Paplašinātā meklēšana

Meklējam Pr.

Atrasts vārdos (269):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

liet. pr.

Atrasts skaidrojumos (5436):

PA "Press Association Ltd".
treinings (Profesionāla) apmācība, kvalifikācijas celšana, treniņš.
Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
Veselavas pagasta teritorija 1990. g. atjaunojot pagastu tam pievienota neliela daļa Dzērbenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Veselavas pagasta pievienota Priekuļu pagastam.
Preiļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauta tikai trešdaļa pirmskara Preiļu pagasta teritorijas, bijusī pagasta austrumu daļa tagad atrodas Riebiņu novada Rušonas pagastā, bet ziemeļu daļa Saunas pagastā un Riebiņu novada Riebiņu pagastā.
Remese Ādģēres kreisā krasta pieteka Priekules pagastā; Ramese; Remesa.
Prodes pagasta teritorija administratīvi terioriālo pārkārtojumu laikā daļa no pirmskara Prodes pagasta teritorijas nonāca mūsdienu Eglaines un Bebrenes pagastā, bet mūsdienu Prodes pagasta teritorijā iekļāva nelielu daļu no pirmskara Asares pagasta.
Lazdonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Aronas, Mārcienas, Praulienas pagastā un Madonas pilsētā.
Bebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Rubenes, Dunavas, Dvietes un Eglaines pagastam, bet tagadējā Bebrenes pagastā iekļauta daļa bijušā Prodes pagasta.
Gramzdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī lielākā daļa pirmskara Aizvīķu pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gramzdas pagasta pievienota tagadējam Priekules pagastam.
Vaiņodes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa bijušā Aizvīķu, Asītes un Embūtes pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas nonākusi tagadējā Nīgrandes un Priekules pagastā.
Virgas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts arī viss bijušais Purmsātu pagasts un nedaudz mainījušās robežas ar Priekules pagastu.
Ļaudonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Sāvienas pagasts un daļa bijušā Mētrienas pagasta, kā arī nedaudz mainījušās robežas ar tagadējo Mārcienas un Praulienas pagastu.
Vaives pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā tika iekļauts bijušais Rāmuļu pagasts un daļa no bijušā Cēsu, Priekuļu un Sērmūkšu pagasta teritorijas.
Eglaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lašu pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Pilskalnes un Šēderes pagastam, savukārt tagadējā Eglaines pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Prodes un Bebrenes pagasta teritorijas.
Slampes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Slampes pagastam pievienota bijušā Praviņu pagasta austrumu daļa un Smārdes pagasta dienvidu daļa (Ozolnieki).
ternarijs Agrāk Polijā un Prūsijā kādas trīskāršas mazas naudas vienības (piem., trīs denariju monētas) apzīmējums latīņu valodā.
pentarhija Āhenes kongresā 1818. g. nodibināta 5 lielvalstu (Anglija, Austrija, Krievija, Prūsija un Francija) savienība.
Dandekrola ala ala Priekšalpos ("Reseau de la Dent de Crolles"), Francijas dienvidaustrumos (Izēras departamentā), kopējais garums - 25,7 km, dziļums - 658 m.
Vanderala Ala Vanderiezī, Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, kas izveidojusie senas plaisas vietā, garums - 10 m, platums - 1,3 m, augstums - 2,7 m, griestos vairāki caurumi, t. s. skursteņi, ziemo sikspārņi.
Sikspārņu alas alas Priekuļu pagastā, Kazugravas dabas pieminekļa teritorijā, Kazu ielejas augšgalā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ziemo lielākā sikspārņu kolonija Eiropas ziemeļaustrumos.
Aleksandrovas ezers Aleksandrovkas ezers Preiļu novada Rušonas pagastā.
Prīdeļi Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Prēdeļi" nosaukums vietējā izloksnē.
AFIPS Amerikas Informācijas apstrādes biedrību federācija (angļu "American Federation of Information Processing Societies, Inc.").
Ancveriņi Ancveriņi 1 - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Ancveriņi Ancveriņi 2 - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Andra Āndhra Pradēša, štats Indijā.
Andrapradeša Āndhra Pradēša, štats Indijas dienvidaustrumos.
ANGOP Angolas informācijas aģentūra (angļu Angola Press).
UNEP ANO Apkārtējās vides programma (angļu "United Nations Environment Programme").
Anzpaki Anspaku muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagasta teritorijā.
Zīgenas stāvs apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu; zīgens.
godaraksts Apbalvojuma veids LPSR, ko piešķīra LPSR AP Prezidijs, ministrijas u. c. resori, kā arī iestādes un organizācijas.
Liepa Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 13 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Lindenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Priekuļi Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 6 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Freudenberg" teritorijā, novada un pagasta centrs.
Jāņmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Priekuļu pagasta ziemeļu daļā 8 km no Cēsīm; muižas apbūve veidojusies 18. gs. 2. pusē.
Aglona apdzīvota vieta (lielciems) Latgales dienvidu daļā, Preiļu novada pagasta administratīvais centrs (no 2009.-2021. g. Aglonas novada centrs, līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 29 km no Preiļiem.
Prauliena Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Praulen" teritorijā, pagasta centrs.
Riebiņi Apdzīvota vieta (lielciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 6 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Rybiniszki" teritorijā, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Rībeni, agrāk - Ribiniški.
Veselava apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (līdz 1925. gadam Veselauskas muiža), pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veselauska, arī Veselavas muiža.
Jaunkalni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Priekuļu pagastā.
Pieškalni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Priekuļu pagastā.
Asīte Apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā 10 km no Priekules, izveidojusies muižas "Bagge-Assieten" teritorijā.
Prode Apdzīvota vieta (mazciems) Ilūkstes novadā 2 km no Subates pilsētas; saukta arī Prūde.
Rūcupe Apdzīvota vieta (mazciems) Ilūkstes novada Prodes pagastā.
Baltiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Būdāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Kalpi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Lūza Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Saikava Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Silkalpi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Silnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Trakši Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Vecpoļi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Rušona apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 26 km no Preiļiem.
Lielie Leiči apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Lielie Pupāji apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Mazie Pupāji apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Anspoki Apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Dzeņkalns Apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Sanauža Apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Bašķi apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Antonišķi Apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Asinovka Apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Kategrade Apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Giži Apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Locinieki Apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Pūgaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
Kaņepji apdzīvota vieta (mazciems) Priekules pagastā.
Mazgramzda apdzīvota vieta (mazciems) Priekules pagastā.
Dauguļi Apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu novada Mārsnēnu pagastā.
Vaives dzirnavas Apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu novada Priekuļu pagastā.
Inkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā.
Ķingas apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā.
Kunči apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā.
Leukādijas apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā.
Mežciemi apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā.
Šautuves apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā.
Vīstuči apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā.
Viliški apdzīvota vieta (mazciems) Prodes pagastā.
Cirgaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā; saukta arī - Cirgaļu mežniecība un padomju laikā - Priedaine.
Osuņi apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Ostrova apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Preiļu novada Silajāņu pagastā.
Podosinovka apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Preiļu novada Upmalas pagastā.
Garkalne apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Priekuļu pagastā.
Knīveri apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā.
Audari Apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā.
Bušugrava apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Priekuļu pagastā.
Aišpuri Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta ziemeļu daļā pie Krāslavas-Aglonas-Preiļu ceļa (P62).
Upenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 8 km no Līvāniem un 43 km no Preiļiem, Jersikas pagasta administratīvais centrs.
Graviņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Kamatauskas Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Jaunmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā, kas agrāk bija lielciema "Aglona" daļa.
Bieķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Botori apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Dimperi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Dudišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Dzervanki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Fintmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Jaudzemi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Jaunsekļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Kavaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Kazimirovka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Kodori apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Marjanova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Ancveriņi 1 apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Ancveriņi 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Lielie Bernāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Mazie Bernāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Meža Daukšti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Sekļa Daukšti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Mazie Dzerkaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Lielie Dzerkaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Mazie Joksti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Sila Daukšti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Otorišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Peski apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Puzanišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Rajecki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Skujas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Bērzgale Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Bēšoni Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Cecerski Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Cegeļņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Kažemāki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Otrie Pīzeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Pirmie Sparāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Trešie Vucāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Otrie Vucāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Pirmie Džeriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Otrie Džeriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Mazie Šņepsti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Otrie Garkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Otrie Pūdži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Trešie Pūdži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Pirmie Patari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Trešie Pastari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Pēteri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Pinkas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Aizkalnieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Apšenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Babri Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Biubāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Bloki Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Červonka Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Daugavieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Dublinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Gāgas Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Gorliškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Grociškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Jegoriški Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Kancepole Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Kudļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Maļinovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Novosele Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Pelečanka Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Raipole Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Raudauka Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Rinči Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Ročāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Silinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Slātava Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Strodopole Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Žeļvi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Akmenāja apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā.
Lomi-Bortnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā.
Pilsāta apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā.
Priževoiti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā.
Puncuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā.
Sondori apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā.
Borisovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā.
Guzi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Zaļā Birze apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Kolna Druva apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Bērza Rubeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Novinki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Pīnupi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Babri Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Bondariški Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Bramaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Butleri Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Džeriņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Gubaniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Janova Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Jaudzemi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Jurģīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Kotleri Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Kozupi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Krasnogorka Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Kurmi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Litiniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Livmaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Marjanova Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Maskeviciški Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Nīdermuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Omolka Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Pastari Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Putāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Rošmoni Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Sūbri Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Tumaniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Pirmie Bluzmi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Otrie Bluzmi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Krapišķu Buki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Mazie Gavari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Mazie Leiči apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Polockieši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Šoldri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Babri Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Bariši Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Bariškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Beči Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Buki Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Dzervaniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Gavarčiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Gavari Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Gribuški Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Ivdrīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Jaudzemi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Jaunsaimnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Jermaki Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Korsikova Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Krapiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Litavnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Moskvina Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Noviki Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Pelši Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Placinski Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Plivdas Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Rumpīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Runči Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Seiļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Sondori Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Upenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Vilcāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Blazeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Dubovka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Duntišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Ezernieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Kauša apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Kazīši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Kokaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Kokorieši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Mazie Orieši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Kalna Randari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Lielie Gavari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Lejas Randari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Novini apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Ondzuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Opūgi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Paļša apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Patmalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Petrovski apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Pivovari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Pizāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Pušča apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Aizupieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Babri Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Baibas Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Beči Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Brieži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
Dubenca apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
Dunciški apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
Gadzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
Jaudzemi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
Pabērži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
Peršaki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
Plociņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
Ploņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
Aizalksne Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
Alussala Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
Andiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
Aptacieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
Augšmukti Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
Dēļusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
Dubļukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rugāju pagastā.
Augustova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Caici apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Caunes apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Dzalbi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Eisāgi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Firsovas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Fruncišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Gaileiši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Jaunmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Joksti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Jureiši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Kaučeri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Kaži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Keiki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Kļins apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Kliškovas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Ļipņaki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Lubāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Ludvigova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Kolna Bašķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Kaučera Gailīši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Mazie Joksti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Pirmie Prīkuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Otrie Prīkuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Novomisļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Novopole apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Ondzuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Pīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Pūdži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Radzeņš apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Vilcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Astragini Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Babri Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Catlakši Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Dubes Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Jaunie Mozuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Vecie Mozuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Elizavetpole apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Lielie Anspoki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Stikāni 1 apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Obrezi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Ozoliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Aizupieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Albertovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Altopole Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Anetpole Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Augustova Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Balde Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Bandžuri Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Betišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Bindari Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Borisovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Dēļupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Dubovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Dzalzava Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Gačevski Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Gribināni Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Jakuši Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Jansēta Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Jašore Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Jezufinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Kalnasēta Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Karulāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Klindžāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Lakauski Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Lūza Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Pauniņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Puncuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Punduriene Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Razrivka Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Rudzdobes Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Skuteļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Slastinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Smelteri Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Stikāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Viktorovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Bikova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā.
Dumbrova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā.
Krievu Balbārži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā.
Latviešu Balbārži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā.
Ornīši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā.
Paļša apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā.
Antāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā.
Arhipova Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā.
Ereļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā.
Jaungaiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā.
Meža Eriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā.
Bojāru Eriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā.
Seiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā.
Sondori apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā.
Stikāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā.
Upenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā.
Aizpurieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā.
Bernāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā.
Bojāri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā.
Degļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā.
Pastari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā.
Patmalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā.
Polkorona apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā.
Cepernieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā.
Kaupēri Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā.
Ārnīši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
Ašenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
Bušines apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
Caunes apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
Divkle apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
Dzeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
Egļupe apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
Kazēri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
Kļavinski apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
Pogas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
Rusiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
Upenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
Vilcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
Andriveņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
Baganišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
Bojāri Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
Dambīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā.
Beļetnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā.
Bučkas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā.
Butkas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā.
Desetnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā.
Dovale apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā.
Jezupova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā.
Kazieri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā.
Dolgais Bors apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā.
Onckuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā.
Piliškas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā.
Pūtkas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā.
Aizpūrīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā.
Ančkini Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā.
Ciši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu pagastā.
Mazie Vaivodi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu pagastā.
Otrie Vaivodi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu pagastā.
Lielie Urči apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu pagastā.
Mazie Mūrnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu pagastā.
Lielie Mūrnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu pagastā.
Akmeņu Mūrnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu pagastā.
Rubeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu pagastā.
Vaivodi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu pagastā.
Vinkova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu pagastā.
Jaunrauna Apdzīvota vieta (skrajciems) Priekuļu novada Priekuļu pagastā.
Spāriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Priekuļu pagastā.
Baltmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Prodes pagastā, izveidojusies bijušās muižas ("Weissensee") teritorijā.
Gulbene apdzīvota vieta (skrajciems) Prodes pagastā.
Jaungulbene apdzīvota vieta (skrajciems) Prodes pagastā.
Svuiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Prodes pagastā.
Vārnišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Prodes pagastā.
Krupeniški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā un Preiļu novada Rušonas pagastā.
Ozoli apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Strautmaļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Priekuļu pagastā.
Tetele apdzīvota vieta (vidējciems) Cenu pagastā; bijušais nosaukums - Tetelminde, padomju laikā arī Progress.
Mārsnēni Apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 24 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Marzenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Dukuri Apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Priekuļu pagastā.
Virga apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Priekules novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 12 km no Priekules.
Kalēti apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Priekules novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 48 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kalleten" teritorijā, pagasta centrs.
Gramzda apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Priekules novadā, 1960.-2009. g. Liepājas rajonā) 44 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Dižgramzdas muižas ("Gross-Gramsden") teritorijā, pagasta centrs.
Bunka Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.–2021. g. Priekules novadā, 1950.–2009. g. Liepājas rajonā) 8 km no Priekules un 45 km no Liepājas, pagasta centrs.
Jersika Apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 12 km no Līvāniem.
Rožupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 13 km no Līvāniem un 23 km no Preiļiem, pagasta centrs; bijušais nosaukums Rožanova, latgaliski Rūžupe.
Rudzāti Apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 23 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Rudzaty" teritorijā, pagasta centrs.
Turki Apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 34 km no Preiļiem un 15 km no Līvāniem, pagasta centrs.
Sutri Apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novada Sutru pagastā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 12 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Vecsaikava Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Galēni apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1950.-2009. g. - Preiļu rajonā) 25 km no Preiļiem un 40 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Golan" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēt1 1384. g.
Silajāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 19 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Upmala Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Vārkavas novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 23 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās Vārkavas muižas teritorijā; bijušais nosaukums - Vecvārkava.
Rimicāni Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Vārkavas novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 27 km no Preiļiem, Dubnas kreisajā krastā, Rožkalnu pagasta administratīvais centrs.
Prīkuļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā 11 km no Preiļiem, Saunas pagasta administratīvais centrs.
Aizkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā 13 km no Preiļiem, pagasta centrs; saukta arī Josmuiža, Jasmuiža, latgaliski Aizkaļne, Juosmuiža.
Pelēči Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā 18 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Pelecz" teritorijā, pagasta centrs; nosaukuma varianti: Pelēcis, Pelēcs, Peliecs.
Jaunaglona apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Ārdava Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Pelēču pagastā 22 km no Preiļiem, saukta arī "Vordauka", latgaliski "Vuordauka", izveidojusies Jezufinovas muižas ("Josephienenhof") teritorijā.
Līči Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Pieniņi apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Arendole apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā, Dubnas kreisajā krastā, izveidojusies Arendoles muižas ("Randol") teritorijā.
Gaiļmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Aglonas stacija apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Kalnenieki apdzīvota vieta (vidējciems) Priekules pagastā.
Saulaine apdzīvota vieta (vidējciems) Priekules pagastā.
Gornica Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 24 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Prezmas muižas teritorijā, Silmalas pagasta administratīvais centrs.
Sīļukalns apdzīvota vieta (vidējciems) Sīļukalna pagastā 35 km no Preiļiem, pagasta centrs.
Stabulnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Stabulnieku pagastā, 18 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās Polkoronas muižas teritorijā, pagasta centrs.
Vārkava apdzīvota vieta (vidējciems) Vārkavas pagastā 12 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, novada un pagasta centrs; saukta arī - Vorkova.
Benči apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Priekuļu pagastā.
Elekši apdzīvota vieta (viensēta) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā.
Aizāri Apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Praulienas pagastā 5 km no Madonas.
Aizpurvi Apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Praulienas pagastā.
Rožkalni Apdzīvota vieta (viensētu grupa) Preiļu novadā .
Prinstona Apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Floridas štatā, 22000 iedzīvotāju (2014. g.).
Prinstona Apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Prinstona Apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Prinstona Apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Prinstona Apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Prinstona Apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Ambrēna apdzīvota vieta Francijā (_Embrun_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšalpu departamentā.
Ģibolas apdzīvota vieta Priekuļu pagastā.
Solujoņi apdzīvotās vietas "Silajāņi" bijušais nosaukums Preiļu novadā.
UNDP Apvienoto Nāciju Attīstības programma (angļu "United Nations Development Programme").
austrazieši Apzīmējums Priekšindijas un Aizindijas pirmiedzīvotājiem; austroaziati.
Ardauka Ārdavas ezers Preiļu novada Pelēču pagastā.
protokols EGP ārējās vārtejas protokols (angļu "External Gateway Protocol").
Randol Arendoles muižas bijušais nosaukums, Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
Buenosairesas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Buenos Aires" / "Provincia de Buenos Aires"), administratīvais centrs — Laplata, platība — 307571 kvadrātkilometri, 15315800 (2010. g.).
Čubutas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Chubut" / "Provincia del Chubut"), administratīvais centrs — Rosona, platība — 224686 kvadrātkilometri, 470700 iedzīvotāju (2010. g.).
Entreriosas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Entre Rios" / "Provincia de Entre Rios"), administratīvais centrs — Parana, platība — 78781 kvadrātkilometrs, 1282000 iedzīvotāju (2010. g.).
Huhujas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Jujuy" / "Provincia de Jujuy"), atrodas valsts ziemeļrietumos, platība — 53219 kvadrātkilometru, 698500 iedzīvotāju (2010. g.).
Misjonesas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Misiones" / "Provincia de Misiones"), administratīvais centrs - Posadasa, platība - 29801 kvadrātkilometrs, 1111400 iedzīvotāju (2010. g.).
Sanluisas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("San Luis" / "Provincia de San Luis"), platība — 76748 kvadrātkilometri, 456800 iedzīvotāju (2010. g.).
Sanhuanas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Sanhuana" / "Provincia de Sanhuana"), platība — 89651 kvadrātkilometrs, 715100 iedzīvotāju (2010. g.).
Santakrusas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Santa Cruz" / "Provincia de Santa Cruz"), administratīvais centrs — Riogaljegosa, platība — 243943 kvadrātkilometri, 234100 iedzīvotāju (2010. g.).
Santafē Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Santa Fe" / "Provincia de Santa Fe"), platība - 133007 kvadrātkilometru, 3285200 iedzīvotāju (2010. g.).
Tukumanas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Tucuman" / "Provincia de Tucuman"), platība — 22524 kvadrātkilometri, 1511500 iedzīvotāju (2010. g.).
Katamarkas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība (“Catamarca” / “Provincia de Catamarca”), atrodas valsts ziemeļrietumu daļā, platība — 102602 kvadrātkilometri, 404240 iedzīvotāju (2010. g.).
Kordovas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība (“Cordoba” / “Provincia de Cordoba”), platība — 165321 kvadrātkilometrs, 3396700 iedzīvotāju (2010. g.).
Neukenas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība (“Neuquen” / “Provincia de Neuquen”), platība — 94078 kvadrātkilometri, 565200 iedzīvotāju (2010. g.).
Sanluisa Argentīnas Republikas province ("San Luis" / "Provincia de San Luis"), platība - 76748 kvadrātkilometri, 456800 iedzīvotāju (2010. g.).
Santjago del Estero Argentīnas Republikas province ("Santiago del Estero" / "Provincia de Santiago del Estero"), platība — 1363511 kvadrātkilometrs, 883600 iedzīvotāju (2010. g.).
Santafē province Argentīnas Republikas province, tās pilnais nosaukums ("Provincia de Santa Fe").
Strīķeļu strauts Ārupīteas labā krasta pieteka Priekuļu pagastā, augštece Raunas pagastā.
protomicēte Asku sēņu nodalījuma hemiaskomicēšu klases rinda ("Protomycetales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta.
preisija Asku sūnu klases maršanciju apakšklases maršanciju dzimtas ģints ("Preissia").
protejs Astaino abinieku kārtas dzimta (Proteidae"), slaids 15-40 cm garš ķermenis, divi pāri kāju un gara aste, dzīvo saldūdeņos Eiropā un Ziemeļamerikā.
Asti Asti province - Itālijas Pjemontas reģiona province ("Provincia di Asti"), platība - 1505 kvadrātkilometri, 221700 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 118 komūnās.
Efeju līga astoņas sen dibinātas ASV augstskolas ar augstu akadēmisko un sabiedrisko prestižu (Brauna, Kolumbijas, Kornela, Dārtmutas, Hārvarda, Pensilvānijas, Prinstonas un Jeila); tās savā starpā sacenšas vieglatlētikā.
AP ASV informācijas aģentūra (angļu "Associated Press").
UPI ASV informācijas aģentūra (angļu "United Press International").
Durbes viduslaiku pils atradās Durbē, Rīgas-Liepājas ceļa kreisajā malā, ietilpa Livonijas ordeņa Kuldīgas komturijā un bija ordeņa militārais atbalsta punkts pie Kurzemes karaceļa no Rīgas uz Prūsiju, izpostīta 1658.-1659. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, līdz mūsu dienām saglabājušās mūra aizsargsienu paliekas - daļa no 1,5 m biezās dienvidaustrumu sienas (garums 36 m, augstums vietām līdz 10 m).
Pesku ezers atradās Preiļu rajona Aglonas pagastā, tagad ietilpst Ciriša ūdenskrātuvē.
Aizputes viduslaiku pils atrodas Aizputē, Liepājas ielā 9, celta 13. gs. beigās, Tebras kreisajā krastā, lai apsargātu tirdzniecības ceļu no Rīgas uz Prūsiju, bija arī robežas nocietinājuma punkts starp Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapijas zemēm, no 1341. g. pils piederēja Kuldīgas komturijai, 1397.-1430. g. bija Livonijas ordeņa brāļu konventa mītne, 15. gs. zaudēja savu stratēģisko nozīmi un tika pārbūvēta.
Šusta ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Aizkalnes pagastā pie robežas ar Vārkavas pagastu, 103,2 m vjl., platība — 73,4 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 0,7 m, lielākais dziļums — 1,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Zaķīšu ezers.
Terekas-Sunžas augstiene atrodas Centrālajā Priekškaukāzā, starp Tereku un Sunžu, Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā), Terekas grēdas augstums - līdz 664 m, Sunžas grēdas - līdz 926 m, tās šķir Alhačurtas ieleja.
Vidusčehijas apgabals atrodas Čehijas Republikas rietumu daļā un aptver galvaspilsētu Prāgu.
Beltēnu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā \~200 m uz dienvidaustrumiem no Ķirbju (bij. Beltēnu) mājām, Dobeļu dīķa austrumu krastā, lēzenā uzkalnā, platība - \~30 x 80 m, attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.).
Kaltes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Ruņas kreisajā krastā, \~10 m augsts paugurs, plakums \~20 x 25 m, konstatēts neizteiksmīgs kultūrslānis.
Elekšu dobumakmens atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Virgas upes ielejas malā pie Elekšu mājām, garums - 2,4 m, platums - 1,8 m, augstums - līdz 0,9 m, tā plakanajā virsā iekalti \~200 iedobumiņi (diametrs - 4-6 cm, dziļums - līdz 2 cm).
Eikša ezers atrodas Feimaņu paugurainē, morēnieplakā, Preiļu novada Rušonas pagastā, 151 m vjl., platība — 57 ha, kopā ar salu - 57,3 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 4 m; Eikše.
Lubānes pilskalns atrodas Krāslavas novadā, Dagdas dienvidrietumu daļā, starp Daugavpils ielu un Luboneņa ezeru, ir 15 m augsts paugura dienvidaustrumu gals, plakums \~50 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots no \~1500 g. p. m. ē. līdz 4. gs.; Lapsu kalns; Priežu kalns.
Plivdu pilskalns atrodas Plivdu ciemā, Preiļupes labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, ko no austrumiem un ziemeļiem apliec Preiļupe, ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
aizāru senkapi atrodas Praulienas pagastā 200 m uz dienvidaustrumiem no Aizāru mājām, paugurā, kas paceļas starp pļavām kā sala, bijuši akmeņu krāvumi, bet tie nopostīti.
Aizpurvu senkapi atrodas Praulienas pagastā pie Aizpurvu mājām, salasveida tīrumā, bijuši 4 ar akmeņiem nokrauti uzkalniņi un tajos atrastas agrā dzelzs laikmeta senlietas, kas piedēvējamas Baltijas somiem; tagad saglabājušies 4 nelieli pacēlumi tīruma vidū.
Gorodokas pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagasta Gorodokā, ir 25 m augsts, austrumu-rietumu virzienā orientēts garens paugurs, plakums (100 x 55 m), kas norobežots ar vaļņiem un grāvjiem, uzskatāms par cietokšņveida nocietinājumu un varētu būt datējams ar vēlo dzelzs laikmetu (9.-12. gs.).
Gūteņu pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagastā, Gūteņu ciemā, ir savrups, ieapaļš, 22 m augsts paugurs Pakaļņa ezera austrumu krastā, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā un zaudējis sākotnējo veidolu un nocietinājumus, palikusi 8 m augsta stāva nogāze pret ezeru, plakumam bijis noapaļota trīsstūra veids (garums 50 m, lielākais platums 35 m).
Dzerkaļu ezers atrodas Preiļu novada Aglonas pagastā, platība — 5,6 ha; Dzerkalīšu ezers; Dzirkaļu ezers.
Borovkas pilskalns atrodas Preiļu novada Pelēču pagastā Vordovkas labajā krastā, iepretim Pirmajai Borovkai (kreisajā krastā Augšdaugavas novada Višķu pagastā), plakums (70 x 40 m) no apkārtnes nodalīts ar diviem 3-4 m dziļiem grāvjiem.
Arendoles muiža atrodas Preiļu novada Rožkalnu pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, klēts un sarkano ķieģeļu divstāvu dārza namiņš parkā, kungu mājas 2 korpusi izvietoti L burta veidā, ēkai ir mezonīni, lievenis, astoņskaldņu tornītis ar piramidālu smaili, kāpnes ar graciozām margām, vairākas anfilādē virknētas zāles, kuru griesti rotāti ar profilētām dzegām un rozetēm vai darināti no koka; muižas parkā uz liepām aug aizsargājams augs - baltais āmulis.
Kategrades pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Kategradē, savrups \~17 m augsts paugurs, plakums - ovāls (~70 x 50 m), ziemeļrietumu un dienvidaustrumu nogāzes dabiski stāvas, pārējās nostiprinātas ar vaļņiem un grāvjiem, atrastas 9-12 gs. senlietas.
Šnepstu pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Šnepstu ciemā, Preiļu-Aglonas ceļa kreisajā pusē, \~19 m augsts paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, , plakums 80 x 60 m, atrastās senlietas liecina, ka bijis apdzīvots no vēlā bronzas laikmeta līdz vēlajam dzelzs laikmetam.
Aleksandrovkas ezers atrodas Preiļu novada Rušonas pagastā, platība - 2,8 ha; Aleksandrovas ezers.
Raudas dzirnavezers atrodas Preiļu novada Silajāņu pagastā, platība — 1,8 ha.
Beržē bezdibenis atrodas Priekšalpos ("Gouffre Berger"), Verkora masīva ziemeļos, Francijā, Izēras departamentā, dziļums - 1141 m, ieeja 1460 m vjl., sākumā vertikāla aka >200 m, tālāk slīpa galerija starp kaļķakmeņiem un slānekļiem.
Tamaņas pussala atrodas Priekškaukāza rietumos, Krievijas Krasnodaras novadā, apskalo Azovas un Melnā jūra, platība - 21000 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 164 m.
Lībānu-Jaunzemju saldūdens kaļķiežu atradne atrodas Priekuļu novada Priekuļu pagastā, daļēji aizpilda Septiņavotu gravu un iesniedzas Kazugravā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1974. g.
Centrālais tirgus atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, starp Prāgas un Maskavas ielu, nodots ekspluatācijā 1930. g. (ar nosaukumu Centrāltirgus, no 1949. g. - Centrālais kolhozu tirgus; tagadējais nosaukums kopš 1995. g.), aizstāja likvidēto Daugavmalas tirgu un bija viena no modernākajām šāda veida būvēm tālaika Eiropā.
Predjalas pārkāpe atrodas Rumānijā (“Predeal”), starp Dienvidkarpatiem un Austrumkarpatiem 916 m vjl., dzelzceļa līnija un autoceļš, kas savieno valsts iekšējos rajonus (Transilvāniju) ar Bukaresti.
Augstie Jesenīki atrodas vairāk uz dienvidiem ("Hruby Jesenik"), augstākā virsotne - 1491 m (Pradeds).
Silenieku kalns atrodas Viduslatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, absolūtais augstums — 137,3 m vjl.
Vanderiezis Atsegums Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, sarkanīgi dzeltenā Gaujas svītas smilšakmens klints garums - \~150 m, augstums - līdz 10 m, lejasgalu apskalo Raunas atvara ūdeņi, kas izveidojuši 15 m garu, 10 m platu un 8 m dziļu aizu, ziemā tur veidojas līdz 4 m augsts leduskritums.
Atšķiras Madelāni Atšķiras Madelāni - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
izsaukums RPC attāls procedūras izsaukums (angļu "Remote Procedure Call").
Nīcgales purvs augstais purvs Augšdaugavas novadā (52 ha Preiļu novadā), platība — 962 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6,9 m.
Lielais purvs augstais purvs Līvānu, Jēkabpils, Varakļānu un Preiļu novadā, platība — 4953 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2,6 m, lielākais dziļums — 7,5 m; Pelēčāres purvs; Lielais Pelēčāres purvs.
Strižaments Augstākā virsotne Centrālā Priekškaukāza Stavropoles augstienē, Krievijas Stavropoles novadā, augstums - 831 m.
Pelā augstākā virsotne Provansas Alpos, augstums - 3053 m; Pelā kalns.
APP Augstākās Padomes Prezidijs.
Kodri Augstiene Moldovā, starp Reutu (Dņestras baseinā) un Prutu, garums - \~100 km, augstums - līdz 429 m (Balanešti kalns), erozijas reljefs, dziļas gravas, upju ielejas, noslīdeņi, karsta procesi.
Pristaņa Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pristaine" nosaukuma variants.
Pramaniškas Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pramanišķi" nosaukuma variants.
Pramaniški Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pramanišķi" nosaukuma variants.
Pramaniškys Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pramanišķi" nosaukums latgaliski.
pritikinieši Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Pritikini" iedzīvotāji.
Boltmuiža Augšdaugavas novada Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" nosaukuma variants.
Dubulti Augšdaugavas novada Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Viliški" bijušais nosaukums.
pravdieši Augšdaugavas novada Sventes pagasta bijušās apdzīvotās vietas "Pravda" iedzīvotāji.
priednieki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Priednieki" iedzīvotāji.
Prīdnīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Priednieki" nosaukuma variants.
Kazu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas kreisajā krastā 1 km lejpus Raunas ietekas, Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 340 m; Kāzu iezis; Paeglīšu iezis.
Augustow Augustovas muiža, kura atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā.
auriķele Ausainā prīmula ("Primula auricula").
dārzuprimula Ausainā prīmula ("Primula auricula").
dregoviči Auslrumslāvu cilšu savienība Pripetes un Dņepras upstarpā; 10. gs. iekļauti Kijevas Krievzemē.
APA Austrijas informācijas aģentūra (vācu "Austria Presse-Agentur").
Princeses Elizabetes Zeme Austrumantarktīdas daļa starp 73. un 88. austrumu garuma grādu (angļu val. "Princess Elizabeth Land"), ledāja virsmas augstums centrālajā daļā - 2000-2500 m, ledus biezums - 1000-1500 m.
Praulienas pauguraine Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma galējā austrumu daļa Madonas novada Praulienas, Lazdonas, Mārcienas un Ļaudonas pagastā, platība — 10800 ha, garums — 18 km, platums — 8 km, augstākā virsotne pie Salājkalniem — 160 m vjl.
poļani Austrumslāvu cilšu apvienība, kas 6.-9. gs. dzīvoja Dņepras vidusteces apvidū no Pripetes līdz Rosai; izveidojās Poļanu kņaziste, kas kļuva par Kijevas Krievzemes kodolu.
ALEPH Automātiska paplašināma bibliotēku programma (angļu "Automated Library Expandable Program").
Lībānu-Jaunzemju avoti avoti Priekuļu pagastā, Kazu ielejas atzarā, t. s. Septiņavotu gravā, vieni no lielākajiem Latvijas avotiem, tie satek strautā un pa Triečupīti aizplūst uz Gauju.
Baļunovka Āzišķu ezers Prodes pagastā.
Agišķu ezers Āzišķu ezers Prodes pagastā.
priežciemnieki Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Priežciems" iedzīvotāji.
protokols LAPB balansēts datu posma piekļuves protokols (angļu "Link Access Protocol Balanced").
Mazuru ezeru augstiene Baltijas grēdas daļa Polijas ziemeļaustrumos (“Pojeziere Mazurskie”), ūdensšķirtne starp Pregoļu un Vislu, augstums — līdz 312 m (Dilevskas kalns), daudz glaciālas izcelsmes ezeru (1620 ezeru lielāki par 1 ha) ar kopējo platību 310 kvadrātkilometru.
Baltiņš Baltiņu ezers Praulienas pagastā.
Balteņu ezers Baltiņu ezers Praulienas pagastā.
Weissensee Baltmuiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā.
Baltāsmuižas ezers Baltmuižas ezers Prodes pagastā.
Balta ezers Baltmuižas ezers Prodes pagastā.
galindi Baltu ciltis: rietumgalindi (prūšu cilts) dzīvoja starp Goldapas un Narevas upi (Galindā); 12. gs. 1. p. bija spiesti atstāt savu nov. un aizklīst jātvingu un sembu zemēs; austrumgalindi dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē); minēti Ipatija hronikās 1057. g. un 1147. g.
austrumgalindi Baltu cilts, kas dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē Krievijā); saglabājušies vietvārdi liecina, ka runājuši austrumbaltu valodām tuvā dialektā.
Pričaunes Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pričauni" nosaukuma variants.
Pričaunīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pričauni" nosaukuma variants.
Pritikava Balvu novada Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Pritikova" nosaukuma variants.
reformētās baznīcas baznīcas, kas pārstāv kalvinistisko tradīciju; tās ir Prezbiteriāņu, Neatkarīgās, Kalvinistu, Metodistu un Kongregacionālistu baznīcas.
Beļetnīki Beļetnīku ezers – atrodas Preiļu novada Vārkavas pagastā, platība – \~1 ha.
Bērzu ezers Bērzezers Prodes pagastā.
asariņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdelactiņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdeļactiņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdelactiņš Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdelīgači Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdelīgačiņš Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdelīgactiņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdelīgactiņš Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdliņaciņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdlingačiņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
bezdnikačiņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
gaidelīte Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
gaigaliņi Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
gaigalīši Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
gaigalīte Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
gailene Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
marenītes Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
mārpuķīte Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
putnactiņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
tabācene Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
begzdelactiņš Bezdeligactiņa ("Primula farinosa").
bezdelīgacs Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa").
jumpravpuķe Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa").
vienšūņi Bezmugurkalnieku virstips vai nodalījums ("Protozoa"), dzīvnieki, kuru ķermenis sastāv no vienas šūnas, >50000 sugu, Latvijā sugu sastāvs nav pilnīgi apzināts, konstatēts >200 sugu.
Auziņu dzirnavu ezers bija uzpludināts Praulienas pagastā.
Bagge-Assieten Bijusī muiža, kuras teritorijā Priekules novada Priekules pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Asīte".
Hesene-Nasava Bijusī Prūsijas province ("Hessen-Nassau"), kopš 1946. g. ietilpst Hesenes un Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē.
Čehoslovākija Bijusī republika Centrāleiropā, 1918.-1992. g., 15,6 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Prāga, pēc vēlēšanām sadalījās Čehijā un Slovākijā.
Baltensee Bijušās muižas nosaukums (arī "Baltā muiža"), kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Baltmuiža", tagadējā Augšdaugavas novada Prodes pagastā.
Braucupe Birztalas labā krasta pieteka Priekules novada Virgas pagastā; senāk Purmsāte.
Bojuori Bojuoru Iereni - Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants latgaliski.
baltā kāpa Bolderājas-Priedaines kāpu grēdas rietumu gals, kas beidzas ar 15-20 m augstu, brūkošu krauju; atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Lielupes labajā krastā, netālu no Vārnukroga un Buļļupes ietekas, absolūtais augstums 20-21 m virs jūras līmeņa.
zilgalvīte Brūngalvīšu dzimtas ģints ("Prunella"), dekoratīvi augi, kas labi zied, mazprasīgi, labi aug jebkurā augsnē.
sambucīns C27H31ClO15, alkaloīds ķirša "Prunus avium" mizā; tā hidrolīzē iegūst cianidīnu un ramnozi.
minezingeri Ceļojoši dziesminieki un dzejnieki 11.-13. gs. Eiropas vācu zemēs (vācu "Minnesanger" - mīlas dziedoņi). Viņu dzeja radusies Provansas trubadūru lirikas ietekmē. Tās galvenās tēmas - bruņinieku mīlestība, kalpošana Dievam un sirdsdāmai.
CPU Centrālais procesors (angļu "Central Processing Unit").
druvēnieši Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Druvas" iedzīvotāji.
dukurieši Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Dukuri" iedzīvotāji.
Jaunkalniņi Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkalni" bijušais nosaukums.
Jaunraunas muiža Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunrauna" bijušais nosaukums; līdz mūsu dienām saglabājušās \~10 muižas ēkas, kas celtas 19. gs. pirmajā pusē.
jaunēnieši Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunrauna" iedzīvotāji.
Rauguļi Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Leukādijas" bijušais nosaukums.
pieškalnieši Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Pieškalni" iedzīvotāji.
Pieškaļi Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Pieškalni" nosaukuma variants.
priekulieši Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Priekuļi" iedzīvotāji.
Sanči Ciems Indijā ("Sanchi"), Madhjas Pradēšas štatā, ievērojama arhitektūras pieminekļu grupa: Lielā Stūpa (III gs. p. m. ē.) ar akmens žogu (II gs. p. m. ē.) un 4 torānām (I gs. p. m. ē.), Ašokas kolonna (~40 t), tempļi (V-XII gs.).
Prambanana Ciems Indonēzijā ("Prambanan"), Centrālās Javas dienvidos, unikālas viduslaiku celtnes, budistu un hinduistu tempļi un to kompleksi, kopumā vairāki simti celtņu (svētnīcas, stūpas, tempļi).
neiri Ciltis, kas 6.-5. gs. p. m. ē. dzīvoja Dņestras un Dienvidbugas augšteces un Pripetes baseinā.
Čako Čako province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Chaco" / "Provincia del Chaco"), administratīvais centrs - Resistensija, platība - 99633 kvadrātkilometri, 1071100 iedzīvotāju (2010. g.).
Djala Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - augstākais dievs dievu panteonā, demiurgs, kas mīt debesīs.
Elda Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - dievs, pazemes mirušo valstības valdnieks.
Jolta Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - labības dievs un savvaļas dzīvnieku aizgādnis, no kura atkarīga medību veiksme.
Hamsilga Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - ļaunais gars jaunas sievietes izskatā, kas mīt kalnos vai mežos.
almazi Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - ļaunie meža dēmoni, galvenokārt sieviešu kārtas būtnes.
Čehija Čehijas Republika (čehu valodā "Česko"), valsts Centrāleiropā, galvaspilsēta - Prāga, platība - 78866 kvadrātkilonmetri, 10212000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 13 novadi un 1 galvaspilsēta, robežojas ar Poliju, Slovākiju, Austriju un Vāciju.
Prāga Čehijas Republikas galvaspilsēta (čehu val. "Praha"), atrodas Vltavas krastos, netālu no tās ietekas Labā, 1243000 iedzīvotāju (2012. g.).
Lielais Pelēčāres purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā, Līvānu novada Rudzātu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5331 ha, centrālā daļā ezeriņi, akači, lāmas, zemsedzē daudzi aizsargājami augi, bagātīga putnu fauna.
Blažģa ezers dabas liegums Dienvidkurzemes novada Kalvenes, Priekules un Embūtes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., tajā mitru mežu masīvi mijas ar zemajiem purviem, maziem ezeriņiem, aizaugušām pļavām, liela biotopu daudzveidība, pie ezera atjaunota koka vardes populācija.
Pelēču ezera purvs dabas liegums Latgales augstienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Pelēču pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 12 ha, liegumā ietilpst aizaugošā Pelēču ezera zemā piekraste un pārejas purvs, tajā sastopamas retas lakstaugu un sūnu sugas.
Lielā Baltezera salas dabas liegums Lielajā Baltezerā, valsts aizsardzībā kopš 1924. g., kopplatība - 20 ha, ietilpst visas 5 ezera salas, kurās attīstījusies savdabīga fauna un flora (Ropažu, Priežu, Auzu, Liepu un Mazā sala).
Ašinieku purvs dabas liegums Preiļu novada Upmalas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 1575 ha, purvs veidojies nepietiekamas noteces dēļ pārpurvojoties sauszemei ūdensšķirtnē starp Feimanku un Dubnu.
Ruņupes ieleja dabas liegums Rietumkursas augstienes Embūtes paugurainē, Preikules un Vaiņodes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 607 ha, ielejas nogāzes apaugušas ar platlapjiem un skuju kokiem, aug vairākas aizsargājamas ziedaugu sugas, ir aizsargājamas sēņu sugas - melnās zvīņbekas ("Trobilomyces floccopus") atradne.
Darmštates priežu audze dabas liegums, atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Priedaines-Salas ceļa malā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., šī audze ir 90-100 g. veca, priedes sētas 20. gs. sākumā, izmantojot nezināmas izcelsmes parastās priedes sēklas, ko ievedusi kāda Darmštates (Vācijā) sēklu tirdzniecības firma.
Baltmuižas purvs dabas liegums, atrodas Prodes un Gārsenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 874 ha, augstais purvs, kas izveidojies nepietiekamas un traucētas noteces dēļ pārpurvojoties sauszemei.
Aiviekstes paliene dabas parks Madonas novada dienvidu daļā, Aiviekstes vidustecē, Praulienas, Mētrienas un Ļaudonas pagastā, 21 km garā posmā no autoceļa P62 līdz Ķikuriem.
Spulgsūnas ala dabas piemineklis Gaujas vecupes krastā, Ramātu klintīs, Priekuļu pagastā, garums - 8,5 m, platums - 4 m, augstums - 3,3 m, laukums - 33 kvadrātmetri.
Cingste Darsas-Cingstes pussalas austrumu daļa, uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē.
Fišlande Darsas-Cingstes pussalas rietumu daļa - zemes strēle, uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē.
protokols FSP datņu pakalpojumu protokols (angļu "File Service Protocol")
FTP pasts datņu pārsūtīšanas protokola pasts (angļu "File Transfer Protocol mail" jeb "FTP mail").
protokols FTP datņu pārsūtīšanas protokols (angļu "File Transfer Protocol").
FTP Datņu pārsūtīšanas protokols (angļu "File Transfer Protocol").
DDP datogrammu piegādes protokols (angļu "Datagram Delivery Protocol").
protokols DDP datogrammu piegādes protokols (angļu "Datagram Delivery Protocol").
FoxPro datu bāzes pārvaldības sistēma _FoxPro_.
procedūra LAP datu posma piekļuves procedūra (angļu "Link Access Procedure").
protokols LAPM datu posma piekļuves protokols modemiem (angļu "Link Access Protocol for Modems").
Bruņenieku upe Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, garums - 4 km, iztek no Šilovkas ezera; Presveta; Šilovka.
Hapaka grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas teritorijā pie Bolderājas, garums — 15 km, sākas Babītes mežā Priedaines apkaimē; Hapaka; Hapaksa grāvis; Rātsupīte.
Dubna Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas, Daugavpils, Preiļu un Līvānu novadā, garums - 120 km, kritums - 76 m, iztek no Cārmaņa ezera un ietek Daugavā pie Līvāniem, tek cauri Zosnam, kā arī Sakovas, Aksenovas, Višķu un Luknas ezeram.
Auseika Daugavas labā krasta pieteka, lejtecē Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta un Līvānu novada Jersikas pagasta robežupe, vidustece Jersikas pagastā, augštece Preiļu novada Rožkalnu pagastā, iztek no Gerlaka ezera.
Dibena ezers Dibenezers Praulienas pagastā.
Pretorija Dienvidāfrikas Republikas (DĀR) galvaspilsēta (angļu val. "Pretoria"), atrodas DĀR ziemeļaustrumu daļā, Hautenas provincē 1738 m vjl., 1,7 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Prūsenieku ciems Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Prūšu ciems" nosaukuma variants.
adamnieki Dienvidkurzemes novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Adama muiža" iedzīvotāji.
dobeļžibalnieki Dienvidkurzemes novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Dobeļžibali" iedzīvotāji.
priekulnieki Dienvidkurzemes novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Priekule" iedzīvotāji.
Priediengalciems Dienvidkurzemes novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Papes Priediengals" bijušais nosaukums.
priednieki Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Priednieki" iedzīvotāji.
Dobe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Asares pagastā un Augšdaugavas novada Prodes pagastā, lielākajā daļā tecējuma ir šo novadu un pagastu robežupe, garums - 13 km, kritums - 23 m, tek caur Zuju ezeru; Dobes strauts; Susējiņa.
DHCP dinamiskais hostdatora konfigurācijas protokols (angļu "Dynamic Host Configuration Protocol").
DAP direktorija piekļuves protokols (angļu "Directory Access Protocol").
protokols DAP direktorija piekļuves protokols (angļu "Directory Access Protocol").
Balbārži divas apdzīvotas vietas Preiļu novada Silajāņu pagastā.
prīmula divdīgļlapju klases dzimta ("Primulaceae"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi vai puskrūmi, \~30 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatētas 9 ģintis, 16 sugu.
protejs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Proteales").
protokols PPP divpunktu protokols (angļu "Point-to-Point Protocol").
PPP Divpunktu protokols (angļu "Point-to-Point Protocol").
gaidelīte Dižā prīmula ("Primula elatior"), prīmulu suga.
Lagātu dižpriede dižpriede, aug Priekuļu novada Liepas pagastā, \~1 km no Irbīšu mājām, stumbra apkārtmērs 4,3 m, koka augstums 18 m (2001. g.), vainaga projekcija 21 x 16 m, viena no kuplākajām priedēm Latvijā.
Runci Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Prinči" bijušais nosaukums.
Runči Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Prinči" bijušais nosaukums.
Dobeļu dīķis Dobeļdīķis Priekules pagastā.
STD Dobra; Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms.
Gulbenes ezers Dubiķis, ezers Prodes pagastā.
Dubiķa ezers Dubiķis, ezers Prodes pagastā.
Dubiķu ezers Dubiķis, ezers Prodes pagastā.
Dubiņu Dubiķu ezers - Dubiķis Prodes pagastā.
Kalupe Dubnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas un Preiļu novadā, garums - 32 km, kritums - 16 m, sākas Gerlaku purvā, tek cauri Lielajam un Mazajam Kalupes ezeram; Kalupka; Koluika; augštecē Odze, Uda, Ūda, lejtecē Dubenca, Lazdānu strauts.
Augšdedze Dubnas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Rožkalnu pagastā, augštece Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Kucupe Dubnas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Rožkalnu pagastā, augštece Līvānu novada Jersikas pagastā, garums - 5 km.
Jāša Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā, iztek no Jāšezera Rušonas pagastā, garums - 28 km, kritums - 52 m; Jaša; Jašupe.
Egļupe Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Upmalas pagastā, augštece Līvānu novada Sutru pagastā, garums – 6 km.
Diukle Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Upmalas pagastā, augštece Līvānu novada Sutru pagastā, garums 8 km; Dūklis.
Šusta Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novadā vairāku pagastu robežupe, garums - 17 km, iztek no Šusta ezera; Šuste; Šustjanka.
Ūdzeņa Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novadā, garums - 17 km, kritums - \~8 m; Ūdzene; Odzene.
Feimanka Dubnas labā krasta pieteka Preiļu un Līvānu novadā, iztek no Feimaņu ezera, garums - 72 km, kritums - 62 m; Feijmanka.
Ārdava dzelzceļa pietura Preiļu novada Pelēču pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 36 km no Daugavpils, atklāta 1931. g.
Ālande Dzelzceļa pieturas punkts Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā dienvidrietumos no Grobiņas, atrodas pie dzelzceļa līnijām Jelgava-Liepāja un Liepāja-Priekule, 7 km no Liepājas dzelzceļa stacijas.
Dubeņi Dzelzceļa pieturpunkts Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule, 12 km no Liepājas dzelzceļa stacijas, atklāts 1916. g. ar nosaukumu "Dubben", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Elkuzeme Dzelzceļa pieturpunkts Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kalēti-Priekule-Vaiņode, 10 km no Priekules dzelzceļa stacijas, atklāts 1917. g. ar nosaukumu "Augusthof", 1918.-1920. g. saucās "Augustmuiža", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
Gavieze Dzelzceļa pieturpunkts Gaviezes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule, 18 km no Liepājas dzelzceļa stacijas, atklāta 1871. g. ar nosaukumu "Grobin", 1904.-1919. g. saucās "Gawiesen", 1919.-1927. g. - "Gaviezne".
Grobiņa Dzelzceļa pieturpunkts Grobiņas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule, 14 km no Liepājas dzelzceļa stacijas.
Apsāni Dzelzceļa stacija Preiļu novada Rušonas pagastā pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 46 km no Daugavpils, atklāta 1931. g. pie dzelzceļa līnijas Jaunlatgale-Daugavpils.
maistārpi Dzīvnieku valsts daudzšūņu nodalījuma tipisko daudzšūņu apakšnodalījuma klases ("Priapulida"), 8 sugas, ķermenis cilindrisks, parasti 10-15 cm garš, tā priekšgalā āķveidaīgiem dzelkšņiem klāts snuķis, ko var ievilkt ķermenī, gk. mēreno joslu jūrās, dzīvo litorālē, ierakušies gruntī.
Baladeva Džainisma mītā par pasaules attīstību viens no garīgajiem un laicīgajiem vadoņiem - šalakapurušām, viens no varoņu trijotnes, Vāsudevas vecākais brālis un Prativāsudeva ir viņa ļaunais ienaidnieks.
klarendons Ēģiptiešu burtu paveids, Oksfordas universitātes spiestuves "Clarendon-Press" burti.
Eikša Eikša ezers - atrodas Feimaņu paugurainē, morēnieplakā, Preiļu novada Rušonas pagastā, 151 m vjl., platība - 57 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 4 m; Eikše; Eikšu ezers.
Teoklimens Eiripīda traģēdijā "Helena" viņš ir ēģiptiešu valdnieka Proteja (kura aizstāvībā bijusi Helena) dēls un pēc tēva nāves piespiež Helenu stāties ar viņu laulībā.
EMEA Eiropas Medicīnas produktu novērtēšanas aģentūra ("European Agency for the Evaluation of Medicinal Products").
Cedefop Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (fr. "Centre Europeen pour le developpement de la formation professionnelle").
SAPARD Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finanšu instruments lauksaimniecības un lauku attīstībai (angļu "Special Assistance Programme for Agriculture and Rural Development").
ISPA Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instruments transporta un vides infrastruktūras atbalstam (angļu "Instrument for Structural Policies for Pre-Accession").
ECDC Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs ("European Centre for Disease Prevention and Control").
EMA Eiropas Zāļu aģentūra (bijusī Eiropas Medicīnas produktu novērtēšanas aģentūra ("European Agency for the Evaluation of Medicinal Products"); EMEA).
ekskluzīvā VAI-NE elements elektroniskā loģiskā shēma, kuras izejas signāls vienāds ar loģisko 1 (patiess) tad un tikai tad, kad tās ieejas signālu vērtības ir vienādas. Pretējā gadījumā izejas signāls ir vienāds ar loģisko 0 (aplams). Šī shēma realizē loģiskās ekvivalences operāciju.
ESP Elektroniska sistēma automašīnas stabilitātes nodrošināšanai (angļu "Electronic Stability Program").
OPET Enerģētikas tehnoloģiju veicināšanas organizācija ("Organisation for the Promotion of Energy Technologies").
plēsīgās ērces ērču grupa ("Prostigmata"), kurā apvienotas pie vairākām dzimtām piederošas plēsīgas ērces, Latvijā konstatēts \~60 sugu, kas ietilpst 11 dzimtās.
dzeloņplūme Ērkšķu plūme ("Prunus spinosa").
RAPID ES ikdienas darbību datubāze, ko pārvalda Eiropas Komisijas Preses un saziņas ģenerāldirektorāts.
Biomed ES Programma biomedicīnas un veselības jomā.
Ezerkalna ezers Ezerkalnu ezers Priekuļu pagastā.
Bodenezers Ezers ("Bodensee") uz robežas starp Šveici, Austriju un Vāciju, Priekšalpos 395 m vjl., platība - 538 kvadrātkilometri, garums - 63 km, lielākais dziļums - 252 m.
Starpezers Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 107,5 m vjl., platība - 5,8 ha, dziļums - līdz 2,1 m, garums - \~500 m, lielākais platums - \~250 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Starpiņezers.
Dibenezers Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 107,6 m vjl., platība - 7,1 ha, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Dibena ezers.
Baltiņu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,0 m vjl., platība - 16 ha, lielākais dziļums - 4,6 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Baltiņš.
Melnezers Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,2 m vjl., platība - 5,7 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~200 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Melnais ezers.
Mušķu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,4 m vjl., platība - 2,8 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Mušku ezers.
Viļvānu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 111,2 m vjl., platība - 2,7 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~100 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā.
Timsenis Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 134,9 m vjl., platība - 3,7 ha, dziļums - līdz 18,5 m, garums - \~320 m, lielākais platums - \~180 m, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Timsiņš; Timsiņu-Sīmaņu ezers; Timsmenis; Tumsenis; Tumšais ezers.
Sakārnis Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 142,2 m vjl., platība - 2,4 ha, garums - \~320 m, lielākais platums - \~120 m, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Sakārnītis; Dziļūksnis.
Āzišķu ezers ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, 120,2 m vjl., platība - 26,3 ha, garums - \~1,4 km, lielākais platums - \~300 m; Agišķu ezers; Baļunovka.
Baltišku ezers ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - \~1,5 ha, garums - \~180 m, lielākais platums - \~100 m.
Apsānu ezers ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 1,5 ha, garums - \~160 m, lielākais platums - \~110 m.
Dubiķis Ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 2,7 ha, garums - \~250 m, lielākais platums - \~150 m; Dubiķa ezers; Dubiķu ezers; Gulbenes ezers.
Dobene Ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 3,5 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~200 m.
Bērzezers Ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība – 5,6 ha, garums – \~300 m, lielākais platums – \~200 m; Bērzu ezers.
Bebru ezers ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība — 1,1 ha, garums — \~170 m, lielākais platums — \~100 m.
Mācītājezers Ezers Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 2,2 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~100 m; Liesma ezers; Liesmas ezers.
Pazarišku ezers ezers Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 3,3 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m; Pazares ezers; Pazarišķu ezers.
Prodes ezers ezers Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, platība — \~1,5 ha, garums — \~200 m, lielākais platums — \~80 m; Prodes-Apsānu ezers.
Baltmuižas ezers ezers Augšzemes augstienē, Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, 130 m vjl., platība 9,2 ha, garums \~450 m, lielākais platums \~250 m, lielākais dziļums 32,5 m.
Svuiļu ezers ezers Augšzemes augstienē, Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, 132,6 m vjl., platība — 11 ha, garums — \~600 m, lielākais platums — \~250 m, lielākais dziļums — 10 m; Svullu ezers.
Sveikatas ezers ezers Augšzemes augstienē, Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 1 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~100 m; Sveikala ezers.
Ninieris ezers Cēsu novada Priekuļu pagastā, platība - 12,5 ha, garums - 0,6 km, lielākais platums - 0,28 km, beznoteces, ar mainīgu līmeni; Niniera ezers.
Cepļu ezers ezers Cēsu novada Priekuļu pagastā, platība — <1 ha.
Pieškaļu ezers ezers Cēsu novada Priekuļu pagastā, platība — 1,1 ha; Pieškalnu ezers.
Krūmiņu ezers ezers Cēsu novada Priekuļu pagastā, platība — 1,2 ha.
Blažģu ezers ezers Dienvidkurzemes novada Priekules pagasta ziemeļu stūrī netālu no Aizputes un Vaiņodes novadu robežas, platība — 8,7 ha.
Reiņa ezers ezers Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, 84,7 m vjl., platība - 23 ha, dziļums - līdz 2,8 m, iztek Ādģēre; Reiņu ezers.
Ezerkalnu ezers ezers Dienvidkurzemes novada Priekuļu pagastā, platība — 1 ha; Ezerkalna ezers.
Priedīšu ezers ezers Dobeles novada Lielauces pagastā, platība - <1 ha; Priedīša ezers.
Bēšonu ezers ezers garā iegultnē starp Dagdas un Feimaņu pauguraini, Preiļu novada Aglonas pagastā pie Krāslavas novada Šķeltovas pagasta robežas un Aglonas-Krāslavas ceļa, 143 m vjl., platība - 64 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 6,8 m, lielākais dziļums - 22,7 m, eitrofs, aizaugums - 10%; Bešons; Biešanas ezers; Biešena ezers; Biešons; Bišenu ezers; Karašu ezers.
Vārkavas ezers ezers Jēkabpils novadā uz Prodes un Asares pagasta robežas, platība — 3,5 ha; Varkovas ezers.
Bleidas ezers ezers Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Vārkavas pagastā, 108,5 m vjl., platība - 33,8 ha, garums - 1,3 km, lielākais dziļums - 1,8 m, eitrofs, dibens apaudzis.
Dridzes ezers ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 4,1 ha; Priedulāju ezers.
Vištītis ezers Krievijas Kaļiņingradas apgabalā (1239 ha) un Lietuvā (544 ha), 173 m vjl., cauri tek Prēgeles pieteka Pissa.
Trienīte Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - <1 ha; Preinīšu ezers; Prienītis.
Jāšezers Ezers Latgales augstienē, 149 m vjl., Preiļu novada Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 90 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, eitrofs, aizaugums - 17%; Jašu ezers; Jāšu ezers.
Biržkalna ezers ezers Latgales augstienē, uz dienvidaustrumiem no Rušona, Preiļu novada Aglonas pagastā pie Krāslavas novada Kastuļinas pagasta robežas, 150,7 m vjl., platība - 272,2 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 2 km, lielākais dziļums - 3,9 m, dibenā dūņu slānis, daudz zivju; Biržas ezers; Bērzgales ezers; Bērzgaļu ezers; Kapiņu ezers.
Feimaņu ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē uz Rēzeknes novada Feimaņu pagasta un Preiļu novada Rušonas pagasta robežas, 159,5 m vjl., platība — 626 ha, garums — 5 km, lielākais platums — 1,2 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 3,8 m, līdz 6 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — neliels.
Ārdavas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Pelēču pagastā pie Augšdaugavas novada robežas, platība — 72,5 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 4,6 m, lielākais dziļums — 21,6 m; Ardauka; Ordovkas ezers; Ragatu ezers; Raģis; Vārdaukas ezers.
Kaučers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Rušonas pagastā, 150,7 m vjl., platība - 49,9 ha, kopā ar salu 50,1 ha, lielākais dziļums - 21 m; Kaučera ezers; Kaučurs; Sludavas ezers.
Rušons ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu un Rēzeknes novada teritorijā, 149,7 m vjl., platība - 2373 ha (kopā ar salām 2407 ha, 8. lielākais Latvijas ezers), garums - 9 km, lielākais platums - 4,7 km, vidējais dziļums - 2,9 m, lilākais dziļums - 29,9 m, 34 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Rušānu ezers; Rušonu ezers.
Aglonas ezers ezers Latgales augstienes malā, 144 m vjl., Preiļu novada Aglonas pagastā, platība - 33 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,4 km, vidū dziļums - >3 m; Egles ezers.
Pakalnis ezers Latgales augstienes malas ieplakā, Preiļu novada Aglonas pagastā, 127,6 m vjl., platība - 54,8 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 4,9 m, lielākais dziļums - 11,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, cauri tek Tartaks; Pakalna ezers; Pakalnes ezers; Pakaļņa ezers; Pakalniņu ezers; Pakaļnes ezers; Pakaļņa ezers.
Aglonkas ezers ezers Ludzas novada Istras pagasta austrumu malā, platība - 28 ha; Pricenovas ezers, Pricimovas ezers, Pričimovas ezers.
Kivdolovas ezers ezers Ludzas novada Pureņu pagastā, platība - 40,7 ha; Lielais Kivdalovas ezers; Lielais Kivdalu ezers; Kivdulova ezers; Pracepoles ezers; Procepoles ezers.
Madonas ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība — 3,5 ha; Kakšu ezers; Priecumu ezers.
Preisītis ezers Madonas novada Jumurdas pagastā, platība - 4,5 ha; Preisīša ezers; Preisītes ezers; Preisīts.
Dūku ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, starp Madonas-Trepes valni un Praulienas pauguraini, 97,6 m vjl., platība - 39,7 ha, garums - 1,2 km, platums - 0,8 m, vidējais dziļums - 3,9 m, ietilpst Lazdonas ezeru Dienvidrietumu grupā; Duku ezers; Dūks.
Liniņš Ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 1,1 ha; Līniņš; Liniņu ezers.
Ilziņš Ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 1,4 ha; Ildziņš; Ilziņa ezers; Ilziņu ezers.
Praulītis Ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 2,2 ha; Praulīša ezers; Praulīšu ezers.
Sīmaņu ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 3,4 ha.
Mazais Sīmaņu ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība — <1 ha.
Ķemeru ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība — 1,4 ha; Ķemeru-Pussēkļa ezers; Puseklis; Puseknītis.
Kalēju ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība — 2 ha.
Praulienas ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība — 2 ha.
Ganiņu ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā; platība - 1,4 ha; Ganiņu-Preces ezers.
Primmas ezers ezers Metsepoles līdzenumā, Salacas pietekas Korģes sānielejā, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, 37,5 m vjl., platība - 16,6 ha, garums - 1,8 km, lielākais platums - 130 m, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 9,9 m, mezotrofs; Primas ezers; Primma; Primmu ezers; Prīma ezers; Prīmu ezers.
Oposkas ezers ezers Preiļu novada Aglonas pagasta ziemeļrietumu malā, platība - 12 ha.
Mazais Dūbuļs ezers Preiļu novada Aglonas pagastā, platība — 5,7 ha; Mazais Dubuļka ezers; Mazais Dubuļkas ezers.
Limanka Ezers Preiļu novada Aizkalnes pagastā, platība - 12,7 ha; Limankas ezers; Limaņu ezers; Liminkas ezers; Limonka.
Pelēču ezers ezers Preiļu novada Aizkalnes pagastā, platība — 82 ha; Peleča ezers; Pelēča ezers.
Badēļa ezers ezers Preiļu novada Preiļu pagastā, platība - 1,4 ha.
Baibas ezers ezers Preiļu novada Rušonas pagasta ziemeļu daļā, platība - 1,6 ha; Madžutiņš.
Bolotņa ezers ezers Preiļu novada Rušonas pagastā, platība - <1 ha.
Astraginas ezers ezers Preiļu novada Rušonas pagastā, platība - 2 ha.
Paļšas ezers ezers Preiļu novada Silajāņu pagastā, platība — 4,3 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~150 m, dažos avotos tiek saukts par vienu no Ostrovas ezeriem; Palšas ezers; Paļšas ezers; Polšas ezers.
Dovales ezers ezers Preiļu novadā uz Aizkalnes un Vārkavas pagasta robežas, platība — 21,8 ha; Dzeņaukas ezers; Ziļma ezers.
Biletnieku ezers ezers Preiļu novada Vārkavas pagastā, platība - 1,1 ha; Biļetnieku ezers.
Zibergovas ezers ezers Preiļu novada Vārkavas pagastā, platība - 1,7 ha; Zvirbuļu ezers.
Beļetnīku ezers ezers Preiļu novada Vārkavas pagastā, platība — \~1 ha.
Skudriņu ezers ezers Priekuļu pagastā, platība - <1 ha.
Jāņa ezers ezers Priekuļu pagastā, platība — <1 ha.
Strazdu ezers ezers Prodes pagastā, platība - 1 ha; Stradu ezers; Strazdiņu ezers; Strodu ezers.
Prezmas ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība — 3 ha, dziļums — līdz 3,4 m; Prezmu ezers.
Mīrics Ezers Vācijā ("Müritz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē 62 m vjl., platība - 11680 ha, lielākais dziļums - 33 m.
Šverīnes ezers ezers Vācijā ("Schweriner See"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, Mēkleburgas ezeru plato 38 m vjl., platība — 6340 ha, dziļums — līdz 54 m, meridiāna, garena ezerdobe, ko vidū pārdala pussala un ceļš.
Lazdonas ezeri ezeru grupa Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas, un Praulienas pagastā, \~10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru, kopplatība — >150 ha, iedalās vairākās grupās: Dienvidrietumu grupa (Svētes ezers, Dūku ezers, Vanadziņš), Ziemeļu grupa (Rāceņu ezers, Salas ezers, Lazdonas ezers, Timsenis, Sakārnis), Vidusgrupa (Baltiņu ezers, Dibenezers, Stariņezers, Melnezers, Mušķu ezers, Viļvānu ezers), Rietumu grupa (Vadzols, Lielais Klauģis, Rankas ezers, Mazais Klauģis).
Preiļupe Feimankas kreisā krasta pieteka Preiļu novadā, garums - 19 km, kritums - 42 m; Preļka; Prēle; augštecē Šaurupīte.
Šaurupīte Feimankas kreisā krasta pietekas Preiļupes nosaukums tās augštecē Rušonas pagastā.
protokoli MNP firmas _Microcom_ tīklošanas protokoli (angļu "Microcom Networking Protocols").
operētājsistēmas NetWare kodolprotokols firmas _Novell_ operētājsistēmas _NetWare_ protokols, ko izmanto serveris, lai nodrošinātu _NetWare_ klientus ar tīkla pakalpojumiem. Protokola _NCP_ rutīnas ļauj izmantot direktorijus un datnes, atvērt semaforus, nodibināt un pārtraukt savienojumus.
tagu attēlu datņu formāts firmu _Aldus_ un _Microsoft_ izstrādāts datņu standartformāts, ko izmanto grafisku attēlu glabāšanai datora atmiņā un kas nodrošina vienkrāsas un dažāda pelēkuma, kā arī 8 vai 12 bitu krāsu attēlu apstrādi. Praksē tiek izmantotas formāta TIFF versijas, kas atšķiras ar tajās iekļautajiem datu saspiešanas algoritmiem.
rakstzīmes iestatne fonta rakstzīmju skaits collā. Šo terminu lieto vienplatuma fontiem, kuru iestatnes vērtība parasti ir 10 vai 12. Proporcionālas platumošanas gadījumā fonta rakstzīmju skaits collā ir mainīgs un iestatni nosaka kā šo rakstzīmju skaita vidējo vērtību.
Formosa Formosas province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Formosa" / "Provincia de Formosa"), atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā, platība - 722066 kvadrātkilometri, 555700 iedzīvotāju (2010. g.).
AFP Francijas informācijas aģentūra (franču "Agence France-Presse").
prudonisms Franču sīkburžuāziskā sociālisma un anarhisma teorētiķa P. Z. Prudona mācība.
Frozinone Frozinones province - Itālijas Lacio reģiona province ("Provincia di Frosinone"), platība - 3244 kvadrātkilometri, 498000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 91 komūnā.
cālenīca Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
dzeguzītes Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
dzegužpuķe Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
elknuši Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
gaigalīte Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
gaiļbikses Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
gailene Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
gailene Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
gailenītes Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
gailiņi Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
gailīši Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
gaiļpieši Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
gaiļpiešiņi Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
gaiļpiesis Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
gaiļpiesīši Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
gaiļpietīši Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
gaiļupiesis Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
gaiļziediņi Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
paslavas Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
prīmulīte Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
tabakpuķe Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
tikbiksi Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
vistkājiņas Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
vistkājiņi Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
zvaniņš Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
gaidelīte Gaiļbiksīte ("Primula veris", senāk "Primula officinalis").
gaidelis Gaiļbiksīte ("Primula veris").
Primula officinalis gaiļbiksītes "Primula veris" nosaukuma sinonīms.
elknuši Gaiļbiksītes ("Primula officinalis").
gaiļbikses Gaiļpieši ("Primula veris"), agrs vasaras augs, ziedi dzelteni, čemuros.
gaiļabikši Gaiļpieši ("Primula veris"); gaiļbiksītes.
Gal-Muyža Galmuiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā.
Siļķupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsīs, garums - 8 km, augštece Priekuļu pagastā; Siļķes upe.
Triečupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Priekuļu pagastā, garums - \~6 km, iztekā Lībānu-Jaunzemju avoti.
priekšžauņi Gliemežu klases apakšklase ("Prosobranchia"), kuras pārstāvjiem žaunas atrodas priekšā sirdij, >70000 sugu, Latvijā konstatētas 6 dzimtas, 14 sugu.
GVPN globālais virtuālais privātais tīkls (angļu "Global Virtual Private Network").
PHIGS grafiskās saskarnes standarts (angļu "Programmer's Hierarchical Interactive Graphics Standard").
Lankašīra Grāfiste Lielbritānijā ("Lancashire"), Anglijas ziemeļrietumos pie Īrijas jūras, administratīvais centrs - Prestona, platība - 3079 kvadrātkilometri, 1490500 iedzīvotāju (2017. g.).
hellēnisms grieķu kultūras attīstības periods spēcīgā Tuvo Austrumu tautu kultūras ietekmē Vidusjūras austrumdaļas, Priekšāzijas un Melnās jūras zemēs no Maķedonijas Aleksandra karagājienu laika (334.-324. g. p. m. ē.) līdz 30. g. p. m. ē.
Filomēla Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Pandīona meita, kuras māsa Prokne bija Trāķiešu valdnieka Tēreja sieva.
Tēsejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks Egeja un Aitras dēls; mītos vēstīts, ka viņš veicis daudz varoņdarbu: uzvarējis Prokrustu, Mīnotauru, cīnījies ar amazonēm u. c.
Pandīons grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Erihtonija dēls, Erehteja, Būta, Proknes un Filomēlas tēvs, kurš atdeva Prokni par sievu trāķietim Tērejam un pēc tam mira sirdssāpēs par meitu likteni.
etiopi grieķu mitoloģijā - ciltis, kas dzīvoja galējo dienvidu zemēs, liels etiopu (citādi miermīlīgu cilšu) karaspēks ieradās palīgā Priamam cīņās ar ahajiešiem.
Deikalions Grieķu mitoloģijā - cilvēku ciltstēvs, titāna Prometeja dēls, kurš kopā ar savu sievu Pirru izdzīvoja Zeva uzsūtītajos grēku plūdos.
Teonoja grieķu mitoloģijā - ēģiptiešu valdnieka Proteja meita, Teoklimena māsa, kurai piemīt pareģošanas spēja, neatbalstot brāļa vēlmi ņemt par sievu Helenu, viņa tiek apsūdzēta sazvērestībā, bet viņu izglābj Dioskūru iejaukšanās.
Pirra Grieķu mitoloģijā - Epimeteja un Pandoras meita, titāna Prometeja dēla Deikaliona sieva, viņi abi bija vienīgie, kas izdzīvoja Zeva uzsūtītos pasaules plūdos.
Klimene Grieķu mitoloģijā - jūras nimfa, titāna Japeta sieva, Prometeja, Atlanta, Epimeteja un Menoitija māte.
Pitiokampts Grieķu mitoloģijā - laupītājs "Priežu liecējs", kas dzīvoja pie ceļa uz Korintu.
Sarpēdons grieķu mitoloģijā - likiešu karavadonis Trojas karā, viens no varenākajiem Priama sabiedrotajiem, kuru nogalināja Patrokls.
Steneboja grieķu mitoloģijā - likiešu valdnieka Iobata (vai arkādiešu valdnieka Atīda) meita, Tīrintas valdnieka Proita sieva, Līsipes, Īfiansas un Īfinojas māte, kura veltīgi pūlējās savaldzināt Bellerofontu, kam Proits bija devis patvērumu.
Kefals Grieķu mitoloģijā - mednieks, kurš bija apprecējis Atēnu valdnieka Erehteja meitu Prokrīdu.
Atlants grieķu mitoloģijā - milzis jeb titāns, Prometeja brālis, ko Zevs sodījis, likdams uz pleciem turēt debess jumu.
Eiripils grieķu mitoloģijā - mīsiešu valdnieka Tēlefa un Priama māsas Astiones dēls, trojiešu sabiedrotais, kas Priamam palīgā atveda lielu mīsiešu karapulku; kad Troja krita, viņu nogalināja Ahileja dēls Neoptolems
Polidors Grieķu mitoloģijā - Priama dēls, kuru kaujā nogalināja Ahilejs.
Likāons grieķu mitoloģijā - Priama jaunākais dēls, ko nogalināja Ahilejs.
Lāodike grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, "visskaistākā", trojieša Helikāona sieva; ahajiešiem ieņemot Troju, viņu bēgot no vajāšanas aprija atvērusies zeme; pēc cita varianta viņa iemīlējās jaunajā atēnietī Akamantā, kas bija ieradies Trojā delegācijas sastāvā, lai pieprasītu izdot Helenu.
Kreūsa grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, Aineja sieva, Trojas ieņemšmas naktī viņa mīklaini pazūd, kas Ainejam turpmāk dod iespēju bildināt itāļu valdnieci Lavīniju.
Hione grieķu mitoloģijā - Priāpa māte, kas viņu bija dzemdējusi Dionīsam.
Pandora grieķu mitoloģijā - Prometeja brāļa sieva, kas, neievērodama aizliegumu, atver lādi, kur glabājas cilvēces nelaimes; tās izplatās pa visu pasauli.
Hēsione grieķu mitoloģijā - Prometeja sieva, viena no okeanīdām.
Proits grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieks Argolīdā, Abanta dēls, Akrisija dvīņubrālis, Proitīdu (Līsipes, Īfiansas un Īfinojas) un Megapenta tēvs, kurš cieta neveiksmi cīņā par varu ar Akrisiju.
Epimetejs Grieķu mitoloģijā - titāna Japeta un jūras nimfas Klimenes dēls, Prometeja, Atlanta un Menoitija brālis, kuram dievi atsūtīja par sievu Pandoru, kuras aizzīmogotajā krūkā tika atnestas nelaimes un slimības.
Japets Grieķu mitoloģijā - titāns, debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, Prometeja tēvs, kopā ar citiem titāniem cīnījās ar dievu valdnieku Zevu, kas viņus uzveica un nogāza Tartarā.
Menoitijs Grieķu mitoloģijā - titāns, Japeta un Klimenes dēls, Prometeja, Atlanta un Epimeteja brālis.
Āzija grieķu mitoloģijā - titānu Okeāna un Tētijas meita, titāna Japeta sieva, kuram viņa dzemdējusi Prometeju, Menoitiju, Epimeteju un Atlantu.
Polimēstors Grieķu mitoloģijā - trāķiešu valdnieks, Priama znots, kas nogalināja trojiešu valdnieka dēlu Polidoru.
Hekabe Grieķu mitoloģijā - Trojas valdniece, Priama sieva, Hektora, Parīda, Kasandras, Troila (citās versijās - vēl četrpadsmit bērnu) māte.
Troils Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un Hekabes dēls, kuru nogalināja Ahilejs.
Poliksene Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un Hekabes meita, kura pēc Trojas kara beigām tika upurēta uz sava līgavaiņa Ahileja kapa.
Kasandra grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un Hekabes meita, pareģe, kuras ļaunu vēstījošajiem pareģojumiem neviens netic.
Helens Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un viņa sievas Hekabes dēls, kam piemita pareģa spējas.
Dēifobs Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un viņa sievas Hekabes dēls, varoņa Hektora brālis.
Hektors Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama vecākais dēls, trojiešu varonis, kuru nogalināja Ahillejs.
Lāodameja grieķu mitoloģijā - valdnieka Akasta meita, Prtesilāja sieva.
Tītons Grieķu mitoloģijā - valdnieka Lāomedonta dēls, Trojas valdnieka Priama brālis, gaismas dievs, dievietes Ēosas iemīļotais.
Ajants Oilīds grieķu mitoloģijā - varonis, argonauta Oīleja dēls, saukts par mazāko Ajantu, Trojas izlaupīšanas laikā viņš uz Atēnas altāra izvaroja valdnieka Priama meitu Kasandru.
Biants grieķu mitoloģijā - viens no Priama dēliem.
Antēnors Grieķu mitoloģijā - viens no Trojas vecākajiem, Priama padomnieks, kurš izcēlās ar godprātību.
Deukalions Grieķu mitoloģija Prometeja dēls, kas kopā ar sievu Pirru pēc tēva padoma darinātā šķirstā izglābās no lielajiem plūdiem, kuros Zevs iznīcināja cilvēci.
Gulben Gulbenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā.
Prokrusta gulta gulta, kurā laupītājs Prokrusts guldīja savus upurus; tiem, kas gultai bija par gariem, viņš nocirta kājas, bet tos, kas bija par īsiem, - pastiepa.
Ramātu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā senkrastā Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 38,5 ha, ir augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi ar kopējo garumu 330 m, lielākais augstums - 18 m, izplūst vismaz 8 avoti, izveidojušās 7 alas.
Ērģeļu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., monolīts augšdevona smilšakmens atsegums, līdz 26 m augsta vertikāla smilšakmens siena 130 m garumā, kopējais garums - \~700 m, no tiem 330 m garu posmu apskalo Gauja; Ērgļu klintis; tautā saukts arī par Pieškaļu vai Pieškalnu iezi.
Velna skroderis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, akmens, kas atrodas Madonas novada Praulienas pagastā, Kujas kreisajā krastā, augstums — 4,2 m, garums — 6,4 m, platums — 6 m, apkārtmērs — 20 m, tilpums — 100 kubikmetri, akmenim gandrīz cilindriska forma, malas stāvas, sarkanīgs rapakivi granīts ar ļoti lieliem kristāliem.
Vaives lejteces ieži ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas \~200 m augšpus Vaives ietekas Raunā, Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, ir 40 m gara un 18 m augsta, gandrīz vertikāla siena, ko veido slīpslāņoti Gaujas svītas smilšakmeņi ar aleirolīa oļu, fosforītu un zivju kaulu ieslēgumiem.
Kazu ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai; Kazugrava.
Līču-Laņģu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā senkrastā lejpus Ranču strauta ietekas, Priekuļu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 43 ha, ir \~1 km gara augšdevona smilšakmens klinšu sistēma, no tām izplūst \~20 avotu, tajās ir daudzas alas un nišas; Lodes iežājs.
Antonu akmens ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, 15 m uz ziemeļiem no Antonu māju piebraucamā ceļa, 100 m uz rietumiem no ceļa Kocēni-Pricēni.
Ģibolas Ģibolu dīķis - ūdenstilpe Priekuļu pagastā.
Portoprensa Haiti galvaspilsēta (fr. val. "Port-au-Prince"), osta Karību jūras Gonaivas līča galā, 1,3 mlj iedzīvotāju.
zilā haizivs haizivju suga ("Prionace glauca"), garums - \~4 m, bīstama.
protostrongiloze Helmintozes veids, aitu un kazu plaušu slimība, ko ierosina "Protostrongylus" ģints nematodes.
Pulastja hindu mitoloģijā - viena no Pradžāpati izpausmēm, viņa pēcteči bija vānaras (pērtiķi), kimaras, rākšasas, pēc mītiskas teiksmas ar viņa starpniecību Brahma nodeva cilvēkiem daudzas purānas.
HTTPS hiperteksta drošas pārsūtīšanas protokols (angļu "Secure Hypertext Transfer Protocol").
protokols HTTPS hiperteksta drošas pārsūtīšanas protokols (angļu "Secure Hypertext Transfer Protocol").
protokols HTTP hiperteksta transporta protokols (angļu "Hyper Text Transport Protocol").
Golaja Pristaņa Hola Pristaņa, pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, tās nosaukums līdz 1992. g.
urartu valoda hurriešu-urartu valodu saimes valoda, pieder pie Priekšāzijas mirušajām valodām; saglabājušies rakstu pieminekļi ķīlu rakstā no 9.-6. gs. p. m. ē.
pridriķieši Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Pridriķa muiža" iedzīvotāji.
Vaives senleja ieleja, pa kuru līkumo Vaives upe Priekuļu pagastā, garums — 6,5-7 km, platums — 2 km, dziļums — 45-60 m, atdala Cēsu un Ģūģeru paliksni.
protokols TOP iestāžu automatizācijas protokols (angļu "Technical and Office Protocol").
Sarkaņu pagasta teritorija ietver gandrīz visu pirmskara Sarkaņu pagasta teritoriju un bijušā Patkules pagasta teritoriju, daļu bijušā Cesvaines pagasta teritorijas un nedaudz no bijušā Lazdonas pagasta; savukārt neliela bijušā Sarkaņu pagasta platība pievienota tagadējiem Praulienas un Aronas pagastam.
Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu.
Madonas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Madonas un Lubānas pilsētu, Cesvaines, Ērgļu un Varakļānu pilsētciematu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Murmastienes, Ošupes, Pamatu, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas ciemu.
parastā ieva ievu suga ("Padus avium syn. Padus racemosa", arī "Prunus padus" un "Cerasus padus").
Melnupīte Ilgas kreisā krasta pieteka Madonas novada Praulienas pagastā.
Prodenskaja Ilūkstes apriņķa Prodes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Roucupe Ilūkstes novada Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Rūcupe" nosaukuma variants.
Subates pilsētas lauku teritorija Ilūkstes novada Prodes pagasta bijušais nosaukums 1959.-2009. g.
Prohden Ilūkstes novada Prodes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
prodieši Ilūkstes novada Subates pagasta apdzīvotās vietas "Prode" iedzīvotāji.
Prūde Ilūkstes novada Subates pagasta apdzīvotās vietas "Prode" nosaukuma variants.
Ildziņš Ilziņš, ezers Praulienas pagastā.
Ilziņa ezers Ilziņš, ezers Praulienas pagastā.
Ilziņu ezers Ilziņš, ezers Praulienas pagastā.
Ušase Indiešu mitoloģijā - Pradžāpati meita, rītausmas dieviete.
PTI Indijas informācijas aģentūra (angļu "Press Trust of India").
Āndhra Pradēša Indijas Republikas štats (telugu val: ఆంధ్ర ప్రదేశ్, Āndhra Pradēś), atrodas Indostānas pussala dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Amaravati, platība - 275069 kvadrātkilometri, 82180000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - telugu.
protokols SLIP interneta seriālās līnijas protokols (angļu "Serial Line Internet Protocol").
SLIP interneta seriālās līnijas protokols (angļu "Serial Line Internet Protocol").
IMAP Interneta ziņojumpiekļuves protokols (angļu "Internet Messaging Access Protocol").
munsturis Īpaša militārās apmācības sistēma (piemēram, Prūsijā).
priāpijas Īsi, humoristiski, erotiski antīko laiku panti, kas veltīti auglības dievam Priāpam.
Tiesnešu strauts Isvintenu strauts, Prūsenes pieteka.
Bari province Itālijas Apūlijas reģiona province ("Provincia di Bari"), platība — 5138 kvadrātkilometri, 1246000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 48 komūnās.
Barletas-Andrijas-Trani province Itālijas Apūlijas reģiona province ("Provincia di Barletta-Andria-Trani"), platība — 1543 kvadrātkilometri, 391500 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 10 komūnās.
Brindizi province Itālijas Apūlijas reģiona province ("Provincia di Brindisi"), platība — 3447 kvadrātkilometri, 203600 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 20 komūnās.
Fodžas province Itālijas Apūlijas reģiona province ("Provincia di Foggia"), platība — 7190 kvadrātkilometru, 638000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 64 komūnās.
Boloņas province Itālijas Emīlijas-Romanjas reģiona province ("Provincia di Bologna"), platība — 3702 kvadrātkilometri, 1000300 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 60 komūnās.
Ferrāras province Itālijas Emīlijas-Romanjas reģiona province ("Provincia di Ferrara"), platība — 2632 kvadrātkilometri, 359300 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 26 komūnās.
Forli-Čezēnas province Itālijas Emīlijas-Romanjas reģiona province ("Provincia di Forli-Cesena"), platība - 2377 kvadrātkilometri, 398300 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 30 komūnās.
Gorīcijas province Itālijas Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona province ("Provincia di Gorizia"), platība — 466 kvadrātkilometri, 142000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 25 komūnās.
Benevento province Itālijas Kampānijas reģiona province ("Provincia di Arezzo"), platība — 2071 kvadrātkilometrs, 287000 iedzīvotāju (2012. g.). iedalās 78 komūnās.
Avellīno province Itālijas Kampānijas reģiona province ("Provincia di Avellino"), platība — 2792 kvadrātkilometri, 438600 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 119 komūnās.
Frozinones province Itālijas Lacio reģiona province ("Provincia di Frosinone"), platība — 3244 kvadrātkilometri, 498000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 91 komūnā.
Dženovas province Itālijas Ligūrijas reģiona province ("Provincia di Genova"), platība — 1838 kvadrātkilometri, 880400 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 67 komūnās.
Impērijas province Itālijas Ligūrijas reģiona province ("Provincia di Imperia"), platība — 1156 kvadrātkilometri, 220200 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 67 komūnās.
Bergāmo province Itālijas Lombardijas reģiona province ("Provincia di Bergamo"), platība — 2723 kvadrātkilometri, 1107500 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 244 komūnās.
Brešas province Itālijas Lombardijas reģiona province ("Provincia di Brescia"), platība — 4784 kvadrātkilometri, 1267000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 206 komūnās.
Ankonas province Itālijas Markes reģiona province ("Provincia di Ancona"), atrodas valsts centrālajā daļā, austrumos apskalo Adrijas jūra, platība — 1940 kvadrātkilometru, 482900 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 49 komūnās.
Askoli Pičēno province Itālijas Markes reģiona province ("Provincia di Ascoli Piceno"), platība - 1228 kvadrātkilometri, 212800 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 49 komūnās.
Fermo province Itālijas Markes reģiona province ("Provincia di Fermo"), platība — 784 kvadrātkilometri, 177600 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 40 komūnās.
Izernija Itālijas Molizes reģiona Izernijas province (_Isernia_ / _Provincia di Isernia_), platība - 1529 kvadrātkilometri, 88400 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 52 komūnās.
Asti province Itālijas Pjemontas reģiona province ("Provincia di Asti"), platība — 1505 kvadrātkilometri, 221700 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 118 komūnās.
Bjellas province Itālijas Pjemontas reģiona province ("Provincia di Biella"), platība — 913 kvadrātkilometru, 187000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 82 komūnās.
Katānija Itālijas province (_Provincia di Catania_), Sicīlijas reģiona austrumu daļā, platība 3552 kvadrātkilometri, 1090700 iedzīvotāju (2012. g.).
Milāna Itālijas province (_Provincia di Milano_), Lombardijas reģionā, platība - 1575 kvadrātkilometri, 3195200 iedzīvotāju (2012. g.).
Kaltaniseta Itālijas province ("Provincia di Caltanisseta"), Sicīlijas autonomajā reģionā, platība - 2128 kvadrātkilometru, 275000 iedzīvotāju, iedalās 22 komūnās.
Kampobaso Itālijas province ("Provincia di Campobaso"), Molizes reģionā, platība - 2909 kvadrātkilometri, 231000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 84 komūnās.
Karbonijas-Iglēziasas province Itālijas province ("Provincia di Carbonia-Iglesias"), Sardīnijas reģionā, divi administratīvie centri - Karbonija un Iglēziasa, platība 1495 kvadrātkilometri, 129800 iedzīvotāju, iedalās 23 komūnās.
Kazerta Itālijas province ("Provincia di Caserta"), Kampānijas reģionā, platība - 2639 kvadrātkilometri, 920500 iedzīvotāju (2012. g.).
Katandzāro Itālijas province ("Provincia di Catanzaro"), Kalabrijas reģionā, platība - 2391 kvadrātkilometrs, 368300 iedzīvotāju (2012. g.).
Kjeti Itālijas province ("Provincia di Chieti"), atrodas Abruco reģionā, platība - 2588 kvadrātkilometri, 397400 iedzīvotāju (2012. g.).
Komo Itālijas province ("Provincia di Como"), Lombardijas reģionā, platība - 1288 kvadrātkilometri, 599500 iedzīvotāju (2012. g.).
Latīna Itālijas province ("Provincia di Latina"), Lacio reģionā, platība - 2251 kvadrātkilometrs, 561000 iedzīvotāju (2012. g.).
Livorno Itālijas province ("Provincia di Livorno"), Toskānas reģionā, platība - 1218 kvadrātkilometru, 343000 iedzīvotāju (2012. g.).
Modēna Itālijas province ("Provincia di Modena"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 2689 kvadrātkilometri, 706500 iedzīvotāju (2012. g.).
Neapole Itālijas province ("Provincia di Napoli"), Kampānijas reģionā, platība - 1171 kvadrātkilometrs, 3079000 iedzīvotāju (2012. g.).
Novāra Itālijas province ("Provincia di Novara"), Pjemontas reģionā, platība - 1339 kvadrātkilometri, 373100 iedzīvotāju (2012. g.).
Nuoro Itālijas province ("Provincia di Nuoro"), Sardīnijas reģionā, platība - 3934 kvadrātkilometri, 158000 iedzīvotāju (2012. g.).
Palermo Itālijas province ("Provincia di Palermo"), Sicīlijas reģionā, platība - 4992 kvadrātkilometri, 1250000 iedzīvotāju (2012. g.).
Parma Itālijas province ("Provincia di Parma"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 3449 kvadrātkilometri, 446200 iedzīvotāju (2012. g.).
Pāvija Itālijas province ("Provincia di Pavia"), Lombardijas reģionā, platība - 2965 kvadrātkilometri, 552400 iedzīvotāju (2012. g.).
Perudža Itālijas province ("Provincia di Perugia"), Umbrijas reģionā, platība 6334 kvadrātkilometri, 674900 iedzīvotāju (2012. g.).
Peskāra Itālijas province ("Provincia di Pescara"), Abruco reģionā, platība - 1225 kvadrātkilometri, 323700 iedzīvotāju (2012. g.).
Pistoija Itālijas province ("Provincia di Pistoia"), Toskānas reģionā, platība - 965 kvadrātkilometri, 293500 iedzīvotāju (2012. g.).
Pordenone Itālijas province ("Provincia di Pordenone"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, platība - 2273 kvadrātkilometri, 316200 iedzīvotāju (2012. g.).
Moncas un Briancas province Itālijas province (“Provincia di Monza e della Brianza”), Lombardijas reģionā, platība — 405 kvadrātkilometri, 859000 iedzīvotāju (2012. g.).
Pezāro un Urbīno Itālijas province (“Provincia di Pesaro e Urbino”), Markes reģionā, platība — 2564 kvadrātkilometri, 364900 iedzīvotāju (2012. g.).
Ennas province Itālijas Sicīlijas reģiona province ("Provincia di Enna"), platība — 2562 kvadrātkilometri, 171900 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 20 komūnās.
Areco province Itālijas Toskānas reģiona province ("Provincia di Arezzo"), platība — 3232 kvadrātkilometri, 350700 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 39 komūnās.
Florences province Itālijas Toskānas reģiona province ("Provincia di Firenze"), platība — 3514 kvadrātkilometru, 1003600 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 44 komūnās.
Groseto province Itālijas Toskānas reģiona province ("Provincia di Grosseto"), platība — 4504 kvadrātkilometri, 227500 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 28 komūnās.
CHAP izaicinājumrokasspiediena autentificēšanas protokols (angļu: "Challenge-Handshake Authentication Protocol").
protokols CHAP izaicinājumrokspiediena autentificēšanas protokols (angļu "Challenge-Handshake Autentification Protocol").
Izernijas province Izernija - Itālijas Molizes reģiona province ("Provincia di Isernia").
ESPN Izklaides un sporta televīzijas kompānija ASV (angļu "Entertainment and Sports Programming Network").
productella Izmirusi pleckāju ģints "Productidae" dzimtā ar stipri izliektu ventrālo un ieliektu dorsālo vāku, sastopama devonā un apakšējā karbonā.
productus Izmirusi pleckāju ģints "Productidae" dzimtā ar taisnu slēdzes malu, stipri izliektu ventrālo un plakanu vai ieliektu dorsālo vāku un adatveidīgiem izaugumiem, kas pārklāj vāku virsas, sastopama no devona līdz permai.
pirmkailsēkļi Izmirušu augu klase ("Progymnospermae"); eksistēja no devona vidus līdz karbona vidum.
Sans-souci Izpriecu pils netālu no Potsdamas, kur mīlēja uzturēties Prūsijas karalis Frīdrihs II.
Rožupes pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Līvānu pagasta ziemeļu daļu un nelielu daļu no bijušā Rudzātu pagasta, 1999.-2009. g. iekļauta Preiļu rajona Līvānu novadā un nepastāvēja kā atsevišķa vienība.
Feimankas ūdenskrātuve izveidota uz Feimankas upes Preiļu novada Vārkavas pagastā, platība — 5,6 ha, Kličkas dzirnavezers.
Preiļu novads izveidots 2000. gadā Preiļu rajona sastāvā, apvienojot Preiļu pilsētu un pagastu ar Aizkalnes pagastu, 2009. g. teritoriālajā reformā rajoni tika likvidēti un novadam pievienoti Pelēču un Saunas pagasti, 2021. g. reformā pievienots Aglonas, Galēnu, Riebiņu, Rožkalnu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas pagasts, robežojas ar Varakļānu, Rēzeknes, Krāslavas, Augšdaugavas, Līvānu un Jēkabpils novadu.
Vārkavas novads izveidots 2002. g. Preiļu rajonā apvienojot Rožkalnu un Upmalas pagastu, ar administratīvo centru Vecvārkavā, 2009. g. pievienots Vārkavas pagasts un kļuva par patstāvīgu novadu, 2021. g. teritorija iekļauta Preiļu novadā.
Vaiņodes novads izveidots 2009. g., ietvēra Embūtes un Vaiņodes pagastu, robežojās ar Priekules, Aizputes, Skrundas un Saldus novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu.
Priekules novads izveidots 2009. g., ietvēra Priekules pilsētu un Bunkas, Gramzdas, Kalētu, Priekules un Virgas pagastu, robežojās ar Aizputes, Vaiņodes, Rucavas, Grobiņas un Durbes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu.
Johannenhof Jāņa muiža (arī Jāņamuiža), kas atradās Cēsu apriņķa Priekuļu pagastā.
ķirsis Japānas ķirsis - rožu dzimtas suga ("Prunus serrulata") jeb sakura.
sakura Japānas ķirsis - rožu dzimtas suga ("Prunus serrulata"), dekoratīvs koks ar baltiem ziediem čemuros.
Jašupe Jāša, Dubnas pieteka Preiļu novadā.
Gubaika Jāšas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā, garums - 10 km; Gubaina; Kazupe; Križovas strauts.
Rūbežneica Jāšas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā; Robežnīca.
Vīragne Jāšas kreisās krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā, iztek no Veirūgnas ezera.
prižānieši Jēkabpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Priži" iedzīvotāji.
Priekšānkalns Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Priekšāni" nosaukuma variants.
Amerikas jenots jenotu suga ("Procyon lotor"); mazlācītis.
Jilove Jilove Prāga - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4310 iedzīvotāju (2012. g.).
Jogeln Joguļu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Priekules pagastā.
Pārksidike Jupitera pavadonis ("Praxidike"), vidējais attālums no planētas - 21147000 km, izmēri - 7 km.
Greifsvaldes līcis jūras līcis Baltijas jūras dienvidrietumu daļā, starp Rīgenes salu un kontinentu, Vācijas Meklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē.
Maklintoka šaurums jūras šaurums Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("McClintock Channel"), starp Viktorijas un Velsas Prinča salu, garums - \~250 km, platums - 90-170 km, dziļums - līdz 300 m ziemeļos, līdz 120 m dienvidos.
Vikonta Melvila šaurums jūras šaurums Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (“Viscount Melville Sound”), starp Viktorijas, Velsas Prinča salu un Perija arhipelāgu, garums - \~375 km, platums - \~160 km, dziļums - līdz 465 m.
Forlannsunnets jūras šaurums Špicbergenas arhipelāgā starp Prinča Kārļa Zemi un Špicbergenas salu.
priedainieši Jūrmalas pagasta apdzīvotās vietas "Priedaine" iedzīvotāji.
Gāju kalns kalns Latgales augstienes rietumu daļā, Preiļu novada Rušonas pagastā, vaļņveidīgs paugurs, garums - 1,5 km, platums - 1 km, augstākā virsotne - 184,6 m vjl.
Spāriņu kalns kalns Priekuļu pagastā, absolūtais augstums — 131,1 m vjl., paceļas \~75 m virs Vidusraunas ieplakas, garums — 1 km, platums — līdz 350 m.
Prinsčārlza kalni kalnu masīvs Makrobetsona Zemē Austrumantarktīdā (angļu val. "Prince Charles Mountains"), stiepjas \~500 km garumā gar Lamberta šļūdoni, augstākā virsotne - 3355 m, atsevišķās vietās slejas virs ledāja līdz 500 m augstumam.
Duklas pārkāpe kalnu pāreja Karpatu rietumos (poļu val. "Dukleiska przelecz", čehu val. "Dykelsky presmyk"), Zemajos Beskidos uz Polijas un Čehijas robežas, 502 m vjl., autoceļš savieno Krosno (Polijā) ar Prešovu (Čehijā).
Kaļkīšu Kaļkīšu ezers - Kaļķīšu ezers Prodes pagastā.
Kaļķīšu Kaļķīšu ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 1,8 ha; Kalkīšu ezers; Kaļkīšu ezers.
Kalkīšu ezers Kaļķīšu ezers Prodes pagastā.
Perija salas Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumu daļa ("Parry Islands"), Karalienes Elizabetes salu dienvidu daļa, platība - \~100000 kvadrātkilometru, ietver Melvila, Batersta, Prinča Patrika, Kornvolisas, Makenzija-Kinga, Bordenas salu, arktiskais tuksnesis.
Prinča Edvarda Sala Kanādas province ("Prince Edward Island"), atrodas Atlantijas okeāna Sentlorensa līča dienvidu daļā, administratīvais centrs — Šarlotauna, platība — 5660 kvadrātkilometru, 141550 iedzīvotāju (2010. g.).
Kanha Kanhas nacionālais parks - atrodas Indijā ("Kanha National Park"), Madhjas Pradēšas štatā, platība - 316 kvadrātkilometri, kalnu rajoni, meži un savannas, mājo aksisbrieži, tumšie brieži, barasingas, Indijas antilopes, tīģeri, leopardi, dibināts 1955. g. Banjarveli rezervāta (dibināts 1935. g.) teritorijā.
kantonists Karadienestam pakļautais (Prūsijā no 1733. gada līdz 1813. gadam), kuru ņēma karadienestā no kantona noteiktam pulkam.
kantons Karaklausībai padoto iecirknis (Prūsijā no 1733. gada līdz 1813. gadam).
Dienvidkarpati Karpatu dienvidu daļa Rumānijā ("Carpatii Meridional"), no Predjalas pārkāpes līdz Dzelzs vārtiem, garums - \~300 km, augstums - līdz 2543 m.
Austrumkarpati Karpatu vidējā daļa no Tilickas pārkāpes ziemeļos līdz Predjalas pārkāpei dienvidos, Polijā, Čehijā, Ukrainā un Rumānijā, garums - \~750 km, augstākā virsotne - 2305 m.
Ziemeļu karš karš par politisko ietekmi Baltijas jūras reģionā 1700.-1721. g., kura rezultātā Dānija, Polija un Zviedrija tika novājinātas un kā galvenais politiskais spēks Baltijas jūras reģionā izvirzījās Krievija un Prūsija; Latvijas zemes cieta gan lielus materiālus, gan dzīvā spēka zaudējumus.
Zabludovka Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Priežmale" daļa, kas līdz \~1969. g. bija atsevišķs ciems.
premontrieši Katoļu mūku ordenis ar galveno klosteri Premontrā, šī ordeņa dalībnieki; premonstratensieši.
premonstratensieši Katoļu mūku ordenis, ko 1120. g. Premontrā (Ziemeļfrancijā) nodibināja vācu bīskaps Sv. Norberts.
aliča Kaukāza plūme ("Prunus divaricata").
Kasimirswahl Kazimirišķu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā.
Kazugrava Kazu ieleja - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai.
Kāzu Kāzu iezis - Kazu iezis Cēsu novada Priekuļu pagastā.
Paeglīšu iezis Kazu iezis Cēsu novada Priekuļu pagastā.
Kīnaja Kīnajas pussala - atrodas Aļaskas dienvidu daļā ("Kenai Peninsula"), starp Kuka un Prinča Viljama līci (ASV), platība - \~23000 kvadrātkilometru, kalnaina (augstums - līdz 1884 m), ledāji.
Kivdolova Kivdolovas ezers - atrodas Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, >139 m vjl., platība - 40,7 ha, garums - 1,06 km, lielākais platums - 0,54 km, lielākais dziļums - 6,5 m, eitrofs, aizaugums neliels; Lielais Kivdalovas ezers; Kivdulova ezers; Pracepoles ezers; Procepoles ezrs.
Toltri Klinšainu, stipri saposmotu kaļķakmens pauguru virknes un grēdas Dņestras un Prutas vidusteces apvidū, Ukrainā un Moldovā, garums - \~250 km, platums - 5-6 km, augstums - līdz 440 m vjl. (relatīvais augstums - 60-65 m), senas (miocēna) jūras barjerrifs, karsta parādības.
Olgaruh Knuipju muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Priekules pagastā.
Kņāvi Kņāvu purvs - atrodas Rēzeknes novada Viļānu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna un Galēnu pagastā, platība - 2045 ha (no tiem 373 ha Preiļu novadā), kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,2 m, zem kūdras sapropelis.
priežu dižkoksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Prionus coriarius"), Latvijā ļoti reti sastopama, aizsargājama vabole, dzīvo vecās priedēs.
Baški Kolna Baški - Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kolna Bašķi" nosaukuma variants.
anglikāņi Konfesija, kas apvieno patstāvīgas episkopālas baznīcas, kuru priekšgalā ir Kenterberijas arhibīskaps; anglikāņu mācībā un praksē ir gan protestantisma (kalvinisma), gan katolicisma elementi; mācības un liturģiskās prakses pamatā ir Kopīgā lūgšanu grāmata (angļu "Book of Common Prayer", 16. gs.).
CPI kopējā programmēšanas saskarne (angļu "Common Programming Interface").
saskarne CPI kopējā programmēšanas saskarne (angļu "Common Programming Interface").
lielvāci Kopš 1848. g. apzīmējums vācu politiskā virziena piekritējiem, kas centās pēc apvienotas Vācijas, kurā ietilptu abas lielākās vācu valstis - Austrija un Prūsija.
Korsakowo Korsakovas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā.
Kosova Kosovas Republika - valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalā (albāņu valodā "Kosova", serbu valodā "Kosovo"), platība - 10887 kvadrātkilometri, 1804800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Priština, administratīvais iedalījums - 33 komūnas, robežojas ar Serbiju, Ziemeļmaķedoniju, Albāniju un Melnkalni.
Priština Kosovas Republikas galvaspilsēta (serbu: Приштина, albāņu: Prishtina vai Prishtinë), 272000 iedzīvotāju (2013. g.).
zvanputns Kotingu dzimtas ģints ("Procnias").
baltais zvanputns kotingu dzimtas suga ("Procnias alba").
bārdainais zvanputns kotingu dzimtas suga ("Procnias averano").
trīssūsainais zvanputns kotingu dzimtas suga ("Procnias tricarunculata").
Buki Krapišķu Buki - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
UCLAF Krāpniecības apkarošanas koordinēšanas nodaļa ("Unit for the Coordination of Fraud Prevention").
Prymysli Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Primisļi" nosaukums latgaliski.
primišlieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Primišļi" iedzīvotāji.
Prīkšāni Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Prikšāni" nosaukuma variants.
Eisbahova Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Priežmale" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems; Eizbahova.
Eizbahova Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Priežmale" daļa, kas līdz \~1969. g. bija atsevišķs ciems; Eisbahova.
priežmalieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Priežmale" iedzīvotāji.
protirihieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Protiriha" iedzīvotāji.
priedainieši Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Priedaine" iedzīvotāji.
prusacieši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Prusaki" iedzīvotāji.
prusakieši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Prusaki" iedzīvotāji.
Prinosina Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Prinosini" nosaukuma variants.
Krauna Kreuna, upe Prodes pagastā.
Novolazarevskaja Krievijas zinātniskā stacija Antarktīdā, Karalienes Modas Zemes Princeses Astridas krastā, Širmahera oāzē 99 m vjl.
Svētā alianse Krievijas, Prūsijas un Austrijas monarhu 1815. gadā noslēgtā savienība.
Krievu-Jersikas purvs Krievu purvs Līvānu un Preiļu novadā.
prizieši Krustpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Priži" iedzīvotāji.
Dņepras-Bugas kanāls kuģojams kanāls Baltkrievijā, Brestas apgabalā, savieno Pinu (Pripetes pieteka) ar Muhavecu (Bugas pieteka), garums 196 km (110 km mākslīga gultne, 10 slūžu, 12 aizsprostu un dambju), izbūvēts 1775.-1884. g.
Upsts Kujas kreisā krasta pieteka Indrānu un Praulienas pagastā, garums - 16 km, kritums - 11 m; Upsta; Upsta grāvis; Upsta strauts; Upste.
Padauklis Kujas kreisā krasta pieteka Madonas novada Praulienas pagastā, augštece Dzelzavas pagastā.
Tēce Kujas kreisā krasta pieteka Madonas novada Praulienas pagastā.
Ilga Kujas labā krasta pieteka Praulienas pagastā, garums - 12 km.
protūra Kukaiņu klases kārta ("Protura"), sīki (līdz 2 mm) bezkrāsaini, primāri bezspārnaini kukaiņi bez taustekļiem un acīm, dūrējsūcēji; beztausteklenis.
tumšlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Proctotrupidae"), pārsvarā sīki (ķermeņa garums - 2-4 mm), retāk vidēji lieli (5-9 mm) metāliski spīdīgi, tumši plēvspārņi, Latvijā maz pētīta.
vairogviendienīte Kukaiņu klases viendienīšu kārtas suga ("Prosopistoma foliaceum"), Latvijā aizsargājama.
priedainieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Priedaine" iedzīvotāji.
Spuldziņu Melnais kalns kulta vieta Preiļu novada Rušonas pagasta Spuļdzeņu ciemā, kas ilgstoši izmantota lauksaimniecības darbos un kalns zaudējis savu sākotnējo formu, tagad ir 7 m augsts, mālains, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts uzkalns (garums \~70 m, platums 40-50 m).
Duvzare Kuršu zeme Sventājas un Bārtas baseinā 13. gadsimtā, aizņēma daļu vai visu tagadējo Dunikas, Gramzdas, Kalētu, Nīcas, Priekules, Rucavas un Virgas pagastu teritoriju, kā arī līdz 15 km platu joslu Sventājas kreisajā krastā uz dienvidrietumiem no Skodas Lietuvā, ziemeļos robežojās ar Piemāri, austrumos - ar Bandavu, dienvidos un dienvidaustrumos ar Cekli un Megavu.
Garkalns Ķāķu paliksnis Priekuļu pagastā.
priedesmuižnieki Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Priedesmuiža" iedzīvotāji.
priedieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Priedes" iedzīvotāji.
Ķemeru-Pussēkļa ezers Ķemeru ezers Praulienas pagastā.
Puseklis Ķemeru ezers Praulienas pagastā.
Puseknītis Ķemeru ezers Praulienas pagastā.
saldais ķirsis ķiršu suga ("Cerasus avium syn. Prunus avium"), Latvijā ∆ ir dārzbēglis, introducēts jau 10.—11. gs. no Eiropas dienvidrietumu apgabaliem, vasarzaļš koks ar stāvu zarojumu un spīdīgu, pelēkbrūnu mizu, lapas līdz 16 cm garas, eliptiskas vai otrādi olveidīgas.
GMP Labas ražošanas prakses standarts (angļu "Good Manufacturing Practice").
prazeodīms Lantanoīdu grupas ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 59. elements, Pr, atommasa - 140,9077, zināmi 13 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
Lapampa Lapampas province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("La Pampa" / "Provincia de La Pampa"), administratīvais centrs - Santarosa, platība - 143440 kvadrātkilometru, 341500 iedzīvotāju (2010. g.).
stabu lapeņputns lapeņputnu suga ("Prionodura newtoniana").
Larjohas province Larjoha, Argentīnas Republikas province, tās pilnais nosaukums (“Provincia de La Rioja”).
Larjoha Larjohas province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("La Rioja" / "Provincia de La Rioja"), atrodas valsts ziemeļrietumu daļā, platība - 89680 kvadrātkilometru, 362600 iedzīvotāju (2014. g.).
Lošas upe Lašupe Bunkas un Priekules pagastā.
Loša Lašupe, Melnupes pieteka Priekules pagastā, augštece Bunkas pagastā, \~3 km posmā arī šo pagastu robežupe.
Lepene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., ietilpa Jersikas valstī, 1211. g. nonāca Rīgas bīskapa varā, domājams, ka atradies uz austrumiem no Asotes un aizņēma tagadējo Jēkabpils novada Atašienes pagastu un Līvānu novada Rudzātu pagastu; ar nosaukumu "terra Lepen" kopā ar Jersiku un Preiļiem minēts vēl kādā 1348. g. dokumentā.
Autīne Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., ietilpa Jersikas zemē un no visiem Jersikas novadiem atradās vistālāk uz ziemeļiem pie Gaujas, tā centrs, iespējams, atradies Priekuļu Sārumkalna pilskalnā.
Preiļi Latgaļu apdzīvots novads Jersikas valstī, minēts kādā 1348. g. dokumentā sakarā ar īpašumu izlēņošanu (lat. "terra Preylen").
PL Latīņamerikas informācijas aģentūra (Kubā; spāņu Prensa Latina).
lielā brūngalvīte Latvijā ļoti reti sastopama brūngalvīšu suga ("Prunella grandiflora"), aizsargājams augs.
LJPS Latvijas Jaunatnes Progresa Savienība.
Latvijas rajoni Latvijas teritoriju 1990.-2009. g. iedalīja 26 rajonos: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Ventspils.
Portugāles laurķirsis laurķiršu suga ("Laurocerasus lusitanica", senāk "Prunus lusitanica").
Lowiden Laviedes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā.
Leukādijas Leukādiju dīķis - atrodas Priekuļu pagastā, platība - 1 ha.
Silajāņu pagasta teritorija līdz 1949. gadam Silajāņu pagasta teritorija bija ievērojami lielāka, un 1990. g. atjaunojot pagastus, šīs teritorijas centrālajā daļā nodibināja tagadējo Silajāņu pagastu, rietumu daļā nodibināja Riebiņu pagastu, kam pievienota arī daļa no bijušā Preiļu pagasta, bet bijušā Silajāņu pagasta dienvidaustrumu daļā nodibināja Feimaņu pagastu (no 2009. g. Rēzeknes novadā), kam pievienota neliela platība no bijušā Maltas un Ružinas pagasta.
parastā brūngalvīte līdz 40 cm augsts daudzgadīgs lūpziežu dzimtas augs ("Brunella vulgaris syn. Prunella vulgaris") ar violeti iesarkaniem ziediem un ložņājošu sakneni.
GP Lielā balva (franču "Grand Prix").
Irānas kalniene lielākā Priekšāzijas kalniene Irānā (~2/3 teritorijas), Afganistānā, Pakistānā, nomales — Irākā un Turkmenistānas dienvidos, atrodas starp Mezopotāmijas zemieni un Indas ieleju, garums — \~2500 km, platība — \~2,7 mlj kvadrātkilometu, augstākā virsotne — 7708 m.
P. A. Lielbritānijas informācijas aģentūra (angļu "Press Association").
Klapari Lielie Klapari - Preiļu novada Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" daļa.
VP Lielveikalu mazumtirdzniecības tīkls (lietuviešu "Vilniaus Prekyba").
Liesma Liesmas ezers - Mācītājezers Prodes pagastā.
ACAP lietojumkonfigurācijas piekļuves protokols (angļu "Application Configuration Access Protocol").
protokols ACAP lietojumkonfigurācijas piekļuves protokols (angļu "Application Configuration Access Protokol").
lietojumprogramma "Norton Desktop for Windows" lietojumprogramma, kas paredzēta izmantošanai operētājsistēmas _Microsoft Windows_ vidē un kas apvieno lietojumprogrammu _Program Manager_ un _File Manager_ funkcijas; tā nodrošina dažādus pakalpojumus (t. sk. datņu atkopšanu un dublēšanu), kā arī līdzekļus ar disku diagnosticēšanu saistītu problēmu risināšanai.
API lietojumprogrammu saskarne (angļu "Application Program Interface").
Altmarkas pamiers līgums, kas izbeidza karadarbību starp Zviedriju un Poliju-Lietuvu Polijas-Zviedrijas karā (1600.-1629. g.), noslēgts 1629. g. 16./26. septembrī Altmarkas ciemā Prūsijā (tagadējā Stari Targa Polijā) uz 6 gadiem, apstiprināts 1635. g. Štrumsdorfas pamiera līgumā un 1660. g. Olivas miera līgumā; ar to sāka veidoties vēlākais Austrumlatvijas iedalījums Vidzemes un Latgales novadā.
priedieši Limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Priedes" iedzīvotāji.
Ahnenthal Lināju muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Praulienas pagasta teritorijā.
Līniņš Liniņš, ezers Praulienas pagastā.
Liniņu ezers Liniņš, ezers Praulienas pagastā.
felibri Literāras kustības dalībnieki D-Francijā (Provansā) 19. gs. 2. pusē; kustības mērķis bija jaunprovansiešu literatūras un valodas izveidošana, pārmantojot Provansas vēsturiskā novada pagātnes kultūru.
promieši Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Promi" iedzīvotāji.
Pruomi Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Promi" nosaukums latgaliski.
abori Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
aki Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
dafli Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
miri Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
mišmi Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
apatani Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
Prycymova Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Pricimova" nosaukums latgaliski.
pricimovieši Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pricimova" iedzīvotāji.
pričinovieši Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pricimova" iedzīvotāji.
Prycymova Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pricimova" nosaukums latgaliski.
Amalienhof Lusas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Praulienas pagasta teritorijā.
Ļaudona Ļaudonas pagasts - pagasts Madonas novadā, robežojas ar Praulienas, Mētrienas, Kalsnavas un Mārcienas pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Laudohn, krieviski - Laudonskaja.
Madja Madhja Pradēša, štats Indijā.
baltinieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" iedzīvotāji.
dobupieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Dobupe" iedzīvotāji.
jaunmājēnieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunāsmājas" iedzīvotāji.
jaunsaikavieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaikava" iedzīvotāji.
Kamatovskas Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Kamatauskas" nosaukuma variants.
kamatauskieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Kamatovskas" iedzīvotāji.
kamatovskieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Kamatovskas" iedzīvotāji.
lūzēnieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" iedzīvotāji.
lūzieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" iedzīvotāji.
lūzinieki Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" iedzīvotāji.
praulēnieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Prauliena" iedzīvotāji.
saikavieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Saikava" iedzīvotāji.
Miķeļi Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Silkalpi" bijušais nosaukums.
trakšēnieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Trakši" iedzīvotāji.
vecsaikavieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Vecsaikava" iedzīvotāji.
Prauļenskaja Madonas novada Praulienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Praulen Madonas novada Praulienas pagasta bijušais nosaukums.
glome Mājas plūme ("Prunus domestica").
glomes Mājas plūme ("Prunus domestica").
glūme Mājas plūme ("Prunus domestica").
glūmis Mājas plūme ("Prunus domestica").
krēķis Mājas plūme ("Prunus domestica").
Amistada ūdenskrātuve mākslīga ūdenskrātuve un dambis uz ASV un Meksikas robežas (_Amistad, Presa la_), Riograndes / Riobravo upē, kas būvēta, lai nodrošinātu ūdens uzglabāšanu apūdeņošanai, plūdu kontroli un hidroenerģijas ražošanu.
tautas deju ansamblis mākslinieciskās pašdarbības deju kolektīva goda nosaukums, ko no 1960. līdz 80. gadu 2. pusei piešķīra LPSR Kultūras ministrijas kolēģija kopā ar Augstākās padomes Prezidiju.
Balda Maltas kreisā krasta pieteka Krāslavas un Rēzeknes novadā, garums - 24 km, kritums - 28,1 m, iztek no Bižas ezera pie Andrupenes, dažus kilometrus ir Krāslavas un Preiļu novada robežupe un \~1 km Rēzeknes un Preiļu novada robežupe; Kažaune.
MAP Marokas informācijas aģentūra (franču "Maghreb Arabe Presse").
protokols RIP maršrutēšanas informācijas protokols (angļu "Routing Information Protocol").
protokols RTP maršrutēšanas tabulu protokols (angļu "Routing Table Protocol").
prettrokšņa mastika mastika, kas paredzēta spēkratu salona aizsardzībai pret ārēju troksni. Ar prettrokšņa mastiku pārklāj salona grīdu un virsmas, kas atdala salonu no motora telpas un transmisijas. Prettrokšņa mastiku uzklāj uz izolējamās virsmas plēves veidā.
būka Mazā plūme ("Prunus insitita"); šī augļu koka auglis.
būciņas Mazā plūme ("Prunus insitita").
krēķis Mazā plūme ("Prunus insitita").
krīķis Mazā plūme ("Prunus insitita").
Klein-Aisswicken Mazaizvīķu muiža, kas atradās tagadējā Priekules novada Gramzdas pagastā.
Rietumāzija Mazāzijas, Arābijas un Sinaja pussalas, tām tuvākās salas un teritorijas 7,5 mlj km2 platībā; pārsvarā kalni un plakankalnes, lielas teritorijas aizņem tuksneši, pustuksneši un sausās stepes, plaši beznoteces apgabali; Priekšāzija.
Klapari Mazie Klapari - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā.
Salaca Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Priedāji" bijušais nosaukums padomju laikā.
Melnais ezers Melnezers, ezers Praulienas pagastā.
melnā slīce melnkakla dūkuris ("Podiceps nigricollis", senāk "Proctopus nigricollis").
Lašupe Melnupes kreisā krasta pieteka Priekules pagastā, augštece Bunkas pagastā.
Mendosa Mendosas province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Mendoza" / "Provincia de Mendoza"), platība - 148827 kvadrātkilometri, 1765700 iedzīvotāju (2010. g.).
zildzeltanais mežķauķis mežķauķu suga ("Protonotaria citrea").
PEFC Mežu sertifikācijas novērtēšanas programma (angļu "Programm for the Endorsement of Forest Certification schemes") ir neatkarīga, nevalstiska sertifikācijas sistēma.
Pentium Pro mikroprocesors _Intel Pentium Pro_.
Intel Pentium Pro mikroprocesors _Intel Pentium Pro_.
heinceļi Mitoloģiski mājas gari Prūsijā, mazi radījumi ar biezu brūnu vilnu, var pieņemt citu radību veidolu, tiek uzskatīts, ka mājā, kur mitinās šie gariņi, plauks labklājība.
Monako Firstite Monako, valsts pilnais nosaukums ("Principauté de Monaco").
dzerens Mongolijas gazele, antilopju apakšdzimtas gazeļu ģints suga ("Procapra gutturosa"), dzīvo gk. Centrālāzijā, aizsargājams dzīvnieks.
plaušzivs Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases apakšklase ("Dipnoi"), divējādi elpojošās zivis, kam ir gan žaunu, gan plaušu elpošana, gk. saldūdeņos, 6 sugas, no tām 4 ietilpst ģintī "Protopterus", kas izplatīta Āfrikā.
zāģzivs Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases rajveidīgo kārtas ģints ("Pristis"), zivs ar saplacinātu (līdz 5 m garu un līdz 7 m platu) ķermeni, ķermeņa apakšpusē novietotām žaunu atverēm un zobenveidīgi pagarinātu purnu; zāģraja.
protopters Mugurkaulnieku tipu zivju virsklases kaulzivju klases plaušzivju apakšklases ģints ("Protopterus") ar garu zušveidīgu ķermeni, divējādi elpojoša zivs, kas dzīvo Āfrikā, sauso periodu pavada, ierakusies dūņās un elpo vienīgi ar plaušām.
Juzefinovas muiža muiža Preiļu novada Pelēču pagastā, kompleksā ietilpst pils, kalpu māja, stallis (vai klēts), kūts, citas saimniecības un dzīvojamās ēkas, kā arī parks.
junkurs muižnieku dēls Prūsijā, vēlāk tā sauca konservatīvos muižniekus, dižciltīgos virsniekus un lielos zemes īpašniekus Vācijā, un šis nosaukums ieguva nievājošu nokrāsu.
Mušku ezers Mušķu ezers Praulienas pagastā.
Pripetes nacionālais parks nacionālais parks Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, Pripetes labajā krastā, platība – 607 kvadrātkilometri, dibināts 1969. g. (kā rezervāts), lai izstrādātu Baltkrievijas Poļesjes kompleksu dabas aizsardzības metodes, pētītu meliorācijas ietekmi Poļesjas zemienē.
dobra Naudas vienība Santomes un Prinsipi Demokrātiskajā Republikā, sīknauda - santīms.
Mazais Suns neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canis Minor", saīsinājums "CMi") zem Dvīņiem, tā spožākā zvaigzne ir Procions, kas kopā ar Betelgeizi un Sīriusu veido gandrīz vienādmalu trijstūri, t. s. ziemas trijstūri, Latvijā vislabāk novērojams ziemā.
prostoms Nemertīnu tipa bezmugurkaulnieku ģints ("Prostoma"), kuras 1 suga konstatēta arī Latvijā.
Protejs Neptūna pavadonis ("Proteus"), vidējais attālums no planētas - 117600 km, izmēri - 416 km.
ANP Nīderlandes informācijas aģentūra (nīderlandiešu "Algemeen Nederlandsch Presbureau").
Niniera ezers Ninieris, ezers Priekuļu pagastā.
pirmšķietami No pirmā acu skatiena (latīņu "Prima facie").
Pilspurva kalns nocietināta senvieta Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, \~2 m augsts uzkalns pļavu (kādreizējo purvu) vidū, tā centrālo daļu apliec poligonāls akmeņu valnis (augstums - 0,7-0,9 m, platums - 5-7 m, iežogotās teritorijas diametrs - >30 m), aiz kura vietām saskatāmi arī 2. un 3. valnis krauts no akmeņiem, izmantots 9.-12. gs.
Ilūkstes novads nodibināts 2003. g. Daugavpils rajona sastāvā (ietvēra Ilūkstes pilsētu, Bebrenes, Pilskalnes un Šēderes pagastu), 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Ilūkstes un Subates pilsētu, Bebrenes, Dvietes, Eglaines, Pilskalnes, Prodes un Šēderes pagastu.
Aizputes novads nodibināts 2009. g. Kurzemē, sastāvēja no Aizputes pilsētas un Aizputes, Cīravas, Kalvenes, Kazdangas un Lažas pagasta, robežojās ar Kuldīgas, Skrundas, Vaiņodes, Priekules, Durbes un Pāvilostas novadu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu.
Varakļānu novads nodibināts 2009. g., ietver Varakļānu pilsētu, Murmastienes un Varakļānu pagastu, robežojas ar Madonas, Rēzeknes, Preiļu un Jēkabpils novadu.
Pjatigorje Nolaidens līdzenums Priekškaukāzā, Kaukāza Mineraļnije Vodu rajona ziemeļos, Krievijas Stavropoles novadā, vidējais augstums - 600 m, augstākā virsotne - 1402 m (Beštava kalns), 18 izolētu (kupolveida, konusveida u. c. formas) kalnu (lakolīti).
belveders Nosaukums dažiem arhitektūras ansambļiem (Vatikānā, Vīnē, Prāgā, Varšavā).
Rucavas novads novads izveidots 2009. g., ietvēra Dunikas un Rucavas pagastus, robežojās ar Nīcas, Grobiņas un Priekules novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
Līvānu novads novads Latgalē (1999.-2009. g. Preiļu rajonā, ietvēra Līvānu pilsētu, Turku un Rožupes pagastus), no 2009. g. ietver Līvānu pilsētu un Jersikas, Rožupes, Rudzātu, Sutru un Turku pagastu, robežojas ar Jēkabpils, Preiļu un Augšdaugavas novadu.
Riebiņu novads novads Latgalē 2009.-2021. g., ietvēra Galēnu, Riebiņu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna un Stabulnieku pagastus, robežojās ar Viļānu, Rēzeknes, Aglonas, Preiļu, Līvānu, Krustpils un Varakļānu novadu.
Krāslavas novads novads Latvijas dienvidaustrumos, 2009.-2021. g. ietvēra Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Krāslavas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagastus, kā arī Krāslavas pilsētu, 2021. g. pievienoti Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Kastuļinas, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu, Šķaunes un Šķeltovas pagasts, kā arī Dagdas pilsēta, robežojas ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas novadu, kā arī ar Baltkrieviju.
Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas).
Āķenupīte Ogres kreisā krsta pieteka Madonas novada Ērgļu pagastā, garums - 4 km, iztek no Pulgošņa ezera; Dambupīte; Dravnieku upe; Priednieku upe.
protokols NCP operētājsistēmas _NetWare_ kodolprotokols (angļu "NetWare Core Protocol").
Sauna Ošas kreisā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu pagastā, augštece Preiļu novadā, garums - 41 km, kritums - 44 m; Saune; Savanka; Savna; Sovanka.
Ivaisis Ošas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Saunas pagastā, garums - 10 km; Izvaisis; Ivaiša strauts.
Sumanka Ošas kreisā krasta pieteka Preiļu un Līvānu novadā, garums - 16 km, kritums - 12 m.
Kauša Otrā Kauša - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
anatomijas muzejs P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja filiāle (Jēkaba Prīmaņa Anatomijas muzejs), Rīgā, Kronvalda bulvārī 9.
Tadaiķu pagasta teritorija pagasta dienvidu daļa (kopā ar vēsturisko centru) pēckara gados iekļauta Priekules novada Bunkas pagastā un neliela daļa Grobiņas novada Gaviezes pagastā, bet tagadējā Tadaiķu pagastā iekļauta visa pirmskara Aisteres pagasta teritorija un Tāšu pagasta austrumu stūris.
Kalupes pagasts pagasts Augšaugavas novadā, robežojas ar Dubnas, Maļinovas, Vaboles, Līksnas un Nīcgales pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kolup, krieviski - Kolupskaja.
Višķu pagasts pagasts Augšdaugavas novadā ar administratīvo centru Špoģos, robežojas ar Ambeļu, Biķernieku, Maļinovas un Dubnas pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušais nosaukums krieviski - Viškovskaja.
Bebrenes pagasts pagasts Augšdaugavas novada rietumu daļā, robežojas ar Dvietes, Pilskalnes, Eglaines un Prodes pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bewern, krieviski — Bevernskaja.
Ambeļu pagasts pagasts Augšdaugavas novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Biķernieku un Višķu pagastu, kā arī ar Preiļu un Krāslavas novadu; līdz 1945. g. teritorija ietilpa Višķu pagastā un neliela daļa Biķernieku pagastā.
Dubnas pagasts pagasts Augšdaugavas novada ziemeļu daļā, robežojas ar Višķu, Maļinovas un Kalupes pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; pagasts izveidojies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Višķu, Kalupes un Līksnas pagasta teritorijā.
Eglaines pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Subates pilsētu, Prodes, Bebrenes, Pilskalnes un Šēderes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Lašu pagasts, vāciski — Lassen, krieviski — Lassenskaja.
Vaives pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Cēsu pilsētu, kā arī ar Priekuļu, Veselavas, Dzērbenes, Taurenes, Skujenes, Amatas un Drabešu pagastu; bijušie nosaukumi: Veismaņu pagasts, vāciski — Veisenstein, krieviski — Veismanskaja.
Priekuļu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Cēsu pilsētu, Liepas, Veselavas, Vaives un Raiskuma pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Freudenberg, krieviski — Prekuļskaja.
Veselavas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Dzērbenes, Vaives un Priekuļu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wesselshof, krieviski — Veselovskaja.
Raiskuma pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Liepas, Priekuļu, Straupes un Stalbes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Cēsu pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Raiskum, krieviski — Raiskumskaja.
Liepas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Mārsnēnu, Priekuļu un Raiskuma pagastu, kā arī ar Smiltenes un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lindenhof, krieviski — Lindengofskaja.
Nīcgales pagasts pagasts Daugavpils novadā, kas izveidots 1936. gadā pēc atdalīšanās no Līksnas pagasta, robežojas ar Kalupes un Līksnas pagastu, kā arī ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu un Preiļu novadu.
Embūtes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Vībiņos, robežojas ar Vaiņodes, Priekules un Kalvenes pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Amboten, krieviski — Ambotenskaja.
Gramzdas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Kalētu, Virgas, Priekules un Vaiņodes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gramsden, krieviski — Gramzdenskaja.
Priekules pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, aptver Priekules pilsētu, robežojas ar Kalvenes, Embūtes, Vaiņodes, Gramzdas, Virgas un Bunkas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Preekuln, krieviski — Prekuļnskaja.
Vaiņodes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Gramzdas, Priekules un Embūtes pagastu, kā arī ar Saldus novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Vaiņodes un Bātas pagasts, vāciski — Vainoden und Bahten, krieviski — Vainodenskaja.
Bunkas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Kalvenes, Priekules, Gaviezes Tadaiķu, Durbes un Vecpils pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Funkenhof, krieviski — Funkengofskaja.
Prodes pagasts pagasts Ilūkstes novadā ar administratīvo centru Subates pilsētā, robežojas ar Subates pilsētu, Bebrenes un Eglaines pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Subates pilsētas lauku teritorija (1990.-2009. g.), vāciski — Prohden, krieviski — Prodenskaja.
Atašienes pagasts pagasts Jēkabpils novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Mežāres pagastu, kā arī ar Madonas, Preiļu un Līvānu novadu; bijušais nosaukums krieviski - Atašinskaja.
Asares pagasts pagasts Jēkabpils novadā, kas sāka veidoties Asares muižas teritorijā 1866. g., robežojas ar Gārsenes, Aknīstes, Rubenes un Prodes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski - Assern, krieviski - Asernskaja.
Kastuļinas pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Priežmalē, robežojas ar Grāveru un Andrupenes pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Preiļu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Kapiņu pagasta dienvidrietumu daļā.
Piedrujas pagasts pagasts Krāslavas novadā, izveidots 1990. g. bijušā pirmskara pagasta dienvidu daļā, robežojas ar Kaplavas, Kalniešu un Indras pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; bijušie nosaukumi: Indras pagasts (1937.-1949. g.), krieviski — Pridruiskaja.
Grāveru pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Kastuļinas, Andrupenes, Aulejas, Kombuļu, Izvaltas un Šķeltovas pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; izveidojies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Aulejas pagasta teritorijā.
Rožupes pagasts pagasts Līvānu novadā 1990.-1999. g. un no 2009. g., robežojas ar Līvānu pilsētu, Turku, Rudzātu, Sutru un Jersikas pagastu, kā arī ar Preiļu un Vārkavas novadu; bijušie nosaukumi: Līvānu pagasts, krieviski — Livengofskaja.
Sutru pagasts pagasts Līvānu novadā, robežojas ar Rožupes pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tā aizņem pirmskara Vārkavas pagasta ziemeļu daļu.
Rudzātu pagasts pagasts Līvānu novadā, robežojas ar Rožupes un Turku pagastu, kā arī ar Krustpils, Riebiņu un Preiļu novadu; bijušais nosaukums krieviski — Rudzatskaja.
Indrānu pagasts pagasts Madonas novadā (2009.-2021. g. Lubānas novadā, 1990.-2009. g. Madonas rajonā) ar administratīvo centru Lubānas pilsētā, no trim pusēm aptver Lubānas pilsētu, robežojas ar Ošupes, Barkavas, Praulienas, Sarkaņu un Dzelzavas pagastu, kā arī ar Gulbenes un Balvu novadu.
Sarkaņu pagasts pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Biksērē, robežojas ar Madonas pilsētu, Aronas, Cesvaines, Dzelzavas, Indrānu un Praulienas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Heydenfeld, krieviski — Sarkanskaja.
Barkavas pagasts pagasts Madonas novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Mētrienas, Praulienas, Indrānu un Ošupes pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Varakļānu novadu; bijušais nosaukums krieviski — Borkovskaja.
Mārcienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Aronas, Lazdonas, Praulienas, Ļaudonas, Kalsnavas un Bērzaunes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Martzenhof, krieviski — Marcenskaja.
Mētrienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Ļaudonas, Praulienas un Barkavas pagastu, kā arī ar Varakļānu un Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Ļaudonas-Odzienas pagasts, vāciski — Laudon-Odsen, krieviski — Ļaudon-Odzenskaja.
Lazdonas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Madonas pilsētu un Praulienas, Mārcienas un Aronas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lasdohn, krieviski — Lazdonskaja.
Praulienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Madonas pilsētu, Sarkaņu, Barkavas, Mētrienas, Ļaudonas, Mārcienas un Lazdonas pagastu, kā arī ar Lubānas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Praulen, krieviski — Prauļenskaja.
Ļaudonas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Praulienas, Mētrienas, Kalsnavas un Mārcienas pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Laudohn, krieviski — Laudonskaja.
Aglonas pagasts pagasts Preiļu novadā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, līdz 2009. g. - Preiļu rajonā), robežojas ar Rušonas pagastu, kā arī ar Agšdaugavas un Krāslavas novadu.
Stabulnieku pagasts pagasts Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā), robežojas ar Sīļukalna, Galēnu, Riebiņu, Saunas un Rudzātu pagastu.
Saunas pagasts pagasts Preiļu novadā ar administratīvo centru Prīkuļos, nodibināts 1990. g., robežojas ar Sīļukalna, Stabulnieku, Riebiņu un Preiļu pagastu, kā arī ar Līvānu novadu; pagasta teritorija līdz 1949. g. ietilpa bijušajā Preiļu pagastā.
Rožkalnu pagasts pagasts Preiļu novadā ar administratīvo centru Rimeicānos (teritorija izveidojusies padomju laikā, aizņem bijušā Kalupes pagasta ziemeļu daļu un bijušā Līvānu pagasta dienvidaustrumu malu), robežojas ar Upmalas pagastu, kā arī ar Augšdaugavas un Līvānu novadu.
Rušonas pagasts pagasts Preiļu novadā ar administratīvo centru vidējciemā "Aglonas stacija", robežojas ar Aglonas, Pelēču, Aizkalnes, Preiļu, Riebiņu un Silajāņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Augšdaugavas novadu.
Galēnu pagasts pagasts Preiļu novada ziemeļaustrumu daļā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1950.-2009. g. Preiļu rajonā), robežojas ar Silajāņu, Riebiņu, Stabulnieku un Sīļukalna pagastu, kā arī ar Varakļānu un Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Goļanskaja.
Sīļukalna pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Galēnu, Stabulnieku un Saunas pagastu, kā arī ar Līvānu, Jēkabpils un Varakļānu novadu; 1990.-1992. g. saucās Upenieku pagasts.
Preiļu pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Preiļu pilsētu un Saunas, Riebiņu, Rušonas, Aizkalnes un Vārkavas pagastu, kā arī ar Līvānu novadu; bijušie nosaukumi: Preiļu novada lauku teritorija (2000.-2009. g.), krieviski — Preiļskaja.
Vārkavas pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Preiļu, Pelēču un Upmalas pagastu, kā arī ar Līvānu novadu; bijušie nosaukumi: Vorkovas pagasts, krieviski — Vorkovskaja.
Aizkalnes pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Preiļu, Rušonas, Pelēču un Vārkavas pagastu; bijušais nosaukums - Jasmuižas pagasts (līdz 1930. g.).
Pelēču pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Rožkalnu, Vārkavas, Aizkalnes un Rušonas pagastu, kā arī ar Augšdaugavas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Aizkalnes (Jāsmuižas) pagasta dienvidu daļā.
Silajāņu pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Rušonas, Riebiņu un Galēnu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Silionskaja.
Riebiņu pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Stabulnieku, Galēnu, Silajāņu, Rušonas, Preiļu un Saunas pagastu, kā arī ar Preiļu pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem bijušā Silajāņu pagasta rietumu daļu un bijušā Preiļu pagasta ziemeļaustrumu daļu.
Upmalas pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Vārkavas, Pelēču un Rožkalnu pagastu, kā arī ar Līvānu novadu.
Virgas pagasts pagasts Priekules novadā ar administratīvo centru Paplakā, robežojas ar Bunkas, Priekules, Gramzdas un Kalētu pagastu, kā arī ar Grobiņas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wirgen, krieviski — Virgenskaja.
Silmalas pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Gorņicā, robežojas ar Sokolu, Sakstagala, Ozolaines, Lūznavas, Maltas un Feimaņu pagastu, kā arī ar Preiļu novadu.
Dekšāres pagasts pagasts Rēzeknes novada rietumu daļā, aizņem pirmskara Varakļānu pagasta teritorijas daļu, robežojas ar Nagļu, Rikavas un Viļānu pagastu, kā arī ar Preiļu un Madonas novadu.
Pušas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Feimaņu, Maltas un Mākoņkalna pagastu, kā arī ar Krāslavas un Preiļu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Andrupenes pagasta rietumu daļu, Kapiņu pagasta ziemeļrietumu daļu un nelielu daļu Maltas pagasta teritorijas.
Sokolku pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Viļānu pilsētu un Viļānu, Sakstagala un Silmalas pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušais nosaukums — Sokolu pagasts (1990.-2001. g.).
Varakļānu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Kokaros, robežojas ar Varakļānu pilsētu un Murmastienes pagastu, kā arī ar Madonas, Rēzeknes, Preiļu un Jēkabpils novadu; bijušais nosaukums krieviski — Varakļanskaja.
Degoles pagasts pagasts Tukuma novadā ar administratīvo centru lielciemā Vienība, aizņem pirmskara Praviņu pagasta rietumu daļu, daļu bijušā Irlavas pagasta un nelielu daļu bijušā Lestenes un Tumes pagasta teritorijas, robežojas ar Slampes, Lestenes, Irlavas un Tumes pagastu, kā arī ar Engures novadu.
Pikalnes ezers Pakalnis, ezers Preiļu novada Aglonas pagastā.
SPID Pakalpojuma veida identifikators (angļu "Service Profile Identifier").
protokols SAP pakalpojumu izziņošanas protokols (angļu "Service Advertising Protocol").
SAP pakalpojumu izziņošanas protokols (angļu "Service Advertising Protocol").
PPI Pakistānas informācijas aģentūra (angļu Pakistan Press International).
Umāra Paparzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 17 km, kritums - 80 m; Umara; Papardze; Prēdeļupe.
Altoparagvaja Paragvajas Republikas departaments, atrodas valsts ziemeļos un ziemeļaustrumos, robežojas ar Konsepsjonas, Presidente Aljesa un Bokerona departamentu, kā arī ar Bolīviju un Brazīliju.
Ērgļu klintis paralēls nosaukums Ērģeļu klintīm Cēsu novada Priekuļu pagastā.
žīdauka Parastā ieva ("Prunus padus").
žīdavs Parastā ieva ("Prunus padus").
mendrs Parastā niedre ("Pragmites communis", senāk "Arundo phragmites").
nīdres Parastā niedre ("Pragmites communis").
niedaļa Parastā niedre ("Pragmites communis").
niedoļa Parastā niedre ("Pragmites communis").
niedolis Parastā niedre ("Pragmites communis").
niedols Parastā niedre ("Pragmites communis").
ņiedra Parastā niedre ("Pragmites communis").
ņiedre Parastā niedre ("Pragmites communis").
niedrs Parastā niedre ("Pragmites communis").
sauskauļi Parastā niedre ("Pragmites communis").
spīles Parastā niedre ("Pragmites communis").
stiebrs Parastā niedre ("Pragmites communis").
trīcene Parastā niedre ("Pragmites communis").
Primula acaulis parastās prīmulas "Primula vulgaris" nosaukuma sinonīms.
Pārgauja Pārgaujas novads - pastāvēja 2009.-2021. g. apvienojoties trim tagadējā Cēsu novada pagastiem, kas atrodas Gaujas labajā krastā, ietvēra Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastu, robežojās ar Kocēnu, Priekuļu, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Krimuldas un Limbažu novadu.
Algonkinu provinces parks parks Kanādā (_Algonquin Provincial Park_), Ontārio provinces dienvidaustrumos.
Andora parlamentāra valsts Eiropas dienvidrietumos, Francijas un Spānijas kopfirstiste (katalāņu un angļu val. _Andorra_ arī _Principat d'Andora_), administratīvi iedalās 7 pagastos, atrodas Austrumpireneju dienvidu nogāzē, Valiras ielejā, robežojas ar Franciju un Spāniju.
protokols PAP paroles autentificēšanas protokols (angļu "Password Authentication Protocol").
EPROM pārprogrammējamā lasāmatmiņa (angļu "Erasable Programmable Read-Only Memory").
protokols TCP pārraides vadības protokols (angļu "Transmission Control Protocol").
TCP Pārraides vadības protokols (angļu "Transmission Control Protocol").
protokoli TCP/IP pārraides vadības protokols / intertīkla protokols (angļu "Transmission Control Protocol / Internet Protocol").
TCP/IP pārraides vadības protokols / intertīkla protokols (angļu "Transmission Control Protocol / Internet Protocol").
IPPNW Pasaules ārsti par kodolkara novēršanu (angļu "International Physicians for the Prevention of Nuclear War").
WIPO Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (ANO) ("World Intellectual Property Organisation").
POP Pasta nodaļas protokols (angļu "Post Office Protokol").
Daugavpils apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aiviekstes, Asūnes, Aulejas, Biķernieku, Dagdas, Izvaltas, Jāsmuižas, Kalupes, Kapiņu, Krāslavas, Krustpils, Līksnas, Līvānu, Naujenes, Piedrujas, Preiļu, Pustiņas, Rudzētu, Skaistas, Ungurmuižas, Vārkavas, Vīpes un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Madonas un Rēzeknes apriņķi, kā arī ar Krieviju un Poliju.
Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi.
Ilūkstes apriņķis pastāvēja 1819.-1949 g., ietvēra (1935. g.) Aknīstes, Asares, Bebrenes, Demenes, Dvietes, Gārsenes, Kaplavas, Kurcuma, Lašu, Laucesas, Pilskalnes, Prodes, Raudas, Rubenes, Salienas, Silenes, Skrudalienas, Susējas un Sventas pagastu, robežojās ar Jēkabpils un Daugavpils apriņķi, kā arī ar Poliju un Lietuvu.
Tukuma apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizupes, Annenieku, Bikstu, Blīdienas, Dzirciema, Engures, Grenču, Irlavas, Jaunpils, Lestenes, Matkules, Milzkalnes, Praviņu, Pūres, Remtes, Sēmes, Slampes, Smārdes, Struteles, Tumes, Vānes, Vecmoku, Zantes, Zebrenes un Zemītes pagastu, robežojās ar Rīgas, Jelgavas, Kuldīgas un Talsu apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi.
Liepājas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizteres, Aizviķu, Asītes, Bārtas, Bunkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Ezeres, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Krotes, Medzes, Nīcas, Nīgrandas, Pērkones, Priekules, Purmsātu, Rāvas, Rucavas, Tadaiķu, Tāšu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgaļu, Virgas un Ziemupes pagastu, robežojās ar Aizputes, Kuldīgas un Jelgavas apriņķi, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru.
Daugavpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1990.-2009. g.) Daugavpils un Ilūkstes pilsētu, Subates pilsētu ar lauku teritoriju, Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Dvietes, Eglaines, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Pilskalnes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Jēkabpils, Preiļu un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu.
Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu.
Krāslavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Krāslavas un Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Aulejas, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kastuļinas, Kombuļu, Konstantinovas, Krāslavas, Ķepovas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas, Svariņu, Šķaunes, Šķeltovas un Ūdrīšu pagastu, robežojās ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas rajonu, kā arī ar Baltkrieviju.
Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru.
Madonas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Madonas, Lubānas un Varakļānu pilsētu, Cesvaines pilsētu ar lauku teritoriju, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Murmastienes, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas pagastu, robežojās ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Preiļu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu rajonu.
Preiļu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Preiļu un Līvānu pilsētu, Aglonas, Aizkalnes, Galēnu, Jersikas, Pelēču, Preiļu, Riebiņu, Rožkalnu, Rožupes, Rudzātu, Rušonu, Saunas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Sutru, Turku, Upmalas un Vārkavas pagastu, robežojās ar Madonas, Rēzeknes, Krāslavas, Daugavpils un Jēkabpils rajonu.
Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu.
Jēkabpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Jēkabpils pilsētu, Aknīstes un Viesītes pilsētu ar lauku teritoriju, Ābeļu, Asares, Atašienes, Dignājas, Dunavas, Elkšņu, Gārsenes, Kalna, Krustpils, Kūku, Leimaņu, Mežāres, Rites, Rubenes, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Vīpes un Zasas pagastu, robežojās ar Aizkraukles, Madonas, Preiļu un Daugavpilsrajonu, kā arī ar Lietuvu.
Daugavpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Latgales dienvidos, ietver Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu, Vārkavas, Preiļu, Riebiņu, Aglonas un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu.
Pārgaujas novads pastāvēja 2009.-2021. g. apvienojoties trim tagadējā Cēsu novada pagastiem, kas atrodas Gaujas labajā krastā, ietvēra Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastu, robežojās ar Kocēnu, Priekuļu, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Krimuldas un Limbažu novadu.
Aglonas novads pastāvēja 2009.-2021. g., to veidoja tagadējā Preiļu novada Aglonas pagasts, un Krāslavas novada Kastuļinas, Grāveru un Šķeltovas pagasts.
Veselauskas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Veselavas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Veselavas un nedaudz Priekuļu pagastā.
Jaunraunas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Priekuļu pagastā.
Saikavas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Barkavas, Mētrienas un Praulienas pagastā.
Meirānu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, neliela daļa Praulienas un Barkavas pagastā.
Patkules pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Sarkaņu pagastā, bet neliela daļa Praulienas pagastā.
Rauniešu pagasts pastāvēja bijušajā Preiļu rajonā 1990.-1991. g., pārdēvēts par Sutru pagastu.
Upenieku pagasts pastāvēja bijušajā Preiļu rajonā 1990.-1992. g., pārdēvēts par Sīļukalna pagastu; teritorija izveidojusies padomju laikā, ietver pirmskara Galēnu pagasta ziemeļrietumu daļu un bijušā Stirnienes (Stirnienas) pagasta dienvidaustrumu daļu.
Cēsu pagasts pastāvēja Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam, teritorija mūsu dienās ietilpst Priekuļu, Vaives, Drabešu pagastā un Cēsu pilsētā.
Asītes pagasts pastāvēja Liepājas apriņķī līdz 1949. g., mūsu dienās teritorija ietilpst Priekules, Embūtes un Vaiņodes pagastā.
Līvānu novada lauku teritorija pastāvēja Preiļu rajonā 1999.-2009. g., ietvēra Turku un Rožupes pagasta teritoriju
Priekuļu novads pastāvēja Vidzemē 2009.-2021. g., ietvēra Liepas, Mārsnēnu, Priekuļu un Veselavas pagastu, robežojās ar Cēsu pilsētu un Beverīnas, Smiltenes, Raunas, Cēsu un Pārgaujas novadu.
Patmalnieki Patmalnieku ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, 117,2 m vjl., platība - 26 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 200 m, vidējais dziļums - 4,2 m; Vanagu ezers.
Vanagu ezers Patmalnieku ezers Prodes pagastā.
Pazares ezers Pazarišku ezers Prodes pagastā.
Pazarišķu Pazarišķu ezers - Pazarišku ezers Prodes pagastā.
Rauņa starpmorēnu nogulumi pēdējā apledojuma un to pārsedzošo leduslaikmeta beiguposma nogulumu slāņu griezums atsegumā Rauņa labajā krastā Priekuļu pagastā, kuru vecums ir 13250-13390 gadu.
Pelecz Pelēču muiža, kuras teritorijā tagadējā Preiļu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pelēči.
melnrīkles peļkājīte peļkājīšu suga ("Prunella atrogularis").
kalnu peļkājīte peļkājīšu suga ("Prunella collaris").
blāvā peļkājīte peļkājīšu suga ("Prunella fulvescens").
Centrālāzijas peļkājīte peļkājīšu suga ("Prunella himalayana").
pelēkā peļkājīte peļkājīšu suga ("Prunella modularis"), kas sastopama arī Latvijā.
Sibīrijas peļkājīte peļkājīšu suga ("Prunella montanella").
Persijas peļkājīte peļkājīšu suga ("Prunella ocularis").
Japānas peļkājīte peļkājīšu suga ("Prunella rubida").
nektarīns Persiku šķirne ("Prunus persica var. nectarina"); auglim ir gluda miziņa bez matiņiem, mīkstums viegli atdalās no kauliņa.
ARPANET Perspektīvo pētījumu pārvaldes (datoru) tīkls (angļu "Advanced Research Projects Agency NETwork").
Piegāzes Piegāzes ezers - atrodas Preiļu novada Sīļukalna pagastā, platība - 6,6 ha; Aklais ezers; Oklais ezers; Teilānu ezers.
Terekas-Kumas zemiene Piekaspijas zemienes dienvidrietumu daļa Priekškaukāza austrumos, Krievijas Stavropoles novadā, Dagestānas Republikā un Čečenijas Republikā, jūras un upju nogulumi, līdzens reljefs.
Pienany Pieneņu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā.
Pieniņi Pieniņu ezers - atrodas Preiļu novada Rušonas pagastā, platība - 4,7 ha; Pieneņu ezers.
Pieškalnu ezers Pieškaļu ezers Priekuļu pagastā.
Preiļu parka ūdenskrātuve Pils dīķis Preiļu pilsētā.
Hradčāni Pils Prāgā ("Hradcany"), celta 9. gs., tagadējo izskatu ieguva 18. gs., čehu valdnieku rezidence; mūsdienās - prezidenta rezidence.
Grandprēri Pilsēta ASV ("Grand Prairie"), Teksasas štatā, 185500 iedzīvotāju (2014. g.).
Ņūprovidensa Pilsēta ASV ("New Providence"), Ņūdžersijas štatā, 12400 iedzīvotāju (2014. g.).
Pretvila Pilsēta ASV ("Prattville"), Alabamas štatā, 35300 iedzīvotāju (2014. g.).
Preskota Pilsēta ASV ("Prescott"), Arizonas štatā, 40900 iedzīvotāju (2014. g.).
Pričarda Pilsēta ASV ("Prichard"), Alabamas štatā, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
Prinstona Pilsēta ASV ("Princeton"), Ņūdžersijas štatā, 30100 iedzīvotāju (2014. g.).
Provo Pilsēta ASV ("Provo"), Jūtas štatā, pie Jūtas ezera, Vosaču grēdas piekājē 1386 m vjl., 114800 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanprēri Pilsēta ASV ("Sun Prairie"), Viskonsinas štatā, 31700 iedzīvotāju (2014. g.).
Providensa Pilsēta ASV (angļu val. "Providence"), Rodailendas štata administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna Naragansetas līča krastā, 179200 iedzīvotāju (2014. g.).
Pregartene Pilsēta Austrijā ("Pregarten"), Augšaustrijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
Presbauma Pilsēta Austrijā ("Pressbaum"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.).
Pinska Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, osta pie Pinas ietekas Pripetē, 130600 iedzīvotāju (2014. g.).
Prijedora Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Prijedor"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 97600 iedzīvotāju (2005. g.).
Prņavora Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Prnjavor"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 38400 iedzīvotāju (2013. g.).
Prozora Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Prozor"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 16300 iedzīvotāju (2013. g.).
Prezidenti Dutra pilsēta Brazīlijā ("Presidente Dutra"), Maraņaunas štatā, 185900 iedzīvotāju (2006. g.).
Prezidenti Epitasju pilsēta Brazīlijā ("Presidente Epitacio"), Sanpaulu štatā, 43700 iedzīvotāju (2016. g.).
Prezidenti Figeiredu pilsēta Brazīlijā ("Presidente Figueiredo"), Amazonasas štatā, 33700 iedzīvotāju (2016. g.).
Prezidenti Kenedi pilsēta Brazīlijā ("Presidente Kennedy"), Tokantinsas štatā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
Prezidenti Prudenti pilsēta Brazīlijā ("Presidente Prudente"), Sanpaulu štatā, 200000 iedzīvotāju (2010. g.).
Prezidenti Venseslau pilsēta Brazīlijā ("Presidente Venceslau"), Sanpaulu štatā, 39300 iedzīvotāju (2012. g.).
Prezidenti Medisi pilsēta Brazīlijā (“Presidente Medici”), Rondonijas štatā, 22300 iedzīvotāju (2010. g.).
Praveca Pilsēta Bulgārijā ("Pravec"), Sofijas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.).
Primorska Pilsēta Bulgārijā ("Primorsko"), Burgasas apgabalā, 3550 iedzīvotāju (2014. g.).
Provadija Pilsēta Bulgārijā ("Provadija"), Varnas apgabalā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
Sošanguve Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Pretorijas piepilsēta, 248800 iedzīvotāju (2001. g.).
Antiba pilsēta Francijā (_Antibes_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 74100 iedzīvotāju (2010. g.), dibinājuši grieķi 300 g. p. m. ē.
Apta pilsēta Francijā (_Apt_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Voklīzas departamentā.
Ēksanprovansa pilsēta Francijā ("Aix-en-Provence"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 141400 iedzīvotāju (2010. g.); Ēksa.
Arla Pilsēta Francijā ("Arles"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 52700 iedzīvotāju (2010. g.), teātris un amfiteātris no romiešu laikiem.
Obaņa Pilsēta Francijā ("Aubagne"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 46400 iedzīvotāju (2010. g.).
Kāņa Pilsēta Francijā ("Cagnes-sur-Mer"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 47100 iedzīvotāju (2010. g.).
Kannas Pilsēta Francijā ("Cannes"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 73200 iedzīvotāju (2010. g.).
Karpantrā Pilsēta Francijā ("Carpentras"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Volklīza departamentā, 29300 iedzīvotāju (2010. g.).
Kavaijona Pilsēta Francijā ("Cavaillon"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Volklīza departamentā, 25000 iedzīvotāju (2010. g.).
Dragiņāna Pilsēta Francijā ("Draguignan"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 36400 iedzīvotāju (2010. g.).
Frēžī Pilsēta Francijā ("Fréjus"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 51800 iedzīvotāju (2010. g.).
Gapa Pilsēta Francijā ("Gap"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšalpu departamentā, 39700 iedzīvotāju (2010. g.).
Gardāna Pilsēta Francijā ("Gardanne"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 20500 iedzīvotāju (2010. g.).
Grasa Pilsēta Francijā ("Grasse"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 51000 iedzīvotāju (2010. g.).
Jēra Pilsēta Francijā ("Hyères"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 54600 iedzīvotāju (2010. g.).
Istre Pilsēta Francijā ("Istres"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 42500 iedzīvotāju (2010. g.).
Lekannē Pilsēta Francijā ("La Cannet"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 42300 iedzīvotāju (2010. g.).
Lasiota Pilsēta Francijā ("La Ciotat"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 33800 iedzīvotāju (2010. g.).
Lagarda Pilsēta Francijā ("La Garde"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 25900 iedzīvotāju (2010. g.).
Laseina Pilsēta Francijā ("La Seyne-sur-Mer"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 62100 iedzīvotāju (2010. g.).
Mandeljē Lanapula pilsēta Francijā ("Mandelieu-la-Napoule"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 22200 iedzīvotāju (2010. g.).
Manoska Pilsēta Francijā ("Manosque"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšprovansas Alpu departamentā, 22100 iedzīvotāju (2010. g.).
Mariņāna Pilsēta Francijā ("Marignane"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 34500 iedzīvotāju (2010. g.).
Martiga Pilsēta Francijā ("Martigues"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 47500 iedzīvotāju (2010. g.).
Mantona Pilsēta Francijā ("Menton"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 28800 iedzīvotāju (2010. g.).
Miramā Pilsēta Francijā ("Miramas"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 25400 iedzīvotāju (2010. g.).
Oranža Pilsēta Francijā ("Orange"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Voklīza departamentā, 29100 iedzīvotāju (2010. g.).
Senlorāna du Vāra pilsēta Francijā ("Saint-Laurent-du-Var"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 29900 iedzīvotāju (2010. g.).
Senpriē Pilsēta Francijā ("Saint-Priest"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 42000 iedzīvotāju (2010. g.).
Senrafaela Pilsēta Francijā ("Saint-Raphael"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 33600 iedzīvotāju (2010. g.).
Salondeprovansa Pilsēta Francijā ("Salon-de-Provence"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 43100 iedzīvotāju (2010. g.).
Sifūra Leplaža pilsēta Francijā ("Six-Fours-les-Plages"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 34900 iedzīvotāju (2010. g.).
Tulona Pilsēta Francijā ("Toulon"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, Vidusjūras piekrastē, 164500 iedzīvotāju (2010. g.).
Vallorīsa Pilsēta Francijā ("Vallauris"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 28200 iedzīvotāju (2010. g.).
Vitrole Pilsēta Francijā ("Vitrolles"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 35000 iedzīvotāju (2010. g.).
Lavaleta Duvāra pilsēta Francijā (“La Valette-du-Var”), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 20700 iedzīvotāju (2010. g.).
Aviņona Pilsēta Francijas dienvidaustrumos ("Avignon"), Ronas kreisajā krastā, Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Voklīzas departamenta administratīvais centrs, 89700 iedzīvotāju (2010. g.).
Nica Pilsēta Francijas dienvidos ("Nice"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, osta Vidusjūras krastā, 343300 iedzīvotāju (2010. g.), viens no lielākajiem kūrortiem.
Marseļa Pilsēta Francijas dienvidos (franču valodā "Marseille"), osta Vidusjūras Lionas līča krastā, Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona un Bušdironas departamenta administratīvais centrs, otrā lielākā Francijas pilsēta (aiz Parīzes) - 850700 iedzīvotāju.
Pregrada Pilsēta Horvātijā ("Pregrada"), Krapinas-Zagorjes županijā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.).
Preloga Pilsēta Horvātijā ("Prelog"), Medžimurjes županijā, 7800 iedzīvotāju (2011. g.).
Vrbovsko Pilsēta Horvātijā ("Vrbovsko"), Primorskas-Goranskas županijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.).
Adatīgala pilsēta Indijā (_Addatīgala_), Āndhra Pradēšas štata austrumu daļā.
Ādilābāda pilsēta Indijā (_Ādilābād_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štata ziemeļrietumos, 149400 iedzīvotāju (2011. g.).
Ādoni pilsēta Indijā (_Ādoni_), Āndhra Pradēša štata rietumu daļā.
Agara pilsēta Indijā (_Agar_), Madhja Pradēšas štata rietumu daļā.
Adžaigarha pilsēta Indijā (_Ajaigarh_), Madhja Pradēšas štata ziemeļu daļā.
Alāpalli pilsēta Indijā (_Alāpalli_), Madhja Pradēšas štata dienvidos.
Aliradžpura pilsēta Indijā (_Aliraipur_), Madhja Pradēšas štata dienvidrietumos.
Alonga pilsēta Indijā (_Along_), Arunāčala Pradēšas štatā.
Alota pilsēta Indijā (_Alot_), Madhjas Pradēšas štata ziemeļrietumu daļā.
Amadalavalasa pilsēta Indijā (_Amadalavalasa_), Āndhra Pradēšas štata ziemeļaustrumos.
Amalāpurama pilsēta Indijā (_Amalāpuram_), Āndhra Pradēšas štatā, netālu no Bengālijas līča piekrastes.
Amāngandža pilsēta Indijā (_Amāngani_), Madhja Pradēšas štatā.
Amarkantaka pilsēta Indijā (_Amarkantak_), Madhja Pradēšas štata austrumos.
Amarpātana pilsēta Indijā (_Amarpātan_), Madhja Pradēšas štata austrumu daļā.
Amarvāra pilsēta Indijā (_Amarwāra_), Madhja Pradēšas štata dienvidu daļā.
Ambāha pilsēta Indijā (_Ambāh_), Madhja Pradēšas štata ziemeļos.
Amla pilsēta Indijā (_Amla_), Madhja Pradēšas štata dienvidu daļā.
Anakāpalle pilsēta Indijā (_Anakāpalle_), Andhra Pradēšas štata austrumu daļā.
Anantagiri pilsēta Indijā (_Anantagiri_), Āndhra Pradēšas štata ziemeļaustrumu daļā.
Anantapurama pilsēta Indijā (_Anantapur_), Āndhra Pradēšas štata dienvidu daļā.
Andžada pilsēta Indijā (_Anjad_), Madhja Pradēšas štata dienvidrietumu daļā.
Anūppura pilsēta Indijā (_Anūppur_), Madhja Pradēšas štata austrumos.
Haidarābādu pilsēta Indijā (_Hyderābād_), Mūsi krastos, Telangānas štata administratīvais centrs (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas štatā), 11052500 iedzīvotāju (2011. g.).
Džagtiāla pilsēta Indijā (_Jagtiāl_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 113900 iedzīvotāju (2011. g.).
Karīmnagara pilsēta Indijā (_Karīmnagar_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 297400 iedzīvotāju (2011. g.).
Khammama pilsēta Indijā (_Khammam_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 305000 iedzīvotāju (2011. g.).
Mahbūbnagara pilsēta Indijā (_Mahbūbnagar_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 222600 iedzīvotāju (2011. g.).
Mančerāla pilsēta Indijā (_Mancherāl_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 110000 iedzīvotāju (2011. g.).
Mirjālgūda pilsēta Indijā (_Miriālgūda_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 118900 iedzīvotāju (2011. g.).
Nizāmābāda pilsēta Indijā (_Nizāmābād_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 311100 iedzīvotāju (2011. g.).
Rāmagundama pilsēta Indijā (_Rāmagundam_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 252300 iedzīvotāju (2011. g.).
Sidipeta pilsēta Indijā (_Siddipet_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 114100 iedzīvotāju (2011. g.).
Surjāpeta pilsēta Indijā (_Suriāpet_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 149000 iedzīvotāju (2011. g.).
Una pilsēta Indijā (_Una_), Himāčala Pradēšas štatā.
Varangala pilsēta Indijā (_Warangal_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 704500 iedzīvotāju (2011. g.).
Bhopāla Pilsēta Indijā ("Bhopāl"), Madhja Pradēšas štata administratīvais centrs, 1745000 iedzīvotāju (2011. g.).
Elūru Pilsēta Indijā ("Eluru"), Āndhra Pradēšas štatā, 190100 iedzīvotāju (2001. g.).
Indaura Pilsēta Indijā ("Indore"), Madhja Pradēšas štatā, 1994000 iedzīvotāju (2011. g.).
Kākināda Pilsēta Indijā ("Kākināda"), Āndrha Pradēšas štatā, osta Bengālijas līča krastā, 312500 iedzīvotāju (2011. g.).
Mačilīpatanama Pilsēta Indijā ("Machilīpattanam"), Andhra Pradēšas štatā, osta Bengālijas līča krastā, 169900 iedzīvotāju (2011. g.).
Nellūru Pilsēta Indijā ("Nellore"), Āndhra Pradēšas štatā, osta netālu no Pennaras ietekas Bengālijas līcī, 600900 iedzīvotāju (2012. g.).
Rādžamandri Pilsēta Indijā ("Rājahmundry"), Āndhra Pradēšas štatā, Godāvari upes deltā, 341800 iedzīvotāju (2011. g.).
Udžaina Pilsēta Indijā ("Ujjain"), Madhja Pradēšas štata rietumos, izveidojusies ~VII gs. p. m. ē., 451700 iedzīvotāju (2011. g.).
Višākhapatnama Pilsēta Indijā, Āndhra Pradēša štatā, Bengālijas līča piekrastē, 969600 iedzīvotāju (2001. g.).
Guntūru Pilsēta Indijā, Āndhra Pradēšas štatā, 514700 iedzīvotāju (2001. g.).
Vidžajavāda Pilsēta Indijā, Āndhra Pradēšas štatā, osta Krišnas deltā, Bengālijas līča tuvumā, 898000 iedzīvotāju (2007. g.).
Allahābāda Pilsēta Indijā, arī Prajāga (प्रयाग, izrunā: [prʌˈjaːɡ]), Utarpradēšas štatā, pie Džammas un Gangas satekas, 990300 iedzīvotāju (2001. g.), svētceļojumu vieta.
Itānagara Pilsēta Indijā, Arunāčala Pradēša štata administratīvais centrs, 35000 iedzīvotāju (2001. g.).
Gvālijara Pilsēta Indijā, Madhja Pradēšas štatā, 826900 iedzīvotāju (2001. g.).
Nalgonda pilsēta Indijā, Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 154300 iedzīvotāju (2011. g.).
Karnūlu Pilsēta Indijas dienvidu daļā ("Karnulu"), Āndhra Pradešas štatā, Tungabadras labajā krastā, 424900 iedzīvotāju (2011. g.).
Bālāghāta Pilsēta Indijas vidienē ("Balaghat"), Madhja Pradēšas štatā, Vaigangas kreisajā krastā, 84260 iedzīvotāju (2011. g.).
Šimla Pilsēta Indijas ziemeļos ("Shimla"), 2275 m vjl., Himāčalas Pradēšas štata administratīvais centrs, 169600 iedzīvotāju (2015. g.).
Probolingo Pilsēta Indonēzijā ("Probolinggo"), Javas salas austrumos, cukura izvedosta Maduras šauruma krastā, 217000 iedzīvotāju (2012. g.).
Kastāno Primo pilsēta Itālijā ("Castano Primo"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
Montemurlo Pilsēta Itālijā ("Montemurlo"), Toskānas reģiona Prato provincē, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
Podžo a Kajāno pilsēta Itālijā ("Poggio a Caiano"), Toskānas reģiona Prato provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
Prato Pilsēta Itālijā ("Prato"), Toskānas reģionā, provinces administratīvais centrs, 187300 iedzīvotāju (2014. g.).
Pratola Pelinja pilsēta Itālijā ("Pratola Peligna"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
Predapio Pilsēta Itālijā ("Predappio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
Preziče Pilsēta Itālijā ("Presicce"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
Priolo Gargallo pilsēta Itālijā ("Priolo Gargallo"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
Priverno Pilsēta Itālijā ("Priverno"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.).
Prici Pilsēta Itālijā ("Prizzi"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.).
Roka Priora pilsēta Itālijā ("Rocca Priora"), Lacio reģiona Romas provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
Vajāno Pilsēta Itālijā ("Vaiano"), Toskānas reģiona Prato provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.).
Vernio Pilsēta Itālijā ("Vernio"), Toskānas reģiona Prato provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.).
Džola Predoza pilsēta Itālijā ("Zola Predosa"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 18400 iedzīvotāju (2014. g.).
Kasala di Principe pilsēta Itālijā (“Casal di Principe”), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 20900 iedzīvotāju (2014. g.).
Praja a Mare pilsēta Itālijā (“Praia a Mare”), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
Vē Pilsēta Jaunkaledonijas Lifū salā, Klusā okeāna rietumu daļā, Salu Provinces administratīvais centrs, 8700 iedzīvotāju (1989. g.).
Šarlotauna Pilsēta Kanādā ("Charlottetown"), provinces "Prinča Edvarda Sala" administratīvais centrs, 106170 iedzīvotāju (2011. g.).
Prinsdžordža Pilsēta Kanādā ("Prince George"), Britu Kolumbijā, Freizeres krastos, 74000 iedzīvotāju (2016. g.).
Prinsruperta Pilsēta Kanādā ("Prince Rupert"), Britu Kolumbijā, osta Klusā okeāna krastā, 12500 iedzīvotāju (2011. g.).
Prizreni Pilsēta Kosovas dienvidu daļā ("Prizren"), 107600 iedzīvotāju (2003. g.).
Kaļiņingrada Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, neaizsalstoša jūras un upes osta pie Prēgeles (Pregoļas) ietekas Baltijas jūrā, 448500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Kēnigsberga; lietuviešu un latviešu valodā agrākais nosaukums Karalauči.
Obņinska Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala ziemeļaustrumos, Protvas krastos, 107300 iedzīvotāju (2014. g.).
Balabanova Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala ziemeļaustrumos, Protvas krastos, 25660 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1972. g.
Borovska Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala ziemeļos, Protvas krastos, rajona administratīvais centrs, 11700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1358. g., apkaimē arhitektūras ansamblis - Borovskas Pafnutija klosteris.
Bagrationovska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, 6230 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1336. g., līdz 1946. g. saucās Prūšu Eilava.
Vereja pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidrietumos, Protvas labajā krastā, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
Spaskļepiki Pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabala ziemeļos, Pra krastos, 5700 iedzīvotāju (2014. g.).
Mihailova Pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, Proņas krastos, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
Budjonovska Pilsēta Krievijā, Stavropoles novada austrumos, Kumas krastos, 63600 iedzīvotāju 2014. g., līdz 1935. g. un 1957.-1973. g. saucās Prikumska.
Luangprabanga Pilsēta Laosas ziemeļu daļā ("Luang Prabang"), provinces administratīvais centrs, piestātne Mekongas kreisajā krastā, 55000 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta XIV gs., saglabājušies viduslaiku arhitektūras pieminekļi - karaļa pils, tempļi, \~30 klosteru.
Līvāni Pilsēta Latvijā, Latgales rietumu daļā, Daugavas labajā krastā, novada centrs no 1999. g. (1960.-2009. g. Preiļu rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Daugavpils apriņķī) 170 km no Rīgas un 37 km no Preiļiem, pilsētas tiesības kopš 1926. gada, miesta tiesības no 1824. gada, nosaukums vēstures avotos pirmo reizi minēts 1553. gadā, kad zemes īpašnieks J. Līvens nodibināto miestiņu nosauc savā vārdā.
Jūrmala Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumos, valstspilsēta, kūrortpilsēta, kas stiepjas paralēli jūras krastam vairāk nekā 25 km, pilsētas tiesības kopš 1959. g., ietver dzelzceļa stacijas Priedaine, Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Jaundubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Sloka, Kūdra, Ķemeri; apdzīvotās vietas attīstība sākās 19. gs. un paātrinājās pēc 1877. g., kad atklāja Rīgas - Tukuma dzelzceļu.
Prestona Pilsēta Lielbritānijā ("Preston"), Anglijas ziemeļrietumos, osta Riblas grīvlīča krastā, Lankašīras grāfistes administratīvais centrs, 140200 iedzīvotāju (2011. g.).
Jiezna pilsēta Lietuvā (_Jieznas_), Kauņas apriņķa Prienu rajonā, 1170 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Neringa pilsēta Lietuvā (_Neringa_), Klaipēdas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, aizņem Kuršu kāpas \~50 km garumā, 2720 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g., izveidota no kūrortu un zvejnieku ciematiem (Jodkrante, Pervalka, Preilla, Nida - administratīvais centrs).
Priekule pilsēta Lietuvā (_Priekulė_), Klaipēdas rajona pašvaldībā, 1380 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Prieni pilsēta Lietuvā (_Prienai_), Kauņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 9650 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1791. g.
Agvaprjeta pilsēta Meksikā (_Agua Prieta_), Sonoras pavalsts ziemeļaustrumos, pie ASV robežas.
Ungeni Pilsēta Moldovā, Prutas kreisajā krastā, rajona administratīvais centrs, 38400 iedzīvotāju (2014. g.).
Leova Pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, piestātne Prutas kreisajā krastā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
Meleca Pilsēta Polijā ("Mielec"), Priekškarpatu vojevodistē, Vislokas labajā krastā, 61200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1470. g.
Praška pilsēta Polijā ("Praszka"), Opoles vojevodistē, 8000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1392.-1870. g. un kopš 1919. g.
Prušča Gdaņska pilsēta Polijā ("Pruszcz Gdański"), Pomožes vojevodistē, 28600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1941. g.
Rudņika pie Sanas pilsēta Polijā ("Rudnik nad Sanem"), Priekškarpatu vojevodistē, 6900 iedzīvotāju (2012. g.).
Seņdzišova Malopolska pilsēta Polijā ("Sędziszów Małopolski"), Priekškarpatu vojevodistē, 7500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1483. g.
Seņava Pilsēta Polijā ("Sieniawa"), Priekškarpatu vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1676. g.
Stalova Vola pilsēta Polijā ("Stalowa Wola"), Priekškarpatu vojevodistē, 64200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
Ustšiki Dolne pilsēta Polijā ("Ustrzyki Dolne"), Priekškarpatu vojevodistē, 9500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1727. g.
Kališa Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, Prosnas krastos, 104700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
Nova Demba pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 11500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
Lubačova Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 12500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1376. g.
Ležajska Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 14400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1397. g.
Kolačice Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 1450 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1354.-1919. g. un kopš 2010. g.
Baranova Sandomerska pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 1500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1354.-1896. g. un kopš 1934. g.
Ulanova Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 1500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1616. g.
Ņisko Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 15500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1933. g.
Ropčice Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 15700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1362. g.
Pševorska Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 15900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1393. g.
Pšeclava Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 1700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1471.-1919. g. un kopš 2010. g.
Laņcuta Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 18100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1381. g.
Ivoņičzdroja Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 1900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
Cešanova Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 1960 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1665. g.
Narola Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 2100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1996. g.
Dukla Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1380. g.
Blažova Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1770. g.
Bžosteka Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 2700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1367.-1934. g. un kopš 2009. g.
Zaklikova Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 3000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1565.-1869. g. un kopš 2014. g.
Olešica Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 3100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1576.-1915. g. un kopš 1989. g.
Radomislvelki Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 3100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1581. g.
Kaņčuga Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 3240 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1427. g.
Tičina Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 3600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1368. g.
Jaslo Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 36600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1365. g.
Pruhņika Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 3700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1370.-1934. g. un kopš 2011. g.
Rimanova Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 3800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1376. g.
Jaroslava Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 39400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1323. g.
Sanoka Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 39400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1339. g.
Sokolova Malopolska pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 4000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1569. g.
Dembica Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 47200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1358.-1772. g. un kopš 1914. g.
Pilzno Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 4800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1354. g.
Tarnobžega Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 48600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1593. g.
Zagoža Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 5100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1977. g.
Radimno Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 5500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1431. g.
Lesko Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 5700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1470. g.
Boguhvala Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1728.-1772. g. un kopš 2008. g.
Jedliče Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1768. g.
Glogova Malopolska pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 6000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1570. g.
Dinova Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 6200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1429.-1919. g. un kopš 1946. g.
Nova Sažina pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 6300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
Pšemisla Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 64300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1389. g.
Bžozova Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 7600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1386. g.
Stšižova Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 8900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1373. g.
Kolbušova Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 9300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1700. g.
Krosno Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, Vislokas kreisajā krastā, 47300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1342. g.
Žešova Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistes administratīvais centrs, 182000 iedzīvotāju (2007. g.), pilsētas tiesības kopš 1354. g.
Praja da Vitorija pilsēta Portugālē (“Praia da Vitoria”), Azoru autonomajā reģionā, Terseiras salas austrumu piekrastē, 21000 iedzīvotāju (2011. g.).
Kimpina Pilsēta Rumānijā ("Cimpina"), Prahovas žudecā, 32900 iedzīvotāju (2011. g.).
Ploješti Pilsēta Rumānijā, Prahovas žudeca administratīvais centrs, 210000 iedzīvotāju (2007. g.).
Urlaci Pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 10500 iedzīvotāju (2011. g.).
Boldešti-Skejeni Pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 11100 iedzīvotāju (2011. g.).
Komarnika Pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 1200 iedzīvotāju (2011. g.).
Veleni de Munte pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 12300 iedzīvotāju (2011. g.).
Mizila Pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 14300 iedzīvotāju (2011. g.).
Brjaza Pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 15900 iedzīvotāju (2011. g.).
Beikoja Pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 18000 iedzīvotāju (2011. g.).
Azuga Pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 4400 iedzīvotāju (2011. g.).
Slenika Pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 6000 iedzīvotāju (2011. g.).
Plopeni Pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 7700 iedzīvotāju (2011. g.).
Sinaja Pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 860 m vjl., 10400 iedzīvotāji (2011. g.), pilsēta izaugusi ap Sinaja klosteri, kas dibināts 1695. g.
Bušteni Pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 8900 iedzīvotāju (2011. g.).
Neviša Pilsēta Santome un Prinsipi Demokrātiskajā Republikā, 6650 iedzīvotāju (2001. g.).
Preševa Pilsēta Serbijā ("Preshevo"), Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 13400 iedzīvotāju (2011. g.).
Priboja Pilsēta Serbijā ("Priboj"), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2011. g.).
Prijepoļe Pilsēta Serbijā ("Prijepolje"), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2011. g.).
Prokupļe Pilsēta Serbijā ("Prokuplje"), Centrālās Serbijas Toplicas apgabalā, 27300 iedzīvotāju (2011. g.).
Prešova pilsēta Slovākijā ("Prešov"), apgabala administratīvais centrs, 91000 iedzīvotāju (2012. g.).
Stropkova Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 10800 iedzīvotāju (2012. g.).
Svidnīka Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 11400 iedzīvotāju (2012. g.).
Sabonova Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 12700 iedzīvotāju (2012. g.).
Levoča Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 14800 iedzīvotāju (2012. g.).
Stara Ļubovņa pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 16400 iedzīvotāju (2012. g.).
Kežmaroka Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2012. g.).
Snina Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 20500 iedzīvotāju (2012. g.).
Spišska Stara Vesa pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 2290 iedzīvotāju (2012. g.).
Vranova pie Topļas pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 23000 iedzīvotāju (2012. g.).
Podolīneca Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 3230 iedzīvotāju (2012. g.).
Bardejova Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 33300 iedzīvotāju (2012. g.).
Humenne Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 34500 iedzīvotāju (2012. g.).
Hanušovce pie Topļas pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 3750 iedzīvotāju (2012. g.).
Spišske Podhradje pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2012. g.).
Giraltovce Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 4150 iedzīvotāju (2012. g.).
Visoke Tatri pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 4160 iedzīvotāju (2012. g.).
Poprada Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 52700 iedzīvotāju (2012. g.).
Veļki Šariša pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 5630 iedzīvotāju (2012. g.).
Lipani Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 6450 iedzīvotāju (2012. g.).
Spišska Bela pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 6500 iedzīvotāju (2012. g.).
Medzilaborce Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 6730 iedzīvotāju (2012. g.).
Svita Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2012. g.).
Prevaļe Pilsēta Slovēnijā ("Prevalje"), Karintijas reģionā, 4600 iedzīvotāju (2011. g.).
Elprata de Ljobregata pilsēta Spānijā ("El Prat de Llobregat"), Katalonijā, Barselonas provincē, 62900 iedzīvotāju (2014. g.).
Premija de Mara pilsēta Spānijā ("Premia de Mar"), Katalonijā, Barselonas provincē, 28300 iedzīvotāju (2014. g.).
Priego de Kordova pilsēta Spānijā ("Priego de Cordoba"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 23500 iedzīvotāju (2014. g.).
Prilī Pilsēta Šveicē ("Prilly"), Vo kantonā, 11800 iedzīvotāju (2013. g.).
Pratelne Pilsēta Šveicē ("Prtteln"), Bāzeles lauku kantonā, 15500 iedzīvotāju (2013. g.).
Senprē Pilsēta Šveicē ("Saint-Prex"), Vo kantonā, 5450 iedzīvotāju (2013. g.).
Porantruī Pilsēta Šveicē (fr., it. "Porrentruy", vācu "Pruntrut"), Juras kantonā, 6800 iedzīvotāju (2013. g.).
Kolomija Pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, Prustas krastos, 61400 iedzīvotāju (2013. g.).
Jaremče Pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, Prutas krastos, 8120 iedzīvotāju (2013. g.).
Čornobiļa Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabala ziemeļu daļā, rajona administratīvais centrs, piestātne Pripetes labajā krastā, 700 iedzīvotāji (2016.g.; pirms avārijas 1986. g. – \~15000), vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1193. g.
Borislava Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Priekškarpatos, 34900 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1940. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1387. g.
Altentreptova pilsēta Vācijā (_Altentreptow_), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
Barta pilsēta Vācijā (_Barth_), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.).
Anklama Pilsēta Vācijā ("Anklam"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 12800 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādoberāna Pilsēta Vācijā ("Bad Doberan"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 11600 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādzilce Pilsēta Vācijā ("Bad Sülze"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1720 iedzīvotāju (2013. g.).
Bergene Pilsēta Vācijā ("Bergen auf Rügen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
Boicenburga Pilsēta Vācijā ("Boizenburg am Elbe"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 10250 iedzīvotāju (2013. g.).
Brīele Pilsēta Vācijā ("Brüel"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 2650 iedzīvotāju (2013. g.).
Brugštargarde Pilsēta Vācijā ("Brug Stargard"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
Bicova Pilsēta Vācijā ("Bützow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.).
Krīvica Pilsēta Vācijā ("Crivitz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4940 iedzīvotāju (2013. g.).
Darguna Pilsēta Vācijā ("Dargun"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.).
Dasova Pilsēta Vācijā ("Dassow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4000 iedzīvotāju (2013. g.).
Demmīne Pilsēta Vācijā ("Demmin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.).
Dēmica Pilsēta Vācijā ("Doemitz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3040 iedzīvotāju (2013. g.).
Egezīne Pilsēta Vācijā ("Eggesin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4850 iedzīvotāju (2013. g.).
Francburga Pilsēta Vācijā ("Franzburg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1500 iedzīvotāju (2013. g.).
Frīdlande Pilsēta Vācijā ("Friedland"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
Gādebuša Pilsēta Vācijā ("Gadebusch"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
Garca Pilsēta Vācijā ("Garz/Ruegen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, Rīgenes salas dienvidos, 2220 iedzīvotāju (2013. g.).
Gnoiene Pilsēta Vācijā ("Gnoien"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
Goldberga Pilsēta Vācijā ("Goldberg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
Grābova Pilsēta Vācijā ("Grabow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
Greifsvalde Pilsēta Vācijā ("Greifswald"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 56400 iedzīvotāju (2013. g.), universitāte (dib. 1456. g.).
Grēvesmīlene Pilsēta Vācijā ("Grevesmuehlen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 10600 iedzīvotāju (2013. g.).
Grimmene Pilsēta Vācijā ("Grimmen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.).
Gistrova Pilsēta Vācijā ("Guestrow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 28500 iedzīvotāju (2013. g.).
Gickova Pilsēta Vācijā ("Guetzkow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
Hāgenova Pilsēta Vācijā ("Hagenow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 11300 iedzīvotāju (2013. g.).
Jarmene Pilsēta Vācijā ("Jarmen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3050 iedzīvotāju (2013. g.).
Klica Pilsēta Vācijā ("kluetz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
Krakovamzē Pilsēta Vācijā ("Krakow am See"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.).
Krēpelīne Pilsēta Vācijā ("Kroepelin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4750 iedzīvotāju (2013. g.).
Kīlungsborna Pilsēta Vācijā ("Kuehlungsborn"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 7500 iedzīvotāju (2013. g.).
Lāge Pilsēta Vācijā ("Laage"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
Lasana Pilsēta Vācijā ("Lassan"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1520 iedzīvotāju (2013. g.).
Loica Pilsēta Vācijā ("Loitz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.).
Lūdvigsluste Pilsēta Vācijā ("Ludwigslust"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 12100 iedzīvotāju (2013. g.).
Libtēna Pilsēta Vācijā ("Luebtheen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.).
Libca Pilsēta Vācijā ("Luebz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
Malhīne Pilsēta Vācijā ("Malchin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 7650 iedzīvotāju (2013. g.).
Malhova Pilsēta Vācijā ("Malchow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 6550 iedzīvotāju (2013. g.).
Marlova Pilsēta Vācijā ("Marlow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4600 iedzīvotāju (2013. g.).
Mīrova Pilsēta Vācijā ("Mirow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3450 iedzīvotāju (2013. g.).
Neibrandenburga Pilsēta Vācijā ("Neubrandenburg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 63400 iedzīvotāju (2013. g.).
Neibūkova Pilsēta Vācijā ("Neubukow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3870 iedzīvotāju (2013. g.).
Neikālene Pilsēta Vācijā ("Neukalen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1800 iedzīvotāju (2013. g.).
Neiklostere Pilsēta Vācijā ("Neukloster"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
Neištate-Glēve Pilsēta Vācijā ("Neustadt Glewe"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 6500 iedzīvotāju (2013. g.).
Neištrēlica Pilsēta Vācijā ("Neustrelitz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 20400 iedzīvotāju (2013. g.).
Parhima Pilsēta Vācijā ("Parchim"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 17100 iedzīvotāju (2013. g.).
Pāzevalka Pilsēta Vācijā ("Pasewalk"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 10500 iedzīvotāju (2013. g.).
Penkuna Pilsēta Vācijā ("Penkun"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1870 iedzīvotāju (2013. g.).
Penclīne Pilsēta Vācijā ("Penzlin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4200 iedzīvotāju (2013. g.).
Plava Pilsēta Vācijā ("Plau am See"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 6070 iedzīvotāju (2013. g.).
Prēca Pilsēta Vācijā ("Preetz"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 15500 iedzīvotāju (2013. g.).
Premnica Pilsēta Vācijā ("Premnitz"), Brandenburgas federālajā zemē, 8400 iedzīvotāju (2013. g.).
Prenclava Pilsēta Vācijā ("Prenzlau"), Brandenburgas federālajā zemē, 19000 iedzīvotāju (2013. g.).
Prezata Pilsēta Vācijā ("Pressath"), Bavārijas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.).
Preiziša Pilsēta Vācijā ("Preussisch Oldendorf"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.).
Prihzenštate Pilsēta Vācijā ("Prichsenstadtt"), Bavārijas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
Pricvalka Pilsēta Vācijā ("Pritzwalk"), Brandenburgas federālajā zemē, 12000 iedzīvotāju (2013. g.).
Prīma Pilsēta Vācijā ("Pruem"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
Putbusa Pilsēta Vācijā ("Putbus"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4320 iedzīvotāju (2013. g.).
Rēna pilsēta Vācijā ("Rehna"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 2950 iedzīvotāju (2013. g.).
Rērika Pilsēta Vācijā ("Rerik"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 2150 iedzīvotāju (2013. g.).
Ribnica-Damgartene Pilsēta Vācijā ("Ribnitz-Damgarten"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.).
Rihtenberga Pilsēta Vācijā ("Richtenberg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1380 iedzīvotāju (2013. g.).
Rēbele Pilsēta Vācijā ("Roebel"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5140 iedzīvotāju (2013. g.).
Rostoka Pilsēta Vācijā ("Rostock"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 203400 iedzīvotāju (2013. g.).
Zasnica Pilsēta Vācijā ("Sassnitz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 9500 iedzīvotāju (2013. g.).
Šenberga Pilsēta Vācijā ("Schoenberg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.).
Švāna Pilsēta Vācijā ("Schwaan"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4960 iedzīvotāju (2013. g.).
Šverīne Pilsēta Vācijā ("Schwerin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 91600 iedzīvotāju (2013. g.).
Štāfenhāgene Pilsēta Vācijā ("Stavenhagen, Reuterstadt"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5620 iedzīvotāju (2013. g.).
Šternberga Pilsēta Vācijā ("Sternberg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4320 iedzīvotāju (2013. g.).
Štrālzunde Pilsēta Vācijā ("Stralsund"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 57300 iedzīvotāju (2013. g.).
Štrāsburga Pilsēta Vācijā ("Strasburg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
Tesīne Pilsēta Vācijā ("Tessin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3920 iedzīvotāju (2013. g.).
Tēterova Pilsēta Vācijā ("Teterow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 8670 iedzīvotāju (2013. g.).
Torgelova Pilsēta Vācijā ("Torgelow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 8620 iedzīvotāju (2013. g.).
Tribzēse Pilsēta Vācijā ("Tribsees"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 2630 iedzīvotāju (2013. g.).
Ikerminde Pilsēta Vācijā ("Ueckermuende"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
Ūzedoma Pilsēta Vācijā ("Usedom"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1800 iedzīvotāju (2013. g.).
Vārene Pilsēta Vācijā ("Waren"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 20900 iedzīvotāju (2013. g.).
Vārīne Pilsēta Vācijā ("Warin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.).
Vēzenberga Pilsēta Vācijā ("Wesenberg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
Vismāra Pilsēta Vācijā ("Wismar"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 42200 iedzīvotāju (2013. g.).
Vitenburga Pilsēta Vācijā ("Wittenburg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5050 iedzīvotāju (2013. g.).
Voldegka Pilsēta Vācijā ("Woldegk"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
Volgaste Pilsēta Vācijā ("Wolgast"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.).
Carentīne Pilsēta Vācijā ("Zarrentin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
Vorohta Pilsētciemats Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, Prutas krastos, 4300 iedzīvotāju (2016. g.), klimatoloģisks kūrorts, ziemas sporta centrs.
Bārenes pilskalns pilskalns Augšdaugavas novada Prodes pagastā, savrups 15-17 m augsts paugurs, ko no vienas puses norobežo strauts, no otras - grava, plakums - \~55 x 55 m, datējums nav zināms.
Asītes pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Liepājas-Ezeres ceļa labajā pusē, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Asītes muižas, dienvidu pusē pilskalns nocietināts ar valni un grāvi, kuru priekšā ir vēl viena vaļņa un grāvja paliekas, plaknums \~20 x 35 m, nelīdzens, taisnstūrveidīgs, vēstures avotos vietvārds "Assiten" pirmoreiz minēts 1253. g.
Elku kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts paugurs (augstums 18 m) - vidējais un augstākais no 3 pauguriem zemā apvidū, plakums 60 x 60 m, to apjož terase, stipri postīts 2. pasaules karā, ziemeļaustrumu daļa norakta, ņemot granti; pēc dažu vēsturnieku domām tas varētu būt 1253. g. Kursas dalīšanas līgumā minētā "Elkene", tomēr ārēji tas vairāk atgādina kulta vietu.
Ubānu pilskalns pilskalns Madonas novada Praulienas pagastā, Ilgas upītes gravas malā, ir reljefa pacēlums kura austrumu nogāze pret upīti ir \~25 m augsta, bet rietumu puses nogāzes lēzeni pāriet apkārtējos laukos, izmantots lauksaimniecības vajadzībām, un tā eventuālie nocietinājumi noarti, bijis apdzīvots \~10. gs.
Bašķu naudas kalns pilskalns Preiļu novada Rušonas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Aglonas dzelzceķa stacijas, 1928. g. bija ar terasēm, vaļņiem un grāvjiem nocietināts pilskalns ar stāvām nogāzēm, 1960.-1970. g. pilnīgi norakts un iznīcināts.
Pilišku pilskalns pilskalns Preiļu novada Vārkavas pagasta Pilišku ciemā, ir savrups 10 m augsts kukuļveidīgs paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, plakums — 50 x 35 m, bijis apdzīvots līdz \~3 gs.
Trekņu pilskalns pilskalns Priekules pagastā, ir \~4 m augsts reljefa izvirzījums pie Ruņas un Spreceles satekas, dabiski neaizsargātajā austrumu pusē nocietināts ar grāvi un \~3 m augstu valni, plakums - 100 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-13. gs. un saistīts ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Trecne".
Pirmie Ancveireņi Pirmie Ancveireņi - Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ancveriņi 1" nosaukuma variants.
Pirmie Garkalni Pirmie Garkalni - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Pirmie Vucāni Pirmie Vucāni - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Zīmeļi Pirmie Zīmeļi - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Stavropoles augstiene platoveida augstiene Centrālajā Priekškaukāzā, gk. Krievijas Stavropoles novadā, garums — \~300 km, platums — 170 km, augstums — līdz 831 m (Strižaments), saposmo ielejas, gravas, vecgravas.
Liepas paliksnis platoveida reljefa pacēlums pamatiežos Raunas lejteces un Gaujas upstarpā, Priekuļu novada Liepas pagastā, garums 3 km, platums līdz 1,6 km, absolūtais augstums 115,5 m vjl.
Ķāķu paliksnis platoveida reljefa pacēlums pamatiežos, Priekuļu pagastā, garums — 1,6 km, platums — līdz 1,1 km, absolūtais augstums — 112,8 m vjl.
jenotveidīgie Plēsēju kārtas dzimta ("Procyonidae"), vidēji lieli plēsēji (ķermeņa garums - 30-67 cm, astes garums - līdz 70 cm, mas 0,8-2,2 kg), izplatīti Amerikā un Āzijas dienvidaustrumos, mīt uz zemes, kokos, parasti ūdeņu tuvumā, 19 sugu.
krēķis Plūme ("Prunus").
krieķene Plūme, "Prunus insititia" auglis.
glome Plūmes ("Prunus").
glūme Plūmes ("Prunus").
glumis Plūmes ("Prunus").
pļūme Plūmes ("Prunus").
sliva Plūmes ("Prunus").
šliva Plūmes ("Prunus").
šļiva Plūmes ("Prunus").
krieķis Plūmju "Prunus insititia" koks ar augļiem krieķenēm.
hiangķirsis Plūmju ģints suga ("Prunus subhirtella").
mājas plūme plūmju suga ("Prunus domestica").
mazā plūme plūmju suga ("Prunus insitita").
WONCA PNKAO - Pasaules Vispārīgās prakses/ģimenes ārstu nacionālo kolēģiju, akadēmiju un akadēmisko asociāciju organizācija; Pasaules Ģimenes ārstu organizācija (angļu "World Organization of National Colleges, Academies and Academic Associations of General Practitioners/Family Physicians. World Organization of Family Doctors").
PAP Polijas Preses aģentūra (poļu "Polska Agencja Prasowa").
Pomože Polijas ziemeļrietumu daļa Baltijas jūras piekrastē ("Pomorze"), ietver gk. Rietumpomožes un Pomožes vojevodisti, teritorija, kas no XII gs. beigām atradās Teitoņu ordeņa pakļautībā, daļu pārvaldīja zviedri, vēlāk Brandenburga, Prūsija, 1919. g. izveidojās Dancigas brīvpilsēta un "poļu koridors", pārējā daļā pastāvēja Vācijas province Pomerānija, ko 1945. g. atguva Polija.
arhifonēma Prāgas skolas fonoloģijā - fonēma, kas īpašā pozīcijā rodas kā divu vai vairāku fonēmu atšķirīgo pazīmju neitralizēšanās rezultāts.
pragmatiķis Pragmatisma (1) piekritējs.
pragmatiķis Pragmatisma (2) piekritējs.
pragmaticisms Pragmatisma paveids 19. gs.
instrumentālisms Pragmatisma paveids, kas idejas un jēdzienus aplūko nevis kā objektīvās īstenības atspoguļojumu, bet gan kā mākslīgus rīkus (instrumentus) subjektīvās pieredzes sakārtošanai.
praidists Praida dalībnieks.
Sifres rags Praimheds, zemesrags Antarktīdas pussalā
māka Praksē iegūtu paņēmienu kopums (kādas darbības, uzdevuma veikšanai); prasme.
taheotips Praksē maz lietota, 19. gs. vidū izgudrota burtu saliekamā un atliekamā mašīna.
volapiks Praksē neieviesusies mākslīga starptautiska valoda, ko 1880. gadā izveidoja J. Šleiers.
izmēģināt Praksē pārbaudīt (piemēram, kādu, parasti jaunu, pasākumu).
makroprakse Prakses veids sociālajā darbā, kuras mērķis ir radīt uzlabojumus un izmaiņas sabiedrības sociālajā attīstībā.
pragmatisms Prakticisms (1).
pragmatisks Prakticisms; pieeja, kas priekšplānā izvirza praktiski izdevīgo.
piedzīvojums Praktiskā darbībā iegūtais zināšanu, prasmju, iemaņu kopums; pieredze (2).
empīrisms Praktiska darbība.
aksiosofija Praktiska vērtību filozofija.
skola Praktiskajā darbībā iegūtais zināšanu, prasmju, iemaņu kopums; pieredze.
pieredze Praktiskajā darbībā iegūtais zināšanu, prasmju, iemaņu kopums.
astrofotometrija Praktiskās astrofizikas metode, ko izmanto debess objektu starojuma, galvenokārt redzamas gaismas intensitātes mērīšanai; lieto speciālu mēriekārtu - astrofotometru.
astrofotogrāfija Praktiskās astrofizikas metode, ko izmanto debess spīdekļu attēlu iegūšanai; lieto speciālu teleskopu - astrogrāfu, kas sastāv no attēlu veidojoša objektīva un starojuma uztvērēja.
interferometrija Praktiskās astrofizikas metode, kurā debess ķermeņu attēlu iegūšanai, leņķiskā diametra un leņķiskā attāluma mērīšanai izmanto speciālus instrumentus - radiointerferometru un zvaigžņu interferometru.
radiointerferometrija Praktiskās astrofizikas metode, kurā debess ķermeņu parametru mērīšanai izmanto radiointerferometru.
astrospektroskopija Praktiskās astrofizikas metode, kuru izmanto debess spīdekļu spektru pētīšanai; lieto teleskopu, kura fokālajā plaknē novietots spektrogrāfs.
astropolarimetrija Praktiskās astrofizikas metode, kuru izmanto debess spīdekļu starojuma polarizācijas mērīšanai; lieto speciālu mēriekārtu - polarimetru.
astrospektrofotometrija Praktiskās astrofizikas metode, kuru izmanto enerģijas sadalījuma mērījumiem debess spīdekļu spektros; lieto kombinētus astrofotometrijas un astrospektroskopijas instrumentus.
desmurģija Praktiskās ķirurģijas nozare - mācība par pārsēju uzlikšanu un izmantošanu.
ballistika Praktiskās mehānikas nozare par nevadāmo raķešu, bumbu un šāviņu kustību gaisa vidē.
smalkmehānika Praktiskās mehānikas nozare, kas nodarbojas ar precīzo aparātu un instrumentu būvi un remontu.
socionika Praktiskās psiholoģijas nozare, kas pēta informācijas apmaiņu cilvēka psihē, mijiedarbību ar apkārtējo pasauli un citiem psiholoģiskajiem tipiem.
utilitārs Praktiski derīgs, praktiski izmantojams.
ortodiagramma Praktiski eksakts iekšējā orgāna (sirds) konfigurācijas attēls, kuru iegūst ar ortodiagrāfu.
hidrotermāla atradne Praktiski izmantojamu termālo ūdeņu izplatības iecirknis Zemes garoza.
praktikums Praktisko nodarbību kopums kādā mācību priekšmetā (parasti augstākajās mācību iestādēs).
izdarnieks Praktisks cilvēks, kas var darīt visu iespējamo.
praktiķis Praktisks, lietišķs, racionāls cilvēks.
sanitārija Praktisku pasākumu kopums higiēnas prasību īstenošanai.
izapraktizēties Praktizējoties iegūt pieredzi.
praktizēt Praktizēties.
rāmis Prāmis, pārceltuve.
sīlis Prāmis, pārceltuve.
prāms Prāmis.
Frank-Sessau Prankas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
prape Prapis - korķis, puļķis, aizbāznis.
prapors Praporščiks.
ultimāts Prasība ar piedraudējumu; kategoriska prasība.
civilprasība Prasība civilprocesā; prasība kriminālprocesā par to zaudējumu atlīdzību, kuri nodarīti noziegumā cietušajiem.
pretenzija Prasība, arī tīkojums (pēc kā); tieksme (uz ko).
noteikums Prasība, kas ir obligāti jāizpilda, jāievēro; nosacījums(1).
pretprasība Prasība, ko atbildētājs iesniedz pret prasītāju, tai pašā lietā.
pretprasība Prasība, ko izvirza kādas citas prasības ierosmē.
regress Prasība, ko juridiskā persona, kura izdarījusi maksājumu otrai personai, iesniedz trešajai personai, kuras vainas dēļ maksājums izdarīts.
nosacījums Prasība, noteikums, kas jāizpilda, jāievēro.
piespriešana Prasības apmierināšana ar tiesas nolēmumu, ar kuru atbildētājam (parādniekam) uzlikts pienākums izdarīt noteiktas darbības, piemēram, nodot naudu vai mantu vai atturēties no zināmām darbībām.
perempcija Prasības vai sūdzības nederība.
psihogramma Prasību uzskaitījums, ko attiecīgā profesija izvirza cilvēka psihei.
pozīcija Prasību vai saistību apmērs attiecībā uz kādu vērtspapīru, preci vai valūtu.
diktāts Prasību, noteikumu uzspiešana (valstu starptautiskajās attiecībās).
stingrai Prasīgi, bargi.
gribelis Prasīgs, iegribīgs cilvēks.
gribulis Prasīgs, iegribīgs cilvēks.
neapmierināms Prasīgs.
paģērošs Prasīgs.
jemt Prasīt (cenu).
ņemt Prasīt (maksu), arī pieļaut, ka (kāds) atlīdzina, maksā (par ko).
paprasīt Prasīt (parasti īsi) un pabeigt prasīt; arī palūgt.
prasīties Prasīt atļauju (kurp doties, ko darīt).
slaukt Prasīt naudu; patērēt (kāda) naudu.
skalpēt Prasīt negodīgi augstu cenu.
vākt Prasīt un saņemt (maksājumus), arī aicināt dot un saņemt (piemēram, ziedojumus, kādas vērtības), parasti no vairākiem.
bildēt Prasīt, jautāt.
prasināt Prasīt, jautāt.
maksāt Prasīt, ņemt.
kāst Prasīt; izdabūt (parasti naudu).
nāvīt Prasīt.
prasinēt Prasīt.
striļīt Prasīt.
trebavāt Prasīt.
puse Prasītājs vai atbildētājs tiesas procesā.
rakstītprasme Prasme (pareizi) rakstīt (1); rakstpratība.
rakstpratība Prasme (pareizi) rakstīt (1).
lasītprasme Prasme lasīt (1).
mācītprasme Prasme mācīt (1).
peldētprasme Prasme peldēt (cilvēkam).
rēķinpratība Prasme rīkoties ar skaitļiem un citiem matemātiskiem jēdzieniem.
runātprasme Prasme runāt.
daiļrakstīšana Prasme skaidri un skaisti rakstīt; kaligrāfija.
spēlētprasme Prasme spēlēt (1).
spēlētprasme Prasme spēlēt (3).
spēlētprasme Prasme spēlēt (4).
strādātprasme Prasme strādāt.
vadītprasme Prasme vadīt (ko).
pilotāža Prasme vadīt gaisakuģi lidojuma laikā.
mākls Prasme, mācība.
iejūta Prasme, spēja iejusties (2).
paganīt Prasme, spēja pildīt gana pienākumus.
veikne Prasme, veiklība.
prašana Prasme; māka.
iekāriens Prasme.
praša Prasme.
uime Prasme.
neprasme Prasmes trūkums.
uzcelties Prasmīgi rīkojoties, uzcelt taisni apgāztu švertlaivu (uz ūdens).
protīgi Prasmīgi.
uimīgs Prasmīgs, izveicīgs.
glīts Prasmīgs, rūpīgs (par darbu, darbību).
pratīgs Prasmīgs.
protīgs Prasmīgs.
aizmirstība Prasmju, iemaņu zaudēšana, arī atradināsanās no kaut kā.
mācēt Prast (ko darīt), būt apguvušam (piemēram, zināšanas, iemaņas).
pārvaldīt Prast (valodu) tā, ka (tajā) var brīvi sazināties.
mācēt Prast izturēties (noteiktā veidā).
pārvaldīt Prast mērķtiecīgi pakļaut savai gribai (ķermeni, tā darbību).
pazīt Prast nolasīt, atpazīt (ko).
pazīt Prast noteikt, atšķirt (ko), izmantojot savas zināšanas, pieredzi.
zināt Prast, mācēt (ko veikt, darīt).
pieprast Prast, mācēt (parasti mazliet).
jēgt Prast, mācēt; saprast, aptvert.
zinēt Prast, mācēt.
duņa Prasta sieviete.
čangalis Prasta, neizglītota persona.
soldateska Prasti un izlaidīgi (algoti) karavīri.
pratīties Prasties.
tirlipens Prasts jokmanis.
kaņģīzeris Prasts lopu ārsts, rīkļu izslaucītājs.
kaņģeris Prasts lopu ārsts.
nekulturņiks Prasts, neizglītots cilvēks.
ksenogrāfija Prašana rakstīt svešās valodas.
tēgāties Prašņāt, apjautāties.
tāpaļāt Prašņāt, daudz jautāt.
klaušņāt Prašņāt, iztaujāt, izprašņāt, izzināt.
taprināt Prašņāt, tirdīt.
pitavāt Prašņāt; arī tincināt.
prašinēt Prašņāt.
praškāt Prašņāt.
prāšņāt Prašņāt.
prašņāties Prašņāt.
prašņavāt Prašņāt.
asinēzija Prāta aprobežotība.
dumums Prāta aptumsums.
noēze Prāta darbība; izziņas process.
einoja Prāta un gribas normāls stāvoklis.
māklis Pratējs, mākslinieks (nievājoši).
prātīgai Prātīgi.
stendīgs Prātīgs, kārtīgs.
gudravecis Prātīgs, piedzīvojis pavecs vīrs.
ieprātīgs Prātīgs, saprātīgs, sapratīgs.
zinātnīgs Pratīgs, zinošs.
noklārēts Prātīgs.
prātība Prātīgums.
quaestio Pratināšana tiesā, spīdzināšana, izmeklēšanas protokols.
ispoveģ Pratināšana.
konfrontēt Pratināt (divas vai vairākas personas) vienlaikus vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
nopratināt Pratināt un pabeigt pratināt.
ķirāt Pratināt, izjautāt.
grauzt Pratināt, izprašņāt.
tīdāt Pratināt, iztaujāt.
tribināt Pratināt, kratīt.
koļīt Pratināt, lai panāktu patiesu liecību, atzīšanos.
koloķ Pratināt, lai panāktu patiesu liecību, atzīšanos.
patērpināt Pratināt, mocīt.
jautināt Pratināt, taujāt.
tirpināt Pratināt, tirdīt, klaušināt.
kverkšināt Pratināt.
kverkšķināt Pratināt.
pratenēt Pratināt.
prātināt Pratināt.
konkrēciāņi Prātnieki, kas apgalvo, ka miesa ar dvēseli saauguši, sakusuši kopā.
aizprātoties Prātojot aizmirsties; aizmaldīties domās.
pārprātoties Prātojot kļūdīties vai pārpūlēties.
aizprātot Prātojot nonākt (līdz kādai domai).
noprātot Prātojot nospriest.
pārgudroties Prātojot, gudrojot pārpūlēties.
filozofija Prātojumi; arī uzskatu kopums.
prāčot Prātot (ilgstoši).
punktierēt Prātot, gudrot.
rezonēt Prātot, spriedelēt nenozīmīgi, bez satura.
filozofēt Prātot.
prātāt Prātot.
prātavot Prātot.
prātelēt Prātot.
prātēt Prātot.
prātuļot Prātot.
buksturnieks Prātotājs, gudrotājs.
ceikinātājs Prātotājs, gudrotājs.
punktierētājs Prātotājs, gudrotājs.
padoms Prāts, arī gudrība.
ģišana Prāts, jēga.
ģisme Prāts, jēga.
pomņa Prāts, jēga.
tvarts Prāts, saprašana.
galva Prāts, saprāts, apziņa; saprašana, domāšana.
omaši Prāts, saprāts, jēga.
oma Prāts, uztveres spēja; atmiņa, piemiņa.
intelligentia Prāts.
prots Prāts.
šust Prātu zaudēt.
prātavēders Prātvēders.
prātvēdars Prātvēders.
prauļains Praulains.
praulāts Praulains.
praulots Praulains.
stabains Praulains.
dorcus Prauleņi.
praulāt Praulēt.
praulot Praulēt.
gnorimus Praulgraužu apakšdzimta.
trichiinae Praulgraužu apakšdzimta.
mycetochara Praulgraužu apakšdzimtas ģints.
osmoderma Praulgraužu apakšdzimtas ģints.
stabji Prauli.
Praulen Prauliena.
Praulen Praulienas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Praulienas pagastā.
Trākši Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Trakši" nosaukuma variants.
Praulīša ezers Praulītis, ezers Praulienas pagastā.
Praulīšu ezers Praulītis, ezers Praulienas pagastā.
pythidae Praulmīļu dzimta.
pytho Praulmīļu dzimtas ģints.
steblis Prauls, satrūdējis, sapuvis koka gabals, šķidruma piesūcies koka gabals; stablis.
praulis Prauls.
cteniopus Praulvaboļu dzimtas ģints.
isomira Praulvaboļu dzimtas ģints.
vindikācija Prāva par īpašuma tiesības atzīšanu uz kādu lietu, kas atrodas citas personas rokās, un par šīs lietas atdošanu sūdzētājam.
prāve Prāva, tiesāšanās.
Frīdlande Pravdinskas pilsētas Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1946. g.
prepozitūra Prāvesta amats un tituls, arī prāvesta iecirknis.
vērpējdadži Prāvi divgadīgi lakstaugi, kas pirmajā gadā veido lapu rozeti, kas iznīkst otrajā gadā, kad attīstās stublājs, audzē kā dekoratīvu augu, savvaļā Vidusjūras apkaimē.
hegīra Pravieša Muhameda bēgšana no Mekas uz Medīnu 622. g., kas tāpēc musulmaņu kalendārā tiek uzskatīts par pirmo gadu.
Fātima Pravieša Muhameda meita (602.-632. g.), kuru sevišķi godāja šiīti.
Hadidža Pravieša Muhameda pirmā sieva.
Āiša Pravieša Muhameda trešā un mīļākā sieva, kas neveiksmīgi cīnījās pret ceturto kalifu Ali.
zoroastrisms Pravieša Zaratustras (1. g. tūkstoša p. m. ē. 2. pusē) dibināta reliģija, kuras pamatā ir mācība par divu spēku - labā un ļaunā - cīņu un uguns pielūgšana (svētais kanons Avesta).
Jesaja Pravietis Bībelē, Vecajā Derībā, pravieto glābēja nākšanu.
Elija Pravietis Izraēlas valstī ķēniņa Ahaba laikā; saskaņā ar Otrās Ķēniņu grām. 2. nod., Elija uzbraucis debesīs ugunīgos ratos; Jaunajā Derībā Eliass.
Zoroastrs Pravietis un zoroastrisma dibinātājs, dzīvoja Persijā 10.-9. gs. p. m. ē. vai arī, daudz ticamāk 7.-6. gs. p. m. ē.; trīsdesmit gadu vecumā viņam atklājās Ahuramazda, kas viņu mudināja sludināt un vērsties pret politeismu, pēc tradīcijas, viņš mira veicot uguns upuri, kas bija jaunās ticības galvenā ceremonija.
Jona Pravietis Vecajā Derībā, Jonas grāmatas (uzrakstīta ap 400. g. p. m. ē.) galvenā persona (saukts arī Jonass), plaši pazīstams viņa piedzīvojums, par nepaklausību Dievam nonākot valzivs vēderā ("Jonass valzivs vēderā").
nabī Pravietis.
pravietīgs Pravietisks.
zīlniecīgs Pravietisks.
apokalipse Pravietojumi par cilvēces un pasaules likteņiem, pastardienu.
reģot Pravietot, pareģot.
pravietēt Pravietot.
tiesinieks Prāvinieks.
tiesnieks Prāvinieks.
Prawingen Praviņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Praviņu pagastā.
prāvenieks Prāvnieks.
prāvinieks Prāvnieks.
kankalēties Prāvoties.
kankāties Prāvoties.
prāvāt Prāvoties.
prāvāties Prāvoties.
Pr Prazeodīms (ķīm. elements).
praseodims Prazeodīms.
praeambulum Preambula; mūzikā: ievads, priekšspēle.
preboreāls Preboreālais laiks - pirmais holocēna klimatiskais periods pirms 10000-9000 g.; Latvijā izveidojās vienlaidu meža sega (bērzi, priedes).
bestsellers Prece (piemēram, grāmata), pēc kuras ir liels pieprasījums.
polene Prece no Polijas.
paraugprece Prece, kas ir izgatavota paraugam; ļoti laba prece, ko izmanto reklāmai, reprezentācijai.
koloniālprece Prece, ko ieved no kolonijām (piemēram, kakao, kafija, rīsi, tēja).
gabalprece Prece, ko pērk un pārdod pa gabaliem, priekšmetiem.
eksportprece Prece, ko ražo izvešanai uz ārzemēm.
papildinātājprece Prece, kura lietojama tikai kopā ar citu preci, piemēram, benzīns automašīnai ar benzīna dzinēju.
aizstājējprece Prece, kuru iespējams izmantot citas preces vietā, lai apmierinātu vienu un to pašu patērētāja vēlmi.
aizvietotājprece Prece, kuru iespējams izmantot citas preces vietā, lai apmierinātu vienu un to pašu patērētāja vēlmi.
bodesmanta Prece.
bodsmanta Prece.
tavars Prece.
puspārinieks Precējies kalps (lauku saimniecībā), kura sieva negāja saimnieka darbā.
sievvīrs Precējies vīrietis.
blankopārvedums Preces pārvedums, kuras pašam pārdevējam nav.
iepakotājs Preces ražotājs, pakalpojuma sniedzējs vai pārdevējs, kurš iepako preci vai izstrādājumu valstī vai ieved iepakotu preci vai izstrādājumu no citām valstīm.
neto Preces svars bez iesaiņojuma, svara.
bruto Preces svars kopā ar iesaiņojumu.
specimens Preces vai darba paraugs, zīme.
cena Preces vērtības izteiksme naudā.
greznumpreces Preces, bez kurām patērētāju vairākums var iztikt, jo tās nav pirmās nepieciešamības preces, tāpēc to cenu palielinājums lielā mērā ietekmē pieprasīto daudzumu.
pavadpreces Preces, kas nav izmantojamas atsevišķi, bet tikai kopā ar citu preci.
starppreces Preces, kas tiek iepirktas ar mērķi to tālākai izmantošanai citu preču ražošanas resursu veidā.
prečnauda Preces, ko kādā teritorijā plaši lietoja maiņas tirdzniecībā pirms naudas ieviešanas.
vest Precēt (sievu).
jemt Precēt.
ņemt Precēt.
sieva Precēta sieviete attiecībā pret savu vīru; dzīvesbiedre.
dzīvesbiedre Precēta sieviete attiecībā pret savu vīru; sieva.
sievkārta Precētas sievietes stāvoklis; precētu sieviešu grupa.
mātīši Precētas sievietes, mātes.
sievgājums Precētas sievietes.
vīrgājums Precēti vīrieši.
ņemties Precēties pēc savstarpējas vēlēšanās.
apkāzoties Precēties, apprecēties.
vīroties Precēties, iziet pie vīra.
marot Precēties.
sievoties Precēties.
ženīties Precēties.
pārnieks Precēts kalps, kas kopā ar sievu kalpo saimniekam.
dzīvesbiedrs Precēts pāris - vīrs un sieva.
pāraiņi Precēts pāris.
dzīvesbiedrs Precēts vīrietis attiecībā pret savu sievu; vīrs.
vīrs Precēts vīrietis attiecībā pret savu sievu: dzīvesbiedrs.
sievinieks Precēts vīrietis.
vīrenieks Precēts vīrietis.
sievnieks Precēts vīrs.
pusmonnieki Precētu laukstrādnieku ģimenes Vidzemē, no kuras tikai viens (vīrs vai sieva) gāja saimnieka darbā un algu saņēma graudā.
mesalliance Precības divu kārtas ziņā nevienādu personu starpā.
saprece Precības, laulības.
izprece Precības, līgavas aizvešana no vecāku mājām (pēc kāzām).
precība Precības.
savedējs Precību starpnieks; arī starpnieks (parasti savtīgs) vīrieša un sievietes intīmā tuvināšanā.
svatāt Precināt (uz kādu vietu).
svatāt Precināt.
ženīt Precināt.
precenieca Preciniece.
kudums Precinieks, pielūdzējs.
ņēmājs Precinieks, vīrietis, kas vēlas, gatavojas precēt (kādu).
brūgāns Precinieks.
derenieks Precinieks.
derībnieks Precinieks.
derinieks Precinieks.
dernieks Precinieks.
jēmājs Precinieks.
svāts Precinieks.
tautietis Precinieks.
ķeģis Precinieku apzīmējums.
aizprecināt Precinot (meitu) atdot svešumā.
mikroprecipitācija Precipitācija ar minimālu reaģenta daudzumu, ko novēro mikroskopā.
imūnprecipitācija Precipitācija, ko izraisa specifiskas antivielas un antigēna mijiedarbība.
precipitinogenoīds Precipitinogens, kas zaudējis spēju izraisīt precipitāciju.
antialbumīns Precipitīns, kas iedarbojas uz albumīnu.
laktoprecipitīns Precipitīns, kas izgulsnē kazeīnu no piena.
fitoprecipitīns Precipitīns, kas rodas pēc imunizācijas ar augu proteīnu.
leikoprecipitīns Precipitins, kas specifisks leikocītiem.
izogrāfija Precīza (rakstu zīmju, rokrakstu, manuskriptu, attēlu) atveidošana litogrāfijā.
formālisms Precīza ārējās formas ievērošana.
nost Precizē verba priedēkļa pa- nozīmi.
aprēķins Precīzi aprēķināta pēdējā alga (kādam aizejot vai kādu atlaižot no darba).
nomerkavāt Precīzi izdarīt.
koordinātizvirpošana Precīzi izvietotu caurumu izvirpošana, ko veic īpašās mašīnās, kas apgādātas ar galda precīzas pārvietošanas ietaisēm.
mērstieples Precīzi kalibrēta diametra stieples, ko lieto trijstūrvītnes vidējā diametra precīzai noteikšanai un mazu moduļu zobrata zobu kontūras pārbīdes kontrolei netiešajā mērīšanā.
reibers Precīzi noregulēta koka plāksne, kurai ir nosmailināta apakšējā šķautne un ar kuru litogrāfiskajā rokas mašīnā izdara novilkumu no iespiedformas uz papīra; berzē js.
iztrāpīt Precīzi pielāgot, trāpīt; izdarīt kādam kaut ko par patiku.
filigrāns Precīzi un detalizēti izkopts, izstrādāts.
nozinēt Precīzi zināt.
giusto Precīzi, neatkāpjoties no metra un tempa.
pārnest Precīzi, pa detaļām iezīmēt, atveidot (piemēram, attēlu, shēmu pēc oriģināla, parauga u. tml.) uz citas pamatnes; arī kopēt.
iegrāmatot Precīzi, sīki fiksēt rakstveidā (grāmatā, žurnālā u. tml., piemēram, faktus).
režīms Precīzi, stingri noteikta (darbības, izturēšanās) kārtība, sadalījums laikā.
rigoroso Precīzi, stingri.
aggiustatamente Precīzi; noteiktā tempā, ritmiski.
toč Precīzi; tieši.
točn Precīzi; tieši.
točna Precīzi; tieši.
točno Precīzi; tieši.
čotka Precīzi.
čotko Precīzi.
mats matā Precīzi.
uz mata Precīzi.
precīzums Precizitāte (1).
precīzums Precizitāte (2).
tīrskaņa Precizitāte (parasti skaņdarba atskaņojumam) intonācijā, tonalitātē, skaņurindā, intervālos u. tml.; tīrskanība.
punktualitāte Precizitāte.
tikrums Precizitāte.
neprecizitāte Precizitātes trūkums.
punktīgs Precīzs (parasti par cilvēku).
faksimils Precīzs (rokraksta, dokumenta, gleznas u. tml.) atveidojums, kas noder pavairošanai; attiecīgais attēls.
punktvīrs Precīzs cilvēks.
tīrskanīgs Precīzs intonācijā, tonalitātē, skaņurindā, intervālos u. tml. (parasti par skaņdarba atskaņojumu).
metafrāze Precīzs literāra teksta satura atstāstījums citiem vārdiem, galvenokārt dzejoļa atstāstījums prozā.
hronometrs Precīzs pārvietojams pulkstenis; pulkstenis, kas rāda laiku ar precizitāti līdz 0,001 sekundei.
noraksts Precīzs teksta oriģināla atveidojums.
trāpīgs Precīzs, mērķtiecīgs (par izteikumu, vārdu savienojumu, tekstu u. tml.).
trāpīgs Precīzs, mērķtiecīgs (piemēram, savos izteikumos, vērtējumos).
korekts Precīzs, nevainojams, arī pareizs.
smalkmehānisms Precīzs, sarežģīts, neliels mehānisms.
matemātisks Precīzs; noteikts.
akurātīgs Precīzs.
punktuāls Precīzs.
izvadāt Precoties (par sievieti) aizvest.
ieprecēties Precoties iegūt (par radiniekiem); apprecoties saistīties (piemēram, ar kādu ģimeni).
pieprecēt Precoties iegūt.
barters Preču (pakalpojumu) apmaiņa bez naudas starpniecības.
barterdarījums Preču (pakalpojumu) apmaiņas operācija bez skaidras naudas norēķiniem.
ķīpa Preču (parasti tekstilrūpniecības izejvielu) iesaiņošanas mērs - aptuveni no 60 līdz 400 kilogramu.
kolportāža Preču (piem., grāmatu) pārdošana, iznēsājot tās pa mājām, darbavietām, satiksmes līdzekļiem.
PAF Preču apmaiņas fonds.
bordo karotīte Preču apzīmēšanas veids, ko var iegūt produkti, kuri atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām un kuru pilns pārstrādes cikls notiek Latvijā.
N Preču cenu indekss "Novitāte".
nocenošana Preču cenu pazemināšana dažādu iemeslu dēļ, piemēram, ja preču saražots par daudz, neizpirktām sezonas precēm u. tml.
pirktspēja Preču daudzums, ko var nopirkt par noteiktu naudas vienību; pakalpojumu apjoms, kurus ar noteiktu naudas vienību var samaksāt.
iepirkšana Preču iegādāšanās tieši no ražotājiem vai no mazumtirdzniecības vai vairumtirdzniecības tīkla.
eksportosta Preču iekraušanai kuģos un tirdzniecībai ar ārzemēm paredzēta osta.
izplatīšana Preču iepirkšana, uzglabāšana, piegāde, pārdošana vai nodošana lietošanā par maksu vai bez maksas.
fustāža Preču iesaiņošanas līdzekļu cena, kas jāmaksā parasti pircējam.
reeksports Preču ievešana no ārzemēm pārstrādei un atpakaļpārdošanai vai tālākpārdošanai; arī pārdošanai uz citu valsti bez pārstrādes.
prestižpatēriņš Preču izvēlēšanās un iegādāšanās to sociālās vērtības, nevis pašvērtības dēļ.
piedāvājums Preču kopums, kas atrodas tirdzniecībā.
spīķeris Preču noliktava (parasti īpašā celtnē).
dempings Preču pārdošana par cenām, kas zemākas par pašizmaksu.
pašpatēriņš Preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana uzņēmuma darbiniekiem u. c. personām bez atlīdzības vai par atlīdzību, kas zemāka par tirgus vērtību.
sīkamatniecība Preču ražošana nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku.
sīkražošana Preču ražošana, kas balstās uz ražošanas līdzekļu privātīpašumu un preču ražotāja un viņa ģimenes locekļu darbu.
mazumcena Preču realizācijas cena pārdodot patērētājam pa vienai vai nelielā daudzumā.
kollo Preču sainis, ķīpa.
pārcenošana Preču un materiālo vērtību naudas novērtējuma korekcija.
cenrādis Preču un pakalpojumu cenu saraksts.
tirgvedība Preču un pakalpojumu virzīšana pie klientiem.
krasnušņiks Preču vagonu apzadzējs.
imports Preču vai kapitāla ievešana no ārzemēm.
kredītvēstule Preču vai pakalpojumu pircēja vārdā bankas izsniegts dokuments, kas ļauj tajā minētajai personai saņemt noteiktu naudas summu.
prečinieks Preču vilciens.
R Preču zīme (angļu "registered trademark").
marka Preču zīme (parasti etiķetes, plombas, kapsulas, zīmoga veidā) ar preces izgatavošanas vietas, ražotāja, kvalitātes u. tml. apzīmējumu; zīmenis.
zīmenis Preču, fabrikas vai tirdzniecības zīme uz amatniecības un rūpniecības ražojumiem.
realizēšana Preču, īpašuma vai vērtspapīru pārvēršana naudā, pārdošana par naudu.
pienesējs Preču, pasūtījumu piegādātājs.
spekulācija Preču, vērtspapīru u. tml. uzpirkšana un to tālākpārdošana par paaugstinātām cenām, lai gūtu peļņu.
praedicabilia Predikābilijas.
apgalvojums Predikāts, loģiskā izteiksme vai nosacījums, kuram būtu jābūt patiesam.
predikābilijas Predikātu klases, uz kurām norāda Aristotelis, papildinot savu mācību ar kategorijām (suga, veids, atšķirība, īpatnība, nejaušs).
histēricisms Predispozīcija uz histēriju.
patopoēze Predispozīcija uz slimību.
subprefekts Prefekta palīgs, apriņķa augstākais valsts ierēdnis Francijā.
rektors Prefektam vai eksarham pakļauts provinces pārvaldnieks Senajā Romā.
praefectus Prefekts.
ek- Prefikss ar nozīmi "ārā", "no".
ekt- Prefikss ar nozīmi "bez", "ārā", "ārpus", "ārpusē".
en- Prefikss ar nozīmi "iekš", "iekšā".
ent- Prefikss ar nozīmi "iekš", "iekšā".
pre- Prefikss ar nozīmi "priekš", "pirms".
ep- Prefikss ar nozīmi "uz"; "virs"; "pēc"; "pie"; "blakus".
O' Prefikss īru uzvārdos; nozīme - (kāda) mazdēls, pēcnācējs.
ob- Prefikss, kam atbilst "pie-", "pret-", "uz-", "priekš-".
demi- Prefikss, kas norāda uz pusi.
sim- Prefikss, kas nozīmē "ar", "kopā".
ab- Prefikss, kas nozīmē atrašanos ārpusē, norāda uz darbību vai kustību prom.
abs- Prefikss, kas nozīmē atrašanos ārpusē, norāda uz darbību vai kustību prom.
iebalsiens Prefikss.
spermisms Preformācijas teorija, kas mācīja, ka vīrieša sēklas šūnā atrodas jau iepriekš izveidots dīglis.
Pregoļa Prēgele, upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.
pregnanti Pregnants.
Prele Preiļu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā.
aglonieši Preiļu novada Aglonas pagasta Aglonas ciema iedzīvotāji.
Pirmie Ancveriņi Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ancveriņi 1" nosaukuma variants.
Pyrmī Ancveireni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ancveriņi 1" nosaukums latgaliski.
Otrie Ancveriņi Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ancveriņi 2" nosaukuma variants.
Otrie Ancveireņi Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ancveriņi 2" nosaukuma variants.
Ūtrī Ancveireni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ancveriņi 2" nosaukums latgaliski.
Ačkirkas Madaļāni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Atšķiras Madelāni" nosaukuma variants.
Bieržgaļs Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzgale" nosaukums latgaliski.
Biešoni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Bēšoni" nosaukuma variants.
Biešons Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Bēšoni" nosaukuma variants.
Biešuons Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Bēšoni" nosaukums latgaliski.
Bēķi Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Bieķi" nosaukuma variants.
Bieki Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Bieķi" nosaukums latgaliski.
botorieši Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Botori" iedzīvotāji.
Cecerskie Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Cecerski" nosaukuma variants.
Cecerskī Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Cecerski" nosaukums latgaliski.
Dymperi Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Dimperi" nosaukums latgaliski.
Dudiškas Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Dudišķi" nosaukuma variants.
Dudiški Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Dudišķi" nosaukuma variants.
Dudiškys Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Dudišķi" nosaukums latgaliski.
dzerkalieši Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Dzerkaļi" iedzīvotāji.
Garadoks Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Gorodoka" nosaukums latgaliski.
Jaudzimi Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemi" nosaukuma variants.
jaunaglonieši Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunaglona" iedzīvotāji.
Jaunagliuna Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunaglona" nosaukuma variants.
Jaunaglyuna Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunaglona" nosaukums latgaliski.
Jaunciems Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" bijušais nosaukums.
Jaunsekli Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsekļi" nosaukums latgaliski.
Juonāni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jonāni" nosaukums latgaliski.
Kavali Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kavaļi" nosaukuma variants.
Kazimirova Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirovka" nosaukuma variants.
Lielie Biernāni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Bernāni" nosaukuma variants.
Lelī Biernāni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Bernāni" nosaukums latgaliski.
Lielie Dzierkaļi Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Dzerkaļi" nosaukuma variants.
Lelī Dzierkali Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Dzerkaļi" nosaukums latgaliski.
Lučkini Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lučķini" nosaukuma variants.
ļūdānieši Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ļūdāni" iedzīvotāji.
Mazie Biernāni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Bernāni" nosaukuma variants.
Mozī Biernāni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Bernāni" nosaukums latgaliski.
Mazie Dzierkaļi Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Dzerkaļi" nosaukuma variants.
Mozī Dzierkali Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Dzerkaļi" nosaukums latgaliski.
Mozī Joksti Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Joksti" nosaukums latgaliski.
Meža Daukstis Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Meža Daukšti" nosaukuma variants.
Otoriškas Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Otorišķi" nosaukuma variants.
Otoriški Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Otorišķi" nosaukums latgaliski.
Otoriškys Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Otorišķi" nosaukums latgaliski.
Peskas Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Peski" nosaukuma variants.
Peskys Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Peski" nosaukums latgaliski.
Puzaniškas Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Puzanišķi" nosaukuma variants.
Puzaniški Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Puzanišķi" nosaukuma variants.
Puzaniškys Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Puzanišķi" nosaukums latgaliski.
Sekļa Daukstis Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sekļa Daukšti" nosaukuma variants.
Gajauski Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sgajevski" nosaukuma variants.
Gajevski Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sgajevski" nosaukuma variants.
Sila Daukstis Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sila Daukšti" nosaukuma variants.
Syla Daukstis Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sila Daukšti" nosaukums latgaliski.
Syla Daukšti Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sila Daukšti" nosaukums latgaliski.
aizkalnieši Preiļu novada Aizkalnes ciema iedzīvotāji.
Aizkaļnīši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Aizkalnieši" nosaukuma variants.
Apšinīki Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" nosaukuma variants.
daugavieši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Daugavieši" iedzīvotāji.
Daugavīši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Daugavieši" nosaukuma variants.
Dublinīki Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Dublinieki" nosaukuma variants.
Gāgys Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gāgas" nosaukums latgaliski.
Garkaļni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Garkalni" nosaukums latgaliski.
Gorliškys Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gorliškas" nosaukums latgaliski.
Grociški Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Grociškas" nosaukuma variants.
Grociškys Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Grociškas" nosaukums latgaliski.
jasmuizieši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Jasmuiža" iedzīvotāji.
jāsmuizieši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Jāsmuiža" iedzīvotāji.
Jegoriškas Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Jegoriški" nosaukuma variants.
Jegoriškys Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Jegoriški" nosaukums latgaliski.
Kaļvāni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kalvāni" nosaukums latgaliski.
Kudli Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kudļi" nosaukums latgaliski.
Mazie Šnepsti Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Šņepsti" nosaukuma variants.
Ūtrī Džereni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Džeriņi" nosaukums latgaliski.
Otrie Garkaļņi Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Garkalni" nosaukuma variants.
Ūtrī Pīzeli Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Pīzeļi" nosaukums latgaliski.
Otrie Vucini Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Vucāni" nosaukuma variants.
Ūtrī Vucāni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Vucāni" nosaukums latgaliski.
Ūtrī Vucyni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Vucāni" nosaukums latgaliski.
pelečankieši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pelečanka" iedzīvotāji.
Pelēčanka Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pelečanka" nosaukuma variants.
Peliečanka Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pelēčanka" nosaukums latgaliski.
Pinkys Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pinkas" nosaukums latgaliski.
Džeriņi Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Džeriņi" bijušais nosaukums.
Pyrmī Džereni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Džeriņi" nosaukums latgaliski.
Pirmie Garkaļņi Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Garkalni" nosaukuma variants.
Pyrmī Pastari Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Pastari" nosaukums latgaliski.
Pirmī Sparāni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Sparāni" nosaukums latgaliski.
Pirmie Vucini Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Vucāni" nosaukuma variants.
Pyrmī Vucāni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Vucāni" nosaukums latgaliski.
Pyrmī Vucyni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Vucāni" nosaukums latgaliski.
Pyrmī Zīmeli Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Zīmeļi" nosaukums latgaliski.
rāčēnieši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Rāčēnieši" iedzīvotāji.
raipolieši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Raipole" iedzīvotāji.
Raudovka Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Raudauka" bijušais nosaukums.
raudavcieši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Raudavka" iedzīvotāji.
raudovcieši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Raudovka" iedzīvotāji.
Riņči Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Rinči" nosaukums latgaliski.
ročānieši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ročāni" iedzīvotāji.
Ruočāni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ročāni" nosaukums latgaliski.
Silinīki Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Silinieki" nosaukuma variants.
Strodapole Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Strodopole" nosaukuma variants.
Trešī Pastari Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Trešie Pastari" nosaukums latgaliski.
Trešī Pūdži Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Trešie Pūdži" nosaukums latgaliski.
Trešie Vucini Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Trešie Vucāni" nosaukuma variants.
Trešī Zīmeli Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Trešie Zīmeļi" nosaukums latgaliski.
želvieši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Želvji" iedzīvotāji.
Želvi Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Žeļvi" nosaukuma variants.
Jasmuiža Preiļu novada apdzīvotās vietas "Aizkalne" bijušais nosaukums.
Jāsmuiža Preiļu novada apdzīvotās vietas "Aizkalne" bijušais nosaukums.
Juosmuiža Preiļu novada apdzīvotās vietas "Aizkalne" nosaukuma variants latgaliski.
Josmuiža Preiļu novada apdzīvotās vietas "Aizkalne" nosaukuma variants.
Aizkaļne Preiļu novada apdzīvotās vietas "Aizkalne" nosaukums latgaliski.
Pelēcis Preiļu novada apdzīvotās vietas "Pelēči" nosaukuma variants.
Pelēcs Preiļu novada apdzīvotās vietas "Pelēči" nosaukuma variants.
Peliecs Preiļu novada apdzīvotās vietas "Pelēči" nosaukuma variants.
preilieši Preiļu novada apdzīvotās vietas "Preiļi" iedzīvotāji.
Solujuoni Preiļu novada apdzīvotās vietas "Silajāņi" bijušais nosaukums latgaliski.
Silajoņi Preiļu novada apdzīvotās vietas "Silajāņi" nosaukuma variants.
Sylajuoni Preiļu novada apdzīvotās vietas "Silajāņi" nosaukums latgaliski.
Akminojs Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Akmenāja" nosaukuma variants.
Akmynuojs Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Akmenāja" nosaukums latgaliski.
Bryškys Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Briškas" nosaukums latgaliski.
Gaļāni Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Galēni" nosaukuma variants.
Lomi-Bortnīki Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lomi-Bortnieki" nosaukuma variants.
ļeščinskajieši Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ļeščinskaja" iedzīvotāji.
ļeščinskieši Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ļeščinskaja" iedzīvotāji.
punculieši Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" iedzīvotāji.
Punculi Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski.
Bieči Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vecbeči" nosaukuma variants.
Zeimuļu Puzāki Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zeimuļi-Puzāki" nosaukuma variants.
puzacieši Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zeimuļu Puzaki" iedzīvotāji.
Dukuri Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Ārdava" daļa.
ārdavieši Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Ārdava" iedzīvotāji.
Bārza Rubini Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Bērza Rubeņi" nosaukuma variants.
Bārza Rubyni Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Bērza Rubeņi" nosaukums latgaliski.
Bondariškas Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Bondariški" nosaukuma variants.
Bondariškys Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Bondariški" nosaukums latgaliski.
bramanieši Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Bramaņi" iedzīvotāji.
Bramani Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Bramaņi" nosaukums latgaliski.
Dryva Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Druva" nosaukums latgaliski.
Džereņi Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Džeriņi" nosaukuma variants.
Džereni Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Džeriņi" nosaukums latgaliski.
Križovka Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Gubaniški" daļa, agrāk bija atsevišķs skrajciems.
gubanišcieši Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Gubaniški" iedzīvotāji.
gubaniškieši Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Gubaniški" iedzīvotāji.
Gubaniškas Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Gubaniški" nosaukuma variants.
Gubaniškys Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Gubaniški" nosaukums latgaliski.
guzieši Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Guzas" iedzīvotāji.
Guzys Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Guzi" nosaukuma variants latgaliski.
Guzas Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Guzi" nosaukuma variants.
Jaudzimi Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemi" nosaukuma variants.
Jūrgeiši Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Jurģīši" nosaukuma variants.
Jūrgieši Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Jurģīši" nosaukuma variants.
Kolna Driva Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Druva" nosaukuma variants.
Kolmusti Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Kolomosti" nosaukuma variants.
Kukli Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Kukļi" nosaukums latgaliski.
Kukļi Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Kurmi" daļa, agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Zapori Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Kurmi" daļa, agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Kūrmi Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Kurmi" nosaukuma variants.
Lielie Liumoni Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Livmaņi" daļa, agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Mazie Liumoni Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Livmaņi" daļa, agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Lelī Liumuoni Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Livmaņi" daļas "Lielie Liumoni" nosaukums latgaliski.
Mozī Liumuoni Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Livmaņi" daļas "Mazie Liumuoni" nosaukums latgaliski.
livmanieši Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Livmaņi" iedzīvotāji.
Liumoni Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Livmaņi" nosaukuma variants.
Liumuoni Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Livmaņi" nosaukums latgaliski.
Maskaviciški Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Maskeviciški" nosaukuma variants.
Nīdreica Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Nīdermjuiža" nosaukuma variants.
nidermuizieši Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Nidermuiža" iedzīvotāji.
Nīdrumuiža Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Nīdermuiža" nosaukuma variants.
pelēcieši Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Pelēči" iedzīvotāji.
Rošmuoni Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Rošmoni" nosaukums latgaliski.
Siubri Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Sūbri" nosaukuma variants.
Tumaniškas Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Tumaniški" nosaukuma variants.
Zaļā Bierze Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Zaļā Birze" nosaukuma variants.
Zaļuo Bierze Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Zaļā Birze" nosaukums latgaliski.
Mazie Mazuri Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas “Bērza Rubeņi” daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Lielie Mazuri Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas “Bērza Rubeņi” daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Akmeņmūrnieki Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņu Mūrnieki" nosaukuma variants.
anspacieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Anspoki" ("Anspaki", "Lielie Anspoki") iedzīvotāji.
anspocieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Anspoki" ("Anspaki", "Lielie Anspoki") iedzīvotāji.
anspokieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Anspoki" ("Anspaki", "Lielie Anspoki") iedzīvotāji.
Barīši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Babriši" nosaukuma variants.
Bryškys Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Bariškas" nosaukums latgaliski.
Bieči Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Beči" nosaukuma variants.
Dzeņkolns Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņkalns" nosaukuma variants.
Grybuški Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Gribuški" nosaukums latgaliski.
Jaudzimi Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemi" nosaukuma variants.
jaunsaimnieks Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki" iedzīvotājs.
Preiļu muižas Jaunsaimnieki Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki" nosaukuma variants latgaliski.
Jaunsaimnīki Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki" nosaukums latgaliski.
jermacieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Jermaki" iedzīvotāji.
Krapiškys Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Kapriški" nosaukums latgaliski.
Krapiškas Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Karpiški" nosaukuma variants.
Krapišku Buki Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Krapišķu Buki" nosaukuma variants.
leicieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Leici" iedzīvotāji.
leicieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Līči" iedzīvotāji.
līcieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Līči" iedzīvotāji.
lielansponcieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Anspoki" iedzīvotāji.
Lelī Leiči Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Leiči" nosaukums latgaliski.
Lielie Pupoji Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Pupāji" nosaukuma variants.
Litaunīki Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Litavnieki" nosaukuma variants.
maskvenieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Maskaveņa" iedzīvotāji.
Mozī Gavari Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Gavari" nosaukums latgaliski.
Mozī Leiči Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Leiči" nosaukums latgaliski.
moskvinieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Moskvina" iedzīvotāji.
mūrnieki Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Mūrnieki" iedzīvotāji.
Ūtruos Blūzmys Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Bluzmi" nosaukuma variants latgaliski.
Otrie Blūzmi Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Bluzmi" nosaukuma variants.
Otrās Blūzmas Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Bluzmi" nosaukuma variants.
Ūtrī Blūzmi Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Bluzmi" nosaukuma variants.
pelsieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Pelši" iedzīvotāji.
Peļši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Pelši" nosaukuma variants.
Pyrmos Blūzmys Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Bluzmi" nosaukuma variants latgaliski.
Pirmī Blūzmi Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Bluzmi" nosaukuma variants latgaliski.
Pirmie Blūzmi Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Bluzmi" nosaukuma variants.
Pirmās Blūzmas Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Bluzmi" nosaukuma variants.
plivdieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Plivdas" iedzīvotāji.
Plyudis Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Plivdas" nosaukuma variants latgaliski.
Plyudys Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Plivdas" nosaukuma variants latgaliski.
Pliudas Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Plivdas" nosaukuma variants.
Pliudes Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Plivdas" nosaukuma variants.
Polockīši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Polockieši" nosaukuma variants.
preilieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Preiļmuiža" iedzīvotāji.
preiļmuizieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Preiļmuiža" iedzīvotāji.
pupājieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Pupāji" iedzīvotāji.
Pupuoji Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Pupoji" nosaukums latgaliski.
Rubini Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukuma variants.
Rubyni Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukums latgaliski.
Rumpeiši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Rumpīši" nosaukuma variants.
Seili Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" nosaukums latgaliski.
určānieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Urči" iedzīvotāji.
určieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Urči" iedzīvotāji.
Vylcāni Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" nosaukums latgaliski.
Aizupīši Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Aizupieši" nosaukuma variants.
Bieči Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Beči" nosaukuma variants.
Blaževiči Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Blazeviči" nosaukuma variants.
Dubauka Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Dubovka" nosaukuma variants.
duntiškieši Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Duntiški" iedzīvotāji.
Dunciškas Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Duntišķi" nosaukuma variants.
Dunciški Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Duntišķi" nosaukuma variants.
Duntiški Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Duntišķi" nosaukuma variants.
Ezernīki Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Ezernieki" nosaukuma variants.
Kaunackī Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kalnacki" nosaukuma variants latgaliski.
Kaunacki Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kalnacki" nosaukuma variants.
Kaunackie Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kalnacki" nosaukuma variants.
kausieši Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kauša" iedzīvotāji.
Kazeiši Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kazīši" nosaukuma variants.
Kokales Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kokaļi" nosaukuma variants.
kokorieši Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kokorieši" iedzīvotāji.
Kokorīši Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kokorieši" nosaukuma variants.
Lelī Gavari Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Gavari" nosaukums latgaliski.
Ondzuli Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Ondzuļi" nosaukums latgaliski.
Osunīši Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Osuņi" nosaukuma variants.
Osūnīši Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Osuņi" nosaukuma variants.
Ūtruo Kauša Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Otrā Kauša" nosaukums latgaliski.
Patmaļnīki Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" nosaukuma variants.
Petrauski Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Petrovski" nosaukuma variants.
Pīneņi Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Pieniņi" nosaukuma variants.
Pīneni Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Pieniņi" nosaukums latgaliski.
Pīzāni Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Pizāni" nosaukuma variants.
Mazie Orīši Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Orieši” nosaukuma variants.
aizalksnieši Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Aizalksne" iedzīvotāji.
Aizaļksne Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Aizalksne" nosaukuma variants.
Olssola Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Alussala" nosaukuma variants.
Olussola Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Alussala" nosaukuma variants.
andiņi Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Andiņi" iedzīvotāji.
Andeņi Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Andiņi" nosaukuma variants.
Andeni Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Andiņi" nosaukums latgaliski.
Aptacīši Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Aptacieši" nosaukuma variants.
Randauka Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Arendole" bijušais nosaukums.
arendolieši Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Arendole" iedzīvotāji.
augšmuktieši Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Augšmukti" iedzīvotāji.
Dieļusola Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Dēļusala" nosaukuma variants.
dubencieši Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Dubenca" iedzīvotāji.
Dunciškas Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Dunciški" nosaukuma variants.
Duņciškys Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Dunciški" nosaukums latgaliski.
gadzānieši Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Gadzāni" iedzīvotāji.
Jaudzimi Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemi" nosaukuma variants.
Pabierži Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Pabērži" nosaukuma variants.
Pluocini Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Plociņi" nosaukums latgaliski.
Pluoni Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Ploņi" nosaukums latgaliski.
Antoņiški Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Antoniškas" nosaukuma variants.
Antoniškas Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Antonišķi" nosaukuma variants.
Antoniški Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Antonišķi" nosaukuma variants.
Antoniškys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Antonišķi" nosaukums latgaliski.
Asinauka Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Asinovka" nosaukuma variants.
bašķieši Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Bašķi" iedzīvotāji.
Baški Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Bašķi" nosaukuma variants.
Caunis Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Caunes" nosaukums latgaliski.
Dūbes Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Dubes" nosaukuma variants.
Dubis Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Dūbes" nosaukums latgaliski.
firsovieši Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Firsova" iedzīvotāji.
Firsovys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Firsovas" nosaukuma variants latgaliski.
Pirsovys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Firsovas" nosaukuma variants latgaliski.
Pirsovas Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Firsovas" nosaukuma variants.
Fruņciški Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Fruncišķi" nosaukuma variants latgaliski.
Fruņciškys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Fruncišķi" nosaukuma variants latgaliski.
Frunciškas Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Fruncišķi" nosaukuma variants.
Frunciški Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Fruncišķi" nosaukuma variants.
gailīšnieki Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Gailīši" iedzīvotāji.
Gailīši Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Gaiļmuiža" bijušais nosaukums.
Gaļmuiža Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Gaiļmuiža" bijušais nosaukums.
Kaunacki Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnacki" nosaukuma variants.
Kaunackie Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnacki" nosaukuma variants.
Kaunackī Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnacki" nosaukums latgaliski.
kategradieši Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kategrade" iedzīvotāji.
Kategrāde Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kategrade" nosaukuma variants.
Kategrads Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kategrade" nosaukuma variants.
Kaučars Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kaučeri" nosaukuma variants.
Keikas Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Keiki" nosaukuma variants.
Keikys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Keiki" nosaukums latgaliski.
kliškovieši Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kliškova" iedzīvotāji.
Kličkovys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kliškovas" nosaukuma variants latgaliski.
Kliškovys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kliškovas" nosaukuma variants latgaliski.
Kličkovas Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kliškovas" nosaukuma variants.
Kolna Baški Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kolna Bašķi" nosaukuma variants.
Kazuļi Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kozuļi" nosaukuma variants.
Luboni Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Lubāni" nosaukuma variants.
Ļudvikova Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Ludvigova" nosaukuma variants.
Mozī Joksti Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Joksti" nosaukums latgaliski.
Novomysli Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Novomisļi" nosaukums latgaliski.
ondzulieši Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Ondzuļi" iedzīvotāji.
Ondzuli Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Ondzuļi" nosaukums latgaliski.
Prīkuļi Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Prīkuļi" bijušais nosaukums.
Pirmī Prīkuli Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Prīkuļi" nosaukums latgaliski.
pizānieši Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Pizāni" iedzīvotāji.
Puokšāni Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Pokšāni" nosaukums latgaliski.
priekulieši Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Priekuļi" iedzīvotāji.
Vylcāni Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" nosaukums latgaliski.
Ūtrī Prīkuli Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas “Otrie Prīkuļi” nosaukums latgaliski.
aizupieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupieši" iedzīvotāji.
Aizupīši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupieši" nosaukuma variants.
Aļbertovka Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Albertovka" nosaukuma variants.
Baļde Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Balde" nosaukuma variants.
betiškieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Betiški" iedzīvotāji.
Betiški Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Betišķi" nosaukuma variants.
bindarieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Bindari" iedzīvotāji.
Byndari Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Bindari" nosaukums latgaliski.
Dieļupe Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Dēļupe" nosaukuma variants.
dzenīšnieki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Dzenīši" iedzīvotāji.
Gribynāni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Gribināni" nosaukums latgaliski.
Gribyusti Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Gribusti" nosaukums latgaliski.
Jašuore Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Jašore" nosaukums latgaliski.
Jaunsāta Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsēta" nosaukuma variants.
jezufinovieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Jezufinova" iedzīvotāji.
Jezupinova Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Jezufinova" nosaukuma variants.
Jezupynova Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Jezufinova" nosaukums latgaliski.
Kolnasāta Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnasēta" nosaukuma variants.
lācenieki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lācenieki" iedzīvotāji.
lakauskieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lakauski" iedzīvotāji.
Lelī Anspoki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Anspoki" nosaukuma variants latgaliski.
Lelī Acpoki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Anspoki" nosaukuma variants latgaliski.
Acpoki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Anspoki" nosaukuma variants.
Locinīki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Locinieki" nosaukuma variants.
Luocinīki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Locinieki" nosaukums latgaliski.
Liuza Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" nosaukuma variants.
Lyuza Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" nosaukums latgaliski.
orišāni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Orīši" iedzīvotāji.
ozolinieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoliņi" iedzīvotāji.
Pauneņi Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Pauniņi" nosaukuma variants.
Pauneni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Pauniņi" nosaukums latgaliski.
prikulieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Prikuļi" iedzīvotāji.
punculieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" iedzīvotāji.
Pundurīne Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Punduriene" nosaukuma variants.
Pundurīši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Punduriene" nosaukuma variants.
Rudzdūbes Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Rudzdobes" nosaukuma variants.
Rudzdūbis Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Rudzdobes" nosaukums latgaliski.
skutelieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Skuteļi" iedzīvotāji.
Skuteli Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Skuteļi" nosaukuma variants latgaliski.
Skūtelis Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Skuteļi" nosaukuma variants latgaliski.
Skūteles Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Skuteļi" nosaukuma variants.
Slastinīki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Slastinieki" nosaukuma variants.
Lielie Orīši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Smelteri" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
smelterieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Smelteri" iedzīvotāji.
Smeļteri Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Smelteri" nosaukuma variants.
Pirmie Stikāni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni 1" nosaukuma variants.
Pirmie Stikoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni 1" nosaukuma variants.
Stikoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni 1" nosaukuma variants.
Pirmie Stykuoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni 1" nosaukums latgaliski.
Prīkuļu Stykuoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukuma variants latgaliski.
Prīkuļu Stikoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukuma variants.
Stikoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukuma variants.
Stykuoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukums latgaliski.
Zalta Dibins Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Zelta Dibens" nosaukuma variants.
Zalta Dybyns Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Zelta Dibens" nosaukums latgaliski.
Jaunī Mozuli Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas “Jaunie Mozuļi” nosaukums latgaliski.
Vacī Mozuli Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas “Vecie Mozuļi” nosaukums latgaliski.
saunieši Preiļu novada Saunas pagasta iedzīvotāji.
Balbuorži Preiļu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Balborži" nosaukums latgaliski.
bikovieši Preiļu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Bikova" iedzīvotāji.
Bykova Preiļu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Bikova" nosaukuma variants.
Ļadi Preiļu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Jačmeniški" bijušais nosaukums.
Krievu Balborži Preiļu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Krievu Balbārži" nosaukuma variants.
Orneiši Preiļu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Ornīši" nosaukuma variants.
Aizpūrieši Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Aizpurieši" nosaukuma variants.
Aizpūrīši Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Aizpurieši" nosaukuma variants.
Biernāni Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bernāni" nosaukuma variants.
Bojuori Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants latgaliski.
Bojori Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants.
Bojoru Eriņi Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants.
Erieļi Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Ereļi" nosaukuma variants.
Erieli Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Ereļi" nosaukums latgaliski.
Grozu Biernāni Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Grozu Bernāni" nosaukuma variants.
Jaungaili Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Jaungaiļi" nosaukums latgaliski.
Kazsalīši Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kassalieši" nosaukuma variants.
apalieši Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Opolie" iedzīvotāji.
Opolī Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Opolie" nosaukums latgaliski.
Peļšu Zlēmeši Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas “Pelšu Zlemeši” nosaukuma variants.
bernānieši Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvoto vietu "Lielie Bernāri" un "Mazie Bernāni" iedzīvotāji.
bajārieši Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Bajāri" iedzīvotāji.
bojārieši Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Bojāri" iedzīvotāji.
Bojori Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Bojāri" nosaukuma variants.
Bojuori Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Bojāri" nosaukums latgaliski.
Cepernīki Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Cepernieki" nosaukuma variants.
Degli Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" nosaukums latgaliski.
dravnieki Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Dravnieki" iedzīvotāji.
kauperieši Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kauperi" iedzīvotāji.
Kauperi Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kaupēri" nosaukuma variants.
Kaupieri Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kaupēri" nosaukuma variants.
Patmaļnīki Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" nosaukuma variants.
Dravnieki Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Polkorona" bijušais nosaukums padomju laikā.
polkoronieši Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Polkorona" iedzīvotāji.
Polkarine Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Polkorona" nosaukuma variants.
Puduļi Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ūgaiņi-Puduļi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
Andriveni Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Andriveņi" nosaukums latgaliski.
Orneiši Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ārnīši" nosaukuma variants.
Ašinieki Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ašenieki" nosaukuma variants.
Ašinīki Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ašenieki" nosaukuma variants.
Berezauka Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Berezovka" nosaukuma variants.
Bojori Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bojāri" nosaukuma variants.
Bojuori Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bojāri" nosaukums latgaliski.
Bušinis Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bušines" nosaukuma variants latgaliski.
Caunis Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Caunes" nosaukuma variants latgaliski.
Dambeiši Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Dambīši" nosaukuma variants.
Dyukle Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Divkle" nosaukuma variants latgaliski.
Deukle Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Divkle" nosaukuma variants vietējā izloksnē.
Diukle Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Divkle" nosaukuma variants.
Dzeni Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņi" nosaukuma variants latgaliski.
Kazieri Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Kazēri" nosaukuma variants.
Pūgys Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pogas" nosaukuma variants latgaliski.
Pūgas Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pogas" nosaukuma variants.
priekulieši Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Priekuļi" iedzīvotāji.
Pūgaini Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pūgaiņi" nosaukuma variants latgaliski.
Vylcāni Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" nosaukums latgaliski.
Bučkys Preiļu novada Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Bučkas" nosaukums latgaliski.
Butkys Preiļu novada Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Butkas" nosaukums latgaliski.
Dovole Preiļu novada Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Dovale" nosaukuma variants.
dzilnieši Preiļu novada Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzilnas" iedzīvotāji.
klaparieši Preiļu novada Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Klapari" iedzīvotāji.
Onckuli Preiļu novada Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Onckuļi" nosaukums latgaliski.
Piliškys Preiļu novada Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Piliškas" nosaukums latgaliski.
Pūtkys Preiļu novada Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Pūtkas" nosaukums latgaliski.
Borkova Preiļu novada Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Zibergova" otrs nosaukums.
Iudreiši Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Ivdrīši" nosaukuma variants.
Lelī Urči Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Urči" nosaukums latgaliski.
lietavnieks Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Lietavnieki" iedzīvotājs.
litavnieki Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Litavnieki" iedzīvotāji.
maskavenieši Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Maskaveņa" iedzīvotāji.
Mozī Vaivodi Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Vaivodi" nosaukums latgaliski.
Maskaveņa Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Moskvina" bijušais nosaukums.
Vaivodi Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Vaivodi" bijušais nosaukums.
Ūtrī Vaivodi Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Vaivodi" nosaukums latgaliski.
Ruņči Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Runči" nosaukums latgaliski.
sondorieši Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Sondori" iedzīvotāji.
Upinīki Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" nosaukuma variants.
Akmiņu Miurinīki Preiļu pagasta apdzīvotās vietas “Akmeņu Mūrnieki” nosaukuma variants.
Akmiņu Myurinīki Preiļu pagasta apdzīvotās vietas “Akmeņu Mūrnieki” nosaukums latgaliski.
Lielie Miurinīki Preiļu pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Mūrnieki” nosaukuma variants.
Lelī Myurinīki Preiļu pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Mūrnieki” nosaukums latgaliski.
Mazie Miurinīki Preiļu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Mūrnieki” nosaukuma variants.
Mozī Myurinīki Preiļu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Mūrnieki” nosaukums latgaliski.
Preiļskaja Preiļu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Preiļu novada lauku teritorija Preiļu pagasta un Aizkalnes pagasta kopējās teritorijas nosaukums 2000.-2009. g.
Prēle Preiļupe, Feimankas pieteka.
Preļka Preiļupe, Feimankas pieteka.
preissia Preisijas.
kvadrātiskā preisija preisiju suga ("Preissia quadrata"), kas aug uz karbonātus saturošas augsnes un akmeņiem.
Preisīša ezers Preisītis, ezers Jumurdas pagastā.
Preisītes ezers Preisītis, ezers Jumurdas pagastā.
Preisīts Preisītis, ezers Jumurdas pagastā.
prejudikāts Prejudiciāls.
algonkins Prekembrija augšdaļa, kurā jau sastopamas organismu atliekas; algonkijs.
algonkijs Prekembrija augšdaļa, kurā jau sastopamas organismu atliekas.
algonks Prekembrija augšējā daļa, kurā jau sastopamas organiskas atliekas.
rifejs Prekembrija nogulumu komplekss (daži autori to atzīst par grupu), kas veidojies proterozoja 2. pusē pirms 1650-680 mlj gadu; veido gk. metamorfizēti karbonātieži.
neoproterozojs Prekembrija pēdējās ēras laikaposms aptuveni pirms 1000-540 miljoniem gadu.
mezoproterozojs Prekembrija pēdējās ēras laikaposms aptuveni pirms 1600-1000 miljoniem gadu.
paleoproterozojs Prekembrija pēdējās ēras laikaposms pirms 2500-1600 miljoniem gadu.
kriptozojs Prekembrijs - senākais Zemes garozas attīstības vēstures posms un šajā laikā izveidojušos iežu komplekss (pirms \~570 miljoniem gadu un agrāk).
prelatūra Prelāta amats vai dzīves vieta.
korāļprelūdija Prelūdija, kurā izmantotas kāda korāļa intonācijas; korāļa prelūdija.
praeludium Prelūdija.
prelude Prelūdija.
patmalnieki Preļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" iedzīvotāji.
bonuss Prēmija; piemaksa, papildatalgojums (par noteiktu darba rezultātu).
depo Prēmijas daļa, kas pienākas apdrošinātajam un jāietur pārapdrošinātājam kā pārapdrošināšanas līgumā paredzēto saistību izpildes garantija.
premjerība Premjera (1) amata stāvoklis, pilnvaru kopums, darbība.
premjers Premjerministrs, valdības galva, pirmais ministrs, ministru kabineta priekšsēdētājs.
premonstratieši Premontrieši.
premonstrieši Premontrieši.
premonstrietes Premontriešu sieviešu ordenis.
premontrietes Premontriešu sieviešu ordenis.
preparācija Preparāta sagatavošana.
žuveklis Preparāti lineļļas pernicas žūšanas paātrināšanai, pārvēršot lineļļu ātri žūstošā pernicā.
algicīdi Preparāti ūdensaugu iznīcināšanai.
hidrofobizatori Preparāti, ar kuriem apstrādā virsmas, lai tās atgrūstu ūdeni, nesaslapinātos; aizsarglīdzekļi, kas pazemina materiāla ūdens uzsūcamību.
polivitamīni Preparāti, kas satur vairākus vitamīnus.
leikotropi Preparāti, ko lieto audumu krāsošanā ar indigo krāsvielām, lai iegūtu kodinājumu, t. i., baltus vai dzeltenus rakstus nokrāsotajās vietās.
azelastīns Preparāts alerģisku iesnu ārstēšanai, kas satur H1 receptoru blokatorus vai vielas ar šo blokatoru īpašībām.
hlorfeniramīns Preparāts alerģisku iesnu ārstēšanai, satur receptoru blokatorus.
forbiāts Preparāts augsnē sastopamo augu kaitēkļu (nematodu, kāpostu mušas olu un kāpuru u. c.) apkarošanai, satur 20% dimetilditiokarbamīnskābes metilesteri.
cerāts Preparāts fotogrāfiju spodrināšanai un aizsargāšanai no gaisa iedarbības.
AIV Preparāts lopbarības ķīmiskai konservēšanai, šķīdums no sālsskābes un sērskābes maisījuma, izmanto, gatavojot skābbarību no zaļajiem augiem.
AAZ Preparāts lopbarības ķīmiskai konservēšanai; šķīdums, kuru gatavoja no 4,5 l ūdens, 1 l tehniskās sālsskābes un 62 g nātrija sulfāta (vai 140 g glaubersāls).
IB-2 Preparāts lopbarības ķīmiskai konservēšanai.
K-2 Preparāts lopbarības ķīmiskai konservēšanai.
nemagons Preparāts nematožu apkarošanai augsnē, tumšs šķidrums ar asu smaku.
aerons Preparāts pret vemšanu; lieto jūras un gaisa slimības gadījumos.
meklofenoksāts Preparāts šūnu metabolisma uzlabošanai hipoksijas gadījumā.
imūnmodulators Preparāts, kas izraisa izmaiņas imūnsistēmā.
nošpa Preparāts, kas novērš spazmas visos orgānos, kur ir gludā muskulatūra.
mikolotisulīns Preparāts, kas satur tuberkulozes mikobaktēriju antigēnu mikolu un pret tuberkulozi rezistentu, imunizētu dzīvnieku audu ekstraktu tisulinu; ieteikts tuberkulozes terapijai.
optohins Preparāts, ko iegūst hidrējot hinīnu un atvietojot metīla grupu ar etila grupu, ar ko pastiprina hinīna baktericīdās īpašības.
pankrelipāze Preparāts, ko iegūst no cūku aizkuņģa dziedzera; satur dažādus enzīmus, gk. lipāzi, amilāzi un proteāzi; darbība līdzīga aizkuņģa dziedzera sulas darbībai; izmanto gremošanas veicināšanai aizkuņģa dziedzera mazspējas gadījumā.
pote Preparāts, ko iegūst no dzīviem vai nonāvētiem infekcijas slimību ierosinātājiem vai to dzīvības norišu produktiem un ko ievada organismā, lai to padarītu neuzņēmīgu pret kādu (parasti lipīgu) slimību, retāk - lai ārstētu slimību; vakcīna.
novokaīns Preparāts, ko izmanto anestēzijai, arī dažu slimību ārstēšanai.
sirdslīdzeklis Preparāts, zāles, ar ko ārstē sirds slimības; sirds līdzeklis.
anatomēt Preparēt (līķi).
Preparisa Preparisas šaurumi - atrodas Indijas okeānā ("Preparis Channels"), starp Indostānas pussalu un Andamānu salām, savieno Bengālijas līci ar Andamānu jūru.
pel Prepoz. "priekš".
per Prepoz. "priekš".
da Prepozīcija ar nozīmi "līdz", izplatīta sevišķi augšzemnieku izloksnēs Vidzemē, Augškurzemē un Latgalē; saistās ar ģenitīvu un datīvu; tālāk uz rietumiem izplatīts kā verbālais prefikss ar nozīmi "pie-, aiz-".
sotto Prepozīcija zem, apakš.
paš Prepozicionālajā savienojumā pastiprina vārda nozīmi.
prefiksoīds Prepozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms) kopā ar vienotājfunkcijā lietotu patskani un kuru vārdam vai internacionālajam postfiksoīdam pievieno prepozitīvi, darinot salikteni.
prieds Prepozitīvs elements - valodas elements, kas atrodas pirms cita, ar to saistīta elementa.
prerafaelīts Prerafaelisma pārstāvis.
prerafaelitisms Prerafaelisms.
cynomys Prērijsunīši.
tipi Prēriju indiāņu smaila telts, pārvilkta ar bifeļa ādām.
bulvārprese Prese, kas specializējusies sensacionāla vai intīma rakstura materiālu publicēšanā.
skrūvprese Prese, kura spiedes spēku rada ar skrūves pārvadu; skrūvspiedne.
iepresēt Presējot iestiprināt (kur iekšā).
sapresēt Presējot izgatavot, izveidot (ko) lielākā daudzumā; presējot izgatavot, izveidot (kā lielāku daudzumu).
sapresēt Presējot izmainīt (kā) formu, ievērojami palielināt (kā) blīvumu, arī sasaistīt, savienot (ko).
uzpresēt Presējot izveidot, izgatavot (detaļu, priekšmetu).
izpresēt Presējot izveidot.
pressavienojums Presējot izveidots (kā) savienojums; spiedsavienojums.
piepresēt Presējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
uzpresēt Presējot piestiprināt (uz kā, kam).
APN Preses aģentūra "Novosti" (krievu "Agenstvo pečaķi Novosķi").
oficiozs Preses izdevums, kas pauž valdības viedokli, nebūdams tās oficiāls izdevums.
presene Preses konference.
censūra Preses uzraudzība un pati iestāde, kas to izdara; lūko cauri manuskriptus iepriekš iespiešanas un tos aizliedz vai atļauj.
cjukavāt Presēt (sienu, salmus u. tml.); arī likt ķīpās.
nopresēt Presēt un pabeigt presēt.
pārpresēt Presēt vēlreiz, no jauna.
brokātpapīrs Presēts papīrs ar metālisku virsmu, dažādu papes darbu aplīmēšanai.
spiedienveidne Presforma - ierīce (veidne), kurā iegūst dažādas konfigurācijas telpiskas detaļas ar augstu izmēru precizitāti.
prestidigitacija Prestidižitācija.
prestidigitators Prestidižitators.
fronda Pret absolūtismu vērsta sociāli politiska kustība Francijā 17. gs. vidū.
risordžimento Pret austriešu kundzību vērstā itāliešu nacionālās atbrīvošanās kustība 18. gs. - 19. gs. 2. pusē.
bakterioopsonīns Pret baktērijām darbīgs opsonīns.
atpūle Pret dienvidiem vērsta kalna nogāze; atpole.
atpole Pret dienvidiem vērsta kalna nogāze.
dekabrists Pret dzimtniecību un patvaldību Krievijā vērstās 1825. gada 14. decembra sacelšanās dalībnieki.
antisemītisms Pret ebrejiem vērsts nacionālais un reliģiskais naids.
iekaļņis Pret kalnu, kalnup.
iekaļņš Pret kalnu, kalnup.
pretkalnus Pret kalnu, pa kalna nogāzi augšup; pretkalnis.
pretkalnis Pret kalnu, pa kalna nogāzi augšup; pretkalnus.
pretkaļņi Pret kalnu.
pretkaļņus Pret kalnu.
reālkredīts Pret lietu ieķīlājumu vai uz hipotekāra nodrošinājuma pamata piešķirts kredīts, pretstatā personālkredītam.
MRSA Pret meticilīnu rezistentais stafilokoks (angļu "methicillin-resistant "Staphylococcus aureus"").
antimonarhisks Pret monarhiju, monarhismu vērsts.
pogroms Pret noteiktu iedzīvotāju grupu vērstu varas darbu apzīmējums cariskajā Krievijā, kur, īpaši pēc 1905. g. rīkoja gk. žīdu pogromus.
nodziedāt (savu) dziesmu Pret paša gribu pārtraukt (piemēram, darbību) kādu nelabvēlīgu apstākļu dēļ.
piespiedus Pret paša gribu; pēc pavēles, rīkojuma.
privātsūdzība Pret personas godu un brīvību vērstu noziegumu un pārkāpumu gadījumos pieļauta sūdzība, kuru cietušaisvarēja atsaukt un izbeigt pēc patikas.
pretreformācija Pret Reformāciju vērsta katoļu baznīcas, Habsburgu ķeizaru un spāņu karaļu cīņa, kas noveda pie 30 gadu kara.
ergamils Pret sārmiem pilnīgi izturīga mākslīga smaržviela, kādēļ sevišķi lietota smaržīgu ziepju ražošanai.
paškaitniecība Pret sevi vērsta nevēlama darbība vai bezdarbība.
neviesmīlīgs Pret viesiem nedraudzīgs.
zemē Pret zemi vērstā virzienā, tuvāk zemei, uz leju, lejup.
leja Pret zemi vērstā virzienā; tuvāk zemei.
lejā Pret zemi vērstā virzienā; tuvāk zemei.
contra Pret.
contre Pret.
pet Pret.
uzgrūdējs Pretatgrūdes ierīču agregāts, kas paredzēts artilērijas ieroča (lielgabala, haubices) atgrūdes daļu atgriešanai sākuma stāvoklī.
pretstute Pretbalsts.
pederastija Pretdabiska dzimumdzīve ar bērniem; divu vīriešu kārtas indivīdu dzimumakts, kad dzimumlocekli ievada tūplī; pasīvais partneris parasti ir zēns vai jauneklis.
tribadisms Pretdabiska dzimumtieksme sievietei pret sievieti.
pretdabīgs Pretdabisks.
opozīcija Pretdarbība, pretošanās, savu uzskatu, savas politikas pretstatīšana kādiem citiem uzskatiem, kādai citai politikai.
antagonisti Pretdarbības izraisītāji.
gruntsmīna Pretdesanta mīna, ko uzstāda zem ūdens uz grunts, un tā rada sūci vai caurumu transporta tehnikas apakšējā daļā.
glinīdi Pretdiabēta līdzekļu preparātu grupa, kas veicina insulīna izdalīšanos no aizkuņģa dziedzera.
kontrapunkcija Pretdūriens.
antoiki Pretdzīvotāji; divas vietas uz zemes virsas ar vienādu ģeogrāfisko garumu, bet dažādās puslodēs gulošu ģeogrāfisko platumu.
retroakcija Pretēja darbība, pretdarbība; reakcija.
enantiodromija Pretēja efekta iegūšana, izdarot suģestīvas pakļaušanas mēģinājumu.
citādi Pretējā gadījumā; ja ne - tad; neievērojot kādu faktu.
citāžies Pretējā gadījumā.
iepretība Pretējā puse, pakaļpuse.
pretpuse Pretējā puse.
ačgārns Pretēja secībā, nekā parasts.
pretsiena Pretējā siena.
pretvērtība Pretēja vērtība.
atskabarga Pretējā virzienā atliekts ass izcilnis (parasti smaila priekšmeta galā); atkarpe.
atkarpe Pretējā virzienā atliekts ass izcilnis (parasti smaila priekšmeta galā).
antagonisms Pretēja virziena darbība (piem., muskuļu); pretestība.
ačgārns Pretējā virzienā vai stāvoklī, nekā parasts; otrādi; atmuguriski.
atsprākļi Pretējā virzienā, atpakaļ; atmuguriski; atsprēkļi.
atsprēkļi Pretējā virzienā, atpakaļ; atmuguriski.
apžēbus Pretējā virzienā, otrādi.
aizpuse Pretējā, pakaļējā puse; mugurpuse.
opozicionāls Pretējai partijai piederīgs.
pārkrasts Pretējais krasts.
pretkrasts Pretējais krasts.
pretstūris Pretējais stūris, kakts.
pretenis Pretējais, otrs.
pretijs Pretējais.
heteroseksuālisms Pretējam dzimumam raksturīgu pazīmju rašanās organismā.
parti Pretējās dalībnieku grupas tiesas sēdē.
mažorminors Pretējas noslieces skaņkārtu apvienojums vienas sistēmas ietvaros.
rekombinācija Pretējas zīmes jonu vai pozitīvo jonu un elektronu apvienošanās, kurā veidojas neitrāli atomi, molekulas.
stāvformāts Pretēji gulošam - stāvs formāts.
par spīti Pretēji kāda gribai, norādījumiem, uzskatiem.
atskarbi Pretēji.
pretējādi Pretēji.
heteroseksualitāte Pretējo dzimumu indivīdu mīlestības motivācijas un orientācijas kopums.
balzenis Pretējo slieču mietnes savienojums, saistījums (ragavām, kamanām).
pretišķīgs Pretējs (2); arī pretrunīgs.
pretestīgs Pretējs (2).
pretīgs Pretējs (2).
pretisks Pretējs (2).
alternatīvs Pretējs (parastajam, tradicionālajam).
anareo- Pretējs aero-, bez gaisa, bez skābekļa, tāds, kas iztiek bez skābekļa.
pretapgalvojums Pretējs apgalvojums.
abio- Pretējs bio-, nedzīvs.
polārs Pretējs, krasi atšķirīgs.
apgriezenisks Pretējs, otrāds; apgriezts.
kontradiktorisks Pretējs, pretrunīgs.
pretējīgs Pretējs.
pretstrāvains Pretējs.
konflikts Pretēju interešu, uzskatu, tieksmju sadursme; nopietnas nesaskaņas, (ass) strīds.
kolīzija Pretēju spēku, centienu, interešu sadursme.
antitēze Pretēju vai kontrastējošu jēdzienu vai tēlu pretnostatījums kā stilistisks paņēmiens.
gaidnieks Pretendents, reflektants; kandidāts.
reflektēt Pretendēt (uz ko), tiekties (pēc kā); būt par reflektantu.
pretepidēmijas Pretepidēmijas pasākumi - pasākumi infekcijas slimību izplatīšanās apturēšanai un to likvidēšanai.
pretepizootisks Pretepizootiskie pasākumi - pasākumi dzīvnieku infekcijas slimību izplatīšanās apturēšanai un novēršanai.
kontaktpretestība Pretestība, kas rodas elektriskās ķēdes kontakta (2) vietā.
pretniecība Pretestība, nepaklausība.
inokulācija Pretestības nostiprināšana pret ārējām ietekmēm.
lejupregulācija Pretestības vai tolerances attīstība, ko izraisa atkārtota farmakoloģiski vai fizioloģiski aktīvas vielas ievadīšana; bieži raksturīga sākotnēji samazināta receptoru afinitāte pret noteikto vielu ar sekojošu receptoru skaita samazināšanos.
pretinstāvīgs Pretestīgs, stūrgalvīgs.
pretfašisma Pretfašistisks.
sekunda Pretforma, iespiedumloksnes trešā lappuse, apzīmēta ar loksnes tekošo skaitli un zvaigznīti grāmatsējējam zināšanai.
PGA Pretgaisa aizsardzība.
zenītartilērija Pretgaisa aizsardzības karaspēka ieroču šķira, kuras apbruņojumā ir ieroči gaisa mērķu iznīcināšanai.
kaujasdarbības Pretgaisa aizsardzības karaspēka, gaisa karaspēka, jūras kara flotes u. c. apvienību operatīvas izmantošanas īpaša forma.
ranitidīns Prethistamīna līdzeklis, H2 receptoru blokirators, kas pavājina skābes izdali kuņģī.
pretdejotājs Pretī dejotājs.
pretīgulētājs Pretī, iepretī gulētājs.
pretaniski Pretī.
prete Pretī.
pretei Pretī.
preti Pretī.
pretib Pretī.
pretīb Pretī.
pretie Pretī.
pretiem Pretī.
pretij Pretī.
pretīm Pretī.
pretīmā Pretī.
pretin Pretī.
pretiņ Pretī.
pretiškām Pretī.
prieškām Pretī.
diklofenaks Pretiekaisuma līdzeklis, feniletiķskābes atvsinājums; lieto arī kā pretsāpju līdzekli.
budezonīts Pretiekaisuma līdzeklis, kortikosteroīdu grupas preparāts, ko izmanto bronhiālās astmas ārstēšanai.
vīrēņš Pretieloce.
ksilometazolīns Pretiesnu līdzeklis.
žļebens Pretīgi salds.
nelabi Pretīgi, nepatīkami (garšot, ost).
preteklis Pretīgs cilvēks.
nedrēbnis Pretīgs un kaitīgs kukainis.
brikns Pretīgs, nejauks (piemēram, par cilvēka raksturu, dzīvnieku).
derglis Pretīgs, nekrietns cilvēks.
nelāgs Pretīgs, nepatīkams (par garšu, smaržu).
fastidiozs Pretīgs, nepatīkams; augstprātīgs.
nebrūdelis Pretīgs, riebīgs cilvēks.
derdzīgs Pretīgs, riebīgs.
pretisks Pretīgs.
pretivīgs Pretīgs.
šerminošs Pretīgs.
skuns Pretīgs.
karnofobija Pretīgums pret gaļas ēdieniem.
kautra Pretīgums, nelabums.
pretība Pretīgums, nepatika.
riebība Pretīgums, riebīgums, nejaucība.
derdzīgums Pretīgums, riebums.
prieškā Pretim.
pretimnācīgs Pretimnākošs (2).
pruntelīgs Pretimnākošs, labvēlīgs.
pretimņēmājs Pretimņēmējs.
pretnāveklis Pretinde.
pretinīca Pretiniece.
flankēšana Pretinieka apšaude no flanga.
parēšana Pretinieka cirtiena vai dūriena uztveršana.
ielenkšana Pretinieka karaspēka grupējuma izolēšana no pārējiem spēkiem.
ienaidnieks Pretinieka karaspēks; pretinieks (bruņotā sadursmē).
karapūlis Pretinieka karaspēks.
torpedēšana Pretinieka kuģu iznīcināšanas veids ar torpēdām.
eiss Pretinieka neatņemta serve (piem., tenisā, volejbolā).
uzvara Pretinieka pārspēšana (piemēram, strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē); veiksmīgs (šādas cīņas) rezultāts.
uzvara Pretinieka pārspēšana, arī iznīcināšana ar fizisku spēku, veiklību u. tml.
uzvara Pretinieka pārspēšana, sakaušana (karā, bruņotā sadursmē); veiksmīgs (šādas cīņas) rezultāts.
attīrīšana Pretinieka pretošanās palieku iznīcināšana aplenktā vai izolētā zonā, vai zonā kurai, pilnībā visu aktīvo pretošanos neiznīcinot, pāri gājušas citas sabiedroto vienības.
kontrpropaganda Pretinieka propagandas atmaskošana.
radiopārtveršana Pretinieka radiosakaru sistēmas atklāšana, raidījumu uztveršana un to fiksēšana.
oranžie Pretinieka spēku apzīmējums NATO mācībās.
inženiernovērošana Pretinieka ugunslīdzekļu un tehnikas aizsardzības būvju un aizsprostojumu novērošana un atklāto objektu koordinātu noteikšana.
ugunsuzdevums Pretinieka ugunslīdzekļu, dzīvā spēka, artilērijas, mīnmetēju bateriju un tehnikas iznīcināšana vai nomākšana, tā aizsargbūvju sagraušana, manevra liegšana, objektu atjaunošanas nepieļaušana u. c.
pretspēlētājs Pretinieks (sporta spēlēs).
pretībenieks Pretinieks, ienaidnieks.
pretībnieks Pretinieks, ienaidnieks.
pretenieks Pretinieks.
pretimnieks Pretinieks.
pretīmnieks Pretinieks.
pretnieks Pretinieks.
pretspēks Pretinieks.
tuvkauja Pretinieku karaspēku tieša sadursme, kurā tiek izmantoti visu veidu ieroči.
pretniecība Pretinieku kopums.
pretešķība Pretišķība (1).
kontrārijs Pretišķība.
pretišķs Pretišķīgs.
antilumīns Pretizgaismošanas.
kontrizlūkošana Pretizlūkošana.
pretizlūks Pretizlūkošanas dienesta darbinieks.
pretkaļņ Pretkalnus.
pretkaļņš Pretkalnus.
benzilbenzonāts Pretkašķa medikaments, ziede.
glaucīns Pretklepus līdzeklis.
pretkomunisma Pretkomunistisks.
PKD Pretkontrabandas daļa (Liepājas muitas ~).
antikorozīvs Pretkorozijas, tāds, kas aizsargā pret koroziju.
metindions Pretkrampju līdzeklis, aminoindandiona atvasinājums, balts, ūdenī šķīstošs pulveris, lieto epilepsijas ārstēšanai.
parametadions Pretkrampju līdzeklis; lieto vieglas epilepsijas gadījumā.
dekonts Pretlēse, kas koriģē kādu agrāk saņemtu vai izrakstītu lēsi.
pretzāle Pretlīdzeklis, pretinde.
abnormība Pretlikumība, pretdarbība.
apvainošana Pretlikumīga izturēšanās pret personu, izrādot tai nicināšanu un necieņu.
konsulta Pretlikumīga sapulce Korsikas salā 1793. g., kas salu nodeva angļiem.
pretlikumisks Pretlikumīgs.
kontrmanevrs Pretmanevrs, manevrs, ko izdara kā pretdarbību ienaidnieka manevram.
kontrmaršs Pretmaršs, marša manevrs, ko uzsāk, lai likvidētu ienaidnieka maršu-manevru un pēc tam to sakautu.
pretmetains Pretmetīgs.
furadonīns Pretmikrobu līdzeklis, nitrofurānu preparāts ("Furadoninum"), dzeltens pulveris, grūti šķīst ūdenī, etilspirtā, lieto nieru un urīnceļu iekaisumu ārstēšanai, sintezēts Latvijā 1953. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīcā.
furazolidons Pretmikrobu līdzeklis, nitrofurānu preparāts, dzeltens pulveris ("Furazolidonum"), ūdenī nešķīst, ļoti slikti šķīst etilspirtā, lieto bakteriālu zarnu infekciju, lambliozes un trihomoniāzes ārstēšanai, sintezēts Latvijā 1954. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīcā.
furagīns Pretmikrobu līdzeklis, nitrofurānu preparāts, oranžs pulveris ("Furaginum"), ļoti grūti šķīst ūdenī, lieto gk. urīnceļu infekciju un inficētu brūču ārstēšanai, sintezēts Latvijā 1954. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīcā.
antimonopolisks Pretmonopolu; tāds, kas vērsts pret monopoliem.
muscicīds Pretmušu līdzeklis.
pretnostādījums Pretnostatījums.
pronuntiatio Pretora priekšraksts tiesnesim par sūdzētāja tiesību iesniegt sūdzību kādā jautājumā.
praetor Pretors.
cīņa Pretošanās (dabas stihijai).
renitence Pretošanās, atteikšanās, sevišķi goda lietu kārtošanā.
cīnīties Pretoties (dabas stihijai).
turēties pretī (arī pretim) Pretoties (kam).
kauties Pretoties (parādībām dabā).
atturēties Pretoties (piemēram, savām tieksmēm, dziņām) un pārvarēt (tās).
mieguļot Pretoties migainībai, miregam.
aizstāvēties Pretoties uzbrukumam; aizsargāties.
stāt (biežāk stāties) pretī (arī pretim, pret) Pretoties, nepakļauties (kāda varai).
stāties (retāk stāt) pretī (arī pretim, pret) Pretoties, nepakļauties (kāda varai).
pirināties Pretoties, runāt pretim (bez ļauna nolūka).
spurēties Pretoties, runāt pretim.
atstāvēt Pretoties.
brikatsja Pretoties.
pretāties Pretoties.
pretīties Pretoties.
skārpīties Pretoties.
stielēties Pretoties.
atkalpojums Pretpakalpojums.
pretparkinsonisma Pretparkinsonisma līdzekļi - parkinsonisma ārstēšanai paredzētie līdzekļi.
kontrtransports Pretpārnese, vienlaicīga divu vielu pārnese caur šūnas membrānu pretējos virzienos, kuru nodrošina vienots pārneses mehānisms.
remonstrance Pretpierādījums, iebildums.
kontrafisūra Pretplaisa, galvaskausa plaisa jeb lūzums, kas radies pretējā pusē vai attālu no dabūtā sitiena.
PRA Pretraķešu aizsardzība.
PRL Pretraķešu aizsardzības līgums (spec.).
backlash Pretreakcija, bumeranga efekts.
antiagreganti Pretrecēšanas līdzekļi, kas kavē asins recēšanu un trombu veidošanos asinsvados.
demaršs Pretrīcība (diplomātijā) sakarā ar kādu notikumu; dokuments, kurā pausta šāda pretrīcība.
pretišķība Pretruna (1).
paradokss Pretruna (dažkārt šķietama) kam vispārpieņemtam, zināmam.
paranomija Pretruna likumos.
antiloģija Pretruna pierādījumā viena un tā paša autora darbos.
antinomija Pretruna tiesību normās.
amfiloģija Pretruna, strīds.
pretruņa Pretruna.
oksimorons Pretrunīgas nozīmes vārdu saistījums kāda nojēguma izteikšanai.
kontradikcija Pretrunīgs spriedums, izteikums; pretruna, kas neatbilst formālās loģikas likumiem.
eklekticisms Pretrunīgu ideju vairošanās.
ekvilibrācija Pretrunīgu pazīmju kognitīva sabalansēšana.
antiloģija Pretrunīgu simptomu kopums, kas apgrūtina slimības diagnozi.
katahrēze Pretrunīgu, nesavienojamu jēdzienu savienojums; neloģisks izteikums.
pretrunība Pretrunīgums (1).
pretrunība Pretrunīgums (2).
konflikts Pretrunu, sadursmju atspoguļojums, kas veido mākslas darba (parasti daiļdarba) pamatu.
antisociāls Pretsabiedrisks; sabiedrībai naidīgs vai kaitīgs.
indometacīns Pretsāpju līdzeklis ar pretdrudža un pretiekaisuma darbību.
tramadols Pretsāpju līdzeklis, pussintētisks līdzeklis ar opijam līdzīgu darbību.
analgētika Pretsāpju līdzekļi - vielas, kas, smadzenēs iedarbodamās uz sāpju centriem, mazina sāpes.
piramidons Pretsāpju un pretdrudža līdzeklis - balta, kristāliska viela; amidopirīns.
amidopirīns Pretsāpju un pretdrudža līdzeklis.
tolnaftāts Pretsēnīšu krēma "Antifungal" aktīvā viela.
mikonazols Pretsēnīšu līdzeklis, imidazola atvasinājums.
dermofūgs Pretsēnīšu līdzeklis, koncentrēts šķīdums, kuru atšķaida atkarībā no slimības ainas.
mikoseptīns Pretsēnīšu preparāts, ziede, kas satur cinka undecilēnu.
kanestēns Pretsēnīšu ziede, ko lieto gļotādas iekaisumu gadījumos.
atsitiens Pretsitiens, sitiens atpakaļ.
pretskrāpējumu Pretskrāpējumu tērauds - nerūsējošais tērauds, kura virsma apstrādāta ar slāpekļa un oglekļa atomiem, padarot to sevišķi izturīgu, jo tērauda kristāliskā struktūra absorbē atomus virsmas iedobēs, tāpēc šādā materiālā tikpat kā nevar ieskrāpēt.
atsmarža Pretsmarža, smaržas atplūdums, jeb atsitums.
kontrhods Pretsolis; kustība pretējā virzienā.
atspars Pretspars.
iepretī Pretstatā (kādai parādībai), atšķirībā (no kādas parādības).
iepretim Pretstatā (kādai parādībai), atšķirībā (no kādas parādības).
iepretī Pretstatā (kādam cilvēkam), atšķirībā (no kāda cilvēka).
iepretim Pretstatā (kādam cilvēkam), atšķirībā (no kāda cilvēka).
ārpilsoņi Pretstatā pilsoņiem, visi pārējie iedzīvotāji, kas ir ārpus valsts pilsoņu statusa.
pretnostādne Pretstatījums.
pretnostatījums Pretstatījums.
pretnostatne Pretstatījums.
konfrontēt Pretstatīt (ko, parasti krasi, atšķirīgu); būt par cēloni tam, ka (kas, parasti krasi, atšķirīgs) tiek pretstatīts.
likt pretī (arī pretim) Pretstatīt.
pretnostatīt Pretstatīt.
pretnis Pretstats (2); tas (tāds), kas ir (kādam) pretējs, kas dara (ko) pretēju.
pretišķība Pretstats (2).
pretmets Pretstats (2).
pretspēks Pretstats (2).
devolūcija Pretstats evolūcijai; deģenerācija, izviršana.
antifeminisms Pretstats feminismam.
immateriāls Pretstats materiālam (vieliskam un ķermeniskam).
polipolija Pretstats monopolstāvoklim: vispārējas pārdošanas tiesības, brīva tirdznieciska konkurence.
alternatīvhipotēze Pretstats nulles jeb nejaušības pieņēmuma hipotēzei.
neoficiāls Pretstats oficiālam.
prettēls Pretstats, līdzīgs tēls.
otrādība Pretstats, nepareiziba.
preteklība Pretstats, pretruna.
contrarium Pretstats.
pretasts Pretstats.
pretdabis Pretstats.
polarizācija Pretstatu, krasu atšķirību veidošanās, radīšana.
kontrekstensija Pretstiepšana: lauzta vai izmežģīta locekļa proksimālā gala stiepšana reizē ar distālā gala ekstensiju, lai izlabotu izmežģījumu vai lai noturētu locekli vajadzīgajā stāvoklī lūzuma ārstēšanai.
atsvēreklis Pretsvars, atsvars.
eskarpe Prettanku aizsprosts, ko ierīko uz pretinieka pusi vērstajās nogāzēs, palielinot to stāvumu.
aizcirtums Prettanku meža aizsprostojums - mākslīgs prettanku šķērslis, ko veido mežos, nozāģējot kokus 0,8-1,2 m augstumā; aizcirtnis.
kontreskarps Prettanku šķērslis - stāvs, mākslīgs uzbērums.
preteskarpe Prettanku šķērslis, ko ierīko kā krauju nogriezumu (augstums - 3-4 m) apvidus nogāzē, kas atrodas aizsardzībā esošā karaspēka pusē.
uzurpācija Prettiesiska (kā) varas sagrābšana vai cita tiesību piesavināšanās.
nonāvēšana Prettiesiska citas personas dzīvības atņemšana.
slepkavot Prettiesiski nonāvēt (parasti vairākus cilvēkus).
uzurpēt Prettiesiski sagrābt (varu) vai piesavināties (cita tiesības).
delikts Prettiesisks nodarījums, kas izraisa nodarītāja atbildību; likuma pārkāpums; interešu aizskārums.
varasdarbs Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot); vardarbība.
vardarbība Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot).
prettiesīgs Prettiesisks.
frontispiss Prettituls, ilustrācija blakus grāmatas titullapai; parasti tā attiecas uz grāmatas galveno ideju vai notikumu.
pretsitiens Prettrieciens, arī pretuzbrukums.
saluzīds Prettuberkulozes līdzeklis, izoniazīda atvasinājums, kristālisks dzeltenzaļš pulveris, kas vāji šķīst ūdenī, labi sārmos un neorganiskās skābēs.
protionamīds Prettuberkulozes līdzeklis, ko lieto kā otrās kārtas jeb rezerves līdzekli, gk. tad, ja tuberkulozes izraisītājs ir kļuvis rezistents pret pirmās kārtas līdzekļiem.
pretsuta Prettvaiks.
brandmūris Pretuguns mūris - mūra siena bez logiem un durvīm, kuras uzdevums ir aizsargāt ugunsgrēka izplatīšanos no viena nama uz otru.
pretugunsmūris Pretuguns mūris - ugunsdrošības siena telpu ugunsdrošības nodrošināšanai vienas ēkas robežās (mūris pāršķeļ visu ēku un paceļas virs jumta seguma) vai blakus esošās ēkās (mūri būvē ēku galos).
brantmūris Pretuguns mūris.
kontriķis Pretuzbrukums (sporta spēlēs).
pretprasījums Pretvaicājums.
metotreksāts Pretvēža līdzeklis, antimetabolīts, kas kavē vielmaiņas norises.
karmustīns Pretvēža līdzeklis, kas ķīmiski maina un bojā šūnas ģenētisko struktūru.
antiestrogēni Pretvēža līdzekļi, vielas, kas tieši vai netieši mazina estrogēnu ietekmi.
busulfāns Pretvēža medikaments, alkilējošs citostatisks līdzeklis.
ftorafūrs Pretvēža preparāts ("Phthorafurum"), izstrādāts Latvijas ZA Organiskās sintēzes institūtā 1960. gados, tagad ražo un eksportē a/s "Grindeks", kas turpina arī optimālo lietošanas shēmu izstrādi.
azatioprīns Pretvēža preparāts, citostatisks līdzeklis no antimetabolītu grupas, kas kavē vielmaiņas norises.
leakadīns Pretvēža preparāts, imunostimulators, izstrādāts Latvijā.
immūnvielas Pretvielas, aizsargvielas, kas spēj neitralizēt mikroorganismu vai svešu vielu kaitīgo iedarbību.
remantadīns Pretvīrusu līdzeklis, iedarbojas gk. uz gripas A tipa vīrusiem; lieto profilaksei, agrīnai ārstēšanai.
amantadīns Pretvīrusu līdzeklis, kas kavē vīrusu genoma atbrīvošanos un tiek lietots pret gripas vīrusu.
aciklovīrs Pretvīrusu līdzeklis, kas kavē vīrusu nukleīnskābes sintēzi, lieto pret herpes vīrusiem un HIV.
retūrtulkojums Pretvirziena tulkojums - tulkojums, kas veikts no aktīvās valodas pasīvajā.
pretapciemojums Pretvizīte, atbildes apciemojums.
pretapmeklējums Pretvizīte, atbildes apmeklējums.
antihtons Pretzeme; sevišķs debess ķermenis pitagoriešu mācībā, kas kustas ap Sauli atrazdamies pretējā pusē no tās attiecībā pret Zemi.
patrulēšana Pretzemūdeņu aviācijas lidmašīnu darbība.
korvete Pretzemūdeņu un pretgaisa aizsardzībai paredzēts karakuģis 2. pasaules kara laikā.
virghata Preventīva koitusa forma, kad dzimumloceklis tiek ievadīts tikai maksts priekštelpā.
sinterēze Preventīvā medicīna; profilakse.
prezbiterāts Prezbitera jeb svētnieka iesvētīšana, prezbitera amats.
prezbiteriānis Prezbiteriānisma piekritējs.
prezbiterietis Prezbiteriānisma piekritējs.
presbiteriānisms Prezbiteriānisms.
presbiterāņi Prezbiteriāņi.
presbiterianieši Prezbiteriāņi.
presbiterieši Prezbiteriāņi.
presbitieši Prezbiteriāņi.
prezbiteri Prezbiteriāņi.
moderators Prezbiteriāņu baznīcas mācītājs, kura uzdevums ir veidot un pārraudzīt vienu no baznīcas dzīves jomām.
prezbitērijs Prezbiteriešu baznīcas pārvaldes instance, kurai ir likumdošanas un administratīvas tiesības pār noteiktu apgabalu.
kovenanteri Prezbiteriešu kristieši Skotijas vēsturē, kuri, pretodamies centieniem ieviest angļu parauga liturģiju 1638. g. 28. februārī parakstīja Nacionālo derību (angļu "National Convenant").
kondoms Prezervatīvs - pretapaugļošanās līdzeklis - plāna gumijas uzmava, ko uzvelk penim.
kondons Prezervatīvs - pretapaugļošanās līdzeklis - plāna gumijas uzmava, ko uzvelk penim.
ādiņa Prezervatīvs.
gumijnieks Prezervatīvs.
prezis Prezervatīvs.
viceprezidents Prezidenta vietnieks.
Kenedi Prezidenti Kenedi - pilsēta Brazīlijā ("Presidente Kennedy"), Tokantinsas štatā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
Prezmu ezers Prezmas ezers Silmalas pagastā.
Prežma Prezmas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā.
presumpcija Prezumpcija.
stimatoze Priapisms ar urīnizvadkanāla asiņošanu.
Prickers Prickeru ģimene - mecenāti un "Hyatt" viesnīcu ķēdes īpašnieki.
Prēduļeva Prīduļeva, skrajciems Alūksnes novada Liepnas pagastā.
priece Prieca.
žaugāties Priecājoties lēkāt, skraidīt (par govīm, kas pavasarī pirmo reizi ganos).
ķizēties Priecāties par cita nelaimi.
nojāņāt Priecāties, ballēties.
iepriecāties Priecāties, baudīt.
lustēties Priecāties, būt jautram, arī piedalīties izpriecās.
ļustēt Priecāties, līksmot.
priekoties Priecāties, līksmot.
gaigalēt Priecāties, līksmoties.
ģaubties Priecāties, līksmoties.
greiļoties Priecāties, līksmoties.
ķikstēt Priecāties, līksmoties.
paplīksnēties Priecāties, smaidīt.
jandalēties Priecāties, trakot.
jandelēties Priecāties, trakot.
priekot Priecāties; arī uzdzīvot.
džaubties Priecāties.
džaugties Priecāties.
jubilēt Priecāties.
radavāties Priecāties.
iečivināties Priecīgi, bezbēdīgi ierunāties (parasti par bērniem, sievietēm).
nočivināt Priecīgi, bezbēdīgi noteikt, pateikt (parasti par bērniem, sievietēm).
pačivināt Priecīgi, bezbēdīgi parunāt, papļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
čivināt Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
vidžināt Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
vīterēt Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
vīterot Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
ļustīgai Priecīgi, līksmi.
ģieda Priecīgs atgadījums.
ģiedums Priecīgs atgadījums.
ālis Priecīgs, jautrs cilvēks.
līksme Priecīgs, jautrs pasākums (piemēram, svētki), kas izraisa pacilātību.
lustīgs Priecīgs, jautrs.
jaucīgs Priecīgs, laimīgs.
ļustīgs Priecīgs, līksms.
džausmīgs Priecīgs.
gaviļpilns Priecīgs.
jautrīgs Priecīgs.
jautrprātīgs Priecīgs.
starojošs Priecīgs.
jūsmināt Priecināt.
priedaine Priedājs.
priedala Priedājs.
priedaļa Priedājs.
priedalājs Priedājs.
priedals Priedājs.
priedeleja Priedājs.
priediena Priedājs.
priediens Priedājs.
priedoksne Priedājs.
priedoksnis Priedājs.
siliens Priedājs.
silmežs Priedājs.
prieda Priede ("Pinus sylvestris").
zarene Priede vai egle ar daudz zariem.
zarenīca Priede vai egle ar daudz zariem.
svētpriede Priede, kas ir izmantota par reliģiska kulta vietu.
auļpriede Priede, kurā piestiprināts aulis, dore.
dzintarpriede Priede, no kuras sveķiem veidojas dzintars.
pīsajejs Priede.
dia- Priedēklis - caur., (piem., diaprojektors, diatermija).
ko- Priedēklis - kopā, savstarpēji saistīts, līdz., (piem., koreferāts).
dez- Priedēklis - tāds, kas sagroza (piem., dezinformācija).
dez- Priedēklis - tāds, kuram nav attiecīgās sastāvdaļas (piem., dezoksiribonukleīnskābe, kam katrā posmā ir par vienu skābekļa atomu mazāk nekā ribonukleīnskābei).
epi- Priedēklis - uz, virs; pāri, pie, klāt; aiz, pēc, vēlāk (piem., epilogs).
a- Priedēklis ar nolieguma nozīmi grieķu cilmes svešvārdos.
ekstra- Priedēklis ar nozīmēm "ārpus", "bez tam", "papildus", "sevišķs".
per- Priedēklis ar nozīmēm "pār-", "pāri-", "caur-".
prie- Priedēklis ar nozīmi "pie, klāt".
hipo- Priedēklis ar nozīmi: pazemināts, pamazināts, zem normas esošs.
hipo- Priedēklis ar nozīmi: zem-, apakšā esošs.
plumbi- Priedēklis četrvērtīgā svina savienojumu apzīmēšanai.
sulfo- Priedēklis daudzu sēra savienojumu apzīmēšanai.
di- Priedēklis dia- pirms patskaņa - caur.
merkuri- Priedēklis divvērtīgā dzīvsudraba savienojumu apzīmēšanai.
mangāno- Priedēklis divvērtīgā mangāna savienojumu apzīmēšanai.
plumbo- Priedēklis divvērtīgā svina savienojumu apzīmēšanai.
kupri- Priedēklis divvērtīga vara savienojumu apzīmēšanai.
ferro- Priedēklis divvērtīgās dzelzs savienojumu apzīmēšanai.
ferr- Priedēklis dzelzs savienojumu apzīmēšanai.
piko- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daļu nosaukumu veidošanai, 0,000000000001 = 10^-12^, apzīmējums - p.
d- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daļu nosaukumu veidošanai; nozīmē 0,1 jeb deci-.
atto- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daļu nosaukumu veidošanai; nozīmē 10^-18^ (desmit mīnus astoņpadsmitajā pakāpē), piem., 1 ag (atograms) = 10^-18^ g = 0,000000000000000001 g.
ato- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daļu nosaukumu veidošanai; nozīmē 10^-18^ (desmit mīnus astoņpadsmitajā pakāpē), piem., 1 ag (atograms) = 10^-18^ g.
zepto- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daļu nosaukumu veidošanai; nozīmē 10^-21^ (desmit mīnus divdesmit pirmajā pakāpē), piem., 1 zg (zeptograms) = 10^-21^ g.
jokto- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daļu nosaukumu veidošanai; nozīmē 10^-24^ (desmit mīnus divdesmit ceturtajā pakāpē).
mega- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daudzkārtņu nosaukumu veidošanai - miljonu (1000000) reižu lielāks par pamatvienību.
peta- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daudzkārtņu nosaukumu veidošanai, kas nozīmē - desmit piecpadsmitajā pakāpē.
tera- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daudzkārtņu nosaukumu veidošanai; nozīmē - desmit divpadsmitajā pakāpē, 10^12^, apzīmējums - T; piem., 1 TN (teraņūtons) = 1000000000000 N.
eksa- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daudzkārtņu nosaukumu veidošanai; nozīmē - kvintiljons jeb miljards miljardu, t. i. 10 astoņpadsmitajā pakāpē, apzīmējums - E, piem., 1 Em (eksametrs) = 10^18^ m = 1000000000000000000 m jeb desmit astoņpadsmitajā pakāpē metru.
giga- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību nosaukumu veidošanai - miljardu reižu (10^9^) lielāks.
meta- Priedēklis ķīmisko savienojumu nosaukumos, ko organiskajā ķīmijā lieto, lai apzīmētu vienādu vai dažādu aizvietotāju atrašanos pie 1. un 3. C atoma benzola gredzenā.
deka- Priedēklis pamatmērvienību daudzkārtņu nosaukumu veidošanai - desmitkārt lielāks par (piem., dekalitrs - 10 litru).
mangāni- Priedēklis trīsvērtīgā mangāna savienojumu apzīmēšanai.
ferri- Priedēklis trīsvērtīgās dzelzs savienojumu apzīmēšanai.
merkuro- Priedēklis vienvērtīgā dzīvsudraba savienojumu apzīmēšanai.
giga- Priedēklis, kas datortehnikā norāda uz kāda lieluma skaitliskās vērtības reizinājumu ar divi trīsdesmitajā pakāpē (2^30^ = 1073741824).
hekto- Priedēklis, kas nozīmē mērvienības simtkārtēju palielinājumu.
ark- Priedēklis, kas pievienojams tiešo trigonometrisko funkciju (sinusa, kosinusa, tangensa, kotangensa, sekansa un kosekansa) nosaukumiem, lai iegūtu attiecīgo apgriezto trigonometrisko funkciju (arksinusa u. c.) nosaukumus.
nosa- Priedēklis, plus, iesprausta atgriezeniskā morfēma augšzemnieku, daļēji arī vidus un tāmnieku dialektā.
noza- Priedēklis, plus, iesprausta atgriezeniskā morfēma augšzemnieku, daļēji arī vidus un tāmnieku dialektā.
prefikss Priedēklis.
priežains Priedēm apaudzis, pieaudzis.
cinkuris Priedes čiekurs.
ploda Priedes miza.
ciedrupriede Priedes, kam skujas ir pa 5 un čiekuri ienākas 3. gadā, sēklas (ciedrurieksti) ēdamas, 4 sugas.
pinus Priedes.
priede Prieds (1).
priedus Prieds (1).
priedieksnis Priedulājs, priežu mežs.
priediene Priedulājs, priežu mežs.
priedola Priedulājs, priežu mežs.
priedols Priedulājs, priežu mežs.
prieduls Priedulājs, priežu mežs.
priedulāja Priedulājs.
aica Prieka interjekcija.
aižu Prieka interjekcija.
ausu Prieka interjekcija.
yes Prieka izsauciens, piekrišana kaut kam; jā.
atata Prieka izsauciens.
ierāt Prieka pēc ceļot.
heirēka Prieka sauciens, ko mēdz lietot, kad kaut ko atklāj vai kad ienāk prātā ģeniāla doma.
prieka vēsts Prieka, arī laimes ziņa.
ālēties Prieka, enerģijas pārpilnībā izturēties skaļi un neapvaldīti.
apmierinātība Prieka, gandarījuma izjūta; apmierinājums, labpatika.
aisa Prieka, gaviļu izsauciens.
bā Prieka, izbrīna izpaudums.
aizu Prieka, sajūsmas interjekcija.
radītprieks Prieks radīt ko jaunu (parasti mākslā, zinātnē, tehnikā); prieks radīt, radīšanas prieks.
spēlētprieks Prieks spēlēt (1).
spēlētprieks Prieks spēlēt (2).
spēlētprieks Prieks spēlēt (3).
spēlētprieks Prieks spēlēt (4).
strādātprieks Prieks strādāt.
prieca Prieks, arī laime.
luste Prieks, jautrība, arī izprieca.
līksme Prieks, jautrība, pacilātība.
ielīksme Prieks, jautrība.
jautre Prieks, jautrība.
priecība Prieks, līksme, apmierinātība; prieca.
prieka Prieks, līksme, apmierinātība; prieca.
ļuste Prieks, līksme.
gaudium Prieks, līksmība.
džauga Prieks, patika, līksme.
lustīgums Prieks; jautrība.
džaugsme Prieks.
džaugums Prieks.
palikari Priekš Grieķijas atsvabināšanas grieķu un albāņu kareivji turku karaspēkā.
savaļņš Priekš sevis.
savvaļņš Priekš sevis.
prae Priekš, priekšā, papriekš.
priekšgals Priekšā (citiem).
prieška Priekša (piemēram, priekšmetam, telpai, ķermeņa daļai).
koturns Priekšā ar auklu savelkami augsti mednieku zābaki, vēlāk aktieru zābaki ar ļoti biezām zolēm, lai paaugstinātu aktiera augumu.
diktētājs Priekšā lasītājs vai saucējs.
mozetta Priekšā sapogāta apkakle, kas sniedzas līdz elkoņiem, un kurai maza kapuce; to valkā augstāki katoļu garīdznieki.
pro- Priekšā-; iepriekš-, (piem., prologs).
špicē Priekšā, visiem pa priekšu.
priekšene Priekša.
prīška Priekša.
priekšū Priekšā.
priekšādiņa Priekšāda - ādas kroka, kas apņem dzimumlocekļa galviņu.
prepucijs Priekšāda, plāna ādas kroka, kas aptver dzimumlocekļa galviņu.
postīts Priekšādas iekaisums.
postolīts Priekšādas konkrements.
prepuciotomija Priekšādas pārgriešana, lai atvieglotu fimozi.
priekšdevums Priekšādevums.
priekšlasītājs Priekšālasītājs.
depozīts Priekšapmaksa.
telekarte Priekšapmaksas karte zvanīšanai no telefona automāta jeb taksofona.
priekšautapuža Priekšauta apakšējā daļa; vieta zem priekšauta.
derža Priekšauta saite.
šircīte Priekšautiņš.
skotele Priekšauts (parasti ādas vai bieza auduma).
aizsargpriekšauts Priekšauts, kas paredzēts aizsardzībai.
priekšdrēbe Priekšauts.
priekšeniece Priekšauts.
priekšenieks Priekšauts.
priekšinieks Priekšauts.
priekškanieks Priekšauts.
priekškauts Priekšauts.
priekšķinieks Priekšauts.
priekšnieks Priekšauts.
priekšots Priekšauts.
priekšuts Priekšauts.
priešaukts Priekšauts.
prieškauts Priekšauts.
prīškinīks Priekšauts.
prošauts Priekšauts.
širce Priekšauts.
šircis Priekšauts.
šķortele Priekšauts.
šķotele Priekšauts.
šotele Priekšauts.
šurmaka Priekšauts.
štagbura Priekšbura jeb foks - masta priekšpusē pie štagas piestiprināta trīsstūraina bura, kuru vada ar divdaļīgu fokšoti.
studija Priekšdarbs (gleznai, skulptūrai, skaņdarbam, zinātniskam darbam); mets, uzmetums, skice.
pieteikums Priekšdarbs, arī iesākums (lielākam, plašākam darbam).
priekšdārzs Priekšdārziņš - neliels (parasti dekoratīvs) dārzs celtnes priekšā.
barvede Priekšdziedātāja, teicēja.
ziņģis Priekšdziedātājs baznīcā; ērģelnieks.
uzņēmējs Priekšdziedātājs.
prostatīts Priekšdziedzera iekaisums.
hemiprostatektomija Priekšdziedzera laterālās puses izgriešana.
prostats Priekšdziedzeris; prostata.
prostata Priekšdziedzeris.
bankabrošs Priekšdzijas vērpjamā mašīna - mašīna priekšdzijas (pusfabrikāta) izgatavošanai vērptuvēs.
antipasta Priekšēdiens; aukstās uzkodas ēstgribas rosināšanai.
starteris Priekšēdiens.
fronte Priekšējā (celtnes) līnija, arī (celtnes) priekšpuse.
fronte Priekšējā (ierindas) puse, kad (ierindas) labais flangs ir pa labi, kreisais - pa kreisi; tā (pozīcijas, kaujas novietojuma) puse, kas vērsta pret pretinieku.
priekšdaļa Priekšējā (kā) daļa.
priekšjosla Priekšējā (kā) josla.
priekšmala Priekšējā (kā) mala.
priekšpuse Priekšējā (kā) puse.
vējstikls Priekšējā (transportlīdzekļa, piemēram, automobiļa) loga stikls; priekšējais stikls.
priekšass Priekšējā ass.
purngals Priekšējā daļa (apaviem), kura sedz pirkstgalus.
priekša Priekšējā daļa (piemēram, priekšmetam, telpai).
krūts Priekšējā daļa no kakla līdz viduklim (apģērbam).
baks Priekšējā guļamā telpa uz jahtām.
priekšstikls Priekšējā loga stikls (automobilim).
priekša Priekšējā puse (apģērbam).
prieškā Priekšējā pusē, daļā.
priekšrinda Priekšējā rinda.
priekšsiena Priekšējā siena.
priekštelpa Priekšējā telpa, aiz kuras atrodas cita telpa vai citas telpas.
priekšzāle Priekšējā zāle, foajē, telpa, aiz kuras atrodas galvenā zāle.
galva Priekšējā, augšējā vai paplašinātā daļa (priekšmetam); centrālā daļa (priekšmetam, ierīcei).
priekšgriezējnazis Priekšējais (darbarīka) nazis.
priekšvāks Priekšējais (grāmatas, žurnāla u. tml.) vāks.
priekšgals Priekšējais (kā) gals, priekšējā (kā) daļa; pretstats: pakaļgals.
pirmais Priekšējais (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
priekštelpa Priekšējais dobums (organismā) kādā dobumu sistēmā.
vestibils Priekšējais dobums (organismā) kādā dobumu sistēmā.
priekšklājs Priekšējais klājs - laukums no masta uz priekšu.
priekšlogs Priekšējais logs (automobilim).
priekšmēlenis Priekšējais mēlenis.
priekšmūris Priekšējais mūris, aizsargmūris.
avanposts Priekšējais pulks, kas nostādīts nometnē to apsargāt no nejaušiem ienaidnieka uzbrukumiem.
priekšpupa Priekšējais pups (piemēram, govij).
priekšspārns Priekšējais spārns (kukaiņiem).
antero- Priekšējais, no priekšpuses.
priekšavējais Priekšējais.
prieksdejais Priekšējais.
prieksdējais Priekšējais.
priekšdurvis Priekšējās (transportlīdzekļa) durvis.
plauksta Priekšējās ekstremitātes noslēdzošā daļa (dzīvniekiem).
kinetokardiogrāfija Priekšējās krūškurvja sienas sirds apvidus vibrāciju grafiska pierakste; vibrācijas dod priekšstatu par sirds kontrakcijām attiecīgajā krūškurvja vietā.
prozencefalons Priekšējās smadzenes, ko iedala starpsmadzenēs un galasmadzenēs; attīstās no primārā priekšējā smadzeņu pūslīša.
anterosuperiors Priekšēji augšējais.
anteroposteriors Priekšēji pakaļējais.
priekšrati Priekšējie (transportlīdzekļa, ierīces u. tml.) riteņi.
priekšriņķi Priekšējie plīts riņķi.
priekšpupi Priekšējie pupi (govij).
subtalāms Priekšējo smadzeņu apvidus starp talāmu un hipotalāmu.
zemuzkalne Priekšējo smadzeņu daļa, kurā ir veģetatīvās nervu sistēmas augstākie centri, tajā veidojas emocijas un sajūtas par organisma stāvokli.
prozocēle Priekšējo smadzeņu dobums.
priekšdējais Priekšējs.
priekšijs Priekšējs.
galvenieks Priekšgalā esošais.
priekšpīķis Priekšgala nodalījums (kuģī), t. i. telpa zem klāja no priekšgala līdz mastam.
pīķis Priekšgala vai pakaļgala nodalījums (kuģim).
pa priekšu Priekšgalā, sākumā (virzīties, ko virzīt).
spicē Priekšgalā.
purns Priekšgals (transportlīdzeklim).
forgals Priekšgals.
austroaziāts Priekšindijas un Aizindijas pirmiedzīvotājs.
āristaba Priekšistaba.
priekškulksnis Priekškāja.
priekšgūža Priekškājas gūža.
priekšķepa Priekškājas ķepa.
priekšķetna Priekškājas ķetna.
promontorijs Priekškalns, zemes rags, kārslis; anatomijā radze jeb izcilnis, jostas-krustu izliekums.
Nogaju stepe Priekškalnu līdzenums Piekaspijas zemienes dienvidrietumos, Terekas un Kumas upstarpā, Krievijā, augstums - no 170 m vjl. līdz 28 m zjl.
ātrijs Priekškambaris vai priekštelpa.
kale Priekškaramā atslēga.
kalīte Priekškaramā atslēga.
kalītis Priekškaramā atslēga.
kalka Priekškaramā atslēga.
priekškārtene Priekškaramā atslēga.
pumpa Priekškaramā atslēga.
serjga Priekškaramā atslēga.
serjožka Priekškaramā atslēga.
sopļja Priekškaramā atslēga.
portjera Priekškars (parasti no bieza, smaga auduma) durvīm, logiem, nišām.
priekšsega Priekškars, aizkars.
marga Priekškars; smalki adītas malas.
aizkari Priekškars.
aizlaižamais Priekškars.
gardīne Priekškars.
Austrumu Priekškaukāzs Priekškaukāza austrumu daļa - Terekas-Kumas zemiene.
Centrālais Priekškaukāzs Priekškaukāza centrālā daļa - Stavrropoles augstiene, Pjatigorje, Terekas-Sunžas augstiene.
Rietumu Priekškaukāzs Priekškaukāza rietumu daļa = Kubaņas-Pieazovas zemiene.
priekšceplis Priekškrāsns rijā.
aizote Priekškrāsns stūris.
aizgore Priekškrāsns, lielas krāsns priekšējā daļa.
priekšķeta Priekšķetna.
geramorfisms Priekšlaicīga novecošana.
pārmešanās Priekšlaicīgas dzemdības (mājlopiem).
nosvēpēt Priekšlaicīgi nonāvēt.
falstarts Priekšlaicīgs starts sporta sacīkstēs.
primšlaik Priekšlaik.
izamesties Priekšlaikus atnesties.
izmesties Priekšlaikus atnesties.
inkubācija Priekšlaikus dzimušu bērnu ievietošana boksā, nodrošinot svaiga gaisa cirkulāciju un ķermeņa temperatūru.
priekšlaikā Priekšlaikus; arī priekšlaicīgi.
priekšlaik Priekšlaikus.
priekšlaiku Priekšlaikus.
privātisims Priekšlasījums (arī seminārs) dažām vai pat tikai vienai personai, gk. universitātē.
ierosināšana Priekšlikuma izteikšana, pamudināšana darīt kaut ko.
propozīcija Priekšlikums, ierosinājums.
ierosinājums Priekšlikums, pamudinājums (ko darīt).
gammagramma Priekšmeta attēls uz fotoplates, kas iegūts, caurstarojot pētāmo priekšmetu ar gamma stariem.
kājiņa Priekšmeta daļa (parasti sašaurināta, garena), ar kuru priekšmetu piestiprina (kur, pie kā), atbalsta (pret ko).
tvereklis Priekšmeta daļa (tā) satveršanai; arī rokturis.
plecs Priekšmeta daļa no atbalsta punkta līdz spēka pielikšanas punktam.
apakša Priekšmeta daļa, kas veido tā pamatu; apakšējā daļa; pretstats: augša.
uzgalis Priekšmeta galam uzmaucama, uzskrūvējama, noteiktai funkcijai paredzēta detaļa.
iekšā Priekšmeta iekšpusē; vielā, audos, materiālā u. tml.
grozāmība Priekšmeta īpašība mainīt stāvokli, virzienu.
kūlenis Priekšmeta kritiens, gāšanās ar augšdaļu uz leju; priekšmeta kritiens, tam vairākkārt griežoties apkārt.
metodiķis Priekšmeta mācīšanas metodikas, audzināšanas metodikas speciālists.
rante Priekšmeta mala, arī īpaši veidota apmale.
zemuška Priekšmeta pamatne.
akcidence Priekšmeta pārejoša, nebūtiska īpašība, kurai ir gadījuma raksturs.
kants Priekšmeta šaura mala.
priekšstats Priekšmeta vai parādības tēls, kas rodas, pašam priekšmetam vai parādībai neiedarbojoties uz maņu orgāniem.
dekontaminācija Priekšmeta vai telpas atbrīvošana no kaitīgiem bioloģiskiem, ķīmiskiem vai radioaktīviem aģentiem.
imitācija Priekšmeta veidošana pēc kāda parauga (parasti ar mazāku vērtību, zemāku kvalitāti); imitētais priekšmets.
skrošapstrāde Priekšmeta virsmas apstrāde ar skrošu strūklu vai ar tvertnē rotējošām skrotīm.
apakša Priekšmeta virspusei pretējā puse.
pamats Priekšmeta visaugstākajai, visizvirzītākajai vai vissmailākajai daļai pretējā daļa.
plāns Priekšmeta, (kā) joslas, daļas atrašanās vieta, izvietojums atkarībā no skatītāja novērošanas punkta.
pigura Priekšmeta, cilvēka vai dzīvnieka attēls skulptūrā, rotājumā.
zars Priekšmeta, darbarīka elements - tievs, garens veidojums, kas no priekšmeta pamatnes garenvirzienā sadalās vairākās daļās.
nominācija Priekšmeta, parādības, darbības, īpašības u. tml. apzīmēšana ar kādu valodas vienību (piemēram, ar vārdu, vārdu savienojumu).
kustība Priekšmeta, šķidruma, gāzes, elementārdaļiņu u. tml. pārvietošanās (kādā virzienā, attiecībā pret ko).
virziens Priekšmeta, veidojuma, veidojumu kopuma u. tml. vērstība, orientācija (attiecībā pret debespusēm, kā izvietojumu apvidū, arī attiecībā pret priekšmeta malām, galiem u. tml.).
glabāšana Priekšmeta, vielas u. tml. atrašanās personas valdījumā.
daiči Priekšmeti (dažādi).
munīcija Priekšmeti, kas konstruktīvi izgatavoti šāviena izdarīšanai un paredzēti dzīvu vai nedzīvu mērķu iznīcināšanai vai bojāšanai.
konsumtibilijas Priekšmeti, ko lietojot patērē, kā barība, ziepes u. c.
naturālijas Priekšmeti, lietas, produkcija to dabiskajā veidā.
natūra Priekšmeti, lietas, produkcija, ko naudas vietā izmanto par maksāšanas līdzekli.
rubricēšana Priekšmetošana.
tirka Priekšmets (avīze u. tml.), ar ko zagšanas laikākabatzaglis piesedz rokas.
bakstāmais Priekšmets (kā) bakstīšanai, bakstīklis.
bakstīklis Priekšmets (kā) bakstīšanai.
pamats Priekšmets (kā) novietošanai, uzstādīšanai.
cilpa Priekšmets (no virves, auklas, metāla u. tml.), kam ir loka vai gredzena forma.
spogulis Priekšmets (parasti īpaši veidots), kura virsma labi atstaro gaismu un kuru izmanto attēlu ieguvei.
suvenīrs Priekšmets (parasti mākslinieciski izstrādāts), kas paredzēts, lai ko saglabātu atmiņā; piemiņlieta.
piemiņlieta Priekšmets (parasti mākslinieciski izstrādāts), kas paredzēts, lai ko saglabātu atmiņā.
bulavs Priekšmets (parasti plakans koka gabals kārts galā), ar ko dauzot pa ūdens virsmu dzen zivis tīklā.
vāks Priekšmets (parasti plaknes veidā), ko liek virsū (kādam atvērumam, piemēram, akai, lūkai).
numurs Priekšmets (parasti plāksne), uz kā ir šāds cipars, šāda ciparu kopa.
mīlulis Priekšmets (parasti rotaļlieta), kas izraisa sevišķu patiku.
spraude Priekšmets (piemēram, kārts), kuru iesprauž kur, lai ko apzīmētu.
valstsābols Priekšmets ābola formā, parasti ar krustu augšā, ko valdnieks turēja rokā kā savas varas simbolu svinīgos gadījumos.
izšuvums Priekšmets ar izšūtu rotājumu.
rieķis Priekšmets ar ko pērt, sist.
riebulis Priekšmets ar ko vārdotājs "riebj" (apspaida) dziedējamo vietu.
rotaļlieta Priekšmets bērna izklaidēšanai, audzināšanai, apmācīšanai saistošā veidā.
kauliņš Priekšmets galda spēles komplektā (piemēram, plāksnīte, klucītis, simbolisks veidojums).
saspraude Priekšmets matu saspraušanai.
sasprauds Priekšmets matu saspraušanai.
forticers Priekšmets piesegšanai zādzības laikā.
ķīlis Priekšmets plāksnes veidā (parasti ar sašaurinātu galu) (kā) nostiprināšanai, saspriegšanai.
rokudzelži Priekšmets roku saslēgšanai - ap rokām apliekami un noslēdzami (dzelzs) apļi, kas savā starpā savienoti ar ķēdi; roku dzelži.
babka Priekšmets spēlē - klucis, ripa u. tml., ko cenšas apgāzt sviežot ar nūju.
mērs Priekšmets tilpuma mērīšanai; šāda priekšmeta saturs.
čačeklis Priekšmets uz kura uztin pinamas dzijas.
piemiņa Priekšmets vai pazīme, kas saistās ar kādu mirušu cilvēku, pagātnes notikumu, un tiek glabāti, lai to atcerētos.
pauna Priekšmets vai priekšmetu kopums, kas ir iesaiņots (parasti drānā); sainis.
baltums Priekšmets vai tā daļa baltā krāsā.
aizslēps Priekšmets, aiz kā var aizslēpties.
aizbāznis Priekšmets, ar ko aizbāž, noslēdz (trauka vai caurules) atvērumu.
baiglis Priekšmets, ar ko cenšas atbaidīt (dzīvniekus); (putnu) biedēklis.
baids Priekšmets, ar ko cenšas atbaidīt (dzīvniekus); biedēklis.
baideklis Priekšmets, ar ko cenšas atbaidīt (dzīvniekus).
biedēklis Priekšmets, ar ko cenšas atbaidīt (dzīvniekus).
relikvija Priekšmets, ar ko ir saistītas dārgas atmiņas vai svarīgu, nozīmīgu pagātnes notikumu liecības.
ķīlējums Priekšmets, ar ko ķīlē.
aizbīdnis Priekšmets, ar ko nostiprina (aizvērtas durvis, vārtus, vāku u. tml.); bulta, aizšaujamais.
simbols Priekšmets, attēls vai zīme, kas norāda uz kādu no Svētuma vai Absolūtā aspektiem.
kāsis Priekšmets, darbarīks - stienis ar āķveida galu kā uzkabināšanai.
birkavnieks Priekšmets, dzīvnieks, kas sver birkavu.
deziderāts Priekšmets, grāmata, kas trūkst kādā kolekcijā, bibliotēkā.
kājsargs Priekšmets, ierīce kāju aizsargāšanai pret traumām (piemēram, sporta spēlēs).
aizsargs Priekšmets, ierīce, iekārtojums, kas aizsargā pret kaut ko
ķīlis Priekšmets, kam (parasti) ir šaurleņķa trīsstūra veids.
tīkls Priekšmets, kam galvenā sastāvdaļa ir šāds pinums un kas ir paredzēts (kā) ievietošanai, norobežošanai, aptveršanai.
boņķis Priekšmets, kam ir apaļa, strupa forma, veids.
kubiks Priekšmets, kam ir kuba vai kubam līdzīga forma.
ķieģelis Priekšmets, kam ir ķieģeļa forma.
sīkums Priekšmets, kam ir nelieli izmēri, arī neliela vērtība; nenozīmīgs priekšmets.
kubs Priekšmets, kam ir regulāra sešskaldņa vai tam līdzīga forma.
fetišs Priekšmets, kam tiek piedēvētas maģiskas, pārdabiskas īpašības.
talismans Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas nest tā īpašniekam laimi, veselību, veiksmi; arī amulets.
amulets Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas pasargāt tā īpašnieku no nelaimēm, slimībām, arī nest laimi.
liecinieks Priekšmets, kas eksistē kāda notikuma laikā.
svešķermenis Priekšmets, kas ir iekļuvis vai ievadīts organismā pa dabisku atveri vai ķermeņa virsmas ievainojumu un palicis audos, slēgtos ķermeņa dobumos, dobos orgānos; arī parazīts, nevēlams sāļu veidojums organismā.
stikls Priekšmets, kas ir izgatavots no šāda materiāla; šāda materiāla loksne.
spiedpoga Priekšmets, kas ir paredzēts (kā, piemēram, apģērba gabala, apavu, maka) daļu sastiprināšanai un kas sastāv no divām apaļām daļām, no kurām vienu iespiež otrā.
tāsinieks Priekšmets, kas izgatavots no bērza tāss.
stakle Priekšmets, kas izveidots (parasti no koka) ar šāda veida starpu, žuburu; divžuburains miets.
nodegulis Priekšmets, kas nav pilnīgi sadedzis, izdedzis.
dzelzs Priekšmets, kas parasti izgatavots no tērauda.
lietussargs Priekšmets, kas paredzēts, lai aizsargātos no lietus - ar blīvu audumu klāta apaļa, izliekta metāla konstrukcija ar rokturi.
pavadonis Priekšmets, kas pastāvīgi, ilgāku laiku ir (kāda) tiešā tuvumā, arī rīcībā, lietošanā.
plerkšķis Priekšmets, kas rada šādu troksni.
vāks Priekšmets, kas sedz, aizsargā (piemēram, mehānismu, ierīci, tās daļu).
regālija Priekšmets, kas simbolizē monarha varu (piemēram, kronis, scepteris, tronis, valstsābols, purpura tērps).
stirkšis Priekšmets, kas stirkš; koka ierīce, ko mednieki izmantoja zaķu izdzīšanai no meža.
tirkšīns Priekšmets, kas tirkšķ.
tricīns Priekšmets, kas trīc.
redeles Priekšmets, kas veidots no vairākiem stieņiem, plāksnēm u. tml., kuras ar samērā lielām atstarpēm ir piestiprinātas pie pamatnes rāmja; šādi novietotu stieņu, plākšņu u. tml. kopums (kādā priekšmetā).
klaudzeklis Priekšmets, kas vējā klabinās.
regālija Priekšmets, kas, parasti simbola veidā, ir saistīts ar kādu darbību, parādību sabiedrībā.
ķīla Priekšmets, ko dod spēles dalībnieks, kurš nav izpildījis uzdevumu, un ko var saņemt atpakaļ pēc noteiktu darbību veikšanas.
ieliktnis Priekšmets, ko ieliek, piemēram, spraugā, lai to piepildītu; ieliekama papildu detaļa.
rekvizīts Priekšmets, ko izmanto darbības, kā arī vides raksturošanai (skatuves mākslā, kino mākslā u. tml.).
prototips Priekšmets, ko izmanto par (mērvienības) etalonu.
eksponāts Priekšmets, ko izstāda apskatei (izstādē, muzejā).
greznumlieta Priekšmets, ko lieto par rotājuma elementu (tērpam, telpai); arī rotas lieta.
sveiciens Priekšmets, ko pasniedzot apliecina draudzību, sirsnību, labvēlību; arī dāvana.
piegādājums Priekšmets, ko piegādā.
slogs Priekšmets, ko pievieno zvejas tīklam, lai to iegremdētu ūdenī noteiktā dziļumā.
koks Priekšmets, konstrukcija, kas izgatavota no koksnes, kokmateriāla.
ieliktnis Priekšmets, kurā ieliek ko iekšā.
sprādze Priekšmets, kurā ko (piemēram, jostas, siksnas galu) ievirza, lai to noturētu nekustīgā stāvoklī, saspriegtu.
žņaudzeklis Priekšmets, kuru žņaudz.
manta Priekšmets, lieta (ar noteiktu lietošanas vērtību, funkciju).
piemineklis Priekšmets, mākslas darbs u. tml., kas izraisa atmiņas par tā veidotāju.
balva Priekšmets, naudas summa, ko pasniedz kā atzinības apliecinājumu (piemēram, par uzvaru sporta sacensībās, par labu darbu); godalga.
balsts Priekšmets, pamats, pret ko vai uz kā var atbalstīties; atbalsts.
punduris Priekšmets, parādība, kas ir daudz mazāka par parasto savas grupas priekšmetu, parādību.
pašmērķis Priekšmets, parādība, norise, uz ko pārlieku tiecas, ko pārlieku izceļ, neņemot vērā (kā) būtību, galveno uzdevumu.
rīks Priekšmets, parasti īpaši izgatavots (piemēram, instruments, ierīce, iekārta), ko izmanto kāda darba, kādas darbības veikšanai.
stafete Priekšmets, parasti koka nūja, ko šādas sacensības komandas dalībnieki nodod cits citam.
grabulis Priekšmets, parasti rotaļlieta, ar tukšu vidu, kur ievietotas sīkas lodītes, bumbiņas u. tml., kas kustoties grab.
atgādinājums Priekšmets, pazīme u. tml., kas atgādina, liek atcerēties (ko).
rotaslieta Priekšmets, piemēram, juvelierizstrādājums (kā, parasti cilvēka) rotāšanai, greznošanai; rotas lieta.
loks Priekšmets, priekšmeta daļa, arī veidojums, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma; šāda priekšmeta, priekšmeta daļas, veidojuma forma.
slīpne Priekšmets, priekšmeta daļa, arī veidojums, kam ir slīpa virsma.
baksteklis Priekšmets, rīks (kā) bakstīšanai.
slauķis Priekšmets, rīks, arī ierīce (kā) slaucīšanai.
metams Priekšmets, rīks, ko met, lai trāpītu (kur).
sviežams Priekšmets, rīks, ko sviež, lai trāpītu (kur); metams (2).
smagums Priekšmets, veidojums u. tml., kam ir samērā liela masa, liels svars.
balsts Priekšmets, veidojums, ar ko nostiprina vai notur kādā stāvoklī, regulē stāvokli.
vērtība Priekšmets, veidojums, arī parādība, kam piemīt šāds īpašību kopums un ko parasti raksturo ar kādu materiālu ekvivalentu.
sargs Priekšmets, veidojums, ierīce (ķermeņa, tā daļas) aizsargāšanai pret traumām (piemēram, sporta spēlēs).
poliedrs Priekšmets, veidojums, kam ir daudzskaldņa forma.
sirpis Priekšmets, veidojums, kam ir pusloka forma ar sašaurinājumu galos; šāda priekšmeta, veidojuma forma.
lode Priekšmets, veidojums, kam ir šāda ķermeņa forma.
spirāle Priekšmets, veidojums, kam ir šādas līknes forma vai kas atgādina šādu līkni.
trijžuburis Priekšmets, veidojums, kam ir trīs žuburi; trīsžuburis.
trīsžuburis Priekšmets, veidojums, kam ir trīs žuburi.
vienžuburis Priekšmets, veidojums, kam ir viens žuburs.
balsts Priekšmets, veidojums, kas uztver virs tā novietotā priekšmeta, veidojuma smagumu.
pabalsts Priekšmets, veidojums, ko izmanto par balstu, novietojot to parasti zem (kā), arī (kam) apakšā.
uzliktnis Priekšmets, veidojums, ko uzliek, piestiprina (uz kā, kam); detaļa, ko piestiprina (uz kā, kam), piemēram, būvelementu sasaistīšanai.
paliktnis Priekšmets, veidojums, uz kura ko uzliek, novieto; detaļa, elements, ko iemontē zem (kā), arī (kam) apakšā.
starplika Priekšmets, veidojums, viela, ko novieto starp ko (piemēram, lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu).
luminators Priekšmets, viela, kas luminiscē.
strefosimbolija Priekšmetu (zīmju, burtu) uztvere apvērstā veidā kā spogulī; vārdu aklums; grūtības, mācoties lasīt.
numerācija Priekšmetu apzīmēšana ar secīgiem numuriem; numurēšana.
atlējums Priekšmetu atdarināšana ar plūstošu un ātri sacietējošu vielu palīdzību.
grozs Priekšmetu daudzums, kas ietilpst šādā pinumā.
ponsēt Priekšmetu gludināšana ar pūmeku.
kategorija Priekšmetu grupējums pēc to kvalitātes.
panstereorāma Priekšmetu iztēlošana izcilā veidā.
guba Priekšmetu kaudze.
uzkabe Priekšmetu komplekts (piemēram, jostas, siksnas, somas, maisi), kas paredzēts karavīriem ieroču, munīcijas, pārtikas un aizsarglīdzekļu, kā arī personisko mantu nešanai; priekšmetu kopums, kas paredzēts nešanai ar šāda komplekta palīdzību.
augstumekipējums Priekšmetu komplekts, kas paredzēts lidotāja individuālai lietošanai, lai nodrošinātu viņam normālu eksistenci un darbības drošību lidojumos lielā augstumā, ja notikusi kabīnes dehermetizācija un vajag katapultēties.
astoņnieks Priekšmetu kopa, kas sastāv no astoņiem priekšmetiem.
deviņnieks Priekšmetu kopa, kas sastāv no deviņiem priekšmetiem.
bogs Priekšmetu kopums; kaudze; bars.
dismegalopsija Priekšmetu lieluma un formas uztveres traucējums.
nostiprināšana Priekšmetu nostiprināšana uz pārvietojamas platformas, ko sauc par paliktni.
izvietošana Priekšmetu novietošana noteiktā vietā, kārtībā.
platinēšana Priekšmetu pārklāšana ar plānu platīna kārtiņu, lai palielinātu to izturību pret skābēm, atmosfēras iedarbību, lai dotu tiem glītāku izskatu.
makroskopija Priekšmetu pētīšana ar neapbruņotu aci.
tvērums Priekšmetu vai procesu kopums, teritorijas vai telpas daļa, jautājumu vai tematu loks u. tml., ko aptver kāda parādība, ko skar kāda darbība; robežas, līdz kurām sniedzas kāda iedarbība; kādas parādības izplatības zona; snieguma tālums.
ķizikas Priekšmetu virkne.
ķīzikas Priekšmetu virkne.
dioptrs Priekšmetu vizēšanas ierīce senos astronomiskos un ģeodēziskos instrumentos.
kvantitāte Priekšmetu, būtņu, parādību noteiksme, kas var mainīties attiecīgo priekšmetu, būtņu, parādību kvalitātes (1) ietvaros; kategorija, kas raksturo priekšmetus, būtnes, parādības pēc to apjoma, skaita un attīstības pakāpes.
izvietojums Priekšmetu, elementu izkārtojums noteiktā veidā, kārtībā.
uzstādījums Priekšmetu, figūru izkārtojums gleznošanai, zīmēšanai, atveidošanai.
manta Priekšmetu, lietu kopums, kas kādam pieder un ir nepieciešams ikdienas dzīvē, saimniecībā; iedzīve.
natūrā Priekšmetu, lietu, produkcijas veidā (kārtot maksājumus, saistības).
klēpis Priekšmetu, masas daudzums, ko var apņemt, nest ar abām rokām (parasti, piespiežot viduklim); siena, salmu u. tml. daudzums, ko saņem ar darbarīku, parasti dakšām.
nasta Priekšmetu, masas daudzums, kopums, kas ir sakārtots, savienots tā, ka to var nest; siena, salmu u. tml. daudzums, kopums, ko var vienā reizē saņemt ar darbarīku (parasti ar dakšām).
nasta Priekšmetu, masas daudzums, kopums, ko (dzīvnieks) var vienā reizē pārvietot.
sistemātika Priekšmetu, parādību u. tml. klasifikācija, grupēšana.
kategorija Priekšmetu, parādību, cilvēku grupējums pēc kādām to pazīmēm vai īpašībām.
inventārs Priekšmetu, rīku kopums (piemēram, kādā telpā, uzņēmumā, iestādē); nepieciešamo priekšmetu, rīku kopums (kādā darbības nozarē).
izkārtojums Priekšmetu, to daļu izvietojums noteiktā kārtībā, veidā.
nomenklatūra Priekšmetu, to daļu nosaukumu kopums vai uzskaitījums (kādā nozarē).
sauja Priekšmetu, vielas u. tml. kopums, daudzums, ko var saņemt plaukstā, apņemt ar plaukstu.
namgals Priekšnama gals, virtuve, mājas gals.
prodoms Priekšnams, priekšhalle antīkajā arhitektūrā.
pūrūzis Priekšnams; priekštelpa.
forūzis Priekšnams.
poruzis Priekšnams.
priekšīna Priekšnams.
priekšistaba Priekšnams.
sīņcis Priekšnams.
zince Priekšnams.
uzstāšanās Priekšnesums.
priekšeniece Priekšniece.
priekšinīca Priekšniece.
prieškinīca Priekšniece.
načaļstva Priekšniecība.
siļķe Priekšniecības rājiens vai stingra piezīme.
konrektors Priekšnieka biedrs; rektora biedrs.
pavēle Priekšnieka mutvārdu vai rakstveida rīkojums padotajiem; attiecīgais teksts, dokuments.
priekšenieks Priekšnieks (1).
mīriarhs Priekšnieks par 10000 cilvēkiem.
pr-ks Priekšnieks, -ce (kopā ar uzvārdu).
galvinieks Priekšnieks, galva.
virspriekšnieks Priekšnieks, kura pakļautībā ir vairākas apakšnodaļas ar saviem priekšniekiem.
magister Priekšnieks, meistars, skolotājs.
prevo Priekšnieks, priekšsēdis utt.
prēpozits Priekšnieks; prāvests.
načaļņiks Priekšnieks.
priekšinieks Priekšnieks.
priekšniecība Priekšnieks.
priešķenieks Priekšnieks.
prieškinieks Priekšnieks.
pronephros Priekšniere.
priekšnojausma Priekšnojauta.
priekšsajūta Priekšnojauta.
dotums Priekšnosacījums jeb izejas punkts, kas ņemams vērā, meklējot zināmas problēmas atrisinājumu.
atslēga Priekšnosacījums, lai ko iegūtu, panāktu, sasniegtu.
augsne Priekšnoteikumi, labvēlīgi apstākļi (kādas parādības pastāvēšanai, attīstībai).
premisa Priekšnoteikums.
avanports Priekšosta.
pagalms Priekšpagalms.
anteroparietāls Priekšpaura.
pēnultima Priekšpēdējā zilbe.
pirmspēdējais Priekšpēdējais.
faubourg Priekšpils, vēlāk priekšpilsēta.
forštate Priekšpilsēta.
pārštats Priekšpilsēta.
forštatnieks Priekšpilsētas iedzīvotājs.
nomaļnieks Priekšpilsētas iedzīvotājs.
priekšpilsētnieks Priekšpilsētas iedzīvotājs.
avangards Priekšpulks; vadošā kādas sociālās vai profesionālās grupas daļa.
rītaspuse Priekšpusdiena.
rītspuse Priekšpusdiena.
ante meridiem Priekšpusdienā.
recepte Priekšraksts, ieteikums (kādai darbībai, izturēšanās veidam).
ordrs Priekšraksts, pavēle, rakstīts rīkojums, sevišķi naudas izmaksas lietās.
kārtula Priekšraksts, pēc kura noteiktā secībā veic matemātiskas darbības.
subrutīna Priekšrakstu secība, ko var izmantot vienā vai vairākās datoru programmās vai arī dažādos programmas punktos.
preference Priekšrocība, arī privilēģija, atvieglojums.
priekšādevums Priekšrocības (sacensībās, sporta spēlēs), ko piešķir vājākam dalībniekam, lai izlīdzinātu uzvaras iespējas; handikaps.
handikaps Priekšrocības, ko piešķir vājākam dalībniekam (sporta spēlēs, sacensībās), lai izlīdzinātu uzvaras iespējas.
prīmogenitūra Priekšroka mantot pirmdzimtajam, ģimenes fideikomisā.
precedencija Priekšroka, priekšrocības; amatu goda rinda.
predilekcija Priekšroka, sevišķa patika.
izlikšana Priekšsacīkšu izlozes metode, ar kuru tiek panākts, ka labākie sportisti netiekas savā starpā sacensību pirmajās kārtās.
vicepriekšsēdētājs Priekšsēdētāja vietnieks.
priekšsēdis Priekšsēdētājs (1).
priekšsēdis Priekšsēdētājs (2).
pr-js Priekšsēdētājs, -a (kopā ar uzvārdu).
vicepriekšsēdis Priekšsēža vietnieks.
ievads Priekšspēle, sākuma posms, kas ievada skaņdarbu un kam seko skaņdarba galvenā tēma vai daļa.
iespēle Priekšspēle.
aprehenzija Priekšstata satura apzinīga uztvere un uzņemšana apziņā.
animisms Priekšstats par dvēseles piemitību priekšmetiem un dabas parādībām.
infalibilitāte Priekšstats par pāvesta nemaldību ticības mācības jautājumos (kopš 1870. g. pāvesta nemaldības dogma).
egocentrisms Priekšstats par sevi kā par dzīves, pasaules centru; galējs individuālisms, egoisms.
heteroģenēze Priekšstats par sugu izcelšanos kā nejaušu krasi atšķirīgu no vecāku formām īpatņu parādīšanos, kas nosaka jaunas sugas veidošanos.
arhetips Priekšstats par visu mugurkaulnieku skeleta uzbūves prototipu, kas nav pilnīgi realizējies nevienā no izmirušajiem vai mūsdienu dzīvniekiem.
nojēga Priekšstats, arī izpratne.
ķēms Priekšstats, fantāzijas tēls, kas iedveš bailes; spoks, rēgs.
saltacionisms Priekšstats, ka ar indivīdu pēkšņi var notikt saltācija - lēcienveidīga ģenētiska pārmaiņa, kas dod iespēju rasties jaunai sugai.
kauzālisms Priekšstats, ka pasaules izcelšanos un tās turpmāko eksistenci nosaka noteikti apstākļi.
šķitums Priekšstats, uzskats, ko rada sagrozīta (kā) uztvere.
paštēls Priekšstatu pašam par sevi summa.
priekšpuisis Priekšstrādnieks (lauku saimniecībā); strādnieks lauku saimniecībā, kuram saimnieks uzdod izkārtot darbā pārējos strādniekus, vadīt un kontrolēt to darbu.
priekškalps Priekšstrādnieks (lauku saimniecībā).
priekšdzīvnieks Priekšstrādnieks.
virskalps Priekšstrādnieks.
priekštecētājs Priekštecis, priekšgājējs.
antecesors Priekštecis.
vectēvs Priekšteči; senči.
priekšiņa Priekštelpa pirtī, kur ģērbjas, atstāj drēbes.
velētava Priekštelpa pirtī, kur mazgā un velē veļu.
pirtsnamīns Priekštelpa pirtī.
pirtspriekšīna Priekštelpa pirtī.
porūzis Priekštelpa, priekšnams; forūzis.
iepriekša Priekštelpa.
precistaba Priekštelpa.
rostrs Priekšvadņa izcilnis, ko romiešu kuģos izmantoja pretinieka kuģu dragāšanai.
deidvuds Priekšvadņa un pakaļvadņa savienojums ar ķīli.
ievakars Priekšvakars.
kalendārvārds Priekšvārds, kas ar piesaisti noteiktam datumam ierakstīts kalendārā, kurā norādītas vārdadienas.
kristībvārds Priekšvārds, personas vārds.
priekšvārdi Priekšvārds.
pirmāknis Priekšvēstnesis.
priekšvēstnieks Priekšvēstnieks.
proenterons Priekšzarna, embrija entodermas caurulīte no rīkles membrānas, ietverot žaunu zarnu, līdz dzeltenuma ejas atiešanas vietai; no tā attīstās rīkle, plaušas, barības vads, kuņģis, aknas, daļa divpadsmitpirkstu zarnas; to apasiņo trijzaru stumbrs.
forlande Priekšzeme; jūras un aizjūras teritorija, ar kuru ostai ir sakari.
priekšzinības Priekšzināšanas.
grieznis Priekšzobe.
incisivi Priekšzobi.
incisores Priekšzobi.
lūkšas Priekšzobs (dzīvniekam).
griezējzobs Priekšzobs barības nokošanai.
lūkša Priekšzobs.
labiogresija Priekšzobu novirze uz priekšu no to normālā stāvokļa.
labioklinācija Priekšzobu novirzīšanās no vertikālā stāvokļa uz priekšu lūpu virzienā.
prosobranchia Priekšžauņi.
potamopyrgus Priekšžauņu apakšklases ģints.
Preekuln Priekule.
Preekuln-Assiten Priekules Asītes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Asītes pagastā.
Preekuln Priekules muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Priekules pagastā.
altvitnieki Priekules novada Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Altvite" (arī - "Altovite") iedzīvotāji.
angniežnieki Priekules novada Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Angnieze" iedzīvotāji.
buncenieki Priekules novada Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Bunka" iedzīvotāji.
isriednieki Priekules novada Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Isriede" (arī "Izriede") iedzīvotāji.
izriednieki Priekules novada Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Izriede" iedzīvotāji.
nodedznieki Priekules novada Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Nodega" iedzīvotāji.
nodeģnieki Priekules novada Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Nodega" iedzīvotāji.
urdandznieki Priekules novada Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Urdanga" iedzīvotāji.
gaļķintnieki Priekules novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Gaļķinte" iedzīvotāji.
gramzdenieki Priekules novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Gramzda" iedzīvotāji.
mazdāmnieki Priekules novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Mazdāma" iedzīvotāji.
rauženieki Priekules novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Rauži" iedzīvotāji.
smaiženieki Priekules novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Smaiži" iedzīvotāji.
smikšenieki Priekules novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Smikstes" iedzīvotāji.
smikstenieki Priekules novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Smikstes" iedzīvotāji.
kalētnieki Priekules novada Kalētu pagasta apdzīvotās vietas "Kalēti" iedzīvotāji.
videnieki Priekules novada Kalētu pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
ābelnieki Priekules novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Ābelnieki" ("Ābelnieku muiža", "Ābeļnieki") iedzīvotāji.
kalnenieki Priekules novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Kalnenieki" iedzīvotāji.
knīvernieki Priekules novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Knīveri" iedzīvotāji.
lībartnieki Priekules novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Lībartmuiža" iedzīvotāji.
zvaigšņenieki Priekules novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Zvaigznes" iedzīvotāji.
virpiņnieki Priekules novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Virga" iedzīvotāji.
Wirgen Priekules novada Virgas pagasta bijušais nosaukums.
asītnieki Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Asīte" iedzīvotāji.
Liesmas Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Audari" bijušais nosaukums.
audarnieki Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Audari" iedzīvotāji.
audernieki Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Auderi" iedzīvotāji.
badzenieks Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Baga" iedzīvotāji.
joguļnieki Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Joguļi" iedzīvotāji.
mazgramzdenieki Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Mazgramzda" iedzīvotāji.
mucenieki Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Mucenieki" iedzīvotāji.
Saulaines Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Saulaine" nosaukuma variants.
Zvaigznes Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Saulaine" nosaukuma variants.
upmaļnieki Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Upmaļi" iedzīvotāji.
Prekuļnskaja Priekules pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Preekuln Priekules pagasta bijušais nosaukums.
Freudenberg Priekuļi.
Freudenberg Priekuļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Priekuļu pagastā.
liepēnieši Priekuļu novada Liepas pagasta apdzīvotās vietas "Liepa" iedzīvotāji.
lodēnieši Priekuļu novada Liepas pagasta apdzīvotās vietas "Lode" iedzīvotāji.
Lindengofskaja Priekuļu novada Liepas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
klabēnieši Priekuļu novada Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Klabes" iedzīvotāji.
startēnieši Priekuļu novada Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Startumuiža" iedzīvotāji.
jāņmuizieši Priekuļu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņmuiža" iedzīvotāji.
jāņmuižnieki Priekuļu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņmuiža" iedzīvotāji.
jaunraunēnieši Priekuļu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunrauna" iedzīvotāji.
Priekuļu muiža Priekuļu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Priekuļi" bijušais nosaukums.
Lubiņas Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Bušugrava" bijušais nosaukums.
Jāņamuiža Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņmuiža" bijušais nosaukums.
Annasmuiža Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkalni" bijušais nosaukums.
Prekuļskaja Priekuļu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Freudenberg Priekuļu pagasta bijušais nosaukums.
euloģija Priestera svētība pār draudzi, arī tik daudz kā euharistija; vēl neiesvētīta maize.
eiloģija Priestera svētības vārdi draudzei.
pītija Priesteriene pareģe (Apollona templī Delfos no 7. līdz 6. gadsimtam pirms mūsu ēras).
vaidelote Priesteriene, reliģisko rituālu izpildītāja svētnīcā (senajām baltu tautām).
svētnieks Priesteris, garīdznieks.
brachmanis Priesteris.
brammanis Priesteris.
levīti Priesteru cilts Izraēlā, kas, saskaņā ar Veco Derību, cēlušies no Jēkaba dēla Levija.
hieromātija Priesteru izveidota valsts valdība.
hierokrātija Priesteru kārtas valdīšana laicīgajā jomā; priesteru izveidota valsts valdība.
priesterība Priesteru konfesionālais stāvoklis, pienākumu kopums; priesteru kopums; arī garīdzniecība.
prezbiterijs Priesteru telpa baznīcā, arī altārtelpas daļa, kuru parasti nošķir paaugstināts grīdas līmenis.
prezbitērijs Priesteru telpa baznīcā, arī altārtelpas daļa, kuru parasti nošķir paaugstināts grīdas līmenis.
Mac Prievārds skotu un īru uzvārdos ar nozīmi "dēls".
prepozīcija Prievārds.
eldene Prievīšu aušanas rīks; veldene (2).
veldenīca Prievīšu aušanas rīks; veldene.
veldene Prievīšu aušanas rīks.
prievets Prievīte - ar roku austs, izrakstīts apsienamais, izrakstīta jostiņa.
pacele Prievīte (zeķes nostiprināšanai).
kājbante Prievīte garo zeķu nostiprināšanai.
uzsainis Prievīte, apsējs.
lielsaitis Prievīte, ar ko mēdza apsiet zeķes vai bikses ap lieliem; lielsaišķis.
lielsaišķis Prievīte, ar ko mēdza apsiet zeķes vai bikses ap lieliem.
pasējs Prievīte, paķele; kājas apsējs zem ceļa.
prievots Prievīte, zeķu saite.
pārsaišķis Prievīte.
prievats Prievīte.
prieve Prievīte.
prievenis Prievīte.
prievete Prievīte.
prieviete Prievīte.
prieviēte Prievīte.
prievietis Prievīte.
prieviets Prievīte.
prievite Prievīte.
prievitiņa Prievīte.
prievits Prievīte.
prievīts Prievīte.
ūzants Prievīte.
ūzbante Prievīte.
ūzbants Prievīte.
uzmauts Prievīte.
vārnacītis Prievītes raksts.
īpiņi Prievītes, matu lentas.
īpini Prievītes; matu lentas.
priežaudze Priežu audze.
makaviks Priežu beka ("Suillus variegatus").
aitiņa Priežu čiekurs.
aitīna Priežu čiekurs.
pinaceae Priežu dzimta.
ciedrs Priežu dzimtas ģints ("Cedrus"), mūžzaļš, lapeglei līdzīgs skuju koks, 4 sugas.
cefalotakss Priežu dzimtas ģints ("Cephalotaxus"), Japānā augošs skujkoks, ko daudzviet audzē kā dekoratīvu koku.
lapegle Priežu dzimtas ģints ("Larix"), vasarzaļš ziemeļu puslodes vienmājas koks ar ļoti mīkstām viengadīgām skujām, kas rudenī nobirst.
egle Priežu dzimtas ģints ("Picea"), mūžzaļš skuju koks ar piramidālu vainagu un nokareniem čiekuriem, 45 sugas, Latvijā savvaļā 1 suga, introducētas \~20 sugas.
duglāzija Priežu dzimtas ģints ("Pseudotsuga"), mūžzaļš koks ar vērtīgu koksni, izplatīts Ziemeļamerikā, Meksikā, Ķīnā, Japānā.
tsuga Priežu dzimtas ģints ("Tsuga"), skujkoks ar īskātainām, plakanām skujām, kas izplatīts Ziemeļamerikā un Austrumāzijā, \~16-18 sugu un >190 dekoratīvo formu, Latvijā audzē 1 sugu; hemlokegle.
dižegle Priežu dzimtas koks, ko Latvijā audzē dekoratīvos stādījumos; baltegle.
kosis Priežu jaunais dzinums.
coniferae Priežu jeb skuju koku apakšklases "Pinidae" nosaukuma sinonīms.
patūja Priežu jeb skuju koku klases ciprešu dzimtas ģints ("Thujopsis"), spēcīgi skujkoki, ko audzē kā dekoratīvus, plašus krūmus lielos dārzos.
hiba Priežu jeb skuju koku klases ciprešu dzimtas suga ("Thujopsis dolabrata"), kas savvaļā satopama Japānā, bet Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugu, dēvē arī par Japānas patūju.
ciprese Priežu jeb skuju koku klases dzimta ("Cupressaceae"), mūžzaļš siltzemju skuju koks, 20 ģintis, 145 sugas.
širmegle Priežu kārtas ģints ("Sciadopitys"), dekoratīvi koki ar garām skujām.
sils Priežu mežs smilšainās augsnēs, parasti bez pameža (zemsegā, piemēram, virši, ķērpji, brūklenes u. tml.), jūras piekrastes kāpu apvidos un iekšzemes smilšainajos līdzenumos; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips ("Cladinoso-callunosa").
augstmežs Priežu mežs, sils.
priedulājs Priežu mežs; priežu audze; priedājs.
priedājs Priežu mežs; priežu audze.
maukloba Priežu mizas gabals stropa segšanai (apjumšanai).
maukna Priežu mizas gabals stropa segšanai (apjumšanai).
mauknis Priežu mizas gabals stropa segšanai (apjumšanai).
Dannenhof Priežu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
stāģis Priežu puduris.
pinales Priežu rinda.
čeres Priežu saknes, no kurām dedzina darvu.
Upursala Priežu sala Rušona ezerā, Rušonas pagastā, platība - 6 ha.
veimutpriede Priežu suga ("Pinus strobus"), Eiropā ievesta no Ziemeļamerikas, Latvijā kultivē kā krāšņuma koku.
makovice Priežu sviestbeka.
priedene Priežu sviestbeka.
skoste Priežu un egļu jaunais dzinums.
šmugumi Priežu un egļu jaunie dzinumi.
pidi Priežu zari, no kuriem veido zedeņu žogu.
pidiņi Priežu zari, no kuriem veido zedeņu žogu.
niedrājs Priežu, egļu un bērzu mistrota audze vai šo koku sugu tīraudze, kas parasti nesasniedz lielu augstumu un kam zemsedzē ir niedres, grīšļi; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips ("Caricoso-phragmitosa").
silājs Priežu, retāk egļu mežs; priežu, retāk egļu audze; arī sils (1).
prikšķe Prīkšķe.
prikšķis Prīkšķe.
prišķe Prīkšķe.
prīšķe Prīkšķe.
prīms Prīma - augstākās klases skolnieks; nereti arī citā klasē labākā skolēna goda tituls.
prīma Primabalerīna; arī primadonna.
sortita Primadonnas uzejas ārija operā, kurai sevišķi senāk veltīja lielu uzmanību.
PBC Primāra biliārā ciroze (angļu "primary biliary cirrhosis").
talasēmija Primāra konstitucionāli hereditāra hemolītiskā anēmija ar eritroblastozi, mikrocitozi, splenomegāliju un osteoporozi.
spermatogonijs Primārā nediferencētā vīrišķā dīgļšūna.
heteroproteoze Primārā proteoze, proteīnu hidrolīzes produkts, kas nešķīst ūdenī, bet šķīst neitrāla sāļa šķīdumā.
ovogonijs Primāra šūna, no kuras veidojas ovocīts.
citoblasts Primārā šūnas kodola nosaukums atsevišķos darbos.
ksifoīdalģija Primāra vai sekundāra šķēpveida izauguma neiralģija; sāpes šķēpveida izauguma apvidū, jūtamas arī dziļi aiz krūšu kaula. Sekundāras k. gadījumā biežākās pamatslimības ir poliartrīts, kuņģa, zarnu, žultspūšļa slimība.
PHC Primārā veselības aprūpe (angļu "primary health care").
idiopātija Primāra, patstāvīga slimība, neatkarīga no citām.
protonēma Primārais pavediens vai plātnīte, kas attīstās no šūnu sporām.
anamniji Primārie ūdens mugurkaulnieki, kuru dīglim nav plēves.
timoma Primārs aizkrūtes dziedzera audzējs.
PSC Primārs sklerotizējošais holangīts (angļu "primary sclerosing cholangitis").
primates Primāti, pērtiķi jeb pērtiķveidīgie.
primatologs Primatoloģijas speciālists.
antropoīdi Primātu apakškārta, kas aptver cilvēku un cilvēkveida pērtiķus.
scandetia Primātu kārta, kurā dažkārt nodala tupajveidīgo jeb ciršļpērtiķu dzimtu.
puspērtiķi Primātu kārtas apakškārta ("Prosimii", senāk "Lemuroidea" arī "Prosimiae"), kurā ietilpst nelieli primitīvi dzīvnieki ar vāji attīstītām smadzenēm (piemēram, lemuri, slaidpirkstaiņi, lori); šīs apakškārtas dzīvnieki.
gorilla Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas cilvēkpērtiķu dzimtas ģints ("Gorilla"), 1 suga (Āfrikā).
orangutans Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas cilvēkpērtiķu dzimtas ģints ("Pongo"), 1 suga.
driopiteks Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas cilvēkpērtiķu dzimtas izmirusi ģints ("Dryopithecus", senāk "Proconsul"), kas dzīvojusi miocēnā un pliocēnā, bijuši izplatīti visā Eirāzijā un Āfrikā.
tinējastpērtiķi Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Cebidae"), vidēji lieli pērtiķi (ķermeņa garums - līdz 75 cm, astes garums - līdz 70 cm), ar asti spēj aptvert zaru un pat karāties tajā, izplatīti Dienvidamerikas tropu mežos, 29 sugas.
mērkaķis Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Cercopithecidae"), kurā ietilpst dzīvnieki ar ieapaļu galvu, paīsu purnu, slaidiem locekļiem un garu asti.
cilvēkpērtiķi Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Pongidae"), visvairāk cilvēkiem līdzīgie pērtiķi, t. i., gorilla, orangutāns, parastais šimpanze un mazais šimpanze; arī gibons.
mērkaķveidīgie Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli pērtiķi (ķermeņa garums - 20-100 cm, masa - 1,5-50 kg), \~100 sugu.
degunpērtiķis Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas degunpērtiķu vienīgā suga ("Nasalis larvatus"), mīt mangrovju mežos Kalimantānas salā Indinēzijā, tēviņiem garš deguns, kas nokarājas pāri mutei.
babuīns Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio cynocephalus"), sastopama Āfrikā.
hamadrils Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio hamadryas"), sastopama Āfrikā.
drils Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio leucophaeus"), satopama Āfrikā.
mandrils Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio sphinx"), dzīvnieks ar iegarenu galvu, spilgti krāsainām sēžas tulznām un īsu asti, Āfrikā.
kapucīns Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Cebus"), vidēji lieli primāti (masa - 1-4 kg), izplatīti Amerikas kontinenta tropos, mīt kokos, aktīvi dienā, 4 sugas.
indrs Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Indridae"), vidēji liels pērtiķis (ķermeņa gar. 32-70 cm, masa - līdz 7 kg) Madagaskarā, 3 ģintis, 4 sugas.
tupajveidīgie Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Tupaiidae"), sīki (masa - līdz 400 g), primitīvi pērtiķi, pārtiek no kukaiņiem un augiem, izplatīti Dienvidāzijā, 5 ģintis, 15 sugu; ciršļpērtiķi.
ciršļpērtiķi Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Tupiidae"), dažreiz tos pieskaita pie kukaiņēdāju kārtas, nelieli zīdītāji (<0,4 kg) ar garu purnu, mežos Indomalajas zooģegrāfiskajā apgabalā; tupajveidīgie.
indrveidīgie Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta, vidēji lieli pērtiķi (ķermeņa garums - 32-70 cm, masa - līdz 7 kg, aste īsa), izplatīti Madagaskarā, 3 ģintis, 4 sugas.
bušbēbijs Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas loru dzimtas ģints ("Galago"), mīt kokos Āzijas dienvidos un Āfrikā, aktīvi naktī.
loris Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas lorveidīgo dzimta ("Lorisidae"), 6 ģintis, 11 sugas, izplatīts Āzijas un Āfrikas tropos.
zārds Primitīva koka konstrukcija (siena, labības u. tml.) žāvēšanai uz lauka; šāda konstrukcija kopā ar tajā sakrauto sienu, labību u. tml.
hipoceloms Primitīvā ķermeņa dobuma ventrālā daļa.
lemmoblasts Primitīvā neirilemmas šūna.
polidēmonisms Primitīva reliģija, ticība, ka visu pasauli apdzīvo un visas norises tajā vada dažādi gari (dēmoni).
naturālsaimniecība Primitīva tautsaimniecības iekārta, kurā ražots tiek tikai pašu vajadzībām, augstākais - savstarpējai tiešai ražojumu maiņai bez naudas starpniecības.
pargedonija Primitīva tieksme apmierināt instinktus un iekāres.
vārdošana Primitīva, ar maģiskiem rituāliem, parasti ar maģisku tekstu runāšanu, dziedāšanu, saistīta ārstēšana, arī iedarbība (piemēram, uz apkārtējo vidi, gariem); riebšana, pūšļošana.
riebšana Primitīva, parasti ar maģiskiem rituāliem saistīta, ārstēšana; pūšļošana, vārdošana.
pūšļošana Primitīva, parasti ar maģiskiem rituāliem saistīta, neatļauta darbība slimību ārstēšanā, ko veic personas bez medicīniskas izglītības.
lāva Primitīva, solam vai plauktam līdzīga (parasti pie sienas piestiprināta) guļasvieta.
nāra Primitīva, solam vai plauktam līdzīga guļasvieta; lāva.
pirmzīdītāji Primitīvāko zīdītāju apakšklase; šīs apakšklases dzīvnieki.
dējējzīdītāji Primitīvāko zīdītāju apakšklase; tiem saglabājušās vairākas rāpuļu pazīmes (kloāka, vairošanās ar olām).
punktacis Primitīvas acis ar lēcu (zirnekļiem un daļai kukaiņu).
klabački Primitīvas dzirnavas.
slietene Primitīvas konstrukcijas celtne, kuras konusveida karkass ir tievgaļos savienoti stabi, bet sienas - 4-6 metrus garas kārtis.
slietenis Primitīvas konstrukcijas celtne, kuras konusveida karkass ir tievgaļos savienoti stabi, bet sienas - 4-6 metrus garas kārtis.
klakšans Primitīvas važas.
dahabija Primitīvas, vecmodīgas vietējo iedzīvotāju buru laivas Nilā, ar augstām smailām trijstūru burām; senāk - garš, šaurs Nīlas kuģis ar burām, pārsegu un kajīti.
makrolīti Primitīvi apstrādāti masīvi akmens rīki, kas raksturīgi neolītam.
vārdot Primitīvi ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piemēram, uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus; riebt, pūšļot.
riept Primitīvi ārstēt, parasti izmantojot maģiskus rituālus; pūšļot, vārdot, riebt 2.
riebt Primitīvi ārstēt, parasti izmantojot maģiskus rituālus; pūšļot, vārdot.
pūšļot Primitīvi ārstēt, parasti izmantojot maģiskus rituālus.
raibīt Primitīvi ārstēt, parasti izmantojot maģiskus rituālus.
estērijas Primitīvi lapkājvēži, Latvijā devona nogulumos atrodamas no dažiem milimetriem līdz 3 cm lielas fosīlijas, dzīvojušas iesāļūdeņos vai saldūdeņos.
saslaistīt Primitīvi, arī pavirši sasliet (parasti celtni).
primitīvists Primitīvisma (3) pārstāvis mākslā.
primitivitāte Primitīvisms (1).
primitīvums Primitīvisms (1).
primitivitāte Primitīvisms (2).
primitīvums Primitīvisms (2).
primitivitāte Primitīvisms (4).
primitīvums Primitīvisms (4).
primitivitāte Primitīvisms (5).
primitīvums Primitīvisms (5).
trihoplakss Primitīvs daudzšūnu organisms ("Trichoplax adhaerens"), ko veido tikai četri dažādu šūnu veidi un ārēji izskatās kā lipīga, mataina plāksnīte, 1,5 mm gara primitīva radība, tomēr tās gēni līdzinās augstāk attīstītiem dzīvniekiem.
ģīna Primitīvs mūzikas instruments.
Prīma ezers Primmas ezers Salacas pagastā.
Primas ezers Primmas ezers Salacgrīvas pagastā.
Primmu ezers Primmas ezers Salacgrīvas pagastā.
Prīmu ezers Primmas ezers Salacgrīvas pagastā.
Koivisto Primorskas pilsēta Krievijā (Ļeņingradas apgabalā), tās nosaukums līdz 1949. g.
Fišhauzene Primorskas pilsētas Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1946. g.
gaiļbikse Prīmulas ("Primula").
gailene Prīmulas ("Primula").
primula Prīmulas ("Primula").
primula Prīmulas.
primulaceae Prīmulu dzimta.
duglāzija Prīmulu dzimtas augs, savvaļā aug Dienvideiropas kalnos, ziedi dzelteni ap 5 cm garos kātiņos, ziedot veido skaistu klājienu.
pavirza Prīmulu dzimtas ģints ("Anagallis"), viengadīgi lakstaugi ar apaļu vai četršķautņainu stulbāju, ziedi aktinomorfi, divdzimumu ar divkāršu apziedni, auglis - lodveida pogaļa; \~24 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
vairodzene Prīmulu dzimtas ģints ("Androsace"), lakstaugs ar lapām rozetē un baltiem ziediem čemurā, >100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, 2 no tām adventīvas.
sīkaudzīte Prīmulu dzimtas ģints ("Centunculus"), nelieli, viengadīgi lakstaugi, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
ciklamena Prīmulu dzimtas ģints ("Cyclamen"), daudzgadīgs lakstaugs; alpu vijolīte.
ducīte Prīmulu dzimtas ģints ("Dodecatheon"), dekoratīvi augi, tuvu radniecīgi prīmulām un ciklamenām, savvaļā zied Ziemeļamerikā, ziedi līdzīgi ciklamenām, balti, sārti vai violeti, sakopoti čemuros un paceļas līdz 50 cm virs lapojuma, stāda alpinārijos, ūdenstvertņu tuvumā un apstādījumu dobēs.
pienzāle Prīmulu dzimtas ģints ("Glaux"), daudzgadīgs lakstaugs, sastopams tikai ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 1 suga.
sermulīte Prīmulu dzimtas ģints ("Hottonia"), daudzgadīgi lakstaugi, ūdensaugi, viss augs iegrimis ūdenī, virs ūdens paceļas tikai ziednesis (ļoti seklos ūdeņos lapas sedz ūdens virsmu), 2 sugas, Latvijā 1 suga.
ķekarzeltene Prīmulu dzimtas ģints ("Naumburgia"), kurā 1 suga, kas izplatīta ziemeļu puslodes mērenajā joslā, sastopama arī Latvijā.
septiņstarīte Prīmulu dzimtas ģints ("Trientalis"), daudzgadīgs lakstaugs ar lapām stumbra augšdaļā, 4 sugas, Latvijā, tāpat kā visā Eiropā, 1 suga.
kortūza Prīmulu dzimtas ilggadīgs dekoratīvs lakstaugs, zied maijā, jūnijā purpursarkaniem ziediem čemuros.
primulales Prīmulu rinda.
prīmulaugi Prīmulu rindas dzimta, lakstaugi, reti krūmi, ar vienkāršām rozetē sakārtotām lapām, \~30 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 16 sugu.
ausainā prīmula prīmulu suga ("Primula auricula").
Bīsa prīmula prīmulu suga ("Primula beesiana").
Bulleja prīmula prīmulu suga ("Primula bulleyana").
Bullesa prīmula prīmulu suga ("Primula bullesiana").
sniegziedu prīmula prīmulu suga ("Primula chionantha").
zobainā prīmula prīmulu suga ("Primula denticulata").
gaiļbiksītes Prīmulu suga ("Primula elatior"), lakstaugi ar gaiši dzelteniem, smaržīgiem ziediem čemuros.
dižā prīmula prīmulu suga ("Primula elatior").
bezdelīgactiņa Prīmulu suga ("Primula farinosa"), daudzgadīgs augs ar daudziem čemurā sakopotiem sārti violetiem ziediem, Latvijā aizsargājams.
Florindas prīmula prīmulu suga ("Primula florindae").
Japānas prīmula prīmulu suga ("Primula japonica").
Jūlijas prīmula prīmulu suga ("Primula juliae"), kuras daudzas šķirnes ir iecienīts krāšņumaugs.
sarmotā prīmula prīmulu suga ("Primula pulverulenta").
rožainā prīmula prīmulu suga ("Primula rosea").
Ķīnas prīmula prīmulu suga ("Primula sinensis").
gaiļbiksītes Prīmulu suga ("Primula veris syn. Primula officialis"), ko izmanto kā ārstniecības augu un krāšņumaugu.
parastā prīmula prīmulu suga ("Primula vulgaris syn. Primula acaulis").
pūkainā prīmula prīmulu suga ("Primula x pubescens"), kas iegūta sugas krustojot.
Prinzenhof Princa muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā.
kroņprincese Princese, kurai ir tiesības mantot kroni, kļūt par valdnieci; kroņprinča sieva.
prince Princese.
princene Princese.
princesine Princese.
princūze Princese.
sprincene Princese.
sprincese Princese.
infanta Princeses tituls Spānijā, Portugālē; princese (parasti monarha vecākā meita).
publiskums Princips kriminālprocesā, kas paredz, ka krimināllietu izmeklēšanu un iztiesāšanu izdara valsts iestādes (izziņas, prokuratūras, tiesas) kā valsts uzliktu pienākumu neatkarīgi no nozieguma skarto personu gribas un interesēm.
utilitārisms Princips parādību, priekšmetu u. tml. vērtēšanai pēc to praktiskā derīguma, izmantojuma; attiecīgais rīcības, izturēšanās veids.
nepārtrauktība Princips tiesvedībā - katra tiesas sēde notiek nepārtraukti, izņemot atpūtai nepieciešamo laiku.
mutiskums Princips tiesvedībā, kas nosaka, ka visām uz tiesu aicinātām personām liecības vai paskaidrojumi jāsniedz mutiski, par pētāmajiem materiāliem un dokumentiem ir jāpaziņo un viss jāapspriež mutiski.
postulāts Princips, atzinums u. tml., ko, piemēram, teorijā, jēdzienu, spriedumu sistēmā, pieņem par sākotnēju un kas nav pierādāms šīs teorijas, sistēmas ietvaros; arī aksioma.
strukturālisms Princips, koncepcija (zinātnē), pēc kuras parādību pētīšanā jāpievēršas to sistēmai, struktūrai; virziens (kādā zinātnes nozarē), kas balstās uz šādu principu, koncepciju.
konsensus Princips, saskaņā ar kuru juridisko aktu tiesiskā pamatotība ir nosacīta galvenokārt ar ieinteresētu pušu apmierinātību ar tiem, ņemot vērā prasības, kas attiecas uz šo aktu formu un uzrādīšanas, piestādīšanas procedūru.
konsorts Princis konsorts - Lielbritānijā valdošās karalienes vīrs, kas pats nav karalis.
sprincis Princis.
migelisti Prinča Migela vadītie absolūtisma atbalstītāji Portugālē 1823.-1834. g.
infants Prinča tituls Spānijā, Portugālē; princis (monarha otrais dēls).
monsiņjors Prinču, katoļu bīskapu un dažu citu izcilu personu tituls.
monsiņors Prinču, katoļu bīskapu un dažu citu izcilu personu tituls.
kārtridžs Printera sastāvdaļa - maināms konteiners, kas pildīts ar šķidrumu vai pulveri, gāzi, filtrmateriāliem.
printerploteris Printera un plotera apvienojums, kas papildus rakstzīmju izvadei nodrošina arī datu izvadi grafisku attēlu veidā.
PostScript printeris Printeris (parasti lāzerprinteris), kurā ir speciālais mikroprocesors un 1 megabaits brīvpiekļuve atmiņas, kas nepieciešama, lai valodā _PostScript_ formulētās instrukcijas dekodētu un interpretētu drukāšanai.
lāzerprinteris Printeris, kas informāciju uz papīra atveido ar lāzera stara palīdzību, izmantojot elektrostatiskās reprodukcijas tehnoloģiju.
strūklprinteris Printeris, kas rakstzīmju attēlus uz papīra atveido, no kapilārām sprauslām izsmidzinot krāsvielas strūklu.
drukātājs Printeris, mazizmēra iespiedierīce teksta un attēlu izvadei uz papīra.
priorisa Priore.
priekšplāns Prioritāte, kas vairākuzdevumu sistēmās tiek piešķirta interaktīvā režīmā strādājošajām programmām atšķirībā no pakešrežīmā strādājošām programmām, kas ir fona darbi.
Priozjorska Priozera, pilsēta Kazahstānā, krievu valodā lietots pilsētas nosaukums.
Keksholma Priozjorskas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums 1611.-1948. g.
Korela Priozjorskas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1611. g.
pripačka Pripača.
pripraža Pripaška.
Pripetes rezervāts Pripetes nacionālais parks.
PBX Privātā atzarojuma telefoncentrāle (angļu "Private Branch Exchange").
privātģimnāzija Privātā ģimnāzija.
privātklīnika Privāta klīnika.
privātmāja Privāta māja.
privāts Privāta persona.
SPRL Privāta sabiedrība ar ierobežotu atbildību (fr. "societe de persoonnes a responsabilite limitee").
privātsaimniecība Privāta saimniecība (parasti laukos).
Antrepriz Privāta teātra nosaukums Jaroslavļā, Krievijā, ko 1750. g. nodibināja F. Volkovs; pirmais profesionālais teātris Krievijā.
antreprīze Privāta teātra uzturēšana.
anulācija Privātā vai publiskā, administratīva vai tiesu rakstura juridiska akta atcelšana, kurai ir atpakaļejošs spēks.
privāts Privātapģērbā.
privātdrēbes Privātapģērbs.
privātdakteris Prīvātārsts.
privātīpašniecisms Privātīpašnieciskums.
buržuāzija Privātīpašnieku un bagāto šķira, retāk – vidusšķira.
PA Privatizācijas aģentūra.
vaučers Privatizācijas sertifikāts dažās valstīs (Čehijā, Krievijā u. c.).
PVAS Privatizējamā valsts akciju sabiedrība.
priv. Privatizēts (piem., dzīvoklis).
municipalizācija Privātpersonu īpašuma tiesību piespiedu nodošana pašvaldības institūcijām.
paštiesa Privātpersonu organizēta neoficiāla patvaļīga tiesa.
konfiskācija Privātpersonu vai organizāciju īpašuma atsavināšana piespiedu kārtā bez atlīdzības par labu valstij.
nodeva Privātpersonu vai uzņēmumu obligāts maksājums valstij par tās iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem.
nodoklis Privātpersonu, arī uzņēmumu, iestāžu obligāts maksājums valstij un pašvaldībām.
civilapģērbs Privāts apģērbs (pretstatā formas tērpam).
kulisjē Privāts biržas mākleris Parīzē, kurš savus veikalus nokārto plie biržas ieejas.
privātprakse Privāts darbs, privāta darbība (piemēram, juristiem, ārstiem, parasti kapitālistiskās valstīs).
rekuperators Privāts tiesnesis Senajā Romā, ja puses labprātīgi nevarēja vienoties tiesneša izvēlē, pretors iecēla 3-5 šādus tiesnešus lietas iztiesāšanai.
fideicommissum Privāts uzdevums mantiniekiem, uzliekot to viņu sirdsapziņai, atdot kādu daļu no mantojuma vai pat to visu tādām personām, kas pēc stingrām romiešu tiesībām nespēja mantot.
privātuzņēmējs Privāts uzņēmējs.
civiluzvalks Privāts uzvalks (pretstatā formas tērpam).
partikulārs Privāts, kas nav valsts dienestā.
privātskolnieks Privātskolēns.
priviliģēt Privileģēt.
Zemes tiesa Privileģēto lauku iedzīvotāju tiesu iestāde (Latvijas teritorijā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam).
Privoļje Priviļļe, pilsēta Ukrainā.
stalaktīti Prizmatiski konstruktīvi dekoratīvi elementi, kas ir novietoti cits virs cita pārkaru rindās.
prizmveidīgs Prizmveida.
Prizrena Prizreni, pilsēta Kosovā.
jautājums Problēma, temats (kas jārisina).
probza Problēma; grūtības.
problems Problēma.
presenils Problēmas un parādības, kas izpaužas vecākiem cilvēkiem.
zamoročķi Problēmas.
problēmika Problemātika.
spuļģis Problemātiska senlatviešu mitoloģiska būtne, varētu pieņemt, ka labības gars.
problematica Problemātiskas fosīlijas, kuru daba vēl nav pietiekoši noskaidrota.
problēmgadījums Problemātisks gadījums.
neatrisināts Problemātisks, nenoskaidrots.
izvedummašīna Problēmneatkarīga ekspertsistēmas daļa (aparatūra un programmas), kas operē ar zināšanu bāzē uzkrātajiem faktiem un formē izvedumus.
aporētika Problēmu iztirzāšana, necenšoties tās par katru cenu atrisināt, bet gan noskaidrot šo problēmu iekšējo jēgu.
problemātika Problēmu kopums (piemēram, kādā zinātnes nozarē, darbības jomā).
breinstormings Problēmu risināšanas metode: šim nolūkam sapulcinātas grupas locekļi triecientempā piedāvā iespējami daudz ideju, kuru izvērtēšana notiek pēc tam; smadzeņu ofensīva, prātavētra.
Probolinga Probolingo, pilsēta Indonēzijā.
pārvarēšana Procedss un/vai rezultāts, kas samazina iekšējo vai ārējo traucējošo faktoru ietekmi.
giljotīna Procedūra debašu saīsināšanai vai izbeigšanai Anglijas parlamentā.
atkļūdošana Procedūra programmas sastādīšanas vai shēmas izstrādāšanas gaitā pieļauto kļūdu atrašanai, lokalizēšanai un novēršanai, ko parasti veic ar datoru.
lāgošana Procedūra sastādītās programmas kļūdu atrašanai, lokalizēšanai un novēršanai, ko veic, ar skaitļotāju pārbaudot programmas vai tās daļas darbspēju; skaņošana.
skaņošana Procedūra sastādītās programmas kļūdu atrašanai, lokalizēšanai un novēršanai, ko veic, ar skaitļotāju pārbaudot programmas vai tās daļas darbspēju.
pārkreditēšana Procedūra, kad klients noslēdz līgumu ar citu banku, saņemot izdevīgāku kredītu, un atsakās no līdzšinējās bankas pakalpojuma, slēdzot trīspusēju līgumu - starp abām bankām un klientu.
novirzīšana Procedūra, kas paredzēta kuģiem, kas neatrodas jūras spēku pārraudzībā, un ko izmanto, lai atbrīvotu mierlaika kuģošanas maršrutus un iespējami ātrāk pakļautu šos kuģus sistēmai, kas paredz Sabiedroto jūras spēku kontroli pār tirdzniecības floti.
demultipleksēšana Procedūra, ko veic saņēmēja pusē, lai atdalītu ar multipleksēšanu apvienotos atsevišķos signālus, kuri pārraidīti pa kopīgu datu pārraides vidi.
caurskatpārbaude Procedūra, kur auditors izskata noteikta veida darījumus un ar to saistītās kontroles no paša operācijas sākuma līdz tās pabeigšanai.
akreditācija Procedūra, kurā likumā noteiktā institūcija sniedz oficiālu atzinumu, ka juridiskā vai fiziskā persona ir kompetenta veikt konkrētus uzdevumus.
provārdi Procedurālie vārdi, ko lieto radiotelefona procedūrā, lai standartizētu to.
aktivizācija Procedūras vai programmas novešana aktīvā stāvoklī, to izsaucot vai ielādējot operatīvajā atmiņā.
ligzdprocedūras Procedūras, kas deklarētas procedūrās.
pagaida Procenti par aizdotas naudas vai labības pagaidīšanu.
pagaidas Procenti par aizdotas naudas vai labības pagaidīšanu.
pagaidi Procenti par aizdotas naudas vai labības pagaidīšanu.
procentlikme Procenti, atlīdzība kreditoram par aizdevumu noteiktā laikā.
dizažio Procenti, ko atskaita no naudas vai vērtspapīru nominālvērtības, ja to kurss biržā ir krities zem nomināla.
pārsimti Procenti.
proči Procenti.
ekārs Procentos izteikta atkāpšanās prēmija biržas darījumos.
kautiznākums Procentos izteikta liemeņa (kautķermeņa) masas attiecība pret dzīvnieka dzīvmasu pirms kaušanas. Latvijā vidēja barojuma govīm k. ir 45-50%, aitām 50-55%, cūkām 60-70%, trušiem 60%.
sulfiditāte Procentos izteikta nātrija sulfīda ekvivalenta attiecība pret nātrija hidroksīda un nātrija sulfīda summu, vārot šķeldas pēc sulfātvārīšanas metodes sulfātcelulozes iegūšanai.
nosimte Procents.
procente Procents.
pamatlikme Procentu likmes pamatlīmenis, pēc kura orientēta lielākā daļa banku aizdevējdarbības.
anatocisms Procentu ņemšana no procentiem, procentu aprēķināšana ne vien no sākotnējās summas, bet arī no attiecīgajā periodā klāt nākušajiem procentiem; augļu augļi.
kupons Procentu summa par vērtspapīru iepriekš noteiktā laika posmā.
procentīgs Procentuāls.
taimerpārtraukums Procesa pārtraukums taimera noteiktā laika intervāla beigu momentā.
gaidstāve Procesa pilnīga vai daļēja apstāšanās līdz darbības atsākšanas signāla saņemšanai.
lasījums Procesa stadija, arī viss process, kurā likumdevējā institūcijā izskata, apspriež likuma projektu (piemēram, parlamentā).
programmvadība Procesa vadība (piemēram, ierīcei, iekārtai) ar iepriekš ievadītu programmu; programmētā vadība.
lēciens Procesa, parādības kvalitātes kardināla pārvēršanās jaunā kvalitātē kvantitatīvu pārmaiņu rezultātā.
autometamorfisms Procesi, kas noris magmas atdzišanas un magmatisko iežu veidošanās laikā.
splaisings Procesinga stadija, kurā eikariotos notiek eksoniem atbilstošo RNS priekšteča rajonu savienošanās nepārtrauktā ķēdē pēc introniem atbilstošo rajonu izšķelšanās.
bīdītājs Procesora ierīce, kas veic mašīnvārdu vai to daļu pārbīdi par noteikto vietu skaitu.
pēcprocesors Procesors, kas veic pamatprocesora darbības gaitā iegūto rezultātu papildapstrādi.
caurlaide Process - laist cauri.
absorbcija Process --> absorbēt; vielu uzsūkšana no šķidruma vai gāzu maisījuma absorbenta (cietvielas vai šķidruma) tilpumā; absorbēšana.
aizraušanās Process --> aizrauties (2).
aizraušanās Process --> aizrauties (3).
aizraušanās Process --> aizrauties (4).
aktivācija Process --> aktivēt; rosināšana uz aktīvu procesu, darbību.
apasiņošana Process --> apasiņot.
apdzisme Process --> apdzist; apdzišana.
apkure Process --> apkurināt; apkurināšana; apsildīšana.
apmācība Process --> apmācīt; mācīšana.
aprakstīšana Process --> aprakstīt.
aptaukošanās Process --> aptaukoties; slimīgs stāvoklis, kad organismā pastiprināti veidojas taukaudi.
aptvere Process --> aptvert (2); aptveršana; saprašana.
asimilēšanās Process --> asimilēties.
asiņošana Process --> asiņot.
ataugsme Process --> ataugt; ataugšana.
atbrīvošanās Process --> atbrīvoties.
atbruņošanās Process --> atbruņoties.
atmaskošana Process --> atmaskot.
atmoda Process --> atmosties (1); atmošanās.
attīstīšanās Process --> attīstīties.
atveidojums Process --> atveidot; atveidošana.
automatizācija Process --> automatizēt (1).
automatizācija Process --> automatizēt (2), automatizēties.
dēdēšana Process --> dēdēt (3).
deklamācija Process --> deklamēt (1).
diftongizācija Process --> diftongizēties.
dīgšana Process --> dīgt.
dzeršana Process --> dzert, žūpot.
dzīšanās Process --> dzīties.
eksaminācija Process --> eksaminēt.
ekspluatācija Process --> ekspluatēt (2).
gaidas Process --> gaidīt (1).
iepilde Process --> iepildīt.
ieplūde Process --> ieplūst.
iesaldēšana Process --> iesaldēt (1).
iesaldēšana Process --> iesaldēt (2); apturēšana, moratorijs.
ietvaice Process --> ietvaicēt.
izklaidēšanās Process --> izklaidēties(1); tas, kas izklaidē (1).
izkliede Process --> izkliedēt (4).
izlāde Process --> izlādēties.
izpārdošana Process --> izpārdot.
izplūde Process --> izplūst (1); izplūšana.
iztece Process --> iztecēt 1(2); iztecēšana.
iztvaice Process --> iztvaicēt (1).
karamelizācija Process --> karamelizēt.
kristalizācija Process --> kristalizēties (2), kristalizēt (2).
limitācija Process --> limitēt; limita noteikšana.
mineralizācija Process --> mineralizēt, mineralizēties.
motorizācija Process --> motorizēt (2).
nobire Process --> nobirt (2).
aizplūde Process --> nonākšana citur, citu rīcībā.
nosēde Process --> nosēsties (4).
pāreja Process --> pāriet (7).
pārkristalizācija Process --> pārkristalizēt, pārkristalizēties.
pazīšanās Process --> pazīties(1); attiecības, saskare starp cilvēkiem, kas pazīst viens otru, cits citu.
reaktivācija Process --> reaktivēt.
saindēšanās Process --> saindēties.
caursišana Process --> sist cauri.
aizplūde Process --> šķidruma plūšana, aiztecēšana.
caursišana Process --> urbties cauri (parasti par šāviņiem, lodēm).
urda Process --> urdīt.
urdoņa Process --> urdīt.
uzlāde Process --> uzlādēt (2), uzlādēties (2).
uzsūce Process --> uzsūkt (2), uzsūkties (2).
vokalizācija Process --> vokalizēt, vokalizēties.
ziedēšana Process --> ziedēt.
martingals Process (gadījumlielumu virkne), kurā katra nākamā elementa nosacītā vidējā vērtība sakrīt ar iepriekšējā elementa vērtību.
mēslošana Process augu nodrošināšanai ar barības vielām un augsnes īpašību uzlabošanai iestrādājot augsnē mēslojumu.
saturācija Process cukurrūpniecībā, kurā no cukura šķīduma atdala liekos šķīstošos kalcija sāļus.
kollikvācija Process dažās slimībās, kur audi sāk izšķīst.
brīdings Process kodolreaktorā, kas nozīmē, ka kodoldegvielas rodas vairāk, nekā to patērē.
vikarējošs Process vai funkcija, kas aizstāj cita (slima) orgāna funkciju.
bērnprocess Process vairākuzdevumu vidē, kuru izsauc vecākprocess un kuru bieži izpilda vecākprocesa aiztures laikā.
novērtēšana Process, ar kura palīdzību nosaka summas naudas izteiksmē, kādās finanšu pārskatu elementi ir jāatzīst un jāuzskaita grāmatvedības bilancē un peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
piekāpšanās Process, ar kura starpniecību lokālajos datoru tīklos stacija aiztur datu pārraidi, lai novērstu sadursmi, ja pārraides vide ir aizņemta.
dalīšanās Process, arī darbība --> dalīties (1, 3-6).
ņirboņa Process, arī darbība --> ņirbēt (1); ņirba (1).
ņirba Process, arī darbība --> ņirbēt (1); ņirboņa (1).
ņirboņa Process, arī darbība --> ņirbēt (2); ņirba (2).
ņirba Process, arī darbība --> ņirbēt (2); ņirboņa (2).
ņirboņa Process, arī darbība --> ņirbēt (3); ņirba (3); kņudoņa; arī trīsas.
ņirba Process, arī darbība --> ņirbēt (3); ņirboņa (3); kņudoņa; arī trīsas, drebuļi.
ņudzoņa Process, arī darbība --> ņudzēt (1).
ņudzoņa Process, arī darbība --> ņudzēt (2).
klaiņojums Process, arī paveikta darbība --> klaiņot (1); ilgāks gājiens (parasti bez noteikta mērķa).
piepildījums Process, arī paveikta darbība, rezultāts --> piepildīt (6).
apjūsma Process, arī rezultāts --> apjūsmot.
aprēķins Process, arī rezultāts --> aprēķināt (1); aprēķināšana.
atrofija Process, arī rezultāts --> atrofēties.
atveide Process, arī rezultāts --> atveidot; atveidošana; atveidojums; atveids.
atveldze Process, arī rezultāts --> atveldzēt; tas, kas atveldzē, ar ko var atveldzēties; veldze.
duļķojums Process, arī rezultāts --> duļķot.
falsifikācija Process, arī rezultāts --> falsificēt (1); viltošana, viltojums.
falsifikācija Process, arī rezultāts --> falsificēt (2).
izpausme Process, arī rezultāts --> izpaust (1), izpausties (1).
izpausme Process, arī rezultāts --> izpaust (2), izpausties (3).
izpausme Process, arī rezultāts --> izpaust (3), izpausties (2).
komplektācija Process, arī rezultāts --> komplektēt (1).
komplektācija Process, arī rezultāts --> komplektēt (2).
koncentrācija Process, arī rezultāts --> koncentrēt (1).
koncentrācija Process, arī rezultāts --> koncentrēt (2).
koncentrācija Process, arī rezultāts --> koncentrēt (3).
koncentrācija Process, arī rezultāts --> koncentrēt (4).
lokalizācija Process, arī rezultāts --> lokalizēt (1).
lokalizācija Process, arī rezultāts --> lokalizēt (2).
nobīde Process, arī rezultāts --> nobīdīt (3).
pārpilde Process, arī rezultāts --> pārpildīt (3).
pigmentācija Process, arī rezultāts --> pigmentēt (1); krāsa, ko rada pigmenti (1).
rēķins Process, arī rezultāts --> rēķināt (1).
rēķins Process, arī rezultāts --> rēķināt(2); ar kādiem paņēmieniem noteikts (kā) skaits, daudzums.
vizualizācija Process, arī rezultāts --> vizualizēt.
dēdēšana Process, arī stāvoklis --> dēdēt (1,2).
aizguve Process, darbība --> aizgūt.
apmācīšana Process, darbība --> apmācīt.
apsaldēšana Process, darbība --> apsaldēt.
apzveja Process, darbība --> apzvejot.
aranžēšana Process, darbība --> aranžēt.
atvadas Process, darbība --> atvadīties (1); atvadīšanās, atsveicināšanās.
audzēšana Process, darbība --> audzēt.
bēgšana Process, darbība --> bēgt.
decentralizācija Process, darbība --> decentralizēt (1).
decentralizācija Process, darbība --> decentralizēt (2).
dekoncentrācija Process, darbība --> dekoncentrēt.
demilitarizācija Process, darbība --> demilitarizēt.
demobilizācija Process, darbība --> demobilizēt (3).
demokratizācija Process, darbība --> demokratizēt.
denacifikācija Process, darbība --> denacificēt.
elpināšana Process, darbība --> elpināt.
gaidīšana Process, darbība --> gaidīt.
kataloģizācija Process, darbība --> kataloģizēt.
lūziens Process, darbība --> lūzt.
magnetizācija Process, darbība --> magnetizēt.
maršrutizācija Process, darbība --> maršrutizēt.
pāratestācija Process, darbība --> pāratestēt.
pavadi Process, darbība --> pavadīt.
pierakstīšana Process, darbība --> pierakstīt.
pļauja Process, darbība --> pļaut.
nopratināšana Process, darbība --> pratināt.
riešana Process, darbība --> riet.
šķīstīšanās Process, darbība --> šķīstīties.
nerima Process, darbība, kas noris visu laiku nepārtraukti, bez apstājas.
izveide Process, darbība, kura rezultātā (kas) tiek radīts, rodas, iegūst vēlamo veidu, formu; šīs darbības rezultāts.
zonifugāls Process, impulss vai sāpju iradiācija, kas iziet no kādas zonas.
zonipetāls Process, impulss vai sāpju iradiācija, kas vērsta uz kādu noteiktu zonu.
autoregulācija Process, kad bioloģiskās sistēmas mehānisms noteic un regulē radušās pārmaiņas.
elektroslapināšans Process, kad elektrovadītāja šķidruma piliens, kam pievada strāvu, maina formu, sākot slapināt virsmu; kā arī pretējs process - kad pilienu mehāniski deformē, tas ģenerē elektrisko lādiņu.
dezaktivācija Process, kad molekula zaudē enerģiju un top neaktīva.
sadalīšana Process, kas izpaužas vienā no šādiem veidiem - sabiedrība (sadalāmā sabiedrība), beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un pasīvus divām vai vairākām jau pastāvošām vai jaunizveidotām sabiedrībām (iegūstošās sabiedrības) apmaiņā pret proporcionālu skaitu iegūstošo sabiedrību izlaisto akciju vai to nodošanu sadalāmās sabiedrības dalībniekiem un - atkarībā no apstākļiem - pret atzīstamu atlīdzību naudā; sabiedrība (sadalāmā sabiedrība) nodod vienu vai vairākus savas saimnieciskās darbības veidus sabiedrībai, kuru tā izveido (iegūstošā sabiedrība), apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu sadalāmās sabiedrības dalībniekiem un - atkarībā no apstākļiem - pret atzīstamu atlīdzību naudā.
apvienošana Process, kas izpaužas vienā no šādiem veidiem: viena sabiedrība vai vairākas sabiedrības (pievienojamā sabiedrība), beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un pasīvus citai jau pastāvošai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība) apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu pievienojamās sabiedrības dalībniekiem un - atkarībā no apstākļiem - pret atzīstamu atlīdzību naudā; divas vai vairākas sabiedrības (pievienojamās sabiedrības), beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un pasīvus sabiedrībai, ko tās izveido (iegūstošā sabiedrība), apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu pievienojamo sabiedrību dalībniekiem un - atkarībā no apstākļiem - pret atzīstamu atlīdzību naudā; pievienojamā sabiedrība, beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un pasīvus sabiedrībai (iegūstošajai sabiedrībai), kam pieder visas pievienojamās sabiedrības akcijas.
sasāļošanās Process, kas noris galvenokārt sausa klimata apstākļos, palielinoties sāļu koncentrācijai cilmiežos.
kūdrošanās Process, kas noris pastāvīga lieka mitruma apstākļos, kur šiem apstākļiem piemēroto augu atliekas lēni noārdās un veidojas kūdra.
bezliesmas Process, kas norisinās ar pavājinātu liesmu vai bez redzamas liesmas.
caursite Process, kas norisinās p-n pārejā, tai pieliekot pietiekami lielu sprostspriegumu, kura rezultātā strauji pieaug sproststrāva.
lavīncaursite Process, kas norisinās pusvadītāja p-n pārejā lādiņnesējiem iegūstot pietiekamu enerģiju, lai izsauktu trieciena jonizāciju, atraujot elektronus.
izoprocess Process, kas norit apstākļos, kad nemainās kāds no sistēmas stāvokli noteicošajiem parametriem.
viktimizācija Process, kas personas pārvērš par noziegumu upuriem, un šā procesa rezultāts var attiekties gan uz atsevišķu personu, gan uz masām.
iztaisnošana Process, kas slīpi uzņemtu fotogrāfiju projicē uz horizontālas plaknes.
vecākprocess Process, kas vairākuzdevumu vidē izsauc bērnprocesu un nereti aiztur savu darbību, kamēr tiek veikts bērnprocess.
starpprocess Process, kas veido kādas darbības, norises starpposmu.
metamorfēšana Process, kas vienu attēlu pārveido citā.
velkatlase Process, ko realizē, nospiežot peles pogu, turot to nospiestu un pārvietojot peles rādītāju pa displeja ekrānu.
autojonizēšana Process, kur daļa no ierosinātā atoma enerģijas koncentrējas kādā šī atoma elektronā; rezultātā notiek jonizācija, t. i. atoms pats sevi jonizē.
mīksttapšana Process, kurā (kas, piemēram, viela) top mīksts.
ģeokodēšana Process, kurā adreses vai vietvārda tekstam piekārto koordinātas vai alfa - numeriskos kodus.
apmaiņa Process, kurā aizstāj vienu (priekšmetu, apzīmējumu u. tml.) ar citu, paņem viena vietā citu; darbība, process --> apmainīt (2).
cerogrāfija Process, kurā apsudrabotai vara plāksnei uzziež ar grafītu sajauktu vaska kārtu, asē tajā zīmējumu un noformē galvaniski izcilspiedumam.
apmaiņa Process, kurā atdodot (ko savu) saņem pretī (cita); apmainīšana; darbība, process --> apmainīt (1), apmainīties (1).
kopēšana Process, kurā attēlu no fotonegatīva vai diapozitīva pārnes uz materiālu, kas pārklāts ar gaismjutīgu slāni.
minerālbarošanās Process, kurā augi no apkārtējās vides uzņem neorganiskās barības vielas.
etiolēšana Process, kurā augi zaudē savu zaļo krāsu, ja tos audzē tumsā vai nepietiekamā gaismā; etiolētiem augiem nav hlorofila, tiem ir balta vai dzeltena krāsa, vāji attīstīti šūnapvalki, vadi un mehāniskie audi.
iebraukšana Process, kurā ceļotāji, šķērsojot valsts robežu ar nepieciešamajiem ceļošanas dokumentiem, nonāk tajā.
izbraukšana Process, kurā ceļotāji, šķērsojot valsts robežu un uzrādot ceļošanas dokumentus, dodas uz kādu citu valsti.
eksternalizācija Process, kurā cilvēks daļu savu jūtu, domu vai pieredzējumu projicē otrā cilvēkā (apzināti vai neapzināti piedēvē viņam) un tādējādi tos uztver kā otram cilvēkam piemītošus; bieži vien tas notiek ar jūtām vai domām, kuras sevī nevar paciest un kuras, projicētas otrā, nešķiet tik traucējošas.
identificēšana Process, kurā cilvēks savās jūtās, domās un darbībā apzināti vai neapzināti pārņem cita cilvēka raksturīgākās īpašības vai arī mēģina tās attēlot, izspēlēt.
identifikācija Process, kurā cilvēks savās jūtās, domās un darbībā apzināti vai neapzināti pārņem cita cilvēka raksturīgākās īpašības vai arī mēģina tās attēlot, izspēlēt.
kapacitācija Process, kura dēļ spermatozoīds, sasniedzis olvada ampulāro daļu, spēj apaugļot olšūnu.
izentropisks Process, kura entropija paliek nemainīga.
pārmagnetizēšana Process, kurā ferimagnētiska vai feromagnētiska parauga magnetizācijas virzienu maina uz pretējo ārējā magnētiskā lauka iedarbībā.
ierosināšana Process, kurā fizikālā sistēmā (atoma kodols, atoms, molekula utt.), saņemot papildu enerģiju no apkārtējās vides, pāriet no stāvokļa ar vismazāko enerģiju kādā citā stāvoklī ar lielāku enerģiju.
solarizācija Process, kurā fotoattēla negatīvs saņem gaismu vairāk nekā nepieciešams minimālā nomelnējuma sasniegšanai, tomēr neveidojoties maksimālajam nomelnējumam.
konvertācija Process, kura gaitā datus, kas zīmēti, izmantojot iepriekšējās tehniskās instrukcijas, ar speciāli veidotas datorprogrammas palīdzību pārveido par datiem, kas atbilst spēkā esošajai instrukcijai.
kotēšana Process, kura gaitā īpaša biržas izpildinstitūcija (parasti kotācijas komisija) nosaka un publicē biržas biļetenos preču vai finanšu instrumentu cenas un ārvalstu valūtas kursu.
separācija Process, kura gaitā noteikta sociālā grupa vai indivīds, kas sabiedrībā pārstāv citu kultūru un valodu, pilnībā noliedz valdošo kultūru un valodu, izolējas no tās.
saistīšana Process, kura gaitā tiek apvienoti divi informatīvi elementi.
krekings Process, kurā galvenokārt iegūst viegli gaistošas degvielas no smagajiem naftas produktiem, sadalot smago ogļūdeņražu molekulas augstas temperatūras un spiediena iedarbībā.
magnifikācija Process, kurā gēni, kas nosaka atsevušķu rRNS sintēzi, ģenētiski nosacīti daudzkārtēji replicējas.
cietiešana Process, kurā govs pakāpeniski pārstāj dot pienu pirms atnešanās.
afināža Process, kurā iegūst ļoti tīrus cēlmetālus.
metālliešana Process, kurā iegūst metāla izstrādājumus, lejot izkausētu metālu veidnēs.
tēraudliešana Process, kurā iegūst tērauda izstrādājumus, lejot izkausētu tēraudu veidnēs.
metamorfisms Process, kurā ieži veidojas augstas temperatūras, liela spiediena un ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā.
saziņa Process, kurā indivīdi ar kopīgas simbolu sistēmas palīdzību apmainās domām un izjūtām.
piemērvaicājums Process, kurā izgūst informāciju no datu bāzes.
formatēšana Process, kura izpildes gaitā dokumentam piešķir noteiktu ārējo veidolu: malu un atkāpju lielumu, burtstilu un citus ārējā izskata elementus.
siešana Process, kurā izstrādātās aušanas pamatnes šķēru galus sasien ar jaunās aušanas pamatnes šķēru galiem un mezglus izvelk cauri lamelēm, nītīm un šķietam.
maska Process, kurā izvēlas atsevišķus apgabalus, kam jāpaliek nemainītiem, ja pats attēls tiek pārveidots.
autorēšana Process, kurā kāda konkrēta informācija tiek attēlota multividē, izmantojot ne tikai tekstu, bet arī skaņu, grafiku un videokomponentus.
disgregācija Process, kurā kāda ķermeņa sastāvdaļiņas cita no citas atšķiras, atvienojas, piem., šķidruma iztvaikošana.
pretpārliecināšana Process, kurā kāda persona, politiskā grupa vai valdība tiek pārliecināta atteikties no tās ieplānotās vai iecerētās rīcības.
terraformēšana Process, kurā kāda teritorija noteiktā laika posmā tiek modificēta tā, ka kļūst piemērota cilvēka eksistencei.
determinoloģizācija Process, kurā kādas nozares termins pāriet vispārlietojamā leksikā.
determinoloģizēšanās Process, kurā kādas nozares termins pāriet vispārlietojamā leksikā.
superpozīcija Process, kurā kādas parādības, norises u. tml. tiek iekļautas vienotā sistēmā (parasti ar rezultējošu efektu).
reterminoloģizēšanās Process, kurā kādreiz izplatīts termins, kas zināmu laiku nav lietots terminoloģiskajā funkcijā, šo funkciju atkal atgūst tajā pašā vai citā nozarē tā paša vai cita jēdziena izteikšanai.
leksikalizēšanās Process, kurā kāds afikss, vārdforma vai vārdu savienojums kļūst par atsevišķu vārdu vai tā ekvivalentu; leksikalizācija.
atmīnēšana Process, kura laikā no kāda maršruta vai zonas aizvāc visas mīnas.
palaide Process, kura laikā notiek iekārtas režīmu maiņa no miera stāvokļa uz darba režīmu.
aušana Process, kura laikā, savstarpēji sapinot divas pavedienu sistēmas - audus un šķērus, veido audumu.
pašreduplikācija Process, kurā mašīna ražo pati savas kopijas; kibernētisks dzīvo organismu vairošanās modelis.
mecistāze Process, kurā muskulis pagarinās, bet nezaudē sākotnējo spraiguma pakāpi.
abstrahēšanās Process, kurā mūsu prāts veido abstrakcijas.
diskontinuitāte Process, kurā nav ievērota pēctecība.
vispārināšana Process, kurā no atsevišķiem faktiem, parādībām un to pazīmēm secina ko vispārēju, uz daudziem (visiem) līdzīgiem faktiem un parādībām attiecināmu vai kurā atsevišķam faktam, parādībai u. tml. piešķir plašu, vispārēju nozīmi.
reģenerācija Process, kurā no izlietotā iepakojuma vai iepakojuma materiāla iegūst otrreizējās izejvielas vai enerģiju.
saķepšana Process, kurā no sīkdispersām vielām augstā temperatūrā iegūst cietu, porainu materiālu (piem., cementa klinkeru).
krustmija Process, kurā notiek homoloģisko hromosomu pavedienu (hromatīdu) fermentatīva šķelšanās un fragmentu savienošanās, tiem savstarpēji apmainoties; ģenētiskais pārkrustojums; krosingovers.
eksteriorizācija Process, kurā notiek pāreja no iekšējās - prāta darbības uz ārējo - praktisko darbību.
apsēklošana Process, kurā notiek sievišķo un vīrišķo gametu kontaktēšanās.
siltumapmaiņa Process, kurā notiek spontāna siltuma enerģijas pārnese no vides ar augstāku temperatūru uz vidi ar zemāku temperatūru; siltuma apmaiņa.
reakcija Process, kurā notiek vielu pārvērtības (pārkārtojoties atomiem un foniem, mainoties ķīmiskajām saitēm, pārvēršoties enerģijai) un veidojas jaunas vielas ar citām īpašībām.
noskalošana Process, kurā pa nogāzēm tekošie ūdeņi pilnīgi vai daļēji nonesuši virsējos augsnes horizontus.
kreolizācija Process, kurā pēc ilgāka dabiska attīstības posma no pidžina izveidojas kreoliskā valoda, kas kļūst par etnosa dzimto valodu.
nītīšana Process, kurā pirms aušanas katru šķēru izvelk cauri lamelei, nītij un šķieta zobam.
rekristalizācija Process, kurā polikristāliskam ķermenim mainās kristāliskā struktūra.
izveide Process, kura rezultātā attīstās, pilnveidojas, rodas (rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml).
apgāšanās Process, kura rezultātā laivas bura skar ūdeni un nevar vairs no tā atrauties.
relaksācija Process, kurā samazinās centrālās nervu sistēmas, muskulatūras sasprindzinājums; psihes stresa samazināšana (izmantojot autogēno treniņu, hipnozi u. tml.).
pārabonēšana Process, kurā sistēmai pievieno vairāk lietotāju, nekā tos varētu apkalpot, ja visi vienlaicīgi izmantotu sistēmu.
imūnpatoģenēze Process, kurā slimības gaitu ietekmē imūnsistēma.
sekrēcija Process, kurā specializētas dziedzeru šūnas veido un izdala sekrētu.
standartizēšana Process, kurā tiek izstrādāts ar kompetentas valdības institūcijas rīkojumu apstiprināms dokuments (standarts), kas nosaka vienotus vispārīgos principus noteiktu darbību veikšanai, kā arī vienotu paraugu saistošai tā īstenošanai praksē bez būtiskām individuālām atšķirībām, lai sekmētu optimālu sakārtotību kādā jomā.
dekolaborācija Process, kurā tiek mazināta kādas iedzīvotāju grupas kolaborācija ar pašmāju vai svešzemju uzurpatoru režīmu, likvidējot kolaborācijas ietekmi uz sabiedrību.
salīdzināšana Process, kurā tiek pētīts, analizēts, novērots, lai noteiktu (kā) kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes.
gremošana Process, kurā uzņemtās barības vielas pārveidojas vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj asimilēt.
atpazīšana Process, kurā uztveramais objekts tiek attiecināts uz vienu no iepriekš noteiktām klasēm (kategorijām).
koplīgšana Process, kurā vadība, kas pārstāv darba devēju, un arodbiedrība, kas pārstāv darbiniekus, pie sarunu galda vienojas par darba noteikumiem un apstākļiem.
terminoloģizēšanās Process, kurā vispārlietojamās valodas vārds vai vārdkopa iegūst kādas nozares termina funkciju un kļūst par terminu; terminoloģizācija.
terminoloģizācija Process, kurā vispārlietojamās valodas vārds vai vārdkopa iegūst kādas nozares termina funkciju un kļūst par terminu; terminoloģizēšanās.
akrēcija Process, kurā zvaigzne vai cits debess ķermenis uzkrāj vielu no apkārtējās vides.
geminācija Process, kurā, līdzskanim asimilējoties, radies līdzskaņu dubultojums.
interocepcija Process, kurā, notiekot interoceptoru kairinājumam, centrālā nervu sistēma novada un uztver impulsus; interorecepcija.
tīģeļprocess Process, kurā, parasti metālu, kausē, sakausē vai karsē tīģeļos.
tomasprocess Process, kurā, šķidram čugunam pūšot cauri gaisu, iegūst tēraudu.
pārnese Process, pateicoties kuram neapzinātas tieksmes pāriet uz citiem objektiem mijiedarbībā ar tiem.
izziņa Process, paveikta darbība --> izzināt (2); faktu, datu apkopojums.
uzziņa Process, paveikta darbība --> uzzināt.
eiropeizācija Process, rezultāts --> eiropeizēt.
ekranizācija Process, rezultāts --> ekranizēt.
heroizācija Process, rezultāts --> heroizēt.
hiperbolizācija Process, rezultāts --> hiperbolizēt.
izlaide Process, rezultāts --> izlaist (7).
iztvaikojums Process, rezultāts --> iztvaikot.
izvirze Process, rezultāts --> izvirzīt (6); izvirzījums (2).
izziņa Process, rezultāts --> izzināt (1).
leksikalizācija Process, rezultāts --> leksikalizēties.
noriets Process, rezultāts --> norietēt (1).
vītums Process, rezultāts --> vīst (1).
vītums Process, rezultāts --> vīst (2).
pāreja Process, rezultāts, arī stāvoklis --> pāriet (8).
aprūpība Process, stāvoklis --> aprūpēt.
deģenerācija Process, stāvoklis --> deģenerēties (1).
deģenerācija Process, stāvoklis --> deģenerēties (2).
pārziņa Process, stāvoklis --> pārzināt (2).
aizsargreakcija Process, tas noris organismā, lai to pasargātu no kā nevēlama (piemēram, no inficēšanās, saslimšanas).
vērpšana Procesu kopums, kurā no ierobežota garuma šķiedrām iegūst dziju.
vulkānisms Procesu un parādību kopums, kas saistīts ar magmas, magmatiskas izcelsmes ūdeņu un gāzu pacelšanos no Zemes dzīlēm un izplūšanu virszeme.
ego Procesu, kuri saistīti ar patību un jebkādu indivīda paštēlu, ieskaitot viņa personīgos vērtību kritērijus un nostādnes, apzīmējums psiholoģijā.
ekscepcija Procesuāla darbība, vienas puses ieruna procesā pret otru.
procesuālists Procesuālo tiesību speciālists.
procesuāli Procesuāls.
Prokions Procions, zvaigzne Mazā Suņa zvaigznājā.
Prodes-Apsānu ezers Prodes ezers Subates pagastā.
Prohden Prodes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā.
Indrāne Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" bijušais nosaukums.
Vecbaltmuiža Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" daļas, bijušās muižas apbūves paralēls nosaukums.
Gulbine Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbene" nosaukuma variants.
Guļbine Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbene" nosaukuma variants.
Jaungulbine Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Jaungulbene" nosaukuma variants.
Jaunguļbine Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Jaungulbene" nosaukuma variants.
jaungulbinieši Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Jaungulbine" iedzīvotāji.
Vārniški Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Vārnišķi" nosaukuma variants.
pārproducēt Producēt pārāk daudz, pārsniedzot realizācijas iespējas.
kopprodukcija Produkcija, ko ir saražojuši vairāki vai daudzi (parasti uzņēmumi); bruto produkcija.
netosvars Produkcijas (materiālu) svars bez taras un iesaiņojuma materiāliem.
tehnoloģiskums Produkcijas atbilstība noteiktiem ražošanas un ekspluatācijas apstākļiem.
ražotspēja Produkcijas daudzums, ko iegūst no dzīvnieka vai auga, arī no dzīvnieku vai augu kopuma vienā laika vienībā.
ražotspēja Produkcijas daudzums, ko tehniskā iekārta spēj ražot vienā laika vienībā.
jauda Produkcijas daudzums, ko uzņēmums spēj ražot vienā laika vienībā; ražotspēja.
ražotspēja Produkcijas daudzums, ko uzņēmums, tā vienība spēj ražot vienā laika vienībā; ražošanas jauda.
kontrolpartija Produkcijas kopums, kas paredzēts pārbaudei, izmēģināšanai.
pamatprodukcija Produkcijas nozīmīgākā, arī lielākā daļa.
starppatēriņš Produkcijas pilnās izlaides daļa, kas tiek izmantota citas produkcijas radīšanai.
starpprodukts Produkcijas pilnās izlaides daļa, kas tiek izmantota citas produkcijas radīšanai.
izspaidas Produkta (piemēram, augļu) atliekas, kas rodas pēc sulas izspiešanas vai šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas.
virsprodukts Produkta daļa, ko sabiedriskajā materiālo vērtību ražošanā rada virs nepieciešamā produkta.
nogatavināšana Produkta izturēšana noteiktos apstākļos, kuras laikā bioķīmisko (fermentu vai mikroorganismu iedarbībā) vai fizikālķīmisko procesu rezultātā produkts iegūst jaunas tehnoloģiskās īpašības vai garšu, aromātu un konsistenci, siers - arī acojumu.
pelde Produkta karsēšana, vārīšana traukā, kas ielikts katlā ar verdošu ūdeni.
piecepums Produkta kārta, kas cepšanas procesā ir pielipusi (parasti pie pannas).
galalietotājs Produkta, pakalpojuma pircējs, kurš pērk preci vai pakalpojumu izlietošanai paša vajadzībām.
hidrometeori Produkti, kas rodas, atmosfērā kondensējoties ūdens tvaikiem: migla, mākoņi, rasa, sarma, atkala.
skaldprodukti Produkti, vielas, kas rodas, ja (kas) fizikāli vai ķīmiski skaldās, tiek skaldīts.
harči Produkti.
kaša Produkti.
kefirs Produkti.
mandra Produkti.
augstražīgs Produktīvs (par darbu, ražošanas procesu).
iedevīgs Produktīvs.
tapioka Produkts (milti, putraimi, pārslas), ko iegūst no maniokas cietes.
rasma Produkts, izstrādājums, ražojums.
uzturprodukts Produkts, kas ir izmantojams cilvēka uzturā.
blakusprodukts Produkts, kas nav ražošanas mērķis, bet nenovēršami rodas tehnoloģiskā procesā.
izejprodukts Produkts, kas paredzēts tālākai apstrādei, kā izgatavošanai.
galaprodukts Produkts, kas rodas kāda procesa nobeigumā.
starpprodukts Produkts, kas rodas kādas norises starpposmā un tiek tālāk pārveidots, apstrādāts.
garšviela Produkts, kas satur aromātiskas vielas un ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai.
aizstājprodukts Produkts, ko bez īpašiem tehniskiem norādījumiem var ilgstoši lietot par aizstājēju citam produktam.
izspaids Produkts, ko iegūst izspiežot (piemēram, augļus).
kondensāts Produkts, ko iegūst, pārvēršot vielu no gāzveida agregātstāvokļa šķidrā agregātstāvoklī.
pusprodukts Produkts, ko izmanto tālākā rūpnieciskā apstrādē (kā) izgatavošanai.
cepšana Produktu karsēšana taukos vai sakarsētā gaisā.
produkcija Produktu kopums, kuri saražoti noteiktā laikposmā; ražojumi, izstrādājumi.
sautēšana Produktu vārīšana mazā šķidruma daudzumā (15-30% no sautējamo produktu masas).
pienesums Produktu, sadzīves priekšmetu kopums, ko nodod kādam (piemēram, slimnīcā, cietumā).
filiālterapija Profāna palīdzība psihisku raucējumu gadījumā.
nodarbošanās Profesija, amats (kādam).
brikleijers Profesija, kurā nekad nemēdz steigties un kur var izvairīties no darba tādās reizēs, kad līst lietus.
profesiogramma Profesijas apraksts, kurā ietvertas arī tai nepieciešamās cilvēka fizioloģiskās un psiholoģiskās īpašības.
profene Profesionālā apmācība (mācību priekšmets).
zellis Profesionālā korporācijā iegūta noteikta amata kvalifikācijas pakāpe; cilvēks, kam ir šāda kvalifikācijas pakāpe.
proforene Profesionālā orientācija (mācību priekšmets).
būvekspertīze Profesionāla pārbaude, kuras mērķis ir dot pamatotu atzinumu par būvprojekta, būves tehniskā stāvokļa vai veikto būvdarbu tehnisko risinājumu atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām (Būvniecības likums).
arodrehabilitācija Profesionālā rehabilitācija - sociālās rehabilitācijas veids, pasākumu kopums darba spēju atjaunošanai vai darba spēju zudumam atbilstošai pārkvalificēšanai.
vibroslimība Profesionāla slimība, ko izraisa ilgstoša un sistemātiska vibrācijas iedarbe uz cilvēka organismu; vibrācijas slimība.
arodslimība Profesionāla slimība, kuru izraisa attiecīgajai profesijai raksturīgie kaitīgie darba apstākļi.
tičilka Profesionāla zagle, kas formāli it kā aizgājusi no kriminālvides, bet paretam zog.
reslings Profesionālās cīņas veids, kurā atļauti daudzveidīgi paņēmieni.
PIC Profesionālās izglītības centrs.
PKIC Profesionālās karjeras izvēles centrs.
kečs Profesionālās sporta cīņas veids, kurā atļauti gandrīz jebkuri paņēmieni; brutāls, izrādei līdzīgs cīņas veids ringā.
cunftīgs Profesionāli kvalificēts; izveicīgs arodā.
profene Profesionāli tehniskā skola, arodskola.
proftehskola Profesionāli tehniskā skola, arodskola.
profskola Profesionāli tehniskā skola.
PTS Profesionāli tehniskā skola.
PTVS Profesionāli tehniskā vidusskola.
profesionāltehnisks Profesionāli tehnisks.
profiņš Profesionālis.
profītis Profesionālis.
profs Profesionālis.
ATP Profesionālo tenisistu asociācija (angļu "Association of Tennis Professionals").
menedžeris Profesionāls administrators, pārvaldnieks, kādu jautājumu kārtotājs.
histrions Profesionāls aktieris Senajā Romā.
žokejs Profesionāls jātnieks.
sulejmans Profesionāls kabatzaglis.
algotnis Profesionāls karavīrs, kas kalpo par samaksu.
muzikants Profesionāls mūziķis.
profs Profesionāls sportists.
hanends Profesionāls tautas dziedonis Azerbaidžānā, Irānā un citās Austrumu zemēs; mugamu izpildītājs.
gids Profesionāls tūristu pavadonis, kas iepazīstina ar kultūras pieminekļiem, ievērojamām vietām, mākslas darbiem u. tml.
miesnieks Profesionāls vai pasūtījuma slepkava.
sikofants Profesionāls ziņu pienesējs senajās Atēnās (likums aizliedza Atēnās ievest vīģes, tāpēc tur bija vīģu pārdevēju uzrādītāji).
konsaltings Profesionālu konsultāciju un ieteikumu sniegšana, gk. uzņēmējdarbības jomā.
profesiografija Profesoloģija.
profesūra Profesora nosaukums, amats, darbība.
viesprofesors Profesors, kas ieradies no citurienes un strādā (piemēram, lasa lekcijas, veic zinātnisku darbu) citā vietā.
profesūra Profesoru kopums augstākajā mācību iestādē.
sāņpusē Profilā.
profilaktika Profilakse.
dzemdībpalīdzība Profilaktorisku un ārstniecisku pasākumu sistēma sievietes veselības aprūpei grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā, kā arī jaundzimušo veselības aprūpei pirmajās dzīves dienās.
ēzeļmugura Profilēta konstrukcija plastmasas jahtas zemūdens daļas vidusplāksnē, kas brīvi stāvošo stūres turētāju - skegu savieno ar jahtas ķīļa konstrukciju.
arhivolta Profilēta vai ornamentēta arkas loka ārējā vai iekšējā virsma, kas izdala arku no sienas plaknes.
difuzors Profilēts kanāls šķidruma vai gāzes bremzēšanai ar nolūku plūsmas kinētisko enerģiju pārveidot spiediena enerģijā.
aizspārns Profilēts, atliecams, var būt arī izbīdāms spārna elements spārna pakaļējā malā; atliecot to uz leju līdz 60 grādiem, uzlabo gaisakuģa pacelšanās un nosēšanās aerodinamisko raksturojumu.
profilogrāfs Profilometrs ar automātisku mērījumu pierakstu.
profilis Profils.
blenorāģija Profūza blenoreja.
prognozēšana Prognozes izstrādāšana; konkrētu dabas vai sabiedrisku parādību turpmākās attīstības iespējamību zinātniska pētīšana.
prediktors Prognozes mainīgais.
FAST Prognozes un novērtējums zinātnes un tehnoloģiju jomā ("forecasting and assessment in the field of science and technology").
ekstrapolēt Prognozēt nākotnes tendences pēc esošajiem rādītājiem.
prognosticēt Prognozēt; iepriekš noteikt.
Tacis Programma "Tacis" - Eiropas Kopienas tehniskās palīdzības programma Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstīm, lai tajās izveidotu stabilu tirgus ekonomiku.
Tempus Programma "Tempus" - Eiropas Savienības programma augstākās izglītības iestādēm, kuras ietvaros kopš 1990. g. tika atbalstītas reformas augstākajā izglītībā Austrumeiropas valstīs.
mērķprogramma Programma noteikta, konkrēta mērķa sasniegšanai, uzdevuma īstenošanai.
apstrāde Programmā paredzēto instrukciju izpilde datora centrālajā procesorā, lai pēc noteiktiem kritērijiem pārveidotu, kārtotu un atlasītu datus vai izdarītu ar tiem matemātiskus aprēķinus.
dzinis Programma vai speciāla ierīce, kas vada dažādu procesu norisi vai ierīču darbību (piem., signālu pārsūtīšanu pa sakaru līnijām, diskdziņu, printeru u. c. ierīču funkcionēšanu), lai saskaņotu šo procesu izpildi vai ierīču sadarbību ar datoru; draiveris.
draiveris Programma vai speciāla ierīce, kas vada dažādu procesu norisi vai ierīču darbību (piem., signālu pārsūtīšanu pa sakaru līnijām, diskdziņu, printeru u. c. ierīču funkcionēšanu), lai saskaņotu šo procesu izpildi vai ierīču sadarbību ar datoru; dzinis.
aizbāznis Programma vai tās daļa, kas nodrošina kādas bieži lietojamas parastas funkcijas izpildi.
dublējumserveris Programma, kas atbild par lietotāju datņu kopēšanu, nodrošinot vismaz divu atjaunotu kopiju pastāvīgu eksistenci.
rezidentprogramma Programma, kas datu apstrādes procesa laikā pastāvīgi atrodas kādā noteiktā operatīvās atmiņas apgabalā.
meklētājprogramma Programma, kas dokumentos meklē speciālus atslēgvārdus un sniedz lietotājam dokumentu sarakstu, kuros šie vārdi ir atrasti.
sistēmprogramma Programma, kas ietilpst operāciju sistēmā un veic sistēmas vai lietotāja uzdevumu apkalpošanas funkcijas.
atkļūdotājs Programma, kas izstrādāta, lai atkļūdotu citu programmu, ļaujot programmētājam soli pa solim virzīties cauri pārbaudāmajai programmai, izpētot datus un tādus pārraudzības objektus kā, piem., mainīgo vērtības.
pievienojumprogramma Programma, kas izstrādāta, lai, izmantojot lietojumprogrammas, varētu paplašināt to funkcionālās iespējas.
parsētājs Programma, kas lielus datu blokus sadala mazākās, vieglāk interpretējamās daļās, spēj analizēt sintaktisko struktūru, noteikt vārdšķiru; to izmanto mašīntulkošanā un citās tekstu elektroniskās apstrādes operācijās.
vakcīna Programma, kas nodrošina datora aizsardzību pret vīrusiem.
pārraugs Programma, kas pārrauga citu programmu darbību datorā.
disasambleris Programma, kas pārveido mašīnvalodas programmu, objekta vai ielādes moduli ekvivalentā asamblera programmā, nosakot iezīmes, apakšprogrammu ieejas punktus, kā arī atdalot komandu un datu apgabalus.
asambleris Programma, kas pārvērš asamblervalodā rakstītas instrukcijas mašīnvalodas komandās (objektkodos).
asamblers Programma, kas pārvērš asamblervalodā rakstītas instrukcijas mašīnvalodas komandās (objektkodos).
vīruss Programma, kas patvaļīgi pievienojas citām datora programmām un to darba laikā veic dažādas nevēlamas darbības: bojā datnes, katalogus un skaitļošanas rezultātus, dzēš vai piesārņo atmiņu un citādi traucē datora darbību.
īpašniekprogrammatūra Programma, kas pieder kādai organizācijai vai indivīdam.
pārklājumprogramma Programma, kas sadalīta segmentos tā, ka tās izpildes gaitā secīgi tiek izmantots viens un tas pats pamatatmiņas apgabals.
ekrāntvērējs Programma, kas saglabā fiksētu displeja ekrāna attēlu un citu ekrāna stāvokļa informāciju, lai vēlāk šo ekrānu varētu atkal atjaunot.
pārsūtītājs Programma, kas saņem elektroniskā pasta (e-pasta) ziņojumus, pievieno tiem dažādu papildinformāciju un pārsūta tos adresātiem.
zvanītājprogramma Programma, kas sastāda interneta tīkla pakalpojumu sniedzēja numuru un veido ar to savienojumu; nodibinātais savienojums pilnībā integrē lietotāja datoru interneta tīklā.
datorvīruss Programma, kas spēj pati pārkopēties un izplatīties no datora uz datoru, tā lietotājam par to neko nezinot.
kompilators Programma, kas veic augsta līmeņa valodā uzrakstītas programmas translēšanu mašīnvalodā (objektkodā).
zinrobots Programma, kas veic meklēšanu sistēmā vai tīklā, piemēram, tīklā Internet, lai atrastu un izgūtu lietotājam kādu nepieciešamu informāciju, kā arī paziņotu lietotājam, ka šo informāciju ir izdevies atklāt.
lietojumprogramma Programma, ko izmanto, lai ar datoru izpildītu noteikta veida darbus.
testdraiveris Programma, ko izmanto, lai izsauktu testējamo moduli, veiktu tā testēšanu un sniegtu ziņas par testēšanas rezultātiem.
testdzinis Programma, ko izmanto, lai izsauktu testējamo moduli, veiktu tā testēšanu un sniegtu ziņas par testēšanas rezultātiem.
skaņotājs Programma, ko izmato programmu skaņošanas atvieglināšanai un kļūdu vai pārtraukumsituāciju cēloņu noskaidrošanai.
jaunumlasītājs Programma, ko tīklā "Usenet" izmanto e-rakstu lasīšanai, saglabāšanai un atbilžu sagatavošanai, kā arī jaunu e-rakstu nosūtīšanai.
progrāmis Programma.
softs Programma.
aizsargatslēga Programmai piekārtots kods, ko lieto tās aizsardzībai.
sākumadrese Programmas (datu) sākuma absolūtā adrese, no kuras aprēķina šīs programmas (datu) pārējās adreses.
rutīna Programmas daļa vai instrukciju secība, kas veic kādu specifisku uzdevumu un kam ir biežs pielietojums.
saite Programmas daļa, dažos gadījumos instrukcija vai adrese, kas nodod vadību un parametrus no viena programmas moduļa citam modulim, galarezultātā no apvienotajiem moduļiem izveidojot izpildāmo programmu.
restarts Programmas darbības atsākšana, izmantojot kontrolpunkta datus, kas ierakstīti atmiņā.
trase Programmas izpildāmo instrukciju un mainīgo vērtību, kā arī cita veida informācijas, kas saistīta ar programmas izpildi, pieraksts.
apture Programmas izpildes pārtraukšana, kuras cēlonis ir neparedzēta traucējumsituācija, iepriekš plānota vajadzība vai izpildes pabeigšana.
pārtrauce Programmas izpildes procesa apstādināšana, lai (atbilstoši programmu prioritātei) atsāktu un zināmu laiku turpinātu citas programmas izpildi.
sazarošanās Programmas izpildes secības maiņa atkarībā no kāda nosacījuma pārbaudes rezultātiem, pārejot uz vienu no diviem vai vairākiem iespējamiem turpinājumiem.
palaišana Programmas izpildes uzsākšana.
līnijdiagnostika Programmas kļūdu lokalizēšana tās izpildes gaitā.
direktīva Programmas komponents, kas vada programmas veidošanu tās kompilācijas procesā, bet nav saistīts ar tiešu mašīninstrukciju ģenerēšanu.
verificēšana Programmas korektuma formāla pierādīšana.
vadīkla Programmas modulis, kas paplašina programmas funkcionalitāti.
operators Programmas pamatvienība kādā no programmēšanas valodām.
pirmprogramma Programmas pieraksts augsta līmeņa programmēšanas valodā, kuru attiecīgais valodas kompilators vai translators pārveido datorā izpildāmā formā; pirmkods.
kodēšana Programmas sastādīšana programmēšanas valodā.
pārnesamība Programmas spēja tikt izpildītai dažāda tipa datu apstrādes sistēmās, nepārveidojot to citā programmēšanas valodā un neveicot nozīmīgas tās modifikācijas.
interpretēšana Programmas translēšanas process, kurā katrs translētais operators tiek tūlīt izpildīts.
diskžokejs Programmas vadītājs un ierakstu komentētājs diskotēkā.
iziešana Programmas vai cikla izpildes pabeigšana.
moduļuzbūve Programmas vai skaitļotājierīces uzbūves princips, pēc kura tās struktūra tiek sastādīta no atsevišķiem standartelementiem ar noteiktām funkcijām un savienošanas veidu.
interpretators Programmas, kas katru programmēšanas valodas zīmi secīgi pēc kārtas pārvērš mašīnkoda komandās un tās izpilda.
atbalstprogrammas Programmas, kas sniedz servisu supervizora un lietojumprogrammām un ietver sevī, piem., diagnostikas, testēšanas un datu ģenerēšanas līdzekļus.
oikumenicitāte Programmatisks jēdziens ekumeniskajā kustībā, lai apzīmētu kristīgo konfesiju garīgas kopības principu, pretstatā katolicismam, kas atzīst vienību tikai kā apvienošanos Romas katoļu baznīcā.
glezna Programmatisks skaņdarbs, arī skaņdarba daļa, kurā tēlaini atspoguļota kāda reālās īstenības parādība.
tematisms Programmatisms.
ITS Programmatūra interneta pakalpojumu sniegšanai (angļu "Internet Transaction Server").
lietojumprogrammatūra Programmatūra kādu konkrētu datu apstrādes sistēmas lietotājam specifisku uzdevumu risināšanai; satur attiecīgās lietojumprogrammas un lietojumpakotnes.
disasamblers Programmatūra mašīnkoda pārveidošanai asamblera komandās.
aizķere Programmatūrā vai aparatūrā paredzēta iespēja pievienot tai specifiskas funkcijas lietotāja vajadzībām (angļu "hook").
termināļprocesors Programmatūra vai aparatūra ziņojumu uztveršanas un pārraides procesa vadībai noteiktam terminālim.
programmaparatūra Programmatūra vai dati, kas pastāvīgai lietošanai parasti ierakstīti dažāda tipa lasāmatmiņas un veido nedalāmu programmatūras un aparatūras apvienojumu.
atbalstne Programmatūra vai programma, kas palīdz citas programmatūras izstrādē, uzturēšanā vai izmantošanā vai arī nodrošina kādu vispārīgu lietojumneatkarīgu funkcionālo iespēju.
starpprogrammatūra Programmatūra, kas atrodas starp lietojumprogrammām un vadības programmām.
ekrānsaudzētājs Programmatūra, kas displeja ekrānā ar dažādiem kustīgiem objektiem aizvieto attēlu, lai aizsargātu ekrānu no bojāšanās, ja lietotājs ieslēgtu datoru kādu laiku neizmanto.
antivīruss Programmatūra, kas kontrolē datoru programmu darbību un novērš datorvīrusu izplatību.
finanšu programmatūra programmatūra, kas nodrošina uzskaiti un naudas pārvedumu veikšanu. Programmatūrā paredzēta, piemēram, algu sarakstu, ieņēmumu un izdevumu kontu, virsgrāmatas, izklājlapu, finanšu plānu un čeku izrakstīšanas apstrāde.
atbalstprogrammatūra Programmatūra, kas palīdz izstrādāt vai uzturēt citas programmas, piem., kompilatorus, ielādes programmas un citas palīgprogrammas.
kursprogrammatūra Programmatūra, kas paredzēta izglītošanās vai mācību procesa datorizācijai.
vārdapkalpe Programmatūra, kas pārvērš vārdu tīkla fiziskajā adresē, nodrošinot loģisko adrešu pārvēršanu fiziskajās adresēs.
reklāmprogrammatūra Programmatūra, kas programmas izpildes gaitā automātiski atskaņo, attēlo vai lejuplādē reklāmas materiālus lietotāja datorā, viedtālrunī u. tml. ierīcē.
spiegprogrammatūra Programmatūra, kas var pati sevi instalēt un darboties datorā, viedtālrunī u. tml. ierīcē, nesniedzot attiecīgu brīdinājumu un bez lietotāja piekrišanas un kontroles pārsūtīt informāciju.
ļaunprogrammatūra Programmatūra, ko izmanto, lai apzināti, noziedzīgos nolūkos inficētu datorus, viedtālruņus u. tml. ierīces, piemēram, traucējot to darbību, piekļūstot privātām datorsistēmām, bojājot tās; ļaunatūra.
driblprogrammatūra Programmatūra, ko publiski apspriež un analizē labu laiku pirms tās oficiālās nodošanas ekspluatācijā.
izplatāmprogrammatūra Programmatūra, kuru, lai pārbaudītu tās lietojamību, izstrādātājs izplata bez maksas. Ja šo programmatūru grib izmantot regulāri, par to jāmaksā. Lietotājs par šo maksu parasti saņem papildu dokumentāciju, konsultācijas un nākamo bezmaksas versiju.
čaula Programmatūras funkcionāli ārējais slānis (papildprogrammas), kas nodrošina izvēlņvadāmu vai ikonorientētu lietotāja saskarni ar sistēmu un atvieglo tās lietošanu.
instalācija Programmatūras ielaišana datorā (piem., no disketes, kompaktdiska u. c.).
lietojumģenerators Programmatūras izstrādāšanas sistēma, kas pēc tam, kad programmētājs ir noteicis lietojumprogrammas funkcijas, ģenerē tai atbilstošus pirmkodus (mašīnas komandas).
grupprogrammatūra Programmatūras klase, kas nodrošina lietotāju grupas sadarbību lokālajā tīklā.
platformneatkarība Programmatūras spēja strādāt ar savstarpēji nesaderīgu aparatūru.
testēšana Programmatūras un aparatūras darbības pārbaude, izmantojot testdatus.
emulators Programmatūras un aparatūras kopums, kas veic emulāciju.
nesaderība Programmatūras un aparatūras nespēja darboties vienotā sistēmā.
akcepttests Programmatūras vai aparatūras galīgā pārbaude, kas parāda izstrādātā produkta funkcionālās iespējas.
uzturamība Programmatūras vai tās komponentu īpašība, kas nodrošina iespēju tos modificēt, lai labotu kļūdas, uzlabotu veiktspēju un citus raksturojumus, kā arī lai adaptētu tos funkcionēšanas videi.
robots Programmējams automāts, parasti ar dažādiem mehāniskiem manipulatoriem, kas veic sarežģītas operācijas, kuras atgādina apzinātu cilvēka vai dzīvnieka darbību.
modulis Programmēšanā - atsevišķa programmas vienība (daļa), kuru var autonomi izveidot un izmantot, lai atvieglotu programmu sastādīšanu.
rindiņa Programmēšanā - priekšraksts (instrukcija), kas aizņem vienu līniju programmas tekstā.
apstiprinājums Programmēšanā - programmas noderīguma noteikšana paredzētā uzdevuma risināšanai.
pāradresēšana Programmēšanā, komandu adrešu maiņa (modifikācija) programmas izpildes gaitā, pieskaitot tām zināmas konstantes.
cikls Programmēšanā, komandu virkne, kas programmas izpildes gaitā tiek daudzkārt atkārtota.
buferizācija Programmēšanas paņēmiens lēnas vai neregulāras darbības ātruma kompensēšanai ierīcei, kas darbojas par datu saņēmēju vai datu avotu.
Ada Programmēšanas valoda ar blokveida struktūru, kas orientēta izmantošanai reāllaika sistēmās.
C Programmēšanas valoda C
mašīnkods Programmēšanas valoda datoriem, kas sastāv no instrukcijām datoriem lasāmā formā, t. i., bināro skaitļu kodiem (vieninieki un nulles).
APL Programmēšanas valoda skaitlisku uzdevumu risināšanai, kas paredzēta lietošanai sistēmās ar attāliem termināļiem.
lisps Programmēšanas valoda, gk. neskaitlisko uzdevumu risināšanai (loģiskais izvedums, dabīgās valodas, mākslīgais intelekts).
objektvaloda Programmēšanas valoda, kādā tiek translēta pirmprogramma.
simula Programmēšanas valoda, kas paredzēta matemātiskās modelēšanas uzdevumiem, atvasināta no algola-60.
pirmvaloda Programmēšanas valoda, kurā uzrakstīta kompilatora apstrādei nododamā programma.
asamblervaloda Programmēšanas valoda, kuras komandu struktūru nosaka mašīnvalodas komandu un datu formāti, kā arī datora arhitektūra; asamblerā pieļaujamas arī augstāku līmeņu valodu konstrukcijas, piem., izteiksmes un makroinstrukcijas.
deklarācija Programmēšanas valodas mehānisms valodas objekta specificēšanai, identifikatora piekārtošanai un parametru piešķiršanai.
makrokods Programmēšanas valodas paplašinājums, kurā katrai frāzei atbilst vairākas pamatvalodas operācijas.
makrovaloda Programmēšanas valodas sastāvdaļa, ar kuru zināmas operatoru secības var izteikt kā makrokomandas, piešķirot tām pastāvīgus vārdus.
deklarācija Programmēšanas valodu semantiska izteiksme, kas ietekmē citu šīs valodas izteiksmju interpretāciju.
pārprogrammēt Programmēt vēlreiz, no jauna.
apoptoze Programmētā šūnu nāve.
koders Programmētājs.
programmists Programmētājs.
atgrieze Programmisks paņēmiens, ar kuru skaitļošanas procesu var atsākt no programmas (apakšprogrammas) izsaukuma vietas, saglabājot iepriekšējos datus.
pārklāšana Programmu izpildes paņēmiens, kas dod iespēju ekonomēt nepieciešamo datora pamatatmiņas apjomu, paredzot, ka programmas segmenti tiek pārsūtīti no palīgatmiņas izpildei pamatatmiņā tā, ka divi vai vairāki segmenti dažādā laikā tiek izpildīti vienā un tai pašā pamatatmiņas apgabalā.
operētājsistēma Programmu komplekss, kas vada datu organizēšanu un programmu izpildi datorā, nodrošina aparatūras un programmatūras kopdarbību, resursu racionālu izmantošanu un sadarbību ar lietotāju.
programmbāze Programmu kopums, kas realizē datora apkalpošanu un nodrošina lietotāja uzdevumu izpildi.
slāņošana Programmu organizēšana pa atsevišķiem soļiem, kas tiek izpildīti viens pēc otra.
raidīšana Programmu sākotnējā izplatīšana publiskai uztveršanai ar zemes raidītāju, kabeļu tīklu vai satelītu palīdzību atklātā vai kodētā veidā, lietojot radiofrekvenču spektra daļu starptautiskajos standartos noteiktās frekvencēs (radio) un kanālos (televīzija).
programmēšana Programmu sastādīšana datoram, kas ietver problēmas risināšanas algoritma detalizēšanu un tā pierakstīšanu attiecīgajā programmēšanas valodā, datu struktūras izvēli un to kodēšanu, kā arī izveidotās programmas atkļūdošanu.
makroprogrammēšana Programmu sastādīšana, izmantojot kādas makrovalodas līdzekļus.
ekspertsistēma Programmu sistēma, kurā ietvertas speciālistu zināšanas par kādas konkrētas nozares problēmām un kura, realizēta skaitļotājā, spēj pieņemt ekspertlēmumus šajā nozarē.
pakete Programmu vai datu kopums, ko datorā ievada un apstrādā kā vienu objektu.
apraide Programmu veidošana (komplektēšana) un sākotnējā izplatīšana publiskai uztveršanai; programmu nodošana izplatīšanai starp uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), lai nodrošinātu to sākotnējo izplatīšanu publiskai uztveršanai.
atbalstsistēma Programmu, aparatūras, metožu un paņēmienu kopums, ko izmanto, lai izstrādātu, ekspluatētu un uzturētu datu apstrādes sistēmas.
retrogrāds Progresa pretinieks, reakcionārs; cilvēks ar atpalikušiem uzskatiem.
anamorfoze Progresējoša attīstība evolūcijas procesā.
sinartrofīze Progresējoša locītavu ankiloze.
shizofrēnija Progresējoša psihiska slimība, kas skar psihisko funkciju augstākās formas un nivelē personību; izpausmes ļoti daudzveidīgas.
progredients Progresējošs, pieaugošs.
metafonija Progresīva vai regresīva vokālisma asimilācija vārdā vai vārdformā.
pseidoparalīze Progresīvajai paralīzei simptomatoloģiski līdzīgs patoloģisks stāvoklis, piem., alkohola intoksikācija.
progresists Progresīvās partijas biedrs; vispār persona ar progresīviem uzskatiem.
enciklopēdists Progresīvie franču domātāji, kuri apvienojās ap "Enciklopēdiju", ko 18. gadsimta otrajā pusē izdeva Didro un Dalambērs.
RACE Progresīvo sakaru tehnoloģiju pētniecība un izstrāde Eiropai ("research and development in advanced communication technologies for Europe").
renesanse Progresīvs kultūras attīstības posms (Rietumeiropā no 14. gadsimta beigām līdz 16. gadsimta pirmajai pusei), kas ir saistīts ar kapitālistisko attiecību un humānistiskā pasaules uzskata veidošanos.
proģimnāzists Proģimnāzijas audzēknis.
prohibitionisti Prohibicionisti.
tinies Projām (pavēles formā).
atmetums Projām aizmestais.
aizejošs Projām ejošs.
aizejot Projām ejot.
pro Projām!
proj Projām.
projā Projām.
projam Projām.
promī Projām.
promuc Projām.
paralēlprojekcija Projekcija, kurā visas projicējošās taisnes ir paralēlas; cilindriskā projekcija.
teātrografs Projekcijas aparāts fotogrāfiskiem sēriju attēliem.
kinemotografs Projekcijas aparāts kinematogrāfijā.
kodoskops Projekcijas aparāts, kas uz caurspīdīgas plēves zīmētus attēlus vai rakstītu tekstu projicē uz ekrāna.
megaskops Projekcijas iekārta, kurā projicējamo priekšmetu ar spoguļu palīdzību apgaismo no mugurpuses.
projektēšana Projekta (plāna) izstrādāšanas process.
izprojektēt Projektējot izstrādāt dokumentāciju (piemēram, kāda objekta celtniecībai).
PKB Projektēšanas un konstruēšanas birojs.
dizainēt Projektēt un konstruēt priekšmetus, iekārtot vidi.
uzprojektēt Projektēt un pabeigt projektēt.
pārprojektēt Projektēt vēlreiz, no jauna.
būvaplēsums Projektētās celtnes saimniecisks vai būvmehānisks aprēķins.
aizstājējprojekti Projekti, no kuriem viena projekta izpilde samazina gaidāmos ieņēmumus no kāda cita projekta.
episkops Projektors uz necaurspīdīgas pamatnes esošu attēlu projicēšanai uz ekrāna.
VITILA Projekts "Vides izglītības tīkla izveidošana Latvijā".
specprojekts Projekts mājām, kam raksturīgi dzīvokļi ar plašām izolētām istabām (atšķirībā no standarta sēriju māju projektiem) un ēku sienu būvniecībā izmantoti dažādi materiāli (piemēram, silikāta ķieģeļi, gāzbetona, silikāta, keramiskie, keramzītbetona bloki, dzelzsbetona paneļi, monolītbetons).
diplomprojekts Projekts, ko izstrādā mācību iestādes beidzējs diploma iegūšanai.
pārprojicēt Projicēt (piemēram, attēlu) uz citas pamatnes, ekrāna u. tml.
pārprojicēt Projicēt citā plaknē.
nukleīds Prokariota šūnas ģenētisko informāciju saturošas struktūras, DNS vai RNS gredzenveida makromolekulas, ko nosacīti sauc arī par baktēriju šūnu kodoliem un hromosomām.
nukleoīds Prokariotu šūnas ģenētisko informāciju saturoša struktūra, gredzenveida nukleīnskābes.
proklītiski Proklītisks.
proconsul Prokonsuli.
prokonsulis Prokonsuls.
PIP Proksimālais starpfalangu- (angļu "proximal interphalangeal").
proximity Proksimitāte.
proktostāze Proktogēna obstipācija, ko izraisa taisnās zarnas reakcijas trūkums uz defekācijas impulsu.
prefektūra Prokuratūra.
ģenerālprokuratūra Prokuratūras augstākā instance, kas ģenerālprokurora vadībā realizē augstāko uzraudzību par likumu precīzu izpildi.
ciņijs Prokuratūras darbinieks.
siņaks Prokuratūras darbinieks.
prokurants Prokūrists.
atzinums Prokurora viedoklis civillietā par atsevišķu jautājumu, kas radies lietas izspriešanas laikā tiesā, kā arī par lietu kopumā.
zubotika Prokurors.
mikroprolaktinoma Prolaktinoma, kuras diametrs - <10 mm, parasti saistīta ar seruma prolaktīna līmeni no 100 līdz 500 ng/ml.
makroprolaktinoma Prolaktinoma, kuras diametrs - >10 mm; parasti novēro gadījumos, kad prolaktīna līmenis serumā pārsniedz 500 ng/ml.
prolets Proletariāts.
proletarijs Proletārietis.
proletars Proletārietis.
peons Proletarizēts indiānis, arī jaukto laulību pēcnācējs (Latīņamerikā).
proletkultietis Proletkulta piekritējs.
laukā Prom, ārā (no kurienes).
ārā Prom, laukā (no kurienes).
fort Prom!
latatā Prom.
nost Prom.
atbūte Prombūtne.
atbūtne Prombūtne.
klātnebūtne Prombūtne.
neklātums Prombūtne.
nostbūtne Prombūtne.
proja Prombūtne.
projums Prombūtne.
prombūte Prombūtne.
Pm Prometijs (ķīm. elements).
promills Promile - viena tūkstošdaļa.
promotio Promocija.
Promultu grāvis Promulta, Salacas pieteka.
allēns Propadiēns - nepiesātināts ogļūdeņradis ar kumulētām dubultsaitēm, bezkrāsaina gāze.
sludināt Propagandēt, vēstīt (piemēram, uzskatus, idejas, mācību).
propene Propedeitika (mācību priekšmets augstskolā).
autorotācija Propellera vai gaisa skrūves darba režīms, kurā enerģiju to griešanai dod gaisa plūsma.
propeleris Propelleris.
propelers Propelleris.
propelis Propelleris.
propelle Propelleris.
propellers Propelleris.
propilopithecus Propilopiteki.
propilalkohols Propilspirts.
PTU Propiltiouracils (angļu "propylthiouracil").
propīnācija Propīnācijas tiesība - kādas iedzīvotāju grupas vai valsts priekšrocība nodarboties ar reibinošu dzērienu pārdošanu.
propionibacterium Propionskābes baktērijas.
propionibaceae Propionskābes baktēriju dzimta.
propelless Propoliss.
propolīns Propoliss.
samērtara Proporcionālā tara.
tenoreceptors Proprioreceptors cīpslā, ko kairina muskuļa kontrakcija.
prorektorāts Prorektora amats, arī viņa amata laiks.
miliārija Prosas grauda lieluma pūslīši uz ādas; rodas pastiprinātas svīšanas rezultātā febrilu slimību gadījumos.
čumiza Prosas pasuga, ko audzē graudu un zaļās masas ieguvei; šīs pasugas augs.
paiza Prosaugu suga, ko audzē galvenokārt lopbarībai.
prosodika Prosodija (1).
prosodika Prosodija (2).
prozodija Prosodija.
brodvejs Prospekts; bulvāris; populāra pastaigas vieta.
corso Prospekts; karnevāla gājiens.
prostaciklīns Prostaglandins, tiek sintezēts asinsrites sistēmas endotēlijšūnās; visaktīvākais no zināmiem trombocītu agregācijas inhibitoriem un spēcīgs vazodilatators, A2 tromboksāna fizioloģiskais antagonists; lieto trombocītu agregācijas kavēšanai.
PG Prostaglandīns.
prostatolīts Prostatas akmens.
prostatomegālija Prostatas hipertrofija.
prostatisms Prostatas hipertrofijas simptomu komplekss, kas izpaužas ar apgrūtinātu un biežu urinēšanu.
utrikulīts Prostatas kabatas iekaisums.
prostatotomija Prostatas pārgriešana.
prostatogrāfija Prostatas rentgenogrāfija.
prostatalgia Prostatas sāpes.
prostatalģija Prostatas sāpes.
prostatektomija Prostatas vai tā daļas izoperēšana.
PSA Prostatspecifiskais antigēns (angļu "prostatic-specific antigen").
periprostatīts Prostatu aptverošo audu iekaisums.
maucība Prostitūcija.
ļarva Prostitūta (arī par vīrieti).
domašņačka Prostitūta, kas apkalpo savā dzīvesvietā.
pļečevaja Prostitūta, kas apkalpo tālbraucējus šoferus, braucot tiem līdzi.
zapļečnaja Prostitūta, kas apkalpo tālbraucējus šoferus.
mauķele Prostitūta; izlaidīga sieviete.
šļuha Prostitūta; izlaidīga sieviete.
šķirba Prostitūta; izlaidusies sieviete.
amara Prostitūta.
bedka Prostitūta.
bidka Prostitūta.
biksa Prostitūta.
bļaģ Prostitūta.
čuva Prostitūta.
draiskule Prostitūta.
ģevuška Prostitūta.
ģežurka Prostitūta.
haļava Prostitūta.
ielene Prostitūta.
kanava Prostitūta.
kolonka Prostitūta.
kurva Prostitūta.
lakošovka Prostitūta.
lakšovka Prostitūta.
mača Prostitūta.
manna Prostitūta.
mara Prostitūta.
marjana Prostitūta.
maruška Prostitūta.
naktstauriņš Prostitūta.
plauša Prostitūta.
priekameita Prostitūta.
prostitute Prostitūta.
rorene Prostitūta.
šalava Prostitūta.
šmara Prostitūta.
sofitka Prostitūta.
sprauga Prostitūta.
švabra Prostitūta.
švirla Prostitūta.
tīna Prostitūta.
zāmauka Prostitūta.
sutenerisms Prostitūtas izmantošana iedzīvošanās nolūkā.
brod Prostitūtu pulcēšanās vieta.
brods Prostitūtu pulcēšanās vieta.
brodveja Prostitūtu pulcēšanās vieta.
blat-hata Prostitūtu un kriminālo elementu pulcēšanās vieta.
kiļdims Prostitūtu uzturēšanās vieta.
prosthogonimus Prostogonīmi.
prostoma Prostomi.
Baltijas prostoms prostomu suga ("Prostoma obscurum").
proševi Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams.
prošuva Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams.
prošuve Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams.
prošuvi Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams.
Proški Prošku ezers - atrodas Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 1,7 ha.
Kreškas ezers Prošku ezers Ziemera pagastā.
Prešņu ezers Prošku ezers Ziemera pagastā.
Kroškas ezers Prošku ezers Ziemeru pagastā.
Pa Protaktīnijs (ķīm. elements).
salmīns Protamīns laša pieņos.
klupeīns Protamīns siļķes spermā; sastāv galvenokārt no arginīna.
sturīns Protamīns stores pieņos.
ksifīns Protamīns zobenzivs "Āiphias gladius" spermā.
skombrīns Protamīns, kas iegūts no skumbrijas pieņiem.
nukā Protams, dabiski, zināms.
neapšaubāms Protams, katrā ziņā, bez šaubām.
dabistiski Protams.
kaņešna Protams.
vitreīns Proteīds acs stiklveida ķermenī.
fosfoproteīns Proteīds, kurā ietilpst proteīns un fosforskābes atlikumi; pie tiem pieder kazeīns un olas baltuma vitelīns.
aleirons Proteīna graudiņi sēklu endospermā.
proteoze Proteīna pārvērtību vai daļējas hidrolīzes produkts, pārvērtību gaitā zaudē spēju veikt raksturīgās bioloģiskās funkcijas.
hromoproteīns Proteīna savienojums ar krāsainu prostētisko grupu vai kofaktoru, piem., hemoglobīns.
lecitoproteīns Proteīna savienojums ar lecitīnu, atrodams citoplazmā.
plasteīns Proteīnam līdzīga viela, kas radusies proteolītisku enzīmu reakcijās no proteīnu hidrolīzes produktiem.
represors Proteīni, kas pārtrauc translāciju, bloķējot mRNS saistīšanu ribosomās.
oseīns Proteinoīdu grupas olbaltumviela; kaulaudu galvenā organiskā sastāvdaļa.
kristalbumīns Proteīns acs lēcas ūdens ekstraktā.
properdins Proteīns augstāko dzīvnieku un cilvēka normālā serumā; visu komplementa komponentu un magnija jonu klātienē tam ir baktericidālas un virucidālas īpašības.
krotalīns Proteīns klaburčūsku indē; lietots imunizēšanai pret čūsku kodieniem un epilepsijas ārstēšanai.
glutelīns Proteīns kviešu un kukurūzas graudos.
hialogēns Proteīns skrimšļos un stiklveida ķermenī, kas hidrolizē pārvēršas hialīna.
kolipāze Proteīns, aizkuņģa dziedzera lipāzes ofaktors.
kristalfibrīns Proteīns, kas ekstrahēts no acs lēcas ar sālsskābi.
sericīns Proteīns, kas mazina materiāla elastību, tā sauktā zīda līme, zīda kāpura vērptā pavediena ārējās kārtas substance.
transportmolekula Proteīns, kas pārnes dažādas molekulas no ārpusšūnas (ekstracelulārās) daļas iekšā šūnā (intracelulārajā daļā jeb citozolā) un transportē no vienas citozola daļas citā.
muteīns Proteīns, kas radies mutācijas rezultātā.
feroproteīns Proteīns, kas satur dzelzi; piedalās skābekļa pārnesē un apmaiņā.
lardaceīns Proteīns, kas veidojas audos amiloīdās deģenerācijas gaitā.
interleikīns Proteīns, multifunkcionālo citokīnu grupas mediators, kas veicina limfoīdo un nelimfoīdo šūnu attīstību; simbols IL.
rahialbuminimetrija Proteīnu daudzuma noteikšana muguras smadzeņu šķidrumā.
citohromi Proteīnu grupa, kas atrodas šūnās un piedalās iekšējās elpošanas procesā, pārvadot skābekli.
hipoproteinoze Proteīnu iztrūkums uzturā; stāvoklis vai saslimšana, kas no tā rodas.
feniletiķskābe Proteīnu noārdīšanās produkts zarnās.
hiperproteinēmija Proteīnu palielināts daudzums asinīs.
proteopepse Proteīnu sagremošana.
hemialbumoze Proteīnu sagremošanas produkts, kaulu smadzeņu normāla sastāvdaļa; osteomalācijā atrodams urīnā.
proteopeksija Proteīnu saistīšanās organismā.
triptolīze Proteīnu sašķelšana tripsīna ietekmē.
amiloidoze Proteīnu vielu maiņas traucējums, kas izpaužas kā amiloīda nogulsnēšanās dažādos orgānos vai, retāk, kādā atsevišķā orgānā, piem., nierē.
proteidae Proteju 1 dzimta.
proteus Proteju 1 dzimtas ģints.
protejaugi Proteju 2 dzimta.
proteales Proteju 2 rinda.
proteaceae Proteju dzimta.
grevileja Proteju dzimtas ģints ("Grevillea"), dekoratīvi Austrālijas koki ar smailām, plūksnaini saliktām lapām, siltumnīcā spēj izaugt kā augsti koki, bet traukos tik lieli neaug.
Eiropas protejs proteju suga ("Proteus anguinus").
blats Protekcija.
protekcionists Protekcionisma piekritējs.
aizsargsistēma Protekcionisms - ārējās tirdzniecības politikas sistēma nacionālās tautsaimniecības aizsardzībai un konkurences spēju kāpināšanai ar ārzemēm.
limfoproteāze Proteolītisks enzīms limfocītos.
leikoproteāze Proteolītisks enzīms polinukleārajos leikocītos, kas piedalās fagocitēto mikrobu noārdīšanā un strutu veidošanā.
miopsīns Proteolītisks enzīms, atrodams kopā ar tripsīnu aizkuņģa dziedzera sulā.
anaerobiāze Proteolītisks ferments anaerobos mikroorganismos, darbojas anaerobos apstākļos.
galaktāze Proteolītisks ferments pienā, kas katalizē kazeinogēna hidrolīzi.
himotripsīns Proteolītisks hidrolāžu klases ferments.
aminopolipeptidāze Proteolītisku fermentu grupa zarnu gļotādā, raugā, nierēs, liesā un aknās.
endopeptidāze Proteolītisku fermentu grupa, ieskaitot pepsīnu un tripsīnu, kas šķeļ kā centrālās, tā terminālās peptīdu saites.
eksopeptidāze Proteolītisku fermentu grupa, kas šķeļ peptīdu terminālās saites.
protandrija Proterandrija.
protoginija Proteroginija.
proterozoiks Proterozojs.
nekārtība Protesta izpausmes; nemieri; jukas.
disentieši Protestanti, kas atšķēlušies no angļu valdošās baznīcas: prezbiterieši, baptisti u. c.
nonkonformisti Protestanti; tie, kas nav anglikāņu baznīcas piekritēji.
investitūra Protestantiem - svinīga ceremonija, kurā jaunu garīgo amatpersonu ievada amatā.
piētisms Protestantiska kustība, kas radās 17. gadsimtā un kam raksturīga dievbijīga didaktika un askētisms ikdienas dzīvē.
vikārs Protestantismā - mācītāja vietas izpildītājs, arī draudzes mācītāja palīgs.
baptisti Protestantisma konfesija, kas atzīst tikai pieaugušu cilvēku kristīšanu, iegremdējot tos ūdenī, un kam raksturīga atsevišķu draudžu neatkarība.
baptisms Protestantisma konfesija, kas noraida bērnu kristīšanu un praktizē pieaugušo kristīšanu, iegremdējoties ūdenī.
kalvinisms Protestantisma konfesija, ko nodibina Ž. Kalvins Šveicē 16. gadsimtā. Kalvins uzskatīja, ka daži cilvēki ir dieva izredzētie. Kuri tie ir, to nav iespējams pateikt, tāpēc visiem ir jāstrādā godīgi, čakli un jādzīvo taupīgi.
anglikānisms Protestantisma paveids Anglijas Baznīcā un 14 patstāvīgajās Anglikāņu baznīcu savienības baznīcās (Velsā, Skotijā, Īrijā, ASV u. c.); radās Anglijā reformācijas laikā 16. gs.; reformēja kristietības dogmas, bet neskāra rituālus un organizācijas principus.
protestants Protestantisma piekritējs.
supranaturālisms Protestantisma vēsturē pret racionālismu 18. gs. un 19. gs. pirmajā pusē vērstais vācu teologu virziens.
unitārisms Protestantisma virziens, kas noliedz Trīsvienību, arī Kristus dievišķumu, sakramentus, mācību par grēkā krišanu un grēku izpirkšanu.
kongregacionālisms Protestantisma virziens, kas uzskata, ka ticīgajiem ar Dievu ir tiešas saites un nav vajadzīga garīdznieku starpniecība, un aizstāv draudžu patstāvību; radās 16. gs. otrajā pusē Anglijā, izplatīts arī ASV.
metodisms Protestantisma virziens, sākotnēji anglikāņu baznīcas atzars, ko 1729. g. Anglijā iedibināja brāļi Vesleji.
superintendents Protestantu garīdznieks, kam ir augstākā administratīvā vara kādā teritorijā (ja nepastāv bīskapa amats).
agende Protestantu garīdznieku rokasgrāmata; dienas kārtība; agenda.
kvēkeri Protestantu sekta (Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs) ar noslieci uz labdarību, kurai nav ne sakramentu, ne ordinētu mācītāju; šīs sektas locekļi.
mennonīti Protestantu sekta, dibināta 16. gadsimtenī, neatzīst karu un zvērestu, tic, ka zemes virsū nodibināsies Dieva valstība.
antitrinitāriji Protestantu sekta, kas neatzīst Dieva trīsvienību.
ūnitāriji Protestantu sekta, kas neatzīst Dieva trīsvienību.
supranaturālisti Protestantu teoloģijas novirziens apgaismības laikmetā, 18.-19. gs., kas, pretstatā vulgāram racionālismam, uzsvēra Bībeles pārdabiskās atklāsmes nepieciešamību un īstenību, bet savu supranaturālismu pamatoja prāta pierādījumos un reliģiju uztvēra intelektuali morāliskā vērtējumā.
dragonāde Protestantu vajāšanas veids Francijā Ludviķa XIV laikā: protestantu mājās novietoja uz dzīvi dragūnus, kas pret saviem saimniekiem izlietoja dažādus spaidus un patvarības, kamēr tie beidzot jutās spiesti pāriet katolicismā.
parapodijs Protēze paralizētam bērnam; sastāv no pēdas plātnes ar apaviem un karkasa, kas balsta ķermeni.
prosteze Protēze.
protežejs Protežē.
protezēšana Protēžu izgatavošana; plašākā nozīmē - jebkuras mākslīgas ķermeņa daļas izgatavošana un pielāgošana.
protēzists Protēžu izgatavošanas speciālists.
sc: Proti (latīņu "scillicet").
protista Protisti.
piperonāls Protokatechualdehida metilēnēteris, var sintezēt no safrola vai pagatavot no piparu alkoloīda, kosmētikā izmanto kā piedevu, aromātvielu, ziepēs, lūpu krāsās, smaržās, arī kā pārtikas garšvielu un cigaretēs, var radīt izsitumus uz ādas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
kādamraide Protokola "IP" versija, kas nodrošina datu apmaiņu starp nosūtītāju un kādas saņēmēju grupas tuvāko saņēmēju.
sekretārs Protokolētājs (sēdē, sanāksmē u. tml.); amatpersona, kuras pienākums ir rakstīt (parasti tiesas) sēžu protokolus.
pratakule Protokols - kāda notikuma lietišķs apraksts.
protokols IS-IS protokols "Starpsistēma-starpsistēma" (angļu "Intermediate System to Intemediate System Protocol").
http Protokols hiperteksta datņu pārvietošanai internetā (angļu "hypertext transport protocol").
protokols "Kermit" protokols, ko izmanto datņu pārsūtīšanai starp personālajiem datoriem un lieldatoriem ar parastā telefonu tīkla starpniecību. Protokols paredz datu plūsmas sadalīšanu blokos, kļūdu atklāšanu un, vajadzības gadījumā, atkārtotu pārraidi.
protkulis Protokols.
intertīkla protokols IP protokolu _TCP/IP_ sistēmas sastāvdaļa, kas atbilst Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tīkla slānim. Protokols _IP_ nodrošina bezsavienojuma režīmu. Saskaņā ar šo protokolu tiek radīta pakešu maršrutēšana to pārsūtīšanā starp dažādiem savstarpēji savienotiem tīkliem.
protomycetaceae Protomicēšu dzimta.
protomyces Protomicēšu dzimtas ģints.
protomycetales Protomicēšu rinda.
prototropija Protona vai ūdeņraža atoma iekšmolekulāra migrācija, rodas cits savienojuma izomērs; viens no tautomērijas veidiem.
epipaleolīts Protoneolīta pirmā pakāpe, kas tieši seko augšējam paleolītam.
plasmodijs Protoplasmatiska sēnīšu masa.
protoplasma Protoplazma.
plastosoma Protoplazmas granula vai pavediens, kas saista krāsvielu.
plazmoptīze Protoplazmas izplūšana no šūnas, pārplīstot šūnapvalkam.
gimnoplasts Protoplazmas masa bez norobežojoša apvalka; gimnocīts.
plastīds Protoplazmas organoīds.
monēra Protoplazmas piciņa bez kodola, no kuras organismu vēsturiskas attīstības gaitā it kā izveidojusies šūna.
hidroplazma Protoplazmas šķidrā daļa.
protoporfirinūrija Protoporfirins urīnā.
protopterus Protopteri.
endoplasts Protozoja kodols.
koprozoji Protozoji, kurus atrod izkārnījumos ārpus organisma, bet kuri nedzīvo zarnās.
hemocitozojs Protozojs, kas parazitē eritrocītos, piem., malārijas plazmodijs.
agameta Protozojs, kas vairojas ar sporām.
anizogāmija Protozoju dzimumvairošanās, saplūstot divējādām dzimumšūnām - sievišķajām makrogametām un vīrišķajām mikrogametām.
protozooze Protozoju ierosināta slimība.
mikronukleuss Protozoju mazākais kodols, kuram atšķirībā no lielākā, veģetatīvā kodola piemīt vairošanās funkcija.
makronukleuss Protozoju veģetatīvais kodols, kuram atšķirībā no mikronukleusa piemīt vairošanās funkcija.
PCI Protrombīna (patēriņa) indekss (angļu "prothrombin consumption index").
beztausteklenis Protūra - kukaiņu klases kārta ("Protura").
eosentomon Protūru kārtas ģints.
protvins Protviņa - četrkantaina skārda cepešpanna.
tensone Provansaļu lirikas veids, divu vai vairāku personu sarunas veidā, it kā sacīkste starp tām.
serena Provansas trubadūru vakara dziesma par aizliegtu mīlestību; saturā līdzīga albai - rīta dziesmai par neizbēgamo mīlētāju šķiršanos.
provansieši Provansas vēsturiskā novada iedzīvotāji Francijā.
tapenāde Provansas virtuvei raksturīga mērce (biezenis), ko klasiski gatavo no olīvām, kaperiem, anšoviem, olīveļļas; sastāvdaļas var arī variēt.
provensieši Provansieši.
dansa Provansiešu dejas dziesma.
bujabēze Provansiešu nacionālais ēdiens; ūdenī vai baltvīnā novārītas zivis ar garšvielām.
farandola Provansiešu tautasdeja, kurā dejotāji, rokās saķērušies, veido garu ķēdi.
provans. Provansiešu valoda.
prome Prove.
prajaks Proviants, pārtikas sainītis.
aizredze Providence.
paredzēšana Providence.
čangvads Province - administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Taizemē.
Hautena Province Dienvidāfrikas Republikā ("Gauteng"), administratīvais centrs - Johannesburga, platība - 17010 kvadrātkilometru, 10531300 iedzīvotāju (2009. g.).
Kvazulu-Natāla Province Dienvidāfrikas Republikā ("KwaZulu-Natal"), atrodas valsts austrumos, administratīvais centrs - Pītermarcibērha, platība - 92100 kvadrātkilometru, 10449300 iedzīvotāju (2009. g.).
Limpopo Province Dienvidāfrikas Republikā ("Limpopo"), atrodas valsts ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Polokvane, platība - 123900 kvadrātkilometru, 5227200 iedzīvotāju (2009. g.).
Mpumalana Province Dienvidāfrikas Republikā ("Mpumalanga"), atrodas valsts ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Mbombela, platība - 79490 kvadrātkilometru, 3606800 iedzīvotāju (2009. g.).
Ziemeļkāpa Province Dienvidāfrikas Republikā (afrikandu val. "Noord-Kaap", secvanā "Kapa Bokone", angļu val. "Northern Cape"), administratīvais centrs - Kimberli, platība - 361380 kvadrātkilometru, 1147600 iedzīvotāju (2009. g.).
Ziemeļrietumi Province Dienvidāfrikas Republikā (afrikandu val. "Noordwes", secvanā "Bokone Bophirima"), administratīvais centrs - Mafikena, platība - 116320 kvadrātkilometru, 3450400 iedzīvotāju (2009. g.).
Austrumkāpa Province Dienvidāfrikas Republikā (afrikandu val. "Oos-Kaap", angļu val. "Eastern Cape"), atrodas valsts dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Bhišo, platība - 169580 kvadrātkilometru, 6648600 iedzīvotāju (2009. g.).
Frīsteita Province Dienvidāfrikas Republikā (afrikandu val. "Vrystaat", angļu val. "Free State"), atrodas valsts vidusdaļā, administratīvais centrs - Blumfonteina, platība - 129480 kvadrātkilometru, 2902400 iedzīvotāju (2009. g.).
Rietumkāpa Province Dienvidāfrikas Republikā (afrikandu val. "Wes-Kaap", angļu val. "Western Cape"), atrodas valsts dienvidos, administratīvais centrs - Keiptauna, platība - 129370 kvadrātkilometru, 5356900 iedzīvotāju (2009. g.).
Haufena Province Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Gauteng"), atrodas valsts vidusdaļā, administratīvais centrs - Johannesburga, platība - 17010 kvadrātkilometru, 10531300 iedzīvotāju (2009. g.).
Transvāla Province Dienvidāfrikas Republikas ziemeļaustrumu daļā, ietvēra tagadējo Limpopo un Hautenas provinci, kā arī daļēji Mpumalanas un Ziemeļrietumu provinci.
sūba Province Indijas lielmogulu valstī.
Rietumpapua Province Indonēzijā ar plašākas pašpārvaldes tiesībām ("Papua Barat"), atrodas Jaungvinejas salas ziemeļrietumu galā, platība - 115364 kvadrātkilometru, 652000 iedzīvotāju (2005. g.).
Kaljāri province Itālijā (_Provincia di Cagliari_), Sardīnijas autonomajā reģionā, platība - 4570 kvadrātkilometru, 551000 iedzīvotāju (2012. g.), atrodas salas dienvidaustrumu daļā, iedalās 71 komūnā.
Turīna province Itālijā (_Provincia di Torino_), Pjemontas reģionā, platība - 6821 kvadrātkilometrs, 2308400 iedzīvotāju (2012. g.).
Trento Province Itālijā ("Provincia autonoma di Trento"), Trentīno-Alto Adidžes reģionā, platība - 6212 kvadrātkilometru, 534400 iedzīvotāju (2012. g.).
Belluno Province Itālijā ("Provincia di Belluno"), Venēcijas reģiona austrumu daļā, platība – 3678 kvadrātkilometri, 212700 iedzīvotāju (2013. G.), iedalās 69 komūnās.
Kozenca Province Itālijā ("Provincia di Cosenza"), Kalabrijas reģionā, platība 6650 kvadrātkilometru, 734400 iedzīvotāju (2012. g.).
Kremona Province Itālijā ("Provincia di Cremona"), Lombardijas reģionā, platība - 1771 kvadrātkilometrs, 365100 iedzīvotāju (2012. g.).
Krotone Province Itālijā ("Provincia di Crotone"), Kalabrijas reģionā, platība - 1717 kvadrātkilometru, 170800 iedzīvotāju (2012. g.).
Kuneo Province Itālijā ("Provincia di Cuneo"), Pjemontas reģionā, platība - 6903 kvadrātkilometri, 595200 iedzīvotāju (2012. g.).
L'Akvila Province Itālijā ("Provincia di L'Akvila"), platība - 5034 kvadrātkilometri, 310000 iedzīvotāju (2012. g.).
Spēcija Province Itālijā ("Provincia di La Spezia"), Ligūrijas reģionā, platība - 881 km^2^, 223600 iedzīvotāju (2012. g.).
Leče Province Itālijā ("Provincia di Lecce"), Apūlijas reģionā, platība - 2759 kvadrātkilometri, 814500 iedzīvotāju (2012. g.).
Leko Province Itālijā ("Provincia di Lecco"), Lombardijas reģionā, platība - 816 kvadrātkilometru, 338000 iedzīvotāju (2012. g.).
Lodi Province Itālijā ("Provincia di Lodi"), Lombardijas reģionā, platība - 782 kvadrātkilometri, 229100 iedzīvotāju (2012. g.).
Luka Province Itālijā ("Provincia di Lucca"), Toskānas reģionā, platība - 1773 kvadrātkilometri, 394700 iedzīvotāju (2012. g.).
Mačerata Province Itālijā ("Provincia di Macerata"), Markes reģionā, platība - 2774 kvadrātkilometri, 324200 iedzīvotāju (2012. g.).
Masa-Karrāra Province Itālijā ("Provincia di Massa e Carrara"), Toskānas reģionā, platība - 1157 kvadrātkilometri, 203500 iedzīvotāju (2012. g.).
Matēra Province Itālijā ("Provincia di Matera"), Bazilikatas reģionā, platība - 3447 kvadrātkilometri, 203600 iedzīvotāju (2012. g.).
Mesīna Province Itālijā ("Provincia di Messina"), Sicīlijas reģionā, platība - 3247 kvadrātkilometri, 651900 iedzīvotāju (2012. g.).
Oristāno Province Itālijā ("Provincia di Oristano"), Sardīnijas reģionā, platība - 3040 km^2^, 166300 iedzīvotāju (2012. g.).
Paduja Province Itālijā ("Provincia di Padova"), Venēcijas reģionā, platība - 2142 kvadrātkilometri, 940000 iedzīvotāju (2012. g.).
Pjačenca Province Itālijā ("Provincia di Piacenza"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 2589 kvadrātkilometri, 290100 iedzīvotāju (2012. g.).
Piza Province Itālijā ("Provincia di Pisa"), Toskānas reģionā, platība - 2448 kvadrātkilometri, 420500 iedzīvotāju (2012. g.).
Potenca Province Itālijā ("Provincia di Potenza"), Bazilikatas reģionā, platība - 6545 kvadrātkilometri, 382000 iedzīvotāju (2012. g.).
Prato Province Itālijā ("Provincia di Prato"), Toskānas reģionā, platība - 365 kvadrātkilometri, 251000 iedzīvotāju (2012. g.).
Raguza Province Itālijā ("Provincia di Ragusa"), Sicīlijas reģionā, platība - 1614 kvadrātkilometru, 320000 iedzīvotāju (2012. g.).
Ravenna Province Itālijā ("Provincia di Ravenna"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 1858 kvadrātkilometri, 394500 iedzīvotāju (2012. g.).
Redžo di Kalabrija province Itālijā ("Provincia di Reggio Calabria"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 3183 kvadrātkilometri, 565800 iedzīvotāju (2012. g.).
Rieti Province Itālijā ("Provincia di Rieti"), Lacio reģionā, platība - 2749 km^2^, 153300 iedzīvotāju (2012. g.).
Rimini Province Itālijā ("Provincia di Rimini), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 864 kvadrātkilometri, 325200 iedzīvotāju (2012. g.).
Rovigo Province Itālijā ("Provincia di Rovigo"), Venēcijas reģionā, platība - 1789 kvadrātkilometri, 248000 iedzīvotāju (2012. g.).
Salerno Province Itālijā ("Provincia di Salerno"), Kampānijas reģionā, platība - 4918 kvadrātkilometru, 1092300 iedzīvotāju (2012. g.).
Sasāri Province Itālijā ("Provincia di Sassari"), Sardīnijas reģionā, platība - 4282 kvadrātkilometri, 336600 iedzīvotāju (2012. g.).
Savona Province Itālijā ("Provincia di Savona"), Ligūrijas reģionā, platība - 1545 kvadrātkilometri, 286100 iedzīvotāju (2012. g.).
Sjēna Province Itālijā ("Provincia di Siena"), Toskānas reģionā, platība - 3821 kvadrātkilometrs, 273300 iedzīvotāju (2012. g.).
Sirakūzas Province Itālijā ("Provincia di Siracusa"), Sicīlijas reģionā, platība - 2109 kvadrātkilometri, 396200 iedzīvotāju (2012. g.).
Sondrio Province Itālijā ("Provincia di Sondrio"), Lombardijas reģionā, platība - 3212 kvadrātkilometri, 183400 iedzīvotāju (2012. g.).
Taranto Province Itālijā ("Provincia di Taranto"), Apūlijas reģionā, platība - 2437 kvadrātkilometri, 578500 iedzīvotāju (2012. g.).
Terāmo Province Itālijā ("Provincia di Teramo"), Abruco reģionā, platība - 1948 kvadrātkilometri, 312900 iedzīvotāju (2012. g.).
Terni Province Itālijā ("Provincia di Terni"), Umbrijas reģionā, platība - 2122 kvadrātkilometri, 232300 iedzīvotāju (2012. g.).
Trapāni Province Itālijā ("Provincia di Trapani"), Sicīlijas reģionā, platība - 2460 kvadrātkilometru, 436500 iedzīvotāju (2012. g.).
Trevizo Province Itālijā ("Provincia di Treviso"), Venēcijas reģionā, platība - 2477 kvadrātkilometri, 892400 iedzīvotāju (2012. g.).
Trieste Province Itālijā ("Provincia di Trieste"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, platība - 212 kvadrātkilometru, 236500 iedzīvotāju (2012. g.).
Udīne Province Itālijā ("Provincia di Udine"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, platība - 4905 kvadrātkilometri, 541600 iedzīvotāju (2012. g.).
Varēze Province Itālijā ("Provincia di Varese"), Lombardijas reģionā, platība - 1199 kvadrātkilometri, 888800 iedzīvotāju (2012. g.).
Venēcija Province Itālijā ("Provincia di Venezia"), tāda paša nosaukuma reģionā, platība - 2467 kvadrātkilometri, 865900 iedzīvotāju (2012. g.).
Verčelli Province Itālijā ("Provincia di Vercelli"), Pjemontas reģionā, platība - 2088 kvadrātkilometri, 176300 iedzīvotāju (2012. g.).
Verona Province Itālijā ("Provincia di Verona"), Venēcijas reģionā, platība - 3109 kvadrātkilometri, 926800 iedzīvotāju (2012. g.).
Vibo Valentija province Itālijā ("Provincia di Vibo Valentia"), Kalabrijas reģionā, platība - 1139 kvadrātkilometri, 165900 iedzīvotāju (2012. g.).
Vičenca Province Itālijā ("Provincia di Vicenza"), Venēcijas reģionā, platība - 2722 kvadrātkilometri, 874600 iedzīvotāju (2012. g.).
Viterbo Province Itālijā ("Provincia di Viterbo"), Lacio reģionē, platība - 3612 kvadrātkilometru, 321000 iedzīvotāju (2012. g.).
Mantuja Province Itālijā ("Provncia di Mantova"), Lombardijas reģionā, platība - 2339 kvadrātkilometri, 417800 iedzīvotāju (2012. g.).
Redžo nell’Emīlija province Itālijā (“Provincia di Reggio nell’Emilia”), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība — 2293 kvadrātkilometri, 534600 iedzīvotāju (2012. g.).
Alesandrija province Itālijas Pjemontas reģionā (_Provincia di Alessandria_), platība — 3560 km2, 440600 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 190 komūnās.
Alesandrijas province province Itālijas Pjemontas reģionā (_Provincia di Alessandria_), platība — 3560 km2, 440600 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 190 komūnās.
Adamavas province province Kamerūnā (_Adamoua, Province de l'_), robežojas ar Ziemeļu, Ziemeļrietumu, Rietumu, Centrālo un Austrumu provinci, kā arī ar Nigēriju un Centrālāfrikas Republiku.
Jaunskotija Province Kanādas dienvidaustrumu daļā (lat. val. "Nova Scotia") pie Atlantijas okeāna, platība - 55284 kvadrātkilometri, 940480 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Helifeksa, sauszemes robeža ar Ņūbransvikas provinci.
Gaņsu Province Ķīnā ("Gansu"), Huanhes augšteces rajonā, platība 425800 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Laņdžou, reljefs kalnains.
Guanduna Province Ķīnā ("Guangdong"), pie Dinvidķīnas jūras (ietver arī grupu salu), tropu un subtropu meži, piekrastē zemiene, ziemeļu daļā kalni.
Henaņa Province Ķīnā ("Henan"), platība - 167000 kvadrātkilometru, atrodas abpus Huanhe upes, administrartīvais centrs Džendžou, auglīgs līdzenums austrumos, kalniene rietumos, dzelzsrūdas un ogļu iegulas.
Hubei Province Ķīnā ("Hubei"), platība - 185900 kvadrātkilometru, 57230000 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Uhaņa.
Dzjansu Province Ķīnā ("Jiangsu"), Jandzi lejteces baseinā.
Hebei Province Ķīnas austrumu daļā ("Hebei"), platība - 187700 kvadrātkilometru, 71850000 iedzīvotāju (2012. g.), administratīvais centrs - Šidzjadžuana.
Džedzjana Province Ķīnas austrumu daļā ("Zhejiang"), Austrumķīnas jūras piekrastē, administratīvias centrs - Handžou, platība 101800 kvadrātkilometru, robežojas ar Dzjansu, Aņhui, Dzjansji un Fudzjaņas provincēm, kā arī ar Šanhajas municipalitāti, lielāko daļu teritorijas aizņem līdz 2000 m augsti kalni.
Šaņduna Province Ķīnas austrumu daļā, Dzeltenās jūras piekrastē, Lielā Ķīnas līdzenuma ziemeļaustrumos.
Fudzjaņa Province Ķīnas dienvidaustrumos ("Fujian"), pie Austrumķīnas jūras un Taivānas šauruma, administratīvais centrs - Fudžou, platība - 121400 kvadrātkilometru, 37700000 iedzīvotāju (2013. g.), robežojas ar trijām citām provincēm - Guandunu, Dzjansji un Džedzjanu, no Taivānas salas to atdala Taivānas šaurums.
Hunaņa Province Ķīnas dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Čanša, daļēji līdzenums, kurā nodarbojas ar lauksaimn., daļēji kalnu rajons ar mežiem un minerālu ieguvi.
Juņnaņa Province Ķīnas dienvidos (ķīn. val. "Yunnan"), platība - 436100 kvadrātkilometru, 45,7 mlj iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Kuņmina, robežojas ar Tibetas autonomo reģionu, Sičuaņas un Guidžou provinci, Guansji Džuanu autonomo reģionu, kā arī ar Vjetnamu, Laosu un Mjanmu (Birmu).
Guidžou Province Ķīnas dienvidrietumu daļā ("Guizhou"), administartīvais centrs - Guijana, platība - 176167 kvadrātkilometri, 37750000 iedzīvotāju (2010. g.).
Dzjansji Province Ķīnas dienvidu daļā ("Jiangxi"), uz dienvidiem no Jandzi upes.
Cjinhai Province Ķīnas vidienē ("Quinghai"), platība - 720000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs Sjinina, augstkalnu reljefs, ieplakas - 2500-4500 m vjl., augstākā virsotne - 7720 m.
Sičuaņa Province Ķīnas vidienē, iedzīvotāji - gk. tibetieši, haņi, dungani, administratīvais centrs - Čendu, nozīmīgs Ķīnas lauksaimniecības rajons.
Heilundzjana Province Ķīnas ziemeļaustrumos ("Heilongjiang"), platība - 454800 kvadrātkilometru, robežojas ar Dzjiliņas provinci, Iekšējo Mongoliju un Krieviju.
Liaonina Province Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Liaoning"), Dzeltenās jūras piekrastē, platība - 230000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Šeņjana.
Dzjiliņa Province Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, platība - 290000 kvadrātkilometru, \~30 mlj iedzīvotāju, administratīvais centrs - Čančuņa.
Frīzlande Province Nīderlandes ziemeļrietumos ("Friesland"), platība - 3349 kvadrātkilometri, 646300 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Leuvardena.
Haiberpahtunhva Province Pakistānā ("Khyber Pakhtunkhwa"), atrodas tās teritorijas ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Pešāvara, platība - 74521 kvadrātkilometrs, 20215000 iedzīvotāju (2008. g.).
Pendžāba Province Pakistānā ("Punjab"), atrodas tās teritorijas austrumu daļā, administratīvais centrs - Lahora, platība - 205344 kvadrātkilometri, 102179000 iedzīvotāju (2009. g.).
Sinda Province Pakistānā ("Sindh"), atrodas tās teritorijas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Karāči, platība - 140914 kvadrātkilometri, 51377000 iedzīvotāju (2009. g.).
Beludžistāna Province Pakistānā, atrodas tās teritorijas dienvidrietumos, administratīvais centrs – Kveta, platība – 347190 kvadrātkilometru, 11935000 iedzīvotāju (2010. g.).
Nedžda Province Saūda Arābijas centrālajā daļā.
Biņdiņa Province Vjetnamas dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Kujņona ("Quy Nhon"), platība - 6025 kvadrātkilometri, 1510000 iedzīvotāju (2013. g).
čuhņa Province, lauki.
provinciālis Provinces (1) iedzīvotājs; provincietis (1).
provincietis Provinces (1) iedzīvotājs.
konvents Provinces pārvaldnieka periodiskas tiesu sēdes iecirkņu pilsētās Senajā Romā.
subadars Provinces pārvaldnieks Indijas lielmogulu valstī.
gubernators Provinces pārvaldnieks, cietokšņa priekšnieks, okupācijas varas pārstāvis.
bejs Provinces vietvalža tituls Osmaņu impērijā.
provincietis Provinciālis (2).
provincialitāte Provinciālisms.
promis Provis - stiprs brandvīns; brandvīns.
proms Provis - stiprs brandvīns; brandvīns.
dehidroholesterīns Provitamīns cilvēka ādā, pienā u. c.; apstarojot ar ultravioletajiem stariem, tas pārveidojas par D3 vitamīnu.
inkasoprovīzija Provīzija, ko saņem blakus noslēgšanas provīzijai tirgotāja palīgi, lai ieinteresētu viņus noslēgt izdevīgākus darījumus.
receptārijs Provīzora palīgs, kas aptiekās pieņem receptes.
promese Provizoriska saistība iegādāties noteiktu daudzumu akciju par iepriekš norunātu cenu pēc šo akciju izlaišanas.
pabliņģis Provizorisks pamats, kas sastāv no siju galiem, uz kuriem jaunbūves apakšējās sijas balstās līdz būvniecības pabeigšanai, pēc tam tos aizstāj ar iestrādātiem pamatiem.
izprovocēt Provocējot panākt, ka (kāds) sāk rīkoties, runāt.
izprovocēt Provocējot panākt, ka rodas (kāds stāvoklis, darbība).
daiļproza Proza (daiļliteratūrā).
prozaists Prozaiķis.
prozists Prozaiķis.
prozaisms Prozaiskums, proziskums.
monogatari Prozas sacerējums japāņu literatūrā; apzīmējumu lieto par otro komponentu dažādu žanru darbu nosaukumos.
naratoloģija Prozas stāstījuma formas un struktūras elementu zinātniskā analīze (franču strukturālistu termins).
apraksts Prozas žanrs, kam pamatā ir dokumentalitāte un kas mākslinieciskā vispārinājumā attēlo reālus faktus un personas; šī žanra sacerējums.
pro Prozit!
prosit Prozit.
Milaka ezers Prudoka ezers Kalniešu pagastā.
Orilana ezers Prudoka ezers Kalniešu pagastā.
prudonists Prudonisma piekritējs.
evaniidae Prusaklapseņu dzimta.
brusaks Prusaks.
bruslaks Prusaks.
prūšuks Prusaks.
taraks Prusaks.
blattoptera Prusaku kārta.
blatella Prusaku kārtas ģints.
blatta Prusaku kārtas ģints.
ectobius Prusaku kārtas ģints.
phyllodromia Prusaku kārtas ģints.
Prušena strauts Prūsene, Viesatas pieteka.
Isvintenu strauts Prūsenes kreisā krasta pieteka Jaunpils novada Viesatu pagastā, augštece Kandavas novada Zantes pagastā.
Prūšmale Prūsija (tautasdziesmās).
jaungraši Prūsijā 1821. g. noteiktā dāldera 1/30 daļa, ko daļēji lietoja arī citās Vācijas impērijas valstīs.
krivūle Prūsijā un Lietuvā zizlis (spieķis ar saknes gabalu rokturim), ar ko krīvs, vai kāds cits tautas priekšnieks nodeva savam vēstniekam pilnvarojumu aiznest viņa vēsti ciemam, pagastam vai plašākam novadam; arī nododot to kopā ar vēsti no rokas rokā.
lots Prūsijas 1856. gada muitas likumos 1 lots atbilda 16,666 gramiem.
prūši Prūsijas hercogistes vai Prūsijas karalistes pamatiedzīvotāji.
Dzintarzeme Prūsijas nosaukums dažās tautas tradīcijās.
fridrihsdors Prūsijas senā zelta monēta, ko kala 1750-1855, aptuveni 5 sudraba dālderu vērtībā.
prūšenieks Prūsis (2).
prūss Prūsis.
sprūsis Prūsis.
prouši Prūši.
Pilvītis Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - bagātības, zelta un pārpilnības dievs.
Puškaitis Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar zemi un atrodas zem svētās ievas, pārzina zemes augļus, ir svētbiržu aizgādnis un sargātājs.
Bārdaitis Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - kuģošanas un kuģu dievs.
Pergrubis Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - pavasara un auglības, augu valsts dievs.
Patuls Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - pazemes pasaules un nāves dievs, nakts rēgu un mirušo dievs, ar kuru saistīti noteikti apbedīšanas rituāli un kuram kalpoja īpaša priesteru kārta.
Pānikss Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - personificēta uguns, arī pavarda uguns.
bārzduki Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - rūķi, dieva Puškaiša palīgi, kas dzīvo zem zemes un saistīti ar bagātību, zem koka vīņi tur maizi, alu un citu ēdamo.
Patrimps Prūšu (vēst., Rietumbaltija) mitoloģijā - upju un dzidro avotu dievs, cilvēki ticēja, ka viņš dod veiksmi kaujās un ir drosmīgu karotāju aizstāvis, bija saistīts arī ar zemkopību, pavasara pavēlnieks un auglības veicinātājs.
Prūši Prūšu ciems - apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā.
Prūši Prūšu dzirnavu ezers - Bērtuļa dzirnavu ezers Brantu pagastā.
Zvaigstiks Prūšu mitoloģijā - gaismas un auglības dievība, kas veicina labības un zāļu augšanu, lopu auglību.
Ukapirms Prūšu mitoloģijā - galvenais dievs, kuram ir pakļauts viss pārējais pasaulē, pats augstākais debesu dievs.
Videvuts Prūšu mitoloģijā - kultūrvaronis, kas prūšiem izveidoja sociālo organizāciju, nodibināja laicīgo varu un tika ievēlēts par valdnieku.
Pikuls Prūšu mitoloģijā - pazemes valstības un tumsas dievs.
krivule Prūšu priesteru varas zīme, greizi izliekta nūja; krivulis.
krivulis Prūšu priesteru varas zīme, greizi izliekta nūja.
Ligularia przewalskii Prževaļska mēlziede.
Equus przewalskii Prževaļska zirgs, zirgu ģints suga.
Krievu purvs purvs Līvānu novada Jersikas pagastā un Preiļu novada Rožkalnu pagastā, platība — 5183 ha, centrālajā daļā augstais purvs, gar malām zemais purvs, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8,4 m.
Steporu purvs purvs Līvānu novada Rožupes un Sutru pagastā un Preiļu novada Saunas pagastā, platība — 2996 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,7 m, vidudsdaļā daudz ezeriņu, akaču un lāmu.
Darsa-Cingste pussala Baltijas jūras dienvidos (_Darss-Zingst_), uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, bijusī piekrastes josla, kurai grimstot aizmugurē applūdušas ieplakas - jomas.
mežķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumķauķu dzimtas ģints ("Protonotaria").
peļkājīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Prunellidae"), 1 ģints, 13 sugas.
Jasmuiža Raiņa memoriālais muzejs - Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja filiāle, atrodas Preiļu novada Aizkalnē, kompleksā 4 ēkas.
Tālīte Raunas kreisā krasta pieteka Priekuļu novadā, garums - 5 km.
Ārupīte Raunas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Raunas pagastā, augštece Cēsu novada Veselavas un Priekuļu pagastā, garums - 16 km; Ārupe; Arupīte; Alkšņupīte.
Dzelzupīte Rauņa labā krasta pieteka Priekuļu novada Priekuļu pagastā.
protokols MAP ražošanas automatizācijas protokols (angļu "Manufacturing Automation Protocol").
Toskāna Reģions Itālijā ("Regione Toscana"), Apenīnu pussalas rietumu daļā, administratīvais centrs - Florence, platība - 22993 kvadrātkilometri, 3708000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 10 provinces - Areco, Florences, Groseto, Livorno, Lukas, Masas-Karāras, Pizas, Pistoijas, Prato un Sjēnas, robežojas ar Ligūrijas, Emīlijas-Romanjas, Markes, Umbrijas un Lacio reģionu, apskalo Ligūrijas un Tirēnu jūra.
Reiņu ezers Reiņa ezers Priekules pagastā.
protokols RSVP resursu rezervēšanas protokols (angļu "Resorce Reservation Protocol").
prototekoze Reta verukoza cilvēka un mājdzīvnieku ādas vai diseminēta slimība, ko izraisa "Prototheca" ģints mikroorganismi.
protokols RARP reversais adrešu atrises protokols (angļu "Reverse Address Resolution Protocol").
prezmieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Prezma" iedzīvotāji.
privsieši Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Privši" iedzīvotāji.
Priuši Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Privši" nosaukuma variants.
Pryuši Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Privši" nosaukuma variants.
Belovežas gārša rezervāts Baltkrievijā un Polijā, Nemunas, Bugas un Pripetes ūdensšķirtnē, kopējā platība - \~1400 kvadrātkilometru, sastopamas 55 zīdītāju un >200 putnu sugu.
Provansas Alpi Rietumalpu dienvidrietumu daļa Provansā, Francijas dienvidaustrumos, augstākā virsotne - Pelas kalns (3053 m), vidēji augstas grēdas un plato.
Rionegro Rionegro province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Rio Negro" / "Provincia de Rio Negro"), robežojas ar Naukenas, Lapampas, Buenosairesas un Čubutas provinci, kā arī ar Čīli, austrumos apskalo Atlantijas okeāna Sanmatiasa līcis, administratīvais centrs - Vjedma, platība - 203013 kvadrātkilometri, 603800 iedzīvotāju (2010. g.).
Rodailendas un Providensas Plantāciju Valsts Rodailenda, ASV štats, tā pilnais nosaukums (“State of Rhode Island and Providence Plantations”).
Rodailenda Rodailendas un Providensas Plantāciju Valsts - štats ASV ("Rhode Island" / "State of Rhode Island and Providence Plantations"), administratīvais centrs - Providensa, platība 4002 kvadrātkilometri, 1055200 iedzīvotāju (2014. g.).
provansiešu valoda romāņu valoda Francijā, Provansā, bagāta literatūra no 12. un 13. gs.
Cēkuls romiešu mitoloģijā - Prēnestas pilsētas dibinātājs, kādas meitenes un mājas pavarda gara jeb Vulkāna dēls.
Kamilla romiešu mitoloģijā - Prīvernas valdnieka Metaba meita, kas maza tika atdota kalpošanā Diānai, kļuva par amazoni un gāja bojā, piedaloties Turna karā pret Aineju.
parastā aprikoze rožu dzimtas aprikožu ģints suga ("Armeniaca vulgaris", senāk "Prunus armeniaca").
plūme Rožu dzimtas ģints ("Prunus"), augļu koks vai krūms ar plašu vainagu, pamīšus sakārtotām vienkāršām lapām, gareniem vai apaļīgiem dzelteniem, ziliem vai sarkani zilganiem augļiem - kauleņiem.
ērkšķu plūme rožu dzimtas suga ("Prunus spinosa"), ērkšķains krūms (1-4 m augsts) ar baltiem ziediem, zili kauleņi, kuru garša kļūst maigāka pēc salnām, tos izmanto sulu, liķieru izgatavošanai; Latvijā ļoti reti kultivē kā krāšņumaugu.
Agerpres Rumānijas informācijas aģentūra (rumāņu "Agentia Romana de Presa").
Kauliņupe Ruņas labā krasta pieteka Priekules pagastā, augštece Vaiņodes pagastā, garums - 12 km; Kauliņa.
Kaži Rutkovsku Kaži - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Sakārnītis Sakārnis, ezers Praulienas pagastā.
Prinsipi Sala Gvinejas līcī ("Principe"), pie Āfrikas rietumu krastiem, ietilpst Santomes un Prinsipi valstī.
Mariona Sala Indijas okeānā, viena no Prinča Edvarda salām, Dienvidāfrikas Republikas teritorija, platība - 255 kvadrātkilometri.
Velsas Prinča sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("Prince of Wales Island"), platība — 33230 kvadrātkilometru, neapdzīvota, virsa pauguraina, augstums — līdz 254 m, krasti līčaini, arktiskais tuksnesis.
Benksa sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (angļu val. "Banks Island"), no kontinenta atdala Amundsena līcis, apskalo Boforta jūra, Maklūra šaurums un Velsas Prinča šaurums, platība - 64000 kvadrātkilometru.
Prinča Edvarda sala sala Sentlorensa līcī Kanādā (angļu val. "Prince Edward Island"), platība - 5660 kvadrātkilometri, augstums - līdz 137 m.
Santjagu sala sala Zaļā raga salu arhipelāgā Atlantijas okeānā, \~600 km uz rietumiem no Āfrikas ziemeļrietumu piekrastes, platība - 991 kvadrātkilometrs, Kaboverdes Republikas teritorijas lielākā sala, uz tās izvietota galvaspilsēta Praja.
Pribilova salas salas Beringa jūrā ("Pribilof Islands"), ASV teritorija, platība - \~200 kvadrātkilometru, ietver Sentpola un Sentdžordža salu, augstums - līdz 308 m, izvirdumieži, tundra.
Prinča Edvarda salas salas Indijas okeānā, Dienvidāfrikas Republikas teritorija, platība — 310 kvadrātkilometru, sastāv no Prinča Edvarda salas (55 kvadrātkilometri) un Mariona salas (255 kvadrātkilometri), vulkāniskas izcelsmes, augstums — līdz 1200 m.
priedulnieki Saldus novada Vadakstes pagasta apdzīvotās vietas "Priedula" iedzīvotāji.
prančenieki Saldus novada Zaņas pagasta apdzīvotās vietas "Pranči" iedzīvotāji.
Saltas province Salta, Argentīnas province, tās pilnais nosaukums ("Provincia de Salta").
Salta Saltas province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Salta" / "Provincia de Salta"), platība - 155488 kvadrātkilometri, 1267300 iedzīvotāju (2010. g.).
mirabele samērā liels, ērkšķains plūmju koks ("Prunus domestica"); attiecīgās plūmju šķirnes.
Santakrusa Santakrusas province Argentīnā ("Provincia de Santa Cruz").
Santjago del Estero province Santjago del Estero, Argentīnas Republikas provinces pilnais nosaukums ("Provincia de Santiago del Estero").
Santome Santome un Prinsipi galvaspilsēta, osta Santomes salas ziemeļaustrumu krastā, 65400 iedzīvotāju (2007. g.).
ST Santome un Prinsipi, valsts divburtu kods.
STP Santome un Prinsipi, valsts trīsburtu kods.
golems Saskaņā ar leģendu - māla figūra, kurā 16.-17. gs. Prāgā dzīvojošais rabīns Levi kabalistisku eksperimentu rezultātā iepūtis dzīvību; kaut kas liels un bezdvēselisks.
CSLIP saspiestais interneta seriālās līnijas protokols (angļu "Compressed Serial Line Internet Protocol").
Prometejs Saturna pavadonis ("Prometheus"), vidējais attālums no planētas - 139400 km, izmēri - 100 km.
Jašores strauts Saunas labā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu pagstā, augštece — Preiļu novada Saunas pagastā.
hakatisti Savienības biedri, kuras nolūks bija pārvācot Prūsijas poliskās provinces.
aramieši Semītu klejotāju ciltis senajā Mezopotāmijā un Sīrijā, kuru pirmdzimtene bija Arābijas pussala, 14.-11. gs. p. m. ē. apdzīvoja gandrīz visu Priekšāziju.
arābi Semītu valodu tautu grupa, kas apdzīvo Priekšāziju un Ziemeļāfriku.
pimberis sena sudraba monēta (piecnieks); Šveices 14-16. gs. sudraba 5 helleru monēta, vēlāk 5 kreiceru monēta Austrijā un Vācijā; ap 1800. g. Latvijā tā sauca Zviedrijas 5 ēru sudraba monētas un Prūsijas un Saksijas sudraba 1/12 dāldera monētas, 18. gs. arī 7,5 kapeikas.
pimveris Sena sudraba monēta; Šveices 14-16. gs. sudraba 5 helleru monēta, vēlāk 5 kreiceru monēta Austrijā un Vācijā; ap 1800. g. Latvijā tā sauca Zviedrijas 5 ēru sudraba monētas un Prūsijas un Saksijas sudraba 1/12 dāldera monētas; pimberis.
Biants Sengrieķu valstsvīrs (Bias of Priene; ap 625. g. - ap 540. g. p. m. ē.), viens no Senās Grieķijas septiņiem gudrajiem.
Djauss Senindiešu mitoloģijā - debesu dievs, debesu personifikācija, kas kopā ar dievieti Prithivī veido sākotnējo laulāto pāri.
Anila senindiešu mitoloģijā - viens no astoņiem vasu, vēja dievs, Pradžāpati dēls (dažkārt dēvēts par Dharmas un Svāsas dēlu).
Aizkalnes senkapi senkapi Preiļu novada Aizkalnē, Dubnas pietekas Jāšas labajā krastā, attiecināmi uz 9. gs. - 11. gs. sākumam, izmantoti gk. 10 gadsimtā.
auls Senlaiku pūšamais mūzikas instruments ar divkāršu niedres mēlīti un cilindrisku kanālu; bija izplatīts Priekšāzijā un senajā Grieķijā.
Potrimps Senprūšu dievs, ko vispirms piemin S. Grūnavs savā chronikā (ap 1520) un pēc tam citi autori kā 3. galveno Romoves dievu. 18. gs. vidū Harders ieveda Potrimpu latviešu mitoloģijā. Sekojot viņam, Stenders dēvē Potrimpu par upju un ezeru dievu, bet J. Lange pārvērš to par dzērāju dievu, it kā Trimpus apakšnieku. Beidzot J. Alunāns 1858. g. paaugstina Potrimpu par Pramšāna un Laimas dēlu, kas svētījis laukus un sargājis sēklu.
hiksi Senu cilšu grupa, kas ap 1700. g. p. m. ē. no Priekšāzijas pāri Suecas zemesšaurumam iebruka Ēģiptē un apmetās Lejasēģiptē, 16. gs. sāk. p. m. ē. ēģiptieši piespieda tos atkāpties uz Palestīnu.
Agridžento province Sicīlijas reģiona province (_Provincia di Agrigento_) Itālijā, atrodas Sicīlijas salas dienvidrietumos, platība - 3042 km^2^, 453300 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 43 komūnās.
santīms Sīkaudas vienība Santomes un Prinsipi Republikā, vienāda ar 0,01 dobru.
arhitektūra SPARC skalārā procesora arhitektūra (angļu "Scalar Processor Architecture").
Skolas Skolas ezers - atrodas Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 1,8 ha.
Schlockhof Slokas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Praviņu pagastā.
parastais slotzaris slotzaru suga ("Cytisus scoparius syn. Sarothamnus scoparius"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, bet Priekules novada Gramzdā tā pārgājusi arī savvaļā.
Aboa Somijas zinātniskā stacija Antarktīdā, Princeses Martas krasta rietumu daļā.
RPG Specializēta programmēšanas valoda ekonomiskās informācijas apstrādei, pārskatu ģenerators (angļu "Report Program Generator").
Spirgen Spirgas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Praviņu pagastā.
Vesa Spišska Stara Vesa - pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 2290 iedzīvotāju (2012. g.).
Alpu spulgsūna spulgsūnu suga ("Schistostega pennata"), kas 1970. gados konstatēta Spulgsūnas alā Priekuļu novada Priekuļu pagastā, bet vēlāk izzudusi.
interneta kopējā datņu sistēma standartprotokols, kas ļauj programmām pieprasīt datus un pakalpojumus no interneta attāliem datoriem. Protokols _CIFS_ izmanto klientservera programmēšanas modeli. Klienta programma pieprasa servera programmai piekļuvi datnei vai ziņojuma pārsūtīšanas programmai, kas tiek izpildīta serverī. Serveris veic pieprasīto darbību un nosūta atbildi klienta programmai.
Starpiņezers Starpezers Madonas novada Praulienas pagastā.
ISPA Starptautiskā dzīvnieku aizsardzības biedrība (angļu "International Society for the Protection of Animals").
FIPRESCI Starptautiskā kinokritiķu federācija (franču "Federation Internationale de la Presse Cinematographique).
PADI Starptautiska niršanas instruktoru profesionālā asociācija (angļu "Professional Association of Diving Instructors"), kuras mērķis ir veicināt niršanas un akvalangisma izplatību un nirēju izglītību; organizē apmācību un izsniedz sertifikātus, sertificē un pārrauga niršanas centrus un sertificēto niršanas instruktoru darbu.
ICBP Starptautiskā putnu aizsardzības padome (angļu "International Council for Bird Preservation").
COLREGS Starptautisko noteikumu sistēma, kas nosakakuģa vadītāja rīcību, lai izvairītos no kuģu sadursmes jūrā (angļu "International Regulations for the Prevention of Collisions at Sea").
Steperu purvs Steporu purvs Līvānu un Preiļu novadā.
Strazdiņi Strazdiņu ezers - Stradu ezers Prodes pagastā.
Stradu ezers Strazdu ezers Prodes pagastā.
Strodu ezers Strazdu ezers Prodes pagastā.
sešgraši Sudraba monēta Polijā no 1526. g., 17. un 18. gs. tās kala arī Prūsijā un Kurzemes hercoga valstī.
Sveikala ezers Sveikatas ezers Prodes pagastā.
Senebreju Bībele svētie raksti, kuros ietilpa Likuma grāmatas, Praviešu grāmatas un Raksti; saskaņā ar tradīciju kanons tika noteikts Jahnehas sinodē ap 100. gadu p. m. ē.
Svullu ezers Svuiļu ezers Prodes pagastā.
tamburīns Šauras, garas bungas, ko tautas muzikants sit, vienlaikus spēlējot stabuli; Provansas bungas.
Zālas līcis šaurs jūras līcis Baltijas jūras dienvidriatumu daļā, Vācijas Mēklenburgas-Priekšpomerānijas ziemeļos.
prīmula Šīs dzimtas ģints ("Primula"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām lapām rozetē un dažādas krāsas ziediem čemurā, >500 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, bet dārzos tiek audzētas daudzas sugas un šķirnes.
peļkājīte Šīs dzimtas ģints ("Prunella"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
Jaunzēlandes medusputns šīs dzimtas suga ("Prosthemadera novaeseelandiae").
Prickera balva arhitektūrā šīs ģimenes iedibināta balva (angļu "The Pritzker Architecture Prize"), kas kopš 1979. g. reizi gadā tiek piešķirta arhitektam, kura projektētās celtnes, pēc žūrijas atzinuma, apliecina izcilu talantu, vides izjūtu un ir vērtējamas kā nozīmīgs ieguldījums arhitektūras attīstībā.
protejs Šīs rindas dzimta ("Proteaceae"), >60 ģinšu, \~1400 sugu, tropos un subtropos izplatīti krūmi.
protomicēte Šīs rindas dzimta ("Protomycetaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 2 ģintis, no katras 1 suga.
kvarta Šķidruma mērs Prūsijā un Bavārijā (0,267 l).
Madhja Pradēša štats Indijas vidienē ("Madhya-Pradesh"), administratīvais centrs - Bhopāla, platība - 308245 kvadrātkilometri, 69279000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - hindi.
Utarpradēša Štats Indijas ziemeļu daļā ("Uttar-Pradesh"), administratīvais centrs - Laknava, platība - 240928 kvadrātkilometri, 190891000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - hindi.
Šverīne Šverīnes ezers - atrodas Vācijas Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, Mēkleburgas ezeru plato 38 m vjl., platība - 6340 ha, dziļums - līdz 54 m, meridiāna, garena ezerdobe, ko vidū pārdala pussala un ceļš.
krustāms Tagadnes divdabis ("Part. Praes.") no "krustīt".
Taizeme Taizemes Karaliste - valsts Āzijas dienvidaustrumos (taju val. "Prathet Thai"), Indoķīnas pussalas centrālajā daļā un Malakas pussalas ziemeļu daļā, platība - 513115 kvadrātkilometru, 65998500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Bangkoka, administratīvais iedalījums - 75 provinces un 1 īpašas pārvaldes apgabals, robežojas ar Mjanmu, Laosu, Kambodžu un Malaiziju, apskalo Dienvidķīnas jūras Siāmas līcis; līdz 1939. g. un 1945.-1948. g. saucās Siāma.
priednieki Talsu novada Abavas pagasta apdzīvotās vietas "Priedes" iedzīvotāji.
tarpana mežu pasuga tarpana sugas pasuga ("Equus gmelini silvaticus"), kas bijusi sastopama Centrāleiropā, Polijā un Baltijā, pēdējais īpatnis nogalināts 1814. g Prūsijā.
zaigspārnis Tauriņu kārtas divas raibspārņu dzimtas ģintis ("Procris" un "Rhagades"), tauriņu priekšspārni zaļi vai zilgani, ar metālisku spīdumu, pakaļspārni pelēki, spārnu plētums - 24-27 mm, Latvijā konstatētas 2 sugas.
hariji Tauta, dzīvo Indijā, Bihāras un Madhja Pradēšas štatu robežrajonā, valoda pieder pie mundu (Indijas seniedzīvotāju pēcteču) saimes, reliģija - hinduisma un animisma sajaukums.
lobi Tautību un cilšu grupa (dafli, miri, apatani, aki, abori, mišmi), dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
Kumas-Maničas ieplaka tektonisks pazeminājums, kas atdala Austrumeiropas līdzenumu no Priekškaukāza, platums - 20-30 km (centrālajā daļā - 1-2 km), tā ir pieņemtā robeža starp Eiropu un Āziju.
saskarne TAPI telefonijas lietojumprogrammu saskarne (angļu "Telephony Application Programming Interface").
TAPI telefonijas lietojumprogrammu saskarne (angļu "Telephony Application Programming Interface").
TOPIC Teleteksta cenu informācijas sistēma (angļu "Teletext Output Price Information Computer").
andri Telugi - tauta, dzīvo Indijā, Āndhra Pradēša štata pamatiedzīvotāji, runā telugu valodā, kas pieder pie dravīdu valodām.
Austrumslovākijas apgabals teritoriāla vienība Čehoslovākijā, kas aptvēra tagadējo Prešovas un Košices apgabalu Slovākijā.
protokols DCCP tiešais klienta / klienta protokols (angļu "Direct Client to Client Protocol (DCCP)").
DCCP tiešais klienta / klienta protokols (angļu "Direct Client to Client Protokol").
OLAP tiešaistes analītiskā apstrāde (angļu "Online Analytical Processing").
OLAP apstrāde tiešsaistes analītiskā apstrāde (angļu "Online Analytical Processing").
protokols NNTP tīkla jaunumu pārsūtīšanas protokols (angļu "Network News Transfer Protocol").
protokols NTP tīkla laika protokols (angļu "Network Time Protocol").
Tilmannshof Tilmaņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Praviņu pagastā.
Timsiņu-Sīmaņu ezers Timsenis, ezers Praulienas pagastā.
Tumšais ezers Timsenis, ezers Praulienas pagastā.
Timsiņš Timsenis, ezers Praulienas pagastā.
Tumsenis Timsenis, ezers Praulienas pagastā.
P-mix Tirgvedības instrumentu komplekss, kas ļauj visoptimālāk apmierināt klientu vajadzības; dažādu tirgvedības instrumentu - prece, vieta, cena un virzīšana tirgū (angļu "Product, Place, Price, Promotion" jeb "4P") - kombinācijas izvēle. Tūrisma tirgvedībā tradicionālie "4P" tiek papildināti arī ar citiem instrumentiem - līdzdalība un līdzcilvēki ("Participation and People"), vide, aprīkojums ("Physical Evidence"), process ("Process"), kompleksais ceļojums ("Packaging"), programmas ("Programming"), pozicionēšana ("Positioning"), uzņēmuma spēcināšana ("Power"), partnerattiecības ("Partnership"), darbs ar sabiedrību ("Public").
Tjerras del Fuego province Tjerras del Fuego, Antarktīdas un Dienvidatlantijas salu province ("Tierra del Fuego" / "Provincia de Tierra del Fuego, Antartida e Islas del Atlantico Sur") - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība, administratīvais centrs - Ušvaja, platība - 21571 kvadrātkilometrs, 133700 iedzīvotāju (2010. g.).
OLTP transakciju tiešsaistes apstrāde (angļu "Online Transaction Processing").
Zīmeļi Trešie Zīmeļi - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Ostrovas ezeri trīs savstarpēji savienoti ezeri Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Silajāņu pagastā, \~150 m vjl., 11 km uz austrumiem no Preiļiem, eitrofi, maz aizauguši.
Tolimans trīskārša zvaigzne Centaura zvaigznājā, kuras divas komponentes apriņķo viena otru 80 gados, bet trešā α Cen C jeb Proksima orbītu ap sistēmas smagumcentru noiet \~1 mlj gadu; Centaura Alfa.
protokols TFTP triviālais datņu pārsūtīšanas protokols (angļu "Trivial File Transfer Protocol").
priednieki Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Priedes" iedzīvotāji.
Pluģi Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Prūseni" bijušais nosaukums.
Prūšeni Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Prūseni" bijušais nosaukums.
Videnieki Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Prūseni" bijušais nosaukums.
Praviņi Tukuma novada Slampes pagasta apdzīvotās vietas "Praviņas" nosaukuma variants.
pravenieki Tukuma novada Slampes pagasta apdzīvotās vietas "Praviņi" iedzīvotāji.
protokols PPTP tunelēšanas divpunktu protokols (angļu "Point-to-Point Tunneling Protocol").
TAP Tunisijas informācijas aģentūra (franču "Tunis Afrique Presse").
Turki Turku pagasts - nodibināts 1990. g. pirmskara Līvānu pagasta teritorijā, 1999.-2009. g. iekļauts Preiļu rajona Līvānu novadā, atjaunots 2009. g Līvānu novadā, robežojas ar Līvānu pilsētu, Rožupes un Rudzātu pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu.
Dobeļdīķis ūdenskrātuve Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, platība - 19,9 ha.
A. L. Mateosa ūdenskrātuve ūdenskrātuve Meksikā (_Adolfo López Mateos, Presa_), Sinaloas pavalstī, uzpludināta uz Remedjosas upes.
A. Obregona ūdenskrātuve ūdenskrātuve Meksikā (_Alvaro Obregón, Presa_), Sonoras štatā, uzpludināta uz Jaki upes.
Angosturas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Meksikā (_Angostura, Presa la_), Čjapasas štatā.
Bērtuļa dzirnavu ezers ūdenskrātuve Nigras augštecē Smiltenes novada Brantu pagastā, platība - 2,1 ha; Prūša dzirnavu ezers; Prūšu dzirnavu ezers.
Ģibalu dīķis ūdenskrātuve Priekuļu pagastā, platība 1,7 ha.
Vaives dzirnavezers ūdenskrātuve Vaives lejtecē, Priekuļu pagastā, platība — 1,1 ha, garums — 350 m, lielākais platums — 70 m, lielākais dziļums — 2,7 m.
Dukurgrāvis Ūdenstece Cēsu pilsētas ziemeļu daļā un Cēsu novada Priekuļu pagastā, Siļķupītes kreisā krasta pieteka, \~300 m posmā arī Cēsu pilsētas robežupe.
Alksnas grāvis ūdenstece Latvijā, Madonas novada Praulienas pagastā, Upsta kreisā krasta pieteka.
Raudupīte Ūdenstece Preiļu novada Aizkalnes pagastā, ietek Šusta ezerā.
Robežniece ūdenstece Preiļu novadā, ietek Ostrovas ezerā.
Dzilna Ūdenstece Preiļu novadā, tek cauri Dovales ezeram, ietek Šusta ezerā.
Ostrovas grāvis ūdenstece Rušonas pagastā, savieno Lielo Ostrovas ezeru ar Preiļupi.
Pils dīķis ūdenstilpe Preiļu pilsētā, Pils parkā, paltība — 5,6 ha; Preiļu parka ūdenskrātuve.
Inmars Udmurtu (Priekšurālu ziemeļrietumi) mitoloģijā - augstākais dievs, demiurgs, kas rada visu labo.
Kildisins Udmurtu (Priekšurālu ziemeļrietumi) mitoloģijā - dievs, kas dzīvo debesīs un no turienes pārvalda Visumu; arī zemes un ražas dievs.
Keremets Udmurtu (Priekšurālu ziemeļrietumi) mitoloģijā - ļaunuma radītājs, pretstats savam labajam brālim Inmaram.
Kolorādo Upe ASV un Meksikā (angļu val. "Colorado"), garums - 2740 km, sākas Klinšu kalnu Priekšējā grēdā, ietek Klusā okeāna Kalifornijas līcī, šķērsojot Kolorādo plato veido kanjonus; Rietumkolorādo.
Scviha Upe Baltkrievijā, Brestas apgabala dienvidaustrumos, Pripetes labā krasta pieteka, augštece Ukrainā, kur saucas - Stviha.
Jasjeļda Upe Baltkrievijā, Brestas apgabalā, Pripetes kreisā krasta pieteka, garums - 242 km.
Pina Upe Baltkrievijā, Brestas apgabalā, Pripetes kreisā krasta pieteka.
Ļva Upe Baltkrievijā, Brestas un Gomeļas apgabalā, augštece Ukrainā (kur saucas - Lva), Pripetes labā krasta pieteka.
Ubarca Upe Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka, augštece Ukrainā (kur saucas - Uborta), kopējais garums - 256 km.
Laņa Upe Baltkrievijā, Minskas un Brestas apgabalā, Pripetes kreisā krasta pieteka.
Sluča Upe Baltkrievijā, Minskas un Gomeļas apgabalā, Pripetes kreisā krasta pieteka.
Pciča Upe Baltkrievijā, Minskas, Mogiļovas un Gomeļas apgabalā, Pripetes kreisā krasta pieteka, garums - 486 km, sākas Minskas augstienē.
Hariņa Upe Baltkrievijā, Pripetes labā krasta pieteka, augštece un lielākā daļa upes Ukrainā, kur saucas - Horiņa.
Anāsa upe Indijā (_Anās_), Madhja Pradēšas, Gudžarātas un Radžastānas štatā, Mahi kreisā krasta pieteka.
Prānhita Upe Indijā ("Prānhita"), Godāvari kreisā krasta pieteka, Mahāraštras un Āhndra Pradēšas štata robežupe \~250 km garumā, izveidojas Mahāraštras štatā, satekot Vardhai un Pengangai.
Vainganga Upe Indijā ("Waingangā"), Madhja Pradēšas un Mahārāštras štatā, Prānhitas kreisā krasta pieteka.
Lava Upe Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, Prēgeles (Pregoļas) kreisā krasta pieteka, augštece Polijā, kur saucas - Lina, kopējais garums - 289 km, no tiem Krievijā - 74 km.
Ranova Upe Krievijā, Rjazaņas un Tambovas apgabalā, Proņas labā krasta pieteka.
Prēgele Upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, garums - 123 km, veidojas satekot Angrapai un Instručai, ietek Baltijas jūras Vislas līča Kaļiņingradas līcī; Pregoļa.
Angrapa Upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Prēgeles (Pregoļas) kreisā satekupe, augštece Polijā, kur saucas - Vengorapa, iztek no Mamrija ezera.
Instruča Upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Prēgeles (Pregoļas) labā satekupe.
Agrapa Upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Prēgeles kreisā satekupe, izteka Polijā.
Čugura Upe Moldovā, Prutas kreisā krasta pieteka.
Rakoveca Upe Moldovā, Prutas kreisā krasta pieteka.
Prosna Upe Polijā ("Prosna"), Opoles, Lodzas un Lielpolijas vojevodistē, Vartas kreisā krasta pieteka, garums - 229 km.
Lina Upe Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, sākas Mazuru ezeru augstienē, tek caur Laņskes u. c. mazākiem ezeriem, lejtece - Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, kur saucas - Lava, Prēgeles (Pregoļas) kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 289 km, no tiem Polijā - 215 km.
Vengorapa upe Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistes ziemeļaustrumu daļā, iztek no Mamrija ezera, lejtece Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, kur saucas - Angrapa, Prēgeles (Pregoļas) kreisā satekupe.
Malmuta upe Preiļu, Rēzeknes, Varakļānu un Madonas novadā, garums - 25 km, kritums - 15 m, visā garumā regulēta, par augšgalu uzskata grāvi Aklā purva austrumu malā, lejtecē gultne pāriet Meirānu kanālā; aprāk ietecēja Lubānā; Malmute; Melmute; Mēlmute.
Tereka Upe Priekškaukāzā, Gruzijā, kā arī Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Ingušijas Republikā, Čečenijas Republikā un Dagestānas Republikā), garums - 623 km, sākas Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, pa Darjala aizu šķērso Sānu grēdu, šķērso Piekaspijas zemieni, ietek Kaspijas jūrā.
Kreuna upe Prodes pagastā un Lietuvā, garums - Latvijā 6 km, sākas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, 3 km uz ziemeļaustrumiem no Subates, ietek Sartu ezerā Lietuvā; Krauna; Lietuvā - Kriauna.
Žižija Upe Rumānijā ("Jijia"), Botošanu un Jasu žudecā, Prutas labā krasta pieteka, garums - 280 km.
Bahluja Upe Rumānijā, Jasu žudecā, Prutas labā krasta pieteka.
Stira Upe Ukrainā un Baltkrievijā, Pripetes labā krasta pieteka, garums - 494 km, sākas Podolijas augstienē.
Čeremoša Upe Ukrainā, Ivanofrankivskas un Čerņivcu apgabalā, Prutas labā krasta pieteka.
Stviha Upe Ukrainā, Rivnes apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka (lejtece Baltkrievijā, kur saucas - Scviha).
Stohida Upe Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka, garums - 188 km.
Turija Upe Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka.
Lva Upe Ukrainā, Volīnijas apgabalā, un Baltkrievijā (kur saucas - Ļva), Pripetes labā krasta pieteka.
Uborta Upe Ukrainā, Žitomiras apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka (lejtece Baltkrievijā, kur saucas - Ubarca), kopējais garums - 256 km.
Uža Upe Ukrainā, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka, garums – 256 km.
Prospers Urāna pavadonis ("Prospero"), vidējais attālums no planētas - 16256000 km, izmēri - 50 km.
Pelēču dzirnavezers uz Jašas upes uzstādināta ūdenskrātuve Preiļu novada Pelēču pagastā, platība - 2,3 ha; Gorniešu dzirnavezers; Gornijašu dzirnavezers; Gornojašu dzirnavezers.
Daļģu dzirnavezers uzpludināts Priekules pagastā uz Virgas upes, platība - 2,5 ha.
Prīdes Sloboda Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Priedes Sloboda" nosaukuma variants.
Prīdis Sloboda Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Priedes Sloboda" nosaukums latgaliski.
Ignatāni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Priednieki" bijušais nosaukums.
Brandenburgas zeme Vācijas federālā zeme ("Brandenburg"), platība — 29479 kvadrātkilometri, 2518000 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Potsdama, robežojas ar Saksijas, Saksijas-Anhaltes, Lejassaksijas un Mēklenburgas-Priekšpomerānijas zemi, kā arī ar Poliju, iekšējā robeža ar Berlīni.
DPA Vācijas informācijas aģentūra (vācu "Deutsche Presse-Agentur").
dzelzs krusts Vācijas militārais apbalvojums, ko nodibinājis Prūsijas karalis 1813. g., tika piešķirts līdz 1945. g.; apbalvoti arī Latvijas pilsoņi 1. un 2.pasaules karā.
PPA Vācu informācijas aģentūra (vācu Progress Presse Agentur).
Tornas miera līgums vācu ordeņa līgums ar Poliju un Lietuvu, noslēgts 1411. g. 1. februārī Tornā (tagadējā Toruņā, Polijā) pēc Vācu ordeņa sakāves Grunvaldes kaujā (1410. g.), Vācu ordenis atteicās no pretenzijām uz Žemaitiju Lietuvas dižkunigaiša Vītauta un Polijas karaļa Jagaiļa dzīves laikā un, lai izpirktu karagūstekņus un 4 Prūsijas pilis, apņēmās samaksāt 100000 šoku Bohēmijas grašu lielu kontribūciju.
ģenerālkapituls Vācu ordeņa pilna sapulce, ko ikgadus sasuca virsmestrs 14. septembrī Marienburgā (Prūsijā).
Benču attekas vairākas attekas Gaujas kreisajā krastā, Cēsu novada Priekuļu pagastā pie Benču mājām.
protokols MPPP vairākposmu divpunktu protokols (angļu "Multilink Point-to-Point Protocol").
Dzeņupīte Vaives kreisā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā, augštece Priekuļu pagastā, vidusdaļā šo pagastu robežupe; Kapupīte.
promultieši Valmieras novada Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Promulti" iedzīvotāji.
Dienvidāfrika valsts Āfrikas dienvidu daļā (angļu val. _Republic of South Africa_, afrikandu val. _Republik van Suid-Afrika_), DĀR, platība - 1,22 mlj kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Pretorija, parlamenta rezidence Keiptaunā, administratīvais iedalījums - 9 provinces.
Santome un Prinsipi Demokrātiskā Republika valsts Gvinejas līcī, Rietumāfrikas piekrastē, ietver Sntomi un Prinsipi salu, kā arī dažas klinšainas saliņas, platība — 1001 kvadrātkilometrs, 212700 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums — 2 provinces.
apgaismotais absolūtisms valsts pārvaldes forma, kurā absolūtais valdnieks realizē pārvaldes reformas apgaismības ideju garā; šādu politiku ar dažādām sekmēm īstenoja vācu zemēs, Dānijā, Zviedrijā, Krievijā; viskonsekventāk - Prūsijas un Austrijas valdnieki (Frīdrihs II, Jozefs II).
Prūsija valsts, vēlāk zeme Vācijā, izveidojās 1618. g., kad apvienojās Brandenburgas kūrfirstiste un Prūsijas hercogiste, 1701. g. kļuva par karalisti, 1871. g. proklamētajā Vācu impērijā ieguva vadošo stāvokli, 1918. g. kļuva par vienu no Vācijas zemēm, 1945.g. sadalīta.
Varkovas ezers Vārkavas ezers Prodes un Asares pagastā.
Ādģēre Vārtājas kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā, augštecē arī Bunkas un Priekules pagasta robežupe, garums - 8 km, iztek no Reiņu ezera; Adgere; Agere; Āģēre; Gikša.
Birztala Vārtājas kreisā krasta pieteka Rietumkursas augstienes nolaidenumā, Priekules novadā, garums - 25 km, kritums - 78 m, sākas Embūtes paugurainē; Bērstele; Birkstala; Birstala; Birstele.
Virga Vārtājas kreisā krasta pieteka Virgas pagastā, augštece Priekules, Embūtes un Vaiņodes pagastā, garums - 29 km, kritums - 134 m; Priekule; Niedrupe; augštecē arī Elka.
hagiogrāfi Vecās Derības kanonisko rakstu trešā daļa, t. i. grāmatas, kas neietilpst Torā vai Praviešu rakstos.
vasu vēdiskajā un hindu mitoloģijā - astoņas dievības, kas veido īpašu grupu un darbojas kā dabas parādību, stihiju un objektu personifikācijas, piemēram Višnupurānā: ūdens (Āpa), polārzvaigzne (Dhruva), mēness (Soma), zeme (Dhara vai Dhava), vējš (Anila), uguns (Anala vai Pāvaka), rīta blāzma (Prābhāsa), gaisma (Pratjūša).
Veliki Preslava Veliki Preslava - pilsēta Bulgārijā ("Veliki Preslav"), Šumenas apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2014. g.).
Vella Vella ala - Lielā Ellīte, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta Priekuļu novada Liepas pagastā.
akmens vēsturiska masas mērvienība, ko lietoja 13.-18. gs. Latvijā, Lietuvā, Polijā, Prūsijā, sverot linus, kaņepājus u. c. preces, masa dažādās zemēs bija atšķirīga (10-40 mārciņu).
Kāpa Vēsturiska province Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Cape Province", būru val. "Kaapland"), kas mūsdienās sadalīta 3 atsevišķās provincēs - Ziemeļkāpa, Rietumkāpa un Austrumkāpa.
Provansa Vēsturiska province Francijas dienvidaustrumos, Vidusjūras piekrastē, ietver Bušdironas, Vāras, Augšprovansas Alpu, Voklīzas, Piejūras Alpu, Augšalpu departamentu, kas kopā ar franču Rivjēru veido Provansas-Rivjēras ekonomisko rajonu, platība - 18200 kvadrātkilometru, lielāko daļu teritorijas aizņem Alpi.
Mazā Lietuva vēsturisks etnogrāfiskais Prūsijas, vēlāk Austrumprūsijas, reģions, kuru apdzīvoja Prūsijas lietuvieši, šīs provinces ziemeļu daļa un savu nosaukumu ieguva no pamatiedzīvotāju valodas, tās teritorija mūsdienās veido atsevišķu etnogrāfisko novadu, kas ļoti atšķiras no pārējās Lietuvas, citāda ir ne tikai šī novada vēsture, bet arī arhitektūras, saimnieciskās un garīgās kultūras attīstība.
Bukovina Vēsturisks novads abpus Ukrainas un Rumānijas robežas, Priekškarpatos, Ukrainas Čerņivcu apgabala dienvidu daļā un Rumānijas Sučavas žudeca ziemeļu daļā.
Kašmira Vēsturisks novads Āzijā ("Kāshmīr"), Himalaju un Tibetas kalnienes saskares rajons, kur dzīvo gk. kašmirieši; līdz 19. gs. vidum termins "Kašmira" tika attiecināts tikai uz Kašmiras ieleju, kas atrodas starp Pīrpandžālas kalniem un atlikušo Himalaju kalnu sistēmu; mūsdienās ar terminu "Kašmira" apzīmē daudz lielāku teritoriju, kas robežojas ar Sindžanas Uiguru autonomo reģionu ziemeļaustrumos un Tibetas autonomo reģionu rietumos, kā arī ar Indijas štatiem Himāčalu Pradēšu un Pendžābu dienvidos, Pakistānu austrumos un Afganistānu ziemeļrietumos.
Varmija Vēsturisks novads Polijā ("Varmia"), Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, Vislas līča krastā, senatnē senprūšu cilts - vārmiešu apdzīvota teritorija, kuru 1243. g. pakļāva krustneši, pēc Toruņas miera līguma 1466. g. iekļauta Polijā, kuru sadalot 1772. g. atkal nodota Prūsijai, Polija to atguva 1945. g.
Lielpolija Vēsturisks novads Polijas rietumos ("Wielkopolska"), starp Pomoži (ziemeļos), Mazoviju (austrumos), Mazpoliju un Silēziju (dienvidos), kur X gs. izveidojās Poznaņas un Kališas kņazistes, kas 1569. g. iekļāvās Polijas-Lietuvas valstī kā Lielpolijas province, no 1815. g. - Prūsijā, bet pēc 1919. g. lielākā daļa tika atdota atpakaļ Polijai.
Moldova Vēsturisks novāds Rumānijas austrumos, starp Austrumkarpatiem un Prutu, kur 1359. g. kopā ar Besarābiju un Bukovinu izveidoja Moldāvijas kņazisti.
Besarābija Vēsturisks novads starp Dņestru, Prutu un Donavas lejteci, Moldovā un Ukrainā, līdz XIX gs. sākumam tā sauca tikai Prutas un Dņestras upstarpas dienvidu daļu.
Mēklenburga Vēsturisks novads Vācijas ziemeļaustrumos, kur XII gs. ģermāņi nodibināja firsta valsti, no 1348. g. - hercogiste, 1934.-1952. g. un no 1990. g. ietilpst Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē.
EPA Vides aizsardzības aģentūra ("Environment Protection Agency").
menestrels Viduslaikos Provansas trubadūru palīgs, kas prata gan dziedāt, bet ne dzejot.
sirventa Viduslaiku dzejas žanrs, kas radies 12.-13. gs. Provansā un 13.-14. gs. Itālijā, izmantoja mīlas lirikas žanra melodijas un strofiku; tika iekļauti arī sabiedriski politiski temati.
VPIC Vidzemes Profesionālās izglītības centrs.
Durbes kauja viena no lielākajām 13. gs. kaujām Baltijā notika 1260. g. 13. jūlijā uz dienvidiem no Durbes ezera, kur sens ceļš šķērsoja Durbes vecupi, kaujā krita Livonijas ordeņa mestrs, Prūsijas maršals, hercogs Kārlis, 150 bruņinieku un daudzi krustneši un karakalpi; pēc šīs kaujas sākās plaša kuršu, senprūšu un sāmsaliešu sacelšanās pret vācu varu.
Grunvaldes kauja viena no lielākajām kaujām Baltijas reģionā viduslaikos, notika 1410. g. 15. jūlijā pie Grunvaldes (Žalgires) un Tannenbergas ciema Prūsijā (tagadējā Polijas teritorijā), apvienotais poļu un lietuviešu karaspēks sagrāva Vācu ordeņa karaspēku, kas iezīmēja beigas krustnešu ekspansijai Lietuvā un mazināja Vācu ordeņa ietekmi Austrumeiropā.
attālā pārraudzība vienkāršā tīkla pārvaldības protokola (_SNMP_) paplašinājums, kas nodrošina plašas tīkla pārraudzības iespējas. Protokols _SNMP_ paredz, ka iekārta ir jāapprasa, lai no tās iegūtu informāciju. _RMON_ ir aktīvs un var sūtīt trauksmes signālus par dažādiem trafika stāvokļiem, arī par specifiski kļūdainām situācijām.
protokols SMTP vienkāršais pasta pārsūtīšanas protokols (angļu "Simple Mail Transfer Protocol").
SMTP vienkāršais pasta pārsūtīšanas protokols (angļu "Simple Mail Transfer Protocol").
protokols SNMP vienkāršais tīkla pārvaldības protokols (angļu "Simple Network Management Protocol").
SNMP vienkāršais tīkla pārvaldības protokols (angļu "Simple Network Management Protocol").
Dzūkija Viens no 5 Lietuvas kultūrvēsturiskajiem novadiem, aptver Varēnas rajonu, Alītas rajonu, Alītu, gandrīz visu Kaišadores rajonu, Prienu rajona austrumdaļu, Traķu rajonu, Šaļčininku rajona rietumdaļu, Lazdiju rajonu, Elektrēnus, austrumos un ziemeļaustrumos robežojas ar Aukštaitiju, rietumos - ar Suvalkiju.
Telangāna viens no Indijas štatiem (telugu: తెలంగాణ, urdu: تلنگانہ), dibināts 2014. gada 2. jūnijā, kad 10 apgabali atdalījās no Āndhras Pradēšas štata; administratīvais centrs - Haidarābādu, platība - 114 840 km^2^, štatā dzīvo aptuveni 35,2 miljoni iedzīvotāju.
Vidusbenči viensēta Priekuļu pagastā, starp Benčiem un Kalna Benčiem.
Lejas Benči viensēta Priekuļu pagastā, uz rietumiem no Benčiem.
Kalna Benči viensēta Priekuļu pagastā, uz ziemeļiem no Benčiem.
Prūsene Viesatas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā, augštece Zantes un Viesatu pagastā, garums - 11 km; Prušena strauts.
Vilvena ezers Viļvānu ezers Praulienas pagastā.
Viļvāns Viļvānu ezers Praulienas pagastā.
Dobeļupe Virgas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bunkas un Priekules pagastā, kā arī Priekules pilsētā, garums - 7 km; Dobele.
Niedrupe Virgas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Priekules un Virgas pagastā, garums - 8 km.
Lībjupe Virgas labā krasta pieteka Priekules pagastā, garums - \~3 km.
Melnupe Virgas labā krasta pieteka Virgas pagastā, augštecē arī Priekules pagasta robežupe, garums - 16 km, kritums - 44 m.
puslodes virpainīte virpainīšu ģints sēņu suga ("Protostropharia semiglobata", syn. "Stropharia semiglobata").
Pilāts Virsotne Šveices Priekšalpu ziemeļu grēdā, Šveicē, uz dienvidrietumiem no Fīrvaldštetezera, augstums - 2129 m, līdz \~1800 m vjl biezi skujkoku meži, augstāk - kalnu pļavas un klintis.
CMIP vispārīgais pārvaldības informācijas protokols (angļu "Common Management Information Protocol").
protokols CMIP vispārīgais pārvaldības informācijas protokols (angļu "Common Management Information Protocol").
propilopiteki Vissenāk (pirms \~35 milj. gadu) dzīvojusī cilvēkpērtiķu ģints ("Propilopithecus").
ērkšķogulāju gaiškāju zāģlapsene zāģlapseņu dzimtas suga ("Pristiphora pallipes").
Zelta Dibens Zelta Dibens - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
prymnesium Zeltaino aļģu nodalījuma dzimtas "Prymnesiaceae" ģints.
Ciskaukāzija Zeme šaipus Kaukāza kalniem; Priekškaukāzs.
landesvērs Zemessardze, ko organizēja Prūsijas apgabali cīņā ar Napoleonu I.
Poļesjes zemiene zemiene Austrumeiropas līdzenuma rietumos, Pripetes, Dņepras un Desnas baseinā, Baltkrievijā, Ukrainā un Krievijā, platība - \~270000 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 316 m.
snuķainis Zīdītāju klases kārta ("Proboscidea"), kurā ietilpst lieli dzīvnieki (piemēram, ziloņi, mamuti) ar garu snuķi, kas izveidojies, saaugot degunam un augšlūpai; šīs kārtas dzīvnieki.
jenots Zīdītāju klases plēsēju kārtas ģints ("Procyon").
Velsas Prinča rags Ziemeļamerikas kontinenta galējais rietumu punkts Sjūarda pussalā ("Prince of Wales, Cape"), Aļaskā (ASV), Beringa šauruma krastā.
Mērčisona rags Ziemeļamerikas kontinenta galējais ziemeļu punkts (angļu val. "Cape Murchison"), atrodas Būtijas pussalā Kanādā pie Belo šauruma (kas savieno Franklina un Prinča Reģenta šaurumu).
Podvāze Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, garums - 20 km, kritums - 33 m, tek caur Priekulānu ezeru; Biržupe; Pudveize.
zīgens Zīgenas stāvs - apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu.
lielziedu zilgavīte zilgalvīšu suga ("Prunella grandiflora").
parastā zilgavīte zilgalvīšu suga ("Prunella vulgaris").
Veba zilgavīte zilgalvīšu suga ("Prunella x webbiana").
Simmentāle Zimmentāle, ieleja Šveices Priekšalpos.
Zimmentāle Zimmes ieleja Šveicas Priekšalpos, uz dienvidrietumiem, no Tūnas ezera, sākas Bernes Alpu ziemeļu piekājē, garums - \~50 km, terases iekultivētas, piena lopkopība un sierniecība.
saskarne MAPI ziņojumapmaiņas lietojumprogrammu saskarne (angļu "Messaging Application Programming Interface").
Rušonīca Zolvas ezera noteka uz Sekstu ezeru un tālāk uz Rušona ezeru, visā garumā ir Preiļu un Rēzeknes novada robežupe.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Pr.