Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
pļāpa
pļāpa kopdzimtes sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.pļāpapļāpas
Ģen.pļāpaspļāpu
Dat.pļāpaipļāpām
Akuz.pļāpupļāpas
Lok.pļāpāpļāpās
pļāpa kopdzimtes vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.pļāpapļāpas
Ģen.pļāpaspļāpu
Dat.pļāpampļāpām
Akuz.pļāpupļāpas
Lok.pļāpāpļāpās
1.Pļāpīgs cilvēks.
Saistītās nozīmesmutainis, pļerkšķis, vankšķis, balamute, čaba.
Sinonīmi
mutainis1 — Liels runātājs, kam vārds vietā.
pļerkšķis2 apvidvārds — Pļāpa.
vankšķis2 novecojis — Pļāpa.
balamute1 — Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
čaba2 — Pļāpa.
dirsējs3 — Pļāpa; muldoņa.
čavata1 — Pļāpa.
grabis2 — Pļāpa.
grabeklis2 — Cilvēks, kas daudz runā (ko nepamatotu).
grabiķis1 — Pļāpa, tarkšķis.
grābšķis3 — Pļāpa.
gvelzis1 — Pļāpa.
grabētājs1 — Pļāpa.
klaču pastala (tarba)1 — Pļāpīgs cilvēks; tenkotāja vai tenkotājs.
niekrunis1 — Pļāpa.
niekaklabis1 — Pļāpa.
pļera1 — Pļāpa.
skrejmēlīte1 — Pļāpa.
tarkšķinātājs1 — Pļāpa.
tarkšķis1 — Pļāpa.
tukšgrabis1 — Pļāpa.
tukšvalodis1 — Pļāpa.
larkšķis2 vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā.
melkulis2 apvidvārds — Pļāpa.
čabaste1 — Pļāpa, tarkšķis, melša.
dižmutis1 — Balamute, lielībnieks, pļāpa.
garvalodis1 — Daudzrunātājs, pļāpa.
klabata1 — Pļāpīgs cilvēks.
klabis1 — Pļāpīgs cilvēks, kas mēdz runāt ko nepamatotu.
lielmutis1 — Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā, lielās; pļāpa.
ļerba1 — Pļāpa, melša.
niekkalbis1 — Pļāpīgs, arī vientiesīgs, nenopietns cilvēks.
niekgrabis1 — Tukši runātājs, pļāpa; niekabīlis.
niekabīlis1 — Niekkalbis; lielmutis, pļāpa.
niekvalodis1 — Cilvēks, kas mēdz runāt niekus (3); arī tenkotājs.
pļāpātājs1 — Pļāpīgs cilvēks, pļāpa.
vāreklis2 — Cilvēks, kas mēdz daudz runāt, pļāpāt.
vāvulis1 sarunvaloda — Pļāpa; skaļš runātājs.
Hiponīmi
čabiņa2 — Pļāpīga, vieglprātīga sieviete.
čaukstene1 — Pļāpa, tenkotāja.
klabeklis3 vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Pļāpīgs vīrietis.
klačbāba1 — Pļāpa; tenkotāja.
mēlnesis1 — Cilvēks, kas izplata nepatiesas ziņas, melus.
melukule1 — Pļāpa, tenkotāja.
muldeklis1 — Cilvēks, kas runā, stāsta ko nesakarīgu, bezjēdzīgu.
muldoņa1 — Cilvēks, kas saka, runā ko bezjēdzīgu, nesakarīgu.
muldonis1 — Cilvēks, kas mēdz runāt ko nepamatotu, nepatiesu.
pasakķesele1 — Pļāpīga sieviete; arī tenkotāja; pasaktaša.
pasaktaša1 — Pļāpīga sieviete; arī tenkotajā.
salašņdārta1 — Pļāpīga sieviete; tenkotāja.
seķine1 — Pļāpa, tenkotāja.
šķiltava2 — Pļāpa; nenopietna sieviete.
tenclava2 — Baumotāja, tenkotāja.
tenkotājs1 — Baumu izplatītājs.
valodnese1 — Tenkotāja.
žagata2 sarunvaloda — Cilvēks, kas mēdz daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku, arī baumot).
Hiperonīmi
buldurmēle1 — Pļāpa; tāds, kas neskaidri runā.
klamsts1 — Kurnētājs, pļāpa.
mēlgalis1 — Zobgalis; arī pļāpa.
melša1 — Melis; arī pļāpa.
melsis1 — Melis; arī pļāpa.
melsonis1 — Melis, pļāpa.
penteris2 — Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā; arī pļāpa.
Stabili vārdu savienojumiPļāpu kule; pasaku kule; melu kule; tenku kule.
1.1.Cilvēks, kas pauž ko slēpjamu.
Avoti: LLVV, KnV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Tā pļāpu, tenku un smieklu pasaule viņam bija pilnīgi sveša.
  • Jāja klusēdami, jo rūķi pēc savas dabas nav nekādi pļāpas.
  • Ļaužu runas Heidegers terminoloģiski nedomā tikai negatīvā pļāpu un baumu nozīmē.
  • Viņa bija liela pļāpa, tāda, kurai nekad nav miera.
  • Tāpēc cilvēku pļāpas par pasaules apgūšanu vai pakļaušanu ir tikai murgojums.
Vairāk piemēru ...