Paplašinātā meklēšana

Meklējam Pr.

Atrasts vārdos (273):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

liet. pr.

Atrasts skaidrojumos (5208):

PA "Press Association Ltd".
treinings (Profesionāla) apmācība, kvalifikācijas celšana, treniņš
Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
Veselavas pagasta teritorija 1990. g. atjaunojot pagastu tam pievienota neliela daļa Dzērbenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Veselavas pagasta pievienota Priekuļu pagastam.
Preiļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauta tikai trešdaļa pirmskara Preiļu pagasta teritorijas, bijusī pagasta austrumu daļa tagad atrodas Riebiņu novada Rušonas pagastā, bet ziemeļu daļa Saunas pagastā un Riebiņu novada Riebiņu pagastā.
Remese Ādģēres kreisā krasta pieteka Priekules pagastā; Ramese; Remesa
Prodes pagasta teritorija administratīvi terioriālo pārkārtojumu laikā daļa no pirmskara Prodes pagasta teritorijas nonāca mūsdienu Eglaines un Bebrenes pagastā, bet mūsdienu Prodes pagasta teritorijā iekļāva nelielu daļu no pirmskara Asares pagasta
Lazdonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Aronas, Mārcienas, Praulienas pagastā un Madonas pilsētā
Bebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Rubenes, Dunavas, Dvietes un Eglaines pagastam, bet tagadējā Bebrenes pagastā iekļauta daļa bijušā Prodes pagasta
Gramzdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī lielākā daļa pirmskara Aizvīķu pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gramzdas pagasta pievienota tagadējam Priekules pagastam
Vaiņodes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa bijušā Aizvīķu, Asītes un Embūtes pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas nonākusi tagadējā Nīgrandes un Priekules pagastā
Virgas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts arī viss bijušais Purmsātu pagasts un nedaudz mainījušās robežas ar Priekules pagastu
Ļaudonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Sāvienas pagasts un daļa bijušā Mētrienas pagasta, kā arī nedaudz mainījušās robežas ar tagadējo Mārcienas un Praulienas pagastu
Vaives pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā tika iekļauts bijušais Rāmuļu pagasts un daļa no bijušā Cēsu, Priekuļu un Sērmūkšu pagasta teritorijas
Eglaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lašu pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Pilskalnes un Šēderes pagastam, savukārt tagadējā Eglaines pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Prodes un Bebrenes pagasta teritorijas
Slampes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Slampes pagastam pievienota bijušā Praviņu pagasta austrumu daļa un Smārdes pagasta dienvidu daļa (Ozolnieki)
ternarijs agrāk Polijā un Prūsijā kādas trīskāršas mazas naudas vienības (piem., trīs denariju monētas) apzīmējums latīņu valodā
pentarhija Āhenes kongresā 1818. g. nodibināta 5 lielvalstu (Anglija, Austrija, Krievija, Prūsija un Francija) savienība
Dandekrola ala ala Priekšalpos ("Reseau de la Dent de Crolles"), Francijas dienvidaustrumos (Izēras departamentā), kopējais garums - 25,7 km, dziļums - 658 m
Vanderala Ala Vanderiezī, Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, kas izveidojusie senas plaisas vietā, garums - 10 m, platums - 1,3 m, augstums - 2,7 m, griestos vairāki caurumi, t. s. skursteņi, ziemo sikspārņi
Sikspārņu alas alas Priekuļu pagastā, Kazugravas dabas pieminekļa teritorijā, Kazu ielejas augšgalā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ziemo lielākā sikspārņu kolonija Eiropas ziemeļaustrumos
Aleksandrovas ezers Aleksandrovkas ezers Preiļu novada Rušonas pagastā
Prīdeļi Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Prēdeļi" nosaukums vietējā izloksnē
AFIPS Amerikas Informācijas apstrādes biedrību federācija (angļu "American Federation of Information Processing Societies, Inc.")
Ancveriņi Ancveriņi 1 - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Ancveriņi Ancveriņi 2 - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Andra Āndhra Pradēša, štats Indijā
Andrapradeša Āndhra Pradēša, štats Indijas dienvidaustrumos
ANGOP Angolas informācijas aģentūra (angļu Angola Press)
UNEP ANO Apkārtējās vides programma (angļu "United Nations Environment Programme")
Anzpaki Anspaku muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagasta teritorijā
Zīgenas stāvs apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu; zīgens
godaraksts Apbalvojuma veids LPSR, ko piešķīra LPSR AP Prezidijs, ministrijas u. c. resori, kā arī iestādes un organizācijas
Liepa apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 13 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Lindenhof" teritorijā, pagasta centrs
Priekuļi apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 6 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Freudenberg" teritorijā, novada un pagasta centrs
Jāņmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Priekuļu pagasta ziemeļu daļā 8 km no Cēsīm; muižas apbūve veidojusies 18. gs. 2. pusē
Aglona apdzīvota vieta (lielciems) Latgales dienvidu daļā, Preiļu novada pagasta administratīvais centrs (no 2009.-2021. g. Aglonas novada centrs, līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 29 km no Preiļiem
Prauliena apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Praulen" teritorijā, pagasta centrs
Riebiņi apdzīvota vieta (lielciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 6 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Rybiniszki" teritorijā, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Rībeni, agrāk - Ribiniški
Veselava apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (līdz 1925. gadam Veselauskas muiža), pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veselauska, arī Veselavas muiža
Jaunkalni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Priekuļu pagastā
Pieškalni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Priekuļu pagastā
Asīte apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, 10 km no Priekules, izveidojusies muižas "Bagge-Assieten" teritorijā
Prode apdzīvota vieta (mazciems) Ilūkstes novadā 2 km no Subates pilsētas; saukta arī Prūde
Rūcupe apdzīvota vieta (mazciems) Ilūkstes novada Prodes pagastā
Baltiņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Būdāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Kalpi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Lūza apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Saikava apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Silkalpi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Silnieki apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Trakši apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Vecpoļi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Rušona apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 26 km no Preiļiem
Anspoki apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Dzeņkalns apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Lielie Leiči apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Lielie Pupāji apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Mazie Pupāji apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Sanauža apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Antonišķi apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Asinovka apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Bašķi apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Kategrade apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Giži apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Locinieki apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Pūgaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Kaņepji apdzīvota vieta (mazciems) Priekules pagastā
Mazgramzda apdzīvota vieta (mazciems) Priekules pagastā
Dauguļi apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu novada Mārsnēnu pagastā
Vaives dzirnavas apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu novada Priekuļu pagastā
Inkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā
Ķingas apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā
Kunči apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā
Leukādijas apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā
Mežciemi apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā
Šautuves apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā
Vīstuči apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā
Viliški apdzīvota vieta (mazciems) Prodes pagastā
Cirgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā; saukta arī - Cirgaļu mežniecība un padomju laikā - Priedaine
Osuņi apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Ostrova apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Preiļu novada Silajāņu pagastā
Podosinovka apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Preiļu novada Upmalas pagastā
Garkalne apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Priekuļu pagastā
Audari apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā
Knīveri apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā
Bušugrava apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Priekuļu pagastā
Aišpuri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta ziemeļu daļā pie Krāslavas-Aglonas-Preiļu ceļa (P62)
Upenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 8 km no Līvāniem un 43 km no Preiļiem, Jersikas pagasta administratīvais centrs
Graviņas apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Kamatauskas apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Bērzgale apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Bēšoni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Bieķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Botori apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Cecerski apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Cegeļņa apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Dimperi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Dudišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Dzervanki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Fintmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Jaudzemi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Jaunsekļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Kavaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Kazimirovka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Kodori apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Marjanova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Ancveriņi 1 apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Ancveriņi 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Lielie Bernāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Mazie Bernāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Meža Daukšti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Sekļa Daukšti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Mazie Dzerkaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Lielie Dzerkaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Mazie Joksti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Sila Daukšti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Otorišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Peski apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Puzanišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Rajecki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Skujas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Jaunmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā, kas agrāk bija lielciema "Aglona" daļa
Aizkalnieši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Apšenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Babri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Biubāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Bloki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Červonka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Daugavieši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Dublinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Gāgas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Gorliškas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Grociškas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Jegoriški apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Kancepole apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Kažemāki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Kudļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Maļinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Otrie Pīzeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Pirmie Sparāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Trešie Vucāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Otrie Vucāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Pirmie Džeriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Otrie Džeriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Mazie Šņepsti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Otrie Garkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Otrie Pūdži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Trešie Pūdži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Pirmie Patari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Trešie Pastari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Novosele apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Pelečanka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Pēteri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Pinkas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Raipole apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Raudauka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Rinči apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Ročāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Silinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Slātava apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Strodopole apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Žeļvi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Akmenāja apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā
Borisovka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā
Lomi-Bortnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā
Pilsāta apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā
Priževoiti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā
Puncuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā
Sondori apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā
Babri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Bondariški apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Bramaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Butleri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Džeriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Gubaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Guzi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Janova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Jaudzemi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Jurģīši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Kotleri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Kozupi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Krasnogorka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Kurmi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Litiniški apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Livmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Marjanova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Maskeviciški apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Zaļā Birze apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Kolna Druva apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Bērza Rubeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Nīdermuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Novinki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Omolka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Pastari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Pīnupi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Rošmoni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Sūbri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Tumaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā
Babri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Bariši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Bariškas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Beči apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Buki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Dzervaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Gavarčiki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Gavari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Gribuški apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Ivdrīši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Jaudzemi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Jaunsaimnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Jermaki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Korsikova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Krapiški apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Litavnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Moskvina apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Pirmie Bluzmi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Otrie Bluzmi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Krapišķu Buki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Mazie Gavari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Mazie Leiči apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Noviki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Pelši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Placinski apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Plivdas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Polockieši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Rumpīši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Runči apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Seiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Šoldri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Sondori apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Upenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Vilcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Aizupieši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Babri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Baibas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Beči apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Blazeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Dubovka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Duntišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Ezernieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Kauša apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Kazīši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Kokaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Kokorieši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Mazie Orieši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Kalna Randari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Lielie Gavari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Lejas Randari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Novini apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Ondzuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Opūgi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Paļša apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Patmalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Petrovski apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Pivovari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Pizāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Pušča apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Aizalksne apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Alussala apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Andiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Aptacieši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Augšmukti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Brieži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Dēļusala apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Dubenca apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Dunciški apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Gadzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Jaudzemi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Pabērži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Peršaki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Plociņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Ploņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Dubļukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rugāju pagastā
Astragini apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Augustova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Babri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Caici apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Catlakši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Caunes apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Dubes apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Dzalbi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Eisāgi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Firsovas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Fruncišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Gaileiši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Jaunmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Joksti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Jureiši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Kaučeri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Kaži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Keiki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Kļins apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Kliškovas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Ļipņaki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Lubāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Ludvigova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Kolna Bašķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Kaučera Gailīši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Mazie Joksti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Pirmie Prīkuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Otrie Prīkuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Novomisļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Novopole apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Ondzuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Pīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Pūdži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Radzeņš apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Vilcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Aizupieši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Albertovka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Altopole apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Anetpole apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Augustova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Balde apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Bandžuri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Betišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Bindari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Borisovka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Dēļupe apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Dubovka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Dzalzava apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Elizavetpole apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Gačevski apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Gribināni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Jakuši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Jansēta apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Jašore apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Jezufinova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Kalnasēta apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Karulāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Klindžāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Lakauski apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Lūza apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Lielie Anspoki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Stikāni 1 apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Jaunie Mozuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Vecie Mozuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Zelta Dibens apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Obrezi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Ozoliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Pauniņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Puncuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Punduriene apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Razrivka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Rudzdobes apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Skuteļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Slastinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Smelteri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Stikāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Viktorovka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Antāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā
Arhipova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā
Bikova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā
Dumbrova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā
Krievu Balbārži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā
Latviešu Balbārži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā
Ornīši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā
Paļša apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā
Aizpurieši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā
Bernāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā
Ereļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā
Jaungaiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā
Meža Eriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā
Bojāru Eriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā
Seiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā
Sondori apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā
Stikāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā
Upenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā
Bojāri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
Cepernieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
Degļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
Kaupēri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
Pastari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
Patmalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
Polkorona apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
Andriveņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Ārnīši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Ašenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Baganišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Bojāri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Bušines apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Caunes apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Dambīši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Divkle apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Dzeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Egļupe apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Kazēri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Kļavinski apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Pogas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Rusiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Upenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Vilcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Aizpūrīši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā
Ančkini apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā
Beļetnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā
Bučkas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā
Butkas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā
Desetnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā
Dovale apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā
Jezupova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā
Kazieri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā
Dolgais Bors apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā
Onckuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā
Piliškas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā
Pūtkas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā
Ciši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu pagastā
Mazie Vaivodi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu pagastā
Otrie Vaivodi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu pagastā
Lielie Urči apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu pagastā
Mazie Mūrnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu pagastā
Lielie Mūrnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu pagastā
Akmeņu Mūrnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu pagastā
Rubeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu pagastā
Vaivodi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu pagastā
Vinkova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu pagastā
Jaunrauna apdzīvota vieta (skrajciems) Priekuļu novada Priekuļu pagastā
Spāriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Priekuļu pagastā
Gulbene apdzīvota vieta (skrajciems) Prodes pagastā
Jaungulbene apdzīvota vieta (skrajciems) Prodes pagastā
Svuiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Prodes pagastā
Vārnišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Prodes pagastā
Baltmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Prodes pagastā, izveidojusies bijušās muižas ("Weissensee") teritorijā
Krupeniški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā un Preiļu novada Rušonas pagastā
Ozoli apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Strautmaļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Priekuļu pagastā
Tetele apdzīvota vieta (vidējciems) Cenu pagastā; bijušais nosaukums - Tetelminde, padomju laikā arī Progress
Mārsnēni apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 24 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Marzenhof" teritorijā, pagasta centrs
Dukuri apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Priekuļu pagastā
Virga apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Priekules novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 12 km no Priekules
Kalēti apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Priekules novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 48 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kalleten" teritorijā, pagasta centrs
Gramzda apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Priekules novadā, 1960.-2009. g. Liepājas rajonā) 44 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Dižgramzdas muižas ("Gross-Gramsden") teritorijā, pagasta centrs
Bunka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.–2021. g. Priekules novadā, 1950.–2009. g. Liepājas rajonā) 8 km no Priekules un 45 km no Liepājas, pagasta centrs
Jersika apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 12 km no Līvāniem
Rožupe apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 13 km no Līvāniem un 23 km no Preiļiem, pagasta centrs; bijušais nosaukums Rožanova, latgaliski Rūžupe
Rudzāti apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 23 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Rudzaty" teritorijā, pagasta centrs
Turki apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 34 km no Preiļiem un 15 km no Līvāniem
Sutri apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novada Sutru pagastā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 12 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Vecsaikava apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Galēni apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1950.-2009. g. - Preiļu rajonā) 25 km no Preiļiem un 40 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Golan" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēt1 1384. g.
Silajāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 19 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Upmala apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Vārkavas novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 23 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās Vārkavas muižas teritorijā; bijušais nosaukums - Vecvārkava
Rimicāni apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Vārkavas novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 27 km no Preiļiem, Dubnas kreisajā krastā, Rožkalnu pagasta administratīvais centrs
Prīkuļi apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā 11 km no Preiļiem, Saunas pagasta administratīvais centrs
Aizkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā 13 km no Preiļiem, pagasta centrs; saukta arī Josmuiža, Jasmuiža, latgaliski Aizkaļne, Juosmuiža
Pelēči apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā 18 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Pelecz" teritorijā, pagasta centrs; nosaukuma varianti: Pelēcis, Pelēcs, Peliecs
Jaunaglona apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Ārdava apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Pelēču pagastā 22 km no Preiļiem, saukta arī "Vordauka", latgaliski "Vuordauka", izveidojusies Jezufinovas muižas ("Josephienenhof") teritorijā
Līči apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Pieniņi apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Arendole apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā, Dubnas kreisajā krastā, izveidojusies Arendoles muižas ("Randol") teritorijā
Gaiļmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Aglonas stacija apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Kalnenieki apdzīvota vieta (vidējciems) Priekules pagastā
Saulaine apdzīvota vieta (vidējciems) Priekules pagastā
Gornica apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 24 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Prezmas muižas teritorijā, Silmalas pagasta administratīvais centrs
Sīļukalns apdzīvota vieta (vidējciems) Sīļukalna pagastā 35 km no Preiļiem, pagasta centrs
Stabulnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Stabulnieku pagastā, 18 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās Polkoronas muižas teritorijā, pagasta centrs
Vārkava apdzīvota vieta (vidējciems) Vārkavas pagastā 12 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, novada un pagasta centrs; saukta arī - Vorkova
Benči apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Priekuļu pagastā
Elekši apdzīvota vieta (viensēta) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā
Aizpurvi apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Praulienas pagastā
Aizāri apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Praulienas pagastā 5 km no Madonas
Rožkalni apdzīvota vieta (viensētu grupa) Preiļu novadā
Prinstona apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Floridas štatā, 22000 iedzīvotāju (2014. g.)
Prinstona apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Prinstona apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Prinstona apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Prinstona apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Prinstona apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ambrēna apdzīvota vieta Francijā (_Embrun_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšalpu departamentā
Bajandaja apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Priekšbaikāla ieplakā
Ģibolas apdzīvota vieta Priekuļu pagastā
Solujoņi apdzīvotās vietas "Silajāņi" bijušais nosaukums Preiļu novadā
Banska Bistricas apgabals apgabals Slovākijā, administratīvais centrs - Banska Bistrica, robežojas ar Nitras, Trenčinas, Žilinas, Prešovas un Košices apgabalu
UNDP Apvienoto Nāciju Attīstības programma (angļu "United Nations Development Programme")
austrazieši Apzīmējums Priekšindijas un Aizindijas pirmiedzīvotājiem; austroaziati
protokols EGP ārējās vārtejas protokols (angļu "External Gateway Protocol")
Randol Arendoles muižas bijušais nosaukums, Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Buenosairesas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Buenos Aires" / "Provincia de Buenos Aires"), administratīvais centrs — Laplata, platība — 307571 kvadrātkilometri, 15315800 (2010. g.)
Katamarkas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība (“Catamarca” / “Provincia de Catamarca”), atrodas valsts ziemeļrietumu daļā, platība — 102602 kvadrātkilometri, 404240 iedzīvotāju (2010. g.)
Čubutas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Chubut" / "Provincia del Chubut"), administratīvais centrs — Rosona, platība — 224686 kvadrātkilometri, 470700 iedzīvotāju (2010. g.)
Kordovas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība (“Cordoba” / “Provincia de Cordoba”), platība — 165321 kvadrātkilometrs, 3396700 iedzīvotāju (2010. g.)
Entreriosas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Entre Rios" / "Provincia de Entre Rios"), administratīvais centrs — Parana, platība — 78781 kvadrātkilometrs, 1282000 iedzīvotāju (2010. g.)
Huhujas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Jujuy" / "Provincia de Jujuy"), atrodas valsts ziemeļrietumos, platība — 53219 kvadrātkilometru, 698500 iedzīvotāju (2010. g.)
Misjonesas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Misiones" / "Provincia de Misiones"), administratīvais centrs - Posadasa, platība - 29801 kvadrātkilometrs, 1111400 iedzīvotāju (2010. g.)
Neukenas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība (“Neuquen” / “Provincia de Neuquen”), platība — 94078 kvadrātkilometri, 565200 iedzīvotāju (2010. g.)
Sanluisas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("San Luis" / "Provincia de San Luis"), platība — 76748 kvadrātkilometri, 456800 iedzīvotāju (2010. g.)
Sanhuanas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Sanhuana" / "Provincia de Sanhuana"), platība — 89651 kvadrātkilometrs, 715100 iedzīvotāju (2010. g.)
Santakrusas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Santa Cruz" / "Provincia de Santa Cruz"), administratīvais centrs — Riogaljegosa, platība — 243943 kvadrātkilometri, 234100 iedzīvotāju (2010. g.)
Santafē Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Santa Fe" / "Provincia de Santa Fe"), platība - 133007 kvadrātkilometru, 3285200 iedzīvotāju (2010. g.)
Tukumanas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Tucuman" / "Provincia de Tucuman"), platība — 22524 kvadrātkilometri, 1511500 iedzīvotāju (2010. g.)
Sanluisa Argentīnas Republikas province ("San Luis" / "Provincia de San Luis"), platība - 76748 kvadrātkilometri, 456800 iedzīvotāju (2010. g.)
Santjago del Estero Argentīnas Republikas province ("Santiago del Estero" / "Provincia de Santiago del Estero"), platība — 1363511 kvadrātkilometrs, 883600 iedzīvotāju (2010. g.)
Santafē province Argentīnas Republikas province, tās pilnais nosaukums ("Provincia de Santa Fe")
Strīķeļu strauts Ārupīteas labā krasta pieteka Priekuļu pagastā, augštece Raunas pagastā
protomicēte Asku sēņu nodalījuma hemiaskomicēšu klases rinda ("Protomycetales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
preisija Asku sūnu klases maršanciju apakšklases maršanciju dzimtas ģints ("Preissia")
protejs Astaino abinieku kārtas dzimta (Proteidae"), slaids 15-40 cm garš ķermenis, divi pāri kāju un gara aste, dzīvo saldūdeņos Eiropā un Ziemeļamerikā
Efeju līga astoņas sen dibinātas ASV augstskolas ar augstu akadēmisko un sabiedrisko prestižu (Brauna, Kolumbijas, Kornela, Dārtmutas, Hārvarda, Pensilvānijas, Prinstonas un Jeila); tās savā starpā sacenšas vieglatlētikā
AP ASV informācijas aģentūra (angļu "Associated Press")
UPI ASV informācijas aģentūra (angļu "United Press International")
Durbes viduslaiku pils atradās Durbē, Rīgas-Liepājas ceļa kreisajā malā, ietilpa Livonijas ordeņa Kuldīgas komturijā un bija ordeņa militārais atbalsta punkts pie Kurzemes karaceļa no Rīgas uz Prūsiju, izpostīta 1658.-1659. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, līdz mūsu dienām saglabājušās mūra aizsargsienu paliekas - daļa no 1,5 m biezās dienvidaustrumu sienas (garums 36 m, augstums vietām līdz 10 m)
Pesku ezers atradās Preiļu rajona Aglonas pagastā, tagad ietilpst Ciriša ūdenskrātuvē
Aizputes viduslaiku pils atrodas Aizputē, Liepājas ielā 9, celta 13. gs. beigās, Tebras kreisajā krastā, lai apsargātu tirdzniecības ceļu no Rīgas uz Prūsiju, bija arī robežas nocietinājuma punkts starp Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapijas zemēm, no 1341. g. pils piederēja Kuldīgas komturijai, 1397.-1430. g. bija Livonijas ordeņa brāļu konventa mītne, 15. gs. zaudēja savu stratēģisko nozīmi un tika pārbūvēta
Šusta ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Aizkalnes pagastā pie robežas ar Vārkavas pagastu, 103,2 m vjl., platība — 73,4 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 0,7 m, lielākais dziļums — 1,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Zaķīšu ezers
Terekas-Sunžas augstiene atrodas Centrālajā Priekškaukāzā, starp Tereku un Sunžu, Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā), Terekas grēdas augstums - līdz 664 m, Sunžas grēdas - līdz 926 m, tās šķir Alhačurtas ieleja
Vidusčehijas apgabals atrodas Čehijas Republikas rietumu daļā un aptver galvaspilsētu Prāgu
Beltēnu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā \~200 m uz dienvidaustrumiem no Ķirbju (bij. Beltēnu) mājām, Dobeļu dīķa austrumu krastā, lēzenā uzkalnā, platība - \~30 x 80 m, attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.)
Kaltes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Ruņas kreisajā krastā, \~10 m augsts paugurs, plakums \~20 x 25 m, konstatēts neizteiksmīgs kultūrslānis
Elekšu dobumakmens atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Virgas upes ielejas malā pie Elekšu mājām, garums - 2,4 m, platums - 1,8 m, augstums - līdz 0,9 m, tā plakanajā virsā iekalti \~200 iedobumiņi (diametrs - 4-6 cm, dziļums - līdz 2 cm)
Eikša ezers atrodas Feimaņu paugurainē, morēnieplakā, Preiļu novada Rušonas pagastā, 151 m vjl., platība — 57 ha, kopā ar salu - 57,3 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 4 m; Eikše
Lubānes pilskalns atrodas Krāslavas novadā, Dagdas dienvidrietumu daļā, starp Daugavpils ielu un Luboneņa ezeru, ir 15 m augsts paugura dienvidaustrumu gals, plakums \~50 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots no \~1500 g. p. m. ē. līdz 4. gs.; Lapsu kalns; Priežu kalns
Plivdu pilskalns atrodas Plivdu ciemā, Preiļupes labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, ko no austrumiem un ziemeļiem apliec Preiļupe, ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
aizāru senkapi atrodas Praulienas pagastā 200 m uz dienvidaustrumiem no Aizāru mājām, paugurā, kas paceļas starp pļavām kā sala, bijuši akmeņu krāvumi, bet tie nopostīti
Aizpurvu senkapi atrodas Praulienas pagastā pie Aizpurvu mājām, salasveida tīrumā, bijuši 4 ar akmeņiem nokrauti uzkalniņi un tajos atrastas agrā dzelzs laikmeta senlietas, kas piedēvējamas Baltijas somiem; tagad saglabājušies 4 nelieli pacēlumi tīruma vidū
Gorodokas pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagasta Gorodokā, ir 25 m augsts, austrumu-rietumu virzienā orientēts garens paugurs, plakums (100 x 55 m), kas norobežots ar vaļņiem un grāvjiem, uzskatāms par cietokšņveida nocietinājumu un varētu būt datējams ar vēlo dzelzs laikmetu (9.-12. gs.)
Gūteņu pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagastā, Gūteņu ciemā, ir savrups, ieapaļš, 22 m augsts paugurs Pakaļņa ezera austrumu krastā, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā un zaudējis sākotnējo veidolu un nocietinājumus, palikusi 8 m augsta stāva nogāze pret ezeru, plakumam bijis noapaļota trīsstūra veids (garums 50 m, lielākais platums 35 m)
Dzerkaļu ezers atrodas Preiļu novada Aglonas pagastā, platība — 5,6 ha; Dzerkalīšu ezers; Dzirkaļu ezers
Borovkas pilskalns atrodas Preiļu novada Pelēču pagastā Vordovkas labajā krastā, iepretim Pirmajai Borovkai (kreisajā krastā Augšdaugavas novada Višķu pagastā), plakums (70 x 40 m) no apkārtnes nodalīts ar diviem 3-4 m dziļiem grāvjiem
Arendoles muiža atrodas Preiļu novada Rožkalnu pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, klēts un sarkano ķieģeļu divstāvu dārza namiņš parkā, kungu mājas 2 korpusi izvietoti L burta veidā, ēkai ir mezonīni, lievenis, astoņskaldņu tornītis ar piramidālu smaili, kāpnes ar graciozām margām, vairākas anfilādē virknētas zāles, kuru griesti rotāti ar profilētām dzegām un rozetēm vai darināti no koka; muižas parkā uz liepām aug aizsargājams augs - baltais āmulis
Kategrades pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Kategradē, savrups \~17 m augsts paugurs, plakums - ovāls (~70 x 50 m), ziemeļrietumu un dienvidaustrumu nogāzes dabiski stāvas, pārējās nostiprinātas ar vaļņiem un grāvjiem, atrastas 9-12 gs. senlietas
Šnepstu pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Šnepstu ciemā, Preiļu-Aglonas ceļa kreisajā pusē, \~19 m augsts paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, , plakums 80 x 60 m, atrastās senlietas liecina, ka bijis apdzīvots no vēlā bronzas laikmeta līdz vēlajam dzelzs laikmetam
Aleksandrovkas ezers atrodas Preiļu novada Rušonas pagastā, platība - 2,8 ha; Aleksandrovas ezers
Raudas dzirnavezers atrodas Preiļu novada Silajāņu pagastā, platība — 1,8 ha
Beržē bezdibenis atrodas Priekšalpos ("Gouffre Berger"), Verkora masīva ziemeļos, Francijā, Izēras departamentā, dziļums - 1141 m, ieeja 1460 m vjl., sākumā vertikāla aka >200 m, tālāk slīpa galerija starp kaļķakmeņiem un slānekļiem
Tamaņas pussala atrodas Priekškaukāza rietumos, Krievijas Krasnodaras novadā, apskalo Azovas un Melnā jūra, platība - 21000 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 164 m
Lībānu-Jaunzemju saldūdens kaļķiežu atradne atrodas Priekuļu novada Priekuļu pagastā, daļēji aizpilda Septiņavotu gravu un iesniedzas Kazugravā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1974. g.
Centrālais tirgus atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, starp Prāgas un Maskavas ielu, nodots ekspluatācijā 1930. g. (ar nosaukumu Centrāltirgus, no 1949. g. - Centrālais kolhozu tirgus; tagadējais nosaukums kopš 1995. g.), aizstāja likvidēto Daugavmalas tirgu un bija viena no modernākajām šāda veida būvēm tālaika Eiropā
Predjalas pārkāpe atrodas Rumānijā (“Predeal”), starp Dienvidkarpatiem un Austrumkarpatiem 916 m vjl., dzelzceļa līnija un autoceļš, kas savieno valsts iekšējos rajonus (Transilvāniju) ar Bukaresti
Augstie Jesenīki atrodas vairāk uz dienvidiem ("Hruby Jesenik"), augstākā virsotne - 1491 m (Pradeds)
Silenieku kalns atrodas Viduslatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, absolūtais augstums — 137,3 m vjl.
Vanderiezis Atsegums Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, sarkanīgi dzeltenā Gaujas svītas smilšakmens klints garums - \~150 m, augstums - līdz 10 m, lejasgalu apskalo Raunas atvara ūdeņi, kas izveidojuši 15 m garu, 10 m platu un 8 m dziļu aizu, ziemā tur veidojas līdz 4 m augsts leduskritums
Atšķiras Madelāni Atšķiras Madelāni - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
izsaukums RPC attāls procedūras izsaukums (angļu "Remote Procedure Call")
Nīcgales purvs augstais purvs Augšdaugavas novadā (52 ha Preiļu novadā), platība — 962 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6,9 m
Lielais purvs augstais purvs Līvānu, Jēkabpils, Varakļānu un Preiļu novadā, platība — 4953 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2,6 m, lielākais dziļums — 7,5 m; Pelēčāres purvs; Lielais Pelēčāres purvs
Ašenieku purvs augstais purvs Preiļu novada Upmalas pagastā izveidojies nepietiekamas noteces dēļ pārpurvojoties ūdensšķirtnei starp Feimanku un Dubnu, tai regulāri pārplūstot; dabas liegums, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 1575 ha
Strižaments Augstākā virsotne Centrālā Priekškaukāza Stavropoles augstienē, Krievijas Stavropoles novadā, augstums - 831 m
Pelā augstākā virsotne Provansas Alpos, augstums - 3053 m; Pelā kalns
APP Augstākās Padomes Prezidijs
Kodri Augstiene Moldovā, starp Reutu (Dņestras baseinā) un Prutu, garums - \~100 km, augstums - līdz 429 m (Balanešti kalns), erozijas reljefs, dziļas gravas, upju ielejas, noslīdeņi, karsta procesi
Pristaņa Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pristaine" nosaukuma variants
Pramaniškas Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pramanišķi" nosaukuma variants
Pramaniški Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pramanišķi" nosaukuma variants
Pramaniškys Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pramanišķi" nosaukums latgaliski
pritikinieši Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Pritikini" iedzīvotāji
Boltmuiža Augšdaugavas novada Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" nosaukuma variants
Dubulti Augšdaugavas novada Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Viliški" bijušais nosaukums
pravdieši Augšdaugavas novada Sventes pagasta bijušās apdzīvotās vietas "Pravda" iedzīvotāji
priednieki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Priednieki" iedzīvotāji
Prīdnīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Priednieki" nosaukuma variants
Kazu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas kreisajā krastā 1 km lejpus Raunas ietekas, Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 340 m; Kāzu iezis; Paeglīšu iezis
Augustow Augustovas muiža, kura atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā
auriķele Ausainā prīmula ("Primula auricula")
dārzuprimula Ausainā prīmula ("Primula auricula")
dregoviči Auslrumslāvu cilšu savienība Pripetes un Dņepras upstarpā; 10. gs. iekļauti Kijevas Krievzemē
APA Austrijas informācijas aģentūra (vācu "Austria Presse-Agentur")
Princeses Elizabetes Zeme Austrumantarktīdas daļa starp 73. un 88. austrumu garuma grādu (angļu val. "Princess Elizabeth Land"), ledāja virsmas augstums centrālajā daļā - 2000-2500 m, ledus biezums - 1000-1500 m
Praulienas pauguraine Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma galējā austrumu daļa Madonas novada Praulienas, Lazdonas, Mārcienas un Ļaudonas pagastā, platība — 10800 ha, garums — 18 km, platums — 8 km, augstākā virsotne pie Salājkalniem — 160 m vjl.
poļani Austrumslāvu cilšu apvienība, kas 6.-9. gs. dzīvoja Dņepras vidusteces apvidū no Pripetes līdz Rosai; izveidojās Poļanu kņaziste, kas kļuva par Kijevas Krievzemes kodolu
ALEPH Automātiska paplašināma bibliotēku programma (angļu "Automated Library Expandable Program")
Lībānu-Jaunzemju avoti avoti Priekuļu pagastā, Kazu ielejas atzarā, t. s. Septiņavotu gravā, vieni no lielākajiem Latvijas avotiem, tie satek strautā un pa Triečupīti aizplūst uz Gauju
Baļunovka Āzišķu ezers Prodes pagastā
priežciemnieki Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Priežciems" iedzīvotāji
protokols LAPB balansēts datu posma piekļuves protokols (angļu "Link Access Protocol Balanced")
Mazuru ezeru augstiene Baltijas grēdas daļa Polijas ziemeļaustrumos (“Pojeziere Mazurskie”), ūdensšķirtne starp Pregoļu un Vislu, augstums — līdz 312 m (Dilevskas kalns), daudz glaciālas izcelsmes ezeru (1620 ezeru lielāki par 1 ha) ar kopējo platību 310 kvadrātkilometru
Baltiņš Baltiņu ezers Praulienas pagastā
Balteņu ezers Baltiņu ezers Praulienas pagastā
Weissensee Baltmuiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā
Baltāsmuižas ezers Baltmuižas ezers Prodes pagastā
Balta ezers Baltmuižas ezers Prodes pagastā
galindi Baltu ciltis: rietumgalindi (prūšu cilts) dzīvoja starp Goldapas un Narevas upi (Galindā); 12. gs. 1. p. bija spiesti atstāt savu nov. un aizklīst jātvingu un sembu zemēs; austrumgalindi dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē); minēti Ipatija hronikās 1057. g. un 1147. g.
austrumgalindi Baltu cilts, kas dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē Krievijā); saglabājušies vietvārdi liecina, ka runājuši austrumbaltu valodām tuvā dialektā
Pričaunes Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pričauni" nosaukuma variants
Pričaunīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pričauni" nosaukuma variants
Pritikava Balvu novada Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Pritikova" nosaukuma variants
reformētās baznīcas baznīcas, kas pārstāv kalvinistisko tradīciju; tās ir Prezbiteriāņu, Neatkarīgās, Kalvinistu, Metodistu un Kongregacionālistu baznīcas
Beļetnīki Beļetnīku ezers – atrodas Preiļu novada Vārkavas pagastā, platība – \~1 ha
Bērzu ezers Bērzezers Prodes pagastā
begzdelactiņš Bezdeligactiņa ("Primula farinosa")
bezdelīgacs Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa")
jumpravpuķe Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa")
asariņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdelactiņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdeļactiņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdelactiņš Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdelīgači Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdelīgačiņš Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdelīgactiņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdelīgactiņš Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdliņaciņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdlingačiņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
bezdnikačiņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
gaidelīte Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
gaigaliņi Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
gaigalīši Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
gaigalīte Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
gailene Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
marenītes Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
mārpuķīte Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
putnactiņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
tabācene Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga
vienšūņi Bezmugurkalnieku virstips vai nodalījums ("Protozoa"), dzīvnieki, kuru ķermenis sastāv no vienas šūnas, >50000 sugu, Latvijā sugu sastāvs nav pilnīgi apzināts, konstatēts >200 sugu
Auziņu dzirnavu ezers bija uzpludināts Praulienas pagastā
Bagge-Assieten Bijusī muiža, kuras teritorijā Priekules novada Priekules pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Asīte"
Hesene-Nasava Bijusī Prūsijas province ("Hessen-Nassau"), kopš 1946. g. ietilpst Hesenes un Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē
Čehoslovākija Bijusī republika Centrāleiropā, 1918.-1992. g., 15,6 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Prāga, pēc vēlēšanām sadalījās Čehijā un Slovākijā
Baltensee Bijušās muižas nosaukums (arī "Baltā muiža"), kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Baltmuiža", tagadējā Augšdaugavas novada Prodes pagastā
Braucupe Birztalas labā krasta pieteka Priekules novada Virgas pagastā; senāk Purmsāte
Bojuori Bojuoru Iereni - Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants latgaliski
Baltā kāpa Bolderājas-Priedaines kāpu grēdas rietumu gals, kas beidzas ar 15-20 m augstu, brūkošu krauju; atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Lielupes labajā krastā, netālu no Vārnukroga un Buļļupes ietekas, absolūtais augstums 20-21 m virs jūras līmeņa
zilgalvīte Brūngalvīšu dzimtas ģints ("Prunella"), dekoratīvi augi, kas labi zied, mazprasīgi, labi aug jebkurā augsnē
sambucīns C27H31ClO15, alkaloīds ķirša "Prunus avium" mizā; tā hidrolīzē iegūst cianidīnu un ramnozi
minezingeri ceļojoši dziesminieki un dzejnieki 11.-13. gs. Eiropas vācu zemēs (vācu "Minnesanger" - mīlas dziedoņi); viņu dzeja radusies Provansas trubadūru lirikas ietekmē; tās galvenās tēmas - bruņinieku mīlestība, kalpošana Dievam un sirdsdāmai
CPU Centrālais procesors (angļu "Central Processing Unit")
druvēnieši Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Druvas" iedzīvotāji
dukurieši Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Dukuri" iedzīvotāji
Jaunkalniņi Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkalni" bijušais nosaukums
Jaunraunas muiža Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunrauna" bijušais nosaukums; līdz mūsu dienām saglabājušās \~10 muižas ēkas, kas celtas 19. gs. pirmajā pusē
jaunēnieši Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunrauna" iedzīvotāji
Rauguļi Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Leukādijas" bijušais nosaukums
pieškalnieši Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Pieškalni" iedzīvotāji
Pieškaļi Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Pieškalni" nosaukuma variants
priekulieši Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Priekuļi" iedzīvotāji
Sanči Ciems Indijā ("Sanchi"), Madhjas Pradēšas štatā, ievērojama arhitektūras pieminekļu grupa: Lielā Stūpa (III gs. p. m. ē.) ar akmens žogu (II gs. p. m. ē.) un 4 torānām (I gs. p. m. ē.), Ašokas kolonna (~40 t), tempļi (V-XII gs.)
Prambanana Ciems Indonēzijā ("Prambanan"), Centrālās Javas dienvidos, unikālas viduslaiku celtnes, budistu un hinduistu tempļi un to kompleksi, kopumā vairāki simti celtņu (svētnīcas, stūpas, tempļi)
neiri Ciltis, kas 6.-5. gs. p. m. ē. dzīvoja Dņestras un Dienvidbugas augšteces un Pripetes baseinā
Čako Čako province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Chaco" / "Provincia del Chaco"), administratīvais centrs - Resistensija, platība - 99633 kvadrātkilometri, 1071100 iedzīvotāju (2010. g.)
Djala Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - augstākais dievs dievu panteonā, demiurgs, kas mīt debesīs
Elda Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - dievs, pazemes mirušo valstības valdnieks
Jolta Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - labības dievs un savvaļas dzīvnieku aizgādnis, no kura atkarīga medību veiksme
Hamsilga Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - ļaunais gars jaunas sievietes izskatā, kas mīt kalnos vai mežos
almazi Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - ļaunie meža dēmoni, galvenokārt sieviešu kārtas būtnes
Čehija Čehijas Republika (čehu valodā "Česko"), valsts Centrāleiropā, galvaspilsēta - Prāga, platība - 78866 kvadrātkilonmetri, 10212000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 13 novadi un 1 galvaspilsēta, robežojas ar Poliju, Slovākiju, Austriju un Vāciju
Prāga Čehijas Republikas galvaspilsēta (čehu val. "Praha"), atrodas Vltavas krastos, netālu no tās ietekas Labā, 1243000 iedzīvotāju (2012. g.)
Lielais Pelēčāres purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā, Līvānu novada Rudzātu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5331 ha, centrālā daļā ezeriņi, akači, lāmas, zemsedzē daudzi aizsargājami augi, bagātīga putnu fauna
Blažģa ezers dabas liegums Dienvidkurzemes novada Kalvenes, Priekules un Embūtes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., tajā mitru mežu masīvi mijas ar zemajiem purviem, maziem ezeriņiem, aizaugušām pļavām, liela biotopu daudzveidība, pie ezera atjaunota koka vardes populācija
Pelēču ezera purvs dabas liegums Latgales augstienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Pelēču pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 12 ha, liegumā ietilpst aizaugošā Pelēču ezera zemā piekraste un pārejas purvs, tajā sastopamas retas lakstaugu un sūnu sugas
Lielā Baltezera salas dabas liegums Lielajā Baltezerā, valsts aizsardzībā kopš 1924. g., kopplatība - 20 ha, ietilpst visas 5 ezera salas, kurās attīstījusies savdabīga fauna un flora (Ropažu, Priežu, Auzu, Liepu un Mazā sala)
Ruņupes ieleja dabas liegums Rietumkursas augstienes Embūtes paugurainē, Preikules un Vaiņodes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 607 ha, ielejas nogāzes apaugušas ar platlapjiem un skuju kokiem, aug vairākas aizsargājamas ziedaugu sugas, ir aizsargājamas sēņu sugas - melnās zvīņbekas ("Trobilomyces floccopus") atradne
Darmštates priežu audze dabas liegums, atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Priedaines-Salas ceļa malā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., šī audze ir 90-100 g. veca, priedes sētas 20. gs. sākumā, izmantojot nezināmas izcelsmes parastās priedes sēklas, ko ievedusi kāda Darmštates (Vācijā) sēklu tirdzniecības firma
Baltmuižas purvs dabas liegums, atrodas Prodes un Gārsenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 874 ha, augstais purvs, kas izveidojies nepietiekamas un traucētas noteces dēļ pārpurvojoties sauszemei
Atikiki provinces parks dabas parks Kanādā (_Atikaki Wilderness Provincial Park_), Manitobas provinces dienvidu daļā, austrumos no Vinipega ezera
Atlina provinces parks dabas parks Kanādā (_Atlin Provincial Park_), aizņem Atlinas ezera dienvidu trešdaļu un teritoriju ap to, platība - 301140 hektāru
Aiviekstes paliene dabas parks Madonas novada dienvidu daļā, Aiviekstes vidustecē, Praulienas, Mētrienas un Ļaudonas pagastā, 21 km garā posmā no autoceļa P62 līdz Ķikuriem
Spulgsūnas ala dabas piemineklis Gaujas vecupes krastā, Ramātu klintīs, Priekuļu pagastā, garums - 8,5 m, platums - 4 m, augstums - 3,3 m, laukums - 33 kvadrātmetri
Cingste Darsas-Cingstes pussalas austrumu daļa, uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē
Fišlande Darsas-Cingstes pussalas rietumu daļa - zemes strēle, uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē
protokols FSP datņu pakalpojumu protokols (angļu "File Service Protocol")
FTP pasts datņu pārsūtīšanas protokola pasts (angļu "File Transfer Protocol mail" jeb "FTP mail")
protokols FTP datņu pārsūtīšanas protokols (angļu "File Transfer Protocol")
FTP Datņu pārsūtīšanas protokols (angļu "File Transfer Protocol")
DDP datogrammu piegādes protokols (angļu "Datagram Delivery Protocol")
protokols DDP datogrammu piegādes protokols (angļu "Datagram Delivery Protocol")
FoxPro datu bāzes pārvaldības sistēma _FoxPro_
procedūra LAP datu posma piekļuves procedūra (angļu "Link Access Procedure")
protokols LAPM datu posma piekļuves protokols modemiem (angļu "Link Access Protocol for Modems")
Bruņenieku upe Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, garums - 4 km, iztek no Šilovkas ezera; Presveta; Šilovka
Hapaka grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas teritorijā pie Bolderājas, garums — 15 km, sākas Babītes mežā Priedaines apkaimē; Hapaka; Hapaksa grāvis; Rātsupīte
Dubna Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas, Daugavpils, Preiļu un Līvānu novadā, garums - 120 km, kritums - 76 m, iztek no Cārmaņa ezera un ietek Daugavā pie Līvāniem, tek cauri Zosnam, kā arī Sakovas, Aksenovas, Višķu un Luknas ezeram
Auseika Daugavas labā krasta pieteka, lejtecē Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta un Līvānu novada Jersikas pagasta robežupe, vidustece Jersikas pagastā, augštece Preiļu novada Rožkalnu pagastā, iztek no Gerlaka ezera
Augšprovansas Alpi departaments Francijā (_Alpes-de-H aute-Provence_), Provansas-Alpu-Azūra krasta reģionā
Augšalpi departaments Francijā (_Hautes-Alpes_), Provansas-Alpu-Azūra krasta reģionā
Dibena ezers Dibenezers Praulienas pagastā
Turku pagasts dibināts 1990. g. pirmskara Līvānu pagasta teritorijā, 1999.-2009. g. iekļauts Preiļu rajona Līvānu novadā, atjaunots 2009. g Līvānu novadā, robežojas ar Līvānu pilsētu, Rožupes un Rudzātu pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu
Pretorija Dienvidāfrikas Republikas (DĀR) galvaspilsēta (angļu val. "Pretoria"), atrodas DĀR ziemeļaustrumu daļā, Hautenas provincē 1738 m vjl., 1,7 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Prūsenieku ciems Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Prūšu ciems" nosaukuma variants
adamnieki Dienvidkurzemes novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Adama muiža" iedzīvotāji
dobeļžibalnieki Dienvidkurzemes novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Dobeļžibali" iedzīvotāji
priekulnieki Dienvidkurzemes novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Priekule" iedzīvotāji
Priediengalciems Dienvidkurzemes novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Papes Priediengals" bijušais nosaukums
priednieki Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Priednieki" iedzīvotāji
Dobe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Asares pagastā un Augšdaugavas novada Prodes pagastā, lielākajā daļā tecējuma ir šo novadu un pagastu robežupe, garums - 13 km, kritums - 23 m, tek caur Zuju ezeru; Dobes strauts; Susējiņa
DHCP dinamiskais hostdatora konfigurācijas protokols (angļu "Dynamic Host Configuration Protocol")
DAP direktorija piekļuves protokols (angļu "Directory Access Protocol")
protokols DAP direktorija piekļuves protokols (angļu "Directory Access Protocol")
Balbārži divas apdzīvotas vietas Preiļu novada Silajāņu pagastā
prīmula divdīgļlapju klases dzimta ("Primulaceae"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi vai puskrūmi, \~30 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatētas 9 ģintis, 16 sugu
protejs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Proteales")
protokols PPP divpunktu protokols (angļu "Point-to-Point Protocol")
PPP Divpunktu protokols (angļu "Point-to-Point Protocol")
gaidelīte Dižā prīmula ("Primula elatior"), prīmulu suga
Lagātu dižpriede dižpriede, aug Priekuļu novada Liepas pagastā, \~1 km no Irbīšu mājām, stumbra apkārtmērs 4,3 m, koka augstums 18 m (2001. g.), vainaga projekcija 21 x 16 m, viena no kuplākajām priedēm Latvijā
Runci Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Prinči" bijušais nosaukums
Runči Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Prinči" bijušais nosaukums
Dobeļu dīķis Dobeļdīķis Priekules pagastā
STD Dobra; Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms
Gulbenes ezers Dubiķis, ezers Prodes pagastā
Dubiķa ezers Dubiķis, ezers Prodes pagastā
Dubiķu ezers Dubiķis, ezers Prodes pagastā
Dubiņu Dubiķu ezers - Dubiķis Prodes pagastā
Kalupe Dubnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas un Preiļu novadā, garums - 32 km, kritums - 16 m, sākas Gerlaku purvā, tek cauri Lielajam un Mazajam Kalupes ezeram; Kalupka; Koluika; augštecē Odze, Uda, Ūda, lejtecē Dubenca, Lazdānu strauts
Augšdedze Dubnas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Rožkalnu pagastā, augštece Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Kucupe Dubnas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Rožkalnu pagastā, augštece Līvānu novada Jersikas pagastā, garums - 5 km
Jāša Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā, iztek no Jāšezera Rušonas pagastā, garums - 28 km, kritums - 52 m; Jaša; Jašupe
Egļupe Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Upmalas pagastā, augštece Līvānu novada Sutru pagastā, garums – 6 km
Diukle Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Upmalas pagastā, augštece Līvānu novada Sutru pagastā, garums 8 km; Dūklis
Šusta Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novadā vairāku pagastu robežupe, garums - 17 km, iztek no Šusta ezera; Šuste; Šustjanka
Ūdzeņa Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novadā, garums - 17 km, kritums - \~8 m; Ūdzene; Odzene
Feimanka Dubnas labā krasta pieteka Preiļu un Līvānu novadā, iztek no Feimaņu ezera, garums - 72 km, kritums - 62 m; Feijmanka
Ārdava dzelzceļa pietura Preiļu novada Pelēču pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 36 km no Daugavpils, atklāta 1931. g.
Ālande Dzelzceļa pieturas punkts Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā dienvidrietumos no Grobiņas, atrodas pie dzelzceļa līnijām Jelgava-Liepāja un Liepāja-Priekule, 7 km no Liepājas dzelzceļa stacijas
Dubeņi Dzelzceļa pieturpunkts Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule, 12 km no Liepājas dzelzceļa stacijas, atklāts 1916. g. ar nosaukumu "Dubben", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Elkuzeme Dzelzceļa pieturpunkts Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kalēti-Priekule-Vaiņode, 10 km no Priekules dzelzceļa stacijas, atklāts 1917. g. ar nosaukumu "Augusthof", 1918.-1920. g. saucās "Augustmuiža", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
Gavieze Dzelzceļa pieturpunkts Gaviezes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule, 18 km no Liepājas dzelzceļa stacijas, atklāta 1871. g. ar nosaukumu "Grobin", 1904.-1919. g. saucās "Gawiesen", 1919.-1927. g. - "Gaviezne"
Grobiņa Dzelzceļa pieturpunkts Grobiņas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule, 14 km no Liepājas dzelzceļa stacijas
Apsāni Dzelzceļa stacija Preiļu novada Rušonas pagastā pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 46 km no Daugavpils, atklāta 1931. g. pie dzelzceļa līnijas Jaunlatgale-Daugavpils
maistārpi Dzīvnieku valsts daudzšūņu nodalījuma tipisko daudzšūņu apakšnodalījuma klases ("Priapulida"), 8 sugas, ķermenis cilindrisks, parasti 10-15 cm garš, tā priekšgalā āķveidaīgiem dzelkšņiem klāts snuķis, ko var ievilkt ķermenī, gk. mēreno joslu jūrās, dzīvo litorālē, ierakušies gruntī
Baladeva Džainisma mītā par pasaules attīstību viens no garīgajiem un laicīgajiem vadoņiem - šalakapurušām, viens no varoņu trijotnes, Vāsudevas vecākais brālis un Prativāsudeva ir viņa ļaunais ienaidnieks
klarendons Ēģiptiešu burtu paveids, Oksfordas universitātes spiestuves "Clarendon-Press" burti
Eikša Eikša ezers - atrodas Feimaņu paugurainē, morēnieplakā, Preiļu novada Rušonas pagastā, 151 m vjl., platība - 57 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 4 m; Eikšu ezers
Teoklimens Eiripīda traģēdijā "Helena" viņš ir ēģiptiešu valdnieka Proteja (kura aizstāvībā bijusi Helena) dēls un pēc tēva nāves piespiež Helenu stāties ar viņu laulībā
EMEA Eiropas Medicīnas produktu novērtēšanas aģentūra ("European Agency for the Evaluation of Medicinal Products")
Cedefop Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (fr. "Centre Europeen pour le developpement de la formation professionnelle")
SAPARD Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finanšu instruments lauksaimniecības un lauku attīstībai (angļu "Special Assistance Programme for Agriculture and Rural Development")
ISPA Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instruments transporta un vides infrastruktūras atbalstam (angļu "Instrument for Structural Policies for Pre-Accession")
ECDC Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs ("European Centre for Disease Prevention and Control")
EMA Eiropas Zāļu aģentūra (bijusī Eiropas Medicīnas produktu novērtēšanas aģentūra ("European Agency for the Evaluation of Medicinal Products"); EMEA)
ekskluzīvā VAI-NE elements elektroniskā loģiskā shēma, kuras izejas signāls vienāds ar loģisko 1 (patiess) tad un tikai tad, kad tās ieejas signālu vērtības ir vienādas. Pretējā gadījumā izejas signāls ir vienāds ar loģisko 0 (aplams). Šī shēma realizē loģiskās ekvivalences operāciju
ESP Elektroniska sistēma automašīnas stabilitātes nodrošināšanai (angļu "Electronic Stability Program")
OPET Enerģētikas tehnoloģiju veicināšanas organizācija ("Organisation for the Promotion of Energy Technologies")
plēsīgās ērces ērču grupa ("Prostigmata"), kurā apvienotas pie vairākām dzimtām piederošas plēsīgas ērces, Latvijā konstatēts \~60 sugu, kas ietilpst 11 dzimtās
dzeloņplūme Ērkšķu plūme ("Prunus spinosa")
RAPID ES ikdienas darbību datubāze, ko pārvalda Eiropas Komisijas Preses un saziņas ģenerāldirektorāts
Biomed ES Programma biomedicīnas un veselības jomā
Ezerkalna ezers Ezerkalnu ezers Priekuļu pagastā
Bodenezers ezers ("Bodensee") uz robežas starp Šveici, Austriju un Vāciju, Priekšalpos 395 m vjl., platība - 538 kvadrātkilometri, garums - 63 km, lielākais dziļums - 252 m
Starpezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 107,5 m vjl., platība - 5,8 ha, dziļums - līdz 2,1 m, garums - \~500 m, lielākais platums - \~250 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Starpiņezers
Dibenezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 107,6 m vjl., platība - 7,1 ha, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Dibena ezers
Baltiņu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,0 m vjl., platība - 16 ha, lielākais dziļums - 4,6 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Baltiņš
Melnezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,2 m vjl., platība - 5,7 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~200 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Melnais ezers
Mušķu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,4 m vjl., platība - 2,8 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Mušku ezers
Viļvānu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 111,2 m vjl., platība - 2,7 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~100 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā
Timsenis ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 134,9 m vjl., platība - 3,7 ha, dziļums - līdz 18,5 m, garums - \~320 m, lielākais platums - \~180 m, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Timsiņš; Timsiņu-Sīmaņu ezers; Timsmenis; Tumsenis; Tumšais ezers
Sakārnis ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 142,2 m vjl., platība - 2,4 ha, garums - \~320 m, lielākais platums - \~120 m, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Sakārnītis; Dziļūksnis
Āzišķu ezers ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, 120,2 m vjl., platība - 26,3 ha, garums - \~1,4 km, lielākais platums - \~300 m; Baļunovka
Baltišku ezers ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - \~1,5 ha, garums - \~180 m, lielākais platums - \~100 m
Apsānu ezers ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 1,5 ha, garums - \~160 m, lielākais platums - \~110 m
Dubiķis ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 2,7 ha, garums - \~250 m, lielākais platums - \~150 m; Dubiķa ezers; Dubiķu ezers; Gulbenes ezers
Dobene ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 3,5 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~200 m
Bērzezers ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība – 5,6 ha, garums – \~300 m, lielākais platums – \~200 m; Bērzu ezers
Bebru ezers ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība — 1,1 ha, garums — \~170 m, lielākais platums — \~100 m
Mācītājezers ezers Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 2,2 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~100 m; Liesma ezers; Liesmas ezers
Pazarišku ezers ezers Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 3,3 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m; Pazares ezers; Pazarišķu ezers
Prodes ezers ezers Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, platība — \~1,5 ha, garums — \~200 m, lielākais platums — \~80 m; Prodes-Apsānu ezers
Baltmuižas ezers ezers Augšzemes augstienē, Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, 130 m vjl., platība 9,2 ha, garums \~450 m, lielākais platums \~250 m, lielākais dziļums 32,5 m
Svuiļu ezers ezers Augšzemes augstienē, Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, 132,6 m vjl., platība — 11 ha, garums — \~600 m, lielākais platums — \~250 m, lielākais dziļums — 10 m; Svullu ezers
Sveikatas ezers ezers Augšzemes augstienē, Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 1 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~100 m; Sveikala ezers
Ninieris ezers Cēsu novada Priekuļu pagastā, platība - 12,5 ha, garums - 0,6 km, lielākais platums - 0,28 km, beznoteces, ar mainīgu līmeni; Niniera ezers
Cepļu ezers ezers Cēsu novada Priekuļu pagastā, platība — <1 ha
Pieškaļu ezers ezers Cēsu novada Priekuļu pagastā, platība — 1,1 ha; Pieškalnu ezers
Krūmiņu ezers ezers Cēsu novada Priekuļu pagastā, platība — 1,2 ha
Blažģu ezers ezers Dienvidkurzemes novada Priekules pagasta ziemeļu stūrī netālu no Aizputes un Vaiņodes novadu robežas, platība — 8,7 ha
Reiņa ezers ezers Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, 84,7 m vjl., platība - 23 ha, dziļums - līdz 2,8 m, iztek Ādģēre
Ezerkalnu ezers ezers Dienvidkurzemes novada Priekuļu pagastā, platība — 1 ha; Ezerkalna ezers
Priedīšu ezers ezers Dobeles novada Lielauces pagastā, platība - <1 ha; Priedīša ezers
Bēšonu ezers ezers garā iegultnē starp Dagdas un Feimaņu pauguraini, Preiļu novada Aglonas pagastā pie Krāslavas novada Šķeltovas pagasta robežas un Aglonas-Krāslavas ceļa, 143 m vjl., platība - 64 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 6,8 m, lielākais dziļums - 22,7 m, eitrofs, aizaugums - 10%; Bešons; Biešanas ezers; Biešena ezers; Biešons; Bišenu ezers; Karašu ezers
Vārkavas ezers ezers Jēkabpils novadā uz Prodes un Asares pagasta robežas, platība — 3,5 ha; Varkovas ezers
Bleidas ezers ezers Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Vārkavas pagastā, 108,5 m vjl., platība - 33,8 ha, garums - 1,3 km, lielākais dziļums - 1,8 m, eitrofs, dibens apaudzis
Dridzes ezers ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 4,1 ha; Priedulāju ezers
Vištītis ezers Krievijas Kaļiņingradas apgabalā (1239 ha) un Lietuvā (544 ha), 173 m vjl., cauri tek Prēgeles pieteka Pissa
Trienīte ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - <1 ha; Preinīšu ezers; Prienītis
Jāšezers ezers Latgales augstienē, 149 m vjl., Preiļu novada Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 90 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, eitrofs, aizaugums - 17%; Jašu ezers; Jāšu ezers
Biržkalna ezers ezers Latgales augstienē, uz dienvidaustrumiem no Rušona, Preiļu novada Aglonas pagastā pie Krāslavas novada Kastuļinas pagasta robežas, 150,7 m vjl., platība - 272,2 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 2 km, lielākais dziļums - 3,9 m, dibenā dūņu slānis, daudz zivju; Biržas ezers; Bērzgales ezers; Bērzgaļu ezers; Kapiņu ezers
Feimaņu ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē uz Rēzeknes novada Feimaņu pagasta un Preiļu novada Rušonas pagasta robežas, 159,5 m vjl., platība — 626 ha, garums — 5 km, lielākais platums — 1,2 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 3,8 m, līdz 6 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — neliels
Ārdavas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Pelēču pagastā pie Augšdaugavas novada robežas, platība — 72,5 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 4,6 m, lielākais dziļums — 21,6 m; Ardauka; Ordovkas ezers; Ragatu ezers; Raģis; Vārdaukas ezers
Kaučers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Rušonas pagastā, 150,7 m vjl., platība - 49,9 ha, kopā ar salu 50,1 ha, lielākais dziļums - 21 m; Kaučera ezers; Kaučurs; Sludavas ezers
Rušons ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu un Rēzeknes novada teritorijā, 149,7 m vjl., platība - 2373 ha (kopā ar salām 2407 ha, 8. lielākais Latvijas ezers), garums - 9 km, lielākais platums - 4,7 km, vidējais dziļums - 2,9 m, lilākais dziļums - 29,9 m, 34 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Rušānu ezers; Rušonu ezers
Aglonas ezers ezers Latgales augstienes malā, 144 m vjl., Preiļu novada Aglonas pagastā, platība - 33 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,4 km, vidū dziļums - >3 m; Egles ezers
Pakalnis ezers Latgales augstienes malas ieplakā, Preiļu novada Aglonas pagastā, 127,6 m vjl., platība - 54,8 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 4,9 m, lielākais dziļums - 11,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, cauri tek Tartaks; Pakalna ezers; Pakalnes ezers; Pakaļņa ezers; Pakalniņu ezers; Pakaļnes ezers; Pakaļņa ezers
Aglonkas ezers ezers Ludzas novada Istras pagasta austrumu malā, platība - 28 ha; Pricenovas ezers, Pricimovas ezers, Pričimovas ezers
Kivdolovas ezers ezers Ludzas novada Pureņu pagastā, platība - 40,7 ha; Lielais Kivdalovas ezers; Lielais Kivdalu ezers; Kivdulova ezers; Pracepoles ezers; Procepoles ezers
Madonas ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība — 3,5 ha; Kakšu ezers; Priecumu ezers
Preisītis ezers Madonas novada Jumurdas pagastā, platība - 4,5 ha; Preisīša ezers; Preisītes ezers; Preisīts
Dūku ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, starp Madonas-Trepes valni un Praulienas pauguraini, 97,6 m vjl., platība - 39,7 ha, garums - 1,2 km, platums - 0,8 m, vidējais dziļums - 3,9 m, ietilpst Lazdonas ezeru Dienvidrietumu grupā; Duku ezers; Dūks
Liniņš ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 1,1 ha; Līniņš; Liniņu ezers
Ilziņš ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 1,4 ha; Ildziņš; Ilziņa ezers; Ilziņu ezers
Praulītis ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 2,2 ha; Praulīša ezers; Praulīšu ezers
Sīmaņu ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 3,4 ha
Mazais Sīmaņu ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība — <1 ha
Ķemeru ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība — 1,4 ha; Ķemeru-Pussēkļa ezers; Puseklis; Puseknītis
Kalēju ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība — 2 ha
Praulienas ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība — 2 ha
Ganiņu ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā; platība - 1,4 ha; Ganiņu-Preces ezers
Primmas ezers ezers Metsepoles līdzenumā, Salacas pietekas Korģes sānielejā, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, 37,5 m vjl., platība - 16,6 ha, garums - 1,8 km, lielākais platums - 130 m, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 9,9 m, mezotrofs; Primas ezers; Primma; Primmu ezers; Prīma ezers; Prīmu ezers
Oposkas ezers ezers Preiļu novada Aglonas pagasta ziemeļrietumu malā, platība - 12 ha
Mazais Dūbuļs ezers Preiļu novada Aglonas pagastā, platība — 5,7 ha; Mazais Dubuļka ezers; Mazais Dubuļkas ezers
Limanka ezers Preiļu novada Aizkalnes pagastā, platība - 12,7 ha; Limankas ezers; Limaņu ezers; Liminkas ezers; Limonka
Pelēču ezers ezers Preiļu novada Aizkalnes pagastā, platība — 82 ha; Peleča ezers; Pelēča ezers
Badēļa ezers ezers Preiļu novada Preiļu pagastā, platība - 1,4 ha
Baibas ezers ezers Preiļu novada Rušonas pagasta ziemeļu daļā, platība - 1,6 ha; Madžutiņš
Bolotņa ezers ezers Preiļu novada Rušonas pagastā, platība - <1 ha
Astraginas ezers ezers Preiļu novada Rušonas pagastā, platība - 2 ha
Paļšas ezers ezers Preiļu novada Silajāņu pagastā, platība — 4,3 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~150 m, dažos avotos tiek saukts par vienu no Ostrovas ezeriem; Palšas ezers; Paļšas ezers; Polšas ezers
Piegāzes ezers ezers Preiļu novada Sīļukalna pagastā, platība - 6,6 ha; Aklais ezers; Oklais ezers; Teilānu ezers
Dovales ezers ezers Preiļu novadā uz Aizkalnes un Vārkavas pagasta robežas, platība — 21,8 ha; Dzeņaukas ezers; Ziļma ezers
Biletnieku ezers ezers Preiļu novada Vārkavas pagastā, platība - 1,1 ha; Biļetnieku ezers
Zibergovas ezers ezers Preiļu novada Vārkavas pagastā, platība - 1,7 ha; Zvirbuļu ezers
Beļetnīku ezers ezers Preiļu novada Vārkavas pagastā, platība — \~1 ha
Skudriņu ezers ezers Priekuļu pagastā, platība - <1 ha
Jāņa ezers ezers Priekuļu pagastā, platība — <1 ha
Strazdu ezers ezers Prodes pagastā, platība - 1 ha; Stradu ezers; Strazdiņu ezers; Strodu ezers
Prezmas ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība — 3 ha, dziļums — līdz 3,4 m; Prezmu ezers
Mīrics ezers Vācijā ("Müritz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē 62 m vjl., platība - 11680 ha, lielākais dziļums - 33 m
Šverīnes ezers ezers Vācijā ("Schweriner See"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, Mēkleburgas ezeru plato 38 m vjl., platība — 6340 ha, dziļums — līdz 54 m, meridiāna, garena ezerdobe, ko vidū pārdala pussala un ceļš
Lazdonas ezeri ezeru grupa Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas, un Praulienas pagastā, \~10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru, kopplatība — >150 ha, iedalās vairākās grupās: Dienvidrietumu grupa (Svētes ezers, Dūku ezers, Vanadziņš), Ziemeļu grupa (Rāceņu ezers, Salas ezers, Lazdonas ezers, Timsenis, Sakārnis), Vidusgrupa (Baltiņu ezers, Dibenezers, Stariņezers, Melnezers, Mušķu ezers, Viļvānu ezers), Rietumu grupa (Vadzols, Lielais Klauģis, Rankas ezers, Mazais Klauģis)
Preiļupe Feimankas kreisā krasta pieteka Preiļu novadā, garums - 19 km, kritums - 42 m; Preļka; Prēle; augštecē Šaurupīte
Šaurupīte Feimankas kreisā krasta pietekas Preiļupes nosaukums tās augštecē Rušonas pagastā
protokoli MNP firmas _Microcom_ tīklošanas protokoli (angļu "Microcom Networking Protocols")
operētājsistēmas NetWare kodolprotokols firmas _Novell_ operētājsistēmas _NetWare_ protokols, ko izmanto serveris, lai nodrošinātu _NetWare_ klientus ar tīkla pakalpojumiem. Protokola _NCP_ rutīnas ļauj izmantot direktorijus un datnes, atvērt semaforus, nodibināt un pārtraukt savienojumus
tagu attēlu datņu formāts firmu _Aldus_ un _Microsoft_ izstrādāts datņu standartformāts, ko izmanto grafisku attēlu glabāšanai datora atmiņā un kas nodrošina vienkrāsas un dažāda pelēkuma, kā arī 8 vai 12 bitu krāsu attēlu apstrādi. Praksē tiek izmantotas formāta TIFF versijas, kas atšķiras ar tajās iekļautajiem datu saspiešanas algoritmiem
rakstzīmes iestatne fonta rakstzīmju skaits collā. Šo terminu lieto vienplatuma fontiem, kuru iestatnes vērtība parasti ir 10 vai 12. Proporcionālas platumošanas gadījumā fonta rakstzīmju skaits collā ir mainīgs un iestatni nosaka kā šo rakstzīmju skaita vidējo vērtību
Formosa Formosas province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Formosa" / "Provincia de Formosa"), atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā, platība - 722066 kvadrātkilometri, 555700 iedzīvotāju (2010. g.)
AFP Francijas informācijas aģentūra (franču "Agence France-Presse")
prudonisms Franču sīkburžuāziskā sociālisma un anarhisma teorētiķa P. Z. Prudona mācība
Frozinone Frozinones province - Itālijas Lacio reģiona province ("Provincia di Frosinone"), platība - 3244 kvadrātkilometri, 498000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 91 komūnā
cālenīca Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
dzeguzītes Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
dzegužpuķe Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
elknuši Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gaigalīte Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gaiļbikses Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gailene Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gailene Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gailenītes Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gailiņi Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gailīši Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gaiļpieši Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gaiļpiešiņi Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gaiļpiesis Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gaiļpiesīši Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gaiļpietīši Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gaiļupiesis Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gaiļziediņi Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
paslavas Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
prīmulīte Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
tabakpuķe Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
tikbiksi Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
vistkājiņas Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
vistkājiņi Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
zvaniņš Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
gaidelīte Gaiļbiksīte ("Primula veris", senāk "Primula officinalis")
gaidelis Gaiļbiksīte ("Primula veris")
Primula officinalis gaiļbiksītes "Primula veris" nosaukuma sinonīms
elknuši Gaiļbiksītes ("Primula officinalis")
gaiļbikses Gaiļpieši ("Primula veris"), agrs vasaras augs, ziedi dzelteni, čemuros
gaiļabikši Gaiļpieši ("Primula veris"); gaiļbiksītes
Gal-Muyža Galmuiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā
Siļķupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsīs, garums - 8 km, augštece Priekuļu pagastā; Siļķes upe
Triečupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Priekuļu pagastā, garums - \~6 km, iztekā Lībānu-Jaunzemju avoti
priekšžauņi Gliemežu klases apakšklase ("Prosobranchia"), kuras pārstāvjiem žaunas atrodas priekšā sirdij, >70000 sugu, Latvijā konstatētas 6 dzimtas, 14 sugu
GVPN globālais virtuālais privātais tīkls (angļu "Global Virtual Private Network")
PHIGS grafiskās saskarnes standarts (angļu "Programmer's Hierarchical Interactive Graphics Standard")
Lankašīra Grāfiste Lielbritānijā ("Lancashire"), Anglijas ziemeļrietumos pie Īrijas jūras, administratīvais centrs - Prestona, platība - 3079 kvadrātkilometri, 1490500 iedzīvotāju (2017. g.)
hellēnisms grieķu kultūras attīstības periods spēcīgā Tuvo Austrumu tautu kultūras ietekmē Vidusjūras austrumdaļas, Priekšāzijas un Melnās jūras zemēs no Maķedonijas Aleksandra karagājienu laika (334.-324. g. p. m. ē.) līdz 30. g. p. m. ē.
Filomēla Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Pandīona meita, kuras māsa Prokne bija Trāķiešu valdnieka Tēreja sieva
Tēsejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks Egeja un Aitras dēls; mītos vēstīts, ka viņš veicis daudz varoņdarbu: uzvarējis Prokrustu, Mīnotauru, cīnījies ar amazonēm u. c.
Pandīons grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Erihtonija dēls, Erehteja, Būta, Proknes un Filomēlas tēvs, kurš atdeva Prokni par sievu trāķietim Tērejam un pēc tam mira sirdssāpēs par meitu likteni
etiopi grieķu mitoloģijā - ciltis, kas dzīvoja galējo dienvidu zemēs, liels etiopu (citādi miermīlīgu cilšu) karaspēks ieradās palīgā Priamam cīņās ar ahajiešiem
Deikalions Grieķu mitoloģijā - cilvēku ciltstēvs, titāna Prometeja dēls, kurš kopā ar savu sievu Pirru izdzīvoja Zeva uzsūtītajos grēku plūdos
Teonoja grieķu mitoloģijā - ēģiptiešu valdnieka Proteja meita, Teoklimena māsa, kurai piemīt pareģošanas spēja, neatbalstot brāļa vēlmi ņemt par sievu Helenu, viņa tiek apsūdzēta sazvērestībā, bet viņu izglābj Dioskūru iejaukšanās
Pirra Grieķu mitoloģijā - Epimeteja un Pandoras meita, titāna Prometeja dēla Deikaliona sieva, viņi abi bija vienīgie, kas izdzīvoja Zeva uzsūtītos pasaules plūdos
Klimene Grieķu mitoloģijā - jūras nimfa, titāna Japeta sieva, Prometeja, Atlanta, Epimeteja un Menoitija māte
Pitiokampts Grieķu mitoloģijā - laupītājs "Priežu liecējs", kas dzīvoja pie ceļa uz Korintu
Sarpēdons grieķu mitoloģijā - likiešu karavadonis Trojas karā, viens no varenākajiem Priama sabiedrotajiem, kuru nogalināja Patrokls
Steneboja grieķu mitoloģijā - likiešu valdnieka Iobata (vai arkādiešu valdnieka Atīda) meita, Tīrintas valdnieka Proita sieva, Līsipes, Īfiansas un Īfinojas māte, kura veltīgi pūlējās savaldzināt Bellerofontu, kam Proits bija devis patvērumu
Kefals Grieķu mitoloģijā - mednieks, kurš bija apprecējis Atēnu valdnieka Erehteja meitu Prokrīdu
Atlants grieķu mitoloģijā - milzis jeb titāns, Prometeja brālis, ko Zevs sodījis, likdams uz pleciem turēt debess jumu
Eiripils grieķu mitoloģijā - mīsiešu valdnieka Tēlefa un Priama māsas Astiones dēls, trojiešu sabiedrotais, kas Priamam palīgā atveda lielu mīsiešu karapulku; kad Troja krita, viņu nogalināja Ahileja dēls Neoptolems
Polidors Grieķu mitoloģijā - Priama dēls, kuru kaujā nogalināja Ahilejs
Likāons grieķu mitoloģijā - Priama jaunākais dēls, ko nogalināja Ahilejs
Lāodike grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, "visskaistākā", trojieša Helikāona sieva; ahajiešiem ieņemot Troju, viņu bēgot no vajāšanas aprija atvērusies zeme; pēc cita varianta viņa iemīlējās jaunajā atēnietī Akamantā, kas bija ieradies Trojā delegācijas sastāvā, lai pieprasītu izdot Helenu
Kreūsa grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, Aineja sieva, Trojas ieņemšmas naktī viņa mīklaini pazūd, kas Ainejam turpmāk dod iespēju bildināt itāļu valdnieci Lavīniju
Hione grieķu mitoloģijā - Priāpa māte, kas viņu bija dzemdējusi Dionīsam
Pandora grieķu mitoloģijā - Prometeja brāļa sieva, kas, neievērodama aizliegumu, atver lādi, kur glabājas cilvēces nelaimes; tās izplatās pa visu pasauli
Hēsione grieķu mitoloģijā - Prometeja sieva, viena no okeanīdām
Proits grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieks Argolīdā, Abanta dēls, Akrisija dvīņubrālis, Proitīdu (Līsipes, Īfiansas un Īfinojas) un Megapenta tēvs, kurš cieta neveiksmi cīņā par varu ar Akrisiju
Epimetejs Grieķu mitoloģijā - titāna Japeta un jūras nimfas Klimenes dēls, Prometeja, Atlanta un Menoitija brālis, kuram dievi atsūtīja par sievu Pandoru, kuras aizzīmogotajā krūkā tika atnestas nelaimes un slimības
Japets Grieķu mitoloģijā - titāns, debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, Prometeja tēvs, kopā ar citiem titāniem cīnījās ar dievu valdnieku Zevu, kas viņus uzveica un nogāza Tartarā
Menoitijs Grieķu mitoloģijā - titāns, Japeta un Klimenes dēls, Prometeja, Atlanta un Epimeteja brālis
Āzija grieķu mitoloģijā - titānu Okeāna un Tētijas meita, titāna Japeta sieva, kuram viņa dzemdējusi Prometeju, Menoitiju, Epimeteju un Atlantu
Polimēstors Grieķu mitoloģijā - trāķiešu valdnieks, Priama znots, kas nogalināja trojiešu valdnieka dēlu Polidoru
Hekabe Grieķu mitoloģijā - Trojas valdniece, Priama sieva, Hektora, Parīda, Kasandras, Troila (citās versijās - vēl četrpadsmit bērnu) māte
Troils Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un Hekabes dēls, kuru nogalināja Ahilejs
Poliksene Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un Hekabes meita, kura pēc Trojas kara beigām tika upurēta uz sava līgavaiņa Ahileja kapa
Kasandra grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un Hekabes meita, pareģe, kuras ļaunu vēstījošajiem pareģojumiem neviens netic
Helens Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un viņa sievas Hekabes dēls, kam piemita pareģa spējas
Dēifobs Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un viņa sievas Hekabes dēls, varoņa Hektora brālis
Hektors Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama vecākais dēls, trojiešu varonis, kuru nogalināja Ahillejs
Lāodameja grieķu mitoloģijā - valdnieka Akasta meita, Prtesilāja sieva
Tītons Grieķu mitoloģijā - valdnieka Lāomedonta dēls, Trojas valdnieka Priama brālis, gaismas dievs, dievietes Ēosas iemīļotais
Ajants Oilīds grieķu mitoloģijā - varonis, argonauta Oīleja dēls, saukts par mazāko Ajantu, Trojas izlaupīšanas laikā viņš uz Atēnas altāra izvaroja valdnieka Priama meitu Kasandru
Biants grieķu mitoloģijā - viens no Priama dēliem
Antēnors Grieķu mitoloģijā - viens no Trojas vecākajiem, Priama padomnieks, kurš izcēlās ar godprātību
Deukalions Grieķu mitoloģija Prometeja dēls, kas kopā ar sievu Pirru pēc tēva padoma darinātā šķirstā izglābās no lielajiem plūdiem, kuros Zevs iznīcināja cilvēci
Gulben Gulbenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā
Prokrusta gulta gulta, kurā laupītājs Prokrusts guldīja savus upurus; tiem, kas gultai bija par gariem, viņš nocirta kājas, bet tos, kas bija par īsiem, - pastiepa
Ramātu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā senkrastā Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 38,5 ha, ir augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi ar kopējo garumu 330 m, lielākais augstums - 18 m, izplūst vismaz 8 avoti, izveidojušās 7 alas
Ērģeļu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., monolīts augšdevona smilšakmens atsegums, līdz 26 m augsta vertikāla smilšakmens siena 130 m garumā, kopējais garums - \~700 m, no tiem 330 m garu posmu apskalo Gauja; tautā saukts arī par Pieškaļu vai Pieškalnu iezi
Velna skroderis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, akmens, kas atrodas Madonas novada Praulienas pagastā, Kujas kreisajā krastā, augstums — 4,2 m, garums — 6,4 m, platums — 6 m, apkārtmērs — 20 m, tilpums — 100 kubikmetri, akmenim gandrīz cilindriska forma, malas stāvas, sarkanīgs rapakivi granīts ar ļoti lieliem kristāliem
Vaives lejteces ieži ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas \~200 m augšpus Vaives ietekas Raunā, Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, ir 40 m gara un 18 m augsta, gandrīz vertikāla siena, ko veido slīpslāņoti Gaujas svītas smilšakmeņi ar aleirolīa oļu, fosforītu un zivju kaulu ieslēgumiem
Kazu ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai; Kazugrava
Līču-Laņģu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā senkrastā lejpus Ranču strauta ietekas, Priekuļu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 43 ha, ir \~1 km gara augšdevona smilšakmens klinšu sistēma, no tām izplūst \~20 avotu, tajās ir daudzas alas un nišas; Lodes iežājs
Antonu akmens ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, 15 m uz ziemeļiem no Antonu māju piebraucamā ceļa, 100 m uz rietumiem no ceļa Kocēni-Pricēni
Ģibolas Ģibolu dīķis - ūdenstilpe Priekuļu pagastā
Portoprensa Haiti galvaspilsēta (fr. val. "Port-au-Prince"), osta Karību jūras Gonaivas līča galā, 1,3 mlj iedzīvotāju
zilā haizivs haizivju suga ("Prionace glauca"), garums - \~4 m, bīstama
protostrongiloze Helmintozes veids, aitu un kazu plaušu slimība, ko ierosina "Protostrongylus" ģints nematodes
Pulastja hindu mitoloģijā - viena no Pradžāpati izpausmēm, viņa pēcteči bija vānaras (pērtiķi), kimaras, rākšasas, pēc mītiskas teiksmas ar viņa starpniecību Brahma nodeva cilvēkiem daudzas purānas
HTTPS hiperteksta drošas pārsūtīšanas protokols (angļu "Secure Hypertext Transfer Protocol")
protokols HTTPS hiperteksta drošas pārsūtīšanas protokols (angļu "Secure Hypertext Transfer Protocol")
protokols HTTP hiperteksta transporta protokols (angļu "Hyper Text Transport Protocol")
Golaja Pristaņa Hola Pristaņa, pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, tās nosaukums līdz 1992. g.
urartu valoda hurriešu-urartu valodu saimes valoda, pieder pie Priekšāzijas mirušajām valodām; saglabājušies rakstu pieminekļi ķīlu rakstā no 9.-6. gs. p. m. ē.
pridriķieši Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Pridriķa muiža" iedzīvotāji
Bārvikas ieleja ieleja Antarktīdā, Prinča Alberta kalnos, netālu no Rosa jūras Skota krasta
Belemas ieleja ieleja Antarktīdā, Prinča Alberta kalnu Sausajās ielejās
Vaives senleja ieleja, pa kuru līkumo Vaives upe Priekuļu pagastā, garums — 6,5-7 km, platums — 2 km, dziļums — 45-60 m, atdala Cēsu un Ģūģeru paliksni
protokols TOP iestāžu automatizācijas protokols (angļu "Technical and Office Protocol")
Sarkaņu pagasta teritorija ietver gandrīz visu pirmskara Sarkaņu pagasta teritoriju un bijušā Patkules pagasta teritoriju, daļu bijušā Cesvaines pagasta teritorijas un nedaudz no bijušā Lazdonas pagasta; savukārt neliela bijušā Sarkaņu pagasta platība pievienota tagadējiem Praulienas un Aronas pagastam
Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu
Madonas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Madonas un Lubānas pilsētu, Cesvaines, Ērgļu un Varakļānu pilsētciematu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Murmastienes, Ošupes, Pamatu, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas ciemu
parastā ieva ievu suga ("Padus avium syn. Padus racemosa", arī "Prunus padus" un "Cerasus padus")
Melnupīte Ilgas kreisā krasta pieteka Madonas novada Praulienas pagastā
Prodenskaja Ilūkstes apriņķa Prodes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Roucupe Ilūkstes novada Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Rūcupe" nosaukuma variants
Subates pilsētas lauku teritorija Ilūkstes novada Prodes pagasta bijušais nosaukums 1959.-2009. g.
Prohden Ilūkstes novada Prodes pagasta bijušais nosaukums vāciski
prodieši Ilūkstes novada Subates pagasta apdzīvotās vietas "Prode" iedzīvotāji
Prūde Ilūkstes novada Subates pagasta apdzīvotās vietas "Prode" nosaukuma variants
Ildziņš Ilziņš, ezers Praulienas pagastā
Ilziņa ezers Ilziņš, ezers Praulienas pagastā
Ilziņu ezers Ilziņš, ezers Praulienas pagastā
Ušase Indiešu mitoloģijā - Pradžāpati meita, rītausmas dieviete
PTI Indijas informācijas aģentūra (angļu "Press Trust of India")
Āndhra Pradēša Indijas Republikas štats (telugu val: ఆంధ్ర ప్రదేశ్, Āndhra Pradēś), atrodas Indostānas pussala dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Amaravati, platība - 275069 kvadrātkilometri, 82180000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - telugu
protokols SLIP interneta seriālās līnijas protokols (angļu "Serial Line Internet Protocol")
SLIP interneta seriālās līnijas protokols (angļu "Serial Line Internet Protocol")
IMAP Interneta ziņojumpiekļuves protokols (angļu "Internet Messaging Access Protocol")
munsturis Īpaša militārās apmācības sistēma (piemēram, Prūsijā)
priāpijas Īsi, humoristiski, erotiski antīko laiku panti, kas veltīti auglības dievam Priāpam
Tiesnešu strauts Isvintenu strauts, Prūsenes pieteka
Bari province Itālijas Apūlijas reģiona province ("Provincia di Bari"), platība — 5138 kvadrātkilometri, 1246000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 48 komūnās
Barletas–Andrijas–Trani province Itālijas Apūlijas reģiona province ("Provincia di Barletta-Andria-Trani"), platība — 1543 kvadrātkilometri, 391500 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 10 komūnās
Brindizi province Itālijas Apūlijas reģiona province ("Provincia di Brindisi"), platība — 3447 kvadrātkilometri, 203600 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 20 komūnās
Fodžas province Itālijas Apūlijas reģiona province ("Provincia di Foggia"), platība — 7190 kvadrātkilometru, 638000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 64 komūnās
Boloņas province Itālijas Emīlijas-Romanjas reģiona province ("Provincia di Bologna"), platība — 3702 kvadrātkilometri, 1000300 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 60 komūnās
Ferrāras province Itālijas Emīlijas-Romanjas reģiona province ("Provincia di Ferrara"), platība — 2632 kvadrātkilometri, 359300 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 26 komūnās
Forli–Čezēnas province Itālijas Emīlijas-Romanjas reģiona province ("Provincia di Forli-Cesena"), platība - 2377 kvadrātkilometri, 398300 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 30 komūnās
Gorīcijas province Itālijas Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona province ("Provincia di Gorizia"), platība — 466 kvadrātkilometri, 142000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 25 komūnās
Avellīno province Itālijas Kampānijas reģiona province ("Provincia di Avellino"), platība — 2792 kvadrātkilometri, 438600 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 119 komūnās
Frozinones province Itālijas Lacio reģiona province ("Provincia di Frosinone"), platība — 3244 kvadrātkilometri, 498000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 91 komūnā
Dženovas province Itālijas Ligūrijas reģiona province ("Provincia di Genova"), platība — 1838 kvadrātkilometri, 880400 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 67 komūnās
Impērijas province Itālijas Ligūrijas reģiona province ("Provincia di Imperia"), platība — 1156 kvadrātkilometri, 220200 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 67 komūnās
Bergāmo province Itālijas Lombardijas reģiona province ("Provincia di Bergamo"), platība — 2723 kvadrātkilometri, 1107500 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 244 komūnās
Askoli Pičēno province Itālijas Markes reģiona province (_Provincia di Áscoli Piceno_), platība - 1228 kvadrātkilometri, 212800 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 49 komūnās
Ankonas province Itālijas Markes reģiona province ("Provincia di Ancona"), atrodas valsts centrālajā daļā, austrumos apskalo Adrijas jūra, platība — 1940 kvadrātkilometru, 482900 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 49 komūnās
Fermo province Itālijas Markes reģiona province ("Provincia di Fermo"), platība — 784 kvadrātkilometri, 177600 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 40 komūnās
Izernija Itālijas Molizes reģiona Izernijas province (_Isernia_ / _Provincia di Isernia_), platība - 1529 kvadrātkilometri, 88400 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 52 komūnās
Asti province Itālijas Pjemontas reģiona province ("Provincia di Asti"), platība — 1505 kvadrātkilometri, 221700 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 118 komūnās
Bjellas province Itālijas Pjemontas reģiona province ("Provincia di Biella"), platība — 913 kvadrātkilometru, 187000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 82 komūnās
Katānija Itālijas province (_Provincia di Catania_), Sicīlijas reģiona austrumu daļā, platība 3552 kvadrātkilometri, 1090700 iedzīvotāju (2012. g.)
Milāna Itālijas province (_Provincia di Milano_), Lombardijas reģionā, platība - 1575 kvadrātkilometri, 3195200 iedzīvotāju (2012. g.)
Kaltaniseta Itālijas province ("Provincia di Caltanisseta"), Sicīlijas autonomajā reģionā, platība - 2128 kvadrātkilometru, 275000 iedzīvotāju, iedalās 22 komūnās
Kampobaso Itālijas province ("Provincia di Campobaso"), Molizes reģionā, platība - 2909 kvadrātkilometri, 231000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 84 komūnās
Karbonijas-Iglēziasas province Itālijas province ("Provincia di Carbonia-Iglesias"), Sardīnijas reģionā, divi administratīvie centri - Karbonija un Iglēziasa, platība 1495 kvadrātkilometri, 129800 iedzīvotāju, iedalās 23 komūnās
Kazerta Itālijas province ("Provincia di Caserta"), Kampānijas reģionā, platība - 2639 kvadrātkilometri, 920500 iedzīvotāju (2012. g.)
Katandzāro Itālijas province ("Provincia di Catanzaro"), Kalabrijas reģionā, platība - 2391 kvadrātkilometrs, 368300 iedzīvotāju (2012. g.)
Kjeti Itālijas province ("Provincia di Chieti"), atrodas Abruco reģionā, platība - 2588 kvadrātkilometri, 397400 iedzīvotāju (2012. g.)
Komo Itālijas province ("Provincia di Como"), Lombardijas reģionā, platība - 1288 kvadrātkilometri, 599500 iedzīvotāju (2012. g.)
Latīna Itālijas province ("Provincia di Latina"), Lacio reģionā, platība - 2251 kvadrātkilometrs, 561000 iedzīvotāju (2012. g.)
Livorno Itālijas province ("Provincia di Livorno"), Toskānas reģionā, platība - 1218 kvadrātkilometru, 343000 iedzīvotāju (2012. g.)
Modēna Itālijas province ("Provincia di Modena"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 2689 kvadrātkilometri, 706500 iedzīvotāju (2012. g.)
Moncas un Briancas province Itālijas province (“Provincia di Monza e della Brianza”), Lombardijas reģionā, platība — 405 kvadrātkilometri, 859000 iedzīvotāju (2012. g.)
Neapole Itālijas province ("Provincia di Napoli"), Kampānijas reģionā, platība - 1171 kvadrātkilometrs, 3079000 iedzīvotāju (2012. g.)
Novāra Itālijas province ("Provincia di Novara"), Pjemontas reģionā, platība - 1339 kvadrātkilometri, 373100 iedzīvotāju (2012. g.)
Nuoro Itālijas province ("Provincia di Nuoro"), Sardīnijas reģionā, platība - 3934 kvadrātkilometri, 158000 iedzīvotāju (2012. g.)
Palermo Itālijas province ("Provincia di Palermo"), Sicīlijas reģionā, platība - 4992 kvadrātkilometri, 1250000 iedzīvotāju (2012. g.)
Parma Itālijas province ("Provincia di Parma"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 3449 kvadrātkilometri, 446200 iedzīvotāju (2012. g.)
Pāvija Itālijas province ("Provincia di Pavia"), Lombardijas reģionā, platība - 2965 kvadrātkilometri, 552400 iedzīvotāju (2012. g.)
Perudža Itālijas province ("Provincia di Perugia"), Umbrijas reģionā, platība 6334 kvadrātkilometri, 674900 iedzīvotāju (2012. g.)
Pezāro un Urbīno Itālijas province (“Provincia di Pesaro e Urbino”), Markes reģionā, platība — 2564 kvadrātkilometri, 364900 iedzīvotāju (2012. g.)
Peskāra Itālijas province ("Provincia di Pescara"), Abruco reģionā, platība - 1225 kvadrātkilometri, 323700 iedzīvotāju (2012. g.)
Pistoija Itālijas province ("Provincia di Pistoia"), Toskānas reģionā, platība - 965 kvadrātkilometri, 293500 iedzīvotāju (2012. g.)
Pordenone Itālijas province ("Provincia di Pordenone"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, platība - 2273 kvadrātkilometri, 316200 iedzīvotāju (2012. g.)
Ennas province Itālijas Sicīlijas reģiona province ("Provincia di Enna"), platība — 2562 kvadrātkilometri, 171900 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 20 komūnās
Areco province Itālijas Toskānas reģiona province ("Provincia di Arezzo"), platība — 3232 kvadrātkilometri, 350700 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 39 komūnās
Florences province Itālijas Toskānas reģiona province ("Provincia di Firenze"), platība — 3514 kvadrātkilometru, 1003600 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 44 komūnās
Groseto province Itālijas Toskānas reģiona province ("Provincia di Grosseto"), platība — 4504 kvadrātkilometri, 227500 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 28 komūnās
CHAP izaicinājumrokasspiediena autentificēšanas protokols (angļu: "Challenge-Handshake Authentication Protocol")
protokols CHAP izaicinājumrokspiediena autentificēšanas protokols (angļu "Challenge-Handshake Autentification Protocol")
Izernijas province Izernija - Itālijas Molizes reģiona province ("Provincia di Isernia")
ESPN Izklaides un sporta televīzijas kompānija ASV (angļu "Entertainment and Sports Programming Network")
productella Izmirusi pleckāju ģints "Productidae" dzimtā ar stipri izliektu ventrālo un ieliektu dorsālo vāku, sastopama devonā un apakšējā karbonā
productus Izmirusi pleckāju ģints "Productidae" dzimtā ar taisnu slēdzes malu, stipri izliektu ventrālo un plakanu vai ieliektu dorsālo vāku un adatveidīgiem izaugumiem, kas pārklāj vāku virsas, sastopama no devona līdz permai
pirmkailsēkļi Izmirušu augu klase ("Progymnospermae"); eksistēja no devona vidus līdz karbona vidum
Sans-souci Izpriecu pils netālu no Potsdamas, kur mīlēja uzturēties Prūsijas karalis Frīdrihs II
Rožupes pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Līvānu pagasta ziemeļu daļu un nelielu daļu no bijušā Rudzātu pagasta, 1999.-2009. g. iekļauta Preiļu rajona Līvānu novadā un nepastāvēja kā atsevišķa vienība
Feimankas ūdenskrātuve izveidota uz Feimankas upes Preiļu novada Vārkavas pagastā, platība — 5,6 ha, Kličkas dzirnavezers
Preiļu novads izveidots 2000. gadā Preiļu rajona sastāvā, apvienojot Preiļu pilsētu un pagastu ar Aizkalnes pagastu, 2009. g. teritoriālajā reformā rajoni tika likvidēti un novadam pievienoti Pelēču un Saunas pagasti, 2021. g. reformā pievienots Aglonas, Galēnu, Riebiņu, Rožkalnu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas pagasts, robežojas ar Varakļānu, Rēzeknes, Krāslavas, Augšdaugavas, Līvānu un Jēkabpils novadu
Vārkavas novads izveidots 2002. g. Preiļu rajonā apvienojot Rožkalnu un Upmalas pagastu, ar administratīvo centru Vecvārkavā, 2009. g. pievienots Vārkavas pagasts un kļuva par patstāvīgu novadu, 2021. g. teritorija iekļauta Preiļu novadā
Vaiņodes novads izveidots 2009. g., ietvēra Embūtes un Vaiņodes pagastu, robežojās ar Priekules, Aizputes, Skrundas un Saldus novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu
Priekules novads izveidots 2009. g., ietvēra Priekules pilsētu un Bunkas, Gramzdas, Kalētu, Priekules un Virgas pagastu, robežojās ar Aizputes, Vaiņodes, Rucavas, Grobiņas un Durbes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu
Johannenhof Jāņa muiža (arī Jāņamuiža), kas atradās Cēsu apriņķa Priekuļu pagastā
ķirsis Japānas ķirsis - rožu dzimtas suga ("Prunus serrulata") jeb sakura
sakura Japānas ķirsis - rožu dzimtas suga ("Prunus serrulata"), dekoratīvs koks ar baltiem ziediem čemuros
Jašupe Jāša, Dubnas pieteka Preiļu novadā
Gubaika Jāšas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā, garums - 10 km; Gubaina; Kazupe; Križovas strauts
Rūbežneica Jāšas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā; Robežnīca
Vīragne Jāšas kreisās krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā, iztek no Veirūgnas ezera
prižānieši Jēkabpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Priži" iedzīvotāji
Priekšānkalns Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Priekšāni" nosaukuma variants
Amerikas jenots jenotu suga ("Procyon lotor"); mazlācītis
Jilove Jilove Prāga - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4310 iedzīvotāju (2012. g.)
Jogeln Joguļu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Priekules pagastā
Pārksidike Jupitera pavadonis ("Praxidike"), vidējais attālums no planētas - 21147000 km, izmēri - 7 km
Greifsvaldes līcis jūras līcis Baltijas jūras dienvidrietumu daļā, starp Rīgenes salu un kontinentu, Vācijas Meklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē
Maklintoka šaurums jūras šaurums Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("McClintock Channel"), starp Viktorijas un Velsas Prinča salu, garums - \~250 km, platums - 90-170 km, dziļums - līdz 300 m ziemeļos, līdz 120 m dienvidos
Vikonta Melvila šaurums jūras šaurums Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (“Viscount Melville Sound”), starp Viktorijas, Velsas Prinča salu un Perija arhipelāgu, garums - \~375 km, platums - \~160 km, dziļums - līdz 465 m
Forlannsunnets jūras šaurums Špicbergenas arhipelāgā starp Prinča Kārļa Zemi un Špicbergenas salu
Belantaina šaurums jūras šaurums Ziemeļu Ledus okeānā, Kanādas ziemeļos, Karalienes Elizabetes salās, starp Broka un Makenzi Kinga salām ziemeļaustrumos un Prinča Patrika salu dienvidrietumos
priedainieši Jūrmalas pagasta apdzīvotās vietas "Priedaine" iedzīvotāji
Armakonda kalna virsotne Indijā (_Arma Konda_), Āndhra Pradēšas štata ziemeļaustrumos, augstums 1680 m
Bahmangarha kalna virsotne Indijā, Madhjas Pradēšas štata austrumu daļā, augstums - 1127 m
Gāju kalns kalns Latgales augstienes rietumu daļā, Preiļu novada Rušonas pagastā, vaļņveidīgs paugurs, garums - 1,5 km, platums - 1 km, augstākā virsotne - 184,6 m vjl.
Spāriņu kalns kalns Priekuļu pagastā, absolūtais augstums — 131,1 m vjl., paceļas \~75 m virs Vidusraunas ieplakas, garums — 1 km, platums — līdz 350 m
Prinsčārlza kalni kalnu masīvs Makrobetsona Zemē Austrumantarktīdā (angļu val. "Prince Charles Mountains"), stiepjas \~500 km garumā gar Lamberta šļūdoni, augstākā virsotne - 3355 m, atsevišķās vietās slejas virs ledāja līdz 500 m augstumam
Baralačas pāreja kalnu pāreja Indijā, Himāčala Pradēšas štatā, Himalajos, augstums - 4892 m
Duklas pārkāpe kalnu pāreja Karpatu rietumos (poļu val. "Dukleiska przelecz", čehu val. "Dykelsky presmyk"), Zemajos Beskidos uz Polijas un Čehijas robežas, 502 m vjl., autoceļš savieno Krosno (Polijā) ar Prešovu (Čehijā)
Kaļkīšu Kaļkīšu ezers - Kaļķīšu ezers Prodes pagastā
Kaļķīšu Kaļķīšu ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 1,8 ha; Kalkīšu ezers; Kaļkīšu ezers
Kalkīšu ezers Kaļķīšu ezers Prodes pagastā
Perija salas Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumu daļa ("Parry Islands"), Karalienes Elizabetes salu dienvidu daļa, platība - \~100000 kvadrātkilometru, ietver Melvila, Batersta, Prinča Patrika, Kornvolisas, Makenzija-Kinga, Bordenas salu, arktiskais tuksnesis
Prinča Edvarda Sala Kanādas province ("Prince Edward Island"), atrodas Atlantijas okeāna Sentlorensa līča dienvidu daļā, administratīvais centrs — Šarlotauna, platība — 5660 kvadrātkilometru, 141550 iedzīvotāju (2010. g.)
Azovas kanāls kanāls Krievijā (_Azovskij kanal_), Rostovas apgabalā, savieno Azovas jūras Taganrogas līci ar Proļetarskas ūdenskrātuves atzara ziemeļrietumu galu
Kanha Kanhas nacionālais parks - atrodas Indijā ("Kanha National Park"), Madhjas Pradēšas štatā, platība - 316 kvadrātkilometri, kalnu rajoni, meži un savannas, mājo aksisbrieži, tumšie brieži, barasingas, Indijas antilopes, tīģeri, leopardi, dibināts 1955. g. Banjarveli rezervāta (dibināts 1935. g.) teritorijā
kantonists Karadienestam pakļautais (Prūsijā no 1733. gada līdz 1813. gadam), kuru ņēma karadienestā no kantona noteiktam pulkam
kantons Karaklausībai padoto iecirknis (Prūsijā no 1733. gada līdz 1813. gadam)
Dienvidkarpati Karpatu dienvidu daļa Rumānijā ("Carpatii Meridional"), no Predjalas pārkāpes līdz Dzelzs vārtiem, garums - \~300 km, augstums - līdz 2543 m
Austrumkarpati Karpatu vidējā daļa no Tilickas pārkāpes ziemeļos līdz Predjalas pārkāpei dienvidos, Polijā, Čehijā, Ukrainā un Rumānijā, garums - \~750 km, augstākā virsotne - 2305 m
Ziemeļu karš karš par politisko ietekmi Baltijas jūras reģionā 1700.-1721. g., kura rezultātā Dānija, Polija un Zviedrija tika novājinātas un kā galvenais politiskais spēks Baltijas jūras reģionā izvirzījās Krievija un Prūsija; Latvijas zemes cieta gan lielus materiālus, gan dzīvā spēka zaudējumus
Zabludovka Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Priežmale" daļa, kas līdz \~1969. g. bija atsevišķs ciems
premontrieši Katoļu mūku ordenis ar galveno klosteri Premontrā, šī ordeņa dalībnieki; premonstratensieši
premonstratensieši Katoļu mūku ordenis, ko 1120. g. Premontrā (Ziemeļfrancijā) nodibināja vācu bīskaps Sv. Norberts
aliča Kaukāza plūme ("Prunus divaricata")
Kasimirswahl Kazimirišķu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā
Kazugrava Kazu ieleja - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai
Kāzu Kāzu iezis - Kazu iezis Cēsu novada Priekuļu pagastā
Paeglīšu iezis Kazu iezis Cēsu novada Priekuļu pagastā
Kīnaja Kīnajas pussala - atrodas Aļaskas dienvidu daļā ("Kenai Peninsula"), starp Kuka un Prinča Viljama līci (ASV), platība - \~23000 kvadrātkilometru, kalnaina (augstums - līdz 1884 m), ledāji
Kivdolova Kivdolovas ezers - atrodas Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, >139 m vjl., platība - 40,7 ha, garums - 1,06 km, lielākais platums - 0,54 km, lielākais dziļums - 6,5 m, eitrofs, aizaugums neliels; Lielais Kivdalovas ezers; Kivdulova ezers; Pracepoles ezers; Procepoles ezrs
Toltri Klinšainu, stipri saposmotu kaļķakmens pauguru virknes un grēdas Dņestras un Prutas vidusteces apvidū, Ukrainā un Moldovā, garums - \~250 km, platums - 5-6 km, augstums - līdz 440 m vjl. (relatīvais augstums - 60-65 m), senas (miocēna) jūras barjerrifs, karsta parādības
Olgaruh Knuipju muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Priekules pagastā
Kņāvi Kņāvu purvs - atrodas Rēzeknes novada Viļānu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna un Galēnu pagastā, platība - 2045 ha (no tiem 373 ha Preiļu novadā), kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,2 m, zem kūdras sapropelis
priežu dižkoksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Prionus coriarius"), Latvijā ļoti reti sastopama, aizsargājama vabole, dzīvo vecās priedēs
Baški Kolna Baški - Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kolna Bašķi" nosaukuma variants
anglikāņi Konfesija, kas apvieno patstāvīgas episkopālas baznīcas, kuru priekšgalā ir Kenterberijas arhibīskaps; anglikāņu mācībā un praksē ir gan protestantisma (kalvinisma), gan katolicisma elementi; mācības un liturģiskās prakses pamatā ir Kopīgā lūgšanu grāmata (angļu "Book of Common Prayer", 16. gs.)
CPI kopējā programmēšanas saskarne (angļu "Common Programming Interface")
saskarne CPI kopējā programmēšanas saskarne (angļu "Common Programming Interface")
lielvāci Kopš 1848. g. apzīmējums vācu politiskā virziena piekritējiem, kas centās pēc apvienotas Vācijas, kurā ietilptu abas lielākās vācu valstis - Austrija un Prūsija
Korsakowo Korsakovas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā
Kosova Kosovas Republika - valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalā (albāņu valodā "Kosova", serbu valodā "Kosovo"), platība - 10887 kvadrātkilometri, 1804800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Priština, administratīvais iedalījums - 33 komūnas, robežojas ar Serbiju, Ziemeļmaķedoniju, Albāniju un Melnkalni
Priština Kosovas Republikas galvaspilsēta (serbu: Приштина, albāņu: Prishtina vai Prishtinë), 272000 iedzīvotāju (2013. g.)
zvanputns Kotingu dzimtas ģints ("Procnias")
baltais zvanputns kotingu dzimtas suga ("Procnias alba")
bārdainais zvanputns kotingu dzimtas suga ("Procnias averano")
trīssūsainais zvanputns kotingu dzimtas suga ("Procnias tricarunculata")
Buki Krapišķu Buki - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
UCLAF Krāpniecības apkarošanas koordinēšanas nodaļa ("Unit for the Coordination of Fraud Prevention")
Prymysli Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Primisļi" nosaukums latgaliski
primišlieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Primišļi" iedzīvotāji
Prīkšāni Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Prikšāni" nosaukuma variants
Eisbahova Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Priežmale" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems; Eizbahova
Eizbahova Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Priežmale" daļa, kas līdz \~1969. g. bija atsevišķs ciems; Eisbahova
priežmalieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Priežmale" iedzīvotāji
protirihieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Protiriha" iedzīvotāji
priedainieši Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Priedaine" iedzīvotāji
prusacieši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Prusaki" iedzīvotāji
prusakieši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Prusaki" iedzīvotāji
Prinosina Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Prinosini" nosaukuma variants
Krauna Kreuna, upe Prodes pagastā
Novolazarevskaja Krievijas zinātniskā stacija Antarktīdā, Karalienes Modas Zemes Princeses Astridas krastā, Širmahera oāzē 99 m vjl.
Svētā alianse Krievijas, Prūsijas un Austrijas monarhu 1815. gadā noslēgtā savienība
Krievu-Jersikas purvs Krievu purvs Līvānu un Preiļu novadā
prizieši Krustpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Priži" iedzīvotāji
Dņepras-Bugas kanāls kuģojams kanāls Baltkrievijā, Brestas apgabalā, savieno Pinu (Pripetes pieteka) ar Muhavecu (Bugas pieteka), garums 196 km (110 km mākslīga gultne, 10 slūžu, 12 aizsprostu un dambju), izbūvēts 1775.-1884. g.
Upsts Kujas kreisā krasta pieteka Indrānu un Praulienas pagastā, garums - 16 km, kritums - 11 m; Upsta; Upsta grāvis; Upsta strauts; Upste
Tēce Kujas kreisā krasta pieteka Madonas novada Praulienas pagastā
Padauklis Kujas kreisā krasta pieteka Madonas novada Praulienas pagastā, augštece Dzelzavas pagastā
Ilga Kujas labā krasta pieteka Praulienas pagastā, garums - 12 km
protūra kukaiņu klases kārta ("Protura"), sīki (līdz 2 mm) bezkrāsaini, primāri bezspārnaini kukaiņi bez taustekļiem un acīm, dūrējsūcēji; beztausteklenis
tumšlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Proctotrupidae"), pārsvarā sīki (ķermeņa garums - 2-4 mm), retāk vidēji lieli (5-9 mm) metāliski spīdīgi, tumši plēvspārņi, Latvijā maz pētīta
vairogviendienīte kukaiņu klases viendienīšu kārtas suga ("Prosopistoma foliaceum"), Latvijā aizsargājama
priedainieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Priedaine" iedzīvotāji
Spuldziņu Melnais kalns kulta vieta Preiļu novada Rušonas pagasta Spuļdzeņu ciemā, kas ilgstoši izmantota lauksaimniecības darbos un kalns zaudējis savu sākotnējo formu, tagad ir 7 m augsts, mālains, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts uzkalns (garums \~70 m, platums 40-50 m)
Duvzare Kuršu zeme Sventājas un Bārtas baseinā 13. gadsimtā, aizņēma daļu vai visu tagadējo Dunikas, Gramzdas, Kalētu, Nīcas, Priekules, Rucavas un Virgas pagastu teritoriju, kā arī līdz 15 km platu joslu Sventājas kreisajā krastā uz dienvidrietumiem no Skodas Lietuvā, ziemeļos robežojās ar Piemāri, austrumos - ar Bandavu, dienvidos un dienvidaustrumos ar Cekli un Megavu
Garkalns Ķāķu paliksnis Priekuļu pagastā
priedesmuižnieki Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Priedesmuiža" iedzīvotāji
priedieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Priedes" iedzīvotāji
Ķemeru-Pussēkļa ezers Ķemeru ezers Praulienas pagastā
Puseklis Ķemeru ezers Praulienas pagastā
Puseknītis Ķemeru ezers Praulienas pagastā
saldais ķirsis ķiršu suga ("Cerasus avium syn. Prunus avium"), Latvijā ∆ ir dārzbēglis, introducēts jau 10.—11. gs. no Eiropas dienvidrietumu apgabaliem, vasarzaļš koks ar stāvu zarojumu un spīdīgu, pelēkbrūnu mizu, lapas līdz 16 cm garas, eliptiskas vai otrādi olveidīgas
GMP Labas ražošanas prakses standarts (angļu "Good Manufacturing Practice")
prazeodīms Lantanoīdu grupas ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 59. elements, Pr, atommasa - 140,9077, zināmi 13 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
Lapampa Lapampas province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("La Pampa" / "Provincia de La Pampa"), administratīvais centrs - Santarosa, platība - 143440 kvadrātkilometru, 341500 iedzīvotāju (2010. g.)
stabu lapeņputns lapeņputnu suga ("Prionodura newtoniana")
Larjohas province Larjoha, Argentīnas Republikas province, tās pilnais nosaukums (“Provincia de La Rioja”)
Larjoha Larjohas province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("La Rioja" / "Provincia de La Rioja"), atrodas valsts ziemeļrietumu daļā, platība - 89680 kvadrātkilometru, 362600 iedzīvotāju (2014. g.)
Lošas upe Lašupe Bunkas un Priekules pagastā
Loša Lašupe, Melnupes pieteka Priekules pagastā, augštece Bunkas pagastā, \~3 km posmā arī šo pagastu robežupe
Lepene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., ietilpa Jersikas valstī, 1211. g. nonāca Rīgas bīskapa varā, domājams, ka atradies uz austrumiem no Asotes un aizņēma tagadējo Jēkabpils novada Atašienes pagastu un Līvānu novada Rudzātu pagastu; ar nosaukumu "terra Lepen" kopā ar Jersiku un Preiļiem minēts vēl kādā 1348. g. dokumentā
Autīne Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., ietilpa Jersikas zemē un no visiem Jersikas novadiem atradās vistālāk uz ziemeļiem pie Gaujas, tā centrs, iespējams, atradies Priekuļu Sārumkalna pilskalnā
Preiļi Latgaļu apdzīvots novads Jersikas valstī, minēts kādā 1348. g. dokumentā sakarā ar īpašumu izlēņošanu (lat. "terra Preylen")
PL Latīņamerikas informācijas aģentūra (Kubā; spāņu Prensa Latina)
lielā brūngalvīte Latvijā ļoti reti sastopama brūngalvīšu suga ("Prunella grandiflora"), aizsargājams augs
LJPS Latvijas Jaunatnes Progresa Savienība
Latvijas rajoni Latvijas teritoriju 1990.-2009. g. iedalīja 26 rajonos: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Ventspils
Portugāles laurķirsis laurķiršu suga ("Laurocerasus lusitanica", senāk "Prunus lusitanica")
Lowiden Laviedes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā
Leukādijas Leukādiju dīķis - atrodas Priekuļu pagastā, platība - 1 ha
Silajāņu pagasta teritorija līdz 1949. gadam Silajāņu pagasta teritorija bija ievērojami lielāka, un 1990. g. atjaunojot pagastus, šīs teritorijas centrālajā daļā nodibināja tagadējo Silajāņu pagastu, rietumu daļā nodibināja Riebiņu pagastu, kam pievienota arī daļa no bijušā Preiļu pagasta, bet bijušā Silajāņu pagasta dienvidaustrumu daļā nodibināja Feimaņu pagastu (no 2009. g. Rēzeknes novadā), kam pievienota neliela platība no bijušā Maltas un Ružinas pagasta
parastā brūngalvīte līdz 40 cm augsts daudzgadīgs lūpziežu dzimtas augs ("Brunella vulgaris syn. Prunella vulgaris") ar violeti iesarkaniem ziediem un ložņājošu sakneni
GP Lielā balva (franču "Grand Prix")
Irānas kalniene lielākā Priekšāzijas kalniene Irānā (~2/3 teritorijas), Afganistānā, Pakistānā, nomales — Irākā un Turkmenistānas dienvidos, atrodas starp Mezopotāmijas zemieni un Indas ieleju, garums — \~2500 km, platība — \~2,7 mlj kvadrātkilometu, augstākā virsotne — 7708 m
P. A. Lielbritānijas informācijas aģentūra (angļu "Press Association")
Klapari Lielie Klapari - Preiļu novada Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" daļa
VP Lielveikalu mazumtirdzniecības tīkls (lietuviešu "Vilniaus Prekyba")
Liesma Liesmas ezers - Mācītājezers Prodes pagastā
ACAP lietojumkonfigurācijas piekļuves protokols (angļu "Application Configuration Access Protocol")
protokols ACAP lietojumkonfigurācijas piekļuves protokols (angļu "Application Configuration Access Protokol")
lietojumprogramma "Norton Desktop for Windows" lietojumprogramma, kas paredzēta izmantošanai operētājsistēmas _Microsoft Windows_ vidē un kas apvieno lietojumprogrammu _Program Manager_ un _File Manager_ funkcijas; tā nodrošina dažādus pakalpojumus (t. sk. datņu atkopšanu un dublēšanu), kā arī līdzekļus ar disku diagnosticēšanu saistītu problēmu risināšanai
API lietojumprogrammu saskarne (angļu "Application Program Interface")
Altmarkas pamiers līgums, kas izbeidza karadarbību starp Zviedriju un Poliju-Lietuvu Polijas-Zviedrijas karā (1600.-1629. g.), noslēgts 1629. g. 16./26. septembrī Altmarkas ciemā Prūsijā (tagadējā Stari Targa Polijā) uz 6 gadiem, apstiprināts 1635. g. Štrumsdorfas pamiera līgumā un 1660. g. Olivas miera līgumā; ar to sāka veidoties vēlākais Austrumlatvijas iedalījums Vidzemes un Latgales novadā
priedieši Limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Priedes" iedzīvotāji
Ahnenthal Lināju muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Praulienas pagasta teritorijā
Līniņš Liniņš, ezers Praulienas pagastā
Liniņu ezers Liniņš, ezers Praulienas pagastā
felibri Literāras kustības dalībnieki D-Francijā (Provansā) 19. gs. 2. pusē; kustības mērķis bija jaunprovansiešu literatūras un valodas izveidošana, pārmantojot Provansas vēsturiskā novada pagātnes kultūru
promieši Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Promi" iedzīvotāji
Pruomi Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Promi" nosaukums latgaliski
abori Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
aki Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
dafli Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
miri Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
mišmi Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
apatani Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
Prycymova Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Pricimova" nosaukums latgaliski
pricimovieši Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pricimova" iedzīvotāji
pričinovieši Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pricimova" iedzīvotāji
Prycymova Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pricimova" nosaukums latgaliski
Amalienhof Lusas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Praulienas pagasta teritorijā
Ļaudona Ļaudonas pagasts - pagasts Madonas novadā, robežojas ar Praulienas, Mētrienas, Kalsnavas un Mārcienas pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Laudohn, krieviski - Laudonskaja
Madja Madhja Pradēša, štats Indijā
baltinieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" iedzīvotāji
dobupieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Dobupe" iedzīvotāji
jaunmājēnieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunāsmājas" iedzīvotāji
jaunsaikavieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaikava" iedzīvotāji
Kamatovskas Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Kamatauskas" nosaukuma variants
kamatauskieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Kamatovskas" iedzīvotāji
kamatovskieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Kamatovskas" iedzīvotāji
lūzēnieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" iedzīvotāji
lūzieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" iedzīvotāji
lūzinieki Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" iedzīvotāji
praulēnieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Prauliena" iedzīvotāji
saikavieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Saikava" iedzīvotāji
Miķeļi Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Silkalpi" bijušais nosaukums
trakšēnieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Trakši" iedzīvotāji
vecsaikavieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Vecsaikava" iedzīvotāji
Praulen Madonas novada Praulienas pagasta bijušais nosaukums
Prauļenskaja Madonas novada Praulienas pagasta bijušais nosaukums krieviski
glome Mājas plūme ("Prunus domestica")
glomes Mājas plūme ("Prunus domestica")
glūme Mājas plūme ("Prunus domestica")
glūmis Mājas plūme ("Prunus domestica")
krēķis Mājas plūme ("Prunus domestica")
Amistada ūdenskrātuve mākslīga ūdenskrātuve un dambis uz ASV un Meksikas robežas (_Amistad, Presa la_), Riograndes / Riobravo upē, kas būvēta, lai nodrošinātu ūdens uzglabāšanu apūdeņošanai, plūdu kontroli un hidroenerģijas ražošanu
tautas deju ansamblis mākslinieciskās pašdarbības deju kolektīva goda nosaukums, ko no 1960. līdz 80. gadu 2. pusei piešķīra LPSR Kultūras ministrijas kolēģija kopā ar Augstākās padomes Prezidiju
Balda Maltas kreisā krasta pieteka Krāslavas un Rēzeknes novadā, garums - 24 km, kritums - 28,1 m, iztek no Bižas ezera pie Andrupenes, dažus kilometrus ir Krāslavas un Preiļu novada robežupe un \~1 km Rēzeknes un Preiļu novada robežupe; Kažaune
MAP Marokas informācijas aģentūra (franču "Maghreb Arabe Presse")
protokols RIP maršrutēšanas informācijas protokols (angļu "Routing Information Protocol")
protokols RTP maršrutēšanas tabulu protokols (angļu "Routing Table Protocol")
prettrokšņa mastika mastika, kas paredzēta spēkratu salona aizsardzībai pret ārēju troksni. Ar prettrokšņa mastiku pārklāj salona grīdu un virsmas, kas atdala salonu no motora telpas un transmisijas. Prettrokšņa mastiku uzklāj uz izolējamās virsmas plēves veidā
būciņas Mazā plūme ("Prunus insitita")
krēķis Mazā plūme ("Prunus insitita")
krīķis Mazā plūme ("Prunus insitita")
būka Mazā plūme ("Prunus insitita"); šī augļu koka auglis
Klein-Aisswicken Mazaizvīķu muiža, kas atradās tagadējā Priekules novada Gramzdas pagastā
Rietumāzija Mazāzijas, Arābijas un Sinaja pussalas, tām tuvākās salas un teritorijas 7,5 mlj km2 platībā; pārsvarā kalni un plakankalnes, lielas teritorijas aizņem tuksneši, pustuksneši un sausās stepes, plaši beznoteces apgabali; Priekšāzija
Klapari Mazie Klapari - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā
Salaca Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Priedāji" bijušais nosaukums padomju laikā
Melnais ezers Melnezers, ezers Praulienas pagastā
melnā slīce melnkakla dūkuris ("Podiceps nigricollis", senāk "Proctopus nigricollis")
Lašupe Melnupes kreisā krasta pieteka Priekules pagastā, augštece Bunkas pagastā
Mendosa Mendosas province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Mendoza" / "Provincia de Mendoza"), platība - 148827 kvadrātkilometri, 1765700 iedzīvotāju (2010. g.)
zildzeltanais mežķauķis mežķauķu suga ("Protonotaria citrea")
PEFC Mežu sertifikācijas novērtēšanas programma (angļu "Programm for the Endorsement of Forest Certification schemes") ir neatkarīga, nevalstiska sertifikācijas sistēma
Pentium Pro mikroprocesors _Intel Pentium Pro_
Intel Pentium Pro mikroprocesors _Intel Pentium Pro_
heinceļi Mitoloģiski mājas gari Prūsijā, mazi radījumi ar biezu brūnu vilnu, var pieņemt citu radību veidolu, tiek uzskatīts, ka mājā, kur mitinās šie gariņi, plauks labklājība
Monako Firstite Monako, valsts pilnais nosaukums ("Principauté de Monaco")
dzerens Mongolijas gazele, antilopju apakšdzimtas gazeļu ģints suga ("Procapra gutturosa"), dzīvo gk. Centrālāzijā, aizsargājams dzīvnieks
plaušzivs Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases apakšklase ("Dipnoi"), divējādi elpojošās zivis, kam ir gan žaunu, gan plaušu elpošana, gk. saldūdeņos, 6 sugas, no tām 4 ietilpst ģintī "Protopterus", kas izplatīta Āfrikā
zāģzivs Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases rajveidīgo kārtas ģints ("Pristis"), zivs ar saplacinātu (līdz 5 m garu un līdz 7 m platu) ķermeni, ķermeņa apakšpusē novietotām žaunu atverēm un zobenveidīgi pagarinātu purnu; zāģraja
protopters Mugurkaulnieku tipu zivju virsklases kaulzivju klases plaušzivju apakšklases ģints ("Protopterus") ar garu zušveidīgu ķermeni, divējādi elpojoša zivs, kas dzīvo Āfrikā, sauso periodu pavada, ierakusies dūņās un elpo vienīgi ar plaušām
Juzefinovas muiža muiža Preiļu novada Pelēču pagastā, kompleksā ietilpst pils, kalpu māja, stallis (vai klēts), kūts, citas saimniecības un dzīvojamās ēkas, kā arī parks
junkurs muižnieku dēls Prūsijā, vēlāk tā sauca konservatīvos muižniekus, dižciltīgos virsniekus un lielos zemes īpašniekus Vācijā, un šis nosaukums ieguva nievājošu nokrāsu
Mušku ezers Mušķu ezers Praulienas pagastā
Arktikas Vārtu nacionālais parks nacionālais parks ASV (_Gates of the Arctic National Park & Preserve_), aizsargā Brūksas grēdas daļas Aļaskas ziemeļos un ir vistālāk ziemeļos esošais nacionālais parks ASV, tā teritorija pilnībā atrodas uz ziemeļiem no polārā loka; platība - 34287 km^2^
Pripetes nacionālais parks nacionālais parks Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, Pripetes labajā krastā, platība – 607 kvadrātkilometri, dibināts 1969. g. (kā rezervāts), lai izstrādātu Baltkrievijas Poļesjes kompleksu dabas aizsardzības metodes, pētītu meliorācijas ietekmi Poļesjas zemienē
Bandhavgarha nacionālais parks nacionālais parks Indijā, Madhja Pradēšas štatā
dobra Naudas vienība Santomes un Prinsipi Demokrātiskajā Republikā, sīknauda - santīms
Mazais Suns neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canis Minor", saīsinājums "CMi") zem Dvīņiem, tā spožākā zvaigzne ir Procions, kas kopā ar Betelgeizi un Sīriusu veido gandrīz vienādmalu trijstūri, t. s. ziemas trijstūri, Latvijā vislabāk novērojams ziemā
prostoms Nemertīnu tipa bezmugurkaulnieku ģints ("Prostoma"), kuras 1 suga konstatēta arī Latvijā
Protejs Neptūna pavadonis ("Proteus"), vidējais attālums no planētas - 117600 km, izmēri - 416 km
ANP Nīderlandes informācijas aģentūra (nīderlandiešu "Algemeen Nederlandsch Presbureau")
Niniera ezers Ninieris, ezers Priekuļu pagastā
pirmšķietami no pirmā acu skatiena (latīņu "Prima facie")
Pilspurva kalns nocietināta senvieta Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, \~2 m augsts uzkalns pļavu (kādreizējo purvu) vidū, tā centrālo daļu apliec poligonāls akmeņu valnis (augstums - 0,7-0,9 m, platums - 5-7 m, iežogotās teritorijas diametrs - >30 m), aiz kura vietām saskatāmi arī 2. un 3. valnis krauts no akmeņiem, izmantots 9.-12. gs.
Ilūkstes novads nodibināts 2003. g. Daugavpils rajona sastāvā (ietvēra Ilūkstes pilsētu, Bebrenes, Pilskalnes un Šēderes pagastu), 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Ilūkstes un Subates pilsētu, Bebrenes, Dvietes, Eglaines, Pilskalnes, Prodes un Šēderes pagastu
Aizputes novads nodibināts 2009. g. Kurzemē, sastāvēja no Aizputes pilsētas un Aizputes, Cīravas, Kalvenes, Kazdangas un Lažas pagasta, robežojās ar Kuldīgas, Skrundas, Vaiņodes, Priekules, Durbes un Pāvilostas novadu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu
Varakļānu novads nodibināts 2009. g., ietver Varakļānu pilsētu, Murmastienes un Varakļānu pagastu, robežojas ar Madonas, Rēzeknes, Preiļu un Jēkabpils novadu
Pjatigorje Nolaidens līdzenums Priekškaukāzā, Kaukāza Mineraļnije Vodu rajona ziemeļos, Krievijas Stavropoles novadā, vidējais augstums - 600 m, augstākā virsotne - 1402 m (Beštava kalns), 18 izolētu (kupolveida, konusveida u. c. formas) kalnu (lakolīti)
belveders Nosaukums dažiem arhitektūras ansambļiem (Vatikānā, Vīnē, Prāgā, Varšavā)
Rucavas novads novads izveidots 2009. g., ietvēra Dunikas un Rucavas pagastus, robežojās ar Nīcas, Grobiņas un Priekules novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
Līvānu novads novads Latgalē (1999.-2009. g. Preiļu rajonā, ietvēra Līvānu pilsētu, Turku un Rožupes pagastus), no 2009. g. ietver Līvānu pilsētu un Jersikas, Rožupes, Rudzātu, Sutru un Turku pagastu, robežojas ar Jēkabpils, Preiļu un Augšdaugavas novadu
Riebiņu novads novads Latgalē 2009.-2021. g., ietvēra Galēnu, Riebiņu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna un Stabulnieku pagastus, robežojās ar Viļānu, Rēzeknes, Aglonas, Preiļu, Līvānu, Krustpils un Varakļānu novadu
Krāslavas novads novads Latvijas dienvidaustrumos, 2009.-2021. g. ietvēra Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Krāslavas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagastus, kā arī Krāslavas pilsētu, 2021. g. pievienoti Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Kastuļinas, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu, Šķaunes un Šķeltovas pagasts, kā arī Dagdas pilsēta, robežojas ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas novadu, kā arī ar Baltkrieviju
Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas)
Āķenupīte Ogres kreisā krsta pieteka Madonas novada Ērgļu pagastā, garums - 4 km, iztek no Pulgošņa ezera; Dambupīte; Dravnieku upe; Priednieku upe
protokols NCP operētājsistēmas _NetWare_ kodolprotokols (angļu "NetWare Core Protocol")
Sauna Ošas kreisā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu pagastā, augštece Preiļu novadā, garums - 41 km, kritums - 44 m; Saune; Savanka; Savna; Sovanka
Īvaisis Ošas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Saunas pagastā, garums - 10 km; Izvaisis; Ivaiša strauts
Sumanka Ošas kreisā krasta pieteka Preiļu un Līvānu novadā, garums - 16 km, kritums - 12 m
Kauša Otrā Kauša - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
anatomijas muzejs P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja filiāle (Jēkaba Prīmaņa Anatomijas muzejs), Rīgā, Kronvalda bulvārī 9
Tadaiķu pagasta teritorija pagasta dienvidu daļa (kopā ar vēsturisko centru) pēckara gados iekļauta Priekules novada Bunkas pagastā un neliela daļa Grobiņas novada Gaviezes pagastā, bet tagadējā Tadaiķu pagastā iekļauta visa pirmskara Aisteres pagasta teritorija un Tāšu pagasta austrumu stūris
Kalupes pagasts pagasts Augšaugavas novadā, robežojas ar Dubnas, Maļinovas, Vaboles, Līksnas un Nīcgales pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kolup, krieviski - Kolupskaja
Višķu pagasts pagasts Augšdaugavas novadā ar administratīvo centru Špoģos, robežojas ar Ambeļu, Biķernieku, Maļinovas un Dubnas pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušais nosaukums krieviski - Viškovskaja
Bebrenes pagasts pagasts Augšdaugavas novada rietumu daļā, robežojas ar Dvietes, Pilskalnes, Eglaines un Prodes pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bewern, krieviski — Bevernskaja
Ambeļu pagasts pagasts Augšdaugavas novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Biķernieku un Višķu pagastu, kā arī ar Preiļu un Krāslavas novadu; līdz 1945. g. teritorija ietilpa Višķu pagastā un neliela daļa Biķernieku pagastā
Dubnas pagasts pagasts Augšdaugavas novada ziemeļu daļā, robežojas ar Višķu, Maļinovas un Kalupes pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; pagasts izveidojies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Višķu, Kalupes un Līksnas pagasta teritorijā
Eglaines pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Subates pilsētu, Prodes, Bebrenes, Pilskalnes un Šēderes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Lašu pagasts, vāciski — Lassen, krieviski — Lassenskaja
Vaives pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Cēsu pilsētu, kā arī ar Priekuļu, Veselavas, Dzērbenes, Taurenes, Skujenes, Amatas un Drabešu pagastu; bijušie nosaukumi: Veismaņu pagasts, vāciski — Veisenstein, krieviski — Veismanskaja
Priekuļu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Cēsu pilsētu, Liepas, Veselavas, Vaives un Raiskuma pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Freudenberg, krieviski — Prekuļskaja
Veselavas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Dzērbenes, Vaives un Priekuļu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wesselshof, krieviski — Veselovskaja
Raiskuma pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Liepas, Priekuļu, Straupes un Stalbes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Cēsu pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Raiskum, krieviski — Raiskumskaja
Liepas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Mārsnēnu, Priekuļu un Raiskuma pagastu, kā arī ar Smiltenes un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lindenhof, krieviski — Lindengofskaja
Nīcgales pagasts pagasts Daugavpils novadā, kas izveidots 1936. gadā pēc atdalīšanās no Līksnas pagasta, robežojas ar Kalupes un Līksnas pagastu, kā arī ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu un Preiļu novadu
Embūtes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Vībiņos, robežojas ar Vaiņodes, Priekules un Kalvenes pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Amboten, krieviski — Ambotenskaja
Gramzdas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Kalētu, Virgas, Priekules un Vaiņodes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gramsden, krieviski — Gramzdenskaja
Priekules pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, aptver Priekules pilsētu, robežojas ar Kalvenes, Embūtes, Vaiņodes, Gramzdas, Virgas un Bunkas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Preekuln, krieviski — Prekuļnskaja
Vaiņodes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Gramzdas, Priekules un Embūtes pagastu, kā arī ar Saldus novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Vaiņodes un Bātas pagasts, vāciski — Vainoden und Bahten, krieviski — Vainodenskaja
Bunkas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Kalvenes, Priekules, Gaviezes Tadaiķu, Durbes un Vecpils pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Funkenhof, krieviski — Funkengofskaja
Prodes pagasts pagasts Ilūkstes novadā ar administratīvo centru Subates pilsētā, robežojas ar Subates pilsētu, Bebrenes un Eglaines pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Subates pilsētas lauku teritorija (1990.-2009. g.), vāciski — Prohden, krieviski — Prodenskaja
Atašienes pagasts pagasts Jēkabpils novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Mežāres pagastu, kā arī ar Madonas, Preiļu un Līvānu novadu; bijušais nosaukums krieviski - Atašinskaja
Asares pagasts pagasts Jēkabpils novadā, kas sāka veidoties Asares muižas teritorijā 1866. g., robežojas ar Gārsenes, Aknīstes, Rubenes un Prodes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski - Assern, krieviski - Asernskaja
Kastuļinas pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Priežmalē, robežojas ar Grāveru un Andrupenes pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Preiļu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Kapiņu pagasta dienvidrietumu daļā
Piedrujas pagasts pagasts Krāslavas novadā, izveidots 1990. g. bijušā pirmskara pagasta dienvidu daļā, robežojas ar Kaplavas, Kalniešu un Indras pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; bijušie nosaukumi: Indras pagasts (1937.-1949. g.), krieviski — Pridruiskaja
Grāveru pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Kastuļinas, Andrupenes, Aulejas, Kombuļu, Izvaltas un Šķeltovas pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; izveidojies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Aulejas pagasta teritorijā
Rožupes pagasts pagasts Līvānu novadā 1990.-1999. g. un no 2009. g., robežojas ar Līvānu pilsētu, Turku, Rudzātu, Sutru un Jersikas pagastu, kā arī ar Preiļu un Vārkavas novadu; bijušie nosaukumi: Līvānu pagasts, krieviski — Livengofskaja
Sutru pagasts pagasts Līvānu novadā, robežojas ar Rožupes pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tā aizņem pirmskara Vārkavas pagasta ziemeļu daļu
Rudzātu pagasts pagasts Līvānu novadā, robežojas ar Rožupes un Turku pagastu, kā arī ar Krustpils, Riebiņu un Preiļu novadu; bijušais nosaukums krieviski — Rudzatskaja
Indrānu pagasts pagasts Madonas novadā (2009.-2021. g. Lubānas novadā, 1990.-2009. g. Madonas rajonā) ar administratīvo centru Lubānas pilsētā, no trim pusēm aptver Lubānas pilsētu, robežojas ar Ošupes, Barkavas, Praulienas, Sarkaņu un Dzelzavas pagastu, kā arī ar Gulbenes un Balvu novadu
Sarkaņu pagasts pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Biksērē, robežojas ar Madonas pilsētu, Aronas, Cesvaines, Dzelzavas, Indrānu un Praulienas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Heydenfeld, krieviski — Sarkanskaja
Barkavas pagasts pagasts Madonas novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Mētrienas, Praulienas, Indrānu un Ošupes pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Varakļānu novadu; bijušais nosaukums krieviski — Borkovskaja
Mārcienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Aronas, Lazdonas, Praulienas, Ļaudonas, Kalsnavas un Bērzaunes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Martzenhof, krieviski — Marcenskaja
Mētrienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Ļaudonas, Praulienas un Barkavas pagastu, kā arī ar Varakļānu un Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Ļaudonas-Odzienas pagasts, vāciski — Laudon-Odsen, krieviski — Ļaudon-Odzenskaja
Lazdonas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Madonas pilsētu un Praulienas, Mārcienas un Aronas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lasdohn, krieviski — Lazdonskaja
Praulienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Madonas pilsētu, Sarkaņu, Barkavas, Mētrienas, Ļaudonas, Mārcienas un Lazdonas pagastu, kā arī ar Lubānas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Praulen, krieviski — Prauļenskaja
Ļaudonas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Praulienas, Mētrienas, Kalsnavas un Mārcienas pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Laudohn, krieviski — Laudonskaja
Aglonas pagasts pagasts Preiļu novadā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, līdz 2009. g. - Preiļu rajonā), robežojas ar Rušonas pagastu, kā arī ar Agšdaugavas un Krāslavas novadu
Stabulnieku pagasts pagasts Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā), robežojas ar Sīļukalna, Galēnu, Riebiņu, Saunas un Rudzātu pagastu
Saunas pagasts pagasts Preiļu novadā ar administratīvo centru Prīkuļos, nodibināts 1990. g., robežojas ar Sīļukalna, Stabulnieku, Riebiņu un Preiļu pagastu, kā arī ar Līvānu novadu; pagasta teritorija līdz 1949. g. ietilpa bijušajā Preiļu pagastā
Rožkalnu pagasts pagasts Preiļu novadā ar administratīvo centru Rimeicānos (teritorija izveidojusies padomju laikā, aizņem bijušā Kalupes pagasta ziemeļu daļu un bijušā Līvānu pagasta dienvidaustrumu malu), robežojas ar Upmalas pagastu, kā arī ar Augšdaugavas un Līvānu novadu
Rušonas pagasts pagasts Preiļu novadā ar administratīvo centru vidējciemā "Aglonas stacija", robežojas ar Aglonas, Pelēču, Aizkalnes, Preiļu, Riebiņu un Silajāņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Augšdaugavas novadu
Galēnu pagasts pagasts Preiļu novada ziemeļaustrumu daļā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1950.-2009. g. Preiļu rajonā), robežojas ar Silajāņu, Riebiņu, Stabulnieku un Sīļukalna pagastu, kā arī ar Varakļānu un Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Goļanskaja
Sīļukalna pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Galēnu, Stabulnieku un Saunas pagastu, kā arī ar Līvānu, Jēkabpils un Varakļānu novadu; 1990.-1992. g. saucās Upenieku pagasts
Preiļu pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Preiļu pilsētu un Saunas, Riebiņu, Rušonas, Aizkalnes un Vārkavas pagastu, kā arī ar Līvānu novadu; bijušie nosaukumi: Preiļu novada lauku teritorija (2000.-2009. g.), krieviski — Preiļskaja
Vārkavas pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Preiļu, Pelēču un Upmalas pagastu, kā arī ar Līvānu novadu; bijušie nosaukumi: Vorkovas pagasts, krieviski — Vorkovskaja
Aizkalnes pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Preiļu, Rušonas, Pelēču un Vārkavas pagastu; bijušais nosaukums - Jasmuižas pagasts (līdz 1930. g.)
Pelēču pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Rožkalnu, Vārkavas, Aizkalnes un Rušonas pagastu, kā arī ar Augšdaugavas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Aizkalnes (Jāsmuižas) pagasta dienvidu daļā
Silajāņu pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Rušonas, Riebiņu un Galēnu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Silionskaja
Riebiņu pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Stabulnieku, Galēnu, Silajāņu, Rušonas, Preiļu un Saunas pagastu, kā arī ar Preiļu pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem bijušā Silajāņu pagasta rietumu daļu un bijušā Preiļu pagasta ziemeļaustrumu daļu
Upmalas pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Vārkavas, Pelēču un Rožkalnu pagastu, kā arī ar Līvānu novadu
Virgas pagasts pagasts Priekules novadā ar administratīvo centru Paplakā, robežojas ar Bunkas, Priekules, Gramzdas un Kalētu pagastu, kā arī ar Grobiņas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wirgen, krieviski — Virgenskaja
Silmalas pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Gorņicā, robežojas ar Sokolu, Sakstagala, Ozolaines, Lūznavas, Maltas un Feimaņu pagastu, kā arī ar Preiļu novadu
Dekšāres pagasts pagasts Rēzeknes novada rietumu daļā, aizņem pirmskara Varakļānu pagasta teritorijas daļu, robežojas ar Nagļu, Rikavas un Viļānu pagastu, kā arī ar Preiļu un Madonas novadu
Pušas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Feimaņu, Maltas un Mākoņkalna pagastu, kā arī ar Krāslavas un Preiļu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Andrupenes pagasta rietumu daļu, Kapiņu pagasta ziemeļrietumu daļu un nelielu daļu Maltas pagasta teritorijas
Sokolku pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Viļānu pilsētu un Viļānu, Sakstagala un Silmalas pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušais nosaukums — Sokolu pagasts (1990.-2001. g.)
Varakļānu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Kokaros, robežojas ar Varakļānu pilsētu un Murmastienes pagastu, kā arī ar Madonas, Rēzeknes, Preiļu un Jēkabpils novadu; bijušais nosaukums krieviski — Varakļanskaja
Degoles pagasts pagasts Tukuma novadā ar administratīvo centru lielciemā Vienība, aizņem pirmskara Praviņu pagasta rietumu daļu, daļu bijušā Irlavas pagasta un nelielu daļu bijušā Lestenes un Tumes pagasta teritorijas, robežojas ar Slampes, Lestenes, Irlavas un Tumes pagastu, kā arī ar Engures novadu
Pikalnes ezers Pakalnis, ezers Preiļu novada Aglonas pagastā
SPID Pakalpojuma veida identifikators (angļu "Service Profile Identifier")
protokols SAP pakalpojumu izziņošanas protokols (angļu "Service Advertising Protocol")
SAP pakalpojumu izziņošanas protokols (angļu "Service Advertising Protocol")
PPI Pakistānas informācijas aģentūra (angļu Pakistan Press International)
Umāra Paparzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 17 km, kritums - 80 m; Umara; Papardze; Prēdeļupe
Altoparagvaja Paragvajas Republikas departaments, atrodas valsts ziemeļos un ziemeļaustrumos, robežojas ar Konsepsjonas, Presidente Aljesa un Bokerona departamentu, kā arī ar Bolīviju un Brazīliju
žīdauka Parastā ieva ("Prunus padus")
žīdavs Parastā ieva ("Prunus padus")
mendrs Parastā niedre ("Pragmites communis", senāk "Arundo phragmites")
nīdres Parastā niedre ("Pragmites communis")
niedaļa Parastā niedre ("Pragmites communis")
niedoļa Parastā niedre ("Pragmites communis")
niedolis Parastā niedre ("Pragmites communis")
niedols Parastā niedre ("Pragmites communis")
ņiedra Parastā niedre ("Pragmites communis")
ņiedre Parastā niedre ("Pragmites communis")
niedrs Parastā niedre ("Pragmites communis")
sauskauļi Parastā niedre ("Pragmites communis")
spīles Parastā niedre ("Pragmites communis")
stiebrs Parastā niedre ("Pragmites communis")
trīcene Parastā niedre ("Pragmites communis")
Primula acaulis parastās prīmulas "Primula vulgaris" nosaukuma sinonīms
Pārgauja Pārgaujas novads - pastāvēja 2009.-2021. g. apvienojoties trim tagadējā Cēsu novada pagastiem, kas atrodas Gaujas labajā krastā, ietvēra Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastu, robežojās ar Kocēnu, Priekuļu, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Krimuldas un Limbažu novadu
Algonkinu provinces parks parks Kanādā (_Algonquin Provincial Park_), Ontārio provinces dienvidaustrumos
Andora parlamentāra valsts Eiropas dienvidrietumos, Francijas un Spānijas kopfirstiste (katalāņu un angļu val. _Andorra_ arī _Principat d'Andora_), administratīvi iedalās 7 pagastos, atrodas Austrumpireneju dienvidu nogāzē, Valiras ielejā, robežojas ar Franciju un Spāniju
protokols PAP paroles autentificēšanas protokols (angļu "Password Authentication Protocol")
EPROM pārprogrammējamā lasāmatmiņa (angļu "Erasable Programmable Read-Only Memory")
protokols TCP pārraides vadības protokols (angļu "Transmission Control Protocol")
TCP Pārraides vadības protokols (angļu "Transmission Control Protocol")
protokoli TCP/IP pārraides vadības protokols / intertīkla protokols (angļu "Transmission Control Protocol / Internet Protocol")
TCP/IP pārraides vadības protokols / intertīkla protokols (angļu "Transmission Control Protocol / Internet Protocol")
IPPNW Pasaules ārsti par kodolkara novēršanu (angļu "International Physicians for the Prevention of Nuclear War")
WIPO Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (ANO) (_World Intellectual Property Organisation_)
POP Pasta nodaļas protokols (angļu "Post Office Protokol")
Daugavpils apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aiviekstes, Asūnes, Aulejas, Biķernieku, Dagdas, Izvaltas, Jāsmuižas, Kalupes, Kapiņu, Krāslavas, Krustpils, Līksnas, Līvānu, Naujenes, Piedrujas, Preiļu, Pustiņas, Rudzētu, Skaistas, Ungurmuižas, Vārkavas, Vīpes un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Madonas un Rēzeknes apriņķi, kā arī ar Krieviju un Poliju
Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi
Ilūkstes apriņķis pastāvēja 1819.-1949 g., ietvēra (1935. g.) Aknīstes, Asares, Bebrenes, Demenes, Dvietes, Gārsenes, Kaplavas, Kurcuma, Lašu, Laucesas, Pilskalnes, Prodes, Raudas, Rubenes, Salienas, Silenes, Skrudalienas, Susējas un Sventas pagastu, robežojās ar Jēkabpils un Daugavpils apriņķi, kā arī ar Poliju un Lietuvu
Tukuma apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizupes, Annenieku, Bikstu, Blīdienas, Dzirciema, Engures, Grenču, Irlavas, Jaunpils, Lestenes, Matkules, Milzkalnes, Praviņu, Pūres, Remtes, Sēmes, Slampes, Smārdes, Struteles, Tumes, Vānes, Vecmoku, Zantes, Zebrenes un Zemītes pagastu, robežojās ar Rīgas, Jelgavas, Kuldīgas un Talsu apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi
Liepājas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizteres, Aizviķu, Asītes, Bārtas, Bunkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Ezeres, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Krotes, Medzes, Nīcas, Nīgrandas, Pērkones, Priekules, Purmsātu, Rāvas, Rucavas, Tadaiķu, Tāšu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgaļu, Virgas un Ziemupes pagastu, robežojās ar Aizputes, Kuldīgas un Jelgavas apriņķi, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
Daugavpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1990.-2009. g.) Daugavpils un Ilūkstes pilsētu, Subates pilsētu ar lauku teritoriju, Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Dvietes, Eglaines, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Pilskalnes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Jēkabpils, Preiļu un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu
Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu
Krāslavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Krāslavas un Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Aulejas, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kastuļinas, Kombuļu, Konstantinovas, Krāslavas, Ķepovas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas, Svariņu, Šķaunes, Šķeltovas un Ūdrīšu pagastu, robežojās ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas rajonu, kā arī ar Baltkrieviju
Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
Madonas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Madonas, Lubānas un Varakļānu pilsētu, Cesvaines pilsētu ar lauku teritoriju, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Murmastienes, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas pagastu, robežojās ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Preiļu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu rajonu
Preiļu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Preiļu un Līvānu pilsētu, Aglonas, Aizkalnes, Galēnu, Jersikas, Pelēču, Preiļu, Riebiņu, Rožkalnu, Rožupes, Rudzātu, Rušonu, Saunas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Sutru, Turku, Upmalas un Vārkavas pagastu, robežojās ar Madonas, Rēzeknes, Krāslavas, Daugavpils un Jēkabpils rajonu
Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu
Jēkabpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Jēkabpils pilsētu, Aknīstes un Viesītes pilsētu ar lauku teritoriju, Ābeļu, Asares, Atašienes, Dignājas, Dunavas, Elkšņu, Gārsenes, Kalna, Krustpils, Kūku, Leimaņu, Mežāres, Rites, Rubenes, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Vīpes un Zasas pagastu, robežojās ar Aizkraukles, Madonas, Preiļu un Daugavpilsrajonu, kā arī ar Lietuvu
Daugavpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Latgales dienvidos, ietver Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu, Vārkavas, Preiļu, Riebiņu, Aglonas un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu
Pārgaujas novads pastāvēja 2009.-2021. g. apvienojoties trim tagadējā Cēsu novada pagastiem, kas atrodas Gaujas labajā krastā, ietvēra Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastu, robežojās ar Kocēnu, Priekuļu, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Krimuldas un Limbažu novadu
Aglonas novads pastāvēja 2009.-2021. g., to veidoja tagadējā Preiļu novada Aglonas pagasts, un Krāslavas novada Kastuļinas, Grāveru un Šķeltovas pagasts
Veselauskas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Veselavas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Veselavas un nedaudz Priekuļu pagastā
Jaunraunas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Priekuļu pagastā
Saikavas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Barkavas, Mētrienas un Praulienas pagastā
Meirānu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, neliela daļa Praulienas un Barkavas pagastā
Patkules pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Sarkaņu pagastā, bet neliela daļa Praulienas pagastā
Rauniešu pagasts pastāvēja bijušajā Preiļu rajonā 1990.-1991. g., pārdēvēts par Sutru pagastu
Upenieku pagasts pastāvēja bijušajā Preiļu rajonā 1990.-1992. g., pārdēvēts par Sīļukalna pagastu; teritorija izveidojusies padomju laikā, ietver pirmskara Galēnu pagasta ziemeļrietumu daļu un bijušā Stirnienes (Stirnienas) pagasta dienvidaustrumu daļu
Cēsu pagasts pastāvēja Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam, teritorija mūsu dienās ietilpst Priekuļu, Vaives, Drabešu pagastā un Cēsu pilsētā
Asītes pagasts pastāvēja Liepājas apriņķī līdz 1949. g., mūsu dienās teritorija ietilpst Priekules, Embūtes un Vaiņodes pagastā
Līvānu novada lauku teritorija pastāvēja Preiļu rajonā 1999.-2009. g., ietvēra Turku un Rožupes pagasta teritoriju
Priekuļu novads pastāvēja Vidzemē 2009.-2021. g., ietvēra Liepas, Mārsnēnu, Priekuļu un Veselavas pagastu, robežojās ar Cēsu pilsētu un Beverīnas, Smiltenes, Raunas, Cēsu un Pārgaujas novadu
Patmalnieki Patmalnieku ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, 117,2 m vjl., platība - 26 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 200 m, vidējais dziļums - 4,2 m; Vanagu ezers
Vanagu ezers Patmalnieku ezers Prodes pagastā
Pazares ezers Pazarišku ezers Prodes pagastā
Pazarišķu Pazarišķu ezers - Pazarišku ezers Prodes pagastā
Rauņa starpmorēnu nogulumi pēdējā apledojuma un to pārsedzošo leduslaikmeta beiguposma nogulumu slāņu griezums atsegumā Rauņa labajā krastā Priekuļu pagastā, kuru vecums ir 13250-13390 gadu
Pelecz Pelēču muiža, kuras teritorijā tagadējā Preiļu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pelēči
melnrīkles peļkājīte peļkājīšu suga ("Prunella atrogularis")
kalnu peļkājīte peļkājīšu suga ("Prunella collaris")
blāvā peļkājīte peļkājīšu suga ("Prunella fulvescens")
Centrālāzijas peļkājīte peļkājīšu suga ("Prunella himalayana")
pelēkā peļkājīte peļkājīšu suga ("Prunella modularis"), kas sastopama arī Latvijā
Sibīrijas peļkājīte peļkājīšu suga ("Prunella montanella")
Persijas peļkājīte peļkājīšu suga ("Prunella ocularis")
Japānas peļkājīte peļkājīšu suga ("Prunella rubida")
nektarīns Persiku šķirne ("Prunus persica var. nectarina"); auglim ir gluda miziņa bez matiņiem, mīkstums viegli atdalās no kauliņa
ARPANET Perspektīvo pētījumu pārvaldes (datoru) tīkls (angļu "Advanced Research Projects Agency NETwork")
Terekas-Kumas zemiene Piekaspijas zemienes dienvidrietumu daļa Priekškaukāza austrumos, Krievijas Stavropoles novadā, Dagestānas Republikā un Čečenijas Republikā, jūras un upju nogulumi, līdzens reljefs
Pienany Pieneņu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā
Pieniņi Pieniņu ezers - atrodas Preiļu novada Rušonas pagastā, platība - 4,7 ha; Pieneņu ezers
Pieškalnu ezers Pieškaļu ezers Priekuļu pagastā
Preiļu parka ūdenskrātuve Pils dīķis Preiļu pilsētā
Hradčāni Pils Prāgā ("Hradcany"), celta 9. gs., tagadējo izskatu ieguva 18. gs., čehu valdnieku rezidence; mūsdienās - prezidenta rezidence
Grandprēri pilsēta ASV ("Grand Prairie"), Teksasas štatā, 185500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņūprovidensa pilsēta ASV ("New Providence"), Ņūdžersijas štatā, 12400 iedzīvotāju (2014. g.)
Pretvila pilsēta ASV ("Prattville"), Alabamas štatā, 35300 iedzīvotāju (2014. g.)
Preskota pilsēta ASV ("Prescott"), Arizonas štatā, 40900 iedzīvotāju (2014. g.)
Pričarda pilsēta ASV ("Prichard"), Alabamas štatā, 22300 iedzīvotāju (2014. g.)
Prinstona pilsēta ASV ("Princeton"), Ņūdžersijas štatā, 30100 iedzīvotāju (2014. g.)
Provo pilsēta ASV ("Provo"), Jūtas štatā, pie Jūtas ezera, Vosaču grēdas piekājē 1386 m vjl., 114800 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanprēri pilsēta ASV ("Sun Prairie"), Viskonsinas štatā, 31700 iedzīvotāju (2014. g.)
Providensa pilsēta ASV (angļu val. "Providence"), Rodailendas štata administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna Naragansetas līča krastā, 179200 iedzīvotāju (2014. g.)
Pregartene pilsēta Austrijā ("Pregarten"), Augšaustrijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
Presbauma pilsēta Austrijā ("Pressbaum"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.)
Pinska pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, osta pie Pinas ietekas Pripetē, 130600 iedzīvotāju (2014. g.)
Prijedora pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Prijedor"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 97600 iedzīvotāju (2005. g.)
Prņavora pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Prnjavor"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 38400 iedzīvotāju (2013. g.)
Prozora pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Prozor"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 16300 iedzīvotāju (2013. g.)
Prezidenti Dutra pilsēta Brazīlijā ("Presidente Dutra"), Maraņaunas štatā, 185900 iedzīvotāju (2006. g.)
Prezidenti Epitasju pilsēta Brazīlijā ("Presidente Epitacio"), Sanpaulu štatā, 43700 iedzīvotāju (2016. g.)
Prezidenti Figeiredu pilsēta Brazīlijā ("Presidente Figueiredo"), Amazonasas štatā, 33700 iedzīvotāju (2016. g.)
Prezidenti Kenedi pilsēta Brazīlijā ("Presidente Kennedy"), Tokantinsas štatā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
Prezidenti Medisi pilsēta Brazīlijā (“Presidente Medici”), Rondonijas štatā, 22300 iedzīvotāju (2010. g.)
Prezidenti Prudenti pilsēta Brazīlijā ("Presidente Prudente"), Sanpaulu štatā, 200000 iedzīvotāju (2010. g.)
Prezidenti Venseslau pilsēta Brazīlijā ("Presidente Venceslau"), Sanpaulu štatā, 39300 iedzīvotāju (2012. g.)
Praveca pilsēta Bulgārijā ("Pravec"), Sofijas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
Primorska pilsēta Bulgārijā ("Primorsko"), Burgasas apgabalā, 3550 iedzīvotāju (2014. g.)
Provadija pilsēta Bulgārijā ("Provadija"), Varnas apgabalā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.)
Sošanguve pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Pretorijas piepilsēta, 248800 iedzīvotāju (2001. g.)
Antiba pilsēta Francijā (_Antibes_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 74100 iedzīvotāju (2010. g.), dibinājuši grieķi 300 g. p. m. ē.
Apta pilsēta Francijā (_Apt_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Voklīzas departamentā
Arla pilsēta Francijā (_Arles_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 52700 iedzīvotāju (2010. g.), teātris un amfiteātris no romiešu laikiem
Ēksanprovansa pilsēta Francijā ("Aix-en-Provence"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 141400 iedzīvotāju (2010. g.); Ēksa
Obaņa pilsēta Francijā ("Aubagne"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 46400 iedzīvotāju (2010. g.)
Kāņa pilsēta Francijā ("Cagnes-sur-Mer"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 47100 iedzīvotāju (2010. g.)
Kannas pilsēta Francijā ("Cannes"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 73200 iedzīvotāju (2010. g.)
Karpantrā pilsēta Francijā ("Carpentras"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Volklīza departamentā, 29300 iedzīvotāju (2010. g.)
Kavaijona pilsēta Francijā ("Cavaillon"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Volklīza departamentā, 25000 iedzīvotāju (2010. g.)
Dragiņāna pilsēta Francijā ("Draguignan"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 36400 iedzīvotāju (2010. g.)
Frēžī pilsēta Francijā ("Fréjus"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 51800 iedzīvotāju (2010. g.)
Gapa pilsēta Francijā ("Gap"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšalpu departamentā, 39700 iedzīvotāju (2010. g.)
Gardāna pilsēta Francijā ("Gardanne"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 20500 iedzīvotāju (2010. g.)
Grasa pilsēta Francijā ("Grasse"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 51000 iedzīvotāju (2010. g.)
Jēra pilsēta Francijā ("Hyères"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 54600 iedzīvotāju (2010. g.)
Istre pilsēta Francijā ("Istres"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 42500 iedzīvotāju (2010. g.)
Lekannē pilsēta Francijā ("La Cannet"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 42300 iedzīvotāju (2010. g.)
Lasiota pilsēta Francijā ("La Ciotat"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 33800 iedzīvotāju (2010. g.)
Lagarda pilsēta Francijā ("La Garde"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 25900 iedzīvotāju (2010. g.)
Laseina pilsēta Francijā ("La Seyne-sur-Mer"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 62100 iedzīvotāju (2010. g.)
Lavaleta Duvāra pilsēta Francijā (“La Valette-du-Var”), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 20700 iedzīvotāju (2010. g.)
Mandeljē Lanapula pilsēta Francijā ("Mandelieu-la-Napoule"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 22200 iedzīvotāju (2010. g.)
Manoska pilsēta Francijā ("Manosque"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšprovansas Alpu departamentā, 22100 iedzīvotāju (2010. g.)
Mariņāna pilsēta Francijā ("Marignane"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 34500 iedzīvotāju (2010. g.)
Martiga pilsēta Francijā ("Martigues"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 47500 iedzīvotāju (2010. g.)
Mantona pilsēta Francijā ("Menton"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 28800 iedzīvotāju (2010. g.)
Miramā pilsēta Francijā ("Miramas"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 25400 iedzīvotāju (2010. g.)
Oranža pilsēta Francijā ("Orange"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Voklīza departamentā, 29100 iedzīvotāju (2010. g.)
Senlorāna du Vāra pilsēta Francijā ("Saint-Laurent-du-Var"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 29900 iedzīvotāju (2010. g.)
Senpriē pilsēta Francijā ("Saint-Priest"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 42000 iedzīvotāju (2010. g.)
Senrafaela pilsēta Francijā ("Saint-Raphael"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 33600 iedzīvotāju (2010. g.)
Salondeprovansa pilsēta Francijā ("Salon-de-Provence"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 43100 iedzīvotāju (2010. g.)
Sifūra Leplaža pilsēta Francijā ("Six-Fours-les-Plages"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 34900 iedzīvotāju (2010. g.)
Tulona pilsēta Francijā ("Toulon"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, Vidusjūras piekrastē, 164500 iedzīvotāju (2010. g.)
Vallorīsa pilsēta Francijā ("Vallauris"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 28200 iedzīvotāju (2010. g.)
Vitrole pilsēta Francijā ("Vitrolles"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 35000 iedzīvotāju (2010. g.)
Barselonete pilsēta Francijā, Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšprovansas-Alpu departamentā
Aviņona pilsēta Francijas dienvidaustrumos (_Avignon_), Ronas kreisajā krastā, Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Voklīzas departamenta administratīvais centrs, 89700 iedzīvotāju (2010. g.)
Nica pilsēta Francijas dienvidos ("Nice"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, osta Vidusjūras krastā, 343300 iedzīvotāju (2010. g.), viens no lielākajiem kūrortiem
Marseļa pilsēta Francijas dienvidos (franču valodā "Marseille"), osta Vidusjūras Lionas līča krastā, Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona un Bušdironas departamenta administratīvais centrs, otrā lielākā Francijas pilsēta (aiz Parīzes) - 850700 iedzīvotāju
Pregrada pilsēta Horvātijā ("Pregrada"), Krapinas-Zagorjes županijā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.)
Preloga pilsēta Horvātijā ("Prelog"), Medžimurjes županijā, 7800 iedzīvotāju (2011. g.)
Vrbovsko pilsēta Horvātijā ("Vrbovsko"), Primorskas-Goranskas županijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.)
Adatīgala pilsēta Indijā (_Addatīgala_), Āndhra Pradēšas štata austrumu daļā
Ādilābāda pilsēta Indijā (_Ādilābād_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štata ziemeļrietumos, 149400 iedzīvotāju (2011. g.)
Ādoni pilsēta Indijā (_Ādoni_), Āndhra Pradēša štata rietumu daļā
Agara pilsēta Indijā (_Agar_), Madhja Pradēšas štata rietumu daļā
Adžaigarha pilsēta Indijā (_Ajaigarh_), Madhja Pradēšas štata ziemeļu daļā
Alāpalli pilsēta Indijā (_Alāpalli_), Madhja Pradēšas štata dienvidos
Aliradžpura pilsēta Indijā (_Aliraipur_), Madhja Pradēšas štata dienvidrietumos
Alonga pilsēta Indijā (_Along_), Arunāčala Pradēšas štatā
Alota pilsēta Indijā (_Alot_), Madhjas Pradēšas štata ziemeļrietumu daļā
Amadalavalasa pilsēta Indijā (_Amadalavalasa_), Āndhra Pradēšas štata ziemeļaustrumos
Amalāpurama pilsēta Indijā (_Amalāpuram_), Āndhra Pradēšas štatā, netālu no Bengālijas līča piekrastes
Amāngandža pilsēta Indijā (_Amāngani_), Madhja Pradēšas štatā
Amarkantaka pilsēta Indijā (_Amarkantak_), Madhja Pradēšas štata austrumos
Amarpātana pilsēta Indijā (_Amarpātan_), Madhja Pradēšas štata austrumu daļā
Amarvāra pilsēta Indijā (_Amarwāra_), Madhja Pradēšas štata dienvidu daļā
Ambāha pilsēta Indijā (_Ambāh_), Madhja Pradēšas štata ziemeļos
Amla pilsēta Indijā (_Amla_), Madhja Pradēšas štata dienvidu daļā
Anakāpalle pilsēta Indijā (_Anakāpalle_), Andhra Pradēšas štata austrumu daļā
Anantagiri pilsēta Indijā (_Anantagiri_), Āndhra Pradēšas štata ziemeļaustrumu daļā
Anantapurama pilsēta Indijā (_Anantapur_), Āndhra Pradēšas štata dienvidu daļā
Andžada pilsēta Indijā (_Anjad_), Madhja Pradēšas štata dienvidrietumu daļā
Anūppura pilsēta Indijā (_Anūppur_), Madhja Pradēšas štata austrumos
Ašoknagara pilsēta Indijā (_Ashoknagar_), Madhja Pradēšas štatā
Āšta pilsēta Indijā (_Āshta_), Madhja Pradēšas štatā
Asifābāda pilsēta Indijā (_Asifābād_), Āndhra Pradēšas štata ziemeļu pierobežā
Ātmakūra pilsēta Indijā (_Ātmakūr_), Āndhra Pradešas štata dienvidaustrumu daļā
Atmākūra pilsēta Indijā (_Atmākūr_), Āndhra Pradešas štata vidusdaļā
Badepalle pilsēta Indijā (_Badepalle_), Āndhra Pradeša štatā
Badnāvara pilsēta Indijā (_Badnāwar_), Madhja Pradēšas štata rietumu daļā
Badvela pilsēta Indijā (_Badvel_), Āndhra Pradēša štatā
Haidarābādu pilsēta Indijā (_Hyderābād_), Mūsi krastos, Telangānas štata administratīvais centrs (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas štatā), 11052500 iedzīvotāju (2011. g.)
Džagtiāla pilsēta Indijā (_Jagtiāl_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 113900 iedzīvotāju (2011. g.)
Karīmnagara pilsēta Indijā (_Karīmnagar_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 297400 iedzīvotāju (2011. g.)
Khammama pilsēta Indijā (_Khammam_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 305000 iedzīvotāju (2011. g.)
Mahbūbnagara pilsēta Indijā (_Mahbūbnagar_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 222600 iedzīvotāju (2011. g.)
Mančerāla pilsēta Indijā (_Mancherāl_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 110000 iedzīvotāju (2011. g.)
Mirjālgūda pilsēta Indijā (_Miriālgūda_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 118900 iedzīvotāju (2011. g.)
Nizāmābāda pilsēta Indijā (_Nizāmābād_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 311100 iedzīvotāju (2011. g.)
Rāmagundama pilsēta Indijā (_Rāmagundam_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 252300 iedzīvotāju (2011. g.)
Sidipeta pilsēta Indijā (_Siddipet_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 114100 iedzīvotāju (2011. g.)
Surjāpeta pilsēta Indijā (_Suriāpet_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 149000 iedzīvotāju (2011. g.)
Una pilsēta Indijā (_Una_), Himāčala Pradēšas štatā
Varangala pilsēta Indijā (_Warangal_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 704500 iedzīvotāju (2011. g.)
Elūru pilsēta Indijā ("Eluru"), Āndhra Pradēšas štatā, 190100 iedzīvotāju (2001. g.)
Kākināda pilsēta Indijā ("Kākināda"), Āndrha Pradēšas štatā, osta Bengālijas līča krastā, 312500 iedzīvotāju (2011. g.)
Mačilīpatanama pilsēta Indijā ("Machilīpattanam"), Andhra Pradēšas štatā, osta Bengālijas līča krastā, 169900 iedzīvotāju (2011. g.)
Nellūru pilsēta Indijā ("Nellore"), Āndhra Pradēšas štatā, osta netālu no Pennaras ietekas Bengālijas līcī, 600900 iedzīvotāju (2012. g.)
Rādžamandri pilsēta Indijā ("Rājahmundry"), Āndhra Pradēšas štatā, Godāvari upes deltā, 341800 iedzīvotāju (2011. g.)
Udžaina pilsēta Indijā ("Ujjain"), Madhja Pradēšas štata rietumos, izveidojusies ~VII gs. p. m. ē., 451700 iedzīvotāju (2011. g.)
Bāpatla pilsēta Indijā, Āndhra Pradešas štata austrumu daļā
Bellampalle pilsēta Indijā, Āndhra Pradēšas štata ziemeļu daļā
Guntūru pilsēta Indijā, Āndhra Pradēšas štatā, 514700 iedzīvotāju (2001. g.)
Vidžajavāda pilsēta Indijā, Āndhra Pradēšas štatā, osta Krišnas deltā, Bengālijas līča tuvumā, 1048000 iedzīvotāju (2011. g.)
Tuni pilsēta Indijā, Āndhras Pradēšas štatā
Vidžajanagarama pilsēta Indijā, Āndhras Pradēšas štatā
Višākhapatnama pilsēta Indijā, Āndhras Pradēšas štatā, Bengālijas līča piekrastē, 2036000 iedzīvotāju (2011. g.)
Tezu pilsēta Indijā, Arunāčalas Pradēšas štatā
Itānagara pilsēta Indijā, Arunāčalas Pradēšas štata administratīvais centrs, 59500 iedzīvotāju (2011. g.)
Pāsighāta pilsēta Indijā, Arunāčalas Pradēšas štatā dienvidaustrumu daļā
Sepa pilsēta Indijā, Arunāčalas Pradēšas štata dienvidrietumu daļā
Bandžāra pilsēta Indijā, Himāčala Pradēšas štatā
Dharmsāla pilsēta Indijā, Himāčala Pradēšas štatā
Mandi pilsēta Indijā, Himāčala Pradēšas štatā
Kjelanga pilsēta Indijā, Himāčala Pradēšas štata ziemeļos, Čenābas augšteces krastā
Banda pilsēta Indijā, Madhja Pradēšas štatā
Barghāta pilsēta Indijā, Madhja Pradēšas štatā
Barhi pilsēta Indijā, Madhja Pradēšas štatā
Barvāha pilsēta Indijā, Madhja Pradēšas štatā
Bāsoda pilsēta Indijā, Madhja Pradēšas štatā
Begamgandža pilsēta Indijā, Madhja Pradēšas štatā
Berasija pilsēta Indijā, Madhja Pradēšas štatā
Čhatarpura pilsēta Indijā, Madhja Pradēšas štatā
Katnī pilsēta Indijā, Madhja Pradēšas štatā
Mandla pilsēta Indijā, Madhja Pradēšas štatā
Rīva pilsēta Indijā, Madhja Pradēšas štatā
Singrauli pilsēta Indijā, Madhja Pradēšas štatā
Bamhni pilsēta Indijā, Madhja Pradēšas štata austrumu daļā
Beohāri pilsēta Indijā, Madhja Pradēšas štata austrumu daļā
Barnagara pilsēta Indijā, Madhja Pradēšas štata rietumu daļā
Baihara pilsēta Indijā, Madhjas Pradēšas štatā
Bareli pilsēta Indijā, Madhjas Pradēšas štatā
Bhopāla pilsēta Indijā, Madhjas Pradēšas štata administratīvais centrs, 1745000 iedzīvotāju (2011. g.)
Gvālijara pilsēta Indijā, Madhjas Pradēšas štata ziemeļos, 1070000 iedzīvotāju (2011. g.)
Bāmora pilsēta Indijā, Madhjas Pradēšas štata ziemeļu daļā
Džabalpura pilsēta Indijā, Madhjas Pradēšas štatā, 1270000 iedzīvotāju (2011. g.)
Indaura pilsēta Indijā, Madhjas Pradēšas štatā, 1994000 iedzīvotāju (2011. g.)
Nalgonda pilsēta Indijā, Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 154300 iedzīvotāju (2011. g.)
Amarāvati pilsēta Indijas dienvidaustrumos (telugu: అమరావతి, _Amarāvati_), Āndhras Pradēšas štata oficiālā galvaspilsēta, štata vidusdaļā Krišnas upes labajā krastā iepretī Vidžajavādas pilsētai, faktiski ietilpst tās aglomerācijā
Karnūlu pilsēta Indijas dienvidu daļā ("Karnulu"), Āndhra Pradešas štatā, Tungabadras labajā krastā, 424900 iedzīvotāju (2011. g.)
Bālāghāta pilsēta Indijas vidienē, Madhja Pradēšas štatā, Vaingangas kreisajā krastā, 84260 iedzīvotāju (2011. g.)
Šimla pilsēta Indijas ziemeļos, Himalaju pakājē, Himāčalas Pradēšas štata administratīvais centrs, 2275 m vjl., 169600 iedzīvotāju (2015. g.); senāk - Simla
Prajāgrādža pilsēta Indijas ziemeļos, Utarpradēšas štatā, Jamunas upes krastos, netālu no tās ietekas Gangā, 1220000 iedzīvotāju (2011. g.); arī Prajāga (प्रयाग, izrunā: [prʌˈjaːɡ]), svētceļojumu vieta
Kasala di Principe pilsēta Itālijā (“Casal di Principe”), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 20900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastāno Primo pilsēta Itālijā ("Castano Primo"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.)
Montemurlo pilsēta Itālijā ("Montemurlo"), Toskānas reģiona Prato provincē, 18200 iedzīvotāju (2014. g.)
Podžo a Kajāno pilsēta Itālijā ("Poggio a Caiano"), Toskānas reģiona Prato provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.)
Praja a Mare pilsēta Itālijā (“Praia a Mare”), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
Prato pilsēta Itālijā ("Prato"), Toskānas reģionā, provinces administratīvais centrs, 187300 iedzīvotāju (2014. g.)
Pratola Pelinja pilsēta Itālijā ("Pratola Peligna"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.)
Predapio pilsēta Itālijā ("Predappio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
Preziče pilsēta Itālijā ("Presicce"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
Priolo Gargallo pilsēta Itālijā ("Priolo Gargallo"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
Priverno pilsēta Itālijā ("Priverno"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.)
Prici pilsēta Itālijā ("Prizzi"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.)
Roka Priora pilsēta Itālijā ("Rocca Priora"), Lacio reģiona Romas provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Vajāno pilsēta Itālijā ("Vaiano"), Toskānas reģiona Prato provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.)
Vernio pilsēta Itālijā ("Vernio"), Toskānas reģiona Prato provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
Džola Predoza pilsēta Itālijā ("Zola Predosa"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 18400 iedzīvotāju (2014. g.)
Vē pilsēta Jaunkaledonijas Lifū salā, Klusā okeāna rietumu daļā, Salu Provinces administratīvais centrs, 8700 iedzīvotāju (1989. g.)
Šarlotauna pilsēta Kanādā ("Charlottetown"), provinces "Prinča Edvarda Sala" administratīvais centrs, 106170 iedzīvotāju (2011. g.)
Prinsdžordža pilsēta Kanādā ("Prince George"), Britu Kolumbijā, Freizeres krastos, 74000 iedzīvotāju (2016. g.)
Prinsruperta pilsēta Kanādā ("Prince Rupert"), Britu Kolumbijā, osta Klusā okeāna krastā, 12500 iedzīvotāju (2011. g.)
Prizreni pilsēta Kosovas dienvidu daļā ("Prizren"), 107600 iedzīvotāju (2003. g.)
Kaļiņingrada pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, neaizsalstoša jūras un upes osta pie Prēgeles (Pregoļas) ietekas Baltijas jūrā, 448500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Kēnigsberga; lietuviešu un latviešu valodā agrākais nosaukums Karalauči
Obņinska pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala ziemeļaustrumos, Protvas krastos, 107300 iedzīvotāju (2014. g.)
Balabanova pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala ziemeļaustrumos, Protvas krastos, 25660 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1972. g.
Borovska pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala ziemeļos, Protvas krastos, rajona administratīvais centrs, 11700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1358. g., apkaimē arhitektūras ansamblis - Borovskas Pafnutija klosteris
Bagrationovska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, 6230 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1336. g., līdz 1946. g. saucās - Prūšu Eilava
Vereja pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidrietumos, Protvas labajā krastā, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
Spaskļepiki pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabala ziemeļos, Pra krastos, 5700 iedzīvotāju (2014. g.)
Mihailova pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, Proņas krastos, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
Budjonovska pilsēta Krievijā, Stavropoles novada austrumos, Kumas krastos, 63600 iedzīvotāju 2014. g., līdz 1935. g. un 1957.-1973. g. saucās Prikumska
Luangprabanga pilsēta Laosas ziemeļu daļā ("Luang Prabang"), provinces administratīvais centrs, piestātne Mekongas kreisajā krastā, 55000 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta XIV gs., saglabājušies viduslaiku arhitektūras pieminekļi - karaļa pils, tempļi, \~30 klosteru
Līvāni pilsēta Latvijā, Latgales rietumu daļā, Daugavas labajā krastā, novada centrs no 1999. g. (1960.-2009. g. Preiļu rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Daugavpils apriņķī) 170 km no Rīgas un 37 km no Preiļiem, pilsētas tiesības kopš 1926. gada, miesta tiesības no 1824. gada, nosaukums vēstures avotos pirmo reizi minēts 1553. gadā, kad zemes īpašnieks J. Līvens nodibināto miestiņu nosauc savā vārdā
Jūrmala pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumos, valstspilsēta, kūrortpilsēta, kas stiepjas paralēli jūras krastam vairāk nekā 25 km, pilsētas tiesības kopš 1959. g., ietver dzelzceļa stacijas Priedaine, Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Jaundubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Sloka, Kūdra, Ķemeri; apdzīvotās vietas attīstība sākās 19. gs. un paātrinājās pēc 1877. g., kad atklāja Rīgas - Tukuma dzelzceļu
Prestona pilsēta Lielbritānijā (_Preston_), Anglijas ziemeļrietumos, osta Riblas grīvlīča krastā, Lankašīras grāfistes administratīvais centrs, 140200 iedzīvotāju (2011. g.)
Jiezna pilsēta Lietuvā (_Jieznas_), Kauņas apriņķa Prienu rajonā, 1170 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Neringa pilsēta Lietuvā (_Neringa_), Klaipēdas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, aizņem Kuršu kāpas \~50 km garumā, 2720 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g., izveidota no kūrortu un zvejnieku ciematiem (Jodkrante, Pervalka, Preilla, Nida - administratīvais centrs)
Priekule pilsēta Lietuvā (_Priekulė_), Klaipēdas rajona pašvaldībā, 1380 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Prieni pilsēta Lietuvā (_Prienai_), Kauņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 9650 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1791. g.
Agvaprjeta pilsēta Meksikā (_Agua Prieta_), Sonoras pavalsts ziemeļaustrumos, pie ASV robežas
Ungeni pilsēta Moldovā, Prutas kreisajā krastā, rajona administratīvais centrs, 38400 iedzīvotāju (2014. g.)
Leova pilsēta Moldovā, rajona administratīvais centrs, piestātne Prutas kreisajā krastā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Meleca pilsēta Polijā ("Mielec"), Priekškarpatu vojevodistē, Vislokas labajā krastā, 61200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1470. g.
Praška pilsēta Polijā ("Praszka"), Opoles vojevodistē, 8000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1392.-1870. g. un kopš 1919. g.
Prušča Gdaņska pilsēta Polijā ("Pruszcz Gdański"), Pomožes vojevodistē, 28600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1941. g.
Rudņika pie Sanas pilsēta Polijā ("Rudnik nad Sanem"), Priekškarpatu vojevodistē, 6900 iedzīvotāju (2012. g.)
Seņdzišova Malopolska pilsēta Polijā ("Sędziszów Małopolski"), Priekškarpatu vojevodistē, 7500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1483. g.
Seņava pilsēta Polijā ("Sieniawa"), Priekškarpatu vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1676. g.
Stalova Vola pilsēta Polijā ("Stalowa Wola"), Priekškarpatu vojevodistē, 64200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
Ustšiki Dolne pilsēta Polijā ("Ustrzyki Dolne"), Priekškarpatu vojevodistē, 9500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1727. g.
Kališa pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, Prosnas krastos, 104700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
Nova Demba pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 11500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
Lubačova pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 12500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1376. g.
Ležajska pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 14400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1397. g.
Kolačice pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 1450 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1354.-1919. g. un kopš 2010. g.
Baranova Sandomerska pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 1500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1354.-1896. g. un kopš 1934. g.
Ulanova pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 1500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1616. g.
Ņisko pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 15500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1933. g.
Ropčice pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 15700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1362. g.
Pševorska pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 15900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1393. g.
Pšeclava pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 1700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1471.-1919. g. un kopš 2010. g.
Laņcuta pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 18100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1381. g.
Ivoņičzdroja pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 1900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
Cešanova pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 1960 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1665. g.
Narola pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 2100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1996. g.
Dukla pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1380. g.
Blažova pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1770. g.
Bžosteka pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 2700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1367.-1934. g. un kopš 2009. g.
Zaklikova pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 3000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1565.-1869. g. un kopš 2014. g.
Olešica pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 3100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1576.-1915. g. un kopš 1989. g.
Radomislvelki pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 3100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1581. g.
Kaņčuga pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 3240 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1427. g.
Tičina pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 3600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1368. g.
Jaslo pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 36600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1365. g.
Pruhņika pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 3700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1370.-1934. g. un kopš 2011. g.
Rimanova pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 3800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1376. g.
Jaroslava pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 39400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1323. g.
Sanoka pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 39400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1339. g.
Sokolova Malopolska pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 4000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1569. g.
Dembica pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 47200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1358.-1772. g. un kopš 1914. g.
Pilzno pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 4800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1354. g.
Tarnobžega pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 48600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1593. g.
Zagoža pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 5100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1977. g.
Radimno pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 5500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1431. g.
Lesko pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 5700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1470. g.
Boguhvala pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1728.-1772. g. un kopš 2008. g.
Jedliče pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1768. g.
Glogova Malopolska pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 6000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1570. g.
Dinova pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 6200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1429.-1919. g. un kopš 1946. g.
Nova Sažina pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 6300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
Pšemisla pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 64300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1389. g.
Bžozova pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 7600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1386. g.
Stšižova pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 8900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1373. g.
Kolbušova pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 9300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1700. g.
Krosno pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, Vislokas kreisajā krastā, 47300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1342. g.
Žešova pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistes administratīvais centrs, 182000 iedzīvotāju (2007. g.), pilsētas tiesības kopš 1354. g.
Praja da Vitorija pilsēta Portugālē (“Praia da Vitoria”), Azoru autonomajā reģionā, Terseiras salas austrumu piekrastē, 21000 iedzīvotāju (2011. g.)
Kimpina pilsēta Rumānijā ("Cimpina"), Prahovas žudecā, 32900 iedzīvotāju (2011. g.)
Ploješti pilsēta Rumānijā, Prahovas žudeca administratīvais centrs, 210000 iedzīvotāju (2007. g.)
Urlaci pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 10500 iedzīvotāju (2011. g.)
Boldešti-Skejeni pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 11100 iedzīvotāju (2011. g.)
Komarnika pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 1200 iedzīvotāju (2011. g.)
Veleni de Munte pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 12300 iedzīvotāju (2011. g.)
Mizila pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 14300 iedzīvotāju (2011. g.)
Brjaza pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 15900 iedzīvotāju (2011. g.)
Beikoja pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 18000 iedzīvotāju (2011. g.)
Azuga pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 4400 iedzīvotāju (2011. g.)
Slenika pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 6000 iedzīvotāju (2011. g.)
Plopeni pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 7700 iedzīvotāju (2011. g.)
Sinaja pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 860 m vjl., 10400 iedzīvotāji (2011. g.), pilsēta izaugusi ap Sinaja klosteri, kas dibināts 1695. g.
Bušteni pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 8900 iedzīvotāju (2011. g.)
Neviša pilsēta Santome un Prinsipi Demokrātiskajā Republikā, 6650 iedzīvotāju (2001. g.)
Preševa pilsēta Serbijā ("Preshevo"), Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 13400 iedzīvotāju (2011. g.)
Priboja pilsēta Serbijā ("Priboj"), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2011. g.)
Prijepoļe pilsēta Serbijā ("Prijepolje"), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2011. g.)
Prokupļe pilsēta Serbijā ("Prokuplje"), Centrālās Serbijas Toplicas apgabalā, 27300 iedzīvotāju (2011. g.)
Prešova pilsēta Slovākijā ("Prešov"), apgabala administratīvais centrs, 91000 iedzīvotāju (2012. g.)
Stropkova pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 10800 iedzīvotāju (2012. g.)
Svidnīka pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 11400 iedzīvotāju (2012. g.)
Sabonova pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 12700 iedzīvotāju (2012. g.)
Levoča pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 14800 iedzīvotāju (2012. g.)
Stara Ļubovņa pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 16400 iedzīvotāju (2012. g.)
Kežmaroka pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2012. g.)
Snina pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 20500 iedzīvotāju (2012. g.)
Spišska Stara Vesa pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 2290 iedzīvotāju (2012. g.)
Vranova pie Topļas pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 23000 iedzīvotāju (2012. g.)
Podolīneca pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 3230 iedzīvotāju (2012. g.)
Bardejova pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 33300 iedzīvotāju (2012. g.)
Humenne pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 34500 iedzīvotāju (2012. g.)
Hanušovce pie Topļas pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 3750 iedzīvotāju (2012. g.)
Spišske Podhradje pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2012. g.)
Giraltovce pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 4150 iedzīvotāju (2012. g.)
Visoke Tatri pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 4160 iedzīvotāju (2012. g.)
Poprada pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 52700 iedzīvotāju (2012. g.)
Veļki Šariša pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 5630 iedzīvotāju (2012. g.)
Lipani pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 6450 iedzīvotāju (2012. g.)
Spišska Bela pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 6500 iedzīvotāju (2012. g.)
Medzilaborce pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 6730 iedzīvotāju (2012. g.)
Svita pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2012. g.)
Prevaļe pilsēta Slovēnijā ("Prevalje"), Karintijas reģionā, 4600 iedzīvotāju (2011. g.)
Elprata de Ljobregata pilsēta Spānijā ("El Prat de Llobregat"), Katalonijā, Barselonas provincē, 62900 iedzīvotāju (2014. g.)
Premija de Mara pilsēta Spānijā ("Premia de Mar"), Katalonijā, Barselonas provincē, 28300 iedzīvotāju (2014. g.)
Priego de Kordova pilsēta Spānijā ("Priego de Cordoba"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 23500 iedzīvotāju (2014. g.)
Prilī pilsēta Šveicē ("Prilly"), Vo kantonā, 11800 iedzīvotāju (2013. g.)
Pratelne pilsēta Šveicē ("Prtteln"), Bāzeles lauku kantonā, 15500 iedzīvotāju (2013. g.)
Senprē pilsēta Šveicē ("Saint-Prex"), Vo kantonā, 5450 iedzīvotāju (2013. g.)
Porantruī pilsēta Šveicē (fr., it. _Porrentruy_, vācu _Pruntrut_), Juras kantonā, 6800 iedzīvotāju (2013. g.)
Bānsaphāna pilsēta Taizemē, Pračuapkhīrīkhanas provincē, Siāmas līča piekrastē
Kolomija pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, Prustas krastos, 61400 iedzīvotāju (2013. g.)
Jaremče pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, Prutas krastos, 8120 iedzīvotāju (2013. g.)
Čornobiļa pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabala ziemeļu daļā, rajona administratīvais centrs, piestātne Pripetes labajā krastā, 700 iedzīvotāji (2016.g.; pirms avārijas 1986. g. – \~15000), vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1193. g.
Borislava pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Priekškarpatos, 34900 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1940. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1387. g.
Altentreptova pilsēta Vācijā (_Altentreptow_), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādoberāna pilsēta Vācijā (_Bad Doberan_), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 11600 iedzīvotāju (2013. g.)
Bergene pilsēta Vācijā (_Bergen auf Rügen_), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.)
Prīma pilsēta Vācijā (_Pruem_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
Anklama pilsēta Vācijā ("Anklam"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 12800 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādzilce pilsēta Vācijā ("Bad Sülze"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1720 iedzīvotāju (2013. g.)
Boicenburga pilsēta Vācijā ("Boizenburg am Elbe"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 10250 iedzīvotāju (2013. g.)
Brīele pilsēta Vācijā ("Brüel"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 2650 iedzīvotāju (2013. g.)
Brugštargarde pilsēta Vācijā ("Brug Stargard"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.)
Bicova pilsēta Vācijā ("Bützow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.)
Krīvica pilsēta Vācijā ("Crivitz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4940 iedzīvotāju (2013. g.)
Darguna pilsēta Vācijā ("Dargun"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.)
Dasova pilsēta Vācijā ("Dassow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4000 iedzīvotāju (2013. g.)
Demmīne pilsēta Vācijā ("Demmin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.)
Dēmica pilsēta Vācijā ("Doemitz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3040 iedzīvotāju (2013. g.)
Egezīne pilsēta Vācijā ("Eggesin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4850 iedzīvotāju (2013. g.)
Francburga pilsēta Vācijā ("Franzburg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1500 iedzīvotāju (2013. g.)
Frīdlande pilsēta Vācijā ("Friedland"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.)
Gādebuša pilsēta Vācijā ("Gadebusch"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
Garca pilsēta Vācijā ("Garz/Ruegen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, Rīgenes salas dienvidos, 2220 iedzīvotāju (2013. g.)
Gnoiene pilsēta Vācijā ("Gnoien"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
Goldberga pilsēta Vācijā ("Goldberg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
Grābova pilsēta Vācijā ("Grabow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.)
Greifsvalde pilsēta Vācijā ("Greifswald"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 56400 iedzīvotāju (2013. g.), universitāte (dib. 1456. g.)
Grēvesmīlene pilsēta Vācijā ("Grevesmuehlen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 10600 iedzīvotāju (2013. g.)
Grimmene pilsēta Vācijā ("Grimmen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.)
Gistrova pilsēta Vācijā ("Guestrow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 28500 iedzīvotāju (2013. g.)
Gickova pilsēta Vācijā ("Guetzkow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
Hāgenova pilsēta Vācijā ("Hagenow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 11300 iedzīvotāju (2013. g.)
Jarmene pilsēta Vācijā ("Jarmen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3050 iedzīvotāju (2013. g.)
Klica pilsēta Vācijā ("kluetz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
Krakovamzē pilsēta Vācijā ("Krakow am See"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.)
Krēpelīne pilsēta Vācijā ("Kroepelin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4750 iedzīvotāju (2013. g.)
Kīlungsborna pilsēta Vācijā ("Kuehlungsborn"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 7500 iedzīvotāju (2013. g.)
Lāge pilsēta Vācijā ("Laage"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
Lasana pilsēta Vācijā ("Lassan"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1520 iedzīvotāju (2013. g.)
Loica pilsēta Vācijā ("Loitz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.)
Lūdvigsluste pilsēta Vācijā ("Ludwigslust"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 12100 iedzīvotāju (2013. g.)
Libtēna pilsēta Vācijā ("Luebtheen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.)
Libca pilsēta Vācijā ("Luebz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
Malhīne pilsēta Vācijā ("Malchin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 7650 iedzīvotāju (2013. g.)
Malhova pilsēta Vācijā ("Malchow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 6550 iedzīvotāju (2013. g.)
Marlova pilsēta Vācijā ("Marlow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4600 iedzīvotāju (2013. g.)
Mīrova pilsēta Vācijā ("Mirow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3450 iedzīvotāju (2013. g.)
Neibrandenburga pilsēta Vācijā ("Neubrandenburg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 63400 iedzīvotāju (2013. g.)
Neibūkova pilsēta Vācijā ("Neubukow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3870 iedzīvotāju (2013. g.)
Neikālene pilsēta Vācijā ("Neukalen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1800 iedzīvotāju (2013. g.)
Neiklostere pilsēta Vācijā ("Neukloster"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.)
Neištate-Glēve pilsēta Vācijā ("Neustadt Glewe"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 6500 iedzīvotāju (2013. g.)
Neištrēlica pilsēta Vācijā ("Neustrelitz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 20400 iedzīvotāju (2013. g.)
Parhima pilsēta Vācijā ("Parchim"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 17100 iedzīvotāju (2013. g.)
Pāzevalka pilsēta Vācijā ("Pasewalk"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 10500 iedzīvotāju (2013. g.)
Penkuna pilsēta Vācijā ("Penkun"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1870 iedzīvotāju (2013. g.)
Penclīne pilsēta Vācijā ("Penzlin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4200 iedzīvotāju (2013. g.)
Plava pilsēta Vācijā ("Plau am See"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 6070 iedzīvotāju (2013. g.)
Prēca pilsēta Vācijā ("Preetz"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 15500 iedzīvotāju (2013. g.)
Premnica pilsēta Vācijā ("Premnitz"), Brandenburgas federālajā zemē, 8400 iedzīvotāju (2013. g.)
Prenclava pilsēta Vācijā ("Prenzlau"), Brandenburgas federālajā zemē, 19000 iedzīvotāju (2013. g.)
Prezata pilsēta Vācijā ("Pressath"), Bavārijas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.)
Preiziša pilsēta Vācijā ("Preussisch Oldendorf"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.)
Prihzenštate pilsēta Vācijā ("Prichsenstadtt"), Bavārijas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
Pricvalka pilsēta Vācijā ("Pritzwalk"), Brandenburgas federālajā zemē, 12000 iedzīvotāju (2013. g.)
Putbusa pilsēta Vācijā ("Putbus"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4320 iedzīvotāju (2013. g.)
Rēna pilsēta Vācijā ("Rehna"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 2950 iedzīvotāju (2013. g.)
Rērika pilsēta Vācijā ("Rerik"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 2150 iedzīvotāju (2013. g.)
Ribnica-Damgartene pilsēta Vācijā ("Ribnitz-Damgarten"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.)
Rihtenberga pilsēta Vācijā ("Richtenberg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1380 iedzīvotāju (2013. g.)
Rēbele pilsēta Vācijā ("Roebel"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5140 iedzīvotāju (2013. g.)
Rostoka pilsēta Vācijā ("Rostock"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 203400 iedzīvotāju (2013. g.)
Zasnica pilsēta Vācijā ("Sassnitz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 9500 iedzīvotāju (2013. g.)
Šenberga pilsēta Vācijā ("Schoenberg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.)
Švāna pilsēta Vācijā ("Schwaan"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4960 iedzīvotāju (2013. g.)
Šverīne pilsēta Vācijā ("Schwerin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 91600 iedzīvotāju (2013. g.)
Štāfenhāgene pilsēta Vācijā ("Stavenhagen, Reuterstadt"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5620 iedzīvotāju (2013. g.)
Šternberga pilsēta Vācijā ("Sternberg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4320 iedzīvotāju (2013. g.)
Štrālzunde pilsēta Vācijā ("Stralsund"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 57300 iedzīvotāju (2013. g.)
Štrāsburga pilsēta Vācijā ("Strasburg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.)
Tesīne pilsēta Vācijā ("Tessin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3920 iedzīvotāju (2013. g.)
Tēterova pilsēta Vācijā ("Teterow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 8670 iedzīvotāju (2013. g.)
Torgelova pilsēta Vācijā ("Torgelow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 8620 iedzīvotāju (2013. g.)
Tribzēse pilsēta Vācijā ("Tribsees"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 2630 iedzīvotāju (2013. g.)
Ikerminde pilsēta Vācijā ("Ueckermuende"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
Ūzedoma pilsēta Vācijā ("Usedom"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1800 iedzīvotāju (2013. g.)
Vārene pilsēta Vācijā ("Waren"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 20900 iedzīvotāju (2013. g.)
Vārīne pilsēta Vācijā ("Warin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.)
Vēzenberga pilsēta Vācijā ("Wesenberg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
Vismāra pilsēta Vācijā ("Wismar"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 42200 iedzīvotāju (2013. g.)
Vitenburga pilsēta Vācijā ("Wittenburg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5050 iedzīvotāju (2013. g.)
Voldegka pilsēta Vācijā ("Woldegk"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3600 iedzīvotāju (2013. g.)
Volgaste pilsēta Vācijā ("Wolgast"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.)
Carentīne pilsēta Vācijā ("Zarrentin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.)
Barta pilsēta Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.)
Vorohta Pilsētciemats Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, Prutas krastos, 4300 iedzīvotāju (2016. g.), klimatoloģisks kūrorts, ziemas sporta centrs
Bārenes pilskalns pilskalns Augšdaugavas novada Prodes pagastā, savrups 15-17 m augsts paugurs, ko no vienas puses norobežo strauts, no otras - grava, plakums - \~55 x 55 m, datējums nav zināms
Asītes pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Liepājas-Ezeres ceļa labajā pusē, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Asītes muižas, dienvidu pusē pilskalns nocietināts ar valni un grāvi, kuru priekšā ir vēl viena vaļņa un grāvja paliekas, plaknums \~20 x 35 m, nelīdzens, taisnstūrveidīgs, vēstures avotos vietvārds "Assiten" pirmoreiz minēts 1253. g.
Elku kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts paugurs (augstums 18 m) - vidējais un augstākais no 3 pauguriem zemā apvidū, plakums 60 x 60 m, to apjož terase, stipri postīts 2. pasaules karā, ziemeļaustrumu daļa norakta, ņemot granti; pēc dažu vēsturnieku domām tas varētu būt 1253. g. Kursas dalīšanas līgumā minētā "Elkene", tomēr ārēji tas vairāk atgādina kulta vietu
Ubānu pilskalns pilskalns Madonas novada Praulienas pagastā, Ilgas upītes gravas malā, ir reljefa pacēlums kura austrumu nogāze pret upīti ir \~25 m augsta, bet rietumu puses nogāzes lēzeni pāriet apkārtējos laukos, izmantots lauksaimniecības vajadzībām, un tā eventuālie nocietinājumi noarti, bijis apdzīvots \~10. gs.
Bašķu naudas kalns pilskalns Preiļu novada Rušonas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Aglonas dzelzceķa stacijas, 1928. g. bija ar terasēm, vaļņiem un grāvjiem nocietināts pilskalns ar stāvām nogāzēm, 1960.-1970. g. pilnīgi norakts un iznīcināts
Pilišku pilskalns pilskalns Preiļu novada Vārkavas pagasta Pilišku ciemā, ir savrups 10 m augsts kukuļveidīgs paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, plakums — 50 x 35 m, bijis apdzīvots līdz \~3 gs.
Trekņu pilskalns pilskalns Priekules pagastā, ir \~4 m augsts reljefa izvirzījums pie Ruņas un Spreceles satekas, dabiski neaizsargātajā austrumu pusē nocietināts ar grāvi un \~3 m augstu valni, plakums - 100 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-13. gs. un saistīts ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Trecne"
Pirmie Ancveireņi Pirmie Ancveireņi - Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ancveriņi 1" nosaukuma variants
Pirmie Garkalni Pirmie Garkalni - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Pirmie Vucāni Pirmie Vucāni - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Zīmeļi Pirmie Zīmeļi - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Stavropoles augstiene platoveida augstiene Centrālajā Priekškaukāzā, gk. Krievijas Stavropoles novadā, garums — \~300 km, platums — 170 km, augstums — līdz 831 m (Strižaments), saposmo ielejas, gravas, vecgravas
Liepas paliksnis platoveida reljefa pacēlums pamatiežos Raunas lejteces un Gaujas upstarpā, Priekuļu novada Liepas pagastā, garums 3 km, platums līdz 1,6 km, absolūtais augstums 115,5 m vjl.
Ķāķu paliksnis platoveida reljefa pacēlums pamatiežos, Priekuļu pagastā, garums — 1,6 km, platums — līdz 1,1 km, absolūtais augstums — 112,8 m vjl.
jenotveidīgie Plēsēju kārtas dzimta ("Procyonidae"), vidēji lieli plēsēji (ķermeņa garums - 30-67 cm, astes garums - līdz 70 cm, mas 0,8-2,2 kg), izplatīti Amerikā un Āzijas dienvidaustrumos, mīt uz zemes, kokos, parasti ūdeņu tuvumā, 19 sugu
krēķis Plūme ("Prunus")
krieķene Plūme, "Prunus insititia" auglis
glome Plūmes ("Prunus")
glūme Plūmes ("Prunus")
glumis Plūmes ("Prunus")
pļūme Plūmes ("Prunus")
sliva Plūmes ("Prunus")
šliva Plūmes ("Prunus")
šļiva Plūmes ("Prunus")
krieķis Plūmju "Prunus insititia" koks ar augļiem krieķenēm
hiangķirsis Plūmju ģints suga ("Prunus subhirtella")
mājas plūme plūmju suga ("Prunus domestica")
mazā plūme plūmju suga ("Prunus insitita")
WONCA PNKAO - Pasaules Vispārīgās prakses/ģimenes ārstu nacionālo kolēģiju, akadēmiju un akadēmisko asociāciju organizācija; Pasaules Ģimenes ārstu organizācija (angļu "World Organization of National Colleges, Academies and Academic Associations of General Practitioners/Family Physicians. World Organization of Family Doctors")
PAP Polijas Preses aģentūra (poļu "Polska Agencja Prasowa")
Pomože Polijas ziemeļrietumu daļa Baltijas jūras piekrastē ("Pomorze"), ietver gk. Rietumpomožes un Pomožes vojevodisti, teritorija, kas no XII gs. beigām atradās Teitoņu ordeņa pakļautībā, daļu pārvaldīja zviedri, vēlāk Brandenburga, Prūsija, 1919. g. izveidojās Dancigas brīvpilsēta un "poļu koridors", pārējā daļā pastāvēja Vācijas province Pomerānija, ko 1945. g. atguva Polija
arhifonēma Prāgas skolas fonoloģijā - fonēma, kas īpašā pozīcijā rodas kā divu vai vairāku fonēmu atšķirīgo pazīmju neitralizēšanās rezultāts
pragmatiķis Pragmatisma (1) piekritējs
pragmatiķis Pragmatisma (2) piekritējs
pragmaticisms Pragmatisma paveids 19. gs.
instrumentālisms Pragmatisma paveids, kas idejas un jēdzienus aplūko nevis kā objektīvās īstenības atspoguļojumu, bet gan kā mākslīgus rīkus (instrumentus) subjektīvās pieredzes sakārtošanai
praidists Praida dalībnieks
Sifres rags Praimheds, zemesrags Antarktīdas pussalā
māka Praksē iegūtu paņēmienu kopums (kādas darbības, uzdevuma veikšanai); prasme
taheotips Praksē maz lietota, 19. gs. vidū izgudrota burtu saliekamā un atliekamā mašīna
volapiks Praksē neieviesusies mākslīga starptautiska valoda, ko 1880. gadā izveidoja J. Šleiers
izmēģināt Praksē pārbaudīt (piemēram, kādu, parasti jaunu, pasākumu)
makroprakse Prakses veids sociālajā darbā, kuras mērķis ir radīt uzlabojumus un izmaiņas sabiedrības sociālajā attīstībā
pragmatisms Prakticisms (1)
pragmatisks Prakticisms; pieeja, kas priekšplānā izvirza praktiski izdevīgo
empīrisms Praktiska darbība
piedzīvojums Praktiskā darbībā iegūtais zināšanu, prasmju, iemaņu kopums; pieredze (2)
aksiosofija Praktiska vērtību filozofija
pieredze Praktiskajā darbībā iegūtais zināšanu, prasmju, iemaņu kopums
skola Praktiskajā darbībā iegūtais zināšanu, prasmju, iemaņu kopums; pieredze
astrofotometrija Praktiskās astrofizikas metode, ko izmanto debess objektu starojuma, galvenokārt redzamas gaismas intensitātes mērīšanai; lieto speciālu mēriekārtu - astrofotometru
astrofotogrāfija Praktiskās astrofizikas metode, ko izmanto debess spīdekļu attēlu iegūšanai; lieto speciālu teleskopu - astrogrāfu, kas sastāv no attēlu veidojoša objektīva un starojuma uztvērēja
interferometrija Praktiskās astrofizikas metode, kurā debess ķermeņu attēlu iegūšanai, leņķiskā diametra un leņķiskā attāluma mērīšanai izmanto speciālus instrumentus - radiointerferometru un zvaigžņu interferometru
radiointerferometrija Praktiskās astrofizikas metode, kurā debess ķermeņu parametru mērīšanai izmanto radiointerferometru
astrospektroskopija Praktiskās astrofizikas metode, kuru izmanto debess spīdekļu spektru pētīšanai; lieto teleskopu, kura fokālajā plaknē novietots spektrogrāfs
astropolarimetrija Praktiskās astrofizikas metode, kuru izmanto debess spīdekļu starojuma polarizācijas mērīšanai; lieto speciālu mēriekārtu - polarimetru
astrospektrofotometrija Praktiskās astrofizikas metode, kuru izmanto enerģijas sadalījuma mērījumiem debess spīdekļu spektros; lieto kombinētus astrofotometrijas un astrospektroskopijas instrumentus
desmurģija Praktiskās ķirurģijas nozare - mācība par pārsēju uzlikšanu un izmantošanu
ballistika Praktiskās mehānikas nozare par nevadāmo raķešu, bumbu un šāviņu kustību gaisa vidē
smalkmehānika Praktiskās mehānikas nozare, kas nodarbojas ar precīzo aparātu un instrumentu būvi un remontu
socionika Praktiskās psiholoģijas nozare, kas pēta informācijas apmaiņu cilvēka psihē, mijiedarbību ar apkārtējo pasauli un citiem psiholoģiskajiem tipiem
utilitārs Praktiski derīgs, praktiski izmantojams
ortodiagramma Praktiski eksakts iekšējā orgāna (sirds) konfigurācijas attēls, kuru iegūst ar ortodiagrāfu
praktikums Praktisko nodarbību kopums kādā mācību priekšmetā (parasti augstākajās mācību iestādēs)
izdarnieks Praktisks cilvēks, kas var darīt visu iespējamo
praktiķis Praktisks, lietišķs, racionāls cilvēks
sanitārija Praktisku pasākumu kopums higiēnas prasību īstenošanai
izapraktizēties Praktizējoties iegūt pieredzi
praktizēt Praktizēties
prāms Prāmis
rāmis Prāmis, pārceltuve
sīlis Prāmis, pārceltuve
Frank-Sessau Prankas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā
prape Prapis - korķis, puļķis, aizbāznis
prapors Praporščiks
ultimāts Prasība ar piedraudējumu; kategoriska prasība
civilprasība Prasība civilprocesā; prasība kriminālprocesā par to zaudējumu atlīdzību, kuri nodarīti noziegumā cietušajiem
pretenzija Prasība, arī tīkojums (pēc kā); tieksme (uz ko)
noteikums Prasība, kas ir obligāti jāizpilda, jāievēro; nosacījums(1)
pretprasība Prasība, ko atbildētājs iesniedz pret prasītāju, tai pašā lietā
pretprasība Prasība, ko izvirza kādas citas prasības ierosmē
regress Prasība, ko juridiskā persona, kura izdarījusi maksājumu otrai personai, iesniedz trešajai personai, kuras vainas dēļ maksājums izdarīts
nosacījums Prasība, noteikums, kas jāizpilda, jāievēro
piespriešana Prasības apmierināšana ar tiesas nolēmumu, ar kuru atbildētājam (parādniekam) uzlikts pienākums izdarīt noteiktas darbības, piemēram, nodot naudu vai mantu vai atturēties no zināmām darbībām
perempcija Prasības vai sūdzības nederība
psihogramma Prasību uzskaitījums, ko attiecīgā profesija izvirza cilvēka psihei
pozīcija Prasību vai saistību apmērs attiecībā uz kādu vērtspapīru, preci vai valūtu
diktāts Prasību, noteikumu uzspiešana (valstu starptautiskajās attiecībās)
stingrai Prasīgi, bargi
neapmierināms Prasīgs
paģērošs Prasīgs
gribelis Prasīgs, iegribīgs cilvēks
gribulis Prasīgs, iegribīgs cilvēks
nāvīt Prasīt
prasinēt Prasīt
striļīt Prasīt
trebavāt Prasīt
jemt Prasīt (cenu)
ņemt Prasīt (maksu), arī pieļaut, ka (kāds) atlīdzina, maksā (par ko)
paprasīt Prasīt (parasti īsi) un pabeigt prasīt; arī palūgt
prasīties Prasīt atļauju (kurp doties, ko darīt)
slaukt Prasīt naudu; patērēt (kāda) naudu
skalpēt Prasīt negodīgi augstu cenu
vākt Prasīt un saņemt (maksājumus), arī aicināt dot un saņemt (piemēram, ziedojumus, kādas vērtības), parasti no vairākiem
bildēt Prasīt, jautāt
prasināt Prasīt, jautāt
maksāt Prasīt, ņemt
kāst Prasīt; izdabūt (parasti naudu)
puse Prasītājs vai atbildētājs tiesas procesā
iekāriens Prasme
praša Prasme
uime Prasme
rakstpratība Prasme (pareizi) rakstīt (1)
rakstītprasme Prasme (pareizi) rakstīt (1); rakstpratība
lasītprasme Prasme lasīt (1)
mācītprasme Prasme mācīt (1)
peldētprasme Prasme peldēt (cilvēkam)
rēķinpratība Prasme rīkoties ar skaitļiem un citiem matemātiskiem jēdzieniem
runātprasme Prasme runāt
daiļrakstīšana Prasme skaidri un skaisti rakstīt; kaligrāfija
spēlētprasme Prasme spēlēt (1)
spēlētprasme Prasme spēlēt (3)
spēlētprasme Prasme spēlēt (4)
strādātprasme Prasme strādāt
vadītprasme Prasme vadīt (ko)
pilotāža Prasme vadīt gaisakuģi lidojuma laikā
mākls Prasme, mācība
iejūta Prasme, spēja iejusties (2)
paganīt Prasme, spēja pildīt gana pienākumus
veikne Prasme, veiklība
prašana Prasme; māka
neprasme Prasmes trūkums
protīgi Prasmīgi
uzcelties Prasmīgi rīkojoties, uzcelt taisni apgāztu švertlaivu (uz ūdens)
pratīgs Prasmīgs
protīgs Prasmīgs
uimīgs Prasmīgs, izveicīgs
glīts Prasmīgs, rūpīgs (par darbu, darbību)
mācēt Prast (ko darīt), būt apguvušam (piemēram, zināšanas, iemaņas)
pārvaldīt Prast (valodu) tā, ka (tajā) var brīvi sazināties
mācēt Prast izturēties (noteiktā veidā)
pārvaldīt Prast mērķtiecīgi pakļaut savai gribai (ķermeni, tā darbību)
pazīt Prast nolasīt, atpazīt (ko)
pazīt Prast noteikt, atšķirt (ko), izmantojot savas zināšanas, pieredzi
zinēt Prast, mācēt
pieprast Prast, mācēt (parasti mazliet)
jēgt Prast, mācēt; saprast, aptvert
duņa Prasta sieviete
čangalis Prasta, neizglītota persona
soldateska Prasti un izlaidīgi (algoti) karavīri
pratīties Prasties
tirlipens Prasts jokmanis
kaņģeris Prasts lopu ārsts
kaņģīzeris Prasts lopu ārsts, rīkļu izslaucītājs
nekulturņiks Prasts, neizglītots cilvēks
ksenogrāfija Prašana rakstīt svešās valodas
prašinēt Prašņāt
praškāt Prašņāt
prāšņāt Prašņāt
prašņāties Prašņāt
prašņavāt Prašņāt
tēgāties Prašņāt, apjautāties
tāpaļāt Prašņāt, daudz jautāt
klaušņāt Prašņāt, iztaujāt, izprašņāt, izzināt
taprināt Prašņāt, tirdīt
pitavāt Prašņāt; arī tincināt
asinēzija Prāta aprobežotība
dumums Prāta aptumsums
noēze Prāta darbība; izziņas process
einoja Prāta un gribas normāls stāvoklis
māklis Pratējs, mākslinieks (nievājoši)
prātīgai Prātīgi
noklārēts Prātīgs
gudravecis Prātīgs, piedzīvojis pavecs vīrs
ieprātīgs Prātīgs, saprātīgs, sapratīgs
zinātnīgs Pratīgs, zinošs
prātība Prātīgums
ispoveģ Pratināšana
quaestio Pratināšana tiesā, spīdzināšana, izmeklēšanas protokols
kverkšināt Pratināt
kverkšķināt Pratināt
pratenēt Pratināt
prātināt Pratināt
konfrontēt Pratināt (divas vai vairākas personas) vienlaikus vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu
nopratināt Pratināt un pabeigt pratināt
ķirāt Pratināt, izjautāt
grauzt Pratināt, izprašņāt
tīdāt Pratināt, iztaujāt
tribināt Pratināt, kratīt
koļīt Pratināt, lai panāktu patiesu liecību, atzīšanos
koloķ Pratināt, lai panāktu patiesu liecību, atzīšanos
patērpināt Pratināt, mocīt
jautināt Pratināt, taujāt
tirpināt Pratināt, tirdīt, klaušināt
konkrēciāņi Prātnieki, kas apgalvo, ka miesa ar dvēseli saauguši, sakusuši kopā
aizprātoties Prātojot aizmirsties; aizmaldīties domās
pārprātoties Prātojot kļūdīties vai pārpūlēties
aizprātot Prātojot nonākt (līdz kādai domai)
noprātot Prātojot nospriest
pārgudroties Prātojot, gudrojot pārpūlēties
filozofija Prātojumi; arī uzskatu kopums
filozofēt Prātot
prātāt Prātot
prātavot Prātot
prātelēt Prātot
prātēt Prātot
prātuļot Prātot
prāčot Prātot (ilgstoši)
punktierēt Prātot, gudrot
rezonēt Prātot, spriedelēt nenozīmīgi, bez satura
buksturnieks Prātotājs, gudrotājs
ceikinātājs Prātotājs, gudrotājs
punktierētājs Prātotājs, gudrotājs
intelligentia Prāts
prots Prāts
padoms Prāts, arī gudrība
ģišana Prāts, jēga
ģisme Prāts, jēga
pomņa Prāts, jēga
tvarts Prāts, saprašana
galva Prāts, saprāts, apziņa; saprašana, domāšana
omaši Prāts, saprāts, jēga
oma Prāts, uztveres spēja; atmiņa, piemiņa
šust Prātu zaudēt
prātavēders Prātvēders
prātvēdars Prātvēders
prauļains Praulains
praulāts Praulains
praulots Praulains
stabains Praulains
dorcus Prauleņi
praulāt Praulēt
praulot Praulēt
gnorimus Praulgraužu apakšdzimta
trichiinae Praulgraužu apakšdzimta
mycetochara Praulgraužu apakšdzimtas ģints
osmoderma Praulgraužu apakšdzimtas ģints
stabji Prauli
Praulen Prauliena
Praulen Praulienas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Praulienas pagastā
Trākši Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Trakši" nosaukuma variants
Praulīša ezers Praulītis, ezers Praulienas pagastā
Praulīšu ezers Praulītis, ezers Praulienas pagastā
pythidae Praulmīļu dzimta
pytho Praulmīļu dzimtas ģints
praulis Prauls
steblis Prauls, satrūdējis, sapuvis koka gabals, šķidruma piesūcies koka gabals; stablis
cteniopus Praulvaboļu dzimtas ģints
isomira Praulvaboļu dzimtas ģints
vindikācija Prāva par īpašuma tiesības atzīšanu uz kādu lietu, kas atrodas citas personas rokās, un par šīs lietas atdošanu sūdzētājam
prāve Prāva, tiesāšanās
Frīdlande Pravdinskas pilsētas Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1946. g.
prepozitūra Prāvesta amats un tituls, arī prāvesta iecirknis
vērpējdadži Prāvi divgadīgi lakstaugi, kas pirmajā gadā veido lapu rozeti, kas iznīkst otrajā gadā, kad attīstās stublājs, audzē kā dekoratīvu augu, savvaļā Vidusjūras apkaimē
hegīra Pravieša Muhameda bēgšana no Mekas uz Medīnu 622. g., kas tāpēc musulmaņu kalendārā tiek uzskatīts par pirmo gadu
Fātima Pravieša Muhameda meita (602.-632. g.), kuru sevišķi godāja šiīti
Hadidža Pravieša Muhameda pirmā sieva
Āiša Pravieša Muhameda trešā un mīļākā sieva, kas neveiksmīgi cīnījās pret ceturto kalifu Ali
zoroastrisms Pravieša Zaratustras (1. g. tūkstoša p. m. ē. 2. pusē) dibināta reliģija, kuras pamatā ir mācība par divu spēku - labā un ļaunā - cīņu un uguns pielūgšana (svētais kanons Avesta)
nabī Pravietis
Jesaja Pravietis Bībelē, Vecajā Derībā, pravieto glābēja nākšanu
Elija Pravietis Izraēlas valstī ķēniņa Ahaba laikā; saskaņā ar Otrās Ķēniņu grām. 2. nod., Elija uzbraucis debesīs ugunīgos ratos; Jaunajā Derībā Eliass
Zoroastrs Pravietis un zoroastrisma dibinātājs, dzīvoja Persijā 10.-9. gs. p. m. ē. vai arī, daudz ticamāk 7.-6. gs. p. m. ē.; trīsdesmit gadu vecumā viņam atklājās Ahuramazda, kas viņu mudināja sludināt un vērsties pret politeismu, pēc tradīcijas, viņš mira veicot uguns upuri, kas bija jaunās ticības galvenā ceremonija
Jona Pravietis Vecajā Derībā, Jonas grāmatas (uzrakstīta ap 400. g. p. m. ē.) galvenā persona (saukts arī Jonass), plaši pazīstams viņa piedzīvojums, par nepaklausību Dievam nonākot valzivs vēderā ("Jonass valzivs vēderā")
pravietīgs Pravietisks
zīlniecīgs Pravietisks
apokalipse Pravietojumi par cilvēces un pasaules likteņiem, pastardienu
pravietēt Pravietot
reģot Pravietot, pareģot
tiesinieks Prāvinieks
tiesnieks Prāvinieks
Prawingen Praviņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Praviņu pagastā
prāvenieks Prāvnieks
prāvinieks Prāvnieks
kankalēties Prāvoties
kankāties Prāvoties
prāvāt Prāvoties
prāvāties Prāvoties
praseodims Prazeodīms
Pr Prazeodīms (ķīm. elements)
praeambulum Preambula; mūzikā: ievads, priekšspēle
preboreāls Preboreālais laiks - pirmais holocēna klimatiskais periods pirms 10000-9000 g.; Latvijā izveidojās vienlaidu meža sega (bērzi, priedes)
bodesmanta Prece
bodsmanta Prece
tavars Prece
polene Prece no Polijas
paraugprece Prece, kas ir izgatavota paraugam; ļoti laba prece, ko izmanto reklāmai, reprezentācijai
koloniālprece Prece, ko ieved no kolonijām (piemēram, kakao, kafija, rīsi, tēja)
gabalprece Prece, ko pērk un pārdod pa gabaliem, priekšmetiem
eksportprece Prece, ko ražo izvešanai uz ārzemēm
papildinātājprece Prece, kura lietojama tikai kopā ar citu preci, piemēram, benzīns automašīnai ar benzīna dzinēju
aizstājējprece Prece, kuru iespējams izmantot citas preces vietā, lai apmierinātu vienu un to pašu patērētāja vēlmi
aizvietotājprece Prece, kuru iespējams izmantot citas preces vietā, lai apmierinātu vienu un to pašu patērētāja vēlmi
puspārinieks Precējies kalps (lauku saimniecībā), kura sieva negāja saimnieka darbā
sievvīrs Precējies vīrietis
blankopārvedums Preces pārvedums, kuras pašam pārdevējam nav
iepakotājs Preces ražotājs, pakalpojuma sniedzējs vai pārdevējs, kurš iepako preci vai izstrādājumu valstī vai ieved iepakotu preci vai izstrādājumu no citām valstīm
neto Preces svars bez iesaiņojuma, svara
bruto Preces svars kopā ar iesaiņojumu
specimens Preces vai darba paraugs, zīme
cena Preces vērtības izteiksme naudā
greznumpreces Preces, bez kurām patērētāju vairākums var iztikt, jo tās nav pirmās nepieciešamības preces, tāpēc to cenu palielinājums lielā mērā ietekmē pieprasīto daudzumu
pavadpreces Preces, kas nav izmantojamas atsevišķi, bet tikai kopā ar citu preci
starppreces Preces, kas tiek iepirktas ar mērķi to tālākai izmantošanai citu preču ražošanas resursu veidā
prečnauda Preces, ko kādā teritorijā plaši lietoja maiņas tirdzniecībā pirms naudas ieviešanas
jemt Precēt
ņemt Precēt
vest Precēt (sievu)
sieva Precēta sieviete attiecībā pret savu vīru; dzīvesbiedre
dzīvesbiedre Precēta sieviete attiecībā pret savu vīru; sieva
sievgājums Precētas sievietes
sievkārta Precētas sievietes stāvoklis; precētu sieviešu grupa
mātīši Precētas sievietes, mātes
vīrgājums Precēti vīrieši
marot Precēties
sievoties Precēties
ženīties Precēties
ņemties Precēties pēc savstarpējas vēlēšanās
apkāzoties Precēties, apprecēties
vīroties Precēties, iziet pie vīra
pārnieks Precēts kalps, kas kopā ar sievu kalpo saimniekam
pāraiņi Precēts pāris
dzīvesbiedrs Precēts pāris - vīrs un sieva
sievinieks Precēts vīrietis
vīrenieks Precēts vīrietis
dzīvesbiedrs Precēts vīrietis attiecībā pret savu sievu; vīrs
vīrs Precēts vīrietis attiecībā pret savu sievu: dzīvesbiedrs
sievnieks Precēts vīrs
pusmonnieki Precētu laukstrādnieku ģimenes Vidzemē, no kuras tikai viens (vīrs vai sieva) gāja saimnieka darbā un algu saņēma graudā
precība Precības
mesalliance Precības divu kārtas ziņā nevienādu personu starpā
saprece Precības, laulības
izprece Precības, līgavas aizvešana no vecāku mājām (pēc kāzām)
savedējs Precību starpnieks; arī starpnieks (parasti savtīgs) vīrieša un sievietes intīmā tuvināšanā
svatāt Precināt
ženīt Precināt
svatāt Precināt (uz kādu vietu)
precenieca Preciniece
brūgāns Precinieks
derenieks Precinieks
derībnieks Precinieks
derinieks Precinieks
dernieks Precinieks
jēmājs Precinieks
svāts Precinieks
tautietis Precinieks
kudums Precinieks, pielūdzējs
ņēmājs Precinieks, vīrietis, kas vēlas, gatavojas precēt (kādu)
ķeģis Precinieku apzīmējums
aizprecināt Precinot (meitu) atdot svešumā
mikroprecipitācija Precipitācija ar minimālu reaģenta daudzumu, ko novēro mikroskopā
imūnprecipitācija Precipitācija, ko izraisa specifiskas antivielas un antigēna mijiedarbība
precipitinogenoīds Precipitinogens, kas zaudējis spēju izraisīt precipitāciju
antialbumīns Precipitīns, kas iedarbojas uz albumīnu
laktoprecipitīns Precipitīns, kas izgulsnē kazeīnu no piena
fitoprecipitīns Precipitīns, kas rodas pēc imunizācijas ar augu proteīnu
leikoprecipitīns Precipitins, kas specifisks leikocītiem
izogrāfija Precīza (rakstu zīmju, rokrakstu, manuskriptu, attēlu) atveidošana litogrāfijā
formālisms Precīza ārējās formas ievērošana
nost Precizē verba priedēkļa pa- nozīmi
čotka Precīzi
čotko Precīzi
mats matā Precīzi
uz mata Precīzi
aprēķins Precīzi aprēķināta pēdējā alga (kādam aizejot vai kādu atlaižot no darba)
nomerkavāt Precīzi izdarīt
koordinātizvirpošana Precīzi izvietotu caurumu izvirpošana, ko veic īpašās mašīnās, kas apgādātas ar galda precīzas pārvietošanas ietaisēm
mērstieples Precīzi kalibrēta diametra stieples, ko lieto trijstūrvītnes vidējā diametra precīzai noteikšanai un mazu moduļu zobrata zobu kontūras pārbīdes kontrolei netiešajā mērīšanā
reibers Precīzi noregulēta koka plāksne, kurai ir nosmailināta apakšējā šķautne un ar kuru litogrāfiskajā rokas mašīnā izdara novilkumu no iespiedformas uz papīra; berzējs
iztrāpīt Precīzi pielāgot, trāpīt; izdarīt kādam kaut ko par patiku
filigrāns Precīzi un detalizēti izkopts, izstrādāts
nozinēt Precīzi zināt
giusto Precīzi, neatkāpjoties no metra un tempa
pārnest Precīzi, pa detaļām iezīmēt, atveidot (piemēram, attēlu, shēmu pēc oriģināla, parauga u. tml.) uz citas pamatnes; arī kopēt
iegrāmatot Precīzi, sīki fiksēt rakstveidā (grāmatā, žurnālā u. tml., piemēram, faktus)
rigoroso Precīzi, stingri
režīms Precīzi, stingri noteikta (darbības, izturēšanās) kārtība, sadalījums laikā
aggiustatamente Precīzi; noteiktā tempā, ritmiski
toč Precīzi; tieši
točn Precīzi; tieši
točna Precīzi; tieši
točno Precīzi; tieši
punktualitāte Precizitāte
tikrums Precizitāte
precīzums Precizitāte (1)
precīzums Precizitāte (2)
tīrskaņa Precizitāte (parasti skaņdarba atskaņojumam) intonācijā, tonalitātē, skaņurindā, intervālos u. tml.; tīrskanība
neprecizitāte Precizitātes trūkums
akurātīgs Precīzs
punktuāls Precīzs
punktīgs Precīzs (parasti par cilvēku)
faksimils Precīzs (rokraksta, dokumenta, gleznas u. tml.) atveidojums, kas noder pavairošanai; attiecīgais attēls
punktvīrs Precīzs cilvēks
tīrskanīgs Precīzs intonācijā, tonalitātē, skaņurindā, intervālos u. tml. (parasti par skaņdarba atskaņojumu)
metafrāze Precīzs literāra teksta satura atstāstījums citiem vārdiem, galvenokārt dzejoļa atstāstījums prozā
hronometrs Precīzs pārvietojams pulkstenis; pulkstenis, kas rāda laiku ar precizitāti līdz 0,001 sekundei
noraksts Precīzs teksta oriģināla atveidojums
trāpīgs Precīzs, mērķtiecīgs (par izteikumu, vārdu savienojumu, tekstu u. tml.)
trāpīgs Precīzs, mērķtiecīgs (piemēram, savos izteikumos, vērtējumos)
korekts Precīzs, nevainojams, arī pareizs
smalkmehānisms Precīzs, sarežģīts, neliels mehānisms
matemātisks Precīzs; noteikts
izvadāt Precoties (par sievieti) aizvest
pieprecēt Precoties iegūt
ieprecēties Precoties iegūt (par radiniekiem); apprecoties saistīties (piemēram, ar kādu ģimeni)
barters Preču (pakalpojumu) apmaiņa bez naudas starpniecības
barterdarījums Preču (pakalpojumu) apmaiņas operācija bez skaidras naudas norēķiniem
ķīpa Preču (parasti tekstilrūpniecības izejvielu) iesaiņošanas mērs - aptuveni no 60 līdz 400 kilogramu
kolportāža Preču (piem., grāmatu) pārdošana, iznēsājot tās pa mājām, darbavietām, satiksmes līdzekļiem
PAF Preču apmaiņas fonds
bordo karotīte Preču apzīmēšanas veids, ko var iegūt produkti, kuri atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām un kuru pilns pārstrādes cikls notiek Latvijā
N Preču cenu indekss "Novitāte"
nocenošana Preču cenu pazemināšana dažādu iemeslu dēļ, piemēram, ja preču saražots par daudz, neizpirktām sezonas precēm u. tml.
pirktspēja Preču daudzums, ko var nopirkt par noteiktu naudas vienību; pakalpojumu apjoms, kurus ar noteiktu naudas vienību var samaksāt
iepirkšana Preču iegādāšanās tieši no ražotājiem vai no mazumtirdzniecības vai vairumtirdzniecības tīkla
eksportosta Preču iekraušanai kuģos un tirdzniecībai ar ārzemēm paredzēta osta
izplatīšana Preču iepirkšana, uzglabāšana, piegāde, pārdošana vai nodošana lietošanā par maksu vai bez maksas
fustāža Preču iesaiņošanas līdzekļu cena, kas jāmaksā parasti pircējam
reeksports Preču ievešana no ārzemēm pārstrādei un atpakaļpārdošanai vai tālākpārdošanai; arī pārdošanai uz citu valsti bez pārstrādes
prestižpatēriņš Preču izvēlēšanās un iegādāšanās to sociālās vērtības, nevis pašvērtības dēļ
piedāvājums Preču kopums, kas atrodas tirdzniecībā
spīķeris Preču noliktava (parasti īpašā celtnē)
dempings Preču pārdošana par cenām, kas zemākas par pašizmaksu
pašpatēriņš Preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana uzņēmuma darbiniekiem u. c. personām bez atlīdzības vai par atlīdzību, kas zemāka par tirgus vērtību
sīkamatniecība Preču ražošana nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku
sīkražošana Preču ražošana, kas balstās uz ražošanas līdzekļu privātīpašumu un preču ražotāja un viņa ģimenes locekļu darbu
mazumcena Preču realizācijas cena pārdodot patērētājam pa vienai vai nelielā daudzumā
kollo Preču sainis, ķīpa
pārcenošana Preču un materiālo vērtību naudas novērtējuma korekcija
cenrādis Preču un pakalpojumu cenu saraksts
tirgvedība Preču un pakalpojumu virzīšana pie klientiem
krasnušņiks Preču vagonu apzadzējs
imports Preču vai kapitāla ievešana no ārzemēm
kredītvēstule Preču vai pakalpojumu pircēja vārdā bankas izsniegts dokuments, kas ļauj tajā minētajai personai saņemt noteiktu naudas summu
prečinieks Preču vilciens
R Preču zīme (angļu "registered trademark")
marka Preču zīme (parasti etiķetes, plombas, kapsulas, zīmoga veidā) ar preces izgatavošanas vietas, ražotāja, kvalitātes u. tml. apzīmējumu; zīmenis
zīmenis Preču, fabrikas vai tirdzniecības zīme uz amatniecības un rūpniecības ražojumiem
realizēšana Preču, īpašuma vai vērtspapīru pārvēršana naudā, pārdošana par naudu
pienesējs Preču, pasūtījumu piegādātājs
spekulācija Preču, vērtspapīru u. tml. uzpirkšana un to tālākpārdošana par paaugstinātām cenām, lai gūtu peļņu
praedicabilia Predikābilijas
apgalvojums Predikāts, loģiskā izteiksme vai nosacījums, kuram būtu jābūt patiesam
predikābilijas Predikātu klases, uz kurām norāda Aristotelis, papildinot savu mācību ar kategorijām (suga, veids, atšķirība, īpatnība, nejaušs)
histēricisms Predispozīcija uz histēriju
patopoēze Predispozīcija uz slimību
subprefekts Prefekta palīgs, apriņķa augstākais valsts ierēdnis Francijā
rektors Prefektam vai eksarham pakļauts provinces pārvaldnieks Senajā Romā
praefectus Prefekts
Augšmbomu prefektūra Centrālāfrikas Republikā (_Haut-Mbomou, Préfekture du_), atrodas valsts dienvidaustrumos, robežojas ar Mbomu un Augškoto prefektūru, kā arī ar Dienvidsudānu
Augškoto prefektūra Centrālāfrikas Republikā (_Haute-Kotto, Préfecture de la_), robežojas ar Augšmbomu, Mbomu, Lejaskoto, Vakas, Bamingi-Bangoranas un Vakagas prefektūru, kā arī ar Sudānu un Dienvidsudānu, administratīvais centrs - Bria
iebalsiens Prefikss
ek- Prefikss ar nozīmi "ārā", "no"
ekt- Prefikss ar nozīmi "bez", "ārā", "ārpus", "ārpusē"
en- Prefikss ar nozīmi "iekš", "iekšā"
ent- Prefikss ar nozīmi "iekš", "iekšā"
pre- Prefikss ar nozīmi "priekš", "pirms"
ep- Prefikss ar nozīmi "uz"; "virs"; "pēc"; "pie"; "blakus"
O' Prefikss īru uzvārdos; nozīme - (kāda) mazdēls, pēcnācējs
ob- Prefikss, kam atbilst "pie-", "pret-", "uz-", "priekš-"
demi- Prefikss, kas norāda uz pusi
sim- Prefikss, kas nozīmē "ar", "kopā"
ab- Prefikss, kas nozīmē atrašanos ārpusē, norāda uz darbību vai kustību prom
abs- Prefikss, kas nozīmē atrašanos ārpusē, norāda uz darbību vai kustību prom
spermisms Preformācijas teorija, kas mācīja, ka vīrieša sēklas šūnā atrodas jau iepriekš izveidots dīglis
Pregoļa Prēgele, upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā
pregnanti Pregnants
Prele Preiļu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā
aglonieši Preiļu novada Aglonas pagasta Aglonas ciema iedzīvotāji
Pirmie Ancveriņi Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ancveriņi 1" nosaukuma variants
Pyrmī Ancveireni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ancveriņi 1" nosaukums latgaliski
Otrie Ancveriņi Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ancveriņi 2" nosaukuma variants
Ūtrī Ancveireni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ancveriņi 2" nosaukums latgaliski
Ačkirkas Madaļāni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Atšķiras Madelāni" nosaukuma variants
Bieržgaļs Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzgale" nosaukums latgaliski
Biešoni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Bēšoni" nosaukuma variants
Biešons Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Bēšoni" nosaukuma variants
Biešuons Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Bēšoni" nosaukums latgaliski
Bēķi Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Bieķi" nosaukuma variants
Bieki Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Bieķi" nosaukums latgaliski
botorieši Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Botori" iedzīvotāji
Cecerskie Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Cecerski" nosaukuma variants
Cecerskī Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Cecerski" nosaukums latgaliski
Dymperi Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Dimperi" nosaukums latgaliski
Dudiškas Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Dudišķi" nosaukuma variants
Dudiški Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Dudišķi" nosaukuma variants
Dudiškys Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Dudišķi" nosaukums latgaliski
dzerkalieši Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Dzerkaļi" iedzīvotāji
Garadoks Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Gorodoka" nosaukums latgaliski
Jaudzimi Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemi" nosaukuma variants
jaunaglonieši Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunaglona" iedzīvotāji
Jaunagliuna Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunaglona" nosaukuma variants
Jaunaglyuna Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunaglona" nosaukums latgaliski
Jaunciems Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" bijušais nosaukums
Jaunsekli Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsekļi" nosaukums latgaliski
Juonāni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jonāni" nosaukums latgaliski
Kavali Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kavaļi" nosaukuma variants
Kazimirova Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirovka" nosaukuma variants
Lielie Biernāni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Bernāni" nosaukuma variants
Lelī Biernāni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Bernāni" nosaukums latgaliski
Lielie Dzierkaļi Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Dzerkaļi" nosaukuma variants
Lelī Dzierkali Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Dzerkaļi" nosaukums latgaliski
Lučkini Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lučķini" nosaukuma variants
ļūdānieši Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ļūdāni" iedzīvotāji
Mazie Biernāni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Bernāni" nosaukuma variants
Mozī Biernāni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Bernāni" nosaukums latgaliski
Mazie Dzierkaļi Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Dzerkaļi" nosaukuma variants
Mozī Dzierkali Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Dzerkaļi" nosaukums latgaliski
Mozī Joksti Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Joksti" nosaukums latgaliski
Meža Daukstis Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Meža Daukšti" nosaukuma variants
Otoriškas Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Otorišķi" nosaukuma variants
Otoriški Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Otorišķi" nosaukums latgaliski
Otoriškys Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Otorišķi" nosaukums latgaliski
Peskas Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Peski" nosaukuma variants
Peskys Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Peski" nosaukums latgaliski
Puzaniškas Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Puzanišķi" nosaukuma variants
Puzaniški Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Puzanišķi" nosaukuma variants
Puzaniškys Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Puzanišķi" nosaukums latgaliski
Sekļa Daukstis Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sekļa Daukšti" nosaukuma variants
Gajauski Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sgajevski" nosaukuma variants
Gajevski Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sgajevski" nosaukuma variants
Sila Daukstis Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sila Daukšti" nosaukuma variants
Syla Daukstis Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sila Daukšti" nosaukums latgaliski
Syla Daukšti Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sila Daukšti" nosaukums latgaliski
aizkalnieši Preiļu novada Aizkalnes ciema iedzīvotāji
Aizkaļnīši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Aizkalnieši" nosaukuma variants
Apšinīki Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" nosaukuma variants
daugavieši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Daugavieši" iedzīvotāji
Daugavīši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Daugavieši" nosaukuma variants
Gāgys Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gāgas" nosaukums latgaliski
Garkaļni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Garkalni" nosaukums latgaliski
Gorliškys Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gorliškas" nosaukums latgaliski
Grociški Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Grociškas" nosaukuma variants
Grociškys Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Grociškas" nosaukums latgaliski
jasmuizieši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Jasmuiža" iedzīvotāji
jāsmuizieši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Jāsmuiža" iedzīvotāji
Jegoriškas Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Jegoriški" nosaukuma variants
Jegoriškys Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Jegoriški" nosaukums latgaliski
Kaļvāni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kalvāni" nosaukums latgaliski
Kudli Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kudļi" nosaukums latgaliski
Mazie Šnepsti Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Šņepsti" nosaukuma variants
Ūtrī Džereni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Džeriņi" nosaukums latgaliski
Ūtrī Pīzeli Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Pīzeļi" nosaukums latgaliski
Ūtrī Vucāni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Vucāni" nosaukums latgaliski
Ūtrī Vucyni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Vucāni" nosaukums latgaliski
pelečankieši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pelečanka" iedzīvotāji
Pelēčanka Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pelečanka" nosaukuma variants
Peliečanka Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pelēčanka" nosaukums latgaliski
Pinkys Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pinkas" nosaukums latgaliski
Džeriņi Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Džeriņi" bijušais nosaukums
Pyrmī Džereni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Džeriņi" nosaukums latgaliski
Pirmie Garkaļņi Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Garkalni" nosaukuma variants
Pyrmī Pastari Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Pastari" nosaukums latgaliski
Pirmī Sparāni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Sparāni" nosaukums latgaliski
Pirmie Vucini Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Vucāni" nosaukuma variants
Pyrmī Vucāni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Vucāni" nosaukums latgaliski
Pyrmī Vucyni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Vucāni" nosaukums latgaliski
Pyrmī Zīmeli Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Zīmeļi" nosaukums latgaliski
rāčēnieši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Rāčēnieši" iedzīvotāji
raipolieši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Raipole" iedzīvotāji
Raudovka Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Raudauka" bijušais nosaukums
raudavcieši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Raudavka" iedzīvotāji
raudovcieši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Raudovka" iedzīvotāji
Riņči Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Rinči" nosaukums latgaliski
ročānieši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ročāni" iedzīvotāji
Ruočāni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ročāni" nosaukums latgaliski
Silinīki Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Silinieki" nosaukuma variants
Strodapole Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Strodopole" nosaukuma variants
Trešī Pastari Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Trešie Pastari" nosaukums latgaliski
Trešī Pūdži Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Trešie Pūdži" nosaukums latgaliski
Trešie Vucini Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Trešie Vucāni" nosaukuma variants
Trešī Zīmeli Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Trešie Zīmeļi" nosaukums latgaliski
želvieši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Želvji" iedzīvotāji
Želvi Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Žeļvi" nosaukuma variants
Jasmuiža Preiļu novada apdzīvotās vietas "Aizkalne" bijušais nosaukums
Jāsmuiža Preiļu novada apdzīvotās vietas "Aizkalne" bijušais nosaukums
Josmuiža Preiļu novada apdzīvotās vietas "Aizkalne" nosaukuma variants
Juosmuiža Preiļu novada apdzīvotās vietas "Aizkalne" nosaukuma variants latgaliski
Aizkaļne Preiļu novada apdzīvotās vietas "Aizkalne" nosaukums latgaliski
Pelēcis Preiļu novada apdzīvotās vietas "Pelēči" nosaukuma variants
Pelēcs Preiļu novada apdzīvotās vietas "Pelēči" nosaukuma variants
Peliecs Preiļu novada apdzīvotās vietas "Pelēči" nosaukuma variants
preilieši Preiļu novada apdzīvotās vietas "Preiļi" iedzīvotāji
Solujuoni Preiļu novada apdzīvotās vietas "Silajāņi" bijušais nosaukums latgaliski
Silajoņi Preiļu novada apdzīvotās vietas "Silajāņi" nosaukuma variants
Sylajuoni Preiļu novada apdzīvotās vietas "Silajāņi" nosaukums latgaliski
Akminojs Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Akmenāja" nosaukuma variants
Akmynuojs Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Akmenāja" nosaukums latgaliski
Bryškys Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Briškas" nosaukums latgaliski
Gaļāni Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Galēni" nosaukuma variants
Lomi-Bortnīki Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lomi-Bortnieki" nosaukuma variants
ļeščinskajieši Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ļeščinskaja" iedzīvotāji
ļeščinskieši Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ļeščinskaja" iedzīvotāji
punculieši Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" iedzīvotāji
Punculi Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski
Bieči Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vecbeči" nosaukuma variants
Zeimuļu Puzāki Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zeimuļi-Puzāki" nosaukuma variants
puzacieši Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zeimuļu Puzaki" iedzīvotāji
Dukuri Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Ārdava" daļa
ārdavieši Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Ārdava" iedzīvotāji
Mazie Mazuri Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas “Bērza Rubeņi” daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Lielie Mazuri Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas “Bērza Rubeņi” daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Bārza Rubini Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Bērza Rubeņi" nosaukuma variants
Bārza Rubyni Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Bērza Rubeņi" nosaukums latgaliski
Bondariškas Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Bondariški" nosaukuma variants
Bondariškys Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Bondariški" nosaukums latgaliski
bramanieši Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Bramaņi" iedzīvotāji
Bramani Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Bramaņi" nosaukums latgaliski
Dryva Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Druva" nosaukums latgaliski
Džereņi Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Džeriņi" nosaukuma variants
Džereni Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Džeriņi" nosaukums latgaliski
Križovka Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Gubaniški" daļa, agrāk bija atsevišķs skrajciems
gubanišcieši Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Gubaniški" iedzīvotāji
gubaniškieši Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Gubaniški" iedzīvotāji
Gubaniškas Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Gubaniški" nosaukuma variants
Gubaniškys Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Gubaniški" nosaukums latgaliski
guzieši Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Guzas" iedzīvotāji
Guzas Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Guzi" nosaukuma variants
Guzys Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Guzi" nosaukuma variants latgaliski
Jaudzimi Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemi" nosaukuma variants
Jūrgeiši Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Jurģīši" nosaukuma variants
Jūrgieši Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Jurģīši" nosaukuma variants
Kolna Driva Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Druva" nosaukuma variants
Kolmusti Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Kolomosti" nosaukuma variants
Kukli Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Kukļi" nosaukums latgaliski
Kukļi Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Kurmi" daļa, agrāk bija atsevišķs skrajciems
Zapori Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Kurmi" daļa, agrāk bija atsevišķs skrajciems
Kūrmi Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Kurmi" nosaukuma variants
Lielie Liumoni Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Livmaņi" daļa, agrāk bija atsevišķs skrajciems
Mazie Liumoni Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Livmaņi" daļa, agrāk bija atsevišķs skrajciems
Lelī Liumuoni Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Livmaņi" daļas "Lielie Liumoni" nosaukums latgaliski
Mozī Liumuoni Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Livmaņi" daļas "Mazie Liumuoni" nosaukums latgaliski
livmanieši Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Livmaņi" iedzīvotāji
Liumoni Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Livmaņi" nosaukuma variants
Liumuoni Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Livmaņi" nosaukums latgaliski
Maskaviciški Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Maskeviciški" nosaukuma variants
Nīdreica Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Nīdermjuiža" nosaukuma variants
nidermuizieši Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Nidermuiža" iedzīvotāji
Nīdrumuiža Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Nīdermuiža" nosaukuma variants
pelēcieši Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Pelēči" iedzīvotāji
Rošmuoni Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Rošmoni" nosaukums latgaliski
Siubri Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Sūbri" nosaukuma variants
Tumaniškas Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Tumaniški" nosaukuma variants
Akmeņmūrnieki Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņu Mūrnieki" nosaukuma variants
anspacieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Anspoki" ("Anspaki", "Lielie Anspoki") iedzīvotāji
anspocieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Anspoki" ("Anspaki", "Lielie Anspoki") iedzīvotāji
anspokieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Anspoki" ("Anspaki", "Lielie Anspoki") iedzīvotāji
Barīši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Babriši" nosaukuma variants
Bryškys Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Bariškas" nosaukums latgaliski
Bieči Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Beči" nosaukuma variants
Dzeņkolns Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņkalns" nosaukuma variants
Grybuški Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Gribuški" nosaukums latgaliski
Jaudzimi Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemi" nosaukuma variants
jaunsaimnieks Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki" iedzīvotājs
Preiļu muižas Jaunsaimnieki Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki" nosaukuma variants latgaliski
Jaunsaimnīki Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki" nosaukums latgaliski
jermacieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Jermaki" iedzīvotāji
Krapiškys Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Kapriški" nosaukums latgaliski
Krapiškas Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Karpiški" nosaukuma variants
Krapišku Buki Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Krapišķu Buki" nosaukuma variants
leicieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Leici" iedzīvotāji
leicieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Līči" iedzīvotāji
līcieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Līči" iedzīvotāji
lielansponcieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Anspoki" iedzīvotāji
Lelī Leiči Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Leiči" nosaukums latgaliski
Lielie Pupoji Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Pupāji" nosaukuma variants
Litaunīki Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Litavnieki" nosaukuma variants
maskvenieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Maskaveņa" iedzīvotāji
Mozī Gavari Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Gavari" nosaukums latgaliski
Mozī Leiči Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Leiči" nosaukums latgaliski
moskvinieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Moskvina" iedzīvotāji
mūrnieki Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Mūrnieki" iedzīvotāji
pelsieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Pelši" iedzīvotāji
Peļši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Pelši" nosaukuma variants
Pirmie Blūzmi Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Bluzmi" nosaukuma variants
Pirmās Blūzmas Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Bluzmi" nosaukuma variants
Pyrmos Blūzmys Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Bluzmi" nosaukuma variants latgaliski
Pirmī Blūzmi Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Bluzmi" nosaukuma variants latgaliski
plivdieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Plivdas" iedzīvotāji
Pliudas Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Plivdas" nosaukuma variants
Pliudes Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Plivdas" nosaukuma variants
Plyudis Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Plivdas" nosaukuma variants latgaliski
Plyudys Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Plivdas" nosaukuma variants latgaliski
Polockīši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Polockieši" nosaukuma variants
preilieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Preiļmuiža" iedzīvotāji
preiļmuizieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Preiļmuiža" iedzīvotāji
pupājieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Pupāji" iedzīvotāji
Pupuoji Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Pupoji" nosaukums latgaliski
Rubini Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukuma variants
Rubyni Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukums latgaliski
Rumpeiši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Rumpīši" nosaukuma variants
Seili Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" nosaukums latgaliski
určānieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Urči" iedzīvotāji
určieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Urči" iedzīvotāji
Vylcāni Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" nosaukums latgaliski
Aizupīši Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Aizupieši" nosaukuma variants
Bieči Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Beči" nosaukuma variants
Blaževiči Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Blazeviči" nosaukuma variants
Dubauka Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Dubovka" nosaukuma variants
duntiškieši Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Duntiški" iedzīvotāji
Dunciškas Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Duntišķi" nosaukuma variants
Dunciški Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Duntišķi" nosaukuma variants
Duntiški Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Duntišķi" nosaukuma variants
Ezernīki Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Ezernieki" nosaukuma variants
Kaunacki Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kalnacki" nosaukuma variants
Kaunackie Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kalnacki" nosaukuma variants
Kaunackī Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kalnacki" nosaukuma variants latgaliski
kausieši Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kauša" iedzīvotāji
Kazeiši Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kazīši" nosaukuma variants
Kokales Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kokaļi" nosaukuma variants
kokorieši Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kokorieši" iedzīvotāji
Kokorīši Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kokorieši" nosaukuma variants
Lelī Gavari Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Gavari" nosaukums latgaliski
Mazie Orīši Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Orieši” nosaukuma variants
Ondzuli Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Ondzuļi" nosaukums latgaliski
Osunīši Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Osuņi" nosaukuma variants
Osūnīši Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Osuņi" nosaukuma variants
Ūtruo Kauša Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Otrā Kauša" nosaukums latgaliski
Patmaļnīki Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" nosaukuma variants
Petrauski Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Petrovski" nosaukuma variants
Pīneņi Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Pieniņi" nosaukuma variants
Pīneni Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Pieniņi" nosaukums latgaliski
Pīzāni Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Pizāni" nosaukuma variants
aizalksnieši Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Aizalksne" iedzīvotāji
Aizaļksne Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Aizalksne" nosaukuma variants
Olssola Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Alussala" nosaukuma variants
Olussola Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Alussala" nosaukuma variants
andiņi Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Andiņi" iedzīvotāji
Andeņi Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Andiņi" nosaukuma variants
Andeni Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Andiņi" nosaukums latgaliski
Aptacīši Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Aptacieši" nosaukuma variants
Randauka Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Arendole" bijušais nosaukums
arendolieši Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Arendole" iedzīvotāji
augšmuktieši Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Augšmukti" iedzīvotāji
Dieļusola Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Dēļusala" nosaukuma variants
dubencieši Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Dubenca" iedzīvotāji
Dunciškas Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Dunciški" nosaukuma variants
Duņciškys Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Dunciški" nosaukums latgaliski
gadzānieši Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Gadzāni" iedzīvotāji
Jaudzimi Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemi" nosaukuma variants
Pabierži Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Pabērži" nosaukuma variants
Pluocini Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Plociņi" nosaukums latgaliski
Pluoni Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Ploņi" nosaukums latgaliski
Antoņiški Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Antoniškas" nosaukuma variants
Antoniškas Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Antonišķi" nosaukuma variants
Antoniški Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Antonišķi" nosaukuma variants
Antoniškys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Antonišķi" nosaukums latgaliski
Asinauka Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Asinovka" nosaukuma variants
bašķieši Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Bašķi" iedzīvotāji
Baški Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Bašķi" nosaukuma variants
Caunis Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Caunes" nosaukums latgaliski
Dūbes Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Dubes" nosaukuma variants
Dubis Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Dūbes" nosaukums latgaliski
firsovieši Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Firsova" iedzīvotāji
Pirsovas Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Firsovas" nosaukuma variants
Firsovys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Firsovas" nosaukuma variants latgaliski
Pirsovys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Firsovas" nosaukuma variants latgaliski
Frunciškas Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Fruncišķi" nosaukuma variants
Frunciški Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Fruncišķi" nosaukuma variants
Fruņciški Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Fruncišķi" nosaukuma variants latgaliski
Fruņciškys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Fruncišķi" nosaukuma variants latgaliski
gailīšnieki Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Gailīši" iedzīvotāji
Gailīši Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Gaiļmuiža" bijušais nosaukums
Gaļmuiža Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Gaiļmuiža" bijušais nosaukums
Kaunacki Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnacki" nosaukuma variants
Kaunackie Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnacki" nosaukuma variants
Kaunackī Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnacki" nosaukums latgaliski
kategradieši Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kategrade" iedzīvotāji
Kategrāde Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kategrade" nosaukuma variants
Kategrads Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kategrade" nosaukuma variants
Kaučars Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kaučeri" nosaukuma variants
Keikas Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Keiki" nosaukuma variants
Keikys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Keiki" nosaukums latgaliski
kliškovieši Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kliškova" iedzīvotāji
Kličkovas Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kliškovas" nosaukuma variants
Kličkovys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kliškovas" nosaukuma variants latgaliski
Kliškovys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kliškovas" nosaukuma variants latgaliski
Kolna Baški Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kolna Bašķi" nosaukuma variants
Kazuļi Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kozuļi" nosaukuma variants
Luboni Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Lubāni" nosaukuma variants
Ļudvikova Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Ludvigova" nosaukuma variants
Mozī Joksti Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Joksti" nosaukums latgaliski
Novomysli Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Novomisļi" nosaukums latgaliski
ondzulieši Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Ondzuļi" iedzīvotāji
Ondzuli Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Ondzuļi" nosaukums latgaliski
Ūtrī Prīkuli Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas “Otrie Prīkuļi” nosaukums latgaliski
Prīkuļi Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Prīkuļi" bijušais nosaukums
Pirmī Prīkuli Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Prīkuļi" nosaukums latgaliski
pizānieši Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Pizāni" iedzīvotāji
Puokšāni Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Pokšāni" nosaukums latgaliski
priekulieši Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Priekuļi" iedzīvotāji
Vylcāni Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" nosaukums latgaliski
aizupieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupieši" iedzīvotāji
Aizupīši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupieši" nosaukuma variants
Aļbertovka Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Albertovka" nosaukuma variants
Baļde Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Balde" nosaukuma variants
betiškieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Betiški" iedzīvotāji
Betiški Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Betišķi" nosaukuma variants
bindarieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Bindari" iedzīvotāji
Byndari Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Bindari" nosaukums latgaliski
Dieļupe Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Dēļupe" nosaukuma variants
dzenīšnieki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Dzenīši" iedzīvotāji
Gribynāni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Gribināni" nosaukums latgaliski
Gribyusti Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Gribusti" nosaukums latgaliski
Jašuore Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Jašore" nosaukums latgaliski
Jaunī Mozuli Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas “Jaunie Mozuļi” nosaukums latgaliski
Jaunsāta Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsēta" nosaukuma variants
jezufinovieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Jezufinova" iedzīvotāji
Jezupinova Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Jezufinova" nosaukuma variants
Jezupynova Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Jezufinova" nosaukums latgaliski
Kolnasāta Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnasēta" nosaukuma variants
lācenieki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lācenieki" iedzīvotāji
lakauskieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lakauski" iedzīvotāji
Acpoki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Anspoki" nosaukuma variants
Lelī Anspoki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Anspoki" nosaukuma variants latgaliski
Lelī Acpoki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Anspoki" nosaukuma variants latgaliski
Locinīki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Locinieki" nosaukuma variants
Luocinīki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Locinieki" nosaukums latgaliski
Liuza Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" nosaukuma variants
Lyuza Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" nosaukums latgaliski
orišāni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Orīši" iedzīvotāji
ozolinieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoliņi" iedzīvotāji
Pauneņi Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Pauniņi" nosaukuma variants
Pauneni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Pauniņi" nosaukums latgaliski
prikulieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Prikuļi" iedzīvotāji
punculieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" iedzīvotāji
Pundurīne Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Punduriene" nosaukuma variants
Pundurīši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Punduriene" nosaukuma variants
Rudzdūbes Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Rudzdobes" nosaukuma variants
Rudzdūbis Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Rudzdobes" nosaukums latgaliski
skutelieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Skuteļi" iedzīvotāji
Skūteles Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Skuteļi" nosaukuma variants
Skuteli Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Skuteļi" nosaukuma variants latgaliski
Skūtelis Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Skuteļi" nosaukuma variants latgaliski
Slastinīki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Slastinieki" nosaukuma variants
Lielie Orīši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Smelteri" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
smelterieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Smelteri" iedzīvotāji
Smeļteri Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Smelteri" nosaukuma variants
Pirmie Stikāni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni 1" nosaukuma variants
Pirmie Stikoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni 1" nosaukuma variants
Stikoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni 1" nosaukuma variants
Pirmie Stykuoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni 1" nosaukums latgaliski
Prīkuļu Stikoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukuma variants
Stikoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukuma variants
Prīkuļu Stykuoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukuma variants latgaliski
Stykuoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukums latgaliski
Vacī Mozuli Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas “Vecie Mozuļi” nosaukums latgaliski
saunieši Preiļu novada Saunas pagasta iedzīvotāji
Balbuorži Preiļu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Balborži" nosaukums latgaliski
bikovieši Preiļu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Bikova" iedzīvotāji
Bykova Preiļu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Bikova" nosaukuma variants
Ļadi Preiļu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Jačmeniški" bijušais nosaukums
Krievu Balborži Preiļu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Krievu Balbārži" nosaukuma variants
Orneiši Preiļu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Ornīši" nosaukuma variants
Aizpūrieši Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Aizpurieši" nosaukuma variants
Aizpūrīši Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Aizpurieši" nosaukuma variants
Biernāni Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bernāni" nosaukuma variants
Bojori Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants
Bojoru Eriņi Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants
Bojuori Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants latgaliski
Erieļi Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Ereļi" nosaukuma variants
Erieli Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Ereļi" nosaukums latgaliski
Grozu Biernāni Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Grozu Bernāni" nosaukuma variants
Jaungaili Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Jaungaiļi" nosaukums latgaliski
Kazsalīši Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kassalieši" nosaukuma variants
apalieši Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Opolie" iedzīvotāji
Opolī Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Opolie" nosaukums latgaliski
Peļšu Zlēmeši Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas “Pelšu Zlemeši” nosaukuma variants
bernānieši Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvoto vietu "Lielie Bernāri" un "Mazie Bernāni" iedzīvotāji
bajārieši Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Bajāri" iedzīvotāji
bojārieši Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Bojāri" iedzīvotāji
Bojori Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Bojāri" nosaukuma variants
Bojuori Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Bojāri" nosaukums latgaliski
Cepernīki Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Cepernieki" nosaukuma variants
Degli Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" nosaukums latgaliski
dravnieki Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Dravnieki" iedzīvotāji
kauperieši Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kauperi" iedzīvotāji
Kauperi Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kaupēri" nosaukuma variants
Kaupieri Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kaupēri" nosaukuma variants
Patmaļnīki Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" nosaukuma variants
Dravnieki Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Polkorona" bijušais nosaukums padomju laikā
polkoronieši Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Polkorona" iedzīvotāji
Polkarine Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Polkorona" nosaukuma variants
Puduļi Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ūgaiņi-Puduļi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
Andriveni Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Andriveņi" nosaukums latgaliski
Orneiši Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ārnīši" nosaukuma variants
Ašinieki Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ašenieki" nosaukuma variants
Ašinīki Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ašenieki" nosaukuma variants
Berezauka Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Berezovka" nosaukuma variants
Bojori Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bojāri" nosaukuma variants
Bojuori Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bojāri" nosaukums latgaliski
Bušinis Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bušines" nosaukuma variants latgaliski
Caunis Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Caunes" nosaukuma variants latgaliski
Dambeiši Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Dambīši" nosaukuma variants
Diukle Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Divkle" nosaukuma variants
Dyukle Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Divkle" nosaukuma variants latgaliski
Deukle Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Divkle" nosaukuma variants vietējā izloksnē
Dzeni Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņi" nosaukuma variants latgaliski
Kazieri Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Kazēri" nosaukuma variants
Pūgas Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pogas" nosaukuma variants
Pūgys Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pogas" nosaukuma variants latgaliski
priekulieši Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Priekuļi" iedzīvotāji
Pūgaini Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pūgaiņi" nosaukuma variants latgaliski
Vylcāni Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" nosaukums latgaliski
Bučkys Preiļu novada Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Bučkas" nosaukums latgaliski
Butkys Preiļu novada Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Butkas" nosaukums latgaliski
Dovole Preiļu novada Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Dovale" nosaukuma variants
dzilnieši Preiļu novada Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzilnas" iedzīvotāji
klaparieši Preiļu novada Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Klapari" iedzīvotāji
Onckuli Preiļu novada Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Onckuļi" nosaukums latgaliski
Piliškys Preiļu novada Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Piliškas" nosaukums latgaliski
Pūtkys Preiļu novada Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Pūtkas" nosaukums latgaliski
Borkova Preiļu novada Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Zibergova" otrs nosaukums
Akmiņu Miurinīki Preiļu pagasta apdzīvotās vietas “Akmeņu Mūrnieki” nosaukuma variants
Akmiņu Myurinīki Preiļu pagasta apdzīvotās vietas “Akmeņu Mūrnieki” nosaukums latgaliski
Iudreiši Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Ivdrīši" nosaukuma variants
Lielie Miurinīki Preiļu pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Mūrnieki” nosaukuma variants
Lelī Myurinīki Preiļu pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Mūrnieki” nosaukums latgaliski
Lelī Urči Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Urči" nosaukums latgaliski
lietavnieks Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Lietavnieki" iedzīvotājs
litavnieki Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Litavnieki" iedzīvotāji
maskavenieši Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Maskaveņa" iedzīvotāji
Mazie Miurinīki Preiļu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Mūrnieki” nosaukuma variants
Mozī Myurinīki Preiļu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Mūrnieki” nosaukums latgaliski
Mozī Vaivodi Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Vaivodi" nosaukums latgaliski
Maskaveņa Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Moskvina" bijušais nosaukums
Vaivodi Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Vaivodi" bijušais nosaukums
Ūtrī Vaivodi Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Vaivodi" nosaukums latgaliski
Ruņči Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Runči" nosaukums latgaliski
sondorieši Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Sondori" iedzīvotāji
Upinīki Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" nosaukuma variants
Preiļskaja Preiļu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Preiļu novada lauku teritorija Preiļu pagasta un Aizkalnes pagasta kopējās teritorijas nosaukums 2000.-2009. g.
Prēle Preiļupe, Feimankas pieteka
Preļka Preiļupe, Feimankas pieteka
preissia Preisijas
kvadrātiskā preisija preisiju suga ("Preissia quadrata"), kas aug uz karbonātus saturošas augsnes un akmeņiem
Preisīša ezers Preisītis, ezers Jumurdas pagastā
Preisītes ezers Preisītis, ezers Jumurdas pagastā
Preisīts Preisītis, ezers Jumurdas pagastā
prejudikāts Prejudiciāls
algonkijs Prekembrija augšdaļa, kurā jau sastopamas organismu atliekas
algonkins Prekembrija augšdaļa, kurā jau sastopamas organismu atliekas; algonkijs
algonks Prekembrija augšējā daļa, kurā jau sastopamas organiskas atliekas
rifejs Prekembrija nogulumu komplekss (daži autori to atzīst par grupu), kas veidojies proterozoja 2. pusē pirms 1650-680 mlj gadu; veido gk. metamorfizēti karbonātieži
neoproterozojs Prekembrija pēdējās ēras laikaposms aptuveni pirms 1000-540 miljoniem gadu
mezoproterozojs Prekembrija pēdējās ēras laikaposms aptuveni pirms 1600-1000 miljoniem gadu
paleoproterozojs Prekembrija pēdējās ēras laikaposms pirms 2500-1600 miljoniem gadu
kriptozojs Prekembrijs - senākais Zemes garozas attīstības vēstures posms un šajā laikā izveidojušos iežu komplekss (pirms \~570 miljoniem gadu un agrāk)
prelatūra Prelāta amats vai dzīves vieta
praeludium Prelūdija
prelude Prelūdija
korāļprelūdija Prelūdija, kurā izmantotas kāda korāļa intonācijas; korāļa prelūdija
patmalnieki Preļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" iedzīvotāji
bonuss Prēmija; piemaksa, papildatalgojums (par noteiktu darba rezultātu)
depo Prēmijas daļa, kas pienākas apdrošinātajam un jāietur pārapdrošinātājam kā pārapdrošināšanas līgumā paredzēto saistību izpildes garantija
premjerība Premjera (1) amata stāvoklis, pilnvaru kopums, darbība
premjers Premjerministrs, valdības galva, pirmais ministrs, ministru kabineta priekšsēdētājs
premonstratieši Premontrieši
premonstrieši Premontrieši
premonstrietes Premontriešu sieviešu ordenis
premontrietes Premontriešu sieviešu ordenis
preparācija Preparāta sagatavošana
žuveklis Preparāti lineļļas pernicas žūšanas paātrināšanai, pārvēršot lineļļu ātri žūstošā pernicā
algicīdi Preparāti ūdensaugu iznīcināšanai
hidrofobizatori Preparāti, ar kuriem apstrādā virsmas, lai tās atgrūstu ūdeni, nesaslapinātos; aizsarglīdzekļi, kas pazemina materiāla ūdens uzsūcamību
polivitamīni Preparāti, kas satur vairākus vitamīnus
leikotropi Preparāti, ko lieto audumu krāsošanā ar indigo krāsvielām, lai iegūtu kodinājumu, t. i., baltus vai dzeltenus rakstus nokrāsotajās vietās
azelastīns Preparāts alerģisku iesnu ārstēšanai, kas satur H1 receptoru blokatorus vai vielas ar šo blokatoru īpašībām
hlorfeniramīns Preparāts alerģisku iesnu ārstēšanai, satur receptoru blokatorus
forbiāts Preparāts augsnē sastopamo augu kaitēkļu (nematodu, kāpostu mušas olu un kāpuru u. c.) apkarošanai, satur 20% dimetilditiokarbamīnskābes metilesteri
cerāts Preparāts fotogrāfiju spodrināšanai un aizsargāšanai no gaisa iedarbības
IB-2 Preparāts lopbarības ķīmiskai konservēšanai
K-2 Preparāts lopbarības ķīmiskai konservēšanai
AIV Preparāts lopbarības ķīmiskai konservēšanai, šķīdums no sālsskābes un sērskābes maisījuma, izmanto, gatavojot skābbarību no zaļajiem augiem
AAZ Preparāts lopbarības ķīmiskai konservēšanai; šķīdums, kuru gatavoja no 4,5 l ūdens, 1 l tehniskās sālsskābes un 62 g nātrija sulfāta (vai 140 g glaubersāls)
nemagons Preparāts nematožu apkarošanai augsnē, tumšs šķidrums ar asu smaku
aerons Preparāts pret vemšanu; lieto jūras un gaisa slimības gadījumos
meklofenoksāts Preparāts šūnu metabolisma uzlabošanai hipoksijas gadījumā
imūnmodulators Preparāts, kas izraisa izmaiņas imūnsistēmā
nošpa Preparāts, kas novērš spazmas visos orgānos, kur ir gludā muskulatūra
mikolotisulīns Preparāts, kas satur tuberkulozes mikobaktēriju antigēnu mikolu un pret tuberkulozi rezistentu, imunizētu dzīvnieku audu ekstraktu tisulinu; ieteikts tuberkulozes terapijai
optohins Preparāts, ko iegūst hidrējot hinīnu un atvietojot metīla grupu ar etila grupu, ar ko pastiprina hinīna baktericīdās īpašības
pankrelipāze Preparāts, ko iegūst no cūku aizkuņģa dziedzera; satur dažādus enzīmus, gk. lipāzi, amilāzi un proteāzi; darbība līdzīga aizkuņģa dziedzera sulas darbībai; izmanto gremošanas veicināšanai aizkuņģa dziedzera mazspējas gadījumā
pote Preparāts, ko iegūst no dzīviem vai nonāvētiem infekcijas slimību ierosinātājiem vai to dzīvības norišu produktiem un ko ievada organismā, lai to padarītu neuzņēmīgu pret kādu (parasti lipīgu) slimību, retāk - lai ārstētu slimību; vakcīna
novokaīns Preparāts, ko izmanto anestēzijai, arī dažu slimību ārstēšanai
sirdslīdzeklis Preparāts, zāles, ar ko ārstē sirds slimības; sirds līdzeklis
anatomēt Preparēt (līķi)
Preparisa Preparisas šaurumi - atrodas Indijas okeānā ("Preparis Channels"), starp Indostānas pussalu un Andamānu salām, savieno Bengālijas līci ar Andamānu jūru
pel Prepoz. "priekš"
per Prepoz. "priekš"
da Prepozīcija ar nozīmi "līdz", izplatīta sevišķi augšzemnieku izloksnēs Vidzemē, Augškurzemē un Latgalē; saistās ar ģenitīvu un datīvu; tālāk uz rietumiem izplatīts kā verbālais prefikss ar nozīmi "pie-, aiz-"
sotto Prepozīcija zem, apakš
paš Prepozicionālajā savienojumā pastiprina vārda nozīmi
prefiksoīds Prepozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms) kopā ar vienotājfunkcijā lietotu patskani un kuru vārdam vai internacionālajam postfiksoīdam pievieno prepozitīvi, darinot salikteni
prieds Prepozitīvs elements - valodas elements, kas atrodas pirms cita, ar to saistīta elementa
prerafaelīts Prerafaelisma pārstāvis
prerafaelitisms Prerafaelisms
cynomys Prērijsunīši
tipi Prēriju indiāņu smaila telts, pārvilkta ar bifeļa ādām
bulvārprese Prese, kas specializējusies sensacionāla vai intīma rakstura materiālu publicēšanā
skrūvprese Prese, kura spiedes spēku rada ar skrūves pārvadu; skrūvspiedne
iepresēt Presējot iestiprināt (kur iekšā)
sapresēt Presējot izgatavot, izveidot (ko) lielākā daudzumā; presējot izgatavot, izveidot (kā lielāku daudzumu)
sapresēt Presējot izmainīt (kā) formu, ievērojami palielināt (kā) blīvumu, arī sasaistīt, savienot (ko)
izpresēt Presējot izveidot
uzpresēt Presējot izveidot, izgatavot (detaļu, priekšmetu)
pressavienojums Presējot izveidots (kā) savienojums; spiedsavienojums
piepresēt Presējot piestiprināt (pie kā, kam klāt)
uzpresēt Presējot piestiprināt (uz kā, kam)
APN Preses aģentūra "Novosti" (krievu "Agenstvo pečaķi Novosķi")
oficiozs Preses izdevums, kas pauž valdības viedokli, nebūdams tās oficiāls izdevums
presene Preses konference
censūra Preses uzraudzība un pati iestāde, kas to izdara; lūko cauri manuskriptus iepriekš iespiešanas un tos aizliedz vai atļauj
cjukavāt Presēt (sienu, salmus u. tml.); arī likt ķīpās
nopresēt Presēt un pabeigt presēt
pārpresēt Presēt vēlreiz, no jauna
brokātpapīrs Presēts papīrs ar metālisku virsmu, dažādu papes darbu aplīmēšanai
spiedienveidne Presforma - ierīce (veidne), kurā iegūst dažādas konfigurācijas telpiskas detaļas ar augstu izmēru precizitāti
prestidigitacija Prestidižitācija
prestidigitators Prestidižitators
contra Pret
contre Pret
pet Pret
fronda Pret absolūtismu vērsta sociāli politiska kustība Francijā 17. gs. vidū
risordžimento Pret austriešu kundzību vērstā itāliešu nacionālās atbrīvošanās kustība 18. gs. - 19. gs. 2. pusē
bakterioopsonīns Pret baktērijām darbīgs opsonīns
atpole Pret dienvidiem vērsta kalna nogāze
atpūle Pret dienvidiem vērsta kalna nogāze; atpole
dekabrists Pret dzimtniecību un patvaldību Krievijā vērstās 1825. gada 14. decembra sacelšanās dalībnieki
antisemītisms Pret ebrejiem vērsts nacionālais un reliģiskais naids
pretkaļņi Pret kalnu
pretkaļņus Pret kalnu
iekaļņis Pret kalnu, kalnup
iekaļņš Pret kalnu, kalnup
pretkalnus Pret kalnu, pa kalna nogāzi augšup; pretkalnis
pretkalnis Pret kalnu, pa kalna nogāzi augšup; pretkalnus
reālkredīts Pret lietu ieķīlājumu vai uz hipotekāra nodrošinājuma pamata piešķirts kredīts, pretstatā personālkredītam
MRSA Pret meticilīnu rezistentais stafilokoks (angļu "methicillin-resistant "Staphylococcus aureus"")
antimonarhisks Pret monarhiju, monarhismu vērsts
pogroms Pret noteiktu iedzīvotāju grupu vērstu varas darbu apzīmējums cariskajā Krievijā, kur, īpaši pēc 1905. g. rīkoja gk. žīdu pogromus
nodziedāt (savu) dziesmu Pret paša gribu pārtraukt (piemēram, darbību) kādu nelabvēlīgu apstākļu dēļ
piespiedus Pret paša gribu; pēc pavēles, rīkojuma
privātsūdzība Pret personas godu un brīvību vērstu noziegumu un pārkāpumu gadījumos pieļauta sūdzība, kuru cietušaisvarēja atsaukt un izbeigt pēc patikas
pretreformācija Pret Reformāciju vērsta katoļu baznīcas, Habsburgu ķeizaru un spāņu karaļu cīņa, kas noveda pie 30 gadu kara
ergamils Pret sārmiem pilnīgi izturīga mākslīga smaržviela, kādēļ sevišķi lietota smaržīgu ziepju ražošanai
paškaitniecība Pret sevi vērsta nevēlama darbība vai bezdarbība
neviesmīlīgs Pret viesiem nedraudzīgs
zemē Pret zemi vērstā virzienā, tuvāk zemei, uz leju, lejup
leja Pret zemi vērstā virzienā; tuvāk zemei
lejā Pret zemi vērstā virzienā; tuvāk zemei
uzgrūdējs Pretatgrūdes ierīču agregāts, kas paredzēts artilērijas ieroča (lielgabala, haubices) atgrūdes daļu atgriešanai sākuma stāvoklī
pretstute Pretbalsts
pederastija Pretdabiska dzimumdzīve ar bērniem; divu vīriešu kārtas indivīdu dzimumakts, kad dzimumlocekli ievada tūplī; pasīvais partneris parasti ir zēns vai jauneklis
tribadisms Pretdabiska dzimumtieksme sievietei pret sievieti
pretdabīgs Pretdabisks
opozīcija Pretdarbība, pretošanās, savu uzskatu, savas politikas pretstatīšana kādiem citiem uzskatiem, kādai citai politikai
antagonisti Pretdarbības izraisītāji
gruntsmīna Pretdesanta mīna, ko uzstāda zem ūdens uz grunts, un tā rada sūci vai caurumu transporta tehnikas apakšējā daļā
glinīdi Pretdiabēta līdzekļu preparātu grupa, kas veicina insulīna izdalīšanos no aizkuņģa dziedzera
kontrapunkcija Pretdūriens
antoiki Pretdzīvotāji; divas vietas uz zemes virsas ar vienādu ģeogrāfisko garumu, bet dažādās puslodēs gulošu ģeogrāfisko platumu
retroakcija Pretēja darbība, pretdarbība; reakcija
enantiodromija Pretēja efekta iegūšana, izdarot suģestīvas pakļaušanas mēģinājumu
citāžies Pretējā gadījumā
citādi Pretējā gadījumā; ja ne - tad; neievērojot kādu faktu
pretpuse Pretējā puse
iepretība Pretējā puse, pakaļpuse
ačgārns Pretēja secībā, nekā parasts
pretsiena Pretējā siena
pretvērtība Pretēja vērtība
atkarpe Pretējā virzienā atliekts ass izcilnis (parasti smaila priekšmeta galā)
atskabarga Pretējā virzienā atliekts ass izcilnis (parasti smaila priekšmeta galā); atkarpe
antagonisms Pretēja virziena darbība (piem., muskuļu); pretestība
ačgārns Pretējā virzienā vai stāvoklī, nekā parasts; otrādi; atmuguriski
atsprēkļi Pretējā virzienā, atpakaļ; atmuguriski
atsprākļi Pretējā virzienā, atpakaļ; atmuguriski; atsprēkļi
apžēbus Pretējā virzienā, otrādi
aizpuse Pretējā, pakaļējā puse; mugurpuse
opozicionāls Pretējai partijai piederīgs
pretijs Pretējais
pārkrasts Pretējais krasts
pretkrasts Pretējais krasts
pretstūris Pretējais stūris, kakts
pretenis Pretējais, otrs
heteroseksuālisms Pretējam dzimumam raksturīgu pazīmju rašanās organismā
parti Pretējās dalībnieku grupas tiesas sēdē
mažorminors Pretējas noslieces skaņkārtu apvienojums vienas sistēmas ietvaros
rekombinācija Pretējas zīmes jonu vai pozitīvo jonu un elektronu apvienošanās, kurā veidojas neitrāli atomi, molekulas
atskarbi Pretēji
pretējādi Pretēji
stāvformāts Pretēji gulošam - stāvs formāts
par spīti Pretēji kāda gribai, norādījumiem, uzskatiem
heteroseksualitāte Pretējo dzimumu indivīdu mīlestības motivācijas un orientācijas kopums
balzenis Pretējo slieču mietnes savienojums, saistījums (ragavām, kamanām)
pretējīgs Pretējs
pretstrāvains Pretējs
pretestīgs Pretējs (2)
pretīgs Pretējs (2)
pretisks Pretējs (2)
pretišķīgs Pretējs (2); arī pretrunīgs
alternatīvs Pretējs (parastajam, tradicionālajam)
anareo- Pretējs aero-, bez gaisa, bez skābekļa, tāds, kas iztiek bez skābekļa
pretapgalvojums Pretējs apgalvojums
abio- Pretējs bio-, nedzīvs
polārs Pretējs, krasi atšķirīgs
apgriezenisks Pretējs, otrāds; apgriezts
kontradiktorisks Pretējs, pretrunīgs
konflikts Pretēju interešu, uzskatu, tieksmju sadursme; nopietnas nesaskaņas, (ass) strīds
kolīzija Pretēju spēku, centienu, interešu sadursme
antitēze Pretēju vai kontrastējošu jēdzienu vai tēlu pretnostatījums kā stilistisks paņēmiens
gaidnieks Pretendents, reflektants; kandidāts
reflektēt Pretendēt (uz ko), tiekties (pēc kā); būt par reflektantu
pretepidēmijas Pretepidēmijas pasākumi - pasākumi infekcijas slimību izplatīšanās apturēšanai un to likvidēšanai
pretepizootisks Pretepizootiskie pasākumi - pasākumi dzīvnieku infekcijas slimību izplatīšanās apturēšanai un novēršanai
kontaktpretestība Pretestība, kas rodas elektriskās ķēdes kontakta (2) vietā
pretniecība Pretestība, nepaklausība
inokulācija Pretestības nostiprināšana pret ārējām ietekmēm
lejupregulācija Pretestības vai tolerances attīstība, ko izraisa atkārtota farmakoloģiski vai fizioloģiski aktīvas vielas ievadīšana; bieži raksturīga sākotnēji samazināta receptoru afinitāte pret noteikto vielu ar sekojošu receptoru skaita samazināšanos
pretinstāvīgs Pretestīgs, stūrgalvīgs
pretfašisma Pretfašistisks
sekunda Pretforma, iespiedumloksnes trešā lappuse, apzīmēta ar loksnes tekošo skaitli un zvaigznīti grāmatsējējam zināšanai
PGA Pretgaisa aizsardzība
zenītartilērija Pretgaisa aizsardzības karaspēka ieroču šķira, kuras apbruņojumā ir ieroči gaisa mērķu iznīcināšanai
kaujasdarbības Pretgaisa aizsardzības karaspēka, gaisa karaspēka, jūras kara flotes u. c. apvienību operatīvas izmantošanas īpaša forma
ranitidīns Prethistamīna līdzeklis, H2 receptoru blokirators, kas pavājina skābes izdali kuņģī
pretaniski Pretī
prete Pretī
pretei Pretī
preti Pretī
pretib Pretī
pretīb Pretī
pretie Pretī
pretiem Pretī
pretij Pretī
pretīm Pretī
pretīmā Pretī
pretin Pretī
pretiņ Pretī
pretiškām Pretī
prieškām Pretī
pretdejotājs Pretī dejotājs
pretīgulētājs Pretī, iepretī gulētājs
diklofenaks Pretiekaisuma līdzeklis, feniletiķskābes atvsinājums; lieto arī kā pretsāpju līdzekli
budezonīts Pretiekaisuma līdzeklis, kortikosteroīdu grupas preparāts, ko izmanto bronhiālās astmas ārstēšanai
vīrēņš Pretieloce
ksilometazolīns Pretiesnu līdzeklis
žļebens Pretīgi salds
nelabi Pretīgi, nepatīkami (garšot, ost)
pretisks Pretīgs
pretivīgs Pretīgs
šerminošs Pretīgs
skuns Pretīgs
preteklis Pretīgs cilvēks
nedrēbnis Pretīgs un kaitīgs kukainis
brikns Pretīgs, nejauks (piemēram, par cilvēka raksturu, dzīvnieku)
derglis Pretīgs, nekrietns cilvēks
nelāgs Pretīgs, nepatīkams (par garšu, smaržu)
fastidiozs Pretīgs, nepatīkams; augstprātīgs
derdzīgs Pretīgs, riebīgs
nebrūdelis Pretīgs, riebīgs cilvēks
karnofobija Pretīgums pret gaļas ēdieniem
kautra Pretīgums, nelabums
pretība Pretīgums, nepatika
riebība Pretīgums, riebīgums, nejaucība
derdzīgums Pretīgums, riebums
prieškā Pretim
pretimnācīgs Pretimnākošs (2)
pruntelīgs Pretimnākošs, labvēlīgs
pretimņēmājs Pretimņēmējs
pretnāveklis Pretinde
pretinīca Pretiniece
flankēšana Pretinieka apšaude no flanga
parēšana Pretinieka cirtiena vai dūriena uztveršana
ielenkšana Pretinieka karaspēka grupējuma izolēšana no pārējiem spēkiem
karapūlis Pretinieka karaspēks
ienaidnieks Pretinieka karaspēks; pretinieks (bruņotā sadursmē)
torpedēšana Pretinieka kuģu iznīcināšanas veids ar torpēdām
uzvara Pretinieka pārspēšana (piemēram, strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē); veiksmīgs (šādas cīņas) rezultāts
uzvara Pretinieka pārspēšana, arī iznīcināšana ar fizisku spēku, veiklību u. tml.
uzvara Pretinieka pārspēšana, sakaušana (karā, bruņotā sadursmē); veiksmīgs (šādas cīņas) rezultāts
attīrīšana Pretinieka pretošanās palieku iznīcināšana aplenktā vai izolētā zonā, vai zonā kurai, pilnībā visu aktīvo pretošanos neiznīcinot, pāri gājušas citas sabiedroto vienības
kontrpropaganda Pretinieka propagandas atmaskošana
radiopārtveršana Pretinieka radiosakaru sistēmas atklāšana, raidījumu uztveršana un to fiksēšana
oranžie Pretinieka spēku apzīmējums NATO mācībās
inženiernovērošana Pretinieka ugunslīdzekļu un tehnikas aizsardzības būvju un aizsprostojumu novērošana un atklāto objektu koordinātu noteikšana
ugunsuzdevums Pretinieka ugunslīdzekļu, dzīvā spēka, artilērijas, mīnmetēju bateriju un tehnikas iznīcināšana vai nomākšana, tā aizsargbūvju sagraušana, manevra liegšana, objektu atjaunošanas nepieļaušana u. c.
pretenieks Pretinieks
pretimnieks Pretinieks
pretīmnieks Pretinieks
pretnieks Pretinieks
pretspēks Pretinieks
pretspēlētājs Pretinieks (sporta spēlēs)
pretībenieks Pretinieks, ienaidnieks
pretībnieks Pretinieks, ienaidnieks
tuvkauja Pretinieku karaspēku tieša sadursme, kurā tiek izmantoti visu veidu ieroči
pretniecība Pretinieku kopums
kontrārijs Pretišķība
pretešķība Pretišķība (1)
pretišķs Pretišķīgs
antilumīns Pretizgaismošanas
kontrizlūkošana Pretizlūkošana
pretizlūks Pretizlūkošanas dienesta darbinieks
pretkaļņ Pretkalnus
pretkaļņš Pretkalnus
benzilbenzonāts Pretkašķa medikaments, ziede
glaucīns Pretklepus līdzeklis
pretkomunisma Pretkomunistisks
PKD Pretkontrabandas daļa (Liepājas muitas ~)
antikorozīvs Pretkorozijas, tāds, kas aizsargā pret koroziju
metindions Pretkrampju līdzeklis, aminoindandiona atvasinājums, balts, ūdenī šķīstošs pulveris, lieto epilepsijas ārstēšanai
parametadions Pretkrampju līdzeklis; lieto vieglas epilepsijas gadījumā
dekonts Pretlēse, kas koriģē kādu agrāk saņemtu vai izrakstītu lēsi
pretzāle Pretlīdzeklis, pretinde
abnormība Pretlikumība, pretdarbība
apvainošana Pretlikumīga izturēšanās pret personu, izrādot tai nicināšanu un necieņu
konsulta Pretlikumīga sapulce Korsikas salā 1793. g., kas salu nodeva angļiem
pretlikumisks Pretlikumīgs
kontrmanevrs Pretmanevrs, manevrs, ko izdara kā pretdarbību ienaidnieka manevram
kontrmaršs Pretmaršs, marša manevrs, ko uzsāk, lai likvidētu ienaidnieka maršu-manevru un pēc tam to sakautu
pretmetains Pretmetīgs
furadonīns Pretmikrobu līdzeklis, nitrofurānu preparāts ("Furadoninum"), dzeltens pulveris, grūti šķīst ūdenī, etilspirtā, lieto nieru un urīnceļu iekaisumu ārstēšanai, sintezēts Latvijā 1953. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīcā
furazolidons Pretmikrobu līdzeklis, nitrofurānu preparāts, dzeltens pulveris ("Furazolidonum"), ūdenī nešķīst, ļoti slikti šķīst etilspirtā, lieto bakteriālu zarnu infekciju, lambliozes un trihomoniāzes ārstēšanai, sintezēts Latvijā 1954. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīcā
furagīns Pretmikrobu līdzeklis, nitrofurānu preparāts, oranžs pulveris ("Furaginum"), ļoti grūti šķīst ūdenī, lieto gk. urīnceļu infekciju un inficētu brūču ārstēšanai, sintezēts Latvijā 1954. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīcā
antimonopolisks Pretmonopolu; tāds, kas vērsts pret monopoliem
muscicīds Pretmušu līdzeklis
pretnostādījums Pretnostatījums
pronuntiatio Pretora priekšraksts tiesnesim par sūdzētāja tiesību iesniegt sūdzību kādā jautājumā
praetor Pretors
cīņa Pretošanās (dabas stihijai)
renitence Pretošanās, atteikšanās, sevišķi goda lietu kārtošanā
atstāvēt Pretoties
brikatsja Pretoties
pretāties Pretoties
pretīties Pretoties
skārpīties Pretoties
stielēties Pretoties
cīnīties Pretoties (dabas stihijai)
turēties pretī (arī pretim) Pretoties (kam)
kauties Pretoties (parādībām dabā)
atturēties Pretoties (piemēram, savām tieksmēm, dziņām) un pārvarēt (tās)
mieguļot Pretoties migainībai, miregam
aizstāvēties Pretoties uzbrukumam; aizsargāties
stāt (biežāk stāties) pretī (arī pretim, pret) Pretoties, nepakļauties (kāda varai)
stāties (retāk stāt) pretī (arī pretim, pret) Pretoties, nepakļauties (kāda varai)
spurēties Pretoties, runāt pretim
pirināties Pretoties, runāt pretim (bez ļauna nolūka)
atkalpojums Pretpakalpojums
pretparkinsonisma Pretparkinsonisma līdzekļi - parkinsonisma ārstēšanai paredzētie līdzekļi
kontrtransports Pretpārnese, vienlaicīga divu vielu pārnese caur šūnas membrānu pretējos virzienos, kuru nodrošina vienots pārneses mehānisms
remonstrance Pretpierādījums, iebildums
kontrafisūra Pretplaisa, galvaskausa plaisa jeb lūzums, kas radies pretējā pusē vai attālu no dabūtā sitiena
PRA Pretraķešu aizsardzība
PRL Pretraķešu aizsardzības līgums (spec.)
backlash Pretreakcija, bumeranga efekts
antiagreganti Pretrecēšanas līdzekļi, kas kavē asins recēšanu un trombu veidošanos asinsvados
demaršs Pretrīcība (diplomātijā) sakarā ar kādu notikumu; dokuments, kurā pausta šāda pretrīcība
pretruņa Pretruna
pretišķība Pretruna (1)
paradokss Pretruna (dažkārt šķietama) kam vispārpieņemtam, zināmam
paranomija Pretruna likumos
antiloģija Pretruna pierādījumā viena un tā paša autora darbos
antinomija Pretruna tiesību normās
amfiloģija Pretruna, strīds
oksimorons Pretrunīgas nozīmes vārdu saistījums kāda nojēguma izteikšanai
kontradikcija Pretrunīgs spriedums, izteikums; pretruna, kas neatbilst formālās loģikas likumiem
eklekticisms Pretrunīgu ideju vairošanās
ekvilibrācija Pretrunīgu pazīmju kognitīva sabalansēšana
antiloģija Pretrunīgu simptomu kopums, kas apgrūtina slimības diagnozi
katahrēze Pretrunīgu, nesavienojamu jēdzienu savienojums; neloģisks izteikums
pretrunība Pretrunīgums (1)
pretrunība Pretrunīgums (2)
konflikts Pretrunu, sadursmju atspoguļojums, kas veido mākslas darba (parasti daiļdarba) pamatu
antisociāls Pretsabiedrisks; sabiedrībai naidīgs vai kaitīgs
indometacīns Pretsāpju līdzeklis ar pretdrudža un pretiekaisuma darbību
tramadols Pretsāpju līdzeklis, pussintētisks līdzeklis ar opijam līdzīgu darbību
analgētika Pretsāpju līdzekļi - vielas, kas, smadzenēs iedarbodamās uz sāpju centriem, mazina sāpes
amidopirīns Pretsāpju un pretdrudža līdzeklis
piramidons Pretsāpju un pretdrudža līdzeklis - balta, kristāliska viela; amidopirīns
tolnaftāts Pretsēnīšu krēma "Antifungal" aktīvā viela
mikonazols Pretsēnīšu līdzeklis, imidazola atvasinājums
dermofūgs Pretsēnīšu līdzeklis, koncentrēts šķīdums, kuru atšķaida atkarībā no slimības ainas
mikoseptīns Pretsēnīšu preparāts, ziede, kas satur cinka undecilēnu
kanestēns Pretsēnīšu ziede, ko lieto gļotādas iekaisumu gadījumos
atsitiens Pretsitiens, sitiens atpakaļ
pretskrāpējumu Pretskrāpējumu tērauds - nerūsējošais tērauds, kura virsma apstrādāta ar slāpekļa un oglekļa atomiem, padarot to sevišķi izturīgu, jo tērauda kristāliskā struktūra absorbē atomus virsmas iedobēs, tāpēc šādā materiālā tikpat kā nevar ieskrāpēt
atsmarža Pretsmarža, smaržas atplūdums, jeb atsitums
kontrhods Pretsolis; kustība pretējā virzienā
atspars Pretspars
iepretī Pretstatā (kādai parādībai), atšķirībā (no kādas parādības)
iepretim Pretstatā (kādai parādībai), atšķirībā (no kādas parādības)
iepretī Pretstatā (kādam cilvēkam), atšķirībā (no kāda cilvēka)
iepretim Pretstatā (kādam cilvēkam), atšķirībā (no kāda cilvēka)
ārpilsoņi Pretstatā pilsoņiem, visi pārējie iedzīvotāji, kas ir ārpus valsts pilsoņu statusa
pretnostādne Pretstatījums
pretnostatījums Pretstatījums
pretnostatne Pretstatījums
likt pretī (arī pretim) Pretstatīt
pretnostatīt Pretstatīt
konfrontēt Pretstatīt (ko, parasti krasi, atšķirīgu); būt par cēloni tam, ka (kas, parasti krasi, atšķirīgs) tiek pretstatīts
contrarium Pretstats
pretasts Pretstats
pretdabis Pretstats
pretišķība Pretstats (2)
pretmets Pretstats (2)
pretspēks Pretstats (2)
pretnis Pretstats (2); tas (tāds), kas ir (kādam) pretējs, kas dara (ko) pretēju
devolūcija Pretstats evolūcijai; deģenerācija, izviršana
antifeminisms Pretstats feminismam
immateriāls Pretstats materiālam (vieliskam un ķermeniskam)
polipolija Pretstats monopolstāvoklim: vispārējas pārdošanas tiesības, brīva tirdznieciska konkurence
alternatīvhipotēze Pretstats nulles jeb nejaušības pieņēmuma hipotēzei
neoficiāls Pretstats oficiālam
prettēls Pretstats, līdzīgs tēls
otrādība Pretstats, nepareiziba
preteklība Pretstats, pretruna
polarizācija Pretstatu, krasu atšķirību veidošanās, radīšana
kontrekstensija Pretstiepšana: lauzta vai izmežģīta locekļa proksimālā gala stiepšana reizē ar distālā gala ekstensiju, lai izlabotu izmežģījumu vai lai noturētu locekli vajadzīgajā stāvoklī lūzuma ārstēšanai
atsvēreklis Pretsvars, atsvars
eskarpe Prettanku aizsprosts, ko ierīko uz pretinieka pusi vērstajās nogāzēs, palielinot to stāvumu
aizcirtums Prettanku meža aizsprostojums - mākslīgs prettanku šķērslis, ko veido mežos, nozāģējot kokus 0,8-1,2 m augstumā; aizcirtnis
kontreskarps Prettanku šķērslis - stāvs, mākslīgs uzbērums
preteskarpe Prettanku šķērslis, ko ierīko kā krauju nogriezumu (augstums - 3-4 m) apvidus nogāzē, kas atrodas aizsardzībā esošā karaspēka pusē
uzurpācija Prettiesiska (kā) varas sagrābšana vai cita tiesību piesavināšanās
nonāvēšana Prettiesiska citas personas dzīvības atņemšana
slepkavot Prettiesiski nonāvēt (parasti vairākus cilvēkus)
uzurpēt Prettiesiski sagrābt (varu) vai piesavināties (cita tiesības)
prettiesīgs Prettiesisks
delikts Prettiesisks nodarījums, kas izraisa nodarītāja atbildību; likuma pārkāpums; interešu aizskārums
vardarbība Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot)
varasdarbs Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot); vardarbība
frontispiss Prettituls, ilustrācija blakus grāmatas titullapai; parasti tā attiecas uz grāmatas galveno ideju vai notikumu
pretsitiens Prettrieciens, arī pretuzbrukums
saluzīds Prettuberkulozes līdzeklis, izoniazīda atvasinājums, kristālisks dzeltenzaļš pulveris, kas vāji šķīst ūdenī, labi sārmos un neorganiskās skābēs
protionamīds Prettuberkulozes līdzeklis, ko lieto kā otrās kārtas jeb rezerves līdzekli, gk. tad, ja tuberkulozes izraisītājs ir kļuvis rezistents pret pirmās kārtas līdzekļiem
pretsuta Prettvaiks
brantmūris Pretuguns mūris
brandmūris Pretuguns mūris - mūra siena bez logiem un durvīm, kuras uzdevums ir aizsargāt ugunsgrēka izplatīšanos no viena nama uz otru
pretugunsmūris Pretuguns mūris - ugunsdrošības siena telpu ugunsdrošības nodrošināšanai vienas ēkas robežās (mūris pāršķeļ visu ēku un paceļas virs jumta seguma) vai blakus esošās ēkās (mūri būvē ēku galos)
kontriķis Pretuzbrukums (sporta spēlēs)
pretprasījums Pretvaicājums
metotreksāts Pretvēža līdzeklis, antimetabolīts, kas kavē vielmaiņas norises
karmustīns Pretvēža līdzeklis, kas ķīmiski maina un bojā šūnas ģenētisko struktūru
antiestrogēni Pretvēža līdzekļi, vielas, kas tieši vai netieši mazina estrogēnu ietekmi
busulfāns Pretvēža medikaments, alkilējošs citostatisks līdzeklis
ftorafūrs Pretvēža preparāts ("Phthorafurum"), izstrādāts Latvijas ZA Organiskās sintēzes institūtā 1960. gados, tagad ražo un eksportē a/s "Grindeks", kas turpina arī optimālo lietošanas shēmu izstrādi
azatioprīns Pretvēža preparāts, citostatisks līdzeklis no antimetabolītu grupas, kas kavē vielmaiņas norises
leakadīns Pretvēža preparāts, imunostimulators, izstrādāts Latvijā
immūnvielas Pretvielas, aizsargvielas, kas spēj neitralizēt mikroorganismu vai svešu vielu kaitīgo iedarbību
amantadīns Pretvīrusu līdzeklis, kas kavē vīrusu genoma atbrīvošanos un tiek lietots pret gripas vīrusu
aciklovīrs Pretvīrusu līdzeklis, kas kavē vīrusu nukleīnskābes sintēzi, lieto pret herpes vīrusiem un HIV
retūrtulkojums Pretvirziena tulkojums - tulkojums, kas veikts no aktīvās valodas pasīvajā
pretapciemojums Pretvizīte, atbildes apciemojums
pretapmeklējums Pretvizīte, atbildes apmeklējums
antihtons Pretzeme; sevišķs debess ķermenis pitagoriešu mācībā, kas kustas ap Sauli atrazdamies pretējā pusē no tās attiecībā pret Zemi
patrulēšana Pretzemūdeņu aviācijas lidmašīnu darbība
korvete Pretzemūdeņu un pretgaisa aizsardzībai paredzēts karakuģis 2. pasaules kara laikā
virghata Preventīva koitusa forma, kad dzimumloceklis tiek ievadīts tikai maksts priekštelpā
sinterēze Preventīvā medicīna; profilakse
prezbiterāts Prezbitera jeb svētnieka iesvētīšana, prezbitera amats
prezbiteriānis Prezbiteriānisma piekritējs
prezbiterietis Prezbiteriānisma piekritējs
presbiteriānisms Prezbiteriānisms
presbiterāņi Prezbiteriāņi
presbiterianieši Prezbiteriāņi
presbiterieši Prezbiteriāņi
presbitieši Prezbiteriāņi
prezbiteri Prezbiteriāņi
moderators Prezbiteriāņu baznīcas mācītājs, kura uzdevums ir veidot un pārraudzīt vienu no baznīcas dzīves jomām
prezbitērijs Prezbiteriešu baznīcas pārvaldes instance, kurai ir likumdošanas un administratīvas tiesības pār noteiktu apgabalu
kovenanteri Prezbiteriešu kristieši Skotijas vēsturē, kuri, pretodamies centieniem ieviest angļu parauga liturģiju 1638. g. 28. februārī parakstīja Nacionālo derību (angļu "National Convenant")
ādiņa Prezervatīvs
gumijnieks Prezervatīvs
prezis Prezervatīvs
kondoms Prezervatīvs - pretapaugļošanās līdzeklis - plāna gumijas uzmava, ko uzvelk penim
kondons Prezervatīvs - pretapaugļošanās līdzeklis - plāna gumijas uzmava, ko uzvelk penim
viceprezidents Prezidenta vietnieks
Kenedi Prezidenti Kenedi - pilsēta Brazīlijā ("Presidente Kennedy"), Tokantinsas štatā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
Prezmu ezers Prezmas ezers Silmalas pagastā
Prežma Prezmas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā
presumpcija Prezumpcija
stimatoze Priapisms ar urīnizvadkanāla asiņošanu
Prickers Prickeru ģimene - mecenāti un "Hyatt" viesnīcu ķēdes īpašnieki
Prēduļeva Prīduļeva, skrajciems Alūksnes novada Liepnas pagastā
priece Prieca
žaugāties Priecājoties lēkāt, skraidīt (par govīm, kas pavasarī pirmo reizi ganos)
džaubties Priecāties
džaugties Priecāties
jubilēt Priecāties
radavāties Priecāties
ķizēties Priecāties par cita nelaimi
nojāņāt Priecāties, ballēties
iepriecāties Priecāties, baudīt
lustēties Priecāties, būt jautram, arī piedalīties izpriecās
ļustēt Priecāties, līksmot
priekoties Priecāties, līksmot
gaigalēt Priecāties, līksmoties
ģaubties Priecāties, līksmoties
greiļoties Priecāties, līksmoties
ķikstēt Priecāties, līksmoties
paplīksnēties Priecāties, smaidīt
jandalēties Priecāties, trakot
jandelēties Priecāties, trakot
priekot Priecāties; arī uzdzīvot
iečivināties Priecīgi, bezbēdīgi ierunāties (parasti par bērniem, sievietēm)
nočivināt Priecīgi, bezbēdīgi noteikt, pateikt (parasti par bērniem, sievietēm)
pačivināt Priecīgi, bezbēdīgi parunāt, papļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm)
čivināt Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm)
vidžināt Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm)
vīterēt Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm)
vīterot Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm)
ļustīgai Priecīgi, līksmi
džausmīgs Priecīgs
gaviļpilns Priecīgs
jautrīgs Priecīgs
jautrprātīgs Priecīgs
starojošs Priecīgs
ģieda Priecīgs atgadījums
ģiedums Priecīgs atgadījums
lustīgs Priecīgs, jautrs
ālis Priecīgs, jautrs cilvēks
līksme Priecīgs, jautrs pasākums (piemēram, svētki), kas izraisa pacilātību
jaucīgs Priecīgs, laimīgs
ļustīgs Priecīgs, līksms
jūsmināt Priecināt
priedaine Priedājs
priedala Priedājs
priedaļa Priedājs
priedalājs Priedājs
priedals Priedājs
priedeleja Priedājs
priediena Priedājs
priediens Priedājs
priedoksne Priedājs
priedoksnis Priedājs
siliens Priedājs
silmežs Priedājs
pīsajejs Priede
prieda Priede ("Pinus sylvestris")
zarene Priede vai egle ar daudz zariem
zarenīca Priede vai egle ar daudz zariem
svētpriede Priede, kas ir izmantota par reliģiska kulta vietu
auļpriede Priede, kurā piestiprināts aulis, dore
dzintarpriede Priede, no kuras sveķiem veidojas dzintars
prefikss Priedēklis
dia- Priedēklis - caur., (piem., diaprojektors, diatermija)
ko- Priedēklis - kopā, savstarpēji saistīts, līdz., (piem., koreferāts)
dez- Priedēklis - tāds, kas sagroza (piem., dezinformācija)
dez- Priedēklis - tāds, kuram nav attiecīgās sastāvdaļas (piem., dezoksiribonukleīnskābe, kam katrā posmā ir par vienu skābekļa atomu mazāk nekā ribonukleīnskābei)
epi- Priedēklis - uz, virs; pāri, pie, klāt; aiz, pēc, vēlāk (piem., epilogs)
a- Priedēklis ar nolieguma nozīmi grieķu cilmes svešvārdos
ekstra- Priedēklis ar nozīmēm "ārpus", "bez tam", "papildus", "sevišķs"
per- Priedēklis ar nozīmēm "pār-", "pāri-", "caur-"
prie- Priedēklis ar nozīmi "pie, klāt"
hipo- Priedēklis ar nozīmi: pazemināts, pamazināts, zem normas esošs
hipo- Priedēklis ar nozīmi: zem-, apakšā esošs
plumbi- Priedēklis četrvērtīgā svina savienojumu apzīmēšanai
sulfo- Priedēklis daudzu sēra savienojumu apzīmēšanai
di- Priedēklis dia- pirms patskaņa - caur
merkuri- Priedēklis divvērtīgā dzīvsudraba savienojumu apzīmēšanai
mangāno- Priedēklis divvērtīgā mangāna savienojumu apzīmēšanai
plumbo- Priedēklis divvērtīgā svina savienojumu apzīmēšanai
kupri- Priedēklis divvērtīga vara savienojumu apzīmēšanai
ferro- Priedēklis divvērtīgās dzelzs savienojumu apzīmēšanai
ferr- Priedēklis dzelzs savienojumu apzīmēšanai
piko- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daļu nosaukumu veidošanai, 0,000000000001 = 10^-12^, apzīmējums - p
d- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daļu nosaukumu veidošanai; nozīmē 0,1 jeb deci-
atto- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daļu nosaukumu veidošanai; nozīmē 10^-18^ (desmit mīnus astoņpadsmitajā pakāpē), piem., 1 ag (atograms) = 10^-18^ g = 0,000000000000000001 g.
ato- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daļu nosaukumu veidošanai; nozīmē 10^-18^ (desmit mīnus astoņpadsmitajā pakāpē), piem., 1 ag (atograms) = 10^-18^ g.
zepto- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daļu nosaukumu veidošanai; nozīmē 10^-21^ (desmit mīnus divdesmit pirmajā pakāpē), piem., 1 zg (zeptograms) = 10^-21^ g.
jokto- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daļu nosaukumu veidošanai; nozīmē 10^-24^ (desmit mīnus divdesmit ceturtajā pakāpē)
mega- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daudzkārtņu nosaukumu veidošanai - miljonu (1000000) reižu lielāks par pamatvienību
peta- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daudzkārtņu nosaukumu veidošanai, kas nozīmē - desmit piecpadsmitajā pakāpē
tera- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daudzkārtņu nosaukumu veidošanai; nozīmē - desmit divpadsmitajā pakāpē, 10^12^, apzīmējums - T; piem., 1 TN (teraņūtons) = 1000000000000 N
eksa- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daudzkārtņu nosaukumu veidošanai; nozīmē - kvintiljons jeb miljards miljardu, t. i. 10 astoņpadsmitajā pakāpē, apzīmējums - E, piem., 1 Em (eksametrs) = 10^18^ m = 1000000000000000000 m jeb desmit astoņpadsmitajā pakāpē metru
giga- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību nosaukumu veidošanai - miljardu reižu (10^9^) lielāks
meta- Priedēklis ķīmisko savienojumu nosaukumos, ko organiskajā ķīmijā lieto, lai apzīmētu vienādu vai dažādu aizvietotāju atrašanos pie 1. un 3. C atoma benzola gredzenā
deka- Priedēklis pamatmērvienību daudzkārtņu nosaukumu veidošanai - desmitkārt lielāks par (piem., dekalitrs - 10 litru)
mangāni- Priedēklis trīsvērtīgā mangāna savienojumu apzīmēšanai
ferri- Priedēklis trīsvērtīgās dzelzs savienojumu apzīmēšanai
merkuro- Priedēklis vienvērtīgā dzīvsudraba savienojumu apzīmēšanai
giga- Priedēklis, kas datortehnikā norāda uz kāda lieluma skaitliskās vērtības reizinājumu ar divi trīsdesmitajā pakāpē (2^30^ = 1073741824)
hekto- Priedēklis, kas nozīmē mērvienības simtkārtēju palielinājumu
ark- Priedēklis, kas pievienojams tiešo trigonometrisko funkciju (sinusa, kosinusa, tangensa, kotangensa, sekansa un kosekansa) nosaukumiem, lai iegūtu attiecīgo apgriezto trigonometrisko funkciju (arksinusa u. c.) nosaukumus
nosa- Priedēklis, plus, iesprausta atgriezeniskā morfēma augšzemnieku, daļēji arī vidus un tāmnieku dialektā
noza- Priedēklis, plus, iesprausta atgriezeniskā morfēma augšzemnieku, daļēji arī vidus un tāmnieku dialektā
priežains Priedēm apaudzis, pieaudzis
pinus Priedes
cinkuris Priedes čiekurs
ploda Priedes miza
ciedrupriede Priedes, kam skujas ir pa 5 un čiekuri ienākas 3. gadā, sēklas (ciedrurieksti) ēdamas, 4 sugas
priede Prieds (1)
priedus Prieds (1)
priedulāja Priedulājs
priedieksnis Priedulājs, priežu mežs
priediene Priedulājs, priežu mežs
priedola Priedulājs, priežu mežs
priedols Priedulājs, priežu mežs
prieduls Priedulājs, priežu mežs
aica Prieka interjekcija
aižu Prieka interjekcija
ausu Prieka interjekcija
atata Prieka izsauciens
yes Prieka izsauciens, piekrišana kaut kam; jā
ierāt Prieka pēc ceļot
heirēka Prieka sauciens, ko mēdz lietot, kad kaut ko atklāj vai kad ienāk prātā ģeniāla doma
prieka vēsts Prieka, arī laimes ziņa
ālēties Prieka, enerģijas pārpilnībā izturēties skaļi un neapvaldīti
apmierinātība Prieka, gandarījuma izjūta; apmierinājums, labpatika
aisa Prieka, gaviļu izsauciens
bā Prieka, izbrīna izpaudums
aizu Prieka, sajūsmas interjekcija
džaugsme Prieks
džaugums Prieks
radītprieks Prieks radīt ko jaunu (parasti mākslā, zinātnē, tehnikā); prieks radīt, radīšanas prieks
spēlētprieks Prieks spēlēt (1)
spēlētprieks Prieks spēlēt (2)
spēlētprieks Prieks spēlēt (3)
spēlētprieks Prieks spēlēt (4)
strādātprieks Prieks strādāt
prieca Prieks, arī laime
ielīksme Prieks, jautrība
jautre Prieks, jautrība
luste Prieks, jautrība, arī izprieca
līksme Prieks, jautrība, pacilātība
ļuste Prieks, līksme
priecība Prieks, līksme, apmierinātība; prieca
prieka Prieks, līksme, apmierinātība; prieca
gaudium Prieks, līksmība
džauga Prieks, patika, līksme
lustīgums Prieks; jautrība
palikari Priekš Grieķijas atsvabināšanas grieķu un albāņu kareivji turku karaspēkā
savaļņš Priekš sevis
savvaļņš Priekš sevis
prae Priekš, priekšā, papriekš
priekšene Priekša
prīška Priekša
priekšū Priekšā
priekšgals Priekšā (citiem)
prieška Priekša (piemēram, priekšmetam, telpai, ķermeņa daļai)
koturns Priekšā ar auklu savelkami augsti mednieku zābaki, vēlāk aktieru zābaki ar ļoti biezām zolēm, lai paaugstinātu aktiera augumu
diktētājs Priekšā lasītājs vai saucējs
mozetta Priekšā sapogāta apkakle, kas sniedzas līdz elkoņiem, un kurai maza kapuce; to valkā augstāki katoļu garīdznieki
pro- Priekšā-; iepriekš-, (piem., prologs)
špicē Priekšā, visiem pa priekšu
priekšādiņa Priekšāda - ādas kroka, kas apņem dzimumlocekļa galviņu
prepucijs Priekšāda, plāna ādas kroka, kas aptver dzimumlocekļa galviņu
postīts Priekšādas iekaisums
postolīts Priekšādas konkrements
prepuciotomija Priekšādas pārgriešana, lai atvieglotu fimozi
priekšdevums Priekšādevums
priekšlasītājs Priekšālasītājs
depozīts Priekšapmaksa
telekarte Priekšapmaksas karte zvanīšanai no telefona automāta jeb taksofona
priekšautapuža Priekšauta apakšējā daļa; vieta zem priekšauta
derža Priekšauta saite
šircīte Priekšautiņš
priekšdrēbe Priekšauts
priekšeniece Priekšauts
priekšenieks Priekšauts
priekšinieks Priekšauts
priekškanieks Priekšauts
priekškauts Priekšauts
priekšķinieks Priekšauts
priekšnieks Priekšauts
priekšots Priekšauts
priekšuts Priekšauts
priešaukts Priekšauts
prieškauts Priekšauts
prīškinīks Priekšauts
prošauts Priekšauts
širce Priekšauts
šircis Priekšauts
šķortele Priekšauts
šķotele Priekšauts
šotele Priekšauts
šurmaka Priekšauts
skotele Priekšauts (parasti ādas vai bieza auduma)
aizsargpriekšauts Priekšauts, kas paredzēts aizsardzībai
štagbura Priekšbura jeb foks - masta priekšpusē pie štagas piestiprināta trīsstūraina bura, kuru vada ar divdaļīgu fokšoti
studija Priekšdarbs (gleznai, skulptūrai, skaņdarbam, zinātniskam darbam); mets, uzmetums, skice
pieteikums Priekšdarbs, arī iesākums (lielākam, plašākam darbam)
priekšdārzs Priekšdārziņš - neliels (parasti dekoratīvs) dārzs celtnes priekšā
barvede Priekšdziedātāja, teicēja
uzņēmējs Priekšdziedātājs
ziņģis Priekšdziedātājs baznīcā; ērģelnieks
prostatīts Priekšdziedzera iekaisums
hemiprostatektomija Priekšdziedzera laterālās puses izgriešana
prostata Priekšdziedzeris
prostats Priekšdziedzeris; prostata
bankabrošs Priekšdzijas vērpjamā mašīna - mašīna priekšdzijas (pusfabrikāta) izgatavošanai vērptuvēs
starteris Priekšēdiens
antipasta Priekšēdiens; aukstās uzkodas ēstgribas rosināšanai
fronte Priekšējā (celtnes) līnija, arī (celtnes) priekšpuse
fronte Priekšējā (ierindas) puse, kad (ierindas) labais flangs ir pa labi, kreisais - pa kreisi; tā (pozīcijas, kaujas novietojuma) puse, kas vērsta pret pretinieku
priekšdaļa Priekšējā (kā) daļa
priekšjosla Priekšējā (kā) josla
priekšmala Priekšējā (kā) mala
priekšpuse Priekšējā (kā) puse
vējstikls Priekšējā (transportlīdzekļa, piemēram, automobiļa) loga stikls; priekšējais stikls
priekšass Priekšējā ass
purngals Priekšējā daļa (apaviem), kura sedz pirkstgalus
priekša Priekšējā daļa (piemēram, priekšmetam, telpai)
krūts Priekšējā daļa no kakla līdz viduklim (apģērbam)
baks Priekšējā guļamā telpa uz jahtām
priekšstikls Priekšējā loga stikls (automobilim)
priekša Priekšējā puse (apģērbam)
prieškā Priekšējā pusē, daļā
priekšrinda Priekšējā rinda
priekšsiena Priekšējā siena
priekštelpa Priekšējā telpa, aiz kuras atrodas cita telpa vai citas telpas
priekšzāle Priekšējā zāle, foajē, telpa, aiz kuras atrodas galvenā zāle
galva Priekšējā, augšējā vai paplašinātā daļa (priekšmetam); centrālā daļa (priekšmetam, ierīcei)
priekšavējais Priekšējais
prieksdejais Priekšējais
prieksdējais Priekšējais
priekšgriezējnazis Priekšējais (darbarīka) nazis
priekšvāks Priekšējais (grāmatas, žurnāla u. tml.) vāks
priekšgals Priekšējais (kā) gals, priekšējā (kā) daļa; pretstats: pakaļgals
pirmais Priekšējais (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu)
priekštelpa Priekšējais dobums (organismā) kādā dobumu sistēmā
vestibils Priekšējais dobums (organismā) kādā dobumu sistēmā
priekšklājs Priekšējais klājs - laukums no masta uz priekšu
priekšlogs Priekšējais logs (automobilim)
priekšmēlenis Priekšējais mēlenis
priekšmūris Priekšējais mūris, aizsargmūris
avanposts Priekšējais pulks, kas nostādīts nometnē to apsargāt no nejaušiem ienaidnieka uzbrukumiem
priekšpupa Priekšējais pups (piemēram, govij)
priekšspārns Priekšējais spārns (kukaiņiem)
antero- Priekšējais, no priekšpuses
priekšdurvis Priekšējās (transportlīdzekļa) durvis
plauksta Priekšējās ekstremitātes noslēdzošā daļa (dzīvniekiem)
kinetokardiogrāfija Priekšējās krūškurvja sienas sirds apvidus vibrāciju grafiska pierakste; vibrācijas dod priekšstatu par sirds kontrakcijām attiecīgajā krūškurvja vietā
prozencefalons Priekšējās smadzenes, ko iedala starpsmadzenēs un galasmadzenēs; attīstās no primārā priekšējā smadzeņu pūslīša
anterosuperiors Priekšēji augšējais
anteroposteriors Priekšēji pakaļējais
priekšrati Priekšējie (transportlīdzekļa, ierīces u. tml.) riteņi
priekšriņķi Priekšējie plīts riņķi
priekšpupi Priekšējie pupi (govij)
subtalāms Priekšējo smadzeņu apvidus starp talāmu un hipotalāmu
zemuzkalne Priekšējo smadzeņu daļa, kurā ir veģetatīvās nervu sistēmas augstākie centri, tajā veidojas emocijas un sajūtas par organisma stāvokli
prozocēle Priekšējo smadzeņu dobums
priekšdējais Priekšējs
priekšijs Priekšējs
spicē Priekšgalā
galvenieks Priekšgalā esošais
priekšpīķis Priekšgala nodalījums (kuģī), t. i. telpa zem klāja no priekšgala līdz mastam
pīķis Priekšgala vai pakaļgala nodalījums (kuģim)
pa priekšu Priekšgalā, sākumā (virzīties, ko virzīt)
forgals Priekšgals
purns Priekšgals (transportlīdzeklim)
austroaziāts Priekšindijas un Aizindijas pirmiedzīvotājs
āristaba Priekšistaba
priekškulksnis Priekškāja
priekšgūža Priekškājas gūža
priekšķepa Priekškājas ķepa
priekšķetna Priekškājas ķetna
promontorijs Priekškalns, zemes rags, kārslis; anatomijā radze jeb izcilnis, jostas-krustu izliekums
Nogaju stepe Priekškalnu līdzenums Piekaspijas zemienes dienvidrietumos, Terekas un Kumas upstarpā, Krievijā, augstums - no 170 m vjl. līdz 28 m zjl.
ātrijs Priekškambaris vai priekštelpa
kale Priekškaramā atslēga
kalīte Priekškaramā atslēga
kalītis Priekškaramā atslēga
kalka Priekškaramā atslēga
priekškārtene Priekškaramā atslēga
pumpa Priekškaramā atslēga
serjga Priekškaramā atslēga
serjožka Priekškaramā atslēga
sopļja Priekškaramā atslēga
aizkari Priekškars
aizlaižamais Priekškars
gardīne Priekškars
portjera Priekškars (parasti no bieza, smaga auduma) durvīm, logiem, nišām
priekšsega Priekškars, aizkars
marga Priekškars; smalki adītas malas
Austrumu Priekškaukāzs Priekškaukāza austrumu daļa - Terekas-Kumas zemiene
Centrālais Priekškaukāzs Priekškaukāza centrālā daļa - Stavrropoles augstiene, Pjatigorje, Terekas-Sunžas augstiene
Rietumu Priekškaukāzs Priekškaukāza rietumu daļa = Kubaņas-Pieazovas zemiene
priekšceplis Priekškrāsns rijā
aizote Priekškrāsns stūris
aizgore Priekškrāsns, lielas krāsns priekšējā daļa
priekšķeta Priekšķetna
geramorfisms Priekšlaicīga novecošana
pārmešanās Priekšlaicīgas dzemdības (mājlopiem)
nosvēpēt Priekšlaicīgi nonāvēt
falstarts Priekšlaicīgs starts sporta sacīkstēs
primšlaik Priekšlaik
priekšlaik Priekšlaikus
priekšlaiku Priekšlaikus
izamesties Priekšlaikus atnesties
izmesties Priekšlaikus atnesties
inkubācija Priekšlaikus dzimušu bērnu ievietošana boksā, nodrošinot svaiga gaisa cirkulāciju un ķermeņa temperatūru
priekšlaikā Priekšlaikus; arī priekšlaicīgi
privātisims Priekšlasījums (arī seminārs) dažām vai pat tikai vienai personai, gk. universitātē
ierosināšana Priekšlikuma izteikšana, pamudināšana darīt kaut ko
propozīcija Priekšlikums, ierosinājums
gammagramma Priekšmeta attēls uz fotoplates, kas iegūts, caurstarojot pētāmo priekšmetu ar gamma stariem
kājiņa Priekšmeta daļa (parasti sašaurināta, garena), ar kuru priekšmetu piestiprina (kur, pie kā), atbalsta (pret ko)
tvereklis Priekšmeta daļa (tā) satveršanai; arī rokturis
plecs Priekšmeta daļa no atbalsta punkta līdz spēka pielikšanas punktam
apakša Priekšmeta daļa, kas veido tā pamatu; apakšējā daļa; pretstats: augša
uzgalis Priekšmeta galam uzmaucama, uzskrūvējama, noteiktai funkcijai paredzēta detaļa
iekšā Priekšmeta iekšpusē; vielā, audos, materiālā u. tml.
grozāmība Priekšmeta īpašība mainīt stāvokli, virzienu
kūlenis Priekšmeta kritiens, gāšanās ar augšdaļu uz leju; priekšmeta kritiens, tam vairākkārt griežoties apkārt
metodiķis Priekšmeta mācīšanas metodikas, audzināšanas metodikas speciālists
rante Priekšmeta mala, arī īpaši veidota apmale
zemuška Priekšmeta pamatne
akcidence Priekšmeta pārejoša, nebūtiska īpašība, kurai ir gadījuma raksturs
kants Priekšmeta šaura mala
priekšstats Priekšmeta vai parādības tēls, kas rodas, pašam priekšmetam vai parādībai neiedarbojoties uz maņu orgāniem
dekontaminācija Priekšmeta vai telpas atbrīvošana no kaitīgiem bioloģiskiem, ķīmiskiem vai radioaktīviem aģentiem
imitācija Priekšmeta veidošana pēc kāda parauga (parasti ar mazāku vērtību, zemāku kvalitāti); imitētais priekšmets
skrošapstrāde Priekšmeta virsmas apstrāde ar skrošu strūklu vai ar tvertnē rotējošām skrotīm
apakša Priekšmeta virspusei pretējā puse
pamats Priekšmeta visaugstākajai, visizvirzītākajai vai vissmailākajai daļai pretējā daļa
plāns Priekšmeta, (kā) joslas, daļas atrašanās vieta, izvietojums atkarībā no skatītāja novērošanas punkta
pigura Priekšmeta, cilvēka vai dzīvnieka attēls skulptūrā, rotājumā
zars Priekšmeta, darbarīka elements - tievs, garens veidojums, kas no priekšmeta pamatnes garenvirzienā sadalās vairākās daļās
nominācija Priekšmeta, parādības, darbības, īpašības u. tml. apzīmēšana ar kādu valodas vienību (piemēram, ar vārdu, vārdu savienojumu)
kustība Priekšmeta, šķidruma, gāzes, elementārdaļiņu u. tml. pārvietošanās (kādā virzienā, attiecībā pret ko)
virziens Priekšmeta, veidojuma, veidojumu kopuma u. tml. vērstība, orientācija (attiecībā pret debespusēm, kā izvietojumu apvidū, arī attiecībā pret priekšmeta malām, galiem u. tml.)
glabāšana Priekšmeta, vielas u. tml. atrašanās personas valdījumā
daiči Priekšmeti (dažādi)
munīcija Priekšmeti, kas konstruktīvi izgatavoti šāviena izdarīšanai un paredzēti dzīvu vai nedzīvu mērķu iznīcināšanai vai bojāšanai
konsumtibilijas Priekšmeti, ko lietojot patērē, kā barība, ziepes u. c.
naturālijas Priekšmeti, lietas, produkcija to dabiskajā veidā
natūra Priekšmeti, lietas, produkcija, ko naudas vietā izmanto par maksāšanas līdzekli
rubricēšana Priekšmetošana
tirka Priekšmets (avīze u. tml.), ar ko zagšanas laikākabatzaglis piesedz rokas
bakstīklis Priekšmets (kā) bakstīšanai
bakstāmais Priekšmets (kā) bakstīšanai, bakstīklis
pamats Priekšmets (kā) novietošanai, uzstādīšanai
cilpa Priekšmets (no virves, auklas, metāla u. tml.), kam ir loka vai gredzena forma
spogulis Priekšmets (parasti īpaši veidots), kura virsma labi atstaro gaismu un kuru izmanto attēlu ieguvei
piemiņlieta Priekšmets (parasti mākslinieciski izstrādāts), kas paredzēts, lai ko saglabātu atmiņā
suvenīrs Priekšmets (parasti mākslinieciski izstrādāts), kas paredzēts, lai ko saglabātu atmiņā; piemiņlieta
bulavs Priekšmets (parasti plakans koka gabals kārts galā), ar ko dauzot pa ūdens virsmu dzen zivis tīklā
vāks Priekšmets (parasti plaknes veidā), ko liek virsū (kādam atvērumam, piemēram, akai, lūkai)
numurs Priekšmets (parasti plāksne), uz kā ir šāds cipars, šāda ciparu kopa
mīlulis Priekšmets (parasti rotaļlieta), kas izraisa sevišķu patiku
spraude Priekšmets (piemēram, kārts), kuru iesprauž kur, lai ko apzīmētu
valstsābols Priekšmets ābola formā, parasti ar krustu augšā, ko valdnieks turēja rokā kā savas varas simbolu svinīgos gadījumos
izšuvums Priekšmets ar izšūtu rotājumu
rieķis Priekšmets ar ko pērt, sist
riebulis Priekšmets ar ko vārdotājs "riebj" (apspaida) dziedējamo vietu
kauliņš Priekšmets galda spēles komplektā (piemēram, plāksnīte, klucītis, simbolisks veidojums)
saspraude Priekšmets matu saspraušanai
sasprauds Priekšmets matu saspraušanai
forticers Priekšmets piesegšanai zādzības laikā
ķīlis Priekšmets plāksnes veidā (parasti ar sašaurinātu galu) (kā) nostiprināšanai, saspriegšanai
rokudzelži Priekšmets roku saslēgšanai - ap rokām apliekami un noslēdzami (dzelzs) apļi, kas savā starpā savienoti ar ķēdi; roku dzelži
babka Priekšmets spēlē - klucis, ripa u. tml., ko cenšas apgāzt sviežot ar nūju
mērs Priekšmets tilpuma mērīšanai; šāda priekšmeta saturs
čačeklis Priekšmets uz kura uztin pinamas dzijas
piemiņa Priekšmets vai pazīme, kas saistās ar kādu mirušu cilvēku, pagātnes notikumu, un tiek glabāti, lai to atcerētos
pauna Priekšmets vai priekšmetu kopums, kas ir iesaiņots (parasti drānā); sainis
baltums Priekšmets vai tā daļa baltā krāsā
aizslēps Priekšmets, aiz kā var aizslēpties
aizbāznis Priekšmets, ar ko aizbāž, noslēdz (trauka vai caurules) atvērumu
baideklis Priekšmets, ar ko cenšas atbaidīt (dzīvniekus)
biedēklis Priekšmets, ar ko cenšas atbaidīt (dzīvniekus)
baiglis Priekšmets, ar ko cenšas atbaidīt (dzīvniekus); (putnu) biedēklis
baids Priekšmets, ar ko cenšas atbaidīt (dzīvniekus); biedēklis
relikvija Priekšmets, ar ko ir saistītas dārgas atmiņas vai svarīgu, nozīmīgu pagātnes notikumu liecības
ķīlējums Priekšmets, ar ko ķīlē
aizbīdnis Priekšmets, ar ko nostiprina (aizvērtas durvis, vārtus, vāku u. tml.); bulta, aizšaujamais
simbols Priekšmets, attēls vai zīme, kas norāda uz kādu no Svētuma vai Absolūtā aspektiem
kāsis Priekšmets, darbarīks - stienis ar āķveida galu kā uzkabināšanai
birkavnieks Priekšmets, dzīvnieks, kas sver birkavu
deziderāts Priekšmets, grāmata, kas trūkst kādā kolekcijā, bibliotēkā
kājsargs Priekšmets, ierīce kāju aizsargāšanai pret traumām (piemēram, sporta spēlēs)
aizsargs Priekšmets, ierīce, iekārtojums, kas aizsargā pret kaut ko
ķīlis Priekšmets, kam (parasti) ir šaurleņķa trīsstūra veids
tīkls Priekšmets, kam galvenā sastāvdaļa ir šāds pinums un kas ir paredzēts (kā) ievietošanai, norobežošanai, aptveršanai
boņķis Priekšmets, kam ir apaļa, strupa forma, veids
kubiks Priekšmets, kam ir kuba vai kubam līdzīga forma
ķieģelis Priekšmets, kam ir ķieģeļa forma
sīkums Priekšmets, kam ir nelieli izmēri, arī neliela vērtība; nenozīmīgs priekšmets
kubs Priekšmets, kam ir regulāra sešskaldņa vai tam līdzīga forma
fetišs Priekšmets, kam tiek piedēvētas maģiskas, pārdabiskas īpašības
talismans Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas nest tā īpašniekam laimi, veselību, veiksmi; arī amulets
amulets Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas pasargāt tā īpašnieku no nelaimēm, slimībām, arī nest laimi
liecinieks Priekšmets, kas eksistē kāda notikuma laikā
svešķermenis Priekšmets, kas ir iekļuvis vai ievadīts organismā pa dabisku atveri vai ķermeņa virsmas ievainojumu un palicis audos, slēgtos ķermeņa dobumos, dobos orgānos; arī parazīts, nevēlams sāļu veidojums organismā
stikls Priekšmets, kas ir izgatavots no šāda materiāla; šāda materiāla loksne
spiedpoga Priekšmets, kas ir paredzēts (kā, piemēram, apģērba gabala, apavu, maka) daļu sastiprināšanai un kas sastāv no divām apaļām daļām, no kurām vienu iespiež otrā
tāsinieks Priekšmets, kas izgatavots no bērza tāss
stakle Priekšmets, kas izveidots (parasti no koka) ar šāda veida starpu, žuburu; divžuburains miets
nodegulis Priekšmets, kas nav pilnīgi sadedzis, izdedzis
dzelzs Priekšmets, kas parasti izgatavots no tērauda
lietussargs Priekšmets, kas paredzēts, lai aizsargātos no lietus - ar blīvu audumu klāta apaļa, izliekta metāla konstrukcija ar rokturi
pavadonis Priekšmets, kas pastāvīgi, ilgāku laiku ir (kāda) tiešā tuvumā, arī rīcībā, lietošanā
plerkšķis Priekšmets, kas rada šādu troksni
vāks Priekšmets, kas sedz, aizsargā (piemēram, mehānismu, ierīci, tās daļu)
regālija Priekšmets, kas simbolizē monarha varu (piemēram, kronis, scepteris, tronis, valstsābols, purpura tērps)
stirkšis Priekšmets, kas stirkš; koka ierīce, ko mednieki izmantoja zaķu izdzīšanai no meža
tirkšīns Priekšmets, kas tirkšķ
tricīns Priekšmets, kas trīc
redeles Priekšmets, kas veidots no vairākiem stieņiem, plāksnēm u. tml., kuras ar samērā lielām atstarpēm ir piestiprinātas pie pamatnes rāmja; šādi novietotu stieņu, plākšņu u. tml. kopums (kādā priekšmetā)
klaudzeklis Priekšmets, kas vējā klabinās
regālija Priekšmets, kas, parasti simbola veidā, ir saistīts ar kādu darbību, parādību sabiedrībā
ķīla Priekšmets, ko dod spēles dalībnieks, kurš nav izpildījis uzdevumu, un ko var saņemt atpakaļ pēc noteiktu darbību veikšanas
rekvizīts Priekšmets, ko izmanto darbības, kā arī vides raksturošanai (skatuves mākslā, kino mākslā u. tml.)
prototips Priekšmets, ko izmanto par (mērvienības) etalonu
eksponāts Priekšmets, ko izstāda apskatei (izstādē, muzejā)
greznumlieta Priekšmets, ko lieto par rotājuma elementu (tērpam, telpai); arī rotas lieta
sveiciens Priekšmets, ko pasniedzot apliecina draudzību, sirsnību, labvēlību; arī dāvana
piegādājums Priekšmets, ko piegādā
slogs Priekšmets, ko pievieno zvejas tīklam, lai to iegremdētu ūdenī noteiktā dziļumā
koks Priekšmets, konstrukcija, kas izgatavota no koksnes, kokmateriāla
sprādze Priekšmets, kurā ko (piemēram, jostas, siksnas galu) ievirza, lai to noturētu nekustīgā stāvoklī, saspriegtu
žņaudzeklis Priekšmets, kuru žņaudz
manta Priekšmets, lieta (ar noteiktu lietošanas vērtību, funkciju)
piemineklis Priekšmets, mākslas darbs u. tml., kas izraisa atmiņas par tā veidotāju
balva Priekšmets, naudas summa, ko pasniedz kā atzinības apliecinājumu (piemēram, par uzvaru sporta sacensībās, par labu darbu); godalga
balsts Priekšmets, pamats, pret ko vai uz kā var atbalstīties; atbalsts
punduris Priekšmets, parādība, kas ir daudz mazāka par parasto savas grupas priekšmetu, parādību
pašmērķis Priekšmets, parādība, norise, uz ko pārlieku tiecas, ko pārlieku izceļ, neņemot vērā (kā) būtību, galveno uzdevumu
rīks Priekšmets, parasti īpaši izgatavots (piemēram, instruments, ierīce, iekārta), ko izmanto kāda darba, kādas darbības veikšanai
stafete Priekšmets, parasti koka nūja, ko šādas sacensības komandas dalībnieki nodod cits citam
grabulis Priekšmets, parasti rotaļlieta, ar tukšu vidu, kur ievietotas sīkas lodītes, bumbiņas u. tml., kas kustoties grab
atgādinājums Priekšmets, pazīme u. tml., kas atgādina, liek atcerēties (ko)
rotaslieta Priekšmets, piemēram, juvelierizstrādājums (kā, parasti cilvēka) rotāšanai, greznošanai; rotas lieta
loks Priekšmets, priekšmeta daļa, arī veidojums, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma; šāda priekšmeta, priekšmeta daļas, veidojuma forma
slīpne Priekšmets, priekšmeta daļa, arī veidojums, kam ir slīpa virsma
baksteklis Priekšmets, rīks (kā) bakstīšanai
slauķis Priekšmets, rīks, arī ierīce (kā) slaucīšanai
metams Priekšmets, rīks, ko met, lai trāpītu (kur)
sviežams Priekšmets, rīks, ko sviež, lai trāpītu (kur); metams (2)
smagums Priekšmets, veidojums u. tml., kam ir samērā liela masa, liels svars
balsts Priekšmets, veidojums, ar ko nostiprina vai notur kādā stāvoklī, regulē stāvokli
vērtība Priekšmets, veidojums, arī parādība, kam piemīt šāds īpašību kopums un ko parasti raksturo ar kādu materiālu ekvivalentu
sargs Priekšmets, veidojums, ierīce (ķermeņa, tā daļas) aizsargāšanai pret traumām (piemēram, sporta spēlēs)
poliedrs Priekšmets, veidojums, kam ir daudzskaldņa forma
sirpis Priekšmets, veidojums, kam ir pusloka forma ar sašaurinājumu galos; šāda priekšmeta, veidojuma forma
lode Priekšmets, veidojums, kam ir šāda ķermeņa forma
spirāle Priekšmets, veidojums, kam ir šādas līknes forma vai kas atgādina šādu līkni
trīsžuburis Priekšmets, veidojums, kam ir trīs žuburi
trijžuburis Priekšmets, veidojums, kam ir trīs žuburi; trīsžuburis
vienžuburis Priekšmets, veidojums, kam ir viens žuburs
balsts Priekšmets, veidojums, kas uztver virs tā novietotā priekšmeta, veidojuma smagumu
pabalsts Priekšmets, veidojums, ko izmanto par balstu, novietojot to parasti zem (kā), arī (kam) apakšā
uzliktnis Priekšmets, veidojums, ko uzliek, piestiprina (uz kā, kam); detaļa, ko piestiprina (uz kā, kam), piemēram, būvelementu sasaistīšanai
paliktnis Priekšmets, veidojums, uz kura ko uzliek, novieto; detaļa, elements, ko iemontē zem (kā), arī (kam) apakšā
starplika Priekšmets, veidojums, viela, ko novieto starp ko (piemēram, lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu)
luminators Priekšmets, viela, kas luminiscē
strefosimbolija Priekšmetu (zīmju, burtu) uztvere apvērstā veidā kā spogulī; vārdu aklums; grūtības, mācoties lasīt
numerācija Priekšmetu apzīmēšana ar secīgiem numuriem; numurēšana
atlējums Priekšmetu atdarināšana ar plūstošu un ātri sacietējošu vielu palīdzību
grozs Priekšmetu daudzums, kas ietilpst šādā pinumā
ponsēt Priekšmetu gludināšana ar pūmeku
kategorija Priekšmetu grupējums pēc to kvalitātes
panstereorāma Priekšmetu iztēlošana izcilā veidā
guba Priekšmetu kaudze
uzkabe Priekšmetu komplekts (piemēram, jostas, siksnas, somas, maisi), kas paredzēts karavīriem ieroču, munīcijas, pārtikas un aizsarglīdzekļu, kā arī personisko mantu nešanai; priekšmetu kopums, kas paredzēts nešanai ar šāda komplekta palīdzību
augstumekipējums Priekšmetu komplekts, kas paredzēts lidotāja individuālai lietošanai, lai nodrošinātu viņam normālu eksistenci un darbības drošību lidojumos lielā augstumā, ja notikusi kabīnes dehermetizācija un vajag katapultēties
astoņnieks Priekšmetu kopa, kas sastāv no astoņiem priekšmetiem
deviņnieks Priekšmetu kopa, kas sastāv no deviņiem priekšmetiem
bogs Priekšmetu kopums; kaudze; bars
dismegalopsija Priekšmetu lieluma un formas uztveres traucējums
nostiprināšana Priekšmetu nostiprināšana uz pārvietojamas platformas, ko sauc par paliktni
izvietošana Priekšmetu novietošana noteiktā vietā, kārtībā
platinēšana Priekšmetu pārklāšana ar plānu platīna kārtiņu, lai palielinātu to izturību pret skābēm, atmosfēras iedarbību, lai dotu tiem glītāku izskatu
makroskopija Priekšmetu pētīšana ar neapbruņotu aci
tvērums Priekšmetu vai procesu kopums, teritorijas vai telpas daļa, jautājumu vai tematu loks u. tml., ko aptver kāda parādība, ko skar kāda darbība; robežas, līdz kurām sniedzas kāda iedarbība; kādas parādības izplatības zona; snieguma tālums
ķizikas Priekšmetu virkne
ķīzikas Priekšmetu virkne
dioptrs Priekšmetu vizēšanas ierīce senos astronomiskos un ģeodēziskos instrumentos
kvantitāte Priekšmetu, būtņu, parādību noteiksme, kas var mainīties attiecīgo priekšmetu, būtņu, parādību kvalitātes (1) ietvaros; kategorija, kas raksturo priekšmetus, būtnes, parādības pēc to apjoma, skaita un attīstības pakāpes
izvietojums Priekšmetu, elementu izkārtojums noteiktā veidā, kārtībā
uzstādījums Priekšmetu, figūru izkārtojums gleznošanai, zīmēšanai, atveidošanai
manta Priekšmetu, lietu kopums, kas kādam pieder un ir nepieciešams ikdienas dzīvē, saimniecībā; iedzīve
natūrā Priekšmetu, lietu, produkcijas veidā (kārtot maksājumus, saistības)
klēpis Priekšmetu, masas daudzums, ko var apņemt, nest ar abām rokām (parasti, piespiežot viduklim); siena, salmu u. tml. daudzums, ko saņem ar darbarīku, parasti dakšām
nasta Priekšmetu, masas daudzums, kopums, kas ir sakārtots, savienots tā, ka to var nest; siena, salmu u. tml. daudzums, kopums, ko var vienā reizē saņemt ar darbarīku (parasti ar dakšām)
nasta Priekšmetu, masas daudzums, kopums, ko (dzīvnieks) var vienā reizē pārvietot
sistemātika Priekšmetu, parādību u. tml. klasifikācija, grupēšana
kategorija Priekšmetu, parādību, cilvēku grupējums pēc kādām to pazīmēm vai īpašībām
inventārs Priekšmetu, rīku kopums (piemēram, kādā telpā, uzņēmumā, iestādē); nepieciešamo priekšmetu, rīku kopums (kādā darbības nozarē)
izkārtojums Priekšmetu, to daļu izvietojums noteiktā kārtībā, veidā
nomenklatūra Priekšmetu, to daļu nosaukumu kopums vai uzskaitījums (kādā nozarē)
sauja Priekšmetu, vielas u. tml. kopums, daudzums, ko var saņemt plaukstā, apņemt ar plaukstu
namgals Priekšnama gals, virtuve, mājas gals
forūzis Priekšnams
poruzis Priekšnams
priekšīna Priekšnams
priekšistaba Priekšnams
sīņcis Priekšnams
zince Priekšnams
prodoms Priekšnams, priekšhalle antīkajā arhitektūrā
pūrūzis Priekšnams; priekštelpa
uzstāšanās Priekšnesums
priekšeniece Priekšniece
priekšinīca Priekšniece
prieškinīca Priekšniece
načaļstva Priekšniecība
siļķe Priekšniecības rājiens vai stingra piezīme
konrektors Priekšnieka biedrs; rektora biedrs
pavēle Priekšnieka mutvārdu vai rakstveida rīkojums padotajiem; attiecīgais teksts, dokuments
načaļņiks Priekšnieks
priekšinieks Priekšnieks
priekšniecība Priekšnieks
priešķenieks Priekšnieks
prieškinieks Priekšnieks
priekšenieks Priekšnieks (1)
mīriarhs Priekšnieks par 10000 cilvēkiem
pr-ks Priekšnieks, -ce (kopā ar uzvārdu)
galvinieks Priekšnieks, galva
virspriekšnieks Priekšnieks, kura pakļautībā ir vairākas apakšnodaļas ar saviem priekšniekiem
magister Priekšnieks, meistars, skolotājs
prevo Priekšnieks, priekšsēdis utt.
prēpozits Priekšnieks; prāvests
pronephros Priekšniere
priekšnojausma Priekšnojauta
priekšsajūta Priekšnojauta
dotums Priekšnosacījums jeb izejas punkts, kas ņemams vērā, meklējot zināmas problēmas atrisinājumu
atslēga Priekšnosacījums, lai ko iegūtu, panāktu, sasniegtu
augsne Priekšnoteikumi, labvēlīgi apstākļi (kādas parādības pastāvēšanai, attīstībai)
premisa Priekšnoteikums
avanports Priekšosta
pagalms Priekšpagalms
anteroparietāls Priekšpaura
pēnultima Priekšpēdējā zilbe
pirmspēdējais Priekšpēdējais
faubourg Priekšpils, vēlāk priekšpilsēta
forštate Priekšpilsēta
pārštats Priekšpilsēta
forštatnieks Priekšpilsētas iedzīvotājs
nomaļnieks Priekšpilsētas iedzīvotājs
priekšpilsētnieks Priekšpilsētas iedzīvotājs
avangards Priekšpulks; vadošā kādas sociālās vai profesionālās grupas daļa
rītaspuse Priekšpusdiena
rītspuse Priekšpusdiena
ante meridiem Priekšpusdienā
recepte Priekšraksts, ieteikums (kādai darbībai, izturēšanās veidam)
ordrs Priekšraksts, pavēle, rakstīts rīkojums, sevišķi naudas izmaksas lietās
kārtula Priekšraksts, pēc kura noteiktā secībā veic matemātiskas darbības
subrutīna Priekšrakstu secība, ko var izmantot vienā vai vairākās datoru programmās vai arī dažādos programmas punktos
preference Priekšrocība, arī privilēģija, atvieglojums
priekšādevums Priekšrocības (sacensībās, sporta spēlēs), ko piešķir vājākam dalībniekam, lai izlīdzinātu uzvaras iespējas; handikaps
handikaps Priekšrocības, ko piešķir vājākam dalībniekam (sporta spēlēs, sacensībās), lai izlīdzinātu uzvaras iespējas
prīmogenitūra Priekšroka mantot pirmdzimtajam, ģimenes fideikomisā
precedencija Priekšroka, priekšrocības; amatu goda rinda
predilekcija Priekšroka, sevišķa patika
izlikšana Priekšsacīkšu izlozes metode, ar kuru tiek panākts, ka labākie sportisti netiekas savā starpā sacensību pirmajās kārtās
vicepriekšsēdētājs Priekšsēdētāja vietnieks
priekšsēdis Priekšsēdētājs (1)
priekšsēdis Priekšsēdētājs (2)
pr-js Priekšsēdētājs, -a (kopā ar uzvārdu)
vicepriekšsēdis Priekšsēža vietnieks
iespēle Priekšspēle
ievads Priekšspēle, sākuma posms, kas ievada skaņdarbu un kam seko skaņdarba galvenā tēma vai daļa
aprehenzija Priekšstata satura apzinīga uztvere un uzņemšana apziņā
animisms Priekšstats par dvēseles piemitību priekšmetiem un dabas parādībām
infalibilitāte Priekšstats par pāvesta nemaldību ticības mācības jautājumos (kopš 1870. g. pāvesta nemaldības dogma)
egocentrisms Priekšstats par sevi kā par dzīves, pasaules centru; galējs individuālisms, egoisms
heteroģenēze Priekšstats par sugu izcelšanos kā nejaušu krasi atšķirīgu no vecāku formām īpatņu parādīšanos, kas nosaka jaunas sugas veidošanos
arhetips Priekšstats par visu mugurkaulnieku skeleta uzbūves prototipu, kas nav pilnīgi realizējies nevienā no izmirušajiem vai mūsdienu dzīvniekiem
nojēga Priekšstats, arī izpratne
ķēms Priekšstats, fantāzijas tēls, kas iedveš bailes; spoks, rēgs
saltacionisms Priekšstats, ka ar indivīdu pēkšņi var notikt saltācija - lēcienveidīga ģenētiska pārmaiņa, kas dod iespēju rasties jaunai sugai
kauzālisms Priekšstats, ka pasaules izcelšanos un tās turpmāko eksistenci nosaka noteikti apstākļi
šķitums Priekšstats, uzskats, ko rada sagrozīta (kā) uztvere
paštēls Priekšstatu pašam par sevi summa
priekšdzīvnieks Priekšstrādnieks
virskalps Priekšstrādnieks
priekškalps Priekšstrādnieks (lauku saimniecībā)
priekšpuisis Priekšstrādnieks (lauku saimniecībā); strādnieks lauku saimniecībā, kuram saimnieks uzdod izkārtot darbā pārējos strādniekus, vadīt un kontrolēt to darbu
antecesors Priekštecis
priekštecētājs Priekštecis, priekšgājējs
vectēvs Priekšteči; senči
iepriekša Priekštelpa
precistaba Priekštelpa
pirtsnamīns Priekštelpa pirtī
pirtspriekšīna Priekštelpa pirtī
priekšiņa Priekštelpa pirtī, kur ģērbjas, atstāj drēbes
velētava Priekštelpa pirtī, kur mazgā un velē veļu
porūzis Priekštelpa, priekšnams; forūzis
rostrs Priekšvadņa izcilnis, ko romiešu kuģos izmantoja pretinieka kuģu dragāšanai
deidvuds Priekšvadņa un pakaļvadņa savienojums ar ķīli
ievakars Priekšvakars
priekšvārdi Priekšvārds
kalendārvārds Priekšvārds, kas ar piesaisti noteiktam datumam ierakstīts kalendārā, kurā norādītas vārdadienas
kristībvārds Priekšvārds, personas vārds
pirmāknis Priekšvēstnesis
priekšvēstnieks Priekšvēstnieks
proenterons Priekšzarna, embrija entodermas caurulīte no rīkles membrānas, ietverot žaunu zarnu, līdz dzeltenuma ejas atiešanas vietai; no tā attīstās rīkle, plaušas, barības vads, kuņģis, aknas, daļa divpadsmitpirkstu zarnas; to apasiņo trijzaru stumbrs
forlande Priekšzeme; jūras un aizjūras teritorija, ar kuru ostai ir sakari
priekšzinības Priekšzināšanas
grieznis Priekšzobe
incisivi Priekšzobi
incisores Priekšzobi
lūkša Priekšzobs
lūkšas Priekšzobs (dzīvniekam)
griezējzobs Priekšzobs barības nokošanai
labiogresija Priekšzobu novirze uz priekšu no to normālā stāvokļa
labioklinācija Priekšzobu novirzīšanās no vertikālā stāvokļa uz priekšu lūpu virzienā
prosobranchia Priekšžauņi
potamopyrgus Priekšžauņu apakšklases ģints
Preekuln Priekule
Preekuln-Assiten Priekules Asītes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Asītes pagastā
Preekuln Priekules muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Priekules pagastā
altvitnieki Priekules novada Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Altvite" (arī - "Altovite") iedzīvotāji
angniežnieki Priekules novada Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Angnieze" iedzīvotāji
buncenieki Priekules novada Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Bunka" iedzīvotāji
isriednieki Priekules novada Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Isriede" (arī "Izriede") iedzīvotāji
izriednieki Priekules novada Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Izriede" iedzīvotāji
nodedznieki Priekules novada Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Nodega" iedzīvotāji
nodeģnieki Priekules novada Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Nodega" iedzīvotāji
urdandznieki Priekules novada Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Urdanga" iedzīvotāji
gaļķintnieki Priekules novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Gaļķinte" iedzīvotāji
gramzdenieki Priekules novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Gramzda" iedzīvotāji
mazdāmnieki Priekules novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Mazdāma" iedzīvotāji
rauženieki Priekules novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Rauži" iedzīvotāji
smaiženieki Priekules novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Smaiži" iedzīvotāji
smikšenieki Priekules novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Smikstes" iedzīvotāji
smikstenieki Priekules novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Smikstes" iedzīvotāji
kalētnieki Priekules novada Kalētu pagasta apdzīvotās vietas "Kalēti" iedzīvotāji
videnieki Priekules novada Kalētu pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji
ābelnieki Priekules novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Ābelnieki" ("Ābelnieku muiža", "Ābeļnieki") iedzīvotāji
kalnenieki Priekules novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Kalnenieki" iedzīvotāji
knīvernieki Priekules novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Knīveri" iedzīvotāji
lībartnieki Priekules novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Lībartmuiža" iedzīvotāji
zvaigšņenieki Priekules novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Zvaigznes" iedzīvotāji
virpiņnieki Priekules novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Virga" iedzīvotāji
Wirgen Priekules novada Virgas pagasta bijušais nosaukums
asītnieki Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Asīte" iedzīvotāji
Liesmas Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Audari" bijušais nosaukums
audarnieki Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Audari" iedzīvotāji
audernieki Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Auderi" iedzīvotāji
badzenieks Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Baga" iedzīvotāji
joguļnieki Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Joguļi" iedzīvotāji
mazgramzdenieki Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Mazgramzda" iedzīvotāji
mucenieki Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Mucenieki" iedzīvotāji
Saulaines Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Saulaine" nosaukuma variants
Zvaigznes Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Saulaine" nosaukuma variants
upmaļnieki Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Upmaļi" iedzīvotāji
Preekuln Priekules pagasta bijušais nosaukums
Prekuļnskaja Priekules pagasta bijušais nosaukums krieviski
Freudenberg Priekuļi
Freudenberg Priekuļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Priekuļu pagastā
liepēnieši Priekuļu novada Liepas pagasta apdzīvotās vietas "Liepa" iedzīvotāji
lodēnieši Priekuļu novada Liepas pagasta apdzīvotās vietas "Lode" iedzīvotāji
Lindengofskaja Priekuļu novada Liepas pagasta bijušais nosaukums krieviski
klabēnieši Priekuļu novada Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Klabes" iedzīvotāji
startēnieši Priekuļu novada Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Startumuiža" iedzīvotāji
jāņmuizieši Priekuļu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņmuiža" iedzīvotāji
jāņmuižnieki Priekuļu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņmuiža" iedzīvotāji
jaunraunēnieši Priekuļu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunrauna" iedzīvotāji
Priekuļu muiža Priekuļu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Priekuļi" bijušais nosaukums
Lubiņas Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Bušugrava" bijušais nosaukums
Jāņamuiža Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņmuiža" bijušais nosaukums
Annasmuiža Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkalni" bijušais nosaukums
Freudenberg Priekuļu pagasta bijušais nosaukums
Prekuļskaja Priekuļu pagasta bijušais nosaukums krieviski
euloģija Priestera svētība pār draudzi, arī tik daudz kā euharistija; vēl neiesvētīta maize
eiloģija Priestera svētības vārdi draudzei
pītija Priesteriene pareģe (Apollona templī Delfos no 7. līdz 6. gadsimtam pirms mūsu ēras)
vaidelote Priesteriene, reliģisko rituālu izpildītāja svētnīcā (senajām baltu tautām)
brachmanis Priesteris
brammanis Priesteris
svētnieks Priesteris, garīdznieks
levīti Priesteru cilts Izraēlā, kas, saskaņā ar Veco Derību, cēlušies no Jēkaba dēla Levija
hieromātija Priesteru izveidota valsts valdība
hierokrātija Priesteru kārtas valdīšana laicīgajā jomā; priesteru izveidota valsts valdība
priesterība Priesteru konfesionālais stāvoklis, pienākumu kopums; priesteru kopums; arī garīdzniecība
prezbiterijs Priesteru telpa baznīcā, arī altārtelpas daļa, kuru parasti nošķir paaugstināts grīdas līmenis
prezbitērijs Priesteru telpa baznīcā, arī altārtelpas daļa, kuru parasti nošķir paaugstināts grīdas līmenis
prepozīcija Prievārds
Mac Prievārds skotu un īru uzvārdos ar nozīmi "dēls"
veldene Prievīšu aušanas rīks
veldenīca Prievīšu aušanas rīks; veldene
eldene Prievīšu aušanas rīks; veldene (2)
pārsaišķis Prievīte
prievats Prievīte
prieve Prievīte
prievenis Prievīte
prievete Prievīte
prieviete Prievīte
prieviēte Prievīte
prievietis Prievīte
prieviets Prievīte
prievite Prievīte
prievitiņa Prievīte
prievits Prievīte
prievīts Prievīte
ūzants Prievīte
ūzbante Prievīte
ūzbants Prievīte
uzmauts Prievīte
prievets Prievīte - ar roku austs, izrakstīts apsienamais, izrakstīta jostiņa
pacele Prievīte (zeķes nostiprināšanai)
kājbante Prievīte garo zeķu nostiprināšanai
uzsainis Prievīte, apsējs
lielsaišķis Prievīte, ar ko mēdza apsiet zeķes vai bikses ap lieliem
lielsaitis Prievīte, ar ko mēdza apsiet zeķes vai bikses ap lieliem; lielsaišķis
pasējs Prievīte, paķele; kājas apsējs zem ceļa
prievots Prievīte, zeķu saite
vārnacītis Prievītes raksts
īpiņi Prievītes, matu lentas
īpini Prievītes; matu lentas
priežaudze Priežu audze
makaviks Priežu beka ("Suillus variegatus")
aitiņa Priežu čiekurs
aitīna Priežu čiekurs
pinaceae Priežu dzimta
ciedrs Priežu dzimtas ģints ("Cedrus"), mūžzaļš, lapeglei līdzīgs skuju koks, 4 sugas
cefalotakss Priežu dzimtas ģints ("Cephalotaxus"), Japānā augošs skujkoks, ko daudzviet audzē kā dekoratīvu koku
lapegle Priežu dzimtas ģints ("Larix"), vasarzaļš ziemeļu puslodes vienmājas koks ar ļoti mīkstām viengadīgām skujām, kas rudenī nobirst
egle Priežu dzimtas ģints ("Picea"), mūžzaļš skuju koks ar piramidālu vainagu un nokareniem čiekuriem, 45 sugas, Latvijā savvaļā 1 suga, introducētas \~20 sugas
duglāzija Priežu dzimtas ģints ("Pseudotsuga"), mūžzaļš koks ar vērtīgu koksni, izplatīts Ziemeļamerikā, Meksikā, Ķīnā, Japānā
tsuga Priežu dzimtas ģints ("Tsuga"), skujkoks ar īskātainām, plakanām skujām, kas izplatīts Ziemeļamerikā un Austrumāzijā, \~16-18 sugu un >190 dekoratīvo formu, Latvijā audzē 1 sugu; hemlokegle
dižegle Priežu dzimtas koks, ko Latvijā audzē dekoratīvos stādījumos; baltegle
kosis Priežu jaunais dzinums
coniferae Priežu jeb skuju koku apakšklases "Pinidae" nosaukuma sinonīms
patūja Priežu jeb skuju koku klases ciprešu dzimtas ģints ("Thujopsis"), spēcīgi skujkoki, ko audzē kā dekoratīvus, plašus krūmus lielos dārzos
hiba Priežu jeb skuju koku klases ciprešu dzimtas suga ("Thujopsis dolabrata"), kas savvaļā satopama Japānā, bet Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugu, dēvē arī par Japānas patūju
ciprese Priežu jeb skuju koku klases dzimta ("Cupressaceae"), mūžzaļš siltzemju skuju koks, 20 ģintis, 145 sugas
širmegle Priežu kārtas ģints ("Sciadopitys"), dekoratīvi koki ar garām skujām
sils Priežu mežs smilšainās augsnēs, parasti bez pameža (zemsegā, piemēram, virši, ķērpji, brūklenes u. tml.), jūras piekrastes kāpu apvidos un iekšzemes smilšainajos līdzenumos; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips ("Cladinoso-callunosa")
augstmežs Priežu mežs, sils
priedājs Priežu mežs; priežu audze
priedulājs Priežu mežs; priežu audze; priedājs
maukloba Priežu mizas gabals stropa segšanai (apjumšanai)
maukna Priežu mizas gabals stropa segšanai (apjumšanai)
mauknis Priežu mizas gabals stropa segšanai (apjumšanai)
Dannenhof Priežu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā
stāģis Priežu puduris
pinales Priežu rinda
čeres Priežu saknes, no kurām dedzina darvu
Upursala Priežu sala Rušona ezerā, Rušonas pagastā, platība - 6 ha
veimutpriede Priežu suga ("Pinus strobus"), Eiropā ievesta no Ziemeļamerikas, Latvijā kultivē kā krāšņuma koku
makovice Priežu sviestbeka
priedene Priežu sviestbeka
skoste Priežu un egļu jaunais dzinums
šmugumi Priežu un egļu jaunie dzinumi
pidi Priežu zari, no kuriem veido zedeņu žogu
pidiņi Priežu zari, no kuriem veido zedeņu žogu
niedrājs Priežu, egļu un bērzu mistrota audze vai šo koku sugu tīraudze, kas parasti nesasniedz lielu augstumu un kam zemsedzē ir niedres, grīšļi; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips ("Caricoso-phragmitosa")
silājs Priežu, retāk egļu mežs; priežu, retāk egļu audze; arī sils (1)
prikšķe Prīkšķe
prikšķis Prīkšķe
prišķe Prīkšķe
prīšķe Prīkšķe
prīms Prīma - augstākās klases skolnieks; nereti arī citā klasē labākā skolēna goda tituls
prīma Primabalerīna; arī primadonna
sortita Primadonnas uzejas ārija operā, kurai sevišķi senāk veltīja lielu uzmanību
PBC Primāra biliārā ciroze (angļu "primary biliary cirrhosis")
talasēmija Primāra konstitucionāli hereditāra hemolītiskā anēmija ar eritroblastozi, mikrocitozi, splenomegāliju un osteoporozi
spermatogonijs Primārā nediferencētā vīrišķā dīgļšūna
heteroproteoze Primārā proteoze, proteīnu hidrolīzes produkts, kas nešķīst ūdenī, bet šķīst neitrāla sāļa šķīdumā
ovogonijs Primāra šūna, no kuras veidojas ovocīts
citoblasts Primārā šūnas kodola nosaukums atsevišķos darbos
PHC Primārā veselības aprūpe (angļu "primary health care")
idiopātija Primāra, patstāvīga slimība, neatkarīga no citām
protonēma Primārais pavediens vai plātnīte, kas attīstās no šūnu sporām
anamniji Primārie ūdens mugurkaulnieki, kuru dīglim nav plēves
timoma Primārs aizkrūtes dziedzera audzējs
PSC Primārs sklerotizējošais holangīts (angļu "primary sclerosing cholangitis")
primates Primāti, pērtiķi jeb pērtiķveidīgie
primatologs Primatoloģijas speciālists
antropoīdi Primātu apakškārta, kas aptver cilvēku un cilvēkveida pērtiķus
scandetia Primātu kārta, kurā dažkārt nodala tupajveidīgo jeb ciršļpērtiķu dzimtu
puspērtiķi Primātu kārtas apakškārta ("Prosimii", senāk "Lemuroidea" arī "Prosimiae"), kurā ietilpst nelieli primitīvi dzīvnieki ar vāji attīstītām smadzenēm (piemēram, lemuri, slaidpirkstaiņi, lori); šīs apakškārtas dzīvnieki
gorilla Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas cilvēkpērtiķu dzimtas ģints ("Gorilla"), 1 suga (Āfrikā)
orangutans Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas cilvēkpērtiķu dzimtas ģints ("Pongo"), 1 suga
driopiteks Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas cilvēkpērtiķu dzimtas izmirusi ģints ("Dryopithecus", senāk "Proconsul"), kas dzīvojusi miocēnā un pliocēnā, bijuši izplatīti visā Eirāzijā un Āfrikā
tinējastpērtiķi Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Cebidae"), vidēji lieli pērtiķi (ķermeņa garums - līdz 75 cm, astes garums - līdz 70 cm), ar asti spēj aptvert zaru un pat karāties tajā, izplatīti Dienvidamerikas tropu mežos, 29 sugas
mērkaķis Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Cercopithecidae"), kurā ietilpst dzīvnieki ar ieapaļu galvu, paīsu purnu, slaidiem locekļiem un garu asti
cilvēkpērtiķi Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Pongidae"), visvairāk cilvēkiem līdzīgie pērtiķi, t. i., gorilla, orangutāns, parastais šimpanze un mazais šimpanze; arī gibons
mērkaķveidīgie Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli pērtiķi (ķermeņa garums - 20-100 cm, masa - 1,5-50 kg), \~100 sugu
degunpērtiķis Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas degunpērtiķu vienīgā suga ("Nasalis larvatus"), mīt mangrovju mežos Kalimantānas salā Indinēzijā, tēviņiem garš deguns, kas nokarājas pāri mutei
babuīns Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio cynocephalus"), sastopama Āfrikā
hamadrils Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio hamadryas"), sastopama Āfrikā
drils Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio leucophaeus"), satopama Āfrikā
mandrils Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio sphinx"), dzīvnieks ar iegarenu galvu, spilgti krāsainām sēžas tulznām un īsu asti, Āfrikā
kapucīns Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Cebus"), vidēji lieli primāti (masa - 1-4 kg), izplatīti Amerikas kontinenta tropos, mīt kokos, aktīvi dienā, 4 sugas
indrs Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Indridae"), vidēji liels pērtiķis (ķermeņa gar. 32-70 cm, masa - līdz 7 kg) Madagaskarā, 3 ģintis, 4 sugas
tupajveidīgie Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Tupaiidae"), sīki (masa - līdz 400 g), primitīvi pērtiķi, pārtiek no kukaiņiem un augiem, izplatīti Dienvidāzijā, 5 ģintis, 15 sugu; ciršļpērtiķi
ciršļpērtiķi Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Tupiidae"), dažreiz tos pieskaita pie kukaiņēdāju kārtas, nelieli zīdītāji (<0,4 kg) ar garu purnu, mežos Indomalajas zooģegrāfiskajā apgabalā; tupajveidīgie
indrveidīgie Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta, vidēji lieli pērtiķi (ķermeņa garums - 32-70 cm, masa - līdz 7 kg, aste īsa), izplatīti Madagaskarā, 3 ģintis, 4 sugas
bušbēbijs Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas loru dzimtas ģints ("Galago"), mīt kokos Āzijas dienvidos un Āfrikā, aktīvi naktī
loris Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas lorveidīgo dzimta ("Lorisidae"), 6 ģintis, 11 sugas, izplatīts Āzijas un Āfrikas tropos
zārds Primitīva koka konstrukcija (siena, labības u. tml.) žāvēšanai uz lauka; šāda konstrukcija kopā ar tajā sakrauto sienu, labību u. tml.
hipoceloms Primitīvā ķermeņa dobuma ventrālā daļa
lemmoblasts Primitīvā neirilemmas šūna
polidēmonisms Primitīva reliģija, ticība, ka visu pasauli apdzīvo un visas norises tajā vada dažādi gari (dēmoni)
naturālsaimniecība Primitīva tautsaimniecības iekārta, kurā ražots tiek tikai pašu vajadzībām, augstākais - savstarpējai tiešai ražojumu maiņai bez naudas starpniecības
pargedonija Primitīva tieksme apmierināt instinktus un iekāres
vārdošana Primitīva, ar maģiskiem rituāliem, parasti ar maģisku tekstu runāšanu, dziedāšanu, saistīta ārstēšana, arī iedarbība (piemēram, uz apkārtējo vidi, gariem); riebšana, pūšļošana
riebšana Primitīva, parasti ar maģiskiem rituāliem saistīta, ārstēšana; pūšļošana, vārdošana
pūšļošana Primitīva, parasti ar maģiskiem rituāliem saistīta, neatļauta darbība slimību ārstēšanā, ko veic personas bez medicīniskas izglītības
lāva Primitīva, solam vai plauktam līdzīga (parasti pie sienas piestiprināta) guļasvieta
nāra Primitīva, solam vai plauktam līdzīga guļasvieta; lāva
pirmzīdītāji Primitīvāko zīdītāju apakšklase; šīs apakšklases dzīvnieki
dējējzīdītāji Primitīvāko zīdītāju apakšklase; tiem saglabājušās vairākas rāpuļu pazīmes (kloāka, vairošanās ar olām)
punktacis Primitīvas acis ar lēcu (zirnekļiem un daļai kukaiņu)
klabački Primitīvas dzirnavas
slietene Primitīvas konstrukcijas celtne, kuras konusveida karkass ir tievgaļos savienoti stabi, bet sienas - 4-6 metrus garas kārtis
slietenis Primitīvas konstrukcijas celtne, kuras konusveida karkass ir tievgaļos savienoti stabi, bet sienas - 4-6 metrus garas kārtis
klakšans Primitīvas važas
dahabija Primitīvas, vecmodīgas vietējo iedzīvotāju buru laivas Nilā, ar augstām smailām trijstūru burām; senāk - garš, šaurs Nīlas kuģis ar burām, pārsegu un kajīti
makrolīti Primitīvi apstrādāti masīvi akmens rīki, kas raksturīgi neolītam
vārdot Primitīvi ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piemēram, uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus; riebt, pūšļot
pūšļot Primitīvi ārstēt, parasti izmantojot maģiskus rituālus
raibīt Primitīvi ārstēt, parasti izmantojot maģiskus rituālus
riebt Primitīvi ārstēt, parasti izmantojot maģiskus rituālus; pūšļot, vārdot
riept Primitīvi ārstēt, parasti izmantojot maģiskus rituālus; pūšļot, vārdot, riebt 2
estērijas Primitīvi lapkājvēži, Latvijā devona nogulumos atrodamas no dažiem milimetriem līdz 3 cm lielas fosīlijas, dzīvojušas iesāļūdeņos vai saldūdeņos
saslaistīt Primitīvi, arī pavirši sasliet (parasti celtni)
primitīvists Primitīvisma (3) pārstāvis mākslā
primitivitāte Primitīvisms (1)
primitīvums Primitīvisms (1)
primitivitāte Primitīvisms (2)
primitīvums Primitīvisms (2)
primitivitāte Primitīvisms (4)
primitīvums Primitīvisms (4)
primitivitāte Primitīvisms (5)
primitīvums Primitīvisms (5)
trihoplakss Primitīvs daudzšūnu organisms ("Trichoplax adhaerens"), ko veido tikai četri dažādu šūnu veidi un ārēji izskatās kā lipīga, mataina plāksnīte, 1,5 mm gara primitīva radība, tomēr tās gēni līdzinās augstāk attīstītiem dzīvniekiem
ģīna Primitīvs mūzikas instruments
Prīma ezers Primmas ezers Salacas pagastā
Primas ezers Primmas ezers Salacgrīvas pagastā
Primmu ezers Primmas ezers Salacgrīvas pagastā
Prīmu ezers Primmas ezers Salacgrīvas pagastā
Koivisto Primorskas pilsēta Krievijā (Ļeņingradas apgabalā), tās nosaukums līdz 1949. g.
Fišhauzene Primorskas pilsētas Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1946. g.
primula Prīmulas
gaiļbikse Prīmulas ("Primula")
gailene Prīmulas ("Primula")
primula Prīmulas ("Primula")
primulaceae Prīmulu dzimta
duglāzija Prīmulu dzimtas augs, savvaļā aug Dienvideiropas kalnos, ziedi dzelteni ap 5 cm garos kātiņos, ziedot veido skaistu klājienu
pavirza Prīmulu dzimtas ģints ("Anagallis"), viengadīgi lakstaugi ar apaļu vai četršķautņainu stulbāju, ziedi aktinomorfi, divdzimumu ar divkāršu apziedni, auglis - lodveida pogaļa; \~24 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
vairodzene Prīmulu dzimtas ģints ("Androsace"), lakstaugs ar lapām rozetē un baltiem ziediem čemurā, >100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, 2 no tām adventīvas
sīkaudzīte Prīmulu dzimtas ģints ("Centunculus"), nelieli, viengadīgi lakstaugi, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
ciklamena Prīmulu dzimtas ģints ("Cyclamen"), daudzgadīgs lakstaugs; alpu vijolīte
ducīte Prīmulu dzimtas ģints ("Dodecatheon"), dekoratīvi augi, tuvu radniecīgi prīmulām un ciklamenām, savvaļā zied Ziemeļamerikā, ziedi līdzīgi ciklamenām, balti, sārti vai violeti, sakopoti čemuros un paceļas līdz 50 cm virs lapojuma, stāda alpinārijos, ūdenstvertņu tuvumā un apstādījumu dobēs
pienzāle Prīmulu dzimtas ģints ("Glaux"), daudzgadīgs lakstaugs, sastopams tikai ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 1 suga
sermulīte Prīmulu dzimtas ģints ("Hottonia"), daudzgadīgi lakstaugi, ūdensaugi, viss augs iegrimis ūdenī, virs ūdens paceļas tikai ziednesis (ļoti seklos ūdeņos lapas sedz ūdens virsmu), 2 sugas, Latvijā 1 suga
ķekarzeltene Prīmulu dzimtas ģints ("Naumburgia"), kurā 1 suga, kas izplatīta ziemeļu puslodes mērenajā joslā, sastopama arī Latvijā
septiņstarīte Prīmulu dzimtas ģints ("Trientalis"), daudzgadīgs lakstaugs ar lapām stumbra augšdaļā, 4 sugas, Latvijā, tāpat kā visā Eiropā, 1 suga
kortūza Prīmulu dzimtas ilggadīgs dekoratīvs lakstaugs, zied maijā, jūnijā purpursarkaniem ziediem čemuros
primulales Prīmulu rinda
prīmulaugi Prīmulu rindas dzimta, lakstaugi, reti krūmi, ar vienkāršām rozetē sakārtotām lapām, \~30 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 16 sugu
ausainā prīmula prīmulu suga ("Primula auricula")
Bīsa prīmula prīmulu suga ("Primula beesiana")
Bulleja prīmula prīmulu suga ("Primula bulleyana")
Bullesa prīmula prīmulu suga ("Primula bullesiana")
sniegziedu prīmula prīmulu suga ("Primula chionantha")
zobainā prīmula prīmulu suga ("Primula denticulata")
dižā prīmula prīmulu suga ("Primula elatior")
gaiļbiksītes Prīmulu suga ("Primula elatior"), lakstaugi ar gaiši dzelteniem, smaržīgiem ziediem čemuros
bezdelīgactiņa Prīmulu suga ("Primula farinosa"), daudzgadīgs augs ar daudziem čemurā sakopotiem sārti violetiem ziediem, Latvijā aizsargājams
Florindas prīmula prīmulu suga ("Primula florindae")
Japānas prīmula prīmulu suga ("Primula japonica")
Jūlijas prīmula prīmulu suga ("Primula juliae"), kuras daudzas šķirnes ir iecienīts krāšņumaugs
sarmotā prīmula prīmulu suga ("Primula pulverulenta")
rožainā prīmula prīmulu suga ("Primula rosea")
Ķīnas prīmula prīmulu suga ("Primula sinensis")
gaiļbiksītes Prīmulu suga ("Primula veris syn. Primula officialis"), ko izmanto kā ārstniecības augu un krāšņumaugu
parastā prīmula prīmulu suga ("Primula vulgaris syn. Primula acaulis")
pūkainā prīmula prīmulu suga ("Primula x pubescens"), kas iegūta sugas krustojot
Prinzenhof Princa muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā
prince Princese
princene Princese
princesine Princese
princūze Princese
sprincene Princese
sprincese Princese
kroņprincese Princese, kurai ir tiesības mantot kroni, kļūt par valdnieci; kroņprinča sieva
infanta Princeses tituls Spānijā, Portugālē; princese (parasti monarha vecākā meita)
publiskums Princips kriminālprocesā, kas paredz, ka krimināllietu izmeklēšanu un iztiesāšanu izdara valsts iestādes (izziņas, prokuratūras, tiesas) kā valsts uzliktu pienākumu neatkarīgi no nozieguma skarto personu gribas un interesēm
utilitārisms Princips parādību, priekšmetu u. tml. vērtēšanai pēc to praktiskā derīguma, izmantojuma; attiecīgais rīcības, izturēšanās veids
nepārtrauktība Princips tiesvedībā - katra tiesas sēde notiek nepārtraukti, izņemot atpūtai nepieciešamo laiku
mutiskums Princips tiesvedībā, kas nosaka, ka visām uz tiesu aicinātām personām liecības vai paskaidrojumi jāsniedz mutiski, par pētāmajiem materiāliem un dokumentiem ir jāpaziņo un viss jāapspriež mutiski
postulāts Princips, atzinums u. tml., ko, piemēram, teorijā, jēdzienu, spriedumu sistēmā, pieņem par sākotnēju un kas nav pierādāms šīs teorijas, sistēmas ietvaros; arī aksioma
strukturālisms Princips, koncepcija (zinātnē), pēc kuras parādību pētīšanā jāpievēršas to sistēmai, struktūrai; virziens (kādā zinātnes nozarē), kas balstās uz šādu principu, koncepciju
konsensus Princips, saskaņā ar kuru juridisko aktu tiesiskā pamatotība ir nosacīta galvenokārt ar ieinteresētu pušu apmierinātību ar tiem, ņemot vērā prasības, kas attiecas uz šo aktu formu un uzrādīšanas, piestādīšanas procedūru
sprincis Princis
konsorts Princis konsorts - Lielbritānijā valdošās karalienes vīrs, kas pats nav karalis
migelisti Prinča Migela vadītie absolūtisma atbalstītāji Portugālē 1823.-1834. g.
infants Prinča tituls Spānijā, Portugālē; princis (monarha otrais dēls)
monsiņjors Prinču, katoļu bīskapu un dažu citu izcilu personu tituls
monsiņors Prinču, katoļu bīskapu un dažu citu izcilu personu tituls
kārtridžs Printera sastāvdaļa - maināms konteiners, kas pildīts ar šķidrumu vai pulveri, gāzi, filtrmateriāliem
printerploteris Printera un plotera apvienojums, kas papildus rakstzīmju izvadei nodrošina arī datu izvadi grafisku attēlu veidā
PostScript printeris Printeris (parasti lāzerprinteris), kurā ir speciālais mikroprocesors un 1 megabaits brīvpiekļuve atmiņas, kas nepieciešama, lai valodā _PostScript_ formulētās instrukcijas dekodētu un interpretētu drukāšanai
lāzerprinteris Printeris, kas informāciju uz papīra atveido ar lāzera stara palīdzību, izmantojot elektrostatiskās reprodukcijas tehnoloģiju
strūklprinteris Printeris, kas rakstzīmju attēlus uz papīra atveido, no kapilārām sprauslām izsmidzinot krāsvielas strūklu
drukātājs Printeris, mazizmēra iespiedierīce teksta un attēlu izvadei uz papīra
priorisa Priore
priekšplāns Prioritāte, kas vairākuzdevumu sistēmās tiek piešķirta interaktīvā režīmā strādājošajām programmām atšķirībā no pakešrežīmā strādājošām programmām, kas ir fona darbi
Priozjorska Priozera, pilsēta Kazahstānā, krievu valodā lietots pilsētas nosaukums
Keksholma Priozjorskas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums 1611.-1948. g.
Korela Priozjorskas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1611. g.
pripačka Pripača
pripraža Pripaška
Pripetes rezervāts Pripetes nacionālais parks
PBX Privātā atzarojuma telefoncentrāle (angļu "Private Branch Exchange")
privātģimnāzija Privātā ģimnāzija
privātklīnika Privāta klīnika
privātmāja Privāta māja
privāts Privāta persona
SPRL Privāta sabiedrība ar ierobežotu atbildību (fr. "societe de persoonnes a responsabilite limitee")
privātsaimniecība Privāta saimniecība (parasti laukos)
Antrepriz Privāta teātra nosaukums Jaroslavļā, Krievijā, ko 1750. g. nodibināja F. Volkovs; pirmais profesionālais teātris Krievijā
antreprīze Privāta teātra uzturēšana
anulācija Privātā vai publiskā, administratīva vai tiesu rakstura juridiska akta atcelšana, kurai ir atpakaļejošs spēks
privāts Privātapģērbā
privātdrēbes Privātapģērbs
privātdakteris Prīvātārsts
privātīpašniecisms Privātīpašnieciskums
buržuāzija Privātīpašnieku un bagāto šķira, retāk – vidusšķira
PA Privatizācijas aģentūra
vaučers Privatizācijas sertifikāts dažās valstīs (Čehijā, Krievijā u. c.)
PVAS Privatizējamā valsts akciju sabiedrība
priv. Privatizēts (piem., dzīvoklis)
municipalizācija Privātpersonu īpašuma tiesību piespiedu nodošana pašvaldības institūcijām
paštiesa Privātpersonu organizēta neoficiāla patvaļīga tiesa
konfiskācija Privātpersonu vai organizāciju īpašuma atsavināšana piespiedu kārtā bez atlīdzības par labu valstij
nodeva Privātpersonu vai uzņēmumu obligāts maksājums valstij par tās iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem
nodoklis Privātpersonu, arī uzņēmumu, iestāžu obligāts maksājums valstij un pašvaldībām
civilapģērbs Privāts apģērbs (pretstatā formas tērpam)
kulisjē Privāts biržas mākleris Parīzē, kurš savus veikalus nokārto plie biržas ieejas
privātprakse Privāts darbs, privāta darbība (piemēram, juristiem, ārstiem, parasti kapitālistiskās valstīs)
rekuperators Privāts tiesnesis Senajā Romā, ja puses labprātīgi nevarēja vienoties tiesneša izvēlē, pretors iecēla 3-5 šādus tiesnešus lietas iztiesāšanai
fideicommissum Privāts uzdevums mantiniekiem, uzliekot to viņu sirdsapziņai, atdot kādu daļu no mantojuma vai pat to visu tādām personām, kas pēc stingrām romiešu tiesībām nespēja mantot
privātuzņēmējs Privāts uzņēmējs
civiluzvalks Privāts uzvalks (pretstatā formas tērpam)
partikulārs Privāts, kas nav valsts dienestā
privātskolnieks Privātskolēns
priviliģēt Privileģēt
Zemes tiesa Privileģēto lauku iedzīvotāju tiesu iestāde (Latvijas teritorijā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam)
Privoļje Priviļļe, pilsēta Ukrainā
stalaktīti Prizmatiski konstruktīvi dekoratīvi elementi, kas ir novietoti cits virs cita pārkaru rindās
prizmveidīgs Prizmveida
Prizrena Prizreni, pilsēta Kosovā
problems Problēma
jautājums Problēma, temats (kas jārisina)
probza Problēma; grūtības
zamoročķi Problēmas
presenils Problēmas un parādības, kas izpaužas vecākiem cilvēkiem
problēmika Problemātika
spuļģis Problemātiska senlatviešu mitoloģiska būtne, varētu pieņemt, ka labības gars
problematica Problemātiskas fosīlijas, kuru daba vēl nav pietiekoši noskaidrota
problēmgadījums Problemātisks gadījums
neatrisināts Problemātisks, nenoskaidrots
izvedummašīna Problēmneatkarīga ekspertsistēmas daļa (aparatūra un programmas), kas operē ar zināšanu bāzē uzkrātajiem faktiem un formē izvedumus
aporētika Problēmu iztirzāšana, necenšoties tās par katru cenu atrisināt, bet gan noskaidrot šo problēmu iekšējo jēgu
problemātika Problēmu kopums (piemēram, kādā zinātnes nozarē, darbības jomā)
breinstormings Problēmu risināšanas metode: šim nolūkam sapulcinātas grupas locekļi triecientempā piedāvā iespējami daudz ideju, kuru izvērtēšana notiek pēc tam; smadzeņu ofensīva, prātavētra
Probolinga Probolingo, pilsēta Indonēzijā
pārvarēšana Procedss un/vai rezultāts, kas samazina iekšējo vai ārējo traucējošo faktoru ietekmi
giljotīna Procedūra debašu saīsināšanai vai izbeigšanai Anglijas parlamentā
atkļūdošana Procedūra programmas sastādīšanas vai shēmas izstrādāšanas gaitā pieļauto kļūdu atrašanai, lokalizēšanai un novēršanai, ko parasti veic ar datoru
skaņošana Procedūra sastādītās programmas kļūdu atrašanai, lokalizēšanai un novēršanai, ko veic, ar skaitļotāju pārbaudot programmas vai tās daļas darbspēju
lāgošana Procedūra sastādītās programmas kļūdu atrašanai, lokalizēšanai un novēršanai, ko veic, ar skaitļotāju pārbaudot programmas vai tās daļas darbspēju; skaņošana
pārkreditēšana Procedūra, kad klients noslēdz līgumu ar citu banku, saņemot izdevīgāku kredītu, un atsakās no līdzšinējās bankas pakalpojuma, slēdzot trīspusēju līgumu - starp abām bankām un klientu
novirzīšana Procedūra, kas paredzēta kuģiem, kas neatrodas jūras spēku pārraudzībā, un ko izmanto, lai atbrīvotu mierlaika kuģošanas maršrutus un iespējami ātrāk pakļautu šos kuģus sistēmai, kas paredz Sabiedroto jūras spēku kontroli pār tirdzniecības floti
demultipleksēšana Procedūra, ko veic saņēmēja pusē, lai atdalītu ar multipleksēšanu apvienotos atsevišķos signālus, kuri pārraidīti pa kopīgu datu pārraides vidi
caurskatpārbaude Procedūra, kur auditors izskata noteikta veida darījumus un ar to saistītās kontroles no paša operācijas sākuma līdz tās pabeigšanai
akreditācija Procedūra, kurā likumā noteiktā institūcija sniedz oficiālu atzinumu, ka juridiskā vai fiziskā persona ir kompetenta veikt konkrētus uzdevumus
provārdi Procedurālie vārdi, ko lieto radiotelefona procedūrā, lai standartizētu to
aktivizācija Procedūras vai programmas novešana aktīvā stāvoklī, to izsaucot vai ielādējot operatīvajā atmiņā
ligzdprocedūras Procedūras, kas deklarētas procedūrās
pārsimti Procenti
proči Procenti
pagaida Procenti par aizdotas naudas vai labības pagaidīšanu
pagaidas Procenti par aizdotas naudas vai labības pagaidīšanu
pagaidi Procenti par aizdotas naudas vai labības pagaidīšanu
procentlikme Procenti, atlīdzība kreditoram par aizdevumu noteiktā laikā
dizažio Procenti, ko atskaita no naudas vai vērtspapīru nominālvērtības, ja to kurss biržā ir krities zem nomināla
ekārs Procentos izteikta atkāpšanās prēmija biržas darījumos
sulfiditāte Procentos izteikta nātrija sulfīda ekvivalenta attiecība pret nātrija hidroksīda un nātrija sulfīda summu, vārot šķeldas pēc sulfātvārīšanas metodes sulfātcelulozes iegūšanai
nosimte Procents
procente Procents
pamatlikme Procentu likmes pamatlīmenis, pēc kura orientēta lielākā daļa banku aizdevējdarbības
anatocisms Procentu ņemšana no procentiem, procentu aprēķināšana ne vien no sākotnējās summas, bet arī no attiecīgajā periodā klāt nākušajiem procentiem; augļu augļi
kupons Procentu summa par vērtspapīru iepriekš noteiktā laika posmā
procentīgs Procentuāls
taimerpārtraukums Procesa pārtraukums taimera noteiktā laika intervāla beigu momentā
gaidstāve Procesa pilnīga vai daļēja apstāšanās līdz darbības atsākšanas signāla saņemšanai
lasījums Procesa stadija, arī viss process, kurā likumdevējā institūcijā izskata, apspriež likuma projektu (piemēram, parlamentā)
programmvadība Procesa vadība (piemēram, ierīcei, iekārtai) ar iepriekš ievadītu programmu; programmētā vadība
lēciens Procesa, parādības kvalitātes kardināla pārvēršanās jaunā kvalitātē kvantitatīvu pārmaiņu rezultātā
autometamorfisms Procesi, kas noris magmas atdzišanas un magmatisko iežu veidošanās laikā
splaisings Procesinga stadija, kurā eikariotos notiek eksoniem atbilstošo RNS priekšteča rajonu savienošanās nepārtrauktā ķēdē pēc introniem atbilstošo rajonu izšķelšanās
bīdītājs Procesora ierīce, kas veic mašīnvārdu vai to daļu pārbīdi par noteikto vietu skaitu
pēcprocesors Procesors, kas veic pamatprocesora darbības gaitā iegūto rezultātu papildapstrādi
vērpšana Procesu kopums, kurā no ierobežota garuma šķiedrām iegūst dziju
vulkānisms Procesu un parādību kopums, kas saistīts ar magmas, magmatiskas izcelsmes ūdeņu un gāzu pacelšanos no Zemes dzīlēm un izplūšanu virszeme
ego Procesu, kuri saistīti ar patību un jebkādu indivīda paštēlu, ieskaitot viņa personīgos vērtību kritērijus un nostādnes, apzīmējums psiholoģijā
ekscepcija Procesuāla darbība, vienas puses ieruna procesā pret otru
procesuālists Procesuālo tiesību speciālists
procesuāli Procesuāls
Prokions Procions, zvaigzne Mazā Suņa zvaigznājā
Prodes-Apsānu ezers Prodes ezers Subates pagastā
Prohden Prodes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā
Indrāne Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" bijušais nosaukums
Vecbaltmuiža Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" daļas, bijušās muižas apbūves paralēls nosaukums
Gulbine Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbene" nosaukuma variants
Guļbine Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbene" nosaukuma variants
Jaungulbine Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Jaungulbene" nosaukuma variants
Jaunguļbine Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Jaungulbene" nosaukuma variants
jaungulbinieši Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Jaungulbine" iedzīvotāji
Vārniški Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Vārnišķi" nosaukuma variants
pārproducēt Producēt pārāk daudz, pārsniedzot realizācijas iespējas
kopprodukcija Produkcija, ko ir saražojuši vairāki vai daudzi (parasti uzņēmumi); bruto produkcija
netosvars Produkcijas (materiālu) svars bez taras un iesaiņojuma materiāliem
tehnoloģiskums Produkcijas atbilstība noteiktiem ražošanas un ekspluatācijas apstākļiem
ražotspēja Produkcijas daudzums, ko iegūst no dzīvnieka vai auga, arī no dzīvnieku vai augu kopuma vienā laika vienībā
ražotspēja Produkcijas daudzums, ko tehniskā iekārta spēj ražot vienā laika vienībā
jauda Produkcijas daudzums, ko uzņēmums spēj ražot vienā laika vienībā; ražotspēja
ražotspēja Produkcijas daudzums, ko uzņēmums, tā vienība spēj ražot vienā laika vienībā; ražošanas jauda
kontrolpartija Produkcijas kopums, kas paredzēts pārbaudei, izmēģināšanai
pamatprodukcija Produkcijas nozīmīgākā, arī lielākā daļa
starppatēriņš Produkcijas pilnās izlaides daļa, kas tiek izmantota citas produkcijas radīšanai
starpprodukts Produkcijas pilnās izlaides daļa, kas tiek izmantota citas produkcijas radīšanai
izspaidas Produkta (piemēram, augļu) atliekas, kas rodas pēc sulas izspiešanas vai šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas
virsprodukts Produkta daļa, ko sabiedriskajā materiālo vērtību ražošanā rada virs nepieciešamā produkta
nogatavināšana Produkta izturēšana noteiktos apstākļos, kuras laikā bioķīmisko (fermentu vai mikroorganismu iedarbībā) vai fizikālķīmisko procesu rezultātā produkts iegūst jaunas tehnoloģiskās īpašības vai garšu, aromātu un konsistenci, siers - arī acojumu
pelde Produkta karsēšana, vārīšana traukā, kas ielikts katlā ar verdošu ūdeni
piecepums Produkta kārta, kas cepšanas procesā ir pielipusi (parasti pie pannas)
galalietotājs Produkta, pakalpojuma pircējs, kurš pērk preci vai pakalpojumu izlietošanai paša vajadzībām
harči Produkti
kaša Produkti
kefirs Produkti
mandra Produkti
hidrometeori Produkti, kas rodas, atmosfērā kondensējoties ūdens tvaikiem: migla, mākoņi, rasa, sarma, atkala
skaldprodukti Produkti, vielas, kas rodas, ja (kas) fizikāli vai ķīmiski skaldās, tiek skaldīts
iedevīgs Produktīvs
augstražīgs Produktīvs (par darbu, ražošanas procesu)
tapioka Produkts (milti, putraimi, pārslas), ko iegūst no maniokas cietes
rasma Produkts, izstrādājums, ražojums
uzturprodukts Produkts, kas ir izmantojams cilvēka uzturā
blakusprodukts Produkts, kas nav ražošanas mērķis, bet nenovēršami rodas tehnoloģiskā procesā
izejprodukts Produkts, kas paredzēts tālākai apstrādei, kā izgatavošanai
galaprodukts Produkts, kas rodas kāda procesa nobeigumā
starpprodukts Produkts, kas rodas kādas norises starpposmā un tiek tālāk pārveidots, apstrādāts
garšviela Produkts, kas satur aromātiskas vielas un ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai
aizstājprodukts Produkts, ko bez īpašiem tehniskiem norādījumiem var ilgstoši lietot par aizstājēju citam produktam
izspaids Produkts, ko iegūst izspiežot (piemēram, augļus)
kondensāts Produkts, ko iegūst, pārvēršot vielu no gāzveida agregātstāvokļa šķidrā agregātstāvoklī
pusprodukts Produkts, ko izmanto tālākā rūpnieciskā apstrādē (kā) izgatavošanai
cepšana Produktu karsēšana taukos vai sakarsētā gaisā
produkcija Produktu kopums, kuri saražoti noteiktā laikposmā; ražojumi, izstrādājumi
sautēšana Produktu vārīšana mazā šķidruma daudzumā (15-30% no sautējamo produktu masas)
pienesums Produktu, sadzīves priekšmetu kopums, ko nodod kādam (piemēram, slimnīcā, cietumā)
filiālterapija Profāna palīdzība psihisku raucējumu gadījumā
nodarbošanās Profesija, amats (kādam)
brikleijers Profesija, kurā nekad nemēdz steigties un kur var izvairīties no darba tādās reizēs, kad līst lietus
profesiogramma Profesijas apraksts, kurā ietvertas arī tai nepieciešamās cilvēka fizioloģiskās un psiholoģiskās īpašības
profene Profesionālā apmācība (mācību priekšmets)
zellis Profesionālā korporācijā iegūta noteikta amata kvalifikācijas pakāpe; cilvēks, kam ir šāda kvalifikācijas pakāpe
proforene Profesionālā orientācija (mācību priekšmets)
būvekspertīze Profesionāla pārbaude, kuras mērķis ir dot pamatotu atzinumu par būvprojekta, būves tehniskā stāvokļa vai veikto būvdarbu tehnisko risinājumu atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām (Būvniecības likums)
arodrehabilitācija Profesionālā rehabilitācija - sociālās rehabilitācijas veids, pasākumu kopums darba spēju atjaunošanai vai darba spēju zudumam atbilstošai pārkvalificēšanai
vibroslimība Profesionāla slimība, ko izraisa ilgstoša un sistemātiska vibrācijas iedarbe uz cilvēka organismu; vibrācijas slimība
arodslimība Profesionāla slimība, kuru izraisa attiecīgajai profesijai raksturīgie kaitīgie darba apstākļi
tičilka Profesionāla zagle, kas formāli it kā aizgājusi no kriminālvides, bet paretam zog
reslings Profesionālās cīņas veids, kurā atļauti daudzveidīgi paņēmieni
PIC Profesionālās izglītības centrs
PKIC Profesionālās karjeras izvēles centrs
kečs Profesionālās sporta cīņas veids, kurā atļauti gandrīz jebkuri paņēmieni; brutāls, izrādei līdzīgs cīņas veids ringā
cunftīgs Profesionāli kvalificēts; izveicīgs arodā
profskola Profesionāli tehniskā skola
PTS Profesionāli tehniskā skola
profene Profesionāli tehniskā skola, arodskola
proftehskola Profesionāli tehniskā skola, arodskola
PTVS Profesionāli tehniskā vidusskola
profesionāltehnisks Profesionāli tehnisks
profiņš Profesionālis
profītis Profesionālis
profs Profesionālis
ATP Profesionālo tenisistu asociācija (angļu "Association of Tennis Professionals")
menedžeris Profesionāls administrators, pārvaldnieks, kādu jautājumu kārtotājs
histrions Profesionāls aktieris Senajā Romā
žokejs Profesionāls jātnieks
sulejmans Profesionāls kabatzaglis
algotnis Profesionāls karavīrs, kas kalpo par samaksu
muzikants Profesionāls mūziķis
profs Profesionāls sportists
hanends Profesionāls tautas dziedonis Azerbaidžānā, Irānā un citās Austrumu zemēs; mugamu izpildītājs
gids Profesionāls tūristu pavadonis, kas iepazīstina ar kultūras pieminekļiem, ievērojamām vietām, mākslas darbiem u. tml.
miesnieks Profesionāls vai pasūtījuma slepkava
sikofants Profesionāls ziņu pienesējs senajās Atēnās (likums aizliedza Atēnās ievest vīģes, tāpēc tur bija vīģu pārdevēju uzrādītāji)
konsaltings Profesionālu konsultāciju un ieteikumu sniegšana, gk. uzņēmējdarbības jomā
profesiografija Profesoloģija
profesūra Profesora nosaukums, amats, darbība
viesprofesors Profesors, kas ieradies no citurienes un strādā (piemēram, lasa lekcijas, veic zinātnisku darbu) citā vietā
profesūra Profesoru kopums augstākajā mācību iestādē
sāņpusē Profilā
profilaktika Profilakse
dzemdībpalīdzība Profilaktorisku un ārstniecisku pasākumu sistēma sievietes veselības aprūpei grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā, kā arī jaundzimušo veselības aprūpei pirmajās dzīves dienās
ēzeļmugura Profilēta konstrukcija plastmasas jahtas zemūdens daļas vidusplāksnē, kas brīvi stāvošo stūres turētāju - skegu savieno ar jahtas ķīļa konstrukciju
arhivolta Profilēta vai ornamentēta arkas loka ārējā vai iekšējā virsma, kas izdala arku no sienas plaknes
difuzors Profilēts kanāls šķidruma vai gāzes bremzēšanai ar nolūku plūsmas kinētisko enerģiju pārveidot spiediena enerģijā
aizspārns Profilēts, atliecams, var būt arī izbīdāms spārna elements spārna pakaļējā malā; atliecot to uz leju līdz 60 grādiem, uzlabo gaisakuģa pacelšanās un nosēšanās aerodinamisko raksturojumu
profilogrāfs Profilometrs ar automātisku mērījumu pierakstu
profilis Profils
blenorāģija Profūza blenoreja
prognozēšana Prognozes izstrādāšana; konkrētu dabas vai sabiedrisku parādību turpmākās attīstības iespējamību zinātniska pētīšana
prediktors Prognozes mainīgais
FAST Prognozes un novērtējums zinātnes un tehnoloģiju jomā ("forecasting and assessment in the field of science and technology")
ekstrapolēt Prognozēt nākotnes tendences pēc esošajiem rādītājiem
prognosticēt Prognozēt; iepriekš noteikt
progrāmis Programma
softs Programma
Tacis Programma "Tacis" - Eiropas Kopienas tehniskās palīdzības programma Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstīm, lai tajās izveidotu stabilu tirgus ekonomiku
Tempus Programma "Tempus" - Eiropas Savienības programma augstākās izglītības iestādēm, kuras ietvaros kopš 1990. g. tika atbalstītas reformas augstākajā izglītībā Austrumeiropas valstīs
mērķprogramma Programma noteikta, konkrēta mērķa sasniegšanai, uzdevuma īstenošanai
apstrāde Programmā paredzēto instrukciju izpilde datora centrālajā procesorā, lai pēc noteiktiem kritērijiem pārveidotu, kārtotu un atlasītu datus vai izdarītu ar tiem matemātiskus aprēķinus
dzinis Programma vai speciāla ierīce, kas vada dažādu procesu norisi vai ierīču darbību (piem., signālu pārsūtīšanu pa sakaru līnijām, diskdziņu, printeru u. c. ierīču funkcionēšanu), lai saskaņotu šo procesu izpildi vai ierīču sadarbību ar datoru; draiveris
draiveris Programma vai speciāla ierīce, kas vada dažādu procesu norisi vai ierīču darbību (piem., signālu pārsūtīšanu pa sakaru līnijām, diskdziņu, printeru u. c. ierīču funkcionēšanu), lai saskaņotu šo procesu izpildi vai ierīču sadarbību ar datoru; dzinis
aizbāznis Programma vai tās daļa, kas nodrošina kādas bieži lietojamas parastas funkcijas izpildi
dublējumserveris Programma, kas atbild par lietotāju datņu kopēšanu, nodrošinot vismaz divu atjaunotu kopiju pastāvīgu eksistenci
rezidentprogramma Programma, kas datu apstrādes procesa laikā pastāvīgi atrodas kādā noteiktā operatīvās atmiņas apgabalā
meklētājprogramma Programma, kas dokumentos meklē speciālus atslēgvārdus un sniedz lietotājam dokumentu sarakstu, kuros šie vārdi ir atrasti
sistēmprogramma Programma, kas ietilpst operāciju sistēmā un veic sistēmas vai lietotāja uzdevumu apkalpošanas funkcijas
atkļūdotājs Programma, kas izstrādāta, lai atkļūdotu citu programmu, ļaujot programmētājam soli pa solim virzīties cauri pārbaudāmajai programmai, izpētot datus un tādus pārraudzības objektus kā, piem., mainīgo vērtības
pievienojumprogramma Programma, kas izstrādāta, lai, izmantojot lietojumprogrammas, varētu paplašināt to funkcionālās iespējas
parsētājs Programma, kas lielus datu blokus sadala mazākās, vieglāk interpretējamās daļās, spēj analizēt sintaktisko struktūru, noteikt vārdšķiru; to izmanto mašīntulkošanā un citās tekstu elektroniskās apstrādes operācijās
vakcīna Programma, kas nodrošina datora aizsardzību pret vīrusiem
pārraugs Programma, kas pārrauga citu programmu darbību datorā
disasambleris Programma, kas pārveido mašīnvalodas programmu, objekta vai ielādes moduli ekvivalentā asamblera programmā, nosakot iezīmes, apakšprogrammu ieejas punktus, kā arī atdalot komandu un datu apgabalus
asambleris Programma, kas pārvērš asamblervalodā rakstītas instrukcijas mašīnvalodas komandās (objektkodos)
asamblers Programma, kas pārvērš asamblervalodā rakstītas instrukcijas mašīnvalodas komandās (objektkodos)
vīruss Programma, kas patvaļīgi pievienojas citām datora programmām un to darba laikā veic dažādas nevēlamas darbības: bojā datnes, katalogus un skaitļošanas rezultātus, dzēš vai piesārņo atmiņu un citādi traucē datora darbību
īpašniekprogrammatūra Programma, kas pieder kādai organizācijai vai indivīdam
pārklājumprogramma Programma, kas sadalīta segmentos tā, ka tās izpildes gaitā secīgi tiek izmantots viens un tas pats pamatatmiņas apgabals
ekrāntvērējs Programma, kas saglabā fiksētu displeja ekrāna attēlu un citu ekrāna stāvokļa informāciju, lai vēlāk šo ekrānu varētu atkal atjaunot
pārsūtītājs Programma, kas saņem elektroniskā pasta (e-pasta) ziņojumus, pievieno tiem dažādu papildinformāciju un pārsūta tos adresātiem
zvanītājprogramma Programma, kas sastāda interneta tīkla pakalpojumu sniedzēja numuru un veido ar to savienojumu; nodibinātais savienojums pilnībā integrē lietotāja datoru interneta tīklā
datorvīruss Programma, kas spēj pati pārkopēties un izplatīties no datora uz datoru, tā lietotājam par to neko nezinot
kompilators Programma, kas veic augsta līmeņa valodā uzrakstītas programmas translēšanu mašīnvalodā (objektkodā)
zinrobots Programma, kas veic meklēšanu sistēmā vai tīklā, piemēram, tīklā Internet, lai atrastu un izgūtu lietotājam kādu nepieciešamu informāciju, kā arī paziņotu lietotājam, ka šo informāciju ir izdevies atklāt
lietojumprogramma Programma, ko izmanto, lai ar datoru izpildītu noteikta veida darbus
testdraiveris Programma, ko izmanto, lai izsauktu testējamo moduli, veiktu tā testēšanu un sniegtu ziņas par testēšanas rezultātiem
testdzinis Programma, ko izmanto, lai izsauktu testējamo moduli, veiktu tā testēšanu un sniegtu ziņas par testēšanas rezultātiem
skaņotājs Programma, ko izmato programmu skaņošanas atvieglināšanai un kļūdu vai pārtraukumsituāciju cēloņu noskaidrošanai
jaunumlasītājs Programma, ko tīklā "Usenet" izmanto e-rakstu lasīšanai, saglabāšanai un atbilžu sagatavošanai, kā arī jaunu e-rakstu nosūtīšanai
aizsargatslēga Programmai piekārtots kods, ko lieto tās aizsardzībai
sākumadrese Programmas (datu) sākuma absolūtā adrese, no kuras aprēķina šīs programmas (datu) pārējās adreses
rutīna Programmas daļa vai instrukciju secība, kas veic kādu specifisku uzdevumu un kam ir biežs pielietojums
saite Programmas daļa, dažos gadījumos instrukcija vai adrese, kas nodod vadību un parametrus no viena programmas moduļa citam modulim, galarezultātā no apvienotajiem moduļiem izveidojot izpildāmo programmu
restarts Programmas darbības atsākšana, izmantojot kontrolpunkta datus, kas ierakstīti atmiņā
trase Programmas izpildāmo instrukciju un mainīgo vērtību, kā arī cita veida informācijas, kas saistīta ar programmas izpildi, pieraksts
apture Programmas izpildes pārtraukšana, kuras cēlonis ir neparedzēta traucējumsituācija, iepriekš plānota vajadzība vai izpildes pabeigšana
pārtrauce Programmas izpildes procesa apstādināšana, lai (atbilstoši programmu prioritātei) atsāktu un zināmu laiku turpinātu citas programmas izpildi
sazarošanās Programmas izpildes secības maiņa atkarībā no kāda nosacījuma pārbaudes rezultātiem, pārejot uz vienu no diviem vai vairākiem iespējamiem turpinājumiem
palaišana Programmas izpildes uzsākšana
līnijdiagnostika Programmas kļūdu lokalizēšana tās izpildes gaitā
direktīva Programmas komponents, kas vada programmas veidošanu tās kompilācijas procesā, bet nav saistīts ar tiešu mašīninstrukciju ģenerēšanu
verificēšana Programmas korektuma formāla pierādīšana
vadīkla Programmas modulis, kas paplašina programmas funkcionalitāti
operators Programmas pamatvienība kādā no programmēšanas valodām
pirmprogramma Programmas pieraksts augsta līmeņa programmēšanas valodā, kuru attiecīgais valodas kompilators vai translators pārveido datorā izpildāmā formā; pirmkods
kodēšana Programmas sastādīšana programmēšanas valodā
pārnesamība Programmas spēja tikt izpildītai dažāda tipa datu apstrādes sistēmās, nepārveidojot to citā programmēšanas valodā un neveicot nozīmīgas tās modifikācijas
interpretēšana Programmas translēšanas process, kurā katrs translētais operators tiek tūlīt izpildīts
diskžokejs Programmas vadītājs un ierakstu komentētājs diskotēkā
iziešana Programmas vai cikla izpildes pabeigšana
moduļuzbūve Programmas vai skaitļotājierīces uzbūves princips, pēc kura tās struktūra tiek sastādīta no atsevišķiem standartelementiem ar noteiktām funkcijām un savienošanas veidu
interpretators Programmas, kas katru programmēšanas valodas zīmi secīgi pēc kārtas pārvērš mašīnkoda komandās un tās izpilda
atbalstprogrammas Programmas, kas sniedz servisu supervizora un lietojumprogrammām un ietver sevī, piem., diagnostikas, testēšanas un datu ģenerēšanas līdzekļus
oikumenicitāte Programmatisks jēdziens ekumeniskajā kustībā, lai apzīmētu kristīgo konfesiju garīgas kopības principu, pretstatā katolicismam, kas atzīst vienību tikai kā apvienošanos Romas katoļu baznīcā
glezna Programmatisks skaņdarbs, arī skaņdarba daļa, kurā tēlaini atspoguļota kāda reālās īstenības parādība
tematisms Programmatisms
ITS Programmatūra interneta pakalpojumu sniegšanai (angļu "Internet Transaction Server")
lietojumprogrammatūra Programmatūra kādu konkrētu datu apstrādes sistēmas lietotājam specifisku uzdevumu risināšanai; satur attiecīgās lietojumprogrammas un lietojumpakotnes
disasamblers Programmatūra mašīnkoda pārveidošanai asamblera komandās
aizķere Programmatūrā vai aparatūrā paredzēta iespēja pievienot tai specifiskas funkcijas lietotāja vajadzībām (angļu "hook")
termināļprocesors Programmatūra vai aparatūra ziņojumu uztveršanas un pārraides procesa vadībai noteiktam terminālim
programmaparatūra Programmatūra vai dati, kas pastāvīgai lietošanai parasti ierakstīti dažāda tipa lasāmatmiņas un veido nedalāmu programmatūras un aparatūras apvienojumu
atbalstne Programmatūra vai programma, kas palīdz citas programmatūras izstrādē, uzturēšanā vai izmantošanā vai arī nodrošina kādu vispārīgu lietojumneatkarīgu funkcionālo iespēju
starpprogrammatūra Programmatūra, kas atrodas starp lietojumprogrammām un vadības programmām
ekrānsaudzētājs Programmatūra, kas displeja ekrānā ar dažādiem kustīgiem objektiem aizvieto attēlu, lai aizsargātu ekrānu no bojāšanās, ja lietotājs ieslēgtu datoru kādu laiku neizmanto
antivīruss Programmatūra, kas kontrolē datoru programmu darbību un novērš datorvīrusu izplatību
finanšu programmatūra programmatūra, kas nodrošina uzskaiti un naudas pārvedumu veikšanu. Programmatūrā paredzēta, piemēram, algu sarakstu, ieņēmumu un izdevumu kontu, virsgrāmatas, izklājlapu, finanšu plānu un čeku izrakstīšanas apstrāde
atbalstprogrammatūra Programmatūra, kas palīdz izstrādāt vai uzturēt citas programmas, piem., kompilatorus, ielādes programmas un citas palīgprogrammas
kursprogrammatūra Programmatūra, kas paredzēta izglītošanās vai mācību procesa datorizācijai
vārdapkalpe Programmatūra, kas pārvērš vārdu tīkla fiziskajā adresē, nodrošinot loģisko adrešu pārvēršanu fiziskajās adresēs
reklāmprogrammatūra Programmatūra, kas programmas izpildes gaitā automātiski atskaņo, attēlo vai lejuplādē reklāmas materiālus lietotāja datorā, viedtālrunī u. tml. ierīcē
spiegprogrammatūra Programmatūra, kas var pati sevi instalēt un darboties datorā, viedtālrunī u. tml. ierīcē, nesniedzot attiecīgu brīdinājumu un bez lietotāja piekrišanas un kontroles pārsūtīt informāciju
ļaunprogrammatūra Programmatūra, ko izmanto, lai apzināti, noziedzīgos nolūkos inficētu datorus, viedtālruņus u. tml. ierīces, piemēram, traucējot to darbību, piekļūstot privātām datorsistēmām, bojājot tās; ļaunatūra
driblprogrammatūra Programmatūra, ko publiski apspriež un analizē labu laiku pirms tās oficiālās nodošanas ekspluatācijā
čaula Programmatūras funkcionāli ārējais slānis (papildprogrammas), kas nodrošina izvēlņvadāmu vai ikonorientētu lietotāja saskarni ar sistēmu un atvieglo tās lietošanu
instalācija Programmatūras ielaišana datorā (piem., no disketes, kompaktdiska u. c.)
lietojumģenerators Programmatūras izstrādāšanas sistēma, kas pēc tam, kad programmētājs ir noteicis lietojumprogrammas funkcijas, ģenerē tai atbilstošus pirmkodus (mašīnas komandas)
grupprogrammatūra Programmatūras klase, kas nodrošina lietotāju grupas sadarbību lokālajā tīklā
platformneatkarība Programmatūras spēja strādāt ar savstarpēji nesaderīgu aparatūru
testēšana Programmatūras un aparatūras darbības pārbaude, izmantojot testdatus
emulators Programmatūras un aparatūras kopums, kas veic emulāciju
nesaderība Programmatūras un aparatūras nespēja darboties vienotā sistēmā
akcepttests Programmatūras vai aparatūras galīgā pārbaude, kas parāda izstrādātā produkta funkcionālās iespējas
uzturamība Programmatūras vai tās komponentu īpašība, kas nodrošina iespēju tos modificēt, lai labotu kļūdas, uzlabotu veiktspēju un citus raksturojumus, kā arī lai adaptētu tos funkcionēšanas videi
robots Programmējams automāts, parasti ar dažādiem mehāniskiem manipulatoriem, kas veic sarežģītas operācijas, kuras atgādina apzinātu cilvēka vai dzīvnieka darbību
modulis Programmēšanā - atsevišķa programmas vienība (daļa), kuru var autonomi izveidot un izmantot, lai atvieglotu programmu sastādīšanu
rindiņa Programmēšanā - priekšraksts (instrukcija), kas aizņem vienu līniju programmas tekstā
apstiprinājums Programmēšanā - programmas noderīguma noteikšana paredzētā uzdevuma risināšanai
pāradresēšana Programmēšanā, komandu adrešu maiņa (modifikācija) programmas izpildes gaitā, pieskaitot tām zināmas konstantes
cikls Programmēšanā, komandu virkne, kas programmas izpildes gaitā tiek daudzkārt atkārtota
buferizācija Programmēšanas paņēmiens lēnas vai neregulāras darbības ātruma kompensēšanai ierīcei, kas darbojas par datu saņēmēju vai datu avotu
Ada Programmēšanas valoda ar blokveida struktūru, kas orientēta izmantošanai reāllaika sistēmās
C Programmēšanas valoda C
mašīnkods Programmēšanas valoda datoriem, kas sastāv no instrukcijām datoriem lasāmā formā, t. i., bināro skaitļu kodiem (vieninieki un nulles)
APL Programmēšanas valoda skaitlisku uzdevumu risināšanai, kas paredzēta lietošanai sistēmās ar attāliem termināļiem
LISP Programmēšanas valoda, gk. neskaitlisko uzdevumu risināšanai (loģiskais izvedums, dabīgās valodas, mākslīgais intelekts)
objektvaloda Programmēšanas valoda, kādā tiek translēta pirmprogramma
simula Programmēšanas valoda, kas paredzēta matemātiskās modelēšanas uzdevumiem, atvasināta no algola-60
pirmvaloda Programmēšanas valoda, kurā uzrakstīta kompilatora apstrādei nododamā programma
asamblervaloda Programmēšanas valoda, kuras komandu struktūru nosaka mašīnvalodas komandu un datu formāti, kā arī datora arhitektūra; asamblerā pieļaujamas arī augstāku līmeņu valodu konstrukcijas, piem., izteiksmes un makroinstrukcijas
deklarācija Programmēšanas valodas mehānisms valodas objekta specificēšanai, identifikatora piekārtošanai un parametru piešķiršanai
makrokods Programmēšanas valodas paplašinājums, kurā katrai frāzei atbilst vairākas pamatvalodas operācijas
makrovaloda Programmēšanas valodas sastāvdaļa, ar kuru zināmas operatoru secības var izteikt kā makrokomandas, piešķirot tām pastāvīgus vārdus
deklarācija Programmēšanas valodu semantiska izteiksme, kas ietekmē citu šīs valodas izteiksmju interpretāciju
pārprogrammēt Programmēt vēlreiz, no jauna
apoptoze Programmētā šūnu nāve
koders Programmētājs
programmists Programmētājs
atgrieze Programmisks paņēmiens, ar kuru skaitļošanas procesu var atsākt no programmas (apakšprogrammas) izsaukuma vietas, saglabājot iepriekšējos datus
pārklāšana Programmu izpildes paņēmiens, kas dod iespēju ekonomēt nepieciešamo datora pamatatmiņas apjomu, paredzot, ka programmas segmenti tiek pārsūtīti no palīgatmiņas izpildei pamatatmiņā tā, ka divi vai vairāki segmenti dažādā laikā tiek izpildīti vienā un tai pašā pamatatmiņas apgabalā
operētājsistēma Programmu komplekss, kas vada datu organizēšanu un programmu izpildi datorā, nodrošina aparatūras un programmatūras kopdarbību, resursu racionālu izmantošanu un sadarbību ar lietotāju
programmbāze Programmu kopums, kas realizē datora apkalpošanu un nodrošina lietotāja uzdevumu izpildi
slāņošana Programmu organizēšana pa atsevišķiem soļiem, kas tiek izpildīti viens pēc otra
raidīšana Programmu sākotnējā izplatīšana publiskai uztveršanai ar zemes raidītāju, kabeļu tīklu vai satelītu palīdzību atklātā vai kodētā veidā, lietojot radiofrekvenču spektra daļu starptautiskajos standartos noteiktās frekvencēs (radio) un kanālos (televīzija)
programmēšana Programmu sastādīšana datoram, kas ietver problēmas risināšanas algoritma detalizēšanu un tā pierakstīšanu attiecīgajā programmēšanas valodā, datu struktūras izvēli un to kodēšanu, kā arī izveidotās programmas atkļūdošanu
makroprogrammēšana Programmu sastādīšana, izmantojot kādas makrovalodas līdzekļus
ekspertsistēma Programmu sistēma, kurā ietvertas speciālistu zināšanas par kādas konkrētas nozares problēmām un kura, realizēta skaitļotājā, spēj pieņemt ekspertlēmumus šajā nozarē
pakete Programmu vai datu kopums, ko datorā ievada un apstrādā kā vienu objektu
apraide Programmu veidošana (komplektēšana) un sākotnējā izplatīšana publiskai uztveršanai; programmu nodošana izplatīšanai starp uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), lai nodrošinātu to sākotnējo izplatīšanu publiskai uztveršanai
atbalstsistēma Programmu, aparatūras, metožu un paņēmienu kopums, ko izmanto, lai izstrādātu, ekspluatētu un uzturētu datu apstrādes sistēmas
retrogrāds Progresa pretinieks, reakcionārs; cilvēks ar atpalikušiem uzskatiem
anamorfoze Progresējoša attīstība evolūcijas procesā
sinartrofīze Progresējoša locītavu ankiloze
shizofrēnija Progresējoša psihiska slimība, kas skar psihisko funkciju augstākās formas un nivelē personību; izpausmes ļoti daudzveidīgas
progredients Progresējošs, pieaugošs
metafonija Progresīva vai regresīva vokālisma asimilācija vārdā vai vārdformā
pseidoparalīze Progresīvajai paralīzei simptomatoloģiski līdzīgs patoloģisks stāvoklis, piem., alkohola intoksikācija
progresists Progresīvās partijas biedrs; vispār persona ar progresīviem uzskatiem
enciklopēdists Progresīvie franču domātāji, kuri apvienojās ap "Enciklopēdiju", ko 18. gadsimta otrajā pusē izdeva Didro un Dalambērs
RACE Progresīvo sakaru tehnoloģiju pētniecība un izstrāde Eiropai ("research and development in advanced communication technologies for Europe")
renesanse Progresīvs kultūras attīstības posms (Rietumeiropā no 14. gadsimta beigām līdz 16. gadsimta pirmajai pusei), kas ir saistīts ar kapitālistisko attiecību un humānistiskā pasaules uzskata veidošanos
proģimnāzists Proģimnāzijas audzēknis
prohibitionisti Prohibicionisti
proj Projām
projā Projām
projam Projām
promī Projām
promuc Projām
tinies Projām (pavēles formā)
atmetums Projām aizmestais
aizejošs Projām ejošs
aizejot Projām ejot
pro Projām!
paralēlprojekcija Projekcija, kurā visas projicējošās taisnes ir paralēlas; cilindriskā projekcija
teātrografs Projekcijas aparāts fotogrāfiskiem sēriju attēliem
kinemotografs Projekcijas aparāts kinematogrāfijā
kodoskops Projekcijas aparāts, kas uz caurspīdīgas plēves zīmētus attēlus vai rakstītu tekstu projicē uz ekrāna
megaskops Projekcijas iekārta, kurā projicējamo priekšmetu ar spoguļu palīdzību apgaismo no mugurpuses
projektēšana Projekta (plāna) izstrādāšanas process
izprojektēt Projektējot izstrādāt dokumentāciju (piemēram, kāda objekta celtniecībai)
PKB Projektēšanas un konstruēšanas birojs
dizainēt Projektēt un konstruēt priekšmetus, iekārtot vidi
uzprojektēt Projektēt un pabeigt projektēt
pārprojektēt Projektēt vēlreiz, no jauna
būvaplēsums Projektētās celtnes saimniecisks vai būvmehānisks aprēķins
aizstājējprojekti Projekti, no kuriem viena projekta izpilde samazina gaidāmos ieņēmumus no kāda cita projekta
episkops Projektors uz necaurspīdīgas pamatnes esošu attēlu projicēšanai uz ekrāna
VITILA Projekts "Vides izglītības tīkla izveidošana Latvijā"
specprojekts Projekts mājām, kam raksturīgi dzīvokļi ar plašām izolētām istabām (atšķirībā no standarta sēriju māju projektiem) un ēku sienu būvniecībā izmantoti dažādi materiāli (piemēram, silikāta ķieģeļi, gāzbetona, silikāta, keramiskie, keramzītbetona bloki, dzelzsbetona paneļi, monolītbetons)
diplomprojekts Projekts, ko izstrādā mācību iestādes beidzējs diploma iegūšanai
pārprojicēt Projicēt (piemēram, attēlu) uz citas pamatnes, ekrāna u. tml.
pārprojicēt Projicēt citā plaknē
nukleīds Prokariota šūnas ģenētisko informāciju saturošas struktūras, DNS vai RNS gredzenveida makromolekulas, ko nosacīti sauc arī par baktēriju šūnu kodoliem un hromosomām
nukleoīds Prokariotu šūnas ģenētisko informāciju saturoša struktūra, gredzenveida nukleīnskābes
proklītiski Proklītisks
proconsul Prokonsuli
prokonsulis Prokonsuls
PIP Proksimālais starpfalangu- (angļu "proximal interphalangeal")
proximity Proksimitāte
proktostāze Proktogēna obstipācija, ko izraisa taisnās zarnas reakcijas trūkums uz defekācijas impulsu
prefektūra Prokuratūra
ģenerālprokuratūra Prokuratūras augstākā instance, kas ģenerālprokurora vadībā realizē augstāko uzraudzību par likumu precīzu izpildi
ciņijs Prokuratūras darbinieks
siņaks Prokuratūras darbinieks
prokurants Prokūrists
atzinums Prokurora viedoklis civillietā par atsevišķu jautājumu, kas radies lietas izspriešanas laikā tiesā, kā arī par lietu kopumā
zubotika Prokurors
mikroprolaktinoma Prolaktinoma, kuras diametrs - <10 mm, parasti saistīta ar seruma prolaktīna līmeni no 100 līdz 500 ng/ml
makroprolaktinoma Prolaktinoma, kuras diametrs - >10 mm; parasti novēro gadījumos, kad prolaktīna līmenis serumā pārsniedz 500 ng/ml
prolets Proletariāts
proletarijs Proletārietis
proletars Proletārietis
peons Proletarizēts indiānis, arī jaukto laulību pēcnācējs (Latīņamerikā)
proletkultietis Proletkulta piekritējs
latatā Prom
nost Prom
laukā Prom, ārā (no kurienes)
ārā Prom, laukā (no kurienes)
fort Prom!
atbūte Prombūtne
atbūtne Prombūtne
klātnebūtne Prombūtne
neklātums Prombūtne
nostbūtne Prombūtne
proja Prombūtne
projums Prombūtne
prombūte Prombūtne
Pm Prometijs (ķīm. elements)
promills Promile - viena tūkstošdaļa
promotio Promocija
Promultu grāvis Promulta, Salacas pieteka
allēns Propadiēns - nepiesātināts ogļūdeņradis ar kumulētām dubultsaitēm, bezkrāsaina gāze
sludināt Propagandēt, vēstīt (piemēram, uzskatus, idejas, mācību)
propene Propedeitika (mācību priekšmets augstskolā)
autorotācija Propellera vai gaisa skrūves darba režīms, kurā enerģiju to griešanai dod gaisa plūsma
propeleris Propelleris
propelers Propelleris
propelis Propelleris
propelle Propelleris
propellers Propelleris
propilopithecus Propilopiteki
propilalkohols Propilspirts
PTU Propiltiouracils (angļu "propylthiouracil")
propīnācija Propīnācijas tiesība - kādas iedzīvotāju grupas vai valsts priekšrocība nodarboties ar reibinošu dzērienu pārdošanu
propionibacterium Propionskābes baktērijas
propionibaceae Propionskābes baktēriju dzimta
propelless Propoliss
propolīns Propoliss
samērtara Proporcionālā tara
tenoreceptors Proprioreceptors cīpslā, ko kairina muskuļa kontrakcija
prorektorāts Prorektora amats, arī viņa amata laiks
miliārija Prosas grauda lieluma pūslīši uz ādas; rodas pastiprinātas svīšanas rezultātā febrilu slimību gadījumos
čumiza Prosas pasuga, ko audzē graudu un zaļās masas ieguvei; šīs pasugas augs
paiza Prosaugu suga, ko audzē galvenokārt lopbarībai
prozodija Prosodija
prosodika Prosodija (1)
prosodika Prosodija (2)
brodvejs Prospekts; bulvāris; populāra pastaigas vieta
corso Prospekts; karnevāla gājiens
PG Prostaglandīns
prostaciklīns Prostaglandins, tiek sintezēts asinsrites sistēmas endotēlijšūnās; visaktīvākais no zināmiem trombocītu agregācijas inhibitoriem un spēcīgs vazodilatators, A2 tromboksāna fizioloģiskais antagonists; lieto trombocītu agregācijas kavēšanai
prostatolīts Prostatas akmens
prostatomegālija Prostatas hipertrofija
prostatisms Prostatas hipertrofijas simptomu komplekss, kas izpaužas ar apgrūtinātu un biežu urinēšanu
utrikulīts Prostatas kabatas iekaisums
prostatotomija Prostatas pārgriešana
prostatogrāfija Prostatas rentgenogrāfija
prostatalgia Prostatas sāpes
prostatalģija Prostatas sāpes
prostatektomija Prostatas vai tā daļas izoperēšana
PSA Prostatspecifiskais antigēns (angļu "prostatic-specific antigen")
periprostatīts Prostatu aptverošo audu iekaisums
maucība Prostitūcija
amara Prostitūta
bedka Prostitūta
bidka Prostitūta
biksa Prostitūta
bļaģ Prostitūta
čuva Prostitūta
draiskule Prostitūta
ģevuška Prostitūta
ģežurka Prostitūta
haļava Prostitūta
ielene Prostitūta
kanava Prostitūta
kolonka Prostitūta
kurva Prostitūta
lakošovka Prostitūta
lakšovka Prostitūta
mača Prostitūta
manna Prostitūta
mara Prostitūta
marjana Prostitūta
maruška Prostitūta
naktstauriņš Prostitūta
plauša Prostitūta
priekameita Prostitūta
prostitute Prostitūta
rorene Prostitūta
šalava Prostitūta
šmara Prostitūta
sofitka Prostitūta
sprauga Prostitūta
švabra Prostitūta
švirla Prostitūta
tīna Prostitūta
zāmauka Prostitūta
ļarva Prostitūta (arī par vīrieti)
domašņačka Prostitūta, kas apkalpo savā dzīvesvietā
zapļečnaja Prostitūta, kas apkalpo tālbraucējus šoferus
pļečevaja Prostitūta, kas apkalpo tālbraucējus šoferus, braucot tiem līdzi
mauķele Prostitūta; izlaidīga sieviete
šļuha Prostitūta; izlaidīga sieviete
šķirba Prostitūta; izlaidusies sieviete
sutenerisms Prostitūtas izmantošana iedzīvošanās nolūkā
brod Prostitūtu pulcēšanās vieta
brods Prostitūtu pulcēšanās vieta
brodveja Prostitūtu pulcēšanās vieta
blat-hata Prostitūtu un kriminālo elementu pulcēšanās vieta
kiļdims Prostitūtu uzturēšanās vieta
prosthogonimus Prostogonīmi
prostoma Prostomi
Baltijas prostoms prostomu suga ("Prostoma obscurum")
proševi Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams
prošuva Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams
prošuve Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams
prošuvi Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams
Proški Prošku ezers - atrodas Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 1,7 ha
Kreškas ezers Prošku ezers Ziemera pagastā
Prešņu ezers Prošku ezers Ziemera pagastā
Kroškas ezers Prošku ezers Ziemeru pagastā
Pa Protaktīnijs (ķīm. elements)
salmīns Protamīns laša pieņos
klupeīns Protamīns siļķes spermā; sastāv galvenokārt no arginīna
sturīns Protamīns stores pieņos
ksifīns Protamīns zobenzivs "Āiphias gladius" spermā
skombrīns Protamīns, kas iegūts no skumbrijas pieņiem
dabistiski Protams
kaņešna Protams
nukā Protams, dabiski, zināms
neapšaubāms Protams, katrā ziņā, bez šaubām
vitreīns Proteīds acs stiklveida ķermenī
fosfoproteīns Proteīds, kurā ietilpst proteīns un fosforskābes atlikumi; pie tiem pieder kazeīns un olas baltuma vitelīns
aleirons Proteīna graudiņi sēklu endospermā
proteoze Proteīna pārvērtību vai daļējas hidrolīzes produkts, pārvērtību gaitā zaudē spēju veikt raksturīgās bioloģiskās funkcijas
hromoproteīns Proteīna savienojums ar krāsainu prostētisko grupu vai kofaktoru, piem., hemoglobīns
lecitoproteīns Proteīna savienojums ar lecitīnu, atrodams citoplazmā
plasteīns Proteīnam līdzīga viela, kas radusies proteolītisku enzīmu reakcijās no proteīnu hidrolīzes produktiem
represors Proteīni, kas pārtrauc translāciju, bloķējot mRNS saistīšanu ribosomās
oseīns Proteinoīdu grupas olbaltumviela; kaulaudu galvenā organiskā sastāvdaļa
kristalbumīns Proteīns acs lēcas ūdens ekstraktā
properdins Proteīns augstāko dzīvnieku un cilvēka normālā serumā; visu komplementa komponentu un magnija jonu klātienē tam ir baktericidālas un virucidālas īpašības
krotalīns Proteīns klaburčūsku indē; lietots imunizēšanai pret čūsku kodieniem un epilepsijas ārstēšanai
glutelīns Proteīns kviešu un kukurūzas graudos
hialogēns Proteīns skrimšļos un stiklveida ķermenī, kas hidrolizē pārvēršas hialīna
kolipāze Proteīns, aizkuņģa dziedzera lipāzes ofaktors
kristalfibrīns Proteīns, kas ekstrahēts no acs lēcas ar sālsskābi
sericīns Proteīns, kas mazina materiāla elastību, tā sauktā zīda līme, zīda kāpura vērptā pavediena ārējās kārtas substance
transportmolekula Proteīns, kas pārnes dažādas molekulas no ārpusšūnas (ekstracelulārās) daļas iekšā šūnā (intracelulārajā daļā jeb citozolā) un transportē no vienas citozola daļas citā
muteīns Proteīns, kas radies mutācijas rezultātā
feroproteīns Proteīns, kas satur dzelzi; piedalās skābekļa pārnesē un apmaiņā
lardaceīns Proteīns, kas veidojas audos amiloīdās deģenerācijas gaitā
interleikīns Proteīns, multifunkcionālo citokīnu grupas mediators, kas veicina limfoīdo un nelimfoīdo šūnu attīstību; simbols IL
rahialbuminimetrija Proteīnu daudzuma noteikšana muguras smadzeņu šķidrumā
citohromi Proteīnu grupa, kas atrodas šūnās un piedalās iekšējās elpošanas procesā, pārvadot skābekli
hipoproteinoze Proteīnu iztrūkums uzturā; stāvoklis vai saslimšana, kas no tā rodas
feniletiķskābe Proteīnu noārdīšanās produkts zarnās
hiperproteinēmija Proteīnu palielināts daudzums asinīs
proteopepse Proteīnu sagremošana
hemialbumoze Proteīnu sagremošanas produkts, kaulu smadzeņu normāla sastāvdaļa; osteomalācijā atrodams urīnā
proteopeksija Proteīnu saistīšanās organismā
triptolīze Proteīnu sašķelšana tripsīna ietekmē
amiloidoze Proteīnu vielu maiņas traucējums, kas izpaužas kā amiloīda nogulsnēšanās dažādos orgānos vai, retāk, kādā atsevišķā orgānā, piem., nierē
proteidae Proteju 1 dzimta
proteus Proteju 1 dzimtas ģints
protejaugi Proteju 2 dzimta
proteales Proteju 2 rinda
proteaceae Proteju dzimta
grevileja Proteju dzimtas ģints ("Grevillea"), dekoratīvi Austrālijas koki ar smailām, plūksnaini saliktām lapām, siltumnīcā spēj izaugt kā augsti koki, bet traukos tik lieli neaug
Eiropas protejs proteju suga ("Proteus anguinus")
blats Protekcija
protekcionists Protekcionisma piekritējs
aizsargsistēma Protekcionisms - ārējās tirdzniecības politikas sistēma nacionālās tautsaimniecības aizsardzībai un konkurences spēju kāpināšanai ar ārzemēm
limfoproteāze Proteolītisks enzīms limfocītos
leikoproteāze Proteolītisks enzīms polinukleārajos leikocītos, kas piedalās fagocitēto mikrobu noārdīšanā un strutu veidošanā
miopsīns Proteolītisks enzīms, atrodams kopā ar tripsīnu aizkuņģa dziedzera sulā
anaerobiāze Proteolītisks ferments anaerobos mikroorganismos, darbojas anaerobos apstākļos
galaktāze Proteolītisks ferments pienā, kas katalizē kazeinogēna hidrolīzi
himotripsīns Proteolītisks hidrolāžu klases ferments
aminopolipeptidāze Proteolītisku fermentu grupa zarnu gļotādā, raugā, nierēs, liesā un aknās
endopeptidāze Proteolītisku fermentu grupa, ieskaitot pepsīnu un tripsīnu, kas šķeļ kā centrālās, tā terminālās peptīdu saites
eksopeptidāze Proteolītisku fermentu grupa, kas šķeļ peptīdu terminālās saites
protandrija Proterandrija
protoginija Proteroginija
proterozoiks Proterozojs
nekārtība Protesta izpausmes; nemieri; jukas
disentieši Protestanti, kas atšķēlušies no angļu valdošās baznīcas: prezbiterieši, baptisti u. c.
nonkonformisti Protestanti; tie, kas nav anglikāņu baznīcas piekritēji
investitūra Protestantiem - svinīga ceremonija, kurā jaunu garīgo amatpersonu ievada amatā
piētisms Protestantiska kustība, kas radās 17. gadsimtā un kam raksturīga dievbijīga didaktika un askētisms ikdienas dzīvē
vikārs Protestantismā - mācītāja vietas izpildītājs, arī draudzes mācītāja palīgs
baptisti Protestantisma konfesija, kas atzīst tikai pieaugušu cilvēku kristīšanu, iegremdējot tos ūdenī, un kam raksturīga atsevišķu draudžu neatkarība
baptisms Protestantisma konfesija, kas noraida bērnu kristīšanu un praktizē pieaugušo kristīšanu, iegremdējoties ūdenī
anglikānisms Protestantisma paveids Anglijas Baznīcā un 14 patstāvīgajās Anglikāņu baznīcu savienības baznīcās (Velsā, Skotijā, Īrijā, ASV u. c.); radās Anglijā reformācijas laikā 16. gs.; reformēja kristietības dogmas, bet neskāra rituālus un organizācijas principus
protestants Protestantisma piekritējs
supranaturālisms Protestantisma vēsturē pret racionālismu 18. gs. un 19. gs. pirmajā pusē vērstais vācu teologu virziens
unitārisms Protestantisma virziens, kas noliedz Trīsvienību, arī Kristus dievišķumu, sakramentus, mācību par grēkā krišanu un grēku izpirkšanu
kongregacionālisms Protestantisma virziens, kas uzskata, ka ticīgajiem ar Dievu ir tiešas saites un nav vajadzīga garīdznieku starpniecība, un aizstāv draudžu patstāvību; radās 16. gs. otrajā pusē Anglijā, izplatīts arī ASV
metodisms Protestantisma virziens, sākotnēji anglikāņu baznīcas atzars, ko 1729. g. Anglijā iedibināja brāļi Vesleji
superintendents Protestantu garīdznieks, kam ir augstākā administratīvā vara kādā teritorijā (ja nepastāv bīskapa amats)
agende Protestantu garīdznieku rokasgrāmata; dienas kārtība; agenda
kvēkeri Protestantu sekta (Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs) ar noslieci uz labdarību, kurai nav ne sakramentu, ne ordinētu mācītāju; šīs sektas locekļi
mennonīti Protestantu sekta, dibināta 16. gadsimtenī, neatzīst karu un zvērestu, tic, ka zemes virsū nodibināsies Dieva valstība
antitrinitāriji Protestantu sekta, kas neatzīst Dieva trīsvienību
ūnitāriji Protestantu sekta, kas neatzīst Dieva trīsvienību
supranaturālisti Protestantu teoloģijas novirziens apgaismības laikmetā, 18.-19. gs., kas, pretstatā vulgāram racionālismam, uzsvēra Bībeles pārdabiskās atklāsmes nepieciešamību un īstenību, bet savu supranaturālismu pamatoja prāta pierādījumos un reliģiju uztvēra intelektuali morāliskā vērtējumā
dragonāde Protestantu vajāšanas veids Francijā Ludviķa XIV laikā: protestantu mājās novietoja uz dzīvi dragūnus, kas pret saviem saimniekiem izlietoja dažādus spaidus un patvarības, kamēr tie beidzot jutās spiesti pāriet katolicismā
prosteze Protēze
parapodijs Protēze paralizētam bērnam; sastāv no pēdas plātnes ar apaviem un karkasa, kas balsta ķermeni
protežejs Protežē
protezēšana Protēžu izgatavošana; plašākā nozīmē - jebkuras mākslīgas ķermeņa daļas izgatavošana un pielāgošana
protēzists Protēžu izgatavošanas speciālists
sc: Proti (latīņu "scillicet")
protista Protisti
piperonāls Protokatechualdehida metilēnēteris, var sintezēt no safrola vai pagatavot no piparu alkoloīda, kosmētikā izmanto kā piedevu, aromātvielu, ziepēs, lūpu krāsās, smaržās, arī kā pārtikas garšvielu un cigaretēs, var radīt izsitumus uz ādas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
kādamraide Protokola "IP" versija, kas nodrošina datu apmaiņu starp nosūtītāju un kādas saņēmēju grupas tuvāko saņēmēju
sekretārs Protokolētājs (sēdē, sanāksmē u. tml.); amatpersona, kuras pienākums ir rakstīt (parasti tiesas) sēžu protokolus
protkulis Protokols
pratakule Protokols - kāda notikuma lietišķs apraksts
protokols IS-IS protokols "Starpsistēma-starpsistēma" (angļu "Intermediate System to Intemediate System Protocol")
http Protokols hiperteksta datņu pārvietošanai internetā (angļu "hypertext transport protocol")
protokols "Kermit" protokols, ko izmanto datņu pārsūtīšanai starp personālajiem datoriem un lieldatoriem ar parastā telefonu tīkla starpniecību. Protokols paredz datu plūsmas sadalīšanu blokos, kļūdu atklāšanu un, vajadzības gadījumā, atkārtotu pārraidi
intertīkla protokols IP protokolu _TCP/IP_ sistēmas sastāvdaļa, kas atbilst Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tīkla slānim. Protokols _IP_ nodrošina bezsavienojuma režīmu. Saskaņā ar šo protokolu tiek radīta pakešu maršrutēšana to pārsūtīšanā starp dažādiem savstarpēji savienotiem tīkliem
protomycetaceae Protomicēšu dzimta
protomyces Protomicēšu dzimtas ģints
protomycetales Protomicēšu rinda
prototropija Protona vai ūdeņraža atoma iekšmolekulāra migrācija, rodas cits savienojuma izomērs; viens no tautomērijas veidiem
epipaleolīts Protoneolīta pirmā pakāpe, kas tieši seko augšējam paleolītam
plasmodijs Protoplasmatiska sēnīšu masa
protoplasma Protoplazma
plastosoma Protoplazmas granula vai pavediens, kas saista krāsvielu
plazmoptīze Protoplazmas izplūšana no šūnas, pārplīstot šūnapvalkam
gimnoplasts Protoplazmas masa bez norobežojoša apvalka; gimnocīts
plastīds Protoplazmas organoīds
monēra Protoplazmas piciņa bez kodola, no kuras organismu vēsturiskas attīstības gaitā it kā izveidojusies šūna
hidroplazma Protoplazmas šķidrā daļa
protoporfirinūrija Protoporfirins urīnā
protopterus Protopteri
endoplasts Protozoja kodols
koprozoji Protozoji, kurus atrod izkārnījumos ārpus organisma, bet kuri nedzīvo zarnās
hemocitozojs Protozojs, kas parazitē eritrocītos, piem., malārijas plazmodijs
agameta Protozojs, kas vairojas ar sporām
anizogāmija Protozoju dzimumvairošanās, saplūstot divējādām dzimumšūnām - sievišķajām makrogametām un vīrišķajām mikrogametām
protozooze Protozoju ierosināta slimība
mikronukleuss Protozoju mazākais kodols, kuram atšķirībā no lielākā, veģetatīvā kodola piemīt vairošanās funkcija
makronukleuss Protozoju veģetatīvais kodols, kuram atšķirībā no mikronukleusa piemīt vairošanās funkcija
PCI Protrombīna (patēriņa) indekss (angļu "prothrombin consumption index")
beztausteklenis Protūra - kukaiņu klases kārta ("Protura")
eosentomon Protūru kārtas ģints
protvins Protviņa - četrkantaina skārda cepešpanna
tensone Provansaļu lirikas veids, divu vai vairāku personu sarunas veidā, it kā sacīkste starp tām
serena Provansas trubadūru vakara dziesma par aizliegtu mīlestību; saturā līdzīga albai - rīta dziesmai par neizbēgamo mīlētāju šķiršanos
provansieši Provansas vēsturiskā novada iedzīvotāji Francijā
tapenāde Provansas virtuvei raksturīga mērce (biezenis), ko klasiski gatavo no olīvām, kaperiem, anšoviem, olīveļļas; sastāvdaļas var arī variēt
provensieši Provansieši
dansa Provansiešu dejas dziesma
bujabēze Provansiešu nacionālais ēdiens; ūdenī vai baltvīnā novārītas zivis ar garšvielām
farandola Provansiešu tautasdeja, kurā dejotāji, rokās saķērušies, veido garu ķēdi
provans. Provansiešu valoda
prome Prove
prajaks Proviants, pārtikas sainītis
aizredze Providence
paredzēšana Providence
Austrummašonalenda provincce Zimbabvē (_Mashonaland East Province_), administratīvais centrs - Marondera, robežojas ar Manikalendas, Masvingo, Midlendsas, Rietummašonalendas un Centrālās Mašonalendas provinci, kā arī ar Mozambiku
čangvads Province - administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Taizemē
Hautena Province Dienvidāfrikas Republikā ("Gauteng"), administratīvais centrs - Johannesburga, platība - 17010 kvadrātkilometru, 10531300 iedzīvotāju (2009. g.)
Kvazulu-Natāla Province Dienvidāfrikas Republikā ("KwaZulu-Natal"), atrodas valsts austrumos, administratīvais centrs - Pītermarcibērha, platība - 92100 kvadrātkilometru, 10449300 iedzīvotāju (2009. g.)
Limpopo Province Dienvidāfrikas Republikā ("Limpopo"), atrodas valsts ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Polokvane, platība - 123900 kvadrātkilometru, 5227200 iedzīvotāju (2009. g.)
Mpumalana Province Dienvidāfrikas Republikā ("Mpumalanga"), atrodas valsts ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Mbombela, platība - 79490 kvadrātkilometru, 3606800 iedzīvotāju (2009. g.)
Ziemeļkāpa Province Dienvidāfrikas Republikā (afrikandu val. "Noord-Kaap", secvanā "Kapa Bokone", angļu val. "Northern Cape"), administratīvais centrs - Kimberli, platība - 361380 kvadrātkilometru, 1147600 iedzīvotāju (2009. g.)
Ziemeļrietumi Province Dienvidāfrikas Republikā (afrikandu val. "Noordwes", secvanā "Bokone Bophirima"), administratīvais centrs - Mafikena, platība - 116320 kvadrātkilometru, 3450400 iedzīvotāju (2009. g.)
Frīsteita Province Dienvidāfrikas Republikā (afrikandu val. "Vrystaat", angļu val. "Free State"), atrodas valsts vidusdaļā, administratīvais centrs - Blumfonteina, platība - 129480 kvadrātkilometru, 2902400 iedzīvotāju (2009. g.)
Rietumkāpa Province Dienvidāfrikas Republikā (afrikandu val. "Wes-Kaap", angļu val. "Western Cape"), atrodas valsts dienvidos, administratīvais centrs - Keiptauna, platība - 129370 kvadrātkilometru, 5356900 iedzīvotāju (2009. g.)
Haufena Province Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Gauteng"), atrodas valsts vidusdaļā, administratīvais centrs - Johannesburga, platība - 17010 kvadrātkilometru, 10531300 iedzīvotāju (2009. g.)
Transvāla Province Dienvidāfrikas Republikas ziemeļaustrumu daļā, ietvēra tagadējo Limpopo un Hautenas provinci, kā arī daļēji Mpumalanas un Ziemeļrietumu provinci
sūba Province Indijas lielmogulu valstī
Rietumpapua Province Indonēzijā ar plašākas pašpārvaldes tiesībām ("Papua Barat"), atrodas Jaungvinejas salas ziemeļrietumu galā, platība - 115364 kvadrātkilometru, 652000 iedzīvotāju (2005. g.)
Avellīno province Itālijā (_Provincia di Avellino_), Kampānijas reģionā, platība — 2792 kvadrātkilometri, 438600 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 119 komūnās
Kaljāri province Itālijā (_Provincia di Cagliari_), Sardīnijas autonomajā reģionā, platība - 4570 kvadrātkilometru, 551000 iedzīvotāju (2012. g.), atrodas salas dienvidaustrumu daļā, iedalās 71 komūnā
Sondrio province Itālijā (_Provincia di Sondrio_), Lombardijas reģionā, platība - 3212 kvadrātkilometri, 183400 iedzīvotāju (2012. g.)
Turīna province Itālijā (_Provincia di Torino_), Pjemontas reģionā, platība - 6821 kvadrātkilometrs, 2308400 iedzīvotāju (2012. g.)
Trento Province Itālijā ("Provincia autonoma di Trento"), Trentīno-Alto Adidžes reģionā, platība - 6212 kvadrātkilometru, 534400 iedzīvotāju (2012. g.)
Belluno Province Itālijā ("Provincia di Belluno"), Venēcijas reģiona austrumu daļā, platība – 3678 kvadrātkilometri, 212700 iedzīvotāju (2013. G.), iedalās 69 komūnās
Kozenca Province Itālijā ("Provincia di Cosenza"), Kalabrijas reģionā, platība 6650 kvadrātkilometru, 734400 iedzīvotāju (2012. g.)
Kremona Province Itālijā ("Provincia di Cremona"), Lombardijas reģionā, platība - 1771 kvadrātkilometrs, 365100 iedzīvotāju (2012. g.)
Krotone Province Itālijā ("Provincia di Crotone"), Kalabrijas reģionā, platība - 1717 kvadrātkilometru, 170800 iedzīvotāju (2012. g.)
Kuneo Province Itālijā ("Provincia di Cuneo"), Pjemontas reģionā, platība - 6903 kvadrātkilometri, 595200 iedzīvotāju (2012. g.)
L'Akvila Province Itālijā ("Provincia di L'Akvila"), platība - 5034 kvadrātkilometri, 310000 iedzīvotāju (2012. g.)
Spēcija Province Itālijā ("Provincia di La Spezia"), Ligūrijas reģionā, platība - 881 km^2^, 223600 iedzīvotāju (2012. g.)
Leče Province Itālijā ("Provincia di Lecce"), Apūlijas reģionā, platība - 2759 kvadrātkilometri, 814500 iedzīvotāju (2012. g.)
Leko Province Itālijā ("Provincia di Lecco"), Lombardijas reģionā, platība - 816 kvadrātkilometru, 338000 iedzīvotāju (2012. g.)
Lodi Province Itālijā ("Provincia di Lodi"), Lombardijas reģionā, platība - 782 kvadrātkilometri, 229100 iedzīvotāju (2012. g.)
Luka Province Itālijā ("Provincia di Lucca"), Toskānas reģionā, platība - 1773 kvadrātkilometri, 394700 iedzīvotāju (2012. g.)
Mačerata Province Itālijā ("Provincia di Macerata"), Markes reģionā, platība - 2774 kvadrātkilometri, 324200 iedzīvotāju (2012. g.)
Masa-Karrāra Province Itālijā ("Provincia di Massa e Carrara"), Toskānas reģionā, platība - 1157 kvadrātkilometri, 203500 iedzīvotāju (2012. g.)
Matēra Province Itālijā ("Provincia di Matera"), Bazilikatas reģionā, platība - 3447 kvadrātkilometri, 203600 iedzīvotāju (2012. g.)
Mesīna Province Itālijā ("Provincia di Messina"), Sicīlijas reģionā, platība - 3247 kvadrātkilometri, 651900 iedzīvotāju (2012. g.)
Oristāno Province Itālijā ("Provincia di Oristano"), Sardīnijas reģionā, platība - 3040 km^2^, 166300 iedzīvotāju (2012. g.)
Paduja Province Itālijā ("Provincia di Padova"), Venēcijas reģionā, platība - 2142 kvadrātkilometri, 940000 iedzīvotāju (2012. g.)
Pjačenca Province Itālijā ("Provincia di Piacenza"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 2589 kvadrātkilometri, 290100 iedzīvotāju (2012. g.)
Piza Province Itālijā ("Provincia di Pisa"), Toskānas reģionā, platība - 2448 kvadrātkilometri, 420500 iedzīvotāju (2012. g.)
Potenca Province Itālijā ("Provincia di Potenza"), Bazilikatas reģionā, platība - 6545 kvadrātkilometri, 382000 iedzīvotāju (2012. g.)
Prato Province Itālijā ("Provincia di Prato"), Toskānas reģionā, platība - 365 kvadrātkilometri, 251000 iedzīvotāju (2012. g.)
Raguza Province Itālijā ("Provincia di Ragusa"), Sicīlijas reģionā, platība - 1614 kvadrātkilometru, 320000 iedzīvotāju (2012. g.)
Ravenna Province Itālijā ("Provincia di Ravenna"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 1858 kvadrātkilometri, 394500 iedzīvotāju (2012. g.)
Redžo di Kalabrija province Itālijā ("Provincia di Reggio Calabria"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 3183 kvadrātkilometri, 565800 iedzīvotāju (2012. g.)
Redžo nell’Emīlija province Itālijā (“Provincia di Reggio nell’Emilia”), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība — 2293 kvadrātkilometri, 534600 iedzīvotāju (2012. g.)
Rieti Province Itālijā ("Provincia di Rieti"), Lacio reģionā, platība - 2749 km^2^, 153300 iedzīvotāju (2012. g.)
Rimini Province Itālijā ("Provincia di Rimini), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 864 kvadrātkilometri, 325200 iedzīvotāju (2012. g.)
Rovigo Province Itālijā ("Provincia di Rovigo"), Venēcijas reģionā, platība - 1789 kvadrātkilometri, 248000 iedzīvotāju (2012. g.)
Salerno Province Itālijā ("Provincia di Salerno"), Kampānijas reģionā, platība - 4918 kvadrātkilometru, 1092300 iedzīvotāju (2012. g.)
Sasāri Province Itālijā ("Provincia di Sassari"), Sardīnijas reģionā, platība - 4282 kvadrātkilometri, 336600 iedzīvotāju (2012. g.)
Savona Province Itālijā ("Provincia di Savona"), Ligūrijas reģionā, platība - 1545 kvadrātkilometri, 286100 iedzīvotāju (2012. g.)
Sjēna Province Itālijā ("Provincia di Siena"), Toskānas reģionā, platība - 3821 kvadrātkilometrs, 273300 iedzīvotāju (2012. g.)
Sirakūzas Province Itālijā ("Provincia di Siracusa"), Sicīlijas reģionā, platība - 2109 kvadrātkilometri, 396200 iedzīvotāju (2012. g.)
Taranto Province Itālijā ("Provincia di Taranto"), Apūlijas reģionā, platība - 2437 kvadrātkilometri, 578500 iedzīvotāju (2012. g.)
Terāmo Province Itālijā ("Provincia di Teramo"), Abruco reģionā, platība - 1948 kvadrātkilometri, 312900 iedzīvotāju (2012. g.)
Terni Province Itālijā ("Provincia di Terni"), Umbrijas reģionā, platība - 2122 kvadrātkilometri, 232300 iedzīvotāju (2012. g.)
Trapāni Province Itālijā ("Provincia di Trapani"), Sicīlijas reģionā, platība - 2460 kvadrātkilometru, 436500 iedzīvotāju (2012. g.)
Trevizo Province Itālijā ("Provincia di Treviso"), Venēcijas reģionā, platība - 2477 kvadrātkilometri, 892400 iedzīvotāju (2012. g.)
Trieste Province Itālijā ("Provincia di Trieste"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, platība - 212 kvadrātkilometru, 236500 iedzīvotāju (2012. g.)
Udīne Province Itālijā ("Provincia di Udine"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, platība - 4905 kvadrātkilometri, 541600 iedzīvotāju (2012. g.)
Varēze Province Itālijā ("Provincia di Varese"), Lombardijas reģionā, platība - 1199 kvadrātkilometri, 888800 iedzīvotāju (2012. g.)
Venēcija Province Itālijā ("Provincia di Venezia"), tāda paša nosaukuma reģionā, platība - 2467 kvadrātkilometri, 865900 iedzīvotāju (2012. g.)
Verčelli Province Itālijā ("Provincia di Vercelli"), Pjemontas reģionā, platība - 2088 kvadrātkilometri, 176300 iedzīvotāju (2012. g.)
Verona province Itālijā ("Provincia di Verona"), Venēcijas reģionā, platība - 3109 kvadrātkilometri, 926800 iedzīvotāju (2012. g.)
Vibo Valentija province Itālijā ("Provincia di Vibo Valentia"), Kalabrijas reģionā, platība - 1139 kvadrātkilometri, 165900 iedzīvotāju (2012. g.)
Vičenca Province Itālijā ("Provincia di Vicenza"), Venēcijas reģionā, platība - 2722 kvadrātkilometri, 874600 iedzīvotāju (2012. g.)
Viterbo Province Itālijā ("Provincia di Viterbo"), Lacio reģionē, platība - 3612 kvadrātkilometru, 321000 iedzīvotāju (2012. g.)
Mantuja Province Itālijā ("Provncia di Mantova"), Lombardijas reģionā, platība - 2339 kvadrātkilometri, 417800 iedzīvotāju (2012. g.)
Alesandrija province Itālijas Pjemontas reģionā (_Provincia di Alessandria_), platība — 3560 km2, 440600 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 190 komūnās
Alesandrijas province province Itālijas Pjemontas reģionā (_Provincia di Alessandria_), platība — 3560 km2, 440600 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 190 komūnās
Adamavas province province Kamerūnā (_Adamoua, Province de l'_), robežojas ar Ziemeļu, Ziemeļrietumu, Rietumu, Centrālo un Austrumu provinci, kā arī ar Nigēriju un Centrālāfrikas Republiku
Austrumu province province Kamerūnā (_l'Est, Province de_), atrodas valsts dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Bertva
Jaunskotija Province Kanādas dienvidaustrumu daļā (lat. val. "Nova Scotia") pie Atlantijas okeāna, platība - 55284 kvadrātkilometri, 940480 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Helifeksa, sauszemes robeža ar Ņūbransvikas provinci
Austrumkasai province Kongo Denokrātiskajā Republikā (_Kasaї Oriental, Province du_), robežojas ar Sankuru, Lomami un Lulua provinci, administratīvais centrs - Mbužimaji
Gaņsu Province Ķīnā ("Gansu"), Huanhes augšteces rajonā, platība 425800 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Laņdžou, reljefs kalnains
Guanduna Province Ķīnā ("Guangdong"), pie Dinvidķīnas jūras (ietver arī grupu salu), tropu un subtropu meži, piekrastē zemiene, ziemeļu daļā kalni
Henaņa Province Ķīnā ("Henan"), platība - 167000 kvadrātkilometru, atrodas abpus Huanhe upes, administrartīvais centrs Džendžou, auglīgs līdzenums austrumos, kalniene rietumos, dzelzsrūdas un ogļu iegulas
Hubei Province Ķīnā ("Hubei"), platība - 185900 kvadrātkilometru, 57230000 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Uhaņa
Dzjansu Province Ķīnā ("Jiangsu"), Jandzi lejteces baseinā
Hebei Province Ķīnas austrumu daļā ("Hebei"), platība - 187700 kvadrātkilometru, 71850000 iedzīvotāju (2012. g.), administratīvais centrs - Šidzjadžuana
Džedzjana Province Ķīnas austrumu daļā ("Zhejiang"), Austrumķīnas jūras piekrastē, administratīvias centrs - Handžou, platība 101800 kvadrātkilometru, robežojas ar Dzjansu, Aņhui, Dzjansji un Fudzjaņas provincēm, kā arī ar Šanhajas municipalitāti, lielāko daļu teritorijas aizņem līdz 2000 m augsti kalni
Šaņduna Province Ķīnas austrumu daļā, Dzeltenās jūras piekrastē, Lielā Ķīnas līdzenuma ziemeļaustrumos
Guidžou Province Ķīnas dienvidrietumu daļā ("Guizhou"), administartīvais centrs - Guijana, platība - 176167 kvadrātkilometri, 37750000 iedzīvotāju (2010. g.)
Dzjansji Province Ķīnas dienvidu daļā ("Jiangxi"), uz dienvidiem no Jandzi upes
Cjinhai Province Ķīnas vidienē ("Quinghai"), platība - 720000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs Sjinina, augstkalnu reljefs, ieplakas - 2500-4500 m vjl., augstākā virsotne - 7720 m
Sičuaņa Province Ķīnas vidienē, iedzīvotāji - gk. tibetieši, haņi, dungani, administratīvais centrs - Čendu, nozīmīgs Ķīnas lauksaimniecības rajons
Heilundzjana Province Ķīnas ziemeļaustrumos ("Heilongjiang"), platība - 454800 kvadrātkilometru, robežojas ar Dzjiliņas provinci, Iekšējo Mongoliju un Krieviju
Liaonina Province Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Liaoning"), Dzeltenās jūras piekrastē, platība - 230000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Šeņjana
Dzjiliņa Province Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, platība - 290000 kvadrātkilometru, \~30 mlj iedzīvotāju, administratīvais centrs - Čančuņa
Frīzlande Province Nīderlandes ziemeļrietumos ("Friesland"), platība - 3349 kvadrātkilometri, 646300 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Leuvardena
Haiberpahtunhva Province Pakistānā ("Khyber Pakhtunkhwa"), atrodas tās teritorijas ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Pešāvara, platība - 74521 kvadrātkilometrs, 20215000 iedzīvotāju (2008. g.)
Pendžāba Province Pakistānā ("Punjab"), atrodas tās teritorijas austrumu daļā, administratīvais centrs - Lahora, platība - 205344 kvadrātkilometri, 102179000 iedzīvotāju (2009. g.)
Sinda Province Pakistānā ("Sindh"), atrodas tās teritorijas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Karāči, platība - 140914 kvadrātkilometri, 51377000 iedzīvotāju (2009. g.)
Beludžistāna Province Pakistānā, atrodas tās teritorijas dienvidrietumos, administratīvais centrs – Kveta, platība – 347190 kvadrātkilometru, 11935000 iedzīvotāju (2010. g.)
Nedžda Province Saūda Arābijas centrālajā daļā
Austrumu province province Šrilankā (_Eastern Province_), atrodas salas austrumu piekrastē, administratīvais centrs - Batikaloa
Biņdiņa Province Vjetnamas dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Kujņona ("Quy Nhon"), platība - 6025 kvadrātkilometri, 1510000 iedzīvotāju (2013. g)
Austrumu province province Zambijā (_Eastern Province_), atrodas valsts dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Čipata
čuhņa Province, lauki
provincietis Provinces (1) iedzīvotājs
provinciālis Provinces (1) iedzīvotājs; provincietis (1)
konvents Provinces pārvaldnieka periodiskas tiesu sēdes iecirkņu pilsētās Senajā Romā
subadars Provinces pārvaldnieks Indijas lielmogulu valstī
gubernators Provinces pārvaldnieks, cietokšņa priekšnieks, okupācijas varas pārstāvis
bejs Provinces vietvalža tituls Osmaņu impērijā
provincietis Provinciālis (2)
provincialitāte Provinciālisms
promis Provis - stiprs brandvīns; brandvīns
proms Provis - stiprs brandvīns; brandvīns
dehidroholesterīns Provitamīns cilvēka ādā, pienā u. c.; apstarojot ar ultravioletajiem stariem, tas pārveidojas par D3 vitamīnu
inkasoprovīzija Provīzija, ko saņem blakus noslēgšanas provīzijai tirgotāja palīgi, lai ieinteresētu viņus noslēgt izdevīgākus darījumus
receptārijs Provīzora palīgs, kas aptiekās pieņem receptes
promese Provizoriska saistība iegādāties noteiktu daudzumu akciju par iepriekš norunātu cenu pēc šo akciju izlaišanas
pabliņģis Provizorisks pamats, kas sastāv no siju galiem, uz kuriem jaunbūves apakšējās sijas balstās līdz būvniecības pabeigšanai, pēc tam tos aizstāj ar iestrādātiem pamatiem
izprovocēt Provocējot panākt, ka (kāds) sāk rīkoties, runāt
izprovocēt Provocējot panākt, ka rodas (kāds stāvoklis, darbība)
daiļproza Proza (daiļliteratūrā)
prozaists Prozaiķis
prozists Prozaiķis
prozaisms Prozaiskums, proziskums
monogatari Prozas sacerējums japāņu literatūrā; apzīmējumu lieto par otro komponentu dažādu žanru darbu nosaukumos
naratoloģija Prozas stāstījuma formas un struktūras elementu zinātniskā analīze (franču strukturālistu termins)
apraksts Prozas žanrs, kam pamatā ir dokumentalitāte un kas mākslinieciskā vispārinājumā attēlo reālus faktus un personas; šī žanra sacerējums
prosit Prozit
pro Prozit!
Milaka ezers Prudoka ezers Kalniešu pagastā
Orilana ezers Prudoka ezers Kalniešu pagastā
prudonists Prudonisma piekritējs
evaniidae Prusaklapseņu dzimta
brusaks Prusaks
bruslaks Prusaks
prūšuks Prusaks
taraks Prusaks
blattoptera Prusaku kārta
blatella Prusaku kārtas ģints
blatta Prusaku kārtas ģints
ectobius Prusaku kārtas ģints
phyllodromia Prusaku kārtas ģints
Prušena strauts Prūsene, Viesatas pieteka
Isvintenu strauts Prūsenes kreisā krasta pieteka Jaunpils novada Viesatu pagastā, augštece Kandavas novada Zantes pagastā
Prūšmale Prūsija (tautasdziesmās)
jaungraši Prūsijā 1821. g. noteiktā dāldera 1/30 daļa, ko daļēji lietoja arī citās Vācijas impērijas valstīs
krivūle Prūsijā un Lietuvā zizlis (spieķis ar saknes gabalu rokturim), ar ko krīvs, vai kāds cits tautas priekšnieks nodeva savam vēstniekam pilnvarojumu aiznest viņa vēsti ciemam, pagastam vai plašākam novadam; arī nododot to kopā ar vēsti no rokas rokā
lots Prūsijas 1856. gada muitas likumos 1 lots atbilda 16,666 gramiem
prūši Prūsijas hercogistes vai Prūsijas karalistes pamatiedzīvotāji
Dzintarzeme Prūsijas nosaukums dažās tautas tradīcijās
fridrihsdors Prūsijas senā zelta monēta, ko kala 1750-1855, aptuveni 5 sudraba dālderu vērtībā
prūss Prūsis
sprūsis Prūsis
prūšenieks Prūsis (2)
prouši Prūši
Pilvītis Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - bagātības, zelta un pārpilnības dievs
Puškaitis Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar zemi un atrodas zem svētās ievas, pārzina zemes augļus, ir svētbiržu aizgādnis un sargātājs
Bārdaitis Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - kuģošanas un kuģu dievs
Pergrubis Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - pavasara un auglības, augu valsts dievs
Patuls Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - pazemes pasaules un nāves dievs, nakts rēgu un mirušo dievs, ar kuru saistīti noteikti apbedīšanas rituāli un kuram kalpoja īpaša priesteru kārta
Pānikss Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - personificēta uguns, arī pavarda uguns
bārzduki Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - rūķi, dieva Puškaiša palīgi, kas dzīvo zem zemes un saistīti ar bagātību, zem koka vīņi tur maizi, alu un citu ēdamo
Patrimps Prūšu (vēst., Rietumbaltija) mitoloģijā - upju un dzidro avotu dievs, cilvēki ticēja, ka viņš dod veiksmi kaujās un ir drosmīgu karotāju aizstāvis, bija saistīts arī ar zemkopību, pavasara pavēlnieks un auglības veicinātājs
Prūši Prūšu ciems - apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā
Prūši Prūšu dzirnavu ezers - Bērtuļa dzirnavu ezers Brantu pagastā
Zvaigstiks Prūšu mitoloģijā - gaismas un auglības dievība, kas veicina labības un zāļu augšanu, lopu auglību
Ukapirms Prūšu mitoloģijā - galvenais dievs, kuram ir pakļauts viss pārējais pasaulē, pats augstākais debesu dievs
Videvuts Prūšu mitoloģijā - kultūrvaronis, kas prūšiem izveidoja sociālo organizāciju, nodibināja laicīgo varu un tika ievēlēts par valdnieku
krivulis Prūšu priesteru varas zīme, greizi izliekta nūja
krivule Prūšu priesteru varas zīme, greizi izliekta nūja; krivulis
Ligularia przewalskii Prževaļska mēlziede
Equus przewalskii Prževaļska zirgs, zirgu ģints suga
Krievu purvs purvs Līvānu novada Jersikas pagastā un Preiļu novada Rožkalnu pagastā, platība — 5183 ha, centrālajā daļā augstais purvs, gar malām zemais purvs, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8,4 m
Steporu purvs purvs Līvānu novada Rožupes un Sutru pagastā un Preiļu novada Saunas pagastā, platība — 2996 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,7 m, vidudsdaļā daudz ezeriņu, akaču un lāmu
Darsa-Cingste pussala Baltijas jūras dienvidos (_Darss-Zingst_), uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, bijusī piekrastes josla, kurai grimstot aizmugurē applūdušas ieplakas - jomas
mežķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumķauķu dzimtas ģints ("Protonotaria")
peļkājīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Prunellidae"), 1 ģints, 13 sugas
Jasmuiža Raiņa memoriālais muzejs - Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja filiāle, atrodas Preiļu novada Aizkalnē, kompleksā 4 ēkas
Tālīte Raunas kreisā krasta pieteka Priekuļu novadā, garums - 5 km
Ārupīte Raunas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Raunas pagastā, augštece Cēsu novada Veselavas un Priekuļu pagastā, garums - 16 km; Ārupe; Arupīte; Alkšņupīte
Dzelzupīte Rauņa labā krasta pieteka Priekuļu novada Priekuļu pagastā
protokols MAP ražošanas automatizācijas protokols (angļu "Manufacturing Automation Protocol")
Toskāna Reģions Itālijā ("Regione Toscana"), Apenīnu pussalas rietumu daļā, administratīvais centrs - Florence, platība - 22993 kvadrātkilometri, 3708000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 10 provinces - Areco, Florences, Groseto, Livorno, Lukas, Masas-Karāras, Pizas, Pistoijas, Prato un Sjēnas, robežojas ar Ligūrijas, Emīlijas-Romanjas, Markes, Umbrijas un Lacio reģionu, apskalo Ligūrijas un Tirēnu jūra
protokols RSVP resursu rezervēšanas protokols (angļu "Resorce Reservation Protocol")
prototekoze Reta verukoza cilvēka un mājdzīvnieku ādas vai diseminēta slimība, ko izraisa "Prototheca" ģints mikroorganismi
protokols RARP reversais adrešu atrises protokols (angļu "Reverse Address Resolution Protocol")
prezmieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Prezma" iedzīvotāji
privsieši Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Privši" iedzīvotāji
Priuši Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Privši" nosaukuma variants
Pryuši Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Privši" nosaukuma variants
Belovežas gārša rezervāts Baltkrievijā un Polijā, Nemunas, Bugas un Pripetes ūdensšķirtnē, kopējā platība - \~1400 kvadrātkilometru, sastopamas 55 zīdītāju un >200 putnu sugu
Provansas Alpi Rietumalpu dienvidrietumu daļa Provansā, Francijas dienvidaustrumos, augstākā virsotne - Pelas kalns (3053 m), vidēji augstas grēdas un plato
Rionegro Rionegro province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Rio Negro" / "Provincia de Rio Negro"), robežojas ar Naukenas, Lapampas, Buenosairesas un Čubutas provinci, kā arī ar Čīli, austrumos apskalo Atlantijas okeāna Sanmatiasa līcis, administratīvais centrs - Vjedma, platība - 203013 kvadrātkilometri, 603800 iedzīvotāju (2010. g.)
Rodailendas un Providensas Plantāciju Valsts Rodailenda, ASV štats, tā pilnais nosaukums (“State of Rhode Island and Providence Plantations”)
Rodailenda Rodailendas un Providensas Plantāciju Valsts - štats ASV ("Rhode Island" / "State of Rhode Island and Providence Plantations"), administratīvais centrs - Providensa, platība 4002 kvadrātkilometri, 1055200 iedzīvotāju (2014. g.)
provansiešu valoda romāņu valoda Francijā, Provansā, bagāta literatūra no 12. un 13. gs.
Cēkuls romiešu mitoloģijā - Prēnestas pilsētas dibinātājs, kādas meitenes un mājas pavarda gara jeb Vulkāna dēls
Kamilla romiešu mitoloģijā - Prīvernas valdnieka Metaba meita, kas maza tika atdota kalpošanā Diānai, kļuva par amazoni un gāja bojā, piedaloties Turna karā pret Aineju
parastā aprikoze rožu dzimtas aprikožu ģints suga ("Armeniaca vulgaris", senāk "Prunus armeniaca")
plūme Rožu dzimtas ģints ("Prunus"), augļu koks vai krūms ar plašu vainagu, pamīšus sakārtotām vienkāršām lapām, gareniem vai apaļīgiem dzelteniem, ziliem vai sarkani zilganiem augļiem - kauleņiem
ērkšķu plūme rožu dzimtas suga ("Prunus spinosa"), ērkšķains krūms (1-4 m augsts) ar baltiem ziediem, zili kauleņi, kuru garša kļūst maigāka pēc salnām, tos izmanto sulu, liķieru izgatavošanai; Latvijā ļoti reti kultivē kā krāšņumaugu
Agerpres Rumānijas informācijas aģentūra (rumāņu "Agentia Romana de Presa")
Kauliņupe Ruņas labā krasta pieteka Priekules pagastā, augštece Vaiņodes pagastā, garums - 12 km; Kauliņa
Kaži Rutkovsku Kaži - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Sakārnītis Sakārnis, ezers Praulienas pagastā
Prinsipi sala Gvinejas līcī ("Principe"), pie Āfrikas rietumu krastiem, ietilpst Santomes un Prinsipi valstī
Mariona sala Indijas okeānā, viena no Prinča Edvarda salām, Dienvidāfrikas Republikas teritorija, platība - 255 kvadrātkilometri
Velsas Prinča sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("Prince of Wales Island"), platība — 33230 kvadrātkilometru, neapdzīvota, virsa pauguraina, augstums — līdz 254 m, krasti līčaini, arktiskais tuksnesis
Benksa sala sala Kanādas Ziemeļrietumu Teritoriju Arktiskajā arhipelāgā, no kontinenta atdala Amundsena līcis, apskalo Boforta jūra, Maklūra šaurums un Velsas Prinča šaurums, platība - 64000 kvadrātkilometru
Prinča Edvarda sala sala Sentlorensa līcī Kanādā (angļu val. "Prince Edward Island"), platība - 5660 kvadrātkilometri, augstums - līdz 137 m
Santjagu sala sala Zaļā raga salu arhipelāgā Atlantijas okeānā, \~600 km uz rietumiem no Āfrikas ziemeļrietumu piekrastes, platība - 991 kvadrātkilometrs, Kaboverdes Republikas teritorijas lielākā sala, uz tās izvietota galvaspilsēta Praja
Pribilova salas salas Beringa jūrā ("Pribilof Islands"), ASV teritorija, platība - \~200 kvadrātkilometru, ietver Sentpola un Sentdžordža salu, augstums - līdz 308 m, izvirdumieži, tundra
Prinča Edvarda salas salas Indijas okeānā, Dienvidāfrikas Republikas teritorija, platība — 310 kvadrātkilometru, sastāv no Prinča Edvarda salas (55 kvadrātkilometri) un Mariona salas (255 kvadrātkilometri), vulkāniskas izcelsmes, augstums — līdz 1200 m
priedulnieki Saldus novada Vadakstes pagasta apdzīvotās vietas "Priedula" iedzīvotāji
prančenieki Saldus novada Zaņas pagasta apdzīvotās vietas "Pranči" iedzīvotāji
Saltas province Salta, Argentīnas province, tās pilnais nosaukums ("Provincia de Salta")
Salta Saltas province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Salta" / "Provincia de Salta"), platība - 155488 kvadrātkilometri, 1267300 iedzīvotāju (2010. g.)
mirabele samērā liels, ērkšķains plūmju koks ("Prunus domestica"); attiecīgās plūmju šķirnes
Santakrusa Santakrusas province Argentīnā ("Provincia de Santa Cruz")
Santjago del Estero province Santjago del Estero, Argentīnas Republikas provinces pilnais nosaukums ("Provincia de Santiago del Estero")
Santome Santome un Prinsipi galvaspilsēta, osta Santomes salas ziemeļaustrumu krastā, 65400 iedzīvotāju (2007. g.)
ST Santome un Prinsipi, valsts divburtu kods
STP Santome un Prinsipi, valsts trīsburtu kods
golems Saskaņā ar leģendu - māla figūra, kurā 16.-17. gs. Prāgā dzīvojošais rabīns Levi kabalistisku eksperimentu rezultātā iepūtis dzīvību; kaut kas liels un bezdvēselisks
CSLIP saspiestais interneta seriālās līnijas protokols (angļu "Compressed Serial Line Internet Protocol")
Prometejs Saturna pavadonis ("Prometheus"), vidējais attālums no planētas - 139400 km, izmēri - 100 km
Jašores strauts Saunas labā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu pagstā, augštece — Preiļu novada Saunas pagastā
hakatisti Savienības biedri, kuras nolūks bija pārvācot Prūsijas poliskās provinces
aramieši Semītu klejotāju ciltis senajā Mezopotāmijā un Sīrijā, kuru pirmdzimtene bija Arābijas pussala, 14.-11. gs. p. m. ē. apdzīvoja gandrīz visu Priekšāziju
arābi Semītu valodu tautu grupa, kas apdzīvo Priekšāziju un Ziemeļāfriku
pimberis sena sudraba monēta (piecnieks); Šveices 14-16. gs. sudraba 5 helleru monēta, vēlāk 5 kreiceru monēta Austrijā un Vācijā; ap 1800. g. Latvijā tā sauca Zviedrijas 5 ēru sudraba monētas un Prūsijas un Saksijas sudraba 1/12 dāldera monētas, 18. gs. arī 7,5 kapeikas
pimveris sena sudraba monēta; Šveices 14-16. gs. sudraba 5 helleru monēta, vēlāk 5 kreiceru monēta Austrijā un Vācijā; ap 1800. g. Latvijā tā sauca Zviedrijas 5 ēru sudraba monētas un Prūsijas un Saksijas sudraba 1/12 dāldera monētas; pimberis
Biants Sengrieķu valstsvīrs (Bias of Priene; ap 625. g. - ap 540. g. p. m. ē.), viens no Senās Grieķijas septiņiem gudrajiem
Djauss Senindiešu mitoloģijā - debesu dievs, debesu personifikācija, kas kopā ar dievieti Prithivī veido sākotnējo laulāto pāri
Anila senindiešu mitoloģijā - viens no astoņiem vasu, vēja dievs, Pradžāpati dēls (dažkārt dēvēts par Dharmas un Svāsas dēlu)
Aizkalnes senkapi senkapi Preiļu novada Aizkalnē, Dubnas pietekas Jāšas labajā krastā, attiecināmi uz 9. gs. - 11. gs. sākumam, izmantoti gk. 10 gadsimtā
auls Senlaiku pūšamais mūzikas instruments ar divkāršu niedres mēlīti un cilindrisku kanālu; bija izplatīts Priekšāzijā un senajā Grieķijā
Potrimps senprūšu dievs, ko vispirms piemin S. Grūnavs savā chronikā (ap 1520) un pēc tam citi autori kā 3. galveno Romoves dievu; 18. gs. vidū Harders ieveda Potrimpu latviešu mitoloģijā; sekojot viņam, Stenders dēvē Potrimpu par upju un ezeru dievu, bet J. Lange pārvērš to par dzērāju dievu, it kā Trimpus apakšnieku; beidzot J. Alunāns 1858. g. paaugstina Potrimpu par Pramšāna un Laimas dēlu, kas svētījis laukus un sargājis sēklu
hiksi Senu cilšu grupa, kas ap 1700. g. p. m. ē. no Priekšāzijas pāri Suecas zemesšaurumam iebruka Ēģiptē un apmetās Lejasēģiptē, 16. gs. sāk. p. m. ē. ēģiptieši piespieda tos atkāpties uz Palestīnu
Agridžento province Sicīlijas reģiona province (_Provincia di Agrigento_) Itālijā, atrodas Sicīlijas salas dienvidrietumos, platība - 3042 km^2^, 453300 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 43 komūnās
santīms Sīkaudas vienība Santomes un Prinsipi Republikā, vienāda ar 0,01 dobru
arhitektūra SPARC skalārā procesora arhitektūra (angļu "Scalar Processor Architecture")
Skolas Skolas ezers - atrodas Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 1,8 ha
Schlockhof Slokas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Praviņu pagastā
parastais slotzaris slotzaru suga ("Cytisus scoparius syn. Sarothamnus scoparius"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, bet Priekules novada Gramzdā tā pārgājusi arī savvaļā
Aboa Somijas zinātniskā stacija Antarktīdā, Princeses Martas krasta rietumu daļā
RPG Specializēta programmēšanas valoda ekonomiskās informācijas apstrādei, pārskatu ģenerators (angļu "Report Program Generator")
Spirgen Spirgas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Praviņu pagastā
Vesa Spišska Stara Vesa - pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 2290 iedzīvotāju (2012. g.)
Alpu spulgsūna spulgsūnu suga ("Schistostega pennata"), kas 1970. gados konstatēta Spulgsūnas alā Priekuļu novada Priekuļu pagastā, bet vēlāk izzudusi
interneta kopējā datņu sistēma standartprotokols, kas ļauj programmām pieprasīt datus un pakalpojumus no interneta attāliem datoriem. Protokols _CIFS_ izmanto klientservera programmēšanas modeli. Klienta programma pieprasa servera programmai piekļuvi datnei vai ziņojuma pārsūtīšanas programmai, kas tiek izpildīta serverī. Serveris veic pieprasīto darbību un nosūta atbildi klienta programmai
Starpiņezers Starpezers Madonas novada Praulienas pagastā
ISPA Starptautiskā dzīvnieku aizsardzības biedrība (angļu "International Society for the Protection of Animals")
FIPRESCI Starptautiskā kinokritiķu federācija (franču "Federation Internationale de la Presse Cinematographique)
PADI Starptautiska niršanas instruktoru profesionālā asociācija (angļu "Professional Association of Diving Instructors"), kuras mērķis ir veicināt niršanas un akvalangisma izplatību un nirēju izglītību; organizē apmācību un izsniedz sertifikātus, sertificē un pārrauga niršanas centrus un sertificēto niršanas instruktoru darbu
ICBP Starptautiskā putnu aizsardzības padome (angļu "International Council for Bird Preservation")
COLREGS Starptautisko noteikumu sistēma, kas nosakakuģa vadītāja rīcību, lai izvairītos no kuģu sadursmes jūrā (angļu "International Regulations for the Prevention of Collisions at Sea")
Steperu purvs Steporu purvs Līvānu un Preiļu novadā
Strazdiņi Strazdiņu ezers - Stradu ezers Prodes pagastā
Stradu ezers Strazdu ezers Prodes pagastā
Strodu ezers Strazdu ezers Prodes pagastā
sešgraši Sudraba monēta Polijā no 1526. g., 17. un 18. gs. tās kala arī Prūsijā un Kurzemes hercoga valstī
Sveikala ezers Sveikatas ezers Prodes pagastā
Senebreju Bībele svētie raksti, kuros ietilpa Likuma grāmatas, Praviešu grāmatas un Raksti; saskaņā ar tradīciju kanons tika noteikts Jahnehas sinodē ap 100. gadu p. m. ē.
Svullu ezers Svuiļu ezers Prodes pagastā
tamburīns Šauras, garas bungas, ko tautas muzikants sit, vienlaikus spēlējot stabuli; Provansas bungas
Zālas līcis šaurs jūras līcis Baltijas jūras dienvidriatumu daļā, Vācijas Mēklenburgas-Priekšpomerānijas ziemeļos
prīmula šīs dzimtas ģints ("Primula"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām lapām rozetē un dažādas krāsas ziediem čemurā, >500 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, bet dārzos tiek audzētas daudzas sugas un šķirnes
peļkājīte šīs dzimtas ģints ("Prunella"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
Jaunzēlandes medusputns šīs dzimtas suga ("Prosthemadera novaeseelandiae")
Prickera balva arhitektūrā šīs ģimenes iedibināta balva (angļu "The Pritzker Architecture Prize"), kas kopš 1979. g. reizi gadā tiek piešķirta arhitektam, kura projektētās celtnes, pēc žūrijas atzinuma, apliecina izcilu talantu, vides izjūtu un ir vērtējamas kā nozīmīgs ieguldījums arhitektūras attīstībā
protejs šīs rindas dzimta ("Proteaceae"), >60 ģinšu, \~1400 sugu, tropos un subtropos izplatīti krūmi
protomicēte šīs rindas dzimta ("Protomycetaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 2 ģintis, no katras 1 suga
kvarta Šķidruma mērs Prūsijā un Bavārijā (0,267 l)
Madhja Pradēša štats Indijas vidienē (_Madhya-Pradesh_), administratīvais centrs - Bhopāla, platība - 308245 kvadrātkilometri, 69279000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - hindi
Utarpradēša Štats Indijas ziemeļu daļā ("Uttar-Pradesh"), administratīvais centrs - Laknava, platība - 240928 kvadrātkilometri, 190891000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - hindi
Šverīne Šverīnes ezers - atrodas Vācijas Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, Mēkleburgas ezeru plato 38 m vjl., platība - 6340 ha, dziļums - līdz 54 m, meridiāna, garena ezerdobe, ko vidū pārdala pussala un ceļš
krustāms Tagadnes divdabis ("Part. Praes.") no "krustīt"
Taizeme Taizemes Karaliste - valsts Āzijas dienvidaustrumos (taju val. "Prathet Thai"), Indoķīnas pussalas centrālajā daļā un Malakas pussalas ziemeļu daļā, platība - 513115 kvadrātkilometru, 65998500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Bangkoka, administratīvais iedalījums - 75 provinces un 1 īpašas pārvaldes apgabals, robežojas ar Mjanmu, Laosu, Kambodžu un Malaiziju, apskalo Dienvidķīnas jūras Siāmas līcis; līdz 1939. g. un 1945.-1948. g. saucās Siāma
priednieki Talsu novada Abavas pagasta apdzīvotās vietas "Priedes" iedzīvotāji
tarpana mežu pasuga tarpana sugas pasuga ("Equus gmelini silvaticus"), kas bijusi sastopama Centrāleiropā, Polijā un Baltijā, pēdējais īpatnis nogalināts 1814. g Prūsijā
zaigspārnis tauriņu kārtas divas raibspārņu dzimtas ģintis ("Procris" un "Rhagades"), tauriņu priekšspārni zaļi vai zilgani, ar metālisku spīdumu, pakaļspārni pelēki, spārnu plētums - 24-27 mm, Latvijā konstatētas 2 sugas
hariji tauta, dzīvo Indijā, Bihāras un Madhja Pradēšas štatu robežrajonā, valoda pieder pie mundu (Indijas seniedzīvotāju pēcteču) saimes, reliģija - hinduisma un animisma sajaukums
lobi Tautību un cilšu grupa (dafli, miri, apatani, aki, abori, mišmi), dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
Kumas-Maničas ieplaka tektonisks pazeminājums, kas atdala Austrumeiropas līdzenumu no Priekškaukāza, platums - 20-30 km (centrālajā daļā - 1-2 km), tā ir pieņemtā robeža starp Eiropu un Āziju
saskarne TAPI telefonijas lietojumprogrammu saskarne (angļu "Telephony Application Programming Interface")
TAPI telefonijas lietojumprogrammu saskarne (angļu "Telephony Application Programming Interface")
TOPIC Teleteksta cenu informācijas sistēma (angļu "Teletext Output Price Information Computer")
andri Telugi - tauta, dzīvo Indijā, Āndhra Pradēša štata pamatiedzīvotāji, runā telugu valodā, kas pieder pie dravīdu valodām
Austrumslovākijas apgabals teritoriāla vienība Čehoslovākijā, kas aptvēra tagadējo Prešovas un Košices apgabalu Slovākijā
protokols DCCP tiešais klienta / klienta protokols (angļu "Direct Client to Client Protocol (DCCP)")
DCCP tiešais klienta / klienta protokols (angļu "Direct Client to Client Protokol")
OLAP tiešaistes analītiskā apstrāde (angļu "Online Analytical Processing")
OLAP apstrāde tiešsaistes analītiskā apstrāde (angļu "Online Analytical Processing")
protokols NNTP tīkla jaunumu pārsūtīšanas protokols (angļu "Network News Transfer Protocol")
protokols NTP tīkla laika protokols (angļu "Network Time Protocol")
Tilmannshof Tilmaņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Praviņu pagastā
Timsiņu-Sīmaņu ezers Timsenis, ezers Praulienas pagastā
Tumšais ezers Timsenis, ezers Praulienas pagastā
Timsiņš Timsenis, ezers Praulienas pagastā
Tumsenis Timsenis, ezers Praulienas pagastā
P-mix tirgvedības instrumentu komplekss, kas ļauj visoptimālāk apmierināt klientu vajadzības; dažādu tirgvedības instrumentu - prece, vieta, cena un virzīšana tirgū (angļu "Product, Place, Price, Promotion" jeb "4P") - kombinācijas izvēle; tūrisma tirgvedībā tradicionālie "4P" tiek papildināti arī ar citiem instrumentiem - līdzdalība un līdzcilvēki ("Participation and People"), vide, aprīkojums ("Physical Evidence"), process ("Process"), kompleksais ceļojums ("Packaging"), programmas ("Programming"), pozicionēšana ("Positioning"), uzņēmuma spēcināšana ("Power"), partnerattiecības ("Partnership"), darbs ar sabiedrību ("Public")
Tjerras del Fuego province Tjerras del Fuego, Antarktīdas un Dienvidatlantijas salu province ("Tierra del Fuego" / "Provincia de Tierra del Fuego, Antartida e Islas del Atlantico Sur") - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība, administratīvais centrs - Ušvaja, platība - 21571 kvadrātkilometrs, 133700 iedzīvotāju (2010. g.)
OLTP transakciju tiešsaistes apstrāde (angļu "Online Transaction Processing")
Zīmeļi Trešie Zīmeļi - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Ostrovas ezeri trīs savstarpēji savienoti ezeri Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Silajāņu pagastā, \~150 m vjl., 11 km uz austrumiem no Preiļiem, eitrofi, maz aizauguši
Tolimans trīskārša zvaigzne Centaura zvaigznājā, kuras divas komponentes apriņķo viena otru 80 gados, bet trešā α Cen C jeb Proksima orbītu ap sistēmas smagumcentru noiet \~1 mlj gadu; Centaura Alfa
protokols TFTP triviālais datņu pārsūtīšanas protokols (angļu "Trivial File Transfer Protocol")
priednieki Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Priedes" iedzīvotāji
Pluģi Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Prūseni" bijušais nosaukums
Prūšeni Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Prūseni" bijušais nosaukums
Videnieki Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Prūseni" bijušais nosaukums
Praviņi Tukuma novada Slampes pagasta apdzīvotās vietas "Praviņas" nosaukuma variants
pravenieki Tukuma novada Slampes pagasta apdzīvotās vietas "Praviņi" iedzīvotāji
protokols PPTP tunelēšanas divpunktu protokols (angļu "Point-to-Point Tunneling Protocol")
TAP Tunisijas informācijas aģentūra (franču "Tunis Afrique Presse")
Dobeļdīķis ūdenskrātuve Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, platība - 19,9 ha
A. L. Mateosa ūdenskrātuve ūdenskrātuve Meksikā (_Adolfo López Mateos, Presa_), Sinaloas pavalstī, uzpludināta uz Remedjosas upes
A. R. Kortinesa ūdenskrātuve ūdenskrātuve Meksikā (_Adolfo Ruiz Cortines, Presa_), Sonoras pavalsts dienvidu daļā, uzpludināta uz Majo upes
A. Obregona ūdenskrātuve ūdenskrātuve Meksikā (_Alvaro Obregón, Presa_), Sonoras štatā, uzpludināta uz Jaki upes
Angosturas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Meksikā (_Angostura, Presa la_), Čjapasas štatā
Bērtuļa dzirnavu ezers ūdenskrātuve Nigras augštecē Smiltenes novada Brantu pagastā, platība - 2,1 ha; Prūša dzirnavu ezers; Prūšu dzirnavu ezers
Ģibalu dīķis ūdenskrātuve Priekuļu pagastā, platība 1,7 ha
Vaives dzirnavezers ūdenskrātuve Vaives lejtecē, Priekuļu pagastā, platība — 1,1 ha, garums — 350 m, lielākais platums — 70 m, lielākais dziļums — 2,7 m
Dukurgrāvis Ūdenstece Cēsu pilsētas ziemeļu daļā un Cēsu novada Priekuļu pagastā, Siļķupītes kreisā krasta pieteka, \~300 m posmā arī Cēsu pilsētas robežupe
Alksnas grāvis ūdenstece Latvijā, Madonas novada Praulienas pagastā, Upsta kreisā krasta pieteka
Raudupīte Ūdenstece Preiļu novada Aizkalnes pagastā, ietek Šusta ezerā
Robežniece ūdenstece Preiļu novadā, ietek Ostrovas ezerā
Dzilna Ūdenstece Preiļu novadā, tek cauri Dovales ezeram, ietek Šusta ezerā
Ostrovas grāvis ūdenstece Rušonas pagastā, savieno Lielo Ostrovas ezeru ar Preiļupi
Pils dīķis ūdenstilpe Preiļu pilsētā, Pils parkā, paltība — 5,6 ha; Preiļu parka ūdenskrātuve
Inmars Udmurtu (Priekšurālu ziemeļrietumi) mitoloģijā - augstākais dievs, demiurgs, kas rada visu labo
Kildisins Udmurtu (Priekšurālu ziemeļrietumi) mitoloģijā - dievs, kas dzīvo debesīs un no turienes pārvalda Visumu; arī zemes un ražas dievs
Keremets Udmurtu (Priekšurālu ziemeļrietumi) mitoloģijā - ļaunuma radītājs, pretstats savam labajam brālim Inmaram
Kolorādo upe ASV un Meksikā (angļu val. "Colorado"), garums - 2740 km, sākas Klinšu kalnu Priekšējā grēdā, ietek Klusā okeāna Kalifornijas līcī, šķērsojot Kolorādo plato veido kanjonus; Rietumkolorādo
Scviha upe Baltkrievijā, Brestas apgabala dienvidaustrumos, Pripetes labā krasta pieteka, augštece Ukrainā, kur saucas - Stviha
Pina upe Baltkrievijā, Brestas apgabalā, Pripetes kreisā krasta pieteka
Jasjeļda upe Baltkrievijā, Brestas apgabalā, Pripetes kreisā krasta pieteka, garums - 242 km
Ļva upe Baltkrievijā, Brestas un Gomeļas apgabalā, augštece Ukrainā (kur saucas - Lva), Pripetes labā krasta pieteka
Ubarca upe Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka, augštece Ukrainā (kur saucas - Uborta), kopējais garums - 256 km
Laņa upe Baltkrievijā, Minskas un Brestas apgabalā, Pripetes kreisā krasta pieteka
Sluča upe Baltkrievijā, Minskas un Gomeļas apgabalā, Pripetes kreisā krasta pieteka
Pciča upe Baltkrievijā, Minskas, Mogiļovas un Gomeļas apgabalā, Pripetes kreisā krasta pieteka, garums - 486 km, sākas Minskas augstienē
Basja upe Baltkrievijā, Mogiļevas apgabalā, Proņas labā krasta pieteka
Hariņa upe Baltkrievijā, Pripetes labā krasta pieteka, augštece un lielākā daļa upes Ukrainā, kur saucas - Horiņa
Aržāna upe Francijā (_Argens_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, ietek Vidusjūras Azūra krastā pie Frēžī
Anāsa upe Indijā (_Anās_), Madhja Pradēšas, Gudžarātas un Radžastānas štatā, Mahi kreisā krasta pieteka
Prānhita upe Indijā ("Prānhita"), Godāvari kreisā krasta pieteka, Mahāraštras un Āhndra Pradēšas štata robežupe \~250 km garumā, izveidojas Mahāraštras štatā, satekot Vardhai un Pengangai
Vainganga upe Indijā ("Waingangā"), Madhja Pradēšas un Mahārāštras štatā, Prānhitas kreisā krasta pieteka
Banāsa upe Indijā, Čhatisgarhas un Madhja Pradēšas štatā, Sonas labā krasta pieteka
Beārma upe Indijā, Madhja Pradēšas štata ziemeļu daļā, Narmadas labā krasta pieteka
Bandžāra upe Indijā, Madhja Pradēšas štatā, izteka un augštece Čhatisgarhas štatā
Beāsa upe Indijā, Satledžas labā krasta pieteka Pendžābas štatā, augštece Himāčala Pradēšas štatā
Lava upe Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, Prēgeles (Pregoļas) kreisā krasta pieteka, augštece Polijā, kur saucas - Lina, kopējais garums - 289 km, no tiem Krievijā - 74 km
Ranova upe Krievijā, Rjazaņas un Tambovas apgabalā, Proņas labā krasta pieteka
Prēgele upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, garums - 123 km, veidojas satekot Angrapai un Instručai, ietek Baltijas jūras Vislas līča Kaļiņingradas līcī; Pregoļa
Angrapa upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Prēgeles (Pregoļas) kreisā satekupe, augštece Polijā, kur saucas - Vengorapa, iztek no Mamrija ezera
Instruča upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Prēgeles (Pregoļas) labā satekupe
Agrapa upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Prēgeles kreisā satekupe, izteka Polijā
Baseina upe Mjanmā, Iravadi apgabalā, Iravadi labā krasta atteka, ietek Preparisas ziemeļu šaurumā
Čugura upe Moldovā, Prutas kreisā krasta pieteka
Rakoveca upe Moldovā, Prutas kreisā krasta pieteka
Prosna upe Polijā ("Prosna"), Opoles, Lodzas un Lielpolijas vojevodistē, Vartas kreisā krasta pieteka, garums - 229 km
Lina upe Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, sākas Mazuru ezeru augstienē, tek caur Laņskes u. c. mazākiem ezeriem, lejtece - Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, kur saucas - Lava, Prēgeles (Pregoļas) kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 289 km, no tiem Polijā - 215 km
Vengorapa upe Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistes ziemeļaustrumu daļā, iztek no Mamrija ezera, lejtece Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, kur saucas - Angrapa, Prēgeles (Pregoļas) kreisā satekupe
Malmuta upe Preiļu, Rēzeknes, Varakļānu un Madonas novadā, garums - 25 km, kritums - 15 m, visā garumā regulēta, par augšgalu uzskata grāvi Aklā purva austrumu malā, lejtecē gultne pāriet Meirānu kanālā; aprāk ietecēja Lubānā; Malmute; Melmute; Mēlmute
Tereka upe Priekškaukāzā, Gruzijā, kā arī Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Ingušijas Republikā, Čečenijas Republikā un Dagestānas Republikā), garums - 623 km, sākas Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, pa Darjala aizu šķērso Sānu grēdu, šķērso Piekaspijas zemieni, ietek Kaspijas jūrā
Kreuna upe Prodes pagastā un Lietuvā, garums - Latvijā 6 km, sākas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, 3 km uz ziemeļaustrumiem no Subates, ietek Sartu ezerā Lietuvā; Krauna; Lietuvā - Kriauna
Žižija upe Rumānijā ("Jijia"), Botošanu un Jasu žudecā, Prutas labā krasta pieteka, garums - 280 km
Bašeu upe Rumānijā, Botošani žudecā, Prutas labā krasta pieteka
Bahluja upe Rumānijā, Jasu žudecā, Prutas labā krasta pieteka
Stira upe Ukrainā un Baltkrievijā, Pripetes labā krasta pieteka, garums - 494 km, sākas Podolijas augstienē
Čeremoša upe Ukrainā, Ivanofrankivskas un Čerņivcu apgabalā, Prutas labā krasta pieteka
Stviha upe Ukrainā, Rivnes apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka (lejtece Baltkrievijā, kur saucas - Scviha)
Turija upe Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka
Stohida upe Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka, garums - 188 km
Lva upe Ukrainā, Volīnijas apgabalā, un Baltkrievijā (kur saucas - Ļva), Pripetes labā krasta pieteka
Uborta upe Ukrainā, Žitomiras apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka (lejtece Baltkrievijā, kur saucas - Ubarca), kopējais garums - 256 km
Uža upe Ukrainā, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka, garums – 256 km
Aragva upe Venecuēlā, Ansoategi štatā, Prespuntalas labā krasta pieteka
Prospers Urāna pavadonis ("Prospero"), vidējais attālums no planētas - 16256000 km, izmēri - 50 km
Beāsas ūdenskrātuve uz Beāsas upes uzpludiņāta ūdenskrātuve Indijā, Himāčala Pradēšas štata rietumu pierobežā
Pelēču dzirnavezers uz Jašas upes uzstādināta ūdenskrātuve Preiļu novada Pelēču pagastā, platība - 2,3 ha; Gorniešu dzirnavezers; Gornijašu dzirnavezers; Gornojašu dzirnavezers
Daļģu dzirnavezers uzpludināts Priekules pagastā uz Virgas upes, platība - 2,5 ha
Prīdes Sloboda Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Priedes Sloboda" nosaukuma variants
Prīdis Sloboda Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Priedes Sloboda" nosaukums latgaliski
Ignatāni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Priednieki" bijušais nosaukums
Brandenburgas zeme Vācijas federālā zeme ("Brandenburg"), platība — 29479 kvadrātkilometri, 2518000 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Potsdama, robežojas ar Saksijas, Saksijas-Anhaltes, Lejassaksijas un Mēklenburgas-Priekšpomerānijas zemi, kā arī ar Poliju, iekšējā robeža ar Berlīni
DPA Vācijas informācijas aģentūra (vācu "Deutsche Presse-Agentur")
dzelzs krusts Vācijas militārais apbalvojums, ko nodibinājis Prūsijas karalis 1813. g., tika piešķirts līdz 1945. g.; apbalvoti arī Latvijas pilsoņi 1. un 2.pasaules karā
PPA Vācu informācijas aģentūra (vācu Progress Presse Agentur)
Tornas miera līgums vācu ordeņa līgums ar Poliju un Lietuvu, noslēgts 1411. g. 1. februārī Tornā (tagadējā Toruņā, Polijā) pēc Vācu ordeņa sakāves Grunvaldes kaujā (1410. g.), Vācu ordenis atteicās no pretenzijām uz Žemaitiju Lietuvas dižkunigaiša Vītauta un Polijas karaļa Jagaiļa dzīves laikā un, lai izpirktu karagūstekņus un 4 Prūsijas pilis, apņēmās samaksāt 100000 šoku Bohēmijas grašu lielu kontribūciju
ģenerālkapituls Vācu ordeņa pilna sapulce, ko ikgadus sasuca virsmestrs 14. septembrī Marienburgā (Prūsijā)
Benču attekas vairākas attekas Gaujas kreisajā krastā, Cēsu novada Priekuļu pagastā pie Benču mājām
protokols MPPP vairākposmu divpunktu protokols (angļu "Multilink Point-to-Point Protocol")
Dzeņupīte Vaives kreisā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā, augštece Priekuļu pagastā, vidusdaļā šo pagastu robežupe; Kapupīte
promultieši Valmieras novada Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Promulti" iedzīvotāji
Dienvidāfrika valsts Āfrikas dienvidu daļā (angļu val. _Republic of South Africa_, afrikandu val. _Republik van Suid-Afrika_), DĀR, platība - 1,22 mlj kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Pretorija, parlamenta rezidence Keiptaunā, administratīvais iedalījums - 9 provinces
Santome un Prinsipi Demokrātiskā Republika valsts Gvinejas līcī, Rietumāfrikas piekrastē, ietver Sntomi un Prinsipi salu, kā arī dažas klinšainas saliņas, platība — 1001 kvadrātkilometrs, 212700 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums — 2 provinces
apgaismotais absolūtisms valsts pārvaldes forma, kurā absolūtais valdnieks realizē pārvaldes reformas apgaismības ideju garā; šādu politiku ar dažādām sekmēm īstenoja vācu zemēs, Dānijā, Zviedrijā, Krievijā; viskonsekventāk - Prūsijas un Austrijas valdnieki (Frīdrihs II, Jozefs II)
Prūsija valsts, vēlāk zeme Vācijā, izveidojās 1618. g., kad apvienojās Brandenburgas kūrfirstiste un Prūsijas hercogiste, 1701. g. kļuva par karalisti, 1871. g. proklamētajā Vācu impērijā ieguva vadošo stāvokli, 1918. g. kļuva par vienu no Vācijas zemēm, 1945.g. sadalīta
Varkovas ezers Vārkavas ezers Prodes un Asares pagastā
Ādģēre Vārtājas kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā, augštecē arī Bunkas un Priekules pagasta robežupe, garums - 8 km, iztek no Reiņu ezera; Adgere; Agere; Āģēre; Gikša
Birztala Vārtājas kreisā krasta pieteka Rietumkursas augstienes nolaidenumā, Priekules novadā, garums - 25 km, kritums - 78 m, sākas Embūtes paugurainē; Bērstele; Birkstala; Birstala; Birstele
Virga Vārtājas kreisā krasta pieteka Virgas pagastā, augštece Priekules, Embūtes un Vaiņodes pagastā, garums - 29 km, kritums - 134 m; Priekule; Niedrupe; augštecē arī Elka
hagiogrāfi Vecās Derības kanonisko rakstu trešā daļa, t. i. grāmatas, kas neietilpst Torā vai Praviešu rakstos
vasu vēdiskajā un hindu mitoloģijā - astoņas dievības, kas veido īpašu grupu un darbojas kā dabas parādību, stihiju un objektu personifikācijas, piemēram Višnupurānā: ūdens (Āpa), polārzvaigzne (Dhruva), mēness (Soma), zeme (Dhara vai Dhava), vējš (Anila), uguns (Anala vai Pāvaka), rīta blāzma (Prābhāsa), gaisma (Pratjūša)
Veliki Preslava Veliki Preslava - pilsēta Bulgārijā ("Veliki Preslav"), Šumenas apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2014. g.)
Vella Vella ala - Lielā Ellīte, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta Priekuļu novada Liepas pagastā
akmens vēsturiska masas mērvienība, ko lietoja 13.-18. gs. Latvijā, Lietuvā, Polijā, Prūsijā, sverot linus, kaņepājus u. c. preces, masa dažādās zemēs bija atšķirīga (10-40 mārciņu)
Kāpa Vēsturiska province Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Cape Province", būru val. "Kaapland"), kas mūsdienās sadalīta 3 atsevišķās provincēs - Ziemeļkāpa, Rietumkāpa un Austrumkāpa
Provansa Vēsturiska province Francijas dienvidaustrumos, Vidusjūras piekrastē, ietver Bušdironas, Vāras, Augšprovansas Alpu, Voklīzas, Piejūras Alpu, Augšalpu departamentu, kas kopā ar franču Rivjēru veido Provansas-Rivjēras ekonomisko rajonu, platība - 18200 kvadrātkilometru, lielāko daļu teritorijas aizņem Alpi
Mazā Lietuva vēsturisks etnogrāfiskais Prūsijas, vēlāk Austrumprūsijas, reģions, kuru apdzīvoja Prūsijas lietuvieši, šīs provinces ziemeļu daļa un savu nosaukumu ieguva no pamatiedzīvotāju valodas, tās teritorija mūsdienās veido atsevišķu etnogrāfisko novadu, kas ļoti atšķiras no pārējās Lietuvas, citāda ir ne tikai šī novada vēsture, bet arī arhitektūras, saimnieciskās un garīgās kultūras attīstība
Bukovina Vēsturisks novads abpus Ukrainas un Rumānijas robežas, Priekškarpatos, Ukrainas Čerņivcu apgabala dienvidu daļā un Rumānijas Sučavas žudeca ziemeļu daļā
Kašmira Vēsturisks novads Āzijā ("Kāshmīr"), Himalaju un Tibetas kalnienes saskares rajons, kur dzīvo gk. kašmirieši; līdz 19. gs. vidum termins "Kašmira" tika attiecināts tikai uz Kašmiras ieleju, kas atrodas starp Pīrpandžālas kalniem un atlikušo Himalaju kalnu sistēmu; mūsdienās ar terminu "Kašmira" apzīmē daudz lielāku teritoriju, kas robežojas ar Sindžanas Uiguru autonomo reģionu ziemeļaustrumos un Tibetas autonomo reģionu rietumos, kā arī ar Indijas štatiem Himāčalu Pradēšu un Pendžābu dienvidos, Pakistānu austrumos un Afganistānu ziemeļrietumos
Baghelkhanda vēsturisks novads Indijā (_Baghelkhand_), tagadējo Utarpradēšas, Madhja Pradēšas un Čatisgarhas štatu saskares apkārtnē
Varmija Vēsturisks novads Polijā ("Varmia"), Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, Vislas līča krastā, senatnē senprūšu cilts - vārmiešu apdzīvota teritorija, kuru 1243. g. pakļāva krustneši, pēc Toruņas miera līguma 1466. g. iekļauta Polijā, kuru sadalot 1772. g. atkal nodota Prūsijai, Polija to atguva 1945. g.
Lielpolija Vēsturisks novads Polijas rietumos ("Wielkopolska"), starp Pomoži (ziemeļos), Mazoviju (austrumos), Mazpoliju un Silēziju (dienvidos), kur X gs. izveidojās Poznaņas un Kališas kņazistes, kas 1569. g. iekļāvās Polijas-Lietuvas valstī kā Lielpolijas province, no 1815. g. - Prūsijā, bet pēc 1919. g. lielākā daļa tika atdota atpakaļ Polijai
Moldova Vēsturisks novāds Rumānijas austrumos, starp Austrumkarpatiem un Prutu, kur 1359. g. kopā ar Besarābiju un Bukovinu izveidoja Moldāvijas kņazisti
Besarābija Vēsturisks novads starp Dņestru, Prutu un Donavas lejteci, Moldovā un Ukrainā, līdz XIX gs. sākumam tā sauca tikai Prutas un Dņestras upstarpas dienvidu daļu
Mēklenburga Vēsturisks novads Vācijas ziemeļaustrumos, kur XII gs. ģermāņi nodibināja firsta valsti, no 1348. g. - hercogiste, 1934.-1952. g. un no 1990. g. ietilpst Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē
EPA Vides aizsardzības aģentūra ("Environment Protection Agency")
menestrels Viduslaikos Provansas trubadūru palīgs, kas prata gan dziedāt, bet ne dzejot
sirventa Viduslaiku dzejas žanrs, kas radies 12.-13. gs. Provansā un 13.-14. gs. Itālijā, izmantoja mīlas lirikas žanra melodijas un strofiku; tika iekļauti arī sabiedriski politiski temati
VPIC Vidzemes Profesionālās izglītības centrs
Džammu un Kašmīra viena no Indijas savienības teritorijām ((dogru: जम्मू और कश्मीर, urdu: جموں اور کشمیر, Jammūn va Kaśmīr), robežojas ar Ladākhu, Pendžābas un Himāčalas Pradēšas štatiem, kā arī ar Pakistānu; platība ir 42 241 km^2^, administratīvais centrs vasarā ir Džammu, bet ziemā štata lielākā pilsēta Šrīnagara
Durbes kauja viena no lielākajām 13. gs. kaujām Baltijā notika 1260. g. 13. jūlijā uz dienvidiem no Durbes ezera, kur sens ceļš šķērsoja Durbes vecupi, kaujā krita Livonijas ordeņa mestrs, Prūsijas maršals, hercogs Kārlis, 150 bruņinieku un daudzi krustneši un karakalpi; pēc šīs kaujas sākās plaša kuršu, senprūšu un sāmsaliešu sacelšanās pret vācu varu
Grunvaldes kauja viena no lielākajām kaujām Baltijas reģionā viduslaikos, notika 1410. g. 15. jūlijā pie Grunvaldes (Žalgires) un Tannenbergas ciema Prūsijā (tagadējā Polijas teritorijā), apvienotais poļu un lietuviešu karaspēks sagrāva Vācu ordeņa karaspēku, kas iezīmēja beigas krustnešu ekspansijai Lietuvā un mazināja Vācu ordeņa ietekmi Austrumeiropā
attālā pārraudzība vienkāršā tīkla pārvaldības protokola (_SNMP_) paplašinājums, kas nodrošina plašas tīkla pārraudzības iespējas. Protokols _SNMP_ paredz, ka iekārta ir jāapprasa, lai no tās iegūtu informāciju. _RMON_ ir aktīvs un var sūtīt trauksmes signālus par dažādiem trafika stāvokļiem, arī par specifiski kļūdainām situācijām
protokols SMTP vienkāršais pasta pārsūtīšanas protokols (angļu "Simple Mail Transfer Protocol")
SMTP vienkāršais pasta pārsūtīšanas protokols (angļu "Simple Mail Transfer Protocol")
protokols SNMP vienkāršais tīkla pārvaldības protokols (angļu "Simple Network Management Protocol")
SNMP vienkāršais tīkla pārvaldības protokols (angļu "Simple Network Management Protocol")
Dzūkija viens no 5 Lietuvas kultūrvēsturiskajiem novadiem, aptver Varēnas rajonu, Alītas rajonu, Alītu, gandrīz visu Kaišadores rajonu, Prienu rajona austrumdaļu, Traķu rajonu, Šaļčininku rajona rietumdaļu, Lazdiju rajonu, Elektrēnus, austrumos un ziemeļaustrumos robežojas ar Aukštaitiju, rietumos - ar Suvalkiju
Telangāna viens no Indijas štatiem (telugu: తెలంగాణ, urdu: تلنگانہ), dibināts 2014. gada 2. jūnijā, kad 10 apgabali atdalījās no Āndhras Pradēšas štata; administratīvais centrs - Haidarābādu, platība - 114 840 km^2^, štatā dzīvo aptuveni 35,2 miljoni iedzīvotāju
Lejas Benči viensēta Priekuļu pagastā, uz rietumiem no Benčiem
Kalna Benči viensēta Priekuļu pagastā, uz ziemeļiem no Benčiem
Prūsene Viesatas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā, augštece Zantes un Viesatu pagastā, garums - 11 km; Prušena strauts
Vilvena ezers Viļvānu ezers Praulienas pagastā
Viļvāns Viļvānu ezers Praulienas pagastā
Dobeļupe Virgas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bunkas un Priekules pagastā, kā arī Priekules pilsētā, garums - 7 km; Dobele
Niedrupe Virgas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Priekules un Virgas pagastā, garums - 8 km
Lībjupe Virgas labā krasta pieteka Priekules pagastā, garums - \~3 km
Melnupe Virgas labā krasta pieteka Virgas pagastā, augštecē arī Priekules pagasta robežupe, garums - 16 km, kritums - 44 m
puslodes virpainīte virpainīšu ģints sēņu suga ("Protostropharia semiglobata", syn. "Stropharia semiglobata")
Pilāts Virsotne Šveices Priekšalpu ziemeļu grēdā, Šveicē, uz dienvidrietumiem no Fīrvaldštetezera, augstums - 2129 m, līdz \~1800 m vjl biezi skujkoku meži, augstāk - kalnu pļavas un klintis
CMIP vispārīgais pārvaldības informācijas protokols (angļu "Common Management Information Protocol")
protokols CMIP vispārīgais pārvaldības informācijas protokols (angļu "Common Management Information Protocol")
propilopiteki Vissenāk (pirms \~35 milj. gadu) dzīvojusī cilvēkpērtiķu ģints ("Propilopithecus")
ērkšķogulāju gaiškāju zāģlapsene zāģlapseņu dzimtas suga ("Pristiphora pallipes")
prymnesium Zeltaino aļģu nodalījuma dzimtas "Prymnesiaceae" ģints
Ciskaukāzija Zeme šaipus Kaukāza kalniem; Priekškaukāzs
Arkonas rags zemesrags Baltijas jūras dienvidos (_Arkona, Kap_), Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālās zemes un Rīgenes salas ziemeļos
landesvērs Zemessardze, ko organizēja Prūsijas apgabali cīņā ar Napoleonu I
Poļesjes zemiene zemiene Austrumeiropas līdzenuma rietumos, Pripetes, Dņepras un Desnas baseinā, Baltkrievijā, Ukrainā un Krievijā, platība - \~270000 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 316 m
snuķainis Zīdītāju klases kārta ("Proboscidea"), kurā ietilpst lieli dzīvnieki (piemēram, ziloņi, mamuti) ar garu snuķi, kas izveidojies, saaugot degunam un augšlūpai; šīs kārtas dzīvnieki
jenots Zīdītāju klases plēsēju kārtas ģints ("Procyon")
Velsas Prinča rags Ziemeļamerikas kontinenta galējais rietumu punkts Sjūarda pussalā ("Prince of Wales, Cape"), Aļaskā (ASV), Beringa šauruma krastā
Mērčisona rags Ziemeļamerikas kontinenta galējais ziemeļu punkts (angļu val. "Cape Murchison"), atrodas Būtijas pussalā Kanādā pie Belo šauruma (kas savieno Franklina un Prinča Reģenta šaurumu)
Podvāze Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, garums - 20 km, kritums - 33 m, tek caur Priekulānu ezeru; Biržupe; Pudveize
zīgens Zīgenas stāvs - apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu
lielziedu zilgavīte zilgalvīšu suga ("Prunella grandiflora")
parastā zilgavīte zilgalvīšu suga ("Prunella vulgaris")
Veba zilgavīte zilgalvīšu suga ("Prunella x webbiana")
Simmentāle Zimmentāle, ieleja Šveices Priekšalpos
Zimmentāle Zimmes ieleja Šveicas Priekšalpos, uz dienvidrietumiem, no Tūnas ezera, sākas Bernes Alpu ziemeļu piekājē, garums - \~50 km, terases iekultivētas, piena lopkopība un sierniecība
saskarne MAPI ziņojumapmaiņas lietojumprogrammu saskarne (angļu "Messaging Application Programming Interface")
Rušonīca Zolvas ezera noteka uz Sekstu ezeru un tālāk uz Rušona ezeru, visā garumā ir Preiļu un Rēzeknes novada robežupe

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Pr.