Paplašinātā meklēšana

Meklējam As.

Atrasts vārdos (238):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (2091):

guanidāze "Aspergillus niger" ferments, kas katalizē guanidīna hidrolīzi urīnvielā un amonjakā.
tragakanta "Astragalus" ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; lieto par emulģētāju.
Anahita "Nevainojamā", persiešu auglības dieviete, kas cēlusies no Asīrijas un Babilonijas.
PA "Press Association Ltd".
Orleānvila 1980. g. 10. oktobra zemestrīcē nopostītās Alžīrijas pilsētas Asnamas senāks nosaukums.
Priekules pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauts arī gandrīz viss pirmskara Asītes pagasts, kā arī daļa no Gramzdas pagasta pirmskara teritorijas.
Asares pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas (uz ziemeļiem no Eglaines upes) un daļa bijušā Rubenes pagasta (Ancenes apkaime), savukārt bijušā Asares pagasta Spēlēnu apkaime ir pievienota tagadējam Rubenes pagastam un bijušās Jaunsubates mācītājmuižas apkaime pievienota tagadējā Subates pagasta teritorijai.
Astlana Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - vieta, no kuras dievs Uicilopočtli pavadīja actekus uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā; vārds "acteks" nozīmē Astlanas iedzīvotājs
jūraszvaigznes adatādaiņu klase ("Asteroidea"), kuru ķermenis sastāv no diska un 5-30 stariem, sastopamas okeānos un sāļās jūrās, gk. siltajās joslās, 1700 sugu, 1 suga sastopama arī Baltijas jūras dienvidu daļā
rūsassēne adateņu dzimtas sēņu ģints ("Asterodon")
Prodes pagasta teritorija administratīvi terioriālo pārkārtojumu laikā daļa no pirmskara Prodes pagasta teritorijas nonāca mūsdienu Eglaines un Bebrenes pagastā, bet mūsdienu Prodes pagasta teritorijā iekļāva nelielu daļu no pirmskara Asares pagasta
Akmolas apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqmola oblısı_), aptver valsts galvaspilsētu Astanu, robežojas ar Ziemeļkazahstānas, Pavlodaras, Karaghandi un Kostanajas apgabalu
Dagdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Konstantinovas, Andrupenes, Asūnes pagastam un Dagdas pilsētai, savukārt Dagdas pagastā iekļauta daļa bijušā Ezernieku pagasta
Asūnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela daļa pirmskara Asūnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Svariņu, Bērziņu un Ķepovas pagastā, bet daļa bijušā Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Asūnes pagastam
Vaiņodes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa bijušā Aizvīķu, Asītes un Embūtes pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas nonākusi tagadējā Nīgrandes un Priekules pagastā
Embūtes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Asītes pagasta teritorijas austrumu daļa, savukārt pirmskara Embūtes pagasta dienvidaustrumu stūris iekļauts tagadējā Vaiņodes pagastā
Astaras rajons administrtīvi teritoriāla vienība Azerbaidžānā (_Astara rayonu_), atrodas valsts dienvidos, Kaspijas jūras piekrastē
astilbe Akmeņlauzīšu dzimtas augu ģints ("Astilbe"), daudzgadīgi lakstaugi, 30-40 sugas, Latvijā vairākas sugas tiek audzētas kā ziemcietīgs krāšņumaugs
astilbveide Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Astilboides", senāk "Rodgersia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās
rodžersija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Rodgersia", arī "Astilboides"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās
encenieši Aknīstes novada Asares pagasta apdzīvotās vietas "Encene" iedzīvotāji
Aktica Aktīca, Asūnīcas pieteka
Lukšova Akticas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 17 km, kritums - 48 m, iztek no Kairišu ezera, ietek Akticā 1 km pirms tās ietekas Asūnīcā, kas lejāk ietek Sarjankā; Lukševa
Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa
SAS Amerikāņu Zemes mākslīgo pavadoņu sērijas "Explorer" 3 ZMP apakšsērija "Small Astronomical Satellite", kas 1970.-1975. g. veica astronomiskos novērojumus rentgenstarojumā un gamma starojumā
WTA Amerikas profesionālā sieviešu tenisa asociācija (angļu "Women's Tennis Association")
helvolskābe Antibiotiska viela, izolēta no "Aspergillus fumigatus" mutanta "Helvola"
Aizkraukle apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā 4 km no Aizkraukles pilsētas centra, pilskalns pirmoreiz minēts Laviešu Indriķa hronikā 1203. g., arī Ašerādena, vāciski - Ascheraden
Asīte apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, 10 km no Priekules, izveidojusies muižas "Bagge-Assieten" teritorijā
Dominieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Asares pagastā
Kokneši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Asares pagastā
Kaitra apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Asūnes pagastā
Meļova apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Asūnes pagastā
Rusački apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Asūnes pagastā
Zujeva apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Asūnes pagastā
Aišpūri apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Asūnes pagastā
Kapteiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Asares pagastā
Tuksneši apdzīvota vieta (skrajciems) Asares pagastā
Vanagi apdzīvota vieta (skrajciems) Asares pagastā
Vārkava apdzīvota vieta (skrajciems) Asares pagastā
Veldres apdzīvota vieta (skrajciems) Asares pagastā
Dzirvaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā
Gorki apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā
Karaļova apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā
Kozlova apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā
Kriņica apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā
Kurļinova apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā
Meņģi apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā
Reiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā
Rubinova apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā
Zeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā
Zukulova apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā
Ferma apdzīvota vieta (skrajciems) Dagdas novada Asūnes pagastā
Bubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Asares pagastā
Kažemāki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Asares pagastā
Patmalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Asares pagastā
Aprobavci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā
Butkoni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā
Foļvaroka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā
Kiuliņauci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā
Klabauci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā
Ļutavci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā
Mazā Asūne apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā
Mazā Jolza apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā
Parfenova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā
Paukštova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā
Pļupova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā
Asare apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g Aknīstes novadā, 1949.-2009. g. - Jēkabpils rajonā) 56 km no Jēkabpils un 10 km no Aknīstes, izveidojusies bijušās Asares muižas ("Assern") teritorijā, pagasta centrs
Ancene apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Asares pagastā
Astašova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā 12 km no Dagdas, izveidojusies bijušās Astašovas muižas ("Astaszewa") teritorijā; arī Dzeguze
Račeva apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā
Aizpuri apdzīvota vieta (viensēta) Krāslavas novada Asūnes pagastā
Asijābāda apdzīvota vieta Afganistānā (_Asīābād_), Samangānas vilajeta ziemeļos
Asmāra apdzīvota vieta Afganistānā (_Asmār_), Konaras vilajetā, Konaras upes kreisajā krastā
Ašocka apdzīvota vieta Armēnijā (_Ashotsk_), Širaka marzā
Asotina apdzīvota vieta ASV (_Asotin_), Vašingtonas štata dienvidaustrumos, pie Aidaho štata robežas
Aspermonta apdzīvota vieta ASV (_Aspermont_), Teksasas štatā
Astorija apdzīvota vieta ASV (_Astoria_), Oregonas štata ziemeļrietumos, Kolumbijas upes grīvlīča kreisajā krastā
Ešlenda apdzīvota vieta ASV ("Ashland"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ešlenda apdzīvota vieta ASV ("Ashland"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ešlenda apdzīvota vieta ASV ("Ashland"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Espenhila apdzīvota vieta ASV ("Aspen Hill"), Merilendas štatā, 48700 iedzīvotāju (2010. g.)
Asada Dzjedzina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Asada Dziedzina_), Vitebskas apgabalā
Asipaniči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Asipavičy_), Minskas apgabala ziemeļrietumu daļā
Astrašicki Haradoka apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Astrašycki Haradok_), Minskas apgabalā
Astrina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Astryna_), Grodņas apgabala rietumu daļā
Astrošici apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Astrošycy_), Minskas apgabalā
Astipaleja apdzīvota vieta Grieķijā (_Astypálaia_), Dienvidegejas perifērijā, tāda paša nosaukuma salā
Aspindza apdzīvota vieta Gruzijā (_Aspindza_), Samche-Džavahetijas mharē
Azeri apdzīvota vieta Igaunijā (_Aseri_), Austrumviru apriņķa ziemeļrietumos, Narvas līča piekrastē
Asori apdzīvota vieta Indonēzijā (_Asori_), Papua provincē, Jaungvinejas salas Čenderavasihas līča austrumu krastā
Asadīje apdzīvota vieta Irānā (_Asadīyeh_), Dienvidhorasānas ostānā
Asbestosa apdzīvota vieta Kanādā (_Asbestos_), Kvebekas provinces dienvidrietumu daļā
Asiniboija apdzīvota vieta Kanādā (_Assiniboia_), Saskačevanas provinces dienvidu daļā
Asa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Asa_), Žambilas apgabala dienvidrietumu daļā
Asana apdzīvota vieta Kazahstānā (_Asan_), Atirau apgabala rietumu daļā
Astrahanka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Astraxanka_), Akmolas apgabalā
Asubulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aswbulaq_), Austrumkazahstānas apgabala ziemeļaustrumu daļā
Aksaraiska apdzīvota vieta Krievijā (_Aksaraiskij_), Astrahaņhas apgabalā, austrumos no Volgas lejteces atzariem
Asbestovska apdzīvota vieta Krievijā (_Asbestovskij_), Sverdlovskas apgabalā
Asekejeva apdzīvota vieta Krievijā (_Asekeevo_), Orenburgas apgabala ziemeļu daļā
Askarova apdzīvota vieta Krievijā (_Askarovo_), Baškorostānas Republikas austrumos, Dienvidurālu Kirkitau grēdas austrumu nogāzē
Askina apdzīvota vieta Krievijā (_Askino_), Baškorostānas Republikas ziemeļos
Askiza apdzīvota vieta Krievijā (_Askiz_), Hakasijas Republikā
Aspa apdzīvota vieta Krievijā (_Aspa_), Permas novada dienvidu daļā
Astratova apdzīvota vieta Krievijā (_Astratovo_), Pleskavas apgabalā, Mnogas augšteces kreisajā krastā
Asbīja apdzīvota vieta Lībijā (_Asbī'ah_), Tripoles šebījā
Āsa apdzīvota vieta Marokā (_Assa_), Gilmīma-Smāra reģionā
Asgata apdzīvota vieta Mongolijā (_Asgat_), Dzavhanas aimaka ziemeļu daļā
Asgata apdzīvota vieta Mongolijā (_Asgat_), Suhebatora aimakā
Asaba apdzīvota vieta Namībijā (_Asab_), Hardapas reģiona dienvidos
Asamaka apdzīvota vieta Nigērā (_Assamakka_), Agadesas reģiona rietumu daļā, pie Alžīrijas robežas
Askeja apdzīvota vieta Norvēģijā (_Askøy_), Hordalannes filkē
Askvolla apdzīvota vieta Norvēģijā (_Askvoll_), Sognas un Fjūranes filkē
Askole apdzīvota vieta Pakistānā (_Askole_), Ziemeļu teritoriju austrumu daļā
Asāfīja apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Al ‘Assāfīyah_), Džaufas mintakas dienvidos
Ašāra apdzīvota vieta Sīrijā (_Al Ashārah_), Deir ez Zoras muhāfazā, Eifratas labajā krastā
Asmunti apdzīvota vieta Somijā (_Asmunti_), Lapzemes dienvidos
Askanija Nova apdzīvota vieta Ukrainā (_Askaniia Nova_), Hersonas apgabala dienvidu daļā
Asanvari apdzīvota vieta Vanuatu (_Asanvari_), Penamas provincē, Klusā okeāna Jaunhebridu salu Maevo salas dienvidos
Askešunda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Askersund_), Erebrū lēnē, 3900 iedzīvotāju (2010. g.)
Askola apdzīvote vieta Somijā (_Askola_), Dienvidsomijas reģionā
ACEN Apspiesto Eiropas tautu asambleja (angļu "Assembly of Captive European Nations")
ASA Apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (angļu "American Standards Association")
kumeļpēda Aristolohiju dzimtas ģints ("Asarum"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
Šamirama armēņu mitoloģijā - mīlas un baudkāres dieviete (pārņēmusi Asthikas un Anahitas funkcijas), Asīrijas valdniece, baudkāra sieviete, kas gribējusi iegūt par vīru Armēnijas valdnieku, kad tas nav izdevies, devusies karā pret Armēniju un pakļāvusi to uzcēla sev krāšņu rezidenci Vana ezera krastā
vardavars Armēņu mitoloģijā jutekliskās mīlas un ūdens dievietei Asthikai veltīti svētki, ko svinēja vasaras vidū
arsēniks arsēna trioksīds As~2~O~3~, stipra inde, lieto arī medicīnā un tehnikā
arsēnūdeņradis Arsēna un ūdeņraža savienojums; arsīns; AsH3
eglītes Ārstniecības asparāgs ("Asparagus officinalis")
laumas Ārstniecības asparāgs ("Asparagus officinalis")
laumasslota Ārstniecības asparāgs ("Asparagus officinalis")
nešporka Ārstniecības asparāgs ("Asparagus officinalis")
skosta Ārstniecības asparāgs ("Asparagus officinalis")
skostiņi Ārstniecības asparāgs ("Asparagus officinalis")
skujene Ārstniecības asparāgs ("Asparagus officinalis")
sparģele Ārstniecības asparāgs ("Asparagus officinalis")
sparguļi Ārstniecības asparāgs ("Asparagus officinalis")
astrups arteriālā pH noteikšanas metode; Astrupas metode
asmens Asā (griežamo, cērtamo rīku vai cērtamo, duramo auksto ieroču) daļa, mala
sadursme Asa (pretstatu, pretēju viedokļu, tendenču, ideju u. tml.) izpausme; asa (piemēram, pretēju sabiedrisku spēku, politisku partiju, šķiru, arī cilvēku nesaskaņu) izpausme
harpūna Asa adata ar atkarpi audu gabaliņu iegūšanai biopsijas nolūkā
filipika Asa atmaskojoša runa pret kādu personu vai iestādi
nepakļaušanās Asā formā izteikta vai izrādīta atteikšanās izpildīt neatlaidīgu, vairākas reizes atkārtotu amatpersonas likumīgu rīkojumu vai prasību
ērkšķis Asa lapas pielape vai vasas pārveidne
harčo Asa liellopu vai aitas gaļas zupa ar rīsiem, skābām plūmēm, sīpoliem un ķiplokiem
harisa Asa mērce, ko gatavo no tomātiem, olīveļļas, pipariem un sāls
dārga Asa purva zāle
acība Asa redze, uzmanība
dvinga Asa smaka, asas smakas piesātināts gaiss
skaudre Asa šķautne
griezējšķautne Asā šķautne (mašīnas vai darba rīka griezējdaļai)
rempe Asa tabakas smaka
invektīva Asa uzstāšanās pret kādu vai pret kaut ko; aizvainojoša runa; lamas, izlēcieni
krasa Asa vēja brāzma, kas rodas, pēkšņi pieaugot vēja ātrumam vai mainoties tā virzienam, un ko parasti pavada nokrišņu gāzmas
kājgrieži Asa zāle
zandija Asā zāle, kas aug pludmales kāpās
batālija Asa, arī ilgstoša diskusija
bukkūla Asa, cieta zāle
cūksers Asa, cieta zāle; vilkkūla
skrējējs Asa, duroša sāpe
diatriba Asa, dzēlīga, kašķīga runa ar personiska rakstura uzbrukumiem
tvans Asa, nepatīkama smaka; gaiss, kurā ir asa, nepatīkama smaka
gnīde Asa, nodrāzta vai netīra āda
sadursme Asa, parasti emocionāla, domstarpību, nesaskaņu izpausme (starp cilvēkiem)
cirtiens Asa, skarba atbilde (reaģējot uz aizvainojumu)
disonanse Asa, skarba kopskaņa, kas neveido izlīdzinātu skaņas vienību (konsonansi), bet tiecas uz tālāku virzību, atrisinājumu
bročings Asa, spontāna, ar stūri nenovēršama jahtas uzlūvēšana, ko parasti novēro stiprā vējā, ejot ar spinakeru lielos viļņos, to izraisa jahtas korpusa asimetrija, neuzmanīga stūrēšana, pārmērīga sānsvere, nepareizs buru iestādījums, jahtas ātruma sakrišana ar viļņu ātrumu u. c. apstākļi
jukši Asais dadzis ("Cirsium vulgare")
jukšņi Asais dadzis ("Cirsium vulgare")
tīrumdadzis Asais dadzis ("Cirsium vulgare")
vilceņi Asais dadzis ("Cirsium vulgare")
zalatukas Asais dadzis ("Cirsium vulgare")
ēzeļpiene Asais dievkrēsliņš ("Euphorbia esula")
auniņi Asais jānītis ("Erigeron acer"), laimpuķe
asaga Asaka
osaka Asaka
asagots Asakains
asakaiņš Asakains
asakāts Asakains
asakots Asakains
Thea assamica Asamas tējaskrūms
krosasambleris Asamblera translators, kurš datorā ģenerē programmu cita tipa datora komandās
makroasambleris Asamblēšanas programma, kas ļauj tās lietotājam veidot un definēt makrokomandas bieži izmantojamu programmu segmentu izpildei
osara Asara
kobris Asara un ķīša apzīmējums
kobrs Asara un ķīša apzīmējums
asarājs Asarains
asarots Asarains
Melnezers Asarājs, ezers Drabešu pagastā
Asaru ezers Asarājs, ezers Drabešu pagastā
dakrioīds Asarām līdzīgs
dakrioma Asarām pildīta cista, kā asaru dziedzera izvadkanāliņu aizsprostojuma sekas
dūciņas Asaras, raudāšana
Asarītis Asareits
Asarīšu ezers Asareits, ezers Ņukšu pagastā
Assern Asares muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Asares pagastā
vārkaviešos Asares pagasta apdzīvotās vietas "Vārkavieši" apkārtnē
vārkavieši Asares pagasta apdzīvotās vietas "Vārkavieši" iedzīvotāji
Asernskaja Asares pagasta bijušais nosaukums krieviski
Ķemerezeriņš Asarezeriņš Lazdonas pagastā
Asaru-Ķemeru ezeriņš Asarezeriņš Lazdonas pagastā
Assern Asari
Vienītis Asariņš, ezers Ģibuļu pagastā
asars Asaris
aseris Asaris
bieršķis Asaris
asara Asaris ("Perca fluviatilis")
Asarītis Asarīšu ezers Mārcienas pagastā
Rubeņu ezers Asarīšu ezers Mārcienas pagastā
Rubenis Asarīšu ezers Mārcienas pagastā
Asaru ezers Asarītis Ģibuļu pagastā
Asaru ezers Asarītis Ropažu novadā
Asarīšu ezers Asarītis, ezers Ģibuļu pagastā
Asaru ezers Asarītis, ezers Ģibuļu pagastā
aizasarot Asarojot aizmigloties (par acīm)
lakrimācija Asarošana
asarāt Asarot
rasot Asarot
izasarot Asarot un pārstāt asarot
lakrimocīti Asaršūnas, epitēlija dziedzeršūnas, kas no iekšpuses klāj asaru dziedzeru galadaļas sienu
dakriolīts Asaru akmens, konkrements asaru ceļos
dakriopioze Asaru aparāta strutošana
dakrioadenīts Asaru dziedzera iekaisums
dakrioadenektomija Asaru dziedzera izgriešana
percidae Asaru dzimta
gymnocephalus Asaru dzimtas ģints
perca Asaru dzimtas ģints
stizostedion Asaru dzimtas ģints
ķīsis Asaru dzimtas suga ("Gymnocephalus cernuus syn. Acerina cernua"), neliela saldūdens zivs ar zaļgani brūnu, melni plankumainu ķermeni
zandarts Asaru dzimtas suga ("Stizostedion lucioperca"), plēsīga zivs iezaļganā krāsā un tumšām svītrām uz muguras un sāniem, garums - līdz 130 cm, parasti 50-60 cm
Ašaru kalns Asaru kalna neprecīzs nosaukuma variants
kanalikulīts Asaru kanāla iekaisums
dakrioscintigrāfija Asaru kanāliņa scintigrāfija
dakriosolenīts Asaru kanāliņa vai deguna un asaru vada sašaurinājums
dakriostenoze Asaru kanāliņa vai deguna un asaru vada sašaurinājums
dakriocistīts Asaru maisa iekaisums
dakriocistoptoze Asaru maisa noslīdējums
dakriocistektāzija Asaru maisa paplašināšanās
dakriocistotomija Asaru maisa pārgriešana
konjunktivodakriocistostomija Asaru maisa piešūšana pie iekšējā acs kaktiņa, lai novērstu asarošanu
dakriocistostenoze Asaru maisa sašaurinājums
dakriocistektomija Asaru maisa sienas izgriešana
dakriocistocēle Asaru maisa trūce
dakriohelkoze Asaru maisa un asaru kanāliņa čūlošana
dakriocistosiringotomija Asaru maisa un deguna un asaru vada pārgriešana
lacrimoso Asaru pilns; žēli; aizkustinoši
lagrimoso Asaru pilns; žēli; aizkustinoši
dakrioma Asaru punkta aizsprostojums, kas izraisa asarošanu
alakrima Asaru trūkums, patstāvīga iedzimta autosomāli dominanta slimība; no zīdaiņa vecuma raksturīgs asaru sekrēcijas trūkums
Asaru strauts Asarupe, Ušurupes labā krasta pieteka
Siltā strauts Asarupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo pagastā, augštece Jaungulbenes pagastā
perciformes Asarveidīgo kārta
spurlape Asarveidīgo kārtas cihlidu dzimtas suga ("Pterophyllum scalare"), akvārija zivs, kas cēlusies no Amazones; sudrabaini lāsumaina ar melnām šķērsjoslām, līdz 15 cm gara; skalārija
cihlasomas Asarveidīgo kārtas cihlidzivju dzimtas ģints ("Cichlasoma"), kuras sugas audzē akvārijos
tilapija Asarveidīgo kārtas cihlidzivju dzimtas ģints ("Tilapia"), kuras vairākas sugas audzē arī akvārijos
labirintzivs Asarveidīgo kārtas dzimta ("Anabantidae"), zivs ar virsžaunu orgāniem jeb labirintiem, kas ļauj elpot atmosfēras gaisu, garums - parasti 4-10 cm, var iztikt bez ūdens pat vairākas dienas
cihlidzivs Asarveidīgo kārtas dzimta ("Cichlidae"), sīkas tropu saldūdeņu (reti jūras) zivis, sāniski saplacināts augsts ķermenis; vairākas sugas audzē arī akvārijos
zobenzivs Asarveidīgo kārtas dzimta ("Xiphiidae"), 1 ģints, 1 suga
stichaeidae Asarveidīgo kārtas dzimta, kurā kā apakšdzimtu dažkārt iekļauj lentzivju dzimtu
cihlidas Asarveidīgo kārtas dzimta, saldūdens zivis, ap 1000 sugas, D-Amerikā un Āfrikā, spilgtās krāsās, populāras akvārija zivis
jūrgrunduļzivis Asarveidīgo kārtas dzimta, sīkas un nelielas jūras zivis (garums - 1-35 cm), krūšu spuras saaugušas un veido piesūcekni, ar ko pieķeras pie substrāta, izplatītas pārsvarā siltās jūrās, \~200 ģinšu, >1600 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 sugas
naucrates Asarveidīgo kārtas ģints
perccottus Asarveidīgo kārtas ģints
pomatomus Asarveidīgo kārtas ģints
thunnus Asarveidīgo kārtas ģints
trachinus Asarveidīgo kārtas ģints
trachurus Asarveidīgo kārtas ģints
zobaine Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, sīkām zvīņām klātu ķermeni un zobiem, kas piemēroti cietas barības (piemēram, gliemju, vēžu) sasmalcināšanai
jūrasasaris Asarveidīgo kārtas skorpenīdu dzimtas ģints ("Sebastes"), sastopama Atlantijas un Klusā okeānu ziemeļu daļā, \~40 sugu
tuncis Asarveidīgo kārtas suga ("Thunnus thunnus"), liela zivs ar torpēdveida ķermeni un spēcīgu sirpjveida astes spuru
nigliņš Asarveidīgo kārtas tūbīšu dzimtas suga ("Hyperoplus lanceolatus syn. Ammodytes lanceolatus", senāk "Ammodytes tobianus"), jūras zivs ar tievu, līdz 40 cm garu, sīkām, apaļām zvīņām klātu ķermeni un smailu galvu
lūpzivis Asarveidīgo kārtas zivis ar biezām lūpām un garu, priekšpusē dzeloņainu muguras spuru; parasti košā krāsā, gk. siltajās jūrās
taukzivs Asarveidīgo kārtas zivju dzimta ("Pholidae"), neliela piekrastes un paisuma-bēguma joslas jūras zivs ar garenu, slaidu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, 10 ģintis, \~20 sugu, Baltijas jūras Latvijas piekrastē konstatēta 1 suga
pelamīda Asarveidīgo zivju kārtas plēsīga jūras zivs ar torpēdveida ķermeni, satuvinātām muguras spurām un ļoti attīstītu astes ķīli
caurājs Asas durstošas sāpes ķermenī
cauras Asas durstošas sāpes ķermenī
caurējs Asas durstošas sāpes ķermenī
asknaibles Asas knaibles (piemēram, stiepļu pārkniebšanai)
asmaliņa Asas metāla paliekas uz izstrādājuma virsmas šķautnēm, kuras rodas tehnoloģiskā procesa starpoperācijā
neiralģija Asas periodiskas vai epizodiskas lēkmjveida sāpes jušanas vai jaukta nerva apvidū
krika Asas sāpes (mugurā krustu apvidū vai locekļos)
caudura Asas sāpes ķermenī
caurdura Asas sāpes ķermenī
caurdure Asas sāpes ķermenī
iedura Asas sāpes ķermenī, caurdure
iedure Asas sāpes ķermenī, caurdure
caurais Asas sāpes ķermenī; caurdure
caurdurējs Asas, durstošas sāpes
dūrējs Asas, durstošas sāpes
dūrienis Asas, durstošas sāpes
dūrāji Asas, durstošas sāpes; slimība, kurai raksturīgas šādas sāpes
sāpulis Asas, pēkšņas sāpes
sāpums Asas, pēkšņas sāpes
ascidiae Ascīdijas
azdiks Asdiks - iekārta, ar kuru noteic zemūdens objektu atrašanās vietu
sc: Asējis - uz mākslas pielikumiem pie mākslinieka vārda (latīņu "sculpsit")
asēšana Asējuma (2) izstrāde, izgatavošana apstrājot metāla virsmu
agāmisks Aseksuāls, kas vairojas bezdzimumu ceļā
assemblers Asemblers - mašīnorientēta programmēšanas valoda
šinderis Asenizators
Stanimaka Asenovgrada, pilsētas nosaukums līdz 1934. g.
asepticisms Aseptikas principu ievērošana ķirurģijā
aseptiski Aseptisks
fleboze Aseptisks vēnas iekaisums
elaterīts Asfalta preparāts ādu apstrādāšanai, padara tās ūdensnecaurlaidīgas un glumākas
ABR Asfalta un betona rūpnīca
asfaltēšana Asfaltbetona segas ierīkošana lidlaukos, pagalmos, uz autoceļiem, ietvēm, rūpniecisko ēku grīdām, jumtiem u. c.
asfalts Asfaltbetons
noasfaltēt Asfaltēt un pabeigt asfaltēt
pārasfaltēt Asfaltēt vēlreiz, no jauna
rinks Asfaltēts vai ar koka segumu klāts laukums slidošanai ar skrituļslidām
akmeņdarvne Asfalts
knifofija Asfodelaugu dzimtas ģints ("Kniphofia"), dekoratīvi, senlaicīgi augi, kas jāaudzē saulainā vietā
asphodeline Asfodeles
Ligūrijas asfodele asfodeļu suga ("Asphodeline liburnica")
dzeltenā asfodele asfodeļu suga ("Asphodeline lutea")
spredžīt Asi iebilst
izņirgāt Asi izsmiet, izzobot
durstīt Asi kairināt (par sniegu, lietu, aukstumu u. tml.)
spīvs Asi kairinošs (par smaržu, smaku)
izgult Asi pārmest kādam; stipri rāties uz kādu
mesties virsū Asi pārmest, asi nosodīt
brukt Asi pārmest, kritizēt
pātagot Asi pelt, kritizēt
atcirst Asi un īsi atbildēt
atplāt Asi un īsi atbildēt
iešļopnīt Asi, aizvainojoši pateikt
atsviest Asi, arī ātri un nevērīgi atteikt, atbildēt (kādam)
uzknābt Asi, arī dzēlīgi ko pateikt (kādam)
knābt Asi, arī dzēlīgi teikt
acuto Asi, griezīgi, spalgi
raustīties Asi, īsi, nevienmērīgi, parasti nepatvaļīgi, kustēties
tvanot Asi, nepatīkami smirdēt; tvanēt (1)
tvanēt Asi, nepatīkami smirdēt; tvanot (1)
atbāzt Asi, parasti arī netaktiski atbildēt
nolādēt Asi, skarbi izpaust neapmierinātību, nepatiku
adata Asi, smaili izaugumi, veidojumi (piemēram, dzeloņi, ērkšķi, skujas) augiem un dzīvniekiem
asignate Asignācija
asignants Asignācijas izdevējs
asignātes Asignāti
asignātārs Asignējuma saņēmējs, ja tas ir cita persona nekā tā, kam pārvedums paredzēts
asimmetrija Asimetrija
disimmetrija Asimetrija
ADSL Asimetriskā ciparu abonentlīnija (angļu "Asymmetric Digital Subscriber Line")
kuesta Asimetriska grēda ar gandrīz nesaposmotu līdzenu vienu nogāzi un klinšainu stāvu otru nogāzi, kas veidojusies denudācijas un erozijas ietekmē, dažādas cietības iežu slāņiem lēzeni krītot vienā virzienā
gastroacefālis Asimetriski saistīti dvīņi, no kuriem mazākais ir bezgalvains parazīts, kas saistīts ar autozītu vēdera apvidū
gastroamorfs Asimetriski saistīti dvīņi, no kuriem mazākais ir parazīts, kura daļa atrodas autozīta vēdera dobumā
miodidīms Asimetriskie savienotie dvīņi ar divām galvām, no kurām mazākā pieaugusi otras pakauša apvidū
asimmetrisks Asimetrisks
malasimilācija Asimilācijas traucējums
asindēze Asinapse
izkult Asināt
rēdzēt Asināt
rēdzināt Asināt
šķērpēt Asināt
skrādāt Asināt
slīpēt Asināt
šulināt Asināt
brucināt Asināt (izkapti) ar galodu
pārbrucināt Asināt (izkapti) ar galodu vēlreiz, no jauna
tecināt Asināt (ko) ar tecīlu
špicēt Asināt (piem., zīmuli)
strīķēt Asināt (piemēram, izkapti) ar strīķi
strīķāt Asināt ar strīķi
šmirģelēt Asināt ar šmirģeli
noasināt Asināt un pabeigt asināt (darbarīku)
ģilināt Asināt, slīpēt
izslīmēt Asināt, trīt
trinējs Asinātājs
tecīties Asināties
startbits Asinhronā pārraidē bits, ko pārraida pirms katras rakstzīmes
stopbits Asinhronā pārraidē pēc katras rakstzīmes pārraidāmais bits, kas atļauj uztverošai iekārtai pāriet tukšgaitā pirms nākošās rakstzīmes uztveršanas
Xmodems Asinhronas datņu pārsūtīšanas protokols, kas nodrošina 128 baitu datu pārsūtīšanu un kļūdu atklāšanu, izmantojot kontrolsummas
Ymodems Asinhronas datņu pārsūtīšanas protokols, kas uzskatāms par Xmodema paplašinājumu
Zmodems Asinhronas datņu pārsūtīšanas protokols, kas uzskatāms par Xmodema uzlabojumu, jo nodrošina lielāku datu pārsūtīšanas ātrumu un efektīvāku pārraides kļūdu atklāšanu
šūna Asinhronās pārsūtīšanas režīmā - datu bloks, kas sastāv no 53 baitiem (oktetiem), no kuriem 5 baiti ir atvēlēti galvenei, bet pārēji 48 datiem
ATM asinhronās pārsūtīšanas režīms (angļu _Asynchronous Transfer Mode_)
ATM režīms asinhronās pārsūtīšanas režīms (angļu "Asynchronous Transfer Mode")
asinhronmašīna Asinhrondzinējs
asinhronmotors Asinhrondzinējs
asenes Asinis
aseņi Asinis
asenis Asinis
asens Asinis
aši Asinis
ašņi Asinis
asnis Asinis
ašnis Asinis
sanguis Asinis
sarkans Asinis
imūnkompleksi Asinīs cirkulējošo antigēnu-antivielu kompleksi
hematohēzija Asinis izkārnījumos
hematonefroze Asinis nieru bļodiņās
hematinogēns Asinis radoša substance
hematolimfūrija Asinis un limfa urīnā, piem., filariozē
hidrohematonefross Asinis un urīns paplašinātā nieres bļodiņā
ekstravazāts Asinis, kas no asinsvadiem iekļuvušas apkārtējos audos
sula Asinis; arī limfa
uzasināt Asinot padarīt smailu
aiztecināt Asinot padarīt trulu
uztrīt Asinot panākt, ka (darbarīks, kam ir asmens) iegūst vēlamo asumu; uzasināt
uzasināt Asinot panākt, ka (darbarīks, kam ir asmens) iegūst vēlamo asumu; uztrīt
satrīt Asinot sadeldēt
apofilakse Asins aizsargspēju samazināšanās, piemēram, vakcīnterapijas negatīvajā fāzē
asinsaizstājējs Asins aizstājējs - šķidrums, kas intravenozi ievadīts var daļēji aizstāt asinis
hemanalīze Asins analīze
hemoperfūzija Asins attīrīšanas metode, ko izmanto, ja notikusi saindēšanās, piemēram, ar organiskiem šķīdinātājiem, insekticīdiem, salicilātiem vai sēnēm
hematopozija Asins dzeršana
trombocīti Asins formelementi, kuru funkcija ir veicināt asins recēšanu
eritrocitūrija Asins izdalīšanās ar urīnu; slimības pazīme; hematūrija
hemodiapedēze Asins izkļūšana cauri asinsvada sienai, nebojājot to
ekhīze Asins izplūdums
hemoftalms Asins izplūdums acs ābolā
hiphēma Asins izplūdums acs priekšējā kamerā
hematencefālija Asins izplūdums galvas smadzenēs
haimartroze Asins izplūdums locītavā
artrorāģija Asins izplūdums locītavas dobumā
haimatoma Asins izplūdums vai nu audos, vai kādā dabiskā dobumā
hemoperitonejs Asins izplūdums vēderplēves dobumā
hematobilija Asins izplūdums žults vados
hemorāģija Asins izplūšana no asinsvadiem; asiņošana; asinsizplūdums
hematocitūrija Asins ķermenīši urīnā
autoaglutinācija Asins ķermenīšu aglutinācija paša organisma seruma ietekmē
hematocitopēnija Asins ķermenīšu iztrūkums asinīs
hematocitoze Asins ķermenīšu pārmērs asinīs
cērte Asins laidēja instruments, ar ko pārcirst asinsvadu
leikogramma Asins leikocītu aina, leikocītu kvantitatīvās un kvalitatīvās izmeklēšanas rezultāti
hemolipāze Asins lipāze
hemogramma Asins morfoloģiskā sastāva pieraksts pēc noteiktas shēmas
ādermanis Asins nolaidējs
ādernieks Asins nolaidējs
nagadauzis Asins nolaidējs; asiņlaidis
asinslaide Asins nolaišana
asinslaišana Asins nolaišana
asinsnolaišana Asins nolaišana
plazmaferēze Asins nolaišana no vēnas antikoagulanta šķīdumā, centrifugācija, eritrocītu skalošana un suspendēšana fizioloģiskajā šķīdumā un reinfūzija (bez plazmas) donora asinsritē
ķirstuvis Asins nolaišanas cirtnis
cirteklis Asins nolaišanas rīks
ķepe Asins nolaižamais radziņš
eritrocītaferēze Asins ņemšana, sadalīšana, eritrocītu atdalīšana un atlikuma retransfūzija donoram
disproteinēmija Asins olbaltumu sastāva patoloģiskas pārmaiņas
hematoplazmopātija Asins olbaltumu sastāva patoloģiskas pārmaiņas
pagatavojumi Asins pagatavojumi - no asinīm iegūtas zāles (konservētas asins sastāvdaļas)
haimatoparazīti Asins parazīti, organismi, kas dzīvo cilvēka un dzīvnieku asinīs un bieži rada smagas sērgas
hematoparazīti Asins parazīti, organismi, kas dzīvo cilvēka un dzīvnieku asinīs un bieži rada smagas sērgas
hemotransfūzija Asins pārliešana - cilvēka (donora) asiņu ievadīšana otram cilvēkam (recipientam) ārstnieciskā nolūkā
imūntransfūzija Asins pārliešana no imunizēta donora
hematometakinēze Asins pārvietošanās ķermeņa daļās
hematospermija Asins piejaukums spermai
asnīte Asins plātnīte, asins formelements, kurš veidojas sarkanajās kaulu smadzenēs no megakariocītu citoplazmas un kura funkcija ir saistīta ar asins recēšanu; trombocīts
fibrinolizīns Asins plazmas ferments, kas šķīdina asins trombus, recekli
gammaglobulīns Asins plazmas globulīna frakcija, kam ir pretvielu funkcija; gamma globulīns
hipertensinogēns Asins plazmas globulīns, no kura renīna ietekmē rodas hipertensīns
apoplazmija Asins plazmas trūkums
tahogrāfija Asins plūsmas ātruma grafiskais pieraksts
reotahigrāfija Asins plūsmas ātruma grafisks pieraksts
termodilūcija Asins plūsmas mērīšana, ievadot asinsritē noteiktu daudzumu auksta vai karsta indikatora (sālsšķīduma vai destilēta ūdens) un mērot temperatūru noteiktās asinsrites sistēmas vietās
imūnserums Asins preparāts, kurā ir antivielas pret kādas slimības ierosinātājiem vai to izdalītajiem toksīniem
hemokonijas Asins putekļi, sīki, bezkrāsaini, stipri refraktīvi lodveida ķermenīši, saskatāmi svaigu asiņu preparātos tumšā laukā vai stipri sašaurinot mikroskopa diafragmu
cognatus Asins radinieks, saistīts ar dzimšanu
kognācija Asins radniecība
cognatio Asins radniecības saites, ko nodibina vai nu laulība, vai kas pastāv arī bez tās
embols Asins receklis, gāzes pūslītis u. tml., kas aizsprosto asinsvadus vai limfvadus
trombopoēze Asins recekļa veidošanās
hipoprotrombinēmija Asins reces I fāzes aizkavēšanās kā Ovrena (V) faktora trūkuma sekas: hroniski asins izplūdumi ādās un gļotādās, pagarināts asins reces un teces laiks
piknēmija Asins sabiezējums
hemopepsija Asins sagremošana gremošanas traktā, kur rodas brūnais sālsskābais hematīns jeb hemīns (kafijas biezumiem līdzīgi vēmekļi, darvai līdzīgi izkārnījumi)
lizēmija Asins sairšana
angiocista Asins saliņa; embrioloģijā mezodermas šūnas, no kurām attīstās asins ķermenīši
hemopekse Asins sarecēšana; paaugstināta tieksme uz asins sarecēšanu
hemokrioskopija Asins sasalšanas punkta noteikšana
hepatohēmija Asins sastrēgums aknās
encefalēmija Asins sastrēgums galvas smadzenēs
opsonīni Asins serumā esošas vielas, kas fiksējas uz baktērijām vai organismā iekļuvušām svešām daļiņām un veicina to fagocitozi
eiglobulīns Asins seruma globulīnu frakcija, kas nešķīst ūdenī, bet šķīst vājos neitrālo sāļu šķīdumos
pasuliņa Asins serums
leikoze Asins slimība, kam raksturīga nenobriedušu, kā arī funkcionāli nepilnvērtīgu asins šūnu savairošanās, leikēmija
retikulozes Asins slimības, kam raksturīga saistaudu savairošanās asinsrades orgānos - kaulu smadzenēs, limfmezglos, liesā
oksidēze Asins spēja saistīt skābes; tās pakāpi izteic 1/100 M HCl tilpums, ko var pievienot asinīm, neradot eritrocītu aglutināciju
pseidohemoptīze Asins spļaušana, kuras nenāk no plaušām
uretrostakse Asins sūkšanas no urīnizvadkanāla gļotādas
enterostakse Asins sūkšanās no zarnas gļotādas
angiostakse Asins sūkšanās; tieksme asiņot
hemathidroze Asins sviedri, asiņu piejaukums sviedriem
serums Asins šķidrā sastāvdaļa, kas atdalās no asinīm, tām sarecot
hirudinizācija Asins šķidrināšana ar hirudīna injekciju
hemocīts Asins šūna, asins formelements
diapedēze Asins šūnu elementu (leikocītu, eritrocītu) plūšana caur nebojātām asinsvadu sieniņām; šāda parādība novērojama cilvēku un dzīvnieku organismā, kad audi ap asinsvadiem ir iekaisuši
hematonkometrija Asins tilpuma noteikšana organismā
hematocēle Asins trūce, asins uzkrāšanās norobežotā telpā, gk. sēklinieka maksts apvalkā
angioektazija Asins un limfas vadu paplašinājums
lipohemartroze Asins un tauku uzkrāšanās locītavas somiņā pēc traumas
keratohēmija Asins uzkrāšanās radzenē
hemoperikards Asins uzkrāšanās sirds apvalka dobumā
hematocēlija Asins uzkrāšanās vēdera dobumā
defibrinizācija Asins vai limfas atbrīvošana no fibrīna
trombs Asins vai limfas receklis, kas veidojas sirds dobumos, asinsvados un tos daļēji vai pilnīgi nosprosto
hematozēmija Asins zaudējums
hemato- Asins-, (piem., hematogēns)
cinarizīns Asinsapgādi uzlabojošs medikaments, kalcija kanālu blokators
vendeta Asinsatriebība Korsikas un Sardīnijas salas dažām iedzīvotāju grupām
cimicidae Asinsblakšu dzimta
cimex Asinsblakšu dzimtas ģints
oeciacus Asinsblakšu dzimtas ģints
ašņadzeres Asinsdziras
ašņudzire Asinsdziras
incests Asinsgrēks, dzimumattiecības starp tuviem asinsradiniekiem
asinssajaukšana Asinsgrēks, incests
asinsverdums Asinsizplūdums
valkums Asinsizplūdums
hemalopija Asinsizplūdums acī
hemotimpāns Asinsizplūdums bungdobumā
encefalorāģija Asinsizplūdums galvas smadzenēs
oftalmekhimoze Asinsizplūdums konjunktīvā
hemartroze Asinsizplūdums locītavas dobumā
mielorāģija Asinsizplūdums muguras smadzenēs
hematomiēlija Asinsizplūdums muguras smadzenēs, gk. muguras traumu rezultātā
mielomēnija Asinsizplūdums muguras smadzenēs, kas saistīts ar menstruālo asiņošanu
hematoma Asinsizplūdums organisma dobumos vai audos
hemotorakss Asinsizplūdums pleiras dobumā
meningorāģija Asinsizplūdums smadzeņu apvalkos
othematoma Asinsizplūdums starp arējās auss skrimsli un perihondriju
ecchymosis Asinsizplūdums zem ādas
zilums Asinsizplūdums zilganā krāsā (uz ķermeņa, sejas, parasti radies sitiena rezultātā)
sugilācija Asinsizplūdums, zilums zem ādas vai uz kāda orgāna virsmas; ādas nobrāzums
asinskārība Asinskāre (1)
asinskārīgs Asinskārs (1)
asinskārīgs Asinskārs (2)
asinssuns Asinskārs cilvēks; slepkava
asiņkūka Asinskūka
paltrausis Asinskūka - pankūka, kuras mīkla gatavota, iejaucot miltus asinīs
asinsķermenis Asinsķermenīši
haimoblasti Asinsķermenīšu mātes šūnas
hemocitotripse Asinsķermenīšu mehāniska iznīcināšana
dishematopoēze Asinsķermenīšu nepietiekama vai nepareiza veidošanās
formelements Asinsķermenītis - asiņu šūna vai no šūnām atrāvusies citoplazmas piciņa - eritrocīts, leikocīts vai trombocīts
šņeperis Asinslaidēju rīks dzīslas pārciršanai
asenskūka Asinspankūka
hematopoēze Asinsrade, asins šūnu veidošanās cilvēka un dzīvnieku organismā
granuloblasts Asinsrades posma šūna, no kuras rodas granulocīti
mielomatoze Asinsrades sistēmas slimība, kurai raksturīga patoloģiska plazmatisko šūnu vairošanās kaula smadzenēs; mielomas slimība
liesa Asinsrades un limfātiskās sistēmas orgāns
kognāti Asinsradinieki
lejupējie Asinsradinieki taisnā līnijā, skaitot tos no kāda šīs līnijas locekļa uz leju
līnija Asinsradniecības saitēm (ar kādu) vienotu cilvēku (piemēram, senču, pēcteču) kopums
māteslīnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums no mātes puses
sievaslīnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums no sievas puses
tēvlīnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums no tēva puses
vīrlīnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums no vīra puses
dzimta Asinsradniecīgu cilvēku kopa, kuri cēlušies no viena senča
prokoagulants Asinsrecei nepieciešamas dabiskas vielas pirmāknis
afibrinogenēmija Asinsreces faktora fibrinogēna trūkums, kura dēļ asinsrece ir kavēta vai neiespējama
konvertīns Asinsreces faktors, kas nepieciešams protrombīna pārveidei par trombīnu; serumā atrodas tā priekštecis prokonvertīns
parahemofilija Asinsreces I fāzes aizkavēšanās Ovrena (V) faktora trūkuma dēļ; hroniski asinsizplūdumi ādā un gļotādā, paildzināts aktivētā parciālā tromboplastina (APTT) laiks, trombocītu skaits un asins recekļa refrakcijas laiks normāls
asinscirkulācija Asinsrite
asinsriņķošana Asinsrite
palīgasinsrite Asinsrite, ko nodrošina ar mākslīgās asinsrites aparāta palīdzību
reperfūzija Asinsrites atjaunošana apvidū vai ķermeņa daļā, kas īslaicīgi bijusi ishēmiska
dromogramma Asinsrites ātruma līkne
autoregulācija Asinsrites fizioloģijā orgāna un audu tieksme uzturēt nemainīgu asins plūsmu, par spīti arteriālā spiediena maiņai, vai arī asins plūsmas pielāgošanās orgāna vielmaiņas vajadzībām
frigorisms Asinsrites traucējums, kas radies ilgstošā aukstuma ietekmē
notirpt Asinsrites traucējumu vai nerva bojājuma dēļ kļūt nejūtīgam, stīvam, arī durstīgi sāpīgam (par ķermeņa daļām)
fericiankālijs Asinssālis (sarkanā asinssāls)
asinssūkalas Asinsserums
tonometrija Asinsspiediena mērīšana
anizopiēze Asinsspiediena nevienādība dažādās ķermeņa dalās
hipertensija Asinsspiediena paaugstināšanās; paaugstināts asinsspiediens
ašņaspiedienis Asinsspiediens
hematopiēze Asinsspiediens
onihogramma Asinsspiediens pirkstgala kapilāros, ko reģistrē ar onihogrāfu
haemosporidia Asinssporaiņi
babēzija Asinssporaiņu kārtas govju, suņu u. c. zīdītāju parazīts, ko izplata ganībērces
plazmodijs Asinssporaiņu kārtas vienšūnu ģints ("Plasmodium"), parazīti (galvenokārt siltajās zemēs), kas izraisa malāriju, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
hemofāgs Asinssūcējs insekts
kodējs Asinssūcējs kukainis (piemēram, dundurs, ods)
aneirisma Asinsvada (artērijas, vēnas vai kapilāru) sienas patoloģiska paplašināšanās
trombembolija Asinsvada aizsprostojums ar embolu, kas atrāvies no tromba, piem., plaušu artērijas embolija, ja ir kājas vēnas tromboze
ekstīma Asinsvada ārējais apvalks
intimīts Asinsvada iekšējā apvalka iekaisums
endangiīts Asinsvada iekšējā slāņa iekaisums
endangīts Asinsvada iekšējā slāņa iekaisums
angiektomija Asinsvada izgriešana
eksangija Asinsvada izplešanās
angiomiozīts Asinsvada muskuļu slāņa iekaisums
angiektopija Asinsvada nepareizs novietojums vai gaita
angiosteoze Asinsvada pārkaulošanās vai pārkaļķošanās
pletismometrija Asinsvada pildījuma pakāpes noteikšana
vazoreflekss Asinsvada reflekss
angiopresūra Asinsvada saspiešana asiņošanas apturēšanai
angiorāfija Asinsvada sašūšana
angiomalācija Asinsvada sienas atmiekšķēšanās
vazorelaksācija Asinsvada tonusa mazināšanās
angiotonuss Asinsvada tonuss; angiotonicus, a, um, adj.
pseidointīma Asinsvada transplantāta vai protēzes jaunais iekšējais slānis, kas sastāv, piem., no plazmas proteīniem vai kolagēna, nevis no epitēlijšūnām
neointīma Asinsvada transplantāts vai protēze, jauna endotēlijšūnu kārta asinsvada iekšējā slānī
adventīcija Asinsvada un orgāna ārējais saistaudu apvalks
angiostenoze Asinsvada vai cita vada diametra anatomiska sašaurināšanās, piem., kā deģenerācijas vai pārkaļķošanās sekas
angiorekse Asinsvada vai limfvada plīsums
obliterācija Asinsvada vai orgāna dobuma aizaugšana
rekse Asinsvada vai orgāna plīsums
medionekroze Asinsvada vidējā slāņa nekroze; bieži rada asinsvada plīsumus
angiīts Asinsvada, limfvada vai žultsvada iekaisums
intravaskulārs Asinsvados esošs, norisošs, ievadīts
ādere Asinsvads (parasti vēna)
vēna Asinsvads, pa kuru asinis plūst no orgāniem un audiem uz sirdi
artērija Asinsvads, pa kuru asinis plūst no sirds uz organisma perifēriju
angiopoēze Asinsvadu attīstīšanās jaunveidotos audos
angionoma Asinsvadu čūlošana
angioparēze Asinsvadu daļēja paralīze
trombangīts Asinsvadu intīmas iekaisums ar trombozi
devazācija Asinsvadu iznīcināšana audos vai orgānā
devaskularizācija Asinsvadu iznīcināšana kādā ķermeņa daļā
vaskularizācija Asinsvadu jaunveidošanās, ieaugšana audos, īpaši granulācijas audos
pseidoarterioskleroze Asinsvadu līkumainība, kas atgādina arteriosklerozi
angiohialinoze Asinsvadu muskuļu slāņa hialīnā deģenerācija
angiomiopātija Asinsvadu muskuļu slāņa saslimšana
hemangiektāzija Asinsvadu paplašināšanās
vazodilatācija Asinsvadu paplašināšanās
korontīns Asinsvadu paplašinātājs līdzeklis, lieto stenokardijas u. c. sirds vainagartēriju darbības traucējumu gadījumos
angioparalīze Asinsvadu paralīze no vazomotorisko nervu bojājuma
asinspārkaļķojums Asinsvadu pārkaļķojums
angioplastika Asinsvadu plastiskā ķirurģija
rezistogrāfija Asinsvadu pretestības asins plūsmai pieraksta metode
lēcājs Asinsvadu pulsēšanas pastiprināšanās
dermogrāfisms Asinsvadu reflekss: ādu mehāniski kairinot, kairinātajā vietā parādās sārta, bāla un uztūkuši svītriņa; dermogrāfisma pastiprināšanās norāda, ka traucētas veģetatīvās nervu sistēmas funkcijas
angiogrāfija Asinsvadu rentgenogrāfija, lietojot kontrastvielu
pulsācija Asinsvadu ritmiska paplašināšanās un sašaurināšanās
angiopātija Asinsvadu saslimšana
vazokonstrikcija Asinsvadu sašaurināšanās
vazomocija Asinsvadu sašaurināšanās vai paplašināšanās
angiotonīns Asinsvadu sašaurinātajā viela asinīs, kas rodas no hipertensinogēna renīna ietekmē
naftizīns Asinsvadu sašaurinātājs līdzeklis, balts vai dzeltenīgs pulveris, kas labi šķīst ūdenī; sanorīns
angiotenzīnamīds Asinsvadu sašaurinātājs līdzeklis, oktapeptīds
pulss Asinsvadu sienu periodisks viļņojums, ko rada to tilpuma, spiediena un asins plūsmas ātruma svārstības sirds sistoles un diastoles laikā
angioskleroze Asinsvadu sienu sacietēšana un sabiezešana, attīstoties saistaudiem
angiodistrofija Asinsvadu sienu trofikas traucējums
varikoze Asinsvadu slimība, kurai ir raksturīgs vēnu paplašinājums
angioarhitektonika Asinsvadu telpiskais izvietojums, īpaši galvas smadzenēs
inoskulācija Asinsvadu tiešs savienojums
angiopsatiroze Asinsvadu trauslums
angiogrāfija Asinsvadu un limfvadu apraksts
angiomiozīts Asinsvadu un muskuļu iekaisums
embolija Asinsvadu vai limfvadu aizsprostojums ar asinīs vai limfā nokļuvušu asins recekli, gāzes pūslīti u. tml.
angiektāzija Asinsvadu vai limfvadu paplašinājums, sevišķi kapilārajā daļā
ekskarnācija Asinsvadu vai limfvadu sistēmas anatomisku preparātu pagatavošana, tos atdalot no apkārtējiem audiem
angioģenēze Asinsvadu veidošanās, attīstība
asenpuķe Asinszāle
raganzāle Asinszāle
lipene Asinszāle (senāk "Lychnis viscaria")
asinszāle Asinszāles
hypericum Asinszāles
asines Asinszāles ("Hypericum")
krustenes Asinszāles ("Hypericum")
hypericaceae Asinszāļu dzimta
gutiferae Asinszāļu dzimtas "Hyperiaceae" nosaukuma sinonīms
garcinia Asinszāļu dzimtas ģints
mesua Asinszāļu dzimtas ģints
asinssērga Asiņaina caureja (mājlopiem)
haimatūrija Asiņaina urīna izdalīšanās
asiņaini Asiņains
asinains Asiņains
asiņots Asiņains
ašņainis Asiņains
ašņains Asiņains
ašņots Asiņains
pilonis Asiņains pampums, augonis
bruds Asiņains šķidrums, kas izdalās no brūces, augoņiem u. tml.
sangvinolents Asiņains; ar asins piejaukumu
dakriohemoreja Asiņainu asaru atdalīšanas
hromodakrioreja Asiņainu asaru izdalīšanās
angiostrofija Asiņojošas artērijas gala savīšana, lai apstādinātu asiņošanu
haimorragija Asiņošana
haimorraģija Asiņošana
pseidomenstruācija Asiņošana gaidāmās menstruācijas laikā, kas nav saistīta ar menstruālām pārmaiņām endometrijā
hepatorāģija Asiņošana no aknām
otorāģija Asiņošana no ārējās auss ejas
bronhostakse Asiņošana no bronha sienas
bronhorāģija Asiņošana no bronhiem
menelkoze Asiņošana no čūlas menstruācijas vietā
epistakse Asiņošana no deguna, pa laikam kādas citas slimības simptoms
mētrorraģija Asiņošana no dzemdes ārpus fizioloģiskās menstruācijas; metrorāģija
mastorāģija Asiņošana no krūts dziedzera
kolporāģija Asiņošana no maksts
ooforāģija Asiņošana no ovulācijas vietas
pneimorāģija Asiņošana no plaušām
pleirorāģija Asiņošana no pleiras; asinsizplūdums pleiras dobumā
hemoproktija Asiņošana no taisnās zarnas vai hemoroidālām vēnām
traheorāģija Asiņošana no trahejas gļotādas
odontorāģija Asiņošana no zoba ligzdiņas pēc zoba izraušanas
cistohemorāģija Asiņošana urīnpūslī
elektrohemostāze Asiņošanas apturēšana ar elektrokoagulāciju vai elektrokaustiku
forcipresūra Asiņošanas apturēšana, aizspiežot asiņojošo asinsvadu ar speciālu maigli
akutorsija Asiņošanas apturēšana, izdurot cauri asinsvadam adatu, savērpjot to vairākas reizes un nostiprinot šādā stāvoklī
arterioversija Asiņošanas apturēšana, izvēršot artērijas sienu ar intīm u uz āru
hemostāze Asiņošanas pārtraukšana, apstāšanās
haemostatica Asiņošanu aizturētāji zāļu līdzekļi
aseņot Asiņot
asiņāt Asiņot
ašņot Asiņot
hemaleksīns Asiņu aleksīns
hemoptoja Asiņu atkrēpošana, asiņu spļaušana
hemodialīze Asiņu attīrīšana ar mākslīgām, puscaurlaidīgām membrānām; to veic ar speciālu aparātu (mākslīgo nieri)
asinsķermenīši Asiņu formelementi - eritrocīti, leikocīti, trombocīti
asinsrade Asiņu formelementu (galvenokārt eritrocītu) rašanās process
karboksihemoglobīns Asiņu hemoglobīna un oglekļa oksīda (tvana gāzes) savienojums, kas nespēj saistīt un pārnēsāt skābekli un tādējādi izraisa saindēšanos ar tvanu
haimatotoraks Asiņu ieplūdums pleuras dobumā
hematotoraks Asiņu ieplūdums pleuras dobumā
ekstrāvasāts Asiņu ieplūšana no asinsvadiem audos
hematūrija Asiņu izdalīšanās ar urīnu
pelioze Asiņu izplūdumi ādā
haimatomiēlija Asiņu izplūdums mugurkaula smadzeņu substancē, novērojams traumas vai pārmērīgas muskuļu piepūlēšanas gadījumos
hematopēnija Asiņu iztrūkums
oligēmija Asiņu kopējā daudzuma samazināšanās organismā
asiņains Asiņu krāsā, spilgti sarkans
asinssarkans Asiņu krāsā, spilgti sarkans
ķeķe Asiņu kūka, paltes
haimeritrīns Asiņu ķermenīšos sastopams elppigments
hemeritrīns Asiņu ķermenīšos sastopams elppigments
hemoleikocīts Asiņu leikocīts (atšķirībā no audu leikocīta)
haimamoiba Asiņu parazīts
hiperēmija Asiņu pārpilnība kādā orgānā vai ķermeņa daļā
autoinfūzija Asiņu pārvietošana sirds virzienā, ko panāk, paceļot kājas, tās notinot vai saspiežot vēdera aortu
inopeksija Asiņu pastiprināta tieksme sarecēt
hiperaimija Asiņu pieplūdums audos vai atsevišķos orgānos
cefalēmija Asiņu pieplūdums galvā
asinspēdas Asiņu pilieni vai smērējumi uz dzīvās vai nedzīvās zemsegas, augsnes, sniega un augiem, kas medībās liecina par dzīvnieka ievainojumu
filtrācija Asiņu plazmas un tajā izšķīdušo vielu nokļūšana kamoliņa kapsulas dobumā un pirmurīna veidošanās
filtrācija Asiņu plazmas un tajā izšķīdušo vielu nokļūšana šunstarpā kapilāru arteriālajā galā un šūnstarpas šķidruma veidošanās
melanžers Asiņu sajaucēja pipete
haimoperikards Asiņu saplūdums sirds plēves dobumā
plazma Asiņu sastāvdaļa - bezkrāsains, viskozs šķidrums
hemostāze Asiņu sastrēgums
asinsizplūdums Asiņu sastrēgums (orgānos, audos), asinīm izplūstot no bojātiem asinsvadiem
hipostāze Asiņu sastrēgums apakšējās ķermeņa daļās vai zemāk novietotos orgānos slimniekiem ar pavājinātu sirdsdarbību
asinsspiediens Asiņu spiediens uz asinsvadu sieniņām
sēptikaimija Asiņu strutošana, kad asinīs iekļūst strutu baciļi
gastrostakse Asiņu sūkšanās no kuņģa gļotādas
izovolēmija Asiņu tilpuma pastāvība
akardiohēmija Asiņu trūkums sirdī, piem., kolapsā, šokā
defibrinēšana Asiņu un limfas atbrīvošana no fibrīna
koza Asiņu un limfas sarecējums, kas pārklāj brūci
haimatokele Asiņu veidojums; asiņu saplūdums kādā norobežotā laukumā
hematokele Asiņu veidojums; asiņu saplūdums kādā norobežotā laukumā
hematemēze Asiņu vemšana
haimo- Asiņu-
Osipoviči Asipoviči, pilsēta Baltkrievijā
asīr. Asīriešu
nestoriešu baznīca Asīriešu baznīca; kristiešu draudze Rietumāzijā (Sīrijā, Irākā, Irānā), kuras locekļi ir sīriešu patriarha Nestorija piekritēji
aisori Asīriešu pašnosaukums
Hadads Asīriešu un babiloniešu negaisa dievs, kas Bībelē parādās kā Rimmons ("Pērkongrāvis"), viņa simbols bija zibens, un viņa svētais dzīvnieks bija vērsis
Fritillaria asyriaca Asīrijas fritilārija
Ašurbanipals Asīrijas valdnieks (Ashurbanipal; 685. g. - ap 627. g. p. m. ē.); ar militāriem un diplomātiskiem līdzekļiem centās saglabāt Asīrijas valsti
asiriologs Asirioloģijas speciālists
piestāvs Asistents, aizstāvis
koadjutors Asistents, palīgs
asistierēt Asistēt
Assieten Asīte
franciskānis Asīzes Franciska dibinātā katoļu ubagotāju mūku ordeņa loceklis
terapeuti Askētiska žīdu sabiedrība Aleksandrijā 2. gadsimtenī pr. m. ē., kurā iestādamies, viņi izdalīja savu mantu un pārtrauca satiksmi ar tuviniekiem
faķīrs Askētisks musulmaņu mūks (Indijā)
askēze Askētisma (1) prasībām atbilstošs dzīves veids
asclepias Asklēpijas - divdīgļlapju klases asklēpiju dzimtas ģints
asclepiadaceae Asklēpiju dzimta
hoya Asklēpiju dzimtas ģints
periploca Asklēpiju dzimtas ģints
hoija Asklēpiju dzimtas ģints ("Hoya")
indaine Asklēpiju dzimtas ģints ("Vincetoxicum"), lakstaugi, arī puskrūmi ar stāvu vai vijīgu stublāju un veselām, pretēji novietotām lapām, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
Sīrijas asklēpija asklēpiju suga ("Asclepias syriaca"), kas Latvijā ir dārzbēglis, sastopama ļoti reti
bumbuļu asklēpija asklēpiju suga ("Asclepias tuberosa"), ko reizēm audzē saulainās, sausās vietās
askniebes Asknaibles
ascobolaceae Askobolu dzimta - ietilpst asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindā
ascochyta Askohita - nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints, parazitē ziedaugu lapās, ierosinot plankumus
askogons Askomicēšu sievišķā dzimumorgāna paplašinātā apakšējā daļa; dažām askomicētēm - viss sievišķais dzimumorgāns
glukoaskorbīnskābe Askorbīnskābes analogs, kas kavē tās darbību
askorbūrija Askorbīnskābes klātiene urīnā
askorbāts Askorbīnskābes sāls
ascolichenes Asku ķērpji - ķērpju nodalījuma klase
chrysotrichiaceae Asku ķērpju dzimta
lecanactidaceae Asku ķērpju dzimta
melaspilaceae Asku ķērpju dzimta
sphaerophoranceae Asku ķērpju dzimta
chrysotrix Asku ķērpju dzimtas "Chrysotrichiaceae" ģints
lecanactis Asku ķērpju dzimtas "Lecanactidaceae" ģints
gyalidea Asku ķērpju grafīdiju rindas dzimtas "Asterothyriaceae" ģints
melaspilea Asku ķērpju ģints
sagiolechia Asku ķērpju ģints
sphaerophorus Asku ķērpju ģints
acarosporaceae Asku ķērpju klases akarosporu dzimta
acarospora Asku ķērpju klases akarosporu dzimtas ģints
biatorella Asku ķērpju klases akarosporu dzimtas ģints
maronea Asku ķērpju klases akarosporu dzimtas ģints
sarcogyne Asku ķērpju klases akarosporu dzimtas ģints
strangospora Asku ķērpju klases akarosporu dzimtas ģints
arthoniaceae Asku ķērpju klases artoniju dzimta
arthothelium Asku ķērpju klases artoniju dzimtas ģints
opegrafa Asku ķērpju klases artoniju rindas dzimta ("Opegraphaceae"), kurā apvienoti primitīvākie krevju ķērpji, 8 ģintis, \~530 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
aspicilia Asku ķērpju klases aspicīliju dzimtas ģints
dothideales Asku ķērpju klases dotīdeju rinda
pleospora Asku ķērpju klases dotīdeju rindas dzimta ("Pleosporaceae"), krevju ķērpji, kuru laponis attīstās substrātā vai virs tā, 13 ģintis, 400 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugu, gk. uz lapu kokiem
arthopyrenia Asku ķērpju klases dotīdeju rindas pleosporu dzimtas ģints
strigulaceae Asku ķērpju klases dzimta
akarosporas Asku ķērpju klases dzimta ("Acarosporaceae"), laponis krevveida, zvīņveida līdz lapveida, kas pie substrāta piestiprināts ar serdes hifām; augļķermeņi - apotēciji, kas atrodas lapoņa kārpveida izaugumos, 10 ģinšu, 400 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas
artonija Asku ķērpju klases dzimta ("Arthoniaceae"), ķērpju krevveida laponis cieši saaudzis ar substrātu, 3 ģintis, Latvijā konstatētas 2 ģintis
aspicīliji asku ķērpju klases dzimta ("Aspiciliaceae"), ķērpjiem raksturīgs krevveida laponis, retumis lapveida vai krūmveida laponis, aug uz koku mizas un akmeņiem, 3 ģintis, 130 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
kladonija Asku ķērpju klases dzimta ("Cladoniaceae"), vertikālais sekundārais laponis var būt krūmveidīgs, īlenveidīgs, ragveidīgs vai kausveidīgs; ziemeļos tā ir galvenā ziemeļbriežu barība, 11 ģinšu, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 54 sugas
grafīdija Asku ķērpju klases dzimta ("Graphidiaceae"), krevu ķērpji, laponim vāji attīstīta apakšējā mizas kārta, pie substrāta piestiprinās ar serdes hifām, daudzām sugām laponis ieaug substrātā, gk. tropos un subtropos, aug uz koku mizas, retāk uz koksnes, 11 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
strigula Asku ķērpju klases dzimtas "Strigulaceae" ģints
feofiscija Asku ķērpju klases fisciju dzimtas ģints ("Phaeophyscia"), ķērpji ar lapveidīgu zaļganbrūnu līdz brūnu, dažreiz zaļganu, substrātam pieguļošu laponi bez baltas apsarmes; Latvijā konstatētas 4 sugas
fiskonija Asku ķērpju klases fisciju dzimtas ģints ("Physconia"), ķērpji ar lapveidīgu, pelēkbrūnu līdz tumšbrūnu laponi ar apsarmi, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
asterothyriaceae Asku ķērpju klases grafīdiju rindas dzimta
gialekta Asku ķērpju klases grafīdiju rindas dzimta ("Gyalectaceae"), krevju ķērpji ar vienveidīgu laponi, kas satur zaļaļģes, \~90 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
porina Asku ķērpju klases ģints
henotēka Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints ("Chaenotheca"), ķērpjiem raksturīgs graudains, sīkzvīņains laponis, dažreiz ar sorēdijām, 23 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, šie ķērpji aug gk. uz koku mizas, ir sīki un grūti pamanāmi
cifēlija Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints ("Cyphelium"), Latvijā konstatēta 1 suga
coniocybe Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints, Latvijā konstatētas 2 sugas
mikokalīcija Asku ķērpju klases kalīciju rindas dzimta ("Mycocaliciaceae"), ķērpjiem mazattīstīts, plāns krevjveida laponis, kas dažreiz grūti pamanāms, 5 ģintis, 20 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
kladīnas Asku ķērpju klases kladoniju dzimtas ģints ("Cladina"), raksturīgs divējāds laponis, primārais (horizontālais) laponis maz pamanāms, jo ātri izzūd, tā vietā attīstās sekundārais (vertikālais) laponis - podēcijs, līdz 20 cm augstumā, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
piknotēlija Asku ķērpju klases kladoniju dzimtas ģints ("Pycnothelia"), Latvijā konstatēta 1 suga
bacīdija Asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints ("Bacidia"), raksturīgs krevju laponis, kas dažreiz var būt ieaudzis koka mizā vai akmenī, \~420 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
katillārijas Asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints ("Catillaria"), krevju ķērpji, kam laponis attīstās substrātā vai virs tā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
baeomyces Asku ķērpju klases lekanoru rindas beomicēšu dzimtas ģints
kandelārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Candelariaceae"), ķērpjiem ir sīkgraudaini vai sīkzvīņaini, gaišdzelteni līdz oranždzelteni, retāk pelēkdzeltenīgi lapoņi, 52 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas
kolēma Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Collemataceae"), lapu un krūmu ķērpji, 7 ģintis 150 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 13 sugu
hipogimnija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Hypogymniaceae"), ķērpjiem raksturīgi lapveidīgi, pelēkzaļgani, gaišpelēki vai dzeltenbrūngani, bieži vien uzpūsti lapoņi, 4 ģintis, 80 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas
huilija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Huiliaceae"), ķērpjiem ir pelēks līdz zaļgandzeltens, vesels vai saplaisājis šūnveidīgs krevju laponis, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 11 sugu
lobārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Lobariaceae"), Latvijā konstatētas 1 ģints 4 sugas
mikareja Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Micareaceae"), krevju ķērpji ar pelēku vai melnu, graudainu laponi, 2 ģintis, 30 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas
panārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Pannaria"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
parmēlija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Parmeliaceae")
pertuzārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Pertusariaceae"), krevju ķērpji, kam ir vienveidīgs, vesels vai saplaisājis laponis ar labi attīstītu augšējo mizu, augļķermeņi - apotēciji, kas pa vienam vai vairākiem attīstās kārpveida izaugumos, 5 ģintis, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu
fiscija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Physciaceae"), krevju, lapu un krūmu ķērpji ar daudzveidīgu dažādas krāsas laponi, kurā ietilpst zaļaļģes; dzimtā 14 ģintis, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 27 sugas
fliktīda Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Phlyctidiaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 2 sugas
placintija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Placynthiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
telošista Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Teloschistaceae"), krevju, lapu vai krūmu ķērpji, kam raksturīgs heteromērisks laponis ar dorsiventrālu vai radiālu uzbūvi, 7 ģintis, >460 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 19 sugu
trapēlija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Trapeliaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas aug uz augsnes un trūdošiem celmiem
teliošistas Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta, krevju, lapu vai krūmu ķērpji, kam raksturīgs heteromērisks laponis ar dorsiventrālu vai radiālu uzbūvi, lapoņi dzelteni līdz oranži, retāk pelēki vai citā krāsā, 7 ģintis, >460 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 19 sugu
anaptychia Asku ķērpju klases lekanoru rindas fisciju dzimtas ģints
menegacija Asku ķērpju klases lekanoru rindas hipogimniju dzimtas ģints ("Menegazzia"), Latvijā konstatēta 1 suga
huilia Asku ķērpju klases lekanoru rindas huiliju dzimtas huiliju ģints
arthrorhapis Asku ķērpju klases lekanoru rindas lecideju dzimtas ģints
parmeliaceae Asku ķērpju klases lekanoru rindas parmēliju dzimta
ohrolehija Asku ķērpju klases lekanoru rindas pertuzāriju dzimtas ģints ("Ochrolechia"), Latvijā konstatētas 4 sugas, visas sastopamas reti
plaušķērpis Asku ķērpju klases lobāriju dzimtas ģints ("Lobaria"), 80 sugu, Latvijā konstatētas 3-4 sugas
telotrēma Asku ķērpju klases ostropu rindas dzimta ("Thelotremataceae"), krevju ķērpji, kuru laponim raksturīga heteromēriska uzbūve, 12 ģinšu, \~480 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
cetrārija Asku ķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Cetraria"), lapu un krūmu ķērpji, kas aug uz koku stumbriem un augsnes, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
cetrēlija Asku ķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Cetrelia"), Latvijā konstatēta 1 suga
clathroporinaceae Asku ķērpju klases pirenulu rindas dzimta
polyblastiopsis Asku ķērpju klases pleosporu dzimtas ģints
caloplacales Asku ķērpju klases rinda
kalīcijas Asku ķērpju klases rinda ("Caliciales")
dotīdeja Asku ķērpju klases rinda ("Dothideales"), no kuras Latvijā konstatēti tikai pleosporu dzimtas ķērpji
lekanoras Asku ķērpju klases rinda ("Lecanorales"), gk. krevu, retāk lapu un krūmu ķērpji, 33 dzimtas, 13000 sugu, Latvijā konstatētas 26 dzimtas, 1361 suga
verukārija Asku ķērpju klases rinda ("Verrucaiales"), krevju un lapu ķērpji, aug uz akmeņiem, klintīm, augsnes; >1000 sugu, Latvijā konstatēts >30 sugu
pirenula Asku ķērpju klases rinda (Pyrenulales"), kas mērenajās joslās pārstāvēta samērā maz, Latvijā konstatētas 3 dzimtas, 8 sugas
cianofilas Asku ķērpju klases rinda, gk. lapu ķērpji, kuru laponī ir zilaļģes vai zaļaļģes
kaloplaka Asku ķērpju klases telošistu dzimtas ģints ("Caloplaca"), raksturīgs vienveidīgs graudveida vai lapveida laponis, 450 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
ksantorijas Asku ķērpju klases telošistu dzimtas ģints, raksturīgs lapveida laponis, 15 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
briorija Asku ķērpju klases usneju dzimtas ģints ("Bryoria"), laponis krūmveida, nokarens vai stāvs, brūns līdz tumšbrūns, bez centrālās ass, tāpēc raujot viegli pārtrūkst, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
dermatokarpons Asku ķērpju klases verukāriju dzimtas ģints ("Dermatocarpon"), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
peltigera Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Peltigeraceae"), lapu ķērpji, lapoņi parasti ir lieli, norobežoti ar aļģu kārtu, augļķermeņi - apotēciji, attīstās uz lapoņa augšējās virsmas vai daivu galos, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu
ramalīna Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Ramalinaceae"), krūmu ķērpji, kam ir pelēkzaļi līdz dzeltenīgi lapoņi ar dažāda garuma un platuma daivām, 1 ģints
usneja Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Usneaceae"), krūmu ķērpji ar stāvu vai nokarenu, no visām pusēm mizā ietvertu laponi, 10 ģinšu, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 33 sugas
ostropales Asku ķērpju ostropu rinda
pleosporaceae Asku ķērpju pleosporu dzimta
dermatina Asku ķērpju pleosporu dzimtas ģints
ascomycota Asku sēnes
askomicētes Asku sēnes - augstākās sēnes, kuru dzimumvairošanās notiek ar sporām, kas attīstās maisveidīgās vai cilindriskās somiņās - askos
askomicēti Asku sēnes jeb somiņsēnes, augstāko sēņu klase; to raksturo daudzšūnu micēlijs un dzimumvairošanās sporu veidošanās īpašās šūnās - somiņās jeb askos
ostropales Asku sēņu diskomicēšu klases ostropu rinda
acrospermum Asku sēņu diskomicēšu klases ostropu rindas ģints
holwaya Asku sēņu ģints
hypomyces Asku sēņu ģints
sphaerulina Asku sēņu ģints
giberella Asku sēņu ģints, kuras vairāku sugu anamorfas aprakstītas kā fuzāriju sugas
calonectria Asku sēņu ģints, vairāku fuzāriju sugu teleomorfas
hemiaskomicētes Asku sēņu klase ("Hemiascomycetes"), vienkāršākās asku sēnes bez augļķermeņiem, 60 ģinšu, 325 sugas, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, \~30 sugu
pleospora Asku sēņu lokuloaskomicēšu klases dzimta ("Pleosporaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz augu stublājiem, augļķermeņi - pseidotēciji, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 83 sugas
geneja Asku sēņu nodalījuma dikomicāšu klases trifeļu rindas dzimta ("Geneaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
zemesmēlīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases dzimta ("Geoglossaceae"), augsnes saprofīti, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 8 sugu
micīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases zemesmēlīšu dzimtas ģints ("Mitrula"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
lāpstenīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases zemesmēlīšu dzimtas ģints ("Spathularia"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
sarcoscypha Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints
sarcosoma Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints
urnula Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints
pseidoplektānija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints ("Pseudoplectania")
sarkoscifa Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints ("Sarcoscypha")
sarkosoma Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints ("Sarcosoma")
urnula Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints ("Urnula")
beloniella Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases demateju dzimtas ģints
dermateja Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Dermateaceae"), saprofīti uz augu atliekām, arī parazīti, augļķermeņi gk. sīki un grūti pamanāmi, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 30 sugu
hialoscifa Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Hyaloscyphaceae"), vairākums saprofīti uz nokaltušu koku un krūmu zariem vai lakstaugu stublājiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 28 sugas
hipoderma Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Hypodermataceae"), saprofīti vai parazīti uz kokiem, krūmiem, lakstaugiem
humārija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Humariaceae"), augsnes un ekskrementu saprofīti, Latvijā konstatēts 18 ģinšu, >30 sugu
lāčpurns Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Morchellaceae"), saprofīti, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 9 sugas
kriptomicēte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases facīdiju rindas dzimta ("Cryptomycetaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
albotrichia Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases ģints
belonidium Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases hialoscifu dzimtas ģints "Trichopeziza" sinonīms nosaukums
anthracobia Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints
cheilymenia Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints
sepultaria Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints
tricharina Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints
trichophaea Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints
aleirija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints ("Aleuria")
zemeskausiņš Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints ("Geopyxis")
askobola Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Ascobolaceae"), Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugas
rumpucis Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Helvellaceae"), pie kuras pieder sēnes ar krokotām, viļņainām vai šūnainām cepurītēm un parasti ar dobumu cepurītē un kātiņā, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 14 sugu
telebola Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Thelebolaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugu
ausene Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas kaussēņu dzimtas ģints ("Otidea"), Latvijā konstatētas 8 sugas
bisporella Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases leociju dzimtas ģints ("Bisporella")
orbīlija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases leociju rindas dzimta ("Orbiliaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas
apostemidium Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases ostropu rindas ģints
leocija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rinda ("Leotiales syn. Helotiales"), Latvijā konstatētas 6 dzimtas
kaussēne Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rinda ("Pezizales"), augļķermeņi kausveidīgi, bieži spilgtā krāsā, ar kātiņu un cepurīti
facīdija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rinda ("Phacidiales")
bisīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rumpuču dzimtas sēņu ģints ("Gyromitra"), Latvijā konstatētas 3 sugas
cūktrifele Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases trifeļu dzimtas ģints ("Choiromyces")
zemesčiekurs Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases trifeļu dzimtas ģints ("Pachyphloeus"), Latvijā konstatēta 1 suga
kudonija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases zemesmēlīšu dzimtas ģints ("Cudonia"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
sīkmēlīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases zemesmēlīšu dzimtas ģints ("Microglossum"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
mikosferellas Asku sēņu nodalījuma dotīdeju dzimtas ģints ("Mycosphaerella"), saprofīti un parazīti, vairākums attīstās uz dažādiem saimniekaugiem, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas \~25 sugas
saharomicēte Asku sēņu nodalījuma dzimta ("Saccharomycetaceae"), spirtrūgšanas izraisītājas, Latvijā maz pētīta, konstatētas 8 ģintis, \~10 sugu
purpurlāsene asku sēņu nodalījuma ģints ("Ascocoryne")
endomicētes Asku sēņu nodalījuma hemiaskomicēšu klases rinda ("Endomycetales"), vienkāršākās asku sēnes, kam augļķermeņi neveidojas, bet aski attīstās no zigotas vai partenoģenētiski no atsevišķām šūnām
protomicēte Asku sēņu nodalījuma hemiaskomicēšu klases rinda ("Protomycetales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
vējslotsēne Asku sēņu nodalījuma hemiaskomicēšu klases rinda ("Taphrinales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
agrene Asku sēņu nodalījuma kaussēņu rindas diskomicēšu klases dzimta ("Sarcoscyphaceae"), Latvijā konstatētas 4 ģintis, katrā 1 suga
diskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Discomycetes") - sēnes ar dažādas formas plašiem, vaļējiem augļķermeņiem un izliektu kātiņu, augu slimību ierosinātājas, 5 rindas, 425 ģintis, 3000 sugu, Latvijā konstatēts 120 ģinšu, 260 sugu
labulbeniomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Laboulbeniomycetes"), kukaiņu, dažas sugas arī zirnekļu parazīti, sēnes ar ļoti vienkāršu uzbūvi un uz substrāta virsmas veido sīku, no nedaudzām šūnām sastāvošu laponi, kas ieaug kukaiņa vai zirnekļa hitīna apvalkā, 127 ģintis, \~1500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - labulbēnijas
lokuloaskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Loculoascomycetes syn. Ascoloculares, Bitunicatae"), saprofīti uz atmirušām augu daļām, arī augu parazīti, micēlijs parasti ar tumšiem pigmentiem, askiem visbiežāk divslāņains apvalks
pirenomicēte Asku sēņu nodalījuma klase ("Pyrenomycetes"), gk. saprofīti, kas dzīvo uz augu atliekām, 640 ģinšu, \~6000 sugu, iedala 6 rindās, Latvijā konstatētas 6 rindas, 18 dzimtu, 48 ģintis, 113 sugu
labulbēnija Asku sēņu nodalījuma klases labulbeniomicēšu klases rinda ("Laboulbeniales")
dothideales Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases dotīdeju rinda
dotiora Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases dzimta ("Dothioraceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas
ventūrija Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases dzimta ("Venturiaceae"), Latvijā konstatētas 3 ģintis, 8 sugas
mikropelta Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases mikrotīriju rindas dzimta ("Micropeltaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
lofiostoma Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases pleosporu rindas dzimta ("Lophiostomataceae")
dotīdeja Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases rinda ("Dothideales"), no kuras Latvijā konstatētas 2 dzimtas
histērija Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases rinda ("Hysteriales")
mikrotīrija Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases rinda ("Hysteriales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
bitunicatae Asku sēņu nodalījuma lokulomicēšu klases nosaukuma sinonīms
amphisphaeriaceae Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases amfisfēriju dzimta
anthostoma Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases diatripu dzimtas ģints
gnomonija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Gnomoniaceae"), saprofīti uz atmirušām lapām un stublājiem, dažas sugas -augu parazīti, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 7 sugas
nektrija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Nectriaceae"), sēņu augļķermeņi - peritēciji ir gaļīgi sarkani vai oranži, attīstās pa 1 vai grupās uz sarkanīgas vai oranžas spilvenveida stormas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu
valsa Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Valsaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz koku un krūmu zariem un stumbriem, Latvijā konstatētas 3 ģintis, \~20 sugu
anthostomella Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases klipeosfēriju dzimtas ģints
nummularia Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases ksilāriju dzimtas ģints
klipeosfērija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Clypeosphaeriaceae"), saprofīti uz nokaltušiem lakstaugu stublājiem, nobirušām koku lapām, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 5 sugas
diatripa Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Diatrypaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz koku un krūmu zariem, lakstaugu stublājiem, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 11 sugu
bercija Asku sēņu nodalījuma piromicēšu klases koronoforu rindas dzimta ("Bertiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
ascosphaerales Asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases askosfēru rinda
ascosphaeraceae Asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases askosfēru rindas askosfēru dzimta
ascosphaera Asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases askosfēru rindas askosfēru dzimtas ģints
ofiostoma Asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases dzimta ("Ophiostomaceae"), Latvijā konstatētas 4 ģintis
mikroasks Asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases rinda ("Microascales")
leptosfērija Asku sēņu nodalījuma pleosporu dzimtas ģints ("Leptosphaeria"), gk. saprofītiskas sēnes, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 35 sugas
hipomicēte Asku sēņu pirenomicēšu klases hipokreju rindas dzimta ("Hypomycetaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
melanospora Asku sēņu pirenomicēšu klases hipokreju rindas dzimta ("Melanosporaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
polistigma Asku sēņu pirenomicēšu klases hipokreju rindas dzimta ("Polystigmataceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 7 sugas
vāleņstromsēne Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Clavicipitales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
koronofora Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Coronophorales"), Latvijā konstatēta 2 dzimtas
diaporta Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Diaporthales"), Latvijā konstatētas 3 dzimtas
hipokreja Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Hypocreales"), saprofīti, arī augu parazīti, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas nektriju dzimtas 3 ģintis
sfērija Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Sphaeriales"), augļķermeņi lodveida vai bumbierveida peritēciji, pa vienam vai grupās, dažkārt iegrimuši blīvā micēlija pinumā, Latvijā konstatētas 6 dzimtas
ksilārija Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Xylariales"), Latvijā konstatētas 2 dzimtas
amfisfērija Asku sēņu pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Amphisphaeriaceae"), Latvijā konstatēta 2 ģintis, 2 sugas
hetomija Asku sēņu pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Chaetomiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas
sordārija Asku sēņu pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Sordariaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
briežtrifele Asku sēņu plektomicēšu klases eirociju rindas dzimta ("Elaphomycetaceae") un ģints ("Elaphomyces")
kailaski Asku sēņu plektomicēšu klases eirociju rindas dzimta ("Gymnoascaceae"), Latvijā nav konstatēta
onigenas Asku sēņu plektomicēšu klases eirociju rindas dzimta ("Onygenaceae")
eirocija Asku sēņu plektomicēšu klases rinda ("Eurotiales"), vienkāršākajām sēnēm augļķermeņi ir aizmetņa stāvoklī, augstāk attīstītajām - kleistotēciji ar haotiski novietotiem askiem
pleosporaceae Asku sēņu pleosporu dzimta
stemphylium Asku sēņu pleosporu dzimtas atsevišķu sugu anamorfas aprakstītas kā "Stemphylium" sugas
schizostoma Asku sēņu pleosporu dzimtas ģints
herpotrichia Asku sēņu pleosporu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
pleosporales Asku sēņu pleosporu rinda
arhikarps Asku sēņu sievišķais dzimumorgāns
aski Asku sēņu veidojumi, kas rodas pēc dzimumprocesa
preisija Asku sūnu klases maršanciju apakšklases maršanciju dzimtas ģints ("Preissia")
sklerocīnija Asku šēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Sclerotiniaceae"), gk. parazīti, retāk saprofīti uz dažādām augu daļām, raksturīgākā pazīme ir sklerociji un stromas, uz kuriem attīstās augļķermeņi - apotēciji, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 17 sugu
himēnijs Asku un bazīdiju sēņu, arī ķērpju augļķermeņa slānis
diplocarpon Askusēņu ģints
aslaivīte Aslaiviņa
oxytropis Aslaiviņas
cladium Aslapes
dzelzine Aslapu grīslis ("Carex muricata")
paparde Aslapu papardes - paparžu klases ģints ("Cyrtomium"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā krāšņumaugus
cyrtomium Aslapu papardes, arī cirtomijas
ostomidae Asmaļu dzimta
peltidae Asmaļu dzimtas "Ostomidae" nosaukuma sinonīms
nemosoma Asmaļu dzimtas ģints
ostoma Asmaļu dzimtas ģints
zimioma Asmaļu dzimtas ģints
aizdusis Asmatisks, smagi elpojošs
Asmaņa ezers Asmenis, ezers Dzērbenes pagastā
Asmeņa ezers Asmenis, ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā
Asmeņu Asmenītis - ezers Vestienas pagastā
Asmenīša ezers Asmenītis, ezers Vestienas pagastā
Asmeņa ezers Asmenītis, ezers Vestienas pagastā
asmenis Asmens
asminis Asmens
asmins Asmens
asms Asmens
esminis Asmens
ģiezis Asmens
lesmins Asmens
mojka Asmens
mojlo Asmens
ģelzis Asmens (nazim)
Asmeņu Asmeņa ezers - Asmenis, ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā
asnaiņš Asnains
astnes Asni
astni Asni
asnāt Asnot
stēdzēt Asnot, dīgt
asne Asns
dziets Asns
iedīglis Asns
LA Asociācija "Latvijas auto"
dizasociācija Asociācijai pretējs psiholoģisks process, asociāciju sadalīšana atsevišķos elementos
asociacionisms Asociatīvā psiholoģija - psiholoģijas teorija, kas mehānistiski aplūko visus sarežģītos viengabalainos psihiskos procesus kā vienkāršāko elementu savienošanas (asociācijas) rezultātu
AĀVM Asociētās Āfrikas valstis un Madagaskāra
sinkinēzija Asociētas kustības, piem., acābolu kustības, roku kustības ejot u. c.
asonance Asonanse
liriope Asparāgaugu dzimtas ģints ("Liriope"), daudzgadīgi dekoratīvi augi, kas jāaudzē skābā un trūdvielām bagātā augsnē, saulainā vietā vai pusēnā
asparagus Asparāgi - liliju dzimtas ģints
skujeņa Asparāgs ("Asparagus")
asparaginaceae Asparāgu dzimta
ruskuss Asparāgu dzimtas ģints ("Ruscus"), mūžzaļš augs ar ložņājošu sakneni un lapveidīgiem, saplacinātiem zariem, bieži ar dzeloņainu galotni
blīvziedu asparāgs asparāgu suga ("Asparagus densiflorus")
ārstniecības asparāgs asparāgu suga ("Asparagus officinalis"), kas konstatēta arī Latvijā
čemuru asparāgs asparāgu suga ("Asparagus umbellatus")
aminodzintarskābe Aspargīnskābe
aspartāms-acesulfāms Aspartāma-acesulfāma sāls - pārtikas piedeva E962, mākslīgs saldinātājs, nav ieteicams bērniem un sievietēm grūtniecības laikā
rakurss Aspekts, viedoklis
aspergillus Aspergili
aspergillaceae Aspergilu dzimta (dažu autoru klasfikācijā aspergilu ģints tiek uzskatīta par atsevišķu dzimtu)
aspiciliaceae Aspicīliji - asku ķērpju klases dzimta
hymenelia Aspicīliju dzimtas ģints
plectogyne Aspidistra
aspidistra Aspidistras
dižā aspidistra aspidistru suga ("Aspidistra elatior"), tautā saukta arī par mājas svētību
acetilsalicilskābe Aspirīns - pretsāpju, pretdrudža un pretiekaisuma līdzeklis
espri Asprātība; ass prāts
bonmo Asprātīga metafora, "vārds vietā"
selimena Asprātīgas koķetes apzīmējums pēc Moljēra "Mizantropa"
replicēt Asprātīgi atbildēt, celt iebildumus
atjautība Asprātīgi, atjautīgi izteicieni; asprātības
spiritoso Asprātīgi, atjautīgi; jautri, moži, dzīvi
asprātis Asprātīgs cilvēks
noredzīgs Asprātīgs, apķērīgs
sasmējājs Asprātīgs, jautrs cilvēks, kam patīk smieties, jokoties
stiķīgs Asprātīgs, jocīgs; arī spītīgs, iecirtīgs
asprātnieks Asprātis
cirtīgs Ass (par smaržu)
šarps Ass (piem., nazis)
ase Ass 2
vidusass Ass 2 (1), kas atrodas (kā) vidū
vidusass Ass 2 (2), kas atrodas (kā) vidū
ase Ass 3
lāsts Ass 3(2)
dzelonis Ass augu epidermas veidojums
aksilemma Ass cilindra apvalks
dendraksons Ass cilindrs, kas sazarojas nelielā attālumā no nerva šūnas
durkls Ass dzelzs rīks caurumu taisīšanai
šņubis Ass gals
spina Ass kaula izaugums jeb paugurs
garenass Ass līnija, kas iet caur gaisakuģa smaguma centru un ir vērsta tā normāla kreisēšanas ātruma lidojuma virzienā
atskarpe Ass negludums uz stikla, metāla u. c. izstrādājumu malām vai uz mēbeļu virsmas
funktieris Ass prāts; neordināra domāšana
badeklis Ass priekšmets, izcilnis, veidojums, ar ko iespējams ievainot, radīt brūci; ērkšķi
badīkla Ass priekšmets, izcilnis, veidojums, ar ko iespējams ievainot, radīt brūci; ērkšķi
badīklis Ass priekšmets, izcilnis, veidojums, ar ko iespējams ievainot, radīt brūci; ērkšķi
skujplēsis Ass vējš, kas nobirdina vecās skujas
īlings Ass vējš, spēcīga vēja brāzma, vēja virpulis
īls Ass vējš, spēcīga vēja brāzma, vēja virpulis
vīlinģis Ass vējš, spēcīga vēja brāzma, vēja virpulis; īliņš
īliņš Ass vējš, vēja tūce
adaksiāls Ass virzienā vai attiecībā pret asi
pīcaks Ass zars, rīkste
šmiuksts Ass, augsts, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā
skabrs Ass, ciets, nežēlīgs; skarbs
badīgs Ass, durstīgs
badīklains Ass, durstīgs
dzelonains Ass, dzēlīgs
žubrains Ass, dzēlīgs
penetrants Ass, dziļš, iespaidīgs, pārliecinošs
lipīgs Ass, griezīgs
rags Ass, izliekts (kā) gals
skaudrs Ass, nesaudzīgs, arī aktuāls, atklāts (piemēram, par strīdu, kritiku, problēmu)
viršķis Ass, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, plīstot audumam
stirkšķis Ass, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržaties gar ko
stirkšķiens Ass, paskarbs, īslaicīgs troksnis
strauls Ass, pēkšņs; straujš
kreftīgs Ass, pikants (par ēdienu)
nejauks Ass, pretīgs (par smaržu, garšu)
skauds Ass, salts
tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, iekārtās, ierīcēs vairākkārt saskaroties detaļām, arī notiekot eksplozijām
ķetrs Ass, sīvs, kodīgs (visbiežāk par šķidrumu)
lāsts Ass, skarbs izsauciens lielā sašutumā, nepatikā, arī izmisumā u. tml.; lamas, kurās parasti izpaužas ļauna novēlējums
skalbs Ass, skarbs, skaļš
dureklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem
dursteklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem; dureklis
durstīklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem; dureklis, dursteklis, dursaklis
dursaklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem; dureklis, dursteklis, durstīklis
skaudrīgs Ass, spēcīgs
verens Ass, stiprs; sālīts; uzturvielām bagāts
spējš Ass, straujš, krass (par virziena maiņu)
piekodīgs Ass, svelošs (par salu)
nātrains Ass, svelošs (piemēram, par vēju, salu)
lancinējošs Ass, šaujošs, urbjošs, griezīgs; par tabesa slimnieku sāpēm - zibenīgs
rādze Ass, šķautņains izcilnis (pakava apakšdaļā) berzes palielināšanai, slīdēšanas novēršanai; radze (3)
asgalīgs Ass; tāds, kam ir ass gals
durtenisks Ass; tāds, kas vērsts uz priekšu (piemēram, rags)
kaķaste Astainais amarants ("Amaranthus caudatus"), viengadīgs dekoratīvs augs ar tumšsarkaniem ziediem zarainā vārpveida ziedkopā
urodela Astainie abinieki
urodella Astainie abinieki
theclinae Astainīši
thecla Astainīšu apakšdzimtas ģints
caudata Astaino abinieku "Urodela" nosaukuma sinonīms
amblistoma Astaino abinieku dzimta, kas dzīvo Amerikā, kāpurstadijā - aksolotls; šīs dzimtas pārstāvis
zušsalamandra Astaino abinieku kārtas dzimta ("Amphiumidae"), ķermenis tārpveidīgs (garums - līdz 100 cm) ar 2 pāriem sīku, rudimentu kāju, izplatītas Ziemeļamerikas dienvidaustrumu daļā, mīt pārpurvotās ūdenstilpēs, rīsa laukos, 1 ģints, 3 sugas
segžaunis Astaino abinieku kārtas dzimta ("Cryptobranchidae"), primitīvs ūdensdzīvnieks, kas elpo ar žaunām, parasti dzīvo straujās kalnu upēs un strautos, oldējējs, pārtiek no vardēm, zivīm, kukaiņiem; 2 sugas, viena Ziemeļamerikā, otra Japānā un Ķīnas austrumos
sirēna Astaino abinieku kārtas dzimta ("Sirenidae"), kurā ietilpst līdz 90 centimetriem gari oldējēji dzīvnieki bez pakaļkājām, Ziemeļamerikā
protejs Astaino abinieku kārtas dzimta (Proteidae"), slaids 15-40 cm garš ķermenis, divi pāri kāju un gara aste, dzīvo saldūdeņos Eiropā un Ziemeļamerikā
šķērszobji Astaino abinieku kārtas dzimta, ķermeņa garums - 8-30 cm, oldējēji, parasti vairojas ūdenī, kāpuriem ir ārējās žaunas, pieaugušie dzīvo gan ūdenī, gan uz sauszemes
milžsalamandra Astaino abinieku kārtas segžauņu dzimtas ģints ("Megalobatrachus")
astaiņš Astains
astīts Astains
Akmoļinska Astana - tagadējā Kazahstānas galvaspilsēta; pilsētas nosaukums līdz 1961 g., kad to pārdēvēja par Ceļinogradu
Nursultana Astana — Kazahstānas galvaspilsēta, tās nosaukums 2019.-2022. g.
Akmola Astana — tagadējā Kazahstānas galvaspilsēta, tās nosaukums 1991.-1997. g.
Dzeguze Astašova, apdzīvota vieta Andrupenes pagastā
Zaguzes ezers Astašovas ezers Andrupenes pagastā
Dzeguzes ezers Astašovas ezers Andrupenes pagastā
Astaszewa Astašovas muiža, kura atradās Augšdaugavas apriņķa Dagdas pagastā
astatisks Astatiskā adata - divu magnētadatu savienojums; tām ir pretēji izvietoti poli, tāpēc tās ir mazjutīgas pret Zemes magnētismu
astatijs Astats
astatīns Astats
ekajods Astats; Mendeļejeva paredzētā elementa ar 85. kārtas numuru, nosaukums pirms tā atklāšanas
asta Aste
asts Aste
este Aste
odega Aste
stebere Aste
steberica Aste
lipa Aste (parasti nelieliem dzīvniekiem)
lunte Aste (piem., vilka, lapsas)
strupene Aste, ļipa
astenoģenēze Astēnijas rašanās
astrosfēra Astera centrālā daļa, bez starojuma
astare Astere
astaris Astere
asteris Astere
astra Astere
astrene Astere
astrija Astere
astre Astere ("Aster")
callistephus Asteres
asterionella Asterionellas - kramaļģu nodalījuma fragilāriju dzimtas ģints
asteroīdes Asteroīdi
asteroīds Asteroīdi
Tetīda Asteroīds, diametrs \~90 km, atrodas asteroīdu joslā starp Marsa un Jupitera orbītām, pieder S tipa asteroīdu grupai
mauraga Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Hieracium"), daudzgadīgs stīgojošs lakstaugs ar lancetiski sakārtotām zilganzaļām lapām un dzelteniem ziediem, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~1000 sugu (~15000 formu), Latvijā sastopamas 40-50 sugu no 2 apakšģintīm
vēlpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Leontodon"), lakstaugs ar zarainu stublāju, plūksnaini šķeltām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos
pienene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Taraxacum"), daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem ziediem kurvīšos un piensulu, \~2000 sugu, vairākums no tām sīksugas, kam raksturīga apomikse, Latvijā 3 sugas, >100 sīksugas, maz pētītas
pienene Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugi ar pienenei līdzīgiem ziediem
saulespuķe Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ("Helianthus") ar augsta stublāju un lielu, dzeltenu ziedu; saulgrieze (1)
tausagīzs Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, kura sakņu sistēmas pienainā sula satur kaučuku
topinambūrs Asteru (kurvjziežu) dzimtas saulgriežu ģints suga ("Helianthus tuberosus"), daudzgadīgs lakstaugs ar zarotu stublāju, dzelteniem stobrziediem vai mēlziediem un apaļiem, iegareniem vai bumbierveida bumbuļiem
asteridae Asteru apakšklase
astere Asteru apakšklase - viena no 7 divdīgļlapju klases apakšklasēm ("Asteridae"), kuru nodala 7 rindās
stēvija Asteru dzimtas Dienvidamerikas augs (dzimtene - Paragvaja), kas pasaulē iemantojis slavu kā dabisks saldinātājs ar mazu kaloriju daudzumu, Latvijā audzē kā istabas augu vai siltumnīcās
kotula Asteru dzimtas ģints ("Cotula"), sūnām līdzīgi dekoratīvi dārza augi, pa kuriem drīkst nedaudz staigāt, ziedkopas neievērojamas, mazas, sviestdzeltenas podziņas jūlijā-augustā
asterales Asteru rinda
astere Asteru rinda - divdīgļlapju klases asteru apakšklases taksons ("Asterales"), kurā ir tikai kurvjziežu dzimta
korokija Asteru rindas ģints ("Corokia"), dekoratīvi krūmi, kas brīvā dabā sastopami Austrālijā un Jaunzēlandē, Eiropā audzē podos un siltumnīcās, tām ir mazi zvaigžņveida ziedi
kārklenes Asteru suga "Aster salicifolius", ar kārklam līdzīgām lapām, Latvijas florā savvaļā nav sastopama, audzēta vienīgi dārzos
kokcigotomija Astes kaula incīzija un atbrīvošana no saaugumiem
kokcigektomija Astes kaula izoperēšana
kokcigotomija Astes kaula izoperēšana
stropeņš Astes kaula posms
astinieks Astes kauls (dzīvniekam)
kupēšana Astes saīsināšana noteiktu šķirņu suņiem dzīves pirmajās dienās
virsaste Astes virspuse
astagalis Astgals
astagals Astgals
astesgals Astgals
astgalis Astgals
astigalis Astgals
astīgalis Astgals
astigals Astgals
astigmaoskopija Astigmatisma noteikšana
astigmatometrija Astigmatisma pakāpes noteikšanas metode
anastigmatisms Astigmatisms
astilbe Astilbes - akmeņlauzīšu dzimtas ģints
Ķīnas astilbe astilbju suga ("Astilbe chinensis")
astilboides Astilboīdes
plāksnīšu astilboīde astilboīdu suga ("Astilboides tabularis")
astilbjveide Astilbveide ("Astilboides")
astilboīde Astilbveide ("Astilboides")
Astirvas ezers Astirvas ezers - Atstirves ezers Liezēres pagastā
acteki Astlanas iedzīvotāji - mitoloģija vēsta, ka dievs Uicilopočtli pavadījis viņus no mītiskās vietas Astlanas uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā
aizpūta Astma
dikavica Astma
duselis Astma, aizdusa
kusoņa Astma, aizdusa
aiztusnis Astma, elpas trūkums
dusulis Astma; klepus; apgrūtināta elpošana
smagkrūtis Astmatiķis
dusot Astmatiski stenēt, vaidēt
duselis Astmatisks
aiztusnis Astmātisks cilvēks
dusulains Astmatisks, slims ar aizdusu
dusulīgs Astmatisks, slims ar aizdusu
astoņa Astoņacis
pusdevītas Astoņas ar pusi
G8 Astoņas pasaules lielvalstis (septiņas bagātākās valstis + Krievija - angļu "Group of Eight")
astoņkārtīgs Astoņas reizes
astoņreiz Astoņas reizes
astaņdesmit Astoņdesmit
astuņdesmit Astoņdesmit
astaņdesmitais Astoņdesmitais
astaņdesmits Astoņdesmitais
astuņdesmitais Astoņdesmitais
astuņdesmitgadīgs Astoņdesmitgadīgs
astaņgadīgs Astoņgadīgs
astoņgadējs Astoņgadīgs
astaīņi Astoņi
astaņi Astoņi
astiņ Astoņi
astiņi Astoņi
astuņi Astoņi
octo Astoņi
okto- Astoņi
pusdevīta Astoņi ar pusi
octopodidae Astoņkāji jeb spruti
spruts Astoņkājis - liels, masīvs galvkāju klases jūras dzīvnieku dzimta ("Octopodidae"), raksturīgs maisveida ķermenis un ap muti 8 taustekļi, kuriem ir piesūcekņi
astoņkārtējs Astoņkārtīgs
astuņklasīgs Astoņklasīgs
astuņlīniju Astoņlīniju
astoņš Astoņnieks
astotnieks Astoņnieks
astūtnieks Astoņnieks
kliņģeris Astoņnieks (atzīme skolā)
astiņnītis Astoņnītis
astūņnītis Astoņnītis
astaņpadsmit Astoņpadsmit
astoņpadesmit Astoņpadsmit
astuņpadsmit Astoņpadsmit
tephilla Astoņpadsmit svētību lūgšana - lūgšanu virkne, kurās pirmās trīs ir svētības, pēdējās trīs - pateicības, bet pārējie - lūgumi
astaņpadsmitais Astoņpadsmitais
astaņpadsmits Astoņpadsmitais
astuņpadsmitais Astoņpadsmitais
astoņposmu Astoņposmu ceļš - ceturtā no budisma četrām cildenajām patiesībām, ir disciplīnas un pareizas rīcības ceļš, kas ved uz atbrīvošanos no tālākām pārdzimšanām; ceļa astoņi posmi ir šādi: pareiza izpratne, pareizas vēlmes, pareiza valoda, pareiza izturēšanās, pareiza iztikšana, pareizi centieni, pareiza uzmanība un pareiza pašiedziļināšanās
astoņkārt Astoņreiz
astuņroku Astoņroku
astoņsimtgade Astoņsimt gadu ilgs laikposms
octocorallia Astoņstarainie koraļļi
oktogons Astoņstūru daudzstūris
octiduum Astoņu dienu laiks, termiņš
ennaetērida Astoņu gadu laika sprīdis
oktastils Astoņu kolonnu kārtojums vienā rindā
oktole Astoņu nošu ritmiska figūra, kas rodas, dalot 2 daļās katru kvartoles noti
siziliane Astoņu rindu pants ar atskaņu kārtību ("abababcc"); siciliskais pants
astuņāds Astoņveidīgs
astotdaļa Astotā daļa
pusceturksnis Astotā daļa
sexagesima Astotā svētdiena (sešdesmitā diena) pirms Lieldienām
ķilmis Astotā vai sestā pūra daļa
astaītais Astotais
astaits Astotais
astantes Astotais
astītais Astotais
astīts Astotais
astots Astotais
astūtais Astotais
floreāls Astotais mēnesis (no 20.-21. aprīļa līdz 19.-20. maijam) Franču revolūcijas republikāniskajā kalendārā, ko bija ievedis Konvents 1793. g.
astotklasnieks Astotās klases skolēns
astotniece Astotdaļa
astotnieks Astotdaļa
aktelis Astotdaļa (no kādas mērvienības veseluma)
diždvālektis Astotdaļa pūra
diždvālekts Astotdaļa pūra
strucīte Astotdaļas tilpuma muca
fusa Astotdaļnots
hysterangium Astpūpēži
hysterangeaceae Astpūpēžu dzimta
hysterangiales Astpūpēžu rinda
tragakants Astragālu ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; pārtikas piedeva E413, biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lieto farmaceitiskajā rūpniecībā (tablešu, zāļu graudiņu ražošanā), papīra, tekstilpreču, ādas un konditorejas izstrādājumu rūpniecībā
astroblasts Astrocīta pirmatnējā forma
astrocitoze Astrocītu proliferācija sakarā ar tuvējo neironu bojāeju hipoksijas vai hipoglikēmijas gadījumā
astrofiskais Astrofiskais pants, kam nav strofiskas organizācijas, kas nedalās strofās
astrophytum Astrofīti
punktainais astrofīts astrofītu suga ("Astrophytum myriostigma")
greznais astrofīts astrofītu suga ("Astrophytum ornatum")
rentgenastronomija Astrofizikas nozare, kas pētī kosmisko objektu rentgenstarojumu
asteroseismoloģija Astrofizikas nozare, kas pētī ļoti nelielas izmaiņas zvaigznes spožumā, ko izraisa vielas kustības tās iekšējos slāņos kodolreakciju rezultātā
astrofiziķis Astrofizikas speciālists
astrokodolfizika Astrofizikas virziens, kas, izmantojot teorētiskās un eksperimentālās kodolfizikas atzinumus, pēta procesus, kas saistīti ar ķīmisko elementu sintēzi zvaigznēs
astrolābija Astrolabija
analemma Astrolābija
zvaizdenieks Astrologs
astrometrists Astrometrijas speciālists
nadīrinstruments Astrometrisks instruments vietas platuma un laika noteikšanai, novērojot debess spīdekļus vienādā augstumā
parapēgma Astronomijā laiku tabulas, kad saule lec un noriet, gadskārtas utt.
fotoheliogrāfs Astronomijā lietots instruments Saules fotografēšanai
saplakums Astronomijā un ģeodēzijā, skaitlis, kas raksturo starpību starp debess spīdekļa (vai Zemes) ekvatoriālo un polāro rādiusu
selenogrāfija Astronomijas nozare, kas apraksta un kartografē Mēness virsmas detaļas
astrometrija Astronomijas nozare, kas nodarbojas ar debess ķermeņu redzamo stāvokļu noteikšanu
ūranoloģija Astronomijas nozare, kas nodarbojas ar spīdekļiem un citām debesu parādībām
kosmogonija Astronomijas nozare, kas pētī debess ķermeņu un to sistēmu izcelšanos un attīstību
astrofizika Astronomijas nozare, kas pētī fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos, kā arī to ķīmisko sastāvu
radioastronomija Astronomijas nozare, kas pētī kosmiskos objektus, izmantojot to izstarotos vai atstarotos radioviļņus
selenodēzija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness ģeometrisko formu un izmērus, nosaka Mēness virsmas reljefa raksturlielumus un kartografē Mēness virsmu
selenoloģija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness uzbūvi, tā ķīmiski mineraloģisko sastāvu, izcelšanos un attīstību
planetoloģija Astronomijas nozare, kas pētī planētas
astronoms Astronomijas speciālists
elektrospektrofotometrs Astronomiska ierīce debess objektu spektru mērīšanai ar fotoelektrisko metodi; fotoelektriskais spektrofotometrs
ua Astronomiskā vienība (franču "unite astronomique"); garuma mērvienība, kas vienāda ar vidējo attālumu no Zemes līdz Saulei - 149597870 km
vizēšana Astronomiskā, ģeodēziskā, leņķmēra vai cita instrumenta viziera līnijas (optiskās ass) savietošana ar virzienu uz novērotāja izraudzīto attālo punktu vai debess spīdekli
observatorija Astronomiskiem novērojumiem paredzēts instrumentu un telpu komplekss
zenītteleskops Astronomisks instruments novērotāja vietas ģeogrāfiskā platuma noteikšanai
radioteleskops Astronomisks instruments, kura galvenās sastāvdaļas ir antena un uztvērējs un kuru izmanto kosmisko objektu izstaroto radioviļņu uztveršanai un reģistrēšanai
siderostats Astronomisks instruments; ar kustīgu, plakanu spoguli
bērsters Astronomisks objekts, kas izstaro īsus, bet intensīvus impulsus rentgena vai gamma staru diapazonos
kosmogrāfs Astronoms, debess spīdekļu pētnieks
nirīca Astru un lūku pinums, ko izmanto kā aizsargapklāju, ārstējot mājdzīvnieku dažus uzpampumus, īpaši zirgiem no aizjūga saspiedumiem
astiņāds Astuņāds
origo Asu krustpunkts taisnleņķa koordinātu sistēmā
fokusēšana Asuma iestādīšana fotografējot; skaidra fotoattēla iegūšana, pamatojoties uz saistības likumsakarību, kāda pastāv starp fotoobjektīva projicētā attēla un fotografējamā objekta plakņu attālumu
barkšļi Asumi govs žokļu iekšpusē
skudrums Asums
kreftīgums Asums, pikantums (ēdienam)
skabrums Asums, rakstura cietība
Ossyn Asūne
Mudrilova Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Asūne" daļa
Dzirvaniškys Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaniški" nosaukums latgaliski
Lielie Zeizi Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Zeizi" nosaukuma variants
Leluos Zeizis Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Zeizi" nosaukums latgaliski
Mazā Osiune Asūnes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Asūne” nosaukuma variants
Mazā Osiuna Asūnes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Asūne” nosaukuma variants
Mozuo Osyune Asūnes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Asūne” nosaukuma variants latgaliski
Mozuo Osyuna Asūnes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Asūne” nosaukuma variants latgaliski
Mazie Zeizi Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Zeizi" nosaukuma variants
Mozuos Zeizis Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Zeizi" nosaukums latgaliski
Meņgi Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Meņģi" nosaukums latgaliski
Mudrylova Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mudrilova" nosaukums latgaliski
niedrezerieši Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Niedrezers" iedzīvotāji
Reini Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Reiņi" nosaukums latgaliski
Rubynova Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Rubinova" nosaukums latgaliski
Krīveņi Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Rusački" otrs nosaukums
Zujova Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Zujeva" nosaukuma variants
Osunskaja Asūnes pagasta nosaukums krieviski
Asūne Asūnīca - Sarjankas labā krasta pieteka
Dagda Asūnīcas augštece starp Dagdas un Lielo Asūnes ezeru un Dagdas novadā; Dagdica
Dagdica Asūnīcas augšteces posms starp Dagdas un Lielo Asūnes ezeru; Dagda
Ošupe Asūnīcas kreisā krasta pieteka Krāslavas novadā
Akmineica Asūnīcas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Ķepovas pagastā
AP ASV informācijas aģentūra (angļu "Associated Press")
NCAA ASV Koledžu sporta asociācija (angļu National Collegiate Athletic Association)
kapītis Asvēdere, reņģu veids, parasti ar asakainu vēderu
Šveja Asveja
Osveja Asveja, apdzīvota vieta Baltkrievijā
Ašanti tradicionālās ēkas Ašanti civilizācijas tradicionālās ēkas (_Asante Traditional Buildings_) atrodas Ganā un ir iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā; ēkas veidotas (gk. 18. gadsimtā) no zemes, koka un salmiem, taču tās ir ļoti neaizsargātas no laikapstākļiem; saglabājušās 13 ēkas
Ašmora Ašmoras un Kartjē salas ("Ashmore and Cartier Islands" / Ašmoras un Kartjē Salu Teritorija - "Territory of Ashmore and Cartier Islands") ir Austrālijas ārējā teritorija, platība - 10 ha, neapdzīvoti dabas rezervāti
Astašovas ezers atradās tagadējā Krāslavas novada Andrupenes pagastā uz dienvidiem no Astašovas ciema, 1960. gados ūdens nolaists, apaļo ezerdobi (~1 km diametrā) apņem kontūrgrāvis, kas meliorācijas ūdeņus novada uz Indru, ezera vietā izveidojies krūmains klajums, tā vidū akačains, ovāls purvs; Dzeguzes ezers; Dzegūžu ezers; Zaguzes ezers
Asaru senkapi atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Asaru mājām 8-10 m augstā paugurā (t. s. Kapu kalnā), platība - 100 x 70 m, datēti ar m. ē. 1. gt. sākumu
Reiņu pilskalns atrodas Asūnes pagastā pie Reiņiem, Garā ezera austrumu krastā, ir 10 m augsts paugurs, plakums - 50 x 40 m, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā, kultūrslānis noarts uz nogāzēm, bijis apdzīvots līdz \~5 gs.
Debesbraukšanas sala atrodas Atlantijas okeāna centrālajā daļā (angļu val. "Ascension Island"), Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Sv. Helēnas sala" sastāvdaļa, platība - 88 kvadrātkilometri, 1100 iedzīvotāju (2005. g.)
Asotes pilskalns atrodas Jēkabpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, norobežots 10 m augsts paugurs, ko apliec Dārzupīte jeb Lagzde (senāk Asote), bija apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. m. ē.
Klabaucu pilskalns atrodas Krāslavas novada Asūnes pagastā, pie Klabaucu ciema, \~10-12 m augsts paugurs, plakums - \~50 x 20 m, austrumu pusē norobežo grava, rietumu pusē ieplaka, bijis ilgstoši apdzīvots līdz \~4 gs.; Klabauču pilskalns; Čornaja gora
Grīziņkalna parks atrodas Rīgā, starp Ata, Pērnavas un J. Asara ielu, platība 10,4 ha, tajā aug 16 vietējās un 62 introducēto koku un krūmu sugas (arī >30 t. s. Darmštates priedes)
Grīziņkalns Atsevišķa vidēji augsta kāpa Baltijas ledus ezera līdzenumā Rīgā starp Pērnavas, Jāņa Asara un Ata ielu un dzelzceļu, garums - 0,33 km, augstums - 24 m vjl, to aizņem 1905. g. parks
Ašmora un Kartjē salas Austrālijas ārējā teritorija (_Ashmore and Cartier Islands_) - divas Austrālijas pakļautībā esošas, neapdzīvotas, lēzenu tropisku salu grupas Indijas okeānā, starp Austrāliju, Indonēziju un Timoras salu
ASEM Āzijas un Eiropas samits (Asia-Europe Meeting")
APEC Āzijas un Klusā okeāna valstu ekonomiskās sadarbības organizācija (angļu "Asia-Pacific economic cooperation")
Bagge-Assiten Bages-Asītes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Asītes pagastā
BATUN Baltiešu asociācija apelēšanai ANO (angļu "Baltic Association (Appeal) to the United Nations")
AABS Baltijas studiju veicināšanas apvienība (angļu "Association for the Advancement of Baltic Studies")
arsenopirīts Balts vai pelēks minerāls FeAsS, galvenais arsēna rūdu komponents
ETA Basku separātistu organizācija - "Tēvzeme un brīvība" ("Euskadi Ta Askatasuna"), dib. 1955. g.
laikzvaigzne Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases cietpūpēžu rindas dzimta ("Astraeaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints
Baskunčaks beznoteku sālsnogulu ezers Krievijā, Astrahaņas apgabala austrumos, 21 m zjl., platība - 106 kvadrātkilometri, vidējais dziļums - 0,1 m
Dagons Bībelē, Vecajā Derībā minētais filistiešu labības dievs, kura kults jau minēts Asīrijā, Babilonijā ap 2400 p. m. ē.; viņu tēlo pa pusei zivs, pa pusei cilvēka veidā
Efraims Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba mazdēls, Jāzepa un Asnates otrais dēls, kas piedzima Ēģiptē
Jons Bībelē, Vecajā Derībā, pravietis, kuram Jahve lika doties uz Asīrijas galvaspilsētu Nīnivi, lai sludinātu tai dieva sodu
Asūnes dzirnavu ezers bija uzpludināts uz Asūnes upes, platība - 5 ha
Bagge-Assieten Bijusī muiža, kuras teritorijā Priekules novada Priekules pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Asīte"
Āzami Brāļi ("Asam brothers"), vācu arhitekti, tēlnieki, gleznotāji, izcili baroka pārstāvji (Kosmass Damians, 1686.-1739. g.; Egids Kvirins, 1692.-1750. g.)
Astronomokrulsa Brazīlijas zinātniskā stacija Antarktīdā (_Astronomo Cruls_), Nelsona salas ziemeļaustrumu piekrastē
bronhoaspergiloze Bronhu slimība, ko ierosina "Asperillus" ģints pelējumsēnes
miarsenols C~14~H~11~As~2~N~2~Na~2~O~8~S~2~, amorfs, gaiši dzeltens pulveris, labi šķīst ūdenī
fenildibromoarsīns C6H5AsBr2, plaušu kairinātājs; kaujas gāze
fenildihlorarsīns C6H5AsCl2, plaušu kairinātājs; kaujas gāze
penicidīns C7H6O4, toksiska un kancerogēna antibiotiska viela, kas izolēta no vairākām "Penicillium" un "Aspergillus" sugām
penicilskābe C8H10O4, kancerogēna antibiotiska viela, kas iegūta no vairākām "Penicillium" un "Aspergillus" sugām, šķīst ūdenī
parascaris Cērmju apakškārtas dzimtas "Ascaridae" ģints
vistu cērme cērmju suga ("Ascaridia galli")
cilvēka cērme cērmju suga ("Ascaris lumbricoides")
cūku cērme cērmju suga ("Ascaris suum")
metilarsēnpaskābe CH~3~AsO(OH)~2~, kristāliska viela, arsēna organisks atvasinājums
auripigments citrondzeltens minerāls As~2~S~3~, arsēna sulfīds; no tā iegūst arsēna trioksīdu, ko izmanto stikla atkrāsošanai, ādu un kažokādu konservēšanai
neoarsfenamīns Cl~3~Hl~3~As~2~N;NaO~4~S, arsēnu saturoša organiska viela, dzeltens pulveris, labi šķīst ūdenī
zvaigznīte Čemurziežu dzimtas ģints ("Astrantia"), daudzgadīgi lakstaugi ar staraini šķeltām lapām un sīkiem ziediem vienkāršos čemuros, 9 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga
Pievolga Dabas apgabals Austrumeiropas līdzenumā, Volgas baseina vidusteces un lejteces apvidū, Krievijā, aptuveni no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam
Batpaisaghirs dabas apgabals Kazahstānas Atirau apgabalā un Krievijas Astrahaņas apgabalā
Asūnes ezers dabas liegums Krāslavas novada Asūnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 70 ha, ietver Lilo un Mazo Asūnes ezeru
astašovieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Astašova" iedzīvotāji
fermieši Dagdas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Ferma" iedzīvotāji
kurlinovieši Dagdas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Kurlinova" iedzīvotāji
asūnieši Dagdas novada Asūnes pagasta iedzīvotāji
Aso darbīgs vulkāns Japānā (_Aso san_), Kjusju salas vidienē, liels lēzens lavas krāteris, kurā vairāki jaunāki konusi, augstākais sasniedz 1592 m vjl.
Bandajs Darbīgs vulkāns Ou grēdas dienvidu galā ("Bandai san"), Honsju salā, Japānā, augstums - 1819 m, katastrofāls izvirdums 1888. g., iekļauts Bandaja-Asahi nacionālajā parkā
sparģelis Daudzgadīgs dārzenis ("Asparagus officinalis"), arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām; šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā
Ašķere Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novadā; Astjere
Dārzupīte Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Kūku pagastā, garums - 7 km; Asote; Lagzdes upe; Lazdupīte; Tarzupīte
Indrica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 60 km, kritums - 92 m, sākas no novadgrāvjiem Astašovas (Dzeguzes) ezera (purva) apkaimē; Indra; augštecē līdz Indra ezeram - Dzeguze (senāk arī Zagūze, Zegūze)
astere Dažkārt tā dēvē miķelīti ("Aster"), pēc tās latīniskā nosaukuma
astrolatrija Debess spīdekļu pielūgšana; bija izplatīta, piem., Asīrijā un Babilonijā
upesvēzis Desmitkājvēžu kārtas rāpotājvēžu apakškārtas dzimta ("Astacidae"), kuras pārstāvji ir pielāgojušies dzīvei saldūdeņos
kurvjzieži Didīgļlapju klases augu dzimta ("Compositae syn. Asteraceae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi vai koki, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos un auglis ir sēklenis, šīs dzimtas augi, dzimtā 1150-1300 ģintis, >22000 sugu, Latvijā konstatētas 65 ģintis, \~190 sugu; asteru dzimta
SEATO Dienvidaustrumu Āzijas līguma organizācija (angļu "South-East Asia Treaty Organization"), pastāvēja 1954.-1977. g.
ASEAN Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācija (Bruneja, Kambodža, Indonēzija, Laosa, Malaizija, Birma/Mjamna, Filipīnas, Singapūra, Taizeme un Vjetnama; angļu "Association of South-East Asian Nations")
Dobe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Asares pagastā un Augšdaugavas novada Prodes pagastā, lielākajā daļā tecējuma ir šo novadu un pagastu robežupe, garums - 13 km, kritums - 23 m, tek caur Zuju ezeru; Dobes strauts; Susējiņa
Asupīte Dienvidsusējas labā krasta pieteka; Asupe
Diensdorf Dinsdurbes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Asītes pagastā
asklēpija Divdīgļlapju klases genciānu rindas dzimta ("Asclepiadaceae"), vijīgi krūmi vai lakstaugi, retāk koki, \~290 ģintis, \~2000 sugas, gk. tropu un subtropu joslā, Latvijā konstatētas 2 ģintis
asklēpijaugi Divdīgļlapju klases genciānu rindas dzimta ("Asclepiadaceae"), vijīgi krūmi, lakstaugi, retāk koki ar vienkāršām lapām, kas sakārtotas pretēji vai mieturos; \~300 ģintis, >2000 sugas
Asūnes ezeri divi ezeri Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Asūnes pagastā, 148,6 m vjl., eitrofi
Kalnezers Divpīļu ezers Asares pagastā
Abū Simbela divu klinšu tempļu atrašanās vieta Ēģiptē, Nīlas krastā, kas būvēti 13. gs. p. m. ē. Ramzesa II valdīšanas laikā; Asuānas aizsprosta būves laikā abus tempļus izzāģēja no klints un pacēla 60 m augstāk pilnīgi saglabājot orientāciju un savstarpējo izvietojumu
Vilkupe Dobes labā krasta pieteka Asares pagastā, garums - 7 km
Dzeguze Dzeguzes ezers - Astašovas ezers Andrupenes pagastā
Dzegūžu Dzegūžu ezers - Astašovas ezers Andrupenes pagastā
Asari Dzelzceļa stacija Jūrmalas pilsētā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 30,5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Assern", no 1919. g. tagadējais nosaukums, bet 1927.-1938. g. saucās "Asari I"
Asare Dzirnavupīte Asares un Rubenes pagastā
astāzijas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Astasia"), mikroskopiskas, kustīgas vienšūnas aļģes, sastopamas gk. nelielos stāvošos, parasti pārpurvotos vai stipri piesārņotos ūdeņos, arī notekūdeņos, \~25 sugas, Latvijā konstatēts 14 sugu
EFTA Eiropas brīvās tirdzniecības asociācija (angļu "European Free Trade Association"), izveidota 1960. gadā; bezmuitas režīms ieviests 1967. gadā
asociācija ECMA Eiropas Datoru ražotāju asociācija (angļu "European Computer Manufacturer's Association")
UEFA Eiropas Futbola asociāciju apvienība (angļu "Union of European Football Associations")
SAPARD Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finanšu instruments lauksaimniecības un lauku attīstībai (angļu "Special Assistance Programme for Agriculture and Rural Development")
AEDE Eiropas skolotāju asociācija (franču Association europeenne des enseignants)
ampērsekunde Elektrības daudzuma mērvienība; As
Ganna efekts elektriskās strāvas augstfrekvences svārstību ģenerācija, ja pieliek līdzspriegumu dažiem pusvadītāju materiāliem, piemēram, gallija arsenīdam (GaAs), indija fosfīdam (InP) un kadmija telurīdam (CdTe); efekta cēlonis ir elektronu periodiska paātrināšanās un bremzēšanās stiprā iekšējā elektriskajā laukā
asociācija EISA Elektronikas rūpniecības standartu asociācija (angļu "Electronics Industry Standards Association (EISA)")
tanāze Enzīms, iegūts no "Penicillium" un "Aspergillus" ģints kultūrām; katalizē tanīna pārvēršanos gallusskābē
Eritreja Eritrejas Valsts - valsts ziemeļaustrumu Āfrikā (tigriņu val. "Ērtra"), Sarkanās jūras krastā, platība - 121144 kvadrātkilometri, 5,65 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Asmera, administratīvais iedalījums - 6 zobas
PHARE ES pirmsiestāšanās finanšu instruments (angļu "Poland and Hungary: Assistance for Reconstruction of Economy"); Eiropas Savienības palīdzības programma Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, kas tika uzsākta 1989. g. un sākotnēji bija iecerēta Polijas un Ungārijas tautsaimniecības pārkārtošanai, bet vēlāk šīs programmas ietvaros palīdzību saņēma arī citas valstis
Zuju ezers ezers Asares pagastā, platība - 16,0 ha, dziļums - līdz 8,2 m
Glušaks ezers Asūnes pagastā, platība - 2,4 ha; Fermas ezers; Ferma ezers; Glušaka ezers; Glušoka ezers
Mazais Asūnes ezers ezers Asūnes pagastā, platība - 3,4 ha
Veizinišku ezers ezers Asūnes pagastā, platība - 3,4 ha
Veteraucu ezers ezers Asūnes pagastā, platība — 1,9 ha; Bezdibeņa ezers; Bezdibeņu ezers; Bezdonnoje ezers; Veteravcu ezers
Apsauju ezers ezers Austrumkursas augstienē, Tukuma novada Jaunpils pagastā, 54,8 m vjl., platība — 20 ha, garums — 0,7 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 6,2 m, ovāla ezerdobe zemos krastos, eitrofs ezers, dūņas 0,5-2 m, aizaugums — 10-20%; Apsaujas ezers; Asaujas ezers; Lielapsaujas ezers; Lielapsauju ezers; Lielapsu ezers
Asvejas ezers ezers Baltkrievijā (_Asviejskaje, voziera_), Vitebskas apgabala ziemeļos 131 m vjl., platība - 5280 ha, dziļums - līdz 7,5 m, stipri aizaudzis
Divpīļu ezers ezers Jēkabpils novada Asares pagastā, platība - 1,4 ha; Kalna ezers; Kalnezers
Bubuļu ezers ezers Jēkabpils novada Asares pagastā, platība — 3 ha
Vārkavas ezers ezers Jēkabpils novadā uz Prodes un Asares pagasta robežas, platība — 3,5 ha; Varkovas ezers
Ašuanipi ezers ezers Kanādā (_Ashuanipi Lake_), Ņūfaulendas un Labradoras provinces rietumos
Ašars ezers Kombuļu pagastā, uz ziemeļiem no Krāslavas pilsētas, platība - 19 ha, garums - \~1,1 km; Ašaru ezers, Asaru ezers; Ašera ezers
Galenis ezers Krāslavas novada Asūnes pagastā, platība - 4,3 ha; Galājais; Galējais ezers
Ļutavcu ezers ezers Krāslavas novada Asūnes pagastā, platība — 14,5 ha
Aslikuls ezers Krievijā (_Asly-Kulˈ, ozero_ / _Asylykül_), Baškorostānas Republkā
Lielais Asūnes ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainā, Asūnes pagastā, 148,6 m vjl., platība - 19,5 ha, garums - 0,5 km, platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 2,2 m; Asūnes ezers
Kaitras ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Asūnes pagastā, 159 m vjl., platība - 51,4 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 3,9 m, 2 salas (kopplatība — 2,2 ha), eitrofs, dūņains
Jolzas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Asūnes pagastā, 149,8 m vjl., platība — 52,2 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 1,6 m, eitrofs ezers, aizaugums — 15%; Ilzas ezers
Osvas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Bērziņu pagastā, 167,9 m vjl., platība — 51,8 ha, garums — 1,4 km, platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 8,9 m, lielākais dziļums — 8,9 m, eitrofs, maz aizaudzis; Asvas ezers
Dagdas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, uz austrumiem no Dagdas pilsētas, Dagdas novada Asūnes pagastā, 158,2 m vjl., platība — 498,7 ha, garums — 7,5 km, lielākais platums — 1 km, lielākais dziļums — 19,2 m, krasti slīpi vai stāvi, daudzveidīga ihtiofauna (arī zandarti un zuši), bagāta ornitofauna
Asareits ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, platība - 3,2 ha; Asarīšu ezers; Asarītis
Asarezeriņš ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība mazāka par 1 ha; Asaru-Ķemeru ezeriņš; Ķemerezeriņš
Asarīšu ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - 3 ha; Asarītis; Rubenis; Rubeņu ezers
Asmenītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, garums - \~600 m, lielākais platums - \~400 m, platība - 17 ha; Asmenīša ezers; Asmeņa ezers, Asmeņu ezers
Antropovas ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagasta dienvidrietumu daļā, platība - 15 ha; Antropoles ezers; Asticu ezers
Asarītis ezers Ropažu novada Ropažu pagastā, platība 7,5 ha; Asarīšu ezers; Asaru ezers
Asarītis ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, platība - 1,4 ha; Asariņš; Asarīšu ezers; Asaru ezers
Asmenis ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 4,8 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~250 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Asmaņa ezers, Asmens ezers, Asmeņa ezers; Asmeņu ezers
Atstirves ezers ezers Vidzemes augstienē, Madonas novadā, Liezēres ezeru grupā, 203,6 m vjl., Platība - 20,7 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 350 m, vidējais dziļums - 0,8 m, makšķerēšanas liegums; Actirves ezers; Aktirves ezers; Astirvas ezers; Atsternas ezers
Asarājs ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Cēsu novada Drabešu pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība - 3,2 ha; Asaru ezers; Melnezers
Āraišu ezeri ezeru grupa Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Gaujas Nacionālā parka teritorijā: Āraišu, Vēķu, Lazdiņu, Ziemēnu, Asaru un Mazais Lazdiņu ezers
Glušoks Fermas ezers Asūnes pagastā
Glušaka ezers Fermas ezers Asūnes pagastā
Glušoka ezers Fermas ezers Asūnes pagastā
datu bāzes pārvaldības sistēma dBase firmas _Ashton-Tate Corporation_ izveidota datu bāzes pārvaldības sistēma
dBase Firmas "Ashton-Tate Corporation" izveidota datu bāzes pārvaldības sistēma IBM saderīgiem personālajiem datoriem
klarisietes Franciskāņu sieviešu ordeņa (Nabaga Klāru ordeņa) mūķenes, kuru 1215 dib. Asīzes Klāra; klarisas
klarisas Franciskāņu sieviešu ordeņa (Nabaga Klāru ordeņa) mūķenes, kuru 1215. g. dibinājusi Asīzes Klāra
Galājais Galenis, ezers Asūnes pagastā
Galējais ezers Galenis, ezers Asūnes pagastā
Ferma ezers Glušaks, ezers Asūnes pagastā
Podaleirijs grieķu mitoloģijā - Asklēpija dēls, kurš kopā ar brāli Mahāonu no tēva mantojuši dziednieku mākslu, vēsturiskajos laikos pielūgts kā varonis - dziednieks Tesālijā, Kārijā un Dienviditālijā
Eirs Grieķu mitoloģijā - austrumvējš, kas mīt Arābijā un Persijas pakalnos, viņš bija titāna Astreja un ausmas dieves Ēosas dēls
Mahāons Grieķu mitoloģijā - dziedniecības dieva Asklēpija dēls, kas no tēva bija mantojis ārstniecības mākslu un pie Trojas izārstēja daudzus varoņus
Tlēpolems grieķu mitoloģijā - Hērakla un tesprotiešu valdnieces Astiohes dēls, Rodas salā nodibināja Lindas, Iālisas un Kameiras pilsētu, bija viens no Helenas preciniekiem, tāpēc viņam bija jāpiedalās Trojas karā, kur viņu nogalināja Sarpēdons
Panakeja Grieķu mitoloģijā - izdziedināšanas personifikācija, dziedināšanas dieva Asklēpija meita
Eiripils grieķu mitoloģijā - Kosas salas valdnieks, Poseidona un Astipalejas dēls, kuru nogalināja Herakls, kas pa jūru atgriezās no Trojas
Hekate grieķu mitoloģijā - krēslas, naksnīgu sapņu un burvību dieviete, titanīdu Persa un Astrejas meita, kura no Zeva saņēma varu pār zemes un jūras likteni, Urāns tai dāvāja milzu spēku
Eiripils grieķu mitoloģijā - mīsiešu valdnieka Tēlefa un Priama māsas Astiones dēls, trojiešu sabiedrotais, kas Priamam palīgā atveda lielu mīsiešu karapulku; kad Troja krita, viņu nogalināja Ahileja dēls Neoptolems
Ēosa grieķu mitoloģijā - rīta blāzmas dieviete, titāna Hiperīona un titanīdas Tejas meita, Hēlija un Selēnas māsa, kas kopā ar Astraju radīja vējus: Boreju, Notu unZefīru, kā arī zvaigznes; atbilst seno romiešu Aurorai
Nots Grieķu mitoloģijā - rītausmas dievietes Ēosas un Astraja dēls, dienvidu vēja personifikācija, kas nesa mitrumu un miglu
Melanips grieķu mitoloģijā - tēbiešu varonis, Astaka dēls, kas aizstāvēja dzimto pilsētu karagājienā "Septiņi pret Tēbām", nāvīgi ievainoja Tīdeju vēderā, taču viņu pašu tūlīt nogalināja Amfiarājs
Koronīda Grieķu mitoloģijā - Tesālijas lapita Flegija meita, Apollona iemīļotā un dziedniecības dieva Asklēpija māte, kas, gaidot dieva bērnu, kļuva viņam neuzticīga ar mirstīgo cilvēku Ishiju
Amfitrions Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Alkaja un Pelopa meitas Astidamijas dēls un Perseja mazdēls, kura prombūtnes laikā Zevs viņa veidolā ieradās pie viņa sievas Alkmēnes, kā rezultātā piedzima Hērakls
Pallants grieķu mitoloģijā - titāna Krija un Eiribijas dēls, Astraja un Perses brālis, kuram un okeanīdai Stiksai piedzima Uzvara (Nīke), Spēks, Vara un Skaudība
Hriseīda Grieķu mitoloģijā - trojiešu priestera Hrīsa meita, kuras īstais vārds bija Astinoma
Higieja Grieķu mitoloģijā - veselības personifikācija, ārstniecības dieva Asklēpija meita
Zefīrs grieķu mitoloģijā - viens no Astraja un ausmas Eosas dēliem, Boreja un Notas brālis, rietumu vēja dievs
Borejs grieķu mitoloģijā - ziemeļvēja dievs, titanīdu Astrejas (zvaigžņotās debess) un Ēosas (rītausmas) dēls, Zefira un Nota brālis, tiek attēlots kā varens dievs ar spārniem un gariem matiem
Telesfors Grieķu mitoloģijā atveseļošanās dievs, Asklēpija un Higieijas pavadonis
ĢA Ģenerālā Asambleja (ANO ĢA)
arsēnskābe H3AsO4
arsēnpaskābe HAsO~2~, brīvā veidā nav iegūta
naksnene himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Asterophora"), Latvijā konstatētas 2 sugas, mikotrofiskas sēnes, kas aug jauktos mežos uz trūdošām cepurīšu sēnēm — pienainēm un bērzlapēm
Rubenes pagasta teritorija ievērojami palielinājusies padomju laika pārkārtojumos gk. uz pirmskara Bebrenes un Asares pagastu rēķina
Arunāčala Pradēša Indijas Republikas štats, atrodas valsts austrumos, administratīvais centrs - Itānagara, robežojas ar Asamas un Nāgālendas štatu, kā arī ar Butānu, Ķīnu un Mjanmu, platība - 83743 kvadrātkilometri, 1200000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - asamiešu, hindi, angļu
Dzeguze Indricas upes augšteces nosaukums līdz Indra ezeram, iztek no Astašovas purva (bijušā Astašovas ezera) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
CIREA Informācijas, diskusiju un apmaiņas centrs patvēruma jautājumos ("Centre for Information, Discussion and Exchange on Asylum")
ANSA Itālijas informācijas aģentūra (itāļu "Agenzia Nazionale Stampa Associata")
Asti province Itālijas Pjemontas reģiona province ("Provincia di Asti"), platība — 1505 kvadrātkilometri, 221700 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 118 komūnās
Sv. Asīzes Francisks itāļu baznīcas darbinieks (Francis of Assisi; 1181.-1226. g.), 1209. g. nodibināja Franciskāņu ordeni, kas atbalstīja askētismu, sludināja prieku un cilvēkmīlestību
Bērziņu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, apvienojot daļu bijušā Asūnes, Ezernieku (Bukmuižas) un Šķaunes pagasta
Jēkabpils novads izveidots 2009. g. bijušajā Jēkabpils rajonā, ietvēra Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagastu, 2021. g. pievienoti Aknīstes, Asares, Atašienes, Elkšņu, Gārsenes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Rites, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Viesītes un Vīpes pagasts, kā arī Jēkabpils pilsēta
Asuka Japānas zinātniskā stacija Antarktīdā (_Asuka_), netālu no Rīsera-Larsena jūras piekrastes, slēgta
YMCA Jaunatnes kristīgā savienība (angļu "Young Men's Christian Association")
YWCA Jaunatnes kristīgā savienība (angļu "Young Women's Christian Association")
Maklaja krasts Jaungvinejas salas ziemeļaustrumu piekraste gar Astrolaba līci un Vitjaza šaurumu \~300 km garumā, aizmugurē Piekrastes kalnu grēdas, mitrs tropu klimats, mūžzaļie meži
ancenieši Jēkabpils novada Asares pagasta apdzīvotās vietas "Ancene" ("Ancine", "Encene") iedzīvotāji
asarieši Jēkabpils novada Asares pagasta apdzīvotās vietas "Asare" iedzīvotāji
Papališķi Jēkabpils novada Asares pagasta apdzīvotās vietas "Kokneši" otrs nosaukums
patmalnieki Jēkabpils novada Asares pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" iedzīvotāji
dzeloņgalve Jūras dzeloņgalve - asarveidīgo kārtas platgalvju dzimtas suga ("Taurulus bubalis syn. Aspicottus bubalis"), izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Baltijas jūrā pie Latvijas krastiem sastopama ļoti reti, pēdējo reizi reģistrēta 1929. g.; zilais jūrasbullis
Aspicottus bubalis jūras dzeloņgalve ("Taurulus bubalis syn. Aspicottus bubalis")
zilais jūrasbullis jūras dzeloņgalve ("Taurulus bubalis syn. Aspicottus bubalis"), platgalvju dzimtas suga
Astrolaba līcis jūras līcis Bismarka jūras dienvidos (_Astrolabe Bay_), Papuā-Jaungvinejā, Jaungvinejas salas ziemeļaustrumu daļā, pie Maklaja krasta, garums - \~37 km, platums - 34 km, dziļums - 40-106 m
Asida līcis jūras līcis Filipīnās (_Asid Gulf_), Bikolas reģiona dienvidu daļā, Masbates salas dienvidos
Asināras līcis jūras līcis Itālijā (_Asinara, Golfo dell’_), Sardīnijas salas ziemeļrietumos, rietumos norobežo arī Asināras sala
Gorgānas līcis jūras līcis Kaspijas jūras dienvidu daļā, Irānas piekrastē, iesniedzas sauszemē — 63 km, platums — 11 km, dziļums — līdz 4 m; Astrabadas līcis
asarieši Jūrmalas pilsētas daļas "Asari iedzīvotāji
dimasi Kačaru tautas grupa, dzīvo Indijā, Asamas štata dienvidaustrumu kalnu rajonos; kalnu kačari
barameči Kačaru tautas grupa, dzīvo Indijā, Asamas štata līdzenumu rajonos, viena no līdzenumu kačaru grupām
bari Kačaru tautas grupa, dzīvo Indijā, Asamas štata līdzenumu rajonos, viena no līdzenumu kačaru grupām
astrofīts Kaktusu dzimtas ģints ("Astrophytum")
Kalna Kalna ezers - Divpīļu ezers Asares pagastā
Asahi kalna virsotne Japānā (_Asahi-dake_), Hokaido salā, Abaširi departamentā
Ašākifs kalna virsotne Jordānijā (_Ashāqif, Jabal al_), Mefrakas muhāfazā, augstums - 1049 m
Asedžrāds kalniene Alžīrijā (_Asedjrad_), Adrāras un Tananrāsetas vilājā, augstākā virsotne - 705 m
Cara kalns kalns Latgales augstienes dienvidaustrumu malā, Krāslavas novada Asūnes pagastā, 7 km no Dagdas, absolūtais augstums - 186 m vjl., relatīvais augstums - 35 m
Asotriba kalns Sudānā (_‘Asotribā, Jabal_), Bahr el Ahmeras vilājas ziemeļaustrumos, netālu no Ēģiptes robežas, augstums - 2215 m
Boķu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas grēdā, starp Asmenīša un Talejas ezeru, Madonas novada Vestienas pagastā, tas ir pirmmasīva virsotne ar stāvām, gravu saposmotām nogāzēm, absolūtais augstums - 276,8 m vjl., relatīvais augstums - 37 m
Asbesbērhi kalnu grāda Dienvidāfrikā (_Asbesberge_), Ziemeļkāpas provincē, augstākā virsotne - 1645 m (Jaspers)
Baraili grēda kalnu grēda Indijā, Asamas, Nāgālendas un Manipuras štatā, augstākā virsotne - 2080 m
Aspromontes grēda kalnu grēda Itālijā (_Asppromonte_), Kalabrijas pussalas un Kalabrijas Apenīnu dienvidos, augstākā virsotne - 1955 m (Montalto)
Asāba kalnu grēda Mauritānijā (_El ’Açâba_), Asābas un Gidimakas vilājā
Afolle kalnu grēda Mauritānijas dienvidos (_Affollé, Massif de l’_), Asābas un Rietumhodas vilājā
Asīra kalni kalnu grēda Saūda Arābijā (_‘Asīr, Jabal al_), Asīras mintakā
Sihotealins Kalnu sistēma Krievijas Tālajos Astrumos (Piejūras un Habarovskas novadā), veido ūdensšķirtni starp Amūras un Japāņu jūras baseinu, garums - 1200 km, platums - 200-250 km, vidējais augstums - 800-1000 m, augstākā virsotne - 2077 m
salate Karpu dzimtas suga ("Aspius aspius"), slaida, ātraudzīga saldūdens zivs ar pilnīgu sānu līniju, lielu muti un konisku purnu; meža vimba
Ceļinograda Kazahstānas mūsdienu galvaspilsētas Astanas nosaukums padomju laikā
Kazahstāna Kazahstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kaz. val. "Qazaqstan"), platība - 2717300 kvadrātkilometru, 16196800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Astana, administratīvais iedalījums - 14 apgabalu un 3 īpašas nozīmes pilsētas, robežojas ar Krieviju, Ķīnu, Kirgizstānu, Uzbekistānu un Turkmenistānu, dienvidrietumu daļu apskalo Kaspijas jūra
Kaziranga Kazirangas nacionālais parks Indijā, Asamas štatā, Bramaputras kreisajā krastā, platība - 520 kvadrātkilometru, dibināts 1908. g., lai aizsargātu degunradžus
Benkišangula Gumiza kilils Etiopijā ("Benishangul Gumiz"), administratīvais centrs - Asosa, platība - 49289 kvadrātkilometri, 670800 iedzīvotāju (2007. g.)
Benišngula Gumiza kilils Etiopijas rietumu daļā, pie Sudānas robežas, robežojas ar Adamas un Oromijas kililu, administratīvais centrs - Asosa
Klabauči Klabauci - apdzīvota vieta Asūnes pagastā
Klaparu Klaparu ezers - atrodas Smiltenes novada Raunas pagastā, platība - 1,6 ha; Asaru ezers
AIAC Klasiskās arheoloģijas starptautiskā asociācija (franču "Association internationale d'archeologie classique")
Kovadonga Kovadongas nacionālais parks ("Covadonga") atrodas Spānijas ziemeļu daļā (Astūrijā), Kantabrijas kalnos, platība - 170 kvadrātkilometru, dibināts 1916. g., parkam vēsturiska nozīme: 718. g. spāņi šeit apturēja arābu iekarotāju tālāko virzīšanos (Rekonkistas sākums)
asterionellas Kramaļģu nodalījuma fragilāriju dzimtas ģints ("Asterionella"), šauri lineāras, bruņās ietvertas kramaļģes, kas veido zvaigžņveida kolonijas, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
Aprobauci Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Aprobavci" nosaukuma variants
Osiuna Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Asūne" nosaukuma variants
Osiune Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Asūne" nosaukuma variants
Osiuns Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Asūne" nosaukuma variants
Osyuna Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Asūne" nosaukuma variants latgaliski
Osyune Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Asūne" nosaukuma variants latgaliski
Osyuns Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Asūne" nosaukuma variants latgaliski
Butkuoni Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Butkoni" nosaukums latgaliski
Jolza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Karaļova" cits nosaukums
Aldza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Karaļova" otrs nosaukums
Aldza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Karaļova" otrs nosaukums
Ļutauci Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Ļutavci" nosaukuma variants
Mazā Aldza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Jolza" nosaukuma variants
Mozuo Aldza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Jolza" nosaukuma variants latgaliski
Mozuo Jolza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Jolza" nosaukuma variants latgaliski
račevieši Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Račeva" iedzīvotāji
Račova Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Račeva" nosaukuma variants
celte Krāsu miešķis ("Asperula tinctoria")
meziķe Krāsu miešķis ("Asperula tinctoria")
Novolazarevskaja Krievijas zinātniskā stacija Antarktīdā, Karalienes Modas Zemes Princeses Astridas krastā, Širmahera oāzē 99 m vjl.
rooibos Krūms "Aspalathus linearis", no kura lapām iegūst bezkofeīna tēju ar zemu tanīna līmeni
laupītājmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Asilidae"), vidēji lielas un lielas mušas (ķermeņa garums - 6-30 mm), pieaugušie indivīdi pārtiek no citiem kukaiņiem, gk. sausos un siltos apvidos, \~5000 sugu, Latvijā konstatētas 29 sugas
astainā kumeļpēda kumeļpēdu suga ("Asarum caudatum")
parastā kumeļpēda kumeļpēdu suga ("Asarum europaeum"), kas konstatēta arī Latvijā
kurkumi Kurkumu zāles, kumeļpēdas ("Asarum")
compositae Kurvjziežu dzimtas "Asteraceae" nosaukuma sinonīms
miķelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Aster"), dekoratīvs lakstaugs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem, \~250 sugu (no kurām dažas dēvē par ziemasterēm), savvaļā Latvijā konstatētas 2 sugas
asku ķērpji ķērpju nodalījuma klase ("Ascolichenes"), lapoņus veido asku sēnes, kurām ir raksturīga simbioze ar aļģēm, 20000 sugu, Latvijā konstatēta 481 suga, kas pieder pie 8 rindām
arsēns ķīmiskais elements, kam ir metāliskas un nemetāliskas modifikācijas un ko izmanto medicīnā un tehnikā, periodiskās sistēmas 33. elements (V grupa); simbols As, atommasa 74,92, ir vairāki alotropi veidi, izplatītākais ir pelēkais arsēns ar metāla īpašībām
Dzirnavupīte Lāčupītes kreisā krasta pieteka Rubenes pagastā, augštece Asares pagastā
Laidiņu Laidiņu ezers - atrodas Aknīstes novada Asares pagastā, platība - 2,3 ha
Asote Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., atradās Aiviekstes kreisajā krastā ap Asotes pili un ietilpa Jersikas zemē, novada teritorijā atradās 3 pilskalni un \~10 kapulauki (11.-13. gs.), tika iekļauts Rīgas arhibīskapijā, 14. gs. par novada centru kļuva Krustpils
Lepene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., ietilpa Jersikas valstī, 1211. g. nonāca Rīgas bīskapa varā, domājams, ka atradies uz austrumiem no Asotes un aizņēma tagadējo Jēkabpils novada Atašienes pagastu un Līvānu novada Rudzātu pagastu; ar nosaukumu "terra Lepen" kopā ar Jersiku un Preiļiem minēts vēl kādā 1348. g. dokumentā
LAB Latvijas Astronomijas biedrība
ALTA Latvijas Tūrisma aģentu asociācija (angļu "Association of Latvian Travel Agents") - profesionāla sabiedriska organizācija (biedrība), kura apvieno Latvijas tūrisma aģentus un tūrisma operatorus ar mērķi veicināt vietējā un starptautiskā tūrisma attīstību, nodrošināt kvalitatīvus tūrisma pakalpojumus, garantēt savu biedru profesionālo godīgumu attiecībās ar klientiem un partneriem, stiprināt saites ar līdzīgām organizācijām pasaulē u. c., Starptautiskās tūrisma aģentu asociāciju federācijas (UFTAA) biedre
Astrofizikas laboratorija Latvijas Zinātņu akadēmijas zinātniskās pētniecības iestāde, nodibināta 1958. g. reorganizējot Fizikas un matemātikas institūta Astronomijas sektoru par patstāvīgu laboratoriju; 1967. g. pārdēvēta par Radioastrofizikas observatoriju
Nīns Leģendārs Asīrijas valdnieks, Asīrijas valsts un galvaspilsētas Nīnives dibinātājs
Astūrijas lidosta lidosta Spānijas ziemeļos (_Asturias_), Astūrijas autonomajā apgabalā, Biskajas līča piekrastē
Nāsira ezers Lielā Asuānas aizsprosta ūdenskrātuve Nīlā, Ēģiptē un Sudānā, platība - 5000 kvadrātkilometru, garums - \~560 km (160 km Sudānā), platums - 10 km, vidējais dziļums - 32,8 m
Tobas ezers lielākais ezers Indonēzijā ("Toba"), Sumatras salas Bataka plato tektoniskajā ieplakā 911 m vjl., platība - \~1300 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 529 m, kalnaina sala (Samosira, 640 kvadrātkilometru), notece pa Asahanas upi uz Malakas šaurumu
P. A. Lielbritānijas informācijas aģentūra (angļu "Press Association")
asfodele Liliju dzimtas ģints ("Asphodeline"), graudzālēm līdzīgi Vidusjūras apgabala augi
asparāgs Liliju rindas dzimta ("Asparaginaceae")
asparāgaugi Liliju rindas dzimta ("Asparaginaceae"), daudzgadīgi lakstaugi un krūmi, lapas reducētas, to žāklēs filoklādiji - pārveidoti zari, kas veic lapu funkcijas; 4 ģintis, \~300 sugu, Latvijā tikai reti sastopams ārstniecības asparāgs jeb sparģelis, ko daudzviet audzē gan kā dārzeni, gan krāšņumaugu
aspidistra Liliju rindas ģints ("Aspidistra"), kas savvaļā aug Himalajos, Ķīnā, Japānā, audzē augu mājās un dzīvokļos, pastāvīgi zaļš krāšņumaugs ar 30-50 cm garām lapām un tumši violetiem ziediņiem pie pašas zemes
abori Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
aki Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
dafli Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
miri Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
mišmi Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
apatani Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
Baldones observatorija LU Astronomijas institūta Astrofizikas observatorija Baldonē, 1968.-1997. g. ZA Radioastrofizikas observatorija, 1958.- 1967. ZA Astrofizikas laboratorija
smaržīgais miešķis madaru ģints suga ("Galium odoratum" syn. "Asperula odorata"), kas senāk tika pieskaitīta miešķu ģintij
astats mākslīgi iegūts radioaktīvs elements, simbols At (lat. "Astatinum"), periodiskās sistēmas VII grupa, atomnumurs 85, visi pazīstamie 22 izotopi ir radioaktīvi, pēc ķīmiskajām īpašībām tuvs jodam un polonijam, dabā konstatēts torija un urāna skaldproduktos
Ašoka Maurju dinastijas valdnieks Senajā Indijā (Ashoka; 304.-232. g. p. m. ē.; valdnieks no 268. g.); apvienoja Indiju, Afganistānu un Pakistānu; ieviesa budismu
kaducejs Medicīnas simbols, ko attēlo kā Asklēpija zizli, ap kuru apvijusies čūska (gudrības simbols)
pikaza Mērkaziņa ("Gallinago gallinago", senāk "Ascalopax gallinago")
krāsu miešķis miešķu suga ("Asperula tinctoria"), Latvijā aizsargājama
Alpu miķelīte miķelīšu suga ("Aster alpinus"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu
virsāja miķelīte miķelīšu suga ("Aster amellus")
sirdslapu miķelīte miķelīšu suga ("Aster cordifolius")
izplestā ziemastere miķelīšu suga ("Aster divaricatus")
sārteņu ziemastere miķelīšu suga ("Aster ericoides")
sānziedu ziemastere miķelīšu suga ("Aster lateriflorus")
Jaunanglijas miķelīte miķelīšu suga ("Aster novae-angliae")
Jaunanglijas ziemastere miķelīšu suga ("Aster novae-angliae")
Jaunbeļģijas miķelīte miķelīšu suga ("Aster novi-belgii")
Jaunbeļģijas ziemastere miķelīšu suga ("Aster novi-belgii")
vītolu miķelīte miķelīšu suga ("Aster salignus", senāk "Aster salicifolius"), sastopama kā dārzbēglis samērā reti
laimiņlapu miķelīte miķelīšu suga ("Aster sedifolius")
jūrmalas miķelīte miķelīšu suga ("Aster tripolium"), Latvijā aizsargājama
miķiļnīca Miķelīte ("Aster tripolium")
asterene Miķelīte ("Aster")
ziemastere Miķelīte ("Aster")
Bāha mintaka Saūda Arābijā (_Al Bāḩah_), robežojas ar Mekas un Asīras mintaku
Asīra mintaka Saūda Arābijas Karalistē (_‘Asīr_), atrodas valsts dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Abha
Asjūta muhāfaza Ēģiptē (_Asyūț_), robežojas ar Minjas, Bahr el Ahmaras, Sauhāgas un Vādī el Džedīdas muhāfazu
NBA Nacionālā Basketbola asociācija - ASV profesionālā basketbola organizācija (angļu "National Basketball Association")
Astribladaunsu nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā (_Astrebla Downs National Park_), Kvīnslendas dienvidrietumu daļā
Aštūm el Gemīla nacionālais parks nacionālais parks Ēģiptē (_Ashtūm al Jamīl_), Būrsaīdas muhāfazas ziemeļos, Vidusjūras piekrastē
Asināras nacionālais parks nacionālais parks Itālijā (_Asinara, Parco Nazionale_), Vidusjūrā, ietver Asināras salu un jūras akvatoriju ap to
Ašidzuri Uvakai nacionālais parks nacionālais parks Japānā (_Ashizuri-Uwakai National Park_), Koči prefektūrā, Šikoku salas dienvidu daļā
Aso-Kudžu nacionālais parks nacionālais parks Japānā (_Aso-Kuju_), Kjusju salā, Oitas prefektūrā
Aspairinga kalna nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandē (_Mount Aspiring National Park_), Dienvidsalas dienvidrietumu daļā
Asīra nacionālais parks nacionālais parks Saūda Arābijā (_‘Asīr MP_), Asīras mintakas dienvidos
pūpēžu naksnene naksneņu ģints suga ("Asterophora lycoperdoides")
parazītiskā naksnene naksneņu ģints suga ("Asterophora parasitica", syn. "Nyctalis parasitica")
Ašmora rifs nedaudz virs ūdens saredzamu klinšu grēdas (_Ashmore Reef_) Timoras jūras rietumos, Ašmora un Kartjē salu ziemeļos
Ašmora rifs nedaudz virs ūdens saredzamu klinšu grēdas (_Ashmore Reef_) Torresa šauruma austrumos, Koraļļu jūras rietumos
Asampšena neliela sala Seišalās (_Assumption_), Ārējo Seišelu salu Aldabras salu rietumu daļā
Asijas salas nelielas salas Klusajā okeānā (_Asia, Kepulauan_), uz ziemeļiem no Radžampatu salām, Indonēzijas teritorija
cērme Nematožu klases apakškārta ("Ascaridata"), līdz 30 cm garš parazītisks velteniskais tārps (dzīvnieku, arī cilvēku organismā)
Asnes apmetnes neolīta un agrā bronzas laikmeta dzīvesvietas, kas atrodas Asnes krastā \~1 km no tās ietekas Lubāna ezerā
itakonskābe Nepiesātināta dikarbonskābe, balta kristāliska viela, šķīst ūdenī un spirtā; iegūst, pārraudzējot cukuru ar mikroskopisko sēni "Aspergillus terreus"
aspergili Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma monīliju dzimtas pelējumsēnīšu ģints ("Aspergillus"), 50-60 sugu, Latvijā konstatēts \~20 sugu
Drente Nīderlandes province, platība - 2683 kvadrātkilometri, 489000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Asena
Alberta Nīla Nīlas augšteces posma nosaukums no Alberta ezera līdz Asvas ietekai (_Albert Nile_), Ugandā, garums - \~200 km
Bahreldžebela Nīlas nosaukums Dienvidsudānā ("Bahr el Jebel"), no Asvas ietekas Nīlā līdz Gazalas ietekai
Nodaggen Nodegu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Asītes pagastā
Krāslavas novads novads Latvijas dienvidaustrumos, 2009.-2021. g. ietvēra Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Krāslavas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagastus, kā arī Krāslavas pilsētu, 2021. g. pievienoti Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Kastuļinas, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu, Šķaunes un Šķeltovas pagasts, kā arī Dagdas pilsēta, robežojas ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas novadu, kā arī ar Baltkrieviju
NYHA Ņujorkas Sirds asociācija (angļu "New York Heart Association")
melnā ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris filix-mas", arī "Aspidium filix-mas")
Aizkraukles pagasts pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Aizkraukles ciemā, aptver Aizkraukles pilsētu no 3 pusēm, robežojas ar Skrīveru, Kokneses un Jaunjelgavas pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Ascheraden, krieviski - Ašeradenskaja
Aizvīķu pagasts pagasts bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagastā; bijušie nosaukumi: Aizviķu pagasts, vāciski - Aiswicken, krieviski - Asvikenskaja
Rubenes pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Rubeņos, robežojas ar Leimaņu, Zasas, Dunavas, Asares, Aknīstes un Leimaņu pagastu, kā arī ar Ilūkstes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Rubinen, krieviski — Rubenskaja
Aknīstes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, gandrīz pilnībā aptver Aknīstes pilsētu, robežojas ar Elkšņu, Kalna, Leimaņu, Asares un Gārsenes pagastu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Aknīstes pilsētas lauku teritorija, krieviski - Okņistskaja
Asares pagasts pagasts Jēkabpils novadā, kas sāka veidoties Asares muižas teritorijā 1866. g., robežojas ar Gārsenes, Aknīstes, Rubenes un Prodes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski - Assern, krieviski - Asernskaja
Gārsenes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Aknīstes un Asares pagastu, Aknīstes pilsētu un Augšdaugavas novadu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Garssen, krieviski — Garsenskaja
Ķepovas pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Neikšānos, robežojas ar Robežnieku, Asūnes, Svariņu un Bērziņu pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Asūnes pagasta dienvidaustrumu daļā
Dagdas pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Ozoliņos (Ūzuleņos), gandrīz aptver Dagdas pilsētu (izņemot to pilsētas daļu, kas ir tieši Dagdas ezera krastā), robežojas ar Andzeļu, Ezernieku, Svariņu, Asūnes, Konstantinovas un Andrupenes pagastu
Konstantinovas pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Andrupenes, Dagdas, Asūnes, Robežnieku, Skaistas un Aulejas pagastu
Svariņu pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Ezernieku, Šķaunes, Bērziņu, Ķepovas, Asūnes un Dagdas pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā ietilpst daļa pirmskara Ezernieku un Asūnes pagasta teritorijas
Robežnieku pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Indras, Kalniešu, Skaistas, Konstantinovas, Asūnes un Ķepovas pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; bijušais nosaukums — Pustiņas pagasts (līdz 1938. g.)
vairogpaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Aspidiaceae syn. Dryopteridaceae"), nelieli vai lieli daudzgadīgi vienādsporu (izosporu) lakstaugi, saknenis īss un stāvs vai tievs, ložņājošs, 25 ģintis, Latvijā konstatētas 3 ģintis; ozolpaparde
sīkpaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Aspleniaceae"), pie kuras pieder augi ar rombiskām, apaļīgām vai eliptiskām lapu plūksnām un garenām sporangiju kopām
garastes paradīzesputns paradīzesputnu suga ("Astrapia mayeri")
Asunsjona Paragvajas galvaspilsēta (_Asunción_), atrodas Paragvajas upes kreisajā krastā, valsts vienīgā lielpilsēta, 507000 iedzīvotāju (2007. g.), upes osta
Pilkomajo Paragvajas labā krasta pieteka Bolīvijā, Paragvajas un Argentīnas robežupe (sp. val. "Pilcomayo"), garums - 1200 km, sākas Centrālajos Andos, grīvā Paragvajas galvaspilsēta Asunjona; Pilkomaja
Paragvaja Paragvajas Republika - valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā (sp. val. "Paraguay"), platība - 406752 kvadrātkilometri, 6375800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Asunsjona, administratīvais iedalījums - 17 departamentu un 1 galvaspilsētas distrikts, robežojas ar Bolīviju, Brazīliju un Argentīnu
kumeļa pēdi parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
cūkpipari Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
kumeļpēdiņas Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
kumeļpēdiņš Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
mežpipari Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
palagzde Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
palagzdene Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
palagzdenes Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
palegzdi Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
piparlapas Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
piparnāji Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
pipernājas Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
pipernāji Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
pipernājs Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
Asares parks parks Jēkabpils novada Asares pagastā, platība — 6,7 ha, reljefs līdzens, kompozicionāli vērtīgākā ir parka daļa uz austrumiem no bijušās muižas pils, aug 26 vietējās un 27 introducētās koku un krūmu sugas
WABBA Pasaules Amatieru bodibildinga (kultūrisma) asociācija (angļu "World Amateur Body-Building Association")
WBA Pasaules Boksa asociācija, nodibināta 1921. gadā (angļu "World Boxing Association")
WADP Pasaules Dinamiskās psihiatrijas asociācija (angļu "World Association for Dynamic Psychiatry")
WAPD Pasaules Invalīdu asociācija (angļu "World Association of Persons with Disabilities")
WAIMH Pasaules Jaundzimušo un zīdaiņu garīgās veselības asociācija (angļu "World Association for Infant Mental Health")
WADEM Pasaules Katastrofu un neatliekamās medicīnas asociācija (angļu "World Association for Disaster and Emergencv Medicine")
WALT Pasaules Lāzerterapijas asociācija (angļu "World Association for Laser Therapy")
WMA Pasaules Medicīnas asociācija (angļu "World Medical Association")
WAME Pasaules Medicīnas redaktoru asociācija (angļu "World Association of Medical Editors")
WPDA Pasaules Pārkinsona slimības asociācija (angļu "World Parkinson Disease Association") -
WPA Pasaules Psihiatrijas asociācija (angļu "World Psychiatric Association")
WASP Pasaules Sociālpsihiatrijas asociācija (angļu "World Association for Social Psychiatry")
WAHEC Pasaules Veselības, vides un kultūras asociācija (angļu "World Association of Health, Environment and Culture")
Daugavpils apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aiviekstes, Asūnes, Aulejas, Biķernieku, Dagdas, Izvaltas, Jāsmuižas, Kalupes, Kapiņu, Krāslavas, Krustpils, Līksnas, Līvānu, Naujenes, Piedrujas, Preiļu, Pustiņas, Rudzētu, Skaistas, Ungurmuižas, Vārkavas, Vīpes un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Madonas un Rēzeknes apriņķi, kā arī ar Krieviju un Poliju
Ilūkstes apriņķis pastāvēja 1819.-1949 g., ietvēra (1935. g.) Aknīstes, Asares, Bebrenes, Demenes, Dvietes, Gārsenes, Kaplavas, Kurcuma, Lašu, Laucesas, Pilskalnes, Prodes, Raudas, Rubenes, Salienas, Silenes, Skrudalienas, Susējas un Sventas pagastu, robežojās ar Jēkabpils un Daugavpils apriņķi, kā arī ar Poliju un Lietuvu
Liepājas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizteres, Aizviķu, Asītes, Bārtas, Bunkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Ezeres, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Krotes, Medzes, Nīcas, Nīgrandas, Pērkones, Priekules, Purmsātu, Rāvas, Rucavas, Tadaiķu, Tāšu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgaļu, Virgas un Ziemupes pagastu, robežojās ar Aizputes, Kuldīgas un Jelgavas apriņķi, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
Krāslavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Krāslavas un Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Aulejas, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kastuļinas, Kombuļu, Konstantinovas, Krāslavas, Ķepovas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas, Svariņu, Šķaunes, Šķeltovas un Ūdrīšu pagastu, robežojās ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas rajonu, kā arī ar Baltkrieviju
Jēkabpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Jēkabpils pilsētu, Aknīstes un Viesītes pilsētu ar lauku teritoriju, Ābeļu, Asares, Atašienes, Dignājas, Dunavas, Elkšņu, Gārsenes, Kalna, Krustpils, Kūku, Leimaņu, Mežāres, Rites, Rubenes, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Vīpes un Zasas pagastu, robežojās ar Aizkraukles, Madonas, Preiļu un Daugavpilsrajonu, kā arī ar Lietuvu
Dagdas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Latgales austrumu daļā, ietvēra Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu un Šķaunes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Aglonas, Rēzeknes, Ludzas un Zilupes novadu, kā arī ar Baltkrieviju
Aknīstes novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Aknīstes pilsētu, Aknīstes, Asares un Gārsenes pagastu, 2021. g. iekļauts Jēkabpils novadā
Susējas pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Aknīstes un Asares pagastā
Augšzeme pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 5 ainavapvidus no Astrumzemgales uz austrumiem gar Daugavzemi
ascomycetes pēc senākas klasifikācijas askusēnes jeb somiņsēnes, tagad "Ascomycota"
aspergilli Pelējumsēņu ģints ("Aspergillus"); vairākas sugas var būt patogēnas cilvēkam
pericystis Pericystis apis - askosfēru dzimtas sugas "Ascosphaera apis" nosaukuma sinonīms
Asapa periodidki izsīkstoša upe Namībijā (_Asab_), lietus periodā Fišas pieteka
Ašbērtona periodiski izžūstoša upe Austrālijā (_Ashburton_), Rietumaustrālijas štata rietumu daļā, lietus periodā ietek Indijas okeānā pie Eksmutas līča
Aizvolga Pievolgas austrumu daļa starp Volgu, Urāliem, Ziemeļuvāliem un Piekaspijas zemieni, Krievijā, no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam
Aštarlaja pilsēta Afganistānā (_Ashtarlay_), Dājkondī vilajetā
Asadābāda pilsēta Afganistānas austrumos (_Asadābād_), Konaras vilajeta administratīvais centrs
Asnama pilsēta Alžīrijas ziemeļos (_El Asnam_), ko 1980. g. 10. oktobrī stipri nopostīja zemestrīce, tagad atjaunotā pilsēta saucas Šelīfa
Aštaraka pilsēta Armēnijā (_Ashtarak_), Aragacotnas marzas administratīvais centrs, 21600 iedzīvotāju (2011. g.), dibināta IX gs., baznīcu mūri arī no V gs.
Aštabjula pilsēta ASV (_Ashtabula_), Ohaio štatā, 18500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ešbērna pilsēta ASV ("Ashburn"), Virdžīnijas štatā, 43500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ešboro pilsēta ASV ("Asheboro"), Ziemeļkarolīnas štatā, 25900 iedzīvotāju (2014. g.)
Ešlenda pilsēta ASV ("Ashland"), Kentuki štatā, 21300 iedzīvotāju (2014. g.)
Ešlenda pilsēta ASV ("Ashland"), Ohaio štatā, 20200 iedzīvotāju (2014. g.)
Ešlenda pilsēta ASV ("Ashland"), Oregonas štatā, 20700 iedzīvotāju (2014. g.)
Askerana pilsēta Azerbaidžānā (armēņu: _Askeran_; azerbaidžāņu: _Әsqәran_), Kalnu Karabahā
Dželilabada pilsēta Azerbaidžānā, Lenkorānas zemienes ziemeļos, rajona administratīvais centrs, 37400 iedzīvotāju (2008. g.), līdz 1967. g. saucās Astrahanbazara
Astara pilsēta Azerbaidžānas dienvidos (_Astara_), Kaspijas jūras piekrastē, pie robežas ar Irānu, rajona administratīvais centrs, 16130 iedzīvotāju (2008. g.)
Astravjeca pilsēta Baltkrievijā (_Astraviec_), Grodņas apgabala ziemeļu daļā, 8300 iedzīvotāju (2014. g.)
Asensjona de Gvarajosa pilsēta Bolīvijā (_Ascención de Guarayos_), Santakrusas departamenta ziemeļu daļā
Asensjona pilsēta Bolīvijā (_Ascención_), Santakrusas departamenta austrumu daļā, pie Brazīlijas robežas
Asisbrazila pilsēta Brazīlijā (_Assis Brasil_), Akri štata dienvidos
Asisšatobriāna pilsēta Brazīlijā (_Assis Chateaubriand_), Paranas štata rietumos
Asiša pilsēta Brazīlijā (_Assis_), Sanpaulu štata dienvidrietumu daļā
Asenovgrada pilsēta Bulgārijas dienvidos (_Asenovgrad_), Plovdivas apgabalā, Rodopu priekškalnē, 52850 iedzīvotāju (2014. g.); līdz 1934. g. saucās Stanimaka
Asensa pilsēta Dānijā (_Assens_), Dienviddānijas reģionā, 5950 iedzīvotāju (2014. g.)
Abnūba pilsēta Ēģiptē (_Abnūb_, أبنوب), Asjūtas muhafāzā, Nīlas labajā krastā, \~67500 iedzīvotāju (2006. g.)
Abū Tīga pilsēta Ēģiptē (_Abū Tīj_, _Abu Tij_, أبوتيج), Asjūtas muhāfazā, Nīlas kreisajā krastā
Ašmūna pilsēta Ēģiptē (_Ashmūn_), Minūfījas muhāfazas dienvidu daļā
Asjūta pilsēta Ēģiptē (_Asyūț_, أسيوط), Nīlas kreisajā krastā, \~400 km augšpus Kairas, 397700 iedzīvotāju (2005. g.)
Bedārī pilsēta Ēģiptē, Asjūtas muhāfazā, Nīlas labajā krastā
Asuāna pilsēta Ēģiptes dienvidos (_Aswān_), osta Nīlas krastā, muhāfazas administratīvais centrs, 247600 iedzīvotāju (2005. g.)
Kvenka pilsēta Ekvadoras dienvidos ("Cuenca"), Andos 2597 m vjl., pie Panamerikas autoceļa, Asvajas provinces administratīvais centrs, 304000 iedzīvotāju (2003. g.)
Milagrosa pilsēta Filipīnās, Bikolas reģiona dienvidos Masbates salas Asida līča piekrastē
Vilnēvadaska pilsēta Francijā (_Villeneuve-d'Ascq_), Noras-Padekalē reģionā, 63600 iedzīvotāju (2010. g.)
Anjērsīsēna pilsēta Francijā ("Asnieres-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 82300 iedzīvotāju (2010. g.); Anjēra pie Sēnas
Asankrangva pilsēta Ganā (_Asankrangwa_), Rietumu reģionā
Asamankese pilsēta Ganas dienvidos (_Asamankese_), Austrumu reģionā, 39400 iedzīvotāju (2013. g.)
Asana pilsēta Guamā (_Asan_), salas rietumu piekrastē
Amringa pilsēta Indijā (_Amring_), Asamas štatā
Ašoknagara pilsēta Indijā (_Ashoknagar_), Madhja Pradēšas štatā
Asifābāda pilsēta Indijā (_Asifābād_), Āndhra Pradēšas štata ziemeļu pierobežā
Badarpura pilsēta Indijā (_Badarpur_), Asamas štata dienvidrietumu daļā
Imphāla pilsēta Indijā, Asamas kalnu ielejā, Manipuras krastos, Manipuras štata administratīvais centrs, 268000 iedzīvotāju (2016. g.)
Barpeta pilsēta Indijā, Asamas štatā
Džorhāta pilsēta Indijā, Asamas štatā
Lumdinga pilsēta Indijā, Asamas štatā
Nagaona pilsēta Indijā, Asamas štatā
Nagasona pilsēta Indijā, Asamas štatā
Sibsāgara pilsēta Indijā, Asamas štatā
Tezpura pilsēta Indijā, Asamas štatā
Tinsukija pilsēta Indijā, Asamas štatā
Dispura pilsēta Indijā, Asamas štata administratīvais centrs, 2000 iedzīvotāju (2001. g.)
Dibrugarha pilsēta Indijā, Asamas štata austrumu daļā
Bongaigaona pilsēta Indijā, Asamas štata rietumu daļā
Behāli pilsēta Indijā, Asamas štata ziemeļaustrumu daļā
Gauhātī pilsēta Indijā, Asamas štatā, 957000 iedzīvotāju (2011. g.)
Ain el Aseda pilsēta Irākā (_ʻAyn al Asad_), Anbāras muhāfazā
Asalūje pilsēta Irānā (_‘Asalūyeh_), Hormozgānas ostāna rietumos, Persijas līča piekrastē
Asgarāna pilsēta Irānā (_‘Asgarān_), Isfahānas ostāna rietumu daļā
Asadābāda pilsēta Irānā (_Asad Ābād_), Hamadānas ostānā
Asālema pilsēta Irānā (_Asālem_), Gīlānas ostānā
Aškezara pilsēta Irānā (_Ashkezar_), Jezdas ostāna rietumu daļā
Āšhāne pilsēta Irānā (_Ashkhāneh_), Ziemeļhorasānas ostānā
Āstāne i Ašrafīje pilsēta Irānā (_Astāneh-ye Ashrafīyeh_), Gīlānas ostānā
Ašborna pilsēta Īrijā (_Ashbourne_), Mītas grāfistē, 11300 iedzīvotāju (2011. g.); Kiljēglona
Askea pilsēta Itālijā (_Ascea_), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.)
Asemini pilsēta Itālijā (_Assémini_), Sardīnijas autonomā reģiona Kaljāri provincē
Asīze pilsēta Itālijā (_Assisi_), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 27800 iedzīvotāju (2014. g.)
Ašāno pilsēta Itālijā ("Asciano"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.)
Askoli Santriāno pilsēta Itālijā ("Ascoli Satriano"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 6250 iedzīvotāju (2014. g.)
Azola pilsēta Itālijā ("Asola"), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 10100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kanelli pilsēta Itālijā ("Canelli"), Pjemontas reģiona Asti provincē, 10600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kostiljole d’Asti pilsēta Itālijā ("Costigliole d'Asti"), Pjemontas reģiona Asti provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.)
Grotamare pilsēta Itālijā ("Grottammare"), Markes reģiona Askoli Pičēno provincē, 15800 iedzīvotāju (2014. g.)
Monkalvo pilsēta Itālijā ("Moncalvo"), Pjemontas reģiona Asti provincē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
Montalto della Marke pilsēta Itālijā ("Montalto delle Marche"), Markes reģiona Askoli Pičēno provincē, 2200 iedzīvotāju (2014. g.)
Nica Monferrato pilsēta Itālijā (“Nizza Monferrato”), Pjemontas reģiona Asti provincē, 10400 iedzīvotāju (2014. g.)
Ofida pilsēta Itālijā ("Offida"), Markes reģiona Askoli Pičēno provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
Ripatransone pilsēta Itālijā ("Ripatransone"), Markes reģiona Askoli Pičēno provincē, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
Sandamjāno d'Asti pilsēta Itālijā ("San Damiano d'Asti"), Pjemontas reģiona Asti provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.)
Villanova d'Asti pilsēta Itālijā ("Villanova d'Asti"), Pjemontas reģiona Asti provincē, 5850 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanbenedeto del Tronto pilsēta Itālijā (San Benedetto del Tronto"), Markes reģiona Askoli Pičēno provincē, 47000 iedzīvotāju (2014. g.)
Asti pilsēta Itālijas ziemeļrietumos ("Asti"), Pjemontas reģiona provinces administratīvais centrs, 74400 iedzīvotāju (2014. g.), kā pilsēta pazīstama kopš IX gs.
Aškelona pilsēta Izraēlā (_Ashqelon_), 107800 iedzīvotāju (2006. g.)
Asago pilsēta Japānā (_Asago_), Hjogo prefektūrā
Asahi pilsēta Japānā (_Asahi_), Honsju salā, Čibas departamenta austrumu daļā
Ašibecu pilsēta Japānā (_Ashibetsu_), Hokaido salā, Sorači prefektūrā
Ašio pilsēta Japānā (_Ashio_), Honsju salā, Točigi prefektūrā
Aso pilsēta Japānā (_Aso_), Kjusju salas visusdaļā, Kumamoto prefektūras austrumu daļā
Asuke pilsēta Japānā (_Asuke_), Aiči prefektūrā
Asahigava pilsēta Japānā ("Asahigawa"), Hokaido salas vidienē, 352100 iedzīvotāju (2011. g.)
Fukujama pilsēta Japānā ("Fukuyama"), Honsju salas dienvidos, Hirosimas prefektūrā, Asidas krastos, 461400 iedzīvotāju (2010. g.)
Okajama pilsēta Japānā, Honsju salas dienvidrietumos, osta Asahi krastos, prefektūras administratīvais centrs, 676300 iedzīvotāju (2006. g.)
Asomada pilsēta Kaboverdes Republikā (_Assomada_), Sotaventu salu Santjagu salā, 11900 iedzīvotāju (2005. g.)
Asana pilsēta Korejas Republikā (_Asan_), Čhunčhonnamdo provincē
Asbesta pilsēta Krievijā (_Asbest_), Sverdlovskas apgabala dienvidu daļā, ziemeļaustrumos no Jekaterinburgas, 66800 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1933. g.
Asina pilsēta Krievijā (_Asino_), Tomskas apgabala austrumu daļā, 24600 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
Astrahaņa pilsēta Krievijā (_Astrahan’_) pie Volgas ietekas Kaspijas jūrā, apgabala administratīvais centrs, jūras un upes osta Volgas deltā, 530860 iedzīvotāju (2014. g.)
Ahtubinska pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabala ziemeļos, Volgas attekas Ahtubas kreisajā krastā, 38900 iedzīvotāju (2014. g.)
Narimanova pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabalā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.)
Znamenska pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabalā, 27000 iedzīvotāju (2014. g.)
Harabali pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabalā, Volgas attekas Ahtubas krastos, 18100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kamizjaka pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabalā, Volgas deltā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.)
Jūrmala pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumos, valstspilsēta, kūrortpilsēta, kas stiepjas paralēli jūras krastam vairāk nekā 25 km, pilsētas tiesības kopš 1959. g., ietver dzelzceļa stacijas Priedaine, Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Jaundubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Sloka, Kūdra, Ķemeri; apdzīvotās vietas attīstība sākās 19. gs. un paātrinājās pēc 1877. g., kad atklāja Rīgas - Tukuma dzelzceļu
Sidra pilsēta Lībijā ("As Sidrah"), naftas izvedosta Sidras līča krastā, naftas vadi no Mabrukas un Dahras atradnēm, 9200 iedzīvotāju (1995. g.)
Ešforda pilsēta Lielbritānijā (_Ashford_), Anglijā, Kentas grāfistē, distrikta administratīvais centrs, atrodas grāfistes austrumdaļā Stauras upes krastos
Sentasafa pilsēta Lielbritānijā ("St Asaph"), Velsā, 3400 iedzīvotāju (2011. g.)
Asīla pilsēta Marokā (_Asilah_), Tanžera-Tetuāna reģionā, Atlantijas okeāna krastā
Kifa pilsēta Mauritānijā, Asābas vilāja administratīvais centrs, 50800 iedzīvotāju (2005. g.)
Asensjona pilsēta Meksikā (_Ascensión_), Čivavas pavalsts ziemeļrietumu daļā
Asunjona Nočistlana pilsēta Meksikā (_Asunción Nochixtlán_), Oahakas pavalstī
Astena pilsēta Nīderlandē (_Asten_), Ziemeļbrabantes provincē, 16500 iedzīvotāju (2014. g.)
Asenraja pilsēta Nīderlandē ("Asenray"), Limburgas provincē, 880 iedzīvotāju (2014. g.)
Asendelfta pilsēta Nīderlandē ("Assendelft"), Ziemeļholandes provincē, 22300 iedzīvotāju (2014. g.)
Asena pilsēta Nīderlandes ziemeļaustrumos (_Assen_), Drentes provinces administratīvais centrs, 67300 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvotā vieta dibināta 1257. g., pilsētas tiesības kopš 1809. g.
Asaba pilsēta Nigērijā (_Asaba_), Deltas štata administratīvais centrs, 68700 iedzīvotāju (2005. g.)
Madanga pilsēta Papua-Jaungvinejas ziemeļos ("Madanga"), osta pie Astrolaba līča, provinces administratīvais centrs, 27400 iedzīvotāju (2000. g.)
Sanlorenso pilsēta Paragvajā ("San Lorenzo"), Asunjonas piepilsēta, 252600 iedzīvotāju (2016. g.)
Fernando de la Mora pilsēta Paragvajā, Asunjonas piepilsēta, 114300 iedzīvotāju (2002. g.)
Lambare pilsēta Paragvajā, Asunjonas piepilsēta, 120000 iedzīvotāju (2002. g.)
Kapjata pilsēta Paragvajā, Asunjonas piepilsēta, 154500 iedzīvotāju (2002. g.)
Santolorenso pilsēta Paragvajā, Asunjonas piepilsēta, 202700 iedzīvotāju (2002. g.)
Njembi pilsēta Paragvajā, Asunjonas piepilsēta, 71300 iedzīvotāju (2002. g.)
Limpio pilsēta Paragvajā, Asunjonas piepilsēta, 71700 iedzīvotāju (2002. g.)
Luke pilsēta Paragvajā, Asunsjonas piepilsēta, 170400 iedzīvotāju (2002. g.)
Abha pilsēta Saūda Arābijā (_Abhā_), Asīras mintakas administratīvais centrs, 201900 iedzīvotāju (2004. g.)
Ahadrafīda pilsēta Saūda Arābijā (_Aḥad Rafīdah_), Asīras mintakas dienvidu daļā
Hamīs Mušaita pilsēta Saūda Arābijā, Asīras mintakā, 372700 iedzīvotāju (2004. g.)
Asāl el Varda pilsēta Sīrijā (_'Assāl al Ward_), Damaskas muhāfazā, Libānas pierobežā
Vēksi pilsēta Somijā (_Vääksy_; _Asikkala_), Dienvidsomijas reģiona Peijethemes apakšreģionā
Aspontesa pilsēta Spānijā (_As Pontes de Gracia Rodriguez_), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē
Aspe pilsēta Spānijā (_Aspe_), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 20300 iedzīvotāju (2014. g.)
Astorga pilsēta Spānijā (_Astorga_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Leonas provincē
Kastriljona pilsēta Spānijā ("Castrillon"), Astūrijas autonomajā apgabalā, 22900 iedzīvotāju (2014. g.)
Langreo pilsēta Spānijā ("Langreo"), Astūrijas karalistes (autonomā apgabala) Astūrijas provincē, 43600 iedzīvotāju (2014. g.)
Mjeresa pilsēta Spānijā ("Mieres"), Astūrijas karalistes (autonomā apgabala) Astūrijas provincē, 42400 iedzīvotāju (2014. g.)
Sjero pilsēta Spānijā ("Siero"), Astūrijas karalistes (autonomā apgabala) Astūrijas provincē, 52400 iedzīvotāju (2014. g.)
Avilesa pilsēta Spānijas ziemeļos (_Avilés_), Astūrijā, osta Biskajas līča krastā, 81700 iedzīvotāju (2014. g.)
Hihona pilsēta Spānijas ziemeļos ("Gijon"), Astūrijas karalistes (autonomā apgabala) Astūrijas provincē, Biskajas līča piekrastē, 285000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ovjedo pilsēta Spānijas ziemeļos ("Oviedo"), Astūrijas autonomā apgabala (Astūrijas katralistes) administratīvais centrs, 223800 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 757. gadā, 810. g. kļuva par Astūrijas karalistes galvaspilsētu
Askona pilsēta Šveicē (_Ascona_), Tičīno kantonā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
Ašta pilsēta Tadžikistānā (_Asht_), Sugdas vilojata ziemeļaustrumu daļā, Kuramas grēdas dienvidaustrumu nogāzē
Aslanapa pilsēta Turcijā ("Aslanapa"), Kitahjas ilā, 1550 iedzīvotāju (2013. g.)
Eskila pilsēta Turcijā ("Eskil"), Askarajas ilā, 17000 iedzīvotāju (2013. g.)
Asaka pilsēta Uzbekistānā (_Asaka_), Andidžonas vilojata dienvidu daļā
Ašafenburga pilsēta Vācijā (_Aschaffenburg_), Bavārijas ziemeļrietumos, osta Mainas labajā krastā, 67800 iedzīvotāju (2013. g.)
Ašerslēbene pilsēta Vācijā (_Aschersleben_), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 28000 iedzīvotāju (2013. g.)
Asperga pilsēta Vācijā ("Asperg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13000 iedzīvotāju (2013. g.)
Aslāra pilsēta Vācijā ("Asslar"), Hesenes federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.)
Laasunjona pilsēta Venecuēlā ("La Asuncion"), Nueva Esparta štata administratīvais centrs, atrodas Karību jūras Margaritas salā, 28500 iedzīvotāju (2009. g.)
Bulvāru loks pilsētbūvniecības ansamblis Rīgas centrā, atrodas bijušā Rīgas cietokšņa un citadeles glasisa teritorijā (starp Aspazijas, Basteja un Kronvalda bulvāri, Elizabetes ielu un Centrālo dzelzceļa staciju), izveidots 19. gs. 2. pusē - 20. gs. sākumā pēc Rīgas veco nocietinājumu vaļņu nojaukšanas
Asveja Pilsētciemats Baltkrievijā, Vitebskas apgabala ziemeļos, netālu no Latvijas un Krievijas robežas, Asvejas ezera dienvidu krastā, 1300 iedzīvotāju (2010. g.)
Asītes pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Liepājas-Ezeres ceļa labajā pusē, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Asītes muižas, dienvidu pusē pilskalns nocietināts ar valni un grāvi, kuru priekšā ir vēl viena vaļņa un grāvja paliekas, plaknums \~20 x 35 m, nelīdzens, taisnstūrveidīgs, vēstures avotos vietvārds "Assiten" pirmoreiz minēts 1253. g.
WONCA PNKAO - Pasaules Vispārīgās prakses/ģimenes ārstu nacionālo kolēģiju, akadēmiju un akadēmisko asociāciju organizācija; Pasaules Ģimenes ārstu organizācija (angļu "World Organization of National Colleges, Academies and Academic Associations of General Practitioners/Family Physicians. World Organization of Family Doctors")
bēru demonstrācijas politisko demonstrāciju veids, kas tiek rīkots kāda politiska darbinieka vai vai bojā gājuša masu politiskā pasākuma dalībnieka bēru laikā; piemēri: 1905. g. revolūcijas laikā Latvijā, ielu gājieni, manifestācijas, mītiņi pie revolucionāru kapiem; G. Astras bērēs 1988. g. 19. aprīlī; Rīgas OMON uzbrukumā Iekšlietu ministrijai nogalināto cilvēku bēru laikā 1991. g. 25. janvārī
Ašhara polsēta Omānā (_Al Ashkharah_), Šerkījas muhāfazā, Arābijas jūras piekrastē
Asinauka Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Asinovka" nosaukuma variants
Preekuln-Assiten Priekules Asītes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Asītes pagastā
asītnieki Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Asīte" iedzīvotāji
ATP Profesionālo tenisistu asociācija (angļu "Association of Tennis Professionals")
purva pūce pūču dzimtas suga ("Asio flammeus"), Latvijā aizsargājama
ausainā pūce pūču dzimtas suga ("Asio otus"), pelēcīgi dzeltenbrūns putns ar gariem spārniem un šauru galvu, uz kuras ir gari spalvu pušķi ("austiņas"), ķermeņa garums - 35-37 cm, aktīva gk. naktī
Puertoriko Puertoriko Sadraudzība - ar ASV brīvi asociēta valsts (sp. val. "Estado Libre Asociado de Puerto Rico", angļu val. "Commonwealth of Puerto Rico"), platība - 8959 kvadrātkilometri, 3977600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Sanhuana, administrtīvais iedalījums - 78 pašvaldības, aizņem Puertoriko salu, kā arī Vjekesu, Monu u. c. mazākas salas
kausveida purpurlāsene purpurlāseņu ģints sēņu suga ("Ascocoryne cylinchium")
krokainā purpurlāsene purpurlāseņu ģints sēņu suga ("Ascocoryne sarcoides")
Mazāzijas pussala pussala Rietumāzijā (angļu val. “Asia Minor”), starp Melno, Marmora, Egejas jūru un Vidusjūru (Turcijā), ziemeļrietumos — Bosfora un Dardaneļu jūras šaurums, platība — \~506000 kvadrātkilometru, augstums — līdz 3916 m
Ašanti reģions Ganā (_Ashanti_), robežojas ar Brongahafo, Voltas, Austrumu, Centrālo un Rietumu reģionu
Marke Reģions Itālijā ("Marche"), Apenīnu pussalas centrālās daļas austrumos, administratīvais centrs - Ankona, platība - 9694 kvadrātkilometri, 1546000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Ankonas, Pezāro un Urbīno, Askoli Pičēno, Fermo un Mačeratas, robežojas ar Abruco, Lacio, Umbrijas, Toskānas un Emīlijas-Romanjas reģionu, kā arī ar Sanmarīno Republiku, apskalo Adrijas jūra
Pjemonta Reģions Itālijā ("Piemonte"), valsts ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Turīna, platība - 25402 kvadrātkilometri, 4415000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 8 provinces - Aleksandrijas, Asti, Bjellas, Kuneo, Novāras, Turīnas, Verbāno-Kuzio-Osolas un Verčelli, robežojas ar Valles d'Aostas, Lombardijas, Venēcijas, Emīlijas-Romanjas un Ligūrijas reģionu, kā arī ar Franciju un Šveici
lacrimosa Rekviēma daļa, kas sākas ar vārdiem "Lacrimosa dies illa" (latīņu "Asaru pilna būs šī diena") un pauž dziļas skumjas, ciešanas
Nasdaq Reprezentatīvs biržas indekss, ASV tehnoloģiskā sektora uzņēmumu akciju indekss (angļu "National Association of Securities Dealers Automated Quation")
Malukšta Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Astici" bijušais nosaukums
asticieši Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Astici" iedzīvotāji
Astici Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Asticu muiža" bijušais nosaukums
asnīnieši Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Asnīni" iedzīvotāji
Asnīnes Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Asnīņis" neprecīzs nosaukuma variants
Asņīnis Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Asnīņis" nosaukuma variants
Asnīnis Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Asnīņis" nosaukums latgaliski
asānieši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Asāni" iedzīvotāji
Askanija Novas rezervāts rezervāts Ukrainas dienvidos (_“Askaniia-Nova” , Biosfernyi zapovidnik_), Hersonas apgabalā, platība 110 km^2^, dibināts 1921. g., lai pētītu savvaļas graudzāļu bioloģiju un ekoloģiju, stepes augāja atjaunošanu un saglabāšanu, kā arī lai aklimatizētu retas dzīvnieku sugas un izstrādātu aizsardzības metodes, dendrārijā >150 koku un krūmu sugu
Melkarts Rietumsemītu mitoloģijā - dievs, burtiski "pilsētas valdnieks", kura kults bija izplatīts feniķiešu pilsētā Tīrā, pērkona un saules dievs, arī tirgotāju un jūrnieku aizbildnis, Astartes vīrs
Astrolaba rifi rifu grupa Koraļļu jūrā (_l’ Astrolabe, Récifs de_), Jaunkaledonijā, Salu provinces ziemeļos
Vecrīga Rīgas senākā apbūves daļa Daugavas labajā krastā, atrodas starp 11. novembra krastmalu, Kr. Valdemāra ielu, Z. A. Meierovica bulvāri, Aspāzijas bulvāri un 13. janvāra ielu, platība - 50 ha
miešķis Rubiju dzimtas ģints ("Asperula"), augs ar lancetiskām vai lineārām lapām neīstos mieturos un sīkiem baltiem ziediem žuburainās ziedkopās, \~90 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
sarainā rūsassēne rūsassēņu ģints sēņu suga ( "Asterodon ferruginosis")
Stragines Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Astragini" nosaukuma variants
Straginis Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Astragini" nosaukuma variants latgaliski
Ašūrs sākotnēji lokāla dievība Ašūras pilsētā Divupes ziemeļos, 2. gt. vidū p. m. ē. Asīrijas lielvalsts veidošanās laikā asīriešu panteona galvenais dievs, kara un gudrības dievs
Asplenda sala Antarktīdā (_Aspland Island_), Skotijas jūras dienvidrietumu daļā, Dienvidšetlendas salās
Astola sala Arābijas jūrā (_Astola_), Pakistānas teritorija, Beludžistānas provinces dienvidu piekrastē
Asatīga sala ASV (_Assateague Island_), Mērilendas štatā, Atlantijas okeāna piekrastē
Astipaleja sala Egejas jūras dienvidu daļā (_Astypálaia, Nisos_), Grieķijas Dienvidegejas perifērijas teritorija
Askolda sala Japāņu jūras rietumu piekrastē (_Askol’d, ostrov_), Pētera Lielā līcī, Krievijas Piejūras novada teritotija
Askrova sala Norvēģu jūrā (_Askrova_), Norvēģijas piekrastē, Sognas un Fjūranes filkes teritorija
Astova sala Seišalās (_Astove Island_), Ārējo salu grupas Aldabras salās
Asunsjona sala un apdzīvota vieta Ziemeļu Marianas Salās (_Asunction Island_), Klusā okeāna Marianas salās
Asināra sala Vidusjūrā (_Asinara, Isola_), ziemeļrietumos no Sardīnijas, Itālijas teritorija
sapāls Salate ("Aspius rapax")
saraksts FAQ saraksts "Bieži uzdodamie jautājumi" (angļu "Frequently Asked Questions")
Asūnīca Sarjankas labā krasta pieteka Krāslavas novadā (lejtece Baltkrievijā), robežupe 6,4 km, iztek no Dagdas ezera tek caur Lielo Asūnes ezeru; Asūne; Osuņica (Baltkrievijā)
Asjūts sausgultne Ēģiptē (_al Asyūțī, Wādī_), Asjūtas muhāfazā
Adena sausgultne Jemenā (_Adhanah, Wādī_), Maaribas un Amena el Asma muhāfazā
filistieši sena tauta, kas no 12. gs. p. m. ē. dzīvoja Kanaānas dienvidrietumos (Vidusjūras dienvidaustrumu piekrastē); 8. gs. p. m. ē. to pakļāva Asīrija
asīrieši Senās Asīrijas pamatiedzīvotāji
Nīnive Senās Asīrijas pilsēta Tigras kreisajā krastā, pie Hoseras ietekas Tigrā, drupas iepretim Mosulai
Eskulāpijs Seno romiešu mitoloģijā - ārstniecības dievs (senajiem grieķiem - Asklēpijs)
Ašūra senpilsēta Irākā (_Ash-Sharqāt_), Mezopotāmijas ziemeļos, Tigras labajā krastā, izveidojusies IV gt. p. m. ē., Asīrijas pirmā galvaspilsēta (15.-9. gs. p. m. ē.), iznīcināja babilonieši
Saraja Senpilsēta Krievijas Astrahaņas apgabalā, Ahtubas krastā, dibināta 1254. g. kā Zelta ordas politiskais centrs, stipri sagrauta Timura karagājienā 1395. g., nopostīta 1480. g.
Duršarrukina Senpilsēta Mezopotāmijas ziemeļos ("Dur Sharrukin"), Irakā, celta Asīrijas valdnieka Sargona II laikā 713.-707. g. p. m. ē., pēc viņa nāves (705. g. p. m. ē.) atstāta
Kalaha Senpilsēta Mezopotāmijas ziemeļos (Irākā), pie Lielās Zabas ietekas Tigrā, dibināta 883. g. p. m. ē., nopostīta 612. g. p. m. ē., tagad drupu pakalns (Nimruda), arheoloģiskajos izrakumos atklāta Asurnasirpala II pils, citadeles, tempļu u. c. drupas
Valhalla Senskandināvu mitoloģijā - kritušo karavīru dvēseļu mājoklis; uzskatīja, ka tā ir pils Asgardā, kur dievs Odins un valkīras uzņem kaujās kritušos varoņus
askusēne sēņu nodalījums ("Ascomycota"), sēnes, kam ir daudzšūnu micēlijs un kas vairojas ar askusporām, kuras parasti pa 8 attīstās askos jeb somiņās (tādēļ dažkārt sauc arī par somiņsēnēm)
askusēnes Sēņu valsts nodalījums ("Ascomycota"), augstākās sēnes ar šūnās sadalītu micēliju; \~30 tūkstoši sugu, Latvijā konstatēts \~230 ģinšu, 640 sugu
askohitas Sferopsīdu dzimtas ģints ("Ascochyta"), viena no lielākajām nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma ģintīm, parazītiskas un fakultatīvi saprofītiskas sēnes, parazitē gk. uz augu lapām, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 135 sugas
asplēnija Sīkpaparžu ģints ("Asplenium") atsevišķas sugas
mūru sīkpaparde sīkpaparžu ģints suga (“Asplenium rutamuraria”), Latvijā sastopama reti, gk. Daugavas un Lielupes baseina upju krastos kaļķainās augtenēs, ir aizsargājama
plūksnu sīkpaparde sīkpaparžu ģints suga (“Asplenium trichomanes syn. Asplenium trichomanes subsp. quadrivalens”), Latvijā sastopama ļoti reti, kaļķainās augsnēs, kā arī uz veciem mūra žogiem parkos un kapsētās, aizsargājama
antīkā asplēnija sīkpaparžu suga ("Asplenium antiquum")
ligzdu asplēnija sīkpaparžu suga ("Asplenium nidus")
Tenadzuči sk.: Asinadzuči un Tenadzuči
ACM Skaitļošanas tehnikas asociācija ("Association for Computing Machinery")
Idavela Skandināvu mitoloģijā - lauks, kurā dzīvoja āsi (Asgardas cietoksnī) un kur tiem atkal jāsapulcējas pēc ragnarjoka
Bivresta Skandināvu mitoloģijā - varavīksne, kas tika uzskatīta par tiltu starp zemi un debesīm (Asgardu), kuru sargā dievu sargs Heimdals
guļošā skarbene skarbeņu ģints vienīgā suga ("Asperugo procumbens")
skarbene Skarblapju dzimtas ģints ("Asperugo"), viengadīgs lakstaugs ar nelielu sakneni, Latvijā sastopama reti, stublājs 20-40 cm garš, guļošs vai pacils, šķautņains, ar asiem atpakaļ vērstiem sarveida matiņiem
māreņi Smaržīgais miešķis ("Asperula odorata")
māriņa Smaržīgais miešķis ("Asperula odorata")
māriņi Smaržīgais miešķis ("Asperula odorata")
mezika Smaržīgais miešķis ("Asperula odorata")
mieziķi Smaržīgais miešķis ("Asperula odorata")
mieziķis Smaržīgais miešķis ("Asperula odorata")
možiki Smaržīgais miešķis ("Asperula odorata")
palagzde Smaržīgais miešķis ("Asperula odorata")
palagzdes Smaržīgais miešķis ("Asperula odorata")
Asmantajs solončaks Kazahstānā (_Asmantay_), Aktebes apgabala dienvidrietumos
skujeņa Sparģelis ("Asparagus officinalis")
Spelan Spēlānu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Asares pagastā
IBA Starptautiskā advokātu asociācija (angļu "International Bar Association")
AIBA Starptautiskā amatieru boksa asociācija (franču "Association internationale de boxe amateur")
AITA Starptautiskā amatieru teātra asociācija (franču "Association internationale du theatre d'amateurs")
IAU Starptautiskā Astronomijas savienība ("International Astronomical Union")
UEA Starptautiskā esperanto asociācija (esperanto Universala Esperanto Asocio)
FIFA Starptautiskā Futbola federācija (franču "Federation Internationale de Football Association"), dib. 1904., rezidence atrodas Cīrihē
IATA Starptautiskā Gaisa pārvadājumu asociācija (angļu "International Air Transport Association")
ATAI Starptautiskā gaisa transporta asociācija (franču "Association du transport aerien international")
IAB Starptautiskā Grāmatvežu asociācija (angļu "International Association of Bookkeepers")
ISPA Starptautiskā kūrortu asociācija (angļu "International Spa Association")
Apspiesto Eiropas Tautu asambleja starptautiska nāciju pašnoteikšanās tiesību aizstāvēšanas organizācija (angļu "Assembly of Captive European Nations" - ACEN), dibināta 1954. g.
ATTAC Starptautiska nevalsts globalizācijas kustība par finanšu tirgu un to struktūru demokrātisku kontroli (angļu "Association for the Taxation of Financial Transactions for the Aid of Citizens")
PADI Starptautiska niršanas instruktoru profesionālā asociācija (angļu "Professional Association of Diving Instructors"), kuras mērķis ir veicināt niršanas un akvalangisma izplatību un nirēju izglītību; organizē apmācību un izsniedz sertifikātus, sertificē un pārrauga niršanas centrus un sertificēto niršanas instruktoru darbu
asociācija PCMCIA starptautiskā personālo datoru atmiņas karšu asociācija (angļu "Personal Computer Memory Card International Association")
ISA Starptautiskā skolu asociācija (angļu "International Schools Association")
AIPS Starptautiskā sporta preses asociācija (franču "Association internationale de la presse sportive")
ASI Starptautiskā stomatologu asociācija (franču "Association stomatologique internationale")
ILA Starptautiskā tiesību asociācija (angļu "International Law Association")
ATYPI Starptautiskā tipogrāfistu asociācija (franču "Association typographique internationale")
SOFIA Stratosfēras infrasarkanās astronomijas observatorija (angļu "Stratospheric Observatory for Infrared Astronomy")
Sudāna Sudānas Republika - valsts Āfrikas ziemeļaustrumu daļā (arābu val. "As Sūdān"), platība - 1886068 kvadrātkilometri, 32827000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Hartūma, administratīvais iedalījums - 15 vilājas, robežojas ar Eritreju, Etiopiju, Dienvidsudānu, Centrālāfrikas Republiku, Čadu, Lībiju un Ēģipti, ziemeļrietumos apskalo Sarkanā jūra
nikometalls Svina gultņu metāls (10-15% Sb, 5-20% Sn, 0,5-2% Cd, As, un P, 1-3% Ni, pārējais svins), kas iztur lielas slodzes
Asgordfonna šelfa ledājs Špicbergenā (_Asgårdfonna_), salas ziemeļos, starp Hinlopena šaurumu un Vijdefjordu
asklēpija šīs dzimtas ģints ("Asclepias"), Latvijā konstatēta 1 suga
asparāgs šīs dzimtas ģints ("Asparagus"), daudzgadīgi dekoratīvi lakstaugi, \~300 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga, vairākas tiek audzētas kā telpaugi
sīkpaparde šīs dzimtas ģints ("Asplenium"), daudzgadīgs vienādsporu lakstaugs, \~700 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
upesvēzis šīs dzimtas ģints ("Astacus"), 4 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
laikzvaigzne šīs dzimtas ģints ("Astraeus"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
laikzvaigzne šīs ģints suga ("Astraeus hygrometricus syn. Astraeus stellatus")
Delta Štats Nigērijā ("Delta"), administratīvais centrs - Asaba, platība - 17698 kvadrātkilometri, 4098400 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidu daļā
aspartātaminotransferāze Šūnās sintezējies enzīms, kas normas gadījumā asinīs nonāk tikai nelielā daudzumā un ko tāpēc plaši izmanto miokarda un aknu bojājumu laboratoriskajā diagnostikā; AsAT
Assern tagadējā Jēkabpils novada Asares pagasta bijušais nosaukums
tragantzirnis Tauriņziežu dzimtas ģints ("Astragalus"), lakstaugs, retāk puskrūms vai krūms, \~2000 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, tikai lakstaugi, ar zarainu guļošu vai pacilu stublāju, plūksnainām lapām un dzelteniem, violetiem, sārtiem, retāk baltiem nokareniem ziediem ķekaros lapu žāklēs
asamieši tauta, Asamas štata (Indijā) pamatiedzīvotāji; valoda pieder pie indoāriešu valodām; ticīgie - hinduisti
kačari tauta, dzīvo Indijā, Asamas štata dienvidaustrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, ietilpst barabodu grupā, iedalās kalnu kačaros (dimasi) un līdzenumu kačaros (bari, barameči), reliģija - hinduisms, saglabājušies arī animistiskie ticējumi
mikiri tauta, dzīvo Indijas austrumos, Asamas štata vidienē, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, pēc saimnieciecības, kultūras, un sabiedriskajām attiecībām tuvi nagiem 2(2), stipras ģints iekārtas paliekas, animistiskie ticējumi
lobi Tautību un cilšu grupa (dafli, miri, apatani, aki, abori, mišmi), dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
Afāras ieplaka tektoniska ieplaka Austrumāfrikā, Etiopijas ziemeļaustrumos un Džibutijā, ietver Asala ezeru (155 m zjl.)
TIA Telekomunikācijas industrijas asociācija (angļu "Telecommunications Industry Association")
gemellicystis Tetrasporu rindas dzimtas "Asterococcaceae" ģints
CAT Tirdzniecība ar datoru palīdzību (angļu "Computer-Assisted Trading")
smiltāju tragantzirnis tragantzirņu suga ("Astragalus arenarius")
dedestiņu tragantzirnis tragantzirņu suga ("Astragalus cicer"), Latvijā aizsargājama, adventīva
Dānijas tragantzirnis tragantzirņu suga ("Astragalus danicus")
saldlapu tragantzirnis tragantzirņu suga ("Astragalus glycyphyllos")
nokarenais tragantzirnis tragantzirņu suga ("Astragalus penduliflorus"), Latvijā aizsargājama
Grumbdaivu tragantzirnis tragantzirņu suga ("Astragalus rytilobus"), Latvijā adventīva
Āsfers tuksnesis Alžīrijā (_Asfer, Reg el_), Tamanrāsetas vilājas ziemeļu daļā
ascīdija Tunikātu klase ("Ascidiae"), vientuļas un koloniālas formas bezmugurkaulnieki jūrās un okeānos, Baltijas jūrā konstatētas 6 sugas
Ašgabata Turkmenistānas galvaspilsēta (turkmēņu valodā "Asgabat", padomju laikā (1927.-1992. g.) - Ašhabada), atrodas Kopetdaga priekškalnu līdzenumā, Ahalas oāzē, 848000 iedzīvotāju (2007. g.)
parastais ūdensēzelītis ūdensēzelīšu suga ("Asellus aquaticus")
Miltupīte Ūdenstece Madonas novada Vestienas pagastā, ietek Kāla ezerā, tek cauri Asmenītim, Ilziņam, Salājam un Sudārdiņam; Asmenīte; Saltupīte
Akmineica Ūdenstece starp vairākiem Latgales ezeriem, iztek no Dubuļu ezera Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, caurtek Asticu un Daņilovkas ezeru Kaunatas pagastā, kā arī Riuseitu Krāslavas novada Ezernieku pagastā un ietek Udrijas ezerā, kurš savienots ar Ežezeru
Asariņš Ūdenstilpe Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, platība - 1,4 ha; Asarītis; Vieniņa ezers; Vienītis
raiduztvērējs UART universālais asinhronais raidzutvērējs (angļu "Universal Asynchronous Receiver-Transmitter")
Ascjora upe Baltkrievijā (_Ascior_), Sožas kreisā krasta pieteka, robežupe ar Krieviju, kur saucas - Ostjora
Asa upe Francijā (_Asse_), Diransas kreisā krasta pieteka
Asinsupīte upe Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Koruļupītes kreisā krasta pieteka; Asins upe
Asahana upe Indonēzijā (_Asahan_), Sumatras salā, iztek no Tobas ezera, ietek Malakas šaurumā
Asahi upe Japānā (_Asahi-gawa_), Okajamas departamentā, ietek Seto jūrā
Ašida upe Japānā (_Ashida_), Hirosimas prefektūrā, ietek Seto jūrā
Klūta upe Jaunzēlandes Dienvidsalas dienvidos ("Clutha"), garums - 322 km, sākas Dienvidalpos pie Aspairinga kalna, tek caur Vanakas ezeru, Otagas plato vietām aizā, ietek Klusajā okeānā
Asiniboina upe Kanādā ("Assiniboine River"), Saskačevanas un Manitobas provincē, Ziemeļu Redriveras kreisā krasta pieteka, garums - \~750 km
Askiza upe Krievijā (_Askiz_), Hakasijas Republikā, Abakanas labā krasta pieteka
Asa upe Krievijā (_Assa_), Ingušijas Republikā, Sunžas labā krasta pieteka
Ostjora upe Krievijā, Smoļenskas apgabalā, lejtecē Krievijas un Baltkrievijas robežupe, Sožas kreisā krasta pieteka, Baltkrievijā saucas - Ascjora
Bahtemira upe Krievijā, Volgas labā krasta atteka lejpus Astrahaņas
Aktīca upe Latvijā, Krāslavas novadā, Asūnīcas kreisā krasta pieteka, garums - 8 km; Aktica
Āsī upe Libānā, Sīrijā un Turcijā, garums - 571 km, ietek Vidusjūrā; arī Asi; senatnē saucās Oronta
Asunsjona upe Meksikā (_Asunción, Río_), Sonoras pavalstī, Konsepsjonas kreisā krasta pieteka
Aslankeja upe Turcijā (_Aslanköy Deresi_), Mersinas ilā, ietek Vidusjūrā
Asva upe Ugandā (_Aswa_), Alberta Nīlas labā krasta pieteka, kas kopā izveido Balto Nīlu
Asi upe un sausgultne Kazahstānā (_Ası_), Žambilas apgabala dienvidos, lietus periodā Talasas pieteka
platspīļu upesvēzis upesvēžu suga ("Astacus astacus")
šaurspīļu upesvēzis upesvēžu suga ("Astacus leptodactylus")
Osais Stiurs Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Asaisstūris" nosaukuma variants
Osais Styurs Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Asaisstūris" nosaukums latgaliski
dryopteridaceae Vairogpaparžu dzimtas "Aspidiaceae" nosaukuma sinonīms
tiāra Valdnieka galvassega (Persijā, Asīrijā)
Saūda valsts Āzijas dienvidrietumos (arābu val. _As Su'ūdīyah_), aizņem 2/3 Arābijas pussalas un vairākas piekrastes salas Sarkanajā jūrā un Persijas līcī, platība - 2240000 kvadrātkilometru, 28686600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Rijāda, administratīvais iedalījums 13 mintaku, robežojas ar Jordāniju, Irāku, Kuveitu, Bahreinu, Kataru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Omānu un Jemenu, apskalo Sarkanā jūra un Persijas līcis
Varkovas ezers Vārkavas ezers Prodes un Asares pagastā
Warkan Varkavas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Asares pagastā
Assiten Vēstures avotos 1253. g. minēts vietvārds, kas tiek attiecināts uz Asītes pilskalnu
Astūrija vēsturisks novads Spānijas ziemeļos (_Asturias_) un autonoms apgabals "Astūrijas karaliste" Biskajas līča piekrastē, platība - 10604 kvadrātkilometri, 1057200 iedzīvotāju (2007. g.), administratīvais centrs - Ovjedo, robežojas ar Kantarbiju, Kastīliju un Leonu un Galisiju
Bezdonnoje Veteraucu ezers Asūnes pagastā
Veteravcu ezers Veteraucu ezers Asūnes pagastā
Bezdibeņa ezers Veteraucu ezers Asūnes pagastā
Bezdibeņu ezers Veteraucu ezers Asūnes pagastā
asociācija VESA Videoelektronikas standartu asociācija (angļu "Video Electronics Standards Association")
VESA Videoelektronikas standartu asociācija (angļu "Video Electronics Standards Association")
kula viena no ietekmīgākajām vāmačaras - "kreisās rokas" tantrisma - sektām, kas izplatīta Indijas Asamas, Rietumbengālas un Kašmiras štatos
Aspasija viena no ievērojamākajām sievietēm Senajās Atēnās (Aspasia; ap 470. g. - ap 400. g. p. m. ē.), Perikla draudzene, viņas mājās pulcējās mākslinieki, rakstnieki un filozofi
ūdens ēzelītis vienādkāju kārtas vēžu suga (_Asellus aquaticus_), kas Latvijā bieži sastopama stāvošos un lēni tekošos saldūdeņos, it īpaši vietās ar biezāku ūdensaugu augāju
ūdensēzelītis Vienādkājvēžu kārtas dzimta ("Asellidae"), to sugas izplatītas visu kontinentu saldūdeņos, retumis iesāļūdeņos, Latvijā konstatēta 1 suga
Vieniņa Vieniņa ezers - Asariņš Ģibuļu pagastā
Asuānas aizsprosts viens no lielākajiem aizsprostiem pasaulē (angļu "Aswan Dam"), sastāv no 2 aizsprostiem, pirmais celts 1898.-1902. g. ir 50 m augsts un 2 km garš, otrais celts 1959.-1971. g. 115 m augsts un 3,6 km garš
Asāba vilāja Mauritānijā (_Assaba_), valsts dienvidu daļā, robežijas ar Gidimakas, Gorgolas, Braknas, Tagantas un Rietumhodas vilāju, kā arī ar Mali Republiku
Asģa virsotne Islandē (_Askja_), Oudaudahreinas dabas apgabalā, augstums - 1510 m
Asta virsotne Itālijā (_Asta, Cima d’_), Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles reģionā, Dolomītalpos, augstums - 2847 m
Asiniboina kalns virsotne Kanādā (_Assiniboine, Mount_), Britu Kolumbijas provinces dienvidaustrumos, augstums - 3618 m
Asralthairhanūls virsotne Mongolijā (_Asralt Hajrhan uul_), Henteja grēdā, Centra aimakā, augstums - 2800 m
Aščitovs virsotne Uzbekistānā (_Ashchitov_), Horezmas apvidū, augstums - 478 m vjl.
WHA Vispasaules hokeja asociācija (angļu "World Hockey Association")
VAĢB Vissavienības Astronomijas un ģeodēzijas biedrība
miķēlnīca Vītolu miķelīte ("Asyter salignus")
precene Vītolu miķelīte ("Aster salignus", senāk "Aster salicifolius")
kārkliņi Vītolu miķelīte ("Aster salignus")
miķele Vītolu miķelīte ("Aster salignus")
miķelene Vītolu miķelīte ("Aster salignus")
miķēlene Vītolu miķelīte ("Aster salignus")
miķelītis Vītolu miķelīte ("Aster salignus")
miķeļnica Vītolu miķelīte ("Aster salignus")
miķeļnīces Vītolu miķelīte ("Aster salignus")
miķeļpuķe Vītolu miķelīte ("Aster salignus")
rudinspuķe Vītolu miķelīte ("Aster salignus")
vītoloņi Vītolu miķelīte ("Aster salignus")
Ahtuba Volgas kreisā krasta atteka Krievijā, Volgogradas un Astrahaņas apgabalā, garums - 537 km, sākas augšpus Volgogradas, kuģojama tikai palu laikā
asterococcus Zaļaļgu klases tetrasporu rindas dzimtas "Asterococcaceae" ģints
Asprokava rags zemesrags Grieķijā (_Asprókavos, Akrotíri_), Jonijas jūras Kerkīra (Korfu) salas dienvidos
Ašidzuri rags zemesrags Japānā (_Ashizuri-misaki_), Koči prefektūrā, Šikoku salas dienvidos
Marjato rags Ziemeļamerikas kontinenta galējais dienvidu punkts (sp. val. "Punta Mariato"), atrodas Asuero pussalā Panamā, Klusā okeāna krastā
Aszute Zobenbrāļu ordeņa un Rīgas arhibīskapa 1211. g. līgumā minēts novada nosaukums, ko pētnieki saista ar Asoti
sarkanā zvaigznīte zvaigznīšu suga ("Astrantia carniolina")
lielā zvaigznīte zvaigznīšu suga ("Astrantia major"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama
dižā zvaigznīte zvaigznīšu suga ("Astrantia maxima"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
astrancija Zvaigznīte - čemurziežu dzimtas ģints ("Astrantia")
Sauši Zvejniekciems tagadējā Jūrmalas pilsētas teritorijā, kurā 19. gs. 2. pusē izveidojusies apdzīvotā vieta "Asari", kas mūsdienās iekļauta Jūrmalas pilsētas sastāvā

Citās vārdnīcās nav šķirkļa As.