pielūgt
Lietojuma biežums :
pielūgt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Lūdzot, laipni izturoties, censties panākt (no kāda) vēlamu rīcību.
PiemēriTomēr sievai izdodas mācītāju pielūgt, un tas atļauj ganīt par 1/2 pūra kviešu.
Saistītās nozīmesizlūgties, izlūgt.
2.intransitīvs Izjust un izpaust (pret kādu, ko) sevišķu (pat pārmērīgu) cieņu un mīlestību; dievināt.
PiemēriUn bija vēl citi: Flobēru es pielūdzu prātā, Stendālu sirdī, Balzaku savā ģērbšanās stilā.
Saistītās nozīmes
3.joma: reliģija; parasti konstrukcijā: vārdu savienojums "pielūgt dievu" Pievērsties (dievam) ar lūgšanu.
PiemēriVisā Vidusjūras reģionā tempļos tika pielūgti vieni un tie paši dievi.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit