ziemeļu galā
Juhņeviči apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Suhorukova apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Volkojedi apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Laivacums apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Līvānu novada Rožupes pagastā
Mazupciems apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Rojas pagastā
Gaisma apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā
Jugla apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā
Dižmežciems apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Talsu novada Rojas pagastā
Andinova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Blusi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Borisovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Borovina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Broģi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Butkumi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Denisova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Dunci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Gelutjova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Ikaženci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Jalova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Joņini apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Kaļedovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Kazinova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Krumāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Kseverova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Kuhtiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Kulakiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Ļumāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Maksimova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Masāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Meļevščina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Meņgova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Mikova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Nauļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Nikšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Noviki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Okolica apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Parahņova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Pavļinova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Pipiri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Pleiki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Plitarova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Podari apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Podjuhnevici apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Podleškova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Podozerci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Poreči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Pupiki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Sinkeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Skuki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Stanislavova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Teļežki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Tresteniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Zaharova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Žakeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Zareniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Zulova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Žurilova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Aizpore apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Aptaka apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Cielauka apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Drēņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Dzalbi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Eņģeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Eriņbirze apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Gaigalova apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Gercāni apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Gulbinski apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Jaudzemi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Jaujas apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Jaunbirzāki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Kazimirovka apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Kazuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Kivlenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Knutenīca apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Korsikova apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Kūkas apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Kūkusiliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Laivacumi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Lielojuri apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Liepsaliņa apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Līpinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Mālkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Novomisle apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Oškalnieši apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Pastalojāni apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Peiveliškas apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Pētermuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Podusala apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Prīdauka apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Rubeņkalns apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Rusinova apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Samuldruva apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Skrebeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Skrūzmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Soltumi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Stares apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Stepores apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Stikāni apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Sumanka apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Švirksti apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Tomiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Upesmežs apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Vecāsala apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Vilmenieši apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Aizalksne apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Alussala apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Andiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Aptacieši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Augšmukti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Brieži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Dēļusala apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Dubenca apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Dunciški apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Gadzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Jaudzemi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Pabērži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Peršaki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Plociņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Ploņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Zaļmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā 4 km no Rogovkas, bijušās muižas ēku komplekss
Gromiki apdzīvota vieta (skrajciems) Robežnieku pagastā
Koveriški apdzīvota vieta (skrajciems) Robežnieku pagastā
Mihalova apdzīvota vieta (skrajciems) Robežnieku pagastā
Zarečje apdzīvota vieta (skrajciems) Robežnieku pagastā
Augšciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ropažu novadā
Bāliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā
Kangari apdzīvota vieta (skrajciems) Ropažu pagastā
Cepļuki apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
Cimuški apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
Izdegas apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
Jadvigova apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
Kvedervecumi apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
Lozdas apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
Mizovski apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
Lielie Stradiški apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
Neicenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
Romānvecumi apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
Salenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
Spričvecumi apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
Stradiški apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
Zeļtovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
Rubeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rožupes pagastā
Purciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Rojas pagastā
Lazdāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas novada Rožkalnu pagastā
Podkājas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ropažu novadā
Bajāri apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ropažu novada Ropažu pagastā
Gaidas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ropažu novada Ropažu pagastā
Dārziņi apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā
Dzidriņas apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā
Līči apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā
Rožupe apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 13 km no Līvāniem un 23 km no Preiļiem, pagasta centrs; bijušais nosaukums Rožanova, latgaliski Rūžupe
Rimicāni apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Vārkavas novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 27 km no Preiļiem, Dubnas kreisajā krastā, Rožkalnu pagasta administratīvais centrs
Arendole apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā, Dubnas kreisajā krastā, izveidojusies Arendoles muižas ("Randol") teritorijā
Valgalciems apdzīvota vieta (vidējciems) Rojas novadā
Ģipka apdzīvota vieta (vidējciems) Rojas pagastā
Melnsils apdzīvota vieta (vidējciems) Rojas pagastā
Baltezers apdzīvota vieta (vidējciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā
Bukulti apdzīvota vieta (vidējciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā
Dreiliņi apdzīvota vieta (vidējciems) Ropažu novada Stopiņu pagastā pie Rīgas pilsētas robežas
Kākciems apdzīvota vieta (vidējciems) Ropažu pagastā
Kaltene apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Rojas pagastā
Roanoka apdzīvota vieta ASV ("Roanoke"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ročestera apdzīvota vieta ASV ("Rochester"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Rokimaunta apdzīvota vieta ASV ("Rocky Mount"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Rokspringsa apdzīvota vieta ASV ("Rocksprings"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Roja apdzīvota vieta ASV ("Roy"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Rola apdzīvota vieta ASV ("Rolla"), Ziemeļdakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Rozdeila apdzīvota vieta ASV ("Rosedale"), Mērilendas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Rozdeila apdzīvota vieta ASV ("Rosedale"), Mērilendas štatā, 19300 iedzīvotāju (2010. g.)
Altualegri apdzīvota vieta Brazīlijā (_Alto Alegre_), Roraimas štatā
Ahau apdzīvota vieta Fidži ziemeļos (_Ahau_), Klusā okeāna Rotumas salā
Albērvila apdzīvota vieta Francijā (_Albertville_), Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Fēra apdzīvota vieta Francijā (_Feurs_), Ronas-Alpu reģiona Luāras departamentā
Abondansa apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Ansīlevjē apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Boēža apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Bonanšablē apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Bonvila apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Duvēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Franžī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Gruazī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Krizeija apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Labalmdesilēnžī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Laklizāza apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Legranbornāna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Lekontamina-Monžoī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Leuša apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Maglāna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Mežēva apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Morzēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Laroša pie Foronas apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Pasī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Pibljē apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Reņē-Ezrī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Rimilī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Salanša apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Samoēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Šatela apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Senoda apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Senžandolpa apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Senžervēlebēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Senžiljēnanženvuā apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Senžora apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Senžorioza apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Sesela apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Sionzjē apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Sjēza apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Tanēnža apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Tona apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Torēngljēra apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Vjīzansalāza apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Eviānlebēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā, Ženēvas ezera dienvidu krastā
Artemāra apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Ēnas departamentā
Beleija apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Ēnas departamentā
Divonlebēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Ēnas departamentā
Fernēvoltēra apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Ēnas departamentā
Kiloza apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Ēnas departamentā
Kolonža apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Ēnas departamentā
Belgarda pie Valzerēnas apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Ēnas departamentā
Šatijonanmišeija apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Ēnas departamentā
Virjēlegrāna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Ēnas departamentā
Žeksa apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Ēnas departamentā
Albēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Bofora apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Būrsenmorisa apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Egbela apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Ēma apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Etona apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Flimē apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Frontenē apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Jenna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Labatjē apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Lalešēra apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Lamota-Servolē apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Laravuāra apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Leburžēdilaka apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Lepondebovuazēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Lešatelāra apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Grezī pie Izēras apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Seeza apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Šendrjē apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Senpjēra-Dalbiņī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
Afanda apdzīvota vieta Grieķijā (_Afǎntou_), Rodas salas austrumu piekrastē
Raša apdzīvota vieta Īrijā, Dublinas grāfistē; Rosa
Balahaderīna apdzīvota vieta Īrijā, Roskomonas grāfistē
Bagajevska apdzīvota vieta Krievijā (_Bagaevskaja_), Rostovas apgabalā, Donas kreisajā krastā
Ajutinska apdzīvota vieta Krievijā, Rostovas apgabalā
Aleksandrovka apdzīvota vieta Krievijā, Rostovas apgabala dienvidrietumu daļā
Bazkovska apdzīvota vieta Krievijā, Rostovas apgabala ziemeļu daļā, Donas labajā krastā
Kuibiševa apdzīvota vieta Krievijā, Rostovas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Rostovas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ribačija apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Kuršu kāpās, dibināta kā Rositenes pils 1372. g.
Aleknas apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleknos_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā, netālu no Latvijas robežas, iepretim Aknīstei
Aleksandravēle apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleksandravėlė_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajona austrumos
Antanaše apdzīvota vieta Lietuvā (_Antanašė_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Apašča apdzīvota vieta Lietuvā (_Apaščia_), Panevēžas apriņķa Roķišķu rajona rietumu daļā
Audrone I apdzīvota vieta Lietuvā (_Audronys I_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Augustinava apdzīvota vieta Lietuvā (_Augustinava_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Aukštakalņi apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštakalniai_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Aušrēni apdzīvota vieta Lietuvā (_Aušrėnai_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Bagdonišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Bagdoniškis_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Bajori apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Bajorišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Barķišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Jodupe apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Jūžinti apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Karmaji apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Kavolišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Kraunas apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Laibgaļi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Panemunēle apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Sķemi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Ruhnu apdzīvota vieta Roņu salā, Rīgas līcī, Igaunijā
Vuvrī apdzīvota vieta Šveicē, Valē (Vallisa) kantonā, Ronas augšteces kreisajā krastā
Rotne apdzīvota vieta Zviedrijā (_Rottne_), Krūnuberjas lēnē
Baršēni apdzīvota viettta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Halande Apgabals Jētalandes dienvidrietumos (Halland), pie Kategata, Zviedrijā, pllatība 4786 kvadrātkilometri, 274400 iedzīvotāju austrumu daļā meži, rietumu piekrastē līdzenums, līdz 1645 piederēja Dānijai, 1658 ieguva Zviedrija (Roskildes miers)
Vindzora un Meidenheda apgabals Lielbritānijā ("Royal Borough of Windsor and Maidenhead"), Anglijā, Temzas krastos, uz rietumiem no Londonas, 150100 iedzīvotāju (2017. g.)
rotavīruss Apļveida vīrusu ģints; tiek pārnesti fekāli orālā ceļā un izraisa akūtu gastroenterītu un caureju bērniem, pusaudžiem, kā arī daudzām dzīvnieku sugām; Rota vīruss
Rodas koloss Apollona bronzas tēls, tēlnieka Charesa 280. gadā p. m. ē. izgatavots; bija uzstādīts pie Rodas ostas ieejas un kalpoja kā bāka
Pēteris Apustulis, sākotnēji saukts Sīmanis, ko katoļu baznīca uzskata par Romas pirmo bīskapu un pāvestus par viņa pēctečiem
fasces ar sarkanu siksnu sasieti bērza vai vīksnas rīkšu saišķi, kuru vidū piesiets cirvis; varas simbols Etrūrijā un Romā pirms republikas laikā
bulla ar zīmogu apstiprināts Romas pāvesta (viduslaikos arī imperatora) raksts, lēmums, rīkojums
nabatieši Arābu vai aramiešu cilts, kas ap 4. gs. p. m. ē. nākdama no Arābijas ziemeļrietumiem, ieņēmusi senākos edomiešu apgabalus uz dienvidiem no Nāves jūras, kur nodibinājuši savu valsti ar galvaspilsētu Petru; m. ē. 2. gs. pievienoti Romai
Randol Arendoles muižas bijušais nosaukums, Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Čubutas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Chubut" / "Provincia del Chubut"), administratīvais centrs — Rosona, platība — 224686 kvadrātkilometri, 470700 iedzīvotāju (2010. g.)
hostis Ārzemnieks, ar ko Roma atradās kādā sakarā, atzīstot tā tiesības
Asaru ezers Asarītis Ropažu novadā
reiganomika ASV prezidenta Ronalda Reigana 1981. gadā ieviestā sociāli ekonomiskā programma, kuras mērķis bija samazināt inflāciju un bezdarbu
Austrumsamoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu
ASV Samoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu
Makmerdo ASV zinātniskā stacija Antarktīdā, Rosa salā, Rosa jūrā, pie Rosa šelfa ledāja malas, dibināta - 1956. g.
Karpatas šaurums atdala Rodas salu no Karpatas un Sarjas salas (“Stenón Kárpathou”), savieno Krētas jūru ar Vidusjūru, platums — \~50 km
Dundagas pagasta teritorija atjaunojot pagastus 1990. g. pirmskara Dundagas pagasta teritorijā izveidots arī Kolkas pagasts un daļa teritorijas pievienota Ances, Valdgales, Īves un Rojas pagastam; kaut gan tagadējā Dundagas pagasta teritorija ir divas reizes mazāka, nekā 1935. gadā, tas joprojām ir lielākais pagasts valstī
Ropažu viduslaiku pils atradās Siguldas novada Ropažos, Lielās Juglas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. sākumā; Livonijas kara laikā 1558. g. krievu karaspēks nodedzināja; būvēta uz neliela paugura, ko dienvidos norobežo 6-10 m augsts upes krasts, rietumu pusē - grāvis, 3-4 m augstās ziemeļu un austrumu nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, pilij bija neregulāra sešstūra veids
Rozbeķu viduslaiku pils atradās tagadējā Cēsu novada Stalbes pagasta Rozulas ciemā, celta 14. gs. 2. pusē nelielā paugurā, ko no visām pusēm apliec strauts, kas ietek Braslā un aizsarggrāvis, aizsargmūris norobežojis \~27 x 70 m lielu platību ar pagalmā izvietotām ēkām; Polijas-Zviedrijas kara laikā 1601. g. to ieņēmuši gan zviedri, gan poļi un tā nodedzināta
Bruņuzivju ala atrodas Amatas kreisajā krastā, Rožu iezī, Cēsu novada Līgatnes pagastā, tā ir līdz 3 m augsta un \~1 m plata plaisa, kas iesniedzas smilšakmenī 8 m dziļumā; alas sienās atsedzas nogulumu kārta, kurā ir labi saglabājušās bruņuzivju atliekas
Dunalkas apmetne atrodas Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā, Durbes labajā krastā, \~250 m uz ziemeļrietumiem no Rogu mājām, \~2 ha lielā un 1,5 m augstā reljefa pacēlumā, bijusi apdzīvota \~700.-1300. g.
Donecas akmeņogļu baseins atrodas gk Ukrainas dienvidaustrumu daļā, Luhanskas un Doņeckas apgabalā un Krievijas Rostovas apgabalā, platība – >60000 kvadrātkilometru (garums rietumu-austrumu virzienā – 620 km, platums – 70–170 km)
Robeždaugavas dižakmens atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas gultnē iepretī Robeždaugavu mājām, 700 m lejpus Robežupes ietekas, dabas piemineklis Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, garums - 4,9 m, augstums - 3,3 m, tilpums - \~20 kubikmetri; Rudais akmens
Lēnu mācītājmuiža atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta Lēnās, blakus Lēnu Romas katoļu baznīcai, 1819. g. apbūvē ietilpa mācītāja māja (kas ir unikāla 18. gs. vidus guļbūve), klēts, stallis ar ratnīcu un šķūni, laidars, rija, brūzis
Pētermuižas purvs atrodas Līvānu novada Jersikas pagastā (neliela daļa Rožupes pagastā), platība - 1154 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4,7 m
Arendoles muiža atrodas Preiļu novada Rožkalnu pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, klēts un sarkano ķieģeļu divstāvu dārza namiņš parkā, kungu mājas 2 korpusi izvietoti L burta veidā, ēkai ir mezonīni, lievenis, astoņskaldņu tornītis ar piramidālu smaili, kāpnes ar graciozām margām, vairākas anfilādē virknētas zāles, kuru griesti rotāti ar profilētām dzegām un rozetēm vai darināti no koka; muižas parkā uz liepām aug aizsargājams augs - baltais āmulis
Aleksandra vārti atrodas Rīgā, Viestura dārzā, celti 1815.-1818. g. par godu Krievijas uzvarai 1812. g. karā, būvēti pēc Romas triumfa arkas parauga (augstums 10,1 m, platums 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums 4,25 m); sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas robežas (tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta), 1904. g. pārvietoti pie Šmerļa ielas, 1936. g. pārcelti uz Viestura dārza galveno ieeju
Kangaru ezers atrodas Ropažu pagastā, platība — 5,5 ha; Aklais ezers; Kangarezers; Lielais Kangaru ezers
Kukenanas ūdenskritums atrodas šajā upē (sp. val. "Cuquenan"), Roraimas kalna nogāzē, augstums - 610 m
Šķeltovas ezers atrodas Šķeltovas pagastā, platība — 12,6 ha; Robežnieku ezers; Šķeltiņu ezers
Kaltenes laukakmeņu atradne atrodas Talsu novada Rojas un Mērsraga pagastā, platība 52,1 ha, laukakmeņu sakopojumi veido akmens bruģa laukus vai \~1,5-2 m augstus, līdz 1 km garus, 10-100 m platus vaļņus (kalvas), akmeņu diametrs \~0,2-0,8 m
Lielais Kalupes ezers atrodas Vārkavas novada Rožkalnu pagastā un Daugavpils novada Kalupes pagastā, platība - 160 ha, garums - 4,8 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 3,8 m, aizaugums 35%; Kalupa ezers; Kalupes ezers; Salenieku ezers
rozenieki Auces novada Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Rozes" iedzīvotāji
Nāgelmuižas ozols aug Ropažu novadā, Lielās Juglas labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs — 5,9 m, vainagam nav centrālās galotnes, bet 13 žuburi veido it kā pušķi \~32 m diametrā; Naglu dižozols
Jaunplanču dižvīksna aug Talsu novada Rojas pagastā pie Jaunplanču mājām, apkārtmērs - 7,3 m, augstums - 24 m, vainags augsts, šaurs, tā projekcija - 16 x 14 m, austrumu pusē liels, vaļējs dobums, stipri cietusi meliorācijas darbu laikā
Kibele Auglības dieviete frīģiešu mitoloģijā, dievu un visas dzīvās radības māte; to pielūdza Mazāzijā, Grieķijā, Romas impērijā; vēlāk Grieķijā saplūda ar Rejas kultu
bakhanālija Auglības un vīna dievam Bakham veltīti svētki senajā Grieķijā un Romā
maģistrāts Augsta amatpersona, piemēram, konsuls, pretors (senajā Romā)
prefekts Augsta pārvaldes amatpersona (senajā Romā)
Lielkangaru purvs augstais purvs Ropažu pagastā, neliela daļa Ogres novada Suntažu pagastā, starp Lielo Juglu un Mazo Juglu, platība — 832 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 9 m
retoru skola augstākā humanitārā skola Senajā Grieķijā un Romā; tajā audzēkņi apguva ne vien retoriku, bet arī tiesības, vēsturi un literatūru
tautas tribūns augstākā plebeju vēlētā amatpersona senajā Romā (no 494. g. p. m. ē.), kam bija tiesības uzlikt aizliegumu (veto) senāta rīkojumiem; uz gadu tika ievēlēti divi, vēlāk - četri un desmit tribūni; tribūnu persona bija neaizskarama; impērijas periodā zaudēja savu nozīmi
atēnējs Augstākā skola, vispirms Atēnās, vēlāk ķeizara Adriana laikā Romā; jaunās tautas šai vārdā bieži nosaukušas skolas, zinātniskas un literāriskas biedrības, krājumus, žurnālus utt.
Pjetrosa kalns augstākā virsotne (2305 m) Austrumkarpatos, Rodnas kalnos, Rumānijas ziemeļos
Velki Dzjals augstākā virsotne Ļubļinas augstienes Roztočes grēdā Polijas dienvidaustrumos, augstums - 390 m
Vihrens Augstākā virsotne Pirina kalnos Bulgārijas dienvidrietumos, Rodopu kalnu masīva rietumu daļā, augstums - 2914 m
maģistratūra Augstākais valsts amats (senajā Romā)
nobili Augstākās šķiras pārstāvji senajā Romā
Hohendorf Augstciema muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā
Jergeņi Augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, no Volgas (ziemeļos) līdz Vostočnijmaničas ielejai (dienvidos), Krievijas Volgogradas un Rostovas apgabalā, kā arī Kalmikijas Republikā, garums - \~350 km, platums - 20-50 km, augstums - 160-221 m
Kalačas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidu daļā, Bitjugas un Hopjoras ūdensšķirtne Krievijā, Voroņežas, Volgogradas un Rostovas apgabalā, augstums — līdz 240 m
šofars Auna rags, ko sinagogā pūš Jaungada svētku - Rošhašanā un Jomkipūra - laikā, šādi aicinot uz grēku nožēlošanu
Mosona Austrālijas galvenā zinātniskā staciaja Antarktīdā ("Mawson"), Maka Robertsona Zemes Mosona krastā 6 m vjl., dibināta 1954. g. lai veiktu ģeofizikālus, meteoroloģiskus, glacioloģiskus un bioloģiskus novērojumus
Maka Robertsona Zeme Austrumantarktīdas daļa starp 60. un 73. austrumu garuma grādu (angļu val. "Mac Robertson Land"), ziemeļos to apskalo Sadraudzības jūra, ledus vairoga virsa paceļas līdz 2500 m, ledus biezums centrālajā daļā - >2000 m, piekrastes daļā no ledus brīvas teritorijas
Viktorijas Zeme Austrumantarktīdas daļa uz rietumiem no Rosa jūras (angļu val. "Victoria Land"), starp 145. un 170. austrumu garuma grādu, piekrastē Transantarktīdas kalni, augstums — līdz 4023 m vjl.
burgundi Austrumģermāņu cilts, ap m. ē. sākumu ieceļojuši no Bornholmas salas, 5. gs. v. Ronas upes baseinā nodibināja agrā feod. valsti (534 to iekaroja franki)
vandaļi Austrumģermāņu cilts, kas 455. gadā (mūsu ērā) ieņēma un nopostīja Romu
Bizantija Austrumromas impērija - Romas imperators Teodosijs 395. g. sadalīja Romas impēriju divās daļās: Austrumromas un Rietumromas impērijā, kas pastāvēja līdz 1453. g. kā Bizantijas impērija; nosaukums radies no grieķu kolonijas Bizantijas, kuras vietā tika uzcelta Konstantinopole; Bizantijas impērija
poļani Austrumslāvu cilšu apvienība, kas 6.-9. gs. dzīvoja Dņepras vidusteces apvidū no Pripetes līdz Rosai; izveidojās Poļanu kņaziste, kas kļuva par Kijevas Krievzemes kodolu
dekretālijas Autoritāri Romas pāvestu lēmumi vēstījumu veidā baznīcu tiesību strīda jautājumos
Quellenhof Avota muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā
fontanāliji Avotu dievam Fontam veltīti svētki senajā Romā, kurus svinēja 13. oktobrī, kad avotos meta ziedu vītnes un ar ziediem izrotāja akas
fontinālijas Avotu jeb aku svētki senajā Romā, ko svinēja 13. oktobrī par godu avotu nimfām
lūkullisks Bagātīgs, lepns, izšķērdīgs, pēc Romas bagātnieka Lūkulla
jātnieki Bagātu, privileģētu iedzīvotāju kārta Senajās Atēnās, Senajā Romā, Tesālijā u. c., kas par saviem līdzekļiem uzturēja kavalēriju vai paši tajā dienēja
bakaudi Bagaudi - ķeltu tautas masu cīņu dalībnieki Gallijā un Ziemeļspānijā 3.-5. gs. pret Romas varu un lielajiem zemes īpašniekiem; cīņa ar pārtraukumiem turpinājās līdz romiešu varas krišanai Gallijā 486. g.
pseidakacija Baltā robīnija ("Robinia pseudoacacia")
robinija Baltā robīnija ("Robinia pseudoacacia")
viltakacija Baltā robīnija ("Robinia pseudoacacia")
Belojes ezers Baltais ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Baltezers Baltais ezers Robežnieku pagastā
robīns Baltās robīnijas jeb t. s. baltās akācijas ("Robinia pseudacacia") mizas fitotoksīns; tam ir caureju veicinoša darbība
Rūbežnīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukums vietējā izloksnē
Rūbežniki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukuma variants
Rūbežnīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukuma variants
Roditeli Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Roditeļi" nosaukums latgaliski
Rūbežnīki Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukuma variants
sacrilegium Baznīcas aplaupīšana, reliģiska nozieguma veids senā Romā; baznīcas apgānīšana, svētumu zaimošana
Bazoņgrāvis Baznīcvalks Rojas pagastā
Katrīnvalks Baznīcvalks Talsu novada Rojas pagastā
Krogvalks Baznīcvalks, ūdenstece Rojas pagastā
benediktīnieši Benediktīniešu ordenis – Romas katoļu baznīcas vecākais ordenis; benediktieši
Adriāna valnis bijušais aizsardzības nocietinājums Romas impērijas provincē Britānijā, Lielbritānijas salas vidienēNo Solvejfērta līdz Ziemeļjūrai; vaļņa jeb mūra celtniecība uzsākta mūsu ēras 122. gadā imperatora Adriāna valdīšanas laikā, lai aizsargātos pret piktu iebrucējiem un kontrolētu kustību pāri robežai
Rozentovas muiža bijušās muižas "Rozantowo" latviskais nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Malta
akolūts Bīskapa pavadonis, kalpotājs pie altāra priesterim un diakonam; baznīcas kalpotājs, kam ir otrā zemākā no Romas katoļu baznīcas ordinācijas pakāpēm
bezants Bizantiešu bezants - Romas impērijas zelta monētas solīda nosaukums Rietumeiropā
Brauns Brauns Roberts - angļu botāniķis (1773.-1858. g.)
Akri Brazīlijas štats (port. val. "Acre"), atrodas valsts rietumos, platība - 152581 km^2^, 691000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Riubranku, robežojas ar Amazonasu un Rondoniju, kā arī ar Bolīviju un Peru
Britu Virdžīnas Britu Virdžīnu salas ("British Virgin Islands"), Lielbritānijas aizjūras teritorija Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Rodtauna, platība - 153 kvadrātkilometri, 24940 iedzīvotāju (2010. g.), 36 vulkāniskas salas, apdzīvotas 16 salas
plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību pretstatā privileģētajam patricietim
libertīni Brīvlaistie vai izpirkušies vergi Senajā Grieķijā un Romā, kā arī Rietumeiropas valstīs agrajos viduslaikos
komīcijas Brīvo pilsoņu tautas sapulces Senajā Romā un citās zemēs; komīciji
pomaki Bulgāru etnogrāfiska grupa Rodopu kalnu masīvā, Bulgārijā, kas turku varas laikā (XIV-XIX gs.) piespiedu kārtā islamizēti, ilgi bijuši stiprā turku kultūras ietekmē
robinīns C33H40O19, baltās robīnijas jeb t. s. baltās akācijas ("Robinia pseudacacia") ziedu glikozīds
septiņi pasaules brīnumi celtniecības darbi, kas antīkajā pasaulē bija pazīstami ar savu lielumu vai īpašībām: Ēģiptes piramīdas, Artemīdas templis Efesā, mauzolejs Halikarnāsā, gaisa dārzi Babilonā, Zeva statuja Olimpijā, Hēlija statuja Rodas salā, Aleksandrijas bāka
mijiedarbojošā dubultzvaigzne cieša dubultzvaigzne, kurā viens vai abi komponenti aizpilda savu Roša tilpumu, savstarpējo gravitācijas spēku iedarbībā iegūst pilienveida formu un starp tiem notiek vielas apmaiņa
circenses Cirka spēles Senajā Romā
cirtainā čigānene čigāneņu ģints sēņu suga ("Cortinarius caperatus", syn. "Rozites caperata")
Huana Fernandesa salas Čīlei piederošu salu grupa Klusajā okeānā ("Islas de Juan Fernandez"), platība - 185 kvadrātkilometri, 500 iedzīvotāju, šeit 1704.-1709. g. uzturējās Aleksandrs Selkirks, Robinsona Kruzo prototips
Antoniouneeusgana Čīles sezonāla pētnieciskā stacija Antarktīdā (_Antonio Huneeus Gana_), Elsverta kalnu Heritidža grēdas malā, netālu no Rones šelfa ledāja
Melnais ezers Čornoje ezers Robežnieku pagastā
Černoja ezers Čornoje ezers Robežnieku pagastā
Metsepoles līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienē uz ziemeļiem no Gaujas, platība — 165800 ha, austrumos robežojas ar Idumejas augstienes Limbažu viļņoto līdzenumu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu, ziemeļos — ar Igauniju, rietumos — ar Piejūras zemienes Vidzemes piekrasti, dienvidos — ar Ropažu līdzenumu
Madlienas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 228300 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 66 km, platums — no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili), samazinās līdz 15 km (austrumu malā), rietumos robežojas ar Ropažu līdzenumu, dienvidos — ar Lejasdaugavas senleju, austrumos un ziemeļaustrumos — ar Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Vidzemes augstienes Vestienas pauguraini, Augšrozes pazeminājumu, Piebalgas pauguraini un Mežoles pauguraini, ziemeļos — ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
Gaujas senleja dabas apvidus, kas ziemeļos šķir Burtnieka līdzenumu un Trikātas pacēlumu, dienvidrietumos atdala Augstrrozes paugurvalni no Vidzemes augstienes un Limbažu viļņoto līdzenumu no Viduslatvijas nolaidenuma un dienvidos robežojas ar Ropažu līdzenumu, platība — 24300 ha, garums — 85 km, platums — 2-6 km
Lielā Baltezera salas dabas liegums Lielajā Baltezerā, valsts aizsardzībā kopš 1924. g., kopplatība - 20 ha, ietilpst visas 5 ezera salas, kurās attīstījusies savdabīga fauna un flora (Ropažu, Priežu, Auzu, Liepu un Mazā sala)
Lieluikas un Mazuikas ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, ietilpst 2004. g. izveidotajā Ādažu aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., veido Lieluikas un Mazuikas ezeri un to apkārtne
Buļļezers dabas liegums, atrodas Ropažu novada Garkalnes pagastā, \~2 km uz dienvidiem no Krievupes dzelzceļa stacijas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums)
Idumejas augstiene dabas rajons Vidzemes ziemeļrietumu daļā, garums - 40-60 km, platums - līdz 28 km, aizņem paaugstinājumu starp Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu rietumos un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu austrumos, dienvidoe robežojas ar Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumu un Madlienas nolaidenumu, nodala 3 dabas apvidus: Augstrozes paugurvalni, Gaujas senleju un Limbažu viļņoto līdzenumu
Arkas tilts dabiski izveidojies tilts (_Pont d'Arc_) pār Ardēšas upi Francijas dienvidaustrumos, Ronas-Alpu reģiona Ardēšas departamentā
cicerons Daiļrunīgs cilvēks, talantīgs orators; pēc izcilā Senās Romas oratora Cicerona vārda
Erebuss Darbīgs vulkāns Rietumantarktīdā (angļu val. "Erebus"), Rosa salā, augstums - 3794 m, krātera diametrs - 850 m
bisons Dārga balta vai purpurkrāsas drāna, ko lietoja senatnē (Ēģiptē, Grieķijā, Romā u. c)
Cingste Darsas-Cingstes pussalas austrumu daļa, uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē
Fišlande Darsas-Cingstes pussalas rietumu daļa - zemes strēle, uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē
insula Daudzdzīvokļu māja Senajā Romā, kuras pirmajā stāvā bija darbnīcas, veikali vai krodziņi, otrajā stāvā mitinājās mājas īpašnieks, bet augstākajos stāvos esošās telpas tika izīrētas
Rosica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, ar vidusteci Baltkrievijās, garums - 46 km (Latvijā \~15 km), kritums - 70 m, izteka un augštece Robežnieku pagastā, lejtece - Piedrujas pagastā, pēdējā kilometrā ir arī Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Rosīca
Auseika Daugavas labā krasta pieteka, lejtecē Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta un Līvānu novada Jersikas pagasta robežupe, vidustece Jersikas pagastā, augštece Preiļu novada Rožkalnu pagastā, iztek no Gerlaka ezera
romāniškieši Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Romānišķi" iedzīvotāji
misilijas Dāvanas, ko Romā ķeizars sevišķos gadījumos izmeta tautā; piem., naudas, ko īpaši kala uz valdnieka kronēšanu u. c. svinībām un izkaisīja ļaudīm
ekskūzācijas dažādi atvainojami dibināti iemesli, kuru dēļ aizbildnis Romā varēja atteikties no aizbildnības, kas viņam bij uzlikta kā sabiedrisks pienākums
flamini Dažādu dievu tempļu priesteri Senajā Romā, ko ievēlēja no patriciešiem, viscienījamākie bija Jupitera un Marsa tempļu priesteri
maģistrs dažu amatpersonu tituls (senajā Romā); augsts galma tituls (Bizantijā); persona, kam ir šāds tituls
Aklais dažu ezeru nosaukums Latvijā: (a) Piegāzes ezers Sīļukalna pagastā; (b) Lielais Kangaru ezers - Kangaru ezers Ropažu novadā
Ardēša departaments Francijā (_Ardèche_), Ronas-Alpu reģionā
Augšluāra departaments Francijā (_Haute-Loire_), Overņas-Ronas-Alpu reģionā
Augšsavoja departaments Francijā (_Haute-Savoie_), Overņas-Ronas-Alpu reģionā, administratīvais centrs - Ansī
decuma Desmitā daļa, Romas fiska ienākums no valsts zemēm, ko sākumā ņēma graudā, parasti 1/10 ražas, bet vēlāk ļāva arī izpirkt naudā
Turku pagasts dibināts 1990. g. pirmskara Līvānu pagasta teritorijā, 1999.-2009. g. iekļauts Preiļu rajona Līvānu novadā, atjaunots 2009. g Līvānu novadā, robežojas ar Līvānu pilsētu, Rožupes un Rudzātu pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu
fasti Dienas Senajā Romā, kad drīkstēja kārtot valsts lietas (citās dienās reliģisku motīvu dēļ tas bija aizliegts), romiešu kalendāra nosaukums; tāpat sauca arī amatpersonu, triumfatoru u. c. sarakstus, ko sastādīja priesteri
Lielā Kāple Dienvidāfrikas plakankalnes tektoniska krauja, rietumos un austrumos vērsta pret piekrastes līdzenumu, dienvidos — pret Lielo Karū, garums — >2200 km, augstums rietumu daļā — 1000-2500 m, austrumos — Drakonu kalnos — līdz 3482 m, aiztur mitrā gaisa masas no Indijas okeāna; Rodžersa Kāple
Opus Dei Dieva darbs; Romas katoļu baznīcas organizācija, kas sludina svētumu ikdienas dzīvē
cerāliji Dievietei Cererai veltīti svētki Senajā Romā
karmentāliji Dievietei Karmentai veltīti svētki Senajā Romā
infortiatum Digestu (senās Romas juristu darbu krājuma) vidējās daļas nosaukums
podostemonācejas Divdīgļlapju augu dzimta rožaugu rindā ("Rosales"), sīki ūdens augi ar stipri izteiktām piemērošanās parādībām, \~150 sugas 30 ģintīs tropiskās upēs un ūdenskritumos; podostēmi
roze Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Rosaceae"), kurā ietilpst koki, krūmi un daudzgadīgi lakstaugi, kam raksturīgas spirāliski sakārtotas lapas, kārtni divdzimumu ziedi, 115 ģintis, >3000 sugu, Latvijā konstatētas 24 ģintis, 112 sugu, iedala 4 apakšdzimtās
dupondijs Divkāršs ass (īstenībā Romas vara nauda, 12 unces, apzīmē arī vienu veselu mantas attiecībās), 24 unces, divkāršs vesels
Rozo Dominikas galvaspilsēta (fr. val. "Roseau"), osta Karību jūras krastā, 16600 iedzīvotāju (2007. g.)
Dominika Dominikas Sadraudzība - valsts Vidusamerikā, Mazajās Antiļu salās ("Dominica"), platība - 751 kvadrātkilometrs, 72800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Rozo, administratīvais iedalījums - 10 pagastu
Gundorovka Doņeckas pilsētas Krievijā, Rostovas apgabalā, nosaukums līdz 1955. g.
Bērzupe Dubnas kreisā krasta pieteka Līvānu novada Rožupes pagastā, garums – 7 km
Augšdedze Dubnas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Rožkalnu pagastā, augštece Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Kucupe Dubnas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Rožkalnu pagastā, augštece Līvānu novada Jersikas pagastā, garums - 5 km
Malnaviņa Dubnas kreisā krasta pieteka Rožkalnu pagastā, garums - 6 km
Dabiņš Dubnas labā krasta pieteka Līvānu novada Rožupes pagastā, garums - \~10 km
Rovņica Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Rovnica" nosaukuma variants
Rosa spinosissima dzeloņainās rozes "Rosa pimpinellifolia" nosaukuma sinonīms
Baltezers Dzelzceļa pietura Ropažu novada Garkalnes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 17 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1898. g. ar nosaukumu "Weissensee", 1917.-1919. g. saucās "Eilenburg"
Baloži Dzelzceļa stacija Olaines novada Olaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 13 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Rollbusch", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Augšciems Dzelzceļa stacija Ropažu novada Ropažu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 42 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1935. g.
Acone Dzelzceļa stacija Ropažu novada Stopiņu pagastā (pie Salaspils novada Salaspils pagasta robežas blakus tāda paša nosaukuma lielciemam) pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 12 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1935. g.
Bajāri Dzelzceļa stacija Ropažu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 28 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1935. g. pie dzelzceļa līnijas Rīga-Suntaži
patriciāts Dzimts aristokrātija (Senajā Romā)
patricietis Dzimts aristokrātijas loceklis (senajā Romā)
Romanova bazārs dzīvojamo ēku komplekss Rīgā, starp Avotu, Lāčplēša (senāk Romanova) un E. Birznieka-Upīša ielu, uzbūvēts 1909. g., ietilpst 6 nami ar pagalma korpusiem
palls Eiharistiskā dievkalpojuma piederums Romas katoļu baznīcas misē - četrstūrveida, ar baltu drānu apšūts apsegs bīķerim un patēnai
Rokas rags Eiropas kontinenta galējais rietumu punkts Pireneju pussalas rietumu daļā, Portugālē (port. val. "Cabo da Roca"), atrodas 30 km uz rietumiem no Lisabonas, augsta (līdz 140 m) piekraste stāvus apraujas pie Atlantijas okeāna
Henselshof Endzeliņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā
Romeškalna ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 1,8 ha; Mežkalnu ezers; Romeskalna ezers; Romeškolla azars
Šilovkas ezers ezers Augšdaugavas pazeminājumā, Krāslavas novada Kaplavas pagastā, 132,6 m vjl., platība — 81,5 ha, garums — 2,9 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 13,0 m, eitrofs, aizaugums — niecīgs; Rožlauku ezers; Rožlaukuma ezers; Silavs; Silovka ezers
Garlaku ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Rožkalnu pagastā, platība - 37 ha, lielākais dziļums - 1,8 m, apaļa ezerdobe 0,7 km diametrā, dūņains, pusaizaudzis
Ljankives ezers ezers Čīlē ("Lago Llanquihue"), Longitudiālās ielejas dienvidu galā 51 m vjl., platība - \~740 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 108 m, iekļauts Rosalesa nacionālajā parkā
Baltais ezers ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, uz Baltkrievijas robežas, 159,5 m vjl., platība — 41,3 ha (Latvijā 35,3 ha), garums — 1,7 km, vidējais dziļums — 4,4 m, lielākais dziļums — 12,2 m, eitrofs ezers, aizaugums — tikai 8%; Belojes ezers
Ansī ezers ezers Francijas austrumos (_Annecy, Lac dˈ_), Ronas-Alpu reģiona Augšsavojas departamentā
Elena ezers ezers Īrijā, Lītrimas grāfistē, dienvidu gals iesniedzas arī Roskomonas grāfistē
Bračāno ezers ezers Itālijā ("Lago di Bracciano"), Lacio reģiona Romas provincē, platība — 57,5 kvadrātkilometri, izveidojies sena vulkāna kalderā 164 m vjl., dziļums — līdz 160 m
Čornoje ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā un Baltkrievijā
Baltais ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā uz Baltkrievijas robežas, kopējā platība — 141,3 ha; Baltezers; Belojes ezers; Beloje (Baltkrievijā)
Lielais Gusena ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 160,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 2,0 km, lielākais platums - 0,9 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 38,0 m, 1 liela un 2 mazas salas ar kopējo platību 2 ha; Gusena ezers; Gusēnu ezers; Lielais Gusenas ezers; Lielais Useņu ezers; Ūseņu ezers
Mošņica ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība - 10 ha; Moščnīcas ezers; Mošņicas ezers
Mateika ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība - 10,2 ha; Maceika; Maceiku ezers; Mateikas ezers; Moseikas ezers
Sļepuru ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība - 16,4 ha; Gusjena ezers; Mazais Gusena ezers; Raiceļu ezers; Ūseņu ezers
Orļinoje ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība - 8 ha; Ērgļu ezers; Oriol; Orlas ezers; Orļonoka ezers
Ikažencu ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība — 2,3 ha
Žabinka ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība — 3 ha
Suhorukovas ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība — 4,7 ha, dziļums — līdz 3,7 m
Lāču ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība — 7,9 ha; Medvedka ezers
Trudiņka ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība 4,4 ha, dziļums - līdz 3,1 m; Trudinkas ezers; Trudniku ezers; Trudņika ezers; Trudņiku ezers
Rūbežnīks ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 11,3 ha; Robežnieku ezers; Rūbežu ezers
Maničgudils ezers Kumas-Maničas ieplakas un limānu sistēmā Krievijā, Rostovas apgabalā, Stavropoles novadā, Kalmikijas Republikā, 10 m vjl., platība - 344 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 0,6 m, krasti purvaini
Rokolu ezers ezers Latgales augstienē, Andzeļu pagastā, 190 m vjl., platība — 47,9 ha, garums — 1,2 km, vidējais dziļums — 3,7 m, eitrofs, aizaugums — 8%; Isakova ezers; Isakovas ezers; Lielais ezers; Rokuļu ezers
Nauļānu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 152,8 m vjl., platība — 55 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 10 m, 1 sala (2 ha), eitrofs, aizaugums — neliels; Nevļānu ezers; Jaunezers
Ormijas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 157,7 m vjl., platība - 66,4 ha, garums - 2,2 km, lielākā platība - 0,5 km, vidējais dziļums - 9,4 m, lielākais dziļums - 43 m, aizaugums - neliels
Garais ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, subglaciālā iegultnē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 158,4 m vjl., platība - 103 ha, garums - 5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,5 m, lielākais dziļums - 25,1 m, 1 sala
Ancovas ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā pie Ludzas novada Pureņu pagasta robežas, platība - 29,2 ha, dziļums - 3-3,5 m, sala 0,4 ha; Nedolta ezers; Rosica ezers; Rosicas ezers; Rosīcas ezers
Skrebeļu ezers ezers Līvānu novada Rožupes pagastā, platība — 6,4 ha
Okuņovka ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 1,9 ha; Okunevkas ezers; Okuņevkas ezers; Rokuņoka ezers
Rogaižas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība — 58 ha, V veidīgs, garums — 1,2 km abos virzienos, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 7,5 m; Rogaižu ezers
Robežas ezers ezers Medumu pagastā un Lietuvā, 136,4 m vjl., kopējā platība 18,1 ha (Latvijā — 12,1 ha), dziļums — līdz 9,9 m; Rebeža ezers; Rebežu ezers; Riebežas ezers; Robežu ezers
Mazais Rožu ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 1,1 ha; Rožu I ezers
Lielais Baltezers ezers Piejūras zemienes Rīgas līdzenumā, Ādažu un Ropažu novadā, 0,1 m virs jūras līmeņa, platība — 597 ha, garums — 3,9 km (dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā), lielākais platums — 2,5 km, dziļums — līdz 5,9 m
Baļinovas ezers ezers Rēzeknes novada Čornajas pagastā, platība - 13,2 ha; Gulbinka; Guļbinka; Romanu ezers
Langstiņu ezers ezers Ropažu līdzenuma ieplakā, Garkalnes pagastā, 5,5 m vjl., platība — 35,7 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 6,8 m; Lankstiņu ezers
Sudrabezers ezers Ropažu līdzenumā, Garkalnes novadā, platība - 31,4 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,65 km, lielākais dziļums - 9,8 m, sala (0,6 ha), īpaša režīma ūdenstilpe Baltezera ūdens ņemšanas sanitārajā zonā; Sidraba ezers; Sidrabezers; Sudraba ezers
Peldezers ezers Ropažu novada Garkalnes pagastā, platība - 4 ha; Peldu ezers; Sāres ezers
Asarītis ezers Ropažu novada Ropažu pagastā, platība 7,5 ha; Asarīšu ezers; Asaru ezers
Ezerdruvu ezers ezers Ropažu novada Stopiņu pagastā, platība - 1 ha
Pietenezers ezers Ropažu novadā, platība 1,3 ha; Piestenes ezers; Pietenes ezers; Pietēnu ezers
Raudulītis ezers Ropažu pagastā, platība - 2,7 ha; Raudu ezers
Silezers ezers Ropažu pagastā, platība - 4,5 ha; Sila ezers; Silu ezers
Melnezers ezers Ropažu pagastā, platība - 5,8 ha; Tumšezers
Žūrenes ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 1,5 ha; Rogas ezers
Mazuikas ezers ezers Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, garums - \~800 m, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 5,8 m
Lieluikas ezers ezers Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā, Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, garums - \~900 m, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 5,1 m
Rogūciets ezers Višķu pagastā, platība - 7,6 ha; Pagariņu ezers; Rogotu ezers; Rogovas ezers; Rogučkas ezers; Rogunas ezers; Rogurnas ezers
Sniedziņu ezeri ezeru grupa Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Pildas augšteces baseinā, Ilžas un Kivdolicas ūdensšķirtnē, gk. Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, centrālo grupu veido Porkaļu, Augšsniedziņu un Lejassniedziņu ezers, netālu ir Rogaižas, Voicu, Sleinovas, Vorkaļu, Bečeru un Šostu ezers, kā arī Lielais un Mazais Peisānu ezers un Dziļūts
Fidži Fidži Republika - salu valsts Okeānijā (angļu val. "Fiji" / "Republic of the Fiji Islands"), Melanēzijas dienvidaustrumos, \~2500 km uz austrumiem no Austrālijas, aptver 322 Fidži arhipelāga salas un Rotumas salu, galvaspilsēta - Suva, platība - 18300 kvadrātkilometru, 932000 iedzīvotāju (2008. g.), apdzīvotas >200 salas
neoplatonisms Filozofijas virziens 3.-6. gs. Romas impērijā; veidojās uz Platona ideālisma un Austrumu misticisma pamata
Rīgas smiltāju līdzenums fizioģeogrāfisks rajons Rīgas līča dienvidu piekrastē, puslokā stiepjas no Engures līdz Saulkrastiem, dienvidos ietverot Jelgavu, gandrīz aptver Rīgavas, Tīreļu un Ropažu līdzenumu
Fjorencuola d'Arda Fjorencuola d'Arda - pilsēta Itālijā ("Fiorenzuola d'Arda"), Emīlijas-Romanjas reģiona Pjačencas provincē, 15300 iedzīvotāju (2014. g.)
praediatura Forma (atpirkuma un piegādes) līgumu nodrošināšanai, kurus senā Romā slēdza kapitālistu sabiedrības ar valsti vai pašvaldībām, kas varēja būt vai nu galvojums vai nekustamā īpašuma ieķīlāšana
termidoristi Francijas republikas 1794. g. 27. jūlija (9. termidora) apvērsuma organizētāji un uzvarētāji, kas gāza Robespjēru
etiķroze Franču roze ("Rosa gallica")
provincroze Franču roze ("Rosa gallica")
Equus october gadskārtējais zirga upuris oktobrī Marsa laukumā Senajā Romā
Jūlija kalendārs gadu skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest Romas imperatora Gaja Jūlija Cēzara laikā, 46. gadā pirms mūsu ēras; vecais stils; vecā stila kalendārs
bagaudi Gallijas un Ziemeļspānijas zemnieki, kas mūsu ēras 3.-5. gs. sacēlās pret Romas vergturu jūgu
Frontālā grēda galvenā Klinšu kalnu grēda Kanādā ("Front Range"), garums - 1250 km, platums - līdz 150 km, augstākā virsotne - Robsona kalns 3954 m
bukols Gani - zemnieki un vergi Romas provincē Ēģiptē; nosaukums cēlies no Bukolijas - nepieejamas, pārpurvojušās vietas Nīlas deltā, kur pulcējās no nodokļu un klaušu jūga izbēgušie zemnieki un vergi
furiosus Gara slimnieks (ārprātīgais, vājprātīgais), kam Romā jau pēc 12 tabulu likumiem noteica aizgādnību
Garzis Garais ezers Robežnieku pagastā
Garkalne Garkalnes pagasts - no 2021. g. pagasts Ropažu novadā, robežojas ar Ropažu un Stopiņu pagastu, ar Ādažu un Siguldas novadu, kā arī ar Rīgas pilsētu; 2006.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2006. g. Rīgas rajonā
Talupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, iztek no Roznieku ezera
Ģercāni Gercāni, apdzīvota vieta Līvānu novada Rožupes pagastā
Ofali grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Talamora, robežojas ar Vestmītas, Kildēras, Līšas, Nortiperēri, Golvejas un Roskomonas grāfisti
Lītrima grāfiste Īrijā, robežojas ar Kevanas, Longfordas, Roskomonas, Slaigo grāfisti, kā arī ar Ziemeļīriju (Lielbritāniju)
Vestmīta grāfiste Īrijā, robežojas ar Kevanas, Mītas, Ofali, Roskomonas un Litrimas grāfisti
Golveja grāfiste Īrijas rietumos, robežojas ar Mejo, Roskomonas, Ofali, Nortiperēri un Klēras grāfisti; rietumos Atlantijas okeāns
Slaigo grāfiste Īrijas rietumu daļā, robežojas ar Kevanas, Litrimas, Roskomonas un Mejo grāfisti, ziemeļos apskalo Atlantijas okeāns
Centrālā Indijas grēda grēda Indijas okeānā, starp Arābijas-Indijas grēdu un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, garums \~4000 km, ziemeļu galā - Rodrigesas sala, dienvidos - Amsterdamas un Senpola sala
Mejo grēfiste Īrijas ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Slaigo, Roskomonas un Golvejas grāfisti, Rietumos un ziemeļos apskalo Atlantijas okeāns, administratīvais centrs - Kāslbāra
anagnosts Grieķijā un Romā mācīts vergs, kas lasīja priekšā; lektors
Tlēpolems grieķu mitoloģijā - Hērakla un tesprotiešu valdnieces Astiohes dēls, Rodas salā nodibināja Lindas, Iālisas un Kameiras pilsētu, bija viens no Helenas preciniekiem, tāpēc viņam bija jāpiedalās Trojas karā, kur viņu nogalināja Sarpēdons
heliādi grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija dēli, Faetons (dzimis laulībā ar nimfu Klimeni) un septiņi brāļi, kas piedzima Afrodītes meitai nimfai Rodai un bija slaveni kā gudri astrologi
telhīni grieķu mitoloģijā - zemūdens burvji, Poseidona pavadoņi un pēc seniem nostāstiem Rodas salas vissenākie iemītnieki; tie izgudrojuši dažādas mākslas un amatus
lektika grieķu un romiešu nesamais krēsls; Grieķijā to lietoja gk. dižciltīgas dāmas; Romā tās lietošana bija sevišķā kārtas privilēģija
daktiliotēka Grieztu dārgakmeņu, gemmu krātuve, ko ierīkoja jau Romas laikā
Māliņi Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems
rolavnieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Rolava" iedzīvotāji
fundus Gruntsgabals kā dzimtsīpašums senā Romā, sākotnēji 2 jūgeru (ap 0,5 ha) lielumā
rožlejieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Rožlejas" iedzīvotāji
Vanagu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā pamatkrastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 9,427 ha, ir stāva, līdz 36 m augsta krauja, kurā >150 m garā posmā atsedzas Amatas un Gaujas svītas ieži ar aleirolītu un lodīšsmilšakmeņu starpkārtām; Egļu krauja; Rožu iezis; Roču iezis
Ragāļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Kūku pagastā, Rogāļu upītes krasta nogāzē, 50 m no Daugavas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs — 18,5 m, garums — 6,5 m, platums — 4,6 m, augstums — kraujas pusē 3,7 m, daļa akmens atšķelta, tas ir noapaļots, sarkanbrūns ovālas formas granīts
Kaltenes krasta veidojumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Baltijas jūras senkrastā, Rojas pagastā, uz dienvidiem no Kaltenes, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 80,59 ha, pamatelements ir Litorīnas jūras abrāzijas krauja, kuras piekāje tagad atrodas 5-6 m vjl., kraujas relatīvais augstums - 4-10 m
Lūrmaņu atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rojas abos krastos Talsu novada Lubes pagastā pie "Lūrmaņiem", valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 7,7 ha, \~400 m garas un 5-6 m augstas klintis, kurās ir nelielas niša, iztek avoti
Kaltenes kalvas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rojas pagastā, uz ziemeļiem un ziemeļrietumiem no Kaltenes, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība - 575,9 ha, tās ir līdz 6 m augstas akmeņu grēdas, lielākā (Velna kalva) izveidojusies pēdējā apledojuma laikā, tās augstums - 3-6 m, garums - 900 m, platums - 35-60 m (līdz 1970. gadiem, kad akmeņus izmantoja ceļu būvei, tās augstums sasniedza 20 m)
teitoņi Ģermāņu ciltis, kas 2. gadsimta beigās iebruka Romas valdījumos; šo cilšu piederīgie
markomāņi Ģermāņu ciltis, no 1. gs. sāk. p. m. ē. dzīvoja Mainas augšteces un vidusteces apvidū, pārcēlās uz Čehijas teritoriju un ietilpa Maroboda vadītajā cilšu apvienībā, 166.-180. g. karoja ar Romu, 5. gs. apmetās Bavārijā
vandali Ģermāņu cilts, tauta, kas 445. gadā izlaupīja Romu un izpostīja pie tam lielu pulku ievērojamu mākslas darbu
Lielā tautu staigāšana ģermāņu, slāvu, sarmatu u. c. cilšu pārvietošanās Viduseiropā un Romas impērijā 4.-7. gs., kas veicināja Rietumromas impērijas sabrukumu
triba Ģinšu un cilšu savienība (Senajā Romā); romiešu iedalījums trīs grupās pēc viņu izcelsmes: latīņu, sabīņu, etrusku
Lono Havajiešu (Okeānija) mitoloģijā - debesu, miera un kultūraugu dievs, kas citur Okeānijā tiek saukts par Rongo
Helms Helms J. - Rostokas mācītājs 17. gs., sarakstījis hroniku, par autoru ziņu maz
čigānene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas ģints ("Rozites"), 1 suga, ēdama sēne ar dzeltenīgi baltu cepurīti un plēvainu gredzenu ap kātu
Baijas salas Hondurasas departaments, kas patver šīs salas, administratīvais centrs - Roatana
eritrīns Hromogēns iegūts no "Rocella tinctoria" u. c. ķērpjiem
husītu kari husītu karadarbība pret Svēto Romas impēriju (1419.-1437. g.)
luzitāņi Ibēru cilts, dzīvoju Pireneju pussalas DR (tagadējās Portugāles lielākā daļa), ko 61. g. p. m. ē. pakļāva romieši un ap 15. g. p. m. ē. šajā teritorijā tika izveidota Romas province Luzitānija
rosmenieki Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Rosme" iedzīvotāji
rosmenieši Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Rosme" iedzīvotāji
klientēla Iedzīvotāju šķira "clientes" Senajā Romā, kas bija atkarīgi no patrona
Bārvikas ieleja ieleja Antarktīdā, Prinča Alberta kalnos, netālu no Rosa jūras Skota krasta
beneficijs Ienesīgs amats Romas katoļu baznīcā
Piejūras ģeobotāniskais rajons ietver Piejuras zemieni, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu un Viduslatvijas zemienes Tīreļu un Ropažu līdzenumu
Kapitolijs Ievērojamākais Senās Romas paugurs un cietoksnis, kas no 12. gs. atkal ir Romas pilsētas centrs
Īleņvalks Īlenvalks, Rojas pieteka
liburna Illīriešu jūras laupītāju kuģis ar 2 airu rindām; viegli būvēts un sekli peldošs karakuģis Senās Romas ķeizarvalsts laikā
Ilza-Indrica ezers Iļģžs, ezers Robežnieku pagastā
Ilzu ezers Iļģžs, ezers Robežnieku pagastā
Indricu ezers Iļģžs, ezers Robežnieku pagastā
Ilza ezers Iļģžs, ezers Robežnieku pagastā
Indricas ezers Iļģžs, ezers Robežnieku pagastā
agnomens Individuāla iesauka, ko varēja fakultatīvi pievienot cilvēka vārdam Senajā Romā
latīņu valoda indoeiropiešu valodu saimes senitāļu valodu grupas valoda; līdz 4. gs. p. m. ē. lietota Latijā, 3. gs. p. m. ē. kļuvusi par Romas valsts valodu, vēlāk izplatījusies visā Apenīnu pussalā un līdz ar romiešu varu - visā Romas impērijā; 6.-8. gs., izveidojoties romāņu valodām, kā dzīva valoda beigusi eksistēt
pekūnija Īpašums, manta, nauda Senajā Romā; sākotnēji tiesības uz ganāmpulku, vēlāk soda nauda, nauda vispār, beidzot jebkurš īpašums
kvatrins Itāliešu sudraba, vēlāk vara sīknauda, grosso ceturtdaļa, ko kala sevišķi Romā un Venēcijā sākot ar 15. gs. vidu
Boloņas province Itālijas Emīlijas-Romanjas reģiona province ("Provincia di Bologna"), platība — 3702 kvadrātkilometri, 1000300 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 60 komūnās
Ferrāras province Itālijas Emīlijas-Romanjas reģiona province ("Provincia di Ferrara"), platība — 2632 kvadrātkilometri, 359300 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 26 komūnās
Forli–Čezēnas province Itālijas Emīlijas-Romanjas reģiona province ("Provincia di Forli-Cesena"), platība - 2377 kvadrātkilometri, 398300 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 30 komūnās
Modēna Itālijas province ("Provincia di Modena"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 2689 kvadrātkilometri, 706500 iedzīvotāju (2012. g.)
Parma Itālijas province ("Provincia di Parma"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 3449 kvadrātkilometri, 446200 iedzīvotāju (2012. g.)
Itālija Itālijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (itāliešu valodā "Italia"), galvaspilsēta - Roma, atrodas Apenīnu pussalā, tajā ietilpst arī Sardīnija un Sicīlija, platība - 301323 kvadrātkilometri, kā arī daudz sīkāku salu, 58126200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 20 reģionu (no tiem 5 autonomi), robežojas ar Monako, Franciju, Šveici, Austriju un Slovēniju, kā arī ar Adrijas jūru, Vidusjūru, Tirēnu un Ligērijas jūru
Roma Itālijas Republikas galvaspilsēta ("Roma"), provinces un Lacio reģiona administratīvais centrs, atrodas Tibras krastos, 27 km no tās ietekas Tirēnu jūrā, 2640000 iedzīvotāju (2014. g.); tās teritorijā atrodas pilsētvalsts - Vatikāns (Svētais Krēsls)
Aretīno Itāļu rakstnieks ("Aretino Pietro", 1492.-1556. g.), politisks skandālists, kas ar glaimu un izspiešanas palīdzību ieguva sev privilēģijas pie Romas un Venēcijas firstiem, vairāku komēdiju autors, arī traģēdija "Filozofs" un dialogi "Kurtizāne"
līberālijas Itāļu svētki par godu Līberam notika 17. martā Romā, kad pieaugušos jaunekļus pirmoreiz kapitolā ietērpa vīra togā
Kaspijas tīģeris izmirusi tīģeru pasuga, pēdējais pārstāvis redzēts ap 1970. gadu; savulaik tie piedalījās gladiatoru cīņās Romā
Garkalnes novada teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Ādažu un Ropažu pagasta teritorijā
Preiļu novads izveidots 2000. gadā Preiļu rajona sastāvā, apvienojot Preiļu pilsētu un pagastu ar Aizkalnes pagastu, 2009. g. teritoriālajā reformā rajoni tika likvidēti un novadam pievienoti Pelēču un Saunas pagasti, 2021. g. reformā pievienots Aglonas, Galēnu, Riebiņu, Rožkalnu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas pagasts, robežojas ar Varakļānu, Rēzeknes, Krāslavas, Augšdaugavas, Līvānu un Jēkabpils novadu
Vārkavas novads izveidots 2002. g. Preiļu rajonā apvienojot Rožkalnu un Upmalas pagastu, ar administratīvo centru Vecvārkavā, 2009. g. pievienots Vārkavas pagasts un kļuva par patstāvīgu novadu, 2021. g. teritorija iekļauta Preiļu novadā
Siguldas novads izveidots 2003. g. Rīgas rajona sastāvā, ietverot Siguldas pilsētu, Mores un Siguldas pagastus, no 2009. g. patstāvīgs novads, kurā papildus iekļauts Allažu pagasts, 2021. g pievienots Inčukalna, Krimuldas, Lēdurgas un Mālpils pagasts, robežojas ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Ropažu, Ādažu un Saulkrastu novadu
Stopiņu novads izveidots 2004. g. Rīgas rajona sastāvā bijušā Stopiņu pagasta teritorijā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, 2021. g. atjaunots Stopiņu pagasts, kas iekļauts Ropažu novadā
Roži Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas skola
Rūbežneica Jāšas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā; Robežnīca
equites Jātnieki Romā, kam dažādos laikmetos bija dažāda nozīme
spintriji Jauni vīrieši un sievietes, kas piedalījās Senās Romas imperatora Tiberija rīkotajās orģijās
Hannibala zvērests jaunībā dots zvērests veltīt savu dzīvi kādam cēlam mērķim (Hannibals Barka, kas vēlāk kļuva par slavenu kartāgiešu karavadoni, deviņu gadu vecumā zvērēja savam tēvam, ka nekad nebeigs cīnīties pret Romu, kas nemitīgi apdraudēja Kartāgu)
intronizācija Jaunievēlēta Romas pāvesta vai patriarha svinīga sēdināšana tronī
Skota Jaunzēlandes zinātniskā stacija Antarktīdā, Rosa salā, Rosa jūrā, pie Rosa šelfa ledāja malas 24 m vjl.
veckatoļi Jebkura no Romas Katoļu baznīcas atšķēlusies grupa, t. sk. tās, kas noraidīja 1870. gadā pasludināto pāvesta nemaldīguma doktrīnu
robežnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" iedzīvotāji
roķenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Roķi" iedzīvotāji
jezuīti Jēzus biedrības locekļi; šo katoļu garīgo organizāciju nodibināja 16. gs. Ignācijs Lojola; viņi sevi dēvēja par "Kristus kareivjiem", bija teicami teoloģiski izglītoti, bez ierunām pakļāvās pāvesta pavēlēm un savu dzīvi veltīja no katoļticības atkritušo un pagānu pievēršanai Romas baznīcai; Latvijā darbojās no 16. gs. līdz 19. gs. un 20. gs. 30. gados
Mazā Jugla Juglas satekupe Ogres, Salaspils un Ropažu novadā, garums 119 km, kritums 212 m, sākas Vidzemes augstienes rietumu nogāzē uz ziemeļiem no Taurupes
Gretagrunda sēklis jūras sēklis Rīgas jūras līča ziemeļu daļā, Centrālajā pacēlumā, garums - \~30 km, platums - \~10 km, tā ziemeļu daļā atrodas Roņu sala un dienvidu daļas virsa atrodas tikai dažus metrus zem jūras līmeņa
Vestrejfērts jūras šaurums Atlantijas okeāna Orkneju salās, starp Vestrejas un Rouzi salu, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
portorijs Jūras tirdzniecības muita, kas pastāvēja jau Senajā Romā; Latvijā to ieviesa Stefans Batorijs 1582. un 1783. tika atcelts
litterae Kā tiesisks institūts Romā nozīmēja līgumu raksta veidā vai vispār dokumentu
Brokenhila Kabve - pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1965. g., pazīstama ar 1921. g. kādā raktuvē atrasto paleontropa (t. s. Rodēzijas cilvēka) galvaskausu
Kadelbosko di Spora Kadelbosko di Sopra - pilsēta Itālijā ("Cadelbosco di Sopra"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
pedilavium Kāju mazgāšanas ceremonija, ko Romas katoļu baznīcā izpilda Zaļās ceturtdienas liturģijā
Pensakolas kalni kalni Austrumantarktīdā (“Pensacola Mountains”), Transantarktīdas kalnu turpinājums rajonā, kas piekļaujas Ronnes un Filhnera šelfa ledājiem, stiepjas 400 km garumā, augstums — līdz 2000 m, gk. atrodas zem ledāja, virs tā slejas atsevišķas virsotnes un kalnu grēdas
Kalnieši Kalniešu pagasts - pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Skaistas, Robežnieku, Indras, Piedrujas, Kaplavas un Krāslavas pagastu
Robsona kalns kalns Kanādā ("Mount Robson"), Klinšu kalnu Frontālajā grēdā, augstums - 3954 m
Nauļānu kalns kalns Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, absolūtais augstums — 178,9 m vjl., relatīvais augstums — 25 m; Nevļānu kalns
Mārkama kalns kalns Transantarktīdas kalnu vidusdaļā, netālu no Rosa šelfa ledāja austrumu krasta, ceturtā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4351 m vjl.
Argentīnas grēda kalnu grēda Antarktidā (_Argentina Range_), Ronnes šlfa ledāja dienvidaustrumu piekrastē
Barjeras grēda kalnu grēda Austrālijā, Jaundienvidvelsas štata rietumos, augstums - līdz 472 m (Roba kalns)
Donecas skrausts kalnu grēda Austrumeiropas līdzenuma dienvidu daļā, Krievijas Rostovas apgabalā un Ukrainas Luhanskas, Doneckas un Harkivas apgabalā, garums – 370 km, platums – no 50 km austrumos līdz 120 km rietumos, augstums – līdz 367 m
Pakaraimas grēda kalnu grēda Gvajānas plakankalnes vidienē (“Serra Pacaraima”), uz Brazīlijas robežas ar Venecuēlu un Gajānu, vidējais augstums — 2200 m, Roraimas virsotne — 2739 m, virsotnes plakanas, nogāzes stāvas, dienvidu krauja — 1500 m
Verkors Kalnu masīvs Alpu priekškalnēs ("Vercors"), starp Ronas kreisā krasta pietekām Izēru un Dromu, Francijas dienvidaustrumos, augstums - līdz 2346 m, kaļķakmeņi, karsta reljefa formas, ziemeļu daļā Beržē bezdibenis
Beldonas masīvs kalnu masīvs Francijā, Overņas-Ronas-Alpu reģiona Dromas un Savojas reģionā
Rondane Kalnu masīvs Norvēģijas dienvidrietumos ("Rondane"), augstums - līdz 2183 m
Monteroza Kalnu masīvs Penninu Alpos (it. val. "Monte Rosa"), Itālijā un Šveicē, augstākā virsotne - 4634 m, virsotnēs šļūdoņi
Rothārkalni Kalnu masīvs Reinas Šīferkalnos ("Rothaargebirge"), Zauerlandes austrumu daļā, augstums - līdz 841 m
Monsenī Kalnu pāreja Rietumalpos ("Mont Cenis"), starp Grajas un Kotas Alpiem Francijā, savieno Dora Ripārijas (Po bas.) un Arkas (Ronas bas.) augšteču ielejas, augstums - 2083 m, autoceļš no Grenobles (Francijā) uz Turīnu (Itālijā)
Transantarktīdas kalni kalnu sistēma, kas šķērso Antarktīdu no Rosa jūras rietumu krasta līdz Vedela jūras austrumu krastam, garums - 4000 km, platums - 200-600 km, augstums - 2000-3000 m, augstākā virsotne - 4668 m, līdz \~2000 m vjl. ledājs, virs tā slejas vairāki kaili magmatisko iežu un nogulumiežu masīvi
Kalupa Kalupa ezeri - Lielais un Mazais Kalupes ezers Rožkalnu un Kalupes pagastā
Kalupes Kalupes ezeri - Lielais un Mazais Kalupes ezers Rožkalnu un Kalupes pagastā
Kamparu Kamparu grāvis - Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagastā, iztek no Nojnieku ezera
Kampofeliče Kampofeliče di Ročella - pilsēta Itālijā ("Campofelice di Roccella"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
Azovas kanāls kanāls Krievijā (_Azovskij kanal_), Rostovas apgabalā, savieno Azovas jūras Taganrogas līci ar Proļetarskas ūdenskrātuves atzara ziemeļrietumu galu
robežnieki Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" iedzīvotāji
Kangarezers Kangaru ezers Ropažu pagastā
Aklais ezers Kangaru ezers Ropažu pagastā
Scala Sancta kāpnes blakus Laterāna baznīcai Romā, kas veidotas no Tīrijas marmora, tām ir didesmit astoņi pakāpieni; saskaņā ar tradīciju Kristus esot devies lejup pa šīm kāpnēm pēc nāvessoda piespriešanas
paķērsa kāpostu (krustziežu) dzimtas ģints ("Rorippa"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs purvu, mitru pļavu augs ar sīkiem, dzelteniem ziediem ķekaros, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
leģions Karaspēka lielākā vienība (senajā Romā)
algotņu karaspēks karaspēks, kas sastāv no profesionāliem karavīriem; tāds karaspēks bija senajā Ēģiptē, Persijā, Kartāgā un Romā; Senās Romas algotņi saņēma no valsts algu, apģērbu, pārtiku, ieročus, zirgu; viduslaikos algotņu karaspēki bija Spānijai, Itālijai, Francijai
legāts Karavadoņa palīgs (senajā Romā republikas vēlākajā periodā)
leģionārs Karavīrs (senajā Romā)
konklāvs Kardinālu padome, kas ievēl Romas pāvestu; vieta, telpa, kurā notiek šīs vēlēšanas
zelta bulla Kārļa IV (1355.--1378. g.) izdots dokuments, kas precīzi noteica karaļa ievēlēšanas kārtību Svētās Romas impērijā; šo bullu izdeva 1356. g., un tā saglabāja savu likuma spēku līdz 1806. gadam
Jānis Pāvils II Karols Vojtila (1920.-2005. g.) — Romas pāvests (1978.-2005. g. — Joannes Paulus II), pēc tautības polis
Katlakalns Katlakalna pagasts - pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ķekavas novada Ķekavas pagastā, Ropažu novada Stopiņu pagastā, kā arī Rīgas un Baložu pilsētā
kardināls katoļu baznīcā - augstākais garīdznieks pēc Romas pāvesta, līdz 1958. g. to skaits nepārsniedza 70, 1983. g. bija 138, bet 21. gs. sākumā palielināts līdz 184; pirmais kardināls Latvijā bija J. Vaivods (iecelts 1983. g.), 1998. g. iecelts J. Pujats
ofices Katoļu baznīcas četras administratīvās iestādes, kas kopā ar 12 kongregācijām un 3 tiesu iestādēm sastāda "Curia Romana"
penitenciārijs Katoļu baznīcas iestāde Romā, kas pāvesta vārdā atlaiž grēkus un atbrīvo no pakļautības kādam baznīcas noteikumam vai no morālu saistību pildīšanas (piem., atbrīvo no dotā solījuma)
kūriālisms Katoļu baznīctiesiskā sistēma, kas pāvesta ideju un varu uztver un baznīcpolītiski izmanto vienpusīgas centralizācijas virzienā, koncentrējot visu noteikšanu Romas kūrijas rokās
kamaldulieši Katoļu mūku ordenis, ko 1012. g. dibināja benediktiešu mūks Romualds Kamaldoli ielejā pie Areco, stingri askēti, valkā baltus tērpus
stils kaula vai metāla rīks rakstīšanai uz vaskotām koka plāksnēm, ar kura neaso galu varēja izlīdzināt kļūdas (senajā Grieķijā, senajā Romā, viduslaiku Eiropā); rakstāmais stils
turma Kavalērijas apakšvienība Senajā Romā, kas ietilpa leģionā un sastāvēja no 3 dekūrijām, kas savukārt katra sastāvēja no 10 jātniekiem
dekūrija Kavalērijas zemākā apakšvienība Senajā Romā, kas sastāvēja no 10 jātniekiem
Kazalēkjo Kazalēkjo di Rena - pilsēta Itālijā ("Casalecchio di Reno"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 35300 iedzīvotāju (2014. g.)
rokaižnieki Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Rokaiži" iedzīvotāji
Kergelēna Kergelēna sala - lielākā sala šajā arhipelāgā, platība 6675 kvadrātkilometri, bazalta plato (300-600 m vjl.) ar vulkānisku masīvu (Rosa kalns - 1965 m), ledāji - \~500 kvadrātkilometru, purvi, ezeri, daudz putnu, roņu
Kērkpatrika Kērkpatrika kalns - atrodas Transantarktīdas kalnu vidusdaļā ("Mountain Kirkpatrick"), Karalienes Aleksandras grēdā pie Rosa šelfa ledāja, trešā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4528 m vjl.
Kintana Kintana Roo - Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Kintanas Roo Valsts ("Quintana Roo" / "Estado Libre y Soberano de Quintana Roo"), administratīvais centrs - Četumala, platība - 42535 kvadrātkilometri, 1135300 iedzīvotāju (2005. g.)
seno laiku otrais posms klasiskās civilizācijas - senās Grieķijas un senās Romas (antīkā vēsture)
Alihosu klintis klinšu grupa Klusajā okeānā (_Alijos, Rocas_), \~350 km uz rietumiem no Kalifornijas pussalas, Meksikas teritorija
Tarpeja klints klints Kapitolija pakalna rietumdaļā Senajā Romā, no kura meta aizā uz nāvi notiesātos valsts noziedzniekus
Ādama klints klints Pitkērnas salas austrumu piekrastē (_Adam's Rock_), Klusā okeāna dienvidu daļā
Kolka Kolkas pagasts - pagasts Talsu novadā, robežojas ar Dundagas un Rojas pagastu, kā arī ar Ventspils novadu
komīciji Komīcijas - brīvo pilsoņu tautas sapulces Senajā Romā un citās zemēs
lendrovers Kompānijā "Rover" ražota apvidus automobiļu marka ar ļoti spēcīgu dzinēju; pirmais lendrovers izgatavots 1949. gadā
Albertholla Koncertzāle Londonā ("The Royal Albert Hall of Art and Sciences"), celta 1867.-1871. g., 10000 vietu
Otrais Vatikāna koncils koncils, ko sasauca pāvests Jānis XXIII 1962.-1965. g., tā rezultātā tika radikāli modernizēta Romas Katoļu baznīcas lūgšanu prakse un uzlabotas attiecības ar citām Baznīcām
situla Konisks trauks mirušā cilvēka pelnu un kaulu atlieku ievietošanai vēlā dzelzs laikmeta beigās un Romas impērijas laikā
Dienvidaustrumu Velsa konurbācija Lielbritānijā, Velsas dienvidos, ietilpst Kārdifa, Svonsi, Ronda, Mērterdvila u. c. pilsētas
ab urbe condita kopš pilsētas (Romas) dibināšanas
Bankočinčorro koraļļu rifi Karību jūrā, Meksikas Kintana Roo pavalsts austrumu piekrastē
Jamusukro Kotdivuāras galvaspilsēta (kopš 1983. g.), 206000 iedzīvotāju (2007. g.), te atrodas Āfrikā lielākā katoļu katedrāle (augstums - 149 m, Sv. Pētera katedrāles Romā kopija)
Pūstine Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Robežnieki bijušā nosaukuma Pustiņa variants latgaliski
rožupolieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Rožupole" jeb "Rouožupole" iedzīvotāji
Romuli Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Romuļi" nosaukums latgaliski
Lielā Andinova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Andinova" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Mazā Andinova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Andinova" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
auguļevieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Auguļeva" iedzīvotāji
Brogi Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Broģi" nosaukuma variants
Deņisova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Denisova" nosaukuma variants
Gilutjova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Gelutjova" nosaukuma variants
gromikieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Gromiki" iedzīvotāji
Gromyki Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Gromiki" nosaukums latgaliski
ikažencieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ikaženci" iedzīvotāji
joninieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Joniņi" iedzīvotāji
Kaveriški Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Koveriški" nosaukuma variants
Krumani Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Krumāni" bijušais nosaukums
Ksaverova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kseverova" bijušais nosaukums
Leluo Andynova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Andinova" nosaukums latgaliski
Ļumani Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ļumāni" bijušais nosaukums
Maišeli Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Maišeļi" nosaukums latgaliski
Mozuo Andynova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Andinova" nosaukums latgaliski
Mihailova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Mihalova" nosaukuma variants
Mykova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Mikova" nosaukums latgaliski
nauļānieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Nauļāni" iedzīvotāji
novļānieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Novļāni" iedzīvotāji
Okoļica Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Okolica" nosaukuma variants
okoļicieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Okoļica" iedzīvotāji
Pauļinova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavļinova" nosaukuma variants
pipirieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pipiri" iedzīvotāji
Pļeiki Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pleiki" bijušais nosaukums
pleicieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pleiki" iedzīvotāji
Pļitarova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Plitarova" bijušais nosaukums
Podjuhņeviči Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Podjuhnevici" nosaukuma variants
Podļeškova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Podleškova" nosaukuma variants
Pareči Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Poreči" bijušais nosaukums
pustinieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pustiņa" iedzīvotāji
Pustiņa Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
robežnieki Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" iedzīvotāji
Rūbežnīki Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukums latgaliski
Siņķeļi Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Sinkeļi" nosaukuma variants
Siņkeli Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Siņķeļi" nosaukums latgaliski
Maišeļi Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Skuki" daļa
Skuķi Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Skuki" kļūdains nosaukuma variants
skuķieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Skuķi" iedzīvotāji
Staņislavova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Stanislavova" nosaukuma variants
Žakeli Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Žakeļi" nosaukums latgaliski
Romuliškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Romuliški" nosaukuma variants
Romuliškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Romuliški" nosaukums latgaliski
Kolna Romuļi Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Romuļi" nosaukuma variants
Kolna Romuli Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Romuļi" nosaukums latgaliski
Lejis Romuli Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Romuļi" nosaukums latgaliski
Krievija Krievijas Federācija - valsts Eirāzijas ziemeļu daļā (krievu valodā "Rossija"), plešas no Baltijas jūras rietumos līdz Klusajam okeānam austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Lielajam Kaukāzam dienvidos, galvaspilsēta - Maskava, administratīvais iedalījums - 83 federācijas subjekti (46 apgabali, 21 republika, 9 novadi, 4 autonomi apvidi, 1 autonoms apgabals, 2 federālas nozīmes pilsētas), robežojas ar Ziemeļkoreju, Ķīnu, Mongoliju, Kazahstānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Ukrainu, Baltkrieviju, Poliju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Somiju un Norvēģiju, apskalo Ziemeļu Ledus un Klusais okeāns
Rostovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100800 kvadrātkilometru, 4241800 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Rostova pie Donas, robežojas ar Voroņežas un Volgogradas apgabalu, Kalmikijas Republiku, Stavropoles un Krasnodaras novadu, kā arī Ukrainu
Krasnodaras novads Krievijas Federācijas subjekts, platība — 76000 kvadrātkilometru, 5142000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Rostovas apgabalu, Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, kā arī ar Gruziju (Abhāziju), apskalo Melnā un Azovas jūra, kā anklāvu ietver Adigejas Republiku
barkašovieši Krievu nacionālsociālisti, Aleksandra Barkašova (dz. 1953) vadītās organizācijas "Krievijas nacionālā vienotība" (krievu "Rossijskoje nacionaļnoje jedinstvo") dalībnieki un atbalstītāji
Georgs Kristietības un islāma mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās kareivis - moceklis, Romas imperatora Diokletiāna laikabiedrs; folkloras tradīcija viņa vārdu saista ar lopkopju un daļēji zemkopju pavasara kultu ieražām; Juris
Corpus Christi Kristus miesa; Romas katoļu baznīcā altāra sakramentā klātesošā Kristus miesa
rožogacs Krokainā roze ("Rosa rugosa")
rozēnieki Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Rozēni" iedzīvotāji
ropenieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Ropji" iedzīvotāji
ropnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Ropji" iedzīvotāji
mistēriju reliģijas kulti, kuru pamatā bija senie mīti un kuri bija ļoti populāri Senajā Grieķijā un Romā; iniciētie kulta locekļi piedalījās slepenās dramatizētās ceremonijās, kurās tie identificējās ar mīta centrālo dievību un pārdzīvoja glābšanos un nemirstības izjūtu
kūrions Kūrijas galva senajā Romā
Lamekins Kuršu valdnieks 13. gs., ir vienīgais no kuršiem kura vārds ("Lammekinus rex de Curonia") ierakstīts līgumā, ko 1230. g. 28. decembrī Romas pāvesta vicelegāts Alnas Balduīns noslēdza ar Bandavas, Piemares un Ventavas zemes kuršiem
quadrans Kvadrtāts, Senās Romas republikas vara 1/4 asa 3(3) monēta, ar Hērakla galvas un kuģa priekšgala attēliem un vērtības apzīmējumu - trim lodēm (trim uncijām)
Kvatro Kastella Kvatro Kastella - pilsēta Itālijā ("Quatro Castella"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 13100 iedzīvotāju (2014. g.)
decennālijas Ķeizara Augusta ievestie svētki Romā, ik pēc 10 gadiem
komitāts Ķeizariskā Romā un karolingu laikā franku valsts ķeizara pavadoņu un galminieku, kā arī paša galma nosaukums
allobrogi Ķeltu cilts Narbonas Gallijas Ziemeļu daļā, 121. g. p. m. ē. cilti pakļāva Roma
skordiski Ķeltu tauta ar iliriešu piejaukumu starp Donavu, Savu un Moravu, dzīvoja naidīgās attiecībās ar romiešiem, pakļauti Romai 1. gs. p. m. ē.
Ķeižupe Ķēšupe, Rojas pieteka
Ķilmeņupe Ķilmiņupe Rojas pagastā
Nabiņurga Ķivuļurgas kreisā krasta pieteka Ropažu novada Stopiņu pagastā, augštece Salaspils novada Salaspils pagastā, garums - 7 km
Medvedka ezers Lāču ezers Robežnieku pagastā
Bērs Lagūna Francijas dienvidu piekrastē ("Etang de Berre"), starp Ronas deltu un Marseļu, platība – 156 kvadrātkilometri, lielākais ezers Francijā, dziļums – 3–10 m
Bakalaras lagūna lagūna Meksikā, Kintana Roo pavalsts dienvidu daļā
oderint, dum metuant lai nīst, ka tik baidās (vārdi, ko piedēvē Romas imperatoram Kaligulam)
terciārietis laicīga persona, kas pieder pie kāda Romas katoļu baznīcas vai Anglikāņu baznīcas ordeņa un kam nav saistoši daži attiecīgā ordeņa noteikumi (piem., dzīve klosterī, bezlaulība u. c.)
barbaru mākslas periods laikposms Rietumeiropā apmēram no 5. līdz 8. gs., kad sagrautās Romas kultūru nomainīja barbaru tautu kultūra un māksla izpaudās gandrīz vienīgi ornamentos, kas rotāja amatnieku darinājumus
lektors Lasītājs; Pareizticīgo un Romas katoļu baznīcā - viena no zemākās ordinācijas pakāpēm
titiji Latīņu triba jeb ģints, kas apvienojoties ar latīņu (ramni) un etrusku (luceri) tribām izveidoja Romas patriciešu kopienu
luceri Latīņu triba jeb ģints, kas apvienojoties ar latīņu (ramni) un sabīņu (titiji) tribām, izveidoja Romas patriciešu kopienu
ramni Latīņu triba jeb ģints, kas apvienojoties ar sabīņu (titiji) un etrusku (luceri) tribām izveidoja Romas patriciešu kopienu
Sventāja Latvijas un Lietuvas robežupe Dunikas un Rucavas pagastā, izteka un ieteka Baltijas jūrā atrodas Lietuvā, garums - 73 km (no tiem 34 km ir robežupe, 17 km augšteces un 22 km lejteces Lietuvā), kritums - 50 m, par robežupi kļūst pie satekas ar Lukni, ietek Baltijas jūrā pie Palangas; Robežupe; Sventaja; Sventoja; Lietuvā saucas Šventoja
Ročiški Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Ročišķi" nosaukuma variants
Rodčiški Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Ročišķi" nosaukuma variants
palilijas Lauku svētki Romā 21. aprīlī, ko svētīja gani par podu Pales dievei, ganāmpulku sargātājai, izpērkot svēto biržu un avotu apgānīšanu, ko būtu neapzinīgi izdarījuši lopu bari
paganalia Lauku svētki senā Romā, ko svinēja pēc nobeigtas pļaujas
forums Laukums senajā Romā, kur notika, piemēram, sapulces
Lazareva Lazareva dziļvaga - atrodas Austrumantarktīdas šelfā, stiepjas 3800 km gar krastu no Deivisa līdz Rosa jūrai, platums starp 700 m izobatām - \~18 km, lielākais dziļums - 1600 m
Rūzinīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Rozenieki" nosaukuma variants
Rūzenīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Rozenieki" nosaukums latgaliski
Bensona glečers ledājs Antarktīdā, Rosa jūras Skota krastā
Ronnes šelfa ledājs ledājs Rietumantarktīdā (angļu val. "Ronne Ice shelf"), Vedela jūras dienvidu piekrastē, starp Antarktīdas pussalu un Berknera salu, izmēri \~600 x 500 km, augstums vjl. malas daļā - \~30 m, biezums - 200 m, iekšējā daļā attiecīgi līdz 120 m un 400-700 m
rozītieši Lēdmanes pagasta apdzīvotās vietas "Rozītes" iedzīvotāji
Brutens Leģendārs prūšu (senprūšu) varonis (Brutenus), kurš nodibināja prūšu reliģisko centru Rāmavu (Romuva church)
Kangarupīte Lēģerurga - Mazās Juglas labā krasta pieteka Ropažu un Ikšķiles pagastā
Ozolbirzes grāvis Lejasdonavas grāvis, Rojas pieteka
Rozula Lībiešu apdzīvots novads 13. gs., minēts Indriķa hronikā ("Rosula") 1223. g. notikumu aprakstā
Salas stepe līdzenums uz dienvidiem no no Salas lejteces un Maničas upes, Krievijas Rostovas apgabalā
Gusēnu ezers Lielais Gusena ezers Robežnieku pagastā
Lielais Useņu ezers Lielais Gusena ezers Robežnieku pagastā
Ūseņu ezers Lielais Gusena ezers Robežnieku pagastā
Salenieku ezers Lielais Kalupes ezers Rožkalnu un Kalupes pagastā
Rožu ezeri Lielais un Mazais Rožu ezeri Nītaures pagastā
Rosa šelfa ledājs lielākais šelfa ledājs, atrodas Rietumantarktīdā starp Mērijas Bērdas Zemi un Viktorijas Zemi (angļu val. "Ross Ice Shelf"), aizņem ievērojamu Rosa jūras daļu, garums dienvidu-ziemeļu virzienā – \~850 km, austrumu-rietumu virzienā – 900 km
Pietēnupe Lielās Juglas kreisā krasta pieteka Ropažu novadā, garums - 14 km, kritums - 37 m; Pietene; Pietēnupīte; Pietēnurga; Pietēnu urga
Krievupe Lielās Juglas labā krasta pieteka Garkalnes, Ropažu un Siguldas novadā, garums - 48 km, kritums - 70 m, sākas mežā netālu no Allažiem, Mazo Kangaru ziemeļaustrumu galā
Tumšupe Lielās Juglas labā krasta pieteka Ropažu pagastā, augštece Allažu pagastā, garums - 49 km, kritums - 69 m; Melnupe
rodomontade Lielība, pēc Alžīrijas karaļa Rodomonta, ko Ariosto attēlojis savā "Trakajā Rolandā"
Gross-Kaugern Lielkauguru muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā
Mēmele Lielupes labā satekupe, kas saplūst ar Mūsu pie Bauskas, garums - 191 km (Latvijā 40 km, Latvijas un Lietuvas robežupe 76 km), kritums - 97 m, iztek no Olsetu ezera pie Rokišķiem Lietuvā; Lielmēmele; Lietuvā - Nemunēle (lietuniešu val. "Nemunēlis")
konkordāts Līgums starp Romas pāvestu un kādu valsti par katoļu baznīcas stāvokli līgumslēdzējas valsts teritorijā
literārkontrakts Līgums, kas nodibināts uz īpaša ieraksta pamata Senās Romas pilsoņu ienākumu un izdevumu grāmatās, uzturot savstarpējus saimnieciskos sakarus
aklamācija likuma (lēmuma) pieņemšanas princips; Senajā Romā imperators varēja kādam uzdot nolasīt viņa likumu Senātā, tādā gadījumā balsojums nenotika, likumu pieņēma, ņemot vērā imperatora vēlēšanos un senatoru bezierunu piekrišanu tam, ka šī likuma pieņemšana nāks par labu impērijai
agrārlikumi Likumi, kas noteica Romas publisko zemju sadalīšanas un lietošanas kārtību 486.-111. g. p. m. ē.
codex Likumu grāmata; Senajā Romā ar šo vārdu apzīmēja grāmatu no vairākiem vaskotiem dēlīšiem; vēlāk papirusa un pergamenta grāmatas
Rotenbergi Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Roperbeķi" nosaukuma variants
rozieši Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Rozes" iedzīvotāji
Limschen Limšēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rozēnu pagastā
unanimisms Literāra strāva Francijā 20. gs. sākumā, kuras pārstāvji (Ž. Romēns, Ž. Diamels. Š. Vildraks u. c.) pasludināja sevi par simbolisma pretiniekiem, pievērsās sociālai tematikai, tiecās pēc stila skaidrības
Rožanova Līvānu novada apdzīvotās vietas "Rožupe" bijušais nosaukums
Rūžupe Līvānu novada apdzīvotās vietas "Rožupe" nosaukums latgaliski
Aizpūre Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Aizpore" nosaukuma variants
Ceukauss Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Ceukausis" nosaukuma variants izloksnē
Cīlauka Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Cielauka" nosaukuma variants
Upīši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Drēņi" Dala, kas agrāk bija atsevišķs mazciems
drēnieši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Drēņi" iedzīvotāji
Drieņi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Drēņi" nosaukuma variants
Drieni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Drēņi" nosaukums latgaliski
Drivas Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Druvas" nosaukuma variants
Dryvys Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Druvas" nosaukums latgaliski
Eņdželi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Eņģeli" nosaukums latgaliski
Eņdžeļi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Eņģeļi" nosaukuma variants
Eriņbierze Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Eriņbirze" nosaukums latgaliski
Guļbinski Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbinski" nosaukuma variants
ģercānieši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Ģercāni" iedzīvotāji
Jaudzimi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemi" nosaukuma variants
Jaunbierzāki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbirzāki" nosaukuma variants
Kiulinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kivlenieki" nosaukuma variants
Keulinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kivlenieki" nosaukuma variants izloksnē
Knutineica Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Knutenīca" nosaukuma variants
kūkānieši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kūkas" iedzīvotāji
Keukas Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kūkas" nosaukuma variants
Keukys Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kūkas" nosaukuma variants izloksnē
Keukusileņi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kūkusiliņi" nosaukuma variants
Keukusiliņi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kūkusiliņi" nosaukuma variants
Keukusileni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kūkusiliņi" nosaukuma variants izloksnē
Ločkoji Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčkāji" nosaukuma variants
Lōčkōji Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčkāji" nosaukuma variants latgaliski
Lelūjuri Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Lielojuri" nosaukums latgaliski
Līpsaleņa Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Liepsaliņa" nosaukuma variants
Lītaunieki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Lietaunieki" nosaukuma variants
Lūjāni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Lojāni" nosaukuma variants
Dzagūzes Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalni" daļa
Molakolni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalni" nosaukuma variants
Mōlakolni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalni" nosaukums latgaliski
Molenīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukuma variants
Molinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukuma variants
Mōlinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukums latgaliski
mucenieki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mucenieki" iedzīvotāji
Mucinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mucenieki" nosaukuma variants
muktupāvelieši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Muktupāveli" iedzīvotāji
Muktupovuli Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Muktupāveli" nosaukuma variants
Muktupuovuli Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Muktupāveli" nosaukums latgaliski
Āžkalnieši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Oškalnieši" nosaukuma variants
Ožkalnieši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Oškalnieši" nosaukuma variants
Ožkaļņīši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Oškalnieši" nosaukuma variants
Uožkaļnīši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Oškalnieši" nosaukums latgaliski
Postalūjāni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Pastalojāni" nosaukuma variants
Peiveliški Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Peiveliškas" nosaukuma variants
Peiveliškys Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Peiveliškas" nosaukums latgaliski
Pēternīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" nosaukuma variants
Pūdusola Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Podusala" nosaukuma variants
Ceukausis Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rožiupe" daļa
Voļa Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rožupe" daļa
Rubini Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukuma variants
Rubyni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukums latgaliski
Rubinkolns Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņkalns" nosaukuma variants
Rubynkolns Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņkalns" nosaukums latgaliski
rušenieki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rušenieki" iedzīvotāji
Rušinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rušenieki" nosaukuma variants
Samuldriva Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Samuldruva" nosaukuma variants
Samuldryva Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Samuldruva" nosaukums latgaliski
Seiļi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" nosaukuma variants
Seili Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" nosaukums latgaliski
Skrebeli Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Skrebeļi" nosaukums latgaliski
Skreuzmaņi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Skrūzmaņi" nosaukuma variants
Skreuzmani Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Skrūzmaņi" nosaukuma variants izloksnē
Skryuzmani Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Skrūzmaņi" nosaukums latgaliski
Sprūdži Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" nosaukuma variants latgaliski
Sprūgi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" nosaukuma variants latgaliski
Staris Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Stares" nosaukums latgaliski
Stepuoris Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Stepores" nosaukums latgaliski
Stykāni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukums latgaliski
švirkstieši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Švirksti" iedzīvotāji
Švyrksti Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Švirksti" nosaukums latgaliski
Tūmeņi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Tomiņi" nosaukuma variants
Tūmeni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Tomiņi" nosaukums latgaliski
Upismežs Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Upesmežs" nosaukums latgaliski
Vacosola Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Vecāsala" nosaukuma variants
Vacuosola Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Vecāsala" nosaukums latgaliski
Viļminīši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Vilmenieši" nosaukuma variants
Vole Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Voļa" nosaukuma variants
Rogonoka Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Rogonovka" nosaukuma variants
Rūbežnīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukuma variants
rožupieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Rožupe" iedzīvotāji
roznieki Lubānas novada Indrānu pagasta apdzīvotās vietas "Roznieki" iedzīvotāji
Ramandova Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Romandova" nosaukuma variants
rogovcieši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rogovka" iedzīvotāji
rogovkieši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rogovka" iedzīvotāji
Rogaiži Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Rogaiža" nosaukuma variants
Rugaiža Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Rogaiža" nosaukums latgaliski
Roceva Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rocova" neprecīzs nosaukuma variants
Rucova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rocova" nosaukums latgaliski
angelus Lūgšana Romas katoļu baznīcā, kas ietver trīs "Ave Maria" un vietas no Svētajiem Rakstiem, kur minēta Marijas pasludināšana
rozmarīns Lūpziežu dzimtas ģints ("Rosmarinus"), mūžzaļš daudzgadīgs krūms ar tumšzaļām, ādainām lapām un sīkiem, zili violetiem, sārtiem vai baltiem ziediem
rosībieši Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Rosība" iedzīvotāji
Rosa cinnamomea maija rozes "Rosa majalis" nosaukuma sinonīms
jāņrozīte Maijrozīte - rožu suga ("Rosa spinosissima")
maijroze Maijrozīte - rožu suga ("Rosa spinosissima")
roža Maijrozīte ("Rosa spinosissima")
Rosa jūra malas jūra Dienvidu okeānā (angļu val. "Ross Sea"), Antarktīdas piekrastē, starp Adēra un Kolbeka ragu (starp 170. austrumu un 158. rietumu garuma grādu), platība – 439000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums – 2972 m
heredes Mantinieki (Senajā Romā)
heredium Mantojams zemes gabals Romā, sākumā 2 jūgerus liels
Pani Maoru (Okeānija) mitoloģijā - dieviete, Rongomaui sieva un pirmo saldo kartupeļu radītāja
Markomāņu karš markomāņu, kvadu u. c. cilšu karš ar Romu 166.-180. g., ciltis vairākkārtīgi iebruka Itālijas ziemeļu daļā
protokols RIP maršrutēšanas informācijas protokols (angļu "Routing Information Protocol")
protokols RTP maršrutēšanas tabulu protokols (angļu "Routing Table Protocol")
sarkofāgs Masīvs zārks, arī neliela kapene, kas parasti ir rotāta ar gleznojumiem, ciļņiem, uzrakstiem (piemēram, senajā Ēģiptē, senajā Grieķijā, senajā Romā)
Maceika ezers Mateika, ezers Robežnieku pagastā
Maceiku ezers Mateika, ezers Robežnieku pagastā
Mateikas ezers Mateika, ezers Robežnieku pagastā
Žabinka ezers Mateika, ezers Robežnieku pagastā
Moseikas ezers Mateika, ezers Robežnieku pagastā
Rojas osta mazā osta Rīgas jūras līča rietumu piekrastē 16,5 jūras jūdzes no Kolkasraga, Rojas grīvā, pirmoreiz minēta 1387. g., platība 50,1 ha, akvatorija platība 20 ha, ir 9 piestātnes (kopgarums \~800 m) un peldošā jahtu piestātne (garums 30 m), var uzņemt līdz 115 m garus ar iegrimi līdz 5,4 m
cuketo Maza, apaļa cepurīte, ko valkā noteikti Romas katoļu baznīcas garīdznieki; krāsa atkarīga no hierarhijas pakāpes: pāvests valkā baltu, kardināli - sarkanu, bīskapi - violetu, pārējie - melnu
Velna ezers Mazais Kangaru ezers Ropažu novadā
silikva Mazākā senās Romas svara vienība, vienāda ar 1/6 skripula jeb 1/1728 mārciņas jeb 0,19 g; kā sudraba monēta vienāda ar 1/24 solida kalta no 323. g. līdz 6. gs.
Ķivuļurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Ropažu un Salaspils novadā, garums - 16 km, kritums - 20 m; Kalnupīte; Ķīvuļurga; Ķivuļu strauts; Urga; lejtecē Skujupīte
Lēģerurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Tīnūžu pagastā, augštece Ropažu pagastā, garums - 18 km, kritums - 34 m, izteka Lielajos Kangaros, grēdas dienvidu pusē; Kangarupīte; Līgeru upe; Līgeru urga; Liģerupīte; Urga
Vēverupe Mazupīte, Rojas pagastā
Mazupe Mazupīte, Rojas pieteka
Vēruma grāvis Mazupīte, Rojas pieteka
Ošciema grāvis Mazupīte, Rojas pieteka
Rogovskie Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Rogovski" nosaukuma variants
Rogovskī Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Rogovski" nosaukums latgaliski
Timatejupe Melnsilupes kreisā krasta pieteka Rojas pagastā
Milzgrāvis Melnsilupes kreisā satekupe Dundagas un Rojas pagastā, garums - 17 km, kritums - 12 m, sākas purvos Zilo kalnu austrumu galā, Slīteres rezervātā; Mīlgrāvis; vidusteces atzarojums - Ellsgrāvis, Ellsupe, Elles upe; augštecē - Kusperlankgrāvis
Lorumupe Melsnsilupes labā satekupe Dundagas un Rojas pagastā
Arda Meričas labā krasta pieteka Bulgārijas dienvidos, Grieķijā un Turcijā (_Árdas_), garums - 278 km, sākas Rodopos, šaurā aizā šķērso kalnus
rozessalieši Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Rozessala" iedzīvotāji
vilkdrīceklis Mežroze ("Rosa canina")
Pax romana miers, kas valdīja Romas impērijā 2. gs.
Zelta miliārijs miliārijs Romas centrā uz kura ar apzeltītiem bronzas burtiem bija uzrakstīti atstatumi līdz svarīgākiem robežu punktiem
trīsdesmitgadu karš militārs konflikts Eiropā 1618.-1648. g., kura iemesls bija gan konfesionālas nesaskaņas starp protestantiem un katoļiem Svētās Romas impērijā, gan cīņa par kundzību Eiropā
Mīlgrāvis Milzgrāvis - Melnsilupes satekupe Dundagas un Rojas pagastā
Kolizejs Milzīgs amfiteātris Senajā Romā, romiešu arhitektūras piemineklis (celts 75.-80. g.)
adonīds Mirstošas un atdzimstošas dabas dievs senajiem sīriešiem un feniķiešiem; tā pielūgšana bija plaši izplatīta Senajā Grieķijā un Romā
Izīdas kults mistēriju reliģija, kuras pamatā ir mīts par Izīdu un Ozīrisu, kas bija īpaši populārs Romas pasaulē sākot ar 1. gs.; kulta liturģija sniedz glābšanos no juteklības, ko ar dievietes žēlastību ir iespējams izjust iniciētajiem
melhīti Monofizītu radīts apzīmējums austrumu ortodoksālajiem kristiešiem, vēlāk tā sauca katoļu uniātus, kas atskaldījušies no ortodoksajiem patriarhātiem un turas kopā ar Romas katoļiem; melkīti
kristietība monoteiska reliģija, kuras pamatā ir ticība Jēzum Kristum un kura radās Romas impērijā mūsu ēras 1. gadsimtā; kristiānisms
Moščnīcas ezers Mošņica, ezers Robežnieku pagastā
Bebrenes muiža muižas komplekss Bebrenes pagastā, tajā ietilpst muižas pils, dzirnavas (celtas 1836. g.), pārvaldnieka māja, vairākas saimniecības ēkas (klēts, ratnīca, noliktava u. c.) un parks; iepretī muižas ēkām atrodas Bebrenes Romas katoļu baznīca, kas kopā ar muižu veido vienotu arhitektonisku ansambli
Ailrojalas nacionālais parks nacionālais parks ASV (_Isle Royale National Park_), ietver Ailrojalas salu un teritoriju ap to
Kamarga Nacionālais parks Francijas dienvidos, Ronas deltā, platība 720 kvadrātkilkometru, dibināts 1967. g. (rezervāts no 1928. g.), flamingu kolonija (lielākā Eiropā), gājputnu apmešanās un ziemošanas vieta, aizsargā bebrus un savvaļā pārgājušos zirgus un vēršus
Veckatoļu baznīcas nacionālās Baznīcas, kas atdalījās no Romas katoļu baznīcas; kopš 1932. gada tās ir savienībā ar Anglikāņu baznīcu
Nāgelmuiža Nāgelmuižas ozols - aug Ropažu novadā, Lielās Juglas labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs - 5,9 m, vainagam nav centrālās galotnes, bet 13 žuburi veido it kā pušķi \~32 m diametrā; Naglu dižozols
Naglu dižozols Nāgelmuižas ozols Ropažu novadā
Novļāni Nauļāni, apdzīvota vieta Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Jaunezers Nauļānu ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Novļānu ezers Nauļānu ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Nevļānu ezers Nauļānu ezers Robežnieku pagastā
Nevļānu kalns Nauļānu kalns Robežnieku pagastā
domināts Neierobežota monarhija Senajā Romā, vēlās Romas impērijas laikā (284.-476. g.); izveidoja imperators Diokletiāns
Robežnieku pagasta teritorija neliela daļa pirmskara Robežnieku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Indras pagastam; līdz 1920. g. teritorija bija iekļauta Vitebskas guberņā
edikula neliela sakrālā celtne Senās Romas arhitektūrā
Rona neliela sala Atlantijas okeānā, Britu salu ziemeļu daļā, ziemeļos no Minča šauruma, Lielbritānijas teritorija, tās nosaukums gēlu valodā; Roneja (angļu val.)
Līū neliela sala Gērsnijā, uz rietumiem no Gērsnijas salas, tās Rokeinas līča ziemeļos
aspersorijs neliela slotiņa, ko Romas katoļu baznīcas dievkalpojumu liturģijā lieto ticīgo apslacīšanai ar svētīto ūdeni; aspergils
aspergils neliela slotiņa, ko Romas katoļu baznīcas dievkalpojumu liturģijā lieto ticīgo apslacīšanai ar svētīto ūdeni; aspersorijs
biktskrēsls Neliela, norobežota telpa (Romas katoļu baznīcā), kurā atrodas garīdznieks, uzklausot grēksūdzi
codicilli Nelieli vaskoti galdiņi, ko Romā lietoja testamentu papildinājumu uzrakstiem
robežnieki Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Robežpunkts" iedzīvotāji
pornokrātija Netikļu vara, apzīmējums pāvestu varas posmam no 896. līdz 963.-964. g., kad pāvesti nokļuva pilnīgā atkarībā no Romas dižciltīgām ģimenēm un iestiga dziļā tikumiskā izvirtībā
Garkalnes pagasts no 2021. g. pagasts Ropažu novadā, robežojas ar Ropažu un Stopiņu pagastu, ar Ādažu un Siguldas novadu, kā arī ar Rīgas pilsētu; 2006.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2006. g. Rīgas rajonā
matrona no brīviem vecākiem dzimusi, likumiskā laulībā esoša cienījama sieviete (senajā Romā)
dalmatika no Dalmācijas cēlies, romiešu tunikai līdzīgs tērps, ko lietoja Romā sākot ar 2. gs.; vēlāk katoļu garīdznieku amata tērpa daļa
Salaspils novads nodibināts 2004. g. Rīgas rajona sastāvā apvienojoties Salaspils pilsētai un tās lauku teritorijai, no 2009. g. kā patstāvīgs novads ietver Salaspils pilsētu un Salaspils pagastu, robežojas ar Rīgas pilsētu, Ropažu, Ogres un Ķekavas novadu
Talsu novads nodibināts 2009. g. ietverot Talsu un Valdemārpils pilsētu, Abavas, Ārlavas, Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Sabiles, Stendes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, 2021. g. reformā pievienota Sabiles un Stendes pilsēta, kā arī Dundagas, Kolkas, Mērsraga un Rojas pagasts, robežojas ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils novadu, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis
Mērsraga novads nodibināts 2010. g. beigās atdaloties no Rojas novada un patstāvīgu darbu uzsāka 2011. g. janvārī, ietvēra tikai bijušo Mērsraga pagastu, robežojās ar Tukuma, Talsu un Rojas novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci, 2021. g. atjaunots Mērsraga pagasts, kas iekļauts Talsu novadā
tribūts Nodoklis senējā Romā, ko pilsoņi maksāja no mantas un provinciāli no galvas
Sestais krusta karš norisa 1228.-1229. g., Svētās Romas impērijas imperators Frīdrihs II galvenokārt izmantoja diplomātisku, nevis militāru pieeju; faktiski viņam izdevās panākt Nācaretes, Betlēmes un lielākās daļas Jeruzalemes nodošanu krustnešu valstīm, noslēdzot līgumu ar Aijūbīdu sultānu
Mēre un Rumsdāle Norvēģijas filke (_Møre og Romsdal_), administratīvais centrs - Molde
Rūgalanne Norvēģijas filke (_Rogaland_), administratīvais centrs - Stavangere
Ādažu novads novads ar administratīvo centru Ādažos, ietver Ādažu un Carnikavas pagastus, teritorija no Baltezera līdz Lilastes ezeram, robežojas ar Saulkrastu, Siguldas un Ropažu novadu, kā arī ar Rīgas pilsētu; 2009.-2021. g. novads bija pašreizējā pagasta robežās
Līvānu novads novads Latgalē (1999.-2009. g. Preiļu rajonā, ietvēra Līvānu pilsētu, Turku un Rožupes pagastus), no 2009. g. ietver Līvānu pilsētu un Jersikas, Rožupes, Rudzātu, Sutru un Turku pagastu, robežojas ar Jēkabpils, Preiļu un Augšdaugavas novadu
Krāslavas novads novads Latvijas dienvidaustrumos, 2009.-2021. g. ietvēra Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Krāslavas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagastus, kā arī Krāslavas pilsētu, 2021. g. pievienoti Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Kastuļinas, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu, Šķaunes un Šķeltovas pagasts, kā arī Dagdas pilsēta, robežojas ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas novadu, kā arī ar Baltkrieviju
Ogres novads novads Vidzemē, 2009.-2021. g. ietvēra Ogres pilsētu, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Suntažu un Taurupes pagastu, 2021. g. pievienotas Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētas, kā arī Birzgales, Jumpravas, Lēdmanes, Lielvārdes, Rembates, Tīnūžu un Tomes pagasts, robežojas ar Siguldas, Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas, Ķekavas, Salaspils un Ropažu novadu
Nueva Nueva Rosita - pilsēta Meksikā ("Nueva Rosita"), Koavila de Saragosas pavalstī, 38200 iedzīvotāju (2010. g.)
Rosvikhruina Ņūrosa - pilsēta Īrijā (_Ros Mhic Thriuin_), tās nosaukums īru valodā
hrizma Olīveļļas un balzama maisījums, ko lieto pareizticīgās un Romas katoļu baznīcas rituālos
retors Orators; arī retorikas skolotājs (parasti Senajā Grieķijā, Romā)
Orlas ezers Orļinoje, ezers Robežnieku pagastā
Orļonoka ezers Orļinoje, ezers Robežnieku pagastā
Ērgļu ezers Orļinoje, ezers Robežnieku pagastā
Borovka Ošas labā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu un Rožupes pagastā, garums - 10 km
Raudiņu jūrakmens otrais lielākais Latvijas jūrakmens, atrodas Rojas pagastā, Kaltenes jūrmalā, jūrā \~100 m no krasta, augstums — 2,2 m, garums — 5,4 m, platums — 4,5 m, apkārtmērs — 15 m, virszemes tilpums — 30 kubikmetri
tribunāls paaugstinājums tiesneša, karavadoņa krēslam Senajā Romā, vēlāk tiesas laukums
sētroze Pačemuru roze ("Rosa corymbifera")
žogroze Pačemuru roze ("Rosa corymbifera")
Rudzātu pagasta teritorija padomju laika teritoriālajos pārkārtojumos daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota Rožupes pagastam, savukārt neliela daļa bijušā Turku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Rudzātu pagastam
Staiceles pagasta teritorija pagasta robežas gandrīz sakrīt ar pirmskara Rozēnu pagasta robežām, tikai neliela platība pievienota no bijušā Alojas pagasta
Skrīveru pagasts pagasts Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Skrīveru novads, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), robežojas ar Aizkraukles, Sērenes un Jaunjelgavas pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Romershof, krieviski — Skriverskaja
Aizputes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Rokasbirzē, uz dienvidrietumiem no Aizputes pilsētas, robežojas ar Lažas, Kazdangas, Kalvenes un Cīravas pagastu, Durbes novadu; bijušie nosaukumi: Aizputes-Pilspagasts, vāciski - Schloss-Hasenpoth, krieviski - Šloss-Gazenpotskaja
Ķepovas pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Neikšānos, robežojas ar Robežnieku, Asūnes, Svariņu un Bērziņu pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Asūnes pagasta dienvidaustrumu daļā
Indras pagasts pagasts Krāslavas novada austrumu daļā, robežojas ar Piedrujas, Kalniešu un Robežnieku pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; bijušais nosaukums līdz 1937. gadam — Piedrujas pagasts, teritorija līdz 1949. g. aptvēra tagadējos Indras un Piedrujas pagastus
Konstantinovas pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Andrupenes, Dagdas, Asūnes, Robežnieku, Skaistas un Aulejas pagastu
Asūnes pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Konstantinovas, Dagdas, Svariņu, Ķepovas un Robežnieku pagastu; bijušais nosaukums krieviski - Osunskaja
Skaistas pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Konstantinovas, Robežnieku, Kalniešu, Krāslavas, Kombuļu un Aulejas pagastu; bijušie nosaukumi: Izabelinas pagasts, krieviski — Izabieļinskaja
Rendas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kabiles un Rumbas pagastu, kā arī ar Ventspils un Talsu novadu (pagasta robežas gandrīz sakrīt ar pirmskara Rendas pagasta robežām); bijušie nosaukumi: vāciski — Ronnensche, krieviski — Rennenskaja
Staiceles pagasts pagasts Limbažu novada ziemeļu daļā, ar administratīvo centru Staiceles pilsētā, aptver Staiceles pilsētu, robežojas ar Alojas, Salacgrīvas un Ainažu pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: Staiceles pilsētas lauku teritorija, Rozēnu pagasts, vāciski — Koddiak, krieviski — Kodjakskaja
Jersikas pagasts pagasts Līvānu novadā ar administratīvo centru Upeniekos, robežojas ar Līvānu pilsētu un Rožupes pagastu, kā arī ar Vārkavas, Daugavpils un Jēkabpils novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Līvānu pagasta teritorijas dienvidrietumu daļā
Sutru pagasts pagasts Līvānu novadā, robežojas ar Rožupes pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tā aizņem pirmskara Vārkavas pagasta ziemeļu daļu
Rudzātu pagasts pagasts Līvānu novadā, robežojas ar Rožupes un Turku pagastu, kā arī ar Krustpils, Riebiņu un Preiļu novadu; bijušais nosaukums krieviski — Rudzatskaja
Tīnūžu pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Ikšķiles pilsētu, Salaspils, Ropažu un Ogres novadu, kā arī ar Ķekavas novadu Daugavas (Rīgas HES ūdenskrātuves) pretējā krastā; 2009.-2021. g. bija vienīgais pagasts Ikšķiles novadā, 1997.-2009. g. saucās Ikšķiles pilsētas lauku teritorija Ogres rajonā, 1990.-1997. g. bija pagasts Ogres rajonā, līdz 1949. g. teritorija ietilpa Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā
Suntažu pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Ķeipenes, Lauberes, Ogresgala un Tīnūžu pagastu, kā arī ar Ropažu un Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sunzeln, krieviski — Sunceļskaja
Pelēču pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Rožkalnu, Vārkavas, Aizkalnes un Rušonas pagastu, kā arī ar Augšdaugavas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Aizkalnes (Jāsmuižas) pagasta dienvidu daļā
Upmalas pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Vārkavas, Pelēču un Rožkalnu pagastu, kā arī ar Līvānu novadu
Nautrēnu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Rogovkā, robežojas ar Ilzeskalna, Dricānu, Stružānu un Gaigalavas pagastu, kā arī ar Balvu un Ludzas novadu; bijušais nosaukums - Zaļmuižas pagasts
Maltas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Lūznavas, Mākoņkalna, Pušas, Feimaņu, Silmalas pagastu; bijušie nosaukumi: krieviski — Rozentovskaja
Ropažu pagasts pagasts Ropažu novadā (2004.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2004. g. Rīgas rajonā, 1819.-1949. g. Rīgas apriņķī), robežojas ar Stopiņu un Garkalnes pagastu, kā arī ar Siguldas, Ogres un Salaspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Rodenpois, krieviski — Rodenpoiskaja
Stopiņu pagasts pagasts Ropažu novadā (2009.-2021. g. atsevišķs novads, 2004.-2009. g. novads Rīgas rajonā) ar administratīvo centru Ulbrokā, robežojas ar Garkalnes un Ropažu pagastu, kā arī ar Salaspils novadu un Rīgas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kurtenhof, krieviski — Stopinskaja
Inčukalna pagasts pagasts Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, līdz 2009. g. Rīgas rajonā), no trim pusēm aptver Vangažu pilsētu un robežojas ar Krimuldas, Siguldas, un Ādažu pagastuu, kā arī ar Ropažu un Saulkrastu novadu; bijušie nosaukumi; vāciski — Hincenberg, krieviski — Hincenbergskaja
Mālpils pagasts pagasts Siguldas novadā no 2021. g. 1. jūlija (2009.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2009. g. Rīgas rajonā, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī), robežojas ar Allažu, Siguldas un Mores pagastu, kā arī ar Cēsu, Ogres un Ropažu novadu; bijušie nosaukumi: Mālpils novads; vāciski — Schloss-Lemburg, krieviski — Malpiļskaja
Allažu pagasts pagasts Siguldas novadā, robežojas ar Siguldas, Inčukalna un Mālpils pagastu, kā arī ar Ropažu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Allasch, krieviski - Allažskaja
Raunas pagasts pagasts Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā), robežojas ar Blomes, Brantuun Launkalnes pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Pilsraunas pagasts, vāciski — Schloss-Ronnenburg, krieviski — Zamok Ronenburgskaja
Apes pagasts pagasts Smiltenes novada austrumos, robežojas ar Alūksnes novadu, Trapenes pagastu un Igauniju, bijušie nosaukumi: Apes pilsētas lauku teritorija, Jaunrozes pagasts, vāciski Neu-Rosensche, krieviski — Novo-Rozenskaja
Mērsraga pagasts pagasts Talsu novadā (2009.-2010. g. Rojas novadā, 2010.-2021. g. patstāvīgs novads, līdz 2008. g. Talsu rajonā); pagasts dibināts 1918. g. un sākotnēji ietvēra arī Upesgrīvu, 1925. g. nodibināts Upesgrīvas pagasts, bet 1990. g. atjaunotajā Mērsraga pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Upesciema pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mērsraga pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema pagastā; bijušais nosaukums vāciski — Markgrafen
Lubes pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Anužos, robežojas ar Ārlavas un Īves pagastu, kā arī ar Dundagas un Rojas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Ārlavas pagasta teritorijā un pievienota neliela daļa no bijušā Lubezeres un Nogales pagasta
Ārlavas pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Valdemārpilī, aptver Valdemārpils pilsētu, robežojas ar Rojas, Vandzenes, Laidzes, Valdgales, Īves un Lubes pagastu; bijušie nosaukumi: Valdemārpils pilsētas lauku teritorija (1956.-2009. g.), Valdemārpils lauku teritorija (2009.-2010. g.), vāciski — Erwahlen, krieviski — Ervaļenskaja
Rojas pagasts pagasts Talsu novadā, Rīgas jūras līča piekrastē, atjaunots 2021. g. bijušā Rojas novada teritorijā, robežojas ar Mērsraga, Vandzenes, Ārlavas, Lubes, Dundagas un Kolkas pagastu, apskalo Rīgas jūras līcis
Dundagas pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Kolkas, Rojas, Lubes, Īves un Valdgales pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dondangen, krieviski — Dondangenskaja
Vandzenes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Rojas, Mērsraga, Laucienes, Laidzes un Ārlavas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wandsen, krieviski — Vandzenskaja
Tārgales pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Kolkas, Ances, Popes, Ugāles, Piltenes un Vārves pagastu, kā arī ar Ventspils pilsētu un Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Sarkanmuižas pagasts, Ventas pagasts, vāciski — Rothof, krieviski — Rotgofskaja
ķērši Paķērsa ("Rorippa")
ķērsis Paķērsa ("Rorippa")
ūdensķērsas Paķērsa ("Rorippa")
ūdensķērši Paķērsa ("Rorippa")
abinieku paķērsa paķērsu suga ("Rorippa amphibia", arī "Nasturtium amphibium")
Austrijas paķērsa paķērsu suga ("Rorippa austriaca"), kas Latvijā ir adventīva
purva paķērsa paķērsu suga ("Rorippa palustris", arī "Nasturtium palustre")
meža paķērsa paķērsu suga ("Rorippa sylvestris", arī "Nasturtium sylvestre")
sibilla Pareģe (senajā Grieķijā, senajā Romā)
Rozbeķi Pārgaujas novada Stalbes apdzīvotās vietas "Rozula" (vidējciems) bijušais nosaukums
kālija nātrija tartrāts pārtikas piedeva E337 (vīnskābes nātrija un kālija sāls; Rošela sāls), skābuma regulētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā, bet ieteicams izvairīties cilvēkiem, kas slimo ar tūsku, augstu asinsspiedienu, sirds, nieru, vai aknu slimībām
apoteoze Pasludināšana par dievu (senajā Grieķijā, Romā); arī dievināšana
Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi
Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
Ventspils apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ances, Dundagas, Edoles, Piltenes, Popes, Puzes, Sarkanmuižas, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziras, Zlēku un Zūru pagastu un Piltenes pilsētu, Robežojās ar Talsu, Kuldīgas un Aizputes apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru
Līvānu pagasts pastāvēja 1861.-1949. g. ap Līvānu pilsētu (miestu) un bija viens no lielākajiem Latgalē, tas stiepās gar Daugavas labo krastu, robežojās ar Vīpes, Atašienes, Kalupes, Rudzātu, Vārkavas Līksnas, Rubenes un Dignājas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rožupes un Jersikas pagastā, neliela daļa — Upmalas un Rožkalnu pagastā
Rīgas rajons pastāvēja 1950.- 2009. g., ietvēra (1995. g.) Baldones, Baložu, Olaines, Siguldas un Vangažu pilsētu, Salaspils un Saulkrastu pilsētu ar lauku teritoriju, Ādažu, Allažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Daugmales, Garkalnes, Inčukalna, Krimuldas, Ķekavas, Mālpils, Mārupes, Mores, Olaines, Ropažu, Salas, Sējas, Stopiņu pagastu; robežojās ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Bauskas, Jelgavas un Tukuma rajonu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci
Krāslavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Krāslavas un Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Aulejas, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kastuļinas, Kombuļu, Konstantinovas, Krāslavas, Ķepovas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas, Svariņu, Šķaunes, Šķeltovas un Ūdrīšu pagastu, robežojās ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas rajonu, kā arī ar Baltkrieviju
Preiļu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Preiļu un Līvānu pilsētu, Aglonas, Aizkalnes, Galēnu, Jersikas, Pelēču, Preiļu, Riebiņu, Rožkalnu, Rožupes, Rudzātu, Rušonu, Saunas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Sutru, Turku, Upmalas un Vārkavas pagastu, robežojās ar Madonas, Rēzeknes, Krāslavas, Daugavpils un Jēkabpils rajonu
Talsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Talsu pilsētu, Sabiles, Stendes un Valdemārpils pilsētu ar laiku teritoriju, Abavas, Balgales, Dundagas, Ģibuļu, Īves, Kolkas, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Mērsraga, Rojas, Strazdes, Valdemārpils, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils rajonu, kā arī ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci
Rojas novads pastāvēja 2008.-2021. g. Kurzemes ziemeļu daļā, Rīgas jūras līča piekrastē, ietvēra bijušo Rojas pagastu (novads nodibinājās 2008. g. Talsu rajona sastāvā, apvienojot Rojas un Mērsraga pagastu, kļuva patstāvīgs novads 2009. g. vidū, bet 2010. g. beigās Mērsraga pagasts atdalījās un nodibināja atsevišķu novadu), robežojās ar Mērsraga, Talsu un Dundagas novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci, 2021. g. iekļauts Talsu novadā
Rozulas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Rozbeķu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Stalbes pagastā
Rozbeķu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Rozulas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Stalbes pagastā
Pustiņas pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1938. gadam, kad pārdēvēts par Robežnieku pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Krāslavas novada Robežnieku un Indras pagastā
Rēznas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī 1925.-1949. g. (līdz 1925, g, — Rozenmuižas pagasts); teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Čornajas, Stoļerovas, Lendžu, Griškānu, Verēmu un Lūznavas pagastā, kā arī Ludzas novada Pureņu pagastā
Katlakalna pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ķekavas novada Ķekavas pagastā, Ropažu novada Stopiņu pagastā, kā arī Rīgas un Baložu pilsētā
Upesgrīvas pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Mērsraga, Rojas un Vandzenes pagastā
Nogales pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Ārlavas pagastā un Rojas novadā, kā arī neliela daļa Talsu novada Lubes pagastā
Lubezeres pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Lubes, Rojas un Ārlavas pagastā
Līvānu novada lauku teritorija pastāvēja Preiļu rajonā 1999.-2009. g., ietvēra Turku un Rožupes pagasta teritoriju
nuncijs Pastāvīgs Romas pāvesta diplomātiskais pārstāvis
laterāns Pāvesta pils Romā, vairāku koncilu vieta
Apostoliskais krēsls pāvesta sēdeklis Romā
kardinālvikārs Pāvesta vietas izpildītājs Romas diecēzē
Vārkavas pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara ievērojami samazinājusies, tās lielākā daļa iekļauta pēckara laikā izveidotajā Upmalas pagastā, daļa Rožkalnu pagastā
Krīvu krīvs pēc dominikāņu mūka Simona Grūnava apraksta, Romoves valdnieks, kam bijuši pakļauti citi krīvi un priesteri
kardinālbīskapi pēc pāvesta augstākie katoļu garīdznieki, 6 Romas apkārtnes diecēžu bīskapi, kardināli, kas veic atsevišķas ceremoniālas un formālas funkcijas
limbo pēc Romas katoļu baznīcas doktrīnas vieta, kur mājo nekristīto bērnu dvēseles, kas nav nonākušas paradīzē, bet nav nonākušas arī ellē vai šķīstītavā
SC pēc senāta lēmuma (latīņu "Senatus Consulto"), uzraksts uz Romas ķeizaru monētām
apostolāts pēc Vatikāna koncila uztvēruma, pieder Romas pāvestam kā baznīcas galvai, kas savu varu un amatu mantojis sukcesīvā kārtā (ar roku uzlikumu) no apustuļa Pētera, kristīgās draudzes pamatakmeņa, kam kā savam vietniekam Kristus nodevis visu varu un debess valstības atslēgas
Felicianovas starpleduslaikmets pēdējais starpleduslaikmets Latvijā, neopleistocēnā pirms 105000-75000 gadiem, kad klimats bija nedaudz siltāks nekā pēcleduslaikmetā, nogulumi konstatēti Felicianovas, Satiķu, Subates un Rogaļu griezumā
erizimīns Pelēkās pērkonenes ("Erysimum canescens Roth.") kristālisks glikozīds; darbības ziņā atgādina strofantīnu
peperīns Pelēks, sīkgraudains vulkānisks iezis, bieži sastopams Romas klajumos
drīcekle Pelēkzilā roze ("Rosa dumalis")
drīcekles Pelēkzilā roze ("Rosa dumalis")
dzeloņroze Pelēkzilā roze ("Rosa dumalis")
ērkšķis Pelēkzilā roze ("Rosa dumalis")
ērkšķrozes Pelēkzilā roze ("Rosa dumalis")
kaneļroze Pelēkzilā roze ("Rosa dumalis")
mežroziņa Pelēkzilā roze ("Rosa dumalis")
mežrozīte Pelēkzilā roze ("Rosa dumalis")
rozītes Pelēkzilā roze ("Rosa dumalis")
vilkroze Pelēkzilā roze ("Rosa dumalis")
vilktrīceklis Pelēkzilā roze ("Rosa dumalis")
Penicillium roquefortii penicīliju suga, ko izmanto Rokforas siera ražošanā
Aviņonas gūsts periods (1309. g. - 1377. g.) Romas katoļu baznīcas vēsturē, kad pāvesti pakļāvās Francijas karaļiem; šo laiku dēvē arī par Bābeles gūstu un salīdzina ar laiku, kad ebreji bija sagūstīti un aizvesti uz Bābeli (6. gs. p. m. ē.)
mecēns persona, kas savā dāsnā devīgumā kā literātu un mākslinieku atbalstītājs līdzinās Mecēnam ("Gaius Cilnius Maccenas"), cēzara Augusta ministram senajā Romā
dispensācija Personas atbrīvojums no pakļaušanās kādam baznīcas noteikumam vai no morālu saistību izpildīšanas, ko pāvesta vārdā piešķir speciāla garīga iestāde Romā - penitenciārijs
erāriji Personas, kas pēc Romas karaļa Servija Tullija cenza sistēmas nemaksāja cenza nodokļus, bet galvas naudu
fakcijas Personu kopums, kas organizēja zirgu sacīkstes Senajā Romā
Pietene Pietenes ezers - Pietenezers Ropažu novadā
Pietēnu ezers Pietenezers, ezers Ropažu novadā
Piestenes ezers Pietenezers, ezers Ropažu pagastā
Altafloresta d’Oesti pildēta Brazīlijā (_Alta Floresta d’Oeste_), Rodonijas štatā
Roša tilpums pilienveida formas telpas apgabals ap rotējošu dubultzvaigznes komponentu, uz kura ārējās robežas komponenta gravitācijas spēks ir vienāds ar rotācijas radītā centrbēdzes spēka un otra komponenta gravitācijas spēka summu; ja dubultzvaigznes komponents aizpilda savu Roša tilpumu, no piliena smailā gala notiek vielas pārplūšana uz otru komponentu
Santarosa pilsēta Argentīnā ("Santa Rosa"), Lapampas provinces administratīvais centrs, 103200 iedzīvotāju (2010. g.)
Rosario pilsēta Argentīnā (sp. val. "Rosario"), jūras osta Paranas labajā krastā, 924000 iedzīvotāju (2005. g.)
Kāslroka pilsēta ASV (_Castle Rock_), Kolorādo štatā, 55700 iedzīvotāju (2014. g.)
Linkolna pilsēta ASV (_Lincoln_), Rodailendas štatā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņūporta pilsēta ASV (_Newport_), Rodailendas štatā, 24100 iedzīvotāju (2014. g.)
Midltauna pilsēta ASV ("Barrington"), Rodailendas štatā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.)
Baringtona pilsēta ASV ("Barrington"), Rodailendas štatā, 16200 iedzīvotāju (2014. g.)
Bristola pilsēta ASV ("Bristol"), Rodailendas štatā, 22300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kamberlenda pilsēta ASV ("Cumberland"), Rodailendas štatā, 34300 iedzīvotāju (2014. g.)
Elpasodiroblsa pilsēta ASV ("El Paso de Robles"), Kalifornijas štatā, 31300 iedzīvotāju (2014. g.)
Frantrojala pilsēta ASV ("Front Royal"), Virdžīnijas štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.)
Litlroka pilsēta ASV ("Little Rock"), Ārkanzasas štata administratīvais centrs, 197700 iedzīvotāju (2014. g.)
Nortlitlroka pilsēta ASV ("North Little Rock"), Ārkanzasas štatā, 66800 iedzīvotāju (2014. g.)
Portsmuta pilsēta ASV ("Portsmouth"), Rodailendas štatā, 17400 iedzīvotāju (2014. g.)
Roanokarepidsa pilsēta ASV ("Roanoke Rapids"), Ziemeļkarolīnas štatā, 15500 iedzīvotāju (2014. g.)
Roanoka pilsēta ASV ("Roanoke"), Virdžīnijas štatā, 99400 iedzīvotāju (2014. g.)
Robinsona pilsēta ASV ("Robinson"), Teksasas štatā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.)
Robstauna pilsēta ASV ("Robstown"), Teksasas štatā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Ročestera pilsēta ASV ("Rochester"), Mičiganas štatā, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ročestera pilsēta ASV ("Rochester"), Minesotas štatā, 111400 iedzīvotāju (2014. g.)
Ročestera pilsēta ASV ("Rochester"), Ņūhempšīras štatā, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ročestera pilsēta ASV ("Rochester"), Ņujorkas štatā, 210000 iedzīvotāju (2014. g.)
Rokhila pilsēta ASV ("Rock Hill"), Dienvidkarolīnas štatā, 70000 iedzīvotāju (2014. g.)
Rokailenda pilsēta ASV ("Rock Island"), Ilinoisas štatā, 38600 iedzīvotāju (2014. g.)
Rokspringsa pilsēta ASV ("Rock Springs"), Vaiomingas štatā, 24000 iedzīvotāju (2014. g.)
Rokforda pilsēta ASV ("Rockford"), Ilinoisas štatā, 149100 iedzīvotāju (2014. g.)
Rokimaunta pilsēta ASV ("Rocky Mount"), Ziemeļkarolīnas štatā, 56300 iedzīvotāju (2014. g.)
Rokporta pilsēta ASV ("Rockport"), Teksasas štatā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
Rodžersa pilsēta ASV ("Rogers"), Ārkanzasas štatā, 61400 iedzīvotāju (2014. g.)
Rodžersa pilsēta ASV ("Rogers"), Minesotas štatā, 12400 iedzīvotāju (2014. g.)
Ronertpārka pilsēta ASV ("Rohnert Park"), Kalifornijas štatā, 42200 iedzīvotāju (2014. g.)
Roja pilsēta ASV ("Roy"), Jūtas štatā, 37900 iedzīvotāju (2014. g.)
Rola pilsēta ASV ("Rolla"), Misūri štatā, 19900 iedzīvotāju (2014. g.)
Roma pilsēta ASV ("Roma"), Teksasas štatā, 10100 iedzīvotāju (2014. g.)
Roma pilsēta ASV ("Rome"), Džordžijas štatā, 36000 iedzīvotāju (2014. g.)
Roma pilsēta ASV ("Rome"), Ņujorkas štatā, 32600 iedzīvotāju (2014. g.)
Rūzvelta pilsēta ASV ("Roosevelt"), Ņujorkas štatā, 16300 iedzīvotāju (2010. g.)
Rozamonda pilsēta ASV ("Rosamond"), Kalifornijas štatā, 18150 iedzīvotāju (2010. g.)
Rozbērga pilsēta ASV ("Roseburg"), Oregonas štatā, 21900 iedzīvotāju (2014. g.)
Rozdeila pilsēta ASV ("Rosedale"), Kalifornijas štatā, 14000 iedzīvotāju (2010. g.)
Rozvela pilsēta ASV ("Roswell"), Džordžijas štatā, 94000 iedzīvotāju (2014. g.)
Rozvela pilsēta ASV ("Roswell"), Ņūmeksikas štatā, 48600 iedzīvotāju (2014. g.)
Raundroka pilsēta ASV ("Round Rock"), Teksasas štatā, 112700 iedzīvotāju (2014. g.)
Santaroza pilsēta ASV ("Santa Rosa"), Kalifornijas štatā, 174000 iedzīvotāju (2014. g.)
Vornerrobinsa pilsēta ASV ("Warner Robins"), Džordžijas štatā, 73300 iedzīvotāju (2014. g.)
Vorena pilsēta ASV ("Warren"), Rodailendas štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
Vorika pilsēta ASV ("Warwick"), Rodailendas štatā, 82000 iedzīvotāju (2014. g.)
Vesterli pilsēta ASV ("Westerly"), Rodailendas štatā, 22700 iedzīvotāju (2014. g.)
Vunsokita pilsēta ASV ("Woonsocket"), Rodailendas štatā, 41200 iedzīvotāju (2014. g.)
Providensa pilsēta ASV (angļu val. "Providence"), Rodailendas štata administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna Naragansetas līča krastā, 179200 iedzīvotāju (2014. g.)
Rokhemptona pilsēta Austrālijā ("Rockhampton"), Kvīnslendas austrumos, osta Ficrojas lejteces krastos, 80700 iedzīvotāju (2015. g.)
Rorbaha pilsēta Austrijā ("Rohrbach in Oberoestereich"), Augšaustrijas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
Rotenmanna pilsēta Austrijā ("Rottenmann"), Štīrijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
Rošfora pilsēta Beļģijā (_Rochefort_), Valonijas reģiona Namīras provincē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.)
Laroša Ardēnos pilsēta Beļģijā (“La Roche-en-Ardenne”), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 65300 iedzīvotāju (2013. g.)
Lerē pilsēta Beļģijā ("Le Roeulx"), Valonijas reģiona Eno provincē, 8200 iedzīvotāju (2013. g.)
Rūselare pilsēta Beļģijā (fr. _Roulers_, nl., vācu _Roeselare_), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 58800 iedzīvotāju (2013. g.)
Ronse pilsēta Beļģijā (nl., vācu _Ronse_, fr. _Renaix_), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 25400 iedzīvotāju (2013. g.)
Hana Pijesaka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Han Pijesak"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
Pale pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Pale"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 22300 iedzīvotāju (2013. g.)
Rogatica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Rogatica"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 11600 iedzīvotāju (2013. g.)
Sokolaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Sokolac"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 12600 iedzīvotāju (2013. g.)
Trnova pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Trnovo"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.)
Altuparaizu pilsēta Brazīlijā (_Alto Paraíso_), Rondonijas štatā
Alvorada d’Uesti pilsēta Brazīlijā (_Alvorada d’Oeste_), Rondonijas štatā
Amažari pilsēta Brazīlijā (_Amajari_), Roraimas štata ziemeļu daļā
Arikemisa pilsēta Brazīlijā (_Ariquemes_), Rondonijas štatā
Auarisa pilsēta Brazīlijā (_Auaris_), Roraimas štata ziemeļrietumos
Boavista pilsēta Brazīlijā ("Boa Vista"), Roraimas štata administratīvais centrs, 326400 iedzīvotāju (2016. g.)
Djū de Kaksija pilsēta Brazīlijā ("Duque de Caxias"), Riodežanero štatā, Rodežaneiro ziemeļu piepilsēta, 341300 iedzīvotāju (2010. g.)
Pakaraima pilsēta Brazīlijā ("Pacaraima"), Roraimas štata ziemeļu daļā pie Venecuēlas robežas 920 m vjl., 11400 iedzīvotāju (2013. g.)
Portuveļu pilsēta Brazīlijā ("Porto Velho"), osta Madeiras labajā krastā, Rondonijas štata administratīvais centrs, 511200 iedzīvotāju (2016. g.)
Prezidenti Medisi pilsēta Brazīlijā (“Presidente Medici”), Rondonijas štatā, 22300 iedzīvotāju (2010. g.)
Sanluisa pilsēta Brazīlijā ("Sao Luiz"), Roraimas štatā, 922000 iedzīvotāju (2007. g.)
Normandija pilsēta Brazīlijas ziemeļos, Roraimas štatā pie Gajānas robežas, \~2300 iedzīvotāju, pašvaldības centrs
Romana pilsēta Bulgārijā ("Roman"), Vracas apgabalā, 3000 iedzīvotāju (2014. g.)
Asenovgrada pilsēta Bulgārijas dienvidos (_Asenovgrad_), Plovdivas apgabalā, Rodopu priekškalnē, 52850 iedzīvotāju (2014. g.); līdz 1934. g. saucās Stanimaka
Rokitnice Orlickičhorāha pilsēta Čehijā ("Rokytnice v Orlických horách"), Hradeckrāloves apgabalā, 2190 iedzīvotāju (2012. g.)
Laromana pilsēta Dominikānas Republikā ("La Romana"), Karību jūras piekrastē, 191300 iedzīvotāju (2002. g.)
Rašida pilsēta Ēģiptes ziemeļos ("Rashid"), osta Rašidas (Nīlas deltas rietumu atzara) krastā, netālu no Vidusjūras, 58400 iedzīvotāju (1996. g.); Rozeta
Bantona pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģiona Romblonas provinces ziemeļaustrumos, tāda paša nosaukuma salā
Romblona pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģionā, Sibujanas jūras Romblonas salā
Ēkslebēna pilsēta Francijā (_Aix-les-Bains_), Ronas-Alpu reģiona Savojas departamentā, 27700 iedzīvotāju (2010. g.)
Amberjēanbižē pilsēta Francijā (_Ambérieu-en-Bugey_), Overņas-Ronas-Alpu reģiona Ēnas departamentā
Anmasa pilsēta Francijā (_Annemasse_), Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā, 32200 iedzīvotāju (2010. g.)
Annonē pilsēta Francijā (_Annonay_), Overņas-Ronas-Alpu reģiona Ardēšas departamenta ziemeļu daļā
Šamberī pilsēta Francijā (_Chambéry_), Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā, 57300 iedzīvotāju (2010. g.)
Laī le Roza pilsēta Francijā (_L'Haÿ-les-Roses_), Ildefransas reģiona Valdemarna departamentā, 30200 iedzīvotāju (2010. g.)
Leplesī Robensona pilsēta Francijā (_Le Plessis-Robinson_), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 27700 iedzīvotāju (2010. g.)
Monbeljāra pilsēta Francijā (_Montbéliard_), Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā, Ronas - Reinas kanāla krastā, 25900 iedzīvotāju (2010. g.)
Ojonaksa pilsēta Francijā (_Oyonnax_), Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Ēnas departamentā, 22600 iedzīvotāju (2010. g.)
Rošfora pilsēta Francijā (_Rochefort_), Puatū-Šarantas reģiona Piejūras Šarantas departamentā, 23900 iedzīvotāju (2010. g.)
Rubē pilsēta Francijā (_Roubaix_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 94700 iedzīvotāju (2010. g.)
Ruāna pilsēta Francijā (_Rouen_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, Piejūras Sēnas departamenta administratīvais centrs, 110900 iedzīvotāju (2010. g.)
Tononlebēna pilsēta Francijā (_Thonon-les-Bains_), Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā, 33900 iedzīvotāju (2010. g.)
Burganbresa pilsēta Francijā ("Bourg-en-Bresse"), Ronas-Alpu reģiona Ēnas departamentā, 40000 iedzīvotāju (2010. g.)
Burguēnžaljē pilsēta Francijā ("Bourgoin-Jallieu"), Ronas-Alpu reģiona Izēras departamentā, 47500 iedzīvotāju (2010. g.)
Brona pilsēta Francijā ("Bron"), Ronas reģiona Ronas-Alpu departamentā, 38700 iedzīvotāju (2010. g.)
Kaljuīra et Kjūira pilsēta Francijā ("Caluire-et-Cuire"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 41200 iedzīvotāju (2010. g.)
Šuazīleruā pilsēta Francijā ("Choisy-le-Roi"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 40900 iedzīvotāju (2010. g.)
Desīna Šarpjē pilsēta Francijā ("Décines-Charpieu"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 25500 iedzīvotāju (2010. g.)
Eširola pilsēta Francijā ("Échirolles"), Ronas-Alpu reģiona Izēras departamentā, 35700 iedzīvotāju (2010. g.)
Fontēna pilsēta Francijā ("Fontaine"), Ronas-Alpu reģiona Izēras departamentā, 22200 iedzīvotāju (2010. g.)
Fontneoroza pilsēta Francijā ("Fontenay-aux-Roses"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 23300 iedzīvotāju (2010. g.)
Fontenē a Rozā pilsēta Francijā ("Fontenay-aux-Roses"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 23300 iedzīvotāju (2010. g.); Fontneoroza
Grenoble pilsēta Francijā ("Grenoble"), Ronas-Alpu reģiona Izēras departamentā, 155600 iedzīvotāju (2010. g.)
Laroša pie Jonas pilsēta Francijā ("La Roche-sur-Yon"), Luāras reģiona Vandejas departamentā, 52700 iedzīvotāju (2010. g.)
Larošela pilsēta Francijā ("La Rochelle"), Puatū-Šarantas reģiona Piejūras Šarantas departamentā, 75200 iedzīvotāju (2010. g.)
Meizjē pilsēta Francijā ("Meyzieu"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 30300 iedzīvotāju (2010. g.)
Montelimāra pilsēta Francijā ("Montélimar"), Ronas-Alpu reģiona Dromas departamentā, 35300 iedzīvotāju (2010. g.)
Ulēna pilsēta Francijā ("Oullins"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 25100 iedzīvotāju (2010. g.)
Rijē Lapapa pilsēta Francijā ("Rillieux-la-Pape"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 30000 iedzīvotāju (2010. g.)
Roāna pilsēta Francijā ("Roanne"), Ronas-Alpu reģiona Luāras departamentā, 36800 iedzīvotāju (2010. g.)
Rodēza pilsēta Francijā ("Rodez"), Dienvidu-Pireneju reģiona Aveironas departamentā, 23900 iedzīvotāju (2010. g.)
Ruasī pilsēta Francijā ("Roissy-en-Brie"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 22300 iedzīvotāju (2010. g.)
Romenvila pilsēta Francijā ("Romainville"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 25800 iedzīvotāju (2010. g.)
Romāna pi Izēras pilsēta Francijā ("Romans-sur-Isere"), Ronas-Alpu reģiona Droma departamentā, 33500 iedzīvotāju (2010. g.)
Ronī pi Buā pilsēta Francijā ("Rosny-sous-Bois"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 41000 iedzīvotāju (2010. g.)
Senšamona pilsēta Francijā ("Saint-Chamond"), Ronas-Alpu reģiona Luāras departamentā, 35800 iedzīvotāju (2010. g.)
Sentetjēna pie Rūvjē pilsēta Francijā ("Saint-Étienne-du-Rouvray"), Augšnormandijas reģiona Piejūras Sēnas departamentā, 28100 iedzīvotāju (2010. g.)
Sentetjēna pilsēta Francijā ("Saint-Étienne"), Ronas-Alpu reģiona Luāras departamentā, 171300 iedzīvotāju (2010. g.)
Senžēnī Lavāla pilsēta Francijā ("Saint-Genis-Laval"), Ronas-Alpu reģiona Rona departamentā, 20400 iedzīvotāju (2010. g.)
Senmartēna d'Ēra pilsēta Francijā ("Saint-Martin-d'Hères"), Ronas-Alpu reģiona Izēras departamentā, 36200 iedzīvotāju (2010. g.)
Senpriē pilsēta Francijā ("Saint-Priest"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 42000 iedzīvotāju (2010. g.)
Senfuā pie Lionas pilsēta Francijā ("Sainte-Foy-lès-Lyon"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 21700 iedzīvotāju (2010. g.)
Sotevila pie Ruānas pilsēta Francijā ("Sotteville-lès-Rouen"), Augšnormandijas reģiona Piejūras Sēnas departamentā, 28800 iedzīvotāju (2010. g.)
Voanvelīna pilsēta Francijā ("Vaulx-en-Velin"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 41400 iedzīvotāju (2010. g.)
Vēnizjē pilsēta Francijā ("Vénissieux"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 59800 iedzīvotāju (2010. g.)
Vjenna pilsēta Francijā ("Vienne"), Ronas-Alpu reģiona Izēras departamentā, 29300 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilfranša pie Sonas pilsēta Francijā ("Villefranche-sur-Saone"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 35300 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilērbāna pilsēta Francijā ("Villeurbanne"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 145100 iedzīvotāju (2010. g.)
Dusāra pilsēta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Faverža pilsēta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Klīza pilsēta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Albī pie Šerānas pilsēta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Senfēliksa pilsēta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Belvila pilsēta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu reģiona Ēnas departamentā
Ansī pilsēta Francijas austrumos (_Annecy_), Savojas Alpu rietumu daļā, Overņas-Ronas-Alpu reģiona Augšsavojas departamenta administratīvais centrs, 50400 iedzīvotāju (2010. g.)
Bezansona pilsēta Francijas austrumos (_Besancon_), Juras kalnu piekājē, Dū departamenta administratīvais centrs, osta Ronas-Reinas kanāla un Dū upes krastos, 117000 iedzīvotāju (2011. g.)
Šamonī pilsēta Francijas austrumos (_Chamonix_), Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā, Monblāna ziemeļu piekājē, 1035 m vjl., 9800 iedzīvotāju (2015. g.); netālu Monblāna tuneļa galapunkts
Liona pilsēta Francijas austrumos (fr. val. "Lyon"), osta pie Ronas un Sonas satekas, Ronas-Alpu reģiona Ronas departamenta administratīvais centrs, 484300 iedzīvotāju (2010. g.)
Strasbūra pilsēta Francijas austrumu daļā (franču valodā "Strasbourg"), upes osta Ilas krastos un pie Ronas-Reinas un Marnas-Reinas kanāla, Elzasas reģiona un departamenta administratīvais centrs, 274400 iedzīvotāju (2010. g.)
Aviņona pilsēta Francijas dienvidaustrumos (_Avignon_), Ronas kreisajā krastā, Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Voklīzas departamenta administratīvais centrs, 89700 iedzīvotāju (2010. g.)
Valansa pilsēta Francijas dienvidaustrumos ("Valence"), Ronas-Alpu reģiona Dromas departamentā, 63400 iedzīvotāju (2010. g.)
Rozhola pilsēta Gajānā ("Rose Hall"), Atlantijas okeāna piekrastē, 39600 iedzīvotāju (2009. g.)
Arhangela pilsēta Grieķijā ("Αρχάγγελος"), Dienvidegejas perifērijā, Rodas salas austrumu piekrastē, 7800 iedzīvotāju (2011. g.)
Sentroza pilsēta Gvadelupā ("Saint-Rose"), Francijas aizjūras departamentā, 20100 iedzīvotāju (2010. g.)
Roviņa pilsēta Horvātijā ("Rovinj"), Istras županijā, 14300 iedzīvotāju (2011. g.)
Ābu Rouda pilsēta Indijā (_Ābu Road_), Rādžastānas štata dienvidu daļā
Rohtaka pilsēta Indijas ziemeļrietumos ("Rohtak"), Harjānas štatā, 374300 iedzīvotāju (2011. g.)
Baa pilsēta Indonēzijā (_Baa_), Austrumu Nusa Tengara provincē, Roti salā
Boila pilsēta Īrijā (_Boyle_), Roskomonas grāfistē, 1460 iedzīvotāju (2011. g.)
Kāslrī pilsēta Īrijā (_Castlerea_), Roskomonas grāfistē, 2000 iedzīvotāju (2011. g.)
Ņūrosa pilsēta Īrijā (_New Ross_), Veksfordas grāfistē, 4500 iedzīvotāju (2011. g.); Rosvikhruina
Strokstauna pilsēta Īrijā (_Strokestown_), Roskomonas grāfistē, 770 iedzīvotāju (2011. g.)
Roskomona pilsēta Īrijā ("Roscommon"), grāfistes administratīvais centrs, 1700 iedzīvotāju (2011. g.)
Roskreja pilsēta Īrijā (angļu_Roscrea_; īru _Ros Cre_), Ofali grāfistē, 6300 iedzīvotāju (2011. g.)
Ancio pilsēta Itālijā (_Ánzio_), Lacio reģiona Romas provincē, 50800 iedzīvotāju (2014. g.)
Ardženta pilsēta Itālijā (_Argenta_), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 22100 iedzīvotāju (2014. g.)
Adrija pilsēta Itālijā ("Adria"), Venēcijas reģiona Rovigo provincē, 20200 iedzīvotāju (2014. g.)
Albano Laciāle pilsēta Itālijā ("Albano Laziale"), Lacio reģiona Romas provincē, 39100 iedzīvotāju (2014. g.)
Angvillāra Sabazia pilsēta Itālijā ("Anguillara Sabazia"), Lacio reģiona Romas provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.)
Artena pilsēta Itālijā ("Aquino"), Lacio reģiona Romas provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.)
Ariča pilsēta Itālijā ("Aquino"), Lacio reģiona Romas provincē, 18300 iedzīvotāju (2014. g.)
Ardea pilsēta Itālijā ("Aquino"), Lacio reģiona Romas provincē, 45400 iedzīvotāju (2014. g.)
Banjakavallo pilsēta Itālijā ("Bagnacavallo"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.)
Basano Romano pilsēta Itālijā ("Basasno Romano"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 4950 iedzīvotāju (2014. g.)
Belārija-Idžea Marina pilsēta Itālijā ("Bellaria-Igea Marina"), Emīlijas-Romanjas reģiona Rimini provincē, 18700 iedzīvotāju (2014. g.)
Berra pilsēta Itālijā ("Berra"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
Bobjo pilsēta Itālijā ("Bobbio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Pjačencas provincē, 3700 iedzīvotāju (2014. g.)
Bondēno pilsēta Itālijā ("Bondeno"), Emlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.)
Borgo Val di Taro pilsēta Itālijā ("Borgo Val di Taro"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
Bračāno pilsēta Itālijā ("Bracciano"), Lacio reģiona Romas provincē, 19200 iedzīvotāju (2014. g.)
Budrio pilsēta Itālijā ("Budrio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 18200 iedzīvotāju (2014. g.)
Buseto pilsēta Itālijā ("Busseto"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kapena pilsēta Itālijā ("Capena"), Lacio reģiona Romas provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Karpi pilsēta Itālijā ("Carpi"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 67600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastela Boloņeze pilsēta Itālijā (“Castel Bolognese”), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 9500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastela Gandolfo pilsēta Itālijā (“Castel Gandolfo”), Lacio reģiona Romas provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastelmadžore pilsēta Itālijā ("Castel Maggiore"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 17600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastela Sandžovanni pilsēta Itālijā (“Castel San Giovanni”), Emīlijas-Romanjas reģiona Pjačencas provincē, 13700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastela Sanpjetro Terme pilsēta Itālijā (“Castel San Pietro Terme”), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 20700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastelfranko Emīlija pilsēta Itālijā ("Castelfranco Emilia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 32100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastelnovo di Soto pilsēta Itālijā ("Castelnovo di Sotto"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 8660 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastelnovo ne'Monti pilsēta Itālijā (“Castelnovo ne’Monti”), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell’Emīlijas provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastenāzo pilsēta Itālijā ("Castenaso"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 14600 iedzīvotāju (2014. g.)
Katolika pilsēta Itālijā ("Catolica"), Emīlijas-Romanjas reģiona Rimini provincē, 16600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kave pilsēta Itālijā ("Cave"), Lacio reģiona Romas provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
Čento pilsēta Itālijā ("Cento"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 35400 iedzīvotāju (2014. g.)
Červeteri pilsēta Itālijā ("Cerveteri"), Lacio reģiona Romas provincē, 36500 iedzīvotāju (2014. g.)
Červija pilsēta Itālijā ("Cervia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 28800 iedzīvotāju (2014. g.)
Čezēna pilsēta Itālijā ("Cesena"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 97000 iedzīvotāju (2014. g.)
Čezenatiko pilsēta Itālijā ("Cesenatico"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 25700 iedzīvotāju (2014. g.)
Čampīno pilsēta Itālijā ("Ciampino"), Lacio reģiona Romas provincē, 37300 iedzīvotāju (2014. g.)
Čivitavekija pilsēta Itālijā ("Civitavecchia"), Lacio reģiona Romas provincē, 51400 iedzīvotāju (2014. g.), Romas priekšosta Tirēnu jūras krastā
Čivitella Roveto pilsēta Itālijā ("Civitella Roveto"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 3300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kollekjo pilsēta Itālijā ("Collecchio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 14100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kolleferro pilsēta Itālijā ("Colleferro"), Lacio reģiona Romas provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.)
Komakjo pilsēta Itālijā ("Comacchio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.)
Konseliče pilsēta Itālijā ("Conselice"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.)
Koppāro pilsēta Itālijā ("Copparo"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
Krevalkore pilsēta Itālijā ("Crevalcore"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 13400 iedzīvotāju (2014. g.)
Džagarolo pilsēta Itālijā ("Deruta"), Lacio reģiona Romas provincē, 17200 iedzīvotāju (2014. g.)
Faenca pilsēta Itālijā ("Faenza"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 58000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ferrāra pilsēta Itālijā ("Ferrara"), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 131800 iedzīvotāju (2014. g.)
Fiāno Romāno pilsēta Itālijā ("Fiano Romano"), Lacio reģiona Romas provincē, 13500 iedzīvotāju (2014. g.)
Fidenca pilsēta Itālijā ("Fidenza"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 25800 iedzīvotāju (2014. g.)
Fināle Emīlija pilsēta Itālijā ("Finale Emilia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 15700 iedzīvotāju (2014. g.)
Fiorāno Modenese pilsēta Itālijā ("Fiorano Modenese"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 17100 iedzīvotāju (2014. g.)
Fjumičīno pilsēta Itālijā ("Fiumicino"), Lacip reģiona Romas provincē, 69800 iedzīvotāju (2014. g.)
Fontanellato pilsēta Itālijā ("Fontanellato"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
Forli pilsēta Itālijā ("Forli"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provinces administratīvais centrs, 116100 iedzīvotāju (2014. g.)
Forlimpopoli pilsēta Itālijā ("Forlimpopoli"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 13100 iedzīvotāju (2014. g.)
Formello pilsēta Itālijā ("Formello"), Lacio reģiona Romas provincē, 12100 iedzīvotāju (2014. g.)
Formidžīne pilsēta Itālijā ("Formigine"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 33900 iedzīvotāju (2014. g.)
Fraskati pilsēta Itālijā ("Frascati"), Lacio reģiona Romas provincē, 21100 iedzīvotāju (2014. g.)
Dženačāno pilsēta Itālijā ("Genazzano"), Lacio reģiona Romas provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
Džencāno di Roma pilsēta Itālijā ("Genzano di Roma"), Lacio reģiona Romas provincē, 23800 iedzīvotāju (2014. g.)
Granarolo dell’Emīlija pilsēta Itālijā ("Granarolo dell'Emilia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
Grotaferrata pilsēta Itālijā ("Grottaferrata"), Lacio reģiona Romas provincē, 19400 iedzīvotāju (2014. g.)
Gvastalla pilsēta Itālijā ("Guastalla"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 15000 iedzīvotāju (2014. g.)
Gvidonija Montečelio pilsēta Itālijā ("Guidonia Montecelio"), Lacio reģiona Romas provincē, 83200 iedzīvotāju (2014. g.)
Imola pilsēta Itālijā ("Imola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 69000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kadeo pilsēta Itālijā ("Ischia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Pjačencas provincē, 18700 iedzīvotāju (2014. g.)
Ladispoli pilsēta Itālijā ("Ladispoli"), Lacio reģiona Romas provincē, 37500 iedzīvotāju (2014. g.)
Langirāno pilsēta Itālijā ("Langhirano"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Lariāno pilsēta Itālijā ("Lariano"), Lacio reģiona Romas provincē, 13100 iedzīvotāju (2014. g.)
Lendinara pilsēta Itālijā ("Lendinara"), Venēcijas reģiona Rovigo provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
Loreo pilsēta Itālijā ("Loreo"), Venēcijas reģiona Rovigo provincē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
Lugo pilsēta Itālijā ("Lugo"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 32000 iedzīvotāju (2014. g.)
Maranello pilsēta Itālijā ("Maranello"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
Marīno pilsēta Itālijā ("Marino"), Lacio reģiona Romas provincē, 39300 iedzīvotāju (2014. g.)
Marcaboto pilsēta Itālijā ("Marzabotto"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.)
Medicīna pilsēta Itālijā ("Medicina"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.)
Meldola pilsēta Itālijā ("Meldola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Mentana pilsēta Itālijā ("Mentana"), Lacio reģiona Romas provincē, 21200 iedzīvotāju (2014. g.)
Mezola pilsēta Itālijā ("Mesola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
Mirandola pilsēta Itālijā ("Mirandola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 23800 iedzīvotāju (2014. g.)
Modēna pilsēta Itālijā ("Modena"), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 179300 iedzīvotāju (2014. g.)
Modiljāna pilsēta Itālijā ("Modigliana"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.)
Molinella pilsēta Itālijā ("Molinella"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 15700 iedzīvotāju (2014. g.)
Monte Porčio Katone pilsēta Itālijā (“Monte Porzio Catone”), Lacio reģiona Romas provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
Montekjo Emīlija pilsēta Itālijā ("Montecchino Emilia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 10400 iedzīvotāju (2014. g.)
Montekorvīno Rovella pilsēta Itālijā (“Montecorvino Rovella”), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
Monterenčio pilsēta Itālijā ("Monterenzio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.)
Monterotondo pilsēta Itālijā ("Monterotondo"), Lacio reģiona Romas provincē, 39700 iedzīvotāju (2014. g.)
Netuno pilsēta Itālijā ("Nettuno"), Lacio reģiona Romas provincē, 45800 iedzīvotāju (2014. g.)
Nonantola pilsēta Itālijā ("Nonantola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.)
Novellāra pilsēta Itālijā ("Novellara"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 13500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ostellāto pilsēta Itālijā ("Ostellato"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
Palestrīna pilsēta Itālijā ("Palestrina"), Lacio reģiona Romas provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
Palombara Sabīna pilsēta Itālijā ("Palombara Sabina"), Lacio reģiona Romas provincē, 12300 iedzīvotāju (2014. g.)
Pavullo nel Frignano pilsēta Itālijā ("Pavullo nel Frinjāno"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 17300 iedzīvotāju (2014. g.)
Pennabilli pilsēta Itālijā ("Pennabilli"), Emīlijas-Romanjas reģiona Rimini provincē, 2970 iedzīvotāju (2014. g.)
Pjačenca pilsēta Itālijā ("Piacenza"), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 101100 iedzīvotāju (2014. g.)
Pjānoro pilsēta Itālijā ("Pianoro"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 17100 iedzīvotāju (2014. g.)
Pjovēne Rokete pilsēta Itālijā ("Piovene Rocchette"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.)
Podžo Renatīko pilsēta Itālijā (“Poggio Renatico”), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.)
Pomēcija pilsēta Itālijā ("Pomezia"), Lacio reģiona Romas provincē, 57600 iedzīvotāju (2014. g.)
Portotolle pilsēta Itālijā ("Porto Tolle"), Venēcijas reģiona Rovigo provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Porto Tolle pilsēta Itālijā (“Porto Tolle”), Venēcijas reģiona Rovigo provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Portoviro pilsēta Itālijā ("Porto Viro"), Venēcijas reģiona Rovigo provincē, 14600 iedzīvotāju (2014. g.)
Portomadžore pilsēta Itālijā ("Portomaggiore"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
Predapio pilsēta Itālijā ("Predappio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ravenna pilsēta Itālijā ("Ravenna"), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 154300 iedzīvotāju (2014. g.)
Redžo nell’Emīlija pilsēta Itālijā (“Reggio nell’Emilia”), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 164000 iedzīvotāju (2014. g.)
Redžolo pilsēta Itālijā ("Reggiolo"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
Ričone pilsēta Itālijā ("Riccione"), Emīlijas-Romanjas reģiona Rimini provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.)
Rimini pilsēta Itālijā ("Rimini"), Adrijas jūras piekrastē, Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 143800 iedzīvotāju (2014. g.)
Riolo Terme pilsēta Itālijā ("Riolo Terme"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
Robio pilsēta Itālijā ("Robbio"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.)
Roka di Neto pilsēta Itālijā ("Rocca di Neto"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.)
Roka di Papa pilsēta Itālijā ("Rocca di Papa"), Lacio reģiona Romas provincē, 16000 iedzīvotāju (2014. g.)
Roka Priora pilsēta Itālijā ("Rocca Priora"), Lacio reģiona Romas provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Rokadaspide pilsēta Itālijā ("Roccadaspide"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.)
Rokaforčata pilsēta Itālijā ("Roccaforzata"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 1800 iedzīvotāju (2014. g.)
Rokapjemonte pilsēta Itālijā ("Roccapiemonte"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.)
Rokarainola pilsēta Itālijā ("Roccarainola"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
Rokaseka pilsēta Itālijā ("Roccasecca"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.)
Rokastrada pilsēta Itālijā ("Roccastrada"), Toskānas reģiona Groseto provincē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.)
Rodžāno Gravina pilsēta Itālijā ("Roggiano Gravina"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
Roljāno pilsēta Itālijā ("Rogliano"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.)
Romāno d’Ecelīno pilsēta Itālijā ("Romano d'Ezzelino"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 14400 iedzīvotāju (2014. g.)
Romāno di Lombardija pilsēta Itālijā ("Romano di Lombardia"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 19400 iedzīvotāju (2014. g.)
Romentīno pilsēta Itālijā ("Romentino"), Pjemontas reģiona Novāras provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
Rometa pilsēta Itālijā ("Rometta"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ronkade pilsēta Itālijā ("Roncade"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 14100 iedzīvotāju (2014. g.)
Rončigljone pilsēta Itālijā ("Ronciglione"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
Roza pilsēta Itālijā ("Rosa"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 14300 iedzīvotāju (2014. g.)
Rozarno pilsēta Itālijā ("Rosarno"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 14700 iedzīvotāju (2014. g.)
Rošāno pilsēta Itālijā ("Rosciano"), Abruco reģiona Peskāras provincē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.)
Rozeto delj Abruci pilsēta Itālijā ("Roseto degli Abruzzi"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 25200 iedzīvotāju (2014. g.)
Rozolīni pilsēta Itālijā ("Rosolini"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.)
Rosāno Venēcijā pilsēta Itālijā ("Rossano Veneto"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
Rosāno pilsēta Itālijā ("Rossano"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 36600 iedzīvotāju (2014. g.)
Rotondella pilsēta Itālijā ("Rotondella"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 2650 iedzīvotāju (2014. g.)
Rovereto pilsēta Itālijā ("Rovereto"), Trentīno-Alto Adidžes reģiona Trento provincē, 38200 iedzīvotāju (2014. g.)
Rovigo pilsēta Itālijā ("Rovigo"), Venēcijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 50000 iedzīvotāju (2014. g.)
Rocāno pilsēta Itālijā ("Rozzano"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 40800 iedzīvotāju (2014. g.)
Rusi pilsēta Itālijā ("Russi"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
Salsomadžore Terme pilsēta Itālijā ("Salsomaggiore Terme"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 19700 iedzīvotāju (2014. g.)
Sančezareo pilsēta Itālijā ("San Cesareo"), Lacio reģiona Romas provincē, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
Sandžordžo di Pjāno pilsēta Itālijā ("San Giorgio di Piano"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.)
Sandžovanni Persiketo pilsēta Itālijā ("San Giovanni in Persiceto"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.)
Sandžovanni Rotondo pilsēta Itālijā ("San Giovanni Rotondo"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 27500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanlačaro di Savena pilsēta Itālijā ("San Lazzaro di Savena"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 31600 iedzīvotāju (2014. g.)
Santamarinella pilsēta Itālijā ("Santa Marinella"), Lacio reģiona Romas provincē, 18000 iedzīvotāju (2014. g.)
Santarkandželo di Romagna pilsēta Itālijā ("Santarcangelo di Romagna"), Emīlijas-Romanjas reģiona Rimini provincē, 21100 iedzīvotāju (2014. g.)
Sarsīna pilsēta Itālijā ("Sarsina"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
Saso Markoni pilsēta Itālijā ("Sasso Marconi"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 14500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sasuolo pilsēta Itālijā ("Sassuolo"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 39900 iedzīvotāju (2014. g.)
Skandiāno pilsēta Itālijā ("Scandiano"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 24700 iedzīvotāju (2014. g.)
Senji pilsēta Itālijā ("Segni"), Lacio reģiona Romas provincē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.)
Soljēra pilsēta Itālijā ("Soliera"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 15200 iedzīvotāju (2014. g.)
Siubjako pilsēta Itālijā ("Subiaco"), Lacio reģiona Romas provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.)
Tivoli pilsēta Itālijā ("Tivoli"), Lacio reģiona Romas provincē, 53000 iedzīvotāju (2014. g.)
Tolfa pilsēta Itālijā ("Tolfa"), Lacio reģiona Romas provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
Trevinjāno Romano pilsēta Itālijā ("Trevignano Romano"), Lacio reģiona Romas provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
Valmontone pilsēta Itālijā ("Valmontone"), Lacio reģiona Romas provincē, 15100 iedzīvotāju (2014. g.)
Velletri pilsēta Itālijā ("Velletri"), Lacio reģiona Romas provincē, 52800 iedzīvotāju (2014. g.)
Vigarano Mainarda pilsēta Itālijā ("Vigarano Mainarda"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
Vinjola pilsēta Itālijā ("Vignola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 24400 iedzīvotāju (2014. g.)
Džola Predoza pilsēta Itālijā ("Zola Predosa"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 18400 iedzīvotāju (2014. g.)
Banjo di Romanja pilsēta Itālijā, Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provinces dienvidrietumu daļā
Korredžo pilsēta Itālijā, Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 25200 iedzīvotāju (2014. g.)
Badija Polezīne pilsēta Itālijā, Venēcijas reģiona Rovigo provincē, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
Boloņa pilsēta Itālijas ziemeļaustrumos ("Bologna"), Emīlijas-Romanjas reģiona un Boloņas provinces administratīvais centrs, 381000 iedzīvotāju (2014. g.)
Akvileja pilsēta Itālijas ziemeļos, Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, ~3,3 tūkstoši iedzīvotāju: Senās Romas laikos tā bija viena no lielākajām pilsētām reģionā ar aptuveni 100 tūkstošiem iedzīvotāju
Parma pilsēta Itālijas ziemeļu daļā ("Parma"), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 177900 iedzīvotāju (2014. g.)
Anapolisrojala pilsēta Kanādā (_Annapolis Royal_), Jaunskotijas provincē
Laromēna pilsēta Kanādā ("La Romaine"), Kvebekā, Sentlorensa līča piekrastē, 1000 iedzīvotāju (2011. g.)
Azova pilsēta Krievijā (_Azov_), Rostovas apgabala dienvidu daļā, 82500 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1067. g., pilsētas tiesības kopš 1708. g.
Tutajeva pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 40400 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1918. g. saucās Romanova-Borisogļebska
Rostova pie Donas pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala administratīvais centrs, osta Donas krastā, 46 km no ietekas Azovas jūras Taganrogas līcī, 1110000 iedzīvotāju (2014. g.)
Volgodonska pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala austrumos, osta Cimļanskas ūdenskrātuves krastā, 170100 iedzīvotāju (2014. g.)
Proļetarska pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala dienvidos, 19800 iedzīvotāju (2014. g.)
Taganroga pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala dienvidrietumos, osta Azovas jūras līča krastā, 253600 iedzīvotāju (2014. g.)
Novočerkaska pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala rietumos, Aksajas labajā krastā, 173500 iedzīvotāju (2014. g.)
Krasnijsuļina pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala rietumos, Kundrjučjas kreisajā krastā, 39500 iedzīvotāju (2014. g.)
Morozovska pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala ziemeļaustrumos, 26700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kamenska-Šahtinska pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala ziemeļrietumos, piestātne Doņecas labajā krastā, 92000 iedzīvotāju (2014. g.)
Novošahtinska pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 109500 iedzīvotāju (2014. g.)
Bataiska pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 117400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Cimļanska pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 14800 iedzīvotāju (2014. g.), osta Cimļanskas ūdenskrātuves krastā, pilsētas tiesības kopš 1961. g.
Zvereva pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 21000 iedzīvotāju (2014. g.)
Šahti pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 237400 iedzīvotāju (2014. g.), 1881.-1920. g. saucās Aleksandrovska-Gruševska
Millerova pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 36100 iedzīvotāju (2014. g.)
Doņecka pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 49200 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1955. g. saucās Gundorovka
Saļska pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 59700 iedzīvotāju (2014. g.)
Gukova pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 65200 iedzīvotāju (2014. g.)
Semikarakorska pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, piestātne Donas kreisajā krastā, 27700 iedzīvotāju (2014. g.)
Konstantinovska pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, piestātne Donas labajā krastā, 17500 iedzīvotāju (2014. g.)
Belaja Kaļitva pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 42200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1958. g.
Aksaja pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, Rostovas pie Donas piepilsēta, 43100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1957. g.
Zernograda pilsēta Krievijas Rostovas apgabala dienvidrietumos, 25800 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1960. g. saucās Zernovoja
Rojaltanbridžvelsa pilsēta Lielbritānijā (_Royal Tunbridge Wells_), Anglijā, Kentas grāfistes dienvidrietumos, nozīmīgs tūrisma centrs un kūrorts
Roterema pilsēta Lielbritānijā (_Rotherham_), Anglijas vidienē, 257300 iedzīvotāju (2011.g.)
Ročdeila pilsēta Lielbritānijā ("Rochdale"), Anglijas vidienē, 211700 iedzīvotāju (2011. g.)
Hanaroa pilsēta Lieldienu salā ("Hanga Roa"), Čīles īpašās teritorijas administratīvais centrs, 3300 iedzīvotāju (2002. g.)
Obeļi pilsēta Lietuvā ("Obeliai"), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā, 970 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Pandēle pilsēta Lietuvā ("Pandėlys), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā, Apaščas krastos, 780 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Rokišķi pilsēta Lietuvā ("Rokiškis"), Panevēžas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 13900 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1924. g.
Lerobēra pilsēta Martinikā ("Le Robert"), Francijas aizjūras teritorijā, Mazajās Antiļu salās, 23900 iedzīvotāju (2010. g.)
Portmaturina pilsēta Maurīcijā ("Port Mathurin"), Rodrigesas salas reģiona administratīvais centrs, 6200 iedzīvotāju (2008. g.)
Rodtauna pilsēta Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā ("Road Town"), Tortolas salā, Karību jūras krastā, Britu Virdžīnu administratīvais centrs, 9400 iedzīvotāju (2004. g.)
Kankuna pilsēta Meksikā ("Cancun"), Kintanas Roo pavalstī, Karību jūras piekrastē, 526700 iedzīvotāju (2005. g.)
Četumala pilsēta Meksikā ("Chetumal"), Kintana Roo pavalsts administratīvais centrs, 151200 iedzīvotāju (2010. g.)
Nueva Rosita pilsēta Meksikā (“Nueva Rosita”), Koavila de Saragosas pavalstī, 38200 iedzīvotāju (2010. g.)
Bakalara pilsēta Meksikā, Kintana Roo pavalsts dienvidu daļā
Tuspana pilsēta Meksikas Verakrusas pavalstī ("Tuxpan", arī "Tuxpam de Rodriguez Cano"), osta Tuspanas lejteces apvidū, 78500 iedzīvotāju (2005. g.)
Ibaraca pilsēta Melnkalnē, Rožajes kopienā, 2900 iedzīvotāju (2003. g.)
Rodena pilsēta Nīderlandē (_Roden_), Drentes provincē, 14500 iedzīvotāju (2014. g.)
Rūrmonda pilsēta Nīderlandē (_Roermond_), Limburgas provincē, Māsas labajā krastā, 57000 iedzīvotāju (2014. g.)
Rosendāle pilsēta Nīderlandē (_Roosendaal_), Ziemeļbrabantes provincē, 77000 iedzīvotāju (2014. g.)
Roterdama pilsēta Nīderlandē (_Rotterdam_), viena no lielākajām ostām pasaulē, atrodas Reinas deltā, kanāli savieno ar Ziemeļjūru, Amsterdamu un Hāgu, 619900 iedzīvotāju (2014. g.)
Berkela un Rodenreisa pilsēta Nīderlandē ("Berkel en Rodenrijs"), Dienvidholandes provincē, 20200 iedzīvotāju (2014. g.)
Rokanje pilsēta Nīderlandē ("Rockanje"), Dienvidholandes provincē, 6560 iedzīvotāju (2014. g.)
Rulofarendsvēna pilsēta Nīderlandē ("Roelofarendsveen"), Dienvidholandes provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
Rolde pilsēta Nīderlandē ("Rolde"), Drentes provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.)
Rosuma pilsēta Nīderlandē ("Rossum"), Gelderlandes provincē, 2600 iedzīvotāju (2014. g.)
Rosuma pilsēta Nīderlandē ("Rossum"), Overeiselas provincē, 2360 iedzīvotāju (2014. g.)
Rozendāla pilsēta Nīderlandē ("Rozendaal"), Gelderlandes provincē, 1500 iedzīvotāju (2014. g.)
Delfta pilsēta Nīderlandes rietumos (_Delft_), Dienvidholandes provincē, osta pie kanāla, kas savieno Roterdamu un Hāgu, 99700 iedzīvotāju (2014. g.)
Romana pilsēta Rumānijā ("Roman"), Njamcas žudecā, 50700 iedzīvotāju (2011. g.)
Mihalovce pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 39700 iedzīvotāju (2012. g.); Rožņo
Rogaška Slatina pilsēta Slovēnijā ("Rogaška Slatina"), Saviņas reģionā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.)
Rovaniemi pilsēta Somijas ziemeļos (_Rovaniemi_), Lapzemes reģiona administratīvais centrs, 60900 iedzīvotāju (2014. g.)
Aspontesa pilsēta Spānijā (_As Pontes de Gracia Rodriguez_), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē
Lasrosasa de Madride pilsēta Spānijā ("Las Rozas de Madrid"), Madrides apgabala Madrides provincē, 92800 iedzīvotāju (2014. g.)
Puerto del Rosario pilsēta Spānijā (“Puerto del Rosario”), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salas austrumu piekrastē, 35700 iedzīvotāju (2014. g.)
Rohalesa pilsēta Spānijā ("Rojales"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.)
Ronda pilsēta Spānijā ("Ronda"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.)
Roketasa de Mara pilsēta Spānijā ("Roquetas de Mar"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 91700 iedzīvotāju (2014. g.)
Rota pilsēta Spānijā ("Rota"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 29100 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanroke pilsēta Spānijā ("San Roque"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 30000 iedzīvotāju (2014. g.)
Rola pilsēta Šveicē ("Rolle"), Vo kantonā, 5900 iedzīvotāju (2013. g.)
Romainmotē-Envī pilsēta Šveicē ("Romainmotier-Envy"), Vo kantonā, 500 iedzīvotāju (2013. g.)
Romonta pilsēta Šveicē ("Romont"), Bernes kantonā, 5000 iedzīvotāju (2013. g.)
Roršhaha pilsēta Šveicē ("Rorschach"), Sanktgallenes kantonā, 9000 iedzīvotāju (2013. g.)
Siona pilsēta Šveices dienvidos (fr. "Sion", vācu "Sitten"), Ronas ielejā, Valē kantona administratīvais centrs, 29300 iedzīvotāju (2008. g.)
Bilacerkva pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabala dienvidrietumos, Rosas krastos, 210900 iedzīvotāju (2013. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1155. g.; Bila Cerkva
Bohuslava pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, Rosas krastos, rajona administratīvais centrs, 16800 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1195. g.; Boguslava
Bara pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, Rovas krastos, 16400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādrodaha pilsēta Vācijā ("Bad Rodach"), Bavārijas federālajā zemē, 6300 iedzīvotāju (2013. g.)
Kēnigzē-Rotenbaha pilsēta Vācijā ("Koenigsee-Rottenbach"), Tīringenes federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.)
Rohlica pilsēta Vācijā ("Rochlitz"), Saksijas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
Rokenhauzene pilsēta Vācijā ("Rockenhausen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
Rodalbēne pilsēta Vācijā ("Rodalben"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 6900 iedzīvotāju (2013. g.)
Rodenberga pilsēta Vācijā ("Rodenberg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 6200 iedzīvotāju (2013. g.)
Rodeviša pilsēta Vācijā ("Rodewisch"), Saksijas federālajā zemē, 6650 iedzīvotāju (2013. g.)
Rodgava pilsēta Vācijā ("Rodgau"), Hesenes federālajā zemē, 43100 iedzīvotāju (2013. g.)
Rodinga pilsēta Vācijā ("Roding"), Bavārijas federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.)
Rēbele pilsēta Vācijā ("Roebel"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5140 iedzīvotāju (2013. g.)
Rēdentāle pilsēta Vācijā ("Roedental"), Bavārijas federālajā zemē, 13000 iedzīvotāju (2013. g.)
Rēdermarka pilsēta Vācijā ("Roedermark"), Hesenes federālajā zemē, 26500 iedzīvotāju (2013. g.)
Remhilde pilsēta Vācijā ("Roemhild"), Tīringenes federālajā zemē, 7000 iedzīvotāju (2013. g.)
Rēzrāta pilsēta Vācijā ("Roesrath"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 27800 iedzīvotāju (2013. g.)
Rēta pilsēta Vācijā ("Roetha"), Saksijas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.)
Rētenbaha pilsēta Vācijā ("Roethenbach an der Pegnitz"), Bavārijas federālajā zemē, 11800 iedzīvotāju (2013. g.)
Rētingene pilsēta Vācijā ("Roettingen"), Bavārijas federālajā zemē, 1700 iedzīvotāju (2013. g.)
Rēca pilsēta Vācijā ("Roetz"), Bavārijas federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.)
Romrode pilsēta Vācijā ("Romrod"), Hesenes federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
Ronneburga pilsēta Vācijā ("Ronneburg"), Tīringenes federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.)
Ronnenberga pilsēta Vācijā ("Ronnenberg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 23500 iedzīvotāju (2013. g.)
Rosbaha pilsēta Vācijā ("Rosbach vor der Hoehe"), Hesenes federālajā zemē, 12100 iedzīvotāju (2013. g.)
Rozenfelde pilsēta Vācijā ("Rosenfeld"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6300 iedzīvotāju (2013. g.)
Rozenheima pilsēta Vācijā ("Rosenheim"), Bavārijas federālajā zemē, 60500 iedzīvotāju (2013. g.)
Rozentāle pilsēta Vācijā ("Rosenthal"), Hesenes federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.)
Roslēbene pilsēta Vācijā ("Rossleben"), Tīringenes federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
Rosveina pilsēta Vācijā ("Rosswein"), Saksijas federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.)
Rostoka pilsēta Vācijā ("Rostock"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 203400 iedzīvotāju (2013. g.)
Rotenburga pilsēta Vācijā ("Rotenburg an der Fulda"), Hesenes federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.)
Rotenburga pilsēta Vācijā ("Rotenburg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 20900 iedzīvotāju (2013. g.)
Rota pilsēta Vācijā ("Roth"), Bavārijas federālajā zemē, 24300 iedzīvotāju (2013. g.)
Rotenburga pilsēta Vācijā ("Rothenburg/Oberlausitz"), Saksijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
Rotensfelze pilsēta Vācijā ("Rothenfels"), Bavārijas federālajā zemē, 1000 iedzīvotāju (2013. g.)
Rotenburga pilsēta Vācijā ("Rottenburg am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13200 iedzīvotāju (2013. g.)
Rotenburga pilsēta Vācijā ("Rottenburg ob der Tauber"), Bavārijas federālajā zemē, 10900 iedzīvotāju (2013. g.)
Rotveile pilsēta Vācijā ("Rottweil"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 24400 iedzīvotāju (2013. g.)
Zulcbaha-Rozenberga pilsēta Vācijā ("Sulzbach-Rosenberg"), Bavārijas federālajā zemē, 19300 iedzīvotāju (2013. g.)
Ronnebī pilsēta Zviedrijā (_Ronneby_), Blēkinges lēnē, 12000 iedzīvotāju (2010. g.)
diacēze Pilsētas apgabals vai provinces daļa Senajā Romā 1. gs. p. m. ē. - 3. gs. b., vēlāk administratīvi teritoriāla vienība, kurā ietilpa vairākas (līdz 16) provinces
municipia Pilsētu komūnas, ko pievienoja senai Romas valstij tādā kārtā, ka iekšējā pārvaldē tās bija patstāvīgas un to locekļiem līdzīgas tiesības ar Romas pilsoņiem, lai gan bez balstiesībām un ar gaitu pienākumu
Atēnas pilsētvalsts Atikā Senajā Grieķijā, kas izveidojās \~9. gs. p. m. ē., piedzīvoja uzplaukumu \~6.-5. gs. p. m. ē., 146. g. p. m. ē. iekaroja Roma
Robežnieku pilskalns pilskalns Krāslavas novada Robežnieku pagastā, Lielā Gusena ezera dienvidu krasta pussalas šaurākajā vidusdaļā, nocietināts ar grāvjiem un vaļņiem, plakums — 75 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Pustiņas pilskalns
Solomenku pilskalns pilskalns Ludzas novada Pildas pagastā starp Garo Snidzinu un Rovinkas ezeru, paugurs, kura augstākā vieta paceļas \~20 m virs ezeru līmeņa, plakums — \~40 x 20 m, datējums nav zināms
proprietas Pilsoņu (kvirītu) īpašuma tiesības senajā Romā
Lieknsupe Pilsupes kreisā krasta pieteka Dundagas un Rojas pagastā, garums - 13 km, tek paralēli Rīgas jūras līča krastam
Emarkalnvalks Pilsupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Dundagas un Rojas pagastā
emptio-venditio Pirkums-pārdevums, ko Romā noslēdza ar sevišķu kontraktu, ko noslēdza vienkārši vienojoties
Litlamerika Pirmā ASV zinātniskā stacija Antarktīdā ("Little America"), Rosa jūrā, uz Rosa šelfa ledāja malas, darbojās ar pārtraukumiem 1929.-1959. g., atlūstot aisbergam stacija vairākas reizes pārvietota
Augusts Pirmā Romas imperatora tituls, kurš sākotnēji bija pazīstams kā Oktaviāns un valdīja no 31. g. p. m. ē. līdz m. ē. 14. gadam; jau dzīves laikā tika pasludināts par dievu un pēc viņa nāves tika pielūgts visā valstī
verdzības iekārta pirmā šķiriskā sabiedriski ekonomiskā formācija (senajos Austrumos, senajā Grieķijā, Romā), kuras ražošanas attiecību pamatā bija vergturu (arī kopienas, valsts) īpašuma tiesības uz ražošanas līdzekļiem un ražotājiem - vergiem
Dižvalks Plančvalka labā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Lubes pagastā
Planču valks Plančvalks, ūdenstece Rojas pieteka
secesija Plebeju aiziešana no Romas, ko viņi izlietoja kā cīņas līdzekli strīdos ar patricijiem
plebiscīts Plebeju sapulces lēmums Senajā Romā
Pliksne Pliksnes purvs - Rožu purvs Jēkabpils novadā
bobijs Policista apzīmējums Anglijā, pēc Roberta (Bobija) Pīla vārda, kurš 1828 realizēja Anglijā policijas likumus
relegacija Politisko noziedznieku izsūtījums trimdā Senajā Romā, kas parasti nebija saistīts ar tiesību atņemšanu
populāri Politisks grupējums Senajā Romā (2.-1. gs. p. m. ē.), kas pauda lauku un pilsētu plebeju intereses
olimpiskās spēles populārākie svētki Senajā Grieķijā; pirmās spēles notika 776. g. p. m. ē., tās rīkoja Olimpijā (sengrieķu pilsēta Peloponēsas pussalas ziemeļrietumu daļā) un pēc tam katru 4. gadu līdz 394. gadam (pavisam 293 reizes), kad Romas imperators Feodosijs I tās aizliedza
rektors Prefektam vai eksarham pakļauts provinces pārvaldnieks Senajā Romā
ročānieši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ročāni" iedzīvotāji
Ruočāni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ročāni" nosaukums latgaliski
Rošmuoni Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Rošmoni" nosaukums latgaliski
aizalksnieši Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Aizalksne" iedzīvotāji
Aizaļksne Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Aizalksne" nosaukuma variants
Olssola Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Alussala" nosaukuma variants
Olussola Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Alussala" nosaukuma variants
andiņi Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Andiņi" iedzīvotāji
Andeņi Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Andiņi" nosaukuma variants
Andeni Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Andiņi" nosaukums latgaliski
Aptacīši Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Aptacieši" nosaukuma variants
Randauka Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Arendole" bijušais nosaukums
arendolieši Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Arendole" iedzīvotāji
augšmuktieši Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Augšmukti" iedzīvotāji
Dieļusola Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Dēļusala" nosaukuma variants
dubencieši Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Dubenca" iedzīvotāji
Dunciškas Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Dunciški" nosaukuma variants
Duņciškys Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Dunciški" nosaukums latgaliski
gadzānieši Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Gadzāni" iedzīvotāji
Jaudzimi Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemi" nosaukuma variants
Pabierži Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Pabērži" nosaukuma variants
Pluocini Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Plociņi" nosaukums latgaliski
Pluoni Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Ploņi" nosaukums latgaliski
rekuperators Privāts tiesnesis Senajā Romā, ja puses labprātīgi nevarēja vienoties tiesneša izvēlē, pretors iecēla 3-5 šādus tiesnešus lietas iztiesāšanai
histrions Profesionāls aktieris Senajā Romā
oikumenicitāte Programmatisks jēdziens ekumeniskajā kustībā, lai apzīmētu kristīgo konfesiju garīgas kopības principu, pretstatā katolicismam, kas atzīst vienību tikai kā apvienošanos Romas katoļu baznīcā
Anglikāņu baznīca protestantisma paveids, kas radās 16. gs. Anglijā, saglabāja katolicisma rituālus un Baznīcas organizācijas principus, bet par Baznīcas vadītāju atzina nevis Romas pāvestu, bet Anglijas karali
Pjačenca Province Itālijā ("Provincia di Piacenza"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 2589 kvadrātkilometri, 290100 iedzīvotāju (2012. g.)
Ravenna Province Itālijā ("Provincia di Ravenna"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 1858 kvadrātkilometri, 394500 iedzīvotāju (2012. g.)
Redžo di Kalabrija province Itālijā ("Provincia di Reggio Calabria"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 3183 kvadrātkilometri, 565800 iedzīvotāju (2012. g.)
Redžo nell’Emīlija province Itālijā (“Provincia di Reggio nell’Emilia”), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība — 2293 kvadrātkilometri, 534600 iedzīvotāju (2012. g.)
Rimini Province Itālijā ("Provincia di Rimini), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 864 kvadrātkilometri, 325200 iedzīvotāju (2012. g.)
Rovigo Province Itālijā ("Provincia di Rovigo"), Venēcijas reģionā, platība - 1789 kvadrātkilometri, 248000 iedzīvotāju (2012. g.)
konvents Provinces pārvaldnieka periodiskas tiesu sēdes iecirkņu pilsētās Senajā Romā
dianētika Psihoterapijas paveids, kuru radījis ASV rakstnieks, zinātniskās fantastikas darbu autors L. Rons Habards (1911.-1986. g.); tā kļuvusi par scientoloģijas pamatu
sportula Publiski tiesiskas nodevas, ko pēc noteiktas takses ierēdņi senā Romā saņēma no pilsoņiem par dienesta pienākumu izpildīšanu
Dienvidpols Punkts, kur iedomātā Zemes ass šķērso dienvidu puslodes virsmu, atrodas Antarktīdas austrumu daļā, 600 km no Rosa jūras krasta
Krievu purvs purvs Līvānu novada Jersikas pagastā un Preiļu novada Rožkalnu pagastā, platība — 5183 ha, centrālajā daļā augstais purvs, gar malām zemais purvs, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8,4 m
Steporu purvs purvs Līvānu novada Rožupes un Sutru pagastā un Preiļu novada Saunas pagastā, platība — 2996 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,7 m, vidudsdaļā daudz ezeriņu, akaču un lāmu
Rampas purvs purvs Saulkrastu un Ādažu novadā, Ropažu līdzenumā starp Gauju un Pusku, platība - 680 ha, lielākais kūdras dziļums - 3,5 m, apaudzis ar mežu; Rampas-Bitnieku purvs
Darsa-Cingste pussala Baltijas jūras dienvidos (_Darss-Zingst_), uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, bijusī piekrastes josla, kurai grimstot aizmugurē applūdušas ieplakas - jomas
Būtijas pussala pussala Kanādas ziemeļu daļā (angļu val. "Boothia Peninsula"), starp Būtijas līci un Dž. Rosa un Franklina šaurumu, platība — 32000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 573 m
kaujas rati rati, kuros kaujas apstākļos pārvietojās karavīri; lietoti seno Austrumu zemēs no 3. g. t. p. m. ē.; bija 1 un 2 zirgu kaujas rati ar 2 riteņiem un 4 zirgu kaujas rati ar 2 vai 4 riteņiem; senajā Romā lietoja arī triumfa kaujas ratus, ko vilka 16 zirgi
Raudu ezers Raudulītis, ezers Ropažu pagastā
rozēnieši Raunas novada Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Rozes" iedzīvotāji
Rozes muiža Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Rozes" bijušais nosaukums
roznēnieši Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Rozes" iedzīvotāji
kolonāts Ražošanas un tiesiskās attiecības starp lielajiem zemes īpašniekiem un sīkajiem nomniekiem (koloniem) Romas impērijā, uz kuru pamata sāka veidoties feodālās attiecības
Franškontē Reģions Francijas austrumos ("Franche-Comte"), platība - 16202 kvadrātkilometri, 1178900 iedzīvotāju (2014. g.), iedalās četros departamentos - Augšsonā, Belforā, Dū un Jurā, robežojas ar pieciem citiem Francijas reģioniem - Elzasu, Lotringu, Šampaņu-Ardēni, Burgundiju un Ronu-Alpiem, kā arī ar vienu valsti - Šveici, administratīvais centrs - Bezansona
Lacio Reģions Itālijā ("Lazio"), Apenīnu pussalas centrālās daļas rietumos, administratīvais centrs - Roma, platība - 17236 kvadrātkilometri, 5596000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Frozinones, Latīnas, Rieti, Romas un Viterbo, robežojas ar Toskānas, Umbrijas, Markes, Abruco, Molizes un Kampānijas reģionu, apskalo Tirēnu jūra
Marke Reģions Itālijā ("Marche"), Apenīnu pussalas centrālās daļas austrumos, administratīvais centrs - Ankona, platība - 9694 kvadrātkilometri, 1546000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Ankonas, Pezāro un Urbīno, Askoli Pičēno, Fermo un Mačeratas, robežojas ar Abruco, Lacio, Umbrijas, Toskānas un Emīlijas-Romanjas reģionu, kā arī ar Sanmarīno Republiku, apskalo Adrijas jūra
Pjemonta Reģions Itālijā ("Piemonte"), valsts ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Turīna, platība - 25402 kvadrātkilometri, 4415000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 8 provinces - Aleksandrijas, Asti, Bjellas, Kuneo, Novāras, Turīnas, Verbāno-Kuzio-Osolas un Verčelli, robežojas ar Valles d'Aostas, Lombardijas, Venēcijas, Emīlijas-Romanjas un Ligūrijas reģionu, kā arī ar Franciju un Šveici
Emīlija-Romanja Reģions Itālijā ("Regione Emilia-Romagna"), Apenīnu pussalas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Boloņa, platība - 22123 kvadrātkilometri, 4400000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Boloņas, Ferrāras, Forli-Čezēnas, Modēnas, Parmas, Pjačencas, Ravenas, Redžo nell'Emīlijas un Rimini, robežojas ar Ligūrijas, Pjemontas, Lombardijas un Venēcijas reģionu ziemeļos, ar Markes un Toskānas reģionu, kā arī ar Sanmarīno Republiku dienvidos, austrumos apskalo Adrijas jūra
Lombardija Reģions Itālijā ("Regione Lombardia"), atrodas valsts ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Milāna, platība - 23861 kvadrātkilometrs, 9922000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 12 provinces - Bergamo, Brešas, Komo, Kremonas, Leko, Lodi, Mantujas, Milānas, Moncas un Briancas, Pāvijas, Sondrio un Varēzes, robežojas ar Trentīno-Alto Adidžes, Venēcijas, Emīlijas-Romanjas, Ligūrijas un Pjemontas reģionu, kā arī ar Šveici
Toskāna Reģions Itālijā ("Regione Toscana"), Apenīnu pussalas rietumu daļā, administratīvais centrs - Florence, platība - 22993 kvadrātkilometri, 3708000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 10 provinces - Areco, Florences, Groseto, Livorno, Lukas, Masas-Karāras, Pizas, Pistoijas, Prato un Sjēnas, robežojas ar Ligūrijas, Emīlijas-Romanjas, Markes, Umbrijas un Lacio reģionu, apskalo Ligūrijas un Tirēnu jūra
Venēcija Reģions Itālijā ("Veneto"), valsts ziemeļaustrumu daļā, platība - 18399 kvadrātkilometri, 4914000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 7 provinces - Belluno, Padujas, Rovigo, Trevizo, Venēcijas, Veronas un Vičencas, robežojas ar Emīlijas-Romanjas, Lombardijas, Trentīno-Alto Adidžes un Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionu, apskalo Adrijas jūra
Jūlijas Krajina reģions Slovēnijas rietumos, pie Itālijas robežas, ko pēc Ropallo līguma 1920. g. nodeva Itālijai, bet 1947. g. - Dienvidslāvijai (izņemot Triesti)
Reja Reja Silvija - Romas pilsētas dibinātāja
donātisms Relģiska kustība, agrās kristietības virziens Ziemeļāfrikā 4.-5. gs.; sludināja reliģisku stingrību, 4. gs. v. kļuva par sociālpolitisku kustību pret Romas valsti
kristiānisms Reliģija, kuras pamatā ir ticība Jēzum Kristum un kura radās Romas impērijā mūsu ēras 1. gadsimtā; kristietība
orģija Reliģiskas svinības (senajā Romā, Grieķijā, Austrumu zemēs), kas saistītas ar dievu kultu
sikarieši Reliģiski politiskās kustības radikālā spārna pārstāvji Romas provincē Jūdejā 1. gs.
Nautrēni Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Rogovka" bijušais nosaukums
razaļmuizieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Rozenmuiža" tagad "Rēzna" iedzīvotāji
rozenmuizieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Rozenmuiža", vēlāk - "Rēzna" iedzīvotāji
rogozovcieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Rogozovka" iedzīvotāji
Rogozas Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Rogozi" nosaukuma variants
Rogozys Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Rogozi" nosaukums latgaliski
rodzieši Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Rogi" iedzīvotāji
Rozaļina Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Rozalina" nosaukuma variants
Plīna Romāni Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Plīna Romani" nosaukuma variants
rozentavieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Rozentova" iedzīvotāji
rozentovieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Rozentova" iedzīvotāji
rogovicieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Rogoviki" iedzīvotāji
rosicieši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Rosica" iedzīvotāji
Rezenmuiža Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Rozeļmuiža" bijušais nosaukums
rozenmuizieši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Rozenmuiža" iedzīvotāji
Rozaļina Riebiņu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Rozalina" nosaukuma variants
Mērijas Bērdas Zeme Rietumantarktīdas daļa (angļu val. "Marie Byrd Land") starp Rosa šelfa ledāju rietumos un Elsvērta Zemi austrumos (103.-158. rietumu garuma grāds), ledus plato virsma slejas 1000-1500 m vjl., ledus biezums vietām - >4000 m, augstākā virsotne - 4181 m
Centrālais pacēlums Rīgas līča gultnes pacēlums, kas ir ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts pamatiežu virsas izcilnis, ko vietām šķērso dziļi iegrauzumi, augstāko daļu veido Gretagrunda sēkli un Roņu salu
Zolitūde Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas uz dienvidiem no Rīgas-Tukuma dzelzceļa līnijas, starp Jūrkalnes, Rostokas un Zolitūdes ielu, pilsētā iekļauta 1919. g., robežojas ar Beberbeķu, Imantas, Šampētera, Pleskodāles un Mūkupurva apkaimēm
Torņakalns Rīgas pilsētas apkārtne Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, starp Āgenskalnu un Ziepniekkalnu, nosaukumu guvis no Sarkanā torņa, kas atradās veco Jelgavas un Bauskas ceļu sākumā, līdzās Daugavas pārceltuvei, 1786. g. pilsētai pievienota neliela teritorijas daļa, kas 1828. g. paplašināta līdz tagadējai Robežu ielai
lauda Rīta lūgšana Romas katoļu baznīcā
rozieši Rites pagasta apdzīvotās vietas "Rozes" iedzīvotāji
ranteņš Robaina apmale (parasti par apaviem)
kremajēri Robaini izgriezumi cietokšņa valnī, lai būtu ērtāka šaušana sāniski
kārpaļāt Robaini, nelīdzeni cirpt
izrobis Robains
izrobots Robains
korains Robains
robainis Robains
robs Robains
šķirptains Robains
skriptains Robains
robots Robains (2)
zobrullis Robains veltnis (ierīcē)
jomains Robains, nelīdzens
robmalains Robains, tāds, kam ir robainas malas
krendzelains Robains, zarains
strepains Robains; nelīdzens
rante Robaiņa apmale (parasti par apaviem)
Robalta Robalts, Ponakstes pieteka
Robalte Robalts, Ponakstes pieteka
Phoenix roebeleni Robelēna dateļpalma
robbers Robers
Geranium robertianum Roberta gandrene
gandrknābis Roberta gandrene ("Geranium robertianum")
mežrozītes Roberta gandrene ("Geranium robertianum")
Gymnocarpium robertianum Roberta kailpaparde
Dryopteris robertianum Roberta kailpapardes "Gymnocarpium robertianum" nosaukuma sinonīms
eža Robeža
granica Robeža
roba Robeža
robezis Robeža
robežs Robeža
rubezis Robeža
robežlīnija Robeža (3)
robežlielums Robeža (4)
sadura Robeža (piemēram, vārdā, tekstā) starp divām valodas vienībām (piemēram, morfēmām, vārdiem)
atvasinājums Robeža funkcijas y=f(x) pieauguma dy attiecībai pret argumenta pieaugumu dx punkta x=x0 apkārtnē, kad dx tiecas uz 0; apzīmē y', f'(x0) vai dy/dx
terminators Robeža starp (debess ķermeņa) apgaismoto un neapgaismoto daļu
krota Robeža starp piekrates nogāzi un līdzenumu; kalnu grēdas virsotne, kas redzama tālumā
cezūra Robeža starp skaņdarba posmiem vai elementiem
raks Robeža, mērķis
marka Robeža, robežas zīme (piemēram, kādai joslai, teritorijai)
krasts Robeža, robežlīnija
robežapdrošināšana Robežapdrošināšanas līgums - apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts ar ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa īpašnieku, transportlīdzeklim šķērsojot Latvijas Republikas robežu, ja transportlīdzekļa vadītājs nevar uzrādīt Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošu starptautisko sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polisi ("Zaļo karti), kuru garantē starpvalstu vienošanās
kordons Robežapsardzes postenis; arī apsardze; šādam postenim, arī apsardzei paredzēta celtne
robežapsardze Robežapsardzība
RA Robežapsardzība (kopā ar nosaukumu)
robežsargs Robežapsardzības karaspēka karavīrs
diapazons Robežas (viļņu garumiem, svārstību frekvencēm)
robežpāreja Robežas atrašana
Rebežu ezers Robežas ezers Medumu pagastā
Riebežas ezers Robežas ezers Medumu pagastā
Robežu ezers Robežas ezers Medumu pagastā un Lietuvā
apkārtmērs Robežas garums (ģeometriskai figūrai); perimetrs
perimetrs Robežas garums (laukumam, kā apjomīga šķērsgriezumam); apkārtmērs
robežmala Robežas mala
bezgalība Robežas trūkums, neierobežotība (piemēram, telpa, laika); tas, kam nav robežu, sākuma un beigu (piemēram, telpā, laikā)
marķēšana Robežatzīmju (marku) uzkrāsošana vai speciālu ierobežotāju (atduru) uzlikšana apmērītas jahtas korpusam, takelējumam, burām
Rudais akmens Robeždaugavas dižakmens Kaplavas pagastā
Mucenieku grāvis Robežgrāvis, Vijas pieteka
fronte Robežjosla (atmosfērā), kas nodala, šķir dažādas (piemēram, siltas un aukstas) gaisa masas
RKP Robežkontrolpunkts
fiksācija Robežlieluma noteikšana
malenieks Robežnieks
mihalovieši Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Mihalova" iedzīvotāji
zarečieši Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Zarečje" iedzīvotāji
zarečjieši Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Zarečje" iedzīvotāji
Pustiņas pilskalns Robežnieku pilskalns Robežnieku pagastā
robežnoteikumi Robežnosacījumi - sakarības, kas nepieciešamas parasto un parciālo diferenciālvienādojumu risināšanai noteiktos robežas intervālos vai apgabalos
pierobežoties Robežoties
RPP Robežpārejas punkts
robežpārgājējs Robežpārkāpējs
robežsargs Robežsardzes dienesta darbinieks
liminalitāte Robežsituācija; stadija pārejas rituālā, kad iniciējamais nošķirts no sabiedrības un atrodas ārpus tās normām
kometopauze Robežslānis starp komētu un starpplanētu vidi
Terešku strauts Robežstrauts, Alūksnes pieteka
apmālis Robežu apgabals; pļavas, kas atrodas starp laukiem vai mežiem
Kumeļupe Robežupe, Vārnienes pieteka
Krācīte Robežupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā
konverģence Robežvērtības piemitība (rindai)
atrobīt Robījot, iegriežot visapkārt robus, atdalīt, atgriezt
robinija Robīnija ("Robinia")
sidrabakacija Robīnija ("Robinia")
robinia Robīnijas
Hartviga robīnija robīniju suga ("Robinia hartwigii")
rozā robīnija robīniju suga ("Robinia hispida")
greznā robīnija robīniju suga ("Robinia luxurians")
baltā robīnija robīniju suga ("Robinia pseudoacacia")
lipīgā robīnija robīniju suga ("Robinia viscosa")
robīt Robot
robainīte Robota lapa (kokam)
krenocitoze Roboti eritrocīti asinīs
izjomots Robots
krāģis Robots dzelzs rats aušanas stellēm
ehinocīts Robots eritrocīts
krenocīts Robots eritrocīts
robotdzīvnieks Robots, kas ārēji atgādina kādu dzīvnieku
robotkukainis Robots, kas ārēji atgādina kādu kukaini un spēj pārvietoties līdzīgi tam
robotprusaks Robots, kas ārēji atgādina pursaku, spēj pārvietoties arī pa griestiem un iekļūt grūti pieejamās vietās; tiek izmantoti nelaimē nokļuvušu cilvēku meklēšanā
robotsuns Robots, kas ārēji atgādina suni
robotmedūza Robots, kas ārēji izskatās kā medūza, pārvietojas līdzīgi tai un enerģiju iegūst no jūras ūdens
robotputns Robots, kas ārēji izskatās kā putns un spēj lidot tā, ka nezinātājam pa gabalu to ir grūti atšķirt no parasta putna
robotspāre Robots, kas ārēji izskatās kā spāre
robotzivs Robots, kas ārēji izskatās tāpat kā kādas konkrētas sugas zivi un spēj atdarināt tās uzvedību
antropoīds Robots, kuram piemīt cilvēkam līdzīga forma un apveidi
Aibo Robotsuns (japāņu "aibo" - pavadonis, kompanjons)
robototehnika Robottehnika
robototehnisks Robottehnisks
robototehnoloģisks Robottehnoloģisks
robottehnika Robotu kopums (piemēram, ražotnē)
robottehnoloģija Robotu tehnoloģija
joms Robs
robe Robs
robums Robs 1
sukums Robs, bojājums
saukums Robs, bojājums, zaudējums, kaitējums
plava Robs, plaisa
suķe Robs, starpa
šuķe Robs, šķēpele
šukums Robs, trūkums, zaudējums
ķaule Robusta, rupji izgatavota koka karote
sablīzis Robusts, uzpūties
šņibis Robveida padziļinājums vai (izliekts) cauruļveida veidojums (trauka malā, sānos šķidruma liešanai, pilināšanai)
lūpa Robveida padziļinājums, izliekums trauka vienā malā liešanai
rocinieks Rocenieks
ročinieks Rocenieks
rocnieks Rocenieks
Rothseden Rocežu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā
roķele Rociņa
rocēties Rocīt
Rodailendas un Providensas Plantāciju Valsts Rodailenda, ASV štats, tā pilnais nosaukums (“State of Rhode Island and Providence Plantations”)
Rodailenda Rodailendas un Providensas Plantāciju Valsts - štats ASV ("Rhode Island" / "State of Rhode Island and Providence Plantations"), administratīvais centrs - Providensa, platība 4002 kvadrātkilometri, 1055200 iedzīvotāju (2014. g.)
sulfocianskābe Rodānūdeņražskābe
rodanīdi Rodānūdeņražskābes sāļi, nozīmīgi analītiskajā ķīmijā
ledusvētra Rodas, kad ūdens pilieni gaisā sasalst, veidojot piezemes slānī ledus kristāliņu miglu
rodene Rodele
rodole Rodele
rodiņa Rodele; rodiņš
rodeļkamanas Rodelkamaniņas
Rodē Rodēza, pilsēta Francijā ("Rodez")
Riodežaneira Rodežaneiro, Brazīlijas štats
Rh Rodijs (ķīm. elements)
rodmens Rodmenis - gaļa bez kauliem, liesā jeb muskuļu gaļa
rhododendron Rododendri
rododendris Rododendrs
rododendrons Rododendrs - viršu dzimtas dekoratīvs krūms vai koks ar mūžzaļām vai vasarzaļām pamīšām lapām un ar ziediem vairogveida ķekaros
rhodochiton Rodohitons
Rodopoles Rodopoles ezers - Radopoles ezers Viļānu pagastā
rodoģenēze Rodopsīna krāsas atjaunošanās gaismā
Pirins Rodopu kalnu masīva rietumu daļa Bulgārijas dienvidrietumos ("Pirin"), atzari - Grieķijā, garums - \~75 km, augstākā virsotne - 2914 m (Vihrens)
iestrēgt Rodoties grūtībām, šķēršļiem, apstāties, neturpināties, arī norisināties ļoti lēnām (par darbību, procesu)
sastrēgt Rodoties grūtībām, traucējumiem, tikt, parasti ievērojami, kavētam, arī pārtrauktam (par darbiem, darbībām)
uzgult Rodoties, izraisoties nomākt, parasti ilgstoši (par nevēlamu psihisku stāvokli, arī apstākļiem)
uzgulties Rodoties, izraisoties nomākt, parasti ilgstoši (par nevēlamu psihisku stāvokli, arī apstākļiem)
Rodrigesas salas reģions Rodrigesa, autonoma teritorija Maurīcijā, tās pilnais nosukums (“Rodrigues Island Region”)
Rodrigesa Rodrigesas salas reģions - autonoma teritorija Maurīcijas Republikas sastāvā, ("Rodrigues" / "Rodrigues Island Region"), administratīvais centrs - Portmaturina, platība - 109 kvadrātkilometri, 40000 iedzīvotāju (2006. g.)
roadsteris Rodsters
roadsters Rodsters
rodsteris Rodsters
roudsters Rodsters
rodgersia Rodžersijas
kastaņlapu rodžersija rodžersiju suga ("Rodgersia aesculifolia")
plūksnainā rodžersija rodžersiju suga ("Rodgersia pinnata")
plūškoklapu rodžersija rodžersiju suga ("Rodgersia sambucifolia")
rogots Rogains - tāds, kur ir daudz rogu
Rogaižu ezers Rogaižas ezers Pildas pagastā
Rogajsz Rogaižu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā
roģēt Rogas atšķirt
Pagariņu ezers Rogūciets, ezers Višķu pagastā
Rogotu ezers Rogūciets, ezers Višķu pagastā
Rogučkas ezers Rogūciets, ezers Višķu pagastā
Rogunas ezers Rogūciets, ezers Višķu pagastā
Rogurnas ezers Rogūciets, ezers Višķu pagastā
Rogovas ezers Rogūciets, ezers Višķu pagastā
rogaļa Rogulis
Rogatina Rohatina, pilsēta Ukrainā
Roje Roja
Bunkupe Roja, Abavas pieteka
Viekste Rojas augšteces paralēls nosaukums Talsu novadā
Vēveru grāvis Rojas kreisā krasta pieteka pieteka Talsu novada Īves pagastā; Vēveru strauts
Vilkaste Rojas kreisā krasta pieteka Rojas novadā
Velkumupe Rojas kreisā krasta pieteka Rojas novadā, garums - 11 km; Brūverupe; Vecupe; Velkamupe; Velkule; Velkume; Ziepanvalks
Plančvalks Rojas kreisā krasta pieteka Rojas pagastā, augštece Lubes pagastā, garums - 9 km
Zušvalks Rojas kreisā krasta pieteka Rojas pagastā, augštece Talsu novada Lubes pagastā; Dižmežgrāvis; Vīgriežu grāvis; Zušu valks
Rudiķvalks Rojas kreisā krasta pieteka Rojas pagastā; Lūrmaņu strauts; Rudiķu grāvis; Rudiķu strauts
Īlenvalks Rojas kreisā krasta pieteka Talsu novadā
Maušupīte Rojas kreisā krasta pieteka Talsu novada Īves pagastā
Silupīte Rojas kreisā krasta pieteka Talsu novada Īves pagastā, augštece Valdgales pagastā, garums - 7 km
Jūrenvalks Rojas kreisā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Lubes pagastā; lejtecē saucas arī Mellvēvervalks
Vārzava Rojas kreisā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 7 km; Vārzavas strauts
Pūņu grāvis Rojas kreisā krasta pieteka Talsu novadā, garums — 9 km
Lībes valks Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagastā
Mazupīte Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagastā, iztek no Lubezera, garums - 11 km; Mazupe; Ošciema grāvis; Vēruma grāvis
Augšdonavas grāvis Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā, \~0,4 km posmā arī Ārlavas pagasta robežupe, garums — 5 km
Amulupīte Rojas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 7 km
Lejasdonavas grāvis Rojas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums — 7 km; Ozolbirzes grāvis
Mazroja Rojas labā krasta pieteka Talsu novadā, tek caur Sasmakas ezeru, garums - 20 km
Ķēšupe Rojas labā krata pieteka Talsu novada Valdgales pagastā, augštece Laidzes un Ārlavas pagastā, garums - 6 km
Apšciems Rojas novada apdzīvotās vietas "Apšuciems" nosaukuma variants
ģipcenieki Rojas novada apdzīvotās vietas "Ģipka" iedzīvotāji
Gipkō Rojas novada apdzīvotās vietas "Ģipka" nosaukums lībiski
kaltenieki Rojas novada apdzīvotās vietas "Kaltene" iedzīvotāji
kaļķenieki Rojas novada apdzīvotās vietas "Kaļķi" iedzīvotāji
melnsilnieki Rojas novada apdzīvotās vietas "Melnsils" iedzīvotāji
Mellsils Rojas novada apdzīvotās vietas "Melnsils" nosaukuma variants
purciemnieki Rojas novada apdzīvotās vietas "Purciems" iedzīvotāji
rojenieki Rojas novada apdzīvotās vietas "Roja" iedzīvotāji
rojnieki Rojas novada apdzīvotās vietas "Roja" iedzīvotāji
rojupnieki Rojas novada apdzīvotās vietas "Rojupe" iedzīvotāji
Rojupe Rojas novada apdzīvotās vietas "Rude" nosaukums padomju laikā
valgalciemnieki Rojas novada apdzīvotās vietas "Valgalciems" iedzīvotāji
apšciemnieki Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Apšuciems" iedzīvotāji
Ģibka Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Ģipka" bijušais nosaukums
Ģibks Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Ģipka" bijušais nosaukums
ģibcenieki Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Ģipka" iedzīvotāji
kaļķnieki Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķi" iedzīvotāji
Mustanum Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Melnsils" nosaukuma variants lībiski
Mustānum Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Melnsils" nosaukuma variants lībiski
Ilmatciems Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Roja" daļa
Vēverciems Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Roja" daļa
Rudesmuiža Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Rude" bijušais nosaukums
Rudsmuiža Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Rude" bijušais nosaukums
rudenieki Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Rude" iedzīvotāji
Žociems Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Žocene" bijušais nosaukums
žocenieki Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Žocene" iedzīvotāji
žocnieki Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Žocene" iedzīvotāji
grābeklis Roka
ķepa Roka
kulna Roka
kulne Roka
main Roka
mano Roka
nagi Roka
rūka Roka
špreikste Roka
ķetna Roka (parasti liela, spēcīga)
dulte Roka bez plaukstas
panaris Rokā nesams sainis
delbs Roka starp plecu un elkoni; augšdelms
spēļvadne Rokā turama ierīce, ar kuras palīdzību datorspēlēs pārvieto kursoru vai attēlu
zizlis Rokā turama ierīce, kas apgādāta ar optisko skeneri un ir izmantojama rokraksta, mašīnraksta, iespiesta teksta, rakstzīmju, ka arī svītrkoda nolasīšanai un ievadīšanai datorā vai citā datu apstrādes iekārtā
ķencele Roka vai kāja
ķendele Roka vai kāja
ķenga Roka vai kāja
rokstārs Roka zvaigzne, rokmūzikas slavenība
ķepa Roka, retāk kāja (parasti liela)
Rokaischen Rokaižu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā
vinda Rokām darbināma ūdens smelšanas ierīce no dziļām akām, kas sastāv no troses (virves, ķēdes u. tml.), ko tin ap 15-25 cm resnu, apaļu cieta koka veltni, kura galā (vai abos) ir kloķis griešanai
raceklis Rokamais (piem., cūkas purns)
raceknis Rokamais (piem., cūkas purns)
kolotuški Rokas
kuļķapki Rokas
nags Rokas
rabotņiki Rokas
plauksta Rokas apakšējā, noslēdzošā, satverošā daļa, kas sastāv no pamata, delnas un pirkstiem
virselkos Rokas augšdaļa virs elkoņa
stelte Rokas augšdelms
rocene Rokas bremze
roķene Rokas bremze
zeltnesis Rokas ceturtais pirksts, uz kura parasti nēsā gredzenu
ambelis Rokas cirvis
stulmis Rokas daļa no elkoņa līdz pirkstiem
apakšdelms Rokas daļa no elkoņa līdz plaukstai
augšdelms Rokas daļa no pleca līdz elkonim
delms Rokas daļa no pleca līdz plaukstai
svārpsts Rokas darbarīks caurumu urbšanai
maļamdzirnus Rokas dzirnavas
iemalis Rokas dzirnavās malta labība
plāce Rokas dzirnavās plakans koks griestos virs dzirnakmens ar caurumu, kurā brīvi kustas milnas augšējais gals
plācis Rokas dzirnavās plakans koks griestos virs dzirnakmens ar caurumu, kurā brīvi kustas milnas augšējais gals
kūķītis Rokas dzirnavu daļa
milīns Rokas dzirnavu detaļa - koka stienis, ko satver, lai grieztu dzirnakmeni
svārpsts Rokas dzirnavu detaļa - svira dzirnavu akmens pacelšanai
miliņa Rokas dzirnavu griežamā milna
milla Rokas dzirnavu griežamā milna
milna Rokas dzirnavu griežamais koks, kura augšējais gals brīvi iestiprināts griestos, bet apakšējais piestiprināts pie stīpas, kas aplikta ap dzirnakmeni
milns Rokas dzirnavu griežamais koks, kura augšējais gals brīvi iestiprināts griestos, bet apakšējais piestiprināts pie stīpas, kas aplikta ap dzirnakmeni
mils Rokas dzirnavu griežamais koks, kura augšējais gals brīvi iestiprināts griestos, bet apakšējais piestiprināts pie stīpas, kas aplikta ap dzirnakmeni
kucīte Rokas dzirnavu klanis
glūdzēties Rokas dzirnavu malšanas troksnis
glūzdēties Rokas dzirnavu malšanas troksnis
glūznēties Rokas dzirnavu malšanas troksnis
kludze Rokas dzirnavu milns
ķūķis Rokas dzirnavu piederums, detaļa
ķūķītis Rokas dzirnavu piederums, detaļa; ķūķis
milnis Rokas dzirnavu rokturis, milns 2(2)
citrons Rokas granāta
akordions Rokas harmonika; akordeons
šaujamloks Rokas ierocis bultu mešanai
loks Rokas ierocis šaušanai ar bultām - elastīgs stienis, kas saliekts līknes daļas formā, savelkot tā galus ar stiegru
stops Rokas ierocis šaušanai ar bultām - uz laides nostiprināts loks
piāns Rokas iespiedmašīnā - plakana virsma papīra piespiešanai pie iespiedformas
raškete Rokas iespiedmašīnā - rāmis ar tam piestiprinātu papīra lapu, kurā izgriezti caurumi, kas atbilst salikuma lapām; pasargā papīra malas no aptraipīšanās iespiešanas laikā
cimds Rokas ietērps
tenārs Rokas īkšķa pacēlums jeb mīkstums
hirospazma Rokas krampji, rokas muskuļu profesionālās pārpūles sekas (rakstvežu, telegrāfistu krampji)
mājiens Rokas kustība gaisā; žests
žests Rokas kustība, ar ko (diriģents) vada skaņdarba izpildītājus
hirokinestēzija Rokas kustību sajūta, sevišķi rakstot
leka Rokas locītava
elkonis Rokas locītava, kas savieno augšdelma un apakšdelma kaulus; rokas daļa pie šīs locītavas
patšautene Rokas ložmetējs
ņiburis Rokas mazais pirkstiņš
ņiburs Rokas mazais pirkstiņš
pīpiņš Rokas mazais pirkstiņš
žornīt Rokās mīcīt, spaidīt, žņaudzīt
atelohirija Rokas nepilnīga attīstība
brahiotomija Rokas nogriešana (sevišķi embriotomijā)
rādītājpirksts Rokas otrais pirksts starp īkšķi un vidējo pirkstu
autohirija Rokas pacelšana pret sevi; pašnāvība
supinācija Rokas pagrieziens, kurā delna pavērsās uz priekšu un uz augšu; pēdas pagrieziens, kurā tās iekšējā mala paceļas uz augšu, bet ārējā pagriežas lejup
grabki Rokas pirksti
grabļi Rokas pirksti
hiroplastika Rokas plastiskā operācija
plauskas Rokas plaukstas puse
hiragra Rokas podagra, sevišķi pirkstos
granātnieks Rokas prettanku granātmetēja apkalpes 1. numurs, kas veic šaušanu ar granātmetēju
granātstobrs Rokas prettanku granātmetējs
zmejka Rokas pulkstenis
radzikulis Rokas somiņa
handshaking Rokas spiediens
pretspiediens Rokas spiediens, ar ko reaģē uz cita cilvēka rokas spiedienu (piemēram, sasveicinoties, pateicoties)
braslete Rokas sprādze
teļežka Rokas stumjamie ratiņi, no kuriem tirgū pārdod preces, kam beidzies derīguma termiņš
boze Rokas svari - bezmēns
bezmēns Rokas svari - svira ar maināmu atbalsta punktu
lode Rokas šaujamieroča vai ložmetēja kaujas patronas priekšējā daļa, kas pēc šāviena tiek izmesta pa stobru
rokaskājas Rokas un kājas
adversārijas Rokas vai atzīmju grāmatas vai norakstu krājumi kā pamats tālākai apstrādāšanai
stumbēns Rokas vai kājas daļa, kas palikusi pēc plaukstas vai pēdas amputācijas
akroataksija Rokas vai kājas pirkstu muskuļu koordinācijas traucējums
vēriens Rokas vēziens no vienas puses uz otru
vēriens Rokas vēziens pļaujot, (izkapts) vilciens pļaujot
dižindriķis Rokas vidējais pirksts
garpēteris Rokas vidējais pirksts
mādža Rokas viduspirksts
locis Rokas zāģis
fuksītis Rokas zāģis ar vienu rokturi
puksītis Rokas zāģis ar vienu rokturi
glinžis Rokas zvans
ekstremitātes Rokas, kājas
handbols Rokasbumba
roķene Rokasbumba, handbols
enchīridijs Rokasgrāmata
enchīridions Rokasgrāmata
vademēkums Rokasgrāmata (parasti nelielā formātā); ceļvedis (2)
vēstuļnieks Rokasgrāmata vēstuļu rakstīšanai
enhiridijs Rokasgrāmata, mācību grāmata; teoloģisku rakstu krājums
manuālis Rokasgrāmata; arī saraksts
vadonis Rokasgrāmata; ceļvedis
rokasķīla Rokasnauda
rokastaša Rokassoma; soma
durka Rokassomiņa (sieviešu)
ārenbante Rokassprādze
ārumbante Rokassprādze
bruslets Rokassprādze
rokudarbs Rokdarbi (1)
remesnīca Rokdarbniece
rokdarbnīca Rokdarbniece
dareklis Rokdarbs
roku darbs Rokdarbs (1)
darbekls Rokdarbs, adīklis
remests Rokdarbs, amatniecības izstrādājums
ābolainis Rokdarbu raksta veids
ridikils Rokdarbu somiņa izrakstīta drēbes maisiņa, tīkliņa vai metāla pinuma veidā, ko lieto adīkļu, izšuvumu, mežģīņu darbu u. tml. ievietošanai
izvilkums Rokdarbu tehnika - izšuvuma veidošana, izvelkot dažus auduma diegus vienā vai abos virzienos
pērļošana Rokdarbu tehnika - rotaslietu u.c. priekšmetu veidošana no stieples un pērlītēm (2)
gaptas Rokdarbu, apģērba rotājums, kas veidots, izdurot mazus caurumiņus audumā un tos apšujot
roķīgs Rokenrolam, rokmūzikai raksturīgs
rokenrolls Rokenrols
roķis Rokenrols, rokmūzika
rokeris Rokeri - ādas jakās tērpušies pusaudži motociklisti, kas pazīstami ar savu huligānisko uzvedību (gk. 20. gs. 60.-70. gados)
roki Rokeri - ādas jakās tērpušies pusaudži motociklisti, kas pzīstami ar savu huligānisko uzvedību (sākotnēji Anglijā 20. gs. 60. gados); arī pārnestā nozīmē
Trincstok Rokfestivāls Latvijā (pēc sākotnējās norises vietas pie Tukuma novada Trincu mājām un asociācijām ar ASV notikušo Vudstokas festivālu)
rokforsiers Rokfors
rokfestivāls Rokmūzikas ansambļu festivāls
rokeris Rokmūzikas izpildītājs vai kaislīgs šās mūzikas entuziasts
goth Rokmūzikas stils, izveidojās 80. gados uz pankroka bāzes, tam raksturīgas nomācošas, drūmas, apokaliptiskas un arī romantiskas intonācijas, liela vieta ierādīta nāvei, mistikai, pārdabiskajam
gotika Rokmūzikas stils, izveidojās 80. gados uz pankroka bāzes, tam raksturīgas nomācošas, drūmas, apokaliptiskas un arī romantiskas intonācijas, liela vieta ierādīta nāvei, mistikai, pārdabiskajam
d'n'b Rokmūzikas stils, kurā dominē bungas un basģitāra
dnb Rokmūzikas stils, kurā dominē bungas un basģitāra
grunge Rokmūzikas stils, smagā metāla un "punk" hibrīds, tam raksturīga griezīga ģitāras skaņa, vienkāršība, raupjums
ārtroks Rokmūzikas stils, tam raksturīga zināma izsmalcinātība, liela nozīme tiek piešķirta sintezatoriem
rococo Rokoko
rokoks Rokoko
rokajs Rokoko stila galvenais ornamenta elements, kas apvieno gliemežvāka daļu, akanta lapas motīvus un dažādas līknes asimetriskā, fantastiskā kompozīcijā
Isakova ezers Rokolu ezers Andzeļu pagastā
Isakovas ezers Rokolu ezers Andzeļu pagastā
Rokuļu ezers Rokolu ezers Andzeļu pagastā
Lielais ezers Rokolu ezers Andzeļu pagastā
aizrakt Rokot aizpildīt
uzrakt Rokot apvērst, uzirdināt (augsni, zemes platību)
aprakt Rokot apvērst, uzirdināt (zemi)
atrakt Rokot atklāt, uziet (ko apbērtu, apraktu)
atrakt Rokot atsegt, padarīt pieejamu (ko apbērtu, iestigušu u. tml.)
atrakt Rokot atvirzīt nost (sānis)
sarakt Rokot iegūt (ko) lielākā daudzumā; rokot iegūt (kā lielāku daudzumu)
pierakt Rokot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
pieknist Rokot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku)
pierakt Rokot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku)
ierakt Rokot iestiprināt (parasti zemē)
ierakt Rokot ieveidot (parasti zemē)
ierakt Rokot ievietot (parasti zemē), rokot pārklāt (parasti ar zemi)
ierakties Rokot ievirzīties (parasti zemē) - par dzīvniekiem
izrakt Rokot izcelt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, zemi, iežus); rokot izcelt (no zemes, iežiem u. tml.)
aprakt Rokot izveidot (ap ko, kam apkārt)
sarakt Rokot izveidot (ko) lielākā daudzumā
izrakt Rokot izveidot (kur, piemēram, bedri, grāvi, alu)
parakt Rokot izveidot zem (kā), arī (kam) apakšā
uzbedums Rokot izveidots uzbērums
izrakties Rokot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izrakties Rokot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
norakt Rokot ko nost, padarīt līdzenu
aizrakt Rokot nokļūt (līdz kādai vietai)
norakt Rokot novākt (parasti kartupeļus); rokot novākt, parasti kartupeļus (kādā platībā)
norakt Rokot novirzīt (nost no kurienes); rokot atdalīt nost
atrakt Rokot padarīt pieejamu vai brīvu, tukšu (ko aizbērtu, aizgruvušu u. tml)
parakt Rokot padziļināt, paplašināt (ko)
pārrakt Rokot pārdalīt
aprakt Rokot pārklāt (parasti ar zemi); ierakt (parasti zemē)
aizkasties Rokot sasniegt, aizrakties prom
uzbest Rokot uzbērt
uzkaust Rokot, kasot izdabūt
uzrakt Rokot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko), arī uzmeklēt (ko)
rakties Rokot, piemēram, padziļinājumu, bedri, virzīties tajā (dziļāk, arī uz priekšu)
aizrakties Rokoties attālināties
izarakties Rokoties izkļūt
parakties Rokoties pavirzīties
pierakties Rokoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
uzrakties Rokoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu)
atrakties Rokoties, rokot atvirzīties šurp (līdz kādai vietai)
grafopatoloģija Rokraksta pētīšana psihisku vai fizisku saslimšanu konstatēšanai
palimpsests Rokraksts, kas ir rakstīts uz pergamenta, no kura iepriekšējais teksts ir nomazgāts, nokasīts
rokritenis Rokrats
Rosa roxburgii Roksburga roze
Sārnastvalks Rokstvalks Kolkas pagastā
Rokstu valks Rokstvalks, ūdenstece Kolkas pagastā
aizveris Rokturis
klurķis Rokturis
knuģis Rokturis
lakstiņš Rokturis
lokturis Rokturis
ragulis Rokturis
roce Rokturis
rociņa Rokturis
rocis Rokturis
ročka Rokturis
roka Rokturis
ručka Rokturis
turamais Rokturis
turiķis Rokturis
verēklis Rokturis
vērtuve Rokturis
kliņķis Rokturis (durvju) vēršanai, kuru veido uz leju nospiežama metāla plāksnīte durvju ārpusē un aizkabināms stienītis iekšpusē
knaģis Rokturis (parasti koka)
atbalksnis Rokturis (ratu)
ragalis Rokturis (spīļu arklam)
ragātevis Rokturis (spīļu arklam)
ragatevs Rokturis (spīļu arklam)
ragātuvis Rokturis (spīļu arklam)
ragātuvs Rokturis (spīļu arklam)
klinķis Rokturis durvju vēršanai (uz leju nospiežama metāla plāksnīte durvju ārpusē un aizkabināms stienītis iekšpusē)
ungurs Rokturis laivas stūres grozīšanai
pinne Rokturis ūdens transportlīdzekļa stūres grozīšanai
spolturis Rokturis vai vārpsta spoles novietošanai
kluģis Rokturis zāģim, izkaptij, stūrei
stīladzis Rokturis, kāts
stīlags Rokturis, kāts
stīlāgs Rokturis, kāts; stīladzis
klodzens Rokturis, kloķis (kā griešanai)
kloģis Rokturis, kloķis (kā griešanai)
venta Rokturis, kloķis, līkste (kā darbināšanai)
ventka Rokturis, kloķis, līkste (kā darbināšanai)
spala Rokturis, kurā kāds rīks ietaisīts
ķerķis Rokturis, osa
oša Rokturis, osa
manūbrijs Rokturis, podziņa ērģelēs, ar ko nostāda reģistrus
raģelis Rokturis, spīļarkls
svirnis Rokturis; kloķis; svira
elkoņbalsts Roku balsts
rokbalsts Roku balsts krēslam
grābeklis Roku darba rīks - kātā iestiprināts piets ar tapiņām (zariem) kā (piemēram, siena) savākšanai vai izlīdzināšanai
cirvis Roku darba rīks - kātam piestiprināts īpašas formas dzelzs gabals (parasti koku ciršanai un kokmateriālu apstrādāšanai)
āmurs Roku darba rīks (kātam piestiprināts īpašas formas dzelzs, koka u. tml. materiāla gabals) sišanai
izkapts Roku darba rīks lauksaimniecībā zāles, labības u. tml. pļaušanai, kurš sastāv no slaidi izliekta asmens, kas piestiprināts pie koka kāta
lāpstiņa Roku darbarīks - dažādas formas metāla plātne ar paīsu kātu (dažādiem darbiem)
kaplis Roku darbarīks - kātā iestiprināts īpašas formas metāla gabals augsnes irdināšanai, nezāļu iznīcināšanai
uzsitējveseris Roku darbarīks - veseris trieciena pārnešanai uz cieta materiāla
kulstikla Roku darbarīks (piemēram, linu) šķiedras atspaļošanai; linu kulstāmais koks
kulstīkla Roku darbarīks (piemēram, linu) šķiedras atspaļošanai; linu kulstāmais koks
lāpsta Roku darbarīks rakšanai - dažādas formas, parasti metāla, plātne ar pagaru kātu
sirpis Roku darbarīks, piemēram, labības, zāles griešanai - rokturī iestiprināts, puslokā izliekts asmens ar sašaurinātu galu; šī darbarīka asmens
brasļeti Roku dzelži
kandalas Roku dzelži; važas
maniluvijs Roku mazgāšana
manikūra Roku nagu kopšana
manikīrs Roku nagu kopšana, arī lakošana, roku kopšana
apvērts Roku pirkstu slimība, kam raksturīga strutošana pie nagiem
vienroku Roku rokā
muči Roku sildītājs
akrogerija Roku un kāju ādas priekšlaicīga novecošanās
akrodolihomēlija Roku un kāju nenormāls un neproporcionāls garums vai lielums
sklerodaktilija Roku vai kāju pirkstu skleroze slimniekiem ar sklerodermijas akrosklerotisko formu
sklerodaktīlija Roku vai kāju pirkstu skleroze slimniekiem ar sklerodermijas akrosklerotisko formu
daktiledēma Roku vai kāju pirkstu tūska
izodaktilisms Roku vai kāju pirkstu vienādība garumā
rieķis Roķis 2
Roloff Rolavas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tāšu pagastā
roro Rolkeris - kuģis, kurā kravu uzkrauj un iekrauj horizontāli (angļu "roll on - roll off" - "uzbrauc - nobrauc"); ro-ro; rorokuģis
rorokuģis Rolkeris - kuģis, kurā kravu uzkrauj un iekrauj horizontāli; roro; ro-ro (angļu "roll on - roll off" - "uzbrauc - nobrauc")
rolltreilers Roltreilers
elogijs Romā - uzraksts ar nopelnu uzskaitījumu ievērojamāko darbinieku kapu pieminekļiem, statujām u. c., arī līdzīgi apraksti ģimenes hronikās
salvatorieši Romā 1881. g. dibināta apustuliska mācības biedrība iekšējai un ārējai misijai, 1905. g. Sv. Krēsla atzīta un 1922. g. izstrādāta galīgā satversme
delātors Romā tādu noziegumu privāts uzrādītājs, par kuriem draudēja mantas konfiskācija; daļu no tās bij tiesība saņemt uzrādītājam par savām pūlēm
justitium Romā tiesas un visas citas sabiedriskas darbības pārtraukums, ko noteica senāts vai maģistrāts nelaimju, briesmu vai juku laikos un atcēla, kad briesmas bija pagājušas
batualia Romā vingrināšanās ieroču cīņai; arī vietas, kur tā notika
romadura Romaduras siers - mīksts beļģu siers, ko nogatavina gk. baktērijas
romanse Romance
romānciments Romāncements
triforijs Romānikā, gotikā - trīsdaļīgs arkveida loks, aila, arī trīsdaļīga arkāde starp baznīcas galveno un sānu jomu
dubultkoris Romāniskā laikmetā īpaši vācu arhitektūrā lietots kora dubultojums baznīcas R daļā
romānists Romānistikas 1(1) speciālists
romānists Romānistikas 1(2) speciālists
rom. Romāns
priekšromantisms Romantiskā strāva vēlīnajā 18. gs. literatūrā, kas sagatavoja īsto romantismu
romantiķis Romantisma (1) pārstāvis
romānistika Romānu kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā)
romānists Romānu rakstnieks
portugāļi Romāņu tauta, Portugāles (arī Madeiras un Azoru salu) pamatiedzīvotāji
rumāņi Romāņu tauta, Rumānijas pamatiedzīvotāji. runā rumāņu valodā, ticīgie - pareizticīgie
kvintilja Romāņu tautu piecrindu strofiskā forma, kur katra rinda sastāv no astoņām zilbēm
rom. Romāņu-
Lielā shizma Romas baznīcas šķelšanās; vienotas baznīcas sadalīšanās, nošķiroties kādai ticīgo daļai (tā notika 1378. g.)
papeto Romas baznīcas valsts sudraba monēta (līdz 1866), vērtībā 2 poli jeb 1/5 skudo
pāvests Romas bīskaps, katoļu baznīcas galva un Vatikāna valsts galva; pēc katoļu mācības, apustuļa Pētera pēctecis un Dieva vietnieks zemes virsū
novāciāņi Romas garīdznieka Novācija domu biedri 3. gadsimtenī, kas mācīja, ka no kristīgas ticības atkritušus ne par ko nevajagot uzņemt atpakaļ, lai tie arī no visas sirds nožēlotu savu pārkāpumu
rētiārijs Romas gladiators, kas gāja cīņā ar šķēpu, trijzari un tīklu un ar pēdējo ķēra savu pretinieku
Mesalīna Romas imperatora Klaudija sieva, pazīstama ar savu varaskāri, viltību un izvirtību
Austrumromas impērija Romas imperators Teodosijs 395. g. sadalīja Romas impēriju divās daļās: Austrumromas un Rietumromas impērijā; pastāvēja līdz 1453. g. kā Bizantijas impērija
Rietumromas impērija Romas imperators Teodosijs 395. g. sadalīja Romas impēriju divās daļās: Rietumromas (pastāvēja līdz 476. g.) un Austrumromas impērijā (Bizantija - pastāvēja līdz 1453. g.)
labars Romas imperatoru karogs, ko nesa karaspēkam pa priekšu; šaurākā nozīmē kristiešu laika ar Kristus monogrammu rotāts uzvaras karogs
limitrofs Romas impērijā - pierobežas apgabals, kas uzturēja tur novietoto karaspēku
tetrarhija Romas impērijā - varas sadalījums starp četriem līdzvaldniekiem
etnarhs Romas impērijā Romas varai pakļauts valsts pārvaldnieks Palestīnā
angārija Romas impērijā, viduslaikos Bizantijā, Polijā u. c. - valsts pasta klaušas; 13.-14. gs. arī valsts klaušas ceļu, tiltu un nocietinājumu celšanai: viduslaikos Bizantijā, Bulgārijā, Itālijā, Lietuvā u. c. valstīs - klaušas zemes īpašnieka labā
dekurions Romas impērijas laikā — kūrijas (senāta) loceklis
cēzars Romas impērijas valdnieka oficiālais nosaukums kopš Jūlija Cēzara Oktaviāna
bezantīns Romas impērijas zelta monētas solīda nosaukums Rietumeiropā; bizantiešu bezants
antependijs Romas katoļu baznīcā - altāra priekšpuses apšuvums ar greznu audumu vai dekoratīvām koka vai metāla plāksnēm
breviārs Romas katoļu baznīcā garīdznieku liturģiska grāmata ikdienas dievkalpojumu noturēšanai; tajā ietvertas lūgsnas, psalmi, izvilkumi no Bībeles
inkardinācija Romas katoļu baznīcas garīdznieka pastāvīga pakļautība tās diecēzes bīskapam, kurā garīdznieks ir ticis ordinēts; garīdznieka pārcelšana no vienas diecēzes uz otru tiek atļauta tikai pamatota iemesla dēļ un notiek pēc stingriem priekšrakstiem
atlaida Romas katoļu baznīcas izsniegta atbrīvošana no tās uzliktā laicīgā soda jeb gandarīšanas par grēkiem; indulgence
eminence Romas katoļu baznīcas kardinālu goda tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls
Tridentinum Romas katoļu baznīcas koncils Trientā (itālijā) 1545.-1563. g., kuru iezīmē diskusijas par reformācijas izvirzītajiem jautājumiem (grēks, žēlastība, taisnošana, sakramenti u. c.)
pāpālisms Romas katoļu baznīcas mācība par pāvesta varu kā Dieva jeb Jēzus Kristus liktu baznīcas pamatu
kartūzieši Romas katoļu baznīcas mūku ordenis, dibināts 1084. gadā; mūku dzīvesveids skarbi askētisks
Vatikāna Pilsētvalsts Romas katoļu baznīcas reliģiski administratīvais, organizatoriskais centrs (itāliešu valodā "Vaticano"), teritoriāli niecīga absolūta teokrātiska monarhija, 826 iedzīvotāji (2009. g.)
visdvēseļu diena Romas katoļu baznīcas svētki, ko svin nākamajā dienā pēc Visu svēto dienas 2. novembrī.
baznīcas doktors Romas katoļu baznīcas tituls (angļu val. "doctor of the church") svētajam, no kura rakstiem Baznīca ir guvusi lielu labumu, to piešķir ļoti reti un tikai pēc nāves un iecelšanas svēto kārtā; šo titulu izmanto arī dažās citās kristīgajās Baznīcās
Svētā propagandas draudze Romas katoļu institūcija, kas saistīta ar misionārismu nekristīgajās valstīs un izveidojās kontrreformācijas laikā
ikona Romas katoļu un Pareizticīgo baznīcas svētbilde
felone Romas katoļu vai Pareizticīgo baznīcas garīdznieka tērps; plats, garš auduma apmetnis bez piedurknēm un ar atveri galvai, to ģērbj virs citām drēbēm un valkā mises laikā; krāsa tiek mainīta atkarībā no baznīcas svētkiem vai atceres dienām
civis Romas komūnas (vēlāk valsts) vai citas Itālijas komūnas loceklis
fordicidia Romas kvirītu vispārēji pavasara (15. febrārī) un lopkopības svētki
emplektons Romas ķeizaru laikmetā bieži lietots mūrēšanas veids, liekot sienas laidā kalto akmeni, bet vidu aizpildot ar šķembām un javu
epikaustorijs Romas lielmaņu pilīs īpaša telpa, kur kvēpināja stipri smaržīgas vielas
kosmati Romas marmora dekoratori 12.-14. gs.
Kvirināls Romas pakalns, uz kura atrodas pils, kas 1870.- 1946. gadā bija Itālijas karaļu galvenā rezidence, bet kopš 1948. gada ir Itālijas prezidenta rezidence
enciklika Romas pāvesta direktīvs vēstījums, atklāta vēstule svarīgos jautājumos
konfirmācija Romas pāvesta tiesība apstiprināt bīskapus
baznīcu ūnija Romas pāvesta varai pakļauta katoļu baznīcas un pareizticīgo baznīcas daļas apvienība, kurā katra baznīca saglabā savus dievkalpojuma rituālus, piem., 1596. g. Brestā noslēgtā baznīcas ūnija, saskaņā ar kuru Polijas katoļu baznīca apvienojās ar pareizticīgo baznīcu Ukrainā un Baltkrievijā
onija Romas pāvesta varai pakļauta pareizticīgo baznīcas daļas un katoļu baznīcas apvienība
kūrija Romas pāvesta varas centrālo iestāžu kopums; baznīcas administrācijas iestāžu kopums
Jānis XXIII Romas pāvests 1958.-1963. g. (Angelo Giuseppe Ronccalli; 1881.-1963. g.), reformējis baznīcas liturģiju, sasauca Otro Vatikāna koncilu
romieši Romas pilsētas iedzīvotāji
milicija Romas pilsoņu karaspēks Senās Romas impērijas sākumposmā; pēc pastāvīgas armijas izveidošanas tā sauca tikai uz kara laiku sapulcinātās neprofesionālās armijas vienības
kvadrigāts Romas republikas denārijs ar kvadrigas attēlu
romanino Romas senāta kalta sudraba monēta 13.-15. gs.; grasis
latiklava Romas senatora tunika ar platu sarkanu joslu
erārijs Romas valsts kase
coizīts Rombiskas singonijas minerāls HCa2Al3Si3O13, epidota grupas ar dzelzi nabagākais loceklis, pelēks, no dzelteni pelēka līdz zaļam
granātoedrs Rombododekaedrs
romboedris Romboedrs
deltoīds Romboīds, izliekts četrstūris, kas simetrisks pret vienu no diagonālēm
rombveidīgs Rombveida
pacele Rombveida padziļinājums ceļa locītavas iekšpusē
rūtacis Rombveidīgs (adījuma) raksts
Romeškalns Romeškalna ezers - atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 1,8 ha; Mežkalnu ezers; Romeskalna ezers; Romeškolla azars
Romeskalna ezers Romeškalna ezers Veclaicenes pagastā
Romeškolla azars Romeškalna ezers Veclaicenes pagastā
romnieki Romieši (1)
Vakūna Romiešiem atpūtas dieviete, arī slinkuma dieviete
mapa Romiešiem auts, ko ēdot aizklājās priekšā
milliāriji Romiešiem ceļu stabi, ik 1000 soļu attālumā
vestiārijs Romiešiem drēbju tirgotājs
kvadrirēmi Romiešiem kara kuģis ar 4 rindām airu
Pīkus Romiešiem lauku un mežu dievs, kas arī pareģoja
patera Romiešiem lēzns dzerams vai upurējams trauks
hereditas Romiešiem mantojums, plašākā nozīmē vispār mantošanas tiesība kā pēc testamenta, tā likuma
skrība Romiešiem rakstītājs, sekretārs
Nēnija Romiešiem raudu dieve
monēra Romiešiem un grieķiem kuģis ar vienu pašu rindu airu
parentālijas Romiešiem ziedojumi un svinības par piemiņu nomirušajiem vecākiem
adrogācija Romiešu adopcijas veids
spata Romiešu algotņu kavalērijas garais zobens, kas tika lietots pretiniekiem cīnoties viens pret vienu
ambarvālijas Romiešu auglības svētki maija beigās, kad svinīgā gājienā vadāja ap laukiem upurējamos dzīvniekus
carnifex Romiešu bende, kas izpildīja nāvessodus vergiem un svešiniekiem; mocītājs, spīdzinātājs
Libertāte Romiešu brīvības dieve, ko uz romiešu naudām attēloja kopā ar īpašu smailcepuri, kādu nēsāja brīvlaisti vergi kā brīvības simbolu
X Romiešu cipars 10
institūcijas Romiešu civiltiesību rokasgrāmatas, kurās sistemātiski izklāstīti tiesību normu pamatprincipi
contractus Romiešu civiltiesiskie līgumi kā īpaša līgumsaistību izcelšanās formāla sistēma
karpents Romiešu divjūgu divriči, sānos slēgti, ar spraišļotu aizsargjumtu
kvadriga Romiešu divriči ar atvērtu aizmuguri, kurus velk četri zirgi
Sulpicija Romiešu dzejniece, kuras dažas elēģijas ievietotas Tibulla elēģiju krājumā
Lukrēcijs Romiešu dzejnieks un filozofs (ap 100.-55. g. p. m. ē.), kurš savā poēmā "Par lietu dabu" izklāstīja epikūrisma materālistiskās un racionālistiskās doktrīnas
lektisterniums Romiešu dzīres, kuru laikā dievu tēliem nesa pārtikas ziedojumus, ko novietoja uz atgultnēm tāpat kā viesiem
ātrijs Romiešu dzīvojamās mājas vidusdaļa, slēgts iekšējais pagalms ar virsgaismu
kondemnācija Romiešu formulārā tiesas procesa institūts (beigudaļa formulā par to, kā pretora uzdevumā rīkoties viņa ieceltajam tiesnesim - notiesāt vai attaisnot atbildētāju)
justitia Romiešu jēdzienā taisnības personifikācija; tiesa
cingulum Romiešu josta, it īpaši zobena apjošanai; katoļu garīdznieku albas josta ar pušķiem; arī mūku jostas saite
facere Romiešu juridiskajā praksē šis vārds apzīmēja darbību, sevišķi mantisku darbību, ar ko kāds šādā vai tādā veidā bija saistīts
pandekti Romiešu juristu nolikumu, izteikumu un šķitumu krājums, Justiniāna likumu krājuma 2. daļa
manipuls Romiešu kājnieku vienība (60-120 cilvēku), kas sastāvēja no divām centūrijām; vēlāk manipulus apvienoja kohortās (pa trim katrā kohortā)
nonas Romiešu kalendārā 5. diena mēnesī, izņemot martu, maiju, jūliju un oktobri, kad tā bija 7. diena
cinerārijs Romiešu kapenēs niša pelnu urnai; pelnu urna
Via Appia romiešu kara ceļš no Romas uz Kapuju, vēlāk līdz Brindizi, ko 312 pr. Kr. ierīkoja cenzors Apijs Klaudijs
kvadrirēma Romiešu kaujas kuģis, kam abās malās bija četras airu rindas
lituus Romiešu kavalērijas pūšamais instruments koniskas metāla caurules veidā ar kāsī lejup saliektu galu
epigāmija Romiešu konkubinātam līdzīgs institūts Senajā Grieķijā; deva tiesības precēties ar citas dzimtas, kārtas un pat valsts pārstāvi
lorika Romiešu krūšu bruņas; sākotnēji no ādas, vēlāk no metāla
trirēma Romiešu kuģis ar airiem trijos stāvos
birēma Romiešu kuģis ar divrindu airiem
diva Romiešu ķeizarieņu tituls pēc nāves
fornacalia Romiešu labības kaltēšanas svētki februārī
Automedonts Romiešu laikā viņa vārds kļuva par sugas vārdu, ar ko apzīmēja izveicīgu kučieri
Lībers Romiešu lauksaimniecības ražas (īpaši vīna) dievs, ko identificē ar grieķu Dionīsu
connubium Romiešu laulība kā īpaša pilsoņu tiesība, kas bija nepieciešama, lai laulība būtu likumīga
conubium Romiešu laulība kā īpaša pilsoņu tiesība, kas bija nepieciešama, lai laulība būtu likumīga
konnūbijs Romiešu laulība kā īpaša pilsoņu tiesība, kas bija nepieciešama, lai laulība būtu likumīga
aesti Romiešu lietotais baltu cilšu nosaukums, ko savā darbā par Ģermāniju ("De Germania") lietoja romiešu vēsturnieks un valstsvīrs Kornēlijs Tacits (ap 58.-117. g.)
commodatum Romiešu līgums, ar ko lietu nodeva citai personai ar noteikumu, atdot to atpakaļ tai pašā stāvoklī
confarreatio Romiešu likumīgās laulības vecākā forma
konfarreācija Romiešu likumīgās laulības vecākā forma; confarreatio
Lūna Romiešu Mēness dieve, ko godināja vai nu atsevišķi vai kopā ar Saules dievu
Kupidons Romiešu mīlas dievs, grieķu Erota analogs
Palinūrs Romiešu mitoloģijā - Aineja ceļabiedrs un stūrmanis, kurš braucot no Sicīlijas aizsnaudās pie stūres un pārkrita pār bortu, bet krastā viņu nogalināja vietējie iedzīvotāji
Amūlijs Romiešu mitoloģijā - Albas valdnieks, kas atņēma troni savam brālim Numitoram, bet savu brāļameitu Rēju Silviju piespieda kļūt par vestālieti, viņas un dieva Marsa bērni bija Romas dibinātāji Romuls un Rems, kuri vēlāk atguva troni
Rumīna Romiešu mitoloģijā - ar krūti barojošo māšu dieviete, kuru bieži attēloja kā vilceni, kas baroja Romas dibinātājus Romulu un Remu
Ope Romiešu mitoloģijā - auglības, sējumu un bagātīgas ražas dieviete
Fonts Romiešu mitoloģijā - avotu dievs, dieva Jāna un nimfas Jūturnas dēls
Fama Romiešu mitoloģijā - baumu dieviete
Lībera Romiešu mitoloģijā - brīvības dieviete
genijs Romiešu mitoloģijā - cilvēka sargātājs gars, kurš viņu apvelta ar vīrišķību
Vertumns Romiešu mitoloģijā - dažādu pārmaiņu dievs - gadalaiku maiņas, upju plūsmas, cilvēku garastāvokļa, augļu nobriešanas posmu dievs
Jūnona Romiešu mitoloģijā - debesu dieviete, Jupitera māsa un sieva, laulību un precēto sieviešu aizbildne; atbilda sengrieķu dievietei Hērai
Jupiters Romiešu mitoloģijā - debesu dievs un visas pasaules valdnieks; gaismas, zibens, pērkona, negaisa un lietus dievs; sengrieķu mitoloģijā Jupiteram atbilda Zevs
Salūte Romiešu mitoloģijā - dieviete, kas cilvēkiem dāvāja labklājību, veselību un uzplaukumu, visas Romas dieviete
Fide Romiešu mitoloģijā - dieviete, kas personificēja dievu garantēto uzticību zvērestam
Stimula Romiešu mitoloģijā - dieviete, kas rosināja rīkoties bakhanāliju dalībniekus
Abeona Romiešu mitoloģijā - dieviete, kas rūpējās par cilvēkiem, kuri devās ceļojumā, pameta māju vai ģimeni
Pomona Romiešu mitoloģijā - dieviete, kas sekmēja augļu augšanu un to nobriešanu
Pietāte Romiešu mitoloģijā - dieviete, kas simbolizēja pienākuma izpildi pret dieviem, dzimteni un vecākiem
Roma Romiešu mitoloģijā - dieviete, Romas pilsētas personifikācija
kamēnas Romiešu mitoloģijā - dievietes, zinātņu un mākslu aizbildnes; sengrieķu mitoloģijā - tām atbilst mūzas
Herkuls Romiešu mitoloģijā - dievs un varonis, atbilst grieķu Hēraklam
Robīgs Romiešu mitoloģijā - dievs, kas sargāja labību no slimībām un kaitēkļiem
Sekuritata Romiešu mitoloģijā - drošības un miera dieviete
Febre Romiešu mitoloģijā - drudža dieviete, kurai bija svētvieta Palātija kalnā Romā
Numitors Romiešu mitoloģijā - Eneja pēctecis, Albalongas karalis, Romula un Rema vectēvs
Diāna Romiešu mitoloģijā - gaismas, lauku un dzimstības dieviete
Aka Lārentija romiešu mitoloģijā - gana sieva, Romula un Rema zīdītāja, divpadsmit dēlu māte
Faustuls Romiešu mitoloģijā - gans, kas kopā ar savu sievu Aku Lārentiju izaudzināja Rējas Silvijas un dieva Marsa dēlus Romulu un Remu
Pale Romiešu mitoloģijā - ganu dievība, kazu un aitu aizgādne
Minerva Romiešu mitoloģijā - gudrības dieviete, zinātnes, mākslas un amatu aizbildne
Portūns Romiešu mitoloģijā - ieeju un izeju, kā arī durvju dievs
Kvirīns Romiešu mitoloģijā - kara dievs, iespējams, sabīņu ekvivalents Marsam, Romula identifikācija pēc viņa dievišķošanas
Cerera Romiešu mitoloģijā - labības un ražas dieviete
Jānuss Romiešu mitoloģijā - laika un katra iesākuma dievs, arī durvju un vārtu sargs, upju un avotu radītājs, jūrniecības aizbildnis; viņu attēloja ar divām sejām (viena vērsta pagātnē, otra - nākotnē)
Saturns Romiešu mitoloģijā - laika, sējumu un auglības dievs
Fortūna Romiešu mitoloģijā - laimes, likteņa un veiksmes dieviete; to attēloja kā sievieti ar aizsietām acīm, pilnības ragu rokās
Fēronija Romiešu mitoloģijā - lauku, mežu, ārstniecības augu un pazemes valstības dieviete
Latīns Romiešu mitoloģijā - Laurentas valdnieks (Latijā), kas palīdzēja varonim Ainejam, kad viņš ieradās Itālijā
Tarpeja Romiešu mitoloģijā - leģendāra nodevēja, kas ielaida sabīņus nocietinātajā Romā
Decima Romiešu mitoloģijā - likteņa dieviete, viena no parkām, kas gādāja, lai bērns piedzimtu devītajā vai desmitajā mēnesī
Fāma Romiešu mitoloģijā - ļaužu valodu, cilvēku reputācijas personifikācija
Merkurijs Romiešu mitoloģijā - Majas dēls, tirdzniecības un daiļrunības dievs, dievu vēstnesis un mirušo dvēseļu pavadonis uz pazemes valstību
Pīks Romiešu mitoloģijā - meža dievība, Fauna tēvs un dievietes Pomonas vīrs
Pāksa Romiešu mitoloģijā - miera personifikācija
Amors Romiešu mitoloģijā - mīlestības dievs, kuru attēlo kā zēnu ar spārniem, stopu un bultām, atbilst grieķu Erotam
Venera Romiešu mitoloģijā - mīlestības un skaistuma dieviete (sengrieķu mitoloģijā - Afrodīte)
Dispaters Romiešu mitoloģijā - mirušo dievs un pazemes valstības valdnieks, identificēts ar grieķu Aīdu
Summāns Romiešu mitoloģijā - nakts zibeņu dievs
Juventa Romiešu mitoloģijā - noteiktu vecumu sasniegušu jaunekļu dieviete Romā, kura simbolizēja mūžīgo Romas jaunību
Honors Romiešu mitoloģijā - pagodinājuma personifikācija, kas bija balva par drosmi un vīrišķību
Karmenta Romiešu mitoloģijā - palīdze dzemdībās, dieviete, kas ar dziesmām noteica jaundzimušā bērna likteni
Fornāka Romiešu mitoloģijā - pavarda un graudu kaltējamo krāšņu dieviete
Karna Romiešu mitoloģijā - pazemes valstības dieviete
Vējovs Romiešu mitoloģijā - pazemes valstības dievs, kuru pretstatīja gaišajam debesu dievam Dionīsam vai Jupiteram
konkordija Romiešu mitoloģijā - personificēts un dievišķots vienprātības jēdziens
Aurora Romiešu mitoloģijā - rītausmas dieviete
Matūta Romiešu mitoloģijā - sieviešu aizgādne, dieve, kuras svētku - Matrāliju - laikā sievietes nesa uz templi savu māsu bērnus un aizlūdza par tiem
matrālijas Romiešu mitoloģijā - sieviešu aizgādnei, dievei Matūtai veltīti svētki
Justīcija Romiešu mitoloģijā - taisnīguma dieviete ("Justitia"), parasti attēloja kā sievieti ar zobenu un svariem, vēlāk arī ar apsēju uz acīm
Tellumons Romiešu mitoloģijā - Tellūras vīrišķais pretpols
Merkurs Romiešu mitoloģijā - tirdzniecības dievs; dievu vēstnesis un kalps; maģijas un astroloģijas zinātājs; arī Merkurijs
lemūri Romiešu mitoloģijā - to cilvēku rēgi, kuri miruši vardarbīgā nāvē, un to ar nāvi sodīto noziedznieku rēgi, kuri nebija pienācīgi apbedīti
Jūls Romiešu mitoloģijā - Trojas varoņa Aineja dēls, kas kopā ar tēvu ieradās Itālijā un vēlāk kļuva par valdnieku paša dibinātajā Albalongas pilsētā
Askanijs Romiešu mitoloģijā - Trojas varoņa Aineja un viņa pirmās sievas Kreūsas dēls, Anhīsa un dievietes Veneras (grieķu Afrodītes) mazdēls, kurš nodibināja Albalongas pilsētu Latijā un tās valdnieku dinastiju, viņš bija Romas dibinātāju Romula un Rema pirmsencis
Vulkāns Romiešu mitoloģijā - uguns un kalējmākslas dievs (sengrieķu mitoloģijā tam atbilst Hēfaists)
Lavīnija Romiešu mitoloģijā - valdnieka Latīna meita, Aineja otrā sieva, kuras vārdā tika nosaukta jaunuzcelta pilsēta
Amāta Romiešu mitoloģijā - valdnieka Latīna sieva, Lavīnijas māte, kura pretojās orākula spriedumam izdot meitu par sievu Ainejam
Hersilija Romiešu mitoloģijā - viena no nolaupītajām sabīnietēm, kas kļuva par Romas dibinātāja Romula sievu, un pierunāja sabīņus slēgt mieru ar romiešiem
Pīlumns Romiešu mitoloģijā - viens no brāļiem (otrs - Pīkumns), laulības un dzimšanas dieviem, kurš izgudroja piestu graudu smalcināšanai
Pīkumns Romiešu mitoloģijā - viens no brāļiem (otrs - Pīlumns), laulības un dzimšanas dieviem, kurš ieviesa lauku mēslošanu
Romuls Romiešu mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem, kuru vecāki bijuši dievs Marss un vestāliete Rēja Silvija; zēnus zīdījusi vilkumāte un audzinājis gans; tajā vietā, kur brāļi tikuši atrasti, Romuls nodibinājis pilsētu un kļuvis par tās pirmo valdnieku; viņam par godu tā nosaukta par Romu
Virtūta Romiešu mitoloģijā - vīrišķības, kā romiešu tautas galvenā tikuma, simbols
Tellūra Romiešu mitoloģijā - zemes un zemestrīču dieve, ko dēvēja arī par "Terra Mater" - Māti Zemi
Pollūkss Romiešu mitoloģijā - Zeva un Lēdas dēls, Kastora brālis, kas dzīvs esot uzņemts debesīs (grieķiem - Polideiks)
Rēja Silvija romiešu mitoloģijā — Romas dibinātāju Romula un Rema māte
lemurs Romiešu mitoloģijā ļaunas ēnas; ļaundaru, nogalināto u. c. ēnas
Paksa Romiešu mitoloģijā miera dieviete
Orks Romiešu mitoloģijā pazemes un nāves dievs, atbilst sengrieķu Aīdam
Parka Romiešu mitoloģijā, nāves dieviete (lat. "Parcae"), kura pārgrieza dzīves pavedienu
eternitāte Romiešu mūžības personifikācija, bieži attēlota sievietes veidā
Kaledonija Romiešu nosaukums Lielbritānijas ziemeļu daļai, t. i. tagadējai Skotijas augstienei
familia Romiešu patriarhālā lielģimene (saime), kurā ietilpa ļaudis un lietas (kur vergi juridiski bija kā lietas)
commercium Romiešu pilsoņu tiesība iegūt un paturēt romiešu īpašumu šī vārda stingrā nozīmē
Antonijs Romiešu politiķis un karavadonis Marks Antonijs ("Antonius", ap 82.-30. g. p. m. ē.), Cēzara piekritējs, vēlāk Oktaviāna sāncensis cīņā par varu
fetiales Romiešu priesteru kolēģija, kuras pienākums bija piedalīties starptautisku līgumu slēgšanā
fideikomiss Romiešu privāttiesības - mantojuma nodevēja rīkojums mantiniekam par kāda mantojama īpašuma (to arī sauc par fideikomisu) nodošanu trešai personai; feodālisma periodā bija visvairāk izplatīts Anglijā
provocatio Romiešu procesuālās tiesībās sūdzētāja izdarīts aicinājums atbildētājam samaksāt naudas sodu, ja atbildētāja liegšanās atzīt sūdzētāja tiesību izrādījusies nepareiza
Apulejs Romiešu rakstnieks (Apuleius; ap 125. g. - ap 180. g.), kura ievērojamākais darbs ir "Zelta ēzelis jeb Pārvērtības"
taurobolija Romiešu reliģijas rituāls, kura laikā iniciācijas kandidāti iekāpj bedrē, virs kuras tiek nokauts vērsis, un mazgājas vērša asinīs un dzer tās; tas piešķir viņiem dalību dzīvē un vērša spēku
suazorijas Romiešu retorikā parastie temati līdzās kontroversijām, ko deva skolnieku vingrinājumos
patres Romiešu senāta locekļu nosaukums
denārijs Romiešu sudraba monēta
viktoriāts Romiešu sudraba, dažreiz arī zelta monēta, kurai vienā pusē bija uzvaras dievietes jeb Viktorijas tēls
juvenāliji Romiešu svētki ar rotaļām un izrādēm par godu jaunības dievietei Juventai
saturnāliji Romiešu svētki par godu Saturnam, mītiskajam Romas valdniekam un dieva Jupitera tēvam, kuri sākās 17. decembrī; dzīru un dāvanu pasniegšanas laiks; dažas šo svētku paražas tika pārņemtas Ziemassvētkos
larva Romiešu ticējumos kā spoks jeb ēnas apkārt klīstoša nelaiķa dvēsele (ļauns gars)
interdikts Romiešu tiesībās - pretora pavēle, ar ko lika veikt vai aizliedza kādu darbību
kognāti Romiešu tiesībās - vīriešu vai sieviešu līnijas asinsradinieki, kas nav pakļauti attiecīgās ģimenes galvas varai
agnāti Romiešu tiesībās - visi viena namtura varai pakļautie
peculium Romiešu tiesībās "pater familias" vergiem vai pat arī pieaugušiem dēliem nošķirta manta patstāvīgai saimniekošanai (zemkopībā, tirdzniecībā, amatniecībā)
pollicitatio Romiešu tiesībās apsolījums pilsētas komūnai par labu, kas šai gadījumā bija saistošs
immobilitāte Romiešu tiesībās apzīmēja izšķirību kustamu un nekustamu lietu tiesiskā stāvoklī
manus Romiešu tiesībās ģimenes galvas neaprobežota vara; vīra vara, kādu likums tam dod
superficies Romiešu tiesībās institūts, kur kāda persona pēc līguma varēja lietot noteiktu vai nenoteiktu laiku par ikgadēju maksu svešu zemi apbūvei ar ēkām
occupatio Romiešu tiesībās īpašuma iegūšanas veids, pārņemot savā varā nevienam nepiederošu lietu, ar nodomu iegūt to par savu īpašumu
revindikacija Romiešu tiesībās īpašuma sūdzību atsevišķs gadījums strīdā starp kustamas mantas valdītāju un īpašnieku
imperium Romiešu tiesībās kādas valsts institūcijas lielāka vai mazāka pavēles vara
inventarium Romiešu tiesībās mantinieka tiesība atbildēt par mantojuma parādiem nevis neaprobežoti, bet mantojuma apmērā, gadījumā, ja ir savlaicīgi sastādīts mantojuma saraksts
pereduellio Romiešu tiesībās nosaukums noziegumam pret valsti
kājceļš Romiešu tiesības noteikta publiska ceļa kategorija, pa kuru var pārvietoties kājām vai jāt
minores Romiešu tiesībās personas, kas sasniegušas 14 g. (vīrieši) vai 12 g. (sievietes) vecumu, bet nav vēl 25 g. veci
nexum Romiešu tiesībās personīgs aizdevums, ko nodrošina paša parādnieka persona, un ko izdara paralēlas mancipācijas formā, sakot īpašu formulu, kurā izteikts parādnieka notiesājums (dammācija) parāda neatmaksas gadījumā
praestationes Romiešu tiesībās pilsoņa tiesība atvietot citu tiesībās (arī procesā)
infāmija Romiešu tiesībās pilsoņa tiesību un darbības spējas mazinājums negodīgas uzvešanās pēc
intestabilitas Romiešu tiesībās pilsoņa tiesību un darbības spējas mazinājums negodīgas uzvešanās pēc
redhibicija Romiešu tiesībās pirktas lietas atdošana atpakaļ pārdevējam, ja tai izrādījās trūkumi, kurus pārdevējs nebija norādījis, lai gan viņam pienācās tos zināt
merx Romiešu tiesībās pirkuma objekta apzīmējums
sodalitas Romiešu tiesībās reliģiska, gk. svētnieku apvienība bez juridiskas personas tiesībām
periculum Romiešu tiesībās risks vispār, bet jo sevišķi pircēja risks, kuram bij jāmaksā par pirkto lietu arī tad, ja tā nebij viņam nodota un gājusi bojā pie pārdevēja bes pēdējā vainas
instrumentum Romiešu tiesībās saistošs rakstisks dokuments, kas apliecināts ar notāra vai 3 liecinieku parakstiem
praeteritio Romiešu tiesībās savu likumisko mantinieku noklusēšana testamentā, ieceļot tajā par mantinieku kādu citu personu
pignus Romiešu tiesībās sevišķa ķīlas tiesības forma, kas nodibināma, nododot lietu kreditoram prasījuma nodrošināšanai pret parādnieku
insinuatio Romiešu tiesībās sevišķs dāvinājuma veids, kad dāvinājums tiek paziņots tiesas priekšā un ierakstīts dāvinājumu reģistrā
prējūdicijs Romiešu tiesībās spriedums, ko vēlāk par mērauklu ņēma visi tiesneši
societas Romiešu tiesībās uz konsensuāla līguma pamatota sabiedrība kopēju mērķu sasniegšanai kopīgiem spēkiem vai līdzekļiem
possessio Romiešu tiesībās valdījums, kā faktiska lietošanas var, gk. attiecībā uz zemi, bet bieži arī uz kustamo īpašumu
functio Romiešu tiesībās valsts gaitas (klaušas), kas bija sevišķi izplatītas absolūtās monarhijas laikā
instrumentum Romiešu tiesībās vergu aplūko kā sava kunga orgānu ar darbības spēju sava kunga labā
praescriptio Romiešu tiesībās viena no trim likuma daļām, kas saturēja: tā maģistrāta vārdu, kurš iesniedzis likuma projektu, datumu, kad likums pieņemts tautas sapulcē un centurijas vai tribas nosaukumu, kura balsojusi pirmā
pacta Romiešu tiesībās vienkārši līgumi (piem., noruna par līguma slēgšanu) pretstatā kontraktiem
pactio Romiešu tiesībās vienošanās, pastiprināta ar stipulāciju servitūtu nodibināšanai
sponsio Romiešu tiesībās viens no senākiem mutiska līguma (vienošanās) veidiem
paraferna Romiešu tiesībās visa sievas manta, ko viņa ienesusi laulībā, un arī tā, ko viņa ieguvusi laulības laikā, piem., ar savu darbu vai kā mantojumju
negotiatio Romiešu tiesībās: sabiedrības dibināšanas akts un pati sabiedrība, kas radīta kādam saimnieciskam nolūkam un ir ar to aprobežota
constitutio Romiešu tiesību avota uzrādījums (constitutio generalis)
mancipium Romiešu tiesību institūts verdzības, vēlāk parāda kalpības nodibināšanai ar mancipāciju
ekshērēdācija Romiešu tiesību institūts, kura būtība ir tā, ka tiek atstumti no mantojuma tie mantinieki, kam pēc likuma ir tiesība mantot (neatraidāmi mantinieki)
fontes Romiešu tiesību literatūra, zināšanu par romiešu likumiem avoti
institutio Romiešu tiesību pamatprincipu teorētiskās apmācības kurss
Androkls Romiešu vergs ("Androclus"), kurš, kā vēstī leģenda, ieguvis lauvas uzticību, izvelkot ērkšķi tam no ķepas, kad vēlāk vergs ticis upurēts lauvam, tas viņu pazinis un nav aizticis, imperators apžēlojies un atbrīvojis viņu no verdzības
aurejs Romiešu zelta monēta, ko sāka kalt Jūlija Cēzara valdīšanas laikā
agrimēnsors Romiešu zemes mērnieks, kas sākotnēji strādāja karaspēkā, sadalot nometnes un zemes gabalus
groma Romiešu zemes mērnieku instruments
ramšteks Romšteks
rumpfsteks Romšteks
rumsteks Romšteks
Rems Romula dvīņubrālis, pēc leģendas, viens no abiem Romas dibinātājiem, kuru Romuls nogalinājis
Roneja Rona - neliela sala Britu salu ziemeļu daļā, tās nosaukums angļu valodā
Rončilione Rončigljone, pilsēta Itālijā
refrēns Rondo formas skaņdarbā - galvenā tēma, kas pārmaiņus ar epizodēm atkārtojas vairākkārt
rondoforma Rondo uzbūve, tās konkrētais izveidojums (apjoms, refrēna caurvedumu skaits, kontrasta pakāpe utt.)
rondosonātes Rondosonātres forma - būve, kas rodas, saplūstot sonātformas un rondoformas principiem un veidojumam
ronners Roners
runners Roners
julga Ronis
rons Ronis
Ronnebija Ronnebī, pilsēta Zviedrijā
Ronura Ronuro, upe Brazīlijā
Ronuru Ronuro, upe Brazīlijā
roņāda Roņa āda (parasti apstrādāta)
phocidae Roņu dzimta
halichoerus Roņu dzimtas ģints
pagophilus Roņu dzimtas ģints
phoca Roņu dzimtas ģints
ziloņronis Roņu dzimtas ģints ("Mirounga"), pasaulē lielākie roņveidīgie; 2 sugas
valzirgs Roņu kārtas zīdītājdzīvnieku dzimta ("Odobenidae"), kuras pārstāvjiem ir masīvs ķermenis ar samērā nelielu galvu un gariem augšējiem ilkņiem un kuri dzīvo arktisko jūru krastos
Ruhnu Roņu sala, tās nosaukums igauņu valodā
pinnipedia Roņveidīgie
airkāji Roņveidīgie ("Pinnipedia") - sauszemes plēsējiem radniecīgu jūras zīdītāju grupa, kurā ietilpst, piemēram, roņi, vaļi, delfīni
ausroņi Roņveidīgo kārtas dzimta ("Otariidae"), lieli, 1,5-3,5 m gari jūras dzīvnieki, samērā labi staigā pa sauszemi; atšķirībā no citām roņveidīgo dzimtām šiem dzīvniekiem ir auss gliemežnīca
Rodenpois Ropaži
Rodenpois Ropažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā
augšciemieši Ropažu novada apdzīvotās vietas "Augšciems" iedzīvotāji
jaunceltnieki Ropažu novada apdzīvotās vietas "Jaunceltne" iedzīvotāji
Nāgeļmuiža Ropažu novada apdzīvotās vietas "Nāgelmuiža" neprecīzs nosaukuma variants
Tumšupe Ropažu novada apdzīvotās vietas "Podkājas" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
ropalnieki Ropažu novada apdzīvotās vietas "Ropaži" iedzīvotāji
ropažnieki Ropažu novada apdzīvotās vietas "Ropaži" iedzīvotāji
ūlupieši Ropažu novada apdzīvotās vietas "Ūlupi" iedzīvotāji
Ūlupi Ropažu novada apdzīvotās vietas "Ūlupji" bijušais nosaukums
upeskrastieši Ropažu novada apdzīvotās vietas "Upeskrasti" iedzīvotāji
zaķenieki Ropažu novada apdzīvotās vietas "Zaķi" iedzīvotāji
zaķieši Ropažu novada apdzīvotās vietas "Zaķi" iedzīvotāji
Zaķi Ropažu novada apdzīvotās vietas "Zaķumuiža" bijušais nosaukums padomju laikā
zvaigznītieši Ropažu novada apdzīvotās vietas "Zvaigznītes" iedzīvotāji
Baltezers Ropažu novada Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Bukulti" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
aizalksnieši Ropažu novada Ropažu pagasta apdzīvotās vietas "Aizalkšņi" iedzīvotāji
endzelīnieši Ropažu novada Ropažu pagasta apdzīvotās vietas "Endzelīni" iedzīvotāji
dreilinieši Ropažu novada Stopiņu pagasta apdzīvotās vietas "Dreiliņi" iedzīvotāji
Vecmuiža Ropažu pagasta apdzīvotās vietas "Gaidas" bijušais nosaukums
kākciemieši Ropažu pagasta apdzīvotās vietas "Kākciems" iedzīvotāji
kangarieši Ropažu pagasta apdzīvotās vietas "Kangari" iedzīvotāji
mucenieki Ropažu pagasta apdzīvotās vietas "Mucenieki" iedzīvotāji
Jugla Ropažu pagasta apdzīvotās vietas "Podkājas" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
tumšupieši Ropažu pagasta apdzīvotās vietas "Tumšupe" iedzīvotāji
Rodenpois Ropažu pagasta bijušais nosaukums
Rodenpoiskaja Ropažu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Rooperbeck Roperbeķu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Umurgas pagastā
rhoipteleaceae Ropitēlijaugu dzimta
Roopen Ropju muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā
rorene Roratslēga, cauruļatslēga
rožukronis Rosarium - tradicionāla katoļu baznīcas lūgšana, kas sastāv no 15 tēvreizēm, katrai no tām pakārtotas 10 lūgšanas "Ave Maria"; lūgšanas secību kontrolē ar savirknētu pērlīšu palīdzību
rošība Rosība
rosmība Rosība (1)
rosmība Rosība (2)
rosme Rosība (2); rosīgums (2)
Rosīca Rosica, Daugavas pieteka
Rosīca Rosīcas ezers - Ancovas ezers Stoļerovas pagastā
Savica Rosicas labā krasta pieteka Krāslavas novada Piedrujas pagastā, augštece Indras pagastā, garums - 12 km; Ostupe
rosme Rosīga darbība, rosīgs process; rosība (1)
rosība Rosīga darbība, rosīgs process; rosme (1)
traušināties Rosīgi kustēties
apšustīt Rosīgi skraidīt šurpu turpu (pie visa objektu kopuma)
vikot Rosīgi strādāt, darboties
nodelēt Rosīgi šurp un turp skraidīt
šustīt Rosīgi šurp un turp skraidīt
rosi Rosīgi, darbīgi
rošīgs Rosīgs
rošs Rosīgs
rosmīgs Rosīgs (1)
rosmīgs Rosīgs (2)
čamīgs Rosīgs, centīgs
čuldīgs Rosīgs, centīgs
sacensīgs Rosīgs, centīgs
čadīgs Rosīgs, darbīgs
šiverīgs Rosīgs, darbīgs
gaitīgs Rosīgs, darbīgs, veikls, arī izveicīgs
darbīgs Rosīgs, enerģisks, vienmēr gatavs darboties, rīkoties (par cilvēku)
darīgs Rosīgs, iespaidīgs, efektīvs
dzīvs Rosīgs, intensīvs (par kustību, satiksmi); tāds, kur norit rosīga, intensīva kustība, satiksme (piemēram, par ceļu)
žeberkstīgs Rosīgs, jautrs, možs
možens Rosīgs, možs
jestrs Rosīgs, mundrs, možs (par cilvēku)
drazga Rosīgs, nemierīgs, nevaldāms cilvēks
dradzis Rosīgs, nemierīgs, trakulīgs cilvēks
roša Rosīgs, rīcīgs cilvēks
skatrīgs Rosīgs, uzmanīgs, modrs
rošens Rosīgs, žigls
šiverīgums Rosīgums
rosmīgums Rosīgums (1)
rosmīgums Rosīgums (2)
rosminājums Rosinājums (1)
rosminājums Rosinājums (2)
padoms Rosinājums, ieteikums (neuzspiežot savu gribu) ko darīt, kā rīkoties, izturēties
aktivizācija Rosināšana uz aktīvu darbību, aktivitātes izraisīšana
celt Rosināt
rošināt Rosināt
rosmināt Rosināt (1)
rosmināt Rosināt (2)
kurināt Rosināt (kādu) darbībai; kūdīt (kādu); censties izraisīt (piemēram, naidu, karu)
kurt Rosināt (kādu) darbībai; kūdīt (kādu); censties izraisīt (piemēram, naidu, karu); kurināt (2)
kairināt Rosināt (piemēram, interesi, iztēli)
saukt Rosināt (uz kādu rīcību, darbību) - par parādībām, priekšmetiem u. tml.
modināt Rosināt aktīvai, apzinīgai darbībai, rīcībai
celt kājās Rosināt darbībai, likt darboties
atraisīt Rosināt, attīstīt (piemēram, spējas, talantu), ļaut attīstīties (spējām, talantam)
kūdīt Rosināt, mudināt uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību
musināt Rosināt, mudināt uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību; kūdīt
vedināt Rosināt, mudināt, arī būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, domāt, izturēties kādā veidā)
stimulēt Rosināt, pamudināt (kādu) veikt kādas darbības, izturēties kādā veidā; panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības), izraisās, aktivizējas (darbība, rīcība u. tml.)
kairināt Rosināt, veicināt (ēstgribu)
rosmināties Rosināties
sakūdīt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties
samusināt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties; sakūdīt
Rosa Rosispointa - apdzīvota vieta Īrijā, Slaigo grāfistē
rosties Rosīties
spirinēt Rosīties
čubināties Rosīties (ap ko)
aizrosīties Rosīties prom
šiverēties Rosīties, veikli darboties
Roskosz Roskošas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā
rosma Rosme (1)
rosma Rosme (2)
rosa Rosme, rosība
atplūdi Rosmes, spraiguma, aktivitātes mazināšanās (sabiedriskās dzīves norisēs)
juceklis Rosols
jucenis Rosols
rostbefs Rostbifs
roustbīfs Rostbīfs - cepta liellopu fileja šķēle ar neizceptu vidus daļu
Euphrasia rostkoviana Rostkova žibulītis
Varneminde Rostokas (Vācijā) ziemeļrietumu priekšpilsēta, tās priekšosta Varnovas grīvā (keisajā krastā)
Rostova Rostova pie Donas
roš Roš hašanā - jūdaistu Jaungads, svētki,ko svin tišri mēneša 1. vai 2. datumā
Thalictrum rochebruneanum Rošebruna saulkrēsliņš
rūto Rotā
galvasrota Rota galvas izgreznošanai
spilga Rota vainagam stikla caurulītes veidā
rotinieks Rota vīruss
priekšrota Rota, ko izsūta ap 1 km priekšā karaspēka gājiena apsardzībai
maršrota Rota, ko kara laikā sūta no rezerves karaspēka uz fronti karaspēka daļu papildināšanai
glīte Rota, rotājums, dārglietas
joņaizsardzība Rotācijas ātrumu ierobežojoša ierīce, kas pārtrauc tvaika padevi turbīnā, nometot tai slodzi
virpošana Rotācijas ķermeņu apstrāde ar griezni; griešanas kustība ir apstrādājamā ķermeņa rotācija, padeve ir griežņa virzes kustība
rotari Rotācijas spiede
kopotājveltnis Rotāciju iespiedmašīnās iekārtota ierīce vairāku lokšņu uzkrāšanai, kuras novada izlicējā
greznojošs Rotājošs
uzmargot Rotājot (ar rakstiem, ornamentiem), izveidot, izgatavot
greznot Rotājot darīt (ko) greznu, skaistu, svinīgu
krāšņot Rotājot darīt (ko) krāšņu
izrotāt Rotājot padarīt skaistāku, daiļāku
grieztalas Rotājumi arhitektūrā un grāmatas mākslā, sevišķi rakstāmburtu salikumos
turni Rotājumi uz karogiem
aiztērpe Rotājums
brudieršpice Rotājums (apģērbam, audumam), kas veidots, izgriežot nelielus caurumus un tos apšujot
inkrustācija Rotājums (piemēram, no koka, metāla, dzintara), kas iestrādāts priekšmeta virsmā un ir vienā līmenī ar to; šādi veidots mākslas darbs
kareklis Rotājums piekariņa veidā (piemēram, pie tērpa, rotas lietām); karama rotas lieta
krāšņums Rotājums, izgreznojums; skaists (dabas) veidojums
ornaments Rotājums, kam raksturīgs ģeometrisku vai stilizētu elementu salikums pēc simetrijas, ritma u. tml.
marketrija Rotājums, ko veido no nelieliem metāla, koka vai cita materiāla gabaliem, tos uzlīmējot uz priekšmeta
izšuvums Rotājumu izšūšanas tehnika
kaitus Rotaļa
rotuļa Rotaļa
bēgšanās Rotaļa - paslēpes
pēdējaispāris Rotaļa - pēdējais pāris
ķeršana Rotaļa (ar mērķi noķert nākamās kārtas ķērāju)
oliņspēle Rotaļa ar akmentiņiem - oļiem
slēpiņi Rotaļa ar slēpšanos
trīpāteris Rotaļa, kurā viens dalībnieks (tas, kuram jāmeklē pārējie) stāv noteiktā vietā ar aizvērtām acīm, kamēr citi dalībnieki, kas noslēpušies, savukārt cenšas pirmie pieskriet pie iepriekš noteiktas vietas (mājas stūra, koka u. tml.) un pieskarties tur ar roku, izsaucoties "trīpāter!"; ja tas izdodas, tad turpmākajā rotaļas gaitā šis dalībnieks ir brīvs, bet, ja tiek notverts, tad viņam rotaļā jāmainās ar meklētāju
trīfāteris Rotaļa, kurā viens dalībnieks (tas, kuram jāmeklē pārējie) stāv noteiktā vietā ar aizvērtām acīm, kamēr citi dalībnieki, kas noslēpušies, savukārt cenšas pirmie pieskriet pie iepriekš noteiktas vietas un pieskarties tur ar roku, izsaucoties "trīpāter!"; trīpāteris
vistiņķeršana Rotaļa, kurā viens dalībnieks ar aizsietām acīm cenšas notvert kādu no pārējiem rotaļas dalībniekiem
vistiņspēle Rotaļa, kurā viens dalībnieks ar aizsietām acīm cenšas notvert kādu no pārējiem rotaļas dalībniekiem
paslēpes Rotaļa, kurā viens no dalībniekiem meklē pārējos, kas ir paslēpušies
slēpšanās Rotaļa, kurā viens no dalībniekiem meklē pārējos, kas ir paslēpušies; paslēpes
rotņa Rotaļa, spēle
valcēt Rotaļādamies skraidīt
dergļoties Rotaļājoties nosmērēties (lai citus biedētu)
pajaktēt Rotaļājoties pakutināt, pagrūstīt u. tml.
pajaktēties Rotaļājoties paskraidīt; parotaļāties; padauzīties, patrakot
piejaktēt Rotaļājoties pieskarties, pieķerties
jaktēties Rotaļājoties skraidīt, kūleņot u. tml.
lāčoties Rotaļājoties vāļāties, kūleņot u. tml. (parasti, notraipot sevi, padarot netīras drēbes)
košļāties Rotaļājoties viegli kost vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem)
rotaļbumba Rotaļām paredzēta bumba
bēcis Rotaļas "piesitieni" dalībnieks, kuram pēdējam piesit un kuram savukārt jāskrien un jācenšas piesist kādam citam dalībniekam
ķīlnieks Rotaļas dalībnieks, no kura paņemta ķīla
irgāt Rotaļāties
irgāties Rotaļāties
kaitēties Rotaļāties
raunoties Rotaļāties
rotaļāt Rotaļāties
rotalēt Rotaļāties
rotaļoties Rotaļāties
rotuļot Rotaļāties
rotuļoties Rotaļāties
rotaļot Rotaļāties (1)
rotāties Rotaļāties (1)
rotaļot Rotaļāties (2)
spēlēties Rotaļāties (2)
kavēties Rotaļāties (ar ko, ar kādu)
darboties Rotaļāties (ar ko, parasti ilgāku laiku)
dzīvoties Rotaļāties (par bērniem)
urpalēties Rotaļāties (par bērniem)
urpulēties Rotaļāties (par bērniem)
šelīt Rotaļāties (par dzīvniekiem)
šelīties Rotaļāties (par dzīvniekiem)
mūrēties Rotaļāties (piemēram, veidojot ko no māliem); arī traipīties
bumboties Rotaļāties ar bumbu
bumbāties Rotaļāties ar bumbu (vai ar kādu citu apaļu priekšmetu)
cackavāties Rotaļāties ar rotaļlietām
kačavāt Rotaļāties ar sīkiem priekšmetiem, tos metot gaisā un ķerot rokā
ricināties Rotaļāties, draiskuļoties
riemoties Rotaļāties, palaidņoties
ringāt Rotaļāties, plosīties
ringot Rotaļāties, plosīties
meņģēties Rotaļāties; arī jokoties, draiskoties
putti Rotaļīgas bērnu (arī eņģelīšu) figūras mākslā; putto
rotuļīgs Rotaļīgs
cacka Rotaļlieta
cjace Rotaļlieta
kaiteklis Rotaļlieta
kaitus Rotaļlieta
kniksts Rotaļlieta
mantiņa Rotaļlieta
meņģis Rotaļlieta
paija Rotaļlieta
spēle Rotaļlieta
spēlīte Rotaļlieta
spēļlieta Rotaļlieta
spēļlietiņa Rotaļlieta
spēļmanta Rotaļlieta
spēļmantiņa Rotaļlieta
spēļulieta Rotaļlieta
gaisa balons Rotaļlieta - ar gāzi pildīts plāns apvalks
barabans Rotaļlieta - izžāvēts cūkas pūslis, kurā iebērti zirņi
skribins Rotaļlieta - izžāvēts cūkas urīnpūslis, kurā iebērti zirņi
vējdzirnaviņas Rotaļlieta - kātam piestiprināts viegla materiāla veidojums, kas vējā griežas
balons Rotaļlieta - piepūšams plāna, elastīga materiāla maisiņš
šūpuļzirgs Rotaļlieta - zirga figūra, kurai ir lokveida pamatne un uz kuras sēžot var šūpoties
pašritis Rotaļlieta, kas sastāv no plāksnes ar diviem riteņiem un stūres un ko virza ar vienas kājas atspērieniem
šmurkstenis Rotaļlieta, kas sastāv no pogas ar caurvērtu auklu griešanai
tarkšins Rotaļlieta, kas tarkšķ, grab
krikuža Rotaļlieta, kuras tukšā vidū atrodas akmentiņi, zirņi u. c.
pīkstulis Rotaļlieta, kuru piespiežot atskan pīkstiens
dzīga Rotaļlietas
paijas Rotaļlietas
rotuļnieks Rotaļnieks
meņģis Rotaļošanās, draiskošanās
pugačs Rotaļpistole
laidavas Rotaļu kustība, dalībnieku pulkam virzoties pa apli
rotaļnieks Rotaļu organizētājs, vadītājs
ķekatas Rotaļu rīks - divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz īpašiem kāpšļiem; koka kājas
šaujamrīks Rotaļu rīks (kā) mešanai
šļirkstīns Rotaļu rīks šķidruma šļircināšanai
šleiders Rotaļu šaujamrīks - kociņš ar žākli, pie kura piestiprināta gumijas lente; kaķene 2
kaķene Rotaļu šaujamrīks - kociņš ar žākli, pie kuras piestiprināta gumijas lente
plaukšķene Rotaļu šaujamrīks, kas paredzēts iluminācijai un ko izšaujot rodas troksnis
ripiņi Rotaļu vilciņš
rotaļveidīgs Rotaļveida
calamus Rotangpalmas
rotnieks Rotas komandieris
ķēde Rotas lieta - šāda (piemēram, dārgmetāla detaļu) virkne
važa Rotas lieta - šāda (piemēram, dārgmetāla detaļu) virkne
važiņa Rotas lieta - šāda kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (piemēram, dārgmetāla) detaļu virkne
broša Rotas lieta (bieži ar dārgakmeni vai tā imitāciju), kas paredzēta piespraušanai pie tērpa
sakta Rotas lieta (Eiropas tautām) tērpa, tā daļu saspraušanai
klipsis Rotas lieta (parasti auskars), ko piestiprina saspiežot; arī sprādze
sprādze Rotas lieta, ko apliek ap ķermeņa daļu un parasti nostiprina ar īpašu detaļu
auskari Rotas lietas, ko iestiprina ausīs
kvēlvasks Rotas lietu rūpniecībā lietots sakausējums no 1,2 kg dzeltenā vaska, 0,75 kg alūna, 1,15 kg sarkanā bolus un 0,716 kg baziskā etiķskābā vara (zaļskaidiņām), lai zelta vai zeltītiem priekšmetiem dotu sārtu nokrāsu
špīss Rotas virsseržants
grezneklis Rotaslieta
krustiņš Rotaslieta - krustveida piekariņš
trīsulis Rotaslietas uz apģērba, kas kustoties dažādi spīguļo
greznošana Rotāšana
rosāt Rotāt
rūtot Rotāt (4); arī dziedāt
cakināt Rotāt (ar daudziem nelieliem rotājuma elementiem)
margot Rotāt (ar rakstiem, ornamentiem)
garnēt Rotāt (ēdienus)
ganerēt Rotāt (ēdienus); garnēt
ornamentēt Rotāt (ko) ar ornamentiem (1)
ornamentēt Rotāt (melodiju) ar skaņu vai skaņu grupu
ganierēt Rotāt (tērpu)
rotēt Rotāt 2
rotināt Rotāt 2
rotot Rotāt 2(1)
meijot Rotāt ar meijām
inkrustēt Rotāt inkrustācijas tehnikā
rotāties Rotāt sevi (parasti ar rotas lietām, ziediem)
bruņāt Rotāt, greznot
čaupināt Rotāt, greznot
dailināt Rotāt, greznot
krancināt Rotāt, izgreznot
prišīt Rotāt, pušķot
krāsnot Rotāt, pušķot, greznot
rotināt Rotāt^1^ (3)
rotināties Rotāties (3)
krāšņoties Rotāties (piemēram ar greznumlietām)
greznoties Rotāties (piemēram, ar greznumlietām); grezni tērpties
zīļoties Rotāties ar spīguļiem, stikla pērlītēm
zvaigzdnēties Rotāties ar zvaigznēm
brangoties Rotāties, greznoties
cierēties Rotāties, greznoties; pušķoties
klīvēties Rotāties, posties
karogots Rotāts ar karogiem
izrakstīts Rotāts ar ornamentiem
ekscentrs Rotējoša (mašīnas, mehānisma) diskveida detaļa, kuras rotācijas ass nesakrīt ar diska centru; lieto rotācijas kustības pārveidošanai virzes kustībā
rullis Rotējoša cilindrveida detaļa, elements, arī rotējošs cilindrveida priekšmets (piemēram, kā gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai); ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements; veltnis
rite Rotējoša ķermeņa pārvietošanās (pa kādu virsmu)
ratiņš Rotējoša lagas detaļa, kas novietota zem ūdenslīnijas netālu no peldlīdzekļa ķīļa
karuselis Rotējoša mašīna, mehānisms, ietaise, iekārta
trumulis Rotējoša tilpne ar tajā ievietotu abrazīvu (metāllējumu virsmas apstrādei)
skrule Rotējoša vārtveidīga iekārta ar horizontālu krustu, kur cilvēkiem staigāt, bet dzīvnieki nevar izkļūt no aizžogojuma
skrulle Rotējoša vārtveidīga iekārta ar horizontālu krustu, kur cilvēkiem staigāt, bet dzīvnieki nevar izkļūt no aizžogojuma
karuselis Rotējoša vizināšanās iekārta (izpriecu vietās), parasti ar iekārtiem vai uz platformas nostiprinātiem sēdekļiem
bābiņa Rotējoša vizināšanās ierīce uz ledus - pie kārts piestiprinātas ragaviņas; ledus karuselis
bābīna Rotējoša vizināšanās ierīce uz ledus - pie kārts piestiprinātas ragaviņas; ledus karuselis
bābiņš Rotējoša vizināšanās ierīce uz ledus - pie kārts piestiprinātas ragaviņas; ledus karuselis
begs Rotējoša vizināšanās ierīce uz ledus - zemē iesaldēts miets, uz kura uzmaukts ritenis, kam piestiprināta kārts un ragaviņas; ledus karuselis
trumele Rotējoša, cilindriska kuļmašīnas sastāvdaļa; arī atvere (kuļmašīnā), kur atrodas šis mehānisms (un kur ielaiž kuļamo labību)
griezulis Rotējošs (ķēdes) posms virvē
velbomis Rotējošs bomis (ierīcē, iekārtā u. tml.) kustības pārnešanai
veltnis Rotējošs cilindrveida priekšmets, kura garums ir lielāks par diametru, piemēram, (kā) gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai; ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements
frēze Rotējošs daudzšķautņu griezējinstruments (cietu materiālu apstrādei); arī frēzmašīna
turbīna Rotējošs dzinējs, kas tvaika, gāzes vai ūdens enerģiju pārvērš mehāniskā darbā
virpuļlauks Rotējošs elektromagnētiskais vai cita rakstura lauks, kura intensitāte var mainīties telpā un laikā
skreja Rotējošs iekārtas elements (kādu materiālu) sasmalcināšanai un sajaukšanai
vārpsta Rotējošs mašīnas elements griezes kustības un spēka momentu pārvadīšanai
ritenis Rotējošs riņķveida (iekārtas, ierīces u. tml.) elements spēka, griezes kustības pārnesei
ripa Rotējošs riņķveida elements ar ciparu vai burtu skalu uz tā vai zem tā (piemēram, telefona aparātam)
kondensers Rotējošs sieta veltnis, kas no kokvilnas jēlšķiedras atdala putekļus un sīkos piemaisījumus
karuseļstends Rotējošs stends (tehniska iekārta)
ritveltnis Rotējošs veltnis
balansēšana Rotējošu elementu līdzsvarošana vibrāciju novēršanai
motoragregāts Rotējošu mašīnu kopa, kas elektroenerģiju pārveido mehāniskajā enerģijā
ritēt Rotējot pārvietoties, atrasties rites, arī rotācijas kustībā; arī rotēt
Eiroporta Roterdamas osta, Nīderlandes Dienvidholandes provincē, Reinas attekas Lekas grīvā
atrotīt Rotīt (uz augšu), atlocīt; uzrotīt; uzlocīt
rocīt Rotīt, atlocīt
vējrotors Rotors vēja enerģijas uztveršanai; vēja rotors
aizrotīt Rotot aizdarīt
sarotināt Rotot salocīt, satīt
uzrotināt Rotot uzlocīt
uzrotīt Rotot uzvirzīt uz augšu
norotīt Rotot virzīt un pabeigt virzīt uz leju (ko uzrotītu)
Gloriosa rothschildiana Rotšilda glorioza
Vanda x rotschildiana Rotšilda vanda
Roudnice Roudnice pie Labas - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 13260 iedzīvotāju (2012. g.)
roverskauts Rovers
Roviga Rovigo, pilsēta Itālijā
Rovinjo Roviņa - pilsēta Horvātijā ("Rovigno"), tās nosaukums itāļu valodā
romītis Rovis
rome Rovis, aizkrāsne
romis Rovis, aizkrāsne
iegore Rovis, krāsns iere
iegoris Rovis, krāsns iere
rozēts Rozā
sarkanrozā Rozā ar sarkanīgu nokrāsu
vecrozā Rozā ar violetu nokrāsu
rozājs Rozains
rozāts Rozains
Vasargelišķu loks Rozališku Daugavas senlejas loks starp Naujenes un Vecsalienas pagastu
Rosenbeck Rozbeķu (Rozulas) muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Rozulas pagastā
Razdeļnaja Rozdiļna, pilsēta Ukrainā
Akšeiha Rozdoļne - apdzīvota vieta Krimā, tās nosaukums tatāru valodā (_Aq-Şeyh_)
ružinka Roze
rodze Roze (slimība)
vīteņroze Roze ar stīgojošiem dzinumiem
remontantroze Roze, kas zied vairākkārt vienā un tai pašā veģetācijas periodā
Koddiak Rozēni
Roza-Muyža Rozenmuiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Rēznas pagastā
Koddiack Rozēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rozēnu pagastā
ēšķīžas Rozes
rosa Rozes
centifolija Rozes kultūrsuga, no tās cēlusies liela daļa dārza šķirņu
Lubar Rozes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā
rožlapiņa Rozes ziedlapa; rožlapa
rožlapa Rozes ziedlapa; rožlapiņa
pjataks Rozete
rozīna Rozīne
rosmarinus Rozmarīni
rožmarins Rozmarīns
rosmarīns Rozmarīns (1) - mūžzaļš daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas krūms ar tumšzaļām, ādainām lapām un sīkiem, zili violetiem, sārtiem vai baltiem ziediem
ārstniecības rozmarīns rozmarīnu suga ("Rosmarinus officinalis")
Rosenbeck Rozula
rožābols Rožābeles auglis
rožābolis Rožābols
roženieks Rožābols
rožnieks Rožābols
rožsārts Rožaini sārts
rožots Rožains
sārtsmulgs Rožains un vienlaicīgi (saulē) iededzis
rhodobryum Rožgalvītes
Brīži Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Brieži" nosaukums latgaliski
Cimuškas Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Cimuški" nosaukuma variants
Cimuškys Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Cimuški" nosaukums latgaliski
Izdagas Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Izdegas" nosaukuma variants
Izdagys Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Izdegas" nosaukums latgaliski
Kvederi Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Kvedervecumi" nosaukuma variants
Kvedervacumi Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Kvedervecumi" nosaukuma variants
lazdānieši Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Lazdāni" iedzīvotāji
lazdieši Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Lazdas" iedzīvotāji
Lelī Stradiški Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Stradiški" nosaukums latgaliski
Lozdi Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Lozdas" nosaukuma variants
Lozdys Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Lozdas" nosaukums latgaliski
Mizauski Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Mizovski" nosaukuma variants
Myzauski Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Mizovski" nosaukums latgaliski
Neicinīki Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Neicenieki" nosaukuma variants
rimicānieši Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Rimīcāni" iedzīvotāji
rimīcānieši Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Rimīcāni" iedzīvotāji
Rimeicāni Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Rimicāni" nosaukuma variants
Romāni Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Romānvecumi" nosaukuma variants
Romānvacumi Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Romānvecumi" nosaukuma variants
Salinīki Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Salenieki" nosaukuma variants
Spriči Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Spričvecumi" nosaukuma variants
Spričvacumi Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Spričvecumi" nosaukuma variants
strodieši Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji
Vyngri Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Vingri" nosaukums latgaliski
Zeļtauka Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Zeļtovka" nosaukuma variants
lēpenes Rožlapas
rožskrētiņi Rožrētiņi
altejroze Rožu alceja ("Alcea rosea")
rososideae Rožu apakšdzimta
rosidae Rožu apakšklase
rožkopība Rožu audzēšana
rosaceae Rožu dzimta
rožzieži Rožu dzimta
maloidae Rožu dzimtas ābeļu apakšdzimta
spireja Rožu dzimtas apakšdzimta ("Spiraeoideae"), no kuras Latvijā kā adventīvas sugas sastopami fizokarpi un sorbārijas
ābele Rožu dzimtas augļu koks (ģints "Malus") ar kuplu, plašu lapotni, baltsārtiem ziediem, apaļiem vai ieapaļiem, parasti sulīgiem augļiem, 54 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga (mežābele), 16 sugas introducētas, no tām 2 pāriet savvaļā, pasaulē kultuvē \~10 tk šķirņu, Latvijā dārzos un kolekcijās \~500 šķirņu
rožzieži Rožu dzimtas augs
acēna Rožu dzimtas ģints ("Acaena"), dekoratīvi augi, kas piemēroti augsnes nosegšanai
ancīši Rožu dzimtas ģints ("Agrimonia"), \~15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, līdz 1 m augsti daudzgadīgi lakstaugi ar plūksnaini dalītām lapām, ziedi divdzimumu, dzelteni, sakopoti ķekaros, aug grāvmalās, krūmājos
rasaskrēsliņš Rožu dzimtas ģints ("Alchemilla"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem lapu žāklēs
korinte Rožu dzimtas ģints ("Amelanchier"), krāšņumkrūms ar veselām, ovālām lapām, baltiem ziediem ķekaros un melniem, sulīgiem augļiem
mandele Rožu dzimtas ģints ("Amygdalus"), neliels, vasarzaļš koks vai krūms, \~40 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugu atsevišķas šķirnes
skrēteliņš Rožu dzimtas ģints ("Aphanes"), lakstaugi ar stāvu vai pacilu stublāju, bez rozetes lapām, ziedi sīki, sakopoti kamoliņos lapu žāklēs, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
aronija Rožu dzimtas ģints ("Aronia"), vasarzaļi krūmi ar spīdīgām, eliptiskām lapām, baltiem ziediem, melnām ogām, 3 sugas (Ziemeļamerikas austrumu daļā no Ontārio līdz Floridai), visas introducētas Latvijā
kazbārdis Rožu dzimtas ģints ("Aruncus") daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar nepāra plūksnaini saliktām lapām un sīkiem ziediem vārpveida ķekaros, 10 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 1 sugu
ķirsis Rožu dzimtas ģints ("Cerasus"), augļu koks vai krūms ar baltiem ziediem čemuros un sulīgiem augļiem (kauleņiem), \~150 sugu, Latvijā audzē 2 sugu dažādas šķirnes
henomele Rožu dzimtas ģints ("Chaenomeles"), vasarzaļi krūmi, retāk koki, 4 sugas, kas izplatītas Ķīnā un Japānā; krūmcidonija
cidonija Rožu dzimtas ģints ("Cydonia"), krūms vai koks ar aromātiskiem, diētiski vērtīgiem augļiem
vārnkāja Rožu dzimtas ģints ("Comarum"), augs ar staraini vai plūksnaini saliktām lapām un tumši sarkanām vainaglapām, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
klintene Rožu dzimtas ģints ("Cotoneaster"), dekoratīvs krūms ar tumši zaļām, spīdīgām lapām, \~200 sugu, Latvijā savvaļā 5 sugas, kā krāšņumaugi introducētas >100 sugas un dekoratīvās formas
vilkābele Rožu dzimtas ģints ("Crataegus"), vasarzaļš dekoratīvs krūms vai vidēji liels koks, parasti ar ērkšķainiem zariem, baltiem vai rožainiem ziediem un nelieliem, miltainiem sarkaniem, melniem, retāk dzelteniem augļiem, kam ir ļoti cieti kauliņi, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas, introducēts >200 taksonu
driāde Rožu dzimtas ģints ("Dryas"), neliels, ložņājošs mūžzaļš augs ar ādainām, ovālām lapām, baltiem ziediiem, aug ar kaļķi bagātā augsnē kalnos un arktiskajā zonā
dišeneja Rožu dzimtas ģints ("Duchesnea"), dekoratīvi, krāšņi zemsedzes augi, kas aug jebkurā augsnē, zied ar dzelteniem ziediem un ražo mazas, bezgaršīgas sarkanas zemenes; neīstā zemene
eksohorda Rožu dzimtas ģints ("Exochorda"), vasarzaļi krūmi ar veselām lapām, 5 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā krāšņumkrūmus
vīgrieze Rožu dzimtas ģints ("Filipendula"), daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un baltiem vai iedzelteniem ziediem skarveida ziedkopās, 20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
bitene Rožu dzimtas ģints ("Geum"), daudzgadīgi lakstaugi, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā, \~40 sugu; Latvijā konstatētas 4 sugas
kerija Rožu dzimtas ģints ("Kerria"), dekoratīvi krūmi ar spilgti zaļiem zariem
laurķirsis Rožu dzimtas ģints ("Laurocerasus"), neliels dienvidu koks vai augsts krūms ar mūžzaļām lapām, \~25 sugas
mespils Rožu dzimtas ģints ("Mespilus"), koks vai krūms ar ēdamiem augļiem (Krimā, Kaukāzā)
mikromele Rožu dzimtas ģints ("Micromeles"), vasarzaļi koki, lapas pamīšas, vienkāršas, ar zobainu malu, ziedi vairogos, 15 sugu
neilija Rožu dzimtas ģints ("Neillia"), dekoratīvi krūmi ar sīkām, citronzaļām lapām un smalkiem ziediem, kas parādās starp lapām
ieva Rožu dzimtas ģints ("Padus"), koks vai krūms ar sīkiem, baltiem, stipri smaržojošiem ziediem ķekaros un melnām ogām
čuža Rožu dzimtas ģints ("Pentaphylloides syn. Dasiphora"), ko mēdz apvienot ar retēju ģinti ("Potentilla"), 10 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
persiks Rožu dzimtas ģints ("Persica"), augļu koks ar samtainiem, sulīgiem, dzeltenīgi sārtiem augļiem, savvaļā sastopams Ķīnā, 5 sugas, tiek kultivēts jau 2000 gadu
fizokarps Rožu dzimtas ģints ("Physocarpus"), vasarzaļi krūmi ar staraini daivainām lapām, 14 sugu, Latvijā kā krāšņumkrūmu apstādījumos un necirptos dzīvžogos bieži audzē irbeņlapu fizokarpu ("Physocarpus opulifolius"), kas ir līdz 3 m augsts krūms ar nedaudz noliektiem zariem un brūnganpelēku mizu, kas atplīst garām plēksnēm; irbeņspireja
fotīnija Rožu dzimtas ģints ("Photinia"), mūžzaļi, retāk vasarzaļi, krūmi vai koki ar ādainām, vienkāršām, gludām vai smalki zāģzobainām lapām, kas rudenī krāsojas spilgtos toņos
pirakanta Rožu dzimtas ģints ("Pyracantha"), mūžzaļi, ērkšķaini krūmi, lapas vienkāršas un sakārtotas pamīšus, ziedi aktinomorfi, divdzimumu sakopoti saliktos vairogos, 7 sugas
bumbiere Rožu dzimtas ģints ("Pyrus), augļu koks ar iegareniem, vienā galā paresninātiem augļiem; \~50 sugu, kultivē \~5000 šķirņu
retējs Rožu dzimtas ģints ("Potentilla"), daudzgadīgs augs ar dzelteniem vai baltiem ziediem, plūksnainām vai starainām lapām, \~500 sugu, Latvijā konstatēts 19 sugu, no tām 5 ir adventīvas
zaļvālīte Rožu dzimtas ģints ("Poterium"), daudzgadīgs lakstaugs ar zaļganiem vai sarkanbrūniem ziediem, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas sastopamas reti
plūme Rožu dzimtas ģints ("Prunus"), augļu koks vai krūms ar plašu vainagu, pamīšus sakārtotām vienkāršām lapām, gareniem vai apaļīgiem dzelteniem, ziliem vai sarkani zilganiem augļiem - kauleņiem
avene Rožu dzimtas ģints ("Rubus"), augs ar saldām, aromātiskām, parasti sarkanām ogām
kazene Rožu dzimtas ģints ("Rubus"), puskrūms ar ložņājošu vai stāvu stumbru un zili melnām, paskābām ogām, 400-500 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
brūnvālīte Rožu dzimtas ģints ("Sanguisorba"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, puskrūmi; ziemeļu puslodes mērenajā joslā, \~30 sugu; Latvijā 1 suga
sibireja Rožu dzimtas ģints ("Sibiraea"), vasarzaļi, zemi krūmi, ziedi viendzimuma, sakopoti skarveida ziedkopās vasu galos, 2-4 sugas
sorbārija Rožu dzimtas ģints ("Sorbaria"), vasarzaļi krūmi, lapas pamīšas, nepārī plūksnaini saliktas ar pielapēm, \~10 sugas, Latvijā 1 adventīva suga
pīlādzis Rožu dzimtas ģints ("Sorbus"), koks, retāk krūms ar vienkāršām plūksnaini saliktām lapām, baltiem ziediem vairogveida ziedkopās un oranžsarkaniem, dzelteniem vai brūniem augļiem, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, 3 no tām ir dārzbēgļi
spireja Rožu dzimtas ģints ("Spiraea"), līdz 3 metriem augsts vasarzaļš krūms ar vienkāršām, pamīšām lapām, baltiem, sārtiem vai sarkaniem ziediem vairogveida, čemurveida vai skarveida ziedkopās, \~100 sugu, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas \~70 sugu un dekoratīvo formu
stefanandras Rožu dzimtas ģints ("Stephanandra"), nelieli, vasarzaļi krūmi ar daivainām lapām, ziedi balti, sīki, sakopoti vairogos vai skarveida ziedkopās, 4 sugas, Latvijā kā dekoratīvus krūmus pa 1 akmeņdārzos vai grupās dažkārt audzē 2 sugas
stranvēzijas Rožu dzimtas ģints ("Stranvaesia"), mūžzaļi dekoratīvi krūmi, kas ir gandrīz pazuduši no tirdzniecības, lai novērstu bakteriālo iedegu izplatīšanās risku
valdšteinija Rožu dzimtas ģints ("Waldsteinia"), mazi, mūžzaļi, zemenēm līdzīgi zemsedzes augi, kas augļus neveido, pavairo ar dalīšanu
kaulene Rožu dzimtas kazeņu ģints ("Rubus") vairākas sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
lācene Rožu dzimtas kazeņu ģints suga ("Rubus chamaemorus"), lakstaugs ar aromātiskām, oranždzeltenām, avenēm līdzīgām ogām
pelēkzilā roze rožu dzimtas suga (“Rosa dumalis”), Latvijā atrasta šaurā joslā Saldus rajonā, aizsargājama, stāvs 1,5-2 m augsts krūms ar gaišiem, tieviem dzeloņiem, lapas pelēkzilas, ziedi iesārti
mežābele Rožu dzimtas, ābeļu ģints suga ("Malus sylvestris"), koks ar ērkšķainiem zariem un kailām lapām
rožeļļa Rožu eļļa
smaržlapu roze rožu ģints suga (“Rosa rubiginosa syn. Rosa eglanteria”), Latvijā sastopama reti, aug saulainos pakalnos, mežmalās, ceļmalās, upju un ezeru kratos karbonātaugsnēs, aizsargājama
rožukrūms Rožu krūms
laptinējs Rožu laptinējs - tauriņu kārtas tinēju dzimtas suga ("Archips rosana")
rodomels Rožu medus
Rosenhof Rožu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā
Pliksnes purvs Rožu purvs Jēkabpils novadā
Ošānu purvs Rožu purvs Jēkabpils novadā
Pliksis Rožu purvs Jēkabpils novadā
rosales Rožu rinda
sārtinsārts Rožu sārtumā
sārtsārts Rožu sārtumā
adatainā roze rožu suga ("Rosa acicularis")
Benksa roze rožu suga ("Rosa banksiae")
suņu roze rožu suga ("Rosa canina")
simtlapu roze rožu suga ("Rosa centifolia")
Ceseļska roze rožu suga ("Rosa ciesielskii")
ādlapainā roze rožu suga ("Rosa coriifolia")
pačemuru roze rožu suga ("Rosa corymbifera syn. Rosa dumetorum")
franču roze rožu suga ("Rosa gallica")
kaillapu roze rožu suga ("Rosa glabrifolia")
sārtlapu roze rožu suga ("Rosa glauca")
Gorenku roze rožu suga ("Rosa gorinkensis")
rudā roze rožu suga ("Rosa majalis syn. Rosa cinnamomea"), savvaļas roze ar sarkanbrūniem dzinumiem
mīkstā roze rožu suga ("Rosa mollis")
spožā roze rožu suga ("Rosa nitida")
dzeloņainā roze rožu suga ("Rosa pimpinellifolia")
ābolu roze rožu suga ("Rosa pomifera")
pļavas roze rožu suga ("Rosa pratorum")
krokainā roze rožu suga ("Rosa rugosa")
Šerarda roze rožu suga ("Rosa scherardii"), Latvijā aizsargājama
maijrozīte Rožu suga ("Rosa spinosissima"), dzeloņains krūms ar nepāra plūksnaini saliktām lapām un pielapēm, kupliem bāli dzelteniem ziediem
potcelmu roze rožu suga ("Rosa subcanina")
tūbainā roze rožu suga ("Rosa tomentosa")
vogēzu roze rožu suga ("Rosa vosagiaca")
zīdlapīte Rožu šķirne
tējasrozes Rožu šķirņu grupa, kurām ir raksturīgi dzelteni, smaržīgi ziedi; šīs šķirņu grupas augs
rožancas Rožukronis
rožainis Rožukroņa lūgšanu secībā savērtas krelles ar krustiņu
Džercāni Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Gercāni" nosaukuma variants
Rosenfeld Rožupoles muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagastā
cetoniinae Rožvaboļu apakšdzimta
cetonia Rožvaboļu apakšdzimtas ģints
rožveidīgs Rožveida
taucene Rožziežu dzimtai piederīga augu ģints, ziedi dzelteni, auglis ar dzelonīšiem, rievains, lapas pārtraukti plūksnotas
Rutzky Ruckas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Rozulas pagastā
Knātervalks Rudiķvalka kreisā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Lubes pagastā
Rudiķu strauts Rudiķvalks, Rojas pieteka
Lūrmaņu strauts Rudiķvalks, Rojas pieteka
parastā rudzusmilga rudzusmilgu suga ("Apera spica-venti", senāk "Rostis spica-venti")
Agerpres Rumānijas informācijas aģentūra (rumāņu "Agentia Romana de Presa")
phargmidium Rūsu sēņu ģints "Pucciniaceae" dzimtā, parazitē uz "Rosaceae" augiem (avenāju rūsa, rožu rūsas)
Rogova Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Rogovka" nosaukuma variants
termas Sabiedriskā pirts (senajā Romā)
federāti sabiedroto kopienas, kuras ar Seno Romu saistīja līgums
kvirīns Sabīņu nosaukums Martam un Romulam
bukolu sacelšanās sacelšanās pret Romu imperatora Marka Aurēlija laikā (m. ē. 2. gs. otrajā pusē), apspieda Sīrijas vietvaldis Avīdijs Kasijs
klasisks saistīts ar senajā Grieķijā un senajā Romā iedibinātām tradīcijām, uzskatiem, tiem raksturīgs; arī antīks
patricieši Sākotnēji - vissenāko pilsētas iedzīvotāju pilntiesīgā privileģētā daļa, kas ietilpa ģints kopienā (pretstatā beztiesīgajiem plebejiem), vēlāk Senajā Romā - ģints aristokrātija, ko veidoja apmēram 300 dzimtu locekļi
Rokola sala Atlantijas okeānā, Rokolas plato austrumu malā, Lielbritāmijas teritorija
Ailrojala sala Augšezerā (_Royale, Isle_), ASV Mičiganas štatā
Nunivaka sala Beringa jūrā (ASV), platība - 4500 kvadrātkilometru, virsa pauguraina, augstums līdz 511 m (Robertsa kalns), subarktiskās pļavas, audzē ziemeļbriežus, muskusvēršus
Bantona sala Filipīnās, Mimaropas reģiona Romblonas provinces ziemeļaustrumu daļā
Romana sala Indonēzijā ("Romang"), Bandas jūras dienvidu daļā, viena no Baratdajas salām
Rokapartida sala Reviljahihedo salu grupā ("Isla Roca Partida"), atrodas Klusā okeāna austrumu daļā, Meksikas teritorija (~800 km uz rietumiem no Kolimas pavalsts piekrastes)
ropenieki Saldus novada Jaunauces pagasta apdzīvotās vietas "Ropiņas" iedzīvotāji
ropiņnieki Saldus novada Jaunauces pagasta apdzīvotās vietas "Ropiņas" iedzīvotāji
Gāle Saldus novada Jaunauces pagasta apdzīvotās vietas "Ropmuiža" bijušais nosaukums
Rozes skmola Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas "Rozes" nosaukuma variants
Rozas Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas "Rozes" nosaukuma variants
Salenieki Salenieku ezers - Lielais Kalupes ezers Rožkalnu un Kalupes pagastā
rodzānieši Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Rogi" iedzīvotāji
Dienvidsporādu salas salu grupa Egejas jūrā (Grieķijā), platība 3500 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1436 m, lielākās salas - Sama, Ikarija, Roda, Kosa, Karpata
Sāremā apriņķis Sāremā apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem, tas sastāv no Igaunijas lielākās salas Sāmsalas, Muhu, Roņu salas un citām mazākām salām (platība - 2922 km^2^, 33300 iedzīvotāju (2017. g.), administratīvais centrs - Kuresāre); ziemeļos to no Hījumā apriņķa šķir Soelas šaurums, austrumos no Lēnes apriņķa Sūrveina šaurums, bet dienvidos no Latvijas — Irbes šaurums; Sāmsalas apriņķis
RAF Sarkanās armijas frakcija (vācu "Rote Armee Fraktion")
Rosa rubrifolia sārtlapu rozes "Rosa glauca" nosaukuma sinonīms
Ostupe Savica, Rosicas labā krasta pieteka Krāslavas novada Indras un Piedrujas pagastā, garums - 12 km
odeons Segta, apaļa celtne mūzikas priekšnesumiem Senajā Grieķijā un Romā
singrafe Senā Grieķijā un Romā parāda vai aizdevuma raksts
miliārijs Senā Romā akmens stabi (1,5-2 m augstumā), ko nostādīja ceļmalās, lai apzīmētu romiešu jūdzi (~1480 m)
konsekrācija Senā Romā akts, ar ko kādu priekšmetu vai vietu nodeva dievības īpašumā; ķeizaru laikā mirušā ķeizara vai ķeizara nama locekļa oficiāla izsludināšana par dievu
praecones Senā Romā algoti heroldi pie maģistrātiem
quaternio Senā Romā Augusta laikā kalta liela zelta monēta, 4 aureju vērtībā
sufragijs Senā Romā balss tiesība, kviritu, vēlāk arī centuriju un tribu sapulcēs
septikonijs Senā Romā būves tips, kas pēc vienu pētnieku uzskata reprezentējis 7 stāvu terases veida celtni, bet pēc citu domām - bijusi ēka uz kuras fasādes atradies īpatnējs pulkstenis
itinerārs Senā Romā ceļu saraksts; ceļojuma maršruta apraksts; ceļotāju rokasgrāmata
stipulācija Senā Romā formāls mutisks līgums, ko noslēdza jautājuma un atbildes formā
proletarii Senā Romā iedzīvotāju grupa, kas piederēja pie plebejiem un veidoja 1 centuriju Servija Tullija centuriju sistēmā, lai gan ārpus šķirām
sacratio Senā Romā izraidījums no sabiedrības, soda veids
libella Senā Romā katrs neliels raksts, bet jo sevišķi nievājoša satura; vēlāk katrs rakstisks iesniegums iestādei; tiesā iesniegta sūdzība
fors Senā Romā katrs publisks laukums sapulcēm
forum Senā Romā katrs publisks laukums sapulcēm
lectisternium Senā Romā kulta akts dievu labvēlības iegūšanai
lektisternijs Senā Romā kulta akts dievu labvēlības iegūšanai
suplikacija Senā Romā kulta veids, lūgums, lūgšana, nometoties ceļos
puberes Senā Romā pilngadīgie, sākotnēji zēni no 14 g. vecuma un meitenes no 12 g. vecuma
patriciji Senā Romā pilsoņi, kas, spriežot pēc šīs grupas nosaukuma, varēja uzrādīt savu tēvu un piederību dzimtai
sacramentum Senā Romā procesa derības, arī derību summa
sacra Senā Romā publiski vai privāti upuri
sponsalia Senā Romā saderināšanās forma, kas notika divu pakāpju solījumu (vienošanās) veidā
suplicijs Senā Romā sākumā akts, kur notiesātais nometās ceļos, lai viņu sistu ar pletni un pēc tam viņam nocirstu galvu
salarium Senā Romā sāls krājums, ko saņēma romiešu kareivji; vēlāk atlīdzība vispār
populiscitum Senā Romā tautas sapulces lēmums, sākotnēji romiešu tautas ("populus Romanus"), vēlāk visas tautas (ieskaitot plebejus) lēmums, pretstatā vienīgi plebeju lēmumiem (plebiscītiem) viņu sapulcēs
septemviri Senā Romā tiesnešu kolēģija ar 7 locekļiem
suovetaurilia Senā Romā upuris Martam, kur ziedoja cūku (lat. "sus"), aitu ("ovis") un vērsi ("taurus")
karcers Senā Romā valsts cietums; viduslaikos apcietinājuma vieta klosteros, vēlāk augstskolās un vidusskolās telpas brīvības soda izciešanai
sacramentum Senā Romā zvērests, sevišķi karavīru
publicani Senā Romas valstī naudas aristrokrātu šķira, kas izcēlās principāta laikā
simpozijs Senajā Grieķijā un Romā - ēšanai sekojošā dzīru daļa, kurā dzēra vīnu un teica runas
diptihs Senajā Grieķijā un Romā - rakstāmā tāfele, kas sastāvēja no divām ar viru vai saiti savienotām plāksnēm
katedra Senajā Grieķijā un Romā - vieta, kur runāja retori un filozofi
pepls Senajā Grieķijā un Senajā Romā - krokots sieviešu virstērps no vieglas drānas, bez piedurknēm, to valkāja virs tunikas
panegiriks Senajā Grieķijā un senajā Romā - slavinoša runa
panteons Senajā Grieķijā un senajā Romā - templis, kas bija veltīts visiem dieviem
amfiteātris Senajā Grieķijā, Romā – atklāta apaļa vai ovāla celtne izrādēm, kurā skatītāju vietas iekārtotas pakāpjveidīgi ap arēnu
kūrija Senajā Romā - 10 patriciešu dzimtu kopums; ēka, kur sanāca senāts; provinces senāts
feciāli Senajā Romā - 20 priesteru kolēģija, kas piedalījās starptautisku līgumu slēgšanā, kara pieteikšanas, līgumu laušanas ceremonijās un veica noteiktus rituālus
fabri Senajā Romā - amatnieki, kas varēja kaut ko pagatavot, mākslinieciski apstrādājot koku, metālu u. c.
kvestors Senajā Romā - amatpersona, kam dažādos periodos bija dažādi tieslietu, finansiālie, administratīvie pienākumi, piem., republikas laikā kvestors pārzināja valsts kasi
pretors Senajā Romā - amatpersona, kas realizēja augstāko tiesas varu un atbildēja par iekšējo kārtību; arī provinces pārvaldnieks
edikts Senajā Romā - amatpersonas paziņojums, rīkojums, pavēle
rostra Senajā Romā - ar trofeju kuģu priekšgaliem rotāta oratoru tribīne Romas forumā
devocija Senajā Romā - ar zināmām formulām un rituāliem saistītas savas vai cita cilvēka dzīvības apsolījums apakšzemes dieviem
optimāti Senajā Romā - aristokrātija, dižciltīgie; aristokrātijas partija, kas pārstāvēja nobiļu intereses
diktators Senajā Romā - ārkārtēja amatpersona, kam bija neierobežota vara
Opikonsīviji Senajā Romā - auglības, sējumu un bagātīgas ražas dievietei Opei veltītie svētki, kas tika svinēti 25. augustā valdnieka namā un tajos drīkstēja piedalīties tikai vestālietes un lielais pontifiks
liktors Senajā Romā - augstāko amatpersonu sargs, kas rokās turēja rīkšu saišķi, kurā ārpus pilsētas robežām iesprauda kara cirvi
intercesija Senajā Romā - augstāko amatpersonu tiesības atcelt citu amatpersonu lēmumus un apturēt viņu darbību
infula Senajā Romā - balta pieres saite, ko valkāja priesteri, vestālietes un upurētāji
argentārijs Senajā Romā - baņķieris, kas pieņēma naudas noguldījumus, izsniedza kredītus un veica bezskaidras naudas norēķinus
prokonsuls Senajā Romā - bijušais konsuls, kas bija iecelts par kādas tās provinces pārvaldītāju
propretors Senajā Romā - bijušais pretors, kas iecelts par provinces pārvaldītāju
klients Senajā Romā - brīvie cilvēki, kas atradās patronu aizgādībā un bija no tiem atkarīgi
itinerārijs Senajā Romā - ceļu un apmetņu saraksts ar attālumu norādi
cenzūra Senajā Romā - cenzora (2) amats
proletārietis Senajā Romā - cilvēks, kas piederēja pie nabadzīgāko, nemantīgo pilsoņu slāņa
vestāliete Senajā Romā - dievietes Vestas priesteriene; vestālietes nedrīkstēja precēties, tām bija jādod šķīstības solījums
diktatūra Senajā Romā - diktatora valdīšana, tā vara, pilnvaras
patrons Senajā Romā - dižciltīgs pilsonis - aizbildnis un aizstāvis brīvlaistiem pilsoņiem, kuri bija atkarīgi no sava bijušā kunga un kuriem pret viņu bija zināmi pienākumi
annona Senajā Romā - gada raža un labības krājumi, kas nepieciešami pilsētas apgādei, kā arī labības cena; vēlīnajā impērijā - produktos maksājamas nodevas
province Senajā Romā - iekarota teritorija, ko pārvaldīja Romas vietvaldis
reskripts Senajā Romā - imperatora rakstveida atbilde sakarā ar kādu jautājumu, kas viņam ticis iesniegts izlemšanai; šāda atbilde ieguva likuma spēku
gladiators Senajā Romā - īpašām izrādēm apmācīts cīnītājs (parasti vergs vai karagūsteknis)
triumfs Senajā Romā - karā uzvarējuša karavadoņa un viņa armijas svinīga ierašanās galvaspilsētā pa īpašiem vārtiem un brauciens, arī gājiens no Marsa laukuma līdz Kapitolijam
triumfators Senajā Romā - karavadonis, kas bija uzvarējis karā un triumfa gājienā ieradās galvaspilsētā
imperators Senajā Romā - karavadonis, vēlāk valdnieks; karavadoņa, vēlāk valdnieka tituls
konsulāts Senajā Romā - konsulu valdīšanas laiks (republikas periodā)
pekūlijs Senajā Romā - kustams un nekustams īpašums, ko ar zināmiem noteikumiem vergu īpašnieks nodeva lietošanā no viņa atkarīgām personām un vergiem, saglabājot sev īpašuma tiesības
triklīnijs Senajā Romā - kvadrātveida ēdamgalds, kuram trīs pusēs bija novietotas kušetes sēdēšanai maltītes laikā; arī telpa (ēdamistaba), kurā atradās šāds galds
epistula Senajā Romā - ķeizara atbildes raksts ierēdņiem vai pilsoņiem; bieži saturēja tiesiskas normas
pretoriānis Senajā Romā - ķeizara, karavadoņa miesassargs; imperatora gvardes karavīrs; karavīrs karaspēka vienībās, kas aizsargāja Romu, tās provinces
parentāliji Senajā Romā - mirušo piemiņas svētki ar ziedojumiem pazemes dieviem un mirušo dvēselēm (13.-21. februāri)
kolons Senajā Romā - neliela zemes gabala nomnieks, kas par nelielu zemes gabalu lietošanu atdeva daļu ražas un pildīja naturālās klaušas
podijs Senajā Romā - paaugstinājums ar sēdvietām cirkā vai amfiteātrī privileģētiem skatītājiem
nobilis Senajā Romā - patriciešu un plebeju aristokrātijas pārstāvis, kas ieņēma kādu no augstākajiem valsts amatiem
kolēģija Senajā Romā - personu apvienība, kas pārzināja noteiktu amatu vai reliģisko kultu
kvirīti Senajā Romā - pilntiesīgi Romas pilsoņi; romiešu tautas svinīgs nosaukums
cenzs Senajā Romā - pilsoņu īpašuma periodiska novērtēšana viņu iedalīšanai attiecīgās nodokļu maksātāju grupās
asesors Senajā Romā - pretora, tiesneša palīgs
augurs Senajā Romā - priesteris, kas pēc dabas parādībām, it īpaši putnu dziesmām un lidojuma, iztulkoja dievu gribu
epistula Senajā Romā - privāta vēstule
pretorijs Senajā Romā - provinces pārvaldnieka mītne
prokurators Senajā Romā - provinces pārvaldnieks
lupanārs Senajā Romā - publiskais nams
fascijas Senajā Romā - rīkšu saišķi, kuri simbolizēja augstāko maģistrātu varu pār cilvēku dzīvību un brīvību; procesijās tos viņiem pa priekšu nesa liktori (zema ranga amatpersonas); saišķī iesprauda kara cirvi
prokurators Senajā Romā - saimniecības pārvaldnieks; tiesas pilnvarotais; ierēdnis, kas vāca nodokļus
centorija Senajā Romā - simt vīru liela karaspēka nodaļa; pilsoņu grupa, kurai bija vienāds mantas cenzs un viena balss tautas sapulcē
delators Senajā Romā - slepens ziņotājs, kas uzrādīja noziegumus, par kuriem draudēja mantas konfiskācija; bija tiesīgs saņemt daļu konfiscētās mantas
dedikācija Senajā Romā - svētnīcas iesvētīšana
atellāna Senajā Romā - tautas komēdija, bieži vien ar politisku saturu; nosauktas pēc Atellas (Kampaņā) pilsētas, kurā tās radušās
podijs Senajā Romā - tempļa pamatne ar pakāpieniem vienā malā
centumviri Senajā Romā - tiesneši civillietās
triumvirāts Senajā Romā - trīs personu kolēģija, ko iecēla vai ievēlēja īpašos valsts amatos
triumvirāts Senajā Romā - trīs politisku darbinieku vai karavadoņu savienība augstākās varas sagrābšanai 1. gs. p. m. ē.
decemviri Senajā Romā - valsts pārvaldes kolēģija, kurā bija 10 cilvēku; visvairāk pazīstami decemviri, kas bija ievēlēti likumu izdošanai. 5. gs. p. m. ē. viņu darba rezultātā tika sagatavoti 12 tabulu (plākšņu) likumi
duumvirāts Senajā Romā - valsts pārvaldības kolēģija, kas sastāvēja no diviem vīriem (duumviriem)
cenzors Senajā Romā - vēlēta amatpersona, kas pārzināja pilsoņu īpašuma novērtēšanu tā aplikšanai ar nodokļiem, uzraudzīja pilsoņu dzīves veidu un pārbaudīja viņu politisko uzticamību
ergastuls Senajā Romā - vergu cietums, parasti pazemē, kur ķēdēs iekaltie vergi veica sevišķi smagu darbu
komentārs Senajā Romā - vēsturisks apcerējums
velīti Senajā Romā - viegli apbruņoti kājnieku karaspēka karavīri
konsuls Senajā Romā - viena no divām augstākajām vēlētajām amatpersonām (republikas laikā); goda tituls (impērijas laikā); cilvēks, kam ir šāds goda tituls
duumvirs Senajā Romā - viens no diviem vienlīdzīgiem augstiem ierēdņiem 2 vīru kolēģijā, ko ievēlēja uz 1 g. dažādu uzdevumu veikšanai; arī augstākās amatpersonas Romas municipijās un kolonijās
pretorijs Senajā Romā - vieta (karaspēka nometnē), kur atradās pretora, vēlāk karavadoņa telts, mītne
cirks Senajā Romā - vieta karavadoņu triumfa gājienam, jātnieku un četrjūgu sacensībām, dūru cīņām utt.
harūspiki Senajā Romā - zīlnieki, kas izkopa no etruskiem aizgūtos zīlēšanas veidus, īpaši zīlējot ar upurēto dzīvnieku iekšām; šis pareģošanas veids 1. gs. p. m. ē. izspieda auguru mākslu
centūrija Senajā Romā 100 vīru liela karaspēka apakšvienība, 60 centūrijas veidoja leģionu
albums Senajā Romā ar ģipsi nobalsināta siena, kur uzkrāsoja valdības ziņojumus un amata vīru sarakstus
stuprum Senajā Romā ārlaulības dzimumsakari
stola Senajā Romā gara kleita līdz zemei (ar jostu)
patronāts Senajā Romā īpaša aizbildnības forma; nepilngadīgo vai trūcīgo pilsoņu (klientu) atkarība no bagātajiem un ietekmīgajiem pilsoņiem (patroniem)
flāmins Senajā Romā Jupitera augstākais priesteris, kuram bija lielas tiesības, viņš varēja arī apžēlot ieslodzītos
palūdāments Senajā Romā kara rota, kara apģērbs
stuprata Senajā Romā laulības pārkāpēja (sieviete)
stuprator Senajā Romā laulības pārkāpējs (vīrietis)
diagonālkapitells Senajā Romā lietota joniskā kapitella forma ar vienlīdzīgiem skatiem no visām 4 pusēm
proletariāts Senajā Romā mantiski mazturīgākā pilsoņu šķira, par kuras vienīgo devumu valsts labā tika uzskatīta pēcnācēju (proles) radīšana
publikāņi Senajā Romā muitas maksājumu un nodokļu piedzinēji, kas nereti nodarbojās ar izspiešanu, tāpēc senākajos Bībeles tulkojumos saukti par "grēciniekiem"
promaģistrāti Senajā Romā personas, kas darbojās maģistrātu vārdā; dažkārt arī zemākas pakāpes maģistrāts, kas darbojās augstākas pakāpes maģistrāta vietā ar viņa pilnvarām
sembella Senajā Romā skaita vienība, 1/20 denārija, vēlāk 1/20 sestercija
prēkoni Senajā Romā sludinātāji, izjundētāji
kvirinālijas Senajā Romā svētki 17. februārī par godu dievam Kvirīnam
cereālijas Senajā Romā svētki par godu dievietei Cererai
Māmertīnu cietums senajā Romā valsts cietums, kur savas beidzamās dienas esot pavadījuši apustuļi Pēteris un Pāvils
pedagoģijs Senajā Romā vergtura mājas daļa, kurā apmācīja vergus
kontubernijs Senajā Romā vergu ārlaulības kopdzīve bez tiesiskām sekām
coemptio Senajā Romā viens no likumīgās jeb romiešu laulības noslēgšanas veidiem, ar ko sieva nokļuva vīra varā ar visu savu mantu un bērniem, kas piedzima šai laulībā
koemcija Senajā Romā viens no likumīgās jeb romiešu laulības noslēgšanas veidiem, ar ko sieva nokļuva vīra varā ar visu savu mantu un bērniem, kas piedzima šai laulībā
cincinnāts Senajā Romā visai godīgs diktators, kas pēc sava amata laika notecēšanas no tā atkāpās
ibēri Senas ciltis Spānijā, kuras 6.-3. gs. p. m. ē. sajaucās ar ķeltiem, bet, pakļautas Romai, pamazām romanizējās
Ģipkas apmetnes senas dzīvesvietas Talsu novada Rojas pagastā, Rīgas-Kolkas autoceļa abās pusēs, atklātas 1993. g., postītas ar 20. gs. sākumā ierīkojot ceļu
orhestra Senās Grieķijas un Romas teātrī - īpašs laukums, uz kura atradās koris
mitraisms Senās Irānas, Indijas un citu zemju reliģijās - Mitras kults; m. ē. pirmajos gadsimtos tas plaši izplatījās Romas impērijā un bija kristiānisma sāncensis; no mitraisma kristīgie aizguva svēto vakarēdienu, krusta simbolu, ziemsvētkus u. c.
latīņi Senās itāļu ciltis (Vidusitālijas rietumdaļā Lacijā ar Romas pilsētu centrā)
arēna Senās Romas amfiteātra vidus daļa, sacensību laukums
tabularijs Senās Romas arhīvs, kas atradās Saturna tempļa piebūvē; ar filiālēm katras provinces galvaspilsētā
clientes Senās Romas atkarīgi ļaudis, kam bij savi patroni (aizstāvji); tos neskaitīja par pilsoņiem, kaut gan faktiski viņi bij brīvi
pontifiks Senās Romas augstākās priesteru kolēģijas loceklis; no 5. gs. šo titulu sāka attiecināt uz kristiešu bīskapiem, parasti uz pāvestu
fasciji Senās Romas augstāko maģistrātu varu simbolizējošie rīkšu saišķi (ar cirvi vidū), kurus procesijās nesa liktori
locupletes Senās Romas bagātnieki
Adriāns Senās Romas imperators (76.-138. g., imperators no 117. g.; latīņu "Hadrianus"), reformēja valsts pārvaldi un tiesvedību, izvērsa celtniecību, sekmēja literatūras un mākslas attīstību
Aureliāns Senās Romas imperators (Aurelian; 214.-275. g.); Palmiras karagājiena laikā viņa karavīri nodedzināja Aleksandrijas muzeju
Kvindecemvīru priesteru kolēģija senās Romas institūcija (piecpadsmit vīru kolēģija), kuras galvenais uzdevums bija valstij kritiskos brīžos skaidrot dievu zīmes un senos tekstos atrast norādes uz problēmu risinājumiem
municipija Senās Romas itāļu pilsētas, no 3. gs. p. m. ē. arī provinču pilsētas, kuru brīvajiem iedzīvotājiem tika piešķirtas pilnīgas vai ierobežotas Romas pilsoņu un pašpārvaldes tiesības
pandektas Senās Romas juristu darbu un likumu kopojums; arī digestas
antoniniāns Senās Romas kalta vara monēta, ap 3. gs.
pagāns Senās Romas lauku iedzīvotājs
korektors Senās Romas mazākas provinces pārvaldnieks (gubernators)
toga Senās Romas pilsoņu virsējais apģērbs, ko darināja no balta vilnas auduma eliptiskā griezumā un ko apņēma ap augumu pār vienu plecu, atstājot kaklu un otru plecu neapsegtu
Dakija Senās Romas province (106-271), atradās tagadējā Rumānijas teritorijā, to izveidoja imperators Trajāns, dzīvoja trāķiešu cilts - daki līdz iekaroja barbari
Belgika Senās Romas province, izveidota 16. g. p. m. ē. beļģu apdzīvotajā teritorijā, bet 5. gs. to iekaroja franki
quadrigatus Senās Romas republikas (2. un 1. gs. p. m. ē.) sudraba denārijs ar dieva attēlu auļojošā četrjūgā monētas mugurpusē
dekurions Senās Romas Republikas laikā — to iedzīvotāju kārtas pilsonis, kuri veidoja pilsētas padomi
kvadranss Senās Romas sīka monēta
miliarisijs Senās Romas un Bizantijas sudraba monēta, sāka kalt 4. gs. 1. pusē, Latvijas teritorijā atrasti 7.-12. gs. Bizantijā kalti
pūniešu kari Senās Romas un Kartāgas kari (264.-146. g. p. m. ē.) par kundzību Vidusjūrā
samnītu kari Senās Romas un samnītu vadītās itāļu cilšu savienības kari (343.-341., 327.-304., 298.-290. g. p. m. ē.)
romieši Senās Romas valsts iedzīvotāji
quadrussis Senās Romas vara stieņu nauda 4 asu 3(3) vērtībā
quattus Senās Romas vara stieņu nauda 4 asu vērtībā; quadrussis
annālisti Senās Romas vēsturnieki, kas notikumus aprakstīja gadu secībā
legāts Senāta sūtnis vai pilnvarotais (senajā Romā)
kastells Senatnē (Romā) un viduslaikos nocietinājums, bastions, forts, cietoksnis; vēlāk arī pils
rogācija Senējā Romā likuma projekts
proletārieši Senējā Romā nabagākā pilsoņu šķira, kas bija atsvabināta no valsts dienesta un nodokļiem
tribūnāts Senējā Romā tautas tribūnu iestādījums un amats
kvirīnīlijas Senējiem romiešiem svētki par godu Kvirīnam kā sabīņi sauca Martu un Romulu
Sparta Sengrieķu polisa Lakonijā, kas izveidojās 9. gs. p. m.ē., no 6. gs. p. m. ē. - valsts, 27. g. p. m. ē. - iekļauta Senās Romas Ahajas provincē
antīka Senie laiki; senās Grieķijas un Romas kultūras periods
sabīņi Senitāļu ciltis, kas apdzīvoja plakankalni uz Z no Latijas, ap 290. g. p. m. ē. romieši tos pakļāva; 268 g. p. m. ē. tie ieguva Romas pilsoņu tiesības un vēlāk romanizējās
samnīti Senitāļu ciltis, kas cīnījās pret Romu un 1. gs. p. m. ē. tos gandrīz pilnīgi iznīcināja Romas karaspēks
sabelli Senitāļu cilts, kas 3. gs. p. m. ē. tika pakļauti Romai un vēlāk pilnīgi romanizējās
ekvi Senitāļu cilts, piederēja pie osku-umbru cilšu grupas, dzīvoja Apenīnu rietumu nogāzē, 304 p. m. ē. to pakļāva Roma
antīkā māksla seno grieķu un romiešu (1. gt. p. m. ē. - 5. gs. m. ē.) māksla; vēsturiskie periodi: Senā Grieķija - arhaika, klasika, hellēnisms; Senā Roma - Romas republikas un Romas impērijas māksla
peregrīni Seno romiešu sabiedrotie, kas nebij Romas pilsoņi, bet labākā stāvoklī nekā ienaidnieki, jo uzturoties Romas teritorijā, viņiem nevajadzēja iestāties privātā patronātā
Potrimps senprūšu dievs, ko vispirms piemin S. Grūnavs savā chronikā (ap 1520) un pēc tam citi autori kā 3. galveno Romoves dievu; 18. gs. vidū Harders ieveda Potrimpu latviešu mitoloģijā; sekojot viņam, Stenders dēvē Potrimpu par upju un ezeru dievu, bet J. Lange pārvērš to par dzērāju dievu, it kā Trimpus apakšnieku; beidzot J. Alunāns 1858. g. paaugstina Potrimpu par Pramšāna un Laimas dēlu, kas svētījis laukus un sargājis sēklu
kaldiji Sens Īrijas un Skotijas kristiešu ordenis, kas radies pirms 9. gs. un pastāvējis apmēram līdz 12. gs., kad ķeltu baznīca, pie kuras tas piederēja, bija spiesta pakļauties Romas tradīcijām
Rubikona Sens nosaukums - upe, kas ieplūda Adrijas jūrā un veidoja Jūlija Cēzara provinces robežu; 49. g. p. m. ē. viņš pretēji senāta aizliegumam to pārgāja ar saviem leģioniem, izsaukdamies "Kauliņi ir mesti!" (latīņu "Alea iacta est!"); ar to sākās pilsoņu karš, kurā Cēzars ieņēma Romu
Senetjēna pie Rūvjē Sentetjēna pie Rūvjē, pilsēta Francijā ("Saint-Étienne-du-Rouvray")
gļotkāta sēntiņa sēntiņu suga ("Roridomyces rorida")
literālkontrakts Sevišķa līguma forma romiešu tiesībās līdz Justiniāna tiesībām, kas balstījās uz Romas pilsoņu ierakstiem savās darījumu grāmatās
sestercijs Sīka sudraba monēta Senajā Romā, bet vēlāk bronzas monēta, kas bija apgrozībā 187.-217. g.
Zaltakolns Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Rozalina" bijušais nosaukums
rozalinieši Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Rozalina" iedzīvotāji
rozolinieši Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Rozalina" iedzīvotāji
Silu ezers Silezers Ropažu pagastā
Sila ezers Silezers, ezers Ropažu novadā
Kuģniekupīte Silupīte Rojas novadā
Greimica Silupīte, Rojas pieteka
Grenica Silupīte, Rojas pieteka
Silupe Silupīte, Rojas pieteka
komendācija Simbolisks akts, ar ko Senajā Romā klients nonāca patricieša patronātā, bet Rietumeiropā viduslaikos karavīrs iestājās kunga karadraudzē un lēņa vīrs lēņa kunga vasaļos
Bistrica Siretas labā krasta pieteka Rumānijā ("Bistrita"), garums - 272 km, sākas Austrumkarpatos, Rodnas kalnos
digesta Sistemātiski sakārtotu un tematiski apvienotu senās Romas juristu darbu krājums, kas pēc imperatora Justiniana pavēles tika publicēts 533. g., tam bija likuma spēks
Antinojs Skaists grieķu jauneklis ("Antinous", miris 130.g.), Romas imperatora Adriāna mīlulis, teika vēstī, ka viņš noslīcinājies Nīlā, lai pagarinātu sava kunga dzīvi
magistrs Skolotājs; senajā Romā dažu amatu personu nosaukums
Gusjena ezers Sļepuru ezers Robežnieku pagastā
Raiceļu ezers Sļepuru ezers Robežnieku pagastā
Ūseņu ezers Sļepuru ezers Robežnieku pagastā
Mazais Gusjena ezers Sļepuru ezers Robežnieku pagastā
Mazais Gusena ezers Sļepuru ezers Robežnieku pagastā
princips Smagi bruņoti kājnieki leģionu sastāvā Senajā Romā 4.-2. gs. p. m. ē.
kamala Smalks ķieģeļsarkans pulveris, ko iegūst saberžot koka "Rottlera tinctoria" augļu dziedzerīšus un matiņus, satur aktīvu vielu rotlerīnu, lieto pret plakanajiem tārpiem
vīnroze Smaržlapu roze ("Rosa rubiginosa"), satopama retumis saulainos pakalnos un mežmalās, 0,6 līdz 1,2 m gara, zied jūnijā un jūlijā
Rosa eglanteria smaržlapu rozes "Rosa rubinigosa" nosaukuma sinonīms
polisa Sociālekonomiski un politiski suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (senajā Grieķijā, Romā); pilsētvalsts
pilsētvalsts Sociālekonomiski un politiski suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (senajā Grieķijā, Romā); polisa
Lapzeme Somijas lielākais reģions, kas aizņem valsts ziemeļu daļu, platība - 98984 kvadrātkilometri, 180800 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Rovaniemi
klavieres Spirts "Royal"
klavierspirts Spirts "Royal"
robežkrodzinieki Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Robežkrogs" iedzīvotāji
rozbeķieši Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Rozbeķi" iedzīvotāji
Vienotnes Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Rozula" bijušais nosaukums padomju laikā
rozulieši Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Rozula" iedzīvotāji
IRU Starptautiskā autotransporta savienība (angļu "International Road Transport Union")
Romas klubs starptautiska organizācija, izveidota Romā 1968. gadā, pazīstama ar tās aizbildniecībā tapušajiem nākotnes attīstības modeļiem, globālo problēmu analīzi
rotarietis Starptautiskas organizācijas "Rotary International", Rotari kluba biedrs
R Starptautisks signāls bez apzīmējuma "Romeo"; lieto kopā ar citu burtu kombināciju
interregnum Starpvaldības periods Romā
katonisks Stingrs, bargs, nelokāms, kā senās Romas valstsvīrs Katons
molosi Suņu cilmes grupa; suņu šķirne senajā Romā
drīcekle Suņu roze ("Rosa cania")
drīcekles Suņu roze ("Rosa cania")
dzeloņroze Suņu roze ("Rosa cania")
ērkšķis Suņu roze ("Rosa cania")
ērkšķrozes Suņu roze ("Rosa cania")
kaneļroze Suņu roze ("Rosa cania")
mežroziņa Suņu roze ("Rosa cania")
mežrozīte Suņu roze ("Rosa cania")
rozītes Suņu roze ("Rosa cania")
vilkroze Suņu roze ("Rosa cania")
vilktrīceklis Suņu roze ("Rosa cania")
ērkšroze Suņu roze ("Rosa canina")
Benedikts Sv. Benedikts – mūks un reformators (Benedict of Nursia; ap 480.–550. g.), kas sarakstīja mūku dzīves likumus, kuriem turpmāk sekoja visi Rietumu baznīcas mūki un mūķenes; nodibināja pirmo Romas katoļu baznīcas ordeni, Eiropas svētais aizbildnis
zelta bulla svarīgs Romas pāvesta vai kāda viduslaika valdnieka izdots dokumentus, kam tika pievienots zelta zīmogs
Pirmais reihs Svētā Romas impērija
Apustuliskais krēsls Svētais Krēsls - pāvesta, kā arī Romas katoļu baznīcas vara
Vormsas edikts Svētās Romas impērijas imperatora Kārļa V rīkojums, kuru pasludināja Vācijas reihstāgā 1521. g.; tas bija vērsts pret reformācijas vadoni M. Luteru; viņu pasludināja par ķeceri, aizliedza lasīt un izplatīt viņa darbus
konvokācija Svētās Romas valsts kārtu priekšstāvības sasaukšana ķeizara ievēlēšanai, beidzamo reizi notika 1790. gadā
luperkāliji Svētki Senajā Romā (parasti 15. februārī) par godu dievam Luperkam (viens no Fauna vārdiem) - druvu, ganāmpulku aizbildnim
robigāliji Svētki Senajā Romā, kas bija veltīti labības sargātājam dievam un tika svinēti 23. aprīlī, upurējot rudu suni
visu svēto diena svētku diena, kas Romas Katoļu baznīcā tiek svinēta 1. novembrī, bet austrumu baznīcās - pirmajā svētdienā pēc Vasarsvētkiem
saliji Svētnieku kolēģija senā Romā, kas godināja Martu un rīkoja procesija marta mēnesī
kalidārijs Sviedrēšanās, siltūdens nodaļa senajā Romas pirtī
Kapupe Svitenes labā krasta pieteka Viesturu pagastā, caurtek Svitenes pagastu, sākas kā grāvis Roču mežā Lietuvā, \~2 km no Latvijas robežas, garums - 17 km, kritums - 19 m, ieteka pie Vairogiem
Aleksandrovska-Gruševska Šahti pilsētas (Krievijā, Rostovas apgabalā) nosaukums 1881.-1920. g.
citerior Šai pusē esošs, tuvs; senatnē pavārds vietām, kas raugoties no Romas atradās šaipus kāda kalna, upes utt.
Rosa tomentosa Šerarda rozes "Rosa sherardii" nosaukuma sinonīms
renesanse šī posma arhitektūras un tēlotājas mākslas virziens, kas balstījās uz laicīgiem estētiskiem ideāliem un ierosmi guva Senās Grieķijas un Romas mākslā; attiecīgais arhitektūras un tēlotājas mākslas stils
roze šīs dzimtas apakšdzimta ("Rosoideae"), 13 ģinšu, 84 sugas, no tām 7 adventīvas
roze šīs dzimtas un apakšdzimtas ģints ("Rosa"), dekoratīvs krūmveida augs ar lieliem, parasti smaržīgiem, dažādas krāsas divdzimumu ziediem (pa vienam vai vairogveida ziedkopās) un ar ērkšķainu stumbru, \~200 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 17 sugu, no tām 6 ir dārzbēgļi
Roguļova Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Roguļeva" nosaukuma variants
Bīrdmora šļūdonis šļūdonis Antarktīdā (angļu val. "Beardmore Glacier"), viens no lielākajiem šļūdoņiem pasaulē, garums - \~160 km, platums - \~40 km, sākas Antarktīdas plato, iekļaujas Rosa šelfa ledājā
Ņujorka Štats ASV ("New York"), administratīvais centrs - Olbani, platība - 141299 kvadrātkilometri, 19746200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Vermontu, Masčūsetu, Konnektikutu, Rodailendu, Ņūdžersiju un Pensilvāniju, kā arī ar Kanādu
Ziemeļkarolīna Štats ASV ("North Carolina"), administratīvais centrs - Roli, platība - 139391 kvadrātkilometrs, 9944000 iedzīvotāju (2014. g.)
Rondonija Štats Brazīlijas rietumos ("Rondonia"), administratīvais centrs - Portuveju, platība - 237576 kvadrātkilometri, 1503900 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Amazonasas un Matugrosu štatu, kā arī ar Bolīviju
Roraima Štats Brazīlijas ziemeļos ("Roraima"), administratīvais centrs - Boavista, platība - 224299 kvadrātkilometri, 421500 iedzīvotāju, robežojas ar Paras un Amazonasas štatu, kā arī ar Venecuēlu un Gajānu
Šuazi Leruā Šuazīleruā, pilsēta Francijā ("Choisy-le-Roi")
Putnu dārzs tā tautā sauca vasaras kafejnīcu pie viesnīcas "Rīga" (tagadējās viesnīcas "Roma" vietā), 1960. un 1970. gados tā bija iecienīta bohēmas, brīvdomīgās un "nepieradinātās" jaunatnes pulcēšanās vieta
gregorisks tāds, kas saistīts ar Romas pāvestu Gregoru Lielo (6. gs.)
Livengofskaja Tagadējā Rožupes (pirmskara Līvānu) pagasta bijušais nosaukums krieviski
Stalbes pagasta teritorija tagadējā teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauts viss bijušais Rozulas (Rozbeķu) pagasts, Kūduma pagasta ziemeļu daļa, Ķieģeļu pagasta dienvidrietumu stūris un Dauguļu pagasta dienvidu daļa
kohorta Taktiska vienība senās Romas karaspēkā
ropiķnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ropiķi" iedzīvotāji
rocežnieki Talsu novada Laidzes pagasta apdzīvotās vietas "Roceži" iedzīvotāji
Aizklāņciems Talsu novada Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Aizklāņi" nosaukuma variants
apšenieki Talsu novada Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Apšuciems" iedzīvotāji
dižmežnieki Talsu novada Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Dižmeži" iedzīvotāji
rodzenieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Rogas" iedzīvotāji
rodznieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Rogas" iedzīvotāji
rosībnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Rosība" iedzīvotāji
smiltsvīķis Tauriņziežu dzimtas augs "Vicia villosa Roth.", gk. zaļbarībai un sienam, arī sēklai un zaļmēsliem; ziemas vīķi; pūkainie vīķi
robīnija Tauriņziežu dzimtas ģints ("Robinia"), koks vai krūms ar baltiem vai rožainiem, smaržīgiem ziediem ķekaros, \~20 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 3 sugas
mīms Tautas izrāde ar improvizētu dziedāšanu, dejošanu, dialogu (senajā Grieķijā, senajā Romā)
Klinšu kalnu tranšeja tektoniski glaciāla ieleju sistēma Kordiljēros ("Rocky Mountains Trench") starp Klinšu kalnu Frontālo grupu un Kolumbijas, Kasiara un Ominekas kalniem, Kanādā, garums - 1900 km, platums - 8-24 km, dziļums - 1000-1500 m
babiloniešu netikle tēls Jāņa Atklāsmes grāmatā, iespējams, ar to domāta Roma, vēlāk arī baznīcas sekularizācija
Vatikāns teokrātiska pilsētvalsts, kas izvietota šajā uzkalnā, Romas katoļu baznīcas politiskais, administratīvais un ideoloģiskais centrs; Romas pāvesta (katoļu baznīcas galvas) rezidence
Pāvesta apgabals teokrātiska valsts Vidusitālijā 756.-1870. g., kas izveidojās, kā Romas pāvesta laicīgais valdījums ap Romas un Ravennas pilsētām, sākotnēji ietilpa Franku Impērijā, no 962. g. - Svētajā Romas Impērijā, no 1274. g. bija suverēna valsts, 1861. g. iekļauta Itālijas Karalistē, bet 1870. g. 20. septembrī likvidēta; Baznīcas valsts; Pāvesta valsts
Priekškaukāzs Teritorija Kaukāza ziemeļos, starp Kumas-Maničas ieplaku ziemeļos un Lielo Kaukāzu dienvidos, Krievijas Krasnodaras, Stavropoles novadā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Čečenijas Republikā, Dagestānas Republikā un Rostovas apgabala daļa, garums - >900 km, platums - līdz 300 km, augstums - līdz 1402 m (Beštavs)
dēditīciji Tie senās Romas pilsoņi, kuru pilsoniskā brīvība bija vismazākā, salīdzinot ar pašu romiešu un latīņu brīvību
sportula Tiesas izdevumi senā Romā
dzintara ceļš tirdzniecības ceļu sistēma starp Baltijas jūras dienvidu piekrasti un Dienvideiropu un Centrāleiropu, izveidojās jau 3.-2. gt. p. m. ē. un beidza pastāvēt līdz ar Romas impērijas sabrukumu (5. gs.)
Dzintara ceļš tirdzniecības ceļu sistēma starp Baltijas jūras dienvidu piekrasti un Dienvideiropu un Centrāleiropu, izveidojās jau 3.-2. gt. p. m. ē. un beidza pastāvēt līdz ar Romas impērijas sabrukumu (5. gs.); galvenais ceļš sākās prūšu apdzīvotajā Sembas pussalā un gar jūras krastu un Vislu veda līdz Romas provinces robežai pie Donavas (tagadējā Austrijā), tālāk līdz Adrijas jūras piekrastei un Apenīnu pussalai
berendeji Tjurku nomadu cilts, 11. gs. 2. p. apmetās D-Krievijas stepēs Rosas upes apvidū, 13. gs. daļa pārceļoja uz Bulgāriju un Ungāriju, daļa saplūda ar Zelta Ordas iedz
Aizliegto grāmatu indekss to grāmatu saraksts, kuras agrāk Romas Katoļu baznīcas locekļiem bija oficiāli aizliegtas; no XVI gs. līdz 1966. gadam, kad no šāda saraksta atteicās, īpaša kongregācija (pāvesta kūrijas nodaļa), kuras sastāvā bija kardināli, padomnieki un eksperti, nodarbojās ar grāmatu cenzēšanu un indeksa atjaunināšanu
stupa Trauks ar ūdeni pie ieejas Romas katoļu baznīcā; tajā atrodas svētītais ūdens, kurā ticīgie, ienākot baznīcā, iemērc pirkstus un apzīmē sevi ar krusta zīmi
comitia Trīs līmeņu (tautas vai pārstāvju) sapulces Romas komūnu organizācijā
kino tropu koka _Pterocarpus marsupium Roxb._ stublāja sabiezināta sula; lieto caurejas ārstēšanai
Trudinkas ezers Trudiņka, ezers Robežnieku pagastā
Trudniku ezers Trudiņka, ezers Robežnieku pagastā
Trudņika ezers Trudiņka, ezers Robežnieku pagastā
Trudņiku ezers Trudiņka, ezers Robežnieku pagastā
pūkroze Tūbainā roze ("Rosa tomentosa")
rotkaļnieki Tukuma novada Tumes pagasta apdzīvotās vietas "Rotkaļi" iedzīvotāji
rotkalis Tukuma novada Tumes pagasta apdzīvotās vietas “Rotkaļi” iedzīvotājs
purpurs Tumšsarkana krāsviela ar viegli violetu nokrāsu (senajā Grieķijā, Romā), ko ieguva no īpašiem gliemežiem un lietoja audumu krāsošanai; attiecīgā krāsa, krāsas tonis
Cimļanskas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Donas vidustecē, Krievijā, Rostovas un Volgogradas apgabalā, platība 2700 kvadrātkilometru, garums — 260 km, platums — līdz 38 km, vidējais dziļums — 8,8 m
Beiču ūdenskrātuve ūdenskrātuve Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā, uzpludināta uz Audras upes
Vēverupe ūdenstece Ainažu pilsētā, Indupes un Rožupes satekupe, ietek Rīgas jūras līcī, garums - \~0,6 km; Vēverupīte; Krožupe
Rokstvalks ūdenstece Kolkas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī; Rokstu valks; Sārnastvalks
Alkšņvalks ūdenstece Latvijā, Talsu novada Dundagas un Rojas pagastā, Milzgrāvja kreisā satekupe; Šteinertgrāvis
Rūbežneica Ūdenstece Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā, ietek Franapoles ezerā; Robežnica
Poganka Ūdenstece no Idzepoles ezera uz Opolo Snidzinu, Ludzas un Rēzeknes novadu robežupe gandrīz visā garumā, lejtece Ludzas novada Pildas pagastā; Roganka
Silupīte Ūdenstece Rojas novadā, ietek Rīgas jūras līcī Rojas dienvidaustrumu nomalē; Kuģniekupīte
Ķilmiņupe Ūdenstece Rojas pagastā pie Melnsila, ietek Rīgas jūras līcī; Ķilmeņupe
Mazupīte ūdenstece Rojas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī netālu no Rojas grīvas; Krākšupīte; Vēverupe
Baznīcvalks ūdenstece Talsu novada Rojas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī pie Kaltenes baznīcas; Bazoņgrāvis; Krogvalks; Katrīnvalks
Alalau upe Brazīlijā (_Alalaū, Rio_), Riunegru kreisā krasta pieteka, Roraimas un Amazonasas štata robežupe
Anava upe Brazīlijā (_Anauá, Rio_), Roraimas štatā, Riubranku kreisā krasta pieteka
Katrimani upe Brazīlijā ("Rio Catrimani"), Roraimas štatā, Riubranku labā krasta pieteka
Mukažai upe Brazīlijā ("Rio Mucajai"), Roraimas štatā, Riubranku labā krasta pieteka
Ronuro upe Brazīlijā ("Rio Ronuro"), Šingu kreisā krasta pieteka
Surumu upe Brazīlijā ("Rio Surumu"), Roraimas štatā, Takutu labā krasta pieteka
Takutu upe Brazīlijā ("Rio Tacutu"), Roraimas štatā, kā arī Brazīlijas un Gajānas robežupe, Riubranku kreisā satekupe
Urarikuera upe Brazīlijā ("Rio Uraricoera"), Roraimas štatā, Riubranku labā satekupe
Riubranku upe Brazīlijā, Roraimas štatā (port. val. "Rio Branco"), Riunegru kreisā krasta pieteka, kas izceļas, satekot Urarikuerai, kas sākas Parimas grēdas austrumu nogāzēs (Gvajānas plakankalnē) un Takutu, kas sākas Kamoas kalnos, garums - (kopā ar Urarikveru) 1300 km
Mesta upe Bulgārijā ("Mesta"), lejtece Grieķijā, kur saucas - Nesta, kopējais garums - 273 km, sākas Rilas masīvā, tek starp Pirina un Rodopu kalniem, ietek Trāķijas jūras Tasas šaurumā
Ēna upe Francijā (_Ain_), Ronas labā krasta pieteka
Ardēša upe Francijā (_Ardèche_), Ronas labā krasta pieteka
Gāra upe Francijā ("Gard"), Ronas labā krasta pieteka
Droma upe Francijā, Ronas kreisā krasta pieteka
Ega upe Francijā, Ronas kreisā krasta pieteka
Sona upe Francijas austrumos, Ronas labā krasta pieteka, garums - 482 km, izteka uz rietumiem no Vogēziem, kanāli savieno ar Mozeli, Reinu, Luāru un Sēnas baseinu
Diransa upe Francijas dienvidaustrumos ("Durance"), Ronas kreisā krasta pieteka, garums 305 km, iztekas Pelvū masīvā un Kotas Alpos
Izēra upe Francijas dienvidaustrumos ("Isere"), Ronas kreisā krasta pieteka, garums - 290 km, sākas Grajas Alpos 2400 m vjl., šķērso Savojas Alpus
Saka upe Īrijā, Šenonas labā krasta pieteka, Roskomonas un Golvejas grāfistē, lielāko daļu tecējuma ir šo grāfistu robežupe
Akšibaja upe Krievijā (_Akšibai_), Rostovas apgabalā un Kalmikijas Republikā, Karasalas kreisā krasta pieteka
Peza upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pieteka, garums - 343 km (kopā ar Ročugu - 515 km), sākas Timana skraustā satekot Ročugai un Bludnajai
Aksaja upe Krievijā, Donas labā krasta pieteka Rostovas apgabalā
Sala upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 798 km, sākas Jergeņu augstienes rietumu nogāzē, vasarā augštecē izsīkst (sausos periodos pat 370 km garā posmā)
Kaļitva upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Doņecas kreisā krasta pieteka, garums - 308 km, sākas Donas grēdas dienvidu nogāzē
Boļšaja upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Kaļitvas kreisā krasta pieteka
Oļhovaja upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Kaļitvas kreisā krasta pieteka
Boļšaja Kuberle upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Salas kreisā krasta pieteka
Malaja Kuberle upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Salas kreisā krasta pieteka
Karasala upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Salas labā krasta pieteka
Čira upe Krievijā, Rostovas un Volgogradas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums 360 km, sākas Donas grēdas austrumos, ietek Cimļanskas ūdenskrātuvē
Argajurjaha upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Rosohas satekupe
Iļinjurjaha upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Rosohas satekupe, garums - 337 km
Maniča upe Krievijas Rostovas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 219 km, iztek no Maničgudila ezera
Berjozovaja upe Krievijas Rostovas apgabalā, Kaļitvas kreisā krasta pieteka
Jegorlika upe Krievijas Stavropoles novadā un Rostovas apgabalā, Maničas kreisā krasta pieteka, garums - 448 km, sākas Stavropoles augstienē, sniegūdeņu un gruntsūdeņu pieplūde
Audrupe upe Lietuvā (_Audrupys_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā, Audras pieteka
Pilda upe Ludzas novadā, ietek Lielajā Ludzas ezerā, garums - 36 km, kritums - 48 m, ja uzskata, ka šī upe caurtek Pildas ezeru; augštecē arī Ilža, Robežniece; lejtecē - Isnauda, Nukša
Lielā Jugla upe Rīgas pilsētā un Garkalnes, Ropažu un Mālpils novadā, garums — 62 km, kritums — 70,6 m, sākas Mālpils novadā satekot Mērgupei un Sudai, pirms ietekas Juglas ezerā satek ar Mazo Juglu
Melnsilupe upe Rojas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī uz dienvidiem no Melnsila, garums - 2,2 km, veidojas satekot Milzgrāvim un Lorumupei; Melnsila
Piķurga upe Salaspils pagastā un Ropažu novada Stopiņu pagastā, kā arī Rīgas pilsētas austrumu malā, ietek Juglas ezera dienvidu galā pie Brekšiem, garums - 17 km; Piķupe; Ulbroka; Smerdele; lejtecē Brekšupīte
Arupīte upe Siguldas novada Allažu pagastā, lejtecē 9 km arī Siguldas un Ropažu novada robežupe, Tumšupes kreisā krasta pieteka, garums - 14 km
Arva upe Šveicē un Francijā (_Arve_), Ronas kreisā krasta pieteka
Rona upe Šveices dienvidu un Francijas dienvidaustrumu daļā (vācu val. "Rotten", fr. val. "Rhone"), garums - 812 km, sākas no šļūdoņa Lepontijas Alpos 2120 m vjl., tek cauri Ženēvas ezeram, ietek Vidusjūras Lionas līcī
Žulniekvalks upe Talsu novada Ārlavas un Rojas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī pie Kaltenes, garums - 12 km; Žulnieku valks; Žuļļaku valks
Pilsupe upe Talsu novada Dundagas un Rojas pagastā, garums - 22 km, kritums - 57 m, ietek Rīgas jūras līcī uz ziemeļiem no Ģipkas; augštecē Kaļķupīte; lejtecē Purciemupe
Aizklāņupe upe Talsu novada Kolkas un Rojas pagastā, iztek no Bažu purva, ietek Rīgas jūras līcī, garums - \~2,5 km; Aizklāņu upe; Mazupīte
Roja upe Talsu novadā, ietek Rīgas jūras līcī pie Rojas, garums - 78 km, kritums - 52 m, grīvā izveidota Rojas osta; augštecē arī Viekste
Miusa upe Ukrainā un Krievijas Rostovas apgabalā, garums - 258 km, sākas Doņecas skrausta dienvidu nogāzē, ietek Azovas jūras Miusas limānā
Krinka upe Ukrainā un Krievijas Rostovas apgabalā, Miusas labā krasta pieteka
Rostovica upe Ukrainā, Vinnicas, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Rosas kreisā krasta pieteka
Rota upe Vācijā ("Rott"), Bavārijas austrumu daļā, Innas kreisā krasta pieteka, garums - 120 km
Maina upe Vācijas vidusdaļā ("Main"), Reinas lielākā pieteka, garums - 524 km, veidojas satekot Rotermainai (no Franku Albas) un Veisarmainai (no Fihtela kalniem), ieteka iepretī Maincai
Rozalinda Urāna pavadonis ("Rosalind"), vidējais attālums no planētas - 69900 km, izmēri - 72 km
censors uz 5 gadiem izvēlēts maģistrāts senajā Romā, kura uzdevums bija novērot pilsoņu ienākumus, sadalīt tos pa šķirām, uzlikt tiem nodevas un vispārini uzraudzīt viņu tikumisko dzīvi
palliums uzplecis no baltas vilnas ar melniem krustiem, ko Romas pāvests sūta jaunieceltam bīskapam
Behinstunas uzraksts uzraksts trijās valodās (senpersiešu, elamiešu un babiloniešu) uz Behinstunas klints Irānā, Hamadānas pilsētas tuvumā; 1835.-1847. g. šo uzrakstu nokopēja un izlasīja H. Rolinsons
romanizēt Uzspiest Senās Romas valodu un kultūru (citām tautām)
nācarieši vācu un austriešu gleznotāju romantiķu grupējums "Svētā Lūkas savienība", kas 19. gs. sākumā izveidojās Vīnē, bet darbojās Romā
Rumānija Valsts Eiropas dienvidaustrumos (rumāņu valodā "Romania"), platība - 238391 kvadrātkilometrs, 22215400 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Bukareste, administratīvais iedalījums - 41 žudecs un 1 municipija, robežojas ar Bulgāriju, Serbiju, Ungāriju, Ukrainu un Moldovu, austrumos apskalo Melnā jūra
alimentācija Valsts pabalsts brīvcilvēku trūcīgajiem bērniem un bāreņiem Senajā Romā
Frīģija valsts šajā teritorijā, kas pastāvēja 10. - 8. gs. p. m. ē. ar galvaspilsētu Gordiju, 7. gs. 70. gados tās lielāko daļu iekaroja kimeri, bet 6, gs. pakļāva Līdija, 546. g. - persieši, 333. g. - Maķedonijas Aleksandrs, no 133. g. Romas pakļautībā
principāts Valsts varas forma, kas radās 1. gs. p. m. ē. Senajā Romā, kad republika pamazām pārveidojās par impēriju, ārēji saglabājoties republikāniskiem institūtiem, bet imperators, kas faktiski jau bija kļuvis par patvaldnieku, formāli tika atzīts tikai par pirmo no senatoriem
Roztoče Vaļņveida grēda (poļu val. "Roztocze"), Ļubļinas augstienes augstākā daļa Polijas dienvidaustrumos un Ukrainas Ļvivas apgabalā, garums - 200 km, platums - 15-20 km, augstums - 300-350 m, Velki Dzjals - 390 m
follijs Vara monēta Senajā Romā, kalta pēc 293.-296. g. naudas reformas
robežveipieši Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Robežveipi" iedzīvotāji
Rokuļi Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Rokuli" nosaukuma variants
plonieši Vārkavas novada Rožakalnu pagasta apdzīvotās vietas "Ploni" iedzīvotāji
randauciešos Vārkavas novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Randauka" apkārtnē
randauciete Vārkavas novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Randauka" iedzīvotāja
randaucieši Vārkavas novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Randauka" iedzīvotāji
randaucietis Vārkavas novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Randauka" iedzīvotājs
rožkalnieši Vārkavas novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Rožkalni" iedzīvotāji
spricvecumieši Vārkavas novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Spricvecumi" iedzīvotāji
stradišķieši Vārkavas novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Stardišķi" iedzīvotāji
stradieši Vārkavas novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji
Rūbežupe Vārnienes labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 11 km; Robežupe
Rūzinīki Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Rozenieki" nosaukuma variants
Rūzenīki Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Rozenieki" nosaukums latgaliski
Budha Vēdisma un hindu mitoloģijā - dieva Somas un viņa sievas Rohinī vai Brihaspati sievas Tāras dēls, planētas Merkurs personifikācija
edils Vēlēta amatpersona (viena no vairākām) Senajā Romā, kuras pārziņā bija sabiedriskās celtnes un tempļi, pilsētu apgāde ar pārtiku, sarīkojumu un svinību rīkošana, tīrības un kārtības uzturēšana pilsētās
Brūverupe Velkumupe, Rojas pieteka
Valkumupe Velkumupe, Rojas pieteka
Velkamupe Velkumupe, Rojas pieteka
Velkule Velkumupe, Rojas pieteka
Velkume Velkumupe, Rojas pieteka
Ziepanvalks Velkumupe, Rojas pieteka
Jaunarājupe Velkumupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Dundagas pagastā
virpotājs Veltņtārpu tipa klase ("Rotatoria"), kuras pārstāvjiem ķermeņa priekšgalā ir kustīgu skropstu kopums, ar kuru tie pārvietojas un piegādā mutei barību, \~2500 sugu, Latvijā konstatēts \~400 sugu
Garūdene Ventas kreisā krasta pieteka Skrundas novada Raņķu pagastā, augštecē ir Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta un Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta robežupe, garums - 15,4 km, kritums - 40 m; Garādene; Garūdens upe; Kandeļupe; Kandeļu upe; Ropjupe; Ropju upe
vestāliene Vestas (mājas pavarda dievietes) kulta priesteriene (senajā Romā)
vestāle Vestas tempļa vaidelote senajā Romā
Lione Vēsturiska province Francijā ("Lyonnais"), Centrālā masīva ziemeļaustrumos, ietver Ronas un Luāras departamentu, platība - 8000 kvadrātkilometru
Rusijona Vēsturiska province Francijas dienvidos ("Roussillon"), Vidusjūras piekrastē, pie Spānijas robežas, ietver Austrumpireneju departamentu
Tesālija Vēsturisks novads Grieķijas vidusdaļā ("Thesalia"), kas izveidojās 4. gs. p. m. ē., bet drīz iekaroja Maķedonija, vēlāk ietilpa Romas provincē Maķedonijā, no 395. g. bija Bizantijas, no 1396. g. - Osmaņu impērijas varā, kopš 1881. g. ietilpst Grieķijā
interdikts Viduslaikos - katoļu baznīcas (Romas pāvesta) soda līdzeklis - aizliegums rīkot dievkalpojumus un reliģiskas ceremonijas noteiktā teritorijā (lokālais interdikts) vai aizliegums piedalīties šādās ceremonijās (personālais interdikts)
sanpjerino Viduslaikos Romas senāta kalta sudraba 1/2 graša monēta, līdzinājās vienam soldo
glīmenis Viduslaiku Anglijā klejojošs muzikants, kura repertuārā bijušas balādes par nabagu aizstāvi Robinu Hudu
Dīrendāls viduslaiku bruņinieka Rolanda zobens
olifants Viduslaiku varoņeposos - Rolanda pūšamais rags; vēlāk - ziloņkaula medību vai dzeramais rags, izgreznots un ietverts dārgmetālā
senāts viena no augstākajām valsts varas institūcijām (Senajā Romā)
kapuleti viena no divām naidīgām dzimtām Veronā (Kapuleti un Monteki), kuru pārstāvju Romeo un Džuljetas mīlestība noderēja par tematu Šekspīra drāmai; naidīgu, nesamierināmu dzimtu apzīmējums
monteki viena no divām naidīgām dzimtām Veronā (Monteki un Kapuleti), kuru pārstāvju Romeo un Džuljetas mīlestība noderēja par tematu Šekspīra drāmai; naidīgu, nesamierināmu dzimtu apzīmējums
pensums Vienai dienai iedalīts darbs, sevišķi skolniekiem; sākotnēji Romā ar svaru dota vilna, kas verdzenei dienā bija jāsvērpj
prokulieši Vienas no divām Romas tiesību skolām audzēkņi un absolventi
Ligūrija viens no 20 Itālijas reģioniem ("Liguria"), administratīvais centrs - Dženova, platība - 5420 kvadrātkilometru, 1586000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Dženovas, Impērijas, Spēcijas un Savonas, robežojas ar Pjemontas, Lombardijas, Emīlijas Romanjas un Toskānas reģionu, kā arī ar Franciju, apskalo Ligūrijas jūra
katolicisms viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas izveidojās, kristiešu baznīcai 9.-11. gs. sašķeļoties Rietumu (Romas katoļu) un Austrumu (pareizticīgo) baznīcā; šī virziena reliģiskā mācība, dogmu kopums
pareizticība viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas radās Austrumu Romas impērijā un 11. gs. izveidojās par patstāvīgu baznīcu
ģēnijs viens no māju dieviem senajā Romā, kas saistīts ar konkrētu personu (tikai vīrieti, sievietēm līdzīgā lomā bija Jūnona)
božolē viens no pasaulē pazīstamākajiem sarkanvīniem, ko parasti gatavo no vīnogām Božolē apvidū Francijas austrumu daļā Ronas departamentā
Eskvilīns viens no septiņiem Romas pakalniem
Vatikāns viens no septiņiem Romas uzkalniem, kur atrodas Pāvesta (Romas katoļu baznīcas galvas) pils un rezidence Romā, tās rietumu daļā, Tibras labajā krastā
Zarnau Vīķu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rozēnu pagastā
būka Vilka (arī vilku) būka - mežroze ("Rosa canina")
Lielie Kangari viļņveidīga osu grēda Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ropažu novada Ropažu pagastā un Ogres novada Suntažu pagastā, absolūtais augstums — 78 m vjl., relatīvais augstums — \~27 m, stiepjas 26 km no Bajāriem gandrīz līdz Suntažiem, vidusdaļā dabas liegums; Suntažu Kangari
Alberta Mārkama kalns virsotne Antarktīdā (_Albert Markham, Mountain_), austrumos no Rosa šelfa ledāja, Transantarktīdas kalnu Čērčila kalnos, augstums - 3207 m
Arkalods virsotne Francijā (_Arcalod_), Ronas-Alpu reģiona Augšsavojas departamenta dienvidos, augstums - 2217 m
Atavirs virsotne Grieķijā (_Attávyros_), Rodas sals ziemeļrietumu daļā, augstums - 1215 m
tunelēšanas divpunktu protokols virtuālu privātu tīklu izveidošanas tehnoloģija, ko izstrādājušas firmas _Microsoft_ un _U. S. Robotics_. Tā kā internets ir atvērts tīkls, protokolu _PPTP_ lieto, lai nodrošinātu ziņojumu pārraidi starp _VPN_ tīkla mezgliem
princeps Viscienījamākais senators Senajā Romā, kura vārds bija pirmais senatoru sarakstā; tas nozīmēja vispāratzītu pilsoni valstī, tādu, kas pārējo vidū izcēlās ar savu autoritāti, bet faktiski bija valdnieks
furtum Vispārējā nozīmē zādzība; bet senajā Romā vēsturiski mainīgs jēdziens, sākot no veiksmīga kara laupījuma līdz krimināli sodāmiem noziegumiem
Rodailendas vista vistu šķirne, kas izaudzēta gk. Rodailendas štatā ASV; rodailenda
rodailenda vistu šķirne, kas izaudzēta gk. Rodailendas štatā ASV; Rodailendas vista
latīņu raksts vokāliski konsonantisks skaņu raksts, kas izveidojies no etrusku lietotā rietumgrieķu raksta varianta vai tieši no grieķu raksta ap 7.-6. gs. p. m. ē. lietots Romā, izplatījies Romas impērijā, ir pamatā daudzu Eiropas valodu rakstībai
Waldenrode Zaķu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā
Romašonki Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Romašenki" nosaukuma variants
rokfors Zaļo pelējuma sēņu siers ar asu smaržu un garšu, šo sieru iegūst, gatavošanas procesā masai pievienojot speciālas pelējuma sēnītes "Penicillium roquefortii"; Rokforas siers
indikcija Zemes nodokļu lieluma noteikšana senā Romā, kas bij savienota ar tautas skaitīšanu un notika ik pēc 15 gadiem
Konsuāliji Zemes, zemkopības un auglības dievam Konsam veltīti svētki Senajā Romā, kuros tika nesti upuri, dzīvniekus rotāja ziediem, rīkotas skriešanas sacensības
Ārčera rags zemesrags Antarktīdā (_Archer, Cape_), Rosa jūras Skota krastā
Batera rags zemesrags Antarktīdā, Skota krasta izvirzījums Rosa jūras Makmerdo šaurumā
Adēra rags zemesrags Austrumantarktīdā (_Adare, Cape_), Viktorijas Zemes ziemeļaustrumu pussalā, apskalo Rosa jūra
Begļickas strēle zemesrags Azovas jūras Taganrogas līča ziemeļos, Krievijas Rostovas apgabala teritorija
Ringsu zemesrags Roņu salas dienvidaustrumu daļā, Rīgas jūras līcī, Igaunijā
Ringsudens zemesrags Roņu salas dienvidrietumos, Rīgas līcī
Kunsudens zemesrags Roņu salas ziemeļrietumos, Rīgas līcī
Kūnsi rags zemesrags Roņu salas ziemeļu daļā, Rīgas jūras līcī, Igaunijā
Trāķijas zemiene zemiene Balkānu pussalā, Grieķijas ziemeļaustrumos un Bulgārijas dienvidaustrumos, Rodopu masīva austrumu daļas atzari to sadala Augštrāķijas un Lejastrāķijas zemienē
Ronas zemiene zemiene Francijas dienvidaustrumos, Ronas upes vidustecē un lejtecē, aizņem šauru un dziļu grābenu starp Centrālo masīvu un Dofinē Alpiem, garums — \~300 km
Kubaņas-Pieazovas zemiene zemiene Rietumpriekškaukāzā, uz ziemeļiem no Kubaņas lejteces, Krievijas Krasnodaras un Stavropoles novadā, kā arī Rostovas apgabala dienvidu daļā, augstums - 100-150 m, nolaidenums uz Azova jūru
Zernovoja Zernograda - pilsēta Krievijas Rostovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1960. g.
grauzējs Zīdītāju klases lielākā kārta ("Rodentia"), kurā ietilpst dzīvnieki ar spēcīgi attīstītiem priekšzobiem, kuri nepārtraukti aug (piemēram, pele, žurka, vāvere, bebrs), 30-35 dzimtas, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 7 dzimtas, 16 ģinšu, 21 suga
augurijs Zīlēšanas seanss senajā Romā, kurā pēc putnu dziesmām, lidojuma u. tml. tika tulkota dievu griba, īpaši izvēloties nākamā valdnieka amatā stāšanās (inaugurācijas) brīdi
romašencieši Zilupes novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Romašenki" iedzīvotāji
Dižmežgrāvis Zušvalks, Rojas pieteka
Vīgriežu grāvis Zušvalks, Rojas pieteka
Zušu valks Zušvalks, Rojas pieteka
Kampargrāvis Žulniekvalka labā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Ārlavas pagastā
Žulnieku valks Žulniekvalks Ārlavas un Rojas pagastā
Žuļļaku valks Žulniekvalks Ārlavas un Rojas pagastā

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Ro.

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2025

Pēdējais atjauninājums: 2025. gada 22. septembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

Seko mums: