Paplašinātā meklēšana
Meklējam A.
Atrasts vārdos (845):
- A:1
- A0:1
- A1:1
- A2:1
- A3:1
- A4:1
- A5:1
- A6:1
- A7:1
- A8:1
- A9:1
- Aa:1
- AA:1
- AB:1
- AB:2
- Ac:1
- AD:1
- BA:1
- CA:1
- DA:1
- GA:1
- ĢA:1
- IA:1
- KA:1
- LA:1
- MA:1
- NA:1
- OA:1
- PA:1
- RA:1
- SA:1
- TA:1
- UA:1
- VA:1
- ZA:1
- A-h:1
- A/G:1
- A/S:1
- A10:1
- A11:1
- A12:1
- A13:1
- A14:1
- A15:1
- AAE:1
- AAI:1
- AAK:1
- AAM:1
- AAS:1
- AAZ:1
- Aba:1
- ABC:1
- ABN:1
- Abo:1
- ABP:1
- ABR:1
- ABS:1
- ABW:1
- ACE:1
- ACH:1
- ACM:1
- ACS:1
- Ači:1
- Ada:2
- Ada:1
- ADC:1
- Ade:1
- ADF:1
- ADH:1
- Adi:1
- ADN:1
- Ado:1
- ADO:1
- ADP:1
- ADR:1
- AGA:1
- AHA:1
- AIA:1
- AKA:1
- ALA:1
- AOA:1
- APA:1
- ARA:1
- ASA:1
- ATA:1
- BFA:1
- BNA:1
- BRA:1
- BTA:1
- BWA:1
- CGA:1
- CIA:1
- CYA:1
- CrA:1
- CUA:1
- DMA:2
- DMA:1
- DNA:1
- DPA:1
- DSA:1
- DUA:1
- DZA:1
- EAA:1
- EDA:1
- EEA:1
- EMA:1
- EPA:1
- ERA:1
- ESA:1
- ETA:1
- EUA:1
- FCA:1
- FIA:1
- FOA:1
- FRA:1
- FRA:2
- GDA:1
- GHA:1
- GSA:1
- GTA:1
- HMA:1
- IBA:1
- YBA:1
- IDA:1
- IEA:1
- ILA:1
- INA:1
- IPA:1
- IRA:1
- ĪRA:1
- ISA:1
- ITA:1
- JDA:1
- JKA:1
- JMA:1
- JNA:1
- KBA:1
- KLA:1
- KMA:1
- KNA:1
- LAA:1
- LBA:1
- LCA:1
- LDA:1
- LIA:1
- LĪA:1
- LJA:1
- LKA:1
- LLA:1
- LMA:1
- LOA:1
- LPA:1
- LRA:1
- LSA:1
- LTA:1
- LVA:1
- LZA:1
- MBA:1
- MCA:1
- MDA:1
- MGA:1
- MPA:1
- MRA:1
- MZA:1
- NAA:1
- NBA:1
- NCA:1
- NEA:1
- NGA:1
- NLA:1
- NRA:1
- NSA:1
- NVA:1
- PCA:1
- PGA:1
- PHA:1
- PLA:1
- PNA:1
- PPA:1
- PRA:1
- PsA:1
- PSA:1
- PTA:1
- PVA:1
- PZA:1
- RBA:1
- RJA:1
- RTA:1
- RWA:1
- S/A:1
- SAA:1
- SBA:1
- SEA:1
- SIA:1
- SLA:1
- SPA:1
- SSA:1
- STA:1
- SVA:1
- T&A:1
- TCA:1
- TDA:1
- TEA:1
- TGA:1
- TiA:1
- TIA:1
- tPA:1
- TSA:1
- TUA:1
- TVA:1
- TZA:1
- UEA:1
- UGA:1
- UIA:1
- USA:1
- UVA:1
- VAA:1
- VeA:1
- VGA:1
- ViA:1
- VIA:1
- WBA:1
- WCA:1
- WHA:1
- WMA:1
- WPA:1
- WTA:1
- ZRA:1
- ZVA:1
- A.g.:1
- AABS:1
- AAIS:1
- AĀVM:1
- Abau:1
- ABBA:1
- Abda:1
- Abdi:1
- Abha:1
- Abia:1
- Aboa:1
- Abra:1
- Abrī:1
- Absa:1
- Abza:1
- Abze:1
- Abzu:1
- ACAP:1
- ACEN:1
- ACER:1
- ACPI:1
- ACSK:1
- Ačao:1
- Adia:1
- Adje:1
- ADJO:1
- ADKP:1
- Adra:1
- Adre:1
- ADSL:1
- Adva:1
- Adze:1
- Adža:1
- AGLA:1
- AIBA:1
- AIDA:1
- AITA:1
- ALJA:1
- ALMA:1
- ALTA:1
- ANSA:1
- ARPA:1
- CAPA:1
- CIHA:1
- DCAA:1
- DHEA:1
- DJIA:1
- EASA:1
- EBTA:1
- ECHA:1
- EFCA:1
- EFSA:1
- EFTA:1
- ELJA:1
- EMEA:1
- EMSA:1
- ENEA:1
- EPPA:1
- EVEA:1
- EZKA:1
- FIBA:1
- FIFA:1
- IAEA:1
- IATA:1
- YMCA:1
- IRNA:1
- ISPA:1
- YWCA:1
- YWIA:1
- JANA:1
- JIeA:1
- KCNA:1
- KKAA:1
- LaBA:1
- LBRA:1
- LCAA:1
- LDTA:1
- LEBA:1
- LEDA:1
- LETA:1
- LĢIA:1
- LIAA:1
- LIMA:1
- LIVA:1
- LJLA:1
- LJZA:1
- LKEA:1
- LLDA:1
- LLPA:1
- LNPA:1
- LNŽA:1
- LPAA:1
- LPIA:1
- LPMA:1
- LPRA:1
- LRAA:1
- LSBA:1
- LSPA:1
- LSSA:1
- LSUA:1
- LTAA:1
- LTIA:1
- LVRA:1
- MDMA:1
- MENA:1
- MILA:1
- MKSA:1
- MPLA:1
- MRSA:1
- NASA:1
- NCAA:1
- NEFA:1
- NYHA:1
- OCTA:1
- OLNA:1
- OSHA:1
- PANA:1
- PARA:1
- PBLA:1
- PDRA:1
- PITA:1
- PKDA:1
- PSIA:1
- PTCA:1
- PTRA:1
- RRAA:1
- SANA:1
- SEGA:1
- SĒUA:1
- SPCA:1
- SSBA:1
- STOA:1
- SUNA:1
- TAVA:1
- TDMA:1
- TSTA:1
- UCLA:1
- UEFA:1
- VĀTA:1
- VESA:1
- VITA:1
- VNĪA:1
- VPPA:1
- VSAA:1
- VTRA:1
- WADA:1
- WPDA:1
- WSTA:1
- Aahof:1
- Aaken:1
- Abaga:1
- Abaho:1
- Abaja:1
- Abako:1
- Abala:1
- Abana:1
- Abapo:1
- Abars:1
- Abasi:1
- Abass:1
- Abaša:1
- Abava:1
- Abaza:1
- Abeše:1
- Abeza:1
- Abida:2
- Abida:1
- Abīda:1
- Abija:1
- Abima:1
- Abina:1
- Aboha:1
- Aboņa:1
- Abora:1
- Abudu:1
- Abuka:1
- Abula:1
- Abuls:1
- Abuna:1
- Abuta:1
- Abuto:1
- Acīte:1
- Acone:1
- Acugi:1
- Acumi:1
- Acupe:1
- Ačača:1
- Ačeha:1
- Ačena:1
- Ačera:1
- Ačiri:1
- Ačita:1
- Ačupe:1
- Adaba:1
- Adads:1
- Adaha:1
- Adaka:1
- Adama:1
- Adāma:1
- Adana:1
- Adani:1
- Adapa:1
- Adara:1
- Adehe:1
- Adela:1
- Adema:1
- Adena:1
- Adene:1
- Adera:1
- Adēra:1
- Adeta:1
- Adiča:1
- ADIIS:1
- Adīmī:1
- Adira:1
- Aditi:1
- Adola:1
- Adoņa:1
- Adoru:1
- Adsel:1
- Adūra:1
- Adzes:1
- ANOVA:1
- BAFTA:1
- BVOKA:1
- CIREA:1
- CORBA:1
- CVORA:1
- ENISA:1
- ERICA:1
- LaIPA:1
- LaMPA:1
- LAMZA:1
- LCVVA:1
- LITTA:1
- LKMAA:1
- LLDRA:1
- LMTTA:1
- LNKBA:1
- LNPVA:1
- LSAKA:1
- LVLSA:1
- ĻVLZA:1
- MEDIA:1
- NAFTA:1
- NALSA:1
- NAMSA:1
- NSILA:1
- OCTAA:1
- OVTRA:1
- PETRA:1
- ROSTA:1
- RVIRA:1
- SICTA:1
- SOFIA:1
- SONNA:1
- UNICA:1
- UNIMA:1
- UNITA:1
- UNRRA:1
- UNRWA:1
- VOVAA:1
- VSMTA:1
- WABBA:1
- WONCA:1
- A.L.M.:1
- Aadīsa:1
- Aakrug:1
- Aazāza:1
- Abaala:1
- Abādla:1
- Abadži:1
- Abaina:1
- Abaine:1
- Abaiņa:1
- Abaits:1
- Abanga:1
- Abants:1
- Abatao:1
- Abdals:1
- Abdera:1
- Abeona:1
- Abhara:1
- Abinsi:1
- Abjada:1
- Abjads:1
- Abjaku:1
- Abjāna:1
- Abjāra:1
- Abjeja:1
- Abjons:1
- Abkūde:1
- Ablaja:1
- Abnoba:1
- Abnūba:1
- Aboiso:1
- Abonga:1
- Abrava:1
- Abrene:1
- Abrīna:1
- Abruci:1
- Abruco:1
- Abruda:1
- Abruka:1
- Abrupe:1
- Abruzs:1
- Abudža:1
- Aburti:1
- Abvila:1
- Abzana:1
- Achene:1
- Ackuri:1
- Acpoki:1
- Acteka:1
- Ačerno:1
- Ačiote:1
- Adakli:1
- Adamsa:1
- Adauda:1
- Adgere:1
- Adģere:1
- Adiake:1
- Adidže:1
- Adikpo:1
- Aditja:1
- Adlehn:1
- Adlera:1
- Admers:1
- Admēts:1
- Adonai:1
- Adorfa:1
- Adrāno:1
- Adrāra:1
- Adrārs:1
- Adrija:1
- Adrova:1
- Adsern:1
- Adsirn:1
- Adzele:1
- Adzjva:1
- Adzope:1
- Adžaja:1
- EMCDDA:1
- LAILBA:1
- LANĪDA:1
- LATABA:1
- LATNIA:1
- LīszDA:1
- LVSADA:1
- NeLLJA:1
- RSEBAA:1
- SABENA:1
- VITILA:1
- Aadlūna:1
- Abācija:1
- Abadana:1
- Abadons:1
- Abaiana:1
- Abakana:1
- Abalaka:1
- Abālesa:1
- Abarūni:1
- Abasīdi:1
- Abāsīja:1
- Abasolo:1
- Abaševa:1
- Abaširi:1
- Abatska:1
- Abejadi:1
- Abelhof:1
- Abemama:1
- Abgulde:1
- Abgunst:1
- Abihils:1
- Abilīna:1
- Abinska:1
- Abitibi:1
- Abivila:1
- Abkaika:1
- Ablinga:1
- Abohara:1
- Abomeja:1
- Abotēni:1
- Abrines:1
- Abriņas:1
- Absenau:1
- Absorkī:1
- Abudabi:1
- Abujoga:1
- Abukava:1
- Abukira:1
- Abukuma:1
- Abulīte:1
- Abuluga:1
- Abūmūsa:1
- Abunana:1
- Abvonga:1
- Abzītis:1
- Achilis:1
- Achills:1
- Actlana:1
- Acupīte:1
- Ačakači:1
- Ačetūra:1
- Ačikels:1
- Ačineri:1
- Ačinska:1
- Ačitags:1
- Ačujeva:1
- Ačupīte:1
- Ačutupo:1
- Adakava:1
- Adamava:1
- Adamova:1
- Adamovo:1
- Adamowa:1
- Adatiņa:1
- Adavere:1
- Adenava:1
- Aderama:1
- Adesara:1
- Adhaura:1
- Adigala:1
- Adigeja:1
- Adigeni:1
- Adikora:1
- Adišenu:1
- Adliena:1
- Admonta:1
- Adomīne:1
- Adonajs:1
- Adonīds:1
- Adoniss:1
- Adrasts:1
- Adriāns:1
- Adulīte:1
- Adžamka:1
- Adžanta:1
- CSMA/CA:1
- EU-OSHA:1
- Ababļeva:1
- Ababļova:1
- Abalemma:1
- Abankaja:1
- Abaokoro:1
- Abarkūha:1
- Abarkūhs:1
- Abasieši:1
- Abatdags:1
- Abaushof:1
- Abavmala:1
- Abdelīja:1
- Abderafi:1
- Abduļina:1
- Abeibara:1
- Abeliški:1
- Abelshof:1
- Abenguru:1
- Abeokuta:1
- Aberdīna:1
- Abernati:1
- Abertami:1
- Abgulden:1
- Abgunste:1
- Abhāzija:1
- Abhimāni:1
- Abidžana:1
- Abīgaila:1
- Ablajeva:1
- Abovjana:1
- Abrskils:1
- Abrupīte:1
- Absaloms:1
- Absalons:1
- Abūjabja:1
- Abzakova:1
- Abzanova:1
- Acalluhi:1
- Achilejs:1
- Acminava:1
- Ačadžura:1
- Ačagvasa:1
- Ačalpura:1
- Ačerjoka:1
- Ačireāle:1
- Ačitnūrs:1
- Adajevka:1
- Adamanta:1
- Adamello:1
- Adamells:1
- Adamiški:1
- Adamovka:1
- Adamshof:1
- Adaveila:1
- Adelaide:1
- Adelanto:1
- Adelfija:1
- Aderkaši:1
- Adigrata:1
- Adindāna:1
- Adinkata:1
- Adlerupe:1
- Adoekiti:1
- Adrakaši:1
- Aduliena:1
- Adumiczi:1
- Adūngola:1
- Adutišķi:1
- Advorici:1
- Adzmuiža:1
- Adzumaja:1
- Adzumino:1
- Adžārija:1
- AKKA/LAA:1
- Abakaliki:1
- Abakašisa:1
- Abameliks:1
- Abaririna:1
- Abavciems:1
- Abavnieki:1
- Abchazija:1
- Abdelkūrī:1
- Abēlanēva:1
- Abenberga:1
- Abesīnija:1
- Abhimanju:1
- Abimelehs:1
- Abingdona:1
- Abirabita:1
- Abisinija:1
- Abjacjoja:1
- Abonabons:1
- Abotābāda:1
- Abramceva:1
- Abramovka:1
- Abrantiša:1
- Abrapampa:1
- Abūzenīma:1
- Ačafalaja:1
- Ačikulaka:1
- Adamiškas:1
- Adamiškys:1
- Adamklisi:1
- Adapazari:1
- Adatīgala:1
- Adažskaja:1
- Adgoniški:1
- Adigeiska:1
- Adijamana:1
- Adisabeba:1
- Adlisvīle:1
- Ado-Ekiti:1
- Adraskana:1
- Adrāsteja:1
- Adžabšīra:1
- Abādsaloka:1
- Abadzehska:1
- Abaetetuba:1
- Abanbesara:1
- Abankečila:1
- Abastumani:1
- Abaujsānto:1
- Abbāsābāda:1
- Abdelazīzs:1
- Abgaņerova:1
- Abragciems:1
- Abulhasība:1
- Abumombazi:1
- Abusimbela:1
- Ačaivajama:1
- Adamantina:1
- Adamstauna:1
- Adelsheima:1
- Adiamuende:1
- Adigehabļa:1
- Adirkežiga:1
- Adirondaks:1
- Adiszemena:1
- Adītjapura:1
- Adjamuende:1
- Adnameliks:1
- Adramelehs:1
- Adzeļskaja:1
- Adzjvavoma:1
- Adžaigarha:1
- Abdulhakīma:1
- Aberdīnšīra:1
- Abesomālija:1
- Abjategraso:1
- Abongmbanga:1
- Abūelkīzāns:1
- Abulstrauts:1
- Adige-Habļa:1
- Adigheheble:1
- Adildževaza:1
- Adrianopole:1
- Adžaekapāds:1
- Abdzahahabla:1
- Abja-Paluoja:1
- Ačankovilāra:1
- Ačhojmartana:1
- Aderbisinata:1
- Aderkasskaja:1
- Admiralitāte:1
- Adzisikitaka:1
- Adirojektaiga:1
- Admiraltibeja:1
- Abja-Vanameiza:1
- Abomeja-Kalavi:1
- Adiļa-Jangijurta:1
- Adsel-Luttershof:1
- Adsel-Schwarzhof:1
- amildimetil-PABA:1
- Adala-Šuhgelmeers:1
- Abgunst-Greenpelte:1
- Abgunst-Gruenfeldt:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (9998):
- alītis _Aliexpress_ mājaslapa.
- konverģences apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa apakšslānis, kas no augšējiem platjoslas _ISDN_ tīkla slāņiem saņemtās paketes sadala 48 bitu fragmentos un nodod tos segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānim pārveidošanai šūnās.
- segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa zemākais apakšslānis, kas saņem no konverģences apakšslāņa pārsūtāmo datu 48 baitu fragmentusun pārveido tos 53 baitu šūnās, pievienojot tām galvenes, kurās dota šūnas pārsūtīšanai un kļūdu labošanai nepieciešamā informācija.
- standarts MPOA _ATM_ foruma izstrādāts standarts, lai integrētu asinhronās pārsūtīšanas režīmu (_ATM_) eksistējošos tīklos _Ethernet_, marķiergredzena tīklos un protokolu _TCP/IP_ vadītajos tīklos.
- lietotāja-tīkla saskarne _ATM_ foruma izveidota publisko un privāto _ATM_ tīklu saskarne, kas nodrošina _ATM_ galalietotāja un _ATM_ komutatora sadarbību. Šo saskarni izmanto arī kadru retranslēšanas tīklos.
- nulla dies sine linea _burtiski_ "nevienu dienu bez svītriņas", t. i. nevienu dienu beznodarbes (Plīnija Vecākā vārdi par sengrieķu gleznotāju Apellu); attiecībā uz rakstniekiem - nevienu dienu bez (uzrakstītas) rindiņas.
- paplašinātā atmiņa _PC/AT_ un _IBM PS/2_ tipa datoros, kas izmanto _Intel 80286_ un jaunākus mikroprocesorus, pamatatmiņas paplašinājums, kuru var izmantot operētājsistēmas _MS-DOS_ vidē tikai ar speciālas programmatūras starpniecību, bet operētājsistēmu _OS/2_ un _UNIX_ vidē - bez papildprogrammu palīdzības.
- samainīt (biežāk izmainīt) naudu _sar._ Apmainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
- izmainīt naudu _sar._ Apmainīt naudas zīmi, monētu pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
- āči "A" klases skolēni.
- a "Ad" vai "ante" - latīņu izteikumu saīsinājumos.
- ubliētes "Aizmirstenes", apakšzemes cietumi, kur ieslodzīja uz mūžu notiesātos, it sevišķi Francijā, Valoa laikos.
- o, sancta simplicitas! "Ak, svētā vientiesība!" - vārdi, ko esot teicis Jans Huss, redzēdams, ka kāda vecene piemet malku sārtam, kurā viņu dedzina (1415. g.)
- litopēdijs "Akmens bērns" nedzīvs, pārkaļķojies miesas auglis.
- A "Alfa" Starptautisks signāls - nozīmē "nolaists ūdenslīdējs, ievērojiet attālumu un virzieties lēni!".
- bunostoma "Ancylostomatidae" dzimtas velteniskais tārps, kas lokalizējas atgremotāju tievajās zarnās, bojā to gļotādu, rada gļotādu asiņojumus, sūc asinis, izdala hemolītiskas vielas.
- plaudite "Applaudējiet!" - romiešu aktieru gala vārds.
- Buda "Apskaidrotais" - Sidhārtha Gautama, gudrais no Šākju cilts, kas dzīvoja Indijā 6. gs. p. m. ē., budisma pamatlicējs.
- guanidāze "Aspergillus niger" ferments, kas katalizē guanidīna hidrolīzi urīnvielā un amonjakā.
- tragakanta "Astragalus" ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; lieto par emulģētāju.
- ESA "Euroatom" Sagādes aģentūra ("Euratom Supply Agency").
- Mamutu nacionālais parks "Mamutu alas", atrodas Kentuki štatā, ASV, izveidots 141. g., platība - 213,8 km^2^.
- MRA "Morālā pārbruņošanās" (saīs. no angļu "Moral Re-Armament") - kristīga, antikomunistiska kustība.
- NRA "Neatkarīgā Rīta Avīze".
- Anahita "Nevainojamā", persiešu auglības dieviete, kas cēlusies no Asīrijas un Babilonijas.
- Norba Alfredovna "Norbas" markas atkritumu savācējmašīna, kas Rīgas ielās parādījās laikā, kad pilsētā izpildvaru vadīja Alfrēds Rubiks.
- PA "Press Association Ltd".
- okcidents "Rietošās saules zeme", Rietumu pasaule, Eiropa kā pretstats orientam, Austrumiem.
- magister dixit "skolotājs teica" (sholastiķu atsaukšanās uz Aristoteli kā neapstrīdamu autoritāti.
- Arbeterheim "Strādnieku nams" - kreisa ebreju sabiedriska organizācija Rīgā 1919.-1922. g. ar nodaļām Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā, nodibināja izdevniecību ar tādu pašu nosaukumu un grāmatu kooperatīvu "Arbet".
- Uncle Sam "tēvocis Sems"; _ironiski_ ASV, ASV valdība.
- Lielo dūmakaino kalnu nacionālais parks ("Great Smoky mountains") atrodas Tenesī un Ziemeļkarolīnas štatā, ASV, izveidots - 1940. g., platība - 2114 km^2^.
- levodukcija (Acs) novirze uz kreiso pusi.
- (pa)zaudēt galvu (Aiz)iet bojā, krist kaujā.
- aizkaita (Aizturēts, apvaldīts) naids, (aizturētas, apvaldītas) dusmas.
- brūvētājs (Alkoholisko dzērienu) gatavotājs.
- brūvēšana (Alus) gatavošana, darīšana.
- (iz)mainīt naudu (Ap)mainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
- (iz)mainīt naudu (Ap)mainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
- (sa)kāpt galvā (Ap)reibināt, izraisīt reibumu (par alkoholiskiem dzērieniem).
- saveikt (Ar pūlēm) pieveikt, izsmelt.
- lorbakāties (Ar valodu) niekoties.
- aiztriekties (Ar varu vai ātri) pasteigties garām, aizdzīt garām.
- (pa)rādīt zobus (At)ņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku).
- aizspļaudīt (Atkārtoti) aizspļaut.
- apgāzīt (Atkārtoti) apgāzt, pārmest pāri kaudzei.
- piekraustīt (Atkārtoti) piekraut, pielādēt pilnu.
- vienstibus (Augs) ar vienu kātu.
- izpildīt [Aizstāt]{s:1334}, tikt izmantotam (kā vietā).
- Pasaules AIDS diena 1. decembris (pēc ANO kalendāra).
- Tiesību bils 10 labojumi, kuri 1789. g. pievienoti Konstitūcijai, tie ir ASV iedzīvotāju īpašas tiesības, kuras centrālā valdība nedrīkst pārkāpt.
- makroelementi 10 visizplatītākie ķīmiskie elementi, kas veido 99,92% no Zemes garozas masas (O, Si, Ca, Al, Fe, Mg, K, Na, Ti, Mn).
- akmens zivis 10-45 cm gari zivju atveidojumi akmenī, izplatīti A-Sibīrijas, īpaši Baikāla ezera R piekrastes un Angaras upes ielejas neolīta pieminekļos.
- kosars 1000 ASV dolāru.
- kauja pie Heistingsas 1066. g. Vilhelms Iekarotājs uzvarēja anglosakšu karali Haraldu Godvinsonu un kļuva par Anglijas karali, līdz ar to sākās normandiešu Anglijas iekarošana, kas kļuva par pagrieziena punktu valsts vēsturē.
- konfederātu pavalstis 11 ASV Dienvidu pavalstu savienība, kas 1861. g. atdalījās no ASV un izraisīja pilsoņu karu; karā to sakāva un atkal pievienoja ASV.
- Adsel 13. gs. celta Livonijas ordeņa pils, kas bija Adzeles (Atzeles) novada centrs līdz 14. gs., kad Livonijas ordenis uzcēla pili Marienburgā (Alūksnē) un novada centru pārcēla uz turieni.
- Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
- Lībekas annāles 13.-14. gs. vēstures avots ("Annales Lubicenses"), kurā ir informācija par Livoniju un tirdzniecību ar to, jo Rīga bija nozīmīga Lībekas tirdzniecības partnere.
- šautriņu mešana 14. gs. Anglijā radies sporta veids, kad lokšāvēji telpās izklaidējās, nolauztus bultu uzgaļus metot koka mērķos, 1896. g. izstrādāti noteikumi un mūsdienās sportists met mazas šautriņas punktu zonās sadalītā mērķī, kura diametrs ir 34 cm; dārts.
- uskoki 16. gadsimtenī no Turcijas uz Austriju aizbēguši serbi, kas dzīvoja no laupīšanas.
- amanīti 17. gs. beigās no menonītiem atzarojusies protestantu sekta, kuras kopienas mūsdienās sastopamas ASV un Kanādā un kura noraida moderno un pilsētniecisko dzīvesveidu; eimiši.
- ASV Neatkarības deklarācija 1776. g. 4. jūlijā pieņemts dokuments, ar kuru tika pasludināta ASV kā neatkarīgas valsts nodibināšana.
- Amenhoteps IV 18. dinastijas faraons, valdīja 1372.-1354. g. p. m. ē., ieviesa dieva Atona kultu, pieņēma vārdu Ehnatons (Atona kalps).
- Amenhoteps III 18. dinastijas faraons, valdīja ap 1455.-1419. g. p. m. ē., viņa laikā uzbūvēts Amona-Ra templis Luksorā.
- bironiāde 18. gs. 30. gados Krievijas imperatores Annas Ivanovnas favorīta E. J. Bīrona nodibināts režīms.
- jaunapustuļi 18. gs. Anglijā izveidojusies sekta, ko dibinājis Eduards Irvings.
- Altona 18. gs. beigās iekārtota muižiņa Pārdaugavā pie Māras ezera, vēlākā Altonava.
- Nikobaru salas 19 salu grupa Indijas okeānā (angļu val. "Nicobar Islands"), starp Bengālijas līci un Andamanu jūru, Indijas teritorija, platība - 1600 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 642 m vjl.
- Harbinas latviešu kolonija 19. gs. beigās sakarā ar Harbinas dzelzceļa būvi tur nonāca pirmie latvieši (gk. inženieri un tehniķi), pēc Krievijas Pilsoņu kara Mandžūrijā bija \~2500 latviešu bēgļu, kas pakāpeniski izceļoja uz dažādām valstīm, 1935. g. bija \~100 latvieši un 1940. gadu otrajā pusē latvieši no Ķīnas izceļoja uz Austrāliju un Ziemeļameriku.
- jūgendstils 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma dekoratīvi lietišķās mākslas un tēlotājmākslas, arhitektūras un modes stils Eiropā un Amerikā, kam raksturīgas neregulāras viļņveida formas un līnijas un organiskās dabas formu ornamentika, utilitāri funkcionālu elementu saistījums ar viendabīgu stilizāciju.
- secesija 19. gs. beigu, 20. gs. sākuma Vācijas un Austrijas mākslinieku organizācijas, kuras nošķīrās no tālaika akadēmiskās mākslas.
- Ciķeļgrāvis 19. gs. rakts grāvis no Lubāna klāniem uz Aivieksti.
- Silakroga grāvis 19. gs. rakts grāvis, kas savieno Alaukstu ar Taunu, Vecpiebalgas pagastā; Melderu grāvis.
- Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
- Beveridža ziņojums 1942. gadā Lielbritānijas valdības sagatavotais ziņojums par sociālās drošības sistēmu“Par sociālo apdrošināšanu un līdzīgiem pakalpojumiem” (_Social Insurance and Allied Services_), kasietvēra gan esošās situācijas analīzi, gan nepieciešamo reformu plānu Lielbritānijas tapšanai par labklājības valsti ar visaptverošu sociālās drošības pārklājumu.
- kopne Nu Bus 1970. gadu beigās Masačūsetsas Tehnoloģiskajā institūtā izstrādāta ātrdarbīga 32 bitu izvēršanas kopne ar centralizētu arbitrāžu, kas vēlāk tika izmantota firmas _Apple Computer Inc. Macintosh_ saimes personālajos datoros.
- Orleānvila 1980. g. 10. oktobra zemestrīcē nopostītās Alžīrijas pilsētas Asnamas senāks nosaukums.
- izplatāmprogrammatūras profesionāļu asociācija 1987. g. ASV dibināta tirdzniecības organizācija, kuras locekļi, kas ir programmu izstrādātāji, nodod savus izstrādājumus asociācijai, kas tos testē un nodod kā kompaktdiskus organizācijas locekļiem - pārdevējiem.
- Priekules pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauts arī gandrīz viss pirmskara Asītes pagasts, kā arī daļa no Gramzdas pagasta pirmskara teritorijas.
- Asares pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas (uz ziemeļiem no Eglaines upes) un daļa bijušā Rubenes pagasta (Ancenes apkaime), savukārt bijušā Asares pagasta Spēlēnu apkaime ir pievienota tagadējam Rubenes pagastam un bijušās Jaunsubates mācītājmuižas apkaime pievienota tagadējā Subates pagasta teritorijai.
- Aizkalnes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta tikai aptuveni trešdaļa pagasta pirmskara teritorijas, bijušā Aizkalnes pagasta dienvidu daļā izveidots tagadējais Pelēču pagasts, austrumu daļa pievienota tagadējam Rušonas pagastam.
- Vānes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Vānes pagastā ir iekļauts gandrīz viss pirmskara Aizupes pagasts un daļa Matkules pagasta, savukārt daļa bijušā Vānes pagasta pievienota Saldus novada Šķēdes pagastam.
- Audriņu ezeriņi 2 ezeriņi Audriņu pagastā, platība mazāka par 1 ha.
- Abavas rumba 2 m augsts vairākpakāpju ūdenskritums Abavā 3 km lejpus Sabiles, platums — 35 m.
- valentīnieši 2. gadsimtenī Aleksandrijas zinātnieka Valentīna dibināta gnostiķu sekta, kas neatzina miroņu augšāmcelšanos.
- Krimas konference 2. pasaules kara antihitleriskās koalīcijas lielvalstu vadītāju sanāksme, notika 1945. g. 4.-11. februārī Jaltā, Krimas pussalā, piedalījās Lielbritānijas, ASV un PSRS vadītāji un ārlietu ministri, tika saskaņoti plāni, lai panāktu pilnīgu nacionālsociālistiskās Vācijas sakāvi, kā arī noteikti galvenie pēckara politikas principi miera un starptautiskās drošības nodrošināšanai.
- indigo bērns 20. gadsimta 80. gadu sākumā šo terminu ieviesusi bērnu psiholoģe Nensija Anna Teipa (Tape), kas cilvēka īpašības un uzvedības modeļus saistīja ar viņa elektromagnētiskā lauka jeb auras krāsām - t. s. sarežģīto bērnu aurā N. A. Teipa konstatējusi indigo jeb dziļo zilo krāsu.
- tehnokrātisms 20. gs. 30. gados ASV izplatījusies sabiedriski politiska kustība par vispārējās labklājības sasniegšanu, rūpniecības modernizēšanu un tautsaimniecības plānošanu valsts mērogā.
- jaunkriticisms 20. gs. 30. un 40. gados ASV literatūrzinātnē dominējošs virziens, kas uzsver nostādni, ka literārs teksts ir autonoms un tāpēc lasāms, tam neuztiepjot nekādas biogrāfiskas vai citādas interpolācijas no malas, toties visā pilnībā respektējot tā valodisko struktūru.
- institucionālisms 20. gs. sākumā radies politiskās ekonomijas virziens, it īpaši ASV, kurā dominē atziņa, ka nepieciešama valsts regulējoša iejaukšanās ekonomikā, un uzsvērts, cik liela loma ekonomikā ir sociālām, politiskām un ekonomiskām institūcijām.
- koronavīrusi 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais vīruss "SARS-CoV-2" (saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2"), ko pazīst arī kā "Covid-19" vai vienkārši koronavīrusu.
- Pasaules filozofijas diena 21. novembris (pēc ANO kalendāra).
- Kusas ūdenskrātuves 3 ūdenstilpes Madonas novada Aronas pagastā uz Aronas pietekas Kapupītes, platība - 7,0 ha, 0,4 un 1,2 ha.
- pecīlija 3-5 cm gara zobkarpveidīgo kārtas zivs no V-Amerikas, populāra akvāriju zivs ar daudziem krāsu un formu variantiem.
- Andreja diena 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā; Andrejdiena.
- Mazais Ararats 3925 m augsta virsotne Armēnijas kalnienē.
- Čagosu arhipelāgs 5 koraļļu salu grupas Indijas okeānā ("Chagos Archipelago"), uz dienvidiem no Maldivu salām, lielākā - Djego Garsijas atols, kopējā platība 110 kvadrātkilometru, >1000 iedzīvotāju.
- argonauti 50 varoņi grieķu mitoloģijā, jūras braucēji, kas Jāsona vadībā ar kuģi "Argo" devās uz Kolhīdu pēc zelta aunādas.
- Jaunanglija 6 štati ASV ziemeļaustrumu daļā ("New England"): Meina, Ņūhempšīra, Vērmonta, Masačūsetsa, Rodailenda un Konektikuta.
- Pasaules diabēta diena 9. novembris (pēc ANO kalendāra).
- putnu gripa A tipa gripas vīrusa izraisīta putnu slimība (lat. "avian influenza"); pirmās dokumentāri apstiprinātās ziņas par putnu gripu rodamas 1878. gadā Itālijā.
- UVA A ultravioletais starojums.
- akseroftols A vitamīns.
- apokalipse A. Dīrera kokgriezumu sērija, kuras slavenākais darbs ir "Četri apokalipses jātnieki" - mēris, karš, bads, nāve -, kas joņo pāri pasaulei.
- divatrons A. Kronvalda ieteikts jaunvārds teātra apzīmēšanai, kas neieviesās.
- stradivāri A. Stradivāri izgatavota vijole, kam raksturīga pilnīga forma un skaista skaņa.
- LB A/s "Latvijas balzams".
- LB A/s "Latvijas bērzs".
- LDz A/s "Latvijas Dzelzceļš".
- LF A/s "Latvijas finieris".
- LGS A/s "Latvijas Gaisa satiksme".
- LG A/s "Latvijas gāze".
- LK A/s "Latvijas kuģniecība".
- LNT A/s "Latvijas Naftas tranzīts".
- LP A/s "Latvijas Pasts".
- PV A/s "Pasažieru vilciens".
- RCT A/s "Rīgas Centrālais tirgus".
- RPO A/s "Rīgas Pasažieru osta".
- parastā pirkstiņbaterija AA tipa 1,5 V elektrobarošanas elements.
- mazā pirkstiņbaterija AAA tipa 1,5 V elektrobarošanas elements.
- tievā pirkstiņbaterija AAA tipa 1,5 V elektrobarošanas elements.
- AED AAE dirhēms; Apvienoto Arābu Emirātu valūtas kods, sīknauda - puls.
- alternanthera Aalternantera - amarantu dzimtas ģints.
- indantrenkrāsvielas AAntrahinona kublu krāsvielas, izceļas ar savu lielo izturību.
- AB AB dambis - atrodas Daugavā pie Klīversalas (1986.-1992. g. tika saukts par Krišjāņa Valdemāra dambi).
- Nava Aba, pilsēta Ķīnā ("Ngaba"), Sičuaņas provincē, tās nosaukums ķīniešu valodā.
- Ababļova Ababļeva.
- Babļeva Ababļevas ezers Kaunatas pagastā.
- Babļevas ezrs Ababļevas ezers Kaunatas pagastā.
- Ababļovas ezers Ababļevas ezers.
- Bezmeina Abadana - pilsēta Turkmenistānā.
- Abdzahahabla Abadzehska - apdzīvota vieta Krievijā, Krasnodaras novada Adigejas Republikā, tās nosaukums adigejiešu valodā.
- Abaina Abaine - upe Madonas novadā.
- Abaiņa Abaine - upe Madonas novadā.
- Nainiekste Abaines labā krasta pieteka Indrānu pagastā, garums - \~2 km.
- Abora Abaines labā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā, garums - \~4 km.
- Abaits Abaita ezers Ķeipenes pagastā.
- Aghbana Abakana - pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikas galvaspilsēta, tās nosaukums hakasu valodā.
- Ustjabakanska Abakana - pilsētas Krievijas Krasnojarskas novadā, nosaukums līdz 1931. g.
- abakanieši Abakanas apkārtnē izsūtījumu pavadījušie.
- Boļšaja Abakana Abakanas kreisā satekupe, atrodas Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidrietumu daļā.
- abakanieši Abakanas pilsētas, tās apkārtnes, kā arī Abakanas upes apkārtnes (līdz 1992. g. Krasnojarskas novadā, tagadējā Hakasijas Republikā, Krievijā) iedzīvotāji.
- abakus Abaks.
- Kantona Abaririna - viena no Fēniksa salām Klusajā okeānā, Kiribati teritorijā.
- obors Abars.
- abpusieliekts Abās pusēs ieliekts.
- abpusizliekts Abās pusēs izliekts.
- aupušas Abās pusēs.
- nagas Abas rokas; rokas un kājas.
- abjas Abas.
- Abasieši Abasa pēcteči, Bagdādes kalifu dinastija (762.-1258. g.).
- abatija Abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošo teritoriju un īpašumiem; šāda klostera baznīca.
- abtese Abate - katoļu sieviešu klostera priekšniece.
- abtiene Abate.
- abts Abats.
- Abau Abava.
- Vecupe Abavas augšteces vecā, neregulētā gultne.
- Teņņu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Kandavas pagastā; lejtecē Mustenes strauts; augštecē Mūkošstrauts.
- Smirnieku strauts Abavas kreisā krasta pieteka Kandavas pagastā.
- Mazupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā; Krākšupīte.
- Būdnieku valks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Brasliņu upe Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Oļupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Ozolupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Sausvalks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Streijupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Kaderu valks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā, augštece Rendas pagastā.
- Biežupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Dambupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Žagarvalks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Valgale Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 22 km, kritums - 72 m; Mulca; augštecē Gaiļupīte; Galamuižas upīte; Galupīte; Jānīšgrāvis.
- Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte.
- Dūņupe Abavas kreisā krasta pieteka Rendas pagastā, garums - 7 km; Dūņupīte; Ozolupe; Ozolupīte.
- Rumbulīte Abavas kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, augštece Tukuma novada Matkules pagastā, garums - 10 km, kritums - \~60 m; Briņķupe; Rambulis; Rembulis; Rumbula; Rumbuliņa.
- Žīdu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā, augštece Zemītes pagastā, garums — 11 km.
- Auziņu grāvis Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Jaunpils un Irlavas pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe.
- Dumpju strauts Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Kandavas pagastā.
- Viesata Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 41 km, kritums - 59 m, iztek no Remtes ezera; Remtes upe; Smuku upe; Vēžu upe.
- Amula Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 55 km, kritums - 76 m, sākas Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, netālu no Remtes ezera.
- Vēdzele Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 35 km, kritums - 70 m, vidustecē un lejtecē izteikti līkumaina; Kukša; Kukšupe; Vēdzeļupe; augštecē Zemīte, Zilupīte.
- Roja Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, lejtecē Jaunsātu un Irlavas pagasta robežupe, garums - 15 km, kritums - 3,1 m; Bunkupe; Rojas strauts.
- Stropupe Abavas kreisā krasta pietekas Īvandes nosaukuma variants tās augštecē.
- Mācītājmājas upīte Abavas kreisā krasta pietekas Īvandes paralēle nosaukums tās lejtecē.
- Galamuižas upīte Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās augštecē.
- Mulca Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās vidustecē.
- Zemīte Abavas kreisā krasta pietekas Vēdzeles paralēls nosaukums tās augštecē, Zemītes pagastā.
- Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene.
- Lašupīte Abavas labā krasta pieteka Abavas pagastā, garums - 9 km.
- Līgupe Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums - 17 km, augštece uz robežas ar Strazdes pagastu; Līga; Līgasupe; Jāņupe.
- Kurzemnieku strauts Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums — 11 km; Čapuļu strauts; Čāpuļu strauts.
- Vardene Abavas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, iztek no Slujas ezera, garums - 10 km; Mergava; Mežzīles upe.
- Tojātu upīte Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā.
- Kalešupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 9 km; Kalešu upe.
- Bebrupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Kandavas pagastā, augštece Cēres pagastā, garums - 11 km.
- Veģupīte Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Lībagu, Abavas un Ģibuļu pagastā, garums - 8 km; Veģupe; Veģe; Veģes upe.
- Dzelzāmurupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Rendas pagastā, iztek no Segliņu ezera, garums - \~3 km; Dzelzsāmura upe; Lanka; Lankupe.
- Virbupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 23 km, kritums - 65,2 m; Karone; Kārone; augštecē Sknābe; vidustecē Virba, Virbupe, Virbu upe, Jaunpagaste; lejtecē Svente.
- Zvarīte Abavas labā krasta pieteka Tukuma novada Pūres pagastā, garums - 6 km; Zvāre; Zvārīte.
- Pūre Abavas labā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 18 km, kritums - 18 m, iztek no Sēmes ezera, augštecē (līdz Sīļupes ietekai) saucas "Sēmes upe"; Pūres upe; Pūrupe.
- Kroja Abavas labā krasta pieteka Ugāles pagastā, garums - 9 km.
- Mellupe Abavas labā krasta pieteka, garums - 12 km; Melupe; Melnupīte.
- Sēmes upe Abavas labā krasta pietekas Pūres nosaukums tās augštecē līdz Sīļupes ietekai.
- Abaushof Abavas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Padures pagasta teritorijā.
- Abaushof Abavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagasta teritorijā.
- Valgales pagasts Abavas pagasta nosaukums līdz 1949. gadam.
- Āžupe Abavas pietekas Imulas paralēls nosaukums tās lejtecē.
- Lāčupe Abavas pietekas Imulas paralēls nosaukums tās lejtecē.
- Vilpene Abavas pietekas Imulas paralēls nosaukums tās lejtecē.
- Gaiļupīte Abavas pietekas Valgales nosaukums tās augštecē.
- Vīnakalns Abavas senlejas labā pamatkrasta nogāze Sabilē, kur no 16. gs. audzē vīnogas brīvā dabā, augstums - 33 m.
- Abavas Velnakmens Abavas Velnakmens - aizsargājams dabas un arheoloģiskais piemineklis, sena kuršu kulta vieta, atrodas netālu no Abavas Velnalas, Kandavas pagastā, tā virszemes daļai aptuvena nošķelta elipsoīda forma, augstums - 2,1 m, apkārtmērs - 15 m.
- Baltā kroga Velnakmens Abavas Velnakmens.
- Kalnamuižas Velnakmens Abavas Velnakmens.
- Matkules Velnakmens Abavas Velnakmens.
- Melderu Velnakmens Abavas Velnakmens.
- Abavas Velnala Abavas Velnala - aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Abavas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzes sāngravā, Kandavas pagastā, izveidojusies smilšakmeņos zem dolomīta slāņa, 6,5 m gara un 2,4 m plata ala ar šauru un zemu ieeju.
- Matkules Velnala Abavas Velnala.
- Melderu Velnala Abavas Velnala.
- kupols Abažūrs (parasti puslodes veidā).
- kupona Abažūrs.
- širme Abažūrs.
- abdērītisms Abdērītu uzskats, ka cilvēce paliks tagadējā attīstības stāvoklī; vientiesība, muļķība.
- apbēda Abēda - svaigi kautas cūkas gaļas ēdiens, gan zupa, gan arī cepta gaļa; skābu kāpostu zupa ar svaigu cūkas gaļu un aknām, ar vai bez miežu putraimiem.
- ambiseksuāls Abēja dzimuma.
- abādi Abējādi.
- abelis Abēlija - kaprifoliju dzimtas sausseržu ģints suga, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- a Aber, bet.
- izohromosoma Aberativa hromosoma ar diviem morfoloģiski un ģenētiski identiskiem pleciem, kura veidojusies nepareizas centromēras dalīšanās gadījumā.
- Eberdīna Aberdīna - pilsētas Skotijā.
- medane Abesīniešu šķidruma mērs, 8,127 l; pieņemtais svars sviestam - 7,465 kg.
- Abisinija Abesīnija.
- abesīnietis Abesīnijas jeb Etiopijas pamatiedzīvotājs
- abesīņi Abesīnijas jeb Etiopijas pamatiedzīvotājs; etiopietis
- mahalleks Abesīņu sudraba naudas vienība, 1/12 daļa no Menelika dāldera.
- Abgunst-Greenpelte Abgunst-Gruenfeldt.
- Abgunst Abgunstes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā.
- Abgunst-Gruenfeldt Abgunstes-Grīnfeldes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā.
- Abchazija Abhāzija.
- Abhāzija Abhāzijas Republika - pašpasludināta valsts Krievijas aizbildniecībā.
- Anana Gunda abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - auglības, medību un biškopības dieviete, bērnu dzimstības aizgādne.
- Džadža Abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - laukkopības un dārzeņkopības dieviete.
- Limilahs Abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - laulāto laimes dievība, pie kuras klusībā griezās jaunie cilvēki pēc zīlēšanas pavasara cikla rituālu noslēgumā.
- Ancva Abhāzu un abāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - augstākais dievs, dabas un cilvēku radītājs, vienīgais Visuma pavēlnieks.
- diveči Abi divi; divatā.
- divēči Abi divi; divatā.
- abadiv Abi divi.
- abadivi Abi divi.
- dvaji Abi divi.
- dveji Abi divi.
- divi Abi minētie.
- abadui Abi.
- abai Abi.
- abaji Abi.
- abaju Abi.
- abeiš Abi.
- abējām Abi.
- abējs Abi.
- abis Abi.
- abjām Abi.
- abji Abi.
- abjiem Abi.
- abju Abi.
- abu Abi.
- Abia Abias štats - Nigērijas administratīvi teritoriālā vienība ("Abia" / "Abia State"), administratīvais centrs - Umuahija, platība - 6320 km^2^, 2834000 iedzīvotāju (2007. g.), atrodas valsts dienvidu daļā.
- idiohromosomas Abiem dzimumiem esošas hromosomas, kas tēviņiem un mātītēm ir katram savā lielumā.
- aksolotls Abinieka amblistomas kāpurforma, kas spēj vairoties; par amblistomu pārvēršas tikai neparastos eksistences apstākļos, piem., trūkstot mitrumam.
- amphibia Abinieki - mugurkaulnieku klase.
- dixidae Abiniekodu dzimta.
- amfībija Abinieks.
- kurkulēns Abinieku (varžu, krupju) kāpurs.
- bezastainie abinieki abinieku kārta ("Anura, Ecaudata, Salientia"), kuras pieaugušajiem īpatņiem nav astes; raksturīgākie pārstāvji - vardes un krupji.
- bezkāju abinieki abinieku kārta ("Apoda"), kas izplatīti Āzijas, Āfrikas un Amerikas tropu joslā alās; sliekabinieki.
- abiniece Abinieku sūrene ("Polygonum amphibium").
- kolumella Abinieku, rāpuļu un putnu vidējā ausī iegarens kauliņš, kas savieno bungplēvīti ar iekšējās auss ovālo lodziņu, zīdītājiem sadalījies 3 dzirdes kauliņos.
- Koļesņikova ezers Abiteļu ezers Skrudalienas pagastā.
- Obiceļu ezers Abiteļu ezers Skrudalienas pagastā.
- Obiteļu ezers Abiteļu ezers Skrudalienas pagastā.
- Abiķeļu ezers Abiteļu ezers Skrudalienas pagastā.
- Amazones abutilone abituloņu suga ("Abutilon megapotamicum").
- svītrainā abutilone abituloņu suga ("Abutilon striatum").
- Teofrasta abutilone abituloņu suga ("Abutilon theophrasti"), kas sastopama arī Latvijā.
- abitūrijs Abiturienta pārbaudījums; abitūrija.
- Objačeva Abjacjoja, apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikā, tās nosaukums krievu valodā.
- Blana rags Abjada raga agrākais nosaukums.
- Ablaja Ablajeva, tās nosaukums baškīru valodā; apdzīvota vieta Krievijā, Baškortostānas Reepublikā.
- abolicionists Abolicionisma dalībnieks, piekritējs.
- a/k Abonenta kastīte.
- pasūtinātājs Abonents.
- koncentrators Abonentu līniju pieslēguma bloks, kas uzstādīts ārpus telefona centrāles (iestādē, dzīvojamā ēkā, slēgtā skapī u. c.).
- telekss Abonentu telegrāfa sakari, kurus realizē pa telefona tīklu.
- kabeļtelevīzija Abonentu televīzijas sistēma, kurā signālu raida pa kabeļiem.
- abonemanga Abonēšana.
- izrakstīt Abonēt (laikrakstu, žurnālu), pasūtīt (grāmatas).
- abonierēt Abonēt.
- aborīgins Aborigēni.
- paraepilepsija Abortīva epilepsijas lēkme; aura.
- izmešanās Aborts mājdzīvniekiem.
- pārmešanās Aborts mājdzīvniekiem.
- himčistka Aborts.
- āpaš Abpus, abās pusēs.
- abējpus Abpus.
- abjpus Abpus.
- abpuš Abpus.
- abpusēs Abpus.
- abrkasts Abpus.
- diataksija Abpusēja ataksija pretstatā hemiataksijai.
- MISEP Abpusēja informācijas sistēma nodarbinātības politikas jautājumos ("mutual information system on employment policies").
- cingulektomija Abpusēja smadzeņu jostas krokas priekšējās puses izgriešana, lietota psihisko slimību ārstēšanā.
- pretiespiedums Abpusēji apspiestam papīram iespiedums uz otrās papīra puses, kad pirmā puse jau apspiesta.
- bikonkāvs Abpusēji ieliekts vai iedobts (piem., lēca).
- bikonvekss Abpusēji izliekts (gk. par lēcu).
- āpušin Abpusēji.
- abajudka Abpusējs noraidījums (piem., hokejā).
- abejpusīgs Abpusējs, abpusīgs.
- abejup Abpusējs, divpusējs.
- abejups Abpusējs, divpusējs.
- āpuš Abpusējs, uz abām pusēm.
- abpusīgs Abpusējs.
- divpušu Abpusējs.
- abpusass Abpusgriezīgs; abpusēji ass.
- divpusgriezīgs Abpusgriezīgs.
- abstarpējs Abpusīgs, abpusējs.
- abstarpīgs Abpusīgs, abpusējs.
- ambilaterāls Abpusīgs, divpusīgs.
- listers Abpusvērsējs arkls.
- atpīlis Abrā no atlikumiem sakasīta maize, to cepa un veidoja pamatā bērni.
- kasis Abrā sakasītas mīklas atliekas un no tām izcepta maize.
- abre Abra.
- abrs Abra.
- baļģe Abra.
- baļļa Abra.
- baļva Abra.
- iejavnīca Abra.
- abracadabra Abrakadabra.
- abrasdibens Abras apakšējā daļa.
- skrabiņš Abras kasis, kasīklis.
- abrurags Abras rokturis.
- skreblis Abras skrāpis.
- skrēpis Abras skrāpis.
- slīpgraudi Abrazīva materiāla graudi (kā) slīpēšanai.
- slīpakmens Abrazīva materiāla veidojums (kā) slīpēšanai.
- elektroabrazīvs Abrazīvs materiāls ar strāvu vadošu saistvielu.
- krokuss Abrazīvs materiāls, ko izmanto metālu un stikla pulēšanai.
- slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai.
- Jaunlatgale Abrenes pilsētas nosaukums 1925.-1938. g., 1944. g. pievienota Krievijai un pārdēvēta par Pitalovu; līdz 1925. g. pastāvēja dzelzceļa stacija un miests Pitalova.
- LCP Abreviatūra no Latvijas Centrālā padome.
- VVF Abreviatūra, kas veidota no Latvijas Valsts prezidentes (1998.-2006. g.) Vairas Vīķes-Freibergas iniciāļiem.
- abbreviatura Abreviatūra.
- abreviācija Abreviatūra.
- kasnis Abrkasis - kukulītis no abrā sakasītām mīklas paliekām.
- kasis Abrkasis - metāla rīks, ar ko sakasa kopā mīklas paliekas abrā.
- abarkasis Abrkasis (1).
- abraskrāpis Abrkasis (1).
- abrasskrāpis Abrkasis (1).
- abrukasa Abrkasis (2).
- abrskrāpis Abrkasis, metāla rīks, ar ko sakasa kopā mīklas paliekas abrā.
- sakašas Abrkasis, sakasīts siens u. c.
- abrakasis Abrkasis.
- abrākasis Abrkasis.
- abrakastiņš Abrkasis.
- abrakasts Abrkasis.
- abraskasis Abrkasis.
- abrkastiņš Abrkasis.
- abrukasis Abrkasis.
- abrukaslis Abrkasis.
- abruskrāpis Abrkasis.
- boķis Abrkasis.
- kašeklis Abrkasis.
- ķigulītis Abrkasis.
- pladiņš Abrkasis.
- sakasas Abrkasis.
- Abruci Abruco - reģions Itālijā.
- Abrupīte Abrupe - upe Saldus novadā.
- skrāpīte Abruskrāpīte.
- kontrapertūra Abscesā radīta papildatvere iepretim iepriekš izdarītam griezumam, kas atvieglina strutu atdalīšanos.
- hematapostēma Abscess, kurā ir asinis.
- orometrs Absolūtā augstuma mērītājs - barogrāfs vai aneroīds, ar kuru aptuveni noteic absolūto augstumu.
- radioaktīvā oglekļa metode Absolūtā vecuma noteikšanas metode organiskiem, gk. arheoloģiskiem materiāliem; pamatojas uz radioaktīvā izotopa daudzuma noteikšanu, kura pussabrukšanas periods ir 5570 gadu; radioaktīvā oglekļa datēšanas metode.
- transcendentais Absolūtais.
- poliplazmija Absolūti vai relatīvi palielināts plazmas daudzums asinīs.
- abzolūti Absolūti.
- rokoko Absolūtisma laikmeta arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā 18. gadsimtā no 30. līdz 60. gadiem), kam raksturīgas izsmalcinātas, vijīgi ornamentālas formas, dekoratīvisms, patvaļīgi traktēta mitoloģiskā tematika tēlotājā mākslā, krāsu toņu blāvums.
- absolūtists Absolūtisma piekritējs.
- abzolutisms Absolūtisms - valsts pārvaldes forma, kur augstākā vara neierobežoti pieder vienai personai; neierobežota patvaldība.
- absolotismus Absolūtisms.
- androgīns Absolūts cilvēks, kas sevī apvieno abus dzimumus.
- monitordozimetrija Absorbētās starojuma dozas nepārtraukta kontrole, izmantojot vizuāli kontrolējamus dozimetrus, kas ļauj laikus koriģēt starošanas režīmu.
- abstraģēt Abstrahēt.
- atgarozēties Abstrahēties.
- jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
- abstrakcionists Abstrakcionisma pārstāvis.
- natūrfilozofija Abstrakta dabas skaidrošana, aplūkojot to vienotā veselumā.
- transēma Abstrakta semantiska vienība, kuru izmanto oriģinālteksta un tulkojuma salīdzināšanai.
- ēma Abstrakta, kompleksa, jēdzieniski vispārināta, ar noteiktu valodas līmeni saistīta valodas struktūrvienība kā dažādu šīs vienības izpausmes veidu kopums (invariants, nevis konkrēts īstenojums).
- abstraktais ekspresionisms abstraktās mākslas virziens ASV 20. gs. 40. un 50. gados, kas strauji izplatījās arī Eiropā; uzsvaru lika uz gleznošanas aktu, pašai krāsai un krāsu faktūrai piemītošo izteiksmību, kā arī mākslinieka, krāsas un audekla mijiedarbību.
- klasteris Abstrakts datu tips.
- klasters Abstrakts datu tips.
- cirkulis Abstrakts instruments, ar kuru var konstruēt jebkuru riņķa līniju, ja zināms tās centrs un rādiuss.
- beznaģība Abstrakts vispārinājums --> beznaģe.
- simbolizācija Abstraktu fenomenu pārnesums konkrētos priekšmetiskos tēlos; baiļu atvairīšanas mehānisms.
- reifikācija Abstraktu jēdzienu konkretizēšanās.
- abstrahēšana Abstraktu jēdzienu veidošana; vispārināšana.
- pretprātīgs Absurds, aplams.
- ezodeviācija Abu acu redzes asu pastiprināta tendence konverģēt.
- izopija Abu acu redzes asuma vienādība.
- kataforija Abu acu šķielēšana lejup.
- dekstroklinācija Abu acu vertikālo meridiānu augšējo polu rotācija pa labi.
- kopdzīve Abu cilvēka dzimumu pārstāvju dzīvošana kopā, parasti pēc noteiktām sabiedriskām, tiesiskām u. tml. normām.
- Abudabi Abū Dabī.
- pusaudzis Abu dzimumu cilvēki pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
- jaunietis Abu dzimumu cilvēki vecumā starp pusaudža un brieduma gadiem.
- kopmācības Abu dzimumu skolēnu mācības vienā un tai pašā klasē, skolā.
- svāčas Abu jaunlaulāto mātes.
- svāti Abu jaunlaulāto tēvi.
- paraplēģija Abu kāju vai roku paralīze.
- hemidistrofija Abu ķermeņa pušu nevienāda attīstība.
- mezopneimonijs Abu pleiras lapu savienojuma vieta pie plaušu vārtiem.
- Abusimbela Abū Simbela
- Abū Šūša Abū Šūša (_Abū Shūshah, Jazīrat_), sala Sarkanās jūras ziemeļos, Saūda Arābijas Tebūkas mintakā.
- Abūzenīma Abū Zenīma - pilsēta Ēģiptē, Sinaja pussalā, osta Suecas līča krastā, 15000 iedzīvotāju.
- Zenīma Abū Zenīma - pilsēta Ēģiptē, Sinaja pussalā, osta Suecas līča krastā, 15000 iedzīvotāju.
- izokorija Abu zīlīšu platuma un formas vienādība.
- Abukira Abukiras līcis.
- Dranda Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, garums - 11 km; Lambupīte.
- Nigra Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 25 km, kritums - 147 m; Blomupe; Labsne; Labzna; Lābzna; Nīgra.
- Lisa Abula kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, augštece Cēsu un Smiltenes novadā, garums - 32 km, kritums - 124 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē.
- Spindupe Abula kreisā pieteka Brenguļu pagastā, garums - \~6 km.
- Avota Abula kreisā pieteka Valmieras novada Brenguļu pagastā, garums - \~5 km; Avote.
- Puju strauts Abula labā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes pagsatā.
- Melderupīte Abula labā krasta pieteka Trikātas pagastā, garums - \~6 km.
- Nārvelis Abula labā krasta pieteka, Smiltenes un Valmieras novada robežupe, iztek no Slīpju ezera, garums - 10 km; Narvele; Narvelis; Karvelis.
- apbulis Abulis.
- Abulīte Abuls - Gaujas kreisā krasta pieteka.
- Abula Abuls, Gaujas kreisā krasta pieteka.
- Aburgas grāvis Aburgas ezera noteka uz Lakšezeru Ventspils novada Usmas pagastā, garums - \~1 km.
- Āborga ezers Aburgas ezers Usmas pagastā.
- Aborgas ezers Aburgas ezers Usmas pagastā.
- Āburgas ezers Aburgas ezers Usmas pagstā.
- Lueggen Aburta muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā.
- abutilons Abutilone.
- kanatņiks Abutilons.
- abutiloņu hibrīdi abutiloņu sugu krustojumi ("Abutilon x hybridus"), ko dēvē arī par istabas kļavām.
- Abzana Abzanova - pilsētas nosaukums baškīru valodā.
- Apse Abze, Mazās Juglas kreisā pieteka.
- Abza Abze, Mazās Juglas pieteka.
- Sivenurga Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Lauberes pagastā, augštece Ķeipenes pagastā; Sivēnurga.
- Sise Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Madlienas pagastā, garums - 5 km; Sisse; Zise.
- panuveīts Acābola asinsvadu apvalka iekaisums, kas skar visu šo slāni.
- uveīts Acābola asinsvadu apvalka iekaisums.
- oftalmorāģija Acābola asiņošana.
- logadektomija Acābola konjunktīvas gabaliņa izgriešana.
- nistagmoīds Acābola kustības, kas atgādina nistagmu.
- nistagmogrāfija Acābola kustību reģistrēšana nistagma gadījumā.
- perioftalmīts Acābola makstu iekaisums.
- makroftalmija Acābola palielinājums.
- oftalmorekse Acābola plīsums.
- pioftalms Acābola sastrutojums.
- akmiņaraksts Acainais četrnīšu trinītis.
- izacojis Acains (par maizi u. tml.).
- acāts Acains (par maizi, kartupeļiem).
- māzers Acains koks (bērzs), ļoti ciets; no acaina koka pagatavots priekšmets.
- irbulains Acains, cirmuļains.
- irbuļains Acains, šūnains.
- acots Acains.
- izburbulējis Acains.
- azaleja Acālija.
- azālija Acālija.
- Acāno Dečimo Acāno Dečimo - pilsēta Itālijā ("Azzano Decimo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pardenones provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
- acainieks Aceknis - kuņģa daļa atgremotājiem.
- actenis Aceknis (atgremotājdzīvniekiem).
- acainis Aceknis.
- aciknis Aceknis.
- acaena Acēnas.
- pensnē Acenes, ko ar atsperes palīdzību piestiprina uz deguna.
- retējlapu acēna acēnu suga ("Acaena anserinifolia").
- Bjūkenena acēna acēnu suga ("Acaena buchananii").
- Magelāna acēna acēnu suga ("Acaena magellanica").
- sīklapu acēna acēnu suga ("Acaena microphylla").
- acetabularia Acetabulārijas.
- diacetanilīds Acetanilīda derivāts; fizioloģiski darbīgāks par acetanilīdu.
- diacetēmija Acetetiķskābe asinīs.
- diacetūrija Acetetiķskābes ekskrēcija ar urīnu.
- acetetiķesteris Acetetiķskābes etilesteris, bezkrāsas šķidrums ar patīkamu smaržu.
- diacetāts Acetetiķskābes sāls.
- salofens Acetil-p-amidosalols, balti kristāli bez smakas un garšas, lieto pret reimatismu un sāpju remdināšanai.
- cellagols Acetilcelulozes laka, ko dabū šķīdinot acetilcelulozu acetilēntetrabromīdā.
- tetrahloretans Acetilēna savienojums ar hloru, labi šķīdina celulozes acetātu, kādēļ to lieto vecu krāsojumu noņemšanai, laku firnisu un sveķu kausējamo trauku tīrīšanai, attaukošanai, ateļļošanai utt., ļoti izturīgs pret skābēm.
- acetilbetametilholīns Acetilholīna derivāts, ietekmē parasimpātisko sistēmu līdzīgi acetilholīnam.
- aspirīns Acetilsalicilskābe.
- tetrametiletilenglikols Acetona redukcijas produkts sārmainā vidē, kas kristalizējas plāksnītēs ar 6 molekulām ūdens, izmanto mākslīgā kaučuka rūpniecībā.
- cellīts Acetonā šķīstoša acetilceluloze.
- ACH Acetoncianhidrīns.
- acetonēmija Acetonķermeņu palielināts daudzums asinīs kā tauku un olbaltumvielu nepilnīgas noārdīšanās sekas.
- acetonūrija Acetons urīnā.
- acidanthera Acidantēras.
- divkrāsu acidantēra acidantēru suga ("Acidanthera bicolor").
- Tubergena acidantēra acidantēru suga ("Acidanthera tubergenii").
- acidocīts Acidofila šūna; eozinofilais leikocīts.
- ketoacidoze Acidoze, ko izraisa ketonskābju uzkrāšanās organisma audos un šķidrumos; parasti attīstās cukura diabēta un badošanās gadījumā.
- ačīgs Acīgs; uzmanīgs, mundrs, izveicīgs.
- aķīgs Acīgs.
- špullīgs Acīgs.
- seksviterpēni Acikliski, cikliski vai policikliski nepiesātinātie ogļūdeņraži ar 3 izoprēna posmiem.
- acilācija Acila grupas ievešana vai veidošana organiskā savienojumā.
- acilēšana Acilgrupas ievadīšana organiskos savienojumos.
- evidents Acīm redzams, pilnīgi skaidrs.
- acīm redzot Acīmredzot.
- acīm redzami Acīmredzot.
- superacis Acis ar izcilām īpašībām, kas nodrošina sevišķi labas redzes un orientācijas spējas.
- ači Acis.
- ačkas Acis.
- blenžamie Acis.
- blisenes Acis.
- bolenes Acis.
- burkali Acis.
- čokāli Acis.
- fari Acis.
- fonari Acis.
- fonāri Acis.
- glazki Acis.
- iluminators Acis.
- karabciki Acis.
- lokatori Acis.
- morgali Acis.
- morgalki Acis.
- peška Acis.
- šnifti Acis.
- stariņi Acis.
- starmetējs Acis.
- zenki Acis.
- Aciņa ezers Acīte, ezers Murmastienes pagastā.
- Mazais Murmasts Acīte, ezers Murmastienes pagastā.
- uzacot Acot un pabeigt acot.
- pāracot Acot vēlreiz, no jauna.
- aizpotēt Acot, okulēt.
- acāt Acot.
- čepīt Acot.
- varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa – apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties.
- ciklodukcija Acs ābola grozīšana, ko veic slīpie acs muskuļi.
- enoftalms Acs ābola iegrimums orbītā.
- endoftalmīts Acs ābola iekšējo apvalku iekaisums.
- elektroparacentēze Acs ābola punkcija ar adatu, lietojot strāvas impulsu un turot adatu, kamēr priekšējās kameras šķidrumā rodas ūdeņraža burbuļi.
- acābols Acs ābols - lodveida orgāns ap 2,5 cm diametrā, atrodas acs dobumā (orbītā), ko norobežo galvaskausa kauli un izklāj taukaudi.
- acābolis Acs ābols.
- bērneņš Acs ābols.
- eksoftalmija Acs ābolu izspiešanās no acu dobumiem slimības rezultātā.
- anatropija Acs ābolu tieksme miera stāvoklī pavērsties uz augšu.
- fotopija Acs akomodācija gaismai; redze dienā.
- prezbiopija Acs akomodācijas pavājināšanās vecumā.
- dioptometrija Acs akomodācijas un staru laušanas spēju mērīšana.
- oftalmogrāfija Acs aprakstošā anatomija.
- cīpslene Acs ārējā apvalka daļa, kas apņem acs ābola mugurējo un sānu daļu un veido acs baltumu.
- radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa - caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
- kantoplastika Acs ārējā kaktiņa paplašināšana vai tā defekta izlabošana.
- kantotomija Acs ārējā kaktiņa pārgriešana.
- starene Acs asinsvadu apvalka daļa, kuras sastāvam ir raksturīgas dažāda virziena muskuļu šūnas.
- oftalmatrofija Acs atrofija.
- epikants Acs augšējā plakstiņa kroka, kas lokveidīgi pāriet uz apakšējo plakstiņu un daļēji aizsedz acs iekšējo kaktiņu līdz ar asaru ezeru.
- plaksnējums Acs baltums.
- sclera Acs baltums.
- oftalmodesmīts Acs cīpslu vai saišu iekaisums.
- plakstiene Acs dobuma augšdaļa kopā ar plakstiņu.
- periorbita Acs dobuma kaulplēve.
- periorbīta Acs dobuma kaulplēve.
- oftalmoneirīts Acs dobuma nerva iekaisums.
- orbitogrāfija Acs dobuma un tā satura rentgenogrāfiska vai datortomogrāfiska vizualizācija.
- orbīta Acs dobums.
- blenoreja Acs gļotādas strutojošs iekaisums.
- blefaroklonuss Acs gredzenmuskuļa kloniski krampji, acs krampjaina mirkšķināšana.
- blefarospazma Acs gredzenmuskuļa toniski krampji.
- oftalmija Acs iekaisums.
- oftalmoskopija Acs iekšienes apskate ar oftalmoskopu.
- entoptoskopija Acs iekšpuses un acs iekšējo ēnojumu apskate.
- kantīts Acs kaktiņa iekaisums.
- kantektomija Acs kaktiņa izoperēšana.
- kseroftalmija Acs konjunktīvas un radzenes epitēlija sausums A vitamīna trūkuma dēļ; var kļūt par akluma cēloni.
- oftalmotropometrija Acs kustību mērīšana.
- fakolizīns Acs lēcas albumīns; lieto agrīnas kataraktas stadijas ārstēšanā.
- fakomalācija Acs lēcas atmiekšķēšanās.
- pseidofakija Acs lēcas attīstības traucējums, kad lēcu aizstāj taukaudi vai saistaudi.
- fakoma Acs lēcas audzējs.
- fakometecēze Acs lēcas dislokācija.
- fakīts Acs lēcas iekaisums.
- fakoerīze Acs lēcas izsūkšanas operācija kataraktas gadījumā.
- fakocistīts Acs lēcas kapsulas iekaisums.
- kapsīts Acs lēcas kapsulas iekaisums.
- cistitomija Acs lēcas kapsulas incīzija; kapsulotomija.
- fakopalinģenēze Acs lēcas reģenerācija.
- fakoskleroze Acs lēcas sacietēšana.
- rinokantektomija Acs mediālā kaktiņa izgriešana.
- oftalmofantoms Acs modelis apmācībai.
- oftalmomiozīts Acs muskuļu iekaisums.
- oftalmoplēģija Acs muskuļu paralīze.
- oftalmomiotomija Acs muskuļu pārgriešana.
- autorefraktometrija Acs optiskā stipruma mērīšana dioptrijās ar speciālu aparatūru.
- plakstiņš Acs orgāns tās aizsargāšanai - divas saistaudu plātnes, ko no ārpuses klāj āda, bet no iekšpuses - plāns epitēlija apvalks.
- miežagrauds Acs plakstiņa malas vai tauku dziedzera iekaisums.
- blikstene Acs plakstiņš, skropstas.
- acuplakstiņi Acs plakstiņš.
- acuplaksts Acs plakstiņš.
- blikstens Acs plakstiņš.
- kulba Acs plakstiņš.
- blefarīts Acs plakstiņu malu iekaisums, grūti ārstējama slimība.
- keratīts Acs radzenes iekaisums.
- hipoforija Acs redzes ass novirze uz leju.
- eksoforija Acs redzes līnijas nosliece uz āru, slēpta diverģējoša šķielēšana.
- katarrakta Acs redzes slimība; katarakta 1.
- tuvredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tālu objektu saskatīšanā.
- tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu objektu saskatīšanā.
- skiaskopija Acs refrakcijas noteikšanas metode.
- oftalmula Acs rēta.
- skrapste Acs skropsta.
- tēņš Acs slimība, kad iekaisušais acs ābols pārklājas ar kutikulu.
- blefarostenoze Acs spraugas nenormāls sašaurinājums.
- blefarorāfija Acs spraugas pilnīga vai daļēja aizšūšana.
- kantorāfija Acs spraugas saīsināšana, sašujot tās kaktiņu.
- pseidoptoze Acs spraugas sašaurinājums kā anomālija vai kā tauku nogulsnēšanās sekas plakstiņā.
- cikloparēze Acs starenes muskuļa vājums.
- retīna Acs tīklene.
- rodopsīns Acs tīklenes fotoreceptoru (nūjiņu) pigments.
- retinīts Acs tīklenes iekaisums.
- pigmentdeģenerācija Acs tīklenes pārmantota slimība, kas attīstās vielmaiņas traucējumu dēļ.
- īriss Acs varavīksnene.
- iridociklīts Acs varavīksnenes un starenes iekaisums.
- oftalmosterēze Acs zaudējums.
- anizokorija Acs zīlīšu diametru nevienādība.
- dzirnums Acs zīlīte.
- pupilla Acs zīlīte.
- zirnulis Acs zīlīte.
- zirnums Acs zīlīte.
- ridze Acs, valdziņā adījumā, pinumā u. tml.
- ace Acs.
- kaplodziņš Acs.
- lukturis Acs.
- oculus Acs.
- šķīvītis Acs.
- acsskrūve Acskrūve.
- azteki Acteki.
- huaxteca Acteki.
- Šilonena Acteku (Centrālamerika) mitoloģijā - kukurūzas dieviete, kas tika attēlota kā dzeltensarkanās drānās tērpusies meitene.
- Šočipilli Acteku (Centrālamerika) mitoloģijā - ziedu dievs, kurš bija arī vasaras dievs, deju, spēļu, dzīru un gleznošanas aizbildnis.
- Illamatekutli Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, dieva Miškoatla pirmā sieva.
- Patekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - dievība, to zāļu un sakņu personifikācija, kuras nepieciešamas reibinošā dzēriena oktli pagatavošanai, dievietes Majauelas vīrs.
- nagvals Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - gars sargātājs, dubultnieks, arī jaundzimuša bērna aizgādnis.
- Sinteotls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - jaunas kukurūzas dievs, zemkopju un zeltlietu meistaru aizgādnis.
- Tenočs Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - kultūrvaronis, dieva Miškoatla dēls, acteku vadonis (vēsturiska persona) laikā, kad tie pārnāca uz Mehiko ieleju.
- Icpapalotla Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - likteņa dieviete, kas saistīta ar augu kultu.
- Šočikecala Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - mīlas, auglības, ziedu, grūtniecības un mājas lietu dieviete.
- Makuilšočitls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - pavasara augu valsts, mīlas, ziedu, līksmes un bumbas spēles dievs.
- Majauela Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - sākotnēji viena no auglības dievietēm, vēlāk agaves un no agaves gatavotā dzēriena - oktli dievība, kuru attēloja kā sievieti ar 400 krūtīm.
- Ištliltons Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - veselības dievs, kuram nesa upuri, kad bērns sāka runāt.
- Astlana Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - vieta, no kuras dievs Uicilopočtli pavadīja actekus uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā; vārds "acteks" nozīmē Astlanas iedzīvotājs.
- Ehekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā – vēja dievs, dievs – demiurgs, kas licis pamatus pastāvošajai kārtībai un pamodinājis debesu spīdekļus.
- Actlana Acteku dzimtene, no kurienes dievs Uicilopočtli viņus esot aizvedis uz Meksikas centrālo daļu; vārds "acteki" nozīmē - "Actlanas ļaudis".
- Čikomekoatla Acteku kukurūzas dieviete.
- Omejokatla Acteku mitoloģijā - augstākā debesu sfēra "divējādības vieta" kurā valdīja pirmās dievības pasaulē Ometeotla abas hipostāzes - Ometekutli un Omesivatla.
- Miktlantekutli Acteku mitoloģijā - deviņu pazemes pasauļu dievs, kura pavadoņi bija sikspārņi, zirnekļi un pūce.
- Vevekoijotls Acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, Makuilšočitla emanācija.
- Miktlana Acteku mitoloģijā - mirušo zeme, baismīga valstība, kas nebija tikai soda vieta, jo gan grēciniekiem, gan tikumīgajiem bija jāiet tai cauri, izņemot vardarbīgā nāvē mirušos.
- Ometeotls Acteku mitoloģijā - pirmā dievība pasaulē, abu dzimumu dievība, kas radījusi pati sevi, tā vīrišķā hipostāze bija Ometekutli, bet sievišķā - Omesivatla.
- Omesivatla Acteku mitoloģijā - pirmās dievības pasaulē Ometeotla, kas radījusi pati sevi, sievišķā hipostāze.
- Ometekutli Acteku mitoloģijā - pirmās dievības pasaulē Ometeotla, kas radījusi pati sevi, vīrišķā hipostāze.
- Uištosiuatla Acteku mitoloģijā - sāls un sāļo ūdeņu dievība, lietus dieva Tlaloka vecākā māsa, tika uzskatīta par izlaidības aizbildni, viņu attēloja ar viļņotām līnijām klātā tērpā, ar baltu vairogu un meldru vālīti rokās.
- Tonatiu Acteku mitoloģijā - saules dievs, kuram jaunības saglabāšanai katru dienu bija jāsaņem upuru asinis.
- Veveteotls Acteku mitoloģijā - uguns un mājas pavarda dievs, vecākā dievība un pirmais cilvēku sabiedrotais.
- Ejekatls Acteku mitoloģijā - vēja dievs, viens no lielā dieva Kecalkoatla iemiesojumiem, nozīmīgs demiurgs, kas piedalījās pasaules kārtības izveidošanā.
- Tlasolteotla Acteku mitoloģijā - zemes, auglības, seksuālās izlaidības un grēku nožēlas dieviete, grēcinieku aizbildne.
- Miškoatls Acteku mitoloģijā - zvaigžņu un mākoņu dievs, Uicilopočtli un Kecalkoatla tēvs.
- Tonalpohualli Acteku svētais almanahs, kas bija daļa no kalendāra, aptvēra 260 dienu periodu, katrai dienai bija savs vārds un skaitlis un dienas bija sagrupētas nedēļās; par katru dienu grupu bija atbildīgas konkrētas dievības.
- Topalhualli Acteku svētais kalendārs, kurā bija 260 dienas, kas sadalītas 20 nedēļās ar 13 dienām.
- Tonalpovalli Acteku svētais kalendārs, kurā bija 260 dienas, kas tika sadalītas divdesmit nedēļās, katrā pa 13 dienām; kalendārs tika izmantots reliģiskiem mērķiem un darbojās paralēli kārtējam saules kalendāram 52 gadu ciklā.
- Čalčiutlikue Acteku upju un ezeru dieviete, lietus dieva Tlaloka sieva.
- Šipetoteks Acteku zemkopības dievs ("nodīrātais"), kuram, līdzīgi kā kukurūzai miza, tika dzīvam novilkta āda; viņu reprezentēja noskalpētas cilvēka galvas maska.
- iritis Acu ābola iekšējās kārtas (varavīksnenes) iekaisums.
- retinitis Acu ābola trešās kārtas (tīklenes) iekaisums.
- nagadauzis Acu ārsts.
- izoforija Acu atrašanās vienā horizontālā plāksnē, kad nav ne hipoforijas, ne hiperforijas.
- blennorreia Acu gļotādas strutains iekaisums.
- blenoftalmija Acu gonoreja.
- halkīts Acu iekaisums ar asarošanu un jutību pret gaismu; rodas no acu berzēšanas, ja rokām bijusi saskare ar varu.
- leproftalmija Acu iekaisums lepras gadījumā; leproza oftalmija.
- fotoftalmija Acu iekaisums no pārāk stipras gaismas.
- elektrooftalmija Acu iekaisums, ko izraisījis elektriskā loka ultravioletais starojums.
- oftalmomiāze Acu infestācija ar dobumdunduru "Oestrus ovis" kāpuriem.
- oftalmogrāfija Acu kustību pētīšana un grafiska attēlošana.
- komentārs Acu liecinieka vai darbinieka piezīmējumi par notikumiem, kuros viņš bijis dalībnieks vai galvenais varonis.
- ortoforija Acu muskuļu darbības ideālais līdzsvars, kad pilnīgā miera stāvoklī abu acu redzes asis ir paralēlas.
- heteroftalmija Acu nevienādība.
- blakstiņi Acu plakstiņi.
- blikstiņi Acu plakstiņi.
- plākstene Acu plakstiņš; plākste.
- plākstens Acu plakstiņš; plākste.
- plākstins Acu plakstiņš; plākste.
- plākste Acu plakstiņš; plākstens; plākstiņš.
- šķērsdisparācija Acu redzes asu iekšupvērstība.
- glaukoma Acu slimība, kuras pazīmes ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās un redzes spējas pavājināšanās.
- nagata Acu slimība; zirgu acu slimība.
- oftalmopātija Acu slimība.
- oftalmiatrija Acu slimību terapija.
- raudiņš Acu zīlīte.
- redzūklītis Acu zīlīte.
- seka Acu zīlīte.
- rāviens Acumirklī, tūlīt, pēkšņi.
- momentāns Acumirklīgs; ļoti ātri pārejošs.
- acumirklējs Acumirklīgs.
- stracis Acumirklis, brīdis.
- strace Acumirklis, brītiņš.
- mirksnis Acumirklis, mirklis; mirknis.
- mirknis Acumirklis, mirklis.
- acimirkls Acumirklis.
- acumirksnis Acumirklis.
- akimirksnis Acumirklis.
- mirkslis Acumirklis.
- Ačupe Acupīte - upe Latvijā.
- Ačupīte Acupīte - upe Latvijā.
- Acupe Acupīte, Rūjas pieteka.
- Pētersona grāvis Acupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā.
- Maiļupīte Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
- Tīruma grāvis Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
- raugs Acuraugs, dārgums, mīlulis.
- obkonisks Ačgārni konisks, ar pamata plāksni uz augšu un virsotni lejup.
- adžubeniski Ačgārni, atpakaļiski, otrādi, atmuguriski.
- adžubu Ačgārni, otrādi, atmuguriski.
- atžubu Ačgārni, otrādi, atmuguriski.
- ķedeliski Ačgārni, sajaucot secību.
- atkāņu Ačgārni; no labās puses uz kreiso.
- ačagārni Ačgārni.
- ačgāniski Ačgārni.
- ačgari Ačgārni.
- ačgārnis Ačgārni.
- ačgārniski Ačgārni.
- ačgārnus Ačgārni.
- ačigārni Ačgārni.
- ačugārniski Ačgārni.
- ačugārniskis Ačgārni.
- adžgāniski Ačgārni.
- adžgārni Ačgārni.
- adžigārni Ačgārni.
- adžugarni Ačgārni.
- atkāleņ Ačgārni.
- atkaļņi Ačgārni.
- atsprēkleņ Ačgārni.
- atžagarni Ačgārni.
- atžagarnis Ačgārni.
- atžagniski Ačgārni.
- kleivuski Ačgārni.
- retrogrāfija Ačgārns raksts; spoguļraksts.
- antistrefons Ačgārns slēdziens.
- adžgārns Ačgārns.
- Ači Ači Kastello - pilsēta Itālijā.
- Ači Ači Katena - pilsēta Itālijā.
- Ači Ači Santantonio - pilsēta Itālijā.
- ačinskieši Ačinskas apkārtnē izsūtījumu pavadījušie.
- ačinskieši Ačinskas pilsētas un apkārtnes (Krasnojarskas apgabalā Krievijā) iedzīvotāji.
- Madaļāni Ačkirkas Madaļāni - Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ačkirkas Madelāni" nosaukuma variants.
- ačikups Ačkups.
- adažio Adagio - mēreni, lēnām.
- irbe Adāmā adata.
- irbis Adāmā adata.
- Nazreta Adāma, pilsēta Etiopijā.
- adata Adāmadata.
- badīkla Adāmadata.
- irbs Adāmadata.
- urbulis Adāmadata.
- irbi Adāmadatas.
- irbji Adāmadatas.
- Adamaiša ala Adamaita ala.
- midantāns Adamantāna atvasinājums, parkinsonisma ārstēšanas līdzeklis.
- Adamells Adamello.
- adamīts Adamīti.
- Sviļpīne Adamovas ezera pieteka Rēzeknes novada Vērēmu pagastā; Svilpīne; Šķeņovas strauts.
- Vilku ezers Adamovas ezers Ezernieku pagastā.
- Adamovo Adamovas ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Adumavas ezers Adamovas ezers Vērēmu pagastā.
- Adamowa Adamovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagasta teritorijā.
- Seinaha Adana - pilsēta Turcijas dienvidos.
- Seihana Adana, pilsēta Turcijā.
- pielāgošanās Adaptācija.
- readaptācija Adaptācijas (1) atjaunošana.
- dezadaptācija Adaptācijas traucējumi, zūdot cilvēka spējai pielāgoties sociālajiem apstākļiem.
- hostadapteris Adapteris, kas pārsūta datus un instrukcijas starp diskešu vai diskdziņa kontrolieri un centrālo procesoru.
- adapteris Adapters.
- adaptris Adapters.
- Arakana grēda Adaro grēda Mjanmas (Birmas) rietumos.
- Viktorijas kalns Adaro grēdas augstākā virsotne, Mjanmas (Birmas) rietumos, augstums — 3053 m.
- ergodermatoze Adas arodslimība.
- dermatopatoloģija Adas patoloģija.
- frinoderma Ādas sausums ar matu folikulu hiperkeratozi. A avitaminozes pazīme.
- kniepadata Adata ar apaļu, bieži krāsainu, galviņu tērpa rotāšanai.
- repadata Adata pīpes galviņas un kāta kanāla tīrīšanai.
- unsauts Adata pīpes tīrīšanai.
- mežģīņadata Adata, kuru izmanto mežģīņu izgatavošanai.
- aduta Adata.
- šusnica Adata.
- spurādaiņi Adatādainie ("Echinodermen").
- dzeloņādainie Adatādainie.
- adatādainie Adatādaiņi.
- adataiņi Adatādaiņi.
- echinodermata Adatādaiņi.
- jūraszvaigznes adatādaiņu klase ("Asteroidea"), kuru ķermenis sastāv no diska un 5-30 stariem, sastopamas okeānos un sāļās jūrās, gk. siltajās joslās, 1700 sugu, 1 suga sastopama arī Baltijas jūras dienvidu daļā.
- krinoideji Adatādaiņu klase ("Crinoidea"), piecstaraini, simetriski, sāļu jūru dzīvnieki, ādā ir kaļķa skelets, ķermenis kausveidīgs, Latvijā atrodami gk. fosilijās silūra nogulumos.
- asterias Adatādaiņu tipa ģints.
- jūraslilijas Adatādaiņu tipa klase ("Crinoidea"), piecstaraini simetriski dzīvnieki ar kausveidīgu ķermeni.
- jūrasezis Adatādaiņu tipa klase ("Echinoidea"), ķermenis ir apaļš vai lodveidīgs ar blīvām bruņām, pie kurām piestiprinātas cietas adatas, dzīvo siltajās jūrās, 2 apakšklases, \~800 sugu.
- rafidas Adataini skābeņskābā kalcija kristāli, kas nogulsnējas dažu augstāko augu šūnās un kas parasti sakopoti kūlīšos.
- adatmētelis Adatains apvalks, kažoks, piem., ezim.
- adatmētelītis Adatains apvalks, piem., kastaņa čaula.
- adataiņš Adatains.
- adatots Adatains.
- sprākle Adatas acs.
- dzenolis Adatas gals.
- dzenols Adatas gals.
- keratonikse Adatas ievadīšana caur radzeni, sevišķi, operējot kataraktu.
- Aguļaša straume Adatas raga straume pie Āfrikas dienvidaustrumu krastiem.
- Aguļaša rags Adatas rags, Āfrikas galējais dienvidu punkts.
- sprančadata Adatas veids.
- hydnaceae Adateņu dzimta.
- hydnum Adateņu dzimtas ģints.
- rūsassēne adateņu dzimtas sēņu ģints ("Asterodon").
- bankera Adateņu dzimtas sēņu ģints ("Phellodon", syn. "Bankera").
- baltzobe Adateņu dzimtas sēņu ģints ("Phellodon").
- ausenīte Adateņu sēņu ģints ("Auriscalpium").
- gļotzobe Adateņu sēņu ģints ("Gloiodon").
- gludais adatgliemezis adatgliemežu suga ("Acicula polita").
- Adatiņas ezers Adatiņa, ezers Līksnas pagastā un Daugavpils pilsētā.
- kivano Adatu gurķis ("Cucumis metuliferus", angļu val. "kiwano").
- adatnieks Adatu izgatavotājs vai tirgotājs.
- popis Adatu spilventiņš.
- akupunktūra Adatu terapija, Ķīnas tautas medicīnas metode, kuras pamatā ir noteiktu aktīvo punktu kairināšana ar speciālām adatām.
- adatterapija Adatu terapija; akupunktūra.
- filipunktūra Adatu vai stieples ievadīšana aneirismas maisā, lai ierosinātu asins sarecēšanu.
- dzelonis Adatveida izaugumi (dzīvniekiem).
- dzelonis Adatveida izvirzījums, veidojums (priekšmetiem).
- sferolīts Adatveida kristālu agregāts, kam ir sfēras forma un radiāli staraina struktūra.
- martensīts Adatveida mikrostruktūra; novērojama dažos stipri pārdzesētos metāla sakausējumos un tīros metālos; lielākā praktiskā nozīme ir martensītam tēraudā.
- rotadata Adatveida rotas lieta (kā, piemēram, apģērba saspraušanai un greznošanai).
- vampīrspraudnis Adatveida spraudnis, kas kalpo datora pievienošanai lokālā tīkla maģistrālei, nepārgriežot koaksiālo kabeli.
- adatveidīgs Adatveida.
- syngnathidae Adatzivju dzimta.
- syngnathus Adatzivju dzimtas ģints.
- syngnathiformes Adatzivjveidīgo kārta.
- aldarieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Alderi" (senāk - "Aldermuiža", arī "Aldari") iedzīvotāji.
- alderieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Alderi" (senāk - "Aldermuiža", arī "Aldari") iedzīvotāji.
- Neuermuehlen-Schloss Ādažu pils muižas nosaukums līdz 19. gs., vēlākā Gaujas jeb Pļavas muiža (vāciski - Aahof).
- Adelijas zeme Adelijas krasts.
- Adene Adena.
- adenium Adēnijas.
- resnā adēnija adēniju suga ("Adenium obesum").
- adenozīns Adenīna un ribozes atvasinājums, nukleīnskābju sastāvdaļa.
- adenozīntrifosforskābe Adenīna, d-ribozes un 3 fosforskābes molekulu savienojums, šūnu enerģijas avots; piedalās fosforilēšanas reakcijās glikolīzē.
- adenozīndifosfāts Adenīna, d-ribozes un divu fosforskābes molekulu savienojums; piedalās glikolīzes procesos.
- adenoidīts Adenoīdu iekaisums.
- adenotomija Adenoīdu izgriešana.
- holangiokarcinoma Adenokarcinoma, kas attīstījusies no intrahepatisko žultsvadu epitēlija; sastāv no eozinofilām kubveida vai kolonveida epitēlijšūnām, kas veido mazas caurulītes vai acīnus ar fibrozu stromu, var producēt gļotas, bet ne žulti.
- miksadenoma Adenoma, kas pa daļai miksomatozi deģenerējusies; gļotu dziedzera adenoma.
- heteradenoma Adenoma, kas radusies audos, kuros normāli nav dziedzeru.
- hondroadenoma Adenoma, kurā ir skrimšļaudi.
- horioadenoma Adenomas tipa horija audzējs, kas noārda placentu.
- adenozīnfosfāts Adenozīna fosforskābes esteris.
- ADP Adenozinodifosfāts.
- ATP Adenozīntrifosfāts (angļu "adenosine triphosphate"); ATF.
- ATF Adenozīntrifosfāts, nukleotīds, enerģijas uzkrājējs visos dzīvajos organismos.
- Odara Adēra, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- Kuerbis Aderkasa muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā.
- Fistehlen Aderkašu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Taurupes pagastā.
- muzejvabole Ādgraužu dzimtas ģints ("Anthrenus"), vaboles 1,7-4 mm garumā ar ovālu zvīņām klātu ķermeni, kāpuri grauž ādas un vilnas izstrādājumus; Latvijā 5-6 sugas.
- baltpunktu ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Attagenus pellio").
- Smirnova ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Attagenus smirnovi").
- Adjamuende Adiamuende.
- adiantaceae Adiantaugi.
- adiantum Adiantes.
- sarmatainā adiante adiantu suga ("Adiantum hispidulum").
- ķīļveida adiante adiantu suga ("Adiantum raddianum").
- Adigheheble Adigehabļa, apdzīvota vieta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā.
- Adigeja Adigejas Republika.
- temirgoji Adigejiešu etnogrāfiska grupa (uz tās dialekta pamata veidota adigejiešu nacionālā rakstība).
- bžeduhi Adigejiešu etnogrāfiska grupa, kas veido šās tautas lielāko daļu.
- abadzehi Adigejiešu etnogrāfiska grupa, senatnē viena no lielākajām adigu ciltīm.
- Žiguaša Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - dieviete, koku aizgādne, kurai piemīt liela gudrība.
- Mezitha Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - mežu un medību dievs, savvaļas dzīvnieku aizgādnis.
- Merema Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - zemkopības dieviete un biškopības aizgādne.
- Kodešs Adigeju (Melnās jūras piekraste) mitoloģijā - jūras dievība, kuru iztēlojās kā lielu zivi, kas notur jūru krastos, lai tā neizplūstu.
- Semsūra Adijamana, pilsēta Turcijā, tās nosaukums kurdu valodā.
- rīdze Adījuma (cimda, zeķes) valnis; valnī ieadīta citas krāsas svītra.
- sviķele Adījuma (zeķes, cimda) mala, vīle, sviķelis.
- pīne Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās.
- apadas Adījuma nobeigums.
- žakardpinumi Adījuma pinumi, kuros cilpas veidotas saskaņā ar rakstu, bet vietās, kur pavediens neveido cilpas, vecās cilpas tiek saglabātas.
- zigzagpinumi Adījuma pinumu rakstu dubultie šķērsadījumi, kuros krustojas blakusstāvošo cilpu stabiņi.
- cūkastiņa Adījuma raksta veids.
- saulstariņi Adījuma raksta veids.
- cūkactiņas Adījuma raksts, kas atgādina acis.
- lapiņa Adījuma raksts.
- mietiņš Adījuma raksts.
- mušiņa Adījuma raksts.
- prespinumi Adījuma rakstu pinumi, kas satur cilpas ar vienu vai vairākiem uzmetumiem.
- plīšpinums Adījuma rakstu pinums, kurā ieadīti papildu pavedieni vai štāpeļa šķiedras, kas veido pagarinātus pārstaipus.
- metums Adījuma sākums, zeķei pirmās acu rindas.
- acs Adījuma valdziņš.
- noraušana Adījuma valdziņu noraukšana.
- aizada Adījuma valnis vai raksti; aizadi.
- aizadi Adījuma valnis vai raksti; aizsākts adījums.
- mežģīņadījums Adījums ar sīki caurumotu rakstu.
- pāraine Adījums vai izšuvums, arī austa josta ar pāros izkārtotu rakstu.
- sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
- roža Adījums, audums, kura rakstā izmantoti stilizētu ziedu (parasti rožu) motīvi; apģērbs, kas darināts no šāda auduma, adījuma.
- mašīnadījums Adījums, kas darināts ar adāmmašīnu.
- megžine Adījums, kas ir adīts, cieši nesaistot valdziņus.
- patentadījums Adījums, kura abas puses ir vienādas un kura rindas abos virzienos veidotas, noceļot valdziņu un vienlaicīgi izdarot pār to apmetumu un labiski saadot valdziņus.
- šķērsadījums Adījums, kurā cilpu rinda veidota no viena vai dažiem pavedieniem.
- garenadījums Adījums, kurā katra cilpu rindas cilpa veidota no sava pavediena; pamatņu adījums.
- adums Adījums.
- dālderis Adījumu un audumu raksts, arī zirga spalvas raibums (ābolains).
- adāmais Adīklis, dzija adīšanai.
- darīklis Adīklis; dareklis.
- adāms Adīklis.
- adikls Adīklis.
- darāmais Adīklis.
- uzmeti Adīkļa pirmā acu rinda.
- kalpeņš Adīkļa valdziņš.
- filē Adīšana lielām cilpām.
- izadīties Adīšanā tikt patērētam, izlietotam.
- adījums Adīšanas veids.
- atadīties Adīt līdz apnikumam.
- mistrīt Adīt vai izšūt raibi, aust krāsainu audumu.
- pāradīt Adīt vēlreiz, no jauna.
- pāradām Adīt vienu kārtu ar vienu dzīparu, otru kārtu ar citu.
- megžināt Adīt, cieši nesaistot valdziņus.
- adināt Adīt.
- maidet Adīt.
- megžīt Adīt.
- megzt Adīt.
- mežģot Adīt.
- pavilnīt Adīt.
- adenis Adīta jaka, adīts džemperis.
- kopka Adīta jaka.
- adījums Adīta priekšmeta raksts.
- celene Adīta šalle, kuras gali sniedzas vismaz lidz ceļgaliem.
- stulmenis Adīta uzmava, ko uzmauc uz (kājas vai rokas) stilba.
- dūrgals Adīta vai izšūta aproce, uzrocis; maucis (2).
- muncis Adīta vai no drēbes šūta šaura (sieviešu) jaciņa.
- endzete Adīta vai tamborēta mežģīne (ko iešuj, piemēram, spilvendrānā).
- šinšilla Adīta vilnas drāna ar uzkārstu virsmu.
- uzmaucene Adīta vilnas sieviešu cepure; cepure ar ausu pārsegiem.
- adātāja Adītāja.
- adēja Adītāja.
- adējeņa Adītāja.
- adējiņa Adītāja.
- adītājs Adītāja.
- mauči Adītas aproces (manšetes); adītas vai izšūtas aproces, adīti rakstaini uzroči vai uzkāji pie sieviešu tautastērpa.
- mupši Adītas aproces.
- purkši Adītas aproces.
- dalderaiņi Adīti cimdi ar rūtainu rakstu.
- untraļi Adīti roku sildītāji.
- cilpaiņi Adīti vilnas cimdi ar dzijas cilpiņām otrā pusē.
- lapainis Adīts cimds ar lapveida adījuma rakstu.
- kamzols Adīts džemperis.
- adītinis Adīts priekšmets, parasti jaka, cepure.
- adījums Adīts priekšmets.
- aproce Adīts roku sildītājs.
- maucenis Adīts uzrocis, izšūts ar stikla pērlītēm.
- pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals.
- acainītis Adītu cimdu raksts.
- uzvalaiži Adītu zeķu un cimdu augšējā mala.
- adjektivizēties Adjektivēties.
- adjektivizācija Adjektīvu rašanās no citu vārdšķiru vārdiem.
- dekanāts Administrācija (fakultātē), ko vada dekāns.
- forstmeisters Administratīva amata persona mežsaimniecībā dažās R-Eiropas valstīs, vai arī tikai tituls.
- palē Administratīva celtne (Francijā).
- prefektūra Administratīvā iedalījuma vienība (senajā Romā).
- komarka Administratīvā iedalījuma vienība Spānijā u. c. valstīs, parasti ietver vairākas municipalitātes; apgabals.
- virsvalde Administratīva institūcija (orgāns) līdz 1940. gadam, kuras pārziņā ir vairākas radnieciskas organizācijas; celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija (orgāns).
- kopsapulce Administratīva institūcija (piemēram, akciju sabiedrībā).
- apakškonsistorija Administratīva institūcija luterāņu baznīcā, kas pakļauta konsistorijai.
- arbitrāža Administratīva institūcija, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
- pārvalde Administratīva institūcija, kas nodarbojas ar tai pakļauto iestāžu, organizāciju vai citu objektu darbības un vadības jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija.
- noms Administratīva vienība mūsdienu Grieķijā.
- Vondsvērta Administratīvais rajons Londonā ("Wandsworth").
- teritoriālisms Administratīvās tiesībās valsts pārvaldes kārtība, kur pārsvarā administratīvas iestādes, kas darbojas noteiktā valsts teritorijas daļā, pārzinādamas tur visas pārvaldes lietas.
- izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu); izsacīt (2).
- izsacīt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu); izteikt (2).
- autokefālā baznīca administratīvi patstāvīga Austrumu baznīca.
- Prodes pagasta teritorija administratīvi terioriālo pārkārtojumu laikā daļa no pirmskara Prodes pagasta teritorijas nonāca mūsdienu Eglaines un Bebrenes pagastā, bet mūsdienu Prodes pagasta teritorijā iekļāva nelielu daļu no pirmskara Asares pagasta.
- župa Administratīvi teritoriāla cilšu kopienu apvienība dienvidu un rietumu slāviem agrā feodālisma laikmetā.
- prefektūra Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība (piemēram, Japānā).
- ciems Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos PSRS laikā pagasta vietā; attiecīgā teritorija.
- vilajets Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Afganistānā un Turkmenistānā.
- ķarks Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Albānijā; viens no 12 Albānijas apgabaliem.
- marzs Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Armēnijā; viens no 10 šīs valsts teritorālajiem apgabaliem.
- muhāfaza Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Bahreinā, Ēģiptē, Irākā, Jemenā, Jordānijā, Kuveitā, Libānā, Omānā un Sīrijā.
- zoba Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Eritrejā; viens no 6 šīs valsts reģioniem.
- kilils Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Etiopijā; viens no 9 Etiopijas apgabaliem.
- županija Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Horvātijā; viens no šīs valsts 20 reģioniem.
- ostāns Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Irānā; viens no 30 šīs valsts apgabaliem.
- sisla Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Islandē; viens no šīs valsts 26 reģioniem.
- šebīja Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Lībijā; viens no 22 šīs valsts reģioniem.
- vilāja Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Mauritānijā, Sudānā un Tunisijā.
- mintaka administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Omānas Sultanātā un Saūda Arābijas Karalistē.
- Bites ciems administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība padomju laikā, aizņēma tagadējā Tērvetes pagasta ziemeļu daļu un Auru pagasta dienvidu daļu.
- žudecs Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Rumānijā.
- vilojats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Tadžikistānā un Uzbekistānā.
- meģe Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Ungārijā; viens no 19 šīs valsts apgabaliem.
- rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas apvieno vairākas administratīvi teritoriālas pamatvienības (piemēram, pagastus, ciemus, pilsētas, pilsētciematus) vai ietver pilsētas daļu, iekļaujoties savukārt kā sastāvdaļa augstākā administratīvi teritoriālā vienībā.
- apgabals Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība.
- apvidus Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība.
- ančols Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienības nosaukums Nepālā.
- guberņa Administratīvi teritoriāla pamatvienība Krievijā no 18. gs. līdz 1930. gadam.
- volosna Administratīvi teritoriāla pamatvienība laukos Krievijā (līdz 1919. gadam).
- nome Administratīvi teritoriāla vienība (apgabals) Senajā Ēģiptē.
- departaments Administratīvi teritoriāla vienība (Francijā un dažās citās valstīs).
- grāfiste Administratīvi teritoriāla vienība (Lielbritānijā, arī Īrijā un citās angļu ietekmes zemēs).
- štats Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā); pavalsts.
- stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža.
- municipija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Rumānijā, dažās Latīņamerikas valstīs).
- vojevodiste Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā); vaivadija (2).
- vaivadija Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā); vojevodiste (2).
- prezidiāts Administratīvi teritoriāla vienība 1582.-1598. g. Pārdaugavas hercogistē; 1598. g. pārdēvēja par vaivadijām jeb vojevodistēm.
- āmte Administratīvi teritoriāla vienība Dānijā.
- nome Administratīvi teritoriāla vienība Grieķijā.
- župa Administratīvi teritoriāla vienība Horvātijā (līdz 1918. g.), Ungārijā (līdz 1919. g.), Čehoslovākijā (līdz 1928. g.), Krievijas Aizkarpatos (līdz 1919. g.).
- diecēze Administratīvi teritoriāla vienība katoļu un dažās protestantu baznīcās, kurā ietilpst vairākas draudzes un to pārvalda bīskaps.
- guba Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā viduslaikos Novgorodas un Pleskavas zemēs, vēlāk visā Krievijā, sākotnēji sakrita ar pagasta, bet no 16. gs. apriņķa teritoriju.
- vietniecība Administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā 1775.-1796. g.; parasti - ietilpa 2-3 guberņas.
- apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16 gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes.
- Aberdīnšīra administratīvi teritoriāla vienība Lielbritānijā, apgabals Skotijā (_Aberdeenshire_).
- aimaks Administratīvi teritoriāla vienība Mongolijā.
- filke Administratīvi teritoriāla vienība Norvēģijā, sākotnēji - apgabals, ko apdzīvoja kāda tautu grupa; viens no 19 Norvēģijas apgabaliem.
- maakonds Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Igaunijā, 13. gs. Igaunija iedalījās 8 šādās vienībās: Harju, Jerva, Lēnemā, Revala, Sakala, Sāmsala, Ugandi (no tā cēlies Igaunijas latviskais nosaukums), Viru.
- diecēze Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Romā.
- ils Administratīvi teritoriāla vienība Turcijā kopš 1806. g.; viens no 81 Turcijas apgabala.
- mērija Administratīvi teritoriāla vienība, kuras galva ir mērs.
- simts Administratīvi teritoriāla vienība, tirgotāju kopiena ar stārastu priekšgalā Novgorodas un Pleskavas feodālajās republikās; Maskavas valstī amatnieku un tirgotāju organizācija, laukos un pilsētās administratīvi policejiska vienība, kuru vadīja simtnieks.
- pagasts Administratīvi teritoriāla vienība.
- vietvaldis Administratīvi teritoriālās vienības (vietniecības) priekšnieks cariskajā Krievijā.
- Ances pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Ances pagasta piejūras daļa ir iekļauta tagadējā Tārgales pagastā, savukārt daļa bijušā Dundagas pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējā Ances pagastā.
- Vecpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa no pirmskara Vecpils pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Aizputes pagastā.
- Liepnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Abrenes apriņķa Liepnas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Viļakas novada Žīguru pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Aulejas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Aulejas pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Grāveru un Šķeltovas pagastam.
- Biķernieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Biķernieku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ambeļu un Višķu pagasta teritorijā.
- Dagdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Konstantinovas, Andrupenes, Asūnes pagastam un Dagdas pilsētai, savukārt Dagdas pagastā iekļauta daļa bijušā Ezernieku pagasta.
- Jaunlaicenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Jaunlaicenes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Apes un Trapenes pagastā.
- Lazdonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Aronas, Mārcienas, Praulienas pagastā un Madonas pilsētā.
- Naudītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Naudītes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Īles, Annenieku un Auru pagastā, savukārt Naudītes pagastam pievienota Apgulde no pirmskara Auru pagasta teritorijas.
- Klintaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Aiviekstes pagastā un Pļaviņu pilsētā.
- Ezernieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Dagdas, Andzeļu, Bērziņu un Svariņu pagastam.
- Asūnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela daļa pirmskara Asūnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Svariņu, Bērziņu un Ķepovas pagastā, bet daļa bijušā Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Asūnes pagastam.
- Dobeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela teritorija no pirmskara Dobeles pagasta pievienota tagadējam Auru pagastam, neliela daļa Annenieku pagastam, savukārt Dobeles pagastā tagad ietilpst daļa no pirmskara Sīpeles un Bērzes pagasta.
- Andrupenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Andrupenes pagasta platības tika pievienota tagadējam Mākoņkalna un Andzeļu pagastam, daļa - tagadējam Pušas pagastam; savukārt liela daļa pirmskara Kapiņu un Dagdas pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Andrupenes pagastam.
- Tērvetes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa Tērvetes pagasta pievienota Penkules pagastam tagadējā Auces novadā.
- Aizkraukles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā nelielu daļu bijušās pagasta teritorijas aizņēma Aizkraukles pilsēta, neliela daļa applūdināta Pļaviņu HES ūdenskrātuvē un neliela daļa iekļauta tagadējā Skrīveru novadā.
- Zantes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta Amulas kreisā krasta josla no bijušā Aizupes pagasta un neliela teritorija no bijušā Matkules pagasta, savukārt neliela bijušā Zantes pagasta daļa pievienota tagadējam Zemītes pagastam.
- Gramzdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī lielākā daļa pirmskara Aizvīķu pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gramzdas pagasta pievienota tagadējam Priekules pagastam.
- Vaiņodes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa bijušā Aizvīķu, Asītes un Embūtes pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas nonākusi tagadējā Nīgrandes un Priekules pagastā.
- Inčukalna pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Allažu un Siguldas pagasta teritorijas.
- Īles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bēnes, Lielauces un Naudītes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īles pagasta taritorijas pievienota tagadējam Annenieku un Zebrenes pagastam.
- Embūtes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Asītes pagasta teritorijas austrumu daļa, savukārt pirmskara Embūtes pagasta dienvidaustrumu stūris iekļauts tagadējā Vaiņodes pagastā.
- Gudenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Basu pagasta teritorija, savukārt neliela daļa pirmskara Gudenieku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Sakas pagastam un nedaudz mainījusies robeža ar Alsungas novadu.
- Alsviķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts bijušais Karvas pagasts un liela daļa Alūksnes pagasta teritorijas.
- Mālpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Sidgundas pagasts un neliela daļa bijušā Allažu pagasta.
- Lažas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Apriķu pagasts un Dzērves pagasta ziemeļaustumu mala, savukārt neliela daļa pirmskara Lažas pagasta pievienota tagadējam Kazdangas pagastam.
- Allažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota neliela daļa bijušā Siguldas un Sidgundas pagasta teritorijas, bet neliela bijušā Allažu pagasta teritorija nonākusi tagadējā Inčukalna un Mālpils pagastā.
- Auru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Auru pagastam pievienota daļa bijušā Dobeles un Tērvetes pagasta, bet Krimūnu apkaime atdota tagadējam Krimūnu pagastam; robežas mainījušās arī ar Naudītes pagastu.
- Drabešu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Drabešu pagasta teritorijai pievienota arī bijušā Kārļu pagasta teritorija, Cēsu pagasta daļa, savukārt Drabešu pagasta dienvidu daļā izveidots Amatas pagasts.
- Kalsnavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta daļa pievienota Aiviekstes pagastam, savukārt tagadējais Kalsnavas pagasts ieguvis nelielu daļu no bijušā Ļaudonas un Sāvienas pagasta teritorijas.
- Krustpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidojies arī Kūku un Variešu pagasts, savukārt pirmskara Aiviekstes pagasta austrumu daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā pievienota tagadējam Krustpils pagastam.
- Jaungulbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidots Līgo pagasts, daļa teritorijas pievienota tagadējam Daukstu pagastam, savukārt tagadējā Jaungulbenes pagasta platībai pievienota daļa bijušā Adulienas pagasta un neliela daļa bijušā Tirzas pagasta.
- Virbu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Virbu pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Abavas pagastam.
- Višķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Višķu pagasta austrumu daļa iekļauta tagadējā Ambeļu pagastā, rietumu daļa - tagadējā Dubnas pagastā, dienvidu daļa - tagadējā Maļinovas pagastā, savukārt atagadējam Višķu pagastam pievienota daļa no bijušā Aizkalnes un bijušā Biķernieku pagasta.
- Vilces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta daļa bijušā Augstkalnes, Lielplatones un Zaļenieku pagasta.
- Tirzas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tirzas pagastā iekļauta bijušā Virānes pagasta ziemeļu daļa, bijušā Adulienas pagasta rietumu daļa, savukārt neliela daļa bijušā Tirzas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Jaungulbenes pagastam.
- Atašienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā, kas beidzās 1977. gadā, daļa bijušā Atašienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres pagastam, savukārt tagadējā Atašienes pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Stirnienes un Barkavas pagasta teritorijas.
- triba Administratīvi teritoriāls apgabals (Senajā Romā).
- piektā Administratīvi teritoriāls apgabals Novgorodas zemē 15.-18. gs. (sākotnēji Novgorodas zeme iedalījusies piecos "galos").
- prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes institūcija (dažās valstīs); celtne, kurā darbojas šī pārvaldes institūcija.
- Ahala vilajets administratīvi tertoriāla vienība Turkmenistānā (_Ahal welaýaty_), aptver galvaspilsētu Ašgabatu.
- pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
- mezgls Administratīvi vai ekonomiski svarīga vieta, teritorija; vieta, teritorija, kurā koncentrēta kāda nozare, tās vadība; centrs.
- centrs Administratīvi, ekonomiski nozīmīga (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- kamerālistika Administratīvo un ekonomisko disciplīnu cikls, ko mācīja Eiropas viduslaiku universitātēs, kā arī Krievijas impērijas universitātēs kopš 19. gadsimta 2. puses; kamerālzinātnes.
- distrikts Administratīvs (arī tiesas, vēlēšanu) apgabals, iecirknis (dažās valstīs).
- baļjāža Administratīvs apgabals Francijas ziemeļdaļā viduslaikos.
- cirkulārs Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus; apkārtraksts.
- apkārtraksts Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus.
- naukrārija Administratīvs senās Atikas iedalījums nodokļu ievākšanai, katrā no 4 filām tādas bija 12.
- tūkstošnieks Administrators vietējā pārvaldē Krievijā līdz 19. gs.
- admins Administrators.
- admirals Admirālis.
- Adoekiti Ado Ekiti, pilsēta Nigērijā.
- Ado-Ekiti Ado Ekiti, pilsēta Nigērijā.
- adonis Adonisi.
- Amūras adoniss adonisu suga ("Adonis amurensis").
- pavasara adoniss adonisu suga ("Adonis vernalis") ar lieliem dzelteniem ziedīem, indīgs, uzlējuma veidā lieto sirds slimību ārstēšanā.
- adoptācija Adopcija.
- adoptēšana Adopcija.
- aizadoptēt Adoptēt un aizvest projām.
- adoptierēt Adoptēt.
- pieņēmīte Adoptēts bērns, audzēknis.
- adoptivbērns Adoptēts bērns.
- aizraukt Adot (zeķi) uz beigām sašaurināt, savilkt kopā.
- ieadīties Adot iemācīties labi adīt; adīt, kamēr adīšana sāk labi veikties.
- ieadīt Adot ieveidot (adījumā, piemēram, rakstu, joslu).
- saadīt Adot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; adot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieadīt Adot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, pūru).
- saadīties Adot izgatavot sev (ko) lielākā daudzumā; adot izgatavot sev (kā lielāku daudzumu).
- uzadīt Adot izgatavot, arī izveidot; noadīt.
- noadīt Adot izgatavot.
- izadīt Adot izlietot (daudz vai visu).
- izadīt Adot izveidot (piemēram, adījuma detaļu, rakstu, ornamentu).
- sviķelēt Adot izveidot malu, vīli.
- pieadīt Adot izveidot un piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- izadīt Adot izveidot, izgatavot (ko, piemēram, ar ornamentu, rakstu).
- nosaadīties Adot nogurt.
- apraukt Adot samazināt valdziņu skaitu, noraukt (valdziņus).
- saadīt Adot savienot.
- aizmētāt Adot uzmest pirmo rindiņu.
- aizmastīt Adot uzmest pirmo valdziņu.
- iemastīt Adot uzmest pirmo valdziņu.
- kulēt Adot veidot cilpas un valdziņus.
- raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā (valdziņu, cilpiņu) skaitu; adot, tamborējot mazināt valdziņu, cilpiņu skaitu (adījumā, tamborējumā).
- adrenalīnūrija Adrenalīna klātiene urīnā.
- adrenalinēmija Adrenalīna palielināts daudzums asinīs.
- epinefrīns Adrenalīns - virsnieru serdes hormons.
- suprarenins Adrenalīns.
- adrenokortikotropiskais Adrenokortikotropiskais hormons - hipofīzes priekšējās daivas hormons, kas stimulē kortikosteroīdu biosintēzi virsnieru garozā.
- AKTH Adrenokortikotropiskais hormons, ko izdala hipofīzes priekšējā daiva.
- dibenamīns Adrenolītiska un simpatikolītiska viela ("N, N-dibenzyl-betachloraethylaminum"), spazmolītisks (pretspazmu) līdzeklis.
- atpakaļadrese Adrese izsaucošajā programmā, kam izsauktā programma pēc savas darbības izbeigšanas nodod vadību.
- nulladrese Adrese pārraidāmajā kadrā, kas nenorāda nevienu lokālā tīkla staciju.
- adriss Adrese.
- apveltīt Adresēt, veltīt (vārdus, skatienus, smaidus u. tml.).
- bitovnitīts Adrijas jūras apkaimē atrodams iezis, ko lieto juvelierizstrādājumos, sienu apdarei, pieminekļiem.
- desorbcija Adsorbcijai pretējs fizikāls process - adsorbētās vielas (atomu, jonu, molekulu) atdalīšana, noņemšana no adsorbenta.
- adsorbētājs Adsorbents.
- elūcija Adsorbētās vielas atdalīšana no cieta adsorbenta virsmas hromatogrāfijā.
- Sveķi Aduliena, apdzīvota vieta Jaungulbenes pagastā.
- Adliena Aduliena.
- Vecadulienas ezers Adulienas ezers Tirzas pagastā.
- Aduliena Adulīte, upe Tirzas pagastā.
- Rāvija Adulītes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā; Rāvija strauts.
- advektīvs Advektīvā salna - salna, kas rodas, plašā teritorijā ieplūstot aukstam kontinentālam, arktiskam gaisam, kura temperatūra zemāka par 0 °C; parasti ilgst vairākas diennaktis pēc kārtas un ir maz atkarīga no vietējiem apstākļiem.
- advents Advente - kristīgās liturģijas 4 nedēļu laika posms, gaidot Kristus dzimšanu.
- advonts Advente.
- adventisti Adventisma kustības dalībnieki.
- atvente Advents.
- adverbiācija Adverbācija.
- adverbiēt Adverbializēt.
- adverbiēties Adverbializēties.
- advokatūra Advokāta profesija, darbība.
- advokatūra Advokāti, advokātu kolektīvs.
- baristrs Advokāts ar tiesībām piedalīties lietu izskatīšanā Anglijas augstākajās tiesās.
- advukats Advokāts.
- afkāts Advokāts.
- apikāts Advokāts.
- ārsts Advokāts.
- doktors Advokāts.
- stojka Advokāts.
- adžareli Adžāri.
- Adžārija Adžārijas Autonomā Republika (_Acharis Avtonomiuri Respublika_) - Gruzijas Republikas autonoma republika, platība - 2900 km^2^, 380200 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Batumi, robežojas ar Gruziju un Turciju, rietumos apskalo Melnā jūra.
- garenparalakse Aeroainas koordinātu x' starpība viena stereopāra ainām.
- stereomodelis Aeroainu stereopārī redzamais telpiskais objekts, kas ir optiski, mehāniski vai skaitliski rekonstruēts.
- kaproēra Aerobika, kuras pamatā ir dažādi brazīliešu, meksikāņu deju motīvi ar īpaši izteiktu apļveida kustību īpatsvaru.
- veloaerobika Aerobikas veids, kur nodarbības notiek uz velotrenažiera.
- ūdeņražbaktērijas Aerobiskas baktērijas, kas enerģijas ieguvei var oksidēt molekulāro ūdeņradi, bet par oglekļa avotu izmantot CO, zināms \~20 ģinšu.
- leģionella Aerobiskas nūjiņveida baktērijas, kuru augšanai nepieciešams cisteīns un dzelzs un kuras cilvēkam izraisa pneimonijveida slimību leģionelozi jeb leģionāru slimību.
- bacilis Aerobiski vai anaerobiski nūjiņveida mikroorganismi, kas veido endosporas; dažas sugas ir patogēnas vai potenciāli patogēnas, bet pārējo sugu pārstāvji ir saprofīti.
- aerokoki Aerobisku, grampozitīvu lodveida mikrobu ģints.
- bdellovibrio Aerobu baktēriju parazītu ģints, kas dzīvo ūdenī un spēj ļoti ātri pārvietoties.
- flaperons Aerodinamiskā vadības plāksne, kas izpilda eleronu un aizspārnu funkcijas; atrodas spārna saknes daļā.
- airadroms Aerodroms.
- biofiltrs Aerofiltrs - bioķīmiska notekūdeņu attīrīšanas iekārta.
- aerofons Aerofoni.
- aerofotoaina Aerofotogrāfija - apvidus fotoattēls, kas iegūts, fotografējot no lidaparāta un paredzēta fotogrammetriskai apstrādei.
- aeroaina Aerofotogrāfija.
- aerouzņēmums Aerofotogrāfija.
- aerofotogrāfija Aerofotouzņēmums.
- aerogrāfija Aeroloģija - meteoroloģijas nozare, kas pētī procesus troposfērā un stratosfērā.
- aerologs Aeroloģijas speciālists.
- haomantija Aeromantijas nozare, pareģošana ar vīziju tēliem, ko veido mākoņi un to sagrupējumi.
- anemoskopija Aeromantijas nozare, pareģošana pēc vēju ātruma, virziena un skaņām, kā arī pētot, kādas formas nokrītot izveido gaisā pasviestu putekļu, smilšu vai graudu sauja.
- aeromekanika Aeromehānika.
- aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gāzu un tajās iegremdētu ķermeņu kustību.
- aerostatika Aeromehānikas nozare, kurā pēta gāzu vides (galvenokārt - atmosfēras) līdzsvara likumus un nekustīgas gāzes iedarbību uz nekustīgu cietu ķermeni, kas tajā atrodas.
- oinometrs Aerometrs, kas mērī alkohola saturu vīnā.
- gaiskuģošana Aeronavigācija.
- aizsarggaisma Aeronavigācijas bāka aeronavigācijā bīstamu šķēršļu apzīmēšanai.
- aeronoms Aeronomijas speciālists.
- aireplāns Aeroplāns.
- deksapolkorts Aerosola veida medikaments, pretapdeguma līdzeklis.
- airasols Aerosols (parasti insekticīds).
- aerosole Aerosols.
- aerozols Aerosols.
- gondola Aerostata apvalkam piekārts grozs cilvēku, ierīču, bagāžas novietošanai.
- ati Aeti - negritosu ciltis Filipīnās.
- inagti Aeti - negritosu ciltis Filipīnās.
- aphanizomenon Afanizomenonas - zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints.
- aphanothece Afanotēces - zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints.
- Danakila Afaras ieplaka - tektoniska ieplka Austrumāfrikā.
- danakili Afāri - tauta, dzīvo Eritrejā, Etiopijā un Džibuti.
- adali Afāri - tauta, dzīvo Eritrejā, Etiopijā un Džibutijā.
- aftongija Afāzija runas muskuļu toniski klonisku krampju dēļ.
- tonafāzija Afāzijas veids, kad zaudēta spēja dziedāt.
- parafēmija Afāzijas veids, kas izpaužas ar nepiemērotu vārdu lietošanu.
- disleksija Afāzijas veids, kas izpaužas kā nespēja lasīt, saprast izlasīto; ātra noguršana lasot.
- disgramatisms Afāzijas veids, kas izpaužas kā nespēja pareizi lietot vārdus.
- akatafāzija Afāzijas veids, kas izpaužas kā nespēja sintaktiski pareizi veidot frāzi.
- anaritmija Afāzijas veids, ko raksturo nespēja skaitīt.
- monofāzija Afāzijas veids, kurā runa ierobežota ar vienu zilbi, vārdu vai frāzi.
- akalkūlija Afāzijas veids, nespēja izrēķināt vienkāršus matemātikas uzdevumus.
- tifloleksija Afāzijas veids, vārdu aklums.
- aphelandra Afelandras.
- atskabargu afelandra afelandru suga ("Aphelandra squarrosa").
- visceroreceptors Aferentā nerva galaorgāns, kas uztver kairinājumus no iekšējiem orgāniem.
- deaferentācija Aferento, sensorisko nervšķiedru funkciju pārtraukums, kā operācijas vai saslimšanas sekas.
- kručenijs Afērists, blēdis.
- araps Afērists.
- AF Afganistāna, valsts divburtu kods.
- Afganistānas Islāma Republika Afganistāna, valsts pilnais nosaukums (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān).
- AFG Afganistāna, valsts trīsburtu kods.
- Syringa afghanica Afganistānas ceriņš.
- ADR Afganistānas Demokrātiskā Republika.
- ADJO Afganistānas Demokrātiskās jaunatnes organizācija.
- Kabula Afganistānas galvaspilsēta (puštu val. "Kābul"), vilajeta centrs, atrodas Kabulas upes ielejas oāzē, 1795 m vjl., 2536300 iedzīvotāju (2006. g.).
- AIA Afganistānas Islāma apvienība.
- Afganistāna Afganistānas Islāma Republika - valsts Āzijas rietumu daļā (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān), galvaspilsēta - Kabula, iedalās 34 vilajetos, robežojas ar Tadžikistānu, Pakistānu, Irānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu.
- Montifringilla theresae Afganistānas kalnzvirbulis.
- kišlaks Afganistānas un Irākas klejotājtautu ziemošanas vieta.
- AFN Afgāns; Afganistānas Islāma Republikas valūtas kods, sīknauda - puls.
- afgani Afgāns.
- gilzaji Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
- durrani Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidrietumos un visās lielajās pilsētās, kā arī Pakistānas ziemeļrietumos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), iedalās 2 zaros: ziraki un pandžpavi, reliģija - islāms (sunnisms).
- barakzaji Afgāņu cilts (lielākā durranu grupā), dzīvo Afganistānas dienvidos, Argandabas ielejā un Hilmendas krastos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), reliģija - islāms (sunnisms).
- puštuni Afgāņu daļa, kas dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos, runā puštu valodas dialektos, saglabājušās stipras ģints un feodālās iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
- dušmanis Afgāņu kaujinieks PSRS un Afganistānas kara laikā (Padomju Savienībā lietots apzīmējums).
- alizaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas pandžpavu zara cilts.
- ishakzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas pandžpavu zara cilts.
- nurzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas pandžpavu zara cilts.
- ziraki Afgāņu tautas durranu cilšu grupas zars, kurā ietilpst barakzaju, popalzaju, alkozaju un acakzaju ciltis.
- pandžpavi Afgāņu tautas durranu cilšu grupas zars, kurā ietilpst nurzaji, alizaji, ishakzaji u. c.
- acakzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas ziraku zara cilts.
- alkozaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas ziraku zara cilts.
- popalzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas ziraku zara cilts.
- afg. Afgāņu-.
- sinharmonisms Afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes patskanim; progresīvās asimilācijas (3) veids.
- interfikss Afikss, kas saista divas morfēmas, bet kam parasti nav savas semantikas.
- infikss Afikss, ko ietver vārda saknē.
- transfikss Afikss, kurš sadala sakni un kuru pašu sadala sakne.
- cirkumfikss Afikss, kuru veido abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku.
- dēklis Afikss.
- afiksācija Afiksu pievienošana vārda saknei.
- aphyllophorales Afilloforas - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda.
- bekupiepe Afilloforu rindas piepju sēņu ģints ("Boletopsis").
- organofilija Afinitāte pret kādu orgānu vai tā audiem.
- lipofilija Afinitāte pret taukiem.
- afiše Afiša.
- Afjona Afjonkarahisara - bieži lietots Turcijas pilsētas un ila nosaukums, arī oficiālos dokumentos.
- Allium afluatense Aflatunas sīpols.
- Ahali Atoni Afončecha, pilsēta Abhāzijā, Gruzijā, tās nosaukums gruzīnu valodā (_Akhali Atʾoni_).
- aforismes Aforismi.
- prātula Aforisms, sentence.
- afotisks Afotiskā zona - jūru un saldūdens baseinu dziļumzona, kurā neiekļūst gaisma.
- apridi Afridiji - puštunu (afgāņu) cilšu grupas pašnosaukums.
- būri Afrikandi - eiropiešu (galvenokārt holandiešu) kolonistu pēcnācēji Dienvidāfrikā.
- afrikandieši Afrikandi.
- afrikāneri Afrikandi.
- afrikānss Afrikandu (būru) valoda - viena no Dienvidāfrikas Republikas valsts valodām; izveidojusies, sajaucoties nīderlandu dialektam ar vācu, angļu un dažām vietējām valodām.
- afrikānists Afrikānistikas speciālists.
- gris-gris Afrikāņu amulets, ko izgatavo galvenokārt no kauri gliemežvākiem; vudu tradīcijā - talismans, parasti neliels auduma vai ādas maisiņš ar dažādām zālēm, akmentiņiem, smiltīm u. tml.
- džembes Afrikāņu bungas.
- askars Afrikāņu karavīrs kādreizējā Vācijas Austrumāfrikā.
- kalimba Afrikāņu mūzikas instruments ar strinkšķināmām plāksnītēm (lamellafons).
- fulfulde Afrikāņu valoda, kurā ir 20-25 gramatiskās dzmtes, tajā (un dažādos tās dialektos) runā ap 25 miljoni cilvēku Sāhelas joslā uz dienvidiem no Sahāras; fulu valoda.
- afr. Afrikāņu-.
- Adatas rags Āfrikas galējais dienvidu punkts (portugāļu "Cabo das Agulhas") no kura velk robežu starp Atlantijas un Indija okeānu; nosaukums dots tuvumā novēroto magnētisko anomāliju dēļ, kas izsauc kompasa adatas svārstības.
- Almadi rags Āfrikas galējais rietumu punkts (angļu valodā "Cape Almadies"), Zaļā raga pussalā, Atlantijas okeāna krastā, Senegālā.
- Nīla Āfrikas garākā upe, otrā garākā upe pasaulē (aiz Amazones), garums - 6671 km, sākas Austrumāfrikas plakankalnē, ietek Vidusjūrā, augštece pirms Viktorijas ezera saucas Kagera un tās pieteka Rukarara tiek uzskatīta par izteku.
- PANA Āfrikas valstu informācijas aģentūra (angļu "Pan-African News Agency").
- afrikatīvs Afrikatīvs slēdzenis - afrikāta.
- melnie musulmaņi Afroamerikāņu kustība, kas dibināta 1930. gadā, savos tempļos neielaiž baltos cilvēkus un ievēro stingras morāles prasības.
- spirituaļi Afroamerikāņu reliģiskās tautas dziesmas; spiričueli.
- bandžo Afroamerikāņu strinkšķināmais stīgu instruments, ko plaši izmanto džeza orķestros.
- afroaziātu Afroaziātu valodas - semītu-hamītu valodu saime, pie kuras pieder semītu, berberu, kušītu, ēģiptiešu un Čadas valodas.
- pandēmos Afrodītes nosaukums, visu tautu pielūdzamā.
- Pontija Afrodītes pievārds, tāpēc ka tā dzimusi no jūras putām.
- afrodīziaks Afrodīzijs - jebkāda viela, kas modina vai spēcina seksuālo dziņu.
- afrodiziaks Afrodīzijs.
- aftoīds Aftām līdzīgs.
- afterparty Afterpārtija.
- AGA AGA AB - viens no vadošajiem uzņēmumiem pasaulē gāzes ražošanā rūpnieciskām un medicīniskām vajadzībām, dibināts 1904. g., balstoties uz G. Dalēna izgudrojumiem.
- agama Agāmas.
- Orests Agamemnona un Klitaimnēstras dēls, kas sava tēva nāvi atrieba, nogalinādams savu māti un tās mīļāko; viņa draudzība ar Pilādu tikusi uzskatīta par patiesas draudzības simbolu.
- agāmeņi Agāmu dzimta ("Agamidae") - zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta, 35 ģintis, >300 sugu.
- agamidae Agāmu dzimta.
- dzelkņastes Agāmu dzimtas ģints, lielas ķirzakas (garums - 30-75 cm), aste klāta ar šķērsrindās sakārtotām dzelkņainām zvīņām, dzīvo pašraktās alās sausos tuksnešos un klinšu spraugās.
- chlamydosaurus Agāmu dzimtas ģints.
- Agaņa Aganja - Guamas galvaspilsēta.
- Hāgatņa Aganja - pilsēta Guamā.
- agapanthus Agapanti.
- Āfrikas agapants agapantu suga ("Agapanthus africans").
- austrumu agapants agapantu suga ("Agapanthus orientalis").
- agara Agars.
- agaragars Agars.
- Schistidium agassizii Agasica šķeltcepurene.
- kaurikoki Agati - araukāriju dzimtas ģints, mūžzaļi, sveķiem bagāti skuju koki, Indonēzijā, Austrālijā, Jaunzēlandē.
- agathis Agati.
- henekens Agaves šķiedra.
- agave Agaves.
- bogosi Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bilini.
- bilini Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bogosi.
- aviji Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- kaili Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- kamiri Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- kamti Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- kemanti Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- kvari Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- agavjaugi Agavju dzimta - liliju rindas dzimta, kokveida augi ar sakneņiem, \~20 ģinšu, >550 sugu.
- agavaceae Agavju dzimta jeb agavjaugi.
- jukas Agavju dzimtas ģints ("Yucca"), mūžzaļi krāšņumaugi, 35 sugas, dažas sugas kultivē arī kā šķiedraugus, citas tiek izplatītas kā telpaugi.
- Amerikas agave agavju suga ("Agave americana"), ko Indijā stāda dzīvžogos, lai norobežotos no savvaļas dzīvniekiem.
- vēršragu agave agavju suga ("Agave bovicornuta").
- diegveida agave agavju suga ("Agave filifera").
- zilā agave agavju suga ("Agave tequliana"), kuras sulu izmanto tekilas ieguvei.
- aģenda Agenda.
- ageratum Agerāti.
- Meksikas agerāts agerātu suga ("Ageratum houstonianum"), ko Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu.
- Agdaša Aghdaša - pilsēta Azerbaidžānā.
- Agdžabedi Aghdžabedi - pilsēta Azerbaidžānā.
- Akstafa Aghstafa - pilsēta Azerbaidžānā.
- Ahsu Aghsu - pilsēta Azerbaidžānā.
- Aghizela Agidela - pilsēta Krievijā.
- virsnauda Agio - summa, par kuru kādas naudas vienības vērtība pārsniedz uz tās norādīto (rakstīto) vērtību.
- jodirīts AgJ, rets minerāls, kristalizējas heksagonālā singonijā.
- Dzibo Aglomerācija Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Zibo"), Šaņdunas provincē, Šaņdunas kalnu piekājē, sastāv no 5 pilsētām un 3 lauku teritorijām, 41,4 mlj iedzīvotāju.
- megapole Aglomeratīva pilsētu grupa ar policentrisku struktūru, piem., Tokaido (Tokija-Osaka), Reinas-Rūras megapole.
- Egles ezers Aglonas ezers Aglonas pagastā.
- Madaļāni Aglonas Madaļāni - Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Aglonas Madelāni" nosaukuma variants.
- Madelāni Aglonas Madelāni - apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Akatnieki Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Akatnīki" literarizēts nosaukums.
- eglūnieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Eglūna" iedzīvotāji.
- gutinieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Gutiņi" iedzīvotāji.
- kamencieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kamenca" iedzīvotāji.
- kamincieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kamenca" iedzīvotāji.
- kapenieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" iedzīvotāji.
- kapinieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" iedzīvotāji.
- misānieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Misāni" iedzīvotāji.
- salenieki Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Salinieki" iedzīvotāji.
- salinieki Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Salinieki" iedzīvotāji.
- spieķieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Spīki" iedzīvotāji.
- Jankeviči Aglonas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Grabavščizna" otrs nosaukums.
- eizbahovieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Eizbahova" iedzīvotāji.
- gereņimovieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Geraņimova" iedzīvotāji.
- gutieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Guta" iedzīvotāji.
- pustoškieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Pustoška" iedzīvotāji.
- Rovini Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Rovini" nosaukums latgaliski.
- ubagavieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ubogova" iedzīvotāji.
- kreķelieši Aglonas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Krekeļi" iedzīvotāji.
- slostieši Aglonas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Slostovka" iedzīvotāji.
- Oskerkas Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ačkirkas Madelāni" bijušais nosaukums.
- Ačkirkys Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ačkirkas Madelāni" nosaukums latgaliski.
- Somerseta Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Aglona" daļa.
- Agliunas Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Aglonas Madaļāni" nosaukuma variants.
- Aglyunys Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Aglonas Madaļāni" nosaukums latgaliski.
- Ačkirkys Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ašķiras Madelāni" nosaukums latgaliski.
- batarieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Batari" (tagad - "Botori") iedzīvotāji.
- Briuveri Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukuma variants.
- Bryuveri Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukums latgaliski.
- Azara Ukini Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ezera Ukini" nosaukums latgaliski.
- Gorodoks Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Gorodoka" nosaukuma variants.
- Gūteni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Gūteņi" nosaukums latgaliski.
- Kameņeca Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunaglona" bijušais nosaukums.
- kameņecieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kamenca" iedzīvotāji.
- Kamenca Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kameņeca" nosaukums latgaliski.
- Kapeņi Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" nosaukuma variants.
- Kapeni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" nosaukums latgaliski.
- Krivašeji Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Krivošeji" nosaukuma variants.
- Kryvašeji Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Krivošeji" nosaukums latgaliski.
- kundziniškieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundziniški" iedzīvotāji.
- Kundziniškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundzinišķi" nosaukuma variants.
- Kundziniški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundzinišķi" nosaukuma variants.
- Kuņdziniškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundzinišķi" nosaukums latgaliski.
- leitānieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Leitāni" iedzīvotāji.
- Liudaniškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livandišķi" nosaukuma variants.
- Liudaniški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livandišķi" nosaukuma variants.
- Liudaniškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livandišķi" nosaukums latgaliski.
- livdānieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livdāni" iedzīvotāji.
- Liudāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livdāni" nosaukuma variants.
- lopotieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lopoti" iedzīvotāji.
- Lopotas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lopoti" nosaukuma variants.
- Lopotys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lopoti" nosaukums latgaliski.
- Lučkiņas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lučķini" nosaukuma variants.
- Lučkines Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lučķini" nosaukuma variants.
- Lučkinis Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lučķini" nosaukums latgaliski.
- Lielie Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
- Mazie Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
- Lelī Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļas "Lielie Matisāni" nosaukums latgaliski.
- Mozī Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļas "Mazie Matisāni" nosaukums latgaliski.
- Meirieli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Meiruļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Meirieļi Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Meiruļi" nosaukuma variants.
- Meiruli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Meiruļi" nosaukums latgaliski.
- Mykāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mikāni" nosaukums latgaliski.
- Mysāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Misāni" nosaukums latgaliski.
- Repšas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Repši" nosaukuma variants.
- Riepši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Repši" nosaukuma variants.
- Riepšys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Repši" nosaukums latgaliski.
- Ruskuliškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskulišķi" nosaukuma variants.
- Ruskuliški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskulišķi" nosaukuma variants.
- Ruskuliškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskulišķi" nosaukums latgaliski.
- Ciriša Ruskuļi Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskuļi" bijušais nosaukums.
- Ruskuli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskuļi" nosaukuma variants.
- Rutuliškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Rutulišķi" nosaukuma variants.
- Rutuliški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Rutulišķi" nosaukuma variants.
- Rutuliškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Rutulišķi" nosaukums latgaliski.
- Salinīki Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Salenieki" nosaukuma variants.
- samarsetieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Samarsets" iedzīvotāji.
- Sekli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sekļi" nosaukums latgaliski.
- Zgajevski Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sgajevski" nosaukuma variants.
- Sīnapūrs Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sienapurvs" nosaukuma variants.
- Mikāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sienapurvs" otrs nosaukums.
- Skudru Grebieži Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Skudru Grebeži" nosaukuma variants.
- skujānieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Skujas" iedzīvotāji.
- skujieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Skujas" iedzīvotāji.
- somersetieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Somerseta" iedzīvotāji.
- Samarsets Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Somerseta" nosaukums latgaliski.
- spīkānieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Spīki" iedzīvotāji.
- Spīki Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Spīķi" nosaukums latgaliski.
- starodvorieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Starodvorje" iedzīvotāji.
- Stasjkuni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Staskuni" nosaukuma variants.
- Tūli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Tūļi" nosaukums latgaliski.
- valainieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Valaiņi" iedzīvotāji.
- Valaini Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Valaiņi" nosaukums latgaliski.
- Vuoguli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Voguļi" nosaukums latgaliski.
- Zlotniškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Zlotnišķi" nosaukuma variants.
- Zlotniški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Zlotnišķi" nosaukuma variants.
- Zlotniškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Zlotnišķi" nosaukums latgaliski.
- Kapeņu Ruskuli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas “Kapiņu Ruskuļi” nosaukums latgaliski.
- aglaonema Aglonēmas.
- mainīgā aglonēma aglonēmu suga ("Aglaonema commutatum").
- Pricenovas ezers Aglonkas ezers Istras pagastā.
- Pričimovas ezers Aglonkas ezers Istras pagastā.
- Pricimovas ezers Aglonkas ezers Istras pagastā.
- digitoksigenīns Aglukons, kas rodas, atņemot digitoksīnam trīs digitoksozes molekulas.
- aglutinatīva Aglutinatīva valoda - valoda, kurā vārdus un vārdu formas veido gk. ar aglutināciju.
- aglutinējoša Aglutinējoša valoda - valoda, kurā vārdus un vārdu formas veido galvenokārt aglutinācijas ceļā.
- aglutinētāja Aglutinētāja valoda - valoda, kurā vaļīga priedēkļu un piedēkļu pievienošana saknei; tie var iegūt arī patstāvīga vārda nozīmi.
- aglutinofors Aglutinīna aktīvā molekulu grupa, kas izraisa aglutināciju.
- izoaglutinogēns Aglutinīns (A vai B) eritrocītos, kas rada to aglutināciju, sajaucot ar serumu, kurā ir atbilstošais aglutinīns alfa vai beta (t. i., ar anti-A vai anti-B).
- idioheteroaglutinīns Aglutinīns normālās asinīs, aktīvs pret citu sugu dzīvnieku šūnām.
- idioizoaglutinīns Aglutinīns normālās asinīs, aktīvs pret tās pašas sugas šūnām.
- heterohemaglutinīns Aglutinīns normālās asinīs, kas aglutinē svešas sugas eritrocītus.
- izohemaglutinīns Aglutinīns, kas aglutinē tās pašas sugas cita indivīda eritrocītus.
- idioaglutinīns Aglutinīns, kas atrodas organismā neatkarīgi no antigēna injekcijas.
- aglutinoīds Aglutinīns, kas temperatūras, skābju, ilgas glabāšanas ietekmē zaudējis aglutinoforās grupas, bet saglabājis haptoforās īpašības.
- sudraba nitrāts AgNO~3~, līdzeklis piededzināšanai, "elles akmens".
- agnostiķis Agnosticisma piekritējs.
- apraktognozija Agnozijas veids, kurā neatšķir labo pusi no kreisās.
- nagns Agns.
- agone Agoniskā līnija - nulles izogona, kas kartē savieno punktus, kuru magnētiskā deklinācija ir nulle.
- agonisks Agoniskā līnija - nulles izogona, līnija, kas kartē savieno punktus, kuru magnētiskā deklinācija ir nulle.
- cirkumcellioni Agonistiķi - kristiešu sekta Ziemeļāfrikā, 4.-5. gs., kas vērsās pret sociālo nevienlīdzību, oficiālajām katoļu baznīcas dogmām.
- agonistiķis Agonistiķu sektas loceklis.
- pirmpaļāvība Agrā bērnībā iegūta drošības pieredze.
- pusrīts Agra rīta stunda, laiks starp nakti un rītu, saukts arī par "gaiļa laiku".
- pseidoagrāfija Agrāfijas veids, kad slimnieks spēj norakstīt, bet nespēj rakstīt patstāvīgi.
- ehogrāfija Agrāfijas veids, kura gadījumā slimnieks spēj rakstīt pēc diktāta vai pārrakstīt uzrakstīto, bet nespēj izteikt savas domas rakstveidā.
- laura Agrajā baznīcā - vientuļnieku (anahorētu) apmetne, kas bija pakļāuta vienam abatam, lai gan katrs anahorēts dzīvoja atsevišķā mītnē.
- kapitulāriji Agrajā feodālajā laikmetā, it īpaši Karolingu laikā - karaļa izdoti likumi.
- ērls Agrajos viduslaikos Anglijā - dzimtaristokrātijas tituls, kas kopš 11. gs. atbilst grāfa titulam.
- beneficijs Agrajos viduslaikos Rietumeiropā zeme (vai cits ienākuma avots), ko feodālis senjors piešķīra vasalim mūža lietošanā par militāru vai administratīvu dienestu.
- feronjēre Agrāk - šaura zelta ķēdīte ar dārgakmeni vai kameju, ko sievietes valkāja uz pieres.
- jašmans Agrāk - turīgo turciešu plīvurs sejas aizsegšanai; lielākoties darināts no muslīna.
- master Agrāk - zēnu uzruna mājā, jaunais kungs.
- resurrēkcionisti Agrāk Anglijā līķu laupītāji, kas tos pārdeva anatomiem.
- suselnieks Agrāk apkārtstaigājošs sīktirgotājs, kas laukos uzpirka cūku sarus (arī vecas sukas) un no tiem taisīja sukas, susekļus u. c.
- klasts Agrāk atloks bikšu priekšā.
- diascordium Agrāk daudz lietots zāļu līdzeklis, kas satur 1% opija.
- klabate Agrāk durvju atveramā un aizveramā ierīce.
- klabiķis Agrāk durvju atveramā un aizveramā ierīce.
- klaburis Agrāk durvju atveramā un aizveramā ierīce.
- Fl Agrāk fluora ķīmiskais simbols, kas tagad F.
- merkuriālijas Agrāk franču parlamentu sēdes pirmajā trešdienā pēc lielajām brīvdienām.
- salabuka Agrāk gavēņa laikā iecienīts ēdiens no rudzu miltiem.
- salabuks Agrāk gavēņa laikā iecienīts ēdiens no rudzu miltiem.
- saladuka Agrāk gavēņa laikā iecienīts ēdiens no rudzu miltiem.
- anšefs Agrāk ģenerālim līdzīga virsnieka pakāpe; Pētera Lielā laikā virspavēlnieks.
- mehmendars Agrāk ierēdnis Konstantīnopoles pilsgalmā, tam bija jāsaņem un jāapkopj ārzemju sūtņi un ievērojami ceļinieki.
- fiskāli Agrāk ierēdņi, kas aizstāvēja fiska intereses, cēla viņa vārdā sūdzības utt.
- bažibuzuks Agrāk īpaša turku milicija.
- pašvāris Agrāk īpaši pagatavota un nosiltināta kaste, kura saglabāja ilgāk ēdienu siltu.
- libra Agrāk itāliešu svara vienība, mārciņa, kas līdzinājās vienai simtdaļai centnera.
- konversija Agrāk izlaisto valsts aizņēmumu noteikumu grozīšana (piemēram, pazeminot aizņēmuma procentu, mainot dzēšanas termiņu).
- rūķis Agrāk kamīnveida mūra padziļinājums dzīvojamā telpā vai piedarbā, kur rudens un ziemas vakaros kūra uguni telpas apgaismošanai, gan daļēji arī siltumam.
- kanapene Agrāk kaņepju ražas novākšanas svētki; kaņepene 2.
- kanepene Agrāk kaņepju ražas novākšanas svētki; kaņepene 2.
- kaņepene Agrāk kaņepju ražas novākšanas svētki.
- kanupene Agrāk kaņepju ražas novākšanas svētki.
- kamerlengo Agrāk kardināls, kas pārzināja pāvesta kasi; kad pāvesta sēdeklis svabads, viņš stāv valdības priekšgalā.
- altins Agrāk krievu naudas gabals, līdzīgs 3 dengām, bet no 15 gs. - 6 dengām jeb 3 kapeikām.
- cereoli Agrāk lietots veids zāļu ievešanai dzimumorgānos; sastāvēja no cilindriskos spieķīšos satītiem un ar vasku piesātinātiem audekla gabaliņiem.
- liegums Agrāk meža klajumi, kas paredzēti apaudzēšanai ar mežu.
- laicīgi Agrāk nekā nepieciešams, laikus.
- plaiksna Agrāk noplēsta koka miza slotas sasiešanai.
- plaisma Agrāk noplēsta koka miza slotas sasiešanai.
- plaisna Agrāk noplēsta koka miza slotas sasiešanai.
- bez Agrāk par (noteiktu laiku).
- priekš Agrāk par.
- šamade Agrāk parasts bungu signāls, ar ko ielenktie paziņoja savu padošanos.
- ternarijs Agrāk Polijā un Prūsijā kādas trīskāršas mazas naudas vienības (piem., trīs denariju monētas) apzīmējums latīņu valodā.
- garrote Agrāk savāds nāves sods Spānijā un Kubā, nožņaugšana ar dzelzs riņķi.
- retors Agrāk semināros 3 vecāko klašu skolēns.
- lazarete Agrāk slimnīca slimniekiem ar lipīgām slimībām, īpaši ar lepru; mēra nams.
- bakfišs Agrāk studentu valodā bakalaura palama.
- pārsvēte Agrāk tā sauca mazāk svarīgas svētku dienas; sena katoļu svētku diena.
- sbirri Agrāk tiesas un policijas kalpotāji pāvesta valstī.
- kadinas Agrāk turku sultāna 7 likumīgās sievas.
- agha Agrāk turku virsnieku un galminieku tituls; tautas uzrunā - kungs.
- klafters Agrāk Vācijā garuma mērs = 1,9 m.
- Vecgaurata Agrāk Vecbērzē ietekošais Gauratas lejteces posms Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, tagad maģistrālais kanāls Vecbērzes polderī.
- spahi Agrāk viegla turku kavalērija.
- dihlofoss Agrāk viens no populārākajiem kukaiņu iznīcināšanas līdzekļiem; tagad toksiskuma dēļ nelieto.
- denāro Agrāk Z Itālijā ļoti izplatīta zelta naudas mazākā vienība, līdzinājās 1/12 soldo; kala arī no vara.
- priekšlaikus Agrāk, nekā vajag; arī priekšlaicīgi.
- papriešu Agrāk, papriekšu.
- laikāki Agrāk, pirms parastā laika; laikāk.
- laikākis Agrāk, pirms parastā laika; laikāk.
- laikāk Agrāk, pirms parastā laika.
- agrāki Agrāk, senāk, iepriekš.
- agrākgadus Agrāk, senāk; agrākos gados.
- uzturzinis Agrāk: galma kalpotājs, kas degustēja, pasniedza un atbildēja par dzērieniem.
- apakļāk Agrāk.
- Ruanda-Urundija Agrākā Beļģijas pārvaldītā teritorija ("Rwanda-Urundi", ANO aizbildniecībā 1946.-1962. g.), kopš 1962. g. Burundi un Ruanda.
- milreiss Agrākā Brazīlijas un Portugāles naudas vienība un monēta, vienāda ar 1000 reisiem; Brazīlijā 1942. g. to aizstāja ar kruzeiro, Portugālē 1911. g. - ar eskudo.
- vecpuse Agrākā dzīvesvieta un tās apkārtne.
- mušīrs Agrākā Francijā augstākais militārtituls, civilā dienestā atbilda vezīram.
- livra Agrākā franču svara vienība 489,5 g, līdz 1840. g. arī 1/2 kg.
- grosz Agrākā poļu graša nosaukums.
- Ziemeļupe Agrākā, tagad aizsērējusī, Lielupes ieteka jūrā Buļļu salas austrumu daļā.
- landsmols Agrākais jaunnorvēģu valodas nosaukums.
- minimālisti Agrākais krievu sociāldemokrētu mazinieku (meņševiku) nosaukums.
- spagīrija Agrākais nosaukums ķīmijai, alķīmijai.
- Drakons Agrākais piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem (padomju karaspēkam) Otrajā pasaules karā (vizuāli līdzīgs liesmojošam pūķim).
- kādreizējais Agrākais, bijušais.
- agrākejais Agrākais.
- agrākējais Agrākais.
- pirmākais Agrākais.
- senējais Agrākais.
- restaurācija Agrākās (parasti gāztās) politiskās vai sociālās iekārtas atjaunošana, kas parasti ir saistīta ar represijām.
- automnēzija Agrākās dzīves atmiņu spontāna pamošanās.
- repatriācija Agrākās pilsonības vai pavalstniecības atgūšana.
- sendienas Agrākie, pagājušie laiki; tāla pagātne; senatne.
- humorālpatoloģija Agrāko laiku mācība, ka visu slimību sākums meklējams cilvēka ķermeņa sulās un to nelabajās īpašībās.
- rančerosi Agrāko Spānijas koloniju zemkopji Amerikā, krietni jātnieki un mednieki.
- restitūcija Agrāko tiesību atjaunošana.
- cikārtinis Agrāks, kādreizējs.
- citkārtinis Agrāks, kādreizējs.
- ātrs Agrāks, pagājis.
- sēdības Agrāku laiku kāzu paraža, kas notika starplaikā starp laulībām baznīcā un kāzām līgavas mājās, kādā mājā netālu no baznīcas uzaicināja visus tos, kas bijuši klāt laulībās un kas nebija uzlūgti uz pašām kāzām: ciema ļaudis, kaimiņus, vienkārši ziņkārīgos.
- diķis Agrāku laiku monēta, nelielas vērtības naudas gabals, kas bija vienlīdzīgs ar 3 grašiem.
- ģuldis Agrāku laiku nauda (guldenis), kas atbilda 30 kapeikām.
- zeseris Agrāku laiku sīka monēta, kas atbilda 6 kapeikām.
- petaks Agrāku laiku sīka naudas vienība, kas dažādos laikos atbilda 3 grašiem, 5 kapeikām vai pusotrai kapeikai.
- petuks Agrāku laiku sīka naudas vienība, kas dažādos laikos atbilda 3 grašiem, 5 kapeikām vai pusotrai kapeikai.
- jēriņi Agrāku laiku vienkārša guļvieta - rāmis uz četrām kājām.
- digeri Agrārās kustības dalībnieki (lauku un pilsētu trūcīgie iedzīvotāji) Anglijā 17. gs.; digeri uzraka neapstrādātos laukus, prasīja privātīpašuma likvidēšanu un dzīves pārkārtošanu pēc nolīdzināšanas principa.
- diggeri Agrārās kustības dalībnieki Anglijā 17. gs.
- ARK Agrārrūpnieciskais komplekss.
- montānisms Agrās kristietības kustība, kas radās Frīģijā 2. gs. vidū un eksistēja līdz 8. gs., sludināja askētismu, atteikšanos no īpašuma, vērsās pret bīskapa varu.
- apmaināms Agregāta, mašīnas, takelāžas u. c. daļa - elements, kuru ekspluatācijas gaitā apmainapret citu identisku vai līdzīgu to nolietošanās dēļ, kā arī lai uzlabotu visa kopobjekta (peldlīdzekļa) darbību, piemēram, mainoties vējam, maina buras.
- pārnesumkārba Agregāts (automobiļos, traktoros u. tml.) kustības ātruma un vilces spēka maiņai.
- stāvs Agregāts (materiālu) spiedapstrādei.
- motorģenerators Agregāts līdzstrāvas pārvēršanai maiņstrāvā vai viena sprieguma līdzstrāvas pārvēršanai cita sprieguma līdzstrāvā, sastāv no elektrodzinēja un ģeneratora.
- valcētava Agregāts, kas (ko) valcē.
- termoagregāts Agregāts, kas sastāv no primārā termodzinēja un viena vai vairākiem tam mehāniski pievienotiem elektroģeneratoriem.
- tandēmagregāts Agregāts, kas sastāv no vairākcilindru tvaika turbīnas un ģeneratora ar kopīgu rotācijas asi.
- turbosūknis Agregāts, kas sastāv no viena vai vairākiem sūkņiem un vienas vai vairākām piedziņas turbīnām.
- turboagregāts Agregāts, kuru darbina viena vai vairākas turbīnas.
- agregātveids Agregātstāvoklis.
- agrens Agrējs, agrīns, agrs.
- sarcoscyphaceae Agreņu dzimta.
- pseudoplectania Agreņu dzimtas ģints.
- uzbrucīgs Agresīvi noskaņots, gatavs uzbrukt.
- rabuslis Agresīvs cilvēks.
- džingoisms Agresīvs šovinisms, urāpatriotisms.
- špetns Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- negants Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem).
- nešpetns Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem).
- nešpetnis Agresīvs, nikns dzīvnieks.
- uzbrūkošs Agresīvs.
- ātri Agri (kāda laika posma pašā sākumā).
- ātri Agri (pirms parastā laika).
- agroties Agri nogatavoties.
- agroties Agri sākt, darboties, rosīties jau agri no rīta.
- izmesls Agri, nelaikā dzimis.
- Agridženta Agridžento - pilsēta Itālijā.
- pirmssokratieši Agrie sengrieķu filozofi 6. un 5. gs. p. m. ē., kā arī daži to sekotāji (galv. pārstāvji: Taless, Anaksimandrs, Anaksimens, Heraklits, Ksenofans, Pitagors, Parmenīds, Empedokls, Anaksagors, Leikips un Dēmokrits), kas risināja gk. natūrfilozofiskus jautājumus.
- agriene Agriena.
- agrīgsnējs Agrīgs, tāds, kas mēdz agri celties.
- piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds ir elastīgs un saspiests izdala baltu masu.
- zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt.
- dusens Agrīnā ābele ("Malus praecox").
- splitābele Agrīnā ābele ("Malus precox").
- ērzeļpauts Agrīna ēdamā sēne - bisīte, ēdamais murķelis ("Morchella esculenta").
- ķēvpupa Agrīna ēdama sēne - ķēvpups.
- ķervelis Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu, dziļi krokotu cepurīti; bisīte.
- senilisms Agrīna novecošana; pāragra vecuma pazīmju rašanās.
- kvatročento Agrīnā renesanse Itālijā (15. gadsimtā).
- proiomenoreja Agrīna vai priekšlaicīga menstruācija.
- peristāze Agrīna vaskulāro pārmaiņu stadija iekaisuma gadījumā.
- drīzene Agrīnais kartupelis.
- foburdons Agrīnās daudzbalsības veids, kas balstās uz sekstakordu (tercu un sekstu) paralēlu kustību, jo trijskaņa apakšējā balss (bass) parasti skanēja oktāvu augstāk; šķietamais bass.
- hormetonija Agrīnas kontraktūras veids centrālu paralīžu gadījumos, ar periodiskām toniskām spazmām un pastiprinātiem aizsardzības refleksiem.
- drīzuļi Agrīni augļi, dārzāji, sevišķi kartupeļi.
- agrīnums Agrīnība.
- agrs Agrīns (4).
- drīzenis Agrīns dārzājs.
- agrains Agrīns, agrs.
- agrējs Agrīns, agrs.
- agrinājs Agrīns, agrs.
- agrīms Agrīns.
- visagrs Agrīns.
- Colchicum aggripinum Agripinas vēlziede.
- ātraudži Agro kartupeļu šķirne.
- ērstlingi Agro kartupeļu šķirne.
- enciklika Agro kristiešu bīskapa vēstījums ticīgajiem.
- agronoms Agronomijas speciālists.
- ARA Agrorūpnieciskā apvienība (kopā ar nosaukumu, piem., ARA "Rīga").
- ARK Agrorūpnieciskā komiteja.
- agrokombināts Agrorūpniecisks uzņēmums, kas apvienoja atsevišķu lauksaimniecības produktu veidu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību.
- vagošana Agrotehnikas paņēmiens rušināmaugu kopšanā - rindstarpu irdināšanas veids.
- steidzināšana Agrotehnikas paņēmiens, ar ko dārzeņus, puķes, augļus un ogas iegūst laikā, kad atklātā laukā to raža nav iespējama; lai izbeigtu augu miera periodu un tie sāktu augt un attīstīties, regulē apgaismojumu, temperatūru, gaisa un augsnes mitrumu.
- mulčēšana Agrotehnikas paņēmiens: augsnes virskārtas nosegšana ar kūdru, salmiem, kompostu, zāģskaidām, ruberoīdu, polietilēna plēvi.
- agrotehniķis Agrotehnikas speciālists.
- papildapputeksnēšana Agrotehnisks pasākums, ko lietoja gk. sēklkopības sējumos, apputeksnējot augus papildus, bet praksē pasākums izrādījā neefektīvs.
- agrominimums Agrotehnisku pasākumu kopums, kas jārealizē, lai nodrošinātu lauksaimniecības kultūru normālas ražas.
- agrīgs Agrs (3).
- svīta Agrs gaismas svīdums no rīta.
- agraine Agrs rīts.
- agraiņām Agrumā.
- agre Agrums.
- Agteleka Agtelekas ala.
- Domica Agtelekas alas nosaukums slovāku valodā, atrodas Slovākijas un Ungārijas robežapvidū.
- Baradla Agtelekas alas nosaukums ungāru valodā, atrodas Slovākijas un Ungārijas robežapvidū.
- Agulas Belki Agulas grēda.
- agūtis Aguts.
- Lagovata Agvāta ("Laghouat"), pilsēta Alžīrijā, Centrālajā Sahārā.
- Laguata Agvāta ("Laghouat"), pilsēta Alžīrijā.
- Skultes upe Aģe, upe Vidzemē.
- Adia Aģe.
- Adje Aģe.
- provīzija Aģentam izmaksājamā atlīdzība vai tās daļa no noslēgto darījumu apjoma.
- adhezīvs Aģents adhēzijas uzlabošanai.
- kardioaugmentors Aģents, kas palielina sirds apjomu vai darbu.
- civilaģents Aģents, kura pakalpojumiem nav tiešs tirdzniecisks raksturs, piem., koncerta vai teātra aģents.
- Palciema ezers Aģes ezers Lēdurgas pagastā.
- Sudurga Aģes kreisā krasta pieteka Lēdurgas pagastā, iztek no Vidrižu purva, garums \~5 km.
- Poļu grāvis Aģes kreisā krasta pieteka; Palu grāvis.
- Tora Aģes labā krasta pieteka Limbažu novada Skultes, Limbažu un Vidrižu pagastā, garums - 13 km; Tores strauts; Torupe; Tārupīte.
- Igate Aģes labā pieteka Limbažu novada Vidrižu pagastā, garums - 5 km, iztek no Aijažu ezera; Dzirnupe.
- Mazupīte Aģes labā pieteka Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Skultes un Liepupes pagastā, garums - 15 km, kritums - 21 m, sākas Metsepoles līdzenumā pie Stienes; Aģes strauts.
- aģitbrigāde Aģitācijas darbā iesaistīts kolektīvs.
- aģitkolektīvs Aģitācijas kolektīvs.
- aģitpunkts Aģitācijas punkts - padomju totalitārā režīma ideoloģijas propagandēšanai iekārtota īpaša telpa kādā sabiedriskā ēkā, mācību iestādē, uzņēmumā vai citur.
- agitators Aģitators.
- aizaģitēt Aģitējot pārvilināt, pārliecināt.
- Hogars Ahagars - kalnu masīvs Alžīrijā.
- ahajieši Ahaji - sengrieķu cilts.
- achaji Ahaji.
- acheji Ahaji.
- Mūžīgais žīds Ahasvērs.
- ahatizēt Ahāta krāsās zīmēt.
- agats Ahāts - svītrains minerāls rotu izgatavošanai.
- achāts Ahāts.
- Ahdara Ahdara grēda - augstākā virsotne Kirēnaikas plato, Ziemeļāfrikā, Lībijas ziemeļaustrumos, augstums - līdz 876 m vjl.
- pentarhija Āhenes kongresā 1818. g. nodibināta 5 lielvalstu (Anglija, Austrija, Krievija, Prūsija un Francija) savienība.
- Aheronts Aheronta - grieķu mitoloģjjā pekles upe, pār kuru vajadzēja braukt nomirušo dvēselēm.
- ahilobursīts Ahileja cīpslas gļotsomiņas iekaisums.
- ahilorāfija Ahileja cīpslas sašūšana.
- Achilejs Ahilejs.
- Achilis Ahilejs.
- Achills Ahilejs.
- Ahills Ahillejs.
- achimenes Ahimēnes.
- Akajaure Ahkājāvre, ezers Zviedrijas ziemeļu daļā, tā nosaukums sāmu valodā (_Áhkájávrre_).
- achlya Ahlijas - aļģsēņu nodalījuma saprolegniju dzimtas ģints, ūdenssēnes.
- Ahmadi Ahmedī - pilsēta Kuveitā.
- achnantes Ahnantes - kramaļgu nodalījuma ahnantu dzimtas ģints.
- rhoicosphaenia Ahnantu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
- centrodesma Ahromatisks pavediens, kas savieno centrosomas un veido sākumu centrālajai dalīšanās vārpstai mitozē.
- achromatisks Ahromatisks.
- Ormuzds Ahuramazda, senajiem irāņiem saules un visa laba dievība.
- ašvado Ahvahu tautības pašnosaukums, Krievijā, Dagestānas Republikā.
- aijajai Ai (1).
- aijaijs Aiaijs - primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Daubentoniidae"), 1 ģints.
- aijaijs Aiaijs - šīs ģints suga ("Daubentonia madagascariensis"), kaķa lieluma tumši brūns primāts ar gaišāku sejas daļu, izplatīts tikai Madagaskarā, sastopams reti; slaidpirkstainis.
- suku Aicinājuma sauciens kumeļam, parasti atkārtojumā.
- sūk Aicinājuma sauciens sunim.
- sauksme Aicinājums (uz kādu darbību); arī tieksme.
- dūju Aicinājums dūdot, dziedāt.
- dzirū Aicinājums govīm padzerties.
- Lēnām pa (arī pār) tiltu! Aicinājums nepārsteigties (ko darot).
- Lēnām pa (arī pār) tiltu! Aicinājums nesteigties, būt uzmanīgam (kur ejot, virzoties).
- bildinājums Aicinājums noslēgt laulību.
- pasvilpiens Aicinājums, sauciens.
- kokšināt Aicināt (dzīvniekus, piemēram, teļus), sakot "kokš!".
- lūgt Aicināt (kādu kur iet, ko darīt).
- aizsēdināt Aicināt (kādu), pavēlēt vai palīdzēt (kam) nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.); nosēdināt.
- paaicināt Aicināt (parasti īsi) un pabeigt aicināt (ko darīt, kur, kādā virzienā u. tml.).
- sucināt Aicināt ar izsaucienu "suk, suk!"; sukināt.
- sukināt Aicināt ar izsaucienu "suk, suk!".
- citēt Aicināt ierasties sapulcē, tiesā.
- pereķagivaķ Aicināt kādu savā kamerā.
- uzbildināt Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru); bildināt (1).
- uzbilst Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru); bildināt (1).
- bildināt Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru).
- uzrunāt Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru).
- vīrināties Aicināt līdzi.
- ņemt palīgā Aicināt palīgā (kādu).
- ataicināt Aicināt šurp.
- ņemt talkā Aicināt talkā (kādu).
- talcēt Aicināt talkā.
- uzaicināt Aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.).
- aizaicināt Aicināt un panākt, ka ierodas (kur, pie kā u. tml.).
- ataicināt Aicināt un panākt, ka ierodas.
- dancināt Aicināt uz deju un vadīt dejā (partneri).
- dīdināt Aicināt uz deju, dancināt.
- dīdīt Aicināt uz deju, dancināt.
- dīdīties Aicināt uz deju, dancināt.
- dumpot Aicināt uz dumpi 1; radīt protesta noskaņojumu (kādā cilvēku grupā).
- grumadāt Aicināt uz grumadu.
- sēdināt Aicināt vai likt sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
- pāraicināt Aicināt vēlreiz.
- ņemt Aicināt, arī atļaut (kādam) doties, arī atrasties, būt kopā ar sevi.
- kviest Aicināt, ielūgt.
- piesaukt Aicināt, ielūgt.
- vīkšināt Aicināt, ielūgt.
- masināt Aicināt, kārdināt, pavest.
- aizsaukt Aicināt, likt ierasties.
- vedināt Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu).
- vedināties Aicināt, mudināt.
- kužināt Aicināt, pievilināt zirgu.
- kumierēt Aicināt, vilināt, kumerēt.
- kumerēt Aicināt, vilināt.
- labināt Aicināt, vilināt.
- sasaukt Aicinot dalībniekus, noorganizēt (sapulci, sesiju, kongresu u. tml.).
- ieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) ievirzās (kur iekšā).
- izaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) iznāk (no kurienes, kur u. tml.).
- pieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) pienāk, pieiet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur).
- atsaukt Aicinot panākt, ka ierodas.
- izsaukt Aicinot panākt, ka sāk piedalīties (piemēram, sacensībā, cīņā).
- Aiču dzirnavu ezers Aičas dzirnavu ezers.
- Aidaha Aidaho štats, ASV.
- ID Aidaho, ASV štats.
- eidenieks Aidenieks - zirgs, kas riksī sper vienas puses abas kājas reizē.
- ģeņģeris Aidenieks.
- eideniski Aideniski.
- ģeņģeriski Aideniski.
- ģeņģerisku Aideniski.
- aidenieks Aidinieks.
- aids AIDS.
- aidss AIDS.
- acī Aijā, lieto šūpojot bērnu, parasti atkārtojumā.
- daubentoniidae Aijaiju dzimta.
- daubentonia Aijaiju dzimtas ģints.
- ieaijāt Aijājot iemidzināt (1).
- zūzināt Aijāt, midzināt.
- ājāt Aijāt.
- uijāt Aijāt.
- uikāt Aijāt.
- Ayasch Aijaži.
- Lielais ezers Aijažu ezers Lēdurgas pagastā.
- Ayasch Aijažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lēdurgas pagastā.
- Aijasch Aijažu muiža, kas atradās tagadējā Krimuldas novada Lēdurgas pagasta teritorijā.
- Parodia ayopayana Aijopajanas parodija.
- aižu Aiju.
- aik Aik bekers - kabalistiskās gematrijas variants, kurā visi ebreju alfabēta burti tiek pielīdzināti skaitļu rindas pirmajiem deviņiem cipariem.
- Ajkatila Aikina, apdzīvota vieta Krievijas Komi Republikā, tās nosaukums komiešu valodā.
- kompluvijs Aila ātrija jumtā; aila dūmu novadam virs pavarda.
- dāris Aila pirts griestos dūmu novadīšanai.
- ailanthus Ailanti.
- augstais ailants ailantu suga ("Ailanthus altissima").
- rubrika Aile - divām līnijām iezīmēts nodalījums (uz papīra lapas).
- aila Aile (1).
- pavārte Aile celtnes sienā ieejai pagalmā.
- apakšaile Aile, kas atrodas zemāk, lejpus (kā); apakšējā aile.
- aiļa Aile.
- Zvārtavas upe Aima, Gaujas pieteka.
- koļi Aimari - indiāņu tauta Dienvidamerikā, dzīvo Centrālajos Andos, ap Titikakas ezeru.
- Insalaha Ain Sālaha, oāze Alžīrijā.
- Ainsalaha Ain Sālaha.
- pleorāma Aina, kas skatītājam izrāda krastus vai citus priekšmetus, kuri liekas kustamies, it kā skatītājs brauktu.
- šķērsparalakse Ainas koordinātu y' starpība divās ainās mērītam objekta punktam.
- kultūrainava Ainava, kas pilnīgi vai daļēji izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā.
- noskats Ainava, skats (parasti virzienā no augšas uz leju).
- bilde Ainava, skats.
- laukskats Ainava.
- lendskeips Ainava.
- ainavelements Ainavas sastāvdaļa.
- ainavstruktūra Ainavas sastāvdaļu un īpašību sadalījums telpā un laikā.
- ainavtips Ainavas tips.
- lendskeipings Ainavas veidošana.
- ezeraine Ainavisko vienību tips, kurā ainavas un to elementi funkcionāli un vizuāli ir saistīti ar ezeru vai vairākiem ezeriem.
- āraine Ainavisko vienību tips, kurā dominē agroainavas - lauksaimniecībā izmantojamās zemes.
- mežāre Ainavisko vienību tips, kurā ir lauksaimniecībā izmantojamo zemju mija ar meža masīviem un puduriem.
- viļņaine Ainavisko vienību tips, kurā vaļņi un pauguri ar lēzenām nogāzēm un nelielu relatīvo augstumu (mazāk par 25 m) miojas ar reljefa pazeminājumiem.
- nolaida Ainavisko vienību tips, raksturīgs lēzeni slīpam zemes virsas apvidum, kas pazeminās vienā virzienā; reljefs parasti ir līdzens vai lēzeni un vidēji viļņots.
- ainavzeme Ainavrajonēšanas augstākā teritoriālā pakāpe, Latvijas teritorijā nošķirtas 16 šādās vienībās, kas sadalītas mazākās vienībās - 88 ainavapvidos.
- Gainasch Ainaži.
- Haynasch Ainaži.
- Heinasti Ainaži.
- Haynasch Ainažu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ainažu pagastā.
- silājieši Ainažu pagasta apdzīvotās vietas "Silāji" iedzīvotāji.
- Surču ciems Ainažu pagasta apdzīvotās vietas "Surčciems" nosaukuma variants.
- Hainažskaja Ainažu pagasta krieviskais nosaukums.
- Ainažu pilsētas lauku teritorija Ainažu pagasta nosaukums 1990.-2009. g.
- Hainasch Ainažu pagasta vāciskais nosaukums.
- Enejs Ainejs - grieķu mitoloģijā - Anhīsa un Afrodītes dēls, viens no izcilākajiem trojiešu varoņiem.
- Aijoina Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā - dievs, kurš kopā ar savu māsu Turešmatu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, no zemes un vītola rīkstes viņš radīja pirmo cilvēku un mācīja ainiem lietot uguni, izgatavot loku un bultas, zvejas rīkus, iemācīja podniecību un aizliedza kanibālismu.
- Turešmata Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā dieviete, kura kopā ar savu brāli Aijoinu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, viņa radīja salas rietumu krastu lielā steigā, tāpēc tas iznācis akmeņains.
- stereoapstrāde Ainu apstrāde, izmantojot stereoinstrumentus.
- šķērspārklājums Ainu pārklājums blakus lidojuma maršrutos.
- aiolieži Aiolieši.
- aiolietis Aioliešu ciltij piederīgais.
- IA Aiova, ASV štats.
- dilbis Aira kāts.
- tulis Aira platais (lāpstas) gals.
- tullis Aira platais gals, lāpstiņa.
- tuļa Aira rokturis.
- airans Airāns.
- aira Airas.
- galera Airējams kara kuģis, kas brauca arī ar burām; uz galerām sūtīja noziedzniekus un pieķēdēja pie sēdekļiem par airētājiem.
- uzairēt Airējot (piemēram, laivu) trenēties, sacensties, ceļot u. tml.
- atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt šurp.
- apairēt Airējot apbraukt (ap ko, kam apkārt).
- apairēt Airējot apvirzīt (ap ko, kam apkārt, piemēram, laivu).
- aizairēt Airējot attālināt (piemēram, laivu).
- atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) nost (sānis, atpakaļ).
- atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) šurp; airējot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ieairēt Airējot iebraukt (kur iekšā).
- ieairēties Airējot iemācīties labi airēt; airēt, kamēr airēšana sāk labi veikties.
- ieairēt Airējot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, laivu).
- ieairēties Airējot ievirzīties (kur iekšā).
- izairēt Airējot izbraukt.
- izairēt Airējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, laivu).
- izairēt Airējot izvirzīt (piemēram, laivu) cauri (kam), caur (ko).
- izairēties Airējot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izairēties Airējot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- noairēt Airējot nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- noairēt Airējot nobraukt (visu laikposmu).
- noairēt Airējot nobraukt nost, gar (ko).
- pārairēt Airējot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piemēram, laivu).
- pārairēt Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārairēties Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.); airēt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) garām (kam), arī gar (ko).
- paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- paairēt Airējot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); airēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- paairēt Airējot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- paairēt Airējot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- paairēties Airējot pavirzīties.
- pieairēt Airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieairēties Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pieairēt.
- pieairēt Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- saairēt Airējot savirzīt (piemēram, vairākas, daudzas laivas, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzairēt Airējot uzvirzīt (piem., laivu, augšup pret straumi līdz kurienei).
- uzairēties Airējot uzvirzīties (piem., augšup pret straumi līdz kurienei).
- noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, kā) un pabeigt virzīt.
- noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
- noairēt Airējot virzīt un pabeigt virzīt (piemēram, laivu) nost, gar (ko).
- irties Airējot virzīties (kurp); airēties.
- airēties Airējot virzīties (kurp); irties.
- noairēties Airējot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
- apairēties Airējoties apbraukt (ap ko, kam apkārt).
- aizairēties Airējoties attālināties.
- lolium Airenes - graudzāļu dzimtas ģints.
- noairēt Airēt (piemēram, laivu, visu laikposmu) un pabeigt airēt.
- apairēt Airēt apkārt.
- atairēt Airēt nost (sānis, atpakaļ).
- aizairēt Airēt prom; airējot nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atairēt Airēt šurp.
- irklēt Airēt.
- skrulēt Airēt.
- Agabus Airētāji - airvaboļu dzimtas ģints.
- airnieks Airētājs, īrējs.
- vadairētājs Airētājs, kas vada airētāju komandas darbību, nosakot airēšanas tempu, ritmu u. tml.
- īrājs Airētājs; īrējs.
- īrētājs Airētājs; īrējs.
- airējs Airētājs.
- īrējs Airētājs.
- irklenieks Airētājs.
- jīrējs Airētājs.
- šķērsbeņķis Airētāju sols.
- apairēties Airēties apkārt.
- atairēties Airēties nost (sānis, atpakaļ).
- aizairēties Airēties prom; airējoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atairēties Airēties šurp; airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- iras Airi, irkļi.
- rīdiņš Airis, irklis.
- irkle Airis, irkls.
- stūrairis Airis, ko izmanto par stūri.
- aire Airis.
- airēklis Airis.
- eire Airis.
- grebča Airis.
- iris Airis.
- irklis Airis.
- irkls Airis.
- jeire Airis.
- jirkla Airis.
- jirkle Airis.
- jirkls Airis.
- ļempe Airis.
- rādze Airis.
- skrule Airis.
- kopepodi Airkāji, zemāko vēžu kārta, visprimitīvākie starp tiem, kam pie olveida galvas un krūšu daļas pievienojas tievāks slaids abdomens, ar 4-5 divās daļās šķeltām airējamām (krūšu) kājām, kurām kā kustības orgāns piebiedrojas arī lielākās pirmās antenas, gk. bez sirds un asinsvadiem.
- airkāji Airkājvēži ("Copepoda").
- copepoda Airkājvēži jeb peldkājvēži - žokļkājvēžu apakšklases kārta.
- peldkājvēži Airkājvēži.
- kalanoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Calanoida"), ķermenis dažus milimetrus garš, slaids, lokans, vairākums dzīvo jūras planktonā, Rīgas līča atklātajā daļā konstatēts 11 sugu.
- ciklopoīds Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Cyclopoida"), pirmie taustekļi samērā īsi, to garums reti pārsniedz pusi ķermeņa garuma, Latvijas saldūdeņu planktonā un bentosā konstatētas 27 sugas.
- harpaktikoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Harpacticoida"), sīki, \~1 mm gari vēži ar slaidu, cilindrisku ķermeni, daži simti sugu, Latvijā kopējais sugu skaits nav noskaidrots, mīt Daugavā, Lielupē, daudzu ezeru un dīķu bentosā, retāk planktonā.
- acartia Airkājvēžu kārtas kalanoīdu apakškārtas ģints.
- dromons Airu kara burukuģis 5.-7. gs. Bizantijā.
- karbass Airu kuģis vai neliels burinieks kravas pārvadāšanai Baltajā jūrā, kā arī upēs, kuras tajā ietek.
- airene Airu laiva.
- airītis Airu laiva.
- neļķu aira airu suga ("Aira caryophyllea").
- ūdensvabole Airvabole - vaboļu kārtas dzimta ("Dytiscidae").
- ditiscus Airvaboles "Dytiscus".
- dytiscus Airvaboles.
- dytiscidae Airvaboļu dzimta.
- gaurodytes Airvaboļu dzimtas airētāju ģints "Agabus" nosaukuma sinonīms.
- macrodytes Airvaboļu dzimtas ģints "Dytiscus" apakšģints.
- airētājs Airvaboļu dzimtas ģints ("Agabus"), dažādos ūdeņos, bieži purvainos, dzīvojoša vabole, Latvijā nepilnīgi izpētīta, iespējamska ir \~30 sugu.
- nirējvabole Airvaboļu dzimtas ģints ("Hydroporus"), iegarens ķermenis (1,5-5,5 mm) ar tumšbrūnu vai melnu virspusi, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos, >200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts \~20 sugu.
- hydaticus Airvaboļu dzimtas ģints.
- ledus kalns Aisbergs.
- kalvings Aisbergu veidošanās.
- šaipīt Aisīt, zobus rādīt, izsmiet.
- aistieši Aisti; tauta Baltijas jūras piekrastē, domājams senprūši.
- Aišate Aiša - upe Latvijā.
- Aise Aiša - upe Latvijā.
- Aizšate Aiša - upe Latvijā.
- Egļupe Aišas labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, garums – 10 km; Eglupe.
- mēja Aita (bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
- bēja Aita (bērnu valodā).
- cirka Aita ar cirtainu vilnu.
- lamenīca Aita ar garu asti un garu vilnu.
- garvillene Aita ar garu vilnu.
- belis Aita ar īsām ausīm.
- mazļipīte Aita ar īsu asti.
- ķupe Aita ar īsu purnu un mazām, īsām ausīm.
- jērenīca Aita ar jēru.
- bene Aita ar mazām ausīm, īsām kājām.
- benausis Aita ar mazām, īsām ausīm.
- amuls Aita ar mīkstu spalvu.
- ragana Aita ar ragiem.
- ēzelīte Aita ar smalku, sprogainu vilnu.
- Dollija Aita vārdā Dollija, pirmais oficiāli paziņotais (1997. g. 27. februārī) klonētais zīdītājs.
- aiča Aita, aitiņa (mīlināmā forma).
- vecaita Aita, kam ir samērā liels vecums.
- jērīte Aita, kam jēri ir pirmoreiz.
- jaunaita Aita, kas vēl nav pirmoreiz aplecināta.
- jērene Aita, kurai ir jērs.
- trīsniece Aita, kurai ir trīs jēri.
- aitene Aita, kurai pirmo reizi ir jēri.
- aite Aita.
- aitietis Aita.
- aj Aita.
- aja Aita.
- ave Aita.
- baltaitiņa Aita.
- buce Aita.
- šnuka Aita.
- sprogainīte Aita.
- sprogaitiņa Aita.
- uška Aita.
- voška Aita.
- vuce Aita.
- vuška Aita.
- kūkailis Aitāda ar vilnu.
- kutkailis Aitāda ar vilnu.
- kūtkailis Aitāda ar vilnu.
- kailis Aitāda kažokam; nonēsāts kažoks.
- aita Aitāda.
- plikcepure Aitādas cepure ar ādas kailo pusi virspusē.
- igoniete Aitādas cepure ar ausu atlokiem.
- aitene Aitādas cepure.
- aitnica Aitādas cepure.
- aitnīca Aitādas cepure.
- jērine Aitādas cepure.
- jērnīca Aitādas cepure.
- villene Aitādas cepure.
- vilnenīca Aitādas cepure.
- kailenis Aitādas kažoks bez virsdrēbes.
- aitnieks Aitādas kažoks.
- dubļonka Aitādas puskažoks; plikādas puskažoks.
- aitainis Aitādu kažoks.
- vigoņa Aitai līdzīgs kustonis Amerikas Andu kalnos, ar ļoti smalku vilnu.
- aitine Aitām piederīgs.
- aitāda Aitas āda (parasti kažokāda).
- berulīte Aitas epitets.
- gabana Aitas epitets.
- aitesgaļa Aitas gaļa.
- aitgaļa Aitas gaļa.
- jērgaļa Aitas gaļa.
- aitcepetis Aitas gaļas cepetis.
- aitciska Aitas kautķermeņa daļa - ciska.
- sīksprodziņa Aitas pavārds.
- sīksprodzīte Aitas pavārds.
- vizbuliņa Aitas pavārds.
- atpīles Aitas vai kazas, kas atnesas vēlu rudenī.
- vienmitis Aitas vienīgais jērs.
- eisumi Aitas vilna, kas nocirpta no kājām, galvas, astes.
- aitvilla Aitas vilna.
- šašliks Aitas, arī liellopu, cūkas gaļas ēdiens, ko gatavo, cepot nelielus, uz iesma uzdurtus gaļas gabalus ogļu siltuma starojumā.
- avslopi Aitas.
- ovis Aitas.
- vušķine Aitene - parasta, brūnpelēkas krāsas ēdama lapiņsēne.
- lycopsis Aitenes.
- aitiņas Aitiņa.
- biriņa Aitiņa.
- šēperis Aitkopis muižā.
- jirklis Aitris.
- aitbūda Aitu aizgalds; nožogojums (kūtī) aitām.
- plaktis Aitu aknu slimība.
- aitkopība Aitu audzēšana gaļas, vilnas, kažokādu iegūšanai; attiecīgā lopkopības nozare.
- aitredele Aitu barības galds, kas veidots, pie sienas slīpi piestiprinot taisnstūrveida koka rāmjus ar tapu šķēršiem.
- aitbars Aitu bars.
- aitpūlis Aitu bars.
- dzirklis Aitu cērpamais laiks.
- aitcirpējs Aitu cirpējs.
- aitcirpis Aitu cirpējs.
- šķērētājs Aitu cirpējs.
- aitcirpšana Aitu cirpšana.
- avskuts Aitu cirpšana.
- aitgane Aitu gane.
- aitniece Aitu gane.
- aitganeklis Aitu ganības.
- čabans Aitu gans (piemēram, Vidusāzijā, Kaukāzā).
- aitgans Aitu gans.
- aitnieks Aitu gans.
- avinieks Aitu gans.
- griešanāskaite Aitu griešanās kaite (cenuroze).
- griezauka Aitu griešanās slimība.
- hemonhoze Aitu helmintozes veids, parazīti lokalizējas glumeniekā un tievajās zarnās.
- estroze Aitu invāzijas slimība, entomoze, ierosina aitu spindeles kāpuri, ko lidojošas spindeļu mātītes iešļāc aitas nāsīs.
- aitpricis Aitu kāvējs vai uzpircējs, arī citu gadījuma darbu strādnieks.
- aitnīce Aitu kūts; aitu audzētava.
- aitkūts Aitu kūts.
- aitnīca Aitu kūts.
- aitstallis Aitu kūts.
- aitstellis Aitu kūts.
- aitstells Aitu kūts.
- avikūts Aitu kūts.
- ķidumi Aitu ķidas.
- aitmazgāšana Aitu mazgāšana.
- aitmēsli Aitu mēsli.
- pires Aitu mēsli.
- aitšēpers Aitu pārzinis (muižā).
- šeipars Aitu pārzinis un kopējs muižā.
- šēpers Aitu pārzinis un kopējs muižā.
- griešanās Aitu slimība, kas izpauzas, kā aitas riņķošana ap sevi.
- plaktes Aitu slimība, ko rada aknu dēle.
- taukaste Aitu suga ("Ovis platyura") Āfrikā un Āzijā, kas var uzkrāt taukus astē (līdz 10 kg).
- rambujē Aitu suga ar ļoti smalku vilnu.
- šēperis Aitu suns.
- merīnaita Aitu šķirne ar smalku, garu vilnu; šīs šķirnes aita.
- taukastes Aitu šķirnes Āfrikā un Āzijā, kas var uzkrāt taukus astē (līdz 10 kg).
- aittauki Aitu tauki.
- teķis Aitu tēviņš.
- millerioze Aitu un kazu invāzijas slimība, ko ierosina specifiska nematoze, slimie dzīvnieki klepo, novājē.
- piras Aitu un zaķu izkārnījumi.
- aitvezums Aitu vezums.
- nobara Aitu vilna, kas cirpta pavasarī, arī vilna, kas aug uz pavēderes un paslēpenēs, no tās kā mazāk vērtīgās vērpto dziju lieto zeķēm.
- nobars Aitu vilna, kas cirpta pavasarī, arī vilna, kas aug uz pavēderes un paslēpenēs, no tās kā mazāk vērtīgās vērpto dziju lieto zeķēm.
- lanolīns Aitu vilnas tauki, ko iegūst, attaukojot vilnu.
- griezonis Aitu, retāk liellopu, slimība, kas ceļas no kāda suņu lentu tārpa dīgļa, kas rada smadzeņu bojājumus, bieži izpaužas, īpaši aitām, kā griešanās riņķī u. c. nenormālās kustībās.
- Aivieksta Aiviekste.
- Aiwekst Aiviekste.
- Awex Aiviekste.
- Ewst Aiviekste.
- Isliena Aiviekstes kreisā krasta pieteka Barkavas pagastā, augštece - Murmastienas pagastā, garums - 25 km, kritums - 15 m, iztek no Islienas ezera Teiču purva ziemeļrietumu malā; Isliene; Jaunisliena (iztaisnotais posms Madonas novadā).
- Zvidze Aiviekstes kreisā krasta pieteka Indrānu pagastā, augštece Ošupes pagastā.
- Sāvīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu pagastā, augštece Madonas novada Ļaudonas pagastā; Sava; Sāva; Sāviena.
- Bērzaune Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 28 km, kritums – 28 m; Alūksnīte; Bērzaunīca; Bērzaunīte.
- Babraunīca Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, iztek no Gardauņa ezera, garums - \~20 km; augštecē Gardaņka, arī Gardauņa.
- Pūķupe Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā.
- Lukstupe Aiviekstes kreisā krasta pieteka Krustpils pagastā, garums - 7 km.
- Vaibiņa Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā, augštece Mētrines pagastā, garums - 12 km.
- Talicka Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, augštece Mētrienas pagastā, garums - 8 km; Talīkste.
- Driksnīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, garums - 5 km, iztek no Drikšņa ezera.
- Mila Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā; Milupe.
- Joša Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - 13 km; Jaša; Ioša.
- Odaža Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - 4 km.
- Vērde Aiviekstes kreisais atzarojums netālu no iztekas no Lubāna, kuru tagad daļēji aizvieto mākslīgs iztaisnojums - Vērdes kanāls.
- Maiļupīte Aiviekstes labā krasta pieteka Aiviekstes pagastā.
- Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē.
- Iča Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, iztek no Čakšu ezera Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, ir Rēzeknes un Ludzas novada robežupe (izņemot divus posmus Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā), lejāk Rēzeknes un Balvu novada robežupe; garums - 71 km, kritums - 57 m.
- Lagažs Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - \~6 km; Lagaža.
- Piestiņa Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - 24 km, kritums - 27 m; lejtecē - Osa, Oša.
- Liede Aiviekstes labā krasta pieteka Gulbenes un Madonas novadā, garums - 60 km, kritums - 47 m, sākas kā novadgrāvis Gulbenes novada Daukstu pagastā pie Elstēm, ietek Aiviekstē pie Lubānas; augštecē arī Liedīte.
- Morozas grāvis Aiviekstes labā krasta pieteka Indrānu pagastā.
- Dzedziekste Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā; Dzedzekste; Džedzūkste.
- Tocīte Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, garums - 8 km; Toce.
- Nirīte Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā.
- Svētupe Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 15 km, kritums - 13 m, iztek no Svētes ezera, ietek Aiviekstē pie Ļaudonas; Svēte; Svētupīte.
- Arona Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 44 km, kritums - 118 m, iztek no Skujiešu ezera Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē.
- Kuja Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 77 km, kritums - 133 m, iztek no Liezēra; Kūja; Kujupe.
- Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte.
- Akmensstrauts Aiviekstes labā krasta pieteka Pļaviņu novada Aiviekstes pagastā, garums - 4 km; Upēlis.
- Krēsle Aiviekstes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 3,8 m, sākas Adzeles pacēluma galā, 5-7 km uz austrumiem no Gaigalavas, agrāk bija Rēzeknes labā krasta pieteka, bet veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, lejtece novadīta uz Aivieksti; Krēslīte.
- Kalnupe Aiviekstes labais atzars, kas sākas 3 km pēc iztekas no Lubāna, Ičas lejteces kreisā krasta pieteka.
- Ewstehof Aiviekstes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā.
- dankerieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Dankeri" iedzīvotāji.
- īvānieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Īvāni" iedzīvotāji.
- Geriņi Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Krievciems" daļa, kas senāk bija atsevišķs ciems.
- Spridzēni Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Krievciems" daļa, kas senāk bija atsevišķs ciems.
- krievciemieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Krievciems" iedzīvotāji.
- kriškalnieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Kriškalni" iedzīvotāji.
- ķūdzēnieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Ķūģi" iedzīvotāji.
- mālkalnieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalni" iedzīvotāji.
- spridzēnieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Spridzēni" iedzīvotāji.
- aizkakle Aiz apkakles vai aiz apkaklēm.
- aizlauķēt Aiz ausīm aizlocīt.
- izmērnēt Aiz bada novājēt; izmirnēt.
- izmierniet Aiz bada novājēt; izmirnēt.
- izmirnēt Aiz bada novājēt.
- badmire Aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks; izsalcis, izbadējies cilvēks, arī dzīvnieks.
- badmiris Aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks; izsalcis, izbadējies cilvēks, arī dzīvnieks.
- badmira Aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks.
- āžome Aiz jūrmalas kāpām izraktas, nolīdzinātas ielejas, kur stādīja kartupeļus.
- aizrobežas Aiz kādas zemes vai valsts robežām, kādā citā zemē vai valstī pastāvošs, esošs; ārzemju.
- aizrobežu Aiz kādas zemes vai valsts robežām, kādā citā zemē vai valstī pastāvošs, esošs; ārzemju.
- izdegt Aiz karstuma, sausuma izkalst tā, ka aiziet bojā augi (piemēram, par dārzu, lauku u. tml.); izkalst, iznīkt karstumā, sausumā (par augiem).
- aizpult Aiz kaut kā vai pirms kaut kā nokrist.
- aizkrāsnā Aiz krāsns; būt pamestam novārtā, neievērotam.
- aizkrāsnī Aiz krāsns; būt pamestam novārtā, neievērotam.
- aizkrūmē Aiz krūma.
- maukt Aiz lakstiem raut ārā no zemes (piemēram, kartupeļus, burkānus).
- apžēloties Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā; iežēloties.
- vilāt Aiz matiem raustīt, plūkāt.
- aizrocnieks Aiz muguras esošais (kāršu spēlē).
- paseijā Aiz muguras.
- jaujaunedēļ Aiz nākamās nedēļas sekojošajā nedēļā.
- jaunjaunnedēļ Aiz nākamās nedēļas sekojošajā nedēļā.
- piegrezīt Aiz nemākulības sabojāt.
- pazaudēt Aiz neuzmanības, paviršības palikt bez (līdzgājēja, pavadoņa u. tml.) un nespēt (to) atrast.
- nodrašķīt Aiz nevērības ātri novalkāt drēbes.
- ielaist Aiz nevērības pieļaut, ka ievirzās (parasti neatļautā, nevēlamā vietā).
- barbets Aiz nocietinājuma brustvēra uzbērts laukums ložmetēju un lielgabalu uzstādīšanai.
- izgriešana Aiz noteiktas robežas esošas displeja attēla daļas atdalīšana un atmešana.
- notriekties Aiz pārskatīšanās nejauši notriekt.
- aizecēties Aiz pārskatīšanās noecēt par tālu.
- nožēlot Aiz skaudības noburt.
- noskaust Aiz skaudības, arī skopuma panākt, ka kāds neiegūst (ko).
- mērgavot Aiz skopuma liegt sev nepieciešamo pārtiku.
- pazēlāt Aiz skopuma neiedot.
- noskopot Aiz skopuma neizdot, neiegādāt (ko).
- zabelēties Aiz skopuma netaisni aizturēt, nedot.
- saskopuļot Aiz skopuma sataupīt, sakrāt.
- zvaikstīties Aiz slinkuma apkārt mētāties.
- spītespēc Aiz spītības.
- aizvārtē Aiz vārtiem.
- sačurnēt Aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par celtnēm).
- sūtnis Aiz vēstnieka nākamais (zemākais) diplomātiskais rangs ārlietu resorā; persona, kam ir šāds rangs.
- pažaune Aiz žaunām.
- post Aiz, pēc, kopš.
- az Aiz.
- āz Aiz.
- kuntens Aiz.
- Algeti Aiza Mazajā Kaukāzā.
- Jehenna Aiza pie Jeruzalemes, kurā tika mesti ar nāvi sodīto līķi, Jaunajā Derībā apzīmē elli.
- skaldāja Aiza, grava.
- skaldājs Aiza, grava.
- defilē Aiza, šaura eja starp augstienēm vai ūdens šķēršļiem (kalnu defilē, ezeru defilē).
- pāržmauga Aiza, šaurs ceļš pār augstiem kalniem.
- pāržmaugs Aiza, šaurs ceļšpār augstiem kalniem.
- pāržņauga Aiza, šaurs ceļšpār augstiem kalniem.
- aisa Aiza.
- pāradiens Aizadi; adījuma raksts ar pāradām.
- pāradiņi Aizadi; adījuma raksts ar pāradām.
- aizdarināt Aizadīt līdz noteiktai vietai.
- aizdarīt Aizadīt līdz noteiktai vietai.
- daairēt Aizairēt, pieairēt.
- daairēties Aizairēties, pieairēties.
- aizaairēties Aizairēties.
- aizairēt Aizairēties.
- aizaizpērn Aizaizpagājušajā gadā; pirms trim gadiem.
- aizkrampēt Aizāķējot krampi, nostiprināt (aizvērtu logu, durvis u. tml.).
- aizkabināt Aizāķējot, uzkarinot sastiprināt (kopā), aiztaisīt (ciet).
- aizkacēt Aizāķēt, saķert.
- aizamesties Aizāķēties.
- dasakabināties Aizāķēties.
- Aizalajs Aizalaja grēda.
- aizalvīt Aizalvot.
- aizdzīt Aizart (vagu) ciet.
- daart Aizart, uzart līdz kādai vietai.
- aizvagot Aizart.
- iezāt Aizāt, plaisāt.
- aizauda Aizaudi.
- aizaudzināt Aizaudzēt (kam priekšā).
- aizstatīt Aizaudzēt, audzējot sasniegt.
- aizburbis Aizaudzis (piem., avots).
- aizcerojis Aizaudzis ar augiem, kas aug ceros, puduros.
- aizkrūmojis Aizaudzis ar krūmiem.
- aizzāļojis Aizaudzis ar zāli.
- čorka Aizaudzis dīķis, mārks.
- ezērklis Aizaudzis ezers.
- aizlapojis Aizaudzis tā, ka ir nosegts ar lapām.
- aizlaists Aizaudzis.
- sazāļojis Aizaudzis.
- ieaugums Aizaugoša vai aizaugusi koka rēta, parasti aizpildīta ar mizas atliekām un atmirušiem audiem, kurai ir radiāls, spraugai līdzīgs dobums.
- pieziedēt Aizaugt (par ūdenstilpni).
- aizzelt Aizaugt (piemēram, ar zāli); pārklāties ar zelmeni.
- aizkūlāt Aizaugt ar cietu, sliktu, baltganu zāli.
- aizcerāt Aizaugt ar krūmiem.
- pārkrūmoties Aizaugt ar krūmiem.
- piekrūmāt Aizaugt ar krūmiem.
- aizburbēt Aizaugt ar mīkstiem, porainiem augiem.
- aizstīgot Aizaugt ar stīgām.
- piezelēt Aizaugt ar zaļumiem.
- aizsūnot Aizaugt, aizbāzt ar sūnām.
- aizrumpēt Aizaugt, aizdzīt.
- melst Aizaugt, piesērēt.
- piezelties Aizaugt.
- palēvene Aizaugusi krastmala.
- sumbra Aizaugusi vieta purvainā mežā.
- ceļvieta Aizaugusi, maz lietota ceļa vieta.
- čūslējs Aizaugusi, purvaina vieta.
- līgotnes Aizaugusi, vēl pilnīgi nenocietējusi vieta ezera krastā, vai purva malā, kas līgojas, kad pa to staigā.
- palēne Aizauguša ezera virskārta.
- palēpene Aizauguša ezera virskārta.
- palēpne Aizauguša ezera virskārta.
- palēsts Aizauguša ezera virskārta.
- padžiekstes Aizausis, kakla aizmugurējā daļa.
- aizauši Aizausis.
- otoantrīts Aizauss paugura dobuma iekaisums.
- antrektomija Aizauss paugura dobuma sienu izgriešana vai kuņģa vārtnieka ieejas rezekcija.
- antrotimpanīts Aizauss paugura dobuma un bungdobuma iekaisums.
- antroatikotomija Aizauss paugura dobuma un virsbungdobuma ieliekuma atvēršana.
- mastoideocentēze Aizauss paugura punkcija.
- mastoīdektomija Aizauss paugura šūnu izgriešana.
- mastoidotomija Aizauss paugura šūnu vai dobuma pārgriešana.
- cūceņa Aizauss siekalu dziedzeru iekaisums.
- opistotisks Aizauss-; tāds, kas attiecas uz dzirdes aparāta mugurējo daļu vai uz piramīdas osifikācijas centru.
- padziekste Aizauss, kakla aizmugurējā daļa.
- auspakaļa Aizauss.
- aizaudināt Aizaust 2.
- aizčabināt Aizbaidīt ar čabēšanu.
- atbrīdināt Aizbaidīt prom, darīt uzmanīgu.
- aizbaidēt Aizbaidīt.
- aizčivināt Aizbaidīt.
- izbaidīt Aizbaidīt.
- notraucēt Aizbaidīt.
- drīvāšana Aizbakstīšana - apšuves spraugu aizpildīšana ar organiskas šķiedras materiālu, lai novērstu sūces.
- nobakstīt Aizbakstīt, parasti cieši.
- aizbadīt Aizbakstīt.
- azbaras Aizbars.
- trape Aizbāznis (no papīra vai pakulām).
- spunde Aizbāznis (parasti mucai); tapa.
- kropka Aizbāznis (parasti pudelēm).
- prapis Aizbāznis (parasti pudelēm).
- šplintene Aizbāznis (ratiem u. tml.).
- spunda Aizbāznis koka mucai vai kannai; caurums, kurā šādu aizbāzni liek.
- purciķis Aizbāznis, korķis, tapa; alus mucas tapa.
- praplis Aizbāznis, korķis.
- sprūdziņš Aizbāznis, puļķis.
- kamstis Aizbāznis, tapa, spraudnis.
- ķimsis Aizbāznis, tapiņa.
- aizbāžamais Aizbāznis, tas ar ko kaut kas tiek aizbāzts.
- propis Aizbāznis, uzbāznis.
- aizbāža Aizbāznis; aizbāzeknis.
- aizbāzis Aizbāznis; aizbāzeknis.
- aizbāzs Aizbāznis; aizbāzeknis.
- sprūdenis Aizbāznis; arī tapa.
- propka Aizbāznis; korķis; propis.
- aizbāzeknis Aizbāznis; tas ar ko aizbāž.
- aizbāšķis Aizbāznis.
- aizbīdeklis Aizbāznis.
- bāzeknis Aizbāznis.
- stebans Aizbāznis.
- tuļķēt Aizbāzt (caurumu).
- aizspundēt Aizbāzt (mucu) ar spundi.
- aptūcīt Aizbāzt aiz kaut kā.
- aizčubināt Aizbāzt ar lupatām caurumu.
- puļķēt Aizbāzt ar puļķi.
- aizkaķēt Aizbāzt ar sūnām vai pakulām.
- vīkšķīt Aizbāzt caurumu ar salmu vīkšķi.
- aizdakstīt Aizbāzt, aizbakstīt caurumu.
- aizbalzīt Aizbāzt, aizbakstīt, aizbikstīt.
- aizbikstīt Aizbāzt, aizbakstīt.
- aizbakāt Aizbāzt, aizdrīvēt.
- aizķezināt Aizbāzt, aizdrīvēt.
- paugāt Aizbāzt, drīvēt (plaisas starp grīdas dēļiem ar sūnām vai zāli).
- noštopēt Aizbāzt, nosprostot.
- aizzabināt Aizbāzt, piebāzt.
- aizbaknīt Aizbāzt, spiežot iekšā.
- aizbloķēt Aizbāzt; aizsprostot.
- aizgraudot Aizbāzt.
- aizgrodot Aizbāzt.
- aizpeķēt Aizbāzt.
- aiztuļķēt Aizbāzt.
- nopropēt Aizbāzt.
- aizmauts Aizbāzts.
- plinka Aizbāžama tapiņa ratu priekšass lielajai tapai.
- apmukt Aizbēgt zem kaut kā.
- novickuļot Aizbēgt, aizlidot.
- aizmatot Aizbēgt, izbēgt, ātri aiziet.
- pabēgt Aizbēgt, izmukt.
- aizmukt Aizbēgt, izvairīties, aiziet.
- pabēgties Aizbēgt, patverties.
- aizsperties Aizbēgt, pielekt kājās un laisties lapās.
- aizšmaugt Aizbēgt, taisīties prom, laisties lapās.
- aizlaisties Aizbēgt.
- aizmuģīt Aizbēgt.
- aizmukāt Aizbēgt.
- aizmukināt Aizbēgt.
- aizšpannēt Aizbēgt.
- juzonuķ Aizbēgt.
- smitsja Aizbēgt.
- sorvatsja Aizbēgt.
- sviņķiķ Aizbēgt.
- uhrkaķ Aizbēgt.
- ukahaķ Aizbēgt.
- aizgrūst Aizbērt (ar lāpstu).
- aizbedīt Aizbērt (kapu).
- aizbirdināt Aizbērt aiz kaut kā.
- aizgrābīt Aizbērt ar rokām (vairākkārt grābjot).
- aizsērīt Aizbērt ar saslaukām (upes gultni).
- apmēzt Aizbērt, aizbārstīt ar mēsliem.
- aizmest Aizbērt, aizpildīt (ar zemi, akmeņiem u. tml.).
- aizbest Aizbērt, aizrakt.
- aizsērst Aizbērt, aizsprostot.
- aizbārstīt Aizbērt; izbārstīt.
- aizbirināt Aizbērt.
- vārstali Aizbīdāmas kārtis, ko lieto žoga vārtu vietā.
- vārstalas Aizbīdāmi vārti ar 3-4 apaļkoka kārtīm.
- vēlogs Aizbīdāms logs (vai lūka) rijā dūmu izlaišanai.
- dasaut Aizbīdīt (aizbīdni).
- dabīdīt Aizbīdīt līdz noteiktai vietai, piebīdīt.
- aizšaujamais Aizbīdnis (2).
- šībelis Aizbīdnis (dūmvadam).
- šīberis Aizbīdnis (dūmvadam).
- šībere Aizbīdnis (parasti krāsns vai plīts dūmvadam).
- šāveklis Aizbīdnis, durvju aizšaujamais.
- zasunka Aizbīdnis, piemēram, durvīm, dūmvadam.
- aizbīdeklis Aizbīdnis.
- aizšautra Aizbīdnis.
- priekššaujams Aizbīdnis.
- attraucēt Aizbiedēt, iztraucēt.
- aizurdīt Aizbikstīt ar nūjiņu (ar kādu priekšmetu) prom vai kaut kam priekšā.
- aizbildināšanās Aizbildinājums (sev par labu).
- aizruna Aizbildinājums.
- aizgansts Aizbildināšanās iemesls, izruna.
- preteksts Aizbildināšanās iemesls.
- izrunas Aizbildināšanās, atruna.
- atrunāšanās Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma u. tml.
- atruna Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma, priekšlikuma u. tml.; atrunāšanās.
- aizruna Aizbildināšanās; atrunāšanās; arī iegansts.
- atrunāties Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā).
- gādātniece Aizbildne, kas domā par visu īstajā laikā un visu padara.
- kuratorija Aizbildnība, aizgādnība.
- protekcija Aizbildnība, aizgādnība.
- egīda Aizbildniecība, aizsardzība.
- protekcionisms Aizbildniecība, aizsardzība.
- patrons Aizbildnis, aizstāvis.
- tēvvietis Aizbildnis, audžutēvs.
- korāteris Aizbildnis; kurators.
- kurāteris Aizbildnis; kurators.
- pārstāvētājs Aizbildnis.
- aizbildeknis Aizbilstamais.
- aizbižot Aizbizot, aizskriet.
- aizbizināt Aizbizot.
- aizlēvarot Aizblandīties, aizklaiņot.
- aizdaldot Aizblandīties, aizklejot.
- aizplenderēt Aizblandīties.
- nosajaukties Aizblandīties.
- aizabļauties Aizbļauties.
- aizburtot Aizboksterēt līdz noteiktai vietai.
- aizklidzinēt Aizbraukt (lēnām vai klabot).
- aizripot Aizbraukt (par cilvēku).
- aizlidot Aizbraukt (par lidaparātiem).
- aiziet Aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
- aizripot Aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
- aizritēt Aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
- aizšvīkstināt Aizbraukt (piem., riepām švīkstot).
- nobraukt Aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.).
- aizbraukāt Aizbraukt (vienreiz!) (uz), braukājot turp un šurp.
- aizdūkt Aizbraukt ar dūcošu troksni (par transportlīdzekļiem).
- aizdunēt Aizbraukt ar dunošu troksni (par transportlīdzekļiem).
- aizklabināties Aizbraukt ar klabošiem ratiem.
- aizskretelēt Aizbraukt ar maziem bērnu ratiem.
- aizmuļļāties Aizbraukt ar pūlēm.
- aizšķūtēties Aizbraukt ar pūlēm.
- aizšļūkt Aizbraukt ar ragavām.
- aizkankāt Aizbraukt ar sliktu zirgu vai pa sliktu ceļu.
- aizcīkstēt Aizbraukt čīkstot.
- aizdārdzēt Aizbraukt grabot, dārdot.
- aizklaudzinēt Aizbraukt klaudzēdamam, rībēdamam.
- aizgrandīties Aizbraukt kratoties.
- aizķellāties Aizbraukt pa dubļainu ceļu.
- aizpērt Aizbraukt pa izšķīdušu ceļu (atkusnī).
- aizblārkšķēt Aizbraukt prom ar žvadzoņu, rīboņu.
- aizorēt Aizbraukt ratos (orē), bet arī vispārīgi aizbraukt, aizdabūt prom lielu cilvēku skaitu.
- aizklidzināt Aizbraukt ratos, kam ir vaļīga dzelzs detaļa, kas braucot klab.
- aizkladzināt Aizbraukt rikšiem ar sliktu zirgu.
- aiztecināt Aizbraukt sīkiem rikšiem.
- zavitsja Aizbraukt, aizbēgt.
- aizbreņģēt Aizbraukt, aizbrist pa dubļiem.
- aizbruzdēt Aizbraukt, aiztarkšķēt.
- aizklanīties Aizbraukt, klanoties snaudā, vai pa sliktu ceļu.
- aizjādīties Aizbraukt; aiziet.
- aizpukšķināt Aizbraukt.
- aizripināt Aizbraukt.
- aizvagot Aizbraukt.
- aizvažāt Aizbraukt.
- aizvažot Aizbraukt.
- mahnuķ Aizbraukt.
- nobraukties Aizbraukt.
- aizgraut Aizbrāzties, skanēt.
- aizbrāzt Aizbrāzties.
- nošļampāt Aizbrist (pa dubļiem).
- aizdangāt Aizbrist (pa purvainu vietu).
- dabrist Aizbrist līdz (kam).
- aizbradāt Aizbrist prom.
- aizbultēties Aizbultējot (parasti durvis), nodrošināties (kādā telpā).
- aizdrīģēt Aizbultēt.
- aizšļūtēt Aizbultēt.
- novārst Aizbultēt.
- sabultēt Aizbultēt.
- aizabultēties Aizbultēties.
- aizsvīrēt Aizcelt prom ar sviru.
- aizcilas Aizceļami vārtiņi.
- aizreizot Aizceļot, aizbraukt.
- aizdomāt Aizcerēt.
- konstipācija Aizcietējums.
- āizaturēties Aizcietēt (par vēderu, zarnām).
- aizštopēties Aizcietēt, normāli neiztukšoties (vēdera aizcietējuma dēļ).
- aizsaut Aizcietēt, piepampt (par tesmeni).
- aizcilpāt Aizcilpot.
- aizņurcīt Aizcirst (aizgriezt) ar neasu instrumentu.
- aizgramzt Aizcirst koku ar trulu cirvi.
- aizdarināt Aizcirst līdz noteiktai vietai.
- apkabināt Aizcirst visapkārt (koku pirms ciršanas).
- aizrantīt Aizcirst.
- aiznākamgad Aizcitu gadu.
- dačāpāt Aizčāpot līdz kādai vietai.
- aizčīkstēties Aizčinkstēties (par bērnu).
- aizsūlāt Aizčūlāt, strutojot sadzīt.
- aizvākt Aizdabūt projām (piemēram, pierunājot).
- aizgrābīt Aizdabūt prom, vairākkārt grābjot.
- aizfurķīt Aizdabūt; aizvest.
- aizmurdzīt Aizdabūt.
- aizzeņķēt Aizdambējot nosprostot.
- lemiķis Aizdambējums, (dīķa, ezera) ūdens nolaišanas vieta.
- aizdambrēt Aizdambēt.
- aizprodīt Aizdambēt.
- nodambēt Aizdambēt.
- aizblīvēties Aizdambēties, aizsērēt.
- aizadambēties Aizdambēties.
- nodambēties Aizdambēties.
- nodurties Aizdambēties.
- azdara Aizdara.
- logs Aizdarāma atvere, parasti kādas (piemēram, gāzes) plūsmas vadīšanai.
- aizdardēt Aizdārdēt.
- aizdārdināt Aizdārdēt.
- ātrslēdzējs Aizdare ar viegli slīdošu slēdzi (apģērbam vai tā daļai); rāvējslēdzējs.
- aizvērt Aizdarīt (acis, plakstus, lūpas, muti).
- sasakņopēties Aizdarīt (ar āķi) savu apģērbu.
- aizlipināt Aizdarīt (ar ko lipīgu salipinot malas, galus u. tml.).
- sasakņopkāties Aizdarīt (ar spiedpogu) savu apģērbu.
- aizvākot Aizdarīt (bišu šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (nosedzot gatavo medu vai perus).
- sakliņķēt Aizdarīt (durvis), nospiežot rokturi un sakabinot aizdares mehānisma daļas.
- korķēt Aizdarīt (ko) ar korķi.
- aizspundēt Aizdarīt (piemēram, durvis).
- aizsprādzēties Aizdarīt (sava apģērba sprādzi, sprādzes).
- saknopēt Aizdarīt (spiedpogu vai ar spiedpogu).
- sakņopēt Aizdarīt (spiedpogu vai ar spiedpogu).
- aizsprādzēt Aizdarīt (sprādzi).
- aiztaisīt Aizdarīt (trauku, piemēram, ar vāku, aizbāžņi).
- kņopēt Aizdarīt ar āķi (apģērbu).
- bultēt Aizdarīt ar bultu (2); atdarīt (ko ar bultu (2) nostiprinātu).
- sašpilkāt Aizdarīt ar drošības adatu.
- aizspruņģēt Aizdarīt ar nelielu kociņu, ieliekot to cilpā, pogcaurumā u. tml.
- belēt Aizdarīt ar pienu, krējumu; darīt baltu pievienojot pienu, krējumu.
- baltināt Aizdarīt ar pienu, krējumu.
- aizkņopēt Aizdarīt ar spiedpogām.
- aizpulkāt Aizdarīt ar tapu (aizvērtas durvis).
- pulkāt Aizdarīt ar tapu (durvis, vārtus); atdarīt, atvērt (durvis, vārtus), izņemot tapu.
- sapulkāt Aizdarīt ar tapu (parasti durvis, vārtus).
- aizvākot Aizdarīt ar vāku vai vākam līdzīgu veidojumu.
- aizlepīt Aizdarīt ar zīmoglaku.
- aizšņorēt Aizdarīt ciet ar auklu, šņori.
- slēģēt Aizdarīt slēģus.
- knopēties Aizdarīt vai atdarīt (spiedpogas savam apģērbam); arī pogāties.
- knopēt Aizdarīt vai atdarīt (spiedpogu vai ar spiedpogu); arī pogāt.
- aizlipināt Aizdarīt, aizklāt (lipinot ko virsū).
- aizlīmēt Aizdarīt, aizklāt (uzlīmējot ko virsū).
- aizlīmēt Aizdarīt, aiztaisīt ar līmi (salīmējot malas, galus u. tml.).
- aizsviest Aizdarīt, aizziest, apmetot (ar kādu pašķidru masu).
- stienēt Aizdarīt, noslēgt ar stieni.
- krampēties Aizdarīt, nostiprinot ar krampi (aizvētu logu, durvis), parasti no iekšpuses.
- aizlakot Aizdarīt, pārklājot ar laku hermētiski noslēgt.
- aizsist Aizdarīt, piesitot, piestiprinot (ko priekšā).
- piekliņķēt Aizdarīt, pievērt (durvis), nostiprinot (aizdares mehānismu) ar rokturi (kliņķi).
- aiztaisīt Aizdarīt, sastiprināt kopā pogājot, sprādzējot u. tml.
- aizgausināt Aizdarīt.
- aizķipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot.
- aizlipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot.
- balināts Aizdarīts ar pienu, krējumu.
- aizlāpīt Aizdarot (piemēram, caurumu, plīsumu), izlabot (priekšmetu).
- asinssviests Aizdars no gaļas sālījuma.
- sarkansviests Aizdars no gaļas sālījuma.
- aizleja Aizdars, pavalgs pie ēdiena, parasti šķidrs: piens, krējums.
- aizdartiesa Aizdars; neliels aizdara daudzums.
- aizdara Aizdars.
- aizdare Aizdars.
- klātēdamais Aizdars.
- klātēdams Aizdars.
- piedars Aizdars.
- povalga Aizdars.
- skarums Aizdars.
- aizdarvot Aizdarvot, darvojot noslēgt.
- aizdauga Aizdaugava, Daugavas otrs krasts.
- Aizdaugava Aizdaugavas hercogiste - Pārdaugavas hercogiste, retāk lietots tās nosaukums.
- aizjādelēties Aizdauzīties.
- aizklaņģēt Aizdauzīties.
- aizkleņģēt Aizdauzīties.
- aizšķiņķot Aizdāvināt prom.
- aizdāvāt Aizdāvināt.
- pašaizdedze Aizdedze, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- aizdeglis Aizdedzes kapsele - munīcijas sastāvdaļa, kas paredzēta munīcijas pulvera lādiņa vai pirotehniskā sastāva aizdedzināšanai.
- posis Aizdedzināmais; izkaltēta piepe, kas sagatavota šķiltavu dzirksteļu uztveršanai un iekvēlināšanai; posa.
- aizdedze Aizdedzināšanas iekārta (iekšdedzes dzinējā).
- aizdegt Aizdedzināt (2).
- aizdūmināt Aizdedzināt (kaut ko stipri dūmojošu).
- šveibēt Aizdedzināt pulveri senā pašdarinātā pistolē.
- aizlipīt Aizdedzināt, aizkurt.
- aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt.
- piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt papirosu, cigareti u. tml. smēķēšanai.
- uzpīpēt Aizdedzināt, aizkvēlināt pīpi, cigāru u. tml. smēķēšanai; aizpīpēt.
- uzpīpot Aizdedzināt, aizkvēlināt pīpi, cigāru u. tml. smēķēšanai; aizpīpēt.
- piedegt Aizdedzināt, pieliekot liesmu iedegt.
- aizkurt Aizdedzināt.
- aizlākties Aizdedzināt.
- lipīt Aizdedzināt.
- padedzināt Aizdedzināt.
- piešķilt Aizdedzināt.
- izdedzināt Aizdedzinot radīt (kur caurumu, robu) - par ko degošu vai karstu.
- izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu); ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni.
- pašaizdegšanās Aizdegšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- uzlāktīt Aizdegt (uguni).
- aizgunīt Aizdegt gaišu uguni.
- aizzēvelēt Aizdegt sērkociņu.
- zēvelēt Aizdegt sērkociņu.
- salipīt Aizdegt, aizdedzināt.
- salipt Aizdegt, aizdedzināt.
- lipināt Aizdegt, iededzināt.
- uzlipīt Aizdegt, iededzināt.
- uzlipt Aizdegt, iededzināt.
- pielipīt Aizdegt, pielaist uguni.
- iežibt Aizdegt.
- iekveldoties Aizdegties, uzliesmot.
- aizadegties Aizdegties.
- faringorinīts Aizdegunes iekaisums.
- nazofaringīts Aizdegunes iekaisums.
- retronazāls Aizdegunes-.
- aizdiet Aizdejot līdz noteiktai vietai; attālināties, dejojot, lēkājot.
- aizdancot Aizdejot.
- atdancāt Aizdejot.
- aizdelverēties Aizdelverēt.
- kredītkomisija Aizdevēja organizācijas, parasti bankas, ekspertu grupa, kas regulāri izskata kredītu pieprasījumus un pieņem lēmumus par kredītu izsniegšanu.
- kredītkontrole Aizdevēja sistēma, kas uztur informāciju par aizņēmēju un ļauj aizdevējam uzraudzīt aizņēmēja aktivitātes.
- aizlienētājs Aizdevējs.
- palienētājs Aizdevējs.
- aizdevu Aizdevu kapitāls - kapitāls, kuru uzņēmumam vai valstij aizdevis viens vai vairāki aizdevēji (kreditori), kas var būt: cits uzņēmums, banka vai cita valsts.
- pūli Aizdevu vai nodrosējuma fondos izvietotie vērtspapīru investoru naudas līdzekļi.
- bodmereja Aizdevuma darījums, ko kapteinis uz sava pilnvarojuma pamata slēdz svešā ostā, ieķīlādams kuģi, frakti un kravu (vai kādu no tiem), lai turpinātu braucienu vai sagādātu līdzekļus kuģa remontam.
- atmaksa Aizdevuma, parāda atdošana; atlīdzība, samaksa par ko (ar naudu vai materiālām vērtībām).
- mutuum Aizdevums - romiešu tiesībās reāls kontrakts, kura priekšmets bija nauda vai vispār atvietojamas lietas.
- aizdevas Aizdevums (1).
- aizdeve Aizdevums (1).
- hipotēka Aizdevums, ko izsniedz, ņemot par ķīlu nekustamu īpašumu.
- termiņaizdevums Aizdevums, kura atmaksai ir noteikts termiņš; terminēts aizdevums.
- ankščia Aizdevums.
- aizknietēt Aizdiedzēt.
- aizdaidzīt Aizdiegt, pavirši sašūt.
- aizmētāt Aizdiegt, vaļīgi aizšūt.
- aizdimt Aizdimdēt.
- aizdindēt Aizdimdēt.
- aizdindināt Aizdimdināt.
- aizkult Aizdodot (kaimiņam) strādniekus pie kulšanas, iegūt tiesības rēķināties ar tikpat lielu (kaimiņa) strādnieku skaitu paša kulšanā.
- purgācija Aizdomās turētas personas attaisnošana.
- risonuķ Aizdomīgi skatīties.
- čalītis Aizdomīgs jauneklis.
- murčuks Aizdomīgs, šaubīgs vīrs; iesauka.
- timss Aizdomīgs, tāds, ko nevar saprast (piemēram, par norisi, situāciju).
- suspekts Aizdomīgs; apšaubāms.
- drūms Aizdomīgs.
- tapināt Aizdot (1).
- tāpļāt Aizdot (kādam).
- aizlikt Aizdot (parasti naudu), samaksājot cita vietā.
- pažicīt Aizdot (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ.
- augļot Aizdot naudu, ņemot par to augstus procentus.
- aizmainīt Aizdot prom maiņas darījuma rezultātā.
- aizgraudot Aizdot.
- aizgrodot Aizdot.
- aizlīdzēt Aizdot.
- aizlienēt Aizdot.
- aizpumpēt Aizdot.
- aizšaut Aizdot.
- aizsist Aizdot.
- aizskapēt Aizdot.
- aizspiest Aizdot.
- aiztapināt Aizdot.
- aiztāpļāt Aizdot.
- ielienēt Aizdot.
- ietapināt Aizdot.
- iztapināt Aizdot.
- palaicīt Aizdot.
- palienēt Aizdot.
- aizšaudīt Aizdoties (braucot vai ejot).
- aizverdēt Aizdoties masveidā un lielā drūzmā.
- aizvicināties Aizdoties prom (grozoties šurpu turpu).
- aiztenterēties Aizdoties prom (pēc tūļīgas sagatavošanās).
- aizmalties Aizdoties, aizdauzīties.
- aizlinot Aizdoties, aizdiet.
- aizlingot Aizdoties.
- aizšaudīties Aizdoties.
- tapināts Aizdots vai aizņemts.
- aizadrāzties Aizdrāzties.
- aizdrāzt Aizdrāzties.
- aiznesties Aizdrāzties.
- nodugot Aizduļķoties.
- Aisdumble Aizdumbles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Elkšņu pagasta teritorijā.
- Aizdumbļu Aizdumbļu ezers - Aizdumbles ezers Jēkabpils novada Elkšņu pagastā.
- aizadurties Aizdurties (piemēram, par skabargu).
- atvērtene Aizdurve.
- durpakaļa Aizdurve.
- iedure Aizdurve.
- pimelortopnoja Aizdusa aptaukošanās dēļ.
- dispnoja Aizdusa, apgrūtināta elpošana; katrs elpošanas ritma, frekvences vai dziļuma traucējums.
- apdusa Aizdusa, astma.
- apdusis Aizdusa, astma.
- sēkats Aizdusa, elpas sēcoņa.
- SOB Aizdusa, elpas trūkums (angļu "shortness of breath").
- sāpots Aizdusa, sēkats.
- aizduse Aizdusa.
- izdusa Aizdusa.
- smaceklis Aizdusa.
- smacētājs Aizdusa.
- aizdusnieks Aizdusas slimnieks.
- Adsern Aizdzires muiža, kas atradās tagadējā Tukuma novada Kandavas pagasta teritorijā.
- Adsirn Aizdzires muiža, kas atradās tagadējā Tukuma novada Kandavas pagasta teritorijā.
- aizdzirkstīt Aizdzirkstīties.
- abakcija Aizdzīšana, nodzīšana.
- aizstuidīt Aizdzīt (grūžot).
- dasadzīties Aizdzīt (mājdzīvniekus) kur, līdz kādai vietai.
- aizaugt Aizdzīt (par brūci).
- aiztišināt Aizdzīt (parasti putnus) ar saucienu "tiš! tiš!".
- aizbuknīt Aizdzīt ar īsiem grūdieniem.
- aizbuksnīt Aizdzīt ar īsiem grūdieniem.
- aizčauvēt Aizdzīt ar nelielu troksni, aiztramdīt.
- aizskūpstīt Aizdzīt ar skūpstu.
- aiztremt Aizdzīt ar troksni.
- aizdukņīt Aizdzīt dunkājot.
- aizstuknīt Aizdzīt grūžot.
- aiztirdīt Aizdzīt kaitinot.
- nobust Aizdzīt miegu.
- aiztalzīt Aizdzīt perot.
- aizbidināt Aizdzīt prom.
- aizbiedināt Aizdzīt prom.
- aizbēdzināt Aizdzīt, aizgaiņāt.
- aizskruķēt Aizdzīt, aizgrūst ar krāsns kruķi.
- aizkliedēt Aizdzīt, aizklīdināt.
- aizburgāt Aizdzīt, aizripināt (ar nūju).
- aiztrenkāt Aizdzīt, aiztrenkāt vairākkārt vai vairākus.
- aiztrankāt Aizdzīt, aiztrenkt vairākkārt vai vairākus.
- saretēt Aizdzīt, aprētot.
- izčamdīt Aizdzīt, izdzīt.
- aizdūmot Aizdzīt, laižot virsū dūmus.
- aizpujāt Aizdzīt, padzīt.
- pabēdzināt Aizdzīt, padzīt.
- tremt Aizdzīt, padzīt.
- aizčuidīt Aizdzīt, patriekt.
- aizjādīt Aizdzīt, patriekt.
- aizbrudzināt Aizdzīt, radot brīkšķošu troksni.
- aizretēt Aizdzīt, sadzīt.
- aizčamdīt Aizdzīt.
- aizčudīt Aizdzīt.
- aizčūdīt Aizdzīt.
- aizganīt Aizdzīt.
- aizgumdīt Aizdzīt.
- aizjūdīt Aizdzīt.
- aizporķīt Aizdzīt.
- aizpudīt Aizdzīt.
- paraidīt Aizdzīt.
- noklīst Aizejot (no citiem), apmaldīties, nespēt orientēties, neatrast ceļu atpakaļ.
- izkortelēties Aizejot atbrīvot (vietu, telpu).
- atstāt Aizejot pamest (draugus, biedrus, ģimeni).
- pamest Aizejot pārtraukt sakarus, neinteresēties, nerūpēties vairs (par kādu).
- aizvilkties Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku).
- aizaelsties Aizelsties.
- dusulēt Aizelsties.
- pārelsties Aizelsties.
- nomākt Aizēnojot, aizņemot platību, radīt (citam augam) nelabvēlīgus augšanas apstākļus (par augiem).
- pārēnot Aizēnot.
- aizšķūtēt Aizgādāt (klaušu kārtā ar pajūgiem).
- aizvest Aizgādāt (ko) - par transportlīdzekli.
- aiznest Aizgādāt (par transportlīdzekļiem).
- aizvest Aizgādāt (transportlīdzekli), braucot ar to.
- aizstellēt Aizgādāt ar sakaru iestādes vai kādas personas starpniecību.
- aizkruķēt Aizgādāt projām.
- izpaļīt Aizgādāt projām.
- noskapēt Aizgādāt projām.
- aizpudīt Aizgādāt prom, aizvest.
- aizpuģīt Aizgādāt prom, aizvest.
- aizridāt Aizgādāt prom, novākt.
- aizfīrēt Aizgādāt, aiznest.
- aizstabulēt Aizgādāt, aiztransportēt, aiznest.
- nošķorēt Aizgādāt, aiztrasnsportēt prom (piemēram, no lauka labību).
- aizdzīt Aizgādāt, aizvest.
- aizgrabināt Aizgādāt, izraisot graboņu, rīboņu, nogādāt aiz kaut kā.
- aizšķūtēt Aizgādāt; nogādāt (kur).
- novāķīt Aizgādāt.
- patronāts Aizgādība, aizbildnība.
- aizgādnība Aizgādība.
- aizgādniecība Aizgādība.
- nogādnīce Aizgādne.
- cura Aizgādnība.
- aizgādnieks Aizgādnis.
- konstitūtorijs Aizgādņa vai aizbildņa apliecība, ko viņam izdeva bāriņu iestāde, ieceļot vai apstiprinot amatā.
- nodzanāt Aizgaiņāt (kukaiņus).
- nabašnieks Aizgājējs (2) - cilvēks, kas tikko vai nesen ir nomiris.
- nabaštiks Aizgājējs (2).
- veļenieks Aizgājējs.
- priekšgadi Aizgājušie gadi.
- aizviņu Aizgājušo (nedēļu, dienu u. tml.).
- aizgaldnieks Aizgaldā turēts mājlops.
- azgalds Aizgalds (1).
- ķerča Aizgalds cūkām; ķērcis.
- ķercis Aizgalds cūkām; ķērcis.
- ķērcis Aizgalds cūkām.
- daņģis Aizgalds cūkkūtī.
- gards Aizgalds kūtī.
- gurba Aizgalds, kur ievieto lopus.
- gurbs Aizgalds, kur lopus ievieto.
- aizdara Aizgalds, nodalījums kūtī, kas paredzēts mazajiem lopiem; aizgalds.
- būda Aizgalds, nožogojums (kūtī, stallī).
- aizdārs Aizgalds.
- aizgalde Aizgalds.
- aizgaldis Aizgalds.
- aizgaudot Aizgaudojot, pirms persona, kas dzird šīs gaudas, no rīta kaut ko ēdusi, šo personu iegrūst nelaimē, piesaukt tai nelaimi.
- aizgāzelēt Aizgāzelēties.
- aizgrauties Aizgāzt sev kaut ko priekšā.
- aizgraut Aizgāzt, nogāžot zemē aizsprostot ceļu.
- aizagāzties Aizgāzties kam priekšā, to aizsprostojot.
- aizglāstīt Aizglaust.
- aizglaudīt Aizglaust.
- iecava Aizgore.
- aizgrābīgs Aizgrābjošs, aizkustinošs, saviļņojošs.
- aizkašāt Aizgrābt (2).
- aizkasīt Aizgrābt (2).
- eksaltēt Aizgrābt, uzbudināt, satraukt, apgarot.
- aizgramstīt Aizgrābt.
- eksaltācija Aizgrābtība, satraukums; slimīga jūsma.
- eksaltēts Aizgrābts, satraukts; slimīgi jūsmīgs.
- aizkrimst Aizgrauzt, aizkrimst, aizkost, iekost.
- aizkrubināt Aizgrauzt.
- baskils Aizgrieznis logu vai durvju nostiprināšanai pie aplodas.
- aizgriežamais Aizgrieznis.
- aizskrūvēt Aizgriezt līdz galam (skrūvi vai citu vītņotu detaļu).
- aizmurīt Aizgriezt, kaujot ievainot.
- aizsukt Aizgriezt, pagriezt.
- aizgraizīt Aizgriezt.
- aizgrūsties Aizgriezties, kaut kur doties.
- aizstreimuļot Aizgrīļoties, aizstreipuļot, aizlīgoties.
- aizgrīļot Aizgrīļoties.
- aizstumt Aizgrūst (2).
- aizvandīt Aizgrūst (aizstumt, aizvākt) (izmētājot, izsvaidot).
- aizčuknīt Aizgrūst (bakstot, bikstot).
- aizbirkstīt Aizgrūst prom noņemto ogli.
- aizčukstīt Aizgrūst, aizbakstīt.
- aizčukurēt Aizgrūst, aizbakstīt.
- aizgrozīt Aizgrūst, grozot šurp un turp.
- aizpuinīt Aizgrūst, grūžot dabūt prom.
- aizguldīt Aizguldināt.
- aizagulēties Aizgulēties.
- aizčučāties Aizgulēties.
- aizčučēties Aizgulēties.
- dasagulēties Aizgulēties.
- āzguļa Aizgulte.
- aizgult Aizgulties.
- aizgulēt Aizguļoties nokavēt; nogulēt.
- kompilēt Aizgūt, pārņemt (ko) bez patstāvīga viedokļa, vērtējuma; šādi veidot (kādu darbu).
- ķepāt Aizgūtnēm ēst ar roku liekot mutē putru.
- ķert Aizgūtnēm ieelpot, parasti, cīnoties ar elpas trūkumu.
- neatgūdamies Aizgūtnēm, aizrautīgi.
- test Aizgūtnēm, alkatīgi dzert.
- neatlaizdamies Aizgūtnēm, neatlaidīgi, nemitīgi.
- vursuļot Aizgūtnēm, nesaprotami runāt.
- aizgūdamies Aizgūtnēm.
- aizraudamies Aizgūtnēm.
- citvalodisms Aizgūts vārds vai cita leksiska vai frazeoloģiska vienība, kuras cilme saistīta ar konkrētu nacionālo valodu un kurā atšķirībā no aizguvējvalodā asimilētajiem aizguvumiem parasti ir saglabājušās devējvalodai raksturīgas citvalodiskās pazīmes.
- eksotisms Aizgūts vārds vai izteiciens, ar ko nosauc nacionālās reālijas - citām, parasti tālām, nepazīstamām zemēm, kultūrai un paradumiem raksturīgus objektus un parādības.
- slāvisms Aizguvums (krievu valodā) no senslāvu vai baznīcslāvu valodas.
- anglicisms Aizguvums no angļu valodas.
- anglisms Aizguvums no angļu valodas.
- orientālisms Aizguvums no Austrumu tautu valodām.
- baltisms Aizguvums no baltu valodām.
- francisms Aizguvums no franču valodas.
- gallicisms Aizguvums no franču valodas.
- grieķisms Aizguvums no grieķu valodas.
- slāvisms Aizguvums no kādas slāvu valodas.
- rusisms Aizguvums no krievu valodas.
- kursisms Aizguvums no kuršu valodas.
- latīnisms Aizguvums no latīņu valodas.
- letisms Aizguvums no latviešu valodas; latvisms.
- latvisms Aizguvums no latviešu valodas; letisms.
- leticisms Aizguvums no latviešu valodas.
- lībisms Aizguvums no lībiešu valodas.
- leitisms Aizguvums no lietuviešu valodas; lietuvisms.
- lietuvisms Aizguvums no lietuviešu valodas.
- lituānisms Aizguvums no lietuviešu valodas.
- polisms Aizguvums no poļu valodas.
- polonisms Aizguvums no poļu valodas.
- romānisms Aizguvums no romāņu valodām.
- ģermānisms Aizguvums no vācu valodas.
- zviedrisms Aizguvums no zviedru valodas.
- aizgūtenis Aizguvums.
- abandons Aiziešana no darba, darba laikā, bez priekšniecības atļaujas un attaisnojoša iemesla; iemesls darbinieka atlaišanai.
- atkāpšanās Aiziešana, atteikšanās; demisija.
- aizeja Aiziešana.
- aizietene Aiziešana.
- aizkančīt Aiziet (bērnu valodā).
- aizdalsāt Aiziet (bez zināma iemesla).
- aizslampāt Aiziet (kaut kur) bez īsta iemesla.
- aizkāpt Aiziet (kur, pie kā u. tml).
- aizdipāt Aiziet (neatsperīgiem vai maziem soļiem).
- aizdeiderēt Aiziet (nedrošiem soļiem).
- nokležāt Aiziet (nicīgi vai smagā gaitā).
- atstāties Aiziet (no darba, amata).
- aizseperēt Aiziet (par bērniem, kas tikko sāk staigāt).
- nodoties Aiziet (par daudziem).
- aiztesties Aiziet (parasti ātri).
- aizstaigāt Aiziet (parasti lēnām).
- aizrāpot Aiziet (parasti lēni, ar grūtībām).
- aiznākt Aiziet (projām); pārcelties (uz citu vietu).
- aizlimbāt Aiziet (sacīts nicinoši).
- aizļikāt Aiziet (sacīts par bērniem un zaķiem).
- iziet Aiziet (uz kādu vietu, parasti noteiktā nolūkā) un atnākt atpakaļ.
- noiet Aiziet (uz kurieni, kur u. tml.).
- aizjārēt Aiziet ālējoties, plosoties.
- aprikties Aiziet aplam, apmaldīties.
- aizmeloties Aiziet ar izdomātu ieganstu.
- aizļurkāt Aiziet ar ļenganiem soļiem.
- aizkluburēt Aiziet ar pūlēm vai klibojot (par veciem cilvēkiem vai zirgiem).
- aizklunkurēt Aiziet ar pūlēm vai klibojot (par veciem cilvēkiem vai zirgiem).
- aizmīņāties Aiziet ar pūlēm vai lēnu mīdoties šurpu turpu.
- aizčudīties Aiziet ar pūlēm.
- aizkruities Aiziet ar pūlēm.
- aizpluskāt Aiziet ar slapjiem sieviešu svārkiem.
- aizlāpstot Aiziet ar smagiem soļiem.
- pagult Aiziet bojā (bruņotā cīņā).
- iznīkt Aiziet bojā (par cilvēku, cilvēku kopumu).
- izmirt Aiziet bojā (par daudziem vai visiem dzīvniekiem vai augiem, to kopumu).
- izbeigties Aiziet bojā (par daudziem vai visiem); arī izzust.
- noputēt Aiziet bojā (par materiālām vērtībām).
- noslīkt Aiziet bojā pārmērīga mitruma dēļ (par augiem).
- izdegt Aiziet bojā ugunsgrēkā (par daļu meža, stepes u. tml.).
- sabrukt Aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.).
- sagrūt Aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.).
- nobeigties Aiziet bojā, iznīkt (par augiem, to daļām).
- izkvēpt Aiziet bojā, iznīkt.
- pazaudēt galvu Aiziet bojā, krist kaujā.
- sadegt Aiziet bojā, tikt iznīcinātam (par cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
- sadegt Aiziet bojā, tikt iznīcinātam ugunsgrēkā.
- izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām, parasti saimniecību, īpašumu).
- aizbungāt Aiziet bungojot.
- aizrozīties Aiziet gāzelēdamies (un lēnām).
- aizšļaukāties Aiziet goroties.
- aizpenterēt Aiziet grīļīgi, streipuļojot.
- aizkankarot Aiziet ietītam lupatās.
- aiztrallāt Aiziet jautri dziedot (trallinot).
- aizsluburot Aiziet klūpot, ļogoties.
- aizčaukstināt Aiziet lēnām, velkot kājas (sacīts par veciem cilvēkiem).
- aizcibāt Aiziet lēniem, maziem solīšiem.
- daiet Aiziet līdz kādai vietai.
- aizstibāt Aiziet lieliem soļiem.
- aizstibot Aiziet lieliem soļiem.
- aizstilbot Aiziet lieliem soļiem.
- aizdikāt Aiziet maziem solīšiem, īpaši par bērniem.
- aizdīkāt Aiziet maziem solīšiem, īpaši par bērniem.
- aizbumburēt Aiziet maziem solīšiem.
- aizņirpāt Aiziet maziem solīšiem.
- aizstuknīties Aiziet negribīgi, nelabprāt.
- aizdulburēt Aiziet neskaidri murminot.
- atkāpties Aiziet no (parasti vadoša, atbildīga) amata.
- atdalīties Aiziet no citiem, palikt savrup (par cilvēkiem).
- aizkankāt Aiziet nogurušiem soļiem.
- aizšļampāt Aiziet pa dubļiem, lēnām aiziet pa sliktu ceļu.
- aizpļekāt Aiziet pa dubļiem.
- aizmirdzināt Aiziet pāri, garām (par lietu).
- aizstierēt Aiziet pastaigājoties.
- aizcierāt Aiziet pastaigas solī.
- aizcierēt Aiziet pastaigas solī.
- emeritēties Aiziet pensijā, saglabājot akadēmisko nosaukumu, titulu u. tml.
- aizposties Aiziet pieklājīgi ģērbtam.
- aizdīdīties Aiziet plosoties.
- aizčabināt Aiziet pļāpājot.
- aizblūkšķēt Aiziet prom ar troksni.
- aizblozīties Aiziet prom lēni gāzelējoties.
- aizvadīties Aiziet prom, pārvākties ar visu mantu.
- aizviesties Aiziet prom.
- aizstebulēt Aiziet raudot.
- aiztimbāt Aiziet raudot.
- aizvārīt Aiziet rībot (krācot, rūcot).
- aizrindot Aiziet rindām (sakārtotiem rindās).
- aizrukšēt Aiziet rukšķot.
- aiztakšķināt Aiziet sadzirdamiem soļiem (sitot kājas).
- aizkumuļot Aiziet saliekušamies, streipuļojot.
- aizsliept Aiziet smagā gaitā.
- aizgrūst Aiziet smagiem soļiem.
- aizklubašot Aiziet smagiem soļiem.
- aizšļokāt Aiziet smagiem, šļūcošiem soļiem.
- aizšmignēt Aiziet smejoties.
- aizdīžāt Aiziet stampājot (ar kājām).
- aiztošāt Aiziet stenot (lēnām).
- aizgaņģerēt Aiziet streipuļojot, nedrošiem soļiem.
- aizčamdīties Aiziet taustoties.
- tērestība Aiziet tērestībā - tikt nelietderīgi izlietotam; sabojāties.
- (aiz)iet savu (arī citu) ceļu Aiziet uz savu (citu) pusi.
- aiziet savu (arī citu) ceļu Aiziet uz savu (citu) pusi.
- aizčaukstināt Aiziet viegliem soļiem (pastalās).
- notīties Aiziet, aizbēgt.
- oborvatsja Aiziet, aizbēgt.
- obrivs Aiziet, aizbēgt.
- otvaļiķ Aiziet, aizbēgt.
- otvaļitsja Aiziet, aizbēgt.
- poļiņaķ Aiziet, aizbēgt.
- posedeķ Aiziet, aizbēgt.
- svaļiķ Aiziet, aizbēgt.
- aizdoties Aiziet, aizbraukt (kurp, uz kurieni).
- aizkuļāt Aiziet, aizbraukt ar pūlēm.
- aizagrūsties Aiziet, aizbraukt bez noteikta mērķa.
- aizajaukties Aiziet, aizbraukt.
- aiztriept Aiziet, aizbraukt.
- aizberēties Aiziet, aizdoties prom.
- aizlenterēt Aiziet, aizklaiņot.
- aizlierēt Aiziet, aizklaiņot.
- aizdauzīties Aiziet, aizklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini); klīstot, staigājot nonākt (kur, līdz kādai vietai).
- aizadauzīties Aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini.
- aizašatāties Aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini.
- aizašķetināties Aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini.
- aizažauties Aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini.
- aizdalzāt Aiziet, aizklīst prom.
- aizvantēties Aiziet, aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- ieslīdēt Aiziet, aizritēt (pagātnē) - parasti par laiku, laika posmu.
- aizkūleņot Aiziet, aizskriet (nevienādā gaitā, krītot un ceļoties).
- aizšvilpot Aiziet, aizskriet svilpjot.
- aizšviļpot Aiziet, aizskriet svilpjot.
- aizdesāt Aiziet, aizskriet.
- aizšpannēt Aiziet, aizskriet.
- aizļepatot Aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- aizļēpatot Aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- aizsūdīt Aiziet, aizsteigties.
- aizkoklēt Aiziet, aizvilkt.
- aizkustēties Aiziet, aizvirzīties.
- aiztrakāt Aiziet, arī aizbraukt.
- noklimpāt Aiziet, atnākt lieliem soļiem.
- aizbozēt Aiziet, atspiežoties uz nūjas.
- aizpēdot Aiziet, atstājot pēdas.
- aizstorēt Aiziet, attālināties; aiziet izrieztām krūtīm.
- aizkūjāt Aiziet, balstoties uz nūjas.
- šūties Aiziet, iet prom.
- aiztīties Aiziet, iziet.
- aizsliedēt Aiziet, izveidojot sliedes, pēdas.
- aizdiedelēt Aiziet, klaiņojot, slaistoties apkārt.
- aizklibināt Aiziet, nedaudz klibojot; aizbraukt sīkiem rikšiem.
- aizperdeļot Aiziet, nikni rājoties.
- nošķibēt Aiziet, noiet.
- aizkosāt Aiziet, nošķiroties (no citiem).
- pašķibot Aiziet, panīkt, nomirt.
- aizpindelēties Aiziet, pārcelties ar mantām, iedzīvi (uz kurieni, pie kā); aizkravāties.
- aizpekelēties Aiziet, pārcelties ar mantām, iedzīvi (uz kurieni).
- šļūkt Aiziet, pazust.
- aiztapšķināt Aiziet, sitot kājas.
- aizērģelēt Aiziet, skaļi raudot.
- aizklambāt Aiziet, streipuļojot, grīļojoties.
- aizšļukāt Aiziet, velkot kājas (pārāk lielās tupelēs).
- aizšļurāt Aiziet, velkot kājas (pārāk lielās tupelēs).
- aizbružāt Aiziet, velkot kājas pa zemi.
- aizklumzāt Aiziet, velkot kājas smagos apavos.
- aizšļaukt Aiziet, velkot kājas, aizšļūkt.
- aizēvelēt Aiziet, velkot kājas, šļūcot.
- aizslūtēt Aiziet, velkot kājas.
- aizļumēt Aiziet, viegli šūpojoties tuklām ķermeņa daļām.
- aizpātarot Aiziet, vienmuļīgi skaitot lūgšanas (rājoties, kurnot, šķendējoties).
- aizpātaroties Aiziet, vienmuļīgi skaitot lūgšanas (rājoties, kurnot, šķendējoties).
- aizķegot Aiziet; aizbēgt.
- aizmočīt Aiziet; aizbraukt.
- aizpirst Aiziet; aizbraukt.
- aizpisties Aiziet; aizbraukt.
- aizcapāt Aiziet; aiziet prom maziem solīšiem.
- aizjoškāt Aiziet; aizklaiņot.
- aizlēverēt Aiziet; aizklaiņot.
- aizsiērēt Aiziet; pastaigājoties aiziet.
- aizdāldāt Aiziet.
- aizdandalot Aiziet.
- aizjeskāt Aiziet.
- aizjostēt Aiziet.
- aizkaģīt Aiziet.
- aizklančot Aiziet.
- aizķūtāt Aiziet.
- aizļenkāt Aiziet.
- aizleskāt Aiziet.
- aizmelst Aiziet.
- aiznagot Aiziet.
- aizpekot Aiziet.
- aizšķilmīt Aiziet.
- aizslodzīt Aiziet.
- aizsloksnēt Aiziet.
- aizšpagot Aiziet.
- aizstirāt Aiziet.
- aizvākties Aiziet.
- nocellot Aiziet.
- novervelēt Aiziet.
- šķilmīt Aiziet.
- aizļokāt Aizjāt (parasti bērnu valodā).
- nojāt Aizjāt (uz kurieni, kur u. tml.).
- aizjāt Aizjāt kādam priekšā, viņam tā noslēdzot ceļu.
- dajāt Aizjāt līdz kādai vietai.
- dajāties Aizjāt līdz kādai vietai.
- knabināt Aizjīugt (zirgu).
- aizjonēt Aizjoņot.
- rēdes Aizjūga piederums - slejas.
- šlejas Aizjūga piederums - slejas.
- braka Aizjūga piederums (divjūga arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles.
- braks Aizjūga piederums (divjūga arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles.
- sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas; pie tā piesaistītās dzeņaukstes pārnes zirga vilcējspēku uz velkamo priekšmetu.
- loks Aizjūga sastāvdaļa - saliekta koka veidojums, ko ar dzeņauksti piesaista pie ilkss.
- iemaukti Aizjūga sastāvdaļa, ko mauc darba dzīvniekam galvā un kas veidota no savienotām siksnām un mutē liekamās dzelzs.
- lence Aizjūga slejas.
- pribaks Aizjūgs salmus velkot nost no mašīnas ar zirgu.
- načina Aizjūgs.
- sajūgs Aizjūgs.
- lenčot Aizjūgt, iejūgt (zirgu).
- pārjūre Aizjūra, pārjūra.
- aizjūre Aizjūra.
- allokācija Aizjūras pirkumā paziņošana par to, ka pircējam nodos konkrēto sūtījumu.
- AZT Aizjūras zemes un teritorijas.
- kabeklis Aizkabināms ķeksis.
- kabekls Aizkabināms ķeksis.
- aizņemt Aizkabināt, aizķert, aizmetināt (aiz kā).
- aizkapināt Aizkabināt.
- aizkacēties Aizkabināties.
- aizstirāt Aizkaisīt (ar salmiem).
- aizkaite Aizkaitinājums.
- aizkaitība Aizkaitinājums.
- aizgabīt Aizkaitināt.
- aizkaitināti Aizkaitināts.
- kalvānieši Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kalvāni" iedzīvotāji.
- Vyngri Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vingri" nosaukums latgaliski.
- Zeilis Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Zeiles" nosaukums latgaliski.
- aizkaplīt Aizkaplēt.
- aizkapslīt Aizkaplēt.
- aizkārtne Aizkaramā atslēga.
- spīne Aizkaramā atslēga.
- pusaizkari Aizkari, kas nosedz tikai loga apakšējo pusi.
- aisīši Aizkari.
- gardiņi Aizkari.
- gardīni Aizkari.
- širma Aizkari.
- aizbružāt Aizkārpīt, aizrakt (ar kājām).
- aizurdīt Aizkārpīt, rakņājot (bikstot) nosprostot, aizbāzt.
- aizrakāt Aizkārpīt.
- antipendijs Aizkars katoļu baznīcas altāra priekšā, bagātīgi greznots ar zelta un sudraba izšuvumiem.
- klape Aizkars; durtiņas; vāks.
- logkars Aizkars.
- logsega Aizkars.
- aizslāt Aizkārt priekšā.
- aizkubināt Aizkārt, aizklāt, aizsegt (ar lakatu).
- vārste Aizkārtne, sprosta koks, šķērsis (ceļam).
- aizkārtnis Aizkārtne.
- aizkāršas Aizkārtnes, aizkārtnis, atceļama šķēršļa kārts pāri ceļam.
- aizklepot Aizkāsēt.
- aizkāsīt Aizkāsēties.
- aizkast Aizkasīt.
- aizkarpīt Aizkast, aizkārpīt, aizkašāt.
- aizkārnīt Aizkast, aizkašņāt, aizkārpīt.
- aizkašāt Aizkašņāt (1).
- aizkašāt Aizkašņāt (2).
- čaltiks Aizkaukāzā - neattīrīti rīsi.
- Dienvidgruzijas kalniene Aizkaukāza kalnienes daļa Gruzijas teritorijā, ietver Džavahetijas kalnieni, Meshetijas un Trialetas grēdu.
- ampulla Aizkausētas stikla caurules, kas satur sterilas zāles iešļākšanai zem ādas vai vēnā; ampula.
- aizturējums Aizkavējums, aizturēšana.
- aizture Aizkavējums, pārtraukums (kādā procesā).
- opsomenoreja Aizkavējusies menstruācija.
- karaza Aizkavēšana, nokavēšanās.
- aizķeršanās Aizkavēšanās (piem., neparedzētu notikumu, kāda starpgadījuma dēļ).
- nomākt Aizkavēt (kā) attīstību, funkcionēšanu, novājināt (ko) - piemēram, par vielām, mikroorganismiem, parazītiem.
- nokavēt Aizkavēt (kā) paveikšanu, iegūšanu.
- uzkavēt Aizkavēt (kādu).
- izdēdināt Aizkavēt kultūraugu augšanu sausuma dēļ.
- turavāt Aizkavēt, atturēt.
- noturēt Aizkavēt, neļaut aiziet; panākt, ka atrodas (kādā vietā, arī kādā situācijā).
- uzvilcināt Aizkavēt, novilcināt.
- retardēt Aizkavēt, palēnināt (kā) sižetisko darbību, vēstījumu.
- dzildināt Aizkavēt, turēt ciet.
- aizmarudzīt Aizkavēt.
- aizrūķēt Aizkavēt.
- nosebināt Aizkavēt.
- piekavēt Aizkavēt.
- panhipogonādisms Aizkavēta visu dzimumorgānu audu attīstība ar samazinātu gonādu funkcionālo aktivitāti.
- sasadzīties Aizkavēties (par darbiem).
- apkavēties Aizkavēties uz īsu brīdi.
- aizspriesties Aizkavēties, neierasties laikā.
- aiztverties Aizkavēties, tikt apturētam.
- aiztrukt Aizkavēties, uzturēties.
- aizakavēties Aizkavēties.
- aizamarudzīties Aizkavēties.
- tormoziķ Aizkavēties.
- tormozīt Aizkavēties.
- aizvazāties Aizklaiņot, aizklīst.
- izkankarēt Aizklaiņot, aizvilkties.
- aizlažerēt Aizklaiņot; aizklīst.
- aizlaidne Aizklājs, ko aizlaiž priekšā durvīm vai logiem gaismas plūsmas regulēšanai; žalūzija.
- žalūzijas Aizklājs, ko aizlaiž priekšā logiem vai durvīm gaismas plūsmas regulēšanai.
- Aizklāņi Aizklāņu upe - Aizklāņupe.
- Mazupīte Aizklāņupe, ūdenstece Dundagas un Rojas pagastā.
- aizsegt Aizklāt (ko kam priekšā).
- tīpuļot Aizklāt ar zirnekļu tīkliem.
- aiztumšot Aizklāt, aizsegt (gaismas avotu); aizklāt (ko) tā, ka (tas) nelaiž vai mazāk laiž cauri gaismu.
- aizkabināt Aizklāt, aizsegt.
- piesegt Aizklāt, parasti mazliet, daļēji.
- aizmiglot Aizklāt, pavājinot priekšmetu saskatāmību (par miglu, tvaiku, arī par dūmiem, putekļiem).
- aizaplēsties Aizklāties ar ko.
- aizšausties Aizklāties, aizsegties.
- viepties Aizklāties, maskēties.
- aizkleburot Aizkleģerēt.
- aizklemburot Aizkleģerēt.
- aizklengot Aizklejot, aizblandīties.
- aizkļūdīt Aizklejot, aizblandīties.
- aizkleidot Aizklejot, aizklīst.
- aizklederēt Aizklejot, klaiņot, aizblandīties.
- aizklenderēt Aizklejot, klaiņot, aizblandīties.
- aizklunčot Aizklejot, klaiņot, aizblandīties.
- aizklaiņāt Aizklejot.
- aizkleiņot Aizklejot.
- aizmuldēt Aizklejot.
- aizkāsēt Aizklepot (slikta zīme).
- daklebečēt Aizklibot līdz kādai vietai.
- aizklebečēt Aizklibot.
- aizklibāt Aizklibot.
- aizklikstināt Aizklidzināt (1).
- dablandīties Aizklīst (līdz noteiktai vietai).
- aizdāldāt Aizklīst (par mājdzīvnieku).
- novazāties Aizklīst projām.
- atsašķirties Aizklīst prom; nodalīties.
- aizmauties Aizklīst, aizdauzīties.
- kležāt Aizklīst, aizklaiņot; kležot.
- aizkulties Aizklīst, aizklaiņot.
- kležot Aizklīst, aizklaiņot.
- klēžot Aizklīst, aizklaiņot.
- aizmaldīties Aizklīst, aizvirzīties (par domām, iztēli u. tml.).
- aizkliņģēties Aizklīst, nozust.
- aizšlenderēt Aizklīst.
- aizkluburot Aizklumburot.
- promtikšana Aizkļūšana.
- aizlīst Aizkļūt (aiz kā) - par sīkiem priekšmetiem; aizslīdēt.
- aizsmigt Aizkļūt aiz kaut kā (par asu priekšmetu).
- aizložāt Aizkļūt lienot, rāpojot.
- atrauties Aizkļūt prom (no kādas vietas), pārtraucot kādu darbu.
- aiztikt Aizkļūt.
- datapt Aizkļūt.
- nokniedēt Aizkniedēt.
- aizkņopēties Aizkņopēt.
- sakorķēt Aizkorķēt.
- atkodelēt Aizkost, nokost, aizskrubināt, noskrubināt, aizgrauzt, nograuzt.
- nokrampēt Aizkrampēt (vairākas durvis).
- kurzeme Aizkrāsne rijā.
- krāspakaļa Aizkrāsne; krāsnspakaļa.
- aizgora Aizkrāsne.
- aizpute Aizkrāsne.
- āzkārsne Aizkrāsne.
- azkrāsne Aizkrāsne.
- āzodere Aizkrāsne.
- āzpute Aizkrāsne.
- pakrāsne Aizkrāsne.
- aizmālēt Aizkrāsot ar kosmētikas līdzekļiem.
- aizmālēt Aizkrāsot.
- Aize Aizkraukle.
- Ascheraden Aizkraukle.
- Ascheraden Aizkraukles muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Aizkraukles pagastā.
- aiviekstieši Aizkraukles novada Aiviekstes pagasta iedzīvotāji.
- plēsēnieši Aizkraukles novada Aizkraukles pagasta apdzīvotās vietas "Plēsas" iedzīvotāji.
- aizkrauklieši Aizkraukles novada Aizkraukles pagasta iedzīvotāji.
- stučkēnieši Aizkraukles novada Aizkraukles pilsētas (bij. Stučka) iedzīvotāji.
- Lielzalva Aizkraukles novada apdzīvotās vietas "Zalve" bijušais nosaukums.
- Lielzalve Aizkraukles novada apdzīvotās vietas "Zalve" bijušais nosaukums.
- jaunbebrēnieši Aizkraukles novada Bebru pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbebri" iedzīvotāji.
- Beverskaja Aizkraukles novada Bebru pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Bevershof Aizkraukles novada Bebru pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- daudzevieši Aizkraukles novada Daudzeses pagasta apdzīvotās vietas "Daudzeva" iedzīvotāji.
- Daudzevaskaja Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Daudsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums.
- Daudzevas pagasts Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums.
- Daudzsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušās Daudzevas muižas nosaukuma variants.
- Daudsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušās Daudzevas muižas nosaukums vāciski.
- pērsēnieši Aizkraukles novada Iršu pagasta apdzīvotās vietas "Pērse" iedzīvotāji.
- jelgavinieši Aizkraukles novada Jaunjelgavas pagasta apdzīvotās vietas "Jelgaviņa" iedzīvotāji.
- jaunjelgavieši Aizkraukles novada Jaunjelgavas pilsētas iedzīvotāji.
- Pleči Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Dīķīši" bijušais nosaukums.
- dīķīšnieki Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Dīķīši" iedzīvotāji.
- rīterieši Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Rīteri" iedzīvotāji.
- bormanieši Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" iedzīvotāji.
- koknesieši Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Koknese" iedzīvotāji.
- podupieši Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Podupi" iedzīvotāji.
- Paugas Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas" bijušais nosaukums.
- buividieši Aizkraukles novada Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Buividas" iedzīvotāji.
- pēternieki Aizkraukles novada Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Pēternieki" iedzīvotāji.
- pilkalnieši Aizkraukles novada Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Pilkalne" iedzīvotāji.
- Gricgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums.
- Gridzgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums.
- gricgalieši Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" iedzīvotāji.
- pilkalnes muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pilkalne" bijušais nosaukums.
- pilskalnieši Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalne" iedzīvotāji.
- silavēverieši Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Silavēveri" iedzīvotāji.
- pļavinieši Aizkraukles novada Pļaviņu pilsētas iedzīvotāji.
- altenieši Aizkraukles novada Seces pagasta apdzīvotās vietas "Altene" iedzīvotāji.
- Skrīveru pansionāts Aizkraukles novada Skrīveru pagasta aprūpes ciema "Ziedugravas" neoficiāls nosaukums.
- piksterieši Aizkraukles novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Piksterieši" iedzīvotāji.
- Pikstlauki Aizkraukles novada Sunākstes pagasta apdzīvotās vietas "Pikslauki" nosaukuma variants.
- alūnēnieši Aizkraukles novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas "Alūnēni" iedzīvotāji.
- Vietalvas Odziena Aizkraukles novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas “Odziena” bijušais nosaukums 19. gs. un 20. gs. sākumā.
- Fehteln Aizkraukles novada Vietalvas pagasta bijušais nosaukums.
- lielzalvieši Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Lielzalva" jeb "Lielzalve", tagad - "Zalve" iedzīvotāji.
- oškalnieši Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Oškalns" iedzīvotāji.
- pēternieki Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" iedzīvotāji.
- Oškalns Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Ašeradenskaja Aizkraukles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Ascheraden Aizkraukles pagasta bijušais nosaukums.
- Ašerādena Aizkraukles pagasta un apdzīvotās vietas (ciema) vāciskā nosaukuma latviskojums.
- Stučka Aizkraukles pilsētas nosaukums 1967.-1990. g.
- Augstie kalni Aizkraukles pilskalns Skrīveru pagastā.
- ozosalēnieši Aizkrauklles novada Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Ozolsala" iedzīvotāji.
- norēnieši Aizkraules novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas "Noras" iedzīvotāji.
- aizvirst Aizkrist aiz kaut kā.
- aizsprāgt Aizkrist ar skaļu troksni (aizvērties, par durvīm).
- aizsvelties Aizkrist, aizgāzties.
- šleperatslēga Aizkritņa slēdzene.
- šneperatslēga Aizkritņa slēdzene.
- šleperatslēga Aizkritņa slēdzenes atslēga.
- šneperatslēga Aizkritņa slēdzenes atslēga.
- timolīze Aizkrūtes dziedzera audu involūcija.
- timokēze Aizkrūtes dziedzera fizioloģiskās atrofijas aizkavēšanās vai tā palielināšanās.
- timīts Aizkrūtes dziedzera iekaisums.
- tīmektomija Aizkrūtes dziedzera izgriešana.
- timopātija Aizkrūtes dziedzera slimība.
- timocīts Aizkrūtes dziedzera šūna.
- tīmus Aizkrūtes dziedzeris (ar iekšējo sekrēciju).
- distīmisms Aizkrūts dziedzera disfunkcija bērnībā.
- hipotīmisms Aizkrūts dziedzera pazemināta funkcija.
- timopoetīns Aizkrūts dziedzera producēta bioloģiski aktīva viela ar hormonveida aktivitāti.
- timostimulīns Aizkrūts dziedzera producēta bioloģiski aktīva viela ar hormonveida aktivitāti.
- atīmija Aizkrūts dziedzera vai tā sekrēcijas trūkums.
- atīmisms Aizkrūts dziedzera vai tā sekrēcijas trūkums.
- tīmuss Aizkrūts dziedzeris.
- aizkrūte Aizkrūts.
- Aiskuje Aizkujas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagasta teritorijā.
- aizkukāt Aizkūkot.
- apkukot Aizkūkot.
- pankreoterapija Aizkuņģa dziedzera audu lietošana terapijā.
- pankreatolīze Aizkuņģa dziedzera audu noārdīšanās, biežāk akūta iekaisuma sekas, piedaloties šā dziedzera enzīmiem.
- heteropankreātisms Aizkuņģa dziedzera darbības neregularitāte.
- zimīns Aizkuņģa dziedzera ekstrakts.
- pankreatopeptidāze Aizkuņģa dziedzera enzīms, kas katalizē peptīdu hidrolīzi.
- laktāze Aizkuņģa dziedzera ferments, kas noārda cieti.
- amilopsīns Aizkuņģa dziedzera ferments, kas pārvērš cieti maltozē.
- dispankreātisms Aizkuņģa dziedzera funkcijas traucējums.
- glikagonoma Aizkuņģa dziedzera glikagonu sekretējošo alfa šūnu audzējs, dažreiz ļaundabīgs.
- retardīns Aizkuņģa dziedzera hormons, kas neitralizē tireotoksīna toksisko darbību.
- glikagons Aizkuņģa dziedzera hormons; organismā piedalās ogļhidrātu maiņas regulācijā.
- pankreatīts Aizkuņģa dziedzera iekaisums.
- lipokaīns Aizkuņģa dziedzera iekšējās sekrēcijas produkts, hormons, kas piedalās taukvielu maiņas regulācijā aknās.
- pankreātisms Aizkuņģa dziedzera inkretoriskās funkcijas patoloģisks pieaugums; tā sekas - pārmērīga glikogēna uzkrāšanās aknās, aknu palielināšanās.
- depankreatizācija Aizkuņģa dziedzera izgriešana.
- pankreātemfrakse Aizkuņģa dziedzera izvadkanāla aizsprostojums un tā izraisītais sastrēguma stāvoklis.
- pankreatopātija Aizkuņģa dziedzera slimība.
- tripsīns Aizkuņģa dziedzera sulas ferments, kas šķeļ olbaltumvielas.
- hidropankreatoze Aizkuņģa dziedzera tūska.
- pankreatoduodenektomija Aizkuņģa dziedzera vai tā daļas izgriešana līdz ar pieguļošo divpadsmitpirkstu zarnas dalu.
- pankreātektomija Aizkuņģa dziedzera vai tā daļas izgriešana.
- pankreass Aizkuņģa dziedzeris.
- pankreāts Aizkuņģa dziedzeris.
- orlistats Aizkuņģa lipāzes inhibitors, kas kavē gremošanu un uztura tauku absorbciju; lieto adipozitātes ārstēšanā.
- iekustināt Aizkustināt, saviļņot.
- ietrīsot Aizkustināt.
- kramslīgs Aizkustinošs, aizraujošs, kārs.
- saviļņojošs Aizkustinošs, satraucošs.
- aizgrābjošs Aizkustinošs, saviļņojošs.
- aizsmēķēt Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu degošu papirosu, cigareti; piesmēķēt.
- piesmēķēt Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu, degošu papirosu, cigareti.
- aizkurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi).
- iekurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi).
- uzkurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi).
- aizkūpināt Aizkvēlināt, iekvēlināt (smēķējamo).
- aizlipināt Aizķepināt (acis).
- aizlepīt Aizķepināt (piemēram, ar sniegu).
- aizlipt Aizķept (par acīm).
- aizklešķēt Aizķept, aizķepēt.
- aizklīsterēties Aizķept, salipt.
- aizķepēt Aizķept.
- aizķepēties Aizķept.
- aizķere Aizķeršanās; kavēšanās.
- štopars Aizķeršanās.
- aizķeksēt Aizķert ar ķeksi vai citu garu priekšmetu.
- aizmetināt Aizķert, aizkabināt (aiz kā); pavirši nostiprināt (aiz kā, kur, piemēram, virvi).
- aizkacināt Aizķert.
- daķert Aizķert.
- aizmesties Aizķerties (1).
- pacipt Aizķerties (1).
- aizamesties Aizķerties (piemēram, par kāju).
- aizpiņķerēties Aizķerties, aizāķēties.
- uzķerties Aizķerties, arī nejauši saskarties (ar ko).
- aizklemmēties Aizķerties, iesprūst.
- ķībt Aizķerties, pieķerties, pielipt.
- piekabināties Aizķerties, pieķerties.
- aizaķerties Aizķerties.
- daķerties Aizķerties.
- kabelēties Aizķerties.
- kabīties Aizķerties.
- klemmēt Aizķerties.
- aizskaustīt Aizķīlēt, aizkniedēt.
- aizkulcināt Aizlāčot, aizčāpot, attālināties.
- aizkudlāt Aizlāčot, aizčāpot.
- aizkulšēt Aizlāčot, aizčāpot.
- aizkunkuļot Aizlāčot, aizčāpot.
- aizlāčāt Aizlāčot.
- aizlaika Aizlaiku, savlaicīgi.
- aizrietināt Aizlaist - pārstāt slaukt pirms atnešanās (piemēram, govi, kazu).
- aiztupstīties Aizlaisties, atkārtoti notupstoties.
- aizaudzis Aizlaists (dārzs, lauks); aizcerojis, aizkrūmojis (ceļš); aizlapojis (logs).
- salakot Aizlakot.
- aizlabot Aizlāpīt, salabot aizlāpot.
- aizrežģīt Aizlāpīt.
- saštapēt Aizlāpīt.
- aplauzīt Aizlauzt, nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
- aizaberīties Aizlavīties (par dzīvnieku).
- aizģuģināties Aizlavīties, aizbēgt.
- aiztīties Aizlavīties, aizbēgt.
- atlavīties Aizlavīties, slepeni aiziet.
- aizalavīties Aizlavīties.
- palavīties Aizlavīties.
- dzeresis Aizlejs, mērce; slotrams.
- slotrams Aizlejs, mērce.
- slotrans Aizlejs, mērce.
- aizstrumpāt Aizlēkāt.
- dalakstīt Aizlēkt līdz kādai vietai.
- dalēkt Aizlēkt līdz kādai vietai.
- aizstrumpāt Aizlēkt, aizkustēt sasietām kājām.
- aizlakstīt Aizlēkt.
- aizlidināt Aizlidināties.
- aizlaisties Aizlidot (2).
- aizšmurgt Aizlidot (ar troksni).
- aizčurkstēt Aizlidot (par bezdelīgu).
- aizvirknēties Aizlidot (par dzērvēm u. tml.).
- aizlingot Aizlidot (par mestiem priekšmetiem).
- aizskriet Aizlidot (par putniem, kukaiņiem).
- aiziet Aizlidot (par putniem).
- aizčivināt Aizlidot čivinot.
- aizšvilpt Aizlidot svilpjot.
- aizlaidelēt Aizlidot, aizlidināties.
- aizalaisties Aizlidot.
- aizlidenēt Aizlidot.
- aizlipsāt Aizlidot.
- apturēt Aizliegt turpmāk izdot (periodiskus izdevumus).
- prohibēt Aizliegt, noliegt.
- norūķēt Aizliegt, novērst, izskaust, attālināt, izspiest, izstumt.
- aizrūķēt Aizliegt.
- aizsacīt Aizliegt.
- saliegt Aizliegt.
- zeģināt Aizliegt.
- embargo Aizliegums ievest vai izvest (piemēram, preces).
- embargo Aizliegums kuģiem iebraukt ostā vai izbraukt no tās.
- zevgma Aizliegums veidot vārddalījumu starp rindas pēdējo un priekšpēdējo zilbi, t. i., vārsma nedrīkstēja beigties ar vienzilbīgu vārdu.
- bloķēšana Aizliegums veikt darbības (operācijas) ar vērtībām noteiktā laika posmā.
- prohibīcija Aizliegums, arī ierobežojums ražot un pārdot alkoholiskus dzērienus.
- bans Aizliegums, publisks pasludinājums.
- interdikcija Aizliegums; tiesmedicīnā aizliegums psihiski slimai personai rīkoties kā ar savu personisko, tā ar svešu mantu.
- prohibicionisms Aizliegumu ierosināšana un atbalstīšana.
- tabu Aizliegumu sistēma, kas ir izveidojusies pirmatnējā sabiedrībā un parasti saistīta ar reliģiskiem priekšstatiem; tas, kas ir aizliegts šādā sistēmā.
- aizliegumsistēma Aizliegumu sistēma.
- aizriezt Aizliekt.
- aizsliekties Aizliekties (1).
- aizaliekties Aizliekties.
- aizplaust Aizliet (aiz kaut kā).
- aizšļaukt Aizliet aiz kaut kā, aizšļakstīt (ar sparu, stipras strūklas veidā).
- aizlīgoties Aizlīgot (1).
- aizlīkt Aizlīgt.
- aizkabināt Aizlikt (aiz kā).
- aizrestot Aizlikt (kam) restes priekšā; ar restēm aizšķērsot, aizkrustot.
- aizlūgt Aizlikt labu vārdu par kādu, lūgt par kādu, veikt aizlūgumu.
- aizteikt Aizlikt labu vārdu par kādu.
- aizmeldēt Aizlikt par kādu labu vārdu.
- aizmeldināt Aizlikt par kādu labu vārdu.
- noplombēt Aizlikt priekšā plombu, nodrošināt ar plombu; aizplombēt (1).
- aizmest Aizlikt, aizkabināt (aiz kā).
- aizdēt Aizlikt; nolikt aiz kaut kā.
- aizlikt Aizlikties.
- aizklēsterēt Aizlīmēt ar klīsteri.
- aiztumēt Aizlīmēt, aizlipināt (bišu stropā).
- aizklīsterēt Aizlīmēt, aizlipināt ar klīsteri.
- aizklejāt Aizlīmēt.
- aizzviest Aizlipināt, aizlīmēt, salīmēt.
- aizlipinēt Aizlipināt.
- aizkrepēt Aizlipt ar netīrumiem.
- aizkrept Aizlipt ar netīrumiem.
- aizpockāt Aizlipt ar netīrumiem.
- aizklešķēt Aizlipt.
- aiztāpļāt Aizlīst, aizrāpot, lēnām attālināties.
- aizļāpāt Aizlīst, aizrāpot.
- aizlēpāt Aizlīst, aizrāpot.
- aizaberīties Aizlīst.
- aizvelēt Aizlocīt, sitot ar veļas vāli.
- noluncīties Aizlocīties projām.
- aizviņģot Aizlocīties.
- aizcinīt Aizlodēt.
- aizliedināt Aizlodēt.
- aizpojīt Aizlodēt.
- atsalūgties Aizlūgt.
- ofīcijs Aizlūgums par mirušajiem.
- aizlūgšana Aizlūgums.
- pieklepāt Aizlūzt (par vairākiem, daudziem augošās labības stiebriem).
- saklēpāt Aizlūzt un noliekties (par labības stiebru).
- noklepāt Aizlūzt un noliekties (par linu vai labības stublāju).
- aizgumt Aizlūzt.
- aizlauzums Aizlūzums.
- aizlampatāt Aizļepatot (par dzīvniekiem).
- aizlankāt Aizļinkāt.
- damaldīties Aizmaldīties (līdz noteiktai vietai).
- aizblādēties Aizmaldīties uz kaut kurieni, ieteikt maldīgu ceļu uz kaut kurieni.
- aizaloties Aizmaldīties, aizklīst.
- aizmuldīties Aizmaldīties, apmaldīties.
- aizblodīt Aizmaldīties, maldoties aiziet kaut kur.
- aizamaldīties Aizmaldīties.
- aizvilt Aizmānīt, aizvilināt.
- aizmānēt Aizmānīt; aizvilināt.
- aizlāboties Aizmānīties.
- aizmirša Aizmārša.
- mirla Aizmārša.
- aizmirsība Aizmāršība.
- neatcere Aizmāršība.
- neatmiņa Aizmāršība.
- abuze Aizmāršīgs cilvēks.
- aitagalva Aizmāršīgs cilvēks.
- aitgalva Aizmāršīgs cilvēks.
- aizmārša Aizmāršīgs cilvēks.
- aizmirstīgs Aizmāršīgs.
- piemirsīgs Aizmāršīgs.
- aizjāt Aizmest (tā, ka aizmesto grūti atrast).
- aizallēt Aizmest prom (lielā skaitā, daudzumā, ar sparu).
- aizsviest Aizmest, nosviest (kā nederīgu); vairs nelietot, neizmantot (ko).
- aizbrosīt Aizmest.
- aizlaist Aizmest.
- aizlidināt Aizmest.
- aizlingot Aizmest.
- aizplivināt Aizmest.
- aizriest Aizmesties un sākt piebriest (par pumpuriem, ogām u. tml.).
- aizkliņģēties Aizmesties, aizkrist.
- mikņīties Aizmesties, aizķerties.
- aizvirst Aizmesties.
- aizdangāt Aizmīdīt, aizbradāt.
- aizbradāt Aizmīdīt.
- aizmidzēt Aizmidzināt (bērnu).
- aizmirkšt Aizmiegt, aizvērt.
- lūziens Aizmigšana.
- atņirgties Aizmigt (aiz noguruma).
- atlūzt Aizmigt (parasti alkohola reibumā vai aiz noguruma).
- noplīst Aizmigt (parasti dzēruma vai liela noguruma dēļ).
- atrubīties Aizmigt (parasti noguruma vai alkohola reibuma dēļ).
- atslēgties Aizmigt (parasti noguruma vai alkohola reibuma dēļ).
- apmigt Aizmigt, iemigt (par visu subjektu kopumu).
- atplīst Aizmigt.
- izmigt Aizmigt.
- izrubīties Aizmigt.
- nomigt Aizmigt.
- aizmidzēt Aizmirdzēt.
- izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam).
- pamest Aizmirst (kur), nepaņemt līdzi (piemēram, aiz paviršības, steigā); arī pazaudēt.
- piemirst Aizmirst (piemēram, dažus datus, faktus), parasti uz kādu laiku.
- pazaudēt Aizmirst (sakāmo, domu); neatrast (vajadzīgos vārdus).
- aizrast Aizmirst, atradināties, atrast.
- zaudēt Aizmirst, nesaglabāt (ko).
- samirst Aizmirst, piemirst (par lielāku daudzumu).
- mirst Aizmirst, piemirst.
- apmirst Aizmirst.
- neatgādāties Aizmirst.
- neatminēties Aizmirst.
- nomirst Aizmirst.
- zaparitsja Aizmirst.
- palimnēze Aizmirsta atmiņas fragmenta atcerēšanās.
- nebūtība Aizmirstība (1).
- nemiņa Aizmirstība (1).
- nebūtība Aizmirstība (2).
- bezvēsture Aizmirstība.
- mirsa Aizmirstība.
- aizšauties Aizmirsties.
- izkūpēt Aizmirsties.
- mirsties Aizmirsties.
- aizmirsa Aizmiršanās.
- pakaļā Aizmugurē (kādam, kam).
- nopakaļ Aizmugurē līdzi (kādam, kam).
- nopakaļus Aizmugurē līdzi (kādam, kam).
- muguraspakaļa Aizmugure, mugurpuse.
- mugurpakaļa Aizmugure, mugurpuse.
- pakalene Aizmugure, pakaļpuse.
- pakaļene Aizmugure, pakaļpuse.
- pakaļiena Aizmugure.
- pakaļšdaļa Aizmugurējā daļa.
- pakaļrinda Aizmugurējā rinda.
- pakaļmasts Aizmugurējais masts.
- pakaļsēdeklis Aizmugurējais sēdeklis.
- backing Aizmugurējais, fonā esošais.
- duļi Aizmugures balsti, kas tur sānu dēļus pie lauksaimniecības piekabes.
- jātnieks Aizmugures balsts - uz virpas vadotnēm uzstādāma ierīce garu apstrādājamo ķermeņu papildus balstīšanai; izmanto arī instrumenta iestiprināšanai.
- atzveltne Aizmugures daļa (krēslam, dīvānam u. tml.), kas domāta muguras atbalstīšanai.
- pirle Aizmugures daļa, aste, tūpļa kauls.
- pakaļdurvis Aizmugures durvis (celtnei, telpai).
- pakaļtrepe Aizmugures kāpnes.
- pakaļtrepes Aizmugures kāpnes.
- aizacīs Aizmuguriski, klāt neesot.
- klātneesot Aizmuguriski.
- ģernuķ Aizmukt.
- aizdobīt Aizmūrēt (caurumu).
- aizpātēt Aizmūrēt.
- pātēt Aizmūrēt.
- atnaglot Aiznaglot; naglojot sabojāt.
- aizcitceturtdienu Aiznākamā ceturtdienā.
- aizcitdienu Aiznākamā dienā.
- aizcitgadu Aiznākamā gadā.
- aizcitugad Aiznākamā gadā.
- aizcitugada Aiznākamā gadā.
- aizcitugadu Aiznākamā gadā.
- aizcitotrdienu Aiznākamā otrdienā.
- aizcitpiektdienu Aiznākamā piektdienā.
- aizcitpirmdienu Aiznākamā pirmdienā.
- aizcitsestdienu Aiznākamā sestdienā.
- aizcitsvētdienu Aiznākamā svētdienā.
- aizcittrešdienu Aiznākamā trešdienā.
- aiznākošais Aiznākamais.
- pēcnākamais Aiznākamais.
- aiznākošgad Aiznākamgad.
- aizcits Aiznākošais.
- aizjaunnedēļ Aiznākošajā nedēļā.
- aiznasāt Aiznesat.
- eferents Aiznesošs, piem., motoriskais nervs, kas vada impulsus no centrālas nervu sistēmas.
- nonest Aiznest (uz kurieni, kur u. tml.).
- aizdaņģināt Aiznest ar pūlēm (kaut ko smagu).
- dastiept Aiznest ko smagu līdz kādai vietai.
- danest Aiznest līdz kādai vietai.
- dasanesties Aiznest līdz kādai vietai.
- aizbangot Aiznest prom (piemēram, laivu, kuģi) - par viļņiem, bangām.
- aiztrumpēt Aiznest prom.
- aizkrāmēt Aiznest, aizkravāt (kur projām).
- aizderglīt Aiznest, aizvazāt.
- pajemt Aiznest, aizvest (sev līdzi), piemēram, priekšmetus, produktus.
- atvairot Aiznest, attālināt.
- aizšķibēt Aiznest.
- aizņaukstēties Aizņaudēties, ieņaudēties.
- Zeltiņu paugurmasīvs aizņem Alūksnes augstienes Malienas pauguraines dienvidrietumu daļu starp Zeltiņiem un Alūksnes ezeru, lielākais absolūtais augstums - 225,1 m, relatīvais augstums - 20-45 m.
- Daugavas dabas parks aizņem Daugavas ieleju Aizkraukles novada Aizkraukles, Skrīveru un Sērenes pagastā, platība - 674 ha, dibināts 1977. g., lai aizsargātu Daugavas senlejas raksturīgāko posmu, kas vēl palicis nepārveidots būvējot Pļaviņu HES.
- Tārgales pagasta teritorija aizņem visu bijušā Ventas (līdz 1939. g. Sarkanmuižas) pagasta teritoriju, nedaudz mainījusies robeža ar Vārves pagastu, papildus pievienota teritorija gar Baltijas jūru no bijušā Ances un bijušā Dundagas pagasta.
- kredītreitings Aizņēmēja kredītspējas novērtējums, kas tiek izteikts ar speciālu indeksu vai burtu kombināciju un kas apzīmē riska pakāpi.
- kredītvērtējums Aizņēmēja maksātspējas novērtējums atbilstoši noteiktai vērtējuma sistēmai.
- pastiepties Aizņemot (kādu platību, telpu), mazliet iesniegties (tajā), parasti šaurā, garā joslā.
- izvirzīt Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā); izvirzīties (4).
- izvirzīties Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā).
- aizstiepties Aizņemot kādu platību, sniegties (tālu); aizņemot kādu platību, sniegties, stiepties (kur, līdz kādai vietai).
- izstiept Aizņemot kādu platību, telpu, būt izvirzītam, sniegties šaurā, garā joslā.
- iestiepties Aizņemot kādu platību, telpu, ievirzīties (kur iekšā); iesniegties.
- izstiepties Aizņemot kādu platību, telpu, sniegties (šaurā, garā joslā).
- aizplesties Aizņemot plašu vietu, aizstiepties, atrasties (kam priekšā).
- iesniegties Aizņemot platību, telpu, ievirzīties, sniegties (kur iekšā).
- pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli u. tml.); aizņemot visas apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (ēku, telpu u. tml.).
- salienēt Aizņemoties (no daudziem) savākt vajadzīgo apjomu.
- apsēt Aizņemt (kādu zemes platību) ar sējumiem.
- piepildīt Aizņemt (laikposmu ar kādu darbību, norisi).
- aptvert Aizņemt (noteiktu, parasti lielu teritoriju).
- aizpildīt Aizņemt (parasti laika posmu ar kādu darbību, norisi).
- apbūvēt Aizņemt ar celtnēm (teritoriju gar kādu ielu, ceļu u. tml.).
- ieplesties Aizņemt daudz vietas, lielu platību.
- pildīt Aizņemt vietu (telpā, platībā).
- vietēt Aizņemt vietu, pielāgot.
- pildīt Aizņemt, aizpildīt (laikposmu).
- iejemt Aizņemt, ieņemt, iegūt.
- aizpildīt Aizņemt, piepildīt (telpu, platību).
- aizsist Aizņemt, rezervēt.
- aizjimt Aizņemt.
- atberes Aizņemta labība, kas jāatdod ar procentiem.
- pažicīt Aizņemties (ko no kāda), lai (pēc kāda laika) atdotu.
- satapināt Aizņemties (lielāku daudzumu).
- žicīt Aizņemties (no kāda).
- izlienēt Aizņemties (parasti ar grūtībām).
- piesagrābties Aizņemties no vairākiem, daudziem.
- piesajemties Aizņemties no vairākiem, daudziem.
- piesažicīties Aizņemties no vairākiem, daudziem.
- pumpēt Aizņemties vai aizdot naudu.
- kakerēties Aizņemties, diedelēt.
- aizspiest Aizņemties; piesavināties.
- aizajemties Aizņemties.
- aizlienēt Aizņemties.
- aizpumpēt Aizņemties.
- aizpumpēties Aizņemties.
- aizsist Aizņemties.
- aiztapināt Aizņemties.
- iztapināt Aizņemties.
- laicīt Aizņemties.
- lonēt Aizņemties.
- nolienēt Aizņemties.
- palienēt Aizņemties.
- prihvatizēt Aizņemties.
- tapināt Aizņemties.
- nebrīvs Aizņemts darbā; visu laiku nodarbināts.
- nedieks Aizņemts, piepildīts (par traukiem, telpām).
- aizņemšnās Aizņemtu līdzekļu piesaiste uz noteiktu laiku bankas vai komerckredīta veidā, izlaižot vērtspapīrus u. tml.
- dzēšana Aizņēmuma atdošana aizdevējam.
- kupīra Aizņēmuma obligācija.
- kambio Aizņēmuma vēstule, vekselis.
- senioraizņēmums Aizņēmums no bankas vai citas kredītiestādes, kuram vienmēr jādod prierkšroka, maksājot procentus un atmaksājot pamatsummu.
- aizčumēt Aizņudzēt.
- aizizgājušais Aizpagājušais.
- aizviņā Aizpagājušajā (dienā, nedēļā u. tml.).
- aizpagājušgad Aizpagājušajā gadā.
- aizpagāšgad Aizpagājušajā gadā.
- aizpērn Aizpagājušajā gadā.
- aizpagājušmēnes Aizpagājušajā mēnesī.
- aizpagāšmēnes Aizpagājušajā mēnesī.
- aizpagājušnakt Aizpagājušajā naktī.
- aizpagājušonakti Aizpagājušajā naktī.
- aizpagāšnakt Aizpagājušajā naktī.
- aizpagājušnedēļ Aizpagājušajā nedēļā.
- aizpagāšnedeļ Aizpagājušajā nedēļā.
- aizpagājušpavasar Aizpagājušajā pavasarī.
- aizpagāšpavasar Aizpagājušajā pavasarī.
- aizpagājušreiz Aizpagājušajā reizē.
- aizpagāšreiz Aizpagājušajā reizē.
- aizpagājušruden Aizpagājušajā rudenī.
- aizpagāšruden Aizpagājušajā rudenī.
- aizruden Aizpagājušajā rudenī.
- aizpagājušsestdien Aizpagājušajā sestdienā.
- aizvakarvakarā Aizpagājušajā vakarā.
- aizpagājušvasar Aizpagājušajā vasarā.
- aizpagāšvasar Aizpagājušajā vasarā.
- aizpagājušziem Aizpagājušajā ziemā.
- aizpagāšziem Aizpagājušajā ziemā.
- aizveņu Aizpagājušo (gadu, mēnesi, nedēļu).
- aizviņnakt Aizpagājušo nakti.
- aizviņnedēļ Aizpagājušo nedēļu.
- aizviņreiz Aizpagājušo reizi.
- aizviņsvētdien Aizpagājušo svētdien.
- aizridāties Aizpakoties (aiziet ar mantām), pārvākties.
- aizburbis Aizpampis (piem., acis).
- aizmilzt Aizpampt (par acīm).
- aizburbēt Aizpampt, aiztūkt.
- aizpempt Aizpampt.
- aizputis Aizpampt.
- aiztūkšt Aizpampt.
- dapeldēt Aizpeldēt (līdz kādai noteiktai vietai).
- aiziet Aizpeldēt (parasti par zivīm).
- damaut Aizpeldēt līdz kādai vietai.
- aizpērt Aizpeldēt, vicinot spārnus.
- aizmaut Aizpeldēt.
- aizperināt Aizperēt.
- pakalēt Aizperēt.
- zuopere Aizperēta ola.
- vanckars Aizperēta, neizšķīlusies ola, kurā dīgļa attīstība apstājusies.
- aizpērngad Aizpērn.
- aizpērni Aizpērn.
- aizviņgad Aizpērn.
- aizpērnājais Aizpērnais.
- aizpērnējs Aizpērnais.
- FITB Aizpildi veidlapu (angļu "fill in the blank").
- atpildīt Aizpildīt (kā trūkumu).
- aizcementēt Aizpildīt ar cementu (piemēram, plaisas, spraugas).
- izpūgot Aizpildīt ar nelieliem akmentiņiem un cementa javu.
- sasūnāt Aizpildīt ar sūnām vai ar kādu citu materiālu (piemēram, baļķu gropes).
- piežūžināt Aizpildīt ar šūpuļdziesmas skaņām.
- piecikstēt Aizpildīt ar žagariem (par bedrēm uz ceļa).
- rapēt Aizpildīt no jauna (tukšas patronas).
- attiecēt Aizpildīt rindas vienmērīgos atstatumos, piem., sarakstos, programmās.
- aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt.
- aizķepināt Aizpildīt, arī pārklāt (ar ko mīkstu, lipīgu).
- aizlepīt Aizpildīt, izlabot ar māliem, ģipsi u. tml.
- sadrīvāt Aizpildīt, sadrīvēt, piestūķēt.
- aizglumēt Aizpildīties ar ko glumu (piemēram, ar dubļiem, dūņām).
- piepiķēties Aizpildīties ar piķi, vai kaut ko citu lipīgu.
- piepuvešot Aizpildīties ar strutām (no čūlas).
- piepuvežot Aizpildīties ar strutām (no čūlas).
- piezirnēt Aizpildīties ar zirnekļu tīkliem.
- aizdrīvēt Aizpildot (spraugu), izlabot (ko).
- aizlasēt Aizpilēt aiz kaut kā.
- aizpīpināt Aizpīpēt pīpi (kādam citam).
- aizmežģīt Aizpīt tīklā caurumu ar šķeterētu diegu.
- aizvaražāt Aizpīt, piemēram, ar auklām.
- aizregžt Aizpīt.
- trikņīt Aizplēst (kādu trauku).
- aizplevināt Aizplivināt, aizlidināt, aiznest ar vēju.
- aizplezdināties Aizplivināties.
- aizplidināties Aizplivināties.
- purtedzine Aizplīvojošās liesmas daļa.
- pārplivurot Aizplīvurot (2).
- pārplīvurot Aizplīvurot (2).
- pārplivurot Aizplīvurot (3).
- pārplīvurot Aizplīvurot (3).
- applīvurot Aizplīvurot.
- apzilis Aizplīvurots, miglaini zils.
- nopludināt Aizplostot, aizpludināt.
- aizplostot Aizplostot, nogādāt ar plostu.
- aizplūdīt Aizpludināt (kokmateriālus).
- atplūst Aizplūst (no kādas vietas).
- aizstrāvot Aizplūst (parasti par gaisu, šķidrumu, gaismu, skaņu).
- daplūst Aizplūst līdz kādai vietai.
- aizirdzēt Aizplūst, aizburbuļot (par skaņām).
- aizšalkt Aizplūst, izplatīties (par skaņām).
- aiztarkšķēties Aizpļāpāties.
- dapļaut Aizpļaut līdz kādai noteiktai vietai.
- nopogāties Aizpogājot savam apģērbam visas pogas, cieši aizdarīt to.
- nopogāt Aizpogājot visas pogas, cieši aizdarīt (ko).
- sapogāt Aizpogāt (kā vairākas, visas pogas).
- iemest Aizpogāt (pogu).
- aizpogāties Aizpogāt sev (apģērbu, pogas).
- pārkņopēt Aizpogāt vēlreiz.
- sapogāt Aizpogāt, parasti pilnīgi (parasti apģērba gabalu).
- aizkniepēt Aizpogāt.
- aizknopēt Aizpogāt.
- aizmest Aizpogāt.
- aizpumpāt Aizpogāt.
- aizapogāties Aizpogāties.
- zaumj Aizprāts - krievu futūristu ieviests termins viņu radīto kardinālo neoloģismu apzīmēšanai.
- aizdot Aizprecināt, izdot pie vīra.
- Bachausen Aizpriedes muiža, kas atradās Rīgas apriņķī.
- Aispurn Aizpures muiža, kas atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta teritorijā.
- Aispurn Aizpures muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Smārdes pagasta teritorijā.
- aizputināt Aizpūst (1).
- aiztrenkt Aizpūst (ko) - par stipru vēju.
- dapūst Aizpūst līdz kādai vietai.
- novazāt Aizpūst lietus mākoņus.
- aiztriekt Aizpūst, aizdzīt (ko) - par stipru vēju.
- glietēt Aizpūst, appūst (ar smiltīm).
- Hasenpoth Aizpute.
- Rothof Aizputes apriņķa Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviņi" bijušais nosaukums.
- Kloster Hasenpoth Aizputes klostera muiža, kas atradās blakus Aizputes pilsētai Tebras krastā.
- Schloss Hasenpoth Aizputes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā.
- gravaskalnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Gravaskalni" iedzīvotāji.
- ievadnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Ievade" iedzīvotāji.
- kūdrenieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Kūdra" iedzīvotāji.
- padurnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Padure" iedzīvotāji.
- pundiķnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Pundiki" iedzīvotāji.
- remesnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Remesi" iedzīvotāji.
- gaiļenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Gaiļi" iedzīvotāji.
- jorģenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Jorģu muiža" iedzīvotāji.
- jurģenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Jurģi" iedzīvotāji.
- remesnieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Remesi" iedzīvotāji.
- rūļenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Rūļu muiža" iedzīvotāji.
- videnieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
- Zierausche Aizputes novada Cīravas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- kalvenieki Aizputes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Kalvene" iedzīvotāji.
- mazdrodzenieki Aizputes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazdrogas" iedzīvotāji.
- padurnieki Aizputes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Tāšu Padure" iedzīvotāji.
- plocenieki Aizputes novada Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Ploce" iedzīvotāji.
- pūņenieki Aizputes novada Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Pūņi" iedzīvotāji.
- vecpilnieki Aizputes novada Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" iedzīvotāji.
- anužnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Anuži" iedzīvotāji.
- apriķnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Apriķi" iedzīvotāji.
- kurelnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Kurele" iedzīvotāji.
- lanksēžnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Lanksēži" iedzīvotāji.
- laženieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Laža" iedzīvotāji.
- liepenieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" iedzīvotāji.
- līksteņnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Līksteņi" iedzīvotāji.
- padurnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Padure" iedzīvotāji.
- raķenieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Raķi" iedzīvotāji.
- štakeldandznieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Štakeldanga" iedzīvotāji.
- Laženskaja i Gazenpot-Paddernskaja Aizputes novada Lažas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Laschen und Paddern-Hasenpoht Aizputes novada Lažas pagasta bijušais nosaukums.
- Marijas Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērve" bijušais nosaukums.
- Lavīži Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Ķibji" bijušais nosaukums.
- lavīžnieki Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Lavīži" iedzīvotāji.
- rokasbirzenieki Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Rokasbirze" iedzīvotāji.
- rokasbirznieki Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Rokasbirze" iedzīvotāji.
- Aizputes-Pilspagasts Aizputes pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam.
- aizputnieki Aizputes pilsētas iedzīvotāji.
- Šloss-Gazenpotskaja Aizputes pilspagasta vāciskā nosaukuma "Schloss-Hasenpoth" krieviskojums.
- Schloss-Hasenpoth Aizputes pilspagasta vāciskais nosaukums.
- Aizputes pilspagasts Aizputes-Pilspagasts - Aizputes pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam.
- aizvirmot Aizputināt, noklāt ar sniegu, ledu.
- aizkupeņot Aizputināt.
- aizkupināt Aizputināt.
- aiznest Aizputināt.
- aizsliedēt Aizputināt.
- aizvillot Aizputināt.
- aizpoklēt Aizpūžņot (par acīm).
- aizpūļot Aizpūžņot (par acīm).
- āče Aizrādījuma, izbrīna interjekcija.
- atgādinājums Aizrādījums atcerēties, ievērot, izdarīt (ko).
- contano Aizrādījums partitūrās, kāda skaņdarba sākuma vai vidu, ka zināms instruments sākumā klusē, un tādēļ tam ierādīta atsevišķa nošu sistēma tikai vēlāk, kad tas sāk spēlēt.
- allegācija Aizrādījums uz rakstnieku vai viņa darbu.
- apsauka Aizrādījums, aizliegums.
- piezīme Aizrādījums.
- apsaukt Aizrādīt (kādam, lai ievēro klusumu, disciplīnu u. tml.).
- norūķēt Aizrādīt, bārties.
- aizzavēt Aizraidīt Viņpasaulē ar buršanos.
- aturdīt Aizraidīt, atdzīt.
- aizdzīt Aizraidīt; padzīt.
- aizcīnīt Aizraidīt.
- norakstīt Aizrakstīt (1).
- aizrakties Aizrakt (1).
- aizkaust Aizrakt, aizkast.
- aizrakāt Aizrakt.
- aizčāpāt Aizrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem).
- aizčāpot Aizrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem).
- darāpāt Aizrāpot līdz kādai vietai.
- aizrāpāt Aizrāpot, aizlīst.
- aizrāpāties Aizrāpot, aizlīst.
- aizrāpt Aizrāpot, aizlīst.
- aizrēpoties Aizrāpot, aizlīst.
- darāpties Aizrāpot, aizlīst.
- aizrāpoties Aizrāpot.
- aizrāpties Aizrāpot.
- noķēpot Aizrāpot.
- šautris Aizraujošs incidents.
- drudzis Aizraušanās (ar kādu pasākumu), pārmērīga nodošanās (kam).
- paseisms Aizraušanās ar pagātni, tīksmināšanās ar to, tai pašā laikā paužot ārēju vienaldzību pret tagadni, progresu; uzskatu atpalicība, konservatīvisms.
- saksomānija Aizraušanās ar saksofona spēli un saksofona mūziku.
- kaite Aizraušanās, nodošanās.
- aizdurt Aizraut, iedurt (aiz kā).
- valgot Aizraut, sajūsmināt, saistīt.
- patoss Aizrautība, entuziasms (kādā, parasti radošā, darbībā).
- aizrautīgums Aizrautība.
- saspārnoties Aizrauties (ar ko), sajūsmināties (par ko) un gatavoties (to) īstenot.
- fanot Aizrauties (ar ko).
- iepļāpāties Aizrauties ar pļāpāšanu.
- aizrēķināties Aizrauties rēķinot.
- iekaist Aizrauties, iejūsmināties (parasti sarunā, runā), pilnīgi nodoties (kam); iekarst (1).
- iekarst Aizrauties, sajūsmināties (darbā, spēlē, runā u. tml.), pilnīgi nodoties (kam); iekaist (2).
- aizērģelēties Aizrauties, spēlējot ērģeles.
- aizbļaustīties Aizrauties, vairākkārt skaļi kliedzot.
- iemēlsties Aizrauties; būt ieinteresētam.
- laisma Aizrautīga nodarbošanās (ar ko).
- likties Aizrautīgi nodoties (kādai nodarbībai).
- rīt Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert (parasti lasot).
- aprīt Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert.
- degt Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam), ilgoties (pēc kā).
- kaist Aizrautīgi, dedzīgi tiekties (pēc kā); aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam).
- aizgūtnīgi Aizrautīgi, dedzīgi.
- kvēls Aizrautīgs, dedzīgs (par cilvēku).
- liesmains Aizrautīgs, dedzīgs; spēcīgs (par pārdzīvojumu).
- patētisks Aizrautīgs, emocionāli saviļņots (par cilvēku, tā psihes īpašībām, psihiskajām norisēm).
- aizdzelžot Aizrestot.
- aizrestēt Aizrestot.
- aizrežģot Aizrestot.
- aizlādināt Aizrīdīt ar suņiem.
- aizcuidīt Aizrīdīt; aizdzīt.
- retrofaringīts Aizrikles audu iekaisums.
- retrofaringeāls Aizrīkles-.
- aizčunčināt Aizrikšot, aizskriet teciņiem.
- aizvaļāt Aizripināt.
- ģerdzinēt Aizrīšanās, radot zināmas skaņas.
- aizrīdināties Aizrīties, aizsērēt.
- aizarīties Aizrīties.
- AMM Aizrobežu mākslas muzejs.
- aizgraust Aizrūkt, aizducināt (par pērkonu).
- aizprasīt Aizrunāt (3).
- aizprašņāt Aizrunāt (3).
- ierunāt Aizrunāt (3).
- noprasīt Aizrunāt (3).
- aizčalīt Aizrunāt, pārtraukt valodu.
- aizsacīt Aizrunāt.
- pierakīt Aizrušināt.
- celmlauzis Aizsācējs (piemēram, lielam, arī ar grūtībām saistītam plašākam darbam, pasākumam); pamatlicējs.
- kuksis Aizsainis, nasta.
- bunčkulis Aizsainis, pauna.
- bunčkuls Aizsainis, pauna.
- aizsains Aizsainis.
- aizšņorēt Aizsaitēt (apavus).
- sasaitēt Aizsaitēt (ar saitēm), parasti pilnīgi.
- aizbindēt Aizsaitēt.
- turpinājums Aizsākta teksta, izteikuma, domas u. tml. nākamais posms, daļa.
- turpinājums Aizsāktas darbības, norises, stāvokļa nākamais posms
- ausma Aizsākums (piemēram, kādai parādībai, jūtām).
- rītausma Aizsākums, agrīnais laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim).
- rīts Aizsākums, agrīnais laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim).
- aizledot Aizsalt, pārklāties ar ledu.
- aizvilkt Aizsalt.
- āliņģis Aizsalušu ūdeņu (upju, ezeru u. tml.) ledus kārtā mākslīgi radīts caurums.
- aizsāpēt Aizsāpēties.
- aizfantazēties Aizsapņoties.
- aizstāvība Aizsardzība (3).
- drošība Aizsardzība (pret nejaušībām, kļūmēm, bojājumiem).
- māja Aizsardzībā (sporta spēlēs), tuvāk saviem vārtiem vai savam grozam.
- kiberaizsardzība Aizsardzība pret kiberuzbrukumiem un kibernoziegumiem.
- defensīva Aizsardzība, aizstāvēšanās; aizsardzības, aizstāvēšanās taktika.
- aizstāvēšana Aizsardzība, aizstāvība.
- paģisme Aizsardzība, aizstāvība.
- aigida Aizsardzība, patvērums.
- aizvēja Aizsardzība.
- aizsargjosla Aizsardzībai iekārtota josla.
- AiM Aizsardzības ministrija.
- dzelonis Aizsardzības orgāns (dažiem posmkājiem), ar kuru dzeļ un no kura parasti tiek izdalīta inde.
- aizsargmehānisms Aizsardzības paņēmieni.
- nogriezējpozīcija Aizsardzības pozīcija, kas atrodas tādā vietā, lai pretiniekam piekļūt noteiktai zonai vai nepieļautu tā pārvietošanos noteiktā virzienā.
- aizsargspēja Aizsardzības spēja.
- aizsardzībnieks Aizsardzībnieku politiskās kustības dalībnieks.
- Aira un Teneres rezervāts aizsargājama dabas teitorija Nigērā (Aïr et du Ténéré, Réserves naturelles de lʾ_), Agadesas reģionā.
- Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi.
- Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts aizsargājama dabas teritorija Ziemeļvidzemē, no Rīgas līča piekrastes (no Liepupes līdz Ainažiem) līdz Valkas novada ziemeļu daļai, platība - 457600 ha, izveidots, lai nodrošinātu ainavu, ekosistēmu, sugu un dabas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un sekmētu degradētu ekosistēmu atjaunošanu.
- flankēšana Aizsargājamas pozīcijas pieeju segšana no flanga.
- Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos.
- Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis.
- Vestiena aizsargājamo ainavu apvidus Madonas novada Aronas, Bērzaunes, Vestienas un Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 27100 ha, izveidots, lai aizsargātu Vidzemes augstienei raksturīgo dabas kompleksu daudzveidību, izteiksmīgās pauguraiņu un ezeraiņu ainavas.
- Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības.
- Augšzeme aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ietilpst 2 dabas parki - "Svente" un "Medumu ezeraine" un 2 dabas liegumi "Sventes ezera salas" un "Medumu ezera salas".
- Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns).
- Ungurpils dzirnavezers ar apkārtējo ainavu aizsargājams dabas objekts Alojas pagastā, ietver Ungurpils dzirnavezeru un teritoriju ap to, \~66,3 m vjl., platība - 70,2 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Apes dolomīta atsegums aizsargājams ģeoloģiskais objekts Apes pilsētas dienvidu nomalē, platība - 0,5 ha, atsedzas tikai šajā apvidū sastopamais rupjkristāliskais augšdevona Pļaviņu svītas dolomīts, uz kura virsmas zem segkārtas vērojamas ledāja ierautas skrambas un slīpējums.
- Kaļķupītes krastu smilšakmens kraujas aizsargājams ģeoloģiskais objekts Kaļķupes labajā krastā Dundagas pagastā, platība - 2 ha, vidusdevona Arukilas svītas sarkana slīpslāņota smilšakmens atsegumi, krauju augstums - līdz 20 m.
- Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips.
- Ādmiņu dižakmens aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Staburaga pagastā, Sēlijas paugurvalnī, Ādmiņu kalna austrumu pusē, akmenim atsegta tikai viena vertikāla, 3,8 m augsta mala 6 m platumā.
- sargjumts Aizsargājošs jumts.
- atgaiņājošs Aizsargājošs; tāds kas atgaiņā.
- atšaudīties Aizsargājoties šaut (parasti atkāpjoties, bēgot); ar šaušanu aizstāvēties pret pretinieka uzbrukumu.
- specapģērbs Aizsargapģērbs - ģērbu kopums, kas aizstāj vai ko pārklāj darbinieka personiskajam apģērbam, lai pasargātu viņu no veselībai bīstamu vai kaitīgu vides faktoru iedarbības.
- diskete Aizsargapvalkā ievietots plastmasas disks, kas pārklāts ar magnētisku materiālu datu ierakstīšanai.
- maksts Aizsargapvalks (kā, parasti ieroču, darbarīku) ievietošanai.
- makstenīca Aizsargapvalks, maksts 1.
- niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (parasti straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus) dažos sporta veidos (piemēram, boksā).
- pašaizsargāšanās Aizsargāšanās, ko veic pats ar saviem spēkiem.
- ekranēt Aizsargāt ar ekrānu (2) (piemēram, ierīci, instrumentu no elektriskā vai magnētiskā lauka, starojumiem u. tml.).
- apmantot Aizsargāt ar maģisku aktu vai rituālu.
- prezervēt Aizsargāt, novērst.
- atkost Aizsargāties ar kodienu; iekost pretī.
- aizstāvēties Aizsargāties pret fiziskiem pārdarījumiem; enerģiski pretoties.
- atsargāties Aizsargāties, aizstāvēties.
- aizastāvēties Aizsargāties.
- salirgans Aizsargāts nosaukums kompleksam salicilalilamidoetiķskābes nātrija un dzīvsudraba savienojumam, lieto gk. pret sifilisu.
- migrēnīns Aizsargāts nosaukums maisījumam, kas sastāv no fenīldimetīlpirazolona, kofeīna un citronskābes; lietoja pret galvas sāpēm.
- aizsargacenes Aizsargbrilles.
- patvertne Aizsargbūve (parasti cilvēku) aizsargāšanai no pretinieka apšaudes vai aviācijas, raķešu uzbrukumiem.
- puskaponieris Aizsargbūve, kurā uzstāda ugunslīdzekļus (lielgabalu, ložmetēju), lai atklātu flanguguni.
- ķīveris Aizsargcepure, bruņucepure.
- ķivere Aizsargcepure; arī bruņucepure.
- cista Aizsargčaula, kas palielina zemāko organismu izturību nelabvēlīgos apstākļos.
- valna Aizsargdēlītis bišu kokā, ko liek priekšā dravai tā, lai dzīvnieki nevarētu piekļūt.
- kulise Aizsargjosla, ko veido vairākas aukstumizturīgu kultūraugu rindas.
- uzkusums Aizsargkārta, kas veidojas no apdedzināmā materiāla uz apdedzināšanas krāsns oderējuma (piem., cementa klinkera aizsargkārta).
- radioprotektors Aizsarglīdzeklis (parasti viela), kas paaugstina organisma izturību pret jonizējošo starojumu.
- parapets Aizsargmargas, aizsargsēta (piemēram, uz tilta, gar jumta malu).
- potēšana Aizsargpotēšana; vakcinācija.
- rupjredeles Aizsargredeļu veids vai slānis, kas aiztur lielus priekšmetus, to veido režģis ar 20 un vairāk cm atstarpēm.
- smalkredeles Aizsargredeļu veids vai slānis, kas aiztur sīkus peldošus priekšmetus, to veido režģis ar dažu cm attālumu starp stieņiem.
- beks Aizsargs (futbolā).
- apvāks Aizsargs (grāmatas, burtnīcas) vākam.
- dzērvīte Aizsargs jumta virsai.
- suspensorijs Aizsargs sēklinieku maisiņam, ko lieto, piem., hokejisti.
- pievējš Aizsargs; patvērums.
- bruņas Aizsargsegums (dažiem dzīvniekiem, retāk augiem).
- palisāde Aizsargsiena, aizsargžogs, kas veidots no augšgalā, retāk abos galos, nosmailinātiem un vertikāli zemē ieraktiem baļķiem.
- bampers Aizsargstienis automobiļa priekšpusē un aizmugurē; buferis.
- ekrāntrose Aizsargtrose - zemēts vai no zemes ar dzirksteļspraugu izolēts kailvads, kas novilkts virs gaisvadu līnijas fāzes vadiem, lai aizsargātu tos no tiešiem zibens spērieniem.
- estokāde Aizsargu siena, parasti pagatavota improvizācijas ceļā no tuvumā esoša materiāla.
- basteja Aizsargu tornis nocietinājumu laidā, aizsargu mūra izlaidums.
- bastija Aizsargu tornis nocietinājumu laidā, aizsargu mūra izlaidums.
- filaktisks Aizsargu.
- aleksīns Aizsargviela asins serumā.
- amboceptors Aizsargviela, kas rodas asins serumā, imunizējot organismu ar mikrobiem, un kas veicina to izšķīdināšanu (nonāvēšanu).
- antitoksīns Aizsargviela, ko organisms, izstrādā toksīnu ietekmē un kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
- antihormoni Aizsargvielas, ko organisms izstrādā, ja tajā ilgu laiku ievada hormonālus olbaltumvielu preparātus.
- aizvēstīt Aizsaukt, sasaukt.
- aiztrebavāt Aizsaukt.
- paslēpt Aizsedzot (ar ko), novietojot (kur), panākt, ka (ķermeņa daļa) nav saskatāma.
- noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
- aizplīvurot Aizsedzot (piemēram, ar miglu, dūmiem), padarīt vāji saskatāmu; aizmiglot.
- blende Aizsegs (diafragma) ar maināmu atveres lielumu (piemēram, fotogrāfijā, mikroskopijā).
- defilāde Aizsegs, defilē.
- kriša Aizsegs, kriminālgrupa, kas it kā pasargā biznesmeņus no citu kriminālapdraudējumiem.
- šurmis Aizsegs; lietussargs.
- aizsedze Aizsegs.
- apslēpt Aizsegt (2).
- aizēnot Aizsegt (gaismas avotu).
- aizplīvurot Aizsegt (seju, ķermeni) ar plīvuru vai īpašu aizsegu.
- māžoties Aizsegt gaismu.
- aiztīt Aizsegt, aizklāt (ko), padarot nesaskatāmu (parasti par miglu).
- aizmeijot Aizsegt, aizklāt ar meijām, arī izpušķot.
- aiznaglot Aizsegt, aizklāt, nostiprinot ar naglām.
- viept Aizsegt, aizklāt; aizplīvurot.
- aizmiglot Aizsegt, pārklāt (acis), traucējot, pavājinot iespēju saredzēt.
- aizkūpināt Aizsegt, pārklāt (ar putekļu kārtu).
- plīvurot Aizsegt, pārklāt ar plīvuru.
- aizkubināties Aizsegties.
- aizmilzums Aizsērējums, tāds, kas ir aizsērējis vai aizaudzis.
- aizdzēdēt Aizsērēt, aizaugt.
- aizmilzt Aizsērēt, aizbirt (par caurumiem, bedrēm).
- umpt Aizsērēt, aizsprostoties.
- pieķezēt Aizsērēt, kļūt netīram, pieķepušam.
- aizaugt Aizsērēt, piepildīties.
- aizduļķēties Aizsērēt.
- aizsprūst Aizsērēt.
- ieglietēt Aizsērēt.
- ierept Aizsērēt.
- milzt Aizsērēt.
- pielietēt Aizsērēt.
- pielietēties Aizsērēt.
- aizasēsties Aizsēsties.
- aizsēst Aizsēsties.
- aizvaršķīt Aizsiet (parasti pastalu auklas).
- nosiet Aizsiet ciet (parasti cieši, stingri).
- aizsieties Aizsiet sev (ko) priekšā.
- aizsprangāt Aizsiet vezumu ar rungu.
- aizzmaugt Aizsiet, žņaugt.
- aizšmauga Aizsieta, šaura vieta.
- aizžmauga Aizsieta, šaura vieta.
- aizsilietis Aizsilieši (2).
- aizsilieši Aizsilietis (1).
- opistobranchia Aizsirdsžauņi.
- aizklaņģēt Aizsist ar malkas pagali.
- aiznaglot Aizsitot ar naglām, aizdarīt.
- aizskalāt Aizskalot.
- noskalināt Aizskalot.
- aizkarīgs Aizskarošs, apvainojošs, aizvainojošs.
- knibināt Aizskarot, burzot mazliet drupināt, plūkāt u. tml.
- brāzeniski Aizskarot, pieskaroties, dārdot un klaudzot; slīdot uz leju.
- aizķert Aizskart (ar vārdiem), arī apvainot vai sarūgtināt.
- ķibelēt Aizskart (kādu); nedot miera (kādam); kavēt, traucēt; sagādāt, radīt nepatikšanas.
- aiztvert Aizskart (piemēram, kādu jautājumu).
- apknakstīt Aizskart ar netikliem pieskārieniem, aizķeršanu.
- grābstīties Aizskart kādu ar rokām.
- atakierēt Aizskart, aiztikt.
- pieskart Aizskārt, aiztikt.
- rapļot Aizskart, aizvainot.
- apvainot Aizskart, pazemot (kāda jūtas).
- aizķert Aizskart, pieskarties (garām vai pāri virzoties).
- apčupt Aizskart, pieskarties, (vienreiz) aptaustīt.
- dot vaļu rokām Aizskart, satvert, apkampt (kādu) pret (tā) gribu.
- tangēt Aizskart; apvainot.
- atskārt Aizskārt.
- narvestība Aizskārums, apvainojums.
- insultācija Aizskārums, rupjība, izsmiešana.
- sklaisties Aizskriet (katram uz savu pusi).
- aizaulekšot Aizskriet (par cilvēku).
- aizbizot Aizskriet (par cilvēku).
- aizļipot Aizskriet (parasti par zaķi); aizļinkāt.
- aizļinkāt Aizskriet (parasti par zaķi); aizļipot.
- noskriet Aizskriet (uz kurieni, kur u. t ml.).
- aizbūkšķēt Aizskriet ar dobju troksni.
- aizdilbāt Aizskriet gariem, lieliem soļiem.
- aizjukurēt Aizskriet ķerot.
- aizlaušķināt Aizskriet laužot (piem., zarus).
- daskriet Aizskriet līdz kādai vietai.
- aizšķetaklēties Aizskriet plosoties, trakojot.
- aizkūvēt Aizskriet plosoties.
- aizsprūkt Aizskriet projām, aizbēgt, izbēgt.
- aizblāzt Aizskriet prom, aizskriet kaut kur.
- aizluksnāt Aizskriet sīkiem rikšiem.
- aizdikāt Aizskriet stīvi un smagnēji.
- aizbēgalēt Aizskriet, aizbēgt (atkārtoti).
- aizbizenēt Aizskriet, aizbizot.
- aizbizinēt Aizskriet, aizbizot.
- aizmatalāt Aizskriet, aizmukt.
- aizkniebt Aizskriet, aizsteigties.
- aizlēkt Aizskriet, aizsteigties.
- aizbraukšēt Aizskriet, brīkšķinot (zarus, žagarus).
- aiztēkāt Aizskriet, nonākt, skraidot šurpu turpu.
- aizjūgties Aizskriet; aizbēgt.
- aizdesot Aizskriet.
- aizdibēt Aizskriet.
- aizdiekt Aizskriet.
- aizdilbt Aizskriet.
- aizdirbt Aizskriet.
- aizjobt Aizskriet.
- aizlankšot Aizskriet.
- aizliebt Aizskriet.
- aizlingot Aizskriet.
- aizļunkāt Aizskriet.
- aizmasnāt Aizskriet.
- aizmelzt Aizskriet.
- aizņiebt Aizskriet.
- noskrūvēt Aizskrūvēt (parasti cieši, stingri).
- aizgriezt Aizskrūvēt, noslēgt; arī aizslēgt.
- aizslacināt Aizslacīt.
- apšļakstēt Aizslacīties, aizšļakstēt uz visām pusēm.
- aiztīrīt Aizslaucīt.
- noslēgt Aizslēdzot (piemēram, durvis, vārtus), padarīt nepieejamu (telpu).
- ieslēgt Aizslēdzot (priekšmetu, telpu, aizžogojumu), padarīt (tajā ievietoto) nepieejamu citiem.
- ieslēgt Aizslēdzot (telpu, aizžogojumu, priekšmetu), panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā.
- aizasauties Aizslēdzot, aizbultējot durvis, nodrošināties (kādā telpā).
- pludzis Aizslēgs govs ķēdes galā.
- pluģis Aizslēgs govs ķēdes galā.
- aizslogs Aizslēgs, aizgalds, aizslēdzama istaba.
- aizslēga Aizslēgs.
- slēdzis Aizslēgs.
- aizsprēgt Aizslēgt ar (nelielu) piekaramo slēdzeni.
- aizmūķēt Aizslēgt ar mūķi.
- apstieņot Aizslēgt ar stieni.
- aizzieģelēt Aizslēgt.
- konklāve Aizslēgta istaba, kur sapulcējas kardināli pāvesta izvēlēšanai.
- noslēģot Aizslēģot (visus logus).
- aizslēģēt Aizslēģot.
- aizsklidināties Aizslēpot.
- aizslēpāt Aizslēpot.
- aizslēpēt Aizslēpot.
- aizslēpjot Aizslēpot.
- aizšļokāt Aizslīdēt ar slēpēm.
- aizsklenst Aizslīdēt sāņus.
- aizšļūdēt Aizslīdēt, aizšļūkt (neviļus, negribot).
- aizšļūcināties Aizslīdēt, aizšļūkt (pēc paša ierosmes).
- aizsklidināties Aizslīdēt, aizšļūkt.
- aizlīst Aizslīdēt, aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā) - par debess spīdekļiem, mākoņiem u. tml.
- aizbrist Aizslīdēt, nokļūt (aiz kā) - parasti par sauli.
- aizsklidēt Aizslīdēt.
- slīdzēt Aizslīdēt.
- aizslīdināt Aizslidināt (1).
- aizsklidināt Aizslidināt.
- nokrīčolēt Aizslidot.
- širmis Aizslietnis; aizsegs (ap gultu).
- kniediņš Aizslietnis; dēļu starpsiena.
- aizstatnis Aizslietnis.
- uzstatnis Aizslietnis.
- iesmakt Aizsmacis (par skaņām, skaņu avotiem).
- gvergzdis Aizsmacis cilvēks, kas labi nevar parunāt.
- aizsmacināts Aizsmacis.
- nosmaktēts Aizsmacis.
- aizkrākt Aizsmakt (no kliegšanas).
- sakrenkstēt Aizsmakt vai sākt klepot.
- aizčerkstēt Aizsmakt.
- aizmākties Aizsmakt.
- smakt Aizsmakuma dēļ zaudēt skanīgumu (par balsi); iekaist tā, ka zūd balss skanīgums (par kaklu, rīkli).
- nočerkstēt Aizsmakušā balsī noteikt, pateikt.
- nočērkstēt Aizsmakušā balsī noteikt, pateikt.
- vērdzēt Aizsmakušā, neskaidrā ķērkstošā balsī skanēt.
- nogārgt Aizsmakušā, sēcošā balsī noteikt, pateikt.
- aizsmaržot Aizsmaržoties.
- iekūpināt Aizsmēķēt; apkvēpt.
- uzkūpināt Aizsmēķēt; uzsmēķēt.
- aizkurēt Aizsmēķēt.
- aizpīpāt Aizsmēķēt.
- aizpīpēt Aizsmēķēt.
- aizpīpot Aizsmēķēt.
- aizsmelgt Aizsmelgties.
- aizkrēst Aizsmērēt ar šķidri plūstošu masu.
- aizpasēt Aizsmērēt, aizdarvot.
- aizglužināt Aizsmērēt, nolīdzināt gludu; aizlīdzināt.
- aizgližināt Aizsmērēt, piesmērēt.
- piesuļļāties Aizsmērēties, apsmulēties.
- aizsnaust Aizsnausties.
- uzsnēgties Aizsniegt (uz augšu).
- uzsniegties Aizsniegt (uz augšu).
- aiztvert Aizsniegt un satvert.
- aizdabūt Aizsniegt, notvert.
- dasniegt Aizsniegt, sasniegt.
- sasnēgt Aizsniegt, sasniegt.
- aizkacēt Aizsniegt.
- aizsnēgt Aizsniegt.
- atsnaicīt Aizsniegt.
- dasnēgt Aizsniegt.
- iesnēgt Aizsniegt.
- snēgt Aizsniegt.
- uzsnaicīties Aizsniegties (uz augšu).
- aiztiekties Aizsniegties līdz noteiktai vietai.
- aizžuburot Aizsniegties, aizstiepties (par kokiem, koku zariem).
- aizsniekties Aizsniegties.
- dasasniegties Aizsniegties.
- blankstīt Aizsoļot, paiet malā.
- aizspārnis Aizspārns.
- krabis Aizspiednis.
- aizmergžt Aizspiest (aizvērt) acis.
- aizmērkšt Aizspiest.
- aizņiebt Aizspiest.
- aiztrīties Aizspiesties (ar pūlēm) garām citiem.
- aizspaidīt Aizspiežot brūci, ļaut asinīm sarecēt.
- aizspurdzēt Aizspindzēt, aizsvilpt (aizlidot ar troksni).
- aizspurkt Aizspindzēt, aizsvilpt (aizlidot ar troksni).
- aizšpļaut Aizspļaut.
- sasprādzēt Aizsprādzēt, parasti pilnīgi.
- aizsprēdzēt Aizsprādzēt, saspraust ar sprādzi.
- sprāgāt Aizsprādzēt.
- aizsprausties Aizspraukties.
- aizdakstīt Aizspraust, aizbāzt aiz kaut kā vai kaut kam priekšā.
- aizspriedīgs Aizspriedumains.
- prējūdicijs Aizspriedums.
- aizspiesties Aizspriesties (1).
- aizsprūst Aizspriesties.
- kartica Aizsprosta zvejas rīks - klūgām sapīta sēta no 2-2,5 m garām un 3-4 cm platām, plānām priežu laktiņām.
- murds Aizsprosta zvejas rīks, ko veido pēc lamatu principa un novieto, piemēram, upē, ezerā.
- katica Aizsprosta zvejas veids; no klūgām sapīta sēta no 2-2,5 m garām un 3-4 cm platām, plānām priežu laktiņām.
- aizjaukt Aizsprostojot (pirms kāda) izkaisīt, izvandīt.
- aizcilāt Aizsprostojot (pret kaut ko) aizlikt vairākos paņēmienos.
- sastādināt Aizsprostojot uzpludināt.
- barāža Aizsprostojums gaisā ienaidnieka lidmašīnu lidojuma traucēšanai, izveido no aerostatiem, kurus palaiž gaisā un ar tērauda trosēm saista pie zemes.
- barrikades Aizsprostojums no kokiem, zemes, mēbelēm, ratiem un citiem priekšmetiem, kas spēj aizkavēt ienaidnieka kustēšanos un aizsargāt pret tā šāvieniem.
- barikāde Aizsprostojums, ko ceļ no dažādiem priekšmetiem un materiāliem, parasti ielu cīņām.
- stegnoze Aizsprostojums; aizcietējums; stenoze.
- uzdambējums Aizsprostojums; dambis.
- aizkrustojums Aizsprostojums.
- obstrukcija Aizsprostojums.
- piesērums Aizsprostojums.
- prods Aizsprostojums.
- aizbarikādēt Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem, parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
- aizbarikādēties Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem) pieeju sev; izveidot sev slēpni (parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
- iesaplēsties Aizsprostot (ceļu, taku u. tml.).
- aizspriest Aizsprostot (durvis).
- aizdambēt Aizsprostot (gultni, straumi), radot šķērsli tecējumam.
- aizblieķēt Aizsprostot ar māla kārtu, pārklājot to pāri un cieši noblietējot.
- aizblietēt Aizsprostot ar māla kārtu, pārklājot to pāri un cieši noblietējot.
- aizcirst Aizsprostot ceļu.
- atbodīt Aizsprostot ūdeni; savaldīt.
- uzdambēt Aizsprostot, aizdambēt.
- aizridāt Aizsprostot, aizkraut.
- aizštopēt Aizsprostot, aizspundēt.
- aizstigot Aizsprostot, atņemt.
- aizkorēt Aizsprostot, nosprostot.
- aizšķērsīt Aizsprostot, šķērsot, aizkavēt.
- aizkārstīt Aizsprostot; norobežot, aizkārt priekšā.
- aizķendelēt Aizsprostot.
- aizkrustīt Aizsprostot.
- aizslodzīt Aizsprostot.
- aizsloksnēt Aizsprostot.
- aizsprostāt Aizsprostot.
- aizštapēt Aizsprostot.
- sadambēt Aizsprostot.
- sasprostīt Aizsprostot.
- sasprostot Aizsprostot.
- profundoplastika Aizsprostotas vai stenotizētas augšstilba artērijas dziļās daļas rekonstruēšana.
- aizķurpt Aizsprostoties, aizdambēties; piepildīties ar netīrumiem.
- aizsērēt Aizsprostoties, aizķept (ar netīrumiem, gružiem u. tml.).
- aizčurēt Aizsprostoties, aizlipt.
- samesties Aizsprostoties, tievās vai resnās zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi (par zarnām).
- aizspundēties Aizsprostoties.
- noštopēties Aizsprostoties.
- sasaspraislāties Aizsprostoties.
- dakriagogatrēzija Aizsprostots vai nepilnīgi attīstīts asaru kanāliņš.
- slūžas Aizsprosts ūdenstilpes ūdens līmeņa regulēšanai.
- aizsprostenis Aizsprosts, dambis.
- aizsprostojams Aizsprosts.
- aizsprostojums Aizsprosts.
- zastavas Aizsprosts.
- pārsedze Aizsprostveida norobežojums ūdens plūsmas novēršanai vietās, kur tiek veikti būvdarbi ūdenstilpēs un uz sauszemes.
- aizsprūdīt Aizsprūdot.
- aizštapēties Aizsprūst, aizsprostoties.
- aizštopēties Aizsprūst, aizsprostoties.
- štapēties Aizsprūst, aizsprostoties.
- nostaigāt Aizstaigāt (uz kurieni, kur u. tml.).
- augšā Aizstāj verba priedēkli "uz-" (imperfektīvajā veidā).
- nost Aizstāj verba priedēkli no-, norāda, ka (kas) tiek atdalīts, attālināts, atņemts (no kā); norāda, ka (kas) atdalās (no kā).
- klāt Aizstāj verba priedēkli pie-, norāda, ka (kas) virzās (pie kā), tuvojas (kam).
- prolīns Aizstājamā aminoskābe, 2-karboksipirolidīns; organismā ir brīvā veidā un olbaltumvielās.
- cisteīns Aizstājama aminoskābe, daudzās olbaltumvielās, glutationā, nozīme vielmaiņā kā sēra avotam, organismam toksisku savienojumu saistīšanā.
- serīns Aizstājama aminoskābe, sastopama gandrīz visās olbaltumvielās, fermentos, dažos lipīdos.
- citrulīns Aizstājama aminoskābe, svarīga nozīme urīnvielas un arginīna biosintēzē.
- fungibilitāte Aizstājamība, lietai piemītoša īpašība būt aizstājamai.
- aizvietotājs Aizstājējs (1).
- aizvietotājs Aizstājējs (2).
- vietnis Aizstājējs, parasti līdzīgs, bet mazvērtīgāks.
- ersatz Aizstājējs, surogāts; īstā un vērtīgā atvietojums ar neīstu un nevērtīgu.
- aizbāšķis Aizstājējs.
- aizstāklis Aizstājējs.
- atvietnis Aizstājējs.
- atvietotājs Aizstājējs.
- hormonaizstājējterapija Aizstājoša hormonterapija, ko izmanto, ja kāds endokrīnais dziedzeris neizdala attiecīgo hormonu.
- izlāpīties Aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, mazāk derīgu), iztikt.
- ciet Aizstājot verba priedēkli aiz-, norāda, ka darbības objekts tiek ar ko slēgts, pildīts u. tml.
- vaļā Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
- ciet Aizstājot verba priedēkli sa-, norāda, ka darbības objekts tiek siets, tīts u. tml.
- ciet Aizstājot verba priedēkli sa-, norāda, ka darbības objekts tiek tverts, ķerts u. tml.
- kompensēt Aizstājot, līdzsvarojot (ar ko), mazināt, novērst (kā iedarbību, arī defektu).
- maiņa Aizstāšana ar kādu citu; nomaiņa; darbība, process --> mainīt (2), mainīties (2).
- aizvietošana Aizstāšana, substitūcija.
- aizvietojamība Aizstāšanas iespējamība.
- izspiest Aizstāt (2).
- apmainīt Aizstāt (ko nederīgu, nolietotu) ar citu, derīgu.
- mainīt Aizstāt (ko) ar citu, ņemt (kā) vietā citu.
- pārmainīt Aizstāt (ko) ar citu, paņemt, sākt izmantot (kā vietā) citu.
- mainīt Aizstāt (piemēram, ko nederīgu, nolietotu) ar ko citu, derīgu.
- pārmainīt Aizstāt (piemēram, ko nederīgu, nolietotu) ar ko citu, derīgu.
- protezēt Aizstāt (trūkstošu ķermeņa daļu) ar protēzi; izgatavot (kā) protēzi.
- mainīties Aizstāt citam citu, stāties citam cita vietā; aizstāt ko citu.
- dublēt Aizstāt izrādē galveno (parasto) lomas tēlotāju; tēlot izrādē (lomu) galvenā (parastā) lomas tēlotāja vietā.
- dublēt Aizstāt lomas tēlotāju kādā epizodē (parasti kinofilmā).
- noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci).
- dublēties Aizstāt vienam otru; arī atkārtoties.
- apmainīt Aizstāt vienu (priekšmetu, apzīmējumu u. tml.) ar citu, paņemt viena vietā citu.
- atmainīt Aizstāt, nomainīt (darbā).
- atsvērt Aizstāt; būt līdzvērtīgam.
- aizvietot Aizstāt.
- atvietot Aizstāt.
- izskaust Aizstāt.
- aizastāties Aizstāties, piemēram, kam priekšā.
- aizstāvība Aizstāvēšana.
- parapets Aizstāvēšanās būve - valnis, kas pasargā no pretinieka lodēm, šāviņiem.
- nocietinājums Aizstāvēšanās būve (piemēram, tranšeja, ložmetējligzda, dots, cietoksnis), arī nocietināts rajons; vieta, kur ir šāda būve.
- ierakums Aizstāvēšanās būve (zemē) uguns pozīciju ierīkošanai, cilvēku un ieroču aizsargāšanai no pretinieka uguns un novērošanas.
- pašaizstāvēšanās Aizstāvēšanās, ko veic pats ar saviem spēkiem.
- doktorēt Aizstāvēt doktora disertāciju.
- doktorēties Aizstāvēt doktora disertāciju.
- advocēt Aizstāvēt kādu citu tiesā.
- ģeržaķ Aizstāvēt kriminālkolēģi.
- otkaļivaķ Aizstāvēt sarunā.
- otmazivaķ Aizstāvēt sarunā.
- otsaživaķ Aizstāvēt sarunā.
- pārstāvēt Aizstāvēt, aizsargāt pret pāridarījumiem, apvainojumiem u. tml.
- aizvildīt Aizstāvēt, iestāties par.
- advokātēt Aizstāvēt; piemeklēt vienpusēju informāciju aizstāvībai.
- aizvārdot Aizstāvēt.
- aizžēlot Aizstāvēt.
- atstāvēt Aizstāvēt.
- pagodēt Aizstāvēt.
- pārstāt Aizstāvēt.
- atķepuroties Aizstāvēties, atgaiņāties.
- atķekoties Aizstāvēties, cīnīties ar pārspēku.
- gliebties Aizstāvēties, glābties, paciest.
- sprikoties Aizstāvēties, turēties pretim.
- ērpēties Aizstāvēties.
- aizstāvniecība Aizstāvība (2).
- dingsma Aizstāvība, aizstāvniecība.
- dinksma Aizstāvība, protektorāts.
- apoloģija Aizstāvības, arī aizstāvēšanās raksts.
- aizstāvība Aizstāvis vai aizstāvji (tiesas procesā).
- protektors Aizstāvis, aizbildnis; ietekmīgs (parasti karjeras) veicinātājs.
- aizstāvnieks Aizstāvis, pārstāvis.
- aizstāvs Aizstāvis.
- apsargātājs Aizstāvis.
- apsargs Aizstāvis.
- aizsteigt Aizsteigties (1).
- aizsteigt Aizsteigties (2).
- aizplīst Aizsteigties (nicīgi).
- aizbrikšēt Aizsteigties brīkšķinot (zarus).
- aizdilināt Aizsteigties īsiem rikšiem.
- anticipēt Aizsteigties notikumiem priekšā, tos paredzot vai nojaušot.
- aizkudīties Aizsteigties pēc paša ierosmes.
- aizmudīties Aizsteigties pēc paša ierosmes.
- aizleksīt Aizsteigties prom.
- aiztriekties Aizsteigties, aizdrāzties (piespiedu kārtā vai ļoti ātri).
- aizplezdināties Aizsteigties, vēcinot spārnus.
- aizplidināties Aizsteigties, vēcinot spārnus.
- aizaskubināties Aizsteigties.
- aizkasīt Aizsteigties.
- aizķest Aizsteigties.
- aizkrutēt Aizsteigties.
- aizmitrīt Aizsteigties.
- aizpucēt Aizsteigties.
- aizsnāt Aizsteigties.
- aizsukāt Aizsteigties.
- aizžiglot Aizsteigties.
- pāriet Aizstiepjoties, plešoties kādā virzienā, pakāpeniski iegūt citas iezīmes, pārvērsties par ko citu (par reljefa veidojumiem, augāju).
- aizvilkt Aizstiept (stiepli, virvi u. tml.); novietot (cauruļvadu, žogu u. tml.).
- aizstaipīt Aizstiept ar pūlēm.
- aizstaipaļāt Aizstiept.
- aiztaščīt Aizstiept.
- atdurties Aizstiepties (līdz kādam šķērslim) un izbeigties.
- aizvest Aizstiepties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.).
- nokāpt Aizstiepties virzienā uz leju (par ceļu, mežu, celtņu kopumu u. tml.).
- nolaisties Aizstiepties, plesties virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par mežu, tīrumu u. tml.
- nolaisties Aizstiepties, virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ceļu, ielu u. tml.
- nokrist Aizstiepties, virzīties stāvus lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - piemēram, par ceļu; būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
- kiots Aizstiklota kaste vai skapītis ikonu glabāšanai; arī īpašs ietvars reliģiskas pielūgsmes priekšmetu glabāšanai.
- aizdzievāt Aizstrādāt, nostrādāt.
- notulderēt Aizstreipuļot (ar izplestām rokām saglabājot līdzsvaru).
- notuldurēt Aizstreipuļot (ar izplestām rokām saglabājot līdzsvaru).
- aizbīdelēt Aizstreipuļot prom, aizstreipuļot līdz noteiktam punktam.
- aizbuldurēt Aizstreipuļot prom.
- aizklemberēt Aizstreipuļot, aizklaiņot, aizvilties, aizšļūkt.
- aizdenderēt Aizstreipuļot.
- aizģeņģerēt Aizstreipuļot.
- aizstrinkšināties Aizstrinkšķēties.
- aizstrinkšķināties Aizstrinkšķēties.
- aiztrinkšēties Aizstrinkšķēties.
- aiztrinkšķēties Aizstrinkšķēties.
- aiztrinkšināt Aizstrinkšķināt.
- aiztrinkšķināt Aizstrinkšķināt.
- aiztrinkšināties Aizstrinkšķināties.
- aiztrinkšķināties Aizstrinkšķināties.
- aizkruķēt Aizstumt ar kruķi.
- aizbiknīt Aizstumt, aizgrūst aiz kaut kā.
- aizbiknīt Aizstumt, aizgrūst prom.
- aizgraudot Aizstumt, aizgrūst.
- aizgrodot Aizstumt, aizgrūst.
- atbudzīt Aizstumt, aizvest.
- aizsukāt Aizsukāt aiz kaut kā.
- aizdzīt Aizsūtīt (parasti ar varu).
- uzmeilot Aizsūtīt (vai atsūtīt) elektroniskā pasta vēstuli.
- aizlaist Aizsūtīt (vēstuli).
- nojādināt Aizsūtīt jāšus, likt aizjāt.
- iztēkāt Aizsūtīt kādu pēc kaut kā.
- aizstabulēt Aizsūtīt kādu.
- aizdicelēt Aizsūtīt nederīgā veidā.
- uzpeidžerēt Aizsūtīt tekstu ar peidžeri.
- aizpravīt Aizsūtīt, aizdabūt prom.
- pariezt Aizsūtīt, pasūtīt.
- aizfīrēt Aizsūtīt.
- aizkomandēt Aizsūtīt.
- aizraitīt Aizsūtīt.
- aizvēstīt Aizsūtīt.
- paraidīt Aizsūtīt.
- aizvantēt Aizsviest, aizmest.
- aizsvaidāt Aizsviest, aizsvaidīt vairākas reizes vai vairākus objektus.
- aizslacīt Aizsviest, aizšķiest (šķidruma lāses, šļakatas); aizšļakstīt.
- aizsvelpt Aizsvilpt.
- aizsvelpties Aizsvilpties.
- aizsvilināties Aizsvilties.
- uzsvīst Aizsvīst, nosvīst, aprasot.
- aptvīkt Aizsvīst.
- aizšalkot Aizšalkt (1).
- aizšalkot Aizšalkt (2).
- splinte Aizšaujamais (aizbīdnis) bultas galā.
- splintele Aizšaujamais (aizbīdnis) bultas galā.
- atsperaizšaujamais Aizšaujamais ar atsperes mehānismu.
- aizšāvekls Aizšaujamais.
- šautne Aizšaujamais.
- šļūte Aizšaujamais.
- aizkniebt Aizšaut (garām).
- nopļūrīt Aizšaut garām, sabojāt, saķēzīt.
- aizblīkšķināt Aizšaut garām.
- aizplaučēt Aizšaut.
- pūdelis Aizšauts garām mērķim.
- ļeperis Aizšauts putns, kas vēl spirinās.
- aizšķaudīt Aizšķaudīt prom tikko izteikto vēlēšanos.
- aizšķaut Aizšķaudīt.
- aizšķūt Aizšķaudīt.
- bomis Aizšķērsis; barjera.
- boms Aizšķērsis; barjera.
- atgriezt Aizšķērsojot (ceļu), neļaujot piekļūt, nepieļaut (ko).
- krustot Aizšķērsot (piemēram, ceļu).
- nostāties ceļā Aizšķērsot ceļu.
- stāt (biežāk stāties, stāvēt) ceļā Aizšķērsot ceļu.
- stāties (arī stāvēt, retāk stāt) ceļā Aizšķērsot ceļu.
- stāvēt (arī stāties, retāk stāt) ceļā Aizšķērsot ceļu.
- stāties (arī stāvēt) ceļā Aizšķērsot ceļu.
- aizkrustot Aizšķērsot, aizsprostot (ceļu).
- aizšķēršļot Aizšķērsot.
- saspraislot Aizšķērsot.
- šķērslīt Aizšķērsot.
- apšķipelēt Aizšķūrēt sniegu.
- aizšķaidīt Aizšļakstīt, pārklāt šļakstinot.
- aizšļirkt Aizšļākt aiz kaut kā.
- aizšļirkt Aizšļākt.
- aizšļūkāt Aizšļūkt, aizslīdēt.
- aizvārstīt Aizšņorēt.
- aizaijāt Aizšūpot; šūpojot aizvirzīt.
- lundzinieks Aiztaisāms un atverams caurums pirts vai senās dūmistabas griestos dūmu novadīšanai.
- pieveries Aiztaisi muti! Apklusti!
- attaisīt Aiztaisīt (4).
- aizjozt Aiztaisīt (jostu); aiztaisīt (piemēram, mēteli ar jostu).
- aizvāzt Aiztaisīt (nazi), ielokot asmeni spalā.
- aizkritināt Aiztaisīt (vāku) tā, ka aizkrīt.
- aizstieņot Aiztaisīt ar dzelzs stieni.
- aizklamburēt Aiztaisīt ar klamburu.
- aizklamburot Aiztaisīt ar klamburu.
- aizkliņģot Aiztaisīt ar kliņķi.
- aizkliņķēt Aiztaisīt ar kliņķi.
- aizkorķēt Aiztaisīt ar korķi.
- aiztepēt Aiztaisīt ar tepi (spraugas, caurumus).
- aizcibot Aiztaisīt cibu.
- aizpuļķēties Aiztaisīt durvis ar puļķi.
- aizskleist Aiztaisīt grāmatu.
- aizskliest Aiztaisīt grāmatu.
- aizklabināt Aiztaisīt klabot.
- aizklapēt Aiztaisīt, aizcirst ar sitienu.
- sasprostīt Aiztaisīt, aizdarīt.
- aizspostot Aiztaisīt, aizsprostot.
- aiztapot Aiztaisīt, aizvērt, aizbāzt ar tapu.
- aizčirkstināt Aiztaisīt, izraisot čirkstēšanu, švīkstēšanu, gurkstēšanu.
- aizvērt Aiztaisīt, uzliekot vāku (parasti, virās iestiprinātu).
- aizvāzt Aiztaisīt, uzliekot vāku.
- noslogāt Aiztaisīt; radīt klusumu.
- aizklopēt Aiztaisīt.
- aizkniebt Aiztaisīt.
- aizlikt Aiztaisīt.
- aizmaknīt Aiztaisīt.
- aizmerzgt Aiztaisīt.
- aizsklandīt Aiztaisīt.
- zakocaķ Aiztaisīt.
- aizvāzties Aiztaisīties pašam no sevis (par vāku).
- aizataisīties Aiztaisīties.
- aiztarkšēt Aiztarkšķēt - tarkšķot attālināties.
- dasums Aiztaupījums, nolikums, naudas vai cita uzkrājuma veidā.
- paturēt Aiztaupīt, atstāt savā rīcībā, īpašumā.
- atgausēt Aiztaupīt.
- noskrieties Aiztecēt.
- aizveģot Aiztepēt, aizvaskot.
- aizķitavāt Aiztepēt.
- Aistern Aizteres muiža, kas atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta teritorijā.
- žabrēties Aiztikt (atkārtoti) kaut ko (maigi ar rokām).
- dūzelēt Aiztikt ar rokām, nelikt mierā (par cilvēkiem).
- apknabināt Aiztikt pa jokam (kutinot).
- ķebināt Aiztikt, aizkart.
- aizjemt Aiztikt, kaitināt.
- piecipt Aiztikt, piegrūst.
- capstīt Aiztikt, turēt.
- aizmeimerot Aiztipināt, šūpojoties aiziet.
- aiztekāt Aiztipināt; aiztecēt.
- aizčibināt Aiztipināt.
- aizatīties Aiztīt sev (ķermeņa daļu).
- aiztraukties Aiztraukt (1).
- aizbrāzmot Aiztraukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu).
- dašaut Aiztraukties.
- aiztrīcēt Aiztrīcēties.
- prakāt Aiztriekt, aizvākt.
- aizstīdīt Aiztriekt, padzīt.
- aizvalcīt Aiztriekt; aizdzīt.
- aizvantēt Aiztriekt.
- aptriekties Aiztriekties, pamatīgi izrunāties.
- aizkalst Aiztrūkt - pārstāt dot pienu (par slaucamiem lopiem).
- attrūkt Aiztrūkt (1).
- aiztrupēt Aiztrunēt.
- aizmilzis Aiztūcis.
- aiztuntuļoties Aiztuntuļot (2).
- aizatupties Aiztupties.
- aiztupt Aiztupties.
- paturēt Aizturēt (cilvēku) uz kādu laiku (kur, kādos apstākļos).
- aizkavēt Aizturēt (uz kādu laiku); kavēt (kāda laiku).
- zastukaķ Aizturēt darbībā.
- internēt Aizturēt un atbruņot (karojošas valsts karavīrus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā); aizturēt (karojošas valsts pilsoņus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā) un atņemt (tiem) brīvību līdz kara beigām.
- saspriedināt Aizturēt, aizsprostot ūdeni.
- apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
- iebāzt Aizturēt, arestēt.
- ķinnāt Aizturēt, arestēt.
- ķinnīt Aizturēt, arestēt.
- začepirovaķ Aizturēt, arestēt.
- poputaķ Aizturēt, atmaskot noziegumā.
- pārtvert Aizturēt, iznīcināt (piemēram, lidojošu pretinieka lidaparāta).
- atrēķināt Aizturēt, neizmaksāt.
- okruķiķ Aizturēt, noķert.
- krutanuķ Aizturēt.
- sbarabaķ Aizturēt.
- svjazaķ Aizturēt.
- tormoznuķ Aizturēt.
- reprīze Aizturēta un apķīlāta kuģa vai kravas atdošana īpašniekam.
- kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (parasti aiz sāpēm, arī bēdām radīta) īsa skaņa.
- iesprauslāties Aizturēti iesmieties.
- iesprausloties Aizturēti iesmieties.
- nosprauslāties Aizturēti nosmieties.
- nosprausloties Aizturēti nosmieties.
- smurkšēt Aizturēti smieties.
- sprauslāt Aizturēti smieties.
- sprauslot Aizturēti smieties.
- spurgt Aizturēti smieties.
- triekšt Aizturēti smieties.
- kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (parasti aiz sāpēm, arī bēdām).
- prīze Aizturēts un apķīlāts pretinieka vai kontrabandistu kuģis ar kravu.
- stopars Aizturis.
- štoperstēks Aizturstēks.
- mūrdzītne Aizturu nagla ar atkarpēm, ko lieto koka piestiprināšanai pie mūra.
- aizgrampstīt Aiztvert, aizķert.
- Asupen Aizupes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā.
- Asuppen Aizupes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā.
- aizupietis Aizupieši (2, 3, 4).
- aizupieši Aizupietis (1).
- aizurbties Aizurbt (2).
- aiztecināt Aizurbt.
- aizurdzēt Aizurgt.
- nodzīvot Aizvadīt (dzīvi vai tās daļu ar kādu) noteiktās (parasti laulāto) attiecībās.
- izdzīvot Aizvadīt (dzīvi, laika posmu dzīvē); nodzīvot.
- pārdzīvot Aizvadīt (kādu dzīves, attīstības posmu).
- izdzīvot Aizvadīt (kādu laika posmu dzīvē), nodzīvot (kā).
- aiznest Aizvadīt (par vadiem, caurulēm u. tml.).
- pārnest Aizvadīt (piemēram, mehānisku kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
- nodzīvot Aizvadīt (visu laikposmu) no mūža.
- aizoderēt Aizvadīt, aizgriezt, aizstūrēt aiz kaut kā.
- izdzīvot Aizvadīt, pārlaist, izturēt (kādu, parasti grūtu, laika posmu).
- aizdancināt Aizvadīt.
- aizlaist Aizvadīt.
- nosusināt Aizvadot ūdeni, padarīt izmantojamu kādam nolūkam (piemēram, purvu, ūdenstilpi).
- kutka Aizvainojoša palama stīvai, slimai būtnei.
- lekties Aizvainot (kādu).
- aizskart Aizvainot (pašlepnuma, patmīlības u. tml. jūtas).
- aizskart Aizvainot, arī pazemot.
- abižot Aizvainot.
- aizvainotība Aizvainota cilvēka izjūta kopums: apziņa, ka ir aizvainots; aizvainojums.
- aizvakardien Aizvakar.
- aizviņdie Aizvakar.
- aizviņdien Aizvakar.
- aizvakarilgas Aizvakardien pārdzīvotās ilgas.
- aizvakarrīt Aizvakardienas rītā.
- aizvakarrīts Aizvakardienas rīts.
- aizvakara Aizvakardienas.
- apvākot Aizvākot (1).
- uzvākot Aizvākot, aizvērt vaska šūnu.
- aizvāķēt Aizvākot.
- aizķuidīt Aizvākt, novākt.
- obturators Aizvars, kas ar noteiktiem starplaikiem uz mirkli pārtrauc gaismas plūsmu dažādos aparātos (kinoaparātos, fotoelektroniskajās u. c. ierīcēs).
- aizkritnis Aizvars, kas pie noteiktiem nosacījumiem krītot ātri noslēdz kādu eju.
- aizšūnot Aizvaskot, aizvākot.
- aizvāpēt Aizvaskot; aizvākot.
- aizklūgāt Aizvazāties.
- aizvēzt Aizvāzt, aizvērt.
- 10. Hērakla varoņdarbs Aizveda milža Gēriona govis un uzcēla Hērakla stabus.
- 8. Hērakla varoņdarbs Aizveda trāķiešu valdnieka Diomēda cilvēkēdājas ķēves.
- retroperitonīts Aizvēderplēves audu iekaisums.
- aizvējs Aizvējš.
- novējš Aizvējš.
- pavēja Aizvējš.
- pavējš Aizvējš.
- pavēnis Aizvējš.
- aizzvelt Aizvelt (kaut ko smagu) aiz kaut kā vai (nosprostojot) kaut kam priekšā.
- aizbukurēt Aizvelt (kaut ko smagu).
- aizvāļāt Aizvelt prom (atkārtoti, vairākus objektus, ar pārtraukumiem, nenoteiktā virzienā).
- aizvārtīt Aizvelt, aizvāļāt.
- aizbumbāt Aizvelt.
- aizviļāt Aizvelt.
- aizvāļāties Aizvelties prom (atkārtoti, ar pārtraukumiem, nenoteiktā virzienā).
- aizvārtīties Aizvelties, aizvārtīties.
- azvēja Aizvēnis.
- pašautuve Aizverama lūka.
- piekloģināt Aizverot noslēgt, nostiprināt ar kloģi.
- aizslēģot Aizverot, aizliekot logam priekšā slēģus, aizdarīt (logu).
- mērkšt Aizvērt (acis).
- samērkšt Aizvērt (acis).
- klozēt Aizvērt (datora dokumentu).
- piemirgt Aizvērt (uz mirkli).
- aizvāzt Aizvērt (vāku).
- sakļaut Aizvērt (ziedus) - par augiem.
- aizmirgt Aizvērt acis.
- pievākt Aizvērt kastes vāku.
- pievākot Aizvērt vāku un noslēgt.
- pievērt Aizvērt, aizdarīt (acis, plakstiņus), parasti daļēji, nepilnīgi vai uz neilgu laiku.
- čīkāt Aizvērt, aizdarīt (durvis).
- aizvāžāt Aizvērt, aizdarīt.
- samiegt Aizvērt, parasti pilnīgi, arī sašaurināt (acis, plakstiņus).
- piemiedzēt Aizvērt, pievērt (acis).
- pievāzt Aizvērt, salocīt.
- aizblāvēt Aizvērt.
- aizņirgt Aizvērt.
- davērt Aizvērt.
- aizverkšķis Aizvērtām acīm, bet ne pilnīgi.
- aizlipt Aizvērties (par acīm, kad nevar pārvarēt miegu).
- sasamiegties Aizvērties (par acīm).
- salipt Aizvērties (par tāda cilvēka acīm, kurš nevar pārvarēt miegu).
- sasarausties Aizvērties (par ziediem).
- aizvilkties Aizvērties, arī aizpildīties (par dažādiem atvērumiem, tukšumiem, arī brūcēm).
- aizvirināties Aizvērties.
- ciešains Aizvērts, nosegts, noslēgts (trauks).
- aizviru Aizvērts.
- novest Aizvest (ar transportlīdzekli uz kurieni, kur u. tml.).
- aizstebļīt Aizvest (kādu pret tā gribu).
- paņemt Aizvest (kādu, ko) sev līdzi, atļaut doties sev līdzi, arī atļaut atrasties, būt kopā ar sevi.
- aiztransportēt Aizvest (ko) - par transportlīdzekli.
- nocelt Aizvest (no kā apdraudēta, izolēta), parasti ar lidaparātu.
- aizšķūtēt Aizvest (piespiedu kārtā).
- novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml. dzīvnieku, piemēram, aiz pavadas).
- novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml., liekot iet sev līdzi).
- novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
- noslūpēt Aizvest ar ragavu slūpēm, sliecēm.
- nolaist Aizvest lejā pa upi (ar ūdens transportlīdzekli).
- aiztricināt Aizvest satricinot (kratot).
- aiztrīcināt Aizvest satricinot (kratot).
- nodīdelēt Aizvest, aizbraukt.
- aizvizināt Aizvest, aiztransportēt (par transportlīdzekli).
- apvedināt Aizvest, aizvadīt apkārt.
- aizstiept Aizvest, nogādāt (parasti, pārvarot pretestību, pierunājot u. tml.).
- nozagt Aizvest, parasti slepeni (kādu, parasti pret tā gribu); nolaupīt.
- aizvažāt Aizvest.
- aizvažot Aizvest.
- novažāt Aizvest.
- līdsihtis Aizvēsturiska jūras zivs, dzīvoja juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, 12 m gara, barojās ar planktonu.
- taksodons Aizvēsturisks dzīvnieks peļu dzimtā, bet kamieļa lielumā.
- allozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, gaļēdājs, līdz 12 m garš, ar masīvu žokli un asiem zobiem.
- celofizs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~220-200 miljoniem gadu, viens no agrīnākajiem dinozauriem, tā slaikais, 3 m garais ķermenis bij radīts ātrumam.
- plateozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-200 miljoniem gadu, zauropodu priekštecis, garkaklains augēdājs, kas sasniedza pat 10 m garumu.
- cinognats Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-220 miljoniem gadu, tā vārds nozīmē "suņa žoklis", jo tam bija plats žoklis un asi zobi.
- proterozuhs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~240-230 miljoniem gadu, vislielākais agrā triasa rāpulis, līdzinājās krokodilam, 1,5 m garš ar spēcīgiem kakla muskuļiem.
- listrozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~250-240 miljoniem gadu, drukns augēdājs cūkas lielumā ar spēcīgām priekškājām, kas liecina, ka tam labi padevās rakšana.
- kjekenmedingi Aizvēsturisku laiku virtuves atkritumi Dānijas piekrastē.
- dino- Aizvēsturisku milzu dzīvnieku vārdu nosaukumos bieži lietots priedēklis.
- piedarīt Aizvēt (durvis).
- aizvienīm Aizvien, arvien.
- aizvienam Aizvien; arvien.
- ietin Aizvieto "iet" nenoteiksmē.
- alanīns Aizvietojama aminoskābe, kas ir visu olbaltumvielu un dažu citu dabas vielu sastāvā.
- erzacs Aizvietojums (parasti nekvalitatīvs).
- jasmons Aizvietots ciklisks nepiesātināts ketons, jasmīnu ēteriskās eļļas sastāvdaļa (ar jasmīnu smaržu).
- Asvikenskaja Aizvīķu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Aizviķu pagasts Aizvīķu pagasta nosaukuma variants.
- Aiswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, bijušais nosaukums vāciski.
- Aswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, nosaukums vāciski.
- aizmīlināt Aizvilināt glāstot, apmīļojot.
- aizluncināt Aizvilināt luncinoties.
- aizvilstelēt Aizvilināt vairākkārt vai vairākus.
- aizmeņģēt Aizvilināt, aiznest.
- aizdzīvināt Aizvilināt, ar viltu aizdabūt.
- atvilbināt Aizvilināt, atvilt.
- aizkārdināt Aizvilināt.
- aizmudrīt Aizvilināt.
- aizvābīt Aizvilināt.
- aizviļāt Aizvilināt.
- aizvilbināt Aizvilināt.
- aizvildīt Aizvilināt.
- aizvilstalēt Aizvilināt.
- aizstenēt Aizvilkt (kaut ko smagu) stenot, vaidot.
- aizstebīt Aizvilkt (kaut ko smagu).
- aizstebļīt Aizvilkt (kaut ko smagu).
- kailēt Aizvilkt plosta kokiem priekšā virvi.
- izsnāt Aizvilkt, aizmest, izmētāt.
- aizkniebt Aizvilkt, aiznest (kaut ko smagu).
- aiztušīt Aizvilkt, aiznest ar pūlēm.
- aizgniezt Aizvilkt, aiznest.
- aizdricināt Aizvilkt, aizraut.
- aizstaipīt Aizvilkt, aizstaipīt kaut kam priekšā nosprostojot.
- aizdīrāt Aizvilkt, aizstiept.
- aizgrabināt Aizvilkt, izraisot graboņu.
- nopēdāt Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas.
- nopēdot Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas.
- aizvalcīt Aizvilkt; aizaust.
- aizvalkāt Aizvilkt.
- apņaukties Aizvilkties ar miglu un mākoņiem.
- aizstebīt Aizvilkties, aiziet smagiem soļiem, lēnām un stīvi.
- aizstebļīt Aizvilkties, aiziet smagiem soļiem, lēnām un stīvi.
- aizstepīt Aizvilkties, aiziet smagiem soļiem, lēnām un stīvi.
- aizstaipīties Aizvilkties, aizstaipīties, lokoties aizrāpot, aizlodāt.
- nolempēt Aizvilkties, aizvazāties.
- aizdalbīt Aizvilkties.
- novilt Aizvilt projām.
- aizalināt Aizviļināt.
- aizviļņoties Aizviļņot.
- aizvirpot Aizvirpuļot (1).
- aizvērtņi Aizvirtnis (1).
- aizvērtņi Aizvirtnis (2).
- blakstiņi Aizvirtņi.
- okonīcas Aizvirtņi.
- aizlaist Aizvirzīt (aiz kā).
- aizdzīt Aizvirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizvadīt Aizvirzīt (piemēram, priekšmetu).
- iznēsāt Aizvirzīt (uz daudzām vai visām vietām) - par vēju; izkaisīt; izkliedēt.
- aizvalstīt Aizvirzīt veļot.
- nonest Aizvirzīt, aizraut sev līdzi lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par straumi, upi u. tml.
- aizdabūt Aizvirzīt, nogādāt (parasti ar pūlēm).
- aizvietot Aizvirzīt, novietot attālākā vietā.
- aizgrimt Aizvirzīties (aiz kā, kas atrodas tuvu apvārsnim vai aizsedz apvārsni) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
- nogrimt Aizvirzīties (aiz kā) un kļūt nesaskatāmam (parasti par mākoņiem).
- aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams vai lai gūtu patvērumu; paslēpties (aiz kā).
- aizkļūt Aizvirzīties (kādam priekšā).
- aiziet Aizvirzīties (par priekšmetiem).
- aizvelties Aizvirzīties ar kustību, kas atgādina velšanos (par transportlīdzekļiem).
- aizbangot Aizvirzīties prom (par viļņiem, bangām); aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- daiet Aizvirzīties, aizplūst (par liesmu, uguni).
- aizklidzināt Aizvirzīties, attālināties sīkiem, skanīgiem soļiem.
- aizlocīties Aizvirzīties, metot līkumus (par cilvēku, vagonu, pajūgu u. tml. virkni).
- aizvirzties Aizvirzīties, nonākt līdz.
- aizgubāties Aizvirzīties, novietoties (kam priekšā) - parasti par ko lielu, masīvu.
- aizčūskoties Aizvīties.
- aizstigt Aizvīties.
- aizvižņot Aizvizēt.
- aizlēžāt Aizvizināt, aizvest, aizbraukt (ar ragavām, kamanām).
- aizlēžāties Aizvizināties, aizbraukt (ar ragavām, kamanām).
- aizlundēt Aizzagties, aizlavīties.
- aizzibināties Aizzibināt.
- aizpickāt Aizziest (ar māliem).
- aizziepēt Aizziest ar ziepēt.
- aizķitēt Aizziest, aizpildīt ar ķiti (tepi).
- aizķepēt Aizziest, aizpildīt, arī pārklāt ar ko mīkstu, lipīgu; aizķepināt.
- aizsmērēt Aizziest, aiztriept.
- nozveņģēt Aizziest, apziest ar mālu un ūdens maisījumu.
- aizķērnāt Aizziest, piepildīt ar netīrumiem.
- aizpiķēt Aizziest, piesūcināt ar piķi.
- aizpiķot Aizziest, piesūcināt ar piķi.
- aiztept Aizziest, sasmērēt.
- aizstrīķēt Aizziest.
- aiztraipīt Aizziest.
- aiztreipt Aizziest.
- aizzaidīt Aizziest.
- zīmēklis Aizzīmēšanas adata.
- uzlakāt Aizzīmogot (ar zīmoglaku un zīmogu).
- aizštempelēt Aizzīmogot.
- aizzēģelēt Aizzīmogot.
- aizzieģelēt Aizzīmogot.
- aizņemt Aizžņaugt (elpu, balsi u. tml.), smacēt.
- aizjemt Aizžņaugt, smacēt.
- aizspiest Aizžņaugt.
- aizžmaugt Aizžņaugt.
- aizžmiegt Aizžņaugt.
- rēstes Aizžogojums ap bīstamu vietu.
- rēstiņas Aizžogojums ap bīstamu vietu.
- tace Aizžogojums zivju ķeršanai.
- barjers Aizžogojums, šķērslis, kavēklis; barjera.
- aizmargot Aizžogot, norobežot ar margām.
- aizsprostāt Aizžogot.
- aiztaisīt Aizžogot.
- sprostāt Aizžogot.
- aizžuburoties Aizžuburot.
- Ajaguza Ajageza - pilsēta Kazhstānā.
- Ajaguza Ajageza - upe Kazahstānā.
- Delphinium ajacis Ajaksa delfīnija.
- Ajakuča Ajakučo - pilsēta Peru.
- Aidina Ajdina - pilsēta Turcijā.
- kurmjķirzaka Ajolots.
- Atona Ajonora - pussala Grieķijas ziemeļaustrumos.
- Ajutaja Ajuthaja - pilsēta Taizemē.
- Ajutija Ajuthaja - pilsēta Taizemē.
- OMG Ak mans Dievs! (angļu "Oh, my God!").
- OIC Ak tā, es saprotu (angļu "oh, I see"; īsziņās).
- AB Ak tu tētīt! (angļu "ah bless!"; īsziņās).
- kontrolaka Aka (ar vāku), kurā ievadītas kanalizācijas caurules vai drenas un kurā var iekāpt un veikt pārbaudi un tīrīšanu.
- vindenice Aka ar vindu.
- fontāna Aka, īpaši strūklaka.
- nosēdaka Aka, tvertne nosēdumu, nogulšņu izdalīšanai, uzkrāšanai.
- bir Aka, ūdenskrātuve.
- oka Aka.
- akaciānisks Akaciāniskā shizma (pēc Konstantinopoles patriarha Akacija vārda) - 35 gadus ilgā baznīcas dalīšanās (484.-519. g.) Austrumu un Rietumu daļā.
- kakācis Akācija.
- acacia Akācijas, mimozaugu dzimtas ģints.
- Arābijas akācija akāciju suga ("Acacia arabica").
- blāvā akācija akāciju suga ("Acacia dealbata").
- Senegālas akācija akāciju suga ("Acacia senegal").
- čemuru akācija akāciju suga ("Acacia spirocarpa").
- aciņa Akacis - purvā vaļēja bedre ar ūdeni vai apaļa, dziļa vieta ūdenī.
- actiņa Akacis - purvā vaļēja bedre ar ūdeni vai apaļa, dziļa vieta ūdenī.
- purvakacis Akacis purvā.
- akata Akacis, bezdibenis purvā, upē, ezerā.
- akats Akacis, nepārejama vieta purvā, kur aug tikai sūna un purva zāle, bet ne koki un krūmi.
- akacs Akacis.
- akate Akacis.
- apuodzenis Akacis.
- akadēmiķis Akadēmijas (1) īstenais loceklis.
- akadēmists Akadēmijas audzēknis.
- korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
- Gymnasium academium Akadēmiskā ģimnāzija, bijušās Pētera akadēmijas nosaukums pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai 1795. g. līdz 1806. g.
- kongregācija Akadēmiska sapulce (Anglijas universitātēs), kurai ir padomdevējas tiesības.
- maģistrs Akadēmiskais grāds (nākamais pēc bakalaura grāda); persona, kam piešķirts šāds grāds.
- gakši Akadēmisks grāds Japānā, ko iegūst, nokārtojot gala eksāmenus valsts universitātē un patstāvīgi uzrakstot disertāciju, kuras publicēšana nav obligāta.
- akadi Akadieši - semītu cilšu grupa senajā Mezopotāmijā; Akadas valsts un pilsētas iedzīvotāji.
- Nanaija Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Anu meita, dieviete ar fiziskās mīlas un kara dievietes iezīmēm, līdzīga Inannai un Ištarai.
- Erra Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - kara un mēra dievs.
- Mametu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, viena no dieva Nergala sievām, pazemes valstības tiesnese, kura kopā ar anunnakiem piespriež cilvēkiem nāvi.
- Mušhušs Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pūķis, viens no briesmoņiem, kurus radījusi dieviete Tiamata; dieva Marduka emblēma.
- Nabu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - rakstības mākslas un gudrības dievs, rakstvežu aizgādnis, dieva Marduka dēls.
- Išuma Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - saules dieva Šamaša brālis, pazemes valstības dieva, kā arī mēra un kara dieva padomdevējs un vēstnesis.
- Lamaštu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - sieviete - dēmons ar lauvas galvu, kas uzsūta cilvēkiem slimības un nolaupa bērnus.
- Eje Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - ūdeņu un gudrības dievs, atbilst šumeru dievam Enki.
- Atrahasiss Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - varonis mītā par pasaules plūdiem, viņš uzbūvē kuģi, kurā novieto visus dzīvniekus.
- Tišpaks Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - vētras un kara dievs, Ešnunas pilsētas galvenais dievs.
- Beletceri Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā – nomadu cilšu dieva Amurru sieva, pazemes valstības rakstvede.
- Kingu akadiešu mitoloģijā - saldūdens okeāna Apsu un sāļūdens okeāna Tiamatas dēls pasaules radīšanas mītos, no kura asinīm sajauktām ar zemi tika radīti pirmie cilvēki.
- acachmena Akahmenas - divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints.
- acalypha Akalifas.
- sarmatainā akalifa akalifu suga ("Acalypha hispida").
- afelandra Akantaugu dzimtas ģints ("Aphelandra").
- fitonija Akantaugu dzimtas ģints ("Fittonia").
- hemigrafe Akantaugu dzimtas ģints ("Hemigraphis").
- hipoeste Akantaugu dzimtas ģints ("Hypoestes").
- justīcija Akantaugu dzimtas ģints ("Justicia").
- pahistahe Akantaugu dzimtas ģints ("Pachystachys").
- acanthus Akanti.
- akantocefaliāze Akantocefālu infestācija.
- žokļžauņi Akantodes - izmirušu zivju klase.
- acanthodii Akantodes jeb žokļžauņi, izmirušu zivju klase.
- Zībolda akantopanakss akantopanaksu suga ("Acanthopanax sieboldianus").
- akante Akants.
- afalandra Akantu dzimtas augu ģints ar 60 sugām tropos un subtropos, skaisti lapaugi ar krāšņām ziedkopām, audzē arī siltās augu mājās kā krāšņumaugus.
- beloperone Akantu dzimtas ģints ("Beloperone").
- Ungārijas akants akantu suga ("Acanthus hungaricus").
- mīkstais akants akantu suga ("Acanthus mollis").
- dzeloņainais akants akantu suga ("Acanthus spinosus").
- akants Akantu sugas ("Acanthus mollis") lapu un stublāja stilizēts atveidojums (kolonnu, kapiteļu, karnīžu u. tml. rotājums).
- Akapulka Akapulko.
- akaropoze Akarapoze.
- estersulfonāts Akaricīds, iedarbīgā viela ir organisks sēra savienojums, lieto siltumnīcu kultūru unn augļu koku apmiglošanai.
- parations Akaricīds, insekticīds, ātri sadalās saules gaismā, izmanto gk. dārzu miglošanai; tiofoss.
- tiofoss Akaricīds, insekticīds, ātri sadalās saules gaismā, izmanto gk. dārzu miglošanai.
- tetradifons Akaricīds, pieskares inde; tedions.
- sarcoptes Akarīdērču grupas ģints.
- kašķa ērce akarīdērču grupas suga ("Sarcoptes scabei syn. Acarus siro"), dzīvnieku ādas parazīts, kas izraisa ādas slimību (rodas nieze, raksturīgi izsitumi, iekaisumi un kreveles).
- atkārst Akārtoti kārst vilnu.
- grīvlāde Akas dubultais apšuvums, lai aizsargātos no smiltīm.
- brodi Akas grodi.
- renteļi Akas grodi.
- rentiņi Akas grodi.
- sirobi Akas grodi.
- sirobs Akas grodi.
- sirubi Akas grodi.
- sirubs Akas grodi.
- trisienis Akas grodi.
- trisums Akas grodi.
- brodenis Akas grods.
- brodiņš Akas grods.
- brods Akas grods.
- apcirknis Akas grodu vainagi.
- sebils Akas namiņš arābu austrumu pilsētās.
- grodi Akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm.
- kampis Akas svīrim kāsis, pie kā ūdeni smeļot piekar spaini.
- svārsteklis Akas svirkstenis.
- bluķis Akas veltnis, ap kuru tinas virve vai ķēde ūdens spaiņa ielaišanai akā un izvilkšanai no tās.
- svirkstenis Akas vinda, kuras galā karājas kārts ar spaini ūdens smelšanai.
- svirsnis Akas vinda; svirksnis.
- spilve Akas vinda.
- svarinīca Akas vinda.
- svērts Akas vinda.
- svirksnis Akas vinda.
- svirkstene Akas vinda.
- svirkstiņš Akas vinda.
- svirsts Akas vinda.
- svirtenis Akas vinda.
- svirts Akas vinda.
- vanga Akas vinda.
- vimba Akas vinda.
- vinds Akas vinda.
- Akasi Akaši - pilsēta Japānā ("Akashi").
- Akavina Akaviņa - upe Latvijā.
- Volkova Akaviņa, Pededzes pieteka.
- Siberupīte Akaviņas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, lejtecē arī Jaunalūksnes pagasta robežupe.
- Jaunkrieviņu grāvis Akaviņas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
- Sīļupurva grāvis Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, iztek no Cirīša ezera.
- Jāņupīte Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
- Vārnupīte Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
- Akbars Akbars Lielais - Lielo Mogolu impērijas valdnieks Indijā ("Jalal ud-Din Muhammad Akbar", 1542.-1605. g.), apvienoja sīkās valstiņas un paplšināja impēriju.
- atonācija Akcenta trūkums vai tā intensitātes vājinājums vārdā runas plūsmā.
- sforzando Akcentējot, ar spēku izceļot, pēkšņi pastiprinot.
- sforzato Akcentējot, ar spēku izceļot, pēkšņi pastiprinot.
- oksitonēt Akcentēt vārda beidzamo zilbi.
- akcentuierēt Akcentēt.
- palīgakcents Akcents (vairākzilbju vārdā), kas ir vājāks par galveno akcentu (šajā vārdā).
- autorizēt Akceptēt, pieņemt par atbilstošu oriģinālam (sava darba tulkojumu).
- akcepte Akcepts.
- akcidencijas Akcidencija.
- akcidencija Akcidencijas.
- pretakcija Akcija, kas ir vērsta pret citu akciju.
- papildakcija Akcija, kas piešķirta akcionāram dividendes vietā, tādējādi palielinot sabiedrības pamatkapitālu bez jaunu līdzekļu piesaistīšanas.
- eksdividende Akcija, kas tiek pārdota un pirkta pēc tam, kad par to izmaksātas dividendes.
- brīvakcija Akcija, ko saņem dibinātājs par savām pūlēm.
- kaducēšana Akcijas atzīšana par spēku zaudējušu (anulētu).
- illācija Akciju cenas samaksa par aportu (akcionāra noguldījumu ne naudā, bet mantā).
- agio Akciju emisijas uzcenojums.
- akcionārs Akciju īpašnieks.
- kontrolpakete Akciju kopums, kas nodrošina to īpašniekam izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
- rekuperācija Akciju kursa atjaunošana pēc ievērojama tā krituma.
- MBO Akciju pārdošana vadībai (angļu "management buy-out"), darījums, kurā uzņēmuma vadība pērk sava uzņēmuma akcijas no līdzšinējiem akcionāriem.
- VN Akciju sabiedrība "Ventspils nafta".
- SA Akciju sabiedrība (fr. "societe anonyme").
- A.g. Akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft").
- A/G Akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft").
- AG Akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft").
- akcijbiedrība Akciju sabiedrība.
- A/S Akciju sabiedrība.
- AS Akciju sabiedrība.
- pašlikvidācija Akciju sabiedrības darbības izbeigšana pēc akcionāru sapulces lēmuma.
- skripi Akciju sabiedrības izdotas īstermiņa obligācijas, ko sabiedrība izdala akcionāriem dividendes vietā.
- akcijkapitāls Akciju sabiedrības kapitāls, kura apjomu reglamentā statūti.
- izpilddirektors Akciju sabiedrības vadītājs, ko ievēlē valde.
- ģenerālsapulce Akciju sabiedrību augstākais orgāns, kura lēmumi ir saistoši visiem pārējiem orgāniem; pilnsapulce.
- koncerns Akciju sabiedrību grupa, kas apvienotas mātes sabiedrību un meitas sabiedrību attiecībās.
- grātisakcijas Akciju sabiedrību pamatkapitāla paaugstināšanas veids uz peļņas konta vai rezerves kapitāla rēķina, grozot statūtus.
- fūzija Akciju sabiedrību saplūšana (apvienošanās) vai vienas akciju sabiedrības ieplūšana otrā.
- aports Akcionāra noguldījums ne naudā, bet mantā.
- akcize Akcīze.
- akcizieris Akcīzes iekasētājs.
- akcīznieks Akcīzes ierēdnis.
- Akčakaja Akdžakaja.
- akebia Akebijas.
- pieclapu akebija akebiju suga ("Akebia quinata").
- trīslapu akebija akebiju suga ("Akebia trifoliata").
- Akenstaķe Akenstaka.
- Klingenberg Akenstakas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā.
- akets Aketa laiks - ikgadējā plūdu perioda apzīmējums senajā Ēģiptē ("akhet hierglyph and seasson").
- alkilācija Akila iesaistīšana dažādos ķīmiskos savienojumos; lieto dažādu medikamentu iegūšanai.
- akinēze Akinēzija - locītavu darbības nespēja paralīzes vai slimības dēļ.
- Stabex ĀKK un AZT eksporta ienākumu stabilizācijas sistēma.
- bezgale Aklā zarna.
- stulbene Aklā zarna.
- aklacis Aklais dundurs.
- akļacis Aklais dundurs.
- Stulbiņš Aklais ezers Laucienes pagastā.
- Znotiņu ezers Aklais ezers Valles pagastā.
- Indrānu ezers Aklais ezers Valles pagastā.
- Aklezers Aklais ezers Vecumnieku pagastā.
- Aklais ezers Aklais Palsis Madonas novadā
- Aklais ezers Aklais Palsis, ezers Madonas novada Liezēres pagastā
- aklis Aklais, neredzīgais.
- paratiflīts Aklajai zarnai pieguļošo retroperitoneālo audu iekaisums.
- tifloempiēma Aklās zarnas abscess, parasti pēc apendicīta.
- tiflatonija Aklās zarnas atonija.
- tiflīts Aklās zarnas iekaisums.
- cekektomija Aklās zarnas izgriešana.
- tifloptoze Aklās zarnas noslīdējums.
- cekotomija Aklās zarnas pārgriešana.
- tiflektāzija Aklās zarnas patoloģiska izplešanās, paplašināšanas.
- vermogrāfija Aklās zarnas piedēkļa rentgenizmeklēšana.
- tiflostenoze Aklās zarnas sašaurinājums.
- cekorāfija Aklās zarnas sašūšana.
- apendikss Aklās zarnas tārpveida piedēklis.
- apendicīts Aklās zarnas tārpveida piedēkļa iekaisums.
- apendektomija Aklās zarnas tārpveida piedēkļa izoperēšana.
- Aklais ezers Aklezers Lapmežciema pagastā
- Aklais ezers Aklis, ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
- aklenīte Aklis, nezāle.
- fortuna Akls gadījums; nejaušība; laime; liktenis.
- Homērs Akls grieķu dzejnieks, dzīvojis 8. gs. pr. Kr.; tiek uzskatīts, ka viņš sarakstījis "Iliādu" un "Odiseju".
- ableptisks Akls, apstulbis.
- stulbs Akls, neredzīgs.
- naģis Akls, vai arī tāds, kas uzvedās kā akls vai vājredzīgs.
- aks Akls.
- stulbins Akls.
- glaukoze Aklums, kura cēlonis ir glaukoma.
- ablepsija Aklums, pilnīgs redzes zudums.
- tifloze Aklums.
- galeopsis Akļi.
- akmeists Akmeisma pārstāvis.
- ādamisms Akmeisms - virziens krievu modernisma literatūrā (gk. dzejā) 1910.-1920. g., kas prasīja stila skaidrību un realitātes pašvērtību.
- Akmendsiren Akmendzires muiža, kas atradās tagadējā Saldus novada Kursīšu pagasta teritorijā.
- Akmeņupe Akmene - upe Latvijā, Durbes pieteka.
- Akmeņupe Akmene - upe Latvijā, Valkas novada Kārķu pagastā.
- Akmensupe Akmene - upe Latvijā.
- Viče Akmene, Durbes pieteka.
- Vīcupe Akmene, Durbes pieteka.
- Vīčupe Akmene, Durbes pieteka.
- Vīcupīte Akmene, Durbes pieteka.
- Kormiļcevas dzirnavezers Akmenīcas dzirnavezers Šķeltovas pagastā.
- Akmenicu dzirnavezers Akmenīcu dzirnavezers Šķeltovas pagastā.
- Akmeniešu ezers Akmenīšu ezers Rēzeknes novadā.
- Akmenišku ezers Akmenīšu ezers Rēzeknes novadā.
- Akmenišķu ezers Akmenīšu ezers Rēzeknes novadā.
- Akmeņu Akmenka - ezers Demenes pagastā.
- Akmenkas ezers Akmenka, ezers Demenes pagastā.
- Akmeņkas ezers Akmenka, ezers Demenes pagastā.
- Akmeņu ezers Akmenka, ezers Demenes pagastā.
- sierakmins Akmenns, ko lieto siera slogošanai.
- bruģakmens Akmens (ceļu) bruģēšanai; bruģa veidošanai.
- aortolīts Akmens (kaļķu nogulsnējums) aortas sienā.
- Maltenieku akmens akmens Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā pie Maltenieku mājām, paugura virsotnē, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1987. g., garums - 4,3 m, platums - 4,2 m, augstums - 2 m, apkārtmērs - 16,3 m.
- Ķēniņkalna laukakmens akmens Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģisks objekts (kopš 1987. g.), forma atgādina gludekli, garums - 5 m, platums - 3,6 m, augstums virs zemes - 1,9 m, apkārtmērs - 16,3 m, virszemes tilpums - \~18 kubikmetru.
- akmeņgriešana Akmens bluķu izzāģēšana no klints masīva un akmensmateriālu sazāģēšana sīkākos gabalos ar zāģiem, kuru zobiem piestiprināti tehniskie dimanti vai cietsakausējumu plāksnītes.
- akmeņgriešanas mašīna Akmens bluķu izzāģēšanai paredzēta ar ķēdes zāģi un iekraušanas ierīci apgādāta darbmašīna.
- kalkuls Akmens dažādos orgānos, sastāvošs no minerālsāļiem.
- akmeņzivs Akmens grundulis.
- uzadatot Akmens iespiedumā atsevišķo pārveduma novilkumu piestiprināšana ar adatu pie iespiežamās loksnes tiešai pārveduma iedalīšanai.
- iekārtošana Akmens iespiedumā berzēja ielikšana rokas spiedē, resp. ātrspiedes akmens pamatnē, lai, litogrāfijas akmens biezumam mainoties, dabūtu vajadzīgo iespieduma spriegumu.
- cistolitotomija Akmens izņemšana no urīnpūšļa ar griezienu.
- ureterolitotomija Akmens izņemšana no urīnvadā, atverot tā sienu.
- ptialolitotomija Akmens izoperēšana no siekalu dziedzera vai vada.
- holedoholitiāze Akmens kopējā žultsvada.
- ķērpa Akmens ķērpis (ko izmanto krāsošanai).
- akmeņpluka Akmens ķērpis, ko lieto krāsošanai.
- trilīts Akmens laikmeta vai vēlā bronzas laikmeta piemineklis; divi vertikāli akmeņi, kuriem pārlikts trešais.
- petrurģija Akmens lējumu izgatavošana; attiecīgā ražošanas nozare.
- Teterakmens Akmens Madonas novada Ļaudonas pagastā pie Mētrienas pagasta robežas, paugura nogāzē, tā kore atgādina lauku pirtiņu, augstums kalna pusē - 2,2 m, lejpusē - 4 m, garums - 5,6 m, lielākais platums - 5,0 m, apkārtmērs - 18 m, virszemes tilpums - 33 kubikmetri.
- akmeņlauztuve Akmens materiālu (dolomīta, kaļķakmens, ģipšakmens) ieguves vieta.
- ahondrīts Akmens meteorīts, kas nesatur apaļus graudiņus - hondras.
- hondrīts Akmens meteorīts, kura iekšienē ir mazi apaļi minerāli.
- horos Akmens plāksne Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta.
- hori Akmens plāksnes Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta.
- graudberzis Akmens rīks graudu sasmalcināšanai, ko plašāk lietoja pirms rokas dzirnavu ieviešanās; Latvijā līdz 11. gs.
- holedoholitotripsija Akmens sadrumstalošana kopējā žultsvada.
- litotriptoskopija Akmens sadrumstalošana urīnpūslī redzes kontrolē.
- litotrītija Akmens sadrupināšana urīnpūsli ar litotrītu.
- gonecistolīts Akmens sēklas pūslītī.
- akmiņsiena Akmens siena.
- stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu.
- balasts Akmens šķembas vai grants, ar ko noklāj dzelzceļa uzbērumu.
- balbali Akmens tēli, kas atrasti Sibīrijā un Mongolijā, rupji aptēsts akmens ap 2 m gari cilvēku tēli.
- nārags Akmens tīklā, tā nogremdēšanai.
- cistolitiāze Akmens urīnpūsli; slimības stāvoklis, kas ar to saistīts.
- pagālis Akmens vai koka bloks, kuru novieto zem sviras, paceļot smagu priekšmetu.
- Aņģīšu velna akmens akmens Valmieras novada Sēļu pagastā, 600 m uz ziemeļiem no bijušās Sēļu pamatskolas, Aņģu purva ziemeļu malā, egļu gāršā (izmēri 1,3 x 1,2 m), akmenī ir 7 palielināti aitu kāju nospiedumu atveidojumi, visas pēdas izvietotas 1 m garā rindā, pēdas garums 8-10 cm, platums 4,5-6 cm, dziļums 1-3,5.
- torāna Akmens vārti ar grieztiem reljefiem Indijas budisma kulta arhitektūrā, kuri ved uz indiešu relikvāriju - stūpu.
- rava Akmens zem ūdens, akmeņains sēklis jūrā.
- ravs Akmens zem ūdens, akmeņains sēklis jūrā.
- lito- Akmens-; ar akmeni saistīts.
- robežakmens Akmens, ar ko apzīmē (piemēram, teritorijas) robežu.
- akrims Akmens, erātiskais laukakmens.
- sierakminis Akmens, ko lieto siera slogošanai.
- štrapakmenis Akmens, ko piestiprina stoderei, kā enkuru.
- cilātnis Akmens, ko var viegli pacelt.
- klēpnieks Akmens, ko viens cilvēks var klēpī pārnēsāt.
- rūnakmens Akmens, kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnu akmens.
- lihenīts Akmens, kurā redzami ķērpju nospiedumi.
- kultakmens Akmens, kuru izmantoja kā pielūgšanas vietu vai kurš simbolizēja kādu pārdabisku būtni.
- piemineklis Akmens, metāla veidojums pie kapa (mirušā) piemiņai.
- upurakmens Akmens, uz kura veic upurēšanas darbības.
- stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml, ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai.
- pamatakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko, parasti ar svinīgu ceremoniju, novieto kā pirmo detaļu nākamās celtnes, pieminekļa u. tml. vietā.
- akminis Akmens.
- akmins Akmens.
- akmons Akmens.
- amekns Akmens.
- apmins Akmens.
- lapis Akmens.
- madreporaria Akmenskoraļļu kārta.
- Akmeņraga bāka Akmensraga bāka.
- Akmeņrags Akmensrags - zemesrags Baltijas jūras piekrastē Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā.
- Upēlis Akmensstrauts, Aiviekstes pieteka.
- litoīds Akmensveida-.
- akmintiņš Akmentiņš, mazs akmens.
- akmitiņš Akmentiņš, mazs akmens.
- calculus Akmentiņš, rēķināmais kauliņš.
- akmintēns Akmentiņš.
- kalvene Akmeņaina vieta jūrā, kurai visapkārt lielāks dziļums.
- kalviņa Akmeņaina vieta jūrā, kurai visapkārt lielāks dziļums.
- rova Akmeņaina vieta jūras dibenā, kur reņģes mēdz nārstot.
- skraustājs Akmeņaina vieta tīrumā.
- akmenaite Akmeņaina vieta.
- akmenājs Akmeņaina vieta.
- rāva Akmeņains sēklis (jūrā).
- akmenojs Akmeņains, akmeņu pilns.
- akmenains Akmeņains.
- akmenīgs Akmeņains.
- akmiņainis Akmeņains.
- akminains Akmeņains.
- akminaiņš Akmeņains.
- akmintains Akmeņains.
- akmistains Akmeņains.
- petrofīti Akmeņaugi, litofīti; augi, kas aug uz akmeņiem un klintīm.
- baltsprāklis Akmeņčakstīte ("Oenanthe oenanthe").
- baltsprāklīte Akmeņčakstīte ("Oenanthe oenanthe").
- akmeņčaksis Akmeņčakstīte.
- akmeņčakstiņš Akmeņčakstīte.
- akmenčakstis Akmeņčakstīte.
- akmeņčakstis Akmeņčakstīte.
- baltmugurčakstīte Akmeņčakstīte.
- oenanthe Akmeņčakstīte.
- alpinārijs Akmeņdārzs, kurā galvenokārt audzē kalnu (alpīnos) augus.
- akmenājs Akmeņdārzs.
- akmensdārzs Akmeņdārzs.
- slišiņš Akmeņgrauzis ("Cobitis taenia").
- slisītis Akmeņgrauzis ("Cobitis taenia").
- alksnis Akmeņgrauzis, akmeņplekste.
- akmiņgrauzis Akmeņgrauzis; grundulis.
- smerdele Akmeņgrauzis; šmerliņš.
- akmengrauzis Akmeņgrauzis.
- akmingrauzis Akmeņgrauzis.
- lišiņš Akmeņgrauzis.
- šlistiņš Akmeņgrauzis.
- oļgrauži Akmeņgrauži.
- misgurnus Akmeņgraužu dzimtas ģints.
- noemacheilus Akmeņgraužu dzimtas ģints.
- tipoliti Akmeņi ar augu, kustoņu nospiedumiem.
- androkefaloīdi Akmeņi cilvēka galvas izskatā.
- enterolitiāze Akmeņi zarnās.
- urobilīti Akmeņi, kas attīstās urīnvados, sevišķi nieru bļodiņās un urīnpūslī.
- ķinas Akmeņi, kas iešūti zvejas tīkla apakšējā malā.
- pūšļakmeņi Akmeņi, kas veidojas žultspūslī vai urīnpūslī.
- pamatakmens Akmeņi, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai; konstrukcijas, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai.
- akīši Akmeņi.
- joņi Akmeņi.
- dzirkalis Akmeņkalis, dzirnakmeņu uzasinātājs.
- cirvkalis Akmeņkalis; cirkalis.
- akmeņkalējs Akmeņkalis.
- akmenkalis Akmeņkalis.
- akmeņskaldītājs Akmeņkalis.
- akminkalejs Akmeņkalis.
- cirkalis Akmeņkalis.
- akmeņkaltuve Akmeņkaļa darbnīca.
- litikoze Akmeņkaļu silikoze.
- dilols Akmeņkoks.
- Waldstein Akmeņkroga muiža, kas atradās Rīgas apriņķī.
- saxifragaceae Akmeņlauzīšu dzimta.
- astilbe Akmeņlauzīšu dzimtas augu ģints ("Astilbe"), daudzgadīgi lakstaugi, 30-40 sugas, Latvijā vairākas sugas tiek audzētas kā ziemcietīgs krāšņumaugs.
- astilbveide Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Astilboides", senāk "Rodgersia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās.
- bergēnija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Bergenia"), daudzgadīgs lakstaugs, savvaļā Āzijas centrālajā un austrumu daļā (Altaja kalnos un Ziemeļmongolijā), 11 sugas, audzē arī alpinārijos un zālienos, Latvijā 3 sugas audzē kā krāšņumaugus.
- pakrēslīte Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Chrysosplenium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, 55-60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- liellape Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Darmera"), dekoratīvi augi, kas veido rozā ziedus uz kailiem kātiem, kuri izaug tieši no zemes, vēlāk parādās lielas, apaļas lapas, kas rudenī iegūst lielisku sarkanu nokrāsu.
- heihēra Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Heuchera"), Amerikas izcelsmes krāšņumaugs, audzē dārzos saulainās un pusēnainās vietās, sastopami daudzi hibrīdi.
- rodžersija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Rodgersia", arī "Astilboides"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās.
- telima Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tellima") ar 1 sugu.
- tiarella Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tiarella"), ilggadīgs lakstaugs, \~7 sugas, savvaļā Austrumāzijā un Ziemeļamerikā, ziedi mazi, balti, ķekarā, Latvijā audzē puķu stādījumos, apmalēs, akmeņdārzos.
- tolmeja Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tolmiea"), blīvi, ātraudzīgi un mazprasīgi zemsedzes augi ar neuzkrītošiem ziediem.
- saxifragales Akmeņlauzīšu rinda.
- akmeņlaužaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi gk. ar vienkāršām lapām, Latvijā sastopamas pakrēslītes un akmeņlauzītes.
- atāleņaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, dzudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi ar veselām lapām, kas sakārtotas rozetē vai pamīšus pa visu stublāju; 2 ģintis, \~55 sugas, Latvijā tikai purva atālene.
- jāņogaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi ar vienkāršām, staraini daivainām lapām, bieži ar ērkšķiem, ziedi kārtni, ķekaros vai pušķos, 2 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vairākas sugas kultivē, un tām izveidotas daudzas šķirnes.
- hortenzijaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi, liānas, retāk koki, ziedi čemuros vai skarveida ziedkopās, gk. Ziemeļamerikā un Austrumāzijā, 17-19 ģinšu, \~250 sugu, Latvijā introducēts 19 sugu.
- cūkpipars Akmeņlauzīte ("Saxifraga").
- iežgrauzis Akmeņlauzīte ("Saxifraga").
- saxifraga Akmeņlauzītes.
- akmenslauztuve Akmeņlauztuve.
- biezlapjaugi Akmeņlaužaugu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, gk. sukulenti ar biezām sulīgām lapām, \~30 ģinšu, \~1300 sugu, Latvijā sastopami laimiņi un saulrieteņi, telpās audzē kalanhojes un krasulas.
- akmiņogle Akmeņogle.
- antracīts Akmeņogles ar lielu siltumspēju.
- melnais zelts Akmeņogles.
- fluorēns Akmeņogļu darvā atrodama viela, kas slāņojas bezkrāsainās lapiņās; lieto dažādu krāsu un medikamentu sintēzei.
- antracēneļļa Akmeņogļu darvas destilācijas frakcija ar viršanas temperatūru 270-360 C.
- karboleļļa Akmeņogļu darvas frakcija, ko iegūst 165-185 Celsija grādu temperatūrā, izmanto gk. naftalīna un karbolskābes iegūšanai.
- kennelogle Akmeņogļu pasuga melnā krāsā, blāva, ar gludu vai gliemju lūzumu, viegli pulējama, deg līdzīgi svecei ar gaišu liesmu.
- ogļraktuve Akmeņogļu šahta, karjers.
- ogļracis Akmeņogļu šahtas, karjera strādnieks.
- īlekss Akmeņozols, ilekss.
- akmensozols Akmeņozols.
- ilekss Akmeņozols.
- ilex Akmeņozols.
- kambala Akmeņplekste, āte; kamba.
- kamba Akmeņplekste, āte.
- kamma Akmeņplekste, āte.
- kamms Akmeņplekste, āte.
- āta Akmeņplekste; āte.
- ātis Akmeņplekste; āte.
- āte Akmeņplekste.
- scophthalmidae Akmeņplekstu dzimta.
- psetta Akmeņplekstu dzimtas ģints.
- Akmeņrūču strauts Akmeņrūcis, upe Latvijā.
- sālsakmens Akmeņsāls.
- kalkuloģenēze Akmeņu (konkrementu) attīstīšanās.
- lapilācija Akmeņu (konkrementu) rašanās.
- kama Akmeņu bute.
- akmeņcauna Akmeņu cauna - sermuļu dzimtas suga, plēsējs ar slaidu, lokanu, vijīgu ķermeni, kupli apmatotu asti un smailu purnu, līdzīga meža caunai; Latvijā 19. gs. bijusi reti sastopama, vēlāk nav redzēta.
- čīčakstiņš Akmeņu čakstīte.
- akmeņčipste Akmeņu čipste - cielavu dzimtas suga, slaids dziedātājputns zvirbuļa lielumā, dabā grūti atšķirama no citām čipstēm, Latvijā reta caurceļotāja.
- akmeņlauzis Akmeņu drupinātājs, lauzējs.
- Akmeņu Akmeņu ezers - Garais ezers Jēkabpils novada Rites pagastā.
- litotomija Akmeņu izņemšana (parasti no urīnpūšļa) ar griezienu.
- hepatolitektomija Akmeņu izņemšana no aknām.
- holecistolitotomija Akmeņu izņemšana no žultspūšļa.
- akminskalns Akmeņu kalns.
- krāsnaita Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
- krāsnaite Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
- krāsnata Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
- krāsnate Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
- krāsnats Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
- akmeņbānis Akmeņu kaudze.
- krāsmata Akmeņu kaudze.
- krāšmata Akmeņu kaudze.
- krāšmats Akmeņu kaudze.
- krāsmeta Akmeņu kaudze.
- krāsne Akmeņu kaudze.
- krāsnmata Akmeņu kaudze.
- lauzna Akmeņu kaudze.
- akmeņkrūts Akmeņu kaudzes.
- pankreatolitiāze Akmeņu klātiene aizkuņģa dziedzerī vai tā kanālos; parasti saistīta ar šā dziedzera ekskretorisko (gremošanas) un sekretorisko (insulīns) enzimu nepietiekamību; raksturīga steatoreja, novājēšana un cukura diabēts.
- čerēži Akmeņu krāvums uz pirts vai rijas krāsns virsmas.
- ķereži Akmeņu krāvums uz pirts vai rijas krāsns virsmas.
- akmeņkraulis Akmeņu krāvums; akmeņu kaudze.
- akmeņkraunis Akmeņu krāvums; akmeņu kaudze.
- kraulis Akmeņu krāvums; akmeņu kaudze.
- kraunis Akmeņu krāvums; akmeņu kaudze.
- Steinhof Akmeņu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Dignājas pagastā.
- Otto-Meiershof Akmeņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā.
- Otto-Meyershof Akmeņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā.
- pabruģis Akmeņu pamats, kurā akmeņi nav ar kaļķiem samūrēti.
- reķis Akmeņu skaldāmais veseris.
- plēsājs Akmeņu skaldītājs, spridzinātājs.
- litiāze Akmeņu slimība, akmensveida konkrementu veidošanās nierēs, urīnpūslī un žultspūslī, Meiboma dziedzeros u. c.
- litodialīze Akmeņu šķīdināšana pūslī.
- litolīze Akmeņu šķīšana vai šķīdināšana kā ārstēšanas rezultāts.
- spunde Akmeņu tilts pāri grāvim vai strautam.
- Tanezrufts Akmeņu tuksnesis Rietumsahārā, Alžīrijas dienvidos un Mali ziemeļos, augstums - 200-500 m, veido kuestu grēdu loka rietumu daļu.
- Akmeņu Akmeņu valks - Akmeņvalks, upe Kazdangas pagastā.
- histerolitiāze Akmeņu veidošanās dzemdē; slimība, kas ar to saistīta.
- sialolitiāze Akmeņu veidošanās siekalu dziedzeros.
- litoģenēze Akmeņu veidošanās.
- mols Akmeņu, betona u. tml. konstrukciju dambis, kas no krasta iestiepjas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju no viļņiem, sanesumiem u. tml.
- viļņlauzis Akmeņu, smilšu dabisks veidojums vai betona, akmeņu u. tml. konstrukcija, kas atrodas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju, krastmalu no viļņiem, sanesumiem u. tml.
- Akmensupīte Akmeņupe - upe Latvijā.
- Akmeņupīte Akmeņupe, Ilūkstes novadā.
- Jerķene Akmeņupītes (Jurgupes labās satekupes) nosaukums tās augštecē, Tukuma novada Zentenes pagastā.
- Silene Akmeņupītes kreisā krasta pieteka Valkas novadā.
- petronia Akmeņzvirbuļi.
- hepatotoksīns Aknās radies indīgs produkts.
- hepatoperitonīts Aknas sedzošās vēderplēves iekaisums.
- ķepanas Aknas; ķepenas.
- akna Aknas.
- aknes Aknas.
- eknas Aknas.
- jeknas Aknas.
- ķepenas Aknas.
- ļivers Aknas.
- plūtis Aknas.
- ukiņa Aknas.
- fistulina Aknenes.
- fistulinaceae Akneņu dzimta.
- Oknist Aknīste.
- aknīšāni Aknīstes (senāk Aknīša) pagasta iedzīvotāji.
- Oknist Aknīstes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Aknīstes pagastā.
- mālupieši Aknīstes novada Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Mālupe" iedzīvotāji.
- encenieši Aknīstes novada Asares pagasta apdzīvotās vietas "Encene" iedzīvotāji.
- Kriškāni Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Ancīši" bijušais nosaukums.
- Kalnaģeidāni Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnageidāni" nosaukuma variants.
- Kungudrivas Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Kungudruvas" nosaukums vietējā izloksnē.
- Lukštaraupi Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Navicki" otrs nosaukums.
- Strikugols Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Striki" nosaukuma variants vietējā izloksnē.
- susējieši Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Susēja" iedzīvotāji.
- vilkupieši Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Vilkupe" iedzīvotāji.
- zeltiškieši Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiškas" iedzīvotāji.
- aknīstieši Aknīstes pagasta iedzīvotāji.
- Okņistskaja Aknīstes pagasta nosaukuma krieviskojums.
- Aknīstes pilsētas lauku teritorija Aknīstes pagasta nosaukums 1991.-2009. g.
- parahepatīts Aknu apaudu iekaisums.
- hepatomalācija Aknu atmiekšķēšanās, kolikvācija.
- hepatofīma Aknu audzējs vai abscess.
- plakts Aknu blakts.
- hepatorāfija Aknu brūces sašūšana.
- preciroze Aknu cirozes sākumstadija, kad vēl nav cirozei raksturīgo simptomu.
- redija Aknu dēles attīstības stadija.
- urikanikāze Aknu enzīms, kas katalizē urokanīnskābes pārvēršanos 1-glutamīnskābē.
- histidāze Aknu ferments, kas šķeļ l-histidīnu amonjakā, glutamīnskābē un skudrskābē.
- glisonīts Aknu fibrozās perivaskulārās kapsulas iekaisums.
- dishepātija Aknu funkcijas traucējums.
- hromoholoskopija Aknu funkcionālā diagnostika, pārbaudot zem ādas vai vēnā ievadītas krāsvielas izdali ar žulti.
- LFT Aknu funkcionālie testi (angļu "liver function tests").
- LFTs Aknu funkcionālie testi (angļu "liver function tests").
- ikterohepatīts Aknu iekaisums ar stipru dzelti.
- hepatīts Aknu iekaisums.
- hepatoskopija Aknu izmeklēšana apskates ceļā (laparotomijā).
- dehepatizācija Aknu izoperēšana.
- holangiotomija Aknu izvadkanāla atvēršana.
- holangiostomija Aknu izvadkanāla fistulas izveidošana.
- holangiektāzija Aknu izvadkanāla paplašināšanās.
- hepatikotomija Aknu izvadkanāla pārgriešana.
- hepatikorāfija Aknu izvadkanālā sašūšana.
- hepatokarcioģenēze Aknu karcinomas attīstība.
- hepatoptoze Aknu noslīdējums.
- hepatocīts Aknu parenhīmas šūna.
- akngaļa Aknu pastēte.
- perihepatīts Aknu peritoneja un tam pieguļošo audu iekaisums.
- hepatomelanoze Aknu pigmentācija, melanoze.
- hepatorekse Aknu plīsums.
- distomatoze Aknu puve - aknu dēles radīta slimība mājkustoņiem.
- kapnohepatogrāflja Aknu rentgenogrāfija pēc intravenozas oglekļa dioksīda ievadīšanas.
- hepatogrāfija Aknu rentgenogrāfija; aknu pulsācijas pieraksts.
- hepatogramma Aknu rentgenuzņēmums; kādas aknu funkcijas, piem., pulsācijas, grafisks attēlojums.
- hepatoze Aknu slimība, ko izraisījuši distrofiski procesi aknu šūnās, bez izteiktas mezenhimālas reakcijas.
- cirroze Aknu slimība, kurā aknas saraucas; ciroze.
- hepatologs Aknu slimību speciālists, aknu pētnieks.
- hepaticae Aknu sūnu klase.
- maršancija Aknu sūnu klases apakšklase ("Marchantiidae"), sūnaugs ar daudzkārtainu laponi, \~15 dzimšu., 36 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 6 ģintis, 12 sugas.
- rikardija Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints ("Riccardia"), vienmāju vai divmāju augi, lapoņi, sporas ar sīkām papilām, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- dūkstenīte Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases sekstīšu dzimtas ģints ("Chiloscyphus"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
- dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- bezdzīslene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Aneuraceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
- pumpurzarene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Cephaloziaceae"), mazas, dažkārt tikai 1 mm garas sūnas, kas veido blīvas velēnas vai aug starp citām sūnām; \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas.
- greizkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Plagiochilaceae"), veido blīvas, gaiši vai tumši zaļas velēnas, \~1350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis 4 sugas.
- skrāpīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta un ģints ("Radula"), dzeltenzaļi vai brūngani vienmājas vai divmāju augi ar neregulāru zarojumu, aug uz koku mizas, mūžzaļo augu lapām un akmeņiem, ar stumbru un zariem visā garumā pieguļot substrātam, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- somenīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Calypogeia"), Latvijā konstatētas 7 sugas.
- frulānija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Frullania"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- mecgērija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Metzgeria"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- mīlija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Mylia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- merkija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Moerckia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- lāpstīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Scapania"), divmāju, reti vienmājas augi, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 8 reti sastopamas, aizsargājamas sugas.
- bārkstlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Trichocolea"), \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- bārdlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Barbilophozia"), 11 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- kailkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Gymnocolea"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- ķīļlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Sphenolobus"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
- zemzarīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Cladopodiella"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- novellija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Nowellia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- smaillape Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Lophozia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, zaļi līdz sarkanīgi brūni vai gandrīz melni, 0,5-6 cm gari, guļoši vai pacili divmāju, retumis vienmājas augi.
- trejsmailīte Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Tritomaria"), \~6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas retas.
- jungermannija Aknu sūnu klases lielākā apakšklase ("Jungermannidae"), vairākums sugu izplatītas tropos, bet tās plaši sastopamas arī mērenajos un polārajos apgabalos, \~50 dzimtu \~250 ģinšu >5000 sugu, Latvijā konstatētas 24 dzimtas, 39 ģintis, 88 sugas.
- eitonija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Aytoniaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- konusgalvīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Conocephalaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- ričijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Ricciaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- blāzijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta un ģints ("Blasia") ar 1 sugu, izplatīta tikai Z puslodē.
- rebūlija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases eitoniju dzimtas ģints ("Reboulia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- ričijvācelīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases ričiju dzimtas ģints ("Ricciocarpos"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- hepatolīze Aknu šūnu sairšana.
- steatohepatīts Aknu taukainā infiltrācija alkoholisma gadījumā.
- hepatosplenometrija Aknu un liesas lieluma noteikšana.
- hepatolienogrāfija Aknu un liesas rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas.
- hepatosplenomegālija Aknu un liesas vienlaicīga palielināšanās.
- hepatonefromegālija Aknu un nieru vienlaicīga palielināšanās.
- hepatoholangīts Aknu un žultsvadu iekaisums.
- hepatoterapija Aknu vai aknu ekstrakta lietošana terapijā.
- hepatoflebogrāfija Aknu venozās atteces rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas.
- hepatoflebīts Aknu vēnu iekaisums.
- Aknupīte Akņupīte, Eglonas pieteka.
- akommodācija Akomodācija, piemērošanās.
- skiametrija Akomodācijas mērīšana, izmantojot skiaskopiju.
- akompaņements Akompanements - mūzikas pavadījums.
- pamatskaņa Akorda apakšējā skaņa.
- akots Akorda darbs.
- trijskanis Akorda pamatveids, konstruēts no trīs dažāda nosaukuma skaņām, kuras sakārtotas pa tercām.
- ieskaņa Akorda skaņa, kas iezīmīgi parādās kādā balsī pirms šī akorda.
- arpedžo Akorda skaņu izpildījums nevis vienlaicīgi, bet lauzti, kāpjošā vai krītošā secībā.
- fonika Akorda, arī intervāla vai klastera skaņkrāsa, ko uztveram neatkarīgi no funkcionālās nozīmes skaņkārttonālajā sistēmā, bet gan no sastāva, dubultojumiem vai to trūkuma, tembra un tembra mikstūru kolorīta, šaurā vai plašā salikuma utt.
- akotdarbs Akorddarbs.
- čupāgrūdējs Akordeonists.
- aķis Akordeons.
- čupāgrūžamais Akordeons.
- čupengrūžamais Akordeons.
- kraķis Akordeons.
- paķis Akordeons.
- plēšas Akordeons.
- undecimakords Akords, kas konstruēts no 6 dažāda nosaukuma skaņām, sakārtotām pa tercām.
- dominante Akords, kas veidotis uz skaņkārtas piektās pakāpes.
- septakords Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
- nonakords Akords, ko veido četras tercas.
- akordnieks Akordstrādnieks.
- akotnieks Akordstrādnieks.
- Lakoruņa Akoruņa, pilsēta Spānijā.
- Voltas ūdenskrātuve Akosombo HES aizsprosta ūdenskrātuve Voltas upē, Ganā, platība - 8500 kvadrātkilometru, garums - 400 km, vidējais dziļums - 18 m, lielākais - 75 m; Akosombo ūdenskrātuve.
- akutis Akotainais.
- polypogon Akotaines.
- akotājs Akotains, dzeloņains, adatains, spīdoši, mirdzoši skaists.
- akotainis Akotains.
- akutnieks Akotnieks, viltnieks.
- pulzna Akots (1).
- blūzga Akots, atlobījusies āda.
- akortiņš Akots.
- akota Akots.
- akote Akots.
- akuts Akots.
- būkāšana Akotu atdalīšana no miežu graudiem.
- acrasiomycetes Akrasiomicētes - sēņu valsts gļotsēņu nodalījuma klase.
- akreditīvs Akreditēšanās raksts.
- kreditīvs Akreditīvs.
- akridīnkrāsviela Akridīna atvasinājums, kas satur auksohromiskās grupas, krāsviela dzelteni oranžos un brūnos toņos.
- ABS Akrilnitrilbutadiēnstirola kopolimērs, termoplastisks materiāls ar divfāžu struktūru; lieto par konstrukcijas materiālu aparātbūvē un mašīnbūvē, pārtikas un tekstilrūpniecībā.
- akrilamīds Akrilskābes amīds, bezkrāsaini kristāli; nervu bojājumus izraisoša inde.
- akrilāts Akrilskābes sāls vai esteris.
- pasāža Akrobātikā, cirkā - divu voltižieru apmainīšanās vietām vingrojuma gaitā.
- špagats Akrobātikas figūra, kuru veidojot vingrotājs sēdus izvērš kājas tā, ka tās, visā garumā skarot grīdu, vingrošanas rīka virsmu u. tml., veido taisnu līniju.
- inlains Akrobātiskā skrituļslidošana (parasti speciāli izveidotās konstrukcijās, skeitparkos).
- velofigūrists Akrobātisku triku izpildītājs uz velosipēda cirkā.
- akrobolists Akrobolistu vienības dalībnieks.
- heliptera Akroklīnija ("Helipterum").
- helipterum Akroklīnijas.
- akroosteolīze Akroosteolīzes sindroms - pārmantota bērnu slimība: locekļu, biežāk kāju distālo daļu progresējoša osteolīze ar jušanas, trofiskiem un reflektoriskiem traucējumiem un ar sekojošu deformāciju.
- acroptilon Akroptilones - divdīgļlapju klases kurvjziežu (asteru) dzimtas ģints.
- akrostichs Akrostihs - dzejolis, kura rindu pirmie burti (lasot no augšas uz leju) veido kādu vārdu vai frāzi.
- akrostikons Akrostihs - dzejolis, no kura rindiņu sākuma vai beigu burtiem var sastādīt kādu vārdu vai teikumu.
- akris Akrs - platības mērvienība (~4047 m^2^).
- ekrs Akrs - platības mērvienība (~4047 m^2^).
- ac Akrs, laukuma mērvienība angļu mēru sistēmā, 1 ac = 4046,86 kv. m.
- akselerogramma Akselerogrāfa pieraksts.
- Aksjonova Aksenova - apdzīvota vieta Šķeltovas pagastā.
- Aņisimovas ezers Aksenovas ezars Šķeltovas pagastā.
- Saviča ezers Aksenovas ezers Šķeltovas pagastā.
- Aņisimova ezers Aksenovas ezers Šķeltovas pagastā.
- Aksjonovas ezers Aksenovas ezers Šķeltovas pagastā.
- propellerturbīna Aksiāla reaktīvā hidroturbīna, kas paredzēta nemainīgam krituma augstumam.
- aksioms Aksioma.
- axyris Aksires - balandu dzimtas ģints.
- amarantu aksire aksiru suga ("Axyris amaranthoides"), sastopama ļoti reti uz dzelzceļiem, izgāztuvēs un nezālienēs Rīgā un tās apkārtnē.
- aksolīze Aksona destrukcija.
- aksotomija Aksona pārgriešana vai noraušana.
- shizaksons Aksons, kas dalās divos pilnīgi vai gandrīz vienādos zaros.
- Jermaka Aksu - pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1992. g.
- Aktava Aktau - apdzīvotās vietas un pilsētas nosaukums līdz 1964. g.
- Ševčenka Aktau - pilsētas nosaukuma padomju laikā - Ševčenko - rakstības variants.
- Ševčenko Aktau - pilsētas nosaukums padomju laikā.
- Aktjubinska Aktebe - pilsētas nosaukums padomju laikā.
- Aktica Aktīca, Asūnīcas pieteka.
- Lukšova Akticas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 17 km, kritums - 48 m, iztek no Kairišu ezera, ietek Akticā 1 km pirms tās ietekas Asūnīcā, kas lejāk ietek Sarjankā; Lukševa.
- kinoprove Aktiera filmēšana atsevišķās epizodēs, lai noskaidrotu viņa piemērotību lomai.
- kinoizmēģinājumi Aktiera filmēšana atsevišķās scenārija epizodēs, lai noskaidrotu aktiera piemērotību lomai.
- larva Aktiera maska.
- kostīms Aktiera tērps (izrādē, kinofilmā u. tml.).
- figurants Aktieris bez vārdiem, statists.
- beneficiants Aktieris vai cits teātra darbinieks, kura labā vai kuram, par godu notiek benefice.
- komediants Aktieris, cirka mākslinieks (līdz 18. gadsimtam); lomu tēlotājs balagānu uzvedumos.
- komparsa Aktieris, kam nekas nav jārunā; mazāk kā statists piedalās tēlojumā.
- teicējs Aktieris, kas (piemēram, daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā.
- dublieris Aktieris, kas ierunā tekstu dublējamā filmā.
- dublētājs Aktieris, kas izrādē aizstāj galveno (parasto) lomas tēlotāju.
- statists Aktieris, kas tēlo lomas bez teksta; masu skatu dalībnieks izrādē, kinofilmā.
- aktierfilma Aktierkino filma.
- aktieransamblis Aktieru ansamblis.
- koturnas Aktieru apavi ar ļoti biezu zoli (parasti antīkajā teātrī).
- radioteātris Aktieru izpildījumā iestudētu radioraidījumu (parasti raidlugu, radiouzvedumu) kopums, kuru sagatavošanā parasti izmanto skaņu efektus vides un darbības raksturošanai.
- mizanscēna Aktieru izvietojums uz skatuves (kādā izrādes brīdī), kinofilmas kadros.
- aktierkomanda Aktieru komanda.
- actinidia Aktinīdijas - divdīgļlapju klases aktinīdiju dzimtas ģints, kokveida liānas.
- asā aktinīdija aktinīdiju suga ("Actinidia arguta").
- Ķīnas aktinīdija aktinīdiju suga ("Actinidia chinensis").
- parastā aktinīdija aktinīdiju suga ("Actinidia kolomikta").
- purpura aktinīdija aktinīdiju suga ("Actinidia purpurea").
- lourensijs Aktinīdu grupas mākslīgi iegūts ķīmiskais elements, Lr, atomnumurs - 103, radioaktīvs metāls, zināmi 6 izotopi.
- protaktīnijs Aktinīdu grupas radioaktīvs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 91. elements, Pa, zināmi 12 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
- aktinons Aktīnija emanācija, gāzveida radioaktīvs elements; pussabrukšanas periods 3,9 sek.
- actiniaria Aktīnijas.
- Ac Aktīnijs (ķīm. elements).
- smaragdīts Aktinolīta pasuga.
- aktinogramma Aktinometra pierakstījuma līkne, kas attēlo Saules radiācijas gaitu.
- dermatophylus Aktinomicēšu rindas ģints.
- micromonospora Aktinomicēšu rindas ģints.
- micropolyspora Aktinomicēšu rindas ģints.
- microbispora Aktinomicētu baktēriju ģints.
- akinomikotīns Aktinomicētu kultūras preparāts, ko lieto aktinomikozes ārstēšanai.
- akts Aktis - dokumentu kopums.
- pretestība Aktīva (cilvēka) darbība, izturēšanās (pret ko nevēlamu).
- pulsācija Aktīva (darbības, stāvokļa, arī parādības) norise, izpausme.
- pulss Aktīva (kā) norise, izpausme.
- sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība, kas vērsta pret (kā, piemēram, valsts, šķiras) varu, parasti nolūkā gāzt vai vājināt (to).
- aktīvene Aktīvā apmācība.
- interese Aktīva attieksme pret īstenības objektu, vēršot uzmanību pret to, vēloties uzzināt par to.
- aktivitāte Aktīva darbība, rosīga, enerģiska rīcība; rosme.
- kauja Aktīva darbošanās, pārvarot grūtības, šķēršļus; cīņa (7).
- līdzdalība Aktīva ieinteresētība (kādā notikumā, pasākumā); arī līdzjūtība.
- konģestija Aktīvā jeb arteriālā hiperaimija.
- kobjols Aktīvā lesbiete.
- aktīvēšana Aktīva posteņa ievietošana bilancē.
- pretošanās Aktīva pretdarbība varas pārstāvja vai citas amatpersonas likumīgajām prasībām, realizējot tai piešķirtās pilnvaras.
- pretspars Aktīva pretestība pret (ko).
- antirasisms Aktīva pretestība rasismam un arī pretdarbība neapzināta rasisma izpausmēm.
- antiseksisms Aktīva pretestība seksismam jeb dzimumu diskriminācijai, arī pretdarbība neapzināta seksisma izpausmēm.
- reakcija Aktīva pretošanās pārmaiņām, cenšanās saglabāt vai atjaunot veco, savu laiku nodzīvojušo kārtību.
- ASP aktīvā servera lappuse (angļu "Active Server Page").
- sulfonilurīnviela Aktīvā viela preparātos, kas veicina insulīna izdalīšanos no aizkuņģa dziedzera.
- allicīns Aktīva viela, kas atrodas ķiplokos un citos sīpolaugos.
- sildenafils Aktīvā viela, ko lieto erekcijas izraisīšanai erektilās disfunkcijas gadījumā, piemēram, medikamentā viagra.
- megestrols Aktīva viela, kuras acetātu izmanto prostatas un dzemdes vēža ārstēšanā.
- pagulvirsa Aktīvā virsma; Zemes (augsnes, augāja, sniega, ledus, ūdens) virsma, kas mijiedarbībā ar atmosfēru piedalās siltuma un mitruma apmaiņā.
- pagulvirsma Aktīvā virsma; Zemes (augsnes, augāja, sniega, ledus, ūdens) virsma, kas mijiedarbībā ar atmosfēru piedalās siltuma un mitruma apmaiņā.
- apgrieziens Aktīva, enerģiska rīcība, darbošanās.
- aktivizācija Aktivācija.
- ADO aktīvais datu objekts (angļu "Active Data Object").
- ierinda Aktīvais karadienests, arī fronte.
- gļinolis Aktīvais pedarasts.
- gļinomjos Aktīvais pedarasts.
- kočegars Aktīvais pederasts.
- pečņiks Aktīvais pederasts.
- trubočists Aktīvais pederasts.
- civilpersona Aktīvajā karadienestā neiesaistīta persona.
- tūrisms Aktīvās atpūtas un sporta veids - ceļojumi ārpus pastāvīgās dzīvesvietas ar nolūku iepazīt dabas un kultūras objektus.
- aktivizēšanās Aktīvas darbības uzsākšana.
- epoksīdi Aktīvas organiskas vielas, kas satur īpašu skābekļa un oglekļa trīslocekļu (epoksīda) gredzenu.
- aktivizators Aktivators.
- aktivizētājs Aktivators.
- aktivizēt Aktivēt.
- transglutamināze Aktivētā XIII koagulācijas faktora forma.
- kauties Aktīvi censties (pēc kā), rīkoties, lai iegūtu (ko).
- sargāt Aktīvi darbojoties, panākt, ka (kādam) nenotiek kas nevēlams.
- iejaukties Aktīvi darboties līdzi, piedalīties (kur).
- pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piemēram, pretinieka uzbrukumu).
- trokšņot Aktīvi darboties, runāt, spriest (par ko).
- pievērsties Aktīvi iesaistīt savā interešu, lokā, darbību kopumā.
- jaukties Aktīvi iesaistīties (kur).
- maisīties Aktīvi iesaistīties (kur).
- sacelties Aktīvi izpaust pretestību (pret ko), arī neapmierinātību (ar ko), nepatiku (pret ko); stingri iebilst (pret ko).
- darboties Aktīvi piedalīties (kur); būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā).
- kauties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku); cīnīties (2)
- cīnīties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku).
- sisties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā; cīnīties (2).
- reaģēt Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām).
- izcīnīties Aktīvi pretojoties, pārvarēt grūtības, briesmas.
- neapzinātais Aktīvi psihiskie procesi, ko subjekts neapzinās.
- aizstāvēt Aktīvi rīkojoties, aizsargāt (kādu, ko) pret ko nevēlamu.
- pulsēt Aktīvi risināties, izpausties (par darbību, stāvokli, arī parādību).
- kalpot Aktīvi strādāt, darboties (kam, kā labā).
- kinēzija Aktīvi un pasīvi vingrinājumi.
- pārņemt iniciatīvu Aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piemēram, sporta spēlēs).
- nostaigāt Aktīvi veikt līdz galam (dzīves, darba u. tml. gaitas).
- apkarot Aktīvi vērsties (pret citādi domājošiem cilvēkiem, cilvēku grupām).
- aktīvība Aktivitāte.
- hipopraksija Aktivitātes samazināšanās; nevērība.
- pārvarēt Aktivizējot savu gribu, ar savu rīcību, izturēšanos panākt, ka (kas nevēlams) nespēj kavēt ko paveikt, sasniegt.
- pārvarēt Aktivizējot savu gribu, arī pakļaujoties kā cita ietekmei, panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, arī izbeidzas.
- pārvarēt Aktivizējot savu gribu, spēt pārciest (slimību), spēt paciest (sāpes).
- uzmundrināt Aktivizēt, pastiprināt (piemēram, sirdsdarbību).
- tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās) - piemēram, par vielām, vides parādībām; uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti.
- izkāpinājums Aktivizēta darbība, kas tuvojas pārspīlējumam.
- mosties Aktivizēties (par psihi, tās īpašībām).
- glomangioma Aktīvo gloma audzēju izpausmes asinsrites sistēmā; audzēji producē neidentificētu vielu, kas izraisa vispārējus simptomus; audzējam ir zilgana nokrāsa un dažāds lielums.
- iraidība Aktīvs (bilancē), skaidras naudas atlikums.
- darbīgs Aktīvs (par vielām); arī iedarbīgs.
- aktīvi Aktīvs 1.
- pretspars Aktīvs atspēkojums (kam).
- kavēšana Aktīvs bioloģisks process, kas samazina, pārtrauc vai novērš šūnu vai orgānu uzbudinājumu organisma regulatorisko procesu ietekmē.
- pretspars Aktīvs pretuzbrukums (pretiniekam).
- reimokardīts Aktīvs reimatisks process sirdī.
- revolucionārs Aktīvs revolucionārās kustības dalībnieks, revolūcijas darbinieks.
- aktīvists Aktīvs totalitāro režīmu okupācijas varas atbalstītājs Latvijā 20. gs. 40. un 50. gados.
- atbalstītājs Aktīvs veicinātājs, palīgs; tas, kas atbalsta (2).
- hopkalīts Aktīvs vielu maisījums, ko lieto, lai tvana gāzi oksidētu par ogļskābo gāzi.
- Hekla Aktīvs vulkāns Islandes dienvidu daļā, 1491 m vjl., kopš 1104. g. notikuši >20 lieli izvirdumi; viduslaiku teiksmās - vieni no vārtiem uz elli un raganu pulcēšanās vieta.
- spirgts Aktīvs, arī veselīgs (par dzīvniekiem).
- enerģisks Aktīvs, darbīgs.
- sangvinisks Aktīvs, enerģisks, uzņēmīgs, savaldīgs, ar ilgstošām darbaspējām (par cilvēku).
- spraigs Aktīvs, koncentrēts (par psihisku stāvokli).
- spriegs Aktīvs, koncentrēts (par psihisku stāvokli).
- nadzīgs Aktīvs, neatlaidīgs, darbīgs, arī veikls.
- žirgts Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- možs Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem).
- mundrs Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem).
- mezoterapija Aktīvu dabisku preparātu un vitamīnu ievadīšana zem ādas problemātiskajās zonās.
- streptomyces Aktomicēšu baktēriju ģints.
- streptosporangium Aktomicēšu baktēriju ģints.
- travestija Aktrise, kas atveido pusaudžu, zēnu, meiteņu lomas vai tēlo lomas, kurās jāpārģērbjas par vīrieti; attiecīgais lomu ampluā.
- travesti Aktrise, kas izpilda savu lomu pārģērbjoties par vīrieti.
- aktrīse Aktrise.
- fideikommiss Akts, kurā testamenta taisītājs savu mantu noraksta kādam ar klaju vai slepenu pavēli mantojumu nodot citai personai.
- aktuars Aktu rakstītājs; kancelejas pārzinis.
- ātršuvējs Aktu vāki vai mape ar šādu ierīci.
- aktene Aktu zāle (skolā).
- aktuelība Aktualitāte.
- ass Aktuāls (par problēmām, jautājumiem un to risinājumu).
- aktualitāte Aktuāls notikums, fakts, jautājums.
- aktuels Aktuāls.
- kinohronika Aktuālu sabiedriski politisko, kultūras un mākslas dzīves notikumu regulāra fiksācija kinolentē; attiecīgā kinodokumentālistikas nozare.
- akuracis Aku racējs; akracis.
- Akuarika Akuarike del Kapo - pilsēta Itālijā ("Acquqrica del Capo"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 20900 iedzīvotāju (2014. g.).
- lādētājs Akumulatora uzlādēšanas iekārta.
- superakumulators Akumulators ar ļoti lielu enerģijas uzkrāšanas spēju.
- aķis Akumulators.
- akuratns Akurāts.
- štimmīgs Akurāts.
- klusuma zona Akustikā - apgabals starp lielas intensitātes skaņas avota tiešās un anomālās dzirdamības zonām, kurā skaņa nav uztverama.
- radiometrs Akustikā - skaņas intensitātes mērīšanas ierīce.
- elektroakustika Akustikas nozare, kas pētī elektriskās enerģijas pārvēršanu akustiskajā enerģijā, un otrādi.
- hidroakustika Akustikas nozare, kas pētī skaņas rašanos, izplatīšanos un absorbciju ūdensbaseinos.
- ultraakustika Akustikas nozare, kas pētī ultraskaņu.
- akustiķis Akustikas speciālists.
- patafons Akustiska ierīce (parasti pārnēsājama, bez rupora) skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai.
- gramofons Akustiska ierīce skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai.
- sirēna Akustiska ierīce, kurā skaņas jaudu iegūst, mainot vai pārtraucot pievadītās gāzes vai šķidruma plūsmu; šīs ierīces raidītās skaņas.
- apskaņošana Akustiskā lauka radīšana laukumā, telpā vai kādā tās daļā.
- taure Akustiska signālierīce (piemēram, transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu.
- svilpe Akustiska signālierīce, arī pūšaminstruments, kurā gaisa strūklas enerģija rada viena augstuma skaņu, retāk vairākas dažāda augstuma skaņas; šādas signālierīces, pūšaminstrumenta skaņa.
- barija Akustiskā spiediena mērvienība; vienlīdzīga 1 dina spiedienam uz 1 kvadrātcentimetru.
- vērsums Akustiskā starotāja un uztvērēja īpašība būt ar dažādu efektivitāti atkarā no skaņas izstarošanas (uztveršanas) virziena.
- radiostudija Akustiski speciāli iekārtota telpa, no kuras pārraida radioprogrammas vai kurā ieraksta radioraidījumiem paredzētās fonogrammas.
- elektrokohleogrāfija Akustisko signālu radīto dzirdes elektrisko potenciālu reģistrēšana; mērījumus veic ar speciāliem elektrodiem ārējā dzirdes ejā, uz bungplēvītes vai caur to.
- virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
- sabvūters Akustisks agregāts zemo frekvenču joslas atskaņošanai; parasti to izmanto vairākkanālu akustiskajā aparatūrā.
- termofons Akustisks starotājs, kura darbības pamatā ir periodiska elastīgas vides temperatūras maiņa.
- stetoskops Akustisks stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
- flendžeris Akustisku efektu pedālis (elektriskajai ģitārai).
- akustomotorika Akustisku modeļu pārnešana kustībā.
- akušere Akušiera palīdze, vecmāte.
- akušeris Akušieris.
- toksikodermija Akūta ādas slimība, ko izraisa organisma palielināta jutība pret medikamentiem, pārtikas produktiem, toksīniem.
- tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs limfmezglu bojājums un intoksikācija un ko pārnēsā galvenokārt grauzēji.
- pseidotuberkuloze Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina nūjiņveida baktērijas.
- listereloze Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina specifisks mikroorganisms.
- kolibakterioze Akūta dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina zarnu nūjiņas.
- listerioze Akūta dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un dažādu iekšējo orgānu bojājumi.
- sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā; ierosina dabā plaši izplatīta nūjiņu baktērija _Erysipelothrix rhusiopathiae_.
- francaieloze Akūta govju, aitu kazu un ziemeļbriežu vienšūnas asins parazītu ierosināta sezonas slimība.
- herpess Akūta herpesvīrusu ierosināta dermatoze ar vezikulāriem izsitumiem uz ādas un gļotādas.
- cūciņa Akūta infekcijas slimība - aizauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts.
- masalas Akūta infekcijas slimība ("morbilli"), kam raksturīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, nelieli, bāli sārti izsitumi uz ādas, palielināti perifērie limfmezgli.
- vējbakas Akūta infekcijas slimība ("varicella"), ko ierosina herpesvīruss, raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
- herpangīna Akūta infekcijas slimība ar drudzi, katarālu angīnu un herpetiformiem izsitumiem uz aukslējām un žāvas.
- masaliņas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga mazliet paaugstināta ķermeņa temperatūra, apsārtusi žāva, punktveida izsitumi uz ādas.
- gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums un organisma vispārēja intoksikācija.
- skarlatīna Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija; šarlaks.
- katars Akūta infekcijas slimība, ko augšējos elpošanas ceļos izraisa mikrobi.
- encefalomiokardīts Akūta infekcijas slimība, ko ierosina mengovīrusi. Cilvēkam novēro encefalīta un meningīta simptomus, eksperimenta dzīvniekiem arī miokarda bojājumu.
- difterija Akūta infekcijas slimība, kurai raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums, pelēcīgi aplikumi un plēves, parasti uz rīkles vai balsenes gļotādas.
- piroplazmoze Akūta lauksaimniecības dzīvnieku, suņu infekcijas slimība, ko izraisa piroplazmas un kam raksturīga augsta temperatūra, iekaisušas gļotādas un gremošanas traucējumi.
- AML Akūta mieloblastiskā leikoze (angļu "acute myeloblastic leukemia").
- AML Akūta mielogēnā leikoze (angļu "acute myelogenous leukemia").
- hemocitoma Akūta nediferencēta leikoze.
- ANLL Akūta nelimfocītiskā leikoze (angļu "acute nonlymphocytic leukemia).
- impetigo Akūta pustuloza ādas slimība ar virspusējiem bojājumiem, kas neatstāj rētas; ierosinātāji ir streptokoki un stafilokoki.
- miksodermija Akūta slimība ar ekhimozēm, ādas atmiekšķēšanos un muskuļu kontrakcijām.
- denge Akūta transmisīva slimība, ko raksturo divas drudža lēkmes, sāpes muskuļos un locītavās un masalām līdzīgi izsitumi otrajā drudža lēkmē.
- kokcidioidomikoze Akūta vai hroniska plaušu slimība, ko ierosina "Coccidioides immitis" sporu ieelpošana; sauc arī par ielejas vai tuksneša drudzi.
- nokardioze Akūta vai hroniska sistēmiska slimība, ko ierosina "Nocardia asteroides"; sākas ar plaušu iekaisumu, bieži rada empiēmu un metastātiskus abscesus smadzenēs un zemādas audos.
- vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
- paratīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kas noris līdzīgi vēdertīfam.
- ornitoze Akūta, vīrusu ierosināta putnu infekcijas slimība, ar kuru slimo arī cilvēks un kurai raksturīgs drudzis un specifisks plaušu karsonis.
- paragripa Akūta, vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kam raksturīgs augšējo elpošanas ceļu iekaisums.
- frenīts Akūts delīrijs.
- enkefalīts Akūts galvas smadzeņu substances iekaisums.
- mukoenterīts Akūts katarāls enterīts.
- tifomānija Akūts maniakāls uztraukums ar sekojošu letarģisku stāvokli, ko dažreiz novēro tīfa u. c. ilgstoša drudža slimību gadījumā.
- hematomielīts Akūts mielīts ar asinsizplūdumu muguras smadzenēs.
- tifits Akūts vai hronisks aklās zarnas iekaisums.
- miosīts Akūts vai hronisks muskuļu iekaisums, ko mēdz apzīmēt arī par muskuļu reimatismu.
- miežgrauds Akūts, strutojošs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera, vai arī plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
- sasāpējis Akūts.
- mūsus Akuzatīvs no "mēs", mūs.
- akvareļgleznojums Akvarelis (2).
- ūdenskrāsa Akvareļa krāsa; ūdens krāsa.
- mērlīnija Akvatorijas iecirknis, kas aprīkots kuģa ātruma mērīšanai, lagas korekcijai un kuģa dzenskrūves apgriezienu skaita atbilstības noteikšanai attiecīgam ātrumam.
- akvifolijaugi Akvifoliju dzimta ("Aquifoliaceae").
- aquifoliaceae Akvifoliju dzimta.
- akvilegia Akvileja - Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- Summa theologica Akvīnas Toma (1225. vai 1226.-1274. g.) ievērojamākais dogmatiskais darbs (lat. "teoloģijas summa").
- tomisms Akvīnas Toma mācība, katoļu filozofijas virziens, kas apvieno atklāsmes reliģiju ar prāta atzinumiem.
- Melnupe Akvīnes labā krasta pieteka Vītiņu pagastā, augštece Jaunauces pagastā; Melnupīte; Melkupe.
- Aaken Aķene; Āķeni.
- Ahken Āķu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagasta teritorijā.
- Mamuta ala ala Austrijas vidienē ("Mammuthoehle"), Dahšteina kaļķakmens masīvā >1400 m vjl., eju garums - 25,9 km, dziļums - 280 m, sena Traunas pazemes gultne.
- Džuela ala ala Blekhilsu kalnos ("Jewel Cave"), ASV, Dienviddakotā, eju un zāļu kopgarums - 49,5 km.
- Avotmuižas Velnala ala Braslas labajā krastā, Mazajā Avotmuižas iezī, kas agrāk bijusi \~20 m gara un dziļumā dalījusie 2 zaros, ap 1970. g. aizbrukusi, izveidojot 8 m dziļu un 6 m platu sufozijas piltuvi, 1989. g. alas atlikusī daļa atrakta un redzamas 2 alas, kuru griesti ir nestabili un brūkoši.
- Kromaņona Ala Francijā (franču "Cro-Magnon"), kur 1868. g. atrastas seno cilvēku fosilijas.
- Laupītāju ala ala Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas labā pamatkrasta nogāzes piekājē, kopgarums - 11,5 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, līdz 5 m dziļumam ir 2 m plata ar 1,5-2 m augstiem griestiem, tālāk šaurs tunelis.
- Altamira Ala Spānijā, Kantabrijas kalnos, kurā 1879. g. atklāja pirmos agrā akmens laikmeta gleznojumus, kas bija tapuši pirms 30000-15000 gadiem.
- Vanderala Ala Vanderiezī, Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, kas izveidojusie senas plaisas vietā, garums - 10 m, platums - 1,3 m, augstums - 2,7 m, griestos vairāki caurumi, t. s. skursteņi, ziemo sikspārņi.
- Ola Ala, Bjarezinas pieteka Baltkrievijā.
- pīte Ala, dobums (tikai dziesmu grāmatā).
- Upurala Ala, kas atradās Salacas kreisajā krastā Skaņkalnes pagastā, 20. gs. 70. gados aizbrukusi.
- Vinterala Ala, kas atradās Vintergravas kreisajā nogāzē, Cēsīs, tika uzskatīta par garāko alu Latvijā, 1972. g. kopgarums bija 40,5 m, lielākais platums - 6,0 m, augstums - līdz 4,3 m, platība - 122 kvadrātmetri, kopš 1990. g. ieeja pilnīgi aizbrukusi.
- kolta Ala, kur vēži mājo.
- upurala Ala, kurā veic upurēšanas darbības.
- strupala Ala, kurai ir tikai viena izeja.
- alogs Ala.
- urga Ala.
- AL Alabama - ASV štats.
- alabasteris Alabastrs.
- Alainu ezers Alaiņu ezers Amatas pagastā.
- Alakols Alakels - ezers Kazahstānā.
- Alakuls Alakels - ezers Kazahstānā.
- Alakols Alakola ieplaka - Balhaša-Alakela ieplaka.
- Krēķupe Alakste, Pāces satekupe.
- Zeltupe Alakste, Pāces satekupe.
- Alakst Alakstes muiža, kas atradās tagadējā Talsu novada Dundagas pagasta teritorijā.
- caureju rosinošā alamanda alamandu suga ("Allamanda charactica"), ko dēvē arī pa zelta trompeti.
- Ahvenanma Ālandu salu nosaukums somu valodā ("Ahvenanmaa").
- AlAT Alanīnaminotransferāze.
- Alesona Alansona - pilsēta Francijā ("Alencon").
- alantoinūrija Alantoīns urīnā.
- alantoģenēze Alantoja attīstīšanās.
- Alarihs Alarihs I - vestgotu karalis (ap 370.-410. g.), Ilīrijas vietvaldis, izmantoja pretrunas starp Romas impērijas daļām, 410. g. iekaroja un izlaupīja Romu.
- ismaēlieši Alarodu tautiņa Sīrijas rietumos, runā arābu valodā, turas pie asasīnu (šiītu sektas) ticējumiem, kam 12. un 13. gs. bij svarīga loma Sīrijas dzīvē.
- kizilbaši Alarodu tautiņas atliekas Armēnijā un Mazāzijā, formāli muhamedāņi, bet faktiski turas pie veciem pirmticējumiem.
- jakobīti Alarodu un kurdu mistru tautiņa Mesopotāmijas ziemeļu daļā.
- grota Alas paplašinājums aiz šauras ieejas.
- grote Alas paplašinājums aiz šauras ieejas.
- pagrauda Alas strauta krastos zem ūdens līmeņa.
- pagraude Alas strauta krastos zem ūdens līmeņa.
- alēni Alas zvēri: vilki, lapsas, lūši.
- Helanšana grēda Alašaņa grēda Ķīnā.
- alatavs Alatau - kalnu grēda.
- Ulatora Alatira - pilsēta Krievijā.
- Alaukstes ezers Alauksts, ezers Cēsu novadā.
- Alokst-See Alauksts.
- alūnis Alauns.
- Jugliņa Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru pagastā, augštece Naudītes un Penkules pagastā, garums - 13 km; Juglas strauts.
- Aurupīte Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru un Krimūnu pagastā, garums - 8 km.
- Alazaņa Alazani - upe Gruzijā un Azerbaidžānā.
- Kahetijas līdzenums Alazani-Avtoranas līdzenums.
- Alazani-Agričajas līdzenums Alazani-Avtoranas līdzenums.
- aubāde Alba - rīta dziesma, liriskās dzejas žanrs, ko kultivēja franču trubadūri.
- Škipetare Albānija (pašnosaukums).
- AL Albānija, valsts divburtu kods.
- ALB Albānija, valsts trīsburtu kods.
- ADP Albānijas Darba partija.
- Albānija Albānijas Republika.
- Tirāna Albānijas Republikas galvaspilsēta (albāņu valodā "Tirane"), atrodas valsts vidienē, 40 km no Adrijas jūras, ķarka administratīvais centrs, 386 tūkstoši iedzīvotāju.
- AlbTR Albānijas Tautas Republika.
- ATSR Albānijas Tautas Sociālistiskā Republika.
- Ziemeļalbānija Albānijas ziemeļu daļa.
- alb. Albāņu.
- diomedea Albatrosi.
- diomedeidae Albatrosu dzimta.
- krusta dālderis Alberta dālderis, sudraba monēta.
- Calathea albertii Alberta kalateja.
- albiģietis Albī (latīniski - Albiga) pilsētas iedzīvotājs, Francijas dienvidos.
- Albī pie Šerānas Albī.
- akromelanisms Albīnisma paveids, kad dzīvniekam nav pilnīgs pigmenta trūkums: ausis, aste, ķepas un purns ir krāsains.
- hromalbumins Albumīna (olas, asiņu olbaltuma) un hromskābes sāļa maisījums, jutīgs pret gaismu, lieto fotomehānikā attēla nokopēšanai uz iespiedformas materiāla.
- antialbumāts Albumīna nepilnīgas sagremošanas produkts, kas nesadalās pepsīna ietekmē; tripsīna ietekmē pārvēršas antipeptonā.
- antialbumīns Albumīna sastāvdaļa, kas kuņģa gremošanas ietekmē pārvēršas antialbumozē.
- lecitalbumīns Albumīna un lecitīna komplekss aknās, nierēs, liesā, plaušās, kuņģī.
- fibrinoze Albumoze fibrīnā.
- keratinoze Albumoze, ko iegūst, hidrolizējot keratīnu.
- albumozēmija Albumozes asinīs.
- albumozūrija Albumozu izdale urīnā.
- soloalbums Albums, kurā ierakstīts viens, piemēram, dziedātājs, instrumentālists.
- gelatoze Albunoze, želatīna hidrolīzes produkts; lieto kā emulgatoru.
- stangroze Alceja ("Alcea ").
- štokrozīte Alceja ("Alcea ").
- Vorošilovska Alčevska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1931.-1961. g.
- Komunarska Alčevska, pilsēta Ukrainā.
- Seišelu milžbruņurupucis Aldabras atolā dzīvojošs milžbruņurupucis, vairoga garums - līdz 125 cm.
- semikarbazoni Aldahīdu un ketonu iedarbības produkti ar semikarbazīdu.
- Amga Aldanas kreisā krasta pieteka Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 1462 km, sākas Aldanas kalnienē.
- Allahjuņa Aldanas labā krasta pieteka, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 586 km, sākas kalnos, uz dienvidaustrumiem no Verhojanskas grēdāja.
- olderēties Aldarēties.
- alusviris Aldaris.
- brūvelis Aldaris.
- brūveris Aldaris.
- Alusdarītavas ezers Aldaru ezers Smiltenes novada Drustu pagastā.
- aldoksīms Aldehīda savienojums, kur -CHO grupā skābeklis aizstājas ar -NOH grupu, veidojot -CHNOH grupu.
- oksīms Aldehīda vai ketona un hidroksilamīna reakcijas produkts; lieto aldehīdu izolēšanai un attīrīšanai.
- glukuronskābe Aldehidskābe, kas rodas no glikozes un ļoti bieži sastopama urīnā.
- oksīmi Aldehīdu un ketonu atvasinājumi, ko iegūst to reakcijā ar hidroksilamīnu.
- acetāli Aldehīdu un ketonu atvasinājumi.
- Aldere Alderi.
- Hollershof Alderu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
- aldas Aldīnas - 15.-16. gs. grāmatmākslas paraugi.
- ksiloze Aldopentoze, augos atrodama ksilāna sastāvā; medicīnā lieto par cukura aizstājēju diabēta slimnieku uzturā.
- spirolaktons Aldosterona antagonists, kas veicina nātrija izdali caur nierēm.
- hipoaldosteronisms Aldosterona trūkums organismā, parasti saistīts ar hipoadrenalīnismu; raksturīga hipotensija, dehidratācija un nātrija jonu zudums.
- pūslīšu aldrovanda aldrovandu suga ("Aldrovanda vesiculosa"), peldošs ūdensaugs, rets terciāra elements, sporādiski sastopama visās klimatiskajās joslās, Latvijā nav konstatēta.
- Ali Ale - ibo (Nigērija) mitoloģijā.
- Aija Ale - ibo tautas mitoloģijā.
- Ana Ale - ibo tautas mitoloģijā.
- Ani Ale - ibo tautas mitoloģijā.
- Ala Ale.
- Alečs Aleča šļūdonis.
- līdzība Alegoriskā formā izteikta pamācība, arī stāstījums.
- anagoģija Alegoriska tulkošana.
- mīkla Alegorisks, parasti īsi formulēts, uzdevums vai jautājums un tā atminējums, atbilde.
- allegorisks Alegorisks.
- alegorisms Alegoriskums.
- aleuria Aleirija - asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints.
- zeltainā aleirija aleiriju ģints sēņu suga ("Aleuria aurantia", syn. "Peziza aurantia"); oranžā spulgaine.
- allēja Aleja - ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem; gatve.
- alejveida Alejai, gatvei līdzīgs.
- čakene Aleksandra Čaka iela Rīgā.
- Būkefals Aleksandra Lielā mīļākais zirgs, vispārim dūšīgs zirgs.
- Alexanderhof Aleksandra muiža, kas atradās Augšdaugavas apriņķa Laucesas pagasta teritorijā.
- Hērons Aleksandrijas Hērons (1. gs.) - sengrieķu zinātnieks, darbi saistīti ar lietišķo mehāniku, izveidojis eolipilu - pirmo tvaika mašīnas prototipu, mūsdienu reaktīvās turbīnas priekšteci, formulējis gaismas atstarošanās principus, kas līdzīgi Fermā proncipiem optikā.
- Ārijs Aleksandrijas kristiešu garīdznieks (Arius; ap 250.-336. g.), ariānisma radītājs.
- sinkrētisti Aleksandrijas skolas pārstāvji, kas centās grieķu filosofiju savienot ar austrumnieku mācībām.
- Kujāvijas Aleksandrova Aleksandrova Kujavska, pilsēta Polijā.
- Lodzas Aleksandrova Aleksandrova Ludzka, pilsēta Polijā.
- Aleksandrovas ezers Aleksandrovkas ezers Preiļu novada Rušonas pagastā.
- asilābija Aleksijas veids, kurā slimnieks pazīst atsevišķus burtus, bet nesaprot tos zilbēs un vārdos.
- hemalekse Aleksīna jeb komplementa veidošanās asinīs.
- noaulekšot Alekšos nojāt.
- Alekša upīte Alekšupīte, ūdenstece Kuldīgas novadā un Kuldīgā.
- Brūžupīte Alekšupīte, Ventas pieteka.
- Sure Alekšupīte, Ventas pieteka.
- Kurmāles upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgā, augštece Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
- Taurkalna upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
- Sūrupīte Alekšupītes paralēls nosaukums tās augštecē, Kuldīgas novada Pelču pagastā.
- Pelčupe Alekšupītes paralēls nosaukums tās augštecē.
- alēlomorfas Alēles.
- skaldīšanās Alēlisku gēnu pāru sadalīšanās un izvietošanās dažādās šūnās.
- dismorfisms Alelomorfisms.
- alēlomorfisms Alelomorfu īpašību pārraidīšana iedzimtības ceļā.
- Ranunculus fallax Alemana gundega.
- Ranunculus allemannii Alemana gundegas "Ranunculus fallax" nosaukuma sinonīms.
- alamaņi Alemaņi - ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Reinas augšteces apvidū no 3. gs. sākuma, 10. gs. izveidojās Alemanijas jeb Švābijas hercogiste.
- alenča Alenča govis - Holandes šķirnes govis.
- Olina Alene - latgaļu apdzīvots novads 12.-13. gs.
- alergoze Alergēna ierosināta slimība, piem., bronhiālā astma, nātrene, agarnulocitoze u. c.
- dealerģizācija Alergēna neitralizēšana vai inaktivēšana ar kādu terapeitisku līdzekli.
- kontaktalergēns Alergēna viela, kas iekļūst organismā caur ādu vai gļotādu.
- alergologs Alergoloģijas speciālists.
- neiroalerģija Alerģija nervaudos.
- paterģija Alerģija pret vairākiem alergēniem.
- autoalerģizācija Alerģijas rašanās pret paša audiem.
- atopija Alerģijas veids, ko raksturo pārmantota, pastiprināta jutība pret noteiktām vielām; izpaužas kā siena drudzis, astma vai atopiskais dermatīts.
- neirodermīts Alerģiska hroniska ādas slimība, kas mēdz atkārtoties pēc pārdzīvojumiem, pārguruma vai arī pēc kairinošu vielu, saldumu lietošanas uzturā.
- favīds Alerģiska rakstura izsitumi ķermeņa un locekļu ādā kraupja slimniekiem.
- metalerģija Alerģiska reakcija uz nespecifisku alergēnu pēc sensibilizācijas ar specifisku alergēnu.
- polinoze Alerģiska slimība - siena drudzis, ko izraisa siena putekļi, kā arī vairāku augu ziedputekšņi.
- nātrene Alerģiska slimība, kam raksturīgi nātres dzēlumiem līdzīgi ādas (retāk gļotādu) izsitumi un nieze; urtikārija.
- serumslimība Alerģiska slimība, kas rodas, ja cilvēkam ar pastiprinātu organisma jutīgumu injicē svešu olbaltumvielu.
- skeptofilakse Alerģiska slimnieka desensibilizācija ar mazu alergēna devu, piem., pirms antiseruma ievadīšanas.
- dizalerģizācija Alerģiskā stāvokļa izbeigšanās vai pārtraukšana.
- alerģizācija Alerģiska stāvokļa rašanās; alergēna iekļūšana organismā.
- kandidīds Alerģiski ādas izsitumi personām, kas sensibilizētas pret kandidu.
- epidermofitīdi Alerģiski izsitumi epidermofītijas slimniekiem, kas rodas tālu no galvenā bojājumu perēkļa un izpaužas kā folikulāri papulozi mezgliņi, eritemoskvamozi plankumi vai sīki pūslīši.
- trihofitīdi Alerģiski izsitumi trihofītijas slimniekiem plankumu, miliāru papulu vai vezikulu veidā.
- imūnsupresija Alerģisko reakciju apslāpēšana, novēršana (angļu "immunosuppresion").
- Alē Alesa - pilsēta Francijas dienvidos, Sevēnu dienvidaustrumu nogāzē, Langdokas-Rusijonas reģiona Gāras departamentā, 41250 iedzīvotāju (2010. g.).
- AHA Alfa hidroksiskābes (angļu "alpha hydroxy acid"), kuras plaši izmanto kosmētisko līdzekļu ražošanā.
- Alfa Alfa Romeo - automašīnu marka, kopš 1920. g. ievērojama ar saviem sacensību un sporta automobiļiem.
- alfastari Alfa starojums.
- fenilalanīns Alfa-amino-beta-fenilpropionskābe, neaizstājama aminoskābe; organismā atrodas brīvā veidā un olbaltumvielās, piedalās hormonu tiroksīna, adrenalīna sintēzē.
- j Alfabēta 15. burts.
- ķ Alfabēta 17. burts.
- l Alfabēta 18. burts.
- t Alfabēta 28. burts.
- u Alfabēta 29. burts.
- ū Alfabēta 30. burts.
- v Alfabēta 31. burts.
- z Alfabēta 32. burts.
- ē Alfabēta astotais burts.
- c Alfabēta ceturtais burts.
- ī Alfabēta četrpadsmitais burts.
- g Alfabēta desmitais burts.
- ļ Alfabēta deviņpadsmitais burts.
- f Alfabēta devītais burts.
- p Alfabēta divdesmit ceturtais burts.
- ņ Alfabēta divdesmit otrais burts.
- r Alfabēta divdesmit piektais burts; sonora skaņa, plūdenis, ko veido mēles priekšgalam virmojot pret augšējo zobu iekšējās puses alveolām.
- n Alfabēta divdesmit pirmais burts.
- š Alfabēta divdesmit septītais burts.
- s Alfabēta divdesmit sestais burts.
- o Alfabēta divdesmit trešais burts.
- m Alfabēta divdesmitais burts.
- h Alfabēta divpadsmitais burts.
- alfabetigi Alfabēta kārtībā.
- majuskulis Alfabēta lielais burts (gk. latīņu un grieķu rakstā).
- majuskuļi Alfabēta lielie burti.
- ā Alfabēta otrais burts.
- č Alfabēta piektais burts.
- a Alfabēta pirmais burts.
- e Alfabēta septītais burts.
- d Alfabēta sestais burts; balsīgs priekšmēles zobu slēdzenis, ko darina, mēles priekšgalu piespiežot pie augšzobiem, parastā izrunā gan vairāk pie augšzobu alveolām, un pēc tam slēgumu spēji pārtraucot; izplatīta skaņa visās indoeiropiešu valodās.
- k Alfabēta sešpadsmitais burts.
- ž Alfabēta trīsdesmit trešais burts.
- i Alfabēta trīspadsmitais burts.
- ģ Alfabēta vienpadsmitais burts.
- palīgrādītājs Alfabētiskā secībā sakārtoto, grāmatas tekstā minēto personu vai priekšmetu saraksts, kas norāda, kādās grāmatas lappusēs vai paragrāfos šīs personas vai priekšmeti minēti.
- hangils Alfabētiska sistēma, ko kopš 15. gadsimta izmanto korejiešu valodas pierakstīšanai; to veido 24 simboli, no kuriem 14 apzīmē līdzskaņus, bet 10 — patskaņus.
- autorkatalogs Alfabētiskais katalogs.
- konkordance Alfabētisks kādas grāmatas vārdu rādītājs, kurā citēti teikumi vai to daļas, kur šie vārdi lietoti.
- vārdene Alfabētisks vārdu krājums ar skaidrojumiem.
- latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
- alfabete Alfabēts.
- alfis Alfabēts.
- Lielā Ungārijas zemiene Alfelda.
- lona Alga (1).
- lone Alga (1).
- atalgojums Alga (2).
- dāņa Alga naturālijās.
- akordalga Alga par paveikto gabaldarbu.
- mēnešalga Alga par viena mēneša darbu.
- grauds Alga vai citi maksājumi naturālijās.
- morns Alga, algas daļa natūrā.
- pamatalga Alga, kas paredzēta par ieņemamo amatu (bez piemaksām).
- algojums Alga.
- algs Alga.
- cālungs Alga.
- loņa Alga.
- lons Alga.
- lūne Alga.
- olga Alga.
- palučka Alga.
- polučka Alga.
- želavaine Alga.
- želaviņa Alga.
- naudenieks Algādzis, kas kalpoja par laukstrādnieku tikai vasaras sezonā vai dažus mēnešus.
- dieninieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu dienu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto dienu.
- nedēļnieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu nedēļu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto nedēļu.
- peļņinieks Algādzis; peļņenieks.
- algācis Algādzis.
- dzīvelnieks Algādzis.
- malacis Algādzis.
- nomaudnieks Algādzis.
- peļņenieks Algādzis.
- savinieks Algādzis.
- kambarnieki Algādži Kurzemes un Zemgales hercogistes pilsētās 17. un 18. gs.
- inversija Algebrā - elementu dabiskās vērtības maiņa naturālo skaitļu virknē.
- aģe Algebra (mācību priekšmets).
- aldžebra Algebra (mācību priekšmets).
- aļģe Algebra (mācību priekšmets).
- algebrene Algebra (mācību priekšmets).
- alģene Algebra (mācību priekšmets).
- alīzebra Algebra (mācību priekšmets).
- allene Algebra (mācību priekšmets).
- alzebra Algebra (mācību priekšmets).
- alzēbrika Algebra (mācību priekšmets).
- gabrele Algebra (mācību priekšmets).
- gebra Algebra (mācību priekšmets).
- ģebra Algebra (mācību priekšmets).
- Būla algebra algebra, kurā operācijas tiek veiktas ar mainīgajiem, kas pieņem divas vērtības - "patiess" vai "aplams" un galvenās operācijas ir: VAI operācija (disjunkcija), UN operācija (konjunkcija), NE operācija (negācija).
- alģebra Algebra.
- polinoms Algebriska izteiksme, kas sastāv no vairākiem savā starpā ar saskaitīšanas vai atņemšanas zīmi kopā saistītiem locekļiem.
- pusgrupa Algebriska sistēma ar vienu asociatīvu bināru operāciju.
- grāddiena Algebriskā starpība starp diennakts vidējo temperatūru un kādu standarta (atskaites) temperatūru.
- kubvienādojums Algebrisks vienādojums, kura nezināmā augstākā pakāpe ir trešā pakāpe.
- alģebrisks Algebrisks.
- Alga Algha - pilsētas nosaukuma rakstība padomju laikā.
- algināts Algīnskābes sāls.
- algols ALGOL.
- Atahons Algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - augstākais dievs un pasaules radītājs.
- Manabozo Algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kultūrvaronis, pasaules radītājs, triksters, dzimis kā mirstīgās sievietes un rietumu vēja dēls.
- Manitu Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - "Diženais gars", augstākā dievība, kas radījis Visumu un atdevis to Saulei, Mēnesim, Pērkonam un Vējam.
- Glaskeps Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kultūrvaronis un triksteris.
- Giči Manitu algonkinu (ASV ziemeļaustrumi un Kanādas dienvidaustrumi) mitoloģijā - augstākā dievība "Lielais gars", kas radīja un pārvaldīja Visumu, bet nodeva tā pārraudzību aktīvākām dievībām - saulei, mēnesim, pērkonam un vējam.
- Glūskaps Algonkinu (Ziemeļamerika) mitoloģijā - dievišķas izcelsmes kultūrvaronis un krāpnieks.
- delavari Algonkinu grupas indiāņu cilts, dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes; agrāk, līdz XVII gs., dzīvoja Delavēras, Ņūdžersijas, daļēji Ņujorkas un Pensivānijas štata teritorijā, nodarbojās ar medībām, zveju, arī zemkopību, pastāvēja matriarhāts, ģints iekārta, lietoja piktogrāfisku rakstību.
- Mondamīns Algonkinu un odžibvu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kukurūzas dievs.
- zars Algoritmos un programmās - viens no alternatīvajiem to izpildes variantiem, kuru izvēlas atkarībā no zināmu noteikumu kopuma.
- jaucējfunkcija Algoritms, kas pārveido dažāda garuma tekstu fiksēta garuma izvadē.
- Unix-Unix kodēšana algoritmu kopa datņu pārveidošanai koda _ASCII_ 7 bitu rakstzīmju virknēs, lai tās varētu pārsūtīt pa internetu.
- dialekts Algoritmu valodas paveids, kas paredzēts lietošanai konkrētas sērijas skaitļotājos atbilstoši to translatoru konstrukcijai; versija.
- turēt Algot (kādu) savām vajadzībām, savā saimniecībā.
- algādzēt Algot darbiniekus.
- aldzināt Algot.
- algāt Algot.
- lonēt Algot.
- pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada muižas saimniecību.
- pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada uzņēmumu, iestādi, arī īpašumu.
- bonne Algota bērnu audzinātāja ģimenē.
- kalpone Algota laukstrādniece.
- saimniece Algota sieviete, kuras pienākums ir veikt, arī pārzināt mājsaimniecības darbus ģimenē.
- kalpone Algota strādniece ģimenes saimniecības darbos (parasti pilsētā).
- avanturjēri Algoti kareivji.
- klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada panākumus māksliniekam, izrādei vai ar svilpieniem panāk to izgāšanos.
- algādzis Algotnis (2).
- hetmans Algotņu karaspēka komandieris Polijā 15.-16. gs., visas armijas komandieris 16.-18. gs.
- kondota Algotņu karaspēka nosaukums 14.-16. gs. Itālijā.
- kondotjers Algotņu vienību vadonis 14.-16. gs. Itālijā.
- kondotjērs Algotņu vienību vadonis 14.-16. gs. Itālijā.
- virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
- ierēdnis Algots (valsts, pašvaldības, privātfirmas) iestādes administratīvs darbinieks, kas veic garīgu vai tehnisku darbu.
- mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī rūpēties par ēdiena sagādi un gatavošanu.
- aldzinieks Algots darbinieks.
- dienests Algots darbs (pie privātas personas).
- kalps Algots laukstrādnieks.
- klakeris Algots plaukšķinātājs (applaudētājs) sarīkojumos.
- puspārnieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās; pusmornieks.
- pusmornieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās.
- algotnis Algots strādnieks.
- zuāvs Algotu strēlnieku karaspēka daļu kareivis sultānu Turcijas armijā.
- aliance Alianse.
- aliangse Alianse.
- cikloheksanols Alicikliskais spirts, bezkrāsaini kristāli ar kampara smaržu, lieto par šķīdinātāju, kaprolaktama sintēzē.
- taukrinda Alifatiskā rinda, metāna (CH3) rindas atvasinājumi.
- aspargīnskābe Alifātiska, aizstājama aminoskābe, ir dzīvnieku un augu olbaltumos, piedalās pirimidīnbāžu veidošanā, urīnvielas sintēzē, pāraminēšanās reakcijās; aminodzintarskābe.
- nitronskābes Alifatisko pirmējo un otrējo nitrosavienojumu vienas desmotropās formas, t. s. skābes- jeb aci-formas nosaukums.
- alkadiēns Alifātisks ogļūdeņradis, kas satur divas dubultsaites.
- alligator Aligatori.
- alegators Aligators - krokodilu kārtas dzīvnieks.
- alligators Aligators - krokodilu kārtas dzīvnieks.
- alligatoriidae Aligatoru dzimta.
- caiman Aligatoru dzimtas ģints, viena no 3 kaimanu ģintīm.
- Misisipi aligators aligatoru suga ("Aligator missisipiensis").
- Ķīnas aligators aligatoru suga ("Aligator sinensis").
- alimentācija Alimentu maksāšana.
- alimentēšana Alimentu maksāšana.
- Alienhof Alīnes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā.
- alyogyne Aliogīnes.
- Hēgeļa aliogīne aliogīņu suga ("Alyogyne huegelii").
- alyssum Alises - krustziežu dzimtas ģints.
- alisītes Alises ("Alyssum").
- Drosera aliciae Alises rasene.
- Stjuarta Alisspringsa, pilsēta Austrālijas vidienē, tās nosaukums līdz 1933. g.
- kausainā alise ališu suga ("Alyssum calycinum").
- tuksneša alise ališu suga ("Alyssum desertorum").
- Gmelina alise ališu suga ("Alyssum gmelinii"), Latvijā aizsargājama.
- kalnu alise ališu suga ("Alyssum montanum"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu.
- mūru alise ališu suga ("Alyssum murale").
- sīkziedu alise ališu suga ("Alyssum parviflorum"), Latvijā konstatēta tikai 1925. g. Rīgā uz dzelzceļa.
- klinšu alise ališu suga ("Alyssum saxatile"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu.
- Alīta Alītas apriņķis, atrodas Lietuvas dienvidos, robežojas ar Marijampoles un Viļņas apriņķi, kā arī ar Baltkrieviju un Poliju.
- kalorizācija Alitēšana - tērauda un čuguna izstrādājumu virskārtas piesātināšana ar alumīniju, lai padarītu tos karstumizturīgus.
- antrarobīns Alizarīna redukcijas produkts; lieto ziedēm ādas slimībās.
- alizarīnkrāsviela Alizarīns.
- Vistrica Aljakmona, upe Grieķijā.
- diēnogļūdeņraži Alkadiēni - nepiesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži ar divām dubultsaitēm.
- alkans Alkains.
- Alkaja strofa Alkaja izveidota četrindu panta forma, sastāv no četrām rindām, pirmās divas ir vienpadsmitzilbju, trešā - deviņzilbju, ceturtā - desmitzilbju.
- alaklopēnija Alkāliju iztrūkums organismā; relativa acidoze, biežāk zīdaiņiem.
- kaustificēšana Alkāliju karbonātu pārvēršana attiecīgos alkālijos, ko panāk ar kaļķu pienu vai citādi.
- acidēmija Alkāliju rezervju samazināšanās asinīs, kas izpaužas kā pH pazemināšanās.
- kurarīni Alkaloīdi, atrodas strihnīnkokos un hondrodendronos, ietilpst D-Amerikas indiāņu bultu indē (kurārē).
- hinidīns Alkaloīdiem tuva organiska viela, kas palēnina sirdsdarbību un novērš aritmiju.
- kalikantīns Alkaloīds "Calycanthus" ģints augos ar strhnīnam līdzīgu darbību; ļoti indīgs.
- brucīns Alkaloīds ar strihnīnam līdzīgu, bet vājāku darbību.
- anagirīns Alkaloīds auga "Anagyris foetida L." sēklās; vardei palēnina sirdsdarbību, pazemina sistoles stiprumu, lielās devās paralizē elpošanu; maz iedarbojas uz zīdītājiem.
- taliktrīns Alkaloīds dažu saulkrēsliņu sugu sakneņos.
- ibogaīns Alkaloīds Kongo auga "Tabernanthe iboga" saknēs; darbojas līdzīgi kofeīnam; pārdozēšana rada halucinācijas un paralīzes.
- bufotenīns Alkaloīds krupja "Bufo vulgaris" ādas dziedzeros; paralizē centrālo nervu sistēmu.
- harmalīns Alkaloīds savvaļas rūtas "Peganum harmala" saknēs un sēklās.
- cisampelīns Alkaloīds, iegūts no "Cissampelos pareira" saknes.
- javanīns Alkaloīds, iegūts no dažādu sugu cinhonu mizas.
- jakobīns Alkaloīds, iegūts no Jēkaba krustainēm ("Senecio jacobaea").
- eritroidīns Alkaloīds, iegūts no koraļļkoku ģints ("Erythrina") sugām, bāze ar kurārei līdzīgu darbību.
- kaulofilīns Alkaloīds, iegūts no Ziemeļamerikas auga "Caulophyllum thalictroides L. Michx."; ierosina gravīdas dzemdes kontrakcijas.
- berberīns Alkaloīds, kas atrodams daudzos augos, it ipaši bārbeles saknes mizā; lieto medicīnā, rūpniecībā to ražo sintētiski.
- sinapins Alkaloīds, kas atrodas bisulfāta veidā melnās sinepēs.
- violīns Alkaloīds, kas atrodas daudzos vijolīšu dzimtas augos.
- psilocibīns Alkaloīds, kas iedarbojas un tiek lietots kā psihodēlisks halucinogēns, iegūst no vairāk nekā 200 sugu sēnēm (galvenokārt kailgalvēm ("Psilocybe") un virpainītēm ("Stropharia")), kas aug Meksikā un arī citās pasaules valstīs.
- cinhonīns Alkaloīds, kas kopā ar hinīnu atrodams dažādu sugu cinhona mizās, lieto kā hinīnu.
- obskurīns Alkaloīds, kas sastopams apdziru lakstos.
- skolopamīns Alkaloīds, kas sastopams dažos nakteņu dzimtas augos, piem., melnajās driģenēs; izmanto par nomierinošu un antispazmatisku līdzekli.
- jerbīns Alkaloīds, ko iegūst no "Ilex paraguayensis St. Hill."; tā iedarbība līdzīga kofeīnam.
- johimbīns Alkaloīds, ko iegūst no kāda Rietumāfrikā augoša rubiju dzimtas koka mizas; tam ir dzimumierosu stimulējošas, kā arī anestēziskas īpašības.
- apomorfins Alkaloids, ko iegūst no morfina, atšķeļot ūdens molekulu.
- kolhicīns Alkaloīds, ko iegūst no rudens vēlziedēm ("Colchicum autumnale") un izmanto medicīnā, ģenētikā, selekcijā; inde, kas kavē mitozi.
- homokapsaicīns Alkaloīds, ko iegūst no viengadīgās paprikas augļiem.
- salicilīns Alkaloīds, ko iegūst no vītoliem un kārkliem.
- nikotīns Alkaloīds, ko satur dažu augu, parasti tabakas, lapas un sēklas.
- selagīns Alkaloīds, ko satur indīgais augs apdzira.
- homotermopsīns Alkaloīds, ko satur lancentiskās termopses droga.
- pahikarpīns Alkaloīds, ko satur lancetiskās termopses droga.
- teofilīns Alkaloīds, ko satur tējas lapas.
- ergotīns Alkaloīds, melno graudu galvenā iedarbīgā viela; medicīnā lieto asiņošanas (galvenokārt dzemdes asiņošanas) gadījumos.
- ergotamīns Alkaloīds, melno rudzu graudu galvenā iedarbīgā sastāvdaļa.
- anabazīns Alkaloids, nikotīna izomērs, iegūts no Vidusāzijas auga "Anabasis aphylla"; lieto augu kaitēkļu apkarošanai; viegli uzsūcas caur nebojātu ādu un var radīt saindēšanos.
- ezerīns Alkaloīds; antiholīnesterāze; atrodas indīgās fizostigmas sēklās; izmanto medicīnā, gk. glaukomas ārstēšanā.
- fagarīns Alkaloīdu grupa Argentīnas koka "Fagara coco" lapās; līdzīgi hinīnam ietekmē sirds ritmu.
- aizdzinīgs Alkans, kārīgs, nepierīdāms.
- alkilgrupa Alkānu atlikums, kurā par vienu H atomu mazāk nekā alkānu molekulā.
- alcība Alkas, kāre, alkatība, kārība.
- tanha Alkas; galvenais ciešanu cēlonis, ko Buda analizē mācībā par četrām cildenajām patiesībām.
- alksme Alkas.
- alkums Alkas.
- Alkāsu grāvis Alkāšu grāvis, ūdenstece Latvijā.
- gribība Alkatība, mantkārība, iekāre.
- negalība Alkatība; mantkārība.
- badakāsība Alkatība; negausība; nesātība.
- apklemsēt Alkatīgi aprīt, nosukāt.
- raust Alkatīgi censties iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielā daudzumā.
- aizgauties Alkatīgi censties iegūt, saņemt ko (vairāk, nekā vajadzīgs, nekā spēj patērēt).
- lamsīt Alkatīgi ēst.
- saraust Alkatīgi iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielākā daudzumā; alkatīgi iegūt (kā, parasti naudas, mantas lielāku daudzumu).
- izkļaut Alkatīgi iztukšot, izēst.
- apvilnīt Alkatīgi un steidzīgi apēst.
- karpis Alkatīgs cilvēks, mantrausis.
- gribelis Alkatīgs, kārīgs cilvēks.
- smails Alkatīgs, kārs.
- badīgs Alkatīgs, mantkārīgs, skops.
- kārs Alkatīgs, mantkārīgs.
- nepiepildāms Alkatīgs; negausīgs (2).
- alkatains Alkatīgs.
- kārībnieks Alkatis.
- Alcatraz Alkatrazs.
- olefīni Alkēni - nepiesātināti ogļūdeņraži, kas satur vienu divkāršo C=C saiti.
- etilēnogļūdeņraži Alkēni - nepiesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži ar vienu dubultsaiti (C=C) molekulā, kurā oglekļa atomi veido taisnas vai sazarotas virknes.
- enamīni Alkēnu atvasinājumi ar slāpekļa atomu pie dubultsaites oglekļa atoma.
- enoli Alkēnu savienojumi ar hidroksilgrupu pie dubultsaites oglekļa atoma.
- gliftālsveķi Alkīdsveķi, ko iegūst no glicerīna un ftalskābes anhidrīda; modificē ar augu eļļām vai nepiesātinātām taukskābēm; lieto laku un krāsu ražošanai.
- pentaftalsveķi Alkīdsveķi, kuru iegūšanai galvenās izejvielas ir ftalskābes anhidrīds un četrvērtīgs alifatiskais spirts pentaeritrīts; lieto laku un krāsu materiālu ražošanā.
- alkīdlaka Alkīdsveķu šķīdumis gaistošā organiskā šķīdinātājā.
- alkilēšana Alkilgrupu ievadīšana organiskos savienojumos.
- festiņš Alkohola dzeršana.
- fests Alkohola dzeršana.
- jūbels Alkohola dzeršana.
- štimmīgs Alkohola ietekmē būt labā garastāvoklī.
- alkoholizācija Alkohola ievadīšana audos kustību vai jutības paralizēšanas nolūkā.
- žvingulis Alkohola izraisīts reibums.
- baterija Alkohola krājums.
- antialkoholiķis Alkohola lietošanas pretinieks.
- burga Alkohola noliktava.
- jumtiņš Alkohola piedeva.
- žvimbulis Alkohola radīts reibums.
- aizkleķerēt Alkohola reibumā aiziet.
- autopilots Alkohola vai narkotisko vielu izraisīts smaga reibuma stāvoklis, kura laikā izdarīto darītājs pats vēlāk neatceras.
- alkanauts Alkoholiķis, dzērājs.
- alkans Alkoholiķis, dzērājs.
- alkašs Alkoholiķis, dzērājs.
- zildegunis Alkoholiķis; dzērājs.
- hroniķis Alkoholiķis.
- nāliķis Alkoholiķis.
- zilītis Alkoholiķis.
- ceļakāja Alkoholiska dzēriena glāzīte, ko dzer pirms došanās ceļā.
- štrafnojs Alkoholiska dzēriena papilddeva nokavējušamies ciemiņam.
- folleris Alkoholiska dzēriena pudele (parasti pusstops).
- jade Alkoholiska dzēriena stiprums.
- jads Alkoholiska dzēriena stiprums.
- metiens Alkoholiskā dzēriena trauka (parasti glāzes) iztukšošana vienā reizē.
- bols Alkoholiskais dzēriens, ko gatavo no atšķaidīta vīna ar konjaka vai ruma piedevu un augļiem; punšs (speciālā traukā).
- todijs Alkoholiskais kokteilis (alkohols, cukurs, ūdens), kuru var dzert gan aukstu, gan arī karstu (angļu "toddy").
- piešprice Alkoholiskam dzērienam pieliets šķidrums.
- buhalo Alkoholiskie dzērieni.
- metiens Alkoholisko dzērienu kopīga iedzeršana.
- žūpošana Alkoholisko dzērienu lietošana.
- šnababode Alkoholisko dzērienu veikals.
- šnabene Alkoholisko dzērienu veikals.
- šņabveikals Alkoholisko dzērienu veikals.
- dzerstiņš Alkoholisko vai citu dzērienu lietošana bez mēra un sāta.
- balzons Alkoholisks dzēriens - melnais balzams.
- malibu Alkoholisks dzēriens (21%) uz Karību baltā ruma bāzes ar kokosriekstu garšu.
- aperitīvs Alkoholisks dzēriens apetītes rosināšanai.
- akvavits Alkoholisks dzēriens ar ķimeņu garšu (parasti 40-43% stiprs), tradicionāls Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā.
- knikerbokers Alkoholisks dzēriens ar rumu un garšvielām.
- rūgts Alkoholisks dzēriens ar šādu garšu.
- knikebeins Alkoholisks dzēriens no konjaka, olas dzeltenuma un liķiera.
- araks Alkoholisks dzēriens, ko gatavo no kokospalmu vai dateļpalmu sulas vai rīsa.
- groks Alkoholisks dzēriens, ko gatavo, piejaucot saldai, karstai tējai rumu, konjaku vai spirtu.
- šmakolka Alkoholisks dzēriens, ko gatavoja Latgalē, izraudzējot miežus un pēc tam pielejot vēl spirtu un pieliekot īpašas stipras reibinošas un garšas vielas, piem., tabaku, ziepju zāles u. tml.
- tekila Alkoholisks dzēriens, ko iegūst no raudzētas zilās agaves sulas.
- brendijs Alkoholisks dzēriens, ko iegūst, destilējot vīnu.
- vīns Alkoholisks dzēriens, ko parasti gatavo no ogu, augļu sulas.
- likvors Alkoholisks dzēriens, liķieris.
- špukteris Alkoholisks dzēriens; glāzīte degvīna.
- dropīte Alkoholisks dzēriens; iedzeršana.
- drape Alkoholisks dzēriens.
- drope Alkoholisks dzēriens.
- dzerams Alkoholisks dzēriens.
- dzira Alkoholisks dzēriens.
- grādīgais Alkoholisks dzēriens.
- kerosīns Alkoholisks dzēriens.
- oga Alkoholisks dzēriens.
- pļāpūdens Alkoholisks dzēriens.
- pomerance Alkoholisks dzēriens.
- putra Alkoholisks dzēriens.
- reibīgais Alkoholisks dzēriens.
- šmiga Alkoholisks dzēriens.
- šmigucis Alkoholisks dzēriens.
- šmigule Alkoholisks dzēriens.
- švirla Alkoholisks dzēriens.
- skrūve Alkoholisks kokteilis: degvīns ar apelsīnu sulu.
- porteris Alkoholisks tumšs, rūgtens dzēriens, ko gatavo no grauzdēta iesala, apiņiem, cukura un rīsiem.
- sorbets Alkoholisks vai bezalkoholisks ledusauksts kokteilis.
- punšs Alkoholisks, parasti karsts, dzēriens, ko gatavo no ruma, karstas tējas, cukura, augļu sulas un garšvielām.
- brenkūzis Alkoholisku dzērienu (parasti alus, degvīna) darītava.
- alkoholisms Alkoholisku dzērienu bieža un pārmērīga lietošana.
- kokteilis Alkoholisku dzērienu maisījums ar piedevām un ledu.
- alkoholometers Alkoholometrs.
- poilo Alkohols.
- karbinoli Alkoholu (spirtu) apzīmējums.
- tioalkoholi Alkoholu analogi, kuros skābeklis aizstāts ar sēru, sulfhidrāti.
- dzēriens Alkoholu saturošs šķidrums dzeršanai.
- spirituozs Alkoholu saturošs, alkoholisks.
- alkotesteris Alkometrs.
- promglāze Alkometrs.
- alkovens Alkovs.
- strupiķis Alkputnu apakškārtas suga, paresns ķermenis, liela galva, knābis augsts, saplacināts un zili-dzelteni-sarkans (sevišķi daudzkrāsains vairošanās periodā); ligzdo lielās kolonijās arktisko jūru piekrastēs.
- alka Alks.
- lumme Alks.
- alots Alksna, aluksna.
- Alksnāju grāvis Alksnājgrāvis Mērsraga pagastā.
- alksnaine Alksnājs, alkšņu mežs; ar alkšņiem apaugusi vieta.
- alksna Alksnājs.
- alksne Alksnājs.
- alksnene Alksnājs.
- alsneniņš Alksnājs.
- elksna Alksnājs.
- elksnaine Alksnājs.
- elkšņaine Alksnājs.
- elksnājs Alksnājs.
- elkšnājs Alksnājs.
- elksniens Alksnājs.
- elksnine Alksnene ("Lactarius rufus").
- alksnīte Alksnene.
- lepsene Alksnene.
- alkšņukoks Alksnis ("Alnus").
- aluksnis Alksnis.
- elekšņis Alksnis.
- elksnis Alksnis.
- elkšņis Alksnis.
- ulksnis Alksnis.
- Hot4U Alkstu pēc tevis (angļu "hot for you"; īsziņās).
- libis Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
- libīte Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
- lipene Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko pavasarī iesprauž bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
- tummaks Alkšņa miza, koka miza, no kuras gatavo turzas.
- kursiņš Alkšņa mizas turza ogu lasīšanai.
- elkšņains Alkšņains.
- alnus Alkšņi.
- alkšņains Alkšņiem apaudzis, pieaudzis.
- elkšņots Alkšņiem apaudzis.
- alksnājs Alkšņiem apaugusi vieta; alkšņu mežs.
- alšvanga Alkšņu grava.
- sīkalkšņi Alkšņu krūmi.
- elsksniens Alkšņu mežs, alksnājs.
- alksniens Alkšņu mežs, alkšņu krūmājs.
- elkšņājs Alkšņu mežs.
- ruste Alkšņu mizās iegūta krāsa; alkšņu mizu krāsviela.
- alkšņruste Alkšņu mizās iegūts sarkanbrūns (auduma) krāsojums.
- tarba Alkšņu mizas kārba.
- strimpa Alkšņu mizas taure.
- sirdslapiņu alksnis alkšņu suga ("Alnus cordata"), ko reizēm audzē kā dekoratīvu koku.
- Špēta alksnis alkšņu suga ("Alnus spaethti"), ko reizēm audzē kā dekoratīvu koku, kas rudenī krāsojas purpursarkans.
- bārkši Alkšņu, lazdu skaras.
- Milnupīte Alkšņupe, Gaujas pieteka.
- Zvirguļupe Alkšņupe, Gaujas pieteka.
- Alkšņupīte Alkšņupe, Vadakstes pieteka.
- Kraukupe Alkšņupe, Vadakstes pieteka.
- Čikstes strauts Alkšņupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas un Galgauskas pagastā.
- Alkšņu upīte Alkšņvalks Laucienas pagastā.
- tirpt Alkt, ilgoties.
- aizgribēt Alkt, uznākt alkām, kārei (pēc kaut kā).
- salkt Alkt.
- kaira Alku dzimtas ģints ("Uria"), pīles lieluma jūras putni ar smailu knābi, uz sauszemes uzturas tikai ligzdošanas laikā, 2 sugas.
- fratercula Alku dzimtas ģints.
- lielais alks alku dzimtas suga ("Alca torda"), aizsargājams jūras putns.
- mazais alks alku dzimtas suga ("Alle alle syn. Plotus alle").
- kalcinācija Alķīmijā pirmā gudrības akmens iegūšanas stadija.
- alchimija Alķīmija; zelta taisīšana, niekošanās.
- adepts Alķīmijas meistars.
- Saturns Alķīmiķiem - svina nosaukums.
- magisterijs Alķīmiķiem kādas vielas galvenā un cēlākā daļa pulvera veidā.
- alchimists Alķīmiķis; zelta taisītājs.
- alkahests Alķīmiķu meklēts universāls vielu šķīdinātājs.
- Lūna Alķīmiķu nosaukums sudrabam.
- Allah Allāhs.
- alaž Allaž.
- allažiņ Allaž.
- Allažu ezers Allažezers Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
- Alaži Allaži.
- Allasch Allaži.
- alažiņ Allažiņ.
- alažīn Allažiņ.
- Allaschen Allažu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagasta teritorijā.
- Allasch Allažu muiža, kas atradās tagadējā Siguldas novada Allažu pagasta teritorijā.
- Allažskaja Allažu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Allasch Allažu pagasta bijušais nosaukums.
- hallelūja Allelujā.
- almanachs Almanahs - kabatas kalendārs vai kabatas grāmatiņa.
- almanach Almanahs.
- Almaata Almati - pilsēta Kazahstānā.
- Vernija Almati - pilsētas nosaukums 1885.-1921. g.
- Almela Almelo - pilsēta Nīderlandē.
- alocentrēts Alocentrisks.
- alohīrija Alohestēzijas forma, ko novēro tabesā; izdarot sāpīgu kairinājumu vienā rokā, sāpes sajūt otrā rokā.
- barbaloīns Aloīna darbīgā sastāvdaļa.
- Allenhof Aloja.
- aloīns Alojas darbīgo sastāvdaļu maisījums, dzeltens, kristālisks pulveris.
- Allendorf Alojas muiža, kas atradās tagadējā Limbažu novada Alojas pilsētas teritorijā.
- niksieši Alojas novada Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Nikšas" iedzīvotāji.
- smildzieši Alojas novada Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Smilgas" iedzīvotāji.
- pilieši Alojas novada Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Ungurpils" iedzīvotāji.
- blankskrodznieki Alojas novada Braslavas pagasta apdzīvotās vietas "Blankaskrogs" iedzīvotāji.
- gāršnieki Alojas novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Gāršas" iedzīvotāji.
- ozolieši Alojas novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" iedzīvotāji.
- paeglieši Alojas novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Paegļi" iedzīvotāji.
- staicelieši Alojas novada pilsētas "Staicele" iedzīvotāji.
- dripatieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Dripata" iedzīvotāji.
- karodzieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Karogi" iedzīvotāji.
- rēciemieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Rēciems" iedzīvotāji.
- rozēnieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Rozēni" iedzīvotāji.
- maztālieši Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Maztāles" iedzīvotāji.
- Vecnikšas Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Nikšas" nosaukuma variants.
- stābeģieši Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Stākenberģi", "Stākenbeģi", "Stāberģi" jeb "Stābeģi" iedzīvotāji.
- stābergieši Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Stākenberģi", "Stākenbeģi", "Stāberģi" jeb "Stābeģi" iedzīvotāji.
- stākenbeģieši Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Stākenberģi", "Stākenbeģi", "Stāberģi" jeb "Stābeģi" iedzīvotāji.
- stākenberģieši Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Stākenberģi", "Stākenbeģi", "Stāberģi" jeb "Stābeģi" iedzīvotāji.
- alojieši Alojas pilsētas un pagasta iedzīvotāji.
- alocasia Alokāzijas.
- Lova alokāzija alokāziju suga ("Alocasia lowii").
- Sandera alokāzija alokāziju suga ("Alocasia sanderiana").
- Amazones alokāzija alokāziju suga ("Alocasia x amazonica"), krustošanas ceļā iegūts hibrīds, ko audzē kā telpaugu.
- dialurskābe Aloksāna ketogrupas redukcijas produkts līdz otrējā spirta grupai.
- izoaloksazīns Aloksazīna izomērs; tā derivāti plaši izplatīti augos un dzīvnieku audos, piem., riboflavīns un dzeltenie fermenti.
- Piņķupīte Alokstes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Kalvenes un Kazdangas pagastā, garums - 4 km; Liņķe.
- Bērzu valks Alokstes kreisā krasta pieteka Kazdangas pagastā, garums - 7 km.
- Skalda Alokstes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadā, garums - 18 km.
- Vaipa Alokstes labā krasta pieteka Kazdangas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Laides pagastu, garums - 10 km; Vaipe.
- aloģenēze Alomorfoze - evolūcijas virziens, kam raksturīgas nelielas organisma struktūras un funkciju pārmaiņas.
- alonsoa Alonsojas.
- lineārā alonsoja alonsoju suga ("Alonsoa linearis").
- dienvidu alonsoja alonsoju suga ("Alonsoa meridionalis").
- Varševiča alonsoja alonsoju suga ("Alonsoa warscewicsii").
- alonža Alonžs.
- heteropātija Alopātija.
- alopatigs Alopātijai piederīgs.
- alopekia Alopēcija.
- alotetraploīds Alopoliploīds, kura šūnu kodolā ir 2 sugu diploidāli hromosomu komplekti; amfidiploīds.
- amfidiploīds Alopoliploīds, kura šūnu kodolā ir divu sugu diploidāli hromosomu komplekti; sugu hibrīds ar divkāršu hromosomu skaitu.
- Alorstara Alorsetara - pilsēta Malaizijā.
- alēties Alot.
- tischeriidae Alotājkožu dzimta.
- agromyza Alotājmušu dzimtas ģints.
- irenomyia Alotājmušu dzimtas ģints.
- ophiomya Alotājmušu dzimtas ģints.
- phytomyza Alotājmušu dzimtas ģints.
- broscus Alotājskrejvaboles - skrejvaboļu dzimtas ģints.
- muldīt Aloties, maldīties, maldīt.
- muldīties Aloties, maldīties, maldīt.
- tārēt Aloties, maldīties.
- tischeria Alotkājkožu dzimtas ģints.
- fotoalohromija Alotropiska ķīmiskas vielas pārvērtība (arī krāsas maiņa) gaismas ietekmē, piem., dzeltenā fosfora pārvēršanās par sarkano.
- alfenids Alpaks, sudrabam līdzīgs jaunsudrabs: vara (50-66%), cinka (39-24%) un niķeļa (26-12%) kausējums.
- alpaka Alpaks.
- alpinia Alpīnijas.
- purpurziedu alpīnija alpīniju suga ("Alpinia purpurata").
- traverss Alpīnismā - virzīšanās pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti).
- traversēt Alpīnismā - virzīties pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti).
- kalnākāpējs Alpīnists.
- žumārs Alpīnistu ekipējuma piederums, kas ļauj pa virvi brīvi pārvietoties uz augšu, bet pretējā virzienā tajā ieķīlējas.
- sasaite Alpīnistu paris, kas atrodas šādā saistījumā.
- leduscirtnis Alpīnistu rīks - kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piemēram, kāpienu izciršanai klintī, ledus sienā).
- dzelksnis Alpīnistu rīks, ar kuru ieķerties klints sienā.
- Trifolium alpestre Alpu āboliņš.
- Atragene alpina Alpu atragēne.
- Clematis alpina alpu atragēnes "Atragene alpina" nosaukuma sinonīms.
- Clematis sibirica alpu atragēnes "Atragene sibirica" nosaukuma sinonīms.
- luizija Alpu augs, ko audzē akmensdārzos.
- Juncus alpino-articulatus Alpu donis.
- Juncus geniculatus Alpu doņa "Juncus alpino-articulatus" nosaukuma sinonīms.
- Leontopodium alpinum Alpu ēdelveiss.
- Potamogeton alpinus Alpu glīvene.
- Lychnis alpina Alpu guntiņa.
- alpieši Alpu iedzīvotāji.
- vilkūne Alpu jāņogājs, mitros, ēnainos mežos un krūmājos diezgan bieži sastopams augs, zied maijā (medus augs).
- Dolomītu kalni Alpu kalnu posms Ziemeļitālijā.
- Priekšalpi Alpu kalnu sistēmas perifērijas grēdas, kas no dienvidiem, rietumiem un ziemeļiem aptver centrālo Alpu kristālisko iežu zonu, augstums - 2000-3000 m, no centrālajām grēdām kalnus atdala tektoniskas un erozijas ielejas.
- Pinguicula alpina Alpu kreimule.
- Alpu taucene Alpu kreimule.
- Thesium alpinum Alpu linlape.
- Tichoporum alpinum Alpu mazmeldrs.
- Aster alpinus Alpu miķelīte.
- Myosotis alpestris Alpu neaizmirstule.
- mazā raganzālīte Alpu raganzālīte.
- Circaea alpina Alpu raganzālīte.
- Androsace carnea Alpu vairodzene.
- migla Alpu vērene.
- Ribes alpinum Alpu vērene.
- sarkanā vilkune Alpu vērene.
- raeti Alpu vidusdaļas iedzīvotāji senatnē, kuru piederība kādai tautu grupai nav nosakāma, vēlāk tie sajaucās ar ķeltiem un pēc pakļaušanās Romai romanizējās; reti; rētu romāņi.
- ciklāmens Alpu vijolīte; ciklamena.
- ciklamīns Alpu vijolītes guma glikozīds.
- alpenes Alpu vijolītes.
- Laburnum alpinum Alpu zeltlietus.
- bubene Alpu zustrene ("Ribes alpinum"), akmeņlaužu dzimtas krūms, dzeltenīgiem ziediņiem, sarkanām ogām, jāņogulāju radinieks, bieži mitros ēnainos mežos; buburene.
- Halswigshof Alstiķu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā.
- alstroemeria Alstremērija.
- Oranžā alstremērija alstremēriju suga ("Alstroemeria aurantiaca").
- Allschwangen Alsunga.
- Alschwangensche Alsungas (senāk Alšvangas) pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Alšvangas dzirnavezers Alsungas dzirnavezers.
- alsundznieki Alsungas iedzīvotāji.
- Alschwangen Alsungas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Alsungas pagasta teritorijā.
- Stirnumuiža Alsungas novada apdzīvotās vietas "Bērzkalni" bijušais nosaukums.
- jaunmājnieki Alsungas novada apdzīvotās vietas "Jaunāsmājas" iedzīvotāji.
- reģenieki Alsungas novada apdzīvotās vietas "Reģe" iedzīvotāji.
- tīreļnieki Alsungas novada apdzīvotās vietas "Tīreļi" iedzīvotāji.
- anužnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Anuži" ("Anužas") iedzīvotāji.
- balandnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Balande" iedzīvotāji.
- ciekaužnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Ciekauži" iedzīvotāji.
- grāvernieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Grāveri" iedzīvotāji.
- stirnmuižnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Stirnumuiža" iedzīvotāji.
- ziedlejnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Ziedlejas" iedzīvotāji.
- Aliswangis Alsungas pagasta bijušais nosaukums, kas minēts 1230. g. pāvesta legāta līgumā ar kuršiem.
- Alschwangen Alsungas pils nosaukums, kas minēts vēstures dokumentos 1341. gadā, atradās tagadējā Kuldīgas novada Alsungas pagasta teritorijā.
- Alsup Alsupes muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Tirzas pagasta teritorijā.
- Alsviķe Alsviķi.
- Alswig Alsviķi.
- Alswig Alsviķu muiža, kas atradās tagadējā Alūksnes novada Alsviķu pagasta teritorijā.
- Aļšvangenskaja Alšvangas (tagad Alsungas) pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Alts Alta fjords ("Altafjord"), atrodas Finmarkā, Norvēģijas ziemeļu daļā, \~30 km garš, ietek lašiem bagātā Altaelvas upe.
- kvinta Alta vijole (brača).
- quinte Alta vijole.
- Rūdu Altajs Altaja kalnu rietumu pazeminātā daļa Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā un Krievijas Altaja Republikā un Altaja novadā, ietilpst Ubas, Kalbas, Ulbas, Kolivaņas, tigirecas u.c. grēdas, augstums - 1200-2000 m.
- Sibiraea laevigata Altaja sibireja.
- Sibiraea altaiensis Altaja sibirejas "Sibiraea laevigata" nosaukuma sinonīms.
- Abakanas grēda Altaja un Rietumsajānu robežgrēda ("Abakanskij hrebet"), garums - \~300 km, augstums - līdz 1984 m, virs 1700 m vjl. kalnu tundra, nogāzēs taiga.
- oiroti Altajiešu tautas nosaukums 1922.-1948. g.
- altai-kiži Altajiešu tautas pašnosaukums.
- retabls Altāra dekoratīvā paaugstinātā daļa.
- menza Altāra galds vai tā virsma.
- mappa Altāra sega katoļu baznīcā.
- asperages Altāra un dievlūdzēju apslacīšana ar svētīto ūdeni mises laikā.
- ciborijs Altāra, troņa, kapenes u. c. dekoratīvs pārsegums, kuru balsta četras kolonnas vai stabi.
- iekšbaznīca Altārdaļa.
- Ara Altāris, debess dienvidu puslodes zvaigznājs; arī šī nosaukuma saīsinājums.
- altārs Altāris.
- alteris Altāris.
- ziedeklis Altāris.
- konsekrēšana Altāru, baznīcu, Eiharistijas trauku iesvētīšana, kurā tie tiek nošķirti lietošanai dievkalpojumos.
- Altavilla Miliča Altavilla Miliča - pilsēta Itālijā ("Altavilla Milicia"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.).
- altēja Alteja, alceja.
- althaea Altejas - malvu dzimtas lakstaugu ģints.
- ārstniecības alteja alteju suga ("Althaea officinalis"), daudzgadīgs lakstaugs, no kura saknēm gatavo uzlējumu, šķidro ekstraktu un sīrupu bronhīta un elpas trūkuma ārstēšanai, lapas izmanto atkrēpošanas līdzekļa mukalīna gatavošanai.
- rožu alteja alteju suga ("Althaea rosea"), ko Latvijā audzē dārzos, līdz 2 m augsts lakstaugs ar lieliem ziediem lapu žāklēs.
- Altona Altenes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagasta teritorijā.
- alternatīve Alternatīva.
- iridoloģija Alternatīvās medicīnas nozare - diagnoscēšana pēc acs varavīksnenes, kas līdz šim nav zinātniski pamatota.
- crossover Alternatīvās rokmūzikas paveids - dažādu atšķirīgu muzicēšanas stilu apvienojums.
- iemiesojums Alternatīvs ķermenis, kuru vada lietotājs; tas var būt gan datoranimācijas tēls, gan robots reālajā pasaulē; avatārs.
- avatārs Alternatīvs ķermenis, kuru vada lietotājs; tas var būt gan datoranimācijas tēls, gan robots reālajā pasaulē; iemiesojums.
- Altiplana Altiplano - depresiju josla Centrālajos Andos.
- altinieks Altists.
- bračists Altists.
- Altowit Altovītes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagasta teritorijā.
- viola Alts (mūsdienu stīgu instruments).
- A Alts, alti.
- OT Alttuberkulīns (angļu "old tuberculine").
- troglofauna Alu fauna.
- žeirāt Alu gatavojot laist misu cauri žeirim.
- žeirēt Alu gatavojot laist misu cauri žeirim.
- žīrēt Alu gatavojot laist misu cauri žeirim.
- alinieks Alu iedzīvotājs.
- trogtoditi Alu iemītnieki, pirmatnējas tautas, kas stāv uz kultūras viszemākās pakāpes.
- Vardzija Alu klosteris (XII gs.) Gruzijā Kūras aizā, 70 km uz dienvidiem no Bordžomi, saglabājušās daudzas telpas, kas visas ierīkotas stāvā tufa klintī, muzejs kopš 1938. g.
- Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m.
- alluaudia Aluaudijas.
- Alūksnīte Alūksne - upe Latvijā.
- Beja Alūksne, Pededzes pieteka.
- Murjāņu upe Alūksne, Pededzes pieteka.
- Sarkanupe Alūksnes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, augštece Mārkalnes pagastā, vidustecē ir šo pagastu robežupe.
- Lielā Sarkanīte Alūksnes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, garums — 8 km.
- Skolasupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, garums - 6 km; Matisenes (Bejas) centra grāvis.
- Jērupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, izteka Alūksnes pilsētas austrumu nomalē.
- Robežstrauts Alūksnes lejteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, vidustecē Malienas pagasta robežupe, lejtecē - Mālupes; Robežupīte; Terešku strauts.
- Marienburg Alūksnes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā.
- Alyst Alūksnes nosaukums 8. gs. Pleskavas hronikās.
- alsviķieši Alūksnes novada (līdz 2009. g. - rajona) Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Alsviķi" (senāk - "Alsviķis") iedzīvotāji.
- bormanieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" iedzīvotāji.
- celenskieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Celenski" iedzīvotāji.
- karvenieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Karva" iedzīvotāji.
- Korva Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Karva" nosaukums vietējā izloksnē.
- kornetieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Korneti" iedzīvotāji.
- Nēķens Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Nēķene" bijušais nosaukums.
- nēķenieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Nēķens" iedzīvotāji.
- rēzacieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Rēzaka" iedzīvotāji.
- rēzeknieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Rēzekne" iedzīvotāji.
- Ķemeri Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums.
- Rēzaka Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums.
- Līvkalni Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļa, kas agrāk bija patstāvīgs ciems.
- Leivkolli Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļas "Līvkalni" nosaukums vietējā izloksnē.
- strautinieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" iedzīvotāji.
- tūjenieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Tūja" iedzīvotāji.
- Touja Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Tūja" nosaukums vietējā izloksnē.
- Anne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Anna" bijušais nosaukums.
- Sprekstes Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Anna" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems.
- annenieši Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Anna" iedzīvotāji.
- atenieši Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Ate" iedzīvotāji.
- atieši Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Ate" iedzīvotāji.
- Lajas Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas" nosaukums vietējā izloksnē.
- Mournīki Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Mūrnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
- Prīdeļi Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Prēdeļi" nosaukums vietējā izloksnē.
- Vecanne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vecanna" bijušais nosaukums.
- vecannenieši Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vecanna" iedzīvotāji.
- Vacanne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vecanna" nosaukums vietējā izloksnē.
- Viejiņi Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vējiņi" nosaukums vietējā izloksnē.
- Annenskaja Alūksnes novada Annas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Alt-Annenhof Alūksnes novada Annas pagasta un Vecannas muižas bijušais nosaukums vāciski.
- Meijeri Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Jaunanna" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Jaunanne Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Jaunanna" bijušais nosaukums.
- Cempji Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Kalncempji" bijušais nosaukums.
- Jaunalūksne Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Kolberģis" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Lipna Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Liepna" bijušais nosaukums.
- Līpna Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Liepna" bijušais nosaukums.
- Zeltiņš Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Zeltiņi" bijušais nosaukums.
- Zīmers Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Ziemeri" nosaukuma variants.
- veisikumieši Alūksnes novada Bejas pagasta apdzīvotās vietas "Veisikums", tagad "Vīsikums" iedzīvotāji.
- veisukumieši Alūksnes novada Bejas pagasta apdzīvotās vietas "Veisikums", vēlāk "Vīsikums" iedzīvotāji.
- vīsikumieši Alūksnes novada Bejas pagasta apdzīvotās vietas "Vīsikums" iedzīvotāji.
- ilzenieši Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Ilzene" iedzīvotāji.
- Jaunzemji Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" dažkārt lietots nosaukums.
- jaunzemieši Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" iedzīvotāji.
- Iļzenskaja Alūksnes novada Ilzenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Ilsen Alūksnes novada Ilzenes pagasta bijušais nosaukums.
- bejānieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" iedzīvotāji.
- Bejas mežniecība Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" kļūdains nosaukuma variants.
- Baja Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" nosaukuma variants.
- Bajs Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" nosaukuma variants.
- garjurieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Gariejuri" (arī "Garjuri") iedzīvotāji.
- Igaunieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Igaunīši" literarizēts nosaukuma variants.
- jaunalūksnieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunalūksne" iedzīvotāji.
- kolberģieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Kolberģis" iedzīvotāji.
- Šķiņķi Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Lejasšķiņķi" bijušais variants.
- Beja Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Matisene" kļūdains nosaukums.
- Putani Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Putāni" nosaukums vietējā izloksnē.
- Sisiņi Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Siseņi" nosaukuma variants.
- Strunķene Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Struņķene" kļūdains nosaukuma variants.
- Vacputrene Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Vecputrene" nosaukums vietējā izloksnē.
- vētrainieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Vētraine" iedzīvotāji.
- Vieverkols Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Vēverkalns" nosaukums vietējā izloksnē.
- Veisikums Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Visikums" bijušais nosaukums.
- Īvedne Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Ievedne" nosaukums vietējā izloksnē.
- jaunannenieši Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunanna" iedzīvotāji.
- lēģernieki Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Lēģernieki" iedzīvotāji.
- Lieģernīki Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Lēģernieki" nosaukums vietējā izloksnē.
- meijerieši Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Meijeri" (tagad - "Jaunanna") iedzīvotāji.
- Mežtakas Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Mežtekas" nosaukums vietējā izloksnē.
- svarenieši Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Svari" iedzīvotāji.
- svarieši Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Svari" iedzīvotāji.
- Svori Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Svari" nosaukums vietējā izloksnē.
- apekalnieši Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Apekalns" iedzīvotāji.
- Apukalns Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Apekalns" otrs nosaukums.
- apukalnieši Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Apukalns" iedzīvotāji.
- Bierziņi Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Bērziņi" nosaukums vietējā izloksnē.
- jaunlaicenieši Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunlaicene" iedzīvotāji.
- Opekols Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Opekalns" nosaukums vietējā izloksnē.
- Novo-Laicenskaja Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Neu-Laitzen Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Jerlāni Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Jerlani" nosaukuma variants.
- kalncempieši Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Kalncempji" iedzīvotāji.
- kalnciemieši Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Kalncempji" iedzīvotāji.
- Žogotas Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas" nosaukums vietējā izloksnē.
- Kalncempskaja Alūksnes novada Kalncempju pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Kalnemoise Alūksnes novada Kalncempju pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- adamovieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Adamova" iedzīvotāji.
- Oizgārša Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizgārša" bijušais nosaukums.
- Oizupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" bijušais nosaukums.
- aizupieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" iedzīvotāji.
- Bārzupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzupe" bijušais nosaukums.
- Brīžudorzs Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Briežudārzs" bijušais nosaukums.
- Demši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Demšas" bijušais nosaukums.
- demšenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Demšas" iedzīvotāji.
- kalvenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Kalvene" iedzīvotāji.
- kudinavieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Kudinava" iedzīvotāji.
- liepenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Liepna" iedzīvotāji.
- liepnieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Liepna" iedzīvotāji.
- Mežareja Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" bijušais nosaukums.
- rijenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" iedzīvotāji.
- rijieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" iedzīvotāji.
- rijnieki Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" iedzīvotāji.
- palsenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Palsas" iedzīvotāji.
- palsieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Palsas" iedzīvotāji.
- saidenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Saides" iedzīvotāji.
- saidieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Saides" iedzīvotāji.
- Stardupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Stārdupe" kļūdains nosaukuma variants.
- strautenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Strauti" iedzīvotāji.
- strautieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Strauti" iedzīvotāji.
- Lipnovskaja Alūksnes novada Liepnas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Lipnas pagasts Alūksnes novada Liepnas pagasta bijušais nosaukums.
- Maliena Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" bijušais nosaukums padomju laikā.
- brencenieši Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" iedzīvotāji.
- brencieši Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" iedzīvotāji.
- Kūpmaņi Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Kopmaņi" nosaukums vietējā izloksnē.
- malienieši Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Maliena" iedzīvotāji.
- Miernīki Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Mērnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
- Noglas Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Naglas" nosaukums vietējā izloksnē.
- Sebežnīki Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Sebežnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
- Svīstiņi Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Sviestiņi" nosaukums vietējā izloksnē.
- Olūdzene Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Alodzene" bijušais nosaukums.
- alodzenieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Alodzene" iedzīvotāji.
- ārmanieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Ārmaņi" iedzīvotāji.
- Bātarava Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Bāterava" bijušais nosaukums.
- Blekteskols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Blekteskalns" nosaukums vietējā izloksnē.
- Brīdinīki Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Briedinieki" nosaukums vietējā izloksnē.
- Cirakols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Cirakalns" nosaukums vietējā izloksnē.
- ērmanieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Ērmaņi" iedzīvotāji.
- gravinieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Graviņas" iedzīvotāji.
- igrivieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Igrive" iedzīvotāji.
- Lajaskrūgs Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Lejaskrogs" nosaukums vietējā izloksnē.
- mālupieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālupe" iedzīvotāji.
- Molupe Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālupe" nosaukums vietējā izloksnē.
- Pujakols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Pujakalns" nosaukums vietējā izloksnē.
- Sopikols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Sofikalns" nosaukums vietējā izloksnē.
- sofikalnieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Sofikalns", tagad "Igrīve" iedzīvotāji.
- Torvas Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Tarvas" nosaukums vietējā izloksnē.
- Žierveļi Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Žērveļi" nosaukums vietējā izloksnē.
- Malupskaja Alūksnes novada Mālupes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Mahlup Alūksnes novada Mālupes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- degumieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Degumi" iedzīvotāji.
- lāzberģieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lāzberģis" iedzīvotāji.
- Lāzberģis Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mārkalne" bijušais nosaukums.
- mārkalnieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mārkalne" iedzīvotāji.
- volkovieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Volkova" iedzīvotāji.
- Lasbergskaja Alūksnes novada Mārkalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Fianden Alūksnes novada Mārkalnes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- jasenicieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Jasenica" iedzīvotāji.
- jaseņecieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Jaseņeca" iedzīvotāji.
- tjuršinieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Tjuršina" iedzīvotāji.
- zabolovieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Zabolova" iedzīvotāji.
- zaicevieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Zaiceva" iedzīvotāji.
- čistidzieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Čistigi" iedzīvotāji.
- čistigieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Čistigi" iedzīvotāji.
- ficieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Fiki" iedzīvotāji.
- Vuķi Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Fjuki" bijušais nosaukums.
- kalnapededzieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnapededze" iedzīvotāji.
- kalnpededzieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnapededze" iedzīvotāji.
- kūdupieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Kūdupe" iedzīvotāji.
- ķursenieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Ķurši" iedzīvotāji.
- naumovieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Naumova" iedzīvotāji.
- pededzieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Pededze" iedzīvotāji.
- stuborovieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Stuborova" iedzīvotāji.
- Kalna Pededze Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas “Kalnapededze” bijušais nosaukums.
- Kalnapedeskaja Alūksnes novada Pededzes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Scharlotenburg Alūksnes novada Pededzes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Bordaskrūgs Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Bārdaskrogs" nosaukums vietējā izloksnē.
- korvenieši Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Korva" iedzīvotāji.
- mazlaicenieši Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazlaicene" iedzīvotāji.
- veclaicenieši Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Veclaicene" iedzīvotāji.
- Viezes Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Vēzes" nosaukums vietējā izloksnē.
- Staro-Laicenskaja Alūksnes novada Veclaicenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Alt-Laizen Alūksnes novada Veclaicenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- zeltinieši Alūksnes novada Zeltiņu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" iedzīvotāji.
- Zeļtinskaja Alūksnes novada Zeltiņu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Seltinghof Alūksnes novada Zeltiņu pagasta bijušais nosaukums.
- Bīranti Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Bieranti" nosaukums vietējā izloksnē.
- Cīlavas Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Cielavas" nosaukums vietējā izloksnē.
- Gorūži Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Garoži" nosaukums vietējā izloksnē.
- Gūbas Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Gobas" nosaukums vietējā izloksnē.
- Korkļi Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Kārkļi" nosaukums vietējā izloksnē.
- māriņkalnieši Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Māriņkalns" iedzīvotāji.
- Māriņkols Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Māriņkalns" nosaukums vietējā izloksnē.
- Ratenīki Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Ratenieki" nosaukums vietējā izloksnē.
- Stomari Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Stāmeri" nosaukuma variants vietējā izloksnē.
- ziedieši Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Ziedi" iedzīvotāji.
- ziemerieši Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Ziemeris" iedzīvotāji.
- Zemerskaja Alūksnes novada Ziemera pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Semershof Alūksnes novada Ziemera pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- alūksnieši Alūksnes pilsētas iedzīvotāji.
- Marienburga Alūksnes pilsētas vāciskā nosaukuma latviskojums.
- Marienburg Alūksnes pilsētas vāciskais nosaukums, kas cēlies no Marienburgas pils vārda, ko 1342. gadā Alūksnes ezera Marijas salā (tagad Pilssala) uzcēla Zobenbrāļu ordenis.
- Garjuru grāvis Alūksnes upes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
- Alūkste Alūksnīte - upe Latvijā, Jēkabpils un Madonas novadā.
- Aloksnīte Alūksnīte - upe Latvijā.
- mālūdens Alumīnija acetāta šķīdums.
- kutols Alumīnija borotannāts, gaiši brūns pulveris; lieto pret ādas slimībām un gonoreju.
- alumināti Alumīnija hidroksīda sāļi.
- kaolinīts Alumīnija hidroksilikāts, kas pieder pie mālaino minerālu grupas.
- aluminātu modulis alumīnija oksīda (Al~2~O~3~) masas attiecība pret dzelzs oksīda (Fe~2~O~3~) masu.
- alunds Alumīnija oksīds Al~2~O~3~, ko iegūst mākslīgi no boksītiem; lieto par abrazīvu materiālu un ugunsizturīgu tīģeļu izgatavošanai.
- boksīts Alumīnija rūda, kas radusies bazaltu un gneisu sairšanas procesā.
- duralijs Alumīnija sakausējums ar 4% vara un 0,5% mangāna.
- partinijs Alumīnija sakausējums ar alvu, varu un magniju.
- magnalijs Alumīnija sakausējums ar magniju (1-13%) u. c. elementiem; labi metināms, liela korozijizturība un plastiskums.
- tialīts alumīnija titanāts Al~2~TiO~5~; lieto oderējumam motoru būvē; galvenā īpašība - karsēts līdz 700 °C, neizplešas.
- dūralumīnijs Alumīnija un vara sakausējums ar nelielu mangāna, magnija, silīcija un dzelzs saturu.
- sklerons Alumīnija, cinka, vara, mangāna, litija, silīcija un dzelzs sakausējums.
- alniko Alumīnija, niķeļa un kobalta sakausējums.
- alsifers Alumīnija, silīcija un dzelzs sakausējums.
- aluminiums Alumīnijs - ķīmiskais elements.
- alumins Alumīnijs - ķīmiskais elements.
- Al Alumīnijs (ķīm. elements).
- alumīntermija Alumotermija - metālu iegūšana, to oksīdus reducējot ar alumīnija pulveri.
- elektrīts Alunds - mākslīgi iegūts kristālisks alumīnija oksīds.
- Nunusaku alunu un vemalu (Austrumindonēzija) mitoloģijā - pasaules koks, svētais koks, kas stāv kalna galā pie trīs upju iztekas Seramas salas rietumu pusē, no tā radušies visi aluni un vemali, tajā mīt pirmsenču dvēseles.
- vājalus Alus ar zemu alkohola procentu; novadējies, sliktas kvalitātes alus.
- pagāza Alus atliekas, padibenes.
- pagāze Alus atliekas, padibenes.
- pagāzne Alus atliekas, padibenes.
- šalmans Alus bārs, bārs.
- tošņilovka Alus bārs; bārs.
- šķivenis Alus darāmais trauks.
- alusdarniecība Alus darināšana.
- brūzis Alus darītava; spirta dedzinātava.
- alusdarītava Alus darītava.
- alvirtuve Alus darītava.
- mielestapa Alus dzērājs, iedzērājs.
- aldarība Alus gatavošana.
- karstraugs Alus ieraugs, kas iegūts, ieliekot raugu karstā misā.
- klapa Alus kanna, kroga kanna, kanna ar vāku.
- zeija Alus kāšamais trauks.
- buca Alus muca.
- špunde Alus mucas spunde.
- paķimene Alus nogulsnes (no rauga).
- drāka Alus paliekas, ieskaitot raugu mucas apakšā.
- pēctecis Alus patekas.
- šķiņķeriene Alus pienesēja, klientu apkalpotāja alus bārā, krodziniece.
- nokāšas Alus pildīšana (mucās).
- saltraugs Alus raudzējums, kam raugs ir ielikts aukstā, atdzisušā misā.
- Giness Alus ražošanas firma Īrijā, kas izdod Ginesa pasaules rekordu grāmatu.
- iesalasni Alus ražotnes blakusprodukts - izdiedzētu miežu graudu sakņu dīglīši; izmanto lopbarībai par proteīna un vitamīnu avotu.
- aizblunkšķēties Alus rūgšanas laikā izdot zināmas skaņas.
- sāmāt Alus rūgšanas procesa fāze, kad tas puto un čaukst.
- drabiņi Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas; drabiņas.
- drabiņas Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas.
- pilzinērs Alus šķirne - Pilzenes alus.
- žigulis Alus šķirne "Žiguļi"; šīs šķirnes alus.
- šmakovka Alus šķirne.
- žūrenieks Alus tecinātājs.
- tecenis Alus trauks.
- vērpis Alus trauks.
- džindžiņš Alus vai cits dzēriens, kas no līdz galam neizdzertām pudelēm salaistīts kopā; saskalas; stiprs kokteilis; džindžis.
- medalus Alus, kas ir raudzēts kopā ar medu; dzēriens, kam pēc noraudzēšanas ir pievienots medus.
- merisa Alus, ko Austrumāfrikā gatavo no durras.
- tapīņas Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma; patekas.
- tāpiņš Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma; patekas.
- patekas Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma.
- tāpins Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma.
- uzdziras Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma.
- stopalus Alus, ko pārdod, iepildot no mucas kausos, stopos u. tml.
- guldītais Alus, siers, degvīns, ar ko cienā viesus pēc jaunā pāra uzmodināšanas.
- gulētais Alus, siers, degvīns, ar ko cienā viesus pēc jaunā pāra uzmodināšanas.
- aluts Alus.
- bairis Alus.
- bairītis Alus.
- bierītis Alus.
- miestiņš Alus.
- miezītis Alus.
- pivčiks Alus.
- pivītis Alus.
- pivons Alus.
- zarakanna Aluskauss.
- Indas-Gangas līdzenums aluviāla zemiene no Arābijas jūras līdz Bengālijas līcim, starp Himelajiem (ziemeļos) un Dekānas plakankalni (dienvidos), Pakistānā, Indijas ziemeļu daļā un Bangladešā, garums - \~3000 km, platums - 250-300 km, augstums - līdz 270 m.
- Kolhīdas zemiene aluviāls līdzenums Aizkaukāza rietumos, Rioni lejteces baseinā, Melnās jūras piekrastē, Gruzijā, trīsstūrveida, garums rietumu-austrumu virzienā un platums piekrastē \~100 km, augstums - līdz 150 m.
- Kūras-Araksas zemiene aluviāls līdzenums, Aizkaukāza austrumos, Kūras un Araksas lejteces baseinā, starp Lielo un Mazo Kaukāzu, Azerbaidžānā, garums - 250 km, platums - 150 km, sauss subtropu klimats.
- alluvijs Alūvijs (2), holocēns; zemes virsējās jeb jaunākās kārtas, jaunākais ģeoloģiskais laikmets.
- aluvijums Alūvijs.
- Sn Alva (ķīm. elements).
- lodalva Alva, sakausējums ar alvu, ko izmanto lodēšanai.
- alna Alva.
- cinne Alva.
- olva Alva.
- stannum Alva.
- staniols Alvas folija.
- kannenieks Alvas kannu lējējs, plašākā nozīmē bļodnieks.
- apalvojums Alvas kārta, ar ko pārklāta priekšmeta virsma.
- alvojums Alvas kārta, kas pārklāta kāda metāla (parasti vara vai dzelzs) izstrādājuma virsmai.
- lapiņzelts Alvas sulfīds - zeltaini dzeltena ūdenī nešķīstoša, kristāliska viela ko izmanto krāsu sastāvā imitējot apzeltījumu poligrāfijā, glezniecībā, arī ģipša un koka priekšmetu apzeltīšanai.
- epikasīts Alvas un svina lodējamais pulveris, ko lietoja metālu pārklāšanai karstumā.
- kalcīna Alvas un svina sakausējums, ko apdedzina, līdz tas kļūst pelniem līdzīgs; lieto glazūras izgatavošanai.
- metallsidrabs Alvas vai tās sakausējumu plānas plāksnītes, ko izmantoja pārklājumiem, kā sudraba imitāciju.
- blitka Alvas zivtiņa ar āķi līdaku ķeršanai.
- babīts Alvas, vara un antimona sakausējums, antifriktīvs materiāls.
- āļava Alveja.
- ālava Alveja.
- ālaveja Alveja.
- alavejs Alveja.
- ālavene Alveja.
- aloja Alveja.
- aloje Alveja.
- alve Alveja.
- alvejs Alveja.
- stoletnieks Alveja.
- aloe Alvejas.
- cietā alvejīte alvejīšu suga ("Aloina rigida"), Latvijā aizsargājama.
- kokveida alveja alveju suga ("Aloe arborescens").
- sīksvītrainā alveja alveju suga ("Aloe striatula").
- īstā alveja alveju suga ("Aloe vera").
- alveolektomija Alveolārā izauguma nogriešana.
- Alverka Alverka du Ribatežu - pilsēta Portugālē ("Alverca do Ribatejo"), Lisabonas apgabalā, 31100 iedzīvotāju (2011. g.).
- azulēchi Alvētas glūdas plātnes, ko Spānijas mauri 13. gs. sāka lietot klonu un sienu izgreznošanai.
- Alvīšu ezers Alvīšezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
- Alvītes ezers Alvīšezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
- Alhesirasa Alvoranas jūras līcis Spānijas dienvidos, rietumos no Gibraltāra, platums - \~10km.; Gibraltāras līcis.
- aizalvot Alvot ciet.
- noalvot Alvot un pabeigt alvot.
- pāralvot Alvot vēlreiz, no jauna.
- alvīt Alvot.
- svinot Alvot.
- tinēt Alvot.
- tinnēt Alvot.
- stannāts Alvskābes sāls.
- tirkosi Alžīras strēlnieki franču armijā, tie sastādās pa pusei no iedzimtiem, pa pusei no frančiem; augstākā priekšniecība sastāv tikai no frančiem.
- sultānī Alžīras, Tripoles un Tunisas 18.-19. gs. zelta monēta.
- zuāvs Alžīriešu strēlnieks karaspēka daļās, kuras Francijas armijā gk. komplektēja no Alžīrijas iedzīvotājiem.
- DZ Alžīrija, valsts divburtu kods.
- DZA Alžīrija, valsts trīsburtu kods.
- alžīrieši Alžīrijas arābi, nācija, Alžīrijas pamatiedzīvotāji, runā arābu valodas dialektā.
- DZD Alžīrijas dinārs; Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms.
- Alžīra Alžīrijas galvaspilsēta (arābu valodā "El Djazair"), vilāja centrs, osta Vidusjūras krastā, 2,07 miljoni iedzīvotāju (2007. g.), vecajā pilsētas daļāmatrodas Lielā mošeja (11.-14. gs.), minarets (1323. g.), Abdarrahmāna mošeja un mauzolejs (1611. g.).
- Alžīrija Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika (arābu valodā "Al Jaza'ir") - valsts Āfrikas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, platība - 2400000 km^2^, 27 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Alžīra, administratīvais iedalījums - 48 vilājas, robežojas ar Tunisiju, Lībiju, Nigēru, Mali, Mauritāniju, Rietumsahāru un Maroku, kā arī ar Vidusjūru.
- Pūšļu svētki Aļaskas inuītu ziemas svinības, kurā gada laikā noķerto jūras dzīvnieku pūšļi tiek vilkti caur ledū izcirstiem āliņģiem, lai dzīvnieku dvēseles atdotu garu pasaulei un tiktu vēlreiz sūtītas uz šo pasauli kā medījums.
- Iliamnas ezers Aļaskas lielākais ezers (angļu val. "Iliamna"), platība - \~2100 kvadrātkilometru, garums - 125 km, platums - līdz 30 km, atrodas Aleutu grēdas ziemeļrietumu piekājē.
- malamuts Aļaskas malamuts - suņu šķirne, darba suns; nosaukums pēc kādas inuītu cilts.
- Chamaecyparis nootkatensis Aļaskas paciprese.
- algae Aļģes - grupa pilnīgi patstāvīgu zemāko augu nodalījumu, kas veidojušies dažādā laikā, attīstījušies pilnīgi patstāvīgi no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vairākas kopīgas pazīmes.
- fikomicētes Aļģsēnes, zemāko sēņu klase ar labi attīstītu daudzkodolu micēliju, kas nav sadalījies šūnās.
- phycomycota Aļģsēnes.
- sinhitrija Aļģsēnu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Synchytriaceae"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir kails protoplasts, 121 suga, gk. savvaļas augu parazīti, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- syncephalastraceae Aļģsēņu grupa, ko dažkārt izdala no piptocefalu dzimtas.
- hitrīdija Aļģsēņu hitridiomicēšu klases rinda ("Chytridiales"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir rizomicēlijs vai sīks, kails protoplasts, kas vēlāk pārklājas ar šūnapvalku, 300 sugu, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības.
- fliktīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases dzimta ("Phlyctidiaceae"), saldūdens aļģu, mikroskopisku ūdensdzīvnieku un ziedputekšņu parazīti vai saprofīti, sēnes ar vienšūnas vienkodola lapotni, kam ir paplašināta auglīgā daļa, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 10 sugu.
- rizofīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), Latvijā atrastas 5 sugas.
- fizoderma Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Physodermataceae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- rizīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Rhizidiaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- monoblepharis Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases monoblefarīdu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatētas 3 sugas.
- harpohitrīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases rinda ("Harpochytridiales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta ar 1 sugu.
- monoblefarīdas Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases rinda ("Monoblepharidales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta.
- olpīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridomicēšu klases dzimta ("Olpidiaceae"), sēņu veģettatīvais ķermenis ir sīks, kails protoplasts, kas pārveidojas par sporangiju, zoosporām 1 vica, parazitē aļģu, sēņu un ziedaugu šūnās.
- hitridiomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Chytridiomycetes"), to veģetatīvais ķermenis ir kails vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts vienšūnas micēlijs, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības, 4 rindas.
- oomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Oomycetes"), saprofīti un parazīti, raksturīgs labi izveidots, zarains vienšūnas micēlijs, 4 rindas, 550 sugu, Latvijā konstatētas 165 sugas.
- zigomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Zygomycetes"), zemākās sēnes ar labi attīstītu micēliju, kas nav sadalīts šūnās; dzimumvairošanās notiek, savienojoties divām šūnām, kas nav diferencētas vīrišķos un sievišķos elementos, 85 ģintis, 510 sugu, Latvijā konstatētas 23 ģintis, 79 sugas.
- albuginaceae Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases baltkrevju dzimta.
- albugo Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases baltkrevju dzimtas ģints.
- baltkreves Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Albuginaceae"), parazīti, kas izraisa augu stublāju, lapu un ziedu kroplības, 1 ģints ("Albugo"), 30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- olpidiopse Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Olpidiopsidaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
- pitija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Pythiaceae"), plaši izplatīti saprofīti un parazīti, atrodami ūdeņos, augsnē, izraisa dažādu augu slimības, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas.
- saprolegnija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Saprolegniaceae"), mikroskopiskas zemākās sēnes, kas dzīvo ūdenī uz nedzīviem augiem un dzīvniekiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 31 suga.
- peronosporaceae Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta.
- apodachlya Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases leptomītu dzimtas ģints.
- ripīdija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases leptomītu rindas dzimta ("Rhipidiaceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas, ezeru ūdeņos uz augu atliekām.
- lagedīnija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases rinda ("Lagenidiales"), Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
- leptomīti Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases rinda ("Leptomitales"), ūdenī mītošas sēnes, kas sastopamas uz pūstoša substrāta vai ar organiskām vielām bagātos notekūdeņos, Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
- archilegnia Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases saprolegniju dzimtas ģints, kas 20. gs. beigās nodalīta no saprolegniju ģints.
- aplanes Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases saprolegniju dzimtas ģints.
- fitoftora Aļģsēņu nodalījuma pitiju dzimtas ģints ("Phytophthora"), augstāko augu parazīti, izraisa kultūraugu un savvaļas augu slimības, \~70 sugu; Latvijā konstatētas 6 sugas.
- ahlijas Aļģsēņu nodalījuma saprolegniju dzimtas ģints ("Achlya"), ūdenssēnes, 35 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- aphanomyces Aļģsēņu nodalījuma saprolegniju dzimtas ģints.
- kunningamella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Cunninghamellaceae"), saprofīti, kas plaši izplatīti uz augu atliekām un augsnē, 6 ģintis, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas atrastas augsnē.
- mortierella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mortierellaceae"), augsnes saprofīti, vairošanās - zigogāmija, zigosporas aptver biezs hifu pinums, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas.
- mukors Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mucoraceae"), gk. saprofīti, kas plaši sastopami augsnē, uz zālēdāju dzīvnieku ekskrementiem, augu izcelsmes produktiem un organiskām atliekām, 12 ģintis, \~145 sugas, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 49 sugas.
- pilobola Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Pilobolaceae"), aļģsēnes, kas attīstās uz zālēdāju dzīvnieku ekstrementiem, 3 ģintis, 15 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas.
- piptocefalas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Piptocephalidaceae"), saprofīti, kas attīstās augsnē un uz dzīvnieku ekstrementiem, un parazīti uz citām sporangijpelējumu rindas aļģsēnēm; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas.
- tamnīdija Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Thamnidiaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
- ancylistes Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases kukaiņpelējumu dzimtas ģints.
- actinomucor Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases mucoru dzimtas ģints.
- absidia Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases mukoru dzimta.
- pilobolaceae Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases pilobolu dzimta.
- pilaira Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases pilobolu dzimtas ģints ("Pilaira"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- piptocephalis Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases piptocefalu dzimta ģints.
- endogonas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Endogonales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta.
- kukaiņpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Entomophthorales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta.
- sporangijpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Mucorales"), micēlijs labi attīstīts, zarains, gk. saprofīti, augsnē, uz pārtikas produktiem, arī uz ciām sēnēm, 360 sugu, Latvijā konstatētas 6 dzimtas, \~50 sugu.
- zoopāgi Aļģsēņu nodalījuma zoomicēšu klases rinda ("Zoopagales"), Latvijā nav konstatēta.
- diplopora Aļģu ģints, izveidoja veselu kaļķa un dolomīta slāņu kompleksu triasā Z Alpos.
- cianoficejas Aļģu klase, zilzaļās aļģes.
- algologs Aļģu pētnieks, speciālists algoloģijā 1 jeb aļģu pētniecībā.
- phycomycetes Aļģu sēnes.
- zoosporas Aļģu un dažu sēņu šūnas, ar kurām tās vairojas veģetatīva ceļā un kuras ar vicinu palīdzību pārvietojas pa ūdeni.
- fikociāns Aļģu zilums, zilaļģēs un dažās floridejās (sārtaļģēs) sastopamā zilā krāsviela ar karmoizīnsarkanu fluorescenci.
- anterīdijs Aļģu, sēņu, sūnaugu un paparžaugu vīrišķais dzimumorgāns.
- aļņāda Aļņa āda.
- platradzis Aļņa bullis ar lāpstveida ragiem.
- briedule Aļņa krāsas govs.
- dūrējs Aļņa, brieža vai stirnas vīriešu kārtas īpatnis ar ragiem, kuriem nav žuburu.
- phyllitis Aļņpapardes.
- apaļradzis Aļņu bullis, kam ragi nav lāpstveida.
- punduržubīte Amadīnžubīte.
- Euphorbia ammak Amaka eiforbija.
- Amalienhof Amalijas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagasta teritorijā.
- amanats Amānats.
- amiši Amanīti, eimiši.
- amīši Amanīti.
- eimiši Amanīti.
- Amara Amāra - pilsēta Irākā.
- kaķaaste Amarants ("Amaranthus").
- nevīstene Amarants ("Amaranthus").
- ruņčaste Amarants ("Amaranthus").
- celozija Amarantu dzimtas ģints ("Celosia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, \~70 sugu, Latvijā atsevišķas dārza formas audzē kā viengadīgus krāšņumaugus īpatnējo ziedkopu dēļ; gaiļsekste; sārtcekule.
- irezīne Amarantu dzimtas ģints ("Iresine"), lakstaugi, puskrūmi vai koki, gk. divmāju augi, \~80 sugu (Amerikā, Austrālijā), Latvijā kā krāšņumaugus, gk. paklājdobēs, audzē 2 sugas.
- alternantera Amarantu dzimtas ģints, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, 8-10 cm augsti lakstaugi, ar dažādas noikrāšas lapām.
- gomfrēna Amarantu dzimtas, Amerikas tropu augs, audzē gk. siltumnīcās kā viengadīgas puķes ar purpurvioletāmziedu galviņām 1,5-2 cm diametrā.
- baltais amarants amarantu suga ("Amaranthus albus").
- balandu amarants amarantu suga ("Amaranthus blitoides").
- astainais amarants amarantu suga ("Amaranthus caudatus").
- asinssarkanais amarants amarantu suga ("Amaranthus cruentus").
- zilganais amarants amarantu suga ("Amaranthus lividus").
- liektais amarants amarantu suga ("Amaranthus retroflexus").
- dzeloņainais amarants amarantu suga ("Amaranthus spinosus").
- amarilis Amarillis.
- Amarila Amarilo - pilsēta ASV, Teksasas štatā.
- amaryllis Amariļļi.
- krīnija Amariļļu dzimtas ģints ("Crinum"), daudzgadīgi sīpolaugi, 150 sugu, Latvijā dažas sugas audzē kā telpu puķes.
- eihāre Amariļļu dzimtas ģints ("Eucharis"), dekoratīvi, krāšņi augi, kas piemēroti audzēšanai apsildāmā dobē siltumnīcā.
- sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Galanthus") augs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari, 18 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 4 sugas.
- hemante Amariļļu dzimtas ģints ("Haemanthus").
- ifeone Amariļļu dzimtas ģints ("Ipheion"), dekoratīvi sīpolaugi, ko Latvijā audzē reti, augi zemi, to lapas smaržo pēc sīpoliem, ziedi mirdzošos zilos toņos.
- iksiolirioni Amariļļu dzimtas ģints ("Ixiolirion"), dekoratīvi sīpolaugi.
- pienpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Leucojum"), daudzgadīgi lakstaugi, sīpolaugi, 9 sugas, Latvijā kultivē 2 sugas, kas dažkārt pāriet savvaļā (līdzīga sniegpulkstenītei); baltpulkstenīte.
- narcise Amariļļu dzimtas ģints ("Narcissus"), daudzgadīgs sīpolaugs ar baltiem vai dzelteniem smaržīgiem ziediem, garām, šaurām lapām;, savvaļā \~30 sugu, izveidots \~12000 šķirņu, no kurām Latvijā kā krāšņumaugus audzē 600-700 šķirņu.
- nerīne Amariļļu dzimtas ģints ("Nerine"), dekoratīvi augi, ko Latvijā audzē gk. traukos un telpās.
- tuberoze Amariļļu dzimtas ģints ("Polianthes"), krāšņumaugs ar ļoti smaržīgiem ziediem.
- sprekēlija Amariļļu dzimtas ģints ("Sprekelia").
- sternbergija Amariļļu dzimtas ģints ("Sternbergia"), dekoratīvs sīpolaugs, kas zied rudenī, jāstāda siltā, saulainā vietā.
- tulbāgija Amariļļu dzimtas ģints ("Tulbaghia).
- valota Amariļļu dzimtas ģints ("Vallota"), dekoratīvi ziedaugi.
- zefirante Amariļļu dzimtas ģints ("Zephyranthes"), daudzgadīgs augs ar šaurām, lineārām lapām un baltiem, dzelteniem vai rozā ziediem.
- Amarneek Amarnieku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā.
- Amada Amata - upe Latvijā.
- brīvmeistars Amatā (cunftē) neuzņemts amatnieka meistars.
- kollēga Amata biedrs.
- mackops Amata biedrs.
- mačkups Amata biedrs.
- confrater Amata brālis, līdzbrālis.
- caurbira Amata kandidāts, kas vēlēšanās nav ievēlēts.
- abolīcija Amata likvidēšana, atstādināšana no amata.
- zeļļstiķis Amata mācekļa pārbaudes darbs.
- darbaudzināšana Amata prasmju ilgstoša apmācība darba vietā.
- šrāgs Amata rullis; šrāga.
- confrere Amata vai korporācijas biedrs.
- aldermanis Amata vecākais; Rīgā aldermanis bija ģildes priekšnieks; _arī_ oldermenis, eltermanis.
- kompaņonāži Amata zeļļu apvienības Francijā, darbojās gk. slepeni, radās 12.-13. gs. lai palīdzētu klejojošiem amatniekiem, pastāvēja līdz 19. gs., kad to vietā radās arodbiedrības.
- sukcedēt Amatā, valdībā, mantojumā sekot.
- Ammat Amata.
- Dēdupe Amatas augšteces kreisā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā.
- Dūmkalna strauts Amatas augšteces labā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā.
- Sarkaņupe Amatas augšteces labā krasta pieteka Skujenes pagastā, iztek no Sarkaņu ezera.
- Rezguļu upe Amatas augšteces labā krasta pieteka.
- Incēnu iezis Amatas kreisā krasta krauja upes līkumā aiz Kumadas ietekas, Līgatnes pagastā, augstums — 40 m, atsedzas Gaujas svītas smilšakmeņi.
- Skujupe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā, garums - \~5 km.
- Dadžupe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā, garums - 11 km.
- Maiļupe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā, garums - 12 km; Āpšupe.
- Ratnieku upe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā.
- Nediene Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Amatas pagastā, iztek no Ruķeļu ezera, garums - 10 km; Nadiena; Nediena; Vedienīte; Zāģerupe.
- Pērļupe Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 12 km, kritums - 104 m; Pērļupīte.
- Barona grāvis Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā, garums — \~2 km.
- Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa.
- Dzirkstupe Amatas kreisā krasta pieteka Skujenes pagastā, garums - \~2 km, iztek no Kosas dīķa.
- Pētupīte Amatas kreisā krasta pieteka, garums - 4 km.
- Silnieku strauts Amatas labā krasta pieteka Amatas pagastā, augštece Drabešu pagastā.
- Vilkate Amatas labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā; Vilkata.
- Zvirgzdupe Amatas labā krasta pieteka Skujenes pagastā; Kļaviņupīte.
- Dzirnupe Amatas labā krasta pieteka Vaives pagastā, vidustece \~1 km posmā Skujenes pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe, garums - 6 km, izveidojas satekot Pieņupei ar Mellupi un Krampupi.
- Putras upe Amatas labā krasta pieteka.
- Pautupīte Amatas labā krasta pieteka.
- amatieši Amatas novada Amatas ciema iedzīvotāji.
- drabesieši Amatas novada Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Drabeši" iedzīvotāji.
- araišnieki Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Āraiši" iedzīvotāji.
- billēnieši Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Bille" iedzīvotāji.
- rācēnieši Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Rāceņi" iedzīvotāji.
- krīgalieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Krīgaļi" iedzīvotāji.
- ķēcēnieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Ķēči" iedzīvotāji.
- laksēnieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Lakši" iedzīvotāji.
- merķelieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Merķeļi" iedzīvotāji.
- briedēnieši Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Briežumuiža" iedzīvotāji.
- ezēnieši Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ežu muiža" iedzīvotāji.
- pērkonieši Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Pērkoņi" iedzīvotāji.
- sērmūksēni Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Sērmūkši" iedzīvotāji.
- Skujenes muiža Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Skujene" bijušais nosaukums.
- Kosas muiža Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas “Ģērķēni” bijušais nosaukums.
- Schloss-Schujen Amatas novada Skujenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- bērzļaudieši Amatas novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzs" (senāk – "Bērzmuiža") iedzīvotāji.
- Neuhof Amatas novada Zaubes pagasta bijušais nosaukums.
- ģiksēnieši Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Ģikši" iedzīvotāji.
- ģiksieši Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Ģikši" iedzīvotāji.
- leimanieši Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" iedzīvotāji.
- rencēnieši Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Rencēni" iedzīvotāji.
- Tālie Sīļi Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" nosaukuma variants.
- spārēnieši Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" iedzīvotāji.
- Spāres muiža Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" nosaukuma variants; muiža pirmoreiz minēta 16. gs. 2. pusē, kungu māja celta 1790. g., kopš 1940. g. tajā darbojas Spāres pamatskola, pārējā apbūve saglabājusies fragmentāri.
- Rencēnu skola Amatas pagasta apdzīvotās vietas “Amatas skola” nosaukuma variants.
- Rogas upe Amatas pietekas Pautupītes kreisā krasta pieteka.
- Ņiņigi Amaterasu mazdēls sintoisma ticējumos; laikā kad debesīs valdīja haoss, Amataresu viņu sūtīja pārvaldīt Japānas salas, un viņš kļuva par pirmo Japānas imperatoru.
- kinoamatieris Amatieris, kas darbojas kinomākslā.
- APS amatieru fotofilmas formāta standarts ar kadra izmēru 16,7x30,2 mm un tā apstrādes sistēma automatizētai fotoattēlu izgatavošanai; ieviests 1996. g., izstrādāja firma "Advanced Photo System".
- amatnica Amatniece.
- mājamatniecība Amatniecība sākotnējā stadijā, kad patērētāja saimniecībā izgatavoja tai nepieciešamos amatnieku ražojumus.
- ergastērijs Amatniecības darbnīca Senajā Grieķijā, Romas austrumu provincēs, vēlāk - Bizantijā; izmantoja vergu darbu.
- mājrūpnieks Amatniecības izstrādājumu ražotājs kas strādā mājās.
- galdniecība Amatniecības nozare - koksnes apstrādāšana un priekšmetu izgatavošana no tās.
- mūrniecība Amatniecības nozare, kas celtniecībā veic: pamatu, mūra sienu, skursteņu un krāšņu celšanu un labošanu, apmetuma un betonēšanas darbus.
- podniecība Amatniecības nozare, kas ietver apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošanu.
- skārdniecība Amatniecības nozare, kas pagatavo, izlabo skārda izstrādājumus un jumj skārda jumtus.
- namdarība Amatniecības nozare, kas pārzina koka ēku celšanas un ēku koka daļu izgatavošanas darbus.
- stīpniecība Amatniecības nozare, kas pārzina mucu un stīpu pagatavošanu.
- kokamatniecība Amatniecības nozare, kurā par izejmateriālu izmantoja koku.
- daiļamatniecība Amatniecības nozares, kuru darinājumiem ir mākslinieciska vērtība.
- riepniecība Amatniecības vai rūpniecības nozare, kas izgatavoja sienamos pavedienus, auklas, valgus, virves, riepes u. c.
- mucniecība Amatniecības, arī rūpniecības nozare - mucu, arī citu koka trauku izgatavošana.
- papeterija Amatnieciska papes un papīra izstrādājumu pagatavošana.
- amatistaba Amatnieka darbnīca, kas aizņem atsevišķu istabu kādā ēkā.
- verštube Amatnieka darbnīca.
- amatizglītība Amatnieka kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamā izglītība.
- kanninieki Amatnieki, kas lēja alvas traukus.
- būvgaldnieks Amatnieks - būvgaldniecības speciālists.
- ķepis Amatnieks (īpaši mūrnieks), kura darba rezultāts ir neglīts.
- amatmeistars Amatnieks, amata meistars.
- taisītājs Amatnieks, kas (ko) gatavo, darina.
- ādminis Amatnieks, kas apstrādā jēlādas.
- galdnieks Amatnieks, kas apstrādā koksni un izgatavo priekšmetus no tās.
- kaparkalējs Amatnieks, kas apstrādā varu.
- namdaris Amatnieks, kas gatavo celtņu koka daļas, ceļ koka celtnes.
- banderis Amatnieks, kas gatavo koka traukus; mucinieks.
- banders Amatnieks, kas gatavo koka traukus; mucinieks.
- kocnieks Amatnieks, kas gatavo koka traukus.
- traukmeisters Amatnieks, kas gatavo koka traukus.
- skritulnieks Amatnieks, kas gatavo ratu riteņus.
- ratenieks Amatnieks, kas gatavo ratus, riteņus.
- štellmakars Amatnieks, kas gatavo ratus; ratnieks.
- kurpnieks Amatnieks, kas gatavo vai labo apavus.
- pulksteņmeistars Amatnieks, kas gatavo vai labo pulksteņus.
- ratiņdreimanis Amatnieks, kas gatavo vērpjamos ratiņus.
- ratīnmeistars Amatnieks, kas gatavo vērpjamos ratiņus.
- zārcinieks Amatnieks, kas gatavo zārkus.
- kokgrebis Amatnieks, kas grebj pēc dotā parauga un strādā pa daļai ar mašīnu; reizēm tā apzīmē arī mākslinieku, kas pats zīmē un pats grebj.
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo (podiņu) krāsnis, plītis, kamīnus.
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
- tūbnieks Amatnieks, kas izgatavo filca izstrādājumus.
- ratnieks Amatnieks, kas izgatavo koka daļas ratiem, kamanām, lauksaimniecības rīkiem u. tml. un samontē tos.
- mucinieks Amatnieks, kas izgatavo mucas, arī citus koka traukus.
- ragavnieks Amatnieks, kas izgatavo ragavas.
- sietnieks Amatnieks, kas izgatavo sietus (1).
- skārdnieks Amatnieks, kas izgatavo skārda izstrādājumus, ierīko skārda jumta segumu un ūdens novadīšanas ierīces.
- širenieks Amatnieks, kas izgatavo širas (zirga aizjūga piederumu).
- seglinieks Amatnieks, kas izgatavo, labo ādas izstrādājumus, parasti iejūga piederumus, seglus.
- riepnieks Amatnieks, kas izgatavoja virves; virvju vijējs.
- jumiķis Amatnieks, kas jumj jumtus.
- pulksteņlabotājs Amatnieks, kas labo pulksteņus.
- tapsētājs Amatnieks, kas līmē tapetes, pieliek aizkarus, drapērijas u. c.
- gravieris Amatnieks, kas nodarbojas ar gravēšanu.
- krustārijs Amatnieks, kas nodarbojas ar izcilu attēlu izgriešanu.
- maiznieks Amatnieks, kas nodarbojas ar maizes cepšanu; maiznīcas īpašnieks; arī maizes tirgotājs.
- mūrnieks Amatnieks, kas nodarbojas ar mūrēšanu.
- piegriezējs Amatnieks, kas piegriež 2 (1).
- sīkamatnieks Amatnieks, kas ražo preces nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku.
- bītnieks Amatnieks, kas slepeni strādāja ārpus cunftes un ar lētāku darbu konkurēja cunftu amatniekus.
- akmeņslīpētājs Amatnieks, kas slīpē akmens virsmas.
- būvamatnieks Amatnieks, kas strādā celtniecībā.
- drēbnieks Amatnieks, kas šuj virsdrēbes.
- skursteņslaucītājs Amatnieks, kas tīra skursteņus, krāsnis, arī pārzina to stāvokli.
- stiklinieks Amatnieks, kas veic (kā) stiklošanu.
- daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piemēram, zīmē izkārtnes, dažādus uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
- vērpis Amatnieks, kas vij virves.
- techniķis Amatnieks, sava aroda pratējs ar izglītību tehnikas nozarē.
- varkalis Amatnieks, strādnieks, kas izgatavo vai labo vara priekšmetus, galvenokārt traukus, kaļot varu.
- traucinieks Amatnieks, trauku izgatavotājs.
- malacis Amatnieks; labs sava darba pratējs.
- amadnieks Amatnieks.
- amatinieks Amatnieks.
- omatnīks Amatnieks.
- verķis Amatnieks.
- gamin Amatnieku māceklis; ielas puika; zēns.
- brālība Amatnieku organizācija; transportā nodarbināto apvienība (feodālajā Rīgā); amats, cunfte.
- amats Amatnieku organizācija; transportā nodarbināto apvienība (feodālajā Rīgā); cunfte, brālība.
- Vairogmiests Amatnieku un zvejnieku apmetnes nosaukums, kas 16. gadsimtā bija izveidojusies tagadējā Bauskas pilsētas vietā Mēmeles un Mūsas sanesumu izveidotā pussalā; vienlaicīgi jau tad tika lietots arī Bauskas vārds.
- mantzinis Amatpersona (dažās zemēs), kas glabā un pārzina valsts kasi.
- maģistrāts Amatpersona (dažu valstu tiesu iestādēs, valsts iestādēs, pilsētas valdē, pārvaldē).
- staļļmeistars Amatpersona (galmā, muižā, pilsētā), kuras pārziņā bija stallis ar zirgiem un zirgu puiši.
- mierstarpnieks Amatpersona (Krievijā līdz 1917), ko iecēla no vietējo muižnieku vidus 1861. gada 19. februāra likuma realizēšanai, strīdu un sūdzību izmeklēšanai muižnieku un zemnieku starpā.
- mantzinis Amatpersona (rotā, baterijā u. tml.), kas pārzina mantnīcu (3).
- fogts Amatpersona (viduslaikos Livonijā, Vācijā) ar dažādām funkcijām (piemēram, pils un pils novada pārvaldītājs, tiesnesis, soģis).
- komisārs Amatpersona ar politiskām, administratīvām vai citām funkcijām.
- virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
- asesors Amatpersona dažāda ranga tiesu vai citās valsts iestādēs.
- kambarjunkurs Amatpersona feodālā valdnieka galmā; aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam, kas nav sasniedzis 36 gadu vecumu; persona, kam ir šāds tituls.
- kambarkungs Amatpersona feodālā valdnieka galmā; aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam; persona, kam ir šāds tituls.
- kamerārijs Amatpersona Francijā 10.-11. gs., kura vadīja kamerālīpašumu pārvaldi; vēlāk šis amats kļuva par goda amatu.
- pagastturis Amatpersona Krievijā 11.-16. gs., kas lielkņaza vai dalienas kņaza vārdā pārvaldīja pagastu, kārtoja administratīvās un tiesu lietas; algu nesaņēma, bet dzīvoja uz pagasta rēķina.
- kamerlengs Amatpersona pāvesta kūrijā, kas laikā starp iepriekšējā pāvesta nāvi un jaunā pāvesta ievēlēšanu pilda Vatikāna valsts galvas pienākumus.
- instruktors Amatpersona PSRS valsts, kooperācijas vai sabiedriskās organizācijās.
- tribūns Amatpersona senajā Romā.
- eklēsiarchs Amatpersona senos klosteros, kas pārzināja baznīcas ēkas apsardzību un tīrību kā arī dievkalpojuma kārtību klosterī pēc baznīcas statūtu noteikumiem.
- ģenerālkvartīrmeistars Amatpersona vācu ģenerālštābā un armiju štābos.
- referendārijs Amatpersona Žečpospolitas karaļa galmā 16.-18. gs., kurš uzklausīja privātpersonu sūdzības un nodeva tās kancelejā tālākai paziņošanai karalim.
- pārvaldnieks Amatpersona, kam ir augstākā administratīvā vara (kādā valsts teritorijā).
- komandants Amatpersona, kas (piemēram, dzelzceļa stacijā, ostā) uzrauga militāro transportu.
- inspicients Amatpersona, kas gādā par to, lai pakļautās iestādes vai personas izpildītu attiecīgos pienākumus.
- priekšnieks Amatpersona, kas ieņem vadošu amatu; cilvēks, kas ko vada, pārzina.
- arbitrs Amatpersona, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
- bizūkurs Amatpersona, kas ko pārmeklē, kontrolē; uzraugs.
- cenzors Amatpersona, kas pārrauga informācijas līdzekļos, grāmatās, mākslas darbos u. tml. izplatāmo informāciju.
- locmeistars Amatpersona, kas pārzina bīstamo jūras vietu norobežošanu (norobežojuma zīmju izlikšanu).
- gobnieks Amatpersona, kas pārzināja gobu nodevas.
- gobzinis Amatpersona, kas pārzināja gobu nodevas.
- revidents Amatpersona, kas pilnvarota izdarīt revīziju (1).
- notārs Amatpersona, kas sastāda un apliecina juridiskus aktus un apstiprina parakstu īstumu uz dokumentiem, kā arī dokumentu kopiju īstumu.
- aizstāvis Amatpersona, kas tiesas procesā oficiāli aizstāv apsūdzētā intereses.
- priekšsēdētājs Amatpersona, kas vada (piemēram, valsts iestādi, organizāciju, biedrību).
- administrators Amatpersona, kas veic noteiktus pārvaldes uzdevumus.
- referents Amatpersona, kas ziņo par kādiem noteiktiem jautājumiem, sniedz konsultācijas tajos, arī veic kādus noteiktus uzdevumus.
- amatvīrs Amatpersona.
- oficiants Amatpersona.
- vīza Amatpersonas atzīme uz dokumenta, kas apliecina, ka tā saturs ar amatpersonu saskaņots, dokuments reģistrēts u. tml.
- amatļaunprātība Amatpersonas izdarīts noziedzīgs nodarījums, kas paveikts ļaunprātīgā nolūkā.
- nolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kārtībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm.
- amatnolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, ja amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kartībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm.
- indults Amatpersonas piešķirta īpaša privilēģija; licence vai atļauja; iecietīga izturēšanās, tolerance; grēku atlaišana, arī maksājuma termiņa atlikšana.
- adjunkts Amatpersonas vietnieks.
- konklāvists Amatpersonas, kas kopā ar kardināliem atrodas konklāva telpās pāvesta vēlēšanu laikā.
- uzture Amatpersonu uzturēšana uz vietējo iedzīvotāju rēķina Senkrievijā un Maskavas valstī līdz 16. gs.
- palīgamats Amats, kas palīdz nodrošināt galveno darbu veikšanu darbu kopumā.
- blakusamats Amats, ko publiskas iestādes darbinieks ieņem blakus savam pamata amatam, kas pieļaujams kā izņēmums ar augstāka priekšnieka atļauju uz laiku.
- ierēde Amats, štata vieta.
- arods Amats; speciāla praktiskā, parasti tehniskā profesija, specialitāte.
- amads Amats.
- handverķis Amats.
- metier Amats.
- omats Amats.
- remests Amats.
- šanse Amats.
- šefte Amats.
- abutilon megapotamicum Amazones abutilone.
- Alocasia x amazonica Amazones alokāzija.
- nažzivs Amazones baseinā dzīvojoša zivju suga ar nažveidīgu vēdera spuru.
- Ene Amazones garākās iztekupes Apurimakas upes paralēls nosaukums tās lejtecē.
- Para Amazones grīvas dienvidu atteka Brazīlijā, garums - \~200 km, platums - 10 km, lielākais dziļums - 40 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 3,5 m, ietek Maražas līcī.
- Žapura Amazones kreisā krasta pieteka (port. val. "Japura") Kolumbijā (kur saucas - Kaketa) un Brazīlijā, garums - \~1930 km, sākas Centrālajā Kordiljerā.
- Putumajo Amazones kreisā krasta pieteka Dienvidamerikā ("Putumayo"), garums - 1580 km, gandrīz visā garumā Kolumbijas, Ekvadoras un Peru robežupe, lejtece Brazīlijā, kur tās nosaukums Isa, izteka Andos.
- Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas.
- Žavari Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Javari"), Brazīlijas un Peru robežupe, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Peru - Javari ("Rio Yavari").
- Ukajali Amazones pieteka Peru (sp. val. "Ucayali"), garums (kopā ar Apurimaku) - 1950 km, veidojas Andu Austrumkordiljerā, satekot Tambo (augštecē nos. Apurimaka) un Urubambai.
- Jurva Amazones pietekas Žurua nosaukums augštecē, Peru.
- Cephalopterus ornatus Amazones saulsargputns.
- īnija Amazones upesdelfīns - delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus.
- karaliskā viktorija Amazones viktorija.
- Amazonija Amazones zemiene, atrodas Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi.
- Amazones zemiene Amazonija - zemiene Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi.
- Ambel Ambeļmuižas (arī Ambeļa muiža) bijušais nosaukums vāciski.
- Ombu muiža Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ambeļi" bijušais nosaukums.
- Nadvyški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Augškalne" bijušais nosaukums latgaliski.
- Nadviški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Augškalne" bijušais nosaukums.
- Berezovka Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Bērzene" nosaukuma variants.
- Daņiļeviči Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Daniļeviči" nosaukuma variants.
- Dzirvaniškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaņišķi" nosaukuma variants.
- Dzirvaniški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaņišķi" nosaukuma variants.
- Dzirvaniškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaņišķi" nosaukums latgaliski.
- Garšani Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Garšāni" nosaukuma variants.
- Gņilaruča Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Gļinaruča" bijušais nosaukums.
- Gņiloj Ručej Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Gļinaruča" bijušais nosaukums.
- Greiži Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Graiži" nosaukuma variants.
- greizieši Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Greiži" iedzīvotāji.
- Zaporkys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ivanovka" otrs nosaukums latgaliski.
- Zaporkas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ivanovka" otrs nosaukums.
- stupelišķi Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupelišķi" iedzīvotāji.
- stupelišķieši Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupelišķi" iedzīvotāji.
- Jaunstupeliškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" nosaukuma variants.
- Jaunuos Stupelišķys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" nosaukums latgaliski.
- škaparieši Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Škapari" iedzīvotāji.
- Kolna Škapari Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Škapari" nosaukums latgaliski.
- Kaļķis Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaļkes" nosaukums latgaliski.
- Kaļkes Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķes" nosaukuma variants.
- Kaļkis Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķes" nosaukuma variants.
- Karališki Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Karališkas" nosaukuma variants.
- Karališkys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Karališkas" nosaukums latgaliski.
- Kloveni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kloveņi" nosaukums latgaliski.
- Kondaunīki Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kondavnīki" nosaukuma variants.
- Myglāni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Miglāni" nosaukums latgaliski.
- Mīžasāta Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Mīžusāta" nosaukuma variants.
- Skrebeli Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Skrebeļi" nosaukuma variants.
- Skromuoni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Skromoni" nosaukums latgaliski.
- Svieteņi Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Svēteņi" nosaukuma variants.
- Svieteni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Svēteņi" nosaukums latgaliski.
- Skeiviškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Škīviški" nosaukuma variants.
- Šķiviški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Škīviški" nosaukuma variants.
- Škeiviškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Škīviški" nosaukums latgaliski.
- Vecās Stupeliškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukuma variants.
- Vecie Stupiliški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukuma variants.
- Vecuos Stupeliškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukums latgaliski.
- Zaborjes Ubadziški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zaborjes Ubadziņš" nosaukuma variants.
- Ubadziškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zaborjes Ubadziņš" nosaukuma variants.
- Zabornaja Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zaborjes Ubadziņš" nosaukuma variants.
- Mozī Kuseni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kuseņi” nosaukums latgaliski.
- Zascennyje Kuseni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas “Zastennije Kuseņi” nosaukums latgaliski.
- Rogačevka Ambeļu un Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Rogačovka" nosaukuma variants.
- Annenburg Amberģes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagasta teritorijā.
- ambient Ambients.
- amblystoma Ambistomas.
- amblystomatidae Ambistomu dzimta.
- tīģerambistoma Ambistomu dzimtas ģints ("Amblystoma tigrina").
- pleoptika Ambliopijas terapijas metode.
- ambistomas Amblistomas, šķērszobji - astaino abinieku kārtas dzimta ("Amblystomatidae"), 4 ģintis, 35 sugas, ķermeņa garums - 8-30 cm, gk. Ziemeļamerikā un Vidusamerikā; mīt gan ūdenstilpnēs, gan uz sauszemes, dažas rāpjas kokos vai rok alas.
- antiamboceptors Amboceptora antiviela; darbojas uz tā komplementofilo grupu.
- biceptors Amboceptors ar divām komplementofilām grupām.
- policeptors Amboceptors, kas saista vairākus komplementus.
- amboini Amboni.
- alori Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- aruāņi Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- kaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- makasaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- mambaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- mari Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- rotieši Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- serami Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- tokodi Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- Ambracken Ambrakas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagasta teritorijā.
- hamamelidaceae Ambras koki, divdīgļlapju augu dzimta "Rosales" rindā, koki un krūmi ar pamīšus sakārtotām lapām un neuzkrītošiem ziediem vārpās vai galviņās, ar balzamsveķiem koksnē un mizā.
- liquidambar Ambraskoki.
- ambrosia Ambrozijas - kurvjziežu dzimtas ģints.
- ambrozija Ambrozijs.
- vērmeļlapu ambrozija ambroziju suga ("Ambrosia artemisiifolia").
- kailvārpu ambrozija ambroziju suga ("Ambrosia psilostachhya").
- trīsdaivu ambrozija ambroziju suga ("Ambrosia trifida").
- ambulakrāls Ambulakrālā sistēma - adatādaiņu orgāns, kas sastāv no ķermenī sazarotas kanālu sistēmas un ambulakrālajām kājiņām, kas dažādu klašu adatādaiņiem veic dažādas funkcijas - galvenokārt pārvietošanās, arī taustes, elpošanas, barības satveršanas funkciju.
- doktorāts Ambulance - ārstnieciska un profilakses iestāde, kas sniedz palīdzību slimniekam gan savās telpās, gan mājās.
- dakterišķe Ambulance.
- OPD Ambulatoriskā nodaļa; poliklīnika; ambulance (angļu "outpatient department").
- Ahmadābāda Amdāvāda - pilsēta Indijā, arī Ahmadabada.
- Ahmadabada Amdāvāda - pilsēta Indijas rietumos Gudžaratas štatā (angļu valodā "Ahmadabad"), 3,8 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- amoibe Amēba.
- ameboīds Amēbai līdzīgs.
- amebūrija Amēbas urīnā.
- entamēba Amēbu ģints, kuras sugas parazitē cilvēkā.
- jodamēba Amēbu ģints.
- amebioma Amēbu izraisīta granuloma zarnu trakta sienā amebiāzē.
- dūņu amēba amēbu suga ("Amoeba limax").
- proteja amēba amēbu suga ("Amoeba proteus"), kas ir lielākā no Latvijā konstatētajām brīvi dzīvojošajām kailamēbām.
- starainā amēba amēbu suga ("Amoeba radiosa").
- atonisms Amenhotepa IV ieviesta reliģija, kas par vienīgo dievu pasludināja Atonu.
- amēnorreja Amenoreja - menstruālā cikla trūkums.
- jenkijs Amerikānis no Ziemeļu štatiem (ASV pilsoņu kara laikā).
- amītis Amerikānis; amerikāņu karavīrs.
- amerikānietis Amerikānis.
- amerikanka Amerikānisks, no Amerikas cēlies.
- amerikanoīdi Amerikanoīdā rase - lokālu rasu grupa, raksturīgas mongoloīdās pazīmes (taisni, cieti un melni mati; vāji attīstīts trešējais apmatojums; plati, izvirzīti vaigu kauli), kas apvienojas ar mongoloīdiem netipiskām iezīmēm, tomēr kopumā vistuvāka mongoloīdajai rasei un tiek uzskatīta par tās īpašu - Amerikas zaru.
- ameraziāts Amerikāņa un mongoloīdās rases jauktenis (visbiežāk, dzimis Vjetnamā, 20. gs. 2. pusē).
- amīši Amerikāņi.
- mikimauss Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls - pelēns Mikijs; mikipele.
- Inc. Amerikāņu apzīmējums akciju sabiedrībai (angļu "incorporated").
- longtonna Amerikāņu apzīmējums angļu tonnai, kas satur 20 "Hunderweight" pa 112 mārciņām katrā, jeb 1016 kg.
- amerikanizācija Amerikāņu dzīvesveida, dzīvesstila, vērtību, kultūras, valodas iespiešanās citās kultūrās.
- TIROS Amerikāņu eksperimentālo meteoroloģisko Zemes mākslīgo pavadoņu sērija (angļu "Television and Infra-Red 0bservation Satellite").
- betmens Amerikāņu komiksu detektīvseriāls; sikspārnis (sikspārņa maskā tērpies izveicīgs cilvēks), kurš aizstāv tos, kam tiek darīts pāri, radījis Bobs Keins (attēls) un Bils Fingers (teksts) 1939. g.
- drugstore Amerikāņu medicīnas preču un ķimikāliju veikals, bieži arī kiosks un bārs.
- kolts Amerikāņu parauga revolveris.
- AIDA Amerikāņu reklāmas formula - uzmanība, interese, vēlēšanās, aktivizēšana (angļu "attention, interest, desire, activation").
- bapsis Amerikāņu sabiedrības baltās elites nievājošs apzīmējums.
- shimmy Amerikāņu salondeja 4/4 taktī.
- Amerikāņu Samoa Amerikāņu Samoa Teritorija — nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi (angļu val. "Territory of America Samoa"), platība — 195 kvadrātkilometri, 66430 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Fanatono, administratīvais iedalījums — 3 distrikti un 2 neorganizēti atoli.
- Amerikāņu Samoa Teritorija Amerikāņu Samoa, nepievienota teritorija (angļu val. "Territory of American Samoa").
- AS Amerikāņu Samoa, teritorijas divburtu kods.
- ASM Amerikāņu Samoa, teritorijas trīsburtu kods.
- čarlstons Amerikāņu sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā.
- korvete Amerikāņu sporta auto marka "Corvette", ko ražo kompānija "General Motors" kopš 1953. g.
- bostonterjers Amerikāņu suņu šķirne, terjera un buldoga krustojums, īspalvains, melns vai svītrains ar baltu plankumu pierē un baltu krūšu priekšu.
- SAS Amerikāņu Zemes mākslīgo pavadoņu sērijas "Explorer" 3 ZMP apakšsērija "Small Astronomical Satellite", kas 1970.-1975. g. veica astronomiskos novērojumus rentgenstarojumā un gamma starojumā.
- indiāņu valodas Amerikas aborigēnu valodas (izņemot eskimosu un aleutu val.); iedala daudzās saimēs un savrupās grupās; lielākajai daļai rakstības nav; sens hieroglifu raksts bijis maiju, kečvu un dažās citās valodās.
- Agave americana Amerikas agave.
- Liquidambar styraciflua Amerikas ambraskoks.
- amerikānisms Amerikas angļu valodas leksiska vai gramatiska īpatnība, kādas nav Lielbritānijas angļu valodā; reti - vārds vai teiciens, kas angļu valodā aizgūts no Amerikas spāņu vai portugāļu valodas.
- Akonkagva Amerikas augstākā virsotne (spāņu valodā "Aconcagua"), atrodas Andos, Galvenajā Kordiljerā, Argentīnā, netālu no Čīles robežas, augstums - 6960 m virs jūras līmeņa, virsotnē mūžīgie sniegi, 7 šļūdoņi.
- Persea americana Amerikas avokado.
- Perisoreus canadensis Amerikas bēdrozis.
- baltgalvas sīlis Amerikas bēdrozis.
- Kanādas sīlis Amerikas bēdrozis.
- Ceanothus americanus Amerikas ceanots.
- Ectopistes migratorius Amerikas ceļotājbalodis.
- Coccothraustes vesperinus Amerikas dižknābis.
- Fagus grandiflora Amerikas dižskābardis.
- Cladrastis lutea Amerikas dzeltenkoks.
- Cladrastis kentukea Amerikas dzeltenoka "Cladrastis lutea" nosaukuma sinonīms.
- Amerikas lielogu dzērvenes Amerikas dzērvenes, kuru šķirnes Latvijā audzē mākslīgi izveidotās plantācijās.
- Corozo oleifera Amerikas eļļaspalma.
- Grossularia hirtella Amerikas ērkšķoga.
- AFI Amerikas Filmu institūts (angļu "American Film Institute").
- Phytolacca americana Amerikas fitolaka.
- cathartidae Amerikas grifu dzimta.
- AHL Amerikas hokeja līga.
- nēģeri Amerikas iedzīvotāji, kas cēlušies no šiem Āfrikas pamatiedzīvotājiem, kuri tika ievesti Amerikā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam; Amerikas nēģeri.
- ASCII Amerikas informācijas apmaiņas standartkods (angļu "American Standard Code for Information Interchange").
- kods ASCII Amerikas informācijas apmaiņas standartkods (angļu "American Standard Code for Information Interchange").
- AFIPS Amerikas Informācijas apstrādes biedrību federācija (angļu "American Federation of Information Processing Societies, Inc.").
- Ribes americanum Amerikas jāņoga.
- Auriparus flaviceps Amerikas jeb zeltgalvas somzīlīte.
- Procyon lotor Amerikas jenots.
- Haematoxylon campechianum Amerikas kampešs.
- Oskars Amerikas Kinoakadēmijas (American Academy of Motion Picture Arts and Sciences, dib. 1927) balva par gada labākajiem sasniegumiem kinomākslā - apzeltīta vīrieša statuete, ko veidojis Sedriks Gibonss.
- Zelta avene Amerikas Kinoakadēmijas balva par lielākajām gada kinoneveiksmēm.
- liriodendrs Amerikas koks magnoliju dzimtā, līdz 65 m augstumā un 4 m caurmērā.
- Celastrus scandens Amerikas kokžņaudzējs.
- prēriju rati Amerikas kolonistu ceļošanas furgons.
- enkomjenda Amerikas kolonizācijas vēsturē - "aizbildnība" pār kādas vietas indiāņiem; šo aizbildnību spāņu varas institūcijas uzlika spāņu kolonistiem, un tā izvērtās par indiāņu nežēlīgu ekspluatāciju; arī pati vieta, kuras iedzīvotāji nonāca tādā "aizbildnībā".
- kaskarīns Amerikas krūkļa darbīgā viela; glikozīds.
- Larix laricina Amerikas lapegle.
- ALA Amerikas latviešu apvienība.
- ALJA Amerikas latviešu jaunatnes apvienība.
- Amerikas Latviešu apvienība Amerikas latviešu organizācija, dibināta 1951. gadā ar mērķi uzturēt latviešu etnisko kopību ASV un aizstāvēt latviešu nacionālās intereses visā pasaulē.
- Tilia americana Amerikas liepa.
- Lysichiton americanus Amerikas lizihitons.
- mazo datorsistēmu saskarne Amerikas Nacionālā standartu institūta akceptēta ātrdarbīgas paralēlās saskarnes standartspecifikācija, kas nosaka, kādā veidā cietie diski, printeri, optiskie diski un citas ierīces pieslēdzamas personālajiem datoriem.
- grafikas kodola sistēma Amerikas Nacionālā standartu institūta un Starptautiskās standartizācijas organizācijas rekomendēts datorgrafikas standarts, kas nodrošina programmētājus ar standartizētām grafisko attēlu aprakstīšanas, apstrādāšanas, uzglabāšanas un pārraidīšanas metodēm.
- ANSI Amerikas Nacionālais standartu institūts (angļu "American National Standarts institute").
- spiričuels Amerikas nēģeru garīgais dziedājums ar savdabīgu melodiku.
- blues Amerikas nēģeru liriska dziesma sinkopētā ritmā, lēnā tempā, 4/4 vai 2/4 taktsmērā; blūzs.
- Homarus americanus Amerikas omārs.
- Cotinus obovatus Amerikas parūkkoks.
- indiāņi Amerikas pirmiedzīvotāji (izņemot eskimosus).
- Andu kultūras Amerikas pirmskolumba kultūras, kuras ap 8. gt. p. m. ē. sāka veidoties Dienvidamerikā Andu augstkalnēs un kalnu norobežotajā Klusā okeāna piekrastes joslā.
- WTA Amerikas profesionālā sieviešu tenisa asociācija (angļu "Women's Tennis Association").
- Gymnocladus dioicus Amerikas ragukoks.
- Nucifraga columbiana Amerikas riekstrozis.
- amerikānisks Amerikas Savienotajām Valstīm, amerikāņiem raksturīgs.
- prohibicionisti Amerikas Savienotajās Valstīs - personas, kas aizstāvēja aizliegumu tirgoties ar alkoholiskiem dzērieniem, it īpaši "sausā likuma" (līdz 1934. g.) piekritēji.
- USA Amerikas Savienotās Valstis (angļu "United States of America"), valsts trīsburtu kods.
- Amerika Amerikas Savienotās Valstis.
- ASV Amerikas Savienotās Valstis.
- štati Amerikas Savienotās Valstis.
- Valsts departaments Amerikas Savienoto Valstu ārlietu ministrija.
- Vašingtona Amerikas Savienoto Valstu galvaspilsēta ("Washington"), osta Potomakas lejteces krastā, aizņem Kolumbijas federālo distriktu, 658900 iedzīvotāju (2014. g.).
- kongresmenis Amerikas Savienoto Valstu kongresa loceklis.
- Pārstāvju palāta Amerikas Savienoto Valstu parlamenta zemākā palāta.
- Baltais nams Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rezidence Vašingtonā.
- Alabama Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alabama", saīsinātais apzīmējums - AL), atrodas ASV dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Montgomeri, platība - 135765 km^2^, iedzīvotāju skaits - 4850000 (2015. g.), robežojas ar Tenesī, Džordžijas, Flioridas un Misisipi štatu.
- Aļaska Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alaska", saīsinātais apzīmējums - AK), administratīvais centrs - Džūno, platība - 1717854 km^2^, iedzīvotāju skaits - 698473 (2009. g.), robežojas ar Kanādu, Kluso okeānu, Beringa jūru un Ziemeļu Ledus okeānu.
- Aidaho Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Idaho", saīsinātais apzīmējums - ID), atrodas ASV ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Boisisitija, platība - 216445 km^2^, iedzīvotāju skaits - 1545800 (2009. g.), robežojas ar Montānas, Vaiomingas, Jūtas, Oregonas un Vašingtonas štatu, kā arī ar Kanādu.
- Aiova Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Iowa", saīsinātais apzīmējums - IA), administrtīvais centrs - Demoina, platība - 145744 km^2^, iedzīvotāju skaits - 3007850 (2009. g.), robežojas ar Minesotas, Viskonsinas, Ilinoisas, Misūri, Nebraskas un Dienviddakotas štatu.
- zeltgalvas somzīlīte Amerikas somzīlīte.
- Campsis radicans Amerikas trompetvīns.
- buvardijas Amerikas tropisko krūmu, retāk - ilggadīgu lakstaugu ģints; dažas sugas audzē augu mājās un istabā.
- čerimoja Amerikas tropu augļukoks un tā auglis, kas ārēji līdzinās kastanim, bet pēc garšas atgādina anansu, mango un zemenes.
- gringarts Amerikas tropu koks ar smagu, zaļganu kokksni; šī koka koksne.
- grinorts Amerikas tropu koks ar smagu, zaļganu koksni; šī koka koksne.
- hohoba Amerikas tuksneša augs ("Simmondsia chinesis"), mūžzaļš krūms, ražo ēdamus augļus, no kuru sēklām iegūst eļļu, ko izmanto parfimērijā un kosmētikā.
- Liriodendron tulipifera Amerikas tulpjukoks.
- Mustela vison Amerikas ūdele.
- AVO Amerikas valstu organizācija.
- Ulmus americana Amerikas vīksna.
- Vitis labrusca Amerikas vīnkoks.
- tlinkiti Amerikas ziemeļrietumu piekrastes indiāņu tauta, kas dzīvo Dienvidaļaskā un Britu Kolumbijas (Kanāda) ziemeļdaļā; tlingiti.
- vitaļiks Amfetamīns.
- amphisbaenia Amfisbēnas.
- cirks Amfiteātra veida ielejas paplašinājums vai padziļinājums, parasti ielejas augšgalā; kars.
- amforofonija Amforiska balss pieskaņa, ko dzird, auskultējot virs dobumiem ar gludām sienām, piem., kavernām.
- amforilokvija Amforiska balss pieskaņa.
- amari Amhari - tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļu un centrālajā daļā, runā amharu valodā.
- amharieši Amhari.
- glucīns Amidotriazīnsulfoskābes natrija sāls, nekaitīga saldumviela, 100 reiz saldāka par cukuru.
- monoamīds Amīds, kas satur vienu amīdgrupu.
- hemodiastāze Amilolītisks ferments asinīs.
- aminūrija Amīni urīnā.
- glukozamīns Aminocukurs, d-glukozes aminoderivāts.
- fruktozamīns Aminocukurs, kas rodas, reducējot glukozamīna osazonu.
- galaktozamīns Aminocukurs, ko var atvasināt no galaktozes, aizstājot vienu tā hidroksilgrupu ar aminogrupu, brīvā veidā dabā nav sastopams, bet ietilpst mukopolisaharīdos, kas atrodas dzīvnieku, mikrobu un augu organismos; hondrozamīns.
- asparagīnskābe Aminodzintarskābe, aizstājama aminoskābe, ir olbaltumvielu sastāvā.
- kolamīns Amīnoetilalkohols, dažu fosfatīdu, īpaši kefalīna šķelšanas produkts.
- dezaminēšana Aminogrupas (NH2) atšķelšana no kāda ķīmiska savienojuma.
- transaminēšana Aminogrupas pārnešana no viena savienojuma uz otru.
- aminēšana Aminogrupas tieša ievadīšana organiskos savienojumos ūdeņraža, halogēnu vai citu atomu vietā.
- dezaminācija Aminogrupu atšķelšana no aminoskābēm.
- laktāms Aminokarbonskābju intramolekulārs amīds; rodas, no tām atšķeļoties ūdenim.
- karbamīnskābe Amīnoogļskābe, brīvā veidā nav pazīstama; dažiem tās atvasinājumiem ir praktiska nozīme.
- cistīns Aminoskābe dažādos proteīnos; dažreiz atrodama urīnpūšļa akmeņos un nierakmeņos.
- tirozīns Aminoskābe, kas ietilpst olbaltumvielās.
- ornitīns Aminoskābe, kas ir katalizators urīnvielas sintēzē dzīva organisma nierēs (t. sauc. ornitīna cikls); pirmo reizi atrasts putnu izkārnījumos, tāpēc arī tam dots šāds nosaukums.
- homoserīns Aminoskābe, kas rodas dzīvnieku audos, cistationīnam noārdoties par cisteīnu.
- amidoskābe Aminoskābe.
- karnitīns Aminoskābēm līdzīga viela, kas piesaista garo posmu taukskābju ķēdes šūnām, kur tauki oksidējas un pārvēršas tīrā enerģijā.
- hiperacidaminūrija Aminoskābju daudzuma palielināšanās urīnā.
- hiperaminoacidūrija Aminoskābju palielināts daudzums urīnā.
- aminoacidūrija Aminoskābju pastiprināta izdale ar urīnu, galvenokārt aknu slimību gadījumos.
- kabamīnskābe Aminoskudrskābe, visvienkāršākā aminoskābe; nav sastopama brīvā stāvoklī.
- semikarbazīds Aminourīnviela; bezkrāsaini kristāli, kas šķīst ūdenī, etilspirtā.
- triptamīns Amīns, kas rodas atšķeļot no triptofāna karboksilagrupu COOH.
- monoamīns Amīns, kas satur vienu aminogrupu; tie ir biogēnie amīni serotonīns, dopamīns, epinefrīns un norepinefrīns.
- amiotrofisks Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ.
- laterālskleroze Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ.
- amizierēties Amizēties.
- amzēties Amizēties.
- amzierēties Amizēties.
- jaucēties Amizēties.
- mendžīties Amizēties.
- pakūvēt Amizēties.
- Ammere Ammeres ezers - Ammerezers.
- ammi Ammijas - divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints.
- lielā ammija ammiju suga ("Ammi majus"), Latvijā konstatēta kā adventīva suga tikai vienu reizi.
- ammodenia Ammodenia peploides - neļķu dzimtas honkēniju ģints vienīgās sugas "Honckenya peploides" nosaukuma sinonīms.
- ammofoska Ammofosa veids, kas satur visas trīs galvenās augu barības vielas.
- Amohosta Ammohosta - pilsēta Kiprā.
- Famagusta Ammohosta - pilsēta Kipras salas austrumos.
- Gazimagusa Ammohosta, pilsēta Kiprā, tās nosaukums turku valodā.
- Ammohosta Ammohostas līcis - atrodas Kipras salas austrumos.
- lytoceratidae Ammonītu (gliemju) dzimta ar spirālē saritinātu, bet gludu čaulu ar šķērslīnijām, parādās jura sākumā un izmirst krīta beigās.
- perisphinctes Ammonītu 2 "Stephanoceratidae" dzimtas ģints, čaula ar iežmaugiem, ieejas caurums ar garām sānu ausīm, 300 sugas juras un krīta formācijās, sevišķi dogerā un malmā.
- stephanoceras Ammonītu 2 ģintis, ar taisnām ribām, kas ārmalā saiet mezglā un pēc tam sadalās 2-3 daļās, juras formācijā.
- amnestierēt Amnestēt.
- Amnesty Amnesty International - starptautiska organizācija cilvēktiesību aizsardzībai, dibināta 1961. gadā Londonā.
- autonomāzija Amnestiska afāzija, ko raksturo nespēja atcerēties lietvārdus.
- amnionīts Amnija iekaisums.
- mezohorda Amnija kroka, kas dažreiz saista nabassaiti pie placentas.
- amniorekse Amnija plīsums.
- amnioģenēze Amnija veidošanās.
- Šteina amnikola amnikolu suga ("Amnicola steinii"), Latvijā sastopama saldūdeņos uz ūdensrožu saknēm un lapu kātiem.
- amniota Amnioti - augstākie mugurkaulnieki.
- Amnokana Amnokgana - Ķīnas un Ziemeļkorejas robežupes nosaukums korejiešu valodā.
- Amnokana Amnokgana - Ziemeļkorejas kalnu rietumu daļa.
- Amohosta Amohostas līcis - Ammohostas līcis.
- melilotus Amoliņi.
- medusziedi Amoliņš.
- perammons Amonija perhlorāts NH4ClO4, lieto spridzināmu vielu rūpniecībā.
- amsalitris Amonija salpetris (minerālmēsli).
- hipamnioze Amonija šķidruma nepietiekamība.
- ammonoidea Amonīti.
- amonolīze Amonjaka radīta ķīmisko saišu šķelšanās, kurā izveidojas gk. karbonskābju amīdi, amīni.
- ammonjaks Amonjaks - slāpekļa un ūdeņraža savienojums, gāze ar asu smaku.
- amoniēmija Amonjaks vai tā savienojumi asinīs; simptomi: pazemināta temperatūra, vājš pulss, gremošanas traucējumi, koma.
- zaņķis Amorāla uzvedība, netiklība, uzdzīve; vieta, kur notiek uzdzīve, uzvedas amorāli, netikli.
- nelabi Amorāli, netikumiski.
- duļķains Amorāls, pagrimts (piemēram, par uzskatiem, dzīves veidu).
- padibines Amorālu cilvēku kopums.
- mannitāns Amorfa vai kristāliska viela, ko iegūst, daļēji dehidrējot mannītu ar sērskābi.
- mīksttapšana Amorfas vielas pāreja no cieta stāvokļa plastiskā stāvoklī temperatūras ietekmē.
- minerālgeli Amorfi jeb koloidāli, parasti recekļveidīgi minerāli, kas veidojas gk. ūdenī, Fe un Mn oksīdu hidrāti, allofāns, SiO2 (opāls); ar laiku sacietē.
- silicīti Amorfi vai slēptkristāliski ieži (diatomīti, trepeļi, opokas, jašmas, krami), kas sastāv no silīcija dioksīda minerāliem - kvarca, halcedona, opāla.
- digitālīns Amorfs glikozīds, spēcīga sirds inde, ko iegūst no sarkanās uzpirkstītes.
- masiko Amorfs, sarkans svina glets (svina oksīds); no tā gatavo dzeltenu krāsu, svina baltumu, glazūru, tepi u. tml.
- amortizierēt Amortizēt.
- mikroampērs Ampēra miljonā daļa.
- miliampērs Ampēra tūkstošdaļa.
- mikroampērmetrs Ampērmetrs elektriskās strāvas stipruma mērīšanai mikroampēros.
- A Ampērs.
- As Ampērsekunde.
- A-h Ampērstunda (ārpussistēmas elektrības daudzuma mērvienība).
- Ah Ampērstunda (ārpussistēmas elektrības daudzuma mērvienība).
- kāpe Amplitūda.
- sinhrodetektors Amplitūdas detektors, kurā detektējamais signāls tiek reizināts ar tādām periodiskām svārstībām (atbalstspriegumu), kuru frekvence vienāda ar detektējamā signāla nesējfrekvenci.
- krustojummodulācija Amplitūdas skaņas celiņam raksturīgs skaņas kropļojums filmas negatīvā.
- ampulīts Ampulas iekaisums, piem., sēklvada paplašinājuma iekaisums.
- loksotomija Amputācija ar slīpu griezienu.
- Ammul Amula.
- Liesupe Amulas kreisā krasta pieteka Vānes pagastā.
- Sudmaļu strauts Amulas labā krasta pieteka Zantes pagastā, izveidojas satekot Eglīšu un Strautnieku strautam, garums nedaudz lielāks par 1 km.
- hegabs Amulets, burvju līdzeklis; Ēģiptē - īpaši uz papīra vai ādas strēmeles uzrakstīti Korāna panti vai burvestības formula, ko zelta vai sudraba kapsulā nēsāja pakārtu kaklā.
- aizģelbis Amulets.
- amulete Amulets.
- Amundsena jūra Amundsena jūra - malas jūra (angļu valodā "Amundsen Sea") Klusajā okeānā, Mērijas Bērdas Zemes (Antarktīdas rietumos) piekrastē starp 100. un 123. rietumu garumu grādu, platība - 98000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 585 m.
- Amundsena-Skota Amundsenskota-Sautpola - ASV zinātniskā stacija Dienvidpolā.
- Adonis amurensis Amūras adoniss.
- Rhodeus sericeus sericeus Amūras baseina upēs izplatīta spidiļķu nominālpasuga.
- Syringa reticulata var. amurensis Amūras ceriņš.
- Phellodendrom amurensis Amūras korķakoks.
- Bureja Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā, Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, garums - 623 km.
- Amguņa Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā, Habarovskas novadā, garums - 723 km, veidojas satekot Ajakitai un Sulukai Burejas grēdas nogāzēs, kuģojuma 400 km.
- Sunhuadzjana Amūras labā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Songhua Jiang"), garums - 1927 km, sākas Čanbaišaņa plakankalnē.
- Ligustrum amurense Amūras ligustrs.
- Šilka Amūras satekupe Krievijā, Aizbaikāla novadā, veidojas satekot Ingodai un Ononai, garums - 560 km (kopā ar Ononu 1592 km).
- savvaļas karpa Amūras sazāns.
- Leo tigris longipilis Amūras tīģeris.
- Augšamūra Amūras upes augšteces posms līdz Blagoveščenskai, garums - \~900 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe.
- Lejasamūra Amūras upes lejteces posms Krievijā, Habarovskas novadā, no Habarovskas pilsētas līdz grīvai, garums - \~920 km.
- Vidusamūra Amūras upes vidusteces posms no Blagoveščenskas līdz Habarovskai, garums - \~1000 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe.
- Vitis amurensis Amūras vīnkoks.
- Amūras-Zejas Amūras-Zejas plato - plato starp Amūru un Zeju, Krievijā, Amūras apgabalā, augstums līdz 904 m.
- Pieamūras zemiene Amūras-Zejas plato.
- pārkristītāji Anabaptisti - sekta, kas neatzīst bērnu kristību, bet kristī tikai pieaugušas apzinīgas personas un mēdz kristīt no jauna uzņemot draudzē tos, kas jau kristīti bērnībā.
- ausbunds Anabaptistu garīgu dziesmu krājums, sastādāts 1971, bet sastopams vairs tikai 1583 izdevumā.
- mennonieši Anabaptistu mērenā virziena piekritēji, prasa pilnīgu baznīcas šķiršanu no valsts un atzīst par vienīgiem kristiešu ieročiem Dieva vārdus un mīlestību; kristī ne jaunākus par 14 gadiem; mācība un parašas ir tuvāk reformātu baznīcai nekā luterismam; menonīti.
- Boļšaja Kuonamka Anabaras upes Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), augšteces otrs nosaukums.
- anabaena Anabēnas - zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints.
- anabionti Anabiotiski augi, kas vairākas reizes zied un nes augļus.
- metāndienons Anaboliskais steroīds, sportā tiek uzskatīts par dopingu.
- stenozolols Anaboliskais steroīds.
- anabolīts Anabolisma procesā radusies viela.
- ruminococcus Anaerobu baktēriju ģints.
- acidoaminococcus Anaerobu gramnegatīvu koku baktēriju ģints.
- sarcina Anaerobu koku baktēriju ģints.
- veillonella Anaerobu lodveida baktēriju koku ģints.
- butyrivibrio Anaerobu nūjiņveida baktēriju ģints.
- succinivibrio Anaerobu vibrionu ģints.
- autoanafilakse Anafilakse pret paša vielu maiņas produktiem.
- izoanafilakse Anafilakse, kas izraisīta ar tās pašas sugas seruma ievadīšanu, piem., ja cilvēkam ievada cilvēka serumu.
- serumanafilakse Anafilakse, ko izraisa seruma ievadīšana.
- anafilaktoģenēze Anafilakses rašanās.
- anaforisks Anaforisks vārds - vārds, kuru var sastapt tikai tad, ja tā referents ir iepriekš pieminēts (piem., vietniekvārdi, vispārīgas nozīmes apstākļa vārdi).
- sirdszālīte Anagallis.
- anagrama Anagramma.
- Anaheima Anahaima - pilsēta ASV.
- Anaita Anahita - dieviete māte armēņu mitoloģijā.
- anakardijaugs Anakardija.
- anakardijs Anakardija.
- sumahs Anakardiju dzimtas ģints ("Rhus"), Latvijā apstādījumos audzē 1 sugu, ko sauc par etiķkoku ("Rhus typhina"), vasarzaļš krūms vai koks ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem, zaļgandzelteniem vai purpursārtiem ziediem skarveida ziedkopā.
- indessumaks Anakardiju dzimtas ģints ("Toxicodendron"), no kuras Latvijā kultivē kokveida liānas.
- anacardium Anakardiju dzimtas ģints.
- kešjukoks Anakardiju dzimtas suga - rietumu anakardija ("Anacardium occidentale"), mūžzaļš koks, kura augļu kātus un sēklas (kešjuriekstus) lieto uzturā; dabā izplatīts Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
- etiķkoks Anakardiju dzimtas sumahu ģints suga ("Rhus typhina"), kas Latvijā introducēta 19. gs. 70. gados un tiek audzēta apstādījumos.
- rietumu anakardija anakardiju suga ("Anacardium occidentale"), saukta arī par kešjukoku.
- cūcaurums Anālā atvere (sūdcaurums).
- sūdcaurums Anālā atvere; netīra, nepievilcīga, nožēlojama vieta, telpa.
- cucere Anālā atvere.
- cucurs Anālā atvere.
- cucūzis Anālā atvere.
- duplo Anālā atvere.
- očko Anālā atvere.
- petļa Anālā atvere.
- tuzs Anālā atvere.
- proktoskopija Anālās atveres un hemoroidālā apvidus endoskopija.
- proktotomija Anālās vai rektālās striktūras pārgriešana.
- korazols Analeptisks līdzeklis, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī un spirtā; uzbudina CNS, lirto, kad elpošana pavājināta vai draud apstāties.
- rakstnepratējs Analfabēts, lasīt un rakstīt nepratējs.
- galvenieks Analfabēts.
- analgētiķis Analgētisks (pretsāpju) līdzeklis.
- fentanils Analgētisks līdzeklis; aktīvāks par morfīnu; darbība īslaicīga (15-30 min.).
- metamizols Analgīns - nenarkotisks pretsāpju līdzeklis.
- rotācija Analītiska vai grafiska faktoru matricas pārvietošana; secīga lomu maiņa.
- fluorometrija Analītiska vielas identificēšana un tās daudzuma noteikšana, izmantojot ultravioletās gaismas avotu un mērot raksturīgo vielas izstaroto fluorescento gaismu.
- elektrogravimetrija Analītiskās ķīmijas elektroķīmiskās analīzes metode, kuras pamatā ir uz elektroda izdalījušos nogulšņu masas mērīšana.
- jātnieciņš Analītisko svaru stiepļveida atsvars, ko uzkarina uz svaru stieņa.
- analizators Analizators optikā - iekārta, ar ko konstatē un pētī gaismas polarizāciju.
- pašrakstītājanalizators Analizators, kura iegūtos datus fiksē tam pievienots pašrakstītājs.
- kapillāranalīze Analīze, kas dibinās uz parādības, ka dažādu vielu šķīdumi (ūdenī) paceļas iemērktās filtrpapīra sloksnītēs līdz noteiktam augstumam un ar noteiktu ātrumu, tā ka ir iespējams šīs vielas identificēt.
- priekšanalīze Analīze, ko indivīds veic, gatavodamies publiskai saziņai izvēloties iespējami konkrētu un klausītājiem interesantu tēmu un viņiem saprotamu valodu.
- pēcanalīze Analīze, kurā indivīds novērtē, kā viņa uzstāšanās ietekmējusi auditoriju.
- rentgenanalīze Analīze, kurā izmanto rentgenstarojumu.
- struktūranalīze Analīze, kuras objekts ir (kā) struktūra.
- elektroanalīze Analīze, kuras pamatā ir vielas, kas elektrolīzes procesā nogulsnējusies uz elektroda, nosvēršana; to lieto vara, svina u. c. vielu kvantitatīvai noteikšanai.
- topkross Analizējamās līnijas krustošana ar vairākām citām līnijām vispārīgās kombinatīvās spējas noteikšanai.
- paraugs Analizēšanai paņemtā viela.
- izanalizēt Analizēt un pabeigt analizēt.
- kritizēt Analizēt, apspriest, novērtēt (izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem).
- analizierēt Analizēt.
- blokators Analogā telefonu tīkla iekārta, kas vienai līnijai pieslēdz divus abonentu aparātus ar dažādiem numuriem.
- blokirators Analogās telefonijas ierīce, ar kuras palīdzību divus dažādu numuru telefona aparātus pieslēdza vienai divvadu līnijai; vienam abonentam paceļot klausuli, otrs tika atslēgts.
- ADC analogciparu pārveidotājs (angļu "Analog-to-Digital Converter").
- videotveršana Analogo videosignālu pārveidošana ciparu formā un to saglabāšana datora lielapjoma atmiņā.
- stereomats Analogs sterofotogrammetrisks aparāts, kurā aeroainu steropāra apstrādes galvenie procesi ir automatizēti.
- analoģisks Analogs.
- iztveršana Analogsignāla nolase diskrētos laika momentos.
- impulskoda modulācija analogsignāla pārveidošanas metode ciparsignālā. Analogsignāla amplitūda noteiktos laika momentos tiek diskretizēta un pēc tam kvantēta
- diskretizācija Analogsignāla pārvēršana diskrētā signālā, atsevišķos laika momentos fiksējot analogsignāla vērtības.
- nolase Analogsignāla vērtība kādā noteiktā laika momentā.
- jumtēt Anām.
- autoanamnēze Anamnēze, ko sniedz pats slimnieks.
- ananas Ananasi.
- anarhisms Anarhija (2).
- anarchija Anarhija.
- anarķija Anarhija.
- anarhistisks Anarhisks (2).
- anarchisks Anarhisks.
- anarhists Anarhisma (1) piekritējs.
- anarķisms Anarhisms.
- machajevieši Anarhistiem un sindikālistiem radnieciska strāva krievu sabiedrībā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.
- anarchistiski Anarhistiski.
- mahaiskisms Anarhistisks novirziens Krievijas politiskajā kustībā, radās 19. gs. beigās.
- anarchistisks Anarhistisks.
- anarchists Anarhists.
- anarķists Anarhists.
- anarhosindikālists Anarhosindikālisma piekritējs.
- jankavisms Anarhosindikālisms - politisks novirziens arodbiedrībās, kas ideoloģiski un politiski ir anarhisma ietekmē.
- gastranastomoze Anastamozes izveidošana starp kuņģa mutes un vārtnieka daļu, ja kuņģis sašaurināts smilšu pulksteņa veidā.
- apalotipija Anastatiska paņēmiena veids, kurā pavairojamo iespiedumdarbu ūdenī mitrina un tā iespiežamo pusi piespiež ar vasku vai taukiem piesūcinātam papīram, pie kam taukus pieņem tikai iekrāsotās vietas.
- anastatisks Anastatisks izdevums - atkārtots izdevums, kas iespiests reproducējot agrākā izdevuma tekstu ķīmiskā ceļā uz litogrāfijas akmens vai metāla.
- sinogrāfija Anastatisks paņēmiens jaungatavotiem zīmējumiem.
- anastatisks Anastatisks pārvedums - vecu novilkumu poligrāfiskas reproducēšanas paņēmiens: tajos ķīmiski apstrādā krāsaino attēlu, kuru pārved uz litogrāfijas akmens vai cinka (mūsdienās tiek praktizēti procesi, kuru pamatā ir fotografēšana).
- aristostigmats Anastigmats ar nesimetriskiem objektīva elementiem, kas pagatavoti no nelīmētām lēcām; objektīvu var lietot pilnā sastāvā kā anastigmatu, vai katru elementu atsevišķi kā dabas skatu objektīvus ar dažādu fokusa garumu.
- dagors Anastigmats.
- mikroanastomoze Anastomoze starp ļoti mazām cauruļveida struktūrām.
- pielocistanastomoze Anastomoze starp nieres bļodiņu un urīnpūsli.
- venovenostomija Anastomoze, kas savieno vienu vēnu ar otru.
- pankreatoduodenostomija Anastomozes izveidošana starp aizkuņģa dziedzera izvadu un divpadsmitpirkstu zarnu.
- pankreatogastrostomija Anastomozes izveidošana starp aizkuņģa dziedzera izvadu un kuņģa vārtnieka daļu.
- pankreatoenterostomija Anastomozes izveidošana starp aizkuņģa dziedzera izvadu un tievo zarnu.
- pankreatojejunostomija Anastomozes izveidošana starp aizkuņģa dziedzera izvadu un tukšo zarnu.
- ileocekostomija Anastomozes izveidošana starp aklo un līkumaino zarnu.
- cekokolonostomija Anastomozes izveidošana starp aklo zarnu un lokzarnu.
- ezofagoduodenostomija Anastomozes izveidošana starp barības vadu un divpadsmitpirkstu zarnu.
- ezofagogastrostomija Anastomozes izveidošana starp barības vadu un kuņģi.
- ezofagoenterostomija Anastomozes izveidošana starp barības vadu un tievo zarnu.
- ezofagojejunostomija Anastomozes izveidošana starp barības vadu un tukšo zarnu.
- ileoileostomija Anastomozes izveidošana starp divām līkumainās zarnas cilpām.
- kolokolostomija Anastomozes izveidošana starp divām lokzarnas daļām.
- rektorektostomija Anastomozes izveidošana starp divām taisnās zarnas daļām.
- holecistoduodenostomija Anastomozes izveidošana starp divpadsmitpirkstu zarnu un žultspūsli.
- gastroezofagostomija Anastomozes izveidošana starp kuņģi un barības vadu barības vada apakšējā gala sašaurināšanās gadījumos.
- gastroduodenostomija Anastomozes izveidošana starp kuņģi un divpadsmitpirkstu zarnu.
- gastroileostomija Anastomozes izveidošana starp kuņģi un līkumaino zarnu.
- gastrokolostomija Anastomozes izveidošana starp kuņģi un lokzarnu.
- gastroenterostomija Anastomozes izveidošana starp kuņģi un tukšo zarnu, apejot vārtnieku.
- gastroenterokolostomija Anastomozes izveidošana starp kuņģi, tievo zarnu un lokzarnu.
- ileosigmoideostomija Anastomozes izveidošana starp līkumaino un S veida zarnu.
- ileoproktostomija Anastomozes izveidošana starp līkumaino un taisno zarnu.
- ileotransversostomija Anastomozes izveidošana starp līkumaino zarnu un šķērszarnu.
- kolosigmoidostomija Anastomozes izveidošana starp S veida zarnu un lokzarnu.
- ureteropielostomija Anastomozes izveidošana starp urīnvadu un nieres bļodiņu, izgriežot vai atstājot urīnvadā sašaurināto daļu.
- ureterosigmoidostomija Anastomozes izveidošana starp urīnvadu un S veida zarnu.
- fleboflebostomija Anastomozes izveidošana starp vēnām.
- ureteroureterostomija Anastomozes izveidošana starp viena urīnvadā diviem segmentiem vai starp abiem urīnvadiem.
- cistikoenterostomija Anastomozes izveidošana starp žultspūšļa izvadkanālu un tievo zarnu.
- ureterokolostomija Anastomozes radīšana starp lokzarnu un urīnvadu, implantējot to lokzarnā.
- ureterocistostomija Anastomozes radīšana starp urīnvadu un pūsli.
- ureteroproktostomija Anastomozes radīšana starp urīnvadu un taisno zarnu.
- ureteroenterostomija Anastomozes radīšana starp urīnvadu un zarnu.
- hepatikoduodenostomija Anastomozes veidošana starp aknu izvadkanālu un divpadsmitpirkstu zarnu.
- hepatikoholedohostomija Anastomozes veidošana starp aknu izvadkanālu un kopējo žults vadu.
- hepatikogastrostomija Anastomozes veidošana starp aknu izvadkanālu un kuņģi.
- hepatikojejunostomija Anastomozes veidošana starp aknu izvadkanālu un tukšo zarnu.
- hepatikoenterostomija Anastomozes veidošana starp aknu izvadkanālu un zarnu.
- anastrofe Anastrofa.
- kaškars Anaša, marihuāna.
- plans Anaša, marihuāna.
- šejs Anaša, marihuāna.
- planakešs Anaša.
- planikašs Anaša.
- planokiša Anaša.
- baš Anašas (narkotikas) porcija (0,2-0,3 g).
- bašs Anašas (narkotikas) porcija (0,2-0,3 g).
- herems Anatēma (lāsts un izslēgšana) jūdaismā.
- Likaona Anatolijas līdzenuma sausākā dienvidu daļa, Turcijā, beznoteces apgabala augstums - 900-1000 m, atsevišķas grēdas - 2000-3000 m, solončaki un sāļezeri, sausās stepe, pustuksnesis.
- anadoli Anatolijas turki.
- sūtūra Anatomijā "šuve", kur divi kauli sanāk kopā un savienojas.
- impresija Anatomijā iespiedums, padziļinājums.
- hemisekcija Anatomijā pārdalīšana divās vienādās laterālās pusēs.
- sakrals Anatomijā, uz krusta kaulu attiecīgs.
- somatotomija Anatomija; ķermeņa sekcija.
- anatoms Anatomijas (1) speciālists.
- estezioloģija Anatomijas daļa, kas pētī maņu orgānus.
- limfangioloģija Anatomijas nozare par limfvadiem.
- skeletoloģija Anatomijas nozare par skeletu.
- tenontoloģija Anatomijas nozare, kas pētī cīpslas.
- meroloģija Anatomijas nozare, kas pētī elementāros audus.
- splanhnoloģija Anatomijas nozare, kas pētī iekšējos orgānus.
- sindesmoloģija Anatomijas nozare, kas pētī kaulu savienojumus.
- osteoloģija Anatomijas nozare, kas pētī kaulus.
- himenoloģija Anatomijas nozare, kas pētī membrānas, gļotādas.
- angioloģija Anatomijas nozare, kas pētī sirds un asinsvadu sistēmu, kā arī limfātisko sistēmu.
- mioloģija Anatomijas nozare, kurā pēta muskuļus.
- prosektors Anatomijas profesora palīgs, kas anatomijas mācību iestādēs sagatavo preparātus un veic sekcijas; prozektors.
- tubuloalveolārs Anatomiska sistēma, kas sastāv no sazarotiem kanāliņiem, kuri beidzas ar alveolām, piem., siekalu dziedzeros.
- laringostenoze Anatomisks balsenes sašaurinājums atšķirībā no funkcionālā.
- kardiostenoze Anatomisks kuņģa ieejas atveres sašaurinājums.
- arkāde Anatomisks veidojums, kas sastāv no vairākiem lokiem (artēriju, vēnu).
- ceroplastika Anatomisku preparātu veidošana no vaska.
- anatriptisks Anatriptisks līdzeklis, medikaments, ko lieto ieberzējumu, ieziedumu veidā.
- Anzen Ances pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- ancils Ancila laiks - laika posms aluvijā, aptuveni pirms 15000 līdz 9500 gadiem.
- Djegosvaresa Anciranana - pilsēta Madagaskaras ziemeļos.
- agrimonia Ancīši - divdīgļlapju klases rožu dzimtas ģints.
- spilvainais ancītis ancīšu suga ("Agrimonia pilosa").
- ārstniecības ancītis ancīšu suga (Agrimonia eupatoria").
- Nedolta ezers Ancovas ezers Stoļerovas pagastā.
- Rosicas ezers Ancovas ezers Stoļerovas pagastā.
- Rosica Ancovas ezers Stoļerovas pagastā.
- Ancveriņi Ancveriņi 1 - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Ancveriņi Ancveriņi 2 - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Anīku strauts Ančku strauts Apes pagastā.
- andalūzietis Andalūzijas - Spānijas dienvidrietumu vēsturiskā novada iedzīvotājs.
- Bētikas Kordiljera Andalūzijas kalni Spānijā.
- Sjerranevada Andalūzijas kalnu augstākā daļa Spānijas dienvidos ("Sierra Nevada"), garums - \~80 km, platums - līdz 40 km, augstums - līdz 3479 m (Mulasens), virsotnēs nelieli sniegāji, Mulasenā - šļūdonis.
- soleā Andalūzijas tautas dziesma, kurā liela nozīme improvizācijai, līdz ar to izpildītājiem (kantaoriem).
- andamaniešu valodas Andamanu salu aborigēnu valodas, runā ap 400 cilvēku, maz izpētītas, hipotēzes par ģenealoģisku saistību ar papuasu valodām; rakstības nav.
- underground Andergraunds - neoficiālais, nepieņemtais, arī neatļautais; alternatīvais; pagrīdes.
- anders Anderi.
- anderi Anders.
- Hebe x andersonii Andersona hēbe.
- Tradescantia andersoniana Andersona tradeskancija.
- Celsijs Anderss Celsijs - zviedru astronoms un fiziķis (1701.-1744. g.).
- Dienvidamerikas Kordiljeri Andi jeb Andu Kordiljera.
- Andižāna Andidžona, pilsētas nosaukums padomju laikā.
- andocezi Andocezu tautas - mazu tautu grupas Dagestānā (Krievijā): andi, ahvahi, baguli, botlihi, čamali, godoberi, karāti, tindi, cezi (didoji), bežti, gunzebi, ginuhi, tvarši; saplūst ar tuvu radniecīgajiem avāriem; valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām.
- AD Andora, valsts divburtu kods.
- AND Andora, valsts trīsburtu kods.
- Andora Andoras Firstiste - parlamentāra valsts Eiropas dienvidrietumos, Francijas un Spānijas kopfirstiste (kataloņu un angļu val. "Andorra"), administratīvi iedalās 7 pagastos, atrodas Austrumpireneju dienvidu nogāzē, Valiras ielejā, robežojas ar Franciju un Spāniju.
- andorieši Andoras Firstistes iedzīvotāji.
- Andora La Velja Andoras valsts galvaspilsēta.
- Andreapoļa Andreapole, pilsēta Krievijā.
- Andrejdiena Andreja diena - 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā.
- Upīša memoriālmāja Andreja Upīša memoriālā muzeja struktūrvienība Skrīveru novada Skrīveros, Daugavas ielā 58.
- AUMM Andreja Upīša memoriālais muzejs (atsaucēs).
- andreae Andrejas - lapu sūnu klases andreju apakšklases ģints.
- andreaeidae Andreju apakšklase.
- klinšu andreja andreju suga ("Andrea rupestris").
- Grantskalns Andrēnu kalna (Skujenes pagastā) dažkārt lietots nosaukums.
- telugi Andri - tauta Indijā (gk. Andras štatā), valoda pieder pie dravīdu valodām, ticīgie - hinduisti, musulmaņi.
- andriamanitra Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās.
- zanahari Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās.
- hipoandrogēnisms Androgēno hormonu iztrūkums.
- androstandiols Androgēns hormons, iegūts no androsterona redukcijas ceļā.
- androstandions Androgēns hormons, iegūts no testikuliem, testosterona izomērs.
- androstendions Androgēns hormons, uzbūves ziņā tuvs androstēnam.
- interseksualitāte Androginija.
- androginija Androgīnija.
- eteoģenēze Androģenēze.
- And Andromeda, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- andromeda Andromedas.
- zillapu andromeda andromedu suga ("Andromeda glaucophylla").
- polijlapu andromeda andromedu suga ("Andromeda polifolia"), Latvijā sastopama samērā reti purvainās vietās, līdz 40 cm augsts augs ar rožainiem ziediem, satur indīgu glikozīdu.
- Andrekaln Andrukalna muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Rankas pagasta teritorijā.
- Andrupīte Andrupe, Lielupes pieteka Gaujas baseinā.
- Andrepno Andrupene.
- Ondrupines Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupenes Sloboda" nosaukuma variants.
- Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupenes Sloboda" nosaukuma variants.
- Ondrupinis Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupenes Sloboda" nosaukums latgaliski.
- Briuveri Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Brīveri" nosaukuma variants.
- Bryuveri Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Brīveri" nosaukums latgaliski.
- Bronkas Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" bijušais nosaukums.
- bronkieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" iedzīvotāji.
- Bronkys Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" nosaukums latgaliski.
- Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Dagdas Sloboda" nosaukuma variants.
- Golovāni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Golovāni" bijušais nosaukums.
- golovanovcieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Golovanovka" iedzīvotāji.
- golovanovkieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Golovanovka" iedzīvotāji.
- Grabauski Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grabova" bijušais nosaukums.
- Grigadinduni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grigodinduni" bijušais nosaukums.
- Grigodynduni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grigodinduni" nosaukums latgaliski.
- grišānieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grišāni" iedzīvotāji.
- grizānieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grizāni" iedzīvotāji.
- Kotariški Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Kotoriški" bijušais nosaukums.
- Kraukli Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" nosaukums latgaliski.
- Krauli Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Krauļi" nosaukums latgaliski.
- Libini Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Libiņi" nosaukums latgaliski.
- Litvini Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" bijušais nosaukums.
- Lītaunīki Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" nosaukuma variants.
- mariampolieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Mariampole" iedzīvotāji.
- Miurinīki Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Mivrinieki" nosaukuma variants.
- Myurinīki Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Mivrinieki" nosaukums latgaliski.
- Munciškys Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Munciški" nosaukums latgaliski.
- Munciški Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Muntiški" nosaukuma variants.
- murānieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Murāni" iedzīvotāji.
- murēnieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Murāni" iedzīvotāji.
- Rogali Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Rogaļi" nosaukums latgaliski.
- Sleseri Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Slesari" nosaukuma variants.
- Biržas Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Sloboda" nosaukuma variants.
- Staleidzāni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Stalīdzāni" nosaukuma variants.
- stankeviči Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Stankeviči" iedzīvotāji.
- strodieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji.
- užanišķi Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Užanišķi" iedzīvotāji.
- Vasili Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasiļi" nosaukums latgaliski.
- vecokrieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecokra" iedzīvotāji.
- Vacokra Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecokra" nosaukums latgaliski.
- Vygori Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vigori" nosaukums latgaliski.
- zundieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" iedzīvotāji.
- Zuņdes Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" nosaukuma variants.
- Zuņdis Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" nosaukums latgaliski.
- Andrepno Andrupienes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagasta teritorijā.
- Akmene Andrupīte Ērgļu novada Jumurdas pagastā.
- Akmene Andrupīte Vakas un Naukšēnu novadā.
- Lukstas upe Andrupīte, ūdenstece Jumurdas pagastā.
- Līvena grāvis Andrupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā.
- Patagonijas Kordiljera Andu kalnu sistēmas dienvidu daļa, uz dienvidiem no 39 grādu dienvidu platuma, uz Čīles un Argentīnas robežas, augstākā virsotne — 4058 m.
- Vultur gryphus Andu kondors.
- Tremarctos ornatus Andu lācis.
- Podocarpus andinus Andu podokarps.
- Kordiljera Blanka Andu Rietumkordiljeras augstākā daļa (Vaskarans 6768 m) Peru, garums — 180 km, virs 5000 m — mūžīgais sniegs (ledāji \~1000 kvadrātkilometru — lielākais ekvatoriālās joslas ledāju rajons pasaulē).
- Scytalopus magellanicus Andu tapakulo.
- Cinclus leucocephalus Andu ūdensstrazds.
- Karību Andi Andu ziemeļu daļa Karību jūras piekrastē, Venecuēlā, garums - 800 km, ziemeļos - Krasta grēda (līdz 2765 m), dienvidos - Iekšējā grēda (līdz 2595 m).
- Anduma ezers Andums - ezers Ērģemes pagastā.
- Vecmuižas ozols Andumu upurozols Lībagu pagastā.
- grižankieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Grižanka" iedzīvotāji.
- krauklieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" iedzīvotāji.
- Krauli Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Krauļi" nosaukums latgaliski.
- Kromāni Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kromani" nosaukuma variants.
- Kromoni Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kromani" nosaukuma variants.
- Kromuoni Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kromani" nosaukums latgaliski.
- lipuškieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Lipuški" iedzīvotāji.
- mamonieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Mamoni" iedzīvotāji.
- murānieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Murāni" iedzīvotāji.
- murēnieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Murāni" iedzīvotāji.
- rešetnieki Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Rešetnieki" iedzīvotāji.
- ruduškieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ruduški" iedzīvotāji.
- slobodieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Sloboda" iedzīvotāji.
- Vyrzys Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Virzas" nosaukums latgaliski.
- Vucyni Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vucini" nosaukums latgaliski.
- Zigmani Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zigmani" nosaukuma variants.
- Zygmani Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zigmani" nosaukums latgaliski.
- aneirismektomija Aneirismas maisa izgriešana.
- aneirismotomija Aneirismas maisa pārgriešana.
- aneirismorāfija Aneirismas maisa sašūšana.
- aneirismoplastika Aneirismas plastiska operācija.
- endoaneirismorāfija Aneirismas sašūšanas metode: pēc maisa atvēršanas to aizšuj, atstājot normāla lieluma lūmenu.
- anekdots Anekdote.
- anikdots Anekdote.
- aņiks Anekdote.
- aņuks Anekdote.
- anneksija Aneksija.
- dezaneksija Aneksijas likvidēšana.
- ikteroanēmija Anēmija kopā ar dzelteno kaiti kā hemolīzes sekas.
- posthemorāģiskā anēmija Anēmija pēc lielāka asins zuduma caur brūcēm, asinsvaduplīsumiem, asiņojošām vātīm u. tml.
- sulfanēmija Anēmija pēc sulfonamīdu preparātu lietošanas.
- toksanēmija Anēmija, kas rodas no hemolītiskām indēm.
- Aneni Noja Aneninoja, pilsēta Moldovā.
- Aneša Aneo, pilsēta Togo dienvidos.
- Anerauda ezers Aneraudu ezers Alūksnes novada Ziemeru pagastā.
- enesi Anesehi.
- anestētikas Anestezējošie līdzekļi - vielas, kas rada vietēju anestēziju (novokaīns, kokaīns u. c.).
- anestezēšana Anestēzijas iestāšanās.
- anesteziologs Anestezioloģijas speciālists, ārsts, kas izdara anestēziju.
- Verhņaja Tunguska Angāras lejteces (Krievijas Krasnojarskas novadā) senāks nosaukums.
- Annenhof Angava muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagasta teritorijā.
- angažments Angažements.
- Sneika Angilja - Lielbritānijas īpašums Vidusamerikā.
- AI Angilja, teritorijas divburtu kods.
- AIA Angilja, teritorijas trīsburtu kods.
- horioangioma Angimatozs horija audzējs.
- anginoīds Angīnai līdzīgs.
- farmakoangiogrāfija Angiogrāfija, kuras gadījumā asinsvadus vizualizē, mainot asins plūsmu ar asinsvadus paplašinošiem vai sašaurinošiem preparātiem.
- angiokardiogramma Angiokardiogrāfiska izmeklējuma rezultātu grafisks pieraksts.
- arterioloģija Angioloģijas nozare par artērijām.
- fleboloģija Angioloģijas nozare par vēnām.
- hondrangioma Angioma ar skrimšļa elementiem.
- angiogranuloma Angioma, kas sastāv no granulācijas audiem un radusies vazoproliferatīva iekaisuma dēļ.
- kavernoma Angioma.
- angioneuroze Angioneiroze.
- vazostomija Angiostomija - kāda orgāna apasiņojoša liela asinsvada atvēršana un kaniles ievietošana asinsvada atvēruma vietā.
- angiotriptors Angiotripsijā lietojamais instruments.
- jomeni Anglijā - 14.-18. gs. zemnieki, kas saimniekoja patstāvīgi; sīki zemes īpašnieki.
- solisitors Anglijā - advokāts, kas dod padomus līgumu slēgšanā un sagatavo iztiesāšanai paredzētās lietas.
- šerifs Anglijā - grāfistes vecākā amatpersona, kas izpilda administratīvās funkcijas un kārto dažus tieslitu jautājumus.
- ģenerālsolisitors Anglijā - ģenerālprokurora faktiskais vietnieks.
- skvairs Anglijā - lauku muižnieks; kāda lauku apvidus lielākais zemes īpašnieks.
- stjuarts Anglijā - lielas saimniecības pārzinis, ekonoms.
- krīks Anglijā - neliels līcis.
- komoners Anglijā - netitulēta persona (kas nepieder pie pēriem).
- common law Anglijā - vispārējās tiesības, kuru pamatā ir parapzas, tradīcijas un precedenti.
- jomenis Anglijā - zemnieks, kas saimnieko patstāvīgi (14.-18. gs.); sīks zemes īpašnieks, nomnieks.
- lātitūdinārieši Anglijā 17. gs. reliģisko strīdu laikā ļaudis, kas centās satikt ar visām partijām, un bija ļoti iecietīgi pret citām ticībām.
- troā-svars Anglijā dārgmetālu, dārgakmeņu un medikamentu svars, 1 troā-mārciņa ir vienāda ar 373,242 g.
- anglikānis Anglijā izplatītas protestantu konfesijas piederīgais; anglikāņi.
- georgdors Anglijā kalta zelta monēta (1758.-1839. g., ar pārtraukumiem), kas bija apgrozībā Hannoverē, svars - 6,05 g.
- mandāmus Anglijā karaliskās tiesas pavēle karaļa vārdā.
- minstreļi Anglijā līdz 16. gs. beigām nosaukums dziedoņiem, spēlmaņiem, stāstītājiem un jokdariem, kas uzjautrināja savu kungu; vēlāk galma dziedoņi.
- magistrāts Anglijā miertiesneši un augstākie policijas ierēdņi.
- hocktide Anglijā otrā pirmdiena vai otrdiena pēc lieldienām, kad mēdza ar virvēm aizsprostot ielas un ievāca naudas ziedojumus labdarībai; hockdays.
- hockdays Anglijā otrā pirmdiena vai otrdiena pēc lieldienām, kad mēdza ar virvēm aizsprostot ielas un ievāca naudas ziedojumus labdarībai.
- claret Anglijā senāk mākslīga aromātiska vīna nosaukums; vēlāk sarkanā Bordo vīna nosaukums.
- Mrs. Anglijā tituls precētām dāmām, ko neuzrunā par lēdijām (angļu "Mistress").
- Dame Anglijā tituls sievietēm, kurām piešķirtas, piem., Viktorijas vai Impērijas ordeņu augst. pakāpes; arī baronetu un kavalieru sievas (parasti gan lieto titulu "lēdija").
- plumpudings Anglijā tradicionāls Ziemassvētku ēdiens - audumā vārīts pudiņš no miltiem, olām, nieru taukiem, rozīnēm, garšvielām u. c., ko pasniedz ar rumu; cepts pudiņš (sacepums), kam liktas klāt rozīnes.
- billbrokers Anglijā un ASV vekseļu māklers, kas pieņem vekseļus diskontam.
- todus Anglijā un citās zemēs stiprs dzēriens no spirta, ūdens, cukura un ledus.
- asīze Anglijā un Francijā - periodiski sasaucamas tiesas sēdes ar zvērināto piesēdētāju līdzdalību, kurās izskata smagus kriminālnoziegumus.
- ainavparks Anglijā XVII gadsimtā aizsākts dārzu, parku plānošanas un ierīkošanas tips, baroka dārza atvasinājums, kas atšķiras no franču parka (regulāri plānota parku tipa) ar to, ka parkā tiek atveidotas dabiskas ainavas, iepriekš nosakot koku un krūmu veidu, izvietojumu, lielumu, papildinot parku ar pastaigu takām ar lapenēm, skatpunktiem, tiltiņiem, labirintiem un grotām; bieži pie reprezentatīvas ārpilsētas celtnes veidoja vispirms franču parku, aiz tā - ainavparku jeb angļu parku.
- angļi Anglija; Lielbritānija.
- albions Anglijas (Britānijas) senais nosaukums.
- konvokācija Anglijas Baznīcā - Kenterberijas un Jorkas provinces garīdznieku sinodes (koncili) līdz 1970. g., kad izveidoja Ģenerālsinodi.
- ekleziastiskās tiesības Anglijas Baznīcas tiesu sistēma, kuras pārziņā ir Anglijas Baznīcas satversme, baznīcas īpašums, garīdzniecība, dievkalpojumi, doktrīna un prakse.
- proctor Anglijas garīgo tiesu advokāta tituls.
- Jānis Bezzemis Anglijas karalis (no 1199; "John Lackland"; 1167.-1216. g.), iesauka cēlusies no tā, ka viņš neņēma no tēva nevienu lēni, 1215 bija spiests parakstīt Lielo brīvības hartu ("Magna Charta"), vērpa intrigas pret brāli Ričardu Lauvassirdi.
- Suprematijas akts Anglijas parlamenta 1534. g. 3. novembra likums, kas noteica karaļa augstāko visvaru pār Anglijas baznīcu un radīja no Romas pāvesta neatkarīgu anglikāņu baznīcu.
- komoners Anglijas parlamenta apakšnama loceklis.
- testakts Anglijas parlamenta likums (1673. g.), saskaņā ar kuru valsts amatus varēja ieņemt tikai personas, kas zvērēja uzticību anglikāņu baznīcai.
- Anglijas revolūcija Anglijas pilsoņu karš.
- homrūls Anglijas politikā un valsts tiesībās apgabala vai tautas pašvaldība, autonomija.
- amalgamēšana Anglijas sīko vietējo arodbiedrību saplūšana valsts mēroga nozaru centrālajās arodbiedrībās.
- Tautas harta Anglijas strādnieku petīcija parlamenta apakšnamam 1838. g.
- sixpence Anglijas sudraba 1/2 šiliņa (6 peniju) monēta no 1551. g. līdz 20. gs.
- drahma Anglijas svara mērvienību sistēmā parastā drahma = 1,772 g.
- ITV Anglijas televīzijas sabiedrība (angļu "Independent Television").
- jomenrija Anglijas teritoriālā karaspēka brīvprātīgā kavalērija (līdz 1908. g.), ko gk. komplektēja no jomeniem.
- Simtgadu karš Anglijas un Francijas karš no 1337. gada līdz 1453. gadam.
- ševiotaita Anglijas un Skotijas robežkalnos "Cheviot-Hills" audzēta aitu šķirne.
- Dauningstrīts Anglijas valdība vai ārlietu ministrija, pēc ielas nosaukuma.
- lordleitnants Anglijas valdības iecelts Īrijas pārvaldnieks (līdz 1922. g.).
- džentrija Anglijas vēsturē - pēc dižciltīgajiem - otrai augstākajai kārtai piederīgie.
- lojālists Anglijas vēsturē Stjuartu piekritēji pēc viņu padzīšanas no troņa.
- heptarhija Anglijas vēstures periods no 6. gs. b. - 7. gs. sāk. līdz 9. gs., kad valsts bija politiski sašķelta 7 anglosakšu karalistēs (Veseksa, Saseksa, Eseksa, Mēršija, Nortambrija, Austrumanglija un Kenta).
- self-government Anglijas vietējā pašvaldība.
- Demlo Anglijas ziemeļaustrumu daļa, kurā 9-10. gs. valdīja vikingi; tur spēkā bija Dānijas likumi.
- Ziemeļanglija Anglijas ziemeļu daļa.
- anglofilija Anglijas, angļu, visa angliskā apjūsmošana.
- nonjurors Anglikāņu baznīcas locekļi, kas liedzās dot supremātijas zvērestu Orānijas Vilhelmam III; arī padzītā karaļa Jēkaba II pēcnācēji, kas liedzās nodot pavalstnieku zvērestu.
- konformisms Anglikāņu baznīcas mācība; saskaņa ar šo mācību.
- augstbaznīca Anglikāņu baznīcas novirziens, kurā tiek īpaši uzsvērta liturģija, kā arī baznīcas hierarhija un autoritāte - aspekti, kas tradicionāli attiecināti uz Romas katoļu baznīcu.
- konformists Anglikāņu baznīcas piekritējs.
- metodisti Anglikāņu baznīcas sekta; šīs sektas locekļi.
- angļiks Anglis.
- angols Anglis.
- pjūzisms Anglokatolicisms; pēc angļu teologa Edveda Būveri Pjūzi (1800.-1882.) vārda.
- jiti Anglosakšu cilts.
- Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi.
- Halovīns Anglosakšu nosaukums 31. oktobrim, t. i., visu svēto dienas priekšvakaram, ar draiskulībām (t. sk. lākturi no ķirbju mizas) un maskarādi.
- briti Angļi (1).
- uitlenderi Angļi, kas 19. gs. pārceļoja uz Dienvidāfrikas (būru) valstīm; atšķirībā no pastāvīgajiem iedzīvotājiem būriem, uitlenderiem nebija pilsoņu tiesību, līdz Anglija iekaroja Transvālu un Oranžu.
- Corp. Angļu "Corporation", akciju sabiedrība (ASV).
- NTBDC Angļu "New Technology and Business Development Corporation", bij. "Ave Lat grupa".
- džingo Angļu (sākotnēji) un amerikāņu urāpatriotu un šovinistu iesauka.
- viklefisti Angļu 14. gs. mācītāja reformatora Dž. Viklifa piekritēji.
- aulekšotājs Angļu aulekšotājs jeb angļu pilnasiņu zirgs, zirgu šķirne, jājamzirgs kas piemērots ātriem aulekšiem un sacīkšu sportam.
- sir Angļu baronetu un bruņinieku tituls, ko lieto tikai kopā ar vārdu.
- dogerels Angļu dzejā radies termins, kas apzīmē dažāda garuma negribēti vai apzināti komiski "sarīmētas" sentimentālas vārsmas.
- lekisti Angļu dzejnieku grupa (S. Kolridžs, R. Sautijs, V. Vērdsverts), kas 18. un 19. gs. mijā dzīvoja un darbojās Ziemeļanglijas ezeru novadā.
- beagle Angļu dzinējsuņu šķirne, īsspalvains, var būt dažādas krāsas, taču jābūt arī kādam baltam plankumam vai zīmei.
- pseudoskops Angļu fiziķa Vitstona 1852. gadā izgudrots instruments, kas kumpas vietas rāda dobjas un dobjas atkal kumpas.
- bingo Angļu galda spēle, līdzīga loto spēlei.
- čeins Angļu garuma mērs, vienāds ar 20,1 m (1 ķēde = 100 locekļi = 22 jardi).
- kārts Angļu garuma mērvienība ("pole") = 16,5 pēdas = 198 collas = 5,02292 m.
- ķēde Angļu garuma mērvienība = 4 kārtis = 100 ķēdes posmi = 792 collas = 20,12 m.
- astotdaļjūdze Angļu garuma mērvienība = 40 kārtis = 110 asis = 220 jardi = 201,168 m.
- jards Angļu garuma mērvienība 3 pēdas jeb 36 collas - aptuveni 914,39179 milimetri (ASV - 914,402 mm).
- limeriks Angļu humoristiskās dzejas strofiskā forma - piecrinde ar atskaņu shēmu: AABBA; atskaņās parasti tiek apspēlēts kādas personas vai vietas vārds.
- Drednauts Angļu karakuģis (1906. g.), kas bija tik nesalīdzināmi spēcīgāks par jebkuru iepriekšējo karakuģi, ka to būvēšanu visās valstīs nekavējoties pārtrauca un uzsāka līdzīgu karakuģu (drednautu) būvi.
- Valpurga Angļu karaļa Ričarda IX meita, ko katoļu baznīca pieskaitījusi svētajiem par viņas pacietību, kad viņu reliģijas dēļ vajāja; viņa pasargājot no raganām un burvjiem.
- tomijs Angļu karavīrs.
- tommijs Angļu kareivja palama.
- jomenri Angļu leibgvarde.
- tonna Angļu mērvienību sistēmā izmanto arī dažus atšķirīgus lielumus.
- pelagiāni Angļu mūka Pelagija domu biedri (5. gadsimtenī), kas neatzina iedzimtus grēkus un apgalvoja, ka cilvēks svēts varot tikt bez Dieva žēlastības, tikai ar savu gribu vien.
- guinea Angļu naudas vienība, kas sākumā kalta no Gvinejas (Guinea) zelta.
- futs Angļu pēda, garuma mērs, 0,30479 m.
- foot Angļu pēda, puse no jarda, 0,305 m.
- portlends Angļu pēru tituls.
- anglo-arabs Angļu pilnasiņu un dižciltīga arabu zirga krustojums.
- kečs Angļu polifonās dziesmas žanrs; izplatīts 17.-18. gs.
- vedžvuds Angļu porcelāns ar baltām, reljefām figūrām uz krāsaina fona.
- piligrims Angļu puritānis.
- piligrimtēvi Angļu puritāņi, kas 1620 ar kuģi "Mayflower" izceļoja uz Jaunangliju ASV.
- hobiti Angļu rakstnieka Dž. R. R. Tolkīna [Tolkien, 1892-1973] izdomāta un aprakstīta tauta, kas sastāv no mazītiņām, cilvēkam līdzīgām radībām.
- ranteri Angļu reliģiska sekta, kas radās Anglijas Pilsoņu kara laikā 17. gs. vidū, slaveni ar ekstātiskiem izsaucieniem dievkalpojumu laikā, arī izlaidību.
- lambetvoks Angļu sarīkojumu deja, bija populāra 20. gs. 30. gados.
- bedlingtonterjers Angļu suņu suga, neliels suns ar mazu galvu un īsu, cirtainu zilganbaltu apmatojumu.
- pēddzinējs Angļu suņu šķirne, ausis nokarenas, purns krunkains, īsspalvains, melns vai brūns; skausta augstums - 63-68 cm, svars - līdz 40-55 kg.; grūti pakļaujas dresūrai.
- hundredweight Angļu svara mērvienība 100 mārciņas jeb 50,8023824 kg; centweight.
- kontrdanss Angļu tautas deja 2/4, 6/8 taktsmērā.
- centweight Angļu tirdzniecības svara mērs, 100 mārciņas jeb 50,802 kg.
- trojgrēns Angļu trojgrēns - svara mērvienība - 0,06479895 grami.
- links Angļu un amerikāņu garuma mērs 20,116 cm (ķēdes loceklis).
- konvokācija Angļu un amerikāņu universitāšu pilntiesīgo locekļu kopsapulce.
- karako Angļu un franču dragūnu kamzolis 15. gs. beigās.
- nobility Angļu un skotu augstākās muižniecības kopējs apzīmējums, pretstatā zemākajai muižniecībai.
- prokters Angļu universitātēs studentu inspektors.
- mylady Angļu uzruna dižciltīgām kundzēm.
- mylord Angļu uzruna dižciltīgiem kungiem.
- sir Angļu uzrunas forma, kad nelieto vārdu.
- džingoists Angļu vai amerikāņu šovinists, urāpatriots.
- anglene Angļu valoda (mācību priekšmets).
- anglīte Angļu valoda (mācību priekšmets).
- ingliš Angļu valoda (mācību priekšmets).
- anglene Angļu valoda (saziņas līdzeklis).
- anglofonisks Angļu valodā runājošs; anglofons.
- anglene Angļu valodas skolotāja.
- greihaunds Angļu vēja suns - medību suņu šķirne ar īsu, biezu apmatojumu, kas var būt dažādās krāsās; gara, šaura galva, šaurs ķermenis un garas kājas; izmanto arī skriešanas sacensībās.
- New- Angļu vietvārdos Jaun-, Ņū-.
- lake Angļu vietvārdu priekšā apzīmē ezeru.
- gineja Angļu zelta monēta 1662. - 1813. g., kas pēc vērtības vienāda ar 21 šiliņu.
- soverins Angļu zelta monēta, līdzīga vienai mārciņai; sovrins.
- sovereign Angļu zelta nauda, 20 šiliņu.
- piksi Angļu zemākā līmeņa mitoloģijā - elfi, par kuriem stāstīja, ka tie esot to druīdu pēcteči, kuri nebija pārgājuši kristietībā.
- Bogarts Angļu zemākā līmeņa mitoloģijā - gars vai mājas gariņš.
- gentry Angļu zemākā muižniecība.
- toņmāls Angoba - plāns, necaurspīdīgs, balts vai krāsains keramikas pārklājums, kura pamatsastāvdaļa ir balti vai krāsaini mālis; izmanto zemglazūras dekoriem.
- AO Angola, valsts divburtu kods.
- AGO Angola, valsts trīsburtu kods.
- Luanda Angolas galvaspilsēta (port. val. "Luanda"), provinces centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- ANGOP Angolas informācijas aģentūra (angļu Angola Press).
- angolārs Angolas naudas vienība 1961.-94. g., vienāda ar 100 sentavo.
- Kabinda Angolas province ("Cabinda") Atlantijas okeāna piekrastē, uz ziemeļiem no Kongo grīvas (atdalīta ar Kongo Demokrātiskās Republikas teritoriju), platība - 7300 kvadrātkilometru.
- Angola Angolas Republika (angļu vlodā "Angola") - valsts Āfrikas dienvidrietumos, galvaspilsēta - Luanda, administratīvais iedalījums - 18 provinču, Kabindas provinci (7100 kvadrātkilometru) no galvenās valsts daļas atdala Kongo Demokrātiskās Republikas teritorija, platība - 1246700 kvadrātkilometru, 12800000 iedzīvotāju (2009. g.).
- angolieši Angolas Republikas iedzīvotāji.
- MPLA Angolas tautas atbrīvošanas kustība (portugāļu "Movimento Popular de Libertacao de Angola").
- maziti Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos.
- mgvangari Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos.
- ngoni Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos.
- tiftiks Angoras kazu vilnas nosaukums Mazāzijā; kemela vilna.
- A Angstrēms.
- anharmonisks Anharmoniskas svārstības - svārstības, kur spēks, kas kustībā esošu ķermeni noved atpakaļ līdzsvara stāvoklī, nav proporcionāls novirzei no līdzsvara stāvokļa.
- helmitols Anhidrometīlēncitronskābais heksametīlēntetramīns, balts pulveris, šķīst ūdenī, lieto kā antiseptisku līdzekli pret pūšļa slimībām.
- Ahrimāns Anhro Mainju, galvenais negatīvais gars zoroastrismā.
- anigozanthos Anigozanti.
- anilīds Anilīna derivāts, ko iegūst, aizvietojot amīdgrupas ūdeņraža atomus ar skābes radikāļiem.
- anilīngumija Anilīngumijas iespiedums - izcilspiedums no gumijas klišejām ar spirtā izšķīdinātām krāsām, kas ātri žūst.
- Agfa Anilīnražotāju akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft für Anilinfabrikation").
- fotoanimācija Animācijas tehnika, kurā izmanto dzīvu aktieru uzņēmumus reālā vidē.
- zoolīts Animālas dabas pārakmeņojums.
- animisti Animisma uzskatu piekritēji.
- anīss Anīsa sēne - parasta zilganzaļa lapiņsēne ar anīsa smaržu.
- anetols Anīsa un fenheļa eļļas galvenā sastāvdaļa.
- anisum Anīsi.
- anisonema Anisonēmas - eiglēnaļģu nodalījuma ģints.
- anīse Anīss ("Pimpinella anisum"), noragu suga.
- anīsi Anīss ("Pimpinella anisum"), noragu suga.
- aniss Anīss ("Pimpinella anisum"), noragu suga.
- anizāts Anīsskābes sāls.
- parastais anīss anīsu suga ("Anisum vulgare"), kas tiek kultivēta eļļu un ēterisko eļļu ieguvei.
- anisodontea Anizodontejas.
- Kāpzemes anizodonteja anizodonteju suga ("Anisodontea capensis").
- antimetropija Anizometropijas veids, kurā refrakcijas anomālijas abās acīs ir pretēja veida, piem., vienā acī tuvredzība, otrā tālredzība.
- heterotrops Anizotrops, dažādos virzienos ar dažādām īpašībām.
- Anjēra pie Sēnas Anjērsīsēna, pilsēta Francijā.
- mangifera Ankardiju dzimtas ģints.
- ankēte Anketa - aptaujas lapa.
- gonokampse Ankiloze vai citāds ceļa locītavas izkropļojums.
- anaklāze Ankilozes pārlaušana.
- ankilopoēze Ankilozes vai saaugumu rašanās.
- coccomyxa Ankistrodesmu dzimtas ģints.
- elakatothrix Ankistrodesmu dzimtas ģints.
- hyaloraphidium Ankistrodesmu dzimtas ģints.
- kirchneriella Ankistrodesmu dzimtas ģints.
- nephrochlamys Ankistrodesmu dzimtas ģints.
- raphidonema Ankistrodesmu dzimtas ģints.
- enklave Anklāvs.
- Bona Annābas pilsētas Alžīrijā senāks nosaukums.
- Annopol Annapoles muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ukru pagasta teritorijā.
- Annenberg Annas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Dobeles novada Annenieku pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Mārupes novada Babītes pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Ogres novada Lielvārdes pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Valmieras novada Burtnieku pagasta teritorijā.
- Annasmuiža Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Annenieki" bijušais nosaukums.
- A Anno.
- UNEP ANO Apkārtējās vides programma (angļu "United Nations Environment Programme").
- 24. oktobris ANO diena.
- starptautiskā tiesa ANO galvenā tiesas institūcija, darbojas saskaņā ar Statūtu, kas ir ANO Statūtu neatņemama sastāvdaļa, izšķir strīdus starp valstīm un dod konsultatīvos slēdzienus Drošības padomei un Ģenerālajai asamblejai, kā arī ar Ģenerālās asamblejas atļauju citām ANO institūcijām un tās specializētajām iestādēm.
- iedzīvotāju fonds ANO iedzīvotāju fonds, dibināts 1967. gadā, vispasaules organizācija, kas sniedz metodisku un materiālu palīdzību.
- UNRWA ANO palīdzības orgāns palestīniešu bēgļiem (angļu "United Nations Relief and Works Agency for Palestine Refugees"), izveidots 1949; centrs Vīnē un Amānā, organizē mācības, veselības aprūpi u. c.
- FAO ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ("Food and Agriculture Organization of the United Nations").
- COPUOS ANO Visuma telpas izmantojuma komiteja (angļu "Committee on the Peaceful Uses of Outer Space").
- UN ANO, Apvienoto Nāciju Organizācija (angļu "United Nations").
- anodspriegums Anodbaterijas spriegums.
- anodstrāva Anodbaterijas, cauri telefonam un lampiņai raidīta strāva lampu radiouztvērējos.
- anode Anods - elektriskās strāvas avota pozitīvais pols; elektrods, kas savienots ar strāvas avota pozitīvo polu.
- dermatodishroja Anomāla ādas pigmentācija.
- aberācija Anomāla elektrisko signālu pārvade sirds vadīšanas sistēmā.
- klinartroze Anomāla kaulu savienojuma novirze locītavā.
- hromatisms Anomāla pigmentācija.
- makroorhīdisms Anomāla sēklinieku palielināšanās.
- šķeltne Anomāla sprauga, atvere, kas radusies embrionālajā attīstībā, nesaaugot kādām organisma sastāvdaļām.
- malrotācija Anomāla vai patoloģiska rotācija, piem., mugurkaula skriemeļiem.
- heteropātija Anomāla vai slimīgi pastiprināta reakcija uz kairinājumiem.
- hromatūrija Anomālas krāsas urīna izdale.
- diskarioze Anomālas šūnas kodola pārmaiņas; novēro dzemdes kakla epitēlijšūnās grūtniecības laikā.
- polakidipsija Anomāli bieža slāpju sajūtas rašanās.
- pollakidipsija Anomāli bieža slāpju sajūtas rašanās.
- bradiūrija Anomāli lēna urinēšana.
- makromieloblasts Anomāli liels mieloblasts.
- megatrombocīts Anomāli liels trombocīts.
- mikroblasts Anomāli mazs eritroblasts.
- mikrokrānija Anomāli mazs galvaskauss, kraniālais dobums ir samazināts un sejasdaļa neproporcionāli liela.
- makrokrānija Anomāli palielināts galvaskauss, salīdzinājumā ar kuru seja ir neproporcionāli maza, tāpat kā hidrocefālijas gadījumā.
- paradipsija Anomāli stipra slāpju sajūta.
- polimastija Anomālija - papildus krūtsgalu izveidošanās (cilvēkam vai zīdītājdzīvniekam).
- spondilolīze Anomālija, kam raksturīgs saauguma trūkums starp skriemeļa ķermeni un loku.
- mikronormoblasts Anomāls eritrocīta priekštecis ar defektīvu hemoglobīna sintēzi.
- bēgsme Anomāls stāvoklis, kurā persona emocionāla stresa ietekmē pēkšņi pamet mājas un, savu parasto dzīvi šķietami pilnīgi aizmirsusi, iemanto jaunu identitāti.
- cimtābols Anona koku auglis, tropos.
- annonaceae Anonaugi.
- atribūcija Anonīma zinātniska vai mākslas darba autora, rašanās laika, vietas noteikšana.
- paskvinātas Anonīmi satīriski sacerējumi dzejā vai prozā, kas vērsti pret Romas kūrijas locekļiem, rakstniekiem vai citām slavenām personām.
- bezvārdība Anonimitāte.
- AA Anonīmo alkoholiķu kustība (angļu "Alcoholics Anonymous").
- anoreksigēns Anoreksigēnie līdzekļi - vielas, kas iedarbojas uz attiecīgajiem galvas smadzeņu centriem un mazina ēstgribu; pretapetītes līdzekļi.
- asideroze Anormāla dzelzs rezervju samazināšanās organismā.
- hipopiēzija Anormāli pazemināts arteriālais spiediens.
- Ahangarana Anrena, pilsēta Uzbekistānā.
- Angrena Anrena, pilsēta Uzbekistānā.
- Bergsons Anrī Luī Bergsons (1859.–1941. g.), filozofs, Franču akadēmijas loceklis.
- dubultkvartets Ansamblis, kura; sastāvā ir astoņi izpildītāji (dziedātāji vai instrumentālisti); oktets.
- ensemble Ansamblis.
- balsis Ansambļa partiju nosaukums.
- Sv. Anselms Anselms no Kenterberijas (Anselm of Canterbury; 1033.-1109. g.) - itāļu teologs un filozofs, sholastikas pamatlicējs, kurš rakstīja: "Es necenšos saprast, lai varētu ticēt, bet ticu, lai varētu saprast.".
- Anesī Ansī, pilsēta Francijā.
- Anzpaki Anspaku muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagasta teritorijā.
- Anstrup Anstrupes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagasta teritorijā.
- engraulis Anšovi.
- hamsa Anšovs - sīka siļķveidīgo kārtas jūras zivs, izmanto pārtikas rūpniecībā.
- engraulidae Anšovu dzimta.
- epistilijs Antablementa apakšējā daļa.
- arhitrāvs Antablementa galvenā sija, apakšējā daļa.
- almagels Antacīdais līdzeklis, kombinēts preparāts, kas satur alumīnija hidroksīda gelu, magnija oksīdu un sorbītu.
- antacids Antacīds.
- kokontrakcija Antagonistisku savilcēju un izstiepēju muskuļu savstarpēja koordinācija, lai locekli noturētu taisnu.
- Adalijas līcis Antaljas līcis Turcijas dienvidos.
- Antananariva Antananarivu, Madagaskaras galvaspilsēta.
- Antoniszki Antanišku muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagasta teritorijā.
- antanovki Antanovkas āboli.
- Nisela komisija Antantes Augstākās padomes komisija, izveidota 1919. g. 10. oktobrī ar galveno uzdevumu uzraudzīt, kā Vācija Baltijā ievēro Kompjeņas pamiera noteikumus; Antantes Baltijas komisija.
- ATA Antarktīda, teritorijas trīsburtu kods.
- ledus kontinents Antarktīda.
- Kotsa Zeme Antarktīdas daļa starp 20. un 32. rietumu garuma grādu, austrumos robežojas ar Karalienes Mondas Zemi, rietumos pāriet Filnera šelfa ledājā, piekrasti apskalo Vedela jūra, ledus biezums - 500-1000 m.
- Mosona krasts Antarktīdas piekrastes josla Sodružestvas jūras krastā, Maka Robertsona Zemes ziemeļos, starp jūru un Framnēsu kalniem.
- Greiema Zeme Antarktīdas pussalas ziemeļu daļa ("Graham Land"), līdz 1961. g. — visas pussalas nosaukums.
- AQ Antarktika, teritorijas divburtu kods.
- CCAMLR Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu aizsardzības komisija ("Comission for the Conservation of Antarctic marine Living Resources").
- Antajs Antejs, gigants sengrieķu mitoloģijā.
- raidantena Antena radioviļņu izstarošanai.
- radioantena Antena radioviļņu uztveršanai un raidīšanai.
- uztvērējantena Antena radioviļņu uztveršanai.
- antene Antena.
- sātneris Antialkoholiķis.
- antianēmisks Antianēmiskie līdzekļi - medikamenti, kas atjauno trūkstošo hemoglobīnu vai eritrocītus.
- antiangināls Antianginālie līdzekļi - vielas, ko izmanto sirds išemiskās slimības ārstēšanai, stenokardijas lēkmju pārtraukšanai vai novēršanai.
- antiaritmisks Antiaritmiskie līdzekļi - vielas, kas normalizē sirds ritmu, pazeminot sirds muskulatūras ierosināmību.
- furazidīns Antibakteriāla viela ar plašu darbības spektru; dzeltens pulveris, vāji šķīst ūdenī.
- alicīns Antibakteriāla viela, ko iegūst no īpašas sugas ķiploka vai sintētiski.
- piocianāze Antibakteriāla viela, ko ražo "Pseudomonas aeruginosa"; aktīva pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām.
- sulfadimezīns Antibakteriāla zāļu viela.
- hlorofilipts Antibakteriālas darbības preparāts, ko iegūst no eikalipta lapu hlorofila.
- hlorheksidīns Antibakteriāls līdzeklis; efektīvs pret daudziem gramnegatīviem un grampozitīviem mikroorganismiem; antiseptisks, dezinficējošs līdzeklis.
- streptomicīns Antibiotika, ko izstrādā dažas sēnes un ko izmanto, piemēram, tuberkulozes, pneimonijas ārstēšanai.
- levomicetīns Antibiotika, ko izstrādā starainās sēnes.
- antibiotiķi Antibiotikas.
- humulons Antibiotiska viela apiņos.
- aktinomicīns Antibiotiska viela ķīmiski līdzīgu vielu grupā, kuras producē dažādi aktiomicētu celmi.
- kolistatīns Antibiotiska viela, aktīva pret zarnu nūjiņām; iegūta no aerobiem sporveidotājiem augsnes mikroorganismiem.
- albomicīns Antibiotiska viela, dzeltens pulveris, šķīst ūdenī, lieto pneimonijas terapijā.
- bacitracīns Antibiotiska viela, iegūta no "Bacillus subtilis" kultūrām; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem.
- eimicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Bacillus subtilis"; aktīva pret difterijas, tuberkulozes u. c. baktērijām.
- proaktinomicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Nocardia gardneri"; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem.
- grizeofulvīns Antibiotiska viela, iegūta no "Penicillium griseofulvum"; aktīva pret vairākiem dermatomicētiem.
- eritromicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces erythreus"; aktīva pret grampozitīviem mikrobiem (streptokokiem, stafilokokiem u. c.).
- grizeīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces griseus"; aktīva pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām.
- karbomicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces halstedii"; iedarbīga pret grampozitīvajām baktērijām un lielajiem vīrusiem.
- kanamicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces kanamyceticus"; aktīva pret grampozitīviem un gramnegatīviem mikroorganismiem, arī pret tuberkulozes mikobaktērijām.
- eritrīns Antibiotiska viela, iegūta no eritrocītiem.
- fradicīns Antibiotiska viela, iegūta no Streptomyces fradiae; kavē dažu mikroskopisko sēņu vairošanos.
- hlorelīns Antibiotiska viela, iegūta no zaļaļģēm "Chlorella vulgaris"; kavē grampozitīvu un gramnegatīvu baktēriju augšanu.
- helvolskābe Antibiotiska viela, izolēta no "Aspergillus fumigatus" mutanta "Helvola".
- penicilīns Antibiotiska viela, ko izstrādā dažu sugu pelējumsēnes vai ko iegūst sintētiski.
- gramicidīns Antibiotiska viela, ko rada īpaša augsnes baktēriju suga.
- aureomicīns Antibiotiska viela, ko veido starainā sēnīte; lieto dažu infekcijas slimību ārstēšanā.
- ampicilīns Antibiotiska viela, penicilīna veids, kas nezaudē aktivitāti gremošanas traktā, tāpēc to lieto iekšķīgi.
- ampiokss Antibiotiska viela, penicilīna veids, kas nezaudē aktivitāti gremošanas traktā, tāpēc to lieto iekšķīgi.
- nebularīns Antibiotiska viela, pret-tuberkulozes līdzeklis, izolēta no "Clitocybe nebularis" sulas; piemīt antimitotiska aktivitāte, augsta šķīduma koncentrācija aizkavē dažu vēža šūnu veidu augšanu.
- streptotricīns Antibiotiska, toksiska viela, ko iegūst no "Streptomyces lavendulae"; iedarbīga pret gramnegatīviem un grampozitīviem mikroorganismiem.
- ksantomicīns Antibiotiskas vielas, kas izolētas no streptomicēšu kultūras.
- sintomicīns Antibiotisks ārstniecības preparāts - balts, kristālisks pulveris ar rūgtu garšu.
- tirotricīns Antibiotisks vielu maisījums, iegūts no "Bacillus brevis", sastāv no gramicidīna un tirocidīna; aktīvs pret grampozitīviem mikroorganismiem.
- antibiotiski Antibiotisks.
- tirocidīns Antibiotisku peptīdu maisījums (A, B un C tirocidīns), tirotricīna sastāvdaļa.
- cefalosporīni Antibiotisku vielu klase.
- nistatīns Antibiotisku vielu komplekss, ko producē "Streptomyces noursei"; aktīvs pret patogēnām mikroskopiskajām, īpaši "Candida" ģints sēnēm.
- ABN Antiboļševistiskais nāciju bloks.
- priekšlaice Anticipācija.
- amitriptilīns Antidepresantu grupas medikaments, ko lieto, piemēram, panikas lēkmju ārstēšanā.
- antidiabētisks Antidiabētiskie līdzekļi - savienojumi, kas veicina ogļhidrātu izmantošanu audos un uzkrāšanos aknās, tādējādi samazinot cukura daudzumu asinīs.
- desmopresīns Antidiurētiskā hormona atvasinājums, medikaments, ko lieto, lai ārstētu urīna nesaturēšanu naktīs.
- ADH Antidiurētiskais hormons, ko producē hipofīzes mugurējā daiva.
- vazopresīns Antidiurētisks hormons (neirosekrēcijas produkts); sašaurina asinsvadus, paaugstina asinsspiedienu.
- antidiurētika Antidiurētisks līdzeklis: (a) līdzeklis, kas kavē urīna izdalīšanos; (b) līdzeklis, kas palielina urīna koncentrāciju, samazinot tā daudzumu.
- antidote Antidots - pretlīdzeklis, pretinde.
- dimerkaptopropanols Antidots pret saindēšanos ar arsēnu, dzīvsudrabu, zeltu un bismutu.
- rietumnieki Antifeodālās sabiedriskās domas pārstāvji Krievijā 19. gs. vidū, kas propagandēja R-Eiropas demokrātiju un Krievijas attīstību šādā virzienā, kritizēja dzimtbūšanu un absolūtismu.
- kabošieši Antifeodālas sacelšanās dalībnieki Parīzē 1413. g.
- krokāni Antifeodālās zemnieku kustības dalībnieki 16. gs. b. - 17. gs. Francijā.
- antilaktāze Antiferments, kas kavē laktāzes fermentative darbību.
- antisteapsīns Antiferments, kas kavē steapsīna darbību.
- antiureāze Antiferments, kas kavē ureāzes darbību.
- antirenīns Antiferments, kas rodas dzīvnieka asins serumā pēc renīna ievadīšanas; aizkavē piena sarecēšanu.
- antifobijisks Antifobijiskie līdzekļi - ārstniecības līdzekļi, ko lieto baiļu, patoloģisku bažu un paaugstinātas uzbudināmības gadījumos.
- antifone Antifona.
- antifrikcija Antifrikcijas materiāli - materiāli, kam ir zems berzes koeficients; no tiem izgatavo detaļas, kas pakļautas slīdes berzei (gultņus, ieliktņus utt.).
- haptēns Antigēna molekulas vai kompleksa daļa, kas nosaka tā imunoloģisko specifiskumu.
- ergofors Antigēna specifisko īpašību nesēja ķīmiskā grupa.
- seroreakciju Antigēna un tā pretvielu savienošanās ārējās, kā arī iekšējās pārmaiņas un parādības.
- imūnfiltrācija Antigēna vai antivielas attīrīšana, lietojot imūnadsorbentu.
- imūndifūzija Antigēna vai antivielas difundēšana caur puscietu vidi, parasti agara vai agarozes gelu, izraisot precipitāciju.
- imunogēni Antigēni - lielmolekulāras vielas (olbaltumvielas vai to kompleksi), kas cilvēka vai dzīvnieka organismā ierosina antivielu rašanos.
- antitoksigēns Antigens (toksīns), kas stimulē antitoksīna rašanos asinīs.
- izoantigēns Antigēns dažu, bet ne visu tas pašas sugas indivīdu audos, piem., asins grupu antigēni.
- dermatomicīns Antigēns dermatomikožu diagnosticēšanai, profilaksei vai ārstēšanai.
- imūnadsorbents Antigēns vai antiviela, ko izmanto nešķīstoša antivielas un antigēna kompleksa iegūšanai; lieto homoloģiskā antigēna vai antivielas saistīšanai un izdalīšanai no dažādu vielu maisījuma.
- autoantigēns Antigēns, kas atrodas antivielas producētāja organisma audos.
- amboceptorogēns Antigēns, kas ierosina amboceptora rašanos.
- idiotoksīns Antigēns, kas izraisa alerģisku reakciju; alergēns.
- paralergīns Antigēns, kas izraisa paralerģiskas reakcijas.
- ektoantigēns Antigēns, kas nekovalenti saistīts ar baktēriju virsmu un viegli atdalāms no tās; baktēriju apvalka produkts.
- aleksofiksagēns Antigēns, kas stimulē komplementa saistītāju antivielu rašanos.
- koktoantigēns Antigēns, ko modificē siltumterapija.
- mākslīgs antigēns Antigēns, kura specifiskums izmainīts fizikālā un ķīmiskā ceļā, piem., denaturējot, nitrējot vai oksidējot.
- poligēns Antigēnu komplekss, kas ierosina vairāku specifisku antivielu rašanos.
- antigonon Antigonone.
- tievkātu antigonone antigonoņu suga ("Antigonon leptopus"), kāpelētājaugs, kas neatrodot atbalstu ložņā pa zemi.
- ATG Antigva un Barbuda, valsts trīsburtu kods.
- Sentdžonsa Antigvas un Barbudas galvaspilsēta (angļu val. "Saint John's"), osta Antigvas salā, Atlantijas okeāna krastā, 25500 iedzīvotāju (2007. g.).
- antihistamīnisks Antihistamīnisks līdzeklis - tāds līdzeklis, kas kavē histamīna darbību organismā; lieto alerģisku slimību terapijā.
- antiholīnerģisks Antiholīnerģiskie līdzekļi - vielas, kas nomācoši ietekmē parasimpātisko nervu sistēmu.
- sima Antīkā arhitektūrā antablementa augšējas daļas vainags, ko parasti veidoja kā kimatiju vai arī kā "S" burtu.
- pteroma Antīkā arhitektūrā apeja jeb telpa starp tempļa cellu un ārējo kolonnu rindu.
- astragāls Antīkā arhitektūrā bieži lietots izgreznojums, parasti zīļu un ripiņu kopojums.
- tetrastils Antīkā arhitektūrā četru kolonu templis.
- hipotrachēlijs Antīkā arhitektūrā kolonnas kakla apakšdaļa.
- piknostils Antīkā arhitektūrā kolonnu kārtojums, ja kolonnas novietotas 1,5 diametra atstatumā cita no citas, mērot starp asīm.
- diastils Antīkā arhitektūrā kolonnu kārtojums, ja kolonnas novietotas 3 diametru atstatumā cita no citas, mērījot starp asīm.
- eustils Antīkā arhitektūrā kolonnu kārtojums, kur kolonnas novietotas 2 un 1/4 diametru attālumā cita no citas, mērījot starp to asīm.
- sistils Antīkā arhitektūrā kolonu kārtojums, novietojot kolonas 2 apakšējo diametru attālumā citu no citas, mērot starp kolonu asīm.
- krēpidoma Antīkā arhitektūrā pabūve zem monumentālām celtnēm, parasti ar 3 pakāpieniem.
- scamillus Antīkā arhitektūrā paliktnis zem kolonām, ko lietoja, lai izlīdzinātu stilobata līmeņa diferences.
- mutuli Antīkā arhitektūrā plātnes zem geizona, virs triglifu joslas.
- geisons Antīkā arhitektūrā spēcīgi izvirzīta plātne virs antablementa.
- nimfejs Antīkā arhitektūrā svētnīca, kas celta par godu nimfām; parasti tika ierīkots virs avota.
- fornix Antīkā arhitektūrā veco, vienkāršo triumfa loku apzīmējums.
- fastigium Antīkā celtniecībā frontons, zelminis.
- dibrachs Antīka divzilbīga pantpēda, kurā abas zilbes īsas; tas pats, kas pirrichijs.
- conisterium Antīkā palaistrā īpaša telpa, kur ieeļļoto ķermeni apputekšņoja, lai tas nebūtu pārāk glums.
- dimetrs Antīkā pantmēra pēda ar 2 vienādām ritmiskām vienībām, piem. dubulta jamba.
- celle Antīkā tempļa iekšējā telpa, kur atradās dievības tēls.
- ante Antīkā tempļa sānu sienu izvirzījumi ēkas fasādes pusē, kuri abās malās noslēdz priekštempļa portiku, parasti antes tika veidotas ordera formā (kā pilastri).
- likteņtraģēdija Antīkā traģēdija, kuras konfliktu pamatā ir cilvēka bezcerīga cīņa ar pārdabiskiem spēkiem, kas nosaka cilvēka dzīvi.
- amfibrachs Antīka trīszilbīga pantpēda, kur 1. un 3. zilbe ir īsa (viegla), bet 2. gara (smaga).
- stilobats Antīkajā arhitektūrā - kāpņveidīga cokola augšējā virsma.
- anti Antīkajā arhitektūrā celtnes sānsienu pagarinājumi galvenās fasādes, reizēm arī aizmugures pusē.
- eksedra Antīkajā arhitektūrā dziļa puslokveidīga vai daudzstūraina niša ar sēdekļiem gar sienām.
- epitalāmija Antīkajā dzejā - kāzu dziesma; dzejolis jaunlaulātajiem par godu.
- trēna Antīkajā dzejā raudu dziesma, kurā ietilpa aizgājēja nopelnu cildinājums un sērošana par palicējiem.
- kolons Antīkajā dzejā retoriskajā prozā runāta teksta gabals, kurā ir viens galvenais loģiskais uzsvars, kuru no abām pusēm ietver ritmiskas pauzes.
- enkomija Antīkajā dzejā slavinājuma dziesma kādai noteiktai personai vai notikumam.
- aporija Antīkajā filozofijā - loģiska grūtība, nepārvarama pretruna problēmas risināšanā.
- elements Antīkajā filozofijā - tas pats, kas stihija (uguns, gaiss, ūdens un zeme).
- stihija Antīkajā filozofijā - viens no dabas pamatelementiem: uguns, gaiss, ūdens, zeme.
- kvintesence Antīkajā filozofijā ēters, piektais elements (blakus četriem zemes elementiem - ūdenim, zemei, ugunij, gaisam).
- logaēds Antīkajā kvantitatīvajā metrikā vārsmas, kas veidotas kā dažāda garuma moru (trīsmoru - trohaja, jamba; četrmoru - daktila, anapesta) salikumi.
- georgika Antīkajā laikmetā - dzejolis par lauku dzīvi un lauku darbiem.
- epifānija Antīkajā literatūrā - himnisks dzejojums par godu dieviem.
- epitalāma Antīkajā mākslā kāzu slavinājuma dziesma.
- Pirams Antīkajā mitoloģijā - babiloniešu jauneklis, Tisbes mīļākais.
- Tisbe Antīkajā mitoloģijā - babiloniešu jauniete, Pirama iemīļotā.
- kaducejs Antīkajā mitoloģijā - divu čūsku apvīts Hermeja-Merkura zizlis; miera, arī tirdzniecības simbols.
- greifs Antīkajā mitoloģijā - spārnots lauva ar ērgļa galvu.
- herojs Antīkajā mitoloģijā - varonis, pusdievs.
- Elisijs Antīkajā mitoloģijā - vieta (pasaules galējos rietumos, pazemes valstībā vai "svētlaimīgo salās"), kur pēc nāves mūžīgā svētlaimē laiku vada dievu izredzētie.
- pusdievs Antīkajā mitoloģijā - zemākās kārtas dievs.
- teurgs Antīkajā neoplatonisma tradīcijā cilvēks, kas prktizēja askētismu, lai sasniegtu ekstāzi un savienotos ar Dievu.
- kadastrs Antīkajā pasaule - personu saraksts, kurām jāmaksā galvasnauda.
- pusdievs Antīkajā pasaulē - valdnieks, dižciltīgais, kura ciltstēvi - pēc teikām, leģendām - bijuši dievi.
- eksods Antīkajā teātrī - traģēdijas beiguposms, kura noslēgumā koris līdz ar aktieriem atstāj skatuvi.
- centons Antīkajā tradīcijā dzejolis, kas izveidots no citu dzejoļu (parasti vairāku autoru) rindām.
- epicēdija Antīkajā tradīcijā dziesma mirušajam, kas vēl nav apbedīts.
- oranta Antīkajā un kristietisma mākslā tēlota cilvēka figūra, parasti Dievmāte, ar paceltām rokām un augšup vai uz priekšu pavērstām plaukstām.
- ekloga Antīkajā un vēlāk arī Eiropas dzejā - dzejolis par ganu dzīves tematu; arī dialogs dzejā.
- bakhijs Antīkajā vārsmošanā - pēda, kas sastāv no vienas īsas zilbes un divām garām zilbēm.
- jambtrohajs Antīkajā vārsmošanas sistēmā - četrzilbju pēda, kas sastāv no jamba un trohaja.
- tribrahijs Antīkajā vārsmošanas sistēmā - dzejas pēda, kas sastāv no trim īsām zilbēm.
- epods Antīkajā vārsmošanas sistēmā - lirisks dzejolis, kurā garais pants mijas ar īso.
- antibakhijs Antīkajā vārsmošanas sistēmā - pēda, kas sastāv no divām garām zilbēm un vienas īsas zilbes.
- hematinons Antīkajos laikos bieži izmantota sarkana stikla masa, kas satur varu.
- pelasgi Antīkajos nostāstos minētie Senās Grieķijas pirmiedzīvotāji, kurus ap 2000. g. p. m. ē. pakļāvušas grieķu ciltis un vēlāk asimilējušas.
- Akropole Antīkās arhitektūras ansamblis Atēnās.
- pastorāle Antīkās bukoliskās dzejas paveids, kam raksturīgs lauku dzīves idealizētu ainu, bezrūpīgas, prieka pilnas ganu dzīves attēlojums; šī dzejas paveida daiļdarbs.
- idille Antīkās bukoliskās dzejas paveids; dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, ar dabu cieši saistītu lauku ļaužu dzīvi.
- bukolika Antīkās dzejas žanrs, kas izveidojies no folkloras - idilliskajām ganu dziesmām; šī žanra daiļdarbs.
- efezieši Antīkās Efesas pilsētas (tag. Turcijā) iedzīvotāji.
- arhetips Antīkās filozofijas vēlīnā perioda pirmtēls, ideja.
- stoicisms Antīkās filozofijas virziens, kura ētiskajam ideālam raksturīga pašsavaldība, neuzbudināmība.
- skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēka izturēšanās normas.
- pneimatisms Antīkās medicīnas skolas mācība par pneimu vai vitālo gaisu, kas nokļūstot no plaušām sirdi un no tās pa artērijām izplūstot pa visu ķermeni.
- teseras Antīkas monētveidīgas, parasti no svina, bronzas, kaula vai terakotas darinātas plāksnītes, kas sastopamas jau senajā Grieķijā, bet sevišķi izplatījās Romas ķeizarvalstī.
- Eons Antīkās pasaules sinkrētisko kultu laika dievs, ko attēloja kā vecu vīru ar lauvas galvu un ap ķermeni apvijušos čūsku.
- Aleksandrijas muzejs antīkās pasaules zinātnes un kultūras centrs Ēģiptes pilsētā Aleksandrijā, ko nodibināja 3. gs. p. m. ē., nopostīts 272. g.
- lolardi antikatoliskas zemnieku un plebeju kustības dalībnieki Nīderlandē, t. s. "nabaga brāļi"; no vajāšanas lolardi patvērās Anglijā, kur aktīvi cīnījās pret pāvestu, baznīcas zemes īpašumu un sociālo nevienlīdzību; viņiem bija svarīga nozīme Vota Tailera vadītajā zemnieku sacelšanās kustībā (1381. g.); viņus neganti vajāja kā ķecerus.
- klasika Antīkie literatūras un mākslas darbi.
- brahiantiklināle Antiklināla slāņu kroka, kuras garums ne vairāk kā 2-3 reizes pārsniedz platumu.
- AAK Antīko automobiļu klubs.
- paraskēnijs Antīko teātru iekārtā eja no orķestra tieši uz skatuvi.
- naoss Antīko tempļu iekštelpa, kur atradās dievības tēls.
- omefīns Antikoagulants, iedzeltens, kristālisks pulveris, praktiski nešķīst ūdenī, aizkavē vairāku asins recēšanas faktoru veidošanos organismā.
- antiprotrombīns Antikoagulants, kas kavē protrombīna pārvēršanos trombīnā.
- hirudīns Antikoagulants, ko izdala medicīniskās dēles.
- autoantikomplements Antikomplements, kas radiesorganismā un spēj neitralizēt paša seruma komplementu.
- spina Antīkos cirkos iekārtota garensiena, kas sacīkšu laukumu sadalīja 2 daļās.
- pretkristus Antikrists.
- Partenons Antīks arhitektūras piemineklis Atēnu Akropolē. Atēnas templis, celts 447.-438. g. p. m. ē.
- kiliks Antīks māla (retāk metāla) dzeramais trauks: lēzena tase uz zemas pēdas ar divām līmeniskām osām; bieži apgleznots.
- lekits Antīks māla trauks ar konusveida (no 6. gs. 2. p. p. m. ē.) vai cilindrisku ķermeni (no 5. gs. p. m. ē.) uz zemas kājas, ar šauru kaklu un vertikālu osu; izmantoja eļļas un smaržu glabāšanai.
- oinohoja Antīks olveidīgs māla vai metāla trauks ar vienu osu un kaklu; savulaik izmantots vīna liešanai.
- anapaists Antīks pantmērs; trīsbalsienu pēda ar divām īsām (vieglām) zilbēm, un vienu garu (smagu) zilbi; apgriezts daktils; anapests.
- krotalons Antīks, spāniešu kasteņetēm līdzīgs klabināms instruments, grieķi un romieši to lietoja kā pavadītājinstrumentu dejām.
- antisks Antīks.
- subaerata Antīku, gk. Romas republikas un ķeizaru laikmeta monētu viltojumi, kuru kodols sastāvēja no mazvērtīgāka metāla nekā monētas ārējais platējums.
- latīņu burti Antīkva.
- senumnieks Antikvārs, senlietu pārzinātājs.
- kapiteļi Antīkvas un krievu burti, kas pēc formas atbilst versāļiem, bet pēc lieluma mazajiem burtiem; lielīši.
- lielīši Antīkvas un krievu burti, kas pēc formas atbilst versāļiem, bet pēc lieluma mazajiem burtiem.
- antilopa Antilope.
- dzeirans Antilopu suga, kas plaši izplatīta no Sīrijas līdz Mongolijai.
- antimera Antimērs - viena no divpusēji simetrisku dzīvnieku simetriskām ķermeņa daļām.
- amfotericīns Antimikotisks līdzeklis.
- nitazoksanīds Antimikrobiska viela; lieto kriptosporidiozes ārstēšanai HIV nēsātājiem vai AIDS slimniekiem.
- neostibozāns Antimona preparāts, pretleišmaniju līdzeklis.
- stibnīts Antimonpaskābes sāls, svina krāsas minerāls, antimona rūda.
- stibijs Antimons - ķīmisks elements, periodiskās sistēmas 51. elements; Sb.
- Sb Antimons (ķīm. elements).
- mitokarcīns Antineoplastiska antibiotika, iegūta no "Streptomyces" sugām.
- antinociceptīvs Antinociceptīvā sistēma - nervu šūnas hipotalāmā un vidussmadzenēs, kas kontrolē sāpju intensitāti organismā.
- antioksidētāji Antioksidanti - vielas, kas novērš vai kavē oksidēšanos.
- piknogenols Antioksidants, kas iegūts no priežu mizas, izmanto košļājamā gumijā un citur piedevās, arī kā pretnovecošanas līdzekli.
- likopens Antioksidants; viela, kas tomātam piešķir sarkano krāsu; likopēns; likopīns.
- antipirētika Antipirētiska viela - ārstniecības līdzeklis pret paaugstinātu temperatūru.
- antipsihotisks Antipsihotiskie līdzekļi - vielas kas nomāc centrālo nervu sistēmu, neradot apziņas traucējumus, un spēj mazināt psihožu simptomus.
- antisemīts Antisemītisma piekritējs; cilvēks, kas naidīgi izturas pret ebrejiem.
- antizemīts Antisemīts.
- timols Antiseptiska viela - bezkrāsaini kristāli ar raksturīgu smaržu un asu garšu.
- antiseptiķis Antiseptiskais līdzeklis.
- salubrins Antiseptisks līdzeklis pret kukaiņu kodumiem, etiķestera, etiķskābes un alkohola maisījums.
- borfenilskābe Antiseptisks līdzeklis, indīgs zemākām dzīvības formām, nekaitīgs augstākām; iegūst, fosfora oksihlorīdam iedarbojoties uz borskābes un fenola maisījumu.
- antisimpatotonisks Antisimpatotoniskie līdzekļi - adrenoblokatori, kas ietekmē tikai asinsrites centra alfa adrenoreceptorus smadzenēs.
- pretpieņēmums Antitēze.
- antitireoidāls Antitireoidālie līdzekļi - vielas, kas pamazina vairogdziedzera darbību; tās lieto hipertireozes un difūzā toksiskā kākšļa ārstēšanā.
- antitireoīds Antitireoīdie līdzekļi - vielas, kas pamazina vairogdziedzera darbību; tās lieto hipertireozes un difūzā toksiskā kākšļa ārstēšanā.
- antiantitoksīns Antitoksīna antiviela.
- autoantitoksīns Antitoksīns, kas rodas organismā un pasargā to no saslimšanas.
- antitoksiski Antitoksisks.
- antitresta Antitresta likumdošana - apkopojošs jēdziens, ark o apzīmē ASV likumus, kuri ierobežo trestu un sabiedrību darbību, piem., negodīgu konkurenci.
- antimatērija Antiviela - viela, kas sastāv no antidaļiņām.
- antivīruss Antiviela (ārstniecības preparāts) - mikrobu kultūru filtrāts, kas aizkavē tās mikrobu sugas vairošanos, no kuras iegūts.
- baktericidīns Antiviela asinīs, kas komplementa klātienē spēj nonāvēt baktērijas.
- placentolizīns Antiviela dzīvnieka serumā, kuram ievadītas cita dzīvnieka placentas šūnas.
- antiendotoksīns Antiviela pret baktēriju endotoksīnu.
- spermolizīns Antiviela pret spermatozoīdiem, ko iegūst, ievadot tos dzīvniekos.
- antileikocidīns Antiviela pret streptokoku leikocidīnu.
- antisensibilizīns Antiviela sensibilizētā dzīvniekā, kura, savienojoties ar antigēnu (sensibilizīnu), izraisa anafilaktisko šoku.
- endoteliolizīns Antiviela vai toksīns, kas šķīdina endotēlija šūnas.
- antistreptolizīns Antiviela, kas darbojas pret hemolītisko streptokoku hemotoksīnu.
- koagulīns Antiviela, kas ierosina antigēna precipitāciju.
- hemaglutinīns Antiviela, kas izraisa hemaglutināciju.
- mikoprecipitīns Antiviela, kas izraisa precipitāciju raugu un sēņu ekstraktos.
- antiautolizīns Antiviela, kas kavē autolizīna darbību.
- antitripsīns Antiviela, kas kavē tripsīna darbību.
- autohemolizīns Antiviela, kas lizē autologus eritrocītus.
- antilizīns Antiviela, kas neitralizē lizīna darbību.
- timolizīns Antiviela, kas noārda aizkrūtes dziedzera šūnas.
- autoizolizīns Antiviela, kas noārda indivīda šūnas, no kura tā iegūta, kā arī tās pašas sugas citu indivīdu šūnas.
- splenolizīns Antiviela, kas noārda liesas audus.
- autoantiviela Antiviela, kas radusies organismā pret paša audiem.
- antistreptohemolizīns Antiviela, kas rodas asinīs streptohemolizīna ietekmē.
- anafilaktīns Antiviela, kas rodas, reaģējot uz proteīna ievadīšanu anafilaksē.
- izoantiviela Antiviela, kas savienojas ar audu antigēnu no dažiem, bet ne visiem tās pašas sugas indivīdiem.
- imūnopsonīns Antiviela, kas sensibilizē noteiktu antigēnu fagocitozei.
- antituberkulīns Antiviela, kas veidojas organismā pēc tuberkulīna injekcijas.
- zooprecipitīns Antiviela, ko iegūst, atkārtoti parenterāli ievadot dzīvnieku proteīnus.
- imūnviela Antiviela.
- reagīns Antivielai līdzīga viela, kas saista komplementu un izraisa alerģiskas parādības.
- imunoglobulīni Antivielas - asins seruma globulīni, kuru sintēzi ierosina kāds mikroorganism s vai antigēns un kuri ar šo antigēnu reaģē, organismu aizsargājot.
- antiantiviela Antivielas antiviela, viela, kas iznīcina vai samazina antivielas darbību.
- aglutinīni Antivielas asins serumā, kas ierosina asins šūnu salipšanu.
- bakteriolizīni Antivielas, kas noārda baktērijas.
- imūnglobulīni Antivielas, ko organisms izstrādā, sastopoties ar sev naidīgām vielām, antigēniem.
- izoimunizācija Antivielu rašanās pret tās pašas sugas cita indivīda antigēnu, piem., pretrēzus serums rodas, pārlejot rēzuspozitīvas asinis rēzusnegatīvam indivīdam, kā arī rēzusnegatīvai sievietei, kam ir grūtniecība ar rēzuspozitīvu augli.
- antivirusāls Antivirusālie līdzekļi - medikamenti, kas nomāc vīrusu attīstību un vairošanos.
- Altona Antlavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā.
- antokiani Antociāni -augu pigmenti, kas nosaka to krāsu.
- antioiki Antoiki.
- antologs Antoloģijas sakārtotājs.
- Antonijas strauts Antonīca, Vesetas pieteka.
- Svirēja Antonīcas labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, garums - 5 km; Svirējīte.
- antonavka Antonovka (ābele).
- antonavka Antonovkas auglis.
- Antaslovas ezers Antoslavas ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Stolānu ezers Antoslavas ezers Ņukšu pagastā.
- antrahinons Antracēna oksidācijas produkts; tā derivāti atrodami rabarberā, alojā, sennā, krūkļa mizā, pabērza augļos un nosaka to laksatīvo darbību.
- antraglikozīdi Antracēna un glikozīdu savienojumi, sastopami pabērzu un kasiju lapu drogās.
- Bokovoantracita Antracita - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1962. g.
- anthracoidea Antrakoīdejas - melnplaukas sēņu rindas ustilāgu dzimtas ģints.
- Cintractia echinospora antrakoīdeju sugas "Anthracoidea echinospora" nosaukuma sinonīms.
- Cintractia fischeri antrakoīdeju sugas "Anthracoidea fischeri" nosaukuma sinonīms.
- Cintractia subinclusa antrakoīdeju sugas "Anthracoidea subinclusa" nosaukuma sinonīms.
- D'Antrkasto salas Antrekasta salas Zālamana jūrā.
- antreprenērs Antreprenieris.
- antropofaģija Antropofāgija.
- antropogēnija Antropoģenēze.
- prostijs Antropoloģijā lietots ķermeņa punkts, kas atrodas mediānā plāksnē starp abiem augšējiem iekšējiem griezējzobiem pie smaganu apakšējās malas.
- antropoģenēze Antropoloģijas nozare, kas pētī cilvēka izcelšanos; cilvēka attīstība kā ontoģenēzes, tā filoģenēzes nozīmē.
- antroposomatoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī cilvēka ķermeni, tā attīstību, anatomiju, fizioloģiju, patoloģiju.
- paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu cilvēkus un to attīstības vēsturi.
- kultūrekoloģija Antropoloģijas nozare, kurā pēta attiecības starp iedzīvotājiem un vidi kādā noteiktā teritorijā.
- antropognozija Antropoloģijas senāks nosaukums.
- antropologs Antropoloģijas speciālists.
- brahicefālija Antropoloģijas termins īsgalvības apzīmēšanai.
- brahikefālija Antropoloģijas termins īsgalvības apzīmēšanai.
- kraniometrija Antropoloģijas, zooloģijas metode cilvēku un dzīvnieku galvaskausu mērīšanai.
- antropometrija Antropoloģisko pētījumu metodika, kas saistīta ar dažādiem cilvēka auguma un ķermeņa proporciju mērījumiem.
- goniometrs Antropoloģisks instruments sejas un galvas (galvaskausa) leņķisko izmēru noteikšanai.
- autoetnogrāfija Antropoloģisks pētījums par kādu sociokulturālu sistēmu tajā pašā sabiedrībā, pie kuras pieder pētnieks.
- trohanterions Antropometrijā augšstilba kaula lielā grozītāja augstākais punkts.
- antropotehnika Antropometrijas un psihotehnikas datu izlietošana arodnieciskās izlases nolūkos.
- trihions Antropometriskais punkts, kurā galvas vidējā sagitālā plakne krusto matu līniju.
- stomions Antropometrisks punkts -centrālais mutes spraugas punkts, ja lūpas aizvērtas.
- Asticu ezers Antropovas ezers Kaunatas pagastā.
- Antropoles ezers Antropovas ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- anthurium Antūrijas.
- kristāla antūrija antūriju suga ("Anthurium crystallinum").
- Berhema Antverpenes piepilsēta ("Berchem"), kas tagad iekļauta tās sastāvā.
- Borgerhauta Antverpenes pilsēta rajons Beļģijā ("Borgerhout"), kas agrāk bij atsevišķa pilsēta, 45900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hobokena Antverpenes pilsētas dienvidrietumu daļa Beļģijā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, 34400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Merksema Antverpenes pilsētas rajons, tās ziemeļu daļā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, osta Šeldas-Māsas kanālu sistēmā, \~42000 iedzīvotāju.
- anullēšana Anulēšana.
- atsaukt Anulēt pēdējo izdarīto rediģēšanas operāciju.
- atderināt Anulēt saderināšanos.
- annullēt Anulēt.
- Anuļupīte Anuļa, upe Kocēnu pagastā.
- Dūķerupe Anuļas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Kocēnu pagastā.
- Anuradapūra Anurādhapura, pilsēta Šrilankā.
- sulfanūrija Anūrija pēc sulfonamīdu preparātu lietošanas.
- Anušavans Anušavans Sosanvers.
- Sosanvers Anušavans Sosanvers.
- Anatolenhof Anuteles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā.
- anuttara Anuttara samjak sambodhi - visu Budu un Bodhisatvu "nepārspētā patiesā gudrība" - budisma atklāsmes augstākā pakāpe, kad pareizi centieni un pareiza domāšana pilnīgi atbilst cilvēka apskaidrības līmenim.
- Imduguds Anzu - šumeru un akādiešu mitoloģijā - milzīgu izmēru putns, kura vārds saistīts ar nozīmi "vējš, vētra"; Zu.
- Ancina Aņcjina - pilsēta Ķīnā.
- Anhoja Aņhui, province Ķīnā.
- Anjana Aņjana - pilsēta Ķīnā.
- Anšana Aņšaņa - pilsēta Ķīnā.
- Anšuna Aņšuna, pilsēta Ķīnā.
- aēds Aoids - sengrieķu dziesminieks pirmsklasiskajā laikmetā; varoņdziesmu sacerētājs.
- Agoica Aoisa, pilsētas nosaukums spāņu valodā (_Agoitz_).
- Aomina Aomiņa.
- aortotomija Aortas atvēršana.
- aortektomija Aortas daļas izgriešana.
- endaortīts Aortas iekšējā slāņa iekaisums.
- aortopeksija Aortas loka priekšējās sienas un labās zematslēgas artērijas piešūšana pie krūšu kaula, lai pavilktu uz priekšu elpvadu; veic elpvada atbrīvošanai no sašaurinājuma, kas radies traheo-malācijas dēļ.
- aortogrāfija Aortas rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas.
- aortorafija Aortas sašūšana.
- aortomalācija Aortas sienas atmiekšķēšanās.
- aortīts Aortas sienas iekaisums.
- aortoskleroze Aortas sienas sacietējums saistaudu savairošanās vai holesterīna izgulsnēšanās dēļ.
- mezaortīts Aortas sienas vidējā slāņa jeb muskuļslāņa iekaisums, visbiežāk sifilisa izraisīts.
- apzērž Ap (laika nozīmē).
- asasīni Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīdi.
- asasīdi Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīni.
- asanīti Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asasīni; asasīdi.
- klopadža Ap 14-17 gadus vecs puisis.
- rīdiņš Ap 30-40 m gara virve kurā pie laivas pakaļējā vadņa piestiprina reņģu tīklu virkni - jedu.
- apeja Ap altāra telpu liektais baznīcas joms, aiz kā franču katedrāļu sistēmā atradās kapellu vainags.
- turbāns Ap galvu tinama austrumnieku galvassega no gara, viegla auduma gabala.
- linkainis Ap galvu tinams lakats sievietēm (Kursā).
- mudurs Ap gurniem krokās (muduros) savilkti svārki, jaka vai mētelis; svārku krokas.
- periimplantatīts Ap implantātu attīstījies iekaisums, nereti ar sekojošu audu bojāeju.
- pericentrs Ap kādu debess ķermeni riņķojoša objekta orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk šim debess ķermenim.
- stulpiņi Ap kāju apliekami, zābaka stulmam līdzīgi apģērba gabali.
- ķuilmetes Ap kāju aptīts lakats zeķes vietā.
- kaklasaite Ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles) sienama, parasti vienā galā platāka, dekoratīva lente.
- boa Ap kaklu apliekams kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums.
- medelis Ap kaklu nēsājams katoļticīgo medaljons ar Jēzus, Dievmātes, svēto attēliem.
- medelīts Ap kaklu nēsājams katoļticīgo medaljons ar Jēzus, Dievmātes, svēto attēliem.
- kaklauts Ap kaklu sienams lakatiņš; arī šalle.
- kaklalakats Ap kaklu sienams lakats; kaklauts.
- kakllakatiņš Ap kaklu sienams lakats; kaklauts.
- kaklarota Ap kaklu valkājama rotas lieta.
- plūres Ap katla malām apkaltušas, pielipušas putas; nokasījumi no dažādām virsmām.
- assmērs Ap mēram collu resns un parasti asi (7 pēdas) garš mēra koksar pēdu, resp. citu garuma mēru iedaļām; lietoja malkas grēdu, baļķu u. c. meža materiālu mērīšanai.
- halfazāle Ap metru gara, cieta stepju zāle, aug Spānijā un Ziemeļamerikā; izmanto virvju, sandaļu pazoļu, kā arī papīra izgatavošanai.
- vijoklis Ap mietu aptinušies stādi.
- pārpiere Ap pieri apsiets lakatiņš sievietei.
- snāne Ap pleciem liekama balta vilnas seģene; galvas sega; bērna autiņi.
- rokassaite Ap roku nēsājama saite, kas norāda, piemēram, uz personas piederību pie kādas cilvēku grupas, uz veicamo uzdevumu.
- rokauts Ap roku nēsājams izrotāts apsējs.
- aproce Ap roku valkājama rota; rokassprādze.
- rokassprādze Ap roku valkājama rotaslieta; aproce (2).
- apkupate Ap siena gubu izārdītais siens.
- apgabane Ap siena gubu izārdīts siens.
- galva Ap šo ķermeņa daļu, uz šīs ķermeņa daļas vai pāri šai ķermeņa daļai (ko uzlikt, uzvilkt).
- bucenes Ap vertikālo asi grozāmas vējdzirnavas, kas darbojas nostādot pret vēju.
- puškārteņ Ap vidu (piemēram, sagrābt, apņemt, parasti cilvēku).
- taļļens Ap vidu ieņemts, cieši piegulošs.
- vidusjosta Ap vidukli apjožama josta.
- vidussiksna Ap vidukli apjožama siksna.
- peridivertikulīts Ap zarnas divertikulu esošo audu iekaisums.
- ab Ap.
- apart Ap.
- aplīk Ap.
- novaldzināt Apadīt.
- apagaļ Apagaļš; atpakaļ; atpagaļ.
- apagoģisks Apagoģisks pierādījums - formālajā loģikā - netiešs pierādījums, kad secinājumu par kādas tēzes pareizību izdara, apgāžot tai pretrunīgu tēzi.
- apekle Apakle, apkakle.
- pazarēs Apakš zariem.
- pazaros Apakš zariem.
- sub- Apakš-, zem-, (piem., subglaciāls).
- hypo- Apakš-, zem-.
- apuž- Apakš-.
- apuž Apakš, apakša; zem.
- apš Apakš; zem, apakšā.
- apaš Apakš.
- apaž Apakš.
- apukš Apakš.
- apuš Apakš.
- pabiliņģis Apakšā paliekamais, biliņģis (1).
- zemīne Apakša, leja.
- zempus Apakšā, lejā.
- apuža Apakša; apakšējā daļa (priekšmetam); apakšējā puse.
- apakšene Apakša.
- apauška Apakša.
- apukša Apakša.
- zemaška Apakša.
- apakšan Apakšā.
- apukšā Apakšā.
- apuškā Apakšā.
- apužā Apakšā.
- zemin Apakšā.
- zemu Apakšā.
- zemuškā Apakšā.
- subareāls Apakšareāls - kāda areāla daļa.
- apakškultūra Apakšaugs.
- apenes Apakšbikses; biksītes.
- gatja Apakšbikses; slovāku, ungāru zemnieku un ganu linu bikses.
- apukšbikses Apakšbikses.
- apužbikses Apakšbikses.
- bumbierenes Apakšbikses.
- paslavas Apakšbikses.
- trauzenes Apakšbikses.
- trusaki Apakšbikses.
- trusas Apakšbikses.
- trusenes Apakšbikses.
- trūsenes Apakšbikses.
- trusikas Apakšbikses.
- trusiki Apakšbikses.
- trusoni Apakšbikses.
- apušbrunči Apakšbrunči.
- zvans Apakšdaļā atvērts dobs metāla veidojums ar kustīgu mēli iekšpusē, kura, atsitoties pret šī veidojuma malām, rada dzidras, melodiskas skaņas.
- apuždaļa Apakšdaļa.
- supinators Apakšdelma muskulis, kas plaukstu pagriež uz augšu.
- apužstilbs Apakšdelms.
- dilbs Apakšdelms.
- kulkšņa Apakšdelms.
- stilbuks Apakšdelms.
- tullīte Apakšdelms.
- Žedinas stāvs apakšdevona apakšējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Gargždu sērija (Tilžes un Stonišķu svīta); Žedins.
- Zīgenas stāvs apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu; zīgens.
- pomoideae Apakšdzimta rožziežu dzimtā.
- stērbele Apakšējā (apģērba gabala) daļa, mala.
- pamatne Apakšējā (celtnes) daļa.
- leja Apakšējā (piemēram, telpas, celtnes) daļa.
- piekāje Apakšējā (reljefa paaugstinājuma vai ielejas, ezerdobes) daļa.
- grotbura Apakšējā bura grotmastā.
- pēda Apakšējā daļa (apaviem), kas saskaras ar pamatu; apakšējā daļa (zeķēm).
- priekšplāns Apakšējā daļa (piemēram, gleznai, grafikai), kurā lineārajā perspektīvā rāda skatītājam tuvāko attēlojamo objektu.
- dibens Apakšējā daļā (piemēram, traukam), apakšā, tuvu pamatnei, uz pamatnes.
- lejasdaļa Apakšējā daļa; apakšdaļa.
- apakša Apakšējā daļā; pašās beigās.
- apakšdaļa Apakšējā daļa.
- hipokonīds Apakšējā dzerokļa distālais paugurs.
- hipokonulīds Apakšējā dzerokļa distālais paugurs.
- parakonīds Apakšējā dzerokļa meziolingvālais paugurs.
- kāja Apakšējā ekstremitāte - balsta un kustību orgāns (cilvēkam).
- apakškārta Apakšējā kārta.
- metakonīds Apakšējā lielā dzerokļa iekšējais priekšējais (meziolingvālais) paugurs.
- apakšlūpa Apakšējā lūpa.
- apakšmala Apakšējā mala.
- lejasmala Apakšējā mala.
- pamale Apakšējā mala.
- tritokonīds Apakšējā mazā dzerokļa distobukālais paugurs.
- submediante Apakšējā mediante; diatoniskās skaņkārtas VI pakāpe.
- apakšpuse Apakšējā puse, apakšējā daļa.
- fokrāja Apakšējā rāja uz fokmasta.
- foka Apakšējā rājzēģele uz priekšējā masta (fokmasta).
- apužeņģe Apakšējā vira (parasti logiem, durvīm).
- pamatne Apakšējā, arī balsta daļa, detaļa, elements (priekšmetam).
- pēda Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem); arī pamatne.
- peka Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem); arī pēda.
- pamatne Apakšējā, saknēm vai stumbram tuvākā (auga orgāna) daļa.
- pavilnis Apakšējā, sūcekļainā, mīkstā kārta bekai (ar sporām), kas viegli atdalāma.
- apakšveja Apakšēja.
- pamatvainags Apakšējais (celtnes) vainags.
- pamatvaiņags Apakšējais (celtnes) vainags.
- LES Apakšējais barības vada sfinkters (angļu "lower esophageal sphincter").
- iedzerklis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu.
- iedžerklis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu.
- iedzirknis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu.
- ieģērkle Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu.
- ieģerle Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu.
- apužgals Apakšējais gals, apakšējā daļa.
- apakšgals Apakšējais gals.
- lejasgals Apakšējais gals.
- lejgalis Apakšējais gals.
- zemgalis Apakšējais gals.
- hipofīze Apakšējais galvas smadzeņu piedēklis.
- pagleznojums Apakšējais gleznojums (parasti vienā tonī), kurā, piemēram, izstrādātas gaismēnas, attēlojamo priekšmetu apjomi.
- ieklājs Apakšējais pinums koka ragavām; īpašs paliekamais ragavās sēdeklī (ērtākai sēdēšanai).
- apakšplaukts Apakšējais plaukts (nodalījums).
- apakšraugs Apakšējais raugs - raugs, kas alu izdzerot paliek mucas dibenā.
- pamatne Apakšējais slānis (piemēram, gruntī, iežu kompleksā, ģeoloģiskā veidojumā).
- untermans Apakšējais vingrotājs akrobātiskajā numurā cirkā.
- apakšžoklis Apakšējais žoklis.
- sub Apakšējais, apakšā, zem.
- apuškijais Apakšējais, apakšējs.
- pavilna Apakšējais, īsākais, biezākais, mīkstais un smalkais apmatojums atšķirībā no virsējā, garākā, kas veido akotu.
- leja Apakšējais, zemākais.
- zemļejīs Apakšējais, zemākais.
- apakšdējais Apakšējais.
- apkaš- Apakšējais.
- apukšējais Apakšējais.
- apuža Apakšējais.
- apužējais Apakšējais.
- zemējais Apakšējais.
- zemijais Apakšējais.
- hemipelvektomija Apakšējās ekstremitātes amputācija, veicot amputāciju krustu kaula un zarnkaula locītavā.
- homosfēra Apakšējie atmosfēras slāņi (līdz 100 kilometru augstumam).
- pazares Apakšējie zari.
- pazari Apakšējie zari.
- interdigitācija Apakšējo un augšējo zobu pauguriņu saslēgšanās sakodienā.
- apakšijs Apakšējs.
- apakšuvējs Apakšējs.
- apaušķīns Apakšējs.
- apužējs Apakšējs.
- sublokācija Apakšīre.
- kembelveltnis Apakškārtas blīvētājs, kas blīvē aramkārtas apakšējo slāni, pastiprinot tanī kapilaritāti, bet virsējo slāni atstāj irdenu, plaši lieto sausa klimata apgabalos, Latvijā maz izplatīts.
- subkonts Apakškonts - kāda grāmatvedības konta daļa.
- apukšmala Apakšmala.
- Latorpas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā un Zviedrijas vidienē, Latvijā biezums - 0,1 m ziemeļrietumos līdz 38 m dienvidaustrumos.
- Volhovas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā - 9-33 m, nodalīts Ļeņingradas apgabalā, kur Volhovas krasta atsegumos atrodas šo nogulumu stratigrāfiskais griezums.
- Pakerortas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, ko Latvijā veido 2-29 m biezi Kallaveres svītas kvarca smilšakmeņi vai aleirolīti.
- Kundas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums — 5-39 m.
- Varangu horizonts apakšordovika Tremadokas stāva augšējās daļas stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums - 1-9,5 m, nodalīts Igaunijas ziemeļu daļā.
- apukšpalags Apakšpalags.
- padokoņņiks Apakšpulkvedis.
- kreodonti Apakšrinda plēsīgo zīdītāju rindā, izmiruši gaļēži, kam daudz līdzības ar somainiem tā arī īstiem plēsīgiem.
- hiposkēnijs Apakšskatuve, seno grieķu teātros nodalījums starp orķestri un skatuves priekšsienu, kas atbilst moderno teātru orķestra padziļinājumam.
- pārveidotājapakšstacija Apakšstacija, kuras galvenais uzdevums ir pārveidot maiņstrāvu līdzstrāvā vai otrādi.
- buknēmija Apakšstilba difūzs iekaisums pampums.
- knemīts Apakšstilba kaula iekaisums.
- apužstilbkauls Apakšstilba kauls; apakšdelma kauls.
- askēlija Apakšstilba vai kājas attīstības traucējums, trūkums.
- apukšstilbs Apakšstilbs.
- krinolīns Apakšsvārki, kas austi no grodi savērptas dzijas un zirgu astriem; valkāja zem kleitas, lai tai būtu plata zvanveida forma.
- apakšbrunči Apakšsvārki.
- apaksvāki Apakšsvārki.
- apukšbrunči Apakšsvārki.
- apužbrunči Apakšsvārki.
- apužbruņči Apakšsvārki.
- apužkleita Apakšsvārki.
- apužlindraki Apakšsvārki.
- apužsvārki Apakšsvārki.
- pamaucinis Apakšsvārki.
- spotka Apakštase, neliels šķīvis.
- apakštasīna Apakštase.
- apakštasīte Apakštase.
- apužtasīna Apakštase.
- pabļoda Apakštase.
- tase Apakštase.
- tasīte Apakštase.
- kopgarantētājs Apakšuzņēmēja kredīta garantētājs, kas ir gatavs segt iespējamos zaudējumus savas valsts garantijas ņēmējam.
- apakšģērbi Apakšveļa un korsešģērbi, kurus valkā zem virsdrēbēm.
- apakšdrānas Apakšveļa.
- apakšdrēbes Apakšveļa.
- apakšveša Apakšveļa.
- apuždrēbes Apakšveļa.
- krekls Apakšveļas gabals, kas sniedzas pāri jostas vietai.
- apakšjaka Apakšveļas jaka.
- radiokontrolpunkts Apakšvienība (iestāde), kas paredzēta radiotehnisko līdzekļu darbības kontrolei, lai novērstu slepenas informācijas noplūdi.
- dežūrapakšvienība Apakšvienība, ko norīko ik dienas ar karaspēka daļas komandiera (priekšnieka) pavēli no daļā ietilpstošo apakšvienību sastāva, saskaņā ar apstiprinātu dežūru grafiku.
- ugunsaizsegs Apakšvienību darbības nodrošinājuma paņēmiens ar artilērijas u. c. ugunslīdzekļu uguni.
- pulcēšanās Apakšvienību un daļu darbība pēc noteikta signāla un to sapulcēšanās nozīmētā rajonā (punktā).
- frakcionēšana Apakšvienību veidošana.
- uradņiks Apakšvirsnieka dienesta pakāpe kazaku karaspēkā Krievijā.
- undrapcieris Apakšvirsnieks (unteroficieris).
- kusaks Apakšvirsnieks krievu armijā.
- sunduks Apakšvirsnieks krievu armijā.
- brigadieris Apakšvirsnieks vairākās ieroču šķirās, arī Francijas žandarmērijā.
- unterītis Apakšvirsnieks.
- unteroficieris Apakšvirsnieks.
- unters Apakšvirsnieks.
- inferi Apakšzemē esošs, veļu valsts.
- kontrmina Apakšzemes ala no aplenkta cietokšņa laukā, lai varētu uzmeklēt ienaidnieka ietaisītas minas vai lai ietaisītu paši savas.
- drenēšana Apakšzemes cauruļvada ierīkošana gruntsūdens novadīšanai vai tā pazemināšanai.
- drena Apakšzemes cauruļvads gruntsūdens novadīšanai vai tā līmeņa pazemināšanai.
- tulliāns Apakšzemes cietums senajā Romā.
- bumbuļsīpols Apakšzemes daļa (ziedaugiem), kas klāta ar sausām zvīņveida lapām (pārejas forma starp bumbuli un sīpolu).
- pazemis Apakšzemes dzelzceļš; metro, metro vilciens.
- katakombas Apakšzemes kapenes ar labirintiem un sānu ejām (piemēram, senajā Romā, Neapolē).
- krājaka Apakšzemes tvertne ūdens uzkrāšanai.
- šahta Apakšzemes un virszemes būvju, ietaišu sistēma derīgo izrakteņu (parasti ogļu) ieguvei; kalnrūpniecības uzņēmuma ražošanas vienība, kas izmanto šādu sistēmu.
- hipognātija Apakšžokļa aizkavēta attīstība.
- miloptoze Apakšžokļa atkarāšanās.
- kondilijs Apakšžokļa galviņas laterālais gals.
- zods Apakšžokļa izvirzījums zem mutes (dzīvniekam).
- dekstrokondilisms Apakšžokļa locītavas pauguru novirze pa labi.
- retrognātija Apakšžokļa novirze atpakaļ (attiecībā pret pieres frontālo plakni); pretstats prognātijai.
- hemimandibulektomija Apakšžokļa puses izoperēšana.
- maksillas Apakšžokļi posmkāju (bezmugurkaula) dzīvniekiem, bieži 2 pāri, un augšžokļi mugurkaula dzīvniekiem.
- Mičels Apalaču augstākā virsotne (2037 m) Blūridžu grēdā, Blekmauntinsu masīvā, ASV, kristāliskie ieži, nogāzēs - skujkoku meži, virsotnē - pļavas.
- Notrdamas kalni Apalaču kalnu ziemeļu daļa Kanādā ("Norte Dame Mountains").
- Alegeinu plato Apalaču plato ziemeļu daļa (uz ziemeļiem no Tagforkas upes) ASV, augstums pieaug no 600 m ziemeļos līdz 1070 m dienvidaustrumos, kur pāriet Alegeinu kalnos, viļņoti, lēzeni līdzenumi mijas ar atsevišķiem kalnu masīviem, ko saposmo dziļas ielejas.
- Apalaču plato Apalaču ziemeļrietumu priekškalne ASV, uz dienvidiem no Tagforkas upes to sauc par Kamberlendas plato, ziemeļos - par Alegeinu plato.
- apolē Apaliski.
- apoļiski Apaliski.
- mulītē Apaliski.
- toleniski Apaliski.
- toliski Apaliski.
- apalusks Apalisks, apaļīgs.
- depsis Apalītis, resnulis, maza auguma cilvēks.
- pelochares Apalvaboļu dzimtas ģints.
- uzalvot Apalvot, alvojot izgatavot no jauna.
- apalvīt Apalvot.
- baltskārds Apalvots skārds.
- rats Apaļa (iekārtas, ierīces, ietaises u. tml.) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu un kas parasti pārnes griezes momentu.
- ruļļaste Apaļa aste, arī tāds, kam ir apaļa aste.
- burgers Apaļa baltmaizīte ar plakanu maltas gaļas kotleti vidū; hamburgers.
- rimpultiņa Apaļa bērnu rotaļlieta.
- rimpultiņš Apaļa bērnu rotaļlieta.
- rotonda Apaļa būve (piemēram, celtne, paviljons, zāle u. tml.), ko pārsedz kupols, kurš balstās uz sienām vai kolonnām.
- monopters Apaļa celtne, kas apjozta ar kolonnu rindu, ēku tips, kas bija izplatīts sengrieķu un romiešu sakrālajā arhitektūrā.
- bene Apaļa cepure bez naga un malām, berete.
- bole Apaļa cepure bez naga.
- bonere Apaļa cepure bez naga.
- bane Apaļa cepure, berete.
- banīca Apaļa cepure, berete.
- bānīca Apaļa cepure, berete.
- banīte Apaļa cepure, berete.
- banītis Apaļa cepure, berete.
- bānītis Apaļa cepure, berete.
- bolīte Apaļa cepure.
- rumbene Apaļa cepure.
- rumbenīca Apaļa cepure.
- jermolka Apaļa cepurīte, ko valkā ebreju vīrieši, galvenokārt ortodoksālie jūdi; kipa; banīte.
- bundulis Apaļa dzijas šķetere.
- bubļička Apaļa filca cepurīte.
- trohocefālija Apaļa galvaskausa forma pāragras vainagšuves pārkaulošanās dēļ.
- gaitins Apaļa josta; neliela aukla siešanai.
- bomītis Apaļa koka kārts, pie kuras burukuģos un burulaivās tiek piestiprināta buras apakšdaļa.
- līkumainība Apaļā kokmateriāla garenass novirzīšanās no taisnas līnijas.
- beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
- buzga Apaļa malkas pagale, sprungulis.
- ķurķis Apaļa nūja.
- rumbulis Apaļa pagale; sprungulis.
- fenakistoskops Apaļa plāksne, kurai visapkārt uzzīmētas figūras, kas soli pa solim attēlo kustību; uzmacot plāksni uz nūjiņas un ātri griežot skatītājam rodas iespaids, ka zīmētās figūras kustas.
- kļomba Apaļa puķu dobe.
- puķrunda Apaļa puķu dobe.
- rundulis Apaļa puķu dobe.
- polis Apaļa sēne.
- zaļmale Apaļa sieviešu cepure ar zaļām malām.
- boņdža Apaļa skārda kārba (ar vāciņu); buņdža.
- buņdža Apaļa skārda kārba (ar vāciņu).
- runstiķis Apaļa smalkmaizīte; bulciņa.
- iedzirklis Apaļa trauka dibenam pats dibena ielējums.
- plazmocīts Apaļa vai eliptiska bazofila šūna ar ekscentrisku kodolu un bagātīgu citoplazmu; atrodama saistaudos, sevišķi hronisku iekaisuma procesu gadījumā.
- adatvīle Apaļa vai ovāla vīle, urbuma vai cauruma iekšpuses apdarei.
- tibeteika Apaļa vai smailgala ornamentēta cepure (Vidusāzijas tautām).
- ratene Apaļa veltas vilnas platmale.
- apaļvīle Apaļa vīle.
- piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga.
- pita Apaļa, plakana maize, iecienīta Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
- rozete Apaļā, plašā mezglā sasieta lente.
- runcka Apaļa, resna meita.
- disks Apaļa, ripas veida aptvere (automātiem, rokas ložmetējiem).
- baka Apaļa, skārda, parasti ūdens, tvertne.
- bunce Apaļa, vēderaina pudele.
- žokejmice Apaļa, zema cepure ar nagu; žokejcepure.
- žoķene Apaļa, zema cepure ar nagu; žokejcepure.
- interloks Apaļadījuma trikotāžas mašīna.
- finierklucis Apaļais kokmateriāls lobītas vai drāztas finierskaidas iegūšanai.
- Apaļais ezers Apaļais Sniedziņu ezers - Opolais Snidzins, ezers Ņukšu pagastā.
- bočka Apaļas formas ēka.
- doķis Apaļas formas mārks; ūdens bedre; veca upes gultne; ieleja; aizaugusi avota vieta.
- galva Apaļas formas priekšmets.
- apalītis Apaļas formas veidojums, priekšmets.
- rundālis Apaļas formas veidojums, priekšmets.
- rundelis Apaļas formas veidojums, priekšmets.
- cērtis Apaļas formas zāle, kuras stiebru galos ir balts plankums.
- galva Apaļas formas zieds, ziedkopa, auglis, augļa daļa.
- septarijas Apaļas konkrēcijas ar kalšanas plaisājumu iekšienē.
- Apaļais ezers Apaļās Salas ezers Lazdonas pagastā.
- piknosporas Apaļas vienkodola sporas, kas attīstās piknīdās.
- piemines Apaļās vilkpienes ("Euphorbia peplus").
- apaļkolba Apaļdibena kolba.
- apaļšpantīgs Apaļformas.
- phrynocephalus Apaļgalves.
- tups Apaļi dreijāts sāls trauks.
- gabina Apaļi krauta siena gubiņa; gabana.
- ažģīši Apaļi savelta zāle gubošanai.
- čabatas Apaļi sniega apavi.
- aizsleji Apaļi vai sašķelti koki, kas slīpi atslieti pret mājas sienām, lai aizturētu siltumu.
- kvēlakmeņi Apaļi, parasti dūres lieluma akmeņi, ko lietoja ēdienu gatavošanai vai ūdens uzvārīšanai sakarsējot tos ugunskurā un kvēlošus iemetot šķidrumā, ādas vai izdobta koka traukā.
- tievkoksne Apaļie kokmateriāli ar caurmēru līdz 13 cm; sīkkoksne.
- muncis Apaļīga, labi nobarojusies dzīva radība.
- tuncīgs Apaļīgs (īpaši par jaunu meiteni).
- noapaļot Apaļīgs (parasti par ķermeņa daļām).
- apalītis Apaļīgs cilvēks.
- pumpa Apaļīgs izcilnis (piemēram, uz priekšmeta).
- zundurs Apaļīgs mazs zēns.
- mopsis Apaļīgs suns vai bērns.
- spuleņģis Apaļīgs, dzīvīgs zēns; nebēdnis, nevaldāms puika; mazs, sīks vērsītis; mazs teļš.
- urskulis Apaļīgs, krunkains (lūpu) veidojums, kas rodas, (tās) izvirzot uz priekšu un savelkot.
- ruķis Apaļīgs, nobarojies bērniņš.
- makucis Apaļīgs, resns bērns.
- brosls Apaļīgs, resns.
- burbis Apaļīgs, simpātisks puisis.
- apalains Apaļīgs.
- apalans Apaļīgs.
- kumulis Apaļisks mākonis.
- ronds Apaļisks rokraksts.
- apalisks Apaļisks.
- kosuls Apaļkoka strazdu būris.
- ķozars Apaļkoka strazdu būris.
- ķozeris Apaļkoka strazdu būris.
- ķozis Apaļkoka strazdu būris.
- kozuls Apaļkoka strazdu būris.
- kūzuls Apaļkoka strazdu būris.
- špīres Apaļkoki - masti, grotbomji spinakerbomji u. c., kas var būt izgatavoti no koka vai vieglmetāla caurulēm.
- apaļkoksne Apaļkoki kā izejviela tālākai pārstrādei vai eksportam.
- kaļļas Apaļkoki laivu pārvietošanai pa zemi.
- ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvē labību un linus; apaļkoki (istabā) pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
- apaļi Apaļkoki.
- šprītbomis Apaļkoks četrstūrainas šprīttakelētas buras veidošanai un saturēšanai, tas iet no buras halzstūra pie masta pa diagonāli uz buras augšējo brīvo stūri.
- sprits Apaļkoks četrstūrainas šprīttakelētas buras veidošanai un saturēšanai.
- palocis Apaļkoks kādu četru pēdu garumā, ko liek uz ragavām abās pusēs, lai veidotu garās malkas kravu.
- martinbomis Apaļkoks, ar kuru novērš bugšprita un tā pagarinājuma - klīverbomja izlieci vertikālajā plaknē.
- eldenīte Apaļkoks, guļbaļķis; veldene.
- bugšprits Apaļkoks, kas izvirzīts pāri kuģa priekšgalam, lai dotu iespēju pacelt buras tālāk uz priekšu.
- kājrāja Apaļkoks, kas piestiprināts priekšējās štagburas (fokburas) apakšējai malai.
- klambaris Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
- klambars Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
- klambens Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
- klambins Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
- klamburs Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
- klimbins Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
- grotbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi iestiprināts masta (grotmasta) apakšdaļā, bet otrā galā piestiprināta grotšote, tas kalpo grotburas apakšējās malas piestiprināsanai un buras vadīšanai.
- bezānbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi piestiprināts bezānmasta apakšdaļā, bet tam otrā galā piestiprināta bezānšote, ko izmanto bezānburas apakšējā līķa (malas) piestiprināšanai un buras vadīšanai.
- gafele Apaļkoks, kura viens gals piestiprināts pie burukuģa masta; pie gafeles piestiprina slīpās buras augšējo malu.
- stampštoks Apaļkoks, kuru izmantojot novērš bugšprita un tā pagarinājuma - klīverbomja izlieci vertikālajā plaknē.
- fokbomis Apaļkoks, pie kura piestiprināta pašapkalpojošās priekšburas apakšējā mala visā tās garumā.
- kaķbūve Apaļkoku guļbūve.
- dzegužpodiņš Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- kakliņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- katliņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- piņģerūtiņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- pulksteniņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- pulksteniņš Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- pulkstenīši Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- pulverīts Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- rubinkatls Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- zvārgulītis Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- raskrēte Apaļlapu rasene ("Drosera rotundifolia").
- raskrētīte Apaļlapu rasene ("Drosera rotundifolia").
- raskrīte Apaļlapu rasene ("Drosera rotundifolia").
- pelēka Apaļlapu ziemciete ("Pyrola rotundifolia").
- kačka Apaļmaizīte, kas pēc formas atgādina pīli.
- apaļmutainie Apaļmutnieki.
- cyclostomata Apaļmutnieki.
- nēģis Apaļmutnieku klases apakšklase ("Petromyzones").
- nēģveidīgie Apaļmutnieku klases kārta ("Petromyzoniformes"), kurā ietilpst viena - nēģu dzimta.
- svītrošana Apaļo kokmateriālu daļēja mizošana - mizas nogriešana garenisku slokšņu veidā.
- spīkulas Apaļo tārpu vīrišķā dzimumaparāta daļas.
- apalot Apaļot, darīt apaļu.
- langermannia Apaļpūpēži.
- globaria Apaļpūpēžu ģints "Langermannia" nosaukuma sinonīms.
- volčoks Apaļs lodziņš kameras durvīs novērošanai.
- pilnplastika Apaļskulptūra - skulptūra, ko apstrādā un apskata no visām pusēm, izņemot pamatni.
- apaļslīpējammašīna Apaļslīpmašīna.
- kamols Apaļš (audu) veidojums.
- pakausis Apaļš (kā, piemēram, kalna, akmens) virsmas veidojums.
- boļa Apaļš (koka) priekšmets, priekšmeta detaļa vai rotājums.
- kamols Apaļš (mākoņu, miglas, dūmu) kopums.
- pompons Apaļš (parasti zīda, vilnas) pušķis (apģērba gabalu, apavu rotāšanai).
- gredzins Apaļš astes veidojums (piemēram, sivēniem).
- ponkuris Apaļš bārkstveida rotājums (parasti no vilnas dzijas).
- pundurplanēta Apaļš debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, bet nav pietiekami liels, lai tā gravitācijas spēks spētu attīrīt orbītu no mazākiem objektiem.
- pimpuris Apaļš izaugums uz koka.
- apalums Apaļš izaugums, veidojums.
- kaušs Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas; cilpturis.
- cilpturis Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas.
- rulis Apaļš koka gabals.
- rungulis Apaļš koka gabals.
- bluķis Apaļš koka klucis kalēja laktas novietošanai.
- stukurnīca Apaļš koka klucis.
- stukurnīce Apaļš koka klucis.
- ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
- čerpeks Apaļš koka trauks ar garu kātu šķidruma smelšanai.
- tolenis Apaļš koka trauks bez vāka un osīm piena, skābputras u. c. šķidrumu uzglabāšanai.
- kriecis Apaļš koka trauks miltu un graudu nešanai uz kūti.
- tolītis Apaļš koka trauks piena, skābputras u. c. šķidrumu uzglabāšanai.
- bočiņš Apaļš koka trauks sāls uzglabāšanai.
- tīne Apaļš koka trauks.
- parulis Apaļš koks, ko paliek zem smaga priekšmeta, lai to pārvietotu.
- parasoma Apaļš ķermenītis, dažreiz atrodams citoplazmā kodola tuvumā.
- rozete Apaļš logs, parasti virs celtnes galvenās fasādes portāla.
- sacculus Apaļš maisiņš iekšējā ausī.
- bundzis Apaļš māla trauks.
- bulla Apaļš metāla zīmogs, ko auklā piekāra viduslaiku valdnieku, gk. Romas pāvestu aktiem (dokumentiem) vai pavēlēm; vēlāk - arī paši ar bullu apstiprinātie akti un vēstījumi.
- ēpule Apaļš miets ar noasinātu galu.
- bonda Apaļš miežmaizes kukulītis.
- kolocīts Apaļš nanorobots, kas ieprogrammēts darboties grupā veicinot asins sarecēšanu un šī grupa spēj arī zibenīgi salāpīt pārplīsušu asinsvadu.
- bimbulis Apaļš pušķis, kaut kas apaļš.
- rundalis Apaļš rausis no rudzu miltu mīklas, taukiem un gaļas.
- naba Apaļš rētveida padziļinājums, kas atrodas vēdera sienā un ir izveidojies pēc tam, kad atdalījies orgāns, kurš savieno augli ar mātes organismu.
- rengals Apaļš sacietējums (mēsli).
- rengulis Apaļš sacietējums (mēsli).
- strapals Apaļš salipis fekāliju gabals.
- skriemulis Apaļš skriemelis.
- apalītis Apaļš spainītis pienam un putrai.
- apaļtērauds Apaļš tērauda stienis, ko izmanto kā sagatavi dažādiem izstrādājumiem.
- vāks Apaļš trauks beramu vielu (parasti miltu) nešanai un mērīšanai, \~12-15 litru, kas nepieciešams vienas abras iejaukšanai.
- tole Apaļš trauks, bezosu krūze.
- pūčka Apaļš trauks; darvas trauks.
- pūčķins Apaļš trauks; darvas trauks.
- čērpuks Apaļš trauks.
- vaņķis Apaļš un mīksts vēders.
- talajots Apaļš vai četrstūru akmeņu tornis Balearu salās.
- bundulis Apaļš vai ieapaļš (parasti koka vai māla) trauks ar vāku.
- pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piemēram, dziju, diegu).
- trikājis Apaļš vai ovāls koka trauks ar trim kājām.
- terīne Apaļš vai ovāls trauks (parasti ar vāku, rokturiem) zupas pasniegšanai galdā.
- kauša Apaļš vai pilienveida dzelzs vai misiņa gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iešpleisē virves cilpās vai iestiprina buru stūros, lai pasargātu audumu un galus no pārberšanās; cilpturis.
- ļukta Apaļš vai taisnstūrveida dūmvada ejas aizvāžamais, aizliekamais.
- kagami Apaļš vai ziedkausa veida, mugurpusē izrotāts japāņu metāla spogulis, ko lieto arī budistu un sintoistu kultā.
- acs Apaļš veidojums, kas pēc izskata, formas atgādina redzes orgānu.
- ruņģis Apaļš, (miesās) stingrs cilvēks vai dzīvnieks.
- kuraste Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī.
- kūrasts Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī.
- kukulis Apaļš, arī iegarens veidojums (piemēram, muskulis).
- kamols Apaļš, bumbai līdzīgs veidojums, kas rodas, ja satin, piemēram, dziju, diegu.
- prjaņiks Apaļš, ciets cepums.
- pērle Apaļš, ciets dažādas krāsas perlamutra vielas grauds (pusdārgakmens), kas izveidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
- ķozuls Apaļš, grozam līdzīgs trauks bitēm; spietuve.
- mēness Apaļš, kails laukums galvas matainajā daļā.
- bumple Apaļš, liels trauks, liela pudele; krūka.
- bumplis Apaļš, liels trauks, liela pudele; krūka.
- tīna Apaļš, mucveidīgs koka trauks, visbiežāk ar vāku.
- karavajs Apaļš, parasti ar mirtēm izrotāts baltmaizes kukulis, ko gatavoja no treknas mīklas un ko cepa kāzu viesībām.
- buzulis Apaļš, pūkains priekšmets, veidojums (piemēram, zieds, pumpurs).
- šķīvis Apaļš, retāk ovāls trauks ar, parasti lēzenām, malām (parasti ēdiena pasniegšanai galdā).
- rundolis Apaļš, saveltnēts priekšmets, veidojums.
- pientolis Apaļš, sekls piena stādināmais trauks.
- kūns Apaļš, trekns.
- mālšpiks Apaļš, vienā galā smails konusveida irbulis no dzelzs, misiņa vai cieta koka, ko lieto spleisēšanas darbos.
- kolona Apaļš, virpots koks, kas piestiprināts drēbju skapja malās un vidū.
- afaļš Apaļš.
- apals Apaļš.
- apalveidīgs Apaļš.
- apols Apaļš.
- ols Apaļš.
- opals Apaļš.
- globomieloma Apaļšūnu mieloma.
- apaļšuve Apaļšuvuma izveidota šuve.
- runguļmalka Apaļu pagaļu, sprunguļu malka.
- šnudži Apaļu stādu paliekas, piemēram, kartupeļi, bietes.
- apaļvabole Apaļvaboļu dzimta ("Byrrhidae"), ietilpst vaboļu kārtā, \~800 sugu, Eiropā - \~85 sugas, kas plaši izplatītas gk. kalnos (Karpatos, Alpos), Latvijā konstatēts 10 sugu.
- byrrhidae Apaļvaboļu dzimta.
- byrrhus Apaļvaboļu dzimtas ģints.
- lamprobyrrhulus Apaļvaboļu dzimtas ģints.
- limnicus Apaļvaboļu ģints, ko daži zinātnieki nodala dzimtā "Limnichidae".
- parastā apaļvācelīte apaļvācelīšu suga ("Aphanorhegma patens").
- aphanorhegma Apaļvācelīte - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases griezeņu dzimtas ģints.
- apanāžs Apanāža.
- vakuumkamera Aparāta, iekārtas, agregāta slēgtā daļa, kurā ir vakuums.
- caurumkamera Aparāts ("camera obscura"), kurā ar maza caurumiņa palīdzību iegūst priekšmeta attēlu.
- sadalītājs Aparāts (hidropneimoiekārtās), kas vienlaikus vada plūsmas divās vai vairākās līnijās (piem., pievada un aizvada eļļas plūsmu hidrocilindros).
- spidogrāfs Aparāts (kā, parasti spēkratu) ātruma mērīšanai un fiksēšanai.
- spidometrs Aparāts (kā, parasti spēkratu) ātruma, arī veiktā attāluma mērīšanai.
- regulētājaparāts Aparāts (kā) regulēšanai.
- sildaparāts Aparāts (kā) sildīšanai.
- smēlējaparāts Aparāts (kā) smelšanai.
- šķirotājaparāts Aparāts (kā) šķirošanai.
- heiloangioskops Aparāts (mikroskops) kapilārās asinsrites novērošanai lūpā.
- putekļusūcējs Aparāts (piem., mēbeļu, telpu tīrīšanai), kas iesūc putekļus; putekļsūcējs.
- kalibrometrs Aparāts (piemēram, stiepļu diametra, metāla plākšņu biezuma) mērīšanai.
- tropometrs Aparāts acābola rotācijas pakāpes noteikšanai.
- oftalmofundoskops Aparāts acs dibena apskatei.
- oftalmodinamometrs Aparāts acs konverģētspējas mērīšanai.
- oftalmotropometrs Aparāts acs kustību mērīšanai.
- fakoskops Aparāts acs lēcas akomodatīvo pārmaiņu konstatēšanai.
- prizmoptometrs Aparāts acs refrakcijas noteikšanai, lietojot divas ar pamatiem kopā saliktas prizmas.
- fototransformators Aparāts aerofotouzņēmumu pārveidošanai vienā mērogā, lai iegūtu apvidus plānu.
- ebullioskops Aparāts alkohola daudzuma noteikšanai šķidrumos pēc to viršanas punkta.
- anesteziometrs Aparāts anestēzijas līdzekļa dozēšanai.
- kobaltlielgabals Aparāts apstarošanai ar radioaktīvo kobaltu, izotopu ^60^Co.
- fonoelektrokardiogrāfs Aparāts ar diviem katodstaru osciloskopiem un fluorescējošu ekrānu; tas ļauj vienlaikus vizuāli novērot divas parādības; fonogrammu un elektrogrammu; fonogrammu un sfigmogrammu; elektrogrammu un sfigmogrammu.
- sonometrs Aparāts ar ko mērī skaņas parādību lielumus.
- aglutinoskops Aparāts ar lupu aglutinācijas noteikšanai mēģenē.
- detektofons Aparāts ar slēptu mikrofonu sarunu noklausīšanai.
- inhalators Aparāts ārstēšanai ar inhalāciju.
- halators Aparāts ārstniecisku šķidrumu izsmidzināšanai.
- sfigmomanometrs Aparāts arteriālā asinsspiediena netiešai mērīšanai, paaugstinot asinsspiedienu ar piepūšamu pneimatisku aproci.
- tonometrs Aparāts arteriālā un venozā asinsspiediena mērīšanai.
- arteriogrāfs Aparāts artērijas pulsa reģistrēšanai.
- sfigmogrāfs Aparāts artērijas sienu pulsācijas fiksēšanai.
- palpatometrs Aparāts artērijas sprieguma mērīšanai.
- hemabarometrs Aparāts asins īpatnējā svara noteikšanai.
- oksigenators Aparāts asins piesātināšanai ar skābekli un atbrīvošanai no oglekļa dioksīda; mākslīgās asinsrites aparāta sastāvdaļa.
- dromogrāfs Aparāts asins plūsmas ātruma reģistrēšanai.
- oromogrāfs Aparāts asins plūsmas ātruma reģistrēšanai.
- trombometrs Aparāts asins recētspējas noteikšanai.
- hemoalkalimetrs Aparāts asins sārmainības pakāpes noteikšanai.
- transfuzors Aparāts asins transfūzijai.
- koagulometrs Aparāts asinsreces ātruma noteikšanai.
- fotohemotahometrs Aparāts asinsrites ātruma noteikšanai ar fotogrāfijas palīdzību.
- hemotahometrs Aparāts asinsrites ātruma noteikšanai.
- oftalmodinamometrs Aparāts asinsspiediena mērīšanai tīklenes artērijās.
- hemodinamometrs Aparāts asinsspiediena mērīšanai.
- hemopjezometrs Aparāts asinsspiediena mērīšanai.
- sfigmoviskozimetrs Aparāts asinsspiediena un asins viskozitātes mērīšanai.
- barometrs Aparāts atmosfēras spiediena mērīšanai; izmanto arī atrašanās vietas absolūtā augstuma virs jūras līmeņa noteikšanai.
- kserogrāfs Aparāts attēlu iegūšanai, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes gaismjutīgumu.
- elastometrs Aparāts audu elastības un tūskas pakāpes noteikšanai.
- makrotoms Aparāts audu griezumu pagatavošanai anatomiskiem pētījumiem.
- vakuumekstraktors Aparāts augļa izvadīšanai dzemdību laikā.
- ortokinometrs Aparāts augšējo un apakšējo locekļu koordinācijas traucējumu noteikšanai.
- hidrofons Aparāts auskultācijai, kurā perkusijas skaņa piekļūst ausij caur ūdens stabu.
- antifons Aparāts auss ārējās ejas noslēgšanai pret trokšņiem.
- autogēns Aparāts autogēnai metināšanai.
- automatogrāfs Aparāts automātisku kustību reģistrācijai.
- elektromiogrāfs Aparāts bioelektrisko potenciālu reģistrēšanai.
- hidrolizors Aparāts cietes sīrupa ražošanai.
- likvefaktors Aparāts cietu un gāzveida ķermeņu pārvēršanai šķidros.
- elektroihnogrāfs Aparāts cilvēka gaitas pētīšanai reģistrējot pēdas atbalsta laiku un novietojumu, soļu garumu un platumu, gaitas virzienu u. c. rādītājus (180 parametru), izmanto slimnieku rehabilitēšanā pēc traumām, sportistu un invalīdu apmācīšanā, jaunu apavu modeļu pārbaudīšanā.
- polarimetrs Aparāts cukura daudzuma noteikšanai šķīdumos, pamatojoties uz gaismas polarizācijas likumiem.
- panhidrometrs Aparāts dažādu šķidrumu īpatnējās masas noteikšanai.
- defektoskops Aparāts defektu konstatēšanai materiālos, konstrukcijās (piemēram, metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē).
- tenzometrs Aparāts deformāciju mērīšanai (piemēram, materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs).
- skrubers Aparāts deggāzes attīrīšanai no amonjaka.
- hidroseparators Aparāts derīgo izrakteņu (akmeņogļu, rūdas) bagātināšanai ar kāpjošas ūdens strūklas palīdzību.
- frenogrāfs Aparāts diafragmas kustību reģistrācijai.
- diaskops Aparāts diapozitīvu, diafilmu projicēšanai.
- dilātometrs Aparāts dimorfu vielu pārvēršanās punkta noteikšanai, šī noteikšana pamatojas uz to, ka katrai modifikācijai parasti ir cits īpatnējais svars, tā ka pārvēršanās punktā novērojama spēja tilpuma maiņa.
- distanciometrs Aparāts distances mērīšanai.
- ergometrs Aparāts dozēta mehāniska darba izpildei; to lieto, lai noteiktu, kādas funkcionālas pārmainās organismā notiek darba laikā.
- digestors Aparāts drogu macerēšanai.
- blokaparāts Aparāts dzelzceļa posma vai stacijas bloķēšanai.
- stratametrs Aparāts dziļurbumu caurumu nolieces mērīšanai.
- sfigmofons Aparāts dzirdamai pulsa vibrāciju atskaņošanai.
- audiometrs Aparāts dzirdes asuma noteikšanai.
- oftalmostatometrs Aparāts eksoftalma pakāpes noteikšanai.
- proptometrs Aparāts eksoftalma pakāpes noteikšanai.
- kardiometrs Aparāts eksperimentālai sirdsdarbības stipruma noteikšanai.
- reoskops Aparāts elektriskās strāvas konstatēšanai; galvanoskops.
- koherers Aparāts elektrisko svārstību konstatēšanai un reģistrēšanai, ko lietoja pirmajos radiouztvērējos kā detektoru.
- kontrollers Aparāts elektromotoru ieslēgšanai un režīma regulēšanai (gk. elektriskajos transportlīdzekļos).
- spirogrāfs Aparāts elpojamā gaisa tilpuma mērīšanai un reģistrēšanai.
- spirometrs Aparāts elpojamā gaisa tilpuma mērīšanai.
- resuscitators Aparāts elpošanas ierosināšanai asfiksijas gadījumā.
- emulgators Aparāts emulsijas pagatavošanai.
- endosmometrs Aparāts endosmozes pakāpes noteikšanai.
- koercitometrs Aparāts feromagnētiķu koercitīvā spēka mērīšanai.
- fosfatometrs Aparāts fosfātu daudzuma noteikšanai urīnā.
- fosforoskops Aparāts fosforescences pētīšanai.
- rinoanemometrs Aparāts gaisa mērīšanai, kurš izplūst caur degunu elpošanas laikā.
- psihrometrs Aparāts gaisa mitruma mērīšanai pēc divu termometru - sausa un saslapināta - rādījumiem.
- higrometrs Aparāts gaisa mitruma mērīšanai.
- humidometrs Aparāts gaisa mitruma mērīšanai.
- aeroskops Aparāts gaisa putekļu satura noteikšanai.
- spirolits Aparāts gaisa sastāva analīzei.
- termobarohigrometrs Aparāts gaisa spiediena, temperatūras un relatīvā gaisa mitruma mērīšanai.
- pneumometrs Aparāts gaisa tilpuma mērīšanai plaušās.
- ciklons Aparāts gaisa un gāzes attīrīšanai no suspendētām cietām daļiņām (putekļiem) ar centrbēdzes spēku.
- galvanogustometrs Aparāts galvaniskās strāvas izraisītu garšas sajūtu noteikšanai.
- cefalogrāfs Aparāts galvas kontūru atzīmēšanai.
- encefalogrāfs Aparāts galvas smadzeņu biostrāvu reģistrēšanai.
- tropometrs Aparāts garo kaulu torsijas pakāpes noteikšanai.
- aerotonometrs Aparāts gāzes spraiguma un spiediena mērīšanai; arī skābekļa un citu gāzu spraiguma mērīšanai asinīs un dažādos šķidrumos.
- orsataparāts Aparāts gāzu analīzēm, ko lieto gk. fabriku kurtuvju pārbaudēm; analizē skābekļa un ogļskābās gāzes saturu dūmgāzēs.
- mikrorespirometrs Aparāts gāzu apmaiņas noteikšanai audu paraugā.
- dezintegrators Aparāts gāzu attīrīšanai no suspendētām šķidrām vai cietām daļiņām (putekļiem); lieto galvenokārt domnu cehos metalurģiskajās rūpnīcās.
- aspirators Aparāts gāzu paraugu noņemšanai.
- mikroaerotonometrs Aparāts gāzu parciālā spiediena noteikšanai asinīs.
- hemataerometrs Aparāts gāzu spiediena mērīšanai asinīs.
- absorbers Aparāts gāzu u. c. vielu uzsūkšanai vai saistīšanai.
- manometrs Aparāts gāzu un šķidrumu spiediena mērīšanai.
- uroglikometrs Aparāts glikozes līmeņa noteikšanai urīnā.
- vektorkardiogrāfs Aparāts grafiskai vektorkardiogrammas attēlošanai.
- kompass Aparāts ģeogrāfiskā vai magnētiskā meridiāna virziena noteikšanai.
- hemoglobinometrs Aparāts hemoglobīna daudzuma noteikšanai šķidrumā (asinīs, urīnā).
- heteroskops Aparāts heteroforijas pakāpes noteikšanai.
- inspirometrs Aparāts ieelpas dziļuma, biežuma un tilpuma noteikšanai.
- pneimatometrs Aparāts ieelpas un izelpas spiediena mērīšanai.
- pneimotahogrāfs Aparāts ieelpotā un izelpotā gaisa kustības ātruma reģistrācijai.
- aeropletismogrāfs Aparāts ieelpotā un izelpotā gaisa tilpuma reģistrēšanai.
- iegaismotājs Aparāts iegaismošanai.
- homogenizators Aparāts iepriekšējai piena apstrādei pirms sterilizācijas; homogenizatorā piena tauku lodītes tiek tā sasmalcinātas, ka tās neceļas augšup un nenostājas pienam virsū, tāpēc homogenizēts piens labāk uzglabājas.
- fakss Aparāts informācijas pārraidīšanai un uztveršanai ar faksimilsakariem, telefakss.
- integrāfs Aparāts integrāllīnijas uzzīmēšanai pēc dotā diferenciālvienādojuma.
- cefalohemometrs Aparāts intrakraniālā spiediena pārmaiņu noteikšanai.
- irigators Aparāts irigācijai (2).
- aktinometrs Aparāts izstarojuma intensitātes vai penetrācijas spējas noteikšanai.
- polarogrāfs Aparāts izšķīdinātu vielu dabas un koncentrācijas noteikšanai.
- pelagoskops Aparāts jūras dibena aplūkošanai.
- perimetrs Aparāts kāda orgāna vai veidojuma apkārtmēra mērīšanai.
- pedodinamometrs Aparāts kājas muskuļu spēka mērīšanai.
- kalcimetrs Aparāts kalcija daudzuma noteikšanai šķidrumos, piem., asinīs.
- petehiometrs Aparāts kapilāru trausluma noteikšanai, mākslīgi radot petehijas.
- dēkolorimetrs Aparāts kaula ogļu atkrāsošanas spēju mērīšanai, sevišķi lietots cukura rūpniecībā.
- osteoklasts Aparāts kaula pārlaušanai.
- kolorimetrs Aparāts kažokzvēru apmatojuma krāsas un nokrāsu precīzai noteikšanai.
- kinoprojektors Aparāts kinofilmu demonstrēšanai uz kinoekrāna.
- klonogrāfs Aparāts klonisku kustību reģistrācijai.
- lāzeratskaņotājs Aparāts kompaktdisku atskaņošanai ar fokusētu lāzera staru, kas ciparu formā pārveidoto skaņu nolasa no ātri rotējoša kompaktdiska spirālveida ieraksta celiņa.
- korelometrs Aparāts korelācijas koeficienta automātiskai aprēķināšanai.
- fagodinamometrs Aparāts košļāšanas muskuļu spēka noteikšanai.
- komparators Aparāts krāsotu šķīdumu krāsas salīdzināšanai.
- anomaloskops Aparāts krāsu akluma noteikšanai.
- kolorimetrs Aparāts krāsu intensitātes noteikšanai.
- oftalmoleikoskops Aparāts krāsu redzes pārbaudei, lietojot polarizētu gaismu.
- hromatoskiametrs Aparāts krāsu uztveres noteikšanai.
- hromatoptometrs Aparāts krāsu uztveres pakāpes noteikšanai.
- torakopneimogrāfs Aparāts krūškurvja elpošanas kustību reģistrēšanai.
- stetogoniometrs Aparāts krūškurvja izliekuma mērīšanai.
- pneogrāfs Aparāts krūšu kurvja kustību grafiskai reģistrācijai elpošanas laikā.
- gastrotonometrs Aparāts kuņģa iekšējā spiediena mērīšanai.
- gastrogrāfs Aparāts kuņģa peristaltikas un intragastrālā spiediena grafiskai reģistrācijai.
- kimociklogrāfs Aparāts kustību reģistrēšanai uz rotējoša cilindra.
- fotokimogrāfs Aparāts kustību, piem., stīgas galvanometra optiskai stīgas kustību reģistrācijai.
- farinotoms Aparāts kviešu vai miežu graudu sagriešanai gareniski, lai noteiktu to stiklainumu, kas ir svarīga pazīme iegūstamo miltu un maizes izstrādājumu kvalitātes noteikšanā.
- ballistokardiogrāfs Aparāts ķermeņa kustību (satricinājumu) reģistrēšanai, kuras atkarīgas no sirds izsvietās asiņu masas kustības; lieto, lai aplēstu sirds minūtes tilpumu.
- kinetoskops Aparāts ķermeņa kustību sērijveida fotografēšanai.
- dilatogrāfs Aparāts ķermeņa tilpuma pārmaiņu reģistrēšanai.
- videoatskaņotājs Aparāts lāzervideoierakstu reproducēšanai.
- fakometrs Aparāts lēcas laušanas spējas noteikšanai.
- oftalmofakometrs Aparāts lēcas laušanas spējas vai rādiusa noteikšanai.
- aerojonizators Aparāts liela daudzuma negatīvo jonu radīšanai gaisā.
- kotonizators Aparāts lūksnes šķiedru ķīmiski mehāniskai pārstrādāšanai kotoninā.
- ferozonde Aparāts magnētisko lauku konstatēšanai un mērīšanai.
- oscilogrāfs Aparāts mainīgu fizikālu (galvenokārt elektrisku) lielumu vizuālai novērošanai un fiksēšanai.
- grauzdētājs Aparāts maizes grauzdēšanai; tosteris.
- mikrokolorimetrs Aparāts maza daudzuma asiņu kolorimetriskai izmeklēšanai.
- mikroviskozimetrs Aparāts maza šķidruma daudzuma viskozitātes noteikšanai.
- skrubers Aparāts mehānisku sīku daļiņu atdalīšanai.
- glosogrāfs Aparāts mēles kustību reģistrēšanai runājot.
- retorte Aparāts metalurģijā metālu iegūšanai no oksidētām vai apdedzinātām rūdām.
- grizumetrs Aparāts metāna daudzuma noteikšanai raktuvju gaisā.
- hipnokinematogrāfs Aparāts miega stāvoklī izdarīto kustību reģistrācijai.
- fermentators Aparāts mikroorganismu kultivēšanai un dažādu vielu (antibiotiku, aminoskābju, fermentu) mikrobioloģiskai sintēzei.
- mikromotoskops Aparāts mikroskopisku objektu kustību fotogrāfiskai fiksēšanai.
- hidrociklons Aparāts minerāla daļiņu sadalīšanai pēc to masas ūdens vidē centrbēdzes spēku ietekmē; izmanto kalnrūpniecībā - ogļu un iežu šķirošanai, arī mazgāšanai; celulozes un papīra rūpniecībā - šķiedru šķirošanai; silikātu tehnoloģijā - kaolīna bagātināšanai.
- miokardiogrāfs Aparāts miokarda kustību reģistrēšanai.
- modulometrs Aparāts modulācijas koeficienta mērīšanai.
- skoliozometrs Aparāts mugurkaula deformācijas mērīšanai.
- miokinezimetrs Aparāts muskuļa kontrakcijas mērīšanai, kairinot to ar elektrisko strāvu.
- miogrāfs Aparāts muskuļu kontrakcijas pierakstīšanai (grafiskai reģistrācijai).
- miometrs Aparāts muskuļu kontrakciju mērīšanai.
- kinesteziometrs Aparāts muskuļu sajūtas pakāpes mērīšanai, muskuļu reakcijas noteikšanai.
- miotonometrs Aparāts muskuļu tonusa mērīšanai.
- mimeogrāfs Aparāts neliela novilkumu skaita iegūšanai no teksta, kas ar roku vai ar rakstāmmašīnu uzrakstīts uz vaska papīra.
- podometrs Aparāts nostaigāta ceļa mērīšanai, soļu skaitītājs.
- biometrs Aparāts oglekļa dioksīda daudzuma noteikšanai dzīvajos audos.
- karbonometrs Aparāts oglekļa dioksīda daudzuma noteikšanai.
- onkometrs Aparāts onkotiskā spiediena mērīšanai.
- apertometrs Aparāts optiskas sistēmas skaitliskās apertūras mērīšanai.
- fokometrs Aparāts optisko lēcu un lēcu sistēmu fokālo punktu un atstatumu noteikšanai.
- orbitostats Aparāts orbītas ass mērīšanai.
- pletismogrāfs Aparāts orgāna vai organisma daļas tilpuma maiņas grafiskai reģistrācijai.
- onkometrs Aparāts orgānu, gk. nieru un liesas apjoma pārmaiņu mērīšanai.
- ortodiagrāfs Aparāts ortodiagrammas attēlošanai.
- oscilometrs Aparāts oscilāciju mērīšanai.
- metabolimetrs Aparāts pamatvielmaiņas noteikšanai.
- dazimetrs Aparāts papīra izturības izmēģināšanai raujot.
- moistogrāfs Aparāts papīra mitruma reģistrēšanai, kura darbība pamatojas uz papīra elektrovadāmības izmaiņu mērīšanu atkarībā no papīra mitruma.
- arteriometrs Aparāts pārmaiņu mērīšanai pulsējošas artērijas lūmenā.
- manovakuummetrs Aparāts pārspiediena un vakuuma mērīšanai.
- uzadatotājs Aparāts pārvedamo novilkumu uzadatošanai.
- perimetrs Aparāts perifēriskā redzes lauka mērīšanai.
- laktometrs Aparāts piena īpatnējās masas noteikšanai.
- laktoskops Aparāts piena tauku satura noteikšanai pēc piena caurspīdīguma.
- filmoskops Aparāts pozitīvu kinolenšu demonstrēšanai.
- katoptroskops Aparāts priekšmetu apskatei ar atstarotu gaismu (spoguli).
- psihodometrs Aparāts psihisko procesu ātruma mērīšanai.
- sfigmometrs Aparāts pulsa biežuma un spraiguma noteikšanai.
- apputinātājs Aparāts pulverveida vielu izkaisīšanai; pulverizators.
- radio Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās; radiouztvērējs, radioaparāts.
- radioaparāts Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās; radiouztvērējs.
- keratoiridoskops Aparāts radzenes un varavīksnenes apskatei.
- niktografs Aparāts rakstīšanai tumsā.
- poligrafs Aparāts rakstu un zīmējumu pavairošanai.
- zimoskops Aparāts rauga fermentētspējas noteikšanai.
- reaktors Aparāts reaktīvā spēka vai momenta uztveršanai un izmantošanai.
- fotoptometrs Aparāts redzes asuma noteikšanai.
- shemogrāfs Aparāts redzes lauka kontūru attēlošanai, lietojot perimetru.
- kampimetrs Aparāts redzes lauka mērīšanai vai uzzīmēšanai.
- cikloskops Aparāts redzes lauka mērīšanai.
- diopsimetrs Aparāts redzes lauka mērīšanai.
- reflektometrs Aparāts refleksijas koeficienta mērīšanai.
- refraktometrs Aparāts refrakcijas koeficienta mērīšanai.
- rentgenaparāts Aparāts rentgenstarojuma iegūšanai un izmantošanai.
- jonometrs Aparāts rentgenstaru devas noteikšanai, nosakot gaisa jonizācijas pakāpi.
- rentgenkamera Aparāts rentgenstaru difrakcijas ainas reģistrēšanai ar fotogrāfisko metodi.
- tītavas Aparāts ruļļu papīra uztīšanai.
- fonoskops Aparāts runas fonētisko īpatnību un attiecīgo lūpu un sejas muskuļu kustību pētīšanai.
- diktofons Aparāts runas ieskaņošanai un reproducēšanai.
- gnatodinamometrs Aparāts sakodiena spēka mērīšanai.
- algezimetrs Aparāts sāpju sajūtas noteikšanai, lietojot svaru, kas ar smailo galu atspiezdamies uz ādas virsmas, rada sāpes, vai ādas krokas saspiešanas metodi, vai arī elektrisko strāvu.
- ponogrāfs Aparāts sāpju sajūtas noteikšanai.
- algesimetrs Aparāts sāpju sajūtas stipruma noteikšanai.
- algohronometrs Aparāts sāpju sajūtas un tās rašanās ātruma noteikšanai.
- siltummērītājs Aparāts saražotā vai patērētā siltuma daudzuma mērīšanai.
- klasifikators Aparāts sasmalcinātu graudainu materiālu šķirošanai pēc lieluma, formas, blīvuma.
- piranometrs Aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas mērīšanai.
- piranogrāfs Aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas pastāvīgai reģistrēšanai.
- seismogrāfs Aparāts seismisko viļņu radīto grunts svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
- kinetogrāfs Aparāts sēriju uzņēmumiem kinetoskopam.
- mikrogonioskops Aparāts sevišķi mazu leņķu mērīšanai, piem., oftalmoloģijā.
- signālaparāts Aparāts signālu (1) radīšanai un pārraidei.
- kalorimetrs Aparāts siltuma daudzuma mērīšanai.
- termestēziometrs Aparāts siltuma maņas noteikšanai.
- iktometrs Aparāts sirds galotnes grūdiena stipruma mērīšanai.
- kardiosfigmogrāfs Aparāts sirds galotnes grūdiena un spieķa kaula artērijas pulsa vienlaicīgai reģistrācijai.
- kardiokairogrāfs Aparāts sirds kardiogrammas iegūšanai katrā sirdsdarbības fāzē.
- defibrillators Aparāts sirds muskuļu fibrillācijas novēršanai.
- kardiofons Aparāts sirds toņu pastiprināšanai, lai demonstrētu klausītājiem.
- kardiopneimogrāfs Aparāts sirds un elpošanas kustību grafiskai attēlošanai.
- kardiogrāfs Aparāts sirdsdarbības spēka un rakstura grafiskai attēlošanai.
- kardiostimulators Aparāts sirdsdarbības stimulēšanai.
- inhalators Aparāts skābekļa ievadīšanai cilvēkā, kas cietis avāriju šahtā.
- oksihemogrāfs Aparāts skābekļa noteikšanai asinīs narkozes laikā.
- hemoksometrs Aparāts skābekļa noteikšanai asinīs.
- fonometrs Aparāts skaņas stipruma mērīšanai.
- kimogrāfs Aparāts skaņu līknes pierakstīšanai eksperimentālajā fonētikā.
- magnetofons Aparāts skaņu magnētiskai ierakstīšanai un atskaņošanai.
- uroazotometrs Aparāts slāpekļa daudzuma noteikšanai urinā.
- skeners Aparāts slimības diagnozes noteikšanai, ar kuru var iegūt cilvēka organismā ievadīto radioaktīvo izotopu sadalīšanās ainu.
- skoliotons Aparāts smagas skoliozes korekcijai.
- atomizators Aparāts smalkai šķidruma izsmidzināšanai; lietojams dezinfekcijai, virsmas noklāšanai ar krāsu, laku utt.
- hidromonitors Aparāts spēcīgas vadāmas ūdens strūklas iegūšanai; to gk. lieto kalnrūpniecībā.
- diafons Aparāts spēcīgu skaņas signālu raidīšanai (piem. signalizācijai sliktas redzamības apstākļos, miglā).
- zeoskops Aparāts spirta dadzuma noteikšanai šķīdumā pēc viršanas punkta.
- spridzīkla Aparāts spridzināšanai.
- potenciometrs Aparāts sprieguma lieluma regulēšanai.
- rumenogrāfs Aparāts spurekļa kustību grafiskā pieraksta veikšanai, ko piestiprina dzīvnieka vēdera kreisajā pusē zem jostas skriemeļu šķērszariem.
- radiometrs Aparāts starojuma enerģijas mērīšanai.
- irrigātors Aparāts strutojošu vāšu tīrīšanai un skalošnai.
- nostādinātājs Aparāts suspensijas cieto daļiņu vai savstarpēji nešķīstošu šķidrumu atdalīšanai zemes gravitācijas spēku ietekmē.
- baresteziometrs Aparāts svara vai spiediena maiņas noteikšanai.
- kimogrāfs Aparāts svārstību (arī kustību) grafiskai reģistrācijai.
- aspirators Aparāts šķidruma uzsūkšanai no organisma dobumiem.
- inspisators Aparāts šķidruma, piem., asins seruma, ekstraktu sabiezināšanai.
- vakuumaparāts Aparāts šķīdumu iztvaicēšanai, kā arī žāvēšanai un filtrēšanai spiedienā, kas mazāks par atmosfēras spiedienu.
- strabometrs Aparāts šķielēšanas pakāpes mērīšanai.
- trokšņmērs Aparāts tādas skaņas līmeņa mērīšanai, kurai ir sarežģīts spektrs.
- diagometrs Aparāts taukeļļu elektriskās caurlaišanas spējas ātrai un drošai noteikšanai.
- laktobutirometrs Aparāts tauku daudzuma noteikšanai pienā.
- acidobutirometrs Aparāts tauku satura noteikšanai pienā, to apstrādājot ar skābi.
- taktometrs Aparāts taustes maņas noteikšanai.
- telegrāfs Aparāts telegrammu tekstu vai nekustīgu attēlu raidīšanai un uztveršanai; telegrāfa aparāts.
- televizors Aparāts televīzijas raidījumu uztveršanai un demonstrēšanai.
- videomikseris Aparāts televīzijas studijā vai ārpusstudijas raidītājā, kas ļauj atlasīt un kombinēt vienotā programmā no vairākiem avotiem pienākošus videosignālus.
- batitermogrāfs Aparāts temperatūras mērīšanai jūras ūdens slānī dažādā dziļumā; datus fiksē nepārtrauktas līknes veidā.
- termoskops Aparāts temperatūru noteikšanai no attāluma, salīdzinot objekta un etalona spilgtumu.
- derivatogrāfs Aparāts termiskai analīzei, kurā ar noteiktu ātrumu var mainīt temperatūru un vienlaikus reģistrēt analizējamās vielas temperatūras un masas izmaiņas un izmaiņu ātrumu.
- flebomanometrs Aparāts tiešai venozā asinsspiediena mērīšanai.
- pirheliometrs Aparāts tiešas Saules radiācijas absolūtai mērīšanai uz perpendikulāras plaknes.
- intensimetrs Aparāts to elektrisko impulsu skaita noteikšanai, kuri vienā laika vienībā nāk no kodoldaļiņu skaitītāja vai impulsu jonizācijas kameras.
- tomogrāfs Aparāts tomogrāfiskai izmeklēšanai un tomogrammas iegūšanai.
- torpēdaparāts Aparāts torpēdu izšaušanai.
- deaerators Aparāts ūdenī izšķīdušo gāzu (skābekļa un oglekļa dioksīda) izdalīšanai, jo tās izraisa iekārtas koroziju; lieto termoelektrostacijās un katlu mājās katlu barošanas ūdens sagatavošanai.
- boilers Aparāts ūdens karsēšanai siltuma un karstā ūdens apgādes sistēmā.
- limnimetrs Aparāts ūdenslīmeņa augstuma automātiskai reģistrēšanai (atzīmējot grafiski); lieto ezeru u. c. ūdens krātuvju līmeņu pētīšanā; limnigrafs.
- limnigrafs Aparāts ūdenslīmeņa augstuma automātiskai reģistrēšanai (atzīmējot grafiski); lieto ezeru u. c. ūdens krātuvju līmeņu pētīšanā.
- urometrs Aparāts urīna īpatnējās masas noteikšanai.
- uroacidimetrs Aparāts urīna skābuma noteikšanai.
- ureametrs Aparāts urīnvielas daudzuma noteikšanai šķidrumā.
- mentometrs Aparāts uzskatu reģistrēšanai, atzīmē vienādo atbilžu skaitu, izteiktu procentos no kopējā aptaujāto dalībnieku skaita.
- galvanometrs aparāts vāju elektrisko strāvu (līdz pat 10^-13^ A), spriegumu un elektrisko lādiņu konstatēšanai un mērīšanai.
- flebogrāfs Aparāts vēnas pulsa reģistrācijai.
- otokalorimetrs Aparāts vestibulārā aparāta funkciju pārbaudei, nosakot nistagma ilgumu, kas parādās, ielejot ausī aukstu vai siltu ūdeni (kaloriskā reakcija).
- vibroskops Aparāts vibrāciju novērošanai.
- videopleijers Aparāts videoieraksta reproducēšanai no videolentes; daudziem videopleijeriem ir arī ierakstes funkcija.
- videoatskaņotājs Aparāts videolentē ierakstītās informācijas reproducēšanai.
- lizimetrs Aparāts vielas šķīdības noteikšanai.
- konsistometrs Aparāts vielu konsistences noteikšanai.
- videomagnetofons Aparāts vienlaicīgai videosignāla un skaņas ierakstīšanai videolentē un reproducēšanai no tās.
- inklinators Aparāts Zemes magnētiskā lauka inklinācijas mērīšanai.
- pirģeometrs Aparāts Zemes radiācijas mērīšanai.
- kriofors Aparāts zemu temperatūru sasniegšanai, liekot kādam šķidrumam strauji iztvaikot.
- inkubators Aparāts zivju mazuļu iegūšanai no apaugļotiem ikriem.
- odontogrāfs Aparāts zoba virsmas nelīdzenuma un emaljas biezuma reģistrēšanai.
- elektronogrāfs Aparāts, ar ko iegūst un reģistrē difrakcijas ainu, kura rodas elektroniem izkliedējoties vielā.
- stetofons Aparāts, ar ko iespējams pārraidīt auskultējamās skaņas vairākiem klausītājiem.
- stetofonogrāfs Aparāts, ar ko izklausa un grafiski reģistrē skaņas, kuras rodas cilvēka un dzīvnieku organismā.
- dilatometrs Aparāts, ar ko mēra dažādu ārēju faktoru radītas ķermeņu izmēru vai tilpuma izmaiņas.
- mikrofotometrs Aparāts, ar ko mērī fotoemulsijas nomelnojuma pakāpi ļoti mazos laukumos.
- rentgenometrs Aparāts, ar ko mērī saņemto rentgenstarojuma un gamma starojuma dozu.
- lizimetrs Aparāts, ar ko mērī ūdens daudzumu, kas izsūcas cauri virsējiem augsnes slāņiem.
- radiometrs Aparāts, ar ko mērī vielas radioaktivitāti, kā arī reģistrē radioaktīvo starojumu.
- vaporimetrs Aparāts, ar ko nosaka dažādu šķidrumu tvaika elastību noteiktā temperatūrā.
- spinterometrs Aparāts, ar ko noteic pārmaiņas rentgenlampā un rentgenstarojuma caurspiedīgumu.
- klīnostats Aparāts, ar ko novēršama tā augu orgānu liekšanās, kas rodas gaismas un smaguma spēka ietekmē.
- aleurometrs Aparāts, ar ko pārbauda miltu derīgumu maizes cepšanai pēc aleurona labuma.
- siltummainis Aparāts, ar ko realizē siltuma apmaiņu starp vidēm ar atšķirīgu temperatūru.
- kompjūtertomogrāfs Aparāts, ar ko veic kompjūtertomogrāfiju; datortomogrāfs.
- binoftalmoskops Aparāts, ar ko vienlaikus apskata abu acu ābolu dibenu.
- teletaktors Aparāts, ar kura palīdzību nedzirdīgie uztver skaņas no vibrējošas plāksnes ar tausti.
- griezējaparāts Aparāts, ar kuru griež 2 (1).
- mikrotoms Aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus (mikroskopiskai izpētei).
- fāzmetrs Aparāts, ar kuru mērī divu elektrisko svārstību fāzu diferences (fāzu nobīdi).
- aktinometrs Aparāts, ar kuru mērī Saules staru enerģiju.
- vakuummetrs Aparāts, ar kuru mērī starpību starp retinātās gāzes spiedienu un atmosfēras spiedienu.
- blīvummērs Aparāts, ar kuru mērī šķidrumu vai gāzu blīvumu.
- esteziometrs Aparāts, ar kuru mērī, cik jutīga ir āda pret pieskārienu vai spiedienu.
- adaptometrs Aparāts, ar kuru nosaka acs adaptācijas laiku tumsā un mērī gaismas minimuma slieksni.
- hiastometrs Aparāts, ar kuru nosaka optisko asu novirzi no normālā paralēlā stāvokļa.
- kakaerometrs Aparāts, ar kuru noteic gaisa netīrības pakāpi.
- gravimetrs Aparāts, ar kuru relatīvi mēra, kā mainās Zemes smagumspēka paātrinājums (uz zemes, urbumos, jūrā, kosmosā utt.).
- epidiaskops Aparāts, ar kuru uz ekrāna projicē caurspīdīgus vai necaurspīdīgus attēlus.
- rektifikators Aparāts, iekārta, kurā veic rektifikāciju.
- peldķermenis Aparāts, ierīce peldēšanai, parasti zem ūdens.
- skaitītājs Aparāts, ierīce u. tml. (kā) skaita parādīšanai.
- pulsators Aparāts, ierīce, kas rada vienmērīgus grūdienus vai impulsus.
- rādītājaparāts Aparāts, kam ir skala ar rādītāju.
- hibrīdaparāts Aparāts, kas apvieno divu vai vairāku atšķirīgu grupu aparātu īpašības.
- atskaņotājs Aparāts, kas atskaņo skaņu ierakstus (parasti skaņuplatēs, kompaktdiskos).
- statmografs Aparāts, kas atzīmē dzelzceļa braucienu ātrumu un ilgumu un tāpat arī pieturu ilgumu.
- pneumonografs Aparāts, kas atzīmē elpošanas dziļumu un plaušu kustības.
- dinamogrāfs Aparāts, kas automātiski pieraksta spēka lieluma mērījumus.
- opeidoskops Aparāts, kas balss ierosinātas diafragmas vibrācijas atspoguļo uz ekrāna.
- acidomehanogrāfs Aparāts, kas dod iespēju vienlaicīgi grafiski reģistrēt pārmaiņas kuņģa sulas aciditātes pakāpē un kuņģa motorikā.
- scintiloskops Aparāts, kas domāts, lai novērotu sīkus gaismas uzliesmojumus, kas rodas, pret fluorescējošu ekrānu atsitoties radioaktīvām daļiņām.
- magnētencefalogrāfs Aparāts, kas fiksē smadzeņu magnētiskos signālus, kas ir proporcionāli smadzeņu elektriskās aktivitātes izraisītajiem elektroencefalogrāfiskajiem viļņiem.
- stētografs Aparāts, kas grafiski uzzīmē elpošanas kustības.
- ehoencefalogrāfs Aparāts, kas ģenerē un reģistrē ultraskaņas svārstības, kuras izplatoties galvas smadzeņu audos atstarojas no tiem.
- filmofonogrāfs Aparāts, kas ieraksta skaņas kinolentē.
- brīnumaparāts Aparāts, kas izraisa apbrīnu.
- fonostetogrāfs Aparāts, kas krūškurvja toņus pastiprina, filtrē un uzņem platē.
- anagliptoskops Aparāts, kas medaļas zīmējumu rāda cilnī.
- auksanometrs Aparāts, kas mērī augu pieaugumu garumā.
- magnetogrāfs Aparāts, kas nepārtraukti reģistrē magnētiskā lauka maiņu laikā.
- glosodinamometrs Aparāts, kas nosaka mēles pretestības stiprumu spiedienam.
- pedometrs Aparāts, kas paredzēts ejot veiktā attāluma mērīšanai.
- kritofonoskops Aparāts, kas pārveido redzamos vai dzirdamos signālos kriptofona pārraidītos signālus.
- telekardiofons Aparāts, kas pastiprina sirds toņus un dod iespēju tos izklausīt no attāluma.
- taimers Aparāts, kas pēc iepriekš noteikta laika sprīža ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci u. tml. vai arī signalizē par šī laika sprīža beigšanos.
- taimeris Aparāts, kas pēc zināma, iepriekš noteikta laika sprīža (aiztures laika) automātiski ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, mašīnu, ierīci vai arī signalizē par šā laika sprīža beigām.
- indikators Aparāts, kas procesa gaitu vai objekta stāvokli attēlo cilvēkam ērti uztveramā formā.
- mīriomorfoskops Aparāts, kas rāda neskaitāmus iztēlojumus, kaleidoskops.
- hemodromogrāfs Aparāts, kas reģistrē asins plūsmas ātruma svārstības.
- reogrāfs Aparāts, kas reģistrē asinsvadu un kapilāru pildījumu ar asinīm.
- dzirksteļkamera Aparāts, kas reģistrē ātru lādētu daļiņu kustības trajektorijas (trekus), reģistrējot vai fotografējot šo daļiņu izraisīto dzirksteļizlādi.
- histerodinamometrs Aparāts, kas reģistrē dzemdes kontrakciju biežumu, stiprumu un variācijas.
- elektrokardiogrāfs Aparāts, kas reģistrē elektriskos potenciālus, kuri rodas, sirds muskulim darbojoties.
- elektroencefalogrāfs Aparāts, kas reģistrē galvas smadzeņu nervu šūnu darbības elektriskos potenciālus.
- cirtogrāfs Aparāts, kas reģistrē krūšu sienas kustības.
- kardiotahometrs Aparāts, kas reģistrē sirds sitienu skaitu ilgākā laika periodā, arī izmēģinājuma personai kustoties.
- mareogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības jūras piekrastē.
- limnogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības ūdenstilpē.
- hidroforogrāfs Aparāts, kas reģistrē urīna plūsmu urīnvadā un muguras smadzeņu šķidruma spiedienu (punkcijas laikā).
- magnetola Aparāts, kas sastāv no radiouztvērēja un magnetofona.
- tellurijs Aparāts, kas uzskatāmi parāda zemes griešanos ap sauli un parādības, kuras no tam ceļas: gada laikus, dienu un nakšu garumu utt.
- pansfigmogrāfs Aparāts, kas vienlaikus reģistrē sirds kontrakcijas, pulsa vilni un krūškurvja kustības.
- amnioskops Aparāts, ko ievada grūtnieces dzimumceļos lai pārbaudītu augļa ūdeni.
- uretroskops Aparāts, ko ievada urīnizvadkanālā tā izmeklēšanai.
- deflegmators Aparāts, ko lieto šķidrumu pārtvaicē, lai sadalītu vielas ar tuvām vārīšanās temperatūrām.
- bronhospirometrs Aparāts, ko lieto vitālās kapacitātes, skābekļa saistīšanas un ogļskābās gāzes atdalīšanas noteikšanai katrā plaušā atsevišķi.
- osmoskops Aparāts, ko piestiprina pie deguna ožas pastiprināšanai; tas atvieglo smaržu uztveri, un smaržojošās vielas iespējams noteikt kvantitatīvi.
- spektrokolorimetrs Aparāts, kurā apvienots spektroskops un oftalmoskops; lieto krāsu akluma konstatēšanai.
- radiola Aparāts, kurā funkcionāli apvienoti radiouztvērējs un elektrofons.
- radiokombains Aparāts, kurā funkcionāli apvienoti radiouztvērējs, televizors, magnetofons un elektrofons.
- elektrodializators Aparāts, kurā realizē elektrodialīzi - iegūst divus šķīdumus, vienu ar pazeminātu, otru ar palielinātu sālu koncentrāciju.
- hromatogrāfs Aparāts, kuru lieto organisko vielu maisījumu analīzei ar hromatogrāfijas paņēmienu.
- kaste Aparāts, mašīna (parasti televizors, radiouztvērējs, automobilis).
- kolonna Aparāts, mehānisms, kam ir cilindriska, parasti vertikāla, forma.
- melanoskops Aparāts, pa ko skatoties lapu zaļums šķiet melns.
- uzparikte Aparāts; iekārta.
- uzrikte Aparāts; iestādījums; sakārtojums.
- aparatūra Aparātu, ierīču kopums.
- radiotehnika Aparātu, ierīču, iekārtu u. tml. kopums, ar kuriem rada, izplata, uztver, pārveido radioviļņus.
- mēraparatūra Aparatūra (kā) mērīšanai.
- hardware Aparatūra datortehnikā, kur par aparatūru tiek uzskatīts viss, kas nav programmatūra un disketes.
- reaktors Aparatūra ķīmiskas reakcijas realizēšanai.
- radioaparatūra Aparatūra radioviļņu noraidīšanai, pārveidošanai, uztveršanai.
- radiofons Aparatūra runas un mūzikas pārraidīšanai, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
- signālaparatūra Aparatūra signālu (1) radīšanai un pārraidei.
- apkārtne Aparatūra un programmatūra, ar ko sadarbojas funkcionējošais objekts, piemēram, lietojumprogrammu izpildes apkārtni veido datori, to operētājsistēmas, datu kopas.
- paraksts Aparatūrā vai programmatūrā iebūvēts unikāls kods, ko izmanto autentifikācijai.
- afrometrs Aparatūra, ar ko mēra virsspiedienu dzirkstošā un viegli dzirkstošā vīna pudelēs.
- kontrolaparatūra Aparatūra, ar kuru kontrolē (ko).
- videotehnika Aparatūra, iekārta videoierakstam, tā reproducēšanai.
- bortaparatūra Aparatūra, kas uzstādīta transportlīdzeklī (parasti lidaparātā).
- mājdarinājums Aparatūra, ko mājas apstākļos (dažkārt garāžā vai pagrabtelpās) izveidojuši datortehnikas entuziasti.
- kontaktaparatūra Aparatūra, kurā ir kontakti (2).
- līnijdiagnostika Aparatūras diagnosticēšana tās darba laikā.
- klupe Aparatūras īslaicīga vai gadījumrakstura disfunkcija, ko var radīt kāda negaidīta signālu izmaiņa shēmā un kas savukārt var radīt kļūdainu datora izejas informāciju vai ekstremālā situācijā - sistēmas avāriju.
- apakštīkls Aparatūras un pārraides vides kopums, kas veido vienotu veselumu un ko izmanto sakariem starp reālajām sistēmām.
- noklusējums Aparatūras un programmatūras darbība vai standartuzstādījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu.
- iespējošana Aparatūras vai programmatūras darbības traucējumu novēršana un funkcionēšanas atjaunošana, lai tā spētu veikt lietotājam nepieciešamās darbības.
- spraudnis Aparatūras vai programmatūras modulis, ko izmanto, lai papildinātu lielākas sistēmas ar speciālām funkcijām vai pakalpojumiem.
- bojājumpiecietība Aparatūras vai programmatūras spēja pareizi funkcionēt gadījumos, kad sistēmas iekārtās ir bojājums.
- pielāgojamība Aparatūras vai programmatūras spēja piemēroties mainīgiem apstākļiem vai izpildāmajiem uzdevumiem.
- uzturamība Aparatūras vai tās komponentu īpašība, kas nodrošina tās spēju saglabāt vai atjaunot tādu stāvokli, kurā tā izpilda uzdotās funkcijas.
- apērst Apārdīt, atārdīt visapkārt.
- apārds Apārnis.
- apeirienis Apārnis.
- klaids Apārnis.
- laidenis Apārnis.
- pajaukums Apārnis.
- placis Apārnis.
- uzārstēt Apārstēt.
- aras Aparšanai ierādīts muižas tīrumu gabals klaušu laikos.
- apars Aparšanai nolemta atmata.
- apkārtāt Apart otrreiz.
- aport Apart.
- aramine Aparts lauks.
- apašņot Apasiņot.
- glūmis Apātija.
- indolente Apātiski, vienaldzīgi.
- bēdīgs Apātisks; bez žirgtuma.
- tamza Apaudums tīkla malām.
- apmežot Apaudzēt ar mežu (parasti lielāku platību); apsēt ar mežu, apaudzēt ar kokiem.
- kosains Apaudzis ar kosu, apklāts ar sausu zāli.
- lēpots Apaudzis ar ūdensrozēm.
- cers Apaudzis cinis purvā.
- pieumbis Apaudzis, aizaudzis.
- fekundācija Apaugļošana.
- impregnācija Apaugļošana.
- prēgnācija Apaugļošana.
- alomikse Apaugļošanās ar cita organisma dzimumšūnām; svešapaugļošanās; alogāmija.
- alogāmija Apaugļošanās ar cita organisma dzimumšūnām; svešapaugļošanās.
- svešapaugļošanās Apaugļošanās ar cita organisma dzimumšūnām.
- apvaisļošanās Apaugļošanās.
- apvaislot Apaugļot (par cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem).
- aprūkāt Apaugļot (par dzīvniekiem).
- izmīt Apaugļot (par putniem).
- čiegot Apaugļot (putnu mātīti).
- čīgot Apaugļot (putnu mātīti).
- nočīgot Apaugļot (putnu mātīti).
- nospundēt Apaugļot, piegulēt.
- apauglināt Apaugļot.
- grūtināt Apaugļot.
- arhicitula Apaugļota olšūna kodola veidošanās sākuma stadijā.
- arhicīts Apaugļota olšūna pirms dalīšanās.
- monerula Apaugļota olšūna pirms kodola dalīšanās.
- citula Apaugļota olšūna.
- zigota Apaugļota šūna, kas rodas dzimumprocesā, savienojoties divām pretēja dzimuma dzimumšūnām.
- arhikarions Apaugļotas olas kodols.
- nidācija Apaugļotas olšūnas ieligzdošanās dzemdes gļotādā.
- genoblasts Apaugļotas olšūnas kodols.
- apdauzīties Apaugļoties (par dzīvnieku).
- apsajaukties Apaugļoties (par dzīvnieku).
- apsadauzīties Apaugļoties (par govi).
- apmeklēties Apaugļoties (par mājlopiem).
- aplakstīt Apaugļoties (parasti par cūku, aitu).
- aptecēt Apaugļoties, apvaisloties (par lopiem).
- apauglināt Apaugļoties.
- apvaisloties Apaugļoties.
- oosperma Apaugļots ovocīts, zigota.
- pedikulācija Apaugšana ar utīm.
- ieaugt Apaugt (ar bārdu).
- apkverpt Apaugt (ar sūnām vai ķērpjiem).
- notrunēties Apaugt ar bumbuļiem, truntēm.
- appaugāt Apaugt ar dažādiem krāmiem, grabažām.
- kverpt Apaugt ar ķērpjiem un sūnām.
- samatot Apaugt ar matiem.
- apkrapēt Apaugt ar nelīdzenu mizu.
- nozālēt Apaugt ar nezālēm.
- virzēt Apaugt ar nezālēm.
- aizpiepēt Apaugt ar piepēm.
- piepēt Apaugt ar piepēm.
- nopūkoties Apaugt ar pūkām.
- apķērpēt Apaugt ar sūnām, ķērpjiem.
- iesūnāt Apaugt ar sūnām.
- nosūbēt Apaugt ar sūnām.
- uzsūnot Apaugt ar sūnām.
- aizzāļot Apaugt ar zāli.
- sazālīt Apaugt ar zāli.
- apzarot Apaugt ar zariem.
- sūnīt Apaugt sūnām.
- nolapot Apaugt, pārklāties ar lapām.
- apsūnot Apaugt, pārklāties ar sūnu.
- apauļot Apaulekšot.
- apaulekšot Apauļot.
- aptamzēt Apaust (tīklu) ar rupju diegu.
- apgalvene Apauši bez pavadas.
- apgalvenis Apauši bez pavadas.
- apaukši Apauši.
- apausis Apauši.
- apgalve Apauši.
- apmuči Apauši.
- apoši Apauši.
- apoži Apauši.
- muči Apauši.
- uzmuči Apauši.
- pašmaklis Apaušu apakšējā aukla.
- pabārde Apaušu apakšējā daļa.
- pabārzda Apaušu apakšējā daļa.
- pabārzde Apaušu apakšējā daļa.
- pažokle Apaušu apakšējā daļa.
- appurņi Apaušu daļa ap zirga purnu.
- apgalvji Apaušu galvas daļa.
- apauties Apaut (2).
- pāraut Apaut (kājas) vēlreiz, no jauna; uzvilkt (kājās) citas zeķes, apavus.
- uzaut Apaut (kājas).
- uzauties Apaut sev kājas; apauties (1).
- apauties Apaut sev kājas.
- pieaut Apaut, uzvilkt.
- apauti Apaut.
- apdžavarēt Apaut.
- aptauņāt Apaut.
- kāja Apauti apavi.
- apmaukties Apauties.
- apsaauties Apauties.
- papēdis Apava detaļa - zoles apakšas mugurējā daļā piestiprināts paaugstinājums.
- zābaks Apavi (izgatavoti no dažāda materiāla - ādas, gumijas, filca), kas ietērpj kāju augstāk par potīti, parasti ar stingru zoli un zemiem, platiem papēžiem.
- gludeklis Apavi ar biezu zoli.
- tupeles Apavi ar koka zoli un ar virsu bez kapes (parasti darbam).
- sandales Apavi, kam ir zems papēdis vai nav papēža un kam virsu veido no kāda materiāla siksnām, sloksnēm vai caurumotas ādas.
- pastalas Apavi, kas ir izgatavoti no viena ādas gabala bez šuvēm ar izvērtu siksnu vai auklu augšmalā.
- kurpes Apavi, kas izgatavoti no stingra materiāla (piemēram, ādas) ar papēžiem un cietām zolēm un ietērpj pēdu ne augstāk par potīti.
- izietamapavi Apavi, kas paredzēti svētkiem, svinībām, izbraukumiem.
- vīze Apavi, kas pīti no lūkiem (retāk tāsīm).
- virskurpes Apavi, ko valkā virs kurpēm, lai aizsargātu tās no slapjuma, dubļiem.
- šļūcenes Apavi, kuru virsa sedz tikai pēdas priekšējo daļu.
- galošas Apavi; kurpes.
- abava Apavi.
- apavas Apavi.
- bašmaki Apavi.
- kājavas Apavi.
- kājavi Apavi.
- kalošas Apavi.
- koci Apavi.
- liži Apavi.
- pedaļi Apavi.
- šporas Apavi.
- špores Apavi.
- štīfeļi Apavi.
- tupule Apavs ar koka zoli un virsu bez kapes.
- abave Apavs.
- apave Apavs.
- apaviņš Apavs.
- kājaunams Apavs.
- kape Apavu cietā daļa virs papēža.
- saistzole Apavu detaļa - ādas vai cita materiāla plātne, pie kuras piestiprina virsādu un zoli.
- pleķis Apavu ielāps.
- zadnieks Apavu klape.
- zābakziede Apavu krēms, arī speciāls krēms rupjas ādas zābaku kopšanai.
- spodre Apavu krēms.
- vikse Apavu krēms.
- puszole Apavu labošanai lietots zoļu ādas gabals, ar ko pilnīgi apklāj pazoles priekšējo pusi.
- kalodka Apavu lieste.
- krāģis Apavu novilkšanas dēlītis.
- padkleika Apavu odere.
- apzete Apavu papēdis.
- naboika Apavu papēža pasitnis.
- štihs Apavu pēdas garuma mērvienība - 2/3 centimetra.
- kačarņa Apavu plaukts.
- šņurks Apavu saite.
- purnis Apavu vai zeķes daļa, kas aptver kājas pirkstus; purngals.
- vaksa Apavu ziede.
- apvitēt Apbalsināt.
- godaraksts Apbalvojuma veids LPSR, ko piešķīra LPSR AP Prezidijs, ministrijas u. c. resori, kā arī iestādes un organizācijas.
- pateicība Apbalvojums - oficiāls teksts, kurā pozitīvi novērtēts (kāda) darbs, darbība; arī dāvana.
- prēmija Apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
- diploms Apbalvojums raksta, apliecības veidā uzvarētājam (konkursa, izstādes dalībniekam par eksponātu kvalitāti u. tml.); arī apliecība par apbalvojumu.
- godalgojums Apbalvojums.
- godalgot Apbalvot (kādu) ar godalgu; piešķirt godalgu (kādam darbam).
- pieviest Apbalvot, piešķirt.
- apb. Apbalvots.
- appuinīt Apbalzīt.
- aptaisināt Apbalzīt.
- aptūcīt Apbalzīt.
- apspirāt Apbārstīt ar spirām (izdalot tās).
- apspridzināt Apbārstīt spridzinot.
- sabārstīt Apbārstīt, piebārstīt, parasti pilnīgi.
- apkreikt Apbārstīt, visapkārt kaut ko izkaisīt.
- apsabārstīties Apbārstīties.
- apmādīt Apbāzt, apspraust.
- apbēds Apbēda.
- apbads Apbēdas.
- kremēt Apbedījot sadedzināt (mirušo), parasti speciālā krāsnī.
- akmensšķirsts Apbedījuma vieta dažos senos kapulaukos, no akmeņiem izveidots šķirsts, izplatīts apbedījumu veids Latvijā vēlajā bronzas laikmetā un senākajā dzelzs laikmetā (1. gt. p. m. ē.).
- žaļņiki Apbedījumi ar virspusēju akmeņu krāvumu, izplatīti gk. Novgorodas un Pleskavas apgabalos, attiecas uz 12.-15. gs.
- kapenes Apbedījumu vieta.
- aizbēdināt Apbēdināt, darīt raizes, likt bēdāties.
- noskumēt Apbēdināt, darīt raizes.
- sabēdināt Apbēdināt, parasti ļoti.
- norūpināt Apbēdināt, radīt raizes, iedvest bailes.
- apskumdināt Apbēdināt, sāpināt.
- apsmurināt Apbēdināt, saskumdināt.
- sūrot Apbēdināt, žēloties, gausties, paust neapmierinātību.
- aflišēt Apbēdināt.
- apbēdāt Apbēdināt.
- sasūrināt Apbēdināt.
- sasūrot Apbēdināt.
- apsmurināties Apbēdināties, noskumt.
- inhumācija Apbedīšana.
- sepultura Apbedīšana.
- pavadītājs Apbedīšanas ceremonijas vadītājs; izvadītājs (2).
- izvadītājs Apbedīšanas ceremonijas vadītājs.
- kremācija Apbedīšanas veids - mirušo sadedzināšana, parasti speciālā krāsnī.
- ugunsapbedīšana Apbedīšanas veids līķi sadedzinot; kremācija.
- skeletapbedījums Apbedīšanas veids, kad tiek apbedīts mirušā ķermenis (atšķirībā no ugunsapbedījuma, kad mirušais tiek sadedzināts), bronzas un dzelzs laikmetā bija visvairāk izplatītais apbedīšanas veids un viduslaikos kļuva par vienīgo oficiāli atļauto.
- aprakt Apbedīt (ierokot zemē).
- norakt Apbedīt (ierokot zemē).
- sarakt Apbedīt (vairākus, daudzus).
- apbērēt Apbedīt un sarīkot bēru mielastu.
- paguldīt Apbedīt zem (kā).
- saguldīt Apbedīt, apglabāt (vairākus, daudzus).
- apguldīt Apbedīt, apglabāt.
- guldināt Apbedīt, apglabāt.
- guldīt Apbedīt, apglabāt.
- pabest Apbedīt, apglabāt.
- ramdīt Apbedīt, apglabāt.
- vadīt Apbedīt; piedalīties apbedīšanā; pavadīt (2.2).
- pavadīt Apbedīt; piedalīties apbedīšanā.
- apbest Apbedīt.
- glabāt Apbedīt.
- nobērēt Apbedīt.
- nobest Apbedīt.
- pabērēt Apbedīt.
- paglabāt Apbedīt.
- ramēt Apbedīt.
- ramīt Apbedīt.
- bedājs Apbedītājs; kapracis.
- pieglabāt Apbedot aizņemt ar kapa vietām (kapsētu).
- bērot Apbērēt, apglabāt.
- apbērot Apbērēt.
- apsabērnāties Apbērnoties (parasti par nelieliem dzīvniekiem).
- apbēnoties Apbērnoties.
- apbērnīties Apbērnoties.
- nomuižļot Apbērt ar atkritumiem.
- novētīt Apbērt, apkaisīt (vējā).
- nosipināt Apbērt, apkaisīt.
- apspaļēt Apbērt, aplipt ar spaļiem.
- nosnāt Apbērt, nobērt.
- oļot Apbērt, pārklāt ar oļiem.
- apkratīties Apbērties, apkaisīties (visapkārt).
- nopurināties Apbērties.
- pelots Apbērts ar pelavām.
- apsmakoties Apbezdēties.
- apsuķēties Apbezdēties.
- apdrauzāties Apbirt ar blaugznām.
- noblaugznāties Apbirt ar blaugznām.
- apbiržot Apbirzēt.
- apkārtceļš Apbraucamais ceļš.
- aplaitīt Apbraucīt, masēt.
- apbraukalēt Apbraukāt.
- aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par cilvēkiem lidaparātos.
- aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par lidaparātiem.
- apmaukt Apbraukt (apkārt).
- izlīvēt Apbraukt (bojātos ceļa posmus).
- apkuģot Apbraukt ar kuģi.
- apklidzināt Apbraukt kaut kam apkārt ar sliktu zirgu un klabošiem ratiem.
- apgrabināt Apbraukt kaut kam apkārt ar žvadzoņu, graboņu.
- apdrauzāties Apbrāzt sevi.
- apdīvājums Apbrīna, apbrīnošana.
- apbrīnība Apbrīna.
- apbrīns Apbrīna.
- admirabls Apbrīnojams.
- apbrīnojami Apbrīnojams.
- nodzivīt Apbrīnojot (ko), izraisīt ko nevēlamu (tam).
- noglazīt Apbrīnojot (ko), izraisīt ko nevēlamu (tam).
- apbrīnēt Apbrīnojot uzlūkot ar naidīgu, ļaunu skatienu.
- admirācija Apbrīnošana.
- admirēt Apbrīnot.
- apbrīnāt Apbrīnot.
- apbrīnēt Apbrīnot.
- apbrīnīt Apbrīnot.
- apdīvāt Apbrīnot.
- pārbrīnot Apbrīnot.
- jūsmotājs Apbrīnotājs, slavinātājs.
- nošmorēt Apbrūnināt (uz pannas) un pēc tam nosautēt (parasti gaļu).
- bruņojums Apbruņojums (1).
- bruņojums Apbruņojums (2).
- apieročot Apbruņot, piešķirt ieročus.
- sabruņoties Apbruņoties, parasti pilnīgi.
- apsabruņāties Apbruņoties.
- karakuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs; kara kuģis.
- bruņuautomobilis Apbruņots, ar metāla plākšņu aizsargsegumu pārklāts automobilis.
- apšņurkāt Apbružāt; padarīt neizskatīgu, netīru u. tml.
- apsabružāties Apbružāties.
- apdzirdināšana Apburšana, noburšana ar burvju dzēriena palīdzību.
- apdot Apburt ar burvju līdzekli vai dzērienu.
- māžot Apburt, apvārdot.
- apdzirdināt Apburt, noburt ar burvju dzēriena palīdzību.
- nozavēt Apburt, noburt.
- sasavēt Apburt, noburt.
- sazintēt Apburt, noburt.
- šarmēt Apburt, pakļaut savam šarmam.
- apbiskot Apburt.
- apmantāt Apburt.
- apmantot Apburt.
- appestelēt Apburt.
- appimcot Apburt.
- appinčeklot Apburt.
- appincot Apburt.
- apskolot Apburt.
- apskunstot Apburt.
- apzavēt Apburt.
- burvināt Apburt.
- novervēt Apburt.
- paraganot Apburt.
- pimcot Apburt.
- burekle Apburta lieta vai priekšmets; buramvārdi; bursteklis.
- bureklis Apburta lieta vai priekšmets; buramvārdi; bursteklis.
- špinkšļi Apburtas, apvārdotas lietas.
- ņikutis Apburts sainītis.
- rindapbūve Apbūve, kam raksturīgs būvobjektu novietojums rindā.
- iekškvartāls Apbūves elements - brīvs laukums starp ēkām viena kvartāla robežās.
- Āgenskalna priedes apbūves mikrorajons Rīgā, Pārdaugavā, atrodas starp Alises, Āgenskalna, Dreiliņu un Kristapa ielu, tipveida piecstāvu dzīvojamo māju apbūve (1958.-1962. g., arhitekts N. Rendels), agrāk smilšainajā kāpu valnī auga priedes.
- apcelties Apcelt (1).
- aptikt Apcelt.
- apblandīt Apceļot blandoties, klaiņojot.
- pārbraukties Apceļot, apbraukāt.
- apklaiņāt Apceļot, apstaigāt (visapkārt).
- applāt Apceļot, apstaigāt, izstaigāt.
- apceļāt Apceļot.
- apgruzdināt Apcepināt, apbrūnināt.
- saskaurēt Apcepināt.
- nobrūnēt Apcepoties kļūt brūnam.
- apgrilēt Apcept (piem., gaļu) grilā.
- izšmorēt Apcept un izsautēt (parasti gaļu).
- apcepums Apcepta, apbrūnināta virsējā kārta (gaļai, maizei u. tml.).
- apsacepties Apcepties.
- grauzdiņš Apcepts, kraukšķīgs maizes gabals.
- griljāža Apceptu maltu riekstu pildījums; šokolādes konfektes ar šādu pildījumu.
- gudrojums Apceres, domāšanas procesā radies risinājums vai atziņa.
- elēģija Apceroša, skumja rakstura skaņdarbs.
- izciemot Apciemojot pabūt (vairākās vai daudzās vietās).
- ciemi Apciemojums, viesības.
- ciemošanās Apciemojums.
- sērsums Apciemojums.
- izsērst Apciemot un paciemoties (pie daudziem vai visiem).
- aplūkāt Apciemot uz īsu brīdi.
- apraudzīt Apciemot, apmeklēt (lai painteresētos par apmeklējamā labklājību, veselību).
- apviesēt Apciemot, apmeklēt.
- aplūkot Apciemot, apraudzīt.
- piečāpot Apciemot; atnākt.
- piečībot Apciemot; atnākt.
- apciemāt Apciemot.
- apmeklēt Apciemot.
- apviesot Apciemot.
- gašķot Apciemot.
- nociemot Apciemot.
- tenaje Apcietinājuma daļa vai atsevišķs apcietinājums gludās artilērijas laikā, leņķa veidā ar stūri uz iekšu, lai veiktu uzbrūkošā pretinieka apšaudi gandrīz paralēli cietokšņa sienai.
- sutkas Apcietinājums (līdz 15 diennaktīm) par sīko huligānismu, vai auto vadīšanu alkohola reibumā.
- palanka Apcietinājums no mietiem, gar kura iekšpusi piemestas zemes.
- retranšmans Apcietinājums pašā cietoksnī, kā beidzamais glābiņš, kad pašu cietoksni ieņemtu ienaidnieks.
- paņemt Apcietināt, arestēt; vardarbīgi atņemt (kādam) brīvību.
- nogrābt Apcietināt, saņemt gūstā.
- saņemt Apcietināt; arī sagūstīt.
- saķert Apcietināt; notvert un atņemt brīvību.
- cietināt Apcietināt.
- pajemt Apcietināt.
- tenājs Apcietināta stūraina līnija, tā ka var šaudīt lielgabaliem uz visām pusēm.
- parašņiks Apcietinātais, kas cietuma kamerā dzīvo pie tualetes un to tīra.
- cietumnieks Apcietinātais, kas ievietots cietumā.
- lēģernieks Apcietinātais; nometnē ieslodzītais.
- bacilla Apcietinātajam nododamie produkti (tauki, sviests, desa u. c.).
- balabas Apcietinātajam nododamie produkti.
- berdačs Apcietinātajam nododamie produkti.
- berdana Apcietinātajam nododamie produkti.
- berdičs Apcietinātajam nododamie produkti.
- ksur Apcietināti ciemi Atlasa kalnājos.
- profoss Apcietināto kareivju uzraugs.
- ksar Apcietināts ciems Atlasa kalnājos.
- arods Apcirknis labības glabāšanai.
- apcirksnis Apcirknis.
- apcirtnis Apcirknis.
- arads Apcirknis.
- cirknis Apcirknis.
- miega Apcirknis.
- orūds Apcirknis.
- sirobs Apcirknis.
- apcirkši Apcirkņi.
- apcirkšņi Apcirksnis.
- trimmēt Apcirpt suņa spalvu dekoratīvos nolūkos.
- apcierpt Apcirpt.
- izdarināt Apcirst (kokam zarus).
- apskabīt Apcirst (krūmus).
- trumpēt Apcirst koka galotni.
- apdzenāt Apcirst koka zarus.
- apdzenēt Apcirst koka zarus.
- apkņapāt Apcirst, apdarināt (parasti zarus).
- apšķibot Apcirst, apšķibināt.
- apdriksnāt Apcirst, aptēst.
- kantēt Apcirst, aptēst.
- apkašāt Apcirst, nocirst (virkni objektu).
- uztēst Apcirst, uzasināt.
- boze Apcirsts bišu koks mežā.
- pazāle Apcirtiens (2).
- apčužināt Apčubināt.
- appužināt Apčubināt.
- apspricēt Apčurāt (parasti par kaķiem).
- nožļāgties Apčurāt sevi.
- appižāt Apčurāt, apsmulēt.
- piepeņķēt Apčurāt, nosmuļļāt.
- apčurināt Apčurāt.
- apmiezt Apčurāt.
- apmīzt Apčurāt.
- appižāties Apčurāties, aptaisīties.
- apmīzties Apčurāties; čurāt.
- nomīzties Apčurāties.
- nopelcēties Apčurāties.
- samīzties Apčurāties.
- sapelcēties Apčurāties.
- apkužināt Apčužināt, apkopt (slimnieku, mazu bērnu), it sevišķi sakārtuojuot guļas vietu un drēbes.
- ietērps Apdare, mākslinieciskais veidojums (piemēram, priekšmetam, telpai).
- apcirtums Apdare; apstrādes ar cirvi rezultāts.
- būvapkalumi Apdarei, kā arī logu un durvju nostiprināšanai lietotie metāla izstrādājumi.
- faktūra Apdares īpatnību kopums (materiāla, priekšmeta virsmai).
- apdarīt Apdarināt (2).
- izdrīvēt Apdarināt (ko) no iekšpuses, cieši piepildot nelielas spraugas.
- drīvēt Apdarināt (ko), cieši piepildot nelielas spraugas.
- apmizot Apdarināt (ko), noņemot mizu (parasti visapkārt); nomizot.
- apmergot Apdarināt ar rakstiem.
- aušāt Apdarināt guļbūves sienas baļķu galus, lai izveidotu pakšu sastiprinājumus.
- noausēt Apdarināt guļbūves sienas baļķu galus, lai izveidotu pakšu sastiprinājumus.
- apcirst Apdarināt, apstrādāt (ko), cērtot (visapkārt, no vairākām pusēm).
- apderināt Apdarināt.
- bloks Apdarināts koka gabals, ko iespīlē zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus.
- aizlaižamkoks Apdarināts koks (aizvērtu durvju nostiprināšanai).
- mekša Apdarināts koks, piemēram, maisīšanai, bīdīšanai.
- slīperis Apdarināts noteikta izmēra četrskaldņu kokmateriāls.
- kūlis Apdarināts, garens koka klucis, ko piestiprina pie ragavām baļķu novietošanai vedot.
- apdienēt Apdarīt (virkni darbu).
- apsakopties Apdarīt mājas darbus.
- dasadarīties Apdarīt mājas darbus.
- apkrāmēties Apdarīt mājas un saimniecības darbus.
- aproīdāties Apdarīt mājas un saimniecības darbus.
- aprūķēt Apdarīt, aprūpēt.
- apgarēt Apdarīt.
- apdervot Apdarvot.
- aploks Apdārzs (ap Mēnesi).
- apdārzis Apdārzs.
- dārzs Apdārzs.
- aptalzīt Apdauzīt (par cilvēku).
- apsadauzīties Apdauzīties (par cilvēku).
- veltenieks Apdāvināmais.
- velša Apdāvināšana, apdāvinājums.
- apziedot Apdāvināt ar līgavas sarūpētām dāvanām.
- veltēt Apdāvināt kādu.
- pabalvāt Apdāvināt, apbalvot.
- apderināt Apdāvināt, apveltīt, izrotāt.
- apdalīt Apdāvināt, apveltīt, sadalīt.
- balvēt Apdāvināt, apveltīt; pacienāt, pamielot.
- balvāt Apdāvināt, apveltīt.
- noziedot Apdāvināt, ziedot, upurēt.
- balvot Apdāvināt; kukuļot.
- apbalvot Apdāvināt.
- apdāvanēt Apdāvināt.
- apdāvāt Apdāvināt.
- apšķiņķāt Apdāvināt.
- apšķiņķēt Apdāvināt.
- apšķinķot Apdāvināt.
- apziedināt Apdāvināt.
- noveltīt Apdāvināt.
- galvīgs Apdāvināts (kam laba galva).
- cerīgs Apdāvināts ar labu atmiņu.
- aptrepēt Apdēdēt, apdrupt.
- aptrenēt Apdēdēt, apirt.
- žorēt Apdedzināt (piemēram, ķieģeļus).
- apsmeltēt Apdedzināt ķieģeļus virspusēji (nepietiekoši ilgi).
- apzilināt Apdedzināt visapkārt.
- atčurināt Apdedzināt.
- atdedzināt Apdedzināt.
- māldegas Apdedzināta māla piedevas (keramikā).
- galaveška Apdedzināta pagale, ko lieto namdaris, galdnieks svītru vilkšanai.
- apsadedzināties Apdedzināties.
- atčurināties Apdedzināties.
- sasadedzināties Apdedzināties.
- magistrāls Apdedzinātu un sagrūstu sēra un vara zvirgzdu piemaisījums sudraba kausējamai rūdai.
- ķuģis Apdedzis koks krāsns uzrušināšanai.
- iegalis Apdedzis malkas gals.
- degzna Apdega, dega, izdega, neliels svilums.
- apgruzdēt Apdegt, daļēji pārogļoties (no visām pusēm, vietumis).
- čulna Apdeguma tulzna.
- žuldze Apdeguma tulzna.
- apdedze Apdegums.
- apdedzinājums Apdegums.
- apdiet Apdejot.
- apdilināt Apdeldēt, apdilt.
- apberzt Apdeldēt.
- nosēdināt Apdēstīt, apstādīt.
- apdēstījums Apdēstīta vieta, arī dēsti.
- apdaidzīt Apdiegt, piediegt visapkārt.
- muzt Apdilt, kļūt neasiem (par zobiem).
- strust Apdilt, novalkāties.
- apberzties Apdilt.
- apstrust Apdilt.
- aptrusēt Apdilt.
- aptrust Apdilt.
- applēsties Apdīrāties (savainoties), pie kam atsevišķas ķermeņa daļas var tikt saplosītas.
- apdirsnīties Apdirsties.
- bunka Apdobena krūza bez osas; eļļas krūza.
- apdoms Apdoma.
- tolmēt Apdomāt (kaut ko), gudrot.
- apgudrēt Apdomāt, apgudrot.
- apprātot Apdomāt, apprātot (kādu lietu) (mazliet pa jokam).
- nomērīt Apdomāt, apsvērt, arī novērtēt.
- nomērot Apdomāt, apsvērt, arī novērtēt.
- zintēt Apdomāt, apsvērt.
- apštukot Apdomāt, pārdomāt.
- pārgudrot Apdomāt.
- dūšāt Apdomāties, atpūsties.
- apprātoties Apdomāties, nākt pie prāta.
- apsadomāties Apdomāties.
- apskatība Apdomība, piesardzība.
- apdomīgums Apdomība.
- sofrozīne Apdomība.
- lipināt Apdomīgi, piesardzīgi iet.
- vairi Apdomīgi, piesardzīgi.
- lipināties Apdomīgi, sīkiem soļiem iet.
- nodabīgs Apdomīgs, apcerīgs, nopietns, sevī iegrimis.
- paducīgs Apdomīgs, nopietns.
- ieskatīgs Apdomīgs, sapratīgs.
- gudrs Apdomīgs.
- nepārsteidzīgs Apdomīgs.
- nepārsteidzība Apdomīgums.
- nepārsteidzīgums Apdomīgums.
- aizskart Apdraudēt, ierobežot.
- apstrostēt Apdraudēt, stingri nobrīdināt.
- apdreivēt Apdrāzt, apdreijāt.
- apdrāztīt Apdrāzt, asinot nodrāzt.
- apskrandojis Apdriskājies (par apģērbu, apaviem u. tml.); apskrandis (1).
- apskrandis Apdriskājies (par apģērbu, apaviem u. tml.); apskrandojis (1).
- applūkāt Apdriskāt.
- apskarāties Apdriskāties (kļūt apskrandušam, kankarainam).
- apdrikšt Apdriskāties, apdilt.
- apdrust Apdriskāties; ar vātīm apaugt.
- applīsāt Apdriskāties.
- apsaburzgalāties Apdriskāties.
- apskrandāties Apdriskāties.
- apskrandoties Apdriskāties.
- apskaris Apdriskāts, apskrandis.
- prēmija Apdrošinājuma ņēmēja kārtējā iemaksa apdrošināšanas organizācijā.
- cesija Apdrošināmā riska apjoms, ko apdrošināšanas sabiedrība nodod pārapdrošināšanas sabiedrībai vai citai apdrošināšanas sabiedrībai.
- anderraiters Apdrošināšanā - juridiska persona, kas atbild par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumiem un apdrošināšanas saistību portfeļa veidošanu.
- strahovka Apdrošināšana.
- kaskadieris Apdrošināšanas aģents (sākotnēji tikai kasko apdrošinājumu).
- BTA Apdrošināšanas akciju sabiedrība "Baltijas Transporta aģentūra".
- AAS Apdrošināšanas akciju sabiedrība.
- sertifikāts Apdrošināšanas dokuments.
- AK Apdrošināšanas kompānija.
- štrakauka Apdrošināšanas nauda.
- pamattarifs Apdrošināšanas pamattarifs - gadam noteiktais apdrošināšanas bāzes tarifs, kuru piemēro attiecīgajam transportlīdzekļa tipam, ņemot vērā transportlīdzekļa piederību fiziskajai vai juridiskajai personai, tā lietošanas vidu un reģistrācijas vietu.
- asekurance Apdrošināšanās pret nelaimes gadījumiem, īpaši pret uguni.
- asekurance Apdrošināšanas sabiedrība.
- aktuārs Apdrošināšanas speciālists, kas aprēķina apdrošināšanas iemaksas, atlīdzību u. tml.
- aģents Apdrošināšanas starpnieks — juridiska vai fiziska persona, kas konsultē klientus un pārdod apdrošināšanas polises.
- pārapdrošināt Apdrošināt apdrošinātāju jeb pārdalīt un izlīdzināt apdrošināmos riskus.
- apdrošināties Apdrošināt sevi.
- apstrakavāt Apdrošināt.
- asekurierēt Apdrošināt.
- štrakavāt Apdrošināt.
- asekurats Apdrošinātais.
- pārapdrošinātājs Apdrošinātājs, kas uzņemas cita apdrošinātāja risku vai tā daļu.
- depo Apdrošinātāju organizēti fondi turpmākajām apdrošināšanas atlīdzību izmaksām vai jau iesniegtu, bet vēl neapmaksātu apdrošināšanas summu izmaksām.
- apurbināt Apdrupināt (veidojot mazus caurumiņus).
- apdrakāt Apdrupināt visapkārt.
- apdrunēt Apdrupt, apdēdēt.
- ķuģis Apdrupusi pīpe.
- apdukt Apdūkt.
- aptriekšana Apdullinājums.
- karoze Apdullināšana (ar skaņu vai sitienu).
- aizdauzīt Apdullināt ar vairākkārtēju sitienu troksni.
- aizvēkšt Apdullināt raudot (skaļi, nejauki).
- aizzvadzināt Apdullināt zvanot (klabot, grabot, žvadzot).
- aizzviegt Apdullināt zviedzot (vai nebēdnīgi smejoties).
- aizšaudīt Apdullināt, atkārtoti šaujot.
- apdūkt Apdullināt, darīt kurlu.
- aizpļerkt Apdullināt, nejauki kliedzot.
- stulbināt Apdullināt, nogurdināt, samulsināt, apmulsināt.
- sadullināt Apdullināt, nogurdināt.
- aizstabulēt Apdullināt, pūšot stabuli.
- aptrakot Apdullināt, samulsināt, padarīt biklu.
- mērdināt Apdullināt, savaldīt.
- aizpātarot Apdullināt, vienmuļīgi skaitot lūgšanas (lasot morāli).
- apkurlināt Apdullināt; padarīt kurlu.
- virubiķ Apdullināt.
- apmauts Apdullināts, apstulbis, pārsteigts.
- durns Apdullis, apreibis (piemēram, no pārpūles, bezmiega u. tml.) - parasti par galvu.
- dulbins Apdullis, nesaprātīgs cilvēks.
- billene Apdullusi aita.
- apzveibt Apdult, apreibt.
- apsvēpēšana Apdūmošana, apkvēpināšana, lai pasargātu no saslimšanas.
- dūmēklis Apdūmošanas rīks, ar ko apdūmo bites vai citus kukaiņus.
- apsvēpēt Apdūmot.
- apsvēpt Apdūmot.
- nosvēpināt Apdūmot.
- apsvēpēties Apdūmoties, apkvēpināties.
- apkvēpis Apdūmots; apsvēpis.
- apsvēpis Apdūmots.
- apdziesmot Apdzejot.
- apvārsmot Apdzejot.
- apžūrēt Apdzert (nievājoši).
- apsviķoties Apdzerties.
- satruļīties Apdzerties.
- izliet Apdzēst uguni (ar ūdeni).
- apdiet Apdziedāt (slavējot).
- apziņģēt Apdziedāt (vulgāri).
- aplīgot Apdziedāt ar līgo dziesmām.
- apdainot Apdziedāt, cildināt.
- apdziesmot Apdziedāt.
- apdzīdēt Apdziedēt.
- aģirene Apdziras - daudzgadīgs staipeknis, kas aug ēnainos, mitros mežos.
- apdzirāji Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
- apdzirenes Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
- apdzires Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
- apdzirzāles Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
- gailines Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
- zavatzāle Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
- zavedzāles Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
- zavetzāle Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago").
- apdzirnes Apdziras 1.
- atģiras Apdziras 1.
- staipēknis Apdziras 1(2).
- dzeltessakne Apdziras.
- huperzia Apdziras.
- apdzērdināt Apdzirdīt.
- apdzirdināt Apdzirdīt.
- kost Apdzīt (par automašīnām).
- apjumdīt Apdzīt, aptrenkt apkārt kaut kam.
- apgaiņāt Apdzīt.
- Adikora apdzīvot vieta Venecuēlā (_Adicora_), Falkonas štatā, Paragvanas pussalas austrumu piekrastē.
- apdzīvināt Apdzīvot; nometināt iedzīvotājus.
- apdzīvāt Apdzīvot.
- piepilsēta Apdzīvota (parasti pilsētas tipa) vieta, kas atrodas kādas lielākas pilsētas tuvumā.
- Leksingtona Apdzīvota ASV ("Lexington"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Leksingtona Apdzīvota ASV ("Lexington"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Leksingtona Apdzīvota ASV ("Lexington"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Leksingtona Apdzīvota ASV ("Lexington"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ate Apdzīvotā vieta "Dzirnavas" Alūksnes novada Kalncempju pagastā 3 km no Kalncempjiem, Paparzes kreisajā krastā.
- Abūmūsa apdzīvota vieta (_Abū Mūsá_) tāda paša nosaukuma salā Persijas līcī.
- Adamklisi apdzīvota vieta (_Adamclisi_) Rumānijā, Konstancas žudecā.
- Adamstauna apdzīvota vieta (_Adamstown_), Lielbritānijas aizjūras teritorijas Pitkērnas administratīvais centrs, 48 iedzīvotāji (2010. g.).
- Ahoa apdzīvota vieta (_Ahoa_), Volisa salu Ūvea salā, Francijas aizjūras teritorijā _Volisa un Futuna_ Klusajā okeānā.
- Anderstorpa Apdzīvota vieta ("Andersorp") Jenšēpingas lēnē, Zviedrijā, \~5000 iedzīvotāju, starptautiska mēroga automotosporta trase (kopš 1968. g.).
- Bredforda apdzīvota vieta ("Bradford") ASV, Ņūhempšīras štatā.
- Braiana Apdzīvota vieta ("Bryan"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hjūstona Apdzīvota vieta ("Houston"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hjūstona Apdzīvota vieta ("Houston"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hantsvila Apdzīvota vieta ("Huntsville"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hūrona Apdzīvota vieta ("Huron"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mežezers apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Aiviekstes pagastā.
- Reģi Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Alsungas novadā.
- Silaktis Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
- Īslīči Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
- Amatas skola apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Cēsu novada Amatas pagastā.
- Aizvīķi Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Aisswicken" teritorijā; bijušie nosaukumi - Āzvīķi, Āzviķi.
- Aleksandrova Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā.
- Katvari Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Limbažu novadā 9 km no Limbažiem.
- Istra Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Ludzas novadā 48 km no Ludzas.
- Aizupes Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Ogres novada Tīnūžu pagastā.
- Veczosna Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- Internātskola Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Rudbāržu pagastā.
- Stīveri Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Siguldas novada Allažu pagastā.
- Veģi Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Talsu novada Abavas pagastā.
- Kāķīši Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Talsu novada Strazdes pagastā.
- Ķīši Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā.
- Landze Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Ventspils novada Piltenes pagastā.
- Viesturciems Apdzīvota vieta (ciema statuss no 2012. g.) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
- Balda Apdzīvota vieta (ciema statuss no 2012. g.) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
- Valgale Apdzīvota vieta (ciems) Talsu novada dienvidu daļā, Abavas pagasta centrs.
- Idavere Apdzīvota vieta (ciems) Ziemeļigaunijā.
- Bezļesje Apdzīvota vieta (divas viensētas, senāk - skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Pracapole Apdzīvota vieta (divas viensētas) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Klaucāni Apdzīvota vieta (ēku grupa) Jēkabpils novada Kalna pagastā.
A citās vārdnīcās:
MLVV