Paplašinātā meklēšana
Meklējam skaitli.
Atrasts vārdos (34):
- skaitlis:1
- skaitlisks:1
- neskaitlis:1
- daļskaitlis:1
- divskaitlis:1
- gadskaitlis:1
- jodskaitlis:1
- mērskaitlis:1
- pārskaitlis:1
- atomskaitlis:1
- kvēlskaitlis:1
- pirmskaitlis:1
- trīsskaitlis:1
- veidskaitlis:1
- vienskaitlis:1
- cetānskaitlis:1
- daudzskaitlis:1
- nepārskaitlis:1
- oktānskaitlis:1
- pamatskaitlis:1
- umpārskaitlis:1
- vidusskaitlis:1
- barionskaitlis:1
- papildskaitlis:1
- priekšskaitlis:1
- gadījumskaitlis:1
- ordinālskaitlis:1
- raksturskaitlis:1
- kardinālskaitlis:1
- pārnesumskaitlis:1
- vienskaitlinieks:1
- daudzskaitlinieks:1
- decimāldaļskaitlis:1
- pseidogadījumskaitlis:1
Atrasts vārdu savienojumos (52):
- aizpildījuma skaitlis
- algebrisks skaitlis
- apgrieztais skaitlis
- apgriezts skaitlis
- aptuvens skaitlis
- astronomisks skaitlis
- Aterberga skaitlis
- Avogadro skaitlis
- binārais skaitlis
- brīvības pakāpju skaits
- ekspozīcijas skaitlis
- Faradeja skaitlis
- gada vidējais iedzīvotāju skaits
- ideālais bērnu skaits
- iedzīvotāju skaits
- imaginārs skaitlis
- iracionāls skaitlis
- jaukts skaitlis
- kāpināt skaitli kubā
- kāpināt skaitli kvadrātā
- kāpināt skaitli otrajā (trešajā, ceturtajā utt.) pakāpē
- kārtas skaitlis
- kompleksais skaitlis
- koordinācijas skaitlis
- kubisks skaitlis
- kupls skaits
- lēkumu skaits
- Maha skaitlis
- masas skaitlis
- naturāls skaitlis
- nelaimes (arī nelaimīgs) skaitlis
- nepāra skaitlis
- optimālais iedzīvotāju skaits
- pāra skaitlis
- pārnesuma skaitlis
- piekļuves skaitlis
- pieļaujamais dzīvnieku skaits
- plasticitātes skaitlis
- racionāls skaitlis
- raupjuma skaitlis
- reāls skaitlis
- Reinoldsa skaitlis
- relatīvais skaitlis
- relatīvs skaitlis
- sadalīt skaitli pirmreizinātājos
- sagaidāmais bērnu skaits
- salikts skaitlis
- tīri imaginārs skaitlis
- transcendents skaitlis
- vēlamais bērnu skaits
- vesels skaitlis
- vidējais proporcionālais skaitlis
Atrasts skaidrojumos (558):
- Messrs _daudzskaitlis_ no _Mr._ (parasti lieto rakstu valodā).
- augumlielums [ģērba]{s:1665} adresātu tipfigūras raksturotājs ar vadmēra vai vairāku vadmēru samērības robežgarumu intervāliem, kurus skaitliski apzīmē ar to vidējām vērtībām.
- kubsakne 3. pakāpes sakne; skaitlis, kura kubs ir dotais skaitlis.
- Tonalpohualli Acteku svētais almanahs, kas bija daļa no kalendāra, aptvēra 260 dienu periodu, katrai dienai bija savs vārds un skaitlis un dienas bija sagrupētas nedēļās; par katru dienu grupu bija atbildīgas konkrētas dievības.
- izplātā adrešu telpa adrešu telpa, kurā katru atmiņas vietu nosaka atšķirīgs unikāls skaitlis; atmiņas adrešu numerācija sākas ar 0 un secīgi pieaug par 1.
- stereomodelis Aeroainu stereopārī redzamais telpiskais objekts, kas ir optiski, mehāniski vai skaitliski rekonstruēts.
- noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci).
- izooktāns alifātiskais ogļūdeņradis C~8~H~18~, viens no oktāna izomēriem, standartviela benzīna oktānskaitļa noteikšanai; tā oktānskaitli pieņem par 100.
- apertometrs Aparāts optiskas sistēmas skaitliskās apertūras mērīšanai.
- metrsvece Apgaismojuma mērvienība, kas atbilst tādam apgaismojumam, kādu rada 1 sveci stiprs gaismas avots uz virsmas, kas atrodas 1 m attālumā perpendikulāri gaismas stariem; skaitliski vienāda ar 1 luksu.
- sasummēt Aprēķināt (kā skaitlisko vērtību) summu; arī saskaitīt (2).
- izredzes Apstākļu kopums (kā) īstenošanai, (kāda rezultāta) sasniegšanai; procentos vai ar daļskaitli izteikta varbūtība, ka kāds gadījums notiks.
- apaļš Aptuvens (izteikts ar tuvāko skaitli, kas beidzas ar nulli); noapaļots.
- decimāldaļa Ar komatu (datortehnikā - ar punktu) izteikts daļskaitlis, kura saucējs ir skaitļa 10 pakāpe.
- cipars Ar šādām zīmēm apzīmēts skaitlis, daudzums.
- subtrahends Aritmētikā skaitlis, kas no otra skaitļa jāatskaita.
- mikrogamma Ārpussistēmas masas mērvienība, viena miljonā daļa gammas, skaitliski vienāda ar pikogramu.
- miligamma Ārpussistēmas masas mērvienība, viena tūkstošā daļa gammas, skaitliski vienāda ar nanogramu.
- fundamentālā astrometrija astrometrijas nozare, kurā izstrādā astronomisko koordinātu sistēmas, noteic svarīgāko astronomisko konstanšu skaitliskās vērtības un sastāda fundamentālus zvaigžņu katalogus.
- saplakums Astronomijā un ģeodēzijā, skaitlis, kas raksturo starpību starp debess spīdekļa (vai Zemes) ekvatoriālo un polāro rādiusu.
- atjemt Atņemt skaitli (rēķinot).
- relatīvā atommasa atoma masa, izteikta atommasas vienībās; ķīmiskā elementa relatīvā atommasa aptuveni ir vienāda ar šā elementa kārtas skaitli.
- oglekļa vienība atommasas vienība - viena divpadsmitā daļa no atoma masas, kāda ir oglekļa izotopam ar masas skaitli 12.
- potencēt Atrast (skaitli, izteiksmi) pēc logaritma.
- izvilkt sakni atrast skaitli, kura atbilstošā pakāpe ir vienāda ar zemsaknes skaitli.
- vidējais paātrinājums ātruma vektora izmaiņa laika vienībā; taisnvirziena kustībā - paātrinājums, kas skaitliski ir vienāds ar ātruma pieauguma attiecību pret laika intervālu, kurā šī izmaiņa notikusi.
- relatīvistiskais ātrums ātrums, kura skaitliskā vērtība ir tuva gaismas ātrumam.
- bitu kļūdu intensitāte attiecība starp pārraidīto un kļūdaini uztverto bitu skaitu nosūtītajā ziņojumā; šo skaitli parasti izsaka kā desmitnieka pakāpi un lieto datu pārraides kvalitātes noteikšanai.
- ALGOL Augsta līmeņa programmēšanas valoda, kas paredzēta skaitlisku aprēķinu algoritmu pierakstam (angļu "ALGOrithmic Language").
- triple-double Augsts basketbolista rezultativitātes radītājs viena spēlē: iegūti vismaz 10 punkti, izdarītas vismaz 10 rezultatīvas piespēles un izcīnītas vismaz 10 atlēkušās bumbas, respektīvi, trijos aktivitāšu veidos sportista rezultativitāte izsakāma ar divciparu skaitli.
- droša identifikācijas karte autentifikācijas marķierierīce, kas izmanto autorizētam lietotājam piederošu viedkarte, kuras mikroprocesors un hostdators ar unikālu skaitli noteiktā dienas stundā tiek sinhronizēti. Kad lietotājs piesakās šādā datorā, tas ievada numuru, kas šajā brīdī spīd viņa kartē, kā papildus paroli.
- autorzīme Autora uzvārda vai cita sākuma vārda pirmo zilbju pieņemtais apzīmējums (burts un divzīmju vai trīszīmju skaitlis), ko nosaka pēc autortabulām un ieraksta grāmatas šifrā.
- berzes variators berzes pārvads ar nepārtraukti maināmu pārnesumskaitli.
- Paskāla trijstūris bezgalīgs skaitļu trijstūris, kas satur binomialkoeficientus; katrs iekšējais skaitlis ir abu virs tā stāvošo skaitļu summa.
- pārības bits binārajiem datiem pievienojams pārbaudes bits, kas kopā ar datu masīvos sastopamo vieninieku skaitu summā vienmēr dod pāra vai nepāra skaitli, atkarībā no tā, kā tas paredzēts sistēmā.
- dalīties Būt tādam, kas dalāms bez atlikuma (par skaitli).
- sniegties Būt tādam, kura skaitliskā vērtība atbilst (kādam lielumam), arī iekļaujas (kādā lielumu kopā).
- ātruma koeficients caurplūdes koeficienta sastāvdaļa - skaitlis, kas izsaka berzes radītu faktiskās izplūdes ātruma samazinājumu salīdzinājumā ar teorētiski aprēķināto izplūdes ātrumu.
- nulle Cipars, ar ko norāda, ka attiecīgajā skaitļu šķirā nav nevienas vienības; skaitlis, kas ir robeža starp pozitīvajiem un negatīvajiem skaitļiem.
- kontrolcipars Cipars, ko pievieno skaitlim, lai nodrošinātos pret kļūdām, skaitli glabājot vai apstrādājot ar ESM.
- kardinālskaitlis Dabiskais skaitlis - skaitlis, kas izteic kādu priekšmetu vai parādību daudzumu.
- faktoriāls dabisko skaitļu virknes secīgo skaitļu reizinājums no viena līdz kādam skaitlim (piemēram, 4!=1x2x3x4=24).
- dividends Dalāmais skaitlis.
- divīzors Dalītājs skaitlis.
- domēnu vārdu sistēma dalītu datu bāzu (domēnu vārdu serveru) kopums, kas nodrošina atbilstību starp domēnu vārdu adresēm un skaitliskajām _IP_ adresēm, un atbrīvo interneta lietotājus no nepieciešamības atcerēties garus skaitlisko adrešu sarakstus.
- decimāldaļskaitlis Daļskaitlis, kam saucējs ir 10 vai pakāpe no 10 un kas uzrakstīts īpašā veidā bez saucēja.
- īsts daļskaitlis daļskaitlis, kam skaitītājs ir mazāks par saucēju.
- neīsts daļskaitlis daļskaitlis, kam skaitītājs ir vienāds ar saucēju vai lielāks par to.
- daļskaitļa saīsināšana daļskaitļa skaitītāja un saucēja dalīšana ar vienu un to pašu skaitli.
- daļskaitļa paplašināšana daļskaitļa skaitītāja un saucēja reizināšana ar vienu un to pašu skaitli.
- saīsināmība Daļskaitļa un saucēja dalāmība, kas ļauj daļskaitli saīsināt.
- izklājlapa Darba formulārs, displeja ekrānā attēlots kā divdimensiju matrica, kas sastāv no rindām un kolonnām; rindu un kolonnu krustpunktus sauc par šūnām; šūnās var ievadīt iezīmes, skaitliskas vērtības un formulas.
- programmas kvalitātes novērtēsana darbību komplekss, kas ietver sevī programmas kvalitātes kritēriju izvēli, šo kritēriju skaitlisko vērtību noteikšanas metožu izstrādāšanu, kritēriju reālo vērtību aprēķināšanu, kā arī reālo un eksperimentāli noteikto vērtību salīdzināšanu.
- štats Darbinieku skaitliskais sastāvs (iestādē, uzņēmumā, organizācijā u. tml.) ar noteiktiem amatiem un algām.
- rakstzīmju kopa datorā izmantojams noteikts rakstzīmju saraksts, kurā katru rakstzīmi attēlo kā skaitli.
- attēlu analīze datora izmantošana, lai iegūtu skaitlisku informāciju par izvēlētiem attēla raksturlielumiem, piemēram, par kontūru garumu, laukumu lielumu, formu u. c.
- gadījumskaitļu ģenerators datora programma vai speciāla ierīce, kas ģenerē kādu gadījumskaitli vai gadījumskaitļu secību.
- cikliskā redundances pārbaude datu pareizības pārbaudes metode, izmantojot kļūdu atklājošu kodu. Lai pārbaudītu, vai datu pārraides, ierakstīšanas un nolasīšanas procesu gaitā nav radušās kļūdas, katram datu blokam pievieno kādu skaitli. Šie skaitļi tiek izskaitļoti nosūtītājā, izmantojot bloka saturu, un pēc tam tie tiek izskaitļoti uztvērējā vai nolasīšanas procesā. Salīdzinot šos skaitļus, var spriest par datu pareizību.
- datu tips datu paveids. Raksturīgākie datu tipi ir skaitliskie dati, burtciparu (rakstzīmju) dati, loģiskie (patiess / aplams) dati un datumi.
- nepārdatums Datums, ko apzīmē ar nepārskaitli; nepāra datums.
- nepāra datums datums, ko apzīmē ar nepārskaitli; nepārdatums.
- pārdatums Datums, ko apzīmē ar pārskaitli; pāra datums.
- pluralia tantum daudzskaitlinieks.
- soli Daudzskaitlis no "solo"; vairāki solisti.
- cwts Daudzskaitlis no centweight jeb cwt.
- plurālis Daudzskaitlis.
- apmērs Daudzums, skaitliskā izteiksmē.
- izobāri Dažādu ķīmisko elementu atomi ar vienādu masas skaitli (A), bet atšķirīgu protonu (Z) un neitronu (N) skaitu, piemēram, ar A=10 sastopami ^10^Be (Z=4, N=6), ^10^B (Z=5, N=5) un ^10^C (Z=6, N=4).
- laulību tirgus dažādu laulāties spējīgu vīriešu un sieviešu grupu skaitliskās attiecības.
- papildskaitlis Dažu loto loteriju pēdējais skaitlis, kas maina laimesta lielumu.
- dalāmības pazīmes decimālajā sistēmā rakstītu naturālu skaitļu īpašības, kas ļauj noteikt to dalāmību ar vienkāršākajiem dalītājiem; piemēram, skaitlis dalās ar 3, ja tā ciparu summa dalās ar 3.
- periods Decimālcipars vai decimālciparu grupa, kas bezgalīgi daudz reižu atkārtojas periodiskajā decimāldaļskaitlī; skaitlis, kas, pieskaitīts argumentam, nemaina periodiskas funkcijas vērtību.
- periodiskais daļskaitlis decimāldaļskaitlis, kas sastāv no galīgas ciparu grupas un bezgalīgi daudz reižu atkārtota cipara vai ciparu grupas.
- periodisks decimāldaļskaitlis decimāldaļskaitlis, kura daļveida daļas visi cipari no kādas vietas periodiski atkārtojas.
- bezgalīgs decimāldaļskaitlis decimāldaļskaitlis, kurā neviens decimālcipars nav pēdējais.
- demogrāfiskās tabulas demogrāfisko notikumu intensitātes izmaiņu skaitliskie modeļi atkarībā no attiecīgo procesu izmaiņām kohortās vai nosacītās paaudzēs; parasti mirstības, dzimstības un laulātības tabulas.
- viendesmit Desmit (savienojumā ar sekojošu vienciparu skaitli (1-9) - padsmit).
- bāzes garums detaļas virsmas profila garums, kurā nosaka virsmas negludumu parametru skaitliskās vērtības.
- pseidogadījumskaitlis determinētā veidā iegūts skaitlis (skaitļu secība), ar kuru zinātniskos pētījumos un tehnisku problēmu risinājumos aizstāj gadījumskaitli.
- Nikuradzes diagramma diagramma, kas attēlo sakarību starp Darsī koeficientu (nosaka hidraulisko pretestību plūsmai), Reinoldsa skaitli un caurules relatīvo raupjumu.
- Mūdija diagramma diagramma, kas attēlo sakarību starp Darsī koeficientu (tas nosaka hidraulisko pretestību plūsmai), Reinoldsa skaitli un caurules relatīvo raupjumu.
- spēkpāris Divi skaitliski vienādi, bet pretēji vērsti paralēli spēki, kas pielikti vienam un tam pašam ķermenim.
- pirmreizinātāji Divi vai vairāki pirmskaitļi, kuru reizinājums ir vienāds ar doto skaitli.
- annunaki Divupes mitoloģijā - spēcīgāko dievu grupa, kuras skaitliskais sastāvs svārstās no 7 līdz 600, viņi ir cilvēku likteņu lēmēji, cilvēku un dievību starpnieki, laika gaitā kļūstot par dievu saimes pārvaldītājiem, darbu un pienākumu nastu uzveļot zemākajiem dieviem - igigiem, bet paši veido dievu sanāksmi, kas valda pār cilvēkiem un dieviem.
- dīzeļdegviela Dīzeļmotoru un gāzturbīnu motoru degviela, kas sastāv no naftas izdalītu ogļūdeņražu maisījuma, kura viršanas temperatūra ir 180-360 Celsija grādu; kvalitāti raksturo cetānskaitlis.
- iedomāties Domās izvēlēties (piemēram, skaitli, vārdu).
- domēnu vārdu atrise domēna vārdu pārveidošanas process skaitliskajās _IP_ adresēs, izmantojot domēnu vārdu serverus.
- autentifikācijas marķierierīce drošību garantējoša ierīce, kas izsniegta autorizētiem lietotājiem, lai varētu pieteikties datoru tīklā, šo ierīci izmanto līdzīgi tam, kā tiek nolasītas kredītkartes, vai arī tā var izspīdināt mainīgu skaitli, ko ievada kā paroli.
- zema dzimstība dzimstības līmenis, kurš ar konkrēto mirstības līmeni nenodrošina vienkāršo paaudžu nomaiņu, un bērnu paaudzes ir skaitliski mazākas par viņu vecāku paaudzēm.
- gluons Elektriski neitrāla elementārdaļiņa ar spinu 1, masu vienādu ar 0 un īpašu kvantu skaitli - krāsu; stiprās mijiedarbības pārnesējs starp kvarkiem, veidojot hadronus; saskaņā ar elementārdaļiņu teoriju ir 8 gluoni, kam raksturīgi dažādu krāsu lādiņi.
- bozons Elementārdaļiņa vai kvazidaliņa, kuras spins ir vesels skaitlis (0, 1, 2...); pakļaujas Bozes-Einšteina statistikai, Bozes daļiņa; svarīgākie bozoni ir fotons un gamma kvants (spins ir 1) un mezons (spins ir 0).
- barionlādiņš Elementārdaļiņu raksturlielums (iekšējais kvantu skaitlis), kas atšķiras no nulles barioniem un ir vienāds ar nulli visām pārējām elementārdaļiņām.
- elektronvolts Enerģijas ārpussistēmas mērvienība (eV) fizikā (optikā, atomfizikā, kodolfizikā, elementārdaļiņu fizikā), kas skaitliski vienāda ar enerģiju, kuru iegūst elektrons, tam paātrinoties elektriskajā laukā ar potenciālu starpību 1 V; 1 eV=1,60217·10^-12^ ergu=1,60217·10^-19^ džoulu (J).
- numeroloģija Ezoterismā mācība par katra atsevišķa burta aizstāšanu ar skaitli un vārdu izteikšanu ar skaitļu kopu, kas ļaujot noteikt attiecīgā vārda labumu vai sliktumu konkrētam cilvēkam.
- fermions Fermi daļiņa - elementārdaļiņa vai kvazidaļiņa, kuras spina kvantu skaitlis (spins) ir pusvesels skaitlis (1/2, 3/2. ...); pakļaujas Fermi-Dirraka statistikai; fermioni ar spinu s=1/2 ir elektrons, protons, neitrons, mions, daudzi hiperoni un kodoli ar nepāra nuklonu skaitu (arī to antidaļiņas).
- Fermi daļiņa fermions - elementārdaļiņa vai kvazidaļiņa, kuras spins ir pusvesels skaitlis (1/2, 3/2, ...).
- pitagorisms Filozofijas virziens, kas visu dabas parādību un kosmosa esamību reducēja uz kvantitatīvām, skaitliskām attiecībām.
- mērvienība Fizikāla lieluma noteikta vērtība, kuru izmanto, lai skaitliski raksturotu mērīšanas procesu vai rezultātu.
- aktīvo masu likums fizikālas ķīmijas likums; saskaņā ar šo likumu ķīmiskās reakcijas līdzsvara stāvoklī reakcijas produktu un izejvielu koncentrāciju reizinājumu attiecība ir konstants skaitlis, kas atkarīgs tikai no temperatūras.
- fizikālā lieluma vienība fizikāls lielums, kam pēc definīcijas ir piešķirta skaitliskā vērtība.
- potenciāls fizikāls lielums, kas raksturo (piemēram, gravitācijas, elektrostatisko) lauku noteiktā telpas punktā un kas skaitliski ir vienāds ar darbu, kuru veic lauks, pārvietojot ķermeni ar vienu masas, elektriskā lādiņa u. tml. vienību no dotā telpas punkta līdz kādam citam punktam, kur šis lielums ir pieņemts par nulli.
- impulss Fizikāls lielums, kas raksturo mehānisko kustību un skaitliski ir vienāds ar ķermeņa masas un ātruma reizinājumu.
- akcija fizikāls lielums, kas raksturo sistēmas stāvokļa maiņu un ir skaitliski vienāds ar sistēmas enerģijas un novērošanas laika reizinājumu.
- blīvums Fizikāls lielums, kas skaitliski ir vienāds ķermeņa masas dalījumam ar ķermeņa tilpumu.
- īpatnējais svars fizikāls lielums, kas skaitliski vienāds ar ķermeņa svaru vienā tilpuma vienībā; mērvienība SI mērvienību sistēmā ir N/m^3^.
- īpatnējais tilpums fizikāls lielums, kas skaitliski vienāds ar vielas masas vienības tilpumu; mērvienība SI mērvienību sistēmā ir m^3^/kg.
- skalārs lielums fizikāls lielums, ko (pretstatā vektoriālam lielumam) var raksturot ar vienu skaitli (piemēram, laiks, tilpums, temperatūra, enerģija, jauda).
- paātrinājums Fizikāls vektoriāls lielums, kas raksturo kustības ātruma skaitliskās vērtības un virziena izmaiņu.
- Bolcmaņa konstante fundamentāla fizikas konstante, kas skaitliski vienāda ar universālās gāzu konstantes un Avogardo skaitļa attiecību 1,380658•10^-23^ džouli uz kelvinu (J/K)
- Bora magnetons fundamentāla konstante, ar kuru mikropasaulē raksturo daļiņu, atomu un molekulu magnētiskos momentus; skaitliskā vērtība SI mērvienību sistēmā ir 9,274096·10^-24^ A·m^2^.
- mērķfunkcija Funkcija, kas skaitliski raksturo mērķtiecīgas darbības (piem., sistēmas parametru maiņas) kvalitāti.
- g. v. gadi vecs (kopā ar skaitli; piem., 23 g. v.).
- kontrolskaitļi Galvenie skaitliskie rādītāji (noteiktam laikposmam), ko izmanto tautas saimniecības plānošanai.
- ganāmpulka atražošana ganāmpulka skaitliskā sastāva regulāra atjaunošana tā kvalitatīvai uzlabošanai.
- zemskaņas ātrums gāzes plūsmas ātrums, kas ir mazāks par skaņas ātrumu (Maha skaitlis mazāks par 1).
- abraksass Gnostiķu mistiskais skaitlis 365, kas cēlies no sengrieķu "abraxas" interpretējot šī vārda grieķu burtus kā ciparus.
- duālis Gramatikā - divskaitlis.
- numurs uz buras grotburas augšdaļas abās pusēs uzšūts vai pielīmēts jahtas reģistrācijas kārtas skaitlis kopā ar valsts piederības burtiem, bet zem tiem - jahtas klases apzīmējums.
- gūžu apkārtmērs gūžu lielākā horizontālā perimetra somatomērs, kura skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus; sieviešu plecģērbu un gurnģērbu lielumu skalas vadmērs.
- Krāslavas Augusta akmens ģeoloģisks un kultūrvēsturisks piemineklis Krāslavā, Augusta ielā, tā garums 2,8 m, platums 2,2 m, augstums 0,7 m, sānos nolīdzinātā 130 x 55 cm virsmā iekalts kronis, līnijas un skaitlis 1729.
- modulis Ģeometrijā - skaitlis (skalārs), kas izsaka dotā vektora garumu.
- riņķis ģeometriska figūra - plaknes punktu kopa, kuru attālumi no kāda noteikta plaknes punkta nav lielāki par doto skaitli; [aplis]{s:458}
- vektors Ģeometrisks lielums, kam piemīt skaitliska vērtība un virziens un ko attēlo ar nogriezni, kuram ir noteikts virziens.
- šarmantās daļiņas hadronu grupa, kam kvantu skaitlis ir atšķirīgs no nulles.
- gugols Hipotētisks skaitlis 1 ar 100 nullēm, ko iegūtu skaitli 10 kāpinot 100. pakāpē.
- gugolplekss Hipotētisks skaitlis, ko iegūtu skaitli 10 kāpinot gugolā (1 ar 100 nullēm).
- pārņemt savās rokās Iegūt skaitlisku pārsvaru (kādā darbības jomā).
- integrators Ierīce grafiskai vai skaitliskai integrēšanai (integrāļa aprēķināšanai).
- spektrs Iespējamo (fizikāla lieluma, fizikālas parādības, to sastāvdaļu) skaitlisko vērtību kopa; sadalījums (fizikālai parādībai) pēc kādām pazīmēm.
- IQ Intelekta koeficients (angļu "Intelligence Quotient") - statistiskā veidā iegūts skaitlis, kas relatīvi un salīdzinoši parāda cilvēka garīgo spēju līmeni, kā arī prasmi pielietot akadēmiskās zināšanas.
- domēna vārda adrese interneta tīkla adrese, kas atšķirībā no skaitliskās IP adreses uzdota, izmantojot resursdatora apakšdomēna un domēna vārdus.
- punkta apkārtne intervāls (a–e, a+e); e – mazs pozitīvs skaitlis dotajam skaitļu taisnes punktam a; vairākdimensiju telpās – riņķa, kura centrs ir a, iekšējo punktu kopa.
- interneta adrese IP adrese - skaitliska adrese, kas viennozīmīgi identificē katru datoru internetā un kas izveidota kā četru ar punktiem atdalītu skaitļu virkne, piemēram: 192.100.81.101.
- lielums Īpašība, īpašību kopums, ko izsaka noteiktās mērvienībās, raksturo skaitliski.
- pī Iracionāls, bezgalīgs skaitlis (3,141592...), kas izteic attiecību starp riņķa līnijas garumu un tās diametru (parasti noapaļo līdz 3,14).
- pi Iracionāls, bezgalīgs skaitlis (3,141592...).
- saīsināt Izdalīt daļskaitļa skaitītāju un saucēju ar vienu un to pašu naturālu skaitli.
- tukšā šūna izklājlapas šūna, kurā nav ne skaitliska lieluma, ne iezīmes, ne makrodefinīcijas, ne formulas.
- aritmetizēt Izmantot skaitliskās metodes uzdevuma risināšanā, un sastādīt aprēķina formulu uzdevuma atrisināšanai ar datoru.
- tenzora invarianti izteiksmes vai skaitliski lielumi, kas paliek nemainīgi, ja zināmā veidā pārveido tenzoru no vienas koordinātu sistēmas citā.
- sadalīt skaitli pirmreizinātājos izteikt skaitli kā pirmskaitļu reizinājumu.
- sastādīt Izveidot (piemēram, skaitli, skaitļu kopumu, vārdu), apvienojot noteiktā kārtībā (tā) sastāvdaļas.
- vērtējums Kā materiālo, skaitlisko vērtību konstatēšana; šī vērtība; paveikta darbība, rezultāts --> vērtēt (2).
- redukcija kāda lieluma samazināšanās līdz noteiktai skaitliskai vērtībai (piemēram, spiediena redukcija).
- kakla apkārmērs kakla pamatnes perimetra somatomērs, kura skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus virs jūga iedobes; stīvapkakles virskreklu lielumu skalas vadmērs.
- kārtas numurs Kārtas skaitlis (ķīmiskajam elementam).
- ordinālskaitlis Kārtas skaitlis.
- horoplētkarte Karte, kurā kāds apgabals pa rajoniem noteiktā aspektā raksturots, attiecīgā lieluma skaitliskās vērtības izteicot ar dažādu krāsu vai ēnojumu.
- detonācijas klaudze klaudze, kas novērojama spēkratu dzirksteļaizdedzes motorā, tam strādājot ar detonāciju. Detonācijas klaudze labi saklausāma, motoru intensīvi slogojot ar mazu griešanās frekvenci, piemēram, pārslēdzot augstāku pārnesumu un strauji palielinot degvielas padevi, braucot ar nepietiekamu ātrumu. Detonācijas klaudzi veicina neatbilstošas degvielas lietošana (benzīns ar mazu oktānskaitli), pārāk agra aizdedze, piededži motorā un citi faktori.
- palielināties Kļūt lielākam, pieaugt (par kā skaitlisko vērtību, apjomu, daudzumu); refl. --> palielināt (2).
- tuvoties Kļūt tādam, kas ir gandrīz sasniedzis (kādu stāvokli), kam ir gandrīz radies (kas, piemēram, īpašība, skaitliskā vērtība).
- faktors Koeficients, skaitlis, kas tiek reizināts ar kādu citu skaitli.
- veidaugstums Koka (audzes) augstuma reizinājums ar veidskaitli.
- sastāva koeficients koku sugu kociņu skaita (līdz 9 g. vecās audzēs) vai koku sugu krāju (10 g. un vecākās audzēs) savstarpēja skaitliskā attiecība nogabalā, parasti izsaka desmitdaļās un apzīmē ar koeficientiem no 1 līdz 10.
- audzes sastāvs koku sugu kociņu skaita (līdz 9 g. vecās jaunaudzēs) vai koku sugu krāju (10 g. un vecākās audzēs) savstarpējā skaitliskā attiecība nogabalā; parasti izsaka desmitdaļās un apzīmē ar koeficientiem no 1 līdz 10.
- raķešu taisnteces dzinējs kombinēts dzinējs, kurā apvienoti raķešdzinēja un taisnteces dzinēja darbības principi; raķešdzinējs augstā spiedienā sadedzina degvielu ar oksidētāja nepietiekamību, tālāk nepilnās sadegšanas produkti nonāk taisnteces dzinējā, kur sadeg gaisa plūsmā; šādu dzinēju var lietot, ja lidošanas ātrums ir lielāks par Maha skaitli 1–5.
- modulis Kompleksa skaitļa summas absolūtā vērtība; attiecība starp kādas bāzes logaritmu un naturālo logaritmu; veselo skaitļu atlikumu klašu skaits, kuri rodas dalīšanā ar noteiktu skaitli.
- sīkstruktūras konstante konstante, ko izmanto, lai aprakstītu nelielas izmaiņas atomu un molekulu elektronisko stāvokļu enerģijā, kura ir saistīta ar magnētisko mijiedarbību starp elektrona orbitālās kustības un spina momentiem; skaitliski tā ir vienāda ar elektrona ātruma attiecību pret gaismas ātrumu, elektronam atrodoties uz ūdeņraža atoma pirmās Bora orbītas; biežāk lieto šīs konstantes apgriezto vērtību, kas ir bezdimensionāla un vienāda ar 137.
- vērtēt Konstatēt (kā materiālo, skaitlisko vērtību).
- skaitīt Konstatēt (kā) daudzumu, piešķirot katram (tā) elementam noteiktu skaitli (par cilvēkiem).
- vilkt kuba sakni konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi divas reizes, dotu zemsaknes skaitli.
- vilkt kvadrātsakni konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi vienu reizi, dotu zemsaknes skaitli.
- kompleksā plakne koordinātu plakne, kuras katram punktam (x, y) piekārtots komplekss skaitlis z=x+yi; abscisu un ordinātu asi kompleksajā plaknē sauc attiecīgi par reālo un imagināro asi.
- bezgalīga kopa kopa, kuras elementu skaits nav izsakāms ar naturālu skaitli.
- nomens kopīgs apzīmējums lietvārdam, īpašības vārdam un skaitļa vārdam, kam ir vienas un tās pašas gramatiskās kategorijas — dzimte, skaitlis, locījums.
- paralometrija Krastu raksturojums ar skaitliskiem datiem.
- kristalogrāfiskais simbols kristāla skaldnes vai šķautnes stāvokļa skaitlisks raksturojums attiecībā pret noteiktām koordinātām.
- skaitīšanas vienība kvantitatīvs (skaitlisks) elements, kas ir pieņemts par skaitīšanas sistēmas pamatu.
- skaitīšanas sistēma kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtojums pa vienībām tā, ka no katras zemākās vienības iegūst nākamo augstāko vienību.
- skaitīšana Kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtošana pa vienībām (kopām), starp kurām ir noteiktas attiecības.
- dīvainība Kvantu skaitlis, kas raksturo elementārdaļiņas, kas piedalās stiprajā mijiedarbībā (hadronus).
- šarms kvantu skaitlis, kas raksturo hadronus vai kvarkus.
- leptonlādiņš Kvantu skaitlis, kas raksturo leptonus un saglabājas visās mijiedarbībās; pieņem, ka leptoniem tas ir vienāds ar +1, antileptoniem - -1, pārējām elementārdaļiņām - 0; leptonu skaitlis.
- gramatoms Ķīmiskā elementa daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šī elementa relatīvo atommasu.
- gramekvivalents Ķīmiskā elementa vai ķīmiskā savienojuma daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šī elementa vai savienojuma ķīmisko ekvivalentu.
- miligramekvivalents Ķīmiskā elementa vai ķīmiskā savienojuma daudzums miligramos, kas skaitliski ir vienāds ar šī elementa vai savienojuma ķīmisko ekvivalentu.
- mazūrijs Ķīmisks elements ar kārtas skaitli 75.
- iņs-jans ķīniešu apziņā - divi pretēji spēki, kas imanenti eksistē visās pasaules parādībās, to savstarpēja harmoniska mijiedarbība izraisa pārmaiņas un nosaka vispārējo attīstību; iņs saistās ar zemi, mēnesi, nakti, aukstumu, mīksto, vājo, sievieti, mātīti, rudeni un ziemu, mitrumu, pasivitāti, zemes dzīlēmiekšējo, ieliekto, nāvi, padoto, dēlu, sievu, pārskaitli, zemu skaņu; jans - ar debesīm, sauli, dienu, karstumu, cieto, spēku, vīrieti, tēviņu, pavasari un vasaru, sausumu, aktivitāti, zemes virsmu, ārējo izliekto, dzīvi, valdnieku, tēvu, vīru, nepārskaitli, augstu skaņu.
- momentānā vērtība laikā mainīgu elektrisko procesu raksturojošo lielumu (elektriskās strāvas, sprieguma u. c.) skaitliskā vērtība jebkurā laika momentā.
- hronogramma Latīņu valodā rakstīta vārsma, kurā tie lielie burti, kas ir arī romiešu cipari (I, V, X, L, C, D, M), vārdos izvietoti tā, ka, kopā salikti, tie veido tā notikuma gadskaitli, par ko vārsmā ir rakstīts.
- anizohipercitoze Leikocītu palielināts kopskaits asinīs un nepareizas skaitliskās attiecības starp dažādām neitrofilu formām.
- anizohipocitoze Leikocītu samazināts kopskaits asinīs un nepareizas skaitliskās attiecības starp dažādām neitrofilu formām.
- veselā daļa lielākais veselais skaitlis, kas nepārsniedz doto reālo skaitli a; apzīmē [a].
- koris Liels, tembrāli un skaitliski līdzsvarots dziedātāju ansamblis.
- absolūtā kļūda lieluma patiesās un novērotās vai aprēķinātās vērtības starpības skaitliskā vērtība.
- fizikālais lielums lielums, ar ko raksturo fizikālas parādības vai īpašības skaitlisko vērtību.
- konstante Lielums, kas dotajā argumentu maiņas apgabalā nemaina savu vērtību; arī bieži lietots nemainīgs skaitlis (piem., p, e).
- spēkpāra moments lielums, kas raksturo spēkpāra griezes iedarbību uz ķermeni, rādot rotācijas virzienu un griezes efekta skaitlisko vērtību; spēkpāra moments (vektors) ir perpendikulārs spēkpāra darbības plaknei un vērsts labās skrūves ass pārvietojuma virzienā; spēkpāra momenta modulis ir vienāds ar spēka un pleca reizinājumu.
- skalārs Lielums, ko raksturo skaitliskā vērtība un kam nav norādīts virziens.
- parametrs lielums, kura dažādās skaitliskās vērtības dod iespēju izvēlēties kādu noteiktu elementu (objektu) no dotās elementu (objektu) kopas.
- mainīgs lielums lielums, kura skaitliskā vērtība aplūkojamajā procesā mainās.
- pastāvīgs lielums lielums, kura skaitliskā vērtība aplūkojamajā procesā nemainās; konstants lielums.
- konstants lielums lielums, kura skaitliskā vērtība aplūkojamajā procesā nemainās; pastāvīgs lielums.
- aditīvs lielums lielums, kura skaitliskajai funkcijai f ir īpašība f(a+b)=f(a)+f(b).
- skalārais lielums lielums, kuru pilnīgi nosaka tā skaitliskā vērtība.
- saskaitāmais Lielums, skaitlis, kas tiek saskaitīts ar citu lielumu, skaitli.
- distributīvais likums likums, kas nosaka, ka algebriskās summas reizinājums ar kādu skaitli ir vienāds ar summu, ko veido atsevišķu saskaitāmo reizinājumi ar šo skaitli.
- uzstādinājums līmeņa pacēlums ūdenstecē pie aizsprosta vai cita šķēršļa; uzstādinājums ir skaitliski vienāds ar kritumu.
- naturāllogaritms Logaritms, kura bāze ir skaitlis e; apzīmē ln x.
- maksimums Ļoti liela, arī vislielākā (skaitliskā) vērtība.
- astronomisks skaitlis ļoti liels skaitlis.
- minimums Ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība; ļoti mazs, arī vismazākais (kā) daudzums.
- komma Ļoti mazs, ar dzirdi tikko uztverams intervāls mūzikas akustikā; skaitlis 80/81, ja divu toņu frekvences atšķiras ne vairāk kā 80/81 reizes, tad tādus toņus var pieņemt par vienādiem.
- izkliede mainīga lieluma skaitliskās vērtības variācija.
- MPN Maksimāli pieļaujamā norma (ekoloģijā, kopā ar skaitlisko raksturojumu, piem., 3 MPN).
- tritijs mākslīgi iegūts radioaktīvs ūdeņraža izotops ar masas skaitli 3; T.
- darmstadijs Mākslīgi sintezēts ķīmiskais elements, atomskaitlis 110, simbols Ds.
- sīborgijs Mākslīgs radioaktīvs ķīmiskais elements, atomskaitlis 106, simbols Sg.
- flerovijs Mākslīgs transurāna ķīmiskais elements ar simbolu Fl un atomskaitli 114, atklāts 1998. g.
- livermorijs Mākslīgs transurāna ķīmiskais elements ar simbolu Lv un atomskaitli 116, atklāts 2000. g.
- rezerfordijs Mākslīgs transurāna ķīmiskais elements ar simbolu Rf un atomskaitli 104, pussabrukšanas periods \~13 stundas; līdz 1997. g. tā starptautiski pieņemtais nosaukums bija "unilkvadijs", bet bijušajā PSRS - "kurčatovijs".
- zīmes bits mašīnvārda bits, kurš norāda, vai attēlotais skaitlis ir pozitīvs vai negatīvs.
- mazināmais Matemātikā - skaitlis, no kura atņem citu skaitli.
- viens Matemātikā - veselu skaitļu pierakstā vienzīmes skaitlis, kas atrodas pirmajā vietā labajā pusē un ir jaunākajā šķirā.
- algebra Matemātikas nozare, kas pētī darbības ar vispārīgiem lielumiem neatkarīgi no to skaitliskās vērtības; attiecīgais mācību priekšmets.
- galīgo diferenču rēķini matemātikas nozare, kurā pēta diskrēta argumenta funkcijas, izmantojot to īpašības skaitlisku aprēķinu metodēs.
- nefroīda Matemātiska līkne, ar kuras palīdzību riņķa līniju var sadalīt 7, 21, 35 ..., 7N (kur N - pirmskaitlis) vienādās daļās.
- dispersija Matemātiskajā statistikā - skaitlis, kas raksturo gadījumlieluma izkliedi ap tā vidējo vērtību.
- variācija matemātiskajā statistikā – gadījumlieluma maiņas skaitlisks raksturojums.
- rukt Mazināties skaitliskajā vērtībā (par kādu kopumu); mazināties (par kā skaitu, daudzumu).
- lietišķā mehānika mehānikas metožu izmantojums svarīgu un sarežģītu praktisku uzdevumu risināšanā ar aptuvenām analītiskām vai skaitliskām metodēm; praktiskā mehānika.
- mērījumu nolasījums mērīšanā pēc skalas vai citas atskaites iekārtas iegūta fizikālā lieluma skaitliskā vērtība.
- metriskā mērvienību sistēma mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs un kilograms un kurā atvasinātās mērvienības iegūst, reizinot vai dalot pamatvienību ar skaitli 10 kādā pakāpē.
- skaitliskās metodes metodes matemātisku uzdevumu skaitliskai atrisināšanai (lineārajā algebrā, matemātiskajā analīzē, diferenciālvienādojumos u. c.).
- kvalimetrija Metroloģijas nozare, kurā pēta ražojumu kvalitātes skaitliskās novērtēšanas metodes, paņēmienus un līdzekļus.
- trejdeviņi Mitoloģijā, folklorā - mistisks skaitlis trīsreiz deviņi; arī ļoti daudz.
- plasticitātes skaitlis mitruma daudzuma starpība starp plasticitātes augšējo un apakšējo robežu; Aterberga skaitlis.
- sīknauda monētas, arī monēta ar samērā mazu skaitlisko vērtību.
- ln Naturālais logaritms, t. i. logaritms, kura bāze ir skaitlis e=2,7182818...
- vesels skaitlis naturāls skaitlis ar zīmi + vai –, arī 0.
- pirmskaitlis Naturāls skaitlis, kas ir lielāks par 1 un dalās tikai ar 1 un pats ar sevi.
- mērskaitlis Nenosaukts skaitlis, kas izsaka, cik reizes mērījamais lielums ir lielāks par mērvienību.
- umpārskaitlis Nepārskaitlis.
- pierakstījums Nepatiesu (skaitliski lielāku) faktu uzrādījums.
- nod. Nodalījums; nodaļa (kopā ar kārtas skaitli).
- abaks Nomogrāfijā - īpašs rasējums ar skaitliskām atzīmēm vienādojumu aptuvenai atrisināšanai.
- sasniegt Nonākt līdz kādai (parasti skaitliska lieluma) robežai.
- tuvu Norāda uz (kā) aptuvenu skaitlisko vērtību, kas netiek pārsniegta.
- starp Norāda uz (kā) iespējamo, arī mainīgo skaitlisko vērtību robežām.
- pus- Norāda uz pusi no salikteņa otrajā daļā nosauktā skaitliskā lieluma, skaita, daudzuma.
- liel- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā lielo izmēru, apjomu, skaitlisko vērtību.
- maz- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā mazo izmēru, apjomu, skaitlisko vērtību.
- hept- Norāda uz skaitli septiņi.
- reize norāda, ka attiecīgais skaitliskais lielums ir aprēķināts vai aprēķināms reizinot.
- maksimāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir ļoti liela, arī vislielākā (skaitliskā) vērtība.
- minimāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība.
- numur Norāda, ka skaitlis ir (kā) numurs (1).
- anizoleikocitoze Normāls leikocītu skaits asinīs un nepareizas skaitliskas attiecības starp dažādām neitrofilu formām.
- parole Norunāts vārds, skaitlis, ko nosauc, lai sakaru dienests identificētu tālruņa abonentu.
- ekspozīcijas skaitlis nosacīts skaitlis, kas raksturo uzņemšanas apgaismojuma lielumu, pēc kura nosaka optimālo ekspozīciju.
- skaits Noteikts (kā) skaitlisks kopums.
- Bestes jūdžakmens nozīmīgs tehnikas vēstures piemineklis, kas atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, Valmieras-Straupes-Rīgas šosejas labajā pusē, \~2 km no Valmieras robežas, sens zviedru pasta ceļa aprīkojuma akmens, tajā iekalts gadskaitlis 1686 un "14 M", kas pēc vēsturnieku domām apzīmē uzstādīšanas gadu un attālumu Zviedrijas jūdzēs līdz Rīgai.
- prioritāte objektam piemītoša īpašība, kas norāda tā priekšrocības attiecībā pret citiem objektiem un ko var izteikt ar skaitlisku vērtību. Datu apstrādes sistēmās prioritāte tiek piešķirta darbiem, procesiem vai lietotājiem un nosaka to izpildes vai kopīgo resursu izmantošanas kārtību.
- mainīgais Objekts, kam var piešķirt dažādas (visbiežāk skaitliskas) vērtības no dotās kopas.
- pluralizācija Onomastikā - daudzskaitlinieka darināšana no nomena vienskaitļa formā.
- pluralizēšana Onomastikā - daudzskaitlinieka darināšana no nomena vienskaitļa formā.
- normalizēšana Operācija ar kuru skaitli, kas attēlots ar peldošo punktu (komatu), pārveido normālformā.
- Rica metode operatoru vienādojumu skaitliskās risināšanas tuvinātā metode, ko 20. gs. sākumā izveidojis matemātiķis un fiziķis V. Rics.
- datņturis Operētājsistēmās _MS-DOS_, _OS/2_ un _Windows NT_ lietots skaitlis, kurā sistēmas pārvērtušas datnes vārdu, ko tās izmanto, lai realizētu piekļuvi datnei.
- II Mendeļa likums, hibrīdu skaldīšanās likums otrajā paaudzē pēc F~1~ hibrīdu pašapaugļošanās parādās parādās īpatņi tiklab ar dominanto, kā arī recesīvo pazīmi skaitliskā attiecībā vidēji 3:1; īpatņi ar recesīvo pazīmi, tāpat arī 1/3 īpatņu ar dominanto pazīmiturpmākajās paaudzēs pēc pašapaugļošanās paliek konstanti, turpretī 2/3 īpatņu ar dominanto pazīmiturpina skaldīties tāpat kā otrajā paaudzē.
- bermontieši P. Bermonta-Avalova armijas karavīri, kuri 1919. gada oktobrī uzbruka Rīgai. Neskatoties uz viņu ievērojamo skaitlisko pārsvaru, latviešu karavīri 11. novembrī padzina viņus no Pārdaugavas, bet novembra beigās – no Latvijas. Par godu šai uzvarai 11. novembrī svin kā Lāčplēša dienu.
- normālais paātrinājums paātrinājums, kas skaitliski ir vienāds ar ātruma pieauguma attiecību pret laika intervālu, kurā šī izmaiņa notikusi.
- pacelt Paaugstināt (kāda fizikāla lieluma, parasti temperatūras, spiediena) skaitlisko vērtību; panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās šāda skaitliskā vērtība.
- naturālā pakāpe pakāpe, kuras kāpinātājs ir naturāls skaitlis.
- slīdēt Pakāpeniski mazināties (par kā skaitlisko vērtību, daudzumu, apjomu).
- pieaugt Pakāpeniski palielināties (piemēram, daudzumā, apjomā, skaitliskā vērtībā, intensitātē).
- pastiprināt Palielināt (kā) skaitlisko vērtību, apjomu.
- sakāpināt Palielināt, parasti ievērojami, (kā) skaitlisko vērtību; palielināt, parasti ievērojami, (kā) daudzumu, apjomu.
- sakāpt Palielināties, parasti ievērojami (par kā skaitlisko vērtību); palielināties, parasti ievērojami (par kā daudzumu, apjomu).
- samazināšana panākšana vai būšana par cēloni, ka kaut kam, piemēram, skaitliskā vērtība, skaits, daudzums, kļūst mazāks
- samazināt panākt vai būt par cēloni, ka kaut kam, piemēram, skaitliskā vērtība, skaits, daudzums, kļūst mazāks
- pārsniegt Panākt, arī pieļaut, ka (kā) skaitliskā vērtība kļūst lielāka, nekā paredzēts kādās normās, prasībās.
- palielināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) skaitliskā vērtība kļūst lielāka; panākt, būt par cēloni, ka (kā) daudzums kļūst lielāks.
- paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst lielāks (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma).
- pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāks (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības).
- pārnieks pāra skaitlis.
- mendelēšana Parādība, kad jauktu vecāku pēcteči sadalās noteiktās īpašību grupās un noteiktās īpatņu skaitliskās attiecībās.
- kundzība Pārāks, valdošs stāvoklis, arī liels (piemēram, skaitlisks) pārsvars.
- darba parametri parametri, kas raksturo sistēmas darbu un/vai arī izmantošanas efektivitāti (piemēram, transportlīdzekļu izmantošanas raksturošanai lieto divu veidu darba parametrus: izmantošanas pakāpi raksturojošos rādītājus (tehniskās gatavības koeficients, kravnesības izmantošanas koeficients, dīkstāves laiks u. c.) un transporta darba rezultātus raksturojošos skaitliskos datus (pārvadājumu apjoms, veiktais transporta darbs, pārvadājumu pašizmaksa u. c.)); ekspluatācijas rādītāji.
- sakne Parasti savienojumā "vienādojuma sakne": reāls vai komplekss skaitlis, kas apmierina doto vienādojumu.
- galīgo diferenču metode parasto un parciālo diferenciālvienādojumu tuvinātas skaitliskās risināšanas metode.
- onomantija Pareģošana pēc cilvēka vārda burtiem vai patskaņiem vai burtu skaitliskās vērtības.
- zemākais pārnesums pārnesums ar vislielāko pārnesumskaitli.
- augstākais pārnesums pārnesums ar vismazāko pārnesumskaitli.
- tiešais pārnesums pārnesums, kura pārnesumskaitlis ir 1; trīsvārpstu pārnesumkārbās to panāk, tieši savienojot ieejošo ar izejošo vārpstu.
- ātrinošais pārnesums pārnesums, kura pārnesumskaitlis ir mazāks par 1.
- pārnesuma skaitlis pārnesumskaitlis.
- reizinājums Paveikta darbība, rezultāts --> reizināt; skaitlis, ko atrod reizināšanas rezultātā.
- nelaimes (arī nelaimīgs) skaitlis pēc tautas ticējumiem - skaitlis, kas ir par cēloni nelaimei.
- komats Peldošais komats - skaitļu attēlošanas forma datorsistēmās, kad jebkurš skaitlis tiek pierakstīts kā skaitļu 1,0-10,0 reizinājums ar 10 pakāpē n.
- rādītājs pētāmās parādības vai procesa skaitliskais raksturojums.
- kvantitatīvs pētījums pētījuma stratēģija, kas pamatā balstās uz kvantitatīvo datu ieguvi un analīzi, izmantojot skaitliskus datus un matemātiskās analīzes metodes.
- antidetonators Piedevas degvielai (mazāk par l%), kas, palielinot oktānskaitli, samazina detonāciju iekšdedzes dzinējā.
- pierēķināt Pievienot aprēķinam, skaitam, daudzumam (kādu skaitlisku lielumu); pieskaitīt (1).
- Meisnera efekts pilnīga magnētiskā lauka izspiešana no metāliska vadītāja, kad tas, pazeminoties temperatūrai un magnētiskajam laukam zem kritiskajām skaitliskajām vērtībām, kļūst supravadošs.
- rēķināt Plānojot, paredzot (ko), censties atrast (tā) skaitlisko vērtību.
- Aterberga skaitlis plasticitātes skaitlis.
- brīvais loceklis polinoma loceklis (skaitlis), kas nesatur mainīgos.
- sakne polinomam p(x) sakne ir mainīgā x vērtība x=c, kurai p( c )=0. Algebriskam vienādojumam p(x)=0 sakne ir skaitlis x=c, kas to apmierina.
- veselie skaitļi pozitīvie naturālie skaitļi, nulle un negatīvie skaitļi -n, kur n ir pozitīvs naturāls skaitlis.
- reducētā masa pozitīvs skaitlis kas raksturo mašīnas vai iekārtas kādas brīvības pakāpes inertumu kustības laikā.
- relatīvais skaitlis pozitīvs vai negatīvs skaitlis.
- relatīvs skaitlis pozitīvs vai negatīvs skaitlis.
- sekunda Pretforma, iespiedumloksnes trešā lappuse, apzīmēta ar loksnes tekošo skaitli un zvaigznīti grāmatsējējam zināšanai.
- mega- priedēklis, kas datortehnikā norāda uz kāda lieluma skaitliskās vērtības reizinājumu ar 2^20^ (1048576).
- tera- priedēklis, kas datortehnikā norāda uz kāda lieluma skaitliskās vērtības reizinājumu ar 2^40^ (1099511627776).
- giga- Priedēklis, kas datortehnikā norāda uz kāda lieluma skaitliskās vērtības reizinājumu ar divi trīsdesmitajā pakāpē (2^30^ = 1073741824).
- izklājprogramma Programma, kas nodrošina lietotāja interaktīvu sadarbību ar displeja ekrānu un dod iespēju izmantot uz ekrāna izklājlapa attēlotos skaitliskos datos, formulas un tekstu.
- indekss programmēšanā - vesels skaitlis, kas nosaka kādas datu vienības vietu attiecībā pret citu datu vienību.
- APL Programmēšanas valoda skaitlisku uzdevumu risināšanai, kas paredzēta lietošanai sistēmās ar attāliem termināļiem.
- lisps Programmēšanas valoda, gk. neskaitlisko uzdevumu risināšanai (loģiskais izvedums, dabīgās valodas, mākslīgais intelekts).
- masas skaitlis protonu un elektronu kopskaits atoma kodolā, kas ir elementa atommasai tuvākais veselais skaitlis, to raksta pie ķīmiskā simbola augšā pa kreisi.
- Mi PSRS un Krievijā ražoto helikopteru tipa vispārējs apzīmējums sarunvalodā; oficiāli kopā ar skaitli, piemēram, Mi-4, Mi-8, Mi-12 u. c.
- Il PSRS un Krievijā ražoto pasažieru un militāro lidmašīnu tipa vispārējs apzīmējums sarunvalodā; oficiāli kopā ar skaitli, piemēram, Il-2, Il-14, Il-18 u. c.
- Tu PSRS un Krievijā ražoto pasažieru un militāro lidmašīnu tipa vispārējs apzīmējums sarunvalodā; oficiāli kopā ar skaitli, piemēram, Tu-2, Tu-134, Tu-154 u. c.
- GOST PSRS valsts standarts (krievu "gosudarstvennij standart"); parasti kopā ar vairākciparu skaitli, kas apzīmēja attiecīgā standarta reģistrācijas numuru.
- raksturojums Raksturīgo (kā) īpašību, pazīmju skaitlisks, arī grafisks atveidojums.
- izteikt Raksturot (ko), parasti skaitliski, ar mērvienībām; izsacīt (4).
- izsacīt Raksturot (ko), parasti skaitliski, ar mērvienībām; izteikt (4).
- ciparzīme Rakstzīme, kas apzīmē nenegatīvu veselu skaitli.
- noregulēt Regulējot (iekārtu, ierīci u. tml.), panākt, ka (kādam fizikālam lielumam) rodas vēlamā skaitliskā vērtība.
- binomiālkoeficients Reizinājuma koeficients Ņūtona binoma izvirzījumā, skaitlis, kas izsaka kombināciju skaitu no n elementiem pa k.
- kāpināt Reizināt (skaitli) ar sevi vienu vai vairākas reizes.
- kāpināt skaitli kubā reizināt skaitli ar sevi divas reizes.
- kāpināt skaitli otrajā (trešajā, ceturtajā utt.) pakāpē reizināt skaitli ar sevi vienu (divas, trīs utt.) reizes.
- kāpināt skaitli kvadrātā reizināt skaitli ar sevi vienu reizi.
- pareizināt Reizināt un pabeigt reizināt (piemēram, ar kādu skaitli).
- sarēķināt Rēķinot iegūt (kā) skaitlisko vērtību; arī aprēķināt.
- bels Relatīva logaritmiskā vienība, kas skaitliski vienāda ar divu vienāda nosaukuma fizikālu lielumu decimāllogaritmu; divu enerģiju vai jaudu līmeņa starpība ir 1 bels (B), ja to attiecības decimāllogaritms ir 1, t. i. attiecīgie lielumi atšķiras 10 reižu.
- skaitļot Risināt, parasti skaitlisku, matemātisku uzdevumu; arī rēķināt.
- elastības robežas robeža, līdz kurai materiālu var deformēt, pirms sākas paliekoša deformācija, skaitliski to izsaka ar spēku (kg uz kvadrātmilimetru), kas paliekošo deformāciju sāk izraisīt.
- H Romiešu skaitlis 200.
- krūšu apkārtmērs rumpja lielākā horizontālā perimetra somatomērs krūšgalu līmenī; tā skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus; plecģērbu lielumu skalas vadmērs.
- vidukļa apkārtmērs rumpja mazākā horizontālā perimetra somatomērs vidukļa līmenī, kura skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus; gumģērbu lielumu skalas vadmērs.
- skaitlisks Saistīts ar skaitli (1), tam raksturīgs; tāds, ko izsaka, kas izpaužas skaitļos.
- tālā un tuvā kārtība sakārtotība vielas (cietvielu, šķidrumu) struktūru veidojošo daļiņu novietojumā, to magnētisko un elektrisko dipolu orientācijā; sakārtotību attālumos, kas salīdzināmi ar starpatomu attālumiem, sauc par tuvo kārtību, kuru raksturo koordinācijas skaitlis; sakārtotību, kas atkārtojas neierobežoti lielos attālumos, sauc par tālo kartību; šķidrumos, amorfās cietvielās un stiklos ir tikai tuvā kārtība, kristālos ir arī tālā kārtība.
- aritmētiskā sakne saknes ^n^√a reālā nenegatīvā vērtība, kur a ir reāls skaitlis (a≥0).
- frekvenču spektrs salikta svārstību procesa atsevišķu tā sastāvdaļu frekvenču skaitlisko vērtību kopa.
- redukcija Samazināšana, arī samazinājums (parasti līdz noteiktai skaitliskai vērtībai).
- reducēt Samazināt (parasti līdz noteiktai skaitliskai vērtībai).
- noslīdēt Samazināties (par kā skaitlisko vērtību, daudzumu, apjomu).
- sarukt Samazināties skaitliskajā vērtībā (par kādu kopumu); samazināties (par kā skaitu, daudzumu, skaitlisko vērtību).
- sadilt Samazināties, parasti ievērojami, apjomā, skaitliskajā vērtībā.
- paaugsts Samērā liels, ievērojams (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma); tāds, kas samērā daudz pārsniedz vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
- pazems Samērā neliels (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma).
- pilns Savienojumā ar mērvienības nosaukumu: tāds, kas atbilst minētajai mērvienībai, skaitliskajam lielumam precīzi vai arī nedaudz pārsniedz to.
- liels Savienojumā ar mērvienības un fizikālā lieluma nosaukumu: tāds, kam ir noteikta skaitliskā vērtība.
- A Savienojumā ar skaitli apzīmē papīra formātu.
- triljons Senā vācu skaitīšanas sistēmā skaitlis, kas rakstāms kā 1 ar 18 nullēm.
- Pitagors Sengrieķu filozofs, mūziķis un matemātiķis (dzīvoja ap 570.-500. g. p. m. ē.), kurš mācīja, ka realitātes pamats ir skaitlis un ka matemātika sniedz ieskatu neredzamajā pasaulē; viņš mācīja par reinkarnāciju un ievēroja stingru veģetārismu.
- zīme simbols, kurš norāda, vai dotais skaitlis ir pozitīvs vai negatīvs.
- sašaurinātā paaudžu nomaiņa situācija, kad iedzīvotāju atražošanas rezultātā nākošā paaudze ir skaitliski mazāka par iepriekšējo paaudzi.
- paplašināta paaudžu nomaiņa situācija, kad iedzīvotāju atražošanas rezultātā sekojošā paaudze ir skaitliski lielāka par iepriekšējo.
- kvadrātiskais vidējais skaitlis √(1/n)(a^2^~1~+...+a^2^~n~).
- apgrieztais skaitlis skaitlis 1/a, kura reizinājums ar doto skaitli a (a nav vienāds ar 0) ir 1.
- π skaitlis 3,14159..., kas izsaka riņķa līnijas garuma attiecību pret tās diametru; viena no svarīgākajām matemātikas konstantēm.
- skalārais reizinājums skaitlis ab=|a| |b| cosφ dotajiem vektoriem (|a|, |b| – vektoru moduļi, φ – leņķis starp vektoriem); izsaka projekcijas garumu vienam vektoram uz otru.
- imaginārs skaitlis skaitlis bi, kur b ir reāls skaitlis, i – imaginārā vienība.
- imaginārā vienība skaitlis i=√–1 (kvadrātsakne no mīnus viena), kuru pievieno reālajiem skaitļiem, lai konstruētu kompleksos skaitļus.
- harmoniskais vidējais skaitlis n/(1/a~1~+...+1/a~n~).
- vilciena numurs skaitlis, ar ko apzīmē katru vilcienu atkarībā no vilciena kategorijas, kursēšanas perioda un kustības virziena.
- korekcijas reizinātājs skaitlis, ar kuru reizina mērījumu rezultātu, lai izslēgtu sistemātisko mērīšanas kļūdu.
- desmittūkstoš skaitlis, ciparu kopa 10 000
- simttūkstoš skaitlis, ciparu kopa 100 000
- miljons skaitlis, ciparu kopa 1000000.
- vienpadsmittūkstoš skaitlis, ciparu kopa 11 000
- divpadsmittūkstoš skaitlis, ciparu kopa 12 000
- trīspadsmittūkstoš skaitlis, ciparu kopa 13 000
- četrpadsmittūkstoš skaitlis, ciparu kopa 14 000
- piecpadsmittūkstoš skaitlis, ciparu kopa 15 000
- sešpadsmittūkstoš skaitlis, ciparu kopa 16 000
- septiņpadsmittūkstoš skaitlis, ciparu kopa 17 000
- astoņpadsmittūkstoš skaitlis, ciparu kopa 18 000
- deviņpadsmittūkstoš skaitlis, ciparu kopa 19 000
- divdesmittūkstoš skaitlis, ciparu kopa 20 000
- divsimttūkstoš skaitlis, ciparu kopa 200 000
- divtūkstoš skaitlis, ciparu kopa 2000
- trīsdesmittūkstoš skaitlis, ciparu kopa 30 000
- trīssimttūkstoš skaitlis, ciparu kopa 300 000
- trīstūkstoš skaitlis, ciparu kopa 3000
- četrdesmittūkstoš skaitlis, ciparu kopa 40 000
- četrsimttūkstoš skaitlis, ciparu kopa 400 000
- četrtūkstoš skaitlis, ciparu kopa 4000
- piecdesmittūkstoš skaitlis, ciparu kopa 50 000
- piecsimttūkstoš skaitlis, ciparu kopa 500 000
- piectūkstoš skaitlis, ciparu kopa 5000.
- sešdesmittūkstoš skaitlis, ciparu kopa 60 000
- sešsimttūkstoš skaitlis, ciparu kopa 600 000
- seštūkstoš skaitlis, ciparu kopa 6000
- septiņdesmittūkstoš skaitlis, ciparu kopa 70 000
- septiņsimttūkstoš skaitlis, ciparu kopa 700 000
- septiņtūkstoš skaitlis, ciparu kopa 7000
- astoņdesmittūkstoš skaitlis, ciparu kopa 80 000
- astoņsimttūkstoš skaitlis, ciparu kopa 800 000
- astoņtūkstoš skaitlis, ciparu kopa 8000
- deviņdesmittūkstoš skaitlis, ciparu kopa 90 000
- deviņsimttūkstoš skaitlis, ciparu kopa 900 000
- deviņtūkstoš skaitlis, ciparu kopa 9000
- rezultāts skaitlis, izteiksme, ko iegūst aprēķinos.
- kārtas skaitlis skaitlis, kas apzīmē ķīmiskā elementa vietu periodiskajā elementu sistēmā.
- pāra skaitlis skaitlis, kas bez atlikuma dalās ar divi; pārskaitlis.
- nepārskaitlis Skaitlis, kas bez atlikuma nedalās ar divi; nepāra skaitlis.
- nepāra skaitlis skaitlis, kas bez atlikuma nedalās ar divi; nepārskaitlis.
- algebrisks skaitlis skaitlis, kas ir algebriska vienādojuma f(x)=0 sakne (f(x) – polinoms).
- vidējais ģeometriskais lielums skaitlis, kas ir vienāds ar sakni no doto skaitļu reizinājuma, kuru saknes rādītājs ir vienāds ar šo skaitļu skaitu.
- aptuvens skaitlis skaitlis, kas izsaka lieluma vērtību ar zināmu kļūdu vai (salīdzinājuma ar sākotnējo skaitli) vienkāršotā veidā.
- logaritma bāze skaitlis, kas jākāpina ar logaritmu, lai iegūtu logaritmējamo skaitli.
- logaritmu bāze skaitlis, kas jākāpina ar logaritmu, lai iegūtu logaritmējamo skaitli.
- transcendents skaitlis skaitlis, kas nav algebrisks skaitlis, piemēram, π, e (naturālā logaritma bāze).
- iracionāls skaitlis skaitlis, kas nav izsakāms kā vienkāršs daļskaitlis; bezgalīgs neperiodisks decimāldaļskaitlis.
- salikts skaitlis skaitlis, kas nav pirmskaitlis.
- nobīde skaitlis, kas norāda attālumu no datnes vai atmiņas adrešu sākumpunkta. Pieskaitot šo skaitli bāzes adresei, iegūst absolūto adresi. Datnēs šis skaitlis norāda rakstzīmes (baita) novietojumu, skaitot no datnes sākuma.
- grāmatvedības konta kods skaitlis, kas norāda grāmatvedības konta vietu galvenajā grāmatā.
- indekss skaitlis, kas pierakstīts ķīmiskā elementa simbolam (parasti labajā pusē apakšā) un norāda šī elementa atomu skaitu molekulā.
- barometriskais gradients skaitlis, kas rāda atmosfēras spiediena maiņu uz Zemes virsmas, ģeogrāfiskajam platumam mainoties par vienu grādu.
- adiabātiskais gradients skaitlis, kas rāda gaisa temperatūras maiņu, augstumam pieaugot par 100 m.
- korelācijas koeficients skaitlis, kas rāda korelācijas pakāpi.
- lietderības koeficients skaitlis, kas rāda pievadītās un izmantotās enerģijas, spēka u. tml. attiecības.
- ģeotermiskais gradients skaitlis, kas rāda temperatūras paaugstināšanos Zemes dzīlēs uz Zemes centru ik pa 100 m (vidēji 3°).
- absolūtais biežums skaitlis, kas rāda, cik gadījumos novērota attiecīgā parādība.
- drošības koeficients skaitlis, kas rāda, cik reižu izturības robeža pārsniedz pieļaujamo spriegumu.
- atommasa skaitlis, kas rāda, cik reižu kāda atoma masa ir lielāka par 1/12 daļu oglekļa izotopa ^12^C atoma masas (1,6605402 x 10^-27^ kg).
- svārstību kontūra labums skaitlis, kas rāda, cik reižu spriegums uz reaktīvajiem elementiem rezistora, induktivitātes spoles un kondensatora (RLC) virknes slēgumā rezonanses režīmā pārsniedz spriegumu ķēdes ieejā; jo lielāks šis skaitlis, jo mazāki ir relatīvie enerģijas zudumi kontūrā.
- daļskaitļa saucējs skaitlis, kas rāda, cik vienādās daļās ir sadalīts vieninieks.
- daļskaitļa skaitītājs skaitlis, kas rāda, cik vienādo daļu ir ņemts.
- Puasona koeficients skaitlis, kas raksturo materiāla elastību – absolūtā vērtība (ν) taisna stieņa relatīvās šķērsdeformācijas (ε') attiecībai pret relatīvo garendeformāciju (ε) stiepes vai spiedes deformācijā, ja ir spēkā Huka likums.
- filtrācijas koeficients skaitlis, kas raksturo pazemes ūdenscaurlaidības spēju, to parasti izsaka metros diennaktī (m/d) vai centimetros sekundē (cm/s); izmanto urbumu un aku debita aprēķinos, nosakot ūdens filtrācijas zudumus hidrotehnisko būvju aprēķinos u. c.
- kompleksais skaitlis skaitlis, kas sastāv no reālām daļām un imaginārās daļas.
- jaukts skaitlis skaitlis, kas sastāv no vesela skaitļa un daļskaitļa.
- apgriezts skaitlis skaitlis, ko dabū, dalot vieninieku ar doto skaitli.
- intervāla centrs skaitlis, ko iegūst, summējot intervāla apakšējo robežu ar intervāla augšējo robežu un iegūto summu dalot ar 2.
- binārais skaitlis skaitlis, ko izsaka kā summu no noteiktām skaitļa 2 (bāzes) pakāpēm.
- sekstiljons skaitlis, ko raksta ar 22 cipariem (10^21^); vācu un vecajā angļu skaitīšanas sistēmā šādā pašā vārdā sauc skaitli ar 37 cipariem (10^36^).
- septiljons Skaitlis, ko raksta ar 25 cipariem (1 un 24 nulles); vācu un vecajā angļu skaitīšanas sistēmā šādā pašā vārdā sauc skaitli ar 43 cipariem (1 un 42 nulles).
- oktiljons skaitlis, ko raksta ar 28 cipariem (10^27^); vācu un vecajā angļu skaitīšanas sistēmā šādā pašā vārdā sauc skaitli ar 49 cipariem (10^48^).
- reāls skaitlis skaitlis, kura daļveida daļa ir 0 vai bezgalīga decimāldaļa.
- antilogaritms Skaitlis, kura logaritms ir vienāds ar doto skaitli.
- mazināms Skaitlis, no kā atņem citu skaitli.
- radikands Skaitlis, no kura izvelkama sakne (pamatskaitlis).
- hostdatora adrese skaitliska _IP_ adrese, ko uzdod skaitlis-punkts-skaitlis-punkts-skaitlis-punkts-skaitlis-punkts formā (piemēram: 192.100.81.101).
- IP adrese skaitliska adrese, kas identificē katru datoru interneta tīklā un kas izveidota kā četru ar punktiem atdalītu skaitļu virkne, piemēram: 148.158.16.151.
- punktadrese skaitliska trīsdesmit divu bitu _IP_ adrese, kas uzdota skaitlis-punkts-skaitlis-punkts-skaitlis-punkts-skaitlis formā. Katrs no šiem skaitļiem var mainīties robežās no 0 līdz 255.
- vektora koordinātas skaitliskie koeficienti, ar kuriem doto vektoru izsaka kā bāzes vektoru lineāru kombināciju.
- biezība skaitlisks lielums, kas raksturo, cik racionāli izmantota meža audzēšanai paredzētā platība.
- Montekarlo metode skaitlisku aprēķinu metode, pēc kuras aprēķināmos lielumus modelē ar gadījumlielumiem, iegūstot to statistiskos novērtējumus.
- MDCCCLXXXVIII skaitļa 1888 pieraksts romiešu cipariem, kas ir lielākais skaitlis, kurā visi simboli seko no lielākā līdz mazākajam.
- peldošā komata notācija skaitļa pieraksta veids, kad skaitlis tiek attēlots kā mantisas reizinājums ar attiecīgās skaitīšanas sistēmas bāzes pakāpi.
- saskaitļot Skaitļojot iegūt (kā) skaitlisko vērtību; arī izskaitļot.
- programmējams kalkulators skaitļotājs, kas var apstrādāt tikai skaitliskus, bet ne burtciparu datus.
- peldošais komats skaitļu attēlošanas forma datorsistēmās, kad jebkurš skaitlis tiek pierakstīts kā skaitļu 1,0-10,0 reizinājums ar 10 pakāpē n.
- ranžēta rinda skaitļu rinda, kas sakārtota pētāmo objektu, pazīmju, faktoru u. c. skaitlisko nozīmju augošā vai dilstošā secībā.
- kongruence skaitļu teorijā - skaitļu īpašība dot vienādus atlikumus, ja tos dala ar doto skaitli (moduli).
- Fibonači skaitļi skaitļu virkne 1, 1, 2, 3, 5, 8,..., kuras katrs skaitlis ir iepriekšējo divu summa.
- aizskaitīt Skaitot nonākt (līdz noteiktam skaitlim).
- indivīda somatomērs somatomērs, kura skaitlisko vērtību nosaka, mērot konkrēta cilvēka figūru.
- protijs Stabils ūdeņraža izotops ar masas skaitli 1.
- mīnus Starp diviem skaitļu apzīmējumiem norāda, ka otrais skaitlis atņemams no pirmā; skaitļa apzīmējuma priekšā norāda uz negatīvu lielumu.
- daļveida daļa starpība starp doto reālo skaitli un tā veselo daļu (piemēram, skaitlis, ko veido cipari aiz komata decimālajā pierakstā).
- ISBN starptautiskā standartizētā grāmatu numerācija (angļu "International Standard Book Numbering"); numurs tiek piešķirts visām grāmatām un sastāv no 10 cipariem četrās grupās: valsts (Latvijai 9984), izdevniecības numurs, nosaukuma numurs un kontrolskaitlis.
- kliometrija Statistikas izmantošana visu krasi svārstīgo ekonomikas elementu mērīšanā un to atainošanā ar skaitliskiem lielumiem.
- dinamikas rinda statistisko rādītāju secīga virkne, kas skaitliski raksturo kādu parādību laikā.
- pārmērs Stāvoklis, kad (kas) ir pāri mēram, pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības); stāvoklis, kad (kas) izpaužas ļoti intensīvi, ļoti augstā pakāpē, arī pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē.
- samazinājums stāvoklis, kad kaut kā skaitliskā vērtība kļūst mazāka
- normoortocitoze Stāvoklis, kad kopējais leikocītu skaits asinis ir palielināts, bet dažādo formu skaitliskās attiecības ir normālas.
- caurplūdes koeficients šķidruma vai gāzes izplūdes aprēķinā lietojams skaitlis, kas izsaka faktiskās izplūdes samazinājumu salīdzinājumā ar teorētiski aprēķināto izplūdi.
- nesaīsināms Tāds (daļskaitlis), kura skaitītājam un saucējam nav kopīga dalītāja.
- abstrakts Tāds (objekts), kas nepastāv reālajā telpā un pat principā nav uztverams ne ar kādiem instrumentiem (piemēram, skaitlis 3, taisnība, suņu ģints, vidējais ātrums utt.).
- apaļš Tāds (skaitlis), kas beidzas ar nulli; vesels skaitlis.
- imaginārs Tāds (skaitlis), kas par saskaitāmo satur no nulles atšķirīga reāla skaitļa reizinājumu ar kvadrātsakni no mīnus viena.
- četrzīmju Tāds (skaitlis), kas rakstāms ar četriem ticamiem cipariem.
- divzīmju Tāds (skaitlis), kas rakstāms ar diviem ticamiem cipariem.
- pieczīmju Tāds (skaitlis), kas rakstāms ar pieciem ticamiem cipariem.
- septiņzīmju Tāds (skaitlis), kas rakstāms ar septiņiem ticamiem cipariem.
- sešzīmju Tāds (skaitlis), kas rakstāms ar sešiem ticamiem cipariem.
- trīszīmju Tāds (skaitlis), kas rakstāms ar trim ticamiem cipariem.
- daudzzīmju Tāds (skaitlis), kas rakstāms ar vairākiem ticamiem cipariem.
- vienzīmīgs Tāds (skaitlis), kas rakstāms ar vienu ciparu.
- vienzīmes Tāds (skaitlis), kas rakstāms ar vienu ticamu ciparu.
- četrciparu Tāds (skaitlis), kas sastāv no četriem cipariem.
- divciparu Tāds (skaitlis), kas sastāv no diviem cipariem.
- piecciparu Tāds (skaitlis), kas sastāv no pieciem cipariem.
- septiņciparu Tāds (skaitlis), kas sastāv no septiņiem cipariem.
- sešciparu Tāds (skaitlis), kas sastāv no sešiem cipariem.
- trīsciparu Tāds (skaitlis), kas sastāv no trim cipariem.
- daudzciparu Tāds (skaitlis), kas sastāv no vairākiem cipariem.
- viencipara Tāds (skaitlis), kas sastāv no viena cipara.
- aspekts tāds horoskopā attēloto debess spīdekļu izvietojums, kurā to ekliptisko garumu starpības absolūtā vērtība ir noteikts skaitlis; ja šis skaitlis ir tuvs 0°, aspektu sauc par konjunkciju, ja tuvs 60° - par sekstilo aspektu, ja tuvs 72° - par kvintilo aspektu, ja tuvs 90° - par kvadratūru, ja tuvs 120° - par trigonālo aspektu, ja tuvs 180° - par opozīciju.
- kubisks skaitlis tāds skaitlis, kuru dabū kādu skaitli pašu ar sevi divreiz vairojot, jeb paceļot kubā jeb trešā pakāpē, kamēr pašu vairojamo skaitli sauc par kubiksakni.
- nomināls tāds, kam ir kādā dokumentā fiksēts skaitliskais raksturojums.
- pamatīgs Tāds, kam ir liela skaitliskā vērtība (piemēram, garums, ilgums, masa).
- maksimāls Tāds, kam ir ļoti liela, arī vislielākā (skaitliskā) vērtība.
- minimāls Tāds, kam ir ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība.
- smuks Tāds, kam ir samērā liela skaitliskā vērtība (parasti par naudas summu, algu u. tml.).
- solīds Tāds, kam ir samērā liela skaitliskā vērtība, samērā liels apjoms.
- neliels Tāds, kam ir samērā maza skaitliskā vērtība (parasti par fizikāliem lielumiem).
- superaugsts Tāds, kam ir sevišķi liela skaitliskā vērtība; sevišķi kvalitatīvs.
- superzems Tāds, kam ir sevišķi maza skaitliskā vērtība.
- rekords Tāds, kam ir visaugstākā, parasti skaitliskās, vērtības pakāpe.
- nevienāds Tāds, kam nav vienāda skaitliskā vērtība ar ko citu.
- vienāds Tāds, kam skaitliskā vērtība nav atšķirīga salīdzinājumā ar ko citu.
- milzīgs Tāds, kas atrodas ļoti tālu no skaitļu ass sākuma punkta (par skaitli).
- milzu Tāds, kas atrodas ļoti tālu no skaitļu ass sākuma punkta (par skaitli).
- mazs Tāds, kas atrodas samērā tuvu skaitļu ass sākuma punktam (par skaitli).
- nepāra Tāds, kas bez atlikuma nedalās ar divi (par skaitli); tāds, ko izsaka ar skaitli, kurš bez atlikuma nedalās ar divi (piemēram, par skaitu, numuru).
- daļveida Tāds, kas ietver daļskaitli vai dalījumu.
- sevišķs Tāds, kas ievērojami atšķiras no kā cita, līdzīga ar savu skaitlisko vērtību, arī ar intensitāti.
- pamazs Tāds, kas ir mazliet mazāks pēc izmēriem, skaitliskās vērtības, intensitātes u. tml. par ko citu līdzīgu.
- pastāvīgs Tāds, kas ir nemainīgs, bez svārstībām (par daudzumu, skaitu); tāds, kura skaitliskā vērtība nemainās (piemēram, par fizikālu lielumu).
- pārliecīgs Tāds, kas ir pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
- pārlieks Tāds, kas ir pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
- pārmērīgs Tāds, kas ir pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
- nomināls tāds, kas ir skaitliski norādīts uz vērtspapīra, papīra naudas zīmes vai monētas.
- milzīgs Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
- milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
- varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
- paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
- mērens Tāds, kas nav ievērojami, arī pārmērīgi liels vai mazs (pēc lieluma, skaitliskās vērtības u. tml.); tāds, kam ir vidēja (skaitliskā) vērtība, salīdzinot ar tā galējām vērtībām.
- mazs Tāds, kas nesasniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
- liels Tāds, kas pārsniedz pēc skaitliskā apjoma ko citu līdzīgu.
- rezultējošs Tāds, kas rodas vairāku, parasti līdzīgu, parādību darbības rezultātā; tāds, ko raksturo ar vairāku, parasti līdzīgu, fizikālo parādību skaitlisko vērtību summu.
- skalārs Tāds, ko raksturo skaitliskā vērtība un kam nav norādīts virziens.
- heksadecimāls Tāds, kur par pamatu izmantots skaitlis sešpadsmit.
- stabils Tāds, kura īpašības, skaitliskie raksturojumi attiecīgajos apstākļos nemainās (par, parasti fizikālām, norisēm, procesiem, arī stāvokļiem).
- vesels Tāds, kura skaitliskā vērtība pilnīgi atbilst attiecīgās mērvienības, vērtības mēra u. tml. skaitliskajai vērtībai.
- logaritms Tās pakāpes rādītājs, kurā jākāpina skaitlis, lai iegūtu doto skaitli.
- pārums Tas, kas pēc skaitliskās vērtības pārsniedz kādu normu, robežu.
- ciparslēga taustiņš tastatūras taustiņš, kas darbojas kā pārslēgs. Ar ieslēgtu ciparslēga taustiņu cipartastatūras taustiņus var izmantot skaitlisku datu ievadei režīmu, tāpat kā strādājot ar kalkulatoru. Ar atslēgtu ciparslēga taustiņu lielākā daļa cipartastatūras taustiņu tiek izmantoti kursora vadībai un ekrāna ritināšanai.
- cipartastatūra Tastatūras taustiņu grupa, kas paredzēta ātrai skaitlisko datu ievadei datorā.
- trīsskaitlis Trīsciparu skaitlis.
- velna ducis trīspadsmit, pēc tautas ticējumiem, nelaimīgs skaitlis.
- deitērijs Ūdeņraža stabilais izotops ar masas skaitli 2.
- pārlase Uzdevuma atrisināšanas algoritma paveids, kurā jāpārbauda visi tā atsevišķie gadījumi (piem., kāda parametra skaitliskām vērtībām).
- minoritātes valoda valoda, kas atšķiras no valsts oficiālās valodas un ko tradicionāli lieto skaitliski neliela (par pārējo iedzīvotāju daļu mazāka) valsts iedzīvotāju grupa.
- mehāniskais impulss vektoriāls fizikāls lielums, kas raksturo mehānisko kustību un skaitliski ir vienāds ar materiālā punkta masas m un tā ātruma vektora v reizinājumu m·ν; ķermeņa (daļiņu sistēmas) impulss ir vienāds ar tā atsevišķu daļiņu impulsu summu; mērvienība SI mērvienību sistēmā – kg·m/s; kustības daudzums.
- robežvērtība Vērtība, kuras starpība ar virknes vai mainīgā lieluma vērtībām kļūst absolūti mazāka par patvaļīgi mazu pozitīvu skaitli.
- krāstabula vērtību tabula, kurā katrai krāsai, kas glabājas datora atmiņā un var tikt attēlota displeja ekrānā, piekārtots noteikts skaitlisks lielums; videopārlūktabula; krāsu karte.
- dalāmība Vesela skaitļa spēja dalīties bez atlikuma ar kādu citu skaitli.
- racionāls skaitlis vesels skaitlis, daļskaitlis, arī nulle.
- daudzkārtnis Vesels skaitlis, kas dalās ar doto skaitli vai dotajiem skaitļiem bez atlikuma.
- mediāna vidējā (centrālā) skaitliskā vērtība.
- vidējais proporcionālais skaitlis vidējais ģeometriskais skaitlis.
- grammolekula Vielas daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar tās relatīvo molekulmasu.
- pus Viena no divām vienādām vai aptuveni vienādām (kāda veseluma, skaita, daudzuma) daļām; viena no (skaitliska lieluma) divām vienādajām daļām.
- gematrija Viena no galvenajām kabalistikas tehnikām Svēto Rakstu atšifrēšanai, kuras pamatā ir burtu skaitliskā vērtība un vārdi ar vienādu burtu skaitļu summu tiek uzskatīti par identiskiem vai savstarpēji apmaināmiem, vai saistītiem.
- gāzu konstante viena no universālajām fizikālajām konstantēm, kas skaitliski vienāda ar darbu, ko, izplešoties izobāriskā procesā, veic 1 mols ideālas gāzes, ja tās temperatūra paaugstinās par 1 Kelvina grādu: R = 8,31441 J/(K·mol).
- gravitācijas konstante viena no universālajām fizikas konstantēm, kas skaitliski ir vienāda ar spēku, ar kādu pievelkas divas 1 kg lielas punktveida masas, kas atrodas 1 m atstatumā; G = 6,67259∙10^-11^ N∙m^2^∙kg^-2^.
- elementārās funkcijas vienkāršākā skaitlisko funkciju klase – funkcijas, kuras iegūstamas no pakāpes funkcijas, eksponentfunkcijas, logaritmiskās funkcijas, trigonometriskām funkcijām un inversajām funkcijām ar galīgu skaitu aritmētisku operāciju un superpozīciju.
- singulāris Vienskaitlis.
- bezgalīga virkne virkne, kuras loc. skaits nav izsakāms ar naturālu skaitli.
- galvas apkārtmērs virs ausīm galvas lielākā horizontālā perimetra somatomērs, kura skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus; galvassegu, galvenokārt cepuru, lielumu skalas vadmērs.
- slieksnis Vislielākā vai vismazākā, arī pieļaujamā (ka), parasti skaitliska, vērtība, intensitāte; arī robeža (3).
- atlikumu klase (pēc moduļa m) visu to veselo skaitļu kopa, kurus dalot ar doto veselo skaitli m (moduli; m>=2), iegūst vienu un to pašu atlikumu.
- ciparvoltmetrs Voltmetrs, kurā mērāmais spriegums vispirms tiek kodēts un iegūtais mērāmā lieluma skaitliskais ekvivalents parādās ciparu skalā.
- ģeofizikālā anomālija Zemes fizikālo lauku skaitlisko raksturlielumu novirze no normālajiem lielumiem, ko nosaka iežu fizikālo īpašību atšķirības un dzīļu uzbūve.
- komats Zīme, ar kuru decimāldaļskaitlī atdala veselo skaitli no decimālcipara.
- grafiks Zīmējums, kurā attēlota parādību skaitliskā sakarība.
- kubiksakne Zināma skaitļa trešās pakāpes sakne jeb skaitlis, kas kāpināts trešjā pakāpē dod zināmo skaitli.
- vietējais zvaigžņu laiks zvaigžņu laiks, ko jebkurai vietai var aprēķināt, Griničas zvaigžņu laikam pieskaitot vietas ģeogrāfisko garumu; vietējais zvaigžņu laiks skaitliski ir vienāds ar pavasara punkta stundu leņķi novērojumu vietā; izmanto, piemēram, debess spīdekļu stāvokļu un kulminācijas momentu noteikšanai.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa skaitli.