Paplašinātā meklēšana
Meklējam Bē.
Atrasts vārdos (113):
- Bē:1
- Bēda:1
- Bēka:1
- Bēķi:1
- Bēls:1
- Bēne:1
- Bēra:1
- Bērs:1
- Bēgla:1
- Bēlis:1
- Bēņas:1
- Bērka:1
- Bērli:1
- Bērnī:1
- Bērse:1
- Bērza:1
- Bērze:1
- Bērzi:1
- Bērzs:1
- Bērži:1
- Bēsda:1
- Bēzjē:1
- Bēkēša:1
- Bēkomo:1
- Bēlene:1
- Bēlica:1
- Bēliņi:1
- Bērkli:1
- Bērnli:1
- Bēšoni:1
- Bētina:1
- Bēvura:1
- Bēzele:1
- Bēgdena:1
- Bērģupe:1
- Bērlina:1
- Bērnene:1
- Bērtiņi:1
- Bērtiņš:1
- Bērtona:1
- Bērvika:1
- Bērzāji:1
- Bērzene:1
- Bērzine:1
- Bērziņi:1
- Bērzīte:1
- Bērzone:1
- Bērzupe:1
- Bēskova:1
- Bētleme:1
- Bēlonaha:1
- Bērāgīla:1
- Bērbergs:1
- Bērhinga:1
- Bērkšīra:1
- Bērnbaha:1
- Bērstele:1
- Bērštele:1
- Bērtulis:1
- Bērzaine:1
- Bērzaune:1
- Bērzbeķe:1
- Bērzgale:1
- Bērzieši:1
- Bērzpils:1
- Bēržgaļs:1
- Bēvulēni:1
- Bēcingene:1
- Bēkēščaba:1
- Bēnlebēna:1
- Bērdekina:1
- Bērlevoga:1
- Bērnabija:1
- Bērštelis:1
- Bērzciems:1
- Bērzezers:1
- Bērzinīki:1
- Bērzkalne:1
- Bērzkalni:1
- Bērzkalns:1
- Bērzkrogs:1
- Bērzmente:1
- Bērzmilni:1
- Bērzmuiža:1
- Bērzupīte:1
- Bēržezers:1
- Bētlihema:1
- Bēblingene:1
- Bējabrēens:1
- Bēkurupīte:1
- Bēnigheima:1
- Bērenbergs:1
- Bērfeldene:1
- Bērkenheda:1
- Bērntpaina:1
- Bērvircava:1
- Bērzaunīca:1
- Bērzaunīte:1
- Bērzkrasti:1
- Bērzsmuiža:1
- Bēzigheima:1
- Bēcenšteina:1
- Bērdžishila:1
- Bērkbērneta:1
- Bērlingtona:1
- Bērtuļdiena:1
- Bērzesmuiža:1
- Bērzkalnupe:1
- Bēlahašaniga:1
- Bēlapātfalva:1
- Bēlonvērheda:1
- Bēndebretaņa:1
- Bērtmejciems:1
Atrasts vārdu savienojumos (6):
Atrasts skaidrojumos (1326):
- esse est percipi "būt nozīmē būt uztveramam"; Dž. Bērklija (1685.-1753. g.) subjektīvā ideālisma pamatnostādne.
- Bēra lagūna [Bērs]{s:2263} -- lagūna Francijas dienvidos.
- Šķaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Šķaunes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Bērziņu un Pasienas pagastā, nedaudz mainījusies robeža ar tagadējo Istras pagastu
- Bērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dobeles (bijušās Miltiņu muižas un Virkus muižas ar Krišjāņa pusmuižu teritorijas), Šķibes (bijušās Plepmuižas un Kreijas muižas teritorijas) un Sīpeles pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzes pagastam
- Ezernieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Dagdas, Andzeļu, Bērziņu un Svariņu pagastam
- Asūnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela daļa pirmskara Asūnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Svariņu, Bērziņu un Ķepovas pagastā, bet daļa bijušā Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Asūnes pagastam
- Dobeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela teritorija no pirmskara Dobeles pagasta pievienota tagadējam Auru pagastam, neliela daļa Annenieku pagastam, savukārt Dobeles pagastā tagad ietilpst daļa no pirmskara Sīpeles un Bērzes pagasta
- Bērzaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Bauņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaines pagastam
- Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi
- Bērzaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Mārcienas, Viesienas un Grostonas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, savukārt neliela daļa pirmskara Bērzaunes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vestienas pagastam
- Bērzpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Tilžas un Gaigalavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzpils pagastam, savukārt daļa pirmskara Bērzpils pagasta pievienota tagadējam Lazdukalna pagastam un neliela teritorijas daļa pievienota Gaigalavas pagastam
- Īles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bēnes, Lielauces un Naudītes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īles pagasta taritorijas pievienota tagadējam Annenieku un Zebrenes pagastam
- Mārcienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mārcienas pagasta pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, nedaudz mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu
- Gaigalavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viļēnu un neliela daļa Bērzpils pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gaigalavas pagasta pievienota tagadējam Nagļu un Strūžānu pagastam un neliela daļa Bērzpils pagastam
- Līvbērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Svētes pagasta, neliela daļa Glūdas, Bērzes, Kalnciema un Valgundes pagasta teritorijas
- Tilžas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Tilžas pagasta teritorijā ir nodibināts arī Vectilžas un Krišjāņu pagsts, daļa teritorijas iekļauta tagadējā Baltinavas novadā, kā arī neliela daļa Bērzpils, Lazdukalna un Lazdulejas pagastā
- Vestienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vestienas pagastā iekļauta arī neliela daļa no bijušā Viesienas un Bērzaunas pagasta
- Bērzaune Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 28 km, kritums – 28 m; Alūksnīte; Bērzaunīca; Bērzaunīte
- Iča Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, iztek no Čakšu ezera Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, ir Rēzeknes un Ludzas novada robežupe (izņemot divus posmus Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā), lejāk Rēzeknes un Balvu novada robežupe; garums - 71 km, kritums - 57 m
- Vestiena aizsargājamo ainavu apvidus Madonas novada Aronas, Bērzaunes, Vestienas un Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 27100 ha, izveidots, lai aizsargātu Vidzemes augstienei raksturīgo dabas kompleksu daudzveidību, izteiksmīgās pauguraiņu un ezeraiņu ainavas
- Stirnumuiža Alsungas novada apdzīvotās vietas "Bērzkalni" bijušais nosaukums
- Bierziņi Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Bērziņi" nosaukums vietējā izloksnē
- Bārzupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzupe" bijušais nosaukums
- bērzļaudieši Amatas novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzs" (senāk – "Bērzmuiža") iedzīvotāji
- Berezovka Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Bērzene" nosaukuma variants
- Annenhof Angava muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagasta teritorijā
- Plepji apdzīvota vieta (izzudusi) Dobelas novada Bērzes pagastā, senāk - Plepju muiža; Plēpji
- Plēpji apdzīvota vieta (izzudusi) Dobeles novada Bērzes pagastā, senāk - Plepju muiža; Plepji
- Miltiņi apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Bērzes pagastā
- Bēne apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, 13 km no Auces un 22 km no Dobeles (pilsētciemats no 1961. g., strādnieku ciemats no 1958. g.), izveidojusies bijušās Bēnes muižas ("Behnen") teritorijā, pirmo reizi rakstos minēta 1272. gadā, pagasta centrs
- Sauleskalns apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā
- Bērži apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
- Vecmiķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Bēnes pagastā
- Vecsniķere apdzīvota vieta (mazciems) Bēnes pagastā
- Jaunburtnieku skola apdzīvota vieta (mazciems) Bērzaines pagastā
- Vākšēni apdzīvota vieta (mazciems) Bērzaines pagastā
- Sola apdzīvota vieta (mazciems) Bērzpils pagastā
- Vilciņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bērzes pagastā
- Bērzbeķe apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Dobeles pagastā, Bērzes kreisajā krastā, 5 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzbeķes muižas ("Bersebeck") teritorijā
- Dzirnaviņas apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā
- Grostona apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā
- Iedzēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā
- Ozolkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā
- Viļķeni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā
- Leimaņi apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
- Osva apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
- Aizpurve apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
- Auzāji apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
- Babāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
- Brieževa apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
- Brūklāji apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
- Burčeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
- Dubļava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
- Elkšņeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
- Krievkalns apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
- Lazdukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
- Lielmežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
- Mežarija apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
- Moziņki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
- Mūrava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
- Ploskena apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
- Silakrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
- Taureskalns apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
- Vējava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
- Vistusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
- Apšenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
- Augstari apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
- Beļauski apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
- Bērzieši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
- Bonifacova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
- Gabrāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
- Golvari apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
- Gribkova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
- Jabalova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
- Javenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
- Kažoki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
- Kiļauka apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
- Kļaviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
- Kononi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
- Lāčaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
- Lauskinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
- Līdumnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
- Masalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
- Pāliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
- Pelerijas apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
- Pugači apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
- Saksmale apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
- Sprodzenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
- Tabakova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
- Vasariņa apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
- Viškuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
- Zosuli apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
- Krūškalns apdzīvota vieta (skrajciems) Bēnes pagastā
- Inčuki apdzīvota vieta (skrajciems) Bērzgales pagastā
- Voveri apdzīvota vieta (skrajciems) Bērzgales pagastā
- Brenči apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
- Gereniškas apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
- Grizāni apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
- Kozlovka apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
- Kriškinova apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
- Kromāni apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
- Kuzminci apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
- Lastovki apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
- Maslova apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
- Moroziki apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
- Rusecki apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
- Samaniškas apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
- Stašova apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
- Stoponīši apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
- Valuhi apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
- Vidņeva apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
- Zjazuļka apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
- Zjazuļova apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
- Rubeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Bērzkalnes pagastā
- Somi apdzīvota vieta (skrajciems) Bērzpils pagastā
- Prinči apdzīvota vieta (skrajciems) Dobeles novada Bērzes pagastā
- Andžāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
- Budovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
- Buraki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
- Cepliši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
- Dehteri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
- Keiļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
- Loceiši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
- Nazari apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
- Pauļukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
- Pļeņčeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
- Pušča apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
- Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
- Muižnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā
- Augstikalni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Červonka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Čumine apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Grebeiži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Juzupole apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Kaspari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Klopotova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Kozlova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Ļetki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Lītaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Maļejevka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Maļiki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Mediņmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Meirāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Micāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Tihaja Pristaņa apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Nirīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Palsinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Pesčanka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Petuni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Pūriski apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Rejeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Silaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Steivanči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Teļakalni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Uļinova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Uškaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Vecināni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Vidne apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Vovernīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Bērzi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Īslīces pagastā 8 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Bērzes muižas ("Bershof") teritorijā; Vārpa (bijušais nosaukums padomju laikā)
- Vecpils apdzīvota vieta (vidējciems) Bērzpils pagastā
- Bērze apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzes muižas (Bērzmuižas) teritorijā, pirmo reizi vēstures avotos minēta 1492. g.; bijušais nosaukums padomju laikā Bērzaine
- Mežgale apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā 28 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Bērzgales muižas teritorijā, Leimaņu pagasta administratīvais centrs
- Podvigailova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
- Punduri apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
- Marientāle apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Daviņi apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Bērzaines pagastā
- Domopole apdzīvota vieta Balvu novada Bērzpils pagastā
- Šķibe apdzīvota vieta Dobeles novada Bērzes pagastā, izveidojusies bijušās tāda paša nosaukuma muižas teritorijā 8 km no Dobeles, Bērzes pagasta administratīvais centrs
- Kāsltaunbēra apdzīvota vieta Īrijā, Korkas grāfistē, Bēras pussalas dienvidu piekrastē
- Porečje apdzīvota vieta Krāslavas novada Bērziņu pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 70 km no Krāslavas (pa autoceļu); Upmaļi
- Bindēnu pilskalns ar biezu mežu apaudzis paugurs Madonas novada Bērzaunes pagastā \~500 m uz ziemeļaustrumiem no Kalna Bindēnu mājām, bez izteiktām pilskalna pazīmēm, visstāvākā ir ziemeļaustrumu nogāze (augstums \~20 m), stāvas arī ziemeļu un austrumu nogāzes, pārējās nogāzes lēzenākas, nav izteiktu nocietinājumu
- Pirķene Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, garums - \~5 km; Paurupīte; Pirkanītes strauts; Pirkenīte; Pirksnītes strauts; Siļauskas strauts
- Paugurīte Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Bērzaunes pagastā, lejtecē arī Mārcienas pagasta robežupe
- Bērzaune Aronas labā krasta pieteka Madonas novada dienvidrietumu daļā, garums – 29 km, kritums – 144 m, sākas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Vestienas paugurainē, satekot nelieliem strautiņiem augstienes dienvidu nogāzē; Bērzaine; Bērzaunīca; Bērzaunīte; Bērzona
- Zaubes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Zaubē, bijušajā Jaunpils muižas parkā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1437. g., būvēta Bērzupītes kreisajā krastā, kas veido 6 m dziļu gravu, pārējais aizsargāts ar \~5 m dziļu un 10-20 m platu grāvi, pamesta, domājams, 17. gs. pirmajā pusē
- Rūjienas viduslaiku pils atradās Rūjienā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Sv. Bērtuļa baznīcas, Rūjas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. 1. pusē, 1560. g. nodedzinājis krievu karaspēks, pēc tam atjaunota, bet 1624. un 1638. g. arklu revīzijas dokumentos minēts, ka tā ir nopostīta
- Annenieku ūdenskrātuve atrodas Bērzes upē, Dobeles novada ziemeļu daļā pie Rīgas-Liepājas šosejas, Austrumkursas augstienē, 59,8 m vjl., platība - 27,4 ha, līdz 6 m dziļa, izveidojās 1952. g., kad tika uzcelta hidroelektrostacija
- Bērzkalnu senkapi atrodas Cēsu novada Amatas pagastā, \~200 m uz dienviediem no Bērzkalnu mājām, Melderupītes labajā krastā, uzkalniņš (10 x 7 m, augstums - 1,5-1,8 m), varbūtējs datējums ar bronzas laikmetu
- Dobeles viduslaiku pils atrodas Dobelē, Bērzes labajā krastā, kur 1335. g. Dobeles pilskalnā zemgaļu pils vietā Livonijas ordenis uzcēla kastelas tipa mūra pili no laukakmeņiem, kuras logu nu durvju ailu apdarē izmantoti ķieģeļi, 1367.-1562. g. te bija Dobeles komtura mītne, 18. gs. 1. pusē kara postījumu rezultātā kļuva neizmantojama un pakāpeniski sagruva
- Dobeles pilskalns ar priekšpili un senpilsētu atrodas Dobelē, Bērzes upes labajā krastā, tas ir morēnas paugurs, ko austrumos apliec Bērze, ziemeļos un dienvidos norobežo dabiskas gravas, bet rietumos - aizsarggrāvis, 9-15 m augstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvas
- Bērzbeķes muiža atrodas Dobeles pagasta Bērzbeķē, pirmās ziņas no 1672. g., kungu māja celta 1830. g. kā klasicisma stila monumentāla vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu ar nošļauptiem galiem, kas vēlāk stipri pārbūvēta, ap to parks, kas saglabājies daļēji
- Fridrihovas pilskalns atrodas Krāslavas novada Bērziņu pagastā, Čaušicas labajā krastā, 8-9 m augstā zemesragā, ko Čaušica apliec no trim pusēm, četrstūrveida plakums (~45 x 20 m), rietumu pusē ir lēzena ieleja, iespējams, ka tur bijuši kādi nocietinājumi, kas vēlākos laikos noarti, plakumā un nogāzēs konstatēts intensīvs kultūrslānis
- Meirānu ezers atrodas Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, 138,3 m vjl., platība - 112 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 6,9 m, 2 salas (kopplatība - 3 ha), eitrofs, aizaugums neliels; Bērziņu ezers: Čumiņas ezers
- Kaņepēnu pilskalns atrodas Madonas novada Vestienas pagastā pie robežas ar Bērzaunes pagastu, Kaņepēnu ezera ziemeļrietumu krastā, augstums — 22 m virs ezera līmeņa, plakums — apļveidīgs \~35 m diametrā, pilskalns postīts lauksaimniecības darbos
- Daviņu Lielais akmens atrodas Valmieras novada Bērzaines pagastā, \~200 m uz ziemeļrietumiem Daviņu mājām, tā garums 4 m, platums 2,8 m, augstums 1,4 m, tā dienvidaustrumu stūris ir atlūzis, samērā līdzenajā akmens virspusē izveidoti 19 konusveida iedobumiņi (diametrs - 4-15 cm, dziļums - 1-7 cm), kas ir raksturīga pazīme Ziemeļeiropā izplatītam kultakmeņu veidam
- Kaņepēnu ezers atrodas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, 212,6 m vjl., platība - 60,4 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 5,5 m, iztek Savīte; Savītes ezers; Kaņepēns
- Gaiziņkalna dabas parks atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes un Vestienas pagastā, Gaiziņkalna virsotne ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viss Gaiziņkalns (53 ha) - 1977. g., dabas parks nodibināts 1987. g., platība - \~1500 ha, teritorijā ir 10 lielpauguru, Talejas un Viešūru ezers un daudzi mazi ezeriņi
- Govainis Auces labā krasta pieteka Tērvetes pagastā, izteka Bēnes pagastā. šķērso Penkules pagastu, garums - 14 km; Gavaine; Gavaiņu strauts; Govaine
- bēnenieki Auces novada Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Bēne" iedzīvotāji
- kukurnieki Auces novada Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Kukuri" iedzīvotāji
- rozenieki Auces novada Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Rozes" iedzīvotāji
- Bēņu Zviedrijas pīlādzis aug Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, Bēņu māju dārzā, 0,5 km no jūras, tas ir visdižākais Zviedrijas pīlādzis ("Sorbus intermedia") Latvijā, stumbra apkārtmērs - 2,1 m, koka augstums - 10 m, vainags blīvs, izcili kupls, tā projekcija - 12,5 x 12 m
- Gaiziņkalns Augstākais Latvijas lielpaugurs, atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, absolūtais augstums - 311,6 m vjl. (relatīvais augstums - 61,6 m), garums - 1,1 km, platums - 650 m
- Ketleru svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums 39-45 m, virsa no 92 m vjl. pazeminās uz dienvidrietuniem līdz 171 m zjl., atsegumi Ventas, Mālupes (Bērzenes), Cieceres un tās pieteku krastos
- Lošu ezers Avošiņš, ezers Bērzaunes pagastā
- Taureskalns Balvu novada apdzīvotās vietas "Bērzkalne" bijušais nosaukums
- Aizpūre Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Aizpurve" nosaukuma variants
- taureskalnieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalne" (agrāk "Taureskalns") iedzīvotāji
- bērzkalnieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalne" iedzīvotāji
- brieževieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Brieževa" iedzīvotāji
- Briežava Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Brieževa" nosaukuma variants
- Briukloji Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Brūklāji" nosaukuma variants
- Bryukluoji Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Brūklāji" nosaukums latgaliski
- Elkšņava Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņeva" nosaukuma variants
- Lozdukolns Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lazdukalns" nosaukums latgaliski
- lielmežnieki Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielmežnieki" iedzīvotāji
- Lilmežnīki Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielmežnieki" nosaukums latgaliski
- Mūrova Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mūrava" nosaukums latgaliski
- plaskinieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Plaskiene" iedzīvotāji
- Ploskīne Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ploskena" nosaukuma variants
- ploskenieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ploskenas ciems" iedzīvotāji
- ploskinieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ploskenas ciems" iedzīvotāji
- rubenieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" iedzīvotāji
- Rubini Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukuma variants
- Rubyni Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukums latgaliski
- Sylakrūgs Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Silakrogs" nosaukums latgaliski
- Taureskolns Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Taureskalns" nosaukums latgaliski
- Vistusola Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vistusala" nosaukuma variants
- Vystusola Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vistusala" nosaukums latgaliski
- Apšinīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" nosaukuma variants
- augstarieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Augstari" iedzīvotāji
- Augstori Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Augstari" nosaukuma variants
- beļauskieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Beļauski" iedzīvotāji
- Bierzīši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Bērzieši" nosaukuma variants
- bērzpilieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Bērzpils" iedzīvotāji
- Bierzpiļs Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Bērzpils" nosaukums latgaliski
- Bierži Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Bērži" nosaukuma variants
- domopolieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Domopole" iedzīvotāji
- gabrānieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Gabrāni" iedzīvotāji
- Gabrani Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Gabrāni" nosaukuma variants
- galvarieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Galvari" iedzīvotāji
- golvarieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Golvari" iedzīvotāji
- Golvori Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Golvari" nosaukuma variants
- Jabolova Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Jabalova" nosaukuma variants
- javenieki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Javenieki" iedzīvotāji
- Javinīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Javenieki" nosaukuma variants
- Kažuki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Kažoki" nosaukuma variants
- Kļaveņi Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviņi" nosaukuma variants
- Kļaveni Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviņi" nosaukums latgaliski
- Ločaunīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Lāčaunieki" nosaukuma variants
- Luočaunīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Lāčaunieki" nosaukums latgaliski
- Lauskinīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Lauskinieki" nosaukuma variants
- līdumnieki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
- Leidumnīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" nosaukuma variants
- Masaļnīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Masalnieki" nosaukuma variants
- pālinieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pāliņi" iedzīvotāji
- pāliņieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pāliņi" iedzīvotāji
- Poleņi Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pāliņi" nosaukuma variants
- Puoleni Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pāliņi" nosaukums latgaliski
- Pelerejas Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Pelerijas" nosaukuma variants
- saksmalieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Saksmale" iedzīvotāji
- silamuizieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Silamuiža" iedzīvotāji
- Sylamuiža Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Silamuiža" nosaukums latgaliski
- solieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Sola" iedzīvotāji
- Sprūdzinīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Sprodzenieki" nosaukuma variants
- Vasareņi Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Vasariņa" nosaukuma variants
- vecpilieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" iedzīvotāji
- viškulieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Viškuļi" iedzīvotāji
- Vīškolsti Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Viškuļi" nosaukuma variants
- Viškuli Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Viškuļi" nosaukums latgaliski
- zasulieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Zasuli" iedzīvotāji
- zosulieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Zosuli" iedzīvotāji
- Zosuļi Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Zosuli" nosaukuma variants
- Domopoļskaja Balvu novada Bērzpils pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Bieliņi Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Bēliņi" nosaukuma variants
- Bielini Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Bēliņi" nosaukums latgaliski
- Balžiņa Balžņa, Bērzes pieteka
- Baliņas upe Balžņa, Bērzes pieteka Annenieku pagastā
- bērzumnieki Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzi" (senāk "Bērzu muiža") iedzīvotāji
- bērzkalnieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalni" iedzīvotāji
- Vārpa Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Bērzi" bijušais nosaukums padomju laikā
- bērzieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Bērzi" iedzīvotāji
- bērzinieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Bērziņi" iedzīvotāji
- Bērzi Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalni" bijušais nosaukums
- bērstelnieki Bauskas novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Bērstele" iedzīvotāji
- bērstelieši Bausks novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Bērstele" iedzīvotāji
- bēd Bēda
- bēds Bēda
- skumda Bēda, nemiers
- skumde Bēda, nemiers; skumda
- izbēdāt Bēdājoties (dziļi) pārdzīvot
- aizbēdāt Bēdājoties attālināt, aizmirst bēdu
- pārbēdāt Bēdājoties pārciest (ko)
- ēdas Bēdas
- līgzda Bēdas
- gore Bēdas nepatikšanas; tā sauc arī nepatīkamu, apnicīgu cilvēku
- sprauka Bēdas, apjukums, sprukas
- sirdēsti Bēdas, arī raizes
- sirdsskumjas Bēdas, dziļas skumjas
- jambasts Bēdas, nepatikšanas
- sliktums Bēdas, nepatikšanas
- sirdsgrausti Bēdas, raizes
- bēdība Bēdas, rūpes, raizes
- ēsti Bēdas, sāpes, kas grauž, izsauc raizes
- samistība Bēdas, skumjas
- ērce Bēdas, žēlabas; skumjas
- sirdēdas Bēdas; sirdēsti
- duzot Bēdāties
- sirdēstoties Bēdāties
- skumjot Bēdāties
- izraizēties Bēdāties, nobēdāties
- dūšot Bēdāties, pārdzīvot
- grēmēties Bēdāties, skumt
- trūrēt Bēdāties, skumt
- duzāt Bēdāties, skumt; būt aizkustinātam
- gruzīties Bēdāties, skumt; satraukties
- apraudāt Bēdāties, sūroties (par grūtu dzīvi, nelaimi)
- lamentēt Bēdāties, vaimanāt, žēloties
- sirdēsties Bēdāties; sirdēstoties
- karacēt Bēdīgi kladzināt
- žveirēt Bēdīgi raudāt, šņukstēt
- žēli Bēdīgi, nožēlojami
- afflitto Bēdīgi, skumji
- luttuoso Bēdīgi, skumji
- triste Bēdīgi, skumji
- kankarot Bēdīgi, žēli runāt
- švēri Bēdīgi; slikti
- nošļucis Bēdīgs
- sačūris Bēdīgs
- sadrūvējies Bēdīgs
- drūmīgs Bēdīgs, nomākts
- īdens Bēdīgs, noskumis
- bēdnieks Bēdīgs, noskumis cilvēks
- nošņurcis Bēdīgs, nožēlojams
- bugls Bēdīgs, skumjš, nomākts
- doglioso Bēdīgs; bēdu pilns
- markatns Bēdīgs; grūtsirdīgs
- perisoreus Bēdroži
- bēdulis Bēdu nomākts cilvēks; nelaimīgs, nožēlojams cilvēks
- bēdpills Bēdu pilns
- bēdulīgs Bēdu pilns, bēdīgs, noskumis
- bažulis Bēdulis; pilns raižu
- atanda Bēdz!
- atando Bēdz!
- atas Bēdz!
- bodzināt Bēdzināt, slēpt
- budzināt Bēdzināt, slēpt
- bēglene Bēgle
- bežancs Bēglis
- skrejulis Bēglis
- bēdzeklis Bēglis, dezertieris
- mucējs Bēglis, tāds, kas grib aizmukt
- zemteks Bēglis, vajātais, tāds, kas slapstās (piemēram, no ģimenes); klaidonis
- tekulis Bēglis; klaiņotājs
- bēgļgaitas Bēgļu gaitas
- Kurdaine Bēgļu nometne Olainē
- bēgļpatversme Bēgļu patversme
- bēdzināt Bēgošajam, skrejošajam palīdzēt tikt cauri
- bēglīgs Bēgošs, ar noslieci bēgt
- apšmukt Bēgot aizšmaukt, apslīdēt apkārt
- apmukt Bēgot apskriet kaut kam apkārt
- pārbēgt Bēgot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
- atbēgt Bēgot atkļūt šurp; bēgot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
- aizbēgt Bēgot attālināties
- atbēgt Bēgot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ)
- bēgaļāt Bēgot bieži mainīt dzīves, uzturēšanās vietu
- bēgalēt Bēgot bieži mainīt dzīves, uzturēšanās vietu
- bēguļot Bēgot bieži mainīt dzīves, uzturēšanās vietu
- iebēgt Bēgot ievirzīties (kur iekšā)
- izbēgt Bēgot izkļūt (no kurienes, kur u. tml.)
- izbēgt Bēgot izkļūt cauri (kam), caur (ko)
- aizbēgt Bēgot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
- nobēgt Bēgot noslēpties (kur, aiz kā u. tml.)
- nobēgt Bēgot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.)
- pārbēgt Bēgot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- uzbēgties Bēgot paslēpties (kur augšā)
- pabēgt Bēgot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); bēgt nelielu attālumu, neilgu laiku
- pabēgt Bēgot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
- piemukt Bēgot pieskriet, ātri pieiet
- dabēgt Bēgot pievirzīties pie kā
- piebēgt Bēgot rast patvēruumu, aizsardzību pie kāda
- sabēgt Bēgot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem
- izbēgt Bēgot tikt projām (no kā); bēgot panākt, ka nenotver
- uzbēgt Bēgot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); bēgot uzvirzīties uz kādas vietas
- apšmaukt Bēgot, vairoties (no kā) paskriet zem kā (parasti slepus)
- apšmaukt Bēgot, vairoties (no kā), apskriet (ap ko, kam apkārt), parasti slepus
- bēguļot Bēgot, vairoties (no kā), vairākkārt mainīt slēptuvi un pārvietošanās virzienu
- bēga Bēgšana
- čuhaķ Bēgšana
- rivoks Bēgšana pār cietuma žogu vai caur caurlaides telpu
- bēdzelība Bēgšanas kāre, tieksme
- desot Bēgt
- drapaķ Bēgt
- ģorgaķ Bēgt
- lomiķsja Bēgt
- maukt Bēgt
- miknēt Bēgt
- likt (arī ņemt) kājas pār pleciem Bēgt
- ņemt (arī likt) kājas pār pleciem Bēgt
- pēdot Bēgt
- špannēt Bēgt
- vaļiķ Bēgt
- mukt Bēgt (1)
- mukt Bēgt (3)
- laisties Bēgt (no kādas vietas); bez atļaujas aiziet (no kāda pasākuma)
- brizgaķ Bēgt no konvoja
- atbēgt Bēgt nost (sānis, atpakaļ)
- aizbēgt Bēgt prom
- aizlobīt Bēgt prom, laisties lapās
- atbēgt Bēgt šurp
- hemjaķ Bēgt, aizbēgt
- dot kājām vaļu Bēgt, ātri skrienot (parasti aiz bailēm)
- dot kājām ziņu Bēgt, ātri skrienot (parasti aiz bailēm)
- šmugāt Bēgt, izvairīties
- miglīt Bēgt, skriet
- zaķot Bēgt, skriet
- fugot Bēgt; skriet
- bēdzin Bēgtin
- bēdzan Bēgtin; bēgšus
- bēdzen Bēgtin; bēgšus
- bēdzien Bēgtin; bēgšus
- boguļāt Bēguļot
- bogulēt Bēguļot
- boguļot Bēguļot
- ļiņaķ Bēguļot
- bokstēt Bēguļot; vairīties; slapstīties
- atplūdi Bēgums
- Bēla pie Bezdezemas Bēla pie Bezdezemas - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4880 iedzīvotāju (2012. g.)
- bīms Bēme - kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija
- bimse Bēme - kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija
- bimss Bēme - kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija
- bēms Bēme – kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija
- Behnen Bēnes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā
- iršenieki Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Irši" iedzīvotāji
- kaijenieki Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Kaijas" iedzīvotāji
- krūškalnieši Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Krūškalne" iedzīvotāji
- laurenieki Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Lauri" iedzīvotāji
- vecmiķeļnieki Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Vecmiķeļi" iedzīvotāji
- augšiena Bēniņi
- augstenes Bēniņi
- bēliņi Bēniņi
- bēniņģis Bēniņi
- bēniņš Bēniņi
- bērniņaugša Bēniņi
- bērniņi Bēniņi
- verhovaja Bēniņi
- laidaraugša Bēniņi virs govju kūts
- bēliņģis Bēniņi, jumta telpa
- golubjatņiks Bēniņu apzadzējs
- drempeļsiena Bēniņu ārsiena starp pēdējā stāva pārsegumu un jumta slīpēs sākumu
- apdega Bēniņu telpa (bēniņi), paspārne
- bēlings Bēniņu telpa; bēliņģis
- čerdačņiks Bēniņu, šķūnīšu apzadzējs
- Bahnus Bēnūžu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā
- bērene Bēra ķēve
- apstāvi Bēres
- pakareņis Bēres
- pakariņis Bēres
- uborka Bēres
- bērot Bēres svinēt
- apstāvēt Bērēs teikt izvadīšanas runu, arī vadīt bēru ceremoniju
- bērēji Bērinieki
- bērnieki Bērinieki
- izvadītāji Bērinieki, pavadītāji
- kapenieks Bērinieks
- kapinieks Bērinieks
- bērenieki Bērinieks – cilvēks, kas piedalās bērēs
- bēriņš Bērītis
- Viburnum x burkwoodii Bērkvuda irbene
- dirbēklis Bērms, kurš nevar mierīgi nostāvēt uz vietas
- maternohemoterapija Bērna ārstēšana ar mātes asins injekcijām
- delaktācija Bērna atņemšana no krūts
- šķirība Bērna atradināšana no krūts
- mājaudzināšana Bērna audzināšana mājas apstākļos
- paladziņi Bērna autiņi
- vīsteklis Bērna autiņi
- vindele Bērna autiņš
- vindelis Bērna autiņš
- vindolis Bērna autiņš
- vinduliņš Bērna autiņš
- vindulis Bērna autiņš
- vinduls Bērna autiņš
- hipotrofija Bērna barošanās traucējumi, kuru sekas ir novājēšana vai masas pieauguma nepietiekamība
- cucurs Bērna dibens
- ceres Bērna gaidības; cerības
- asinklitisms Bērna galviņas fleksija uz sāniem dzemdībās, paura guļa
- zvārgulis Bērna grabulis
- čapa Bērna kāja (bērnu valodā)
- toža Bērna kāja (bērnu valodā)
- čīgas Bērna raudāšana
- eija Bērna šūpošana pirms iemigšanas
- eiju Bērna šūpošana pirms iemigšanas
- pūbas Bērna šūpulis (bērnu valodā)
- nepaklausība Bērna topošās personības negatīva īpašība, kam raksturīga pieaugušo cilvēku rīkojumu neievērošana, neizpildīšana
- audzināšana Bērna vai jaunieša attīstības vadīšana, apgādājot ar visu eksistencei nepieciešamo, mācot morāles un uzvedības normas, veidojot dažādas praktiskas iemaņas; attiecīgu paņēmienu, pasākumu kopums
- idioglosija Bērna valodas traucējums, kad bērns jauc patskaņus vai līdzskaņus
- buza Bērna vēders
- bēnaiņš Bērnains
- žabars Bērnam uzliekams drēbes gabals, lai nesaslapina kreklu uz krūtīm
- bērnmeita Bērnaukle
- čarvāns Bērnelis, tāds, kas visu laiku "karājas astē"
- bērngājums Bērni
- grizuni Bērni
- moškara Bērni
- dēlimeitas Bērni - dēli un meitas
- impuberes Bērni, sevišķi mazgadīgie, kas nav sasnieguši zināmu pilngadību
- bērnatne Bērnība
- bērnudienas Bērnība
- mazotne Bērnība
- mazums Bērnība
- agriena Bērnība, jaunība
- mazaisgals Bērnība, mazotne
- maziene Bērnība, mazotne
- puikdienas Bērnība, pusaudža gadi
- puikgadi Bērnība, pusaudža gadi; puikdienas
- bērnīdze Bērniem bagātā, bērniem svētītā
- bērnistaba Bērniem paredzēta, attiecīgi iekārtota istaba
- bērnurīts Bērniem veltīts sarīkojums (ar priekšnesumiem, pārrunām, rotaļām un dejām), kas notiek priekšpusdienā
- nefroblastomatoze Bērniem vērojami mikroskopiski blastulo, kanāliņu un stromas šūnu sakopojumi nieres daivu perifērijā
- bērneks Bērniņš
- fantasmatomorija Bērnišķība vai demence ar absurdu fantāziju
- puerilisms Bērnišķība; atgriešanās pie bērnišķīgas domāšanas un izturēšanās
- dromofīlija Bērnišķīga bēgšana
- bērnišķība Bērnišķīga rīcība, izturēšanās, domāšana
- stūknīties Bērnišķīgi izturēties
- emulis Bērnišķīgi muļķīgs cilvēks
- bērnišks Bērnišķīgs
- bakšķi Bērnišķīgs, nenopietns veikums
- bērns Bērnišķīgs; tāds, kā bērnam
- infantilisms Bērnišķīgums
- bērnelis Bērns
- bērnis Bērns
- bērņuks Bērns
- bunga Bērns
- čailds Bērns
- čildrens Bērns
- cilvēkbērns Bērns
- čubziks Bērns
- cucis Bērns
- ķipars Bērns
- kņeta Bērns
- kņipata Bērns
- kverpis Bērns
- kverplis Bērns
- mazs Bērns
- mikrobs Bērns
- sīkalis Bērns
- sīks Bērns
- spinogrizs Bērns
- ute Bērns
- vaiks Bērns
- vardulēns Bērns
- bengulis Bērns (mīļvārdiņš)
- mantinieks Bērns (parasti jaundzimušais)
- sīcis Bērns (parasti mazs)
- krīklis Bērns (parasti zēns), kas skaļi klaigā, trokšņo
- knauķelis Bērns (parasti zēns), knēvelis; knauķis
- knauķelītis Bērns (parasti zēns), knēvelis; knauķis
- knēvelis Bērns (parasti zēns); knauķis
- knerpis Bērns (parasti zēns); knēvelis
- knetka Bērns (parasti zēns); knēvelis
- knoblaks Bērns (parasti zēns); knēvelis
- knauķis Bērns (parasti zēns); knēvelis; jaunāko klašu skolnieks
- dencis Bērns (parasti zēns); pusaudzis
- knerbis Bērns (parasti zēns); zēns
- knorbis Bērns (parasti zēns); zēns
- ģirdulis Bērns (vai dzīvnieku mazulis), ko nezīda, bet dzirdī
- šņergulis Bērns ar netīru muti
- perķis Bērns ar sīku sejiņu
- pabērns Bērns attiecībā pret pamāti, patēvu
- mazbērns Bērns no viena gada līdz trīs gadu vecumam
- jaundzimis Bērns pirmajā dzīves mēnesī
- zīdainis Bērns pirmajā dzīvības gadā (kad viņa pamatbarība parasti ir mātes piens)
- nekristīts Bērns pirms kristīšanas
- aste Bērns un ar to saistītie pienākumi
- pirmgadnieks Bērns vai dzīvnieks viena gada vecumā
- brīnumbērns Bērns vai jaunietis, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas (parasti mākslas vai zinātnes nozarē)
- danīla Bērns vai mājlops, kas nepārtaukti pieprasa uzmanību un savu vēlmju izpildi
- knislis Bērns vai neliela auguma cilvēks, retāk dzīvnieks
- atgalis Bērns, ar ko pieaugušajiem tīk jokoties
- žasts Bērns, kam patīk kāpelēt, rāpties
- žurgulis Bērns, kam patīk plosīties
- bērndārznieks Bērns, kas apmeklē bērnudārzu
- vatelis Bērns, kas ātri runā
- atšķirknis Bērns, kas atšķirts no krūts
- šņuka Bērns, kas bez iemesla raud
- čura Bērns, kas bieži apslapinās
- verkšķis Bērns, kas bieži raud, parasti kaprīzi, bez nopietna iemesla
- čūra Bērns, kas bieži slapinās
- šļāga Bērns, kas bieži slapinās
- mīzulis Bērns, kas bieži urinē
- mīzelis Bērns, kas bieži urinē, arī iesauka
- blēņdaris Bērns, kas dara nedarbus, blēņas; nerātnis
- čalaviņš Bērns, kas daudz runā
- atpīlis Bērns, kas dzimis sievietei vēlākos dzīves gados
- ciembērns Bērns, kas dzīvo ciemā
- pirmdzimtais Bērns, kas ģimenē ir piedzimis pirmais
- pusbārenis Bērns, kas ir zaudējis vienu no vecākiem
- tekainis Bērns, kas jau iet, staigā
- tekainītis Bērns, kas jau sācis staigāt, skraidīt
- ābecnieks Bērns, kas mācās lasīt
- ābečnieks Bērns, kas mācās lasīt
- kaļļa Bērns, kas maisās
- žampuris Bērns, kas mīl blēņoties
- mazgadīgais Bērns, kas nav sasniedzis sešpadsmit gadu vecumu
- mazgadīgs Bērns, kas nav sasniedzis sešpadsmit gadu vecumu
- ķemperis Bērns, kas neveikli pārvietojas, nesen iemācījies staigāt
- vancka Bērns, kas nolaupīts un nav atrasts
- bimbals Bērns, kas pastāvīgi raud
- vāķītis Bērns, kas pastāvīgi raud
- vākša Bērns, kas pastāvīgi raud
- vākšķis Bērns, kas pastāvīgi raud
- audžubērns Bērns, kas pieņemts kādas ģimenes vai personas gādībā un audzināšanā
- braucambimbe Bērns, kas raud sabiedriskajā transportā
- pačābulis Bērns, kas sācis staigāt
- šnicere Bērns, kas sagraiza visu, kas nonāk viņa rokās
- paraugbērns Bērns, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem; priekšzīmīgs bērns
- bļāva Bērns, kas skaļi raud
- dikša Bērns, kas skrien vai iet maziem soļiem (dikā)
- žeiris Bērns, kas slapinās gultā
- pakaļtecis Bērns, kas tek (mātei) pakaļ; pēcnācējs
- nevārdis Bērns, kas vēl nav kristīts, un tam nav dots vārds
- rāpainis Bērns, kas vēl rāpo
- bārenis Bērns, kas zaudējis abus vecākus vai vienu no tiem
- sērdienis Bērns, kas zaudējis abus vecākus; bārenis
- atzīdelis Bērns, ko māte nezīda kārtīgi, bet pēc ilgāka pārtraukuma
- atzīdenis Bērns, ko māte nezīda kārtīgi, bet pēc ilgāka pārtraukuma
- ģirulis Bērns, ko nezīda, bet dzirdī
- klēpenis Bērns, ko vēl glabā klēpī
- sāpju bērns Bērns, kura audzināšana sagādā daudz bēdu, grūtību
- bēgļbērns Bērns, kura vecāki ir bēgļi
- šlāga Bērns, kurš bieži saslapinās
- šļarga Bērns, kurš ēdot zupu izlej to
- muracāns Bērns, kurš ir nosmērējies
- vīkstulis Bērns, kurš kavē citus doties ceļā
- dūkulis Bērns, kurš labprāt uzturas atsevišķi no citiem bērniem; raudulīgs bērns
- griezulis Bērns, kurš mācās staigāt
- burzgulis Bērns, kurš negrib ēst šķidru ēdienu un to izspļauj
- dirbeklis Bērns, kurš nevar mierīgi nostāvēt uz vietas
- pāpiņa Bērns, kurš nevar paciest sāpes
- purza Bērns, kurš notraipījies ar ēdiena atliekām
- turelis Bērns, kurš pārlieku cenšas uzturēties kopā ar pieaugušajiem
- tēvspalviņa Bērns, kurš pēc rakstura īpašībām ir ļoti līdzīgs tēvam
- kristambērns Bērns, kurš tiek kristīts
- čābulis Bērns, kurš tikko sāk staigāt
- takainis Bērns, kurš tikko sāk staigāt
- klieģis Bērns, kurš vēl nerunā
- laukaža Bērns, kurš vienmēr vēlas dzīvoties ārpus telpām
- adoptētais Bērns, kuru adoptē un ar kuru audžuvecāki iegūst radniecības tiesiskās attiecības
- pāde Bērns, kuru kūmas ved kristīt
- atvasis Bērns, mazbērns
- pizģuks Bērns, mazgadīgais
- akcelerāts Bērns, pusaudzis, kas attīstās paātrināti
- ganbērns Bērns, pusaudzis, kas gana lauksaimniecības dzīvniekus
- žaisls Bērns, pusaudzis, kas mēdz daudz kāpelēt, piemēram pa žogiem, kokiem
- nūnis Bērns, zīdainis
- sīkais Bērns; mazgadīgais
- knariņš Bērns; mazs puika
- balodis Bērns; mīļš cilvēks
- libis Bērns; zēns
- paidiatrija Bērnu ārstniecība; zinātne par bērnu slimībām
- Arteks Bērnu atpūtas nometne Ukrainā, Krimas pussalas dienvidos, Melnās jūras krastā, padomju laikā pazīstama kā "Vissavienības pionieru nometne"
- drēbītes Bērnu autiņi
- smalksne Bērnu bars, pulks
- būzēlis Bērnu biedēklis
- bībis Bērnu bubulis
- teknogonija Bērnu dzemdēšana
- pedotrofija Bērnu higiēna
- mumps Bērnu infekcijas slimība; cūciņa
- BKUS Bērnu klīniskā universitātes slimnīca
- tušķis Bērnu knupis
- mājmācība Bērnu mācīšana mājas apstākļos
- BMS Bērnu mūzikas skola
- politeknija Bērnu pārbagātība
- zabene Bērnu priekšautiņš
- krūšautiņš Bērnu priekšauts, kura saites liek ap kaklu
- rateņi Bērnu ratiņi
- važiņi Bērnu ratiņi
- vāģīši Bērnu ratiņi; rotaļu ratiņi
- ķereklis Bērnu rotaļa
- sietiņš Bērnu rotaļa
- ķiņķēziņi Bērnu rotaļa Ziemassvētkos (izmantojot no olu čaumalām sagatavotas putnu figūras)
- ķiņģelis Bērnu rotaļa Ziemassvētkos (izmantojot no olu čaumalām sagatavotas putnu figūras); ķiņķēziņi
- aitiņa Bērnu rotaļa; arī bērnu spēle ar klucīšiem
- aitīna Bērnu rotaļa; arī bērnu spēle ar klucīšiem
- rotaļistaba Bērnu rotaļām paredzēta istaba (piemēram, bērnudārzā)
- rotaļvieta Bērnu rotaļām paredzēta vieta
- rotaļlaukums Bērnu rotaļām paredzēts, īpaši iekārtots laukums
- šmurkšis Bērnu rotaļlieta - izurbts cūku stilba kauls
- švirkstenis Bērnu rotaļlieta (auklas ar pogu, ko griežot rada troksni)
- lelle Bērnu rotaļlieta cilvēka izskatā
- vilciņš Bērnu rotaļlieta, kas griežas ap savu asi
- šņāciņas Bērnu rotaļlieta, kas raustot šņāc
- šņācīnas Bērnu rotaļlieta, kas raustot šņāc
- dūce Bērnu rotaļlieta, kas sastāv no izurbtas rieksta čaulas vai cūkas kauliņa, kur izver cauri auklu, ar kuras palīdzību griež un dūcina rotaļu
- skritulis Bērnu rotaļlieta, kas satur rotējošu disku
- šperra Bērnu rotaļlieta, kuru griežot rada tarkšķošu troksni un gaisa plūsmu
- raustīklis Bērnu rotaļlieta: izkrāsota kartona figūra, kas raustot to aiz īpašas saites, mētā rokas un kājas
- ielaistība Bērnu saistības ar sociāli nozīmīgu darbību, sociālām normām un vērtībām zaudēšana, saistīta ar pieaugušo audzināšanas un mācīšanas pienākumu ignorēšanu
- bādmodere Bērnu saņēmēja, vecmāte
- saņemtava Bērnu saņemtava - dzemdību telpa
- naktspamaša Bērnu slimība, kad bērns nemierīgi guļ
- spazmofilija Bērnu slimība, ko novēro līdz 3 g. v.; tai raksturīga pastiprināta nervu un muskuļu uzbudināmība un nosliece uz kloniski toniskiem krampjiem; šķir slēpto un manifestēto formu
- pliņķīši Bērnu spēle, kurā viens aizver acis un citi slēpjas
- kustu Bērnu spēles ar akmentiņiem
- muncis Bērnu svārciņu augšējā daļa
- bezbērnība Bērnu trūkums
- BJSS Bērnu un jaunatnes sporta skola
- didels Bērnu valodā - pakaļa, dibens
- am Bērnu valodā apzīmē ēšanu, košanu
- ipa Bērnu valodā istaba
- ace Bērnu valodā lieto lai pateiktos
- bībis Bērnu valodā svešinieks, ciemiņš
- gāga Bērnu valodā zoss
- guža Bērnu valodā zoss
- kinderpārtija Bērnu viesības
- pedodontija Bērnu zobārstniecība
- pedodontists Bērnu zobārsts
- paidonoms Bērnu, zēnu uzraugs
- bērndārzs Bērnudārzs
- dārziņš Bērnudārzs
- tārpināt Bērnus tārpināt - barot, audzināt bērnus
- Etandebērs Bērs - lagūna Francijas dienvidos
- Bersteln Bērstele
- Bērštele Bērstele, Īslīces pieteka
- Bērštelis Bērstele, Īslīces pieteka
- rentgenuzliesmotājs Bērsters - astronomisks objekts, kas izstaro īsus, bet intensīvus impulsus rentgena vai gamma staru diapazonos
- apbērt Bērt apkārt
- atbērt Bērt atpakaļ
- aizbērt Bērt ciet; berot likvidēt
- bārstīt Bērt izkliedējot (parasti vairākkārt vai ilgstoši)
- kulinēt Bērt miltus putrā un maisīt
- pārbārstīt Bērt no viena trauka citā
- nobērt Bērt un pabeigt bērt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
- bārstelēt Bērt, bārstīt
- bēzt Bērt, birdināt
- sibināt Bērt, birdināt
- smeltēt Bērt, liet
- matīt Bērt, piebērt (miltus kādam ēdienam)
- Bērtiņš Bērtulis, vīrieša vārds
- Prūša dzirnavu ezers Bērtuļa dzirnavu ezers Brantu pagastā
- asinskāzas Bērtuļa nakts - hugenotu apkaušana, kas sākās 1572. g. 24. augustā, kad Parīzē uz karaļa māsas Margeritas kāzām bija saplūdis liels vairums hugenotu
- atbēres Bēru atsvēte
- izvadīšana Bēru ceremonija - atvadīšanas no mirušā
- funerālijas Bēru ceremonija, apbedīšanas izdevumi
- skulte Bēru kambaris, kapliča
- izņēmējs Bēru runas teicējs
- kapsētnieki Bēru viesi, kas piedalās tikai pavadīšanas ceremonijā kapsētā
- parentācija Bēru, kapu runa
- funebrāls Bēru; drūms, bēdīgs
- bērzgaliņš Bērza galotne
- kurcens Bērzā izcirsts robs (pavasarī), lai krātos sula
- birzulītis Bērza pavārds
- tāss Bērza stumbra mizas ārējā baltā kārta
- bērzsulas Bērza sulas
- deguts Bērza tāss darva
- karba Bērza tāss dzeramais trauks
- kārbe Bērza tāss dzeramais trauks
- kārpa Bērza tāss dzeramais trauks
- kubucis Bērza tāss trauks ar vāku, ogām vai tabakai
- bērzane Bērzaine
- Birkenruh Bērzaine
- Birkenruh Bērzaines muiža, kas atradās Cēsu pilsētas lauku teritorijā
- Zaltiņi Bērzaines pagasta apdzīvotās vietas "Jaunburtbnieku skola" bijušais nosaukums
- lielvīkulieši Bērzaines pagasta apdzīvotās vietas "Lielvīkuļi" iedzīvotāji
- Bersohn Bērzaune
- Bērzaunīca Bērzaune, Aiviekstes pieteka Jēkabpils novadā
- Bērzaunīte Bērzaune, Aiviekstes pieteka Jēkabpils novadā
- Bērzaine Bērzaune, Aronas pieteka
- Bērzaunīca Bērzaune, Aronas pieteka Madonas novadā
- Bērzaunīte Bērzaune, Aronas pieteka Madonas novadā
- Lācīte Bērzaunes labā krasta pieteka Madonas novada Bērzaunes pagastā, garums - 8 km; Potupe
- Taleja Bērzaunes labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, iztek no Talejas ezera, garums - 20 km, kritums - 145 m
- Bersebeck Bērzbeķes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
- Bershof Bērze
- Melnā Bērzene Bērze, Daugavas pieteka
- Bērzupīte Bērze, Daugavas pieteka Ķekavas novadā
- Bērzīte Bērze, Eglaines pieteka
- Bērzupe Bērze, Eglaines pieteka
- Bērzupe Bērze, Svētes pieteka
- Bērze Bērzene, upe Baldones un Ķekavas pagastā
- Mālupe Bērzene, Ventas pieteka
- Pūķupīte Bērzenes kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Ķekavas pagsatā
- Melnais strauts Bērzenes labā krasta pieteka Ķekavas novadā
- Blīdene Bērzes augšteces kreisā krasta pieteka, garums - 16 km, iztek no neliela ezeriņa netālu no Pilsblīdenes
- Snierājs Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novada Dobeles pagastā; Nierājs
- Smukupīte Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novada Zebrenes pagastā, augštece Saldus novada Blīdenes pagastā, garums - 11 km
- Līčupe Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novadā, garums - 14 km; Līce
- Bikstupe Bērzes kreisā krasta pieteka Jaunpils novadā un Dobeles novada rietumu daļā, garums - 32 km, kritums - 49 m, tās izteka ir Austrumkursas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, pārpurvotā, bet nosusinātā teritorijā, vidustece atrodas tuvu Abavas augštecei un lielu palu laikā notiek ūdeņu pārtece no Abavas, lejtecē plūst cauri Dambjakroga un Apsauju ezeram; Bikste
- Grauzdu upīte Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Annenieku pagastā, augštece Auru pagastā, garums - 17 km, kritums - 20 m; Gardene; Gārdenes upe; Ausātu upe
- Balžņa Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Annenieku pagastā, garums - 14 km; Baliņas upe; Balžiņa
- Zušupīte Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Bikstu pagastā, iztek no Zebrus ezera
- Sesava Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novadā, garums - 25 km, kritums - 62 m, iztek no Sesavas ezera; Apgulde; Sesavīte
- Bērzmuiža Bērzes muižas ēku komplekss Dobeles novada Bērzes ciemā
- Bērzu ezers Bērzezers Prodes pagastā
- Berkauzija Bērzezers Šēderes pagastā
- Berkinze Bērzezers Šēderes pagastā
- Bersgal Bērzgales muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Biržu pagastā
- Reinis Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants latgaliski
- Teļakolni Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Teļakalni" nosaukuma variants
- Vuoveri Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Voveri" nosaukums latgaliski
- betula Bērzi
- Breņči Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Brenči" nosaukums latgaliski
- Gereniškys Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Gereniškas" nosaukums latgaliski
- grizānieši Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Grizāni" iedzīvotāji
- Grīzāni Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Grizāni" nosaukuma variants
- Kryškynova Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Kriškinova" nosaukums latgaliski
- Kromoni Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Kromāni" nosaukuma variants
- Kromuoni Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Kromāni" nosaukums latgaliski
- Leimani Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" nosaukums latgaliski
- mežmalieši Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Mežmala" iedzīvotāji
- porecieši Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Porečje" iedzīvotāji
- Samaniškys Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Samaniškas" nosaukums latgaliski
- Stopuonīši Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Stoponīši" nosaukums latgaliski
- upmalieši Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Upmaļi" iedzīvotāji
- Valaki Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Valuhi" nosaukuma variants
- Zezjuļka Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Zjazuļka" nosaukuma variants
- Zezjuļova Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Zjazuļova" nosaukuma variants
- Krīvkolns Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Krievkalns" nosaukums latgaliski
- Valks Bērzkalnupe, Užavas pieteka
- Dravniekvalks Bērzkalnupes kreisā satekupe Kuldīgas novada Alsungas pagastā
- Bērza Bērzkroga upe Skrundas novadā
- Dūņupīte Bērzkroga upe, Kojas pieteka
- Žebērkšu strauts Bērzkroga upes kreisā krasta pieteka Nīkrāces pagastā
- bērzlapiņš Bērzlapa
- bērzpodiņš Bērzlapas poķis
- bērzene Bērzlape
- bēržlapene Bērzlape
- russula Bērzlapes
- poņģelis Bērzlapes podiņš
- bēržpodiņš Bērzlapes veids
- russulaceae Bērzlapju dzimta
- krimilde Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints 6 sugu grupa, ēdamas sēnes ar pelēcīgi brūnu cepurīti un baltu kātu
- sarkandzeltaine Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius helvus")
- cūcene Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius necator syn. Lactarius turpis"), sēne ar tumšu, zaļganbrūnu cepurīti
- saldūksne Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius resimus"), ēdama sēne ar baltu cepurīti un resnu, baltu kātiņu
- alksnene Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius rufus"), sarkanbrūna ēdamā sēne ar sīvu, baltu sulu
- russulales Bērzlapju rinda
- Bersemuende Bērzmentes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā
- salieši Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Sola" iedzīvotāji
- Vacpiļs Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" nosaukuma variants
- Kuļņevskaja Bērzpils pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Domopoles pagasts Bērzpils pagasta nosaukums līdz 1925. g.
- Lielā Peisa purvs Bērzpils purvs Balvu novadā
- bērztiņš Bērzs
- bērztuliņš Bērzs
- bārs Bērzs ("Betula")
- bērza Bērzs ("Betula")
- bērze Bērzs ("Betula")
- bērzis Bērzs ("Betula")
- svētbērzs Bērzs, kas ir izmantots par reliģiska kulta vietu
- bērzaine Bērzu audze, birze
- aitbeka Bērzu beka ("Boletus Leccium scabrum")
- birzoklis Bērzu birzī audzis koks
- bērstalājs Bērzu birzs
- bērzola Bērzu birzs
- bērzole Bērzu birzs
- bērzulāja Bērzu birzs
- bērzulājs Bērzu birzs
- bērzūne Bērzu birzs
- birzaine Bērzu birzs
- pabirze Bērzu birzs, parasti tīruma malā
- augaļa Bērzu birzs; jauns mežs
- bērztala Bērzu birztala
- dvaga Bērzu darva, deguts
- šmāznieks Bērzu darvas trauks
- betulaceae Bērzu dzimta
- melnalksnis Bērzu dzimtas alkšņu ģints suga ("Alnus glutinosa"), koks vai krūms ar rievainu pelēkbrūnu mizu, ovālām lapām un ziediem spurdzēs
- baltalksnis Bērzu dzimtas alkšņu ģints suga ("Alnus incana"), ātraudzīgs krūms vai koks ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs
- ostrya Bērzu dzimtas ģints
- skābardis Bērzu dzimtas ģints ("Carpinus"), koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem - riekstiem, kam ir liels trīsdaļīgs spārns; 25 sugas, Latvijā 1 suga
- lazda Bērzu dzimtas ģints ("Corylus"), krūms ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem - riekstiem
- paalksnis Bērzu dzimtas ģints ("Duschekia"), 7-9 sugas, Latvijā introducētas 7 sugas
- ostrija Bērzu dzimtas ģints ("Ostrya"), 7 sugas, Latvijā introducētas 2 sugas
- pundurbērzs Bērzu dzimtas suga ("Betula nana"), neliels (0,3-1 m augsts) krūms ar mazām lapām un sarkanbrūniem zariem, tipisks tundras augs, Latvijā sastopams gk. purvos
- Bērzezers Bērzu ezers Ērģemes pagastā
- Ārītes ezers Bērzu ezers Ērģemes pagastā
- Pilsmuižas ezers Bērzu ezers Ērģemes pagastā
- betulīns Bērzu kampars jeb sveķi, iegūst no balto bērzu mizas
- Planborn Bērzu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
- Bershof Bērzu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Zaubes pagastā
- betulales Bērzu rinda
- bērzaugi Bērzu rindas dzimta, kokaugi ar vienkāršām lapām, 6 ģintis, \~130 sugu
- kurcumi Bērzu sulu putas; netīrumu virskārta, kas rodas, sulām tekot
- dzīvucis Bērzu šampanietis - dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens
- Bērze Bērzupe Zaubes pagastā
- Kraviete Bērzupe, Iesalnīcas pieteka
- Bērzezers Bēržezers Ances pagastā
- Bērzu ezers Bēržezrs Ances pagastā
- bēzlītis Bēslītis
- Bešenu Bešenu ezers – Bēšonu ezers Aglonas pagastā
- Bešons Bēšonu ezers Aglonas pagastā
- Biešons Bēšonu ezers Aglonas pagastā
- Karašu ezers Bēšonu ezers Aglonas pagastā
- Biešanas ezers Bēšonu ezers Aglonas pagastā
- Bišenu ezers Bēšonu ezers Aglonas pagastā
- bītele Bētelis
- Satekas strauts Bēteru strauts, Vaidavas pieteka
- Sušku upe Bēteru strauts, Vaidavas pieteka
- Beķeru strauts Bēteru upīte Alūksnes novadā
- Likteņsimfonija Bēthovena 5. simfonija do minorā; par pirmās daļas pamatmotīvu komponists esot sacījis: "Tā liktenis klauvē pie durvīm"
- Andalūzijas kalni Bētikas Kordiljera (spāņu valodā "Cordillera Betica") - kalnu sistēma Spānijas dienvidos, garums dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā - >630 km, augstākā virsotne - Mulasens (3479 m) Sjerranevadas grēdā
- Betlēme Bētleme
- Beit Lehma Bētleme - pilsēta Palestīnā
- Beitlahma Bētleme - pilsēta Palestīnā (Rietumkrastā)
- Gross-Bersteln Bijušās Lielbērsteles muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Rundāles novada Viesturu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Bērstele
- Biržagols Biržgaļa muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā
- Birža Biržu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā
- Vārniene Bolupes kreisā krasta pieteka Rugāju pagastā, lejtecē Lazdukalna pagasta robežupe, augštece Bērzkalnes un Balvu pagastā, garums - 50 km, kritums - 36 m; Vārmene; Vārniena; Vornīne; latgaliski Vuornīne
- Bonifacow Bonifacevas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā
- Brencēnu ezers Brencītis, ezers Bērzaunes pagastā
- Zilūžu grāvis Briedes labā krasta pieteka Zilākalna pagastā, augštece Bērzaines pagastā, iztek no Zilūža ezera
- bērzenieki Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bērzi" iedzīvotāji
- Zenhof Cenu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā
- bērzēnieši Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzi" iedzīvotāji
- Bērzmuiža Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzs" bijušais nosaukums
- bērzinieki Ciblas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzinieki" iedzīvotāji
- Zimmern Cimeres muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā
- Zirohlen Ciroles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā
- Stampaku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā Balvu novada Susāju, Medņevas, Lazdulejas un Bērzkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2978 ha, izveidots, lai aizsargātu 5 Eiropas nozīmes biotopus - boreālos mežus, degradētos augstos purvus, neskartos augstos purvus, pārejas purvus un slīkšņas, kā arī purvainos mežus
- Pārabaine Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, Balvu novada Bērzpils pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 9822 ha, izveidots, lai saglabātu mitrzemju kompleksu ar tā reto un aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu kopumu, kā arī pārplūstošās pļavas (klānus)
- Bērzpils purvs dabas liegums Balvu novada Bērzpils un Lazdukalna pagastā, 2 km uz ziemeļaustrumiem no Lubāna ezera, valsts aizsardzībā kopš 199. g., kūdras slāņa vidējais dziļums — 1,9 m; Lielā Peisa purvs
- Garākalna smilšu krupja atradne dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā Dobeles novada Bēnes pagasta dienvidaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. zooloģiskais liegums), platība - 34,9 ha, izveidots bijušajā grants karjerā, kura vidusdaļā esošajā ūdenskrātuvē mājo Latvijā aizsargājams abinieks - smilšu krupis
- bērzinieši Dagdas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Bērziņi" iedzīvotāji
- griezēnieši Dagdas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Griezēni" iedzīvotāji
- Pareči Dagdas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Porečje" nosaukums latgaliski
- zazuļcieši Dagdas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Zazuļka" iedzīvotāji
- Torbēnupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, garums - 8 km; Tarbānupīte; Bērzupe
- Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 16 km; Bērzes strauts; Bērzīte; Bērzupe
- Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas un Baldones pagastā, garums – 15 km, kritums – 16,8 m, agrāk ietecēja Sausajā Daugavā netālu no Doles salas augšgala, bet pēc Rīgas HES uzbūvēšanas tā apvadkanālā, kas pie Ķekavas ietek Sausajā Daugavā; Bērzene; Bērzupīte; Melnā Bērzene
- Bērzine Daugavpils novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Bērzene" nosaukuma variants
- bērzupnieki Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Bērzupe" iedzīvotāji
- bērzainieki Dobeles novada Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzaine" iedzīvotāji
- bērzeskrastnieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Bērzeskrasti" iedzīvotāji
- bērzkrastnieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkrasti" iedzīvotāji
- Behnen Dobeles novada Bēnes pagasta bijušais nosaukums
- ārenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Āres" iedzīvotāji
- Bērzesmuiža Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Bērze" bijušais nosaukums
- Bērzsmuiža Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Bērze" bijušais nosaukums
- Bērzaine Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Bērze" bijušais nosaukums padomju laikā
- bērzenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Bērze" iedzīvotāji
- bērsmuižnieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzsmuiža" (arī "Bērzesmuiža") iedzīvotāji
- jaunbērznieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbērze" iedzīvotāji
- kreijenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Kreijas" iedzīvotāji
- lieldegaiņnieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Lieldegaiņi" iedzīvotāji
- lustenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Lustesmuiža" iedzīvotāji
- Miltiņu muiža Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas “Miltiņi” bijušais nosaukums
- miltiņnieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Miltiņi" iedzīvotāji
- peizenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Peizes" iedzīvotāji
- plepenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Plepji" iedzīvotāji
- Runci Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Prinči" bijušais nosaukums
- Runči Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Prinči" bijušais nosaukums
- sīpelnieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Sīpele" iedzīvotāji
- šķibenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Šķibe" iedzīvotāji
- udzenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Udze" iedzīvotāji
- vaidiņnieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Vaidiņi" iedzīvotāji
- vircenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Virka" iedzīvotāji
- Bershof Dobeles novada Bērzes pagasta bijušās Bērzes muižas (arī Bērzmuižas) bijušais nosaukums
- bērzupnieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Bērzupes" iedzīvotāji
- bērzbeķnieki Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Bērzbeķe" iedzīvotāji
- Bēne dzelzceļa stacija Dobeles novada Bēnes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Glūda-Reņģe, 88 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1872. g. pie dzelzceļa līnijas Mitava-Muravjova (Jelgava-Mažeiķi); tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Jurģupe Engures ezera pieteka Tukuma novada Zentenes pagastā, garums - 11 km, lejtecē sauc arī par Bērģupi
- bērzciemnieki Engures pagasta apdzīvotās vietas "Bērzciems" iedzīvotāji
- Codex Bezae evaņģēliju un Apustuļu darbu grieķu un latīņu teksta, kā arī 3. Jāņa vēstules fragmenta latīņu teksta manuskripts, kuru 1581. g. Kembridžas universtātei uzdāvināja šveiciešu rakstnieks T. Bēza
- Bērzezers ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība – 5,6 ha, garums – \~300 m, lielākais platums – \~200 m; Bērzu ezers
- Dalrimpla ezers ezers Austrālijā, Kvīnslendas austrumos, ietek Keipa un Beljando, caurtek Bērdekina
- Silabebru ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Variešu pagastā, 98 m vjl., platība - 27,8 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 0,3 m, lielākais dziļums - 1,2 m, krasti kūdraini, apkārtne purvaina, iztek Bērzaune
- Putreņa ezers ezers Balvu novada Bērzpils pagastā, platība - 1,3 ha; Putriņu ezers
- Krūtaiņu ezers ezers Bēnes pagastā, platība - 6,1 ha
- Zilūža ezers ezers Bērzaines pagastā, platība - 15 ha, dziļums - līdz 1,3 m; Zilūzis
- Malcānu ezers ezers Bērziņu pagastā, platība — 18,1 ha; Malciņa ezers; Malciņu ezers
- Stūra ezers ezers Dobeles novada Bēnes pagastā, platība — <1 ha
- Biržkalna ezers ezers Latgales augstienē, uz dienvidaustrumiem no Rušona, Preiļu novada Aglonas pagastā pie Krāslavas novada Kastuļinas pagasta robežas, 150,7 m vjl., platība - 272,2 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 2 km, lielākais dziļums - 3,9 m, dibenā dūņu slānis, daudz zivju; Biržas ezers; Bērzgales ezers; Bērzgaļu ezers; Kapiņu ezers
- Micānu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, 139 m vjl., platība — 123,2 ha, garums, 3,3 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,0 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Bērzgales ezers; Bērzgaļu ezers; Bērziņu ezers; Mincānu ezers
- Osvas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Bērziņu pagastā, 167,9 m vjl., platība — 51,8 ha, garums — 1,4 km, platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 8,9 m, lielākais dziļums — 8,9 m, eitrofs, maz aizaudzis; Asvas ezers
- Karpa ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Šķeltovas pagastā, 143 m vjl., platība - 61,4 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 7,3 m, lielākais dziļums - 20,3 m, eitrofs ezers, aizaugums 9%, kopā ar Bēšonu ezeru veido ezeru pāri; Karašu ezers; Karpa-Bešena ezers; Karpovas ezers
- Lipielu ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, pie Bērzaunes pagasta robežas, platība 10,6 ha; Lipēna ezers; Lipēnu ezers; Lipiela ezers; Lipiens; Rutuļu ezers
- Grīvu ezers ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, caurtek Taleja, platība - 9 ha; Grīvas ezers; Grīvs; Lipšu-Grīvu ezers
- Aklāviess ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, Gaiziņkalna apkārtē, platība mazāka par 1 ha
- Mestrēnu ezers ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - <1 ha
- Sīksnis ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - <1 ha
- Žautrītis ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 2,3 ha
- Brencītis ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 2,5 ha; Brencēnu ezers
- Krustiņš ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 4,9 ha
- Zābaks ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 6,0 ha; Zābaciņš; Zābaka ezers; Zābaku ezers
- Virkstenis ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 7,1 ha; Virkstēnu ezers; Virksteņu ezers; Virkstiņu ezers
- Dēklainis ezers Madonas novada Bērzaunes un Aronas pagastā, platība - 5,1 ha; Daklaiņu ezers; Deklaiņu ezers; Dēklaiņu ezers
- Salas ezers ezers Madonas pilsētas austrumu malā, 122,2 m vjl., platība — 31,8 ha, dziļums — līdz 9 m; Baznīcas ezers; Baznīcezers; Bērzaunes ezers; Deķēnu ezers; Dēķenu ezers; Salu ezers
- Kapineits ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā pagastā, platība - 8,4 ha; Kapenītis; Kapiņa ezers; Kapiņu ezers; Kupinīša ezers; Palsinieku ezers; Paļzenieku ezers
- Provala ezers ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, platība - 1 ha
- Semena ezers ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, platība - 1,7 ha; Siemanīša ezers
- Velnēna ezers ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, platība - 2 ha; Velna ezers
- Līduča ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, platība - 3,2 ha; Leidaču ezers; Līdača ezers; Līdaču ezers; Medņevkas ezers; Pidaču ezers
- Marientāles ezers ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, platība — 2,9 ha
- Bācītes ezers ezers Smiltenes novada Launkalnes pagasta dienvidrietumu daļā, platība - 1,6 ha; Bārītes ezers; Bērzes ezers
- Bērzene ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 130 m vjl., platība – 3,2 ha, lielākais dziļums – 15,8 m; Bērzenes ezers
- Bērzu ezers ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, platība — 15,8 ha, garums — 760 m, platums — 290 m, lielākais dziļums — 7,5-8 m; Ārītes ezers; Bērzezers; Pilsmuižas ezers
- Saules ezers ezers Valmieras novada Bērzaines pagastā, platība — 1,1 ha
- Bēržezers ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība – \~5 ha; Bērzezers, Bērzu ezers
- berčists Galēji labējās un rasistiskās "Džona Bērča biedrības" loceklis
- Gardene Grauzdu upīte, Bērzes pieteka
- Ausātu upe Grauzdupe, Bērzes pieteka
- Gārdenes upe Grauzdupe, Bērzes pieteka
- Aigipts Grieķu mitoloģijā - Ēģiptes valdnieka Bēla dēls, Danaja dvīņubrālis, Linkeja tēvs
- Danajs grieķu mitoloģijā - Ēģiptes valdnieka Bēla dēls, Poseidona mazdēls, Aigipta dvīņubrālis, kuram bija 50 meitas (danaīdas), valdīja Agrā, bet viņu nogalināja znots Linkejs
- Kēfejs grieķu mitoloģijā - etiopu valdnieks, Bēla dēls, Kasiopejas vīrs un Andromedas tēvs, kad Persejs izglāba Andromedu, pēc Atēnas lēmuma viņš tika pārvērsts par zvaigzni
- Lībija Grieķu mitoloģijā - nimfa, Ēģiptes valdnieka Epaba meita, jūras dieva Poseidona bērnu Agēnora un Bēla māte, kuri vēlāk kļuva attiecīgi par Feniķijas un Ēģiptes valdniekiem
- Grīvs Grīvu ezers Bērzaunes pagastā
- Lipšu-Grīvu ezers Grīvu ezers Bērzaunes pagastā
- Grīvas ezers Grīvu ezers Bērzaunes pagastā
- Bolēnu acu avots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Bērzaunes pagastā, 2 km uz austrumiem no Gaiziņkalna, Ošu gravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., hipsometriski visaugstākais avots Latvijā (~262 m vjl.), senatnē bijusi kulta vieta, ūdeni izmantoja tautas dziedniecībā acu dziedināšanai
- Lielais vella akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, sena kulta vieta, atrodas Balvu novada Bērzkalnes pagastā, Brūklāju mežniecībā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 0,01 ha, akmens apkārtmērs — 24,1 m, garums — 8,3 m, platums — 7 m, augstums — 1,9 m
- Bērtuļa nakts hugenotu apkaušana Parīzē 1572. g. naktī uz 24. augustu ("St. Bartholomew's day" - Sv. Bērtuļa diena); to organizēja karaliene Katrīna Mediči un katoļu vadonis hercogs Gīzs
- Maziča Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes un Balvu novadā, garums - 38 km, kritums - 61 m, augšteci veido grāvji Audriņu pagastā, ietek Ičā Balvu novada Bērzpils pagastā; Moziča; Strūžāne; augštecē Krācīte
- Dziļaune Ičas labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, augštece Lazdukalna pagastā, garums - 10 km; Dzilaune
- Ķeiba Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 28 km, kritums - 26 m, sākas kā novadgrāvis Lazdukalna pagasta austrumu malā, ieteka 5 km uz dienvidaustrumiem no Bērzpils; Kaiba; Kaibe; Keiba
- Červonkas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, augštece Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, garums — 7 km
- Desas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, izteka un augštece Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, garums - 10 km
- Bērzupe Iesalnīcas labā krasta pieteka Cēsu novada Zaubes pagastā, vidustecē arī šī novada robežupe ar Ogres novada Taurupes pagastu; Bērze; Kraviete
- Balvu novads ietver Balvu un Viļakas pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojas ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes novadu, kā arī ar Krieviju
- Madonas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Madonas un Lubānas pilsētu, Cesvaines, Ērgļu un Varakļānu pilsētciematu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Murmastienes, Ošupes, Pamatu, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas ciemu
- Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu
- bērenfeldieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Bērenfelde" iedzīvotāji
- Bērstele Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Rundāles pagastā, garums – 53 km, kritums – 40 m, iztek no meliorēta purva \~1 km no Linkuvas (Lietuvā); Bērštele; Bērštelis
- Jaunbērzes pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem daļu pirmskara Bērzes, Džūkstes un Sīpeles pagasta teritorijas
- Ilzeskalna pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver daļu pirmskara Makašēnu un Bērzgales pagasta teritorijas, nelielu daļu - bijušā Dricēnu pagasta
- Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu
- Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu
- Gaujas Nacionālais parks izveidots Vidzemē, aptuveni ietverot trijstūrveida teritoriju no Valmieras līdz Inčukalnam un Bērzukrogam, platība — 91745 ha, tā uzdevums ir Gaujas senlejas un tās apkārtnes bioloģiskās daudzveidības, ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko veidojumu, dabas un kultūras pieminekļu aizsardzība, kā arī atpūtas nodrošināšana
- bērzieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Bērzieši" iedzīvotāji
- bērzgalieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzgale" iedzīvotāji
- Mežgaļi Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzone" bijušais nosaukums
- bērzonieši Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzone" iedzīvotāji
- bēravircavnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Bērvircava" iedzīvotāji
- bērvircavnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Bērvircava" iedzīvotāji
- Avangards Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Bērvircava" bijušais nosaukums padomju laikā un līdz 1997. g.
- Bentri līcis jūras līcis Īrijas salas dienvidrietumos, starp Bēras un Šīpshedas pussalu
- Sidlijas kalns kalns Antarktīdas rietumu daļā, Izpildkomitejas kalnu grēdā, Mērijas Bērdas Zemē, piektā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4181 m vjl.
- Bolēnu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas grēdā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, pirmmasīva lielpaugurs, kas lokveidīgi stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 1,5 km garumā, absolūtais augstums — 282,5 m, relatīvais augstums — 39 m, nogāzes stāvas, ieplaku un sengravu saposmotas, virsa plakana, lēzeni viļņota
- Sauleskalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Bērzaunes pagastā, absolūtais augstums - 161 m vjl., relatīvais augstums - Aronas ielejas pusē 40 m
- Tīringenes Mežs kalnu grēda Vācijā, Tīringenē, garums — \~100 km, platums — 15-20 km, augstums — līdz 982 m (Bērbergs)
- Kalsnava Kalsnavas pagasts - pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Jaunkalsnavā, robežojas ar Bērzaunes, Mārcienas, un Ļaudonas pagastu, kā arī ar Jēkabpils un Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kalzenau, krieviski - Kaļcenovskaja
- Kaniņas Kaniņu kalns - pilskalns Limbažu novada Vidrižu pagastā pie Bērzkalnu mājām, bijušajā Aģes upes senkrastā, augstums - \~9 m, plakums - \~80 x 20 m, bijis apdzīvots aptuveni 9-12 gs.
- Kaņepēnu Kaņepēnu ezers - atrodas Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 60,4 ha, iztek Savīte; Kaņepēns; Savītes ezers
- Kaņepēns Kaņepēnu ezers Bērzaunes pagastā
- Savītes ezers Kaņepēnu ezers Bērzaunes pagastā
- Kapenītis Kapineits, ezers Bērzgales pagastā
- Kapiņa ezers Kapineits, ezers Bērzgales pagastā
- Kapiņu ezers Kapineits, ezers Bērzgales pagastā
- Kupinīša ezers Kapineits, ezers Bērzgales pagastā
- Paļzenieku ezers Kapineits, ezers Bērzgales pagastā
- Palsinieku ezers Kapineits, ezers Bērzgales pagastā
- Dobupe Kārnītes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzkalnes pagastā
- Sternhof Kocēnu novada Bērzaines (Jaunburtnieku) pagasta bijušais nosaukums
- Kocēni Kocēnu novads - pastāvēja 2009.-2021. g. tagadējā Valmieras novada dienvidrietumu daļā, ietvēra Bērzaines, Dikļu, Kocēnu, Vaidavas un Zilākalna pagastus
- Kocēni Kocēnu pagasts - pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Dikļu, Zilākalna, Bērzaines, Burtnieku, Valmieras, Kauguru un Vaidavas pagastu, kā arī ar Valmieras pilsētu un Cēsu un Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: Kokmuižas pagasts, Koku pagasts, vāciski - Kokenhof, krieviski - Kokengofskaja
- Bērzkroga upe Kojas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, garums - 8 km; Bērza; Dūņupīte
- Degteri Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Dehteri" nosaukuma variants
- Keiļova Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Keiļeva" nosaukuma variants
- andžānieši Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Andžāni" iedzīvotāji
- Luoceiši Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Loceiši" nosaukums latgaliski
- pauļukalnieši Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Pauļukalns" iedzīvotāji
- Pauļukolns Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Pauļukalns" nosaukuma variants
- Pauņukolns Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Pauļukalns" nosaukuma variants
- Plenčova Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Pļeņčeva" nosaukuma variants
- Pleņčova Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Pļeņčeva" nosaukums latgaliski
- porečieši Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Porečje" iedzīvotāji
- pundurieši Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Punduri" iedzīvotāji
- puščieši Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Pušča" iedzīvotāji
- divpadsmit apustuļi kristiešu nostāstos — tuvākie Jēzus Kristus mācekļi, kas veidoja sākotnējās kristīgās kopienas kodolu: brāļi Pēteris (Sīmanis) un Andrejs, Jēkabs, Cebedeja dēls, un viņa brālis Jānis (Evaņģēlists), Filips un Bērtulis (Bartolomejs), Toms un muitnieks Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls, un Tadejs, Sīmanis Kānanietis, un Jūda Iskariots; pēc nodevības un pašnāvības Jūdas vietā tika izraudzīts Matijs, līdz ar to akcentējot skaitļa 12 sakrālo nozīmi
- Krustenis Krustiņš, ezers Bērzaunes pagastā
- Krustenītis Krustiņš, ezers Bērzaunes pagastā
- Krustiņu ezers Krustiņš, ezers Bērzaunes pagastā
- Kruschkaln Krūškalna muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā
- bērzkalnieši Kuldīgas novada Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalni" iedzīvotāji
- bekmaņnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Bekmaņi" (senāk arī "Bētmaņi") iedzīvotāji
- bētmaņnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Bētmaņi" iedzīvotāji
- Kvicu Kvicu ezeri - 3 ezeru (Bērzene, Kalnezers, Vēzene) kopējs nosaukums Talsu novada Lībagu pagastā; Lāču ezeri
- Lāču ezeri Kvicu ezeri, 3 ezeru (Bērzene, Kalnezers, Vēzene) kopējs nosaukums Talsu novada Lībagu pagastā
- Skujatne Ķeibas labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, garums - 13 km
- bērzmentieši Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzmente" iedzīvotāji
- Apasionāta L. van Bēthovena sonāte klavierēm fa minorā, opuss 57
- Ļoborsk Labvāržu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā
- Potupe Lācīte, Bērzaunes pieteka
- Berezne Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, atradās tagadējā Balvu novada Bērzpils pagasta un Rugāju novada Lazdukalna pagasta teritorijā starp Aivieksti, Balupi un Iču, ietilpa latgaļu Atzeles zemē; pēc Tālavas un Atzeles zemju dalīšanas 1224. g. nonāca Zobenbrāļu ordeņa valdījumā; 16. gs. ietilpa Livonijas ordeņa Rēzeknes pilsnovadā; Berezene; Bērzene
- Negeste Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, ietilpa Jersikas valstī un aptvēra daļu tag. Aronas, Bērzaunes, Vestienas, Jumurdas un Liezēres pag. (daži vēsturnieku uzskata, ka tajā ietilpa arī Ērgļi), centrs, domājams, atradies Dārznīcas kalnā
- Mārciena Latgaļu apdzīvots novads Aiviekstes pieteku Aronas un Vesetas baseinā 13.-14. gs., tajā ietilpa tagadējais Bērzaunes un Mārcienas pagasts, kā arī daļa Kalsnavas un Vestienas pagasta, robežojās Negestes, Cesvaines un Alenes novadu, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1213. g. kā "castrum Marxne"; Mārksne
- LaBA Latvijas Bērnu Avīze
- LBF Latvijas Bērnu fonds
- Līce Līčupe, Bērzes pieteka
- Leidaču ezers Līduča ezers Bērzgales pagastā
- Līdača ezers Līduča ezers Bērzgales pagastā
- Pidaču ezers Līduča ezers Bērzgales pagastā
- Medņevkas ezers Līduča ezers Bērzgales pagastā
- Rosa šelfa ledājs lielākais šelfa ledājs, atrodas Rietumantarktīdā starp Mērijas Bērdas Zemi un Viktorijas Zemi (angļu val. "Ross Ice Shelf"), aizņem ievērojamu Rosa jūras daļu, garums dienvidu-ziemeļu virzienā – \~850 km, austrumu-rietumu virzienā – 900 km
- Abrienas kalns lielpaugurs Vidzemes augstienes Vestienas grēdas vidusdaļā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, 1,6 km uz ziemeļaustrumiem no Gaiziņkalna, absolūtais augstums - 287,3 m virs jūras līmeņa; ceturtais augstākais kalns Latvijā
- Vecbērze Lielupes kreisā krasta pieteka, kas senāk bija Bērzes lejtece, bet pēc kanāla uz Svēti izrakšanas 19. gs. novada gk. Kaigu purva ūdeņus, garums - \~12 km, ietek Lielupē pie Kalnciema
- Bēnes dzirnavezers līkumota ūdenskrātuve Auces upē, Dobeles novada Bēnes ciemata ziemeļrietumu daļā, 75,8 m vjl., platība — 24,6 ha, lielākais dziļums — 4,5 m, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,28 km
- Lipēna Lipielu ezers Bērzaunes pagastā
- Ludwinowo Ludvinovas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā
- Bersohn Madonas novada Bērzaunes muižas un pagasta bijušais nosaukums
- bērzaunieši Madonas novada Bērzaunes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzaune" iedzīvotāji
- bocēnieši Madonas novada Bērzaunes pagasta apdzīvotās vietas "Boķi" iedzīvotāji
- brencēnieši Madonas novada Bērzaunes pagasta apdzīvotās vietas "Brencēni" iedzīvotāji
- iedzēni Madonas novada Bērzaunes pagasta apdzīvotās vietas "Iedzēni" iedzīvotāji
- iedzēnieši Madonas novada Bērzaunes pagasta apdzīvotās vietas "Iedzēni" iedzīvotāji
- sauleskalnieši Madonas novada Bērzaunes pagasta apdzīvotās vietas "Sauleskalns" iedzīvotāji
- Berzonskaja Madonas novada Bērzaunes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Amundsena jūra malas jūra Klusajā okeānā (angļu valodā _Amundsen Sea_), Mērijas Bērdas Zemes (Antarktīdas rietumos) piekrastē starp 100. un 123. rietumu garumu grādu, platība - 98000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 585 m
- Malciņu ezers Malcānu ezers Bērziņu pagastā
- Malciņa ezers Malcānu ezers Bērziņu pagastā
- Mariental Mariņtāles muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā
- Marzenhof Māršena muiža, kas atradās Madonas apriņķa Bērzaunes pagastā
- Meden-Muyža Medema muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā
- Bēkēša Meģe Ungārijas dienvidaustrumos, platība - 5632 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Bēkēščaba
- Bērziņu ezers Meirānu ezers Bērzgales pagastā
- Čumiņas ezers Meirānu ezers Bērzgales pagastā
- Klein-Buschhof Meža muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bērzmuižas pagastā
- Mincānu ezers Micānu ezers Bērzgales pagastā
- Bērzgales ezers Micānu ezers Bērzgales pagastā
- Bērzgaļu ezers Micānu ezers Bērzgales pagastā
- Mazbārbele Muiža Bērbeles pagastā, kas minēta 1504. g. dokumentos ar vācisko nosaukumu "Klein-Barbern"
- Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju
- Krāslavas novads novads Latvijas dienvidaustrumos, 2009.-2021. g. ietvēra Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Krāslavas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagastus, kā arī Krāslavas pilsētu, 2021. g. pievienoti Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Kastuļinas, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu, Šķaunes un Šķeltovas pagasts, kā arī Dagdas pilsēta, robežojas ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas novadu, kā arī ar Baltkrieviju
- Dobeles novads novads Zemgales rietumos, ietver Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vecauces, Vītiņu un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu, robežojas ar Saldus, Tukuma un Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu; 2009.-2021. g ietvēra Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Naudītes, Penkules un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu
- bēvulēnieši Ogres novada Taurupes pagasta apdzīvotās vietas "Bēvulēni" iedzīvotāji
- Bērzu muiža Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Bērzpils" bijušais nosaukums
- Asvas ezers Osvas ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Bērziņu pagastā
- Sirdskalns Otrs lielākais Latvijas lielpaugurs, atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Bērzaunes pagastā, \~2,5 km uz dienvidrietumiem no Gaiziņkalna, augstums - 296,8 m
- Podol Padules muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā
- Susāju pagasts pagasts Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) ar administratīvo centru Viļakā, robežojas ar Viļakas pilsētu un Žīguru, Vecumu, Medņevas, Bērzkalnes, Vīksnas un Kupravas pagastu
- Lazdukalna pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Benislavā, robežojas ar Rugāju, Vectilžas, Tilžas un Bērzpils pagastu, kā arī ar Madonas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tās lielākā daļa ietilpa pirmskara Bērzpils pagastā, mazākā daļa bijušajā Rugāju un Tilžas pagastā
- Lazdulejas pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Egļuciemā, robežojas ar Medņevas, Šķilbēnu, Briežuciema, Tilžas, Vectilžas un Bērzkalnes pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Šķilbēnu pagasta rietumu daļu, daļu Balvu pagasta un nelielu daļu Tilžas pagasta teritorijas
- Kubulu pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Kurnā, robežojas ar Vīksnas, Bērzkalnes, Balvu un Rugāju pagastu un Balvu pilsētu, kā arī ar Gulbenes un Alūksnes novadu
- Krišjāņu pagasts pagasts Balvu novada dienvidu daļā, robežojas ar Bērzpils un Tilžas pagastu, kā arī ar Ludzas un Rēzeknes novadu
- Balvu pagasts pagasts Balvu novadā uz dienvidiem no Balvu pilsētas, ar administratīvo centru Naudaskalnā, robežojas ar Balvu pilsētu, un Kubulu, Bērzkalnes un Rugāju pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Bolovskaja
- Vectilžas pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Bērzkalnes, Lazdulejas, Tilžas, Lazdukalna un Rugāju pagastu; teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, bijušā Tilžas pagasta ziemeļrietumu daļā
- Rugāju pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Kubulu, Balvu, Bērzkalnes, Vectilžas un Lazdukalna pagastu, kā arī ar Madonas un Gulbenes novadu; daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Lazdukalna un Vectilžas pagastā, bet pievienota neliela daļa no bijušā Balvu pagasta teritorijas
- Tilžas pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Vectilžas, Lazdulejas, Briežciema, Baltinavas, Krišjānu, Bērzpils un Lazdukalna pagastu, kā arī ar Ludzas novadu; bijušie nosaukumi: Kokorevas pagasts, krieviski — Kokorevskaja
- Vīksnas pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Žīguru, Susāju, Kupravas, Bērzkalnes un Kubulu pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; pagasts nodibināts 1936. g. pēc tā teritorijas atdalīšanas no Balvu pagasta, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vīksnas pagasta rietumu mala pievienota tagadējam Kubulu pagastam, savukārt tagadējā Vīksnas pagastā iekļauta daļa bijušā Liepnas pagasta
- Viesturu pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Bērstelē, robežojas ar Mežotnes, Rundāles un Svitenes pagastu, kā arī ar Jelgavas (un Ozolnieku) novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta daļa bijušā Mežotnes, Svitenes, Rundāles, Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta teritorijas
- Matīšu pagasts pagasts Burtnieku novadā, robežojas ar Vecates, Burtnieku, Bērzaines un Dikļu pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; nosaukums līdz 1949. g. — Bauņu pagasts
- Bērzes pagasts pagasts Dobeles novada austrumu daļā ar administratīvo centru Šķibē, robežojas ar Dobeles pilsētu, Dobeles, Jaunbērzes un Krimūnu pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu; bijušais nosaukums Bērzmuižas pagasts
- Jaunbērzes pagasts pagasts Dobeles novada ziemeļu daļā, robežojas ar Bērzes un Dobeles pagastu, kā arī ar Tukuma un Jelgavas novadu
- Vecauces pagasts pagasts Dobeles novadā, no trīs pusēm aptver Auces pilsētu, robežojas ar Lielauces, Īles, Bēnes un Vītiņu pagastu, līdz 2009. g. Auces pilsētas lauku teritorija; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Autz, krieviski — Aļt-Aucskaja
- Naudītes pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Auru, Penkules, Bēnes, Īles un Annenieku pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Nauditten, krieviski — Nauditenskaja
- Krimūnu pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Dobeles pilsētu, Tērvetes, Auru un Bērzes pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu
- Vītiņu pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Lielauces, Vecauces un Bēnes pagastu, kā arī ar Saldus novadu un Lietuvu
- Īles pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Naudītes, Bēnes, Lielauces un Zebrenes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ihlensche, krieviski — Ilenskaja
- Bukaišu pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Ukru, Bēnes, Penkules, Tērvetes un Augstkalnes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Fockenhof, krieviski — Fokkengofskaja
- Ukru pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Vītiņu, Bēnes un Bukaišu pagastu, kā arī ar Lietuvu
- Ķepovas pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Neikšānos, robežojas ar Robežnieku, Asūnes, Svariņu un Bērziņu pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Asūnes pagasta dienvidaustrumu daļā
- Šķaunes pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Bērziņu, Svariņu un Ezernieku pagastu, kā arī ar Ludzas novadu un Baltkrieviju; bijušais nosaukums krieviski — Ljanskoronskaja
- Svariņu pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Ezernieku, Šķaunes, Bērziņu, Ķepovas, Asūnes un Dagdas pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā ietilpst daļa pirmskara Ezernieku un Asūnes pagasta teritorijas
- Aronas pagasts pagasts Madonas novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) ar administratīvo centru Kusā, robežojas ar Madonas pilsētu, Liezēres, Cesvaines, Sarkaņu, Lazdonas, Bērzaunes un Vestienas pagastu; teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara gk. bijušā Grostonas, Kusas, Lubejas, Oļu un Viesienas pagasta teritorijas daļā
- Mārcienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Aronas, Lazdonas, Praulienas, Ļaudonas, Kalsnavas un Bērzaunes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Martzenhof, krieviski — Marcenskaja
- Vestienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Sausnējas, Ērgļu, Jumurdas, Liezēres, Aronas un Bērzaunes pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Festen, krieviski — Festenskaja
- Vērēmu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Sondoros, robežojas ar Rēzeknes pilsētu, Ozolmuižas, Audriņu, Ilzeskalna, Bērzgales, Lendžu un Griškānu pagastu: pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tajā iekļauta bijušā Makašēnu pagasta dienvidaustrumu daļa, bijušā Bērzgales pagasta dienvidrietumu daļa un bijušā Rēznas pagasta ziemeļrietumu mala
- Ilzeskalna pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Bērzgales, Vērēmu, Audriņu, Dricānu un Nautrēnu pagastu, kā arī ar Kārsavas novadu; bijušais nosaukums — Gailumu pagasts
- Lendžu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Griškānu, Vērēmu un Bērzgales pagastu, kā arī ar Ciblas un Ludzas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Bērzgales pagasta dienvidu daļu un Rāznas pagasta ziemeļaustrumu daļu
- Dobeles pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Dobeles pilsētā, robežojas Dobeles pilsētu, Jaunbērzes, Bērzes, Auru un Annenieku pagastu, kā arī ar Tukuma novadu
- Zilākalna pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Bērzaines, Kocēnu un Dikļu pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara bijušā Mujānu pagasta ziemeļu daļā
- Burtnieku pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Jeru, Rencēnu, Valmieras, Kocēnu, Bērzaines un Matīšu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Burtneek, krieviski — Zamok-Burtņekskaja
- Dikļu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Matīšu, Bērzaines, Zilākalna, Kocēnu un Stalbes pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dickeln, krieviski — Dikeļnskaja
- Kapinīša ezers Palsinieku ezers Bērzgales pagastā
- WCTF Pasaules Bērnu transplantātu fonds (angļu "World Children's Transplant Fund")
- Rēzeknes apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Andrupenes, Atašienes, Barkavas, Bērzgales, Bukmuižas, Dricēnu, Gaigalavas, Kaunatas, Makašēnu, Maltas, Ozolmuižas, Rēznas, Ružinas, Sakstagala, Silajāņu, Stirnienas, Varakļānu, Vidsmuižas un Viļēnu pagastu, robežojās ar Abrenes, Ludzas, Daugavpils un Madonas apriņķi
- Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi
- Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu
- Abrenes apriņķis pastāvēja 1938.-1944. g., ietvēra Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju
- Balvu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Balvu pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes rajonu, kā arī ar Krieviju
- Dobeles rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Dobeles pilsētu, Auces pilsētu ar lauku teritoriju, Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vītiņu un Zebrenes pagastu, robežojās ar Saldus, Tukuma un Jelgavas rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Krāslavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Krāslavas un Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Aulejas, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kastuļinas, Kombuļu, Konstantinovas, Krāslavas, Ķepovas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas, Svariņu, Šķaunes, Šķeltovas un Ūdrīšu pagastu, robežojās ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas rajonu, kā arī ar Baltkrieviju
- Madonas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Madonas, Lubānas un Varakļānu pilsētu, Cesvaines pilsētu ar lauku teritoriju, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Murmastienes, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas pagastu, robežojās ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Preiļu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu rajonu
- Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu
- Valmieras rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rūjienas pilsētu, Mazsalacas pilsētu ar lauku teritoriju, Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ipiķu, Jeru, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Naukšēnu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņkalnes, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Limbažu rajonu, kā arī ar Igauniju
- Dagdas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Latgales austrumu daļā, ietvēra Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu un Šķaunes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Aglonas, Rēzeknes, Ludzas un Zilupes novadu, kā arī ar Baltkrieviju
- Auces novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales dienvidrietumos, tagadējā Dobeles novadā, ietvēra Auces pilsētu un Lielauces, Īles, Bēnes, Vecauces, Ukru un Vītiņu pagastu, robežojās ar Saldus, Brocēnu, Dobeles un Tērvetes novadu, kā arī ar Lietuvu
- Lautera-Viesienas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1922. gadam, kad pārdēvēts par Viesienas pagastu, teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas, Bērzaunes un Vestienas pagastā
- Šķibes pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Bērzes un Krimūnu pagastā, kā arī Jelgavas novada Glūdas pagastā
- Sīpeles pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Dobeles un Jaunbērzes, neliela daļa — Bērzes pagastā
- Sniķeres pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Ukru un Bēnes pagastā
- Viesienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1922.-1949. g., līdz 1922. g. saucās Lautera-Viesienas pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas, Bērzaunes un Vestienas pagastā
- Grostonas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas un Bērzaunes pagastā
- Labvāržu pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī 1925.-1929. g., pārdēvēts par Bērzgales pagastu, līdz 1925. g. saucās Biržgaļa pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Bērzgales, Ilzeskalna, Lendžu un Vērēmu pagastā, kā arī Ludzas novada Mežvidu pagastā
- Biržgaļa pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pārdēvēja par Labvāržu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Jaunburtnieku pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Bērzaines pagastā, neliela daļa — Zilākalna pagastā
- Jaunlatgales apriņķis pastāvēja no 1925. g. līdz 1938. g., kad pārdēvēts par Abrenes apriņķi, ietvēra (1935. g.) Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju
- Balvu pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara samazinājusies vairāk nekā piecas reizes, liela daļa no tās iekļauta tagadējā Bērzkalnes un Kubuļu pagastā, neliela dala - tagadējā Lazdulejas un Vectilžas pagastā, nedaudz mainījusies robeža ar Vīksnas pagastu
- Belina pilsēta Īrijā (_Ballina_), Mejo grāfistes ziemeļaustrumu daļā, 10400 iedzīvotāju (2011. g.); Bēlonaha
- Belišenona pilsēta Īrijā, Donegolas grāfistē, 1850 iedzīvotāju (2011. g.); īru - Bēlahašaniga
- Belinaslou pilsēta Īrijā, Golvejas grāfistē, 6400 iedzīvotāju (2011. g.); Bēl Ahanaslūha
- Breknela pilsēta Lielbritānijā (_Bracknell_), Anglijā, Bērkšīras grāfistē
- Ņūberi pilsēta Lielbritānijā (_Newbury_), Anglijā, Bērkšīras grāfāfistē, 41000 iedzīvotāju (2020. g.)
- Slau pilsēta Lielbritānijā (_Slough_), Anglijā, Bērkšīras grāfistē, 161000 iedzīvotāju (2016. g.)
- Redinga pilsēta Lielbritānijā ("Reading"), Anglijas dienvidaustrumos, Temzas krastos, Bērkšīras grāfistes administratīvais centrs, 155000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Batoņa pilsēta Ungārijā ("Battonya"), Bēkēšas meģē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Eleka pilsēta Ungārijā ("Elek"), Bēkēšas meģē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kondoroša pilsēta Ungārijā ("Kondoros"), Bēkēšas meģē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šarkada pilsēta Ungārijā ("Sarkad"), Bēkēšas meģē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sarvaša pilsēta Ungārijā ("Szarvas"), Bēkēšas meģē, 16500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Seghaloma pilsēta Ungārijā ("Szeghalom"), Bēkēšas meģē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ģomaendrēda pilsēta Ungārijā, Bēkēšas meģē, 13500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Orošhāza pilsēta Ungārijā, Bēkēšas meģē, 28700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kerešladāņa pilsēta Ungārijā, Bēkēšas meģē, 4600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čorvāsa pilsēta Ungārijā, Bēkēšas meģē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ūjkīģoša pilsēta Ungārijā, Bēkēšas meģē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Fizesģarmata pilsēta Ungārijā, Bēkēšas meģē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Totkomloša pilsēta Ungārijā, Bēkēšas meģē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vēstē pilsēta Ungārijā, Bēkēšas meģē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dēvavaņa pilsēta Ungārijā, Bēkēšas meģē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bēkēščaba pilsēta Ungārijā, Bēkēšas meģes administratīvais centrs, 60600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ģula pilsēta Ungārijas dienvidaustrumos ("Gyula"), Bēkēšas meģē, Kerešas kreisajā krastā, 30900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Berzīnes pilskalns pilskalns Balvu nopvada Bērzpils pagastā, 15 m augsts, garens paugurs, kas abos galos norobežots ar grāvi un valni, plakums - 25 x 65 m, kultūrslānis izpostīts 19. gs. ierīkojot pilskalnā kapsētu un kapliču
- Aronas pilskalns pilskalns Madonas novada Bērzaunes pagastā, Aronas labajā krastā, Madonas-Pļaviņu ceļa labajā pusē pie Brencēnu mājām, četrstūrains 10-15 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, rietumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni un mākslīgi padziļinātu gravu, plaknums 75 x 45 m
- Micānu Kirkas kalns pilskalns Rēzeknes novada Bērzgales pagasta Micānu ciemā, savrups, \~20 m augsts, ieapaļas formas paugurs, plakums — 40 x 35 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
- Upmaļi Porečje - apdzīvota vieta Bērziņu pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 61 km no Krāslavas un 25 km no Dagdas
- Bieržgaļs Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzgale" nosaukums latgaliski
- Biešoni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Bēšoni" nosaukuma variants
- Biešons Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Bēšoni" nosaukuma variants
- Biešuons Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Bēšoni" nosaukums latgaliski
- Mazie Mazuri Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas “Bērza Rubeņi” daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
- Lielie Mazuri Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas “Bērza Rubeņi” daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
- Bārza Rubini Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Bērza Rubeņi" nosaukuma variants
- Bārza Rubyni Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Bērza Rubeņi" nosaukums latgaliski
- Prūši Prūšu dzirnavu ezers - Bērtuļa dzirnavu ezers Brantu pagastā
- Puķupe Pūķupīte, Bērzenes pieteka
- Bēra pussala pussala Rietumantarktīdā, Mērijas Bērdas Zemes ziemeļos, iesniedzas Amundsena jūrā
- Putriņu ezers Putreņa ezers Bērzpils pagastā
- Putriņu Putriņu ezers - Putreņa ezers Bērzpils pagastā
- Biržgalis Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Bērzgale" nosaukuma variants
- Bēržgaļs Rēzeknes novada Bērzgales muižas nosaukums, kas pieminēts 1468. g. dokumentos
- Augstīkolni Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Augstikalni" nosaukuma variants
- bērzgalieši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Bērzgale" iedzīvotāji
- Bieržgaļs Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Bērzgale" nosaukums latgaliski
- biržgalieši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Biržgalis" iedzīvotāji
- čuminieši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Čumine" iedzīvotāji
- Kozlovka Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Kozlova" nosaukuma variants
- Lītaunīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" nosaukuma variants
- Lītovnīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" nosaukums latgaliski
- Letkas Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Ļetki" nosaukuma variants
- Ļetkas Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Ļetki" nosaukuma variants latgaliski
- Letkys Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Ļetki" nosaukuma variants latgaliski
- marientālieši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Marientāle" iedzīvotāji
- Malintars Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Marientāle" nosaukuma variants vietējā izrunā
- Medeņmuiža Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Mediņmuiža" nosaukuma variants
- Medņovka Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Mediņmuiža" nosaukuma variants
- meirānieši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Meirāni" iedzīvotāji
- Meirani Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Meirāni" nosaukuma variants
- micānieši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Micāni" iedzīvotāji
- Micani Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Micāni" nosaukuma variants
- Mycāni Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Micāni" nosaukums latgaliski
- Nireiši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Nirīši" nosaukuma variants
- Paļsinīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Palsinieki" nosaukuma variants
- Peščanka Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Pesčanka" nosaukuma variants
- Petini Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Petuni" nosaukuma variants
- Petyni Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Petuni" nosaukums latgaliski
- Pūriskie Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Pūriski" nosaukuma variants
- Pūriskī Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Pūriski" nosaukums latgaliski
- Reiņas Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants
- Rejeņas Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants
- Rejenis Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants latgaliski
- Silaunīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukuma variants
- Silovnīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukuma variants
- Sylaunīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukuma variants latgaliski
- Sylovnīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukuma variants latgaliski
- uļjanovieši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Uļjanova" iedzīvotāji
- Vuškaunīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Uškaunieki" nosaukuma variants
- Vuškovnīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Uškaunieki" nosaukuma variants
- Viecināni Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vecināni" nosaukuma variants
- Viecynāni Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vecināni" nosaukums latgaliski
- Vidņa Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidne" nosaukuma variants
- Vuovernīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vovernīki" nosaukums latgaliski
- RBTAC Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centrs
- Žukupe Rikandas kreisā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagastā, augštece Ērģemes pagastā, iztek no Bērzu ezera, garums - 8 km
- Leidaceite Rītupes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Bērzgales pagastā; Līdacīte; Līdaces strauts
- Sūcene Rūbežupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Bērzkalnes pagastā, augštece Susāju pagastā, kur iztek no Stompaku purva
- Rugāji Rugāju pagasts - pagasts Balvu novadā, robežojas ar Kubulu, Balvu, Bērzkalnes, Vectilžas un Lazdukalna pagastu, kā arī ar Madonas un Gulbenes novadu; daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Lazdukalna un Vectilžas pagastā, bet pievienota neliela daļa no bijušā Balvu pagasta teritorijas
- Dērsi sala Atlantijas okeānā, Īrijas salas Bēras pussalas rietumu galā
- bērziņnieki Saldus novada Lutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Bērziņi" iedzīvotāji
- bērzenieki Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Bērzi" iedzīvotāji
- Moļneica Sarjankas kreisā krasta pieteka Šķaunes un Bērziņu pagastā, iztek no Zeiļovas ezera, lejtecē Baltkrievijas robežupe, garums 9 km; Mālnīca; Molnīca
- Čaušica Sarjankas labā krasta pieteka Svariņu un Bērziņu pagastā, garums - 21 km, kritums - 41 m, lejtecē 2 km posmā ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Tovša (Baltkrievijā)
- Sieminīša ezers Semena ezers Bērzgales pagastā
- Radava Sens novads Bērzaunes pagastā
- Sesavīte Sesava, Bērzes pieteka
- Apgulde Sesava, Bērzes pieteka Dobeles novadā
- Glūda Siļķupītes kreisā krasta pieteka Cēsīs, garums - \~3 km; Bērzaine; Smirdupīte
- Svētaine Skujaines labā krasta pieteka Tērvetes pagastā, šķērso Bukaišu pagastu, augštece Bēnes pagastā, garums - 18 km, kritums - 38 m; Sesigale
- Nierājs Snierājs, Bērzes pieteka
- Bartolomejs Sv. Bartolomejs - Sv. Bērtulis (Bartholomew the Apostle) - Kristus māceklis, sludināja Indijā un Armēnijā
- Bērtulis Sv. Bērtulis — Sv. Bartolomejs (Bartholomew of Apostle) – Kristus māceklis, sludināja Indijā un Armēnijā
- Bērze Svētes kreisā krasta pieteka Dobeles un Jelgavas novadā, garums – 109 km, kritums – 108 m, iztek no meliorētām pļavām Austrumkursas augstienes dienvidu daļā, Lielauces paugurainē; senāk ietecēja Lielupē pie Kalnciema, bet 19. gs. tika izrakts kanāls uz Svēti; sākot no Līvbērzes 6,5 km garumā upe ir regulēta un iedambēta; Bērzupe
- Bērzmuižas pagasts tagadējā Dobeles novada Bērzes pagasta nosaukums līdz 1939. gadam, tolaik Jelgavas apriņķī
- bētnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Bētas" iedzīvotāji
- Skujaine Tērvetes kreisā krasta pieteka Tērvetes pagastā, augštece Bēnes pagastā, šķērso arī Penkules pagasta austrumu malu, garums - 32 km, kritums - 58 m; Skujene
- bērtulaišnieki Tērvetes novada Bukaišu pagasta apdzīvotās vietas "Bērtulaiši" iedzīvotāji
- Bērzes dzirnavu ezers ūdenskrātuve Dobeles novada Bērzes ciemā, uzpludināta uz Bērzes upes, platība — \~3 ha
- Bērzaunes dzirnavu ezers ūdenskrātuve Madonas novada Bērzaunes pagastā, uzpludināta uz Bērzaunes pietekas Lācītes, platība — \~1,3 ha
- Udsen Udzes muiža, kas atradās Jelgavass apriņķa Bērzmuižas pagastā
- Jukona upe (angļu val. "Yukon") Kanādā un ASV (Aļaskā), garums - 3185 km, sākas Ziemeļamerikas Kordiljeru Piekrastes grēdās, ietek Bēringa jūras Nortona līcī
- Bovena upe Austrālijā, Kvīnslendas austrumos, Bērdekinas labā krasta pieteka, sausajā sezonā izsīkst
- Satora upe Austrālijā, Kvīnslendas austrumos, Bērdekinas labā krasta pieteka, sausajā sezonā izsīkst
- Bērzene upe Baldones un Ķekavas pagastā, Daugavas kreisā krasta pieteka, garums – 15 km; Bērze; Bērzupīte; Melnā Bērzene
- Ālave upe Latvijā, Dobeles novada Naudītes, Penkules, Auru, Krimūnu un Bērzes pagastā, Bērzes labā krasta pieteka, garums - 36 km, kritums - 40 m; Ālava; Alave
- Alūksnīte upe Latvijā, Jēkabpils un Madonas novadā, Bērzaunes labā krasta pieteka, garums - \~11 km, no tiem \~9 km ir šo novadu robežupe; Alūkste; Aloksnīte
- Upesmuižas dzirnavezers uzpludināts uz Bērzes upes Bikstu pagastā, platība — 1,6 ha
- Bikstu Palejas dzirnavezers uzpludināts uz Bērzes upes Dobeles novada Bikstu pagastā, platība — \~9 ha; Palejas dzirnavezers
- Rundāles dzirnavezers uzpludināts uz Īslīces un tās pietekas Bērsteles, platība — 5 ha
- eizenahieši Vācijas strādnieku kongresā 1869. g. Eizenahā A. Bēbeļa un V. Lībknehta vadībā dibinātās Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas biedri
- Bēteru upīte Vaidavas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā, garums - 9 km, iztek no Bērtiņu ezera; Beķeru strauts; Bēteru strauts; Sušku upe
- Novoburtņekskaja Valmieras novada Bērzaines (Jaunburtnieku) pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Jaunburtnieki Valmieras novada Bērzaines pagasta apdzīvotās vietas "Bērzaine" bijušais nosaukums
- bērzainieši Valmieras novada Bērzaines pagasta apdzīvotās vietas "Bērzaine" iedzīvotāji
- jaunburtniecieši Valmieras novada Bērzaines pagasta apdzīvotās vietas "Jaunburtnieki" iedzīvotāji
- Bauņu pagasts Valmiers novada Matīšu pagasta bijušais nosaukums, bet neliela daļa bijušā Bauņu pagasta teritorijas nonākusi Bērzaines pagastā
- Krūškalns Vaļņveida oss Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenuma dienvidrietumu malā, 4 km uz dienvidiem no Bēnes, garums - 7,5 km austrumu-rietumu virzienā, platums - 150-175 m, relatīvais augstums - 10 m, augstākā virsotne - 89 m vjl.
- Kārnīte Vārnienes kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 14 km, lejtecē Balvu un Bērzkalnes pagasta robežupe, vidustece Bērzkalnes pagastā, augštece Lazdulejas pagastā; Karniste; Karnīte
- Birztala Vārtājas kreisā krasta pieteka Rietumkursas augstienes nolaidenumā, Priekules novadā, garums - 25 km, kritums - 78 m, sākas Embūtes paugurainē; Bērstele; Birkstala; Birstala; Birstele
- Staryzamek Vecpils muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā
- Bērnene Veikals "Bērnu pasaule" Rīgā
- Velna ezers Velnēna ezers Bērzgales pagastā
- Bērzene Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Skrundas pagastā, augštece Saldus novada Pampāļu pagastā, kur saucas – Bērzenes strauts, garums – 12 km; Mālupe
- bēģnieki Ventspils novada Usmas pagasta apdzīvotās vietas "Bēģi" (arī "Bēgi", senāk - "Bēģciems" jeb "Bēģniekciems") iedzīvotāji
- Bērzaunes viduslaiku pils vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., sagrauta Livonijas kara laikā 1577. g., 17. gs. pamesta, atradās Bērzaunē, 4-5 m augstā uzkalnā, kura diametrs \~150 m, platība 44 x 51 m, saglabājies dienvidaustrumu apaļais tornis (uzbūvēts 15. gs.) ar šaujamlūkām un mūra fragments
- Lielbērstele Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Bērstele" bijušais nosaukums
- Bērzes muiža vietējas nozīmes kultūras piemineklis Dobeles novada Bērzes ciemā, ēku komplekss, sākotnēji piederējusi Livonijas ordenim, pēc 1795. g. — valsts muiža, ko pārvaldījis pārvaldnieks, lielākā daļa ēku celtas 19. gs. un daļēji saglabājušās līdz mūsdienām
- Virkstēnu ezers Virkstenis, ezers Bērzaunes pagastā
- Virksteņu ezers Virkstenis, ezers Bērzaunes pagastā
- Virkstiņu ezers Virkstenis, ezers Bērzaunes pagastā
- Zābaka ezers Zābaks, ezers Bērzaunes pagastā
- Zosoly Zasulu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā
- Spārnene Zemgaļu apdzīvotā Spārnenes novada centrs - 13. gs. 2. puses vēstures dokumentos minētā Spārnenes pils ("castrum Sparnene"), kas domājams, atradās tagadējā Īles pagasta Spārnukalnā, bet novads Zemgales rietumu daļā, un aizņēma tagadējo Bikstu, Īles, Zebrenes pagasta un daļu Annenieku pagasta teritorijas, precīzas robežas nav zināmas, izteiktas domas, ka ietilpa arī Bēne vai Jaunpils
- Dobele Zemgaļu apdzīvots novads 13. gs., aptvēra Bērzes vidusteces apvidu tagadējā Auru, Bērzes, Dobeles un Krimūnu pagasta teritoriju ar Dobeles pilskalnu kā centru
- Zilūzis Zilūža ezers Bērzaines pagastā
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Bē.